Ilze Jansone

Dabas dziedniecība

Mēs pārāk tālu esam aizgāju�i no �iem trim faktoriem, un, ja mēs nevedam pie tiem cilvēkus atpakaļ, tad no iznīcības neaizbēgt.

Dievs. Pirmais bauslis ir � "Tev nebūs sve�us Dievus turēt!" un vajadzētu �ajos vārdos ieklausīties. Bet mēs �odien rīkojamies glu�i pretēji � ap sve�iem vien, ap sve�iem vien.

Dievs ir viens un tas nav noliedzams, bet kāpnītes, pa kurām pie Dieva piekļūt, katrai tautai ir savas, un pa citu tautu kāpnītēm ejam klupdami, krisdami, gūstot traumas un pie mērķa nenonākam.

Ticība. Kur ir kritērijs, ka mēs ticam Dievam pietieko�i? Tas, ka lienam uz ceļiem no Rīgas uz Aglonu? Un sitam pieri pret zemi un apgalvojam, ka briesmīgi ticam. Nu, gan ticam. Nu, gan pietieko�i. Bet kur ir kritērijs?

Manuprāt, kritērijs ir darbībā, rīcībā, lai darbi sakristu ar vārdiem. Tā es apgā�u jebkuru dogmu. Arī ekstrasensu tehnoloģijā pierādu, ka atkrīt jebkuri tehnoloģijas paņēmieni un visu var uzveikt ar � cilvēk�mīlestību.

Dievs ir radījis brīni�ķīgu pasauli, apbrīnojami harmonisku. Mēs to vien darām, kā nojaucam �o brīnumu. Ar kādām tiesībām? Dievs ir pacietīgs, bet visam ir savs mērs, viņ� �o kaitēkli � cilvēku � vairs ilgāk negrib redzēt � visu postot, savu ķermeni ieskaitot.

Cilvēka ķermenis � tik brīni�ķīgs Dieva izgudrojums, kurā lielo saskaņu starp organisma sistēmām mēs apjau�am tikai tad, kad to esam jau kapitāli sagrāvu�i un vairs nefunkcionē pareizi � tī�uprāt vai aiz neziņas. (Tādēļ zinā�anas arī ir tik ļoti nepiecie�amas, tādēļ arī �āda veida lekciju cikli un skolas.) Piemēram, deguna iek�pusē ir vienmēr mitra gļotāda. Kur� par to ikdienā priecājas, sak, cik tas ir brīni�ķīgi! Nezinu nevienu. Bet nelaimīgus, ka nu deguns ir sauss dēļ

tā, ka dominē pūsto�ā mikroflora zarnās, gan. Un cie�anu bezgala un viena vienīga vēlē�anās kaut deguns būtu mitrs! Likvidējam �o pūsto�o mikrofloru zarnu traktā - nebarojot to ar cukuru, baltiem mil�tiem, buljoniem, Jaujam atkal ieviesties tai mikroflorai, kura barojas, kā Dievs devis, ar skābekli, reizē atindējam zarnu traktu un asinis, un gļotāda sakārtojas visā ķermenī, ne tikai degunā vien, un � kādā nu laimē ir cilvēks! IEkstrasensam jāzina gan, kā pie �īs laimes atpakaļ tikt, jo gan retais cilvēks zina deguna sakarības ar zarnu traktu (tāpat, kā kakla un ausu). Bet kādam tad ir jāzina! Mediķi mums vēl palīdz nojaukt jau tā nojaukto organismu ar antibiotikām u.c. ķīmiskām zā�lēm, operācijām, piemēram � vē�a ķīmijas terapijas kursiem. Ar kā�dām tiesībām? Mēs esam izārstēju�i daudzus vē�a slimniekus, bet ne�vienu � pēc ķīmijas terapijas, jo to kompensēt vairs vē�a slimnie�kam nav laika. Ķīmija nosit vē�a līkni lejā un imūnsistēmas līkni arī. Pēc laika vē�a līkne atjaunojas, imūnsistēma � nekad, un cilvēks mirst.

Cits piemērs � mandeļu operācijas. Līdz 25 gadiem mandeles iz�dala sekrētu, fermentu, kur� ļoti nepiecie�ams cilvēka attīstībai un pēc to operācijas cilvēks zaudē da�reiz daļu rado�o spēju, bie�āk � visas. Ja izgrie�am aklo zarnu, tad organisms cie� ne tikai no to fer�mentu trūkuma, ko izdala �is aklās zarnas piedēklis, bet cilvēks zau�dē spēju uzsūkt no uztura bioenerģiju, jo tas notika tikai �ajā aklās zarnas piedēklī un, protams, caur mutes gļotādu.

Nevis ņirgāties par organismu mēs drīkstam �ādiem paņēmieniem, bet drīzāk jāsaved �is dvēseles miteklis, Dieva radība � kārtībā, lik�vidējot cēloņus, nevis 70 gadus grabinoties tik gar sekām. Tātad � lai savestu kārtībā, lai likvidētu cēloņus, dziedniekam �is tas tomēr ir jā�zina, bet, kad nauda nāk arī par īslaicīgu palīdzību, tad tas gan nav ne prātā � tāpat ir labi un manu ekstrasensu skolu daudzi apmeklē, kas nemaz nav ekstrasensi, jo jūt nepiecie�amību pēc �īm zinā�anām. Ja tik dedzīgi �o skolu apmeklētu ekstrasensi, mums viņu līmenis sen būtu pavisam cits un cilvēki viņos neviltos tik masveidīgi.

Bet nu jau �is ekstrasensu vilnis būs ātri pāri, tāpat kā ārzemēs, un izdzīvos tie, kas mācīsies, pretējā gadījumā notiek jau tagad dabiskā atlase un daudziem no tiem, kas strādāja un daudz pelnīja, arī manā kooperatīvā, jāatgrie�as pie sasistas siles un jāstrādā tas darbiņ�, ko darīja pirms �ī ekstrasensu buma � par atslēdznieku, par traktoristu utt. Mēs bijām pāri par 10 ekstrasensiem kooperatīvā un es ar sāpī�gām skumjām varu atcerēties tos sākuma laikus, kad mūs saistīja aug�stās idejas cilvēces labā patiesi, bet nauda ņēma virsroku un slavas kāre arī tā, ka da�i nonāca līdz cilvēku upuriem, nesaprasdami savu vainu � naudas un slavas kāri, atriebības bultu raidī�anu, citu sodī��anu utt.. Pāris aizgāja, kur �mauca valsts nodokļus, protams, tas iz�devās īsu laiku; da�i izveidoja savu firmu, lai vairāk varētu nopelnīt un varētu atkratīties no manām sākuma idejām kopīgi sapelnīt Dabas dziedniecības klīnikai, jo mūsu valstij tāda neinteresēs vēl ilgi � tas prasīja līdzekļus, bet neviens no saviem gan negribēja �ķirties, nemaz nepadomājot, ka tajā klīnikā arī pa�i varētu vairāk pelnīt.

Visu to noskatoties pie sevis un citiem gan nāk prātā doma � tik tie�ām � vai tas ekstrasenss ir no Dieva vai no Sātana? Bet es pie�ļauju, ka, kā Bībelē teikts � 10% ir no Dieva un es tos satik�u, bet līdz tam gan man negribas �o vārdu nemaz lietot, labprātāk lietoju vārdu Dabas dziednieks � viņ� var arī nebūt apveltīts ar paaugstinā�tu enerģijas līmeni un sensorām spējām. Varbūt ar laiku mums būs arī zintnieki.

Skaidrs, ka pieaugu�u cilvēku ir grūti pārveidot, kaut gan tas no�tiek manā acu priek�ā ar maniem cilvēkiem ļoti bie�i (protams, man gribētos, lai tas notiktu ar katru), mēs nonākam pie tā � cik svarīgi ir izaudzināt pareizi bērnu, lai tas neizaug baudu vergs, bet tāds, kur� prot novērtēt Dieva darbus, Dieva radījumus un kur� necenstos Die�vu viņa darbos pārspēt, pārveidojot tos pēc savas aplamās sapra�anas, piemēram, izbrāķējot saldo bieti, bet no viņas izvelkot vēl lielāku sal�dumu � cukuru � savu izvirtību apmierinā�anai. Izniekojot, izsme�jot Dieva radītu graudu, � nevis ēdot to samaltu visu kā Dievs radī�jis, bet visu labumu nomaļot nost, un atstājot tikai vidu balto miltu ie�guvei narkomānisko baudu apmierinā�anai.

Lai tāds cilvēks man nestāsta, ka viņ� tic Dievam. Es viņam neti�cu � tā ir divkosība, teātris. Ja ticētu, tad pret Dieva radītiem produk�tiem izturētos ar pietāti un mīlestību, vismaz � cienību un pateicību! Nedod, Dievs, �im cilvēkam izjust produktu trūkumu vispār, t.i., ciest badu jeb varbūt otrādi � vajadzētu gan, lai prastu novērtēt dabiskos? Lai lūgtos � Dievs, dodi kaut vai rupjmaizi vai rupjo miltu biezput�ru ! Es nekad vairs netīko�u pēc sadzīves narkotikām � cukura, bal�tiem miltiem, kafijas un smēķiem!

Varbūt tā? To jau esam piedzīvoju�i gan Sibīrijā, gan karā un pēc�kara, bet cik ātri aizmirstas tas un ēdam atkal baudas pēc, ne nepie�cie�amības. Interesanti, cik bie�i mums nepiecie�ami tādi pārbaudīju�mi, lai labotos?

Cits bauslis mums māca mīlēt savu tuvāko kā sevi pa�u. Tātad � mīlēsim arī sevi, pretējā gadījumā tu nevari mīlēt arī tuvāko � neno- jauksim savu ķermeni!

Mācīsimies ari lielo piedo�anu. Komunisms mums mācīja pretējo � nepiedot, atriebt, zobu pret zobu, kas nav ar mums, tas ir pret mums! Bet ko māca mūsu folklora:

"Dieviņ, kaunini to, kur� man ļauna darījis!"

un � "Lai sildās tic ļautiņi, kas man laba nevēlēja!".

Tātad � ļaunu atdarīt ar labu, to māca mūsu daina!

No�ēlosim to, kas tev dara ļaunu � līdz ar to viņ� sevi jau ir so�dījis � tev nepieder tā sodība! Mēs varam kļūdīties! Dievs sodīs kat�ru pēc nopelniem, lai tas paliek Dieva ziņā. Katra ļauna bulta, ko rai�dām, tāpat kā laba � atgrie�as pie autora. Paskatīsimies, kas notiek, ja mēs

Dusmojamies!

Kirleāna efekta fotoaparāts var nofotografēt pirkstu auras � mēs varam palūkoties uz attēlu � kā izskatās vīrie�a pirkstu aura un kā tā at�ķiras no sievie�u. Var nofotografēt arī kopā � līgavaiņa un līga�vas pirkstus un palūkoties, vai ir biosaderiba, vai nav � ja auras sa�plūst � ir, ja atgrū�as � nav.

Jau cara laikā no ārzemēm Krievijā bija atvests aparāts, kur� varē�ja nofotografēt visu ķermeņa virsapvalku. Lūk, kāds eksperiments: nofotografēt apvalku tādam cilvēkam, kur� dusmojas, un tam, uz ko dusmojas. No pirmā apvalka izlido lādiņ� un tajā vietā izveidojas per�forācija. Un lādiņ� lido uz otru cilvēku � arī tajā apvalkā caurums, bet lādiņ� nāk atpakaļ un pirmā cilvēka aurā jau 2 perforācijas utt. Kur� vairāk cie�? Nu, labi, ja tas otrais ir mierīgs un nedod prettrie�cienu un nesākas batālijas � miers � labākais aizsarglīdzeklis. Rai�nis teicis: � "Nepieļauj, lai tavs dvēseles miers ir atkarīgs no citu rī�cības!" Caur �īm perforācijām ienāk visas ļaunās, melnās enerģijas, slimības. Kas tad vainīgs? Kāds tevi ar ļaunu aci noskatījis vai pats sapelnījies?

Kāds Maskavas zinātnieks izdomājis tādu kā lāzera lodāmuru �o caurumu "aizlodē�anai" � nez, vai tas būtu prāta darbs? Arī ekstra�senss var "novilkt" �o "perforēto apvalku" � bet vai vajag? Ja mēs nedusmotos un nekaltu atriebības plānus, perforāciju nebūtu. Cik vienkār�i. Bet pamēģini vienmēr sevi nobremzēt! No estētiskā vie�dokļa vien reti izdodas bremzes pievaldīt, bet no �ī � bioenerģētis- kā � gan. Tā arī ar visiem pārējiem maniem AK (atveseļo�anās kompleksa) punktiem � cilvēki pildīs tos tikai tad, ja izpratīs tos bio- enerģētiskajā griezumā. Pat pīpmanis atmet tad smēķē�anu, dzē�rājs.� dzer�anu u.c.

Agrāk mūsu sen�i nelietoja rafinētos un rūpniecības produktus un sensitivitāte tiem bija daudz smalkāk attīstīta. Māmiņai piedzima bērns un viņa juta, kāds tam vārds ir biosaderīgs. Par to liecina mūsu latviskie (un katras tautas nacionālie) stiprie vārdi, kuros, ja sauc cil�vēku (mēs ar biorāmi nodemonstrējam), pieaug biolauki, gan to jūt arī pats vārda īpa�nieks. Tagad padomju sieviete nemana nekā un ie�liek, kas labāk skan vai smuki rakstās, vai, bie�i vien � no kāda ro�māna izvilkts, nemaz nezinot tā nozīmi un tulkojumu, noejot līdz ab�surdam. Komunisti, ienākot Latvijā, arī latvisko kalendāru nojauca ar savu propagandu, ka vecie vārdi nav moderni, nav vairs modē, jāiz�domā jauni, daiļskanīgāki un arī tas izdevās, kalendārs ir galīgi iz�kropļots un daudzi cīnās par tā restaurāciju un tīrī�anu mūsu tautas iz�dzīvo�anas vārdā. Daudzas māmiņas ir izbrāķēju�as mūsu vecos, enerģiju neso�os vārdus un saliku�as plānprātīgos Litiņas un Kļutiņas un nevīri�ķīgus vārdus saliku�as saviem meitiņpuisī�iem, bezjēdzī�gus burtu savārstījumus, no kā viņi iet fiziski bojā un kļūst arī par ho�moseksuālistiem. Kā mēs to varam pierādīt � ar pretējo � piemek�lējam pareizu vārdu un cilvēks ar milzum daudz nelaimēm un slimī�bām tiek un galā.

Kas tad ir vārds? Tic ir skaņu viļņi, kas iedarbojas uz ķermeņa bioviļņiem un, ja bie�i cilvēku sauc vārdā, kur� viņam neder, aplami, nesaderīgi viļņi ārda biolauku. Gan arī tas, ja neder vārds, cilvēks ir tikpat kā nekristīts. Arī tad, ja apkārtējie kropļo kristīto vārdu, nesauc pareizi. Vai noniecina cilvēku ar vārdiem "Mazais! Sīkais! Smuli!" Tas ir genocīda turpinājums pret mūsu tautām, genofonda noārdī�a�na. Tādēļ man daudz vieglāk strādāt pie rietumukraiņiem, piemēram, jo tie nav aizgāju�i nost ne no saviem nacionāliem vārdiem, ne no Dieva, ne no Dabas tā kā mēs. Kaut gan no Dabas jau nu gan ir diez�gan tālu, sevi�ķi savvaļas augiem. Varam zālē salīdzināt � kāds ir bērnam biolauks ar ukraiņu vārdu un kāds ar latvie�u vārdu, piemē�ram, Artūrs. Pēc filmas "Ilgais ceļ� kāpās" te Artūru radu�ies daudz un visi no tā viņi cie�. Turpat uz skatuves pārliekam ukrainisku vār�du un bērnam biolauki pieaug trīskārli vismaz. Ar to arī jāsāk.

Ne mazāk svarīgs ir katrs izsacītais vārds un katrs cilvēks par to nes atbildību. Vēl spēcīgāk par vārdu strādā doma, it sevi�ķi, ja �o do�mu raida vēl ar nodomu pozitīvos vai negatīvos nolūkos. Ar vārdu vai domu var nosist cilvēku � burtiski, ar vārdu un domu var ārstēt � skatoties, kas to dara un kā, kāpēc. Katra doma vai piesārņo, vai iz�daiļo mūsu auru � tā ir vai nu plus, vai mīnus. Mēs lekciju zālē, pie�mēram, veidojam kopīgu auditorijas auru un sē�am zem plus vai mī�nus auras � kāda doma nu ir pārsvarā, bet visa tauta kopā radām tau�tas auru un dzīvojam zem tādas, kādu esam radīju�i pa�i. �ī "+" vai "-" enerģija materializējas un nāk pār mums atpakaļ. Mēs saņemam to, ko esam pelnīju�i un neko citu mēs tīri tehniski nemaz nevaram saņemt.

Tas ekstrasensam cilvēkam, ko ārstēs ir jāizskaidro metodiski pa�reizi, kā katra attīstības līmenis to prasa. Tādēļ manu skolu apmeklē tik daudz pedagogu, kaut arī viņi nav ekstrasensi � toties viņi spēj izskaidrot visas �īs lietas cilvēkiem, bērniem. Iznāk, ka labs valeologs var dot tautai vairāk, it sevi�ķi ārsts naturopāts, nekā ekstrasenss bez zinā�anām valeoloģijā. Ja Jūs esat plus ari lektors (diem�ēl retais pe�dagogs ir labs lektors lielas zāles priek�ā � man daudzreiz ir iznācis kaunēties auditorijas priek�ā, ka kāds no maniem pedagogiem mēģi�na būt arī lektors un nekas nesanāk. Sāpīgi ir, ja nav arī pa�kritikas un nemani, ka tu nevaldi �o lielo masu, ka tu viņu nevadi pa nepiecie�a�mo gultni un nevari veidot, ietekmēt, kā gribētos, jo trūkst metodikas un prasmes. Brī�am �ķiet, ka �īs oratora dotības kopā ar psihoterapei�ta dotībām vai nu ir, vai nav, neesmu redzējusi, ka kāds to būtu apgu�vis pēc neveiksmīgām uzstā�anām). Bet, ja Jūs kāds tomēr esat lek�tors, vēl pie tam arī psihoterapeits, tad tam arī ir jābūt pamatdarbam, jo mūsu ir ļoti maz.

Uz skatuves lekcijas laikā var nodemonstrēt �o domas un vārda spēku arī vizuāli.

Pasauciet uz skatuves kādu, kur� grib piedalīties �ajā eksperimen�tā. Izmēriet ar biorāmīti vai rīkstīti biolaukus tā, lai visi redz, cik cen�timetru pa�laik ir. Un domās pasakiet uz �o cilvēku kādu sliktu vārdu, nu, kaut vai tik nevainīgu lamu vārdu, ko lietojam visbie�āk � "muļ�ķis!". Izmēriet biolaukus � da�am labam nemaz vairs nav ko mērīt, to nemaz nav, labi, ja 2 cm. Un tūdaļ reabilitējiet ar labu vārdu. Paras�ti gan vajadzēs pāris labas frāzes, ar vienu labu vien nepietiek.

To pa�u atkārtojiet ar to vai citu klausītāju skaļi un salīdziniet pro�porcijas.

Cits eksperiments � pasaucam no zāles īsti spēcīgu vīrieti, liekam tam izstiept rokas sāniski plecu augstumā un cen�amies noliekt viņa rokas, kuras viņ� tur no visa spēka. Vai nu nevaram nemaz, vai iegau�mējam spēku, ar kādu varam izkustināt rokas no miera stāvokļa. Pēc sliktās domas vai vārda jūs �īs rokas nolieksiet bez mazākās piepūles, ka gan zāle, gan cilvēks būs pārsteigti. (Tas pats notiek ar roku, kurā jūs ieliekat konfekti vai balto miltu izstrādājumu.) Ķermenis fiziski zaudē spēku. Bet, ja �o cilvēku lamā un apsaukā cauru dienu, tad kāds viņ� var būt? Un vēl pats raida ļaunas bultas, kuras atgrie�as, kādu kritizē, nosoda. Un, ja vēl tie ir bērni, kurus nolamā mājās un vēl pa�domju skolā viņ� neko citu nav dzirdējis kā lamas, draudus, sliktas at�zīmes � viss iespējamais skolās vēl joprojām tiek darīts, lai nojauk- lu cilvēku kā personību un arī, kā redzat � fiziski. To sauc par no�jauktu genofondu.

Holandē, Dānijā, Skandināvijā, Austrālijā bērnus klasē sauc par mīlulī�iem un audzina tikai ar slavē�anu, lielī�anu un citām pozitīvām metodēm.

Par to visu sevi�ķi vajadzētu aizdomāties namamātēm � lai varē�tu veidot normālu, saticīgu ģimeni, kur viens otru nebendē nost, ne ar domu, ne ar vārdu. Bet kur lai viņa, nabadzīte, ņem �īs zinā�anas? Cik tad tādas ir, kas dzirdēju�as manas lekcijas. Nu, protams, labi jau ir � lekcija, zāles ir biju�as pilnas gadiem visās Latvijas pilsētās, ne�maz nerunājot par a�iotā�u �ukotkā, Kam�atkā, Magadānā, Rietumu un Austrumukrainā, Baltkrievijā, Vidusāzijā. Bet, ja to neapzināsies un neizpratīs vārda meistari � masu informācijas līdzekļu � TV un radio veidotāji, tad gan mums neizdzīvot ilgi (tagad gan deģenerāci�jas process �ajos kantoros pastiprinās). Baigi metas, it sevi�ķi klauso�ties bērnu raidījumus � muļķības, �argons, tuk�saturība ņem virsro�ku, bet augsta līmeņa raidījumu autori tiek atraidīti � vairāk kā jeb�kad. Vai tie�ām tumsa uzvarēs? Komunisms nu tā kā būtu uzvarēts, bet komunisti ne tuvu un melnā ķepa pār mums guļ smaga. Arī zombī.

Par padomju literatūras, teātra un kino graujo�o spēku vispār ne�runāsim. Zinot �os likumus, pa�i varat iedomāties �o genocīda pavei�du masveidību un spēku. Tagad to papildina pāris ārzemju firmas, kas iepludina mums vardarbību un seksu, bet mūsu mazais, nospiestais, dumjais mucā audzinātais padomju cilvēciņ� domā, ka �ādas video�filmas skatās arī ārzemēs un � kas aizbrauc un apmeklē tur videotē- kas � ir ārkārtīgi pārsteigti, ka �o debilo filmu, ko ieved melnā ma�fija mums, ārzemēs nav un videotēkas piedāvā brīni�ķīgas filmas par dabu, dzīvniekiem, ceļojumiem, etnogrāfiju, klasiķu ekranizējumus, operas, baletus, brīni�ķīgu vieglo un klasisko mūziku, mācību filmas, lekcijas utt. Kādēļ mums ko tādu nepiedāvā videotēkas?! Vai tas ne�liek mums par kaut ko aizdomāties?

Vārds bija sākums. Un vārds bija pie Dieva. Neaizmirsīsim to. Tī�rīsim savas domas un leksiku. Un ne tāpēc, kā mūsu literāti mums to visus gadus skaidroja � smukuma pēc!

Lai Dievs mums palīdz!

Protams, zinot visu iepriek� minēto, mēs ar labiem vārdiem un do�mām ne tik vien nekaitējam saviem tuvākajiem, bet, ja ir lielākas spē�jas � varam arī ārstēt ar domu, sakoncentrējot savu psihisko enerģi�ju un vadot to vai uz indivīdu, vai uz masu. Ar �o psihisko enerģiju var veikt daudz un darīt brīnumus. Bet vai vajag? Visbrīni�ķīgākais, ja Jūs to varat iemācīties, pieslēgt cilvēkus � vienalga, cik daudz arī nebūtu zālē � Dieva enerģijai. Un nekā tad Jūs nezaudējat no sevis (un nav nevienam jādiedelē papildenerģija vai jāatjauno krājumi mākslīgiem paņēmieniem � tas notiks dabiski un automātiski). Bet esat pa�kritiski un analizējiet � vai nevampirējat zāli, vai neaizvadāt no veselā enerģiju uz slimo. Da�kārt slimnieki jābrīdina nenākt uz melno ekstrasensu masu seansiem, bet, diem�ēl, tiem ir milzu reklā�ma, bet baltie strādā klusiņām pa kaktiem un uzskata, ka tas ir normā�li. Bet tauta no tā cie�. Melnos varam uzveikt, nevis tos sasitot atklā�tā vai slepenā cīņā, bet popularizējot baltos. Baltajiem spēkiem jāap�vienojas.

Man vienmēr prasa metodikas izklāstu, tas nu gan nav iespējams, to katrs izstrādā pats. Tas ir tik netverami un vārdos neizsakāmi, bet pamatā � cilvēkmīlestība. Un to nu nevar iemācīties.

Milzums vārdu spēka ir lūg�anā "Mūsu tēvs". To ņem palīgā katrs iesācējs ekstrasenss, kad sāk zust spēki, kaut vai uzrakstītu kladē � atver un strādā. Pavisam cits spēks.

Es arī to varu vizuāli pierādīt. �ī lūg�ana ir tik sena, ka neviens ne�atceras sākumu un to pieņēma arī Kristus, tātad tas liecina, ka viņa bi�jusi populāra arī Divupē, kaut gan slāvi apgalvo, it sevi�ķi poļi un uk�raiņi, ka tā ir viņu Senā pirmskristiānisma lūg�ana, latvie�i zina, ka tā ir ballu lūg�ana, kur Dievs nav aizēnots ne ar ko un nav arī Kungs, bet tēvs. Es zālē daudz ko rādu vizuāli. Sākumā izmēru to auru, ko nu visi ir izveidoju�i � 600 cilvēku zāle, bet kopējais biolauks �iem pa�domju iekārtas upuriem nav vairāk par pusmetru vēl bijis, izņemot

Kam�atku � laikam vulkāni iespaido, kaut gan veselība tur gan ne�maz nav proporcionāli lielāka.

Mēģināsim tagad pa visiem 3 punktiem � Dievs, Daba, Etnoss pierādīt, kā var palielināt biolaukus. Sākam no otra gala � Daba, un lai�u pa rindām pagar�ot manu savvaļas augu komplektu "Salveo" vai Antona Baltā gar�augu komplektu "Hodo". Visi pa �ķipsniņai pa�gar�o un, kaut arī nav noriju�i � mērām jau biolaukus � jo bioener- ģija no bioaktīviem produktiem, bet it sevi�ķi no �iem savvaļas au�giem � uzsūcas, kamēr tie ir mutē, ko�ļājot � uzsūcas caur apasi- ņoto gļotādu uz epifizi � pirmo �akru un sadalās pa visu organismu. Zarnu traktā tas vairs nenotiek (izņemot aklās zarnas piedēkli, ja tas nav piesārņots ar pūsto�o mikrofloru, ko baro cukurs un baltie milti). Mērām � parasti biolauks pieaug 3-6 reizes.

Kā parādīt vizuāli to?

Lieku uzzīmēt katram, skatoties kādā republikā es esmu � vienu nacionālo rakstu zīmi. Un pataustīt ar roku, ko tā izstaro. Tad nu jūt, ko nu kur� � siltu, aukstu, spiedienu, skudriņas utt. - tātad, � ener�ģijas plūsmu un iedarbību.

Mērām lauku � tas ir vēl pieaudzis 2 reizes lielāks par iepriek��ējo. Bet, ja mēs staigātu tautas apģērbos, nacionālās rotās � tās ta��u visas ir vienās rakstu zīmēs!

Lūk � tā arī ir mūsu aizsardzība pret melno spēku, lāstu, melno aci utt. un kosmiskā spēka devējs. Un cik grūti ir strādāt tajos rajo�nos, kur cilvēku ir izdevies pataisīt par bezetnosa padomju radību � �ukotkā, Baltkrievijā, Austrumukrainā, kur masas � 800 cilvēku zā�lē jautā � kāda tad ir kāda mūsu nacionālā zīme, ko varētu iz�ūt blū�zītē, kāds izskatās baltkrievu tautas apģērbs? Daudzi rajoni Ukrainā, Krievijā ir tādi, kur zālē neviens nezina, pie kādas nācijas pieder, jo ir jauktu laulību upuri. Un neviens zālē nevar noskaitīt tēvreizi, es skaitu pie mikrofona viena pati latvie�u valodā. Bet ir lektori, kuri ap�galvo, ka tas ir labi � veidojas beznāciju 6. rase. Nu, kļūdās jau nu gan. Ne smakas viņiem no 6. rases! Uz vispārcilvēcīgo caur dziļi na�cionālo � tas gan laikam būs pareizāk, tomēr pierādām ari ar �iem vizuālajiem demonstrējumiem. Dziļi nacionālais vieno, nevis �ķeļ. To es izjūtu visur, bet it sevi�ķi Ļvovā. Mēs � nacionālisti � viens otru labi saprotam un apvienojamies �ajā idejā, vedot savas tautas at�pakaļ pie Etnosa. Etnogrāfiskās zīmes ir kosmiskās enerģijas uztvē�rējas un devējas, un pa�as mūsu spēcīgākās kā Jumis, Krusts, Dzīvī�bas zīmes, Zalktis, Skujiņa u.c. der mums visiem, tās ir globālas. Nā�ko�ais Etnosa elements ir � tautasdziesma. Nodziedam vienu tau�tasdziesmu un mērām � biolauks pieaug vēl par 2 metriem. Bet �u- kotkā un Austrumukrainā man par tautasdziesmu piedāvā Katju�u vai Piemaskavas vakarus u.c. Bēdīgi.

Labi, ja 2 bra�as sievas pa visu zāli zina kādu tautasdziesmu, ja nē � dziedu viena par visiem, latviete būdama, un ukraiņiem pieaug biolauki. Bet, ja katru vakaru, kā mūsu sen�i, vakarējot, pinot, au�ot vai citu ko meistarojot, dziedātu, nevis kla�otos vai viens otram stās�tītu � kā nav veikalā. Kas būtu ar auru! Kas par biolauku! Kā tīrītos aura � visas tautas!

Un tautas deja. Piemēram, mērām deju pārim laukus pirms un pēc "Tūdaliņ" vai ukraiņiem pirms un pēc "Hopaka" � neviens Taidzī vingrinājums nedod tik daudz enerģijas pieplūduma. Un arī skatī�tājiem, ne tikai dejotājiem.

Visbeidzot lūg�ana � noskaitām tēvreizi un lauki pieaug tik, ka izmērīt vairs nav iespējams. Bet, ja vēl tie�ām nopietni aizdomāja�mies par �iem vārdiem un no visas sirds vēlamies, lai tā notiek, kā te teikts, tad enerģija pieplūst vēl daudz spēcīgāk gan pēc lieluma, gan pēc struktūras, mainās lauki pēc kvalitātes, aizsardzības loki nostipri�nās, pavairojas utt. Tā ir formula, kuru nedrīkst sajaukt � tad tā vairs nestrādās.

Daudzi zālē jūt virpuli, enerģijas plūsmu no aug�as.

Katru manu seansu es nobeidzu ar �o tēvreizi Ļvovā, kur gan zālē nav gandrīz neviena bezdievja. Efekts ir milzīgs. �eit tauta izdzīvos, lai kā te pa�laik ir sakopoju�ies melnie spēki un cen�as panākt pretē�jo. Izglābs pievēr�anās Dievi�ķam, savvaļas uzturam un etnosam, no kura viņi nemaz tik tālu nav aizgāju�i.

Darbs pa visu biju�o Savienību man nepiecie�ams kaut vai �iem salīdzinājumiem. Mēs esam tik daudz gadus biju�i zem viena jūga un no �īm sekām katram par sevi vaļā tikt, es �aubos, vai izdosies, bet vi�siem kopā gan. Ir aprobe�oti (pat ekstrasensi) cilvēki, kuri to nesa�prot. Dievs ar tiem. Mēs darām savu.

Tikai vienotībā ir spēks. Caur dziļi nacionālo uz vispārcilvēcī- go � tādas ir manas domas. Es �aubos, kā da�i te popularizē, ka 6. rasei nebūs etnisko iezīmju. �ie beznāciju indivīdi �odien gan neko pozitīvu nemaz nevar uzrādīt, izdarīt.

Skaidrs, ka no sendienām līdz mūsdienām sievietes un arī vīrie�i rotas lietoju�i kā greznumlietas arī, bet tomēr, vairāk gan kā � nepie�cie�amību ar lielu maģisku nozīmi. Attālinoties no Etnosa, aizmir�stam �o maģisko nozīmi un ieejam absurdā � valkājam plastmasas rotas, samazinot un ārdot biolaukus, iedzenot sevi un citus pat kapā ar nepareizu zīmi vai formu, vai veselu aplamību kopumu. It sevi�ķi par vecāku cilvēku muļķībām un nezinā�anu cie� pusaud�i, jo nav ne�viena, kur� tos pareizi ievadītu �ajā rotu un rotā�anās pasaulē, un tic viegli un ātri pakļaujas. Bie�i vien ir tā, ka nevar vien beigt brīnī�ties � cilvēks dzer sulas un manus augu pulverus, pārkārtojis savu uzturu, ka veselīgāk vairs nav iespējams u.c. �, bet acu priek�ā �ākst ārā, kā saka. Līdz ienāk prātā mums pārbaudīt � vai tik der vārds un vai nav apkrāvies ar kādu bionesaderīgu rotaslietu? Kā tad! Vai nu neder materiāls vai forma, vai saturs � zīmes, akmens. Tās ir smal�kas lietas � piemeklēt attiecīgam zodiakam akmeni, metālu, stipru zīmi. Bet ir ekstrasensi, kas to izdara zibenīgi un nekļūdīgi, bet ko da�rīt, ja tāda pie rokas nav? Ar svārsta vai biorāmī�a palīdzību katrs cil�vēks var pamērīt, vai �ī rota der vai neder � tas jau nu būtu tas ma�zākais, ko nepiecie�ams veikt, tālāk var lūkoties smalkāk un izdomāt, kādēļ, kādai vajadzībai, uzdevumam es iegādājos �o rotu. Lai kādas zīmes būtu rotās. Forma arī strādā pati par sevi � noslēgtais aplis ro�kas sprādzēs (tātad nevis riņķis vien, bet vēl pamī�us gali saiet para�lēli � lai labāk novadītu negatīvo enerģiju, ko tev kāds lai� virsū). Noslēgtais aplis vai kvadrāts noslēdz tavus biolaukus un tu esi pasar�gāts gan kopumā savā mājā, gan lokāli � kakls ar krellēm, kakla ro�tām, latvie�iem it sevi�ķi dzintars, saktas ar 7-9 apļiem un vēl iek�ā ar spēcīgām zīmēm, josta ap vidu ar sprādzi uz saules pinuma u.c. Saktas nav vienalga, kur sprau�, tās sargā un tātad � sprau� uz �ak- rām, kaut arī kalpoja ņieburiem un villainēm par saspraudēm arī. Kaut skaistuma pēc vien neko neatļāvās. Vīrie�u rotas bija daudz spē�cīgākas uzbrūko�u viļņu atsi�anai, piemēram, bultu maksts izliektā sakta � sit atpakaļ jebkuru uz cilvēku raidītu negatīvu impulsu. Ar tādu rakstu var bie�i iziet karu neskarts. Pēc satura saktas, prievītes, jostas, rokassprādzes ir milzu informācijas devējas un arī vācējas, enerģijas devējas un vācējas. Zīmes, kuras �ajās rotās ir ieaustas vai iegravētas, iekaltas, dod mums aizsardzību, kosmisko enerģiju un kalpo kā sazinā�anās līdzeklis starp tautām un planētām. Bez formas, krāsas, zīmēm liela loma rotās ir akmeņiem, kas rotu spēku, protams, palielina daudzkārt, ar noteikumu, ka �is akmens atbilst attiecīgam zodiakam, stihijai, pretējā gadījumā akmens vai nepareizs, nesaderīgs metāls var cilvēku novest burtiski kapā, mēs daudzreiz esam izglābu��i dzīvību tā vien � noņemdami cilvēkam aplamās rotas, metālu, zī�mes (veidojot rotas, juvelieri vai metālmākslinieki daudz sagrēkot ne�var, ja kopē nacionālās rotas, bet, ja izdomā pa�i � tad gan).

Lūk, mūsu pēdējais, par piemēru, gadījums ar jaunu sievieti, kura nez no kā gāja burtiski bojā fiziski, kā arī neveicās nekur arī darīju�mos un ķeza sekoja ķezai. Netī�ām palūkojāmies uz viņas zelta gre�dzenu un sākām to mērīt � zelts der, akmens der, zobiņi � neder, tikko tos novīlēja, gredzens pievilka tikai pozitīvo enerģiju, impulsus un sieviete bez nekādām zālēm atkal bija ļoti laimīga, ka var nēsāt gredzenu, ko mīlo�s vīrs viņai bija, labu domādams, uzdāvinājis uz 10 gadu kāzu jubileju.

Visiem saprotams, ka zīmes ir ieaustas un iekaltas, un iz�ūtas mū�su tautas apģērbos, rotās, tekstilijās, sadzīves priek�metos un lieti�ķās mākslas priek�metos, bet neaizmirsīsim, ka arī mītnēs pa�ās bija ie�vērots zīmju princips, ēku izvietojumā, svētnīcu, akmeņu un pat pils�kalnu veidojumos.

Genocīds pret mūsu tautām sākās nevis ar nāves sodiem un Sibī�riju, bet ar visa nacionālā aizliegumu, latvju mītnes iznīcinā�anu, jau�nu daudzstāvu ēku cel�anu ar taisnajiem jumtiem un zemajiem gries�tiem, nevis, lai ieekonomētu būvmateriālus, kā da�s labs iedomājas, bet ar gudru ziņu.

Maja

Vienādmalu trīsstūris ir mūsu Dieva zīme un zem �īs Dieva zīmes esam dzīvoju�i tūksto�iem gadu � gan mēs, gan slāvi u.c. tautas (pat indiāņu vigvams un �uk�u jaranga ir piramīdas). �ī Dieva zīme vēl bie�i vien beidzas ar jumi � auglības zīmi. Tātad dzīvojām zem Die�va un labklājības zīmes un slikti dzīvot tur nebija iespējams, svētība valdīja tādā mājā � citā vairāk, citā mazāk � atkarībā no tā, kā to pa�i cilvēki prata novērtēt un apdzīvot.

Aura

Nogrie�ot ar plakano jumtu �īs zīmes nost un sabā�ot cilvēkus daudzstāvu baraku labiekārtotos dzīvokļos, sākās īsta pekles dzīve, ko komunistiem tik vajadzēja. Latvie�i nekad nav dzīvoju�i bēniņos, jo tur dzīvoja cilvēku aura. Jaunajās mājās ar zemajiem griestiem mēs bradājam pa apak�ējā stāva cilvēku aurām, bet kāds aug�ā bradā pa mūsu aurām. Tad par kādu fizisko un garīgo veselību te mēs varam runāt?! Tādēļ cilvēks jūt intuitīvi, ka tam nepiecie�ama sava Māja, kā tas agrāk katram latvietim ir arī bijis, un kur noslēgtā kvadrātā vai taisnstūrī � (tas pats apļa princips) dzīvoja atsevi�ķa ģimene un tika sargāta no ārpasaules ietekmes. Mītnes plānojumā brīni�ķīgi tika ņemtas vērā zemes energo zonas un visa dzīve tām attiecīgi tika piemērota.

Viens no genocīda paveidiem komunistiem bija komunālie dzī�vokļi. Tas brīni�ķīgi iekļāvās plānveidīgā cilvēku iznīcinā�anas poli�tikā, jo cilvēks bija jānojauc ne tik vien fiziski � kaut arī tas komu�nālā dzīvoklī izdevās labi, bet 70 gadus tika darīts viss, lai nojauktu ģimeni � komunālajā dzīvoklī reti kāda ģimene saglabāja savas nor�mālās funkcijas. Nekur pasaulē nav tik nenormāli pazemojo�s stāvok-

lis, ka cilvēkam nav sava dzīvokļa (ko nu runāt par speciālo zīmju

plānojumu):

kas redzami veido krustu � �o minimālo aizsardzības zīmi.

Jau bēda ir mītnē, ja tajā ir vairāki bērni un katrs no savas stihijas un katram bērnam nav savas istabas, tie ir spiesti fiziski viens otra ie�spaidā iet bojā fiziski, kur nu runāt par garīgā plāna deformē�anu un traumē�anu, nemaz nerunājot par amorālo situāciju, kad bērni spiesti dzīvot ar vecākiem vienā istabā, nereti pat tad, kad ir izaugu�i un ap�precēju�ies. Ja runā par komunālo māju vai dzīvokli? Siena bioener- ģijai nav �ķērslis un visi iedzīvotāji �ādā mājā pakļauti viens otra ie�darbībai � slimībām, domu ietekmei, vampīrismam utt.

Es, piemēram, guļu �eit, pie sienas, bet kaimiņu Petja piedzēries viņpus sienas � mēs praktiski abi guļam vienā gultā. Jeb pie sienas guļ bērns � otrā pusē vecs cilvēks � �is vecais dzīvo uz jaunā rēķi�na � nosūc to un dzīvo ilgi visiem par lielu brīnumu ar visu pīpē�a�nu un sliktu uzturu. (Tāpēc ari ve�i precē jaunas meitenes, kuras no�mirst ātrāk vai vienlaicīgi ar saviem vīriem.) �is dzīvokļu u.c. veida genocīds jau turpinās mums nemanāmos veidos, bet, ja cilvēkam ir �īs zinā�anas, viņ� cik necik no visa tā var izvairīties, tāpēc visefek�tīgākais genocīds tomēr ir nezinā�ana, kādēļ ari �āda veida literatūra visus �os gadus tā tika slēpta, neba arī tagad kāds raidījums radio un TV iespējams, bet lekcijas vien maz ko dod (vairāk, protams, kā ne�kas). Ari caur lekcijām informācija iet pla�umā un tautas sāk mosties.

Kā norobe�oties no kaimiņiem kaut minimāli �ajās daudzstāvu ba�rakās? Visvienkār�ākais � ar sveci sazīmēt uz sienām krustus � krusts noslēdz jūsu biolaukus un jūs kļūstat nepieejams sve�ām ietek�mēm. Vai dzīvības zīmei � īļ^ī . Vakaros jāveic mītnes energotī- ri�ana � izdedzinot kadiķa zaru.

Ēku komplekss, maja, beidzot � tava istaba. Kāda tā ir un kadai

tai jābūt pēc formas un pēc satura?

Iedomājieties �ādu ainu � mani aicina ārstēt uz māju gulo�u 20-gadIgu zēnu, kur� ir paralizēts pēc kritiena nojumta. Ieejot komu�nālajā mājā vien jau ir smagi iedomāties zēnu otro gadu dzīvojot bez iespējas izbraukt ārā pagalmā � jo praktiski �āda pagalma nemaz nav, ne koku, ne zaļumu, bet tramvaja klaboņa zem loga atgādina, cik tu tālu esi no Dabas.

Dzīvoklī mūs sagaidīja smēķu smaka un skaļa, biolauku ārdo�a mūzika, bet uz mūsu aizrādījumu māte atbildēja, ka zēns atļauj te draugiem darīt visu ko, lai tik viņi nāk, un viņ� nepaliek viens. Ja arī tā būtu bijusi biolauku ceļo�a mūzika pēc satura, tad skaļie decibeli jau tos ārda pa�i par sevi, bet �oreiz tā bija sātana mūzika � metālis�kais roks� Andrim nav savas istabas, viņ� dzīvo viesistabā, kur sek�cijā ir kristāla trauki, no kuriem katrs izstaro negatīvo enerģiju (pretē�ji latvie�u māla traukiem), bet gulta Andrim bija pie pa�as sekcijas. Uz loga kaktusi ar mīnus lādiņu, gar sekciju stiepjas negatīvā vaska puķe, uz sekcijas sē� suslika izbāzenis un izdala miru�ās emanācijas, pie sienas mūsu genocīda paveids � attēli no "super videofilmām" (kuras mums piegādā pāris- firmas � tikai vardarbību un seksu) � viens foto, kur kāds �ķībacainais ar aizsietu muti, bet milzīgi draudo��u skatu glūn uz Andri dienu un nakti, pie kam vēl �auj ar automātu, otra bilde � kāds līdzīgs "varonis" Andrim visu diennakti draud ar atvāztu zobenu, tre�ā � pornogrāfija � visas trīs bildes ar milzu spē�ku raida 3 m negatīvo enerģiju. Grāmatplaukts � to pa�u. Kad gan cilvēks ir gulējis kopā ar grāmatām? Tām vieta ir bijusi personīgā vai publiskā bibliotēkā. �eit � enerģija var nākt kā no varoņa, tā no au�tora (tāpat kā gleznā � gan no netīra melna autora vai no tāda pat per�sonā�a). Guļamistabā var turēt tikai garīga satura literatūru, it sevi�ķi bērnu istabās, nemaz nerunājot par slima bērna istabu.

Par pārējām lietām telpā � tā ir gara runā�ana, bet īsāk var teikt � neturēt ap sevi tādas lietas, kas jums vai nu nemaz nepatīk, vai ir stipri vienaldzīgas � jūs vienkār�i piesārņojat savu mikrovidi ar bionesaderīgiem viļņiem no tiem. Var arī priek�metu saderību iz�mērīt ar rīkstīti, biorāmīti vai svārstu � iekarot diegā dzintara kulo- niņu (vai ko citu, tomēr vispatiesākās atbildes dos �iekuriņ� vai kas cits no senlatvie�u svētnīcas) un, turot roku saliektu elkonī, ļaut, lai svārsts atbild ar "jā" � svārstoties uz jūsu pusi, vai "nē" � ejot pa�ralēli ķermenim. Bet bez nekādas mērī�anas var teikt, ka guļamista�bā, faktiski arī darbistabā, nedrīkst turēt niknu zvēru skulptūriņas at�ņirgtiem zobiem, rīklēm utt. Cik nāk negatīvu enerģiju! Japāņu gu�ļamistaba, piemēram, ir galīgi tuk�a. Drēbes ir sienas skapjos, telpā skan smalka mūzika, attiecīgs ikebanas veidojums atkarībā no gada�laika, notikumiem u.c. un uz salmu tepiķī�a guļ saimnieki vai viesi savā istabā, lai varētu apgulties, kur nav ādere, lai gulētu uz cieta un saglabātu taisnu mugurkaulu utt.

Es nerunāju par tiem priek�metiem, kuri ir piesātināti ar ļaunu do�mu, netī�ām vai pat ieprogrammēti ar ļaunu nodomu, bet te jau mēs nonākam pavisam pie citas tēmas � dāvinā�anas un dāvanas saņem��anas � cik tas ir nopietni. Par to runā�u citā nodaļā, pa�laik minē�u tikai vienu piemēru pārdomām � vai ir vērts turēties pie latvie�u vecvecā teiciena � "Dāvinātam zirgam zobos neskatās" un para�dums � dāvinātas mantas tālāk nedāvināt un prom nesviest. To va�rējām atļauties tajos laikos, kad dāvinā�anas kultūra bija augsta, ne�vis kā tagad, kad pērkam pēdējā brīdī kas pagadās, vai vēl labāk � apskatāmies mājās, kas neder, kā teikt, vai nav kāds kādu s�u uzdā�vinājis, kas jādod prom no mājas un nesam arī. Bez �ēlastības metat ārā un nedodat tālāk! Atcerēsimies Hildas Vīkas vārdus, ko viņa tei�ca, komunistiem iek�ā nākot: "Viņi mūs piebeigs ar bezgaumību!" (t.i. � tos pārējos, ko neno�aus vai neaizsūtīs pie baltiem lā�iem). Nepakļausimies vairs turpmāk �im genocīda paveidam! Un mācīsim saviem bērniem dāvināt kaut lētus, bet piemērotus tam cilvēkam priek�metus � vai sadzīves, vai garīgām interesēm, bet tādus, kas sa�ņēmējam nes prieku, bet devējam tātad � dubultspēku!

Tātad � par �o neseno gadījumu: kāda sieviete no Jēkabpils zva�na manam kolēģim E., ka viņas meita guļ Stradiņos un vairs neceļas un neviens ārsts nevar pateikt, kas kait un vai E. nevarētu atbraukt pa�lūkoties, varbūt viņa ir gulējusi uz āderes. E. aizbrauc. Uz āderes gul�ta nav, bet istabā nelāgs starojums. Aplūkojot visu, atrada galda pulk�steni. E. paņēma to līdzi uz Rīgu, bet tajā dienā meita slimnīcā piecē�lās, it kā nekas nebūtu bijis. Kopēja zvana uz māju, vai ir novērsu�i āderes? Nē, paņemts pulkstenis. Ā! To pulksteni esot dāvinājusi uz kāzām tēva māsa, kas �o meiteni ļoti neieredzējusi. E. pulksteni aiz�nesa uz darbu, visi tajā dienā saslima un bija spiesti pulksteni iemest konteinerā � viņ� nebija to vērts, lai noņemtu ļauno informāciju. Tā�tad � iespējams ari pretējais � kaut mazu nieku dāvināt, bet piesā�tinātu ar savu labo domu, un cilvēks ar to iet cauri dzīvei. Tā mēs arī nonākam līdz amuletu problēmām, talismanam. Cik nav dzirdēts stās�tām karavīrus, kā tic, pateicoties mātes vai sievas dāvātam amuletam, atgriezu�ies dzīvi, jutu�i, kā strādājusi tajā ieliktā programma. Var jau bilst pretī, ka katram savs liktenis un no tā neaizbēgt, lai cik mīļ� cilvēks ko būtu devis, bet reizēm Liktenis ir �ēlīgs un ņem vērā, ja vēl arī pats to ir pelnījis, un pagarina nolikto laiku.

Tās visas ir vērā ņemamas un apdomājamas lietas, kam te pieskā�ros � gan tam, kur� grib dakterēt, gan tam, kur� grib dakterēties. Par katru no tēmām var sarakstīt grāmatu vai aizstāvēt disertāciju, tās vienkār�i ir neizsmeļamas, bet cik necik ābeces pamati jāzina katram, it sevi�ķi, ja viņ� grib sevi veidot par zintnieku. Jeb tam, kur� sevi grib sakārtot un pilnveidot. Un �eit minētās kļūdas var labot katrs. Te nav nekā neiespējama, bet mēs mēdzam �ēloties par to, kur neko ne�varam mainīt, bet pirkstu nekustinām tur, kur varam, nemaz nerunā�jot par virtuvi � tur mums neviens netraucē un nediktē � bet kuram tur ir simtprocentīga kārtība? Par to nāko�ajā nodaļā.

I. Jansones darbs veltīts mūsu republikas iedzīvotāju veselīgam uzturam nepiecie�amo uzturlīdzekļu un ēdienu sortimenta bagātinā��anai un pilnveido�anai. Te sniegtas kulinārijas praksē aprobētas ēdienu receptes, kurās kā galvenie komponenti izmantoti augu valsts dabīgie produkti. Grāmatā aplūkoti uzturlīdzekļi, kas ieteicami vairā�ku mūsdienās izplatītu saslim�anu profilaksei, kā ari īsi raksturoti sportistiem noderīga uztura varianti. Autores darbs ir vērtīgs ieguldī�jums kulinārijas praksē, kā sabiedriskā ēdinā�anā, tā, it īpa�i, ģimenes virtuvē, jo tajā parādītas dabīgo augu valsts produktu pla�ās izmanto��anas iespējas mūsu republikas iedzīvotāju veselīga uztura nodro�i�nā�anai. Tas īpa�i svarīgi tādēļ, ka vairāku gadu desmitu gaitā iedzī�votāju uzturs kļuvis samērā vienpusīgs: tajā pārlieku dominē dzīvnie�ku valsts produkti un rafinētiem ogļhidrātiem pārsātināti ēdieni. Au�tores ieteiktās ēdienu receptes paver iespēju pārvarēt minēto uztura vienpusību. Autore izmantojusi ļoti pla�u mūsu republikā audzētu un pieejamu sakņu, dārzeņu, augļu, ogu, zāļu u. c. sortimentu, parādot, kā no tiem vienkār�i un visbie�āk arī lēti pagatavojami gar�īgi un ve�selīgi ēdieni, kas uzturu dara daudzveidīgu un pilnvērtīgu. Ieteiktie uzturlīdzekļi lietojami bērniem un pieaugu�ajiem gan kā uztura pa�mats, gan kā cita, vairāk tradicionāla uztura vērtīgs papildinājums. Jāatzīmē, ka līdz �im augu valsts dabīgi produkti populārā literatūrā ir nepietiekami popularizēti, it īpa�i nav parādītas konkrētas augu ēdienu pagatavo�anas receptes. Ievērojot pareiza uztura lielo nozīmi saslim�anu profilaksē, jāatzīst par lietderīgu autores mēģinājums pa�līdzēt cilvēkiem izvēlēties tos uztura produktus, kas spēj mazināt sa�slim�anas risku un saslim�anas tālāku padziļinā�anos, piemēram, tā�dās ļoti pla�i sastopamās saslim�anās kā aptauko�anās, cukura di�abēts, osteohondroze, hronisks bronhīts u. c. Autore savā darbā attu�rējusies no uztura zinātnes teorētisko pamatojumu izklāsta.

Uzskatām, ka I. Jansones darbs "Veselīgi ēdieni. Uzturlīdzekļi pa�līdz dziedēt." ir vērtīgs ieguldījums mūsu republikas kulinārijas prak�sei un tādēļ rekomendējams iespie�anai grāmatas veidā.

1987. g. 20. aprīlī

A. Krauklis,

Prof., med. zin. doktors, Fizioloģijas nodaļas vadītājs Latvijas eksp. un klin. medicīnas zinātniski � pētnieciskā institūtā,

I. Blumberga,

eksperiment. fizioloģijas laborat. jaun. zin. lidzstr.

Cilvēks savā dzīves laikā kopā ar barību uzņem milzum daudz bioloģiski aktīvu vielu � aminoskābes, mikroelementus, vitamīnus u.c., kas ir nepiecie�ami organisma vielmaiņas procesiem. Barību ne�drīkst vērtēt tikai pēc tās kaloriskās vērtības, jo iz�ķiro�a loma ir tie��i �im bioloģiski aktīvajām vielām. Ikdienas uztura devai ir jāsatur ap 600 da�ādu savienojumu, tai skaitā 20 aminoskābes un 17 vitamīnu. Tāpēc nav ieteicams ilgsto�i lietot viendabīgu barību vai ieturēt stin�gru diētu. Par savu veselību ir jārūpējas katram, jo nereti ir ļoti grūti novilkt to robe�u, kur beidzas veselība un parādās slimības sākotnē�jās pazīmes. Sajūtot nelielu diskomfortu, daudzi cilvēki kautrējas ap�meklēt ārstu un sāk ārstēties pa�i uz savu roku, lietojot da�ādus me�dikamentus, kas bie�i vien nodara vairāk slikta nekā laba.

Viens no medicīnas galvenajiem virzieniem ir pla�a profilakse, � lai cilvēks nenonāktu uz tās takas, kas ved uz slimību. Ja varam teikt, ka slimība ir katram sava un tā norit individuāli, tad, runājot par ve�selību, jāteic, ka tā savukārt visiem ir vienāda. Lai to saglabātu un ko�riģētu, nepavisam nav jālieto farmakoloģiskie preparāti, bet gan dabī�gie līdzekļi, kurus diem�ēl daļēji jau esam piemirsu�i.

Mūsu trauksmes pilnajā laikmetā, kad nākas saskarties ar lielu fi�zisko un garīgo slodzi, daudzi cilvēki izjūt vajadzību pēc kāda toni�zējo�a vai nomierino�a līdzekļa. Atklāti sakot, neliels stress ir pat vē�lams, jo tas norūda organisma atvaires spējas, toties pārmērīgs stress organismu novājina. Tāpēc ir nepiecie�ami līdzekļi, kas, no vienas puses, kāpinātu organisma pretestības spējas, bet, no otras puses, ie�darbotos nomierino�i. Ta�u nepiecie�ams "ārstēt" arī veselus cilvē�kus, lai nostiprinātu viņu veselību. �ajos gadījumos ir jāizmanto da�bas produkti. No seniem laikiem savas uzmundrino�ās darbības dēļ ir pazīstamas zāļu tējas, �eņ�eņa sakne, citronliānas augļi, eleuterokoka sakne u.c. �ajos augos eso�ās vielas nav kaitīgas, tās mazina noguru�mu, paaugstina darba spējas, uzlabo redzi un dzirdi. Pēc prof. N.La- zareva ieteikuma.�o augu drogās eso�ās vielas nosauktas par adapto- gēniem, tas ir, par vielām, kas palīdz organismam pielāgoties da�ādu nelabvēlīgu faktoru iedarbībai.

Ir daudzi augi, kas nomierino�i iedarbojas uz nervu sistēmu, tāpēc veselam cilvēkam svaigas saknes un zāļu tējas var līdzēt daudz labāk nekā spēcīgie psihotropie līdzekļi, kas, starp citu, atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz aknām.

Vēl joprojām aktuāla ir arī mū�senā problēma par cilvēka mū�a pagarinā�anu. Diem�ēl par to cilvēks parasti sāk domāt tikai mū�a ot�rajā pusē, kad patiesībā jau ir par vēlu kaut ko uzsākt, jo mū�a pirma�jā pusē ir darīts viss, lai veselību sabojātu.

�ī Jansones grāmata ne tikai papildinās kulinārijas jautājumiem veltīto literatūras klāstu, bet noteikti aizpildīs arī tajā kādu robu. Au�tore konsekventi iesaka receptes, kur barības produkti netiek pakļau�ti termiskai apstrādei, t.i., netiek denaturalizēti. Līdz ar to tajos neiet bojā aktīvās vielas, fermenti, vitamīni, un cilvēks tās visas saņem da�bīgā veidā. Lietojot �ādi sagatavotus ēdienus, cilvēks nepicņemsies svarā, izvairīsies no daudzām vielmaiņas izraisītām slimībām, bet slims cilvēks spēs atkal atgūt veselību. �ī grāmata nepavisam nav pa�vārgrāmata, drīzāk tā ir ceļrādis, kā panākt labu veselību un nodzīvot ilgu mū�u.

Docents V.Būmeistars

Mana atveseļo�anās sistēma � AK � atveseļo�anās komplekss un VK � veselības komplekss

S

Ja gribam glābt savas tautas, tad jāgrie�as atpakaļ pie tā, no kā esam tik tālu aizgāju�i prom:

1.� pie Dieva;

2.�� pie Etnosa;

3.�� pie Dabas;

un dzīvot saskaņā ar Dieva, ar Dabas likumiem, augt garīgi, cen�sties darīt labu un mīlēt savu tuvāko, sekot ne tikai tam, lai būtu labi darbi, bet arī lai katra doma būtu tīra un laba, jo arī tās sakrājas kaut kur, veido mūsu personīgo auru (bet visi kopā mēs veidojam savas tautas auru � kāda tā būs, tas atkarīgs no mums), un tad tā materiali�zēsies un nāks pār mums. Kā var izārstēt ļaunu, nenovīdīgu, skaudī�gu cilvēku? Tum�ā aura, ko dziednieks dara gai�u, atnāks atpakaļ drīz. Tikai tad, kad sevi esi sakārtojis garīgi, kaut vai ar zintnieka pa�līdzību (ja �is zintnieks prot strādāt visos 3 plānos � mentālā, astrā�lā, fiziskā!), tad vari pats strādāt dziednieka vadībā ar savu astrālo un fizisko ķermeni. �āds komplekss darbs dos rezultātus.

Bet fizisko un astrālo ķermeni palīdzēs atveseļot mans atveseļo�a�nās komplekss (AK). Ar kaut ko vienu vien nopietni nolaistu orgānu vai visu organismu kopumā atjaunot nav iespējams, to var veikt tikai kompleksi.

Atveseļo�anās kompleksa realizācijas iespējas mūsdienu apstākļos

Ja cilvēks agrāk par dabas dziedniecību neko nav dzirdējis un viņ�, redzot, ka viss vecais jānoraksta, un pie jaunā vēl nav pieradis, krīt panikā un domā, ka tagad tik jāiet pensijā un par sevi vien jādo�mā un ap sevi vien jādarbojas, veselība kļūst pa�mērķis, aizņem visu laiku utt.

Panikai lielākoties nav ne mazākā pamata (es saku, diem�ēl � lie�lākoties, bet ne vienmēr). Panikot varēs tās nabaga jaunietes, kuras mātes nav radināju�as darbam un kurām nav darba iemaņu, visa die�na paiet darbojoties nemākulīgi ar 1-2 mājas darbiem. Tad būs grūti. Bet es runāju par tām, kuras ir �aklas un darbs ir asinīs, veikli pada�rās � tad veselības komplekss veselības uzturē�anai prasa 1-2 stun�das dienā, bet atveseļo�anās � divas reizes vairāk.

Kādi priek�noteikumi vēl ir nepiecie�ami kompleksa realizē�anai? Veselības kompleksam nē, bet atveseļo�anās noteikti �jābūt kādam, kas par slimo rūpējas, jābūt � mīlestībai. Neviens nopietni slims ma�nā praksē sevi nav izārstējis bez citu palīdzības. Tas ir pirmais, ko es jautāju � kas viņu kops, kas par viņu rūpēsies? Pāris gadījumu ir bi�ju�i, bet tie ir biju�i superegoisti, visu mū�u sev vien dzīvoju�i un milzīgi sāka par sevi rūpēties, tikko sastādīju individuālo programmu, bet uz tik retiem gadījumiem es nebalstos un parasti strādāju ar kopējiem tik pat daudz, kā ar pa�iem slimniekiem. Situāciju var glābt vienīgi klīnika ar aprūpējo�u personālu.

Manis izstrādātais atveseļo�anās komplekss ļoti maz at�ķiras no veselības kompleksa, un cilvēki, kad tie ir atveseļoju�ies, parasti brī�nās: "Kā gan mēs bez visiem �iem faktoriem varējām dzīvot agrāk? Kā dzīvotu �odien, ja to nebūtu?!" Jā, tā viņi saka, kad ir atveseļoju��ies. Bet pirms tam viņi runāja pavisam ko citu: diez vai kas labs sa�nāk�ot, tas viss esot kaut kas pilnīgi jauns un neierasts, tik darbietil�pīgs un laikietilpīgs�

Parasti es dodu nedēļu laika, lai cilvēki varētu iegādāties visu, kas nepiecie�ams AK uzsāk�anai. Protams, palīdzu arī �o kompleksu uz�sākt, bet, kad cilvēki jau sāk sajust tā pozitīvo efektu, kas, nenolie�dzami, viņus spārno, ļauju viņiem tālāko turpināt pa�iem. Atveseļo�ties � tas nozīmē atteikties. Un, pirmkārt, atteikties no baudām, da��ādiem ieradumiem. Ja dzīve jums sastāvējusi vienīgi no fiziskām baudām un nekādi neesat spējis no tām atteikties, bet garīgo baudu ir maz vai arī to vispār nav, tad par veselību nevar būt pat runa.

Bet tagad uzskaitī�u visus AK un VK punktus. Tos salīdzinot un katru atsevi�ķi iztirzājot, pie reizes centī�os arī atbildēt uz populārā�kajiem jautājumiem, kurus visbie�āk uzdod lekcijās par �iem jautāju�miem. Centī�os to darīt vienkār�i un visiem saprotami.

Visideālākie rezultāti, protams, ir normālās, mīlo�ās ģimenēs.

Piemēram, nupat beidzu ārstēt izkaisītās sklerozes slimnieku (ar spastiku) un parkinsonu un pateicos slimniekam un 3 kopējām � 2 meitām un sievai, kuras pildīja visu kompleksu 100%. Ko dotu mans komplekss, ja nav, kas to realizē. Ko gan ir spējīgs darīt spastikas un parkinsonisma mocīts cilvēks, kur� manās lekcijās sēdēja uz rokām, lai kādam neiesistu pa galvu. Kad kāda no lekciju klausītājām atļāvās pabrīnīties par sievas ūpurē�anos viņa labā, tad sieva viņu gan nesa�prata � vai tas ir upuris � strādāt mīlo�a cilvēka labā?! "Upuris bū�tu rūpēties par pretīgu radījumu" � tā domāja sieva. "Tā bija lai�me � sajust, cik nepiecie�ams tu esi mīļajam cilvēkam, bet tas gan�darījums, ko sniedz uzlabo�anās � tas nav aprakstāms." �ie vārdi man skan atmiņā, jo tās ir arī manas domas un izjūtas.

AK

1. Neguliet uz āderēm! 2. Nelietojiet rafinētos produktus!

3. Augu dziedniecība. 4. Sulu dziedniecība.

5. Kā ar zāļu lieto�anu? 6. Dziedniecība ar bioenerģiju.

7. Ārstnieciskais uzturs. 8. Ūdens dziedniecība un saule.

9. Masā�a. 10. Norūdī�anās.

11. Pirts. 12. Vannu kursi.

13. Inhalācijas. 14. Ārstnieciskās kūres gadam.

15. Elpa. 16. Stāja.

17. Metālterapija. 18. Akupresūra.

19. Adatu terapija. 20. Elektropunktūra.

21. Fle�erē�ana. 22. D�ogings.

23. Vingro�ana. 24. Hipnoze.

25. Bads un atslodzes. 26. Mūzikas un mākslas dziedniecība. 27. Vārda spēks. Domu spēks. 28. Mītnes mikro vide.

29. Lietu enerģētika. 30. Rotu enerģētika. 31. Zīmju enerģētika.

�1:

Kādreiz par tām padomju cilvēks pat runāt nedrīkstēja un mājas saceltas, kā pagadās, nerēķinoties ar �iem viļņiem, kas nāk no Zemes dzīlēm saskaņā ar kosmosu pa �īm plaisām, ko mēs saucam par āde�rēm. Nu jau ir pietieko�i literatūras visās valodās un par āderēm var uzzināt daudz, tāpat arī darbojas rīkstnieki, kuri var parādīt dzīvoklī brīvo zonu, kur novietot guļamo. Latvie�u zemnieku mājā, kā mēs to varam novērot vecsaimniecībās, āderu krustpunkts bija mājas centrā, kur tika ierīkots pavards, tur labi līdz rītam uguns saglabājās, bet gu- ļamtelpas ir brīvas no āderēm, pat kūtī lopus neturēja uz āderēm! Bet ko darīt, ja dzīvoklis mazs un mēbeles nav kur pārbīdīt? Fiziķi mums piedāvā da�ādus izolatorus un antenas � visi tie strādā, bet īslaicīgi un to uzstādī�ana bie�i prasa laiku un līdzekļus, kā arī prasmi, bet es varu piedāvāt latvju zīmi, kura strādā nekļūdīgi un vismaz 7 dienas � tā ir dzīvības zīme, un, kā izrādās, globāla zīme, ar kuru darbojas vi�sos kontinentos �

�o zīmi zīmē uz 3 zīmē�anas lapam vienalga ar ko, bet spēcīgāk strā�dā ar sarkanu (zemes enerģija) uz gai�i zila (kosmiskā). Ar zīmi uz le�ju liek 3 vietās zem palaga. Ik pa 7 dienām zīmē jaunu. Ja galīgi nav rīkstnieka, tad 80% var izlīdzēties arī pa�i ar svārstu, piemēram, gre�dzenu, pakārtu diegā. Tas var būt sarunu starpnieks ar augstāko pasauli. Ja jūs varat sarunāt ar svārstu �ādi � gredzens brīvi karājas die�gā un uz jūsu lūgumu � saki "jā" un nāc pie manis � viņ� svārstās uz jūsu pusi, bet uz lūgumu � saki "nē" un ej paralēli man � viņ� iet paralēli (lūgums var tikt izteikts domās vai skaļi) � varat palūgt uzrādīt arī āderes � vai nu svārsts rādīs āderes virzienu, vai griezī�sies uz riņķi, norādot uz āderu krustpunktu. Gredzens jums klausa un var meklēt āderes � ja virs gultas gredzens svārstās � tas norāda āderes virzienu, ja iet uz riņķi � krustpunktu. Savas subjektīvās do�mas jāprot atslēgt, lai tās nedarbina ar savu psihisko enerģiju svārstu! Bīdiet gultu tur, kur gredzens nekustas! Un sekojiet savām subjektī�vajām izjūtām � guļat labāk? Sāp mazāk, esat no rīta vairāk atpū�ties? Ādas slimības iet uz labo pusi? Utt. Tas ir vienīgais kritērijs �a�jā informācijas gūzmā un zinātnieku teorētiskajos strīdos � mēs esam praktiķi.

Mazi bērni � līdz gadam � ļoti izjūt āderes. Mātes bie�i brīnās, ka bērns guļot izbāzis kājas vai rokas caur gultiņas restītēm vai sari�tinājies kājgalī vai uz spilvena � bērns tiecas uz brīvo zonu un gul�tiņa jāstumj uz to pusi, kurp bērns tiecas ar seju.

Mēs rūpējamies par to, lai mūsu atveseļo�anās centrā un veikalos būtu �īs zīmes skaisti uzrasētas un nopērkamas; lai uz māju varētu iz�saukt dziednieku, kur� prot novietot �o zīmi tā, ka tā darbojas ilgi gan pret āderēm, gan kaimiņiem, gan televizoriem u.c. nevēlamiem ob�jektiem. Pagaidām �ie veikali ir Ģertrūdes ielā 13 un Kalniņa ielas bi�kopības veikalā, kā arī var zvanīt man pa�ai pa telefonu 432315. Latvju zīmēm ir milzu spēks, tad izmantosim to kaut nedaudz! Vei�kalos var nopirki arī biorāmī�us āderu meklē�anai un citām vajadzī�bām, kā arī Salveo augu pulveri.

� sadzīves narkomānija, kā saka profesors Jevģēnijs Linārs � mans skolotājs.

Otrs lielais punkts ir aicinājums nelietot rafinētās baudvielas. Ai�cinājums nelietot cukuru un baltos miltus, jo tie mūs padara par sa�dzīves narkomāniem. Paskatīsimies, kā tad tiek iedarbināts cilvēka narkomāniskais aparāts.

Par sadzīves narkomānu kļūst, lietojot nabadzīgu un vienveidīgu uzturu (turot organismu strukturālās informācijas badā). No rafinēta�jiem produktiem viskaitīgākie ir cukurs un baltie milti. Neraugoties uz to, ka esam paēdu�i vai pat pārēdu�ies, organisms prasa vēl un vēl, jo tas tomēr cer, ka saņems arī trūksto�ās uzturvielas. Izveidojas ap�burtais loks � jo vairāk cilvēks ēd, jo vairāk viņam gribas. Sāta sa�jūta neiestājas. Toties parādās nespēks, miegainība, nomāktība � hi- poglikēmija. Maziem bērniem tā var būt par pamaļu nopietniem sma�dzeņu darbības traucējumiem. Hipoglikēmija ir viens no cēloņiem, kāpēc bērni ir tik ļoti haotiski, nervozi, pat agresīvi, ta�u tikai retais tai visā saskata saistību ar uzturkļūdām. Pat psihiatri �ai saiknei nekā�du lielo uzmanību nepievēr� un vairumā gadījumu bērnu nervu sistē�mas nostiprinā�anai iesaka lietot ķīmiskos līdzekļus � miega zāles. Ēdienreizēs vecāki bērnu baro ar cepumiem, jo neko citu viņ� ēst ne�vēlas un arī neēd. Tas liecina, ka bez saldumiem viņ� vairs nevar iz�tikt, bet tā jau ir pirmā pazīme, ka bērns kļuvis par sadzīves narkomā�nu. Hipoglikēmija var būt arī iedzimta. Ja kāre uz saldumiem piemi�tusi jau topo�ajai māmiņai, tad bērns būs pārmantojis visas �īs tieksmes un minētās novirzes. Tāds jau piedzimstot brēc pēc cukura.

Kā jums visvienkār�āk izskaidrot hipoglikēmijas mehānismu? Cilvēks, kam ir tieksme uz saldumiem, protams, cen�as kaut ko sal�du arī apēst. Līdz ar to viņa organisms saņem kārtējo cukura devu, kurā nav ne mikroelementu, ne vitamīnu, ne arī minerālvielu. Rezul�tātā paaugstinās cukura līmenis asinīs un, lai stāvokli organisms nor�malizētu, aizkuņģa dziedzeris tūlīt pat izdala insulīnu. Ta�u ne vien�mēr aizkuņģa dziedzerim izdodas "notrāpīt" vajadzīgo daudzumu, nereti insulīns tiek izdalīts par daudz. Bet, tā kā arī "liekais" insulīnis "nestāv malā", bet gan "strādā", rezultātā cukura daudzums asinīs sa�mazinās un bie�i tā ir pat par maz. Tas, savukārt, izraisa skābekļa ba�du, no kura stipri cie� galvas smadzeņu �ūnas. Gala rezultātā tas viss var būt par pamatu hipoglikēmijas nciropsihiskajiem simptomiem. Ja �ādi procesi organismā atkārtojas bie�i, ja tie kļūst ilgsto�i, tad cil�vēks jau no pa�a rīta jūtas noguris un nomākts, viņam ir traucēta aiz�kuņģa dziedzera darbība. Finālā aizkuņģa dziedzeris pārstāj insulīnu izdalīt. Līdz ar to ir sākusies cukurslimība. Toties hipoglikēmija ne�iestājas, ja cilvēks cukuru uzņem ar saldiem augļiem, ogām, dārze�ņiem, medu. �ajos gadījumos procesi notiek pakāpeniski un dabiski. Augļi un dārzeņi ir arī starpnieki starp mums un sauli, ar tiem mēs uz�ņemam arī kosmisko enerģiju, kas uztur mūsu biolauku.

Kā hipoglik�miju var ārstēt?

Galvenokārt, ar daudzveidīgu un �ķiedrvielām bagātu uzturu, iz�slēdzot no tā rafinētos produktus. Hipoglikēmija nav nekas cits, kā vien da�ādu na�ķu izraisīta kaite un tāpēc ar to sirgst cilvēki, kuriem gastronomiskie prieki un baudas kļuvu�as par dzīves jēgu. Bet varbūt arī jūs piederat pie cilvēkiem, kuri mēdz teikt: "Nav vērts dzīvot, ja nevar dū�īgi paēst visu, ko gribas!" Vai arī: "Ja jau reiz tik un tā jā�mirst, tad labāk ar pilnu vēderu!" Tā nu tas ir � vēders ir kļuvis par mūsu kungu un noteicēju. Pat lopkopībā katram mājlopam ir noteik�ta strikti sabalansēta barība. Bet cilvēkam? Pārsvarā namamātes par tādām lielām nedomā, jo uzskata, ka pats galvenais ir � lai vēders būtu pilns. Paradokss? Diem�ēl� Ta�u atgriezīsimies pie cukura un paskatīsimies, pa kādiem ceļiem tas mūs noved līdz sadzīves narko�mānijai un izraisa organisma pa�saindē�anos (orālsepsis).

Cilvēka zarnās ir 1,5 kg mikrobu un baktēriju. Tās barojas ar skā�bekli, bet, ja mēs apēdam pārāk daudz barības, vairāk nekā organis�mam nepiecie�ams dzīvības procesu norisei, ja lietojam uzturā daudz cukura, baltos miltus, buljonus un citu treknu barību, mikrobi kļūst "izlepu�i" un sāk baroties ar �īm vielām. Pie tik dāsnas barības no viena mikroba 6 stundās spēj attīstīties 200 000 jaunu mikrobu. Un katrs no tiem tāpat meklē sev barību, līdz beigu beigās tie sāk "zagt" tās vielas, kas mums pa�iem nepiecie�amas, piemēram, olbaltumvie�las. Kas notiks, ja mēs sāksim lietot uzturā pārāk daudz olbaltumvie�lu saturo�us produktus: gaļu, olas, sieru� Mikrobi no neizmantoto olbaltumvielu aminoskābēm at�ķels oglekļa dioksīdu, ogļskābo gāzi un pāri paliks indes. No aminoskābes lizīna paliks kadoverīns (līķu inde), no ortnitīna � putrcstīns (inde ar spēcīgu nepatīkamu smaku; jo spēcīgāk smako mūsu izkārnījumi, jo vairāk mūsos ir �īs indes), no histidīna � histamīns (alerģijas un ādas slimību izraisītājs). �īs un vēl daudzas citas indes sauc par biogēnajiem amlniem. Cilvēkam pēc ē�anas ir jājūtas spirgtam un spēcīgam. Kā ma�īnai, kas tikko uzpil�dīta ar degvielu. Bet, ja pēc ēdienreizes rodas gurdums, nespēks, gal�vassāpes � tas nozīmē, ka organismā darbojas �is indes. �āds fons ir par pamatu itin visām slimībām, izņemot, protams, trau�mas. Pat niecīgā koncentrācijā �ie biogēnie amīni ietekmē orgānu funkcijas. Rodas asinsspiediena novirzes, smadzeņu darbības u.c. traucējumi. Kadavcrins, pustrestīns, ko zarnās rada pūsto�ās baktē�rijas, uzsūcas asinis. Un vēl. Pēc pārmērīgas maltītes no organisma nespēj izdalīties arī visi vielmaiņas produkti, to vidū � urīnskābe. Tā traucē asinsriti, rada iekaisumus audos, vairo ēstgribu. Jo vai�rāk tāds cilvēks ēd, jo negausīgāks viņ� kļūst. Tāpat kā nedrīkst pār�ēsties, nedrīkst arī pieļaut, ka kāda barības viela organismam pie�trūkst. īpa�i minerālsāļi. Tos organismam piegādā augu valsts pro�dukti, bet tikai tad, ja tie nav termiski apstrādāti. �ajos produktos or�ganismam nepiecie�amajā daudzumā ir ari vārāmā sāls, tāpēc galīgi aplams ir uzskats, ka minerālsāļu badu organismā var likvidēt, lieto�jot uzturā sāli. Glu�i pretēji, sāls organismam minerālsāļus atņem. Saldumkāre cilvēkam ir jāapmierina ar medu, saldiem augļiem un ogām � svaigām vai �āvētām, bet nevis ar cukuru, kurā nav ne mi�nerālsāļu, ne citu vērtīgu vielu.

Mēs visi zinām, ka saldumi bojā zobus. Kāpēc? Viss ir ļoti vienkār�i. Ja lietojam ar minerālvielām nabadzīgu uzturu, mīlam tam pievienot sāli vai cukuru, ja bie�i na�ķojamies ar konditorejas izstrā�dājumiem � organisms, lai neitralizētu asinīs skābo reakciju, ir spiests "aizņemties" bāziskos minerāļus no iek�ējiem orgāniem, īpa��i no zobiem un kauliem. Rezultātā bojājas zobi, deformējas locī�tavas un mugurkauls.

Tā kā cukurs (baltie milti organismā pārvēr�as cukurā) ir ba- rotne pūsto�ajai mikroflorai un mikrobiem, kā arī palielina slodzi aiz�kuņģa dziedzerim, tiek sabojāts dabiskais gar�as aparāts un cilvēks kļūst par cukura narkomānu. Organisms pats glikozi vairs neizstrādā, bet gaida to "no malas". Ari buljoni ir kaitīgās mikrofloras barotne. Neviena tauta austrumos un lielākoties arī rietumos buljonu uzturā nelieto. Pū�anas mikrobi iznicina zarnu nūjiņas, kas izstrādā pretvē�a vielas. Ja zarnās dominē pūsto�ā mikroilora, nenotiek arī B grupas vitamīnu sintēze, bet tas nozīmē, ka cilvēkam ir visi priek�nosacīju�mi saslimt ar slimībām, ko izraisa �o vitamīnu trūkums. īpa�i var ciest nervu sistēma un smadzeņu darbība. Ar pūsto�o mikrofloru pārbagā�tās zarnās netiek sintezēta neviena bioaktīva viela, fermenti. Par kādu gan veselību te var būt runa! Neatrisinot pūsto�ās mikrofloras problēmu, praktiski nav iespējams izārstēt nevienu slimību. Un otrādi �ja zarnu stāvoklis ir normāls, sasirgt ar kādu no slimī�bām nav iespējams. Praksē to ir pierādījusi mūsu naturālistu sekci�ja, kuru vadīja kara ārsts pulkvedis Jurijs Aver�enko. Nevar atrast ve�selākus cilvēkus par viņiem.

Lai saprastu, cik kaitīgs organismam ir cukurs un baltie milti, ar �iem piemēriem, �ķiet, pilnīgi pietiktu. Ta�u augstāk minētais nepa�visam nav viss. Cukurs un baltie milti ir tā saucamās tuk�ās kalori�jas, kas nedod organismam nevienu vērtīgu vielu. Toties, lai varētu notikt vielmaiņas process, lai cukurs tiktu pārstrādāts, tas mums vēl atņem pēdējo vitamīnu, pēdējo mikroelementu, pēdējo minerālsāli, kas organismā vēl atrodams. Bet arī tas vēl nav viss. Cukurs noārda cilvēka imūnsistēmu. Tie�i �ī iemesla dēļ bērni, kurus vecāki vēlīgi baro ar saldumiem un buljoniem, slimo ar visām slimībām, kādas vien tas savā ceļā sastop. Cukurs un baltie milti ir bioneaktīvi produk�ti, bet, lai vielmaiņas process varētu notikt, bioenerģija ir nepiecie�a�ma, tāpēc cukurs un baltie milti to paņem no cilvēka, vēl vairāk sa�mazinot viņa jau tā nelielos biolaukus.

Pēc kādām pazīmēm var noteikt, ka mūsos dominē pūsto�ā mikroflora? (�ādas pat pazīmes ir arī cukurslimībai, aizkuņģa dziedzera disfunkcijai.) Nosauk�u jums pa�as izplatītākās:

1.� Nepārtrauktas mērenas galvas sāpes, kas da�reiz pārvēr�as mig�rēnā.

2.� Nepārtraukts mērens nogurums, it īpa�i pēc ē�anas, kad klāt nāk vēl miegainība.

3.�� Nepārtraukti vai periodiski kaut kas niez � mugura, pleci, au�sis u.c., kņudina �ur un tur.

4.�� Parādās ādas slimības.

5.�� Rodas krek�ķis.

6. Smako mute (pat zīdainim).

Jā, pūsto�ā mikrofiora var būt pat zīdaiņiem, un par to "parūpējas" jau dzemdību namā, kur jaunpiedzimu�ais, pirmās dienas būdams at��ķirts no mātes, tās piena vietā tiek barots ar glikozi. Man nav gadī�jies ārstēt bērnu, kura māte neapgalvotu, ka pirmo reizi viņa ar krūti to barojusi tre�ajā, ceturtajā vai pat desmitajā dienā pēc dzemdībām. Un viņas nekādi nevar saprast, kāpēc bērnam, ja viņ� ir slims, ne�drīkst dot pa�a mātes pienu, bet glikozi drīkst. Pēc glikozes bie�i vien nav vairs zarnās lakto baktērijas un bērns mātes pienu nepanes - at�vemj vai sirgst ar caureju. Tad sāk bērnu barot ar kefīru, un aug de�bils. Ta�u tas jau ir pavisam cits temats, kam būtu veltāms atsevi�ķs raksts. Un tomēr gribu aicināt māmiņas būt modrām arī dzemdību na�mā, sekot, lai mazajam cilvēciņam jau pirmajās dzīves dienās netiktu radīti tādi apstākļi, kas veicina disbakteriozi, lai viņ� netiktu ierauts tai apburtajā riņķa dejā, kas nereti ilgst visu mū�u. Bet atgriezīsimies pie temata, no kura atkal esam novirzīju�ies�

Cukurs un baltie milti pārsātina asinis ar skābēm, jo to noārdī�a�nās galaprodukts ir neorganiskās skābes. Skābā reakcija notiek arī siekalās. Cukurs "zog" organismam fosforu un kaļķi, un tā rezultātā sākas kaulu deformācija.

īsumā par cukuru tas būtu viss, lai gan runāt par to varētu vēl ļoti daudz.

Pirmkārt, nebarojot posto�ās baktērijas. Tāpēc atgādinā�u vēl�reiz � nelietojiet uzturā cukuru, baltos miltus, treknumus, buljonus, glikozi. Nepārēdieties! Otrkārt, disbakteriozi var "piebeigt", lietojot ar fitoncīdiem bagātus augus � ķiplokus, sīpolus, gar�augus, kā arī, dzerot fitoncīdus saturo�as augu tējas. Jāteic, ka fitoncīdi, pretmikro- bu vielas, ir arī visos "maigākos" dārzeņos, ja vien tie nav termiski apstrādāti. Katrs barības kumoss ir labi jāsako�ļā un jāsasiekalo, jo ari siekalās ir pretmikrobu vielas. Pretējā gadījumā mēs norijām vis�maz 100 miljardus baktēriju, t.i., aptuveni pusotra kilograma! Lieto�jot uzturā saldu vai treknu barību, mēs �o miljardu armiju "izluti�nām". Tā vairs nevēlas baroties ar skābekli, bet prasa cukuru. (Bī- deļmilti arī organismā pārvēr�as cukurā). Cilvēks kļūst par �o baktē�riju vergu un līdz ar to � sadzīves narkomānu.

Ļoti akūtos gadījumos ir jālieto arī baktērijas, ko mums piedāvā mūsu mikrobiologi. Var, protams, rīkoties arī tā, kā savulaik mūsu sen�i. Un, proti � vienā glāzē piena iz�ķīdināt vienu tējkaroti svaigu govs mēslu, izkāst un dzert pa 100 g pirms katras ēdienreizes � tā�dējādi mēs saņemsim visas baktērijas, ne tikai lakto un koli vien.

Uzskatāmi cukura kaitīgo ietekmi uz cilvēka organismu var attē-

Shēmā parādīta galvenā cukura kaitīgā iedarbība, bet tai ir vēl daudzi desmiti apak�punktu.

Esmu izārstējusi daudzus hroniskus alkoholiķus, toksikomānus, vairākus narkomānus, ta�u nekad nebūtu guvusi pozitīvu rezultātu, ja vispirms nebūtu viņus izārstējusi no sadzīves narkomānijas, t.i., ja vi�ņi nebūtu norobe�oju�ies no cukura un baltajiem miltiem. To, ka cu�kurs ir kaitīgs, cilvēkam aptvert ir grūti, jo viņam nekādi negribas ti�cēt, ka tik saldas un gar�īgas lietas var būt arī kaitīgas. Dānijā, Holan�dē, Skandināvijas valstīs ir aizliegts rafinētos produktus dot bērniem, kas nav sasniegu�i skolas vecumu, jo tādā vecumā jau par sadzīves narkomānu kļuvu�u cilvēku izārstēt ir grūti. Lai cik ļoti mēs arī cen�stos atveseļot bērnu, �īm pūlēm rezultātu nebūs, ja atveseļo�anās pro�cesā neiesaistīsies arī māte vai pat visa ģimene. Tie�i tajos gadījumos, kad par atveseļo�anos sāk rūpēties visi ģimenes locekļi, rezultāti ir vislabākie. Piemēram minē�u kādu gadījumu no savas prakses.

Iecavā kāda meitenīte slimoja ar epilepsiju. Lēkmes viņu mocīja gandrīz katru dienu. Ārsti nekādas cerības uz izveseļo�anos nedeva. Lai atvieglotu lēkmes, meitenītei katru dienu tika dots lumināls, un māte, pati būdama mediķe, itin labi saprata, cik kaitīgs �is medika�ments. Lekciju izbraukumos man gadījās būt arī Iecavā un visa ģime�ne bija atnākusi to noklausīties. Pēc lekcijas, cerībā, ka spē�u dot kā�du padomu, vecāki man izstāstīja �o savu bēdu stāstu. Ieteicu pamē�ģināt izslēgt no bērna uztura rafinētos produktus, lai tādējādi likvidē�tu zarnās pūsto�o mikrofloru un atskābētu asinis. Visa ģimene ņēma vērā �o ieteikumu un vienprātīgi atteicās no cukura, sāls, buljoniem, vēlāk � arī gaļas, taukiem, balto miltu izstrādājumiem, toties dāsni papildināja savu ēdienkarti ar visda�ādākajām sulām. Meitenītes ve�selība uzlabojās jau pirmajā mēnesi, un kop� tā laika, nu jau 15 ga�dus, viņai nav bijusi neviena lēkme. Viņa pabeidza skolu un paralēli arī mūzikas skolu. Ir dzīvespriecīga un laimīga.

�ī gadījuma spārnota, esmu izārstējusi vēl 18 epileptiķus, lai gan mediķi viņus uzskatīja par neārstējamiem, jo medikamentu �īs slimī�bas ārstē�anai nav. Pēdējos gados atveseļot slimniekus kļuva daudz vieglāk, jo talkā nāca no savvaļas augiem veidotais pulveris "Sal- veo". Tā sastāvā ir 27-81 da�ādi augi. �is pulveris ļoti ātri "restau�rē" organismu, ta�u ar noteikumu, ka paralēli netiek lietoti rafinētie produkti. Starp mūsu kluba biedriem ir daudz tādu, kas savulaik bez citu palīdzības nespēja pat apģērbties. �odien viņi skrien un slēpo. Un neviens vairs viņus nepiespiedīs iet atpakaļceļu � lietot cukuru un baltos miltus. Viņi pārāk labi atceras visas savas kaites un nelaimes, lai pie tām atkal atgrieztos. Bet kāre pēc cukura pazūd, ja cilvēks lie�to uzturā tā atvietotājus. Tāpēc paskatīsimies, ar ko agrāk na�ķojās latvie�u zemnieku bērni,

Daba ir visda�ādāko na�ķu pārpilna. Piemēram, cukurzirņi. Bēr�niem cukurzirnis bija gardumu gardums! Un burkāni, rāceņi, kāļi� Nereti saimnieks nezināja, kā pasargāt dobes ar �iem dārzeņiem, lai tie visi nenonāktu bērnu kārajās mutēs. Toties �odien bērniem dārze�ņi vairs negar�o. Kāli viņi vispār nevēlas redzēt, nemaz jau nerunājot, ka viņi to neprot at�ķirt no rāceņa. Vēl zemnieku bērniem gar�oja arī svaigie kāposti. Protams, na�ķu sarakstā bija arī ogas un augļi. Gan svaigā, gan arī kaltētā veidā� Savulaik latvie�i ogas un augļus kaltē�ja daudz, lai pietiktu visai garajai ziemai. Bet kā ir tagad? Ar to kal�tē�anu nodarbojas retais. Lielākoties visi vāra ievārījumus, klāt liekot ogām un augļiem krietnu daudzumu cukura.

Es māku ziemai sagatavot ogas bez cukura vai pavisam svaigas.

Otra lielākā uzturkļūda ir pārmērīga olbaltumvielu, īpa�i gaļas lieto�ana. Ja nu tomēr nespējam no gaļas atteikties � ne jau visi var būt veģetārie�i, tad to vajadzētu lietot tikai tik, cik organisms spēj pa�tērēt, un ne gramu vairāk, jo viss pārējais kļūst par barotni mikro�biem, sapūst. Jebkuru zarnās nonāku�o olbaltumvielu pūsto�ā mi- kroflora nekavējoties pārvēr� indēs. Mikrobi no olbaltumvielu ami�noskābēm at�ķeļ ogļskābo gāzi un pāri paliek indes (līķu inde kada- verīns u.c.). Arī tas ir par pamatu nespēkam, nelāgai sajūtai, smakai mutē.

Gaļa organismā veicina skābo reakciju un radu�ās skābes (pavi�sam citas nekā no cukura), riņķojot asinīs, vairo acidozi � saindē�a�nos ar neorganiskajām skābēm. Olbaltumvielu vidējā dienas deva ir 50 g. Garus gadus mums ir centu�ies iestāstīt, ka dzīvnieku valsts ol�baltumvielas ir pilnvērtīgas, bet augu valsts � nē. Tā nav taisnība. Nav tādas aminoskābes, kuru organisms nevarētu uzņemt arī no augu valsts. Gadījumā, ja jūs par olbaltumvielām vēlaties uzzināt kaut ko vairāk un pla�āk, iesaku izlasīt Gunta Vitenberga grāmatiņu "Olbal�tumvielas".

Senie latvie�i nekad neēda gaļu trīs reizes dienā, bet gan tikai kā piedevu ēdienam. Toties tagad viss ir otrādi. Galvenais, lai būtu gaļa, bet viss pārējais � tikai garnējums. Sabiedriskajā ēdinā�anā, un nu jau arī mājās ēdiena nosaukums nāk no gaļas - gaļa ar garnieri - idio�tisms! Nosaukumam jānāk no ēdiena un gaļu ņem kā piedevu. Pro�tams, kādai no jums var rasties jautājums, sak, ja gaļu latvie�i ēdu�i maz, tad no kurienes viņu organisms ņēmis tam nepiecie�amās olbal�tumvielas? Atbilde ir pavisam vienkār�a � no pāk�augiem, riek�stiem, graudiem� Vai atceraties, ko saimniece lika galdā ēdienrei�zēs? Brokastīs biezu putru, vakariņās �ķidru, bet pusdienās � maize. Un vēl arī savvaļas zaļumus � tie satur vispilnvērtīgākās aminoskā�bes. Arī mūsu piedāvātie augu pulveri Salveo un Hodo satur itin vi�su, kas organismam nepiecie�ams, lai tas varētu dzīvot. Savvaļas au�gi ir mūsu veselības glābiņ�. Atcerēsimies to!

Bie�i man jautā, vai ir ieteicams lietot uzturā olas. Es, savukārt, ie�saku to pajautāt pa�ai vistai. Pajautāt, par ko viņa domāja, olu dējot? Vai par savas cilts turpinātāju � pūkainu cālīti, vai par mūsu ēdien�karti? Vitamīni olas dzeltenumā ir, ta�u organisms tos izmanto vāji. Bez tam olas dzeltenums apgrūtina �ults un aknu darbību. Kā jau tei�cu, olbaltumvielas ir arī pāk�augos, ta�u divas aminoskābes tajos to�mēr trūkst, tāpēc uzturā tie jālieto kopā ar zaļumiem vai arī, � pār�kaisot ar mūsu piedāvāto augu pulveri "Hodo" un "Salveo". To var iegādāties Latvijas Bites veikalā Ģertrūdes 13 un A. Kalniņa 4.

Tre�ā uzturkļūda ir sāls, tās pārdozē�ana uzturā. Arī sāls ir ne�organiskās skābes piegādātāja asinīm, jo vārāmā sāls jeb nātrija hlo�rīds ir neorganisks savienojums. Ta�u organismam ir nepiecie�ams organiskais nātrijs un hlors, un to mēs varam saņemt no dārze�ņiem � rutkiem, mārrutkiem, kāļiem, pētersīļiem, selerijām, bet, jo īpa�i � no savvaļas ārstniecības augiem. Arī �ajā ziņā labs palīgs katrai namamātei būs "Salveo" un "Hodo" pulveri. Tātad tos var lie�tot gan ēdiena vilaminizē�anai, gan papildinā�anai ar minerālvie�lām� Starp citu, arī senie latvie�i sāli uzturā lietoja ļoti maz, galve�nokārt viņi izmantoja to kā konservantu. Sāls organismam nodara daudz lielāku postu nekā nikotīns un alkohols kopā ņemti:" saēd" re�dzes nervu, sejas ādu, asinsvadu sieniņas, māgas un zarnu gļotādu, dzemdes kakliņu u.c., ietekmē nieru darbību, locītavas� Ja nu jūs to�mēr uzskatāt, ka �is nātrija hlorīds jums ir nepiecie�ams un gribai to lietot, tad tikai � 3 gramus dienā un ne �ķipsnu vairāk, jo tik daudz sāls nieres spējīgas dienā izvadīt no organisma. Toties mēs, pat it kā neko nepārsālot, lietojam vismaz 30 gramus dienā. Tas nozīmē, ka nieres strādā ar milzīgu pārslodzi. Cik ilgi tās izturēs?

Mums neviens nekad nav mācījis, pēc kādām pazīmēm var noteikt iek�ējo dziedzeru disfunkciju. Piemēram, es kādam cilvēkam saku: "Jums staro nierītes!" Bet viņ� izbrīnīts skatās man acīs un apgalvo, ka ar nierēm viņam viss esot labākajā kārtībā, traucējot vienīgi po- liartrīts. Bet tas jau nozīmē to, ka nieru darbība viņam ir traucēta vis�maz 20 gadus. Viņ�, protams, nezina, ka pretējā gadījumā artrīts vis�pār nebūtu iespējams. Ne tikai cukurs, baltie milti un tauki, bet ari sāls veicina sklerozes ra�anos organismā.

Visus padomju varas gadus genocīds pret tautu izpaudies arī sis�temātiskā ģimenes ārdī�anā. Sievietei tika iegalvots, ka nav lielāka kauna, kā dzīvot vienīgi mīlestībai un audzināt bēmus, un nav augstā�ka pienākuma, kā celt gai�o nākotni � komunismu. Tāpēc jau arī vairākas paaudzes no vietas sievietes vairs absolūti neko nejēdz no mājturības lietām un neprot gatavot veselīgus ēdienus. Vienīgais, ko viņas vēl var izdarīt � pagatavot kādu gaļas ēdienu. Un tāpēc jau arī ģimenei priek�ā tiek celta vienīgi un tikai gaļa � sautēta, cepta, kū�pināta vai izvārīta kādā zupā. Bet tai pa virsu saldais ēdiens vai kon�ditorejas izstrādājums. Parasti visi �ie ēdieni ir bezgar�īgi, jo gar�au�gus daudzas sievietes nemaz nepazīst un neprot ar tiem rīkoties. Lai ēdiens būtu kaut cik gar�īgāks, visa ģimene stiepj roku pēc sālstrauka.

No sāls lieto�anas var atradināties, 10 dienas lietojot savvaļas au�gu pulveri "Salveo" vai "Hodo" pa trim līdz �etrām tējkarotēm dienā, uzdzerot 200 g asinszāļu vai kazeņu lapu tēju, vai arī bērzu sulas, bet ēdienu bagātinot ar gar�augiem � mārrutkiem, sinepēm, dillēm, pē�tersīļiem un selerijām (saknītēm un lapām), puraviem, lokiem vai arī Antona Baltā piedāvāto gar�augu pulveri "Hodo". To, ka ēdiena gar�u nenosaka sāls, ir pavisam vienkār�i pārbaudīt. Piemēram, jūsu viesiem �ķiet, ka rosolam trūkst sāls. Nesteidzieties tūlīt meklēt sāl�nīcu. Pievienojiet labāk nosauktās gar�vielas un lieciet rosolu atkal galdā, viesi būs ļoti apmierināti. Ne jau sāls pietrūka rosolam, bet gan gar�as. Cilvēkiem, kas paradu�i ēst sāļus ēdienus, gar�as kārpiņas uz mēles atmirst un viņi nesajūt ēdiena naturālo gar�u, tas �ķiet bezgar��īgs. Ne viens vien cilvēks ir centies apgalvot, ka, piemēram, salāti, rupjo miltu biezputra vai kāds cits ēdiens neesot gar�īgs. Vai tik tie��ām tas tā arī ir? Kur tad �ī gar�a varēja tā pēk�ņi pazust? Ta�u izrā�dās, ne jau ēdienam pazudusi gar�a, bet gan cilvēka mēlē atrofēju�ās gar�as kārpiņas. Cilvēks, kas vēlas atradināties no sāls un restaurēt gar�as kārpiņas, var to izdarīt 3-33 dienu laikā, lietojot pulveri "Sal�veo", zāļu tējas un gar�augus. Atguvis dabiskās gar�as sajūtu, viņam no tās vairs negribas �ķirties un jutīsies nepatīkami pārsteigts, ēdot sāļu.

Kad cilvēks iemācījās ēst sāļu? � Pirms ledus laikmeta viņ� bija natūrists un nelietoja rafinētas baudvielas. Ledus laikmetam iestājo�ties � arī nē, bet, tam beidzoties, gaļa sāka ātri bojāties un konstatē�ja, ka sāls to saglabā, un tā nonāca pie sāls lieto�anas uz gaļas un zi�vīm, bet ne pie ēdiena. Pie kam sāls bija nerafinēta. Ne Āfrikas tau�tas, ne Amerikas pamatiedzīvotāji nepazīst sāli, tāpat kā mūsu zieme�ļu tautas � �uk�i, kam�adāli u.c.

Ceturtā uzturkļūda ir dzīvnieku tauku pārdozē�ana. Ar dzīv�nieku taukiem organismā nonāk piesātinātās taukskābes, bet tam ir nepiecie�amas nepiesātinātās taukskābes, kurās �ķīst K, E, D un A vi�tamīni. Tāpēc tauku vietā uzturā ir jālieto eļļas. Latvie�iem ne pārāk gar�o ēdieni, kam pievienota augu eļļa. Kāpēc? Tāpēc, ka senāk lat�vie�i lietoja uzturā eļļas augus. Neviena diena nepagāja, nelietojot uz�turā kaņepju sviestu, kam pievienotas arī linsēklas. Tātad organisms saņēma gan kaņepju eļļu, gan arī lineļļu. Latvie�i ēda arī lazdu riek�stus, un nebija mājas, kur ziemai kāds maisiņ� nebūtu salasīts. Tagad lazdas gar upmalām ir izcirstas. Un vēl tika ēstas arī saulespuķu un ķirbju sēklas. Varbūt ne tik intensīvi kā mūsu kaimiņos, bet tomēr. Savukārt āboli tika apēsti ar visām serdēm un, protams, arī ar visām sēkliņām. Bet piecu ābolu sēklās ir tie�i tik daudz joda, cik vairog�dziedzerim nepiecie�ams vienai dienai. Tātad, ja jūs tomēr nevēlaties lietot uzturā augu eļļu, lietojiet eļļu saturo�us augus! Vēl da�us vār�dus piebildī�u arī par sviestu. Tā lodītes ir lielākas par �ultsceļiem, tā�pēc aizsprosto tos, �ults sāk spazmot, līdz beigu beigās izveidojas �ultsakmeņi. Latvie�u zemnieks sviestu uzturā nelietoja, veda uz Rī�gu. Sak, lai tā skleroze labāk piemetas pilsētniekam. Bet pats ēda cū�ku taukus ar sīpoliem un ķiplokiem!

Piektā uzturkļūda ir kafijas lieto�ana. Kad latvie�i iemācījās dzert �o melno un rūgto dzērienu? �ī gadsimta sākumā. Kafiju dzēra vācu kungi, un latvie�i, gribēdami kaut ko no kungu galda pārņemt un tādējādi varbūt pat mazliet par kungu justies, ieviesa to arī savā ēdienkartē. Arī tad, kad lauku cilvēki sāka ieplūst pilsētā, viņi do�māja, ka inteliģentam cilvēkam ir jāpārņem arī pilsētnieku ieradumi. Un pārņēma arī � mazo pirkstiņu atstiepu�i, cēla pie lūpām kafijas tasi. Ta�u darīja to ne jau kofeīna, bet gan "labā toņa" dēļ. Toties pa�liesi inteliģents cilvēks kafiju nekad nav lietojis un nelieto, un neļauj to darīt arī sev tuviem cilvēkiem. Kafijas dzer�ana ir nevis inteliģen�ces, bet gan pseidointeliģences pazīme.

Ta�u ir cilvēki, kas kafiju tik tie�ām lieto kofeīna radītā efekta dēļ, lai gan paties'bā tā ir tonusa īslaicīga imitācija. Zirgam, piemēram, tonusu var pacelt divējādi � ar auzām un ar pātagu. Uz�auj vienreiz ar pātagu, un lopiņ� skrien, tramīgi atskatīdamies, vai nenāks vēl kāds "tonizējo�s" sitiens. Ja pātagu liek mierā, zirgs riksi pārtrauc, tāpēc jāuz�auj atkal jauna "tonusa" deva. Un, jo tālāk brauc, jo bie�āk un stiprāk zirdziņ� ir "jāstimulē", līdz lopiņ� jau tiktāl ir "uztonizēts", ka nogā�as zemē beigts. Vai tad glu�i tāpat nav cilvēkam ar kafijas dzer��anu? Bez kafijas sirdi var tonizēt arī ar hlorofilu. Ta�u at�ķirība ir tā, ka hlorofils dod īstu tonusu, kas ilgi saglabājas, jo �is tonuss nāk no kosmiskās enerģijas un papildina cilvēka biolaukus, likvidē iekaisu�mus. Ja sirdi "pātago" ar kofeīnu, organisms to pieprasa arvien bie��āk un vairāk, līdz beidzot sirds, tāpat kā nabaga zirdziņ�, vairs neiz�tur un ir pagalam. Kafija veicina arī skābo reakciju. 11 tūksto�i skan�dināvu (visi lieli kafijas dzērāji), kas cieta no deformētiem asinsva�diem un sklerozes, tika "atslēgti" no kafijas, bet kofeīns viņiem tika injicēts. Tas pierādīja, ka asinsvadus bojā nevis kofeīns, bet gan kan- cerogēnās gruzdumvielas. Pārtraucot lietot kafiju, asinsvadu sa�auri�nā�anās un deformācija likvidējās.

Kādēļ senie latvie�i netiecās pēc mākslīga tonusa? Pirmkārt, kā jau minēju iepriek�, viņi nelietoja uzturā bioneaktīvos rafinētos pro�duktus, kas samazina cilvēka biolaukus, piesārņo organismu un rada nogurumu. Otrkārt, viņu uzturs bija bagāts ar bioaktīviem augiem � nevārītiem dārzeņiem un savvaļas zaļumiem. Līdz ar to organisms sa�ņēma hlorofilu. (Ir gan vairāk nekā skaidrs, ka bez savvaļas augiem mēs veseli nekļūsim un augu pulveri "Hodo" un "Salveo" ir vienīgais līdzeklis, kas dod iespēju nodro�ināt organismu ar visām tam nepie�cie�amajām vielām.) Tre�kārt, mūsu sen�i prata ne tikai �akli strādāt, bet arī skaisti atpūsties. Strādāt svētdienās un svētku reizēs bija grēks. Pārmaiņas, ko dzīves ritmā ienesa atpūta, lieliski uzlādēja organismu ilgākam laikam. īpa�a vieta tika ierādīta ne tikai darbam, bet arī mie�gam: pēc brokastīm � īss atmiegs, pēc pusdienām � diendusa. Ta�gad diendusa sen jau aizmirsta. Pat pārguruma brī�os domājam nevis par īsu atpūtas brīdi vai diendusu, bet gan meklējam kādu "stimulē�jo�u pātagu", lai savu darba vezumu spētu vilkt tālāk. Ja vien jums ir kaut mazākā iespēja kaut reizīti dienā minūtes 10 vai 20 nosnaus�ties � dariet to. �ai laika sprīdī tik un tā nekādus kalnus neapgāzī�siet, toties pēc tam jūs būsiet daudz mundrāki un atliku�o cēlienu va�rēsiet strādāt daudz produktīvāk.

Tonizējo�as zāļu tējas ir citronmētra, citronliāna, pela�ķi, gaiļpie- �i, piparmētra. Būs daudz prātīgāk, ja mundrumam lietosim tējas no pa�u zemītē augu�ajiem augiem � ievestā nestrādā.

Un tā, esmu jūs iepazīstinājusi ar piecām galvenajām uzturkļū- dām. Bet tagad palūkosim, kas un kā ir jādara, ja pa�saindē�anās jau ir notikusi.

Raksturojot pavisam vienkār�i, varam teikt, ka visa augu valsts ir bāziska, bet dzīvnieku valsts � skābju rado�a. Tātad � abām �īm pusēm būtu jābūt līdzsvarā. Ja �ī līdzsvara nav, tad uz kādu laiku � līdz asinis atkal neitralizējas � jāizslēdz no uztura produkti, ko dod dzīvnieku valsts.

Kad notiek organisma atskābē�anās? Lielākoties � naktī. Bet kur gan tādā gadījumā tas ņem bāziskos minerālsāļus, ja uz nak�ti tos organismam neesat iedevis? Tad bāziskos minerālsāļus or�ganisms paņem pats � no zobiem, no skeleta. Man praktiski nav nācies sastapt nevienu cilvēku, kur� nesūdzētos par skeleta deformā�cijām, bojātiem zobiem, osteohondrozi, diskozi, koksartrozi u.c. Tā�tad, tuvojoties naktij, vajadzētu organismam kaut ko bāzisku "pa�sniegt", lai tas liek kaulus mierā. Pats vienkār�ākais ir � 200 g jeb�kuru zāļu tēju, jo it visu tēju (ar maziem izņēmumiem) kopīgā īpa�ī�ba ir to bāziskums, bet klāt � 1 tējkaroti savvaļas augu pulveri "Sal�veo". Bāzisks ir arī medus vasks � to var ko�ļāt trīs reizes dienā pa 20 minūtēm. Tādā veidā caur mutes gļotādu no asinīm un siekalām tiek savākti sārņi, skābes, bet pretī doti fitoncidi, bioaktīvas vielas. Trīsreiz diena var pasūkāt arī eļļu. To sūkā tik ilgi, kamēr siekalas emulsējas baltas. Kad organisms ir atskābēts, �ī baltā emulsija vairs neveidojas.

Organisma atskābē�anas metodes ir da�ādas augu kūres, ūdens kūres, ekstrasensa seansi utt. To, kas katram cilvēkam ir piemērotāks, naturopāts vai ekstrasenss nosaka individuāli.

Līdz ar to pirmie divi lielie punkti galvenajos vilcienos ir iztirzā�ti, un tāpēc varam pāriet pie tre�ā lielā punkta � augu dziedniecības.

�ajā punkta galvena nozīme ir sauso augu komplektam "Salveo".

Se�i gadi, kop� praksē lietojam savvaļas augu pulveri "Salveo", ir parādīju�i un pierādīju�i, ka tie ir biju�i daudzkārt efektīvāki par tiem 20 gadiem, kad �ī pulvera mūsu rīcībā nebija. Rezultāti ir vairāk ne�kā pārsteidzo�i, bet da�kārt tie ir pat neticami.

"Salveo" atjauno cilvēku kopumā, restaurē iek�ējos dziedzerus, asinsvadus, kaulu �ūnas asins sastāvu, nervus. Visus atveseļo�anās gadījumus aprakstīt nav iespējams, iznāktu biezum biezs romāns. Ta�u ilustrācijai da�us piemērus minē�u.

Kāda ģimene sāka lietot "Salveo", ta�u 90 gadus vecajam tēvam, kas bija jau tik vārgs, ka vairāk gulēja gultā un cēlās reti, to nez kāpēc nedeva. Ta�u vectēvs, pamanījis pulveri, uzstāja, lai tas tiktu dots arī viņam. Pēc nepilna mēne�a viņ� ne tikai vairs negul�ņāja, bet lūkoja jau pēc kādas izkapts un, visiem par pārsteigumu, pļāva visu vasaru.

Un, lūk, ko raksta kāda slimniece:

"Lietoju pulveri "Salveo", lai izārstētu koksartrozi. Pēc kādiem trim mēne�iem pēk�ņi konstatēju, ka varu lasīt bez brillēm. Bet man jau ir 76 gadi."

Vēl kāda cita slimniece raksta �ādas rindiņas:

"Kop� lietoju "Salveo", neesmu vairs slimojusi ar gripu, lai gan man tā bija ikgadēja "tradīcija". Un, neraugoties uz to, ka man jau ir 82 gadi, jūtos tik mundra, ka turpinu strādāt valsts darbā."

Līdzīgu vēstuļu un atsauksmju ir kaudzēm. Pārsvarā cilvēki stās�ta, ka ar mūsu atveseļo�anās kompleksa un pulvera "Salveo" palīdzī�bu atjaunoju�ies sklerozes deformētie asinsvadi � artērijas, vēnas, ka viņiem izdevies "izbēgt" no gangrēnas, insulta, infarkta, uzlabojusies dziedzeru, iek�ējo orgānu darbība, redze, dzirde, viņus vairs nemoka alerģijas, ādas slimības, astma utt.

Viens otrs te varētu domāt tā � norij tējkaroti pulvera un orga�nisms ir saņēmis visu no auga, ko tas ir spējīgs dot, un tāpēc zāļu tējas vairs nav nepiecie�amas. Ta�u tā domāt ir aplam. Lietojot pulveri, glāze zāļu tējas tomēr ir jāuzdzer, jo arī organismam ir vajadzīgs "transports", kas savāc visus sārņus un izvada tos laukā.

�odien cilvēki pārāk tālu aizgāju�i no dabas, un sevi�ķi � no sav�vaļas augiem. Bet kādreiz viņi no tiem galvenokārt pārtika. Toties mēs pārtiekam tikai no gastronomijas precēm. Ja mēs varētu dzīvot pa�ā gastronomijas veikalā, ne viens vien to darītu. Noliktu salieka�mo gultiņu, kādu galdiņu un sāktu gaidīt � kad atvedīs piena produk�tus, olas, kad gaļu un desas, kad zivis un pelmeņus, kad svaigas bul�ciņas, lepnākas konfektes, klāt pievārot makaronus vai, labākajā ga�dījumā, kartupeļus. Bet to, kas aug aiz loga, dabā, kas aug pa�u dār�ziņa dobēs � nez kāpēc neredzam.

Kā panākt, lai cilvēki atkal atgrieztos pie savvaļas augiem? Tas ir ļoti grūti izdarāms. Un diez vai mēs vairs iemācīsimies lietot uzturā koku mizas, ēdamās saknes, ne tikai kļavu un liepu, bet arī ceriņu, alk�ņu un kārklu lapas, tos savvaļas augus, kuriem �odien vairs pat nosaukumu nezinām.

Mūsuprāt, �obrīd vienīgais reālais ceļ�, kā panākt, lai cilvēka or�ganisms uzņemtu savvaļas augus, ir � pasniegt viņam tos pulvera "Salveo" un "Hodo" veidā, kurā ekstrasensoriski noteiktas proporci�jas. �o ideju pārņēmām no Antona Baltā, kura veidoto savvaļas gar��augu pulveri ar panākumiem lietoja un lieto daudzi slimnieki. Jauno pulveri mēs nosaucām par "Salveo", tāpat saucas arī mūsu atveseļo��anās salons un klubs. Savvaļas augu dziedniecība ir pats galvenais moments manā izstrādātajā atveseļo�anās kompleksā.

Kā es izdomāju augu pulveri "Salveo"? Sākumā dziedēju sevi un citus ar zāļu tējām. Līdzēja, bet jālieto bija ilgsto�i, � akūtos ga�dījumos sāku pielietot �o augu sulas un efekts bija zibenīgs, bet ko darīt ziemā? Izdomāju, piemēram, klepum, bronhītam, astmai, alerģi�jām, diatēzēm u.c. � māllēpju lapu pulveri � atkal ātrs efekts, kaut arī ne tik zibenīgs. Bet Antons Baltais pameta ideju jaukt da�ādu au�gu pulverus kopā pēc gar�as izjūtas � viņa pulveris "Hodo" ir gan gar�īgs, gan veselīgs un ārstējo�s. Man tāda izjūta nav kā �im unikā�lajam cilvēkam. Es tikai varu likt kopā pēc savu zinā�anu līmeņa un sensoriskām spējām, pie kam uz sevi vien nepaļaujoties, konsultējo�ties vēl ar citiem kolēģiem -*- ekstrasensiem, jo galvenais efekts �ajā sajaukumā ir biosaderīgajai proporcijai, kad jau veidojas viens vese�lums, kur� atjauno visu organismu kopumā. "Uz dullo" sajaukts tas pulveris arī ko dod, bet nekādi brīnumi gan nenotiek, bet, ja pieturas pie biosaderīgās proporcijas, brīnumi seko brīnumiem. Bez tam strā�dā jau arī programma, kuru es te ielieku.

Nāko�ais jautājums tomēr parasti ir � nu kas tad te par augiem ir iek�ā? Tas nemaz nav noslēpums, kaut grāmatā es augus neuzskaitu, lai nejauktu jums galvas un nesāktu meklēt, ko kur� ārstē vai no ku�ra man ir alerģija un tad jau es to nevaru dzert. Atsevi�ķiem augiem te vairs nav nozīmes un alerģija līdz �im nevienam nav bijusi, ja ne- pārdozē savu individuālo dozu, ko mums da�i ekstrasensi, piemēram, Zintis, ir spējīgi noteikt ļoti jūtīgiem cilvēkiem vai tipiem ar noslieci uz paradoksālām reakcijām, bet ar biorāmi noteiks jebkur�.

Ko es ņēmu par pamatu �im kompleksam? � Tos augus, kuri man kalpoju�i visvairāk � no kuriem vasarā var spiest monosulu 200 g dienā, t.i., nātres, virza, gārsas, vārpata. Tad pēc svarīguma, otrkārt, nāk tie ēdamie savvaļas augi, kuru sulu �īm monosulām vēl pa pāris karotēm pievienojam, t.i., gaiļpie�u, balandu, balto nātru, liepu, kļa�vu, pieneņu lapas, pela�ķu, burkānu lakstu, struteņu, gurķmētru, kā�ļu, rāceņu lapas, kliņģerī�u, lupstāju, pētersīļu, seleriju, apiņu lapu, kazeņu, aveņu, upeņu, māllēpju lapas.

Lieku klāt tos augus, kurus vairs sulā nespie�am un ēdienos arī ne�varam lietot negar�īguma dēļ � ceļmallapu, sarkano, balto āboliņu, dad�u lapas, saknes, tauksakni � lapas un saknes, ālantes � ziedus, lapas, saknes, vībotnes saknes, lapas, ziedus, vērmeles, ozolu mizas, lapas, zīles, kastaņu lapas, augļus, ziedus, alk�ņu mizas, lapas, �ieku�rus, vītolu lapas, mizas, ievu lapas, ogas, mizas, ziedus, brūkleņu, melleņu mētras, vir�us, vaivariņus, ābeļu, ķir�u lapas, tūjas, kadiķu ogas, skujas, egļu, prie�u skujas, auzu salmus, sēklas, ūdensmētras, kalmju lapas, saknes, pīlād�u lapas, ogas, ugunspuķi, mārsilu, ķime�nes, laukmētru, pieneņu ziedus, lapas, saknes, cigoriņu lapas, saknes, papeļu, bērzu lapas vai pumpurus, ūdens piparu, maura sūreni, su�nī�us, asinszāli, madaru, vīgriezi, bi�krēsliņu, dzelzeni.

No �ī klāsta var ņemt veidot 2 variantus vēl pēc skaitļu maģijas principa � palīdz gan vairāk, ja ņem

1.� variantā � 9 zāles

2.�� variantā 3x9 � tātad trejdeviņas zālītes kopskaitā ir 27 � vai lielo pilno kompleksu, kad �īs trejdeviņas zālītes vēl reizina ar 3, tā�tad 81. Ja kādreiz kāda auga trūkst, liela nelaime jau nav, jo neba ti�kai tad tas pulveris strādā, kad sakrīt augu skaits ar maģiskajiem sau�les cilts cipariem. Galvenais � bioenerģētiskā saskaņa, proporcijas, domas spēka programma.

Augi jāvāc savā laikā, mēs jau nu tik precīzi to nedarām, kā es gri�bētu � pēc medicīniskās astroloģijas ieteikumiem, bet uz to mums ir jāiet, tas ir ideāls variants � augu vāk�anu saskaņot ar planētu stā�vokli, bet vēl mums par to par agru sapņot pēc �ī garā tumsas perio�da, kad augu dziedniecība vispār tika aizliegta. Paldies Dievam par to pa�u, ka nu drīkstam iznākt no pagrīdes, kur mūs bija iespiedusi mū�su ķimizētā un politizētā medicīna. Necik sen vēl nedrīkstējām teikt, ka augi var ārstēt, ka "Salveo" ārstē.

Pa�laik pieturamies pie minimālajām likumībām, ka skujas vāc ziemā, tāpat arī alk�ņu �iekurus, kadiķu ogas un skujas u.c., sak�nes � rudenī, pavasarī, mizas � pavasarī utt., nevācam augus slap�jā laikā, svelmē utt., nekaltējam tos, kā iesaka Antons Baltais � aug�stākā temperatūrā kā cilvēka miesas temperatūra � 42 grādiem, un maļot dzirnavas nedrīkst sakarst virs �iem 42 grādiem, jo tad sāk iet bojā enzīni un hlorofils, tātad bioenerģiju no �ī pulvera vairs nesa�ņemsim, bet tas, ka �ie pulveri palielina biolaukus, jau ir pats galve�nais moments!

Tas ir milzu darbs � savākt augus pareizos laikos, pareizi kaltēt, malt, tad sasvērt augu proporciju, savienot kopā un tad visa gatavā masa jāsasver un jāiedabū maisiņos, un maisiņi jāaizlodē. Ārzemēs tas viss ir automatizēts un tādi pulveri tiek saspiesti tabletēs un virsū rakstīts � dabiski vitamīni un minerālsāļi. Skaisti! Bet pēc tabletēm neilgosimies, jo tās visas ir brūnganas vai pelēcīgas, nevis zaļas kā mūsu pulveri, jo presē�anas procesā zūd hlorofils, tātad arī A vita�mīns un bioenerģija. Labāk pamokamies varbūt ar ne tik patīkamu

pulvera iedzer�anu, bet vērtība būs daudz lielāka par importa tabletēm.

Redzat � strādājo�s cilvēks pats sev tādu pulveri nevar uztaisīt, tas prasa daudz darba visus 12 mēne�us gadā, lai dod Dievs savākt augus tējām visam gadam! Bet ko darīt ar tiem augiem, ko tomēr ir izdevies savākt un tējā nav gar�īgi? Piemēram � pieneņu, cigoriņu, dad�u saknes, ālantes, tauksakne, zīles, kastaņi u.c. Sakaltējiet un dzeriet pa pus tējkarotei vai na�a galam 3 x dienā pēc tā pa�a kopējā principa � pa nedēļai mainot citu, piemēram, �onedēļ dzeru zīļu pul�veri, nāko�o � kastaņu utt., tad nekad augus nepārdozēsiet un tomēr iznāks tādas mini ārstnieciskās kūres pa nedēļai vai arī profilakse, ve�selības tiesai, tā teikt.

Tik daudz par pulvera tap�anu, sastāvu un ra�o�anas īpatnībām, bet tagad par tā iedarbību.

Tā kā es jau teicu, ja �eit ir bioenerģētiskā principa proporcija, tad vairs runa par atsevi�ķu augu dziednieciskajām spējām neiet, kaut gan �īs īpa�ības arī saglabājas un darbojas, iet runa par augu darbojo��os vielu grupām un galvenās no tām ir 3:

Ko mums dod hlorofils � bioenerģiju, elektromagnētiskos viļ�ņus, tātad dabiski palielina mūsu biolaukus. Kādreiz Latvijas laikā �o vārdu pie mums vairs nelietoja, jo par �ī vārda lieto�anu un veselības popularizē�anu ķīmisko zāļu korifeji parūpējās, lai �ie visi veģetārie��u biedrības locekļi ar profesoru Ozoliņu un kundzi Almu Ozoliņu u.c. tiktu aizsūtīti uz Sibīriju. Un tie, kam laimējās izdzīvot un pār�braukt mājās, atklātībā �o vārdu baidījās lietot, bet tomēr veģetārie�i pagrīdē eksistēja visus �os gadus un daudziem palīdzēja izveseļoties, tai skaitā ari man. Sīkāk par to pastāstī�u grāmatā, kur es aprakstī�u, kā es dziedinu slimniekus, kādas filigrānas programmas esam abi ar brāli ārstu � naturopātu Juri Gustavu � izstrādāju�i. (Juris virtuozi prot restaurēt iek�ējos orgānus, sevi�ķi dziedzerus, ko viņ� aprakstī�jis savā grāmatā "Dzīvības spēki".) Kā organisms no �iem augiem (un ne tikai no �iem � no jebkuriem dārzeņiem, diedzētiem grau�diem, ogām, augļiem u.c. nevārītiem produktiem) saņem �o bioener�ģiju? Tas ir ļoti svarīgi � tikai tad, kad �ie produkti ir mutē! Ko�ļā- jot vai viļājot un sasiekalojot. Tādēļ arī manā kompleksā vieta ir ie�dalīta fle�erē�anai, � barības sako�ļā�anai, kad mutes dobumā vien�laicīgi notiek ķīmiskā, fiziskā barības pārstrāde un apstrāde, bet bio- enerģija caur apasiņoto mutes un augsleju gļotādu uzsūcas asinīs un aiziet uz epifīzi � pirmo �akru un sadalās pa pārējām �akrām vien�mērīgi. Vēderā tas vairs nenotiek, tur sāk uzsūkties vitamīni, minerāl- sāļi, mikroelementi u.c. vērtīgas vielas. Hlorofils likvidē iekaisuma procesus un dod organismam patiesu, īstu tonusu � pretēji kafijai, kas dod tonusa imitāciju. Tikko jūs redzat kaut ko zaļu � tā zināt � tur ir ari dzelzs. Un, jo tum�āki zaļ�, jo vairāk dzelzs un A vitamīna! Kur nepiecie�ams organismā dzelzs, to zina katrs � normālai asins- radei un asins sastāvam. Tātad � ja neēdam zaļumus, it sevi�ķi � savvaļas spēcīgos augus � dzelzs deficītu segt ar ko citu nav ie�spējams un cilvēki ir neveseli visi, jo vesels nevar būt ar neveselām asinīm � ko gan tādas var nest organismam? Un smagi maldās tie dakteri, kas izraksta dzelzs preparātus, organisms tos atgrū�, mēs daudzreiz tik tikko esam glābu�i �os dzelzs pulveru upurus. Dzelzs var izmantoties tikai tad, ja to saņem kopā ar vitamīniem, sevi�ķi � C, fosforu, kalciju u.c. mikroelementiem un minerālsāļiem un vis�pār � �ie elementi organismā tiek uzņemti cits caur citu � visiem tiem jābūt harmoniskā proporcijā, kādu prot izveidot tikai daba un ne�vis cilvēks. Ja fosfora nav � kalcijs neizmantojas un otrādi, silīcija nav � cinks neizmantojas utt., cilvēkam ir "tum�a bilde", kā saka, �ajos vitamīnos un mikroelementos, tam uz sevi paskatoties jāzina, kas trūkst un kas jāapēd un cik, lai segtu �o deficītu (�ādu konspekti- ņu beigās par �īm vielām arī pievienosim).

Bez �īm vielām zaļumi, protams, satur arī daudzas citas, kā � svaigu �ķiedrvielu, minerālvielas utt., bet galvenās tomēr bija �īs vie�las. Tātad "Salveo" ārstē mazasinību, palielina biolauku, uzlabo redzi.

Ko tās mums dod? Kaļķi, fosforu u.c. bāziskās minerālvielas kau�liem, zobiem, endokrīnai sistēmai u.c., kā arī miecvielas, kuras dzie�dē �ūlas māgā, zarnās, atindē zarnu traktu no pūsto�ās mikrofloras u.c. indēm, no vielmaiņas atkritumproduktiem � metobolītiem. Tā�pēc nav jābrīnās, ka mans "Salveo" pulveris atjauno zobu emalju, ār�stē parodentītu, atjauno locītavas, mugurkaulu, dziedē �ūlas, atjauno

zarnu traktu, tādējādi likvidējas arī ādas slimības, alerģijas, astma u.c.

Senie latvie�i mācēja uzturēt savus zobus un kaulus kārtībā nezi�not, kas ir cukurs un baltie milti un lietojot uzturā koku mizas, sama�ļot tās pulverī un pievienojot maizes miltiem. Padomju laikā mums li�teratūrā mācīja, ka zemnieks to darīja tādēļ, ka viņam �o miltu bija maz, un mēs noticējām.

Kāda ir �o augu kopīgā īpa�ība? Visi tie ir rūgti. �is rūgtums at�jauno aknas un aizkuņģa dziedzeri, atjauno imūnsistēmu, ko no�jaucis cukurs. Protams, saknes satur arī miecvielas, pektīnvielas un celulozi, kas atjauno asinis un asinsradi, satur vitamīnus, minerālsā�ļus, mikroelementus u.c. vērtīgas vielas. Tā kopumā tagad redzam, kā �īs grupas atjauno visu organismu kopumā, nevis pa daļām, nenovēr� slimību simptomus, kā to dara ķīmiskās zāles.

Bet visa jēga tomēr vēl ir proporcijā. Ekstrasenss ar savu ju�anu izveidojis biosaderigu proporciju, veidojas viens veselums, kur� at�jauno visu organismu.

To ēd pirms ē�anas 3x dienā pa tējkarotei, smagos, gadījumos, kā koksartroze, gangrēna, insults, infarkts u.c. � 6x dienā pa tējkarotei: patur pulveri mutē � sasiekalo, ļauj, lai uzsūcas bioenerģija, tad uz�dzer zāļu tēju. Bērniem no 2 gadu vecuma pieaugu�o deva, jo tiem aug�anai vitamīnus un minerālsāļus vajag vairāk nekā mums, pieau�gu�ajiem, remontam. Mazākiem bērniem (kā arī �iem 2-3 gadīgiem) nevajag ēst �o neērto sauso pulveri, bet pievieno to visiem sakņu bie�zeņiem, salātiem un sautējumiem. Zīdaiņiem pulveri sāk dot no tā brī�a, kad tos sāk piebarot ar sakņu biezeņiem un tad pa na�a galam pie katras pudeles, lai nekad tiem nerodas dzelzs, hlorofila, kaļķa, fosfora, vitamīnu, minerālsāļu, mikroelementu, �ķiedrvielu u.c. vielu bads, būtu normāla mikroflora zarnās un tātad � bērns (kā arī pieau�gu�ais) tad vienmēr būs vesels.

Vērā ņemat arī, ka �im pulverim vēl klāt ir ari mana labā doma, lai jūs visi būtu veseli, mana mīlestība uz cilvēkiem. Tas arī nav mazsva�rīgi. Bet katra māte vai sieva, dodot �o pulveri savam bērnam vai vī�ram, vai citam tuviniekam, liekot vēl klāt arī savu domu un mīlestī�bu � pulveris strādās vēl daudz efektīgāk.

Ja to visu zina, tad rodas vēlē�anās rafinētās baudvielas nelietot, bet� nevaram! Velk, gribas, tieksme ir nepārvarama � kāpēc � ari zinām. Ko darīt? Kā palīdzēt sev un citiem ģimenes locekļiem pār�tap�anas periodā? Es nevienu neesmu atveseļojusi, kur� būtu tur�pinājis ēst cukuru un baltos miltus. To zinot, mani pacienti cen�as atmest �īs sadzīves narkotikas, bet, kam pa�am neizdodas � izdomā�ju palīglīdzekļus � biostrāvas un citus atindē�anas paņēmienus, pie�mēram, ar �ķiedrvielu, miecvielu un pektīnu palīdzību labi izdodas atmest ne tikai saldummāniju � cukuru un baltos miltus, bet ari smē�ķē�anu un alkoholu. �etras dienas cilvēks lieto mūsu savvaļas augu pulveri "Salveo" vai Antona Baltā "Hodo" pa 6 tējkarotēm dienā un tad, pārejot uz 3 tējkarotēm dienā kā visos citos gadījumos, piekta�jā � septītajā dienā cilvēks jūt pretīgumu dzert kafiju, uzpīpēt, var nedzert alkoholu, neēst cukuru un baltos miltus. Vēl svarīgs ir arī ska�lo�anas princips un pirts � sviedrē�anās. Tātad daudz jālieto �ķid�rums, bet skatoties � kāds, ne tas, kas apgrūtina sirdi un nieres � saldinātie dzērieni, alus, buljoni u.c., bet destilēts ūdens 2 litri dienā vai zāļu tējas, dārzeņu, zaļumu, ogu, augļu naturālās, tikko spiestās sulas. Ja viss tas nelīdz, tad vienīgais gan bērnam, gan pieaugu�am ir � bads un visi iepriek� minētie pasākumi pēc bada � atjauno�a�nās periodā. Bads � kā nu kuram patīk -3-7-14-21-40 dienas atka�rībā no slimības smaguma un piemērotības pakāpes. Bērnam parasti pietiek ar 1,5 dienām, lai viņ� ēstu to, kas nepiecie�ams arī tad, kad māte stāsta � viņ� nekad nav ēdis, dzīvo badā, ēd tikai saldumus.

Bie�i vien pēc kāda laika, kad �īs rafinētās baudvielas nemaz nav lietotas, uznāk "kāre" � ko darīt? Ieņemt lieku karoti savvaļas augu maisījumu "Salveo" un izdzert pāris glāzes zāļu tēju, kādu kaļķa ri�pu, burkānu sulu un viss būs kārtībā. Varbūt var nosūkāt arī kādu ka�roti medus, ja vēl ir kāre pēc salda.

Pieaugu�ajiem, bet it sevi�ķi, ja mājās ir bērni, nepiecie�ams jau no rudens sagādāt "veselīgos na�ķus" � kaltētus augļus, plūmes, ap�rikozes, vīģes, dateles, rozīnes, ābolus, bumbierus, ķir�us vai citas ru�dens vēlās ogas � pīlād�us, bārbeles, me�rozes, vilkābeles, aronijas, cidonijas, smil�ērk�ķus, irbenājus, kā ari maksimāli saglabāt �īs ogas svaigā veidā pakārtas �ķūņos vai saglabātas zem sudrabūdens � bur�kā ar ogām un ūdeni uz 10 minūtēm iemet sudraba monētu vai priek��metu. No pārējām ogām, kuras tā ziemai nesaglabā, kad izspie� su�lu, tad pārpaliku�o masu izkaltē un samaļ pulveri � �ie pulveri ir ļo�ti gar�īgi, it sevi�ķi, ja tos sajauc kopā pēc principa � asās ar mai�gajām. Ar tiem var dekorēt saldos ēdienus, krēmus, putukrējumus, veidojot krāsainas joslas, segmentus u.c.

Nākamais punkts mūsu atveseļo�anās kompleksā ir sulu dziednie�cība. Kādas sulas sezonas laikā būtu vēlams dzert profilaksei? Cilvē�kiem, kuri uzturā absolūti neko vai gandrīz neko nelieto svaigā veidā, pat �īs profilaktiskās devas jau ir ārstnieciskas. Jaunu grupu uz gadu atveseļot es ņemu rudenī, tā kā sāksim ar ziemas sulām.

Ziemas sulas slimniekiem iesaku sākt lietot tūlīt pēc Mārtiņiem, pieļaujot, ka Mārtiņos viņ� vēl gribēs apēst tradicionālo zosi un tikai pēc tam sākt "jaunu un skaistu dzīvi". Tātad, no 1. novembra katru dienu izdzert pa glāzei burkānu un ķirbju sulas. Ja nu kāds no jums sasparojas un ir gatavs dzert vēl kādu sulu, tad tā varētu būt svaigo kāpostu sula. Ta�u pāris simtus gramu svaigo kāpostu var jau no�grauzt arī tāpat vai pagatavot salātus. Toties kuņģa �ūlas slimnieki, kā arī hroniski alkoholiķi svaigo kāpostu sulu lieto jau kā ārstniecisku līdzekli, lai tiklu vaļā no savām kaitēm. Profilaksei var dzert arī bie��u sulu � ceturto daļu glāzes dienā. Ta�u to nedrīkst lietot tūlīt pēc izspie�anas, tai jāļauj nostāvēties vismaz 4 stundas. Tas tāpēc, ka su�lā ir indīgas gaisto�as vielas, kurām jāļauj iztvaikot. Praksē vislabāk ir darīt tā: vakarā sulu izspiest, bet no pa�a rīta izdzert. Līdz ar to tā varētu būt pirmā no dienā paredzētajām sulām. Pusdienas laikā var dzert ķirbju sulu, jo tās pagatavo�ana neprasa lielu darbu, pēcpusdie�nā � svaigo kāpostu sulu, bet vakarā � burkānu sulu, jo to tīrī�ana ir darbietilpīga. Visas �īs sulas jālieto tik ilgi, kamēr dabā parādās pir�mās pienenītes un nātres, no kurām var gatavot salātus. Tagad no zie- � mas sulu profilaktiskās lieto�anas var arī atteikties. Vienīgi tad, ja tās tiek lietotas ārstnieciskos nolūkos, to lieto�ana ir jāturpina līdz tam laikam, kad jau var sākt spiest sulu no �iem zaļajiem augiem. Profi-

laksei zaļo sulu lieto līdz pirmajām zemenēm, bet ārstnieciskos nolū�kos � līdz pirmajam sniegam (Mārtiņiem).

Sulas pavasarī. Kādai jābūt zaļās sulas proporcijai? Lai pagata�votu vienam cilvēkam vienai dienai nepiecie�amo sulu, ņem pa saujai nātres, vārpatas, virzu. Pa saujai tādēļ, ka no katra �ī auga var spiest arī monosulu un lietot atsevi�ķi pa glāzei dienā: glāzi virzas sulu, glā�zi vārpatu sulu utt., bet pārējos augus nelielā daudzumā var tām pie�vienot: 5 pieneņu lapas, 5 kļavu lapas, 5 gaiļpie�u lapas, 1 kliņģeriti, 1 gurķamētru, arī 1 burkāna lakstu, 1 bie�u lakstu. Visus �os augus samalt ar parasto gaļas maļamo ma�īnu vai arī spiest elektriskajā su�lu spiedē. Masu ielieciet marlē, kas uzlikta uz bļodiņas, ielejiet desti�lētu ūdeni līdz bieza krējuma konsistencei un nospiediet. Tā jūs iegū�siet 200 vai pat 300 gramus sulas. Lai �ādi pagatavotu sulu 4-5 cil�vēkiem, jums nāksies patērēt ne vairāk kā 15 minūtes laika. Parasti viss �is process cilvēkus atbaida. Viņiem �ķiet, ka augu savāk�anai, samal�anai un izspie�anai aizies turpat vai puse dienas. Ta�u ticiet, vairāk par stundas ceturksni visa �ī procedūra neprasa. Tāpēc nebai�dīsim sevi jau iepriek�, bet labāk ķersimies pie darba, spiedīsim �o sulu, lai organisms varētu saņemt hlorofilu nevis no kaltētiem, bet gan dzīviem augiem. Lai cik labs ir "Salveo" pulveris, dzīvu savva�ļas augu sula ir daudzkārt iedarbīgāka. Arī tad, ja to sastāvā ir tikai kādi se�i vai septiņi augi. Protams, atkarībā no diagnozes ārsts natu- ropāts vai ekstrasenss katram ieteiks individuāli, kādu monosulu un cik lielā daudzumā lietot. Piemēram, cilvēkam, kas sirgst ar bronhītu, astmu, kuriem ir traucēti vielmaiņas procesi vai alerģijas, noteikti va�jadzētu lietot māllēpju sulu: divas nedēļas pa ceturtdaļglāzei dienā. Kā ar roku tiks atņemti ieilgu�ie klēpi, bronhīti, visas alerģijas. Ta�u arī te ir jāievēro viens noteikums � nedrīkst lietot uzturā cukuru un baltos miltus. Toties cilvēkiem, kam ir papla�inātas vēnas, vajadzētu 10 dienas dzert kastaņu ziedu sulu: trīsreiz dienā pa ēdamkarotei, at��ķaidot uz pusi ar ūdeni. Struteņu sula būtu jālieto potenciālajiem vē�a slimniekiem, kā arī cilvēkiem, kam ir iekaisumi un �ūlas. Kādu daudzumu struteņu sulas drīkst lietot? Latvie�iem ir tāds savāds para�dums � ja kaut ko nedrīkst lietot daudz, tad viņi to labāk vispār ne�lieto. Mēs visi esam iebaidīti, ka toksisko augu lieto�ana ir kaitīga.

Piemēram, vaivariņi. Tādu devu, kas jau būtu toksiska, cilvēks nemaz nevar iedzert. Līdzīgi esam baidīti arī ar strutenēm. Viens otrs pat do�mā, ka pietiek uzlikt struteņu lapiņu uz mēles, lai cilvēks jau būtu pa�galam � i sveiki nepaspēs pateikt. Tik traki toksiska struteņu sula pa�tiesībā nemaz nav. To lietojot, jāievēro, lai 1 grams sulas atbilstu vie�nam kilogramam svara. Tātad, ja cilvēks sver 60 kilogramus, tad viņ� drīkst lietot 60 gramus struteņu sulas dienā. �is daudzums uz pusi jāat�ķaida ar ūdeni un jāsadala trim reizēm. Praktiski tas ir pusotras ēdamkarotes 3 x dienā. Struteņu sula patie�ām satur pretvē�a vielas, kurām �obrīd vēl nav nosaukuma. Tās saglabājas arī pēc vairāku stundu vārī�anas vai mēne�iem ilgas raudzē�anas. Tātad � nebaidī�simies no strutenēm. Profilaksei lietosim tinktūru, bet vasaras mēne��os neatteiksimies arī no sulas. No strutenēm pagatavots pretvē�a preparāts Blastofags.

Cilvēki, kuriem ir papla�inātas vēnas, rudeņos 30 dienas var lietot burkānu sulu, bet ziemā � sakaltētus kastaņus vai kastaņu tinktūru. Ekstraktu var dzert trīsreiz dienā pa ēdamkarotei, bet kastaņus ir jā�lieto �ādi: pusi kaltēta kastaņa samaļ pulverī un vai nu norij tāpat ar ūdeni, vai arī sajauc uz pusi ar medu. Kādas sulas un sulu kokteiļus lietot tai vai citai diagnozei � to ārsts naturopāts vai ekstrasenss no�saka individuāli. Visam gadam, atbilsto�i gadalaikam.

Kuru no sulām profilaksei rudenī varētu dzert visi bez izņēmu�ma? Kaba�u sulu, lielo gurķu sulu, patisonu sulu � pa glāzei dienā visu septembri.

Nezinu, kāpēc cilvēki vasaras mēne�os tik nelabprāt lieto ogas. Ja dārzeņus mēs ēdam 5-6 reizes mazāk nekā vajadzētu, tad ar ogām stāvoklis ir daudzkārt bēdīgāks. Tās lietojam 8-14 reizes mazāk nekā vajadzētu. Tātad � faktiski nemaz. Vienīgās ogas, ko atzīstam, ir ze�menes. Bet, tikko ir runa par baltajām vai sarkanajām jāņogām un, nedod Dievs, par kādu no vēlajām rudens ogām � vilkābeli, bārbali, irbenāju, pīlād�iem, aronijām, tūlīt pat savelkam seju grimasē un pu�rinām galvu. Tās, lūk, esot skābas, negar�īgas. Bet kādēļ mums tās �ķiet tik skābas? Tādēļ, ka organisms cie� no cukura pārbagātības vai arī no kaļķa vai fosfora trūkuma. Tāpēc zobi "atmizojas", ka nav spē�jīgi panest pat �īs organiskās skābes. Ja arī jums ir tāda pat reakcija skābām ogām, iesaku lietot kaļķa glicerofosfāta tabletes un "Salveo" pulveri, kura sastāvā ir koka mizas, kas savukārt satur zobus un kau�lus stiprino�us mikroelementus. Salveo pulveri, lai atjaunotos zobu emalja, uz nakti var aizlikt aiz lūpas. Kamēr zobi pie skābajām ogām un augļiem vēl nav "pieradu�i", nekas cits neatliek, kā spiest sulas un sūkt tās ar salmiņu. Bet, ja zobi vairs "neatmizojas", ogas var apēst arī tāpat � vismaz 4 glāzes dienā. Aktuāls jautājums � cik ilgi sav�vaļas augu sulu drīkst uzglabāt? Pieļauju, ka zaļo sulu, tāpat arī ogu sulu, ledusskapī varētu uzglabāt līdz nākamajai dienai, ta�u vēlams to labāk nedarīt. Burkānu, svaigo kāpostu sula, arī ķirbju sula praktiski nav saglabājama. Sulas vēlams izdzert pusstundas laikā pēc to izspie��anas, bet, ja nu tās tomēr nepiecie�ams uzglabāt, tad ne ilgāk kā 4-5 stundas. Ilgāku laiku uzglabājot, fermenti iet bojā un sulu vērtī�ba zūd ar katru minūti. Ārzemēs izspiest sulu no savvaļas augiem pro�blēmas nerada. Tur ir visda�ādākās sulu spiedes � pat bāros un res�torānos. Toties mēs to darām tikpat primitīvi, kā akmens laikmetā. Cerēsim, ka nākotnē ērtas suluspiedes parādīsies arī pie mums. Kādā no "Ulmaņa laiku" grāmatām esmu izlasījusi �ādu frāzi: "� ņemam zaļumspiedi un spie�am sulu." �ādu zaļumspiedi man nav laimējies redzēt pat muzejā. Parasti cilvēki jautā: kā mūsu ra�otās gaļas maļa- mās ma�īnas reaģēs ar augos eso�o C vitamīnu un vai �īs sulas vairs esot vērtīgas. Par to nebūtu pamata uztraukties. Reakcija notiek pa�ā sākumā, uzsākot mal�anu. Krāsu ir mainīju�i tikai kādi pāris centi�metri augu masas. Ta�u jau pēc pāris sekundēm reakcija ar metālu vairs nenotiek un samaltā augu masa ir ko�i zaļa. Neko darīt, �īs ne�ērtības kaut kā jāpacie�, jo emaljētu gaļas maļamo ma�īnu mums diem�ēl nav. Vienīgā, ko savā mū�ā esmu redzējusi, ir izgatavota 1890. gadā un tā atrodas Kuldīgas Katrīnas baznīcā.

Kādas vēl varētu būt problēmas un grūtības? Faktiski �eit pa sezo�nām ieteikts sulu minimums, lai organisms būtu vesels. Prakse rāda, ja mēs, sevi�ķi vasarā un ziemā no tām atsakāmies, veselība sāk zust, bet tādam, kas neveselīgu uzturu visu mū�u baudījis, �ie sulu daudzu�mi jau ir stipri ārstnieciski, var tikai pabrīnīties, ko dara viena naba�ga burkānu glāze dienā vai selerijas sulas glāze. Cilvēkus baida sulu spie�ana un viss, kas ir nepierasts, �ķiet sare�ģīts, bet, tikko mēs pie �ī darba pierodam, tas veicas arvien ātrāk, sevi�ķi tiem, kam ir darba iemaņas vispār. Skaidrs, ka tas ir neaprakstāmi skumji � salīdzināt mūsu sievietes virtuves tehniku un rietumu sievietes. Bet neko nevar darīt, valsts par sievieti vēl joprojām nerūpējas un mums jāiztiek ar to, kas ir, kaut vai ar Harkovā ra�oto elektrisko sulu spiedi, kura it kā ar katru gadu kļūst modernāka pēc dizaina, bet ne pēc darbo�anās kvalitātes � sula spricējas gan pa to caurumu, kur tai jātek, gan pa to, kur jānāk izspiestai masai tā, ka pus virtuve un tuvākā siena pēc tam būs grūti sakopjama, nerunājot par priek�metiem uz galda, ska�pī�iem un pa�u spiedēju. Lūkosim, ko te varam izdomāt � uz cauru�ma, pa kuru izsviedīsiet sauso masu, uzmauciet virsū kulīti, kuru pie�stipriniet (lai nav jāpietur ar roku) ar dzelzī�icm, kas satur vāku, bet zem tā, kur tecēs sula � liekot lielu, platu krūzi, jo strūkla ir izplū�dusi un spricējas. �ie divi pasākumi tomēr cik necik pasargās jūs no lielākiem blakus darbiem un sulu spie�ana ar �o ma�īnu nebūs tik at�baido�a, ja vien �ī ma�īna briesmīgi nerūks un nedrebēs (tad ir tāda sajūta, ka jūs kopā ar �o ma�īnu ejat gaisā kosmosā). Pēc katras sulu spie�anas, ja to darāt vairākas reizes dienā, ma�īna nav jāmazgā, jo tā nerūsē. Izskalojiet ma�īnu uz nakti un tūlīt slapju salieciet, lai no rīta jau var spiest, un daļas nepazūd. Sevi�ķi mazā virtuvītē. Ir arī Rīgas ra�otā sulu spiede pie "Straumes" ra�otā kombaina, bet 20 gadu lai�kā tā nav uzlabota un darbam ikdienā galīgi neder (tāpat, kā viss kom�bains kopumā). To izgudrotāju vajadzētu vienkār�i sodīt par ļau�u krāp�anu � lai varētu iztīrīt kastīti, kurā krājas sausā, izspiestā ma�sa, jāņem skrūvgrieznis un jāatskrūvē 2 skrūves, tad jāpieskrūvē pēc izbēr�anas atkal atpakaļ un tā katru reizi, kad kastīte pilna (ja skrūvī�tes nepazudīs jau pēc pirmās reizes un, protams, ja sievietei būs skrūvgrieznis). Mikserī nevar saputot neko, jo tas atrodas uz silta mo�tora � olas sasilst fantastiskā �ķidrumā un putukrējums labākā gadī�jumā saiet sviestā vai "lielajā" utt. Kam nav pat �ie aparāti, jārīvē ar rokām. Vasaras zaļumu sulas arī var spiest caur �o ma�īnu, bet var arī samalt gaļas ma�īnā un spiest caur marli. Savā salonā "Salveo" mēs tā darījām un amerikāņu tūristi brīnījās, kā mūsu meitenes spie� un sula tek caur pirkstiem un trakā sajūsmā sauca: "O, natūrai!" Jo do�māja, ka �is paņēmiens, aizgūts no pirmatnējiem cilvēkiem, ir daudz veselīgāks. Viņi pat iedomāties nevarēja, ka mums ne tikvien mājās, pat sabiedriskajā ēdinā�anā nav sulu spiedes un viņi mums stāstīja, ka viņiem daudzos bāros Dānijā, Holandē, Skandināvijā, Kanādā var sa�ņemt cik unces gribi � kvie�u asnu, nātru, lucernas, ceļmallapu vai jaukto zaļumu sulu. Varbūt mums arī nāks tādi laiki? � Cerēsim. Bet pa�laik neskumsim pēc tādiem aparātiem, bet darīsim, ko varam ar rokām. Izspiestās masas nemaz nevajag sviest prom, pievieno kādu karoti rupjo miltu un olas un cep kotletes. Ļoti gar�īgi, gar�o gandrīz kā kartupeļu pankūkas. Var arī sakaltēt un pulveri ziemā likt pie sa�lātiem vai ēst tāpat veselības pēc.

Zaļumu sulu 5-7 cilvēkiem es spie�u 15-30 minūtes. Ja neticat, uzliekat galdā pulksteni un jūs pa�i būsiet pārsteigti, cik maz laika tas aizņem un pie tam, iemanoties � ar katru dienu mazāk! Arī svaigā gaisā esat spiesti pabūt ar groziņu un paskraidīt pēc zaļumiem un pa privātmājiņām un dārziņiem � kur� gan tev liegs nezāli. Un nav ko fantazēt, ka pilsēta � visi mani slimnieki spie� Rīgas zaļumus un vi�si ārstē milzu vainas � uzsūcas miomas un fibriomas, atjaunojas viss organisms, tā kā tās ir tuk�as runas par tiem sunī�iem, kas �urā uz nāt�rēm un dzērājiem � pasakiet, kur� ir redzējis kādu dzērāju vai suni brienam nātrēs un �urājot? Lai kā viņ� būtu piedzēries, ies aiz stūra, ne nātrēs, bet suns meklēs koku vai stabu un ar varu tu viņu nātrēs ne�dabūsi, esam joka pēc mēģināju�i � tie visi ir sliņķu lozungi. Iļģu- ciemā man slimas cietumnieces plūca sētā putekļainās pienenes un ceļmallapas un ārstēja savas �ūlas un sastrutojumus visiem par brīnu�mu. Tā kā nav ko koķetēt ar tiem putekļiem un nitrātiem � nitrāti ra�da lielāku acidozi tiem, kas ēd cukuru un konditorejas izstrādājumus, pārējiem bāziskie minerālsāļi tos netralizē. Tāpat ir ar radioaktīvām vielām � tās uzkrājas tikai acidozā un citādi piesārņotā organismā. Praksē pierādām, ka, ja nelieto cukuru un baltos miltus, pektīni un �ķiedrvielas stronciju un rādiju izvada ārā un īsā laikā. Ukrainā un Baltkrievijā to pierādām masveidīgi. Tai glāzei tos zaļumus nemaz nevajag tik daudz � vienu kārtīgu sauju, ja jau nātres u.c. zaļumi pa�augu�ies savus 30-40 cm, jo tīru sulu vajag tikai 100 g, ja uz samal�tās masas uzliesiet vēl lielo pusglāzi ūdens, tur vēl būs koncentrēta sula 100 g. Nav svarīgāku darbu par �o sulu spie�anu un dienas dar�bu gūzmā sev vajag pajautāt � vai esmu �odien izdarījis pa�u svarī�gāko � veselības saglabā�anai vai atgū�anai �jo, ja nebūs pa�a sva�rīgākā, tad pārējais ir nesvarīgs un nevajadzīgs. Pa �īm 30-45 minū�tēm nekādus kalnus neapgāzīsiet, ticiet man! Daudzi jautā � vai �a�jā laikā arī jālieto "Salveo", "Hodo" pulveri. Jā � ir, jo sulu mēs spie�am tikai no da�iem augiem, it sevi�ķi maz ir to augu, no kuriem dzenam sulu 1 glāzi dienā un vairāk, bez tam �ajā pulverī ir mizas un daudz da�ādas ēdamas savvaļas saknes, bet jūs ta�u arī vasarā ne�grau�at mizas un neēdat, piemēram, pieneņu, dad�u, vībotņu u.c. sak�nes? Tātad, tikko jūs pārtrauksiet ēst �os savvaļas augus, organisms atkal cietīs no da�ādu vielu deficīta, nemaz nerunājot par to, cik kai�tīgs ir pārtraukums, ja atjauno kādu orgānu. Bet cilvēki iebaidīti ar ķī�miskām zālēm un jautā, kad jātaisa pārtraukums, kad organismam "jāatpū�as", man brī�am zūd pacietība par �o neizpratni un es nekriet�ni atbildu � kad apnīk dzīvot, tad vairs neēd, cilvēkiem grūti saprast, ka tie ir uzturlīdzekļi, kaut gan reizē arī ārstnieciski.

Mazliet es iedo�u kādas receptes arī sulu kokteiļiem da�ādām sli�mībām vai tādu augu sulas, ko dzer mazos daudzumos. Lai Dievs Jums stāv klāt, pārvarot �o materiāla pretestību, spie�ot sulas � dzī�vības devējas!

Kādi to papildinājumi un kādas varētu būt grūtības iesācējiem?

Pirmā grūtība � negar�o kādam, piemēram, bie�u sula ar visu to, ka dzeram to 4 stundas pēc izspie�anas � it kā nu tai dū�u mudināt nevajadzētu, bet diem�ēl vēl arvien tā ir pretīga. Atliek pievienot ne�daudz skābo ogu sulu un �ī sula ir katram, ja ne ar sajūsmu, tad vis�maz iedzerama gan. Da�i tomēr viņu ar visu to nevar iedzert pirms ē�anas � atkal izsauc vem�anu. Brī�am tā ir tīrī�anas reakcija, brī��am � vienkār�i par daudz liels kairinājums māgā. Tad dzerat ē�a�nas laikā vai pēc ē�anas. Bērniem pietiek ar 1 ēdamkaroti dienā un to var pievienot bor��am, bie�u zupām, salātiem.

Ja negar�o ķirbju sula � ari tai var pievienot ogu sulas, ja vēlas � medu un minerālūdeni � veidosies brīni�ķīgs kokteilis, kuru var sūkt caur salmiņu. Ja visa ģimene dzers, tad arī bērns to darīs. Visiem ve�selības pasākumiem jābūt kopīgiem visai ģimenei, citādi bērns redz, ka vārdi nesakrīt ar darbiem.

Tātad, ja netīk monosulas � veidojam jaukumus, līdz sula �ķiet iedzerama.

Zīdaiņus sāk piebarot visdro�āk ar gai�ajām � bezkrāsainākajām, gai�i zaļajām vai baltajām sulām � vārpatu, gārsi, citronu, svaigo kāpostu, gurķu, puķkāpostu, kaba�u, topinamburu, patisonu, ķirbju. Sāk pa pilieniem, līdz 3 mēne�os jau dzer 200 g dienā, arī zīdaiņiem var veidot asorti, ja tam viena sula negar�o. Vēlāk piedāvā sarkanās sulas � ogu, bie�u un kā pēdējās dzeltenās � ķirbju, burkānu, dzel�teno ogu � smil�ērk�ķu, lāceņu, jāņogu, pīlād�u sulas.

Uzglabāt ilgi �īs sulas nevar. Maksimums 6-8 stundas. Arī vasa�ras zaļo sulu. Struteņu sula gan var stāvēt 2 gadus � norūgst un stāv. Ogu sulas var saglabāt ledusskapī no pāris dienām līdz 2 mēne�iem � atkarībā no miecvielu un organisko skābju daudzuma tajās. Visas su�las vajadzētu dzert caur salmiņu � tās tiks labāk sasiekalotas.

Ja bērns vēl nedzer jusu sulas, neskatoties uz visām "viltībām", tas nozīmē, ka ir jāpabadojas �im bērnam kaut 2 dienas � uz ūdens (viegli izdarīt vasarnīcā, ceļojot vai, ja badojas visa ģimene). Tāda bada laikā organisms atindējas, bāziskojas (skābju-bāzu līdzsvars or�ganismā atjaunojas) un, ja nelieto vairs ne grama cukura un baltos miltus � cilvēkam dabiskās sulas un uzturs vairs neliekas pretīgs.

^

Par ārstniecisko uzturu varētu runāt gari un pla�i. Ta�u namamā�tei garas spriedelē�anas neder, viņa visu grib uzzināt ātri un skaidri. Ārstniecisko uzturu mēs varam diferencēt. Atkarībā no diagnozes ārsts naturopāts vai zino�s ekstrasenss var dot padomu, kādiem au�giem un kādiem dārzeņiem ārstnieciskajā uzturā būtu pievēr�ama gal�venā uzmanība. Tie būs tīri praktiski padomi, kā noteikt, kuri vitamī�ni mūsu organismam trūkst, kas trūkst, kas un cik būtu jāapēd, lai �o deficītu likvidētu. Ja cilvēks zin, kas viņa organismam trūkst, un, ja viņ� lieto uzturā tikai tos augus un dārzeņus, kas �o deficītu likvidē � to tad arī varam saukt par ārstniecisko uzturu. Normāls un veselīgs uzturs būtu jālieto katru dienu, katrā mājā un katrā ēdienreizē. Tāpēc skatīsimies, kāda tad ir veselīga uztura shēma. Ko mēs ēdam, kā uz�sākam ēdienreizi? Ja jūs profilaktiski lietojat smil�ērk�ķu eļļu, lai or�ganismam pietiktu A, E, D un K vitamīni, tad dienā jāsāk ar tējkaro�ti �īs eļļas, ko ieņem tuk�ā dū�ā. Ta�u, ja ir jāievēro ārstnieciskais uz�turs, jo, teiksim, progresē redzes slimības vai arī ir vaļējas �ūlas, ādas slimības, tad smil�ērk�ķu eļļa jau ir jālieto pirms katras ēdienreizes. Vispirms smil�ērk�ķu eļļa, tad augu pulveris "Salveo", uzdzerot zāļu tēju, pēc tam, ja vēlaties, var būt mumijo �ķīdums vai kāds ekstrakts, tinktūra, ko ieteicis ārsts naturopāts. Nākamais solis � glāze sulas, kas ir paredzēta �ai ēdienreizei, un tikai pēc tam varam ķerties pie zaļbarības, salātiem, ja tādi ir paredzēti.

Kas būtu jāēd brokastīs? Kas launagā? Brokastis ar launagu var arī apmainīt vietām. Ja jūs uz darbu skrienat agri, tad jau iepriek�ējā vakarā var pagatavot, piemēram, vinegretu (ziemā). Tas ir pavisam vienkār�i: biete, skābs gurķis, sīpols, nedaudz zaļumu, ķimenes un eļ�ļa. �is vinegrets neapnīk nekad. Glu�i pretēji, ja kādu rītu pēk�ņi tā brokastīs vairs nav, ģimene jūtas ļoti nepatīkami pārsteigta. Bie�u sa�lātu komponentus, protams, var mainīt. Ja vakar tos gatavojām ar za�ļajiem zirnī�iem, pupām, tad rīt izmantosim sieru. Variantu ir daudz. Piebildī�u, ka, ja bie�u salāti brokastgaldam pagatavoti vakarā, tie pat ir gar�īgāki, nekā tikko meistaroti.

Kā izskatīsies brokastu pasnieg�ana? Namamāte no ledusskapja izņem bļodiņu ar bie�u vinegretu, tad bie�u sulu, termosā - no vaka�ra uzlietu zāļu tēju. Var likt galdā arī maizi � kvie�u kara�u vai rupj�maizi, ari sieru, olas, pie kā tik ļoti esam pieradu�i. Ta�u visa pama�tā, protams, ir vinegrets un "Salveo" pulveris, zāļu tēja un sula. Smil�ērk�ķu eļļa. Veidojas ļoti bagātīga ēdienreize. Tiesa, nepavisam ne tāda, pie kādām esam radu�i līdz �im, kad liekam galdā biezpienu, sieru, olas, desas utt. Organisms visus �os vienā ēdienreizē uzņemtos koncentrētos olbaltumus nav spējīgs sagremot. Tas var sagremot tikai vienu no tiem. Bet pārējie sapūst un kļūst par indēm. Bez augu valsts klātbūtnes nedrīkst būt neviena ēdienreize.

Toties, ja no rīta ir brīvāks laiks, brokastis varat pārcelt uz launa�gu. Ja tā, tad vāriet biezputru. Arī mūsu sen�i no rītiem ēda biezput�ras. Parastākās bija no rupjā maluma miltiem � rudzu, kvie�u, mie��u. Protams, ja visu ziemu diendienā rītos pasniedz vienu un to pa�u putru, tad nav nekāds brīnums, ka to vairs acīs negribas redzēt. Ta�u no rupjā maluma miltu biezputrām organisms saņem fluoru � zo�biem un kauliem, visus B grupas vitamīnus, �ķiedrvielas, olbaltum�vielas un daudzus citus elementus. Pasniegt biezputru galdā var �ādi: ar medu, ar ievārījumu, ar sviestu vai ar krējumu. Bet ne jau piedevas ir svarīgas, bet gan pati putra. Odenī un nevis pienā vārīta. Pienu, ja vēlaties, varat dzert klāt atsevi�ķi, ta�u zāļu tēja tomēr ir labāka. Lai izvairītos no viendabības, varat vārīt arī griķu, auzu pārslu, prosas biezputras. Bet nekādā gadījumā � mannas vai slīpēto rīsu. īstus rī�sus, kādus tos devusi daba, mēs nemaz neesam redzēju�i.

Kā varētu izskatīties pusdienas? Noteikti galdā ir jāliek zaļbarības salāti. Kādi tie varētu būt ziemā? Da�ādi. Svaigo kāpostu, skābo kā�postu, rutku, kāļu, rāceņu, puravu, pētersīļu, seleriju sakņu utt. Pro�tams, tiem klātlickami ir arī sīpoli, ķiploki, zaļumi, ķimenes un eļļa vai eļļas mērce. Kā jums labāk gar�o.

Toties pavasara sākumā var jau gatavot savvaļas zaļumu salātus: no nātrēm, pieneņu, kļavu, liepu, gaiļpie�u lapām u.c. Tuvāk vasarai jau būs parādīju�ies redīsi, lapu salāti, vēl pēc kāda laiciņa � arī gur�ķi, tomāti, saldie pipari, svaigie kāposti. Un tad jau arī rudens nostā�jies pie sliek�ņa ar visām savām bagātībām. �ai gadalaikā problēmas ar zaļbarību nerodas. Pusdienās var ēst da�ādu dārzeņu sautējumus, pildījumus, pāk�augu ēdienus, sēņu ēdienus� Būtu tikai vēlē�anās un izdoma. �odien cilvēki pārsvarā prot lietot uzturā tikai gaļu ar kar�tupeļiem vai makaroniem, bet veģetārais uzturs viņus nez kādēļ atbai�da.

Ko lietot vakariņās? Neko daudz. Var grauzt kāli, burkānus, kā�postus, riekstus, kaltētus augļus (vasarā � svaigus), ogas utt. Bet uz nakti var izdzert glāzi zāļu tējas un, protams, "Salveo". Ta�u vislielā�kā problēma mūsdienās ir ar brokastīm. Mums ir iestāstīts, ka pats svētākais pienākums ir � tūlīt pēc pamo�anās sēsties pie brokastu galda. Lai gan cilvēks vēl absolūti neko nav padarījis, neko no sava organisma nav patērējis, bet jau ir noskaņots uz ē�anu. Brokastis, pro�tams, ir jāēd, ta�u ne jau tūlīt pēc miega. Senāk latvie�i cēlās agrā rī�ta gaismiņā un vispirms gāja apdarīt kādu darbu. Tikai, labi pastrādā�jis, pēc stundām �etrām viņ� sāka domāt par brokastīm. Bet tad jau tās bija godam nopelnītas. Nekādi cepe�i galdā netika likti. Ēda tās pa�as biezputras, par kurām jau minēju iepriek�, dārzeņus, piena pro�duktus, olas. Un vēl da�i vārdi par vakariņām.

Vakariņās ar ē�anu nevajadzētu pārspīlēt. Organisms naktī attīrās, atskābējas, �ūnas atjaunojas, bet, ja tam visu nakti ir jāgremo barī�ba � nekāda atjauno�anās un tīrī�anās nenotiek.

Bet tagad pavisam īsi pieskarsimies sestajam punktam.

Lasītāji man raksta un arī pēc lekcijām jautā � kas ir natūrists un ko tas ēd, bet tie, kas kaut ko par viņiem zina, saprot, ka tas ir ļoti la�bi, bet domā, ka tie ir dievcilvēki un mums, mirstīgajiem, nekad tādu līmeni nesasniegt. Nav jau tik traki, kaut arī jūs netaisītos par veģetā�rieti kļūt, no natūristiem var paņemt daudz un lai paliek morālam sti�mulam mazs gaļas gabaliņ�, bet ēdiena nosaukums lai nāk no ēdie�na � sakņu, sēņu, zirņu, zaļumu u.c., bet ne no gaļas, kā tas tagad ir iegājies no sabiedriskās ēdinā�anas, kad tās ēdienkarte mums piedāvā gaļu ar "garnieri". Fantastika. "Izgarnētā gaļa". Kad kāda tauta tā ir ēdusi? Kanibāli? (Ari �aubos.) Manā grāmatā ir pietieko�i daudz re�cep�u, lai katrā sezonā vismaz mēnesi neatkārtotos neviens ēdiens. Un visi ēdieni ir tuvu naturopātu ieteiktajiem, jo arī natūristi vāra kar�tupeļus, bietes, sēnes, pāk�augus un ēdienrei�u iztirzājumā jūs redzat naturopātu ēdienu ieteikumus ikdienai. Ēdienkartes shēma esot brī�ni�ķīga, bet ko darīt tajās dienās, kad visu dienu neesi ēdis? Tad jūs varat izvēlēties jebkuru ēdienreizi � vai nu brokastojot, vai pusdie�nojot, vai vakariņojot. Nav nekādu dzel�ainu likumu ēdienrei�u ieda�lījumam.

Vēl jautā � ko darīt, ja nevar ēst vienādos laikos?

Ēst katru dienu vienā un tai pa�ā laikā nemaz nav loģiski � nevis pulkstenī jāskatās, kad ēst, bet jāieklausās vēderā � tas ir izsalcis, vai nē? Vienīgais kritērijs ir � izsalkums! Un nevis arī � apetīte! Ape�tīte latvie�u cilvēkam kaut ko apēst ir vienmēr, kaut vai naktī pamo�dinot, nejauksim jēdzienus. Un jāapēd tik daudz, līdz izsalkums ir ap�mierināts, un ne vairāk. Palasiet Bībeli, kas tur ir teikts par tiem, kas pārēdas, � kas tos gaida�

Kā es varu ēst �odien pīkst. 13.00, kad rakstu �o grāmatu, tāpat kā vakar 13.00, kad raku dārzu? Loģikas nekādas. Jāēd atkarībā no ka�loriju patēriņa, tātad � ēdienreizes mainīsies. Bīstami ir ievērot no�teiktās stundās ēst arī tāpēc, ka bie�i vien mūsu apstākļos jūs to ne�kad nevariet ievērot, bet organisms tā ir nu iedresēts un viņ� prasa � izdalās kuņģa skābe, aizkuņģis sāk pats sevi "ēst". Tā nevajag ņirgā�ties par organismu. Pa�i gastroenteroloģijas profesori, tā rīkojoties, ir saslimu�i ar �ūlu.

Dabīgais � naturālais uzturs. Ēdot Radītāja barību, mēs sakop�jam savu ķermeni, mēs gādājam ne tikai par garu, bet arī par Dvēse�les templi. Dvēselei grūti klājas netīrā, nesakoptā mājā. Antropologi mums stāsta par civilizācijām un tautām, kuras viņi ir pētīju�i, un zi�ņo par vēl tagad izolēti dzīvojo�ām cilvēku rasēm, kuri ēd pilnīgi da�bisku barību � ka �ie cilvēki nezina, kas ir nervu darbības traucēju�mi, nezina, kas ir jaunie�u noziedzība, slikta uzvedība, noziegums, nezina, kas ir Fizisks un garīgs pagurums. Amerikā, Austrālijā, Japā�nā jau sen iesākusies natūristu kustība, pie mums � nesen un pirmie bija armēņi, manā klubā ir 15 natūristi un viņi biedrojas ar ārstiem � naturopātiem Juri Gustavu un Juri Aver�enko. Pārējie mēs esam tap��anas stadijā. Dabiskais uzturs mums, pirmkārt, dod kosmisko bio- enerģiju, ko gan nedod vārīts uzturs un dzīvnieku valsts produkti, kat�ram cilvēkam, kur� jēdz kaut ko no bioenerģētikas, ar to vien nepie�tiek, lai ēstu dabisku uzturu. Bet, pirms mēs uzsākam sarunu par to � ko ēst, vispirms parunāsim � kad ēst. Mums viss jāsāk mācīties no jauna. Ko līdzēs, ja mēs zināsim par naturālo uzturu, ja nezināsim, kā pareizi ēst un cik. Lai noskaidrotu � cik, tad vispirms jārunā, ka mēs vairs nejauksim jēdzienu � izsalkuma sajūta un apetīte. Tās ir divas da�ādas lietas. Apetīte latvie�u cilvēkam (arī slāvu) ir vienmēr � pa�modini ar kūpinātas vistas kājiņu kaut nakts laikā � dod tik �urp � bet vai ir izsalkums? Un ēst tik daudz, lai apmierinātu izsalkumu, bet nevis tīri tehniski vairs nevar ieēst. Kā kontrolēt, kā apstāties? Kad �ķiet, ka nu jau izsalkums aprimis � 10 minūtes neēdat, pamazgājiet traukus un jūs pats pabrīnīsieties, ka pirms 10 minūtēm vēl ieēst va�rējāt, bet nu vairs nē, jo, lai nostrādātu bremzes, tam nepiecie�ams ne�daudz laika, jo mēs ēdam par ātru, turpretī "fle�erējot" � ēdot visu barību rūpīgi sako�ļājot līdz �ķidrai konsistencei � bremzes paspēj nostrādāt laikus. �ādā kārtā mēs mazāk arī ēdam un iegūstam milzu līdzekļus uz uzturproduktu ekonomijas rēķina, nemaz nerunājot par brini�ķo perspektīvu dzīvot bez vielmaiņas slimībām un citām nelai�mēm, kuras nāk no pārē�anās, kvalitatīvas un kvantitatīvas.

Amerikā jau 1915. gadā 66 slimnīcās tika ieviestas pareiza uztura nodaļas, kuras pa�laik darbojas gandrīz visās slimnīcās, neraugoties uz to, ka ir speciālas uzturklinikas, sulu dziedniecības klīnikas un tūksto�iem pansijas, kur cilvēks var nākt un ēst, � slims vai vesels, lai saglabātu veselību pēc pa�mājas vai, teiksim, Japānas metodēm. Mums nav pat viena tāda nodaļa visā biju�ajā Padomju Savienībā un es par to rūpējos, ka viena būs mana privātā, lai būtu modelis, kā jāat�veseļo cilvēki kopumā pēc visiem maniem atveseļo�anās kompleksa punktiem, no kuriem uzturs būs viens no galvenajiem faktoriem.

Cik īpatnēji � ja mēs nopērkam ma�īnu vai jau tad, kad to gata�vojamies pirkt, mēs izejam tās vadī�anas kursus, bet, kad gaidām bēr�nu, nekādus kursus gan netaisāmies beigt un barojam bērnu, kā iedo�mājamies un, bēdīgākais, ka arī bērnu ārsts mums nezina pateikt, kā bērnu barot, lai nebūtu vielmaiņas traucējumi, alerģija, diatēze utt. Kur citur lai bērns mācās, ko, kā un cik ēst, ja ne no mātes?

�is raksts no "Labrīt" avīzes aprīļa "Pavardā" spilgti raksturo pa�domju pediatra līmeni uzturmācībā �ja jau viņ� �ādi baro savus bēr�nus, ir velti gaidīt, lai viņ� varētu dot pareizus padomus citiem. Do�māju � komentāri lieki.

Strādājot par pediatri un apkopojot informāciju no mammām par �o tematu, esmu nākusi pie secinājuma, ka bērni dalās divās lielās grupās � tie, kas neēd neko ("no kā gan viņ�, nabadziņ�, pārtiek?"), un tie, kas ēd visu ("matus no galvas!").

Iepriek� sacītais pilnīgi attiecas arī uz maniem bērniem. Tedis ne�ēda (līdz 10 gadu vecumam) neko, Marta � visu. Tedis bija (un ir) konservatīvs un izvēlīgs: viņ� pilnīgi atsacījās no gaļas ēdieniem un vēl tagad neēd piena produktus, izņemot saldējumu. Līdz trīs gadu vecumam dēla ēdienkartē bija tikai maize ar desu (protams, "dokto�ra") brokastīs un vakariņās, bet pusdienās kartupeļi ar mērci bez ga�ļas. Varbūt kāds gurķis, tomāts vai ābols.

Teda konservatīvisms izpaudās tādējādi, ka bija grūti viņu pieru�nāt vismaz nogar�ot kaut ko līdz �im nezināmu. (Tagad gan viņ� labprāt atbalsta "Uncle Bens" ieteikumu izmēģināt kaut ko jaunu!) Toreiz, kad puikam bija 2-3 gadi, samērā grūti bija ar pārtikas pro�duktu iegādi, tādi eksotiski augļi kā banāni �ķita liela greznība. Tad kādu dienu �is brīnums (2 kg) parādījās mūsu mājās � nopriecājā�mies: nu bērnam būs vitamīni! Ta�u Tedis nevienu banānu nenogar- �oja, kamēr nebija atlicis pēdējais pusbanāns. To pako�ļājis, puika noteica: "Mm, gar�īgs! Vai ir vēl?" Bet "vēl" vairs nebija�

Kā Tedis iemācījās ēst gaļu? Sākās ar karbonādi, vēlāk jebkuru ci�tu gaļas ēdienu varējām nosaukt par karbonādi. Piemēram, strogo- novs vai gula�s bija sīki sagriezta karbonāde, kam nejau�i uzlijusi mērce.

Arī bērnudārzā interesanti ēdieni. Piemēram, "neklausīgais me�dus", kas �ļuka ārā no karotes. Tedis sacīja: "Es viņu no galda atpa-, kaļ karotē, bet viņ� uz biksēm, es viņu atkal karotē, bet tagad tas jau uz grīdas." Īstenībā tas bija ķirbju ķīselis.

Apmēram 10 gadu vecumā dēls atklāja, ka gar�īgākie ēdieni pado�das viņam pa�am. Tie ir cepti kartupeļi, olas, desas, ātrās zupas (no buljona kubiciņiem) un "ātrās picas".

"Ātro picu" recepte

Ja mājās gandrīz nekā nav, ņem (no ledusskapja):

�� sakaltu�a siera gabaliņu (sarīvē uz rupjās rīves);

�� nelielu desas gabaliņu (sagrie� kā rosolam);

�� vienu sīpolu (arī sīki sagrie�);

�� pēdējo olu (sakuļ);

�� sāli, piparus (mazliet).

Visu samaisa, liek uz pacietu baltmaizes �ķēļu pusītēm, cep sakarsētā eļ�ļā no abām pusēm, vispirms uz leju liekot apsmērēto pusi, pastingrāk pie�spie�ot.

Marta savu pavāra "karjeru" sāka nedaudz agrāk - apmēram 2 gadu vecumā, nolem jot iepriecināt māmiņu ar pa�as ceptām pankū�kām. Līdz cep�anai gan tad vēl netika, jo mīkla bija padevusies tāda pa�ķidrāka � Marta bija dzirdējusi, ka piena vietā var izmantot ūde�ni. Tad nu ūdens tika ņemts 10 1 � mīklas jauk�ana notika ūdens spainī, kurā mēs, dzīvodami 6. stāvā, turējām ūdeni rezervei. Tātad �ajos 10 1 ūdens tika iebērti 2 kg miltu, mazliet cukura un sāls, kā arī 1 ola.

Protams, ka tajā vakarā mīklas jauk�ana notika otro reizi (�oreiz mammas virsvadībā). Pankūkas izdevās jo gardas. Tas tad laikam ir tas gar�īgākais un mīļākais ēdiens, ko bērni pa�i var pagatavot, �ad tad sagādājot vecākiem pārsteigumu, kad tie pavēlāk pārnāk mājās un virtuvē uz galda atrod divas vientuļas pankūciņas ar pavadvēstuli: "Tās mēs jums izcepām!"

Pirms sākam ēst, pārliecināsimies, vai ir izsalkuma sajūta un nav nemiera, dusmu u.c. negatīvu sajūtu, kuru laikā vielmaiņas procesi var būt pat apstāju�ies. Ne mū�am mēs nedrīkstam uzbudināt apetīti mākslīgi, it sevi�ķi �eit grēko namamātes, kad atļaujas viesiem dot "aperatīvus" � apetīti ierosino�as uzkodas � tas ir grēks. Organisms nav vēl patērējis enerģiju, nekas vēl nav jākompensē � apetītes vēl tāpat nav. Ar mākslīgiem paņēmieniem, kairino�ām uzkodām vai dzērieniem cen�amies uzbudināt apetīti. To nedrīkst darīt pat ar ārst�niecības augu palīdzību, apetītei ir jāatnāk pa�ai � tā ir vienkār�i aida. Tikko organisms jutīs, ka kaut kas atkal jāuzņem, ka kaut kas trūkst, uzradīsies arī apetīte, vai citādi � organismā kaut kas nav kār�tībā, asinīs ir skābā reakcija no cukura, baltiem miltiem, sāls, buljo�niem, kafijas, gaļas un organisms grib no tām tikt vaļā, neitralizēties un, kaut vai izdzeram 0,5 litrus bērzu sulu vai zāļu tēju, arī būs labāk. Tātad izsalkums ir, ko ēst arī mēs zinām.

Kā ēst? Fle�erē�ana

Barība nonāk mutē un tur tā ir, pirmkārt, jāsako�ļā, lai 1) sasmal�cinātu tīri tehniski, lai nesakosta, cieta barība tīri tehniski nesatraumē zarnu un māgas gļotādu; 2) ķīmiski � lai paspēj uz barību iedarbo�ties tie fermenti, kuri palīdz barību pārstrādāt, tātad arī izmantot, pre�tējā gadījumā ēdam pa tuk�o � apēsts daudz, izmantots maz, pārpa�likums sapūst, pārvēr�as indēs un piesārņo mūsu sīkos kapilārus un noved cilvēku līdz insultam, infarktam u.c. nelaimēm (arī gangrēnas);

3)��� barību ko�ļājot � naturālu, cietu (burkāni, kāļi, rabarberi, redīsi u.c.), tiek presēti daudzie akupresūras punkti, kuri atrodas uz mēles un uz augslejām � tas ir viens no dabīgās akupresūras paveidiem;

4)��� tādēļ, ka naturālā barība ir bioenerģētiska un biocnerģiju augs at�dod tikai tad, kad tas atrodas mutē � fle�erējot, barību sīki sako�ļā- jot, sūkājot, jo gļotāda ir tik apasiņota, ka caur to uzsūcas asinīs ne ti�kai barības vielas, bet arī bioenerģija un otrādi � ja ēdam biotuk�os produktus � cukuru, baltos miltus, sāli, kafiju, buljonus � notiek enerģijas likvidē�ana, cilvēkam krītas, samazinās biolauki un arī ār�dās pēc struktūras. Lai cik bioaktīvs produkts, zarnās �ī enerģija vairs ncuzsūksies, jo mūsu zarnu trakts ir piesārņots un aklās zarnas pie�dēklis arī piepuvis, � ja tas būtu tīrs, tad �ajā piedēklī arī uzsūktos bioenerģija un ar laiku tā arī notiek, pareizi ēdot. Tagad redzat, kāds noziegums ir nolaist aklo zarnu līdz operācijai! Kāds ir kritērijs, ka produkts visu savu enerģiju ir atdevis? Zūd gar�a, jo �ī enerģija ir saistīta ar ēteriskajām eļļām. �o "fle�erē�anu" ir izdomājis itāļu uz- turzinātnieks Fle�ers, kur� arī sevi 40 gados bija novedis līdz pilnī�gam sabrukumam tāpat kā itāļu uzturzinātnieks Korraro un mūsu pro�fesors Jevģēnijs Linārs, kuri, paldies Dievam, to neslēpj, nekautrējas, bet mums stāsta, lai mēs no tiem ņemtu piemēru, kā pat sevi tādā stā�voklī var savest kārtībā un īsā laikā, kad skaitīju�ies pilnīgi neārstēja�mi. Profesors Linārs pat 3 gadus gulējis nebija� Mēs visi viņam esam pateicību parādā par patiesības atklā�anu � nu mēs zinām, ka visu slimību pirmsākums ir zarnu traktā. Es sākumā to neap�aubīju, bet nolēmu pārbaudīt gan un izrādās � jā, tas ir tā! Kā to var pierā�dīt � savedu slimniekam kārtībā zarnu traktu un slimība atkāpjas, or�gāni atjaunojas, pretējā gadījumā tas nenotiek. Var tikai pabrīnīties, kā mediķi vēl līdz �im nav sapratu�i!

Zinot tagad fle�erē�anas nozīmi, mēs apjēdzam, cik aplami ir bēr�nam pirms gada jau dot ēdienu ar karoti � viņ� to nesasiekalo, ne- ko�ļā, bet rij, un tāda barotne zarnās pūst jau tik mazam bērnam. Kā�da tad var būt viņa endokrīnā sistēma un nervi, ka no dzim�anas jau baro ar indēm. Līdz tam laikam bērns jāēdina ar pudeli (jo mēs esam zīdītāji), kamēr mute pilna zobiem un tas var apzinīgi fle�erēt. (Par bērnu ēdinā�anu būs vesela nodaļa atsevi�ķi.)

Tagad mēs zinām � kā jāēd un kā jāizvēlas, kādu barību ēst � palikt par gaļēdāju un vārīta uztura vergu vai kļūt par veģetārieti vai pat natūristu. Visveselākie cilvēki, protams, ir natūristi un natūristu klīnikas pasaulē � Brega, �eltona, Vokera, D�efrija u.c. vadītās, kas atjauno pilnīgi sabruku�o organismu.

Mums arī Latvijas laikā populāra bija veģetārie�u biedrība, bet tā bija kļūdaina � mēs viņus saucam vēl �odien par kūku veģetārie�iem un lielākā daļa no viņiem nomira ar vēzi, it sevi�ķi taisnās zarnas vē�zi, un gaļēdājiem par to bija liels prieks � sak, nu redz, tā dullā Za- riņiene, kas gaļu neēda, arī nomira ar vēzi, tā ka nav ko ākstīties � jāēd tik gaļa. Daudzi veģetārie�i ēd gandrīz tikai vārītu vien, lieto daudz piena produktu un olas. Man praksē bijis jāārstē visu kategori�ju ēdēji un no pieredzes varu teikt, ka daudzus es nebūtu varējusi glābt, ja tie nebūtu pieslēgu�ies natūrismam.

Otrs variants ir, kā arī varēju izārstēt � natūrista ēdienkarte plus mazs gaļas gabaliņ�, bet nemū�am �ja cukurs, baltie milti, buljons, kafija un smēķi. Tāda gadījuma nav bijis. Ja 25 gadu praksē būtu bi�jis kaut viens tāds, es stāstītu un lekcijās to vienīgo eksemplāru vadā�tu līdzi: "Redzat, �ī Marija, neskatoties uz to, ka viņa turpināja gulēt uz āderes un ēst rafinētās baudvielas, mēs viņu tomēr izārstējām!" Nav tāda gadījuma un nebūs! Tā ir zinātniskā fantastika un cilvēkam ir jāizvēlas � vai nu organisma baro�ana ar baudvielām vai veselība, abus gribēt viņ� var, bet dabūt nevar.

Palūkosimies, cik mana ēdienrei�u shēma ir tuva natūrismam � lūk, no rīta brokastīs: briedināti griķi, auzu pārslas, diedzēti kvie�u graudi samalti ar mērcētiem kaltētiem augļiem, "Salveo" pulveris vai "Hodo", smil�ērk�ķu eļļa, zāļu tēja, mūmija, ziedputek�ņi, kaut arī būtu citrīt briedināto putru vietā 1 minūti vārīta rupjo miltu biezputra ar klijām. Vēl kāds ābols, bie�u sula.

Pusdienās � savvaļas augu komplekss "Salveo" 1 tējkarote un viss iepriek�minētais, kas nāk pirms ē�anas, varbūt vēl kāda tinktūra (struteņu, kliņģerī�u pilieni), tad � kāpostu vai ķirbju sula, dārzeņu vai zaļumu salāti, sautēti dārzeņi vai vārītas pupas, zirņi, sēnes, kar�tupeļi. Vārīto veģetārie�u zupu vai sakņu sautējumu atdzīvina, ierīvē�jot tur selerijas, pētersīļu saknes, dilles, lokus, ķimeņu pulveri, "Ho�do" pulveri, mārrutkus � svaigus vai kaltētus, sīpolus, ķiplokus. Un tad tas gaļas gabaliņ� � ir vai nav, viss tiek kompensēts ar savvaļas augu pulveri, sulām, zaļumiem. Morāli �jā, to nevar kompensēt, tu esi nokāvis un miru�ās emanācijas ir ar tevi astrālā plānā, visi tie, ku�rus esi apēdis, ir ar tevi, bet fiziski cilvēks ir kārtībā.

Launagā � dzeram ķirbju sulu vai vasarā zaļo savvaļas zaļumu sulu un visu to, ko lietojam pirms ē�anas. Ēdam bie�u salātus visda��ādākos variantos � gan novārītas, gan svaigas. Vēl te var būt pāk��augu, siera salāti � bet viss maksimāli "dzīvs" � ar selerijām, pē�tersīļiem, sīpoliem, mārrutkiem, ķiplokiem, zaļumiem.

Vakariņas ir īsti natūriskas: ēd kāļus, burkānus, kāpostus, riek�stus, ķirbjus un saulespuķu sēklas, riekstus, svaigus vai kaltētus, mēr�cētus augļus un ogas, dzer zāļu tēju, ēd ogas, burkānu sulu.

Arī tas, ka tu neesi natūrists, bet tikai tuvu tam, gan dod ne tikai profilaktisku, bet arī ārstniecisku efektu. Un grāmatā visas receptes ir gandrīz natūriskas, pilnīgi pietieko�i veselīgas, lai būtu ārstnieciskais efekts. Skaidrs, ka visveselīgākie cilvēki arī manā klubā "Salveo" ir natūristi, bet to ir tikai 15 un vadīja tos ārsti-naturopāti Jurijs Aver- �enko, Juris Gustavs un daudzi, uz viņiem lūkojoties, krīt panikā, jo saprot, ka nepietiks gribasspēka uzvarēt sevi un arī iet �ādu ceļu un tad nedara neko lietas labā. Es domāju, ka labāk visu mū�u tuvoties natūrismam un daudz ko darīt, kā es iepriek� jau minēju, lai natūrisms paliek kā vaduguns un mērķis, pēc kā cilvēks cen�as, uz to tiecas, kaut arī nesanāk sasniegt �o mērķi, un es praksē redzu, ka arī �ajā tap��anas stadijā (kas velkas kaut mū�a garumā) cilvēks atveseļojas un pie kam ātrā tempā.

Liela nozīme �ajā ceļā, protams, būtu klīnikai, kur visu to var rea�lizēt kaut vai pirmās 3 nedēļās, tā teikt, būtu kur "pie�auties" un kon�statēt ne tik vien kā un kāpēc �āds uzturs vai kurss, vai kūre u.c. pa�sākumi nepiecie�ami, bet arī kā gar�o tās sulas un tējas, un ārstniecis�kais uzturs utt., līdz pa�i brīnās, ka neiedomājami gar�īgi un pat paēst var un iedzert, lai kā par to agrāk �aubīju�ies. Pildīs arī visus pārējos manas sistēmas punktus un visu to turpinās darīt mājās, pie kam vēl speciālistu sistemātisku palīdzību un drauga plecu var dabūt izjust ari manā atveseļo�anās klubā "Salveo" � viens nav cīnītājs, � nāciet �urpu, ja jums grūti, ja nevarat atveseļoties viens pats, ja nevarat at�mest smēķē�anu, dzer�anu. (Es Savienībā (biju�ajā) esmu vienīgā, kura var palīdzēt cilvēkam �īs nelaimes atmest uz visiem laikiem, ne�vis uz laiku, pie kam bez kodē�anas. Ar retiem izņēmumiem, kad arī kodēju.)

Par klizmām. Klizmas izvada ārā ne vien kaitīgo mikrofloru, bet arī labo un gļotas. Zarnu traktu tīra miecvielas, �ķiedrvielas, pektīni un pūsto�o mikrofloru likvidē fitoncīdi. Viss tas ir manā augu pulve�rī "Salveo", jo tas sastāv no savvaļas augiem, kuros minētās vielas ir daudz vairāk nekā kultūraugos. Tas sevi�ķi jāievēro grūtniecēm, lai nekad ne māmiņa, ne bērns nesaslimst ar mistisko stafilokoku. Un, kaut tas jau ir noticis, tad māmiņai zibenīgi jāsāk ēst "Salveo", ķiplo�ki, sīpoli, pētersīļi, selerijas, dzērvenes, medus un vērmeļu tēja, stru�teņu u. c. sulas, kas minētas grāmatā un ne gramu cukura, balto mil�tu, buljona, lai no jauna nerastos pūsto�ā mikroflora un viss būtu kār�tībā! �iem jautājumiem vairāk pieskarsimies atsevi�ķā nodaļā par bērnu un grūtnie�u uzturu.

Tātad tagad mazliet par pa�u naturālo uzturu.

Da�i pseidointeliģenccs pārstāvji manu atveseļo�anās klubu "Sal�veo" sauc par ēdēju klubu, kaut gan kluba biedri ir par to pārsteigti, jo tik kompleksu pieeju veselībai viņi redz pirmo reizi. Un tomēr ē�a�nai mēs abi ar brāli ārstu naturopātu Juri Gustavu pievēr�am lielu no�zīmi, jo uzturs nebaro miesu vien, tā ir saikne ar kosmosu, ar Dievu un baro arī astrālo ķermeni, vienkār�i �iem pseidointeliģentiem nav �o zinā�anu un �ēlums pārņem, noskatoties, kā �ie pilnīgi slimie cil�vēciņi malko kafiju, pieko� kūkas vai, cepot �a�liku, sprie� par "garī�gām" lietām un �ēlojas par to, ko nevar mainīt un pirkstu nekustina tur, kur viss atkarīgs tik no pa�a un kur nu vēl neatkarīgāku stūri va�ri atrast par savu virtuvi! Neviens cilvēks nevar dzīvot bez barības un, ja tas tā ir, tad par to, laikam, kaut kas arī ir jāzina.

Pareizi izvēlēts ēdiens baro organismu visos 3 plānos � mentālā, as- tiiila, li/iska un saglabā veselību un, otrādi, noved organismu pat nāvē.

Mūsdienu priek�stats par ēdienu ir nepareizs un �ai neziņai ir daudz iemeslu, arī politisku. Da�os pēdējos gadsimtos cilvēki patērē lādu barību, kas nelīdzinās senās Dabas cilvēku uzturam, bet pēdējā periodā cilvēki sāk patērēt tādus produktus, kas nemaz nav barība, jo neietilpst nevienā �ūnā, bet baro tikai pūsto�o mikrofloru zarnās (cu�kurs, rafinētie milti, sāls) un cilvēks slimo arvien vairāk, bet, lai no�vērstu nepatīkamos simptomus, kas pavada �īs slimības, cilvēks sāk lietot indes, ķimikālijas, ko sauc par zālēm. Tās nav zāles, zāles ir ti�kai dabā, jo �īs vielas bojā orgānus (kaut arī novēr� simptomus, spaz�mas, sāpes utt.). Zāles varam atrast tikai Dabā un atjaunot jebkuru or�gānu, ārstēt jebkuru slimību, bet tādēļ nepiecie�amas zinā�anas. Ne�dod Dievs, ja zinā�anu nav mātei un viņa nepareizi baro bērnu, sa- slimdina to un tad zāļo. Tā mēs nojaucam savu genofondu. Es rakstu māmiņām, kas to saprot. Tā vielā, lai izslēgtu īsto cēloni, t. i., nepie�mērotu uzturu, cilvēks iet vieglāko ceļu, � sāk cīnīties tikai ar simp�tomiem, � �īs ārstē�anas bezjēdzīgums ir acīmredzams, daudzas mā�miņas to saprot, bet nav zinā�anu, kā no �ī apburtā loka tikt ārā. Pats traģiskākais ir, ka �īs uztura aplamības noved ne tikai pie fiziskām kaitēm, bet arī garīgām, pat bērniem. Es to varu apgalvot dro�i, jo ar pretēju rīcību esmu izārstējusi arī daudzus psihiski slimus cilvēkus. (Protams, 100% ievērojot visu to, ko runāju ievadā.)

Ideālākā senā cilvēka barība bija augļi un rieksti. Tā vēl joprojām ēd austrumos, sevi�ķi Indijā. Protams, jūs teiksiet, viņiem tie ir. Bet mums arī ir, mēs savas ogas pilnīgi ignorējam, sevi�ķi visas 8 vēlās rudens ogas, ko senie latvie�i saglabāja ziemai savā sulā vai zem ūdens, vai kaltētā, vai saldētā veidā.

Mūsu ikdienas pārtikas pamatam jābūt pēc sezonām �ādam: Pavasarī: Vasarā:

rabarberi, tomāti,

skābenes, gurķi,

pienenes, puķkāposti,

nātres, zemenes,

loki, jāņogas,

gaiļpie�i, upenes,

kļavu un liepu lapas, avenes,

salāti, ērk�ķogas,

dilles, korintes,

redīsi, mellenes,

bērzu sula, zilenes,

sparģeļi, lācenes,

zaķkāposti, ķir�i,

gārsas, zaļie zirnī�i u. c.,

virza, ēdamie ziedi:

vībotnes un dad�a saknes rozes, kosas, samtenes,

u. c. zaļumi. begonijas u.c.

�Rudtfnī: Zieinā:

kaba�i, eļļa,

patisoni, medus,

saldie pipari, graudaugi,

bakla�āni, zāļu tējas,

tomāti, rutki,

gurķi, burkāni,

ālante, kāļi,

plūmes, rāceņi,

bumbieri, saulespuķes,

vilkābeles, rieksti,

aronijas, ķirbju u.c. sēklas,

me�rozītes, kaņepes,

sēnes. kāposti � svaigi un skābēti,

pētersīļu, seleriju saknes, ķiploki, sīpoli, pupas, zirņi, sēnes,

rupja maluma miltu biezputras, griķi,

auzu pārslas, prosa,

Ziemā:

rozīnes, plūmes, aprikozes, vīģes, dateles, smil�ērk�ķi, cidonijas, brūklenes, dzērvenes, pīlād�i, irbenāji, ķirbji.

Varat salīdzināt, kur� tad ir bagātākais gadalaiks? Ziema. Skaidrs, ka 80% visu minēto produktu jāēd svaigā veidā tāpat, salātos vai su�lās. Smaga, fiziska darba strādniekiem var vārīt arī biezputras, kartu�peļus, dot maizi, ja ļoti grib, arī gaļu, bet ne buljonu! Salātos nevaja�dzētu likt vairāk par 4 dārzeņiem, labāk tos kombinēt pa 4 da�ādās kombinācijās ik dienas, bet ne vienā ēdienreizē. (Tas neattiecas uz gar�augiem.) Kartupeļiem un maizei gan iedalām tikai 2% no uztura, ja nekādus smagus fiziskus darbus nedarām. �eltonu salasīju�ies, cil�vēki vispār pārstāj kādu laiku ēst, jo �eltons �o procesu ļoti sare�ģī un pārspīlē, bet, ja mēs labi ieskatāmies, tad, kas tad īsti neiet kopā? Dzīvnieku valsts produkti cits ar citu un ka natūristam nav no tā jā�baidās, viņam tas nedraud, jo dabas produktus var kombinēt bezgalī�gi, it sevi�ķi tos, kas aug pie mums.

Par produktu nesaderību nav rakstījis tikai �eltons, kura darbi pie mums ir populāri, bet arī citi naturopāti, kā doktors Tildens, doktors Lindlers, prof. Edmunds Sekeli savā populārajā grāmatā "Rītdienas medicīna". Ko es varu teikt no savas puses? Nekādas taustāmas bries�mas neesmu samanījusi un domāju, ka organismā nenotiek ķīmiski procesi vien, bet arī magnētiski, enerģētiski, radiācijas, galvenais gan

�ajās kombinācijās � sako�ļātība, t. i., "fle�erē�ana", vienkār�ība, mērenība � galvenais � nepārēsties, bet nevienu gan neesmu izār�stējusi, kur� būtu turpinājis ēst cukuru, baltos miltus un buljonus � tie ir vislielākie uztura krāpnieki, bioķīmiski bojā visu, ar ko saska�ras, savienojas, organismā negatīvi iespaido visu. Tāpat arī sāls ir krāpnieks un ārdītājs, par to jau runāju grāmatā "Daba baro" sīkāk.

Piens ir savienojams tikai ar biezputrām kā piedeva, bet nav iz�mantojams to vārī�anai.

Manā grāmatā receptēs nav rupju pārkāpumu barības kombināci�jās, ēdat dro�i! Galvenais, ka tur nav indes � etiķis, cukurs, baltie milti, sāls, buljons, kafija, gaļa.

Natūristi neēd gaļu tāpat kā veģetārie�i, termins "veģetārietis" pieņemts konferencē, kas sasaukta, lai dibinātu pirmo veģetārie�u biedrību Anglijā. Vārds "veģetārietis" neceļas no "dārzenis" vai "augs", bet gan no sengrieķu vārda "vegetas", kas nozīmē "dzīvs". Tātad īsts veģetārietis ir tas, kas barojas ar dzīvu barību, tātad dzīv�nieku, putnu, vē�u līķi ir izslēgti, par cik tie neietilpst dzīvas barības kategorijā (vienīgi, ja mēs neēdam �os līķus, bet rijam dzīvus). Psiho�terapeits Levi neraksta maigāk par mani par uzturu. Kad Levi iet tir�gū iepirkties, bie�i viņu tur pacienti sastop un redz, ka viņ� krauj so�mās dārzeņus, zaļumus, ogas, augļus, riekstus, kaltētus augļus, pāk��augus, graudaugus un jautā � ko viņ� ēd, vai tad gaļu nemaz ne. Le�vi atbild, ka ēd gaļu divas reizes mēnesī, ka praktiski ēd visu un brī��am ietur īslaicīgus gavēņus: "Nē, es neesmu ortodoksāls veģetārie�tis un ēdu visu, atskaitot indes. Jūs nenomirsiet uz vietas ne no va�kardienas desas, ne ķilavu bund�as, ne aizvakardienas tortes gabali-' ņa. Jūsu organisms ir tik spēcīgs, ka viņ� izturēs odzes dzēlienu.

Tikai to gan es zinu dro�i: �is nevainīgais tortes gabaliņ� kā �ņaudzēj�ūska aprīs jūsu aknas un pārpludinās asinis ar smagu�mu � smagā holesterīna draudīgajām pārslām, � tas piedzīs pilnus jūsu kapilārus un poras, ar nejaukiem neoksidētiem tau�kiem piesārņos nieres, palīdzēs izkrist jau tāpat plānajiem ma�tiem, palielinās pūtī�u un piņņu skaitu sejā. Ja jums vēl nav sā�kums sklerozei, tad tā sāksies, bet, ja ir, tad tā attīstīsies un pro�gresēs. Un, ja jums ir kaut mazākā nosliece uz tuklumu, tad kat�i ii ziņa jums garantēta �ī gabaliņa nēsā�ana uz sevis zem pakrū- li \ \ ni mugurdaļā un visbie�āk to nēsāsiet visu mū�u."

es varu piebilst, ka mazināsies arī redze, veidosies trombi, jūs esat potenciāls insulta, infarkta, gangrēnas slimnieks, tikai tad būs par vē�lu, atcerieties manus vārdus, labāk noreaģējat tagad un � darbojie�ties! Ne grama! Ne grama sātana produktus � cukuru, baltos miltus, sāli!

Tātad mēs esam tie, ko mēs ēdam! Ķermenis var baroties ar vi�su, kas pagadās, bet no vienas barības veidosies stipras, spēcīgas, ve�selīgas jaunas �ūnas, turpretī no citas � vājas, slimas �ūnas, kas nav spējīgas nodro�ināt organisma darbu. Cilvēki �odien domā, ka viņi ēd "labi", ne�ēlo ē�anai naudu, bet faktiski stāv tik tālu no patiesi labas barības, bez muskuļu tonusa un enerģijas. �eit tātad tomēr mazliet pa�runājām par normāla uztura vispārējām problēmām, bet tagad palū�kosimies, ko nozīmē ārstnieciskais virzo�ais uzturs, piemēram, ņem��u sirdi un asinsvadus, jo ar �īm slimībām mirst visvairāk � 96%. Bet cik maz mēs par to uztraucamies. Protams, īsākais ceļ�, kā atjau�not vēnas un artērijas, ir bado�anās un pēc tam �ķiedrvielām bagāts uzturs, lai holesterīns un neorganiskie sāļi nogulsnēties tur nevarētu. Jūsu vecumu nosaka jūsu artērijas! Ja asinis apstājas kādā ķermeņa daļā, mēs saņemam stiprāku vai vājāku sitienu. Ja tas notiek acī � būs asinsizplūdums, kur� var radīt aklumu. Kad cilvēks noveco, tas nozīmē vienu � viņ� nezināja, kā ēst un dzīvot, lai saglabātu savas artērijas jaunas un elastīgas, bet bojātas artērijas nevar izpildīt savas funkcijas � asinis nenonāk pietiekamā daudzumā da�ādās ķermeņa daļās � tādi cilvēki mirst lēnā nāvē, jo asinis nebaro ķermeni. Bado��anās dara asinsvadus elastīgus un jaunus vai arī to var panākt ar ārst�niecisko uzturu, sulu un augu dziedniecību. Dakteris naturopāts Juris Gustavs savā grāmatā "Orgānu atjauno�ana" tuvāk pastāsta par sa�vām metodēm, es tikai �oreiz pieskar�os uzturam, bet atveseļo�anās komplekss uz katru orgānu attiecas 100%, jo asins un asinsvadu at�jauno�anas programma ir pali garākā, kurā viens no punktiem ir arī �is ārstnieciskais uzturs. Tātad � 2 kg dienā �ķiedrvielu (�ī lapiņa ir grāmatas beigās � �ķiedrvielas dienas deva). Tas viss paliek spēkā, bet akcents �oreiz paliek uz bieti.

ārstē, pirmkārt, sircli un asinsvadus, asinssastāvu, jo satur daudz dzelzs u.c. vērtīgas vielas, kuras apbrīnojamā kārtā saglabājas ari vā�rītā bietē. Protams, kaut 50 g dienā veselības tiesai vajadzētu iedzert bie�u sulu.

Aizkuņģa dziedzeri un aknas atjaunojam, ja pieslēdzamies vi�sam manam AK, bet ārstnieciskajā uzturā akcentējam mellenes, mel�leņu mētru tēju, cigoriņu, "Salveo" un "Hodo" pulverus.

Nierēm � tas pats, ar akcentu uz pētersīļiem, selerijām, ķime�nēm, ķirbjiem, gurķiem, patisoniem, kaba�iem, "Salveo", "Hodo".

Vairogdziedzerim � viss tas pats � ar akcentu uz savvaļas augu sulām, salātiem, "Salveo", "Hodo".

Olnīcām � ar akcentu uz rutkiem, mārrutkiem, apiņiem, nātrēm, raspodiņiem, kliņģerītēm, strutenēm, "Salveo", "Hodo".

Vēnām � ar akcentu uz kastaņiem, "Salveo", "Hodo", burkānu lakstu sulu, kastaņu tinktūru, "Salveo".

Artērijām � �ķiedrvielu avoti 2 kg dienā un "Salveo".

Bronhītiem, astmām � ar akcentu uz auzām, rutkiem, mārrut�kiem, medu, redīsiem, māllēpju sulu, "Salveo".

Un tā tālāk � nāko�ā grāmata būs veltīta ārstnieciskajam uzturam katram orgānam, slimībām.

Pilnīgi iespējams, ka teorētiski nu mēs zinām principu, kā izkļūt no slimībām, cen�amies pieslēgties visam AK un arī �im ārstniecis�kajam uzturam, bet nesanāk, jo pūsto�ā mikroflora zarnās ir darījusi lielu postu organismā un gļotāda ir tik slikta kuņģi, ka nevar ieēst mi�nētos dārzeņus, tad pastāv divas iespējas � vai devu samazināt un sasmalcināt, sako�ļāt līdz �ķidrai konsistencei vai palikt kādu laiku uz �o dārzeņu at�ķaidītām sulām un "Salveo", līdz gļotāda uzlabojas tik tālu, ka var lietot bez sare�ģījumiem jau koncentrētu sulu, tad smalki sarīvētu, tad rupjāk skaidiņās. Tātad pakāpeniski sasniedzam nepiecie�amo uzturu pa etapiem, parasti � �etriem. Vēlams, lai iesā�kumā būtu bads � 7, 21, 40 dienas un tad visi pārējie etapi. Bads, gavēnis

Senais cilvēks, dabiski, ka gavēja, jo ne vienmēr tam gadījās kas ēdams un ēda to, ko dabūja � vienu vai pāris ēdamos, bet vēlāk, kad cilvēks sāka nodarboties ar lauksaimniecību un uzturs kļuva bagā�tāks, pārē�anos bremzēja visas reliģijas, kuras ieveda gavēņus vis�maz 4x gadā, bet komunisms visam tam pārvilka svītru � �ajā vis�atļautības laikā, kad Dieva vairs nebija, gavēnim arī vairs nebija vie�tas un cilvēks sāka ēst necilvēcīgi � visu dienu un gadu bez mēra un sāta, tādējādi nedodot atslodzi, atpūtu organismam nekad un tas zaudēja iespēju attīrīties, atjaunoties. Varbūt sāksim atkal to visu no jauna? Cilvēki jūt, ka kaut kas nav kārtībā ar �o lielē�anu un sāk iz�strādāt da�ādas bado�anās sistēmas, bet zinā�anu trūkuma dēļ arī mūsu Latvijas psihiatrisko slimnīcu bada nodaļās metodes ir kļūdai�nas, sevi�ķi atjauno�anās periodā un man �ēl, ka ar mentālo plānu te tiek strādāts tik maz un visi gandrīz 100% pēc bado�anās savu sva�ru atgūst ar uzviju, jo nezina neko par ārstniecisko uzturu un ēd pa vecam.

Labāk jau nu badoties pēc mana brāļa Jura Gustava metodes � uz destilēto ūdeni, izdzerot dienā 3 litrus, dzerot ik pa stundai glāzi vai pa 2 stundām 2 glāzes, jo minerālūdens dod nierēm slodzi, tas bada laikā nav piedodams. Badu pārtrauc tad, kad parādās siekalas, mēle vairs nav aplikta un cilvēks jūt izsalkuma sajūtu, tā kā noteikt strikti, uz cik dienām tu aizej uz badu, nemaz nevar pateikt. Man nepatīk �is vārds � bads. Bads ir tad, ja cilvēkam trūkst barības vielas, bet lie�lākoties mūsu sabiedrības locekļi ir nepārtraukti pārēdu�ies un ba�dā � mikroelementu, bāzisko minerālsāļu, dzelzs, kaļķa, fosfora, bioenerģētikas badā. Kā cilvēks var teikt, ka viņ� badojas, ja viņam ir 10 vai vairāk lieku kilogramu? Tātad viņ� gavē vai atslogojas, bet, kad būs 10 kg zem normas, tad gan būs badā, bet kur� nu to �odien ir piedzīvojis.

Gavēņa laikā pārējos AK punktus, kas neskar ē�anu, gan pilda 100%.

Bregs � bado�anās speciālists, ir ļoti bargs un visus slimnie�kus sauc par noziedzniekiem, kurus vajag saukt pie atbildības par Dieva radītā ķermeņa sabojā�anu, ņirgā�anos par to. Bregs

vēl saka, ka veselīgas dzīves baudī�anas noslēpums slēpjas iek�ējā tī�rībā un atjauno�anās procesos ar dabīgās barības palīdzību, bado�a�nos, gaisu, ūdeni, pirti, fiziskiem vingrinājumiem. Tā jūs varat kļūt

par tādu cilvēku, kādu vēlaties kļūt, lai sev patiktu.

Mēs varētu badoties kaut 1 x nedēļā, kad mainās mēness fāzes, tas ari būs 52 dienas gadā � nu kaut vai tikdaudz mēs varētu? Nedzeriet neko citu kā destilēto ūdeni, jo citādi bads būs moko�s, ja kādam or�gānam liksiet strādāt, labāk lai visi atpū�as. Varbūt varat neēst ari 7 dienas kvartālā? 1 mēnesi gadā? Pamēģiniet. Un ies ārā nevajadzī�gās nogulsnes no locītavām un muskuļiem. �īs nevajadzīgās organis�mam vielas ir daudzu jūsu fizisko moku un priek�laicīgās noveco�a�nas cēloņi. Bada laikā cilvēks pāriet uz iek�ējo baro�anos un slimo �ūnu apēd veselā.

Dieva dēļ neēdiet atkal rafinētās baudvielas, kādas Dievs nav radījis un Dabā nav. Cilvēks tās ir izveidojis savā neprātā un baudkārē. Bet Dievs to nepiedos un tādēļ mums tik slikti iet, jo zemi mēs iznerrojam savu baudu dēļ � tur, kur mūsu izvirtīgo baudu dēļ uz zemes audzina kafiju, kakao, tabaku, kvie�us konditore�jas izstrādājumiem un spirtam, varēja dzīvot zilonī�i un citi savvaļas zvēri un augt augi. Atteiksimies no visa tā Zemes faunas un floras la�bā! Kas mums ir devis tiesības tos Dieva radījumus izspiest no Zemes virsas? Atjēgsimies un piebremzēsim savas baudas tieksmei, ja gri�bam izdzīvot arī pa�i! Ja mēs to varēsim, tad būsim tie�ām praktiski pierādīju�i, ka ticam Dievam, jo mācīsimies baudīt ar prieku to, ko Dievs uz Zemes radījis ēdamu un nebojāt savu Gara templi, savedī- sim to kārtībā. Sakārtosimies! Vēl ir laiks. Vēl mums ir izredzes iz�dzīvot, ja to vēlamies (kaut gan obligāti jau tas nav).

Tātad � neatkārtosim vairs iepriek�ējās kļūdas pēc bada un atba- dosimies tik pat ilgi, cik bija bads:

1� etaps

2�� dienas dzeram sezonai atbilsto�as at�ķaidītas svaigas sulas � dārzeņu, augļu, ogu, zaļumu.

II�� etaps

Vēl 3-4 dienas dzeram tās pa�as sulas koncentrētā veidā, tad pie�vienojam smalki sarīvētus dārzeņus.

III�� etaps

Plus �ogu biezeņi.

IV�� etaps

Plus � skaidiņās sarīvēti dārzeņi.

V�� etaps

Plus � var atļauties ēst vārītu bieti, sakņu sautējumu.

VI�� etaps

Pāk�augi, graudaugi.

Etapu garumi ir proporcionāli sadalīti 5 vienādās daļās, atkarībā no bado�anās ilguma, piemēram, badojoties 10 dienas � katrs etaps ilgst 2 dienas utt.

Arī sāli vairs neēdam, tas ir neorganisks savienojums, kur� dara lielāku postu organismā kā alkohols un nikotīns kopā ņemot.

Bregs iesaka bado�anās laikā atkārtot �ādas frāzes:

1.�� Katru bado�anās minūti no organisma izdalās indes, kuras varē�ja man izdarīt daudz ļaunuma un es palieku laimīgāks un laimīgāks!

2.�� Stundu pēc stundas organisms attīra sevi pats utt.

Neviens dzīvnieks neēd, kad ir slims, cilvēks ir vienīgais. Vis�pirms nepiecie�ams atveseļot organismu, gan jau tad pēc tam izēdīsi- mies diezgan!

Ko darīt māmiņai, ja bērns nepanes mātes pienu?

Genocīds pret mūsu tautu jau sākas dzemdību namā un tur nekas vēl nav mainījies, kaut it kā no komunisma murgiem būtu vaļā un va�jadzētu tikt vēl vaļā arī no politizētās padomju medicīnas �ņaugiem. Bet, kamēr vēl tas nav noticis, no aug�as nekas nav gaidāms, darīsim pa "apak�u", ko varam. Tās māmiņas, kuras klausīju�as profesoram J. Lināram vai man, kura tautā nes profesora J. Lināra atziņas � ir laimīgas. Tām ir veseli bērni un veselas pa�as. Profesors sen cīnās, lai dzemdību namos nedotu glukozi, tas nenotiek nekur pasaulē, tikai pie mums! Visas nelaimes sākas ar aplamībām grūtniecības periodā, bet tās turpinās dzemdību namā, kur bērnus baro ar glukozi un ārkārtīgi bie�i glukozes �ķīdums ir pirmais, ko bērns piedzimstot saņem mātes piena vietā! Tas ir noziegums, ja māte guļ kā lauvene vesela un pie�na pilnas krūtis, bet bērns guļ, kā parasti saka, "uz novēro�anu" un sa�ņem glukozi. Pal tad, kad mātes pienā ir stafilokoks, tai jāturpina ba�rot un pieslēgties disbakteriozes likvidējo�ai profesora Lināra pro�grammai, nevis jāsāk bērns barot mākslīgi.

Ja man uz pieņem�anu atved 1-2 gadus vecu debilu bērnu vai ar fiziskiem defektiem, mans pirmais jautājums ir � "kurā dienā jums bērnu pielika pie krūts?" Es vēl neesmu saņēmusi citu atbildi � 20 gadu laikā � ne no vienas māmiņas! Otrajā, tre�ajā, ceturtajā vai vēl vēlāk! Tātad viņ� tika barots ar glukozi un mākslīgajām putrām. Mā�siņas pat sē� klāt tām mātēm, kuras zina par �o posmu, lai ar varu bērns izdzertu �o glukozes pudeli. Lielākoties pēc tam bērns nepanes mātes pienu, jo ir sākusies disbakterioze zarnās, baktēriju tur praktis�ki nav un nav, kas pārstrādā mātes pienu, tādēļ bērns tiek barots ar ke�fīru, pie kam ar saldinātu (kam nevar atrast attaisnojumu neviens pe�diatrs). �o kefīru slimnīcā sauc par kefīru Nr. 2.

Skandināvijā, Holandē, Dānijā no māmiņām vairākas reizes dienā tiek savākta katra lāse liekā noslauktā piena � atbrauc pakaļ pal pēc 25 g piena, pie mums par donora pienu necīnās pat dzemdību namā, mēs filmējām māmiņas, kuras noslauc lieko pienu izlietnē.

Kā likvidēt zīdainim disbakteriozi? Pēc prakses savā veselības centrā "Salveo" es varu tikai akceptēt profesora Lināra ieteikto pro�grammu:

1. variants � ja māte baro bērnu ar krūti, mātei ēdienreize jāuz�sāk ar sīki sakapātu ķiploka daiviņu � tā likvidēs pūsto�o mikroflo�ru mātes zarnās un caur pienu arī bērna zarnās, tad seko 1 tējkarote savvaļas augu komplekta "Salveo" vai "Hodo" un 200 g zāļu tējas � ķimeņu, pētersīļu, raspodiņu, asinszāles, pela�ķu; tad 30 g viegli mīkstas vērmeļu tējas. Gan �eit būs dzelzs, fosfors un kaļķis, gan fi- toncldi, bet vēl vienlaicīgi vajadzētu steidzīgi ieviest derīgo mikroflo�ru iznīcinātās pūsto�ās vietā �ādā veidā: izdzert vēl 1 glāzi govs vai kazas piena, kurā ir iz�ķīdināta 1 tējkarote svaigu govs mēslu un pēc tam izkāsts. It kā neinteliģenti izklausās (arī tās baktērijas, kuras ir aptiekā, taisa no govs mēsliem), bet pēc tam daudz neinteliģentāk ir, ja māmiņai no disbakteriozes smird mute un niez miesa, sāp galva un māc nogurums.

Bērnam baktērijas vismaz 4 dienas ievada taisnajā zarnā: "bum- būrīti" ievelk fizioloģisko �ķīdumu, izspie� to bļodiņā, pievieno lur I ampulu lakto bifiodum baktērijas vai abas kopā, ievelk atpakaļ "bumbierītī" un �o saturu ievada bērna taisnajā zarnā no rīta tuk�ā dū��a, ja nav pārāk akūts stāvoklis, bet, ja stipra vem�ana, caureja vai iz�situmi, tad pirms katras ē�anas, līdz stāvoklis normalizējas.

Ja bērnu baro mākslīgi, tad bērnam dod �o pienu ar govs mēsliem, bet māmiņa pieslēdzas piena atjauno�anas programmai, turpinot bēr�nu likt pie krūts, līdz parādās piens un pāriet uz dabisko baro�anu kaut pēc mēne�a. Bet piens parādīsies daudz agrāk � tikai mieru, pa�cietību un izturību. Jo zinā�anas jums tagad ir, atliek tikai tās ieviest praksē! Arī ekstrasensa palīdzība ātri iedarbojas, lai kā es cīnos par to, ka jāiztiek bez �ādas iejauk�anās, bet bērns negaida, tam jāsaņem mātes piens un lai ekstrasenss nāk palīgā ekstrēmā situācijā, tas ir pie�ļaujams!

Ar nāko�o bērnu māmiņa būs gudrāka un kļūdu vairs nebūs.

Cilvēki savu organismu baro ar bioloģiski neenerģētiskiem pro�duktiem: cukuru, baltajiem miltiem, kafiju, buljoniem� Bet, lai va�rētu notikt vielmaiņas procesi, bioenerģijas ir ļoti nepiecie�amas un tātad � visi �ie produkti organismā rada bioenerģijas deficītu, sama�zina cilvēka biolaukus. Bet, ja kāds orgāns no enerģijas ir pilnīgi brīvs, tad tas sāk iet bojā. Ekstrasenss �o orgānu ar savām rokām at�kal uzlādē, un tas var sākt sevi atkal savest kārtībā. Tas ir pats mini�mālākais, ko dara ekstrasenss, kas veic arī daudzas citas korekcijas.

Nekad nevienam nevajadzētu meklēt ekstrasensa palīdzību, ja viņ� ievērotu visu �o 25 punktu galveno pamatdomu, ja ar savu nepa�reizo rīcību nenojauktu savus biolaukus. Toties, rīkojoties pareizi, tos var uzturēt kārtībā un atjaunot. Tātad, no ekstrasensa nevajag gaidīt brīnumus, viņ� var būt tikai jūsu palīgs, padomdevējs. Protams, no�tiek jau arī brīnumi, ta�u vislielākos brīnumus spējat darīt jūs pa�i. Nepieļaujot uzturkļūdas, lietojot savvaļas augus, sulas. Viss ir jūsu pa�u rokās. Nevieņs ekstrasenss jums nepalīdzēs, ja nepalīdzēsiet pa��i sev.

Dziede�ana ar biostravam

Es nedomāju ar jums runāt kā ar profesionāliem ekstrasensiem, neba ari pretendēju uz zinātniskiem apcerējumiem �ajā jomā, bet tīri praktiski pastāstīt � ko jūs varat vai nevarat gaidīt no ekstrasen�siem � dziedniekiem, un cilvēki kļūdās, nākdami uz seansiem.

Pirmkārt � kad nākt un cik bie�i?

Nākt tad, kad ar aplamu rīcību cilvēks nojaucis un samazinājis sa�vus biolaukus un dabūjis no nepareiza uztura da�u orgānu disfunkci�ju vai pat slimību, jo virs viņiem ir negatīva zona vai vienkār�i ļoti mazs bioenerģētiskais starojums un ekstrasensi to ar saviem maņu or�gāniem jūt, atrod �īs zonas un uzlādē. Pēc tam tīra negatīvo enerģiju. Cilvēkam pieaug enerģija gan �ajā zonā, gan visā ķermenī un orgāni var savest sevi kārtībā � ar vienu noteikumu � ja vēl pieslēdz to au�gu, sulu dziedniecībai, ārstnieciskajam uzturam u.c. mana atveseļo�a�nās kompleksa punktiem, jo citādi viņam nelaime atkārtosies, jo nav likvidēti slimības cēloņi � mēs ņemamies tikai ap sekām. �o mini�mumu, ko es aprakstīju, dara katrs ekstrasenss un tas ir primārais un visprimitīvākais. Var jau arī tā, ja viņ� neprot izvest citas biokorekci- jas, bet ari pie �ī minimuma cilvēkam jāzina, ka ekstrasensam jāprot strādāt ar jūsu mentālo plānu � un viņ� jums palīdz iet pa�am uz jū�su astrālo (jūtu un vēlē�anās) plānu, bet abi kopā iet uz fizisko plānu un tikai tāda kompleksa kopdarbība dos palieko�us rezultātus. Ja pa�domju ārsts jums nevar pateikt, kā būt, lai nesaslimtu, un kā būt, ja slims, lai izārstētos un ekstrasenss arī to nevar, bet tikai lielās ar sa�viem īslaicīgiem panākumiem, tad mēs savu tautu neizglābsim no bo�jāejas, jo cilvēkam tad nav, pie kā iet. Mans AK jums parāda, kā jūs pa�i varat atjaunot savus biolaukus, bet ekstrasensa vietā pavisam var būt valeologs � tas, kas zina ko par veselību un var to sludināt ci�tam. Man prieks, ka man ekstrasensu skolā nāk tie�i valeologi, jo eks�trasensu jau mums pietiek � tie aug kā sēnes pēc lietus. Protams, to ir grūti saprast � par �iem plāniem � ja tu zini, ka tie ir sare�ģīti un gai�reģi tos redz. Bet visu vajag vienkār�ot līdz normālai sapra�anai. Ja ekstrasenss ir stiprāks un gudrāks, viņ� veic sare�ģītas biokorekci- jas, bet varbūt viņ� ar savu lielo cilvēkmīlestību pieslēdz tur aug�ā lam 1 jēlajam Dakterim un cilvēks dziedējās ātri, pie kam absolūti ne�kaitējot savam dziedniekam.

Tātad � mentālais plāns ir jūsu domu plāns. Dziednieks ar to strādā � strādā pie jūsu kļūdām, mēģina jūs vest pie prāta un kļūdas labot. Ja viņam tas izdodas un jūs visu saprotat, tad rodas vēlē�anās kļūdas vairs turpmāk nepielaist, bet pielaistās labot visiem piedāvā�tiem līdzekļiem. Abi kopā ar dabas dziednieku � ekstrasensu (ja tāds jums ir nolaimējies) vai arī valcologu, kas ir vēl labāk, jo viņ� jums pastāstīs, kā būt, lai neslimotu, un kā būt, lai izārstētā kaite neatgriez�tos, iziet uz fizisko ķermeni. Tātad notiek kompleksa kopdarbība, ku�rā galvenā persona būsiet jūs pats, bet dziednieks būs padomdevējs un tas, kas jūs ar biostrāvām stimulēs tad, kad būs pavisam grūti. Skaidrs, ka ar biostrāvām daudz ātrāk iet uz priek�u dziedniecība un ir slimības, ko bez biostrāvām nemaz nevar izārstēt, bet tas nedrīkst būt galvenais un, nedod Dievs � vienīgais pasākums.

Kā izvēlēties sev ekstrasensu?

Daudz dzird runājam � es nevienu nejūtu! Es tas biezādainais.

Es domāju, ka man neviens nevar palīdzēt utt.

Katram mums nepiecie�ams tāds ekstrasenss, kur� var uz mums iedarboties. Cilvēki ir ar da�ādu jūtību, enerģētisko līmeni, mūsu or�ganisms vibrē da�ādos krāsu spektros un toņos un jādabū tāds, kur� arī noskaņojies tavam viļņu garumam un, galvenais � spektram.

Mēs abi ar vīru nejūtam nevienu ekstrasensu, lai no kurienes bū�dami (es vadu Vissavienības ekstrasensu skolu) un brauku�i daudz, pat no Cukotkas, Kam�atkas, Magadanas apgabala, Ukrainas utt. Kādi 64 ap mums ir darboju�ies. Da�i mani pacienti saka, ka tūlīt nav jutu�i iedarbību, bet nostrādāja novēlotā reakcija � atveseļo�anās re�zultātu juta vēlāk tanī pat vai otrā dienā, bet mēs nejūtam neko un ne�kad, lai kā kolēģi censtos. Bēdīgi, es kaut vienu reizi mū�ā gribēju sa�just kaut ko līdzīgu tam, ko cilvēki jūt no manis. Es nevaru palīdzēt nevienam, kur� mani nejūt, bet jūt gandrīz visi un viņiem es varu no�ņemt jebkuras sāpes gan zālē, gan individuāli, gan no �ultsakmeņiem vai osteohondrozes, vai no kā cita un visbie�āk uz neatgrie�anos, jo iztīru asinsvadus � tātad nebūs spazmas, likvidēju trombus, iekaisu�mus utt. Ir da�reiz bijis tā, ka viņi neko nejūt no manām rokām � ne siltu, ne aukstu, ne spiedienu, ne skudriņas, ne tirpumu, bet lēkmes pāriet. Bet kādi 8-10 nav mani jutu�i un arī tad nav bijis nekādu re�zultātu. Grupveida seansos gan ir bijis vēl tā, ka cilvēks mani nejūt, kad es uzņemu kontaktu, un es atvainojos, ka es nevarē�u palīdzēt, bet tas cilvēks neceļas un neiet prom un pēc vispārējā atveseļo�anās seansa, kad ejam diferencēti pa orgāniem, pēk�ņi tomēr kādā orgānā viņ� ko jāt un ir laimīgs. Godīgs dziednieks pateiks, ja nevarēs līdzēt un es biju daudzreiz pārsteigta, ka cilvēks iet, kaut nepalīdz, piemē�ram, Ļvovā Zinību biedrībā man atnāk uz individuālo seansu viena, kura 27 reizes bijusi te pie kādas dziednieces, kuru nav ne jutusi, ne labāk kļuvis. Manuprāt, paciente arī ir vainīga � es trīsdesmit reizes gan neietu, ja nav nekādu pazīmju, ka kas mainās, drusciņ jau ar gal�vu arī jādomā, ko dari. Bet �ī kundze saka, ka nemaz nezina, kas jājūt un bija milzīgi pārsteigta par izjūtām, ko juta no manis. Vienīgi var nejust biokorekcijas centrālajā nervu sistēmā (bet alla� stipri jūtīgs jūt arī to). Nez vai jums līdzēs ekstrasenss vai cits dziednieks, kur� jums nesimpatizē arī kā cilvēks. Da�i slimnieki ievēro, cik ilgi kur� ar tevi strādā un grib vilkt paralēles metodikā. Nevar. Atkarībā, cik kur� stiprs bioenerģētiskā vai tehnoloģiskā līmenī, būs da�ādi laiki un pa�ņēmieni. Kritērijs ir vienīgi jūsu subjektīvās izjūtas � rezultāts. Gal�venais � neiekrist rāmī�os un dogmās.

Kā nenokļūt melno ekstrasensu rokās? � Te ir grūti ko teikt, jo mēs pa�i brī�iem viņu maskas nevaram at�ifrēt, kaut gan it kā būtu ie�mācīju�ies, bet �īs metodes neekstrasensam nav pieejamas. Ja ir ie�spējams � turiet mājās Ķīnas rozi � tā melnā ekstrasensa klātbūtnē vienmēr noliec lapas. Savā dabas dziedniecības centrā es melnos ne�ņem�u un vismaz viena vieta būs, kur var nākt dro�i. (Mums ir paņē�mieni, kā noteikt melno ekstrasensu.)

Seansa laikā, sekojot līdz, uz kuriem orgāniem dziednieks iet � jūs ar savu enerģiju arī varat rīkoties virzo�i. Te ir nepiecie�ama sa�darbība un nevar seansa laikā dziednieks runāt par ko citu. Abiem jā�dara viens darbs, nevis viens runā par desām un otrs it kā ko dara.

Cik bie�i vajadzētu nākt pie ekstrasensa? Un cik reizes? Neesmu gan redzējusi, ka hez 5 seansiem būtu graujo�i rezultāti, kaut rezultā- iii tiem jābut vienmēr. Atkarībā no slimības ielaistības. Bie�i vien mēs rjnm, piemēram, pie paralizētiem pa trīs gadiem ilgi un viņiem nav �ī kopdarbība apnikusi, jo rezultāti nāk, kaut arī lēni un ar lielu darbu, bet nak. Daudzi met mieru, nenāk, jo grib ātrus rezultātus bez darba. I )audzreiz tie ir piederīgie un man to slimnieku ir �ēl, kas gribētu strādāt un cerēt, bet piederīgie to iespēju atņem, bie�i vien pat māte negrib rūpēties ilgsto�i par savu bērnu, kaut gan ap slimu, kroplu būs vēl vairāk darba un vēl pie tam līdzcie�ana un bezprieka pilna dzīve, tad labāk jau darbs, un neviens darbs bez rezultātiem nepaliek. Sean�su bie�ums ir atkarīgs no slimības rakstura, bet retāk par vienu reizi nedēļā gan nav nopietni, kaut gan kaut ko jau dod arī retāki seansi.

Bet tagad es atbildē�u uz jūsu tipiskākajiem jautājumiem pēc lek�cijām.

Ko vēl var gaidīt no ekstrasensa?

Nevajag jaukt jēdzienu � ne katrs ekstrasenss ir dziednieks (diem�ēl �os jēdzienus jauc pa�i ekstrasensi). Ir ekstrasensi � diag- nostiķi, kuri ir ļoti vāji dziednieki � paņem 2 cilvēkus un ir tuk�i, jā�iet kaut kur uzlādēties. Vai tad tas ir dziednieks � kaut kas nav pa�reizi. Ir ekstrasensi � gai�reģi un nebūt viņ� nedomā dziedēt. Bet at�kal � ko mēs saprotam zem vārda gai�reģi � cilvēki ļoti bie�i �os jēdzienus vulgarizē � gai�reģis pareģo nelaimi vai nāvi u.c. bries�mas. Starp maniem paziņām � gai�reģiem tādu likteņu pareģu ne�maz nav un redz katrs galīgi savādāk � kur� nu ko, bet lai ko � gal�venais, no kā jābaidās cilvēkam � lai nenokļūtu pie ekstrasensa, ku�ram nāk kļūdaina viltus informācija un pa�am nav pa�kritikas, nepār�bauda faktus.

1)�� Viens no maniem kolēģiem redz orgānus un to patoloģiskās iz�maiņas � cik kvadrātcentimetru akmens ir nierēs, kuri diski mugur�kaulā ir deformēti un kā. Laime cilvēkiem, ja tāds ir manuālais prak�tiķis, bet nelaime, ja manuālais nav �āda veida gai�reģis un neredz, ne kas jādara, ne ko ir izdarījis, tā teikt � lau� mugurkaulu uz dullo. (Man arī viens tā salauza mugurkaulu.)

2)�� Otrs kolēģis � gai�reģis redz bildēs tavu dzīvi � uz priek�u, atpakaļ, var dot padomus mīlas lietās, rīcībā, da�ādās situācijās, redz sejas cilvēkiem, kuri tev ir ko nozagu�i vai citu ko nodarīju�i, � bet bie�i vien nepareizi arī, kaut gan visbie�āk pārsteidzo�i precīzi. Ar ko izskaidrojamas kļūdas?

3) Tre�ais kolēģis redz zemapziņu, apziņu, lasa domas, paredz jū�tas, reakciju uz domu, vārdu, rīcību utt. �is mums ir visbie�āk "lieto�jamais" gai�reģis Zintis, kur� mums tie�ām visvairāk var sniegt reālu palīdzību gan ģimenes, gan mīlas, gan darba lietās. Lūk, par piemē�ru � atnāk uz manu veselības klubu sieva ar zilu aci un saka man: "Viss, ar �o nelieti es �ķiros!" Es piekrītu, bet pirms tam lai aiziet pie Zinta. Labi. Otrā dienā abi bu�ojas. Kas par lietu? Zemapziņā viens domā tā, otrs tā, apziņā tā, otrs tā un izrādās � nelāgs pārpratums, spītība un galu galā � zila acs. Mēs jau viens otru nepazīstam, jo mūs mācīja ignorēt horoskopus, precamies uz dullo un tūdaļ �ķiramies un bērnu nami aug pla�umā. Zintis varētu man strādāt tādā laulības kon�sultācijas punktā un pateikt māmiņām, vai bērnam ielikts pareizs vārds, vai starp tiem, kas cerējās, ir biosaderība, vai vīram ir mīļākā? Kur? Apziņā vai zemapziņā? Kas tev ir stiprāka � sieva vai mīļākā? Ko darīt sievai, kā rīkoties, lai vinnētu mīļāko u.c.? Everss ir super- diagnostiķis tādā nozīmē, ka viņ� ne tikai redz diagnozi, bet, galve�nais � redz slimību cēloņus un pirmavotus, lai zinām, no kura gala visu �ķetināt, un ko darīt � kā atgriezt normu?

Ļoti interesanti ir sastrādāties ar Zinti par tiem slimniekiem, kas ir uz nāvi � Zintim ir iespēja kontaktēties ar dvēselēm, pat ar tādām, kas jau ārā no miesas, kad biolauki jau iz�ķīdu�i, un var pavērot ma�na darba rezultātus, � kā uz to reaģē dvēsele, nu kaut vai vienu pie�mēru � ņemsim pēdējo gadījumu, kur man �āda konsultācija bija ne�piecie�ama: Gaiļezera reanimācijā guļ sieviete uz mir�anu it kā ar milzīgu asinsizplūdumu galvā (kaut gan mums gan tādu diagnozi ne�uzrādīja, bija pilnībā atslēdzies aizkuņģa dziedzeris un nedeva to sek�rētu, kas uz centrālo nervu sistēmu). Sievu mīlo�ais vīrs gribēja izda�rīt visu, kas viņa spēkos un sameklēja mani un aizveda uz reanimāci�ju 17.00, kur mūs ļoti laipni sagaidīja de�urants un teica: "Lūdzu, da�riet visu, kas jūsu spēkos, kaut gan es domāju, ka nekas vairs nelī�dzēs. Aizveda pie loga, kur mēs no galerijas mierīgi ar slimnieci va�rējām strādāt. Seansa laikā stipri reaģēja pulss, slimniece sāka mētāt knļas tin puspavēra acis un gandrīz bijām jau no nesamaņas viņu at- ļ'iic/iiM pie samaņas. Es strādāju tikai pie aizkuņģa dziedzera. Vīrs |ui tādiem rezultātiem bija aizkustināts un vēlējās pēc 2 stundām vēl- rciz seansu, kam ārsts arī piekrita. Zvanam Zintim � viņ� saka, ka viss labi, bet galvenais nav atjaunot orgānu darbību, bet gan � izdzī�vo�anu, jo lauki ir iz�ķīdu�i un dvēsele stāv blakus ārā un brīnās, ko es tur daru, bet mazliet ar spītu, jo dakteri saka, ka neizdzīvos. Pēc seansa dvēsele ir atpakaļ miesā, uztaisām biolauku, nostiprinām to. Pēc 2 stundām atbraucam atkal, bet nu ir cits ārsts un cits dialogs: "Ak mēs te nepareizi ārstējam?! Tad ņemiet ārā un ārstējiet kā gri�bat!" Vīriņ� lūdzas, lai dod viņam �o pēdējo cerību � iespēju ko da�rīt sieviņas labā, bet dakteris paliek ciets kā klints, kaut gan mēs pa�lātā neietu, bet strādātu no galerijas pa logu. Mēs tomēr visi � vīrs, slimnieces brālis un es, ie�maucam pie loga un es uztaisu atkal sean�su un slimniece norauj deķi, kustas abas rokas, abas kājas, nekādas paralīzes pazīmes, gandrīz atgrie�as pie samaņas, bet mūs ierauga ārsts un nāk lamāt, kaut gan, diem�ēl, nezina, kur� no mums ir viņa dēvētais �arlatāns � viņ� nezina, kur�, bet, ka �arlatāns, to viņ� zina skaidri. Mēs arī ncatzīstamies un lamas lido uz visiem trim. Un tā saucas reanimācija, kur jābūt klusumam � dakteris lamājas pie slim�nieces gultas. Uz mūsu aizrādījumu, ka mēs daudzus zinām izglābtus, kur dakteri vairs nedod cerības, varbūt var mēģināt � jūs darāt visu no savas puses, mēs � no savas, bet �ī doma dakteri satracina vēl vairāk un viņ� ne tik vien kliedz, bet ar roku rāda uz slimnieci � "�i�tādu! Tādu jūs nekad neesat izcēlu�i! �itā nekad necelsies!" Un es re�dzu, kā negatīva plūsma iet pa roku uz slimnieci, pulss ceļas un strau�ji krītas, bioapvalki, Zintis saka, �ķīst, dvēsele ir atkal ārā un no rīta sieviete ir mirusi. Zintis pieslēdzas dvēselei � viņai ir labi, viss vien�alga. Tā iet, kad ārstam nav mazākās nojēgas bioenerģētikā, vārda un domas spēkā. Nav ārsta ētikas. Reanimācijā daudzas gultas uz āderu krustpunktiem un tas notiek 20. gadsimta beigās, zviedru dziednieki to netic, domā, ka mēs pārspīlējam, tur pat palātās āderes nav pieļau�tas, kur vēl reanimācijā, viņi domā, ka tas ir apzināts genocīds � ko vajag, to tur var nolikt, lai neceļas. Un tik nevainīgs gals� Nu, nez vai tas ir tā vai vienkār�s stulbums un neziņa, ko tu te vari saprast, kur te robe�as. Tādēļ nepiecie�amība pēc privātkllnikām, kur kaut kas tāds nevar notikt, ir acīmredzama.

2.� jautājums. "Kāda ir jūsu tehnoloģija?"

(To parasti jautā ekstrasensi, kuri atrodas zālē manu kolektīvo seansu laikā, redz rezultātus un nevar saprast, kā es to panāku, kaut gan ekstrasensi parasti gan redz viens otra tehnoloģiju labi.)

Ko es varu atbildēt? � Cik es esmu nestandarta cilvēks, tik arī ekstrasenss, esmu kaut kāds ekstrasensa un psihoterapeita hibrīds (skatoties, ko kur� saprot zem vārda "psihoterapeits").

Esmu izlasījusi daudz metodiskas literatūras, pa�us pamatus var iemācīt jauniesācējiem, pamatprincipus, bet savu metodiku neprotu ne izstāstīt, ne otram iedot, tas nav iespējams, jo tie ir vārdos netve�rami procesi. Nevajag krist izmisumā, ja kas nesanāk, jāmeklē savs ceļ� un jādara tik, cik tu vari, un tas, ko tu vari. Nu, kā es varu pie�krist, ka katrai slimībai jāmanipulē tie�i tā ar rokām un tik ilgi, ja ir da�ādi sensitīvie un enerģētiskie līmeņi �ja es 15 minūtes tīrītu pie�res kanālu, kā to iesaka D�ūna, tad es nezinu, kas paliktu pāri no tā kanāla un no manis utt. Es vispār ar rokām nestrādāju, tas tik tā, ka nezinu viņas, kur lāgā likt, faktiski eju ar domu tāpat kā zālē. Kaut gan, es varu arī ar rokām. Ir cilvēki, kuri manu domu nejūt, bet jūt ro�kas. Pastāv uzskats, ka tas nav kritērijs, man gan. Ja mani nejūt, es tam cilvēkam palīdzēt nevaru. Kādi 8 ir tādi biju�i.

3.� jautājums. Kādas slimības Jums padodas vislabāk?

Atbilde. Kā dabas dziedniece es atveseļoju no visām, bet vislabāk

no aknu, nieru, sirds, limfu, asinsvadu, locītavu slimībām. Ir izdevies atjaunot redzi, dzirdi, o�u, bet tie ir tie�i atsevi�ķi gadījumi. Ir masa unikālu gadījumu, kas ir izdevu�ies vienu reizi mū�ā, piemēram, vie�na izkaisītā skleroze. Viens pārrauts o�as nervs galvā (izdevās "salo�dēt"), viens pundurītis sāka augt utt., bet grūti pateikt, vai tas izdevās ar biostrāvām, vairāk tas bija komplekss darbs kopā ar dabas dzied�niecības metodēm.

4.� jautājums. Jūsu attieksme pret kolektīvajiem seansiem un ma�su seansiem, kas tagad Latvijā tiek aizliegti.

Atbilde. Es skatos pēc rezultātiem. Manos masu seansos nevie�nam sliktāk nav palicis nevienā valsts zālē, tādēļ es tos atļaujos, rela- līvos sliktumus novēr�u turpat uz vietas. Tālajos un Ziemeļaustrumos neviena sūdzība nav ienākusi arī par regulārajām televīzijas pārrai�dēm, kurās pēc manas "sludinātājas" uzstā�anās dienā sniedzu atve�seļo�anas seansu un katrā TV studijā es sagatavoju pa 18 raidījumiem uz 9 stundām. Ko es varu teikt par masu seansiem vispār un tie�i par savu metodiku? � Masu seanss ne mū�am neatvieto individuālo dar�bu ar cilvēku, bet dod daudz pozitīvu rezultātu, atkarībā, kas ar �īm masām strādā. Neviens auditorijā nesaņem dziedniecisko efektu, at�veseļo�anās momentu, kur� nav to pelnījis, tas nav iespējams, un nav mums ko savu mazo galviņu par to lauzīt � vai tik, pieņemsim, ne�saņem tagad tas, kur� nav pelnījis. Ja tas brīdis ir pienācis un viņ� ma�ni kosmiski ir saticis, viņ� to laikam ir pelnījis un izdziedējies, pretē�jā gadījumā es arī individuāli nevaru viņam palīdzēt (tas nenozīmē, ka es neņemu tos, kuri nejuta kolektīvo seansu). Ir reizes, kad stiep�jos ārā, bet rezultātu nav, nav lemts. Tad es runāju ar cilvēku savā�dāk � pats viņ� var savu karmu mainīt. Es strādāju ar viņu mentālā plānā, tad uz astrālo, un, ja �is darbs vainagojas panākumiem, tad abi ejam uz fizisko ķermeni un tikai tad kas var sanākt. Da�am tas liekas ļoti sare�ģīti, bet tas faktiski pavisam vienkār�i, ja vien ekstrasensam ir mazliet psihologa un pedagoga talants, dotības un zinā�anas. Men�tālais plāns � tā ir cilvēka domu pasaule. Ja tev izdodas viņam dot zinā�anas un apjēgu par savu slimību cēloņiem un tas izvēr�as vēlmē tikt ar tiem galā, ja cilvēks tavā vadībā to izprot un sāk aktīvi darbo�ties līdzi, metoties fanātiskā darbā pa�am ar sevi, tad rezultāti neizpa�liks. Galvenais � pacienta garīgā izaugsme � cik te tu vari dot. Ot�ram dot var tik, cik pa�am ir, tādēļ ekstrasensam zinā�anas un garīgās izaugsmes par daudz gan nekad nebūs. Varu brīnīties par tiem, kas apstājas �ajā procesā un nevēlas vairāk augt.

Ja runā par grupu seansiem, tad mēs, piemēram, ar manu kolēģi Zinti strādājam ar grupām, bet katrs veicam pavisam ko citu, tādēļ varbūt mērķtiecīgi būtu strādāt pa diviem � viens izdara to, otrs to, piemēram, Zintis labi saved kārtībā nervu sistēmu, sabalansē laukus un veic citas biokorekcijas, ko es nespēju, toties no manis neviens ne�aiziet ar sāpēm, lai kur tās būtu, daudzas slimības neatgrie�as pat pēc kolektīvajiem un masu seansiem. Teorētiski var izspriesties visādi, mani teorijas interesēju�as maz, esmu bijusi spiesta pie visa nonākt pati empīriski, jo esmu nestandarta, ne pēc vienas teorijas nekas ne�sanāk vai apgrie�u visas teorijas ar kājām gaisā.

5. jautājums. Par masu seansiem, kā tie at�ķiras no pārējiem, pie�mēram, Rucko, Ka�pirovska, �umaka?

Atbilde. Neesmu nekāds ne kritērijs, ne soģis, bet otra tehnoloģi�ju papētu ar interesi un labprāt aizrādītu uz nepilnībām vai, manuprāt, kļūdām, bet kur nu tik lieli spīdekļi klausīsies. Ja nevari otram kā pa�līdzēt, tad kritizēt kritizē�anas pēc nav nozīmes, bet, es domāju � piedots tiks, ja nevarēji, nepiedots, ja negribēji, kā Rainis saka. Es va�ru atbildēt tikai par sevi. Ko pārmet kolektīvo un masu seansu rīkotā�jiem? "Sakāpis galvā, lielās utt." Es varu teikt, ka ne visiem un ne vi�si, un skatieties, kas jums to saka, kāds ir pats kritizētājs, vai viņam drusku "nav zobs" uz tiem, vai drusku neskau�, ka cits var to, ko tu nevari, jo ne visi' ekstrasensi ir spējīgi uz zāli strādāt vai otrs va�riants � strādā, da�s labs zālē jūt, bet dziednieciskā efekta nav vai tas ir niecīgs.

Lielākais pārmetums masu seansu rīkotājiem ir "mikserē�ana" � it kā no veselākā ņem un slimākam dod un nu tie veselākie slikti jū�tas. Sākumā domāju, ka tas nevar būt, jo man tā nekad nav gadījies. Cilvēkiem ir mode visu absolutizēt, tā arī �is kategoriskais apgalvo�jums: "Visi mikserē". Lai pārliecinātos par savu taisnību (sak, varbūt es kļūdos), Ta�kentā, kad nodibinājām PSRS ekstrasensu asociāciju un mani ievēlēja par Baltijas ekstrasensu asociācijas viceprezidenti, mēs pēc kongresa daudz eksperimentējām. Viens no maniem piedā�vātajiem bija mans masu seanss � uz ko raidīju � bija ekstrasensi un komisijā bija ekstrasensi, tā kā apmānīt kādu nebija iespējams � ta�u pa�i juta, ka veselajiem ari pieauga biolauki, ne tik vien slikta�jiem, jo es ieslēdzu pa�lādē�anās mehānismu. Televizors arī nerāda neko, viņ� tikai jāieslēdz, es arī it kā ieslēdzu, pieslēdzu Kosmiskajai enerģijai. Sākuma stadijā "uzsildī�anā" jau arī sākas atveseļo�anās momenti, bet tālāk es eju diferencēti, piemēram, � galvas sāpēm no �ults spazmām, no aizkuņģa dziedzera, no disbakteriozes, no asinsva�du slimībām galvā, iekaisu�iem frontritiem, haimorītiem, osteohon- drozes � kādu minūti un 90% zālē galvas vairs nesāp, tad veltu pā�ris minūtes tiem pāris cilvēkiem, kam vēl sāpes paliku�as un eju tā�lāk � uz plau�ām, bronhiem, sirdi, tad � aknām, aizkuņģi, nierēm, tad māgu, liesu, līdz beidzot locītavas un kaulu sistēma, kas ir sma�gākais moments un bez savām 3 minūtēm nekas nesanāks, pie kam nedaudz mainot tehnoloģiju. Bet ne tādēļ es braucu uz periferiju, lai ārstētu masveidīgi cilvēkus, bet gan lai sludinātu veselības pamat�principus un norādītu uz līdz�inējo genocīdu aplama uztura un apla�mas ārstē�anas veidā, jo pats lielākais un efektīgākais genocīds ir � informācijas bads. Mūsu tautu var glābt tikai zinā�anas. Tauta ir no�vesta līdz bezdibenim ar �o padomju medicīnu, kas tika praktizēta un cilvēki beidzot grib zināt neveselības cēloņus pat Tālajos un Ziemeļ�austrumos, ne tik vien Latvijā, par ko liecina cilvēku pieplūdums � es pa 9 stundām esmu runājusi 9 dienas no vietas, vienā ciematā kop�summā nolasot 18 lekcijas, un lekciju beigās �ie masu seansi ir kā avanss par to, ka cilvēki nepielaidīs vairs pa�as rupjākās kļūdas, uz ko mūs vedināju�i mediķi un sāks darboties atveseļo�anās virzienā pēc citiem, dabiskiem principiem. Es novēr�u sekas, bet viņi pa�i likvidēs cēloņus, pretējā gadījumā slimības atgriezīsies. Palūkosimies, kā cil�vēki atnāk, neminēsim nevienu vārdā, uz kāda ekstrasensa masu seansu pēc reklāmas, sak � sanāk, sanāk � es jūs izārstē�u. It sevi��ķi, ja vēl avīzē ieliek superreklāmu, ka pēc seansa nu gan kruķi un brilles ies pa gaisu. Cilvēki nāk ar pēdējām cerībām (jo līdz �im ne�kas nav līdzējis) un, ja nelīdzēs, cerības sabruks. Kur ņemt spēku tur�pināt dzīvi?!

Palūkosimies, kā viņi nāk uz manu uzstā�anos pēc tik necilas afi��as � "Atveseļo�anās komplekss un ekstrasensa loma lajā". �ajā lek�cijā, kas ilgst 3-4 stundas, cen�os koncentrēti pastāstīt par tipiskāka�jām kļūdām un to kompensāciju un ekstrasensa lomu �ajā komplek�sajā darbā. Jau ar vienu �ādu lekciju pietiek, lai varētu atveseļot visu organismu, bet, ja ir iespēja, es lasu vēl tālāk tiem, kam ar to ir par maz, grib zināt sīkāk un dziļāk par visiem tiem punktiem, par ko ru�nāju pirmajā daļā. Sākumā ekstrasensi strādāja ar �iem slimniekiem, kuri �o lielo lekciju bija dzirdēju�i un bija viegli strādāt, tā teikt, bez vārdiem, nedaudz individualizējot kompleksu. Provincēs ir vieglāk, tur ekstrasensi brauc aiz manis vai pat kopā ar mani un strādā ar tiem, kas lekcijas ir dzirdēju�i. (Nu jau būs vieglāk, ir iznākusi grāmata, kur� nav dzirdējis lekciju, var izlasīt to.) Tātad � uz lekciju atnāk cil�vēki, kuri zaudēju�i cerības uz izveseļo�anos un es lekcijās norādu uz pa�u aplamībām un rādu ceļu, pa kuru jāiet. Lekcijai beidzoties, jau�tāju � "Nu, ko jūs darīsiet �ovakar (nevajag atlikt uz pirmdienu sākt jaunu un skaistu dzīvi, sāksim jau �ovakar)?" Cilvēki parasti ir pār�steigti, ka lieku sākt jau �ovakar, parasti domā visu labi vēl apdomāt, sagatavoties utt., bet es tomēr spēju aizraut uz aktīvu darbu jau tūlīt. Nu, ko tad varam jau uzsākt tik vēlā vakara stundā jau tūlīt? Pirm�kārt � izmest ārā konfektes, baltos miltus un to izstrādājumus, man�nu, slīpētos rīsus un citus rafinētos rūpniecības produktus. �ovakar pat sameklēsim sazin kur noliktās zāļu tējas, kaut vienu uzliesim �im vakaram un ieliesim termosā rītam, uz nakti iztaisīsim inhalāciju � piecas minūtes pao�ņāsim baldriāna pudelīti un atjaunosim līdz ar to savu endokrīno sistēmu un kliedēsim negatīvo enerģiju, ko izdala jebkur� slims orgāns un slikta doma. Ko vēl? � varbūt atkārtosim kobras pozu mugurkaulam, lai neaizmirstam, patrenēsim kaut pāris minūtes Buteiko elpo�anu, ko �ovakar nodemonstrēju, pamēģināsim iztaisnot pa�laik un mājup ejot savu ķermeni, savu mugurkaulu, pa�turot prātā cilvēka modeli, etalonu � Jēzu Kristu, kur� nekad nebija �ķībs, sakumpis, elsojo�s, pulsējo�s, bet bija pats miers un aug�up- vērsts pat mokās. Uzdegsim pie gultas svecīti, kas palīdzēs būt aug- �upvērstiem un kas kliedē negatīvo ap mums! Izdedzināsim kadiķa zariņu telpas enerģētiskai tīrī�anai! (Vai citu skujiņu.) Pārlūkosim, vai nav nelāgi priek�meti mājās ap mums, negāciju neso�i. Vai ne�skan biolauku ārdo�a mūzika? Paanalizēsim jau �ovakar savu stilu un valodu � vai neesam kādu aizskāru�i ar "asu mēli", izteiku�i rupju vārdu? Nosodīju�i kādu? Tas ievaino otru un pa�u. Padomāsim, kur ņemt visu veselīgo, ko �ovakar nosaucu, kā tikt pie ekstrasensa uz in�dividuālo seansu, lai noteiktu, vai der vārds, vai der rotas, ko nēsā�jam, vai mugurā ir saderīgi krāsu toņi, biolauku ceļo�i, ne gremdējo��i utt.

Redziet, cik daudz var veikt jau �ovakar! Atnāca cilvēki bez cerī�bām un tagad saprata, ka tikai zinā�anas un pa�u darbs būs tas, kas iz�cels un ekstrasenss būs tikai palīgs �ajā darbā, padomdevējs. Tikai

kopīgai sadarbībai būs ilgsto�i panākumi.

Būs cilvēki, kuri gribēs turpināt vieglāko ceļu un gaidīt palīdzību tikai no malas. Tiem nav domāta ne �ī grāmata, ne manas lekcijas. Netaisos nevienu pārmācīt, bet dodu zinā�anas tam, kam lemts sap�rast. Kā avansu par darbu pēc lekcijām viņi arī saņem manu atvesei ļo�anās seansu un labi saprot, ka tas, no kā es tagad atbrīvoju, atgrie�zīsies, ja neklausīs un atkal "iebrauks grāvī". Da�s aiz inerces vēl ne�ko neuzsāks, jo varbūt vēl nav tik pārāk slikti, bet vismaz kritiskā brī�dī gan saņemsies, jo zinās, kas jādara.

6.� jautājums. Cik ilgi, Jūsuprāt, būs nepiecie�ami masu seansi?

Atbilde. Kamēr normalizēsies sociālie apstākļi un medicīna.

7.� jautājums. Kā ir ar ekstrasensa ju�anu � ir cilvēki, kuri nejūt, tātad viņiem nevar palīdzēt?

Atbilde. Te atkal nav nekādu rāmī�u. Es, piemēram, nevaru palī�dzēt nevienam, kur� mani nejūt, bet tas nenozīmē, ka Jums cits eks�trasenss, ko Jūs nejūtat, nevar palīdzēt. Es tikpat kā neesmu jutusi ne�vienu no 45 ekstrasensiem, tomēr 2 reizes man �ultslēkmes draudze�ne noņēma bez nekādas ju�anas. Tā kā ne vienmēr tas ir kritērijs. Zin�ti, piemēram, var just, var nejust, atkarībā, kādas biokorekcijas viņ� veic. Protams, cilvēkiem ļoti patīk �īs izjūtas un grib ko izjust uz sa�vas ādas, tad viņ� tic, ka tie�ām ar viņu tiek strādāts, jo tā mēs 50 ga�dus esam audzināti � visu just, aptaustīt, saskatīt un tad ticēt. Arī mani ieskaitot. Es arī sapņoju reiz no kāda izjust to, ko jūt no manis un jūsmoju kā mazs bērns par katru tikko nojau�amo bioenerģētisko efektu, un �ēl, ka tic ir biju�i tik minimāli. Es vēl ceru sastapt savu ekstrasensu.

8.� jautājums. Kādai jābūt ekstrasensa ētikai?

Atbilde. Manuprāt, pa�laik strādājam ar spēcīgām atlaidēm, bet ar laiku ceru savākt tādus kolēģus ap sevi, kam �is ētikas līmenis būs augsts.

Pirmkārt jau (sevi�ķi provincēs) neapspriest ar citiem pacientiem iepriek�ējo pacientu veselības stāvokli un ģimenes nebū�anas. Tas var novest aprunātos pacientus tik tālu, ka �ajā provincē viņam pat dzīvot nav iespējams.

Otrkārt, nekritizēt kolēģus, bet izdomāt metodiku, kā tiem palī�dzēt, ja redzam vainu, bet �is "padomju kritizētājreālisms" tā ir iezī�dies kaulos, ka nevaram no tā atiet. Mūsu statūtos ari ierakstīts pun�kts, ka pie pirmā kolēģu strīda vai pirmās blamā�as pacienta vai sve��a cilvēka klātbūtnē kolēģis tiek izslēgts no firmas. �ēl, ka daudzi mani kolēģi, kuriem piemīt pat gai�reģa spējas, spēj nolaisties līdz tir�gus tan�u līmenim un neobjektīvi cits citu spēj aprunāt un traumēt. Parasti tā ir tīri profesionāla greizsirdība, kurai tomēr daudzi netiks pāri, kaut gan to pa�i neatzīst un slēpjas aiz skaistiem vārdiem. To es nevaru pieņemt. Nu, un viss ir izteikts ar teicienu "sakāpis galvā". Tāds vairs strādāt ar cilvēkiem nevar. Tad zūd pa�kritika (ja tāda vis�pār ir bijusi) un viss, kas ar to saistās.

9.� jautājums. Kādam tad ir jābūt, Jūsuprāt, ekstrasensam?

Atbilde. Kur nu to ideālu ņemsim, tāpat jau arī mēs pa�i esam pa�domju iekārtas upuri un jāstrādā pa�am ar sevi. Skaidrs, ka pa�am jau vajadzētu būt veselības paraugam, garīguma paraugam. Bet, ja eks�trasensa mīļākā atbilde uz maniem aizrādījumiem, piemēram, kaut vai par pareizu uzturu ir: "Vēl varu ēst, ko gribu, arī buljoniņus un kū�ciņas, kad būs man 50 gadi un veselība sabrukusi, tad arī sāk�u" � tad ir skumji klausīties. Ja ekstrasenss sievai, kura gaida bērnu, pērk �okolādes un vāra buljonus un kafiju, � es nezinu, kā lai nosauc �ā�du rīcību. Sāpīgi ir par to runāt un kauns. Ta�kentā ari uz ekstrasen�su kongresu bija atbrauku�i da�ādi, da�i no tiem lasīja otrā dienā re�ferātus ar zilu aci. Tika dzerts, pīpēts un vēl �is tas darīts vieglu roku.

10.� jautājums. Kā mums paglābties no "melno" ekstrasensu plū�diem?

Atbilde. Tas ir diezgan neatrisināms jautājums. Varbūt � palieli�not balto skaitu? Tāpēc izveidoju savu ekstrasensu skolu, kura nu jau strādā gadus un "melnos" nepieņemam.

11.� jautājums. No ekstrasensu puses � "Kā paglābties no melno ekstrasensu kursiem?"

Atbilde. Par to esam domāju�i un nonāku�i pie secinājuma � ar balto ekstrasensu skolu, ko esam arī izveidoju�i. Ja telpa tum�a, uz�dedzam sveci un tā top gai�a. Tumsu ar tumsu neuzveiksim.

12.� jautājums. Kāpēc jūs savā skolā izveidojāt grupas no visas Padomju Savienības?

Atbilde. Tādēļ, ka auditorijās, braucot pa Savienību kā Zinību biedrības Vissavienības lektors, klausījās arī ekstrasensi, pal diplo�mēti. Noklausīju�ies 18 lekcijas un zinot, ka lasu vēl tikpat un nees-, mu vienīgā, kuras lekcijas vajadzētu zināt, viņi konstatēja, ka bez zi�nā�anām valcoloģijā, medastroloģijā, filozofijā, psiholoģijā, uztur- mācības, slimību profilakses, u.c. grūti strādāt un brīni�ķīgi būtu, ja ekstrasenss reizē būtu arī sludinātājs, citādi tautu izglābt no dotā stā�vokļa nav iespējams. Vietējie ekstrasensi lūdza mūs izveidot skolu, kur sniegtu �īs zinā�anas, jo pārējie biju�ās PSRS kursi dod tikai zi�nā�anas sensorikā un bie�i vien arī � vājas. Redzot manu metodiku, to atzīst pa�i ekstrasensi.

13.� jautājums. Un kādi rezultāti?

Atbilde. Mēs abpusēji bijām apmierināti, atmosfēra skolā jau pir�majā plūsmā bija jauka (ja neskaita da�us incidentus sākumā � atkal zinā�anu trūkuma dēļ). Augot zinā�anu līmenim, auga grupa arī garī�gi, visi kļuva labāki, vismaz centās. Piemēram, te būs da�as at�sauksmes par skolu:

Daudzi no mūsu audzēkņiem kļuvu�i uz vietām par sludinātā�jiem � dziedniekiem, pa�i lasa lekcijas un izdarīju�i krasas korekci�jas savā darbā un darba vietās, piemēram � bērnu ārsts, nodaļas va�dītājs Pevekā (�ukotka); Ļeņingradas ekstrasense (�ukotka); Kristī�ne, Marija � Ļvovas universitātes pasniedzējas; Jurijs no Kam�atkas (Sarkanā Krusta biedrība) u.c. Par to mēs esam laimīgi.

14.� jautā jums. Kā jūs vispār nokļuvāt Ziemeļos?

Atbilde. Mani vienmēr ir vilku�i ziemeļi un sāpējusi doma, ar kā�dām tiesībām ir iznīcinātas mazās ziemeļu tautiņas un turpina iznīci�nāt to mazumiņu, kas vēl palicis. Necerēju, ka tik daudz spē�u izda�rīt viņu labā jau 3 braucienos. Taisni brīnums, ko var izdarīt pat viens cilvēks, bet, ja mūsu būtu vairāk? No malas gan var daudz padarīt, bet ne visu, galvenais ir � vietējo kadru sagatavo�ana, tādēļ arī dibinā�jām savu skolu � uz vietas, izbraukuma. Jā � kā es konkrēti izvēlē�jos Magadanu? � Tādēļ, ka kāds mūsu kolēģis tur bija piedzimis. Un vēl � tik daudz mūsu sen�u kauli tur izbalēju�i, atklāti sakot, gribē�jās arī paceļot un redzēt �o tālo pasauli un izdevās arī savienot patī�kamo ar lietderīgo. Un tā mēs abi ar vīru aizbraucām, bet pēc tam � ķēdes reakcija. Jo dumjāks cilvēks saimniekos ziemeļos, jo ziemeļi ekoloģiski turpinās iet bojā un visa zeme un mēs līdz ar to. Tā ka mēs nevaram ka�āties savā kāpostdobē vien durvju priek�ā, ir jābūt globā�lam skatienam. Ja mēs � PSRS tautas � esam tik ilgus gadus zem viena jūga smaku�i, tad arī kopīgiem spēkiem, viens otram palīdzē�dami, mēs sekas varam likvidēt. Tie�i �o iemeslu dēļ arī mēs, ekstra�sensi, apvienojāmies PSRS asociācijā. Ja �ī impērija grūst, tad mēs paliekam kopā un palīdzēsim viens otram glābt savas tautas. To, ka �āda sadarbība ir iespējama, jau esam parādīju�i. Sākumā likās, ka ti�kai mēs palīdzam citiem, piem., �ernobiļas seku likvidē�anā � mēs pierādījām, kas reaģē visvairāk uz radioaktivitāti, profilaksi un dzied�niecību, palīdzējām uzcelt ukraiņu Garīgo republiku un likt pamatus garīgajam templim, kur� varbūt izvērtīsies par Vispasaules Garīgo templi utt., bet arī ukraiņi, krievi un pat �uk�i palīdzēs mums un pat nedaudz jau ir palīdzēju�i, bet perspektīvā sadarbība būs daudz spē�cīgāka.

15.� jautājums. Kādēļ latvie�u grupā tik maz audzēkņu, salīdzinā�jumā ar PSRS grupu, kā Jūs izskaidrojat to?

Atbilde. Toties mūsējie aktīvi skrēja uz D�ūnas kursiem, kas iz�krāpa nabaga latvie�iem par 5 dienām 2 miljonus rubļu, bet centra celtniecībai būtu pieticis ar vienu miljonu. Ko nu darīt, ja iebraucē�jiem klanamies vairāk, latvietis ir bijis ilgi zem sve�a jūga un līdēja gars viņā saglabāsies laikam vēl ilgi. Arī zinā�anu alkas ir mazākas par PSRS tautu ekstrasensiem. Iegrimu�i pa�apmierinātībā un naudas rau�anā.

16. jautājums. Kā risināt materiālās dabas jautājumus, kā ar mak�su par seansiem?

Atbilde. Tas vienmēr ir bijis strīdus jautājums, mēs tam esam pā�ri. Par katru darbu ir jāsaņem alga un dziednieks nav izņēmums, un viņa darbam jābūt tik apmaksātam, ka par materiālām problēmām tam nebūtu galva jālauza un varētu nodarboties tikai ar tautas atvese�ļo�anu. Pretējā gadījumā cietīs tauta. Ir rietumu valstis, kur ekstra�senss ir nacionālais lepnums, un, bērnam piedzimstot, jau konstatēts, ka piedzimis topo�ais ekstrasenss, tas tiek virzīts uz medicīnu, biolo�ģiju, pedagoģiju, mūziku, fiziku, tur, kur būs nepiecie�amas �īs spē�jas. Nepiedodami ir, ka pie mums ekstrasensi strādā par virpotājiem, traktoristiem, cūkkopējām. Sākumā mums bija noteikta zināma sum�ma par konkrētu darbu, ko veic ekstrasenss. �ī summa nav augsta, bet tomēr domājam pāriet uz ziedojumu kastītēm.

17.� jautājums. Vai visi dziednieki Jūsu firmā ir gai�reģi?

Atbilde. Tāpat kā bioenerģētikā un sensorikā, ekstrasensi ir da�ā�di varo�i (ne tikai spēcīguma ziņā), arī gai�redzībā. �ēl, ka daudziem no viņiem nāk viltus informācija, kuru tic neprot at�ifrēt un atsijāt.

18.� jautājums. Kādas ir iesācēju tipiskākās kļūdas?

Atbilde. Ļoti da�ādas � gan ētikā, gan tehnoloģijā. Kur� gan mēs neesam izgāju�i cauri "sapriecā�anās stadijai", eiforijai par savu va�rē�anu un panākumiem! Man tas, paldies Dievam, uzsita augstu prie�ka vilni un noplaka, jo sapratu, ka tas ir palīglīdzeklis, ne galvenais, ka mums jādara viss iespējamais, lai Cilvēks varētu iztikt bez ekstra�sensa, nevis nokļūt viņa atkarībā savas aplamās rīcības dēļ, kas turpi�nās tādēļ, ka ekstrasenss nav kompetents vērst uzmanību uz slimību cēloņiem un dot padomus to novēr�anai. Da�i ekstrasensi domā, ka tad viņi paliks bez darba. Nav ko baidīties, jo sliņķu un tādu, kas ne�izprot problēmas, būs daudz un darba pietiks tāpat. Daļa ekstrasensu negrib pieļaut domu, ka var bez viņa palīdzības atveseļoties, gribas būt visvareniem un pierādīt savu spēcīgumu, lai var teikt � "es izār�stēju", "mēs izārstējām" vietā. Saprātīgs ekstrasenss sastrādāsies ar ārstu � naturopātu, pa�u slimnieku un viņa tuviniekiem un teiks "mēs izārstējām". Sākumā mēs arī tā strādājām Rīgā � Medicīnas darbinieku namā katru svētdienu ap 200 cilvēku noklausījās manu at�veseļo�anās kompleksa at�ifrējumu, ārstu � naturopātu lekcijas par visu laiku politisku iemeslu dēļ slēptajiem patiesajiem slimību iemes�liem, kļūdām uzturā, to sekām un kompensāciju, par Buteiko elpo�a�nu, jogu utt. Pēc tam visi saņēma naturopāta Jura Gustava konsultā�ciju, kurā tas individualizēja manu atveseļo�anās kompleksu, un no�zīmēja pie atbilsto�a ekstrasensa, ja tas bija nepiecie�ams. Telpu trū�kuma dēļ �ādas sadarbības Rīgā vairs nav, bet ceram, ka drīz būs nor�māls Dabas dziedniecības centrs ar normālu darbu. Nāko�ā iesācēja kļūda ir � norādīt dzīvoklī uz visām āderēm. Pareizāk būtu meklēt tās āderes, kuras slikti ietekmē dzīvokļa saimnieku. Novirzīt ar ante�nām ne vienmēr iespējams, dzīvības zīme strādā labāk � tikai jāska�tās � cik ilgi. Dro�ības labad ik pa 7 dienām zīmē citu un zīmē�anas lapas lielumā 3 gabalus liek ar zīmi uz leju zem palaga. Tipiski ir arī kļūdīties āderu robe�as konstatējot, parasti nejūt visu plato āderi, bet, jūtot malas pāreju no biopatogēnās zonas uz tīro zonu, norāda uz 2 āderēm un slimnieks ieliek gultu āderes vidū. Daudzi nejūt arī, kā staigā ādere, nevar paredzēt virzienu. Da�i neat�ķir sausās no slapja�jām, pēc intensitātes nevar noteikt āderu raksturu un kļūdās pretlī�dzekļu derīguma termiņos, tāpēc tie bie�i jāpārbauda.

Brī�am sākas enerģētiskās sacensības. Joka pēc jau esam visi am- pelēju�ies arī ar enerģijām, kur� to nav darījis sākuma periodā. Arī tas ir pieļaujams, jo tie�ām savas spējas jau gribas aptvert un izmēģināt, interesanti, kādas biokorekcijas tu esi spējīgs veikt, kāds efekts utt. To visu var darīt, bet ievērojot vienu � kad pielietot, at�ķirt, kad ko drīkst atļauties, neiejaukties karmas likumos. Pretējā gadījumā pa ādu dabūt ir neizbēgami, un labi, ja tā ir tava pa�a āda, parasti gan sit pa tuviniekiem. Vēl jāaptver arī koleģialitāte � katrs padotā aplams so�lis sitīs pa firmas vadību. Padomāsim par to un nesīsim atbildību par savu rīcību! No ekstrasensa darbības ciest nedrīkst neviens. Pa�kon�trole un vēlreiz pa�kontrole! Liela nelaime ir arī � mētā�anās ar vār�diem un izteicieniem, jo katra cilvēka vārds meklē vietu, tad kur vēl ekstrasensa. Vajag no visām pusēm apdomāt katru vārdu, tā spēku un iedarbības sekas. Sevi�ķi grēko jaunie, kam sakāpis galvā, ar apla�miem un kategoriskiem spriedumiem. Es nevaru saprast, kā tas viņu uztverē iet kopā � it kā gai�redzība un vienlaicīgi aplams sprie�dums? Velnu piemin katrā teikumā. Kā var pieļaut, ka skaudība un profesionāla greizsirdība aizmiglo skatu?! Un, ja vēl ekstrasenss me�lo?! Tie ir nesavienojami jēdzieni, dziednieks tāds nevar būt, lai nu paliek pie āderēm vai kā cita. Kļūdās tie, kas domā, ka visi ekstrasen�si var būt dziednieki. Retais var būt dziednieks �ī vārda vispla�ākajā ziņā. Vienkār�i pa�laik �ajā bioenerģētikas ziņā visatļautības laikā ar to nodarbojas katrs, kas iedomājas to drīkstam. Mēs savā centrā cen�tīsimies pulcēt maksimāli atbilsto�us un atbrīvosimies no katra, ko konstatēsim pārkāpjam ētikas normas, ari naudas ziņā. Bijām spiesti �ķirties no mūsu firmas ekstrasensiem, kuri laika gaitā pārvērtās un ne vēsts vairs nebija no sākotnējās romantiskās degsmes palīdzēt glābi mūsu tautu (ja ne cilvēci, kā gribas da�am no mums) un celt fir�mas godu, gādāt par firmas izaugsmi, lai varētu uzbūvēt Dabas dzied�niecības centru un stacionāru, nopirkt autobusu, videokameru mācību filmu uzņem�anai utt., utt., bet sapņoja tikai, kādiem paņēmieniem varētu izkrāpt lielākus procentus par savu darbu, apkrāpjot gan valsti, gan firmu � ar tādiem mums nav pa ceļam, lai iet uz tādu firmu, kur strādā tādi pa�i, mums ir pavisam citi mērķi.

Nāko�ā kļūda: Tīri no tehnoloģiskā viedokļa (to jau ir daudz), bet viena no tipiskākajām ir gāzt enerģiju virsū izklaidus. Vispārējos lau�kus tas ceļ, protams, bāziskojas asinis, kliedējas skleroze, �ķīst trom�bi, atjaunojas dziedzeru sistēma un vēl �is tas, ko nemaz neesi cerē�jis, bet, ja cilvēks nāk ar lokālu kaiti mazā kvadrātā, mazā rajonā, tad jāpie�aujas enerģiju it kā koncentrēt, it kā lāzera stara veidā, pirm�kārt � būs lielāks un vēlamāks efekts, otrkārt � nebūs blakuselckta tādam izplūdu�am bezmērķa gāzienam, lai cik tas liels. Dozēt arī jā�prot, iesācējs nedozē galīgi, nejēdz nobeigt, "iezemot", nostiprināt, piemēram, fiksēt saules pinumu. Tās ir tik elementāras lietas, bez ku�rām jau nu nevar gan, lai kāda tam individuālā tehnoloģija. Un brī��am gā� virsū bez �ēlastības tur, kur jāņem nost. Jāmācās at�ķirt. Vai jāsabalansē lauki, kas tāpat jau lieli. Vai jāsavāc vienkār�i, jālikvidē "izvirdumi".

Da�i ekstrasensi kļūdās mērījumos: gadās, ka ir �vaki lauki, bet grū� ārā lielā attālumā un sajauc ekstrasensam rēķinus, � tas brīnās, ka slimniekam tik liels biolauks � panāk tuvāk � tuk�ums un nega�tīvs.

Nāko�ā kļūda: Mētā�anās no lielummānijas uz mazuma māniju, kad sākuma stadijā daudziem ir mazvērtības komplekss, kur� pāraug lieluma mānijā. Vēl neesmu redzējusi, kā tas varētu beigties, � tik�ko kāds aizrādījums, tā atpakaļ mazuma mānijā. Vai var iestāties nor�māls stāvoklis, to mēs vēl vērosim. Tas ir traks numurs, vēl neesam izdomāju�i metodes, kā �ādiem varētu līdzēt.

Nāko�ā kļūda: Domāt, ka, citu peļot, pats citu acīs, it sevi�ķi sa�vās � celsies. Tik zemu ekstrasensam gan ir nepiedodami krist. Tir�gus sievu līmenī.

Nāko�ā kļūda: Tendenciozi spriedumi.

Ekstrasensam jābūt maksimāli taisnīgam. Mūsu Zintis, piemēram, es neesmu novērojusi melus vai netaisnību, tik maksimāli objektīvs spriedumos ir retais, parasti nāk klāt emocijas un personīgās ambīci�jas!

19.� jautājums. Kā at�ķirt karmu, ja neesi gai�reģis, bet dziednie�cības rezultāti tomēr lieli? Baidāmies iejaukties kannā.

Atbilde. Nebaidieties! Pavisam vienkār�i � lai kā tu censtos pa�līdzēt karmiskam slimniekam, nebūs rezultātu ne mentālajā, ne astrā�lajā, ne fiziskajā plānā. Bet mēģināt drīkst, jo bie�i ir tā, ka viņ� kar- miski cie�, bet nu jau ir izcietis un Dievs sūtījis tevi, lai tu palīdzē�tu � kā tu drīksti atteikt? Tu palaidi tad garām savu karmu � palī�dzēt. Māsu cilvēciskie kritēriji ir pārāk subjektīvi, ļausim labāk, lai tas lielais Spēks lemj. Es �aubos, vai apgalvojumi: "Es viņa karmu uzņemos," vai cits uz citu saka: "Redz, kā uzrāva sev tā un tā karmu," atbilst patiesībai. Neesmu kompetenta ne spriest, ne atbildēt, bet ir ta�gad tāda literatūra "Karmas diagnostika". Kam interesē, var palasīt.

20.� jautājums. Vai psihiski slimus Jūs ārstējat?

Atbilde. Nē. Palīdzēt var it kā pieejot no terapeitiskā viedokļa un atvieglot stāvokli. Ja Dievs kādu grib sodīt, tad viņam atņem prātu, tad kādas man tiesības iejaukties Dieva lietās? Visā psihiatrijas pastā�vē�anas laikā vēl neviens izārstēts nav konstatēts. Arī mūsu kontā tā�du nav. Mediķi viņus veido par toksikomāniem. Nez vai tas tiem ne�nāks atpakaļ? Tādus gan ir da�us izdevies izārstēt, kuri nav biju�i psi�hiski slimi, bet par tādiem pataisīti politisku iemeslu dēļ, sevi�ķi, ku�ri nāk no Blagovc��enskas "pionieru nometnes" � slēgta tipa psi�hiatriskās slimnīcas. Tie ir baigi stāsti, piemēram, stāsts par Ģedertu Melngaili u.c. Depresiju gan ārstēju, bet metabolistisko. Kontā ir da��i �izofrēniķi uz aizkuņģa disfunkcijas fona.

21.� jautājums. Vai Jūs varat dziedināt no attāluma � pa telefo�nu, TV, bez kādiem palīgsakariem?

Atbilde. Jā, telefons skan nepārtraukti, cilvēki �o ērto formu � ārstēties pa telefonu, izmanto regulāri � nav jātērē laiks brauk�anai, nav jātērē līdzekļi utt. (Es nerunāju par nelaimes gadījumiem, lēk�mēm, draugiem un radiem.) Zvana no ASV un Zviedrijas, no Kam��atkas � attālumam nav robe�u un tas nav �ķērslis. Varu ari uzlikt uz "automātiku" � sarunājam laiku, kad es translē�u, sākumā pār�baudu, vai ir jutis manu translāciju, vēlāk netranslēju, bet uzlieku uz "automātiku", bet slimnieks nereti domā, ka es tie�ām sē�u un tran�slēju, un viņu neesmu aizmirsusi gadiem. Vai tas iespējams � sim�tiem cilvēku sūtīt visu dienu un translēt? Ir gudrāki slimnieki, kuri saprot, ka es viņus pieslēdzu ar Lielā Spēka palīdzību uz pa�lādē�a- nos. Var arī savādāk � es it kā "aizsūtu paciņu" no rīta, bet cilvēks "atver" viņu tad, kad tam slikti, grūti un sajūtas ir tādas pa�as kā kon- taktseansā. Varam tikai brīnīties un aizdomāties � kas ir �is Lielais Spēks?

22.� jautājums. Kāpēc Jūs �ogad strādājat bez asistenta?

Atbilde. Man pret tiem ir augstas prasības, uzticos, viļos un atkal

strādāju viena.

23.� jautājums. Tikai Latvijā?

Atbilde. Tas ir smags jautājums. Tie�ām � tikai Latvijā. Lie�kas � nupat jau būs domu biedri, īsti, patiesi, līdz nāvei uzticīgi iet par ideju, nekā, materiālais ņem virsroku. Katrs ir apmierināts (es ne�runāju par da�iem izņēmumiem) ar materiāliem ienākumiem un tā nekas interesantu darbiņu. Tādēļ ari izveidojām Garīgās attīstības skolu, lai pamazām varbūt tomēr nokomplektētu labus kadrus.

24.� jautājums. Kādam tad, Jūsuprāt, ir jābūt Jūsu asistentam, tā teikt, pāriniekam (jo pēc teorijas tiem jābūt vīrietim un sievietei)? -

Atbilde. Tas ir pierādījies. Kādam jābūt manam asistentam? � Tādam, uz ko var paļauties, kas nekad neatteiks nakts laikā skriet uz reanimāciju vai uz mājām pie slimnieka, nesūdzoties, ka miegs nāk vai for�a videofilma jāskatās, vai vienkār�i � noguris vai negribas utt. Varbūt tas ir ne�ēlīgi, bet es nezinu tādus vārdus sev par attaisno�jumu � ne�ēloju sevi un ne�ēloju kolēģus. Bet parasti tie, ar ko strā�dāju ārpus republikas, saka, ka ar mani ir ļoti grūti, bet arī ļoti nepa�rasti un interesanti, aizraujo�i un romantiski, gūst daudz zinā�anas. Kādēļ no da�iem asistentiem nācies �ķirties? Ārpus republikas nācies �ķirties no vienas asistentes, ar kuru 1,5 mēne�us sastrādājos, paņē�mu sev kā skolnieci. Sākumā arī viņa teica to pa�u: "Kad skolnieks nobriedis, tad nāk skolotājs, un Dievam pateicīga, ka mani satikusi.

kaut arī diploms kabatā, saprot, cik man zinā�anu veselības mācībā, uzturmācībā, fizioloģijā utt. un, skatoties uz manu tehnoloģiju, bet, galvenais � uz rezultātiem, viņa saprot, ka arī tehnoloģiski ir vāja un brauks palūkot, vai nevar apgūt kaut daļu no manas tehnoloģijas. Ce�ļot ari patīk, bet fināls bija bēdīgs � bezmaz pusdzīvu atvedām pēc brauciena uz dzimto pilsētu (lai paliek noslēpums � kādu). Slodze bija milzīga, kaut gan vairāk jau man � lasīju dienā 3 lekcijas pa 3 stundām un pieņēmu grupveidā un individuāli ap 100 cilvēkiem un vēl TV seansi naktī. To ieraksti vismaz 3 stundas. Un arī smagi pār- braucieni gar Ledus okeāna piekrasti un tundru, sadzīves nebū�anas, grūtības utt., un viņa, nabadzīte, no skatī�anās vien un līdzi brauk�a�nas un nāk�anas uz skatuves pēc nedēļas burtiski bija knapi pie dzī�vības enerģētiskā un fiziskā plāksnē. Mans vīrs varēja pabrīnīties: "No kā tu esi pārguru�i, no tā, ka skaties, kā mana sieva strādā?" Es vēl naktī pēc TV ko neko uzrakstīju savas grāmatas otrajai daļai. Ķe�za tā, ka nav jau sievietes vispār darbam radinātas un grūtības pārva�rēt, tas arī traucē profesijā, lai kāda tā būdama. Strādāt negribas vai darīt tik, cik gribas. Tā viņa arī man pateica atklāti � gribas tik, cik nav grūti un darīt tikai to, kas patīk. Bet jāiztur bija, jo es maksāju uz�turu, ceļu, viesnīcas (un viņa to uzskatīja par dabisku, jo domājās man ļoti nepiecie�ama esam). Un nebija jau arī slikti � gandrīz katrā lek�cijā es tik runāju, bet viņa rāda brī�am �o to ar biorāmīti un cilvēkiem daudz kas tad ir saprotamāk, ja redz ko vizuāli, jo padomju cilvēkam iestāstīts (tur tālumā 70 gadus, mums � 40 gadus), ka tādas lietas kā bioenerģija, prāna, biolauki, aura � ir murgi un nemaz neeksistē, pa�domju cilvēka necienīgas lietas, un ekstrasensus izbalināja Sibīrijā. Kā tagad lai izprot nabaga vienkār�s cilvēciņ� �īs lietas? Cik vien ie�spējams � rādījām ko praktiski un vizuāli, un vienai tas man būtu aizņēmis daudz vairāk laika, darbojoties ar diaprojektoru, epidiasko- pu, biorāmīti. Es biju priecīga par tādu palīgu.

25. jautājums. Ko, piemēram, Jūs demonstrējāt vairāk nekā pie mums, Latvijā? Un kāpēc?

Atbilde. Redziet, ne jau tāpēc, ka tie cilvēki man mīļāki, bet tā�pēc, ka Latvijā publika ir daudz zino�āka, gan Ulmaņa laika literatū�ra saglabājusies, gan vācu laika, gan arī tā, kas ienāca padomju gados

no ārzemēm kā slepenā literatūra un jau divus gadus masveidīgi nāk pa�māju un iebraucēju lektori, un informācijas gūzma ir milzīga. -

Ko man nācās pierādīt tur? Nu, stādāties priek�ā 500-800 cilvēkus zālē, kur dzīvu ekstrasensu redz pirmo reizi mū�ā un viens no jautā�jumiem pēc lekcijas bie�i vien (un pat pēc visiem eksperimentiem) ir: "Kāpēc cilvēkam vajadzīgi biolauki?!" Mums tas �eit �ķiet anekdo�tiski un man tur arī it kā vajadzēja būt gar zemi, bet, paldies Dievam, pateicoties tam, ka esmu arī pedagogs un ne slikts psihologs, es uz vielas piemērojos attiecīgās auditorijas nezinā�anai un atradu meto-ļ des, kā visu izskaidrot pēc iespējas saprotamāk un uzskatāmāk.

Nu, piemērām, kā mēs pierādījām, cik vāji ir kopējās auditorijas biolauki un kā tos var celt. Mums rāda biorāmītis, ka zālē sēdo�ie vei�do pusi vai vienu metru lielu biolauku � tātad biolauks ir tik mazs. Ko nu praktiski, izejot no lekcijām, mēs varētu uzsākt tepat un tūlīt? (Jo visās manās lekcijās caurvijas doma � mācīt cilvēku iztikt bez ekstrasensa, veidot stabilus, kvalitatīvus laukus pa�am, uz to arī iet mans atveseļo�anās komplekss.)

Vispirms mēģināsim pierādīt, cik tālu viņi atrāvu�ies no nacionā�lās atribūtikas, no nacionālām zīmēm. Katrs uzzīmē sev kladē vienu nacionālās ornamentikas elementu � un nodemonstrēju, kā pieaugi kopējais biolauks. (Kāds viņ� būtu tad, ja visi būtu lautas apģērbos?!) Nodziedāsim vienu nacionālu dziesmu � cik ukraiņu? cik krievu?1 Uz pusēm. Pārējo pavisam maz. Ko dziedāsim? � Klusums� Ne ukraiņi, ne krievi neprot tautas dziesmu. Kāds min "Podmoskovnije ve�era", kāds "Katju�u", cits ko no Visocka repertuāra � mums pa�liek vai baisi � kā tik tālu var noiet cilvēks, kas tā par iekārtu, kas tik tālu var cilvēku novest?! Nu, bet tad kopīgiem spēkiem ko neko tomēr nodziedājām, es uz skatuves bezmaz viena velku "Vo poļe ber- joza stojala", un visi cik necik velk līdzi. Pamēram � 2 metri pieau�gu�i klāt. Nu visiem ir ko brīnīties. Nav jau labi pārmest un kritizēt, bet es nevarēju nociesties, saku, es esmu latviete, mani trīs bērni 3 ga�du vecumā dziedāja krievu dziesmiņu "�il bil u babu�ki sereņķij koz- ļik" un "Vo poļe berjoza stojala", gan gruzīnu "Suļiko", gan ukraiņu tautas dziesmiņu, bet jūsu bērni nezina savas tautas dziesmas un pa�ceļat roku, kas saviem bērniem ir dziedāju�i �ūpuļa dziesmu? � vi�sās auditorijās vienādi � ne vairāk par 7-12 rokām. Tātad bēmi aug ne�ūpoti, neaijāti, bez mīlestības, bez �ūpuļa dziesmas iemet gultiņā, guni nost un lai guļ, ja nē � salamā vēl, uz�auj pa dibenu un durvis ciet, lai var nodoties televizoram vai kla�ām ar kaimiņieni, iedzer�a�nai u.c. (Nav jau tas retums �odien arī mūsu ģimenēs. Un tad brīnās, ka bērni slimi un kur tie me�oņi rodas.) Demonstrējam atkal � ve�dam uz skatuves bērnu, izmēram eso�o biolauku, sarājam bērnu, ap�saukājam ne jau nu pavisam sliktiem vārdiem, kaut vai tik par muļķī- li (to jau viņi no vecākiem dzird caurām dienām), mērām biolau�kus � gandrīz uz nulli, knapi var izmērīt! Visi zālē pārsteigti. Pasla�vējam � biolauki pieaug un pie tam vairāk, nekā pirms apsaukā�a- nās. Vēl vairāk � ņemam pieaugu�o, stipro tēvaini un izmēģinām vi�ņa muskuļu spēku � nevaram izstieptās rokas noliekt. Pēc ap- saukā�anās ar vienu roku noliecu abas rokas � zūd pat fiziskais spēks! Nu vēl lielāki brīnumi un viela pārdomām. Par vārdu spēku maz gan domājam arī mēs. Bet, es saku, ne jau tādiem vārdiem vien jūs, slāvi, mētājaties, par tiem trīsstāvīgajiem grūti tulkojamiem vai trīsburtu vārdiem vispār nerunāsim. Tad ziemeļi vainīgi, ka visi sli�mi? Jeb pa�i? Visi nodur galvas. Es ierosinu ciemā soda naudas par katru rupju vārdu un �o naudu izlietot fitodziedinātavas celtniecī�bai, � uz galvo�anu, līdzekļi savāktos ātri, vismaz sākumā. Cits mēdz aizbildināties � ka tas ir asinīs un gadsimtiem ilgi, bet vai tad reiz nav laiks to izbeigt un tīrīt valodu, domas? Netīra aura ap tāda ru�nātāja galvu,^ netīra aura ap visu ciemu, kur �ādi runātāji, netīra aura virs tautas kopumā, tas viss materializējas un nāk pār tautu atpakaļ ne jau laimes veidā un tad tik vainojam valdību. Mums ir tāda valdība, kādu esam pelnīju�i.

Nāko�ais: pierādām savvaļas augu pulvera "Salveo" efektu. � Pasaucu no zāles cilvēku, izmērām laukus, iedodam mūsu savvaļas augu komplektu "Salveo" un mērām laukus, kamēr cilvēks vēl tikai ēd �o pulveri, tas vēl ir tikai mutē un parādām, kā dubultojas biolauks. Ar to mēs pierādām, ka bioenerģija uzsūcas mutē. Ko gan visu neda�rīs �ie augi, nonāku�i zarnu traktā, bet, lūk, ko nozīmē �ī prana � kosmiskā enerģija, ko dod mums �ie savvaļas augi, sevi�ķi hlorofilu saturo�ie. Lai�am pulveri pa rindām, katrs pa �ķipsniņai to pagar�o un izmērām kopīgo biolauku � pieaug 3 metri!!! Bet, ja katrs būtu ēdis 3 tējkarotes dienā? Ēdot bulciņas un konfekti vai cepumu, bio�lauku mērot, tie samazināju�ies uz pusi, cilvēki jau �ēlo �o eksperi mcnta trusīti un gandrīz neļauj visu apēst, bet parasti viņi tomēr dros�mīgi noēd, un vēl ēdot mēs mēram un knapi var izmērīt (tāpat arī ar muskuļu spēku kā eksperimentā ar sliktiem un labiem vārdiem). Pē�dējo vēl parādām, ko dara lūg�ana � kur� prot noskaitīt tēvreizi? �. Paceļas 3 rokas � visās auditorijās no Magadanas līdz Ledus oke�ānam un Kam�atkā. Un parasti tie ir jaunie�i. (Tātad bezdievji bez na�cionālām iezīmēm un nepareizi ēdu�i, dzīvoju�i � un pie nelaimēm vaino ziemeļus un apstākļus.) Nu, tad mēs no skatuves un tie trīs no zāles par visiem noskaitām tēvreizi un kopējo biolauku vairs nevar iz�mērīt, jo nav vairs kur atkāpties � līdz skatuves aizmugures sienai! Bet sākām ar pusmetru ? Viela pārdomām bija.

Arī individuāli uz vienu cilvēku nodemonstrējām, ko no ekstra�sensa var prasīt bez ārstnieciskā seansa vēl individuālajā pieņem�a�nā � kā der vārds � vai ceļ, vai nosit biolaukus, kā der rotaslietas,1 kā der krāsas, metāli, akmeņi un kāds ir laimes cipars u.c. Jā, vēl rā�dījām ari, kā strādā dzīvības zīme, auseklītis, sarkanā zvaigzne, kā staro da�ādi produkti, kristāls, lietas, reprodukcijas, grāmatas � ga�rīga satura literatūra un, piemēram, kriminālromāns, kā dzīvnieku iz�bāzeņi, kā kāda mūzika. Demonstrējām ar Kirleāna efektu fotogra�fētas pirkstu auras un lai salīdzina � kā at�ķiras vīrie�u auras no sie�vie�u un kā sader līgava ar līgavaini: ja auras saplūst � ir biosaderi- ba, ja atgrū�as � nav, un kādas stihijas pēc horoskopa iet kopā un kā�das nē. Demonstrējām, kāda aura pirms konjaka iedzer�anas, kā uz�liesmo aura pēc bioaktīvās devas iedzer�anas (apm. 25 grami) un kā nodziest pēc �īs devas pārsnieg�anas, pie kam ne tikai tā aura, kas uz�liesmoja no konjaka, bet arī tā, kas bija pirms tam, lai cilvēki sapras�tu, cik svarīgi nepārdozēt.

Ir tāds aparāts, kas fiksē visa ķermeņa auru, un ir, piemēram, tāds kadrs: 2 cilvēki � pirmais uz otro dusmojas � un redzam, kā no ap�valka atdalās "�āviņ�", �āviņa vietā rodas apvalkā caurums un lido dusmu lādiņ� uz otru cilvēku � arī tā bioapvalkā caurums, bet tas bu�meranga veidā lido atpakaļ un nu dusmu raidītāja apvalkā ir 2 cauru�mi, bel uz ko dusmojas � tikai viens! Vai gribēsiet vēl dusmoties?! Kāds zinātnieks Maskavā esot izdomājis metodi, kā �os perforētos biolaukus "aizlodēt" ar lāzera staru (jo pa �iem caurumiem tagad cil�vēkā viss negatīvais plūst iek�ā � arī slimības). Bet vai prātīgāk ne�būtu nedusmoties un neperforēt citam citu? �ķiet, elementāri, bet cik tālu vēl mēs no tā?

Tā mēs abas strādājām. Uz skatuves viņa jutās labi, bet individu�ālajam darbam pietrūka gan enerģijas, gan � diem�ēl, cilvēkmīlestī�bas, ko pati ar izbrīnu konstatēja. Riebjas slimnieki. Nu, tā jau nekas nesanāk! Ne jau katram ekstrasensam jābūt akurāt dziedniekam. Vi�ņa toties labi orientējas sensorikā, labi diagnosticē, tagad redzēja, ko tik nevar izmērīt ar biorāmīti un prot arī labi hiromantiju � vislabāk, kā es esmu līdz �im redzējusi, pie kam liekot klāt gai�redzību. Nu, lūk � cilvēks darbojas tajā laukā, kur var. Ne jau visi visu var.

Kopējā nelaime asistentiem tomēr finālā ir profesionālā greizsirdī�ba un tam es pāri nekādi nevaru tikt. No sievie�u puses vienmēr arī draudēs intrigas un kla�as, lai cik nepiemēroti tas būtu ekstrasensam, lai kā tas nerīmētos, diem�ēl, praksē mēs to piedzīvojam.

Braucieni patīk arī vīram, un viņ� ir ar mieru braukt uz Tālajiem Austrumiem vēl. Labāka kompanjona jau dzīvē man nav bijis, vismaz uz vienu varu paļauties, ka nepievils un �muespaini nepateicībā uz galvas neuzliks. Esmu Dievam pateicīga par katru kopā atvēlēto mirkli un lūdzos vēl daudz �ādu brī�u. Paldies, ka viņ� mani vēl uz�klausa!

26. jautājums. Vai lasījāt avīzē par melno ekstrasensu kursiem mistiskā firmā "Delt-inform", kura kā melns zirneklis izplētusies pa visu Padomju Savienību? Runā, ka Jums it kā esot izdevies atvairīt viņu ienāk�anu Latvijā? Ko varat teikt no savas puses par �o firmu?

Atbilde. Tā ir dziļa traģēdija mūsu tautām. Un tas vēl turpināsies ilgi, kaut arī ierosināta krimināllieta, par kuru lasījāt laikrakstos. Fir�ma ir tālredzīga un sadalījusies daudzās filiālēs zem daudziem nosau�kumiem, tā ka, ja vienu sagraus, atmaskos, tad zem citiem nosauku�miem darbosies. Atvairīt no Latvijas man tie�ām neticamā kārtā izde�vās, bet es domāju, ka viņi te iekļūs pa citiem kanāliem, ka nebūsim tik vienoti kā poļi, dienvidslāvi, rumāņi, ungāri, kur viņus izdzina un

vairs iek�ā nelai�. Tomēr mēs smagi cietām bez tā, savā naivumā pa �i aizsūtījām 6 savus ekstrasensus uz it kā "kvalifikācijas cel�are kursiem" tik ncaizdomīgā starptautiskā firmā. Mēs nepazinām vai nevienu savu sensu, atgrie�oties firmā ar mistiskiem diplomiem "Operators eksperimentā Nr. 999" (kas gudrs � sapratīs, ka jāgrie� �ie cipari otrādi � 666 � un zina, ko tas nozīmē). Brīnumainākais bija tas, ka cilvēki pa�i nemanīja, kā mainīju�ies. Un tie skaitās mani gai�reģi! Pārsteigumam un izbrīnam nebija gala. Drausmīgākais mū�su uztverē bija tas, ka neviens no mūsu firmas kolēģiem viņiem palī�dzēt nespēja, bijām spiesti griezties pie mācītājiem, kuri stundu die- f nā pusotru mēnesi rīkoja aizlūgumus. Visas mūsu cen�anās tik paslik-s' tināja stāvokli. Kāds nu kur� pārbrauca � cits bez sirds, ciets, ne�ē-J līgs, apgriezies kājām gaisā � viss, kas kādreiz bija balts, tas ta-| gad � pats melnākais, un pats melnākais � baltākais, zuda visi sa-B prātīgie kritēriji. Mēs ar firmas direktoru jutāmies kā ļaunā pasakā un | ilgi neticējām, ka tā ir patiesība. Cits atgriezās ar lieluma māniju, kaut! apgalvo, ka nemaz nav cietis kursos, un lielāks intrigants, kā aizhrau-B ca, citam tika uzskrūvēts karjerisms, bet vairākumam gan � mantkā-| riba, kails materiālisms, alkatība. Diskutējams jautājums, vai tāds i vairs var būt dziednieks. Te tika uzskrūvētas katra īpa�ības � gan la- f bās, gan sliktās, � līdz maksimumam! Finālā visi brīnījās, ko gan ne-1 var izdarīt ar cilvēka smadzenēm un teica paldies Dievam, ka trakai namā nav neviens (kursus sākot, da�us tur vienmēr aizved), un tomēr I galējo mērķi ar mūsējiem kursu vadītāji nesasniedza. Daudz vieglāki mums, to zinot, nekļūst, jo firma bija spiesta �ķirties no vairākiem ko-l Iēģiem, es no sava labākā asistenta, un ar ba�ām skatāmies � vai at-i jaunosies, attīrīsies pāri paliku�ie upuri, vai spēs garīgi celties pārij pasaules melnumam?

27. jautājums. Jūsu attieksme pret atlīdzību par ekstrasensa snieg-1 to palīdzību?

Atbilde. Daudz �ie jautājumi ir analizēti ekstrasensu vidū � drīkst 1 ņemt algu par �o darbu vai nē. Dīvaini, cilvēks strādā fiziski � viņ� 1 saņem algu un tas visiem �ķiet pats par sevi saprotams. �eit cilvēks 1 strādā gan fiziski, gan enerģētiski un algu saņemt nedrīkst. Kur loģi-1 ka? Es nesaskatu un redzu, ka tas atkal ir genocīds pret mūsu tautām, 1 jo ciclēja atkal būs tauta. Palūkosimies, kā tas izskatās: fizisku un ga�rīgu darbu var strādāt jebkur� � enerģētisko da�i. Vai tad ir pareizi, ka mani ekstrasensi, kurus es esmu noņēmusi no virpas, no cūkkopē- jas goda, no traktora utt. � turpina atkal strādāt no tumsas līdz tum�sai, vēl pa ģimeni plēsdamies nakts melnumā, tā teikt, par kailo ek�sistenci cīnīdamies, un kādu stundiņu dienā atlicina tautas dziedinā��anai pusnemaņā pārguru�i, kā Jums �ķiet � mēs tādā veidā ātri sa- vedlsim savu tautu kārtībā? Bet ekstrasensam jābūt arī zino�am, tātad daudz jālasa, jāzina, jāsludina � vai nebūtu prātīgāk, ja viņ� nodar�botos ar zintniecību vien? Ja kāds apgalvo pretējo, tad ielūkojieties vien vērīgāk, kas ir �is gudrinieks un ar kādu nolūku viņ� to runā.

Mūsu atveseļo�anās centrā saviem dziedniekiem mēs noteicām di�vus samaksas veidus � zināmu summu vai ziedojumu kastīti. Kāds ir kritērijs noteiktai summai pie tās izvēles? Apmēram tomēr katrs var novērtēt to, ko domā, tikai stingri jāanalizē savas izjūtas, lai pamazām nepieaug tieksme palielināt �o summu. Un tomēr būs brī�i, kad tev būs jāpalīdz kādam par paldies un būs brī�i, kad tev �ķiet, ka līdzēt nebija grūti un nejūties nopelnījis pat �o mazumiņu, bet ko darīt, ja laimīgais slimnieks tomēr �o summu uzspie� ar varu? Es domāju � katrs izdomās bez grūtībām � es novirzu �ādu naudu kādam no ma�niem paziņām � invalīdiem vai bāreņiem, kaut tas nemaz nav bijis negodīgs rublis, kur� būtu ņēmis 10 godīgos līdzi. Man ar sevi pa�ai savi rēķini un ļoti stingri un �ajā ziņā nekad neesmu gro�us vaļā pa�laidusi. Jums novēlu to pa�u, kaut neesat ekstrasensi. Sirdsapziņa ir vienīgais kritērijs, to neapkrāpsi, tai jāklausa. Galvenais � vēss prāts, mierīga attieksme, ja sāk pienākt brīdis ar materiālo labklājību, bet mums mūsu nenormālajos apstākļos ir 2 galējības � vai nu pār�bīstas, sak, nu kaut kas nav labi, kā nu tik labi man iet? Kā nu tik daudz pelnu? Nebaidieties! Tur aug�ā labāk redzams, ka �ajā periodā Jums tas pienākas, lai ko citu vairāk varētu darīt, ne dēļ plānās eksis�tences vien plēsties. Es saprotu labsirdīgos filantropus, es neesmu la�bāka, bet palūkojieties vien, cik bie�i filantropi nodara cilvēkiem ļau�nu vairāk, nekā nedodami. Otra galējība ir alkatība � vēl ir par maz! Sākumā bija laimīgs par ceturto daļu no summas, ko saņem pa�laik, bet �ķiet vēl par maz, un sāk jau par darbu pieprasīt milzu summas, piemēram, ne tik vien par darbu, bet pat par pierakstī�anos uz pie�ņem�anu. Sāk jau ar pla�u �estu piesolīt � tik un tik seansu un tāda un tāda summa � gribat, nākat, gribat � nē, bet garantēju panāku�mus! Tādus dziedniekus mēs no firmas palūdzam aiziet � ja vairs nestāv uz zemes � tā ir sakāpis galvā �iem mākoņstūmējiem. Ar to tad bie�i ekstrasensa prakse un karjera beidzas. Ar mani paliek tomēr tie pirmie, kaut arī mazliet panaivie filantropiķi, kas man tomēr �ķiet ārstējami (varbūt kāds teiks, ka arī tie nav labojami?�). Un tomēr ir tādi kolēģi, kuri atļaujas arī manas idejas apsēstos filantropus, tos nai�vos pasaules lāpītājus, kuri nezina un nemāk dzīvot sev, kā tikai ci�tiem, apvainot alkatībā. Tad sāp sirds. Tā ir profesionālā greizsirdība, kas izpau�as �āda apvainojuma veidā vai apmātībā. Ja Jums gadījies saņemt �ādu apvainojumu � nedusmojieties, psihologs mums to pa�skaidros labāk, kādēļ. Kādēļ (tas ari man neliek mieru) tad tā tiek da�rīts? Un tomēr es esmu laimīga, ka man nav jādzīvo no dziedniecībā iegūtiem līdzekļiem. Varbūt tā būs sistēma � ka ekstrasensi būs tik materiāli nodro�ināti no valsts vai, kā Indijā, no miljonāru ziedoju�miem, ka par materiālo pusi tiem vairs nebūs jādomā un varēs nodo�ties tikai savam darbam.

1. jautājums. (To parasti uzdod mani biju�ie kolēģi un studiju biedri no Konservatorijas, Mākslas akadēmijas vai Kultūras tehniku�ma laikiem, kurā esmu mācījusies gan diriģē�anas, gan bibliotekāru, gan kino-foto nodaļās.)

"Kā tu iekļuvi �ajā dziedniecības sierā un vai iepriek� mācītais nav par velti bijis, vai kas no tā noder tagadējā darbā?"

Kolēģi ir izbrīnīju�ies un nesapra�anā, tā teikt � deviņi amati, des�mitais bads � vajadzētu būt, bet nav, laikam esmu kaut kāds nestan�darta hibrīds, jo par mani vienmēr ir brīnīju�ies jau no skolas lai�kiem � citi par nenormālu uzskatīdami, citi sajūsminādamies (es pie tā jau esmu pieradusi) � par ko man tik daudz viss kas jāzina, vai ne�var ko vienu. Laikam jau vecākiem arī ar mani bija grūti. Māte manī saskatīja tikai mūziķi, un es arī citu profesiju iedomāties nevarēju, bet vienlaicīgi biju izmisusi, cik dzīve ir īsa un cik maz var padarīt, un ka �ells aizņem visu laiku. Zinā�anu alkas man nekad nav liku�as mieru un zem deķa lasīts ir no 5 gadiem caurām naktīm un arī skolā neinte�resanto stundu laikā. Es nesaprotu, kā vispār esmu skolu beigusi, ne�dēļu esmu nogājusi uz skolu ar vienām un tām pa�ām grāmatām, ne�maz nezinot, kas �odien par stundām. Nebija vienkār�i laika. Piemē�ram, Talsos � paldies brīni�ķīgajai audzinātājai skolotājai �tālei � viņa mani saprata un neierobe�oja, kaut gan katru ceturksni liecībā man draudēja 6 divnieki un uzvedībā nevarēja vairāk likt kā �etri. Pirms pedagoģiskās sēdes es vēl dīcu pāris skolotājiem ļaut man iz�labot atzīmes, jo pa vienu � divām naktīm es visus priek�metus sa�rāvu uz "4" un "5", tikai vajadzēja paspēt atbildēt. Mana māte, sko�lotāja turpat būdama, baidījās ieiet skolotāju istabā, jo tūlīt bira sūdzī�bas, ka es atkal, piemēram, iepriek�ējā vakarā manīta uz Kultūras na�ma jumta ar jau tagad slaveno dakteri Freibergu Juri metam uz ielas pa�gatavotas mēģenes ar sprāgstvielām, ko abi samontierējām no du- ralumīnija un zilajiem graudiņiem. Lai man piedod tie cilvēki, kurus esmu Talsos baidījusi, bet tie sprādzieni, paldies Dievam, bija nekai�tīgi, tikai milzu troksnis. Mēs ar Juri vadījām ķīmijas pulciņu (kaut stundās vairāk par "3" neesam nekad dabūju�i) un mācējām taisīt vul�kānu izvirdumus un raķetes, mākslīgo medu un veidojām kopā ar fi�ziķu pulciņu milzīgi interesantus vakarus. Reiz, piemēram, visu zāli izsmērējām ar sausā joda nogulsnēm, lai dejojot visa zāle sprak�ķ un �auj. Paldies skolotājam Behmanim. Es ko tādu gaidīju savu bērnu skolā, �o milzu aizraujo�o ķīmiju un fiziku, bet nekā � mūsu skolā to māca sausi un trafareti. Kā man varēja būt laiks mācīties, ja es sko�lā biju 7 pulciņu dalībniece (pat para�utistu), spēlēju 2 orķestros (ne tikai �ellu vien, bet arī altu pūtu skolas pūtēju orķestrī) un mācījos 2 skolās. Ja jau būtu stundās klausījusies, bet bija jālasa. Atceros, ka vēstures skolotājs to vairs nevarēja izturēt un reiz gāza man ar vienu biezu grāmatu pa galvu, bet no tā man tā vēsture mīļāka nekļuva, jo melu politika manā galvā nelien, un es viņam teicu, ka vēsture man nekad mū�ā nebūs vajadzīga. Vai es varēju iedomāties, ka 10 gadus mācī�os vēsturi un ģeogrāfiju pa�mācībā un fundamentālajā bibliotē�kā, kā badā ridama informāciju aumaļām, ka etnogrāfijā man būs tik milzīgas zinā�anas. Pati nesaprotu, kāpēc visu mū�u esmu mācījusies gūzmām � normāli kā cilvēkam nekas nav sanācis, atnākot uz Rīgu atkal viss par maz � dienā tehnikums, vakarā konservatorija, pie mī�ļā Krisberga orķestris, Virsnieku namā orķestris, bērnudārzā 2 reizes nedēļā muzikālā audzinātāja. Ar visiem trīs bērniem vēl nobeidzu ki�no�foto nodaļu. Par to esmu arī bezgala laimīga, citādi nebūtu iepa�zinusi tādas personības kā Vilni Folkmani, Juri Krieviņu un citus brī�ni�ķīgus pasniedzējus.

Tomēr, izrādās � tas viss lērums noder man �īsdienas darbam gan vadot mājturības skolu, gan atveseļo�anās klubu, gan strādājot par Zi�nību biedrības lektoru, esot par Baltijas viceprezidenti ekstrasensu sa�vienībā, gan vienkār�i � ģimenē. (Tur nu gan visvairāk noder tas, ko tu proti un nekas nevar būt par daudz, tikai par maz.) Dziedniekam arī jābūt gan pedagogam, gan psihologam, un labi gan ir, ja ir zinā�a�nas mākslā, mūzikā, literatūrā, filozofijā, astroloģijā, es ar sāpēm ska�tos savos audzēkņos � ekstrasensos, kuri ar sajūsmu uzņem, ka mācu tehnoloģiju, bet nemaz nerūpējas par sava garīguma izaugsmi, kultūras slāni. Pat veselības mācība ar grūtībām lien galvā. Slimnieki zina vairāk, sevi�ķi tie, kuri noklausīju�ies manus lekciju ciklus. Pa�nākumi sensorikā apdullina, "sakāpj galvā", kā saka, bet es tomēr ne�atmetu domu, ka atradī�u zinā�anas alksto�us, spējīgus ekstrasensus arī Latvijā. Kaut gan pa�laik tādi man ir tikai Ukrainā, Kam�atkā, Magadanā un Cukotkā.

Varu teikt tikai vienu � ir brīni�ķīgi, ja cilvēkam ir �auras, bet ļoti dziļas zinā�anas kādā jomā; nesatraucieties tie, ko interesē daudz kas � gan noderēs un bads tomēr nebūs � kaut vai kultū�ras, pedagoģijas darbā, ari � ekstrasensa darbā, lai būtu maksimā�li globāls skats uz parādībām, uz dzīvi, jo nekas tā tomēr netraucē kā aprobe�otība un �ī globālā skata trūkums tāda ekstrasensa dar�bā, kur� grib vairāk darīt savas tautas atveseļo�anā kā sēdēt mājā un pieņemt atnāku�os pacientus. Katrs, protams, pēc savām spē�jām, bet pasauli mainīs tomēr ekstrasensi-sludinātāji, tie, kas ir spējīgi strādāt ar masām. Lai to darītu, zinā�anām ir jābūt milzīgām un slinkumam te nav vietas. Tādēļ � joprojām vēl meklēju domu biedrus � atsaucieties!

2.� jautājums. Kā esmu varējusi darbu spēt savienot ar tik lielu ģi�meni?

Atbilde. Jā, tas ir smags gadījums. Nemaz negribas stāstīt, lai ne- satraumētu jaunās māmiņas un viņām nerastos mazvērtības kom�plekss � milzīgas materiālās grūtības, 11 negulēti gadi un maksimāls temps � kā tas viss pārvarēts, ar ko gan nav galā tikts mūsu nenor�mālajos apstākļos, kad valstiski viss tika darīts, lai ārdītu ģimeni un apsmietu un noliegtu mīlqstību, par to es tuvāk rakstu otrajā grāma�tā � kā veidot veselīgu un stipru ģimeni, bet ieteikt darīt tie�i tāpat, kā esmu darījusi, es nevaru, jo zinu, cik daudz spēka un enerģijas tas ir prasījis un vai no katras to var prasīt? Ja nu nav? Ja nu ģimenē nav jaunā sieviņa darbam radināta, ja nu nav mācīts un nav vēlē�anās ot�ra labā upurēties, ja neprot "ielekt otra ādā", ja nav minimālas sajē�gas, kā vadīt �o mazo kolektīviņu � ģimeni? Pamatā visam tomēr ir mīlestība, kas deva pārcilvēcisku spēku pārvarēt grūtības � materi�ālās un fiziskās. Tam, ko es esmu spējusi dot savai lautai, par pama�tu arī ir bijusi mīlestība, bez personiskās laimes nekāds darbonis tau�tas labā no manis nebūtu sanācis. Esmu pateicīga liktenim un Dievam par katru mums ar dzīves draugu kopā atvēlēto stundu.

3.�� jautājums. Kā Jūs sākāt strādāt par ekstrasensi, vai tās ir ie�dzimtas, iegūtas spējas, kā atklājāt?

Atbilde. Sen jau ievēroju, ka bie�i cilvēki manā tuvumā atveseļo�jas bez nekādām manām roku manipulācijām. Es tikai par to pasmai�dīju, jo nemaz nejutos pie vainas un pa�i cilvēki citādi to neprot iz�skaidrot kā vien: "Tas dro�i vien no Jūsu milzu labestības un vēlē�a�nās palīdzēt. Bet mans krusttēvs � Sabiles galva � bija "brīnum- ārsts", varbūt tam ir kāds sakars ar mani, jo mani viņ� reiz no nāves izglāba, kad es miru mātei uz rokām, jau acis grima. Tēvs paspēja piezvanīt Bērziņkungam un ar to pietika � es cēlos aug�ā, kaut atra�dos Kuldīgā un krusttēvs Sabilē. Kad pēc 4 stundām atbrauca krust�tēvs, es jau sēdēju un priecīga pļāpāju. Krusttēvs teica: "Maniem vār�diem attāluma nav." Viņa svētība, kā arī mana tēva svētība nākusi pār mums � bērniem, jo arī mans tēvs, kaut tehnisku darbu darījis visu mū�u, bija disponēts uz dziedniecību. Atceros, viņ� man reiz noņēma nagu, kad aiz tā bija aizrauta skabarga, ar �ileti, ka es nezināju, ko viņ� dara � skatos tik � naga vairs nav! To es vienmēr atceros, kad mūsu tuvinieki stāsta un reiz redzēju pati, kā dakteris manai mātei "noņēma" nagu kā īsts slakleris � asinis �ķīda uz visām pusēm, kad ar stangām tas strādāja kā īsts �ekas nagu maucējs un es nesapratu, kā tas vairs kādreiz varēs sadzīt un ataugt? Un ķezas tad arī bija bez ga�la � dzija nedēļām.

Kad sāku strādāt? � Kad tas kļuva cik necik atļauts � nu jau 6 gadi � no 1988. gada, līdz tam abi ar brāli atveseļojām cilvēkus ar dabas dziedniecības paņēmieniem.

4. jautājums. Nu, tad nu nāk tradicionālie jautājumi, � kas es es�mu pēc horoskopa � Zivs un Kaza, Liepa.

���� Kāda mana mīļākā krāsa? � balta un visi pasteļtoņi.

���� Kāds mans mīļākais rakstnieks?

Man nav viens vien, man ir daudz dārgu gara līdzinieku, da�us no tiem nosauk�u � Hamsuns, Lāgerlefa, Unsetc, D�eks Londons, Zen�ta Mauriņa, Lutss, Blaumanis.

Dzejnieki? � Ar interesi lasu daudzus, tāpat kā prozā, bet kas bū�tu mana gara līdzinieki � Rainis, Vensku Edvards, Tagore. Dziļi aiz�kustina 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma atmodas laikmeta mazie, it kā necilie dzejnieki.

Mākslinieki? � Tas pats. Slavenības mani nekad nav aizkustinā�ju�as, esmu "pa kaktiem" rakusi ārā neatzītos, nepopulāros, un pat par viņiem filmiņu taisījusi un magnetofonā ierakstījusi (piem., Jēka�bu Zelmeni), � tie ir ar mani manā mājā, tos es ielai�u savā mītnē. Ir jau tur arī slavenības � mani domu biedri un draugi � Zelma Tāl- berga, Kārlis Miesnieks, Indriķis Zebcriņ�, Jēkabs Bīne, Gaisma Gi- ga, Pēteris Posta�s, Vitolds Svirskis, Matīss Zavickis, Alfcjs Bro- mults, Līze Dzeguze, Karmena Dāle, Benita Apinīte, Izolda Bebre, Pēteris Upītis, Bute, �anis Sūniņ�, Hilda Vīka u.c.

Puķe? � Katrs necils ziediņ�, kas smar�o, īpa�i maijpuķītes.

Komponisti? � Klausos ļoti daudzus, bet vieni no mīļākajiem ir � Mocarts, Bēthovens, bet atkal tas pats, kas ar māksliniekiem un dzejniekiem � meklēju un sirdi veldzēju romantiķos.

Personības, kuras ietekmēju�as Jūsu darbu un dzīvi? � Pirmie ir mani brīni�ķīgie pedagogi � audzinātāja un vācu valodas skolotāja

�tāle, kurai pateicoties tik labi zinu vācu valodu, diriģē�anas pasnie�dzēja Ilga Radziņa (mans pedagoga un sievietes ideāls) un mani pir�mie �ella skolotāji � Laimonis Kaļķis un Visvaldis Kļaviņ� � tos es neaizmirsī�u nekad! Mani dzīve ir lutinājusi ar pedagogiem � vēlāk nāca kinomākslas pasniedzējs Vilnis Folkmanis, kur� ietekmēja ne tik vien mani kā personību, bet arī manus bērnus, kas man nāca līdzi uz lekcijām. Pārējās personības ir � Bregs, �eltons, Vokers, D�efrijs un mūsu pa�u profesors Jevģeņijs Linārs.

Kas ir Jūsu domu biedri mediķu aprindās, kuri ir tie, kas atzīst Jū�su dziedniecības metodes?

Docents V. Būmeistars (kluba krusttēvs), pediatre Ina Ozoliņa, na- turopāts Juris Gustavs, profesors Jevgeņijs Linārs, Miķelis Rudzītis, docente Vija Eniņa, kara ārsts pulkvedis, gcrantologs Pēteris Putniņ�, stomatoloģe refleksoterapeite Regīna Bāliņa, uzturzinātnieks Jānis Liepiņ�, psihiatrs Pauls Rēvelis � Latvijā, bet ārpus republikas ir vēl daudz progresīvu mediķu, kuri grib ārstēt sekas, likvidējot cēloņus.

Jā, vissmagāk ir atbildēt uz Jūsu jautājumiem: "Kāpēc tas, ko Jūs stāstāt, netiek publicēts periodikā, netiek raidīts TV un radio?" Līdz �im es uz �iem jautājumiem nedrīkstēju atbildēt, jo tas bija saistīts ar politiku.

Provinciāli mietpilsoniska, nekādu globālu informāciju neneso�a periodika un raidījumi � tas arī ir smalks genocīds pret mūsu tautu, un, lai to panāktu, bija nepiecie�ams turēt informācijas badā topo�os �urnālistus un bāzt viņiem galvā nevajadzīgu drazu un iepotēt melus un aplamības, ar vārdu sakot, darīt visu, lai iznāktu finālā nezinā�a�nas upuris � padomju �urnālists. Tas līdz �im ir vareni izdevies un nekas mūsu periodikā nemainīsies, līdz neizaudzināsim jaunu �urnā�listu plejādi ar gai�u, globālu skatu uz lietām un notikumiem pasau�lē. Un te nu gan mēs nevaram �ēloties par "Maskavas spiedienu", jau sen, te vainīgi vietējie varas pārstāvji, jo Centrālā periodika un Rie- tumukrainas, Aizkaukāza periodika ir fantastiski pārspējusi mūsu pī�ļu dīķa periodiku. Tic nedreb kā ap�u lapas par katru vārdu �odien, kā mūsējie. Kāda literatūra iznāk Maskavā, Ļcņingradā, Novosibirskā, Kuibi�evā, kādas grāmatas, bro�ūras, un tas viss tiek slēpts no mūsu redzesloka! Kas to dara � tāds ir jautājums. Visam joprojām virsū mistiska "melnā ķepa", bet daudz ko varētu mainīt arī individuāls en tuziasms.

Ārzemnieki Veselības ministriju sauc par Slimību ministriju.Vis�vairāk mani, protams, pārsteidz �urnāls "Veselība", kura nosauku�mam vajadzētu būt "Slimības", un viss būtu kārtībā, jo par veselību gan tur vēl joprojām runa neiet un tādi raksti pretī netiek ņemti un kā�dēļ � atbilde vienmēr bijusi: "Kur tas dzirdēts, kā to pierādīt u. tml.. Ja "Veselības" veidotāji nezina, kas ir valeologs, naturopāts, manu�prāt, tālāk vairs nav, kur iet, un diskusija līdz ar to beidzas � ar to arī viss ir pateikts. Laime, ka eksistē privātfirmas un par valeoloģiju va�rēsim runāt to izdevumos. Bet kam interesē pla�āka literatūra par �iem jautājumiem, nāciet uz mana atveseļo�anās kluba "Salveo" bib�liotēku un fonotēku, kur esam savāku�i literatūru, ap 600 nosaukumu tādas literatūras, kādi eksemplāri nav pat fundamentālajā bibliotēkā.

Visvairāk sirds sāp par jaunatnes izdevumiem, kur mūsu raksti ne�tiek ņemti pretī, jo neuzskata par vajadzīgu runāt par ģimeni un vese�lību, ja ar �īm problēmām neaizraujas pa�i darbinieki. "Skolā un Ģi�menē" jā, tur ir gāju�i mani raksti regulāri, bet, tikai tāpēc, ka kāda redaktore � padom ju medicīnas upuris � atskārta �o problēmu ne�piecie�amību un "izplēsa" �o rubriku, bet tikko viņa aizgāja dekrēta atvaļinājumā, atkal �urnālā par �o tēmu klusums, toties seksa tēma saplaukst � tas arī ir genocīds, uzmanieties, tautie�i! Tā ir jauna mantiņa, ko pamest muļķim spēlēties, lai nedomātu par nopietnākām lietām. Kad latvie�u mentalitāte, latvie�u ētika ir pieļāvusi tik vulgā�ru, publisku intīmu problēmu apsprie�anu un apspēlē�anu, un vai ne�manām, kā mūsu garīguma izaugsmi grib apspiest visādiem paņēmie�niem? Vai ļausimies? Ar kādām tiesībām tas tiek darīts?

Pāris entuziastu dēļ vairāki mani rakstiņi "aizgāju�i" "Rīgas Bal�sī", bet vairāk nav bijis iespējams, jo tas jau nav viņu ampluā, ikdie�na ar savu sadzīvi un sīkām provinciālām problēmiņām arī te ņem virsroku. "Literatūra un Māksla" arī varēja risināt problēmas, kā mū�su pseidokultūras darbiniekiem tie�ām kļūt par īstiem kultūras cilvē�kiem, aiz kā var iet tauta. Vai tas ir augstas kultūras cilvēks, kur� pats ir izvirtis alkoholā, sadzīves narkomānijā � cukurā, konditorejā, pa�kļaujas genocīdam pats un nesargā rro tā savu tautu?! Tad gan gribas teikt, ka tie ir nekultūras nesēji, ko gan citu tie var nest tautai, ja pa��i nav augstas kultūras cilvēki. Par to vajadzētu domāt "Literatūrai un Mākslai" � veidot patiesi kulturālus cilvēkus. Es teicu savā laikā: "Kā var likt vienlīdzības zīmi starp jēdzienu "inteliģents un bohē�ma"?", tad Imants Ziedonis atļāvās teikt daudz spēcīgāk � "Kur ir mūsu inteliģence � bohēmiste?". Tas būtu vēl labi teikts, viņa ir iz- ļurbusi. Un atceros Raimonda Paula izmisuma pilnos vārdos pēc rei�da pa topo�o kultūras darbinieku un konservatorijas studentu kopmīt�nēm � "Tādā cūcībā un netīrībā" dzīvo topo�ais kultūras darbinieks, par kādu kultūru varam runāt, ko �is darbinieks nesīs savai tautai? Man �ēl Imanta Ziedoņa un Raimonda Paula, viņiem sāp mūsu tautas liktenis tāpat kā man, es saprotu viņu izmisumu �ī "bardaka" vidū un drūmo bezperspektīvi, jo nu varam pilnībā baudīt genocīda augļus un lāgā nesaprotam, no kura gala sākt un vai vispār ir vērts. Varbūt lai iznīkstam, ja jau negribam saprast elementāras lietas un mainīties. Zeme no tā tikai iegūtu. Bet savu grāmatu es rakstu tiem, kam lemts izdzīvot, lai tiem ir zinā�anas. Pēc manas grāmatas darbosies tas, kur� sapratīs, tātad pār viņu nav nācis Dieva sods, bet, kur� nesapratīs � ko Dievs grib sodīt, tam viņ� atņem prātu un kādas man tiesības tur iejaukties?

Esam vīlu�ies arī jaunajā �urnālā "Sveiks un vesels", ko tik ilgi un cerīgi gaidījām, jo izdevēji apgalvoja, ka jārada jauns �urnāls tādēļ, ka "Veselība" par veselību nerunā. Tad neba �is runā par veselību un krāpj tautu tālāk, iestāstot, ka, ja tīrīs zobus � tie nebojāsies un ne vārda par to, kāpēc patiesi bojājas zobi un kaulu �ūnas visā organismā.

Iestāsta cukurslimniekiem, ka tie nav ārstējami un ka cukurslimība jāpieņem kā dzīvesveids! Kā slimība var būt dzīvesveids?! Tie, naba�dziņi, sāk ticēt, ka galvenais ir � ie�pricēt insulīnu! Ne vārda par to, kādēļ aizkuņģa dziedzeris iet bojā un turpina to darīt ar visām insulī�na �pricēm, jo nekādi pasākumi aizkuņģa dziedzera restaurācijai ne�tiek veikti. Cukurslimnieks sabrūk vairāk kā pie vē�a, jo insulīnu �pricē, bet ko darīt ar pārējiem hormoniem, it īpa�i ar to, kur� iet uz centrālo nervu sistēmu? Tā finālā lielākā daļa diabētiķu kļūst debili, akli un mirst ar gangrēnu.

Bet Anitai Plūmei ierādīta galvenā viela, lai tā varētu turpināt au�dzināt bezkompleksa meitenes intīmklubiem, jo galvenā Plūmes teo�rija, ka par seksu jārunā ar visu klasi kopumā, nevis dalot to pēc dzi mumiem, nekas intīms cilvēkam vairs nedrīkst būt, tādam jēdzienam no mūsu leksikas jāpazūd. Un meitenēm nebūt nav jāstāsta, kā sagla�bāt savu godu, ģimeni, mīlestību, kā saglabāt līdz īstajai mīlestībai sa�vu vainadziņu un ka tikai tad mums nebūs dzīvu vecāku bāreņu, ka tikai tad pasaulē nāks mīlēts bērns, bet pretēji � Plūme māca dzi- mumtehniku pusaud�iem. Mums tik nepiecie�ams tie�ām ir ģimenes centrs, bet �is te eso�ais ir pārvērties par sekscentru un gudro tikai par bērnu atra�o�anu, pie kam tik vulgāriem paņēmieniem.

Protams, mēs bijām vienīgā valsts pasaulē, kur abortu skaits bija tik fantastisks un tika izdarīts bez pretsāpju līdzekļiem (ar tiem reta- < jiem izņēmumiem, kad samaksāja bargu naudu tās sievietes, kas vis�pār zināja par anestēzijas iespējām, jo pārējām iestāstīja, ka dimedro- la �pricīte ir tas vienīgais, kas tādā reizē iespējams). Un nevis par pretapaugļo�anās līdzekļiem sieviete neko nezināja, bet viņu vienkār-ļ �i nebija. Prezervatīvi bija aptiekā, bet� Pusaud�iem, da�iem pieau�gu�ajiem laimējās iz�īkstēt kādu no tālbraucējiem jūrniekiem, ko tad ļ arī mazgāja, �āvēja nez cik reizes. �ī problēma bija visā PSRS kā vai- : sts politika � ņirgā�anās par sievieti.

Nevaru arī izprast tā psihiatra psiholoģiju, kur� strādā ģimeņu cen�trā un visām nevainīgajām meitenēm, kuras pie viņa griezu�ās ar de�presiju, iesaka nekautrējoties uzsākt dzimumdzīvi un ļauties �iem brī�ni�ķīgajiem pasākumiem kaut ar seksveikala palīglīdzekļiem. Nupat vakar nevarēju kādu māti ar meitu pēc �iem patoloģiskajiem ieteiku�miem vien nomierināt un "atpumpēt". Meitenei trauma ir uz visu mū�u un �o traumu veica kas? � psihiatrs! Kā tas var būt?

Finālā � es esmu laimīga, ka varu beidzot izdot grāmatu tādu, kā�du es to gribu, kaut arī ne literāri gludu varbūt, bet toties saturs tāds, ; kā es gribu, nevis ko kāds grib. Lielākais grēks līdz �im brīdim, pēc redaktoru domām, ir bijis, kas manos iepriek�ējos manuskriptos arī ti�ka izņemts ārā, ko kāds dārzenis ārstē. Augstākais, ko varēju minēt, bija � �o sulu var lietot pie �īs slimības, tā teikt, beigts nebūs. Bet mēs 22 gadus to vien darām, kā ārstējam tos slimniekus, kuri ir izbau�dīju�i padomju medicīnas visvarenību un skaitīju�ies neārstējami. Sa�vā klubā tādus vien uzņēmām un atveseļojām dabiskām metodēm īsā laikā, bet recenzijās man jāklausās aplamības un apvainojumi. Ar to vien nepietiek, ir biju�as vēl lielākas cūcības, kā, piemēram, priek��pēdējo grāmatu izdevniecība "Liesma" izdeva 3 reizes bez autora zi�ņas un piekri�anas, un bez atlīdzības, pēc 2. un 3. grāmatas izdo�anas reizēm autorēm pat nenosūtīja nevienu eksemplāru, nerunājot par ho�norāru. Par pārējām neķītrībām negribas runāt, lai paliek pagājībai un uz vainīgo sirdsapziņas. Ne man pieder tā sodība, katrs saņem pēc no�pelniem. Tikai �ēl, ka līdz ar to cie� mana tauta, es tai varēju dot daudz vairāk.

Ja kādas periodikas redaktori gribētu ar mani sadarboties par grā�matā skartajām tēmām � lūdzu, rakstiet man!

Tātad ēterisko eļļu efekts. Ēteriskās eļļas var uzņemt ne tikai ar uz�turu, bet arī inhalāciju veidā. Vairumam cilvēku �is vārds asociējas ar visda�ādākajiem inhalatoriem, smidzinātājiem, bet ir arī pavisam vienkār�i inhalāciju veidi, kas neprasa nekādus papildaparātus. Pie�mēram, pirms gulētie�anas piecas minūtes var ostīt atvērtu baldriānu tinktūras pudelīti. Baldriāni ir ļoti gaisto�i, tāpēc pilnīgi pietiek ar �īm da�ām minūtēm. Vēl piecas minūtes var ostīt jodu. Visas nepiecie�a�mās vielas caur gļotādu nonāks asinīs, veicinās dziedzeru sistēmas at�jauno�anos, jo, ēteriskajām vielām izgaistot, izgaist arī negatīvās vib�rācijas � tīrās aura.

Bulgārijā, Nātru institūtā, kur visas slimības tiek ārstētas ar nātrēm, cilvēkiem baldriānus un jodu dod o�ņāt �etras līdz se�as reizes dienā. Kompleksā ar ārstē�anos �īs procedūras dziedzeru sistēmu spēj atjaunot tiktāl, ka pat sirmi mati atgūst savu krāsu. Tam visam, protams, grūti no�ticēt. Jāteic, ka inhalācijas esam pamēģināju�i ari mēs savā centrā, un tik tie�ām tās ir biju�as labs palīgs kompleksajā atveseļo�anā

Kad cilvēks noveco? Viņ� noveco tad, kad sāk iet bojā dziedzeru sistēma. Bet kas izraisa dziedzeru sistēmas noveco�anu? Da�ādu ne�vajadzīgu un bioneaktīvu produktu pārstrāde, bioenerģijas trūkums. Atjaunojoties dziedzeru sistēmai, atjaunojas arī pats cilvēks. Smagā�kos slimniekus mēs pirms ārstē�anas sākuma esam pat nofotografēju �i, lai varētu parādīt, cik slikti viņ� pirms gada izskatījies. Viens otfl pat ticēt vairs negrib, ka fotogrāfijā redzams viņ� un nevis kāds cit Tātad atveseļo�anās komplekss ne tikai atveseļo cilvēka organismu bet atjauno viņu arī vizuāli.

Ievērojamu vietu atveseļo�anās kompleksā ieņem �īs ēteriskās e| ļas un tās uzņemt organisms var arī netie�i � o�ņājot ēteriskās eļļ pudeli vai citādi inhalējot, arī ar ziediem, skujām telpā, biosaderīgām smar�ām, bet tā jau ir atsevi�ķa tēma.

Smar�u terapija (Aroma terapija)

Ķermeņa un telpas energotīrī�ana. Liekas � nu gan maznozīmīgs paņēmiens dziedniecībā � smar�u terapija, bet prakse pierāda pretē�jo � milzīga nozīme, tikai visos �ajos sarkanā terora gados par �o metodi īsto patiesību stāstīt nedrīkstēja, jo vārdu "bioenerģētika" pie�minēt pat nebija brīv, bet cilvēki tikai tad pa īstam ko dara, ja visu iz�skaidro bioenerģētiskā griezumā un pat vizuāli ar biorāmīti biolauka izmaiņas nofiksē da�ādu eksperimentu rezultātos. Tā arī smar�u tera�pijā. Ja cilvēks ir maz attīstīts un �ajos jautājumos vienkār�i nav ne�kādas nojēgas, tad es viņam vienkār�i parakstu inhalācijas ar visutilā- rākiem paskaidrojumiem � ārstē iesnas, plau�as, bronhītus, haimorī- tu un viss. Bet faktiski ārstējas viss organisms kopumā un pie kam vi�si 3 plāni reizē � mentālais, astrālais, fiziskais. Gudrākam cilvēkam es paskaidroju, kā tas notiek: inhalācija me�a pastaigas laikā, smar�o�jot ziedu, smar�as, guļot aromātiskā vannā, ēdot aromātisku ēdienu, augļus. Esat izjutu�i enerģijas pieplūdumu, lobot apelsīnu? Daudzi saka tad: "Man pietiek ar to smar�u vien!" Bet, vienlaicīgi ar smar�u uzņem�anu, apelsīns, rokā turēts, atdod savu saules enerģiju turētā�jam. Vēl tas notiek arī ēdot, bet kā apēsts � vēderā enerģija vairs no uztura neuzsūcas, tādēļ redzat, cik svarīgi ir veselīgu barību ilgi ko�- ļāt ("fle�erēt"), un ne tikai, lai fiziski un ķīmiski procesi noliktu mu�tē, bet arī enerģētiski � mutes gļotāda ir tik apasiņota, caur to uzsū�cas asinīs gan da�ādas ķīmiskās vielas, it sevi�ķi no medus, vaska, eļ- |as un arī bioenerģija, un aiziet uz dziedzeri epifīzi � pirmo �akru un no tās sadalās zibenīgi pa visu organismu, un ceļas kopējais biolauks un likvidējas tuk�ās zonas � tātad organisms sevi varēs savest kārtī�bā bez ekstrasensa palīdzības, ja vien cilvēks tūdaļ nenodarbosies ar pretējo � enerģijas nolikvidē�anu caur mutes gļotādu � ēdot biotuk- �os rafinētos produktus, indes � cukuru un baltos miltus, kuri noār�da imūnsistēmu un visus orgānus, it sevi�ķi endokrīnās sistēmas, asi�nis un asinsvadus. Ko�ļājot mutē �os produktus, tie atņem caur gļot�ādu no asinīm bioenerģiju, nemaz pat nevajag ko�ļāt, es zālē ar bio�rāmīti pierādu, ka, pat rokā turot � mazinājas biolauki un pat aiziet mīnusā, zūd muskuļu spēks. To pa�u pierāda savās uzstā�anās Indra Devi. Kaut vai no �ī viedokļa vien jāēd svaigi, nevārīti produkti � ogas, augļi, zaļumi (it sevi�ķi savvaļas pulveris "Salveo", kur no 81 auga 63 ir aromātiski un fitoncīdiem bagāti, bet fitoncīdi nonāvē zar�nās pūsto�o mikrofloru un zarnās tad atjaunojas normālā mikro flora, kas ra�o ne tikai B grupas vitamīnus, bet pat pretvē�a vielas), dārzeņi.

Protams, vārītā veidā uzturā �o vielu vairs nav un cilvēki, kuri ēd pārsvarā vārītu un vēl klāt minētos rafinētos produktus � slimo bez�gala un ārstēties var tik ar pretējo rīcību.

�ie aromātiskie augi palielina biolaukus ne tikai ar to, ka atdod sa�vu enerģiju (to dara arī nearomātiskie augi), bet �ie aromāti tīra orga�nismu enerģētiski � no negatīvās enerģijas, ko izdala jebkura slikta doma vai slims orgāns, jo caur mutes un deguna gļotādu arī notiek pretējais process � no asinīm var izvilkt indes un sārņus, gan eļļu no rītiem zī�ot, gan vairākas reizes dienā vasku ko�ļājot, bet aromāti, li�dojot prom, aiznes līdzi negatīvās enerģijas.

Organisms nav formā, kad tas ir piesārņots, bet �īs negatīvās ener�ģijas nolikvidē�ana arī rada tonusu, garīgu un fizisku pacēlumu.

Pavisam īsi var teikt, ka katram cilvēkam veselības saglabā�anai no aromātu viedokļa pilnīgi pietiek ar "Salveo" lieto�anu un gar�au�giem, augļiem, bet uz nakti vēl 5 minūtes jāieelpo baldriānu tinktū�ra � vienkār�i o�ņājot atvērtu pudeli. Bulgārijā Nātru institūtā, kur visas slimības ārstē ar nātru sulu, se�as reizes dienā cilvēki vēl o�ņā baldriānu tinktūru, bet, ja slims vairogdziedzeris, otras 5 minūtes o��ņā joda pudeli.

Tas ir tik daudz par organisma energotīri�anu, bet tāpat varam tīrīt arī savu mītni, drēbes, priek�metus un ne tikai no mūsu pa�u piesār�ņo�anas, no mūsu slimībām, aplamu domu enerģijas, bet arī no "ļau�nās acs" vai arī jebkuras sve�as informācijas. �eit der jebkuras ēteris-f I kās eļļas vai augi to kopējo īpa�ību dēļ. Ja nav nekas cits, tad ņem ter�pentīnu un pielej pie ūdens, ar ko mazgā mēbeles, grīdu. Ar �ādā ūde�nī samērcētu drēbīti var noslaucīt arī dīvānu, matraci- mājās vai slim- ' nīcā pēc slimnieka vai miru�ā, lai nāko�ajam gulētājam ir tīra guļvie�ta, pretējā gadījumā �ī slimnieka informācija te saglabājas 50 gadus, bet slimnīcā un vecos dzīvokļos ne viena vien � slāņu slāņiem sli�mības, nāves, nelaimes negatīvā informācija, viļņi, vibrācijas � kā te var gulētājs vesels kļūt vai palikt?

Tas nav iespējams un netīrītā mājā saimniece parasti stāsta � visi tajā gultā nomiru�i ar to un to, nemaz nerunājot par slimnīcu � katrs ļ zina, cik slikti viņ� tur jūtas un kā visi, pat izoperētie slimnieki lau��as mājās, jo intuitīvi jūt, ka te nevar vesels kļūt. Ieliec slimnīcas gul- 8 tā veselu cilvēku, otrā dienā viņam būs temperatūra. Manā dabas I dziedniecības klīnikā tas nebūs, tāpat kā tas nebija manā veselības sa-1 lonā "Salveo" � vairākas reizes dienā mēs te dedzinājām kadiķa za-1 rus pret negatīvo enerģiju un maģiju (tas ir visspēcīgākais koks �ajā J ziņā), sveces, un laistījām baltcgles eļļu (kaut gan tā varēja būt jebku- I ra eļļa vai terpentīns).

Latvietis senāk gulēja uz linu maisiņa ar salmiem � gan viens, gan 1 otrs strādāja, ja nepiecie�ams � pret āderi.

8. punkts. Ārstnieciskās kūres

Atveseļo�anās kūres esam izstrādāju�i visam gadam, visiem divpa- 1

dsmit mēne�iem, un ir pilhīgi vienalga, kurā mēnesī cilvēks atveseļo- 1 �anos uzsāk.

Pirmā ir sodas kūre. 28 dienas pusstundu pirms ē�anas no rītiem ]

ir jādzer �ādi pagatavots sodas �ķīdums: tējkaroti sodas iz�ķīdina ce- I

turtdaļglāzē auksta ūdens un pielej klāt verdo�u ūdeni līdz trim ceturt- j

daļām. Dzer tūdaļ karstu. Pēc pusstundas jau var lietot savvaļas augu j

pulveri, zāļu tēju un visu pārējo, kas brokastīs paredzēts. Bie�i uzska- ļ

ļ ta, ka sodas �ķīdumu nedrīkst lietot cilvēki, kam ir pazemināta skābe, ļ jo soda kuņģa skābi vēl vairāk pazeminā�ot. Stipri paaugstinātu skā- I bi sodas �ķīdums, protams, pazeminās. Bet kādēļ kuņģa skābe ir pa- I zemināta vai vispār atrodas uz nulles? Tādēļ, ka dziedzerī�i ir pārpū�lēju�ies un vairs nespēj �o skābi ra�ot. Sodas �ķīdums un visi pārējie pasākumi, kas iekļauti atveseļo�anās kompleksā, �os dziedzerus at�jauno un jau pēc divām trim nedēļām kuņģa skābe sāk izdalīties pat ļ tiem slimniekiem, kuriem tā bija uz nulles. Kāds cits oponents varē�tu iebilst un teikt, ka sodu ir kaitīgi lietot, jo tā var izraisīt māgas �ū�lu. Nepareizi lietojot sodu, piemēram, pēc treknas barības paņemot na�a galu sodas, norijot, uzdzerot virsū aukstu ūdeni, vēlamā efekta j nebūs. Ūdenī neiz�ķīdināta soda ar kuņģa skābi, protams, reaģēs, bet ne pilnībā. Pārpalikums var nosēsties un radīt zināmus māgas traucē�jumus. Ta�u pareizi sagatavots sodas �ķīdums nekādus traucējumus I nekad un nevienam nav radījis.

Uzsākot atveseļo�anās kompleksu, jebkurai kūrei var sekot kāds relatīvs "sliktums" � tīrī�anas reakcija. Jāteic, ka �ie tīrī�anās proce�si bie�i vien ir jūtami, arī lietojot "Salveo". Cilvēki teiku�i, ka sāpē�jusi galva, kājas, biju�i tādi kā dūrieni sirds apvidū u.c. Tas tādēļ, ka �ajos apvidos organismā ir vis�aurākie asinsvadi. Ja tie vēl ir defor�mēti, piesārņoti ar sārņiem, kas tagad noārdās, protams, �is process ir jūtams. Arī iz�ķīdu�i nierakmeņi, �ultsakmeņi, izvadoties no organis�ma, rada sāpju sajūtu. To pa�u var teikt arī par sāju nogulsnējumiem locītavās. Visi �ie tīrī�anās procesi ir jūtami un sāpīgi. Ta�u tiem ir jāiet pāri un nevis jāatsakās no ārstē�anās.

Arī pēc sodas kūres pirmajās dienās var parādīties pat slikta dū��a � kā atskābē�anās, tīrī�anās procesa rezultāts. Kas notiek, ja glā�zei sodas �ķīduma pievienojam citronskābi? Notiks reakcija, �ķid�rums sāks putot, ies pāri malām. Tas pats noliek arī skābā māgā. No �ī fakta nav jābaidās. Otrajā vai tre�ajā dienā sliktas dū�as vairs ne�būs, jo atskābē�anās ir jau sākusies. Mazliet citādākas izjūtas var būt sodas kūres beigās. Piemēram, ja kūre paredzēta 28 dienas, tad, pilnī�gi iespējams, ka jau 26., 25. dienā vai pat agrāk �o sodu kļūst arvien grūtāk iedzert. Tas nozīmē, ka organisms ir jau atskābējies un sodas dzer�anu var pārtraukt.

Paralēli sodas kūrei mēnesī var ņemt ari klāt kādu citu kūri. Ziciufl tā varētu būt kādas sulas kūre � burkānu, ķirbju u.c. Citos gadalai�kos � citas sulas. Var būt arī ogu kūre. Tā kā �īs kūres faktiski ir pro�filaktiskas, klāt var ņemt arī kādu ārstniecisko kūri. Piemēram, kadi-' ķu ogu kūri. Tā norit �ādi: pirmajā dienā apēd vienu ogu, otrajā � di�vas, tre�ajā � trīs un tā līdz 15 ogām. Pēc tam visu procesu atkārtoB atpakaļgaitā. �ī kūre pamatojas uz ēterisko eļļu principa � atjauno ļ dziedzeru darbību. Bet, tā kā ēteriskās eļļas vienmēr ir saistībā ar li toncīdiem, tad tiek arī likvidēta pūsto�ā mikroflora un likvidēta pa�-� saindē�anās. Ir novērots, ka �ādi ļoti ātri atjaunojas bronhi, tiek izār�stēts bronhīts. Lielu atvieglojumu dod arī astmas slimniekiem, cilvē- ļ kiem, kam ir slimas aknas vai aizkuņģa dziedzeris.

Tre�ā ir olu �aumalu kūre. Olu �aumalas, iepriek� nomazgājot so-1 das �ķīdumā, pēc tam citronskābes �ķīdumā, samaļ. 21 dienu lieto pa l tējkarotei dienā. Atveseļo�anās kompleksā �ī kūre ir viens no galve- i najiem punktiem. Jūlijā un augustā var veikt �etras kūres vienlaikus. 1 �ai laikā liela nozīme tiek pievērsta ogu kūrēm. Jūnijs ir zemeņu mē-1 nesis, tātad jālieto būtu zaļā sula un zemenes, bet jūlijā var jau pāriet j uz melleņu kūri, kas noteikti uzlabo redzi. Mellenes noteikti vajadzē-1 tu sakaltēt arī ziemai, un tās ieteicams lietot visiem, kam ir paslikti�nāta redze. Vajadzētu sekot, lai dienā tiktu apēstas vismaz 20 ogas ļ (ziemā), bet vasarā redzes slimniekiem jāapēd vismaz 7 litri svaigu | melleņu. Pārējie slimnieki mellenes var lietot profilakses nolūkos, 1 Vismaz glāzi dienā pusotru mēnesi. Tā kā nogatavoju�ies ir arī ķir�i, 1 tos profilaksei vajadzētu lietot vismaz 100 g dienā. Arī ārstnieciskā j deva ir tik pat liela. Arī baltās un sarkanās jāņogas katru dienu vaja- ] dzētu lietot vismaz 100 g. Ta�u aizmirst nedrīkst arī citas ogas � ļ ērk�ķogas, upenes, avenes. Faktiski ogu kulminācijas laikā iznāk lie- ļ tot 4 līdz 6 glāzes dienā. Gan profilaktiski, gan ārstnieciski, jo, kā jau i minēju iepriek�, ogas mēs lietojam 10 līdz 14 rei�u mazāk, nekā va- ' jadzētu. Bet tas nozīmē, ka esam skābju badā, krāsvielu badā, karotī- na badā, pektīnvielu badā. Tie�i ogas ir tās, kas satur visvairāk pek- tīnvielu, tāpēc �is ogu laiks ir jāizmanto.

Ogu kūre dominē arī augustā, ta�u �oreiz pārsvarā tiek lietotas me�a ogas � zilenes, lācenes, mēne�a beigās � brūklenes. Brūkle�nes svaigā veidā vajadzētu saglabāt arī ziemai, lai katru dienu varētu apēst vismaz ceturtdaļglāzes ogu. Brūklenes ir pati bāziskākā oga, tā�tad � ar pretvē�a aktivitāti. Brūklenes var saglabāt, turot zem vārīta atdzesēta ūdens. Ūdenim jābūt vārītam tādēļ, lai to nevajadzētu liet prom, bet varētu lietot uzturā.

Septembris nāk ar dzērvenēm. Dzērvenes ar visām sūnām var sabērt 3 litru burkās un aizvākot, vai arī saglabāt vārītā atdzesētā ūde�nī tāpat kā brūklenes un visas pārējās rudens ogas � bārbalas, smil�- ērk�ķi, irbenājus, pīlād�us, arī rabarberus. Izspiesta �o ogu sula sagla�bājas arī bez termiskas apstrādes. Ziemai no �īm ogām vajadzētu iz�spiest pa trim litriem sulas, lai varētu gatavot eļļas un sulas sajauku�ma mērci, dzert ārstnieciskos vai profilaktiskos nolūkos.

Tas ir ļoti savādi, ka cilvēkiem tik ļoti negar�o ogas. Mēs �o jautā�jumu esam pētīju�i un nonāku�i pie secinājuma, ka vainīgi ir kondi�torejas izstrādājumi, kurus pārmērīgi lieto gan pieaugu�ie, gan bērni. Viņi ir pilnīgi atradu�i no kaut kā skāba un tāpēc skābais viņiem lie�kas pilnīgi nebaudāms.

Dzērveņu kūre tiek ieteikta sklerozes slimniekiem. Vienu litru dzērveņu samaļ kopā ar 100 vai 200 gramiem ķiploku (atkarībā no tā, kādā stāvoklī ir māgas gļotāda, vai ari, ņemot vērā gastrītu), pievieno 200 gramus medus un �o maisījumu trīsreiz dienā lieto pa tējkarotei pirms ē�anas, bet pēc savvaļas augu pulvera ieņem�anas. Praktiski se�cība varētu būt �āda: vispirms smil�ērk�ķu eļļa, tad "Salveo", zāļu tē�ja un tikai pēc tam �is dzērveņu maisījums. Tas ārstē aterosklerozi ar visām no tās izejo�ām sekām � infarktiem, gangrēnām utt. Pārējās kūres ārsts naturopāts vai ekstrasenss katram slimniekam ieteiks atse�vi�ķi, bet visas minētās ir universālas un tās praktiski var lietot jeb�kur� no mums.

Reizē ar �īm ārstnieciskajām kūrēm kompleksā esam iekļāvu�i ari vannas peldes. Vienlaikus ar sodas kūri iesakām arī sodas vannu, ņemot tai puskilogramu sodas. Parasti iesakām, lai vannas kursi tem�peratūras ziņā būtu minimāli � 36� C līdz 38� C. Ta�u, ja cilvēks se�vi labi pazīst, zina savas spējas, viņ� var lietot arī karstākas vannas. Vannas ilgums ir 20 minūtes. Ta�u ir cilvēki, kam �īs vannas patīk un viņi �o ilgumu pagarina atbilsto�i savām iespējām.

Nākamā ir vērmeļu vanna. Tai jāņem 16 ēdamkaro�u drogas uzlē�juma vai arī 4-6 pudelītes tinktūras. Vienlaikus var sākt dzert arī vēr�meļu tēju. 30 g dienā � senajiem latvie�iem tā bija dienas norma. Ko dod vērmele? Atjauno organismu, tā imūnsistēmu, ko ir noārdīju�i ra�finētie produkti � cukurs un baltie milti. Latvietis no sena gala ir bi�jis liels ēdājs, tāpēc viņ� uzskatīja, ka vērmeles ir jālieto, lai māga ar visiem apēstajiem produktiem tiktu galā. Vērmele atjauno arī ēstgri�bu, kuru pārskābētais organisms, pateicoties rafinētiem produktiem, ir pazaudējis. īpa�i to var teikt par bērniem. Pārbarotiem ar rafinētiem produktiem, viņiem vairs negar�o ne ogas, ne dārzeņi, ne augļi, pat ne rieksti. �āds bērns ir galīgā vitamīnu, mikroelementu un bioaktīvo vielu badā, bet viņa asinīs ir skāba reakcija. �āds organisms grib at- skābētics, nevis ēst. Tāpēc jau arī mātes nereti sūdzas, ka bērni galīgi neko neēdot. Ta�u tā jau nav. Viņ�, protams, ēd tikai cepumus, vafe�les, bulciņas, kūciņas� Tātad viņ� ir kļuvis par sadzīves narkomānu.

Ja �āds bērns kādu laiku pabadotos, lietotu vienīgi kādu bāzisku tē�ju � asinszāli, pela�ķus, vērmeles, nepilnu divu dienu laikā asinis at- skābētos un ēstgriba atkal parādītos. Ta�u ne jau �o iemeslu dēļ mēs liekam dzert vērmeļu tēju. To mēs iesakām imūnsistēmas atjauno�a�nai. Piemēram, ja māte baro bērnu ar krūti, bet pati lieto vērmeļu tē�ju, bērns būs pilnīgi imūns pret slimībām, lai kādas epidēmijas arī ne�nāktu.

Līdzīga vērmeļu iedarbībai ir arī pela�ķu un vībotņu iedarbība. Latvijas rajonos, kur neaug vērmeles, cilvēki lietoja �os augus. Tautā vērmeles, vībotnes un pela�ķus dēvē arī par mērpuķēm. Tātad bija novērots, ka �ie augi cilvēkus pasargāju�i pat no mēra epidēmijas lai�kā. Bet, ja jau �ie augi ir spējīgi ārstēt no mēra, tad no gremo�anas sis�tēmas slimībām vēl vairāk. Nav tādas gremo�anas sistēmas slimības, kurai pretī nevarētu stāties vērmeles vai pela�ķi. Un nav svarīgi, vai skābes ir par daudz, vai par maz, vai ir traucējumi aknu, nieru, aiz�kuņģa dziedzera darbībā. �o augu uzlējumi vienmēr dod labus rezul�tātus.

Nākamā ir skuju vanna. Vienalga, kādas skujas lietojam � prie��u, egļu vai kadiķu. Visbioaktīvākie, protams, ir kadiķi. Skujas ir jā�sagrie� kopā ar mazajiem zariņiem, jo vislielākais smar�u efekts nāk tie�i no ēteriskajām eļļām, ko �ie sīkie zariņi satur. Zariņus sagriezt var ar �ķērēm. Tad jāņem aptuveni kilograms skuju un jāaplej ar 5 litriem verdo�a ūdens, un jāsutina. To varētu darīt no rīta, lai vaka�rā �ķīdumu varētu pievienot vannai.

Nāko�ā ir siena smalkumu vanna un vēl daudzas citas, ko ārsts naturopāts katram slimniekam ieteiks individuāli. Bet �ie, manis uz�skaitītie vannu kursi ir pilnīgi universāli. Tās var izmantot jebkur� cilvēks gan ārstnieciskiem, gan profilaktiskiem nolūkiem. Auzu sal�mu vanna un skuju vanna visnepiecie�amākā ir tiem cilvēkiem, kas sirgst ar elpo�anas ceļu slimībām, astmātiķiem. Ir biju�i pat gadījumi, kad bez �īm vannām cilvēki nav spēju�i atveseļoties. Toties pievieno�jot ārstniecības kursam arī vannas, atveseļo�anās notikusi ļoti strauji.

Visām vannām pievieno arī 2 saujas uzlādēto sāli enerģētikas tiesai.

Ј 10. punkts. Masā�a ĒHĒ 11. punkts. Norādī�anās S 12. punkts. Ūdensprocedūras

Protams, laba ir klasiskā masā�a, punktu masā�a, kā arī visas citas masā�as, kādas cilvēks pieprot un kādas viņam ir iespējamas saņemt. Ta�u ne jau vienmēr cilvēkam ir pieejams masieris, bet maksas pa�kalpojumi ir pārāk dārgi. Kā izlīdzēties �ajā gadījumā, ko te varētu darīt prasmīga namamāte? Kā cilvēkam izdarīt pa�masā�u? Ar kā�diem paņēmieniem?

�ie atsevi�ķie punkti � masā�a, norūdī�anās un ūdensprocedūras dzīvē praktiski tiek apvienotas vienā punktā. Tātad, ja no rīta mēs no�ber�amies ar slapju dvieli, tad tā būs gan pa�masā�a, gan ūdenspro- cedūra, gan arī norūdī�anās. �o procedūru-var veikt jebkur� cilvēks. Ja nu gadījumā netīk berzties ar mitru dvieli, var pa�ūt frotē cimdu un pamazām sevi pie �īs procedūras pieradināt. Pa�masā�u var veikt arī ar visparastāko drēbju suku, izdarot riņķveida kustības sirds virzienā.

Ka veikt pa�masa�u

Ieņemiet ērtu stāvokli � stāvus, uz ceļiem vai sēdus. Aizveriet acis un atslābiniet ķermeni. Vairākas reizes dziļi ieelpojiet un nogai diet, līdz jūs pārņem miers un koncentrētība. iļ

Galva. Paceliet rokas virs galvas tā, it kā tajās būtu satverta bum�biņa. Saliektiem pirkstiem sāciet viegli klauvēt pa galvu, aptverot vi su tās virsmu. Ievērojiet virzienu no aug�as uz leju. Tā darbojieties vismaz minūti un kustības pabeidziet kakla aizmugurē. Uzmanīgi se�kojiet jebkurām izjūtu maiņām. �ī stimulācija ir labvēlīga galvai, mu�gurkaulam. Ja kustības tiek virzītas uz galvvidu, �is masā�as veids var palīdzēt hemoroīdu gadījumos.

Ausis. Viegli kustiniet ausu ļipiņas. īk�ķus novietojiet ausu priek��pusē, bet pārējos pirkstus � aiz tām. Ar pirkstiem izdariet kniebie�nus un stiepienus no trim vietām � aug�daļas, centra un ļipiņu apak�as. Tas labvēlīgi ietekmē gan nieres, gan zarnas. Ādu ausu priek�ā berzējiet aug�up un lejup, līdz sajūtat karstumu. Tas nāk par labu tievajām zarnām.

Piere. Ielieciet vienu plaukstu otrā, labās rokas virspusi novietojiet kreisās rokas delnā. Viegli piespiediet tās pierei. Rokas turiet nekus�tīgi, bet galvu groziet uz vienu un otru pusi, tā radot vieglu masā�u. Mazliet palieliniet ātrumu, pirms masā�as beigām to atkal palēniniet. �is veids ļoti labvēlīgi iespaido aknas.

Deguns. Stingri sakniebiet virsdeguni, minūti turiet, tad saberzē�jiet. Tas nāk par labu sinusiem un sirdij. Knaibiet un masējiet arī aug�lūpu.

Deniņi. Berzējiet deniņus apļveidā ar trim pirkstiem � tas mazina ķermeņa vispārējo sasprindzinājumu.

Acis. Ar katras rokas diviem pirkstiem viegli spaidiet acs dobumu cieto malu (tā gandrīz sakrīt ar uzacu lokiem). Tad uz īsu brīdi aizse- dziet acis un vērojiet "iek�ējās debesis".

Vaigi. Ar pirkstiem viegli pliķējiet pa vaigiem, lai stimulētu plau��u darbību. Tad enerģiski izklauvējiet vaigu kaulus, sākot no deguna, virzoties uz āru un uz leju līdz �okļa leņķim. Tas ir noderīgi resnajai zarnai un galvaskausa dobumiem. Da�reiz palīdz pārvarēt depresiju.

�okļi. Novietojiet īk�ķus zem �okļa tā, lai tie it kā būtu aizāķēti aiz �okļa ārējām malām, bet pārējos pirkstus novietojiet virspusē. Viegli piespie�ot, apļojiet uz centra pusi. Tas palīdz atvieglināt galvassāpes un saspringumu �oklī, labvēlīgi ietekmē smaganas un zobus.

Mute. Klauvējiet pa lūpām un masējiet visapkārt mutei. Atpletiet to un izdodiet skaņas. Turot muti plati vaļā, kustiniet �okli no vienas puses uz otru. Tas palīdz likvidēt sasprindzinājumu.

Uz mirkli masā�u pārtrauciet, izpuriniet rokas un vairākas reizes dziļi ieelpojiet. Sekojiet savām izjūtām!

Kakls un pleci. Labo roku viegli savelciet dūrē, novietojiet to pret krūtīm un izdariet enerģiskus sitienus lejup pa kakla kreiso pusi līdz pat pleca galam. To darot, balstiet labās rokas elkoni kreisajā plauk�stā. Pastiepiet roku uz aizmuguri un izklauvējiet muguras aug�ējo muskuli. Tur mēdz koncentrēties laba tiesa no sasprindzinājuma. Mainiet roku stāvokli un izmasējiet kakla labo pusi un plecu. Tas sti�mulē ķermeņa attīrī�anās procesu, it sevi�ķi resnajā zarnā.

Rokas. Labo roku savelciet dūrē tik stingri, lai pirkstu aug�daļa plakaniski gulētu jums plaukstā, un izklauvējiet kreisās rokas iek�pu�si visā garumā. Tas stimulē sirdi un plau�as. Pēc tam izklauvējiet ro�kas ārpusi, lai stimulētu zarnas un regulētu ķermeņa siltumu. Atkār�tojiet to vairākas reizes. Pēc tam ar kreiso dūri izklauvējiet labo roku.

Krūtis. Saņemiet abas rokas kopā un izklauvējiet krū�u kurvja aug�daļu pie atslēgas kaula, tajā pa�ā laikā izdodot dziļu "aaahhh" skaņu. Tas palīdz plau�ām un mazina sasprindzinājumu. Sevi�ķi tas ieteicams, ja ir klepus. Pēc tam izklauvējiet ķermeņa aug�daļas cen�tru un virziet �īs kustības lejup, pēc tam uz āru gar apak�ējām ribām. �eit, beigās, piesitienus var izdarīt ar pirkstgaliem un maigāk, jo tiek ietekmētas aknas, liesa un kuņģis.

Zarnas. Viegli sitiet pa vēdera lejasdaļu un iegurņa apvidu pa ap�li pulksteņrādītāja virzienā, veicot resnās zarnas ceļu.

Vēlreiz pārtrauciet masā�u un izpuriniet rokas. Brīdi pasēdiet aiz�vērtām acīm un mēģiniet sajust, kā jūsu ķermenī strāvo enerģija.

Aug�stilbi. Enerģiski izklauvējiet aug�stilbu no iegurņa līdz ceļga�liem trīs joslās: centrs, iek�puse, ārpuse. Tas labvēlīgi ietekmē visus iek�ējos orgānus.

Muguras lejasdaļa. Noliecieties uz priek�u, tad izklauvējiet mu�guras lejasdaļu abpus mugurkaulam līdz pat sē�amvietai, nobeidzot ar mazajām bedrītēm. Tas ļoti labi iedarbojas uz sē�as nervu un visu muguras apak�daļu, nāk par labu arī izvadorgāniem un nierēm.

Kājas. Kājas izstiepiet un viegli sitiet pa zemi, pilnīgi atslābinot ceļgalus. Tas palīdz novērst krampjus un sasprindzinājumu.

Pēdas. Paceliet vienu kāju un, saliecot ceļgalā, izpuriniet pēdu. Iz�dariet rotējo�as kustības ap potīti. Labo ceļgalu turot ar labo roku, ar kreiso roku knaibiet potītes aizmuguri, atslābinot jebkādu sasprindzi�nājumu potītes locītavā. Novietojiet kāju ar aug�up vērstu pēdu uz ot�ras kājas aug�stilba un enerģiski izklauvējiet pēdu aug�up un lejup. To pa�u atkārtojiet ar otru kāju. Tas stimulē organismu, jo kāju pēdās atrodas refleksu centri un tie ir saistīti ar pilnīgi visiem ķermeņa or�gāniem.

Uzlieciet īk�ķus vienu uz otru, lai spiediens būtu spēcīgāks, un iz�dariet piespiedienu visā pēdas garumā �etros virzienos. Pirmoreiz vir�zieties pa pēdas iek�malu, otrreiz pa vidu, tre�oreiz arī pa vidu un ce�turto reizi gar ārējo malu. Pa vienam apļojiet kāju pirkstus, sākot ar lielajiem pirkstiem. Tad spiediet katru pirkstu atpakaļ pret pēdas apak�u, pēc tam aug�up, virzienā uz kāju priek�pusi, un, katru reizi kustību beidzot, pirkstu strauji atlaidiet. To pa�u atkārtojiet ar otru kāju.

Plaukstas. Visbeidzot kārtīgi izmasējiet abas plaukstas. Tās veiku��as ļoti svētīgu darbu! Vispirms plaukstas izpuriniet, lai likvidētu sta�tisko enerģiju un nogurumu. Tad ar katru pirkstu atsevi�ķi izdariet ro�tējo�as kustības, apļojot līdzi visu plaukstu, lokot pirkstus uz priek�u un atpakaļ, tāpat kā to darījāt ar kāju pirkstiem. Raustiet katru pirkstu tā, lai locītavas noknik�ķ, jo tādējādi tiek atslābināts sasprindzinā�jums tajās un vienmērīgi izdalās sinovijs jeb locītavu �ķidrums � bieza, bezkrāsaina viela. Masējiet katras rokas delnu ar pirkstiem un īk�ķi. Tas ieteicams sirdsdarbības uzlabo�anai.

Viegli iekodiet mazo pirkstiņu galos mazliet uz āru no centra, tuvu naga virsotnei. Tas labvēlīgi ietekmē sirdi. Enerģiski masējiet rajonu starp īk�ķi un rādītājpirkstu. Tur atrodas nervu centri, kas saistīti ar sinusiem un zarnām. �īs vietas masā�a palīdz ari novērst galvassāpes,

aizcietējumus un menstruāciju spazmas. Izpuriniet plaukstas.

Mierīgi pasēdiet aizvērtām acīm un pievērsiet uzmanību elpo�anai. Centieties sajust, kā enerģija plūst pa jūsu ķermeni. Vai jūtaties citā�di? Ielāgojiet, ka tie�i jūs pats atspirdzinājāt sevi un devāt sev jaunu enerģiju. Atcerieties, ka varat dot sev �ādu dāvanu ik reizes, kad jū�taties noguris vai pārlieku saspringts.

20. gadsimta pēdējiem gadiem ir raksturīgi nespecifisku ārstē�anas veidu meklējumi, jo pa�reizējā medikamentozā terapija, sevi�ķi seda- tīvie hormoni un antibiotikas ir novedu�i pie tā, ka ir radu�ās "zāļu slimības".

"Zāļu slimības" ra�anās ierosināja mediķus pievērsties ārstē�anai ar ārstniecības augiem, adatu terapiju, punktu masā�u un citiem ne- specifiskiem līdzekļiem, lai paaugstinātu organisma terapiju. Aristo�telis rakstīja, ka, ja sasitumam pieliek varu, neradīsies zilums, un �eit palīdz ne tikai metāla aukstums � var� ārstē uztūkumus, tādēļ sasi�tumiem jāuzliek vara plāksnes.

Senajā Grieķijā varu pielietoja kurluma ārstē�anai un, ja bija iekai�su�as mandeles. Mūsdienu Francijā ar varu ārstē ausu slimības.

No 1976. gada ar metāla diskiem ir uzsākta ādas slimību ārstē�ana. Vara aplikācijas ir iespējamas tikai tad, kad metāls piesūcies ādai, jo ir novērots, ka organisms pievelk metālu tikai slimajā vietā. Metalo�terapija jāizbeidz tad, kad metāls tiek atgrūsts. Tas sākumā ir jāuzliek uz vienu vai divām stundām, var uzlikt vakarā, paturēt līdz rītam, tā turpināt līdz izārstē�anai. Noteikti jāievēro, ka, ja metāls pie ādas ne�pielīp, tad aplikāciju izdarīt nedrīkst.

Vara aplikācijas pazemina temperatūru, noņem sāpes, aptur asiņo��anu, aktivizē ūdens un minerālvielu apmaiņu, uzlabo miegu, nomie�rina centrālo nervu sistēmu, aktivizē insulīna darbību asinīs, leikoci- tārās funkcijas, tas ir spēcīgs baktericīds līdzeklis.

Vara aplikācijas ietekmē uzsūcas labdabīgie audzēji (sablīvējumi piena dziedzeros, mastīti u.c.), var izārstēt tuberkulozi, visus iekaisu�ma procesus organismā (hronisko bronhītu, hronisko bronhopneimo- niju, urīnpū�ļa iekaisumu, haimorītu, mandeļu iekaisumus, vidusauss i iekaisumu u.c. iekaisuma procesus), normalizē vielmaiņas procesus organismā, artrītu, nierakmeņus, holecistītu, poliartritu, diabētu, ādas slimības u. c., izārstē radikulītu, folikulāro konjunktīvu, da�āda veida j traumas, sirds un asinsvadu sistēmu (sirdi, vēnas, tromboflebītu, uz�labo stāvokli pēc infarkta, ārstē gastroenteroloģiskās slimības, kuņģa I un divpadsmitpirkstu zarnas �ūlas, gastrītu.

Vara aplikācijas atjauno sirdi, noņem troksni ausīs, ārstē apdegu- ' mus pēc radiācijas, izārstē pēcopcrācijas brukas, uzlabo pēcoperāci- jas stāvokli.

Varam piemīt baktericīdas īpa�ības. Slimniekam pēc labās nieres �! izoperē�anas sākās urlnvada iekaisums. Nekādi medikamenti nclīdzē- 1 ja. Urīnpū�ļa apvidū tika uzliktas 20 monētas. Nākamajā dienā tem- I peratūra normalizējās. Slimnieka pa�sajūta uzlabojās.

Doņeckas medicīnas institūtā tika izpētītas vara baktericīdās Ipa�ī- jj bas un bija konstatēts, ka var� spēj "izsūkties" cauri ādai un dezinfi- ļ cēt � var� organismā sasaista toksīnus un salipina baktērijas, bez i tam �os savienojumus ļoti grūti pēc tam iz�ķīdināt. Vara disku ietek- ļ mē notiek leikocītu aktivizē�anās. Var� ārstē ātri. Ja, slimojot ar plau- . �u iekaisumu, vakarā ir augsta temperatūra, tad pēc monētas uzlik�anas no rīta temperatūra būs pazeminājusies.

Kādai sievietei loti sala un sāpēja roka. Ārsti konstatēja poliartritu. Pēc vara monētu uzlik�anas roka līdz pat pirkstiem uztūka. Paaugsti- - nājās temperatūra, saasinājās sāpes, ta�u pēc �etrām dienām slimniece bija izveseļojusies. Pēc sasituma pats bīstamākais ir sekas, bet va- j ra aplikācijas sablīvējumus, kas rodas pēc traumām, izkliedē. Var� la- ļ bi palīdz pie sirds un asinsvadu slimībām. Ja sāp sirds, tad 1 monētu j liek zem atslēgas kaula bedrītē un mēģina, vai tā sē�. Ja sē�, tā jāno- ļ stiprina ar leikoplastu un jānēsā 10 diennaktis. Sāpju pēc 10 dienām ļ vairs nebūs.

Pēc kāju sasituma bie�i mēdz būt tromboflebīts. Lai tā nebūtu, uz slimās vielas zem zeķes jānēsā vara monēta.

Vara monētas izārstē hemoroīdus un aptur hemoroidālo asiņo�anu, jo labvēlīgi iedarbojas uz vēnām pie anālās atveres. Tāpēc monētas jāpieliek viena pie anālās atveres, otra nedaudz augstāk, bet tā, lai tās

abas nepieskartos viena otrai. Hroniskos gadījumos aplikācijas jāiz�dara ilgsto�i naktīs. Hemoroīdu gadījumos vienkapeikas monēta jā�liek zem acīm, bronhīta gadījumā � uz kakla.

Nedrīkst aplikācijas izdarīt pirms ārsta iera�anās, jo var� izmaina slimības ainu un apgrūtina diagnozes uzstādī�anu. Piemēram, vakarā ārsts konstatē plau�u iekaisumu, vakarā uz muguras liek uz nakti mo�nētas, no rīta cits ārsts iekaisuma simptomus nekonstata un noslēdz slimības lapu.

Var� ārstē kurlumu. Tādēļ vajag 2 kapeiku monētu pielipināt kau�la izcilnim pie auss, bet otru � pie auss sejas pusē. Ārstē�anu turpi�na, kamēr āda "neatgrū�" metālu. Palīdz ari pie trok�ņa ausīs. Var� palīdz arī pie insulīna aktivizē�anās asinīs.

Var� likvidē bezmiegu, jo nomierina centrālo nervu sistēmu, no�ņem galvassāpes, pie tam monētas jāpieliek pie sāpo�ās vietas. Da��kārt monēta sākumā "negrib pielipt", ta�u pēc piestiprinā�anas tomēr pielīp un turas. Pie roku vai kāju sasitumiem pēc aplikācijas uzsāk�a�nas sākumā var būt saasinājumi, palielinās uztūkums, sāpes ir lielā�kas, bet tad iestājas izveseļo�anās. i

Galvassāpes, ārstējot ar varu, pāriet pēc 15�20 minūtēm. Ārstējot ar varu, var izmantot monētas, kuras izlaistas līdz 1962. gadam. Mo�nētai visai jāpiekļaujas ādai, metāls periodiski jāapdedzina vai jāmaz�gā ar sāls �ķīdumu.

Ķīnā un citās Austrumu zemēs akupunktūra 5000 gadus ir bijusi standarta ārstē�anas forma. Ķīnie�iem ķermeņa veselība balstās uz neredzamo dzīvības spēku darbību un mijiedarbību, to disharmonija atklāj slimību, to izzu�ana � nāve.

Akupunktūras mērķis ir labot līdzsvara izjauk�anu, un tā balstās uz pārliecību, ka ķermenī atrodas kanāli, pa kuriem plūst enerģija. �os kanālus sauc par meridiāniem. Nevajag tos jaukt ar fizikālo nervu sis�tēmu, lai gan tās. viena otru ietekmē. Ja ķermenis ir vesels, dzīvības spēks nepārtraukti plūst pa meridiāniem. Rodoties ķermeņa disfunk�cijai, plūsma caur svarīgākajiem meridiāniem samazinās, it kā tā tik�tu bloķēta. Tiek izjaukts ķermeņa līdzsvars un izraisās slimība, pi tam ne vienmēr traucētajā orgānā. Akupunktūrista prasme izpau� spējā atbrīvot meridiānus, lai enerģija vienmērīgi plūstu pa tiem. Tas liek veikts, noteiktos ķermeņa punktos uz meridiānu līnijām viegli ie durot tīra zelta, sudraba vai vara adatas. Tās iedur tikai nedaudz zem ādas, un procedūra nav sāpīga. Adata rada impulsu plūsmu. Uz meri�diāna līnijas to uztver centrālā nervu sistēma un nodod nākamajiem smadzeņu centriem, kas to nogādā uz bojājuma vietu. Visās ķermeņ daļās atrodas nervi, kas kontrolē tā norises, un da�i no tiem, ja tiek stimulēti, palielina vai samazina gremo�anas sulu plūsmu, sirds rit mu, asinsvadu sarau�anos vai hormonu sekrēciju.

Meridiāna izvēle tiek veikta, uzmanīgi sekojot sīkām diagrammām un īpa�ā veidā iztaustot pulsu noteiktās vietās. Ķermeni sadala 12 segmentos, no kuriem katru pārbauda atsevi�ķi. Diagnozi nosaka ar trim pirkstiem. Adatu neievada tur, kur ir sāpes. Uz 12 meridiānu līnijām atrodas 364 punkti, katrs no tiem tikai nedaudz lielāks par adatas galviņu. Ārstam pa�am jāatrod vajadzīgais punkts. �ī tehnika ir sestā prāta un pieredzes apvienojums.

�ie trīs punkti sasaucas arī ar nākamo atveseļo�anās kompleksa punktu � akupresūru. Nez kādēļ �is vārdiņ� cilvēkus parasti biedē. Kad viņi, aplūkoju�i akupresūras grāmatas, redz, cik �o punktu ir daudz, da�s labs nonāk gandrīz vai izmisumā, jo uzskata, ka nekad tos visus neiemācīsies un neatcerēsies. Iemācīsimies dzīvībai pa�us nepiecie�amākos deviņus punktus. Tos atcerēties ir viegli un nevar aizmirst.

Sataustot pie kakla bedrīti, varam uzskatīt, ka pirmais punkts mums jau ir rokā. Tas atrodas uz �īs bedrītes maliņas. Presējam �o punktu vienu minūti pulksteņa rādītāja virzienā un vienu minūti atkal pretējā virzienā. Bet, ja nu jums �īs minūtes pietrūkst, varat taisīt 15 aplī�us uz vienu pusi un 15 � uz otru pusi.

Otrs dzīvībai nepiecie�amais punkts atrodas tur, kur cilvēkam ir mandeles. �o punktu presēt nevajag, bet gan viegli glāstīt. Cik ilgi?

Tik, cik jums to atļauj laiks. Pusminūti, minūti�

Tre�ais punkts ir zoda bedrītē, ceturtais � pie deguna nā�u pamatiem, piektais � pie uzacu pamatiem. Trīs punkti (sestais, septītais, astotais) � iitrodas aiz auss. Tos berzē uz aug�u un leju. Pēdējais, devītais punkts ir auss |ipiņā. Tāpēc arī to pie viena var paraustīt, paberzēt. Auss ārējās malas ir vēl vienos punktos, tos aktivizē, saber�ot uz aug�u un uz leju 18 reizes, parasti no rītiem tonusam.

Senajiem latvie�iem akupresūra bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa, lai gan to viņi veica neapzināti. Piemēram, ļoti daudzi akupresūras punkti atro�das kāju pēdās. Staigājot basām kājām, tic tiek presēti. Arī tad, ja kājās bija vīzes vai pastalas. Dabiskā akupresūra notika arī, ēdot barību un to pamatī�gi sako�ļājot, jo daudz akupresūras punktu ir aukslējās un mēlē. Un katrs �is punktiņ� atbild par savu orgānu. Toties lietojot uzturā mīkstu barību, nekā�da akupresūra mutē nenotiek. �is punkts savukārt sasaucas ar nākamo atve�seļo�anās punktu � fle�erē�anu.

Zinātnieks Fle�ers ir paskaidrojis, kādēļ tik ļoti svarīgi ir barību sako�ļāt. Tas jādara nevis tikai tādēļ, lai iedarbotos ķīmiskie elementi, kas atrodas sie�kalās, vai arī tādēļ, ka lielāku kumosu vienkār�i grūti norit. Ir arī cita, daudz svarīgāka nozīme, kāpēc barībai vajadzētu būt cietai, un kāpēc tā būtu pama�tīgi jāsako�ļā. Pirmkārt, tā ir dabiska akupresūra, otrkārt, ja lieto dabiskos produktus, tie visi ir aktīvi un no tiem mēs saņemam kosmisko enerģiju. Tā uzsūcas caur gļotādu. Un, jo ilgāk mēs barību ko�ļāsim, jo vairāk enerģijas mūsos uzsūksies, jo lielāki kļūs mūsu biolauki. Kā var konstatēt, vai visa enerģija ir uzsūkusies? Kad pazūd ēdiena gar�a un produkts mutē palicis bezgar�īgs. Mēs nefle�erējam un tādēļ ēdot dzeram, kas arī ir kaitīgi.

ĒftĒ 15. punkts. Adatu terapija

Adatu terapija arī ietilpst manā kompleksā, kaut arī iesaku to ļoti retos gadījumos, jo es neticu mūsu adatu terapeitiem, redzot, kā viņi strādā � ne�būdami ekstrasensi, dur blakus punktam un tad meklē, kur ir punkts � pēc attēla grāmatā punktam vajadzētu tur būt, bet dabā � nav. Ekstrasenss jūt īsto vietu un, dod Dievs, lai Jūsu adatu terapeits ir �is jūtīgais cilvēks, citādi sekas ir bēdīgas, man nākas daudz palīdzēt aplamas terapijas upuriem. Tās ir smalkas lietas.

16.punkts. Elektropunktura

Akupresūras efektu palielina adatu terapija, elektropunktūra. Ta�u pārāk lielas cerības uz �īm procedūrām tomēr nevajadzētu likt. Indijā vai Ķīnā adatu terapijas speciālists mācās vismaz 30 gadus. Bet pie mums uzskata, ka pietiek ar trīs mēne�us ilgiem kursiem. Ir ļoti jā�au�bās, vai �ādos kursos tiek gatavoti patiesi labi speciālisti. Un �is pa�domju adatu terapeits, ja nav ekstrasenss, dur garām un tad meklē punktus. Tad jau labāk iet uz elektropunktūru, kur pacients var apara�tūrā sekot, vai ārsts trāpa punktā.

17. punkts. Pirts

Pirtī var realizēt vismaz 7 mana kompleksa punktus: norūdī�anos, ūdensprocedūras, masā�as � ber�oties ar ma�alku, inhalācijas, natu�rālā akupresūra, kaut latvietis nemaz nezināja, kur tie punkti ir un kas ir akupresūra, bet sita ar slotu pa tiem, lai kur tie būdami, pie kam slo�tiņas parasti gatavoja no bērza, ozola vai kadiķa zariem, tātad, ar tiem peroties, akupresūra notika ar fitoncidu efektu, nevis kā tagad � meklējam krūmus ar ēteriskām eļļām punktu masā�ai, lai būtu lielāks efekts. Pirtī svīstot, no organisma izdalās sārņi un neorganiskie sāļi, skābes. Norūdāmies, aplaistoties ar aukstu ūdeni. Bet, ja uz nokarsē�tajiem akmeņiem uzlejam smar�īgu augu uzlējumus, mēs saņemam vēl arī inhalācijas un ne tikai caur elpo�anas ceļiem, bet visu ādu. Vēl aplaistāmies ar augu uzlējumiem un veseli nākam uz māju, jo esam pabiju�i arī enerģētiski vistīrākajā ēkā, kur dūmi un augu fitoncīdi vi�sas sliktās vibrācijas un baciļus nolikvidēju�i.

18. punkts. Vingro�ana

Nav svarīgi, kā vingrot. Svarīgi ir � vispār vingrot. Vislabākā, protams, ir jogas vingro�ana, ta�u cilvēkus tā nez kādēļ ļoti atbaida. Viņi domā, ka nemū�am nespēs iemācīties visas �īs pozas, nepratīs tās izpildīt. Bet da�as pozas nemaz nav tik neapgūstamas, kā izskatās. Piemēram, kā mēs ārstējam osteohondrozi? Ko piedāvā ārsts? Masā��u un vingro�anu. Bet, ko darīt, ja ir mīksti kauli un tos nedrīkst ma�sēt? Ja nedrīkst vingrot? Kaulu sastāvu var atjaunot, ēdot savvaļas au�gus "Salveo" pulverī, dzerot kaļķi un nelietojot rafinētos produktus. Bet �o to izdarīt �āds slimnieks tomēr var. Viņ� var, piemēram, stiep�ties. Bet mugurkaula stiep�ana jau ietilpst divās jogu pozās. Pirmā poza ir, ko mums vajadzētu darīt ik rītu, kad pamostamies: paliekam guļus un stiepjam zodu uz priek�u. Kreiso zoda stūrīti stiepjam uz la�bo pusi, labo � uz kreiso pusi un paliekam �ādā pozā. Dzirdam, kā nokrauk�ķ aug�ējie muguras skriemeļi un taisnojas mugurkauls. Sa�vukārt visu mugurkaulu taisno kobras poza. To izdara �ādi: noguļa- ties uz grīdas, rokas salieciet tā, it kā jums vajadzētu atstumties. El�koņi arī uz grīdas. Atstumjaties no grīdas un celiet ķermeņa aug�da�ļu uz aug�u. Nabai jāpaliek pie grīdas. Pār kreiso plecu cen�aties sa�skatīt labo papēdi, bet pār labo plecu � kreisās kājas papēdi. Palie�ciet kādu brītiņu �ādā pozā. �ī poza taisno un stiepj visu mugurkaulu, tā ir viegla un to var izpildīt ikviens cilvēks. Cilvēki, kuri deformētā mugurkaula dēļ pirmajā reizē savus papē�us neieraudzīs, to panāks kādā �etrdesmitajā reizē.

Kā cilvēks var konstatēt, vai viņam ir deformēts mugurkauls, vai nē? To var izdarīt ar jogas kontrolpozu. Vienu roku aizlieciet aiz mu�guras (kreiso), bet ar labo pāri plecam mēģiniet abas rokas sadot ko�pā. Pēc tam rokas var mainīt. Ja pār vienu plecu tās varam sadot ko�pā, bet pār otru � nē, tad varam uzskatīt, ka mūsu mugurkauls ir de�formēts uz to pusi, uz kuru rokas kopā saņemt varējām. Protams, būs cilvēki, kas rokas vispār nespēs sadot kopā ne pār vienu plecu. Tas nozīmē, ka viņu mugurkauls ir izliecies S burta veidā. Visos �ais ga�dījumos mugurkaula taisno�anai būtu jālieto kobras poza. Arī pa�ma- sā�a. Ta�u pa�i galvenie būs nāko�ie punkti, kas iekļauti mūsu atve�seļo�anās kompleksā. Tie ir pareizas stājas veido�ana un elpo�ana, kā arī domā�ana.

19. punkts. Stāja ĒļiĒ 20. punkts. Elpo�ana

Ja cilvēks nostabilizē savu domu, tad arī garīgi viņ� pārorientējas.

Ja viņam ir pareiza elpo�ana � nevis dziļa un satraukta, bet sekla un rāma, ja cen�amies vairāk skatīties uz aug�u, nevis sev zem kājām, ja stiepjam mugurkaulu, tad arī viss organisms tiecas uz aug�u, uz kos�misko pilnību. Aizturei pēc izelpas, ja tā ir normāla, vajadzētu būt 60, ja tā ir tikai 15, tad tas ir daudz par maz. Elpu vajadzētu nostabilizēt tā, lai pēc izelpas to varētu aizturēt kontrolpauzē, kas ir 60. Maksi- mumpauzē �is skaitlis varētu būt lielāks.

Ja cilvēkam ir pareiza stāja, taisns mugurkauls, aug�upvērstība, tad viņa biocnerģētiskā vadī�ana ir liela, arī biolauki ir lieli un stabili. Lai �āda stāja saglabātos, tai jāpiemēro visas mēbeles, jāseko, lai stāja saglabājas ne tikai sē�ot vai stāvot, bet jānes pareizi ķermenis ari ejot, skrienot, strādājot � smagumus celt uz aizturi utt.

21. punkts. Mūzikas dziedniecība

Lielu nozīmi mēs pie�ķiram nākamajam punktam � mūzikas dziedniecībai. Mūzikas vibrācijas dara brīnumus. Protams, repertuāru katrs var izvēlēties individuāli. Eksperimentos esam pierādīju�i, ka mūzika var būt gan biolauku ceļo�a, gan samazino�a, ņemot vērā, protams, katra cilvēka individualitāti. Ta�u mūsu salonā skan kopīga mūzika, un tā vairāk vai mazāk papla�ina katra cilvēka biolaukus.

22. punkts. Zāļu lieto�ana

Cilvēks paradis domāt, ka, lai ko arī aplamu viņ� nedarītu, atradī�sies kādas brīni�ķīgas zāles, kas viņu izdziedēs. Ta�u tad, kad viņ� ir pārliecinājies, ka neviens medikaments nav slimību ārstējo�s, tikai simptomus likvidējo�s, viņ� tā pa īstam sāk pievērsties dabas dzied�niecībai. Un tomēr medikamentu lieto�anas sindroms apziņā ir iespie�dies pārāk dziļi, tas ir palieko�s. �āds cilvēks ļoti labi jūtas, ja ir lieto�jis mūsu izrakstītās zāles. Protams, tās nav ķīmiskas, jo ārsts naturo- pāts tādas nekad nevienam neizrakstīs. Tās ir tinktūras, ekstrakti. Pie�mēram, aknu slimnieki lieto allaholu. Un ļoti labi, ka lieto, jo allahola sastāvā ir ķiploki, nātres un mazliet �ults. Tātad allahola lieto�anu ne�kad nav iespējams pārdozēt. Ja cilvēks jūtas slikti, viņ� var iedzert pat 10 tabletes uzreiz. �ādu preparātu ir daudz � ne tikai no augiem, bet arī no brie�u ragiem, bi�u produktiem, bet to, kas nepiecie�ams jums � pateiks priek�ā ārsts naturopāts individuālajā konsultācijā.

23. punkts. Mākslas dziedniecība �^ļj 24. punkts. D�ogings

Ar mākslas darbiem cilvēku var iznīcināt un var ārstēt � skato�ties � kāds mākslinieks un kam tas kalpo. Mēs draudzējamies ar tiem, kas kalpo labajam un mācām sargāties no sātana kalpu ietekmes.

D�ogings ir lēna dozēta skrie�ana ar pareizu stāju, elpu, basām kā�jām akupresūrai, pareizai energoapritei. D�ogingā birst pa asinsva�diem uz leju neorganiskie sāļi tā, ka vēlāk sāp pēdas (vēlāk pēc specprogrammas tiek galā ar tām). �odien skrien 1 minūti, rīt jau 2 minūtes utt., līdz 15 minūtēm dienā.

25. punkts. Hipnoze

Lai gan �o punktu kompleksā esmu iekļāvusi un esmu labs hipno- tiķis, pielietoju to galēji reti. Jo labāk ir iztikt bez tās. Labāk, lai cil�vēks pats valda pār sevi un nevis to dara kāds cits.

Parasti cilvēks tēlo kādu lomu, bet pēc hipnoseansiem sāk tēlot hipnotiķi, un man tas nav patīkami. Viss iespējamais jādara, lai cil�vēks savāktos pats.

Mūziku mēs uztveram ar dzirdi, tēlotājmākslu � ar redzi, bet uz�turu � ar smar�u un gar�u. No �ī viedokļa kulinārija ir visai sare�ģī�ta māksla, kur visiem komponentiem jābūt harmoniskā līdzsvarā, bet gar�augi ēdienu padara neatkārtojamu un dod cilvēkam estētisku bau�dījumu. Kad kāds viduslaiku zinātnieks � Kārļa Lielā padom�nieks � jautājis monarham, kas ir gar�augi, viņ� atbildējis pavisam īsi: "Dziednieka draugs un pavāra lepnums!".

Mums, latvie�iem, nebūtu jācen�as lietot uzturā dienvidu gar�au�gus, jo pa�u zeme ir bagāta ar saviem � gan ar savvaļas, gan kultū�rām. To ir pietiekami daudz un tās ir pat veselīgākas par ievestajām, jo pēc makrobiotikas likumiem mums ir jāēd tas, kas ap mums aug. Tikai tad mēs uzņemam sev nepiecie�amās minerālvielas tādās har�moniskās attiecībās, kāds ir mūsu organisms un vibrācijas tādas, kā�das tās ir mūsu zemes teritorijā!

Katram gar�augam ir sava īpatnēja smar�a, gar�a, at�ķirīgs bioķī�miskais sastāvs. Kopīgās īpa�ības ir sekojo�as:

1.� Augstais vitamīnu daudzums.

2.�� Ēteriskās eļļas dziedzeru sistēmas atjauno�anai.

3.�� Fitoncīdi � pūsto�ās mikrofloras likvidē�anai un iekaisumiem.

4.�� Organiskās skābes.

5.�� Minerālvielas.

6.�� Miecvielas, kas atindē zarnu traktu.

7.�� Rūgtvielas, kas atjauno imūnsistēmu un dod pretvē�a aktivitāti.

�īm vielām ir liela nozīme organisma fizioloģiskajos procesos, bez

tām organisms nevar pastāvēt un nekādā gadījumā � kļūt vesels. Gar�augiem ir liela ārstnieciska nozīme, tos lielo gremo�anas orgānu darbības traucējumu novēr�anai, pret nieru, aknu, �ultspū�ļa iekaisu�miem, pret elpo�anas ceļu iekaisumiem, galvassāpēm, nervu nomie�rinā�anai un ķermeņa energotīrī�anai.

Tie�i gar�augu nelieto�ana mūs ir novedusi pie sāls milzīgā patēri�ņa. Prasmīga namamāte prot rīkoties ar gar�augiem, viņa sāli ēdie�niem nelieto, īpa�i dārzeņiem, jo sāls ir neorganisks savienojums, kas demineralizē dārzeņos eso�os minerālsāļus. Iet bojā arī vitamīni un citas vērtīgas vielas.

Vispopulārākais gar�augs, ko lieto gaļas ēdienu pagatavo�anai, ir melnie un smar�īgie pipari.

Smar�īgais pipars aug 12 m augstā kokā. Ziedu �im kokam ir maz un tie ir necili, bet augļi, kad tic ir pilnīgi gatavi, ir purpursarkanā krā�sā. Smar�īgā pipara dzimtene ir Antiļu salas. Galvenais centrs, no ku�rienes'pipari tiek eksportēti tagad � tā ir Jamaika. Nobriedis smar�ī�gais pipars ir brūni gluds, pēc smar�as nedaudz līdzīgs krustnagliņai, muskatriekstam vai kanēlim. Augļa nosaukuma tulkojums aptuveni skan �ādi: "Visas gar�vielas reizē". Tā kā smar�īgais pipars satur

daudz ēterisko eļļu, lietojot inhalācijās, tas ārstē saaukstē�anos, klepu.

Otrs populārākais gar�augs ir lauru lapas.

Lauru koks ir ar mū�am zaļām, smar�īgām lapām. Laura dzimtene ir Vidusjūras piekraste. Sengrieķu mitoloģijā �is augs bija veltīts Apolonam, kur� savu ķermeni greznoja ar lauru vītni. Lauru lapas at�tēlo�ana ienākusi arī tēlotājmākslā. Lauru vainags bija slavas un uz�varas simbols. Lauru lapa ir arī sākotne vārdam "laureāts".

Ēdienam lauru lapas pievieno 5-10 minūtes pirms gatavības, lai nerastos rūgta gar�a.

Timiāns

Timiāns ir neliels daudzgadīgs augs ar violetiem ziediem. Augs sa�tur 12% ēteriskās eļļas ar baktcriālām īpa�ībām. Senie grieķi �o augu ziedoja Afrodītei � to dedzināja upurē�anas vietās. Arī slāvi �o au�gu izmantoja ziedo�anas rituālos � to meta ugunskurā un debesīs cē�lās smar�īgi dūmi. Senie slāvi augstu vērtēja arī �ī auga ārstnieciskās īpa�ības.

Bi�krēsliņi v

Bi�krēsliņu dzimtene ir Dicnvideiropa. No turienes Viduslaikos Kārlis Lielais tos ieveda arī savā zemē un audzēja dārzā gan kā ārst�niecības, gan kā dekoratīvu augu, gan arī kā gar�augu.

Kā ārstniecības un gar�augu to cienīja arī Anglijas karaliene Eliza�bete I. Jaunās bi�krēsliņu lapas, sīki sakapātas ar olu un lokiem, bija iemīļotākais ēdiens pēc Lieldienu gavēņa. Tajos laikos ticēja, ka bi��krēsliņi palīdz izdzīt no organisma "slikto garastāvokli", uzlabo viel�maiņu, ko samaitājusi ilgsto�a sāls lieto�ana. Gardē�i arī �odien bi��krēsliņu lapas svaigā un kaltēta pulvera veidā pievieno omletei, mal�tajai gaļai, zivīm, salātiem. Bi�krēsliņi kā gar�augi jālieto mazā dau�dzumā, jo lielās devās tas ir indīgs, ta�u tā gar�a ir tik spēcīga, ka lie�lā daudzumā ēdienam to nemaz nevar pievienot.

Bi�krēsliņu aktīvajām vielām piemīt antiseptiska un antispazmatis- ka iedarbība, bet buljonam : � specifiska iedarbība uz zarnu parazī�tiem. Bi�krēsliņi veicina �ults izdalī�anos, papla�ina sirds asinsvadus.

Tautas medicīna bi�krēsliņus lieto pret zarnu parazītiem, zarnu mībām, epilepsiju, histēriju, tūsku, galvassāpēm, reimatismu.

Estragons

Estragons ir daudzgadīgs, līdz 120 cm augsts augs, zied baltiem ziediem. Kaukāzā to audzē kā kultūraugu. Tāpat kā krievu ģimeno* mīl dilles, tā kaukāzie�i lieto estragonu jeb, kā to dēvē arābi, � tof* hūnu.

Senajā Sīrijā estragonu vērtēja augstu. To lietoja ne tikai kā piedoi vu ēdieniem, bet ari salātos, pievienojot sieram, rūgu�pienam, M īpa�i � marinādēm.

Estragons satur C un A vitamīnus, ēteriskās eļļas, dod cilvēk; mundrumu, tādēļ tas tiek uzskatīts arī par vitamīnaugu un ārstnie bas augu. Estragona eļļu lieto parfimērijā. Kā ārstniecības augs esti .i gons pirmoreiz pieminēts arābu literatūrā mūsu ēras XII gadsimta. Savvaļā tas aug Sibīrijā, Tālajos Austrumos, Vidusāzijā, Dienvideiro pā, Amerikas mērenajā joslā. Kā kultūru to visvairāk audzē Franci jā, Vācijā, Aizkaukāzā. Augu izmanto ari kaltētā veidā.

Sarkanais pipars

Sarkanā pipara dzimtene ir tropiskā Amerika. Kā liecina peruāņu kapenes, tos te kultivēja ilgi pirms Amerikas atklā�anas. Spāņi un portugāļi to nosauca par indiāņu gar�vielu.

Eksportam �os piparus visvairāk audzē Taizemē un Indijā. Asos pi pārus kultivēja ari senie acteki un sauca tos par "ahi". Sāli viņi nepa�zina, tāpēc gaļu piparoja. Uz Eiropu sarkanos asos piparus atveda Ko- lumbs. Bet 1542. gadā spāņi to ieveda Vācijā, Habsburgas pilī, kur to sāka saukt par spāņu piparu.

Koriandrs (kinza)

Viengadīgs augs, satur spēcīgas ēteriskās eļļas. Koriandru dzimte�ne ir Vidusjūras piekraste, kur to audzēja jau 1000 gadus pirms mū�su ēras.

Kā ārstniecības augu to audzēja arī senajā Ēģiptē, Palestīnā, Indi

II. Tagad to kultivē arī Ukrainā un Kaukāzā. Ar koriandru aromatizē laizi, konditorejas izstrādājumus, marinādes, mērces, sierus, gaļas ienus. Kaukāzā koriandra zaļumus svaigā veidā lieto pie visiem Idieniem. Armēnijā �o augu sauc par kinzu, Gruzijā par kindzus, A/erbaid�ānā par ki�mitu. Kaltētu un pulverī saberztu kinzu liek pie /.upām, otrajiem ēdieniem, salātiem, sviestmaizēm. I Auga ēteriskās eļļas, vitamīni u.c. bioloģiski aktīvās vielas atjauno [Iek�ējo orgānu darbību, tīra asinis. Tā kā koriandrs satur daudz askor- hlnskābes, rutīna, B un B, vitamīnus, �is augs ārstē tās slimības, ku�tu pamatā ir �o vielu deficīts.

Melisa

Melisa ir daudzgadīgs augs ar citronam līdzīgu smar�u. Tā dzim�tene ir Dienvideiropa, kur to audzēja jau pirms mūsu ēras. Bizantijas lauksaimniecības enciklopēdijā un X gadsimta "Geoponikā" teikts, ka melisa pasargā cilvēku no bi�u dzēlieniem. Un tie�ām, to var saukt par "bi�u baldriāniem". Melisu bi�kopji izmanto, kad jāatdala divas saimes.

Senatnē melisu izmantoja ka ārstniecības līdzekli. Ibn-Sina, pie�mēram, to slavēja kā dzīvības spēju vairotāju, kas palīdz atbrīvoties no melanholijas. Latvie�u tautas medicīnā �ī auga novilkumu kopā ar majorānu lieto atmiņas nostiprinā�anai.

Melisa ir labs līdzeklis aknu dziedniecībā un brīni�ķīga gar�viela pie salātiem, dzērieniem, saldiem ēdieniem. Dānijā melisu lieto gaļas konservē�anā. Melisas eļļu izmanto parfimērijā.

Piparmētra

Piparmētra ir daudzgadīgs augs. K;i hibrīdu no savvaļas augiem to kultivē jau sen. Senajā Romā piparmētra kalpoja par labu vēsto�u pa�zīmi. Uzskatīja, ka tās smar�a uzlabo garastāvokli, sekmē patīkamas viesību galda sarunas. Tie�i tādeļ romie�iem bija �ādas para�as: pirms viesu atnāk�anas galdus iezieda ar piparmētru sulu, bet sienas un grī�das apslacīja ar lapu ūdens novilkumu. Senie zinātnieki apgalvoja, ka �is augs labvēlīgi ietekmē galvas smadzeņu darbību. Varbūt tie�i tāpēc slavenais romie�u vēsturnieks Plīnijs Vecākais vienmēr nēsiij:i galvā svaigu piparmētru vainagu un ieteica to darīt ari saviem skol�niekiem. Senajā Krievijā piparmētru piejauca o�amai tabakai, lai l:l patīkamāk smar�otu. Bet pirms pusdienām apetītes veicinā�anai dzē�ra piparmētru kvasu. Pie ēdieniem piparmētras liek daudzas tautas �a ukraiņi, gruzīni, azerbaid�āņi, armēņi u.c.

Piparmētras uzlabo gremo�anu, ārstē aknu kaites, noņem sliktu dū��u. Eiropā ir izplatītas 15 piparmētru formas.

Vērmele

Vērmele ir populārs ārstniecības augs, bet tas ir arī gar�augs, ko liek pie ēdieniem. Treknie gaļas ēdieni nekad nenodarītu organismam tik lielu postu, ja tiem būtu pievienotas kaut pāris lapiņas vērmeļu, ka to darīja mūsu sen�i. Tā neizsauktu �ults lēkmes, toties gar�a noteikti uzlabotos. Kā vēsta Plīnijs, uzvarētājs �etrjūgu skrie�anas sacensībās guva tiesības nobaudīt pāris malku vērmeļu uzlējuma, jo uzskatīja, ka pati labākā balva ir veselība. Viduslaikos vērmeles ar pienu ieteica lietot organisma tīrī�anai. Vērmeles veicina imunitāti pret slimībām.

Arī senie latvie�i labi zināja vērmeles ārstnieciskās īpa�ības, ārstē�ja anēmiju, gastrītu, tūsku, lietoja pret spalī�iem un kā diurētisku līdzekli, bet kompreses lika pie izme�ģījumiem.

Vērmeļu tinktūras lieto kā �ults dzinēju, aizkuņģa dziedzera sulas izdalī�anas veicinātāju. Mājās gatavotajai tējai uz 0,5 litriem ūdens ņem tējkaroti drogas un 20 minūtes ļauj ievilkties. Dzer pusi glāzes trīs reizes pirms ē�anas.

Senie romie�i uzskatīja, ka vērmeles ir vislabākās zāles pret nogu�rumu.

Dilles

Diļļu dzimtene ir Vidusjūras piekraste, bet tās minētas jau seno ēģiptie�u rakstos, kur sauktas par "anisi". Senie grieķi tās ieviesa Al�pos un nosauca par "anethum". �is botāniskais nosaukums dillēm saglabājies vēl �odien.

Ari Kārlis Lielais, izpratis diļļu ārstniecisko un kulināro vērtību, pavēlēja tās audzēt savā valstī. Mūsdienās dilles ir pla�i izplatītas un tik pat pla�i tiek arī lietotas gan pie ēdieniem, gan ārstniecībā, jo ir la�bi zināms, ka tās satur vērtīgas uzturyielas � olbaltumvielas, cuku�ru, dzelzi, fosforu, kāliju, kalciju, kas tik nepiecie�ams kaulu vielmai�ņai, asinssastāvam, asinsvadiem. Dilles satur vitamīnus, B grupas, P un PP vitamīnus, karotīnu. Specifisko aromātu dillēm piedod ēteris�kā eļļa, kuras galvenā sastāvdaļa ir karvons. To lieto kulinārijā, parfi�mērijā, medicīnā. Ar dillēm ārstē asinsspiedienu, kā arī kaites, kas ra�du�ās mikroelementu un vitamīnu deficīta rezultātā.

Selerija

Selerija arī ir sens kultūraugs. Tās kultivēja jau senajā Ēģiptē. Se�leriju pazina arī grieķi un romie�i. Selerijas audzēja maigas un baltas, aptinot kātus ar papīru, lai netiktu klāt saules stari. Senajos laikos se�lerijas bija skumju un nāves simbols � tās ziedoja miru�o valstības dieviem. No seleriju kātiem pina vainagus kapiem. Selerijas ēda mi�ru�o piemiņas dienā.

Tagad selerijas audzē visā pasaulē. Tās ir ne vien gar�augi, bet arī vērtīgs ārstniecības augs, jo satur daudz minerāļu, C, B,, B2 vita�mīnus, karotīnu, kas organismā pārvēr�as A vitamīnā. Selerijas lieto, lai izdzītu no organisma liekos sāļus, mazinātu nierakmeņus. Viena glāze seleriju sulas dienā dara īstus brīnumus � atjauno endokrīno sistēmu un sejas ādu. Selerijas nomierina nervu sistēmu. �ī auga at�tēls redzams pat uz senās Grieķijas monētām. Ar seleriju vainagiem apbalvoja sporta uzvarētājus Grieķijas pilsētā Nemē.

Vibotnes r

Vībotne uz zemeslodes aug visur, tādēļ arī tai latīniski dots nosau�kums "visur augo�s".

Vībotne ir vērmeļu dzimtas gar�augs, bet satur maz rūgtvielu. La�pas satur C vitamīnu un karotīnu.

Kā gar�vielu izmanto gan vībotnes lapas, gan ziedpumpurus, gan saknes. Ziemai visas �īs auga daļas var sa�āvēt, samalt pulverī un lie�tot gan vienu pa�u pie ēdamā, gan arī kompleksā ar citiem gar�au�giem. Vībotnes saknes gar�as ziņā atgādina muskatriekstu.

Latvie�i vībotnes pla�i lietoja tautas medicīnā kā nervu nomierino��u, sāpju mazino�u, pretkrampju līdzekli. Tām piemīt antiseptiskas īpa�ības, tās mazina temperatūru. Senie latvie�i zināja, ka vībotņu pulveris, uzlējums vai salāti spēcina novārgu�u organismu pēc nepa�reiza uztura lieto�anas, pārpūles, slimības. Vībotņu laksti ietilpst Zdrenko mikstūras sastāvā, to lieto kā simptomātisku līdzekli da�u ļaundabīgo audzēju formu, gastrīta, kuņģa �ūlas ārstē�anai. Tautas medicīnā vībotni vēl lieto pret bezmiegu, epilepsiju, neirastēniju, gal�vas sāpēm, zobu sāpēm, bronhiālo astmu, grūtniecības toksikozēm, reimatismu, nieru un urīnpū�ļa akmeņiem, kopā ar medu nonāvē TBC nūjiņas, t. i., ārstē plau�u tuberkulozi.

Pret cērmēm dod 25 g lakstu pulvera dienā. No vībotņu lakstiem un saknēm gatavo spirta ekstraktu kuņģa, taisnās zarnas un dzemdes vē�a ārstē�anai. Kā nomierino�u un sāpes remdino�u līdzekli gatavo tēju, ņemot 2 tējkarotes drogas uz vienu glāzi ūdens. Vībotņu vannas un kompreses lietoja pret augoņiem, sāpēm locītavās, �ūlām, nedzīs- to�ām brūcēm. Uz brūcēm un �ūlām var likt arī svaigu augu putriņu.

Pagātnē vībotnēm piedēvēja maģisku spēku. Mattioli savā "Herbā�rijā" apgalvo, ka Līgo vakarā, t. i., Jankas Kupalas dienas priek�va�karā, cilvēki apjozās ar vībotnēm, galvā lika vībotņu vainagus, lai uz gadu pasargātos no burvestībām un slimībām. Par to vēsta arī mūsu tautas dziesmas.

Dievkociņi

Dievkociņ� ir daudzgadīgs puskrūms, brīni�ķīgs gar�augs un arī ārstniecības augs. Viduslaikos ārstniecības augu vācēji dievkociņu turēja lielā cieņā. Bankesa "Herbārijā" atzīmēts, ka "�is augs, sade�dzināts un sajaukts ar augu eļļu, atjauno matus tiem, kas tos pazaudē�ju�i." Bet citā darbā "Veselības dārzi" ir teikts, ka pat �ī auga dūmi, tam degot, skaisti smar�o, izdzenot no mājas slimības un �ūskas.

Tautas medicīnā dievkociņu lieto kā gremo�anas stimulatoru, tas iznīcina zarnu parazītus. Kā gar�augs der gan svaigā, gan kaltētā vei�dā. Dienvidnieki �o gar�augu lieto pie treknām gaļām (cūkas, jēra, zoss u.c.), pievieno biezpienam, salātiem, mērcēm, majonēzei. Toties fran�i dievkociņu liek drēbēs pret kodēm.

Dievkociņ� ir visaromātiskākais vērmeļu dzimtas gar�augs. Dien- videiropā tas aug savvaļā. Ziemeļnieki saberztas dievkociņa lapas ko�pā ar samaltām ogām liek pie gaļas ēdieniem, mērcēm, mājās ceptas maizes, ko sauc par "mednieku maizi".

Bārbeles

Ar bārbeļu sulu vai kaltētu ogu pulveri dienvidnieki apkaisa gaļas ēdienus � cepe�us, �a�likus. �o sulu vai pulveri var pievienot ari jeb�kurai mērcei � gan aukstām, gan karstām. Ogas ir ne tikai gar�īgas, bet arī veselīgas. Ārstniecībā tiek izmantotas arī lapas, jo līdzās citām vērtīgām vielām tās satur berberīnu, kas stimulē �ults sekrēciju, pa�stiprina dzemdes kontrakcijas, pazemina asinsspiedienu. Bārbeļu tinktūru lieto holecistītiem, �ultsakmeņu gadījumos, zarnu trakta dar�bības tonizē�anai, asiņo�anas apturē�anai pēcdzemdību periodā. Bār�beļu lapas un saknes ietilpst arī Zdrenko mikstūrā, kolctitīnā, ko lie�to aknu un �ultspū�ļa slimību ārstē�anai.

Tautas medicīnā bārbeļu saknes un sakņu masu lieto nieru un urīn�pū�ļa iekaisumu, reimatisma ārstē�anai. �im nolūkam uzlējumu, ku�ram ņem 2 ēdamkarotes drogas uz vienu litru ūdens, dzer vienu divas glāzes dienā. Tautas medicīnā lieto arī augu novārījumu pret kuņģa spazmām un liesas slimībām. Lapu novārījums ārstē cingu, dizentēri�ju, caureju.

Gurķumētra

Gurķumētras dzimtene ir Dienvidrietumciropa, kur to audzē vēl �odien, īpa�i bi�kopības rajonos. Gurķumētras sula smar�o pēc svai�giem gurķiem, tādēļ pavasaros, kad svaigo gurķu vēl nav. ar to bagā�tina salātus. Viduslaikos gurķumētru kopā ar piparmētru, pētersīļiem, ķiplokiem, fenheli, rozmarīnu lietoja kā piedevas pie salātiem, bet gurķumētras ziediem rotāja saputotu putukrējumu, salātus u.c. ēdie�nus. Angļiem ir teiciens: "Gurķumētra dod drosmi". Bet senie grieķi par �o augu teica tā: "� ar gurķeni es stiprinos un dro�āks kaujā eju". �ī auga reputācija � "iepriecinātājaugs", kas atvaira visas skum jas un bēdas, tam ir gājusi līdzi cauri gadsimtiem un tā tas tiek raksturots arī �odien.

Tautas medicīnā augus lietoja nervu ārstē�anai, asins tīrī�anai, sirds stiprinā�anai.

Kliņģerītes

Kliņģerītes ir ne tikai ārstniecības augs, bet arī gar�augs. Gar�au�gos tā ir iekļuvusi pa "aplinkus" ceļiem � nabadzīgie ļaudis to agrāk lietoja dārgā safrāna vietā, kalendulīns labi �ķīst eļļā un taukos, tādēļ kliņģerītes liek pie mīklām, sviesta un siera iekrāso�anai. Viduslaikos ar kliņģcrītēm iekrāsoja arī zupas. Visā Eiropā no kliņģerītēm gatavo antispazmātiskas, antiseptiskas zāles. Kliņģcrītēm piemīt arī nomieri�no�a iedarbība, tās sekmē kuņģa sulas sekrēciju, palielina kuņģa skā bi, tās fermentatīvo aktivitāti. Ar kliņģerī�u preparātiem ārstē furun- kulozi, vēnu iekaisumus, angīnu, smaganu iekaisumus, divpadsmit- pirkstu zarnas �ūlu, �ults ceļu iekaisumus, sirds aritmiju, hipertoniju, lieto klimaksa laikā. Kliņģerī�u ziedi kopā ar nikotīnskābi ietilpst K table�u sastāvā, kuras lieto kā netie�as iedarbības līdzekli neoperēja- mu kuņģa un zarnu trakta, kā arī plau�u vē�a ārstē�anai.

Tautas medicīnā kliņģerītes lieto pret pinnēm, augoņiem, �ūlām, ēdēm, brūcēm, acu iekaisumiem, kārpām. Kliņģerī�u lakstu sulu, kas vienādās daļās sajaukta ar jāņogu sulu un eļļu, divas reizes dienā lie�toja pret vasaras raibumiem. Iek�ķīgi kliņģerītes lietoja pret rahītu, liesas, aknu, sirds asinsvadu slimībām, podagrai, galvas reiboņiem, piena dziedzeru, olnīcu vē�a ārstē�anai, urīnpū�ļa akmeņu �ķīdinā�a�nai, neiro�u ārstē�anai.

Ķimenes

Arheoloģiskajos izrakumos, kas attiecas uz 3. gs. p. m. ē., ķimenes atrastas pāļu būvēs, un ir pamats uzskatīt tās par visvecāko gar�augu Eiropas kontinentā. Arī Āzijā ķimenes audzēja jau pirms mūsu ēras. Diokrīts ķimenes rekomendēja vēdera slimību gadījumos, bet vidus�laikos bija pieņemts ēdienreizes noslēgt ar ķimeņu saldumiem, jo tas bija izteikts līdzeklis pret uzpūstu vēderu. Kopā ar anīsu, koriandru un fenheli ķimenes agrāk pievienoja arī ievārījumiem. �ekspīra Fal- stafs "Jautrajās vindzorietēs" ar ķimenēm pārkaisīja ceptus ābolus.

Mūsdienās ķimenes lieto maizes ceptuvēs, konditorejās, tās liek pie sieriem, biezpiena, salātiem, zupām, skābiem kāpostiem, gaļas ēdieniem. Kā gar�augu izmanto visas auga daļas. Ķimenes var kaltēt, samalt pulverī un piebērt pie gatava ēdiena. Ķimeņu eļļai piemīt an- timikrobiāla iedarbība.

Ķimenes paaugstina gremo�anas orgānu darbību, to tonusu, sama�zina rūg�anas procesu zarnās, ārstē zarnu atoniju, veicina sekrēciju.

Tautas medicīnā ķimenes lieto kā �ultsdzinēju, atkrēpo�anas lī�dzekli, ar tām ārstē klepu, rahītu, dispepsiju, lieto kā diurētisku un spazmolītisku līdzekli. Ķimenes lieto arī parfimērijā.

Kadiķis

Kadiķis mūsu mērenajā joslā ir gandrīz vai pats vērtīgākais gar��augs. To lietoju�i jau mūsu sen�i, izmantodami uzturā un ārstniecībā gan skuju miltus, gan ogas. Kadiķis satur ēteriskās eļļas, rūgtvielas, miecvielas, organiskās skābes.

Kadiķu skuju pulveri vai ogas lieto pie visiem gaļas ēdieniem, dār�zeņu sautējumiem, salātiem, zupām.

Kadiķis ārstē saaukstē�anās slimības, likvidē iekaisumus, ārstē plau�u un bronhu slimības, atjauno dziedzeru darbību.

Kre�u salāti

Kre�u salāti bija pazīstams augs jau senajiem romie�iem. Viņi �os salātus izmantoja auksto uzko�amo aromatizācijai, lika pie salātiem, pievienoja sieriem, desām, olu ēdieniem. Kre�u salāti ir bagāti ar C vitamīnu, tie ārstē �ultsceļu slimības, jo ir spēcīgs �ults dzinējs, tie veicina vielmaiņu, normalizē gremo�anu.

Lupstājs

Lupstāju jau lietoja senie grieķi un romie�i. �is augs bija populārs arī viduslaikos, par ko liecina Hildegarda sacerējumi Rupcrstsburgas klosterī XII gs.. Tajos laikos lupstāju vairāk lietoja kā ārstniecības, nevis gar�augu. Uzskatīja, ka tas palīdz pret visām slimībām. Lupstā�ju lieto salātos, zupās.

Lupstāja aktīvās vielas darbojas kā diurētisks un sekrēciju veici no�s līdzeklis, kas sekmē gremo�anu, mazina kuņģa un zarnu kolikas.

Tautas medicīnā sakņu uzlējumu kā diurētisku līdzekli lieto tūskas, nieru, urīnpū�ļa iekaisumiem, dzeltenās kaites; �ults sekrēcijas veici nā�anai, zarnu darbības pastiprinā�anai; podagras, reimatisma, nervu vājuma, impotences ārstē�anai. Ārīgi to lieto nedzīsto�u brū�u dzie�dē�anai, matu skalo�anai, lai stiprinātu matu saknes.

Fenhelis

Jau senos laikos bija populārs augs ķīnie�iem, indie�iem, ēģiptie��iem, grieķiem, romie�iem. Tam tika piedēvētas brīnumdarītāja īpa��ības, kas palīdz pie visiem karsoņiem. Eiropā fenhelis nokļuva agra�jos viduslaikos. Tagad �o augu īpa�i ciena itāļi. Kā gar�augu lieto pie zupām, mērcēm, salātiem, bet sēklas kaisa uz maizes. Itāļi, cepot uz iesma gaļu, cep�anas laikā apkaisa to ar fcnheļa sēklām.

Fenhelis ārstē auss iekaisumus, likvidē spazmas, novēr� pū�anas procesus zarnās, sekmē atkrēpo�anu, piena dziedzeru sekrēciju.

Tautas medicīnā fcnheļa augļus lieto �ultsakmeņu un nierakmeņu slimību ārstē�anai.

Apīņi

Apīnis ir īsts Eiropas un Rietumāzijas "iedzīvotājs", tas aug gan savvaļā, gan arī tiek kultivēts. Sākumā to audzēja tikai kā ārstniecī�bas augu, sevi�ķi senie grieķi un romie�i. Pie alus apīņus pirmie sāka likt mezopotāņi Tigras un Eifratas upes krastos. Par pirmajiem no apīņiem darinātajiem aliem mēs uzzinām no Francijas karaļa Filipa dokumentiem, kas datēti ar 760. gadu. Tad mūki sāka audzēt apīņus klosteru tuvumā un brūvēt alu. Apīņi dod alum gar�u un pasargā to no bojā�anās.

Senie grieķi apīņu jaunos dzinumus pavasaros lietoja salātiem, bet apīņu pulveri pievienoja pie gaļas ēdieniem. Apīņu tēja ārstē gastrītu, cistītu, nierakmeņus, galvassāpes, bezmiegu. Ārīgi tos lieto pret matu izkri�anu, dziedē grūti dzīsto�as brūces, apīņu kompreses liek uz sasi�tumiem sāpju remdē�anai, lieto aromātiskām vannām, pret ādas niezi.

Apīņu aktīvajām vielām piemīt nomierino�a, pretsāpju, antibiotis�ka iedarbība. Uzlējumam ņem 1 tējkaroti drogas uz 1 glāzi ūdens. Dzer glāzi dienā pirms gulētie�anas. No apīņiem iegūst eļļu. Vācijā to izmanto valokordīna pagatavo�anai.

Apīņus lieto aknu, ādas slimību un endokrīnās sistēmas ārstē�anai.

Izops

Izops ir ne tikai dekoratīvs, bet arī ārstniecības un gar�augs. Tul�kojumā no grieķu valodas tas nozīmē "cūkas purns". Izopa dzimtene ir Vidusāzija. Vidusciropā tas nonāca X gs. kopā ar mūkiem benedik- tie�iem. Viduslaikos izopa lapas lika pie zupām, pastētēm. Arī �odien to izmanto gan salātiem, gan zupām, mērcēm, gaļas ēdieniem.

Ārstniecībā izopu lieto gremo�anas uzlabo�anai, slimību gadīju�mos tas samazina svī�anu, paaugstina asinsspiedienu, ja tas ir zems.

Pīlādzis

Pīlād�u ogas ir smalka gar�viela da�ādām mērcēm, marinādēm gan svaigā, gan kaltētā, gan arī pulverī saberztā veidā. Pīlād�u ogas (arī lapas) savvaļas gar�augu komplektos tiek izmantotas gandrīz vai par pamatsastāvdaļu. Pīlād�u ogas satur daudz pektīnvielu un tādēļ no tām var pagatavot labu, dekoratīvu �eleju, ar ko dekorēt da�ādus ēdienus.

Pīlād�u ogas un arī lapas ir ļoti veselīgas. Tās ārstē slimības, kas veidojas no A vitamīna trūkuma � redzes traucējumus, gļotādas bo�jājumus, iekaisumus, �ūlas, reimatismu, �ķīdina nieru un urīnpū�ļa akmeņus, lieto arī kā diurētisku līdzekli, minerālvielu maiņas traucē�jumu novēr�anai, menstruāciju regulē�anai. Svaigu sulu lieto dizen�tērijas, cingas, hipertonijas, aterosklerozes ārstē�anai, zarnu darbības stimulē�anai.

Timiāns

Senie ēģiptie�i to izmantoju�i miru�o ķermeņu icbalzamē�anai. Tajā pat laikā viņi pasvītroja arī �ī auga ārstnieciskās īpa�ības. Tā arī cēlies auga nosaukums, kas tulkojumā nozīmē "stiprais", "vīri�ķī�gais".

Timiāna zaļās lapas pievieno ēdienam kā pamatgar�augu, bet tu var lietot arī gar�augu komplektā. Timiāns ir universāla gar�viela to var pievienot pie zupām, mērcēm, salātiem, zivju un gaļas ēdie niem, sviestam, marinādēm.

Timiāna aktīvās vielas iedarbojas antiseptiski, sekmē bronhu dziedzeru sekrēciju, tādēļ to pievieno da�ādām atklepo�anas mikstū rām, ekstraktiem, uzlējumiem (arī pertusīnam). Timiāns ārstē garo klepu, kuņģa kataru, �ults spazmas, likvidē zarnās pū�anu, rūg�anu, tātad � novēr� organisma pa�saindē�anos ar pū�anas vielām un indi gām gāzēm. Ēterisko eļļu timolu lieto zobārstniecībā, kakla skalo i nai, īpa�i pret aizsmakumu.

Tautas medicīnā timiānu lieto kuņģa katara, divpadsmitpirkstu zar nas �ūlas ārstē�anai, bronhiālās astmas, gremo�anas traucējumu no�vēr�anai.

Ārīgi lieto pcldēm un kompresēm reimatisma, kāju pamiruma, sa�situmu, izme�ģījumu gadījumos, kā ari pret kāju uztūkumiem, sāpēm locītavās un krustos.

Mārsils

Mārsilu var uzskatīt par timiāna "brāli", ta�u, ja timiānu kultivē, tad mārsilu ne. Tas aug savvaļā sausās me�malās. Patīkamās gar�as dēļ to lieto visos tais pa�os gadījumos kā timiānu. Arī ārstniecisko īpa�ību ziņā mārsils maz at�ķiras no timiāna. Arī mārsila preparātiem piemīt dezinficējo�as un nomierino�as īpa�ības, no drogas gatavo ekstraktus bronhītiem, klepum, �ults sekrēcijas veicinā�anai. Ārīgi drogu izmanto peldēm sāpju remdē�anai, kā antiseptisku līdzekli.

Tautas medicīnā to lieto gremo�anas orgānu stimulē�anai, pret sā�pēm vēderā, nieru slimībām, pret drudzi, garo klepu, vairogdziedzera darbības pastiprinā�anai. Ārīgi lieto pret radikulītiem, reimatismu, �ūlām, apdegumiem, kas iegūti no skābēm. Stipru novārījumu lieto acu kompresēm un skalojumiem.

Nātre

Kaut arī nātre skaitās dārzenis, uzturā to lieto zupās, sautējumos,

salātos, pārsvarā tā tomēr ir gar�augs. Pie tam, gar�augu jauktajos pulveros to ņem par pamatsastāvu, kuram pa druskai pievieno vairāk aromātiskus augus. Nātre satur daudz hlorofila (no nātru lapām iegūst hlorofilu), bet hlorofils nevar veidoties bez dzelzs klātbūtnes. Savu�kārt ari dzelzs nav viena, tā ir harmoniskā ansamblī ar pārējiem mik�roelementiem. Ar to arī izskaidrojamas nātres milzīgās ārstnieciskās spējas. Lielās nātres preparātus lieto kā polivitamīnus, kā arī dzem�des, plau�u, nieru, zarnu asiņo�anas apturē�anai. Nātru lapu uzlējums un ekstrakts veicina asins recē�anu, palielina eritrocītu un hemoglo�bīna daudzumu asinīs, sa�aurina asinsvadus. Nātru lapu sausais eks�trakts kopā ar ķiploku ietilpst allahola sastāvā. Nātres samazina cuku�ra daudzumu asinīs, urīnā.

Tautas medicīnā ar nātru sulu ārstē asiņo�anas, hemoroīdus, zarnu darbības traucējumus, hroniskas ādas slimības, pinnes, niezes, augo�ņus, lieto asins attīrī�anai podagras gadījumā, reimatisma ārstē�anai. Ēdot nātres, nedrīkst lietot uzturā gaļu, zivis, dzert alkoholiskus dzē�rienus. Nātru sakņu uzlējumu lieto astmas, kuņģa slimību ārstē�anai, matu audzē�anai, arī kā pretblaugznu līdzekli. Nātru lapas ietilpst Traskovska pretastmas mikstūrā un da�ādu jauktu tēju sastāvā.

Graudaugi

Grauds, sevi�ķi dīgsto�s, satur visu, kas nepiecie�ams cilvēka or�ganismam. Visi vitamīni, minerālsāļi, mikroelementi un citas biolo�ģiski aktīvas vielas ir sakopotas grauda ārējā apvalkā, bet jo sevi��ķi � dīglī. Ta�u, bīdelējot graudus, tie�i �īs daļas atdala nost, un bal�tajos miltos samaļ vienīgi graudu vidusdaļu, kas nesatur neko citu, kā vienīgi ogļhidrātus. �ie ogļhidrāti organismā pārvēr�as cukurā, bet cukura gala noārdī�anās procesi ir neorganiskās skābes, kas deminc- ralizē kaulus, zobus, iek�ējos orgānus, locītavas, rada skābu reakciju asinīs. Tādējādi organisms tiek pakļauts visām slimībām, jo tam pret skābo reakciju nav aizsargspēju � imunitātes. Tādēļ maize var būt gan nāvējo�a, gan veselību neso�a. Viss atkarīgs no tā, kādu maizi ēd. Visveselīgākā ir īsta klona maize. Tai seko kvie�u, mie�u kara�as, pilngraudu maize, kliju maize (nejaukt ar sēnalu). Maizi cepot, grau�di tomēr tiek pakļauti termiskai apstrādei. Tās procesā iet bojā dauc aktīvu vielu, tādēļ visveselīgākie un ārstējo�ākie ir diedzēti grau Trīs dienas tie jāpatur ūdenī, līdz sadīgst mazi, balti asniņi. �ajā sta�dijā grauda dīglis un bioloģiski aktīvās vielas tajā ir tā aktivizēju�as, ka kļūst izmantojamas cilvēka organismam.

Diedzētos graudus var ēst pa saujai no rītiem, pusstundu pirms za�ļu tējas lieto�anas. Graudos ir fosfors, kalcijs, fluors, kas tik ļoti ne piecie�ams mūsu zobiem, mugurkaulam.

Graudaugi, kurus lieto nelobītus un nepulētus, ir tikpat veselīgi ka griķi, prosa. Turpretī graudu izstrādājumi � manna, putraimi, ir lo�bīti no grauda vidusdaļas un tāpēc uzturā nav lietojami. To pa�u var teikt arī par pulētiem rīsiem. Austrumnieki uzturā lieto naturālus, ne�pulētus rīsus ar visu apvalku un dīgli, kas satur organismam visas ne�piecie�amās vielas.

Kukurūza (Zeanaye)

Ķīmiskais sastāvs: drīksnas, taukās eļļas (līdz 0,5%), ēteriskās eļ�ļas (līdz 31%), vaski, sveķi (27%), glikozīdiskas rūgtvielas, sapanīni, miecvielas, stigmasterols, citosterols, nenoskaidroti alkoloīdi, mine�rālvielas, askorbīnskābe, pantotēnskābe, tiamīns, fillohionons (K3 vi�tamīns), mezoinzīts, tokaferoli, flavonoīdi, retinoli, kroptoksatīns.

Graudos ir ciete, tauku eļļas, pastozani, tiamīns, B2 vitamīns, B6 vi�tamīns, kalciferoli, tokoferoli, nikotīnskābe, pantotēnskābe, biotīni, karotīni.

Lieto: kā �ults dzinēju pie aknu iekaisuma ar �ults sekrēcijas aiz�turi, pie �ultspū�ļa, �ultsceļu iekaisumiem, pie hroniskiem urīnpū�ļa iekaisumiem (5% drīksnu uzlējums), arī pie sirds mazspējas un tūs�kas, pie urīnakmeņiem (3% drīksnu uzlējums), pie nieru iekaisumiem bērniem, pret dzemdes asiņo�anu, pie hipertoniskās slimības, atero�sklerozes, pie diabēta (drīksnas), pie aptauko�anās, lai mazinātu ēst�gribu (drīksnu uzlējums).

Tautas medicīnā pie olnīcu iekaisumiem (drīksnu uzlējums), ārīgi pie ekzēmām, da�ādiem ādas izsitumiem.

Novārījumam uz 1 1/2 glāzes auksta ūdens ņem 2 ēdamkarotes drīk�snu drogas un vāra slēgtā emaljētā traukā uz nelielas uguns 30 minūtes. Atdzisu�u nokā�, lieto 1-3 ēdamkarotes ik pa trim stundām.

Uzlējumam uz 1 glāzi verdo�a ūdens ņem 10 g drogas, ļauj 1 stun�du ievilkties, izkā�, lieto � 3 ēdamkarotes ik pa divām līdz �etrām stundām pirms ē�anas.

Kukurūzas eļļu lieto pret sklerozi trīsreiz dienā pa 1 ēdamkarotei trīs nedēļas. Var pievienot salātiem, vinegretiem.

Kukurūzas drīksnu preparāti palielina �ults sekrēciju, samazina tās koncentrāciju, īpatnējo svaru, bihrabina daudzumu, sa�ķidrina to, veicina diurēzi, �ķīdina sāļus, sekmē asins recē�anu, paaugstina pro- teabina saturu asinīs. Kukurūzas eļļa samazina arī holesterīna dau�dzumu asinīs.

Lini (linum usitatissimum)

Ķīmiskais sastāvs: sēklās taukas eļļas (30-44%) � linolēnskā- bes, izolifolānskābes, linolskābes, ollānskābes, polimitinskābes un iristinskābes, glikozīds, linemarīns, organiskas skābes, fermenti, as- korbīnskābe, karotīni. Sēklu apvalkos ir augstmolekulāri savienoju�mi. Lakstos un dīgstos linamarīns, eskuletīns, sekulīns.

Lieto: pie aterosklerozes. Litenollu eļļu 1 ēdamkaroti rītos vienu mēnesi. Kursu atkārto pēc vajadzības. Kā vieglu caurejas līdzekli, pie paaugstināta skābuma kuņģī (linsēklu uzlējumu), ārīgi lieto pie ter�miskiem un apstarojuma izraisītiem apdegumiem.

Tautas medicīnā pie aizcietējumiem � 3 tējkarotes sēklu aplej ar divām glāzēm ūdens, īsu brīdi pavāra, ļauj 10 minūtes pastāvēt un iz�kāstu lieto pusglāzi tuk�ā dū�ā; pie elpo�anas ceļu iekaisumiem, urīn�pū�ļa un urīneeļu iekaisumiem, urīna aiztures, nieru iekaisuma (sēklu novārījumu) un urīndzeno�u līdzekli (lakstu uzlējumu: uz 1 glāzi ver�do�a ūdens ņem 1 ēdamkaroti lakstu, lieto pa 1 ēdamkarotei 3 līdz 4 reizes dienā), pie nierakmeņiem, �ultsakmeņiem (svaigu linu eļļu pa ēdamkarotei 2 reizes dienā), pie priek�dziedzeru iekaisuma (sēklu no�vārījumu); pie gremo�anas trakta, resnās zarnas iekaisumiem, spaz�mām, pie cukurslimības, �ūlas (sēklu novārījumu), pie dizentērijas.

Pie paaugstināta kuņģa skābuma ņem 1 tējkaroti sēklu uz glāzi karsta ūdens, lieto pa pusglāzei 2 līdz 3 reizes dienā. Visi linsēklu lī�dzekļi jāgatavo īsi pirms lieto�anas, jo tie ātri bojājas.

Linsēklu gļotām ir apvelko�a, pretiekaisuma, sāpes remdino�a un vēdera darbību veicino�a darbība.

Lucerna (medicagosativa)

Ķīmiskais sastāvs: lakstos olbaltumvielas (21%), aminoskābes, amīni, lipīdi, ciete, pektīnvielas, karbonskābe, fenolkarbonskābe, me- nolskābc, dvoksimolomskābe, letoglatarskābe, sinepskābe, ferulskā- be, kumārskābes, saharīdi, stelnoze, seikuptuloze, vcbuksoze. Triter- pansaponīni. Minerālvielas � kalcijs, kālijs, fosfors, nātrijs, magnijs, silīcijs, sērs, hlors, tokoferoli, riboflavīns, biotīns, karotinoīdi, rutīns, askorbīnskābe.

Lieto: pie aizkuņģa un vairogdziedzeru pazeminātas funkcijas. Tautas medicīnā pie neirozes, cukura diabēta.

Magones (papever somniferum)

Ķīmiskais sastāvs: visās auga daļās ir alkoloīdi, visvairāk poga�ļās. Opijs ir organiska un neorganiska savienojuma maisījums, kurā ir alkoloīdi, olbaltumvielas, ogļhidrāti, kau�uks, organiskās skābes, gļotvielas, pektīnvielas, triterfēni, krāsvielas. No opija izdalīti ap 40 alkoloīdu, no tiem svarīgākie ir fenontranizolunolīna atvasinājumā � narkotīns, papaverīns, narceīns.

Sēklās ir taukas eļļas, olbaltumvielas, lecitīni, gļotvielas, alkoloīdi.

Lieto: sāpju remdē�anai pie traumām, pēc operācijām, pie vēder- plēves iekaisuma, �ultspū�ļa iekaisuma, kuņģa un nieru kolikām, pie bezmiega, ja tā cēlonis ir sāpes, pie klepus, asinsvadu spazmām, hi�pertonijas. Pie klepus � kodeīnu, pie asinsvadu spazmām un hiper�tonijas � papaverīnu.

Auzas (avana sativa)

Ķīmiskais sastāvs: olbaltumvielas (11-18%), trigonelīns, firosīns, leksitīns, cicte (40-60%), pektīnvielas, taukvielas, avenīns, cukuri, ēteriskās eļļas, fermenti; minerālvielas � kālijs, fosfors, sveķi, ho- līns, ticerīns, B2 vitamīns, pentotenskābe, karotīns, saponīns, avena-

Ins. Lakstos � poJisaharīdi, minerālvielās, B grupas vitamīni, as- orbīnskābe.

Lieto: dietoterapijā pie organisma vājuma un spēku apsīkuma, pēc fclimībām, garīgās piepūles, slimojot ar plau�u tbc, sirds un aknu sli�mībām, kā mīkstino�u un vieglu caurejas līdzekli, pie kuņģa un zar�nu iekaisumiem, pie hroniskas saindē�anās ar svinu. I Tautas medicīnā lieto kā tonizējo�u līdzekli pie bezmiega, neiras- ft�nijas (auzu salmu, lakstu uzlējumu, novārījumu), kā �ults dzinēju uz 1 glāzi ūdens ņem ceturtdaļglāzi graudu, vāra, līdz paliek 3/4 �ķidruma, lieto tre�daļu glāzes 3 līdz 4 reizes dienā), kā diurētis- ku līdzekli pret tūskām, nieru slimībām, vēdera uzpū�anos (uz 1 litru verdo�a ūdens ņem 30 g zāļu lakstu vai sulas, ļauj 2 stundas ievilk�ties, izkā�, lieto pusi glāzes 4 līdz 5 reizes dienā).

Saulespuķes (Helianthus aunas)

Ķīmiskais sastāvs: sēklcņos taukas eļļas (30-55%), tajā palaites- kābes, stearinskābes, arslādskābes, lignoserolskābes, pleinskābes, lie- roskābes, glicerīdi, karatonoīdi, olbaltumvielas (13-14%), ogļhidrāti, fitīns, miecvielas, hlorogenskābes, citronskābe, vīnskābe.

Lieto: pie �ultsakmeņiem., holestītiem, �ults ceļu iekaisumiem, ak�nu iekaisumiem (kā �ults dzinēju, ceturtdaļglāzi eļļas tuk�ā dū�ā, ne�daudz pagulēt uz labajiem sāniem), ēstgribas rosinā�anai, pie aklās zarnas iekaisuma, bronhiālās astmas (lapu un ziedu uzlējumu), pret aterosklerozi, pie gripas, aug�ējo elpo�anas ceļu iekaisuma.

Tautas medicīnā lieto pie aknu slimībām, neirozēm (ziedus un la�pas ņem vienādās daļās, uz 1 daļu �āda maisījuma ņem 3% degvīna, ļauj 1 līdz 2 nedēļas nostāvēties; svaigas sēklas, palielinot daudzumu no 1 līdz 30 un atpakaļ), pie klepus (sēklas), pie bronhu spazmām un zarnu sāpēm (uz 1 litru verdo�a ūdens ņem 1 tējkaroti ziedu), ārīgi lieto pie apdegumiem, brūcēm (izkarsētu, atdzesētu eļļu).

Prosa, sējas (Panicum siliacam)

Ķīmiskais sastāvs: ciete (10%), olbaltumvielas (12%), taukvielas (3,5%), celuloze (1%), minerālvielas, alkoloīdi, nikotīnskābe, var�, niķelis, mangāns un cinks.

Lieto: ārstnieciskā ēdinā�ana, sirds asinsvadu slimniekiem, fl aterosklerozes un hroniskiem vēdera aizcietējumiem, aknu slimlhlffl

Soja (Glycine)

Ķīmiskais sastāvs: sēklās olbaltumvielas (36-45%), no ||||ļ 80-90% ir pilnvērtīgās augu olbaltumvielas. Olbaltumvielu sojR It 14 rei�u vairāk nekā vistas gaļā, 3-4 reizes vairāk nekā olās un IlgU lopu gaļā. Visas dzīvībai nepiecie�amās aminoskābes � argoiuin leicīns, ozolucīns u.c., taukās eļļas ar taukskābju glicerīdiem, �l.uull fosfatīdu � lecitīns, kapelīns, cukuri, ciete, pektīnvielas, sV^H vasks, rūgtvielas, fermenti, minerālvielas un mikroelementi � kali)�, fosfors, kalcijs, dzelzs, magnijs, var�, mangāns, cinks, kobalts, kārt* tonoīdi, tiamīns, tokofcroli, kalcijeroli, askorbīnskābe, sapoganini, sojas apagenols, vitamīni � A, Br B2 , D, C, E, K.

Lieto: dietoterapijā pie aterosklerozes un profilaktiski pret alero sklerozi, pie vielmaiņas traucējumiem, aptauko�anās (no sēklām gūto lecitīnu), spēka izsīkuma, mazasinības gadījumos (lccitīnu). ,

No sojas sēklām iegūst pienu, kas pēc savas vērtības un fizikai� jām īpa�ībām nav sliktāks par govs pienu, bet diētiski pat labāks. Tfl ieteic �ūlas slimniekiem, paaugstinātas kuņģa skābes gadījumos, sl|� mojot ar vēdera tīfu. No sojas eļļas gatavo margarīnu, iegūst Iccilmu, no olbaltumvielām gatavo desas. Tautā soju sauc arī par "augu gaļu",

Ziedputek�ņi

Zicdputek�ņi satur daudz bioloģiski aktīvu vielu, vitamīnu, minO rālsāļu un tādēļ ar tiem bagātīgi papildina mūsu uzturu. Līdz ar to or�ganisms necie� no �o vielu trūkuma un nevar saslimt ar daudzām sli mībām, kuru pamatā ir �o vielu trūkums.

Zicdputek�ņi satur 7-30% olbaltumvielu: kā visas neaizstājamās, tā arī aizstājamās aminoskābes. Ziedputek�ņi satur 7 reizes vairāk ol baltumvielu nekā gaļa, siers, piens. �īs aminoskābes savā starpā ir sa- līdzsvarotas. Tās ir līdzsvarā arī ar citiem komponentiem, ko nevar teikt par dzīvnieku valsts olbaltumvielām. Ziedputek�ņi nerada orga�nismā indes un atkritumus. No ogļhidrātiem, kuru saturs ziedputek

hios ir 25 līdz 50%, atrodam glikozi, fruktozi, saharozi, rafinozi, cie- H, pentozānus, celulozi, dekstrīnus. Visi �ie ogļhidrāti te ir kopā ar Mikroelementiem, tāpēc ir ideāls enerģijas avots. I No taukvielām zicdputek�ņos ir lecilīns � augu eļļa, kas aktīvi Harbojas holesterīna maiņā.

■ Zicdputek�ņu minerālvielās sastopam mikroelementus � beriliju, ■tioru, vanādiju, volframu, galliju, zeltu, magniju, kobaltu, litiju, va- H ii i molibdenu, sudrabu, silīciju, kas atrodami attiecīgajā augsnē un Huru bites ievāc no ziediem. Tādēļ zicdputek�ņi ir izcils līdzeklis, ja fciucēta minerālvielu maiņa.

I Vitamīnu: B, B2 , B3 , B5 , B& , B�, B,2 , H, P, C, E, K, D ziedputek��ņus ir nedaudz, bet �eit visi vitamīni ir mūsu organismam izdevīgā, �.mantojamā līdzsvarā. Ziedputek�ņi medū veicina aknu darbību. I Mūsu zinātnieki un mediķi ar ziedputek�ņiem ārstē bērniem anē�miju, rahītu, nervu darbības traucējumus, garīgo atpalicību. I Ziedputek�ņi ar medu ieteicami sportistiem un cilvēkiem, kuru ■darbs prasa lielu fizisko slodzi. �o produktu lieto�anas rezultātā pa�pildinās darba spējas, attālinās fiziskā un psihiskā noguruma slieksnis, lUrklāt efekts saglabājas 10 dienas pēc zicdputek�ņu lieto�anas. Zicd- ļputek�ņi un medus nenoslogo vielmaiņu, īsā laikā dod lieliskas ener- Iģijas rezerves.

15 g zicdputek�ņu spēj aizstāt 20 rei�u lielāku daudzumu parasto ļU/.turproduktu, kas grūti sagremojami un krietni noslogo vielmaiņu, ļ Visi speciālisti uzsver zicdputek�ņu izcilo nozīmi vecu cilvēku uz�turā. Veci cilvēki ziedputek�ņus var lietot kopā ar medu. Abi �ie pro�dukti spēj pagarināt viņu aktīvo mū�u, novērst priek�laicīgu noveco��anu, aizkavēt slimības.

Kā lietojam ziedputek�ņus?

Fran�u speciālisti tos iesaka lietot dabiskā veidā � vai nu graudi�ņos, vai arī samaltus pulverī. Atsevi�ķi vai kopā ar medu. Katrā ziņā tikai ne kopā ar karstu ēdienu vai dzērienu. Ļoti viegli tos iz�ķīdināt nelielā daudzumā silta ūdens. Profilaktiskā dienas deva ir 20 g, bet ārstnieciskā deva ir 32 g. Bērniem no 3 līdz 5 gadu vecumam � 12 g dienā, bet no 6 līdz 12 gadu vecumam � 16 g dienā. Tos iesa�ka lietot no rīta tuk�ā dū�ā, 15 minūtes pirms ē�anas. Pusdienā tā�pat � 15 minūtes pirms ē�anas. Pirms gulētie�anas ziedputek�ņus nav ieteicams lietot. Cilvēkiem ar spēcīgu sekrēciju ziedputek�ņi jā�lieto ē�anas reizē. Sievietes ēd ziedputek�ņus mazāk, jo tie ir vīri�ķie hormoni un no pārdozē�anas var sākt augt bārda un ūsas.

Mana sezonas dziedinā�ana

Es pie tā esmu pieradusi, ka tad, kad mans slimnieks man jautā � Kā? Tik ilgi? Man vajadzēs ārstēties veselu gadu?� � es esmu sa�vukārt pārsteigta: viņ� mū�a garumā tik vien to darījis, kā postījis sa�vu veselību un pa 1-3 mēne�iem grib vesels tapt. Vai bērnam 10-15 gadu, no dzim�anas nepareizi barots, nu es viņu ar pāris seansiem da�rī�u veselu, it kā visas iepriek�ējās aplamības nemaz nebūtu biju�as. Daudzi ekstrasensi to visu tie�ām arī nemaz neņem vērā un novēr� simptomus tāpat kā padomju ārsts, kuram komunistu politizētā medi�cīna citu neko nav mācījusi. Tad ar ko �āds ekstrasenss no �ī padom�ju ārsta at�ķiras? � ne ar ko. Viens ārstē ar ķīmiju un nazi, otrs ar biostrāvām, bet kur� teiks cilvēkam patiesību � kā kļūt veselam, ne�vis cīnīties tikai ar sekām? Un kā veselību noturēt? Rietumos � Ho�landē, Dānijā, Skandināvijā � to māca no pirmās klases � veselības mācību. Mums to medicīnas iestādēs nemāca un mediķis man, valeo- logam, jautā � kas tas ir? Ko viņ� ziemā ēd? Anekdote, bet fakts. 70 gadus padomju medicīna tautas ir novedusi tik tālu, ka neviena re�publika gan pilnīgi veselu cilvēku nevar atrādīt, par kuru varētu teikt � asinis tīras, endokrīnā sistēma strādā normā, zarnu traktā ne�dominē pūsto�ā mikroflora, zobi nav laboti un ir veseli, mugurkauls tāpat. Ja tāds kādā no manām auditorijām, bet mēnesī es lasu apmē�ram 1 000 cilvēkiem, atrastos, vai starp lasītājiem tāds ir � atbrau�ciet, atrakstiet � es ņem�u pa valstīm, kur lasu lekcijas, līdzi par uz�skates līdzekli, turē�u dzelzs būrī, lai kāds nenozog un maksā�u labu algu. Nez vai no dzim�anas tāds atradīsies. Cilvēki jūt, ka tā tālāk dzī�vot vairs nav iespējams un redz, ka vēl joprojām mediķi savu misiju nesaprot un par veselību nedomā, bet cen�as cīnīties ar slimībām, kaut gan 70 gados neviens nevienu uzvaru nevar atrādīt � kāda sli�mība tad būtu vinnēta; zālē, piemēram, nevar neviens piecelties un pateikt, ko viņ� ir izārstējis, ko pie mums ārstē? (Ārstēt tad ārstē, bet ko izārstē?) Un to sauc par tradicionālo medicīnu, bet to otru � tau�tas, dabas tūksto�gadīgo dziedniecību sauc par netradicionālo. Visi jēdzieni mums sagriezti kājām gaisā. Es draudzējos ar tiem otriem vi�sā pasaulē � Dabas dziedniekiem Bregu, �eltonu, Vokeru, D�efriju.

Mūsdienās retais ārsts skumst pēc �īm zinā�anām valeoloģijā un naturopātijā, bet skumst pēc ārzemju aparatūras un brīnumzālēm, jo bioenerģētikā nav mazākās nojēgas, bet manu atveseļo�anas kom�pleksu, kur� sastāv no 25 punktiem, es ļaudīm apgaismoju �ādā bio- enerģētiskā griezumā, un tad viss kļūst savādāk saprotams un re�dzams citā gaismā. Līdz �im aizliegtā. Arī retais ekstrasenss, diem�ēl, to saskata, jo domā, ka tā roku mētā�ana pa gaisu ir pati galvenā un tik apgūst arvien jaunas metodes tehnoloģijā. Bet kas cilvēkam mācīs veselību � garīgu un fizisku? Tātad � par dabas dziednieku-valco- logu � var kļūt katrs, kam tas interesē un grib zināt, kaut arī tam ne�maz nav sensoras spējas un liels bioenerģētiskais lādiņ�. Es to pierā�du uz skatuves nepārtraukti � arī ekstrasensu skolā � apgā�u visas teorijas par visām metodēm. Ko līdz tev lēkāt ap cilvēku, ja tu viņu nevari pieslēgt uz pa�ārstē�anos, uz pa�uzlādē�anos? Lai jau katrs strādā, kā viņ� prot un var, bet nevajag ieiet dogmās un apgalvot, pie�mēram, ka �itais pieres kanāls jātīra �ādām kustībām un 15 min. Es nezinu, kas paliktu pāri no manis un no tā kanāla, ja es viņu tīrītu 15 minūtes? Un tic faķīri, kas to apgalvo, iet tālāk un stāsta, cik mi�nūtes un kā jāiet tālāk un, kad saskaita kopā, ar vienu slimnieku jā�strādā apmēram 3 stundas, t. i., dienā var paņemt 3x4 � tātad 4 slimniekus. Interesanti � to viņi iesaka citiem, bet pa�i pieņem to�mēr ap 100 cilvēku dienā. Kā tas ir iespējams? Kaut kur kaut kas nav kārtībā. Es tie�ām varu paņemt pa 800 cilvēkiem zālē un vēl 30-50 individuāli, bet ne jau tādām metodēm, kā mums to piedāvā �īs bro- �ūriņas. Paskatīsimies, kā es to pierādu � paņemu uz skatuves slim�nieku un strādāju ar viņu ar rokām �jāņem starp lāpstiņām kontakts, abi mēs viens otru jūtam, izlīdzinu enerģētiskos korķus, eju pa mu�gurkaulu, galvu, nierēm, pārnesu uz priek�u un eju pa bronhiem, sir�di, aknām, aizkuņģi � lādēju, tīru, līdzinu, savienoju saites utt., tad lai�u cauri visam ķermenim, līdz pacients jūt smagu vai siltu pa ro�kām, kājām un zemē iek�ā � tas viss ilgst 7-10 min. un visas spaz�mas ir noņemtas, sāpju nekur nav, �ults nāk, aizkuņģa u.c. dziedzeri strādā, asinis kļūst bāziskākas, akmeņi �ķist, sklerotiskās pangas noārdās utt. Ļoti labi, tā jau ari var strādāt, bet tas ir tas primitīvākais, kas var būt, un nevajadzētu apstāties pie tā, kas var iet tālāk. Un sa�priecāties par �iem primitīvajiem, kaut arī efektīgajiem panākumiem. Un to pa�u efektu var sasniegt savādāk � vienkār�i savam �oferītim braucot uzlieku rokas uz galvas vai pleciem un viņ� jutīs visu to pa�u. Vai � pa telefonu. Vai pat bez � translācijā. Vai visu to pa�u ar to pa�u cilvēku � ar domu vien, psihiskajai enerģijai ir milzu spēks. Akmeņi �ķīst, nāk smiltis podiņā �urkstēdamas. Bet vai tur tas suns aprakts? Kā jau iepriek�ējā nodaļā uzsvēru � galvenais ir darbs ar mentālo plānu. Cilvēkam viss jāizprot, kaut minimāli. Un pa�am jā�ņem aktīva dalība �ajā pasākumā � gan garīgi, gan fiziski, un tikai tad viņ� būs vesels, nepieļaujot vairs iepriek�ējās kļūdas un pierādot savu ticību augstākajam spēkam � darbībā.

Ja tu vari pievest caur sevi pie tā Lielā Dziednieka, tad ir labi. Lo�kāla, īslaicīga palīdzība pieņemama sākuma periodā, tā nevar būt vie�nīgā. Protams, tās visas ir manas subjektīvās domas, bet manā Dabas dziedniecības klīnikā nestrādās tādi ekstrasensi, kuriem nebūs pla�as zinā�anas Dabas dziedniecībā un valeoloģijā, tādēļ arī �ī skola, ko va�da klātienē un neklātienē. Ja jūs tā interesē � zvaniet 432315.

Tātad � katra sezona cilvēkam dod gan veselībai, gan atveseļo�a�nai ko savu un, iekams visu to tu neesi dabūjis, pilnīgi vesels orga�nisms nevar būt, kur nu vēl runāt par atveseļo�anos. Sezonas ir īsas un jāsteidz ņemt to, ko tā dod, un tādēļ varat iedomāties, cik aplami ir nesezonā lietot siltumnīcās izdzītos zaļumus, gurķus u.c., jo tas lau�pa iespēju un vēlē�anos ziemā ēst ziemas dārzeņus un ogas. Līdz pē�dējam, līdz kamēr parādās nātrītes.

Ziemā jāēd kāļi, rāceņi, burkāni, selerijas, pētersīļu saknes, bietes, puravi, ķiploki, sīpoli, mārrutki, ķimenes, pupas, zirņi, sēnes, graud�augi, eļļa, medus, kaņepes, linsēklas, saulespuķes utt., tad pārejam pavasarī uz savvaļas zaļumiem, vēlāk uz kultūras zaļumiem un redī�siem, vēl vēlāk vasarā � pievienojas vēl ogas, tomāti, gurķi.

Rudenī nāk klāt āboli, bumbieri, plūmes u.c. rudens ogas, un jā�steidz ēst tie dārzeņi, kuri nesaglabājas uz ziemu � puķkāposti, sal�die pipari, bakla�āni, kaba�i, patisoni, svaigas sēnes u.c.

Bez tam katram mēnesim esmu izstrādājusi ārstniecisko kūri � par to arī ir vesela nodaļa. Pa sezonām mainās arī fiziskās kultūras nodarbības. Slēpo�ana, slido�ana, ragaviņas, peldē�ana, d�ogings, sporta soļo�ana, riteņbrauk�ana, laivas, moto un autotūrisms utt. utt. (Nejauksim gan sportu ar fizisko kultūru � tie ir 2 nesavienojami jē�dzieni!)

Tātad mans komplekss domāts visam gadam un sastāv no 25 pun�ktiem ļoti slimiem un 16 ne tik slimiem, bet faktiski tas vienlaicīgi ir ari veselības komplekss.

Ārstnieciskās kūres gadam novembris

Parasti cilvēku uz nopietnu ārstē�anos es ņemu novembra sāku�mā � pēc Mārtiņiem. Tas ir labākais laiks "jaunas dzīves" sāk�anai, to ir pierādījusi prakse � gan individuāli, gan klubā � visi lauku darbi padarīti, atvaļinājumu laiks beidzies, Mārtiņgailis apēsts, arī skola sākusies, tā teikt � visi pie vietas. Sezonas dziedniecībā sākas Ziemas periods.

�im periodam cauri vijas, protams, visa AK (atveseļo�anās kom�pleksa) punkti, bet it īpa�i � Sulu dziedniecība ziemā

Tātad � kādas sulas mēs dzeram visu ziemu, gan ārstnieciski, gan profilaktiski, neskatoties, kādai kūrei paralēli esam pieslēgu�ies:

pa glāzei dienā burkānu, ķirbju, svaigo kāpostu un pa 1/4 glāzei bie�u sulu.

Novembrī paralēli sulām pieslēdzam vēl arī pirmo kūri � sodas kūri,

kad 28 dienas 0,5 st. no rīta pirms ē�anas mēs dzeram sodas �ķīdu�mu: 1 tējk. sodu iz�ķīdina 1/4 gl. auksta ūdens, lej klāt verdo�u līdz 3/4 gl. � un tūdaļ karstu dzer, ievērojot jogas teicienu: "Lūpas neap�dedzinot!"

Pēc pusstundas tikai drīkst izdzert pulveri "Salveo" vai "Hodo" un

zāļu tēju, sulu, pec tam arī ēst, ja gribas. Oponenti varētu iebilst pat mazo skābes daudzumu māgā � deģenerētie dziedzerī�i sodas klir� (un paralēli arī sulu un pulveru kūrē) atjaunojas un pēc zināma laika māgā kuņģa sula parādās. Vēl varētu būt arī relatīvie sliktumi � pir�majos rītos varētu būt slikta dū�a līdz pat vem�anai. Tas ir no orga�nisma pārskābē�anās un tagad ar sodu notiek vētraina reakcija un "trauks iet pāri malām". Tre�ajā dienā organisms ir jau mazliet atskā- bējies, un tik vētraina �ī reakcija vairs nav. Vienlaicīgi ejam arī sodai� | vannās (skatīt tālāk pārējos AK punktus).

Decembrī

2. kūre � kadiķu ogu kūre. �eit darbojas gan bioenerģētiskais moments (tīri tehniski �īs ogas, stipri līdzīgi kadiķa skujām, papildi na organismu ar bioenerģiju, bet vienlaicīgi savāc no organisma ne�gatīvo enerģiju un likvidē �o informāciju), gan fitoncīdu efekts, l i toncīdi nomāc pūsto�o mikrofloru zarnās, tādā kārtā arī var sākt ārstēt 1 jebkuru slimību, jo viss ar �o momentu arī sākas (par to sīkāk var pa- |ļ lasīt grāmatas 1. daļā ("Daba dziedē, daba baro"). Kadiķa ogas ēd no 1-15 dienā un atpakaļ � tāpat svaigas vai kaltētas, veselas vai pul vēra veidā.

Janvāris

Bagātnieki sev var atļauties:

Citronu kūri

no 1-15 citronu sulas dienā, at�ķaidītas 4-6 x ar ūdeni un atpakaļ.

�ī kūre atskābē asinis, jo citrona sula organismā dod sārmainu reakciju, neskatoties uz skābumu, likvidē sāļu nogulsnējumus locīta�vās, mugurkaulā, tīra pārkaļķoju�os asinsvadus, kā arī dod organis�mam "C" vitamīnu u.c. vērtīgas vielas, �ķīdina trombus, liekos tau�kus.

Nabagāki izlīdzās ar

Dzērveņu kūri:

litru dērveņu samaļ kopā ar 100 g ķiplokiem, pievieno 100 g me�dus un ēd pa tējk. pirms katras ē�anas pēc "Salveo" vai pulvera ie�ņem�anas. �o kūri var lietot arī paralēli citronu kūrei.

Februāris nak ar

Aktīvās ogles kūri

Jāapēd mēnesī tik daudz ogles, cik sver cilvēks (1 tabl. uz 1 kg) � sadala �o daudzumu 28 vienādās daļās � atindē zarnu traktu, reizē arī visu ķermeni.

Paralēli lietojam arī olu �aumalu kūri:

dienā apēdot 1 tējk. �aumalu pulveri pirms ē�anas un pat pirms "Salveo" vai "Hodo".

Marts

Destilētā ūdens kūre

ar uzturu vai bez:

1)����������� 12 reizes dienā � ik stundā izdzer 1 gl. destilēto vai degāzēto (2 x pa 10 min. vārīto) ūdeni.

2)�� Vai 6 x pa 2 glāzēm.

Attīra asinis no atkritumvielām, no sārņiem � �is ūdens ir sma�gāks par sārņiem un stumj tos uz izvadorgāniem, kādēļ svarīgi ievē�rot �o ritumu.

Aprīlis

Struteņu tinktūras kūre (sulas)

3 x d. pa ēdamk. vai nu sulu, vai tinktūru, uz pusi at�ķaidot ar ūdeni.

Likvidē iekaisumus, sastrutojumus, vē�a �ūnas, likvidē pūsto�o mikrofloru zarnās, dezinficē zarnu traktu, atjaunojas labā mikroflora un organisms pats sāk ra�ot pretvē�a vielas. Atjauno ari aknu darbī�bu, aizkuņģa dziedzeri. Spēcīgs asinstīrītājlīdzeklis, bet, ja asinis iz�tīra, tad ar kaut ko saslimt ir pilnīgi neiespējami. Struteņu sulu dzer 1 g uz 1 kg svara, t. i., ja jūsu svars ir 70 kg, tad jūs varat dzert 70 g struteņu sulas uz pusi ar ūdeni 3 paņēmienos.

Maijs

"Zaļās sulas" kūre 200 g dienā

1 sauja nātru

vārpatas

virza

gār�a � ja visas tās ir, bet, ja nav, tad dzer to, kas ir, kaut mon sulu 200 g dienā. Vēl pievieno pa 5 pieneņu lapām 5 liepu 5 kļavu 5 gaiļpie�u 1 kliņģeriti 1 balandu 1 gurķumētru 1 pela�ķi

Visu samaļ, izspie� caur marli un tūdaļ dzer! Milzu efekts �ai sulai un profilaktiski to dzer līdz zemeņu laikam, bet ārstnieciski � līdz 1. novembrim. Kaut kas no sastāva drīkst trūkt. Pamatsastāvā drīkst pat palikt 1 komponents (bet ne no mazā kuma zaļumiem, to proporcija saglabājas, kaut arī kāds no tiem trūkst).

Pamatā jau darbojas bioenerģētika, hlorofils, kur� dod organismam patiesu. īstu, nepārejo�u tonusu (tāpat kā mūsu pulveri "Salveo" uu "Hodo"). Atjaunojas viss organisms kopumā, gan asinssastāvs, gan endokrīnā sistēma, gan asinsvadi utt.

Jūnijs

Zemeņu kūre

No 200 g dienā uz priek�u, ik dienas palielinot devu pa 200 g. No�ejam līdz 2 kg un atpakaļ uz 200 g. Atjauno sirds normālu darbību. (Kopā ar pārējiem paņēmieniem.) lira zarnu traktu, asinis.

Jūlijs

Ogu kūre

�eit sedzas 6 kūres � zaļās sulas,

melleņu,

ķir�u,

jāņogu (balto un sarkano), zileņu,

aveņu.

Praktiski tas izskatās, ka dienā apēd 4 gl. jebkuras no nosauktām ogām, kuras sezonā pievienojas, apēdot sezonā 3 1 no nosauktām ogām, izņemot mellenes, kuras jāapēd 7 1, ja negrib valkāt brilles. (Tuvāk nodaļā "Ogu dziedniecība".)

Ja zobi galīgi atmizoti un nevar ar tiem ēst skābās ogas, tad minē�to daudzumu izspie� caur marli un dzer sulu caur salmiņu. Tīra zarnu traktu, asinis. Vienlaicīgi restaurējam kaulu �ūnas (zobos un mugur�kaulā it sevi�ķi) ar mūmiju un mūsu savvaļas augu pulveriem "Ho�do", "Salveo" un ar to, ka vairs neēdam cukuru, �o fosfora un kaļķa zagli, un baltos ņiiltus, kas organismā pārvēr�as cukurā, un nāko�gad varēs ēst ogas ar saviem zobiem.

Augusts

Ogu kūres

Upeņu, lāceņu, korin�u, ērk�ķogu, brūkleņu � arī apēdot 4 gl. ogu dienā � bez uztura vai ar. �īs 4 gl. var būt viena un tā pati oga vai asorti.

Septembrī

Rudenī akcents ir uz rudens dārzeņu kūrēm

Kaba�u sulu � 200 g dienā (vai patisonu, gurķu) puķkāpostu � 0,5 galviņas dienā (apm. 200 g) 1 pipars dienā

1� �ķēle bakla�āna

2� tomāti

1� sīpols

2�� svaigi gurķi zaļumi,

jo �ie dārzeņi neuzglabājas uz ziemu un tie maksimāli jāēd rudenī.

Oktobri

Rudens ogu kūres

vilkābeles � 200 - 300 g dienā bārbeles � 10 ogas

� 5 aronijas � 20 smil�ērk�ķi � 10 irbenāji � 5

un to turpina visu ziemu svaigā, saldētā vai kaltētā veidā.

Ūdensdziedniecība

1. daļa � ārīgi

Ūdens dara brīnumus gan iek�ķīgi, gan ārīgi. Vispirms palūkosi mies, ko viņ� dara ārīgi.

Pirmkārt jau � visbrīnumainākais ir brīvās dabas ūdens jebkura ūdenstilpnē, bet it sevi�ķi jūrā. Kādēļ? Atbil�u varētu būt daudz, kam interesē sīkāk, var lasīt attiecīgu literatūru, piem., Kneipa ūdens�dziedniecību, bet, pavisam īsi sakot � ūdens dod enerģiju un nomāc negatīvo informāciju, ko izdala nelāga doma un slimie orgāni.

Straujā upe aiznes viļņus ar visu mūsu negatīvo enerģiju un, izkā- j pis krastā, cilvēks jūtas kā no jauna piedzimis. Ja vēl pēc tam saule dara savu un gaiss! Un, ja vēl peldējāt aktīvi, tempā, tad tas derēja gan asinsritei, gan enerģijas apritei. Jo straujāka upe vai jūrā lielāki viļņi, jo pieaug ūdens enerģētika, un cilvēks tad intensīvi jūt, kaut arī ; nav ekstrasenss � peldoties viļņos vai stāvot zem ūdenskrituma aiz- 1 raujas elpa no neizskaidrojama prieka uzplūdiem, nogurums pazudis kā nebijis. Stipri līdzīgi tas notiek ari ar mākslīgām ūdenskustībām � 1 cirkulārām du�ām, �arko du�ām, zemūdens masā�ām. Un, ja vēl tas ir minerālūdens vai jūras ūdens, kā tas bija, kad lasīju lekciju �ukotkā, Pcvekā, kur baseinā un �arko du�ā bija ielaists Ledus okeāna ūdens! Tas bija kas neizsakāms!

Bet � ja visa tā nav, tad kā mūsu sen�i, � vienkār�i uzlejam pēc mazgā�anās no rīta vai citā dienas laikā, kad jūties bez tonusa un no�guris � auksta ūdens spaini � ūdens savāc visu negatīvo enerģiju, ko izdala jebkur� slims orgāns, bet, ja lej uz galvas, tad tas savāc arī sliktu domu un ievada to zemē, tādēļ ir svarīgi, kur tu stāvi � vai uz zemes (kas savāc no ķermeņa ari statisko enerģiju, kas moka cilvēku, raustot locekļus un dodot nemieru). Protams, reizē tā ir arī norūdī�a- nās un, ja vēl neslaukāmies, tad ari ādas un ķermeņa mitrinā�ana.

Pats minimālākais, ja visu �o nevaram veikt, ir � no rīta nober�zties ar slapju dviellti � būs norūdī�anās moments, i ūdens iedarbī�ba, i pa�masā�a (3 mana kompleksa punkti vienlaicīgi).

Ja vēl nav slinkums, tad 1 minūti noziedosim pa�masā�ai ar dabis�ku drēbju birsti riņķveida kustībām sirds virzienā.

Pēc Kncipa ūdens metodes � visas sāpo�ās vietas var aptīt vai uz�likt auksta ūdens kompresi. Kneips nav kļūdījies, tas līdz, it sevi�ķi kombinācijās ar savvaļas augu terapiju sulu vai kaltētu pulveru veidā. Kneipam tie bija citi (kurus arī var izstudēt un pielietot), bet mēs dar�bojamies ar saviem augu komplektiem "Salveo" un "Hodo".

Milzīgs efekts ir, ja liek �os pulverus samitrinātā veidā uz sāpo�ām vietām (kā kompresi).

Protams, ūdens dziedniecība ir arī mani vannu kursi, kaut gan vai�rāk �eit darbojas augu uzlējumi vai ēteriskās eļļas, ekstrakti, ko pie�vieno �īm vannām, kā arī magnetizētā (ekstrasensa uzlādētā) sāls, to�mēr tas viss notiek ūdenī. Grāmatā vannu kursi ir aprakstīti, galve�nais, ko es vēl gribēju pieminēt, ir � nebaidīties iet vannā. Tic, kas līdz �im no tām bija iebaidīti � sak, tev ar sirdi nav labi vai trombo- flebīts u.c. � vannā un pirtī nedrīkst iet.

Ļoti nepareizi. Pareizi teikts būtu tā � samaziniet tādēļ vannas ūdenim grādus līdz 36-37� C. Kur� tādu to nevar izturēt? �eit nestrā�dā termiskais efekts, bet ķīmiskais un enerģētiskais moments. Neva�jag nepārtraukti jaukt jēdzienus, arī pirtī īsu bridi vai, aplaistoties ar aukstu ūdeni � garāku brīdi, nepārkarsējotics, var iet �ie slimnieki, un jāraugās uz objektīvām izjūtām, ne sve�ām teorijām. Arī kosmēti�kā der ūdens kopā ar zāļu novilkumiem vai minerālūdeni.

Minerālūdeņi nav domāti iek�ā dzer�anai, jo organisms �os mine�rālsāļus bez organiskiem nesējiem, kādi ir augos, nevar uzņemt, bet ārīgi vannām un skalojumicm, kompresēm � tas ir brīni�ķīgi!

Ja kādam no minerālūdens dzer�anas kļūst labāk, tad tas ir no C02 , ko tas satur un kas organismam ir tik ļoti nepiecie�ams. (Ja kāds tam

nepiekrīt, izlasiet Buteiko "Elpo�anu" un viss kļūs skaidrs.)

Arī visi pārējie ūdeņi, kas domāti vairāk iek�ķīgai lieto�anai, būs aplūkoti arī kā ārējās lieto�anas līdzekļi.

2. daļa � iek�ķīgai lieto�anai

Ievads. Te mēs nonākam pie �ķidruma problēmām kā tādām ��j cik un ko dzert. Mediķi �eit ļoti kļūdās nezinā�anas dēļ, mēs daudzreiz �os upurus nespējam glābt, kuri ir nolikti uz mazu �ķidru�ma daudzumu � 600 g dienā. Līdz ar to dakteri tam cilvēkam parak sta nāves sodu, es varu minēt daudz piemēru, kā tādā veidā pie die�viem aizgāju�i daudzi mūsu mākslinieki un aktieri, kaut gan tik put daudzus esat; naldies Dievam, izglābu�i. �īm minimālajām zinā�a�nām par sķidi' -,u lieto�anu jābūt katram cilvēkam bez izņēmuma, kur nu vēl daktei 1111

Aprakstī�u tikai vienu tipisku gadījumu ar gala iznākumu � nā�vi � kā nomira mana 64 gadīgā slimniece, tas var būt spilgts piemērs citiem līdzīgiem slimniekiem.

Sirds un nieru tūskas slimniece viņa bija, augustā paņēmu knapi dzīvu no Bauskas rajona "Ziedoņiem" uz Rīgu, ne soli gandrīz pa�spert nevaro�u, ar milzīgu elpas trūkumu un tādu tūsku, ka krūtis stā�vēja kā jaunai meitenei, un pietūku�i bija pat kalsnā seja.

Ātrā palīdzība Rīgā tovakar nedeva ne mazākās cerības un kardio�logi braukāja, savas 3 brigādes � teica, ka ar �ādu sirdi labi. ja pāris dienas nodzīvos. Viens no viņiem deva 3 mēne�us. Es tomēr sāku cī�nīties un pieslēdzu savam AK (atveseļo�anās kompleksam), bet vis�pirms vajadzēja atrast primāro slimību. Mēs kopā ar docentu Būmeis- taru un profesoru J. Lināru to arī atradām. Doc. Būmeistars konstatē�ja tiriotoksikozi, bet profesors J. Linārs man piekrita, ka, ja nesakār�tos zarnu traktu, tad ne vairogdziedzeri, ne arī pārējo nolaisto endo�krīno sistēmu nevar atjaunot, nemaz nerunājot par aknām un nierēm. Tikai tad varēsim sākt atjaunot sklerotiskos asinsvadus un sirds mus�kuli. Pāris Gaiļezera kardiologu nevarēja mums ne ar ko palīdzēt, jo, zinot tikai asinsvadu papla�inātājlīdzekļus. bet tīrītāju, atjaunotāju � tā esot fantastika, un 64 gados vienkār�i smieklīgas iedomas.

Tātad: 1) vairogdziedzeris strādā tā, ka visa miesa jau "apēsta . �ķiet, nu jau ķersies pie kauliem;

2)�� lūpas zilas, nieru tūska, sirds neklausa, knapi pukst;

3)�� cilvēks tiek 6 soļus līdz tualetei, akna pacelta, sāpīga:

4)�� no vairogdziedzera milzīgās darbības caureja vismaz 12 x dienā;

5)�� kāju vēnās trombi spīlē, sāp.

Sastādu dienas plānu AK izpildei (skat. klāt pielikto tabulu), kurā ietilpst bez visa pārējā arī daudz �ķidruma � gandrīz 1 1 sulas (svai�gas, tikko spiestas), 1 1 zāļu tējas, vēl 1 1 destilēta ūdens � 3 1 �ķid�ruma un tūska mazinājās jau pirmajā dienā. Caureja � 15. dienā. Un sāka atgriezties muskuļi, pamazām atgriezās spēki, sākām braukāt pa muzejiem, teātriem, līdz slimniece sakaunējās, ka ir tik stipra un te vāļājas pa Rīgu, kamēr vīrs raujas ar lauku darbiem. Un oktobra bei�gās viena pati kājām aizgāja uz autobusu 1 km, ar 3 pārsē�anām aiz�brauca uz lauku mājām un sāka strādāt, kaut ne jau pārāk, tomēr tādu slodzi vēl nedrīkstēja uzņemties tikai pēc 2 mēne�u ārstē�anās. Sulas vairs netika dzertas, veģetāro ē�anu nomainīja treknās zupas, knapi pāris glāzes zāļu tēju ar pulveri "Salveo" � tā bija visa ārstē�anās, līdz punktu pielika glāze ūdens ar ievārījumu, un slimniece pēc 20 min. nokrita ar mikroinsultu un tūsku. Atbrauku�ais dakteris no Bauskas protestē manam AK, par �iem �ķidruma daudzumiem, vi�siem mājniekiem uz visstingrāko nosaka � nedot dzert!!! 600 g die�nā � maksimums. Un visi arī māti uzraudzīja, lai kā viņa lūdzās dzert. Slimniece mazajam bērnam pa kluso lūdza kaut pliku ūdeni no krāna. Sulas jau viņa nedabūja, bet zāļu tēju cik necik dzēra, nu to pa�u vairs ne, kamēr tūska sasniedza gandrīz iepriek�ējos apmērus, un sekoja insults! Atvedu uz Rīgu, sākām visu no gala, slimniece ļo�ti centās visu ņemt pretī, labi saprata visas kļūdas un no�ēloja, ka mājās nebija tāda kop�ana un dakteris tik aplami vēl sagrozīja piede�rīgajiem galvas.

Slepkava � tas skan briesmīgi, bet ar �ādu aizliegumu dakteris slimniekam bie�i vien paraksta nāves sodu. Izdzērām glāzi pētersīļu sulas, glāzi selerijas sulas un tūska samazinājās, bet, tikko sagrēko�ja � kaut tējkaroti cukura, 1 bulciņu vai ko sāļu �, tūska klāt pēc 20 minūtēm!

Nu cīnījāmies abas divas 2 mēne�us uz dzīvību un nāvi, bet ar in�sultu galā vairs netikām, tas negribēja uzsūkties, un trombojās nu jau ne tikai vēnas, bet arī artērijas, vienu nakti viņa kauca kā vilks � ie�sprūda trombs kājas artērijā un ātrā palīdzība aizrāva uz slimnīcu (Stradiņu) � 3. nodaļu, jo vairogdziedzeris trakoja atkal, 12-14 rcUj zes dienā caureja, pie kam no 2. insulta ju�anas vairs nebija, viena m ka un kāja paralizēta, tātad tik pat reizes slimnieci dabūja arī stiept uz vannu, bet slimnīcā tas viss atkrita � vannas nav, vienu reizi aizstie�pu uz du�u � kopēju vīrie�iem ar sievietēm, vienu reizi uz tualeti � ■ arī kopēju vīrie�iem un sievietēm, līdz sāku prasīt �īberi, es nespc|ii iznēsāt uz muguras, � �ībera arī nav, aizskrēju uz aptieku, nopil ku �īberi, samainīju naudiņu �ībera nesējai, jo katrs nesiens maksāja ruh li tajos laikos, bet nebija, kam maksāt � sanitāres �ajā ķirurģiskajā nodaļā nemaz nebija. Es atskrēju no rīta un vakarā, bet pa dienu gāja kā pa leiputriju, labi, ka caurejas bija samazināju�ās līdz 3-4 reizes dienā�

Nu, tas tā, mazliet atmiņas par mūsu supermedicīnu.

Pēc nedēļas vairogdziedzeris normalizējās tiktāl, ka caurejas nebi ja nemaz un doc. Būmeistars ieteica pārvest uz 6. slimnīcas nervu no�daļu turpināt ārstēt insultu.

Jā, � kā mums beidzās opera ar trombu, jo "ātrie" paredzēja tūli tēju kājas amputāciju. Ma�īnā es paspēju iedot izdzert 2 litru selerijas sulas uz pusēm ar pētersīļiem un ķirbi, un uzņem�anas nodaļā kāja pārstāja sāpēt, tādēļ ievietoja vairogdziedzeru nodaļā.

Slimnīcā jau to visu AK izpildīt nevarēja ne tuvu, bet ķīmiskās zā Ies nelīdzēja � ar 3. insultu slimniece iekrita bērnības fāzē � ar at�miņas traucējumiem un redzes zudumu un ātri ari nomira, jo asinsva�di spazmoja nu jau visā ķermenī un sekcija apstiprināja diagnozi � milzu skleroze, bet ārsts-naturopāts J. Ovcr�enko apgalvoja, ja nebū�tu biju�as iepriek�ējās kļūdas, it sevi�ķi � �ķidruma aizliegums � viss varēja būt galīgi savādāk � kā iepriek�ējos 2 ārstē�anas mēne�os.

Nupat līdzīgs gadījums ar grūtnieces toksikozi � dakteris nolicis uz 600 g �ķidruma dienā un pieslēdzis slimnieci sistēmai ar glukozi, bet stāvoklis ar katru dienu pasliktinās, līdz iesaka likvidēt grūtniecību.

Pieslēdzu AK un pirmās 3 dienas tikai uz destilēta ūdens 3 1 dienā un � ne tūskas, ne toksikozes. Tie ir tipiski gadījumi. Nabaga grūt�nieces! Bet ārstiem, ja nemāca uzturmācību, ūdensdziedniecību � viņi nav vainīgi � kaut gan �odien par literatūras trūkumu nevar sū�dzēties. Nebija un nav ari �odien �ie priek�meti jāmācās medicīnas

institūtā un skolās, bet tie, kam ir sirdsapziņa, apgūst �o literatūru pa�mācībā un nes tautā patiesību. �odien nezināt ir kauns � maigi iz�sakoties.

Tātad � ko dzert un cik dienā? Ja kādai valdībai patiesi interesētu tautas veselība, tad tā krānos laistu destilētu ūdeni. Minerālsāļus or�ganisms no ūdens neizmanto. Un tas, ka ārzemēs pievieno ūdenim fluoru � ir blefs � tā ir inde, rūpniecības atkritumviela.

Visnaturālākais destilētais ūdens ir augos. Mūsu naturālistu grupa ar dr. J. Over�enko priek�galā � nedzer nemaz, bet pārtiek no zaļu�miem, dārzeņiem, ogām, augļiem, papildinot �o klāstu ar nedaudz pāk�augiem un graudaugiem, riekstiem, sēklām, zāļu tējām.

Kad organismam slāpst? � Tad, kad tas saņem ko neveselīgu, ko pretdabisku, un organisms tad cen�as caur ūdeni to visu savākt un iz�vadīt ārā � piemēram, pēc cukura, balto miltu izstrādājumiem, trek�numiem, pipariem, sāls � organisma reakcija � dzert. Bet, ja �ādu iemeslu nav � neslāpst.

Derīgie �ķidrumi:

1)� Destilētais ūdens � gan ikdienā, gan dziedniecībā.

2)�� Dziedniecībā:

"Svētavotu" vai ekstrasensa uzlādētais "dzīvais" � "nedzīvais", ledus ūdens, gāzētais, Sudrabūdens, svaigas sulas, it sevi�ķi bērzu.

Kaitīgie:

Alkohols, buljoni, saldinātie dzērieni, krāna ūdens, minerālūdeņi.

Savā kompelksā es darbojos kosmētikā ar ledus gabaliņiem. �eit darbojas kūsto�ā ledus princips � tas atjauno �ūnas.

Destilētā vai degazētā ūdens metode

�ī metode nāk no cara laikiem, no Krievijas, bet es domāju, ka tā ir vēl senāka.

Ja nav destilēta ūdens, tad pats var pagatavot degazēto ūdeni � ūdeni 2 reizes novāra pa 10 minūtēm. �ie ūdeņi ir smagāki par sār�ņiem, kas riņķo asinīs, stumj tos uz izvadorgāniem un tādēļ svarīgi ir ievērot ritmu un dzert � vai nu

1)� ik stundā glāzi = 12 x dienā,

2)�� ik 2 stundās 2 glāzes = 6 x dienā,

kopsummā dienā izdzerot 12 glāzes �ī ūdens. Krāna ūdeni jūs mū�am neizdzertu tik daudz, bet �ie ūdeņi pat pilnīgi prasās, kad pienāk nu teiktais laiks. Oponenti domā, ka skalojas ārā kālijs � nekā tamII dzīga, tas tikai savāc organismā savus neorganiskos brāļus, sāļu no gulsnējumus un atkritumproduktus, un vada ārā, un pa 1-3 mēne�iem organisms tik tīrs, ka sāk, ja vajag, ķerties pie vē�a �ūnas.

Ļoti jauki izklausās � (pat smagas vē�a formas 7 mēne�os likvi dē, protams � viss AK paliek spēkā, pie kam vēl milzu darbs jāveic ar mentālo plānu), bet ļoti grūti izpildīt � stundas skrien un nekas nav izdzerts�

Visērtāk to ir izdarīt kolektīvi � visi grāmatve�i, ekonomisti vai rasētāji kooperējas un viens diriģē pēc pulksteņa � tad tā lieta iet. (Man biju�i daudzi kolektīvi gan Latvijā, gan pa visu Savienību). Otrs variants ir � kopējs, kur� uzmana slimnieku, lai viss iet pēc AK. Daudz gadījumu ir arī, kad cilvēks noņemas pats, es par tiem brīnos, jo vairāk jau nu gan cilvēks var izdarīt otra labā nekā savā.

Es atzīstu arī citas ūdens metodes, bet praksē pielietoju minētās, un pilnīgi pietiek.

Sezonas dziedniecībā cilvēku �iem ūdeņiem pieslēdzu martā, kad sulas iet uz beigām, bet savvaļas zaļumu sulas vēl nav sāku�ās. Ko darīt ar krāna ūdeni tiem cilvēkiem, kuri neko citu nedzers? Vismaz izlaist caur filtru "Rodņi�ok". Vēl paturēt ūdenī vismaz 10 minūtes sudrabu vai ēst un dzert no sudraba traukiem, nevis turēt tos greznu�mam.

Tas arī īsumā praktiskai darbībai viss!

Labu veiksmi!

Vannas

Spēcīgākam efektam pie vannas � gan vienkār�i mazgājoties, gan zāļu vannai, var pievienot 2 saujas ekstrasensa uzlādēto sāli. Tā nav sāls vanna, sāli jūs no 2 saujām uz vannu nejutīsiet, bet biostrāvu efektu gan � jutīsiet, kā kāju pirkstus bada, kā skudriņas tekalē vai siltums staigā u.tml., tāpat kā pie ekstrasensa seansa laikā. Tātad arī sāls jānes uzlādēt tam pa�am ekstrasensam, pie kā nākat uz seansiem, jūtot to, pretējā gadījumā var nebūt efekta, ja sāli lādē tāds ekstra�senss, ko jūs neesat jutis kontaktseansā. Sāli var lūgt uzlādēt da�ādi � vispārējam tonusam, "dukai", kā saka, biolauku palielinā��anai, bet var uzlādēt arī diferencēti � zināmai vainai. Tas nozīmē, ka �o sāli jūs nedrīkstat dot citam � tā palīdzēs kaut kādā mērā vi�siem, ja nav speciāli uzlādēta tie�i �im cilvēkam � var jau ielikt arī tādu programmu.

Būs gadījumi, kad pēc lādas vannas cilvēks ir milzu enerģijas pilns un gulēt vairs ne domas. Vīrs, piemēram, nesaprot, kāpēc sieva logus pūcē � tad uz nakti sāli nelietojiet, bet pēc darba pirms mājas darbu sāk�anas � enerģētisko kājvannu!

Bļodā ielejiet ūdeni tik daudz, lai potītes būtu zem ūdens, pievie�nojiet 2 ēdamkarotes sāli (ko uzlādējis ekstrasenss). Ūdens tempera�tūra no 36� C un augstāk pēc patikas, kaut vai līdz svī�anai, ja atļauj asinsvadi un sirds. Ilgums vismaz 20 min. Tā nebūs ne ķīmiskā (sāls) vanna, ne termiskā (karstā) vanna, ko esam pieradu�i pieņemt pie sa�aukstē�anās, bet tā var būt pat vēsa, jo lomu spēlē tikai bioenerģija. Sāls kalpo vienkār�i kā materiāls, ko labi var uzlādēt, piesātināt ar bioenerģiju. Jo rupjāka sāls, jo labāk var uzlādēt, visefektīgākā ir jū�ras sāls no aptiekas.

Pirts

1 x nedēļā

Pie pirts tēmas es tikai gribu pievērst uzmanību, ka te no mana at�veseļo�anās kompleksa var izpildīt vismaz 7 punktus:

1)� svī�ana � sārņu izvadī�ana,

2)�� ūdens procedūras:

a) aplaistī�anās, uz galvas uzlejot ķipi ar ūdeni � ūdens savāc visu slikto informāciju, ko izdala ļauna doma un slims orgāns un ie�vada to zemē,

b)�� auksta � karsta ūdens maiņa,

c)�� aromātiska zāļu uzlējuma aplaistījumi,

3)�� pa�masā�a ar dvieli un ma�alku,

4)�� akupresūra ar bērzu slotu � tātad fitoncīdu efekts pa akupresū�ras punktiem,

5)�� inhalācijas no bērzu slotas vai uz akmeņiem uzlietās zāļu tējas,

6)�� relaksācija,

7)�� norūdī�anās.

Ko vēl var piebilst? Visas sliktās domas atstājiet ārpusē. Lai tīrās arī domas un dvēsele.

Neaizmirsīsim vismaz 1 1 zāļu tējas izdzert pēc pirts!

Nesteidzieties ātrāk nomazgāties un prom! �ī ēku kompleksā ii enerģētiski vistīrākā vieta, tādēļ pakavējieties te. Kur vēl tāda fiziska un garīga �ķīstī�anās var sanākt?

Kā nodzīt taukus?

Ja latvie�u lieko svaru saliktu vagonos, tad vilciena sastāvs apņem�tu zemeslodi pusotras reizes! Vai neatjēgsimies un nesāksim padomāt arī � ko tas ir prasījis � ne tikai veselību, bet arī līdzekļus, un vai mēs to ekonomiski vairs drīkstam atļauties, kad tik daudzi ir pusba�dā? Nez vai mums Sibīrija vairs draud. Tad kam tad uzkrājam? Mē�ģināsim labāk tikt skaidrībā, kā nodzīt taukus un ko darīt, lai tie atkal nesāktu nākt klāt! No nekā nekas nerodas, tas ir vairāk kā skaidrs, kaut gan daudzi resnie apgalvo pretējo, ka, tā teikt, briest no svaiga gaisa.

Ir 2 �ķiru resnie � vieni ēd daudz nekautrēdamies un nedomā nu tiem aizrādīt, jo tūlīt skanēs atbilde: "Es labāk mirstu ar pilnu vēde�ru," un mirst ar, atstādami mazus bērnus un citus pienākumus neiz�pildītus. Tie otrie ir, kas māna sevi un citus arī, ka ēd maz, bet faktis�ki ēd daudz. Tas ir no tā, ka ēstgriba ir daudz lielāka, nekā viņ� apēd. Bet apēst vēl varētu zirgu ar visiem pakaviem, ta�u viņ�, nabags, tie��ām valdās un tāpēc �ķiet, ka ēd maz. Vai arī kvantitatīvā ziņā salī�dzina ar to apēsto daudzumu, ko apēd tas vājais, daudz vairāk un sātī- gāk, bet, būdams tādas "zortes", neuzbarojas. Tie tre�ie arī cen�as ēst maz, bet no liekā svara vaļā netiek vienalga. Tā ir gan nepareiza vie�lu maiņa, gan psihes traucējumi, teiksim, pēc pārciesta bada vai pus�bada, kad organisms baidās no bada sajūtas un ēd profilaktiski, ar do�mu � kaut tik nesagribas ēst tad, kad nebūs ko ēst, jo spilgtā atmiņā ir bado�anās mokas (ja bads ir bijis spaidu kārtā, nevis ar domu, ka ar badu ārstē). Es arī piederu pie �īs grupas un zinu, kā tas ir. Un vēl otrs moments � asins saindē�anās, pēc kuras visiem ar steigu atjaunoju 100 procentīgi visus orgānus (redzi, zobus u.c.), bet nevaru vēl tikt galā ar virsnicru dziedzeri. Bet vēl 3. moments � ka �ī masas palie�linā�anās ir organisma aizsargreakcija pret oponentiem, melnajiem spēkiem, skauģiem ikdienas dzīvē, kur nu vēl ekstrasensa dzīvē. Bet esmu empīriski konstatējusi, lai kāds iemesls nebūtu, ārstē�ana tā pa�ti, principi tie pa�i, tikai ar nelielu akcentiņu uz primāro iemeslu, arī vēl tas fakts, ka barības centru, kur� atrodas hipotalāmā smadzenēs, uzbudina ogļhidrātus saturo�ie produkti � maize, kartupeļi, putras, cilvēks ēd �ādu uzturu un to nekompensē ar zaļbarību un savvaļas au�giem (tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ izdomāju savu savvaļas au�gu komplektu "Salveo"). Daudziem pietiek tikai ar �o pulveri vien, skatos � ēd kā ēdis, bet dzer pulveri un pēc mēne�a nes �uvējai vi�sas drēbes pārtaisīt, svārki krīt nost. �ie savvaļas augi paātrina vielu maiņu, jo pastiprina visu dziedzeru darbību, kas bija notrulināju�ies vitamīnu un bāzisko minerālsāļu, mikroelementu badā. Arī mazkustī�gais dzīves veids un nevingro�ana noved pie aptauko�anās. Kam visgrūtāk nodzīt taukus un kas vispār visātrāk aptaukojas � pikniķis! Bet mēs tik maz ko zinām par cilvēku tipiem un tādēļ ari �ie maldī�gie uzskati, ka resnais nav resns no ē�anas, bet ka tas ir no slimības, jo, lūk, tas ēd un nav resns. Un kur� tad nekad nav resns? � Astēni- ķis. Un varētu domāt, ka tam gan labi, var ēst, ko grib, nekad nebūs resns, bet par to nepadomā pat pats astēniķis, kas ar �o nepareizo ē�a�nu resns nepaliek, bet slimāks gan. Piemēram, resnais, ceturto tortes gabaliņu pie mutes liekot, gan saminstināsies � sak, varbūt nevajag, atkal kāds kilograms būs uz vēdera klāt. Bet tievais nedomā un ar �iem ogļhidrātiem savus orgānus vairāk sabeidz nekā resnais. Kādēļ mums tā neiet ar to svara samazinā�anu, kaut ari ir milzu vēlē�anās to darīt? � Vispirms � zinā�anu trūkums, jo lielākoties visi apkārtē�jie � gan resnie, gan tievie, resnuļus �ēlodami � no vienas puse*, sakarības nezinādami � no otras puses, mudina ēst un "neņemt gal�vā" resnumu, tā teikt � samierināties � kā ir, tā ir. Cits neko nesu ka pieklājības pēc, bet cits, glu�i otrādi, neaizrāda tāpēc, ka priecājim par tavu neveiksmi tikt ar sevi galā. Un tas, ka ir sabojāts izskata, priecina skauģi, jo mazinās konkurence � mēs, latvie�i, jau esam ne�novīdīga un sīkumaina tautiņa, ko atzīt mums tik grūti, bet � ja at/1 tu, varbūt daudz kas mainītos uz labu, varbūt visi kopā mēs sāktu ml lēt tuvāko un nekaitēt viens otram pat ar domu, ar vārdu, kur nu vel darbiem?

Skaidrs, ka tad, kad resnajiem man būs nometne vai stacionārs, vi siem kopā dzīt nost laukus būs daudz vieglāk, bet pagaidām mēģinā�sim katrs to darīt savos, bie�i vien nepiemērotos apstākļos. "I ai Dievs mums stāv klāt izturēt līdz galam �ajā brīni�ķīgajā atteik�anās pasākumā!"

Ar ko tad sākam? Vispirms pārrakstām kompleksu un sastādām grafiku pie sienas � kas cikos jāēd, jādzer, jādara � gan pa dienām, gan pa stundām. Ja ne pa stundām, tad vismaz � ko �odien drīksl, kas plānā, kādas fiziskas nodarbības varam atļauties laika un apstāk ļu ziņā.

Ko rakstām kompleksa pirmajā punktā?

1)�� Negulēt uz āderes! Nekas jums nesanāks nevienā veselībai vel�tītā pasākumā, ja jūs turpināsiet gulēt uz āderes.

2)�� Jālikvidē hipoglikēmija! Jo tā nu tas ir � jo vairāk ēd, jo vairāk gribas. Ogļhidrāti � cukurs un balto miltu izstrādājumi tur organis�mu strukturālās informācijas badā un, par spīti tam, ka apēsts par daudz, organisms prasa vēl un vēl, tas drud�aini darbojas cerībā, ka kādreiz tomēr saņems trūksto�ās vielas. Veidojas apburts loks � jo vairāk ēd, jo vairāk gribas. Sāta sajūta neiestājas, rodas nespēks, no�māktība, nervozums � hipoglikēmija. Tā cilvēks saslimst ne tikai ar psihiskām slimībām un diabētu, bet arī aptaukojas. Tātad mūs var glābt tikai pretēja rīcība � dot organismam visus mikroelementus, minerālsāļus, vitamīnus u.c. bioaktīvas vielas, un viņ� ir mierīgs, neēd lieku, neaptaukojas, bet eso�ie tauki sāk mazināties. Kā nepie�ļaut hipoglikēmiju?! � Ne gramu cukura un balto miltu izstrādāju�mu, jo, tikko tie ieiet asinīs, aizkuņģa dziedzeris izstrādā insulīnu un dro�ības labad vairāk nekā vajag � "apēd" arī ne tik vien lieko cu�kuru, bet arī nepiecie�amo, pazeminās cukura līmenis asinis un vei�dojas hipoglikēmija un centrālās nervu sistēmas traucējumi, sevi�ķi bērniem, tos �ādi vecāki bie�i noved līdz psihiatriskai slimnīcai.

3) Jāpaātrina vielu maiņa, tādēļ jāatjauno endokrīnās sistēmas dar�bība. Ar to vien, ka neēdam vairs rafinētās baudvielas, vielu maiņa uzlabojas, nemaz nerunājot par pieslēg�anos: I) augu dziedniecībai, 2) sulu dziedniecībai,

3) ūdens dziedniecībai, 4) ārstnieciskajam uzturam.

5) aromātu dziedniecībai, 6) vannu kursiem,

7) dziedē�anai ar biostrāvām, 8) ārstnieciskajām kūrēm,

9) norūdī�anai, 10) vingro�anai,

11) masā�ai, 12) fizioproccdūrām,

13) adatu terapijai vai 14) fizioproccdūrām,

15) pirtij, 16) fle�erē�anai,

17) d�ogingam, 18) pareizai elpo�anai,

19) pareizai stājai, 20) homeopātijai,

21) hipnozei, 22) akupresūrai.

Daudzi mierina resnuli: "Tas tev nav no ē�anas, tas tev nāk no sli�mas endokrīnās sistēmas." Un, tā kā ārsti apgalvo, ka to nevar restau�rēt un piedāvā tikai hormonus, cilvēki iet bojā. Endokrīno sistēmu mēs ārstējam savā centrā un īsā laikā atjaunojam jebkuru dziedzeri, bet, pieslēdzot cilvēku visiem iepriek�minētiem punktiem 100%, ne�vis kaut kam vienam, kā cer daudzi slimnieki. Ņemot vērā, ka ar sa�vu dzīves veidu nevar sabojāt vienu dziedzeri un pārējie paliek ne�skarti un veseli kā jaunpiedzimu�am bērnam. Tas nav iespējams, tad iet bojā visa ķēde un otrādi, � it kā ārstējam vienu dziedzeri un visi ārstējas līdzi. Cilvēks noveco tad, kad viņam noveco dziedzeru sistē�ma, bet atjaunojas tad (pal vizuāli), kad atjaunojas dziedzeru sistēma, un ne tikai endokrīnā � visa sistēma kopumā. Visas �īs problēmas ir ļoti saistītas cita ar citu � piemēram, mēs nevaram atjaunot endokrī�no sistēmu, ja nelikvidējam zarnu traktā disbakteriozi, līdz ar to pār�traucot pa�saii'.cē�. 10s un acidozi, un � tīrot asinis un atjaunojot asinssistēmu �ī,-..- adus. Cilvēks, to zinot, ir apjucis un nezina, no kura gala sākt, bet nav ko samulst. Visi tie pasākumi, kas likvidē dis�bakteriozi, likvidē ari pārējās nelaimes, jo visu slimību sākums mek lējams zarnu traktā, lai kā jums gribētos atrast citus iemeslus. Tūlīt pierādī�u to. Skatieties:

disbakterioze ir no cukura, balto miltu, buljona lieto�anas; acidoze ir no balto miltu, buljonu lieto�anas, klāt vēl nāk kafija, gaļa, dzīvnieku valsts tauki, sāls;

asinssastāvu bojā baltie milti, buljoni, kafija, sāls; asinsvadus bo�jā kafija, tauki, buljoni, sāls un tas, ka nelietojam dārzeņus, ogas, aug�ļus, rupjos miltus, zaļumus, it sevi�ķi savvaļas! Tagad skatāmies tālāk sakarības ārstē�anā:

disbakteriozi likvidē � cukura, balto miltu, buljonu izslēg�ana un ķiploki, "Salveo" pulveris kā labākie fitoncīdu avoti (ja nepiecie��ams � lieto arī baktērijas � vai no aptiekas, vai 1 tējk. govs mēslu uz 1 gl. piena, izkā� un dzer pirms ē�anas).

Acidozi likvidē � ķiploki un "Salveo" pulveris, jo tie satur milzī�gi daudz bāzisko minerālsāļu asins neitralizē�anai.

Asinssastāvu uzlabo � viss tas pats, arī "Salveo", jo tā augi satur dzelzi u. c. mikroelementus pareizam asinssastāvam, liesai un mugu�ras smadzeņu uzbūvei.

Asinsvadiem � viss tas pats, plus visi iepriek�minētie mana atve�seļo�anās kompleksa punkti (pirts, ūdensdziedniecība u.c.).

Asinsvadus un endokrīno sistēmu nevar atjaunot, ja dienā neizlie�to 2 kg �ķiedrvielām bagātu uzturu. �eit, luk, bus saraksts, kas dienā jāapēd, lai likvidētos skleroze, kas tagad ir jau pirmsskolas vecuma bērniem, bet ārsti �ādās situācijās mums citu neko nepiedāvā, kā asinsvadu papla�inā�anas līdzekļus. Kā gan drīkst un cik gan ilgi var papla�ināt tos pa�us piesārņotos, sklerotiskos asinsvadus? � tos va�jag tīrīt ar �ķiedrvielām un pektīnvielām. Varbūt, garo sarakstu ierau�dzīju�i, jūs nobīsieties � kas gan tik nav jāapēd! Svara ziņā jūs tik daudz dienā apēdat tā kā tā. To apēd pat zīdainis, ēdot pa 200 g 6-7 x dienā un dzerot zāļu tēju 200-400 g dienā. Tad, kad �o svaru veidoja gaļa, maize, kartupeļi, kūkas �jūs nemaz neuztraucāties, bet � kad dārzeņi, ogas, rupjie milti u. c. veselīgi produkti, tad gan � jo nav pierasts. Ja jums kāds dārzenis trūkst, to var aizvietot svara ziņā ar ci�

tu, kaut vai dienā ēdot vienu produktu, piem. � 2-kilogramIgu arbū�zu. Visos �ajos procesos palīdz �

augu dziedniecība � kurā vislielāko lomu spēlē savvaļas augi, jo tie vairāk par kultūraugiem satur: 1) bioenerģiju, 2) hlorofilu,

3) dzelzi u.c. mikroelementus, 4) kalciju, fosforu,

5) mjecvielas, 6) pektīnvielas.

Tātad bez savvaļas augu komplektiem "Salveo" vai "Hodo" mēs iztikt nevaram, ja kāds tie�ām ārstējas nopietni. Te ir lapas, mizas, saknes un sensoriski izjustā bioenerģētiskā proporcija, kas spēlē lie�lāko lomu. Un kopsummā augu pulveris dara brīnumu, bet, pirmkārt, jau atjauno asinssastāvu, asinsvadus, endokrīno sistēmu � dodot tai izejvielas, no kā tā sastāv, kā ari bioenerģiju, bez kuras endokrīnā sis�tēma iet bojā. Pulverī ir tik maiga �ķiedrviela, ka to var lietot zīdainis (lai tam nekad �īs nelaimes nepiemetas no minēto vielu deficīta) un operēts cilvēks jau otrajā dienā. Pulverī ir daudz koku mizas, tas sa�tur miecvielas, kas atindē zarnu traktu un reizē ari asinis no pūsto�ās mikrofloras indēm. Kopumā tas atjauno visu imūnsistēmu, paātrina vielu maiņu, un liekais svars samazinās ātrā tempā, bet tievie atgūst svaru, jo arī tiem ir nepiecie�ama normāla vielmaiņa.

Bet pulveriem, pēc tam, kad viņi ir ieņemti 3 x dienā pa 1 tējkarotei, paturēti mutē, lai bioenerģija caur gļotādu var uzsūkties pa �akrām, virsū jāuzdzer (izņemot "Hodo") 200 g zāļu tējas, jo pul�veris iz�ķīdinās nieru, �ults akmeņus, sāļu nogulsnējumus locītavās, bet nepiecie�ams transports, kur� visu to drazu vedīs ārā, bez tam arī zāļu tējas ir asinstīro�as un vielu maiņu veicino�as. Speciāli mazina apetīti un uzlabo aknas kukurūzas drīksnu tinktūra, ekstrakts vai tēja. Tā ir bezmaz vai vienīgā tēja pret apetīti. Arī allohols palīdz at�jaunot aknu un vielu maiņu. Nebaidieties to dzert � tas sastāv no nāt- rām un ķiplokiem.

Asinis pamatīgi tīra struteņu tinktūra, ko var iegādāties homeo�pātiskajā aptiekā vai pagatavot 10 dienās pa�i, ņemot 100 g svaigu augu uz 0,5 1 degvīna. Vai tīru sulu, vai �o tinktūru dzeram 3 x dienā pa 20 pil. vismaz 1 mēnesi.

Kādas tējas mēs lietojam ikdienā (ar �o savvaļas augu pulveri) �

tātad tonizējo�as un vielmaiņu paātrino�as:

asinszāli (pa 7 dienām mainot augus un ņemot 4 ēdamk. uz 1 1 ūdens),

gaiļpie�us, auzas,

piparmētru ar nātrēm, sarkano āboliņu,

balto āboliņu, jasmīnu,

māllēpju.

Katru dienu imūnsistēmai vēl iedzeram 10 pil. vērmeles vai 30 g vērmeļu tēju (viegli rūgta). Visām tējām nedaudz jāpiepilina citronu vai cidoniju sula, lai labāk �ķīst un izdalās sārņi, neorganiskie minc- rālsāļi. Mēs zinām, ka citrons ir skābs, bet organismā tas veido bā�zes � tātad atkal der visos mūsu pasākumos.

Sulu dziedniecība

Par citronu sulu jau runājām, bet lai paralēli vēl pievienojam pa sezonām: Vasarā:

ogu sulas, vismaz 0,5 1 dienā, vai pa�as ogas 4 gl. dienā � da�ādu vai vienu un to pa�u. Rudeni:

pa glāzei dienā kaba�u vai patisonu sulu, vai gurķu sulu. Ziemā:

pa glāzei dienā burkānu, ķirbju, svaigo kāpostu, bet 1/2 gl. bie�u sulu.

Pavasarī: pa glāzei dienā zaļumu sulu: nātru, virzas,

vārpatas, gārsas �

vai no katras vai no visām kopā. Visu vasaru turpina zaļo sulu un vēl kādu periodu 50 g ziemā māllēpju sulu, it sevi�ķi tie cilvēki, kuri ir alerģiski, diatēznieki.

Ūdensdziedniecība:

a) ar vai bez ē�anas, kaut vai 1 x nedēļā atslodzes dienā dzeram destilētu vai degazētu (2 x vārīto pa 10 min.) ūdeni. �ādā ritmā �

vai nu ik stunda 12 x dienā pa 1 gl., vai 6 x dienā ik divās stundas pa 2gL;

b) kusto�ā ledus princips � kaut vai pāris kubikus dienā nosūkāt ledusgabaliņus vai lāsteku;

c)�� sudrabūdeni � 100 g dienā;

d)�� no rītiem noberzties ar slapju dvieli;

e)�� �arko du�a;

0 zemūdens masā�a, ūdenskritums;

g) peldē�ana.

Ārstnieciskais uzturs

Pilnīgi izslēgti maize, kartupeļi, sāls, baltie milti, cukurs, buljoni, kafija.

Pirms ē�anas: 20 pil. kukurūzas drīksnu tinktūras, 20 pil. struteņu tinktūras, "Salveo" uz 200 g zāļu tējas, 1 lējk. smiltsērk�ķu eļļas, mū�mija, sula 1 gl.

Brokastīs: rupja maluma miltu biezputra + kafija 1 tējk.

Launagā: 1 tējk. medus, jebkuri bie�u salāti no manas grāmatas "Daba dziedē, daba baro".

Pusdienās: pildīti vai sautēti dārzeņi, veģetārās sakņu vai zaļumu zupas, pupas, zirņi, sēnes, zaļbarības salāti.

Vakarā: ogas, augļi, rieksti, saulespuķes, ķirbju sēklas, ziedpu�tek�ņi, 1 gl. uz nakti � sedatīva, nomierino�a zāļu tēja: apiņu (pa 7 dienām mainīt), nātres,

baldriānu, madaras,

vīgriezes, vībotnes.

Aromātu dziedniecība

Minimālais būtu uz nakti 5 min. o�ņāt baldriāna pudelīti un 5 min. joda pudelīti. Atjaunojas endokrīnā un nervu sistēma, tīrās orga�nisms, jo ēteriskās eļļas caur mutes vai deguna gļotādu uzsūcas asi�nīs un �īs gaisto�ās vielas aizlido prom kopā ar jūsu negatīvajām enerģijām, ko izdala jebkura slikta doma vai slims orgāns. Pozitīvi lā�dēts organisms tiks ar sevi galā. Pat sirmi mati atgūst krāsu no baidi i āna inhalācijām un "Salveo" pulvera, kur no 80 augiem ap 60 u ai ēteriskām eļļām. Vēl pa pilienam vairākas reizes dienā var izdz jebkuru ēterisku eļļu no aptiekas vai parfimērijas veikala: baltegles, piparmētru,

mentola, krustnagliņu,

lavandas, ro�u,

lauru, diļļu,

citronu.

Tas viss uzlabo vielu maiņu, it sevi�ķi resnuļiem.

Arī pirtī jāgādā par �o ēterisko eļļu efektu, gan peroties ar slotu, gan lejot uz akmeņiem ēterisko augu tējas � tad organisms �īs eļļas elpos ne tikai ar degunu, bet arī ar visu miesu. Tādēļ pirts latvie�u sē�tā bijusi tīrākā vieta, kur veda slimniekus un dzemdētājas.

Arī māju tīra ar ēteriskiem augiem vai to eļļām, vai dedzinot ka diķa zarus (vai citas skujas), vismaz saulgrie�os.

Slimnieka gulta jākopj ar slapju drēbi, kur pie ūdens pieliets kaut vai terpentīns. Sevi�ķi tas jāievēro slimnīcās, lai nāko�o slimnieku neielaistu iepriek�ējo gadu slimnieku sakrātajā negatīvajā informāci�jas slānī, jo katra slimnieka izdalītā informācija saglabājas turpat 50 gadus. Tad kā lai cilvēks labi jūtas slimnīcā? Ielieciet tur veselu cil�vēku un rīt viņam būs temperatūra.

To visu zinot, saprotams, cik svarīgi ir lietot gar�augus pie ēdie�niem � gan vitamīnu un minerālsāļu dēļ, gan arī energotīrī�anas dēļ.

Neaizmirsīsim arī mārrutkus un sinepes!

Smar�ināsimies ar mums patīkamām (sevi�ķi dabiskas izcelsmes) smar�ām.

Bie�āk smar�osim ziedus!

Vannu kursi

Arī vannas vēlams aromatizēt � lejiet klāt jebkuras tējas uzlēju�mu, t� � cik patīk � no viszemākās līdz visaugstākajai! Vannas il�gums � vismaz 20 min.

Sirds un tromboflebīta slimniekiem vannas vēsas � ap 36-38�.

Visefektīvākās vannas ir � vērmeļu, skuju,

auzu vai to salmu (mainās ik pa 21 dienu!), siena smalkumu.

Enerģētiskai tiesai klāt var piemest 2 saujas ekstrasensa uzlādēto parasto vai jūras sāli � tas procesu vēl paātrinās.

Dziedē�ana ar biostrāvām

Vismaz 20 seansi un vismaz 1 x nedēļā. Retāk lielas nozīmes nav. Kaut gan daudz dod kaut 1 seanss, it sevi�ķi endokrīnajai sistēmai, aknām, aizkuņģa dziedzerim, nierēm.

Kafijas un smēķē�anas atme�anas programma

4 dienas dzeram "Salveo" pulveri 6 x dienā pa tējk., uzdzerot pa glāzei asinszāļu tējas, pēc tam pāriet uz 3 x dienā kā visi, un 6.-7. die�nā (maksimums) ir pretīgi uzsmēķēt vai iedzert kafiju. (Bet spēkā ir ari viss iepriek�minētais.)

No nodaļas "Sezonas dziedē�ana" ārstnieciskajām kūrēm varam ieteikt kaut vai pirmās 3 galvenās kūres:

1)��� sodas kūre � 28 d. pirms brokastīm dzert �ādu �ķīdumu: 1 tējk. sodas iz�ķīdina 1 gl. auksta ūdens, uzlej verdo�u līdz 3/4 gl. un tūdaļ karstu dzer 0,5 st. pirms ē�anas;

2)�� kadiķu ogu kūre � no 3 -15 ogām dienā un atpakaļ;

3)�� dzērveņu kūre � 1 1 dzērveņu (vai irbenāju) samaļ un pievie�no 100 g medus. Lieto pa 1 tējk. pēc ē�anas.

Norūdī�anās

Aukstās ūdensprocedūras nav norūdī�ana vien, bet, piemēram, ja uzlej spaini auksta ūdens uz galvas, tad �is ūdens savāc visu negatīvo informāciju, ko izdala sliktās domas un slimie orgāni un ievada to ze�mē. Tāpēc tie cilvēki, kas aplaistās, ir tik ilgi veseli. Pretējā gadījumā negatīvā enerģija krājas atkal.

Nepareizi barotu cilvēku grūti norūdīt un otrādi. Mani 3 bērni nav speciāli rūdīti, bet slimoju�i nav ne reizes līdz pat pilngadībai, un ār�stiem bija, ko brīnīties � neviens pat nav bijis saaukstējies, kaut no 8 mēne�u vecuma ar motociklu braukts, ka vēj� svilpo un ne sausas vīles. Bet slikti nav, kam nav slinkums, berzēties ar slapju dvieli, ap�laistīties ar ūdeni � �is stresa moments jau arī ir nepiecie�ams. Mēs pārāk izlaidu�ies un nesavākti esam.

Norūda jau arī gaisa un ūdens peldes, sevi�ķi jūrā un upē � nāk vēl klāt liels enerģijas lādiņ� no kustīga ūdens.

Mēs mīlam 2 min. uz nakti iziet ar kailām kājām sniegā. Tas ir brī�ni�ķīgi. Es saprotu latvie�u zemnieku bērnus, kuri kailām kājām mī�lēja paskrieties pa sniegu. Nav aprakstāms enerģijas un prieka pieplū�dums pēc �īs pastaigas!

Vingro�sfna

Tā ir nepiecie�ama visiem, bet it sevi�ķi resnajiem � tā, kā mā�kam, ka tik kustamies un lokāmies, kaut gan pilnīgākajiem vajadzī�gāka tomēr ir jogas vingro�ana. It sevi�ķi resnajiem vajadzīga vēdera prese, un nav labāka vingrojuma par lēnu kāju cel�anu un nolai�anu, uz muguras guļot, kaut 20 reizes. Pabā�ot kājas zem klavierēm, sē�ot uz krēsla, nogulties un piecelties kaut 20 reizes.

Fizioprocedūras

Resnajiem parasti sāp mugura un kompleksā dziedniecība atjauno arī mugurkaulu. �eit lieti noder viss, ko mums piedāvā fizioterapijas kabinets, kaut arī jūs to esat visu jau izmēģināju�i un nekas nelīdzē�ja. Nelīdzēja tādēļ, ka nebija kompleksa, ka uz to vien cerējāt. Bet ta�gad būs rezultāti.

Adatu terapija

Tā dara brīnumus. Bet skatoties, kas to dara. Satiku vjetnamieti � adatu terapeitu, kura tēvs arī ar to pa�u nodarbojies, bet �is, naba�dziņ�, 30 gadus mācījies �o mākslu, līdz nule sācis praktizēt. Nav ko salīdzināt ar mūsu "mala�iem" � padomju dakteriem, kuri, nogāju�i 15-30 dienu kursus, brauc mājās ar papīriem! Tas vjetnamietis lai�kam ir debīls, nelien galvā, jā? Cilvēks zina, cik �vaks ir mūsu adatu meistars, sabakstīts guļ un domā: nez, vai trāpīja vai netrāpīja, un man ir grūti nācies palīdzēt tādiem, kuriem no �iem eksperimentiem palicis sliktāk. Laime, ja �is ārsts ir ekstrasenss, tas vismaz jūt pun�ktus pa meridiāniem, jo tie nav visi pēc bil�u grāmatas uzdurami. Katram cilvēkam tie ir plus mīnus savādāk izvietoti, it sevi�ķi resnu�ļiem. Tur tu esi kā tuksnesī.

Tad jau labāk clektropunktūra, kad tu, cilvēks, vari pa�ķielēt uz aparātu un pārliecināties, ka trāpīts gan � iedegās lampiņa! Nu, tā cilvēks seko tam arī otrā dienā, līdz tre�ā vairs nē � tic dakterim. Tad ari cilvēks ir relaksēts un notiek dziedē�anās.

Akupresūra

Kaut gan es mācu cilvēkam akupresūra, kaut vai to minimālāko � 9 pirmos dzīvībai nepiecie�amos punktus un resnajiem pret apetīti aug�delma vidū � uztaustiet zem pleca pa vidu muskuļu mīkstumā sāpīgu bedrīti un spie�iet bez �ēlastības, ja gribat samazināt ēstgribu, visefektīvāk tomēr ir:

dabiskā akupresūra.

Latvietim tā vienkār�i ir bijusi:

1)�� pirtī, kur viņ�, nezinot, kur ir tie presūras punkti, sita ar bērza slotu pa tiem bez �ēlastības, lai kur tie būdami! Un vēl pie tam ar ēte�risko eļļu efektu � bērzu lapām!

2)�� staigā�ana basām kājām vai pastalām, vīzēs, kur pēdās kartes punkti labi izjuta zemes reljefu. It sevi�ķi milzu bioenerģētika nāca klāt no rasas. Bet zeme noņem negatīvo enerģiju un lieko elektrisko lādiņu, ar ko mokās da�i cilvēki (viņiem raustās kājas, ja pats nekus�tina),

3)��� fle�erējot � sīki barību sako�ļājot, it sevi�ķi naturālo. Ko�ļā�jot, piemēram, burkānu, tas paspēj caur gļotādu atdot bioenerģiju un pie reizes presē visus punktus, kura ir tik daudz uz mēles un augsle- jām. Nu nekādi speciāli paņēmieni lielākoties vairs nav nepiecie�ami.

Fle�erē�ana

Tā ir sīka barības sako�ana līdz �ķidrai konsistencei gan tādēļ, lai nesakosta barība netraucētu kuņģi un zarnas, gan tādēļ, lai mēs ma�zāk ēstu un ietaupītu naudu, gan tāpēc, lai siekalas nonāvētu baciļus uz dārzeņiem un siekalu fermenti iedarbotos uz barību. Barība tad la�bāk izmantosies un nebūsim veltīgi tērēju�ies.

Pirtis

Kas gan nezina, ka pirtī mazgājas, bet retais iedomāsies, ka te vēl notiek:

1)� akupresūra ar bērzu slotu,

2)�� norūdī�anās caur aplaistī�anos ar aukstu du�u vai ūdeni no ķipī�a,

3)�� inhalācijas no bērzu slotas un no uzlējumiem uz akmeņiem,

4)�� ūdens iedarbība uz ādu, bet zem du�as arī enerģētiskā iedarbība,

5)�� masā�a � ar ma�alku un slotu,

6)�� relaksācija u.c.

D�ogings

Tā ir lēnā, dozētā skrie�ana, kuru uzsāk �ādi: �odien skrienu 1 min., rīt � 2 min., parīt � 3 min., un tā

līdz 15, un pie tā var palikt. Ko tas dod? � energoaprites, asinsrites uzlabo�anos, enerģijas patēriņu, sevi�ķi resnajiem, neorganiskais kaļ�ķis birst pa asinsvadiem uz leju (jo mēs ta�u ēdam pulveri "Salveo"). (Sabirst pēdās, tās kādreiz sāp �jāliek auksta ūdens kompreses vai rutka �ķēles un jādzer pulveris vēl cītīgāk, kā arī destilētais ūdens, lai sāļi iziet ārā no pēdām!)

D�ogingu skrienam basām kājām un būs arī akupresūra. Atpū�a�mies skrienot tad, kad nevaram vairs paskriet aizvērtu muti, sākam elst. Tas neder. Muti ciet! Un tā var uztrenēties tiktāl, ka maratonu var skriet ar aizvērtu muti un taisnu mugurkaulu.

Elpa

Tai jābūt seklai, virspusējai ar aizturi pēc izelpas 60 sekundes. Un ne tikai sē�ot, bet pie slodzēm. Teiciens "Elpojiet dziļi" ir viens no komunistu genocīda paveidiem pret tautām. Un �is teiciens galīgi ne�attiecas uz jogas elpo�anas vingrinājumiem.

Stāja

Kad būs pareiza stāja un elpa, vielmaiņas procesi normalizējas, un arī liekais svars zūd. Mugurkaulam vienmēr jābūt taisnam un cilvēks nedrīkst ejot ļodzīties, bet tam skaisti jānes savs augums, stalti! Un �ī savāktība jāsaglabā arī pie slodzēm, pat baletā, sportā.

Homeopātija

Ari homeopātija mums var piedāvāt savus preparātus aptiekā. Tie, protams, ir brīni�ķīgi, neuzbāzīgi un efektīgi. Pamēģiniet arī tos pie�vienot kompleksam!

Hipnoze

Man pāris reizes ir nācies hipnotizēt, labi izdodas � gan zālē, gan individuāli, bet man gribas, lai cilvēks var tikt galā ar sevi pats. Pa��am jābūt kungam pār sevi! Neviens darbs nav palicis bez rezultā�tiem, tā arī �is. Tik uz priek�u, līdz galīgai uzvarai!

Dabiskie līdzekļi kosmētikā

Visām un visiem gribas būt skaistiem un ar labu sejas ādu, bet no ārpuses vien ko labot nav iespējams, jo āda � tā ir endokrīnās sistē�mas apgabals. No tā izriet, ka, pirmkārt, jāsaved kārtībā dziedzeru sistēma, it sevi�ķi tie dziedzeri, kuri atbild par tīrību un atindē�anu organismā � aknas un nieres. Visas aplamības organismā nāk no zar�nu trakta un, ja tur nebūs kārtība, tad par samtainu un ro�ainu sejas ādu nav ko sapņot. Lai to realizētu, jāatsakās no rafinētām baudvie- lām � cukura, baltiem miltiem, sāls, kafijas, buljoniem, bet dāmām �ķiet neizpildāmi priek�noteikumi un viņas ziedo �im baudām ne ti�kai savu veselību (zobus utt.), bet arī eksterjeru. Ir tomēr, kas mani klausa un dara visu manā grāmatā "Daba dziedē, daba baro" ieteikto un atgūst savu eksterjeru, tanī skaitā pal sejas jaukumu, nereti labāku, nekā tas bijis jaunībā pie aplamībām. �ie tālākie padomi sejas ādas kop�anai domāti tām dāmām, kuras ar savām narkomāniskām tieksmēm tiku�as galā un picslēgu�ās manam AK, tad �ie ārējie pasā�kumi daudz līdzēs.

Labu veiksmi! � Ilze Jansone

Ādas tīrī�anas līdzekļi

Jebkura tipa ādu attīra, aizsargā no iz�ū�anas, dara mīkstu, elastī�gu � mazgā�ana ar augu eļļu. Samērcē vates tamponu karstā ūde�nī, nospie�, tad iegremdē to olīvu, saulespuķu, kukurūzas vai persiku eļļā. Norīvē ar to seju un kaklu. Pēc 1-2 minūtēm noņem eļļu ar tam�ponu, kur� samērcēts zāļu novārījumā, tējā, vai sliktākajā gadījumā ūdenī, kur� uz pusēm sajaukts ar augļu sulu.

Tīra, mitrina, baro, atbalina ādu, mazina vasaras raibumus � mazgā�ana ar svaigu krējumu, skābu pienu, rūgu�pienu, kefīru. Jo taukaināka un raupjāka āda, jo skābāks piena produkts jāizvēlas. Va�tes tamponu samērcē skābajā piena produktā un norīvē seju. Maina tamponu un norīvē vēlreiz. Katru nākamo tamponu samērcē vairāk. No pēdējā izspie� visu un noņem lieko skābo piena produktu.

Ja āda sausa, noskalo seju ar ūdeni, uzklāj barojo�u krēmu. Ja āda taukaina � atstāj skābo pienu līdz rītam.

Mazgā�anās ar auzu pārslām tīra, likvidē melnos punktus, savelk poras, dara taukainu ādu elastīgu, svaigu un gludu.

Pārslas samaļ kafijas maļamā ma�īnā vai gaļasma�īnā. Pievieno uz 1 glāzi pārslu 1 tējkaroti sodas, labi sajauc un glabā stikla traukā. Mazgā�anai ņem 1 ēdamkaroti, pielej ūdeni vai skābu pienu, līdz vei�dojas putriņa, un uzliek uz sejas un kakla. Kad maska sāk slīdēt pa ādu, nomazgā ar siltu, pēc tam remdenu ūdeni.

Losjoni adas tīrī�anai

Medus losjons jebkurai ādai

3 tējkarotes medus, 1 tējkarote glicerīna, 1 deserta karote �ņabja (40% spirta) 1/3 glāzes destilēta ūdens. Sajauc medu ar glicerīnu, pie�vieno ūdeni, tad �ņabi. Losjons likvidē ādas lobī�anos, dara to sam�tainu un mīkstu.

Ko�lapiņu losjons sausai ādai 3 glāzes sārto ro�lapiņu aplej ar persiku vai nv.v ' iu eļļu, lai tās pār�klātu, sautē traukā ar ūdeni un sasilda, līdz "'ii izzūd sārtā krāsa. Lo .jons brīni�ķīgi tonizē ādu.

Krēmi

Kumelī�u krēms sausai un normālai ādai

1� ēdamkaroti kumelī�u ziedu aplej ar 1/2 glāzi verdo�a ūdens, nostā�dina 2 stundas, tad nokā�. Ņem 50 g sviesta, 2-3 tējkarotes rīcinelļas, 1/2 tējkaroti glicerīna, 1/4 glāzi kumelī�u izvilkuma. Sviestu kausē tvaikos, maisot pievieno pārējos produktus.

�ķidrs krēms novecoju�ai ādai

3 citronu mizas sasmalcina, uzlej 1 glāzi verdo�a ūdens, nostādina 8-10 stundas, tad nokā� caur marli un labi nospie�. Izvilkumam pie�vieno 1 tējkaroti medus, 1 tējkaroti augu eļļas, 1 citrona sulu,

2�� ēdamkarotes svaiga krējuma un 1/2 glāzi ro�u lapiņu, jasmīnu vai baltās lillijas izvilkuma.

Krēms sausai savītu�ai ādai

Ņem vienādās daļās nātru lapas, pīlād�us, pētersīļus, sarkanās jāņ�ogas, jasmīna ziedlapas un rozes, izmaļ caur gaļasma�īnu. Pieliek 50 g sviesta, 10 g bi�u vaska, 1 ēdamkaroti augu eļļas, izkausē tvai�kos Pievieno maisījumam 1 tējkaroti "A" vitamīna eļļā un 10 g augu.

Augu krēms jebkurai ādai

Ņem 2 ēdamkarotes augļu vai ogu � jāņogas, sarkanos pīlād�us, ai�vu, zemenes, sajauc ar 1 olas dzeltenumu, 1 tējkaroti sodas, I tējkaroti augu eļļas, pievieno 1 tējkaroti kampara spirta.

Barojo�s, atbalino�s gurķu krēms

Ņem 15 g baltā vaska, 50 g mandeļu eļļas, gurķi tīra, saber� uz smal�kās rīves. Tvaikos iz�ķīdina lanolīnu, pievieno eļļu un gurķu masu. Pēc tam pārklāj trauku ar alumīnija lapiņu un uzliek uz vājas uguns. Pēc 1 stundas noņem. Maisījumu samaisa, filtrē, atdzesē un sakuļ.

Mitrino�s krēms-�eleja taukainai ādai

50 g medus, 80 g glicerīna, 6 g �elatīna, 1/2 glāzes ūdens. No sāku�ma iemērc ūdenī �elatīnu, tad pievieno glicerīnu. Iegremdē trauku traukā ar karstu ūdeni un iz�ķīdina. Maisījumu atdzesē un sakuļ.

Kosmētiskās maskas

Uzliek apvidū zem zoda, uz deniņiem, no aug�lūpas virzienā uz auss ļipiņu, no deguna muguras uz deniņiem. Ap acīm neliek, te uz�smērē barojo�u krēmu. Masku uzliek ar pincetīti, sūkli, birstīti, vates tamponu vai rokām.

Maskas visefektīvākās pēc tvaika vannas. Darbības ilgums 20-30 minūtes. Pēc maskas uzlik�anas jāatslābinās un jāsaglabā miers. Se�jai jābūt nekustīgai. Jānoņem maska viegli, bez piepūles. Maskas liek 1-2 reizes nedēļā (kurss ir 15-20 procedūras).

Olas dzeltenuma maska

1 olas dzeltenumam pievieno 1/2 tējkarotes medus tum�ā krāsā (gri�ķu vai mie�u), 3^4 pilienus augu eļļas, 10 pilienus citronu sulas. Sa�kuļ, pieliek 1 tējkaroti maltu auzu pārslu. Maska tīra un baro ādu un regulē ūdens balansu.

Barojo�a, tonizējo�a maska

1 olas dzeltenumam pievieno 100 g krējuma, pievieno citronmizu pulveri no 1 citrona, atstāj slēgtā traukā. Pēc 15 minūtēm pievieno 1 tējkaroti augu eļļas, sajauc. Uzliek uz ādas, atstāj līdz iz�ū�anai.

Masku nomazga ar pētersīļu ūdens izvilkumu. Nobeidz procedūru ar aukstu kompresi.

Barojo�a un mitrino�a medus maska

Vajag tiem, kam lobās āda. 100 g medus, 2 olas dzeltenumus, 100 g augu eļļas sajauc un viegli pasilda. Masku liek vairākos paņēmienos ar intervālu 5-7 minūtes, nomazgā ar vates tamponu liepu lapu (zie�du) izvilkumā.

Tonizējo�a maska ar plūk�a izvilkumu

Mīkstina un tonizē jebkuru ādu. Ņem 1/2 krūzi piena, 2 ēdamkarotes auzu pārslu un tik pat plūk�a ziedu izvilkumu. Pārslas vāra pienā tā, kā vāra putru. Kad maisījums kļūst mīksts, pievieno plūk�a izvilku�mu. Iegūto masu vēl siltu uzliek uz kakla un sejas biezā kārtā. No�mazgā ar siltu ūdeni, tad seju skalo ar remdenu.

Biezpiena maska

Baro, mitrina, atbalina ādu. Gatavo no biezpiena, olīveļļas, piena un burkānu sulas. Komponentus ņem vienādās daļās, labi sajauc un uz�liek uz sejas biezā kārtā. Noskalo ar siltu ūdeni, pēc tam norīvē seju ar ledus gabaliņu.

Barojo�a gurķu maska

Vītu�ai, noguru�ai ādai derīga maska no 1 ēdamkarotes gurķu sulas, 1 ēdamkarotes bieza krējuma, 20 pilieniem ro�ūdens. Visu sajauc. Klāj masku biezā kārtā. Noņem ar mitru dvieli, norīvē ar ro�ūdeni.

Barojo�a, mitrino�a maska no ogu sulas

1-2 krūzes zemeņu vai jāņogu sulas, 1 deserta karote lanolīna un au�zu pārslu pulvera. Iz�ķīdina lanolīnu ūdens vannā, tad pievieno pār�slu pulveri, sakuļ masu līdz vienveidīgai, turpinot kult, pievieno sulu.

Maskas taukainai ādai

Olbaltuma maska

Savelk poras, izgludina krunkas, atbalina ādu, 1 olbaltumu kuļ, līdz saputo, tad kuļot pievieno 1 tējkaroti citronsulas. Putas uzliek uz se�jas ar pindzeli, tad nāko�o kārtu. Nomazgā ar siltu, pēc tam aukstu ūdeni.

Olbaltuma maska vltu�ai porainai ādai

1��� olbaltumu, 1 tējkaroti citronsulas, 2 citronu mizu pulveri,

2� tējkarotes maltu auzu pārslu. Sakuļ olbaltumu, pievieno citronsulu, citrona mizu, tad auzu pārslas. Noņem masku ar siltu kompresi. Tad noskalo seju ar aukstu ūdeni.

Tonizējo�a medus maska

1 olbaltumu, 1 tējkaroti medus, tik pat piena un citronsulas. Sakultam olbaltumam pievieno visu pārējo. Var pievienot auzu pārslu pulveri. Noņem masku ar siltu kompresi. Noskalo ar kumelī�u izvilkumu.

Medus - olu maska

Baro, mitrina, tīra ādu. Gatavo no 2 olu baltumiem, 30 g medus, 1/2 tējk. mandeļu vai persiku eļļas, 2 ēdamkarotēm auzu pārslu pul�vera. Olbaltumu sajauc ar medu un eļļu, līdz medus vienmērīgs, pie�vieno auzu pārslu pulveri. Masku noņem ar siltu kompresi, pēc tam ar remdenu kompresi.

Maska ar ārstniecības augiem

Tīra ādu, sa�aurina poras, uzlabo asinsriti. Gatavo no kumelītēm, liepziediem, plūk�u izvilkuma vienādās daļās, medus un auzu pārslu pulvera. Ņem 1 ēdamkaroti augu, aplej ar 1 glāzi verdo�a ūdens, no�stādina 10 min., nokā�. Siltam novārījumam pievieno 1/2 tējkaroti medus un auzu pārslu pulveri, līdz dabū putru. Nomazgā masku ar siltu ūdeni, skalo ar remdenu.

Biezpiena - medus mitrino�a maska

Tonizē ādu, sa�aurina poras. Ņem 2 ēdamkarotes biezpiena, 1/2 tējkaroti �ķidra medus un olu. Biezpienu sajauc ar medu, pieliek olu un sakuļ. Masku noņem ar siltu, tad skalo ar aukstu ūdeni.

Normālas ādas kop�ana

Galvenais �ādu ādu nepār�āvēt. Jātīra 2 reizes dienā. Pēc mazgā��anas norīvē ar tualetes ūdeni vai augu izvilkumu. Uz vēl mitras ādas uzklāj krēmu. Tas aizsargā no vēja, saules un putekļiem.

1 reizi nedēļā barojo�a maska. Sākumā nomazgā seju, uzliek kompresi, pēc tam masku.

Taukainas ādas kop�ana

Taukaina āda izskatās raupja, spīdo�a, atgādina apelsīna mizu. Veidojas melni punkti. Galvenais � regulāri tīrīt �ādu ādu ar līdzek�ļiem, kuri normalizē ādas tauku dziedzeru darbību. Tīra 2 reizes die�nā. Rītos, vakaros mazgā ar skāba piena produktiem vai auzu pārslu pulveri. Pēc tam ar vates tamponu, kas samērcēts tējā, kliņģerī�u, sal- vijas, ozolmizu, māllēpju izvilkumā. Pēc tam uzklāj mitrino�u un ba�rojo�u krēmu. 2 reizes nedēļā attīro�as maskas.

Sausas ādas kop�ana

Attīra 2 reizes dienā.

No rīta attīra ar �ķidru krēmu, augu eļļu, tualetes pieniņu, tad no�rīvē ar liepziedu, altejas sakņu, linsēklu tonizējo�iem izvilkumiem. Uz mitras ādas uzklāj krēmu, pēc 15-20 min. krēma pārpalikumu no�ņem ar salveti.

Vakarā tīra ar kosmētisko pieniņu vai krēmu, 2 reizes nedēļā ba�rojo�as un mitrino�as maskas.

Jaukta tipa āda

Nomazgā ar ziepēm un ūdeni. Tīra ar zāļu novārījumiem. Kliņģe�rītes, piparmētras, salvijas. Vakarā izmanto tīro�us krēmus, kumelī�tes, izvilkumu, tējas. 2-3 x tīra ar vates tamponu, samērcētu pienā. Kur āda taukaina, izmanto receptes taukainai ādai, sausās vietās � sausai ādai.

Ābolu maskas dara sejas ādu mīkstu, maigu, atsvaidzina to. Sarī�vē ābolu un uz 20 min. uzliek masku, pēc maskas noskalo seju auk�stā ūdenī.

Sautētu vai svaigu, sarīvētu kāpostu maska dara sejas ādu maigu un elastīgu.

Raugs dara sejas ādu maigu, elastīgu. Taukainai ādai raugu iz�ķī�dina siltā ūdenī bieza krējuma konsistencē, sausai ādai � eļļā. Pēc maskas noņem�anas seju nomazgā siltā kumelī�u novārījumā.

Ar bērzu lapu uzlējumu mazgā sejas ādu un skalo taukainus matus.

1 gl. bērzu lapu uzlej 1 1 verdo�a ūdens un ļauj 10-20 min. piesā- tināties, dzer 1 glāzi.

Ar nātru un ievu mizu uzlējumu (uz pusēm) ārstē blaugznas, vei�cina matu aug�anu. 2 ēdamk. nātru lapu un 2 ēdamk. ievu mizas pul�vera aplej ar 1 1 verdo�a ūdens, nostādina 20 min., dzer 1 gl. dienā, skalo matus.

Linsēklas samaļ pulverī, uzvāra ar ūdeni, veidojas putriņa. Siltu liek uz sejas kā tīro�u masku. Maska jāapstaro ar zilo lampu 10 min. Ļoti jūtīgai ādai gatavo kompresi, vienādās daļās ņemot linsēklas, kliņģerītes, ķimenes, visu ņem pa 1 ēdamk. un aplej ar 1 1 verdo�a ūdens.

Asinszāle satur fitoncīdus, imanīnu un tādēļ ārstē iekaisumus, sa�aukstē�anos, ilgi nedzīsto�as brūces, apdegumus, aptur asiņo�anu � iek�ējo un ārējo.

Asinszāles uzlējumu izmanto sejas kompresēm jūtīgai ādai, pin�nes smērē ar asinszāļu tinktūru 2 ēdamk. uz 1 1 ūdens.

Pētersīļu uzlējums ir laba komprese iekaisu�ai ādai un maisiņiem zem acīm. Pētersīļi satur "skaistuma" vitamīnu � vitamīnu "A".

Sejas ādas balinā�anai sasmalcina pētersīļu lapas, pievieno da�as karotes rūgu�piena un iegūto masu klāj uz sejas. Pēc 20 min. masku no�ņem, seju nomazgā ar kumelī�u novārījumu, iezie� ar taukainu krēmu.

Lai atsvaidzinātu sejas ādu un novērstu pigmentācijas plankumus, ieteicams rītos un vakaros seju notīrīt ar pētersīļu novārījumu (3 ēdamk. sasmalcinātu pētersīļu lapu 15 min. vāra 200 gramos ūdens, izkā�, atdzesē, samērcē tamponu un nomazgā seju). Ja jūs gri�bat patīkamu sejas krāsu, pagatavojiet novārījumu no 0,5 1 ūdens un saujas pētersīļu lapu. Novārījumu izkā� un, neļaujot tam atdzist, seju norivē ar apļveida kustībām ar samērcētu tamponu 3 x dienā. Āda kļūst gluda un svaiga, ja novārījumam vēl pievieno 1 citrona sulu.

Sausai sejas ādai ieteicamas karstas kompreses, ko veido no pēter�sīļu un diļļu novārījuma (1:1). Vairākkārt salokiet un noklājiet ar to seju un kaklu uz 20 min.

Liliju sīpoli, izvārīti pienā, ārstē vasarsraibumus. No tiem izgata�vo barojo�us krēmus.

Matu izkri�ana

1)� Kosu novārījums � 1 ēdamk. uz 1 gl. ūdens. Arī acu kompresēm.

2)�� Vīgriezes.

3)�� Lupstājs � salātos vai uzlējumos.

4)�� Valriekstu lapas � 5 ēdamk. uz 1 l ūdens.

Pret pinnēm: 2 daļas pela�ķi, 1 daļa kumelī�u ziedu � ādas kop��anai un pinnēm.

Ar valriekstu lapu stipru novārījumu � 15 ēdamk. uz 1 1 ūdens, krāso matus tum�us.

Bērzu lapu tēja arī ir ļoti veselīga, ārstē vitamīnu trūkumu, tūsku, �ultspū�ļa slimības, nieru slimības, saaukstē�anos, astmu, ādas slimī�bas, locekļu iekaisumus, reimatismu, podagru, ekzēmu, �ūlas, nomie�rina nervus. Reimatismu ārstē arī ar svaigu lapu apliekamiem, pel- dēm. Ne velti pirtī daudzas tautas peras ar bērzu slotām � tā ir reizē inhalācija, bērza tvaikus arī ieelpo.

Bērzu lapu novārījumu jau no seniem laikiem izmantoja matu kop�anai, jo tajā atrodas visas aktīvās vielas, kas nepiecie�amas ma�tu kop�anai un attīstībai, saponīni attīra galvas ādu no atmiru�ajām rag�ūnām, ēteriskās eļļas stimulē asinsriti, miecvielas stiprina ādas virskārtu.

Bulgāru dermatologi un kosmētiķi bērzu pumpurus un lapu mizu novārījumu iesaka sejas maskām. Novārījumam pieliek kartupeļu miltus un ro�u augļu pulveri, masu sasilda, uzklāj uz sejas uz 20 min.

Ar bērzu darvu ārstē ādas ekzēmas, ka�ķi. Tā ietilpst vairākās dziedino�ās ziedēs, ari Vi�ņevska.

Bērzu aktīvo ogli lieto pa 2 tabletēm 4 x dienā saindē�anās gadī�jumā, pret meteorismu.

Bērzu sula ir atspirdzino�s un tonizējo�s līdzeklis, ārstē kuņģa sli�mības.

Lai atveseļotos, jāpazīst arī sevi, nemaz nerunājot par to, ka dzied�niekam jābūt labam psihologam un pedagogam, it sevi�ķi, ja tas at�tiecas uz bērniem � īpa�i savējiem. Tādēļ mūsu ģimenē bērni krāj da�ādus psiholoģiskus testus, bet "kronis visam" bija tas tests, ko mums lika izpildīt izcilā psiholoģe Silvija Fricberga. Tas sastāvēja no 180 jautājumiem, kuri brī�am likās pavisam neloģiski un jāatbild bi�ja spontāni, bez domā�anas. Mēs pukojāmies, tos pildot, jo 3 atbildes uz katru jautājumu nepauda mūsu domas, bet 4. nebija. Bet kāds bija mūsu pārsteigums, kad lasījām savus raksturojumus pēc �iem it kā stulbajiem jautājumiem, tas nebija aprakstāms! Mēs bijām burtiski �okā, jo par sevi kaut ko tādu dzirdēju pirmo reizi mū�ā. Katrs mēs otru raksturojam, es vienmēr esmu raksturota neobjektīvi (izņemot mana vīra spriedumus). �eit nebija ne ko pielikt, ne atņemt. Tas ir pil�nīgi objektīvi � lūk, tāda es tie�ām esmu.

�obrīd Jūs esat pārliecināta par sevi, optimistiski noskaņota un ap�mierināta ar dzīvi. Jūs tiekat ar to galā.

Savas intereses Jūs virzāt uz pasauli ap Jums. Galvenokārt Jūs in�teresē cilvēki, sabiedrība, bet arī lietas un apstākļi.

No grūtām un sare�ģītām situācijām Jūs nebaidāties. Jūs esat pār�liecināta par savu spēku. Jums piemīt izteikta tieksme pēc asiem pār�dzīvojumiem un stipri paaugstināta nosliece uz risku. Var pat sacīt, ka parastās dzīves situācijas Jūs neapmierina. Jūs mīlat pārmaiņas, labprāt eksperimentējat. Jums nav nekādu aizspriedumu, nav tieksmes moralizēt, nav respekta pret tradīcijām. Jūs esat kritiski no�skaņota pret eso�o, ar prieku apsveicat jaunievedumus, mīlat neparas�tas situācijas un piedzīvojumus.

Jums patīk sabiedrība, patīk būt cilvēkos, piemīt drosme, izlēmī- gums un impulsivitāte. Jūs esat gatava sadarboties ar nepazīstamiem objektiem un apstākļiem, iek�ēji neatkarīga, brīva no bailēm, sa- springtības, neveiklības un kautrības. Citiem vārdiem sakot, Jums pil�nā mērā piemīt sociālā drosme.

Jums raksturīgas bagātas emocionālās reakcijas. Daudz laika Jūs pavadāt sarunās.

Nejutība pret neveiksmēm, �ai ziņā pat zināma "biezādainība" Jums palīdz pārvarēt daudzas grūtas situācijas dzīvē, bet jūs esat ne�uzmanīga pret detaļām, ignorējat briesmu signālus, tāpēc varat iekļūt kritiskās situācijās, tomēr tas jūs neuztrauc (vai, pareizāk sakot, tikai patīkami satrauc).

Impulsīva, pat avantūristiska, � Jūs tomēr esat vienlaicīgi ļoti jū�tīga, labsirdīga, pat cēlsirdīga, emocionāla un artistiska. Jums piemīt liels emociju smalkums � neparasti liels tik dro�am un atraisītam raksturam.

Jums piemīt arī aktīva interese par pretējo dzimumu.

Vispār Jūsu raksturs ir ļoti spilgts.

Labi attīstīta iztēle. Savu ideju pārņemta, Jūs varat kļūt pavisam nevērīga pret praktiskiem jautājumiem. Jums piemīt artistiskā domā��ana, t. i., domā�anas procesā Jūs balstāties ne tik daudz uz objektīvo realitāti un atmiņu, cik uz subjektīvām izjūtām, vēlmēm un at�tieksmēm. Ar visu pasauli Jūs dibināt glu�i personiskas saites.

Jums piemīt spēja ignorēt vispārpieņemtās normas, nepievērst vē�rību ikdieni�ķām lietām vai censties tās pielāgot savai iztēlei. Tāpēc Jūs reizēm iekļūstat nereālās situācijās. Jūs spējat aizrauties ar māk�slu, zinātni un reliģiju, un tam visam Jūsu skatījumā piemīt mazliet fantastiks raksturs.

Pati nopietnākā Jūsu iek�ējā pretruna ir: no vienas puses, liela iek�ēja neatkarība, nejutība pret līdzcilvēku nosodījumu, grupas pra�sību ignorē�ana un, no otras puses, pieķer�anās grupai, orientācija uz sociālo atzinību. Jūs pat ekstraverta (komunikabla) esat ne tik daudz pēc dziļi iek�ējas ievirzes, bet gan tāpēc, ka Jums ļoti nepiecie�ama citu cilvēku atzinība. Pilnīgi iespējams, ka Jūs, vienlaicīgi tiecoties pēc sociālās atzinības, tī�uprāt izaicināt līdzcilvēkus, lai tie Jūs noso�dītu, aprunātu, nepieņemtu un tml. Tas ir kaut kas līdzīgs nemitīgai savu spēku un iespēju pārbaudei cilvēcisko mijattiecību plāksnē.

Jūs ļoti labi protat ar gribasspēku pakļaut sevi, apzināti un precīzi kontrolēt savu rīcību, bet Jūs nespējat dzīvot bez pārdzīvojumiem un riska.

Neraugoties uz to, Jums raksturā netrūkst sievi�ķības, galvenokārt sapņainības un emocionālas izsmalcinātības dēļ.

Minētā rakstura iek�ējā pretruna nepadara Jūs nervozu un sa�springtu. Neskatoties uz bagātajiem pārdzīvojumiem, dziļi iek�ēji Jūs esat mierīga, atbrīvota, labi adaptētā un ļoti tālu no stresa. Te daļēji Jums palīdz fakts, ka Jūs nesaistāt sevi ar vispārpieņemtajām nor�mām. Tas padara Jūs brīvu un neatkarīgu. Tomēr, par cik Jums pie�mīt paaugstināta tieksme pēc līdzcilvēku atzinības, ir risks nokļūt "sliktu draugu" ietekmē. Pie tam Jums tā nebūs "vāja rakstura" iz�pausme. Pieķeroties morāli un ētiski nepareizi orientētiem cilvēkiem, Jūs spējat tos fantastiski idealizēt, viņu uzvedību akceptēt un nereālā gaismā redzēt �o cilvēku, sabiedrības un Jūsu savstarpējās attiecības. Turklāt Jūsu sociālā drosme var virzīt Jūs uz neapdomīgu rīcību.

Tāpēc iemīliet labus cilvēkus, bet, ja tā neiznāk, tad kādu "ideāl- tēlu" Jūsu iztēle spēj noturēt dzīvīgu Jūsos un nemitīgi seko tatn. Tas palīdzēs pareizi veidot attiecības arī ar "reālajiem" cilvēkiem.

Ja gribat �ādi testēties � zvaniet mums � 432315 vai ejiet uz LVU pie psihologiem.

Dekorē�anas pamatprincipi

Kursus pasniedzot, novēroju, ka gandrīz neviena kursante neprot nodekorēt ne ēdienu, ne galdu. Izņēmumi bija mākslinieces, paras�ti � keramiķes. Kā tas nākas? Pat lielās viesībās uzaicinātās saimnie�ces nedekorē galdu, uzmet ko bļodai centrā (labākajā gadījumā) un tik liek galdā. Griestus �ķiet sasniegu�as tās, kuras no redīsiņa prot iz�griezt rozīti, it kā �ī redīsa kropļo�ana būtu liels gods. Kad lieku de�korēt salātu bļodas, visas kursantes bailēs atkāpjas, lai tik viņām tas nav jādara un parastais arguments ir: "Es nemaz to neprotu, jo nepro�tu zīmēt, un man nav mākslinieces talanta." Bet tām, kas cen�as de�korēt, ir viena kopēja nelaime � viņas jauc pulciņus, kuros darbo�jas � kulinārijas ar keramikas. Tur ir liela at�ķirība � ko var atļau�ties keramikas pulciņā vai kursos, to nevar kulinārijas kursos. Nav lielāka grēka kā rotaļāties ar ēdienu � graizīt un kropļot dārzenī�us, veidot no tiem cālī�us un citas skulptūriņas un vēl lepni ar to lielīties. No cepumu mīklas cep cālī�us un bizmārītes, taurentiņus, kuriem vis�pirms pie galda norauj spārniņus, tad kājiņas, tad noko� galviņu un brīnās, ka pļavā �is sadistiņ� dara to pa�u. Kad latvie�u cilvēks tā ir mērkaķojies? Visur un ari �eit valdījusi vienkār�ība un pieticība.

Ikdienā ēdienus nav jādekorē, to vienkār�i un glīti pasniedz galdā, jo nekas nav jādara, lai pavairotu apetīti � tas ir grēks. Tādam, kur� nav izsalcis, pie galda nemaz vispār nav jānāk � jāstrādā, līdz parā�dās izsalkuma sajūta, nevis jāuzbudina da�ādiem līdzekļiem apetīte mākslīgi, un viens no līdzekļiem ir dekorē�ana, cita lieta � svētku galdi. Tas var būt vienkār�s, bet glīti nodekorēts gan, lai būtu svētku sajūta, lai būtu kas neikdieni�ķs, acīm patīkams, gar�īgs, ko na�ķē- ties, jo paēst jau var katru dienu mājās. Ciemos nāk mieloties, ko neēd katru dienu un tādēļ pirms interesantiem ēdieniem mēdz "aiz�bāzt" ciemiņus ar kartupeļiem, gaļu un �tovētiem kāpostiem. Neviens jau trīs dienas pie mieta piesiets nav bijis, kā �igāns saka � vai ne�ēdām, kad bija un vai neēdīsim, kad būs? Bet mēs esam izēdājtauta un lielī�anās ir mūsu mīļākā nodarbo�anās, diem�ēl � pat ciemos.

Kā tad dekorēt galdu tiem, kam uz to nemaz nav talanta? � Dalī��os pieredzē, jo arī man nemaz nav zīmē�anas talanta: es �odien uzzī�mēju bērnam kaķi un rīt viņam saku, ka tā ir cūka, tad varat iedomā�ties, kā es zīmēju, bet manis klātie galdi ir visskaistākie, kādus jebkad nācies redzēt pat ārzemēs. Kāpēc un kā � to tūdaļ jums iemācī�u.

Pirmais noteikums ir � sagādāt un sastrādāt materiālu. Nu, bez tā nu gan nekas nesanāks! Mani bie�i pieaicina pie galda kā lielu spe�ciālisti un lūdz arī to nodekorēt, bet materiāla nekāda � iedod vienu tomātu un gurķi un gaida, kas būs, � cilvēkiem elementāri trūkst lo�ģiskas pieejas, jo no visa tā mūs komunisma rēgs ir smalki atradinājis.

Tātad � ko mēs sagatavojam un kā, teiksim, visdrūmākajā laikā, kā cilvēki uzskata � ziemā, un parādīsim, cik tas ir bagāts laiks, pro�tams � skudrām! Siseņiem jau ne.

Materiāls Kā sagatavojam

Skābi (svaigi) gurķi ripiņās, pusripiņās, tūtiņās, stienī�os, sīki. Konservēti tomāti u.c. veseli.

Olas tūtiņās, ripiņās, visu kopā un atsevi�ķi

dzeltenumus un baltumus, daiviņās.

Biete sīki, stienī�os, zvaigznītes, spirāles.

Rutki un svaigi tomāti sarīvēts uz smalkās rīves vai skaidiņās,

ripiņās, daiviņās, sīki. Zaļie zirnī�i veseli.

Svaigi burkāni uz sīkās rīves skaidiņās, stienī�os,

pusripiņās, ripiņās. Vārīti burkāni tūtiņās, mazos kubiciņos.

Selerijas, pētersīļi veseli, pa vienai lapiņai, sīki sagriezti.

Zaļumi, loki

Mazas, sālītas sēnītes veselas.

Vārītas pupas Melnie pipari

Saldie pipari veseli, sīkos kubiciņos, strēmelēs.

Konservēti saglabātas

vai saldētas zemenes veselas.

Āboli daiviņās, kubiciņos.

Sīpol gredzenos.

Vārīta atdzesēta ūdens ogas � dzērvenes, brūklenes, irbenāji,

bārbales, smil�ērk�ķi, aronijas, pīlād�i.

Tā, nu materiāls būtu sagatavots, atliek padomāt, kur to likt lietā. Vispirms � par kompozīcijas stilu. Var veidot simetriskas un nesi�metriskas kompozīcijas, operējot ar krāsām un formām, kas nu ir tik bagātīgi sagatavotas. Liela loma ir trauku formai.

Lūk, pāris zīmējumi ierosmei apaļiem traukiem � lēzeniem un dziļākiem.

Centrā zaļumu pu�ķītis, apkārt tam vai nu ābolu, vai tomātu daiviņas.

Parasti, salātus liekot bļodās, mali�ņas paliek ne visai glītas, daudz glītāk, ja bļodai gar malu veidojam rāmī�us, piemēram, no sīki sagrieztiem zaļu�miem, burkāniem, āboliem, zirnī�iem,

olām. Ļcd jauki izskatās, ja bie�u salātu bļodā uz sarkana fona liek baltu rāmīti no sīki sarīvēta rutka.

Rāmī�i var būt arī no āboliem, tomātiem, redīsu pusripiņām vai ri�piņām (skābu, svaigu gurķu arī). Pie kam �īs pusripiņās var kārtot da��ādi � ar muguriņām uz aug�u pamī�us sprau� salātos gar malu vis�apkārt vai guļus ar muguriņām pret bļodas malu visapkārt (vai nesi�metriskā kompozīcijā � 3) un tuk�umā veidojam puķi, vai vienu pusripiņu ar muguriņu pret malu, bet otru � ar muguriņu uz iek�pu�si, un tā pamī�us visapkārt.

Sīki sagrieztos vai sarīvētos dārzeņus var izmantot ne tikai rāmī��iem, bet arī � segmentu noseg�anai vai mazām josliņām � slīpām, taisnām, pa diagonāli vai segmentu atdalī�anai.

Vai garenā �ķīvī

Rāmi veido tāpat kā apaļā, puķi un zaļumu pu�ķi veido centrā vai galā.

�etrstūrainajā bļodiņā rāmī�us neveido, bet vairak veido segmen�tus vai akcentus liek uz stūru kompozīcijām, piemēram.

Galds būs interesants, ja salāti būs likti gan apaļās, gan �etrstūrai�nās, gan garenās bļodiņās � būs lielāka formu da�ādība.

Ļoti jauki var nodekorēt lielus, ne visai dziļus �ķīvjus vai tortes formā kārtotās dārzeņu tortes. 3-7 joslās pa apli ar centru. Padomāsim, ko liksim ārējam rāmītim? � Kādas pusripiņās � burkānu, gurķu, ābolu.

Vidū � zaļumu pu�ķi, tam apkārt olu vai tomātu daivas puķes veidā, blakus zaļumiem � kādu krāsainu ogu.

Līdzīgi var dekorēt arī saldos ēdienus � krēmus, kārtojumus � te tikai par materiālu ņemsim augļus un ogas, ēdamus ziedus.

Vasara

ar dekorē�anu ir nabadzīgāk � gurķi, tomāti, redīsi, lapu salāti, dilles u.c. zaļumi un viss. Vēl talkā nāk � ēdamie ziedi: kliņģerītes, kreses (arī to lapas un sīpoli), samtenes, leduspuķes, begonijas, rozes, me�rozes, gurķmētras ziedi, gurķu, ķirbju, kaba�u, patisonu, balto akāciju ziedi u.c.

Dekoratīvs moments ir arī krējums. Ne visai glītus salātus var no�liet baltus ar krējumu un dekorēt uz balta fona.

Veiksmi Jums darba un fantāzijā! 200

PAVASARA ĒDIENI

Ēdienkartē ar katru dienu vairāk jāienāk pirmajiem pavasara zaļu�miem, rabarberiem, arī redīsiem, salātiem un citiem dārza zaļumiem. Nevajag censties pēc pāragrajiem siltumnīcu "labumiem", maksimā�li jāizmanto dabas dotais. Katrs gadalaiks ta�u iezīmējas ar ko savu, un kopsummā veidojas liela da�ādība. Bērnus vajadzētu pieradināt priecāties par pirmo pavasara nātrīti, skābenīti, redīsiņu, rabarberiņu, par pirmo gurķīti dabā, pirmo sārto tomātiņu, jo tāds, kas visu jau martā ceļ galdā no siltumnīcas, tā priecāties vis nepratīs, tāpat kā kon�ditorejas izstrādājumu upuri nepriecājas par cukurzirnīti vai pirmo burkānu, rāceni vai kāli, pat ne par ogām un riekstiem. �iem upuriem tas viss �ķiet pat pretīgs. Tomēr ar saprātīgu rīcību sevi pie dabiska uztura var pieradināt.

Tātad � da�as ēdienu receptes ierosmei pavasarī!

Paskaidrojumi

1)�� "zaļumi" � minimums: loki, dilles, pētersīļi, selerijas, puravi u.c.,

2)�� "milti" � domāti jebkuri rupja maluma milti.

Kartupeļu zupa ar skābenēm vai zaķkāpostiem

Kartupeļus izvāra mīkstus, noceļ no uguns, pievieno sīki sagrieztas skā�benes vai zaķkāpostus, krējumu, olas, dilles.

I��� 1 ūdens, 3-4 kartupeļi, 2 vārītas olas, 100 g skābeņu vai zaķkāpostu, krējums, dilles pēc gar�as.

Kartupeļu zupa ar balandām

Nomizotus kartupeļus un sīpolus vāra mīkstus, pievieno sīki sagrieztas balandas, pavāra vēl 4 minūtes, noceļ no uguns un pievieno sīki sagrieztas skābenes, pēc brī�a � dilles, krējumu, olas.

II��� ūdens, 3-4 kartupeļi, 100 g balandu, 2 sīpoli, 50 g skābeņu, 2 cieti vā�rītas olas, dilles, loki, krējums pēc gar�as.

Kartupeļu zupa ar nātrēm

Nomizotus kartupeļus vāra mīkstus, pievieno sīki sagrieztas nātres, pa- vara vel 5 minūtes, skābumam pievieno vai nu skābenes, vai citrona sulu, rū�gu�pienu. Tad � krējumu un zaļumus.

Vārīts topinambūrs

Nomizotus topinambūrus liek verdo�ā ūdenī, pievieno citrona sulu un vāra mīkstus. Gatavus pasniedz tāpat kā kartupeļus.

5 topinambūra saknes, 1 1 ūdens, 2 ēdamkarotes citrona sulas.

Topinambūrs pienā

Topinambūru sagrie� kubveida gabaliņos, liek verdo�ā pienā, kas uz pu�si at�ķaidīts ar ūdeni, vāra mīkstus. Gatavus pasniedz ar miltu mērci, zaļu�miem.

3 topinambūru saknes, 200 g piena, 25 g sviesta, 1 ēdamkarote miltu mērcei, zaļumi.

Mērce: uztumē �ķidrumu, kurā vārīju�ies topinambūri.

Mīklā cepts topinambūrs

Topinambūru sagrie� plānās �ķēlēs, tās iemērc mīklā un cep brūnas, pār�kaisa ar zaļumiem. Pasniedz ar salātiem.

1 topinambūra sakne, zaļumi.

Mīkla: 1 glāzei ūdens pievieno 2 ēdamkarotes kausēta sviesta, 1 olu, 1 glāzi miltu, pa tējkarotei sodas un citronskābes, ko iejauc miltos. Eļļa cep��anai.

Sautēti topinambūri

Nr. 1

Topinambūrus sīki sagrie� un izsautē sviestā mīkstus, pārber ar sarīvētu sieru un cep 5 min. cepe�krāsnī, pārkaisa ar zaļumiem. Pasniedz ar mērci.

0,5 kg topinambūru sakņu, 100 g sviesta, zaļumi, mērce pēc vajadzības, 100 g sviesta.

Mērce: 2 ēdamkarotes skābas sulas sajauc ar 8 ēdamkarotēm eļļas, kurā iekulta 1 ēdamkarote mārrutku (kaltēti, samalti pulveri vai svaigi, smalki sa�rīvēti).

Nr.2

Topinambūrus sagrie� kubiņos un izsautē sviestā mīkstus. Pārlej ar olu, kas sakulta ar rūgu�pienu, sautē cepe�krāsnī, līdz masa sastingusi. Pārkaisa ar zaļumiem.

0,5 kg topinamburu sakņu, 100 g sviesta, 4 olas, 8 ēdamkarotēs rūgu��piena, zaļumi.

Sarkano kāpostu salāti ar rabarberiem

Kāpostus sīki sagrie�, pievieno ķimenes, sasmalcinātu sīpolu, citronu vai rabarberu sulu, zaļumus, ābolus, mārrutkus, eļļu vai mērci.

Ceturtdaļgalviņas sarkano kāpostu, 1 sīpols, 1 citrons, 1 ābols vai rabar�bers, mārrutki pēc gar�as, krējums, eļļa vai mērce pēc vajadzības.

Rutku salāti ar spinātiem

Rutkus sarīvē sīki vai skaidiņās, pievieno sīki sagrieztus spinātus, sīpo�lus, zaļumus, mērci.

1 rutks, 100 g spinātu, 1 sīpols, zaļumi, 5 ēdamkarotes mērces.

REDĪSI

Redīsos ir daudz kok�ķiedras, pektīnvielas, B grupas vitamīnu, C, PP vi�tamīni, minerālvielas. Redīsus lieto ari ārstniecībā pret plau�u slimībām, ast�mu, bronhītu, klepu, kā arī pret aknu kaitēm un �ultsakmeņiem.

Redīsu salāti

Redīsus nomazgā, sagrie� plānās ripiņās, pievieno dilles, lokus, sīki sa�grieztus sīpolus, eļļu vai krējumu.

10 redīsi, 1 sīpols, zaļumi, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Redīsu salāti ar svaigiem gurķiem

Redīsus sagrie� plānās ripiņās, pievieno plānās ripiņās sagrieztus svaigus gurķus, sīki sagrieztus sīpolus, dilles, lokus, eļļu vai krējumu.

10 redīsi, 2 gurķi, 1 sīpols, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Redīsu salāti ar kartupeļiem

Redīsus sīki sagrie�, pievieno sīki sagrieztus vārītus kartupeļus, sīpolus, dilles, ķimenes, krējumu, rīvētus mārrutkus.

10 redīsi, 2 vārīti kartupeļi, 1 sīpols, ķimenes, mārrutku sakne, zaļumi, 4 ēdamkarotes krējuma.

Redīsu salāti ar lapu salātiem

Redīsus sagrie� plānās ripiņās, pievieno sīki sagrieztus lapu salātus, za�ļumus, krējumu.

10 redīsi, 1 galviņa lapu salatu, dilles, loki, 4 ēdamkarotēs krējuma.

Redīsu salāti ar biezpienu

Redīsus sagrie� ripiņās, pievieno sīki sagrieztas dilles, biezpienu, krēju�mu, lokus.

10 redīsi, 100 g biezpiena, loki, dilles, 4 ēdamkarotes krējuma.

Redīsu lapu salāti

Redīsu lapas bez resnajiem kātiem sīki sagrie�, pievieno sīki sagrieztas dilles, lokus, kefiru un nedaudz krējuma.

100 g redīsu lapu, dilles, loki, 100 g kefīra, 4 ēdamkarotes krējuma.

Redīsu lapu salāti ar galviņkāpostiem

Redīsu lapas sīki sagrie�, pievieno sīki sagrieztas dilles, lokus, lapu salā�tus, kefīru un krējumu.

100 g redīsu lapu, 100 g salātu, loki, dilles, 200 g kefīra, 4 ēdamkarotes krējuma.

Redīsu lapu salāti ar savvaļas zaļumiem

Redīsu lapas sīki sagrie�, pievieno sīki sagrieztas dilles, lokus, pieneņu, gaiļpie�u lapas, pela�ķus, gār�u, kefīru, krējumu.

Redisu lapu salāti ar redīsiem

Redīsus sagrie� ripiņās, pievieno sīki sagrieztas redīsu lapas, lokus, dil�les, kefīru un krējumu.

200 g redīsi ar visām lapām, loki, dilles, 4 ēdamkarotes krējuma.

Redīsu salāti ar olu

Redīsus sagrie� plānās ripiņās, pievieno sīki sagrieztas vārītas olas, svai�gus gurķus, dilles, krējumu.

10 redīsi, 1 svaigs gurķis, 2 vārītas olas, dilles, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Redīsu salāti ar olu un biezpienu

Redīsus sagrie� plānās ripiņās, pievieno sasmalcinātas vārītas olas, biez�pienu, zaļumus, krējumu vai eļļu.

10 redīsi, 100 g biezpiena, 1 ola, zaļumi, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Redīsu salāti ar āboliem

Redīsus sagrie� ripiņās, pievieno sīki sagrieztus ābolus, sīpolus, skābus gurķus, zaļumus, krējumu vai eļļu.

100 g redīsu, 1 sīpols, 1 skābs gurķis, 1 ābols, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļ�ļas vai krējuma.

Redīsu salāti ar zaļajiem zirnī�iem

Redīsus sagrie� ripiņās, pievieno svaigus gurķus, lapu salātus, dilles, vā�rītus kartupeļus, zaļos zirnī�us, krējumu.

10 redīsi, 1 vārīts kartupelis, 1 svaigs gurķis, 1 galviņa lapu salātu, dil�les, 0,5 glāzes zaļo zirnī�u, krējums pēc vajadzības.

Aukstā zupa ar redīsiem

Kartupeļus un burkānus izvāra ūdenī mīkstus, atdzesē, sīki sagrie�, pie�vieno sīki sagrieztus sīpolus, redīsus, zaļumus, svaigos gurķus, krējumu, si�nepes.

3 kartupeļi, 1 burkāns, 1,5 litrs ūdens, 1 sīpols, 100 g redīsu, 1 svaigs gurķis, zaļumi, krējums un sinepes pēc gar�as.

Seleriju salāti ar spinātiem

Seleriju vai pētersīļu saknes sarīvē skaidiņās, pievieno sīki sagrieztus za�ļumus, spinātus, lapu sinepes, mārrutkus, krējumu vai eļļu.

1 pētersīļu vai seleriju sakne, 1 sīpols, 100 g spinātu, 50 g lapu sinepju, 1 tējkarote mārrutku, krējums vai eļļa.

Sīpolloku salāti ar olu

Lociņus sīki sagrie� un pievieno tāpat sagrieztu olu, citronu sulu, dilles, eļļu vai krējumu.

100 g sīpolloku, 2 olas, 1 ēdamkarote citronu sulas vai rabarberu sulas, dilles, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Sīpolloku salāti ar tomātiem

Lociņus un tomātus sīki sagrie�., pievieno dilles, smalkos piparus, eļļu vai krējumu.

100 g lociņu, 2 tomāti, pipari, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Lociņu salāti ar svaigiem gurķiem

Lociņus un svaigus gurķus sīki sagrie�, pievieno rīvētus mārrutkus, dil�les, pētersīļus, ķimenes, krējumu vai eļļu, sajauktu ar citronu sulu.

200 g loku, 2 svaigi gurķi, 1 tējkarote mārrutku, dilles, pētersīļi, ķime�nes, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma. (Sajaucot eļļu ar citronu sulu �

1 ēdamkarote citronu sulas.)

Sīpolloku salāti ar sieru

Sieru un cieti novārītas olas sagrie� kubikos, pievieno sagrieztus lociņus, ar sāli saspaidītus ķiplokus, visu labi sajauc, pārlej ar krējumu un ļauj 30 minūtes pastāvēt aukstumā.

4 ēdamkarotes sīpolloku, 400 g Krievzemes vai Holandes siera, 6 olas,

2� daiviņas ķiploku, 4 ēdamkarotes krējuma.

Loku sacepums

Sīpollokus sagrie� 2 cm garos gabaliņos un sautē sviestā. Sautētiem lo�kiem uzliek sagrieztus tomātus, vārītus rīsus, pielej ūdeni un uzliek nedaudz sviesta. Visu sajauc un cep cepe�krāsnī, kamēr risi uzsūc visu ūdeni. Pārlej ar pienā sakultām olām, kam piejaukts klāt rupji sarīvēts siers. Viegli visu samaisa un atkal cep cepe�krāsnī. Galdā pasniedz siltu vai viegli atdzesētu.

500 g sīpolloku, 50 g sviesta, 3 tomāti, ceturtdaļglāze vārītu rīsu, trīs ce- turtdaļglāzes ūdens, pus glāze piena, 2 olas, pus glāze rīvēta siera.

Loku salāti ar biezpienu

Lokus sagrie�, pievieno biezpienu, ķimenes, krējumu, ja nepiecie�ams, arī pienu.

100 g loku, 1 tējkarote ķimeņu, 50 g biezpiena, piens un krējums pēc va�jadzības.

Loku salāti ar redīsiem

Sīki sagrieztiem lokiem pievieno tāpat sagrieztu olu, redīsus, dilles, krē�jumu.

150 g loku, 1 ola, 100 g redīsu, 50 g diļļu, krējums pēc vajadzības. Sīpolu pīrāgs

Miltus sajauc ar siltu ūdeni, samīca un izveltnē 1 mm biezu apli, pārzie� ar sviestu, uzliek biezu kārtu sagrieztu loku, paceļ malas un saspie� kopā.

Liek verdo�a eļļa un vara bruņu. Var likt arī uz pannas sakarsēta eļļa un cept cepe�krāsnī, bie�i apslakot ar ūdeni.

SPARĢEĻI

Sparģeļi ir vieni no vērtīgākajiem daudzgadīgajiem dārzeņiem. Tie ir gar�īgi un bagāti ar vitamīniem, minerālvielām, labvēlīgi ietekmē podagras un citu slimību ārstē�anu. Lieto tūsku, sirds asinsvadu slimību ārstē�anai. Tos sautē eļļā vai sviestā.

Sparģeļu salāti

Tikko uzdīgu�us sparģeļus vāra un pārlej ar eļļu, skābina ar citronu sulu vai citronskābi, pārkaisa ar lokiem.

Sparģeļu zupa

Sparģeļus vāra 20 minūtes, pievieno sviestu, zaļumus, krējumu, ja vēlas, tumē (1,5 ēdamkarotes miltu iemaisa 100 g ūdens). Pasniedz ar jebkuras maizes grauzdiņiem.

0,5 kg sparģeļu, 1,5 litri ūdens, 50 g sviesta, zaļumi, krējums pēc gar�as, mārrutki, grauzdiņi.

Sparģeļi ar rivmaizi

Sparģeļus novāra ūdenī, ūdeni nolej, saknes pārlej ar kausētu sviestu, pārkaisa ar rīvmaizi, zaļumiem.

0,5 kg sparģeļu, 100 g sviesta, 3 ēdamkarotes rīvmaizes, zaļumi.

Sparģeļu salāti

Vārītus sparģeļus sagrie� un pievieno sasmalcinātus valriekstus, zaļu�mus, citronu sulu, eļļu, ķiplokus.

0,5 kg sparģeļu, 4 valrieksti, zaļumi, 50 g eļļas, 2 daiviņas ķiploku, cit�ronu sula.

Cepti sparģeļi

Vārītus sparģeļus liek uz sakarsētas pannas eļļā, pievieno vienu ēdamka�roti miltu, visu labi samaisa, pārkaisa ar sarīvētu sieru, uzlej eļļu un cep ce�pe�krāsnī 10 minūtes. Gatavus pārkaisa ar zaļumiem.

0,5 kg sparģeļu, 2 ēdamkarotes eļļas, 100 g siera, 1 ēdamkarote miltu, za�ļumi, 1 glāze mērces.

Mērce: uz pannas sakarsē 2 ēdamkarotes e||as, pievieno 1 ēdamkaroti miltu, samaisa un izkarsē, lēnām briedinot, pielej 200 g piena, vāra 3 minūtes.

SPINĀTI

Bērniem un slimniekiem uzturā jālieto spināti, jo tajos ir daudz vitamī�nu, dzelzs, minerālvielu. Spināti ārstē mazasinību, sirds un asinsvadu slimī�bas (spinātos ir kālija sāļi). Tajos ir karotīns, askorbīnskābe, P, K, E un B grupas vitamīni. Ieteicami arī osteohondrozes slimniekiem.

Spinātu salāti

Nr.l

Spinātus sīki sagrie� un pievieno sīki sagrieztas dilles, lokus, kefīru un krējumu.

200 g spinātu, dilles, loki, kefīrs, krējums pēc gar�as.

Nr.2

Spinātus sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztas kre�u lapas vai ziedus, dilles, skābenes, kefīru vai krējumu.

200 g spinātu, 50 g kre�u lapu vai ziedu, dilles, 25 g skābeņu, kefīrs un nedaudz krējuma.

Nr.3

Spinātus sīki sagrie� un pievieno sīki sarīvētus melnos rutkus, dilles, lo�kus, eļļu vai krējumu.

200 g spinātu, 1 rutks, dilles, loki, 4 ēdamkarotes krējuma.

Nr.4

Spinātus sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus nomizotus rabarberus, ja vēlas � saldina ar medu un pievieno saldu vai skābu krējumu.

200 g spinātu, 3 rabarberi, 2 ēdamkarotes medus, 4 ēdamkarotes krējuma.

Nr.5

Spinātus sīki sagrie�, pievieno skābētus kāpostus, skaidiņās sarīvētus burkānus, eļļu ar sīki sagrieztām dillēm.

100 g spinātu, 1 glāze skābētu kāpostu, 1 burkāns, dilles un eļļa pēc gar�as.

Omlete ar spinātiem

Spinātus sīki sagrie�, sajauc ar dillēm un pārlej ar sakultām olām, rūgu��pienu, kam pievienotas sinepes. Cep cepe�krāsni, līdz masa sarecējusi. Pār�kaisa ar zaļumiem, pievieno krējumu, ja vēlas � sīki sagrieztus tomātus.

100 g spinātu, 4 olas, 0,5 glāzes rūgu�piena, dilles, 1 tējkarote sinepju.

Spinātu un olu sacepums

Spinātus sīki sagrie�, apcep uz pannas eļļā (var pirms tam noplaucēt), pievieno ar pienu sakultas olas, cep cepe�krāsnī, līdz ola sarecējusi. Pārkai�sa ar zaļumiem, sīki sagrieztiem sīpoliem.

0,5 kg spinātu, 50 g eļļas, 4 olas, 0,5 glāzes piena, zaļumi, sīpoli pēc gar�as.

Spinātu kotletes

Spinātus sagrie�, pieliek olas, krējumu, miltus vai rīvmaizi, zaļumus, pi�parus, sajauc. Liek ar karoti uz pannas sakarsētā eļļā un cep brūnus.

1 kg spinātu, 2 olas, 100 g krējuma, 3'ēdamkarotes miltu, pipari, zaļumi pēc gar�as.

Spinātu salāti

Spinātus sīki sagrie� un pievieno sasmalcinātus valriekstus, lokus, dilles, kefīru un krējumu vai granātu sulu ar eļļu.

200 g spinātu, 5 valrieksti, loki, dilles, kefīrs un nedaudz krējuma vai 4 ēdamkarotes granātu sulas ar 1 ēdamkaroti eļļas.

Spinātu suflē

Spinātus sagrie�, liek katliņā nelielā ūdens daudzumā, sautē 3 minūtes.

Pienu sajauc ar miltiem, eļļu, pievieno olu dzeltenumus, sautētos spinā�tus, muskatriekstu, visu sajauc, iecilā saputotus olbaltumus, liek ietaukotā un ar rīvmaizi izkaisītā formā, pārkaisa ar sieru un cep cepe�krāsnī apmēram 15 minūtes, līdz masa sarecējusi. Pasniedz ar krējumu un zaļumiem.

500 g spinātu, 1 glāze piena, 50 g eļļas, 2 ēdamkarotes miltu, 2 olas, rīv�maize, eļļa formas iezie�anai, 100 g siera, krējums, zaļumi pēc gar�as.

Spinātu sacepums

Spinātus sīki sagrie�, pievieno eļļu, ceptus sīpolus, sautē uz pannas 5 minūtes, pievieno biezpienu, pidnu, olas, miltus, cep cepe�krāsnī gatavu. Pasniedz ar krējumu un zaļumiem.

50 g spinātu, 50 g eļļas, 1 sīpols (cepts), 200 g biezpiena, 1 glāze piena, 1 ola, 1 ēdamkarote miltu, zaļumi, krējums pēc gar�as.

Lā�purni skāba krējuma

Nomazgātas sēnes vāra 10 minūtes, pēc tam tās skalo aukstā ūdenī, sīki sagrie�, pievieno eļļu un apcep, pārkaisa ar miltiem, sajauc, izkarsē, pievie�no 1 glāzi skāba krējuma, rīvētu sieru, noceļ no uguns, uzliek virsū sviesta piciņas un 5 minūtes cepe�krāsnī apcep. Gatavus pārkaisa ar sakapātiem za�ļumiem.

0,5 kg sēņu, 4 ēdamkarotes eļļas, 1 tējkarote miltu, 1 glāze skāba krēju�ma, 25 g siera, zaļumi.

Svaigu sēņu maizītes

Sēnes, kuras var lietot svaigas, sagrie� �ķēlītēs, liek uz rupjmaizes vai rupjās kvie�u kara�as �ķēles, kas apziesta ar sviestu. Virsū liek tomātu ripi�ņu, mārrutkus, sīpolus, dilles. Ja vēlas, maizītes var arī restēt.

Sēņu salāti ar selerijām

Svaigas vai vārītas sēnes sīki sagrie�, pievieno sīki sagrieztus burkānus, zirnī�us, seleriju, kolrābju gabaliņus, sīki sagrieztu sīpolu, zaļumus, mērci vai krējumu.

1 vārīts burkāns, 1 glāze sēņu, 1 glāze zaļo zirnī�u, 1 kolrābis, 1 selerija, 1 sīpols, mērce vai krējums.

RABARBERI

Rabarberos ir daudz vitamīnu, organisko skābju, minerālsāļu un citas or�ganismam nepiecie�amas bioloģiski aktīvas vielas. Pavasaros tas ir pats pir�mais "na�ķis" dārzos. Rabarberi ir aukstumizturīgi, tos nebojā kaitēkļi. Pie�tiek tos vienreiz iestādīt un ra�u varēs vākt vismaz 15 gadus. Rabarberi jā�audzē ēnainās vietās.

Rabarberu salāti

Rabarberus sīki sagrie�, pārlej ar nelielu daudzumu medus. Ja uzlej me�du vairāk � veidojas saldais ēdiens, ko var pasniegt ar putukrējumu un riek�stiem.

200 g rabarberu, 100 g medus, 50 g riekstu, krējums.

Rabarberu putas

Rabarberus samaļ un pievieno pēc gar�as medu. Puto kopā ar olu baltu�miem stingrās putās un pasniedz ar pienu.

200 g rabarberu biezeņa, 4-5 olu baltumi, 100 g medus, 1 litrs piena.

Rabarberu krēms

Rabarberu biezenim pievieno medu pēc gar�as, iz�ķīdinātu �elatīnu, ie�cilā saputotu putukrējumu, lej formās un sastindzina. Pasniedz ar pienu vai kādu ogu mērci.

2 glāzes rabarberu biezeņa, 100 g medus, 2 ēdamkarotes �elatīna, 0,5 litri putukrējuma.

Rabarberu bole

Rabarberu kompotam pievieno medu, ledu, minerālūdeni.

1 litrs rabarberu kompota, 1 glāze jebkuras maigas sulas, 20 ledus gaba�liņi, 2 pudeles nesāja minerālūdens.

Rabarberu sulas kokteilis

Nr.l

Rabarberu sulai pievieno saldējumu vai stipri atdzesētu, ar medu saldi�nātu pienu. Sakuļ. Pasniedz ar salmiņu.

1 glāze rabarberu sulas, 200 g saldējuma.

Nr.2

Rabarberu sulai pievieno zemeņu vai aveņu sulu, nedaudz kompota vai svaigu ogu, ledu. Dzērienu var arī uzgāzēt.

1 glāze rabarberu sulas, 1 glāze aveņu vai zemeņu sulas, 10 ogas, ledus.

Rabarberu kārtojums

Uz liela �ķīvja ber rīvētu rupjmaizi un pārliek ar sīki sagrieztiem rabar�beriem, pārlej ar medu. Pārkaisa ar rīvētu rupjmaizi un kanēli. Visu nosedz ar biezu putukrējuma kārtu, rotā ar rabarberu kubikiem un riekstiem.

1/4 kukuļa klona maizes, 1 glāze rabarberu, 100 g medus, 1 ēdamkarote kanēļa, 0,5 litri putukrējuma.

VASARAS ĒDIENI

Visbagātākā ēdienkarte, protams, ir ziemā. Vasara ir tas laiks, kad nekas vēl nav izaudzis un vecie dārzeņi ir apēsti, tomēr ir savi jauku�mi arī vasarā, piemēram, ogas. Ja dārzeņus mēs ēdam astoņas reizes par maz, tad ogas � �etrpadsmit reizes par maz, tātad faktiski nemaz. Kad lauku rajonos vadu veselīgas kulinārijas kursus, brīnās pa�as kursantes un nesaprot, kāpēc viņas patiesi tikpat kā neēd ogas. Un at�risinājām arī �o problēmu, proti � atkal vainīgi konditorejas izstrā�dājumi-. Cukurs ir kaļķa un fosfora zaglis, kauli kļūst mīksti un defor�mējas, bojājas zobi, kad uzturā lietojam ko skābu, tie "atmizojas", tā�pēc neko skābu ēst arī negribas. Vecāki cilvēki kā brīnumu atceras jaunību, kad ar baudu ēdu�i skābas ogas, citronu bez cukura, un ta�gad, to iedomājoties, noskurinās. Bet jaunie�iem nemaz nav �ādu bēr�nības atmiņu, jo vecāki viņus no dzim�anas izlutināju�i ar konditore�jas izstrādājumiem. .

Pat prātā nav nācis ēst ogas, jo sevi�ķi � rudens savvaļas ogas. Visi ēdam tikai zemenes. Bet, kad jautāju kursantēm vai lekciju klau�sītājiem, vai viņiem gar�o avenes, mellenes � jā, gar�o visiem � bet cik daudz �o ogu jūs esat apēdu�i?�

Laucinieki atklāti pasaka � tik ēdam ogas, cik sē�am pie krūma, kad tās lasām nost, tad gribot negribot pa ogai mutē ieskrien. Viena veida ogas lasa apmēram trīs dienas, tātad � trīs dienas ēdam ogas laukos, bet pilsētā pat tas nesanāk. Salasām mellenes, tajā dienā gan�drīz visi tās ēd ar pienu, otrā dienā viss jau savārīts ziemai un miers � ogu laiks beidzies! Tā ir katastrofa.

Kartupeļu salāti ar tomātiem un svaigiem gurķiem

Mizotus vārītus kartupeļus sīki sagrie� un pievieno sīki sagrieztus burkā�nus, tomātus, gurķus, ābolus, sīpolus, zaļumus, mērci vai krējumu.

3��� vārīti kartupeļi, 3 vārīti burkāni, 2 svaigi gurķi, 2 tomāti, 1 sīpols, 2 skābi āboli, 4 ēdamkarotes mērces vai krējuma.

Mērce: skābu sulu sakuļ ar eļļu, 1 ēdamkarote citronu sulas, 4 ēdamkarotes eļļas. Var pievienot gar�augu pulveri.

Kartupeļu salāti ar biezpienu

Mizotus vārītus kartupeļus sagrie� sīkos gabaliņos un pievieno sīki sa�grieztus sīpolus, svaigus gurķus, tomātus, uz sīkās rīves sarīvētus nevārītus burkānus, biezpienu, zaļumus, krējumu.

4���� vārīti kartupeļi, 2 sīpoli, 1 burkāns, 1 tomāts, 100 g biezpiena, 4 ēdamkarotes zaļumu, 4 ēdamkarotes krējuma.

Kartupeļu zupa ar nātrēm

Nomizotus kartupeļus vāra mīkstus, pievieno sīki sagrieztas nātres, pa�vāra vēl 5 minūtes, skābumam pievieno vai nu skābenes, vai citrona sulu, kefīru, krējumu, zaļumus.

Kartupeļu zupa ar skābenēm vai zaķkāpostiem

Kartupeļus izvāra mīkstus, noceļ no uguns, pievieno sīki sagrieztas skā�benes vai zaķkāpostus, krējumu, olas, dilles.

1 litrs ūdens, 3-4 kartupeļi, 2 vārītas olas, 100 g skābeņu vai zaķkāpos- tu, krējums, dilles pēc gar�as.

Kartupeļu sacepums ar zaļajiem zirnī�iem

Nomizotus vārītus kartupeļus samaļ kopā ar konservētiem zaļiem zirnī��iem, pievieno sīki sagrieztu sīpolu, olas, izklāj uz pannas 5 cm biezā kārtā, apzie� ar skābu krējumu, pārkaisa ar ķimenēm un cep cepe�krāsnī brūnu. Pa�sniedz ar kādu mērci.

4 vārīti kartupeļi, 1 glāze zaļo zirnī�u, sīpols, 2 olas, 1 ēdamkarote ķimeņu.

Burkānu salāti ar puķkāpostiem

Nomizotu burkānu sarīvē skaidiņās, pievieno skaidiņās sarīvētu kāli, rut�ku, rāceni, mārrutku, kāpostus, sarīvētu vai sīki sagrieztu puķkāpostu, sīki sagrieztus zaļumus, sīpolu, eļļas vai krējuma mērci.

1 burkāns, 1 kālis, 1 rācenis, 1 rutks, 1 puķkāposts, 1 sīpols, 2 ēdamkarotes zaļumu, 1 tējkarote ķimeņu, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas mērces.

Krējuma mērce: krējumu sajauc ar mārrutkiem, kaltētu sēņu pulveri vai savvaļas augu pulveri, 4 ēdamkarotēm krējuma, 1 tējkaroti mārrutku, 1 tējkaroti kaltētu sēņu pulvera vai savvaļas zaļumu pulvera.

Vārītu bie�u salāti ar svaigu gurķi

Sīki sagrieztai bietei pievieno sasmalcinātu sīpolu, svaigus gurķus, ķi�menes, zaļumus, eļļas vai krējuma mērci.

1 biete, 1 sīpols, 2 svaigi gurķi, zaļumi, ķimenes, mērce pēc vajadzības.

Burkānu salāti ar redīsiem

Nomizotus burkānus sīki sarīvē un pievieno ripiņās sagrieztus redīsus, sī�ki sagrieztus ābolus, skaidiņās sarīvētus svaigus kāpostus, mērci vai krējumu.

4� burkāni, 5 redīsi, 300 g svaigu kāpostu, 1 ābols, eļļa vai krējums ar za�ļumiem pēc gar�as.

Burkānu sautējums ar zaļiem zirnī�iem

Nomizotus burkānus sīki sagrie�, pievieno gar�augus, zaļos zirnī�us, ķi�menes, sviestu un sautē gatavus. Noceļ no uguns un pievieno sīki sasmalci�nātu sīpolu, zaļumus, krējumu.

5� burkāni, 200 g ūdens, kaltēti gar�augi, 1 glāze zaļo zirnī�u, 1 tējkarote ķimeņu, 1 sīpols, 4 ēdamkarotes zaļumu, 2 ēdamkarotes krējuma.

Vārītu bie�u salāti ar tomātiem un gurķiem

Bietes sagrie� salmiņos, pievieno salmiņos sagrieztus vārītus kartupeļus, tomātus, svaigus gurķus, sasmalcinātus sīpolus, zaļumus, ķimenes, eļļas vai krējuma mērci.

1 biete, 2 kartupeļi, 1 svaigs gurķis, 2 tomāti, 1 sīpols, zaļumi, eļļas vai krējuma mērce.

Vārītu bie�u salāti ar puraviem

Bietes sīki sagrie�, pievieno sīki sagrieztus skābētus gurķus, puravus, mārrutkus, zaļumus, krējumu.

1 biete, 2 skābēti gurķi, 50 g mārrutku, 1 tējkarote ķimeņu, 1 puravs, za�ļumi, krējums pēc vajadzības.

Bie�u lapu zupa

Ūdeni vāra ķimenes, sīpolu, skābu ābolu vai skābētu gurķi, sīki sagriez�tus bie�u lapu kātus. Kad bie�u lapu kāti mīksti, pievieno sīki sagrieztas bie��u lapas, līdz veidojas biezeņzupa. Vāra 6 minūtes, noceļ no uguns, pievie�no rūgu�pienu, krējumu, zaļumus, ja vēlas � sīki sagrieztas vārītas olas.

0,5 kg bie�u lapu, 1,5 litri ūdens, 1 ēdamkarote ķimeņu, 1 tējkarote mār�rutku, 1 ābols vai 1 skābēts gurķis, zaļumi, 0,5 glāzes rūgu�piena.

Bie�u zupa ar sēnēm

Vārītas bietes sīki sagrie�, liek aukstā vai karstā ūdenī, pievieno vārītus kartupeļus, kas sagriezti kubikos, sagrieztus skābus gurķus, sālītas sēnes, au�zu pārslas un ļauj pārslām uzbriest. Pievieno skābu krējumu, zaļumus.

1 vārīta biete, 1,5 litri ūdens, 1 skābēts gurķis, 2 vārīti kartupeļi, 1 glāze sālītu sēņu, 1 sauja auzu pārslu, skābs krējums, zaļumi.

Bie�u zupa ar citronu

Vārītas bietes sarīvē uz smalkās rīves, pievieno vāro�u ūdeni tik daudz, lai veidojas biezeņzupa. Tad pievieno ķimenes, ja vēlas kaut ko skābu�mam � citronu vai ābolu sulu, skābētu gurķu sulu, sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, krējumu, mārrutkus.

2 vārītas bietes, 1 sīpols, 1 neliels mārrutks, zaļumi pēc gar�as, 1 ēdamkarote ķimeņu, skāba sula, krējums.

Bie�u zupa ar kāļiem

Vārītas bietes sarīvē skaidiņās vai sagrie� stienī�os, pievieno virumam, ko veido vārīti kāļi, rāceņi, kartupeļi, kāposti, ābols, gar�saknes, ķimenes, paprika, puķkāposts, sīpols, ķiploks. Pēc gar�as pievieno mārrutkus, sine�pes, sīki sagrieztus zaļumus, svaigu tomātu, sīpolus, krējumu. Var pievienot arī sēnes.

2 vārītas bietes, 1 kālis, 1 burkāns, 1 rācenis, 2 sīpoli, �ķēle svaigu kā�postu, 1 puķkāposts, 1 paprika, 1 ābols vai citrona (rabarberu) sula, pētersī�ļu, seleriju saknes, dilles, zaļumi, ķiploks, 2 tomāti. Ja vēlas, sēnes � kaltē�tas vai sālītas, 2,5 litri ūdens.

Aukstā bie�u zupa

Vārītas bietes sagrie� stienī�os, liek aukstā ūdeni, kas uz pusi sajaukts ar kefīru un nedaudz krējuma, pievieno zaļos zirnī�us (konservētus vai vārītus svaigus), sīki sagrieztus tomātus, svaigos gurķus, zaļumus, vārītas olas, ķi�menes.

Kāļu salāti ar zaļiem zirnī�iem

Nomizotus kāļus sarīvē skaidiņās, pievieno zaļos zirnī�us, mārrutkus, za�ļumus, sīki sagrieztu sīpolu, krējumu.

1 kālis, 1 glāze zaļo zirnī�u, 1 sīpols, zaļumi, 1 ēdamkarote krējuma.

Kāļu vai rāceņu salāti ar puķkāpostiem

Kāļus vai rāceņus sīki sarīvē, pievieno vismazākajās daiviņās sadalītus puķkāpostus, sagrieztus vārītus sparģeļus, sagrieztas pupiņu pākstis, sīki sagrieztus svaigus gurķus, tomātus, sīpolus, zaļumus, krējumu vai eļļu.

1 kālis vai rācenis, 1 puķkāposts, 1 sīpols, 3 sparģeļi, 3 pupiņu pākstis, 1 svaigs gurķis, 2 tomāti, 2 ēdamkarotes zaļumu, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Kāļu salāti ar vārītiem kartupeļiem

Kāļus vai rāceņus sarīvē skaidiņās, pievieno skaidiņās sarīvētus burkā�nus, vārītus sagrieztus kartupeļus, zaļos zirnī�us, pupiņu pākstis, skābos gur�ķus, sīpolus, zaļumus, krējumu vai eļļu.

1 kālis vai rācenis, 1 burkāns, 2-3 kartupeļi, 0,5 glāzes zaļo zirnī�u, 3-4 pu�piņu pākstis, 1 skābs gurķis, 1 sīpols, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Kāļu salāti ar selerijām

Nomizotus kāļus sarīvē skaidiņās, pievieno sīki sarīvētu selerijas sakni, sīki sagrieztus virziņkāpostus, sīpolu, zaļumus, krējumu.

1 kālis, 1 sīpols, 200 g virziņkāpostu, zaļumi, selerijas saknes, krējums pēc vajadzības.

Kāļu salāti ar mandelēm

Nomizotu kāli sarīvē skaidiņās, pārlej ar citronu sulu, pārkaisa ar sasmal�cinātām mandelēm, pārlej ar eļļu.

1 kālis, sauja mandeļu, 1 citrona sula, 4 ēdamkarotes eļļas.

Rāceņu vai kāļu biezeņzupa

Nomizotus rāceņus vai kāļus sīki sagrie� un vāra kopā ar sīpoliem un kaltētiem gar�augiem mīkstus. Izber� caur sietu un pievieno sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, ķimenes, krējumu.

1 rācenis vai kālis, 1,5 litri ūdens, 1 sīpols, kaltēti gar�augi, 1 tējkarote ķimeņu, krējums pēc gar�as.

Rāceņu vai kāļu zupa ar puķkāpostiem

Nomizotus rāceņus vai kāļus sagrie� kubikos, pievieno svaigus kāpostus, kartupeļus, sīpolus, kaltētus gar�augus, puķkāpostus, zaļos zirnī�us un visu vāra mīkstu. Noceļ no uguns, pievieno sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, krē�jumu.

1 kālis vai rācenis, 1 kartupelis, 1 �ķēle svaigu kāpostu, 1 glāze zaļo zir�nī�u, 1 sīpols, 1 puķkāposts, zaļumi, krējums pēc vajadzības.

Rāceņu vai kāļu zupa ar svaigiem gurķiem

Nomizotus kāļus vai rāceņus sagrie� kubikos, pievieno puķkāpostus, skaidiņās rīvētus burkānus, sīki sagrieztus sīpolus, vāra mīkstus. Noceļ no uguns, atdzesē, pievieno sīki sagrieztus svaigos gurķus, mārrutkus, sagriez�tus sīpolus, zaļumus, krējumu. Zupu ēd aukstu.

2 kāļi vai rāceņi, 1 tējkarote ķimeņu, 1 puķkāposts, 1 burkāns, 1 sīpols, 2 svaigie gurķi, mārrutki, zaļumi, 1 sīpols gatavai zupai, krējums pēc vaja�dzības.

. Kāļu sautējums ar sēnēm

Nomizotus kāļus sagrie� kubikos, pievieno sīki sagrieztas svaigas vai sā�lītas sēnes (var piebērt ari sēņu pulveri), sīpolus, krējumu un sautē mīkstus. Pievieno sīki sagrieztus tomātus, sīpolus, zaļumus, krējumu.

1� kālis, 1 glāze sēņu � nevārītu vai 0,5 glāzes � sālītu, vai 20 g sēņu pulvera, 2 sīpoli (1 sautējumam, 1 zaļā veidā), 2 tomāti, zaļumi, krējums pēc vajadzības.

Kāļu sautējums ar riekstiem

Nomizotus kāļus sagrie� kubikos, pārlej ar medu, kausētu sviestu un sau�tē mīkstus. Gataviem pievieno sasmalcinātus valriekstus, zaļumus.

2� kāļi, 50 g medus, 50 g sviesta, nedaudz ūdens, 50 g valriekstu kodolu, zaļumi.

Kāļu sautējums ar āboliem

Nomizotus kāļus sagrie� kubikos, pievieno kausētu sviestu, sīki sagriez�tus ābolus un sautē mīkstus. Gataviem pievieno zaļumus, ķimenes, krējumu.

1 liels kālis, 1 ābols, 50 g sviesta, 1 tējkarote ķimeņu, 4 ēdamkarotes za�ļumu, 4 ēdamkarotes krējuma.

Rutku salāti ar puķkāpostu

Rutkus sarīvē skaidiņās vai sīki sagrie�, pievieno skaidiņās sarīvētus bur�kānus, mārrutkus, kāļus, rāceņus, svaigos kāpostus, puķkāpostus, sīki sa�grieztus sīpolus, zaļumus, ķimenes, citronu sulu, eļļu.

0,5 rutka, 1 burkāns, 0,5 rāceņa, 0,5 kāļa, 1 �ķēle svaigo kāpostu, 0,5 puķkāposta, 1 sīpols, 1 ēdamkarote ķimeņu pulvera, 1 ēdamkarote citro�na sulas, 1 ēdamkarote mārrutku, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas.

Rutku salāti ar spinātiem

Rutkus sarīvē sīki vai skaidiņās, pievieno sīki sagrieztus spinātus, sīpo�lus, zaļumus, mērci.

1 rutks, 100 g spinātu, 1 sīpols, zaļumi, 5 ēdamkarotes mērces.

Rutku salati ar āboliem un estragonu

Rutkus sarīvē skaidiņās, pievieno sīki sagrieztus sīpolus, skaidiņās sarī�vētus ābolus, citronu miziņu, skābētus gurķus, sīki sagrieztu baziliku, estra�gonu, pupu mētras, krējumu.

1 rutks, 1 sīpols, 1 ābols, 1 skābēts gurķis, 1 zariņ� estragona, 1 zariņ� bazilika, pupu mētras lapiņa, 1 tējkarote citronu mizas pulvera, krējums pēc vajadzības.

Rutku salāti ar ķimenēm

Rutkus sarīvē skaidiņās, pievieno sīki sagrieztus zaļumus, mērci vai krē�jumu.

1 rutks, 1 tējkarote ķimeņu, zaļumi, krējums vai mērce pēc vajadzības.

Seleriju salāti ar spinātiem

Seleriju vai pētersīļu sakni sarīvē skaidiņās, pievieno sīki sagrieztus za�ļumus, spinātus, lapu sinepes, mārrutkus, krējumu vai eļļu.

1 pētersīļa vai selerijas sakne, 1 sīpols, 100 g spinātu, 50 g lapu sinepju, 1 tējkarote mārrutku, krējums vai eļļa.

Pētersīļu zupa (aukstā)

Pētersīļu sakni sīki sarivē, pievieno ceptus sīpolus, sīki sarīvētas seleriju saknes, sīki sagrieztus sīpolus, aukstu vārītu ūdeni, citronu sulu, mārrutkus, dilles, kefīru, krējumu, zaļumus (tomātus).

1 litrs ūdens, 3 pētersīļu saknes, 1 maza selerijas saknīte, 1 cepts sīpols, 1 svaigs sīpols, 1 citrona sula, 0,5 1 kefīra, 3 ēdamkarotes krējuma, zaļumi, ja vēlas � 2 tomāti.

TOMĀTI

Tomātu uzturvērtību nosaka organisko skābju daudzums: ābolskābe, cit�ronskābe, askorbīnskābe un skābeņskābe.

Agrāk domāja, ka tomātos pārsvarā ir skābeņskābe, kas traucē sāļu viel�maiņu. Tagad ir pierādīts, ka �ī skābe tomātos ir niecīgā daudzumā, bietēs un kartupeļos tās ir 8 reizes vairāk. Tomātos ir C vitamīns � 20,25 mg.

Ieteicams lietot uzturā, ja ir sāļu vielmaiņas traucējumi, nespēks, arī pret aptauko�anos, divpadsmitpirkstu zarnas un kuņģa �ūlas slimības (bez mizi�ņas). Kā fitoncīdus saturo�us iesaka, ārstējot strutojo�us procesus. Ziemā to�mātus aizstāj ar tomātu sulu, kurā daļēji saglabājas minerālvielas un organis�kās skābes, kā ari daļēji karotīns.

Svaigo tomātu salati ar āboliem

Sagrie� tomātus un nomizotus ābolus, kuriem izņemta serde, pievieno krējumu. Salātus sajauc, liek traukā, pārkaisa ar sakapātām dillēm. Var grez�not ar ābolu ripiņām.

300 g tomātu, 2 āboli, pus glāzes skāba krējuma (krējumam var pievie�not augļu biezeni, vislabāk � dzērveņu vai apriko�u), 1 ēdamkarote augļu biezeņa, pētersīļu un diļļu zaļumi.

Tomātu salāti ar mārrutkiem

Tomātus sagrie� daiviņās, pārkaisa ar zaļumiem, sarīvētiem mārrutkiem, eļļu vai krējumu.

2 tomāti, gabaliņ� mārrutka, 1 sīpols, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Tomātu salāti ar svaigiem gurķiem

Tomātus sagrie� ripiņās un pievieno tāpat sagrieztus svaigos gurķus, sī�ki sagrieztus sīpolus, zaļumus, sīki sarīvētus mārrutkus, eļļu vai krējumu.

2 tomāti, 1 sīpols, 2 svaigi gurķi, zaļumi, gabaliņ� mārrutka saknes vai 1 tējkarote konservētu mārrutku, 1 ēdamkarote eļļas vai krējuma.

Tomātu salāti ar bietēm

Tomātus sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus sīpolus, zaļumus, ķime�nes, rupjās skaidās sarīvētu bieti, sīki sarīvētus mārrutkus, eļļu vai krējumu.

2� tomāti, 1 sīpols, 1 vārīta biete, mārrutki, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Tomātu salāti ar puraviem

Tomātus sīki sagrie� un pievieno tāpat sagrieztus puravus, uz sīkās rīves pierīvē mārrutkus, pievieno eļļu, ja vēlas � vārītas olas.

3� tomāti, 1 puravs, gabaliņ� mārrutka saknes, 4 ēdamkarotes eļļas.

Tomātu salāti ar olām

Tomātus sagrie� ripiņās, pievieno sīki sagrieztas olas, zaļumus, mārrut�kus, sinepes, krējumu vai eļļu.

3 tomāti, 3 olas, zaļumi, 1 ēdamkarote rīvētu mārrutku, 1 tējkarote sinep�ju, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Tomātu salati ar sieru

Tomātus sagrie� ripiņās, pievieno rupji sagrieztus pētersīļu zaļumus, sa�rīvētu sieru. Visu labi sajauc, pieliek skābu krējumu vai augu eļļu.

400 g tomātu, 50 g pētersīļu zaļumu, 100 g siera, 4 ēdamkarotes krējuma vai augu eļļas.

Tomātu salāti ar biezpienu

Tomātus sagrie� daiviņās vai �ķēlēs, pārkaisa ar smalkajiem melnajiem pipariem, biezpienu sajauc ar krējumu un pārlej salātiem, pārkaisa ar sīki sagrieztiem zaļumiem, sīpoliem.

5 tomāti, 1 sīpols, 1 glāze biezpiena, zaļumi, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Tomātu salāti ar svaigiem gurķiem

Tomātus sīki sagrie� un pievieno plānās �ķēlēs sagrieztus svaigos gur�ķus, konservētus zaļos zirnī�us, puķkāpostus, sīki sagrieztas salātu lapas, dilles, lokus, krējumu vai eļļu.

3 tomāti, 2 svaigi gurķi, 0,5 glāzes konservētu zirnī�u, puse puķkāposta, 5 salātu lapas, zaļumi, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Tomātu salāti ar kartupeļiem

Tomātus sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus vārītus kartupeļus, sīpo�lus, zaļumus, mārrutkus, eļļu vai krējumu.

2 tomāti, gabaliņ� mārrutku saknes, 1 sīpols, 2 vārīti kartupeļi, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Tomātu salāti ar kartupeļiem

Tomātus sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus vārītus kartupeļus, sīpo�lus, zaļumus, mārrutkus, eļļu vai krējumu.

2 tomāti, gabaliņ� mārrutku saknes, l sīpols, 2 vārīti kartupeļi, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

RUDENS ĒDIENI

Rudenī jāsteidz ēst tie dārzeņi, kuri nesaglabājas uz ziemu, pretē�jā gadījumā organisms nesaņem tās vielas, ko spēj dot viņi tik īsu brī�di kā ir rudenī.

�ie dārzeņi � puķkāposli, saldie pipari, tomāti, gurķi, lapu salāti, redīsi, bakla�āni un, protams, rudens ogas. Par rudens ogām sauc tās, kuras ir gatavas rudenī un svaigas nesaglabājas ziemā ne sausā veidā, ne zem vārīta, atdzesēta ūdens � vilkābeles, aronijas, plūmes, vīno�gas, korintes, kazenes.

Lietosim bagātīgi uzturā ari zaļumus, ari savvaļas!

Tomātu salāti ar skābētiem kāpostiem

Tomātus sagrie� �ķēlēs un kārto uz skābētu kāpostu kārtiņas. Kā nākamo kārtu liek sīki sagrieztus sīpolus, pārlej ar krējumu un pārkaisa ar sīki sa�grieztiem zaļumiem.

5 tomāti, 1 glāze skābētu kāpostu, 1 sīpols, zaļumi, 4 ēdamkarotes krējuma.

Tomātu salāti ar svaigiem kāpostiem

Svaigos kāpostus sarīvē skaidiņās, pievieno sīki sagrieztus tomātus, pu�ravu, sīki sarīvētas selerijas, eļļu vai krējumu.

200 g svaigu kāpostu, 3 tomāti, 1 puravs, 1 selerija, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Tomātu salāti ar pētersīļiem

Tomātus sagrie� ripiņās, pievieno slk sagrieztus pētersīļu zaļumus, dil�les, biezpienu, krējumu, ķimenes.

0,5 kg tomātu, 50 g pētersīļu, 100 g biezpiena, 50 g diļļu, ķimenes, 4 ēdamkarotes krējuma.

Tomātu salāti ar ķiplokiem

Tomātus sagrie� ripiņās, pievieno tāpat sagrieztas vārītas olas, sīki sarī�vētus ķiplokus, citronu sulu, zaļumus, eļļu vai krējumu.

0,5 kg tomātu, 3 olas, 1 sīpols, 3 ķiploku daiviņas, dilles, zaļumi, 1 cit�rona sula, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Tomātu salāti ar kartupeļiem

Tomātu sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus vārītus kartupeļus, sīpolus, zaļumus, mārrutkus, eļļu vai krējumu.

2 tomāti, gabaliņ� mārrutku saknes, 1 sīpols, 2 vārīti kartupeļi, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Tomātu salāti ar sieru

Tomātus sīki sagrie�, pievieno skaidiņās sarīvētu sieru, sīki sagrieztus sī�polus, zaļumus, ķimenes, sīki sarīvētus mārrutkus, eļļu vai krējumu.

3 tomāti, 100 g siera, 1 sīpols, gabaliņ� mārrutku saknes, zaļumi, 1 tējkarote ķimeņu, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Tomātu salāti ar pupiņām

Tomātus sīki sagrie�, pievieno vārītas pupiņas, sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, krējumu vai eļļu, mārrutkus.

3 tomāti, 1 glāze vārītu pupiņu, 1 sīpols, 1 ēdamkarote rīvētu mārrutku, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Tomātu zupa

Vāro�ā ūdenī liek veselu sīpolu, ķiploku, skaidiņās sarīvētus burkānus, kubikos sagrieztus kartupeļus un visu vāra mīkstu. Noceļ no uguns un pie�vieno sīki sagrieztus tomātus, eļļā izceptus sīpolus, zaļumus, mārrutkus, krē�jumu.

2 litri ūdens, 1 sīpols, 1 ķiploks, 2 burkāni, 4 kartupeļi, 5 tomāti, 2 cepti sīpoli, zaļumi, eļļa cep�anai, 2 ēdamkarotes mārrutku, ēdamkarotes krē�juma.

Cepti tomāti

Nr 1

Sautējamā traukā, kas ieziests ar sviestu vai eļļu, liek �ķēlēs sagrieztus tomātus, sīki sakapātus sīpolus, sajauktus ar miltiem, sakultām olām un pie�nu. Visu pārkaisa ar pipariem un cep cepe�krāsnī, līdz ola sarecējusi. Gata�vus pārkaisa ar zaļumiem.

0,5 kg tomātu, 2 sīpoli, pus tējkarotes melno piparu, 100 g sviesta, 2 olas, 5 ēdamkarotes piena, l tējkarote miltu, zaļumi.

Nr. 2

Ar eļļu ieziestā sautējamā traukā kārto ripiņās sagrieztus tomātus kārtām ar pipariem, sīpoliem, sarīvētu sieru. Visu pārlej ar olām, kas sakultas ar pie�nu un miltiem. Cep cepe�krāsnī, līdz olas sastingu�as. Gatavus pārkaisa ar zaļumiem, pasniedz ar krējumu, salātiem.

0,5 kg tomātu, 50 g eļļas, pus tējkarotes piparu, 1 sīpols, 1 tējkarote mil�tu, 2 olas, 5 ēdamkarotes piena, zaļumi, 100 g krējuma, 200 g siera.

Sautēti tomāti

Nr. 1

Tomātiem nogrie� "vāciņus", izdobj vidu. Izņemto masu saspaida un pievieno sīki sarīvētus ķiplokus, sīki sagrieztus zaļumus, biezpienu, olas, vi�su sajauc un pilda tomātos. Pildītos tomātus liek �uguna sautējamā traukā l>ez vāka, katram uzliek sviesta vai margarīna piciņu, cep cepe�krāsnī gata�vus (jāraugās, lai neiz�ķīst). Var arī sautēt, traukā ielejot tomātu sulu. Tādā gadījumā gataviem tomātiem �o sulu veido par mērci, pievienojot zaļumus vai sīki sagrieztu sīpolu.

0,5 kg tomātu, 300 g biezpiena, 100 g sviesta, 1 ola, zaļumi,� ēdamkarotes krējuma. 1 daiviņa ķiploka.

Nr. 2

Sautējamo trauku izzie� ar sviestu, liek sīki sagrieztus tomātus, kas sa�jukti ar tāpat sagrieztiem ceptiem saldajiem pipariem, sīpoliem, pārlej ar olām, kas sajauktas ār biezpienu, miltiem, rūgu�pienu vai skābu krējumu, dillēm. Liek cepe�krāsnī un sautē, līdz olas sastingu�as. Pārkaisa ar zaļu�miem.

0,5 kg tomātu, 100 g biezpiena, 2 saldie pipari, 2 sīpoli, 2 olas, 5 ēdamkarotes rūgu�piena vai skāba krējuma, dilles, 1 ēdamkarote miltu, za�ļumi.

Omlete ar tomātiem

Sagrieztus tomātus un sīpolus eļļā izsautē mīkstus, pārlej ar sakultām olām, kam pievienots ūdens, pārkaisa sīki sagrieztas dilles, pētersīļus, lokus, cep cepe�krāsnī, līdz olas sastingu�as.

4 tomāti, 5 olas, 1 ēdamkarote ūdens, zaļumi, 50 g eļļas, 1 sīpols.

Tomāti ar sēnēm

Traukā kārto tomātu �ķēles, pārkaisa ar sīki sagrieztām vārītām sēnēm, āboliem, sīpoliem, pārlej ar skābu krējumu, pārkaisa ar dillēm, lociņiem, pi�pariem.

2 tomāti, 1 glāze sēņu, 1 sīpols, 1 ābols, zaļumi, pipari, 4 ēdamkarotes krējuma.

Pildīti tomāti

Nelieliem apaļiem tomātiem nogrie� "vāciņus", izņem saturu. Sarīvētam sieram pievieno skābu krējumu, citronu sulu, melnos piparus. Masu sajauc un iepilda tomātos. Tomātiem uzliek nogrieztos "vāciņus", uzliek pētersīļu lapiņas vai diļļu zariņus, vai arī apkaisa ar rīvētu sieru.

10 tomāti, 100 g siera, 1 glāze krējuma, 1 ēdamkarote citronu sulas, na��a gals melno piparu, zaļumi.

Pildīti tomāti ar dillēm

Tomātiem nogrie� "vāciņus", izdobj vidu, izdobto mīkstumu sajauc ar sī�ki sagrieztām dillēm, eļļu, pilda tomātos, kārto uz ietaukotas pannas, cep ce�pe�krāsnī mīkstus, bet ne iz�ķīdu�us. Gatavus pārlej ar krējumu, kurā iejauk�ti sasmalcināti sīpoli, dilles un citi zaļumi, sīki sagriezti tomāti, rīvēts ķip�loks. Var pārliet arī ar sēņu mērci.

5 tomāti cep�anai, 2 svaigi tomāti, sauja diļļu, 100 g eļļas, 1 glāze krēju�ma, 1 sīpols, zaļumi � pētersīļi, selerijas, puravi, 1 daiviņa ķiploka.

Pildīti tomāti ar salātiem

Tomātiem nogrie� "vāciņus", izdobj vidu un pilda ar jebkuriem salātiem, virsū liek olas ripiņu, kas nosedz olas pildījumu, abās ripiņas pusēs iesprau� ceturtdaļ�ķēlītes svaiga gurķa, starp tām � tomātu stienīti. Kārto apaļā trau�kā, gar malām un vidū liekot salātus, bet starp katriem diviem tomātiem � citrona daiviņu ar mizu uz aug�u.

Pildīti tomāti ar bakla�āniem

Tomātiem nogrie� "vāciņus", izdobj vidu un pilda ar �ādu pildījumu: iz�dobto mīkstumu sakapā, pievieno sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, sīki sarī�vētu muskatriekstu, ķiplokus, samaltu apceptu bakla�ānu. Tomātus kārto uz cepe�pannas, pārliek ar sviesta piciņām un cep gatavus, bet tā, lai neiz�ķīst. Gatavus pārlej ar krējumu, pārkaisa ar sīki sagrieztiem zaļumiem.

10 tomāti, 3 bakla�āni, 1 ķiploks, 1 sīpols, muskatrieksts, zaļumi, 10 ēdamkarotes krējuma.

Tomātu sulas kokteilis

Tomātu sulai pievieno minerālūdeni, ledu.

200 g tomātu sulas, 100-200 g minerālūdens, ledus.

SALDIE PIPARI

Saldos piparus kultivē kā pāk�augus un pārtikas augus. Tautas medicīnā lielo ēstgribas un gremo�anas veicinā�anai, pie avitaminozēm, psihes trau�cējumiem.

Iesaka lietot cilvēkiem, kuriem jāuzlabo taukvielu maiņa un dziedzeru darbība. Saldo piparu sula satur daudz silīcija, kas nepiecie�ams matu un na�gu aug�anai. Paprikas satur ari B,, B2 , E un PP vitamīnus, kā arī minerālvie�las: silīciju, kāliju un nātriju.

Paprikas ziemā ir neatsveramas ēdienu dekorē�anai. Maltas konservē bez sals un ziemā lieto kā piedevu pie mērcēm, zupām, sautējumiem.

Sautēti saldie pipari

Saldajiem pipariem izņem sēklotni, sagrie� salmiņos un kopā ar tāpat sagrieztiem sīpoliem (puraviem) vai burkāniem cep eļļā, pievieno krējumu, u/.liek vāku un sautē 5 minūtes. Ēd ar vārītiem kartupeļiem. Var pievienot tomātus.

5 saldie pipari, 2 sīpoli vai puravi, 2 burkāni, 100 g krējuma. Ja vēlas � 3 tomāti.

Saldo piparu salāti

Nr. 1

Pipariem izņem sēklotni, sagrie� pusripiņās un pievieno sīki sagrieztus ābolus, sīpolus, zaļumus, eļļu un tomātu sulu vai krējumu.

6� pipari, 1 sīpols, 1 ābols, 2 daiviņas ķiploku, zaļumi, eļļa, tomātu sula vai krējums pēc vajadzības.

Nr. 2

Piparu pākstīm izņem sēklotni, sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus sī�polus, zaļumus, tomātus, krējumu.

5 pipari, 5 tomāti, I sīpols, zaļumi, 200 g krējuma.

Nr. 3

Pipariem izņem sēklotni, sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus puķkā�postus, sīpolus, zaļumus, svaigos gurķus, eļļu ar citronu sulu vai krējumu.

2 pipari, 1 puķkāposts, 1 sīpols, 2 svaigi gurķi, zaļumi, 100 g eļļas, cit�ronu sula vai krējums.

Nr. 4

Pipariem izņem sēklotni, sīki sagrie� un pievieno tāpat sagrieztus tomā�tus, baziliku, pētersīļus, sīpolus, eļļu.

3��� piparu pākstis, 3 tomāti, nedaudz bazilika un petersīļu, 1 sīpols, 4 ēdamkarotes eļļas.

Nr. 5

Pipariem izņem sēklotni, sagrie� plānās sloksnītēs un pārlej ar tomātu su�lu, kurai pievienoti sīki sagriezti sīpoli, dilles, mārrutki, tomāti.

4� saldie pipari, 2 tomāti, 1 glāze tomātu sulas, 1 sīpols, dilles, mārrutk pēc gar�as.

Nr. 6

Pipariem izņem sēklotni, sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztu sīpolu un spiedē izspiestu ķiploka daiviņu, dilles, sīki sarīvētu burkānu, eļļu.

3� pipari, 1 burkāns, 1 sīpols, 1 daiviņa ķiploka, mārrutki, 2 ēdamkarotes eļļas.

Nr. 7

Pipariem izņem sēklotni, sagrie� strēmelītēs un pievieno kubikos sa�grieztus ābolus, sīpolus, tomātus, sarīvētu pētersīļa sakni, sinepes, krējumu vai eļļu.

2 pipari, 1 ābols, 1 sīpols, 1 tomāts, 1 pētersīlis ar visiem zaļumiem, 1 tējkarote sinepju, 3 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Nr. 8

Pipariem izņem sēklotni, sagrie� gredzenos, sautē eļļā mīkstus, pievieno tomātus, sīpolus, ķiplokus un sautē vēl 10 minūtes. Gatavus pārkaisa ar za�ļumiem.

4� pipari, 5 tomāti, 1 sīpols, 1 ķiploks, zaļumi, 3 ēdamkarotes eļļas sautē- �anai.

Nr. 9

Pipariem izņem sēklotni, sagrie� ripiņās un pievieno sīki sagrieztus skā�bus gurķus, sīpolus, zaļumus, sīki sarīvētus ķiplokus, eļļu vai krējumu.

5 saldie pipari, 2 skābi gurķi, 3 daiviņas ķiploku, zaļumi, 1 sīpols, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Nr. 10

Pipariem izņem sēklotni, sagrie� ripiņās, pievieno tomātu mērci uz pu�sēm ar eļļu vai krējumu, zaļumus.

9 saldie pipari, zaļumi, 4 ēdamkarotes tomātu mērces, 4 ēdamkarotes eļ�ļas vai krējuma.

Nr. 11

Pipariem izņem sēklotni, sīki sagrie� un pievieno tāpat sagrieztus svai�gus gurķus, skaidiņās sarīvētus svaigos kāpostus,, sīki sagrieztus tomātus, sī�polus, zaļumus, mārrrutkus un krējumu.

3 saldie pipari, 3 tomāti, 1 svaigais gurķis, 1 sīpols, 1 ēdamkarote mār�rutku, 200 g svaigo kāpostu, zaļumi, krējums pēc vajadzības.

Nr. 12

Pipariem izņem sēklotni, sagrie� plānās ripiņās, pievieno daiviņās sa�grieztus tomātus, sīki sagrieztus svaigos gurķus, zaļumus, sīki sarīvētus mār�rutkus, krējumu vai eļļu.

2 pipari, 1 sīpols, 2 tomāti, 1 svaigs gurķis, zaļumi, mārrutki, krējums vai f ran�u mērce.

Pildīti saldie pipari

Nr. 1

Pipariem izņem sēklotni un pilda ar sīki sagrieztām olām, kas sajauktas nr sīki sagrieztiem sīpoliem, dillēm, nedaudz krējuma.

3�� pipari, 2 olas, 2 ēdamkarotes krējuma, na�a gals sinepju, 25 g diļļu,

1� sīpols.

Nr. 2

Pipariem izņem sēklotnes un pilda ar biezpienu vai sieru, kas sajaukts ar ķimeņu pulveri un krējumu, zaļumiem. Var pasniegt gan svaigus, gan krās�nī ceptus.

0,5 kg piparu, 200 g siera vai biezpiena, 1 ēdamkarote ķimeņu pulvera,

2� ēdamkarotes krējuma, zaļumi.

Nr. 3

Pipariem izņem sēklotni un pilda ar sautētiem dārzeņiem: burkāniem, kā�postiem, pētersīļu saknēm, seleriju saknēm. Ķiploki un sīpoli saknēm pierī�vēti svaigi. Var pasniegt pārlietus ar krējumu un pārkaisītus ar zaļumiem vai arī likt traukā un pārliet:

a)�� ar tomātu mērci,

b)� ar kausētu sviestu un sautēt gatavus.

18 pipari, 3 burkāni, 3 �ķēles svaigo kāpostu, 1 pētersīļa sakne, 1 seleri�jas sakne, 1 sīpols, 1 ķiploks, tomātu mērce vai krējums, zaļumi.

Sautēti pipari

Pipariem izņem sēklotni, sīki sagrie�, liek sautējamā traukā, pievien ceptus sīpolus, cepe�krāsnī ceptas bakla�ānu ripas, kartupeļus, zaļumus, ķip�lokus. Visu pārlej ar eļļu un citronu sulu, sautē gatavus. Pārkaisa ar zaļu miem.

5 pipari, 2 sīpoli, 2 kartupeļi, 2 ķiploki, 10 ēdamkarotes eļļas, 3 ēdamkarotes citronu sulas, zaļumi pēc gar�as.

KABA�I

Kabacis ir ķirbju dzimtas dārzenis, kas satur karotīnu (0,03mg/1000 g). Kabacis ārstē avitaminozi, tas tīra, atindē organismu, likvidē neorganiskās skābes, kas rodas no sāls, gaļas, cukura, balto miltu izstrādājumu un tauku lieto�anas. Visveselīgāk ir kabaci lietot svaigā veidā. Kabacis, tāpat kā ķir�bis, veicina tūskas samazinā�anos. Kaba�a sēklas satur tādas pat vērtīgas vielas kā ķirbja sēklas, tāpēc ari tās kaltē un lieto uzturā.

Kaba�u salāti

Kabaci sarīvē skaidiņās, pievieno sīki sagrieztus tomātus, dilles, pētersī�ļus, lokus, eļļas vai krējuma mērci.

200 g kaba�u, 5 tomāti, 50 g diļļu, pētersīļi, loki, mērce.

Kaba�u salāti ar skābiem gurķiem

Kabaci sarīvē skaidiņās un pievieno sīki sagrieztu skābu gurķi, sīpolu, dilles, lokus, pētersīļus, selerijas, eļļas vai krējuma mērci.

300 g kaba�u, 4 skābi gurķi, 1 sīpols, dilles, pētersīļi, selerijas (zaļumi), loki, mērce pēc vajadzības.

Kaba�u salāti ar ķiplokiem

Kaba�us sagrie� ļoti plānās �ķēlītēs, pievieno sīki sakapātus sīpolus, ķip�lokus, eļļu, sinepes, zaļumus, piparus.

0,5 kg kaba�u, 2 sīpoli, 2 daiviņas ķiploku, 1 ēdamkarote sinepju, 2 ēdamkarotes eļļas, zaļumi, melnie pipari, 2 ēdamkarotes citronu vai bārbe�ļu sulas.

Pildīti kaba�i ar tomātiem

Kaba�us nomizo, pārgrie� uz pusēm, izņem sēklas un pilda ar sīki sa- (liK /.tiem tomātiem, kas sajaukti ar ceptiem sīpoliem. Liek sautējamā trau- kA, uzlej nedaudz ūdens, pievieno dilles, tomātus, sīpolus, cep cepe�krāsnī mīkstus. Gatavus pārlej ar krējumu un pārkaisa ar zaļumiem.

1 kabacis, 6 tomāti, 10 sīpoli, zaļumi, krējums pēc vajadzības.

Pildīti kaba�i ar dārzeņiem

Nelieliem jauniem kaba�iem izņem vidiņu (vecākus kaba�us nomizo), pilda ar kotle�u vai sautētu dārzeņu masu, liek sautējamā traukā, pielej ne�daudz ūdens, pievieno sagrieztus tomātus, sīpolus, gar�saknes, sviestu un sautē gatavus. Gataviem pievieno krējumu, pārkaisa ar zaļumiem.

1 kabacis, 2 tomāti, 2 sīpoli, 1 glāze samaltu vārītu dārzeņu, 50 g svies�ta, zaļumi.

Kaba�u kotletes

Nomizotus kaba�us samaļ vai sīki sarīvē, pievieno olas, miltus, pienu, biezpienu, ķimenes, sīki sakapātus pētersīļu zaļumus, visu labi sajauc, liek ar karoti uz pannas sakarsētā eļļā. Pasniedz ar krējumu, salātiem, rūgu�pie�nu. Krējumā var iejaukt sakapātus ķiplokus.

1 kabacis, 2 olas, 4 ēdamkarotes miltu, ceturtdaļglāzes piena, trīs ceturt- daļglāzes biezpiena, 1 tējkarote ķimeņu, zaļumi, eļļa cep�anai.

Kaba�i ķiploku mērcē

Kaba�us sagrie� plānās ripiņās (bez sēklām), apviļā olā un miltos, apcep, liek sautējamā traukā kārtām ar ķiplokiem, dillēm, krējumu. Virsējā kārtā ir krējums ar ķiplokiem. Sautē cepe�krāsnī 10 minūtes. Ja kaba�i ir dzelteni � tos nomizo.

1 kabacis, 2 olas, 100 g miltu, 100 g krējuma, 1 ķiploks, dilles. Kaba�u ragū

Kaba�us sagrie� kubikos un eļļā apcep, liek sautējamā traukā un pievie�no kubikos sagrieztus burkānus, bakla�ānus, pētersīļus, sīpolus, tomātus, saldos piparus, svaigus zaļos zirnī�us (konservētus pievieno gatavam ragū), ķiplokus, sautē visu mīkstu. Noceļ no uguns, pievieno sīki sagrieztus sīpo�lus, zaļumus, krējumu, mārrutkus.

400 g kaba�u, 200 g bakla�ānu, 2 burkāni, pus glāzes zaļo zirnī�u, 2 tomāti, 2 piparu pākstis, 4 ēdamkarotes eļļas, 1 sīpols, zaļumi, krējums pēc vajadzības, 100 g eļļas, 1 ēdamkarote mārrutku.

Cepti kaba�i

Nr. 1

Kaba�us nomizo, sēklas izņem, sagrie� plānās ripiņās, cep eļļā caur�spīdīgus. Pasniedz ar krējumu, medu vai ievārījumu.

Nr. 2

Kaba�us sagrie� ļoti plānās �ķēlītēs (lai nazis spīdētu cauri), apviļā mīk lā un cep eļļā gai�i brūnas. Pasniedz ar krējumu, medu vai ievārījumu.

Mīkla: 1 glāze ūdens, 1 ola, 1,5 glāzes rupja maluma miltu, kuros ie�jaukts pa tējkarotei sodas un askorbīnskābes.

Nr. 3

Kaba�us nomizo, izņem sēklas, sagrie� kubikos, cep eļļā brūnus. Pievie�no tomātus, ķiplokus, zaļumus. Miltus iejauc 0,5 glāzēs ūdens un pielej klāt. Noņem no uguns un pārkaisa ar zaļumiem.

1 kabacis, 50 g eļļas, 2 ēdamkarotes rupja maluma miltu, 4 tomāti, 1 ķiploks, zaļumi.

Nr. 4

Kaba�us sagrie� 0,5 cm biezās �ķēlītēs, apviļā miltos un apcep eļļā brū�nus. Sarīvē skaidiņās dārzeņus, apcep eļļā brūnus un sautē mīkstus. Sautēja�mā traukā liek kārtām kaba�us un dārzeņus, pārlej ar tomātu mērci, kurai piejaukta eļļa (nedaudz), citronu sula, ingvērs, pipari, zaļumi un cep iepriek� sakarsētā cepe�krāsnī 20 minūtes.

1 kabacis, 1 burkāns, 0,5 kāļa, 1 sīpols, 5 tomāti vai 6 ēdamkarotes to�mātu mērces, zaļumi, ingvērs, melnie pipari pēc gar�as, eļļa cep�anai, milti apviļā�anai.

BAKLA�ĀNI

Bakla�āni, tāpat kā tomāti, pieder pie laksteņu dzimtas.

Bakla�ānu mīkstums ir ļoti maigs, zaļgani dzeltens, satur daudz (91%) ūdens. Bakla�āniem ir specifiska smar�a: svaigi tie smar�o pēc sēnēm.

Bakla�āni ir pārtikas produkts ar augstu bioloģisko enerģijas līmeni. Ie�kļaujot tos uzturā, pastiprinās holesterīna iekļū�ana �ultī un tā izvadī�ana no' organisma. Jālieto uzturā spēka izsīkuma, vājuma gadījumos. Ieteicami tuk�liem cilvēkiem.

Bakla�āni ir labs kālija avots, veicina ūdens apmaiņas normalizāciju, uz�labo sirds muskuļu darbību. Tie satur arī pektīnvielas, kam ir baktericīdas Īpa�ības, nedaudz C, PP un B grupas vitamīnu.

Bakla�ānu salāti

Bakla�ānus sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus tomātus, sīpolus, dil�les, lokus, pētersīļus u.c. zaļumus.

1 bakla�āns, 4 tomāti, 1 sīpols, zaļumi, krējums pēc vajadzības.

Bakla�ānu salāti ar tomātu mērci

Bakla�ānus sīki sagrie�., pievieno tāpat sagrieztus sīpolus, zaļumus, to�mātu mērci un krējumu.

1 bakla�āns, 1 sīpols, zaļumi, krējums uz pusi ar tomātu mērci.

Bakla�ānu salāti ar ķiplokiem

Bakla�ānus sagrie� plānās ripiņās un pārlej ar vāro�u ūdeni, atdzesē, no�skalo aukstā ūdenī, sajauc ar rīvētiem mārrutkiem un eļļu, kurai pievienoti sarīvēti ķiploki.

1 bakla�āns, 1 ķiploks, 2 ēdamkarotes mārrutku, eļļa ar ķiplokiem. Bakla�ānu salāti ar svaigiem gurķiem

Bakla�ānus sarīvē skaidiņās, pievieno tāpat sarīvētus vai samaltus gur�ķus, eļļu, sarīvētu sieru, skābu sulu.

1 bakla�āns, 2 svaigie gurķi, 1 sīpols, 2 ēdamkarotes skābas sulas, 4 ēdamkarotes eļļas.

Bakla�ānu salāti ar tomātiem

Bakla�ānus saliek uz pannas, cepe�krāsnī izcep, sīki sakapā, pievieno sī�ki sagrieztus tomātus, sarīvētus ķiplokus, sīpolus, zaļumus, eļļu.

3 bakla�āni, 2 tomāti, 2 daiviņas ķiploku, 1 sīpols, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas.

Cepti bakla�āni

Nemizotus bakla�ānus sagrie� pirksta platuma �ķēlēs, uzkaisa melnos pi�parus, sīki sagrieztus ķiplokus, apslaka ar skābu sulu, da�as minūtes ļauj pie- sātināties, apcep sviestā, liek dziļā �ķīvī un pārlej ar riekstu mērci (sasmal�cinātiem riekstiem pievieno vārītu aukstu ūdeni, rīvmaizi, sinepes, eļļu, mār�rutkus; kad rīvmaize uzbriedusi � mērce gatava).

6 bakla�āni, 1 glāze valriekstu kodolu, 50 g sviesta, zaļumi, ķiploki, 50 g citronu vai kādas citas skābas sulas, 1 ēdamkarote sinepju, 1 ēdamkarote eļ�ļas, 1 ēdamkarote rīvmaizes, 3 ēdamkarotes ūdens.

Cepti bakla�āni ar sieru

Bakla�ānus sagrie� �ķēlēs un apcep eļļā, pārkaisa ar pipariem, sīki sa�grieztiem ķiplokiem, skaidiņās sarīvētu sieru, pārlej ar krējumu un pārkaisa ar zaļumiem.

1� kg bakla�ānu, 2 sīpoli, 0,5 tējkarotes melno piparu, 1 ķiploks, 200 g siera, eļļa cep�anai, 200 g krējuma, zaļumi.

Cepti bakla�āni ar saldiem pipariem

Bakla�ānus sagrie� kubikos un apcep eļļā kopā ar sīki sagrieztiem sīpo�liem, tomātiem, saldajiem pipariem, ķiplokiem. Pievieno vārītus rīsus, mel�nos piparus, ķimenes, ūdeni, olas, kas sakultas ar rūgu�pienu, liek cepe�krās�nī un cep, līdz olas sarecēju�as.

2� bakla�āni, 2 sīpoli, pus glāzes eļļas, 8 saldie pipari, 0,5 glāzes vārītu ri�su, 0,5 tējkarotes melno piparu, 4 tomāti, 4 olas, 1 glāze rūgu�piena.

Cepti bakla�āni ar olu

Bakla�ānus sagrie� �ķēlēs un apcep sviestā vai eļļā brūnus, liek ieziestā veidnē vienā kārtā. Katrai �ķēlei pārlej tomātu mērci, pārkaisa sarīvētu sie�ru, uzsit pa olai, cep cepe�krāsnī, līdz olas sarec. Pārkaisa ar zaļumiem.

1� kg bakla�ānu, 100 g tomātu mērces, 200 g siera, 8 olas, zaļumi.

Cepti bakla�āni ar tomātu mērci

Bakla�ānus sagrie� �ķēlēs, apviļā miltos un izcep, liek traukā, pārlej ar tomātu mērci, sīki sagrieztiem sīpoliem un sautē cepe�krāsnī 15 minūtes. Gatavus pārkaisa ar zaļumiem.

2� bakla�āni, 5 ēdamkarotes miltu, 5 ēdamkarotes tomātu mērces, 2 sīpoli, zaļumi, eļļa cep�anai.

Cepti bakla�āni ar sīpoliem

Bakla�ānus sagrie� ripiņās, apcep sviestā un liek sautējamā traukā kārtās ar sīpoliem, tomātu mērci, ķiplokiem, dillēm, miltiem, eļļu un cep cepe��krāsnī gatavus. Pārkaisa ar zaļumiem.

500 g bakla�ānu, 3 sīpoli, 1 ķiploks, 4 ēdamkarotes eļļas, 2 ēdamkarotes miltu, 10 ēdamkarotes tomātu mērces, 25 g diļļu, zaļumi, 100 g sviesta.

Cepti bakla�āni ar dillēm

Bakla�ānus sagrie� �ķēlēs, apviļā miltos, apcep sviestā, liek sautējamā traukā kārtām ar sīki sagrieztiem sīpoliem, dillēm, krējumu un sautē gata�vus. Pārkaisa ar zaļumiem.

0,5 kg bakla�ānu, 100 g sviesta, milti apviļā�anai, 2 sīpoli, 50 g diļļu, krējums pēc gar�as.

Cepti bakla�āni ar omleti

Bakla�ānus sagrie� �ķēlēs, apcep eļļā brūnus, pārlej ar olām, kas sakul�tas ar pienu. Cep cepe�krāsnī, līdz olas sarecēju�as. Pārkaisa ar zaļumiem. Bakla�ānu vietā var būt bakla�ānu ikri.

1� bakla�āns vai 200 g bakla�ānu ikru, 100 g sviesta vai eļļas cep�anai,

3� olas, 7 ēdamkarotes piena, zaļumi.

Cepti bakla�āni ar sviestu

Bakla�ānus sagrie� ripiņās, nedaudz apvāra, apviļā miltos un apcep, liek sautējamā traukā, pārkaisa ar sarīvētu sieru, uzliek sviesta piciņas un cep ce�pe�krāsnī mīkstus. Pārkaisa ar zaļumiem.

2� bakla�āni, 100 g siera, 100 g sviesta, zaļumi.

Cepti bakla�āni ar ķiplokiem un tomātiem

Bakla�ānus sagrie� plānās ripiņās, apviļā miltos, apcep sviestā brūnus, liek sautējamā traukā, pārliek ar biezu kārtu sīki sagrieztu sīpolu, ķiploku, to�mātu, cep cepe�krāsnī gatavus. Pārkaisa ar zaļumiem. Var pārliet ar krējumu. 2 bakla�āni, milti apviļā�anai, sviests cep�anai, 4 sīpoli, 1 ķiploks,

4�� tomāti, zaļumi.

Cepti bakla�āni ar rīsiem

Bakla�ānus sagrie� ripiņās un liek sautējamā traukā ar tomātiem, vārī�tiem rīsiem, sīki sagrieztiem sīpoliem, pipariem, ķiplokiem, sviestu, sautē slēgtā traukā gatavus. Pārkaisa ar zaļumiem, var pievienot krējumu.

0,5 kg bakla�ānu, 0,5 kg tomātu, 1 tējkarote melno piparu, 100 g svies�ta, 1 glāze vārītu rīsu, 1 sīpols, 1 ķiploks, zaļumi, krējums pēc gar�as.

Cepti bakla�āni ar olām

Bakla�ānus sīki sagrie�, liek uz pannas un cepe�krāsni cep gatavus. Pār�lej ar olām, kas sakaltas stingrās putās ar sāli, sarccina turpat ccpc�krāsn Pārkaisa ar zaļumiem.

0,5 kg bakla�ānu, 100 g sviesta cep�anai, 3 olas, sāls, zaļumi.

Bakla�ānu ikri

Bakla�ānus izcep cepe�krāsnī mīkstus. Noņem mizu, sīki sakapā, pievie�no maltus melnos piparus, sīki sagrieztus sīpolus, ķiplokus, eļļu, zaļumus.

0,5 kg bakla�ānu, 2 sīpoli, 3 (laiviņas ķiploku, 1 tējkarote piparu, zaļum

Bakla�ānu ikri ar tomātiem

Bakla�ānus cepe�krāsnī izcep, nomizo, sīki sagrie�, pievieno sīki sa�grieztus tomātus, ceptus sīpolus, melnos piparus, skābu sulu, uzvāra, pārkai�sa ar zaļumiem.

0,5 kg bakla�ānu, 4 cepti sīpoli, 4 ēdamkarotes skābas sulas, 3 tomāti, 4 ēdamkarotes eļļas, zaļumi.

Bakla�ānu ikri ar granātu sulu

Bakla�ānus izcep cepe�krāsnī uz pannas, nomizo, sakapā, pievieno sīki sarīvētu ķiploku, granātu sulu, lokus, dilles, pētersīļus, seleriju, eļļu.

0,5 kg bakla�ānu, 2 daiviņas ķiploku, 2 granātu sula, zaļumi,

1� ēdamkarote eļļas.

Bakla�ānu ikri ar burkāniem

Bakla�ānus ūdenī vāra mīkstus (apmēram 10 minūtes), nomizo, sakapā un pievieno sīki sagrieztus sīpolus, sīki sarīvētus burkānus, sarīvētus svaigos kāpostus, tomātus, ķiplokus, eļļu, sulu, zaļumus.

0,5 kg bakla�ānu, 1 sīpols, 2 daiviņas ķiploka, 2 ēdamkarotes eļļas,

2� ēdamkarotes skābas sulas, 2 tomāti, tējkarote smalko piparu, zaļumi, 300 g svaigo kāpostu, 1 burkāns.

Bakla�ānu ikri ar ķiplokiem

Bakla�ānus sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus tomātus, sīpolus, sīki sarīvētus ķiplokus, melnos piparus, eļļu, sautē cepe�krāsnī mīkstus. Pārkai�sa ar zaļumiem.

0,5 kg bakla�ānu. 4 tomāti, 2 daiviņas ķiploka, 1 sīpols, na�a gals pipa�ru, 5 ēdamkarotes eļļas, zaļumi.

Pildīti bakla�ani ar sieru

Bakla�ānus pārgrie� uz pusēm, izņem sēklas un pilda, liek sautējamā iiuukā, pārliek ar sviesta piciņām un cep gatavus. Pilda ar sarīvētu sieru, ku- iiim piejaukti sīki sagriezti sīpoli, ķiploki, ķimenes. Cep cepe�krāsnī ietau- I otā pannā. Pārkaisa ar zaļumiem.

0,5 kg bakla�ānu, 100 g sarīvēta siera, 1 ķiploks, 1 sīpols, 50 g sviesta,

1 tējkarote ķimeņu.

Pildīti bakla�āni ar sēnēm

Bakla�ānus pārgrie� uz pusēm, izņem sēklas un pilda ar sīki sagrieztām svaigām sēnēm (vai ar vārītām), kas sajauktas ar kausētu sviestu, sīki sa�grieztiem sīpoliem. Liek uz ieziestas pannas, cep cepe�krāsnī gatavus. Pār�kaisa ar zaļumiem. Var pasniegt kā ar auksto, tā karsto mērci.

2 bakla�āni, 1 glāze sēņu, 1 sīpols, 50 g sviesta, zaļumi.

Pildīti bakla�āni ar tomātiem

Bakla�ānus nomazgā, nogrie� abus galus, pārgrie� gareniski uz pusēm, i/.ņem sēklas, 5 minūtes pavāra, pilda ar dārzeņu vai kotle�u masas pildīju�mu, saliek pannā, kas ieziesta ar sviestu vai eļļu, pārkaisa ar sīki sagrieztiem ķiplokiem, tomātiem (vai pārlej ar tomātu mērci), pārlej ar skābu krējumu un cep cepe�krāsnī 1 stundu. Gatavu pārkaisa ar zaļumiem un sīki sagriez�tiem svaigiem tomātiem.

Pildīti bakla�āni ar rīsiem

Bakla�āniem nogrie� galu, izdobj vidu, pilda ar vārītiem rīsiem, kas sa�jaukti ar svaigu olu, sviestu, sasmalcinātu izdobto mīkstumu, saliek sautēja�mā traukā, pārliek ar sviesta piciņām, pārlej ar tomātu mērci, pārkaisa ar rīv�maizi un cep cepe�krāsnī gatavu.

5 bakla�āni, 2 glāzes sautētu risu, 1 ola, 2 ēdamkarotes sviesta,

2� ēdamkarotes rīvmaizes, 1 glāze mērces, zaļumi.

Bakla�ānu sautējums armēņu gaumē

Sautējamā traukā liek kārtām bakla�ānus, kas sagriezti �ķēlēs, sīpolus, tomātus, kartupeļus, saldos piparus, pupiņu pākstis, zaļumus, visu pārlej ar eļļu un nedaudz ūdens, uzliek stingru vāku un sautē cepe�krāsnī gatavu. Pār�kaisa ar zaļumiem.

0,5 kg kartupeļu, 0,5 bakla�anu, 3 sīpoli, 4 ēdamkarotes eļļas, 2 piparu pākstis, 10 pupiņu pākstis, 6 tomāti, zaļumi, ja vēlas � krējums.

GURĶI

Gurķi satur vitamīnus, mikroelementus, bet, jo sevi�ķi � bāziskos mi�nerālsāļus. Tic palīdz ārstēt locītavu iekaisumus, kaulu deformāciju, regulē vielmaiņu, dziedzeru darbību, atjauno �ūnas. Gurķu sulu izmanto kosmēti�kā, bet ar gurķa miziņu var norīvēt seju. Salīdzinājumā ar citiem dārzeņiem gurķi satur izmantojamo organisko jodu. Tic spēcīgi �ķīdina urīnskābes sā�ļus, atvieglo sirdsdarbību.

Gurķu salāti ar tomātu sulu

Gurķus sagrie� plānās pusripiņās, pārlej ar eļļu, kurai piejaukta tomātu sula, dilles, pētersīļu zaļumi, sarkanie pipari, sīki sagriezti sīpoli.

I gurķis, 1 sīpols, 2 ēdamkarotes tomātu sulas, 1 ēdamkarote eļļas, dil�les, pētersīļi, saldie pipari pēc gar�as.

Gurķu salāti ar seleriju

Gurķus sagrie� plānās pusripiņās, pārlej ar eļļu un citronu sulu, smal�kiem sarkanajiem saldajiem pipariem, pievieno sīki sagrieztus sīpolus, dil�les, pētersīļus, selerijas.

1 gurķis, 1 sīpols, 2 ēdamkarotes eļļas, I ēdamkarote citronu sulas, dil�les, pētersīļi, selerijas, pipari pēc gar�as.

Gurķu salāti ar puķkāpostiem

Gurķus sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus puķkāpostus, sīpolus, pē�tersīļus, lokus, selerijas, eļļu vai krējumu.

1 gurķis, 1 sīpols, 1 puķkāposts, pētersīļu un seleriju zaļumi, loki, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Gurķu salāti ar tomātiem

Gurķus sīki sagrie�, pievieno daiviņās sagrieztus tomātus, sīki sagrieztus sīpolus, eļļas vai krējuma mērci.

1 gurķis, I sīpols, 2 tomāti, mērce pēc vajadzības.

Gurķu salāti ar skābiem gurķiem

Svaigus gurķus sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus skābus gurķus, sī�polus, dilles, eļļu vai krējumu.

1 svaigs gurķis, 1 skābs gurķis, 1 sīpols, dilles, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Gurķu salāti ar tomātiem un skābiem gurķiem

Svaigos gurķus sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus tomātus, skābos gurķus, sīpolus, dilles, eļļu vai krējumu.

1 svaigs gurķis, 1 tomāts, 1 skābs gurķis, 1 sīpols, dilles, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma, mārrutki pēc gar�as.

Gurķu salāti ar olu

Svaigos gurķus sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztu olu, dilles, sīpolu, eļļu vai krējumu.

1 gurķis, 1 ola, 1 sīpols, dilles, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Gurķu salāti ar svaigiem kāpostiem

Svaigos gurķus sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus svaigos kāpostus, kartupeļus, sīpolus, olas, dilles, eļļu vai krējumu.

1 gurķis, 2 vārīti kartupeļi, 1 sīpols, 1 ola, dilles, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Gurķu salāti ar saldajiem pipariem

Svaigos gurķus sīki sagrie�, pievieno sīki vai strēmelītēs sagrieztus sal�dos piparus, sīpolus, seleriju un pētersīļu zaļumus, dilles, lokus, eļļu vai krē�jumu.

1 gurķis, 2 saldie pipari, 1 sīpols, 50 g loku, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Gurķu salāti ar tomātiem un saldajiem pipariem

Svaigos gurķus sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus tomātus, sīpolus, saldos piparus, zaļumus, eļļu vai krējumu.

1 gurķis, 2 pipari, 1 sīpols, 2 tomāti, zaļumi, eļļa vai krējums.

Gurķu salāti ar pupiņām

Svaigos gurķus sīki sagrie�, pievieno vārītas pupiņas, sīki sagrieztus sī�polus, zaļumus, eļļu vai krējumu.

1 gurķis, 1 glazc varitu pupiņu, 1 sīpols, zaļumi, 4 ēdamkarotēs eļļas vai krējuma.

Gurķu salāti ar pupiņu pākstīm

Svaigos gurķus sīki sagrie�, pievieno sagrieztas vārītas pupiņu pākstis, sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, eļļu vai krējumu.

1 gurķis, 100 g vārītu pupiņu pākstis, 1 sīpols, zaļumi, eļļa vai krē�jums � 4 ēdamkarotes.

Gurķu salāti ar sēnēm

Svaigos gurķus sīki sagrie�, pievieno sīki sagrieztas vārītas sēnes, sīpo�lus, zaļumus, krējumu, mārrutkus.

1 gurķis, 1 sīpols, 100-200 g vārītu sēņu, zaļumi, 4 ēdamkarotes krēju�ma, mārrutki pēc gar�as.

Gurķu salāti ar zaļajiem zirnī�iem

Svaigos gurķus sīki sagrie� un pievieno zaļos zirnī�us, sīki sagrieztus sī�polus, zaļumus, mārrutkus, eļļu vai krējumu.

1 gurķis, 1 glāze zaļo zirnī�u, 1 sīpols, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Gurķu salāti ar sieru

Svaigos gurķus sagrie�, pievieno skaidiņās sarīvētu sieru, sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, eļļu vai krējumu.

1 gurķis, 1 sīpols, 200 g siera, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Gurķu salāti ar redīsiem

Svaigos gurķus sagrie� ripiņās, pievieno tāpat sagrieztus redīsus, sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, eļļu vai krējumu.

1 gurķis, 100 g redīsu, 1 sīpols, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Gurķu salāti ar pelēkiem zirņiem

Svaigos gurķus sīki sagrie�, pievieno vārītus pelēkos zirņus (vai dzelte�nos zirņus), sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, krējumu.

1 gurķis, 1 sīpols, 1 glāze vārītu zirņu, zaļumi, 4 ēdamkarotes krējuma.

Gurķu salāti ar mārrutkiem

Skābus gurķus sīki sagrie�, pievieno sīki sarīvētus mārrutkus, sīki sa�grieztus sīpolus, zaļumus, eļļu vai krējumu.

2 skābi gurķi, 1 sīpols, zaļumi, ķimenes, 1 ēdamkarote mārrutku, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Gurķu salāti ar sīpoliem

Svaigus gurķus sagrie� pusripiņās, pievieno sīki sagrieztus sīpolus, olas, redīsus, zaļumus, krējumu.

2 gurķi, 1 sīpols, 1 ola, 3 redīsi, zaļumi, 4 ēdamkarotes krējuma.

Gurķu salāti ar puraviem

Svaigus gurķus sagrie� plānās ripiņās, pievieno sīki sagrieztus ābolus, puravus, dilles, krējumu vai eļļu.

2 gurķi, 2 skābi āboli, 1 puravs, dilles, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Gurķu salāti ar tomātiem un ķiplokiem

Svaigos gurķus sagrie� plānās pusripiņās, pievieno sīki sagrieztus tomā�tus, sīpolus, ķiplokus, mārrutkus, eļļu.

2 gurķi, 2 tomāti, 1 sīpols, 1 daiviņa ķiploka, 1 tējkarote mārrutku, 4 ēdamkarotes eļļas.

Gurķu salāti ar lapu salātiem

Svaigos gurķus sagrie� plānās pusripiņās, pievieno daiviņās sagrieztus tomātus, sīki sagrieztus ābolus, sīpolus, lapu salātus, zaļumus, krējumu vai eļļu.

4 svaigi gurķi, 4 tomāti, 1 sīpols, 1 ābols, 50 g lapu salatu, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Gurķu salāti ar olu

Svaigos gurķus sagrie� plānās ripiņās, pievieno sīki sagrieztus sīpolus, olas, zaļumus, mārrutkus, krējumu vai mērci.

4 gurķi, 3 vārītas olas, 1 sīpols, 1 ēdamkarote mārrutku, zaļumi, krējums vai mērce pēc vajadzības.

Gurķu salāti ar sinepēm

Svaigos gurķus sagrie� stienī�os un pārlej ar �ādu mērci: traukā sajauc si�nepes ar olu dzeltenumiem, sarīvētu ķiploku, 1 ēdamkaroti ūdens. Pievieno dilles un krējumu.

0,5 kg gurķu, 1 olas dzeltenums, 1 liela daiviņa ķiploka, 1 ēdamkarotē ūdens, 1 tējkarote sinepju, 1 tējkarote diļļu, 4 ēdamkarotes krējuma.

Gurķu salāti ar burkāniem

Svaigos gurķus sagrie� salmiņos, pievieno skaidiņās sarīvētus jaunos burkānus, sīki saplucinātus lapu salātus, dilles, krējumu.

3 gurķi, 3 burkāni (jaunie), 4 salātu lapas, 100 g diļļu, 4 ēdamkarotes krē�juma.

Pāraugu�u gurķu salāti ar tomātiem

Pāraugu�us gurķus samaļ, pievieno lokus, dilles, tomātus, krējumu vai eļļu.

2�� pāraugu�i svaigie gurķi, 50 g loku, 50 g di|ļu, 3 tomāti, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Gurķu salāti ar sēņu pulveri

�ķēlītēs sagrieztus svaigos gurķus pārkaisa ar zaļumiem un sēņu pulve�ri, pārlej ar eļļu, kas sajaukta ar sinepēm un sarīvētiem ķiplokiem, citronu sulu, sarkanajiem pipariem (eļļu pirms pievieno�anas sakuļ ar citronu sulu baltu). Var lietot tūlīt, var iepildīt burciņā, aizvākot un pataupīt ilgākam lai�kam.

0,5 kg svaigo gurķu, 10 g sēņu pulvera, I ēdamkarote eļļas, 1 tējkarote sinepju, 1 daiviņa ķiploka, I citrona sula, na�a gals sarkano piparu.

Gurķu salāti ar skābenēm

Svaigos gurķus sagrie� plānās �ķēlītēs, pievieno sīki sagrieztas skābenes, zaļumus, krējumu vai eļļu. Skābeņu vietā var ņemt arī spinātus.

3�� gurķi, 100 g skābeņu vai spinātu, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krē�juma.

Gurķu salāti ar piparmētrām

Svaigos gurķus sagrie� kubikos, pievieno sīki sagrieztas olas, piparmēt�ras, krējumu.

0,5 kg svaigo gurķu, 1 ēdamkarote piparmētru (var būt arī kaltētas), 2 olas, 4 ēdamkarotes krējuma.

Sautēti svaigi gurķi

Pāraugu�us svaigos gurķus nomizo, izņem sēklas, sagrie� �ķēlēs, pievic- ļ|o tādu pat daudzumu sagrieztu tomātu, sīpolu, diļļu, pētersīļu un sautē cļ- |;i, līdz sīpoli mīksti. Pārkaisa ar sinepju graudiņiem.

2 gurķi, 4 tomāti, 2 sīpoli, zaļumi, eļļa sautē�anai, sinepju graudiņi pēc l'.u�as.

Pildīti gurķi

Svaigos gurķus pārgrie� gareniski uz pusēm, izdobj vidu, iepilda ābolu pildījumu: ābolus sarīvē, pievieno krējumu, dilles, sīki sagrieztus sīpolus, �.kabu sulu. Pilda gurķos, pārlej ar krējumu un pārkaisa ar da�ādiem zaļu�miem.

0,5 kg gurķu, 2 āboli, 1 ēdamkarote krējuma, 1 ēdamkarote diļļu, I sīpols, 1 ēdamkarote jāņogu sulas, krējums, zaļumi.

Skābo gurķu salāti ar pētersīļu saknēm

Skābos gurķus sagrie� kubikos, pievieno vārītas pupiņas, sīki sarīvētus burkānus, sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, sīki sarīvētus mārrutkus, pētersī�ļu vai seleriju saknes, ķimenes, eļļu vai krējumu.

2��� skābi gurķi, 1 glāze vārītu pupiņu, 1 burkāns, 1 sīpols, zaļumi, I ēdamkarote mārrutku, ķimenes, 1 pētersīļa sakne vai 1 selerijas sakne, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Skābo gurķu salāti ar ķiplokiem

Skābos gurķus sīki sagrie�, pievieno spiedē izspiestus ķiplokus, biezpie�nu, zaļumus, krējumu.

3����� skābi gurķi, 2 daiviņas ķiploku, 2 ēdamkarotes biezpiena, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Skābo vai svaigo gurķu salāti ar spinātiem

Gurķus sagrie� plānās ripiņās, pievieno sīki sagrieztus spinātus, zaļu�mus, baziliku, eļļu vai krējumu.

200 g gurķu, 200 g spinātu, 1 sīpols, 5 g bazilika, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Skābo gurķu salāti ar kartupeļiem

Skābos gurķus sīki sagrie�, pievieno ķimenes, zaļumus, sīki sagrieztus sīpolus, vārītus kartupeļus, vārītas olas, mārrutkus, eļļu vai krējumu.

2 skābi gurķi, 1 vārīts kartupelis, 1 sīpols, zaļumi, ķimenes, mārrutki pēc gar�as, 1 vārīta ola, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Skābo gurķu salāti ar burkāniem

Skābos gurķus sīki sagrie�, pievieno sīki sarīvētus burkānus, ķimenes vai ķimeņu pulveri, sīki sarīvētus mārrutkus, zaļumus, sīki sagrieztus vārītus kartupeļus, eļļu vai krējumu.

2 gurķi, 2 vārīti kartupeļi, 1 burkāns, 1 sīpols, 1 ēdamkarote mārrutku, ķimenes, zaļumi pēc gar�as, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

ZIEMAS ĒDIENI

Ziema ir pats bagātākais gadalaiks, kad savākts ir viss � dārzeņi, pāk�augi, āboli, sēnes, zāļu tējas, saskābēti gurķi, kāposti, saspiestas ogu sulas, iepirkti rupjā maluma milti, griķi, auzu pārslas, prosa, �ā�vētie augļi, rieksti, saulespuķu, ķirbju sēklas, ziedputek�ņi, medus u.c. Tātad dabiski, ka ēdienkarte ir visbagātākā, tā kā var tikai apbrī�not tos, kas tik un tā ēd tikai gaļu ar kartupeļiem, olas un konditore�jas izstrādājumus. Tie cilvēki toties brīnās par mums, kas gatavo kaut ko citu. Daļa vēlētos gatavot ēdienus, bet neprot, tiem ierosmei do�mātas manas receptes. Pārsvarā visas manas receptes ir maksimāli da�biskas, bez termiskās apstrādes.

KARTUPEĻU ĒDIENI

Kartupeļi satur da�ādus vitamīnus (paraaminoskābes, K, C vitamīnu, inozītu, B vitamīnus, biotīnu � H vitamīnu, pantotēnskābi), bet tic ir baro�jo�i un tādēļ cilvēki, kam ir nosliece uz aptauko�anos, tos nedrīkst lietot daudz.

Kartupeļu salāti

Mizotus vārītus kartupeļus sīki sagrie�, pievieno sakapātas olas, sīpolus, zaļumus, skābus gurķus, uz rīves sarīvētu seleriju un burkānus, krējumu vai mērci.

2 vārīti kartupeļi, 1 sīpols, 2 vārītas olas, 1 selerijas sakne, 1 nevārīts bur�kāns, 1 skābs gurķis, 5 ēdamkarotes mērces vai krējuma.

Mērcei: 1 ēdamkaroti skābas sulas sakuļ ar 4 ēdamkarotēm eļļas.

Kartupeļu salāti ar skābiem gurķiem

Mizotus vārītus kartupeļus sīki sagrie� un pievieno sīki sagrieztus skābus un svaigus gurķus, sīkās skaidiņās sarīvētus novārītus burkānus, selerijas vai pētersīļu sakni, ķimeņu pulveri, zaļumus, krējumu vai eļļu.

4 vārīti kartupeļi, 1 burkāns, 1 pētersīļa vai selerijas sakne, 1 sīpols, �I skābi gurķi, 1 svaigs gurķis, ķimeņu pulveris, 4 ēdamkarotes zaļumu, �I ēdamkarotēs krējuma vai eļļas.

Kartupeļu salāti ar selerijām un pētersīļiem

Nomizotus vārītus kartupeļus sīki sagrie� un pievieno sīki sagrieztus skābus gurķus, sīpolus, tomātus, uz sīkās rīves sarīvētus burkānus, zaļumus, selerijas, pētersīļu sakni, krējumu vai eļļu.

4 kartupeļi, 4 gurķi, 4 tomāti, 2 sīpoli, 1 burkāns, 4 ēdamkarotes zaļumu, I pētersīļa sakne, 1 selerijas sakne, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Kartupeļu salāti ar skābētiem kāpostiem

Mizotus vārītus kartupeļus sagrie� sīkos gabaliņos, pievieno skābētus kā�postus vai gurķus, sīpolu, zaļumus, sīkās skaidiņās sarīvētu burkānu, seleri- jas sakni, krējumu vai eļļu.

4 vārīti kartupeļi, 1 glāze skābētu kāpostu vai 4 skābēti gurķi, zaļumi, I burkāns, 1 selerijas sakne, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Kartupeļu salāti ar sēnēm

Mizotus vārītus kartupeļus sīki sagrie�, pievieno sīki sagrieztas sēnes un sīpolu, zaļumus, ķimenes, krējumu vai eļļu.

4 kartupeļi, 1 sīpols, 1 glāze sīki sagrieztu sēņu, 4 ēdamkarotes zaļumu, 4 ēd; karotes eļļas vai krējuma.

Kartupeļu salāti fran�u mērcē

Mizotus vārītus kartupeļus sagrie� sīkos gabaliņos un pievieno sīki sa�grieztus lokus, dilles, fran�u mērci.

4 vārīti kartupeļi, 100 g loku, dilles, 4 ēdamkarotes fran�u mērces.

Mērce: eļļu sakuļ ar skābu sulu (4 ēdamkarotes eļļas, 1 ēdamkarote sulas).

Kartupeļu salāti ar valriekstiem

Mizotus vārītus kartupeļus sīki sagrie�, pievieno sasmalcinātus sīpolus, ķiplokus, zaļumus, papriku un valriekstus.

4 kartupeļi, 8 valrieksti, 1 sīpols, 2 ķiploka daiviņas, 2 paprikas, zaļumi, 4 ēdamkarotes krējuma.

Kartupeļu salati ar zaļiem zirnī�iem

Mizotus vārītus kartupeļus sagrie� gabaliņos un pievieno sīki sagrieztus skābētus gurķus vai kāpostus, zaļumus, sīpolus, zaļos zirnī�us, kausētos sie�riņus, vārītas pupiņas, svaigo gurķi, tomātus, krējumu vai eļļu.

4 vārīti kartupeļi, 1 sīpols, 4 skābēti gurķi vai 1 glāze skābētu kāpostu, 1 glāze zaļo zirnī�u, pusglāze vārītu pupiņu, 2 kausētie sieriņi, 1 svaigs gur�ķis, 2 tomāti, 4 ēdamkarotes zaļumu, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Kartupeļu pankūkas

Mizotus kartupeļus sarīvē un ar ēdamkaroti liek uz pannas.

Pildītas kartupeļu klimpas

Nomizotus vārītus kartupeļus samaļ, pievieno miltus, olas, muskat�riekstu un saveļ 5 cm veltnītī, to sagrie� pirksta biezuma ripiņās. Katru ripi�ņu saplacina, uzliek virsū pildījumu � rīvētu sieru, ķimenes. Ripiņu malas savieno, lai pildījums paliktu iek�pusē. Klimpas eļļā apcep brūnas.

1 kg kartupeļu, 1 glāze miltu, 2 olas, na�a gals muskatrieksta, 1 glāze rī�vēta siera, 1 ēdamkarote ķimeņu, 100 g eļļas cep�anai.

Kartupeļu zupa � pamata

Ūdenī liek sīpolu, ķiploku, ķimenes, kaltētus gar�augus, skaidiņās sarī�vētus burkānus, sīki sagrieztus kartupeļus un vāra mīkstus. Noceļ no uguns pievieno sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, krējumu, mārrutkus pēc gar�as.

1 litrs ūdens, 4 kartupeļi, 2 burkāni, 1 ķiploks, zaļumi, krējums un mār�rutki pēc gar�as.

Kartupeļu lodītes

Nomizotus kartupeļus izvāra, samaļ, pievieno olas, piparus, muskat�riekstu. Veido lodītes kastaņa lielumā, apviļā miltos, sakultā olā, rīvmaizē vāra eļļā brūnas. Lai eļļa neatdzistu, daudz bumbiņu uzreiz likt tajā nedrīkst

l kg kartupeļu, 2 olas, 4 ēdamkarotes miltu, 1 glāze rīvmaizes, pipari muskatrieksts pēc gar�as, eļļa vārī�anai.

Kartupeļu bumbas ar sieru

Nomizotus vārītus kartupeļus samīca kopā ar sviestu, sieru, miltiem, muskatriekstu, veido bumbiņas, apviļā rīvmaizē un vāra eļļā.

1 kg kartupeļu, 100 g sviesta, 1 glāze miltu, 4 olas; 100 g siera, na�a gals muskatrieksta, 1 glāze rīvmaizes, eļļa vārī�anai.

Kartupeļu zupa ar skābētiem gurķiem

Gatavai kartupeļu pamata zupai pievieno 2 sīki sagrieztus skābus gurķus.

Kartupeļu zupa ar skābiem kāpostiem

Gatavai kartupeļu pamata zupai pievieno 1 glāzi skābētu kāpostu.

Kartupeļu zupa ar zaļiem zirnī�iem

Gatavai kartupeļu pamata zupai pievieno 1 glāzi zaļo zirnī�u.

Kartupeļu zupa ar pupiņām

Kartupeļu pamata zupai vāroties pievieno 1 glāzi mērcētu pupiņu (jebkuru).

Kartupeļu zupa ar zirņiem � zaļajiem �ķeltajiem vai pelēkajiem

Kartupeļu pamata zupai vāroties pievieno 1 glāzi �ķeltos vai pelēkos zir�ņus (mērcētus).

Kartupeļu zupa ar sēnēm

Kartupeļu pamata zupai vāroties pievieno nomazgātas svaigas vai kaltē�tas sēnes. Svaigas � 300 g, kaltētas � 25 g.

Kartupeļu bumbas

Nomizotus kartupeļus vāra mīkstus, ūdeni nedaudz nolej, pieliek sviestu un samīca, pievieno masai muskatriekstu, sīki sagrieztus sīpolus, ķimeņu pulveri, krējumu, dilles. Ar divām karotēm veido bumbiņas un servē ar sa�lātiem.

1 kg kartupeļu, 50 g sviesta, 50 g krējuma, na�a gals muskatrieksta, 1 sīpols, 4 ēdamkarotes zaļumu, 1 tējkarote ķimeņu pulvera.

Kartupeļu sacepums ar sēnēm

Nomizotus nevārītus kartupeļus sagrie� plānās �ķēlītēs, liek sautējamā traukā kārtās ar saceptiem sīpoliem, visu pārlej ar sēņu mērci un cep cepe��krāsnī gatavus. Pārkaisa ar zaļumiem.

1 kg kartupeļu, 0,5 kg sīpolu, 1 litrs sēņu mērces, zaļumi.

Folijā cepti kartupeļi

Kartupeļus nomizo, apviļā atlaidinātā sviestā, ķimenēs, ietin folijā un cep cepe�krāsni gatavus.

Cepti nemizoti kartupeļi ar biezpienu

Kartupeļus rūpīgi nomazgā, jo ceptus ēd ar visu mizu. Cep cepe�krāsni gatavus, grie� uz pusēm, uzzie� pusītēm sviestu un biezpienu, pasniedz ar salātiem un skābputru.

10 kartupeļu, 100 g sviesta, 200 g biezpiena, zaļumi, salāti, skābputra.

Kartupeļi ar omleti

Kartupeļus sagrie� plānās �ķēlītēs, eļļā izcep mīkstus, pārlej ar olām, kas sakultas kopā ar pienu, cepe�krāsnī sacep, līdz masa sarecējusi. Pārkaisa ar zaļumiem.

4 kartupeļi, 4 olas, 1 glāze piena, eļļa cep�anai, 4 ēdamkarotes zaļumu. Kartupeļu biezenis kurzemnieku gaumē

Nomizotus kartupeļus vāra mīkstus, viegli samīca, pievieno sīki sagriez�tus sīpolus, zaļumus, sviestu, krējumu.

, 0,5 kg kartupeļu, 100 g krējuma, 2 sīpoli, 50 g sviesta, zaļumi.

KĀPOSTI

Grieķiem kāposti bija skaidrības, skaidra prāta simbols, kas tika uzskatī�ti arī par iedarbīgu līdzekli pret apdzer�anos � "apēdis kāpostu pirms ie�dzer�anas � esi izdzenājis dzērumu".

Diem�ēl ne visas kāpostu sugas pie mums ir pla�i izplatītas. Pavisam ne�sen pla�āk sāka audzēt sarkanos galviņkāpostus, kas labi saglabājas ziemā, noder salātu pagatavo�anai un skābē�anai. Daudz mazāk mēs lietojam zied- kāpostus, Briseles, Savojas kāpostus, kolrābjus.

Ziedkāpostus pārsvarā audzē Vidusjūras zemēs, bet mēs esam radu�i priek�roku dot galviņkāpostiem. Lielākoties pie mums tiek audzēti brokoļi jeb sparģeļu kāposti, kas bija pazīstami jau senajā Romā. �o kāpostu galvi�ņa nav blīva, tās veidojas no atsevi�ķiem stublājiem. īpa�ā cieņā �ie kāpos�ti ir Anglijā. Brokoļus ēd kā salātus. Baltie galviņkāposti satur tik pat daudz C vitamīna, cik apelsīni vai citroni.

Kāposti izceļas ar augstu P vitamīna saturu, kura daudzums pārsniedz �ī vitamīna daudzumu citos dārzeņos (izņemot pētersīļus un spinātus).

Kāposti organismam piegādā minerālvielas, kas nodro�ina normālu sār�mu un skābju līdzsvaru.

Kāposti satur maz kaloriju, nedaudz olbaltumvielu un ogļhidrātu.

U vitamīns, ko satur svaigu kāpostu sula, ieteicams kuņģa �ūlas ārstē�anai.

Balto vai sarkano kāpostu salāti

Nr. 1

Kāpostus sarīvē skaidiņās un pievieno skaidiņās sarīvētu burkānu, mār�rutku, sīki sagrieztu sīpolu, zaļumus, ķimenes, eļļas vai krējuma mērci.

300 g kāpostu, 1 burkāns, 1 sīpols, ķimenes, zaļumi, 1 mārrutka sakne, 6 ēdamkarotes mērces.

Mērce: 4 ēdamkarotēs krējuma iejauc pa tējkarotei mārrutku un sinepju.

Nr. 2

Kāpostus sarīvē skaidiņās, pierīvē burkānu, mārrutku, sīpolu, pievieno zaļumus, ķimenes, kāli, rāceni, eļļas vai krējuma mērci, ķimenes.

300 g kāpostu, 1 burkāns, 1 kālis, 1 rācenis, 1 mārrutks, 1 sīpols, zaļumi. 4 ēdamkarotes mērces, ķimenes.

Mērce: 4 .ēdamkarotēm krējuma pievieno 1 ēdamkaroti mārrutku. 1 tējkaroti sinepju un 1 tējkaroti ķimeņu pulvera.

Nr. 3

Kāpostus sarīvē skaidiņās, pievieno skaidiņās vai sīki sarīvētus burkā�nus, rutkus, sīki sasmalcinātu sīpolu, zaļumus, ķimenes, eļļu vai krējumu.

300 g kāpostu, 1 burkāns, 1 rutks, 1 sīpols, zaļumi, ķimenes, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Nr. 4

Kāpostus, burkānus, rutkus, rāceņus, kāļus, mārrutkus sarīvē skaidiņās un sajauc, pievieno sīki sagrieztu sīpolu, zaļumus, ķimenes, eļļu vai krējumu.

300 g kāpostu, 1 burkāns, 1 kālis, 1 rācenis, 1 rutks, 1 sīpols, 1 mārrutks, ķimenes, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas, kas sakulta ar 2 ēdamkarotēm rabar beru sulas.

Nr. 5

Kāpostus un sieru sarīvē skaidiņās, pievieno smalki sarīvētu mārrutku, sīki sagrieztus zaļumus, sīpolu, ķimenes, eļļas vai krējuma mērci.

200 g kāpostu, 1 tējkarote mārrutku, 200 g siera, 1 sīpols, ķimenes, mērce.

Mērce: 4 ēdamkarotēm krējuma pievieno minētos zaļumus, ķimenes, mārrutkus.

Nr. 6

Kāpostus un svaigos gurķus sagrie� salmiņos, pievieno dilles, sinepes u mārrutkus pēc gar�as, eļļu ar citrona sulu vai krējumu.

200 g kāpostu, 3 svaigi gurķi, 1 ābols, puravi, zaļumi, mērce vai krējunr

Mērce: 4 ēdamkarotēm krējuma pievieno 1 ēdamkaroti rīvētu mārrutku zaļumus.

Kāpostu salāti ar skābētiem gurķiem

Kāpostus sarivē skaidiņās un pievieno sīki sagrieztu skābu gurķi, ķim nes, zaļumus, eļļu vai krējumu.

200 g svaigu balto kāpostu, 100 g skābu gurķu, 1 tējkarote ķimeņu, 50 g zaļumu, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Svaigo kāpostu zupa

Nr. 1

Kāpostus sīki sagrie�, aplej ar ūdeni, pievieno skaidiņās sarīvētu sīpolu, ripiņās sagrieztus burkānus, ķimenes, kubikos sagrieztus kartupeļus, gar�au gus, sviestu, vāra mīkstus. Noceļ no uguns un pievieno sīki sagrieztu sīpolu, krējumu, zaļumus. Ja vēlas, var pievienot arī sīki sagrieztus tomātus.

300 g kāpostu, 1 burkāns, 1 sīpols, ķimenes, zaļumi, 1 kartupelis, 1 litrs ūdens, krējums pēc vajadzības.

Nr. 2

Kāpostus sarīvē skaidiņās, sautē sviestā kopā ar ripiņās sagrieztu burkā�nu mīkstus. Pievieno ūdenim, kurā 10 minūtes vārīju�ās sēnes (svaigas), pie�mēram, rudmieses. Pievieno arī lokus, baravikas un kartupeļus, vāra 20 minūtes. Noceļ no uguns un pievieno zaļumus, citrona sulu, sīki sagriez�tu ābolu.

2 litri ūdens, 500 g kāpostu, 400 g sēņu, zaļumi, 1 sīpols, 2-3 ēdamkarotes sviesta, 1 burkāns, 1 citrons, 2 kartupeļi.

Nr. 3

Izcep sīki sagrieztus sīpolus, pārlej ar ūdeni, pievieno ķimenes, skaidiņās sarīvētus kāpostus, burkānus, pētersīļa sakni un vāra mīkstus. Noceļ no uguns un pievieno sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, krējumu, citrona sulu pēc gar�as.

0,5 kg kāpostu, 2 litri ūdens, 300 g sīpolu, 1 burkāns, citrona sula pēc gar�as, 1 zaļ� sīpols, zaļumi.

I

Kāpostu tīteņi ar gaļu

K ftpostgalviņai izgrie� kacenu un veselu nedaudz apvāra, līdz lapas kļūst Iksliis. Lapas at�ķeļ un uz katras liek pildījumu: maltu gaļu uz pusi sajauk- �r ceptiem sīpoliem (var būt arī sēnes, kas saceptas kopā ar sīpoliem, to�ni icm). Lapas aizloka, apcep uz pannas, liek sautējamā traukā, uzlej ne- IU<I/ ūdens, pievieno gar�saknes, ķimenes, sīpolus, sviestu, tomātus un sau- iv mikstus. Gatavai mērcei pievieno krējumu, zaļumus, nevārītus tomātus.

I kg kāpostu, 300 g maltas gaļas, 300 g sīpolu, gar�saknes pēc patikas (petersīļu, seleriju u.c.), 50 g sviesta, 1 tējkarote ķimeņu, 4 tomāti, krējums, zaļumi pēc vajadzības (dilles, pētersīļi, selerijas u.c.).

Pildījums: 300 g maltas gaļas, 300 g sīpolu, �ķipsna sāls, pipari.

Kāpostu sacepums ar sieru

Kāpostus un sīpolus sīki sagrie�, apcep sviestā, liek sautējamā traukā vai punnā, pārlej ar ūdeni, pievieno kaltētus vai svaigus gar�as zaļumus, kaltē- i.i'. gar�saknes, ķimenes, nedaudz muskatrieksta, rīvētu sieru, visu pārlej ar Kiikultu olu. Cep cepe�krāsnī 20 minūtes. Pasniedz ar kādu mērci vai nevā�rītu sakņu salātiem.

1 kg kāpostu, 2 sīpoli, 100 g sviesta, 3 olas, 200 g siera, nedaudz mus�katrieksta, rīvmaize un eļļa veidnes iezie�anai, gar�as zaļumi, gar�saknes, ķimenes.

Sautēti kāposti ar rīsiem

Svaigus kāpostus sīki sagrie� un liek sautējamā traukā, pievieno ceptus sipolus, vārītus rīsus, ābolus un sautē cepe�krāsnī mīkstus nelielā ūdens dau�dzumā. Pārkaisa ar zaļumiem, piepilina citrona sulu.

300 g balto vai sarkano kāpostu, 4 cepti sīpoli, 1 glāze risu, 1 ābols, za�ļumi, 1 tējkarote ķimeņu.

Kāpostu karbonāde

Kāpostu lapas sadauza, apviļā miltos, olā un cep eļļā gai�i brūnas. Pa�sniedz siltas ar krējumu un rūgu�pienu vai tēju.

Skābētu kāpostu salāti ar tomātiem

Skābētiem kāpostiem pievieno sīki sagrieztus sīpolus, tomātus, zaļumus, mērci vai krējumu.

0,5 litri skābētu kāpostu, 1 sīpols, 2 tomāti, zaļumi, 4 ēdamkarotēs krē�juma vai mērces.

Skābētu kāpostu salāti ar seleriju

Skābētiem kāpostiem pievieno skaidiņās sarīvētu burkānu, selerijas, mārrutkus, ķimenes, zaļumus, krējumu vai mērci.

2 glāzes skābētu kāpostu, 1 ēdamkarote ķimeņu, 1 burkāns, 1 sīpols, za�ļumi, 1 selerija, 4 ēdamkarotes krējuma vai mērces.

Skābētu kāpostu salāti ar sieru

Skābētiem kāpostiem pievieno rīvētu sieru, sīpolus, zaļumus, ķimenes, ellu, mārrutkus, var arī tomātus.

1 glāze skābētu kāpostu, 200 g siera, 1 sīpols, I ēdamkarote ķimeņu, za�ļumi, 4 ēdamkarotes eļļas, mārrutki pēc gar�as, 2 tomāti.

Skābētu kāpostu salāti

Skābētiem kāpostiem pievieno vārītas pupiņas, sīki sarīvētu burkānu, sī�ki sagrieztus sīpolus, zaļumus, ķimenes, sarīvētu pētersīļa sakni, krējumu vai eļļu.

0,5 litri skābētu kāpostu, I burkāns, I glāze vārītu pupiņu, ķimenes, 1 sīpols, 1 pētersīļa sakne, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas, zaļumi, ja vē�las � ari mārrutki.

Skābētu kāpostu zupa

Skābētus kāpostus liek ūdenī, pievieno skaidiņās sarīvētus burkānus, sī�polu, ķimenes, gar�augus un vāra mīkstus, ja vēlas, var pievienot sviestu. Noceļ no uguns un pievieno sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, krējumu. Ja vē�las � arī tomātu.

1,5 litri ūdens, 0,5 litri skābētu kāpostu, 1 burkāns, 1 tējkarote ķimeņu, 1 tomāts, gar�augi, zaļumi, 2 sīpoli (1 pievieno zupai vāroties, otru � svai�gā veidā, kad zupa gatava).

BURKĀNI

Burkānu sulu dzer gan profilaktiski, gan arī pie da�ādām slimībām, jo tā satur daudz vitamīnu, mikroelementu un minerālvielu. Pietiek ar 100 gramiem burkānu, lai nodro�inātu organismam karotīna diennakts devu. (Karotīns organismā pārvēr�as A vitamīnā.)

Burkāni satur B, Bfi , PP, C, E un citus vitamīnus. Minerālvielu komplek�sā galveno vietu ieņem kālija sāļi, kas nepiecie�ami sirds un asinsvadu sli�mību gadījumos. Burkāni satur kobaltu un dzelzi, kas ārstē mazasinību. Arī tautas gudrība māca: "No burkāniem daudz asiņu".

Senatnē burkānus lietoja ārstniecībā. �ai nolūkā tos izmantoja gan Hi- pokrāts, gan mūsu sen�i. Ar burkāniem ārstēja tuberkulozi, urinceļu slimī�bas, klepu, hemoroīdus, aizsmakumu, tos lietoja, lai izdzītu cērmes. Dzerot burkānu sulu, viegli izdalās urīns. Burkāni ir ļoti ieteicami tiem cilvēkiem, kas sirgst ar melanholiju. Tie uzlabo redzi un gļotādu funkcijas. Rīvētu bur�kānu kompreses noņem kakla uztūkumus.

Burkānu salātus var gatavot gan ar eļļu, gan krējumu, ta�u gatavotos ar eļļu organisms izmanto labāk. Bez tam eļļā ir E vitamīns, kas aizsargā karo�tīnu un A vitamīnu no sair�anas gremo�anas orgānos. Karotīns labāk tiek iz�mantots no sīki sasmalcinātiem burkāniem (arī citiem dārzeņiem).

Burkānu salāti ar ķiplokiem

Nomizotus, nomazgātus, nevārītus burkānus sarīvē skaidiņās un pievie�no spiedē izspiestus ķiplokus, zaļumus, krējumu.

4 burkāni, 2 daiviņas ķiploku, 2 ēdamkarotes zaļumu, 4 ēdamkarotes krē�juma.

Burkānu salāti ar kāļiem vai rāceņiem

Nomizotus, nomazgātus, nevārītus burkānus sarīvē skaidiņās un pierīvē nomizotu kāli vai rāceni, pievieno sīki sasmalcinātu sīpolu, zaļumus, sarīvē�tus mārrutkus, krējumu, ķimenes.

2 burkāni, neliels gabaliņ� mārrutka saknes, 1 neliels kālis vai rācenītis, I sīpols, 1 tējkarote ķimeņu, 4 ēdamkarotes krējuma vai mērces.

Mērce: cidoniju, citronu vai pīlād�u sulu sakuļ ar gai�u eļļu. I ēdamkarote sulas, 4 ēdamkarotes eļļas.

Burkānu salāti ar sieru

Nomizotus burkānus sīki sarīvē un pievieno skaidiņās sarīvētu sieru, sī�ki sasmalcinātu sīpolu, zaļumus, ķimenes, krējuma mērci, rīvētu mārrutku.

4 burkāni, 100 g siera, 1 sīpols, ķimenes, zaļumi, mārrutki pēc gar�as, 4 ēdamkarotes krējuma mērces.

Mērce: krējumam pievieno sīki sasmalcinātas dilles, pēc gar�as pulverī sasmalcinātus gar�augus, sakuļ. 4 ēdamkarotes krējuma, gar�augu pulveris, I ēdamkarote diļļu.

Burkānu salati ar cidonijām

Nomizotus burkānus sarīvē skaidiņās, pārlej ar cidoniju sulu, pievieno dilles un ļauj piesātināties. Pievieno sarīvētu sieru, krējumu.

5 burkāni, 300 g siera, 25 g diļļu, 4 ēdamkarotes krējuma.

Burkānu salāti ar skābētiem tomātiem

Nomizotus burkānus sarīvē skaidiņās un pievieno sīki sagrieztus skābē�tus tomātus, sīpolus, sarīvētu pētersīļa sakni, zaļumus, ķiplokus, eļļu.

3 burkāni, 1 sīpols, 2-3 skābēti tomāti, 2 ķiploka daiviņas, 1 pētersīļa sakne, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Burkānu salāti ar citronu sulu

Nomizotus burkānus sarīvē skaidiņās un sajauc ar sīki sarīvētiem mārrut�kiem, citronu sulu, augu eļļu, skābu krējumu.

3���� burkāni, gabaliņ� mārrutku saknes, 2 ēdamkarotes citronu sulas, 3 ēdamkarotes eļļas, 2 ēdamkarotes skāba krējuma, zaļumi.

Burkānu sacepums ar pupiņām

Nomizotus burkānus sagrie� nelielos kubikos un sautē kopā ar mērcētām pupiņām mīkstus. Samaļ vai izber� caur caurduri, pievieno olas, sviesta pi�ciņas, ķimenes, liek ieziestā un ar rīvmaizi pārkaisītā veidnē, virsū uzliek sviesta piciņas un cep 15 minūtes. Gatavam pārkaisa zaļumus, ja vēlas � krējumu.

4�� burkāni, 1 glāze, pupiņu, 50 g sviesta, 1 ola, rīvmaize, krējums pēc va�jadzības, zaļumi.

Burkānu kotletes

Nr. 1

Sautētus burkānus samaļ, pievieno pienu, kausētu sviestu, olas, miltus, citrona miziņu, medu, visu sajauc. No masas veido kotletes, apviļā rīvmai�zē, cep verdo�ā eļļā.

3 burkāni, 0,5 glāzes piena, 1 citrona miziņa, 0,5 glāzes rupja maluma miltu, 2 olas, 50 g sviesta.

Nr. 2

Vārītus burkānus samaļ kopā ar konservētiem zaļajiem zirnī�iem, pievie�no sviestu, miltus, olas, sīpolus, visu sajauc. No masas veido kotletes, apvi�ļā rīvmaizē un cep eļļā. Pasniedz ar krējumu.

6 burkāni, 1 giaze zaļo zirnī�u, 1 sīpols, 3 olas, 1 ēdamkarote sviesta, krējums, eļļa cep�anai.

Burkānu sautējums

Nomizotus burkānus sīki sagrie� un sautē ar sviestu nelielā ūdens dau�dzumā kopā ar sasmalcinātu sīpolu, ķimenēm, gar�augiem, kamēr mīksti. Noceļ no uguns, pievieno zaļumus, krējumu.

5� burkāni, 1 sīpols, gar�augi, ķimenes, 100 g sviesta, zaļumi, krējums, 100-200 g ūdens.

Burkānu saldais ēdiens ar ievārījumu

Nomizotus burkānus sīki sarīvē, liek kārtām lēzenā �ķīvī. Starpkārtas veido no citronu sulas un miziņu pulvera, ievārījuma vai samaltām svaigām ogām, augļiem. Virsu nozie� ar biezu putukrējuma kārtu. Dekorē ar svaigām vai no kompota izņemtām ogām.

1 kg burkānu, 1 citrons, 1 glāze ievārījuma, 0,5 litri putukrējuma, 2 ēdamkarotes cukura (putukrējumam).

Burkānu saldais ēdiens ar brūklenēm

Nomizotus burkānus sarīvē skaidiņās, pievieno cepe�krāsnī sakarsētas brūklenes, nedaudz medus.

3 burkāni, 1 tējkarote medus, 1 glāze brūkleņu.

Burkānu saldais ēdiens ar dzērveņu sulu un riekstiem

Nomizotus burkānus sīki sarīvē, pārlej ar medu, dzērveņu sulu, pārkaisa ar sasmalcinātiem riekstiem.

3 burkāni, 2 ēdamkarotes medus, 5 ēdamkarotes dzērveņu sulas, 50 g riekstu.

Burkānu saldais ēdiens ar āboliem

Nomizotus burkānus sarīvē skaidiņās un pievieno sasmalcinātus ābolus, medu, citronu sulu, pārliek ar saputotu putukrējumu.

6��� burkāni, 4 āboli, 0,5 litri putukrējuma, l ēdamkarote medus, 1 ēdamkarote citronu sulas.

Burkānu saldais ēdiens ar medu un riekstiem

Nomizotus burkānus sarīvē skaidiņās, pievieno medu, riekstus, dzērveņu sulu. Var pasniegt ar vai bez putukrējuma.

3 burkāni, 50 g medus, sauja riekstu, 100 g dzerveņu sulas, 100 g putu�krējuma.

Burkānu kokteilis ar saldējumu

Burkānu sulu saputo kopā ar saldējumu.

1 glāze burkānu sulas, 200 g saldējuma.

BIETES

Bietes satur daudz mangāna sāļu, kas aktīvi piedalās asinsrades procesā, veicina zarnu darbību.

Bietes no citiem sakņaugiem izceļas ar lielo cukura saturu (9%), tajās ir nedaudz nātrija sāļu, no vitamīniem � pārsvarā C vitamīns. Jaunajās bie�u lapās daudz karotīna. Nav ieteicams uzglabāt svaigas nomizotas bietes, jo skābekļa iedarbībā C vitamīns tajās sairst.

Bie�u vārī�anai jāizvēlas piemērots trauks, tāds, kurā pēc iespējas mazāk telpas paliek gaisam. Lai bietes būtu gar�īgākas, tās labāk vārīt nemizotas un nesagrieztas. Lai samazinātu vitamīnu zudumu, bietes jāvāra slēgtā traukā. Tās jāliek verdo�ā ūdenī. Nav ieteicams pievienot ūdenim sāli, jo tad bie�u gar�a pasliktinās.

Labākajām bie�u �ķirnēm miziņa ir tum�a, bet sakne viegli saspiesta.

Ilgi vārot vai sautējot, bie�u krāsa no tum�i sarkanas kļūst brūni dzelte�na. Skābs krējums, pielikts bietēm, palīdz saglabāt to sākotnējo krāsu.

Bie�u lapas satur tās pa�as vērtīgās vielas ko bietes, kā ari folijskābi. Bet C vitamīna lapās ir vairāk nekā bietē.

Vārītu bie�u salāti

Nr. 1 ,

Sīki sagrieztai bietei pievieno sasmalcinātu sīpolu, skābu gurķi, svaigus gurķus, ķimenes, zaļumus, eļļas vai krējuma mērci.

1 biete, 1 sīpols, 2 skābi gurķi, 2 svaigi gurķi, zaļumi, ķimenes, mērce pēc vajadzības.

Nr. 2

Sīki sagrieztai bietei pievieno sasmalcinātu sīpolu, skābus gurķus, vārī�tas pupiņas vai pupas, zaļumus, eļļas vai krējuma mērci.

1 biete, 1 sīpols, 2 skābi gurķi, 1 glāze vārītu pupiņu, zaļumi, ķimenes, mērce pēc vajadzības.

Nr. 3

Bieti sīki sagrie�, pievieno sīki sagrieztu sīpolu, skābus gurķus, sīki sa�rīvētus rutkus, ķimenes, zaļumus, eļļas vai krējuma mērci.

1 biete, 1 sīpols, 2 skābi gurķi, 1 rutks, ķimenes, zaļumi, eļļas vai krēju�ma mērce.

Nr. 4

Bieti sīki sagrie�, pievieno sīki sagrieztus sīpolus, skābus gurķus, rīvēlu sieru, zaļumus, ķimenes, eļļas vai krējuma mērci.

1 biete, 1 sīpols, 2 skābēti gurķi, 200 g siera, ķimenes, zaļumi, mērce pēc vajadzības.

Nr. 5

Bieti sīki sagrie� un pievieno skābētus kāpostus, ķimenes, zaļumus, sī�polus, eļļas vai krējuma mērci.

1 biete, 1 glāze skābētu kāpostu, 1 sīpols, 1 ēdamkarote ķimeņu, zaļumi, mērce pēc vajadzības.

Nr. 6

Bietes sīki sagrie�, pievieno skābētus kāpostus, rīvētu sieru, zaļumus, sasmalcinātus sīpolus, skābētus gurķus, eļļas vai krējuma mērci.

1 biete, 1 sīpols, 200 g siera, 1 glāze skābētu kāpostu, 1 skābēts gurķis, ķ iinenes, zaļumi, mērce pēc vajadzības.

Nr. 7

Bietes sīki sagrie� un pievieno vai nu skābētus gurķus, vai skābētus kā�postus, zaļos zirnī�us, ķimenes, sīki sasmalcinātus sīpolus, zaļumus, mārrut�kus, eļļas vai krējuma mērci.

1 biete, 1 sīpols, 1 glāze skābētu kāpostu vai 2 skābēti gurķi, 1 glāze za�ļo zirnī�u, ķimenes, mārrutki pēc gar�as, mērce pēc vajadzības.

Nr. 8

Bietes sīki sagrie� un pievieno skābētus gurķus vai skābētus kāpostus, ķiplokus (rīvētus vai izspiestus spiedē), zaļumus, ķimenes pēc gai�as, mēr- 11 pēc vajadzības.

1 biete, 2 skābēti gurķi vai 1 glāze skābētu kāpostu, 1 liela ķiploka dai�viņa, zaļumi, ķimenes, mērce.

Nr. 9

Bietes sīki sagrie�, pievieno sīki sagrieztus skābus gurķus, sasmalcinātus valriekstus, sīpolus, mārrutkus, ķimenes, zaļumus, eļļu vai krējumu.

1 biete, 1 sīpols, 1 skābēts gurķis, 10 valrieksti, mārrutki, ķimenes, zaļu�mi, eļļa vai krējums pēc vajadzības.

' Nr. 10

Bietes sagrie� �ķēlēs, pārkaisa ar ķimenēm, pārlej ar krējumu, kam pēc gar�as pievienoti sīki sarīvēti mārrutki.

1 biete, 1 tējkarote ķimeņu, krējums un mārrutki pēc vajadzības.

Nr. 11

Bietes sīki sagrie� vai sarīvē skaidiņās, pievieno sīki sagrieztus vārītus kartupeļus, skābētus gurķus, ābolus, ķimenes, sīpolus, zaļumus, krējumu vai mērci.

1 biete, 2 kartupeļi, 1 ābols, 1 sīpols, 1 tējkarote ķimeņu, 1 sīpols, zaļu�mi, krējuma mērce vai krējums pēc vajadzības.

Nr. 12

Ceptas bietes sīki sagrie�, pievieno sasmalcinātus valriekstus, sīki sarī�vētus ķiplokus, saldos piparus, citronu sulu ar eļļu un zaļumiem.

1����� cepta biete, 1 daiviņa ķiploka, 6 valrieksti, saldie pipari, 1 citrona su�la, eļļa. zaļumi.

Bie�u pudiņ�

Vārītas bietes samaļ un liek ar sviestu ieziestā formā kārtām ar sviesta pi�ciņām, ķimenēm, sagrieztiem sīpoliem, citronu sulu. Pārkaisa ar rīvmaizi, pārlej sakultu olu un cep, līdz masa sastingst. Pārkaisa ar zaļumiem, var pār�liet ar krējumu.

0,5 kg bie�u, 2 sīpoli, 100 g. sviesta, 1 ēdamkarote ķimeņu, 4 olas, 6 ēdamkarotes rīvmaizes, 1 citrona sula.

Bie�u sacepums

Vārītas bietes samaļ un pievieno biezpienu, sīki sagrieztus sīpolus, ķime�nes, krējumu, olas. Visu sajauc un liek ar eļļu ieziestā un rīvmaizi pārkaisī�tā veidnē, pārlej ar kausētu sviestu un cep cepe�krāsnī 20 minūtes. Gatavu pārkaisa ar zaļumiem, var pārliet ar krējumu.

2����� vārītas bietes, 1 sīpols, 1 ēdamkarote ķimeņu, 4 olas, 200 g biezpiena, 100 g eļļas veidnes iezie�anai, 6 ēdamkarotes rīvmaizes, 100 g krējuma, 2 ēdamkarotes kausēta sviesta.

Pildītas bietes

Vārītas bietes pārgrie� uz pusēm, izdobj vidu. Izdobto masu sīki sagrie�,

pievieno skaidiņās sarīvētus vārītus burkānus, kubikos sagrieztus vārītus kā�ļus, sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, sīki sarīvētu pētersīļu sakni, sakapātas vārītas olas. Masu iepilda bietēs, virsū liek sviesta piciņas. Cep cepe�krāsnī 5 minūtes. Pasniedz ar krējumu un zaļumiem.

3 vārītas bietes, 1 vārīts burkāns, 1 neliels vārīts kālis, 1 sīpols, 1 pēter�sīļa sakne, 1 vārīta ola, 5 ēdamkarotes rīvmaizes, 100 g sviesta, krējums, za�ļumi pēc vajadzības.

Bie�u zupa

Vārītas bietes sarīvē skaidiņās, liek aukstā vai verdo�ā ūdenī, kurā uz- briedu�as auzu pārslas. Pievieno citronu sulu, sīki sagrieztus sīpolus, zaļu�mus, ķimenes, krējumu.

1 liela vārīta biete, I litrs ūdens, I sauja auzu pārslu, 1 sīpols, 1 citrona sula, 1 tējkarote ķimeņu, zaļumi, krējums pēc gar�as, mārrutki.

RĀCEŅI UN KĀĻI

Rāceņu dzimtene ir Eiropa un Āzija. Rāceņos un kāļos ir C un PP vita�mīnu, nedaudz B grupas vitamīnu, kā arī daudz �ķiedrvielu un ēterisko eļļu.

C vitamīna ziņā kāļi pārspēj visas sakņaugu grupas (kāļos � 30 mg/100 g produkta, rāceņos � 20 mg/100 g produkta) un tas pieaug dārzeni uzglabājot.

Rāceņos ir 5%, bet kāļos � 7% cukura. �ie sakņaugi satur arī kāliju, nāt�riju un daudzas minerālvielas, kas nepiecie�amas cilvēka organismam.

Kāļos vitamīnu ir vairāk nekā mandarīnos.

Kāļu salāti ar burkāniem

Nomizotus kāļus vai rāceņus sarīvē skaidiņās un pievieno skaidiņās sarī�vētu burkānu, mārrutku, sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, ķimenes, eļļas vai krējuma mērci.

1 liels kālis vai rācenis, 1 burkāns, 1 sīpols, 1 mārrutka gabaliņ� pēc gar��as, ķimenes, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma mērces.

Eļļas mērce: 1 ēdamkaroti citronu sulas sajauc ar 4 ēdamkarotēm eļļas, pēc gar�as pievieno sēņu pulveri.

Kāļu salāti ar rutkiem

Kāļus sarīvē skaidiņās, pievieno skaidiņās sarīvētus burkānus, rutkus, sī�ki sagrieztus sīpolus, zaļumus, ķimenes, krējumu.

1 kalis, 1 burkāns, 1 rutks, 2 ēdamkarotēs zaļumu, 1 sīpols, 1 tējkarotē ķimeņu, 4 ēdamkarotes krējuma.

Kāļu salāti ar dārzeņiem

Nomizotus kāļus sarīvē skaidiņās, pievieno sarīvētus nomizotus ābolus, rutkus, burkānus, svaigus kāpostus, mārrutkus, pievieno sīki sagrieztus sīpo�lus, zaļumus, ķimenes, krējuma vai eļļas mērci.

1 kālis, 1 rutks, 1 ābols, mārrutki, 100 g svaigo kāpostu, 1 sīpols, zaļu�mi, ķimenes, mērce pēc vajadzības.

Kāļu salāti ar sieru

Nomizotus kāļus sarīvē skaidiņās, pierīvē sieru, mārrutkus, pievieno sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, ķimenes, krējumu.

1 kālis, 100 g siera, 1 sīpols, 4 ēdamkarotes zaļumu, ķimenes, gabaliņ� mārrutku saknes, krējums pēc vajadzības.

Sautēti kāļi vai rāceņi ar mērci

Nomizotus rāceņus vai kāļus sagrie� kubikos, pievieno ūdeni (tā, lai kā�ļi būtu nosegti), sviestu, ķimenes un sautē mīkstus. Gatavus pārlej ar mērci un pārkaisa ar sīki sagrieztiem zaļumiem.

1 kālis vai rācenis, 1 tējkarote ķimeņu, 50 g sviesta, 1 glāze mērces, za�ļumi.

Mērce: krējumam pievieno gar�augu vai sēņu pulveri. 1 glāze krējuma, 2 ēdamkarotes gar�augu pulvera vai 4 ēdamkarotes sēņu pulvera.

Pildīti kāļi ar sieru un sīpoliem

Vārītus kāļus pārgrie� uz pusēm, izdobj vidu. Izdobto masu samaļ, pic- maļ klāt sīpolus, ķimenes, iepilda kāļos, pārkaisa ar rīvētu sieru, uzliek sviesta piciņas un sautē cepe�krāsnī traukā bez vāka 15 minūtes. Pasniedz ar zaļumiem.

3 kāļi, 1 sīpols, 1 tējkarote ķimeņu, 4 ēdamkarotes zaļumu, 50 g siera, 50 g sviesta.

Pildīti kāļi ar sēnēm

Vārītiem kāļiem izdobj vidu, izdobto masu samaļ, pievieno sīki sagriez�tas ceptas vai vārītas sēnes, sīpolus, ķimenes. Pilda kāļos, virsū liek sviesta piciņas un cep cepe�krāsni 10-15 minūtes. Gatavus pārkaisa ar zaļumiem.

3 kaļi, 1 sīpols, 2 glāzes sēņu, 1 tējkarote ķimeņu pulvera, 50 g sviesta, zaļumi.

Kāļu pudiņ�

Nomizotus kāļus sagrie� kubikos un sautē mīkstus, saspaida, pievieno mannu, sīki sagrieztas �āvētas aprikozes, biezpienu, olu dzeltenumus, iecilā saputotus olu dzeltenumus, liek ar sviestu ieziestā un ar rīvmaizi izkaisītā Ibrmā, pārliek ar sviesta piciņām un cep 15 minūtes. Pasniedz ar skābu krē�jumu.

2 kāļi, 100 g apriko�u, 200 g biezpiena, 4 olas, 100 g piena, 150 g svies�ta, 50 g mannas, 100 g krējuma.

Kāļi ar baraviku pildījumu

Vidēja lieluma kāļus ar visu mizu cep cepe�krāsni, izceptiem izdobj vi�du, izdobto masu sīki sakapā. Svaigas baravikas kopā ar sīki sagrieztiem sī�poliem nedaudz apcep eļļā un sajauc ar sakapāto kāļu masu, pievieno sīki sagrieztas dilles, 1 ēdamkaroti ķimeņu pulvera. Pilda izdobtajos kāļos.

1� kg kāļu, 300 g baraviku, 2 sīpoli, eļļa cep�anai, dilles pēc gar�as, I ēdamkarote ķimeņu pulvera.

Pildīti rāceņi

Rāceņus nomizo un izvāra pusmlkstus, izdobj vidu, izdobto daļu samaļ, pievieno rīvētu sieru, sīki sagrieztus sīpolus, iepilda dobumos. Cep cepe��krāsni mīkstus. Pārkaisa ar zaļumiem.

Pildīti kāļi

Nomizotus kāļus cep cepe�krāsnī gandrīz mīkstus. Nomizo, izdobj vidu. I'ilda ar sīki sagrieztiem, eļļā apceptiem sīpoliem, kam pievienota tomātu su�la, sīki sagriezti skābi gurķi, rīvēta pētersīļa sakne, ķimenes, pulverī saberz�ti kaltēti diļļu zaļumi. Katru kāli pārklāj ar divām siera �ķēlēm, ietin folijā un cep uz restēm cepe�krāsnī vēl 10-15 minūtes. Pasniedz ar svaigu sakņu salātiem.

2��� nelieli kāļi, 1 skābs gurķis, 2 sīpoli, 1 ēdamkarote tomātu sulas, I tējkarote tomātu sulas, 1 tējkarote ķimeņu, 4 ēdamkarotes zaļumu, 4 �ķēles siera.

RUTKI

Par rutku dzimteni tiek uzskatīta Ēģipte un Ķīna. Rutku sula kop� seniem laikiem izdaudzināta kā dziednieciska, visda�ādāko laiku un tautu mediķi t lietoja zarnu trakta darbības regulē�anai, matu spēcinā�anai, pret klepu.

Rutki maz noderīgi silto ēdienu gatavo�anai. Protams, ir ēdieni, kas ga tavoti no vārītiem vai ceptiem rutkiem, ta�u lielākoties rutkus ēd svaigus a augu eļļu vai skābu krējumu.

Rutkos, tāpat arī redīsos un mārrutkos, ir daudz organismam nepiecie�a mā kālija un kalcija, C vitamīna, fitoncīdu, daudz �ķiedrvielu, tāpēc tie tīra organismu no lickvielām, neorganiskajām skābēm, indēm, kas rodas no ra finētiem produktiem.

Rutks ir spēcīgs �ultsdzinējs līdzeklis, tas ārstē klepu, �ķīdina �ultsakme ņus, ja pirms katras ēdienreizes norij 1 ēdamkaroti rutku sulas kopā ar 1 tējk Salveo pulvera un 7 ķir�u kauliņu kodoliem.

Rutku salāti

Nr. 1

Rutkus sarīvē rupjās vai smalkās skaidiņās, pievieno skaidiņās sarīvētu burkānu, sīki sagrieztu sīpolu, zaļumus, ķimenes, eļļas mērci.

1 rutks, 1 burkāns, 1 sīpols, zaļumi, ķimenes.

Nr. 2

Rutkus sarīvē skaidiņās, pievieno skaidiņās sarīvētu sieru, smalki sarīvē tus mārrutkus, sīki sagrieztus sīpolus, ķimenes, eļļas mērci.

1 rutks, 200 g siera, 1 sīpols, 1 mārrutks, 1 ēdamkarote ķimeņu pulvera, 4-5 ēdamkarotes eļļas vai krējuma mērces.

Eļļas mērce: 1 ēdamkaroti skābas sulas sajauc ar 4 ēdamkarotēm eļļas.

Nr. 3

Rutkus sarīvē skaidiņās un pievieno sīki rīvētus burkānus, kāļus, mārrut kus, sīki sagrieztus sīpolus, skābus gurķus, zaļumus, ķimenes, eļļas vai krē juma mērci.

1 rutks, 0,5 kāļa, 1 gurķis, 1 burkāns, 1 ēdamkarote mārrutku, zaļumi 1 sīpols, 1 tējkarote ķimeņu.

Nr. 4

Rutkus sarīvē sīki vai skaidiņās, pievieno sīki sagrieztas vārītas bietes sīpolus, zaļumus, skābus gurķus, ķimenes, sīki sarīvētus mārrutkus, eļļas vai krējuma mērci.

1 rutks, 1 vārīta biete, 1 sīpols, 1 mārrutks, ķimenes, zaļumi, 2 skābi gur�ķi, 5 ēdamkarotes mērces.

Nr 5

Rutkus sarīvē sīki vai skaidiņās, pievieno sīki sarīvētus burkānus, sīki sagrieztus sīpolus, skābētus kāpostus, ķimenes, zaļumus, eļļas vai krējuma mērci.

1 rutks, 1 burkāns, 1 sīpols, 1 glāze skābētu kāpostu, zaļumi, ķimenes, 5 ēdamkarotes mērces.

PĒTERSĪĻI, SELERIJAS

Ir sakņu, lapu pētersīļi un selerijas. Vienas �ķirnes pētersīļu lapas ir glu�das, citas � �ķeltas, vēl citas � cirtainas. Cirtainie pētersīļi sevi�ķi bagāti ar da�ādām bioloģiski aktīvām vielām. Pētersīļi un selerijas satur ēteriskās eļļas, kas veicina gremo�anu, barības vielu uzsūk�anos un ir ar antiseptisku iedarbību (pretiekaisuma). Minētie augi ir bagāti ar mikroelementiem, kas u/.labo organisma vispārējo stāvokli un veicina imunitāti � organisma aiz�sarg.spēju pret slimībām. Tāpēc ari pētersīļu, seleriju zaļumi un saknes būtu jāpievieno pie visiem pirmajiem un otrajiem ēdieniem, kā arī pie salātiem, /aļbaribām. Nelielās devās gar�u ēdieniem tie īpa�i neizmaina, bet savu to�ni dod � spēcīgi uzlabo un, galvenais, "iemāna" tādā veidā seleriju un pē�tersīli tiem, kam pret �iem sakņaugiem ir antipātijas. Pie galda viesiem pat nav jāzina, kā namamāte ēdienu vitaminizē. Sakni, sarīvētu uz sīkās rīves, pievieno gataviem ēdieniem nevārītu, jo pretējā gadījumā zūd daudzas vēr�tīgas vielas un izdalās asa smar�a, kas kādam var ari nepatikt.

Pētersīļi un selerijas ir ari ārstnieciski � ārstē nieru slimības, tūsku, �ķī�dina �ultsakmeņus, regulē elpo�anu, uzlabo sirdsdarbību, sviedrē, tādējādi izvadot no organisma kaitīgās neorganiskās skābes un sāļus, indes. Pētersīļi un selerijas uzlabo redzi, stiprina smaganas. Svaiga sula novēri nepatīkamu smaku mutē.

Pētersīļu sulu senatnē lietoja iekaisumu ārstē�anai un lietoja pie uztūku�miem, kas bija radu�ies no indīgu insektu kodieniem.

Pētersīļi ir vieni no galvenajām gar�vielām � saknēm. Tos vāc no aprī�ļa līdz septembrim, tic ir aukstumizturīgi. Pie mums pētersīļus audzē visur, ta�u galvenokārt � sakņu pētersīļus.

Seleriju lapas, neatkarīgi no sugas, var sa�āvēt ziemai, lai būtu ko pievie�not salātiem, var gatavot pulveri vai spiest sulu.

Pētersīļos un selerijās ir ļoti daudz minerālvielu. Sevi�ķi bagāti ar mine- lalvielām ir pētersīļu zaļumi. 100 g pētersīļu zaļumu satur 340 mg kālija, 248 mg kalcija, 79 mg nātrija, 95 mg magnija, 95 mg fosfora, 1,9 mg dzelzs. Daudz �ajos dārzeņos ir C vitamīna un B grupas vitamīnu. Visvcselīgāk ir dzert pētersīļu vai seleriju sulas, ta�u ļoti veselīgi ir ari salāti.

Pētersīļu salāti

Nomazgātu un notīrītu seleriju (pētersīļu) saknes sīki sarīvē, pievieno uz sakņu rīves sarīvētus skābus ābolus, lai masas būtu līdzsvarā, pievieno sīki sagrieztus sīpolus, ķimenes, zaļumus, mārrutkus, krējumu.

1� selerijas sakne, 2 skābi āboli, 1 sīpols, ķimenes, mārrutki, krējums pēc gar�as.

Pildītas selerijas

Nomazgātām un notīrītām seleriju saknēm nogrie� vāciņus, izdobj vidu (izdobto masu var izmantot salātiem), pilda ar sīki sagrieztiem sīpoliem, kas sajaukti ar tomātiem vai aso mērci, virsū uzliek krējuma piciņu, kārto sautē�jamā traukā, pielej ūdeni tik daudz, lai tas nesmeltos selerijās. Ūdenī saliek tomātus, dilles, sviestu un saulē cepe�krāsnī mīkstas. Gatavai mērcei pievie�no zaļumus un krējumu.

10 mazas, vienādas seleriju saknes, 10 tomāti, 50 g dilles, 5 sīpoli, 1 glāze krējuma.

Pildītas selerijas

Seleriju saknes zem krāna nomazgā, pārgrie� uz pusēm, izdobj vidu (iz�dobto masu var izmantot salātiem), pilda vai nu ar kotle�u masu, vai ceptiem sīpoliem, ar sīki sagrieztiem tomātiem, sēnēm. Kārto sautējamā traukā, ūde�ni pielej tik daudz, lai tas nesmeltos selerijās. Katrai selerijai uzliek krējuma piciņu, ūdenim pievieno sīki sagrieztus tomātus, ceptus sīpolus, gar�saknes un saulē mīkstus, bet ne iz�ķīdu�us. Gatavas pārkaisa ar zaļumiem, sīki sa�grieztiem tomātiem, krējumu, kurā iejaukti mārrutki.

2� nelielas seleriju saknes, 4 sīpoli, 5 tomāti, 100 g krējuma, 300 g kotle��u masas, gar�saknes, zaļumi pēc gar�as.

Seleriju salāti

Selerijas sakni sarīvē skaidiņās un apslaka ar citrona sulu, pievieno sīki sagrieztu sīpolu, zaļumus, ķimenes, mārrutkus, krējumu vai eļļu.

1 selerijas sakne, 1 sīpols, 1 citrona sula, 1 tējkarote ķimeņu, 4 ēdamkarotes krējuma vai 3 ēdamkarotes eļļas, mārrutki pēc gar�as.

Seleriju salāti

Sakni sīki sarīvē un pārlej ar ābolu sulu, pievieno skaidiņās sarīvētus kā�ļus vai sagrieztus ābolus, sīpolus, zaļumus, krējumu.

1 selerija, 1 ēdamkarote citronu vai 2 ēdamkarotes ābolu sulas, 1 �ķēle kāļa vai i mazs racenītis, 1 ābols, 1 sīpols, da�adi zaļumi, 4 ēdamkarotēs krējuma. Ābola vietā var ņemt arī rabarbera kātu.

Seleriju salāti ar citronu sulu

Seleriju sarīvē skaidiņās, pievieno sīki sagrieztas vāritas olas, zaļumus, i itronu sulu, krējumu vai eļļu.

1 selerijas sakne, 1 citrona sula, 1 vārīta ola, 1 sīpols, zaļumi, krējums vai r||a pēc vajadzības.

Seleriju kroketes

Seleriju kātus novāra ūdenī un samaļ kopā ar vārītiem kartupeļiem, pie�vieno olas, ķimeņu pulveri, apceptus sīpolus, visu samīca un veido bumbi- gas, apviļā miltos, sakultā olas baltumā un vāra eļļā brūnas. Pārkaisa ar za�ļumiem.

200 g selerijas kātu vai sakņu, 500 g vārītu kartupeļu, 1 sīpols, I ēdamkarote ķimeņu, 2 olas, milti apviļā�anai, eļļa vārī�anai, zaļumi.

Seleriju kotletes

Seleriju sakni sīki sarīvē, pievieno sīki sagrieztus zaļumus, ķimenes, sī�ktus, olas, rīvmaizi, pienā mērcētas auzu pārslas, visu samaisa un veido kotletes, cep lielā eļļas daudzumā.

1 liela selerijas sakne, 1 tējkarote ķimeņu, 1 sīpols, 2 olas, 4 ēdamkarotes uvmaizes, 2 ēdamkarotes mērcētu auzu pārslu, 6 ēdamkarotes piena, zaļu�mi, c|ļa cep�anai.

SĪPOLI

No sirmas senatnes līdz pat mūsu dienām sīpols ir un paliek viens no ne- uizstājamākajicm dārzeņiem cilvēka uzturā. Daudzus liliju dzimtas augus pazina un lietoja uzturā jau pirms mūsu ēras. Vispazīstamākais bija paras�tais dārza sīpols.

Aso gar�u sīpoliem pie�ķir ēteriskās eļļas, organiskās vielas, glikozīdi, kuriem ir ļoti liela nozīme cilvēka veselības saglabā�anā un slimību ārstē�a�na. Sīpoliem piemīt fitoncīdu baktericīdās īpa�ības, tie konservē, iznīcina baciļus. Sīpols apgādā organismu ar augu olbaltumu, kas nepiecie�ams �ūnu ii/.būvei, vielmaiņai. Tas satur B grupas vitamīnus � B^ B2 , Bv Bs , kā arī C un A vitamīnus. Stimulējot kuņģa sulas un fermentu izdalī�anos, sīpols roze regulē un aktivizē vielmaiņas procesus. Cukurslimnickiem tas pazemi�na cukura līmeni asinīs. Sīpolam ir diurētiskas īpa�ības. To lieto nieru slimī�bu, locītavu iekaisumu ārstē�anā. Augstā kālija sāļu koncentrācija sīpolos veicina �ūnu atūdcņo�anos, kas ir svarīgi tūskas, sirds un asinsvadu slimnie�kiem un hipertoniķiem. Sīpols mazina nervu sasprindzinājumu, uzlabo mie�gu. Uzturā sīpolus lieto kā gar�augu pie visiem salātiem, dārzeņu ēdieniem, zupām, galvenokārt zaļā veidā, arī uz sviestmaizēm. Ziemā nedrīkstētu būt neviena ēdienreize bez sīpoliem, pie tam, tic ēdienam jāpievieno maksimāli daudz, lai ēdienu vitamjnizētu. Sīpoli satur arī cukuru, kalcija sāli, fosforu, kas ļoti nepiecie�ams zobiem un kauliem. Sīpolu fitoncīdi nonāvē dizentēri�jas, difterijas baktērijas, tuberkulozes nūjiņas, streptokokus, stafilokokus. Visstiprākā fitoocīdu darbība ir ziemeļu sīpoliem. Pierādīts, ka sīpolu mizu novārījums nostiprina asinsvadu sieniņas, tām ir dezinficējo�a iedarbība.

Apsalu�us sīpolus nedrīkst nest siltā telpā, tos jāatstāj aukstumā. Sarīvēts sīpols uzsūc pampumu, asinsizplūdumu, uzlabo asinscirkulāciju. Sīpola ne�patīkamo smaku var novērst, norīvējot rokas ar sāli, pēc tam noskalojot ar ūdeni. Sīpolus pirms ielik�anas zupā vēlams pārgriezt uz pusēm un viegli apcept no abām pusēm uz pannas bez sviesta, tad tas zupā saglabā savas aro�mātiskās vielas, kas vārot izgaist.

Sīpoli dalās sīvajos, pussīvajos un saldajos, pie tam saldie sīpoli cukuru satur mazāk nekā sīvie sīpoli. Toties sīvie sīpoli ir bagātāki ar ēteriskajām vielām. Ceptus sīpolus liek pie gaļas un zivju ēdieniem. Salātiem parasti lie�to sulīgās saldo sīpolu �ķirnes.

Iesākts sīpols paliks svaigs, ja to ar griezto pusi uz leju noliks uz �ķīvī��a, kas apkaisīts ar sāli.

Lai, sīpolus cepot, tie iegūtu zeltainu nokrāsu un nepiedegtu, tos apvārta kvie�u miltos.

Ar sīpolu miziņu novārījumu var iekrāsot buljonu. Sīpolus vislabāk griezt uz plastmasas vai keramikas dēlī�a, jo tas neiesūc sīpolu sulu. Pirms sīpolu grie�anas nazi vajag norīvēt ar sāli.

Lieto ari zaļos lociņus, kas savā ziņā ir vēl veselīgāki par sīpoliem � sa�tur vairāk C vitamīna. Sīpoli un loki ir preteingas līdzeklis, lieto pretgripas profilaksei, ārstē C vitamīna avitaminozi. 1924. gadā V. Nikoļskis, kas ļoti interesējās par ārstniecības augiem, rakstīja: "Krievijā vienkār�ie ļaudis ēd sīpolus ar maizi, klāt piedzerdami kvasu, tāpēc �ie cilvēki ir veselīgi, viņu sejas ir svaigas, zobi spēcīgi."

Pret kuņģa iekaisumiem, vēdera aizcietējumiem un hemoroīdiem ļoti la�bi palīdz lociņu sula � 4 reizes dienā pa 1 tējkarotei pirms ē�anas. Ar lo�kiem ārstē arī hipertoniju, aterosklerozi, jo tie samazina holesterīna daudzu�mu asinīs. Lokos ir 30 mg/100 g C vitamīna. Ziemai maurlociņus var iestā�dīt arī podiņos, tie ataug pat nogriezti vairākas reizes.

Aptiekās var nopirkt sīpolu izvilkumu spirtā. �im preparātam piemīt an- libakteriālas īpa�ības, tas stimulē muskulatūras nostiprinā�anos, veicina kuņģa sekrēciju, uzlabo cilvēka pa�sajūtu. Preparāts domāts tiem cilvēkiem, kas slimo ar zarnu trakta slimībām, vēdera aizcietējumiem. Jālieto pa 20 pilieniem trīs reizes dienā pirms ē�anas. Sīpoli palīdz arī pret zarnu para�zītiem.

Gruzijas tautas medicīna ir pierādījusi, ka sīpolu sula kopā ar medu uz�labo redzi.

Sīpolloku salāti ar olu

Lociņus sīki sagrie� un pievieno tāpat sagrieztu olu, citronu sulu, dilles, ii|u vai krējumu.

100 g sīpolloku, 2 olas, 1 ēdamkarote citronu sulas vai rabarberu sulas, dilles, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Cepe�krāsnī cepti sīpoli

Sīpolus ar visu mizu cep cepe�krāsni mīkstus. Pasniedz pie dārzeņu ēdie�niem vai pie tomātiem.

Sīpolu zupa fran�u gaumē

Sīpolus sviestā vai margarīnā izcep mīkstus, pievieno ķimeņu novārīju�mam, kurā vārīti arī skaidiņās sarīvēti burkāni. Pievieno da�ādus zaļumus, kvie�u kara�as grauzdiņus (kara�as �ķēles sagrie� kubikos, apcep sviestā gai�i brūnus).

3 sīpoli, 2 burkāni, 1 tējkarote ķimeņu, 50 g sviesta, zaļumi, 1 kvie�u ka�ra�a, 1 litrs ūdens.

ĶIPLOKI

Ķiplokiem ir liela antibakteriāla darbība. Ja pako�ļā ķiploka daiviņu, pie- i as minūtēs visi mikroorganismi mutes dobumā aiziet bojā. Svaigi ķiploki satur fermentus, A, B, B,, B,, C vitamīnus. Tajos ir daudz vērtīgu mikroele�mentu. Ķiplokos ir organiskie savienojumi flavoni, kas pazemina arteriālo īsinsspiedienu. Ķiploku tinktūra samazina cukura daudzumu asinīs.

Mūsdienu medicīnā ķiploku izvilkumu lieto kuņģa un zarnu slimību, hi�pertonijas, aterosklerozes ārstē�anai. Ķiploku preparātus nedrīkst lietot cil�vēki, kas slimo ar nieru slimībām.

Ķiploki ar sieru

Sīki sarīvētiem ķiplokiem pievieno skaidiņās sarīvētu sieru, ķimenes, za�ļumus, krējumu.

2 ķiploku daiviņas, 100 g siera, zaļumi, ķimenes, krējums pēc vajadzī�bas.

Ķiploki ar bietēm

Sīki sarīvētiem ķiplokiem pievieno skaidiņās sarīvētas bietes, skābus gurķus, ķimenes, eļļu, zaļumus.

2 ķiploka daiviņas, 1 vārīta biete, 1 tējkarote ķimeņu, 2 skābi gurķi, za�ļumi, eļļa.

Ķiploki ar biezpienu

Sīki sarīvētiem ķiplokiem pievieno biezpienu, kas sajaukts ar krējumu.

2 daiviņas ķiploku, 200 g biezpiena, 4 ēdamkarotes krējuma.

Ķiploki ar lapu salātiem

Salātus sīki saplucina, pievieno lokus, dilles, kefīru un nedaudz krējuma vai fran�u mērci, kurā iejaukts sarīvēts ķiploks.

100 g lapu salātu, 5 loki, 10 g diļļu, 50 g mērces, 1 daiviņa ķiploka.

ĶIRBJI

Ķirbim ir vislielākie augļi. Dienvidos izaug pat līdz 100 kg smagi ķirbji. Ķirbji ir dziednieciski � ārstē sirds un asinsvadu slimības, sklerozi, aptau�ko�anos, nieru, locītavu slimības, atjauno vielmaiņu, jo satur ļoti daudz da��ādu minerālsāļu, sevi�ķi kālija sāļus, mikroelementus, vitamīnus.

Ķirbji izceļas ar karotlna bagātību, rūpniecībā tos izmanto A vitamīna ie�guvei. Veselīgas ir arī ķirbju sēklas, kas satur eļļu un tajā �ķīsto�us vitamīnus, olbaltumvielas. Ķirbju sēklas lieto pret zarnu parazītiem, arī pret lenteni.

Ķirbjiem ir samērā neliels kok�ķiedras un liels ūdens saturs, tādēļ tie maz kairina kuņģi un zarnas. Tie izvada no organisma ūdens pārpalikumu. Ķirbji un kaba�i satur daudz kālija sāļu (170 mg/100 g).

Ķirbju salāti

Nomizotu ķirbi sarīvē skaidiņās, pārlej ar citronu, cidoniju vai dārzeņu sulu, ļauj pāris stundas ievilkties. Pēc gar�as pievieno medu.

300 g ķirbja, 0,5 glāzes sulas, 10 g medus.

Ķirbju salāti ar āboliem

Ķirbi sarīvē skaidiņās un pievieno tāpat sarīvētu skābu ābolu, sīpolus, zaļumus, krējumu vai citronu sulu.

300 g ķirbju, 300 g skābu ābolu, 1 sīpols, zaļumi, krējums vai citronu su�la pēc gar�as.

Ķirbju salāti ar skābiem kāpostiem

Ķirbi sarīvē skaidiņās un pievieno skābus kāpostus, sasmalcinātus sīpo�lus, zaļumus, ķimenes, eļļu vai krējumu.

300 g ķirbju, 1 glāze skābētu kāpostu, 1 sīpols, 1 tējkarote ķimeņu, zaļu�mi, eļļa vai krējums pēc vajadzības.

Ķirbju salāti ar ķir�iem

Ķirbi sarīvē skaidiņās un pievieno sīki sagrieztus ķir�us ar visu sulu tik daudz, lai pazustu ķirbju piegar�a. (Ja ķir�i skābi, pievieno medu pēc gar��as.)

Ķirbju salāti ar āboliem

Ķirbi sarīvē skaidiņās, pievieno tāpat sarīvētus skābus ābolus, sīki sarī�vētus burkānus, medu pēc gar�as (ja mazāk � būs salāti, ja vairāk � sal�dais ēdiens, ko var ēst tāpat vai ar putukrējumu).

300 g ķirbju, 200 g ābolu, 100 g burkānu, medus.

Ķirbju "brīnums"

Ķirbi sarīvē skaidiņās, pārlej ar citronu, cidoniju, rabarberu vai dzērveņu sulu, pievieno medu, ļauj 2 stundas ievilkties, liek uz liela lēzena �ķīvja 2 cm biezā kārtā, pārklāj ar biezu putukrējuma kārtu, rotā ar svaigām vai konser�vētām ogām, augļiem.

300 g ķirbja, 200 g skābas sulas, 100 g medus, 200 g putukrējuma, ogas, augļi.

Ķirbju krēms

Ķirbi sīki sarīvē, pievieno jebkuru augļu sulu, citronu miziņas pulveri, medu, iz�ķīdinātu �elatīnu, iecilā saputotu putukrējumu, lej formās un sa�stindzina. Pasniedz ar ogu mērci vai pienu.

300 g ķirbja, 100 g medus, 2 ēdamkarotes �elatīna, 200 g sulas, 200 g pu�tukrējuma, citronu miziņas pulveris.

Ķirbju uzputenis

Ķirbi sīki sarīvē, sajauc ar medu un dzērveņu sulu, pievieno samērā �ķid�rai mannas biezputrai un saputo. Pasniedz ar pienu.

300 g ķirbja, 200 g medus, 200 g dzērveņu sulas, 1 litrs mannas biezput�ras, piens pēc vajadzības.

Ķirbju sambuks

Ķirbi sīki sarīvē, sajauc ar medu, dzērveņu sulu, pievieno olu baltumus un puto stingrās putās. Pasniedz, ar pienu.

1 glāze ķirbju masas, 50 līdz 100 g medus, 50 g dzērveņu sulas, 4 olu bal�tumi, piens.

Cepts ķirbis

Nomizotu ķirbi sagrie� plānās �ķēlītēs un cep eļļā vai sviestā caurspīdī�gas. Pasniedzot var apliet ar krējumu, medu vai ievārījumu.

300 g ķirbja, 100 g eļļas, ievārījums, medus, krējums pēc vajadzības.

Cepts ķirbis miklā

Ķirbi sagrie� plānās �ķēlēs (tā, lai nazis spīd cauri), apviļā mīklā un cep eļļā gai�i brūnu. Pasniedz vai nu ar krējumu, ievārījumu vai medu.

Mīkla: 1 glāze ūdens, 1,5 glāzes miltu, 1 ola, 1 tējkarote sodas, 1 tējkarote askorbīnskābes, eļļa cep�anai.

Ķirbju pudiņ�

Ķirbi sīki sarīvē, pievieno citronu sulu, citronu miziņu, olas, kas saputo�tas atsevi�ķi � baltums un dzeltenums, medu, miltus ar sodu, lej ar eļļu ie�ziestā formā un cep cepe�krāsnī gatavu. Pasniedz vai nu karstu, vai arī auk�stu ar pienu.

300 g ķirbja, 100 g medus, 3 olas, 1 glāze rupjo miltu, 2 ēdamkarotes cit�ronu miziņu pulvera, 50 g citronu sulas, na�a gals sodas.

Ķirbju pankūkas

Ķirbi sīki sarīvē, pievieno citronskābi, sodu, olas, miltus, kādu gar�vie�lu � citronu miziņu vai kanēli, vaniļu, pienu, liek ar ēdamkaroti sakarsētā eļļā un cep pankūkas. Pasniedz ar medu vai krējumu.

300 g ķirbja, 1 tējkarote citronskābes, 150 g piena, 1 glāze miltu, 3 olas, na�a gals sodas, gar�vielas, eļļa.

Ķirbju sulas kokteilis

Nr. 1

Ķirbju sulai pievieno aveņu sulu, minerālūdeni, medu, ledu, sakuļ, atdze�sē ledusskapi aukstu.

200 g ķirbju sulas, 200 g aveņu sulas, 2 pudeles nesāļa minerālūdens, 50-100 g medus, 20 ledus gabaliņi.

Nr. 2

Ķirbju sulai pievieno citronu vai cidoniju sulu, medu, minerālūdeni vai uzgāzē no �ifona, ledu.

200 g ķirbju sulas, 50 g citronu vai cidoniju sulas, 50-100 g medus, 1 pudele minerālūdens, 10 ledus gabaliņi. (Ledu var sasaldēt ari krāsainu, pievienojot ūdenim da�ādas ogu sulas.)

Nr. 3

Ķirbju sulai pievieno rabarberu sulu vai citronu miziņu pulveri, medu, minerālūdeni, ledu.

200 g ķirbju sulas, 100 g rabarberu sulas, 50-100 g medus, gar�vielas, 1 pudele minerālūdens, ledus.

Nr. 4

Ķirbju sulai pievieno saldējumu vai sakuļ mikseri.

200 g ķirbju sulas, 200 g saldējuma.

Nr. 5

Ķirbju sulai pievieno citronu sulu, citronu eļļu, saldējumu un sakuļ.

200 g ķirbju sulas, 50 g citronu sulas, da�i pilieni citronu eļļas pēc gar��as, 200 g saldējuma.

Nr. 6

Ķirbju sulai pievieno citronu sulu vai eļļu, medu, ledusskapī stipri atdze�sētu pienu (ja piens nebūs pietiekami atdzesēts, sula to saraus ziedos), sakuļ mikserī, pievieno ledu.

200 ķirbju sulas, 50 g citronu sulas vai eļļa pēc gar�as, 50 g medus, 200 g atdzesēta piena, 10 ledus gabaliņi.

Ķirbju bole

Ķirbju sulai pievieno dzērveņu vai kādu citu skābu sulu, gar�vielas, ne�salu minerālūdeni, 0,5 litrus jebkura ogu kompota, ledu.

0,5 litri ķirbju sulas, 200 g medus, 0,5 litri skabas sulas, 0,5 litri ogu kompota, 1 pudele minerālūdens, 20 ledus gabaliņi.

Ķirbju salāti ar āboliem

Novārītus ķirbjus sagrie� gabaliņos un samaisa ar sagrieztiem āboliem. Lai tie būtu "asāki", pievieno citronu vai apelsīnu sulu, bet saldumam me�du. Visu pārkaisa ar sasmalcinātiem riekstiem.

500 g ķirbja, 3 āboli, 1 citrona sula, 3 ēdamkarotes medus, pus glāzes sa�berztu riekstu.

Ķirbju sautējums ar citronu sulu

Ķirbi sagrie� kubikos un sautē cepe�krāsni mīkstus, pārlej ar citrona su�lu. Gatavu pārlej ar medu, pārkaisa ar kanēli.

500 g ķirbja, 1 citrona sula, 200 g medus, kanēlis.

Ķirbju sautējums ar riekstiem

Ķirbi sagrie� kubikos, izvāra mīkstu, pievieno medu, citrona sulu un sī�ki sasmalcinātus valriekstus.

500 g ķirbja, 200 g valriekstu, 200 g medus, 1 citrona sula.

PURAVI

Divgadīgs sīpolaugs. Kultivē kā gar�augu. Augu uzglabājot, C vitamīna daudzums nevis samazinās, bet pieaug.

Lieto dietoloģijā pie nierakmeņiem, aknu slimībām, �ultsakmeņiem, arī pret aptauko�anos. Zaļā veidā var pievienot otrajiem ēdieniem un salātiem. Atsevi�ķi tos var sautēt nerafinētā eļļā.

Tautas medicīnā lieto pret reimatismu, podagru, hipertoniju, vēdera aiz- cictējumiem, aterosklerozi, spēka izsīkumu, vājumu. �ķīdina �ults un nier�akmeņus.

Puravu salāti

Nr. 1

Puravus sagrie� ripiņās, pievieno sīki sagrieztus ābolus, mērci vai krējumu.

100 g puravu, 1 ābols, krējums vai mērce pēc vajadzības.

Nr. 2

Puravus sagrie� ripiņās, pievieno sagrieztu ābolu, vārītu olu, dilles, krē�jumu.

100 g puravu, 1 vārīta ola, 1 ābols, dilles, krējums pēc vajadzības.

Nr. 3

Puravus sagrie� ripiņās, pievieno sīki sagrieztus svaigus gurķus, dilles, krējumu vai eļļas mērci.

100 g puravu, 2 svaigi gurķi, dilles, mērce vai krējums pēc vajadzības.

Nr. 4

Puravus sagrie� ripiņās, pievieno sīki sagrieztus tomātus, dilles, krējumu vai mērci.

2 puravi, 2 tomāti, dilles, krējums vai mērce pēc vajadzības. Nr. 5

Puravus sagrie� ripiņās, pievieno biezpienu, ķimenes, krējumu.

2 puravi, 100 g biezpiena, ķimenes, krējums pēc vajadzības.

Nr. 6

Puravus sagrie� ripiņās, pievieno sīki sakapātas vārītas vai sālītas sēnes, ķimenes, dilles, krējumu vai kādu mērci.

2 puravi, 1 glāze sēņu, 1 tējkarote ķimeņu, 50 g diļļu, krējums vai mēr�ce pēc vajadzības.

Nr. 7

Puravus sagrie� ripiņās, pievieno fran�u mērci, dilles.

2 puravi, 4 ēdamkarotes fran�u mērces, 50 g diļļu.

Nr. 8

Puravus sagrie� ripiņās, pievieno sasmalcinātus valriekstus, granātu su�lu, sīki sarīvētus ķiplokus, eļļu.

2 valrieksti, 1 puravs, 2 ēdamkarotes granātu sulas, 2 ēdamkarotes eļļas, 1 daiviņa ķiploka.

PĀK�AUGI

Pāk�augi ir ļoti vērtīgi, jo satur daudz olbaltumvielu, kas ir pilnvērtīgas aminoskābju ziņā, satur ogļhidrātus, minerālvielas un B grupas vitamīnus. 100 g pupiņu satur 22 g olbaltumvielu (zaļās pākstīs). Nenobriedu�ās pupās 6 g uz 100 g pupiņu. No minerālvielām pāk�augos pārsvarā ir kālijs un fos�fors (100 g pupiņu � 1100 mg kālija), no vitamīniem galvenā nozīme ir B grupas vitamīniem. Lai saīsinātu pupu un pupiņu vārī�anās laiku un sagla�bātu to formu, tās iepriek� 8 līdz 12 stundas mērcē aukstā ūdenī. Mērcē�a- nas laikā visu pāk�augu sēklas palielinās apmēram divas reizes. Mērcējot ūdens temperatūra nedrīkst pārsniegt 15�C, pretējā gadījumā pāk�augu sēk�las sāks rūgt un pēc tam slikti izvārīsies. Pāk�augus vārot, nav ieteicams pie�vienot sodu, tā stipri saīsina vārī�anās laiku, bet tajā pa�ā laikā pasliktina pāk�augu gar�u un noārda B, vitamīnu. Ja pāk�augiem vārī�anās laikā pie�lej aukstu ūdeni, to izvārī�anās stipri paildzinās. Ūdenī, kurā vāra pāk�au�gus, gar�as uzlabo�anai var ielikt gar�augus, arī burkānus un pētersīļus. Pāk�augu pākstis kļūst maigas, ja tām sautējot pielej pienu vai saldu krēju�mu, kas ir pat labāk. Pupiņu pākstīm pirms vārī�anās nogrie� dzīslas, sagrie� 3-4 daļās vai sasmalcina skaidiņās.

PUPAS

Sēklās daudz olbaltumvielu, taukvielu, ogļhidrātu, da�ādu fermentu, mi�nerālvielas, B grupas vitamīni, askorbīnskābe. Sēklu ekstraktam ir pretau- dzēja aktivitāte.

Tautas medicīnā lieto pret klepu, caureju, gremo�anas trakta iekaisu�miem (pupu novārījumu vai vārītas pupas), kā diurētisku līdzekli (sēklu no�vārījumu), ārīgi lieto brū�u dziedinā�anai (pienā vārītas sasmalcinātas sēk�las), pret ādas iekaisumiem, augoņiem (karstus pupu miltus), sejas ādas kop��anai (mazgā seju sēklu uzlējumā).

Pupu darbība ir savelko�a, urindzeno�a, lieto pret iekaisumiem. Pupu ēdieniem ir augsta kaloritātc.

Sautētu pupiņu salūti ar siļķi

Pupiņas sautē nelielā ūdens daudzumā. Notecina uz sieta. Liek salātu traukā, pievieno sīki sagrieztu siļķi bez asakām, sasmalcinātus sīpolus, pār�kaisa pētersīļu zaļumus. Apslaka ar citronu sulu, kas at�ķaidīta ar ūdeni.

500 g pupiņu, 250 g siļķu, 1 sīpols, pētersīļu zaļumi, 1 ēdamkarote citro�nu sulas, 0,5 glāzes ūdens.

Pupiņu salāti ar ķiplokiem

Vārītām pupiņām pievieno ķimenes, sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, saspaidītus ķiplokus, krējumu vai eļļu.

0,5 litri pupiņu, 1 sīpols, 3 daiviņas ķiploku, 1 tējkarote ķimeņu pulvera, zaļumi, 4 ēdamkarotes krējuma vai eļļas.

Pupiņu salāti ar pētersīļiem

Vārītām pupiņām pievieno sīki sagrieztus sīpolus, lokus, dilles, ķimeņu |)ulvcri, skābus gurķus, pētersīļu saknes, kas sarīvētas skaidiņās, eļļu vai krējumu.

0,5 litri pupiņu, 1 sīpols, loki, dilles, ķimeņu pulveris pēc gar�as, 1 pēter- llļa sakne, 1 skābs gurķis, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Pupiņu salāti ar selerijām

Vārītām pupiņām pievieno sīki sarīvētas seleriju saknes, sīki sakapātus Nlpolus, skābus gurķus vai citronu sulu, lokus, dilles, mārrutkus, pētersīļus, ne Ir riju zaļumus, eļļu vai krējumu.

0,5 litri pupiņu, 1 sīpols, 1 selerijas sakne, 1 skābs gurķis vai 1 tējkarote i ilronu sulas, 1 ēdamkarote mārrutku, zaļumi, 4 ēdamkarotes eļļas vai krē�juma.

Pupiņu salāti ar skābiem kāpostiem

Vārītām pupiņām pievieno sīki sagrieztus skābus kāpostus, sīpolus, pē- leistļu, seleriju zaļumus un saknes, kas sīki sarīvētas, ķimeņu pulveri, dilles, lokus, mārrutkus, eļļu vai krējumu.

0,5 litri pupiņu, 1 sīpols, loki, dilles, pētersīļi, selerijas (zaļumi), 1 sarīvē�ta pētersīļu sakne, 0,5 seleriju saknes, 1 ēdamkarote sīki sarīvētu mārrutku. I ēdamkarotes eļļas vai krējuma, 1 glāze skābu kāpostu, 1 tējkarote ķimeņu pulvera.

Pupiņu salāti ar tomātu sulu

Vārītām pupiņām pievieno sīki sagrieztus skābus gurķus, sīpolus, dilles, lūkus, pētersīļu un seleriju zaļumus un rīvētas saknes, ķimenes, tomātu sulu u/. pusi ar krējumu vai tomātu sulu ar eļļu.

0,5 litri vārītu pupiņu, 1 sīpols, 1 tējkarote ķimeņu, dilles, loku, pētersī�ļu un seleriju zaļumi pēc gar�as, 1 skābs gurķis, 6 ēdamkarotes tomātu su- las, 3 ēdamkarotes eļļas vai 3 ēdamkarotes krējuma, sajaukta ar I ēdamkarotēm tomātu sulas.

Pupiņu salāti ar bietēm

Vārītām pupiņām pievieno sīki sagrieztu vārītu bieti, zaļumus, ķimenes, � iki sakapātus sīpolus, skābus gurķus vai kāpostus, eļļu vai krējumu.

0,5 litri vārītu pupiņu, 1 vārīta biete, 1 sīpols, zaļumi, 1 tējkarote ķimeņu, I skābs gurķis vai 1 glāze skābu kāpostu, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Pupiņu salati ar kartupeļiem

Vārītām pupiņām pievieno sīki sagrieztus vārītus kartupeļus, skābus gur ķus (var ari svaigus gurķus un tomātus), sīpolus, zaļumus, ķimenes pēc garļ �as. Ja vēlas, var pievienot sīki sakapātus ķiplokus, krējumu vai eļļu.

0,5 litri pupiņu, 3 kartupeļi, 2 gurķi (skābi), 1 svaigs gurķis, 3 tomāti 1 sīpols, zaļumi, 1 pētersīļu sakne vai gabaliņ� selerijas saknes, ķimenes mārrutki pēc gar�as, 4 ēdamkarotes eļļas vai krējuma.

Pupu biezenis ar tomātiem un sīpoliem

Novāra pupas. Pievieno eļļā apceptus sīpolus un tomātus. Var pievieno^ arī saberztu ķiploku, zaļumus. Visu sautē 10 minūtes.

400 g vārītu pupu, 4 sīpoli, 100 g sviesta, 200 g tomātu, 2 daiviņas ķip loku, zaļumi.

Pupas ar sviestu un sīpoliem

Pupas 5-8 stundas mērcē un pēc tam vāra mīkstas. Pievieno zaļumusJ Apkaisa ar melnajiem pipariem, sajauc ar sagrieztiem, sviestā apceptiem sī-ļ poliem.

200 g pupiņu, 2 sīpoli, 50 g sviesta, na�a gals melno piparu, zaļumi. Pupu biezenis

Pupas 5-8 stundas mērcē, vāra mīkstas. Kad gatavas, saber� bļodā ar ko-J ka karoti, pievieno sviestu. Var pievienot arī taukvielās apceptus sīpolus^ Labi sajauc, pārkaisa ar zaļumiem.

0,5 litri pupiņu vai pupu, 2 sīpoli, 50 g sviesta, zaļumi.

Pupu kotletes

Verdo�ā pienā smalkā strūkliņā ieber mannu un maisot savāra mannas ļ biezputru.

Sagatavo pupu biezeni (skat. iepriek�), to samaisa ar karstu mannas biez-ļ putru, olām, sviestā apceptiem sīpoliem. No masas veido kotletes, apviļā ļ miltos un cep no abām pusēm uz pannas. Pasniedzot var pārliet ar tomātu mērci vai skābu krējumu.

400 g pupiņu biezeņa, 100 g sviesta, 2 glāzes mannas biezputras pagata�vo�anai � 0,5 litri piena, 150 g mannas, 2 olas, 2 ēdamkarotes kvie�u mil�tu, 2 sīpoli, 200 g tomātu mērces vai skāba krējuma, eļļa cep�anai.

Pupu pankūkas

No vārītām pupām pagatavo biezeni. Karstam biezenim pievieno olas, avicstu, pienā iz�ķīdinātu raugu, izsijātus kvie�u miltus (pusi no sauso pupu masas), visu labi samaisa, līdz iegūst viendabīgu masu. Mīklu uz 2 stundām noliek siltā vietā, lai uzrūgst. Kad mīkla uzrūgusi, cep pankūkas. Pasniedz ar �.kābu krējumu vai ķīseli.

400 g pupu, 50 g sviesta, 1 glāze piena, 2 olas, 200 g kvie�u miltu, 20 g uuga, 100 g skāba krējuma.

Kār�u pupu biezeņzupa

Pupas pārlasa, nomazgā siltā ūdenī, pārlej ar aukstu ūdeni un atstāj uz K-12 stundām, pēc tam ūdeni nokā�, uzvāra, ieliek tajā pupas, notīrītus bur�kānus, pētersīļus, sīpolus un vāra uz mazas uguns, līdz kļūst mīkstas. Pēc tam burkānus, sīpolus, pētersīļus izņem, novārījumu izkā�, bet pupas un ap�ceptus puravus izber� caur sietu, at�ķaida novārījumu un uzvāra.

Miltus nedaudz uzkarsē sviestā, at�ķaida ar karstu pienu un caur sietu ic- k j biezeņzupā, izmaisa, uzvāra un atstāj siltumā. Olu dzeltenumus sakuļ, at��ķaida ar karstu pienu un ielej caur sietu zupā. Pievieno sviestu. Pie zupas pasniedz kvie�u kara�as grauzdiņus.

0,5 glāzes pupu, 1,5 glāzes ūdens, 2 burkāni, I pētersīlis, 1 sīpols, puse purava stublāja, 3 ēdamkarotes sviesta, 1 ēdamkarote kvie�u miltu, 2 olu dzeltenumi, 1 glāze piena.

Pupiņu zupa

Uzvāra ūdeni kopā ar gar�augiem � pētersīļu, seleriju saknēm vai zaļu�miem, sīpoliem, ķiplokiem, kaltētām dillēm, pievieno burkānus � vai nu veselus, vai sagrieztus ripiņās, kartupeļus, sagrieztus kubikos, 12 stundas mērcētas pupiņas, vāra visu mīkstu. Noceļ no uguns, izņem vārītos zaļumus un sīpolus, ķiplokus, pievieno sīki sagrieztus svaigus pētersīļus, selerijas, puravu zaļumus, lokus, dilles vai vēl kādus gar�augus, krējumu, sīki sagriez�tus sīpolus, pēc gar�as mārrutkus un sinepes, ķimeņu pulveri.

2 litri ūdens, 0,5 litri pupiņu, 2 kartupeļi, 2 burkāni, pa �ķipsnai zaļumu vai sakņu � pētersīļu, seleriju, puravu, diļļu; 1 tējkaroti ķimeņu vai ķimeņu pulvera, 2 sīpoli (1 � vārī�anai, 1 � svaigā veidā), 1 ķiploks vārī�anai, ja vēlas, otrs zupas variants � 4 daiviņas ķiploku; tre�ais variants � 4 tomāti (vārī�anai), krējums, pētersīļi, selerijas, puravi, dilles, loki, mārrutki, sinepes pēc gar�as.

Pupiņu (vai pupu) pikas

Nr. 1

Vārītas pupiņas samaļ, picmaļ vārītus kartupeļus, pievieno sīki sagrie� tus sīpolus, ķimenes, zaļumus (dilles, pētersīļus, lokus), visu samīca, vcid tcfteļa lieluma bumbas, apviļā kefīrā un sīki sagrieztos gar�as zaļumos.

Pasniedz ar rūgu�pienu vai kefīru un lapu salātiem.

0,5 litri pupiņu vai pupu, 1 sīpols, pētersīļi, selerijas, loki, dilles, purav pēc vajadzības, kefīrs, ķimenes, 2 vārīti kartupeļi.

Nr. 2

Iepriek�ējai receptei pievieno 3 daiviņas lielo ķiploku, kas izspiesta caur spiedi.

Nr. 3

Vārītas pupiņas samal vai izber� caur caurduri, pievieno nedaudz ūdens, kurā pupiņas vārījās, smalkos melnos piparus, sīki sagrieztus sīpolus, zaļu-: mus un eļļu, veido pikas.

0,5 litri vārītu pupiņu, 1 sīpols, zaļumi, 2 ēdamkarotes augu eļļas (jebku�ras).

ZIRNI

Zirņi satur daudz olbaltumvielu (23 g) un ogļhidrātu (53,3 g), galveno-ļ kārt cieti (46,5 g). Sausos zirņos ir tik pat daudz olbaltumvielu, cik vidēji treknā liellopu gaļā, bet kaloriju ziņā zirņi to gandrīz divas reizes pārsniedz, jo satur vēl daudz ogļhidrātu. Zaļajos zirņos ir mazāk olbaltumvielu (5 g) un ogļhidrātu (12,3 g). Zirņi bagāti ar kāliju, fosforu B grupas vitamīniem. Za�ļajos zirņos ir arī karotīns (0,4 mg/100 g) un C vitamīns, folijskābe.

Zirņus vāra 1-1,5 stundas. Tie jāaplej ar aukstu ūdeni un jāvāra slēgtā traukā uz lēzenas uguns. Ja zirņi ir veci un ilgi turēti, tos var iepriek� izmēr�cēt, bet parasti tas nav nepiecie�ams. Vārī�anas laikā nav ieteicams pievie�not aukstu ūdeni, tad zirņi kļūs negar�īgi.

Ja no vārītiem zirņiem jāizgatavo biezenis, tie jāizber� caur sietu vai jā�saspaida karsti, neļaujot atdzist, tad biezenis būs vienveidīgs, bez kunkuļiem.

Zirņu pākstis labāk saglabā krāsu, ja tās vāra lielā ūdens daudzumā.

Konservētos zaļos zirnī�us ieteicams sildīt kopā ar novārījumu, bet pēc tam novārījumu noliet.

Svaigus saldētus zirņus vajag iemērkt verdo�ā ūdenī, iepriek� ncatkausē- jot � tie būs gar�īgāki un saglabāsies vairāk vitamīnu.

Dietoterapijā zirņus lieto kā aminoskābēm un fosforu bagātu produktu (■ārīgu darba strādniekiem un tiem, kas mācās. Kā kalorijām bagātu iesaka iiukstā laikā un ziemas periodā.

Zirņu salāti

Nr. 1

Mērcētus zaļos vai dzeltenos zirņus vāra mīkstus, nosusina un pievieno sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, ķimeņu pulveri, krējumu.

0,5 litri zirņu, 1 sīpols, zaļumi pēc gar�as, 1 tējkarote ķimeņu pulvera, krējums, sinepes, mārrutki pēc gar�as.

Nr. 2

Mērcētus zaļos vai dzeltenos zirņus vāra mīkstus, nosusina un pievieno sīki sagrieztus svaigus gurķus, sīpolus, zaļumus, ķimeņu pulveri, sinepes, mārrutkus pēc gar�as, krējumu.

0,5 litri zirņu, 1 sīpols, 2 svaigi gurķi, 1 tējkarote ķimeņu pulvera, zaļu�mi, krējums pēc gar�as.

Nr. 3

Vārītiem zirņiem pievieno sīki sagrieztus tomātus, sīpolus, pētersīļus, lo�kus, dilles, selerijas, ķimeņu pulveri, mārrutkus pēc gar�as, eļļu vai krējumu.

200 g vārītu zirņu, 3 tomāti, 1 sīpols, gabaliņ� mārrutku saknes, I tējkarote ķimeņu pulvera, pētersīļi, loki, dilles, selerijas pēc gar�as, eļļa, krējums vai kāda no mērcēm.

Nr. 4

Vārītiem zirņiem pievieno ar spiedi izspiestus ķiplokus, sīki sagrieztus skābus gurķus, sīpolus, dilles, pētersīļus, lokus, eļļas vai krējuma mērci.

1 glāze vārītu zirņu, 1 daiviņa ķiploku, 1 skābs gurķis, 1 sīpols, zaļumi, eļļa, krējums vai mērce pēc vajadzības.

Nr. 5

Vārītiem zirņiem pievieno sīki sarīvētas seleriju saknes, sīki sagrieztus skābus gurķus, sīpolus, pētersīļu, seleriju zaļumus, dilles, mārrutkus, lokus, eļļas vai krējuma mērci.

200 g zirņu, 1 selerijas sakne, 2 skābi gurķi, 1 sīpols, seleriju, pētersīļu zaļumi, dilles, loki, mārrutki pēc gar�as, eļļas vai krējuma mērce pēc vaja�dzības.

Nr. 6

Vārītiem vai konservētiem zaļiem zirnī�iem pievieno smalki sarīvētus burkānus (nevārītus), sīki sagrieztus zaļumus, krējumu vai kādu mērci.

200 g zaļo zirnī�u, 2 burkāni, zaļumi, krējums pēc vajadzības.

Nr. 7

Vārītiem vai konservētiem zaļajiem zirnī�iem pievieno sīki sagrieztus nevārītus puķkāpostus, sīpolus, zaļumus, olas, krējumu vai kādu mērci.

200 g zaļo zirnī�u, I puķkāposts, 1 sīpols, 1 ola, zaļumi, krējums vai mērce pēc vajadzības.

Nr. 8

Vārītiem vai konservētiem zaļajiem zirnī�iem pievieno sīki sagrieztus ābolus, sīki sarīvētus burkānus, krējumu, zaļumus.

200 g zaļo zirnī�u, 1 burkāns (nevārīts), zaļumi, krējums vai mērce pēc vajadzības.

Nr. 9

Zaļos zirņus vāra mīkstus, notecina un pievieno sīki sagrieztus vārītus burkānus, kartupeļus, bietes, skābus gurķus, mērci, zaļumus.

200 g vārītu zirņu, 1 burkāns, 1 biete, 1 sīpols, 3 skābi gurķi, zaļumi, 1 vārīts kartupelis, mērce vai krējums pēc vajadzības.

Nr. 10

Vārītiem vai konservētiem zaļiem zirnī�iem pievieno sīki sagrieztus bur�kānus, ābolus, sarīvētas seleriju saknes, krējumu vai mērci.

200 g zaļo zirnī�u, 1 sīpols, zaļumi, 2 burkāni, 1 selerijas sakne, mērce vai krējums pēc vajadzības.

Nr. 11

Konservētiem zaļiem zirnī�iem pievieno sīki sagrieztus vārītus burkā�nus, sīpolus, zaļumus, mārrutkus, svaigus gurķus, krējumu vai kādu mērci.

1 glāze zaļo zirnī�u, 2 vārīti burkāni, 1 sīpols, 1 tējkarote mārrutku, 1 svaigs gurķis, zaļumi, krējums vai mērce pēc vajadzības.

�ķelto zirņu zupa

Vāro�ā ūdenī liek kaltētus gar�augus � pētersīļus, selerijas, dilles, sak�nes vai zaļumus, sīpolus, ķiplokus, ķimenes, burkānus, kartupeļus, mērcētus �ķeltos zirņus un visus vāra mīkstus. Noceļ no uguns un pievieno sīki sa�grieztus svaigus sīpolus, da�ādus zaļumus, ja vēlas �� krējumu vai tomātu kuIu.

50 g gar�augu, 2 sipoli, 1 ķiploks, 1 tējkarote ķimeņu, 2 burkāni, 2 kar�tupeļi, 0,5 litri mērcētu zirņu (�ķeltie vai apaļie), krējums vai tomātu sula

pēc gar�as.

Zirņu zupa

Mērcētus zirņus izvāra mīkstus, izber� caur caurduri, pievieno sviestā apceptus sīpolus un pētersīļu sakņu ripiņas, zaļumus, krējumu.

300 g zirņu, 2 sīpoli, 1 pētersīļa sakne, zaļumi, krējums pēc gar�as.

Zaļo zirnī�u sautējums

Burkānus kopā ar puķkāpostiem vai zaļajiem zirnī�iem sautē sviestā un ūdenī mīkstus, pievieno sīki sagrieztus sīpolus, dilles, krējumu.

2 burkāni, 200 g zaļo zirnī�u, 1 puķkāposts, nedaudz ūdens, zaļumi, krē�jums pēc gar�as.

Zirņu un burkānu sautējums

Zirņus izvāra pusmīkstus un pievieno skaidiņās sarīvētus burkānus, sviestu, dilles, sīki sagrieztus sīpolus un sautē mīkstus. Noceļ no uguns un pievieno sīki sagrieztus zaļumus, krējumu.

200 g zirņu, 2 burkāni, 1 sīpols, 100 g sviesta, 50 g diļļu, zaļumi, krējums pēc gar�as.

Zirņu biezenis

�ķeltos zirņus kopā ar sīpoliem, ķiplokiem, kaltētām dillēm vāra, līdz zirņi iz�ķīst. Izņem sīpolus, ķiplokus, piegrie� svaigu sīpolu, ja vēlas, bieze�ni var samīcīt, pievieno sīki sagrieztas dilles, pasniedz ar sviestu vai krēju�mu.

1 litrs �ķelto zirņu, 100 g sviesta, 1 sīpols, 1 ķiploks, dilles, krējums pēc

gar�as.

Zirņu veltnī�i

Jebkurus zirņus novāra un samaļ kopā ar vārītiem burkāniem, sīpoliem, olām, mannu, samīca, veido veltnī�us, apviļā rīvmaizē un cep uz pannas sviestā brūnus. Pasniedz ar krējumu.

500 g zirņu, 5 burkāni, 3 olas, pus glāzes mannas, 100 g sviesta, 200 g

krējuma.

SĒNES

Sēnes satur da�ādus minerālsāļus, mikroelementus, bioloģiski aktīvas vielas, �ķiedrvielas, olbaltumvielas. Sēnes jāapstrādā tā, lai �īs vielas neietu bojā. Ir sēnes, kuras var lietot bez termiskās apstrādes, tās var un arī vajag lietot uzturā svaigā veidā salātos vai uz sviestmaizēm. Lūk, sēnes, kuras var lietot bez termiskās apstrādes: 1) baravikas (ar brūnām cepurītēm), 2) prie�u bekas, 3) sviesta bekas, 4) �ampinjonus, 5) �igānietes, 6) saulsardzes.

Sēnes konservē arī ziemai. Vislabākais konservē�anas veids, kad visma�zāk iet bojā sēņu vērtīgās bioloģiskās vielas, ir sēņu kaltē�ana. Kaltē tās sē�nes, kuras var cept bez iepriek�ējas novārī�anas: 1) gailenes, 2) atmatencs, 3) visa veida bekas (sviesta, prie�u, ap�u), 4) �ampinjonus, 5) saulsardzencs, 6) rudmieses, 7) baravikas, 8) ap�u bekas u.c. Sēnes karsē stipri sakarsētā ce�pe�krāsnī (bet ne tik karstā, lai tās sāktu cepties). �āvējot lēnā siltumā, sē�nēs iemetas tārpi. Uzglabā sausā vietā drēbju maisiņos vai burkās. Pirms lie�to�anas var samalt pulverī. Pulveri lieto ari kā gar�vielu pie da�ādiem ēdie�niem.

Ceptas sēnes

Baravikas vai �ampinjonus (ari rudmieses) notīra, nomazgā, noplaucē un caurdurī notecina. Sagrie� palielos gabalos, apsāla un no abām pusēm apcep eļļā, pārkaisa ar miltiem un vēl apcep. Pasniedzot pārkaisa ar zaļumiem.

500 g sēņu, 4 ēdamkarotes miltu, eļļa cep�anai.

Sēņu soļanka

Svaigus kāpostus sagrie�, saliek sautējamā traukā, pievieno sviestu, ūde�ni, skābus ābolus, sautē 45 minūtes, pievieno tomātu sulu, skābus, �ķēlēs sagrieztus gurķus, piparus (smalkos melnos), lauru lapas.

Sēnes notīra, nomazgā, 15 minūtes novāra, noskalo, sagrie� �ķēlēs, ap�cep eļļā, pievieno sīki sagrieztus, apceptus sīpolus.

Pannā liek pusi no kāpostu masas, tad sēnes, tad atliku�os kāpostus, pār�kaisa ar rīvmaizi, uzlej kausētu sviestu, liek cepe�krāsnī uz 5-10 minūtēm. Gatavus dekorē ar citronu �ķēlītēm, zaļumiem.

Svaigo kāpostu vietā var ņemt skābos kāpostus, tad āboli nav nepiecie��ami. Svaigo sēņu vietā var ņemt sālītas vai sautētas sēnes.

1 kg svaigo kāpostu, 2 ēdamkarotes sviesta, 0,5 glāzes ūdens, 1 ābols, 0,5 glāzes tomātu sulas, 1 skābs gurķis, na�a gals melno piparu, 2 ēdamkarotes rīvmaizes, 2 ēdamkarotes kausēta sviesta, zaļumi, citrons.

Kartupeļu un sēņu sacepums

Sautējamā pannā liek vienu kārtu ripiņās sagrieztu svaigo kartupeļu, ot�ro kārtu veido sīki sagriezti apcepti sīpoli, kā tre�o kārtu liek sviesta piciņas, ceturto kārtu veido sīki sagrieztas sēnes, apkaisa ar sāli, kā piekto kārtu at�kal liek kartupeļus, virsū sviesta piciņas, dilles, uzliek vāku un cep cepe��krāsnī gatavu. Pārkaisa ar zaļumiem.

5 nevārīti kartupeļi, 500 g sēņu, 3 sīpoli, 100 g sviesta.

Kartupeļu un sēņu sautējums

Visu ņem tāpat kā sēņu sacepumā, tikai uzlej ūdeni, lai kārtojums ir pār�klāts, un sautē cepe�krāsnī gatavu. Gatavam pievieno krējumu, zaļumus.

Griķu biezputra ar sēnēm

Kaltētas sēnes nomazgā, saliek sautējamā traukā, uzlej aukstu ūdeni un mērcē 2 stundas. Sīki sagrie� vai samaļ, liek atpakaļ mērcējamā ūdenī, uz�vāra. Pievieno griķus, sautē cepe�krāsnī 1 stundu. Pievieno sīki sagrieztus, eļļā izceptus sīpolus.

50 g kaltētu sēņu, 3 glāzes ūdens, 1,5 glāzes griķu, 2 sīpoli.

Kartupeļi ar sēnēm krējumā

Pagatavo sēnes krējumā pēc iepriek� aprakstītās receptes un liek kārtām sautējamā traukā ar plānās �ķēlītēs sagrieztiem zaļiem kartupeļiem, cep ce�pe�krāsnī, līdz kartupeļi gatavi. Pārkaisa ar sīki sagrieztiem zaļumiem.

Sēņu salāti

Nr. 1

Svaigas vai vārītas sēnes sagrie� sīki un pievieno sīki sagrieztus sīpolus, zaļumus, krējuma vai eļļas mērci.

1 glāze sēņu, 1 sīpols, zaļumi, mērce pēc vajadzības.

Nr. 2

Svaigas vai vārītas sēnes sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus ābolus, sīpolus, zaļumus, krējuma vai eļļas mērci.

1 glāze sēņu, 1 ābols, 1 sīpols, ķimenes, zaļumi, mērce pēc vajadzības.

Nr. 3

Svaigas vai vārītas sēnes sīki sagrie�, pievieno sīki sagrieztus tomātus,

sīpolus, zaļumus, ķimenes, krējuma vai eļļas mērci.

1 glāze sēņu, 1 tomāts, 1 sīpols, zaļumi, ķimenes, mērce pēc vajadzības

Nr. 4

Svaigas vai vārītas sēnes sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus ābolus, sīpolus, zaļumus, krējuma vai eļļas mērci.

1 glāze sēņu, 1 ābols, 1 sīpols, ķimenes, zaļumi, mērce pēc vajadzības.

Nr. 5

Svaigas vai vārītas sēnes sīki sagrie�, pievieno sīki sagrieztas bietes, sī�polus, zaļumus, krējuma vai eļļas mērci.

1 glāze sēņu, 1 sīpols, zaļumi, mērce pēc vajadzības, ķimenes, 1 vārīta biete. Var pievienot arī vienu sīki sagrieztu olu.

Nr. 6

Svaigas vai vārītas sēnes sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus vārītus kartupeļus, sīpolus, zaļumus, skābus gurķus, eļļas vai krējuma mērci, mār�rutkus.

1 glāze sēņu, 2 vārīti kartupeļi, 1 sīpols, 1 skābs gurķis, zaļumi, mērce pēc vajadzības, mārrutki pēc gar�as.

Sēņu salāti ar tomātu sulu

Svaigas vai sālītas sēnes sīki sagrie�, pievieno tāpat sagrieztus sīpolus, dilles, ķiplokus, eļļu un nedaudz tomātu sulas mērci vai krējumu uz pusēm ar tomātu sulas mērci.

1 glāze sēņu, 1 sīpols, 50 g diļļu, 1 daiviņa ķiploku, 2 ēdamkarotes tomā�tu sulas mērces, 5 ēdamkarotes krējuma vai krējuma uz pusēm ar tomātu su�lu pēc vajadzības.

Svaigu (kaltētu) sēņu sautējums ar kartupeļiem

Notīrītas, nomazgātas sēnes applaucē ar verdo�u ūdeni, sagrie�, apcep sviestā kopā ar sīki sagrieztiem sīpoliem. Nomizotus, nevārītus kartupeļus sagrie� daiviņās, apcep un liek pie apceptām sēnēm sautējamā traukā, pārlej ar ūdeni tā, lai masa būtu apņemta, pievieno lauru lapas, dilles, pētersīļus, sautē 30 minūtes. Pievieno krējumu, sīki sagrieztus zaļumus. Svaigo sēņu vietā var ņemt arī kaltētas, izmērcē un samaļ.

500 g sēņu, 1 kg kartupeļu, 100 g sviesta, zaļumi, 4 sīpoli, 3 lauru lapas, 100 g krējuma.

RIEKSTI Valrieksti

Riekstu kodoli satur taukus (60-70%), olbaltumvielas, K un P vitamīnus, aminoskābes.

Uzturā iesaka rudeni un ziemā. Vajadzētu lietot aterosklerozes un diabē�ta slimniekiem, jo samazina holesterīna līmeni asinīs.

Preparāti no valriekstiem ir velko�i, uzbudino�i, tos lieto pret cingu, pret cērmēm. Valrieksti regulē kuņģa un zarnu trakta darbību.

Lazdu rieksti

Rieksti satur eļļu (50-60%), saharozi (2-5%), B grupas vitamīnus, E vi�tamīnu, biotinu, olbaltumvielas.

Uzturā ieteicams lietot ziemā. Iesaka pret vājumu. Pret reimatismu kodo�lus lieto kopā ar medu.

Rieksti uzturā mazina vēdera uzpū�anos. Sasmalcinātus riekstus ar ūde�ni lieto pret tuberkulozi, asiņainām krēpām. Riekstu c|ļu lieto epilepsijas ga�dījumos.

Rīvētus riekstus iesaka pievienot saldajiem ēdieniem. Tiem ir ļoti labas gar�as īpa�ības.

Zemes rieksti

Satur taukus, eļļas (ap 60%) un olbaltumvielas (37%), aminoskābes, E vitamīnu, biotīnu, hollnu, karotīnamidus. Lieto uzturā ziemā. Iesaka atero�sklerozes slimniekiem. Lieto pret kaulu deformācijām. Eļļu 100-200 g iesa�ka pret �ultsakmeņiem, pie hemorāģiskās diatēzes.

ĀBOLI

Āboli ir veselīgi un izceļas ar savām ārstnieciskajām īpa�ībām. No se�niem laikiem austrumu medicīnā bija novēroju�i, ka āboli "dod spēku sirdij un kuņģim", "bērnu pasargā no vārguma". Ari modernā medicīna izmanto ābolus ārstnieciskos nolūkos uzturā.

Āboli satur vērtīgas organiskās skābes, vitamīnus, minerālsāļus un citas bioloģiski aktīvas vielas.

Ābolu salāti

Nr. 1

Ābolus sīki sagrie�, pievieno rupji sarīvētas selerijas, sīki sagrieztus sī�polus, zaļumus, mārrutkus, mērci vai krējumu.

2 āboli, 1 selerijas sakne, 1 sīpols, gabaliņ� mārrutka saknes, ķimenes^ zaļumi, krējums vai mērce.

Nr. 2

Ābolus sīki sagrie�, pievieno skaidiņās sarīvētus burkānus, selerijas, slk sagrieztus puravus, zaļumus, krējumu vai kādu mērci.

2 āboli, 1 selerijas sakne, 1 burkāns, 1 puravs, zaļumi, krējums vai mēr�ce pēc vajadzības.

Nr. 3

Ābolus sīki sagrie�, pievieno skaidiņās sarīvētus burkānus, sīpolus, zaļu�mus, mārrutkus, lokus, dilles vai ķimenes, krējumu vai kādu mērci.

2�� āboli, 1 burkāns, 1 mārrutka sakne, ķimenes (1 tējkarote), 1 sīpols, za�ļumi, krējums vai mērce pēc vajadzības, loki.

Nr. 4

Ābolus sīki sagrie�, pievieno 0,5 glāzes sīki sasmalcinātus valriekstus, sīpolus, zaļumus, 2 ēdamkarotes dzērveņu sulas, saldu krējumu.

3��� skābi āboli, 1 sīpols, 2 ēdamkarotes dzērveņu sulas, 0,5 glāzes val�riekstu (kodoli), salds krējums pēc vajadzības. Svaigo krējumu var ņemt arī uz pusēm ar skābo.

Nr. 5

Ābolus sarīvē skaidiņās, pievieno sakapātus valriekstus, sieru, krējumu.

3-4 āboli, 100 g valriekstu, 50 g rīvēta siera, krējums pēc vajadzības.

Nr. 6

Ābolus sarīvē skaidiņās vai sīki sagrie�, pievieno sīki sagrieztus vārītus kartupeļus, sīpolus, zaļumus, olas, sīki sarīvētus burkānus, ķimeņu pulveri, mārrutkus, krējumu vai eļļu. Ja vēlas, var pievienot ari sīki sagrieztus skā�bus gurķus.

2 āboli, 3 vārīti kartupeļi, 2 sīpoli, 1 ēdamkarote mārrutku, 1 tējkarote ķi�meņu pulvera, 2 vārītas olas, 1 nevārīts burkāns, zaļumi, krējums vai eļļa pēc vajadzības.

Nr. 7

Ābolus sīki sagrie�, pievieno skaidiņās sarīvētu sieru, sīki sagrieztus sī�polus, zaļumus, ķimenes, krējumu ar mārrutkiem.

1 skābs ābols, 200 g siera, 1 sīpols, 1 tējkarotē mārrutku, 1 tējkarotē ķi�meņu, krējums un zaļumi pēc vajadzības.

Nr. 8

Ābolus sīki sagrie� vai sarīvē skaidiņās, pievieno skaidiņās sarīvētas vā�rītas bietes, sīpolus, zaļumus, ķimenes, eļļu vai krējumu.

1 skābs ābols, 1 vārīta biete, 1 sīpols, zaļumi, 1 tējkarote ķimeņu, krē�jums vai eļļa pēc vajadzības.

Ābolu putas

Ābolus sīki sarīvē, pievieno medu, olu baltumus un puto stingrās putās. Pasniedz ar pienu.

1 glāze ābolu biezeņa, 4-5 olu baltumi, 100 g medus, 1 litrs piena.

Ābolu bole

Ābolu kompotam pievieno zemeņu vai aveņu sulu, ledu, minerālūdeni.

1 litrs ābolu kompota, 1 glāze zemeņu vai aveņu sulas, 20 ledus gabali�ņi, 2 pudeles minerālūdens.

Ābolu sulas kokteilis

Nr. 1

Ābolu sulai pievieno saldējumu vai stipri atdzesētu pienu un saputo.

1 glāze ābolu sulas, 200 g saldējuma vai tik pat daudz piena.

Nr. 2

Ābolu sulai pievieno aroniju vai korin�u sulu, ledu un svaigas aroniju vai korin�u ogas.

1 glāze ābolu sulas, 1/4 glāzes aroniju vai korin�u sulas, 4 ledus gabali�ņi, 1 glāze aroniju vai korin�u ogu.

Ābolu torte

Uz �ķīvja izklāj rīvētas rupjmaizes kārtu, kas pārkaisīta ar kanēli, virsū liek skaidiņās sarīvētu ābolu kārtu, tad ievārījuma kārtu un atkal ābolu kār�tu. Visu nosedz ar biezu putukrējuma kārtu, dekorē ar ābolu daiviņām, svai�gām vai l�>mpota ogām.

1 kg ābolu, 0,5 litri ievārījuma, 1/4 klona maizes kukuļa, 0,5 litri putu�krējuma, kompota ogas, 1 ēdamkarote kanēļa.

Ābolu "gardums"

Izcep smil�u mīklas plāceni, turpat uz pannas pārliek ar rīvētu ābolu ma�su, uzlej biskvīta masu un cep vēl cepe�krāsnī, līdz masa sastingusi un nelīp pie koka irbulī�a. Pasniedz ar putukrējumu vai pienu.

0,5 litri ābolu masas, smil�u mīkla no 200 g sviesta, biskvīta mīkla no 5 olām, 0,5 litriem putukrējuma vai 1 litra piena.

Cepti āboli

Nr. 1

Āboliem nogrie� "vāciņus" un izdobj vidu, ieber nedaudz kanēļa un cep mīkstus cepe�krāsnī, bet ne iz�ķīdu�us. Saliek uz �ķīvja, piepilda ar medu, atdzesē un visu pārklāj ar biezu putukrējuma kārtu, pārkaisa ar kanēli.

20 ābolu, 1 glāze medus, 3 ēdamkarotes kanēļa, 1 litrs putukrējuma.

Nr. 2

Ābolus cep�anai var piepildīt ar ievārījumu (medus vietā), pārējais tāpat kā iepriek�ējā receptē.

Ābolu riņķī�i

Ābolus sagrie� ripiņās, izņem serdi, apviļā pankūku mīklā un vāra eļļā brūnus, atdzesē un pārlej ar medu.

1 kg ābolu, mīkla no 3 glāzēm piena, 6 glāzēm miltu, 4 olām, 1 litra eļ�ļas, 100 g medus.

Ābolu cepums

Ābolus bez serdēm sagrie� �ķēlēs, pārlej ar medu, uzkaisa vaniļu un ļauj piesātināties. Pagatavo velmējamu mīklu, izveltnē, pārgrie� 2 daļās. Vienu ripu ieklāj ar eļļu ieziestā formā, pārber ar āboliem, uzliek otru ripu, nozie� ar olu un cep gatavu.

Mīklai: 2 olas, 1 glāze piena, 2 glāzes miltu, 200 g sviesta.

5 āboli, 1 paciņa vaniļas cukura, 200 g medus.

Ābolu �arlote

Ar taukvielām ieziestu formu izklāj ar sausiņiem (arī sānu malas), pieber skaidiņās sarīvētus ābolus, pārlej ar medu, nosedz ar sausiņiem, pārliek ar sviesta piciņām, cep cepe�krāsnī 1 stundu. Var pasniegt gan aukstu, gan karstu, klāt dzer pienu.

Ābolu pīrāgs

Iejauc tik cietu miklu kā nūdelēm, sadala 4 daļās. Katru daļu izveltnē plā�nu kā papīru �ķīvja lielumā. Vienu ripu ieklāj ar taukvielām ieziestā pannā, pārzie� ar sviestu, virsū liek otru ripu, kas no abām pusēm apziesta ar svies�tu, kārtas atkārto. Ari virsējo ripu nozie� ar sviestu, cep ļoti karstā cepe�krās�nī. Kad uz pannas izdalās sula, ar to bie�i pārlaista pīrāgu. Cep tik ilgi, līdz sula iztecējusi un karamelizējusies (20 minū�u laikā jābūt gatavam).

Ābolu sacepums

Sviestu izkausē, sajauc ar pusi no medus un gar�vielām, miltiem, pienu, uzkarsē, pieliek olu dzeltenumus, mīca gludu mīklu. Ābolus bez serdēm sa�grie� �ķēlītēs, sajauc ar atliku�o medu, rozīnēm. Ar taukvielām ieziestā un rīvmaizi izkaisītā formā liek kārtu mīklas, kārtu ābolu, kārtu mīklas, kārtu ābolu, pārkaisa ar rīvmaizi, pārliek ar sviesta piciņām. Cep 1 stundu. Pa�sniedz karstu vai aukstu ar augļu vai vaniļas mērci.

1 glāze miltu, 150 g sviesta, 1/4 glāzes piena, 1 glāze medus, 2 olu dzel�tenumi, 1 citrona miziņa, 0,5 kg ābolu, 50 g rozīņu, rīvmaize.

Paija ar āboliem

Smil�u miklu izveltnē un ieklāj veidnē (apmēram 25 cm diametrā). Biez�pienu samaļ, pievieno vaniļu, miltus, pusi no medus, pienu, saputotus olu dzeltenumus, saputotus baltumus. Veidnē virs ripas uzber kārtu rīvmaizes, virs tās sīki sagrieztus vai sarīvētus ābolus ar medu un kanēli, pārlej ar biez�piena masu, pārliek ar sviesta piciņām. Virsū liek no mīklas izgrieztas strē�melītes, pārzie� ar olu. Cep vidēji karstā cepe�krāsnī 30 minūtes.

Smil�u mikla no 1 paciņas margarīna.

Pildījumam: 200 g biezpiena, 2 olas, 1 ēdamkarote miltu, 100 g medus, vaniļa, 2 ēdamkarotes piena, kanēlis, 50 g sviesta, 5 āboli, 0,5 glāzes samal�tu sausiņu, ola pārzie�anai.

Āboli plīvurā

1. variants.

Āboliem izņem serdes, nomizo, apcep cepe�krāsnī mīkstus, bet ne iz�ķī�du�us, pilda ar ievārījumu, pārlej ar saputotiem olu baltumiem, kam pievie�nots medus, liek cepe�krāsnī un pakaltē 15 minūtes, ābolus kārto uz lēze�niem traukiem un grezno ar krāsainām �elejām.

10 ābolu, 1 glāze medus, 4 olu baltumi, kanēlis, ievārījums pēc vajadzības.

2.�� variants.

Ābolus pārlej ar �ādu masu: olu dzeltenumus saputo ar medu, pievieno! kartupeju miltus, iecilā saputotus olu baltumus, pārlej ābolus. Ccpļ 10 minūtes.

6 olas, 1/4 glāzes medus, 2 ēdamkarotes kartupeļu miltu.

3.�� variants.

10 ābolus pārlej ar �ādu masu: 1 glāzi salda krējuma sajauc ar 4 olu dzel-1 tenumiem, 1 ēdamkaroti miltu, 1 ēdamkaroti medus, 4 saputotiem olu baltu�miem. Cep vidēji karstā krāsnī.

BIEZPIENA ĒDIENI Biezpiens ar redīsiem

Biezpienam pievieno krējumu un ripiņās sagrieztus redīsus. 200 g biezpiena, 50 g krējuma, 10 redīsu.

Biezpiens ar dillēm

Biezpienam pievieno krējumu un sīki sagrieztas dilles. 200 g biezpiena, 50 g krējuma, 50 g diļļu.

Biezpiens ar lokiem

Biezpienam pievieno krējumu, sīki sasmalcinātus lokus. 200 g biezpiena, 50 g krējuma, 50 g loku.

Biezpiens ar ķimenēm

Biezpienam pievieno krējumu un ķimenes. 200 g biezpiena, 50 g krējuma, 1 ēdamkarote ķimeņu.

Biezpiens ar ķiplokiem

Biezpienam pievieno spiedē izspiestus ķiplokus, krējumu, lokus, dilles. 300 g biezpiena, 1 ēdamkarote diļļu, 1 ēdamkarote loku, 2 daiviņas ķip�loku, 50 g krējuma.

Biezpiena pudiņ� ar riekstiem

Izsijā rīvmaizi caur sietu. Riekstus sīki sakapā, apccp cepe�krāsnī gai�i brūnus, sajauc ar cukuru. Rozīnes nomazgā. Caur caurduri izberztam biez�pienam pievieno cukuru, kausētu sviestu, olu dzeltenumus, citronu miziņu, samaisa, pievieno rīvmaizi, riekstus, saputotus olbaltumus.

Veidni iezie� ar sviestu, pārslaka ar ūdeni, 3/4 veidnes piepilda ar biez�piena masu, apsedz ar vāciņu, ievieto podiņā ar ūdeni un vāra karstā peldē I stundu, novārīju�os ūdeni papildinot. Gatavs pudiņ� ir pacēlies, elastīgs, mlipis no malas. Pārliek traukā, pasniedz siltu ar augļu sulu, pienu vai skā- lui krējumu.

500 g biezpiena, 5 olas, 0,5 glāzes cukura, 4 ēdamkarotes rīvmaizes, MX) g rozīņu, 50 g riekstu vai mandeļu, citronu, apelsīnu vai greipfrūtu mi�ziņa, 3 ēdamkarotes sviesta.

Biezpiena krēms

Biezpienam pievieno olas, medu, gar�vielas, pienu, rozīnes, iz�ķīdinātu �elatīnu, saputotu putukrējumu.

200 g biezpiena, 100 g medus, 2 ēdamkarotes �elatīna, 2 olu dzeltenumi, HX) g rozīņu, 0,5 glāzes piena, 0,5 litri putukrējuma. Lej formiņās un sastin�dzina. Pasniedz ar pienu vai ogu un augļu mērci.

OGAS UN AUGĻI

No ogām un augļiem gatavo �elejas, sambukus, krēmus, kompotus, kok�teiļus, boles. Pagatavo�anas veids visām ogām un augļiem ir vienāds, bet gai�a da�āda, tādēļ receptes būs kopīgas. (At�ķirsies vienīgi ogu sasmalci- nasanas veids � mīkstās ogas saspaida vai izber� caur sietu (caurduri), cie�tas samaļ.)

Kārtainā �eleja

1 glāze dzērveņu sulas, 2 glāzes ūdens, 1/4 glāzes medus, 1,5 ēdamkarotes �elatīna � tic ir nepiecie�amie produkti pirmajai kārtai � il/.erveņu �elejai, ko pagatavo �ādi: no dzērvenēm izspiesto sulu at�ķaida ar lideni, kurā iz�ķīdināts un uzbriedināts �elatīns. Lej veidnē un sastindzina. I ;ul uzlej otru kārtu � piena �eleju: ņem 1 glāzi piena, 1/4 glāzes medus, na�a galu vaniļas, nepilnu ēdamkaroti �elatīna. Karstā, bet neuzvārītā pienā Iz�ķīdina �elatīnu, pievieno vaniļu, atdzesē un uzlej otru kārtu veidnē. Tad gatavo tre�o kārtu � citronu �eleju.

1 liela citrona sula, 2 glāzes ūdens, 1/4 glāzes medus, 1,5 ēdamkarotes �elatīna. Ūdeni uzkarsē un tajā iz�ķīdina �elatīnu (uzbriedinātu), padzesē, pievieno citronu sulu un uzlej veidnē tre�o kārtu. Kad sastingst ari pēdējā kaita, �eleju grie� �ķēlēs un pasniedz ar putukrējumu.

Jāņogu sulas �eleja (ogu, augļu)

1 litram sulas pievieno 2-3 ēdamkarotes iz�ķīdināta �elatīna, medu pē gar�as, lej formās un sastindzina. Izmanto kā saldo ēdienu ar putukrējum vai kā dekoratīvu elementu citu saldo ēdienu noformē�anai.

Sulu �eleja ar augļiem, ogām

Sulu �eleju gatavo kā iepriek�ējā receptē, tikai tajā ievieto svaigas vi kompota ogas, augļu daiviņas, ripiņas.

Augļu vai ogu bie/eņa krēmi ;

Ņem augļu vai ogu biezeni, pievieno medu pēc gar�as, gar�vielas, suhļ iz�ķīdina �elatīnu, iecilā saputotu putukrējumu. Lej formiņās un sastindzini pasniedz ar pienu vai augļu mērci.

1 glāze biezeņa, 0,5 glāzes jebkuras sulas, 0,5 glāzes medifl 2 ēdamkarotes �elatīna, 0,5 litri saputota putukrējuma, gar�vielas.

Sulu kokteilis ar saldējumu vai stipri atdzesētu pienu

1.� variants.

200 g sulai pievieno 200 g saldējumu un saputo, līdz saldējums saputo jies ar medu (apmēram 1 minūti).

2.�� variants.

100 g sulas puto kopā ar 200 g saldējuma. ļ

3.�� variants.

400 g sulas puto kopā ar 200 g saldējuma.

Pārējos variantus veido, mainot sulas, mainot saldējumus vai pievienojo gar�vielas (citronu miziņu, esences, vaniļu, kanēli, eļļas).

Sulu kokteilis ar minerālūdeni

200 g sulai pievieno 100-200 g gar�īgu minerālūdeni, ledu.

Bole (dzirksto�ais dzēriens ar augļiem)

Ņem vai nu 2 da�ādas sulas un svaigus augļus, vai 1 sulu, 1 kompotu un pievieno minerālūdeni, ledu.

1. variants.

300 g sulas + 200 g citas sulas + 200 g ogu vai augļu + 0,5 litri minerāl�ūdens + 20 ledus gabaliņi.

2. variants.

200 g sulas + 0,5 litri jebkura kompota + 0,5 litri minerālūdens + .0 ledus gabaliņi.

Ogu (augļu) kārtojums ar rupjmaizi

Uz liela �ķīvja liek kārtām:

1.� kārtā � rīvētu rupjmaizi, kas nedaudz sajaukta ar kanēli,

2.���������� kārtā � saspiestas, sasmalcinātas vai veselas ogas (piemēram, melle�nes),

3.� kārtā � medus,

4.� kārtā � ogas,

ļ 5. kārtā� putukrējums, dekorē ar ogām.

Sambuks

Ņem vai nu ogu biezeni, vai ievārījumu un puto kopā ar olu baltumiem Htingrās putās. Pasniedz ar pienu.

1 glāze biezeņa, 4 olu baltumi, 1 litrs piena, medus pēc gar�as �ja bie�zenis. Biezeņa vietā var ņemt ievārījumu.

Augļu saldais ēdiens

Ābolus sarīvē un pievieno sasmalcinātus apelsīnus, kapātus riekstus, ic- i'ilii visu putukrējumā, kas sakults ar medu un vaniļu.

Vīnogu saldais

Vīnogas iecilā putukrējumā, kas sakults ar medu un vaniļu.

Banānu saldais

Banānus grie� ripiņās, pārlej ar citronu sulu, pievieno kādā sulā uzbrie�dinātas auzu pārslas un pievieno putukrējumu.

Ābolu saldais

Sīki sarīvē ābolus ar visu mizu, pievieno citronu vai apelsīnu sulu, sa�berztus riekstus, krējumu vai putukrējumu, kas saputots ar medu.

Augļu kūkas

Medu sakul ar sviestu, olu dzeltenumiem un citronu miziņu, pievieno

miltus un samīca mīklu. Mīklu plāni izrullē, liek uz pannas, noklāj ar aug�ļiem, ogām vai ābolu �ķēlītēm, pārlej ar medu un cep brūnu.

250 g miltu, 150 g sviesta, 100 g medus, rīvēta citrona miziņa, 2 olu dzel�tenumi.

Ābolu un auzu pārslu saldais

10 ēdamkarotes auzu pārslu uz 6 stundām iemērc 20 ēdamkarotēs ūdens, j piejauc 2 ēdamkarotes salda krējuma, medu, 1 ēdamkaroti citronu sulas. Pie- ļ vieno 20 rīvētus ābolus, pārkaisa ar 10 ēdamkarotēm saberztu riekstu vai j mandeļu. Ābolu vietā var ņemt saspiestas ogas.

PAZĪSTAMĀKĀS IKDIENAS UZTURĀ LIETOJAMĀS

TĒJAS

Sarkano āboliņu pazīst katrs � no �ī smar�īgā zieda var vārīt gar�īgu,] ikdienā lietojamu tēju (kā profilaksei, tā ārstē�anai).

Tajā ir labs atkrēpotājlīdzeklis, slimojot ar hronisku klepu, bronhiālo ast�mu, ārstē drudzi, saaukstē�anos, mazina temperatūru, ir diurētisks līdzeklis, j antiseptisks. Novārījumu gatavo, ņemot 1 ēdamkaroti drogas uz 1 glāzi ver�do�a ūdens, dzer trīs �etras glāzes dienā.

Baltais āboliņ� tējā ir vēl aromātiskāks, tas pasargā no ginckoloģiskār slimībām, tuberkulozes, saaukstē�anās, tas, tāpat kā sarkanais āboliņ�, īrj spēcīgs pretiekaisuma līdzeklis.

Ālante tagad ir nākusi modē kā dekoratīvs augs, bet tās sakne ir kompli-ļ cētu bioloģiski aktīvu vielu sakopojums, ārstē daudz da�ādu slimību, piemē-ļ ram, aptur spēcīgu iek�ējo asiņo�anu, kad ķīmiskie preparāti ir bezspēcīgi. I Tā ir spēcīgs līdzeklis pret zarnu parazītiem, atkrēpo�anās un diurētiskais, ļ pretiekaisuma līdzeklis. Ālantes sakņu pulveris ārstē elpo�anas ceļu iekaisu�mus, nieru, aknu slimības, galvas reiboņus, epilepsiju, neregulāras, spēcīgas j menstruācijas, novēr� priek�laicīgas dzemdības.

Droga ietilpst Zdrcnko mikstūrā, kuru lieto gastrītu ārstē�anai, palielina ļ kuņģa skābi.

I ēdamkaroti drogas aplej ar 1 glāzi auksta ūdens un ļauj 10 stundas ie�vilkties, lieto pa ēdamkarotei 4 reizes dienā.

Vai: 1 ēdamkaroti drogas aplej ar 0,5 litriem verdo�a ūdens, vāra, līdz ļ idcns samazinās par 1/3. Dzer vienu divas ēdamkarotes 4 reizes dienā.

Bi�krēsliņu tēja ari ir gar�īga, tikai to nedrīkst vārīt stipru � 20 g uz 1 glāzi ūdens. Dzer pa ēdamkarotei 3 reizes dienā. Var pagatavot ari �ādi: ņem 1 ēdamkaroti drogas uz 1 litru ūdens �ja dzer kā tēju profilakses no�lūkos.

Bi�krēsliņi ir antiseptiski, antispazmātiski, satur tujonu, kas iedarbojas uz zarnu parazītiem. Medicīnā lieto drogas pulveri un uzlējumu pret cēr�mēm, velteniskiem tārpiem, spalī�iem, enterokoka ārstē�anai. Droga ietilpst arī Zdrenko mikstūrā.

Tomskas zinātnieku grupa konstatējusi, ka drogai piemīt fitoncīdu akti�vitāte, veicina �ults sekrēciju.

Cigoriņus parasti kaltē kafijai, bet, ja tos nesagrauzdē, bet tikai iz�āvē, tad lieto ārstnieciskās tējās: 6 karotes drogas ņemot uz I litru ūdens.

Cigoriņi ir sekrēcijas veicino�s augs. ārstē kuņģa un zarnu slimības, ak�nu cirozi, veicina �ults sekrēciju, uzlabo vielmaiņu, ārstē cukurslimību. Tie pazemina asinsspiedienu.

Cigoriņu ziedu uzlējums nomierina centrālo nervu sistēmu, pastiprina sirdsdarbību.

Lapas kopā ar citiem zaļumiem spie� sulā, liek pie jaukto zaļumu salā�tiem.

Dcviņvīrspēks tautā ir ļoti iecienīta tēja. Deviņvīrspēka ziedu uzlējums ir mīkstino�s, veicina atklepo�anu, svī�anu, ārstē aug�ējo elpo�anas ceļu ie�kaisumus, bronhītu, plau�u iekaisumus, astmu, dizentēriju, kuņģa kataru, ak�nu, liesas slimības. Ņem 2 ēdamkarotes ziedu uz 1 glāzi ūdens, dzer pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā.

No saknēm arī yāra tēju, tā ārstē podagru, nieru un urīnpū�ļa slimības. Ņem 120 g sakņu uz 1 litru ūdens un izdzer dienas laikā.

Dzeltenā kaķpēdiņa ārstē kuņģa, �ults un aizkuņģa dziedzera slimības, veicina sekrēciju, regurlē zarnu darbību. No kaķpēdiņām gatavo tabletes � fiamīnu. Preparātus lieto akūtu un hronisku aknu, �ultspū�ļa, �ultsvadu sli�mību ārstē�anai � holccistīta, hepatīta, holangīta. Uzlējumam ņem 1 ēdamkaroti drogas uz 1 glāzi verdo�a ūdens, izdzer dienas laikā.

Tautas medicīnā kaķpēdiņas lieto tāpat kā zinātniskajā, bet vēl arī kuņģa skābes paaugstinā�anai, zarnu parazītu izdzī�anai, ārstē hipertoniju, asinsva�du sklerozi.

Kalm ju sakņu tēja sekmē sekrēciju, samazina kuņģa skābi, dziedē kuņ�ģa un divpadsmitpirkstu zarnas �ūlu. Saknes ir sāpju remdino�s līdzeklis, to�nizē centrālo nervu sistēmu. Ārstē caurejas, mazasinību, �ultspū�ļa iekaisu mus, ari nieru iekaisumus. Sakņu pulveri lieto pret �agām. Tējai ņem 1 tējkaroti drogas uz glāzi ūdens un dzer pirms ē�anas siltu 4 reizes dienā p~ pusglāzei.

No kalmēm gatavo preparātus vikalinu un vikairu, ietilpst ari Zdrenkcj mikstūrā.

Kumelītes. Kumelī�u preparātiem piemīt izsviedrējo�a un antiseptiska iedarbība. No drogas gatavo tējas dzer�anai. Ārstē spazmas, �ūlas, alerģiskr gastrītu, kolītu, enterītu, �ultspū�ļa slimības, aknu un nieru slimības, darbo, jas kā viegli anestezējo�s līdzeklis, ārstē alerģiju.

Uzlējumu gatavo: tējai ņem 1 tējkaroti ziedu uz 1 glāzi ūdens.

Kumelītes ārstē arī neiralģijas, histērijas, skrufulozi, garo klepu, sāpīga menstruācijas. Dienas deva � 6 glāzes ziedu.

Francijā kumelī�u tēju lieto pret pārgurumu, fizisku pārslodzi, organisma pārsātinā�anos ar kafiju un tabaku.

Liepu ziedu uzlējumam piemīt sviedrējo�a, diurētiska, baktericīda, tem peratūru pazemino�a iedarbība. Kopā ar medu ārstē aug�ējo elpo�anas ceļu iekaisumus, kuņģa, zarnu, nieru slimības, reimatismu, klepu, vēdersāpe difterītu, krampjus, nierakmeņus. Liepu ogle noņem gāzes, ārstē caureju saindē�anos, ar to tīra zobus.

Mārsils arī ir gar�īga tēja, kurai piemīt dezinficējo�a, nomierino�a icdar-i bība. No drogas gatavo novārījumu un �ķidro ekstraktu, kurus lieto kā anti septiskus atkrēpo�anas līdzekļus pret bronhītu un citu aug�ējo elpo�anas ce; ļu iekaisumiem, �ults sekrēcijas veicinā�anai. Droga ietilpst arī preparāta "pertusīns" sastāvā. Tēju izmanto gremo�anas orgānu darbības-stimulē�anai Tā noņem sāpes vēderā, likvidē gāzu uzkrā�anos zarnās, ārstē nieru slimī bas, tūsku, drudzi, garo klepu, hipertoniju, astmu, bezmiegu. Drogu gatavo ņemot 15 g drogas uz 1 glāzi ūdens, dzer pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā.

Mātere iedarbojas nomierino�i uz centrālo nervu sistēmu. Palēnina sirds! ritmu, pastiprina sirds savilk�anās spējas, pazemina spiedienu, ārstē steno kardiju, tūsku, epilepsiju, Bazcdova slimību, nieru slimības. Tēju gatavo, ņc mot 1 ēdamkaroti drogas uz 1 glāzi ūdens, izdzer divās reizēs dienas laikā^ Svaigu sulu dzer pa 50 pilieniem 4 reizes dienā. �ī sula ārstē taisnās zarnas kataru, kuņģa spazmas.

Melisa ārstē sirds slimības, aizdusu, tahikardijas lēkmes, mazina sāpes sirds apvidū, pazemina spiedienu. Ārstē migrēnu, bezmiegu, paaugstinātu d/imumuzbudinājumu, kuņģa-zarnu sāpes, gremo�anas traucējumus, lieto pie sāpīgām menstruācijām, grūtniecēm noņem vem�anu un galvas reibo�ņus.

Miltene ārstē nieru, urince|u slimības (arī zilenes, brūklenes), miltene salur hidrohinonu, kur� iedarbojas antiseptiski, dezinficē, ir diurētisks lī�dzeklis akūtu urinvadu un urīnpū�ļa slimību (pielītu, cistītu, uretritu) ārstē��anai. Ja milteņu tēja izsauc vem�anu, tad gatavo auksto uzlējumu bez miec�vielām, ņemot pa 3:100 g un dzerot pa ēdamkarotei 3 reizes dienā. Tējai ņem

1� ēdamkarotes lapu uz 1 glāzi ūdens, vēl 15 minūtes vāra, dzer pa pusglāzei .! reizes dienā. Miltene regulē arī vielmaiņu, ārstē reimatismu, sāpīgas, asi�ņainas urinē�anas, caureju, stiprina nervus, likvidē pū�anas, rūg�anas proce�sus zarnās.

Ozolu mizas. Tēja ar savām miecvielām "savelk" gļotādas �ūlas, aptur asiņo�anu.

Baltās nātras ir pretiekaisuma, asinsapturo�s līdzeklis, ārstē baltos zie�dus, hemoroīdus, artrītu, uretritu, nefrītu, pielītu, elpo�anas ceļu iekaisumus, anēmiju. Iek�ķīgi lietojamiem uzlējumiem ņem 3 ēdamkarotes ziedu uz

2 glāzēm ūdens, izdzer dienas laikā. Ārīgi � 6 ēdamkarotes uz 1 litru ūdens.

Peoniju sakņu preparāti ir ar sedativu un pretsāpju raksturu, nedaudz paaugstina kuņģa skābi, tinktūru lieto pa 40 pilieniem 3 reizes dienā pie nei�rozēm, bezmiega, galvas sāpēm, sliktām darba spējām, gastrīta, kuņģa �ūlas, ' hipertonijas, klepus, drud�a, caurejas, reimatisma, podagras, epilepsijas, .Idas tuberkulozes, strutojo�iem auss iekaisumiem, dzemdes kakla erozijas un vē�a, pret asiņo�anām. Tēju gatavo, ņemot 1/2 tējkarotes sakņu uz 1 glāzi ūdens.

Ķīnā ar peoniju saknēm ārstē vēzi, Mongolijā nieru slimības, pat saindē��anos. Arī ziedus, lakstus lieto minētajām slimībām, sevi�ķi epilepsijai.

Skaistās peonijas saknes lieto dzemdes muskulatūras stimulē�anai, kā pretiekaisuma, pretsāpju līdzekli. Ārstē garo klepu, astmu, podagru, vēder�sāpes, nieru un urīnpū�ļa akmeņus, hemoroīdus.

Prie�u pumpuru un skuju tēja ārstē vitamīnu trūkumu, bronhītu, tuber�kulozi, saaukstē�anos, nieru slimības, tūsku nervu, sirds un asinsvadu sliinī bas. Skuju ēteriskā eļļa ietilpst preparātā "pinablns". Tēju gatavo, ņemotj 1 ēdamkaroti drogu uz 1 glāzi verdo�a ūdens.

Balto pupiņu pākstis. No tām vāra veselīgu tēju, kas ārstē cukurslimī- bu � samazina asinīs cukuru � 10 dienās par 40%. Drogu lieto ari ekstra! tos. Vēl ārstē arī urinceļus, nieres, tūsku. Tējai ņem: 40 g drogas uz 1 glā; ūdens, dzer pa 1 ēdamkarotei 5 reizes dienā. Balto pupiņu miltus aptiekā lie toja kā indiferentu pamatmasu zirnī�u pagatavo�anai.

\ Raspodiņi. Tēja loti gar�īga. Raspodiņiem piemīt pretiekaisuma iedarbī�ba. sekmē bronhu dziedzeru darbību, uzlabo organisma vispārējo vielmaiņuļ lieto pret sāpēm mazajā iegurnī, menstruāciju regulē�anai, ārstē kuņģa-zaļ nu kataru, caureju, lieto pret pū�anu un rūg�anu zarnās. Uzlējumu gatavoļ ņemot 2 tējkarotes drogas uz 1 glāzi verdo�a ūdens un dzer 2 glāzes dienā

Maura retējs ir pavisam necils augs, ko lauku pagalmos visi kājām bra-j dā, bet retais iedomājas, ka tās ir īstas zāles, ka tie ārstē urīnpū�ļa un nier akmeņus, tuberkulozi, cingu, bruku, dzemdes noslīdējumus, aknu slimības^ kuņģa, zarnu slimības, zarnu kūtrumu, aizcictējumus, sāpīgas menstruācijas Jāņem 20 g drogas u� 1 litru ūdens.

Pret baltiem ziediem un sāpīgām menstruācijām ieteic sēklu novārījumi! pienā, ņemot 1 tējkaroti sēklu uz 1 glāzi piena, vāra 5 minūtes un dzer paļ 0,5 glāzēm 2 reizes dienā.

Lakstu novārījumu kazas pienā lieto kā diurētisku līdzekli. Svaigu augi sulu kopā ar rudzu zaļo lapu sulu dzer pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā �ulu un nierakmeņu ārstē�anai, brū�u dziedē�anai.

Zilā rudzupuķe arī ārstē tūsku, ņemot uzlējumam 1 tējkaroti ziedu uz 1 glāzi ūdens. Tām ir pretspazmu īpa�ība, ārstē klepu, galvas sāpes, angīnu, laringītu, kuņģa un zarnu iekaisumus, drudzi un saaukstē�anos, nieru, urīn�pū�ļa slimības, veicina �ults sekrēciju.

Maura sūrene � ari gar�īga tēja, ja vien neuzlej par stipru. Tā veicina asinsrecē�anu, pazemina asinsspiedienu, tonizē dzemdes muskulatūru, pa�stiprina diurēzi. Maura sūrene ietilpst preparātā � avukulrēnā. To lieto dzemdniecībā un ginekoloģijā asiņo�anas apturē�anai pēcdzemdību periodā, hemoroīdu asiņo�anas apturē�anai, kā diurētisku un �ultsdzeno�u līdzekli,

ārstē kuņģa kataru, kuņģa-zarnu asiņo�anu, caureju, dizentēriju, tūsku, urīn�pū�ļa kataru, nieru un �ults akmeņus, aknu slimības, podagru, reimatismu, astmu, klepu, tuberkulozi.

Uzlējumu gatavo, ņemot 20 g drogas uz 1 glāzi ūdens, dzer pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā.

Tauksakne �odien ir populārs augs puķu dārzos, bet ne visi zin, ka �is augs ir arī ārstniecisks. Da�i zinās teikt, ka tā dziedē kaulu lūzumus� Bet ne tikai. Tauksakne ārstē ari strutojo�us kakla iekaisumus, vēnu iekaisumus, sasitumus un izme�ģījumus, to lieto amputēto locekļu "fantoma" sāpju ma�zinā�anai.

2 tējkarotes drogas aplej ar 1,5 glāzēm ūdens vai piena un ļauj 8 stundas ievilkties, izkā�, atlikumu aplej ar 1 glāzi verdo�a ūdens. Pēc 10 minūtēm iz�kā�, salej abas porcijas kopā un dzer pa malkam ik pēc 2 stundām, bet tā, lai vienā dienā visu izdzertu. Var gatavot arī izvilkumu spirtā: 1 ēdamkaroti drogas aplej ar 5 ēdamkarotēm spirta (40�). Dzer pa 40 pilieniem 5 reizes dienā caurejas, kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas �ūlas un bronhu katara ār�stē�anai.

Ūdenspipars paaugstina asins sarecē�anas spēju, samazina kapilāru caurlaidību un stimulē dzemdes muskulatūras savilk�anos. No drogas gata�vo preparātu � hidropiperonu, ko lieto pret iek�ējām asiņo�anām, ārstē kuņ�ģa vēzi, nieru, urīnpū�ļa akmeņus, lieto kā diurētisku un sāpju remdino�u lī�dzekli.

Vaivariņu tēju nelielā koncentrācijā, lai tā �ķiet gar�īga, nevis pretīga, gatavo �ādi: 2 ēdamkarotes drogas uz 1 glāzi ūdens, dzer pa I ēdamkarotei ik pa 2 stundām. Vaivariņi ārstē klepu, garo klepu, astmu. Tas ir sāpju rem�dino�s līdzeklis, ārstē dizentēriju un malāriju, TBC, skrufulozi. Samazina paaugstinātu kuņģa skābi.

Purva vaivariņu drogu lieto tinktūras veidā homeopātijā reimatisma ār�stē�anai kopā ar citu augu tinktūrām, kuras ietilpst Lori spirta sastāvā.

Vērmeli latvie�i pazīst kā ēstgribu veicino�u līdzekli, bet tās iedarbība ir daudz pla�āka. Tā sekmē gremo�anas orgānu dziedzeru sekrēciju. Ēteriskā eļļa, līdzīgi kamparam, iedarbojas uzbudino�i uz centrālo nervu sistēmu, veicina �ults, kuņģa sekrēciju, ārstē mazasinību, gastfīiu, �ults, aknu slimī�bas, bezmiegu, tūskas, reguiē menstruācijas, novēr� nepatīkamu smaku .t.u- tē, lieto klizmās pret velteniskiem tārpiem. Lapu pulveri 1 tējkaroti pirms ē�anas kopā ar plūmēm vai anīsa pulveri lieto 5 dienas.

Vērmeles veicina imunitāti epidēmijas laikā pret da�ādām slimībām. Mātei zīdītājai jādzer vērmeļu tēja � tad bērns ne ar ko neslimo. Iesaka lie�tot pret nogurumu.

Vīgrie�u lēja ir gar�īga un aromātiska, darbojas sviedrējo�i, diurētiski un kā pretiekaisuma līdzeklis, pazemina temperatūru, ārstē saaukstē�anos, ādas slimības, sāpes krūtīs, uroģenitālās sistēmas iekaisumus, lieto pret uzbudinā�jumu un bezmiegu.

No saknēm gatavo preparātus ar savclko�u iedarbību, kā arī reimatisma ārstē�anai. Tic ietilpst Zdrenko mikstūrā.

Trejkrāsu vi jolīte jeb lauku atraitnīte ārstē bronhītu, pastiprina diurēzi, ārstē skrufulozi, reimatismu, podagru, artrītu, avitaminozes, kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, lieto kā atkrēpo�anās, diurētisko līdzekli.

Tēju gatavo, ņemot 4 ēdamkarotes lakstu uz 1 litru ūdens un dzer pa 1,5 glāzēm 3 reizes dienā.

Zirgkastanis arī ir ārstniecisks. Vācijā no tā gatavo zāles � "Ekskuzā- nu" � vēnu iekaisumiem. Ārstnieciskas ir ari lapas, ziedi un miza.

Tēja un preparāti aizkavē trombu ra�anos papla�inātās vēnās un sekmē holesterīna maiņu asinīs, tādējādi ārstējot sklerozi. Sēklu tinktūru un mizas ekstraktu lieto svecītēs hemoroīdu, taisnās zarnas erozijas ārstē�anai.

Papla�inātas vēnas ārstē arī ziedu tēja. Vēl tā ārstē hemoroīdus, aknu sli�mības, zarnu iekaisumus. Jādzer svaigu ziedu sula pa 30 pilieniem 2 reizes dienā kopā ar 1 ēdamkaroti ūdens.

MEDUS

Medus ir veselīgs un tas gar�o gandrīz visiem. Bet tas nav tikai gardums. Medus ārstē daudzas slimības. Pirms vairāk nekā 1000 gadiem ievērojamais tad�iku zinātnieks Avicenna teicis: "Ja vēlies saglabāt jaunību � ēd medu!"

Gan Avicenna, gan Hipokrāts nedzīsto�ām brūcēm ieteicis medus kom�preses. Mūsdienu zinātnieki ari pierādīju�i medus antimikrobiālo iedarbību. Jau sirmā senatnē cilvēks bija ievērojis, ka, ieelpojot medus garaiņus, tie lab�vēlīgi iedarbojas ne tikai uz aug�ējiem elpo�anas ceļiem, bet arī uz slimo plau�u alveolām, ārstē saaukstē�anos. Saaukstē�anās gadījumā, arī iesnu, hairnorita, frontlta iekaisumiem, sūkā medu 6 reizes dienā pa ceturtdaļtējka- rotei, ļaujot tam uzsūkties caur mutes gļotādu asinīs (jo medus ir gatavs uz- sukties asinīs � to nav nepiecie�ams sagremot). Arī sirds slimniekiem ietei�cams medus 50 g dienā. Medus palīdz ārstēt nervu slimības, bezmiegu. Me�dus satur visus vēlamos mikroelementus, minerālsāļus, kādi dabā ir, bet pār�spīlēt tā lieto�anu nedrīkst, jo tas ir ļoti koncentrēts un organismam liela de�va var kaitēt, otrkārt, var neizmantot, tātad � velti lietot. Medus satur arī glikozi, fruktozi, fermentus, olbaltumvielas, veicina imunitāti.

Medus ārstē arī drudzi, kuņģa un zarnu trakta slimības, ādas, acu slimī�bas, tuberkulozi, baro sirds muskuli, ārstē miokarda sklerozi, aterosklerozi, hipertoniju, Vita deju (nervu slimība �juceklīga muskuļu savilk�anās, kas aprimst tikai miegā).

Profilaktiskos nolūkos medu vajadzētu lietot katram cilvēkam katru die�nu � 1 līdz 2 ēdamkarotes. Un nevis norīt, bet sūkāt, ļaut tam caur mutes gļotādu uzsūkties.

Medus dzēriens

1 glāzē karstas zāļu tējas iejauc 25 g medus, pievieno 1 citrona sulu, at�dzesē.

Medus rausis

Medu uzsilda, pievieno sviestu, sajauc, pievieno olas, krustnagliņas, ka�nēli, citronu miziņu pulveri, miltus. Izveltnē 1 cm biezā kārtā un sagrie� rombos, apzie� ar olu un cep.

300 g medus, 3 glāzes miltu, 100 g sviesta, 2 olas, 1,5 ēdamkarotes cit�ronu mizas pulvera, 3 krustnagliņas, na�a gals kanēļa.

Medus piens

Pienam pievieno medu, kanēli, saputo.

1 litrs piena, 3 ēdamkarotes medus, 1 tējkarote kanēļa.

Salveo kluba vadītaja Ilze Jansone.

Viens no kluba Salveo vadoņiem � ārsts naturopāts � Dabas dziednieks Juris Gustavs.

Salveo kluba vado�ie darbinieki

Kluba prezidents � pediatrs-naturopāts dr. Artis Zeigurs un viceprezidente � Viktorija Buiķe, bez kuras grūti būtu bijis man

Kluba Goda prezidente � nop. bag. Kult. darbiniece, aktrise un re�isore Dzidra Ritenberga.

vadīt klubu�

Musu tūrisma sekcijas vadītāja Sarmīte.

Mūzikas sektora vadltajs Pēteris.

Jauno biedru uzņem�ana.

Kluba biedri klausas lekciju.

Klubā Salveo

Musu kluba karoga iesvētī�ana.

Mākslinieks Vitolds Svirskis mani sveic kluba Salveo 1. gada jubilejā.

l aika pagraba, ko mums �ēlīgi pie�ķīra "nedzīvojamais fonds" � alkohols dzēvo virs zemes, bet veselība � zem zemes�

Mūsu divi lielākie fanatiķi mana atveseļo�anas kompleksa izpildē � Pēteris un Egons.

No musu ciemiņiem j kri�nie�iem

mācījāmies mīlestību un draudzību, saliedētību un sapratni � drauga pleca sajūtu�

Lekcijas lasa no Maskavas atbrau�ku�ais �urnālists � naturopātijas pro- pogandētājs, Vairāku ] grāmatu autors - Cuprina kungs.

Ap 200 cilvēku gadā savā klubā cs atveseļoju tikai tādus, no kuriem medicīna jau atteikusies. Cilvēki nāk un klausās manas lekcijas, ne ladēļ, ka esmu skaista kā Lola Brid�ida, bet tādēļ, ka apnicis dzīvot informācijas badā � viņi alkst zinā�anu.

Jaunu biedru uzņem�ana.

Rotkaļu studijas "Kalvis" vadītāja Valda Kcstncre stāsta, kā studisli gatavo etnogrāfiski pareizās rotas pēc arheoloģijas materiāliem, bet es brīnos par rotu enerģētiku un maģisko spēku.

Veselīgo ēdienu izstāde � degustācijā. 308

Viceprezidente Viktorija Buiķe sirsnīgi sarunājas ar mūzikas sekcijas vadītāju Pēteri.

Salveo kluba biedra kartes izsnieg�anā piedalās arī goda biedrs � aktieris Rūdolfs Plēpis (otrais no labās) un ārsts - naturopāts Juris Gustavs (pirmais no kreisās).

Otrs fanātiķis � cīnītājs par tautas nenodzirdī�anu � Brokāna kungs. Nez kā viņ�, nabags, jūtas tagad �ajos alkohola plūdos. Vai, Dok, tie�ām nenāks labāki laiki?�

Psiholoģe Silvija Fricberga mus pārsteidza ar savu pasnieg�anas metodiku.

Salveo kluba lektori

Elpo�anas un stajas instruktore Aina Vanaga.

Ves. aizs. min. vietnieks Orleāna kungs atbalsta kluba darbību un sola palīdzēt, bet nepaspēja� nāve pārvilka strīpu visam.

Lielvārdes Pumpura muzeja direktore mums stāsta par Lielvārdes jostu.

Jogas vingro�anas sekcijas vadītāja Kaktiņas kundze.

Kinoamatieris Pēteris � kluba mīlulis

Zigis mūs pārliecina, cik bezjēdzīgi ir gatavot ēst � jāēd viss kā aug � naturāli.

Dziednieks Zigis ir ne tikai veģetārietis, bet ir pat tāds natūrists, kur� ēd ne vien nevārītu produktu ēdienus, bet nesagatavotus produktus nekādās receptūrās!

Ves. aizs. min. galvenās bērnu dietoloģes Cukures uzsta�anas kopa ar ko'hoza 9. maijs bērnu ansambli.

Uzturlaboratorijas vadītājam Guntim Vitenbergam esam pateicīgi par akmen�tiņu piesmaku�ajā mediķu dīķītī � proti, viņ� beidzot atklātībai pateica, ka neeksistē pilnvērtīgie un nepilvērtīgie olbaltumi, ka nav neviena aminoskābe, kuras nav dabā � tātad nav obligāti jāēd gaļa u.c. dzīvnieku valsts produkti.

Mes abi ar Indriksona kungu skumstam par vājajām iespējam izdot tautai tik ncpiccic�amās grāmatas�

Dakteris Gustavs sarunājas ar mūsu kluba Goda biedru astrologu Kalerta kungu.

Viens no mīļakajiem lektoriem � dārzkopis Indriksona kungs � mums māca, ko satur katrs dārzenis, un kā tos var izaudzināt bez ķimikālijām.

Ziemas peldē�anas kluba "Roņi" vadītājs Ēvalds Liepiņ� mums māca norūdī�anās pamatprincipus, bet galvenais � pēc �īm shēmām māca norūdīt gribu.

No Novosibirskas atbrauku�ie Buteiko skolnieki mums stāsta elpo�anas noslēpumus un tos komentē mūsu stājas un elpo�anas speciāliste Aina Vanaga.

Goda biedrs, tehn. zin. kandidāts, ekstrasens G. Solovjovs mums stāsta par zemes energozonām.

Pulvera Hodo autors Antons Baltais stāsta par saviem savvaļas augu brīnumpulvericm. Tas ir cilvēks ar milzu zinā�anām augu valstī, ne�parastu gar�as izjūtu. Viņa Hodo pulveris ir izglābis veselību un dzī�vību milzums slimniekiem.

Mūsu mīlulis dziednieks Jānis Ligers stāsta mums gan par to, ka nav vēl redzēts neviens vē�a slimnieks, kur� nav gulējis uz āderēm, gan par "valsts noslēpumiem" radioaktīvo atkritumu glabā�anas jomā.

Mūsu kluba goda biedre � aktrise Vera Griba�a dziedē mus ar Fri�a Bārdas dzeju.

U�u vingro�anas metodists.

Par augiem stāsta botāniķe docente Vija Eniņa gan klubā, gan dziednieku skolā un turējusi man līdzi arī braucienos pa visu republiku

Goda biedre aktrise Anta Krūmiņa.

Goda biedra, profesora �nepa lekcijas klubā bija ļoti interesantas � viņ� visas slimības sadala �etrās grupās un pierāda, ka mediķi 75% gadījumu kļūdās diagnozēs.

Goda biedrs � lektors,; ārsts-onkologs Miķelis Rudzītis arī ir mūsu domu biedrs.

Mūsu goda biedrs � kluba mīlulis, uzturzinātnieks Jānis Liepiņ� at�ķiras no mūsu pseido- inteliģentiem un ir patiesi Kultūras cilvēks �ī vārda vispla�ākajā nozīmē.

Goda biedrs Rūdolfs Pl�pis ar kundzi Inesi.

Mūsu kluba aud�u bērns � brīnumbērns, komponists Kristofs ar māti � rakstnieci Anitu Atskabargu.

Mākslas sekcijas nodarbības

Kluba goda biedre� māksliniece Izolde Bebre � vienīga, kas Lat vijā strādā plastiskās kolā�as tehnikā un tik ļoti labi glezno portretus

Ausmas

kundzes iz�uvums

Verai Griba�ai dzied mūsu folkloras ansamblis "Salveo".

Mūsu klubs bija pirmā vieta, kur pēc ilgajiem klusē�anas gadiem brīvi uzstājās Rozen�trauha kungs.

Dakteris Gustavs vērtē kluba biedru lieti�ķās mākslas izstādi.

Vismīļakais ansamblis mums ir "Grodi", un �is ir "Grodu" vaditājs Andris Kapusts, kur� spēlē daudzus instrumentus, bet savu kokli darinājis pats un ielicis tajā savu sirdi�

Dziedējam arī ar vārda spēku un aktieri �ajā darbā mums palīdz. Sevi�ķi mīļa mums ir Velta

Skurstene.

Lieti�ķas mākslās izstāde.

Gleznotājs Svirskis savā izstādē mums aizraujo�i stāsta par savu dzīvi un visos kluba jubilejas vakaros pa pāris minūtēm uzzīmē kluba biedru portretus.

Pa�i arī filmējam�

Goda biedre � keramiķe Brigita Jak�evica uz savu vā�u un gleznu fona.

Salveo kluba tūristu sekcija Baltkrievijā

Ekskursija uz Polocku.

Vitebska kokgriezumi ir pilnīgi visur.

Polockas mākslās muzeja.

Salveo kluba tūristu sekcija Lietuvā

Pa Vidzemi.

Radioraidījumi

Gaidas kundze lasa savus dzejoļus un stasta par savu atveseļo�anas ceļu.

Manos rādioraidījumos uzstājās arī kluba biedri un stasta par savu atveseļo�anās un atdzim�anas eeļu.

Valentīna kungs nevienam neslepj, ka atveseļojies pēc Jansones sistēmas.

Salona atkla�anas brīdī apmeklētāji vadītājai Ilzei Jansonei saka pateicības vārdus un dāvina ziedus�

Dziednieks Pēteris Antons saka runu pirms salona atvēr�anas.

Latviskā un pareizā uztura Kultūrsalona "Salveo" atvēr�anas dienā Medicīnas darbinieku namā 1990. gadā

Uz salona atkla�anu bija saskrējusi vai puse Rīgas.

Ilzei Jansonei par godu salona atklā�anā kādu vārdu saka

dakteris-cnkologs Miķelis Rndzītis � naturopātijas atbalstītājs

Ilzi sveic Republikas galvenais geranlologs, dakteris Pēteris Putniņ� � arī naturopātijas atbalstītājs, kluba lektors un aktīvs cīnītājs par Latvijas veselību.

Dakteris Pēteris Putniņ� bez lielas runas netiek cauri�

Pēteris ir liels runātājs un dziedātājs.

Lentu grie� docente Valentīna Zeile.

Viesus ar latviskiem un veselīgiem ēdieniem pēc Ilzes receptūras cienā salona administratore Inta. Nevienā ēdienā nav balto miltu, sāls., cukura, gaļas, etiķa un citu surpgātu, bet ēdienkartē ir 36 natu�rāli ēdieni, zāļu tējas, tikko spiestas zaļumu un dārzeņu sulas, ogas.

Visi ir pārsteigti par to, ka ēdieni ir neparasti, bet gar�īgi, un ka pat paēst var.

Dabas dziednieku skolā

Dabas dziedniecības un mācību centrs "Salveo"

Beidzot ir atvērusies ilgi gaidītā Dabas dziedniecības klīnika "Sal- j veo" un varu aiciņāt visus pacietīgos gaidītājus dziedēties pēc mana atveseļo�anās kompleksa gan stacionārā, gan atpūtas bāzēs Rīgā un i laukos, kur saņemsiet kompleksu atveseļo�anos garam un gara mā- ,j joklim caur

a)�� bioenerģētiski sakārtotu mikrovidi, � .

b)�� mākslu,

c)�� mūziku,

d)�� vārda spēku,

e)�� latvju zīmju spēku,

f)� dabiskām sulām,

g)��� zāļu tējām,

h)�� ārstniecisko uzturu,

i)�� ūdens dziedniecību visda�ādākajos veidos,

j) smar�u un krāsu dziedniecību,

k) fizisko kultūru u.c. nebiju�iem jaukumiem!

Klīnikā darbosies Naturālās Higiēnas mācību centrs ar video un audioteku, lcktoriju, lasītavu.

Pārjums rūpēsies mūsu gai�ākie spēki � valeologi un ārsts-natu- ropāts! Mūs visus sakops frizieri, kosmetologi u.c. speciālisti! Pats galvenais � atveseļosim vislabprātāk visu ģimeni � lai �ī klīnika kļūst par ģimenes atveseļo�anās vietu! Atradīsies vietu arī jūsu mīlu�ļiem � suņiem, kāmī�iem, �urciņām un citām sīkām radībām!

Nāciet, veidosim �o centru kā modeli filiālēm visā Latvijā Nācijas izdzīvo�anas vārdā!

Gai�ie spēki � apvienosimies!

Lai Dievs mums palīdz un gaisma uzvar tumsu! �

klīnikas vadītāja Ilze Jansone

Vai jūs vēlētos atveseļoties �ādā Dabas dziedniecības klīnikā: prie�u silā ūdens malā ar laukumiem fiziskās kultūras (nevis sporta) nodarbībām, ar iespēju izklaidēties, spēlēt tenisu, badmintonu u.c. spēles, bērnu laukumiņu, ar iespējām slidot, slēpot, skriet d�ogin- gu � lēno dozēto skrie�anu, nodarboties ar darba terapiju dārzko�pībā un lopkopībā (ar aitām, zirgiem, kazām un citiem mājdzīvnie�kiem) � ārstniecības augu vāk�anu klīnikai un sev � tas viss no ārpuses. Bez ārstnieciskā uztura, sulu un augu dziedniecības ār- stu-naturopātu un valeologu vadībā, bez ekstrasensa palīdzības liela uzmanība būs pievērsta arī mūzikas un mākslas terapi jai, vār�da un domas spēkam, krāsu un smar�u dziedniecībai, ūdens dziedniecībai � būs cirkulārās un �arko du�as, zemūdens masā��a, augu vannas, masā�a, elektropunktūra, adatu terapija, vin�gro�ana, pareizas stājas un elpas izveido�ana, kā ari metālterapi- ja, norūdī�anās, Kneipa metodes, bada kūres ar pareizu atbado- �anos utt. Tas viss at�ķirsies no padomju slimnīcas, kur cilvēkam vie�na doma galvā � kā ātrāk tikt mājās, jo viņ� jūt, ka �eit nav īstā vie�ta, kur atveseļoties, un ne tikai neveselīgā uztura dēļ, kop�anas jē�dziena trūkuma dēļ, bet galvenokārt enerģētiskās netīrības dēļ, kas te slāņojas slāņu slāņiem, gadu gadiem, un nekādi pasākumi �īs nega�tīvās slimās informācijas likvidē�anai nav veikti nekur visā Padomju Savienības teritorijā (esmu 20 gadus bijusi Vissavienības lektore un

reizē arī pētījusi visas �īs problēmas). Zinā�anu trūkuma dēļ biocncr- ģētikā cilvēki cietu�i visus �os padomju gadus. �ī enerģētiskā tīrī�a�na ar uguni, ar ēteriskām eļļām (kaut vai ar terpentīnu), kadiķa skuju dedzinā�ana neprasa ne laiku, ne līdzekļus � to labprāt izdarīs pa�i slimnieki un viņu piederīgie � pasaki tikai � kas un kāpēc jādara. Tātad mūsu klīnikā nevienu pacientu neliks iepriek�ējā pacienta in�formācijas slānī (katram pa�am pietiek savas klapatas!). Telpās ska�nēs bioenerģētiska mūzika (vispārēja � visiem biolauku ceļo�a, ne�runājot par fona mūziku seansu laikā, kuras repertuārs tiks mainīts at�karībā no diagnozes), vizuālās mākslas dziedniecība � pie sienām būs gleznas, pie kurām var uzlādēties, tātad � dziedēties. Telpā būs ļ tāda pat rakstura lieti�ķās mākslas priek�meti (keramika, pinumi), de- < koratīvās mākslas darbi, tekstilijas, protams, viss latviskā stilā, jo, kā jau minēju, iespēju robe�ās vedu atpakaļ ne tikai pie Dieva, savvaļas Dabas, bet arī pie Etnosa. Pacienti saņems arī latvju maģisko zīm�ju enerģiju pat savās palātās, nemaz nerunājot par ekstrasensa-psi- hoterapeita kabinetu ar visu �o pa�u noformējumu un principiem, bet vēl arī ar krāsu un gaismu dziedniecību. Seansa laikā skanēs mūzi�ka, tiks uzdegtas attiecīgai diagnozei vai cilvēka stihijai piemērotu krāsu gaismas telpās, videi būs aparāts, kur� veiks telpas aerojonizā- ciju kopā vēl ar ēterisko eļļu kompleksiem (pa diagnozēm). Tikai �ā- ! dai kompleksai pieejai ir palieko�i rezultāti. Klīnikā bez tam būs ari frizieris, manikīrs, pedikīrs un kosmetologs, jo cilvēkiem, kaut arī sli�miem, jājūtas labi un, vēl jo vairāk, jābūt sakoptam. Ja gribat tādā dziedēties � brauciet, nāciet uz "Salveo" centru. Varbūt jū$ esat ba�gāts pacients un varat sponsorēt �ādu klīniku vai atpūtas namu?

Dievs jums par to atmaksās dubulti! Palīdziet, ja varat, savai tau�tai. Ja rodas tāda vēlē�anās � zvaniet man pa telefonu � 432315. Varbūt, ka kāds ir bagāts un slims un grib sponsorēt �āda veida dzied�niecību? � tad mēs viņu ārstēsim vispirms un līdz mū�a galam uz�manīsim.

Pēc tam, kad slimnieks būs paārstējies kaut 27 dienas mūsu klīni�kā (kur ēdienkartē �ajās dienās nebūs atkārtojies neviens ēdiens!), viņ� mājās visu varēs turpināt daudz vieglāk, jo jau būs sapratis, ka ar ārstniecisko uzturu var pat paēst, ka tas ir gar�īgs, jo, ja viņ� tikai la�sa receptes �ajā grāmatā, daudzas no tām viņam �ķiet nebaudāmas un pat, pirmo reizi tiekot pie degustē�anas, viņ� vēl baidās tos ēdienus ēst, tikai pēc nogar�o�anas viņ� sev pa�am par pārsteigumu konstatē, ka ir gar�īgi, un tikai tad viņ� gatavos ko līdzīgu mājās. Arī pie visa veida vannu, kompre�u, inhalāciju, pa�masā�as, norādī�anās, ūdens- procedūrām no iek�puses un ārpuses utt. viņ� jau būs pieradis un vairs viss komplekss neliksies tik sare�ģīts, laikietilpīgs darbs. Pie kam klīnikā būs noklausītas arī lekcijas un daudz runāts individuāli, iā kā zinā�anas būs visās jomās, arī ģimenes dzīves jautājumos, jo, ja nav kārtības ģimenē, tad nez vai kas līdzēs no manis ieteiktā komp�leksa.

Zaļās dziednīcas

Ja cilvēki nav �odien spējīgi maksāt par Dabas dziedniecības klī�niku stacionāro programmu, tad jāveido ambulatoriskas, mazas Da�bas dziednīciņas, kurās tomēr daudz ko varētu veikt no izstrādātās programmas slimnīcas apstākļos. �ādas dziednīcas mēs saucam par Zaļajām un gribat izveidot katrā Latvijas pilsētā un ciemā, bet pirmo tādu jau esam kopā ar Zinību biedrību izveidoju�i Ventspilī, Vasarnī�cu ielā 32.

Grūti mums gāja ar Edīti Komisāri, kā saka � caur ērk�ķiem uz zvaigznēm, bet 14. maijā tomēr �o dziednīcu atvērām tie�i Dziednie�ku skolas izlaiduma dienā.

�īs Dziednīcas mēs nekur neatvērsim formālas, bet gatavosimies tikpat nopietni, kā tas bija Ventspilī: pirms 5 gadiem te biju ar 3 lie�lām lekcijām un masu seansiem kā ekstrasense un "Jūras vārti" lūza no cilvēku pūļiem, kuri pirmo reizi dzirdēja taisnību par veselību bio- enerģētiskā griezumā. Pēc tam abās valodās 2 gadus vadīju lekciju ciklus veselības mācībā un Dabas dziedniecībā, bet �ogad sākām sa�gatavot vietējos kadrus Zaļajai Dziednīcai "Salveo", tādēļ izveidojām Dabas dziednieku skolu, kurā mācījās 16 audzēkņu. Pat apkopējas te būs ar manas skolas diplomu � visi būs zino�i un tautai paudīs pa�tiesību par veselību.

Da�i dziednieki ir arī ekstrasensi un bioenerģētiķi, da�i strādās par valeologicm, bet da�i audzinās mūsu fitobāram zaļumus � gar�au�gus, ogas, bet jaunsaimnieks Imants � visu to, ko vjy izaudzēt zem�nieku saimniecībā. Piltenie�i piegādās savas zāļu tējas, tikko spiestas vai pasterizētas sulas, kompotus, mārrutku tinktūru, iebiezināto bie�u sulu, Piltenes minerālūdeni. Mūsu skolu beidza arī Ventspils medicī�nas skolas pasniedzēja Daila Jansone, kas turpinās manu darbu un mācīs skolās veselības mācību, tāpat kā bērnu dārza audzinātājas to darīs bērnu dārzos � tātad izveidojies vesels sadarbības tīkls. Ar lai�ku izcīnīsim lielākas telpas, bet sākumā parādīsim, cik daudz var iz�darīt divās tik mazās telpās!

Līdzekļu tādām lietām jau vispār nekur republikā nav. Kur Vents�pils "uzbūrusi" tos pāris gra�us lietotajām mēbelēm, to zina tikai viens Dievs. Pasaule, tā teikt, joprojām balstās uz entuziastiem un lai viņiem veselība!

Paldies māksliniekam Norī�a kungam, ka neliedza mums savas gleznas un izgatavoja mums uzrakstus, plakātus, latvju zīmes, lai gai�sotne te būtu tāda, kā rakstu grāmatās � cilvēks te varēs dziedēties ne tikai ar fitoenergovannām, zāļu tējām, sulām, bioenerģiju, ho�meopātiju u.c. dabas dziedniecības līdzekļiem, bet arī ar smar�u, vizuālās mākslas, mūzikas, krāsu dziedniecību. Te vienmēr būs enerģētiska tīrība, jo katru dienu tiek dedzināti kadiķu zari, pie grīdas ūdens pievienotas ēteriskās eļļas. �eit varēs sulas un tējas iegādāties arī līdzņem�anai bērnam vai slimniekam, kā arī da�ādas zāles � tin�ktūras, smēres ar dabiskām augu sulām vai pulveriem, zāļu tējas, li�teratūru, latvju zīmes piespraudītēs vai lielas" rāmī�os dzīvokļiem, biorāmī�us āderu meklē�anai u.tml. Te par slimnieku veselību gādās arī kosmetoloģe, masiere, manuālais praktiķis, konsultēs Rīgas speciālis�ti � ārsts naturopāts Juris Gustavs un es pati, Ivars Vīks, homeopāts.

Ja kāds lasītājs grib savā pilsētā vai ciemā atvērt �ādu dziednīcu privātā kārtā � zvaniet 432315 � palīdzēsim! �is reizē ir arī mācī�bu centrs, kurā darbosies da�ādi lekciju cikli, Mājturības un Dzied�nieku skolas, semināri.

īpatnēji, ka mana pirmā Zaļā dziednīca ir Ventspilī � no kurienes nāku�i mani vecvecāki no tēva puses un pirmā Dziednīca Rīgā arī būs Ventspils ielā� Laikam katram jādarbojas tur, no kurienes esi nācis!

Autores pēcvārds

Kā tapa �ī grāmata un kāpēc?

�ī grāmata ir nedaudz līdzīga manai ceturtajai grāmatai "Daba dziedē, daba baro", bet daudz pilnīgāka, jo tā gulēja 10 gadus izdev�niecībā "Liesma", pēcāk "Avots" un iznāca "apcirptā" veidā, kad jop�rojām vēl nedrīkstēja tautai teikt patiesību, ko kāda sula vai dārzeņi ārstē, tas bija nāves grēks, cenzūra atļāva teikt augstākais: "�o sulu drīkst lietot pie �īs slimības." Uz manu protestu, ka to esmu praksē piedzīvojusi, ka ārstē, cenzorc atbildēja, ka tas nevar būt, jo tad visi jau sen būtu izārstēju�ies. Visi jau nebūtu, daudzi nedara neko, kaut arī zina, kas jādara, jo tās programmas, ko sastādam, prasa darbu un atteik�anos no kaitīgām, sātaniskām baudvielām, bet Sātana ceļ� ir skaists, gar�īgs, vilino�s un ērts. Sātans ir stiprs, viņa arsenāls mazs, toties spēcīgs � tikai alkohols, cukurs, sāls un konditoreja, bet ar to arī pietiek. Vairākumā ir to, kas ar Sātanu draudzējas, tagad tāds laik�mets. Rakstam tiem, kuri gribi iet to otro ceļu � Dieva ceļu, un lie�tot Dieva radītos produktus, kuru ir milzum daudz. Tre�ā ceļa nav � vai nu, vai. Daudzi sensi mierina, ka pa vidu vēl kas ir. Tie ir maldi. Tāpat kā ir ar ekstrasensiem � vai ar Dieva, vai Sātana spēku strā�dā � melns vai balts, pelēko dziednieku nemaz nav. Tādēļ padomā�sim, pa kādu ceļu mācīsim iet saviem bērniem.

Viņi dro�i vien ies to ceļu, ko ejat jūs pa�i, tādēļ kaut viņu dēļ ie�sim grūtāko, toties laimīgāko, veselīgāko ceļu � jūs ta�u gribat lai�mīgus bērnus?!

Tautu var iznīcināt caur negodīgu medicīnu, izglītības sistēmu un jurisprudenci. Tas tika darīts visus �os gadus. Ja gribam izdzīvot kā nācija, jāmainās �īm trim sistēmām, kaut daļēji ko varēs mainīt �ī grā�mata. Visam, ko rakstām, esam izgāju�i cauri pa�i, viss ir balta patie�sība, tūksto�reiz pārbaudīta, un es galvoju par katru savu izstrādāto programmu jebkuram orgānam � tā orgāniem atgrie� normu nevis ārstē kādu slimību. Man vienalga, kas par diagnozi, galvenais � zi�nāt normu un vest uz to. Piemēram � gandrīz 2 gadus 20 gadu vecu�mā cīnījos "par pareizo diagnozi" savām slimajām rokām, jo biju jau 2. grupas invalīde � ēdu, ar abām rokām turot karoti. Piekritu pat operācijai. Nelīdzēja zāles, hormoni, visa iespējamā fizioterapija. Un diagnozes bija �ādas � tendinagenīts, artrīts, reimatisms, ģikts, bet neviena no tām neapstiprinājās, līdz pie operācijas konstatēja stenizē- jo�o ligamcntītu � bāzisko mincrālsāju trūkuma dēļ neveidojās cīp�slas, bet gan putra, kura spieda uz nerviem, ka 2 gadus staigāju kā ne�maņā no sāpēm un nekur nekādas palīdzības.

Bet palūkosimies no diagnozes viedokļa � lai kāda no minētajām arī nebūtu, ārstē�ana tie�i tā pati � fizioterapija, blokādes ar hidro- kortizonu, vannas, kompreses utt. Tāpat arī Dabas līdzekļi būtu tie pa�i � jādod organismam tas, no kā viņ� sastāv, un tas pats ar sevi tiek galā, ja vien neuzņem indes � cukuru un rafinētos bīdeļmiltus, sāli. 3 nedēļu laikā mans vīrs man izārstēja rokas, spie�ot burkānu, bie�u, ķirbju sulas, izslēdzot cukuru, sāli, baltos bīdeļmiltus. Lūk, arī visa problēma.

Esmu izskatījusi grāmatu Bībeles biezumā "Nieru slimības" � tas tie�ām ir interesanti, kas tik gan nevar notikt ar tām nierēm! Es tikai gribētu redzēt to cilvēku, kas �o grāmatu ir izlasījis, jo domāju, nez vai to var mū�ā paspēt. Toties es Jums nāko�ajā grāmatā 15 minūtēs paskaidro�u, kā jādzīvo, lai tā niere vienmēr būtu vesela, un kā sli�ma var atgūt normu! Un nekādas mistikas � tikai taisnība jāsludi- : na tautai un tajā procesā mūs ar brāli Juri Gustavu vairs nenobremzēsļ neviens, ne no kā mums virs nav bail, kaut dakteri � �ekisti cen�as vēl �odien iebaidīt ar cietumu, bet da�s no�ēlo, ka nav modē tādus kā mēs likt uz sārta. Savas tautas labā esam ar mieru arī cepties, bet do�māju, ka no dzīviem būs vairāk labuma, tādēļ ticam, ka gai�ie spēki mūs sargās.

Toreiz, ārstējot manas rokas, vīrs izārstēja ar virzas sulu savu mā�gas �ūlu, ar māllēpes sulu savu 2 gadīgo bronhītu, ar mātcrcs sulu sirds pārsitienus un mazspēju, un esam ar tādu sirdi nodzīvoju�i 30 gadus, kaut toreiz dakteri teica, labi, ja nodzīvos 1 gadu! (Tfu, tfu, tfu!)

Mums vairs nevar iestāstīt, kā var ko samaitāt un kā var ko nores- taurēt dabiskiem līdzekļiem un kā var neslimot pat �ajos drūmajos, pie pārslodzes un nabadzības � galēji nenormālajos apstākļos, to mēs pierādījām, izaudzinot 3 pilnīgi veselus bērnus, pie kuriem ārsts nav ienācis, un kam veseli zobi. Mūsu bērni nekad nav biju�i saauks�tēju�ies, nav sāpēju�as galvas, vēderi, kas �odien jau vairumam �ķiet norma. Peldēju�ies ir no agra pavasara līdz vēlam rudenim, vēj� mo�tocikla blakusvāģi gar ausīm svilpojis un lietū mirku�i, teltī gulēju�i no 8 mēne�iem. Un ko tad tādu di�u darījām � vienīgi sargājām no Sātana produktiem � cukura, konditorejas izstrādājumiem, buljo�niem, sāls � nevis aizliedzot, bet izskaidrojot.

Tas jau bija liels notikums � uzvara pār manām slimajām rokām, bet salīdzino�i ar to, kas bija vēlāk vēl 2 reizes jāpārdzīvo, tīrais nieks.

Pirms 10 gadiem mediķu vainas dēļ saindēju asinis un sākās visa organisma sepse. Tā bija fantastika � gan �is stāvoklis, gan tas, kā no tā izkļuvu. Stāstu to tādēļ, lai tad, kad jūs vai jūsu tuvinieki nonāks līdzīgā situācijā, nekristu panikā, bet aktīvi cīnītos par dzīvi, jo es ne�zinu nevienu, kur� pēc kaut kā tāda būtu palicis dzīvs, vienu gan zi�nu, kura bija neilgu laiku vēl dzīva un ik pa 2 dienām gāja uz māks�līgo nieri, pie kam gāja ar 2 spieķiem ļodzīdamās, un tuvinieki bija laimīgi par viņas nāvi, jo dzīve bija nepanesama gan pa�ai, gan tuvi�niekiem.

Toreiz reanimācijā, kur nogulēju 30 dienas, mani ielika vēl siltā gultā, kur nupat tāda kā es nomira. (To man arī atklāti pateica � pie �ī stāvokļa tas nāca man "stipri par labu".) Nav svarīgi, kur� ārsts bi�ja vainīgs un kā, bet mans stāvoklis bija �āds: asinis bija tik biezas, ka noņemt analīzes bija problēma, adatā iesūkt tās nebija iespējams. Urīns bija kā sarkanvīns, akna tik palielināta, ka var saņemt rokās, bronhi tā iekaisu�i, ka elpu varēja ievilkt, �ķiet, 5 cm pa�ā aug�daļā, plau�as septiskas, sirds raustījās kā putniņ� saujā. 3 nedēļas biju pie�slēgta skābeklim, jo pati nevarēju ievilkt elpu. Minūtē 2 reizes ko ie�dzēru, pīpkrūzīti no rokām neizlai�ot ne dienu, ne nakti, jo arī naktī negulēju, tikko laidos miegā, tā kritu bedrē � miru nost, bet man vēl bija izvelkami 3 bērni, nedrīkstēju to atļauties. Siekalu dziedzeri ne�strādāja, tādēļ arī nepārtraukti dzēru, deguns nepārtraukti viegli asi�ņoja, mugura necie�ami sāpēja, jo viens trombs iegurnī spieda uz ner�vu, praktiski sāpju dēļ biju kā paralizēta, piekalta gultai, līdz pat tā kāja kļuva tievāka. Nelīdzēja pat blokādes. Pirmo dienu biju bezsa�maņā, bet pēc tam domas strādāja un rokas varēju kustināt vismaz tik daudz, lai varētu uzrakstīt vīram, ko man nest �ādā situācijā, kad ār�sti viņam nedeva nekādu garantiju par izdzīvo�anu. Un tad sākās ārstē�ana � no ārstu puses antistafilakoka plazma u.c. antibiotiķi 40 �pricēs dienā, no mūsu puses � sulas un tējas, līdz pēc 3 nedēļām no antibiotiķiem zaudēju redzi un zobi bija melni dzelteni. Domāju, ka jāsāk atteikties no antibiotiķiem, kur spricēt arī vairs nebija � mus�kuļi vienos infiltrātos, vēnas visur caurdurtas vai asins izplūdumos, pārgājām uz tabletēm, kuras metu ārā pa logu un dzīvoju pēc savas programmas vien. Pirmajā dienā man atnesa at�ķaidītu dzērveņu su�lu trīs trīslitru burkas, ko arī izdzēru 3 dienās. Papildus ēdu citronus ar zāļu tējām 3 1 dienā, t.i., kopumā diennaktī izdzerot 6 I tējas un su�lu. Ceturtajā dienā plau�u dakterīte centās mani "audzināt", jo māsi�ņas sūdzējās, ka es neko neēdot. Man, lūk, esot plau�u karsonis un tā�dēļ jāēd daudz olbaltumu � gaļa un buljoni. (Es domāju � vai viņa uzsūtīta mani speciāli novākt, vai vienkār�i muļķe. Bet tak laikam tie��ām muļķe, jo tā tos dakterus māca vēl �odien � valeoloģiju, uztur- mācību nemāca, kaut gan profesors Linārs par buljoniem skaidro jau 20 gadus � neviens viņā neklausās. Kādēļ jāmācās, ja alga nāk tā�pat? Ja es būtu dakterus klausījusi � 3 reizes jau būtu zem zemes.) Dakteriem par �ausmām turpināju atteikties no uztura pierastā nozī�mē vēl 3 nedēļas un no 4. dienas sākot dzēru dzērveņu sulas vietā 1 1 burkānu sulas, 0,5 I bie�u sulas, 0,5 1 � ķirbju, 1 gl. svaigo kāpostu un turpināju dzert 3 1 diennaktī zāļu tējas, 5 x dienā pa ēdamkarotei struteņu tinktūru. Pēc 3 nedēļām mani pārveda uz nodaļu, kur vēl �ādi ārstējos 2,5 mēne�us, jo neveselu ārā izlaist mani nedrīkstēja, tāpat jau vainīgajam dakterim, pēc mūsu domām, draadēja krimināls, kaut gan diez vai, jo pēc slimnīcas no slimības lapas, ko lasīja ātrās palī�dzības, ko vēl biju spiesta saukt pie bie�ajām aknu lēkmēm, nekādi nevarēja saprast, kas ir ar mani, jo tur bija teikts � plau�u karsonis I un tromboflcbīts, tā kā arī pēc nāves būtu ierakstīju�i, ko vajag, lai ļ gailis pakaļ nedzied.

Pēc mēne�a sāku sulām, tējām un tinktūrām pievienot ko grau�a-1 mu � kāļus, rāceņus, rutkus, kaņepes, sīpolus, ķiplokus, zaļumus, I bet brālis, bagātāks būdams, nesa augļus. Visas zāles, ko deva, liku 1 maisiņā, līdz finālā pie izrakstī�anās divi maisiņi pilni tika uzdāvinā- 1 ti ārstu konsīlijam, kas kuplā skaitā stāvēja pie manas gultas un sprie- I da, kā cs esmu nc tik vien izdzīvojusi, bet pat atjaunojusi no ierindas izgāju�os orgānus, arī zobus un redzi, vienīgi trombs vēl nebija īsti uzsūcies, lēni gāju klibojot vēl 2 mēne�us. Tā mani izglāba zinā�anas un mans vīrs ar bērniem, kas nenogursto�i mizoja un spieda sulas, vā�rīja tējas un � mīlēja.

Tre�o reizi kopīgiem spēkiem atkal salāpījāmies pēc autokatastro�fas, kad vēl nācām saskarē nc tikai ar ārstu nezinā�anu, bet arī ar ne�godīgumu. Tagad zinu, ko nozīmē "aizmaksāt ārstus", lai pie tiesas varētu teikt, ka nebija smago miesas bojājumu.

Spriediet pa�i � vai 7 ribu plīsumi, galvas pamatnes plīsumi, gal�vaskausa plīsums ar vaļēju brūci, �okļa kauliņa atlūzums nav pietie�ko�i smagi miesas bojājumi? Izrādās, ka nav, jo vainīgie bija tirgotā�ji � starptautiskie pre�u eksperti, un mums ar viņiem spēkoties ne�bija iespējams, par visu viņi bija padomāju�i, lai nekas liels mums ne�būtu jāmaksā. Tad arī pārliecinājāmies par mūsu tiesas "godīgumu". Neprotestējām, jo neba mums ar mafiju cīnīties. Tikai citi no mums var mācīties, lūk, ko � ņemiet vērā, ja esiet dabūjis triecienu avāri�jā, tad satricināts ir viss organisms, kaut arī jūs to nemaz tajā brīdī nefiksējat, es arī nemaz nesapratu, kas ir noticis un brīnījos, ka vispār kas ir lauzts, jo nekādu triecienu nejutu � tas notika tik zibenīgi, ka prāts neko nefiksēja. Izkāpu no ma�īnas, it kā nekas nebūtu bijis, ti kai bija asinis un lēnāka domā�ana, jo nevarēju ātrajai palīdzībai pa�teikt ne adresi, ne telefonu � izrādās, tā ir kontūzija. Manam vīram arī �ķita, ka nav ne vainas, nokārtoja ma�īnas aizvilk�anu, formalitā�tes milicijā, tikai naktī celis bija kā arbūzs un konstatēja, ka salauzta roka. Kāju pie zemes pielikt vairs nebija iespējams. Mani ievietoja Dobeles slimnīcā, traumatologi ar Dievu uz pusēm sa�uva brūci (ope�rācija izskatījās apmēram �ādi � es guļu uz galda, asinis pak�ķ uz grīdas, jo galva parasti stipri asiņo, un tādā stāvoklī man jāklausās �āds dialogs. Ārsts: "Māsiņ, lūdzu noskujiet ap brūci matus", māsi�ņa � "Nav ar ko, nav �iletes." Ārsts � "Nav nevienas novārītas �i�letes?" "Nav." "Un nesterilas?" "Nav." "Tad paejiet pa palātām, vai kādam vecim nav?" "Labi." Māsiņa aiziet. Asinis pak�ķ, atnāk, nojo- dē �ileti, bet māsiņa neprot dzīt matus, dzen pats dakteris un, sa�uvis brūci, lūdz māsiņai izmazgāt matus, ko viņa arī izdara tik labi, ka, pa�lātā nonākot, mati sakaltu�i un stāv kā icstērķelēti. Samaksāju sanitā-ļ ritei, kas tie�ām arī izmazgāja, kā nākas.) Tas tā, humoram.

Nekāda rentgena, nekādu jautājumu, kas vēl pie �ādas avārijas va�rētu kaitēt, kaut galvu pacelt un elpu ievilkt nevaru, pagrozīties arī nē. Vai slimnieks zina, kas tam kait, domā � satriekts un viss. Par tik daudz lūzumiem iedomāties nevarēju. Brūce 7. dienā bija tāda, ka dakteri domāja, ka varu iet mājās, un izrakstīja no slimnīcas, biļetenā ierakstot � galvas sasitums ar brūci. Varētu domāt � kaimiņ� ar kaut ko iesitis, bet cietis ir viss organisms, ko kāds tomēr saprot, jo lasīju tādu rakstu �urnālā "Latvijas ārsts", kura autors ir mikroķi-v rurgs. Es cienu traumatologu prasmi "sastiķēt kaulus", bet tas viņiem jāņem vērā, ka, saskrienoties divām ma�īnām, pie �ī milzu trieciena satricināts ir viss organisms. Labi, ka todien pie manis bija atbrauku^ �i darbabiedri ar ma�īnu, un man tādā stāvoklī � pēc kontūzijas, smadzeņu satricinājuma un tik daudziem lūzumiem nebija jāiet uz au�tobusu. Atbraukusi mājās sapratu, ka nevaru nostāvēt kājās, izsaucu neiropatologu, kura uzreiz konstatēja galvas pamatnes lūzumu un iz�sauca ātro palīdzību, kas m;ini aizveda uz 1. slimnīcas neiroķirurģijas nodaļu pie daktera Beķera, kur� tūlīt apstiprināja diagnozi un ari virs labās auss galvaskausa pinumu ar milzu hematomu, kuru konstatēja arī ausu ārsts � bungādiņ. bija zila no iek�ējās hematomas. Encefa- logramma bija fantastiska. Interesantākais bija tas, ka rentgens plīsu�mu neuzrādīja, jo, ja esot plīsumi mazāki par 3 mm, padomju filmiņa1 tos neuzrādot. Rcntgenologs uzrakstīja � iespējams, ka ribas plīsu- �as. Vai dieniņ, kur tad mēs būtu dabūju�i kara hospitāļa filmiņas? i

Ar sulām, tējām, ārstniecisko uzturu gandrīz ar visu tiku galā. Ti�kai pēc punkcijas ilgi nenorcgulējās cerebrālais spiediens un reiba galva. Pēc gada konstatēju, ka biju�i lauzti vēl 2 mugurkaula skrieme�ļi un lāpstiņa, kad manuālais praktiķis tos uzlauza otrreiz�

Kā pasakā. Mocījos vēl vienu gadu, līdz sadziedēju tos otrreiz, jo nu bija grūtāk � toreiz mierīgi gulēju dēļ smadzeņu satricinājuma, bet tagad � kustējos.

Slimnīcā konstatēju interesantu faktu � ka pat tādā stāvoklī, kad esmu fiziski tik ļoti cietusi, enerģētiski nekas nemainījās, un daudzus izglābu no nelaimes, pat tādā stāvoklī būdama, jo nevarēju mierīgi noskatīties, kā cilvēki mokās. Piemēram, Dobelē vienā palātā ar ma�ni gulēja lauku tantiņa ar ieģipsētu kāju, kas milzīgi sapampusi. Tan- līte priecājās, ka nu mokas beigsies, pēc 3 mēne�iem ģipsi ņems nost. Pēc rentgena konstatēja, ka kāja nav sadzijusi un ģipsi nost neņems. Tante rūgti raud, spēki galā. Es saku � nāciet tuvāk, es jau pie jums netieku, uzlieciet kāju uz gultas, es jums palīdzē�u. Pēc pirmā seansa kājā tūska pazuda, sāpes arī, aiz ģip�a varēja aizbāzt roku. Tantiņa laimīga bez gala.

Tikko ārsti ieveda 1. slimnīcā, no palātas posās uz māju slimnie�ce, kurai pēc avārijas bija pārplīsis galvaskauss un pārrauti redzes un o�as nervi � ar aci neredz, neko nesao� un ncsagar�o, bet sievietei tikai 40 gadi. Domāju, cik tas ir briesmīgi � "Nākat �urp tuvāk, mē�ģinā�u palīdzēt." To nervu mazliet arī "salodēju" tiktāl, ka jau drus�ku redz un sao�. Ārstējo�ais ārsts, to redzot, vēl nedēļu atstāja slim�nieci nodaļā, lai pie manis var paārstēties. Piektajā dienā paciente la�sīja bez brillēm un saoda lūpu krāsas smar�u, par asāku smar�u ne�maz nerunājot. Es viņai sarakstīju arī programmu iek�ķīgiem pasāku�miem, kurus norakstīja ārstējo�ais ārsts. Ja viņ� būtu muļķis, varētu par mums tikai paņirgāties un turēt zem sava goda kaut kādus kaktu daktera padomus ņemt vērā. Arī pats dakteris Beķeris nebrāķēja ma�nas spējas un atnāca ar savu haimorītu. Vienai māsiņai izārstēju os- teohondrozi, otru izglābu no ceļa operācijas, kurā spītīgi krājās ūdens, tre�o pēc traumas � krītot uz muguras sāpēja visa mugura un gulēja bez kustībām. Otrā dienā viņa jau staigāja utt. utt. "Rāvos" vi�sas 6 nedēļas, visvairāk ar tiem, kam ļoti sāpēja traumas pēc operāci�jas un bija bezmiegs, jo ne tic reaģēja uz devām pret sāpēm, ne zālēm bezmiegam, un staigāja mokās visu nakti pa koridoru. Te nu gan ir ekstrasensam jābūt �tatā � kaut mokas atvieglot, dzīst pēc seansiem arī ātrāk, ncstruto u.c.

Izraēlā paramediķi strādā ķirurģijā un uz ātrās palīdzības, tāpat kā austrumu zemēs. Pie mums vēl tāda tumsa, ka neizmanto �īs iespējas. Gan jau ar laiku stāvoklis normalizēsies. Neiroķirurgiem gan gods un slava, tie dara iespējamo un neiespējamo, bet vēl labāki rezultāti bū�tu, ja talkā nāktu ekstrasenss, sulas, tējas, normāls uzturs, ūdens dziedniecība.

�oreiz ieskats valeoloģijā un naturopātijā ir tik minimāls, cik vien iespējams, bet nāko�ajā grāmatā būs pieredzes apmaiņa orgānu atjau�no�anā un saglabā�anā Dabas līdzekļiem.

Aiznāko�ā grāmata būs grūtniecēm un bērniem. Varbūt kāds var palīdzēt izdot �īs grāmatas? Lai visi Labie Spēki stāv mums klāt!

Jūsu Ilze Jansone

Paradontoze

Daudziem esmu uzrakstījusi disertācijas, ko man pa�ai nav tiesību darīt medicīniskās izglītības dokumenta trūkuma dēļ. Viena no diser-ļ tācijām, ko aizstāvēja kāds stomatologs � mans domubiedrs Rictum-j ukrainā, bija par paradontozes un paradentīta ārstē�anu dabas līdzek�ļiem, bet �ī programma ārstē arī haimorītus, angīnas u.c. strutojo�os procesus organismā.

�eit jums būs pavisam īss disertācijas konspekts tiem, kas jau iz�lasīju�i abas manas grāmatas, lai būtu nepiecie�amā informācija �ā�dos gadījumos.

1.� Noiet no āderes!

2.�� Izslēgt rafinētās baudvielas � cukuru, baltos miltus, sāli, bul�jonus, kafiju, etiķi.

3.�� Augu dziedniecība:

"Salveo" pulveri dzert 4-6 x dienā pa 1 tējk. ar 1 gl. zāļu tējas kliņģerī�u bi�krēsliņu vaivariņu māllēpju asinszāles ceļmallapu

Bet katru dienu � 30 g vērmeļu tējas.

4.�� "Salveo" pulverī iemērkt slapju pirkstgalu un ieberzēt pulveri deguna priek�ējā gļotādā � tas lieliski iedarbosies uz haimorītu un kopējā programmā �is moments ir ļoti būtisks.

Paradontozei ar "Salveo" pulveri norīvēt zobus, smaganas, un vi�su nakti gulēt ar "Salveo" vai "Hodo" aiz lūpas � pāries gan smaga�nu vainas, gan zobu sāpes, gan zobakmens, jo atskābējas asinis, sie�kalas. Jauni zobakmeņi vairs neveidosies, ja ikdienā ēdīsiet "Salveo" 3 x dienā pa 1 tējk. Atjaunosies arī zobu emalja, apstāsies kariesa pro�cess, jo organisms pietieko�ā daudzumā saņems dzelzi, fosforu, kaļ�ķi u.c. bāziskos minerālsāļus. Kādi zobi � tāds mugurkauls, bet, at�jaunojot zobus, atjaunojas arī mugurkaula mīkstie diski � kaulu �ū�nas visā organismā.

5.�� Sulu dziedniecība

Vasarā dzert "zaļo vīnu" � savvaļas zāļu sulu. Recepte ir noda�ļā "Sulu dziedniecība".

Rudenī � 0,5 I dienā kaba�u vai patisonu sulu.

Ziemā � pa 1 gl. burkānu, ķirbju, svaigu kāpostu sulas, 1/4 gl. bie�u sulas.

6.�� Uzturā � 2 kg �ķiedrvielu dienā (skat. pielikumā).

7.�� Dziedē�ana ar biostrāvām � 1 x dienā 10 dienas vai vismaz 1 x nedēļā 10 seansi. Tas, protams, ir relatīvi � citam pietiek ar vie�nu seansu, lai visi iekaisumi likvidētos.

8.� Inhalācijas � jebkuras, piem.:

a)�� gumijas-kabatas ar solutānu vai at�ķaidītu medu ar kalanhojas sulu,

b)�� stikla Maholda tipa inhalators ar ēteriskajām eļļām,

c)�� karstās inhalācijas ar aparātu "Elpa", kurā var ieliet 1 1 vāro�a ūdens ar 20 pil. joda � segu uz galvas un elpo 5 min., līdz pazūd hai- morīta sāpes. Pēc �īs inhalācijas vēlamas infrasarkano staru procedū�ras, t.i., sildīt seju pie "saulītes" tipa kalorifera vai veco laiku elek�triskās plītiņas ar atklāto, vaļējo spirāli, vai pie krāsnī gailējo�ām og�lēm.

9.�� Pirts � sviedrēties 1-2 x nedēļā.

10.��� 1 atslodzes diena nedēļā � mainoties mēness fāzei, �ajā die�nā dzert 3 1 destilēta ūdens � ik stundā glāzi vai ik 2 stundās 2 glāzes.

11.�� Dzert vai nu struteņu tinktūru 4 x d. pa 1 tējk. vai struteņu su�lu uz pusi ar ūdeni, ņemot 1 gramu uz 1 kg svara, piem., ja jūsu svars ir 60 kg, tad struteņu sulu dzert 60 g dienā 3 paņēmienos.

PIELIKUMS

�ķiedrvielu dienas deva

1/4 glāze bie�u sulas " 200 g burkānu sulas 200 g ķirbju sulas 100 g vārītu bie�u 50 g dzērveņu 30 g medus 40 g eļļas 50 g sīpolu 20 g ķiploku 50 g kāļa vai rāceņa 50 g svaigu kāpostu 400 g ābolu 30 g rutku 10 g mārrutku 10 g ķimeņu 100 g �āvētu augļu 50 g riekstu

50 g saulespuķu vai ķirbju sēklu

100 g zaļumu (pētersīļi, selerijas, dilles, loki, puravi u.c.) 100 g rupja maluma miltu biezputras 10 g kliju

40 g diedzētu kvie�u graudu (2 ēd. karotes) 300 g sautētu dārzeņu

Dabas dziedniecības un veselības skola

Moto: "Veselā Latvijā veselu latvieti!"

�ogad 8. gadu darbu atsāks mana dziednieku skola. Pirms 8 gadiem mēs ar vīru sākām strādāt Ziemeļaustrumos � �ukotkā, Magadanas apgabalā un Kam�atkā, kur nostrādājām 4 ga�dus pa 2 mēne�iem gadā, lasot lekciju ciklu un strādājot par dziednie�kiem, ar mērķi izpētīt ziemeļu un Sibīrijas tautu bojāejas, kā arī dzī�vu paliku�o tautu un ieceļotāju neveselības cēloņus. Arī Ukrainā jau pa otram lāgam beidzies mans divgadīgais lekciju cikls gan Ļvovā, gan Kijevā, tāpat arī Baltkrievijā. Auditorijās bija ari ekstrasensi � gan vietējie, gan iebraucēji, ar diplomiem un bez. Da�am bija pat pa �etriem ekstrasensu skolu diplomiem ar starptautiskiem grādiem. Manu lekciju laikā viņi konstatēja, cik maz zinā�anu gan ir devu�as �īs skolas. �ie dziednieki bija pārsteigti, cik �īs zinā�anas īstam dzied�niekam ir nepiecie�amas, un saprata, ka lekciju cikls lielai auditorijai nevar dot to, ko speckurss �aurai dziednieku auditorijai. Tādēļ visur lūdza izbraukumu skolas pa PSRS. Pāris gadus dziednieki no visas PSRS sabrauca pie mums Rīgā. Pēc tam automātiski izveidojām 2., 3. un 4. kursu, pie kā arī palikām � 4 reizes pa 52 mācību (90 minū�u) stundām mūsu progresīvāko spēku vadībā. Pēc skolas beig�anas rhēs rīkojam seminārus, lai vēl papildinātu zinā�anas un dalītos pieredzē.

Savā skolā es mācu ne tikai bioenerģētiku un sensoriku, bet arī va- leoloģiju, naturopātiju, psiholoģiju, medastroloģiju, latvie�u tautas dzīves ziņu, filozofiju, aptvert mūsu senkultūru, zīmju spēku. Skolu beidzot, audzēkņi saņem diplomus ar specialitāti � valeologs-in- struktors, t.i., tāds cilvēks, kur� zina par veselību, var to sludināt tau�tā un var būt mūsu Zaļā Dziedniecības tīkla darbinieks, kas raugās, lai ambulatoriski vai stacionārā pacienti pareizi izprastu sistēmas meto�des un precīzi tās pildītu. Ja kāds varēs, tas varbūt lasīs lekcijas, va�dīs kursus un skolas � turpinās manu darbu tālāk. Skolu var apmek�lēt ne tikai topb�ie dziednieki, bet jebkur� cilvēks, kur� grib iegūt �īs zinā�anas, bet it sevi�ķi �īs zinā�anas nepiecie�amas kultūras darbi�niekiem un pedagogiem � tiem, kas strādā ar cilvēkiem, audzina bērnus. Tādēļ vislabāk tas viss jāzina namamātei.

Programmā ir arī bioenerģētika, kaut gan lielāko tiesu tie nebūs ne ekstrasensi, ne dziednieki, bet katram cilvēkam elementārā līmenī jā�zina kaut nedaudz par �īm lietām, lai nespriestu pārāk aplami par Dziednieku darbu.

Dziednieki visi nav vienādi, un tādēļ visiem nav mācāmas vienas un tās pa�as metodes tehnoloģijā, katrs ir unikāla personība. Pirm�kārt, da�s ekstrasenss nemaz nav Dziednieks, viņam tā nav sūtība, otrkārt � nav paaugstināts energolīmenis � pietiek labi ja pāris cil�vēkiem dienā, bet pieslēgt Lielajam Spēkam neprot. Tā nevar strā�dāt � dodot no sevis un ņemot uz sevi negatīvo. Bet kā ekstrasensi viņi var strādāt � diagnosticēt, pētīt da�ādus procesus, komentēt ci�tu padarīto, ietekmēt sabiedrības darbību, notikumu gaitu u.c.

Otra kategorija ir tādi dziednieki, kuri ir arī labi ekstrasensi-diag- nostiķi, tre�ā � dziednieki, kas nav diagnostiķi, lielākoties tie ir re�liģiskie dziednieki, kuriem grēks "rakņāties iek�ās" tik primitīvā lī�menī, bet dziednieciskais efekts ir liels � vai ar domu spēku, vai ar vārda spēku, vai citādām da�ādām unikālām metodēm.

Dabas dziednieku skolas programma

200 māc. st. katra pa 90 min. �ādos priek�metos:

I� Valeoloģija

Pasniedzēji: ārsts-naturopāts J. Gustavs

skolas dir. I. Jansone

Programmā:

Veselības mācības pamati. Veselības saglabā�anas pamatprincipi (sk. klātpieliktos jautājumus)

II� Naturopātija

Pasniedzēji: skolas dir. 1. Jansone naturopāts J. Gustavs bērnu ārsts A. �eigurs

ziemas pcldētājkluba "Roņi" vadītājs E. Liepiņ�

Programmā:

Ārstnieciskais uzturs

Augu dziedniecība

Sulu dziedniecība

Smar�u dziedniecība

Mūzikas dziedniecība

Mākslas dziedniecība

Vārda dziedniecība

Nacionālo zīmju dziedzniecība

Norūdī�anās dziedniecība

Ūdens dziedniecība

III� Fitoterapija

Pasniedzēji: botāniķe doc. V. Eniņa ārsts nat. J. Gustavs skolas dir. I. Jansone

Bulduru dārzk. tehnikuma pasniedz. E. Indriksons Programmā:

1. Augu dziednieciskās īpa�ības

2.� Dārzeņu dziednieciskās īpa�ības

3.� Ogu dziednieciskās īpa�ības

4.� Sēņu dziednieciskās īpa�ības

5.� Pāk�augu dziednieciskās īpa�ības

6.� Graudaugu dziednieciskās īpa�ības

7.� Medus un bi�u produktu dziedniecība

8.� Metālterapija

9.� Adatu terapija

10. Elektropunktūra

11. Masā�a u.c.

(Sk. klāt pielikto I. Jansones atveseļo�anās kompleksu)

IV�� Bioenerģētika

Pasniedzēji: bioenerģētiķe-dzicdniece skolas dir. 1. Jansone dziednieks-ekstrasenss Zintis dziednieks I. Vīks

Programmā: Bioenerģētikas pamati

Prakse un teorija Dziednieciska ētika

V�� Med. astroloģija un filozofi ja

Pasniedzējs Ļvovas univers. pasniedz. N. Pikulika Programmā: Med. astrol. un filozofijas pamati

VI�� Psiholoģija

Pasniedzēja S. Fricberga

Programmā:

1. Psiholoģijas pamati

2.� Saskarsmes psiholoģija

3.� Slimnieku psiholoģija

VII�� Homeopātija

Pasniedzēja Homeopātijas aptiekas direktore M. Ozoliņa Programmā: Homeopātijas pamati

VIII�� Gerontoloģija

Pasniedzējs LR galv. geront. P. Putniņ� Programmā: Gerontoloģijas pamati

IX�� Praktiskā zintnieciba

Pasniedzējs zintnieks I. VIks

X�� Etnogrāfija, latvju senkultūra, latvie�u dzives ziņa un filozofija

Pasniedzējs I. Vīks

Skolas eksāmenu jautājumi dabas dziedniecība

1.� Kā likvidēt disbakteriozi? Kā likvidēt orālsepsi?

2.�� Kā likvidēt acidozi?

3.�� Asins tīrī�anas paņēmieni.

4.�� Asinsvadu atjauno�anas paņēmieni.

5.�� Kaulu sistēmas nostiprinā�anas paņēmieni.

6.�� Dziedzeru sistēmas atjauno�anas paņēmieni.

7.�� Aknu atjauno�ana.

8.�� Nieru atjauno�ana.

9.�� Redzes saudzē�ana un atjauno�ana.

10.� Aizkuņģa dziedzera saudzē�ana un restaurācija.

11.� Smadzeņu satricinājuma ārstē�ana.

Veselības mācība

1.� Kas sagrauj imūnsistēmu un kā to var atjaunot?

2.�� Kas ir orālsepse, kā tā rodas un kā to likvidēt?

3.�� Kas ir acidoze, sekas un to likvidē�ana.

4.�� Kad organisms nesintezē pats B grupas vitamīnus?

5.�� Kādēļ organisms nesintezē pretvē�a vielas?

6.�� Kas ir hipoglikēmija? Tās seku likvidē�ana.

7.�� Ogļhidrātu pārdozē�anas sekas un to likvidācija.

8.�� Olbaltumvielu pārdozē�ana un seku likvidē�ana.

9.�� Dzīvnieku taukvielu pārdozē�ana un seku likvidē�ana.

10. Kafijas kaitīgums.

11. �ķidruma problēmas (diennakts deva, kvantitāte un kvalitāte).

12. Sāls pārdozē�anas sekas un to likvidē�ana.

13. Āderu ietekme uz veselību.

14. Elpo�ana (dziļā vai seklā, kādēļ?).

15. Pareiza uztura dienas shēma.

16. Brokastis, cikos, ko un kāpēc?

17. Kā saglabāt labu redzi?

18. Kā saglabāt normālu dziedzeru darbību? (Piena dziedzeru dis�funkciju profilakse).

19. Osteohondrozes cēloņi un sekas.

20. Sklerozes cēloņi un sekas.

21. Vē�a profilakse naturopāta skatījumā.

Skolas moto: "Veselā Latvijā � veselu latvieti caur veselīgu ģimeni!"

Skolu beidzot ir eksāmeni valeoloģijā un Dabas dziedniecībā. Es lepojos ar to, ka man ir vienīgā skola, kur visi skolnieka zina visus jautājumus, jo, pirmkārt, nāk ar milzu zinā�anu alkām un, otrkārt � mums ir talantīgi pedagogi.

Tre�ais ir dziednieku eksāmens tiem, kas grib praktizēt kā bio- enerģētiķi. Tas norit diferencēti visām 3 minētajām kategorijām.

Mūsu priek�ā ir slimnieks gan ar akūtām vainām, gan hroniskām un dziednieks nodemonstrē, kā viņ� var slimnieka stāvokli atvieglot. Eksāmens jau sākas, skolu uzsākot, un pusgada laikā, kamēr iet �ie 4 kursi klātienē un neklātienē, ir iespēja parādīt savas iespējas izārstēt arī hroniskas vainas, ne tikai atvieglot cie�anas.

Nāciet pie mums, ja Jūs apmierina mūsu mācību stils, zvaniet man patel. 432315.

Atsauksmes par Dziednieku skolu

Bērnu ārstes Inas Ozoliņos atsauksme

Es, Ina Ozoliņa, absolvējot Ilzes Jansoncs Dabas Dziednieku sko�lu, ieguvu dziļas un sistematizētas zinā�anas valeoloģijā, naturopāti- jā, bioenerģētikā un ekstrasensorikā. Apmācības notika ļoti augsti kvalificētu speciālistu vadībā.

Ilzes Jansoncs Dabas Dziedniecības skolā cilvēks apgāst zinā�a�nas, kuru iegū�ana patstāvīgā ceļā prasītu ļoti daudzus gadus, pie kam tika mācīts daudz tādu zinību, ko patstāvīgi pat visapdāvinātākais skolnieks nevar apgūt.

Latvie�u tautai ļoti vajadzīgi cilvēki, kas palīdzētu uzlabot tās ve�selību, un Ilzes Jansoncs Dabas Dziednieku skola �ādus cilvēkus dod latvie�u tautai.

Esmu bērnu ārste, tāpēc zinu, ka Ilzes Jansoncs uztura mācība un mācība par da�ādu saslim�anu patoģenēzi, efektīvu terapiju daudzkārt pārsniedz to, kas zināms vairumam t.s. tradicionālās medi�cīnas pārstāvju.

Ilzes Jansones Dziednieku skolas nozīmi grūti pārvērtēt.

Ikvienam, kas rūpējas par latvie�u tautas nākotni, ir jāatbalsta Il�zes Jansones skola.

Mans novēlējums: veiksmi, vispla�āko sabiedrības garīgo un ma�teriālo atbalstu Ilzes Jansones Dziednieku skolai!

Rīgā 11 .XI 92.

Latviskā un veselīgā mājturības skola "Salveo"

�o mājturības skolu es vadu Latvijā jau 21. gadu, bet katrā Latvi�jas pilsētā un ciemā ir bijusi daļa no �īs skolas � ārstnieciskā uztura kursi, kuros ietilpa ari fitoterapija un sulu dziedniecība.

Kaucmindcs mājturības semināra absolvente ir arī"mana māte. Vi�ņa bija mana pasniedzēja Talsu vidusskolā, kad sākās vidusskolas ar novirzieniem, un mūsējā bija ar mājturības novirzienu. Arī manai mā�tei, tāpat kā man, bija 5 diplomi, viens no tiem � Kaucmindes. Viņa bija augsta līmeņa mājturībniece, bet tur nebija mācīta uzturmācība, tādēļ kulinārija bija domāta izvirtu�as publikas gastronomiskajām iz�priecām � jo treknāk, jo labāk, gaļas kalni un konditoreja. Latviski ēdieni saskaitāmi uz pirkstiem.

Es biju spiesta izstudēt patiesi latvisku uzturu un modernizēt to mūsdienu apstākļiem � tādu receptūru Jūs redzat arī manās grāma�tās. Kaut gan iepriek�ējās trijās, ko uzrakstīju kopā ar māti V. Gusta�vu, ēdieni ir ļoti gar�īgi un veselīgāki nekā daudzās citās, tomēr ne�salīdzināmi veselīgāki tic ir divās pēdējās manās grāmatās � "Daba dziedē, daba baro" un �ajā, jo latvietis ir izmantojis visu, kas aug da�bā � pļavā, me�ā, laukā, maz ēdis gaļu un nemaz � cukuru un bī�deļmiltus, kas ienāca ēdienkartē tikai �ajā gadsimtā.

Mājturības skolā bez �īs veselīgās kulinārijas mācām visus tos pa�us priek�metus, ko Dziednieku skolā, pat bioenerģētiku, jo nama�mātei jābūt arī dakterim, bet virtuvei � aptiekai. Viņai jābūt ļoti vis�pusīgai, zino�ai.

Bet programma ir vēl pla�āka nekā Dziednieku skolā un tādēļ sko�la ilgst veselu gadu.

Programmā ir vēl �ādi priek�meti: valeoloģija, naturopātija, psiho�loģija, filozofija, etnogrāfija, mūzika, māksla, ģimenes darbu plāno��ana un tehnoloģija, ģimenes ekonomika, brīvā laika izmanto�ana, bērnu baro�ana un audzinā�ana, ģimenes grāmatvedība u.c.

Visas potenciālās audzēknes 94./95. gadam lūdzu zvanīt pa tel. 423215.

Uz sadarbību!

Zaļās dziednīcas "Salveo"

Esmu izstrādājusi �ādu dziednīcu programmu ar patentētiem pro�jektiem klīnikai un mācību centram, latviskam kultūrcentram, Zaļajai ambulances tipa dziednīcai minimālos apstākļos pa reģioniem. Var�būt, ka starp lasītājiem atrodas kāds sponsors, kur� gribētu �īs ideajas realizēt, un es zinu, ka tās nestu gan labumu tautai, gan ienākumus projekta realizētājiem. Skaidrs, ka klīnikā vispilnīgāk cilvēks varēs atveseļoties pēc manas kompleksās sistēmas, bet cik necik tas būs ie�spējams arī Zaļajā dzicdnīcā-ambulancē pavisam minimālos apstāk�ļos. Pirmās �ādas dziednīcas būs Rīgā un Ventspilī jau �ogad, bet Rī�gā tāda ir Ventspils ielā 53 "Medtehnikas" telpās. Te var realizēt �ādus mana kompleksa punktus:

1)� var saņemt ārsta-naturopāta Jura Gustava un pediatres-naturopā- tes Inas Ozolas konsultācijas;

2)�� dabas dziednieka un ekstrasensa palīdzību;

3)�� sulu dziedniecība � uz vietas un līdzņem�anai;

4)� augu dziedniecība � zāļu tēju dzer�ana, drogu iegāde, "Salveo" augu pulvera iegāde, kompreses uz vietas un kompre�u materiālu iegāde;

5)�� kāju, roku vai visa ķermeņa fito-energovannas;

6)�� dabas dziedniecības līdzekļu iegāde;

7)�� literatūras iegāde;

8)�� video un audio kase�u iegāde;

9)�� latvju zīmju spēks telpā un nozīmī�u iegāde;

10)� manuālā praktiķa palīdzība;

11)� masā�a � klasiskā un punktu;

12)�� dabiskās kosmētikas paņēmieni sejai un matiem. Dziednīcas reizē ir ari mācību centri. Te notiks lekcijas, kursi, Da�bas dziednieku, mājturības u.c. skolas.

�o dziednīcu izveido�anā piedalās gan Vides aizsardzības klubs, gan Zinību biedrība. Visaktīvākā palīdzība nākusi no Ventspils Zinī�bu biedrības, kam esam parādā pateicību par pirmo Zaļo dziednīcu "Salveo".

Lai Dievs dod sponsorus nāko�ajām!

Apmeklējiet mūsu Zaļās dziednīcas, te jūs daudz ko iemācīsieties! Tel. 432315.

PROBLĒMR ĀKSTI

Jaunsaimniek, tev nav laika? Un tomēr � apstājies!

Es saprotu, �is ir grūts periods mums visiem, kad tum�ie spēki tur�pina darboties, kaut uzvilkts ir sarkanbaltsarkanais karogs, bet visgrū�tāk tomēr ir zemniekam.

�ķiet, grūtāk vairs nevar būt, it sevi�ķi vēl, ja tev, lauciniekam, ir vairāki bērni, gadu vairs nav maz, un tomēr esi kļuvis par jaunsaim�nieku.

Mums � tautas dziedniekiem � "tautā ejot", tomēr viss no ma�las savādāk redzams, pie kam visi dziednieki esam arī ekstrasensi, tā�tad jūtam vairāk, nekā pārējie, un ir grūti redzēt, just un noskatīties, kā mūsu pacienti Iielākotics"neņem galvā" un nenojau� savu traģisko laimes un veselības stāvokli, jo vērtēts, analizēts un aprūpēts tiek ti�kai materiālais. Bet kam tos materiālos labumus vajadzēs bez ģime�nes laimes un veselības?

Mūsu pacienti mirst masveidīgi, pamezdami sievas un bērnus un materiālo labumu kaujas laukus. Es esmu arī lektore un braukāju kat�ru dienu ne tikai dakterēdama, bet arī lekcijas lasot, kursus pasniedzot un ģimenes pētot jau 25 gadus, bet �odien neko citu nevaru darīt, kā rakstīt rakstu, jo nomira cilvēks, pie kura jau biju pieradusi kā pie ra�dinieka. Abi 4 gadus cīnījāmies par veselību, bet fakti, kuri no mums nebija atkarīgi, mūs uzvarēja!

Pēc kādas lekcijas Bauskā pie manis pienāca dū�īgs vīrs un parā�dīja savu nelaimi � pilnīgi jēlu kāju no ceļa līdz potītēm, kurai bez milzu sāpēm pat mu�a nevarēja uzlaisties, kur nu vēl, ja jāvelk pāri bik�u stara. Mēģināt darīt fizisku darbu bija neiespējami, bet zem�nieks bez darba nav iedomājams, pie kam, ja vēl mājās 5 bērni.

Izbraucis 17 Baltijas ekstrasensus, 2 reizes pabijis Ka�pirovska dzīvoklī un � bez rezultātiem un bez cerībām, jo vairāk nevienu eks�trasensu nezina, bet mediķi atsakās jau sen, jo tas skaitoties neārstē�jams. Lielās vēnas varot izplēst ārā, bet ko darīt ar mazajiem asinsva- diņiem, kas no sklerozes piesārņoti un saplīsu�i, sa�aurināti utt. gan kājās, gan galvā, gan sirds apvidū?

Drūmi paliek ap sirdi, ja redzi, ka te ar vienu seansu nekas nebūs, bet otrs nav paredzams. Es no izmisuma neko citu nevaru izdomāt (jo slimnieks nekādu uzlādējamo materiālu nav paņēmis līdzi), kā izraut no �urnāla "Liesma" lapu, uzlādēt to un ieteiekt piesiet pa naktīm pa mazam gabaliņam. Nedēļai būtu pieticis tās lapas, un diez ko ilgāk papīrs bioenerģiju nesaglabā. Cilvēks to nav dzirdējis un uzliek visu lapu pirmajā vakarā un raustās no pārdozē�anas visu nakti līdz 5 no rīta, rauj to nost un brīnās � kāja gandrīz vesela, visi nekrozie audi pazudu�i, tikai veselā āda no pārdozē�anas sarkana. Pēc nedēļas izde�vās u/.taisīt otru seansu un kāja sadzija pilnībā. Es sirsnīgi lūdzos ne�darīt vairs tās aplamības, no kurām nāk tās nelaimes � gangrēna, tro- fiskās �ūlas, insulti, infarkti u.c., jo jāsakārto viss organisms, lai ne�kas tāds neatkārtotos un citas nelaimes nepiemestos.

Jā, apsolīja vairs neēst baltos miltus un cukuru, buljonus, kafiju, sāli, dzert "Salveo" pulverus un sulas, zāļu tējas un maksimāli daudz ēst dārzeņus, ogas, zaļumus.

Pēc 3 gadiem viņ� mani atkal sameklē ar tādu pat nelaimi otrā kā�jā. Kā dzīvojāt? � Sākumā visu ievērojis, kādu gadu turējies, bet nu ir jaunsaimnieks un laika vairs sev nav nemaz, daudz kas palaists pa��plūsmā, un sievai vairs nemaz nav laika viņam palīdzēt, jo paralēli vi�sam arī pati strādā. Bet nu lai es vēlreiz glābjot. Manu programmu? Gan jau pildīs, lai tik noskrien tic lielie darbi un kreņķi. Naudas arī nav, jo jaunsaimnieks ir tik tālu nonācis, ka nezina, vai būs ko nākam�gad ēst, jo viss kapitāls un aizņēmums ielikts zemē, algas nav � viss atkarīgs no ra�as. Tad būs ar ko parādus segt un vēl dzīvot līdz nāko��ai ra�ai, tak jau redzams, ka ra�a būs maza un kreņķi lieli. Labi, sa�dziedēju kāju ar vienu seansu.

Pēc mēne�a klāt atkal ar otru kāju � vaļā atkal, jo nekas nebija darīts, lai asinsvadi tīrītos un atjaunotos, tāpat arī asinssastāvs � sār�ņi, trombi, dzelzs trūkums u.c.

Tagad gan cilvēks sāk pildīt manus priek�rakstus, pilnīgi izslēdz rafinētās baudvielas, spie� sev katru dienu nātru u.c. zaļumu sulu, kastaņu ziedu sulu, dzer "Salveo" augu maisījumu, zāļu tējas, pieslē�dzas ārstnieciskam uzturam un tad vēl visam klāt manas biostrāvas � jā, tagad viss sāk iet uz labo pusi � aknas, nieres, aizkuņģis uzlabo�jas tik tālu, ka jau tīrās bronhi un moko�ais hroniskais klepus pāzūd pēc 3 nedēļām, par ko ārsti tcica � neārstējams, iznāca gan smiltis no nierēm, gan akmeņi no �ultspū�ļa � pēc 6 nedēļām, bet kāja ne�dzīst un nedzīst, jo visu 100% vīrietis nevar veikt, tādēļ es grie�os pie sievām, kuras jau tā aizņemtas � tomēr apstājieties un padomājiet � vai tas, ko steidzat darīt, ir svarīgāk un vai vairs vajadzēs, ja nebūs vī�ra? Pēc nāves pie kapa', tad domāsiet � ko nebūtu darījusi, lai tikai vēl dzīvotu mīļais cilvēks! Bet � par vēlu!

Tad darām tagad, kamēr vēl dzīvi � pa�as, vīrs un bērni! Kāda ta�gad ir bērnu mirstība, tā ta�u ir fantastika! No 1 000 bērniem līdz ga- ciam mirst 30, cik vēl nomirst līdz 18 gadiem, nemaz nav nopublicēts! Un dcbilo procents? Un tikai 34% no piedzimu�ajiem ir bez lielām fi�ziskām kroplībām, bet iek�ējie orgāni ir ar atkāpi no normas arī �iem 34% un lauku bērni ir vēl slimāki par pilsētas, lai cik paradoksāli tas nebūtu! Jo, lūk, laucinieki ēd tagad kā pilsētnieki � baltmaizi, bulci�ņas, konfektes � lai cik nabags, bet ē�anai netiek �ēlots! Un desas, kafija, melnā tēja, buljoni, sāls � kad latvie�u zemnieks tā ir ēdis? Pepsikolas vietā bērni katm dienu dzēra glāzi vērmeļu tējas, kas at�jauno un stiprina imūnsistēmu un darbina aknas un aizkuņģa dziedze�ri, ko noārda cukurs un saldinātie dzērieni vēl ar ķīmiskām esencēm piedevām.

Kad latvietis tik reti pirtī gājis? Un tik bezgaumīgi māju pienesis ar bioncsaderīgiem krāmiem un nepārdomātām lietām? Kad latvietim ir bijusi tik nekopta māja un pilsētnicciskas mēbeles, kuras ātri lūzt un prasa lielu kop�anu? Nodzertas smadzenes neko neuzcels � ne sev, ne savai tautai.

Kad galu galā viņ� ir cēlis tik aplamas mājas, kur nav vairs dieva zīmes un jumja svētības, nav aurai kur dzīvot zemajos griestos, nav prasmīgi ierakstītas telpas āderu tīklā utt. utt.?

�ēl, ka mums �ajā darbā nenāk talkā masu informācijas līdzekļi, tādēļ, mīļie laucinieki, redzot, ka no "aug�as" vēl ilgi nav ko gaidīt, �igli ķersimies pie visa tā, ko es piedāvāju un sakārtosim savu ķerme�ni � gara mājokli!

Gaidī�u jūsu vēstules!

Uz sadarbību un visu labu vēlēdama � jūsu Ilze Jansone.

Rīgā-1016, Lielupes 44 a - 3, tel. 432315.

ATBILDES UZ RADIO UN LEKCIJU KLAUSĪTĀJU JAUTĀJUMIEM

Kur� tad nu �odien ir labāks � padomju dakteris vai ekstrasenss?

"Mans tēvs Kriksītis." � "Bet mans � tītarbiksītis" � lūk, ap�mēram tā tas izklausās �odien. Vienkār�ais cilvēks gan nevar saprast, ko tic divi muļķi strīdas un katrs sevi kā tītars slavē, nedara vienu dar�bu � neatvcscļo tautu. Bet kopdarbība, kaut skaitliskā ziņā nedaudz, tomēr notiek � progresīvi, gai�i mediķi sadarbojas ar progresīvajiem ekstrasensiem un bioenerģētiķiem, viens otru nenoliedz un neblamē, jo abas puses izprot gan skolu medicīnas aplamības, gan ekstrasensu vājības un nelaimes, un ir iesaistīju�ies Pasaules Naturālhigiēnistu kustībā, kas nodarbojas ar veselības atgū�anu un saglabā�anu dabis�kiem līdzekļiem, � nevis cīnās ar sekām, bet likvidē slimību cēlo�ņus, pie kam izskaidro to tautai saprotamā valodā. Pie mums tas viss vēl miglā tīts un padomju dakteris brīnās, � kas tas tāds � valco- logs? Kas tas tāds naturopāts, ko tie visi labu ziemā ēd? Un ekstra�senss brīnās tie�i tāpat � tad ar ko viņ� labāks?

Abi darbojas ap kļūdu sekām � viens ar ķīmiju un tuteni, otrs ar savām biostrāvām. Un no malas abi muļķīgi izskatās, jo cilvēks pēc laika atkal būs slims, ne viens, ne otrs cilvēkam neizskaidro, kas vi�ņam jādara, lai nebūtu vairāk jāgrie�as pēc palīdzības. Audzēji aug atkal, akmeņi tāpat, astma nebeidzas līdz kapam, bet ādas slimnieks kasās vēl zārkā. Par bērnu postu vispār nerunāsim, bez nervu zālēm blakus tas nemaz nav iespējams. Es �oreiz nerunāju par tām sekām, kuras abas puses likvidē veiksmīgi un dotajā momentā citas iespējas arī nebija, kā, piem., sastrutojusi aklā zarna, kas veiksmīgi izoperēta, noņemta spazma �ultsvados vai nierēs, galvā, kājās, sirds apvidū � vienalga, ar zālēm vai biostrāvām, bet kas pateiks slimniekam, kā dzī�vot, lai tas neatkārtotos? Vai skolās māca saglabāt savus iek�ējos or�gānus veselus? Vai māca, kā jāēd, lai tas aklās zarnas piedēklis nekad nesastrutotu? Lai tic asinsvadi nespazmotu? Kas tad mācīs, ja to ne�māca medicīnas institūtā? Bet studenti, kas to aptvēru�i, nāk un beidz manu valeologu-naturopātu skolu.

Bioenerģija, sensorika bija aizliegtās tēmas 70 gadus, un tagad sprūk vaļā gan baltie, gan melnie spēki. Sātans neguļ, bet tādēļ visus nevar vienā maisā bāzt un jēdzienus vispārināt līdz absurdam. Nelai�me tā, ka �ie priek�meti nav programmā institūtā, un, ja dakteris pats nav bioenerģētiķis, neko nezina par to darbu un sprie� pēc savas sap�ra�anas vai "viena tante teica". Nekādus citus "grēkus" dziedniekam gan nevar izdomāt kā tikai to, ka kādiem tur nokavēta vē�a operāci�ja, atnāk pie onkologa ar ielaistu vē�a formu. Es gan varu teikt pretē�jo � pie manis katru dienu grie�as tie vē�a slimnieki, kuriem ārsts at�sakās palīdzēt, jo ir par vēlu. Agrīnās vē�a stadijas pie mums nemaz nekonstatē, bet vēlajos gadījumos ārsts vienalga jautā � kur jūs, sak, bijāt agrāk? Nu tak tepat vien biju, brīnās slimnieks. Nedod Dievs, ja viņ� būs bijis pie ekstrasensa! Tas tad arī ir vainīgs. Cik ērti! Bet ko tie pārējie? Kā tie "nokavēja"? Tirdzniecības un sabiedriskās ēdinā��anas darbiniekus pārbauda 4 x gadā un tomēr neviens nekonstatē vē�zi � arī nokavē.

Man ļoti �ēl, ka profesors Lazovskis arī dezorientē mūsu lasītāju, teikdams, ka pie bioenerģētiķiem ārzemēs ārstējas tikai zemas klases cilvēks. Es nerunā�u par Korejas (Taivānas, Ķīnas) dziedniecības ie�stādēm, kur tās parasti tiek celtas 4 stāvos un vienā no tiem ir ekstra�sensi, bet tepat Eiropā, piem., Holandē, Dānijā neviens bērns ar pa�augstinātu sensitivitāti vai enerģētiku netiek atstāts bez ievērības, bet novirzīts uz medicīnu, bioloģiju vai arī mākslu un mūziku, kur �īs spējas ļoti nepiecie�amas. Es pirms 6 gadiem savus bioenerģētiķus nocēlu no traktora, smagās ma�īnas, vienu izvilku no cūku kūts, vie�nu noņēmu no virpas, un holandie�i brīnījās un domāja, ka dzenu pretpadomju propagandu.

Ja Holandē un Dānijā līdzīgi Dienvidkorejai un Taivānai bērniem līdz 7 gadu vecumam aizliegts dot rafinētās baudvielas � cukuru un bīdeļmiltus, tad te avīze "LaBA" organizē konfek�u ē�anas sacīkstes un papīriņu sūtī�anu uz redakciju. Lielākos ēdājus apbalvoja un vi�ņiem TV pat ne�ēloja raidlaiku, ko nedod veselības mācībai.

Mani bagātie slimnieki ceļo mēne�iem pa Eiropu un zvana man no jebkuras vismazākās pilsētiņas, lai es neuztraucos par to, ka viņi iz�krīt no manas dziedniecības sistēmas savvaļas zaļumu sulu trūkuma dēļ, jo �īs sulas ir nopērkamas aptiekā � māllēpju, pieneņu, nātru, ceļmallapu u.c. Pamēģiniet pie mums ar �īm sulām pastāvēt ielas ma�lā � vai kāds nopirks? Nav un nevajag. Jo informācijas badā izaugu��ajam nojēgas nav, kāpēc tās būtu jādzer. Un vēl tad, ja desas vairs nav deficīts� Tak jau dakteris varēja būt tas, kas to tautai skaidro, bet cik tādu mums ir, kas to dara? Ja nebūtu ārsts-naturopāts Juris Gus�tavs ar savu grāmatu "Dzīvības spēki", kurā viņ� apraksta, kā var or�gānus atjaunot dabas līdzekļiem, nebūtu prof. Jevgēņijs Linārs � mūsu skolotājs, kas mums izskaidro sadzīves narkomānijas būtību, lai mēs saprastu, kā PSRS 50 gados iznīcināja 50 tautiņas ar alkoho�lu un konditoreju (un �is darbs cītīgi vēl turpinās), tad mēs būtu galī�gi nabagi.

Bet ar tiem vien ir par maz. No ekstrasensu puses mēs arī nebijām daudz cīnītāju par veselību � Valentīns Būmeistars, Ivars Vīks, es pati. Pārējie turpina vēl �odien cīnīties pret slimībām, tikai nevienu uzvaru nevar nodemonstrēt � ar ko cilvēki vairs neslimo. Pie manis pieņem�anā (30 cilvēku dienā) vēl neviens nav ienācis veselu mugur�kaulu, aizkuņģa dziedzeri un pārējo dziedzeru sistēmu, veselām vē�nām, artērijām, aknām nierēm. Ja kāds tāds ir, atsaucieties! Es tad va�dā�u lekcijās līdzi un maksā�u labu algu. Tad ar ko mēs varam lielī�ties? Visiem jāmācās � gan skolu ārstiem, gan ekstrasensiem, tādēļ arī mūsu skola ir nepiecie�ama, tāpat kā lektorijs.

Kam sirdsapziņa vēl ir � tic mācās, kaut gan no praktizējo�iem mediķiem un ekstrasensiem ļoti maz. Parasti tic ir topo�ie, kam vēl nav "sakāpis galvā".

Par manu skolu varat zvanīt pa tcl. 432315. Skolu beidzot, jūs bū�siet valeologs�dziednieks vai tikai valcologs.

Visu labu un uz sadarbību!

Vai visi skolu mediķi ir dziednieku ienaidnieki

Tāds parasti ir auditorijas jautājums pēc kāda kārtējā skolu medi�ķu dusmu izvirduma presē, kur klaji redzama nekulturāla profesionā�la greizsirdība.

�ī cīņa savā starpā Rietumu pasaulē vairāk vai mazāk notiek visu �o laiku, kop� uzradusies skolu medicīna, tomēr tik nekompetenti ar�gumenti kā ir pie mums nav arī rietumu un ziemeļu valstīs. Pavisam citā pasaulē ieejam, satiekoties ar austrumu mediķiem, it sevi�ķi Dienvidkorejas un Taivānas. Ja es nezinātu par �o zemju medicīnas un izglītības līmeni, tad būtu pārliecināta, ka pie mums ir pienākusi pilnīga un galīga sātana uzvara un pasaules gals, bet tagad, �ķiet, ir cerības, ka izaugs patiesas inteliģences paaudze, kura virzīs uz �o austrumu līmeni, pie kam tas līmenis ir stipri līdzīgs mūsu sen�u ēti�kas un tikumības līmenim, tikai modernizētāks. Cerība vienmēr dod spēku eksistēt. Bet par mūsu mediķiem varu teikt, ka nc visi ir tik ap�robe�oti, ka neizprot valeoloģijas, naturopātijas, naturālhigiēnas no�zīmi mūsu tautas glāb�anā no bojāejas, no padomju politizētās medi�cīnas sekām. Pat visus drūmos padomju gadus sastrādājāmies ar pro�gresīvākajiem mediķiem � vienīgo ārstu-naturopātu Juri Gustavu, kur� ir arī Dabas dziednieks, ar onkologu Miķeli Rudzīti, bērnu ārstu Arti �eiguru, docentu V. Būmcistaru, kur� ir arī mūsu "Salveo" klu�ba krusttēvs, ekstrasenss. Docentam Būmeistaram, neskatoties uz to, ka viņ� ir mediķis, neizdevās izbēgt no mediķu uzbrukumiem un pār�metumiem, ka viņ� ir arī ekstrasenss, it kā tas no viņa būtu atkarīgs � sak, gribu � esmu, gribu � neesmu. Ārsti naidīgi viņu saukāja par Samani, tikai padarīt neko nevarēja, jo bija pārāk liela personība. La�ba sadarbība bija ar ārstiem psihiatriem Rēveli un Siļķi, kuru nodaļā norādīju ārstnieciskā uztura kursus, ar Bauskas galveno ārsti Aldonu Antoni, kara ārstu Juriju Avcr�cnko utt. Daudz aizraujo�a varētu pastāstīt par sadarbību ar kādas slimnīcas galveno ārstu, kuram es iz�ārstēju sāļu nogulsnējumus ceļos, iz�ķīdināju nieru un �ultsakmeņus, ar kuriem ne pats, ne kolēģi nebija tiku�i galā. Bet, kad viņ� stāstīja kādam Dabas metodiku, neviens tanī neticēja. Kad �is pats ārsts 3 mēne�us Kijevā pabijis Dabas dziedniecības un valeoloģijas kursos, gribēja kolēģiem pastāstīt, ko tur iemācījies, tad nebija neviena, kas klausās � atbrauca pie manis uz Rīgu pastāstīt.

Tātad � ir da�ādu līmeņu ārsti. Mana kluba biedri ar da�iem iz�ņēmumiem neviens nav ārsts, bet visi zina pasaules korifejus � na- turālhigiēnistus (kuri, starp citu, arī nav skolu mediķi) �eltonu, Brc- gu, Vokcru, D�cfriju, D�arvisu, kuriem ir pasaulslavenās Dabas dziedniecības klīnikas ASV, Kanādā, Austrālijā un mazākas klīnikas visās valstīs, kuras no mums tiek turētas slepenībā un neviens stu�dents, Dievs pasarg, uz tādu praksi necer. Bet studenti gan �odien nav novaldāmi, tic nāk manā Dziednieku skolā un uz lektorijicm masvei�dīgi, jo ar meliem vairs negrib samierināties.

Lūk, kāda pediatra atsauksme par manu bioenerģētisko Dabas Dziedniecības skolu Ļvovā:

"Cien. Ilze Jansone, Jūsu Garīgās attīstības un dziedniecības sko�la � tic ir smalkākie mīlestības un labsirdības dīgsti, kas sēti un uz�dīgu�i mūsu daudzcietu�ajā Zemē.

Jūsu dzīve � tas ir varoņdarbs dzīvības vārdā, dzīves, laimes, prieka vārdā.

Lai Dievs Jums palīdz Jūsu labajos darbos mūsu tautu labā, lai Dievs dod Jums un Jūsu ģimenei un domu biedriem stipru veselību un panākumus cēlajā un nepiecie�amajā darbā utt. utt."

No �ādām atsauksmēm varam izdot biezu sējumu, un tur nebūs ne�vienas trafaretas, formālas atsauksmes, teiksim tā � paldies, bija ļo�ti jauki un skaisti vai tml., bet � kā cilvēks izjuta to, ko dodam per�sonīgi audzēknim un tautai.

Tā kā ne visi mediķi ir iekodēti vai zombiji, vai vienkār�i aprobe��oti, kaut milzu pūles melnie spēki pieliek tie�i darbam ar Medicīnas Akadēmiju. Mums ir ar ko sadarboties, pat ar onkologiem, kaut arī vi�ņu vārdus nedrīkstam minēt, lai viņi nenonāktu kolēģu ne�ēlastībā, jo tad nckliedētos mīts par vē�a neārstējamību.

Bet, kas attiecas tie�i uz to gadījumu, kas satrauca tautu, jūtot tī�o provokāciju no padomju profesora puses 20. aprīļa radioraidījumā "Vita Longa", tad varu teikt tikai vienu � kaut arī tā būtu bijusi tais�nība, ko prof. Nikolajcvs saka, ka no Dabas dziedniecības paņēmie�niem kāds akls kļuvis, tad dziednieku ētikas princips elementāri būtu bijis apspriest �o gadījumu ar kolēģiem, izanalizēt un nākt palīgā, lai vēl glābtu, kas glābjams. Mums 2 gadus bija ekstrasensu kooperatīvs, un mūsu statūtos galvenais punkts bija �āds � no kooperatīva bez at�kārtota brīdinājuma tiek izslēgts katrs, kur� pacienta u.c. sve�a cilvē�ka klātbūtnē apsprie� kolēģa kļūdas un vājības.

Minēt �ādu gadījumu presē no Nikolajeva puses bija ļoti bērni�ķī�gi, jo neviens �ai provokācijai nenoticēja, jo zina, ka glaukomu, kā to arī paskaidroja acu ārste profesore Dambītes kundze, neviens vēl nav izārstējis, bet no sulām, zāļu tējām, ārstnieciskā uztura, pulveriem "Hodo" un "Salveo" u.c. dziednieciskajām kūrēm visa organisma at�jauno�anai glaukoma nevar prņgresēt, vienīgi �o progresu �ie paņē�mieni var neapturēt, pie tam, ja slimnieks �o programmu, kas vienmēr tiek individualizēta, nepilda pilnībā. Minētais slimnieks no �īs pro�grammas ir atteicies (kādēļ?) un stāsta, ka es esot iedevusi 2 zālītes, bet, kad sarunu filmējām video, tad atzinās, ka nav biju�as tikai 2 zā�lītes vien, bet vesels komplekss, kur� bija jāpilda 12 mēne�us, iekļau�jot visu sezonu nianses un īpatnības. Viņ� Nikolajcvam jau pēc 3 ne�dēļām paziņoja, ka no programmas nav labuma.

Radioklausītāji toreiz vispār nesaprata, kādēļ Nikolajevs lauztā latvie�u valodā to stāsta visai tautai. Kādēļ mēs to nevarējām nokār�tot savādāk?

Es pastāstī�u, kā tapa �is raidījums.

Cilvēki rajonos ir norobe�oti viens no otra sliktā transporta dēļ, jo Latvijā no laukiem uz rajonu autobusi iet 2 x nedēļā, tādēļ tie netiek nc pie Dziedniekiem uz individuālo konsultāciju, nc uz kursiem, lek- torijiem, pat vislielākie manu lekciju fanātiķi. Turklāt naudas arī ce�ļam nav, ja ģimenē ar bērniem "uz galviņas" ir 4 lati mēnesī, par braukā�anu uz Rīgu vispār nevar būt runa, tā kā nolēmām � ja jau tauta bez zinā�anām negrib un nevar iztikt, tad vienīgais, kas te var līdzēt, ir radio un TV. Tādēļ mēs ar kolektīvu vēstuli griezāmies pie radiomājas direktora Klotiņa kunga ar lūgumu dot stundu nedēļā raid�laiku veselības raidījumam, sadalot to 2 daļās � pirmajā daļā 30 min. veselības mācībai un naturālhigiēnai, otro daļu ziedot Dabas dzied�niecībai. Klotiņa kungs �ādu raidījumu apsolīja, bet baidījās, ko par to teiks padomju medicīnas pārstāvji un domāja, ka pirms tāda cikla sāk�anas vajadzētu pie apaļā galda apspriest manu projektu � raidī�jumu cikla 2 gadiem tematisko plānu, 1. mēne�a 4 raidījumu mozaī�kas tematisko at�ifrējumu ar visiem autoriem � mūsu tautas progre�sīvākajiem spēkiem, kas raidījumu gatavi veidot bez atlīdzības.

Pirmā raidījuma mozaīku at�ifrēju vārds vārdā, lai Klotiņa kungs un citi interesanti redzētu stilu un saturu. Raidījuma ieraksts ritēja ļo�ti savdabīgi un intersanti.

Tā kā es "Vita Longa" nupat biju ierunājusi 2 raidījumus par au�gu un sulu dziedniecību, bet ar Ingrīdu Strodi tikko beidzām otro dzī�vo raidījumu ar "karsto" telefonu, neko ļaunu nedomādama dro�i gā�ju uz "apaļo galdu", jo savā naivumā ncsajutu tī�o provokāciju un do�māju, ka te tiks apspriests raidījuma projekts. Tā jau apmēram arī ie�raksts tie�ām sākās, raidījuma veidotāja projektu turēja rokās un par to runāja, tikai nc Nikolajevam, ne Ārstu biedrības priek�niekam Po- �arska kungam prātā nenāca apspriest projektu, bet gan apmelot dziedniekus kopumā un mani personīgi ar nepatieso gadījumu par mi�nēto glaukomas slimnieku. Po�arska kungs parādīja savu nekompe�tenci bioenerģētikā un vērsās pret visiem "pū�ļotājiem" kopumā, draudot ar cietumu visiem bez izņēmuma, jo visi, kas pie Dziednie�kiem ārstējoties, finālā mirstot reanimācijā un nc ar ko nebija pārlie�cināms par pretējo. Uz jautājumu, vai viņ� vispār zina, kas ir pū�ļo�tājs, viņ� cēli smaidot atbildēja, ka visi mēs esot pū�ļotāji. Kur gan lai viņ� to zinātu, ja nav mācīts un pa�mācību neatzīst? Pēc raidījuma cs gan viņam teicu, ka viņ� sprie� par lietām, kur nav sajēgas, un liela personība tā nedara, tā runā par to, ko zina, un novēlēju vienkār�i mā�cīties, lai par personību varētu kļūt un būtu cienīgs vadīt Ārstu bied�rību. Es vismaz iedomājos, ka Ārstu biedrību vajadzētu vadīt ļoti lie�lai personībai, labam ārstam, bet viņi laikam dara savu darbu un ar administratīvu darbu negrib nodarboties. Es konstatēju, ka ne mūsu Dziednieku biedrībā, ne Ārstu biedrībā labākie profesijas pārstāvji nav iestāju�ies, bet strādā individuāli. No vienas puses � ļoti �ēl, jo �ie nezino�ie biedrojoties nes tautai postu, bet tie �vakmaņi laikam kopā jūtas dro�āk.

Bez tādām biedrībām eksistē domubiedru grupas, kur līmenis ir nesalīdzināmi augstāks. Kad es viņiem jautāju, kādēļ nenāk uz ofici�ālo Biedrību, tad no viņu atbildēm sapratu, ka viņiem ir taisnība � lieluma mānijas nav, valdī�anas kāres un nepiecie�amības "�upoties" arī nav, jo nejūtas nestabili, kolektīvi uzbrukt nevienam negrasās. Mazie barā jūtas stiprāki. Es tomēr lajā Dziednieku biedrībā esmu, neignorēju to, jo tie�ām domāju, ka visi kopā esam stiprāki pret ne�godīgo mediķu uzbrukumiem.

Pa vienam da�u labu iemls zemē. Grūti paredzēt ļaunuma meto�des. Tikai tie uzbrucēji galīgi nedomā par bumeranga efektu. Tā iet, ka nepārzina Kosmiskos jeb Dieva likumus. Man ir daudz starptautis�ko sertifikātu, kas iegūti gan Maskavā, gan Ta�kentā Dziednieku aso�ciācijās un Fizikas, Bioloģijas institūtos, bet nekur es nebiju ieguvu�si sertifikātu tik īpatnējā veidā, kā to piedāvā mūsu ārstu biedrība.

Sen jau klīda anekdotes par �iem eksāmeniem un es nevarēju sa�prast, ka no pāri par simts cilvēkiem, kas mēģināja tos nolikt, tikai 7 ieguvu�i sertifikātus. Paņēmu TV operatoru un gājām intervēt dakte�ri Vaļģi par �o eksāmenu gailu.

Anekdotēs bija minēts, ka Vaļģis liekot Dziedniekiem noteikt, cik aiz sienas kuros spaiņos ir ūdens, bet citreiz � kurā konvertā ir nau�da. �oreiz vajadzēja pateikt pēc konvertā paslēptā neredzamā rentge�na uzņēmuma, ejot ar roku pāri � kas tur ir par uzņēmumu, kas slim�niekam kai� no galvas līdz kājām. Pēc tam nāks slimnieks, ar kuru ne�drīkstēs pārrunāt nc vārda, un jāpasaka tā par diagnozes. Ja to ne�var � par Dziednieku strādāt nav iespējams. Uz jautājumu � vai ārsts to var? atbilde bija � nevar. Bet kādēļ viņ� tomēr ārstē � atbil�des nebija. Ne manā 25 gadu praksē, ne mana brāļa ārsta Jura Gusta�va praksē �āda nepiecie�amība vēl ne reizes nav bijusi un, domāju, ka neesam cirkus klauni, fokusus netaisām. Zinu, ka ir sensi, kuri to var, bet zinu da�us no tiem � atvieglot slimnieka stāvokli viņi nevar, vienkār�i ir superjūtīgi, bet savā vietā tas der. Jādara katram tas, ko viņ� var, nepaģērējot to, ko nevar. Zinu kādu superdziednieku, kur� arī izgāzās �ajā eksāmenā, un slimnieki, kas pie viņa ārstējas, ir izmi�su�i un baidās, ka tādēļ viņam tagad aizliegs strādāt. Kur viņi tad lai glābjas pusārstēti?

Mēs uzfdmējām materiālu par eksāmenu norisi un sarunu ar glau�komas slimnieku un aizgājām. Tāda veida eksāmenu es netaisos likt.

Ir trīs veida Dziednieki (tātad jābūt arī 3 veida sertifikācijas eksā�meniem):

1)��� super diagnostiķi-ekstrasensi, kas nav dziednieki vispār vai vā�ji � 1-2 cilvēki dienā,

2)�� super diagnosliķi, gai�reģi, kas ir dziednieki-bioenerģētiķi,

3)�� dziednieki-bioenerģētiķi bez supcrdiagnosticē�anas spējām.

Bie�i vien pirmā un tre�ā tipa dziednieki labi sastrādājas tandēmā,

kaut gan arī labi var iztikt viens bez otra.

Nikolajevs domā, ka Dziedniekam vajadzētu strādāt kopā ar sko�lu mediķi, un man tā arī sanāk, jo mēs ar brāli strādājam kopā, pie kam vēl ari ar asistentu un praktikantu, lai būtu "liecinieki pie tiesas", ja gadījumā būs pārpratums vai negodīga provokācija, ko arī pirmo reizi piedzīvojām 20. aprīlī, bet cilvēki nāk un saka, ka ne pēdējo, lai esot uzmanīgi, ka "Gaiļos" gatavojot lielāku uzbrukumu. Mēs ar Gus�tavu nebaidāmies, jo pārāk mūs tauta pazīst un mīl, pateicības vēstu�les un atsauksmju grāmatas ir vezumiem. Gai�ie spēki uzvarēs!

Pēc raksta "Dienā", kurā korespondente atreferēja �o raidījumu (viņa ierakstā sēdēja klāt), cilvēki republikā satraucās un no visiem rajoniem kaudzēm sāka nākt vēstules, lai sūdzu tiesā par nepatieso faktu publicē�anu utt., bet es neesmu radīta tiesas darbiem, domā�ju � katrs savu saņems agri vai vēlu. Uz radio un "Dienu" turpina nākt kolektīvās vēstules ar parakstiem, pieprasot pretrakstu un pretrai- dījumus, kas arī tika publicēti. īpatnēji � ārstiem var būt raidījumi, Dabas dziedniekiem � nē, bet cilvēki var neuztraukties, privātie rai�dītāji �o projektu paņems un raidījumi būs. Kaut arī �ēl, ka tas nebūs valsts radio, ko cilvēki tomēr vairāk klausās. Valsts radio kotējas ar�vien mazāk, bet vajadzēja būt otrādi. Gan jau nāks labāki laiki, nevie�nā pasakā vēl ļaunums nav uzvarējis, bet mēs ta�u ticam pasakai?�

Domāsim labas domas un neturēsim naidu arī uz ienaidnieku � tad viņ� mums arī nemaz netiks klāt! Bailes un dusmas pazudina!

Būsim vienoti savās labajās domās!

Vakarē�ana

Senie latvie�i dzīvoja viensētās un varētu domāt, ka tie dzīvoja noslēgti no pasaules. Bet cilvēks nav vilks vai lācis, kas ieracies savā migā jūtas laimīgs, viņam gribas būt sabiedrībā, un �ī vēlē�anās vien- sētniekiem piepildījās vakarē�anā, kur ziemas vakaros sanāca kopā kaimiņu kaimiņi. Darbs dzina darbu un tādēļ saliktām rokām sēdēt un pļāpāt nevarēja atļauties, katrs darīja savu darāmo � vērpa, auda, adīja rakstainus cimdus, iz�uva pūru, pui�i pina grozus, taisīja pasta�las, greba karotes, laboja lauksaimniecības darba rīkus vasaras dar�biem. Arī bērni palīdzēja �ajos darbos un reizē arī smēlās gudrībās, klausoties lielo runās par dzīvi, notikumiem, mācījās dziesmas, mīk�las. Tā draudzīgā pulkā, darot lietderīgu darbu, pagāja garie ziemas vakari.

Mūsu dienās lauku cilvēks diendienā apgrozās sabiedrībā un viņa dzīves ritmam �āda veida vakarē�ana nav varbūt piemērota, vismaz ikdienā ne, bet svētku dienās pāris stundas pavadīt draugu pulkā vē�las vai katrs. Par to liecina arī cilvēku sanāk�ana kopā bie�i negatīvu iemeslu dēļ, piemēram, dzer�ana. Pulcējas pie pudeles ne tikai hro�niskie dzērāji. Pulcējas darba biedri, pēc darba gan laukos, gan pilsē�tā, pulcējas pie pudeles studenti, pat vidusskolās un nu jau arī pamat�skolas skolnieki. Darba vietās cīnās pret dzer�anu un �īs sanāksmes notiek slepeni, ja ne darbā, tad darba vietas tuvumā vai pie kāda dar�ba biedra mājās, bet laukos vietas diezgan pie dabas krūts. Kad pajau�tā, kādēļ �ie te salasīju�ies, tad atbildes ir stipri līdzīgas � gribējās ar draugiem parunāties. Tā atbild arī skolnieki. Klausos, kāds desmitās klases skolnieks saka �etriem zēniem: "Ejam, pie manis būs drope!' Zēni apvaicājas, kas tad vēl būs? Nu, zēns uzskaita, tas un tas. Ko da�rī�ot? Jāapsprie� karnevāls un vēl �is tas. Vakarā man nav mierīgs prāts, es aizeju pie zēniem kaimiņos paskatīties to "dropi". Ieeju, sē� 12 desmitās klases zēni. Pa visiem viens lētāks vīns. Tas būtu 20 gra�mi uz cilvēku. It kā nebūtu daudz, skaidrs, ka pusaud�iem arī tas ir daudz veselības ziņā, bet noreibt nevar no 20 gramiem vien, tātad skaidrs, ka ne tie�i dzer�anas dēļ nākts, bijusi vēlē�anās sanākt kopā. Kad parunāju ar kaimiņzēnu, viņ� atzinās, ka nav pratis citādi sasaukt zēnus pie sevis, un kā tu teiksi, piemēram, nāciet pie manis, parunā�simies. Kauns. Kauns? Apbrīnojami! Uz dzer�anu gan nav kauns saukt, jo, redz, tā tagad ir pieņemts.

Jā, kaut kā mums tomēr �odien pietrūkst. Skats gribot negribot at�kal vēr�as uz ģimenes pusi. Ir da�ādi tematiski vakari darba vietās, klubos, skolās, kur tiek apspriesti da�ādi interesanti jautājumi, risi�nātas problēmas, bet cilvēkiem ar to ir par maz � visi klausās, kāds priek�ā darbojas, un ir divi varianti � vai nu publiku var uz pirkstiem saskaitīt, vai publikas ir daudz � tāda vakars saucas labi organizēts, jo nevienam nav noslēpums, ka �odien uz �ādiem pasākumiem publi�ku savākt ir grūti, izņemot obligātos pasākumus. Ja publikas pilna zā�le, viņi gūst informāciju, bet pa�i nevar savā starpā diskutēt, bet cil�vēkiem gribas izteikt savas domas, kas tiem uz sirds sakrāju�ās, dzir�dēt arī citu domas, bet sevi�ķi svarīgi un vēlami ir dzirdēt domu bied�ru domas. Visjaukāk ir, ja namamāte ģimenē prot organizēt �ādas do�mu biedru sanāk�anas, kur viss var notikt daudz mājīgāk, sirsnīgāk un rczultatīvāk nekā pla�a mēroga sanāk�anā. Un namamātes rokās ir, kāds būs �is vakars � vai pie �ņabja un mietpilsoniskās kafijas, vai pie interesantiem svaigu sulu dzērieniem un zāļu tējas. Svinēt vārda dienas, dzim�anas dienas, svētkus ir jauki, bet tā vien ir par maz, cil�vēki grib tikties bie�āk, tādēļ saprātīga, gudra namamāte vienmēr at�radīs iemeslu sanākt kopā draugiem, piemēram, sanākt uz diapozitī�vu vakaru. Jauki ir, ja domubiedri ir arī ceļotāji un diapozitīvi būs no vasaras ceļojuma, bet, ja tā nav, var paskatīties arī gatavus komplek�tus, kas pārdodas veikalos, �is klāsts ir pla�s. Protams, kādam vaja�dzētu sagatavot arī stāstījumu par attiecīgo komplektu, piemēram, par Tallinu vai Maskavas Kremļa iero�u palātu, par Ki�iem vai par Ka- rēlijas arhitektūru un glezniecību, Palangas dzintara muzeju. Un �ajā vakarā runās ne jau par diapozitīviem vien, gan jau radīsies sarunas arī par redzētām filmām, teātra izrādēm, lasītām grāmatām, bērnu au�dzinā�anu, darbu. Cilvēki apmainīju�ies domām, uzskatiem, nonāku��i pie da�a laba slēdziena, citam vairs neliekas tik neap�aubāmi viņu līdz�inējie uzskati. Arī bērni mācēs rīkot �ādus vakarus. Bērni paras�ti savā dzīvē kopē dzīvi vecāku mājās � ar visu pozitīvo un, diem��ēl, arī negatīvo. Cits variants � zemeņu balles, tomātu balles uzrī- ko�ana sezonā. Kāļu balle ziemā. Skolniekiem vien varētu būt arī �ā�da balle, vai skolnieks nebūs priecīgs, ja māte viņam teiktu: "Jāni, uz�aicini sestdien savus biedrus pie mums uz zemeņu balli!" Divreiz ne�būs jāsaka, varu galvot. Cerams, ka zemeņu ē�ana �ajā vakarā nebūs galvenā nodarbo�anās, ne jau vienmēr nepiecie�amas arī dejas, jau�nie�iem milzīgi svarīga ir diskutē�ana par visneiedomājamākajiem jautājumiem. Arī vecākiem tas ir milzīgi interesanti � nezūd kon�takts ar pieaugu�iem bērniem un viņu draugiem, ir iespējas dzirdēt mūsdienu jaunie�u domas, citādi mēs nemaz nezinām, kas viņus inte�resē, kas viņus uztrauc, kas viņiem sāp. Un pārliecināsimies, ka viņi risina diezgan globālas problēmas. Namamāte nereti varētu varbūt palīdzēt atrast arī kādu atbildi uz sasāpēju�os "kāpēc".

Nesen biju kādā mājā ienākusi darī�anās pilnīgi nejau�i un izrā�dās, ka te ir groziņvakars � zēns saaicinājis savus klases biedrus. Vakaru organizēja un veidoja pa�i zēni, bet ar namamātes gudru pa�līdzību un līdzdalību. Netrūka jautrības, bet, galvenais : � ieguva vi�si. Namamāte un namatēvs daudz interesanta zēniem pastāstīja, tēvs, tikko atgriezies no vēstures ekspedīcijas, rādīja diapozitīvus, fotogrā�fijas, filmas, senlietas. Aizgāju no �īs ģimenes 5 no rīta ar lielām �ē�labām � vēl negribējās �ķirties, visi norunājām nākamajā sestdienā tikties atkal, jo tēvs solīja zēniem palīdzēt sastādīt interesantu mar��rutu vasaras ceļojumiem ar autostopu. �ī ģimene jau piecpadsmit ga�du ceļo ar autostopu ar visiem bērniem un tagad solīja ņemt līdz arī �os astoņus klases zēnus.

Zinu citu ģimeni, kur tēvs ir atslēdznieks un veiksmīgs fotogrāfs. Zēni sestdienās nāk ar savām filmiņām, attīsta te tās kopīgi un līdz pusnaktij bildes kopē. Pa�iem ģimenē arī interesanti � nekad ar bēr�niem nav zudis kontakts, nekad vecāki nav biju�i lieki un nevēlami.

Citu atslēdznieku es savādāk neesmu redzējusi, kā �ķūnī zēnu ielenk�tu kādu braucamo meistarojot. Viņ� zēniem ir liela autoritāte un tādēļ viņam ir izdevies likt zēniem iemīlēt arī daudz ko citu � mākslu, li�teratūru, jo strādājot var pārrunāt daudz ko, bet, ja ko saka autoritāte, tai tic. Un zēni kopā ar �o atslēdznieku staigā pa muzejiem, pa māks�linieku darbnīcām, bet mājās bie�i rīko disputvakarus � vakarē�anu. Viens pats dēls pa�iem, bet cik daudzi uzskata, ka viņus audzinājis �is brīni�ķīgais cilvēks!

No�ēlojamas ir tās viesības, kurās labsajūtu un jautrību rada tikai ēdieniem nokrauts galds un alkohols. Nu jau esam nonāku�i tik tālu, ka viesībās dominē ēdienu �tampi � buljoni, otrais ar kartupeļiem, aukstais galds, kur ēdieni skaitāmi uz pirkstiem � sietās gaļas, ga�lerts, pastēte, rosols, labi, ja vēl kas no zivīm. Tas arī viss, bet ne�drīkst būt arī mazāk, un viesi ir apmierināti, ja citu viesību galdā at�kal tas pats, sak, labi, ka tā, man arī tā bija, un apmierināts sakus- tās � esmu sasniedzis kalngalus. Ja nu kāds grib būt oriģināls, tāds . pasniedz �a�liku, desiņas, sadedzinātas spirtā, �anahi. Cik no�ēloja�mi, ja kariķējam citu tautu virtuvi, neprotot nemaz �o ēdienu ne pa�gatavot, ne pasniegt, ne da�kārt pat apēst. Piemēram, pie �a�lika kau�kāzie�i apēd puskilogramu zaļumu katrs un ēd ar aso mērci. Mēs tā izdarīt nevaram, tad kādēļ ēdienu kariķēt, paņemt tikai gaļu? Ar ga�ļas ēdieniem neko daudz nevaram vairs izdomāt, maksimums it kā sasniegts, bet sakņu ēdienu varianti ir praktiski neizsmeļami, tad kā�dēļ neizmantot tos? Zinu ģimeni, kur citu ēdienu galdā nav, kā 10-15 veida salāti, cits par citu gar�īgāki, interesanti bezalkoholiskie dzērie�ni un augļu saldais. Manās grāmatās recep�u ir milzums, bet slinkums ieskatīties, un savā inertumā vainojam cits citu, piemēram, ja klāj gal�du, tad kartupeļu ē�anu attaisno ar laucinieku iera�anos, sak, būs lau�cinieki un viņi grib kartupeļus. Es gan biju lieciniece, ka laucinieki reiz stipri protestēja un teica, ka labāk ēstu ko gar�īgāku, nekā tos mū�īgos kartupeļus, kā tajos nabadzīgajos laikos, kad kartupeļi ar svaigu gaļu bija ēsti tikai lielos godos, jo ikdienā ēda speķi. Tic laiki pagāju�i, lauciniekiem gaļa vairs nav deficīts un viņi labprāt ēd ko la�bāku.

Cilvēkiem nepiecie�ams apmainīties domām un jūtām, tad visi pa�domāsim, kā labāk tuvināties!

Visvairāk tuvina garīgas problēmas � kā attīstīt sevi, kā mums at��ifrēt mūsu tautas lielo, neaptveramo kultūru. Te arī visi varam vie�noties � ceļā uz tautas saknēm, ceļā uz izdzīvo�anu.

Vakarējot, dziedot un kopā darbu darot vai ejot rotaļās � veido�jam spēcīgus cncrgo blokus un kļūstam sve�iniekiem un tum�ajai va�rai arvien ncuzvaramāki, nēievainojamāki, salicdētāki. Tautas dzies�ma un deja dod enerģētiku � biolauki palielinās pēc lieluma un struktūras, stiprinās kosmiskā aizsardzība.

Vakarēsim, darbu darot! Dziedāsim! Spēlēsim, lai tumsas vara at�kāpjas! Un, vakarē�anu beidzot, raidīsim Kosmosā, kā tagad pie�ņemts teikt, vai, kā agrāk sen�i teica � Dievam � kopīgu labu do�mu, vēlējumu, lai Dievs apskaidro mūsu prātus at�ifrēt kādreiz pie�ļautās kļūdas, izpirkt tās un dod iespēju atdzimt senkultūrai.

Dievs, palīdzi mums apjēgt kopsakarības, lai izdzīvotu latvie�u tauta!

Saturs

Ievads. Dievs, Daba, Etnoss 3 Cilvēka vārds 7 Aura. Vārda spēks. Domas spēks 8 Ārstē�ana ar psihisko enerģiju 11 Lūg�ana 11 Etnoss! 12 Rotas. Zīmes 14 Mītne 15 Māja 16 Aura 16 Mikrovide 17 Atsauksme par I. Jansoncs darbu "Daba baro, daba dziedē." 20 Priek�vārds 21 Ievads 23 Atveseļo�anās kompleksa realizā�cijas iespējas mūsdienu apstākļos 24

1. TOC \o "1-3" \h \z punkts. Āderes. 26

2.� punkts. Rafinētās baudvielas � sadzīves narkomānija, kā saka profesors Jevģēnijs Linārs �

mans skolotājs 27

3.� punkts. Augu dziedniecība 41

4.� punkts. Sulu dziedniecība 49

5.� punkts. Ārstnieciskais uzturs 56

Kā ēst? Flc�erē�ana 63

Produktu nesaderība 70

6.� punkts. Ārstē�ana ar biostrāvām 78

Kā izvēlēties

ekstrasensu? 80 Jautājumi par maniem

uzskatiem 106

7.� punkts. Inhalācijas 115

Smar�u terapija

(Aroma terapija) 116

8.� punkts. Ārstnieciskās kūres 118

9.� punkts. Vannu kūres 121

10. punkts. Masā�a 123

11. punkts. Norūdī�anās 123

12. punkts. Odensprocedūras 123

Kā veikt pa�masā�u 124

Metaloterapija 127

Akupunktūra 129

13. punkts. Akupresūra 130

Dabiskā akupresūra 131

14. punkts. Flc�erē�ana 131

15. punkts. Adatu terapija 131

16. punkts. Elektropunktūra 132

17. punkts. Pirts 132 18T punkts. Vingro�ana 132

19. punkts. Stāja 133

20.� punkts. Elpo�ana 133

21.� punkts. Mūzikas dziedniecība 134

22.� punkts. Zāļu lieto�ana 134

23.� punkts. Mākslas dziedniecība 135

24.� punkts. D�ogings 135

25.� punkts. Hipnoze 135 Kas ir gar�augi? 135 Mana sezonas dziedinā�ana 156 Ārstnieciskās kūres gadam 159 Ūdensdziedniecība 164 Vannas 170 Pirts 171 Kā nodzīt taukus? 172

Sulu dziedniecība 178

Ūdensdziedniecība 178

Ārstnieciskais uzturs 179

Aromātu dziedniecība 179

Vannu kursi 180

Dziedē�ana ar biostrāvām 181 Kafijas un smēķē�anas

atme�anas programma 181

Norādī�anās 181

Vingro�ana 182

Fizioprocedūras 182

Adatu terapija 182

Akupresūra 183

Fle�erē�ana 184

Pirtis 184

D�ogings 184

Elpa 185

Stāja 185

Homeopātija 185

Hipnoze 185

Dabiskie līdzekļi kosmētikā 185

Ādas tīrī�anas līdzekļi 186

Losjoni ādas tīrī�anai 187

Krēmi 187

Kosmētiskās maskas 188

Maskas taukainai ādai 189

Normālas ādas kop�ana 191

Taukainas ādas kop�ana 191

Sausas ādas kop�ana 191

Jaukta tipa āda 191

Matu izkri�ana 193

Dekorē�anas pamatprincipi 196

Pavasara ēdieni 201

Redīsi 203

Sparģeļi 207

Spināti 208

Rabarberi 210

Vasaras ēdieni 211

Tomāti 218

Rudens ēdieni 220

Saldie pipari 224

Kaba�i 228

Bakla�āni 230

Gurķi 236

Ziemas ēdieni 242

Kartupeļu ēdieni 242

Kāposti 246

Burkāni 250

Bietes 254

Rāceņi un kāļi 257

Rutki 259

Pētersīļi, selerijas 261

Sīpoli 263

Ķiploki 265

Ķirbji 266

Puravi 270

Pāk�augi 271

Pupas 272

Zirņi 276

Sēnes 280

Rieksti 283

Āboli 283

Biezpiena ēdieni 288

Ogas un augļi 289

Pazīstamākas ikdienas uztura

lietojamās tējas 292

Medus 298

Salveo kluba vado�ie darbinieki 300

Klubā Salveo 303

Salveo kluba lektori 310

Mākslas sekcijas nodarbībās 324 Salveo kluba tūristu sekcija

Baltkrievijā 330 Salveo kluba tūristu sekcija

Lietuvā 335

Radioraidījumi 337 Latviskā un pareizā uztura Kultūrsalona "Salveo" atvēr�anas dienā Madicīnas

darbinieku namā 1990. gadā 339

Dabas dziednieku skolā 343 Dabas dziedniecības un

mācību centrs "Salveo" 344

Zaļās dziednīcas 347

Autores pēcvārds 349

Paradontoze 356

PIELIKUMS 358

�ķiedrvielu dienas deva 358 Dabas dziedniecības un

veselības skola 358 Dabas dziednieku skolas

programma 360

Skolas eksāmenu jautājumi 362 Atsauksmes par Dziednieku skolu 364 Latviskā un veselīgā mājturības

skola "Sahtco" '364

Zaļās driciInīcas "Salveo" 365

PROBLĒMRAKSTI 366 Jaimsaimnick, tev nav laika?

Un tomēr � apstājies! 366 Atbildes uz radio un lekciju

klausītāju jautājumiem 369 Kur� tad nu �odien ir labāks � padomju dakteris vai ekstrasens? 369 Vai visi skolu mediķi ir

dziednieku ienaidnieki 372

Vakarē�ana 378

Saturs 383

Perciet jura gustava gramatu par orgānu atjauno�anu dabas līdzekļiem

"Dzīvības spēki un veselības avoti"

bi�kopības veikalos Ģertrūdes ielā 13 un Kalniņa ielā 1,

grāmatnīcās "Ābelīte" un "Āgenskalns".

Ta palīdzes mums but veseliem!

Kļūsti vesels pats un mācies palīdzēt citiem!

Ј Dabas dziedniecība Ј Veselības mācība ^ Praktiskā bioenerģētika * Etnogrāfija Ј Psiholoģija ^ Filozofija

�īs un vēl citas zinā�anas Jūs varat apgūt atbilsto�i Jūsu interesēm sadzīves vai dziednieka līmenī Ilzes Jansones vadītajās nodarbībās

Veselīgas un latviskas mājturības skolā

un

Dabas Dziednieku skolā

Tuvākās ziņas pa telefonu 432315.

Topo�as un eso�as māmiņās!

Ja jūtat, ka galvenais, lai mūsu tauta izdzī�votu, ir garīgi un fiziski veseli bērni un jau�ka, mīļa ģimene � nākat manā Latviskās un veselīgās mājturības skolā "Salveo", kur apgūsiet māku saglabāt ģimeni, mīlestī�bu un veselību!

Nākat, ja apzināties savu misiju � būt sie�vietei, mātei un audzināt pilnvērtīgus mūsu tautas dēlus un meitas. Tam vajadzīga milzu prasme un zinā�anas. Ja alkstat pēc tām �

zvaniet � 432315 � Ilzei Jansonei.

Ilzes Jansones

Dabas dziedniecības klīnika

Vai Jūs gribētu atgūt veselību ar Dabas metodēm �ādā klīnikā, ku�ra atrodas me�ā, kur palātas liek enerģētiski tīrītas katru dienu ar ka�diķu zariem u. c. metodēm, kur palātās uz slimnieku iedarbosies bio�lauku ceļo�as gleznas, mūzika, krāsas, augi, latvju zīmju spēks, kur Jūs dziedēs ar augiem, sulām, tējām, ārstniecisku uzturu, masā�ām, ārstnieciskām kūrēm pa sezonām, zāļu vannām, vingro�anu, skrie�a�nu, fizioterapiju u.c. dabas metodēm?

Kur par Jums rūpēsies valcologi, ārsti-naturopāti, ekstrasensi?

Kur līdztekus visam tam Jūs dziedēs ar koncertiem � dzīvo mū�ziku, mākslu, sirdi priecēs aktieri, mūziķi, mācītājs?

Klīnikā saņemsiet literatūru un pla�as rekomendācijas tālākai dar�bībai mājas apstākļos, bet galvenais � te būs iespēja atveseļoties vi�sai ģimenei, lai cik bērnu Jums arī nebūtu, jo visiem pasākumiem, arī �iem, jābūt visai ģimenei kopīgiem.

Atjaunojam visu organismu kopumā, neatkarīgi no diagnozes (iz�ņemot infekcijas slimības). �ī ārstnieciskā kursa garums trejdeviņas vai trīs reiz trejdeviņas dienas (81), iespējams saņemt arī 9 un 18 die�nu saīsinātos kursus.

Maksa par 9 dienām � Ls 90

Maksa par trejdeviņām (27) dienām � Ls 270

Maksa par 3 x trejdeviņām (81) dienām � Ls 810

Ceļazīmes varat iegādāties pēc adreses: Tuvākas ziņas pa tel. 432315 � ILZE JANSONE.

Visu to var saņemt ari ambulatoriski, dienā neatraujo�ties no darba un nak�ņojot mājās vai klīnikā.

Abonēsim "Cīrulīti!"

"Cīrulītis" � ilustrēts �urnāls lieliem un maziem bērniem. "Cīrulītis" � sniedz stāstus, pasakas, dzeju, māca zīmēt un mīk�las minēt, iepazīstina ar tehniku un ārstniecības augiem. "Cīrulītis" � savā lidojumā neaizmirst dzīves grūtdieņus, dod praktiskus padomus, sēj sirdī prieku,

"Cīrulītis" ir ne tikai jauns �urnāls, tas ir atjaunots izdevums.

Tas bija pla�i pazīstams skolu Cerības pulciņu un jaunatnes atturī�bas kustības �urnāls Latvijā, iznāca no 1923. līdz 1940. gadam, kā�du laiku ar nosaukumu "Jaunais Cīrulītis", vairāk nekā gadu tā re�daktors bija Rainis. �urnāls publicēja daiļliteratūru bērniem, kā arī populārzinātniskus rakstus.

Tagad "Cīrulītis" turpinās labākās tradīcijas. Trīs lietas tam ir viss�vētākās: skaidra galva, tīra sirds un latviska dvēsele. Katrā numurā "Cīrulī�a" viesi ir kādas skolas audzēkņi ar saviem zī�mējumiem un sacerējumiem. Katrs numurs atnes arī jaunu dziesmu�

�urnālā dziednieks Jānis Lielais vada jauno dziednieku skolu, at�klājot ceļu, kā pa�iem kļūt par dziedniekiem; docente Vija Eniņa pārvērtusies par Krustmāti Viju no Druvu ciema un atver Ārstnie�cības augu ābeci. In�enieris Jānis Brass iepazīstina ar automobili, tā uzbūvi un darbību; viņ� stāstīs arī par mopēdiem un motorlai�vām�

Lai "Cīrulī�a" dziesma un gai�ums atgrie�as visu bērnu sirdīs un ģimenēs!

Aicinām jaunie�us, skolotājus, vecākus un sabiedriskās organizā�cijas pasūtīt "Cīrulīti" � tas ir nepiecie�ams katrā ģimenē.

Pasūtot �urnālu "Cīrulītis" ar piegādi mājās, maksa: 3 mēne�iem � Ls 0,84 6 mēne�iem � Ls 1,68 Pasūtiet to pasta nodaļās un Jums nebūs �urnāls jāmeklē nekur citur!

Indekss 77271.

Godatais lasītaj!

Ir atjaunots viens no vecākajiem un populārākajiem tau�tas kultūrai, tikumībai, atturīgam un veselīgam dzīvesvei�dam veltītajiem laikrakstiem � "Jaunā BALSS". Nodibi�nāts 1924. gadā, tas iznāca 50 tūksto�u eksemplāru metie�nā. Laikraksts veltīts jaunie�iem, kaut gan to ar interesi la�sīs visi.

"Jaunajā BALSĪ" ir ielikums "Tautas Dziednieks".

Par ko rakstām savā laikrakstā 1994. gadā?

Galvenais � aicinām atjaunot darba tikumu, sakārtot pa��iem sevi, savu ģimeni un sētu, augt atturības garā, atjau�not mūsu sen�u tradīcijas un ticību sev;

O dodam daudz praktisku padomu jaunie�iem, jaunām ģi�menēm, lai nākotnei augtu izglītoti, morāli stipri, fiziski spēcīgi un veseli, savas tēvzemes cienīgi cilvēki;

O rosinām atjaunot pirmskara laika Latvijas Atturības un pretalkohola biedrības nodaļas, Cerību pulciņus, "Zelta grāmatu", bibliotēku, lasītavu, muzeju, tautas veselības un dziedniecības centrus;

O ielikums "Tautas Dziednieks" stāsta par veselīgu dzī�vesveidu, lai palīdzētu cilvēkiem atjaunot saikni ar dabu, atgūt veselību ar sen aizmirstām tautas dziedniecības me�todēm un līdzekļiem;

O informējam par Tautas dziednieku asociācijas darbu;

O rakstām par pretalkohola simt gadu ilgo vēsturi, izcilāka�jiem Latvijas atturības kustības veterāniem, darbiniekiem, valstsvīriem, deputātiem, reliģisko konfesiju vadītajiem, kultūras darbiniekiem u.c.;

O atklāti runājam par to, kas Latvijai traucē kļūt par eko�nomiski stipru, kulturālu un demokrātisku valsti;

O rīkojam arī konkursus, loterijas, izstādes, atturībnieku koru koncertus, atpūtas un darba nometnes bērniem un jau�nie�iem u.c.

Laikrakstu "Jaunā BALSS" ar ielikumu "Tautas Dzied�nieks" izdod sabiedrība "Latvju kultūra" un Latvijas Attu�rības un pretalkohola biedrība.

Mūsu adrese: LV-1050, Rīgā,

Elizabetes ielā 101-4, tālr. 282832, 280925

Latvijas Attruribas un pretalkohola biedrība Sabiedrība "Latvju kultūra"

Ar 1. jūliju laikraksts "Jaunā BALSS" iznāk divas reizes mēnesī. Abonējiet to!

Indekss 682323. Abonē�anas maksa

1 mēnesim � Ls 0,36

3 mēne�iem � Ls 1,08

6 mēne�iem � Ls 2,16

Ar 1995. gada 1. janvāri laikrakstu varēs saņemt tikai abonenti.

Kombinētā arstnieciski-tonizejo�o krēmu "EKOELL-A" un "EKOELL-A" lieto�ana

Pamatā ārstnieciski tonizējo�ie krēmi satur dabiskās vielas: bi�u vasku, ku�melī�u un mie�u ekstraktus, kā ari eksotisku produktu � kafijas eļļu, kas sa�tur nepiesātinātās taukskābes, mikroelementus un vitamīnus, kuri nodro�ina labvēlīgu dermatoloģisko efektu, tonizē ādu un dziedē iekaisumus.

Bez tam krēma "EKOELL-A" sastāvā ir bioloģiski aktīvs ūdens � a n o I ī t s, kas tie�i ietekmē vielu maiņu �ūnās. Anolīts satur oksidējo�us sa�vienojumus, kuri izdala aktīvo hloru, skābekli un ozonu. Tic spēj iznīcināt pa�togēnos mikrobus, sporas un vīrusus. Dezinfekcijas gala produkti nav organis�mam kaitīgi.

Krēma "EKOELL-K" sastāvā ir bioloģiski aktīvs ūdens k a t o I ī t s, kas ir universāls stimulators visiem vielu maiņas procesiem: audu reģenerācijai, �ūnu membrānu stabilizācijai un fermentizācijai. Katolīts ir sārmains ūdens, kam piemīt reducējo�as īpa�ības, kuras paaugstina �ūnu elektroķīmisko proce�su intensitāti. Bez tam katolītam piemīt virsmas atmazgā�anas un organisko vielu uzbriedinā�anas īpa�ības.

Pirmajās ārstē�anas dienās lieto krēmu "EKOELL-A", kur� labi dezinficē brūces un iekaisumus, atvelkot elektronus. Rezultātā samazinās pampums un sāpes.

Pēc tam lieto krēmu "EKOELL-K", kur� veicina brū�u sadzī�anu, kā ari apdegumu, sēnī�u slimību un gangrēniska rakstura infekciju ārstē�anu.

Potenciālā enerģija, kas piemīt bioloģiski aktīvajiem ūdeņiem, normalizē redoksiprocesus un pozitīvi ietekmē �ūnu sistēmas darbību un reģenerāciju.

Kombinētā krēma "EKOELL-A" un "EKOELL-K" lieto�ana nodro�ina efektīgu ārstniecisko procesu, jo krēmos apvienotas bioloģiski aktīvā ūdens dziedējo�ās īpa�ības un kafijas eļļas ātrās uzsāk�anās spējas. Ziedes lieto ārīgi (arī uz gļotādām):

#�� brū�u, �ūlu un apdegumu ārstē�ani; # absccsiem;

#��� hemoroīdiem; # dermatomikozēm;

#��� sausai un taukainai seborejai; ❖ furunkuļiem;

#��� sasitumu un asinsizplūdumu ārstē�anai; # ekzēmām;

#�� niezes un pampuma noņem�anai pēc kukaiņu kodumiem; # diatēzei;

#�� kosmētiskai sejas ādas kop�anai; # izgulējumiem;

#��� atjauno�anās procesiem pēc intensīvām sporta nodarbībām.

Visus "EKOELL" preparātus Jūs varat iegādāties Kalniņa ielā la . Telefoni: 220001 un 422434. LRZAR firma "EKOELL".

Ārstnieciska ziede "Rinogels"

Ziedes pamatsastāvā ir dabas vielu komplekss, kas veidots no olbaltumvie�lām, polisaharidiem, taukiem un ūdens un ir tuvs cilvēka organisma audu uzbū�vei. �ajā kompleksā ir iesaistītas tādas ārstnieciskas vielas kā smil�ērkSķu, pipa�rmētru. prie�u un dabīgās kafijas eļļa.

Ziedes pamatne nodro�ina tās ātru un efektīgu darbību.

Ziede ātri novēr� iekaisuma procesus un darbojas ilgsto�i, aizsargā pret ba�ciļu iekļū�anu organismā un saista toksīnus, veicina deguna un mutes dobuma gļotādu attīrī�anos. To pielieto pret aug�ējo elpo�anas ceļu saslim�anām, degun dobuma slimībām un profilaksei.

Ar �o ziedi plānā slānīti pārklāj deguna, kakla un mutes dobuma gļotādas 3�4 reizes dienā.

Uznesot ziedi uz deguna dobuma gļotādas, no tās var pastiprināties atdalīju�mi, kas liecina par gļotādas attīrī�anos.

Uzglabā vēsā, tum�ā vietā, sausā slēgtā iesaiņojumā.

LRZAR firma "EKOELL"

Ziede odu atbaidī�anai "Knislitis"

Ziedes pamatsastāvā ir ūdenī �ķīsto�s dabas vielu komplekss, kurā iesaistīta bagātīgi smar�ojo�a dabas ēterisko eļļu kompozīcija. Ziede uz ādas izveido plē�vīti, kura neļauj odam piekļūt pie ādas un smar�u kompozīcija darbojas kā repel- lents. Tā rodas divkār�a aizsardzība pret odu kodumiem.

Ziede ir viegli nomazgājama ar ūdeni un nekairina ādu. Piparmētru eļļa rada patīkamu, atsvaidzino�u sajūtu.

Ziedi uzklāj plānā slānītī uz atklātajām ķenneņa ādas daļām.

Uzglabā vēsā, tum�ā vielā, sausā slēgtā iesaiņojumā.

LRZAR firma "EKOELL"

Ārstnieciskā ziede "Osteogēls"

Ziedes pamatsastāvā ir dabas vielu komplekss, kas veidots no olbaltumvie�lām, polisaharidiem, taukiem un ūdens un ir tuvs cilvēka organisma audu uzbū�vei. �ajā kompleksā ir iesaistītas tādas ārstnieciskas vielas kā balneoloģiskais sā�ļu komplekss "Bi�ofīts", baltegļu eļļa, dabīgās kafijas eļļa.

Ziedes pamatne nodro�ina ātru un efektīgu darbību.

Ziedei ir pretiekaisuma un sāpju remdino�a darbība un to lieto reimatisma, osteohondrozes, neiralģijas, radikulīta, miozīta un deformējo�ās artrozes ārstē��anā.

Ziedi lieto viegli iezie�ot sāpo�ās vietas 1-2 reizes dienā. Ja nepiecie�ams, var uzlikt siltu pārklājumu.

Uzglabā vēsā, tum�ā vietā, sausā slēgtā iesaiņojumā.

LRZAR firma "EKOELL"

Pērciet organisma atjauno�anai savvaļas augu kompleksus "Hodo" un "Salveo" � pa�māju � Latvijas savvaļas augi ir mūsu glābēji!

Nāciet � jūs gaida Ģertrūdes ielā 13, Kalniņa ielā 4,

homeopātiskajā aptiekā Vaļņu ielā, drogu aptiekā Brīvības ielā un provin�u privātajās aptiekās!

3aKJiK)HeHHe

06 hccjieaobauhh bj1hhhhh cmech sheprcthheckh COBMeCTHMbIX UHKopacTymnx TpaB "Salveo-Vivita" iia pe3HCTCHTHOCTb jkhbot- HbIX K pa3JIHHHbIM 3KCTpeManbHbIM bjihhhhhm.

MccjieflOBaiiHH npoBOflHJiH Ha6ejibix Kpbicax Maccoft 220x25 rp. >KHBOTiibix yņep)KHBaiiH na crauuapTUOH j^hctc BHBapHH c flo- fiaoneHHCM Ha npoTH^ceHHH 7-8 fluea nepcfl sKcnepHMCHTOM 70 Mr/Kr npenapaTa "Salveo-Vivita".

3iccTpeMajibHbie ycnoBHM ocymecTBJi$uih nyTCM rjihhhhh Ha >KHBOTHbIX peHTreHOBCKOro H3JiyHeilHH, OCTpOH THnOKCHH h <ļ)h- 3HHeCKOH Harpy3KH.

Ha ocHOBaiiHH iionyMCHHbix pe3ynbTaTOB ycraHOBneHO, hto npocļ)HJiaKTHHecKoc K0pMJieHHe>KHB0THbix npenapaTOM "Sal�veo-Vivita" AOCTOBcpHO noBbiuiaer Tpya0cn0C06H0CTb, conpo- THBJIHeMOCTb OpraHH3Ma k rHnOKCHMeCKHM H paflHaiļHOHHblM bjthhhhhm.

JJoiļCHT Kil(pCJļpbl()HOXHMHH, K.6.H. THMOHKO M. <J>.

AcHcreHT Katpeapbi HopM. (pH3H()jiorHH, k.�.h. mhcakobeu ih. t. īloaiiucu thmomko m. 0. h mhcakobeu o. t. 3aBcpaio.

"Salveo" medu ar klijām un smiltsērk�ķu eļļu

Produkts pamatā sastāv no 2 adaptogēnicm � medus un savvaļas augu pulvera "Salveo", bet lieto�anas ērtuma dēļ ir pievienoti vēl di�vi svarīgi komponenti � klijas un koncentrēta smiltsērk�ķu eļļa. Vi�si �ie komponenti lieliski papildina viens otru, līdz. ar to veidojot bio- saderīgu proporciju visa organisma atjauno�anai, sevi�ķi endokrīnās sistēmas normalizē�anai, jo:

Medus satur: monosaharīdus, bioloģiski aktīvas vielas, vitamī�nus, mikroelementus, minerālsāļus, dabisko (vēlamo) cukuru un fi- toncīdus.

"Salveo" komplekss bagātina to ar hlorofilu, �ķiedrvielu, pektīn- vielām, miecvielām, dzelzi un citiem mikroelementiem, kurus satur kompleksā ietilpsto�ās koku lapas, mizas, augļi, augu saknes, ziedi un stublāji.

Klijas satur B grupas vitamīnus un balastvielas. Klijas medū un smiltsērk�ķu eļļā ir organismam labāk izmantojamas.

Smiltsērk�ķu eļļa dod organismam K, E, D un A vitamīnus un ne�piesātinātās taukskābes, tai piemīt izteikta dziednieciska iedarbība.

Līdz ar to kopumā �is dabas produktu komplekss ir lielisks palīg�līdzeklis ārstam naturopātam viņa darbā. Ārstam nav jāpaskaidro, kā jālieto katrs produkts atsevi�ķi. Var pavisam īsi atzīmēt, ka visu zie�mu lietojot �o kompleksu 3 reizes dienā pa 2 tējkarotēm pirms ē�a�nas, pacients atjauninās savu imūnsistēmu. Pieaūgs gan pretestības spējas pret slimībām, gan izdosies atveseļoties no daudzām slimībām. Organisms sameklēs �ajā kompleksā sev deficīto vielu un pats sevi izārstēs. Sevi�ķi iedarbīgs �is komplekss būs elpo�anas ceļu slimību, nieru un aknu slimību, kā arī osteohondrozes ārstē�anā. Tas uzlabo redzi un dziedē brūces: �ūlas, kolītus un rētas.

Ra�o A/S "Latvijas bite" Veikali � Ģertrūdes 13, Kalniņa 4.

Apmeklējiet frizētavu

"Skaistums" Rīgā, Graudu ielā 68,

kur klientiem zino�ā vadītāja Jana Jansone stāsta Dabas dziedniecības noslēpumus matu audzē�anā, ārstē�anā un veselības saglabā�anā.

īpa�ums ir ne tik daudz bagātība, kā rūpes un atbildība. Sadalīsim tās:

Jums � rūpes par bagātību, Mums � atbildība par Jūsu īpa�umu.

Apdro�inā�anas a/s "Dukāts":

n�3 Uzņemas atbildību par Jūsu īpa�umiem (ēkām, ra�otnēm, iekārtām, precēm u. c.).

Apdro�inām īpa�umus pret zādzībām ar ielau�anos, ugu�ni, dabas stihiju postījumiem u. c. riskiem.

i�3 Pēc risku izvērtē�anas apdro�inā�anas summu un prēmi�ju (samaksu par apdro�inā�anu) nosakām, vienojoties ar Klien�tu (arī konvertējamā valūtā).

osr Represētajiem namīpa�niekiem 50% atlaide. B3F Vienlaicīgi ar apdro�inā�anu konsultējam savus klientus iespējamo risku aizsardzības pilnveido�anā, iesakām sadarbību ar uzticības organizācijām.

Mēs rūpējamies par Jūsu īpa�umu kā par savējo! Zvaniet mums: 327653, 325436.

Traki laiki, vai ne?

Tum�ā pavārtē spīd nazis� Sprāgst uz ielām bumbas� Var paslīdēt uz banāna mizas� Ja nepaveiksies,� iespers govs! Nebēdājies, draugs!

MĒS samaksāsim par slimnīcā pavadīto laiku, kā ari par kat�ru ārstē�anās dienu.

Apdro�inā�anas

A/S "DUKĀTS"

kf Uzņemas atbildību par Jūsu veselību. �3= Mēs kompensēsim Jūsu veselības zudumus, kuri radu�ies traumu rezultātā.

n^ Apdro�ināsim arī darbiniekus uz darba devēju rēķina. Apdro�inā�anas summu un prēmiju (samaksu par risku) no�sakām, vienojoties ar Klientu (arī konvertējamā valūtā). Esiet veseli!

"Dzintars" "Dzintars"

"Dzintars"

ra�o � smar�as un odekolonus, krēmus un losjonus, �ampO nus un balzāmus, zobu pastas, dekoratīvo un bērnu kosmētiku, parfimērijas un kosmētikas komplektus;

izmanto � augstas kvalitātes dabiskos produktus; pielieto � mūsdienīgu, progresīvu tehnoloģiju; tam pieder � kvalificētu speciālistu bāze; rado�ais poten ciāls, kas ļauj ik gadus izstrādāt vairāk nekā 20 jaunās produk cijas veidus.

Dzintars � perfumery and cosmetics that go with the time Dzintars � leading authority of perfumery and cosmetic industry.

Dzintars

manufaetures � perfumes and eau-de-Colognes, creams and lolotions, shampoos and hair balsams, tooth-pastes, deco- rativc and baby's cosmetics, perfumery-cosmetic and cosmetic sets�

makes use of � top-quality natūrai produets takes advantage of � progresive, advanced technology employs � highly qualified speciālists ovvns � crcative potential providing for creations of over 20 new prodects every year.

"Дзшггарс" � это парфюмерия и косметика в духе времени!

"Дзиитарс" � признанный лидер

парфюмерно-космети ческой п ромышл ености.

"Дзинтарс"

производит � духи и одеколоны, кремы и лосьоны, шампуни ибальзамы, зубные пасты, декоративную и детскую косметику, парфюмерно-косметические и косметические наборы;

использует � высококачественные натуральные при�родные продукты;

применяет � современную, прогрессивную технологию; владеет � собственнойбазой квалифицированных специалистов;

имеет � творческий потенциал, позволяющий ежегодно разрабатыватьболее 20 видов новой продукции.

Salons "Salgo"

Skolas ielā 27, telefons � 291969

Mūsu salons strādā no pagāju�ā gada decembra. Pakal pojumi, ko mēs sniedzam, ietver kosmētisko kabinetu, so�lāriju, friziera pakalpojumus, manikīru, pedikīru. Salomi strādājam ar vācu l'irmas "Aicina" un "Wella" kosmētiska jiem līdzekļiem. Pie mums veikalā var iegādāties firmas "Aicina" visda�ādākos kosmētikas līdzekļus, kuri domāti da�ādiem sejas tipiem un da�ādam vecumam, sākot ar �e�leju sejas un ķermeņa tīrī�anai, losjoniem, krēmiem, pieņi ņiem, maskām. Visi �ie produkti izgatavoti uz naturālo au�gu bāzes. Mēs varam piedāvāt ļoti labus līdzekļus matu kop�anai un ārstē�anai, gan pret blaugznām, gan taukai niem matiem, tie ir ārstējo�i losjoni, 7-zāļu �ampūni kopā ar balzāmu. Nelielā izvēlē, trīs toņos piedāvājam ļoti kva�litatīvus firmas "Aicina" pūderkrēmus, sausos pūderkrē�mus, vaigu sārtumu, ēnas, tu�as. Vēl var iegādāties dezin�ficējo�us antiseptiskus līdzekļus, kuri ātri likvidē pinnes. Lielu palīdzību jūsu sejai � uzlabot tonusu � var mūsu kosmētiskais kabinets. Nākotnē paredzēts vēl papildināt kabineta pakalpojumus.

"Straume" � Latvijas ģimenes sabiedrota!

Akciju sabiedrība "Straume" iesaka virkni savu jaunāko izstrādā�jumu gan jūsu ikdienai, gan svētku reizēm:

"Vita-5" ir bagātīgas pusdienas visai ģimenei � ātri, gar�īgi, daudzveidīgi!

Piedāvājam elektrisko vītņveida gaļas ma�īnu, ko papildina ierīce desu pildī�anai. Iespējama arī mīklas formē�ana visda�ādākajiem ce�pumiem. Rīvju komplekts dārzeņu smalcinā�anai ekonomēs Jūsu lai�ku, pagatavojot visda�ādākos salātus.

Virtuves kombains ir ērti izjaucams un mazgājams. Tas neaizņem daudz vietas mūsu pagaidām vēl mazajās virtuvēs.

Virtuves kombains "Vita-5" ir neaizstājams kuplā ģimenē.

Mūsu ātrā un ērtā tējkanna plastmasas korpusā ietaupīs �ī gadsim�ta lielāko bagātību � Jūsu laiku.

Tikai 5 minūtes un patīkamas sarunas turpināsiet risināt pie kūpo��as kafijas vai tējas tases.

Mūsdienīgs, atturīgs, ieturēts elegantā Baltijas stilā un iederīgs jebkurā interjerā � keramikas komplekts kafijas sagatavo�anai.

Kafijas sagatavo�anai izmantojiet vienīgi mūsu ra�oto keramikas komplektu, kurā ietilpst rokas kafijas dzirnaviņas un servīze se�ām personām.

Pēk�ņi viesi neradīs problēmas arī svētdienas rītos, ja mājās būs mūsu parocīgais komplekts iiljēna gatavo�anai.

Tajā ietilpst koka paplāte ar se�iem metāla kausiņiem. Noņema�mie rokturi dod iespēju tos ērti ievietot cepe�krāsnī, izņemt no tās un pasniegt galdā. Komplektā ir arī pieskaņotas karotītes. Jūsu ierosmei pievienotas da�as "franciskas" �iljēnu receptes, tomēr drīz Jūs iemā�cīsieties pagatavot mazus �edevrus un kulinārijas brīnumus no vis�vienkār�ākajiem produktiem. Svarīgi tikai, lai mājās būtu siers un ket�ups vai majonēze.

Mūsu elektriskais tvaicētājs � noderīga lieta gan dāmai, gan lie�ti�ķai sievietei, gan ģimenes pavarda sargātājai, gan neatkarīgam "vi�ņam".

Tas noderēs vilnas un mēbeļaudumu uzkārsuma atjauno�anai, ne tikai samta un velūra, bet arī pār�uvu�as veļas gludinā�anai, adījumu notvaicē�anai un izlīdzinā�anai, nodevīgā spīduma noņem�anai pa�valkātam apģērbam, bet, ja �ujal pati, nogludināsiet arī vīles.

Mehāniskais salātu grie�amais aparāts ir brīni�ķīgs ar savu vien�kār�ību un ērtumu � to var ātri un bez problēmām salikt.

Kādus salātus te labāk gatavot? Vispirms jau tos, ko negrie�am glītos kubiciņos, bet plucinām, piemēram, lapu salātus, redīsu lapas u. c. zaļumus, kā arī � tos, kas grūti kapājas vai grie�as kā sīpolus, sēnes, kaut gan var te jaukt, ja vēlas, visus salātus, izņemot ko ļoti cietu, kā varbūt rutku vai ImL

Virzas salāti

�is mū�zaļais augs ēdamus salātos pat ziemāja nav kādu brīdi sniega un tā dā veidā ērti to sasmalcinām kopā ar lokiem un dillēm. Pāris apgriezienu un at�liek tikai pieliet skābu sulu ar eļļu 1:4 vai rūgu�pienu un nedaudz krējuma.

Svaigo sēņu salāti

1.� variants.

�ampinjonus, saulsardzenes, tintenes, sviesta vai bērza bekas u. c. sēnes, ko var ēst svaigā veidā, liek salātu grie�amajā traukā kopā ar sīpoliem pēc patikas, dillēm, lokiem un sagrie� vēlamā smalkumā. Pievieno krējumu vai eļļu.

2.� variants.

Masai vēl pievieno kādu tomātu, mārrutku.

�āvētu zivju salāti (var izmantot arī ceptas vai vārītas)

Jebkuru �āvētas zivs fileju grie� aparātā kopā ar 1 sīpolu, dillēm, pētersīļiem, selerijām pēc patikas, tomātiem, mārrutkiem, svaigiem gurķiem, ķimenēm vēla�mā smalkumā.

Auzu pārslu salāti � saldais

No vakara uzlej avota, ledus vai aktivizētu ūdeni auzu pārslām, ņemot attie�cībās� 1:2, t. i., I ēdamkarote auzu pārslu un 2 ēdamkarotes ūdens. No rīta ma�su ieliek �ajā aparātā, pievieno 2 ēdamkarotes medus, pāris daiviņas ābolu vai pusglāzi jebkuru ogu un saputo ar mikseri līdz āboli vai ogas sasmalcinātas vē�lamā smalkumā, un brokastis gatavas.

Mūsu adrese:

Kārļa Ulmaņa gatvē 2, Rīgā, LV 1004 Tālruņi: 627574, 627010, 627375

Joprojām ar Jums a/s "Straume"!

Straume � Latvijas jaunās ģimenes draugs!

Ja var ticēt norvēģu zinātniekam Olafam Lindstremam, kur� ir pētījis da�ādu dārzeņu ietekmi uz cilvēku psihi, tad: salāti attīsta muzikalitāti, � sīpoli � loģisko domā�anu,

burkāni un spināti iedve� melanholiju, ■� bet kartupeli iedarbojas nomierino�i. Tāpēc dārzeņu izvēle un lo sagatavo�ana ē�anai � nav vien�kār�a lieta.

Ta�u, ja Jūsu rīcībā būs mūsu ra�otais Salātu griezējs putotājs, tas būs tikai mirkļa jautājums. Un tā � katru rītu kaut kas jauns! Tie varētu būt gan augļu, gan vārītu dārzeņu salāti, dārzeņu biezeņi vai biezeņzupas. Bet, nomainot griezējnazī�us prel pu�totāju, Jūs lieliski varēsiet sagatavot arī saldos ēdienus: putuk�rējumu ar augļiem vai ogām, uzpūteņus, saldās mērces un pat mīklu pankūkām vai kēksiem.

Salātu griezējs ir ļoti ērts un vienkār�s lieto�anā! Tas būs tei�cams palīgs virtuvē gan māmiņai, gan tētim, gan vecmāmiņai, gan arī vectētiņam.

Cerībā atvieglot Jūsu mājas soli � joprojām ar Jums

Straume

Pērciet "Straumes" ra�oto ierīci "Mazulis", ar ko ērti var sa�malt bērnam kultūras un savvaļas zaļumus, ko viņ� praktiski pats nevar sakost. Mēs rīkojam ari �īs ierīces nosaukuma kon�kursu! Visveiksmīgākā nosaukuma autors tiks prēmēts!

Ilze Jansone

Biogrāfijā

Dzimusi Sabilē, augusi Kuldīgā, profesija � �elliste, publicis te, 25 gadus Zinību biedrības lektore, kultūras darbiniece, doku mentālā kino dramaturģe, uztura speciāliste � mājturibniece, grū�ti audzināmo pusaud�u pedagogs. Beigusi:

1)� Talsu vidusskolas mājsaimniecības novirziena klasi,

2)�� Kultūras darbinieku tehnikuma kino-foto nodaļu,

3)�� �ello klasi Konservatorijā. Ko viņa darījusi un dara:

3 bērnu māmiņa, kuri izaudzināti bez ārstu palīdzības � nekad nav slimoju�i, tiem ir veseli zobi. Par galveno dzīvē uzskata ģime�ni. Vienīgais draugs � vīrs Raimonds. 4 grāmatu autore:

1.� "Aukstais galds" (kopā ar māti Valentīnu Gustavu).

2.�� "Pavārgrāmata" (kopā ar māti).

3.�� "Jaunām namamātēm".

4.�� "Daba baro, daba dzi^*5 " 1. daļa. Top:

5.�� "Daba baro, uau� uzicuē" 2. daļa.

6.�� "Di�ģimenes veselībai".

7.�� "Veselības mācība", (kopā ar meitu Līgu).

8.�� Bro�ūriņu sērija "Dabas dziedniekiem". Publicistika periodikā, radio, TV.

Visus 20 gadus aktīvi publicējas masu informācijas līdzekļos, it sevi�ķi "Lauku avīzē", "Elpā", rajonu avīzītēs, TV "Mū�u dzīvo, mū�u mācies".

15 gadus bija autore radioraidījumos "Parunāsim, padomāsim", tagad � "No Doma laukuma", "Tēvu laipa �ai zemē", "Dzirkstele", "Dienu no dienas" un izglīto tautu veselībā un dabas dziedniecībā.

NVS valstu TV, radio un periodikā. Ukrainā par Ilzi Jansoni uzņemta dokumentālā filma.

Filmas.

Izveidotas videokasetes � mācību filmiņas un videolekcijas:

1.� kasete � "Valeoloģija",

2.�� kasete � "Dabas dziedniecība" u. c., operators � Dzintars Lie- piņ�.

Lekciju cikli "Dabas dziedniecībā" u. c.

Sastāv no 50 lekcijām par dabas dziedniecību, valeoloģiju un praktiskiem padomiem veselīgā kulinārijā, ārstnieciskā uzturā, ve�selīgā konservē�anā, ģimenes organizē�anā, ģimenes ekonomikā, ģimenes brīvā laika pavadī�anā u. c.

Salons "Salveo". Darbojas Medicīnas darbinieku namā veselu gadu kā lielā salona mazs modelis ar:

1.� ārstniecisko uzturu,

2.�� fitoterapiju,

3.�� sulu dziedniecību,

4.�� gleznu dziedniecību,

5.�� smar�u dziedniecību,

6.�� dzīvo dziedniecību,

7.�� ārsta naturopāta konsultācijām, ekstrasensa palīdzību. Par Ilzes Jansones augu pulveri "Salveo"

Augu komplekts "Salveo" radīts, lai restaurētu organismu caur savvaļas augiem un celtu biolaukus; sastāv no 3 augu grupām �

1)� hlorofda � enerģētikai, iekaisumu likvidē�anai, dzelzs avotam;

2)��� koku mizām � fosfora, kaļķa avots; miecvielu avots kauliem, zobiem;

3)��� augu saknēm � imūnsistēmas atjauno�anai, gremo�anas sistē�mai.

Ilze Jansone vada veselības komisiju un Vides aizsardzības klubā izveidojusi fiziskās un garīgās atdzim�anas centru. Klīnika (atveseļo�anās komplekss (AK � skatīt atsevi�ķi.) Klīnikā atveseļo Dabas līdzekļiem pēc kompleksa program�mas.

Almanahs

"Salveo" � Di�ģimenei

Almanaha moto: "Veselā Latvijā � veselu latvieti caur latvisku ģimeni!"

A "Salveo" �ajos informācijas plūdos sakam veidot tāpēc, ka re�dzam � lauku ģimenei trūkst padomnieku, lai tā varētu veidoties stipra un saderīga, lai lauciniece (kurai tik maz laika paliek ģimenei un mājai) spētu saglabāt sievi�ķīgumu, skaistumu, tīrību, kārtību un prasmi audzināt bērnus, spētu mīlēt un arī pali tiktu mīlēta.

Tātad A it kā domāts visiem, bet tomēr ar akcentu uz lauku sievie�ti � Di�ģimenes veidotāju. Tā slejās stāstīsim pirmām kārtām par at�veseļo�anās kluba "Salveo" darbu. Tajā ik gadu esmu atveseļojusi ap 200 cilvēku, kuru ārstē�anā medicīna bija izrādījusies bezspēcīga. �urnāls būs tā saite, kas vienos mūs ar lasītājiem gan pilsētās, gan vistālākajos lauku nostūros.

A rakstīsim par grūtnieces problēmām, par zīdītājas uzturu, par manu dziednieces pieredzi. Būs nodaļa par ārstniecības augiem un to dziednieciskajām īpa�ībām, publicēsim dabiska uztura receptes at�bilsto�i sezonai.

A stāstīsim par ūdens āderēm un to kaitīgo ietekmi uz cilvēku ve�selību, par augu un sulu dziedniecību, par ārstniecisku uzturu, dziedi�nā�anu ar biostrāvām, par smar�u un krāsu terapiju, ūdensdzied�niecības metodēm, akupresūru, adatu terapiju, hipnozi, clcktropun- ktūru, fizioterapiju, lēno, dozēto skrie�anu "d�ogingu", par dziedē�a- nos pirtī, par pa�masā�as paņēmieniem, norūdī�anos u.t.t.

A informēsim lasītāju par dabas dziedniecības privātklīnikas un salona darbību, kur varēs saņemt kompleksu naturālu dziedē�anu enerģētiski tīrā vidē.

A palīdzēs lasītājam apzināt savas nacionālās saknes, palīdzēs at�griezties pie augstākajām Patiesībām � Etnosa, Dabas un Dieva.

A slejās runāsim par bērnu veselību, audzinā�anu.

A nekad nebeigsies rubrika par mīlestību. Dosim vārdu kluba "Salveo" biedriem � biologiem, mediķiem, psihologiem.

I. Jansone

Daba baro, daba dziedē

Grāmata. Padomi jaunajām namamātēm veselīgas ģimenes vei�do�anā. Latvie�u un krievu valodā. Izdevējs "Salveo".

�ī Jansones grāmata ne tikai papildinās kulinārijas jautājumiem vel�tīto literatūras klāstu, bet noteikti aizpildīs ari tajā kādu robu. Autore konsekventi iesaka receptes, kur barības produkti netiek pakļauti termis�kai apstrādei, t. i., netiek denaturalizēti. Lietojot �ādi sagatavotus ēdie�nus, cilvēks nepieņemsies svarā, izvairīsies no daudzām vielmaiņas iz�raisītām slimībām, bet slims cilvēks atgūs veselību. �ī grāmata nepavi�sam nav pavārgrāmata, drīzāk tā ir ccļrādis, kā panākt labu veselību un nodzīvot ilgu mū�u.

Docents V. Rūmeistars

Nopietni ir jāpievēr�as tiem cilvēkiem, kas vēl nav slimību pārņemti un jāsāk nodarboties ar viņu veselības uzlabo�anas profilaksi, veltot tam visus spēkus un līdzekļus. Ta�u �is uzdevums nevar gulties tikai uz me�dicīnas pleciem vien. Ir nepiecie�ams piesaistīt vēl kādu, medicīnai tuvu stāvo�u un tai draudzīgu zinātni. Un tā varētu būt zinātne par valcoloģi- ju � veselību.

I. Jansone

Grāmatā "Daba baro, daba dziedē" sīki aplūkoti Ilzes Jansones iz�strādātā veselības kompleksa galvenie virzieni:

#���� izvairīties no āderēm;

#���� nelietot rafinētās baudvielas � sadzīves narkotikas;

#���� augu dziedniecība (savvaļas augu pulvera "Salveo" un zāļu tēju lieto�ana);

#���� sulu dziedniecība;

#���� ārstnieciskais uzturs;

#���� ārstē�ana ar biostrāvām;

#���� inhalācijas;

#���� ārstnieciskās kūres;

#���� masā�as;

#���� vingro�ana;

#���� hipnoze.

Lielāko daļu grāmatas aizņem veselīga ēdiena receptes. 2. grāmatas saturs � metodika, kā strādāt ar 1. grāmatu, lekciju cikli, reto izdevumu saraksts.

Vienmer jautrs, vienmer vesels.

Sabiedrība ar ierobe�otu atbildību "Salveo"

Garīgās un fiziskās atdzim�anas centrs

"Salveo" &

Mājturības skola Dabas dziednieku skola fc

Dabas dziedniecības klīnika un Kultūras salons Atveseļo�anās klubs "Salveo"

Pērkam latviskam kultūrsalonam

tādu mākslinieku darbus, kuri ir brīvi no sātana valgiem, � nesmē�ķē, nelieto alkoholu, kafiju, balto miltu izstrādājumus, buljonus. Zvanīt pa tel. 432315 � lizei Jansonei

�r

Latviskās kultūras salons "Salveo" komplektē tautiskās un klasis�kās mūzikas ansambļus. Lūdzam pieteikties māksliniekus, kuri ir brī�vi no sātana valgiem � nesmēķē, nelieto alkoholu, cukuru, balto mil�tu izstrādājumus, kafiju.

Zvanīt pa tel. 432315 salona īpa�niecei Ilzei Jansonei.

�r

Uzmanību privāto TV un radio kanālu īpa�niekiem!

Varbūt vēlaties sadarboties ar mana centra autoru grupu, veidojot raidījumus:

1)� par latvisku ģimeni,

2)�� par veselību un Dabas dziedniecību,

jo valsts radio un TV ir no �īs programmas atteiku�ies.

Aicinājums privāto TV un radio īpa�niekiem!

Veidosim raidījumu ciklus �

1)� Latvju māja un ģimene,

2)�� Latvju veselība � valeoloģija,

3)�� Dabas dziedniecība.

Varbūt kopīgiem spēkiem glābsim mūsu tautu no Melnās varas?

DIEVS, DABA, ETNOSS

Ievadraidījuma projekts

Iepazī�anās ar radioraidījumu ideju, projektu, struktūru un autoriem. Pirmās 10 min. �runā raidījuma vadītāji � Arvīds Ulmc un Ilze Jansone. Otrās 10 min. � runā ārsts Juris Gustavs Tre�ās 10 min. � runā Ivars Vtks Ceturtās 10 min. � runā profesors J. Linārs Piektās 10 min. � runā Mirdza Ozoliņa

Sestās 10 min. �runā (nobeigumā) Ilze Jansone un vides aizsardzības kluba vadītājs Arvīds Ulmc.

Raidījuma DIEVS, DABA, ETNOSS

projekts

Moto: "Veselā Latvijā Veselīgu latvieti caur veselīgu ģimeni." 60 min. nedēļā, mozaīkas veidā, 6x10 min. si�eti.

Anotācija

Tautas stāvoklis I^atvijā

Raidījums nepiecie�ams tautai kā patiesas informācijas sniedzējs Cilvē�ka Ekoloģijas jomā, kā palīgs garīgai un fiziskai atdzim�anai mūsu tautas iz�dzīvo�anai. Tautu visvieglāk var iznīcināt ar informācijas badu, bet pretējais dod cerību izdzīvot. Melnais spēks valda pār pasauli un tas ir spēcīgs, mate�riāli labi situēts, un, to redzot, tautai zūd cerība un tādēļ mums � gai�ajiem spēkiem, vienkār�i jāapvienojas, un uz to mēs arī aicinām.

Tauta ir novesta galējā nabadzībā, tā nav spējīga vairs ne apmeklēt lek�ciju ciklus, ne kursus, nc maksas skolas, ne dziedēties maksas Dabas dzied-

niecības klīnikā, ne pasūtīt periodiku, vienīgais, kas vairumam palicis � TV un radio raidījumi. Tie ienāk katrā mājā un pie tam � vienlaicīgi, kas �ajā paātrinājuma laikmetā ir tik būtiski.

Mēs pārāk tālu esam aizgāju�i no Dieva, no Dabas, no Etnosa. Ja mēs at�kal neatgriezīsimics pie �iem trim momentiem, mums kā nācijai neizdzīvot (nevienai nācijai neizdzīvot). Tādēļ ari raidījums vedīs pie Dieva, pie Dabas, pie Etnosa visiem iespējamiem līdzekļiem.

Raidījums būs �ādos ciklos: 1. Ģimene: 2. Veselības mācība 3. Dabas dziedniecība.

���� māja, � naturālhigiēna:

���� bērni, � fiziskā,

���� mājas darbu � garīgā, organizācija.

Raidījumu veidos mūsu tautas progresīvākie, gai�ākie spēki, kā:

1.�� Dabas dziedniecības centra vadītāja Ilze Jansone � vada ari latvisko un veselīgo mājturības dabas dziedniecības skolu, atveseļo�anās klubu "Sal�veo", lektoru grupu, ir augu pulvera "Salveo" autore, Dabas dziedniecības vadītāja, latviskā kultūrsalona "Salveo" projekta autore, veikala "Dabas dziednieks" projekta autore, 6 grāmatu autore par dabas dziedniecību un veselīgu uzluru, ārstnieciskā uztura kursu vadītāja, profesionāls kultūras darbi- ļ nieks un mūzikas pedagogs, �elliste.

2.�� Ārsts-naturopāts Juris Gustavs � grāmatas "Dzīvības spēki" autors (kā dabas līdzekļiem atjaunot jebkuru orgānu), kopā ar māsu lizi Jansoni va�da visus iepriek�minētos pasākumus, laikraksta "Dziednieks" redkolēģijas loceklis un autors.

3.� Svētvietu pētnieks, zinātnieks Ivars Vīks, grāmatas "Kurzeme" autors, laikraksta "Dziednieks" redkolēģijas loceklis.

4.�� Profesors Jevģēņijs Linārs � minēto personu skolotājs, cīnītājs pret sadzīves narkomāniju.

5.��� Dziednieks Zintis � ar superspējātn zemapziņas lasī�anā, ģimenes konfliktu risinātājs, izcils diagnostiķis.

6.��� Homeopātiskās aptiekas vadītāja Mirdza Ozoliņa un citi ievērojami dziednieki.

DIEVS, DABA, ETNOSS

4 raidījumi mēnesī

I raidījuma projekts

I. daļa � 30 min. � veselības mācība garīgai un fiziskai atdzim�anai.

\

IMāns

1. si�ets

Mikrovidcs loma veselībā, māju, ēku izvietojums, energozonas.

1. Jansone

2.�� si�ets

Starojums ap mums � lietas, puķes, grāmatas, tēlotājmākslas priek�meti. I. Jansone

3.�� si�ets

Rotaslietas, zīmju spēks. I. Jansone, I. Vīks

II daļa � 30 min. � dabas dziedniecība 1. si�ets

30 punktu atveseļo�anās programmas īss raksturojums.

1.� Jansone

2.�� si�ets

Āderu problēmas. I. Jansone

3.�� si�ets

Rafinēto baudviclu kopējais raksturojums. Sadzīves narkomānijas cēloņi, sekas un pasākumi to likvidē�anai. I. Jansone

DIEVS, DABA, ETNOSS

II raidījuma projekts Veselības mācība

Kas ir disbakterioze, orālscpsis, acidoze? Radītās sekas un kompensācija.

Kādā gadījumā zarnās nesintezējas B grupas vitamīni un pretvē�a vielas? Radītās sekas un kompensācija. I. Jansone

Cukura posto�ā iedarbība uz organismu. Sekas: biolauku grau�ana, kaulu noārdī�ana u. c. Veselīgie na�ķi kompensācijai. I. Jansone

Sāls posto�ā iedarbība. Rcccptcs ēdieniem bez sāls. I. Jansone

Dabas dziedniecība

Sadzīves narkomānija � sekas un kompensācija, prof. J. Einārs Biostrāvu translācija. I. Jansone

DIEVS, DABA, ETNOSS III raidījuma projekts Valeoloģija

1. si�ets �5 min.

Kafijo�anas kaitīgums, sekas, kompensācija, atvictotāji.

1. Jansone

2.�� si�ets � 3 min.

Taukvielu pārdozē�ana, sekas, kompensācija. Eļļas augi. I. Jansone

3.�� si�ets � 3 min.

Olbaltumvielu pārdozē�ana, sekas, kompensācija. I. Jansone

4.�� si�ets � 1 min.

Kā saglabāt veselīgus asinsvadus � vēnas un artērijas? Kā nekad nesaslimt ar asinsvadu slimībām � civilizācijas nelaimi � insul�tu, infarktu, gangrēnu un cita veida sklerozes izpausmēm. I. Jansone

5.�� si�ets � 1 min.

Kā saglabāt redzi, dzirdi, o�u? I. Jansone

5 minūtes � Kā izmantot dabas dāvanas pa sezonām? Veselīgu ēdienu receptūra ikdienā un svētkos. I. Jansone

Naturopātija � 30 min.

1. si�ets � 30 min.

Kā izārstēt disbakteriozi, orālsepsi, acidozi?

Disbakteriozes un vairogdziedzera saslim�anas noteik�ana, ieteikumi, lai no tā izvairītos: 1) nebarot pūsto�o mikrofloru, 2) nonāvēt eso�o, 3) ieviest jau�no � derīgo mikrofloru.

1. Jansone

2.�� si�ets � 3 min.

Eļļas augu dziedniecība, vitamīnu nozīme organismā � kā pats var saprast, ko un cik apēst, lai segtu deficītu. I. Jansone

3.�� si�ets � 5 min.

Kā atjaunot sklerozes deformētos asinsvadus, naturopatijas paņēmieni. I. Jansone

4.�� si�ets � 5 min.

Redzes atjauno�anas programma pa sezonām, dzirdes atjauno�anas pro�gramma pa sezonām, o�as atjauno�anas programma pa sezonām. I. Jansone

5.�� si�ets � 10 min. Sezonas dziedniecība. I. Jansone

Biostrāvu translācija I. Jansone

Dziednieces Ilzes Jansones anotācija

Latvija� zinību biedrības lektore, Dabas dziedniecības Centra un firmas "Salveo" prezidente Ilze Jansone pēc specialitātēm ir:

a)�� dziedniece-valeoloģe-biocncrģētiķc,

b)�� kultūras un kino darbiniece,

c)�� kulināre, ārstnieciskā uztura speciāliste,

d)�� �elliste.

Lasa lekcijas, vada ārstnieciskos seansus � kolektīvos un individuālos, Mājturības skolu, Dziednieku skolu, atveseļo�anās klubu "Salveo", VAK veselības programmu "Salveo".

Lekciju cikls: "Daba dziedē, daba baro" stāsta cilvēkam patiesību par izdzīvo�anas iespējām, valeoloģijas pamatiem un naturopātiju ar mērķi ie�mācīt cilvēkiem saglabāt un atgūt veselību dabiskiem līdzekļiem.

Mājturības skolu Ilze Jansone vada 21 gadu, kur meitenes un jaunās na�mamātes apgūst veselības mācību un prasmi vadīt ģimeni � �o mazo kolek�tīvu tā, lai tas dzīvotu saskaņā un mīlestībā un neviens neslimotu, jo ģime�nes veselība atkarīga no namamātes.

Dabas dziednieka skolā I. Jansone māca ekstrasensiem valeoloģiju un naturopātiju, psiholoģiju, etnogrāfiju, folkloru, lai tic veidotos par dziednie�kiem, kas ārstē cilvēku kompleksi, nevis ar biostrāvām vien un ir spējīgi pa�skaidrot cilvēkam, kā dzīvot, lai slimība neatkārtotos.

Ilze Jansone savā Atveseļo�anās klubā "Salveo" 6 gadu laikā ar dabas līdzekļiem gadā izārstē 200 cilvēkus, no kā medicīna ir atteikusies, un pie�rāda, ka, ja kāds skaitās neārstējams ar ķīmijas līdzekļiem, tad dabā ir viss, nepiecie�amas tikai zinā�anas. Tās nepiecie�amas visiem, ne tikai mediķiem un tautas dziedniekiem, bet sevi�ķi pedagogiem un kultūras darbiniekiem.

SOS

sauciens pēc palīdzības vai apelē�ana pie mūsmāju jaunbagāt�nieku vai ārzemju bagātajiem latvie�u sirdsapziņām � Lūdzu palīdziet realizēt manus projektus Latvijā:

1)� Latviskā Kultūrsalona �

□��� ar latvisko un veselīgo ēdienkarti,

□��� ar dabiskām, tikko spiestām sulām no mūsu pa�u savvaļas za�ļumiem, ogām, dārzeņiem,

□��� ar zāļu tējām,

□��� ar latvisku, dzīvu mūziku,

□���� ar gleznu galeriju un lieti�ķās mākslas priek�metiem, kuros strādā pareizs, nestilizēts latvju zīmju spēks, tāpat kā tās strādā ar telpu interjerā,

□��� ar kadiķu zaru spēku,

□��� ar pīlād�u aizsardzību,

□��� ar dziednieku konsultācijām,

□��� ar latvisku kultūrprogrammu;

2)�� Dabas dziedniecības klīnikas latviskā garā;

3)�� Veikala: "Viss Dabas dziedniecībai";

4)�� Latviskās un veselīgās Mājturības skolas;

5)�� Latvju zintnieku skolas;

6)�� Dabas dziednieku skolas;

7)�� Lektorija "Daba dziedē";

8)�� Fito bāra;

9)�� Latviskā un veselīgā bērnudārza;

10)� Latviskās dzīves ziņā skolas;

11)� �urnāla "Latvju māja" izdo�anā;

12)� Almanaha (Latvju ģimenei) "Salveo" izdo�anai.

Izdevējs: Ilze Jansone Reģistrācijas apl. Nr. 2-0947

Iespiests a/s �Preses nams�, Balasta dambī 3, Rīgā, LV-1081. Papildmetiens. Pas. nr. 1139.