OSKARS GERTS, ARTURS MAURIŅ�

LAIKAZĪMES

Ieskats tautas vērojumos un ticējumos

RĪGA

�LIESMA�

1986

STĀSTI PAR DABU

Recenzenti:

filoloģijas zinātņu kandidāte Maija Ligere

LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks Arvīds Pastors

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks Jānis Peters

veterinārijas zinātņu kandidāts Leo Vaiders

Mākslinieks Jāzeps Pigoznis

Izdevniecība �Liesma�, 1986

Aleksandrs Pu�kins

LAIKAZĪMES

Draugs, pūlies vērā likt, ko laikazīmes rāda!

Tā gans vai arājs īsts, kam gaitu daudz un gāda,

Kad, saulei rietot, sāk tie blāzmu novērot,

Kāds laiks ir paredzams, jau skaidri pateikt prot:

Vai auglīgs lietus līs, kas druvas spirgtas dara,

Vai salnām agrajām būs dārzus postīt vara.

Ja rāmā vakarā kāds krastam tuvāk iet,

Kur gulbji mazgājas, un sāk tie projām skriet

Vai saule mākoņos ja pēk�ņi paslēpj vaigu,

Tad zini: negaiss nest var drīz jau brīdi baigu

Un logos krusu bērt, � un �aklais laucinieks,

Kam pirmo spaili pļaut jau būtu bijis prieks,

Nu, vētru gaidīdams, vairs nedomā par sienu,

Bet laiskā snaudā grimst un gu] vai visu dienu.

Atdzejojis Kārlis Ķrūza

Imants Ziedonis

�Kad gulbji aizlai�as, tad tre�ā dienā snigs�

(Tautas ticējums)

Drīz upēm skaidru ledu acis liks.

Kad gulbji aizlai�as, tad tre�ā dienā snigs.

Bet grūtākās mums būs �īs dienas trīs

bez gulbjiem un bez sniega debesīs.

MŪ�ĪGI JAUNAS VECĀS PATIESĪBAS

Kas tagad vairs pateiks, kurā brīdī �Dabas un vēstures kalendāra� redakcijas kolēģijā nobrieda doma publicēt tautas ticējumus laika paredzē�anai. Pēc tam līdzīgi iero�sinājumi sāka nākt arī .no lasītājiem. Un saisto�ākais �ķita tas, ka sabiedrības augo�o interesi par senajām tau�tas gudrībām bija izraisījusi tie�i pa�as meteoroloģijas straujā attīstība. Katrs ta�u uzmanīgi noklausās laika prognozi pa radio, bet ne vienmēr tai pilnīgi notic un grib vēl papildu informāciju, jo gaidāmie laika apstākļi jāzina ne tikai, lai izvēlētos, ko ģērbt, izejot no mājas. Vai mazums stundu nosēdēts lidostā, gaidot, kad atsāksies lido�jumi. Kad vētrainā jūrā līdz desmit metru augsti viļņi mētā kuģi, daudzi tā pasa�ieri labprāt gribētu būt krastā, atlikt ceļojumu līdz mierīgākam laikam. Un cik neapskau��ami jūtamies tālsatiksmes vilcienā, kur� lēnām kustas pa aizputināto ceļu� Ta�u vēl smagāk no nelabvēlīgiem laika apstākļiem cie� zemes kopēji. Pārmērīgā sausumā labība nokalst jau pirms graudu izveido�anās. Lietavas ra�u sapūdē vai traucē novāk�anu. Plūdi un viesuļvētras noposta veselus ciematus. Pēc starptautiskās organizāci�jas � Liverpūles apdro�inā�anas aģentu asociācijas da�tiem, vētrainajā 1964. gadā Atlantijas okeānā un Klusajā okeānā, Vidusjūrā un Ziemeļjūrā bojā gāju�i vairāk nekā divi simti kuģu un vairāki tūksto�i cilvēku. Laika apstākļi ietekmē mūsu dzīvi, visas tautsaimniecības nozares.

Sistemātiski meteoroloģiskie novērojumi pasaulē tiek veikti jau vairāk nekā trīs gadsimtus, ta�u sevi�ķi strauji �ī zinātne attīstās pēdējās trīs �etrās, desmitgadēs. Ievē�rojami papla�inājies laika novērojumu tīkls. Meteorolo�ģisko staciju skaits uz zemes vien sniedzas pāri piecpa�dsmit tūksto�iem. Meteorologu rīcībā ir moderna apa�ratūra, elektroniskie skaitļotāji. Jūras vago speciālie hidrometeoroloģiskā dienesta kuģi, atmosfēras augstāko slāņu pētī�anai izmanto raķetes, mākslīgos Zemes pava�doņus un kosmiskās stacijas, tāpēc laika prognozes neno�liedzami kļuvu�as precīzākas.

Tomēr pēdējā laikā sabiedrības interese par �tautas me�teoroloģiju�, par senajiem vērojumiem un ticējumiem krasi pieaugusi. Sai parādībai ir vairāki cēloņi. Zinātniskā me�teoroloģija ir ievērojami progresējusi īslaicīgo (1� 3 dienu) progno�u jomā. Tomēr gadās ari neveiksmes, kuras parasti ievērojam, jo pareizās prognozes pieņemam kā pa�u par sevi saprotamu meteorologu sniegumu. Zvied�rijas mākslas akadēmija 1975. gadā gadskārtējo prēmiju dzejā un fantastikā pie�ķīra Stokholmas meteoroloģisko progno�u institūtam. �ūrijas komisija savu lēmumu pa�matoja ar to, ka Zviedrijas meteorologu prognozes �ajā gadā izcēlu�ās ar sevi�ķi dzejisku fantāziju. Pēc trim ga�diem zviedru meteorologi atkal �izcēlās�. 1978. gada 25. janvāra laikraksti ziņoja, ka Viduszviedriju un Dien- vidzviedriju pēk�ņi piemeklējusi stihiska nelaime � vienā diennaktī sasnidzis tik daudz sniega, ka paralizēta satik�sme ne tikai starp apdzīvotajām vietām, bet arī pilsētās. Sevi�ķi smagi cietusi Nor�ēpinga (apmēram 160 kilomet�rus uz dienvidiem no Stokholmas). Un tie�i �ajā pilsētā ai rodas Zviedrijas meteodienests, kura darbinieki katru vakaru televīzijā sniedz gaidāmā laika prognozi. Vakarā pirms katastrofālās snieggāzes meteodienesta pārstāvis solījis zviedriem saulainu laiku, bez nokri�ņiem.,,

Bet atsevi�ķas kļūmes dēļ jau nevaram atteikties no me�teorologu prognozēm vispār. �Varu iedomāties,� �ajā sa�karībā sacīja pazīstamais hidrometeorologs Arvīds Pas- tors, �kas-notiktu, ja Zviedrijas laika dienests kādu dienu pārtrauktu sastādīt prognozes: kādas tad telegrammas tas saņemtu no tirdzniecības un zvejas flotes, diezin vai gaisā paceltos satiksmes lidma�īnas, būtu paralizēta daudzu tau�tas saimniecības nozaru darbība ��

Padomju zinātnieki B. Multanovskis, G. Vangenheims, H. Pogosjans u. c. izstrādāju�i ilgtermiņa laika progno�zē�anas metodes. Ta�u, kā raksta meteorologs V. Samoi- ļenko, atmosfēras procesus ietekmē ļoti daudz da�ādu fizi�kālo un ģeogrāfisko faktoru, kuru kombināciju skaits jau tuvāko 10�15 diennak�u periodā kļūst fantastisks. Pat visātrākie elektroniskie skaitļotāji nespēj savlaikus izana�lizēt faktoru iespējamo kombināciju milzīgo daudzumu. Vislielākās grūtības sagādā faktoru mijiedarbības efekta paredzē�ana.

Jo vairāk zinām, jo pla�āks neatrisināto problēmu loks atklājas, jo neatlaidīgāk meklējam jaunas pieejas, jaunu skatījumu uz it kā sen zināmām parādībām. Tā arī mēs izpratām lasītāju interesi par tautas ticējumiem laika pa�redzē�anai. Tikai vārds �ticējumi� attiecībā uz �o tautas garamantas veidu �ķita nepiemērots. Mūsuprāt, piemēro�tāks ir dzejnieka Kārļa Krūzas lietotais apzīmējums � lai�kazīmes. Daudz laikazīmju atradām P. Smita �Latvie�u tautas ticējumos� un citos izdevumos un ne mazumu at�sūtīja �Dabas un vēstures kalendāra� lasītāji. Izrādījās, ka laikazīmju klāsts gan mūsu, gan citās tautās ir pār�steidzo�i liels. Tas liecina, ka mūsu sen�iem bijusi var�būtiska izpratne par dabas procesiem un parādībām. Pa�tiesi � ja iedomāsimies, ka ikvienam cēlonim var būt tikai vienas noteiktas sekas, tad jebkuras laika parādības pare�dzē�anai pietiktu ar vienu pazīmi, vienu laikazīmi. Tomēr tā nav. Par katru parādību tauta uzkrājusi daudzas pazī�mes, kas lietotas kompleksi. Atcerēsimies, kā Viktora Igo romānā �Jūras ļaudis� vecais jūrnieks Zerfrē brīdina kap�teini Klibēnu: �Ja es būtu jūsu vietā, es gan nebrauktu. Kapteini Klibēn,. suņu āda smird pēc slapjas vilnas. Jūras putni jau divas naktis lido ap bākas uguni. Slikta zīme. Mans barometrs dzen jokus. Mēs esam mēness astotajā daļā; tā ir mitruma augstākā pakāpe. Es nupat redzēju, ka zilgalvīte sakļāva lapas un āboliņ� laukā iztaisnoja stiebrus. Sliekas lien ārā, mu�as ko�, bites izvairās lidot, zvirbuļi it kā apsprie�as savā starpā. Zvanu skaņas dzird tālu. �ovakar dzirdēju Senlinēras baznīcas zvanī�anu. Turklāt saule norietēja netīri. Rīt būs stipra migla. Es jums neieteiktu braukt. Manuprāt, migla ir bīstamāka nekā vētra �� Kā uzzinām no turpmākajām romāna lappusēm, vecā jūrasvilka paredzējums piepildās nākamās dienas pēcpusdienā.

Laikazīmes izteiktas lakoniskā formā: �Ja ir tas � būs tā�, ta�u �is formulējums jāsaprot kā varbūtiska norāde: �Ja ir tas � visticamāk, ka būs tā.�

Tautas laikazīmes nav izmantojamas primitīvi vienpu�sīgi un pārsteidzīgi. Te nepiecie�ama rūpīga iedziļinā�a�nās, ilgsto�ajos novērojumos gūtā dabas izjūta.

TAUTAS METEOROLOĢISKĀS GUDRĪBAS

Daudzas laikazīmes viegli izskaidrojamas, pamatojoties uz zinātniskās meteoroloģijas atziņām, piemēram, ticē�jums par vēju: �Ja vēj� grie�as pret sauli � būs lie�tus, ja pa saulei � būs labs laiks.� Pirmajā gadījumā veidojas ciklons, kas atnes lietu, bet otrajā � anticiklons. Kā zināms no meteoroloģijas, ciklons saistīts ar gaisa zema spiediena apgabalu, kur vēji pū� uz centru. Zemes grie�anās ietekmē gaisa plūsmas ziemeļu puslodē novirzās pa labi. Tāpēc �vēj� grie�as pret sauli� (respektīvi, pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam). Turpretim anticiklona apgabalā gaisa spiediens ir relatīvi augsts un tā�pēc vēji pū� no centra uz perifēriju � �grie�as pa saulei�.

Tādējādi ar zinā�anām, kas izklāstītas A. Zirnī�a �Me�teoroloģijā� (izdota 1968. gadā), pilnīgi pietiek, lai iz�skaidrotu daudzas laikazīmes, arī tās, kas attiecas uz vēju.

Ja ilgi ir mierīgs laiks un tad sāk pūst vēj� � būs lietus

Ja vētra iesākas dienā � tā ir stiprāka par vētru, kas iesākas naktī

Ja lietus nāk ar aukstu vēju � līs visu dienu

Ja pēc maza lietus saceļas stiprs vēj� � būs slikts laiks

Ja ir viesulis � tre�ajā dienā būs lietus

Ja ziemā pū� liels ziemeļu vēj� � nākamajā dienā līs

Ja pēk�ņi liels vēj� apstājas � būs lietus

Ja vakarā vēj� nostājas � būs salna; ja vēj� pieņemas � salnas nebūs

Ja, saulei noejot, ceļas vēj� � būs slikts laiks

Ja vēj� ceļas pēc saules � pirms saules tas stājas

Ja vēj� pēc saules lēkta pieņemas spēkā, stipri pū� dienā un vakarā pierimst � otrā dienā būs labs laiks

Ja kalnos dienā vēj� pū� no ielejas uz kalniem, bet naktī no kalniem uz ieleju �- saglabāsies labs laiks

Ja jūras vai liela ezera krastā dienā vēj� pū� no ūdens uz sauszemi, bet naktī no sauszemes uz ūdeni � saglabāsies labs laiks

Ja pū� mitrs vēj� � būs lietus

Ja pū� mitrs vēj� � snigs

Ja stipri vēji nepū� taisni, bet dauzās gar pak��iem � drīz būs siltuma un aukstuma maiņa

Ja vēj� lau� rudzus � pēc trim dienām būs krusa un stiprs lietus

Ja vēj� smiltis putina � būs lietus Ja viesulis sagrie� smiltis, lapas vai putekļus � būs lietus

Ja vēj� svilpj � būs lietus Ja vēj� ļoti smagi pū� � būs lietus

Ja vēj� gaudo � būs liels lietus Ja vēj� gaudo ziemā � būs mīksts laiks

Ja, saulei lecot, vakaru pusē ir mākoņi � tajā dienā līs

Ja karstā laikā drīz pēc saules lēkta parādās augsti, roboli mākoņi, kas aug uz aug�u, pēc tam mākoņu virsotne izplūst, kļūst līdzīga laktai un no tās apak�as uz visām pusēm izklīst sīki spalvu mākoņi � būs pērkona lietus

Ja no rīta gubu mākoņi sāk izklīst un debesis virs tiem pārvelkas ar blāvu augsto mākoņu plīvuru � būs stipras lietusgāzes

Ja nāk melni un balti mākoņi � būs stiprs pērkona ne�gaiss

Ja mākoņi ātri skrien gar debesīm � līs

Ja mākoņi peld saulei pretī � otrā dienā līs

Ja zemākie mākoņi iet pretī augstākajiem � būs lietus

Ja visi mākoņi iet vienā virzienā � būs jauks laiks

Ja ziemu mākoņi zemu peld � būs sals

Ja mākoņi nāk no jūras � sals atlaidīsies

Ja uz jūras noguļas zils mākoņu mūris � gaidāms sniegs

Ja pamalē guļ iesārti mākoņi, kas atgādina ozolus vai kalnus, � būs pērkons

Ja vairākas dienas pēc kārtas redzami balti mākoņi � būs silts laiks

Ja tievi gari mākoņi, t. s. gaisa laivas ar galu stāv pret jūru � būs lietus; ja �ķērsām � sauss laiks

Ja debesu malās mākoņi nostājas laivveidīgi � rīt līs

Ja pēc lietus paliek ribaini mākoņi � vairs nelīs; ja blāķaini � vēl līs

Ja caur mākoņiem spīd staru �vīkas � drīz būs slikts laiks

Ja, saulei rietot, parādās viļņaini mākoņi � būs vēji

Ja saule noriet blīvos spalvu mākoņos � būs slikts laiks

Ja mākoņi izkārtojas kā zivs un apņem rieto�o sauli � būs labs laiks

Ja vakarā ziemeļu un dienvidu debesu pusē ir mā�koņi � otrā dienā līs

Ja ziemeļu debesmalā ir tum�i mākoņi � nāks sniegs

Ja ziemeļi noskaidroju�ies � būs saulains laiks

Ja tievie, garie mākoņi, tā sauktās gaisa laivas iet no vakariem uz rītiem � būs lietus; ja no ziemeļiem uz dienvidiem � būs sauss laiks

Ja spalvu mākoņi kā āķi vai �kaķastes� ātri virzās no rietumiem un debess pārklājas ar caurspīdīgiem kārtainiem spalvu mākoņiem, kas kļūst aizvien blīvāki, � būs slikts laiks

Ja vasarā mākoņi iet no ziemeļiem uz dienvidiem � būs lietus;

ja otrādi � būs karsts, jauks laiks Ja ziemā mākoņi iet no ziemeļiem uz dienvidiem � būs auksts; ja otrādi � būs atkusnis

Ja debess apmākusies un pie tās parādās viegli mā�koņi � būs jauks laiks

Ja no rīta ap pulksten 10 parādās gubu mākoņi un līdz pulksten 15�16 to skaits pieaug un vakarpusē pazūd � būs labs laiks

Ja mākoņi aug ozolu izskatā � būs liels vēj� un pēr�kons

Ja veidojas spalvu mākoņi � otrā vai tre�ajā dienā būs lietus

Ja mākoņi saiet ap sauli � būs liela vētra

Ja mākoņu gali pagrie�as pret austrumiem � būs skaid�ras un aukstas dienas; ja pret dienvidiem � būs siltas un jaukas dienas; ja pret ziemeļiem � būs aukstas un apmāku�ās dienas; ja mākoņi dēd � būs saulains; ja tie aug � būs lietus

Kā zināms, mākoņi ļoti aktīvi ietekmē atmosfēras pro�cesus. Ta�u, lai novērotu mākoņus un �os novērojumus izmantotu gaidāmā laika noteik�anai, jāprot iz�ķirt da�ā�dus mākoņu veidus. To ir ļoti daudz. Meteorologi visus mākoņus iedala �ādās �etrās lielās grupās: augstie (sākas 6�10 kilometru augstumā), vidējie (mākoņu apak�a 2� 6 kilometru augstumā), zemie (mākoņu apak�a zemāk par 2 kilometriem) un vertikālie mākoņi (apak�a 0,4�2 kilo�metru augstumā, bet virsotne var pacelties pat virs 10 ki�lometriem). Augsto mākoņu grupa savukārt tiek iedalīta spalvu, spalvu-gubu un spalvu-slāņu mākoņos; vidējie mā�koņi � augstajos gubu un augstajos slāņu mākoņos; ze�mie mākoņi � slāņu-gubu, slāņu un slāņu-lietus mākoņos; vertikālie mākoņi � gubu un gubu-lietus mākoņos. Visus minētos mākoņu veidus un to kombinācijas savukārt iedala vēl sīkāk,

Arī tautas laikazīmes iz�ķir da�ādus mākoņu veidus, it neviAķi mākoņu kustības intensitāti un virzienus. Piemēra ļicc apskatīsim �ādu ticējumu: �Ja mākoņi ātri skrien r. ir debesīm � līs.� Mākoņu ātra kustība norāda uz attie�cīgo atmosfēras slāņu nemierīgo stāvokli, uz būtiskām pārmaiņām tajos. Sausā laikā �ādas pārmaiņas var būt uz lietu. Noteico�a nozīme ir augstāko mākoņu pārvieto��anās virzienam, sevi�ķi attiecībā pret vēja virzienu zemā�kajos atmosfēras slāņos, kā to norāda jau minētā laika- zīme: ja zemākie mākoņi iet pretī augstākajiem � būs lietus. Sāda mākoņu da�ādvirziena kustība zemākajos un augstākajos atmosfēras slāņos norāda uz tās sevi�ķi ne�mierīgu stāvokli.

Ne mazāk nozīmīga ir mākoņu veidu secība. No meteo�roloģijas zināms, ka par siltās gaisa frontes tuvo�anos ziņo mākoņu gaita �ādā secībā: spalvu, spalvu-slāņu, aug�stie slāņu, slāņu-lietus un slāņu mākoņi. Novērotājs ierauga spalvu un slāņu mākoņus, kuri peld 7�8 kilo�metru augstumā, pārsimt kilometru attālumā no novēro��anas vietas. Tā kā siltās gaisa frontes virzī�anās ātrums ir ap 50 kilometru stundā un nokri�ņi seko 700�800 kilo�metru aiz mākoņu priek�ējās malas, tos var gaidīt apmē�ram pēc diennakts. Ar silto gaisa fronti parasti saistās ciklona sākums. Ciklonu noslēdz aukstā gaisa fronte, ne�reti tās ir vairākas. Par auksto gaisa fronti signalizē tādi pa�i mākoņu veidi kā par silto fronti, tikai pretējā secībā: slāņu-lietus, tad augstie slāņu un, beidzot, spalvu-slāņu mākoņi.

Ļoti daudzās laikazīmēs izmantotas tādas pazīmes kā debess nokrāsa, rīta un vakara blāzma. Tas arī saprotams, jo debess nokrāsa atkarīga no atmosfēras daļiņu lieluma. Jo sīkākas daļiņas, jo atstarotā (izkliedētā) gaisma tuvāk spektra zilajai un violetajai malai. Sarkana nokrāsa lie�cina par gaisa mitruma palielinā�anos. Kad ūdens tvaiki pāriet pilienos, debesis iegūst �pienainu� nokrāsu, jo ļoti lielas daļiņas sāk atstarot visus gaismas starus, tikai sa�mazinādamas tās intensitāti. Ja izdotos izfiltrēt atmosfēru caur supersmalku filtru, tad debess būtu violeta. Pēc lie�tus, �izmazgāta� no putekļiem, debess ir zila. Vakaros un rītos, kad saule atrodas tuvu apvārsnim, tās stariem jā�lau�as cauri zemākajiem atmosfēras slāņiem, kuros daudz da�āda lieluma ūdens un putekļu daļiņu. Tāpēc blāzmai bie�i vien ir spilgti sarkana, zeltaina vai citāda nokrāsa. Tātad pēc debess un mākoņu nokrāsas var objektīvi spriest par atmosfēras sastāvu, par gaisa mitruma palielinā�anos vai samazinā�anos un līdz ar to arī par gaidāmajām laika maiņām.

Zinātniski vienkār�i izskaidrojama �āda laikazīme: �Ja vakarā sārtas debesis � būs sauss laiks.� Ņemot vērā iztvaiko�anu dienā, vakarā varam sagaidīt miglas un mā�koņu veido�anos. Ta�u debess sārtā nokrāsa liecina, ka ūdens pilieni gaisā neveidojas, jo tad debess būtu bālgana. Tātad, siltajam virszemes gaisam paceļoties un atdzies�tot, ūdens pilieni nerodas, jo gaiss ir pārāk sauss. Rīt lie�tus noteikti nav gaidāms. Turpretim no rīta tādai pa�ai debess nokrāsai jau ir cita nozīme. No rīta pēc spēcīgas atdzi�anas naktī gaisā eso�ajiem ūdens tvaikiem jākon�densējas miglā. Ta�u debess sarkanā nokrāsa liecina, ka �āda kondensācija nav notikusi. Acīmredzot siltuma izsta�ro�anu no zemes virsmas traucējis �ekrāns� � ar mit�rumu bagātie augstākie atmosfēras slāņi. Sāda mitruma bagātība atmosfērā liecina par gaidāmajiem nokri�ņiem.

Ja agri no rīta debesis pelēkas � būs labs laiks; ja sārtas � būs lietus

Ja, saulei lecot, debesmalā redzams gai�s mākonis � būs jauks, skaidrs laiks

Ja, saulei rietot, mākoņi sarkst � būs lietus

Ja debesis ir tīri zilā krāsā � būs labs laiks

Ja mākoņi sarkani � būs zibens

Ja nāk sarkani un brūni mākoņi � būs neliels pērkona negaiss

Ja debe�i ir brāzmaini sarkani � būs krusa

Ja zemu peld svina pelēki vai ugunssarkani mākoņi � būs vēj�

Ja no rīta debesis ir spilgti sarkanas � būs vēj� un lietus

Ja rītausma ir gai�i sārta vai zeltaina � būs labs laiks

Ja austrumi rītā iztvīkst � dienā līs

Ja vakara blāzma stipri sarkana un saule noiet se�vi�ķi spilgta � būs stiprs vēj�

Ja vējainā laikā, saulei rietot, mākoņi krāsojas sar�kani � nākamajā dienā vēj� nerimsies

Ja vakarā debesīs ir sarkanas svītras � otrā dienā būs stiprs vēj�

Ja rudenī rieta pamale kļūst sarkana � būs auksts, salna

Ja, saulei rietot, vakarpuse zaļa �� būs aukstums

Ja vakarā debesis noskaidrojas un vēj� pārstāj � būs salna

Ja vakarā dzidras debesis un auksta rasa � būs salna

Ja pie vakara kādā vietā debess noskaidrojas � nāka�majā dienā no tās puses nāks vēj�

No atmosfēras stāvokļa atkarīga saules un mēness no�krāsa, tāpat arī daudzas ar debess spīdekļiem saistītas parādības � stabi, riņķi, �dārzs�, �ragi� u. c. Laikazīmes strikti iz�ķir saules izskatu, tai lecot, dienā un norietot. Tāpēc izdalīsim tās atsevi�ķi.

Ja, saulei lecot, ap to lido sarkani mākoņi � līs

Ja saule uzlec skaisti, bet iebrien mākoņos � līs; ja saule uzlec mākoņos, bet izbrien no tiem � būs skaista diena

Ja saule lec uz mākoņainām debesīm � līs; ja uz gai�ām � būs labs laiks

Ja, saulei lecot, staru vidū ir tum�i mākoņi � būs lietus

Ja, saulei lecot, pretējā debespusē ir lietus tūce � tajā pa�ā dienā līs

Ja pēc saules uzlek�anas pilnīgi skaidrās debesīs rie�tumos ilgi redzama sudrabota blāzma � saglabāsies labs laiks

Ja pēc saules lēkta stari paceļas kuplos kūļos � būs lietus

Ja saulei lecot ir gari stari � līs

Ja, saulei lecot, rīta puse sarkana, tajā lieli stari, tai virsū sarkans stabs � būs slikts laiks

Ja saulei uzlecot nav spo�u staru � būs labs laiks

Ja saulei pēc lēkta virsū redzams stabs � būs lietus

Ja saule uzlec sarkana � būs vētra

Ja saule lecot ir sārta un vēlāk top melna � būs lietus

Ja saule uzlec dzeltenā, bālā vai zaļganā miglā � būs nokri�ņi

Ja saule lec, kad dzeltens gaiss, � pēcpusdienā būs pērkons

Ja pirms saules pamale dzeltena � būs vētra; ja sarkana � būs jauks laiks

Ja saulei lecot apkārt Ir bāls riņķis � gaidāma liela vētra un lietus

Ja pēc saules cejas vēj� � drīz līs

Ja saulei dienā lieli stari � būs aukstums, puteņi

Ja saulei stari redzami uz leju � būs lietus; ja uz aug�u � būs sauss laiks

Ja no saules, tai lecot vai rietot, nāk gari stari � būs lietus

Ja saule dedzina un spiestin spie� � būs pērkona ne�gaiss

Ja vakarā saule spīd spo�i � būs jauks laiks; ja bāli � būs pērkona negaiss

Ja pie saules rodas stabi vai tā sauktās viltus saules � kjūs siltāks

Ja vasaru pie.saules stabi redzami � būs karsts laiks

Ja ziemu pie saules stabi redzami � sagaidāms auksts laiks

Ja ap sauli ir dārzs jeb riņķis � būs ilgs slapjdraņķis

Ja dienā ap sauli tum�s gredzens � būs vairākas die�nas ilgs lietus un vēj�

Ja ap sauli ir liels riņķis � būs vēji; ja mazs riņķis � būs lietus

Ja vasarā aiz saules redzama it kā otra saule �> būs lietus

Ja saulei abās pusēs ir t. s. tulznas � vairākkrāsu plan�kumi � būs lietus

Ja ap sauli, tai lecot vai rietot, ir sārts vai zaļgans gredzens, būs vairākas dienas ilgs lietus un vēj�

Ja ap sauli gai�s gredzens, kas nozūdot nesairst gaba�los, � būs ilgsto�i jauks un sauss laiks

Ja ap sauli ir gredzens, kas nozūd sairstot, � no tās puses, kur sākas sairums, nāks stiprs vēj�

Ja saule pārklājas ar sarkanu blāzmu � būs vētras un vēji

Ja vienlaikus spīd saule un līst lietus � būs jauks laiks

Ja saule riet spo�a � būs labs laiks

Ja saule noriet sarkdama � gaidāma laika maiņa

Ja saule noriet liela un sarkana pie skaidrām debesīm � būs labs laiks

Ja virs saules, tai rietot, redzams stabs � nāks auksts laiks

Ja saule parādās tikai rietot � būs slikts laiks

Ja saule rietot pazūd � būs lietus

Ja saule rietot iebrien pelēkos mākoņos � līs

Ja saule vakarā aiziet aiz mākoņa � rīt līs;

ja noriet neaizklājusies � būs saule

Ja ap rieto�u sauli veidojas roboti mākoņi � bus vēj�

Ja, saulei rietot, veidojas �ķiedraini mākoņi � rit būs vēj�

Ja saule noriet bāla � būs lietus

Ja saule riet sārtos mākoņos � būs vēj�

Ja, saulei rietot, mākoņi sārtojas un kļūst tum�i � rit līs;

ja sārtojas un kļūst gai�i� būs sauss laiks

Ja saule rietot iebrien sarkanā miglā � rīt būs vētra

Ja, saulei rietot, rīta pusē ir sarkani padebe�i � gai�dāms lietus

Ja, saulei rietot, ziemeļu puse pilna melniem māko�ņiem � būs lietus; ja dienvidu pusē ir staraini mākoņi � būs pērkons

Ja, saulei rietot, ziemeļos nav mākoņu � būs jauks laiks

Laikazīmēs bie�i izmantotas arī mēness pazīmes, ta�u daudzas no tām attiecas uz �ī spīdekļa stāvokli (fāzēm). Mēness fā�u maiņas ietekme uz laika apstākļiem vēl nav pietiekami zinātniski izpētīta, tomēr tautas novērojumos tām ir ierādīta liela vieta. Tāpēc uzskaitīsim arī laika�zīmes, kurās izmantotas mēness izskata un stāvokļa pa�zīmes.

Ja novembrī mēnesim skaidri redzami ragi � tie rāda, no kuras puses nāks vēj�

Ja mēne�a sākumā mēnesim aug ragi dienvidos � visu mēnesi būs silts laiks; ja ziemeļos � ziemā būs auksts, vasarā � vējains

Ja mēne�a sākumā mēness stāv aug�pēdus � visu mē�nesi būs slikts laiks

Ja mēnesim ragi aug�ā � būs putenis vai auksts laiks

Ja mēnesim apkārt rodas dārzs, gai�s laukums � laiks grozīsies

Ja ap mēnesi mazs dārzs � slikts laiks būs drīz; ja liels dārzs � slikts laiks būs pēc vairākām dienām

Ja ziemā ap mēnesi ir dārzs � būs vētra ar sniegu

Ja ap pilnu mēnesi ir dārzs � būs lietus

Ja mēnesim apkārt spo�s dārzs � būs vēj�

Ja ap mēnesi parādās pilns sarkans dārzs -=� būs vēj�

Ja ap mēnesi ir miglains riņķis � būs sniegputenis

Ja mēnesī ir daudz mākuļu � būs lietus

Kurā mēness pusē dārzs veidojas � no tās pūtīs vēj�

No kādas puses mēness dārzs izzūd � no tās nāks vēj�

Ja ap mēnesi dārzs kļūst caurspīdīgs un pazūd � būs skaidrs laiks

Ja mēness dārzs ir liels un caurredzams � būs salna

Ja mēness krāsa bāla, duļķaina vai tas ir kā baltā aplī � būs lietus

Ja mēness bāls � būs lietus; ja tas spo�s � būs skaists laiks; ja sarkans � būs stiprs vēj�; ja neskaidrs vai zilgans � būs lietus; ja liekas sarkanīgs � kļūs siltāks

Ja pilnā mēnesī ir slikts laiks � jaunā mēnesī būs labs; ja jaunā mēnesī ir sauss laiks � pilnā mēnesī līs

Ja pilns mēness ir skaidrs � būs labs laiks

Ja pilns mēness atstaro atspulgu � līs

Ja mēness trīs dienas pirms pilnā vai jaunā stāvokļa spīd gai�i, bez miglas un mākoņiem, � būs jauks laiks

Ja mēness trīs dienas pēc pilnā vai jaunā stāvokļa spīd skaidri, bez mākoņiem un miglas, � būs jauks laiks

Ja nāk jauns mēness � iestāsies citāds laiks

Ja vasarā jauns skaidrs mēness � sāksies siltas naktis

Ja labs laiks jaunā mēnesī � labs būs visu mēnesi

Ja jaunā mēness pirmā nakts ir skaidra � vismaz trīs dienas būs skaidrs laiks

Ja jauns mēness nav redzams līdz ceturtajai dienai � būs negaiss

Ja jaunam mēnesim ir tum�i ragi vai tum�s tikai pats ķermenis � vasarā būs lietus; ja tāds pats izskats ziemā � būs mīksts laiks

Daudzās laikazīmēs izmantoti novērojumi par zvaig�znēm. Te tauta izvirzījusi apmēram tādas pa�as pazīmes kā attiecībā uz sauli un mēnesi. Protams, ievērota zvaig��ņu specifika, piemēram, tā saucamā trīsuļo�ana. Zvaig�ņu trīsuļo�anu izraisa kādi vietējie apstākļi, kas traucē nor�mālu gaismas izplatī�anos, piemēram, sajaucas gaisa slāņi, kam da�āda temperatūra un mitrums. Tad notiek pastiprināta mitruma kondensē�anās, kam seko nokri�ņi.

Ja debesīs daudz zvaig�ņu � tre�ajā dienā būs slikts laiks

Ja ziemu daudz zvaig�ņu � būs auksts laiks

Ja Piena Cej� ir tīrs un pilns ar zvaigznēm � būs labs laiks

Ja ap zvaigznēm veidojas mazi dārziņi � būs lietus

Ja Piena Ceļa zvaigznes ir kā miglā tītas � būs slikts laiks

Ja ap zvaigznēm vērojami it kā balti riņķī�! � būs jauks un skaidrs laiks;

ja riņķī�i ir kādā citā krāsā vai zvaigznes ir nespod�ras � būs grozīgs laiks, vēj� un lietus

Kurā pusē zvaigznēm stari izskatās garāki � no tās puses būs valdo�ais vēj�

Ja zvaigznes spo�i spīd � būs skaists laiks

Ja naktī zvaigznes trīsuļo � ziemā būs sniegs vai pu�tenis;

ja tas pats vasarā � būs lietus

Ja Piena Ceļā zvaigznes nepārtraukti kustas būs stiprs vēj�

Ja zvaigznes krīt � būs vējains un sauss laiks

Ļoti svarīga pazīme daudzās laikazīmēs ir temperatūras maiņa diennakts gaitā. Ja ir nostabilizējies saulains laiks, vērojamas krasi izteiktas at�ķirības starp maksimālo tem�peratūru dienas vidū (pareizāk � nedaudz pēcpusdienā) un minimālo temperatūru naktī uz rīta pusi vai agri no rīta. Starpība starp maksimālo un minimālo temperatūru diennakts gaitā samazinās, ja pieaug gaisa mitrums un mākoņu daudzums. Tas liecina par gaidāmiem nokri�ņiem Skaidrā laikā vakarā, naktī un no rīta me�ā noteikti ir siltāks nekā klajā laukā, jo koku vainagi aizkavē siltuma izstaro�anu. Tā kā aukstais gaiss ir smagāks par silto, tad klusā bezvēja laikā tas uzkrājas zemākajās vietās, tā�pēc �ādās naktīs paugura virsotnē ir siltāks nekā tā pa�kājē. Par �īm likumsakarībām liecina novērojumi, kas iz�teikti �ādās laikazīmēs.

Ja ir salts vakars � būs karsta diena

Ja nakts dzedra � būs skaista diena

Ja naktī kluss un dzestrs � laiks uzlabosies

Ja skaidrā naktī debesis atveras, veidojas blāzma � būs sauss laiks

Ja spēcīgi un strauji nāk vēsums � dro�i, ka uzlabosies laiks

Ja nakts silta � dienā būs lietus

Ja vasaras rītā apmācies un silts � līs lietus

Ja pēcpusdienā ir pārāk skaidrs un karsts laiks � nā�kamajā dienā būs lietus

Ja vienādi silts dienā un nakti, ielejās un pakalnos, me�ā un laukā � gaidāms nejauks laiks

Ja me�ā kļūst jūtami siltāks nekā laukā � laiks uzla�bosies

Ja vakarā me�ā siltāks nekā laukā � būs skaists, sau�lains laiks

No gaisa mitruma, vēja virziena un temperatūras da�ā�dos atmosfēras slāņos atkarīga skaņu izplatī�anās un to raksturs. Arī uz �ādām pazīmēm pamatojas daudzas laika�zīmes.

Ja gaiss skanīgs, dzied � tuvākajās dienās būs skaists laiks

Ja vasarā vilciens tālu un skaidri dzirdams būs labs laiks

Ja dzird tālu troksni � būs labs, sauss laiks

Ja telegrāfa vadi d�inkst � būs lietus vai sniegs

Ja miglainā rītā, izkapti asinot, �vīksti tālu skan � būs labs laiks

Ja ir skaļ� laiks � pēc trim dienām būs lietus

Ja pēc lietus pasaule skan � vairs nelīs

Ja gaiss spiedīgs, smacīgs, sutīgs � būs lietus

Ja atbalsi tālu dzird � būs labs laiks

Ja no me�a skan skaidra atbalss � būs labs laiks

Ja me�ā atbalss neatskan � gaidāms lietus

No gaisa mitruma un temperatūras maiņām atkarīga miglas, rasas vai sarmas veido�anās. Rasa vasarā un sarma rudenī un ziemā parādās uz rīta pusi, kad naktī zemes virsma izstarojusi daudz siltuma. Zemākajam gaisa slānim atdziestot, tanī eso�ie ūdens tvaiki kondensējas � rodas migla vai sarma. Siltuma izstaro�anu naktī sekmē skaidra debess un bezvēj�, bet tādi apstākļi Ir saulainā un klusā laikā. Ja rasa dienā ilgi neiztvaiko, tas liecina, ka gaisā daudz mitruma un var sagaidīt lietu. Migla vei�dojas līdzīgos apstākļos gaisa apak�ējā slānī. Virs tā gan�drīz vienmēr ir skaidras debesis bez mākoņiem.

Ja vasaras rītā nav rasas � pievakarē līs

ja ir liela rasa � todien nelīs

Ja vakarā pēc saules nav rasas � otrā dienā līs

Ja naktī nav rasas un zemākajās vietās nav miglas � nākamdien līs

Ja vasarā migla no rīta saceļas gaisā � drīz līs; ja nogulstas zemē � būs saulains

Ja ziemas migla lai�as uz leju � būs atkusnis

Ja vakarā un naktī zemās vietās sakrājas migla, kas pēc saules lēkta izklīst, � būs jauks laiks

Ja vakarā no upes ceļas migla � būs labs siena laiks

Ja prie�u me�os lietus laikā ceļas zilgana migla � būs labs laiks

Ja gaiss ziemā virs me�a kļūst zilgans � būs silts laiks

Ja skaidrā vasaras dienā debesīs saredzama it kā migla � būs skaists laiks

Ja ziemā kupla sarma � būs skaidrs un auksts laiks

Ja kokus pārklāj sarma � kļūs siltāks Ja naktī uznāk sarma � dienā nesnieg

Ne mazums laikazīmju, kas vēsta par lietus tuvo�anos vai tā pārstā�anu, pamatojas uz pa�a lietus un da�ādām tā blakus parādībām.

Līdzīgas ir laikazīmes, kas paredz sniega segas notu�rību un da�as citas ziemas parādības.

Ja lietus līst bez vēja � līs vēl ilgsto�i

Ja lietus nāk ar aukstu vēju � līs visu dienu

Ja pēc īsa lietus saceļas stiprs vēj� � līs vēl

Ja lietus laikā vēj� grie�as pa saulei � tas beigsies; ja pret sauli � līs vēl

Ja pēc lietus ātri noskaidrojas � drīz līs atkal

Ja sāk līt agri rītā � nelīs ilgi; ja pusdienlaikā vai pēcpusdienā � līs ilgi

Ja lietus ielīst no rīta austrumu vējā � līs visu dienu

Ja pēc lietus ir silts un no zemes ceļas garaiņi� drīz atkal līs

Ja pēc lietus no ieplakām ceļas migla � līs vēl

Ja lietus pārstāj, bet no me�iem vēl ceļas balta migla � līs vēl

Ja lietus laikā mākoņi saiet gabalos un peld zemu � lietus mitēsies

Ja līstot visapkārt tum�i mākoņi �- vairs ilgi nelīs; ja balti mākoņi � vēl ilgi līs

Ja piektdienā līst � līs arī svētdien Ja bezpērkona lietū uz ūdens metas burbuļi � vēl ilgi līs

Ja pirmais sniegs uzkrīt dienā � tas neturas

Ja pirmais sniegs uzkrīt uz slapjas zemes � tas paliek; ja uz sausas � ātri noiet

Ja rudenī dubļi tik lieli un �ķidri, ka zirga pēdas vieta aizmilst ciet, � pirmais uzkritu�ais sniegs uzreiz veido ragavu ceļu

Ja pirmais sniegs nāks ar puteni � tas nepaliek

Ja zem pirmā sniega uzkritusi krusa � sniegs nesa�glabājas

Ja sniegs paliek uz kokiem � tas paliks arī uz zemes

Ja sniegs sāk snigt pirmdienā � būs liela ziema; ja citās dienās � pretēji

Ja sniegs krīt kā putraimi � tas drīz kusīs

Ja birst smalks sniegs � būs auksts laiks

Ja sniegs uzkrīt vai putenī iegadās tik smalks, ka lien pa visām �ķirbām, � būs atkusnis

Ja sniegs vizuļo � būs sals

Ja ziemā birst krusa � būs stiprs atkusnis

Kā zināms no meteoroloģijas, visnepastāvīgākās ir auk�stā gaisa masas, kuras, pārvietodamās virs siltākas vir�smas, apak�ējā slānī sasilst. Tas savukārt izraisa vēl spē�cīgāku gaisa masu kustību. Ja mitruma daudz, izveidojas vareni gubu un negaisa mākoņi, kuri nes spēcīgas lietus�gāzes ar vietējo pērkona negaisu. Ta�u nereti pērkons saistās ar gaisa fronti, ciklonam aizejot. Pērkona dzirda�mība ir atkarīga ne tikai no attāluma līdz atmosfēras elek�trības izlādē�anās (zibens) vietai, bet arī no procesiem atmosfērā, Da�kārt pamalē redz tikai zibens apgaismotos mākoņus (rūsu), bet pērkona grāvienus nedzird. Pērkons un zibeņo�ana bie�i izmantoti laikazīmēs.

Ja ir pērkons � pēc tā būs jauks laiks

Ja pērkons rūc bez pārtraukuma � būs krusa

Ja pērkona grāvieni ir ilgi un dārdo�i � būs slikts laiks

Ja pērkons rūc ilgi un mīksti � būs negaiss; ja īsi un aprauti � saglabāsies skaidrs laiks

Ja pērkons neskanīgs, dobj� � būs kluss lietus; ja spalgs � būs lietusgāze

Ja pērkona negaiss aiziet uz ziemeļiem � pēc trim die�nām tas nāks atpakaļ

Ja pērkons rūc pavasarī � vairs nebūs salnu

Ja vasarā bie�i dārd pērkons � labi aug apīņi

Ja ziemā grand pērkons � būs spēcīgi vēji

Ja vakarā zibens zibina bez pērkona � būs bagāta sēņo�ana

Ja zibsnī bez pērkona � labi labība briest

Ja zibeņo ziemeļos � nāks lietus

Ja naktī ziemeļos stipra rūsa � būs lietusgāze

Ja rūsa zibina � sēnes aug

Ja vakarā rūsa zibeņo � rīt būs skaista diena

Ja naktī ziemeļos stipra rūsa � būs vēj�

Laikazīmēs bie�i minēta varavīksne. Tā novērojama uz lietus joslas fona, ja saule atrodas novērotājam aiz mu�guras un apspīd krīto�os pilienus. Lūstot lietus pilienos un iek�ēji atstarojoties, saules stari sadalās spektra krāsās. Varavīksnes aug�ējā mala ir sarkana, bet apak�ējā � vio�leta. Nereti redzamas reizē divas varavīksnes � viena virs otras. Virsējai varavīksnei krāsu joslas parasti vai�rāk izplūdu�as un platākas nekā apak�ējai (galvenajai) un krāsu secība pretēja. Da�kārt krāsu joslas daļēji sa�plūst arī galvenajai: ja lietus pilieni sevi�ķi lieli, varavīk�snē no septiņām spektra krāsām redzamas tikai trīs � sarkanā, zaļā un violetā, un tad tā izskatās �aura un spil�gta. Lietus pilieniem samazinoties, varavīksne kļūst bā�lāka un platāka. Laikazīmēs ir svarīgi, vai varavīksne pa�rādās pret rītiem vai pret vakariem. Tas atkarīgs no vie�tējā lietus reizē ar sauli. Vietējo lietu izraisa aug�upejo��ās gaisa plūsmas. Jo mitrāks gaiss, jo vājākas gaisa plūsmas vajadzīgas, lai izraisītu lietu. Tāds atmosfēras stāvoklis ir no rīta, kad varavīksne redzama pret vaka�riem. Turpretim dienas otrajā pusē, kad gaiss vairāk sa�silis, lietavu izraisī�anai nepiecie�amas daudz spēcīgākas aug�upejo�ās plūsmas. Tāpēc varavīksne pret rītiem lie�cina, ka lietus no novērotāja attālinās. .Par lietus attāli�nā�anos liecina arī varavīksnes izmēri: jo tuvāk apvār�snim lietus �sega�, kurai spīd cauri saules stari, jo aug�stāka varavīksne.

Ja parādās varavīksne � būs liels lietus

Ja varavīksne redzama pret rītiem � būs labs laiks; ja pret vakariem � būs neliels lietus

Ja varavīksne parādās lietus laikā � līs vēl

Ja varavīksne parādās pēc lietus � vairs nelīs

Ja pēc lietus varavīksne parādās augstāk par sauli � būs sauss laiks

Ja pēc lietus varavīksne ātri pazūd � strauji uzlabo�sies laiks

Ja redz baltu varavīksni � pastāvēs jauks laiks

Jo vairāk varavīksnē zaļās krāsas � jo vairāk līs

Ja varavīksne ir zema un tajā daudz zilās krāsas � būs slikts laiks

Ja zema un slīpa varavīksne � būs lietus

Ja augsta un apaļa varavīksne � būs skaidrs laiks

Ja ir pilna loka varavīksne � vēl būs lietus; ja tikai varavīksnes gali � būs sauss laiks

Ja varavīksne veidojas no rītiem uz vakariem � būs sauss;

ja no vakariem uz rītiem � būs lietus

Ja varavīksne loku met no ziemeļiem uz dienvidiem � būs lietus

Laikazīmēs izmantoti novērojumi par salnām, atku��ņiem un puteņiem.

Ja uznāk rudens salna � nākamajās divās dienās būs lietus

Ja naktī salna krīt kā sāls *� būs skaidrs laiks

Ja pavasaros ir nakts salnas � gaidāms lietus

Ja pēc atku�ņa zaros piesalst pilītes � būs vēl atkusnis; ja zari paliek tīri � vairs nekusīs

Ja ceļas vēj� un putenis � bus atkusnis

Ja sākas putenis un nāk vēl sniegs � būs atkusnis;

ja sākas putenis, bet nesnieg � aukstums nemainīsies

Atmosfēras procesu un da�ādu tās faktoru (gaisa mit�ruma un spiediena, temperatūras u. c.) maiņas noteikti ietekmē cilvēka sadzīves apstākļus. Gaisa mitrumam pie�augot un spiedienam samazinoties, pasliktinās krāsns velkme � dūmi nāk istabā. Mitrākā gaisā ari malkā vairāk ūdens � tā krāsnī sprēgā. Saulainam laikam tuvojoties, palielinās gaisa spiediens un līdz ar to arī skābekļa dau�dzums, kas nepiecie�ams deg�anai. Tāpēc sodrēju deg�ana, ogļu spo�a kvēlo�ana u. tml. signalizē par saulainu laiku. Par gaisa mitruma palielinā�anos liecina �āvēta speķa �rauda�ana�, mūru raso�ana, atmiek�ķēju�ās zirglietas, āra atejas smirdē�ana, ratu �īkstē�ana utt. Visai pla�s �ādu novērojumu klāsts izmantots laikazīmēs.

Ja, uguni kurinot, dūmi lien pa krāsns muti laukā � būs lietus

Ja dūmi nāk istabā � būs pērkons

Ja dūmi negrib no mājas iet laukā � būs lietus

Ja dūmi no skursteņa liecas pret zemi � būs vēj�

Ja dūmi no skursteņa nāk biezi � būs lietus

Ja dūmi no skursteņa stāvus kāpj gaisā � būs sauss, auksts laiks; ja iet uz leju � būs nokri�ņi

Ja pat nelaikā dūmi iet stāvus gaisā � laiks uzlabosies

Ja krāsnī spēcīga vilkme � būs sals

Ja skurstenis gaudo vai svilpj � būs slikts laiks

Ja skurstenī gaudo vēj� � būs atkusnis

Ja uguns rūc � būs lietus un vēj�

Ja uguns deg ar bālu liesmu � būs lietus

Ja uguns deg ar zilu liesmu � būs auksts laiks

Ja, malku cērtot, lec �ķēpeles � būs salts laiks

Ja malka krāsnī sprēgā � mainīsies laiks

Ja malka nedeg � būs slikts laiks

Ja trumulis �īkst � būs auksts laiks

Ja trumulis sīc � būs atkusnis

Ja sodrēji pie katla deg � būs sals

Ja skurstenī vai pie grāpja dibena aizdegas kvēpi � būs aukstums

Ja pannas dibens dzirksteļo � būs auksts laiks

Ja kvēpi pļe poda kvēlo � gaidāms vēj�

Ja krāsns ogles uzreiz neapplēn un ilgi spo�i kvēlo � būs jauks laiks

Ja ogles ilgi kvēlo � būs vēj�

Ja ogles krāsnī maisot skan � pieturēsies sals

Ja ogle izkrītot skan � būs auksts laiks

Ja skala ogle neizplēn, bet apdziest un turas klāt � ilgi pieturēsies aukstums

Ja skals atstāj garu ogli � būs mitrs laiks vai atkusnis

Ja skala ogle liecas uz leju � būs mīksts laiks; ja uz aug�u � būs auksts laiks

Ja skala ogle liecas un nelūst � būs mīksts laiks; ja lūst pa gabaliņam � būs auksts laiks

Ja skals degot dūmo � būs liels vēj� Ja sve�u liesmas mierīgā laikā ļoti kustas � būs lietus un vēj�

Ja sveces neparasti sprak�ķ, ļoti kūst un ļoti tek � līs lietus

Ja svece deg vienādi, bez sprak�ķa � būs jauks laiks

Ja sūrs pīpis � būs lietus Ja pīpe �urkst � būs lietus; ja �virkst � būs labs, saulains laiks�

Ja pīpējot dūmi iet uz krāsni � būs auksts

Ja uz pārtikas produktiem nosē�as miklums un, pie�mēram, �āvēta gaļa vai citas lietas bēniņos vai pagrabā �raud�, pil � otrā dienā būs lietus vai atkusnis

Ja milti, sāls vai cukurs kļūst mitri � būs lietus

Ja sviests kļūst mīksts, būs lietus

Ja tabaka kļūst valga � būs lietus

Ja sausā laikā ziepes kļūst slapjas � būs lietus

Ja mūri nosarmo � būs mīksts laiks Ja mūri noraso � būs lietus

Ja mūris apsvīst � būs atkusnis

Ja akmeņi un klons svīst � būs lietus

Ja logu rāmji un palodzes svīst � kļūs siltāks un slap�jāks

Ja priek�nama durvis apsarmo � gaidāma laika maiņa

Ja durvis �īkst � būs sals Ja rati �īkst � būs lietus

Ja sniegs �īkst zem ragavu sliecēm � būs aukstums

Ja sniegs zem kājām gurkst � tas drīz nokūst

Ja koka zāģējums apsarmo � būs mīksts laiks

Ja ādas zirglietas kļūst mīkstas un lokanas � būs slapj� laiks

Ja, izkapti strīķējot, roka kļūst melna � būs lietus

Ja dak�ojot bie�i jāsaspļauj rokās � drīz līs

Ja vasarā �ogs sausi kā sudrabs vizuļo � gaidāms pēr�kons.

Laika apstākļu paredzē�anai mūsu sen�i izmantoju�i novērojumus ne tikai par debess un atmosfēras parādībām. Bie�i laikazīmes pamatojas uz pazīmēm, kas raksturo ūde�ņus un zemi.

Ja ūdeņi upē, dīķī vai ezerā kļūst duļķaini un met burbuļus � būs pērkona negaiss

Ja ūdens upē kļuvis siltāks � līs

Ja ūdens upē kļūst tum�s � būs vēj�

Ja upēs ūdens strauji krīt � būs lietus

Ja upe un strauts tek burbuļodams -r- būs lietus

Ja ziemas sākumā strautos zem ūdens apsalst akmeņi � būs nepastāvīga ziema

Ja no jumta notecēju�ais lietus ūdens puto � lietus drīz pāries

Ja palu ūdeņi noskrien skaidrās naktīs �� būs labs ra��as laiks

Ja sniegs ātri kūst un sniega ūdeņi strautos �akli tek � būs slapja vasara

Ja ūdenskritums skaņi krāc � nākamajā dienā būs kar�stums

Ja slū�as smagi �ņāc � būs lietus

Ja ūdeņi krācēs puto � drīzumā būs lietus

Ja stāvo�s ūdens sāk smirdēt � būs lietus

Ja stāvo�i ūdeņi pārklājas ar gļotām � būs lietus

Ja mārki sazied, pārvelkas ar zaļumu � drīzumā būs lietus

Ja virs mārkiem ceļas migla � būs pērkona lietus

Ja peļķēs dubļi ātri no�ūst � būs lietus

Ja ezers vakarā strīpains, ar tum�ākām un gai�ākām joslām � gaidāms lietus

Ja ezerā tum�i, riņķveidīgi vilnī�i � gaidāmas saulai�nas dienas

Ja ezera krastā izzūd brīzes � gaidāms nelaiks

Ja pie ezera, dīķa skan dunoņa � būs pērkons

Ja ezeros, diķos un citās ūdenskrātuvēs līmenis krīt �gaidāms lietus

Ja jūras viļņi nāk malā un sprak�ķ � gaidāms pērkons ar lietu

Ja mierīgā laikā jūra �ņāc � būs tomēr vēj�

Ja ledus plaisa � būs atkusnis

Ja sala laikā ūdens iznāk uz ledus � būs liels siltums

Ja upe sāk ledu lauzt jaunā mēnesī � tas ilgi turas krastos

Ja purvājos parādās maldugunis � būs pērkona ne�gaiss

Ja salijusi zeme ātri kļūst sausa � būs salna

Ja aparta zeme ātri �ūst � būs lietus

Ja kalni kūp � būs lietus

Ja kalnu gali ir skaidri � būs skaidrs laiks

Ja pēc lietus kūp avoti � līs vēl gan �ajā, gan nāka�majā dienā

Ja no avotainām vietām ceļas migla � ilgu laiku būs lietus

Ja avoti izsīkst � būs lietus

Ja akas ūdens duļķojas vai met burbuļus � būs lietus

Ja akā ūdens kļūst silts � būs lietus

Ja akā strauji nāk ūdens � būs auksts laiks

Ne vienmēr katras laikazīmes pazīme skaidri un vien�nozīmīgi izpau�as dabā. Da�kārt tās pat liecina cita citai pretī. Tāpēc laikazīmes jālieto kompleksi � vairākas reizē un tā, lai. tās atspoguļo da�ādas laika parādības. Piemē�ram, barometrs rāda gaisa spiediena palielinā�anos. Vēj� vairākas dienas nemaina virzienu. Mākoņi uz vakarpusi izzūd, blāzmas zeltainas. Gaisa temperatūra perioda sā�kumā pazeminās, līdz iestājas izteiktas diennakts svārstī�bas ar vēsām naktīm un siltām dienām. Vairākas laika�zīmes norāda uz gaisa mitruma samazinā�anos. Visas �īs pazīmes liecina par anticiklona iestā�anos ar samērā ilg�sto�u sausu un saulainu laiku. Ja tāds anticiklons pava�sarī un sevi�ķi rudenī saistīts ar auksta gaisa masām, sagaidāmas salnas.

Laika apstākļu dro�ākai paredzē�anai ieteicams likt lietā arī tādas laikazīmes, kuras pamatojas uz novēroju�miem par dzīvnieku un augu uzvedību. Rezultāti ir vēl dro�āki, ja liek kopā vairākus pieredzēju�us prātus, kā to

dara zvejnieks Ruodijs, gans Kuonijs un mednieks Vernijs Fridriha Sillera drāmā �Vilhelms Tells�,

Ruodijs

Jau Mituakmens uzvā� cepuri

Un auksti pū� no Veterloha aizas;

Būs auka klāt, man �ķiet, pirms manīsim.

Kuonijs

Nāk lietus, laiviniek, � manas aitas ēd

Ar skubu zāli, Krancis zemi ka�.

Vernijs

Jā, zivis mirgas met, un ūdens putni

Nirst viļņos, Drīz negaiss sagaidāms.[1]

SKRIENO�IE �BAROMETRI�

Melnās jūras piekrastē ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet ari acīgākie atpūtnieki ievēroju�i: ja pat saulainā laikā neredz medūzu � būs vētra. Medūzas no piekrastes ūde�ņiem pazūd, iekams sācis reaģēt barometrs. Novērojumi par medūzām tā ari paliktu vienīgi tautas ticējums, ja ne�būtu akadēmiķa V. Suleikina atklājuma. Uz kuģa �Taimir� 1932. gadā viņ� vadīja okeanogrāfisko ekspedīciju Ziemeļu Ledus okeānā. Kādu dienu meteorologs V. Berezins vērsa akadēmiķa uzmanību uz kādu neparastu parā�dību. Ja ar ūdeņradi pildītu balonzondi tuvina ausij, tajā jūtamas duro�as sāpes. Visstiprākās tās kļūst, kad balon- zonde atrodas apmēram vienu centimetru no auss, un iz�zūd desmit centimetru attālumā. Sī parādība ļoti ieintere�sēja akadēmiķi. Pēc atgrie�anās Maskavā viņ� mēģināja to atkārtot laboratorijā, ta�u rezultātu nebija. Tikai Kri�mas piekrastē, viļņu pētī�anas stacijā, viņam izdevās iegūt tādu pa�u efektu kā okeānā. Pēc vairākiem rūpīgi pārdo�mātiem eksperimentiem V. Suleikins konstatēja, ka �o pa�rādību, kuru viņ� nosauca par �jūras balsi�, izraisa infra�skaņas. Ar speciāli �im nolūkam konstruētu aparātu viņ� izmērīja �jūras balss� frekvenci, un izrādījās, ka tā bija no 8 līdz 13 hercu diapazonā (hercs � svārstību skaits sekundē). Sāda skaņas frekvence ir zem cilvēka dzirda�mības sliek�ņa. Kā zināms, mēs dzirdam skaņas viļņus ar frekvenci no 15�20 herciem līdz apmēram 20 kiloherciem. Pieaugot vēja ātrumam un viļņu lielumam, �jūras balss� kļūst intensīvāka un izplatās tālāk. Virzīdamies ar ātrumu apmēram 330 metru sekundē (ap 1200 kilometru stundā), infraskaņas viļņi tālu apsteidz pa�u vētru, kura tos ra�dījusi.

Brīdino�o �jūras balsi� dzird ne tikai medūzas. Infra�skaņas uztver arī daudzi citi jūras dzīvnieki un tātad �pa�redz� vētras tuvo�anos ievērojami ātrāk, nekā to sāk rādīt barometrs. Jau diennakti pirms vētras vaļi pazūd no jūras virsmas dzelmē, tikai uz ļoti īsu laiciņu uzpeldēdami pēc kārtējās gaisa devas. Kaijas steidzas krastā. Pingvīni jau laikus ieņem ērtāku vietu gulē�anai un izstiepj knābi tajā virzienā, no kurienes sagaidāma vētra vai putenis. Zināt�nieki bioniķi sāka rūpīgi pētīt dzīvnieku vētras paredzē��anas �mehānismu�, lai izmantotu dzīvās dabas �izgudro�jumu� jūrniekiem tik ļoti vajadzīgā aparāta konstruē�anai. Tādu speciālu orgānu � �infraausi� atrada medūzai. Me�dūza uztver infraskaņas ar dzirdes kolbiņām (statocis- tām), Maskavas valsts universitātes biofizikas katedras darbinieki B. Ivanovs, L. Vorobjovs un G. Novinskis pēc medūzas infraauas principa izveidoja-elektronisku aparātu, kas automātiski signalizē par vētras tuvo�anos 12� 15 stundas pirms tās sāk�anās. Aparāts rāda virzienu, no kurienes tuvojas vētra, kā arī tās stiprumu.

Medūzas infraauss veiksmīga modelē�ana iezīmēja jau�nas zinātnes nozares, jauna, perspektīva bionikas virziena tap�anu. Tā ir bioniskā meteoroloģija, kas nodarbojas ne tikai ar principiāli jauna tipa aparatūras konstruē�anu pēc dzīvās dabas �patentiem�. Tehniskajās sistēmās izmanto arī tie�i dzīvās būtnes, pieslēdzot to organismiem jutīgus informācijas uztvērējus vai ari �iedzīvinot� to nervos

smalkus elektrodus. So principu jau izmanto �ahtās kai�tīgo gāzu konstatē�anai. Par smar�u detektoru izmanto mu�u. Sajutusi indīgo gāzi, tā sāk ģenerēt noteikta rak�stura impulsus, kurus uztver attiecīgā aparāta analizators un ieslēdz trauksmes signālu. Zinātnieki uzskata, ka bio- niskā pieeja ir visai" daudzsolo�a ne tikai laika apstākļu paredzē�anā, bet arī jaunu dabas likumsakarību atklā�anā.

�Dzīvnieki un augi daudzu miljonu gadu gaitā labi pie�lāgoju�ies dabas sezonālajai un diennakts ritmikai, liet�derīgās reakcijas uz �o ritmiku �ieprogrammētas� viņu iedzimtībā. Gaidāmajām pārmaiņām apkārtējā vidē jāsa�gatavojas jau laikus. Agrīnā rudenī saule vēl dāsni silda zemi, bet kokiem jau dzeltē lapas, dzīvnieku ka�oks kļūst biezāks un sāk mainīt krāsu � tie gatavojas ziemai. Da�biskā izlase darbojas nepielūdzami: kas nav paspējis sav�laicīgi sagatavoties ziemai, tas to nepārdzīvos un nāka�majā pavasarī nepiedalīsies pēcnācēju radī�anā. Visi �ie evolucionārie sasniegumi ir iedzimti. Ja, piemēram, balto zaķi vasaras nogalē pārvieto siltā telpā, viņa ka�ociņ�, tuvojoties ziemai, tik un tā kļūst balts. Istabas mu�as pa�rasti izkūņojas rīta stundās, tas notiek pat eksperimentos, kad tiek saglabāta nemainīga temperatūra un gaisa mit�rums. Sādu dzīvo organismu spēju �skaitīt� laiku sauc par bioloģisko pulksteni. �is mehānisms organismam rada iespēju salīdzināt ārējās pārmaiņas ar savu iek�ējo ritmu un jutīgi uztvert sev vitāli svarīgas novirzes apkārtējās vides procesu gaitā. Un, tā kā dabā viss saistīts ne tikai telpā, bet arī laikā, katrai parādībai ir savi vēstne�i. Dzīvs organisms jūt �os vēstne�us un, attiecīgi reaģējot, paspēj sagatavoties svarīgām novirzēm ārējo procesu parastajā ritmikā, laika apstākļu maiņām. Apbrīnojama jutība pret da�ādām pārmaiņām atmosfērā (pret gaisa spiedienu, ap�gaismojumu, mitrumu, elektriskajiem lādiņiem u. c.) iz�strādājusies putniem un kukaiņiem, kuri uz �ādām pārmai�ņām reaģē, mainot izturē�anos. Tuvojoties lietum, mu�as un lapsenes cen�as iekļūt telpās, pat automa�īnas kabīnē. Ļoti jutīgas pret gaisa spiediena maiņu ir daudzas zivis, sliekas, dēles, it īpa�i vardes. �ūska jūt gaisa temperatū�ras maiņu pat par grāda simtdaļām.

Vismazākās gaidāmā laika pārmaiņas ļoti labi izjūt zir�nekļi. Vēstures grāmatās varam lasīt, kā zirnekļu �pare�dzējums� palīdzējis fran�u armijai gūt uzvaru 1794. gadā. Kad ģenerāļa �arla Pi�egrjū komandētā armija pārgājusi Holandes ļrpbe�u, tur nebijis karaspēka, kas varētu stāties tai pretī. Tāpēc holandie�i atvēru�i kanālu slū�as un ap�plūdināju�i ceļus un laukus. Līdz ar to tālākais ceļ� ienaidniekam �ķita slēgts. Fran�u armija jau gatavojās atstāt Holandi, bet pēk�ņi saņēma pavēli atlikt atkāp�a�nos. Izrādījās, ka kara padomnieku lomā �oreiz uzstāju��ies� zirnekļi: ar divkār�u �aklumu tie bija sāku�i aust tīklus. Zirnekļi parasti tā rīkojas pirms sausa un (rudenī) auksta laika. Pēc neilga siltuma perioda patie�ām iestājās sals. Uzplūdinātais ūdens sasala, un fran�u armija devās tālāk.

Arī mājdzīvnieki, lai gan ilgi atradu�ies cilvēka aprūpē, saglabāju�i spēju paredzēt laika maiņas. Amerikāņu �ur�nāls �Time� rakstīja par amizantām sacensībām starp Teksasas �tata fermera D�ona Makdamsa govi Braimeri un vietējo meteodienestu. Katru pareizu prognozi vērtēja ar vienu punktu. Uzvarēja govs.

Dzīvos �barometrus� laika prognozē�anai sāk izmantot valstīs ar vismodernāko meteodienestu. Vācijas Federatī�vajā Republikā tūrisma firmas iepirku�as Āfrikā var�u su�gas, kurām ir sevi�ķas laika paredzē�anas spējas. Izde�vumi drīz vien atmaksāju�ies.

Protams, dzīvnieku uzvedība jāvēro uzmanīgi, un to jā�prot at�ifrēt. Atceraties, kā Vladimirs Arseņjevs apraksta sava uzticamā pavadoņa Dersu Uzalas spējas paredzēt laika apstākļus pēc putnu uzvedības. �No rīta atmodos vēlāk par citiem. Tūlīt pamanīju, ka nav saules. Debess bija mākoņos. Ievērojis, ka strēlnieki liek mantas tā, lai nesamērcētu lietus, Uzala sacīja:

� Steigties nava vajag. Mums pa dienu labi ej. Vakarā būs lietus.

Es jautāju, kāpēc viņ� domā, ka dienu nebūs lietus.

� Tavam pats skaties, � golds atbildēja. � Redzi, mazi putni �urp turp ej, spēlējies, ēd. Drīz lietus � tad viņam klusu sēdi, tikpat kā guli.

Tie�ām, es atcerējos, ka pirms lietus vienmēr viss ir kluss un drūms, turpretim tagad me�ā bija liela dzīvība: visur sasaucās dzeņi un sīļi un jautri svilpoja ņiprie dzilnī�i.�

Novērojumus par dzīvnieku uzvedību visas tautas ļoti pla�i izmantoju�as laika apstākļu paredzē�anai. Tādu lai�kazīmju ir ļoti daudz. Tāpēc iedalīsim tās grupās atkarībā no tā, kādi dzīvnieki rāda gaidāmās pārmaiņas.

Ja balo�i skaļi un daudz dūdo � laiks būs labs

Ja balo�i meklē slēpņus � laiks maitāsies

Ja bezdelīgas atnāku�as � pavasaris sākas

Ja bezdelīgas �audās gan aug�ā, gan lejā � būs ne�gaiss

Ja bezdelīgas gar sienām laidelējas un ar kājām zemi skar � būs lietus

Ja bezdelīgas lido virs zemes � jau tajā pa�ā dienā gaidāms lietus

Ja bezdelīgas laidelējas gar ūdeņiem � būs ilgs lietus

Ja bezdelīgas peras pa smiltīm � gaidāms lietus

Ja bezdelīgas no rīta vēlu izlido � būs slikts laiks

Ja bezdelīgas lien ligzdā � būs pērkons

Ja bezdelīgas lido augstu � lietus tuvākajā laikā nebūs; ja zemu � lietus būs

Ja bezdelīgas lido virs māju �ukuriem � būs jauks laiks

Ja celmi top pliki � laidīsies cīruļi

Ja cīruļi no rīta sē� piepūtu�ies un nedzied � jau tajā dienā būs lietus

Ja cīrulis jau ar ausmu nedzied � būs lietus vai slikts laiks

Ja cīrulis kā baidīdamies tikai ie�erkstas � būs lietus; ja skaņi dzied � būs silts laiks

Ja cīrulis augstu lido �- tuvākajās dienās būs jauks laiks

Ja cīrulis vakarā dzied � otrā dienā būs slikts laiks

Ja �akstes pirms saules lēkta �akstina � būs lietus

Ja dumpis ezerā kliedz � būs jauks laiks

Ja dzeguze kūko sausā kokā � būs sals

Ja dzeguze vakarā ilgi kūko � būs labs laiks

Ja dzenis neparasti ķērc � būs lietus

Ja dzenis vasaru ielai�as mājās � būs sausi laiki

Ja dzenis ziemu nāk mājās � būs aukstums

Ja dzērves lidojot skaļi kliedz � saglabāsies labs laiks

Ja dzērves lido ļoti augstu � būs labs laiks

Ja dzērves iet zemu � jau tre�ajā dienā būs salna

Ja dzērves kliedz purvā � būs salnas; ja laukā � būs jauks laiks

Ja dzērves nirst ūdenī � būs vēj�

Ja dzērves lai�as uz ziemeļiem � būs siltums; ja uz dienvidiem � būs aukstums

Ja vakarā grieze grie� laukā � būs labs laiks; ja kokā � būs lietus

Ja grieze grie� labībā � �ī labība kritīs veldrē

Ja gulbji mazgājas � gaidāms lietus

Ja gulbis izbāzis kāju caur asti � būs lietus

Ja gulbji izklīst pa dīķiem � būs silts

Ja irbes skrien sētā � būs lietus

Ja irbes nāk pie mājām � būs putenis

Ja kaijas atlido � drīz ledus ies

Ja kaijas lai�as uz sauszemi vai ezeriem � jūrā būs vētra

Ja kaijas nelai�as jūrā, bet uzturas klintīs vai smil�u sērēs � būs negaiss

Ja jaukā vasaras laikā tīrumos parādās kaijas � būs vētra, lietus

Ja kaijas jeb knāvi staigā pa pļavām � būs plūdi

Ja kaijas daudz peldas � būs slikts laiks

Ja kaijas nerēķinās ar lietu � līs ilgi

Ja kaijas pa gaisu skrien bariem � gaidāmi plūdi

Ja vakarā klijāni lido augstu un kliedz � sagai�dāms lietus

Ja kovārņi vakarā lasās baros un kliedz � būs jauks laiks

Ja kovārņi no rīta brēc � būs lietus

Ja kovārņi zemu lai�as � būs jauks laiks

Ja kovārņi staigā pa zemes virsu � gaidāms pielaidīgs laiks

Ja kovārņi sē�as koku galotnēs � būs silts laiks; ja puskoka zaros � būs sals

Ja kraukļi pēc ē�anas daudz spārnus vēcina � būs lietus

Ja kraukļi ķērc � būs lietus

Ja kraukļi gaisā plē�as � būs lietus

Ja kraukļi peldas � būs silts laiks

Ja krauklis ķērkdams lai�as no ziemeļiem uz dienvi�diem � būs skaidrs laiks, sals; ja no dienvidiem uz ziemeļiem � būs lietus, silts laiks

Ja klusā laikā kraukļi vai vārnas galvu grie� uz kādu noteiktu pusi � no tās puses nāks vēj�

Ja kraukļi lai�as no me�a klajumā vai pie mājas � būs atkusnis

Ja krauķis vai strazds tevi sveicina � klāt jau pavasaris

Ja ķīvītes zemu lai�as � būs lietus

Ja ķīvītes klaigā � būs lietus

Ja vakarā ķīvītes kliedz � būs skaidrs laiks

Ja sarodas daudz ķīvī�u � būs lieli plūdi

Kad lakstīgala sāk dziedāt � palu ūdeņi sāks kristies

Ja lakstīgala pat gai�ā vakarā jau agri sāk dziedāt � bus lietus

Ja lakstīgala vakaros ilgi dzied � būs labs laiks

Ja lakstīgala visu nakti bez apstājas dzied � būs saules pilna diena

Ja lijas kliedz � būs lietus

Ja mednis dzied tuvu pie koka � būs slapj� laiks; ja uz zara gala � būs jauks laiks

Ja paipala bļauj � būs lietus

Ja putni (dzērves, lijas, dzilnas, kraukļi, kovārņi, �a�gatas, vārnas) no rīta klaigā � jau todien būs lietus

Ja putni zemē sēstas � būs skaists laiks; ja uz jumta � būs nelaiks

Ja putni tup koku galos � būs auksts laiks

Ja putni sē� pazarēs � būs silts laiks

Ja putni satupu�i rindā � būs lietus

Ja putni peras smiltīs � būs lietus

Ja putni brēkdami mazgājas � būs lietus

Ja me�a putni ar ūdeni laistās un nirst � būs lietus

Ja putni daudz un zemu lido un riņķo � būs lietains un vējains laiks

Ja putni turas cilvēku tuvumā un zemu lido � būs lietus

Ja putni lai�as zemu � būs aukstums

Ja putni it kā vingrina spārnus � būs vētra

Ja beidz �ivināt mazputniņi � vasara beidzas

Ja gājputni lido augstu un steidzīgi � strauji tuvojas sals; ja zemu � sals vēl tik drīz nebūs

Ja pūce skaļi kliedz�mainīsies temperatūra

Ja naktī pūce klaigā � būs silta diena

Ja pūce agri rītā vaid � būs lietus

Ja pūce lietus laikā stipri ķērc � būs labs laiks

Ja pūce vai ūpis labā laikā klaigā � būs lietus;ja lietus laikā � būs labs laiks

Ja rubenis rubina � pēc trim dienām būs sals

Ja rubeņi rūc � drīz būs sniegs

Ja rubeņi rudeņos iet me�a malā � drīz būs salnas

Ja rubeņi rubina me�a malā � būs silts laiks; ja me�a vidū � būs auksts

Ja rubeņi sala laikā iet me�a malā vai uz lauku � būs mīksts laiks

Ja rubeņi nāk pie mājas � sals drīz pielaidīsies

Ja rubeņi bariem no me�a lai�as uz pļavu � nākamajā dienā kusīs

Ja ziemu rubeņi metas bērzos � būs atkusnis

Ja rubeņi dienā sēd kokos � būs atkusnis

Ja rubeņi rubina vēlu vakarā � nākamdien būs salna

Ja sarkankrūtītis jeb svilpis �irina � būs sniegs, putenis, slapjdraņķis

Ja sīlis nāk pie mājas � pēc trim dienām laiks pie�laidīsies

Ja sniedzes rudenī nāk mājā � tre�ajā dienā būs sniegs

Ja sniedzes ziemā pie mājām nāk � drīz būs putenis

Ja pat jaukā laikā stārķa spalvas ir pelēcīgas � būs lietus;

ja, pat lietum vēl līstot, stārķa spalvas ir spodras, spil�gti baltas � drīz sāksies jauks laiks

Ja stārķis pļavā staigā � būs labs laiks; ja pa kalnu � būs slikts laiks; ja pa lauku � līs lietus

Ja stārķis paskrienas, nedaudz paceļas spārnos un atkal piezemējas � būs laika pārmaiņa, lietus

Ja stārķis purina spārnus un slēpj knābi zem spār�niem � būs vētra un negaiss

Ja stārķis knābi klabina � lietus līs Ja stārķis nes mēslus no ceļa � būs slikts laiks

Ja stārķis uzmetas uz jumta � būs ilgs, stiprs lietus

Ja stērstes lai�as baros un �ivina � mainīsies laiks

Ja stērstes nāk mājās � būs putenis

Ja strazdi skrien lieliem pulkiem � būs liels lietus

Ja strazdi skaļi uzvedas � tuvojas vētra

Ja pelēkais strazds sē� kokā un dzied � būs sals

Ja svīres laidelējas augstu gaisā � būs labs laiks

Ja svīres lido gan aug�up, gan lejup � būs vēj�

Ja �ņibis svilpj � būs lietus

Ja tilbītes pamet purvu un staigā pa lauku � sa�glabāsies labs laiks

Ja vanags ielido pagalmā pēc vistām � būs slikts laiks

Ja lielais pelēkais vanags kliedz � būs lietus

Ja vālodze dzied mīlīgā balsī � būs labs laiks

Ja vālodzei tīra, skaļa balss � būs labs laiks; ja tā ķērc � līs lietus

Ja vālodze zemu lai�as � tā lietu vilina

Ja vālodze pēc saules trok�ņo � būs lietus

Ja vārnas ziemā uzmetas augstu kokā � būs auksts laiks; ja uzmetas pazarēs vai tup zemē � būs silts

Ja vārnas vasarā tup koka galotnē � līs lietus

Ja agrā pavasarī vārnas peldas � būs silts

Ja vārnas pa smiltīm mazgājas un ķērc � būs lietus

Ja vārnas peras pa sniegu � kļūs siltāks

Ja vārnas snau� � būs slikts laiks

Ja vārnas slēpj knābi zem spārna � gaidāms sals

Ja vārnas bariem staigā pa zemi � nākamajā dienā līs

Ja vārnas ziemā staigā pa ceļu � būs atkusnis

Ja vārnas nāk mājās � būs atkusnis

Ja vārnas pulcējas baros � būs atkusnis

Ja vārnas sē� siena kaudzes galā � laiks mainīsies

Ja vārnas lietus laikā tup stabu galos � ilgi līs lietus

Ja vārnas ziemā sē� mietu galos � būs sniegs

Ja vārnas jau pirms saules ķērc � būs lietus

Ja vārna vasarā ķērc � būs lietus; ja ziemā � būs putenis un atkusnis

Ja vārnas ķērc uz dienvidu pusi � nāks siltums; ja uz ziemeļu pusi � nāks aukstums

Ja vārnas augstu lidinās � būs sals; ja zemu � būs silts laiks

Uz kādu pusi vakarā vārna lido � no tās puses rīt gai�dāms vēj�

Ja vārnas skrien pret vēju � kļūs siltāks

Ja vārnas vakarā skrien pret sauli � būs lietus

Ja vārnas vakarā lai�as no austrumiem uz rietumiem � otrā rītā līs;

ja no rietumiem uz austrumiem � būs jauks laiks

Ja zīlīte no rīta pīkst, �iepst � naktī vai jau dienā būs sals

Ja zīlīte nāk pie loga � būs stiprs sals

Ja tālumā dzird zosis kliedzam � būs lietus

Ja zosis lido uz austrumiem � būs vēj�

Ja zvirbuļi pulcējas baros un trok�ņo � būs pute�nis, bet pēc tā, kā parasti, sekos atkusnis

Ja zvirbuļi bariem pārlido no vienas vietas uz otru � būs stiprs vēj�

Ja zvirbuļi lien paspārnēs � būs putenis

Ja zvirbuļi ligzdas taisa � būs labs laiks

Ja zvirbuļi plun�ājas ūdeni � būs silts un lietus; ja peras smiltīs vai tup sabozu�ies � būs lietus vai aukstums

Ja zvirbuļi pulcējas baros un �ivina � mainīsies laiks

Ja zvirbuļi kāzojas, �alodami skraida pa kokiem � būs negaiss vai lietus

Ja ilgsto�ā lietū zvirbuļi sāk �iepstēt � laiks uzlabosies

Ja zvirbuļi pa �agariem skraida un �ivina � būs lietus

Ja aukstā laikā zvirbuļi �ivina � būs atkusnis

Ja zvirbuļi nāk pie mājām � būs aukstums

Ja �agatas no rītiem tark�ķ � līs lietus

Ja �agatas pļāpīgi tark�ķ � būs labs laiks

Ja �agata sē� sabozusies un klusa � snigs

Ja �agatas nāk mājās � būs slikts laiks

Ja �ubīte neparasti, savādāk dzied � lietus būs

Ja �ubīte jau agri no rīta pa jumtu lēkā � būs lietus

Ja ziemā no migām izlien āp�i vaLjenoti � kļūs sil�tāks

Ja brie�i spēcīgi badās � būs lietus un vēj�

Ja vakarā redz ezi staigājam � otrā dienā līs

Ja ezis aizvēris savas mītnes ziemeļu eju � negaiss nāks no ziemeļiem; ja dienvidu eju � nāks no dienvidiem

Ja kurmji ceļ rakumus � būs lietus

Ja kurmji lien ārā no zemes � būs lietus

Ja kurmji ceļ rakumus zem pirmā sniega � tas nepa�stāvēs �

Ja ziemā kurmis izceļ zemes � būs atkusnis

Ja peles nervozi skraida, pīkst, lēkā � būs lietus

Ja peles velk migu � būs lietus

Ja pēc saules rieta lidinās daudz sikspārņu � būs skaidrs laiks

Ja sikspārņi zemu lido � būs lietus

Ja vāveres pa zemi staigā � būs labs laiks

Ja vilki gaudo � būs ļoti auksts laiks

Ja vilks noklīst no bara un velkas uz mājām � būs lie�tus vai citādi slikts laiks

Ja zaķi kliedz � drīz būs silts laiks

Ja vasarā zaķi nāk uz lauka � būs lietus; ja tie dzīvo me�os � būs karsts un skaists laiks

Ja zaķis pēdas atstāj pirmajā sniegā � tas pastāvēs

Ja zaķi nāk uz lauka � būs atkusnis; ja guļ dziļi me�ā � būs aukstums

Ja zaķi nāk uz dārzu � vēl ilgi būs barga ziema

Ja zaķis guļ virs sniega � būs putenis; ja ieru�ināju�ies sniegā � būs atkusnis

Ja zaķi gul klajumā � būs atkusnis

Ja zaķa guļasvieta slapja, sniegs izkusis � būs atkusnis

Ja me�a zvēri � cūkas, aļņi, stirnas, zaķi � nāk dārzā � būs auksts laiks

Ja uz celiņiem vakarā vai pat dienā izrāpoju�i krupji � būs lietus; ja tie slēpjas � būs labs laiks

Ja krupji nāk uz māju un kurc,� būs lietus Ja vasarā vardes stipri kurkst � tās drīz sasauks lietu

Ja vardes vakarā kvāk�ķ patīkamā balsī � būs labs, skaidrs laiks; ja bļaustīgi � būs lietus

Ja varde lēkā krastā un skaļi kurkst � būs lietus

Ja vardes iet uz dīķi � būs labs laiks; ja nāk ārā � būs lietus

Ja vardes nāk sausumā � būs lietus

Ja vardes vai vardulēni lēkā pa ceļu � būs lietus

Ja saulainā laikā vardes atstāj āboliņa lauku � būs jauks laiks

Ja vardes siena laikā rāpjas sienā � būs lietus

Ja vardes kļūst tum�as � būs lietus;

ja kļūst gai�as � nebūs lietus

Ja vardēm vēderi kļūst gai�i � ilgsto�i līs;

ja kļūst tum�i � ilgi pastāvēs sauss laiks

Ja, lietum līstot, redz tum�u vardi � līs vēl stiprāk

Ja �ūskas �irgti lodā � būs lietus

Ja pēc lietus redz �ūsku � būs sauss laiks

Ja �ūskas uz ciņiem sildās � būs pērkona lietus

Ja zalk�i lien uz ceļa sildīties � būs lietus

Ja bites, saulei rietot, vēl lai�as ziedos � rit būs lietus

Ja bites vakarā ātri beidz darbu � rit būs jauks laiks

Ja bites jau agri no rīta atstāj stropu � būs labs laiks

Ja rītā laukos, pļavās, me�malās un me�os daudz bi�u � saglabāsies labs laiks.

Ja bites pat labā laikā paliek stropos vai nelai�as tālu � būs lietus

Ja bites steidzas stropā iek�ā un ārā � būs lietus

Ja pat labā laikā bites steidzīgi atgrie�as dravā � būs lietus

Ja bites, mākoņiem sabiezējot, nebēg stropos � lietus aizies garām

Ja bites aplido akācijas vai jāņogas � būs lietus

Ja bites sē� �upiņās uz stropa sienām � būs karsts laiks

Ja bites lido augstu � būs labs laiks

Ja bites ir niknas un dzeļ � būs sauss laiks

Ja vasarā circenis dzied � būs karsts laiks

Ja ziemā circeņi dzied � būs auksts laiks

Ja circeņi vakarā stipri dzied � būs liels vēj�

Ja circeņi klusē � būs lietus, mīksts laiks

Ja circenis lec uz krāsns pusi � būs draņķīgs laiks

Ja circenis lec uz durvju pusi � būs labs laiks

Ja ganībās parādās daudz dunduru � būs lietus

Ja kni�ļi vakarā acīs, degunā, mutē lien � būs lietus

Ja vakaros kni�ļi spindz un dzeļ � būs lietus

Ja ap dzelteno akāciju lidinās daudz kukaiņu � būs lietus

Ja krēslā uz ugunskuru lido daudz kukaiņu � būs lietus

Ja dievgosniņa jeb mārīte no rokas ātri aizlai�as � būs skaidrs laiks

Ja mu�as lido jau agri no rīta � dienā būs jauks laiks;

ja guļ, pieplaku�as pie sienām, � būs lietus

Ja mu�as agri mostas un stipri sīc � būs labs laiks

Ja mu�as ir uzmācīgas un sīvi ko� � būs lietus

Ja mu�as lien acīs, ausīs � būs lietus Ja mu�as atdzīvojas un sīc � būs atkusnis

Ja ziemā sāk mu�as lidināties � būs atkusnis

Ja mu�as lien pie krāsns � būs auksts

Ja ziemā mu�as pa māju lai�as � būs silts laiks Ja o d i dejo spietiem � būs labs laiks

Ja odi stampājas � būs labs laiks; ja sijājas � būs slikts laiks

Ja odi vakarā dejo mutuļos � būs karsts laiks

Ja odi, kni�ļi lido stabveidīgi � gaidāms vēj�

Ja odi vēl pēc saules dejo � laiks nemainīsies

Ja odi zemu lido � būs lietus

Ja siseņi dzied zālē � vairākas dienas būs jauks laiks; ja kokos � būs lietus

Ja gaisā daudz siseņu � būs daudz sēņu

Ja vakarā sienā�i sisina, kaut ari stipri apmācies vai pat nolijis lietus, � otrā dienā būs sauss, karsts, saulains siena laiks

Ja sienā�i �irkst kokā � būs lietus; ja zemē � būs siena laiks

Ja sienā�i no rīta kāpj augstu kokos sisināt � būs labs, sauss laiks - �

Ja sienā�i dienu kāpj kokos � būs lietains laiks

Ja sienā�i vakaros kāpj kokos � būs skaists laiks

Ja siena laikā, pļavā ēdot, sienā�i lec bļodās � pieturē�sies labs siena laiks

Ja skudru pūznī visas ejas ir vaļā un manāma dzīva rosība � būs labs laiks

Ja labā laikā skudru pū�ņa ejas ciet un ap to maza kus�tība � drīz būs slikts laiks

Ja spārnotās skudras laidelējas un skraida � būs slikts laiks, lietus

Ja, sienu grābjot, sāk apkārt lidot spārnainās skudras � naktī sagaidāms lietus

Ja istabā parādās skudras � būs lietus Ja skudras ceļ zemi � būs lietus

Ja skudras rāpjas kokos � gaidāms lietus

Ja skudras uz citu vietu pārnes savas oliņas � pēc kāda laika būs lietus

Ja skudras ļoti kustīgas � būs labs laiks Ja melnās skudras savus pūznī�us ceļ līdz zāļu ga�liem � būs ilgs lietus

Ja mīzenes jeb mazās skudras piepūļojas siena gubās � būs pali

Ja mīzenes jeb dzeļo�ās skudras virs zemes sadzen pū��ņus � būs lietus

Ja sliekas ceļ rakumus � būs lietus

Ja sliekas uz cieti nomīdītiem celiņiem izdzinu�as zemes kaudzītes�- būs lietus

Ja sliekas lien no zemes ārā � būs lietus

Ja pēc pirmā lietus virs zemes parādās sliekas � vēl ilgi līs

Ja nātru tauriņ� slēpjas aizsegā, lido istabā, sē�as tum�ākajos kaktos � būs lietus

Ja naktstauriņi lido istabā � būs auksts vēj�

Ja vaboles lien pulkos un nelido � būs slikts laiks

Ja vakarā mēslu vaboles lidinās � būs jauks laiks; ja ņemas pa kaudzi � būs slikts laiks

Ja vakarā mēslu vaboles skrien uz kādu noteiktu pusi � no tās puses rīt pūtīs vēj�

Ja mēslu vaboles rūkdamas pēc saules lai�as � būs labs laiks; ja pirms saules � būs slikts laiks

Ja mēslu vaboles vakarā skraida � būs silta nakts, labs laiks

Ja vakarā mēslu vaboles dūkdamas skraida � nākamajā dienā līs

Ja maijvaboles lido līdz tumsai � būs labs laiks

Ja zemesvēzis kurc � būs lietus

Ja zirnekļi rosīgi au� tīklus � ilgi būs skaists, sauss laiks;

ja pa�i tos sarausta � būs slikts laiks

Ja zirneklis au� tīklu, pat lietum līstot, � drīz atkal būs labs laiks

Ja zirnekļi galvenos pavedienus taisa garus � būs skaists laiks; ja taisa īsus � būs lietus

Ja zirneklis velk pavedienu no griestiem uz leju � būs slikts laiks; ja no apak�as uz aug�u � būs labs laiks

Ja zirneklis nervozi skraida pa savu tīklu � būs lietus

Ja zirneklis savā tīklā nekustas � būs slikts laiks

Ja zirneklis ielīdis stūrī � būs vēj�

Ja zirneklis guļ tīkla vidū � būs lietus; ja guļ tīkla malā vai kaut kur ārpusē � būs siena laiks

Ja visur zirnekļi staigā � būs aukstums

Ja uz sniega parādās zirneklis � būs atkusnis

Ja no rīta me�ā, pļavā, laukā daudz zirnekļa tīklu � būs labs, sauss laiks

Ja zirnekļi tīklus savilku�i me�ā � ilgi būs sauss laiks

Ja zirnekļi savilku�i riteņveidīgus tīklus kokos � būs sauss laiks

Ja zirnekļi au� daudz tīklu starp kokiem vai augstām zālēm � būs vēss laiks

Ja lauki noplēkāju�i ar zirnekļa tīkliem, būs sauss, jauks laiks

Ja zirnekļa tīkli lido pa gaisu � būs sauss laiks

Ja pret vakaru zālē ir zirnekļa tīkli � būs labs laiks Ja zirnekļa tīkli mierīgā laikā ļoti kustas � būs lietus un vēj�

Ja dēles lo�ņā pa ūdens apak�u � rīt būs slikts laiks, lietus;

ja pa ūdens virspusi � būs labs laiks

Ja roņi jautri rotaļājas pa ūdeni � būs vēj�

Ja sami trok�ņaini nāk ūdens virspusē un ķer gaisu � būs negaiss

Ja vē�i lien krastā un sausumā � būs lietus; ja iet pa upes vidu � būs pērkons

Ja dienā zivis stipri �audās � būs lietus

Ja zivis lai� burbuļus � būs lietus

Ja vakarā zivis lēkā � būs jauks laiks

Ja pavasarī un vasarā tikko ķertās zivis ļoti asiņainas � tuvojas negaiss

Ja noķertajai zivij, to tīrot, izdalās daudz asiņu � būs lietus

Ja liela sala laikā gaiļi agri dzied � kļūs siltāks, mērenāks

Ja gailis vakarā dzied sliktā laikā � otrā dienā būs labs laiks; ja dzied labā laikā � būs slikts laiks

Ja gailis nelaikā dzied � vasarā būs lietus, bet ziemā atkusnis

Ja gailis vakarā dzied, zemē stāvēdams, � rīt būs lietus; ja dzied, kur uzlēcis, � būs sauss laiks

Ja gailis dzied, spārnus sizdams, � būs lietus

Ja gailis stāv uz vienas kājas � būs aukstums

Ja gailim vakarā aukstas kājas � rītā būs saule

Ja lietus laikā gailis asti nolaidis � līs ilgi

Ja gaiļi un vistas sāk laukā pulcēties � būs lietus

Ja sāk līt un vistas saskrien pajumtē � lietus drīz pāries; ja tās nebēg, staigā pa āru � līs ilgi

Ja vistas smiltīs peras � būs lietus

Ja vistas plūkā, kārto savas spalvas � būs lietus

Ja vistas purinās � būs vēj�

Ja vistas skraida spārnos � būs vējputenis

Ja vistas bie�i kladzina � būs lietus

Ja vistas kāpj uz sētas � būs lietus

Ja vistas knābā zāli � līs lietus

Ja vistām mīksti mēsli � būs atkusnis; ja cieti � būs sala laiks

Ja vistas agri salec laktā � rīt laiks mainīsies

Ja vistas vasarā vēlu iet gulēt � rīt līs

Ja vistas iet gulēt pirms saules � rīt būs saulains laiks; ja pēc saules � būs lietus

Ja ziemā vistas agri un augstu lec laktā � būs sals, un, jo augstāk tās lec laktā, � jo sals būs lielāks

Ja vistas stāv uz vienas kājas � būs auksts laiks

Ja vistas ilgi guļ laktā � būs labs laiks; ja agri ceļas � būs lietus

Ja cāļi lasās zem vistas pat jaukā laikā � būs lietus

Ja cāļi �iepst � būs lietus

Ja pīles daudz pēk�ķ � būs lietus

Ja pīles klaigā, plivina spārnus un skrien � drīz būs lietus

Ja pīles ūdenī peras � būs ilgs lietus

Ja pīles bā� galvu zem ūdens � būs lietus

Ja pīles iet uz ledu � būs slapj� laiks

Ja pīles un zosis peldot kliedz � būs lietus

Ja pīles un zosis ceļas spārnos � būs vēj� Ja pīles un zosis slēpj knābjus zem spārna � būs slikts laiks

Ja pīles un zosis �peldas� sniegā � būs putenis un at�kusnis

Ja zosis pat skaidrā laikā kopā skrien un ir nemie�rīgas � būs lietus

Ja zosis mazgājas un ceļas spārnos � drīz līs

Ja zosis cītīgi tīra spalvas � būs vēj�

Ja zosis bie�i nirst un ar spārniem ūdeni kuļ � būs lietus

Ja zoss vienu kāju silda pie krūts būs sals

Ja aitas badās � būs aukstums

Ja aitas nemierīgas � būs pērkons

Ja aitas badās, skraida � būs vēj�

Ja aitas stāv pa vējam � būs lietus; ja pret vēju � lietus nebūs

Ja aitas ganos brēc, lēkā � būs lietus Ja aitas brēc � būs aukstums

Ja vakarā, aitas dzenot mājās, tās vēl kāri ķer zāles kum�ķus � būs lietus

Ja auni un ā�i badās � būs lietus Ja cūkas ilgi dubļos guļ � būs lietus

Ja cūkas peras pa ūdeni, dubļiem � būs karsts laiks un pērkons

Ja cūkas vārtās smiltīs � būs lietus

Ja cūkas mutē nēsā apkārt salmus � būs lietus

Ja cūkas ruk�ķ un velk salmus migā � būs lietus

Ja cūkas velk migu � būs vēj�

Ja cūkas kviec � nāk nemīlīgs laiks, lietus

Ja cūkas ar snuķi ēdienu svaida � būs lietus

Ja cūkas vemj � būs negaiss, lietus, slikts laiks

Ja cūkas vēlu vakarā vēl rok � būs slikts laiks

Ja cūkas vakarā berzējas � gaidāms sniegs, putenis, atkusnis, lietus

Ja ziemu cūkas kasās � kļūs siltāks Ja cūkas vēlu iet gulēt � rīt līs

Ja cūkas nemierīgi guļ un rūc � būs lietus

Ja cūkas rok jau sasalu�u zemi � laiks atlaidīsies

Ja pēc sniega uzkri�anas cūkas tik un tā rok zemi � sniegs nepastāvēs

Ja vasarā govis bizo pat bez dunduriem � būs lietus

Ja govis ganos nemierīgas, bizo � gaidāms pērkons

Ja govis gaisu osta un ausis purina � tuvojas negaiss, pērkons

Ja govis vēl vakarā bizo � no rīta līs

Ja govis staipās � kļūs siltāks; ja drebinās � kļūs auksts

Ja govis kājas tirina � drīz būs sals

Ja govis no rīta spie�as kopā �būs lietus

Ja, govis slaucot, piens stipri puto � būs karsts laiks

Ja teļi pārmērīgi lēkā un priecājas � būs lietus

Ja lopi stipri bizenē � būs lietus

Ja lopi maz dzer un dienā guļ � būs lietus

Pret kuru pusi lops guldamies grie� muguru � no tās puses nāks vēj�

Ja lopu mātītes, cūkas, kazas, aitas lec virsū saviem tēviņiem � drīz būs sals

Ja vēr�i gulstas kā piekusu�i � būs lietus

Ja vērsis kāju nagus laiza � būs lietus

Ja vērsis vakarā maudams skrien kūtī � būs lietus

Ja zirgs krāc, mētā galvu un bie�i ceļ to gaisā � būs ilgsto�s lietus

Ja zirgs ļoti kustina ausis � būs lietus Ja zirgs sprauslā � būs lietus

Ja zirgs �āvājas � mainīsies laiks Ja zirgs vārtās � būs lietus

Ja zirgs guļ � būs lietus Ja zirgs ziemā guļas sniegā � būs silts laiks; ja stāvus snau� un neguļas � būs sals

Ja zirgam nagi svīst � būs silts laiks

Ja kaķis tup uz zemes un laiza asti � būs lietus

Ja kaķis ļoti kasa galvu un kaklu � būs lietus

Ja kaķis �āvājas � būs pērkons

Ja kaķis pret sienu vai grīdu skrāpējas � būs vēj�, lietus;

ja saritinājies guļ � būs sals

Ja kaķis pret kādu priek�metu trin nagus � būs putenis

Ja kaķis zāli ēd � būs lietus

Ja kaķis, visiem redzot, ūdeni lok � būs slikts laiks

Ja kaķis laiza logu � būs atkusnis

Ja vakarā kaķis ņaud � būs vēj�

Ja kaķis guļot ņaud � gaidāms stiprs sals

Ja kaķis glau�as gar krāsni � gaidāms sals

Ja kaķis lien sildīties vai guļ siltā vietā � būs auk�stums

Ja kaķis siltā laikā lien uz krāsni � būs stiprs sals

Ja kaķis pat sala laika guļ uz grīdas � nāk silts laiks

Ja kaķis guļ uz galda � būs slikts laiks

Ja suns ēd zāli � līs

Ja suns ēd sniegu � putinās

Ja suns vārtās uz muguras � būs lieli vēji

Ja suns zālē vārtās � līs

Ja suns sniegā vārtās � būs sniegs

Ja suns guļ gareniski uz celiņa � gaidāms gar� lietus

Ja suns guļ pagultē � būs auksts laiks

Ja suns dienā liekas gulēt � būs slikts laiks

Ja suņi ir klusi un bēdīgi � būs lietus

Ja suns reti ēd un daudz gul�ņā � būs lietus

Ja vasarā suns el� un neēd � būs pērkons

Ja suns no peļķēm lok � būs lietus

Ja suns skrien ar nokārtu asti � būs lietus

Ja suns skrien ar izkārtu mēli � būs skaists laiks

Ja sunim burk�ķ vēders � būs slikts laiks, putenis

Ja suns brauc uz astes � līs

Ja suns smird � būs lietus

Ja suņi ar visām kājām zemi ka�ņā � būs lietus

Ja suns osta gaisu � būs slikts laiks

Ja suņi ne no �ā, ne no tā rej � būs labs laiks

Ja suns mēnesi rej � būs slikts laiks

Ja vakarā suns skaņi rej � rīt būs jauks laiks

Daudzām no �īm laikazīmēm ir vienkār�s zinātnisks iz�skaidrojums. Nemierīgi dzīvnieki jutīgi reaģē uz gaisa spiediena maiņām vai arī elektromagnētiskajām parādībām atmosfērā. Citas laikazīmes izskaidrot grūtāk, jo ne visi dzīvnieku maņu orgāni un reakcijas ir pietiekami izpētīti. Da�ām pazīmēm ir netie�s raksturs, piemēram, novēroju�miem, ka bezdelīgu zemā lido�ana norāda uz drīzu lietu. Ta�u �ajā gadījumā uz tuvojo�os lietu reaģē nevis bez�delīgas, bet gan kukaiņi, kurus tās medī. Pirms lietus pū�kas, kas klāj kukaiņu ķermeni, uzsūc gaisa mitrumu � un kukaiņi kļūst smagāki. Tie nespēj vairs pacelties tik aug�stu kā sausā gaisā. Arī mitrums, lietum tuvojoties, vis�pirms palielinās augstākajos gaisa slāņos. Tāpēc kukaiņi meklē glābiņu no augo�ā mitruma tuvāk zemei, kur gaiss vēl pagaidām sausāks.

Laikazīmēs izmantotas arī pazīmes par cilvēka jutoņu. Vairums cilvēku, kuri ir pilnīgi veseli, laika apstākļu mai�ņas izjūt maz, ta�u neveseli un veci ļaudis pret tām kļūst jutīgi. Gaisa mitrumam paaugstinoties līdz 80�95% un spiedienam krītoties, krasi pieaug hipertonijas krī�u skaits. Sevi�ķi jutīgi pret laika apstākļu maiņām ir cilvēki, kas slimo ar reimatismu. Modernajā medicīnā parādīju�ies jauni termini � meteojutība, meteopatoloģiskie faktori u. tml. Nīderlandes senajā universitātes pilsētā Leidenē 1956. gadā tika nodibināta Starptautiskā biometeoroloģi- jas biedrība, kuras darbības galvenais virziens ir pētīt laika apstākļu ietekmi uz cilvēka veselību un izstrādāt veselības aizsardzības pasākumus pret nelabvēlīgu meteo�roloģisku faktoru ietekmi. �ādus pētījumus veic daudzās valstīs. Padomju Savienības Veselības aizsardzības minis�trijas Kurortoloģijas un fizioterapijas centrālais zinātnis�kās pētniecības institūts izstrādājis medicīnisko meteopro- gno�u metodiku.

Arī cilvēka fizioloģija bagātinās ar jaunām atziņām par mūsu maņu orgāniem un to funkcfjām. Ievērojami papla��inās zinātnes priek�stati par sajūtām. Līdzās tādām sen zināmām sajūtām kā redze, tauste, dzirde, gar�a, o�a at�klātas arī jaunas � piemēram, telpas izjūta. Nesen at�klāts, ka cilvēki spēj uztvert elektromagnētisko izstaro- jumu skaņu un attēlu veidā. Izrādījies, ka daļai cilvēku ādas elektropotenciāls mainās atkarībā no Saules aktivi�tātes, pat nedaudz to apsteidzot. Daudziem ir labi izteikta virziena izjūta.

Protams, cilvēka apziņa ne vienmēr kontrolē tie�ās sa�jūtas, ko izraisa pārmaiņas atmosfērā. Tāpēc laikazīmēs izteikts jau �o sajūtu galarezultāts (kaulu sāpē�ana, vē�dera niezē�ana u. tml.).

Ja veciem cilvēkiem kauli sāp � būs mitrs laiks

Ja veciem cilvēkiem kauli sāp � būs vispār slikts laiks

Ja pēdas niez � būs atkusnis vai lietus

Ja ausis niez � būs vējains laiks

Ja aiz auss niez � būs sauss laiks, ziemā kļūs siltāks un kusīs

Ja uznāk no gurums � būs lietus

Ja cilvēks jūt smagus kaulus � būs pērkona lietus

Ja dienā nāk miegs � būs lietus

Ja vēders rūc � būs slikts laiks, lietus

Ja vēders niez � būs liels vēj�

�RAUDO�IE� PAREĢOŅI

Kā liecina novērojumi, ja istabas augam monsterai uz gaisa saknēm parādās �asaras� � būs lietus (vai atkus�nis ziemā). Pirms lietus �raud� apses, alk�ņi, ievas, vītoli, da�ādi lakstaugi. Da�kārt vītols �raud� tik gau�i, ka zeme zem tā kjūst mitra. Un pēc pāris stundām lietus ir klāt. Dienu vai divas pirms lietus lipīgām �asarām raud� zirg- kastaņas. Kļavai �asaras� izdalās pie lapas kātiņa pamat�nes jau trīs vai pat �etras dienas pirms lietus.

Kāpēc pirms lietus augi �raud�? Izskaidrojums pavisam vienkār�s. Augi savām vajadzībām izmanto tikai daļu no ūdens, ko saknes uzsūc. Pārējais iztvaiko galvenokārt caur lapām. Jo mitrāks gaiss, jo vājāka iztvaiko�ana. Augā rodas ūdens pārpalikums, no kura jāatbrīvojas kaut vai �raudot�. Zinātniskajā valodā �ādu parādību sauc par gutāciju (latīņu valodā gutta � piliens). Gutācija intensī�vāk noris rīta stundās bezvēja laikā.

Citi augi paredz laika maiņu, piemēram, lietu, priek��laikus aizverot ziedu dienā (baltās ūdensrozes, pienenes, tīteņi) vai vispār no rīta ziedus neatverot (virza, zaķskābenes). Tā ir auga reakcija uz gaisa mitruma palielinā�a�nos un spiediena pazeminā�anos. �ādas reakcijas biolo�ģiskā lietderība ir acīm redzama: jāpasargā putek�ņi no izskalo�anas, kā arī jātaupa drīksnas sekrēcija.

daudziem augiem pārmainās �ūnu turgors (spriegums).

Malvas, vijolītes, ipomejas izskatās apvītu��as.

Egles un paegļi nolai� zarus.

Ziedi, kurus apputeksnē kukaiņi, sāk intensīvāk smar�ot.

Ja apses stipri dreb � gaidāms negaiss

Ja āboliņ� neatver ziedus � būs pērkons un lietus

Ja bērzi pat mazā vējā �alc � būs aukstums

Ja bērziem kailie zari kļūst sarkani � būs vējputenis

Ja dad�a bumbiņas sabo� adatas � būs lietus

Ja dienas vidū eglēm zari izskatās tum�i � vakarā būs skaidrs laiks

Ja egles piesnieg � gaidāms putenis un atkusnis

Ja istabas puķei spriganei uz lapām un monsterai uz gaisa saknēm parādās ūdens pilieniņi � gaidāms lietus

Ja kallu lapu galos parādās ūdens piles � būs lietus Ja istabas puķēm uz lapām parādās rasa � gaidāms negaiss

Ja istabas puķes nokar lapas � būs lietus

Ja pļavās sazied daudz purveglī�u jeb jāņeglī�u � gaidāmi lieti, pali

Ja kliņģerītes vainadziņus atver agri no rīta � būs skaidrs laiks; ja vēlāk � būs lietus, negaiss

Ja klusā laikā krūmi �alc � būs vēj�

Ja ķir�iem nav nokritu�as visas lapas � neviens sniegs nenoturēsies, atkusnis to nodzīs

Ja Eiropas lapeglei skujas nodzeltēju�as � gai�dāms sals

Ja vēj� koku lapas grie� uz otru pusi � būs lietus

Ja stādiem lapas apvītu�as � būs lietus

Ja runkuļiem, bietēm lapas apvīst � drīz būs pērkona lietus vai nākamajā dienā parasts lietUs

Ja me�ā koki sāk �ņākt � gaidāms lietus

Ja klusā laikā me�s �alc � būs vēj�

Ja ziemu sils �ņāc � būs atkusnis

Ja vasaru sils �ņāc � būs lietus

Ja skujkoku me�s �ņāc � būs mīksts laiks

Ja me�s pēc lietus kūp � vēl būs lietus

Ja uz sniega birst skujas � būs atkusnis

Ja pieneņu ziedi dienā aizveras � būs lietus

Ja ozola piepe saraujas � būs sauss laiks; ja piepe uzpū�as � būs lietus;

ja tā pārklājas ar dzeltenām pilītēm � būs stiprs, smags lietus

Ja saulainā dienā uz zāles parādās putas � būs pēr�kons

Ja nolai�as struteņu ziedu vainadziņi � būs slikts laiks

Ja sūna uz kokiem top mitra � drīz līs

Ja saulainā dienā aizveras tīteņa ziedi � būs lietus

Ja lauku tīteņa ziedi atveras, kad laiks apmācies vai pat līst, � vispār nelīs vai ilgi vairs nelīs

Ja dienā aizveras baltās ūdensrozes � būs lietus

Ja virza no rīta neatver vai visu dienu tur aizvērtus savus ziedus � būs lietus

Ja virza, tītenis, pļavas ķērsa, āboliņ� liecas pie zemes, it kā vīst � būs slikts laiks, lietus

Ja spuļģī�u ziedi visu dienu neatveras � būs lietus

Ja zaķskābenes neatver ziedus � būs lietus

Ja nakti zaķkāpostu ziedi neaizveras � būs lietus

Ja egļu zari un skujas liecas uz leju � līs} ja uz aug�u � būs saulains laiks

Ja lapu koku zari liecas uz aug�u � būs skaists laiks; ja lejup � būs lietus

Ja paeglim istabā zari liecas uz leju � būs lietusj ja uz aug�u � būs saule

Ja ziedi sāk spēcīgi smar�ot � būs lietus

Ja uz zirgkastaņas lapām parādās �asaras� � būs slikts laiks.

TĀLĀKU LAIKU PROGNOZĒJO�IE DZĪVIE SINOPTIĶI

Dabaspētnieks un rakstnieks M. Zverevs grāmatā �Kā dzīvnieki paredz laiku� atstāsta �ādu gadījumu. Kādā pa�vasarī viņ� kopā ar Novosibirskas zooloģiskā dārza jauno naturālistu pulciņa dalībniekiem uzskaitījis stepju lijas ligzdas. Virs laukiem peļu medībās lidināju�ies gan tum�ie tēviņi, gan gai�ās mātītes, ta�u stepē ligzdas nekur nav izdevies atrast. Beidzot viņi tās uzgāju�i� purvā, kur parasti ligzdo nevis stepju, bet purvu lija. Kaut kas ne�redzēts! Ta�u pētnieki nospriedu�i, ka brīnumu dabā nav un dro�i vien neparasti apstākļi liku�i putniem mainīt iera��as. Atminējums nācis pēc pāris mēne�iem. Togad vasara

bijusi neparasti karsta, bez lietus un zāle stepē izkaltusi. Ja putni būtu taisīju�i ligzdas parastajās vietās, tās būtu redzamas jau pa gabalu, bet purva malas garajā, zaļajā zālē liju ligzdas ienaidniekam nebija redzamas. Novēroju�mus nolēmu�i turpināt. Nākamā vasara bijusi lietaina, un tagad �ie putni ligzdas ierīkoju�i atklātā stepē, kur tās dro�i slēpa kuplā zāle. Purvā starp ciņiem bijis ūdens. No�vērojumi turpināju�ies daudzus gadus, un lijas vienmēr nekļūdīgi noteiku�as laika apstākļus nākamajā vasarā.

Taigas iedzīvotāji ievēroju�i, ka sniega ku�anas strau�jumu pavasarī var paredzēt pēc tā, kur lā�i iepriek�ējā ru�denī noliekas uz ziemas guļu. Ja tie midzeņus taisa aug�stākās vietās, tas liecina, ka pavasarī sniegs kusīs strauji un zemākās vietas pārplūdīs.

Ornitologi novēroju�i, ka ķauķis pēc atgrie�anās pava�sarī nesteidzas taisīt ligzdu. Putns sāk to ierīkot, kad koki jau saplauku�i un niedres paaugu�ās. Parasti ķauķis to iekārto ne augstāk kā metru virs ūdens līmeņa, bet, ja gai�dāma lietaina vasara, viņa ligzda ir augstāk tie�i par tik, cik ūdens pacēlies virs parastā līmeņa.

Domājams, ka da�ādiem dzīvniekiem ir at�ķirīgas kon�krētās fizioloģiskās sistēmas, kas nodro�ina �ādus ilgter�miņa paredzējumus. �ādas dzīvnieku un augu spējas iz�veidoju�ās daudzu miljonu gadu ilgajā evolūcijas procesā. Novērojumi par spārnaino un �etrkājaino �sinoptiķu� tā�lajām �prognozēm�, par augu reakciju uz to, kas dabā notiks pēc vairākiem mēne�iem, palīdzēju�i tautai izveidot ilgtermiņa laikazīmes. Mēs tās sagrupējam pēc prognozē�jamām sezonām.

Ja sīkie putni zie�mas sākumā slēpjas biezos krūmos, visur pulcējas vai tuvojas mājām � būs stingra ziema

Ja februārī me�a putni trekni � vēl būs ilga ziema

Ja februārī mājputni trekni � vēl būs daudz sniega un tas turēsies ilgi

Ja kurmis ziemā rok � būs īsa ziema Ja zaķi jau ziemas sākumā me�ā iemin takas � būs dziļa ziema.

Ja kaķis gari ņaud � pēc mēne�a būs plūdi

Ja kaķis no mājām sāk iet medībās � drīz būs pava�saris

Kādā augstumā upes malā zaķi apgrau� kārklus � tikpat augstu pavasari kāps ūdens

Ja sāk dziedāt lielā zīle jeb �zāģis� � ziema cauri

Ja skuju-kokiem, īpa�i eglēm, jaunā mēnesī birst skujas � nākamajā jaunā mēnesī būs plūdi; ja tās birst Vecā mēnesī � plūdi būs nākamā vecā mē�nesī.

Ja ziemu vāveres nāk mājā � būs sausa vasara

Ja zaķi pa ziemu nāk mājās � būs bagāta vasara

Ja zem eglēm ziemā sabirst skujas � būs laba vasara

Ja sniegs uzsnieg uz nenobiru�ām lapām � nākamā va�sara būs slapja.

Ja bezdelī�gas savas dubļu ligzdas taisa gludas � būs sauss pa�vasaris;

ja grumbuļainas, ar nepielīdzinātiem zāļu stiebriem � būs slapj� pavasaris, ar lietu un plūdiem

Ja, cīruļiem atnākot, vēl ir sniegs � tikpat daudz piesnigs klāt

Ja cīruļi uzrodas pelēki � būs īss pavasaris; ja ar baltu pavēderi � vēl snigs

Ja cīruļi iedzied vecā mēnesī � būs silts pavasaris; ja jaunā mēnesī � būs auksts un vējains pavasaris, bet vispār paredzams bagāts gads

Ja dzērves atgrie�oties lido augstu � drīz būs silts laiks; ja zemu � siltums nav gaidāms

Ja gājputni nāk bariem � sākas dro�s, strauj� pa�vasaris

Ja krauķi, cīruļi un dzērves agri atlido � būs silts pavasaris

Ja krauķi steidzas tie�i uz ligzdām � būs dro�s, strauj� pavasaris

Ja me�azosis atgrie�oties lido augstu � būs lieli palu ūdeņi; ja zemu � būs mazi palu ūdeņi

Ja me�azosis atlidoju�as taukas � būs auksts un ilgs pavasaris

Ja rubeņi sāk dziedāt vecā mēnesī � būs agrs, silts pavasaris;

ja jaunā mēnesī � tie iedzied garu un aukstu pavasari

Ja rubeņi sāk dziedāt jaunā mēnesi � nākamajā jau�najā mēnesī kusīs sniegs; ja vecā mēnesī � kusīs nākamajā vecajā mēnesī

Ja strazdi ierodas jaunā mēnesī � būs auksts pa�vasaris

Ja ūdensputni ligzdas taisa tālu sausumā � būs lieli plūdi; ja līdz ar ūdeni � būs sauss pavasaris

Ja bites izlido agri � būs strauj�, skaists, saulains pavasaris

Ja govis agri nomet spalvu � būs agrs pavasaris

Ja maijvaboļu kāpuriem galva zila � bus slapj� pavasaris

Ja jau sniegā redz vardi � būs karsta vasara

Ja vardes kurkuļus lai� dziļā ūdenī � būs sauss pava�saris;

ja seklā � būs slapj� pavasaris

Ja vardes agri kurkst � kokiem agri plauks lapas;

ja vēlu � kokiem lapas kavēsies.

Ja bezdelīgas pārlai��oties ne�ivina � būs lietaina vasara; ja �ivina � būs jauka vasara

Ja cielavas �audās sausā vietā � būs sausa vasara; ja uz ūdens � slapja

Ja dzērves atgrie�oties lido noteiktās rindās � būs karsta vasara; ja izklaidus � būs lietaina

Ja lakstīgala dzied pazarē � būs īsa vasara Ja me�apīles atlai�as marta vidū � jau tuva ir vasara

Ja putni vij ligzdas dienvidu pusē � būs auksta vasara

Ja rubeņi ruc dziļi purvā � būs karsta un sausa vasara; ja purva malā � būs vēsa un lietaina vasara

Ja stārķis atnāk balts � būs sausa vasara; ja tāds kā apvārtījies � būs lietaina

Ja stārķi pa ūdeni bradā � būs sausa vasara� ja pa sausumu � būs slapja

Ja strazdi agri ierodas � būs silta un gara vasara

Ja vārnas ligzdas taisa zemu � būs slapja vasara un plūdi

Ja govis, pirmoreiz ārā izlai�ot, ir rāmas � būs auk�sta vasara

Ja pavasarī daudz krupju � būs sausa vasara; ja daudz var�u � būs slapja vasara

Ja kurmis pavasari saceļ daudz rakumu � būs sausa vasara

Ja vardes kurc dīķa vidū � būs vēla vasara; ja malā � būs ātra vasara

Ja pirmo vardi pavasarī redz sausā vietā � būs sausa vasara;

ja slapjā vietā � būs slapja vasara

Ja pavasarī vardes kurc gar dīķa malām � būs slapja vasara; ja vidū � būs sausa

Ja vardes kurkst dziļos ūdeņos � būs sausa vasara; ja seklos � būs slapja vasara

Ja vardes pavasari daudz pa ūdeni dzīvo � būs lietaina vasara

Ja pavasarī vardes daudz kurkst � būs jauks siena laiks

Ja vardes kurkuļus nēr� ūdens vidū � būs sausa va�sara;

ja malā � būs slapja vasara

Ja var�u nārsta laikā labs laiks � tas būs labs arī rudzziedu laikā

Ja pavasarī zivis nāk uz ūdens malu � būs slapja vasara; ja dzīvo dzelmē � būs sausa

Ja zivis nēr� dziļumos � būs sausa vasara; ja seklumā � būs slapja vasara

Ja kukaiņi pavasarī apgrau� skujas � būs sausa vasara

Ja lapsenes savus pundurus taisa krūmos �> būs sausa vasara; ja ēkās un dobumos � būs slapja

Ja pavasarī daudz maijvaboļu � būs karsta vasara

Ja pavasarī maijvaboļu kāpuri zili � būs slapja vasara

Ja pavasarī daudz odu � būs slapja, lietaina vasara

Ja sniegs pavasarī vispirms kūst skudru pū�ņu zie�meļu pusē � būs silta un gara vasara; ja dienvidu pusē � būs auksta un īsa vasara

Ja pavasarī pirmo pamana dzeltenu tauriņu � būs karsta vasara; ja baltu � būs mīlīga vasara; ja tum�u vai raibu � būs lietaina vasara

Ja pavasarī lido daudz zirnekļa tīklu � būs karsta vasara

Ja pļavā sakuplo daudz sarkanā āboliņa � būs slapj� siena laiks

Ja pavasarī pirmie izplaukst bērzi � būs sausa va�sara;

ja alk�ņi � būs slapja vasara; ja vienlaicīgi � vidēji normāla vasara

Ja bērzs zied agrāk par alksni-� būs sausa vasara

Ja no bērza tek daudz sulu � būs lietaina vasara

Ja eglēm �iekuri aizmetas galotnēs � vasara būs sausa; ja vairāk pazarēs � būs slapja

Ja bagāti ievas zied � bagāti rudzi ziedēs; ja lietū ievas zied � lietū rudzi ziedēs; ja ievu ziedā ir sals � rudzu ziedā būs sals

Ja mīklenes nozied pirms maija � būs labs siena� laiks

Ja ozols salapo pēc o�a � būs sausa vasara

Ja bagātīgi zied pienenes un pīlād�i � būs lietaina vasara

Ja pīlād�i pavasarī grimst ūdenī � būs labs siena laiks.

Ja strazdi lai�as aug�stu galotnēs � būs agrs rudens; ja pazarēs � būs vēls rudens

Ja m a i j v a b o ļ u kāpuriem zils pakaļgals � būs slapj� rudens

Ja pavasarī papardes vai apīņi apsalst � rudenī labība apsals

Ja pīlād�i uzzied vēlu � būs vēls rudens

Ja pīlādzim daudz ziedu � būs lietains rudens

Ja pīlādzim ziedot klāt ir arī pagāju�ā gada ogas � būs slapj� rudens.

Ja bēr�ziem lapas vēlu plaukst un ātri birst � būs gara ziema

Ja bērziem lapas stipri robotas � būs ziemā lielas ku�penas

Ja zīles nāk mājās perēt � būs auksta ziema

Ja pīlādzim daudz ogu � nākamā vasara būs slapja

Ja rudzu ziedē�anas laiks miglains � miglains būs arī nākamā gada pļaujas laiks.

Ja grieze grie� kalnā � būs sausa vasara; ja lejā � būs slapja vasara

Ja grieze grie� rudzos � būs slapja vasara; ja pļavā � būs sausa vasara

Ja rubeņi vasaras vidū brēc � ap Bērtuļiem sāksies nakts salnas

Ja skudras lien zem siena vāliem, zārdos � būs lie�taina vasara

Ja ātri aug atāls � būs ilgsto�s lietus periods

Ja daudz sarkanā āboliņa � būs slapj� jūlijs

Ja parādās tādas sēnes kā celmenes � saki sveikas vasarai

Ja ozoliem mazas un sausas pangas � būs sausa un karsta vasara.

Ja cāļi iet agri gulēt �� būs agrs rudens

Ja jaunie gailēni ātri sāk dziedāt � būs agrs rudens

Ja vasaras beigās govis labāk ēd sienu nekā zāli � drīz iestāsies rudens

Ja pelēm miga augo�ā labībā � būs slapj� rudens

Ja peles midzeņus taisa zāles galos � būs slapj� rudens

Ja mazās skudriņas savus pūznī�us taisa augstus � būs slapj� rudens; ja zemus � tas būs sauss

Ja skudras pū�ņos sanes daudz materiāla � būs slapj� rudens un barga ziema

Ja vasaras rītos vistas nesteidzas lejā no laktām � būs gar� un silts rudens

Ja vistas agri cāļus atstāj � būs īsa vasara un agrs rudens

Ja atvasarā daudz zirnekļa tīmekļu � būs sauss, saulains rudens un auksta ziema

Ja vasarā stipri zied baltais āboliņ� � būs lietains ru�dens

Ja baltā āboliņa vairāk nekā sarkanā � būs jauka va�sara, bet lietains rudens

Ja nogatavoju�ās auzas otrreiz sāk zaļot � būs ne�lāga rudens

Ja vasarā bērzos un citos kokos parādās dzeltenas lapas � būs agrs rudens

Ja lazdās daudz riekstu � būs slapj� rudens

Ja pīlādzim daudz ogu � būs lietains un gar� ru�dens; ja maz ogu � būs sauss un īss rudens

Ja rudzu vārpas ir robainas � būs auksta vasara un agrs, auksts rudens

Ja vir�i vairāk zied no galotnes � sals nāks lēnāk, bet būs stiprāks.

Ja dzeguze pa Jāņiem beidz kūkot � 24. septembri sāks-salt; ja tā kūko līdz Pēteriem � būs silts viss rudens

Ja vasarā aizkrāsnē sarodas daudz circeņu � būs auķsta ziema

Ja vasarā govis ir ļoti ēdelīgas � būs gara ziema

Ja ievām maz ogu � būs lēna, silta ziema

Ja labībai mazas vārpas � būs nikna, dziļa ziema

Ja lazdām daudz riekstu � ziemas sākumā būs daudz sniega

Ja pīlād�iem daudz ogu � būs auksta ziema

Ja ozolos agri aizmetas zīles un to ir daudz � būs stipra, cieta un sniegota ziema pirms Ziemassvētkiem un ar stipru salu pēc tam.

Ja pī�lād�iem daudz ogu � būs slapj� nākamais pavasaris

Ja kokiem lapas sāk dzeltēt jau augusta vidū � būs laba nākamā vasara

Ja rudzu ziedē�anas laiks ir miglains � miglains būs nākamā gada pļaujas laiks.

�Ja dzērves rudenī lido prom augstu, nesteigdamās un �sarunādamās� � būs jauks rudens

Ja dzērves lai�as zemu � būs silts un vēls rudens un vēla ziema;ja lido augstu � būs auksts, agrs rudens un agra ziema

Ja gulbji iet prom vakarā � būs agrs rudens; ja rīta pusē � būs vēls rudens

Ja me�apīles prom lai�as augstu � būs drīza ziema; ja zemu � būs ilgs un silts rudens

Ja me�apīles un citi ūdensputni, uzsalstot pirmajam ledum, pāriet uz lielākiem ūdeņiem � būs vēl lielāks sals

Ja me�azosis lai�as zemu � būs agrs un gar� ru�dens;

ja augstu � būs īss rudens, drīza ziema Ja rubeņi rudenī rūc tikpat dū�īgi kā pavasarī � būs vēls rudens

Ja strazdi un me�azosis nesteidzas prom � būs ilgs un sauss rudens

Ja pirmā sniega laikā vārnas kāre � būs barga ziema Ja labības gubās daudz peļu � būs silts rudens

Ja atvasarā daudz zirnekļa timekļu � būs ilgs un sauss rudens

Ja bērzi sāk dzeltēt no apak�as � rudens būs ilgsto�s un ziema vēla; ja no galotnes � rudens būs īss un ziema ātra

Ja vispār kokiem lapas dzeltē no apak�as � būs gar� rudens; ja no galotnes � īss

Ja lapas birst vēlu � būs vēls rudens

Ja no ķir�iem vēl pēdējās lapas nav nokritu�as � lai cik arī sniega snigtu, atkusnis to tik un tā nodzīs

Ja pirmais sniegs uzkrīt uz nenobiru�ām lapām � tad, cik dienu sniegs nostāv uz lapām, tik nedēļu zeme no�stāv melna.

Ja aizejot dzērves lido zemu � būs īss rudens un gara ziema; ja augstu � gar� rudens un īsa ziema

Ja dzērves lido augstu � būs dziļa ziema

Ja dzērves lidodamas jaucas � būs puteņaina ziema

Ja dzērvju kāsim garāka ziemas puse � ziema būs ga�rāka par nākamo vasaru

Ja dzērves iet garā rindā � būs gara ziema Ja visi putni lai�as prom gandrīz reizē � būs stipra, auksta ziema

Ja me�a putni daudz pa zemi staigā � drīz būs īsta ziema

Ja putni rudenī trekni � būs auksta ziema

Ja vistas agri rudenī sāk mest spalvas � būs silta ziema

Ja bites rudenī ar vasku cie�i aizdara skrēju � būs auksta ziema; ja atstāj vaļā � būs silta ziema

Ja skudras rudenī savāc lielu pūzni � būs auksta ziema

Ja skudras rudenī lien dziļi pūznī � būs auksta ziema Ja vēlā rudenī atkal parādās odi � būs mīksta, silta ziema

Ja rudenī sliekas paliek zem velēnas, nevis dziļāk zemē � ziema nebūs cieta, bet sniega būs daudz

Ja sliekas urbjas dziļi zemē � būs dziļa ziema Ja atvasarā daudz zirnekļu � būs skaidrs rudens un auksta ziema

Ja nokautai aitai ir liela �ults � gaidāma atku�ņaina ziema;

ja maza � gaidāma dziļa ziema

Ja kautai cūkai aizkuņģa dziedzeris biezs � būs dziļ� ziemas sākums; ja plāns � būs dziļas ziemas beigas

Ja cūkai liesa

ir plāna � būs plāna ziema, bez sniega;

ja bieza � būs dziļa ziema;

ja īsa � būs īsa ziema;

ja gara � būs gara ziema;

ja liesai priek�gals biezāks � ziema būs dziļākā no ru�dens puses;

ja otrādi � ziema būs dziļāka uz pavasara pusi

Ja lopi rudenī zāli ēd no vietas � būs gara ziema; ja pa puduram � būs īsa ziema

Ja kurmji un peles migās savelk daudz salmu un vārpu � būs auksta ziema

Ja kurmji un peles rudenī vāc lielus barības krājumus � būs dziļa un sniegota ziema

Ja pelēm midzenis gubas galā � būs dziļa ziema�

Ja pelēm midzenis zem gubas � būs sekla ziema

Ja alu ieejas pelēm pret silto pusi � būs auksta ziema

Ja rudenī ēkās uzrodas daudz peļu un �urku � būs barga ziema

Ja vāveres migā daudz riekstu un �iekuru � būs dziļa ziema

Ja zaķis agri uzvelk baltu ka�oku � agri iestāsies ziema

Ja zaķi rudenī skraida gar māju � būs gara ziema

Ja rudenī trekni zaķi � būs auksta, skarba ziema

Ja lapsām, vāverēm, seskiem u. c. dzīvniekiem ātri nāk akots � būs agra un auksta ziema

Ja rudenī ābeļu lapas pa�as nobirst vai vēj� izpū� tās izklaidus � būs pamatīga ziema; ja turpat zem zaru kroņa � nebūs īstas ziemas

Ja maz apīņu � būs lēna, silta ziema; ja daudz � būs stipra ziema

Ja apses lapas rudenī krīt un guļas zemē ar virspusi uz aug�u � būs auksta ziema; ja ar apak�pusi uz aug�u � būs silta ziema

Ja rudenī sāk ziedēt zemenes, avenes vai auglukoki � būs silta ziema

Ja kokiem lapas nobirst agri un vienlaikus � būs dziļa un agra ziema

Ja vēls lapkritis � būs skarba un ilga ziema

Ja kokiem lapas nenobirst � būs plika un auksta ziema

Ja kokiem lapas ilgi stāv � būs gara, dziļa ziema; ja ātri nobirst � īsa

Ja lapkritis noris strauji � strauji arī pienāks ziema

Ja koki strauji nomet lapas � būs skarba ziema

Ja mie�os daudz melno vārpu � ziemā būs daudz sniega

Ja osim ilgi rudenī lapas turas pie koka � būs dziļa, gara ziema

Ja ozoliem daudz zīļu � pirms Ziemsvētkiem būs daudz sniega un pēc tiem � lielas salnas

Ja ozolam daudz zīļu � būs barga ziema

Ja visas pļavas izdodas nopļaut vēl labā laikā � būs gara ziema

Ja koks vai akmens apaug ar biezu sūnu ziemeļu pusē � būs dziļa ziema.

Ja dzērves aizejot daudz klaigā � tās pavasarī atnāks vēlu

Ja dzērves un zosis lido augstu � pavasarī būs lieli plūdi

Ja gulbji iet prom no rīta � būs agrs pavasaris

Ja kurmji rok vēlā rudenī � būs auksta ziema un vēls pavasaris

Ja bērzs sāk rudenī dzeltēt no aug�as � būs agrs pavasaris; ja no apak�as � vēls pavasaris

Ja sniegs pārsteidz lapas kokos � būs vēls pavasaris Ja rudenī ilgi stāv lapas kokos � pavasarī ilgi nebūs zāles

Ja kokiem lapas birst no galotnes � pavasarī sniegs kusīs no virspuses, ar sauli; ja no pazarēm � kusīs no apak�as, ar ūdeni.

Ja rudenī purva bērzi jau dzelteni un me�a bērzi vēl zaļi � nākamā vasara būs sausa

Ja vēj� rudenī pū� lapas no me�a laukā � nākamā vasara būs slapja; ja tās paliek me�ā � būs sausa

Ja dzērvenes lien sūnās � būs slapja nākamā va�sara; ja paliek virs sūnām � būs sausa

Ja dzērvju kāsim garāka dienvidu puse � nākamā vasara būs garāka par ziemu

�TĀLĀKU LAIKU PROGNOZĒJO�AS METEOROLOĢISKĀS NORISES

Laikazīmes vairumā gadījumu veidotas pēc tā saucamo nosacīto progno�u principa: ja ir tas � tad būs tā. Zināmu analoģiju var saskatīt starp da�ām laikazīmēm un moderno fenoloģiskās indikācijas metodi, kad pēc vienas fenoloģiskās parādības prognozē kādas citas parādības raksturu un iestā�anās laiku. Sim nolūkam kalpo augu un dzīvnieku fenoekoloģiskās grupas. Tādās grupās apvieno sugas, kurām vienādos vides apstākļos attiecīgā fāze (salapo�ana, ziedē�ana, augļu ienāk�anās) iestājas vienlaikus vai arī ar samērā vienādu atstarpi. Lai paredzētu kādai sugai attiecīgās fenofāzes iestā�anās datumu, no tās pa��as fenoekoloģiskās grupas izvēlas tādu sugu, kurai �ī (vai arī cita) fenoloģiskā fāze iestājas agrāk. Abu sugu fā�u sakarību laikā izsaka matemātiskās formulas veidā. Pēc �ādas formulas aprēķina prognozējamās fāzes iestā�anās datumu. Sādu fenoloģiskās indikācijas metodi izmanto arī nedzīvās dabas parādību prognozē�anai.

Jebkurai objektīvai prognozei nepiecie�amas zinā�anas pār būtiskajām cēloņsakarībām, vismaz par sakarību starp prognozējo�o un prognozējamo parādību. Sī sakarība tad arī izmantota laikazīmēs, ta�u parasti pēc kibernētikas �melnās kastes� principa: ieeja � izeja, neatsedzot to pro�cesu būtību, kas saista �ieeju� (prognozējo�ā situācija) ar �izeju� (prognozējamā parādība). Sāda tipa laikazīmju ir ļoti daudz. Pārskatāmības labad sagrupēsim tās tāpat k� iepriek�ējā nodajā.

Kāds vēj� iepū� gada ceturk�ņa pirmajā dienā (22. decembrī, 21. martā, 22. jū�nijā, 23. septembrī) � tāds pamatā pūtīs visu ceturksni, bet jo īpa�i �ī ceturk�ņa pirmajā mēnesī;

kāds iegriezīsies otrajā dienā � tāds lielākoties pūtīs visu ceturk�ņa otro mēnesi;

kāds iegriezīsies tre�ajā dienā � tāds galvenokārt pūtīs visu ceturk�ņa tre�o mēnesi.

Jo ziemeļrietumu vēj� nes vētrainu, dzestru laiku;

ziemeļu vēj� nes aukstu, saulainu laiku;

austrumu vēj� nes aukstu, sausu laiku;

dienvidaustrumu un dievidu vēj� nes siltu, sausu laiku;

dienvidrietumu vēj� nes siltu, slapju laiku;

rietumu vēj� nes pavisam slapju laiku.

Ja ziema ir auksta � būs silts pavasaris

Ja lietaina ziema � būs slikts pavasaris

Ja ievēro ziemā atkalas dienas �.atbilsto�i vasarā būs salnas dienas

Ja garas lāstekas � būs gar� pavasaris Ja ievēro sarmu daudzumu ziemā � tikpat salnu ir pa�vasari, līdz īstajai vasarai.

Ja ziema ir auksta � va�sara būs karsta

Ja ziema ir barga � būs karsta vasara un laba rudzu ra�a

Ja ziema ir Joti stingra � būs īsa vasara

Ja ziema sausa un auksta � vasara būs sausa un karsta;

ja ziema mitra un sniegaina � vasara būs slapja

Ja ziema ir silta � vasara būs auksta

Ja ziema ir mierīga, skaidra � būs sausa vasara

Ja ziemā me�s skan � vasarā būs pērkoni

Ja ziemā koki piesnieg � būs slapja vasara

Ja ziemā ir biezs sniegs un daudz sarmu � būs lietaina vasara

Ja ziemu dziļ� sniegs � būs auglīga vasara; ja sekls � būs neauglīga vasara

Ja ziemā dziļ� sniegs � vasarā būs kupla labība

Ja kaila ziema � vasaru nebūs augļu

Ja ziemā me�os nav sniega � būs sausa vasara

Ja ziemā daudz puteņu � vasarā būs daudz lietavu

Ja ziemā me�os sniegs kokiem pieputināts klāt � būs slapja vasara; ja pa gabaliņu nost � būs sausa vasara

Ja ceļus pieputina ar kalnu � būs sausa vasara

Ja ziemā daudz dienu ar sarmu � vasarā būs daudz dienu ar pērkonu un lietu

Ja ziemā me�s stipri piesarmo � vasarā daudz līs lietus

Ja ziemā daudz siltu vēju � vasarā daudz aukstu vēju

Ja vēj� virs sniega saputina daūdz smil�u � vasarā būs daudz kukaiņu un kāpuru

Ja ziemā līst atkala � vasarā atbilsto�ajā dienā būs salnas

Ja ziemā ziemeļu, ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu vējos daudz pliksalu � būs daudz naktssalnu vasarā; ja dienvidrietumu un rietumu vējos � tas naktssalnas nenorāda

Ja ziemu pie jumtiem garas lāstekas � būs laba va�sara

Ja ziemā sarkani rīti � vasara būs vējaina, auksta; ja sarkani vakari � vasara būs mērena

Ja pērkons aizrūc pilnus me�us ar sniegu � būs laba vasara

Ja ziemā ir pērkons � būs vējaina vasara.

Ja pērkons uznāk, pirms sniegs vēl nav nokusis, � būs auksts un gar� pavasaris

Ja pērkons ierūc kailos kokos � būs auksts pavasaris un auksta vasara

ziemeju vējā � būs auksts pa�vasaris;

ja austrumu vējā � būs sauss un silts pavasaris;

ja rietumu vējā � būs slapj� pavasaris;

ja dienvidu vējā � būs silts pavasaris

Ja pavasarī ledus grimst dibenā � būs smags gads

Ja pavasarī zeme ātri pakūst � tad tā ilgi neatkūst

Ja, pavasarim tuvojoties, ziemas taciņa ātrāk izkūst nekā apkārtējais sniegs � būs slikts pavasaris; ja otrādi � būs jauks pavasaris

Ja vēlu pavasaros uz melnas zemes uznāk vēl sniegs � tas ir otras mēslu kārtas vērts.

Ja auksts pavasaris � būs krusota vasara

No kādas puses, pavasarim iestājoties, iegrie�as vēj� � no tas pa�as puses pūtīs visu vasaru

Ja pavasarī sniegs ātri nokūst � vasarā būs lieli plūdi

Ja me�ā ilgi stāv sniegs � būs slapja vasara

Ja pavasarī sniegs gru�ains � būs pērkonaina vasara

Ja pavasarī zeme ne�ūst � būs sausa vasara

Ja pēc sniega ceļi tūliņ kļūst sausi � būs slapja va�sara

Ja ceļ� nokūst ātrāk nekā lauks � vasarā upēs būs maz ūdens

Ja ceļa vidus izkūst ātrāk nekā ceļa malas � būs slapja vasara

Ja pavasarī ceļi izrūgst � būs sausa vasara

Ja pavasarī lieli plūdi � būs sausa vasara

Ja pavasarī lieli pali � vasarā būs liels karstums

Ja pavasarī upē ūdens līmenis neceļas � būs sausa vasara

Ja pavasarī nav palu � tie būs ap siena laiku

Ja pavasarī ūdens pa ledus virsu noskrien � siena laikā būs lieli plūdi

Ja pavasarī plūdu ūdens stāv ilgi � būs auksta un lie�taina vasara; ja ātri noskrien � būs laba vasara

Ja pavasarī upmalā paliek ledus � būs slikta, lietaina vasara

Ja pēc pavasara paliem, kad upes iegāju�as krastos, ne�tālās bedrēs vai grāvjos ir aizķēru�ās zivis � tajā pa�ā gadā sagaidāmi vēl tādi pa�i pali

Ja ezeros vēj� ledu sadzen dienvidu malā � būs silta vasara, ja ziemeļu � būs auksta

Ja martā līst � tikpat līs vasarā

Ja slapj� aprīlis � būs sauss jūnijs

Ja pavasarī daudz miglu � vasarā būs daudz lietus�gā�u

Ja agri pērkoni � būs slapja vasara

Ja maijā daudz pērkonu � būs lietaina, vējaina vasara un kuplas pļavas

Ja agrā pavasarī zibens zibina, bet pērkonu nedzird � būs sausa vasara

Ja pirmais pērkons pāriet bez lietus � būs sausa vasara

Ja pērkons aizrūc ledu upēs un ezeros � būs auksta vasara

Ja pirmais pērkons ierūc aplapotos kokos � būs silta vasara;

ja ierūc kailos kokos � būs auksta, nabadzīga vasara

Ja pērkons noiet pa dienvidu pusi � būs silta vasara; ja pa ziemeļu � būs salta

Ja pirmais pērkons nāk no vakariem � būs slapja va�sara;

ja no rītiem � būs sausa vasara; ja no ziemeļiem � būs auksta vasara; ja no dienvidiem � būs karsta vasara

Ja pavasari ilgi stāv sniegs � būs ilgs rudens

Ja pavasarī daudz salnu � būs daudz to ari rudenī

Ja pavasara pali noskrien skaidrās naktīs � būs jauks labības novāk�anas laiks

Ja pērkons ierūc kailos kokos, bet ezeros vēl ir le�dus � būs normāls ra�as novāk�anas laiks un normāla ra�a.

Ja vasarā mēness iet augstu un ir sarkans � nākamajā mēnesī būs sauss laiks; ja iet zemu un ir bāls � būs lietains laiks

Ja jaunā mēnesī līst lietus � viss mēnesis būs ļoti labs

Ja vasara sākas ar lietiem � tā beidzas ar sausumu.

Ja ir ļoti karsta vasara � būs auksta ziema

Ja vasara ir lietaina � ziema būs dziļa un pute�ņaina

Ja lietaina vasara � būs sniegota un auksta ziema

Ja vasara vētraina � ziema būs puteņaina

Ja vasarā jaunā mēness naktis ir siltas � ziemā tās būs aukstas.

Ja septembri atskan pērkons � būs silts rudens

Ja atvasara lietaina � rudens būs sauss

Ja rudeni sniegs nāk no vasaras puses � tas nenokūst.

Ja rudenī jauks laiks �- būs agra ziema

Ja jauks rudens � būs jauka ziema

Ja jauks rudens � būs vējaina ziema

Ja vētrains rudens � būs lēna ziema

Ja rudenī daudz miglu � ziemā būs daudz sniega

Ja rudenī biezas miglas � būs dzija ziema

Ja rudens tik s 1 a p j � un dubļains, ka zirga pēdas vieta aizlīst ciet, � uzkritu�ais sniegs uzreiz veidos ziemas ceļu

Ja sauss rudens � būs vējaina ziema

Ja sniegs uzkrīt uz koku lapām � būs gara, dziļa ziema

Ja rudeni sniegs uznāk, pirms kokiem vēl lapas nav nobiru�as, � gaidāma vētraina ziema

Ja sniegs uzkrīt nesasalu�ai zemei � būs silta ziema

Ja uzkritis pirmais sniegs � līdz ragavu ceļam pali�ku�as se�as nedēļas

Ja sniegs sāk snigt nedēļas sākumā � būs laba ziema; ja nedēļas beigās � būs gar� rudens un slikta ziema

Ja pirmais sniegs uzkrīt pirmdien � ziemā būs viens atkusnis, ja otrdien � divi atku�ņi, ja piektdien � pieci atku�ņi utt.

Ziemā uznāk tik atku�ņu, cik dienu noturas pirmais sniegs

Ja pirmais sniegs paliek vienu dienu � būs vienlaidu balta ziema;

ja vairākas dienas � būs atku�ņi un vairākas ziemas

Ja pirmais sniegs nostāv divas dienas � ziemā divus mēne�us būs sniegs, ja trīs dienas � trīs mēne�us utt.

Ja ilgi rudenī stāv pirmais sniegs � tikpat aukstu dienu būs visā nākamajā ziemā.

Ja vēls rudens � būs agrs pavasaris

Ja rudenī agri sakrīt sniegs � būs arī agrs pava�saris

Ja ir rudens atkala � būs pavasara salnas

Ja rudeni vēlu pērkons rūc � būs vēls, slapj� pavasaris,

Ja vēla rudeni pārplūst lauki un pļavas � nākamgad nebūs kaitēkļu

Ja pirmais sniegs ilgi stāv kokos � būs slapja vasara

Ja rudenī sniegs uznāk uz lapām � nākamā vasara būs tāda pati kā �ī

Ja rudenī skursteņi slikti velk � nākamvasar gai�dāmi pērkona negaisi.

Sāda tipa laikazīmēm praktiskā vērtība visai da�āda. Daļa no tām ir diezgan nedro�as, jo balstās uz ārējo analoģiju vai pretmetu (�Ja vasara vētraina � ziema būs puteņaina�, �Ja ir ļoti karsta vasara � būs auksta ziema�). Tāpēc vēlreiz jāatgādina, ka laikazīmes jālieto kompleksi. Ta�u interesantākais mums te �ķiet skaidri izteiktais stihiski dialektiskais dabas redzējums: viss ir savstarpēji saistīts ne tikai telpā, bet arī laikā. Un ap�liecina vien esamības ritmiskās harmonijas meklējumus.

TĀLĀKU laiku PROGNOZĒJO�ĀS SITUĀCIJAS UN DIENAS

IEZĪMDIEMAS

Priek�stats par dabas parādību saistību laikā, par �o parādību "ritfnisku secību sevi�ķi uzskatāmi izpau�as kalendārajās laikazīmēs, kuras pamatojas uz tā sauca�majām loteriju vai prognozējo�ām dienām. Vēlreiz izmantosim mūsu. izvēlēto principu laikazīmju grupē�anai pa sezonām. Un �oreiz salīdzinājumam � arī kaimiņ�tautu laikazīmes.

Kāds ir 1. decembris tāda visa ziema

Ja ziemas sākumā maz sniega � daudz snigs beigās ja daudz ir sākumā � maz būs beigās

Ja Jaungada naktī nāk sniegs � visu ziemu būs liels sniegs

Ja Sve�u dienā spīd gai�a saule � pēc tam sniega būs vēl vairāk, nekā snidzis lidz tam

Ja Matīsa dienā ledus ir � tas lūst, ja nav � tas rodas.

Ja Ziemsvētki ir zaļi vai melni � Lieldienas būs baltas, ar sniegu

Ja pirms Ziemsvētkiem daudz sniega � pirms Jāņiem daudz lietus

Ja ap Ziemsvētkiem vietām melna zeme � ap Jāņiem vietām klāsies pēdējās salnas

Ja pirms Ziemsvētkiem nosarmoju�i koki � būs laba linu sēja

Ja ap Ziemsvētkiem nosarmoju�i koki � būs labs rudzu ziedu laiks

Ja remdens janvāris � būs auksta pārējā ziema un auksts pavasaris

Ja janvārī maz sniega � daudz tā būs martā

Ja silts janvāris � būs silts arī maijs

Ja Teņa dienā ir migla � pavasarī būs plūdi

Ja februāris bez sala � būs auksts priek�pavasaris

Ja februāris ir silts � marts ir auksts un Lieldienas ir aukstas

Ja februāri daudz'miglu � būs lietains gads

Ja februārī daudz lietus � daudz lietus būs visā gadā

Ja februārī daudz sniega � aprīlī būs daudz ūdeņu

Ja februārī daudz ziemeļvēju � gaidāmi jauki Jurģi

Ja februārī istabās atmostas un lido kodes � martā būs aukstums

Ja 1. februārī zvaig�ņota nakts � būs vēls pavasaris

Ja Sve�u dienā salst � būs auksts pavasaris

Ja Sve�u dienā silts � būs agrs pavasaris

Ja Sve�u dienā pil pa�obeles � būs jauks pavasaris

Ja Sve�u dienā saule uzspīd tik daudz, ka zirgu var apseglot, � būs gana saules siena un rudzu -ziedu laikā

Ja Sve�u dienā aizputināti ceļi � būs lieli pavasara plūdi

Ja ap Sve�u dienu vētrains laiks � būs jauks pava�saris

Ja Vastlāvi [2] ir sniegs uz jumtiem � tas būs ari lieldienās

Ja Meteni [3] vējots laiks � būs auksts pavasaris Ja februāra beigās nav ziemeļvēju � tie nāks aprīli.

Ja līdz Ziemsvētkiem koki vismaz trīs reizes nosarmo � būs laba vasara

Kāds laiks ir pirms Ziemsvētkiem � līdzīgs tas būs pirms Jāņiem

Ja līdz Ziems vētkiem maz nokri�ņu sniega veidā ��tad daudz�to būs vasarā lietus veidā

Ja ūdeņi līdz Ziemsvētkiem trīs reizes pārsalst � būs bagāta vasara

Ja pirms Ziemsvētkiem nolīst atkala � nosals labība

Ja Ziemsvētkos kaķis istabā ķer dzīvas mu�as � va�sarā būs daudz sienā�u un blusu

Ja Ziemsvētku vakarā bites stropos mīļi dzied � būs silta vasara

Ja Ziemsvētkos kaķis izstiepies uz krāsns guļ � vasarā būs jaukas diendusas

Ja ap Ziemsvētkiem sekls sniegs � ap Jāņiem būs skaists siena laiks

Ja ap Ziemsvētkiem dziļi sniegi � ap Jāņiem būs slapj� laiks

Ja ap Ziemsvētkiem puteņo � ap Jāņiem līst

Ja ap Ziem svēt kiem auk s ts � vasara būs karsta

Ja J a u n ā gadā spīd saule � būs silta vasara "

Ja Jaungadā labs laiks-tas labs�būs arī Pēterdienā; ja slikts � arī Pēterdienā būs slikts

Ja Jaungada naktī lausks sper � būs barga ziema, bet vasarā būs daudz zibeņu un pērkonu�

Ja janvāris sauss un auksts � būs sauss un karsts jūlijs;

ja janvāra rītos salst deguns � būs karsta vasara

Ja janvāris maigs un lēns � būs auglīga vasara

Ja janvāris puteņains un dziļ� � būs slapja vasara

Ja janvāris miglains � būs slapja vasara

Ja janvāris vai februāris silts � būs auksta vasara

Ja no lāsteku ūdens janvāri var padzerties gailis, februārī auns, martā vērsis � būs laba vasara

Ja janvārī zāle aug � tā slikti augs vasarā

Ja Trijkungu dienā saule atspīd tik daudz, ka var zirgu aizjūgt, � vasarā būs labs siena laiks�

Ja Teņa dienā saule spīd tikai tikmēr, kamēr pusdienu padod, � vasarā būs labs siena laiks

Ja Teņa dienā uzspīd saule � labi briedīs rudzi�

Ja Teņa diena sausa � būs sauss siena laiks

Ja Sve�u dibenā saule uzspīd tik daudz, ka zirgu var pagūt iejūgt, � līdz Jāņiem būs labs laiks

Ja Sve�u dienā ilgi saule � būs slikts siena laiks

Ja Sve�u dienā saule nespīd � tā nespīdēs arī siena laikā

Ja Sve�u diena miglaina � būs lietaina vasara

Ja Sve�u diena apmākusies un ar sniegu � būs daudz medus

Ja Sve�u diena salta � būs silts maijs un laba ra�a

Ja Sve�u dienā piesarmoju�i koki � būs bagāta vasara

Ja Sve�u dienā snieg � bitēm būs daudz bērnu, spietu un medus

Ja Sve�u dienā snieg vai putina � būs silta un lie�taina vasara

Ja Vastlāvjos ir sniegs uz jumtiem � vasarā būs daudz sēņu un ogu.

Ja Jevdokijas dienā vistiņa ūdeni padzersies � tad Jegora dienā aitiņa zāles pieēdīsies

Ja Ģertrūdes dienā pū� auksti vēji � tie auksti būs arī turpmāk

Ja pirmajā pavasara dienā � 21, martā � skaists laiks � skaists būs visu pavasari

Ja pavasara pirmajā dienā pū� ziemeļu vai ziemeļ�austrumu vēj� � būs auksts pavasaris; ja pū� dienvidu vēj� � būs silts pavasaris

Ja vēl 9 vai 14 dienas pirms Māras dienas ir ragavu ceļ� � arī 9 vai 14 dienas pēc tam būs ragavu ceļ�

Ja nakts pirms Māras dienas ir auksta � viss pava�saris būs auksts

Ja Māras naktī olas �aula staba galā nepārsalst � būs silts pavasaris

Ja Māras dienā iepū� auksti vēji � tie pūtīs vēl se�as nedējas

Ja Māras naktī salst � sals vēl 40 naktis

Kad Aleksejs atnācis � ņem ilksis no ragavām, ziema ir aizgājusi

Ja m a r t ā ir pērkons � maijā būs sniegs

Ja marts ir silts � aprīlis būs auksts un puteņains

Ja marts ir auksts � maijs būs silts

Ja kaķis martā lien aizkrāsnē � aprīli tas sildīsies saulītē

Ja kaķis martā saulē sildās � aprīlī tas līdis uz krāsns

Ja nakts uz 7. aprīli ir silta � būs strauj� pavasaris

Ja 7. aprīlī sniegs vēl uz jumtiem � tad 6. maijā tas būs vēl laukos

Ja Zaļās ceturtdienas naktī salst � sals vēl 40 naktis

Cik dienu ar rasu būs pirms Lieldienām � tikpat daudz dienu būs ar salnu pēc tām

Ja pirmajā Lieldienu dienā ir lietus � tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem

Ja Jurģu dienā kāds vēj� uzvar � tāds visvai�rāk visu to gadu pū�

Ja Jurģu dienā slikts laiks � tas būs slikts visu gadu

Ja aprīļa beigās ir pērkons � vairs salnu nebūs

Ja aprīlis ir slapj� � viss gads būs sauss

Ja aprīlis ir auksts � maijs būs silts

Ja pavasara pirmā puse ir slapja � otra būs sausa;

ja pirmā ir sausa � otra būs slapja.

Kāds laiks Jevdokijā � tāds visā vasarā

Ja Jevdokijā jauns mēness ar lietu � visa vasara būs slapja

Ja Jevdokijā sniegs, lietus un silts vēj� � būs slapja vasara;

ja sals un ziemeļu vēj� � auksta vasara

Ja Jevdokijā snieg � būs labas ra�as; ja silts vēj� � būs slapja vasara; ja ziemeļu vēj� � būs auksta vasara

Ja slapja Mārasdiena � būs slapj� jūlijs

Ja Māras dienas naktī nesalst � arī visu vasaru nesals

Ja Māras nakti salst � togad mu�u nebūs

Ja Māras nakts un diena skaidra � būs auglīgs gads un laba pļauja

Ja Māras dienā saule spīd tik daudz, ka zirgu var sajūgt, � būs labs siena laiks

Ja Lieldienās vardes iet pāri ceļam � būs lietaina va�sara

Ja 7. aprīlī debess bez mākoņiem un spilgta saule � būs vētraina vasara

Ja 7. aprīlī negaiss � būs silta vasara

Ja dzeguze 9 dienas pirms Jurģiem sāk kūkot � būs silta un auglīga vasara

Ja vēl līdz Jurģiem ledi nav atvērusies � būs slikta vasara

Ja Jurģa dienā līst � pļavās zāļu trūks

Ja rubeņu mātītes suņu dienu beigās sāk stipri rūkt � Bērtuļos būs nakts salnas

Ja lapu dienā (1. maijā) koku lapiņas ir vismaz peļu ausu lielumā � būs laba vasara

Ja rudziem pirmās vārpas parādās divdesmit nedēļu pēc Ziemsvētkiem (13. maijā) � būs vēls rudens

Ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem � būs auglīga vasara

Ja Mokeja dienā slapj� � visu vasaru būs slapj�

Ja Mokeja dienā migla, sarkans saullēkts un lietus � būs slapja, nemīlīga vasara�

Ja Sidora dienā drēgns ziemeļvēj� � būs auksta vasara

Ja Pahoma dienā silts � visa vasara būs silta�

Ja līst Medarda dienā � līs vēl �etras nedēļas�

Kad pienāk Vītus diena � jārēķinās, ka nu klāt mu�as un dunduri.

Ja 2. martā puteņo � kustoņiem trūks barības

Ja Māras naktī ir silts � būs auglīgs rudens un gads

Ja nakts pēc Māras ir auksta � viss rudens būs auksts

Ja Māras naktī zeme sasalst � rudenī agri sasals labība

Ja Māras dienas rītā zeme un ūdeņi nav sasalu�i � rudenī no salnām cietīs auzas

Ja Māras dienas rītā ārā -izlikts ķipis pārvelkas ar ledu � rudens būs silts;

Ja nepārvelkas � rudenī jau pirms Miķeļa būs ..auksts

Ja Jurģa dienā ir labs laiks � tāds būs arī Miķeļa dienā;

ja slikts � arī Miķeļa dienā būs slikts

Ja Jurģu naktī ir salna � arī rudenī agri nāks salnas

Ja 1. maijā jauks laiks � būs labs rudens

Ja Jeremijas dienā labs laiks � būs labs arī labības vāk�anas laiks

Ja rudziem 20 nedēļas pēc Ziemsvētkiem {25. maijā) parādās pirmās Vārpas � būs vēls rudens.

Ja dzeguze beidz kūkot pirms Jāņiem � būs īsa vasara, agras salnas; ja pēc Jāņiem � būs gara vasara

Ja sarkanais āboliņ� uzzied pirms Jāņiem � būs plūdi

Ja Jāņos līst tikai tik ilgi, kamēr zirgu apseglo, � būs auglīga vasara

Ja Septiņu gulētāju dienā spīd saule � tā spīdēs 7 dienas no vietas;

ja līst lietus � līs 7 dienas no vietas, un, ja tad nepārstās, �līs vēl 7 nedēļas

Ja Pētera dienā līst � līs līdz Annas dienai Ja Septiņu brāļu dienā līst � līs 7 nedēļas.

Ja ap Jāņiem beidz kūkot dzeguze � gaidāmas agras rudens salnas

Ja Jāņu naktī govis mauj � būs slapj� rudens un nākamgad gara zāle

Ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem � būs silts rudens

Ja dzeguze kūko 9 dienas pēc Jāņiem � 9 dienas pēc Miķeļiem būs sniegs

Ja Annas dienā līst � līs vēl divas nedēļas un visu rudeni

Ja nedēļu pirms un pēc Labren�a nav salnu �� būs vēls un silts rudens�

ja Labren�a naktī ir salna � būs agrs rudens

Skaista Labren�a diena sola skaistu rudeni

Ja bezdelīgas pazūd pirms Bērtuļiem � pirms Miķeļiem būs sniegs

Ja Bērtuļos labs laiks � tāds pats būs visu rudeni

Ja augusts silts � būs vējains oktobris.

Ja silta un gai�a Jēkaba diena � būs auksti Ziemsvētki

Ja Jēkabos ap sauli mazi mākonī�i � būs sniegiem bagāta ziema

Ja jūlijs silts � būs auksta ziema

Ja augusta sākums ir karsts � būs auksta un snie�gaina ziema

Ja augusts vēss � būs auksta ziema.

Ja jauks sep�tembra sākums � būs jauks viss rudens

Ja 14. septembrī daudz tīmekļu � būs ilgs un skaidrs rudens

Ja 14. septembris ir kails � arī 8. novembris būs kails, bez sniega

Ja 17. septembrī skaidrs laiks � visa atvasara būs silta

Ja 17. septembrī skaidrs laiks � viss rudens būs silts

Ja Matīsa dienā nav sniega un ledus � tas vēl būs;�ja ir sniegs un ledus � tas sāks kust

Ja dzērves aiziet pirms Mikeļiem � 9 dienas pēc Miķeļiem būs sniegs

Ja Mārtiņos salst � Katrīnas un Andreji būs slapji, tajos līs.

Ja septembris ir silts � būs vēla ziema un maz sniega

Ja septembrī ir stiprs pērkons � būs daudz sniega

Ja septembrī ir negaiss � ap Ziemsvētkiem būs daudz sniega

Ja dzērves aiziet pirms Miķeļiem � būs silti Ziem�svētki

Ja ap Miķeļiem līst � būs mīksta, silta ziema

Ja Miķelī vēl ozolos ir zīles � būs dziļi Ziemsvētki

Ja ozolu zīles ap Miķeļiem ir slapjas un pārsprāgst � būs lēna ziema

Ja Miķeļu rītā vēj� pū�

no ziemeļiem � būs auksta un dziļa ziema;

ja no dienvidiem � būs silta un sekla ziema;

ja no vakariem vai rītiem � būs mērena ziema

Ja oktobra sākumā kokos turas lapas un gā� lietus ar krusu � būs gara ziema

Ja oktobrī vēl daudz lapseņu � būs gara ziema

Ja oktobrī pērkons rūc � ziemā nebūs sniega

Ja oktobrī siltas dienas � būs silti Ziemsvētki

Ja nedēļā ap 8. novembri ir atku�ņi � visa ziema būs ar atku�ņiem

Ja Mārtiņa dienā salst � ap Ziemsvētkiem būs silts laiks, kusīs

Ja Mārtiņos zosis pa ledu iet � Ziemsvētkos tās peldēs pa ūdeni

Ja Mārtiņos zosis pa dubļiem staigā � Ziemsvētkos slidināsies pa ledu

Ja Mārtiņi miglaini � būs silta, mīksta ziema

Ja Mārtiņi ir skaidri � ziemā būs sali

Ja Mārtiņos jumti ir sniegā � būs gara ziema

Ja 22. novembrī mēness ragi pavērusies uz zie�meļiem � būs ātra ziema, sniegs uzkritīs uz sausas zemes; ja ragi uz dienvidiem � ziemas vēl ilgi nebūs, tik dubļi un slapjdraņķis griezīsies.

Kāds septembris � tāds marts

Ja lapas nobirst pirms Miķeļiem � būs agrs un silts pavasaris; ja pēc tiem � būs vēls un auksts pavasaris

Ja lapas nobirst pirms Miķeļiem � pirms Jurģiem ziedēs ievas

Ja pirms Miķeļiem nobirst lapas � pirms Jurģiem jau būs liela zāle

Ja lapas birst pēc Miķeļiem � pavasarī ilgi turēsies sniegs

Ja novembris auksts � būs silts marts

Ja 8. novembrī jau ir sniegs � būs vēls pavasaris

Ja ilgi pēc Mārtiņiem vēl turas lapas � ilgi pēc Jurģiem vēl nebūs zāles

Ja ap Mārtiņiem kokos vēl zaļas lapas � nākamgad ap Vasarsvētkiem to būs maz

Ja ap Mārtiņiem salst � būs labs gads.

Ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina � būs laba nākamā vasara; ja sausa un auksta � būs slikta vasara

Ja ap Mārtiņiem ir skaidras mēness naktis � būs skaidrs siena laiks.

Par kalendārajam laikazīmēm daudz diskutēts. Pret tām parasti izvirza trejādus iebildumus. Pirmkārt, saka kritiķi, ja tādi paredzējumi vienmēr piepildītos, tad ta�u katru gadu vienos un tajos pa�os datumos atkārtotos vieni un tie pa�i laika apstākļi. Bet īstenībā tā nav. Otrkārt, tā kā kalendārajai laikazīmei nav teritoriālas piesaistes, iznāk, ka tai jāīstenojas vienā datumā visur. Ta�u pat neliela rajona vienā malā var līt un tajā pa�ā laikā otrā malā spīdēt saule. Un, tre�kārt, tā kā kalendā�rās laikazīmes pa lielākajai daļai saistās ar baznīcas svētkiem un svēto dienām, tās esot jāuzskata par reliģiozās tumsonības izpausmi.

Vai kalendārās laikazīmes patie�ām piepildās, vai arī tās ir maldi? Atbildēt uz �o jautājumu nav viegli. Te ne�piecie�ami nopietni pētījumi. Jau pagāju�ajā gadsimtā vairāki ievērojami zinātnieki ierosināja rūpīgi izpētīt ka�lendārās un arī citas laikazīmes. Izcilais krievu lauksaim�niecības zinātnieks, augsnes mācības pamatlicējs Pāvels Kosti�evs 1883. gada septembrī aicināja Dienvidaustrumu Krievijas lauksaimniecības kongresa dalībniekus pār�baudīt tautas vērojumu nozīmi laika apstākļu paredzē��anā. Tanī laikā �ādus pētījumus Saratovas guberņā veica agrometeorologs Konstantīns Agrinskis. Savu div�desmit gadu ilgo pētījumu rezultātus par kalendārajām laikazīmēm viņ� apkopoja grāmatā �Krievu tautas laika vērojumi un to nozīme praktiskajā meteoroloģijā un lauksaimniecībā�, kura iznāca 1899. gadā. Sevi�ķu uzma�nību viņ� pievērsa prognozējo�ām dienām, kas norāda laika apstākļus nākamajai sezonai, rūpīgi pētīja arī pazīmes, kas norāda uz ra�as vai nera�as gadiem. Lai analīze būtu objektīvāka, viņ� izveidoja oriģinālu meto�diku, kas spēj atklāt �o dabas procesu virzību un ritmiku. Agrinska ilgsto�o pētījumu rezultāti liecināja, ka kalen�dāro laikazīmju ticamība ir apmēram 70%. Ta�u, lai ie�gūtu objektīvāku prognozi, kalendārās laikazīmes jāiz�manto prasmīgi, meklējot tajās �vado�u sākotni, ar kuras palīdzību uzmanīgs novērotājs spēs orientēties laika parādību norisē�. K. Agrinskis secina, ķa �ādās laikazī�mēs jāmeklē norādes �par periodu maiņas secību un to ilgumu atkarībā no attiecīgo periodu pierobe�as īpatnī�bām�. Nav vienalga, vai lietus periods prognozējo�ā dienā iet uz beigām vai tikko sākas. Sevi�ķi svarīgi atcerēties, ka �laikazīmes jātraktē kā iespējamība (varbū�tība)�.

Līdzīgus rezultātus (ar ticamību apmēram 70%) iegu�vu�i arī da�i citi kalendāro laikazīmju pētnieki. Kā �ādus rezultātus izskaidrot zinātniski? Vienu no iespējamiem izskaidro]umienj, mūsuprāt, varam rast meteoroloģisko

procesu makrocirkulācijas modernajā koncepcijā. So koncepciju un uz tās dibinātu laika ilgtermiņa prognozes metodi izveidoju�i ievērojamie padomju zinātnieki G, Vangenheims, B. Multanovskis, B. Dzerdzejevskis, S. Pagava, A. Girss u, c� Asa nepiecie�amība pēc ilgter�miņa prognozes visam navigācijas periodam radās, apgūstot Ziemeļu jūras ceļu ar tam raksturīgajiem visai sare�ģītajiem kuģo�anas apstākļiem. Ilgtermiņa pro�gnozes metodi te sekmīgi izmanto jau vairāk nekā trīs gadu desmitus. Tas liecina par metodes teorētiskā pamata pareizību,

Makrocirkulācijas koncepcijas izklāsts aizņemtu dau�dzas lappuses, tāpēc mēs tikai atzīmēsim, ka, pētot atmo�sfēras darbību kā kompleksu, ilgsto�ā periodā izvērstu procesu, izdevies konstatēt da�āda ilguma procesu sta�dijas un noskaidrot da�as �o stadiju maiņas likumsakarī�bas. Atmosfēras stāvoklis mainās viļņveidīgi, un pārmai�ņas aptuveni atkārtojas tā saucamajos homologajos (bū�tībā līdzīgos) gados.

Atmosfēras procesu makrocirkulācijas teorija vēl nav pietiekami izstrādāta. Ta�u jau �odien, raugoties no �īs teorijas atziņu pakāpieniem, redzam, ka kalendāro laika�zīmju veidotāji meklēju�i ceļu laika apstākļu paredzē��anai ilgam periodam aptuveni tādā pa�ā virzienā. Ta�u būtiska at�ķirība ir līdzekļos. Mūsu sen�u rīcībā nebija ne augstākās matemātikas, ne ātrdarbīgo elektronisko skaitļotāju, ne supermodernās aparatūras, ne augsti izglītotu meteorologu.

Kāds Sakars atmosfēras procesu makrocikliskumam var būt ar baznīcas svētkiem? Atbilde jāmeklē diezgan tālā pagātnē. Kā noskaidrots speciālajos pētījumos, lielais vairums laikazīmju radies ļoti sen � pirms kris�tietības ievie�anas. Pirmās laikazīmes biju�as jau mezolīta beigās, vismaz pirms apmēram desmit gadu tūksto�iem, kad cilvēki sāka pieradināt un kopt dzīvniekus, audzēt labību un dārzeņus. Senās �tautas meteoroloģijas� galvenais uzdevums bija palīdzēt izvēlēties labāko laiku zemes ar�anai, sējai un citiem lauku darbiem, brīdināt lopkopjus par gaidāmo auksto un ilgsto�o ziemu, kurai savlaicīgi jāsagatavo lopbarība. Daudzu tūksto�u gadu cīņa ar stihiju bija iemācījusi cilvēkiem ievērot vissīkākās augu un dzīvnieku izturē�anās pārmaiņas, kas vēsta par gaidāmajām da�ādu meteoroloģisko faktoru maiņām. Ta�u novērojumi bija jāsaista ar kādu noteiktu periodu vai iezīmētu dienu, kas tika svinēta. Tie ir tā saucamie kalendārsvētki.

Kalendārsvētki atbilst dabas ritmikai, tie iezīmēti senajos rituālkalendāros. Tādi kalendāri ornamenta veidā attēloti uz rituālajiem māla traukiem, kas atrasti baltu kaimiņu � seno tivercu un poļanu � zemēs. Uz da�iem traukiem attēlots viss gads, uz citiem tikai pavasaris un vasara � zemkopim vissvarīgākā sezona. Tāds kalendārs uz vairāk nekā pusotra gadu tūksto�a veca rituāla trauka atrasts �erņigovas apgabala Roma�ku ciemā. Ar kvad�rātiņiem attēlotas 98 dienas, pēc akadēmiķa B. Riba' kova domām, no labības dīgstu parādī�anās 2. maijā līdz ra�as novāk�anas beigām 7. augustā. Pārtraukumi starp parastajām dienām apzīmēti ar stilizētām lietus strūklām, uguns un saules zīmēm, koka, pērkona un zibens simbolu, sirpju un labības statiņu simbolizētiem atteliem. Tie ir senslāvu pagāniskie svētki � Pavasara brieduma svētki, Jarilas diena (baltu vasarsvētki), Nāru nedēļa ar Kupalas dienu (latvie�u līgosvētki), Peruna (pareizāk � Roda) diena 20. jūlijā un Ra�as svētki 7. augustā. Svētki pārtrauca parasto dienu vienmuļo plūdumu un kalpoja arī kalendāro laikazīmju piesaistī��anai.

Par �ādu iezīmētu dienu jeb marķierdienu praksi liecina arī vēsture. Senie romie�i, piemēram, mēne�a pirmo dienu sauku�i par kalendu, no kā cēlies vārds �kalendārs�. Romie�i �o vārdu pārņēmu�i no senajiem grieķiem, kuru valodā �kalein� nozīmē � paziņot, jo sengrieķu priesteri regulāri paziņoju�i, kurā dienā jāsākas jaunajam mēnesim. Marta, maija, jūlija un oktobra piecpadsmito dienu, bet pārējos mēne�os trīspadsmito dienu senie romie�i sauku�i par īdām. Sie datumi tad arī kalpoju�i par iezīmdienām. Vai arī mēs nerīkojamies tāpat, kad sakām: �Nedēļu pirms Starptautiskās sievie�u dienas� vai �Otrajā dienā pēc Uzvaras svētkiem�? Sāda prakse senatnē bijusi pla�i izplatīta. Kristīgā baznīca tā saucamos pagāniskos (tautas) svētkus aizstāja ar saviem, bet nosaukums bie�i vien palika tas pats vecais, kā tas, piemēram, ir noticis ar vasarsvētkiem un -ziem�svētkiem.

Kalendāro laikazīmju pētnieki secināju�i, ka arī tad, ja norādīta viena marķierdiena, tā nozīmē kāda svarīga perioda vidu. Parasti �āds periods ietver dienas pirms un pēc marķierdienas. Tas nozīmē, ka gadu gaitā jābūt noteiktiem periodiem, kad ar lielāku varbūtību var sagai�dīt laika apstākļu maiņas. Vai tādi periodi ir? Lai atbil�dētu uz �o jautājumu, jāizskaitļo katrai diennaktij vidējie ilggadīgie meteoroloģiskie rādītāji. Meteorologi tos gan parasti aprēķina pa mēne�iem, retāk dekādēm.Zarkovs grāmatā �Tautas laikazīmes un laika paredzē�ana�, kas domāta skolotājiem, sniedz vidējos ilggadīgos datus par diennakts vidējo gaisa temperatūru, tagadējās K. Timir- jazeva Lauksaimniecības akadēmijas teritorijā. Sie dati pārliecino�i parāda izteiktus periodus, piemēram, auk�stuma atgrie�anos ap februāra un marta vidu, maija 11. � 14. datumā, jūnija tre�ajā pentādē (10.�15. datums) u. tml.

Apskatot kalendārās laikazīmes, nedrīkst aizmirst da�ādus maldu avotus. Da�as laikazīmes pie mums iece�ļoju�as no ģeogrāfiski visai attāliem apgabaliem un neatbilst vietējam laika apstākļu ritmam. Diezgan lielas grūtības rada arī neziņa, kādam kalendārajam stilam � vecajam vai jaunajam � atbilst konkrētā laikazīme. Ļoti vecas kalendārās laikazīmes var neatbilst pa�reizējā klimata cikla īpatnībām utt., tāpēc pret tām jāizturas ļoti uzmanīgi.

KUR TE RACIONĀLAIS KODOLS

Mēs dzīvojam zinātnes un tehnikas strauja progresa laikmetā. Tagad mēs protam izskaidrot daudzas dabas parādības, par kurām mūsu sen�iem bija miglains vai pat aplams priek�stats. Lai racionāli izpētītu un zināt�niski prognozētu dabas procesus, ir jānoskaidro to cēloņsakarības. Bet, lai to izdarītu, jāveic visai grūts izpētes darbs, turklāt nepiecie�ama pārliecība, ka tāda cēloņsakarība vispār pastāv. Jābūt cēloņsakarību meklē��anas tradīcijām. Daudz vienkār�āk ta�u ir pieņemt, ka viss notiek fatāli pēc dieva (vai dievu) gribas un nekādu cēloņsakarību nav ko meklēt,

Laikazīmes no visiem tautas garamantas veidiem visspilgtāk parāda, ka mūsu sen�u pasaules redzējums pēc dziļākās būtības bijis antifatāls. Neatlaidīgā un konsekventā cēloņsakarību meklē�ana uzskatāmi izpau��as laikazīmju saturā un jo sevi�ķi formā: �Ja notiek , tā � tad būs tas.� Antifatālais pasaules redzējums izaudzis no pieredzes, Daudzās neveiksmes mācīja pir�matnējo zemkopi, ka labu ra�u var gaidīt tikai no rūpīgi apstrādāta un pareizā laikā apsēta lauka. Ta�u �o ra�u varēja nopostīt krusa, sausums vai pārmērīgas lietavas, bet briesto�o druvu vai arī cilvēka mitekli � nodedzināt zibens, slimības apdraudēja ganāmpulku un arī pa�u lopkopi. Nepārtraukti draudo�ās briesmas un dzīves situāciju nenoteiktība drīz vien sagrautu mūsu sen�u psihi, ja vien tālaika sabiedrība nebūtu izveidojusi spēcīgu pretlīdzekli. Sād3 psihohigiēniskais pretlīdzeklis ir produktīva domā�ana ar ieskatu nākotnē. īstas vai �ķietamas zinā�anas par gaidāmo dod pārliecību, ka veicamie pasākumi ir pareizi, un tas ievērojami mazina atsevi�ķa cilvēka vai visas kopienas bailes. īstām vai �ķietamām zinā�anām par nākotnes notikumiem ir bijusi milzīga sociāla nozīme kop� sirmas senatnes. Sengrieķu mīts par Kasandru, Sofokla �Valdnieks Oidips�, senās Ķīnas �I-czin� (�Pārvērtību grāmata�)' vēstī mums par antīkā laikmeta sabiedrības ieinteresētību nākotnes paredzē�anā.

Jau arhaiskās domā�anas struktūrā, raksta ievēroja�mais VDR zinātnieks Frīdhards Klikss grāmatā �Mos- to�ā domā�ana�, veidojās nākotnes paredzē�anas trīs stratēģijas. Pirmā pamatojās uz novērojumiem par telpas un laika saitēm un sakarībām starp da�ādām parādībām, notikumiem un stāvokļiem. Tādas lielākoties ir laikazīmes �īs-grāmatas pirmajās nodaļās. Otrā stratēģija spriedu�miem par nākotni izmanto līdzīgas pazīmes, piemēram: �Ja, pirmoreiz sēņojot, pirmo baraviku atrod tārpainu � arī atradēja dzīvi kā tārpi ļaudis ēdīs, grauzīs.� Vai: �Ja vērpēja vai audēja darba laikā ēd � pēc tam dziju vai audeklu kodes ēdīs.� Tāpat: �Ja ziemā vai pavasarī aug garas lāstekas � būs garas rudzu vārpas.� Tre�ajai stratēģijai ir atdarinājumu raksturs. Tika atdarinātas tādas novērotās parādības, pēc kurām it kā varētu spriest par nākotni. Mūsu sen�i uzskatīja, ka ar �ādām izdarī�bām var ne tikai paredzēt, bet arī izraisīt vēlamos notikumus nākotnē. Piemēram, nosaucot mazu meiteni skaistas puķes vārdā, cerēja, ka viņa kļūs daiļa kā �ī puķe. Sajā nodaļā sniedzam lasītāja ieskatam arī tāda tipa ticējumus. Visas �īs stratēģijas, raksta F. Klikss, satur racionālus elementus. Pirmās divas jau tāpēc vien, ka vismaz daļēji uztver reālas sakarības un līdz ar to mazina lēmumu pieņem�anas situācijas nenoteiktību. Bet arī da�ādo izdarību radītā pārliecība mazina nenoteiktību, novēr� �aubas un bailes. Uzmanīgāk aplūkojot, �ādas izdarības, nereti varam saskatīt reālu pamatu, piemēram, ticējumā: �Ja no rīta, nākot ar piena slauceni, ļaujas kādam uzru�nāties � piens maitājas.� Ja ļaujas uzrunāties, tad var arī pārāk ilgi aizpļāpāties. Vai arī: �Ja dego�u skala ogli vēcina vai riņķī grie� � gultā apslapinās.� Aizrādī�jums acīmredzot domāts bērniem. Patie�ām, tāda blēņo��anās drīz vien var izraisīt ugunsgrēku. Ticējumiem tāpat var būt ekoloģiski ētisks raksturs, piemēram: �Ja lēli vai sikspārni sit un tas kliedz � cilvēks paliek kurls.� �im ticējumam jau ir tabu (aizliegumu) raksturs. Bez aizliegumu sistēmas nevar ilgsto�i pastāvēt sociāla kopa. Vēl izteiktāks tabu raksturs ir citiem ticējumiem, piemē�ram: �Ja uz bises uti nokauj vai ar to kaķi �auj � ar to vairs nekā nevar no�aut.� �Ja, sēņot ejot, nazi nes atklātu � sēnes nevar ieraudzīt, tās slēpjas.� �Ja izsētus vai sējai domātus zirņus, lasa un ēd � metas kārpas.� �Ja galvā liek sietu vai grozu � galvā metas augoņi, vātis.�

Zinātniskajā dabas izpētē jāprot pareizi izdalīt un analizēt pētāmā objekta pazīmes. Tas ne vienmēr izdodas pat mūsdienās, kad iespējas ir lielas. Tāpēc jo sevi�ķu ap�brīnu pelna sen�u prasme konstatēt un skaidri izdalīt pazīmes. Pazīmes tika grupētas, ņemot vērā tā laika dzī�ves apstākļus un uzvedības normas. Bez apkārtējās vides milzīgās daudzveidības izpausmju grupē�anas, bez �īs pirmatnējās klasificē�anas vispār nevarētu orientēties vi�sai sare�ģītajā un daudzveidīgajā pasaulē. Izdalīdami pēc savas Izpratnes svarīgākās parādību un priek�metu pazīmes, grupējot tās, cilvēkiem nācās arī spriest par tām � �padarīt nezināmo par zināmo� (kaut vai mitolo�ģiskā formā!). Tiesa gan, senatnē cilvēks apkārtējās dabas parādības uztvēra un izprata atbilsto�i savas cilts kolektīva priek�statu sistēmai, pastāvo�ajai kārtībai, tai mentalitātei, kuru katrs cilts loceklis apguva kop� bērnības.

Pirmatnējā priek�statu sistēma nebija neloģiska, tā glu�i vienkār�i nevairījās no loģiskām pretrunām. Te izpalika iepriek�ējā analīze, bija tikai sintēze, kas centās aptvert pasauli tās vienotībā. Dabas uztvere būtībā bija naivi dialektiska: ikkatrs dzīvnieks un augs, jebkur� dabas objekts un parādība var būt gan parasts, gan neparasts � tie izstaro un uzsūc da�ādus spēkus, īpa�ī�bas Un spējas, kuru ietekme izplatās tuvā un tālā apkārtnē. Tā ir senā cilvēka pārliecība, ka ar īpa�u darbību vai speciālu vārdu izrunā�anu iespējams ietekmēt dabas spēkus un līdz ar to arī cilvēku panākumus medībās, labības audzē�anā, veiksmīgu laulību noslēg�anā u, c. Tas stiprināja cilvēka apņēmību, Sādi psiholoģiski faktori nenoliedzami nodro�ina veiksmi un panākumus. Bez �īs pirmatnējās priek�statu sistēmas nebūtu arī mūsdienu zinātnes. Pirms top vārpa, jārodas asnam.

Esamības izzinā�ana, kā māca dialektiskais mate�riālisms, sākas ar tie�o vēro�anu, sajūtām. Ta�u ar sajū�tām (dzirdi, redzi, o�u u. c.) var uztvert tikai parādību virsējo slāni. Lai izprastu parādību būtību, nepiecie�ama abstrakta domā�ana, rafinēta prāta darbība. Un būtība ta�u ir daudzkārtaina. Tāpēc zinātniskās izzinā�anas uzdevums ir virzīties no pirmās kārtas būtības uz otrās, tre�ās kārtas būtību� un tā līdz bezgalībai. Jo realitā�tes objekti ir neizsmeļami. Katrs pētnieks zina, cik grūti izlauzties cauri parādības virsējam slānim, ko uztver mūsu sajūtas, un nonākt līdz būtībai, līdz acīm neredza mām sakarībām. Cik bie�i te kļūdāmies, kaut gan mūsu rīcībā ir vareni modernās zinātnes līdzekļil Daudzus robus savās zinā�anās aizpildām ar vairāk vai mazāk ticamiem pieņēmumiem (hipotēzēm)1, jo citādi zinā�anas nevarētu būt kā vienota sistēma. Arī mūsu sen�ietn bija nepiecie�ama zinā�anu sistēma kā veselums, un robus �ajā sistēmā aizpildīja viņu naivie priek�stati un izdarības. Ielūkojoties uzmanīgāk �āda tipa ticējumos � laikazīmēs, daudzos no tiem ieraudzīsim ari konkrētus racionālus kodolus. Ērtākai pārskatāmībai sakārtojām tos ligzdās pēc darbības vēlamā rezultāta vai galvenā faktora.

Ja mājās balodis ligzdu taisa � tās mājas neķer ugunsgrēks

Ja bezdelīga perēkli mājā taisa � �ajā mājā pērkons nesper un ugunsgrēks neizceļas

Ja �urkstes ēkas pa�obelē ligzdu netaisa � �ajā ēkā iesper pērkons

Ja Zāļu vakarā govīm mutē palikusi zāle � tām tur�pmāk trūks barības

Ja kaķis uz sliek�ņa mazgājas � būs tāls ciemiņ�

Ja vienu odu nosit pirms Jāņiem � simt būs vietās ja pēc Jāņiem � desmit būs vietā

Ja peles bēg no mājām � būs ugunsgrēks

Ja suns lien pagaldē gulēt � mājā būs nelaime

Ja suns gaudo � kāds .mājinieks mirs, jo sunim virs abām acīm vēl ir divi iedobumi, kas ļauj tam redzēt nāvi nākam un mironi staigājam

Ja suns gaudo � būs sunim vai mājām nelaime:

ja pret vēju � būs mājā nelaime,

ja pa vējam � būs citur nelaime,

ja uz me�a pusi � pats mirs, '

ja uz mājas pusi � mājinieks mirs

Uz kuru pusi suns uz dibena �ļūc � no turienes gai�dāmi nekaunīgi ciemiņi

Ja suns kādu nikni aprej � tas ir sirdīgs un bezkau�nīgs cilvēks

Ja suns nolaiza ciemiņam rokas � uz to namamāte ir dusmīga

Ja mājās nikns suns � tur dzīvo nesaticīgi ļaudis

Ja pavasari pirmo redz baltu vai dzeltenu tauriņu � būs kāzas vai kristības; ja melnu � būs bēres

Ja vāvere skrien mājās � tās mājas degs

Ja vista izdēj olu ar diviem dzeltenumiem � būs mājā naidīga dzīvo�ana

Ja zirgs braucot sprauslo � braucēju mājā ļoti gaida

Ja no rīta mazais zirneklītis velkas no aug�as uz leju � todien labi veiksies

Ja �agata �adzina � ciemiņi būs, pie tam no tās puses, pret kuru �agatas aste

Ja �agata �adzina � jaunas ziņas būs; ja uz aug�u vērdamās � priecīgas ziņas, ja uz leju vai pret skatītāju � bēdīgas ziņas.

Ja, būvkoku cērtot, izlec dzirkstele � to mājā nedrīkst būvēt, jo iespers pērkons vai izcelsies ugunsgrēks

Ja baļķim ir divas serdes � tādā kokā un tādā ēkā iesper zibens

Ja pirmo baļķi ved no me�a ar tievgali pa priek�u � mājā nesper zibens

Ja suns pirms medībām vai medībās vāļājas � būs krietns guvums

Ja sēņojot pirmo grozā ieliek baraviku � grozs būs pilns; ja bērzlapi � tikai pusē

Ja, sēnēs ejot, pirmo dabū bērzlapi � sēņo�ana ne�laimēsies

Ja, pirmoreiz sēņojot, pirmo baraviku atrod tārpainu � arī atradēja dzīvi kā tārpi ēdīs un grauzīs ļaudis

Ja cilvēka acs beku redzējusi � tā tālāk vairs neaug, tik sakalst

Ja sēņojot savas sēnes atdod citam vai ieliek cita grozā � pa�am nelaimēsies, ar to būs sava laime atdota

Ja sēņotājs, no me�a prom ejot, pa�ās beigās me�a malā nomet skaistāko sēni � nākamo reizi būs īpa�i veiksmīga lasī�ana

Ja ziemā uz sētas stabiem sniegs stāv lielām pikām � būs laba sēņu vasara

Ja Ziemsvētku naktī daudz zvaig�ņu � vasarā būs� daudz sēņu

Ja Sve�u dienā daudz snieg � būs daudz sēņu

Ja Vastlāvī snieg vai līst �.būs bagāts sēņu gads

Ja Annas dienā līst � būs daudz sēņu.

Kad nozied rudzi � sāk augt bekas

Ja Jaungadā vēj� pū� � būs daudz riekstu

Ja Jēkaba un Annas dienas saulainas � būs daudz� labu riekstu; ja lietainas � tie sapūs melni, būs tuk�i, tārpaini�

Ja Jaungada naktī daudz zvaig�ņu � būs bagāts me�a ogu gads

Ja ziemā stipri salst � vasarā būs daudz me�a ogu

Ja 1. aprīlī līst � būs bagāta me�a ogu ra�a

Ja brūklenāji ilgi zaļo � nākamgad būs daudz ogu

Ja ozolam ziemā nenokrīt lapas � zem tā guļ �ūska

Ja urbj bērzā, kuram ir tievi un gari zari, � būs sal�das sulas

Ja auksta ziema � būs saldas bērzu sulas

Ja Sve�u dienā snieg � būs daudz apīņu

Ja Matīsa dienā �agarus vai ko citu nes no me�a � mājā nāk �ūskas

Ja Ģertrūdes dienā, kad pamostas visi zvēri, rāpuļi un kukaiņi, ved �agarus, kārtis vai malku � mājā sarodas �ūskas.

Ja Māras dienas rītā ilgi guļ � gu�lēs ilgi visu gadu, jo tajā dienā lācis ceļas no ziemas miega un atdod to lielajam gulētājam

Ja, sienu kasot, tas lien aiz apaviem � otrā dienā līs lietus

Ja, sienu kasot, kopā sasitas grābekļi � pastāvēs labs siena laiks

Ja malku cērt pēc 20. janvāra � tā nav izturīga un dod maz siltuma

Ja puisis skalam nobiksta ogli � dabū sievu ar līku degunu

Ja skals deg ar garu ogli � atnāks tālumnieks viesis

Ja ēdiens burbuļo katla vidū � nāks viesis; ja pa visu virsu �to ļoti ēdīs

Ja, olas vārot, pū� uguni � �aumalas saplīst Ja pēc katla nocel�anas vēl ēdiens vārās � mājā būs naids

Ja reņģi ēd no astes � ēdējam neslāpst

Ja kāds ēd zivju astes � pār viņu citi valda ,

Ja ciemos iet neēdis � arī tur netiek ēdināts

met zemē vai kāpj tām virsū � būs nesaskaņas;

ja met prom � gaidāma liela nabadzība;

ja sadedzina ugunī � paredzams daudz naudas

Ja svaigs piens ātri saskābst � būs pērkons

Ja nobrūk labās kājas zeķe � vīrietis aprunā; ja kreisās kājas � sieviete aprunā

Ja zeķe nobrūk labajai kājai � kāds uzteic; ja kreisajai � kāds nopeļ

Ja jaunus zābakus pirmoreiz velk kailā kājā � tie ātri noplīst

Ja uz sliek�ņa nez no kurienes uzrodas gar� salms � būs ciemiņi

Ja kreisā acs vai uzacs niez � satiks pazīstamu sie�vieti;

ja niez labā � satiks vīrieti

Ja kāds mājā mirst � apstājas pulkstenis.

Ja slieksnis vienmēr tīrs � nāk laime mājā -

Ja uz sliek�ņa cērt malku vai �agarus �Laime atstāj māju,

Ja_nār slieksni kāpj a r kreiso k āj u un to piesit � labi veicas

Ja pāksti ar deviņiem zirņiem nezinot noliek pa�slieksnē � pirmajam pāri kāpējam ir liela laime

Ja grib, lai kādās mājās meitas paliek neizprecētas, � pie namdurvīm jāpiesien zirgs

Kad rudzi zied � vajag turēt klēts durvis vaļā, lai svētība un briedums nāk klētī un mājā

Ja Zaļajā ceturtdienā pirms saules izslauka grīdu � tā ilgi stāv balta

Ja Zaļajā ceturtdienā pirms saules noslauka logus � tie visu gadu nesvīst

Ja Zaļajā ceturtdienā izslauka sētsvidu � aug zaļ� mauriņ�

Ja kreisā padusē vai saujā saņem 3 akmentiņus � ne�viens suns neaprej

nedrīkst pie akmens stāvēt;

nedrīkst melnu suni glaudīt;

nedrīkst celt gaisā brun�us;

nedrīkst govis slaukt;

nedrīkst sēdēt uz mūrī�a;

nedrīkst ēst;

nedrīkst staigāt vaļējās drēbēs;

nedrīkst zem liela koka stāvēt;

nedrīkst pie loga sēdēt;

nedrīkst ātri skriet;

nedrīkst uz pērkona pusi ar pirkstu rādīt.

Ja pusdienas laikā �ļakstina ūdeni � līs lietus

Ja grābekli atstāj aug�pēdus, ar zariem uz aug�u � līs lietus

Ja grib lietu nogriezt uz citu pusi � vajag nostāties ar seju pret mākoni, pieiet pie kārklu krūma un pārplēst� kādu kārkla �ākli, tad arī lietus debesis pa�ķiras un aiziet garām.

Ja grib tikt vaļā no mu�ām � aiz griestiem jāaizliek pirmās pavasara vagas velēna

Ja neizbraucas pirmajā sniegā ar kamanām � to gadu mu�as ko�

Ja Māras dienā visus mājas sietus noslēpj � vasarā mu�as nenāk

Ja pavasari ēd zajus sīpolus � vasarā neko� odi

Ja grib no mājas aizdzīt skudras � viņu ceļā jānoliek beigta zivs

Ja grib apturēt kukaiņus, lai tie nelec pļavā izliktā ēdienā, � bļodas vidū jāiesprau� smilga.

Ja grib mīksti izvārīt zirņus � trīs zirņi jāiemet ugunī

Ja zirņu katlā iemet naglu � zirņi izvārās mīksti

Ja zirņu kalti kurina ar neskaldītu malku un ar nepāra daudzuma pagalēm � zirņi vāroties būs mīksti un pāk�stis nelēks vaļā

Ja pirmoreiz izvārītus jaunos kartupeļus pirmais ēd vismazākais ēdējs � kartupeļi visu gadu ir sātīgi

Ja katlu ber� no aug�as uz apak�u � putra neskrien pāri

Ja kvie�us vasarai bīdelē pirms pavasara paliem un vecā mēnesī � milti labi stāv visu vasaru un tajos ne�metas kodes

Ja par raugu paldies saka � tas slikti rūgst

Ja, raugu maizē jaucot, smejas � tas jautri, labi rūgst

Ja, raugu no kaimiņiem vai veikala nesot, skatās at�pakaļ � tas nerūgst

Ja zem ēdamgalda paliek cūku kaujamo dūci � cie�miņi daudz neēd.

Ja būrītim ieeju noliek uz ziemeļu pusi � putni tajā neiet iek�ā

Ja būvkokus no kājas lai� ziemeļu�dienvidu vir�zienā � tie neplaisā; ja rītu�vakaru virzienā � tie plaisā

Ja pirmo baļķi gā� pret vēju � tas neplaisā

Ja ozolus cērt ziemeļu vēja laikā � tos ķirmji neēd

Ja me�a dzīvniekiem ziemu barībai cirsta apse nokrīt pret ziemeļiem � tie pie �ī koka tik un tā neiet, lai cik būtu izbadēju�ies.

Tautas vērojumi, pauzdami pasaules lielo vienotību un dinamiku, ļauj uztaustīt arī atsevi�ķus centrus, no kuriem it kā izriet atziņu un laikazīmju kopas. Vesels cers pa�rādību vai izdarību grupējas ap vienu sakneni vai ligzdu, kas savukārt rosina meklēt daudzu parādību vai ticējumu gnozeoloģiju, likumsakarību, 3apēc ir interesanti apskatīt ari �ādas ligzdas un caur to vienotības prizmu palūkoties uz laikazīmēm, mēģināt izprast, kāpēc īsti mūsu sencis tā uztvēris, domājis, pieņēmis, rīkojies, Varbūt tā ir tikai viņa poētiskā uztvere, kas tāpēc nav mazāk interesanta? Bet varbūt tas ir kāds vēl neat�ifrēts viņa zinā�anu līme�nis?

Ja sējējs pirms sē�anas trīs reizes apiet lauku � labi aug labība

Ja pēc kvie�u apsē�anas sējējs trīs reizes, sākot no zie�meļiem, apiet lauku � zvirbuļi un citi putni tos neaiztiek

Ja kartupeļus ber lauka rūsī un katrā stūrī ieliek pa akmenim � �os kartupeļus peles neaiztiek

Ja Miķeļa dienā ar �agaru vai pīlād�a koku mājā, kūtī, piedarbā izper visas malas, tā perot iet līdz robe�ai, �o �agaru pārmet pāri robe�ai un nāk mājā, atpakaļ ne�skatīdamies, � visas peles un �urkas māju atstāj

Ja pēc mēslu ve�anas trīs mēslu dak�as iesvie� at�pakaļ kūts kaktos � govis nenorauj pienu.

Ja mie�u sējējs roku apsmērē ar saspiestu zvirbuļa olu � zvirbuļi �im sējumam ne�tuvojas

Ja ar Sve�u dienā tecinātiem taukiem apsmērē leme��us � �o zemi nerok kurmji un zirgus neko� dunduri

Ja Vastlāvjos izcep cūkas gaļu, uzdur to uz irbuļa un izbaksta kurmju rakumus � visi kurmji aizbēg

Ja, pirmoreiz arot, arklu iesmērē ar Vastlāvja gaļu � mūd�i zemi neizlodā

Ja Māras dienas rītā govīm ar ledu nober� muguras � tās nebizo un dod daudz piena

Ja ar pirmo sniegu nober� govīm muguras � tās ne�bizo

Ja Sve�u dienā vai Ziemsvētkos nober� govīm muguras ar sniegu � vasarā tās neaizskar dunduri

Ja Ziemsvētku rītā notrin zirgiem muguras ar sniegu � vasaru tos neēd odi

Ja uz miltu vai putraimu maisa vai kastes uzliek trīs akmeņus � neiemetas kodes

Ja kāpostu dobes galā pirms vai pēc stādī�anas ierok nātru sauju un uzliek tai akmeni � aug veselīgi, tīri kā�posti ar lielām un akmens cietām galvām

Ja �ķūņa kaktā pirms labības ve�anas ieliek akmeni � peles neēd labību

Ja, salmus kraujot, zem pirmā klēpja pamet akme�ņus � peles salmus nemaitā

Ja zem siena pamet vecu, izbrauktu ratu asi � to sienu nekapā peles

Ja, dārzu ravējot, dobes galā iesprau� dunci � nezā�les tik ātri vairs nesaaug

Ja Zāļu dienas vakarā pārstaigā labības laukus � usnes neaug

Ja, sienu �ķūnī liekot, starp pantiem iemet trīs dzīvas vardes � siens nepelē

Ja Vasarsvētku meijas liek �ķūnī zem siena � tas ne�pelē

Ja kāds pārkāpj pāri gurķu dobei � gurķi vairs labi neaug

Ja bērnam kāpj pāri � tas liels neaug

Ja pa sējumu iet kailām kājām � pēdas vietā la�bība neuzdīgst

Ja basām kājām sēj linus � tie aug kupli.

Ja citam dod labību vai sēklu � beigās trīs drusciņas jāmet atpakaļ, lai savu svētību neatdotu

Ja, sē�anu sākot, pirmo sauju pārsvie� pār plecu � ne�zāles neaug

Ja, sākot mie�us sēt, pirmo sauju pārmet pār plecu � tie brangi aug

Ja, auzas sējot, trīs pirmās saujas met pret sauli � auzas putni neizēd

Ja, ejot mie�us sēt, vienu riek�u iemet pirmajā krūmā, kas pagadās pa ceļam, vai pirmo sauju pārmet pār plecu � būs rudenī bagāta ra�a

Ja sējot pirmo sauju pamet zem velēnas � viss labi aug

Ja pēc sējas pēdējo sēklu pamet vistām � tās ne�iet mie�os uz lauka

Ja sēklas zirņus cilvēks ēd � iesētos tārpi ēd

Ja, rudzu pļauju beidzot, parok velēnu un zem tās paliek deviņas vārpas � arī nākamais gads būs ra�īgs

Ja rudenī apcirknī ieliek vārpu vainagu � nākamajā gadā būs labs birums

Ja, novācot lauku, atstāj ku�ķīti vai kūlīti labības � paliek svētība arī citam gadam

Ja Ziemsvētku vakarā ābeles krata � tās ienes daudz ābolu

Ja Jaungadā vēj� ābeles purina � būs daudz augļu

Ja Zaļajā ceturtdienā purina ābeles � toruden tās dod daudz ābolu

Ja arājus, sējējus, ganus, kāpostu stādītājus, pieguļnie�kus pirmajā reizē rumulē, aplej ar ūdeni � viņi nav miegaini, slinki

Ja pirmajā ganu dienā daudz rumulējas, laistās ar ūdeni � govis nebizo, gans ganot neiemieg

Ja, pirmo reizi govis ganos lai�ot, krietni rumulējas � govis daudz piena dod

Ja kartupeļu stādītāju pir majā dienā aplej ar ūdeni tad viņam�mugura nesāp

Ja, kāpostus stādot, rumulējas � aug baltas galviņas

Ja sējas laikā velējas, rumulējas � vārpās būs daudz graudu

Ja Meteņos vai Pelnu dienā velējas � aug gari lini

Ja pavasarī pirmoreiz pie teko�a strauta pieiet, nostājas ar seju pret austrumiem, noliecas un 3 reizes strautā elpu iepū� � tas visas slimības aiznes

Ja Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules nomazgā muti teko�ā ūdenī, īpa�i tādā, kas tek pret rītiem, � cilvēks ir veselīgs, mundrs

Ja dzer to pa�u ūdeni, ko zirgs dzēris, � miegs vairs nenāk

Ja Zaļajā ceturtdienā nomazgā muti zirgu silē � tiek vaļā no miegainības

Ja Zāļu dienas rītā rasā acis mazgā- tās kļūst vese�las.

Ja gai�a Ziemsvētku nakts � ru�denī būs tum�i, labības pilni �ķūņi

Ja pirms Jaungada sniegs ir lielās kupenās � būs lie�las graudu kaudzes; ja pēc Jaungada � lielas pelavu kaudzes

Ja ziemā augstas kupenas � vasarā tikpat augsta būs labība

Ja Ziemsvētkos daudz sniega � būs biezi siena vāli; ja nav sniega � būs trūcīga siena ra�a

Ja, sākot rudzu sēju, atplē� maisu un pa �o caurumu pieber pirmo sētuvi � būs nākamruden tāds rudzu bi�rums, ka maisi pa�i plīsīs

Ja beidzamais siena vezums ir liels � nākamajā gadā būs laba zāle; ja mazs � būs maz zāles un siena

Ja mājā ved siena kaud�u pārkarus vai brāķa mei�jas � otrā gadā zāle neaug

Ja sējas laikā vāra biezputru � augs bieza labība

Ja kartupeļu stādāmajā dienā ēd kartupeļu biez�putru � aug biezi kartupeļi

Ja pēc siena ievāk�anas ēd biezputru � nākamajā gadā augs bieza zāle

Ja mie�u pļaujas laikā vāra putraimus� nākamgad pa�dosies labi mie�i.

Ja sējot mākoņi ir kupli un gabalaini � sējums būs ra�īgs

Ja sējot mākoņi ir klaji un plāni � plāni būs lauki

Ja linus sēj, kad mākoņi �ķiedraini, svītraini, � tie augs gari un tīri

Ja gurķus dēsta mierīgā laikā � būs maz vēja ziedu un daudz pa�u gurķu

Ja kartupeļus stāda ābeļu ziedu un gubu mākoņu laikā � tie labi padodas

Ja kartupeļu stādāmajā dienā pie debesīm nav neviena mākoņa � rudenī zeme būs bez kartupeļiem;

ja ir apmācies, miglains vai mākoņains laiks � būs daudz kartupeļu

Ja kartupeļus stāda gūzmainā vējā � rudenī tie būs saaugu�i gūzmām, pūļiem, daudz

Ja debesis ir gabalainas � vajag stādīt bietes un runkuļus, rāceņus un kāļus

Ja auzu sē�anas laikā pie debesīm mākoņi � auzas aug kuplas un skarainas.

Ja eglēm daudz �ie�kuru � būs labs rudzu gads

Ja pavasarī eglēm krīt mazie zariņi (jaunie dzi�numi)' � veidosies labs, lielu vārpu mie�u gads

Ja ziemā vai pavasarī veidojas garas lāstekas � būs garas rudzu vārpas

Ja cūku astes kauliņus paglabā un iebā� apsētā mie�u laukā � labi padodas sējums

Ja sējas laikā vāra cūku astes � aug lielas vārpas Ja ķimenēm resni graudi � lieli būs arī rudzu graudi

Kad vītoliem un kārkliem birst pūpoli � ir visīstākais pupu sējas laiks

Ja pupas stāda, kad ozoli pumpuros, � tās labi aug

Ja zirņus sēj tādā rītā, kad sliekas zemi saurbu�as �upiņās, � tie lieliski aug

Ja pupas stāda, kad debesīs ir balti lalvvelda mā�koņi, �- tās aug ar lielām pākstīm, pilnas un mīkstas

Ja linu sējējam olas dod � aug lielas pogaļas un �ķiedras labi atdalās

Ja pirms kvie�u sē�anas rokas pienā nomazgā � Izaug balti kvie�i.

Ja pēc sē�anas lauka vidū iesprau� garu �agaru � tam līdzinādamies, aug gari lini

Cik augstu, linus sēdama, sieviete saceļ svārkus � tik augsti lini aug

Ja, linus sējot, atlai� apaviem auklas vaļā � aug gari stiebri

Ja pavasari stārķi pirmoreiz redz lai�amies, nevis stā�vam vai ejam � aug gari lini un varena labības ja redz stāvam � būs slikts, nabadzīgs gads

Ja pirmoreiz cielavu redz uz paaugstinājuma jumtā vai lidojam � augs gari lini

Ja zīli pavasarī pirmoreiz redz uz staba vai jumta � augs gari lini; ja uz zemes � būs zemi lini

Ja ziemā bie�i līst gara atkala � nākamajā vasarā labi augs lini

Ja Metenī vāra cūku astes � aug gari lini

Ja Sve�u dienā vērpj linus � tie togad nepadodas

Ja Jaungadā pirms gaismas aizkurināta krāsns labi deg, slaidi iet dūmi � augs gari lini

Ja beidz sēt un ecē�as apgā� ar zariem uz aug�u � arī labība augs stingri, stāvus gaisā

Ja burkānu sē�anas laikā vīri taisa mietu sētu � augs burkāni kā mieti.

Ja laukā tūlīt pēc sējas iesprau� lielu un kuplu meiju � tāda pati aug labība

Ja zirņi apsēti un iesprau� labi kuplu �uburu � tikpat �uburaini aug zirņi

Ja sīpolu vagas galā iesprau� slotu � tie aug kupli Fkā slota

Ja sīpolus stāda tupus � tie plati aug

Ja Zaļajā ceturtdienā no rīta sanes istabā lielas pū�polu slotas � togad labi, lielām saujām aug lini

Ja mie�u sēklas aplaista ar alu � mie�i aug kupli kā putodami

Ja pavasarī klēpju klēpjiem ceriņi zied � vasarā būs daudz siena

Ja apsēm un alk�ņiem daudz garo ķekaru � bus labas auzas.

Ja Māras dienā vāra lielas klimpas � aug lielas kāpostu galvas

Ja Māras dienā tin kamolus � būs labas kāpostu gal�vas;

ja cilā adatu � kāpostus saēdīs tārpi

Ja rāceņus vai kāļus sēj tupus � tie aug lieli kā dibeni

Ja kartupeļu stādāmajā dienā labi izvāļājas un izsvaidās ar zemēm � tie labi izdodas.

Ja sējas laikā grie� matus vai bārdu � labība neaug

Ja sējējs bārdu dzen, matus grie� vai aitas cērp, kamēr viss nav apsēts, � viņ� �apgrie�� īsus labības stiebrus

Ja aitas cērp sējas laikā � labība aug reta, ne vilnas biezumā

Ja rudzu sējamā laikā cērp aitas vai grie� matus un dzen bārdu � sējumu krusa nosit.

Ja cilvēks stallī ēd � peles lopiem skut spalvu nost

Ja vērpēja vai audēja darba laikā ēd � pēc tam dziju vai audeklu kodes ēdīs

Ja sakņu dārzā ēd � saknes noēd tārpi

Ja kāpostu stādītāja stādī�anas dienā kāpostus ēd � arī kukaiņi kāpostus ēdīs

Ja siena laikā pirms pļaujas ēd � �ūskas rādās

Ja siena laikā izēd sausus traukus � būs sauss laiks

Ja zem ēdamgalda paliek cūku kaujamo dūci � ciemiņi daudz neēd

Ja paceļ uz ceļa nokritu�u sienu � visu ziemu aitas brēc

Ja, sienu grābjot, daudz trok�ņo � ziemu ēdot aitas daudz brēc.

Ja, uz sēju dodoties, pa priek�u iet sieviete vai arī sējējs viņu sastop ceļā � sēja neizdosies, sējums būs neauglīgs

Ja labību sēj spēcīgs un veselīgs vīrietis � būs laba ra�a

Ja pār apsētu lauku iet jauni cilvēki vai tādi, kam nav lopu, � �is lauks paliks tuk�s

Ja pa apsētu rudzu lauku pirmā pāriet sieviete � būs tuk�as vārpas; ja vīrietis � būs resnas un cietas vārpas

Ja pār apsētu tīrumu iet sieviete � nezāles nomāc la�bību

Ja pirmais zirņus pārbauda un ieēd vīrietis � tie ne�būs tārpaini; ja nobauda sieviete � tie būs tārpaini

Ja pār apsētu zirņu lauku pirmais pāriet vīrietis � augs lieli zirņi; ja sieviete � tie plīsīs un būs cieti

Ja rāceņus vai kāļus sievietes stāda tupus � tie plīst

Ja sīpolus stāda vīrie�i � tie iziet ziedos

Ja gurķus stāda vīrie�i � tie izaug resni un lieli; ja gurķu sē�anas laikā iet garām vīrietis � gurķi labi padodas

Ja, kāpostus stādot, stāv klāt vīrietis � nerie�as gal�viņas

Ja, sienu vedot, pirmo klēpi ratos vai �ķūnī ieliek sie�viete � vairāk dzimst aitiņas un telītes, ja vīrietis ~ vairāk auniņu un bullī�u

Ja Ziemsvētku rītā pirmais nācējs ir sieviete � govīm vairāk skries telītes; ja vīrietis � vairāk būs vērsī�u.

Ja grib māju pasargāt no visā�diem ļaunumiem � jāvelk no me�a aiz galotnes pīlādzis (tad nenāks līdzi ne ļaunums, ne zagļi) un jāliek tas aiz sijas vai kaktā, bet pēc sa�ū�anas uz resgaļa pusi jā�nobrauka lapas, pats zars jāsalau� deviņos gabalos, jā�izmētā pa kaktiem un beigās jāpabā� zem gultasmaisa (tad gulētājs arī būs pasargāts no visām ļaunām lik�stām)

Ja vajag �stipru�, ietekmīgu pīlād�a zaru � jāmeklē koks ar laumu nenokodītu galotni

Ja pie mājas aug pīlādzis � �ajā mājā nesper pērkons

Ja ēkā � klētī vai piedarbā � vai kur citur iebūvē pīlādzi, īpa�i skudru pūznī augo�u pīlādzi, � tas nes vi�sādu labklājību un atvaira visu ļaunu

Ja ar pīlād�a �agaru izper mājas kaktus un gaisu � visi nelabie bēg un ienāk svētība

Ja pīlād�a nūju pakar pie gultas � mājās nenāk mo�ķi un netraucē naktsmieru un miegu

Ja Jāņos gultas galvgalī piesien pīlād�a zaru � visu gadu, līdz nākamajiem Jāņiem, nelabais nesitas klāt

Ja apcirknī sabērtai labībai uzmet virsū pīlād�a zaru � �o labību nekas neaiztiek, tā labi stāv

Ja pīlād�a zaru aizsprau� kūtī aiz griestiem, pa�obe�lēs vai pie durvīm � neviens nelabais nespēj �ajā kūtī tikt

Ja pirmajā ganu dienā lopus dzen ar pīlād�a rīksti un pēc tam to uzmet uz kūts jumta � nekādi lietuvēni ne�apstāj dzīvniekus, tie labi aug un dod daudz piena

Ja Jāņos labības laukos iesprau� pīlād�a zarus � tos pamet visi nelabie un ra�eni aug labība

Ja vajag noteikt īsto sējas reizi � pīlād�a vasaraudzi sagrie� trijās daļās, vienlaicīgi iemet ūdenī un skatās:

ja vispirms grimst resgalis � jāsēj no rīta;

ja grimst viducis � jāsēj ap pusdienu;

ja grimst tievgalis � jāsēj vakarā

Ja pīlādzis mārkā grimst � vajag linus un mie�us sēt

Ja pīlādzim daudz ziedu � tovasar būs daudz kartu�peļu un gurķu

Ja pīlād�iem daudz ogu � toruden daudz vecu meitu dabūs vīrus

Ja zobs sāp, no augo�a pīlād�a mizas izgrie� skaidiņu, ar to zobu�un smaganas pabaksta un skaidiņu atliek at�pakaļ griezuma vieta � sāpes nostājas un piemetas tam, kur� pirmais plūc un ēd ogas.

Ja sētas mietus sit priek�pusdienā � tie līdz ar sauli kāpj aug�up; ja vakarpusē � stāv stingri

Ja sīpolus dēsta no rīta pirms saules vai saules lēkta laikā � tie nāk ārā no zemes; ja vakarā pēc saules � aug zemē iek�ā

Ja kartupeļus stāda no rīta � tie kāpj ārā no zemes; ja vakarpusē � tie aug dziļāk zemē iek�ā

Ja cirvja kātu liek vakarā un aizķīlē no rīta � tas ne�mūk nost

Ja sētas taisa nedēļas pirmajās dienās � pār tām kus�toņi nelec

Ja saimnieks rudenī rijā vai �ķūnī pirmo kūli nes ar resno galu pa priek�u � nākamais gads būs bagāts

Ja pirmo malkas kluci zāģē no tievgaļa � tā ne�ūst

Ja pirmo baļķi ved no me�a ar tievgali pa priek�u � mājā nesper zibens

Ja cirvim pietā dzen resgali � kāts nemūk nost,

Ja vagas dzen no ziemeļiem uz dienvidiem � tās neaizkalst un augi labāk aug

Ja negrib piedzīvot nezāles � jādzen ecē�as pret ziemeli

Ja, kartupeļiem mēslus ārdot, pirmos sekumus izsvie� pret vakariem � kartupeļi pūst; ja izsvie� pret ziemeļiem � kartupeļi nepūst

Ja kartupeļus stāda no dienvidu puses uz ziemeļu pusi � tie aug labi, nepūst un ir gardi; ja otrādi � tie nav miltaini un vispār slikti aug

Ja pavasari dārzājus sāk sēt no ziemeļpuses � tos tārpi neizlodā

Ja zirņus sēj no ziemeļu puses � tos neaiztiek tārpi

Ja kāpostus sēj pret ziemeļiem � tos tārpi un kukaiņi neaiztiek

Ja sējot pirmo sauju met pret ziemeļiem � labību ne�maitā kukaiņi

Ja pirmās trīs saujas izsēj pret ziemeļiem vai ziemeļ�rītiem � tos kvie�us putni neaiztiek

Ja āboliņa stirpā pirmo klēpi liek no ziemeļu puses � tas labi iz�ūst, labi uzglabājas un to peles neēd

Ja, rudzus slienot, pirmo kopiņu liek pret ziemeļiem � tos �urkas neizēd

Ja, gubā kraujot, pirmo linu klēpi liek pret zieme�ļiem � peles nemetas

Ja grib mīkstus linus � pirmo mērk�anai atvesto ve�zumu vai vismaz pirmās trīs saujas vajag gāzt mārka dienvidu pusē un nekādā ziņā � ziemeļu pusē

Ja grib, lai peles un �urkas negrau� sienu, labību, linus, kartupeļus � pirmais klēpis, kūlis, grozs jāliek zie�meļu stūrī

Ja pagrabā rudenī pirmo grozu dārzeņu ber ziemeļu pusē � visi grauzēji aizmūk

Ja pagrabā vai lauka kaudzē pirmo kartupeļu grozu ber pret ziemeļiem � tos peles neaizskar, tie nepūst un nesalst

Ja labības gubas vai strēķa krāvējs pirmo klēpi liek pret ziemeļiem vai pret ziemeļiem pagriezies � peles ne�nāk

Ja, sienu �ķūnī liekot, pirmo klēpi noliek ziemeļu pusē un apmiez � to sienū peles nekapā

Ja pirmo siena klēpi liek pret ziemeļiem � siens ne�pelē, nekūp, labi stāv

Ja, kaudzē pirmo klēpi liekot, nostājas pret zieme�ļiem � peles labību neēd

Ja �ķūnī ziemeļu kaktā, stāvot ar seju pret zieme�ļiem, noliek akmeni, kā tas laukā stāvējis, � peles sienu� nemaitās

Ja pirmo siena klēpi me�a pļavu kaudzē liek pret zie�meļiem � me�a dzīvnieki �o kaudzi neaiztiek

Ja me�a dzīvniekiem ziemu barībai cirsta apse nokrīt pret ziemeļiem � tie pie �ī koka tik un tā neiet, lai cik būtu izbadēju�ies

Ja kāds vāj� me�a dzīvnieks vai aiz�auts medījums krīt un nobeidzas ar galvu pret ziemeļiem � neviens plēsoņa to tik un tā neaiztiek

Ja staļļa durvis būs pret ziemeļiem � zirgi saimnie�kam spers un kodīs

Ja būvkokus no kājas lai� ziemeļu�dienvidu vir�zienā � tie neplaisā; ja rītu�vakaru virzienā � tie plaisā

Ja grib, lai zirgi padodas, stallī tie jātur ar galvu ziemeļu vai austrumu virzienā, tiem blakus nedrīkst būt cūku kūts, to barībai nedrīkst tuvoties vistas, to sienā vai salmos nedrīkst gulēt kaķi

Ja miltu maisa mezglu sien un liek pret ziemeli � �os miltus neaiztiek peles

Ja skābējot pirmo kāpostu sauju pa�auj uz ziemeļu pusi � kubls labi stāv, nebojājas

Ja reņģes vezumā vai traukā liek no ziemeļu puses � tās ilgi nemaitājas.

Par ziemeļu vēja ietekmi:

Ja mēslus ved ziemeļu vējā � tie netrūd

Ja rudzu sējamā laikā pū� ziemeļu vēj� � būs labs rudzu gads;

ja pū� dienvidu vēj� � rudzi izpū� un to vietā augs galvenokārt zāles

Ja kvie�us sēj ziemeļu vējā � tajos nemetas meln- plauka un nezāles

Ja zirņus sēj dienvidu vējā � tie aug mīksti, bet tār�paini; ja ziemeļu vējā � aug cieti

Ja pupas stāda dienvidrītu vējā � tāsizaug pāk�ainas un mīkstas; ja ziemeļu vējā � aug cietas

ja kāpostus stāda ziemeļu vējā � aug cietas un zilas galviņas;

ja pirmo stādu liek zemē, skatoties uz ziemeļiem, � tos tārpi un kukaiņi neaiztiek

Ja kartupeļus stāda dienvidu vai vakaru vējā � ir ba�gāta ra�a; ja ziemeļu vējā � ir vāja ra�a

Ja bietes sēj ziemeļu vējā � tās aug cietas

Ja rutkus un mārrutkus sēj ziemeļu vējā � tie aug cieti

Ja putnus liek perēt ziemeļu vējā � nekas labi ne�izdodas

Ja vistas liek perēt vējainā laikā, it īpa�i ziemeļu vēja laikā, daudzas no olām paliek tuk�as

Ja lopus lecina ziemeļu vējā � nekas labi neizdodas

Ja augļu kokiem ziedot, pū� ziemeļu vēj� � nebūs

Ja februāra beigās stipri ziemeļvēji � būs auglīgs gads

Ja ozolus cērt ziemeļu vējā � tos ķirmji neēd

Etnogrāfi uzskata, ka situāciju laikazīmes, kurām ir varbūtiski orientējo�s raksturs, ir noteikti vecākas nekā kalendāri fiksētās laikazīmes. Tāpēc domājams, ka arī kalendārajām laikazīmēm senatnē bija orientējo�s raksturs un viennozīmīgi determinējo�u intonāciju tās ieguvu�as kristīgās baznīcas ideoloģijas ietekmē. Kristiānisma teolo�ģija ta�u kā sev piemērotu pārņēma Aristoteļa formālo loģiku ar tās viendimensiālo, lineāro patiesību. Sīs pa�tiesības izpratne vēlāk uzspiesta arī daudzām kalendāra�jām laikazīmēm, tāpēc nez vai �āda izpratne uzreiz jau ir pagānisma un kristiānisma sinkrētisms (vienotība)1. Kāds gan �sinkrētisms�, piemēram, ir �ādā ticējumā: �Ja rokās ir pīlād�a jeb Pilāta koks, kura krustā �is valdnieks sita pestītāju, � viss ļaunais bēg.�? Pirmkārt, Tuvajos Austrumos, kur � pēc bībeles nostāstiem � risināju�ies ar pestītāju saistītie notikumi, nav sastopams ne tikai mūsu parastais pīlādzis, bet vispār neviena no �īs ģints apmēram astoņdesmit sugām. Otrkārt, vērīgs lasītājs dro�i vien būs pamanījis, ka tautas ticējumi par pīlādzi balstās acīmredzot uz novērojumiem par �ī koka mizas, koksnes un sevi�ķi augļu specifiskajām īpa�ībām, kuras mēs saucam par baktericīdām. Tātad �Pilāta kokam� �ajā ticējumā ar valdnieku Pilātu nav nekāda sakara.

Nopietni vērojumi un dabas izpratne izteikti kalendā�rajā Iaikazīmē par odiem: �Ja vienu odu nosit pirms Jā�ņiem � simt būs vietā, ja pēc Jāņiem � desmit.� Kā jau labi noskaidroju�i entomologi, jebkuras sugas kukaiņu daudzums vasarā atkarīgs no paaud�u skaita. Ar katru nākamo paaudzi kukaiņu skaits vasarā strauji pieaug, vismaz desmitkār�ojas. Tātad, ja odu pirmā paaudze pa�rādās jau pirms Jāņiem, to būs noteikti desmitreiz vairāk nekā tad, Ja vēlais pavasaris aizkavējis vairo�anos.

Pēdējā laikā ievērojami augusi pētnieku interese par da�ādu tautu kalendārajām para�ām. Viens no cēloņiem, kas izraisījis �o interesi, ir paātrinātais zinātnes un teh�nikas progress un ar to saistītā straujā urbanizācija, ku�ras dēj daudzas kalendārās para�as izzūd vai arī strauji pārveidojas. Tāpēc vērojama palielināta zinātnieku tieksme fiksēt un izpētīt senās kultūras fenomenus. Pa�domju Savienības Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas insti�tūta zinātnieki kop� 1973. gada publicēju�i �etru grāmatu sēriju par Eiropas zemju kalendārajām para�ām un rituāliem. Ļoti daudz darbu publicēts par da�ādiem pa�domju tautu folkloras �anriem. So grāmatu autori bie�i vien ar no�ēlu konstatē, ka daudzas senās para�as grūti izpētīt, jo tās līdz XIX un XX gadsimtam nonāku�as stipri vien pārveidotas. Bie�i nav pat iespējams noskaid�rot attiecīgās para�as kādreizējo jēgu. Mūsuprāt, te var lieti palīdzēt laikazīmes. Piemēra pēc apskatīsim da�as jau minētas laikazīmes un ticējumus par rumulē�anos: �Ja, pirmo reizi govis ganos lai�ot, krietni rumulējas � govis daudz piena dod.� �Ja vispār sējas laikā velējas, rumulējas � no nāko�ajām vārpām birs daudz graudu.� �Ja pusdienas laikā �ļakstina ūdeni � bie�i līs lietus.� �Ja kartupeļu stādītāju pirmajā dienā aplej ar ūdeni � viņam mugura nesāp.�

Pirmajos divos piemēros rumulē�anās rituālam ir vis�maz trejāda jēga: attīrī�anās, lietus izraisī�ana tuvāka�jam periodam un �draudzības līguma� noslēg�ana ar debesu ūdeņiem. Kā zināms, senatnē daudzas tautas pla�i izmantoja ūdeni kā attīrī�anās līdzekli, kam cilvēki, māj�dzīvnieki un kultūraugi jāpasargā no da�ādiem ļauniem spēkiem. Sāda tipa senās izdarības saglabāju�ās kristīgās baznīcas rituālos, kur izmanto svētīto ūdeni. Ne mazāk svarīga arī ūdens ārstnieciskā nozīme, kura nepārprotami izteikta pēdējā (ceturtajā) piemērā. Tre�ajā piemērā skaidri redzama tāda svarīga rumulē�anās funkcija kā lietus izraisī�ana. Profesionāli �lietus taisītāji� daudzās Āfrikas, Dienvidāzijas un Latīņamerikas tautās darbojās vēl XIX un pat XX gadsimtā. Cilvēku ap�ļakstī�anas vai aplie�anas rituāls, kas domāts lietus izsauk�anai, agrāk bijis pla�i izplatīts arī citās zemēs. Eiropā �āds rituāls visilgāk saglabājies Balkānos un Kaukāzā.

Divos pirmajos piemēros nav tie�as norādes uz lietus izraisī�anu ar rumulē�anos. Ta�u, ja nelīs lietus pavasarī un vasaras sākumā, zāle augs slikti un govīm nebūs ko ēst. Uz labu izslaukumu tad nav ko cerēt. Arī labībai aug�anas un vārpu veido�anās periodā nepiecie�ama valgme, tātad vismaz pavasarī lietus ir jānodro�ina. At�liek tikai pasmaidīt par mūsu sen�u aplamo paņēmienu, vai ne?

Ta�u vienlaikus tautas vērojumos, ticējumos un Izdarī�bās nevar atstāt neievērotus arī citus paaud�u paaudzēs akcentētus priek�noteikumus: kas ir jādara, kad parādība vai process noris pirmoreiz, daudzas manipulācijas jā�izdara trīs reizes utt. Piemēram: �Ja pavasarī pirmo�reiz pie teko�a strauta pieiet, nostājas ar seju pret aus�trumiem, noliecas un trīs reizes strautā elpu iepū� � tas visas slimības aiznes.� �Ja grib, lai izdodas labība, pirms sē�anas vispirms tīrumā jānoņem cepure, ar kāju jāsarau� no visām pusēm zeme un jāsēj trīs saujas uz katru debess pusi, sākot no ziemeļiem.� �Ja sēņojot pirmo grozā ieliek baraviku � grozs būs pilns.� �Ja, ejot mie��us sēt, vienu riek�avu iemet pirmajā krūmā, kas pa�gadās pa ceļam, � būs rudenī bagāta ra�a.� �Ja, sienu �ķūnī liekot, starp pantiem iemet trīs dzīvas vardes � siens nepelēs.�

Visos �ajos piemēros izpau�as tā saucamais iniciālais rituāls: sākums nosaka visu turpmāko. Pēc padomju zināt�nieka L. Abramjana atzinuma, arī svētkiem senatnē pie�mitusi iniciāļa funkcija: ar attiecīgajiem svētku rituāliem jānodro�ina cilvēkiem labvēlīga nākotne. Otrajā un cetur�tajā piemērā līdztekus iniciālajam rituālam izpau�as arī produktīvās apzvērē�anas izdarības, kurām jānovēr� visas iespējamās turpmākās neveiksmes. Pirmajā piemērā iz�teikts kontaktrituāls: savas slimības atdod strautam, kurā trīs reizes elpu iepū�. Divos pēdējos piemēros redzam arī ziedo�anas rituālu: veiksmes nodro�inā�anai ziedo riek��avu mie�u vai trīs dzīvas vardes. Pirmajā un otrajā pie- mēr.ā manipulācijas tiek trīs reizes atkārtotas. Kāpēc tie�i trīs reizes? Pēc ievērojamā padomju etnogrāfa V. Toporova domām, mūsu sen�u pasaules uzskatā triādes (trīs�kār�ā) tipa struktūra kalpojusi kā būtības modelis. Triādi (trejādību) viegli iedomāties gan Laikā � kā parādības vai procesa trīs fāzes (tap�ana, attīstība, izbeig�anās), gan telpā � kā viena objekta trīs veidolus, trīs pamat- daļas.

Ieklausīsimies Imanta Ziedoņa �Epifānijās�: �Es varu dzīvot tikai trīsstūrī. Trīsstūrim ir raksturs. Trīsstūra raksturs man patīk labāk par �etrstūra raksturu. Cilvēce vienmēr domājusi trīsstūros. Bībelē: cerība, ticība, mīles�tība� Pasakā: vienam tēvam bija trīs dēli� Pameita un īstās meitas� Triumvirāts. Trīs jaunas māsas sēd ro�u dārzā. (Ne jau vienā līnijā, domājams, ka trīsstūrī.) Trīs laiviņas peld pa jūru. Trīs mīklas jāatmin, trīs varoņ�darbi jāizdara. Trīs lietas � labas lietas. Trīs reņģes ir metiens vienā kālā. Pūķim ir trīs galvas. Berlīne � Roma � Tokija. Un trejdeviņas galvas. Skaistā un bais�mīgā pasaules trīsstūru mozaīka.� Un vēl. Trīs pamat�krāsas: sarkana, dzeltena, zila. Ontoloģija, gnozeoloģija un aksioloģija jebkurā filozofiskajā sistēmā. Tēze, anti- tēze, sintēze dialektikā. Trīspakāpju siloģisms � lielā un mazā premisa un secinājums formālajā loģikā. Bioloģis�kais, psiholoģiskais un sociālais cilvēka būtībā. Racionā�lais, emocionālais un intuitīvais cilvēka garīgajā pasaulē.

KAD SĒT, STĀDĪT UN GANOS LAIST

Kādudien vienu no �īs grāmatas autoriem dēls aicināja kartupeļu novāk�anas talkā. Talcinieki ievēroja, ka nezāļu pārņemtais dēla lauciņ� krasi kontrastē ar samērā tīro kaimiņa zemes gabaliņu. Ta�u kartupeļu ra�a nebija slikta, tikai daudzus bumbuļus stingri turēja vārpatas sakneņi, kuri tiem bija izaugu�i cauri.

� Kaimiņ� laikam būs labāk kopis savus kartupeļus vai arī dabūjis pavasarī tīrāku zemi, � talcinieki no�sprieda,

� Nekā tamlīdzīga, � dēls paskaidroja, � zeme te vienāda un kop�ana praktiski arī tāda pati; kartupeļi tika divreiz izvagoti. Mēs ar sievu savējos pat pāris rei�u vai�rāk nokaplējām. Ta�u, redzot nezāļu ātro aug�anu, no�spriedām, ka nav vērts pūlēties.

� Kāpēc tad lauciņos nezāles augu�as tik da�ādi? � mēs gribējām zināt.

� Kaimiņam gudra sievasmāte. Viņ� gatavojās stādīt kartupeļus reizē ar mums, ta�u sievasmāte ieteica pagai�dīt dienas trīs, jo pa�reiz esot �nezāļu diena�. Kaimiņ� to uzņēma kā joku, ta�u kartupeļus iestādīja pēc trim dienām. Un te nu ir rezultāts.

Starpība patie�ām bija acīm redzama � bez jebkādas datu statistiskas apstrādes un analīzes.

Dabā viss ir savstarpēji saistīts gan telpā, gan laikā � tā dialektiskā materiālisma pamatatziņas veidā varam iz�teikt mūsu sen�u priek�status, uz kuriem pamatojas laika�zīmes. Bet lauksaimniecības darbu vispiemērotāko da�tumu izvēles un gaidāmās ra�as paredzē�anas principu modernas zinātnes valodā varam nosaukt par fenoloģisko indikāciju. Tiek izmantotas arī iezītndienas. Sāda veida laikazīmju ir sevi�ķi daudz, jo mūsu sen�i iztiku sagā�dāja, galvenokārt kopjot laukus un ganāmpulkus. Labā�kai pārskatāmībai laikazīmes sagrupēsim pa lauksaim�niecības nozarēm un darbu veidiem.

Ja lauku apar Labren�a dienā � tur zāle neaug

Ja rudens arumu apar līdz 28. augustam � lieku labī�bas kaudzi iegūst

Ja pavasara ar�anu sāk ceturtdienā � visi darbi tajā gadā labi izdodas

Ja Izidora dienā ar � arumam nav svētības

Ja zemi apar sausu vecā vai dilsto�ā mēnesī, kad ir Skorpiona, Me�ā�a, Ūdensvīra vai Zivs zīme, � zeme ir irdena un tajā neaug nezāles

Ja atlidojusi pelēkā cielava � var sākt art zemi; ja dzeltenā � var sākt sēt labību

Ja slapj� aprīlis � būs labs aramlaiks Ja pavasaros vēl ilgi pēc sniega grūti art un tīrumi smērējas � būs laba ra�a

Ja Jurģa dienā ar vai ecē � labībai metas melnas vār- pas

Ja Jurģa dienā strādā lauka darbus � druvas krusa nosit

Ja kreklā var art � ka�okā nāksies sēt Kuru lauku Ģertrūdes dienā pirms saules ar � to pa�met kurmji

Ja Sve�u dienā no me�a pārnes rungu ar resgali pa priek�u un ar to pavasarī izbaksta kurmja rakumus � tie vairs tur neceļ zemes

Ja ar Sve�u dienā tecinātiem taukiem apsmērē leme��us � kurmji �o zemi vairs nerok un zirgus neko� dun�duri

Ja, pirmoreiz arot, arklu iesmērē ar Vastlāvju gaļu � mūd�i zemi neizlodā

Ja rudenī zemi ar vecā mēnesī � tā labāk satrūp un nobriest

Ja atmatu ar jaunā mēnesī � tā zaļo; ja vecā mēnesī � labi satrup%Ja papuvi maisa un plēsumu plē� vecā mēnesī � zeme labi satrup;

ja jaunā mēnesī � netrup un zāles vien grie�as� Ja kūtsmēslus ved, kad liepas zied, � tie netrūd�

Ja mēslus ved vecā mēnesī, kad pū� dienvidu vai va�kara vēji, � tie labi satrūd

Ja mēslus ved ziemeļu vēja laikā � tie netrūd

Ja pirmās mēslu dak�as met uz ziemeļiem � tādā laikā stādīti kartupeļi nepūst

Ja negrib piedzīvot nezāles � jāecē pret ziemeli.

Ja pavasarī sniegs nokūst ātri � sēt vajadzēs vēlu; ja nokūst vēlu � būs jāsēj agri

ja sniegs nokūst ar saulīti � labi izdodas agrie sē�jumi; ja nokūst ar lietu � vēlie sējumi

Ja sēj otrajā pirmdienā pēc pirmā pērkona � veidojas slikta ra�a

Ja pirmai noķertai zivij �ults priek�gals resnāks � labāka būs agrā sēja; ja resnāks vidus � labāka būs vidējā sēja; ja resnāks pakaļgals � labāka būs vēlā sēja

Ja nārsta laikā līdakas liesai priek�gals resnāks � agra sēja dos lielāku ra�u, ja tievāks � labāka ir vēla sēja

Ja zivs agri izmet ikrus � agri arī jāsēj

Ja līdakas nārsto pļavās un seklumos � būs sausa va�sara un labība jāsēj agri

Ja var�u kurkuļiem melnie plankumi ir aug�ā � labaka būs agrā sēja; ja apak�ā � labāka būs vēlā sēja; ja vidū � labāka būs vidējā sēja

Ja mēslu vabolēm bērni pie priek�kājām � jāsēj agri;ja pie viduskājām � labāka ir vidēji agra sēja; ja pie pakaļkājām � vēla sēja

Ja mēslu vabolēm parazīti sametu�ies vēderiņa sākumā vai pie priek�kājiņām � jāsēj agri: pavasarī no Jurģa līdz Staņislavam un rudenī no Labren�a līdz Lielajai Mā�rai

Ja mēslu vabolēm parazīti sametu�ies vēderiņa vidū vai pie vidējām kājiņām � jāsēj vidēji agri: pavasarī no Staņislava līdz Urbānam un rudenī no Lielās Māras līdz Egidijam.

Ja mēslu vabolēm parazīti sametu�ies vēderiņa pakaļdaļā vai pie pakaļējām kājiņām � jāsēj vēlu: pavasarī no Urbāna līdz Vītum un rudenī no Egidija līdz Mazajai Mārai

Ja dzelzszālei nobirst pirmā vālīte � jāsēj agri (25. aprīlis � 8. maijs, 10. augusts � 15. augusts);

ja nobirst otrā vālīte � vidēji agri (8. maijs � 25. maijs, 15. augusts � 1. septembris);

ja nobirst tre�ā vālīte � jāsēj vēlu (25. maijs � 15. jūnijs, 1. septembris � 17. septembris)

Ja bērzi rudenī dzeltē no apak�as � pavasarī labība būs jāsēj vēlu; _ja no aug�as � agri

Ja kokiem rudenī vispirms nodzeltē pazares � pavasarī jāsāk sēt vecā mēnesī; ja galotnes � jaunā mēnesī

Ja labību sēj Svaru dienā � tā aug branga, svarīga; ja Vē�a dienā � tā it kā lien atpakaļ zemē

Ja grib zināt īsto sējas reizi � pīlād�a vasaraudzi grie� trīs daļās un visas iemet ūdenī: vispirms grimst resgalis � jāsēj no rīta; viducis � ap pusdienu; tievgalis � vakarā

Ja prie�u skostas ceļas stāvus aug�ā � ir labākais sējas laiks

Ja dzeguze kūko vēl agrāk nekā 9 dienas pirms Jur�ģiem (pirms 14. aprīļa) � jāsteidz apsēties

Ja zirnekļi pa laukiem tīklus saviju�i � ir īstie sē�jas rīti

Ja pavasara rītā sliekas uzraku�as celiņus � tajā dienā īpa�i labs sējas laiks

Kad bezdelīga izdēj pirmo olu � laiks sēt

Ja biezpienu sildot, tas grimst dibenā � ir pats īstākais sējas laiks

Ja Zāļu nedēļā (divdesmitajā pēc Ziemsvētkiem) kaut ko sej � vairāk aug zāle nekā dārzāji vai labība

Cik dienas labību iesēj pēc Vītus dienas � tik nedēļu ilgāk rudenī tā briedīs

Ja līdz Mārtiņiem var art � nākamgad tikai pēc Vasarsvētkiem varēs sēt

Ja labā zemē sēj vai stāda dilsto�ā mēnesī � nebūs ra�as

Ja lauki zemi un slapji � tie jāapsēj dilsto�ā mēnesī; ja sausi � augo�ā mēnesī

Ja labību sēj vecā mēnesī � tā padodas īsa un nolīkst pie zemes, ka nav īsti pat ko pļaut

Ja labību sēj pilnā mēnesī � ir pilnas vārpas; ja jaunā mēnesī � tā sagā�as veldrē

Ja labību sēj laikā, kad mēnesim maz gaismas, tas ir vecs vai jauns, � tā slikti aug

Ja labību sēj jaunā mēnesī � graudi rudenī nebirst, kaut arī labība nodzeltējusi, stiebri salocīju�ies, vārpas nolīku�as

Ja labību sēj jaunā mēnesī � tā nelūst, neveldrējas, nebirst

Ja labību sēj, kad pie debesīm ir abi spīdekļi, saule un mēness, � aug daudz melno graudu

ja sēj no rīta � labībā aug nezāles; ja vakarpusē � nezāles neaug; ja pēc saules rieta � putni izlasa sēklas; ja dienvidū � tā slikti aug; ja pēcpusdienā � tā rudenī ātrāk nogatavojas

Ja sāk sēt tajā nedēļas dienā, kad rudenī bijusi pirmā atkala, � labība labi aug Ja sējot ir apmācies laiks � būs laba ra�a Ja sējot mākoņi ir reti un plāni � tādi pa�i būs lauki

Ja sējot mākoņi ir kupli un gabalaini � sējums būs ra�īgs

Ja sēj lietus laikā � visa sēkla nesadīgst.

Kad zied ievas � klāt īstais auzu sejas laiks

Ja auzu sē�anas laikā pie debesīm mākoņi � tās aug kuplas un skarainas

Ja auzas sēj Urbāna dienā � tās spēcīgi aug

Ja auzas sēj jaunā mēnesī � tās labi padodas

Ja auzas sēj jaunā mēnesī � tām nelūst salmi, tās ne�krīt veldrē, neklēpo (nesakarīgi nesakrīt) un rudenī krusa nenosit

Ja auzas sēj vecā mēnesī � tās sakrīt veldrē, salūst un nobirst jau laukā

Ja auzas iegadās sēt vecā mēnesī � tad to drīkst darīt tikai agri no rīta

Ja auzas sēj pilnā mēnesī � tās izaug garas Ja āboliņu apsēj jaunā mēnesī � tas neizsalst

Kad paegļi zied �laiks griķus sēt

Ja Jurģa dienā saule spīd � labi padosies griķi

Ja griķus sēj bez saules � tiem migla nebūs bīstama

Ja kaņepes sēj pēc pusdienas � tās putni neizēd

Ja kaņepes sēj vakarā, kad putni pie miera aizgā�ju�i, � tās putni pēc tam neizkasa

Ja kvie�us sēj rītā agri vai vakarā vēlu � tos neēd zvirbuļi

Ja kvie�us sēj pēc saules rieta, kad putni tos vairs ne�redz, � padodas laba ra�a

Ja kvie�us sēj ziemeļu vēja laikā � tajos nemetas melnpļauka un nezāles

Ja kvie�us sēj, kad gan saule, gan mēness pie debe�sīm, � rudenī būs daudz melno graudu

Ja kvie�us sēj jaunā mēnesī � tajos nemetas meln�pļauka

Ja pīlādzis mārkā grimst � vajag linus sēt

Ja linus grib sēt � sērmūk�ļa kociņam ūdenī jāgrimst

Ja linus sēj ievu ziedu laikā � tie labi izdodas

Kad kadiķi put � pienācis visīstākais linu sējamais laiks

Ja linu mārki uzzied dzelteni � nāk linu sē�anas laiks

Kurā dienā rudenī uzkrīt pirmais sniegs, pirmā salna vai pirmā atkala�- tajā dienā pavasarī jāsēj lini

Ja grib labus linus � tie jāsēj tajā maija datumā, kurā novembra datumā bija atkala

Ja linus sēj saulainā, gai�ā, baltā dienā � tie aug labi un balt�ķiedraini

Ja linus sēj, kad laiks apmācies, � tie aug gari un tīri

Ja linus sēj, kad mākoņi �ķiedraini, svītraini, � tie aug gari un tīri

Ja linus sēj sestdienā � paliek tuk�s lauks Kad pienākusi Jurģa diena � īstais laiks linus sēt

Ja linus sēj Urbāna dienā � tie aug gari

Ja linus sēj tajās nedēļas dienās, kurās iekritu�as Zāļu diena, Ģertrūdes, Māras un Jāņu dienas, � aug zālaini lini

Ja Ziemsvētki iekrīt jaunā mēnesī � labāk linus sēt plēsumos; ja vecā mēnesī � labāk vecā zemē

Ja linus sēj vecā mēnesī, īpa�i tā galā � aug �ķied�raini lini un neaug nezāles

Ja pīlād�i agri plaukst � būs arī agri mie�i jāsēj

Ja smagā zemē grib labus mie�us � tie jāsēj, kad ka�diķi kūp,kad pīlād�iem pirmie ziedi, kad o�i izplaukst, kad ābeles beidz ziedēt;

ja vieglā zemē, tad jāsēj, kad priedes kūp, kad ķimenēm pirmie ziedi, kad pīlādzis pilnos ziedos, kad cūkpienēm jau gatavas sēklas, kad cielava pirmo perējumu izvada, kad magones sarkani zied

Ja no jaunajām prie�u skokstām jeb jaunajiem dzinu�miem sāk birt spalviņas � mie�u sēja jābeidz, jo vēlākie mie�i vairs nenogatavosies

Ja prie�u pumpuri zied un to jaunie dzinumi sāk liek�ties uz leju � ir vislabākais mie�u sējas laiks

Ja sāk ziedēt sviesta puķes jeb saulpurenes � laikt mie�us sēt

Ja pavasarī strazdi jau ved bērnus � ir īstais mie�u sējamais laiks

Kad zaļās vardes kurc � klāt īstais mie�u sējas laiks

Ja no rīta uz celiņiem izdzīti slieku �uguriņi, �zeme aug� � klāt īstais mie�u sējamais laiks

Ja mie�us sēj tajā nedēļas dienā, kad ezers no ledu� atbrīvojas, � tie labi padodas

Ja mie�us sēj Urbāna dienā � būs laba ra�a

Ja pēc Ziemsvetkiem nosarmoju�i koki � bus laba mie�u sēja

Ja pie debesīm saule un mēness � nedrīkst sēt mie�us (drīkst rudzus, auzas u. c.), lai tos nepievārē melnplauka un pērkones

Ja mie�us sēj jaunā mēnesī � tiem neaug melnie graudi;

ja sēj vecā mēnesī � neaug akoti, bet lūst vārpas

Ja mie�us sēj pilnā mēnesī � tie labi padodas, aug smagi graudi

Ja pirmais atāls labi aug � labāk izdosies agrīnā rudzu sēja; ja vēlākais � vēlīnā rudzu sēja; ja atāls aug lēni � rudzi jāsēj vēlu Ja vārnas turas grupās � klāt rudzu sējas laiks

Ja rudzus sēj agri � rudenī tos noēd glieme�i, bet va�sarā tie iztek, jo ziedu laiks iekrīt pa�ā karstumā

Ja rudzus apsēj pirms pirmās salnas � tos izēd glie�me�i

Ja rudzus sēj lietus laikā vai pieliju�ā zemē � tie aug lā�auzaini, smilgaini

Ja rudzus sēj skaidrā dienā � tajos neaug nezāles

Ja rudzus sēj trīs dienas pirms vai trīs dienas pēc Bērtuļiem � tie aug lieli un dod labu birumu

Ja, rudzus sējot, pie debesīm nav ne saules, ne mē�ness � būs laba ra�a

Ja dzērvenes lien dziļi sūnās � rudzi jāsēj dziļi; ja sārtojās virspusē � jāsēj sekli�

Ja rudzu sējamā laikā pū� ziemeļu vēj� � būs labs rudzu gads;

ja pū� dienvidu vēj� � rudzi izpū� un to vietā augs galvenokārt zāles

Ja rudzus sēj Svaru dienā � veidojas smagas vārpas

Ja rudzus sēj vecā mēnesī � tiem robainas, pustuk�as vārpas un slikts birums

Ja rudzus sēj jaunā mēnesī � tie neizsalst un dod lielu ra�u

Ja rudzus sēj jaunos mēslos � tas jādara 3 dienas pirms pilna mēness; ja vecos mēslos � 3 dienas pēc pilna mēness.

Ja rudenī zibeņo �1�is pērkons labību briedē

Ja ir melnie puteņi, kad maz sniega vai vēj� dzenā sniegu ar smiltīm, � labībā saaugs daudz rudzupuķu, u�ņu un citu nezāļu

Ja ievas sāk ziedēt ātri un zied ļoti daudz � ātri un bagātīgi nogatavosies labība

Ja kokiem lapas birst vispirms pazarēs � nākam�gad labība nenogatavosies; ja viss koks nodzeltē � nogatavosies

Ja purenes ziedot applūst � rudenī nosals labība, tādēļ tā-agri sējama

Ja rudenī daudz sēņu � nākamgad slikti augs la�bība

Ja var�u kurkuļi attīstās labi � labi attīstīsies arī sējumi;

ja kurkuļi nosalst � nosalst arī sējumi; ja vardes kurkuļus lai� otrreiz � arī labība jāsēj otr�reiz

Ja vardēm aizsalst kurkuļi � rudenī nosals arī labība

Ja grieze grie� � būs labs āboliņ� Ja vasarā daudz mu�u � augs labi griķi

Ja kaņepes iesētas vecā mēnesī � gaidāma laba �ķiedra

Ja Sve�u dienā garas lāstekas � būs gari lini; ja īsas lāstekas � īsi lini

Ja Sve�u dienā skaidrs laiks � būs labs linu gads

Ja zīli pavasarī pirmoreiz redz uz staba vai jumta � augs gari lini; ja uz zemes � būs zemi lini _ '

Ja ziemā augstas kupenas � vasarā tikpat augsti augs mie�i

Ja pavasarī eglēm krīt mazie zariņi (jaunie dzi�numi) � veidosies labs mie�u gads

Kad dzeguze beidz kūkot � mie�i sāk vārpas dzīt

Ja rudenī sniegs uznāk uz nesasalu�as zemes � iznīks āboliņ� un r u d z i

Ja slapj� ir pēc Ziemsvētkiem � rudziem draud briesmas; ja pirms Ziemsvetkiem � rudziem nekas nedraud

Ja ziemā vai pavasarī garas lāstekas � būs garas rudzu vārpas

Ja aprīlī sniegi snieg � būs labi rudzi

Cik dienu pirms Jurģiem ir rasa � tikpat dienu pirms Jēkaba dienas būs rudzi pļaujami

Ja vardes pavasarī sausā vietā ļoti augstu lec � rudzi druvā sakritīs un sapūs

Ja sulu laikā lietus līst � rudzi pūs

Ja sulu laikā iekrīt silts lietus � pūs rudzi

Ja maijā līst lietus � augs brangi rudzi

Ja ievas noziedēju�as � pēc mēne�a ziedēs rudzi

Ja mīklenes nozied pirms maija � rudzi pirms Annas drenas jau būs pļaujami

Ja eglēm daudz �iekuru � būs labs rudzu gads

Ja rudzi zied pilnā mēnesī � būs pilnas vārpas

Ja rudzu ziedu laikā laukā lidinās mu�as � būs slikta ra�a

Ja vasarā daudz mu�u � augs labi rudzi Kad grieze grie� � rudzi sāku�i briest

Laba ra�a būs tad:

ja me�a putni nāk uz tīrumiem un pie mājām;

ja augļu kokiem daudz augļu;

ja ūdeņos maz zivju;

ja Urbāna dienā labs laiks;

ja ap Vītus dienu līst;

ja ziemā daudz sniega

Slikta ra�a būs tad:

ja ziedu laikā, saulei spīdot, līst lietus;

ja bie�i pū� ziemeļu vēj�;

ja ra�eni aug daudz pupu

Ja alk�ņiem daudz pumpuru � būs auglīgs gads

Ja alksnim pārsvarā ir apaļi pumpuri � būs slikta ra�a, ja gareni � būs bagāts rudens

Ja pavasaros apses lapas stipri trīc � vasarā zirgiem būs laba barība

Ja pļavās sakuplojis daudz sarkanā āboliņa � būs lie�tains un nabadzīgs siena laiks

Ja āboliņā daudz medus � būs laba sēklu ra�a

Ja augļu koki nav pārmērīgi auglīgi � būs tikai daļēji auglīgs arī lauku gads

Ja bērziem lapas nobirst pirms Miķeļa dienas � nākamajā gadā zāle būs jau pirms Jura dienas

Ja purva bērzi nodzeltē pirmie � nākamajā vasarā la�bāka ra�a būs ielejās

Ja pavasarī daudz ceriņu zied � vasarā būs daudz siena

Ja ievas kupli zied � bus auglīga vasara

Ja ievas agri zied � rudenī agri nogatavosies labība

Ja rudenī kokiem visas lapas nobirst pirms sniega � būs laba nākamā vasara; ja vēl ir lapas un nāk sniegs � būs slikta, neauglīga vasara

Ja kokiem lapas vēlu krīt � nākampavasar vēlu zāle augs

Ja lazdām daudz riekstu � būs daudz maizes un mie�u

Ja vasarā pļavā daudz purveglī�u jeb jāņeglī�u � būs slikta siena ra�a

(Ja pavasarī o�i ilgi stāv kaili � būs bagāts gads

Ja ozols izplaukst maijā � būs auglīga vasara

Ja Miķeļos ozolu panga iek�ā ir tīra vai arī ar tārpu vai kāpuru � būs skaista vasara un labs labības gads; ja iek�ā mu�a � būs vidēji labs gads

Ja ozoliem daudz zīļu � būs bagāta labība

Ja pīlādzim daudz ogu � nākamais būs bagāts gads

Ja rudenī rozes atkal uzzied � būs bada laiks

Ja sēnes sāk agri augt � būs bada laiks

Ja sēnes neaug � būs bagāta ra�a

Ja viengad daudz sēņu � nākamgad būs maz maizes

Ja āboliņa pļaujamā laikā daudz bi�u � būs bagāta sēklu ra�a

Ja pirmoreiz cīruli redz zemu lidojam � būs nera�as gads

Ja cīruļi iedzied jaunā mēnesī � būs bagāts gads

Ja dzeguze iekūko plikos kokos � būs nera�as gads

Ja dzeguze kūko pirms lapām un zāles � būs bada gads

Ja dzeguze kūko vēl pa Jāņiem � būs neauglīgs gads

Ja dzērves nāk uz tīrumiem � būs bada gads

Ja Miķeļa dienā govīm, mājās nākot, mutē ir zāle vai citur pieķēries kāds ēdamā kum�ķis � nākamajā ziemā trūks barības

Ja grieze grie� nevis rudzu druvā, bet pļavā � būs daudz siena

Ja februārī staigā mu�as � būs slikts labības gads

Ja maijā daudz odu �būs bagāts rudens

Ja vasarā peles ēd sienu � nākamgad tā būs maz

Ja rudenī peļu alās daudz labības � nākamais būs ne�ra�īgs gads

Ja reņģu maz � arī labības būs maz

Ja pavasarī, pirmo akmeni paceļot, zem tā atrod skudru � būs svētīgs gads; ja tārpu � būs tuk�s gads

Ja stārķis atnāk ledos � būs bada gads

Ja stārķi pirmoreiz redz lai�amies � būs bagāts gads ja redz stāvam � slikts, nabadzīgs gads

Ja stārķis no ligzdas izmet olu � būs labs gads; ja izmet bērnu � būs slikts gads�

Ja ozola zīlēs gadās tārpiņ� � būs labs gads

Ja mēslu vabolēm zem vēdera daudz �bērnu� (mazu kukainī�u) � būs ra�īgs gads; ja nav to � būs nera�īgs gads

Ja mēslu vaboles daudz skraida � būs bagāta vasara; ja tās mēslos lien � būs trūcīga vasara

Ja pavasarī daudz var�u � būs auglīgs gads

Ja pavasarī pirmo vardi redz uz sausas zemes � būs bada gads; ja ūdenī � būs bagāts gads

Ja zivis redz ūdenī jau pirms ledus ie�anas � būs ļoti auglīga vasara

Ja ūdeņos maz zivju � nākamais būs bagāts graudu gads

Ja martā līst � būs slikta ra�a

Ja aprīlī līst silts lietus � būs vasarā kupla pļauja

Ja aprīlī daudz līst vai snieg � būs auglīgs gads

Ja maijā ra�eni līst � būs laba ra�a; ja nelīst � būs slikta ra�a

Ja Urbāna dienā labs laiks � būs vidēji auglīgs gads

Ja lietains pavasaris � būs laba ra�a

Ja Vītus dienā lietus līst � būs laba ra�a

Ja slapj� siena laiks � būs auglīgs rudens

Ja Labrencī ir slapj� � būs auglīgs rudens

Ja lietains rudens � būs vāja nākamā gada ra�a

Ja zvaig�ņu kopai Sietiņam rietot, oktobra beigās vai novembrī līst � būs vidēji auglīgs gads

Ja līst, iekams Sietiņ� nav norietējis, � būs auglīgs gads

Ja pēc Ziemsvētkiem ir slapj� laiks � būs neauglīgs gate

Ja janvārī daudz atku�ņu � bus neauglīga vasara

Ja Trijkungu dienā gailis nodzeras pa�obelē � būs laba ra�a

Ja Teņa dienā no jumta nopil tik daudz, ka gailis var padzerties, � togad būs laba ra�a

Ja Sve�u dienā kūst tikai tik daudz, ka putns var pa�dzerties, � būs bagāts gads; ja kūst tik daudz, ka vērsis var padzerties, � būs slikts gads

Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, � būs labs, auglīgs gads

Ja pirms Ziemsvētkiem garas lāstekas � būs bagāts gads

(2^-Ziemsvētku naktī lieli vēji � būs bada gads

Ja februāra beigās stipri ziemeļvēji � būs auglīgs

Ja martā vēj� � būs bagāts gads

Ja sauss marts � būs bagāts gads

Ja Vastlāvī sauss laiks � būs izdevīgs, ra�īgs gads

Ja aprīlis sauss � būs slikta ra�a

Ja pavasarī lieli pali � vasarā būs lielas siena kau�dzes

Ja pavasarī pļavās daudz ūdens � vasarā būs daudz siena

Ja ledus saiet ezera dienvidu pusē � būs laba ra�a, ja ziemeļu pusē � slikta ra�a

Ja pirmais pērkons iet no rietumiem uz austrumiem vai gar dienvidu pamali � būs auglīgs gads;

ja no austrumiem uz rietumiem vai gar ziemeļu pa�mali � būs slikta ra�a

Ja pirmais pērkona lietus nāk no Kurzemes � būs ba�gāts gads

Ja martā ir pērkons � būs daudz siena

Ja pirms Jurģiem ir pērkons � būs bada gads

Ja pērkons ir agrā pavasarī � būs silta un ra�īga va�sara

Ja mēslu vedamajā laikā ir bargs pērkons � būs bagāts gads

Ja pērkons rūc naktī pirms Jāņiem (pirms 25. jū�nija) � būs neauglīga vasara

Ja jūnijā bie�i pērkoni � būs kuplas druvas

Ja 1 februāra dienā spīd saule � būs labs siena gads

Ja 15 februārī spīd saule � būs labs siena laiks

Ja Jāzepa dienā saule spīd � būs auglīgs gads

Ja Urbāna dienā spīd saule � togad būs laba ra�a

Ja jūnijā saulains laiks � būs bagāts gads; ja dubļains laiks � būs bada gads

Ja Jēkaba diena ir skaidra � būs bagāta ra�a

Ja Miķeļos nav saules � būs nesātīga lopbarība

Ja Ziemsvētkos salst � būs labs siena laiks

Ja Zaļās ceturtdienas rītā ola uz jumta nesasalst � būs laba vasara

Ja maijs ir auksts � būs bagāts labības gads

Ja rudenī agras salnas � nākamajā gadā būs liela ra�a

Ja novembris ir silts un miglains � nāks bada gads

Ja janvārī uz kokiem metas sarma � gaidāma aug�līga vasara

Ja ziemā daudz sarmu � rudenī būs daudz auzu

Ja sarma uznāk uz rudens lapām � būs laba vasara un ra�a

Ja sniegs ilgi nekrīt � būs slikts gads

Ja pirmais sniegs uzkrīt uz sasalu�as zemes � nākam�gad būs daudz ko pļaut; ja uz lapām kokos � nākamajā gadā būs slikta ra�a

Ja novembrī snieg un stipri salst � nāko�ais būs ba�gāts gads

Ja līdz Ziemsvētkiem daudz sniega � vasaras ra�ā būs daudz pelavu; ja pēc Ziemsvētkiem � daudz briedu�u graudu

Ja ziemā bijis maz sniega un sala � būs sliktas ra�as

Ja ziemā daudz sniega � būs labs un bagāts gads

Ja me�a koki ilgi ir piesnigu�i � būs bagāts gads

Ja martā daudz sniega � vasarā būs slikta ra�a

Ja sniegs neaizskrien ātri ar pavasara plūdiem, bet lēni izkūst un iesūcas zemē � būs auglīgs gads

Ja sniegs celiņos pavasarī izkūst ar iedobi � būs ba�gāts graudu gads

Ja sniegs ziemā uz laukiem, krūmos, ap ēkām un sēt�malēs sametas lielās kupenās � gaidāma bagāta va�sara, liela ra�a

Ja pirms Jaungada sniegā ir lielas kupenas � būs lie�las graudu kaudzes; ja pēc Jaungada � lielas pelavu kaudzes

Ja pirms Ziemsvētkiem lieli puteņi � vasaru būs daudz graud*1; ja pēc svētkiem � daudz pelavu

Ja pirms Ziemsvētkiem savelkas kupenas � nākamajā gadā būs bagāta ra�a

Ja Sve�u dienā saputina kupenas � būs auglīgs gads

Ja Miķelis iekrīt jaunā mēnesī � ziemu būs slikta lopu barība

Ja Vastlāvjos mēness ir trīs dienas vecs � būs labs gads;

ja vecāks par trim dienam � būs slikts gads.

Konkrētās ra�ības priek�vēstne�i:

Ja apsēm lieli zied-pumpuri � būs labas auzas

Ja apsēm un alk�ņiem daudz garo ķekaru � būs labas auzas

Ja pirmajā varavīksnē vairāk zaļuma � būs laba kvie�u ra�a; ja vairāk dzeltenuma � mie�u ra�a

Ja ziemā bie�i līst atkala � nākamajā vasarā labi augs lini

Ja Jaungadā pirms gaismas aizkurināta krāsns labi deg � augs gari lini

Ja pavasarī pa ratu sliedi tek daudz ūdens � būs garu linu gads

Ja apīņiem daudz ziedu � nākamajā gadā būs labi mie�i

Ja apsēm daudz ziedu � vasarā labi izdosies mie�i

Ja ceriņiem daudz ziedu � būs daudz mie�u

Ja kārkliem daudz pūpolu � būs laba mie�u ra�a

Ja pīlād�i kupli zied � būs bagāts mie�u gads

Ja pīlād�iem ogas nopūst � būs vāji mie�i

Ja daudz pureņu un tās reizē zied � tajā gadā būs labi mie�i

Ja vasarā daudz riekstu � būs daudz mie�u

Ja vasarā daudz sēņu � būs slikti mie�i

Ja rudenī me�i dzelteni un lapas ilgi turas � nākam�gad būs skaisti mie�i; ja lapas nokrīt zaļas � mie�i nosūtīs

Ja bērzi nodzeltē pirms Miķeļiem � nākamajā gadā būs labi mie�i

Ja ziemā uz ceļa redz nobiru�as skujas � vasarā būs labs mie�u laiks

Ja daudz ievu ogu � rudenī bus bagata rudzu ra�a

Ja vēj� rudzu ziedus nes uz mājas pusi � būs bagāta ra�a;

ja nes prom no mājas � būs vāja ra�a

Ja mlklenes nozied pirms maija � rudzi būs pļaujami pirms Annas dienas

Ja ķimenēm resni graudi � lieli būs ari rudzu graudi

Ja daudz brūkleņu- � nākamajā gadā būs labi rudzi

Ja grieze grie� rudzu druvā � būs bagāti rudzi

Ja rudenī rudzos daudz peļu � nākamgad būs slikta rudzu ra�a

Ja eglēm daudz ziedu un �iekuru � būs laba rudzu ra�a.

Ra�as vāk�ana:

Ja āboliņu pļauj jaunā mēnesī � labi aug atāls

Ja āboliņa stirpā pirmo klēpi liek no ziemeļu puses � tas labi iz�ūst, labi uzglabājas un to peles neēd

Ja Jāņos lijis � arī labības pļaujas laikā līs

Ja 1. augustā slapj� � viss labības pļaujas laiks būs slapj�;

ja tajā jauks laiks � rudens bus sauss

Ja labības gubiņu piespie� vai no malas piesper ar kāju � to apceļ peles

Ja labības gubas vai strēķa krāvējs pirmo klēpi liek pret ziemeļiem vai pret ziemeļiem pagriezies � peles ne�nāk mājās

Ja Miķeļa dienā ved labību mājās � to apēd un mā�jas apstāj peles un �urkas

Kad pienākusi Miķeļa diena � rudens darbiem jābūt pabeigtiem, ziemai nu ir vārti vaļā

Ja sēklas labību pļauj un kuļ jaunā mēnesī � tā dos lielu ra�u

Ja sēklu ņem tuk�ā mēnesī � tā slikti dīgst

Ja linus plūc pilnā mēnesī � tie ir �ķiedraini

Ja grib mīkstus linus � pirmo mērk�anai atvesto ve�zumu vai vismaz pirmās trīs saujas jāgā� mārka dien�vidu pusē

Ja, gubā kraujot, pirmo linu klēpi liek pret zieme�ļiem � peles nemetas

Ja mie�i metas vaska krāsā � tie jāsteidz pļaut, lai vārpas nenolūst

Ja mie�u pļaujas laikā vāra putraimus � nākamgad padosies labi mie�i

Ja rudenī agras salnas � rudzu pļauja nākamajā gadā būs agra

Kad stārķi izvadāju�i bērnus � klāt īstais rudzu pļau�jas laiks

Ja rudzus pļauj pilnā mēnesī � ir daudz graudu; ja vecā mēnesī � tie labāk nobriest

Ja rudzus sāk pļaut vai vismaz kādu kūli nopļauj sest�dienā vai ceturtdienā � labi �ķiras visa novāk�ana

Ja, rudzu pļauju sākot, uz tīrumu paņem līdzi siieru, maizi, sviestu un gaļu � nākamgad būs laba ra�a

Ja, rudzus slienot, pirmo kopiņu liek pret ziemeļiem � tos �urkas neizēd

Ja no rīta zāle ir sausa � naktī būs lietus

Ja no rīta zāle spēcīgāk smar�o nekā parasti � būs lietus

Ja sienu sāk pļaut vakarā � visa pļauja labi veiksies

Ja sienu pļauj cie�i līdz zemei � ātri ataug atāls

Ja grib, lai pļauja labi veiktos, � pirmoreiz izejot pļavā, jānoplūc zāles sauja un ar to jānoslauka izkapts

Ja nopļautā zāle rasu nedabū � no tāda siena lopi no�beidzas

Ja lietū pļausi � jaukā laikā grābsi

Ja ap�uvu�ais siens kļūst mikls � būs lietus

Ja siens saņem trīs saules � tas ir izkaltis

Ja sienā�i zaļi � arī sienu izdosies savākt zaļu; ja pelēki vai iedzelteni � arī siens būs pelēks vai iedzeltens

Ja sienāzim ir zaļa aste � būs labs siena laiks; ja melna aste � būs lietains laiks

Ja noķerts sienāzis spļauj zaļu � būs labs siena laiks; ja pelēku � būs lietus

Ja Jurģos kaut uz brīdi uzspīd saule � būs labs siena laiks

Ja maija vakaros ir rasa � būs bagātīgs siens

Ja 23. un 24. jūnijā nav manāma vakarblāzma � pēc 26. jūnija sāksies slikts siena laiks

Ja Jāņuzāles ilgi nevīst � arī siens nekaltīs un būs lietus

Ja 10. jūlijā spīd saule � būs labs siena laiks

Kad Jēkabi pagāju�i � sienu var bāzt �ķūnī, kaut ūdens gar dak�ām tecētu

'Ja pēc Annas dienas salīst siens � tas tik un tā ne�pūst, kaut ūdens pa dak�u kātu tecētu

Ja līdz 2. augustam pļauj � arī zem krūma �ūst; ja pēc tam � pat uz krūma un koka ne�ūst

Ja sienu pļauj jaunā mēnesī � tas nepūst; ja vecā mēnesī � tas ātri pūst

Ja sienu pļauj jaunā mēnesī � aug spēcīgs atāls un nākamajā gadā liela zāle

Ja kājas auj uz �ķūņa sliek�ņa � nebūs siena laika

Ja, sienu pļaujot, kājas lien zālē � būs lietus

Ja, sienu grābjot, daudz trok�ņo � ziemu ēdot aitas daudz brēc

Ja siena laikā pamet grābeklim zarus uz aug�u � drīz uznāks lietus

Ja siena laikā grib novērst pērkonu � vajag plēst kārklu krūmu

Ja siena laikā pirms pļaujas ēd � �ūskas rādās

Ja siena laikā izēd sausus traukus � būs sauss laiks

Ja pēc siena ievāk�anas ēd biezputru � nākamajā gadā aug bieza zāle

Ja, pirmo siena vezumu mājā vedot, dzen pretim lopus � sienu nemaitās peles

Ja mājās ved siena kaud�u pārkarus vai brāķa mei�jas � otrā gadā zāle neaugs

Laikazīmēm par ra�as uzglabā�anu pa lielākajai daļai ir izteikts ticējumu raksturs. Te izpau�as mūsu sen�u pa�saules uzskata da�ādi slāņi. Tāpēc arī �āda veida laika�zīmes var interesēt mūsu laikabiedrus. Un kāpēc gan nepameklēt tajos kādus racionālos kodolus?

Ja, novācot lauku, atstāj ku�ķīti vai kulīti labī�bas � paliek svētība arī citam gadam

Ja saimnieks rudenī rijā vai �ķūnī pirmo kūli nes ar resgali pa priek�u � nākamais gads būs bagāts

Ja rudenī apcirknī ieliek vārpu vainagu � nākamajā gadā būs labs birums

Ja istabā, kur cilvēks mirst, ir kādas sēklas � tās vairs nedīgst

Ja, salmus kraujot, zem pirmā klēpja pamet akme�ņus � peles salmus nemaitā

Ja Miķeļos kaut ko izved uz lauka � labību noēd peles

Ja Miķeļa rītā maļ � graudus apstāj peles

Ja Miķeļa dienā ar �agaru vai pīlād�a koku mājā, kūtī, piedarbā izper visas malas, tā perot iet līdz robe�ai, �o �agaru pārmet pāri robe�ai un nāk mājā, atpakaļ neskatī�damies, � visas peles un �urkas atstāj māju

Ja labību maļ vecā mēnesī � milti nebojājas

Ja, nesot klētī pirmo labības maisu, trīsreiz piesit kāju pret grīdu � peles labību neaiztiek

Ja Vasarsvētku meijas paliek �ķūnī zem siena � to peles neaiztiek

Ja zem siena pamet vecu, izbrauktu ratu asi � �o sienu nekapā peles

Ja Vasarsvētku meijas liek �ķūnī zem siena � tas nepelē

Ja grib, lai peles un �urkas negrau� sienu, labību, linus, kartupeļus � pirmais klēpis, kūlis, grozs -jāliek ziemeļu stūri

Ja Mazās Māras dienā lini paliku�i mārkā � tie tiks saēsti, bet, ja uzliek virsū izkapti vai citu dzelzi, � tie saglabāsies

Ja uz miltu vai putraimu maisa vai kastes uzliek trīs akmeņus � neiemetas kodes

Ja miltus maļ pavasarī, kamēr ir ledus, � tie labi uzglabājas

SAKŅU DĀRZKOPĪBAVispārējie sē�anas un stādī�anas laiki:

Ja ziemā kādā nedēļas dienā uz sniega ir kni�ļi vai tārpiņi � pavasarī �ajā dienā nedrīkst neko sēt vai stādīt, jo kukaiņi visu noēdīs

Pavasarī jaunā mēnesī jāsteidz sēt un stādīt visus tos augus, kam ra�a ir virs zemes; vecā mēnesī � tos, kam ra�a zemē Ja saknes sēj vai stāda jaunā mēnesī � tās izaug stieb�ros, ziedos

Ja saknes sēj vai stāda trīs dienu vecā mēnesī � tās ļoti ra�eni aug

Ja dārzeņus sēj vai stāda 6 mēne�us pēc tās dienas, kad bijusi liela sarma,.tie labi izdodas

Ja pavasarī dārzājus sāk sēt no ziemeļpuses � tos tārpi neizlodā.

Konkrētie sē�anas un stādī�anas laiki:

Ja bietes sēj ziemeļu vēja laikā � tās aug cietas

Ja bietes stāda jaunā mēnesī � tās ra�eni aug, bet iz�iet ziedos; ja stāda vecā mēnesī � tās neizzied

Ja burkānus iesēj pirmdienā � tie sanāk jau pir�majā nedēļā;

ja Urbāna dienā � tie aug gari un resni; ja jaunā mēnesī � tie ra�eni aug, bet iziet ziedos; ja vecā mēnesī � tie neizzied

Ja gurķus dēsta mierīgā laikā � būs maz vēja ziedu un daudz pa�u gurķu

Ja pīlādzim daudz ziedu � labi padosies gurķi

Ja gurķus sēj jaunā mēnesī � tie tuk�i zied vien; ja vecā mēnesī � to ir daudz un tie labi ienākas; ja pilnā mēnesī � tie zied un daudz ienākas; ja tuk�ā mēnesī � zied līdz rudenim un maz ienākas; ja Urbāna dienā � tiem ir vislabākā ra�a; ja pirms 7. maija � tie labi padodas

Ja pavasarī eglēm �iekuri aug pa�ā galotnē � kartupeļus vajag stādīt pa�os augstākajos laukos

Ja ceļus ziemā izbrauc kā grāvjus � būs sausa vasara un kartupeļi jāstāda zemā vietā

Ja kartupeļi pagrabā agri saasno � tie arī agri jā�stāda

,Ja kartupeļi ļoti sadīgst � nākamajā gadā būs ļoti j laba ra�a

Ja kartupeļus stāda ābeļziedu un gubu mākoņu laikā � tie labi padodas

Ja kartupeļus stāda, kad ievas zied vai ābeles beidz ziedēt, � ir īstākais laiks

Ja kartupeļu stādāmajā dienā pie debesīm nav neviena mākoņa � rudenī zeme būs bez kartupeļiem;ja ir apmācies, miglains vai mākoņains laiks � būs daudz kartupeļu

Ja kartupeļus stāda tajā nedēļas dienā, kad rudenī uzsalu�i pirmie kukur�ņi vai uzkritis pirmais sniegs, � tie labi aug;

ja dienvidu vai vakara vēja laikā � ir bagāta ra�a; ja ziemeļu vēja laikā � ir vāja ra�a; ja tādā dienā, kad nav redzams mēness, � tie aug mil�taini;

ja vecā mēnesī bumbuļainu mākoņu laikā � tie aug miltaini, gludi un nesaiet lakstos; ja pilnā mēnesī � aug daudz un lieli bumbuļi; ja vecā mēnesī � tajos maz nezāļu; ja jaunā mēnesī � tie izaug lakstos, ir ūdeņaini un tos nomāc nezāles; ja Urbāna dienā � tie neaug lieli un tos tārpi saēd; ja Vē�a vai Dvīņu dienā � tie labi padodas; ja Skorpiona dienā � metas tārpaini

Ja vardes kurc � klāt visīstākais kāpostu sējamais laiks

Ja kāpostus sēj vai stāda tajā nedēļas dienā, kad iepriek�ējā rudenī uzkritis pirmais sniegs, parādījies pir�mais ledus vai pavasarī ledi lūzu�i, � tie lieliski aug

Ja kāpostus stāda tajā nedēļas dienā, kad rudenī sni�dzis pirmais sniegs, � tos neaiztiks sprad�i

Ja Ģertrūdes, Benedikta dienā vai tādā nedēļas dienā, kad uz sniega parādīju�ies kukainī�i, stāda kāpostus � tos kukaiņi noēd

Ja Ģertrūdes dienā stāda vai vāra un ēd kāpostus � vasaru kukaiņi noēd kāpostus

Ja kāpostus stāda tajā nedēļas dienā, kad iekritusi Pelnu diena, � tiem galviņas nerie�as

Ja kāpostus stāda vecā mēnesī � tie vārās mīksti

Ja kāpostus sēj Māras dienā � tos kukaiņi noēd

Ja kāpostiem mēsli vesti vecā mēnesī � padodas ļoti laba ra�a

Ja kāpostus stāda ziemeļu vēja laikā � aug cietas, bet zilas galviņas;

Ja kāpostus sēj vai stāda augo�ā mēness miglainā dienā � tie nekalst; ja Svaru dienā � aug svarīgas, lielas galviņas; ja- Auna dienā � aug cietas un lielas galviņas

Ja ķirbjus stāda pilnā mēnesī � tie aug lieli, biezi un pilni

Ja magones sēj pilnā mēnesī � tās zied kupli un ir daudz sēklu

Ja puķes stāda jaunā mēnesī � tās labi ieaug

Ja puķes stāda jaunā vai pilnā mēnesī � tās labi aug un kupli zied

Ja ģeorģīnes stāda Urbāna dienā � tās kupli zied

Kad vītoliem un kārkliem birst pūpoli � ir visīstākais pupu sējas laiks

Ja pupas stāda, kad ozoli pumpuros, � tās labi aug; ja dienvidrītu vēja laikā � tās izaug pāk�ainas un mīkstas;

ja ziemeļu vēja laikā � aug cietas Ja pupas stāda pirmdienas priek�pusdienā � tās no viena gala līdz otram pieaug ar pākstīm;ja nedēļas beigās, kad vairāk dienu aiztecējis, � pākstīs ir daudz graudu

Ja pupas stāda, kad debesīs ir balti laivveida mā�koņi, � tās aug lielām pākstīm, pilnas un mīkstas;ja jaunā mēnesī un nedēļas sākumā � tām ir pākstis no viena gala līdz otram un visas pilnas; ja Ģertrūdes dienā � tās noēd kukaiņi; ja Skorpiona dienā � tās labi aug

Ja rāceņus sēj, kad alk�ņiem izplauku�i pumpuri, � tos nemaitā kukaiņi

Ja kāļus stāda Jāņu vakarā � tie aug mīksti

Rāceņi jāsēj tajā nedēļas dienā, kad iepriek�ējā rudenī ir uzsnidzis pirmais sniegs

Ja debesis ir gabalainas � jāstāda rāceņi un kāļi

Ja grib lielus un mīkstus kāļus � tie jāstāda tre�die�nās vai piektdienās, saulei rietot

Ja kāļus stāda ar aitu mēsliem mēslotā zemē � tie ir tārpaini un nelietojami

Ja rāceņus un kāļus sēj vecā mēnesī � tie aug labi, lieli un neizzied ziedos

Ja rāceņus un kāļus stāda vecā mēnesī � tie ir cieti un cīpslaini

Ja rutkus un mārrutkus sēj ziemeļu vēja laikā � tie aug cieti

Ja rutkus sēj vai stāda vecā mēnesī pēc saules rieta � tie labi aug un neizzied

Sīpoli:

Ja grib iegūt labus sīpolus � tie jādēsta, kad ābeļu ziedi pumpuros

Ja Jetes dienā dēsta sīpolus � tie aug lieli un to ir daudz;

ja 9. maijā un tas iekrīt vecā mēnesī � tie vislabāk aug .

Ja grib, lai labi padodas sīpoli, lai tie nezied un ir stipri � jāstāda Ijaba dienā

Ja grib brangus sīpolus � tie jāstāda 31. maijā Ja sīpolus stāda pirmdienas rītā � to maz saaug apak�ā

Ja sīpolus stāda agrā pirmdienas rītā, kamēr vēl visi kustoņi guļ, � tos tārpi neēd

Ja sīpolus dēsta no rīta pirms saules � tie nāk ārā no zemes;ja vakarā pēc saules � aug zemē iek�ā

Ja sīpolus stāda saules laikā � tie lien ārā no zemes

Ja sīpolus stāda saulainā laikā � tie dzeltē

Ja sīpolus stāda jaunā mēnesī � zied loki un tie ne�nogatavojas līdz pat vēlam rudenim

Ja sīpolus:

jaunā mēnesī stāda no rīta � tie labi iz�dodas;

ja vecā mēnesī uz vakaru � arī labi izdodas;

ja vecā mēnesī � tie nezied;

ja pilnā mēnesī pēc saules rieta ceturtdienas vakarā � tie augs lieli;

ja pilnā mēnesī un piektdienā � tie izaug lieli;

ja vecā mēnesī, kamēr pui�i pirtī, � tie aug lieli kā pui�u pauti;

ja Vē�a dienā � būs liela ra�a;bet tie būs galīgi tārpaini �

Ja zirņus sēj :

ja stāda Skorpiona dienā kad kadiķi put � visīstākais zirņu sējamais laiks

100. dienā pēc Jaunā gada (10. aprīlī) � tie īpa�i labi padodas;

ja Ģertrūdes dienā � tos noēd kukaiņi;

ja tādā rītā, kad sliekas zemi saurbu�as mazās �upiņās, � tie lieliski aug;

ja tajā pavasara nedēļas dienā, kad bijusi sarma vai tajā rudens nedēļas dienā, kad uzkritis pirmais sniegs, � tie labi aug un mīksti vārās;

ja rītā agri vai vēlu vakarā, bez saules un vēl ar cim�diem � tie aug lieli un mīksti un tos tārpi neēd;

ja nedēļas sākumā � aug mazas un pustuk�as pākstis;

ja nedēļas galā � lielas un pilnas;

ja dienvidu vēja laikā � tie aug mīksti, bet tārpaini;

ja ziemeļu vēja laikā � tie aug cieti

ja zirņu sē�anas laikā uznāk pērkons � tie būs nezāļaini

Ja zirņus nesēj jaunā mēnesī � tie labi padodas

Ja grib zirņus

ziediem vai lopbarībai � tie jāsēj jaunā vai augo�ā mēnesī;

ja grib graudiem � vecā vai dilsto�ā mēnesī

Ja zirņus sēj jaunā vai augo�ā mēnesī � tie tikai aug un zied un līdz galam nenogatavojas;

ja dilsto�ā vai vecā � tie nav tārpaini, ir ra�īgi un labi nogatavojas

Ja grib veselīgus un lielus zirņus � tad jaunā mēnesī tie jāsēj vakarā pēc saules

Ja zirņus sēj

vecā mēnesī � tie ātri nogatavojas;

ja pilnā mēnesī � aug pilnas pākstis;

ja pilnā mēnesī pirms saules � tie nav tārpaini un ir ra�īgi;

ja Zivju dienā � tie nav skaraini, bet ar garām pāk�stīm kā zivis;

ja Skorpiona dienā � tie aug skaraini;

ja Svaru dienā � tie aug smagi un ra�īgi.

Augu kop�ana un attīstība:

Ja Jaungada naktī zvaig��ņotas debesis � vispār veidosies bagāta dārzeņu ra�a

Ja Pelnu dienā dārzus nokaisa ar pelniem � tajos ne�metīsies kukaiņi un tārpi

Ja līdz Jēkaba dienai kas neizdīgst � tas līdz rudenim tā arī nenogatavosies

Ja zirņi sakrīt � nākamā vasara būs neauglīga

Ja pavasarī daudz pureņu � rudenī būs daudz kartu�peļu

Ja pavasarī maz pupolu � būs maz kartupeļu

Ja pīlād�iem pavasarī daudz ziedu � būs labi kartu�peļi

Ja pavasarī eglem ir daudz �iekuru � rudenī būs daudz kartupeļu

Ja ozoliem daudz zīļu � nākamgad būs daudz kartu�peļu

Ja rusa plandas � kartupeļiem ziedi un lapas kļūst brūnas

Ja ķikuts bie�i kliedz � nepadosies kartupeļi

Ja Jēkaba dienā vai Labren�a dienā iet vilkt vai ravēt kartupeļus � tie kļūst cirmuļaini

Ja ir labs ābolu gads � būs labs kartupeļu gads Ja lazdām nav riekstu � būs daudz kartupeļu

Ja pavasarī pirmo reizi cielavu ierauga no galvas pu�ses � augs labi kāposti; ja no astes puses � augs gari lini

Ja ap Jēkaba dienu kāpostiem vēl nav galviņu � to nebūs vispār

Ja Jēkaba dienā ķiploku lakstus sasien kūlītī � tie nelien zemē

Ja vasarā ziedu laikā caur saules stariem lietus līst � veidojas labas pupu ra�as

Ja sīpolus katra veca mēne�a pēdējā piektdienā at�ru�ina � tie labāk aug

Ja daudz pūpolu � būs brangi zirņi un pupas

Ja pavasarī daudz var�u � būs laba zirņu ra�a.

Ra�as vāk�ana:

Ja Miķeļa nedēļā vāc kāpostus � tie ir sūri un cieti

Ja Annas dienā velk kartupeļus � tie kļūst cirmu�ļaini

Kad pienāk Mazā Māras diena � var un vajag sākt vākt visus kartupeļus

Ja kartupeļus sāk rakt jaunā mēnesī � tie nopūst

Ja saknes nav novāktas līdz Miķeļiem � labums vairs nebūs tik un tā, jo pēc tam tās vairs neaug

Ja Pētera dienā sīpolus �ķin � tie vīst

Kad pienākusi Labren�a diena � jāņem nost sīpoli

Ja sīpolus vāc 15. augustā � tie neizaugs lokos

Ja grib labus sīpolus � tie jārauj, vēlākais, Bērtuļa dienā

Ja sīpolus :

Ja sīpolus rauj pilnā mēnesī � tie ir visnobriedu�ākie un vislabāk stāv;

ja vecā mēnesī � pa ziemu tie neaug un otrā gadā ne�zied;

ja vecā mēnesī � tie iz�ūst

Ja zirņus pļauj vecā mēnesī � tie ir mīksti

Ja zirņu pākstis pirmā rauga sieviete � tie kļūst tār�paini;

ja rauga vīrietis � tie saglabājas labi, veselīgi

Ja ar nopļautiem zirņiem brauc pār lināju � tie kļūst cieti.

Ra�as uzglabā�ana:

Ja kartupeļu apcirknī vai pa�grabā vispirms ieliek vāveriņus (vaivariņus) � tajā pe�les nelien

Ja kartupeļu apcirkni vispirms ap�urā � peles tajā ne�lien

Ja kartupeļus ber lauka rūsī un katrā stūrī ieliek pa akmenim � �os kartupeļus peles vairs neaiztiek

Ja pagrabā vai lauka kaudzē pirmo kartupeļu grozu ber pret ziemeļiem � tos peles neaizskar, tie nepūst un nesasalst

Ja kāpostu mucā ieliek apses pagali � kāposti ne�pelē un nekļūst pārlieku skābi

Ja, kāpostus skābējot, jautri smejas un bu�ojas � būs� saldi un labi ieskābu�i kāposti

Ja kāpostus skābē, kad lopi ir mājās vai linus liek mērcēt, � tie maitājas un smird

Ja kāpostus skābē Miķeļa dienas nedēļā � tie labi stāv, bet ir rūgti

Ja kāpostus grie� un skābē vecā mēnesī � tie mīksti vārās nepūst, ilgi stāv; ja jaunā mēnesī � tie ir cieti

Ja skābējot pirmo kāpostu sauju pa�auj uz ziemeļu pusi � kubls labi stāv, nebojājas

Ja saknes uzreiz pēc nogrie�anas nes pagrabā � tās nedzen atvases

Ja saknes vāc nedēļā pirms Miķeļiem � tās stāv labi

Ja ziemas glabā�anai ra�u liek Miķeļa dienā � to pe�les apēd

AUGĻU DĀRZKOPĪBĀ

Ja decembrī zari pilni ar biezām sniega pārslām � vasarā tie lūzīs no augļiem

Ja pirms Ziemsvētkiem kokos sabiru�i �ziedi� � sarma vai aukstuma pārslas � būs bagāts augļu gads

Ja vējaini Ziemsvētki � būs bagāts kokaugļu gads

Ja ap Ziemsvētkiem logos daudz leduspuķu � būs laba augļu ra�a

Ja Ziemsvētku naktī daudz zvaig�ņu � vasarā būs daudz ogu

Ja Ziemsvētku vakarā ābeles krata � tās ienes daudz ābolu

Ja Ziemsvētku vakarā sadanco un sadziedas dārzā � no tā kurmji aiziet

Ja Jaungadā uz kokiem ir daudz sarmas � vasarā būs daudz ābolu

Ja Jaungada naktī daudz zvaig�ņu � būs bagāts ogu gads

Ja Jaungadā vēj� ābeles purina � būs daudz augļu

Ja Trijkungu jeb Zvaigznes dienas naktī debesis ar zvaigznēm � būs daudz ogu un ābolu

Ja janvārī līst lietus � nebūs augļu gads

Ja janvārī pie debesīm nav mēness � būs tārpu saēsti koki

Ja Sve�u dienā daudz snieg � būs daudz ogu

Ja Vastlāvī snieg vai līst � būs bagāts ogu gads

Ja ziemā liela sarma � augļu kokiem būs daudz ziedu un augļu; ja nav sarmas � būs trūcīgi ziedi un augļi

Ja martā ir pērkons � būs daudz ogu

Ja ķir�i zied pērkona laikā � būs daudz ogu

Ja Zaļajā ceturtdienā purina ābeles � toruden tās dod daudz ābolu

Ja Zaļajā ceturtdienā cērt kokus � mājā visi koki sāk kalst

Ja augļņ koku ziedē�anas laikā pū� ziemeļvēj� � nebūs augļu

Ja koki pavasari uzzied vēlu � nākamajā gadā būs maz augļu

Ja augļu koku ziedu laikā noris neparastas debess parādības, parādās komēta vai uznāk Saules vai Mē�ness aptumsums, � būs neauglīgs gads

Ja vasarā daudz odu � vēlāk būs daudz ogu

Ja odi vasarā daudz dejo no aug�as uz leju � tajā gadā būs slikti augļi

Ja labi padodas pupas � būs neauglīgs augļu gads

Ja slapja vasara � būs neveselīgi augļi

Ja sausa vasara � būs maz, bet veselīgi augļi

Ja augļu kokos paliek lapas � nākamgad būs maz ābolu

Ja rudenī un ziemā pū�, austrumu vēji � nāka�majā gadā būs pilni augļu koki

Ja rudenī daudz sarmu � nākamajā gadā būs daudz augļu

Ja Mārtiņos kokos ir sarma � nākamgad būs daudz dārza augļu

Ja mājas tuvumā stāda ievas un ozolus � mājā iesper pērkons un ābelēm nokrīt ziedi

Ja kokus stāda jaunā mēnesī � tie labi ieaug Ja augļu kokus vai ogulājus stāda pilnā mēnesī � tie būs auglīgi

Ja ogulājus stāda vecā mēnesī � padodas brangas ogas

Ja augļu kokus vai krūmus apgrie� jaunā mēnesī � tie aug kupli

Ja augļu koki zied vecā mēnesī � nekādu augļu ne�būs

Ja augļu koki zied pilnā mēnesī � būs labi augļi Ja ābolus novāc pilnā mēnesī � tie labi stāv.

LOPKOPĪBĀPar govīm:

Ja martā nav ūdeņu � aprīlī nebūs zāles Ja aprīlī ir daudz ūdens � maijā būs daudz zāles

Kad ozols velk lapu mēteli � lopi jau var pieēsties zāli

Ja zāli nogana pirms pilna mēness � tā drīz ataug; ja pēc pilna mēness � gausi ataug

Ja Miķeļa naktī govīm dod salmus � tās labprāt tos ēdīs arī ziemā

Ja Sve�u dienā vai Ziemsvētkos nober� govīm muguras ar sniegu � vasarā tās dunduri neaizskar

Ja sētas taisa nedēļas pirmajās dienās � kustoņi pār tām nelec

Ja starp vairākiem kucēniem grib atrast gudrāko un la�bāko ganu suni, tie jāsaliek aug�pēdus: kur� pirmais uzlēks aug�ā � būs īstais

Ja starp kucēniem jāatrod labs ganu suns � aiz ādas vajag pacelt to gaisā: kur� nekauc � būs īstais

Ja suns negrib pie gana turēties, no astes gala tam jānogrie� ku�ķītis vilnas, jāieliek maizē un jādod ap�ēst � tad tas nekur vairs neskries

Ja pirmās ganu dienas rīksti aizsprau� kūtī aiz sijas vai uzmet uz kūts jumta � govis ir klausīgas, neizklīst, nebizo, vienmēr godīgi nāk mājās un valgos

Ja govis pirmoreiz ganos dzen ar pīlād�a rīksti � tās dos daudz piena

Ja ganam pazūd rīkste � zudīs govis Ja pirmajā ganu dienā daudz rumulējas, laistās ar ūdeni � gans ganot neiemieg

Ja Ziemsvētkos uz brīdi uzspīd saule � būs labs piena gads

Ja vecgada dienā uz brīdi uzspīd saule � govis labi dos pienu

Ja sniegs kūst putodams � vasarā būs daudz piena

Ja pavasarī sniegu nodzen lietus � govis dos daudz piena;ja saule un vēj� � maz piena

Ja puteņi piedzen sniegu kūts priek�ā � togad govis labi dos pienu

Ja, pirmo reizi govis ganos lai�ot, krietni rumulējas � govis daudz piena dod

Ja, pirmo dienu govis ārā lai�ot, lietus līst � tajā vasarā būs daudz piena

Ja Māras dienas rītā govīm ar ledu nober� mugu�ras � tās nebizo un dod daudz piena

Ja pirms Zaļās ceturtdienas me�ā saplūc zāles un Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules izbaro govīm � tās tajā gadā dod daudz piena

Ja Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules sarauj ziemā paliku�ās ozola lapas, izvāra tēju un dod to govīm iedzert � govis dod daudz piena

Ja Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules kuļ sviestu � vasarā būs daudz piena un sviesta

Ja pavasarī dod govīm pirmās purenes � vasarā tās dos dzeltenu pienu un sviestu

Ja, pirmoreiz lopus ganos dzenot, zīle pa ceļu lēkā � tovasar būs daudz piena

Ja saimniece pirmoreiz redz zīli ūdens malā � to�gad govis dos daudz piena

Ja pirmo reizi ierauga cielavu pie ūdens � va�sarā būs daudz piena; ja sausumā � piena būs maz

Ja ierauga pirmo vardi sausā zemē � togad govis dos maz piena; ja redz ūdenī, grāvī � būs pienīgas Ja piena traukus mazgā teko�ā ūdenī � govs no�rauj pienu

Ja Zāļu vakarā uz piena traukiem samet smalkas nāt�res � raganas sadzeļas un pienu nebojā

Ja ūdeni, ar kuru mazgāta slaucene, izlej zemē un to dabū dzert varde � samaitājas piens

Ja piena slauceni apo�ņā govs, suns vai kaķis � go�vīm samaitājas piens

Ja tikko slauktu pienu ļauj skatīt sve�iem � govs to norauj

Ja piens nolīst zemē � nedrīkst to slaucīt vai ar kāju berzēt, citādi govs noraus pienu

Ja pēc mēslu ve�anas mēslus trīs reizes neiesvie� atpakaļ kūts kaktos � govs norauj pienu

Ja vārna vai �agata nometas uz kūts � nobeigsies kāds lops

Ja stārķi pirmoreiz redz lai�amies .� tovasar lopi daudz bizos; ja redz stāvam � mierīgi ganīsies

Ja Zaļās ceturtdienas rītā ar sniegu vai ledu nobrauka govīm muguras vai trīsreiz uz muguras uzlej aukstu ūdeni � vasarā tās nebizo

Ja Zāļu vakarā uzmet uz kūts jumta un sliek�ņa aso dadzi � raganas saduras un liek govīm mieru

Ja gana rīkstei lapas un zariņi braucīti no galotnes uz resgali � govis dod maz piena, dzimst nedzīvi te�lēni

Ja govis sit ar alk�ņa rīksti � govs urīns un piens kļūst sārts, ar asinīm

Ja govij pienā asinis � jāizslauc caur jaunavas gre�dzenu, un tas pāries

Ja govi skubina�ar mizotu rīksti � tās norauj pienu, novājē, saslimst, kļūst negantas, tām noiet vilna, pienam maz krējuma

Ja govi per ar rīksti, kam zari rauti atpakaļ, � tai pupi sprēgā

Ja piens ielīst ugunī � vajag uzmest sāli, citādi go�vīm pupi sprēgās

Ja slaucenē nes zirņus � govīm uz pupiem metas kār�pas

Ja līdz Vītus dienai zāli nevis ar roku plūc, bet ar iz�kapti pļauj � govīm metas slimības

Ja lops stipru saēdas un saslimst ar strēlēm jeb piepū��as � jāizrauj ar saknēm mazs alksnītis un ar to jāper pa ciskām un jātrenkā tikmēr, kamēr paliek vesels

Ja niknu vērsi ganāmpulkā vajag padarīt rāmu, tam desmit reizes jāuzsit ar sagrieztu dvieli

Ja govīm dod zirņus � tās nepieņem bulli Ja lopus lecina ziemeļu vēja laikā � nekas labi ne�izdodas

Ja Ziemsvētku naktī putina � būs slikti ar jaunlo�piem,

Ja Ziemsvētku rītā pirmais nācējs ir sieviete � govīm vairāk skries telītes; ja vīrietis � vairāk būs vērsī�u

Ja Ziemsvētku naktī govs guļ uz labajiem sāniem � tai būs gotiņa; ja uz kreisajiem sāniem � būs vērsītis

Ja vērsītis dzimis vecā mēnesī � tas vaislo�anai ne�der

Ja telīte piedzimst siltā vasaras vējā � no tās iznāks laba piena govs

Ja stārķi pirmoreiz redz uz kūts jumta sēdam vai ap kūts jumtu lidojam � labi augs pavasarī dzimu�ie lopiņi.

Par aitām:

Kad dzērves lai�as � var aitas ganos dzīt

Ja rudenī negribas vairs lopus ganīt � vajag saņemt baltu aunu aiz ragiem un trīsreiz apvest ap bērzu, tad otrā dienā būs sniegs klāt

Ja kādā novadā zaķi izzūd � tur tai gadā aitas sprāgs

Ja kāds vardes moka � tam aitas nīkuļo un sprāgst Kad ievas zied � laiks aitas cirpt, un tām augs bieza, balta vilna

Ja aitas cērp jaunā mēnesi un ievu ziedu laikā � vilna atkal labi ataug

Ja Miķeļa dienā vērpj � labi nepadodas aitas

Ja vilnas zeķes dauza gar mūri � aitas nemīl jērus

Ja, sienu vedot, pirmo klēpi ratos vai �ķūnī ieliek sieviete � vairāk dzimst aitiņas un telītes, ja vīrietis � vairāk auniņu un bullī�u

Ja Ziemsvētku naktī daudz zvaig�ņu � labi pado�sies sīklopi

Ja Ziemsvētku nakts skaidra � birs jēri kā klimpas

Ja Ziemsvētku naktī sniegs vizuļo � labi padosies sīk�lopi

Ja ziemā ap uguni sāk lidot taurenītis � drīz at�skries jēri

Ja cimdos zirņus nes � aug raibi jēri

Ja skalus lau� � jēriem kājas lūst

Ja Vastlāvī vai Meteņos vāra zirņus � būs sprogaini jēri.

Par cūkām:

Ja cūkām dod zirņus � tās nepieņem kuili

Ja cūku kūtī Ziemsvētkos izkaisa zirņus � rodas daudz sivēnu

Ja sivēnus sauc par lācī�iem vai ruksī�iem, nevis sivē�niem vai �urkulēniem � tie aug lieli

Ja, pērkot sivēnus, paņem drusciņ salmus līdz � tie labi ēd un ir mierīgi

Ja sivēnus aizgaldā liek ar galvu pa priek�u � tie ne�rokas;

ja ar pakaļkājām pa priek�u � nelec ārā

Ja sivēnus rūnī jaunā mēnesī � tie labi barojas; ja vecā � nebarojas un paliek tievām pakaļām

Ja sivēnus un citus kustoņus rāmī jeb kastrē jaunā mēnesī � tiem ilgi nedzīst brūce.

Par putniem:

Ja grib, lai gailis vai vista jaunā vietā labi iedzīvotos, � no vecās vietas paņem līdzi ak�meni, ar to paberzē putnam galvu un to nosvie� zemē jaunajā vietā

Ja grib, lai vista dārzu neka�ā, � tā jāņem aiz kreisās kājas un 9 reizes jāgrie� riņķī pret sauli

Ja Māras dienā vistas aiznes uz pļavu � tās neka�ā dārzus

Ja grib, lai vista neklīst no mājas tālu, � tai vajag apmērcēt kājas ūdenī

Ja grib vanagu atbaidīt no vistām � kārts galā jāuzmauc pudele, caurs pods, veca slota, ar kruķi trīsreiz jāapjāj ap kūtj Ja vista tup tuk�ā ligzdā � tā drīz nobeidzas

Ja vistām kļūst sarkanas sekstes un baltas ausis � tās drīz dēs

Ja vistu barībai piejauc klāt �āvētas kaņepju vaj nātru sēklas � tās dēj bez apstājas ziemā un vasarā

Ja cāļus kauj Miķeļa dienā � tie turpmāk labi iz�dodas

Ja Ziemsvētkos vistas baro pirms saules � tās labi dēj

Ja Metenī vistas baro mucas stīpā � tās dēj vienā perēklī

Ja nopirkto vistu nes kūtī ar asti pa priek�u � tā labāk dēj

Ja vistu ķer pie astes � tā dēj mīkst�aules

Ja grib labu perējumu � jāliek no rīta un pilnā mē�nesī dētas olas; ja grib, lai iz�ķiļas vienā dienā, � tās jāber, nevis pa vienai jāliek ligzdā; ja grib, lai būtu vairāk vistiņu, � jāliek ar kreiso roku

Ja vistas liek perēt vējainā laikā, it īpa�i ziemeļu vēja laikā � daudzas olas paliek tuk�as

Ja grib dējīgas vistas � tās jāliek perēt sējas laikā vai tad, kad rudzi statos

Ja vistu liek perēt sestdien � iz�ķiļas daudz vistiņu

Ja Māras dienā dētas olas liek perēt � iznāk tikai vanckari un kroplī�i

Ja vistas liek perēt nevis sienā, bet salmos � cāļi iz�augu�i ies labībā

Ja ap Mārtiņiem zosis treknas � nākamajā gadā būs daudz olu.

Par zirgiem:

Ja zirga muguru noglauda ar auzu izēdām � tas labi barojas

Ja Ziemsvētku rītā notrin zirgiem muguras ar snie�gu � vasaru tos neēd odi

Ja Miķeļos vilnas cimdā ieliek karstu ķieģeli un ar tņ izberzē jauniem zirgiem zobus � tie aug stipriem zobiem, veselīgi

Ja zirgus izpeldina pirms dzeguzes kūko�anas � tie labi barojas

Ja Zaļās ceturtdienas rītā zirgus padzirda ar teko�u ūdeni � tie ir izturīgi, brangi, �labi tek�

Ja zirgu k a ļ vecā mēnesī � pakavi ilgi turas

Ja zirgam asti un krēpes grie� jaunā mēnesī � tās labi, ātri un kupli ataug

Ja, izbrauk�anai gatavojoties, zirgs turpat pie staļļa durvīm vai jūdzot izkārnās � būs laimīgs brauciens

Ja jaunus zirgus iebrauc Metenī � tie ir klausīgi

Ja pavasarī, pirmoreiz ārā ejot, zirgu skubina � viņ� vēlāk bie�i piekūst

Ja mājās iebrauktu vezumu nav laika izkraut, tad vismaz jāatlai� tā virves � citādi zirgs jutīsies tikpat grūti, kā vezumu velkot

Ja pēc brauk�anas neapgā� ragavas � zirgs neatpū�as, visu laiku tas it kā velk

Ja cilvēks stallī ēd � peles lopiem ēd spalvu nost

Ja grib, lai zirgi padodas, stallī to galvas jātur ziemeļu vai austrumu virzienā; tiem blakus nedrīkst iiūt cūku kūts; to barībai nedrīkst tuvoties vistas; to sienā vai salmos nedrīkst gulēt kaķi; bet noteikti lai dzīvo zebiekstes

Ja pirms zirgu staļļa cel�anas zemē nomet skaidu, pēc pāris dienām var uzzināt ēkas cel�anas vietu;

ja zem skaidas apmetusies slieka � tur nedrīkst, ja gliemis � tā ir īstā vieta un zirgi augs brangi kā gliemji

Ja staļļa durvis būs pret ziemeļiem � zirgi saimnie�kam spers un kodīs

Ja stallim pienaglo no�autu �agatu, pūci vai vanagu � lietuvēns zirgus nenojāj

Ja grib veselīgus un brangus zirgus � Niklāva dienā pirms saules lēkta jākauj gailis, tā asinis jātecina auzās un �īs auzas jādod zirgiem

Ja pirmajā Lieldienu dienā pa�ā rīta agrumā zirgus pilnos aulek�os, atpakaļ neskatīdamies, izpeldina dziļos ūdeņos un tāpat, atpakaļ neskatīdamies, atjāj mājā � tiem dunduri, mu�as un odi neko�

Ja caur zemē noliktām zirga sakām izlec varde � zirgam kakls saslims

Ja zirgu sien pie ratu riteņa � tas klepo, ātri piekūst, klūp

Ja ērzeļus rāmi jeb kastrē vecā vai dilsto�ā mē�nesī � tiem labi dzīst brūce un tie vairs nedauzās

Ja zirgs tur stingri aug�ā ausis � tas ir izturīgs; ja nolaidis � tas ir vāj�

Ja zirgam kuplas krēpes un aste � tas ir stiprs; ja garas spalvas pie kājām � tas ir mundrs.

Par bitēm:

Ja Ziemsvētkos ir sniegputenis � nākam�gad būs daudz medus

Ja Ziemsvētku vakarā bites stropos dzied � nākamgad tās labi spieto?

Ja Jaungadā snieg � būs daudz medus

Ja Sve�u dienā spīd saule � bitēm neizdodas bērni; ja apmācies un snieg � būs laba bi�u saime

Ja februāri daņco odi � bitēm gaidāms posts

Ja Ģertrūdes dienā kāds ieiet bi�u dārzā vai aizņemas kādu bitenieka piederumu � pie tā vasarā aiziet visas bites

Ja Zaļajā ceturtdienā kaut ko dara gar bitēm � tās labi padodas

Ja mitrs jūnijs � bites sanesīs daudz medus

Ja rūsa liesmo � vir�u ziedos nav medus un bitēm nāk trūcīgs laiks.

PAR LAUKU DARBU UN SADZĪVI

Daudzās laikazīmēs izmantota tāda pazīme kā Zemes dabiskā pavadoņa stāvoklis. To viegli saprast, jo Mēness fā�u stingri regulārā secība deva ļaudīm stabilu laika etalonu, kas apmēram septiņas reizes garāks par dien�nakti. Cilvēki jau sen ievēroja Mēness fā�u sakritību ar da�ādām norisēm dabā � ar rasas bagātām un vēsām pilnmēness naktīm, ar dzīvnieku reakcijas, sevi�ķi dzi- mumaktivitātes un augu aug�anas īpatnībām u. tml. Laikam gan Mēness kulta periodu savā vēsturiskajā attīs�tībā ir pārdzīvojis vairums tautu. �ādam kultam rakstu�rīgi da�ādi rituāli, uzskati un ticējumi, kuri izpau�as arī laikazīmēs. Sī vecu vecā tradīcija saista jauna mēness parādī�anos ar veiksmi da�ādos pasākumos un darījumos, Cik te maldu un cik patiesības? Atbildēt uz �o jautājumu nav nemaz tik vienkār�i. Neviena dabas faktora ietekme ta�u neizpau�as tīrā veidā, tie ir saistīti visai sare�ģītā mijiedarbē. Arī dzīvas būtnes reakcija uz viena un tā pa�a faktora iedarbi mainās atkarībā no tās organisma stāvokļa. Lai pārliecino�i pierādītu Mēness fā�u ietekmi, jāizstrādā atbilsto�a metodika, veiksmīgi jāizvēlas pie�mēroti modeļobjekti.

Vēl pavisam nesen valdīja uzskats, ka Mēness ietekme

uz Zemi izpau�as vienīgi tādējādi, ka izsauc paisumu un bēgumu jūrās un okeānos, bet jautājumu par Mēness ieteķmi uz dzīvības procesiem Zemes biosfērā, laika apstākļiem un citām parādībām uzskatīja par nenopietnu! Pēdējās pāris desmitgadēs nostāja �ajā ziņā ir būtiski mainījusies. Strauji attīstās selenobioloģija, kas pēta Mēness iedarbību uz dzīvo dabu. �ādi pētījumi notiek daudzās valstīs, �veices Federālajā lauksaimniecības ķimizācijas pētniecības institūtā tiek realizēta desmitgadu programma problēmas �Mēness ietekme uz augiem� risinā�anai, Programma vēl nav pabeigta, ta�u iegūtie rezultāti jau liecina par �ādu pētījumu perspektivitāti. Padomju Savienībā pētījumus par Mēness ietekmi uz cilvēka veselību veic Medicīnas zinātņu akadēmijas Vis�pārējās patoloģijas un patoloģiskās fizioloģijas institūtā un A, Vi�ņevska Ķirurģijas institūtā. Zinātniskajā litera�tūrā parādās arvien vairāk datu par Mēness ciklu iedar�bību uz augu aug�anu, ūdens un sauszemes dzīvnieku (daudzsaru tārpu, Malajas me�a�urkas, Indijas bifeļu, putnu) dzimumaktivitāti, kukaiņu dzīves ritmiem.

Mūsu republikā �ādus pētījumus veic pagaidām tikai amatieri vai arī zinātnieki savam vaļaspriekam. Intere�santus datus publicējis Bruno Biedriņ� 1983., 1984. un 1985. gada �Dabas un vēstures kalendārā�. Viņ� vairākus gadus veicis eksperimentus ar auzām un citām lauksaim�niecības kultūrām, sēdams un stādīdams kā vecā, tā jaunā mēnesī, Auzas labāk padevu�ās, ja sētas jaunā mēnesī, bet lini un zirņi � vecā. Jaunā mēnesī sētiem zirņiem stipri aizkavējusies ziedē�ana un aug�ana. Ja tos novāca jaunā mēnesī, tie slikti �uva un uzglabājot pelēja. Sīpoli krietni labāk padevu�ies, ja tos stādīja jaunā, bet novāca vecā mēnesī. Turpretim kartupeļu stādī��anai labāks bija vecs mēnesis. Jaunā mēnesī sētām auzām cero�anas fāze da�kārt pat izpalikusi, sakņu masa bijusi vairākas reizes mazāka nekā vecā mēness sējumā.

Noskaidrots, ka Mēness stāvoklis ietekmē arī meteoro�loģiskos apstākļus uz Zemes. Mēness gravitācijas spēka iptekmē atmosfērā rodas cikloniskie zema spiediena apga�bali, kuri pārvietojas atkarībā no tā atra�anās vietas ziemeļu vai dienvidu puslodē. Meteoroloģiskie apstākļi mainās atkarībā rio Mēness kustības maiņas attiecībā pret Zemes orbītas plakni. Tie�i �ādos momentos notiek vislielākās pēk�ņās laika apstākļu maiņas � rodas viesuļ�vētras, strauji ceļas vai krītas gaisa temperatūra u. tml,

Ne velti astronomi sistēmu Zeme�Mēness uzskata par dubultplanētu.

Mēness ietekme uz meteoroloģiskajiem apstākļiem tiek pētīta arī ilgākam periodam. Astoņdesmito gadu sākumā ASV Kosmisko lidojumu centra zinātniskais līdzstrādnieks R. Karijs (R. Currie) publicēja savūs pētījumus par nokri�ņu daudzuma atkarību no Zemes un Mēness sav�starpējā stāvokļa. Viņ� konstatējis nokri�ņu cikliskumu ar 18,6 gadu ilgu periodu. Kā zināms, tie�i tik ilgs laiks paiet, kamēr Mēness ieņem galēji ziemeļu un dienvidu stāvokli pret Zemes ekvatoru. Vēlāk �o pētījumu rezul�tātus, kas iegūti Lielo līdzenumu apgabalā, apstiprināja arī vairāku citu zemju meteorologi un klimatologi. Ķīnas Atmosfēras fizikas institūtā tika izanalizēti meteorolo�ģiskie novērojumi, kas veikti piecsimt gados, un konsta�tēts izteikts nokri�ņu cikliskums ar periodu, nedaudz ilgāku par 18 gadiem.

No ļoti pla�ā tautas laikazīmju klāsta par jauno un veco mēnesi te apskatīsim raksturīgākās.

Jaunā un vecā mēnesī � me�ā:

Ja skuju būvkokus cērt jaunā mēnesī un lapu būvkokus vecā mēnesī � ēkas ir siltas un ķirmji tajās nemetas

Ja skuju lietaskokus cērt jaunā mēnesī, bet lapu ko�kus � ozolus, o�us, liepas, bērzus, apses � sausās vecā mēne�a dienās � tie ilgi stāv-

Ja cirvja kātu cērt vecā mēnesī � tas ir viegls un nemūk nost;

ja jaunā mēnesī � tas �ļūk ārā un to ķirmji saēd

Ja krūmus cērt jaunā mēnesī � tie saaug atkal; ja vecā mēnesī � viss paliks tīrs

Ja sēņot iet jaunā mēnesī � būs daudz labu, tīru sēņu; ja vecā mēnesī � būs daudz vecu, tārpainu sēņu

Ja būvkokus cērt �miera mēne�os� � novembrī, decembrī, janvārī � un vēl pilnā mēness fāzē � tie labāk �ūst tin neplaisā

Ja lietaskokus cērt februārī � tie iznāk sausi un stipri

Ja kokus saimniecībai � �ogiem, tiltiem, zārdiem, abrām, silēm, baļļām, ratu asīm, ragavām, mucām, kas�tēm, stīpām � cērt janvārī un februārī � tie ilgāk stāv un nebojājas

Ja grib, lai malkai baltalk�ņi labi ataug, � tie jācērt rudeni;

ja grib, lai grāvmalas atbrīvojas no baltalk�ņiem, � tie jācērt nedēļu pirms Jāņu dienas

Ja skalu malku cērt sve�u mēnesī (februārī)' � tā gai�i deg

Ja slotu grie� vai kātā dzen vecā mēnesī � istabā nemetas blusas; ja jaunā mēnesī � metas

Ja slaukāmās slotas sien, kamēr bērzi nav izplau�ku�i, � tās ir izturīgas

Ja peramās slotas grie� no Jāņu dienas līdz Pētera dienai � tās ir īpa�i labas.

Mājā:

Ja jumtu jumj jaunā mēnesī � salmu un skaidu gali liecas uz aug�u, lūst, �ķobās un naglas lien laukā;

ja vecā mēnesī � jumts apsūno un labi stāv

Ja vadzi vai ķīli sit jaunā mēnesī � tas nāk laukā; ja vecā mēnesī � turas stingri

Ja kaņepāju valgus vij vecā mēnesī, bet linu � jaunā � tie ir stipri

Ja aitas cērp vai matus un bārdu grie� dilsto�ā mēnesī � matojums ataug daudz lēnāk, nekā augo�ā mēnesī cirpts vai griezts

Ja kāpostus grie� un skābē vecā mēnesī � tie nepūst, ilgi stāv, mīksti vārās; ja jaunā mēnesī � tie ir cieti

Dārzā: Kad pavasarī iestājas jauns mēness � jāsteidz sēt un stādīt visus tos augus, kuriem ra�a ir virs ze�mes;

kad iestājas vecs mēness � tos, kuriem ra�a ir zemē Ja bietes stāda jaunā mēnesī � tās ra�eni aug, bet iziet ziedos; ja stāda vecā mēnesī � tās neizzied

Ja burkānus sēj vai stāda jaunā mēnesī � tie ra�eni aug, bet iziet ziedos; ja sēj vai stāda vecā mēnesī � tie neizzied

Ja gurķus

�sēj pilnā mēnesī � tie zied un daudz ienā�kas;

ja tuk�ā jaunā mēnesī � zied līdz rudenim un maz ienākas

Ja gurķus sēj jaunā mēnesī � tie tuk�i vien zied; ja vecā mēnesī � to ir daudz un tie labi ienākas

Ja sīpolus vāc vecā mēnesī � tie iz�ūst

Ja sīpolus jaunā mēnesī stāda no rīta � tie labi izdodas;

ja vecā mēnesī uz vakaru � arī labi izdodas

Ja grib veselīgus un lielus zirņus � tad jaunā mēnesī tie jāsēj vakarā pēc saules

bet vecā mēnesī � no rīta pirms saules un bez virs�biksēm

Ja zirņus sēj jaunā vai augo�ā mēnesī � tie tikai aug un zied, bet nenogatavojas;ja dilsto�ā vai vecā mēnesī � tie nav tārpaini, ir ra�īgi un labi nogatavojas

Ja grib zirņus ziediem vai lopbarībai � tie jāsēj jaunā vai augo�ā mēnesī; ja grib graudiem � jāsēj vecā vai dilsto�ā mēnesī.

Tīrumā:

Ja papuvi maisa un plēsumu plē� vecā mē�nesī � zeme labi satrup; ja jaunā mēnesī � netrup un zāles vien grie�as

Ja atmatu ar jaunā mēnesī � tā zaļo; ja vecā mēnesī � labi satrup

Ja labību sēj pilnā mēnesī � ir pilnas vārpas; ja jaunā mēnesī � tā sagā�as veldrē

Ja mie�us sēj jaunā mēnesī � neaug melnie graudi; ja vecā mēnesī � tiem neaug akoti, bet lūst vārpas; ja pilnā mēnesī � briest smagi graudi

Ja sienu pļauj jaunā mēnesī � tas nepūst; ja vecā mēnesī � tas ātri pūst

Ja rudzus sēj jaunos mēslos � tas jādara 3 dienas pirms pilna mēness; ja vecos mēslos � 3 dienas pēc pilna mēness

Ja pilnā mēnesī ir slikts laiks � jaunā mēnesī būs labs;ja jaunā mēnesī ir sauss laiks � pilnā mēnesī līs lietus.

Jaunā mēnesī � me�ā:

Ja būvkokus cērt jaunā mē�nesī � tie nepūst

Ja peramās slotas grie� jaunā mēnesī � aug blusas un niez āda, bet slotām ilgi turas lapas un tās ir mīkstas

Ja baļķus cērt decembrī jaunā mēnesī un gā� pret ziemeļiem � tie ir varen stipri un neplaisā

Ja skujkokus cērt jaunā mēnesī � baļķi neplaisā, ilgi uzglabājas, nepūst

Ja skujkokus cērt jaunā mēnesī � tie nepūst un mal�ka ir stiprāka

Ja skalus un malku cērt jaunā mēnesī līdz pilnam mēnesim � tā labi deg Ja sulas urbj jaunā mēnesī � tās labi tek.

Mājā:

Ja grābekļa zarus liek jaunā mēnesī � tie ātri izbirst

Ja skursteni slauka jaunā mēnesī � tas drīz aiz�degas

Ja ēku ceļ jaunā mēnesī � tajā iemetas kukaiņi, pūst koki

Ja vērpj jaunā mēnesī � veidojas stipri diegi

Ja zeķes lāpa jaunā mēnesī � tās vairs neplīst

Ja biezpienu silda jaunā mēnesī � tas nepel

Ja sviestu taisa jaunā mēnesī � tas nesaraujas

Ja aitas cērp jaunā mēnesī un ievu ziedu laikā � tās atkal labi ataug

Ja zirgam asti un krēpes grie� jaunā mēnesī � tās labi, ātri un kupli ataug

Ja vistas perēt liek jaunā mēnesī � cāļi aug brangi un veselīgi.

Dārzā:

Ja kartupeļus stāda jaunā mēnesī � tie izaug lakstos, ir ūdeņaini, tos nomāc nezāles

Ja kartupeļus sāk rakt jaunā mēnesī � tie kaudzēs nepūst

Ja kāpostus stāda augo�ā mēness miglainā dienā � tie nekalst

Ja saknes sēj vai stāda jaunā mēnesī � tās izaug stiebros, ziedos

Ja sīpolus stāda jaunā mēnesī � zied loki un tie neno�gatavojas līdz pat vēlam rudenim

Ja pupas stāda jaunā mēnesī un nedēļas sākumā � tām ir pilnas pākstis no viena gala līdz otram

Ja puķes vai kokus stāda jaunā mēnesī � tie labi ieaug

Ja augļu kokus vai krūmus apgrie� jaunā mēnesī � tie aug kupli.

Tīrumā:

Ja labību sēj jaunā vai pilnā mēnesī � ir pilnas vārpas un smagi graudi

Ja lauki sausi � tie jāsēj augo�ā mēnesī Ja labību sēj jaunā mēnesī � tā nelūst, neveldrējas, nebirst

Ja labību sēj jaunā mēnesī � graudi rudenī zemē nebirst, kaut arī tā ir nodzeltējusi, stiebri salocīju�ies, vārpas nolīku�as

Ja auzas sēj jaunā mēnesī � tām nelūst salmi, tās nekrīt veldrē, neklēpo (nesakarīgi nesakrīt) un rudenī krusa nenosit

Ja āboliņu apsēj jaunā mēnesī � tas neizsalst Ja kvie�us sēj jaunā mēnesī � tajos nemetas meln- plauka

Ja rudzus sēj jaunā mēnesī � tie neizsalst un dod lielu ra�u

Ja sienu pļauj jaunā mēnesī � aug spēcīgs atāls un nākamajā gadā liela zāle Ja āboliņu pļauj jaunā mēnesī � labi aug atāls Ja Miķelis iekrīt jaunā mēnesī � ziemu būs slikta lopu barība

Ja sēklas labību pļauj un kuļ jaunā mēnesī � tā dos lielu ra�u.

Vecā mēnesī me�ā:

Ja kokus cērt dēļiem � tie jā�cērt dilsto�ā mēnesī, tad tie iznāk taisni

Ja skujkokus cērt ziemā pilnā mēnesī � tie neraujas un nemetas, nepārliecas

Ja ratu kokus cērt pilnā vai vecā mēnesī � rati ne�īkst un riteņi nejūk

Ja ragavu slie�u kokus cērt vecā mēnesī � tas izrādās sīksts koks

Ja malku cērt vecā mēnesī � tā labi izkalst

Ja pirtsslotas grie� dilsto�ā mēnesī � tās ātri izput, nobirst lapas

Ja �agarus, krūmus, kokus cērt vecā mēnesī � ne�aug atvases

Ja �ogam �agarus cērt vecā vai dilsto�ā mēnesī � �ie �agari otrreiz vairs nezaļo

Ja ēku cel�anai sūnas vāc vecā mēnesī � tās turas sausas.

Mājā:

Ja ēku ceļ vecā mēnesī � tā būs sausa, silta un izturīga

Ja kaļķu mūri mūrē vecā mēnesī � tas ir ciets, sauss un izturīgs

Ja ģ i p s d e ķ i sit vecā mēnesī � tas labi turas

Ja skalus plē� pilnā mēnesī � tie labi deg un nekūp

Ja skursteni sāk mūrēt vecā mēnesī � tas ātri izkalst un netek sodrēji

Ja skursteni slauka vecā mēnesi � tas tik drīz nepiekvēp

Ja grābekļa zarus liek vecā mēnesī un pēc pusdie�nas � tie nekrīt ārā

Ja ragavu slieces liek vecā mēnesī � tās neatliecas

Ja sētas mietus dzen vecā mēnesī un pēc pusdienas � tie nepūst un nelien no zemes laukā

Ja virves un auklas vij vecā mēnesī � tās nedilst, necērtas un ir mīkstas

Ja pirtsslotas taisa Jāņos un dilsto�ā gaismā � tās ir izturīgākas un peroties nemet lapas

Ja zābakus taisa vecā mēnesī � tiem neirst �uves un nelec zoles vaļā, ir viegli un izturīgi

Ja putraimus taisa vecā mēnesī � tajos metas kodes

Ja spilvenos vai pēļos spalvas liek veca mēne�a pēdējā piektdienā, īpa�i vakarā pēc saules noie�anas, kad putni jau guļ, � spalvas nelien ārā

Ja veļu mazgā vecā vai dilsto�ā mēnesī � tā izmaz�gājas ļoti balta

Ja vilnu mazgā vecā mēnesī � tā neveļas Ja zirgu kaļ vecā mēnesī � pakavi ilgi turas

Ja vērsītis dzimis vecā mēnesī � tas vaislo�anai neder

Ja labību maļ vecā mēnesī � milti nebojājas.

Dārzā:

Ja kartupeļus stāda pilnā mēnesī � aug daudz lielu bumbuļu

Ja kartupeļus stāda vecā mēnesī bumbuļainu mākoņu laikā � tie aug miltaini, gludi un nesaiet lakstos

Ja kartupeļus stāda vecā mēnesī � tajos maz nezāļu

Ja kāpostus stāda vecā mēnesī � tie vārās mīksti

Ja kāpostiem mēsli vesti vecā mēnesī � padodas ļoti laba ra�a

Ja ķirbjus stāda pilnā mēnesī � tie aug lieli, biezi un pilni

Ja saknes sēj vai stāda trīs dienu vecā mēnesī � tās ļoti ra�eni aug

Ja cigoriņus sēj vecā mēnesī � tie neaug cauri un neizzied

Ja rutkus sēj vai stāda vecā mēnesī pēc saules rieta � tie labi aug un neizzied

Ja rāceņus un kāļus sēj vecā mēnesī � tie aug labi, lieli un neizzied ziedos

Ja rāceņus un kāļus stāda vecā mēnesī � tie ir cieti un cīpslaini

Ja sīpolus stāda vecā mēnesī � tie neizzied

Ja sīpolus stāda pilnā mēnesī pēc saules rieta ceturt�dienas vakarā � tie aug lieli

Ja sīpolus stāda pilnā mēnesī un piektdienā � tie izaug lieli

Ja sīpolus stāda vecā menesī, kamēr pui�i pirtī, � tie aug lieli kā pui�u pauti

Ja sīpolus katra veca mēne�a pēdējā piektdienā atru��ina � tie labāk aug

Ja sīpolus rauj pilnā mēnesī � tie ir visnobriedu�ākie un vislabāk stāv

Ja magones sēj pilnā mēnesī � tās zied kupli un gal�viņās daudz sēklu

Ja kaņepes iesētas vecā mēnesī � gaidāma laba �ķiedra

Ja augļu kokus vai ogulājus stāda pilnā mēnesī � tiem būs daudz ogu

Ja ogulājus stāda vecā mēnesī � padodas brangas, lielas ogas

Ja augļu koki zied vecā mēnesī � nekādu augļu nebūs

Ja augļu koki zied pilnā mēnesī � būs labi augļi

Ja ķir�i zied vecā mēnesī � tiem nebūs ogu

Ja ābolus novāc pilnā mēnesī � tie labi stāv.

Tīrumā:

Ja mēslus ved vecā mēnesī, kad ir dienvidu vai vakara vēj�, � tie labi satrūd

Ja rudenī zemi ar vecā mēnesī � tā labāk satrūd un nobriest

Ja āboliņu ar vecā mēnesī � zeme labāk satrūd un nezāles neaug

Ja labību sēj laikā, kad mēnesim maz gaismas, tas ir pavisam vecs vai tikko jauns, � tā slikti aug

Ja labā zemē sēj vai stāda dilsto�ā mēnesī � nebūs ra�as

Ja labību sēj vecā mēnesī � tā padodas īsa un nolīkst pie zemes, ka nav īsti pat ko pļaut

Ja labību sēj vecā mēnesī � tā no vārpām birst pat nenobriedu�i

Ja lauki zemi un slapji � tie jāsēj dilsto�ā mēnesī

Ja auzas sēj pilnā mēnesī � tās izaug garas

Ja auzas sēj vecā mēnesī � tās sakrīt veldrē, salūst un nobirst jau laukā

Ja auzas iegadās sēt vecā mēnesī � tad tas jādara tikai agri no rīta

Ja mie�us sēj pilnā mēnesī � tie labi padodas, aug smagi graudi

Ja rudzus sēj vecā mēnesī � tiem robainas, pustuk��as vārpas un slikts birums

Ja rudzi zied Jaunā pilnā mēnesī � būs pilnas vārpas

Ja rudzus pļauj pilnā mēnesī � ir daudz graudu

Ja rudzus pļauj vecā mēnesī �- tie labāk nobriest

Ja linus sēj vecā mēnesī, īpa�i tā galā � aug �ķiedraini lini un neaug nezāles

Ja linus plūc pilnā mēnesī � tie ir �ķiedraini

Ja zirņus sēj pilnā mēnesī � aug pilnas pākstis; ja vecā mēnesī � tie ātri nogatavojas

Ja zirņus sēj pilnā mēnesī pirms saules � tie nav tārpaini un ir ra�īgi

Ja zirņus sēj dilsto�ā mēnesī � tie rudenī ļoti labi nogatavojas

Ja zirņus vāc vecā mēnesī � tie vārās mīksti

Ja sēklu ņem vecā mēnesī � tā slikti dīgst

Ja zāli nogana pirms pilna mēness � tā drīz ataug; ja pēc pilna mēness � tā gausi ataug.

LAIKA VĒROJUMI, TICĒJUMI

Ja ievas kupli zied � būs auglīga vasara.

Ja ievas zied � mie�i un auzas jāsēj.

Ja daudz pīlād�u ziedu � būs labi mie�i.

Ja augļu koki zied pilnā mēnesī � būs labi aug|i.

Ja pienenēm dienā aizveras ziedi � būs lietus.

Ja agri plaukst koki � agri jāsēj agrīnās labības.

Ja grib izaudzēt labus sīpolus � tie jā�dēsta, kad ābeļu ziedi ir pumpuros.

Ja pavasarī daudz maijvaboļu � būs kar�sta vasara.

Ja vakaros kni�ļi spindz un dzeļ � būs lietus.

Ja dzeguze vakarā ilgi kūko � būs labs laiks.

Ja bezdelīgas no rīta izlido vēlu � būs slikts laiks.

Ja maijā bie�i ir pērkons � būs lietaina, vējaina vasara un kuplas pļavas.

LAIKAZĪMES PROGNOZES SCENĀRIJĀ

Mūsu gadsimta se�desmitajos gados sākās �progno�u bums�. Daudzās valstīs tapa valdības komitejas un komisijas nākotnes problēmu pētī�anai un kompleksu progno�u izstrādā�anai. Radās futurologu biedrības un prognostiskas firmas. Amerikas Savienotajās Valstīs vien triju gadu laikā izveidojās vairāk nekā divi simti �ādu firmu. Firmas pelnījās ar ekonomiskajām, politiskajām, in�eniertehniskajām prognozēm un citiem privātajiem, kā arī valsts pasūtījumiem. Viens no galvenajiem progno�zē�anas veidiem � nākotnes scenāriju izstrādā�ana. Izstrādāja nākotnes ekonomiskās vai ekoloģiskās situā�cijas, arhitektūras vai ģimenes, sagaidāmā kara vai tā saucamās postindustriālās sabiedrības scenārijus. Se��desmito gadu nogalē Itālijas progresīvais tautsaimnie�cības un sabiedriskais darbinieks Aurēlio Pe�ei dibināja �Romas klubu� � neoficiālu starptautisku organizāciju pasaules attīstības globālu problēmu pētī�anai. Jau pirmais �Romas kluba� ziņojums � D. Medouza un tā līdzautoru grāmata �Aug�anas limiti� satrauca. Sis globālais nākotnes scenārijs uzskatāmi rādīja, ka patērē�tāju sabiedrība ar savu maksimālās peļņas stratēģiju iet pretī katastrofai. Līdz kluba dibinātāja nāvei 1984. gadā publicēti desmit �ādi ziņojumi un vēl daudzi citi nākot�nes scenāriji, to skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas ekspertu grupas ziņojums �Pasaules ekonomikas nā�kotne�, kas krievu valodā publicēts arī mūsu valstī.

Protams, nākotnes aina būtiski atkarīga ne tikai no scenārija veidotāju metodoloģijas, bet arī no viņu ideolo�ģiskajiem uzskatiem. Tāpēc, kritiski vērtēdami �ādus rietumu futurologu radītos nākotnes paternus (kopainu), padomju zinātnieki nenoliedz racionālo kodolu � pa�u scenārija, paternanalīzes metodi. Līdzīgus gaidāmās situācijas scenārijus diezgan sen veido meteorologi. Tā ir sinoptiskā metode laika apstākļu prognozē�anai, kad uz vienas kartes attēlo kompleksu meteoroloģisko situā�ciju, visda�ādāko meteoroloģisko datu grafisku kopsa�vilkumu. Starp �iem datiem, kurus, savāc pēc meteorolo�ģiskā dienesta standartmetodikas noteikumiem, pagaidām nav laikazīmju, ta�u tās da�kārt veiksmīgi izmanto meteoroloģiskās situācijas neoficiālajās prognozēs.

Jau vairākus gadus apgabala laikraksts �Kaļiņingrad- skaja pravda� regulāri publicē Kaļiņingradas universitā�tes Fiziskās ģeogrāfijas katedras docenta A. Kurkova paredzējumus par laika apstākļiem nākamajā mēnesī. So progno�u scenārijos pla�i izmantotas laikazīmes. Snie�dzam lasītājam �ī zinātnieka prognozi 1982. gada maijam.

�. ,.Fenoloģiskā skatījumā maijs Kaļiņingradas apga�balā pieder pie gada divām apak�sezonām. Maija pirmā dekāde noslēdz �pavasara plaukumu�. Parasti �ajā dekādē gaisa vidējā diennakts temperatūra jau stabili turas virs plus desmit grādiem. Pagāju�ajā � 1981. � gadā �āda pāreja notika 8.-9. maijā. Maija otrā un tre�ā dekāde jau raksturojama kā �priek�vasara� � apak�sezona ar īsti siltām dienām". Ta�u maija siltums vēl nav īsti dro�s. Diezgan parasta parādība �ajā mēnesī ir aukstuma at�grie�anās, Gadās arī salnas, Aukstuma atgrie�anās visbie�āk sakrīt ar ievas un zirgkastaņas ziedē�anas laiku. Maijā vērojami ari pirmie īstie pavasara negaisi "(3�4 negaisa dienas mēnesī). Tautas kalendārā ir �āda raksturīga laikazīme: �Ja pirmais pērkons dārd no dienvidiem � vasara būs silta, ja no ziemeļiem � auksta, no rietumiem � lietaina.� Parasti �ī laikazīme attaisno�jas. Vispār maijs tautas kalendārā ir piesātināts ar prognozējo�ām dienām. 8. maijā parasti iestājas silts, saulains laiks, atlido kukaiņēdāji putni. Tas izteikts laikazīmēs: �Uz Marka dienu debesis spo�as, sievām istabā karsti metas�, �Uz Marka dienu atlido putnu bari�. Mēne�a vidū � Borisa dienā (15. maijā) sākas lakstīgalu svētki. Dabā daudz kas savstarpēji saistīts, sevi�ķi dzīv�nieku un augu dzīvē. To jau ievēroju�i mūsu vectēvi. �Lakstīgala sāk dziedāt, kad var padzert rasu no bērza lapas.� Maija beigās jau visi koki salapoju�i, zied pļa�vas, sākas �lielā� piena laiks. Par to minēts laikazīmēs: �Atnāks Fedots (31. maijā) � pēdējo ozola lapu atriti�nās�, �Ozols apģērtfjas � lopiņi pieēdas�.

�ogad apgabalā pavasaris sākās agri. Daudzas dabas fenoloģiskās parādības martā noritēja par 10�12 die�nām agrāk nekā parasti. Ta�u aprīlī atgriezās auk�stums un stingri piebremzēja pavasara procesu attīstību. Siltums pieauga lēnām, augu attīstība pagausinājās. Vēsais laiks ietekmēja arī putnus. Pilsētā, barību meklē�jot, apmetās kaijas. Kāds laiks turpmāk gaidāms maijā? Otrajā datumā sniga. Pirmajā dekādē var būt vēss laiks. Pēdējā salna vidēji vērojama 9. maijā. Ta�u otrajā un tre�ajā dekādē pavasaris atgūs savu tiesu.�

Tāpat �is autors sniedz prognozi 1983. gada decembrim, pamatojoties uz novembra laikazīmēm.

���ogad novembrī nomainījās veseli trīs gadalaiki. Bija gan drūms rudens, gan kailsals un sniegota ziema, gan lietains pavasaris. Pirmajā dekādē valdīja dienvidrie�tumu vēji no Atlantijas, kas atnesa miglu, smalku lietu un 6�10 grādu siltuma. Bet 11. novembrī mūs sasniedza auksti vēji no Arktikas. Uzsniga sniegs (apmēram par dekādi agrāk nekā parasti), cits aiz cita nāca lejā �put�raimu� lādiņi, Tālāk viss noritēja pēc labi zināmām tautas laikazīmēm, �Putraimi nāk � nākamnedēļ gaidi salu.� Tā arī notika. Vidējā gaisa temperatūra nākamajā nedēļā nokritās par 3�6 grādiem zem vidējās normas. Sniegs bagātīgi, līdz 30 centimetru biezā slānī klāja zemi. Radās iespaids, ka no novembra esam pārcēlu�ies uz jan�vāri. Ta�u pirmais sniegs uzkrita uz nesasalu�as augsnes, kad ķir�iem vēl nebija nobiru�as lapas, turklāt tas uz�sniga dienā. Un atkal attaisnojās laikazīmes: �Dienas sniegs neturas � pirmais noturīgais sniegs uzkrīt naktī�, �Kamēf ķir�iem lapas nav nobiru�as, lai snigtu cik snig- dams, atkusnis sniegu nodzēsīs�. Sniegs kusa, radās atkala, par kuru tautas meteoroloģijā sacīts: �Pēc atkalas gaidi lietu.� Un lietus patie�ām nelika sevi gaidīt. Nāka�mais �ī ziemas�pavasara�rudens laika apstākļu cikla posms � no 21. līdz 28. novembrim. Tas sākās ar spēcīgu negaisu un noslēdzās ar dziļu atkusni un lietu. Biezā sniega sega nokusa vienā dienā. Temperatūra pacēlās līdz 6, pat 9 grādiem siltuma. Svētdien, 27. novembrī, med�nieki devās pīļu medībās. Mak�ķernieki lika lietā vasaras mak�ķeres. Bet uz dambja (ievērojiet � augstā vietā!) parādījās svaigi kurmju rakumi. Tur varēja uzlasīt arī sliekas. �ķita, ka iestājies ilgsto�s silta laika periods. Ta�u naktī uz 29. novembri ziemeļu vēji atnesa aukstumu un sniegu, izraisīja atkalu. Viss atkal sākās no gala.�

Lai paredzētu laika apstākļus decembrim un visai ziemai, A. Kurkovs savā rakstā pla�i izmanto laikazīmes. Atcerēsimies negaisu, viņ� saka. Novembrī negaisi � mērenajā joslā tā ir diezgan reta parādība, tāpēc tautas meteoroloģijā �ādai parādībai ir svarīga nozīme. �Ne�gaiss novembrī � daudz sniega ziemā, ta�u noturīga ziema iestāsies ne tik drīz.� Arī laikazīmes no 8. līdz 14. novembrim norādīju�as uz sniegotu ziemu, bet ar atku�ņiem. Un arī kurmji ne jau velti pārcēlu�ies uz augstākām vietām � jūt, ka ziemā un pavasarī būs daudz ūdens. Bet kad iestāsies īsta ziema? Arī uz �o jautā�jumu atbildi A. Kurkovs meklē laikazīmēs. Negaiss plosījās naktī uz 21. novembri. Tā ir diena, ar kuru sākas tā saucamie Mihaila atku�ņi. Ja �ie atku�ņi �ragavu ceļu izposta � negaidi to līdz 19. decembrim�. Kontrolei autors atgādina, ka vietējos apstākļos atstarpe starp pirmās snig�anas datumu un stabilas sniega segas iestā��anos vidēji esot 36 dienas. Ja �īs 36 dienas pieskaita 11. novembrim, iznāk 17. decembris. Tātad nestabils laiks (te sniegs, te lietus) turpināsies vismaz līdz 16. decem�brim. Pēc tam, visticamāk, uzfrāks stabils aukstums. Nak�tīs iespējams sals līdz 20 grādiem, bet dienā no 7 līdz 12 grādiem zem nulles. Un vēl divas laikazīmes, Pirmā attiecas uz ūdensputniem � gulbjiem un pīlēm, kuri vēl novembrī nav aizlidoju�i uz siltajām zemēm. Tas norāda uz iespējamu siltuma atgrie�anos. Ja me�apīle arvien vēl sē� uz ūdens un neaizceļo, pat sniegam krītot, siltais laiks vēl turēsies diezgan ilgi. Otra laikazīme norāda uz nākamā pavasara iestā�anās termiņu. �Ja ru�denī agri uzsnieg � arī pavasaris sāksies agri.� Bet kāds laiks būs uz Jaungadu? Ziemas saulgrie�os, vērojot sauli, mūsu sen�i secināju�i: �Ja saule gai�i staro � Jaungads būs skaidrs, dzestrs; ja apmākusies un uz kokiem sar�ma � silts un mākoņains.�

�Pirms divpadsmit gadiem,� 1984. gadā laikrakstā �Ļiteraturnaja gazeta� rakstīja Jurijs Rosts, �liels sau�sums nāca pār mūsu zemi. Dega me�i, dūmi cēlās 'no gruzdo�iem purviem, un smirdīga dūmaka ietērpa pilsē�tas. Tajā 1972. gada vasarā mēs, aizmirsu�i, ka laika pa�redzē�anas nozarē darbojas divsimt zinātņu doktoru un pusotra tūksto�a kandidātu, kā arī gandrīz divdesmit tūksto�i citu speciālistu, metāmies uz Temirtau ciematu Altajā pie Anatolija Djakova. Un nebija tanī gadā ne�viena liela periodiska izdevuma, kurā nebūtu pastāstīts par to, ka viņ� jau savlaicīgi paredzējis �o sausumu. Ta�u hidrometeoroloģiskā dienesta ilgtermiņa prognozes tanī gadā neko tādu par vasaru nebija vēstīju�as.�

A. Djakova ilgtermiņa prognozes attiecas ne tikai uz Altaju. Viņ� diezgan precīzi paredz laika apstākļus arī citos zemeslodes apvidos. 1978. gada 12. oktobrī Parīzes astrofizikas institūta direktors Z. Pekers saņēmis viņa telegrammu ar brīdinājumu par gaidāmo stipra aukstuma (ap mīnus 20 grādiem) vilni decembra pēdējā dekādē un janvārī. Atbilde � pieklājīgi ironiska. Ta�u jau 21. de�cembrī laikraksta �Izvestija� korespondents Parīzē ziņoja, ka tur pēk�ņi iestājies liels sals, izgājusi no ierindas maģistrālā elektropārvades līnija, daudzi uzņēmumi pār�trauku�i darbu, apstāju�ies elektrovilcieni. Zaudējumus lēsa uz �etriem miljardiem franku. 1981. gada 28. jūlijā Djakovs telegrafējis PSRS Jūras flotes ministrijai, ka laikā no 5. līdz 20. augustam Ziemeļatlantijā veidosies ļoti dziļi cikloni, kuri izraisīs viesuļvētras ASV austrumu piekrastē, Kārību jūrā un Meksikas līcī, bet Tālo Aus�trumu jūrās no Filipīnām līdz Japānai � spēcīgus taifū�nus. Jau 8. augustā laikraksti ziņoja, ka taifūns Hokaido salā nodarījis lielus postījumus � pilnīgi sagrautas 70 mājas un vairāk nekā 19 tūksto�u ēku applūdinātas, daudzās vietās bojātas dzelzceļa līnijas un �osejas, esot cilvēku upuri, 10, augustā parādījās ziņas par spēcīgām lietusgāzēm, kas applūdināju�as Ņujorkas �tata pilsētu Votertaunu. 16. augustā nepieredzēti spēcīgs taifūns triecās pret Sahalinu� Un tā daudzas Djakova ilgter�miņa prognozes piepildījās ar apbrīnojamu precizitāti. Pa�nākumu cēloņi? Pla�as zinā�anas, orģināla metode, liela pieredze.

1935. gadā pēc Odesas un Maskavas universitā�u absol�vē�anas Djakovs ieradies Kuzbasā dzelzceļa trases ierīko�anas darbos. Jaunapgūstamajam akmeņogļu basei�nam bija" nepiecie�ama dro�a transporta maģistrāle, bet celtniecībai vajadzēja dro�as laika apstākļu prognozes

Djakovu 1936. gadā ieceļ par Kalnu Sorijas dzelzceļa galveno meteorologu. Jau pirmā viņa izstrādātā prognoze bijusi precīza, arī turpmākās tikpat dro�as. Viņa panā�kumu pamatā ir pla�ās un dziļās zinā�anas meteorolo�ģijā, fizikā un astronomijā. Turklāt Djakovs noskaidrojis un prasmīgi izmanto likumsakarības, viņ� saista Zemes atmosfēras maiņas ar kosmiskajām parādībām, galveno�kārt ar procesiem, kuri risinās uz Saules, -kosmiskās laikazīmes.

Minēsim vēl tre�o piemēru par laikazīmju prasmīgu izmanto�anu kompleksā ar moderno zinātni. �oreiz Igau�nijas republikas Tartu rajona padomju saimniecībā �Kon- guta�. Te dzīvo pensionārs Vadims Zelnins. Divdesmit gadus viņ� sekmīgi vadīja kolhozu �Vellavere�. Pirms kara Zelnins bija ieguvis augstāko agronomisko izglītību, pēc tam absolvējis Tartu universitātes Bioloģijas fakul�tāti. Specializējies ornitoloģijā. Kop� 1939. gada viņ� katru dienu pieraksta visu, kas notiek apkārtējā dabā, bet pirmie novērojumi sākti jau studiju gados � pirms pusgadsimta. Savus novērojumus viņ� salīdzina ar tautas laikazīmēm, rūpīgi visu analizē un izvērtē. Kā jau orni�tologs, viņ� lielāku uzmanību veltī putniem: migrācijas laikiem .un raksturam, ligzdo�a-nas -īpatnībām un citām pazīmēm, pēc kurām var prognozēt laika apstākļus īsā�kam un garākam periodam. Viņa prognozes īsākajam � tuvāko divu nedēļu periodam piepildās vidēji par 83 procentiem. Diezgan precīzas izrādīju�ās arī �elnina ilgtermiņa prognozes nākamajai sezonai � tuvākajiem trim mēne�iem. Pla�i izglītoto un pieredzēju�o �laika�zīmju tulku� pazīst ne tikai viņa dzimtās Elvas apkārtnē. Katra mēne�a otrajā svētdienā Zelnina prognozes tuvā�kajām divām nedēļām izskan republikas radioraidījumā lauku ļaudīm �Labrīt!�. Mācību gada sākumā apkārtējās skolas �o izcilo dabas pazinēju aicina uz tik�anos. Par savu pieredzi viņ� stāsta ari Tartu Valsts universitātes studentiem lekcijās � pārrunās.

Kāds stāvoklis ar pla�ākā sabiedrībā apzinātiem �laika�zīmju tulkiem� ir mūsu republikā?

�Dabas un vēstures kalendāra� lasītāji jau ievēroju�i Jāņa Jirgensona sastādīto dārzkopja sējas kalendāru Daudzi pārbaudīju�i viņa ieteikumus, kas un kādā da�tumā jāsēj un jāstāda. Un pārliecināju�ies, ka, ievērojot �īs senās tautas atziņas, �aug labāk nekā kaimiņam, kas sēj un stāda, kā pagadās�. Jirgensons ir Latvijas Lopko�pības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūta galvenais agronoms. Savu dārzkopja sējas kalendāru viņ� sastāda apmēram divus gadus uz priek�u.

Laikraksts �Cīņa� 1984. gada 21. janvārī publicēja Jāzepa Orbidāna prognozi par laika apstākļiem no janvāra līdz martam, kuru viņ� pirms mēne�a bija atsūtījis re�dakcijai. Viņa prognoze piepildījās ar visai lielu preci�zitāti, sevi�ķi janvārī un februārī. Tikai marta otrajā pusē laika apstākļi bija nedaudz skarbāki nekā paredzētie. Daugavpils rajona Eglaines ciema iedzīvotāji jau dau�dzus gadus pēc kārtas pārliecināju�ies par vietējās padomju saimniecības �Cīņa� bi�kopja J. Orbidāna prasmi paredzēt laika apstākļus nākamajai sezonai. Viņa panākumi balstās uz rūpīgiem vērojumiem par dabas norisēm, augu attīstības un dzīvnieku uzvedības īpatnī�bām. Ta�u galvenais viņa �informators� ir drava. Bi�u dzīves norises un izturē�anās īpatnības, kā arī �o īpat�nību cēloņus viņ� iepazinis visos sīkumos. Un bites savu kopēju nepieviļ.

Daudzi vecāki lauku vīri un lauku sievas zina ne ma�zumu laikazīmju, kā arī �īs zinā�anas vairāk vai mazāk izmanto ikdienas darba gaitās. Ne sēj, ne stāda, ko un kad pagadās. Un atī no rīta diezgan dro�i zina, kāds laiks pieturēsies līdz vakaram, tikai bie�i vien neapzinās �o parādību sistēmisko sakarību. Diem�ēl reti kura lai�kazīmju pazinēja pieredze apzināta pla�ākā sabiedrībā. Tas ir neatliekams tuvākās nākotnes uzdevums!

Laikazīmes signalizē par būtisku pārmaiņu sākurņu dabā. Sie signāli ir ļoti konkrēti, bie�i vien �auri lokāli. Ar individuālo konkrētību laikazīmes var veiksmīgi papil�dināt moderno lauksaimniecības un meteoroloģijas zi�nātni. Zinātne pamatojas uz vispārinājumiem, uz vispā�rējām likumsakarībām, Zināt �īs vispārējās likumsakarības ir ļoti svarīgi. Ta�u augkopim un lopkopim jāņem vērā tie�i �ī gada un �īs vietas apstākļi, lai sētu un stādītu konkrētā pavasara optimālos termiņos � ne agrāk un ne vēlāk. Te nepiecie�ama ne tikai laikazīmju zinā�ana, bet arī ilggadēja pieredze, kas uzkrāta, vērojot un anali�zējot dzīvās dabas attīstības īpatnības kopsakarībā ar nedzīvās dabas procesu gaitu tie�i savā novadā.

Ta�u, kā jau lasījām iepriek�ējā nodaļā, naivi būtu domāt, ka visas laikazīmes viennozīmīgi utilitāri kalpo tikai laika apstākļu paredzē�anai, praktiskās darbības labāko termiņu izraudzī�anai. Laikazīmes ir tautas gara�mantas veids, specifisks folkloras �anrs, kas pau� mūsu sen�u dabas izpratni, pasaules uzskatu un redzējumu, arī estētiskos un ētiskos priek�status. Kā rakstnieks Jānis Peters tie�i atzīst:

�Man personiski patiesi lielu estētisko baudījumu sa�gādā tautas ticējumu poētiskā, līdz apbrīnai dzidrā, lakoniskā frāze, kas no gadsimtu dzelmēm nes līdzi ne tikai racionālo gudrību un pareģonību, bet rada kādu vārdos nenoformulējamu dvēseles noreibumu un vēlreiz liek ar cieņu uzlūkot savas dzimtenes bagāto augu un dzīvnieku valsti, iepriek�ējo paaud�u prāta asumu, kos�misko ritumu, ko folkloras laikmeta cilvēks intuitīvi un poētiski precīzi uztvēris. Arī kosmosa apguves laikmeta cilvēkam, lasot tos, tāpat kā lasot tautas dziesmas, top skaidrāks cilvēka nākums, ritējums no aizlaikiem līdz �odienai, viņ� asāk sevi sajūt par dabas sastāvdaļu, kam dota apziņa un iespēja aizsargāt �o pasauli, novērtēt tos sociālpolitiskos faktorus, kuri spējīgi nodro�ināt pa�saules krā�ņuma nenonāvē�anu.

Praktiskās atziņas, ko satur tautas meteoroloģija, savā izpildījumā robe�o ar mākslu. Un otrādi � tautas dainas, ko mēs uzskatām par tautas dzeju � tātad par mutvārdu mākslu, patiesībā bie�i vien ir praktiskas dabas, brī�iem tās ir pat pamācības � kad jāsēj, kad jāar, no kāda koka laiva taisāma, kā jāsvin svētki un vispār � kā jādzīvo, vismaz, kā būtu jādzīvo. Vulgāri un absolūti racionāli pieejot tautas ticējumiem, �inī gadījumā arī meteoroloģiskajiem novērojumiem, ātri var nokļūt �kul�tūras revolucionāru� pozīcijās un uz kādu laiku nozūmēt savai tautai bagātu, ētiski estētisku materiālu.�

LAIKAZĪMES UN LAIKA ZĪMES

�Literatūras un Mākslas� 1984. gada 31. augusta nu�murā- Armīns Lejiņ� rakstīja par kinodiktoru Borisu Podnieku, ka viņa �kinobalss attīstība ir daļa no mūsu kino�urnālistikas vēstures� Balss jau ieguvusi laika zīmes vērtību, tā personificē laiku�; Te runa ir ne par tām laikazīmēm, kuras apskatījām iepriek�ējās nodaļās. Tai parādību kopai, kuru latvie�u valodā apzīmē ar vienu vārdu �laiks�, daudzās citās valodās ir divi vārdi, pie�mēram, krievu valodā: epeMH un nozoda\ vācu: Zeit un Weiten, angļu: time un vueather; igauņu: aeg un ilm u. tml. Kāpēc gan mēs, latvie�i, tik at�ķirīgas parādības saucam vienā vārdā?

Atbilde uz �o jautājumu jāmeklē analogos cilvēces kultūras krātuvē. Senās Mezopotāmijas pētnieks Igors Klo�kovs grāmatā �Babilonijas garīgā kultūra: cilvēks, liktenis, laiks� diezgan sīki apskata laika izpratni �ajā senās kultūras zemē pirms divarpus līdz �etriem gadu tūksto�iem. No �ī vēsturiskā perioda saglabājies daudz māla tāfelī�u ar ķīļrakstu tekstiem. No at�ifrētajiem tek�stiem izriet, ka senie babilonie�i laiku izpratu�i kā noti�kumu plūsmu. Mūsdienās izplatīto vispārināto priek�statu par laiku kā ilgumu' babilonie�i nav pazinu�i. Laiks viņu izpratnē bijis konkrēts, ļoti atkarīgs no tā, kas to pie�pilda. Acīmredzot līdzīgi laiku izpratu�i ari mūsu sen�i. Ja attiecīgajā dienā vai nedēļā bija vēlamie meteoroloģis�kie apstākļi, tad visi atzina, ka ir �labs laiks�, ja nevēla�mie � tad sacīja, ka ir �slikts laiks�. Priek�stats par laiku kā ilgumu radās vēlāk, attīstoties eksaktajām zināt�nēm (matemātikai, fizikai, astronomijai). Tāpēc senajās valodās (sanskrita, senslāvu u. c.) �ie priek�stati nav �ķirti. Sāds arhaisma elements saglabājies ne tikai lat�vie�u, bet arī bulgāru, serbu-horvātu, ungāru un da�ās citās valodās. Pārejas formu redzam grieķu valodā, kur abstrakto laiku apzīmē ar vārdu hronos, bet konkrēto (individuālo) � kairos (piemēram, teikumā: �Man nav laika�). Ta�u vārdu kairos lieto ari laika apzīmē�anai meteoroloģisko apstākļu izpratnē.

Lai labāk at�ķirtu (arī salīdzinā�anai) �os jēdzienus, turpmāk to, kas attiecas uz meteoroloģiskajiem apstāk�ļiem, rakstīsim ar mazo burtu � laiks, bet ilgumu ap�zīmējo�o vārdu rakstīsim ar lielo burtu � Laiks. Tā�tad � laikazīmes un Laika zīmes. Kā jau teikts, mūsu sen�i �os jēdzienus ne�ķīra.

Tomēr arī mūsdienās Laika izpratne nebūt nav vien�nozīmīga. Laiks un telpa � materiālās eksistences pamatformas. Ta�u, kā pirms vairāk nekā pusotra gad�simta atzīmēja filozofs Hēgelis, ir zinātne par telpu � ģeometrija, bet nav zinātnes par Laiku. Starptautiskās Laika pētī�anas biedrības dibinātājs D�. Freizers 1968. gadā ieteica zinātnei par Laiku dot nosaukumu �hronosofija�, ta�u �ādas zinātnes arvien vēl nav. Grūti iedomāties kaut ko vienkār�āku un reizē sare�ģītāku par Laika jēdzienu, rakstīja ievērojamais padomju zinātnieks akadēmiķis Aleksandrs Fersmanis. Un pirms vairāk nekā pusotra gadu "tūksto�a Aurēlijs Augustīns: �Mēs pastā�vīgi atkārtojam vārdus: laiks un laiks, laiki un laiki�

Izsakām un dzirdam tos, un mūs saprot, un mēs sapro�tam. Nav vārdu skaidrāku un bie�āk lietotu un reizē tie�i pretēji � ar tik apslēptu būtību, kas prasa izskaidro�jumu.�

Padomju filozofs Jurijs Mol�anovs grāmatā ��etras laika koncepcijas filozofijā un fizikā� apskata da�ādus mūsdienu priek�status par Laiku. Sos priek�status viņ� vispirms iedala substancionālajās un relacionālajās koncepcijās. Substancionālā Laiku uzskata par substanci Tāda no matērijas neatkarīga substance ir absolūtais Laiks Izaka Ņūtona teorijā: �Absolūtais, patiesais, matemātiskais laiks pats par sevi uh pēc savas būtības, bez kāda sakara ar kaut ko ārēju tek vienmērīgi un ci�tiem vārdiem tiek saukts par ilgumu. Visas kustības vai paātrināties vai palēnināties, bet absolūtā laika tecējums nevar mainīties� Relatīvais, �ķietamais jeb sadzīves laiks ir vai nu precīzs, vai arī mainīgs, uztverams ar jutekļiem, ārējs, ar kādu kustību radīts ilguma mērs, ko parastajā dzīvē lieto patiesā matemātiskā laika vietā: stunda, diena, mēnesis, gads.� Ir arī citādi substancionā- lie priek�stati. Padomju astronoms Nikolajs Kozirevs Laiku uzskata par fiziski aktīvu substanci, kas mijiedar bojas ar vielu un enerģiju un ir katras tap�anas pamatfaktors.

Oponēdams Ņūtonam, Gotfrīds Leibnics apgalvoja, ka nekāda absolūtā Laika nav, ka �is jēdziens atbilst noti�kumu un parādību secības kārtībai. Mainās notikumu un parādību secības kārtība � mainās arī" Laika gaita. Tur, kur nekas nenotiek, nav arī Laika. Ein�teina relativitātes teorijā katras sistēmas Laiks atkarīgs no kustības 'āt�ruma: jo ātrāk tā kustas, jo relatīvi lēnāk (attiecībā pret novērotāju) rit �īs sistēmas Laiks. Ja sistēmas ātrums tuvojas gaismas ātrumam, tās individuālais -Laiks (pa�- laiks) tuvojas nullei� Atgriezies no �āda superātra lidojuma, kas pēc kosmiskā kuģa pulksteņa būs turpinā�jies, teiksim, gadu, kosmonauts konstatēs, ka uz Zemes pagāju�i gadu tūksto�i� Tamlīdzīgas Laika koncepcijas sauc par relacionālām. Tās skata Laiku nevis kā patstā�vīgu substanci, bet kā attiecības starp esamības objek�tiem, precīzāk � kā �o attiecību vispārinājumu. Arī kā pārmaiņu mēru.

Laika relacionālās koncepcijas ietvaros attīstās priek��stati par specifiskajiem Laikiem. Bioloģiskais, ģeoloģis�kais, sociālais, psiholoģiskais Laiks. Principā Laiku var ta�u mērīt ne tikai pēc Zemes apgrie�anās ap savu asi un ap Sauli (diennaktīs, mēne�os, gados), bet ari pēc jebkura cita cikliska procesa, kura raksturīgie stāvokļi periodiski atkārtojas, piemēram, ar pulsu, organisma aug��anas gaitu, vielmaiņas reakcijām, auga dzinuma posma izaug�anu no vienas lapas (vai lapu mietura) līdz otrai.

�No kā atkarīgs Laika intervāla minimums, īsāku par kuru mēs vairs nespējam uztvert?� jautāja pasaulslave�nais dabaszinātnieks Kārlis Bērs savā ievadrunā pirmajā Krievijas entomologu kongresā 1860. gadā. Un pats at�bildēja: �ī acumirkļa (reizi pamirk�ķināt aci!) ilgums tie�i atkarīgs no mūsu organisma dzīvības nori�u ātruma. Iztēlosimies domājo�u būtni, kas dzīvo tūksto�reiz ātrāk nekā mēs, teica Bērs. Visi dzīvības procesi (sirdsdarbība, asinsrite, elpo�ana, vielmaiņa) tādas būtnes organismā norit tikpat rei�u ātrāk. Kamēr mēs pamirk�ķināsim vien�reiz, �ī būtne to paspēs izdarīt tūksto� rei�u. Visi ārējie notikumi tās uztverē ritēs attiecīgi (tūksto�kārt) lēnāk nekā cilvēkam: vasaras diena kā divi gadi. Bet tagad sa�līdzinājumam iztēlosimies, turpināja Bērs, saprātīgu būtni, kas dzīvo tūksto�reiz lēnāk nekā mēs. Vienam �īs būtnes dzīves acumirklim atbilst tūkstotis mūsējo. Tādas būtnes uztverē ārējo notikumu temps būtu tūksto�kārt pa�ātrināts: diennakts viņas uztverē līdzinātos pusotrai mūsu minūtei. Apmēram tāpat kā Mazajam princim Antuāna de Sent-Ekziperī stāstā, kad dienā cilvēks pagūst tikai pateikt �Labdien!� un vēl kādu teikumu, kam seko �Ar- labunakti!�. Tā arī cilvēka mū�ā, secināja Bērs, mainās Laika gaitas uztvere. Bērnībā, kad organisms Strauji aug un attīstās, ārējo notikumu Laiks rit lēnāk, jaunībā tā ri�tums paātrinās, bet vecumā tas jau joņo kā ar vēja spār�niem. Te vērojama individuālā bioloģiskā Laika dilatācija kā Ein�teina relativitātes teorijā: jo ātrāka ķermeņa kus�tība, jo relatīvi lēnāk rit tā pa�laiks. Tikai te mehāniskās kustības (telpiskās pārvieto�anās) vietā ir bioloģiskie procesi organismā. Filozofi ideālisti (piemēram, A. Sopenhauers) saskatīja �ajā apstāklī tikai subjektīvās Laika uztveres maiņu, cilvēka dzīves pieredzei uzkrājo�ties. Kārlis Bērs parādīja, ka subjektīvā uztvere pamato�jas uz pa�a organisma Laika gaitas objektīvu maiņu. Katrs ta�u at�ķirs gadu vecu bērnu no trīsgadīga. Bet pamēģiniet tikpat dro�i pateikt, kuram no diviem pa�dzīvoju�iem cilvēkiem ir se�desmit viens un kuram se��desmit trīs gadi! Bēra ideju pēc septiņdesmit gadiem iz�mantoja Lekonts di Nojuī, pētot organisma bioloģiskā Laika gaitu. Grāmatā �Bioloģiskais Laiks�, kas iznākusi 1936. gadā Londonā, viņ� mēra organisma specifiskā Laika gaitu ar brūces dzī�anas ātrumu. Līdz ar vecuma palielinā�anos brūce dzīst arvien lēnāk un lēnāk.

Organisma individuālā Laika � bioloģiskā Laika ri�tums mū�a gaitā palēninās un ārējo notikumu tempi �ķiet arvien ātrāki. Ta�u cilvēks nav bioloģiska būtne vien Cilvēkam ir apziņa, saprāts (kā nekā Humo sapieris!), un viņ� ir sociālas kopas (kolektīva) loceklis. Viņ� reizē dzīvo bioloģiskajā, psiholoģiskajā un sociālajā Laikā. Tā daudzi psihologi uzskata, ka pēc personības orientācijas Laikā cilvēkus var iedalīt tādos, kas. dzīvo pagātnē, tagadnē vai nākotnē. Pirmie esot emocionāli, depresīvi, otrie � impulsīvi, asi uztvero�i, bet tre�ie � iniciatīvi, mazāk pieķeroties citiem cilvēkiem. Ta�u, kā atzīmē psihologs V. Kovaļovs, cilvēkam ļoti nepiecie�ams aplūkot savu pa�reizējo dzīvi no da�ādiem laika viedokļiem. Prasi redzēt tagadni gan no pagātnes � kā nākotni, gan arī no nākotnes � kā pagātni. �ādas manipulācijas ar savu psiholoģisko Laiku koncentrē aktuālajā tagadnē cilvēka potenciālo enerģiju, dod viņam jaunus spēkus vitāli sva�rīgu, ļoti grūtu uzdevumu veik�anai.

Bet kā ir ar mūsu sen�u prasmi (un arī praksi) raudzī�ties no pagātnes uz tagadni? Mūsdienās tāds varens līdzeklis ir rakstītā vēsture. Iepazīstot vēsturi, mēs spē�jam skatīt savu tagadni kā atsevi�ķu posmu garajā sa�biedrības attīstības ķēdē, spējam labāk izprast un novēr�tēt tagadnes notikumu jēgu. Senatnē �im nolūkam kal�poja tradīcijas, para�as, rituāli, kuru uzturē�anā liela no�zīme bija svētkiem, sevi�ķi kalendārajiem svētkiem. Ta�u svētku nozīme ir daudz�ķautņaina. Svētki tie�i ietekmē sociālpsiholoģisko Laiku. Svētkos vairs nav ikdieni�ķā Laika rituma. Te, kā raksta I. Klo�kovs, ienāca mitoloģis�kais Laiks. Svētki ar saviem rituāliem, spēlēm, ķekatām, mielastiem un citām izdarībām radikāli at�ķīrās no ik�dienas, mainīja sociālpsiholoģiskā Laika kvalitāti. Spēle pārtrauc_ telpas un Laika vienveidību un atdala spēles dalībniekus no ikdieni�ķās dzīves, radīdama savu pasauli, raksta holandie�u zinātnieks Johans Heizingers grāmatā �Homo ludens� (�Spēļu cilvēks�). Pārtraucot monotoni vienmuļo, lineāro Laika gaitu, svētku izdarības ievirzīja to spirālē: katra sezona bija it kā tāda pati kā iepriek�ējā gadā, ta�u jau mazliet savādāka.

Kādā no iepriek�ējām nodaļām mēs stāstījām, ka kalendārie svētki kalpoja ari parmarķierdienām, iezīmējot Laika plūsmu, palīdzēja to mērīt un konstatēt tā virzību. Svētkos mūsu sen�i it kā slēdza līgumu ar dabas spēkiem uz kosmiskās vienotības pamata. Sīs cilvēka un dabas kosmiskās vienotības ideja izpau�as daudzās laikazīmēs, sevi�ķi tajās, kuras norāda uz labvēlīgām un nelabvēlī�gām dienām. Pēc kristietisma ievie�anas baznīca daudzas no �īm rituāldienām saistījusi ar savu kalendāru. Rituālajās dienās, sevi�ķi tādās, kad notiek būtiskas kos�miskas pārmaiņas, piemēram, ziemas un vasaras saul�grie�os, it kā sajaucas nākotne ar pagātni. Tad �ķiet se�vi�ķas izredzes ieskatīties nākotnē, uzzināt arī savu lik�teni. Tie�i �ādos lūzuma momentos notika nākotnes zīlē��ana, da�ādas izdarības savas un mājdzīvnieku veselības, lauku ra�ības nodro�inā�anai. Laikazīmēs te pārsedzās ar Laika zīmēm.

Rituālo pasākumu cikliskais izvietojums pa gada sezo�nām pamatojas ne tikai uz mūsu sen�u tieksmi dzīvot sa�skaņā ar dabu un kosmosu, bet arī uz apbrīnojami dzi�ļām zinā�anām un lielu praktiskās darbības pieredzi. Sa�cītā ilustrē�anai vēlreiz pakavēsimies pie IV gadsimta pa�vasara un vasaras sezonas rituālā kalendāra. Kā jau pa�stāstījām nodaļā �Tālāku laiku prognozējo�ās situācijas un dienas�, �is seno poļanu kalendārs ornamenta veidā attēlots uz rituāltrauka. Ornamenta zīmes uz trauka vir�smas izvietotas divās joslās. Platākajā� aug�ējā joslā ar kvadrātiņiem attēloto dienu grupas pārtrauc lietus strūklu un koka, pērkona un zibens, kā arī citas zīmes. Lietus strūklu zīmes atbilst �ādiem periodiem: no 20. līdz 30. maijam, no 11. līdz 20. jūnijam, no 4. līdz 6. jūlijam un no 15. līdz 18. jūlijam. Lietus periodu norādēm ir no�teikta nozīme. Sājos laikos vasarājiem sevi�ķi nepiecie��ams lietus. Cerņigovas apgabala (kur atrasts �is senais kalendārs) klimatiskajos apstākļos pirmais periods sa�krīt ar vasarāju stiebro�anu, otrais � ar vārpo�anu, tre��ais � ar graudu piengatavību un ceturtais � ar graudu vaskgatavību. Minētajos periodos augi patērē ļoti daudz ūdens, tāpēc nepiecie�ams lietus. Ta�u Ukrainā �ajos periodos lietus bie�i nelīst � un tādēļ graudu ra�a krasi samazinās. Otrais periods kalendārā attēlots ar trijstūri, kuram sānu virsotne izbeidzas 20. jūnijā. Ar to ir izteikta ļoti svarīga agrotehniska prasība, jo jūnija pēdējā dekādē sāk ziedēt vasarāji. Tad lietus būtiski traucē ziedu ap- puteksnē�anos un apaugļo�anos. Pēdējo (ceturtoj periodu attēlo lietus strūklas, kas no aug�ējās joslas turpinās horizontāli apak�ējā joslā, proti, �aiziet zemē�. Tā ir ļoti gudra seno zemkopju atziņa: pēc 20. jūlija lietus nav vajadzīgs (labība sakritīs veldrē, pērkona negaisā var aizdegties druva, vārpas var nopostīt krusa), kaut gan augsnei nepiecie�ama valgme.

Visas �ajā IV gadsimta kalendārā norādītās svinamās dienas ir cie�i saistītas ar seno zemkopju rūpēm par nākamās ra�as likteni, ar graudaugu attīstības svarīgā�kajām fāzēm, ar nepiecie�amību nodro�ināt druvām pie�tiekami daudz saules siltuma, mitrumu vajadzīgajā brīdī, novērst dabas stihiju postījumus. Kalendārā norādītas konkrētas dienas, kad tā vai citādi jāietekmē dabas spēki. Interesanti atzīmēt, ka �eit minētie datumi ir arī tā saucamās prognozējo�ās dienas, kurās pēc laikazīmēm ir cerība aptuveni paredzēt meteoroloģiskos apstākļus uz priek�dienām. Tātad �ādu rituāla dienu izvēle pamatojas uz ilgsto�iem vērojumiem ne tikai par labības augu at�tīstības gaitu, bet arī par laika apstākļu da�ādām sav�starpējām'sakarībām.

Varbūt mēs pārāk augstu novērtējam to cilvēku inte�lektu, kuri dzīvoju�i pirms diviem trim gadu tūksto�iem? Ieskatīsimies padomju arheologa Borisa Frolova populār�zinātniskajā darbā �Par ko pavēstīja Sibīrijas madonna�. Viņam � slavenā arheologa akadēmiķa Alekseja Oklad- ņikova skolniekam � izdevies at�ifrēt ornamenta rakstus uz divām senā akmenslaikmeta kaula rokassprādzēm, ku�ras izraktas Mezinas apmetnē Sibīrijā. Izrādījās, ka te meandru (lī�lo�u) un zigzagveida rakstos attēloti Saules un Mēness kalendāri. Mezinas rokassprādzes meandru un zigzagvēida ornamentā, secina Boriss Frolovs, izteikta Laika skaitī�anas prakse pēc Saules gada un Mēness cik�liem, kas izveidojusies pirms vismaz divdesmit (!) gadu tūksto�iem, kā arī Saules un Mēness kalendāru noteiktas saskaņo�anas pieredze.

Laikazīmes nes sevī Laika zīmes arī tādā nozīmē, ka tās atspoguļo laikmetu, kurā radu�ās. Tādas laikazīmes, kas iz�ķir gadā tikai divas sezonas (silto un auksto), ir krietni vecākas par tām, kurās figurē �etri gadalaiki. Ķeltu vēstures pētnieki noskaidroju�i, ka �īs ciltis dalīju��as gadu divos periodos: siltajā, kas sācies ar mājlopu izdzī�anu ganos un turpinājies līdz to atgrie�anās laikam ziemas mītnēs, un aukstajā. Senajiem ģermāņiem gada iedalījums divās sezonās pastāvējis līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. Da�u laikazīmju vecumu iespē�jams noteikt vēl precīzāk, piemēram, tās, kurās norādīts konkrēts datums kopā ar vasaras vai ziemas saulgrie�iem (visgarākā un visīsākā diena), arī pavasara un rudens ekvinokciju, kad diena līdzinās naktij. Kalendārā varam izlasīt, ka vasaras saulgrie�i ir 22. jūnijā un ziemas � 22. decembrī, bet pavasara un rudens ekvinokcija � 21. martā un 23. septembrī. Ta�u, kā zināms no astrono�mijas, debess ekvatora un ekliptikas stāvokļi savstarpēji mainās apmēram par 50,3 leņķa sekundēm gadā. Par tādu pa�u lielumu pretim Saules redzamajai kustībai pār�vietojas ari pavasara un rudens, vasaras un ziemas raksturīgie punkti. Tāpēc visi �ie kalendāra datumi � vasaras un ziemas saulgrie�i, pavasara un rudens ekvi�nokcija � nobīdās par vienu diennakti apmēram 130 ga�dos. Ņemsim, piemēram, �ādu laikazīmi: �No Manuila dienas saule � uz ziemu, bet vasara � uz svelmi.� Manuila diena ir 30. jūnijā. Laikazīme �o dienu saista ar vasaras saulgrie�iem (tagad 22. jūnijs). Tātad starpība starp datumiem 30�22 = 8 dienas. So dienu skaitu reizi�not ar 130, iznāk apmēram tūkstotis. Pēc iegūtā rezultāta varam secināt, ka minētā laikazīme radusies pirms tūk�sto� gadiem, respektīvi, X gadsimtā.

Laiks spēj arī pēc būtības koriģēt laikazīmēs. Klimats Laika gaitā mainās. Padomju zinātnieks A. Sņitņikovs ilgsto�u pētījumu rezultātā secinājis, ka Zemes klimata pārmaiņām ir ritmisks raksturs. Viņ� konstatējis, ka kli�mata ritmikas periods vidēji ilgst 1850 gadus. Viena perioda laikā mitru un vēsu klimatu nomaina ievērojami sausāks un siltāks. Tāpēc da�as laikazīmēs, kas radu�ās klimata perioda sākumā, var izrādīties neatbilsto�as perioda beigu posma apstākļiem. Cilvēka darbība pa�ātrina dabas procesu gaitas pārmaiņas. Da�ādi antropo- gēnie (cilvēka izraisītie) faktori izmaina dzīvnieku uz�vedību un augu reakciju, ietekmē atmosfēras cirkulāciju. Līdz ar to mainās sakarības un ritmi dabā. Tāpēc an- tropogēno faktoru augo�ā ietekme var kļūt par cēloni daudzu laikazīmju neatbilstībai. Bet varbūt arī �ādos gadījumos, kā saka, nav ļaunuma bez labuma? Novēro�jumi par �ādām neatbilstībām un to cēloņu izpēte ta�u spēj dot vērtīgus datus modernajai ekoloģijai. Pirmkārt, te varētu gūt papildu informāciju par apkārtējās vides ritmikas maiņām, par to, kā mainās dzīvnieku un augu reakcija uz vides faktoriem. Otrkārt, seno laikazīmju no�virzes varbūt paver mums savdabīgu �ekoloģiskās arheo�loģijas� nogabalu. �ādas novirzes var dot vērtīgu liecību par sava tap�anas Laika ekoloģisko situāciju.

Katrai cilvēka darinātai lietai vai viņa darbībai, raksta A. Baiburins grāmatā �Mājoklis austrumslāvu rituālos un priek�statos�, ir kā utilitāra, tā simboliska nozīme � semiotiskais statuss. Rituāls izsaka �o semiotisko jēgu, jo pats ir pasaules uzskata, pasaules ainas kopējās shēmas elements. Sāda^ pasaules kopainas shēma bija vitāli ne�piecie�ama mūsu sen�iem (tāpat kā mums!), lai izveidotu savas uzvedības un orientācijas stratēģiju un taktiku ap�kārtējās dabas un kultūras vides procesos un parādībās. Pārliecība par savas orientācijas pareizību cilvēkam tik�pat nepiecie�ama kā pārtika un miegs. Mūsu sen�iem tā bija arī savas dzīves telpas un Laika apgū�ana. Ne velti tik daudzās laikazīmēs runāts par debespusēm, sevi�ķi ziemeļiem un austrumiem. Slavenais fran�u arheologs un etnogrāfs A. Leruā-Gurāns secina, ka telpas un Laika ap�gū�anai (domesticē�anai) bijusi ne mazāk būtiska no�zīme cilvēka intelekta veido�anas procesā kā darba rīku izgatavo�anai. Telpas un Laika apgū�anas zemākās formas piemīt arī dzīvniekiem (ligzdu vī�ana, alu rak��ana), bet augstākā, konceptuālā forma ir tikai cilvēkam kā augsti attīstītu smadzeņu darbības rezultāts. �āda specifiski cilvēciska telpas un Laika apgū�ana, secina A. Leruā-Gurāns, iespējama tikai tad, ja izveidots attiecī�gais priek�statu modelis un jēdzieniskā �vārdnīca�, at�bilsto�s pasaules uzskats, kuru ķatra paaudze pārmanto no iepriek�ējās.

Mūsu sen�u pasaules uzskatu glabāja kolektīvā atmiņa da�ādu kultūras fenomenu veidā. Tās bija teikas, tautas�dziesmas, para�as, rituāli u. c. Starp �iem senās kultūras fenomeniem nozīmīga vieta ir laikazīmēm- Sevi�ķi labi to redzam tajās laikazīmēs, kuras saista cilvēka dzīvi ar da�bas ritmiem un kosmisko harmoniju. Cilvēka radītās kul�tūras telplaiks tā vai citādi atspoguļo, modelē Visuma telplaiku.

Laikazīmēs var sameklēt ne mazumu racionālu atziņu laika apstākļu paredzē�anai un praktiskai darbībai lauk�saimniecībā un dabsaimniecībā. Tajās iespējams rast arī ierosmi vēl neizpētītu likumsakarību atklā�anai. Laikazī�mes ir nenoliedzami vērtīgs materiāls mūsu sen�u pasau�les uzskata, pasaules kopainas shēmas un vērtību sistē�mas da�ādu slāņu pētī�anai. Tās nes sevī mūsu sen�u mentalitātes atspulgu. Ta�u varbūt ne mazāka vērtība ir ierosmei, ko iespējams smelties no �ī tautas garamantas veida, lai mūsdienu ārkārtīgi sare�ģītajā situācijā prastu optimāli domesticēt telpu un Laiku, kas paātrināti komplicējas, lai strauji mainīgajā pasaulē veiksmīgi harmonizētu savas ikdienas steigas laiku ar lielo Visuma Laiku.

IEZĪMDIENAS (MARĶIERDIENAS)

Jaungads������������������������������������������������������ ---�1. janvāri

Trijkungu jeb Zvaigznes diena������������������������� � 6. janvāri

Teņa diena����������������������������������������������������� 17. janvārī

Sve�u diena��������������������������������������������������� � 2. februāri

Dārtas diena�������������������������������������������������� � 6. februāri

Vastlāvji������������������������������������������������������� � lai uzzinātu precīzu Vastlāvja dienu,jāizdara�īpa�s aprēķins: vispirms pēc pavasara��astronomiskā sākuma jāatrod pirmā pilnmēness�svētdiena un tad no tās atpakaļ jāmeklē septītā�otrdiena. Tā arī būs Vastlāvja diena.

Meteņi jeb Pelnu diena���������������������������������� �� par meteni tas pats aprēķins, tikai jāmeklē septītā tre�diena.

Matīsa diena����������������������������� �������������������� � 25. februāri

Jevdokijas diena������������������������������������������� � 14. martā

Ģertrūdes diena�������������������������������������������� � 17. martā

Jāzepa diena����������������������������������������������� �� 19. martā

Benedikta diena������������������������������������������ � � 21. martā

Māras diena���������������������������������������������������� 25. martā

Alekseja diena��������������������������������������������� �� 30. martā

Izidora diena������������������������������������������������� �--4. aprīlī

Jurģa diena������������������������������������������������� �� 23. aprīlī

Jegora diena���������������������������������������������������� 6. maijā

Jetes diena���������������������������������������������������� � 7. maijā

Staņislava diena��������������������������������������������� � 8. maijā

Jeremijas diena������������������������������������������ �� 14. maijā

Mokeja diena����������������������������������������������� � 23. maijā

Urbāna diena����������������������������������������������� � 25. maijā

Sidora diena������������������������������������������������ � 27. maijā

Pahoma diena�������������������������������������������� �� 28. maijā

Medarda diena��������������������������������������������� �� 8. jūnijā

Vītus diena����������������������������������������������� �----15. jūnijā

Jāņu diena���������������������������������������������� �-----24. jūnijā

Septiņu gulētāju diena����������������������������� �-----27. jūnijā

Pētera diena��������������������������������������������� �� 29. jūnijā

Septiņu brāļu diena������������������������������������ �� 10. jūlijā

Jēkaba diena��������������������������������������������� �� 25. jūlijā

Annas diena������������������������������������������������ � 26. jūlijā

Labren�a diena����������������������������������������� � � 10. augustā

Lielās Māras diena��������������������������������������� � 15. augustā

Bērtuļa diena�������������������������������������������� �---24, augustā

Egidija diena��������������������������������������������� �----1. septembrī

Mazās Māras diena�������������������������������������� �----8. septembrī

Miķeļa diena����������������������������������������������� ---29. septembri

Mārtiņa diena������������������������������������������� �----10. novembrī

Niklāva diena��������������������������������������������� -----6. decembri

Ziemsvētki����������������������������������������������� �----25. decembrī

LITERATŪRA DZIĻĀKAM UN PLA�ĀKAM IESKATAM

1. Dabas un vēstures kalendārs. R.: Zinātne, 1982, 1983, 1984.

2. Līdeks 0. Latvie�u svētki. R.: 1940

3. Mauriņ� A. Kurp ej, daba? R.: Liesma, 1979.

4. Me�a gadagrāmata. R.: Avots, 1985.

5. Rablnovi�s I. No laika rēķinu vēstures. R.: Zinātne, 1967,

6. Sudmalis /. Latvju raksti. III sēj. R.: 1931.

7. Smits P. Latvie�u tautas ticējumi. I�IV sēj. R.i 1940.�1941.

8. Zirnītis A. Laiks un tā paredzē�ana. R.: LVI, 1957.

9. Zirnītis A. Meteoroloģija. R.: Zvaigzne, 1968.

10.�Агринский К. Народные приметы и их значение в практической метеорологии и сельском хозяйстве. Саратов: 1899.

11.�Астапенко П. Д. Вопросы о погоде. Л.: Гидрометеоиздат, 1982.

12.�Афанасьев А. Поэтические воззрения славян на природу. I�III. М.: 1865-1869.

13.�Байбурин А. К. Жилище в обрядах и представлениях восточных славян. Л.: Наука, 1983. -

14.�Биология охраны природы. Перевод с англ. Под ред. М. Сулея, Б. Уилкокса. М.: 1983.

15.�Вайсберг Док. Погода на Земле. Перевод с англ. Л.: Гидрометеоиздат, 1980.

16.�Гальцов А. П. Погода и ее предсказание. М.: Госкультпросвет-издат, 1947.

17.�Гире А. А. Макроциркулярный метод долгосрочных метеорологических прогнозов. Л., Гидрометеоиздат, 1974.

18.�Детари Л., Каргаци В. Биоритмы. Перевод с венгерского. М.: Мир, 1984. .

19.�Жарков С. Н. Народные приметы и предсказание погоды. М.: Учпедгиз, 1954.

20.�Зверев М. Как животные предсказывают погоду. Алма-Ата: Кайнар, 1964.

21.�Иванов В. В., Торопов В. Н. Исследования в области славянских древностей. М.: Наука, 1974.

22.�Календарные обычаи и обряды в странах зарубежной Европы. Исторические корни и развитие обычаев. М.: Наука, 1983.

23.�Клике Ф. Пробуждающееся мышление. У истоков человеческого интеллекта. Перевод с немецкого. М.: Прогресс, 1983.

24.�Клочков И. С. Духовная культура Вавилонии: человек, судьба, время. М.: Наука, 1983.

25.�Леви-Брюль Л. Первобытное мышление. М.: 1930.

26.�Литинецкий И. Барометры природы. М.: Детская лит., 1982.

27.�Ломоносов М. В. Полное собрание сочинений, т. II. Л.; Наука, 1983.

28.�Мидлтон У. История теории дождя и других форм осадков. Перевод с англ. Л.: Гидрометеоиздат, 1969.

29.�Молчанов 10. Б. Четыре концепции времени в философий и физике. М.: Наука, 1977.

30.�Полочанин Н. Времена года в.народных пословицах, поговорках и приметах. Санктпетербург: 1911.

31.�Пропп В. Я. Русские аграрные праздники. Л.: Изд-во Ленингр. ун-та, 1963.

32.�Рощин А. И. Сам себе синоптик. 2-е изд. Киев: Радянська школа, 1983.

33.�Селешников С. И. История календаря и хронология, 2-е изд. М.: Наука, 1972.

34.�Стрижев А. Н. Календарь русской природы. М.: Моск. рабочий, 1973, 1981.

35.�Форрестор Ф. Тысяча и один вопрос о погоде. Перевод с англ. Л.: Гидрометеоиздат, 1968.

36.�Фрезер Дж. Дж. Золотая ветвь. Перевод с англ. М.: Политиздат, 1980.

37.�Хромов С. П. Основы синоптической метеорологии. Л.; Гидрометеоиздат, 1948.

38.�Шепфер 3. Какая будет погода. Перевод с немецкого. Л.; Гидрометеоиздат, 1963.

39.�Цибульский В. В. Календари и хронология стран мира. М.: Про. свещение, 1982.

SATURS

A. Pu�kins. Laikazīmes . �����������������.. , 5

Mū�īgi jaunas vecās patiesības�............................... 7

Tautas meteoroloģiskās gudrības���������������. 11

Par vēju (12), mākoņiem (12), debesīm un mākoņiem '(18); par sauli, tai lecot (17), sauli dienā (18), sauli rietot (18); par mēness izskatu � ragiem, dārzu, krāsu (19), pilnu un jaunu mēnesi (20); par zvaigznēm (20); par gaisa sil�tumu (21), gaisa skanīgumu (22); par rasu, miglu, sarmu, lietu, sniegu, krusu (22), pērkonu, zibeni, rūsu (24), vara�vīksni (25), salnu, atkalu, puteni (26); par uguni, to dedzot un kurinot (27); par miklumu un sarmu uz priek�me�tiem (28); par ūdeņiem (29). Skrieno�ie �barometri� 32

Par tuvāko dienu laika priek�vēstne�iem savvaļas put�niem (36), savvaļas zīdītājiem (41), abiniekiem un �ūs�kām (42), kukaiņiem un tārpiem (43), ūdens iemītniekiem (46); par mājputniem (46), mājlopiem (48), kaķiem un suņiem (49); par cilvēka fizioloģiskām izjūtām (51),

�Raudo�ie� pareģoņi������������������������ 52

Par tuvāko dienu laika priek�vēstne�iem kokiem, puķēm un citiem augiem (53). Tālāku laiku prognozējo�ie dzīvie sinoptiķi �. 55 Pēc ziemas � par to pa�u ziemu (56), pēc ziemas � par pavasari (56), pēc ziemas � par-vasaru (57); pēc pava�sara � par to pa�u pavasari (57), pēc pavasara � par vasaru (58), pēc pavasara � par rudeni (60), pēc pava�sara �> par ziemu un vēl tālāku laiku (60); pēc vasaras -r par to pa�u vasaru (60), pēc vasaras � par rudeni (61), pēc vasaras � par ziemu (62), pēc vasaras � par pavasari un vēl tālāku laiku (62); pēc rudens � par to pa�u rudeni (62), pēc rudens � par ziemu (63), pēc rudens � par pavasari (65), pēc rudens � par vasaru (65). Tālāku laiku prognozējo�ās meteoroloģiskās norises . . 66 Pēc ziemas � par to pa�u ziemu (67), pēc ziemas � par pavasari (67), pēc ziemas � par vasaru (67); pēc pava�sara � par to pa�u pavasari (68), pēc pavasara � par vasaru (69), pēc pavasara � par rudeni (70), pēc vasa�ras � par to pa�u vasaru (70)-, pēc vasaras � par ziemu (70); pēc rudens � par to pa�u rudeni (71), pēc rudens � par ziemu (71), pēc rudens -� par pavasari (71), pēc rudens � par vasaru (72). Tālāku laiku prognozējo�ās situācijas un dienas � 73 Pēc ziemas � par ziemu (73), pēc ziemas � par pavasari (74), pēc ziemas � par vasaru (75); pēc pavasara � par to pa�u pavasari (76), pēc pavasara � par vasaru (77), pēc pavasara � par rudeni (78); pēc vasaras � par to pa�u vasaru (79), pēc vasaras � par rudeni (79), pēc vasaras � par ziemu (79); pēc rudens � par to pa�u rudeni (80), pēc rudens � par ziemu (80), pēc rudens � par pavasari (81), pēc rudens � par vasaru (81).

Kur te racionālais kodols �������������������. 88

Priek�vēstne�i un liecības � dzīvniekus vērojot (89), me�ā ejot (90), mājā darbojoties (92); da�ādas izdarības � lai laime pievēr�as (93), lai laiks mainās (93), lai kukaiņi bēg (93), par ēdieniem un ē�anu (94), par debespusēm (94). Atsevi�ķas ticējumu ligzdas: norobe�o�anās no nevēlamā (95); nevēlamā atvairī�ana (95); svētības, auglības pievēr��ana (96). Auglības veicinā�ana ar līdzībām � par ra�as pārpilnību (97). par līdzību mākoņiem (98), par vārpu un graudu lielumu (98), par garu linu sējumiem (99), par kup�liem sējumiem (99), par ra�eniem stādījumiem (i00), par matu grie�anu (100), par ē�anu (100), auglības veicinā�tājs � vīrietis vai sieviete (100), par pīlād�a ietekmi (101), par saules ietekmi (102), par ziemeļu puses ietekmi (103), par "ziemeļu vēja ietekmi (104).

Kad sēt, stādīt un ganos laist'��������������� 109

Laukkopībā � Augsnes sagatavo�ana (110), vispārējie sējas laiki (111), konkrētie sējas laiki (114), augu attīstība un kop�ana (116), vispārējās ra�ības iepriek�ējie liecinieki (118), konkrētās ra�ības priek�vēstne�i (123), ra�as vāk�ana (124), ra�as uzglabā�ana (126); sakņu dārzkopībā � vispārējie sē�anas un stādī�anas laiki (127), konkrētie sē�anas un stādī�anas laiki (127), augu kop�ana un attīstība (132), ' ra�as vāk�ana (132), ra�as uzglabā�ana (133); augļu dārz�kopībā (134); lopkopībā � par govīm (135), par aitām (138), par cūkām (139), par putniem (139), par zirgiem (140), par bitēm (142); par lauku darbu un sadzīvi: jaunā un vecā mēnesī � me�ā (144), mājā (145), dārzā (145), tīrumā (146), jaunā mēnesi � me�ā (146), mājā (147), dārzā (147), tīrumā (147), vecā mēnesī � me�ā (148), mājā (148), dārzā (149), tīrumā (150). Laikazīmēs prognozes scenārijā , , . . , . , 152

Laikazīmēs un Laika zīmes , �. . , . 160

Iezīmdienas ���� 170

Sērijā �Stāsti par dabu� iznāku�i �ādi darbi

V. Arseņjevs. Tik�anās taigā

J. Vanags. Me�a dziesma

M. Jemcevs. Jaunu cerību lauks

I. Radunska. Kad paradoksi grūst

D�. Oarels. Bafutas pēddziņi

Musatovs. Ozollapas

A. Mauriņ�. Kurp ej, daba!

V. Arseņjevs. Dersu Uzala

0. Āboltiņ�, G. Eniņ�. Gaujas senieleja

D�. Darels. Apskurbu�ais me�s. Noslēpumaino trok�ņu zeme

1. Akimu�kins. No vakara līdz rītam

R. Kiplings. D�ungļu grāmata

D�. O. Kervuds. Kalnu karalis. Kazans

V. Ananjans. Mednieka stāsti

D�. Darels. Trīs biļetes līdz Edven�erai. Ķengurēna ceļ�

G. Eniņ�. Tepat Latvijā

B. Gr�imeks. Pērtiķa mīlestība