Ilgais pavasaris

Sallija Salminene

Ilgais pavasaris

Romāns

Sallijas Salminenes nākamais romāns — «Ilgais pavasaris» diemžēl tik lielus panākumus neguva, kaut gan autore te ļāva ieskatīties daudzās savas autobiogrāfijas lappusēs. Darbības vieta, tāpat kā «Katrīnā», ir Olandu salas, taču galvenie varoņi ir citi, un citādi ir arī viņu raksturi un pasaules uztvere. Bet, tāpat kā «Katrīnā», lasītāju pilnīgi pārņem savā varā ziemeļnieciskais skarbums un atturība, каз slēpj sevī dziļas cilvēciskas kaislības. Arī «Ilgais pavasaris» stāsta par mīlestību. Tā ir smaga laime, reizumis pat mokoša, daudzas maldu takas abiem jaunajiem cilvēkiem — Stenam un Mariannai — jāizstaigā, līdz tiek atrasts ceļš uz īsto saprašanos, uz dvēselisku tuvību. Та prasa arī atteikšanos un sevis pārvērtēšanu. Stens un Marianna šo dzīves eksāmenu iztur. Viņu jūtu patiesumu un noturību it kā pārbauda ari ziemeļnieciski krāšņā Olandes salu daba. Kad pēc neveiksmīgā mēģinājuma kļūt par pilsētnieci Marianna atgriežas mājās, pats pirmais viņu apsveic jūras licis, kas spēj mainīt savu krāsu gammu pat vairākas reizes dienā, klintsrags, šēras, skopie saules stari. Tā ir Dzimtene, kas sagaida savu pazudušo meitu, — ar smaidu, ar labestību.

Rīga 1992

No zviedru valodas tulkojusi I. Renkviste

Mākslinieks Andris Lamsters

imantslochmelis@inbox.lv

Yandex – GRĀMATAS - https://disk.yandex.ru/d/2JO3dvhReBIF-A