D�ord�s Smits ir izcils ame�rikāņu zinātnieks, radioelektro�nikas speciālists, risina arī prak�tiskas informācijas teorijas pro�blēmas. Viņ� ir vairāku zināt�niski fantastisku stāstu autors.

Pols Vollaks ienāca manā kabinetā. Viņ� izska�tījās kā prātu zaudējis. Kaut kādas likteņa ironijas dēļ Pols Vollaks, projekta �Tunelis� direktors, bija pie mums viens no tiem diviem cilvēkiem, kuru uzvārdiem nesekoja burtu ķēdītes, kas apzīmē zi�nātniskos grādus un nosaukumus. Otrs biju es.

���� Vai kaut kas noticis, Pol? � es ievaicājos.

Viņ� pamāja ar galvu un sacīja:

���� Tuneļa kapsula darbojas.

����������� Tā tam arī jābūt. Tā ir pietiekami daudz rei�u pārbaudīta.

���� Hollijai Kārterei nelaimējās.

����������� E .. . � es iesāku un tūlīt pat apklusu, jo sa�pratu, ko viņ� bija gribējis teikt. � Viņa � viņa . .. ne�?

����������� Hollija sekmīgi sasniedza Venēru, � viņ� sa�cīja. � Nelaime tā, ka mēs nevaram dabūt viņu atpakaļ.

���� Nevarat dabūt atpakaļ?

Viņ� atkal pamāja ar galvu.

����������� Mēs ta�u nekad neesam sevi�ķi daudz zināju�i kaut ko par Venēras atmosfēru, vai ne?

���� Jā.

����������� Redzi, tas mazumiņ�, kas kļuva zināms, ie�kams Hollija zaudēja samaņu, liek domāt, ka Venē�ras atmosfērā ir kaut kāds ciāna savienojums, pie tam tādā koncentrācijā, ar kuru pietiek, lai izrai�sītu nervu paralīzi.

���� Ko tu ar to gribi teikt?

����������� Es gribu teikt, � Pols Vollaks novilka, � ka Hollija Kārtere beidza elpot neilgi pēc tam, kad bija atvērusi lūku. Un kādu minūti vēlāk viņai pār�stāja pukstēt sirds.

���� Hollija ir � mirusi?

����������� Vēl ne, Tom, � viņ� sacīja. � Ja mums izdo�tos piecpadsmit vai divdesmit minū�u laikā dabūt viņu atpakaļ, modernā medicīna spētu atdot viņai dzīvību.

���� Bet viņai ta�u būs skartas smadzenes!

����������� O, iespējami tikai īslaicīgi bojājumi. To visu var labot. Galvenais ir dabūt viņu atpakaļ.

����������� Mums vajadzēja uzbūvēt divas tuneļa kap�sulas.

����������� Mums vajadzēja daudz ko izdarīt. Bet, kad ra�ķete ar aparatūru nolaidās uz Venēras, visi par to vien domāja, kā to ātrāk izmēģināt. Dievs mans lie�cinieks, es mēģināju jūs atturēt no pārāk neapdo�mīgas rīcības. Bet izdot jums, ļaudīm, pavēles no�zīmē velti tērēt laiku un papīru.

Es pavēros viņā.

����������� Doktor, � es sacīju, mehāniski pie�ķirot viņam �o grādu, � Venēra atrodas daudzus desmitus

miljonu kilometru no �ejienes. Mūsu rīcībā nav citas tuneļa kapsulas, un neviena raķete nevar no�lidot �o attālumu pietiekami īsā laikā. Tātad kādas gan mums var būt cerības izglābt Holliju?

���� Tur jau ir tā lieta, � noteica Vollaks, � ka Venēra, �ķiet, ir apdzīvota.

���� Ko jūs sakāt!

����� Jā, un tie�i �is fakts ir galvenokārt vainojams visā. Viņa nolaidās un ieraudzīja �o radījumu tu�vojamies. Būdama pārliecināta, ka indīgā atmosfērā nav iespējama dzīvība, viņa atvēra lūku � un at�klāja pretējo.

���� Un ko tagad?

���� Tagad mums atliek izdomāt paņēmienu, kā izskaidrot venērietim at�ķirību starp kreiso un labo. Man liekas, ka tu varēsi palīdzēt.

- Bet es ta�u esmu tikai skaitļojamo ma�īnu

programmētājs.

���� Tie�i tā. Mēs domājām, ka tu esi izstrādājis kaut kādu metodi, kā sazināties ar savu ma�īnu. Vi�sam pārējam baram, kā tu jau zini, ir grūti sapras�ties savā �argonā pat citam ar citu, nemaz nerunājot par parastām civilpersonām. Vari iedomāties, kas notiks, ja viņi nonāks saskarē ar kādu venērieti.

���� Es pamēģinā�u, � es sacīju.

Projekts �Tunelis� ir beigu posms programmā, kas sākta pirms daudziem gadiem, kad kāds uzņēma nopietni nejau�u joku.

Polemizējot par tuneļa diodes darbību, viens no zinātniekiem aizrādīja, ka, ja elektronu varēiu pa�darīt absolūti nekustīgu, tā stāvoklis saskaņā ar Heizenberga nenoteiktības teoriju būtu ļoti ne�skaidrs. No tā izriet, ka tas tikpat labi varētu atras�ties kā uz Venēras, tā uz Zemes vai vēl kur citur.

Sis efekts tiek izmantots tuneļa diodē, izveidojot �ķērsām pāri tās savienojumam sprieguma nobīdi. Nelielā diapazonā tā ir pietiekama, lai izjauktu Heizenberga nenoteiktību. Rezultātā elektrons ar daudz lielāku varbūtību atrodas vienā savienojuma pusē nekā otrā.

Nevarēja noliegt to, ka tuneļa diode darbojas. Projekts �Tunelis� bija nopietns mēģinājums iz�mantot tuneļa efektu pla�ākā mērogā.

Pola Vollaka pieminētajā raķetē atradās apara�tūra, ar kuru bija paredzēts radīt sprieguma nobīdi starp Venēru un Zemi. Un tagad projekts �Tunelis� bija tādā stāvoklī, ka tas izolējis no sabiedrības brīni�ķīgāko meiteni pasaulē.

Tā kā �is pēdējais apgalvojums atspoguļo manus subjektīvos uzskatus, atstatumu no kabineta līdz laboratorijai es burtiski nolidoju.

Laboratorija atgādināja īstu trako namu. Ļaudis strīdējās, sapulcēju�ies nelielos bariņos. Tie, kas klusēja, nikni mētāja galvas, kaut ko noliedzot.

Vienīgā, kas nelikās uztraukusies, bija Terēza Duaita, mūsu telepāte. Te man jāatzīstas, ka esmu pieļāvis kļūdu. Apgalvodams, ka mēs ar Polu Vol- laku esam vienīgie, kuriem nav zinātnisko grādu un nosaukumu, es biju aizmirsis Terē�u Duaitu. Bet tas ir piedodams. Terēza bija pilnīgi neuzkrīto�a būtne, viņa ne par ko neinteresējās un nepavisam nebija pievilcīga. Viņai bija tikai �etrpadsmit gadu. Bet Terēza bija atklājusi, ka viņas spējas telepātijā var apmierināt jebkuru viņas vēlē�anos". Un, tā kā viņa bija tikai cilvēks, tad nevēlējās daudz. Tāpēc lasī�tājs piedos manu aizmār�ību.

Bet tagad es biju spiests Terē�u ievērot. Man ie�nākot, viņa pacēla galvu un sacīja:

���� Harla vēlas zināt, kāpēc viņ� nevarētu kaut vai pamēģināt.

Vollaks nobālēja.

���� Pasakiet �im Venēras radījumam �nē!�, cik skaļi vien iespējams.

Terēza apdomājās, tad vaicāja:

���� Bet kāpēc?

���� Vai �is Harla saprot Heizenberga efekta bū�tību?

Pēc neilga laiciņa viņa sacīja:

���� Harla esot dzirdējis par �o teoriju. Bet viņam grūti noticēt, ka �is efekts ir ne tikai abstrakts fi�zikāls jēdziens, bet gan pastāv īstenībā.

����� Pasakiet Harlam, ka doktore Kārtere tikai tā�pēc nokļuvusi �ajā kļūmīgajā situācijā, ka mēs at�klājām paņēmienu, kā pielietot tuneļa efektu pla��ākā mērogā.

��� Viņ� to saprot. Bet viņ� vēlas zināt, kāpēc jūs izmēģinājumam neizmantojāt kādu no zemākajiem dzīvniekiem.

���� Pasakiet viņam, ka dzīvnieku izmanto�ana la�boratorijas eksperimentiem ir iespējama tikai poli�cejiskā valstī, kur pretvivisekcijas līgas biedrus iz�sūta trimdā. Udeļādas ka�oki � un viss. Lai viņ� palauza par to savu venērie�a galvu. Bet tagad, Te�rēza . . .

���� Ko?

���� Rūpīgi paskaidrojiet Harlam, ka, nospie�ot kreiso pogu, tuneļa kapsula atgriezīsies, tiklīdz viņ� aizvērs lūku. Pasakiet arī, ka, nospie�ot labo pogu, radīsies cita sprieguma nobīde, kā rezultātā savie�nojumu krustos cita vielas masa. Citiem vārdiem sakot, gala stacijas tuvumā no �īs laboratorijas tiks izrauts gabals, kas centīsies ieņemt uz Venēras to pa�u vietu, kuru pa�reiz aizņem tuneļa kapsula. Ne�viens no mums nevar paredzēt, kas var notikt, ja divas masas tiecas ieņemt vienu un to pa�u vietu. Iespējams, ka milzīgi postījumi radīsies arī �eit.

���� Harla neaiztik�ot neko, iekams nebū�ot pārlie�cināts, ka tas nav bīstami.

���� Labi. Tom, � Pols uzrunāja mani, �� kā mēs varētu ieskaidrot, ar ko at�ķiras labā puse no krei�sās?

���� Vai pogas nav kaut kā iezīmētas?

���� Labā poga ir sarkana, bet kreisā � zaļa.

���� Vai Harla neat�ķir krāsas?

���� Nē, bet, cik es noprotu, Harla redz citādā spektrā nekā mēs. Tātad viņam abas pogas izskatās vienādas.

���� Jūs varētu iegravēt uz tām uzrakstus �TURP� un �ATPAKAĻ�.

Frenks Krendols iesprauslājās.

���� Varbūt jūs varat ar Terēzas starpniecību no�sūtīt venērietim angļu valodas pa�mācību?

Es pavēros Krendolā. Viņ� nebija man simpātisks. �ķita, ka vienmēr, kad vien Hollija Kārtere iznirst no savas teorētiskās fizikas miglas uz tie�i tik ilgu laiku, lai pamanītu vientiesi, kuram nepiecie�ama ma�īna, lai veiktu vienkār�ākos aprēķinus, ierodas Fienks Krendols un aizved viņu projām no manis. Ja gribat, sauciet to par muļķīgu greizsirdību. Es esmu tikai cilvēks.

���� Krendol, � es sacīju, � es pat me�onim va�rētu izskaidrot, ka uzrakstā �TURP� ir �etri jocīgi ķeburi, bet vārdā �ATPAKAĻ� � daudzi.

Vollaks iejaucās strīdā, teikdams:

����������� Tātad mēs negaidījām, ka tur būs saprātīgas būtnes. Bet tagad mums jāatrisina problēma, kā ar tām sazināties.

Krendols izlikās, ka nav pamanījis manas atbildes sarkasmu.

���� Pie velna, kas par lietu? � viņ� vaicāja.

����������� Lieta tāda, � es viņam paskaidroju, � ka trūkst kopīga izejas punkta.

���� Tas nozīmē?

����������� Tas nozīmē, ka, ja man būtu darī�ana ar cil�vēkiem, es varētu izskaidrot at�ķirību starp kreiso un labo pusi jebkuram pusidiotam, ja vien tam būtu kaut miglainākā sajēga par apkārt notieko�o.

���� Piemēram?

Es brīdi padomāju un nedro�i sacīju:

����������� Piemēram, pastāv kāds meteoroloģijas likums, kas ir spēkā ziemeļu puslodē. Kad vēj� pū� no mu�guras, kreisā roka norāda uz zema spiediena cen�tru.

����������� Labi. Bet kā ar Venēru? Es domāju � ar as�tronomiskām ziņām.

Es pa�ūpoju galvu.

����������� Kāpēc gan ne? � viņ� jautāja. � Ja mēs stā�vam ar seju pret ziemeļiem, saule lec pa labi no mums, vai ne?

���� Jā. Pat dienvidu puslodē.

����������� Nu, tātad. Tagad jūs redzat, ka nav svarīgi, kurā puslodē viņi atrodas.

����������� Jums taisnība. Bet jūs pieņemat arī, ka Venēra grie�as ap savu asi, ka �ī ass ir paralēla Zemes asij un ka abu planētu grie�anās virzieni sakrīt.

���� Mēs zinām, ka Venēra grie�as!

����������� Mums ir pilnīgs pamats tā domāt, � es pie�kritu. � Bet tikai tāpēc, ka ar termopāriem izmē�rītā temperatūra Venēras tum�ajā pusē ir pārāk augsta, lai varētu piekrist teorijai, ka diennakts apgrieziens līdzinās gadam. �ķiet, jaunākie dati lie�cina par kaut ko vidēju starp pāris nedēļām un da�iem mēne�iem. Tālāk, Venēras grie�anās asij ne�būt nav jābūt paralēlai kādas citas planētas asij. Pie velna, Krendol, jūs sasodīti labi zināt, ka Saules sistēma ir lielisks pulkstenis, kurā neviena ass nav paralēla citai, un eliptiskais mehānisms, planētām grie�oties, maina ātrumu.

�� .Saules sistēmā praktiski viss grie�as vienā vir�zienā.

Es palūkojos uz viņu.

���� Vai jūs varbūt pieļaujat domu, ka Venēra pakļaujas �im likumam? Jums var būt taisnība tikai piecdesmit gadījumos no simta. Ja jūs kļūdīsieties, vesela tonna vielas centīsies ieņemt vietu, kuru jau aizņem cita tonna vielas.

���� Bet.. .

���� Tālāk, � es turpināju, � tā ir mūsu laime, ka Polārzvaigzne pa�laik atrodas ziemeļpolā. Marsa polus neiezīmē neviens tik gai�s spīdeklis. Un pat tad diezin vai venērie�i arī pārvērtu�i savu debess velvi par tādu zvērudārzu, kas pilns ar mītiskiem iemītniekiem, kā to izdarīju�i mūsu sen�i. Izsako�ties vienkār�āk, venērie�i varbūt nekad nav smē�lu�i no avota ūdeni ar garkātainu kausu. Jebkuru nosaukumu sapratīs tikai Zemes iedzīvotāji. Protams, ir daudz orientieru, bet kā paskaidrot, tie�i kur� ir domāts? Mana māte, piemēram, vienmēr sauca Ple�jādes par � ē � Mazo Lāci.

Pēk�ņi ierunājās Terēza Duaita. �ķiet, tā bija otrā vai tre�ā reize viņas mū�ā, kad viņa netika uzru�nāta pirmā.

���� Harla ar manu palīdzību dzirdēja visu, ko jūs runājāt. Par astronomiju viņam ir tikai neskaidrs priek�stats. Viņ� ir jums pateicīgs par to, ka uzzi�nājis, ka pastāv �saule�, kas dod siltumu un gaismu. Viņiem bija teorija, kas balstījās uz veselo saprātu, � no kaut kurienes tam bija jānāk. Bet gaisma ro�das un izzūd tik lēni, ka grūti noteikt, no kuras pu�ses lec saule. Tas, ka bez Venēras pastāv arī citi debess ķermeņi, viņiem tāpat pamatojas uz loģiku. Viņi uzskata, ka, ja jau eksistē viņi un viņu pla�nēta, tad, iespējams, ir arī citas planētas, kuru iedzīvotāji tāpat nevar saredzēt viņus.

��� Teica Plīnijs Vecākais, � nomurmināja Pols Vollaks.

Es palūkojos uz viņu.

������ Plīnijs reiz lasīja lekciju par Pitagora teoriju, ka Zeme ir apaļa. Tad kāds uzdeva āķīgu jautā�jumu � kāpēc cilvēki otrā pusē nekrīt nost? Plīniļs atbildēja, ka otrā pusē, bez �aubām, arī esot muļķi, kas savukārt vaicā saviem gudrajiem, kāpēc mēs ne�krītam nost.

���� Diezin vai tas �eit ir vietā, � es sacīju.

���� Es atvainojos. Protams. Un laiks iet uz priek�u.

��� Laboratorijas durvis atvērās, un ienāca Lū Grehems, elektronikas sekcijas vadītājs.

���� Rokā ir! � viņ� sacīja.

Balsu �aloņa uzreiz kļuva par trim decibeliem klusāka. Lū teica:

������� Ja tērauda magnētu kodina ar skābi, tad uz ziemeļpolu tā iedarbojas stiprāk.

Es pa�ūpoju galvu.

��� Lū, � es sacīju, � mēs nezinām, vai Venērai ir magnētiskais lauks un vai tas vērsts tajā pa�ā virzienā kā Zemes magnētiskais lauks, � mēs nezinām pat, vai venērie�i pazīst magnētisko kom�pasu.

���� Es runāju par ko citu, � atteica Lū Grehems. � Es ļoti labi saprotu, ka lieta ir neskaidra. Mag�nētiskajam laukam ir savs vektors, bet bultu tā galā ļaudis zīmē pēc sava prāta.

���� Kā tad jūs noteiksiet ziemeļpolu?

���� Izgatavo�u elektromagnētu. Pēc tam pielieto�u Ampēra labās rokas likumu. Elektromagnēts jāsa�tver labajā rokā, tā, lai pirksti būtu vērsti paralēli tinumam strāvas virzienā. Tad īk�ķis norādīs zie�meļpolu.

���� Lieliski! Vai tā nav tā pati sasodītā problēma, kuru mēs pūlamies atrisināt? Tagad jāuzzina, vai Harlas labajai rokai, ir visi pirksti, ieskaitot īk�ķi, lai mēs varētu viņam paskaidrot, kura roka ir labā.

���� Nē, nē! �viņ� iebilda. � Jūs nesaprotat, Tom. Mums nav vajadzīga labā roka. Izveidosim elektro�magnēta tinumu �ādi. Noliksim dzelzs serdi hori�zontāli sev priek�ā. Vadu sāksim uztīt virzienā pro�jām no sevis virs serdes, lejup, zem serdes, virzienā uz mums, aug�up, �aipus serdes, un tā joprojām, līdz elektromagnēta tinums gatavs. Ja tagad pie tinuma sākuma pieslēgsim strāvas avota pozitīvo polu, bet otrā galā � negatīvo, tad ziemeļpols atradīsies pa kreisi. Uz to skābe iedarbosies stiprāk.

- Es pavēros viņā.

���� Lū, � es lēni sacīju, � ja jūs spējat izklāstīt, ar ko pozitīvais pols at�ķiras no negatīvā tikpat skaidri, kā nupat aprakstījāt elektromagnēta uztī��anu, mēs dabūsim Holliju atpakaļ uz Zemes. Vai jūs to spējat?

Lū pagriezās pret Terē�u Duaitu.

���� Vai �is Harla sekoja manai domu gaitai?

Viņa pamāja ar galvu.

���� Vai varat pateikt, ko viņ� saka?

���������� Jūs runājat, es klausos, viņ� lasa manas domas. Bet es lasu viņa domas un varu tās paziņot jums.

����������� Labi, � sacīja Lū Grehems. � Tagad izvei�dosim Leklan�ē elementu. Pajautājiet Harlam, vai viņ� pazīst oglekli. Melnu, gaismu absorbējo�u elementu. Ogleklis ir ārkārtīgi izplatīts, tas ir visas organiskās ķīmijas pamatā. Periodiskajā sistēmā tas atrodas sestajā vietā. Vai Harla pazīst oglekli?

���� Harla pazīst oglekli.

����������� Tagad pievienosim cinku. Cinks ir viegls me�tāls, un to nav grūti izdalīt no rūdas. Tas ir diezgan izplatīts, un civilizācijas rītausmā ļaudis to lietoja misiņa vai bronzas izgatavo�anai jau ilgi, pirms zi�nātne bija attīstījusies tiktāl, lai atzītu to par atse�vi�ķu elementu. Vai Harla pazīst cinku?

����������� Varbūt, � Terēza vilcinoties sacīja. � Kas notiks, ja Harla cinka vietā paņems citu metālu?

����������� Nekas sevi�ķs, � atteica Lū. � Noderēs jeb�kur� viegls, pietiekami izplatīts metāls, kuru var viegli izdalīt no rūdas. Piemēram, alva, magnijs, nātrijs, kadmijs un tamlīdzīgi.

���� Harla saka, lai jūs turpinot.

���������� Tagad jāizgatavo elektrolīts. Vislabāk ņemt sārmu.

����������� Uzmanieties, � es sacīju. � Varbūt jūs vēl gribēsiet, lai Harla sārma noteik�anai izmantotu lak�musa papīru?

���������� Nē, � atbildēja Lū. Viņ� pagriezās pret Te�rē�u un sacīja:

���� Sārmi stipri apdedzina ādu.

���� Arī skābes, � es iebildu.

���� Sārmi ir sastopami dabā, � viņ� atgādināja,� bet skābes parasti nē. Bet galvenais ir tas, ka der ari skābe. Var ņemt pat sālsūdeni. Ta�u sārma �ķī�dums ir vispiemērotākais. Lai nu kā, paskaidrojiet Harlam, ka cinkam līdzīgus metālus civilizācija pa�zina jau ilgi pirms tam, kad ķīmija kļuva par zi�nātni. Toties skābes atklāja samērā nesen.

���� Harla saprot.

���� Nu, un tagad, � triumfējo�i sacīja Lū Gre- hems, � izveidosim bateriju, iegremdējot ogli un cinku elektrolītā. Ogle ir pozitīvais elektrods, un tas jāpieslēdz elektromagnēta tinuma sākumam, bet tinuma gals jāsavieno ar "cinku. Tad ziemeļpols at�radīsies pa kreisi.

���� Harla saprot, � sacīja Terēza. � Līdz �ai vie�tai Harla var eksperimenta gaitu iztēloties. Bet kā lai uzzinām, kur� tērauda serdes gals ir ziemeļ�pols?

��� Ja mēs serdi nomagnetizēsim un iegremdēsim skābē, tā uz ziemeļpolu iedarbosies stiprāk.

���� Harla saka, ka par to viņ� nekā nezina. Viņ� nekad nav par to dzirdējis, lai gan labi pazīst elek�tromagnētus, baterijas un tamlīdzīgas lietas.

Es palūkojos uz Lū Grehemu.

���� Jūs to izdomājāt vai izlasījāt rokasgrāmatā?

Viņ� nodūra acis.

���� Vispār izlasīju rokasgrāmatā, bet.. .

���� Lū, � es nelaimīgs sacīju, � es nekad neesmu teicis, ka mēs nevaram atrast izejas punktu. Bet mums vajadzīgs kaut kas tāds, ko varētu realizēt da�u minū�u laikā. Kaut kas taustāms�

Man smadzenēs sāka veidoties kāda miglaina doma, un es apklusu.

Pols Vollaks lūkojās manī, it kā grasītos runāt, bet negribētu pārtraukt manu domu gaitu. Beidzot viņ� neizturēja un sacīja:

���� Vai jūs kaut ko izdomājāt, Tom?

����������� Varbūt, � es nomurmināju. � Protams, jābūt kaut kam taustāmam.

���� Piemēram?

����������� Tuneļa kapsulai jābūt pilnai ar priek�metiem, kas mums palīdzētu izskaidrot Harlam lietas bū�tību, �-� es sacīju. � Piemēram, tur jābūt skrūvēm.

Es pagriezos pret Solu Greibenu. Sols ir mūsu mehānikas ģēnijs. Iedodiet viņam ar trulu lūpu zīmuli uz lietotas cigare�u kārbiņas uzmestu skici, un viņ� jums izgatavos mirdzo�u mehānismu, kas darbojas kā simtdolāru rokas pulkstenis.

Bet �oreiz tā nebija. Sols no�ūpoja galvu.

����������� Visas patstāvīgās detaļas ir sametinātas, bet pagaidu detaļas � nostiprinātas ar sprūdiem, � viņ� paziņoja.

����������� Ak dievs! � es ievaidējos. � Kaut kam ta�u ir jābūt!

����������� Kaut kas jau atrastos, � Sols sacīja. � Bet, lai tam tiktu klāt, �is zellis Harla būs spiests lietot autogēnu.

Es pagriezos pret Terē�u.

����������� Vai �is telepāts Harla spēj redzēt cauri me�tālam?

����������� Vai to vispār kāds spēj? � viņa klusi atjau�tāja.

Vollaks pieskārās manai rokai.

����������� Jūs pielai�at parasto kļūdu, uzskatot, ka cil�vēks ar ārkārtīgi asu uztveres spēju var saredzēt visas mehānisma detaļas tikpat skaidri kā rasējumā.

Tā tas nav. Pēc manām domām, uztveres spējas pat nav analoģiskas redzei.

���������� Bet, � es taustījos tālāk, � kaut kam kopī�gam ta�u jābūt, kaut arī pieņemam, ka uztvere nav redze. Tātad � kas īsti ir uztvere?

����������� Tom, ja jūs būtu akls kop� dzim�anas, es va�rētu jums paskaidrot, ka man ir redze, kas dod iespē�ju saskatīt priek�metu detaļas, kuras jūs varat no�teikt tikai ar tausti. To jūs vēl saprastu. Bet jūs nekādi nevarētu saprast, ko nozīmē vārds �glezna�, un arī gūt to garīgo iespaidu, kādu sniedz redze.

����������� Nu, labi, � es tomēr neatkāpos, � bet vai viņ� spēj redzēt cauri miesai?

���� Miesai?

����������� Hollijas sirds ir apstājusies, � es sacīju, � bet tā nav mainījusi vietu. Ja Harla spētu redzēt cauri miesai, viņ� ievērotu �o vienīgo lielo orgānu, kas atrodas krū�u dobumā netālu no mugurkaula.

Terēza atbildēja:

����������� Harlas uztvere sniedz viņam blāvas, nepilnīgas ainas. � Viņa pavērās manī. � Tās ir kaut kas lī�dzīgs neskaidram, nepietiekami izgaismotam rent�gena uzņēmumam.

���� Rentgena uzņēmumam? � es pārjautāju.

����������� Tas ir precīzākais izskaidrojums, kādu jūs varat saprast, � viņa nepārliecino�ā balsī noteica.

Es atstāju �o tematu mierā. Terēza acīmredzot bija taustījusies pa tumsu, lai atrastu kādu salīdzinājumu, kas sniegtu pēc iespējas skaidrāku priek�statu. Es jutu, ka tas arī ir precīzākais uztveres izskaidro�jums, kādu man jebkad lemts saņemt.

���� Vai viņ� nespēj saredzēt skaidri?

���� Viņam nav tiesību.

���� Nav tiesību! � es eksplodēju. � Bet�

Vollaks, paceļot roku, mani pārtrauca.

����� Nelieciet Terēzai meklēt vārdus, Tom. Harlam nav tiesību ielauzties Hollijas Kārteres personībā. Tāpēc viņ� nespēj gūt skaidrāku uztveri par viņas iek�ējiem orgāniem.

���� Pie velna! � es ierēcos. � Tad dodiet viņam �īs tiesības!

���� Neviens nav pilnvarots to darīt.

���� Lai nolādētas visas pilnvaras! � es nikni au�roju. � �īs meitenes dzīvība ir briesmās!

Vollaks nelaimīgs pamāja ar galvu.

���� Ķirurgs galējas nepiecie�amības gadījumā va�rētu arī nerēķināties ar likumu, kas prasa pacienta piekri�anu operēt. Un tomēr, pat tad, ja viņ� izglābj pacienta dzīvību, pēdējais var ķirurgu iesūdzēt tiesā. Bet te ir citādi, Tom. Kā tu dro�i vien zini, jebkura telepāta spējas nosaka viņa vēlē�anās uztvert infor�māciju. Terēza un Harla vēlas sazināties, tāpēc ari viņi to spēj.

���� Bet vai tie�ām Harla nesaprot, ka mēs visi vē�lamies, lai viņ� tur ielūkojas?

���� Atmetiet �īs iedomas, Tom! Te nav runa par mūsu atļauju. Tas ir objektīvs fakts. Ja Hollija būtu precējusies ar kādu no mums, tas atvieglotu lietu, un tomēr pilnīgas skaidrības nebūtu arī tad. Tā savā ziņā ir iejauk�anās personiskajos noslēpumos.

���� Personiskajos noslēpumos? �ajā gadījumā jau pati �ī doma ir smieklīga.

���� Var jau būt, � atteica Pols Vollaks. � Bet ne jau es izdodu likumus. Tie ir dabas likumi, tikpat nemainīgi kā gravitācijas vai gaismas atstaro�anas likums. Un, Tom, ja arī es izdotu likumus, pat tad es nevarētu neko grozīt. Arī tādā gadījumā, ja tas būtu nepiecie�ams, lai glābtu Hollijas Kārteres dzīvību. Ja telepātija un uztvere būtu tik brīva un ne ar ko nesaistīta, kā to deklarēja tās pirmie entuzi�asti, tad dzīve pārvērstos par īstu elli zemes virsū.

����������� Bet kāds tam sakars ar personiskajiem noslē�pumiem? �is Harla ta�u nav pat humanolds. Kaķis ta�u drīkst skatīties uz karali�

����������� Protams, Tom. Bet cik ilgi gan kaķim atļaus lasīt karaļa domas?

����������� Vai Harlu kaut kas kavē aplūkot Holliju no ārpuses? � es norūcu.

Viņ� domīgi paskatījās uz mani.

���� Jūs domājat kādu rētu vai defektu?

����������� Jā. Varbūt dzimumzīmi. Neviens no mums nav nevainojams.

���� Vai jūs varat norādīt uz kaut ko tādu?

Es iegrimu domās.

Man nebija grūti atsaukt atmiņā Hollijas Kārteres tēlu. Bet, par nelaimi, es lūkojos uz Holliju Kārteri kā mīlētājs, kuram viss viņā �ķita ideāls. Ja viņai būtu zobu tiltiņ�, es to nebūtu pamanījis. Viņas au�gums bija proporcionāls un mati krita brīvi, bez celiņa. Viņas ādas krāsa bija nevainojama � vis�maz tajās vietās, kuras man bija izdevība vērot, kad Hollija sauļojās atpūtas krēslā pie peldbaseina.

Es pakratīju galvu. Un tad man nācās sadurties ar nepatīkamu faktu. Tas mani sāpīgi aizskāra, jo es gribēju, lai mana dieviete būtu ideāla, un, ja viņas miesa bija tikpat vāja kā visiem mirstīgajiem, tad es nevēlējos to uzzināt no cilvēka, kas pazina viņu labāk nekā es.

Tomēr es vēlējos, lai viņa dzīvotu, tāpēc pagriezos pret Frenku Krendolu.

���� Vai jūs zināt? � es vaicāju.

���� Ko?

���� Vai jūs zināt kādu rētu vai dzimumzīmi?

���� Piemēram?

���� Velns lai parauj! � es aizsvilos. � Piemēram, rētu, kas paliek pēc aklās zarnas operācijas un pēc kuras varētu at�ķirt kreiso pusi no labās.

���� Klausieties, Tom, es neesmu viņas ārsts. Es varu jums dot vienīgi vecumveco atbildi: �Kamēr viņas nevalkās īsākus peldkostīmus.�

Mana sirds priecīgi salēcās. Kaut gan Hollijai jo�projām draudēja nāves briesmas, tas tomēr nespēja mazināt manu gandarījuma sajūtu, dzirdot Frenku Krendolu atzīstam, ka viņ� nav Hollijas mīļākais un nav pat bijis ar viņu tuvākās attiecībās nekā es. Un tomēr būtu bijis patīkamāk dzirdēt, ka Hollija ir pa�rasta sieviete, pat tad, ja to sacītu cilvēks, kas viņu pietiekami labi pazīst, � lai tikai viņa varētu atgriez�ties.

Tad es atjēdzos. Visparastākās sievietes vietā man bija ideāla dieviete, kura nepiederēja nevienam vīrietim un kurai draudēja nāves briesmas.

Es nebiju pamanījis Solu Greibenu aizejam, bet tas acīmredzot bija noticis, jo pa�laik atvērās durvis un viņ� ienāca, nesdams smagu gredzenu �iroskopu, kas griezās vairākos bezberzes gultņos. Viņ� izska�tījās apmulsis.

���� �ķiet, es noņēmos veselu stundu, � viņ� sa�cīja. � Jūs ta�u neteiksiet, ka �ī lietiņa ir neatņe�mami saistīta ar Zemes tā saukto Homo sapiens savtīgajiem, aprobe�otajiem priek�statiem.

Viņ� pagrieza paliktni, un mēs visi vērojām, kā gultņu gredzeni grie�as, rotoram paliekot tajā pa�ā plaknē.

���� �ai parādībai jābūt raksturīgai visam kosmo�sam, � Sols sacīja. � Bet katru reizi, kad iesāku es,

nonāku strupceļā. Skatieties. Ja ass atrodas mūsu priek�ā horizontāli un rotors grie�as tā, ka tā aug��ējā mala kustas virzienā projām no mums, mēs va�ram noteikt kopīgo izejas punktu. Bet tālāko kustību nav iespējams izskaidrot. Noliecot ass labo pusi le�jup, rotors pagriezīsies tā, ka tā pretējā mala atradīsies pa labi. Bet tas nozīmē, ka mēs nosakām A ar A palīdzību. Tātad man nekas neiznāk.

Frenks Krendols no�ūpoja galvu.

���� �ajā lietā dro�i vien ir kāds absolūts princips, bet es esmu pārliecināts, ka neviens no mums to nezina. Mums arī nav laika to meklēt. Faktiski nav vairs nekādu cerību. Varbūt labāk izmantosim laiku lietderīgāk un padomāsim par ticamu izskaidrojumu.

���� Izskaidrojumu? � Vollaks neizpratnē pārjau�tāja.

���� Palūkosimies patiesībai acis, � sacīja Krendols. � Hollijas Kārteres dzīve tuvojas beigām. Neviens pagaidām vēl nav atradis kopīgu izejas punktu, lai izskaidrotu �im Harlam at�ķirību starp labo un krei�so pusi.

���� Labi, un ko jūs iesakāt?

���� Nāve ir mirsto�o liktenis, � Krendols aizsma�ku�ā balsī sacīja. � Lai viņi mierīgi un ar cieņu sagaida savu pēdējo stundu. Toties dzīve pieder dzī�vajiem, un viņiem nav miera. Mums, paliku�ajiem, tā jānodzīvo pēc iespējas labāk. Tātad pēc piecām minūtēm Hollija iemantos mū�īgo mieru. Mums, pārējiem, par to būs jāatbild.

���� Ko jūs ar to domājat?

���� Kā, pēc jūsu domām, varētu izskaidrot �o ne�laimes gadījumu? � Krendols vaicāja. � Kāds no�teikti vēlēsies uzzināt, kas noticis ar Hollijas Kār�teres mirstīgajām atliekām. Es domās jau redzu, kas tā būs par elli. Es redzu, kā mūs noslauka no zemes virsas izsmiekls par to, ka neesam pratu�i izskaid�rot, ar ko at�ķiras labā puse no kreisās. Un es redzu mūs pilnīgi iznīcinātus par to, ka esam visu to pie�ļāvu�i.

����������� �ķiet, jūs esat vairāk norūpējies par savu aroda reputāciju nekā par Hollijas Kārteres dzīvību!

����������� Man ir nākotne, � viņ� atteica. � Hollijai tādas nav. Pie velna! � viņ� novaidējās. � Mēs nevaram pat paļauties uz gadījumu.

���� Paļauties uz gadījumu?

����������� Kā jūs domājat � vai �is venērietis vēlēsies riskēt ar savu dzīvību, aizverot acis un uz labu laimi nospie�ot vienu no pogām?

���������� Nu, � iesāka Vollaks, � jūs ta�u saprotat, ka mēs arī riskējam. Bet.. .

����������� Acumirkli, � es sacīju. � Man ie�āvās prātā kāda ne visai jēdzīga ideja. Vai varu pamēģināt?

���� Protams.

����������� Ar �protams� vien ir par maz. Man vajadzīgs klusums, lai ar Terēzas starpniecību es varētu sa�zināties.

���������� Ja jums ir kaut kas padomā, mēģiniet, � sa�cīja Vollaks.

����������� Bet vai jūs apzināties, ko gribat darīt? � jau�tāja Frenks Krendols.

���������� Man �ķiet, jā, � es atbildēju. � Ja man kaut kas izdosies, tad tikai tāpēc, ka Hollija man ir tuva.

���� Tas var būt, � viņ� sacīja, paraustot plecus.

Es ar pūlēm savaldījos � divkaujas ir izraisīju�i

arī nenozīmīgāki iemesli. Ta�u Krendols nevis ap�vainoja mani, bet samierino�i turpināja: � Jūs va�rētu būt bijis viņai vēl daudz tuvāks, ja vien būtu pacenties to panākt. Viņa vienmēr ir teikusi, ka jūs esot veikls un atjautīgs un ka papļāpāt ar jums pēc ilga, nogurdino�a darba esot īsta bauda. Bet jūs vienmēr kaut kur steidzāties. Nu, labi, Tom, mēģi�niet. Labu veiksmi!

Es uzelpoju.

���� Terēza! � es pasaucu.

���� Jā, mister Linkoln?

����������� Pasakiet Harlam, lai viņ� koncentrē uzmanību uz pogām.

���� Viņ� ir gatavs.

���� Starp tām ir tikko manāma at�ķirība.

���������� To viņ� zina, bet viņ� nezina, ar ko tie�i po�gas at�ķiras.

����������� Tās nedaudz at�ķiras ar savu temperatūru. Viena poga ir mazliet siltāka nekā otra.

���� Harla tās ir aptaustījis.

Es beidzu runāt tre�ajā personā un griezos pie Terēzas tā, it kā mēs vienkār�i sarunātos pa telefonu.

����������� Harla, � es sacīju, � siltumā, ko sajūt pie�skaroties, ir tikai daļa at�ķirības. Ir vēl cita veida siltums. Vai jūs nejūtat, ka viena poga ir labāka par otru?

Harla atbildēja tie�i ar Terēzas starpniecību:

����������� Jā, mani tie�ām vairāk pievelk siltākā no abām pogām. Ja tā būtu spēle, es liktu uz �o pogu. Bet tā. ir tikai sajūta � un tas ir slikts padomdevējs.

����������� Bet tā ta�u ir! � es ātri atteicu. � Tie�i tas ir mūsu kopīgais izejas punkts. Nospiediet siltāko no �

Mani pēk�ņi pārtrauca Vollaks. Viņ� nikni sa�grāba mani un atvilka no Terēzas. Frenks Krendols bija pagriezies pret meiteni un sauca: �

���������� Nē! Nē! Siltākā ir sarkanā poga! Jums jāno�spie� zaļā�

Un tad ari viņ� tika pārtraukts.

Ar eksplozīvu �ņākoņu tika izspiests gaiss, un tu�neļa kapsula bija klāt. Tajā atradās kāds drausmīgs radījums, kas savos �ūskveida taustekļos turēja Hollijas Kārteres ļengano ķermeni. Ar vienu no brīvajiem taustekļiem tas atvēra durvis.

� Ņemiet viņu, kamēr es spēju aizturēt elpu, � joprojām ar Terēzas starpniecību sacīja Harla. � Es jums atsūtī�u tuneļa kapsulu tuk�u atpakaļ. Tagad es to varu izdarīt, jo zinu, ka siltums ir tur, kur ir sirds.

Harla iesvieda, nejūtīgo meiteni man rokās un ie�lēca atpakaļ kapsulā. Tā pazuda un pēc tam tuk�a atgriezās tie�i tajā brīdī, kad ārsts noliecās pār Holliju.

Tagad mana Hollija ir pie manis, bet laiku pa lai�kam es pamostos viņai blakus viss aukstos sviedros. Harla ta�u varēja būt kļūdījies! Tāpat kā kļūdījās Vollaks un Krendols, domājot, ka sarkanā poga ir siltāka par zaļo. Viņu reakcija, tāpat kā Harlas reak�cija, bija tīri emocionāla.

Es ceru, ka Harla vai^nu man piedos, vai ari ne�kad neuzzinās, ka es biju spiests runāt tik pārlie�cino�i un apelēt pie viņa jūtām tikai tāpēc, ka vē�lējos, lai viņ� liek uz spēles savu . . . viņas .. . mūsu dzīvības.

Un es aizmiegu tikai pēc tam, kad esmu sevi pār�liecinājis, ka tas nav bijis vienkār�i gadījums . . . ka Harla kaut kādā veidā tomēr vadījies no jūtām, jo loģika un saprāts te bija izrādīju�ies bezspēcīgi.

Jēdzieni �labais� un �kreisais� ta�u rodas tikai tad, kad Zemes iedzīvotājs tos nosaka.