Orsons Skots Kārds

Endera spēle

�Es esmu skatījies ar viņa acīm, klausījies ar viņa ausīm, es saku: viņ� ir īstais. Vai vismaz tuvu tam."

�To jūs teicāt arī par brāli."

�Brāli izmantot nav iespējams. Tam ir citi iemesli, kam nav nekāda sakara ar viņa spējām."

�Tas pats arī ar māsu. Un vēl ir �aubas par viņu pa�u. Viņ� ir pārāk padevīgs. Pārāk viegli pakļaujas citu gribai."

�Bet ne tad, ja �ie citi ir ienaidnieki."

�Un ko tad mēs darīsim? Turēsim viņu visu laiku ienaid�nieku ielenkumā?"

Jā, ja vajadzēs."

,.Liekas, jūs teicāt, ka jums patīk tas puika."

�]a viņ� tiks insektoīdu nagos, es viņam lik�os glu�i mīļ�."

�Labi. Galu galā � mēs glābjam pasauli. Ņemam viņu."

���

Uzraudze mīļi pasmaidīja, pabu�ināja viņa matus un sacīja:

�Endrū, man liekas, ka tas briesmīgais monitors tev dro�i vien jau pilnīgi noriebies. Nu, man ir labas ziņas. �odien tu tiksi no tā atbrīvots. Mēs to vienkār�i izņemsim ārā, un tas nemaz nebūs sāpīgi."

Enders pamāja. Protams, par sāpēm viņa meloja. Pieaugu��ie vienmēr tā saka, kad skaidrs, ka sāpēs, un pēc �ī apgalvo�juma viņ� to varēja zināt pavisam dro�i. Da�reiz uz meliem varēja paļauties vairāk nekā uz patiesību.

�Tā ka nāc nu �urp, Endrū, apsēdies te uz izmeklējumu galda. Ārsts tūlīt būs klāt."

Nav monitora. Enders mēģināja iedomāties, kā būtu bez �īs mazās ierīces uz kakla. Es varē�u valstīties gultā uz muguras, un tas nespiedis. Du�ā es nejutī�u to kņudam un sasilstam.

Un PIters mani vairs neienldīs. Es pārnāk�u mājās un pa�rādī�u viņam, ka monitora vairs nav, un viņ� sapratis, ka ari man tas neizdevās, ka es tagad esmu normāls bērns � tāpat kā viņ�. Nebūs nemaz tik slikti. Viņ� piedos, ka man monitors bijis veselu gadu ilgāk nekā viņam. Mēs būsim� ne draugi. Nē, PIters ir pārāk bīstams. PIters ir tik viegli sadusmojams. Vismaz brāļi. Ne ienaidnieki, ne draugi, bet brāļi, kas spēj dzīvot zem viena jumta. Viņ� mani neienldīs, vienkār�i liks mierā. Un, kad viņ� gribēs spēlēt insektoīdus un astronautus, varbūt es varē�u nepiedalīties, varbūt es varē�u mierīgi iet la�sīt grāmatu.

Bet Enders, tā domādams, zināja, ka Pīters neliks vis viņu mierā. Kad PIters bija nelāgā omā, tas bija redzams viņa acis, un ikreiz, kad Enders redzēja �o zaigojo�o skatienu, viņam bija skaidrs: lai vai ko PIters darītu, to viņ� nedarīs nekad. Ender, es vingrinos klavierspēlē. Nāc, pār�ķir lappuses. Ak, monitorpuisītis ir pārāk aizņemts, lai palīdzētu savam brā�lim? Viņ� ir par gudru? Jākaro ar insektoīdiem, astronaut? Nē, nē, man nevajag tavas palīdzības. Es varu to izdarīt pats, sīkais izdzimteni, Tre�ais.

�Tas būs ātri, Endrū," teica ārsts.

Enders pamāja.

�Tas ir veidots, lai to varētu viegli izņemt. Nekādu infek�ciju, nekādu traumu. Tiesa, kādu laiku tur kutēs, un da�iem esot parādījusies sajūta, ka viņiem kaut kā trūkst. Tev liekas, ka esi kaut ko pazaudējis, tu meklē, ta�u pats neapjēdz, ko. Nu, man tas ir skaidrs. Tu meklē monitoru, bet tā vairs nav. Pēc da�ām dienām tas gan pāriet."

Ārsts kaut ko skrūvēja Endera pakausī. Pēk�ņi caur viņa ķermeni no kakla līdz pat cirksnim izskrēja asa sāpe. Enders juta muguru saraujamies krampī, viņa ķermenis spēcīgi atlie�cās atpakaļ, viņa galva atsitās pret galdu. Viņ� juta raustāmies savas kājas, viņa rokas bija cie�i un sāpīgi sa�ņaugtas.

�Dīdī!" kliedza ārsts. ��urp!"

Aizelsusies atsteidzās medmāsa.

,.Jāatslābina muskuļi. Ātri! Ko tu gaidi?!"

Viņi viens otram kaut ko padeva, bet Enders nevarēja re�dzēt, ko. Viņ� strauji sasvērās uz sāniem un nokrita no galda.

,.Ķeriet viņu!" kliedza māsa.

�Turi viņu stingri!"

�Turiet jūs, viņ� ir par stipru!"

�Ne visu! Sirds neizturēs!"

Enders juta kaklā tie�i virs apkakles ieduramies adatu. Sa�jūta bija dedzino�a, bet, �ai liesmai pārņemot viņa ķermeni, muskuļi pamazām atslāba. Tagad viņ� beidzot varēja izraudāt pārciestās bailes un sāpes.

�Ar tevi viss kārtībā, Endrū?" jautāja māsa.

Endrū nespēja parunāt, nevarēdams atcerēties, kā tas īsti jādara. Viņu uzcēla uz galda, viņam pārbaudīja pulsu, darīja vēl kaut ko, bet viņ� neko nesaprata.

Ārsts trīco�u balsi ierunājās: �Viņi tās lietas bērnos tur trīs gadus, ko gan viņi gaida? Viņ� varēja nomirt, tu saproti? Mēs varējām vienkār�i atslēgt viņa smadzenes."

�Kad beigs darboties zāles?"

�Lai viņ� paliek te vismaz stundu. Uzmani viņu. Ja piec�padsmit minū�u laikā nesāk runāt, sauc mani. Varējām at�slēgt viņu pavisam. Es ta�u neesmu nekāds insekts."

���

Viņ� atgriezās mis Pamfrejas klasē tikai piecpadsmit mi�nūtes pirms beigu zvana. Viņ� joprojām jutās vāj�.

�Viss kārtībā, Endrū?" jautāja mis Pamfreja.

Viņ� piekrīto�i pamāja.

�Tu biji slims?"

Viņ� pakratīja galvu.

�Tu neizskaties labi."

�Viss ir kārtībā."

,.Apsēdies, Endrū."

Viņ� devās uz savu vietu, bet apstājās. Ko es meklēju? Kas . gan tas varētu būt?

�Tava vieta ir tur," palīdzēja mis Pamfreja.

Viņ� apsēdās, bet viņ� bija meklējis ko citu, kaut ko pazau�dētu. Atradī�u vēlāk.

�Tavs monitors," ie�ukstējās meitene aiz viņa.

Endrū paraustīja plecus.

�Viņa monitors," viņa �ukstus paziņoja citiem.

Endrū pieskārās kaklam. Plāksteris. Monitora vairs nebija. Nu viņ� bija tāds pats kā citi.

..Izgāzies, Endij?" jautāja zēns, kur� sēdēja pretējā rindā aiz viņa. Nespēju atcerēties viņa vārdu. Pīters. Nē, tas bija kāds cits.

�Klusu, Stilson!" teica mis Pamfreja. Stilsons pasmīnēja.

Mis Pamfreja stāstīja par reizinā�anu. Enders datorā kaut ko �vīkāja, zīmēja kalnainu salu kontūrkartes un lika dato�ram tās attēlot trijās dimensijās no da�ādiem leņķiem. Skolo�tāja, protams, zināja, ka viņ� neseko līdzi stundai, bet Enderu viņa lika mierā. Viņ� vienmēr zināja atbildes uz jautājumiem, pat tad, kad viņai likās, ka viņ� neklausās.

Ekrāna stūrī parādījās vārds, tas sāka kustēties pa ekrāna perimetru. Tas bija apvērsts otrādi un lasāms a�gārni, ta�u Enders to izlasīja, vēl pirms vārds bija sasniedzis ekrāna apak�u un apgriezies pareizi.

�Tre�ais."

Enders pasmaidīja. Tie�i viņ� bija izdomājis, kā sūtīt ziņas un likt tām pārvietoties pa ekrānu, un, kaut arī viņa slepenie ienaidnieki to izmantoja, lai viņu apsaukātu, pati sūtī�anas metode viņam nudien darīja godu. Nebija viņa vaina, ka viņ� ir Tre�ais. Tā bija valdības ideja, viņi to atļāva, kā gan citā�di Tre�ais � kā Enders � varētu iet skolā? Un nu monitora vairs nebija. Eksperiments Endrū Vigins izrādījās neveiks�mīgs. Enders bija pārliecināts: ja varētu, viņi noteikti anulētu pilnvaras, kas ļāva viņam piedzimt. Neizdevās � likvidējiet eksperimentu.

Ieskanējās zvans. Visi izslēdza datorus vai vēl steigā raks�tīja sev atgādinājumus. Da�i pārsūtīja stundas vielu vai citus datus uz mājas datoriem. Vēl citi pulcējās pie printeriem, lai kaut ko izdrukātu. Enders izstiepa rokas pār bērnu izmē�ra klaviatūru un domāja, kāda gan būtu sajūta ar tik lielām rokām kā pieaugu�ajiem. Tās liktos tik lielas un neveiklas, resniem un īsiem pirkstiem, gaļīgām plaukstām. Protams, pieaugu�o klaviatūras ir lielākas � bet kā gan ar tādiem pirk�stiem varētu uzzīmēt tik smalku līniju, kādu prata Enders, �auru un tik precīzi vilktu, ka no tās varēja izveidot spirāli ar septiņdesmit deviņiem lokiem, līnijām nesaskaroties un ne�pārklājoties. Viņam vismaz bija ko darīt, kamēr skolotāja bu�bināja kaut ko par aritmētiku. Aritmētiku! Valentīna viņam to mācīja, kad viņam bija trīs gadi.

�Viss kārtībā, Endrū?"

�Jā, skolotāj."

�Tu nokavēsi autobusu."

Enders pamāja un piecēlās. Citi bērni jau bija prom. Lai gan tie � sliktie � viņu noteikti gaidīs. Viņam vairs nebija monitora, kas dzirdētu visu, ko dzird viņ�, un redzētu visu, ko redz viņ�. Nu viņi varēja teikt, ko vien vēlējās. Tagad tie varēja viņu pat piekaut � neviens to vairs neredzētu, un ne�viens vairs nesteigtos Enderu glābt. Monitoram bija savas priek�rocības, viņam to pietrūks.

Tas, protams, bija Stilsons. Viņ� nebija lielāks par lielāko daļu pārējo bērnu, bet viņ� bija lielāks par Enderu. Un ar viņu bija vēl da�i citi. Kā vienmēr.

�Ei, Tre�ais!"

Neatbildi. Tev nav ko teikt.

�Ei, Tre�ais, mēs runājam ar tevi, Tre�ais, kukaiņmīli, mēs runājam ar tevi."

Nevaru iedomāties, ko atbildēt. Jebkas, ko teik�u, nāks ti�kai par ļaunu. Neteik�u neko.

�Ei, sūda Tre�ais, izgāzies, ko? Domāji, ka esi labāks par mums, bet pazaudēji savu mazo putneli un dabūji uz kakla plāksteri."

�Jūs mani palaidīsiet garām?" jautāja Enders.

�Vai mēs palaidīsim viņu garām? Mums viņ� būtu jāpalai� garām?"

Viņi visi smējās.

�Protams, mēs tevi palaidīsim garām. Vispirms mēs palai�dīsim tavu roku, tad pakaļu, tad varbūt arī kādu celi."

Citi sāka skandēt:

�Pazaudēji putneli, pazaudēji putneli!"

Stilsons pagrūda viņu ar vienu roku, kāds no muguras pa�grūda viņu uz Stilsona pusi.

�Ko spēlēsim?" kāds iejautājās.

�Tenisu!"

�Pingpongu!"

Tas nevarēja beigties labi. Enders nevēlējās palikt zaudē�tājs. Kad Stilsons viņu atkal gribēja pagrūst, Enders mēģināja satvert viņa roku, ta�u tas neizdevās.

� Ak, gribi cīnīties, ko? Gribi cīnīties, Tre�ais?"

Aizmugurē stāvo�ie satvēra Enderu.

Enderam nebūt nenāca smiekli, bet viņ� iesmējās:

�Tev vajag tik daudz palīgu, lai piekautu vienu Tre�o?"

�Mēs esam cilvēki, nevis Tre�ie, sūduģīmi. Tev spēka kā pirdienam!"

Tomēr tie viņu palaida vaļā. Un, tiklīdz viņi to izdarīja, Enders spēcīgi iespēra Stilsonam, trāpīdams tie�i pa krūtīm. Stilsons pakrita. Enders bija pārsteigts � viņ� nebija domājis nogāzt Stilsonu ar vienu sitienu. Viņ� nevarēja iedomāties, ka Stilsons cīņu nebija uztvēris tik nopietni un nebija gatavojies tik izmisīgam sitienam.

Uz brīdi pārējie atkāpās, Stilsons gulēja nekustīgs. Viņa biedri pat uztraucās, vai viņ� nav miris. Savukārt Enders mēģi�nāja izdomāt, kā izvairīties no atriebības, kā novērst vēl vienu uzbrukumu rīt. Man jāuzvar jau tagad � un uz visiem laikiem, vai arī man būs jācīnās katru dienu aizvien smagāk un smagāk.

Būdams tikai se�us gadus vecs, Enders tomēr zināja nerak�stītos godīgas cīņas likumus. Nedrīkst sist bezpalīdzīgi gulo��u pretinieku � uz to spējīgs ir tikai zvērs.

Tomēr Enders piegāja pie gulo�ā Stilsona un iespēra tam vēlreiz � pa ribām. Stilsons ievaidējās un pavēlās prom no viņa. Enders apgāja viņam apkārt un iespēra vēlreiz, �oreiz kājstarpē. Stilsons nespēja izdvest ne skaņas, viņ� tikai sarā�vās un sāka raudāt.

Enders uzmeta pārējiem aukstu skatienu.

�Jūs varbūt domājat man uzbrukt barā. Varbūt tā jūs mani pamatīgi piekautu. Tikai atcerieties, ko es varu izdarīt ar tiem, kas mēģina man nodarīt pāri. Pēc tam varēsiet vien mi�nēt, kad es jūs noķer�u un kā tas beigsies."

Viņ� iespēra Stilsonam pa seju. No Stilsona deguna sāka tecēt asinis.

�Tas nebūs tik smagi," Enders teica. �Tas būs vēl smagāk." Viņ� pagriezās un devās prom. Neviens nesekoja. Viņ� nogriezās ap stūri gaiteni, kas veda uz autobusa pieturu. Aiz muguras viņ� dzirdēja zēnus runājam:

�Jēziņ! Paskaties uz viņu, viņ� izskatās galīgi slims!" Enders piespieda seju gaiteņa sienai un raudāja, līdz pie�nāca autobuss. Esmu tāds pats kā Pīters. Bez monitora es kļūstu par Pīteru.

�Labi, tas ir nost. Kā viņam sokas?"

�Dzīvodams kāda ķermeni vairākus gadus, pamazām pierodi pie tā. Tagad es skatos uz viņa seju un nesaprotu, kas ar viņu notiek. Es esmu pieradis izjust viņa sejas izteiksmes � nevis pētīt tās."

,.Beidziet, mēs te nerunājam par psihoanalīzi. Mēs esam kareivji, nevis kaut kādi pū�ļotāji. Jūs tikko redzējāt, kā viņ� piekāva to bandas vadoni."

�Pamatīgi. Viņ� ne tikai vienkār�i piekāva, viņ� viņu patai�sīja pilnīgi mīkstu. Kā Meizers Rekhems."

�Iztiksim bez tā. Tātad komisijas spriedums: viņ� ir iztu�rējis."

�Gandrīz. Paskatīsimies, ko viņ� tagad, kad monitora vairs nav, iesāks ar savu brāli."

�Iesāks ar brāli? Vai jūs nebaidāties no tā, ko brālis varētu iesākt ar viņu7 ."

�Jūs pats teicāt, ka �eit bez riska neiztikt."

�Es vēlreiz pārskatīju da�us ierakstus. Tur neko nevar darīt � man viņ� patīk. Man liekas, mēs viņu sakropļosim."

�Protams. Tas ir mūsu darbs. Mēs esam kā tādas ļaunās raganas. Sasolām piparkūkas, bet beigās mazos izdzimteņus aprijam dzīvus."

���

�Man ļoti �ēl, Ender," �ukstēja Valentīna, redzēdama plāksteri viņam uz kakla.

Enders pieskārās sienai, un durvis aiz viņa aizvērās.

�Man vienalga. Priecājos, ka tā vairs nav."

�Kā vairs nav?" ienācis viesistabā, pajautāja Pīters un iekodās rikā maizes ar zemesriekstu sviestu.

Enders at�ķirībā no pieaugu�ajiem nesaskatīja Pīterā skaistu desmitgadīgu zēnu tum�iem, kupliem, izspūru�iem matiem un seju, ar kādu varētu lepoties pat Aleksandrs Lie�lais. Enders vispār vēroja Pīteru tikai, lai pamanītu viņa sejā dusmas vai garlaicību � bīstamus noskaņojumus, kas viņam gandrīz vienmēr beidzās ar sāpēm. Tagad, kad Pīters bija pamanījis plāksteri uz Endera kakla, viņa acīs uzplaiksnīja dusmas.

To redzēja arī Valentīna.

�Nu viņ� ir tāds pats kā mēs," viņa mēģināja Pīteru laikus nomierināt. Ta�u Pīters vairs nebija apstādināms.

�Kā mēs? Viņ� nēsāja to �truntu līdz se�u gadu vecumam. Kad izņēma tavējo? Tev bija trīs. Man � pirms palika pieci. Viņam tas gandrīz izdevās, izdzimtenim, sīkajam insektam!"

Viss kārtībā, Enders domāja. Runā, runā, Pīter. Vārdi nesāp.

�Nu ko, tavi sargeņģeļi tevi vairs neuzrauga," Pīters sacīja. ,Tagad tie vairs neuzmana, vai tev sāp, neklausās, ko es tev saku, neredz, ko es tev daru. Ko teiksi par to? Ko?"

Enders paraustīja plecus.

Pēk�ņi Pīters smaidot sasita plaukstas un tēlotā labā no�skaņojumā iesaucās:

�Spēlēsim insektoīdus un astronautus!"

�Kur ir mamma?" jautāja Valentīna.

�Izgājusi," Pīters atbildēja. �Es esmu vecākais."

�Es labāk pasauk�u tēti."

�Sauc, sauc," teica Pīters. �Tu ta�u zini, ka viņa nekad nav mājās."

�Es spēlē�u," Enders teica.

�Tu būsi insektoīds," Pīters atbildēja.

�Ļauj ta�u viņam reiz būt arī astronautam," teica Valentīna.

�Pievaldi savu netīro muti, pretekle!" atcirta Pīters. �Nāc aug�ā un izvēlies iero�us."

Enders zināja, ka spēle nebūs godīga. Runa jau nebija par uzvaru vai zaudējumu. Kad bērni to veselām armijām spē�lēja koridoros, insektoīdi nekad neuzvarēja un spēle laiku

pa laikam kļuva netaisnīga. Bet �eit, dzīvoklī, spēle vienmēr jau sākās negodīgi un insektoīds nekādi nevarēja izstāties no spēles, kā to darīja insektoīdi īstos karos. Kamēr vien astro�nauts vēlas, insektoīdam jāspēlē.

Pīters atvēra sava skapja apak�ējo atvilktni un izņēma no tās insektoīda masku. Kad Pīters to iegādājās, māte bija diezgan neapmierināta, ta�u tēvs norādīja, ka karu nevar ap�stādināt, paslēpjot insektoīdu maskas un aizliedzot bērniem rotaļu lāzeriero�us. Labāk lai spēlē karinu, varbūt tas palīdzēs izdzīvot, ja insektoīdi atkal atgriezīsies.

Vispirms gan jāpārdzīvo spēles, Enders nodomāja un uz�vilka masku. Tā cie�i iekļāva viņa seju, it kā to kāds spēcīgi spiestu ar plaukstām. Insektoīdi gan tā nejūtas, domāja En�ders. Viņi nevalkā sejas kā maskas, tās ir viņu sejas. Diez vai uz savām planētām viņi rotaļājoties valkā cilvēku maskas? Un kā gan viņi dēvē mūs? Varbūt par glumekļiem, jo mēs esam tik mīksti un eļļaini, salīdzinot ar viņiem?

�Piesargies, glumekli!" Enders iesaucās.

Caur maskas acu caurumiem viņ� Pīteru redzēja visai vāji. Pīters pasmīnēja.

�Glumeklis, jā? Labi, insekt, paskatīsimies, kā mēs sado�sim tev pa purnu!"

Enders neredzēja Pītera uzbrukumu � tikai viņa gata�vo�anos: ar uzvilktu masku nebija iespējams skatīties uz sā�niem. Pēk�ņi viņu ķēra sāpīgs trieciens pa galvu, viņ� zaudēja līdzsvaru un pakrita.

�Pārāk labi vis neredzi, insekt, ko?" ņirdza Pīters.

Enders sāka vilkt nost masku. Pīters pielika purngalu pie Endera cirk�ņa.

�Nevelc to nost!" Pīters pavēlēja.

Enders uzvilka masku atpakaļ.

Pīters piespieda kāju. Enderam cauri iz�āvās asa sāpe, viņ� sarāvās �okurā.

�Guli rāms, insekt. Mēs tev uztaisīsim vivisekciju. Beidzot dabūjām kādu no jums dzīvu, palūkosim nu, kas jums vēderā."

�Pīter, izbeidz," lūdza Enders.

�Pīter, izbeidz. Ļoti labi! Tātad jūs protat uzminēt mūsu vārdus. Jūs protat izlikties par maziem, aizkustino�iem bēr�neļiem, kas jāmīl un jā�ēlo. Nē, nē. Es redzu, kas tu patiesībā esi. Viņi gribēja cilvēku, Tre�ais, bet īstenībā tu esi insektoīds, tas ir skaidrs!"

Viņ� paņēma nost savu kāju, paspēra vienu soli un piespie�da celi Endera vēderam tie�i zem krū�kaula. Viņ� spieda ar aizvien lielāku un lielāku spēku, Enderam kļuva grūti elpot.

�Tā es varētu tevi nogalināt," Pīters �ukstēja. �Turpinot spiest, līdz tu nomirsti. Es varētu teikt, ka es nezināju, ka tas ir bīstami, mēs jau tikai spēlējāmies, un Viņi man noticētu, un viss būtu lieliski. Un tu būtu beigts. Viss nudien būtu lieliski."

Enders nevarēja parunāt, no viņa plau�ām bija izspiests viss gaiss. Varbūt Pīters to domāja nopietni. Varbūt ne, bet viņ� varētu.

�Tie�i to es arī gribu izdarīt," Pīters sacīja. �Lai vai ko tu tagad domātu, es vēlos tie�i to. Tev ļāva piedzimt tikai tāpēc, ka es biju tik daudzsolo�s. Ta�u man neizdevās. Un tev gāja labāk. Viņiem liekas, ka tu tie�ām esi labāks. Bet es negribu sev labāku jaunāko brāli, Ender. Es negribu Tre�o."

�Es neklusē�u," teica Valentīna, stāvēdama durvīs.

�Neviens tev neticēs."

�Viņi man noticēs."

�Tad arī tu esi beigta, mīļā māsiņ."

�O, jā!" Valentīna atbildēja. �Tam gan viņi ticēs, vai ne? Es nezināju, ka tā var nogalināt. Un, kad nomira Endrū, es neiedomājos, ka no tā nomirs arī Valentīna."

Spiediens nedaudz atslāba.

�Labi, ne �odien. Bet kādu reizi jūs abi nebūsiet kopā. Un tad notiks nelaimes gadījums."

�Muļķības," teica Valentīna. �Tu to nedomā nopietni."

�Nē?"'

�Un zini, kāpēc?" Valentīna jautāja. �Tāpēc, ka tu gribi reiz būt valdībā. Ievēlēts. Un tevi neievēlēs, ja tavi pretinieki uz�zinās, ka tavs brālis un māsa bērnībā gāju�i bojā aizdomīgos nelaimes gadījumos. Jo īpa�i tāpēc, ka manā slepenajā failā pilsētas bibliotēkā glabājas vēstule, kas jāatver, ja es pēk�ņi nomirstu."

Nemuldi niekus viņu pārtrauca.

�Tur rakstīts, ka es neesmu mirusi dabiskā nāvē. Pīters mani nogalināja, un, ja vēl nav paguvis, drīz viņ� nogalinās arī Endrū. Ar to nepietiek, lai tevi notiesātu, bet būs gana, lai tevi nekad neievēlētu."

�Tagad tu esi viņa monitors," Pīters teica. �Sargā viņu labi � dienu un nakti."

�Mēs ar Enderu neesam stulbi. Nebūt ne sliktāki par tevi, da�ās lietās pat labāki. Mēs visi esam tik brīnumgudri bērni. Tu neesi gudrākais, Pīter. Tikai lielākais."

�Jā, es zinu. Bet reiz pienāks diena, kad tu vairs nebūsi ar viņu kopā, kad tu būsi aizmirsusi. Un pēk�ņi tu atcerēsies, steigsies pie viņa � bet ar viņu viss būs kārtībā. Nākamreiz tu vairs tik ļoti neuztrauksies un nesteigsies. Katru reizi ar viņu viss būs kārtībā. Tu domāsi, ka es esmu aizmirsis. Varbūt tu atcerēsies, ko es te tagad stāstu, ta�u tu tik un tā domāsi, ka es esmu aizmirsis. Ies gadi. Pēk�ņi notiks drausmīgs nelaimes gadījums, es atradī�u viņa ķermeni, un es raudā�u par viņu, un tu atcerēsies �o sarunu, Valentīna, ta�u tev būs kauns to atcerēties, tu ta�u zināsi, cik ļoti es esmu mainījies. Tu nolem�si, ka tie�ām noticis nelaimes gadījums, ka būtu cietsirdīgi man pat atgādināt, ko esmu teicis �ajā bērni�ķajā ķildā. Ta�u tu būsi kļūdījusies. Es tie�ām panāk�u viņa nāvi, un tu man neko neizdarīsi, pilnīgi neko. Turpini tikai ticēt, ka es esmu vienkār�i lielākais."

�Lielākais maita," Valentīna teica.

Pīters pielēca kājās un metās viņai virsū. Valentīna izvairī�jās. Enders norāva masku. Pīters atkrita atpakaļ gultā un sāka smieties � skaļi, no visas sirds, līdz asarām.

�Ak, jūs esat tik nepārspējami stulbi, pa�i lielākie stulbeņi uz visas Zemes!"

�Tagad viņ� mēģinās iestāstīt, ka tas viss bija tikai joks," teica Valentīna.

�Nevis joks, bet spēle. Ja vien es vēlētos, jūs noticētu pil�nīgi jebkam. Es ta�u varu jūs raustīt aiz diedziņiem glu�i kā lelles."

Pārvērstā drausmīgā balsī viņ� turpināja:

�Es jūs nogalinā�u un sacirtī�u mazos gabaliņos, un tad izmetī�u atkritumos!"

Viņ� iesmējās atkal.

�Lielākie stulbeņi Saules sistēmā!"

Enders stāvēja, skatījās uz viņu un domāja par Stilsonu, par sajūtām, kas radās, viņu sitot. �o te vajadzēja sasist. Tie�i �im tas pienāktos.

Glu�i kā būtu lasījusi viņa domas, Valentīna �ukstēja:

�Nē, Ender!"

PIters pēk�ņi pavēlās uz sāniem, izlēca no gultas gatavs un nostājās gatavs cīņai.

�0, jā, Ender," viņ� iesaucās, �jebkurā laikā!"

Enders pacēla labo kāju un novilka kurpi. Viņ� turēja to paceltu.

�Redzi? Tur uz purngala. Tās ir asinis, Pīter. Ne manas."

�Ak, man būs jāmirst! Enders saminis kāpuriņu un nu ķersies klāt man!"

PIters bija nesatricināms. PIters sirdī bija slepkava, un to nezināja neviens, izņemot Valentīnu un Enderu.

Mājās pārnāca māte un mēģināja mierināt Enderu par monitora zaudē�anu. Pārnāca ari tēvs, kur� nebei�dza vien atkārtot, cik gan brīni�ķīgs pārsteigums, ka vi�ņiem ir tik lieliski trīs bērni, ka valdībai vajadzēja trīs, bet galu galā tie nevienu neatņems, ka viņiem joprojām ir trīs bērni, viņiem joprojām ir Tre�ais� līdz Enders gribēja vi�ņam kliegt, es zinu, ka esmu Tre�ais, es zinu, ja vēlies, es varu doties prom, lai tu nejustos apkaunots visu priek�ā, man �ēl, ka man vairs nav monitora un tagad tev bez at�taisnojuma ir trīs bērni, ka tev ir tik neērti, man ļoti, ļoti �ēl.

Viņ� gulēja gultā, raudzīdamies aug�up tumsā. Viņ� dzir�dēja aug�ējā guļvietā nemierīgi grozāmies un knosāmies Pī�teru. Pēc brī�a Pīters nokāpa no savas guļvietas un izgāja no istabas. Enders dzirdēja, kā tualetē tiek norauts ūdens, pēc mirkļa durvīs bija redzams Pītera siluets.

Viņ� domā, ka es guļu. Viņ� mani nogalinās.

Pīters piegāja pie gultas, bet pilnīgi noteikti nekāpa aug�ā uz savu guļvietu. Viņ� nostājās Endera gultas galvgali.

Ta�u viņ� nesniedzās pēc spilvena, lai nosmacētu Enderu. Viņam nebija iero�a. Viņ� �ukstēja:

�Ender, man �ēl, man ļoti �ēl. Es zinu, kā tu jūties. Man ļoti �ēl. Es esmu tavs brālis, es mīlu tevi."

Pēc ilgāka laika Pītera mierīgā elpa liecināja, ka viņ� ir aiz�midzis. Enders noplēsa no kakla plāksteri. Un jau otro reizi �ajā dienā sāka raudāt.

�Māsa ir mūsu vājākais punkts. Viņ� viņu patie�ām mīl."

�Es zinu. Viņa var sabojāt visu paveikto. Viņ� negribēs viņu atstāt."

�Un ko jūs domājat darīt?"

�Pārliecināt viņu, ka viņ� vairāk vēlas doties līdzi mums nekā palikt ar māsu."

�Kā jūs grasāties to panākt?"

�Ar meliem."

�Ja tas neizdodas?"

�Tad es atklā�u patiesību. Ārkārtas situācijās mēs to drīk�stam darīt. Nevaram galu galā paredzēt visu."

� ��

Brokastīs Enders nejutās pārāk izsalcis. Viņ� nevarēja vien pārstāt domāt, kā ies skolā. Pēc vakardienas kaujas jāsatiek Stilsons. Ko darīs Stilsona draugi? Varbūt neko, ta�u par to viņ� nevarēja būt dro�s. Viņ� negribēja iet uz skolu.

�Tu neko neēd, Endrū," teica māte.

Istabā ienāca Pīters.

�Labrīt. Ender, paldies, ka atstāji slapjo sūkli tie�i du�as kabīnes vidū."

�Tie�i tev," Enders atmurmināja.

�Endrū, tev jāpaēd!"

Enders pavērsa uz āru plaukstu locītavas, it kā aicinādams: nu, iebaro man to ar adatu!

�Ļoti smieklīgi," māte teica. �Es cen�os būt gādīga māte, bet maniem brīnumbērniem tas ir vienalga." �Ģēniji mēs esam tikai tavu gēnu dēļ, mamm," sacīja Pī�ters. �No tēta mēs noteikti neesam mantoju�i neko."

�Es to dzirdēju," teica tēvs, neatraujot skatienu no ziņām, kas, kamēr viņ� ēda, tika attēlotas galdā iebūvētajā ekrānā.

�Būtu ļoti �ēl, ja nebūtu."

Ieskanējās zvans. Kāds bija pie durvīm.

�Kas tur ir?" māte jautāja.

Tēvs nospieda taustiņu, un ekrānā parādījās kāds vīrs. Vi�ņam mugurā bija vienīgais militārais formastērps, kas mūs�dienās vēl ko patie�ām nozīmēja. SF. Starptautiskā Flote.

�Es domāju, ka viss jau ir beidzies," sacīja tēvs.

Pīters klusēdams uzlēja pienu brokastu biezputrai.

Varbūt man �odien tomēr nebūs jāiet uz skolu, Enders no�domāja.

Tēvs nospieda durvju kodu un piecēlās no galda.

�Es paskatī�os," viņ� teica. ..Palieciet te un ēdiet brokastis."

Viņi palika, bet ēst neēda. Pēc brī�a tēvs atgriezās istabā, lai paaicinātu māti.

�Tu esi mēslos līdz ausīm," teica Pīters. �Viņi ir uzzināju�i, ko tu izdarīji ar to zēnu skolā, un nu tevi izsūtīs uz asteroīdu joslu."

�Man ir tikai se�i gadi, stulbeni. Es esmu pārāk jauns."

�Tu esi sūda Tre�ais, tev nav nekādu tiesību."

Ienāca Valentīna. Miegā izspūru�ie mati aptvēra viņas seju glu�i kā oreols.

�Kur ir mamma un tētis? Es jūtos pārāk slikti, lai ietu uz skolu."

�Vēl viens mutiskais eksāmens, ko?" jautāja Pīters.

,.Aizveries, Pīter!" Valentīna atbildēja.

,.Nomierinies un izbaudi to," teica Pīters. �Varēja būt sliktāk."

�Nezinu gan, kā."

�Tas varēja būt anālais eksāmens."

�Ha, ha," Valentīna atcirta. �Kur ir māte un tēvs?"

�Runājas ar vīru no SF."

Valentīna instinktīvi paraudzījās uz Enderu. Viņi jau ga�diem bija gaidīju�i, līdz kāds atnāks un paziņos, ka Enders ir izturējis, ka viņ� ir nepiecie�ams.

,,'Fie�i tā, paskaties uz viņu," Pīters teica. �Bet, tu zini, tas varētu būt arī es. Viņi varētu būt sapratu�i, ka es tomēr esmu labākais."

Pīters, bez �aubām, jutās sāpināts.

Tēvs atvēra durvis.

�Ender," viņ� teica, "panāc �urp."

�Man �ēl, Pīter," dzēlīgi noteica Valentīna.

Tēvs dusmīgi paskatījās uz viņiem.

�Te nav nekā smieklīga, bērni." *-

Enders sekoja tēvam uz viesistabu. Viņiem ienākot istabā, SF virsnieks piecēlās kājās, ta�u roku Enderam nesniedza.

Māte nervozi grozīja laulības gredzenu uz pirksta.

�Endrū," viņa teica, �es nebiju domājusi, ka tu esi no kauslīgajiem."

�Stilsonu zēns ir slimnīcā," teica tēvs. �Tu viņu esi pamatīgi piekāvis. Ar kurpi, Ender. Tas nav īsti godīgi."

Enders pakratīja galvu. Viņ� bija gaidījis, ka Stilsona sa�karā atnāks kāds no skolas, bet ne jau flotes virsnieks. Tas bija daudz nopietnāk, nekā viņ� bija domājis. Un citu iemeslu viņ� iedomāties nevarēja.

�Vai tu vari paskaidrot, kāpēc tā rīkojies, jaunais cilvēk?" jautāja virsnieks.

Enders vēlreiz pakratīja galvu. Viņ� nezināja, ko teikt, un viņam bija bail, ka viņa vārdi varētu �ķist vēl briesmīgāki nekā izdarītais. Esmu gatavs saņemt jebkādu sodu, viņ� do�māja. Tikai pietiek par to runāt.

�Mēs varam apsvērt kādus vainu mīkstino�us apstāk�ļus," virsnieks sacīja. �Ta�u, jāatzīst, tas neizskatās diez cik labi. Spert viņam starp kājām, vairākas reizes spert gu�lo�am pa seju un ķermeni. Izskatās, ka tu patie�ām to esi izbaudījis.

�Nē," Enders �ukstēja.

�Tad kāpēc gan tu to darīji?"

�Viņ� bija ar visu bandu," Enders atbildēja.

�Un? Tas ir attaisnojums?"

�Nē."

,.Pastāsti, kāpēc tu turpināji viņu spārdīt. Tu ta�u biji jau uzvarējis."

�Viņu nogā�ot uz zemes, es biju uzvarējis tikai pirmajā cīņā. Es gribēju uzreiz uzvarēt arī visās nākamajās, lai viņi liktu mani mierā."

Enders bija tik ļoti nobijies un nokaunējies par savu rīcī�bu, ka nekādi nevarēja noturēties neraudam. Viņam nepatika raudāt, viņ� to darīja reti, bet tagad mazāk nekā vienas dienas laikā viņ� raudāja jau tre�o reizi. Un ar katru reizi tas kļuva sliktāk. Raudāt mātes, tēva un �ī kareivja klātbūtnē likās tik apkaunojo�i�

�Jūs izņēmāt monitoru," Enders teica. �Man bija jāaizstāv sevi pa�am, vai ne?"

�Tev vajadzēja saukt palīgā kādu pieaugu�o, Ender," iesāka tēvs.

Bet virsnieks piecēlās un pāri istabai pienāca pie Endera. Viņ� sniedza roku.

�Mans vārds ir Grafs, Ender. Pulkvedis Hairams Grafs. Es esmu atbildīgs par pamatapmācībām orbitālajā Kaujas skolā. Esmu ieradies aicināt tevi iestāties tajā."

Beidzot.

�Bet monitors�"

�Tavas pārbaudes pēdējais posms bija noteikt, kas notiks, kad būs izņemts monitors. Mēs to nedarām vienmēr, bet tavā gadījumā�"

�Un viņ� to izturēja?" māte neticīgi jautāja. �Stilsonu zēns ir slimnīcā. Ko gan jūs darītu, ja Endrū būtu viņu nogalinājis? Pie�ķirtu viņam medaļu?"

�Nav tik svarīgi, ko viņ� izdarīja, misis Vigina, bet gan, kāpēc."

Pulkvedis Grafs pasniedza viņai ar papīriem pilnu mapi.

��eit ir pieprasījums. Jūsu dēls ir pieņemts SE Protams, mums jau ir jūsu atļauja, ko parakstījāt, kad bija apstiprināta ieņem�ana, � citādi viņam nemaz nebūtu ļauts pat piedzimt. Viņ� jau no tā laika ir piederējis mums � ja vien iztur pār�baudi."

Tēvs trīso�ā balsī sacīja:

�Nav pārāk laipni no jūsu puses ļaut mums domāt, ka viņ� jums nav vajadzīgs, bet pēc tam viņu mums atņemt."

�Un �ī izrāde ar Stilsonu zēnu�" piebilda māte.

�Tā nebija izrāde, misis Vigina. Kamēr mēs nezinājām Endera motivāciju, mēs nevarējām būt dro�i par viņu � mums bija jānoskaidro viņa rīcības jēga. Vismaz tas, kādu to redz Enders."

�Vai jums viņ� noteikti jādēvē tajā muļķīgajā iesaukā?"

Māte sāka raudāt.

�Tā viņ� sauc pats sevi."

�Ko jūs grasāties darīt, pulkvedi Graf?" jautāja tēvs. �Tūlīt pat savākt viņu un doties prom?"

�Tas ir atkarīgs�" iesāka Grafs.

�No kā?"

�No tā, vai to vēlas Enders."

Mātes asaras pārvērtās rūgtos smieklos.

�Ak, tad tas viss galu galā ir brīvprātīgi � cik jauki!"

�Jūs savu izvēli izdarījāt, kad viņ� tika ieņemts. Enderam sava izvēle vēl jāizdara. Iesaucamie ir laba lielgabalu gaļa, ta�u virsniekiem mums vajadzīgi brīvprātīgie."

�Virsniekiem?" jautāja Enders. Izdzirdot viņa balsi, pārējie apklusa.

�Jā," atbildēja Grafs. �Kaujas skolā tiek sagatavoti zvaig�ņu kuģu kapteiņi, flotiļu komodori un flotu admirāļi."

,.Iztiksim bez �īm pasakām!" dusmīgi iesaucās tēvs. �Cik Kaujas skolas zēnu beigās patie�ām komandē kuģus?"

�Tā, mister Vigin, diem�ēl ir slepena informācija. Ta�u es varu pateikt, ka ikviens no mūsu zēniem, kur� iztur pirmo gadu, kļūst par virsnieku. Neviens no viņiem nav beidzis die�nestu zemākā pakāpē par starpplanētu kuģa kapteiņa pirmo palīgu. Pat mūsu sistēmas iek�ējos aizsardzības spēkos tas ir gana liels gods."

�Cik daudzi iztur pirmo gadu?" jautāja Enders.

�Visi, kas to vēlas," atbildēja Grafs.

Enders jau gandrīz pateica, ka vēlas. Viņ� tomēr klusēja. Viņam nevajadzētu iet uz skolu, ta�u būtu muļķīgi piekrist ti�kai tāpēc: sare�ģījumi skolā būtu tikai da�u dienu jautājums. Daudz svarīgāk � tas ļautu viņam tikt prom no Pītera, tas varēja būt pat dzīvības un nāves jautājums. Bet � atstāt māti un tēvu, un jo īpa�i Valentīnu. Kļūt par kareivi. Enderam ne�patika cīnīties. Viņam nepatika nedz Pītera metode � stip�rais pret vājo, nedz savējā � gudrais pret dumjo.

�Es domāju," teica Grafs, �ka mums ar Enderu jāparunā divatā."

�Nē," teica tēvs.

�Es viņu neņem�u līdzi, neļaujot viņam vēlreiz parunāt ar jums," Grafs sacīja. �Un jūs mani patiesi nevarat apstādināt."

Tēvs nikni uzlūkoja Grafu, tad piecēlās un izgāja no is�tabas. Māte vēl saspieda Endera roku. Aizejot viņa aiz sevis aizvēra durvis.

�Ender," iesāka Grafs, �ja tu nāksi man līdzi, tu neatgrie�zīsies mājās ļoti ilgi. Kaujas skolā nav brīvdienu. Ari apmek�lētāji netiek pieņemti. Pilns apmācību kurss ilgs, līdz tev būs se�padsmit gadu. Zināmos apstākļos varēsi apmeklēt mājas, kad tev būs divpadsmit. Tici man, Ender, ļaudis se�u vai des�mit gadu laikā stipri mainās. Ja tu nāksi man līdzi, tava māsa Valentīna, kad tu viņu nākamreiz satiksi, jau būs sieviete. Jūs būsiet sve�inieki. Tu viņu joprojām mīlēsi, Ender, ta�u vairs nepazīsi. Redzi, es neizliekos, ka tas ir viegli."

�Un mamma un tētis?"

�Es pazīstu tevi, Ender. Labu laiku esmu pētījis tava moni�tora ierakstus. Tev nepietrūks tavas mātes un tēva, katrā ziņā ne pārāk, ne ilgi. Un viņi diez ko neilgosies pēc tevis."

Enderam acīs pret pa�a gribu sariesās asaras. Viņ� aizgrie�zās, ta�u nenoslaucīja tās.

�Viņi tevi tie�ām mīl, Ender. Bet tev jāaptver, ko tava dzīve viņiem maksājusi. Tu zini, viņi dzimu�i reliģiozās ģimenēs. Tava tēva kristītais vārds ir D�ons Pols Ve�oreks. Katolis. Septītais no deviņiem bērniem."

Deviņi bērni. Neiedomājami. Noziedzīgi,

�Jā, ļaudis reliģijas vārdā mēdz darīt nudien savādas lietas. Tu zini par sankcijām, Ender. Toreiz tās vēl nebija tik skar�bas, bet tik un tā tās nebija vieglas. Tikai pirmajiem diviem bērniem bija nodro�ināta bezmaksas izglītība. Līdz ar katru nākamo bērnu palielinājās nodokļi. Kad tavam tēvam apri�tēja se�padsmit gadu, viņ� ar Nepakļāvīgo ģimeņu likuma palīdzību atdalījās no savas ģimenes. Viņ� nomainīja vārdu, atteicās no ticības un zvērēja, ka viņam nekad nebūs vairāk par atļautajiem diviem bērniem. Viņ� tā nudien domāja. Viņ� zvērēja, ka nekad neļaus saviem bērniem pārciest tādus pazemojumus un apgrūtinājumus, kādus pats bija pārdzīvo�jis savā bērnībā. Saproti?"

�Viņ� mani negribēja."

�Nu, neviens vairs nevēlas Tre�o. Nevar prasīt, lai viņi būtu par to priecīgi. Ta�u tavi vecāki ir īpa�s gadījums. Viņi abi ir atteiku�ies no ticības � tava māte bija mormone. Bet patiesībā viņu jūtas joprojām ir ambivalentas. Tu zini, ko tas nozīmē?"

�Tās ir pretrunīgas." <�

�Viņi kaunas par to, ka abi cēlu�ies no nepakļāvlgānl ģi�menēm. Viņi to slēpj. Tava māte pat neatzīst, ka dzimusi Jūtā, � lai nevienam nerastos nekādas aizdomas. Tavs tēvs noliedz savu poļu izcelsmi, jo Polija joprojām ir nepakļāvīga valsts un pret to tiek vērstas starptautiskas sankcijas. Redzi, tre�ais bērns, pat ja to vēlējusies valdība, ir pretrunā visiem viņu centieniem."

�Es zinu."

�Patiesībā situācija ir vēl sare�ģītāka. Tavs tēvs tev tomēr deva katoļu svēto vārdus. Patiesībā viņ�, kad pēc piedzim�a�nas bijāt atvesti mājās, jūs visus trīs nokristīja. Tavai mātei bija iebildumi. Katru reizi viņi strīdējās � bet ne jau tāpēc, ka viņa negribētu jūs kristīt, bet gan tāpēc, ka viņa nevēlē�jās, lai jūs kristītu par katoļiem. Viņi nav īsti atteiku�ies no savas ticības. Raugoties uz tevi, viņi izjūt zināmu lepnumu: viņi ir spēju�i apiet likumu un paturēt Tre�o. Ta�u tajā pa�ā laikā viņiem jāapzinās arī pa�u gļēvulība: viņi neuzdro�inājās iet tālāk, neuzdro�inājās nepakļauties � kas, viņuprāt, būtu pareizi. Un vēl tu viņiem esi glu�i kā visiem redzama kauna zīme: tu esi �ķērslis viņu mēģinājumiem asimilēties normālā pakļāvīgo sabiedrībā."

�Kā jūs to visu zināt?"

..Monitors bija ari tavam brālim un māsai, Ender. Tu būtu pārsteigts, zinot, cik �ie instrumenti ir jutīgi. Mums bija tie�s savienojums ar tavām smadzenēm. Mēs dzirdējām visu, ko dzirdēji tu, � vienalga, vai tu klausījies uzmanīgi vai ne. Vai tu saprati vai ne. Mēs saprotam."

�Tātad mani vecāki mani gan mīl, gan nemīl?"

�Viņi tevi mīl. Cits jautājums � vai viņi vēlas, lai tu paliec �eit. Tava klātbūtne �ajā mājā pastāvīgi rada nemieru. Sprie�dzi. Saproti?"

�Ne es esmu spriedzes avots."

�Ne jau ar savu rīcību, Ender. Pietiek ar to, ka tu esi. Tavs brālis tevi ienīst, jo tu viņam vienmēr atgādini par pa�a ne�veiksmi. Tu esi apgrūtinājums vecākiem, kas vēlas atbrīvoties no pagātnes."

�Valentīna mani mīl."

�No visas sirds. Pilnīgi, absolūti, viņa sevi pilnībā veltījusi tev, un tu viņu dievini. Es ta�u teicu, ka tas nebūs viegli."

�Kā ir tur?"

�Smags darbs. Mācības � tāpat kā skolā, tikai daudz vai�rāk matemātikas un datoru. Militārā vēsture. Stratēģija un taktika. Un pāri visam � Kaujas telpa."

�Kas tā tāda?"

�Kara spēles. Visi zēni tiek sadalīti armijās. Katru dienu bezsvara stāvoklī noris mācību kaujas. Neviens netiek ievai�nots, nozīme ir tikai uzvarai vai zaudējumam. Katrs sākumā ir tikai vienkār�s kareivis, kas pakļaujas pavēlēm. Vecākie zēni ir virsnieki, viņu pienākums ir jūs sagatavot un vadīt kaujā. Vairāk par to gan es nedrīkstu tev stāstīt. Tas ir līdzīgi kā spēlēt insektoīdus un astronautus � tikai ar iero�iem, kas darbojas, un ar cīņas biedriem pie pleca, un tava un cilvēces nākotne ir atkarīga no tā, cik labi tu mācies un cik labi tu cīnies. Tas ir grūti, un tev nebūs normālas bērnības. Protams, ar tavu prātu un Tre�ā statusu īsti normālas bērnības tev ne�būs tāpat.

�Tur visi ir zēni?"

�Ir arī da�as meitenes. Viņas parasti neiztur pārbaudes testus. Evolūcija gadsimtu gaitā pārāk daudz darbojusies pret viņām. Jebkurā gadījumā neviena no viņām nebūs kā Valen�tīna. Bet tur būs brāļi, Ender."

�Kā Pīters?"

�Pīters netika uzņemts, Ender, to pa�u īpa�ību dēļ, kas liek tev viņu ienīst."

�Es viņu neienīstu, man tikai�"

�Bail no viņa. Nu, Pīters galu galā nav pavisam ļauns. Viņ� bija labākais, ko ilgā laika posmā bijām redzēju�i. Mēs palū�dzām taviem vecākiem nākamreiz iz�ķirties par meiteni � viņi tāpat bija iecerēju�i vēl vienu bērnu. Mēs cerējām, ka Va�lentīna līdzināsies Pīteram, ta�u būs maigāka. Bet viņa bija pārāk maiga. Un tad mēs pieprasījām tevi."

�Pa pusei Pīteru, pa pusei Valentīnu."

�Ja izdotos, kā plānots."

�Un izdevās?"

�Cik var spriest. Mūsu testi ir ļoti labi, Ender, ta�u tie ne�pasaka visu. Patiesībā tie nepasaka gandrīz neko. Bet tas ir labāk par neko."

Grafs pieliecās un satvēra Endera rokas savējās.

�Ender Vigin, ja vien būtu jāizvēlas labāka un laimīgāka nākotne tev vienam pa�am, es ieteiktu tev palikt mājās. Paliec, audz liels, esi laimīgs. Būt par Tre�o vai dzīvot kopā ar brāli, kur� nevar izlemt, vai kļūt par cilvēku vai �akāli, nav tik slikti. Kaujas skolā ir daudz sliktāk. Bet tu mums esi vajadzīgs. In�sektoīdi tev �obrīd varbūt ir tikai spēle, Ender, ta�u reiz viņi mūs gandrīz vai noslaucīja no zemes virsas. Viņi mūs pārstei�dza nesagatavotus, nepietiekamā skaitā, vāji apbruņotus. Mūs izglāba tikai tas, ka mums bija visu laiku labākais karavado�nis. Vai liktenis, vai Dieva griba, vai cūkas laime � mums bija Meizers Rekhems. Bet nu mums viņa vairs nav, Ender. Mēs esam sakopoju�i visu, ko vien visa cilvēce spējusi sagādāt � floti, uz kuras fona tā, ko viņi reiz sūtīja pret mums, izskatās pēc bērnu rotaļu kuģī�iem baseinā. Mums ir arī da�i jauni ie�ro�i. Bet pat ar to var nepietikt. Astoņdesmit gados kop� pē�dējā kara viņiem bijis tikpat daudz laika sagatavoties jaunam karam, cik mums. Mums nepiecie�ams labākais, ko varam dabūt, � un ātri. Varbūt tu sadarbosies ar mums, varbūt arī ne. Varbūt tu neizturēsi spiedienu, varbūt sagrausi visu savu dzīvi, varbūt ienīdīsi mani par to, ka es reiz te biju atnācis. Bet, ja vien ir kāda iespēja, ka tava klātbūtne flotē varētu palīdzēt cilvēcei izdzīvot un insektoīdi mūs varētu likt mierā uz visiem laikiem, man jāaicina tevi piekrist. Sekot man."

Enders nespēja fokusēt skatienu uz pulkvedi Grafu. Likās, ka viņ� stāv tālu prom un ir tik mazs, ka Enders varētu viņu paņemt ar pinceti un iemest kabatā. Atstāt mājas, doties tur, kur tik ļoti grūti, kur nav Valentīnas, nav mammas un tēta.

Tad viņam ienāca prātā filmas par insektoīdiem, kas bija jāskatās ikvienam vismaz reizi gadā. Ķīnas iznīcinā�ana. Kauja asteroīdu joslā. Nāve, cie�anas, �ausmas. Un Meizers Rekhems, kas, veicot da�us spo�us manevrus, iznīcina skait�liski un ugunsspēkā divreiz pārāku ienaidnieka floti, lietojot tikai sīkus kuģī�us, pēc izskata tik trauslus un vājus. Kā cīņa starp bērnu un pieaugu�o. Un mēs uzvarējām.

�Man ir bail," Enders klusi sacīja. �Ta�u es do�os jums līdzi."

,.Atkārto to vēlreiz," teica Grafs.

�Tādēļ ta�u es esmu dzimis, vai ne? Kāpēc gan lai es dzīvo�tu, ja es nepiekrītu?"

�Ar to vēl nepietiek."

�Es negribu," Enders teica, �bet es do�os."

Grafs pamāja.

�Tu vēl vari pārdomāt. Kamēr tu vēl neesi iesēdies manā ma�īnā, tu vari pārdomāt. Pēc tam tu pilnība nonāksi Starp�tautiskās Flotes rīcībā. Tu saproti?"

Enders pamāja.

�Labi. Pavēstīsim to pārējiem.

Māte raudāja. Tēvs cie�i apskāva Enderu. Pīters paspieda viņa roku un teica:

�Tu, laimīgais muļķa smerdeli!"

Valentīna viņu noskūpstīja, un Enderam uz vaiga palika viņas asaras.

Ko kravāt, nebija. Nedrīkstēja ņem līdzi nekādas personis�kas lietas.

�Skola nodro�ina visu nepiecie�amo. Runājot par rotaļlie�tām.. . Tur ir tikai viena spēle."

�Uz redzē�anos!" Enders atvadījās no visas ģimenes. Viņ� satvēra pulkve�a Grafa roku un kopā ar viņu izgāja pa dur�vīm.

,.Nogalini da�us insektus manā vietā!" kliedza Pīters.

�Es mīlu tevi, Endrū!" sauca māte.

�Mēs tev rakstīsim!" teica tēvs.

Un, kāpjot gaitenī stāvo�ajā ma�īnā, viņ� dzirdēja Valentī�nu kliedzam.

�Atgriezies! Es tevi vienmēr mīlē�u!"

,.Strādājot ar Enderu, mums uzmanīgi jāietur līdzsvars. Viņ� jāizolē, lai kļūtu rado�s, � citādi piemērosies sistēmai un mēs viņu pazaudēsim. Vienlaikus mums jābūt dro�iem, ka viņ� saglabā spēcīgas komandiera dotības."

�)a viņ� dabūs pakāpi, viņam vienkār�i nāksies vadīt citus kaujā."

�Tas nav tik vienkār�i. Meizers Rekhems spēja tikt galā ar savu floti un uzvarēt. Kad sāksies �is kar�, darba būs par daudz pat ģēnijam. Par daudz kuģu. Viņam būs jāprot viegli un raiti sadarboties ar apak�niekiem."

�Lieliski. Viņam jābūt ģēnijam un reizē jaukam."

�Jaukam ne. Jauks viņ� ļautu insektoldiem uzvarēt."

�Tātad jūs viņu izolēsiet."

�Pārējie no viņa norobe�osies, pirms mēs nokļūsim līdz skolai."

�Ne�aubos. Es jūs gaidī�u. Es redzēju ierakstos, ko viņ� izda�rīja ar to Stilsonu. Jūs mums nevedāt nekādu memmesdēliņu."

�Jūs kļūdāties. Viņ� ir pat jaukāks, nekā liekas. Bet neuz�traucieties. Ar to mēs ātri tiksim galā."

�Da�brīd man �ķiet, ka jums tie�ām sagādā baudu salauzt �os mazos ģēnijus."

�Tā savā ziņā ir māksla, un es to labi pārvaldu. Ļoti labi. Baudu? Var jau būt. Kad viņi tiek salīmēti atkal kopā, un tas viņus dara labākus."

�Jūs esat briesmonis."

�Paldies. Tas nozīmē paaugstinājumu?"

�Tikai medaļu. Bud�ets nav neizsmeļams."

Bezsvara stāvoklis varot izraisīt dezorientāciju, īpa�i bēr�niem, kuru virziena izjūta vēl nav īsti nostiprinājusies. Bet Enders bija dezorientēts vēl pirms Zemes gravitācijas lauka atstā�anas. Pat vēl pirms kuģa pacel�anās.

�ajā lidojumā bija vēl deviņpadsmit citu zēnu. Viņi izkāpa no autobusa un devās uz liftu. Visi runāja un jokojās, un lielī�jās, un smējās. Enders klusēja. Viņ� ievēroja, kā Grafs un citi virsnieki viņus vēro. Analizē. Jebkas, ko mēs darām, kaut ko nozīmē, Enders nosprieda. Viņi smejas. Es ne.

Viņ� apsvēra iespēju pamēģināt līdzināties pārējiem zē�niem. Bet viņ� nespēja izdomāt nevienu joku, un pārējo joki nelikās smieklīgi. Viņ� nespēja smieties. Viņam bija bail, un bailes viņu darīja nopietnu.

Viņ� bija ietērpts vienlaidu formas tērpā; bija jocīgi ne�just ap vidukli jostu. Tādā tērpā viņ� jutās vienlaikus gan kā maisā, gan kails. Visapkārt bija televīzijas kameras, glu�i kā nez kādi dzīvnieki, kas satupu�i uz cilvēku pleciem. Cilvēki kustējās lēnām, lavījās kā kaķi, lai kameru kustības būtu plūdenas. Enders pieķēra sevi kustamies tie�i tāpat.

Viņ� iztēlojās sevi televīzijā. Intervija. Diktors jautā, kā jūs jūtaties, mister Vigin? Vispār � diezgan labi, tikai esmu iz�salcis. Izsalcis? O, jā. Pirms lidojuma divdesmit stundas ne�drīkst ēst. Cik interesanti! Es to nezināju! Patiesībā mēs visi esam izsalku�i. Un visu intervijas laiku Enders un puisis no televīzijas gorīsies operatora priek�ā, sperot lielus, lokanus soļus. Puisis no televīzijas ļaus viņam runāt visu zēnu vārdā, lai gan Enders tik tikko spēj runāt pats savā. Beidzot Ende�ram bija jautri. Citi zēni viņam blakus ari smējās, ta�u viņiem bija citi iemesli. Viņi domā, ka es smejos par viņu joku, do�māja Enders. Ta�u es smejos par ko daudz jautrāku.

�Kāpiet aug�up pa vienam," viņus pamācīja virsnieks. �Kad nonākat pie krēslu rindām, apsēdieties. Vietu pie logiem nav."

Tas bija joks. Citi zēni iesmējās.

Enders bija viens no pēdējiem � bet ne pats pēdējais. Televīzijas kameras tomēr nebija padevu�ās. Vai Valentīna redzēs mani iekāpjam kosmoplānā? Viņ� domāja, vai nevaja�dzētu viņai pamāt, pieskriet pie operatora un pajautāt: �Vai es varu atvadīties no Valentīnas?" Viņ� nezināja, ka cenzūra to izgrieztu, jo visiem zēniem, kas dodas uz Kaujas skolu, jābūt varoņiem. Viņi nedrīkst pēc kāda ilgoties. Enders nezināja par cenzūru, ta�u viņ� saprata, ka skrie�ana pie kamerām būtu nevietā.

Viņ� pārgāja pāri īsajam tiltiņam, kas veda uz ieeju kuģī. Viņ� pamanīja, ka pa labi no viņa siena noklāta ar paklāju, it kā tā būtu grīda. Te sākās dezorientācija. Brīdī, kad viņ� iedomājās par sienu kā grīdu, viņam likāsrka viņ� staigā pa sienu. Viņ� nokļuva blakus vēl kādām kāpnēm un ievēroja, ka virsmu aiz tām arī sedz paklājs. Es rāpjos aug�up pa grīdu. Uz priek�u, soli pa solim.

Un tad � lai izklaidētos � viņ� iztēlojās, ka rāpjas lejup pa sienu. Par spīti gravitācijai viņam izdevās acumirklī sevi prā�tā pārliecināt par to, lidz sasniedza tuk�u krēslu. Viņ� neviļus cie�i pieķērās krēsla malām, kaut arī gravitācija viņu stingri turēja sē�am.

Pārējie zēni savos krēslos nedaudz lēkāja, brī�iem iedunkāja vai pagrūda viens otru, klaigāja. Enders uzmanīgi izvil�ka dro�ības jostas, izpētīja, kā tās jāsavieno, lai cie�i aptver�tu viņu ap kājstarpi, vidukli un pleciem. Viņ� iztēlojās kuģi, apgriezu�os otrādi, karājamies virs Zemes, gravitācijai viņus cie�i turot. Bet mēs aiz�mauksim, viņ� nodomāja. Mēs nokritīsim no �īs planētas.

�ajā brīdi viņ� vēl nezināja, kāda tam īsti ir nozīme. Vēlāk viņ� atcerēsies, ka jau uz Zemes viņ� pirmoreiz iztēlojās to kā vienkār�u planētu � vienu no daudzām.

�0, tu jau esi ticis galā," teica Grafs. Viņ� stāvēja uz kāpnēm.

,.Lidosiet kopā ar mums?" jautāja Enders.

�Es parasti nelidoju lejā, lai vervētu rekrū�us," Grafs teica. �Es galu galā tur esmu tā kā galvenais. Skolas administrators. Kā direktors. Viņi mani piekodināja atgriezties, citādi es zau�dē�u darbu."

Viņ� pasmaidīja. Enders arī. Kopā ar Grafu viņ� jutās ērti. Grafs bija labs. Un viņ� bija Kaujas skolas direktors. Enders nedaudz nomierinājās. Viņam tur būs draugs.

Pieaugu�ie palīdzēja citiem zēniem piesprādzēties. Tad tika demonstrēta stundu gara filma par kosmoplānu lidojumiem, kosmisko lidojumu vēsturi vispār, par to iespē�jamo nākotni un SF zvaig�ņu kuģiem. Ļoti garlaicīgi. Enders tādas filmas bija redzējis jau iepriek�.

Tiesa, viņ� pats nekad nebija bijis kosmosa kuģī. Viņ� arī nekad nebija karājies ar galvu uz leju virzienā no Zemes.

Pacel�anās nemaz nebija tik briesmīga. Tikai nedaudz. Kratī�anās, mirklis panikas: ja nu tas kļūst par pirmo ne�veiksmīgo pacel�anās mēģinājumu kop� kosmoplānu pirm�sākumiem? Pēc filmām nekādi nevarēja spriest, cik daudz un kas, guļot uz muguras �ajos mīkstajos krēslos, ir jāpārcie�.

Pēc brī�a kratī�anās izbeidzās un iestājās bezsvara stāvok�lis � viņu turēja vairs tikai jostas.

Enders jau bija atguvis orientē�anās spējas, tāpēc viņ� ne�bija pārsteigts ieraugām Grafu atmuguriski rāpjamies aug�up pa kāpnēm, it kā viņ� rāptos lejup uz kuģa priek�galu. Tāpat viņu nepārsteidza arī tas, kā Grafs, aizāķējis kāju aiz pakāpie�na un atspiedies ar rokām, pēk�ņi piecēlās stāvus, it kā viņi atrastos parastā lidma�īnā.

Da�i gan dezorientāciju pārcieta smagi. Kāds zēns rīstī�jās, un Enders saprata, kāpēc viņiem bija aizliegts divdesmit stundas pirms pacel�anās ko ēst. Vem�ana bezsvara stāvoklī ne pie kā laba nenovestu.

Enderam Grafa rotaļā�anās ar gravitāciju likās interesanta. Viņ� to turpināja prātā, iztēlojoties, ka Grafs karājas ar galvu uz leju no centrālās ejas, pēc tam � ka viņ� stāv uz sānu sie�nas. Gravitāciju varēja iedomāties vērstu jebkurā virzienā. Kā vien es vēlos. Es varu likt Grafam stāvēt uz galvas, un viņ� to nemaz nepamanīs.

�Par ko jūs uzjautrināties, Vigin?"

Grafa balss bija asa un dusmīga. Ko gan es esmu izdarījis, domāja Enders. Vai es iesmējos skaļi?

�Es uzdevu jautājumu, kareivi!" Grafs uzkliedza.

Ak, jā. Sākas apmācības. Enders bija redzējis kara filmas televīzijā, un tajās apmācību iesākumā virsnieks vienmēr daudz kliedza uz kareivjiem, pirms viņi kļuva par labiem draugiem.

�Jā, ser," Enders teica.

�Tad atbildi!"

�Es iztēlojos jūs karājamies aiz kājām ar galvu uz leju. Tas man likās smieklīgi."

Tagad, kad Grafs uz viņu vēsi skatījās, tas izklausījās muļ�ķīgi-

�Tev tas noteikti ir smieklīgi. Vai tāpat liekas vēl kādam?"

Neskaidri, noliedzo�i �uksti.

�Un kāpēc gan nav?" Grafs nicīgi uzlūkoja viņus. �Vieni vienīgi idioti �ajā lidojumā. Sīkie stulbeņi. Tikai vienam no jums pietika smadzeņu, lai apjēgtu, ka bezsvara stāvoklī ie�spējams izvēlēties jebkādu virzienu, kāds vien ienāk prātā. Saprati to, �afts?"

Uzrunātais zēns pamāja.

�Ne velna tu nesaprati. Tas ir skaidrs. Ne vien muļķis � vēl arī melis. �ajā lidojumā ir tikai viens zēns, kuram ir vismaz kaut kādas smadzenes, un tas ir Enders Vigins. Paskatieties uz viņu rūpīgi, bērniņi. Viņ� kļūs par komandieri, kamēr jūs tur aug�ā vēl vārtīsieties autiņos. Jo viņ� prot domāt bezsvara stāvoklī, kamēr jūs te vemstaties vien."

Tā nevajadzēja notikt. Grafam bija viņ� jāizsmej, nevis jā�slavē. Iesākumā viņiem abiem vajadzēja būt ienaidniekiem un tikai vēlāk � draugiem.

�Lielākā daļa no jums no skolas izlidos. Aprodiet ar to, bērniņi. Lielākā daļa no jums, kuriem pietrūks smadzeņu, lai spētu apgūt kuģu pilotē�anu kosmosā, reiz tiks nosūtīti uz Cīņas skolu. Lielāko daļu no jums pat nebūtu vērts sūtīt uz Kaujas skolu � jums vienkār�i nav nepiecie�amo īpa�ību. Bet da�i no jums varētu tikt galā. Da�i no jums varbūt cilvēcei kaut ko arī varētu nozīmēt. Bet labāk nerēķinieties ar to. Es ceru tikai uz vienu no jums."

Pēk�ņi Grafs atmuguriski apmeta salto, ar rokām pieķērās kāpnēm, tad atrāva no tām kājas. Ja grīdā būtu lejā, viņ� stā�vētu uz rokām, ja otrādi � karātos aiz tām. Pārvietojoties ar rokām, viņ� devās uz savu sēdvietu.

�Izskatās, ka tev te nekas nemaz nebūs jādara," �ukstēja zēns. kas sēdēja Enderam blakus.

Enders pakratīja galvu.

�Tu pat negribi runāt ar mani?" zēns jautāja.

�Es viņam neliku to visu stāstīt," Enders at�ukstēja.

Pēk�ņi viņ� juta asas sāpes galvvidū. Vēlreiz. Sīki smiekliņi no aizmugures. Dro�i vien tur sēdo�ais zēns atbrīvojies no dro�ības jostām. Vēl viens sitiens pa galvu. Izbeidz, Enders domāja, es tev neko neesmu izdarījis.

Un vēl viens sitiens. Zēni smejas. Vai Grafs to neredz? Vai viņ� tos neapstādinās? Un atkal sitiens, �oreiz spēcīgāks, pa�tie�ām sāpīgs. Kur ir Grafs?

Tad viņ� saprata. Grafs to bija izdarījis tī�ām. Tas bija vēl sliktāk nekā televīzijas filmās. Kad ser�ants par tevi ņirgājas, tu kļūsti par savējo pārējiem, bet, kad tu patīc virsniekam, pārējie tevi ienīst.

�Ei, smerdeli," kāds no aizmugures �ukstēja. Vēl viens si�tiens pa galvu.

�Patīk, ko? Ei, supergudreli! Kā ir?"

Un vēl viens sitiens � tik spēcīgs, ka Enders no sāpēm klusi ievaidējās.

Ja viņu tie�ām bija iegāzis Grafs, ar citu palīdzību rēķinā�ties nevarēja. Viņ� gaidīja nākamo sitienu. Tagad, viņ� nodo�māja. Precīzi. Sāpēja, bet Enders gaidīja vēl nākamo sitienu. Tagad. Jā, tie�i laikā. Es tik�u tev klāt, Enders nodomāja.

Tuvojoties kārtējam sitienam, Enders strauji izstiepa abas rokas, ieķērās zēna plaukstas locītavā un spēcīgi parāva to uz leju.

Normālas gravitācijas apstākļos zēns tikai atsistos pret Endera krēsla aizmuguri, saņemot triecienu pret krū�kurvi. Bezsvara stāvoklī viņ� pārkūleņoja pāri sēdeklim pilnībā. Enders to nebija gaidījis. Viņ� nevarēja iedomāties, cik ļoti bezsvara stāvoklis var pastiprināt pat bērna kustību. Zēns turpināja kustēties, atsitās pret griestiem, tad pret citu zēnu, tad izlidoja ailā starp krēsliem, tad, vicinot rokas, ietriecās sienā nodalījuma priek�ā un iekliedzās: viņ� bija savainojis kreiso roku.

Tas notika da�u sekun�u laikā. Grafs tūlīt bija klāt un sa�tvēra zēnu. Caur tuk�o aiļu viņ� to veikli aizgrūda līdz citam virsniekam.

�Kreisā roka. Liekas, lauzta," viņ� teica. Pēc mirkļa zēnam jau bija injicēts pretsāpju līdzeklis, viņ� klusi gulēja gaisā, ka�mēr virsnieks uzlika �inu viņa rokai.

Enderam bija nelabi. Viņ� bija domājis tikai saķert zēna roku. Nē! Nē, viņ� tie�ām bija domājis viņu savainot un bija rāvis no visas spēka. Viņ� gan nebija vēlējies, lai to redzētu visi, ta�u zēns juta tie�i tādas sāpes, kā Enders bija iecerē�jis. Viņu tikai bija nodevis bezsvara stāvoklis. Es esmu Pīters. Tie�i tāds pats kā viņ�. �ajā brīdī Enders patie�ām ienīda sevi.

Grafs nostājās kabīnes priek�ā.

,Jums tie�ām pielec tik lēni? Vai ar saviem vārajiem prātiņiem to vēl neesat aptvēru�i? Jums jākļūst par kareivjiem. Varbūt jūsu iepriek�ējās skolās vai ģimenēs jūs bijāt varen svarīgi, varen stipri un gudri. Bet mēs izvēlamies labākos no labākajiem, un turpmāk jums nāksies saskarties tikai ar tā�diem bērniem. Un, kad es saku, ka Enders Vigins �ajā lido�jumā ir pats labākais, saprotiet mājienu, aitasgalvas. Lieciet viņu mierā. Kaujas skolā bērni palaikam arī mirst. Es skaidri izteicos?"

Iestājās klusums. Zēns blakus Enderam pārvarītēm centās viņam nepieskarties.

Es neesmu slepkava, Enders nerimās sev atkārtot. Es ne�esmu Pīters. Lai ko Grafs teiktu, es arī nebū�u. Es neesmu slepkava. Es aizsargājos. Es ilgi turējos. Biju pacietīgs. Es ne�esmu slepkava.

Balss skaļrunī paziņoja, ka viņi tuvojas skolai. Bremzē�a�na un savieno�anās ar skolu ilga divdesmit minūtes. Enders palika iepakaļ pārējiem. Pārējiem pret to acīmredzot nebija nekādu iebildumu, tie rāpās aug�up pa kāpnēm � virzienā, kas iepriek�, iekāpjot kuģī, bija uz leju. Grafs gaidīja �aura gaiteņa galā � tas veda no kuģa pa�ā skolas sirdī.

�Nu, vai lidojums bija labs, Ender?" Grafs priecīgi vaicāja.

�Man likās, ka jūs man esat draugs," Endera balss pret pa�a gribu trīsēja. Grafs likās nesaprotam.

�Kāpēc gan tu tā domā?"

�Tāpēc, ka� tāpēc, ka jūs ar mani runājāt tik laipni un godīgi. Jūs nemelojāt."

�Es arī tagad nemelo�u," atbildēja Grafs. �Mans darbs nav būt draugam. Mans darbs ir sagatavot pasaulē labākos karavīrus. Labākos visā pasaules vēsturē. Mums vajag Napo�leonu. Aleksandru. Tiesa, Napoleons galu galā zaudēja, bet

Aleksandrs ātri izdega un nomira jauns. Mums vajag Jūliju Cēzaru, tikai viņ� kļuva par diktatoru un tika nogalināts. Mans darbs ir sagatavot ideālu karavadoni un biedrus, kas tam būs vajadzīgi. Nekur nav teikts, ka man ar bērniem būtu jādraudzējas."

.Jūsu dēļ viņi mani tagad ienīst."

�Un? Ko tu iesāksi? Noslēpsies kaktā? Bu�osi to sīkās pēc�puses, lai viņi tevi atkal mīlētu? Tikai vienā gadījumā viņi beigs tevi ienīst. Tev jābūt tik izcilam, ka viņi nespēj tevi ne�ievērot. Es viņiem paziņoju, ka tu esi labākais. Tā ka tagad pacenties."

�Bet ja es nespē�u?"

�Tad nebūs labi. Redzi, Ender, man ir �ēl, ka tu esi vientuļ� un nobijies. Bet tur ārā mūs gaida insektoīdi. Varbūt desmit miljardi, simts, miljons miljardu. Varbūt ar milzu floti. Ar mums neizprotamiem iero�iem, kāri tos izmantot, lai mūs iznīcinātu. Uz kārts nav likta pasaule, Ender. Tikai mēs. Tikai cilvēce. Pārējai biosfērai jau tas nav svarīgi, mūs var noslaucīt no tās virsmas, un tā pielāgosies situācijai, un evolūcija turpi�nāsies. Bet cilvēce nevēlas iet bojā. Kā suga mēs esam attīstī�ju�ies, lai vienmēr mēģinātu izdzīvot. Tas nedodas viegli, bet vismaz reizi da�u paaud�u laikā dzimst ģēnijs, kas izgudro riteni vai atklāj elektrību, vai konstruē lidma�īnu, ģēnijs, kas uzbūvē pilsētu, rada nāciju, izveido impēriju. Tu saproti, par ko es runāju?"

Enderam likās, ka viņ� saprot, ta�u viņ� nebija pārliecināts un neko neatbildēja.

�Nē. Protams, ne. Es mēģinā�u skaidrāk. Cilvēki ir brīvi tikai, kamēr nav nepiecie�ami visai cilvēcei. Iespējams, tu tai esi nepiecie�ams. Lai kaut ko paveiktu. Varbūt cilvēcei esmu vajadzīgs arī es � lai noskaidrotu, kā tevi varētu izmantot. Kaut arī mēs kopā darītu visbriesmīgākās lietas, Ender, ja cilvēce tie�i to dēļ spēs izdzīvot, būs skaidrs, ka esam biju�i derīgi instrumenti."

�Tas ir viss? Instrumenti?"

,.Indivīds ir tikai instruments, kas palīdz izdzīvot mums visiem pārējiem."

�Meli!"

�Nē, tikai puspatiesība. Par otru pusi varēsi domāt, kad būsim uzvarēju�i karā."

�Tas būs beidzies, vēl pirms es kjū�u pieaudzis."

�Es ceru, ka tu kļūdies," teica Grafs. �Starp citu, �ī mūsu saruna tev nemaz nenāk par labu. Pārējie zēni, bez �aubām, domā, ka Enders Vigins te pa�laik pielaizās Grafam. Ja paklī�dis baumas, ka tu esi skolotāju mīlulītis, varu derēt, drīz vien tev nāksies izlidot."

Citiem vārdiem � tinies prom un liec rftan mieru.

�Uz redzē�anos," Enders atvadījās un ienira gaiteni, kur bija devu�ies pārējie zēni."

Grafs vēroja viņu aizejam.

Viens no skolotājiem viņam līdzās jautāja:

�Tas ir īstais?"

�Kas to lai zina," atbildēja Grafs. �Ja ne, tad mums viņ� drīz vien jāatrod."

,Varbūt tāda nemaz nav," teica skolotājs.

�Varbūt. Tādā gadījumā, Anderson, Dievs ir insektoīds. Drīkstat mani citēt."

�Labprāt."

Kādu bridi viņi stāvēja klusēdami.

�Anderson?"

�Mhm?"

�Tas bērns kļūdās. Es esmu viņa draugs."

�Es zinu."

�Viņ� ir tik �ķīsts. Viņam ir laba sirds."

�Es esmu lasījis ziņojumus."

� Anderson, padomājiet, ko gan mēs ar viņu izdarīsim."

Andersons asi noteica:

�Mēs viņu izveidosim par pa�u labāko karavadoni visā pa�saules vēsturē."

�Un tad uzkrausim uz viņa pleciem visas pasaules likteni. Viņa pa�a dēļ es ceru, ka viņ� nav īstais."

�Galvu aug�ā. Insektoīdi var pagūt piebeigt mūs visus, pirms viņ� vispār pabeigs skolu."

Grafs pasmaidīja.

Jums taisnība. Un es jau jūtos labāk."

�Apsveicu! Salauzt roku � īsts meistarstiķis."

�Tas bija nelaimes gadījums."

�Patiesi? Un es jau jūs uzslavēju ziņojumā."

�Tas bija par daudz. Tas otrs sīkais izdzimtenis nu ir varo�nis. Daudziem bērniem tas var pilnīgi izjaukt apmācības. Es domāju, ka Enders varbūt sauks palīgā."

�Sauks palīgā? Man likās, ka tie�i to jūs viņā vērtējat vis�augstāk � tiek�anos grūtības atrisināt pa�am. Ienaidnieku flotes ielenkumā viņam nebūs iespējas saukt pēc palīdzības."

�Kas gan būtu domājis, ka tas sīkais idiots izlidos no sava krēsla? Un ka tik neveiksmīgi ietrieksies sienā?"

�Vēl viens militāristu stulbuma paraugs. Ja jums būtu kaut drusciņ smadzeņu, jūs būtu iztaisījis īstu karjeru, piemēram, būtu apdro�inā�anas aģents."

�Ģēnijs atradies."

�Mums tikai jāsamierinās ar faktu, ka esam otrā �ķira. Ku�rai uzticēts cilvēces liktenis. Uzreiz lieliska visvarenības sa�jūta, vai ne? Turklāt, ja �oreiz zaudēsim, nebūs neviena, kas mūs pēc tam varētu kritizēt."

�Nekad nebiju par to tā iedomājies. Bet labāk nezaudēsim."

,.Redzēsim, kā ies Enderam. Ja esam viņu zaudēju�i jau ta�gad, ja viņ� netiks ar to galā, kur� būs nākamais? Kur� gan cits?"

�Sastādī�u sarakstu."

�Brīvos brī�os padomājiet arī, ko iesākt ar Enderu."

�Es jau teicu. Viņa izolāciju nedrīkst pārtraukt. Viņ� nekad nedrīkst ticēt, ka kāds viņam palīdzēs. Nekad. Ja viņ� kādreiz iedomāsies, ka iespējams vieglāks ceļ�, viņ� būs pagalam."

�Jums taisnība. Būtu briesmīgi, ja viņ� noticētu, ka viņam 11 kāds draugs."

�Viņam drīkst būt draugi. Viņam nedrīkst būt vecāku."

���

Kad Enders ieradās, pārējie zēni jau bija izvēlēju�ies savas guļvietas. Enders apstājās telpas durvīs, mēģinot ieraudzīt pē�dējo brīvo vietu. Griesti bija zemi, un, izstiepjot roku, Enders varēja tos aizsniegt. Apak�ējās gultas balstījās tie�i uz grīdas. Pārējie zēni vēroja viņu. Bez �aubām, vienīgā brīvā vietā bija apak�ējā gulta tie�i pie durvīm. Enderam ienāca prātā, ka, ļaujot pārējiem viņam atstāt pa�u sliktāko vietu, viņ� tos tikai vedina uz turpmāku vardarbību, ta�u viņ� nebūt nevarēja tik viegli no vietas izspiest kādu citu. Viņ� pasmaidīja.

�Hei, paldies," viņ� sacīja. Pavisam bez sarkasma, it kā pā�rējie viņam nudien būtu atstāju�i pa�u labāko vietu.

�Man jau likās, ka apak�ējā gulta pie durvīm būs jāizlū�dzas."

Viņ� apsēdās un ieskatījās atvērtajā lādē, kas stāvēja kādas pēdas attālumā no gultas. Iek�pusē uz durvīm bija papīrs ar uzrakstu:

�Novieto savu roku uz skenera lādes virspusē un divas rei�zes atkārto savu vārdu!"

Enders atrada skeneri � matētu plastmasas plāksnīti � un, uzlicis uz tā kreiso roku, nosauca savu vārdu:

�Enders Vigins. Enders Vigins."

Skeneris uz mirkli zaļi iemirdzējās. Enders aizvēra lādi un pamēģināja to atkal atvērt. Nesekmīgi. Tad viņ� uzlika uz tās roku un teica:

�Enders Vigins."

Atvērās ne tikai lāde, bet vēl arī trīs tās nodalījumi.

Vienā no tiem atradās �etri kombinezoni, tādi pa�i, kāds viņam jau bija mugurā, un vēl viens cits � balts. Otrā no�dalījumā stāvēja neliels dators, līdzīgs tiem, kādi viņiem bija skolā. Tātad būs arī jāmācās.

Pa�ā lielākajā nodalījumā atradās kas īpa�s. Pirmajā acu uzmetienā to varēja noturēt par skafandru ar visu ķiveri un cimdiem, ta�u tas neizskatījās hermētiski noslēdzams. Tiesa, tas noteikti bija paredzēts visa ķermeņa noseg�anai. Tas likās pamatīgi polsterēts un nedaudz stīvs.

Un tam līdzās atradās pistole. Tā izskatījās pēc lāzeriero�a, jo stobru veidoja caurspīdīgs vienlaidu stikls. Bet viņi ta�u nedotu bērniem nāvējo�us iero�us.

�Tā nav lāzerpistole," kāds teica. Enders palūkojās aug�up. �o vīrieti viņ� vēl nebija saticis. Jauns un laipna paskata.

�Ta�u tam ir diezgan �aurs stars. Precīzi fokusēts. Mērķējot uz simts metru tālu sienu, dabū gaismas apli trīs collu dia�metrā."

�Kam tas ir paredzēts?"

�Vienai no spēlēm, ko mēs spēlējam brīvajā laikā. Vai kat�ram no jums ir izdevies atvērt savu lādi?"

Vīrs uzlūkoja pārējos zēnus.

�Proti, vai jūs sekojāt norādījumiem un iekodējāt savus vārdus un plaukstas nospiedumus? Kamēr nebūsiet to izdarī�ju�i, lādes atvērt nevarēsiet. Pirmajā gadā Kaujas skolā �ī tel�pa būs jūsu mājas, tāpēc ieņemiet vietas, kuras gribat, un tur arī palieciet. Parasti mēs ļaujam jums ievēlēt vecāko, kuram tad jāieņem apak�ējā vieta pie durvīm, ta�u tā acīmredzot jau ir aizņemta. Pārkodēt lādes pa�laik nav iespējams, tāpēc savu izvēli labi pārdomājiet. Pusdienas būs pēc septiņām minū�tēm. Sekojiet izgaismotajiem punktiem uz grīdas. Jūsu krāsu kods ir sarkans, dzeltens, dzeltens � jebkurā laikā jums pa�redzēts mar�ruts būs iezīmēts tie�i tā: sarkans, dzeltens, dzel�tens � trīs punkti, sekojiet tiem. Tātad � kāds ir jūsu krāsu kods, zēni?"

�Sarkans, dzeltens, dzeltens."

�Ļoti labi. Mani sauc Deps, da�us nākamos mēne�us es bū�u jūsu mamma."

Zēni iesmējās.

�Smejiet, cik gribat, bet paturiet to prātā. Ja jums gadās skolā apmaldīties � kas ir ļoti iespējams �, neskrieniet jeb�kurās durvīs, kas vien pagadās. Da�as no tām ved uz āru."

Vēl spēcīgāki smiekli.

�Labāk pasakiet kādam, ka jūsu mamma ir Deps, un viņi mani pasauks. Vai arī nosauciet savu krāsu kodu, un viņi ie�slēgs gaismas, kas iezīmēs jums ceļu uz mājām. Ja jums rodas kādi sare�ģījumi, pasakiet to man. Atcerieties, es �eit esmu vienīgais, kam maksā, lai būtu jauks ar jums. Bet ne pārāk jauks. Izrunāsieties � dabūsiet pa ģīmi, skaidrs?"

Viņi atkal smējās. Deps acumirklī bija ieguvis daudz jaunu draugu: nobiju�os bērnu simpātijas ir ļoti viegli iegūstamas.

�Pasakiet, kur� virziens ir lejup?"

Viņi pateica.

�Labi, tā tie�ām ir. Bet tas ir virziens uz ārpusi. Kuģis grie��as, un tādēļ ari tā ir apak�a. Patiesībā grīda �ajā virzienā ir ieliekta. Ilgi ejot �ajā virzienā, jūs drīz vien nonāktu vietā, no kuras sākāt iet. Tikai nemēģiniet to izdarīt, jo tur tālāk atro�das skolotāju dzīvokļi un mitinās vecāki bērni. Un vecāka�jiem bērniem nepatīk, ka sīkie jaucas viņu darī�anās. Jūs va�rētu tikt iekaustīti. Patiesībā jūs noteikti tiktu iekaustīti. Un, ja tā notiek, nenāciet pie manis raudāt un sūdzēties. Skaidrs? �eit ir Kaujas skola, ne bērnudārzs."

�Bet kas tad mums ir jādara?" pajautāja kāds pavisam mazs melnādains zēns, kur� bija iekārtojies aug�ējā guļvietā blakus Endera vietai.

�Ja jums nepatīk tikt iekaustītiem, izdomājiet pa�i, ko ie�sākt lietas labā. Ta�u es brīdinu: slepkavība ir stingri aizliegta. Tī�i ievainojumi arī. Kā es saprotu, ceļā uz �ejieni viens slep�kavības mēģinājums jau ir bijis. Lauzta roka. Ja notiks vēl kas līdzīgs, kādam nāksies izlidot. Skaidrs?"

�Ko nozīmē izlidot?" jautāja zēns ar �inu uz rokas.

�Tikt izmestam tur ārā aukstumā. Nosūtītam uz Zemi. Pa�dzītam no Kaujas skolas."

Uz Enderu neviens neskatījās.

�Tātad, zēni, ja kādam no jums iegribas darīt kaut ko pret noteikumiem, dariet to gudri. Labi?"

Deps aizgāja. Pārējie zēni joprojām izvairījās skatīties uz Enderu.

Enderam bailēs sa�ņaudzās vēders. Enderam nebija �ēl zēna, kuram viņ� bija salauzis roku. Viņ� bija tāds pats kā Stilsons. Un � līdzīgi Stilsonam � viņ� jau veidoja savu ban�du: nelielu grupu no da�iem lielākajiem zēniem. Tie telpas tālākajā galā smējās, un laiku pa laikam kāds no tiem uzmeta skatienu Enderam.

Enders no visas sirds vēlējās atkal būt mājās. Kāds gan tam visam sakars ar pasaules glāb�anu? Un viņam vairs nebija monitora. Jau atkal viņam būs jācinās ar veselu bandu, un �oreiz viņiem visiem nāksies dzīvot vienā telpā. Kā ar Pīteru, tikai bez Valentīnas.

Bailes nepazuda arī pusdienu laikā � neviens viņam neapsēdās blakus. Pārējie zēni runājās par tablo pie sienas, ēdie�nu, lielajiem zēniem. Vientuļais Enders varēja tikai skatīties.

Tablo atainoja komandu pozīcijas: uzvaru un zaudējumu skaitu, jaunākos rezultātus. Da�i vecākie zēni acīmredzot slē�dza derības par tuvākajām spēlēm. Divām komandām � Mantikorām un Odzēm � jaunāko rezultātu nebija, to vietā tablo mirgoja. Enders nolēma, ka starp tām tie�i �obrīd notiek spēle.

Viņ� ievēroja, ka vecākie zēni ir sadalīti atsevi�ķās grupās un valkā noteiktus formas tērpus. Lai gan sarunājās arī zēni at�ķirīgos formas tērpos, lielākoties grupas turējās savrup. Jauniņie � viņa pa�a grupa un divas vai trīs grupas nedaudz vecāku zēnu � valkāja zilus tērpus. Lielajiem zēniem, kuri jau bija iedalīti komandās, formas tērpi bija daudz greznā�ki. Enders mēģināja uzminēt, kādai komandai katrs pieder. Skorpionus un Zirnekļus viņ� atpazina viegli, tāpat arī Lies�mas un Paisumviļņus.

Viņam līdzās apsēdās lielāks zēns, turklāt ne vienkār�i ne�daudz lielāks � viņ� likās gadus divpadsmit trīspadsmit vecs, tie�ām liels.

�Sveiks," viņ� teica.

�Sveiks," atbildēja Enders.

�Mani sauc Miks."

�Enders."

�Tas ir vārds?"

�Kop� es biju pavisam mazs. Mana māsa mani tā sauca."

�Nav slikts vārds. Enders. Beidzējs."

�Es ceru."

�Ender, tu esi insekts savā grupā?"

Enders paraustīja plecus.

�Es pamanīju, ka tu ēd viens. Katrā jauniņo pievedumā ir kāds, kuru neviens nepieņem. Da�brīd man liekas, ka skolotāji to sarīko tī�ām. Skolotāji te nav pārāk jauki. Tu to vēl pamanīsi." �Aha."

,Tātad tu esi insekts?"

�Laikam gan."

�Zini, par to nav vērts diez ko bēdāties."

Viņ� pasniedza Enderam savu ruleti un paņēma Endera pudiņu.

�Ēd barojo�u pārtiku un esi stiprs."

Miks ķērās klāt pudiņam.

�Un kas esi tu?" jautāja Enders.

�Es? Es neesmu nekas. Pirdiens gaisa kondicionētājā, ko neviens nekad pat nepamana."

Enders nedro�i pasmaidīja.

�Jā, jautri, bet tas nav joks. Es neko te neesmu panācis. Un es jau kļūstu liels, un drīz mani sūtīs uz nākamo skolu. Un man nav nekādu izred�u tikt uz Taktikas skolu. Redzi, es nekad neesmu bijis komandieris. Tur tiek tikai tie pui�i, kas kļuvu�i par komandieriem."

�Un kā var par tādu kļūt?"

�Ei, tu domā, ja es to zinātu, es te vēl būtu? Cik daudz mana auguma pui�u tu te redzi?"

Nebūt ne daudz. Bet Enders to neteica.

�Maz. Es neesmu vienīgais, kam jākļūst par insektoīdu ba�rību. Ir vēl da�i. Pārēji visi ir komandieri. Visi zēni no mana lidojuma jau vada armijas. Tikai ne es."

Enders pamāja.

�Klau, puisīt. Es do�u tev padomu. Iegūsti draugus. Kļūsti par komandieri. Bu�o pakaļas, ja nākas, bet, ja citi zēni tevi nicina� tu zini, ko tas nozīmē?"

Enders atkal pamāja.

�Nē, tu nezini neko. Jūs, jauniņie, visi esat vienādi. Neko nezināt. Galvas tuk�as kā kosmoss. JumЈ iesit � jūs salūstat. Ja tev ies tāpat kā man, atceries, ka tiki brīdināts. Nu vairs tev neviens nepalīdzēs."

�Un kāpēc tu man to visu stāstīji?" Enders jautāja.

�Kas tu esi � baigais gudrinieks, vai? Apklusti un ēd."

Enders apklusa un ēda. Miks viņam nepatika. Un viņ� zinā�ja: neiespējami, ka viņam varētu iet tāpat. Varbūt tādi bija sko�lotāju plāni, ta�u Enders negrasījās �iem plāniem pakļauties.

Es nebū�u insektoīds mūsu grupā, Enders domāja. Es ne�pametu Valentīnu, māti un tēvu, lai vienkār�i izlidotu no �e�jienes.

Paceļot pie mutes dak�iņu, viņ� varēja iedomāties ap sevi kā parasti sē�am savu ģimeni. Viņ� zināja, kādā virzienā jā�pagrie� galva, lai ieraudzītu māti, kas cen�as Valentīnu pieru�nāt ēst klusāk. Viņ� zināja, kur jābūt tēvam, kur�, izliekoties, ka piedalās sarunā, lasa ziņas uz galda. PIters, kas izliekas, ka izņem no deguna saspiestu zirni. Pat Pīters reizēm bija smieklīgs.

Domāt par ģimeni bija kļūda. Acis saskrēja asaras, viņ� norija kamolu kaklā; viņ� nevarēja saskatīt pat savu �ķīvi.

Viņ� nedrīkstēja raudāt. Neviens viņam līdzi nejutis. Deps nebija viņa māte. �āda vājuma izrādī�ana būs zīme stilsoniem un pīteriem, ka �is zēns ir viegli salau�ams. Enders rīkojās kā parasti tad, kad Pīters viņu mocīja: sāka skaitīt divkār�otus skaitļus. Viens, divi, �etri, astoņi, se�padsmit, trīsdesmit divi, se�desmit �etri un tā tālāk, kamēr spēja skaitļus paturēt prātā: 128, 256, 512, 1024, 2048, 4096, 8192, 16384, 32768, 65536, 131072, 262144. Pie 67108864 viņ� vairs nejutās dro�s � vai viņ� nebija izlaidis kādu ciparu? Cik lielam jābūt skaitlim � desmit miljonos, simt miljonos, vienkār�i miljonos? Viņ� mēģināja sākt no jauna, ta�u atkal nesekmīgi. 1342 un vēl kas. 16? Vai 17738? Nekā. Bija jāmēģina vēlreiz. Cik vien tālu iespējams. Sāpes pārgāja. Acis pārstāja asarot. Viņ� noturējās neraudot.

Līdz naktij, kad izdzisa gaismas un viņ� izdzirdēja da�us zēnus �ņukstam pēc mātēm vai tēviem, vai suņiem. Viņ� neko nevarēja padarīt, viņ� �ukstus izrunāja Valentīnas vār�du. Viņ� dzirdēja viņu attālāk zālē smejamies. Viņ� redzēja māti paejam garām viņa istabas durvīm, pārbaudot, vai ar viņu viss kārtībā. Viņ� dzirdēja tēvu smejamies par kaut ko televīzijā. Tā vairs nekad nebūs. Es bū�u vecs, kad viņus atkal redzē�u, vismaz divpadsmit gadus vecs. Kāpēc gan es piekri�tu? Kāpēc es biju tāds muļķis? Iet skolā un katru dienu satikt Stilsonu būtu nieks. Tāpat arī Pīteru. Tie bija sīkumi. Ende�ram nebija no viņiem bail.

Es gribu mājās, viņ� �ukstēja.

Viņ� �ukstēja kā tad, kad viņu mocīja Pīters. To dzirdēja tikai viņ� pats, un arī ne vienmēr.

Asaras viņam par spīti krita uz palaga, bet viņa �ņuksti bija tik viegli, ka gandrīz nebija jūtami, tik klusi, ka nebija sadzir�dami. Toties viņam sāpēja, sāpes viņu smacēja, tās dedzināja viņa seju, krūtis, acis. Es gribu mājās.

Tonakt ienāca Deps, viņ� klusu pārvietojās gar gultām, ik pa brīdim pieskaroties kāda zēna rokai vai pierei. Viņam tā staigājot, raudas tikai pastiprinājās: �ajā biedējo�ajā vietā pietika ar �o maiguma izpausmi, lai saraudinātu ikvienu. Bet tikai ne Enderu. Kad pienāca Deps, Enders jau bija beidzis raudāt un viņa seja bija sausa. Melīgi � kā tad, kad Pīters bija viņu mocījis un viņ� neuzdro�inājās to atklāt vecākiem. Paldies, Pīter, par sausajām acīm un spēju raudāt nedzirdami. Tu man iemācīji, kā slēpt visu, ko jūtu. Tagad man tas nepie�cie�ams vairāk nekā jebkad agrāk.

���

Tā tie�ām bija skola. Stundām nodarbību katru dienu. Lasī�ana. Matemātika. Vēsture. Asiņainu kosmisko kauju videoieraksti, pret insektoīdu kuģiem iz�ķaidītu jūras kāj�nieku iek�as. Kosmisko kuģu sterilo cīņu hologrammas: pre�tiniekiem vienam otru iznīcinot, kuģi bez skaņas pārvērtās gaismas uzliesmojumos tumsā. Tik daudz, ko mācīties� En�deram bija jāpiepūlas tikpat smagi, cik pārējiem; pirmoreiz mū�ā viņi visi tie�ām cīnījās par rezultātiem, jo pirmoreiz mū�ā viņiem bija jāsaskaras ar klasesbiedriem, kas bija vis�maz tikpat talantīgi kā viņi pa�i.

Un spēles � viņi dzīvoja gandrīz tikai tām, un ar tām viņi aizpildīja visus savus brīvos brī�us.

Otrajā dienā Deps viņus iepazīstināja ar spēļu telpu. Tā atradās augstāk virs klāja, kur dzīvoja un mācījās zēni. Rāp�joties aizvien augstāk, pakāpeniski pavājinājās gravitācija, un tad tādā kā tum�ā alā viņi ieraudzīja spo�ās spēļu gaismas.

Da�as no spēlēm viņi jau pazina, da�as pat bija spēlēju��i mājās. Vienkār�ākas un sare�ģītākas. Enders pagāja ga�rām divdimensiju videospēlēm un sāka pētīt spēles, ko spē�lēja lielākie zēni, � hologrāfiskas, ar it kā gaisā pakārtiem priek�metiem. Viņ� bija vienīgais jauniņais �ajā telpas daļā, un laiku pa laikam kāds no lielajiem viņu pagrūda malā. Ko tu te dari? Pazūdi! Lido prom! Protams, �eit, telpā ar vājāku gravitāciju, viņ� tie�ām lidoja prom, pacēlās gaisā un planēja, līdz kaut kur ietriecās.

Tomēr katru reizi viņ� atgriezās � da�reiz citā vietā, lai aplūkotu spēli no cita leņķa. Viņ� bija par īsu, lai redzētu va�dības pulti un to, kā īsti spēle tiek vadīta. Ta�u tam nebija no�zīmes. Viņam pietika ar tās norises vēro�anu. Spēlētāji tumsā veidoja gaismas tuneļus, kurus savukārt meklēja pretinieka kuģi, lai izsekotu un iznīcinātu spēlētāja kuģi. Spēlētājs va�rēja izlikt lamatas: mīnas, kustīgas bumbas, cilpas, no kurām pretinieka kuģi nevarēja izkļūt. Da�i spēlētāji likās gudri. Citi zaudēja ļoti ātri.

Enderam vislabāk patika zēnu savstarpējās spēles. Tad vi�ņiem bija jāizmanto vienam otra veidotie tuneļi, un tā ātri vien kļuva skaidrs, kur� no viņiem ir kaut cik vērts stratēģis.

Aptuveni stundas laikā tas viss apnika � Enders bija uz�tvēris likumsakarības un sapratis, kā darbojas dators. Viņ� zināja, ka tad, kad varēs spēlēt pats, viņ� vienmēr pratīs uzva�rēt. Veido spirāles, ja pretinieks rīkojas tā, bet cilpas, ja citādi. Izliec lamatas, gaidi. Izliec septiņas lamatas un ievilini tajās pretinieku. Nekāda īsta izaicinājuma; spēlē tikai, līdz dators sāk darboties tik ātri, ka ar cilvēka reakciju to vairs nevar pārspēt. Tas nebija interesanti. Viņ� gribēja spēlēt ar citiem zēniem � kas, spēlējot pret datoru, bija tik ļoti pie tā piera�du�i, ka, pat cīnoties vienam pret otru, da�brīd mēģināja to atdarināt un, būdami cilvēki, domāja kā ma�īnas.

Es viņus varētu uzvarēt, piemēram, tā. Vai arī vēl kā citādi.

�Es gribētu paspēlēt pret tevi," viņ� teica tikko uzvarēju��am zēnam.

�Ak, kas tad tas!" iesaucās zēns. ,.Insekts vai insektoīds?"

�Nesen ieradās kārtējais bars rūķu," noteica kāds cits.

�Bet �is runā! Tu zināji, ka viņi prot runāt?"

�Skaidrs," teica Enders, �tev ir bail, ka nevarēsi mani uzva�rēt divās spēlēs no trim."

�Tevi uzvarēt," atbildēja zēns, �būtu tikpat viegli kā �urāt du�ā."

�Un ne uz pusi tik jautri," teica cits.

�Es esmu Enders Vigins."

�Paklau, zirgaģlmi, tu neesi nekas! Saprati? Nekas. Skaidrs? Kamēr neesi nevienu piebeidzis, tu neesi nekas. Skaidrs?"

Vecāko zēnu slengam bija savs ritms. Enders to ātri vien uztvēra.

�Ja es neesmu nekas, tad kāpēc gan tev bail ar mani spēlēt uz divām no trim?"

Pārējie zēni pamazām zaudēja pacietību.

�Piebeidz ātri to sīci, un miers!"

Enders ieņēma savu vietu pie nepazīstamās vadības pults. Viņa rokas gan bija mazas, ta�u vadības sistēma bija pietie�kami vienkār�a. Nedaudz paeksperimentējis, viņ� jau zināja, kuru ieroci kontrolē katrs taustiņ�, savukārt objektu pārvie�to�anai bija jāizmanto standarta lode. Iesākumā viņ� darbo�jās pārāk lēni. Otrs zēns, kura vārdu viņ� joprojām nezināja, ātri izvirzījās vadībā, tomēr Enders ātri vien apguva spēli un beigās spēlēja jau daudz labāk.

�Nu, esi apmierināts, sīkais?"

�Divas no trim."

�Tā mēs nespēlējam."

�Tu mani uzvarēji manā pirmajā spēlē," Enders teica. �Ja tu nevari uzvarēt divreiz, tā nav nekāda uzvara."

Viņi spēlēja atkal, un �oreiz Enders veica da�us tik veik�lus manevrus, kādus otrs zēns nekad nebija pat redzējis, un viņa ierastā taktika nelīdzēja. Enders uzvarēja � ne viegli, bet tomēr.

Vecākie zēni pārstāja smieties un jokot par viņu. Tre�ā spē�le ritēja pilnīgā klusumā, Enders uzvarēja ātri un iespaidīgi.

Kad spēle beidzās, kāds no vecākajiem zēniem teica:

�Viņiem beidzot vajadzētu to kasti nomainīt. Tagad jau katrs idiots var uzvarēt."

Nekādu apsveikumu. Pilnīgs klusums, Enderam ejot prom.

Viņ� neaizgāja tālu, viņ� stāvēja un skatījās, kā nākamie spēlētāji mēģina atkārtot viņa paņēmienus. Jebkur� sīks idi�ots? Enders pasmaidīja pie sevis. Viņi mani neaizmirsīs.

Viņ� jutās apmierināts. Viņ� bija uzvarējis, turklāt cīņā pret vecāku zēnu. Varbūt ne pa�u prasmīgāko, bet nu vairs

viņ� nebaidījās, ka Kaujas skola varētu būt viņam par grūtu. Vajadzēja tikai vērot spēli un saprast, kā tā darbojas, lai tad �o sistēmu izmantotu un gūtu uzvaru.

Ta�u gaidī�ana un vēro�ana dārgi maksāja, nācās daudz ko izciest: zēns, kuram viņ� bija salauzis roku, gribēja atriebties. Viņa vārds, kā Enders ātri vien uzzināja, bija Bernārs. Savu vārdu viņ� izrunāja ar fran�u akcentu, jo separātisti fran�i nepieļāva standartvalodas mācī�anu bērniem līdz �etru gadu vecumam un tādēļ bērni vispirms apguva fran�u valodu. Akcents Bernāru citu acīs padarīja eksotisku un interesantu, lauztā roka � par mocekli, un viņa sadisms likās apbrinas vērts tiem, kam patika citu cie�anas.

Enders bija kļuvis par viņu ienaidnieku.

Tie it kā bija sīkumi. Ejot garām viņa gultai, viņi tai parasti iespēra, pagrūda, kad viņ� gāja ar ēdiena paplāti rokās, mē�ģināja viņu nogrūst no kāpnēm. Enders ātri iemanījās neat�stāt savas lietas ārpus lādes; tāpat viņ� drīz vien kļuva fiziski veiklāks un uzmanīgāks. Bernārs gan viņu reiz nosauca par Tizleni, un �ī iesauka viņam pielipa.

Da�reiz Enders kļuva ļoti dusmīgs � bet ne jau uz Bernā�ru. Viņ� bija dzimis spīdzinātājs. Enderu saniknoja tas, cik viegli Bernāram pakļāvās pārējie. Viņi, bez �aubām, zināja, ka Bernāra atriebība ir netaisnīga, ka toreiz kuģī viņ� pirmais iesita Enderam, ka Enders tikai atbildēja. Bet, ja arī viņi to zināja, viņi rīkojās tie�i pretēji; pat ja viņi nezināja, viņiem tāpat vajadzēja saprast, ka Bernārs ir nelietis.

Enders gan nebija viņa vienīgais upuris. Bernārs galu galā veidoja sev karalisti.

Enders no malas vēroja, kā Bernārs iedibina hierarhiju. Da�i zēni viņam noderēja, tiem viņ� nemitējās glaimot. Da�i labprāt kļuva par viņa pakalpiņiem un darīja visu, ko vien viņ� vēlējās, lai gan pretī saņēma tikai nicinājuma pilnu skatienu.

Bet da�us �ī Bernāra valdī�ana kaitināja.

Enders zināja, kam nepatīk Bernārs. �ens bija mazs, am�biciozs un viegli sadusmojams. Bernārs to ātri pamanīja un sāka viņu saukt par Tārpu.

�Tas tāpēc, ka viņ� ir tik sīks," Bernārs teica, �un lokās. Pa�skat, kā viņ� gora savu pakaļu, kad staigā."

�ens kļuva nikns, ta�u tas pārējiem lika smieties vēl skaļāk.

�Paskatieties uz viņa pakaļu! Ei, Tārps!"

Enders �enam neko neteica � lai neizskatītos, ka viņ� gra�sās veidot pats savu bandu. Viņ� tikai sēdēja ar datoru klēpi un izlikās, ka mācās.

Ta�u viņ� nevis mācījās, bet gan lika datoram ar trīsdesmit sekun�u intervālu sūtīt ziņu. To saņēma katrs, un tā bija īsa un kodolīga. Visgrūtāk bija noslēpt, kas ir tās īstais autors, kā to varēja skolotāji. Zēnu sūtītajām ziņām~ vienmēr automā�tiski tika pievienots sūtītāja vārds. Enders vēl nebija uzlauzis skolotāju dro�ības sistēmu, tāpēc izlikties par skolotāju viņ� nevarēja. Toties viņ� bija spējis reģistrēt neeso�u skolnieku, kuru viņ� bija nosaucis par Dievu.

Tiklīdz ziņa bija gatava nosūtī�anai, viņ� mēģināja uztvert �ena skatienu. �ens tāpat kā pārējie zēni vēroja Bernāru un viņa drauģeļus smejamies un jokojam, uzjautrinoties par ma�temātikas skolotāju, kur� bie�i apstājās pusvārdā un skatījās apkārt, it kā būtu izkāpis nepareizā pieturā un nezinātu, kur atrodas.

Beidzot �ens tomēr paskatījās apkārt. Enders viņam pa�māja un norādīja uz viņa datoru, un pasmaidīja. �ens likās nesaprotam. Enders nedaudz pacēla savu datoru, norādīja uz to. �ens pasniedzās pēc savējā, un tajā brīdī Enders nosūtīja ziņu. �ens to tūlīt pat ieraudzīja, izlasīja un skaļi iesmējās. Viņ� paskatījās uz Enderu, it kā jautādams � vai tu to izdarī�ji? Enders paraustīja plecus � es nezinu, kur� to izdarījis, bet tas noteikti neesmu es.

�ens atkal iesmējās, un da�i zēni, kas nebija Bernāra kom�pānijā, pārbaudīja savus datorus. Ik trīsdesmit sekundes �ī ziņa parādījās uz katra ekrāna un tad ātri pazuda. Zēni smējās.

�Par ko jūs ņirdzat?" Bernārs jautāja."Enders pacentās ne�smaidīt un notēlot bailes, ko sajuta citi, kad Bernārs pārlū�koja telpu. �ens, protams, smaidīja aizvien izaicino�āk. Pēc kāda laiciņa ari Bernārs pavēlēja vienam no viņa zēniem pa�dot datoru. Kopā tie izlasīja ziņu:

�Piesargiet pakaļas. Bernārs tās vēro. Dievs."

Bernārs bija sarkans no dusmām.

�Kur� to izdarīja?" viņ� kliedza.

�Dievs," atbildēja �ens.

�Skaidrs, ka tas nebiji tu," Bernārs teica. �Tam vajag pārāk daudz smadzeņu, tārpam tik daudz nevarētu būt."

Endera ziņa pārstāja parādīties pēc piecām minūtēm. Pēc brī�a viņam pienāca ziņa no Bernāra:

�Es zinu, ka tas biji tu. Bernārs."

Enders pat nepaskatījās uz viņu. Viņ� likās to vispār ne�ievērojis. Bernārs tikai vēlas mani pieķert vainīgi skatāmies. Viņ� neko nezina.

Protams, nebija nozīmes, vai viņ� zina vai ne. Bernārs, uz laiku zaudējis nesen iegūto pozīciju, centīsies viņu par to īpa��i sodīt. Viņ� nevarēja paciest, ka citi par viņu smejas, viņ� vēlējās skaidri norādīt, kur� te ir galvenais. Tādēļ Enders torīt du�ā tika paklupināts. Kāds no Bernāra zēniem izlikās pakrītam pār viņu un iesita ar celi viņam pa vēderu. Enders nekādi nereaģēja. Viņ� tikai turpināja vērot, vismaz atklātībā.

Ta�u slepenībā viņ� jau bija sagatavojis nākamo uzbru�kumu. Kad viņ� atgriezās no du�as, Bernārs bija nikns, viņ� spārdīja gultas un kliedza zēniem:

�Es to nerakstīju! Aizverieties!"

Uz katra datora ekrāna regulāri parādījās ziņa:

�Es mīlu tavu pakaļu. Ļauj man to nobu�ot. Bernārs."

�Es neesmu rakstījis to sasodīto ziņu!" Bernārs kliedza. Tam kādu laiku turpinoties, ienāca Deps.

�Kas par troksni?" viņ� jautāja.

�Kāds sūta ziņas ar manu vārdu," drūmi atbildēja Bernārs.

�Kādas ziņas?"

�Vai nav vienalga, kādas?"

�Man nav."

Deps paņēma tuvāko datoru � tas piederēja zēnam virs Endera. Deps izlasīja ziņu, pasmaidīja, atdeva datoru atpakaļ.

�Interesanti," viņ� teica.

�Vai jūs nemaz nemēģināsit noskaidrot, kur� tas ir?" Ber�nārs pieprasīja.

�0, es zinu, kur�," Deps teica.

Jā, Enders nodomāja. Sistēma bija pārāk viegli uzlau�ama. Tā jau bija paredzēta uzlau�anai, vismaz daļēji. Viņi zina, ka tas biju es.

�Nu, kur� tad?" Bernārs kliedza.

�Kareivi, tu kliedz uz mani?" Deps ļoti klusi jautāja.

Noskaņojums telpā acumirkli pārmainījās. Gan sanik�notie Bernāra tuvākie draugi, gan uzjautrinātie pārējie zēni pēk�ņi kļuva nopietni. Galu galā Deps iemiesoja skolas varu.

�Nē, ser," atbildēja Bernārs.

�Katrs zina, ka sistēma automātiski pievieno ziņai sūtītāja vārdu." *■

�Es to nerakstīju!"

�Tu atkal kliedz?" jautāja Deps.

�Vakar kāds sūtīja ziņu ar parakstu �Dievs"," Bernārs teica.

�Tie�ām?" pārjautāja Deps. �Es nezināju, ka ari viņ� ir mūsu sistēmā."

Deps pagriezās un izgāja no smiekliem piepildītās telpas.

Bernāra mēģinājums iegūt varu beidzās neveiksmīgi � nu viņa pusē palika vairs tikai da�i. Toties pa�i ļaunākie. Enders saprata � sākumā viņam klāsies ļoti grūti. Vismaz sistēmas uzlau�ana bija atmaksājusies � Bernārs bija apstādināts un patstāvīgākie zēni nu bija brīvi no viņa ietekmes. Un pats la�bākais � Enderam bija izdevies tikt ar viņu galā bez vardar�bības. Tā bija daudz labāk.

Viņ� sāka veidot pats savu dro�ības sistēmu savam dato�ram, jo jau eso�ā bija pilnīgi nederīga. Ja jau to varēja uzlauzt se�gadīgs bērns, tā noteikti nevarēja būt domāta nopietni. Kārtējā skolotāju sagādātā spēle. Un �o es protu labi.

�Kā tev tas izdevās?" �ens viņam brokastīs jautāja.

Tā bija pirmā reize, kad kāds no viņa grupas apsēdās vi�ņam blakus maltītes laikā.

�Kas tad?" viņ� jautāja.

�Nosūtīt ziņu ar neīstu vārdu. Un arBernāra vārdu! Tas bija lieliski. Tagad viņ� ir iesaukts par pakaļu uzraugu. Kad blakus ir skolotāji, tad vienkār�i par uzraugu, bet visi jau tā�pat saprot, kādu."

�Nabaga Bernārs," Enders nomurmināja. �Un viņ� vēl ir tik jūtīgs."

�Beidz, Ender! Tu ielauzies sistēmā. Kādā veidā?"

Enders pakratīja galvu un pasmaidīja.

�Paldies, ka vērtē mani tik augstu. Es tikai pirmais to pa�manīju, tas ari viss."

�Labi, vari nestāstīt," teica �ens. �Tas tik un tā bija lieliski." Kādu bridi viņi ēda klusējot. �Es tie�ām staigājot goru pakaļu?" �Nē," Enders atbildēja, �tikai mazliet. Nesper tik garus so�ļus un viss." �ens pamāja.

�Vienīgais, kas to vispār ir pamanījis, ir Bernārs."

�Viņ� ir cūka," �ens teica.

Enders paraustīja plecus.

�Vispār jau cūkas nav tik sliktas."

�ens iesmējās.

�Tev taisnība, es apvainoju cūkas."

Viņi iesmējās, un viņiem piebiedrojās vēl divi jauniņie. Endera izolācija bija beigusies. Bija sācies kar�.

�Mums ir nācies vilties jau agrāk. Esam gaidīju�i gadiem, cerēju�i, ka viņi tiks galā, bet � nekā. Un nu � cik lieliski! � Enders grasās izlidot no skolas tuvāko se�u mēne�u laikā."

�Ak tā?"

�Vai tad jūs neredzat, kas notiek? Viņ� tajā prāta spēlē ie�strēdzis pie Mil�a dzēriena. Tam zēnam ir pa�nāvnieciskas tieksmes, vai? To jūs nekad neesat pieminējis."

�Katram reiz gadās uzrauties Milzim."

�Bet Enders to neliks mierā. Kā Pinuals."

�Un katrs reiz izskatās pēc Pinuala. Bet viņ� ir vienīgais, kur� izdarījis pa�nāvību. Es nedomāju, ka tam ir kāds sakars ar Mil�a dzērienu."

�Uz spēles ir likta mana galva. Un paskatieties, ko viņ� iz�darījis ar savu grupu."

�Tā nav viņa vaina."

�Man vienalga. Viņa vaina vai ne � viņ� saindē visu gru�pu. Viņiem ir jāsaliedējas, bet tā vietā viņ� grupā rada vai jū�dzēm platu plaisu."

�Es tik un tā neplānoju viņu tur ilgi atstāt."

�Labāk plānojiet gan. �I grupa ir slima, un viņ� ir �is slimī�bas izraisītājs. Viņam jāpaliek, līdz tā tiek izārstēta."

�Es biju slimības izraisītājs. Es viņu izolēju � un tas dar�bojās."

�Dodiet viņam laiku. Redzēsim, ko viņ� ar grupu iesāks."

�Mums nav laika."

�Mums nav laika, lai pārāk steigtos ar bērnu, kur� var kļūt par militāro ģēniju tikpat ātri, cik par vienkār�u briesmoni."

�Tā ir pavēle?"

�Saruna tiek ierakstīta � kā jau vienmēr. Jūsu pēcpuse ir dro�ībā, varat iet pie velna."

�Ja tā ir pavēle, es�"

�Tā ir pavēle. Atstājiet viņu, kur viņ� jau ir, līdz redzēsim, kā viņ� tiks galā ar sare�ģījumiem savā grupā. Graf, jūsu dēļ es iedzīvo�os kuņģa �ūlā."

�Neiedzīvosieties, ja atstāsiet skolu man un pats rūpēsie�ties tikai par floti."

�Flotei ir vajadzīgs komandieris. Tur nav par ko rūpēties,

kamēr vien jūs neesat man ko sagādājis."

� ��

Sarindoti kolonnā, viņi neveikli, turoties pie sienās iestip�rinātajiem rokturiem glu�i kā bērni pirmoreiz peldbaseinā, ienira kaujas telpā. Bezsvara stāvoklis biedēja un dezorientēja; drīz vien viņi atklāja, ka sokas labāk, ja pēdas neizmanto vispār.

Turklāt kombinezoni traucēja. Tajos bija grūtāk veikt pre�cīzas kustības, jo tie locījās mazliet lēnāk un bija nedaudz stī�vāki par jebkuru apģērbu, ko viņi jebkad bija valkāju�i.

Enders stingri satvēra rokturi un salieca kājas. Viņ� ie�vēroja, ka kombinezons ne tikai palēnina, bet arī pastiprina kustību. To bija grūti iekustināt, ta�u kombinezons turpināja kustību, turklāt visai stipri, ari pēc tam, kad viņa muskuļi jau bija apstāju�ies. Iekustini kombinezonu, un tas kustēsies div�tik spēcīgi. Kādu laiku gan neies diez cik veikli. Labāk jāsāk ātrāk.

Tā, vēl sagrābis rokturi, viņ� strauji atspērās ar kājām.

Acumirklī viņ� apmeta kūleni un visā garumā ar mugu�ru ietriecās sienā. Trieciens bija tik spēcīgs, ka viņ� nespēja noturēties pie roktura un aizkūleņoja pāri visai kaujas telpai.

īsu brīdi viņ� paniski mēģināja orientēties pēc pierastā aug�as un apak�as principa, viņa ķermenis tiecās iztaisnoties un pielāgoties gravitācijai, kuras nebija. Tad viņ� piespieda sevi mainīt skatpunktu. Viņ� brāzās pretī sienai � lejup. Viņ� tūliņ atguva kontroli pār sevi. Viņ� nelidoja, viņ� krita. Nira. Viņ� varēja izvēlēties, kā tie�i skars virsmu.

Es lidoju par ātru, lai kaut kam pieķertos un apstātos, bet es varu vājināt triecienu un atsitoties aizlidot kādā noteiktā leņķī, ja vien tajā brīdī saritinā�os un izmanto�u kājas.

Tas viņam nepavisam neizdevās tā, kā bija plānots. Viņ� tie�ām aizlidoja leņķī, ta�u ne tādā, kādā bija iecerējis. Viņam nebija arī laika domāt. Viņ� ietriecās citā sienā, �oreiz nepa�spējis sagatavoties, bet pilnīgi nejau�i atklāja, kā izmantot kā�jas, lai kontrolētu atsitiena leņķi. Tagad viņ� atkal planēja pāri visai telpai � pārējo zēnu virzienā. Tie vēl*ļoprojām turējās pie sienas. �oreiz viņ� kustējās pietiekami lēni, lai pieķe'rtos rokturim. Viņ� atradās visnotaļ dīvainā leņķī attiecībā pret pārējiem zēniem, bet viņ� jau atkal bija pārorientējies, un nu pārējie viņam likās guļam uz grīdas, ne karājamies pie sienas. Viņ� bija ne vairāk a�gārnā stāvoklī kā pārējie.

�Ko tu dari, vai dzīvot apnicis?" jautāja �ens.

�Pamēģini pats," Enders atbildēja. �Kombinezons sargā pret ievainojumiem, un atsitienus var kontrolēt ar kājām � tā."

Viņ� atdarināja kustību, ko bija veicis.

�ens pakratīja galvu, viņam pat prātā nenāca izmēģināt tik muļķīgus trikus. Bet kāds no zēniem tomēr mēģināja to atkārtot, tiesa, ne tik ātri kā Enders, jo iesāka bez salto, ta�u gana ātri. Enderam pat nevajadzēja redzēt viņa seju, lai zi�nātu, ka tas ir Bernārs. Tūlīt pēc viņa mēģināja arī Bernāra labākais draugs Alajs.

Enders vēroja viņus �ķērsojam milzīgo telpu. Bernārs pū�lējās orientēt savu ķermeni virzienā, kuru bija pieņēmis par grīdu, Alajs bija ļāvies kustībai un gatavojās atsisties pret sienu. Nav nekāds brīnums, ka Bernārs kuģī salauza roku, Enders domāja. Lidojot viņ� saspringst. Krīt panikā. Enders paturēja to prātā nākotnei.

Un ne tikai to. Alajs nebija atgrūdies tajā pa�ā virzienā kā Bernārs. Viņ� mērķēja uz telpas stūri. Viņu trajektorijas at�tālinājās viena no otras aizvien vairāk un vairāk, un Bernārs neveikli ar troksni ietriecās sienā, bet Alajs zibens ātrumā trīsreiz atsitās pret sienām tuvu telpas stūrim un, gandrīz ne�zaudējis ātrumu, pārsteidzo�ā leņķī turpināja lidojumu. Alajs klaigāja un pārsteigts smējās, un to darīja arī pārējie zēni. Da�i no viņiem bija piemirsu�i, ka atrodas bezsvara stāvoklī, un bija palaidu�i vaļā rokturus, lai aplaudētu. Nu viņi lēnī�tēm dreifēja da�ādos virzienos, vēcinot rokas, it kā mēģinot peldēt.

Lūk, vēl viena problēma, domāja Enders. Ko iesākt �ādā situācijā? Nav ta�u nekā, pret ko atsperties.

Viņam radās kārdinājums pa�am to izmēģināt un eksperi�mentāli atrisināt problēmu. Bet viņ� redzēja, cik bezpalīdzīgi ir pārējie, un nevarēja iedomāties, ko darītu citādi.

Ar vienu roku turoties pie grīdas, viņ� tāpat vien pieskārās rotaļu ierocim, kas bija piestiprināts kombinezona priek�pu�sē tie�i zem pleca. Tad viņ� atcerējās rokas raķetes, ko da��kārt, ieņemot pretinieka stacijas, lietoja jūras kājnieki. Viņ� izvilka ieroci un aplūkoja to. Viņ� jau iepriek� viņu mītnes telpā bija mēģinājis nospiest visas pogas, ta�u tur ierocis ne�bija darbojies. Varbūt tas darbosies kaujas telpā. Uz tā nebija nekādu lieto�anas norādījumu. Nekādu zīmju uz pogām. Mē�līte bija pavisam parasta � kā jau visiem, ari viņam kop� ag�ras bērnības bija piederēju�i rotaļu iero�i. Ierocim bija divas pogas, kuras viegli varēja aizsniegt ar īk�ķi, un vēl da�as spala apak�ā, kas bija gandrīz neaizsniedzamas, ja vien neizman�toja abas rokas. Divas pogas īk�ķa tuvumā nepārprotami bija paredzētas acumirklīgai lieto�anai.

Viņ� notēmēja ieroci pret grīdu un nospieda mēlīti. Viņ� juta, kā ierocis pēk�ņi uzsilst, un, kad atlaida mēlīti, tas uz�reiz atdzisa. Uz grīdas, kur viņ� bija tēmējis, parādījās neliels gaismas aplītis.

Viņ� ar īk�ķi piespieda sarkano pogu iero�a virspusē un atkal nospieda mēlīti. Tas pats.

Tad viņ� nospieda balto pogu. Uzplaiksnīja spilgta gaisma, kas aizpildīja lielu daļu telpas. Nospie�ot pogu, ierocis jopro�jām bija visai vēss.

Sarkanā poga ieslēdz ko līdzīgu lāzeram (ne īstu lāzeru, kā Deps bija teicis), bet baltā � gaismekli. Nedz viens, nedz otrs nevarēja noderēt manevrē�anai.

Tātad viss atkarīgs no tā, kā tu atsperies, no virziena, ko tu nosaki jau pa�ā sākumā. Tas nozīmē, ka mums jāiemācās ļoti labi kontrolēt tie�i atsper�anos un atsitienus, citādi mēs visi paliksim bezpalīdzīgi karājamies gaisā. Enders pārlaida skatienu apkārt telpai. Da�i zēni jau dreifēja tuvu sienām un mēģināja pieķerties rokturiem. Lielākā daļa ik pa brīdim ie�triecās cits citā un smējās par to, citi bija saķēru�ies rokās un kustējās pa apli. Tikai da�i tāpat kā Enders mierīgi turējās pie sienas un vēroja notieko�o.

Viens no tiem bija Alajs. Viņ� bija apstājies netālu no En�dera pie blakus sienas. Enders pēk�ņi atspērās un sāka strauji kustēties Alaja virzienā. Jau lidojumā viņ� domāja, ko gan sa�cīs. Alajs bija Bernāra draugs. Ko gan Enders varēja viņam teikt?

Jebkurā gadījumā � viņ� vairs nevarēja izmainīt lidojuma virzienu. Viņ� raudzījās tie�i uz priek�u un izmēģināja da�ā�das kāju un roku kustības, ar kurām varēja regulēt virzienu, kādā atradās viņa ķermenis. Viņ� saprata, ka bija mērķējis pārāk precīzi: nevis blakus Alajam, bet gan tie�i viņam virsū.

�Saķer manu roku!" Alajs iesaucās.

Enders izstiepa roku tvērienam. Alajs uzņēma lielu daļu trieciena, un Endera sadursme ar sienu izdevās diezgan viegla.

�Ļoti labi," Enders teica. �Tie�i tādās lietās mums būtu jā�vingrinās."

�Es arī par to domāju. Tikai pārējie te nodarbojas ar visā�dām muļķībām," atbildēja Alajs. �Kas gan būtu, ja mēs pamē�ģinātu divatā? Mēs varētu atgrūsties viens no otra pretējos virzienos."

�Jā."

�Labi?"

Tā bija atzī�anās, ka starp viņiem viss nav īsti kārtībā. Vai mums vajadzētu kaut ko darīt kopā? Atbildes vietā Enders satvēra Alaju aiz rokas un sagatavojās atsperties no sienas.

�Esi gatavs?" Alajs jautāja. � Aiziet!"

Tā kā viņi atspērās nevienādi spēcīgi, viņi sāka griezties pa apli. Enders veica da�as nelielas kustības ar roku un pavērsa citādi kāju. Viņi sāka riņķot lēnāk. Viņ� atkārtoja kustības, un viņi pārstāja riņķot pavisam. Tagad viņi vienkār�i dreifēja vienā virzienā.

�Tu esi attapīgs, Ender," Alajs viņu uzslavēja. �Atsperamies, pirms ietriecamies tajā barā!"

�Un tad satiekamies tur tajā stūri!" Enders nevēlējās pa�laist garām iespēju iedraudzēties ar kādu no saviem ienaid�niekiem.

�Kur� ir pēdējais, tas krāj pirdienus piena pudelē!" Alajs teica.

Tad viņi lēnām, uzmanīgām kustībām pagriezās viens pret otru � roka pret roku, kāja pret kāju.

�Un tagad mums jāsaliecas?" jautāja Alajs.

�Es arī to nekad neesmu darījis," Enders atbildēja.

Viņi atgrūdās viens no otra. Ātrums bija lielāks par gaidī�to. Enders ietriecās nelielā zēnu bariņā un aizlidoja pavisam nepareizā virzienā. Pārorientē�anās un īstā stūra atra�ana prasīja vēl kādu brīdi. Alajs jau kustējās uz tā pusi. Enders izplānoja kursu ar diviem atsitieniem, lai izvairītos no sadur�smes ar da�iem lielākiem zēnu bariņiem.

Kad Enders nokļuva līdz mērķim, Alajs bija pieķēries di�viem rokturiem un izlikās snau�am.

�Tu uzvarēji."

�Es gribētu redzēt tavu pirdienu kolekciju," Alajs teica.

�Tā glabājas tavā lādē. Vai tad tu neesi vēl pamanījis?"

�Man likās, ka tās ir manas zeķes."

�Mēs vairs nevalkājam zeķes."

�Jā, pareizi."

Atgādinājums, ka viņi ir tālu prom no mājām, nedaudz ap�tum�oja prieku par to, ka nedaudz apgūta navigē�ana.

Enders paņēma pistoli un parādīja, ko bija uzzinājis par divām ar īk�ķi aizsniedzamajām pogām.

�Kas notiek, ja mērķē uz cilvēku?" jautāja Alajs.

�Nezinu."

..Pamēģināsim?"

Enders pakratīja galvu.

�Mēs varam kādu ievainot."

�Es biju domājis, ka mēs varētu tēmēt viens otram kājā vai kā līdzīgi. Es neesmu Bernārs. Nekad neesmu uzjautrinājies, mokot kaķus."

�Aktā�"

�Tas nevarētu būt pārāk bīstami, citādi viņi �os iero�us bērniem vis nedotu." �Mēs tagad esam karavīri."

�Ie�auj man kājā!"

�Nē, tu man!"

��aujam viens otram!"

Tā viņi arī darīja. Acumirklī Enders juta, kā kombinezona kājas daļa kļūst tik stīva, ka nebija iespējams pakustināt nedz ceļa, nedz potītes locītavu.

�Tu sasali?" jautāja Alajs.

�Stīvs kā dēlis."

..Sasaldējam vēl kādu!" Alajs iesaucās. ..Pirmais kar�! "Mēs pret viņiem."

Viņi plati pasmaidīja. Enders teica:

..Labāk pasaucam Bernāru."

Alajs uzrauca uzacis.

�Kāpēc gan?"

�Un Senu."

�To sīko pakaļas gorītāju?"

Enders nolēma, ka Alajs joko.

�Ja tu tik cie�i neturētu savējo, tā ari gorītos."

Alajs pasmaidīja.

�Labi, saucam Bernāru un �enu un sasaldējam tos pārējos insektmīļus!"

Divdesmit minū�u laikā telpā ikviens, izņemot Enderu, Bernāru, �enu un Alaju, bija sasaldēti. �etri uzvarētāji klai�gāja un smējās, līdz ienāca Deps.

�Kā redzu, jūs esat iemācīju�ies, kā rīkoties ar savu eki�pējumu," viņ� teica. Tad viņ� nospieda kādu pogu uz pults, ko turēja rokā. Visi zēni sāka lēnām kustēties viņa virzienā. Pieskardamies katra kombinezonam, viņ� tos atsaldēja. Zēni sāka skaļi sūdzēties, ka Bernārs un Alajs viņus sasaldēju�i ne�godīgi, kad viņi vēl nebija gatavi.

�Un kāpēc jūs nebijāt?" jautāja Deps. �Jums bija tikpat daudz laika, cik viņiem, jūs tikai te lidinājāties apkārt kā ap�dzēru�ās pīles. Pietiek kunkstēt, sāksim!"

Enders ievēroja, ka par cīņas aizsācējiem visi uzskata Ber�nāru un Alaju. Labi. Bernārs zināja, ka Enders un Alajs ie�mācījās lietot iero�us kopā. Un Enders ar Alaju bija draugi. Citiem varbūt likās, ka Enders ir pievienojies Bernāra grupai,

ta�u tā nebija. Enders bija pievienojies pavisam jaunai � Alaja grupai. Un tai bija pievienojies ari Bernārs.

Tas nebija skaidrs katram. Bernārs vēl turpināja plātīties un izrīkot savus drauģeļus. Bet Alajs tagad bija patstāvīgs, un, ja Bernārs atkal satrakojās, Alajam pietika tikai izmest kādu joku, lai viņu nomierinātu. Kad pienāca laiks izvēlēties vecāko, Alajs tika ievēlēts gandrīz vienbalsīgi. Bernārs pāris dienas staigāja saīdzis, bet drīz vien ar to samierinājās, un visi bija apmierināti ar jauno kārtību. Viņi vairs nebija sadalīju��ies Bernāra izmeklētajā grupā un Endera izstumto kompā�nijā. Alajs bija kļuvis par tiltu.

���

Enders sēdēja savā gultā ar datoru uz ceļiem. Tagad bija laiks patstāvīgajām nodarbībām, un Enders spēlēja brīvo spē�li. Tā bija pilnīgi neiedomājama, nemitīgi mainīga spēle, kurā skolas dators, aizvien ievie�ot ko jaunu, būvēja labirintus, kas spēlētājam bija jāizpēta. Spēlē varēja vairākas reizes izspēlēt kādas noteiktas situācijas, bet, ja tās kādu laiku ignorēja, tās pazuda un vietā parādījās kas cits.

Da�reiz gadījās kas jautrs. Da�reiz kas aizraujo�s, un tad viņam nācās būt ļoti izveicīgam, lai izdzīvotu. Viņ� bija miris jau daudz rei�u, bet tas nebija nekas, tā spēlēs gadās � pirms uzvari, daudzreiz jāzaudē.

Viņa spēles tēls iesākumā bija mazs zēns, pēc kāda laika tas bija pārtapis par lāci. Tagad tā bija milzīga pele ar garām, smalkām rokām. Viņ� vadīja to skrējienā zem da�ādām ekrā�nā attēlotajām mēbelēm. Viņ� bija ilgi spēlējis pret kaķi, ta�u tas viņam bija jau apnicis � pārāk viegli aizmukt, ja apkārt tik daudz mēbeļu.

�oreiz ne caur peles alu, viņ� sev teica. Apriebies tas Mil�zis. Stulba spēle, kurā es nekad neuzvarē�u. Viss, ko vien iz�vēlos, ir nepareizi.

Ta�u viņ� tik un tā izskrēja caur peles alu, pēc tam �ķērsoja mazu tiltiņu uz dārzu. Viņ� izvairījās no pīlēm un piķējo�iem odiem. Viņ� bija spēlējis ari pret odiem, bet tas bija pārāk viegli, savukārt, ilgi spēlējot pret pīlēm, viņa tēls drīz vien kļuva par zivi, un tas viņam nepatika, jo atgādināja par sasal��anu Kaujas istabā, kad stīvam bija jāgaida nodarbības bei�gas, līdz pienāks Deps un viņu atsaldēs. Tā nu viņ� atkal � kā parasti � rāpās aug�up paugurā.

Sākās zemes nogruvumi. Sākumā tie sa�ķaidīja viņu katru reizi un no viņa pāri palika tikai liels asiņu traips zem akme�ņu grēdas. Tagad viņ� bija iemācījies skriet aug�up pa nogā�zēm tādā leņķī, kas ļāva izvairīties no sadursmes.

Kā vienmēr nogruvumi apstājās un pārtapa par juku jukām izmētātām klints atlūzām. Paugurs atvērās, un tā iek�pusē iz�rādījās nevis ie�i, bet gan mīksta baltmaize, kas auga glu�i kā rūgstot. Tā bija maiga un poraina, un tas traucēja kustēties. Viņ� nolēca no tās nost un atradās uz galda. Milzīga maizes �ķēle aiz viņa, milzīgs sviesta gabals viņam līdzās. Un arī pats Milzis, atbalstījis galvu rokās, vēroja viņu. Endera pele bija ap�tuveni tikpat gara, cik Mil�a galva no zoda līdz uzacīm.

�Man liekas, es tev nokodī�u galvu," kā parasti teica Milzis.

�oreiz Enders nebēga prom un nepalika arī stāvam, bet gan piegāja klāt Milzim un iespēra tam pa zodu.

Milzis izbāza mēli, un Enders pakrita.

�Varbūt paspēlēsim minē�anas spēli?" Milzis jautāja. Tātad dari, ko gribi, Milzis spēlēja tikai to. Stulbais dators. Tā at�miņā varēja satilpt miljoniem iespējamo scenāriju, bet Milzis vienmēr izvēlējās tikai un vienīgi �o muļķīgo spēli.

Milzis kā ierasts nolika uz galda divas ļoti lielas glāzes, kat�ru pildītu ar citu �ķidrumu. Enderam tās sniedzās līdz pat ceļiem. Dators nekad neatkārtojās, �ķidrumi vienmēr bija citi � vismaz Enderam. �oreiz viens no tiem bija biezs, krēmlga izskata, otrs � �ņāco�s un putojo�s.

�Vienā glāzē ir inde, otrā � ne," teica Milzis. �Uzmini, kura ir kura, un es paņem�u tevi līdzi uz Brīnumzemi."

Uzminēt � tas nozīmēja iebāzt galvu kādā no glāzēm un padzerties. Viņ� nekad neuzminēja īsto. Da�reiz iz�ķīda visa viņa galva, da�reiz viņ� aizdegās, da�reiz iekrita glāzē un no�slīka. Da�reiz viņ� nokrita uz galda, kļuva zaļ� un pārvērtās trūdos. Tas vienmēr bija briesmīgi, un Milzis vienmēr par to smējās.

Enders zināja: lai ko viņ� izvēlētos, viņ� mirs. Negodīga spēle. Pēc pirmās nāves viņa tēls atkal parādīsies uz Mil�a galda, lai spēlētu vēlreiz. Pēc otrās viņ� nokļūs pie zemes nogruvumiem. Tad pie dārza tiltiņa. Tad pie peles alas. Un tad, ja viņ� atkal dotos pie Mil�a un spēlētu vēlreiz, un atkal zaudētu, ekrāns kļūtu tum�s, parādītos uzraksts �Brīvā spē�le ir beigusies" un Enders gulētu uz muguras gultā, drebētu, līdz beidzot aizmigtu. Spēle bija negodīga; Milzis visu laiku runāja par Brīnumzemi, kaut kādu stulbu, bērni�ķīgu trīsgadnieku Brīnumzemi ar, kas zina, stulbu Zosu māmiņu vai Sniegbaltīti, vai Pīteru Penu; nemaz nebija vērts mēģināt tur nokļūt � bet viņam vajadzēja kaut kādā veidā tikt galā ar Milzi, vajadzēja tur ietikt.

Viņ� iedzēra krēmīgo �ķidrumu. Acumirklī viņ� sāka uzpūsties un izplesties kā gaisa balons. Milzis smējās. Viņ� atkal bija zaudējis.

Viņ� spēlēja vēlreiz, �oreiz �ķidrums sacietēja kā betons, viņam neatlika nekas cits kā, rokām un kājām raustoties, gai�dīt, kamēr Milzis viņu uz�ķēr� gar mugurkaulu, noloba kā zivi un sāk ēst.

Viņ� atdzima pie nogruvumiem, bet nolēma tālāk neiet un ļāva zemes un akmeņu masai sevi nogalināt. Atkal atdzimis, viņ�, lai gan reizē svīda un jutās nosalis, atkal devās uz priek��u, līdz paugurs pārvērtās par maizi un viņ� stāvēja uz Mil�a galda ar divām glāzēm sev priek�ā.

Viņ� skatījās uz abiem �ķidrumiem. Viens putoja, otrs viļ�ņoja kā jūra. Viņ� mēģināja uzminēt, kāda veida nāvi varētu nest katrs no traukiem. Iespējams, no okeāna varētu iznirt zivs, kas mani aprītu. Putojo�ais �ķidrums mani varētu nosmacēt. Es ienistu �o spēli. Tā nav godīga. Tā ir muļķīga. Pretīga.

Tā vietā, lai iemērktu galvu kādā no �ķidrumiem, viņ� vis�pirms apgāza vienu trauku, tad otru, izvairījās no Mil�a lielo roku tvēriena, kamēr tas sauca:

�Krāpnieks! Krāpnieks!"

Viņ� uzlēca uz Mil�a sejas, uzrāpās aug�up pa tā lūpu un degunu un sāka rakties iek�ā tā acī. Tās viela padevās tik viegli kā glu�i vai mājas siers, un, Milzim kliedzot, Endera tēls turpināja urbties acī aizvien dziļāk un dziļāk.

Milzis pakrita uz muguras. Viņam krītot, apkārtne pēk��ņi pārmainījās, un, kad Milzis jau pilnībā gulēja uz zemes, apkārt auga sare�ģīti savijusies koki. Atlidoja sikspārnis un nosēdās uz miru�ā Mil�a deguna. Enders lika savam tēlam izrāpties no Mil�a acs.

�Kā tu te nokļuvi?" jautāja sikspārnis. ��eit neviens nekad nav bijis."

Enders, protams, nevarēja atbildēt. Viņ� pieliecās, paņēma rokā gabalu Mil�a acs vielas un piedāvāja to sikspārnim.

Sikspārnis to pieņēma, pacēlās gaisā un iesaucās:

�Laipni lūgts Brīnumzemē!"

Viņam tas bija izdevies. Nu vajadzēja ķerties izpētīt �o brī�numzemi. Nokāpt no Mil�a sejas un aplūkot, ko tad viņ� galu galā ir sasniedzis.

Tā vietā viņ� izslēdza datoru, nolika to lādē, noģērbās un pārvilka sev pāri segu. Viņ� nebija domājis nogalināt Milzi. Tai bija jābūt vienkār�i spēlei, nevis izvēlei starp drausmīgu nāvi vai vēl drausmīgāku slepkavību. Es nogalinu pat rotaļā�joties. Pīters ar mani lepotos.

�Vai nav patīkami apzināties, ka Enders spēj paveikt neie�spējamo?"

,.Spēlētāju nāve man vienmēr likusies pretīga. Es vienmēr esmu domājis, ka Mil�a dzēriens ir pati slimākā vieta visā spēlē, bet tā ierakties aci� Un tie�i viņu mēs vēlamies padarīt par flotes komandieri?"

�Nozīme ir tikai tam, ka viņ� uzvarēja spēlē, kurā principā nevar uzvarēt."

�Tagad jūs viņu dro�i vien pārvietosiet?"

�Mēs gaidījām, kā viņ� atrisinās situāciju ar Bernāru. Viņ� tika galā perfekti."

�Tātad � tikko viņ� izkūlies no vienas bedres, jūs viņu iegrūdīsiet nākamajā, vēl dziļākā. Viņam kādreiz nevajadzētu arī atpūsties?"

�Viņam būs pāris mēne�i, varbūt pat trīs, ko pavadīt kopā ar savu grupu. Bērnam tas ir diezgan ilgs laiks."

�Vai jums nekad nav ienācis prātā, ka �ie zēni nav nekādi bērni? Es skatos, ko viņi dara, ko viņi runā, � viņi nemaz neizskatās pēc bērniem."

�Viņi ir pa�i izcilākie bērni pasaulē � katrs savā ziņā."

�Bet vai tad viņiem tomēr nav jāuzvedas kā bērniem? Viņi nav normāli. Viņi uzvedas kā� kā Napoleons un Velingtons, Cēzars un Bruts."

�Mēs mēģinām glābt pasauli, nevis dziedēt ievainotas sir�sniņas. Jūs esat pārāk �ēlsirdīgs."

,.Ģenerālis Levijs ne�ēlo nevienu. Tā saka visās ziņu pār�raidēs. Bet tie�ām � nesakropļojiet to zēnu." �Jūs jokojat?"

�Es gribēju teikt: nesakropļojiet vairāk, nekā tas ir vaja�dzīgs."

���

Pusdienās Alajs sēdēja Enderam pretī.

�Es beidzot sapratu, kā tu sūtīji tās zinas ar Bernāra vārdu."

�Es?"

,.Izbeidz. Kur� gan cits? Tas noteikti nebija Bernārs. Un �ens arī nav nekāds datoriķis. Un es labi zinu, ka tas rtebiju es. Kur� cits? Labi, vienalga. Es sapratu, kā izveidot viltus studenta ierakstu. Tu vienkār�i piereģistrēji studentu vārdā Bernārs-atstarpe, B-E-R-N-Ā-R-S-atstarpe, lai dators to ne�uzskatītu par atkārtotu cita studenta ierakstu."

�Liekas, tas varētu nostrādāt," teica Enders.

�Labi, labi. Tas tie�ām darbojas. Bet tev tas izdevās jau praktiski pirmajā dienā."

�Vai kādam citam. Varbūt to izdarīja Deps, lai neļautu Bernāram iegūt pārāk daudz varas."

�Es atklāju vēl ko. Es to nevaru izdarīt ar tavu vārdu."

�Ak tā?"

�Dators nepieņem neko ar sastāvdaļu �Enders". Un es vis�pār nevaru piekļūt taviem failiem. Tu esi izveidojis pats savu dro�ības sistēmu."

�Var jau būt."

Alajs pasmaidīja.

�Es tikko ielauzos un pabojāju vienam puisim failus. Viņ� man jau ir uz pēdām un drīz uzlauzīs manu sistē�mu. Man vajag labāku aizsardzību, Ender. Man vajag tavu sistēmu."

�Ja es tev to iedo�u, tu zināsi, kā es to izveidoju, un tu tiksi klāt maniem failiem."

�Taviem?" Alajs pārjautāja. �Es esmu tavs labākais draugs!"

Enders iesmējās.

�Es izveido�u tev sistēmu pats."

,Tagad?"

�Es vismaz izēdī�u �ķīvi."

�Tu nekad to neizēd līdz galam."

Tā savā ziņā bija taisnība. Ēdiens Enderam vienmēr palika pāri. Enders paskatījās uz savu �ķīvi un nolēma, ka pietiks.

�Labi, ejam."

Kad viņi bija tiku�i līdz savai telpai, Enders apsēdās savā gultā un teica:

�Atnes datoru, es parādī�u, kas jādara."

Ta�u, kad Alajs atnesa datoru, Enders joprojām sēdēja gul�tā un viņa lāde joprojām bija aizvērta.

�Kas noticis?" Alajs jautāja.

Enders pielika plaukstu lādes skenerim.

�Nesankcionētas piekļuves mēģinājums," atskanēja sig�nāls. Lāde palika aizslēgta.

�Kāds tevi pamatīgi piekāsis, puisīt," Alajs teica. �Kāds ar tevi pajokojies pa īstam."

�Tu tie�ām gribi to dro�ības sistēmu tagad?"

Enders piecēlās un paspēra da�us soļus sāņus no savas gul�tas.

�Ender!" iesaucās Alajs.

Enders pagriezās. Alajs turēja rokā mazu papīra lapiņu.

�Kas tas ir?"

Alajs paskatījās uz viņu.

�Tu nepamanīji? Tā mētājās tavā gultā. Dro�i vien biji uz�sēdies virsū."

Alajs iedeva papīru Enderam. Enders lasīja:

�Enders Vigins � pārcelts uz Salamandru armiju. Ko�mandieris: Bonzo Madrids. Pavēle stājas spēkā nekavējoties. Kods: zaļ�, zaļ�, brūns. Nekādu personisko piederumu."

�Tu esi gudrs, Ender, bet kaujas telpā tu nebūt neesi labāks par mani."

Enders pakratīja galvu. Viņa pārcel�ana bija pati muļķīgā�kā rīcība, kādu vien viņ� varēja iztēloties. Parasti jauniņie tika pārvietoti uz armijām pēc astoņu gadu vecuma sasnieg�anas; Enderam nebija pat septiņi. Un parasti visi jauniņie tika pār�celti uzreiz � tā, ka vienlaicīgi gandrīz katrai armijai tika pa jaunam zēnam. Nevienā citā gultā paziņojuma par pārcel�a�nu nebija.

Tie�i tad, kad viss bija pamazām sācis nostāties savās vie�tās. Kad Bernārs bija iemācījies satikt ar pārējiem, pat ar Enderu. Kad Enders un Alajs bija kļuvu�i par īstiem draugiem. Kad dzīve Enderam beidzot likās tīri cie�ama.

Enders pasniedzās, lai uzrautu Alaju aug�ā no gultas.

�Salamandru armija katrā ziņā piedalās sacensībās," Alajs teica.

Enders bija tik ļoti nikns par �o netaisnīgo rīcību, ka acīs viņam saskrēja asaras. Nedrīkst raudāt, viņ� sev pavēlēja.

Alajs pamanīja asaras, bet izlikās tās neredzam.

�Viņi ir maitas, Ender, viņi tev neļauj pat ņemt līdzi neko savu."

Enders pasmaidīja un nomierinājās.

�Domā, man vajadzētu izģērbties un iet kailam?"

Arī Alajs iesmējās.

Enders viņu pēk�ņi cie�i apkampa � it kā tā būtu Valen�tīna. Tajā brīdī viņ� pat domāja par Valentīnu un to, cik ļoti viņ� vēlas atgriezties mājās.

�Es negribu," viņ� teica.

Alajs arī apskāva Enderu.

�Es viņus saprotu, Ender. Tu esi labākais no mums. Var�būt viņiem ļoti jāsteidzas ar tavu apmācību, jāiemāca viss, ko vien var pagūt."

�Viss gan ne," Enders atbildēja. �Es gribēju iemācīties, kā ir draudzēties ar kādu."

Alajs nopietni pamāja.

�Tu vienmēr būsi mans draugs, vienmēr būsi mans labā�kais draugs," viņ� teica. Tad pasmaidīja.

�Ej �ķaidīt insektus!"

�Jā." Enders arī pasmaidīja.

Alajs pēk�ņi noskūpstīja Enderu uz vaiga un ie�ukstēja ausī:

�Salaam."

Tad nosarcis viņ� pagriezās un aizgāja uz savu gultu tel�pas pa�ā galā. Enders nojauta, ka skūpsts un sve�ais vārds ir kaut kas aizliegts, varbūt kas reliģisks, vai varbūt arī vārds ko īpa�u nozīmēja tikai Alajam. Lai vai kā, Enders zināja, ka tas bija svēts, ka viņ� atklājis sevi Enderam � kā Endera māte, kad viņ� bija ļoti jauns, vēl pirms monitora ievieto�anas. Kad viņai likās, ka viņ� ir aizmidzis, viņa uzlika savas rokas uz viņa galvas un skaitīja lūg�anas par viņu. Enders nekad ne ar

vienu par to nebija runājis, pat ar māti ne, bet viņ� vienmēr atcerējās �o svētuma izjūtu, to, kā viņa māte viņu mīlēja, kad domāja, ka neviens, arī viņ� pats, neredz vai nedzird. Enders bija saņēmis no Alaja tik svētu dāvanu, ka pat viņam nebija ļauts apjaust tās nozīmi.

Pēc �ī notikuma nekas vairs nebija sakāms. Alajs piegāja pie savas gultas un pagriezās, lai paskatītos uz Enderu. Viņu skatieni uz brīdi satikās. Tad Enders devās prom.

�ajā skolas daļā nebija vērts meklēt ar kodu �zaļ�, zaļ�, brūns" iezīmētus mar�rutus, tādi bija jāmeklē kādā publis�kā vietā. Pārējie drīz vien beigs pusdienot; viņ� negribēja at�rasties tuvumā ēdnīcai. Toties spēļu telpai gan vajadzēja būt gandrīz tuk�ai.

�ajā situācijā neviena no parastajām spēlēm viņu diez ko neinteresēja. Viņ� piegāja pie sola ar datoriem istabas galā un ielādēja savu ierasto spēli. Ātri vien viņ� nokļuva Brīnum�zemē. Enderam ierodoties, Milzis jau bija miris. Enderam nu bija uzmanīgi jānorāpjas lejā no galda, jāuzlec uz vienas Mil�a apgāztā krēsla kājas un tad jānokļūst zemē. Kādu laiku Mil�a ķermeni bija plosīju�as �urkas, bet, kad Enders vienu bija nogalinājis ar saspraudīti, ko bija izvilcis no Mil�a saplī�su�ā krekla, tās lika Milzi mierā.

Mil�a līķis bija beidzis trūdēt. Sīkie maitēdāji bija saplo�sīju�i visu, ko vien tie varēja saplosīt, tārpi bija tiku�i galā ar iek�ējiem orgāniem, un pāri palikusi tikai izkaltusi mū�mija � doba, zobiem platā, nekustīgā smaidā, tuk�ām acīm, sa�ņaugtiem pirkstiem. Enders atcerējās, kā viņ� urbās caur aci, kad Milzis vēl bija dzīvs, ļauns un viltīgs. Tagad, būdams tik nikns un vīlies, Enders vēlējās ko tādu izdarīt vēlreiz. Bet Milzis nu bija kļuvis par vairs tikai nekaitīgu ainavas sastāv�daļu, un izgāzt pret to savas dusmas vairs nebija iespējams.

Enders parasti gāja pār tiltu uz Erca Karalienes pili, kur da�ādu spēļu bija pietiekami, ta�u tagad tās viņam nelikās kārdino�as. Viņ� apgāja apkārt Mil�a līķim un devās gar strautu aug�up pa straumei uz vietu, kur tas iztecēja no me�a. Tur bija rotaļu laukums � slidkalniņi, zviedru siena, �ūpoles, karuseļi un kāds ducis bērnu, kas rotaļājās un smējās. Enders piegāja pie laukuma un ievēroja, ka arī viņa tēls kļuvis par bērnu � parasti spēlēs tas bija pieaugu�ais. �oreiz viņ� bija pat mazāks par pārējiem bērniem.

Viņ� nostājās rindā uz slidkalniņu. Pārējie bērni nelikās par viņu ne zinis. Viņ� uzrāpās aug�ā uz kalniņa un noskatī�jās, kā zēns pirms viņa novirpuļo pa garo spirāli uz leju. Tad Enders apsēdās un atgrūdās ar rokām, bet, necik tālu neticis, izkrita tie�i cauri celiņam un piezemējas zem kāpnēm. Slid�kalniņ� viņu neturēja.

Un zviedru siena arī ne. Viņ� varēja nedaudz pakāpties, bet tad kāds no stieņiem pēk�ņi izgaisa un viņ� krita. Sē�ot uz �ūpoļu dēļa, viņ� pacēlās līdz augstākajam punktam un atkal krita. Karuselim strauji grie�oties, viņ� nespēja no�turēties pie turekļa, un centrbēdzes spēks aizlidināja viņu prom.

Un pārējie bērni� Viņi asi un ne�ēlīgi smējās un, sastāju��ies aplī ap viņu, ņirgājās, rādīja uz viņu ar pirkstiem, lai pēc tam turpinātu savas rotaļas.

Enders gribēja viņus piekaut vai iegrūst strautā. Tā vietā viņ� iegāja me�ā. Viņ� uzgāja taku, kas ātri vien pārvērtās par senu bruģētu ceļu, stipri aizaugu�u ar nezālēm, bet vēl lieto�jamu. Katrā pusē laiku pa laikam bija norādes uz da�ādām spēlēm, ta�u Enders nevienai no tām nesekoja. Viņ� gribēja redzēt, kur viņu aizvedīs taka.

Viņ� nonāca klajumā, kura vidū bija aka un zīme ar uz�rakstu �Dzer, ceļinieki". Enders piegāja akai klāt un ielūkojās iek�ā. Gandrīz tajā pa�ā mirklī viņ� izdzirdēja kaut ko ierū�camies. No me�a iznira kāds ducis vilku ar cilvēku sejām, atņirgtiem �okļiem. Enders tajos atpazina bērnus no rotaļu laukuma. Tikai tagad tie bija daudz bīstamāki, un nekādi ne�apbruņotais Enders ātri vien tika saplosīts.

Nākamajā reizē Endera tēls parādījās tie�i tajā pa�ā vietā, un viņ� atkal tika aprīts, lai gan viņ� mēģināja aizbēgt, rāpjo�ties lejup akā.

Pēc tam viņ� atdzima rotaļu laukumā. Bērni viņu atkal iz�smēja. Smejieties, cik vien gribat, Enders nodomāja. Es zinu, kas jūs esat. Viņ� pagrūdu kādu meiteni. Tā dusmīgi sāka dzī�ties viņam pakaļ, Enders uzvilināja viņu aug�ā uz slidkalniņa. Viņ�, protams, izkrita tam cauri, bet �oreiz, tik tuvu sekojot, izkrita ari viņa. Atsitoties pret zemi, viņa pārvērtās par vilku un palika tur guļam � mirusi vai apdullināta.

Vienu pēc otra Enders ievilināja bērnus �ajās lamatās. Bet, pirms vēl viņ� bija ticis galā ar pēdējo, vilki sāka atgūties. En�ders atkal tika saplosīts gabalos.

�oreiz Enders, trīco�s un sasvīdis, atdzima uz Mil�a gal�da. Man vajadzētu beigt spēlēt, viņ� domāja. Man jādodas pie manas jaunās armijas.

Ta�u tā vietā viņ� lika savam tēlam nolēkt no galda, apiet apkārt Mil�a ķermenim un steigties uz rotaļu laukumu.

�oreiz, tiklīdz bērns atsitās pret zemi un pārvērtās par vilku, Enders aizvilka tā ķermeni līdz strautam un iegrūda tajā iek�ā. Katru reizi, ķermenim iekrītot strautā, tas no�ūkstēja � ūdens vietā tecēja skābe, vilks iz�ķīda, un gaisā pa�cēlās tum�s dūmu mākonis, kas tūliņ aizslīdēja prom. Viņ� ātri vien pieveica visus bērnus, lai gan beigās tie jau mēģināja viņu noķert divatā vai trijatā. Klajumā Enders nesastapa ne�vienu pa�u vilku, un nu viņ�, izmantojot virvi, mierīgi varēja nolaisties lejup akā.

Gaisma lejā bija visai blāva, bet viņ� varēja saskatīt da�ne�da�ādu dārglietu kaudzes. Viņ� pagāja tām garām, pamanot, ka starp dārgakmeņiem pazib arī acis. Galds ar ēdienu viņu neinteresēja. Viņ� pagāja garām arī vairākiem pie griestiem piekārtiem būriem ar da�ādiem eksotiskiem un draudzīga paskata radījumiem. Parotaļā�os ar jums vēlāk, nodomāja Enders. Beidzot viņ� nonāca pie kādām durvīm. Ar lāsmojo�iem smaragdiem uz tām bija izveidots uzraksts:

�Pasaules gals."

Viņ� daudz nekavējās un atvēra durvis.

Viņ� stāvēja uz �auras klintsradzes, zem viņa pletās gran�diozi liels ko�i zaļ� me�s, vietām jau redzēja pavīdam rudens krāsas, �ur tur bija pa kādam klajumam ar uzartiem laukiem un maziem ciemiem; tālumā slējās pils mākoņu vērpetēm fonā. Virs viņa pavērās debesis � milzīgas alas griesti, klāti ar kristāliem un stalaktltiem.

Durvis aiz viņa aizvērās. Enders uzmanīgi pētīja ainavu. Tā bija tik skaista, ka domas par izdzīvo�anu likās pavisam mazsvarīgas. Un �ajā brīdi viņam bija vienalga, ko gan spēle no viņa te pieprasīs. Viņ� bija atradis �o vietu, un iespēja to aplūkot vien jau likās lielisks apbalvojums. Un tā, nedomājot par sekām, viņ� nolēca no radzes.

Viņ� strauji traucās lejup, aizvien tuvāk un tuvāk krā�ainai upei un asām klintīm, bet pēk�ņi starp viņu un zemi parādī�jās mākonis, kas viņu uztvēra un aiznesa prom uz kādu pils torni, un caur atvērtu logu ienesa iek�ā. Viņ� bija nokļuvis telpā, kurai nebija nekādu izeju nedz uz aug�u, nedz uz leju un pa kuras logu pavērās skats uz dziļu jo-dziļu gravu.

Vēl pirms brī�a viņ� pats bija nolēcis no klints; bet "�oreiz viņ� kavējās to darīt.

Neliels paklājiņ� kamīna priek�ā izira un pārvērtās garā, slaidā �ūskā ar draudīgiem zobiem.

�Es esmu tavs vienīgais glābiņ�," tā teica. �Nāve."

Enders mēģināja saskatīt telpā kādu priek�metu, ko varētu izmantot par ieroci, bet pēk�ņi ekrāns kļuva tum�s un uz tā iedegās teksts:

..Nekavējoties vērsies pie komandiera! Tu kavē. Zaļ�, zaļ�, brūns."

Saniknots Enders atslēdza datoru, piegāja pie sienas, sa�meklēja joslu, kas bija īstajās krāsās, un pieskārās tai, lai tā iedegtos. Tum�i zaļ�, zaļ�, brūns � tas viņam atgādināja spēlē redzēto valstību, kur tikko bija iestājies rudens. Man jātiek tur atpakaļ, viņ� nodomāja. �ūska var noderēt par virvi, es varētu nolaisties lejup un atrast ceļu tālāk. Varbūt tā vieta nosaukta par pasaules galu tāpēc, ka tur beidzas spēles un es varu doties uz kādu no ciemiem un kļūt par vienu no ma�zajiem zēniem, kas tur strādā un rotaļājas, un man nebūtu neviens jānogalina, un neviens nenogalinātu mani, es varētu vienkār�i dzīvot.

Par to domājot, viņ� gan nevarēja iztēloties, kā īsti būtu ..vienkār�i dzīvot". Viņ� pats nekad nebija vienkār�i dzīvojis.

Ta�u viņ� to vēlējās patie�ām no visas sirds.

���

Visas armijas bija lielākas par jauniņo grupām, tāpēc arī lielākas bija to barakas. �ī bija gara un �aura, guļvietām gar abiem sāniem, tik gara, ka bija redzams pat grīdas izliekums: tālākajā telpas galā tā pacēlās uz aug�u, jo Kaujas skola bija veidota rata formā.

Enders stāvēja durvīs. Da�i zēni, kas bija tuvāk durvīm, paskatījās uz viņu un, būdami vecāki par viņu, nelikās viņu redzam, tikai turpināja sarunāties, guļot savās gultās. Viņi, protams, apsprieda kaujas � par ko gan citu lai vecākie zēni runātu? Viņi visi bija daudz lielāki par Enderu. Desmitgadī�gi, vienpadsmitgadīgi. Jaunākajiem bija astoņi, un Enders pat savam vecumam bija visai mazs.

Viņ� mēģināja saprast, kur� no zēniem ir komandieris, bet vairākums no viņiem nebija pilnos formas tērpos, daudzi vis�pār bija kaili. Vairākiem bija ieslēgti datori, ta�u tikai retais mācījās.

Enders iegāja telpā. �ajā brīdī viņam beidzot tika pievērsta kāda uzmanība.

�Ko tu gribi?" prasīja zēns, kas gulēja aug�ējā guļvietā pie durvīm. Viņ� izskatījās lielākais no visiem. Enders �o milzeni ar bārdas ku�ķiem uz zoda bija pamanījis jau iepriek�.

�Tu neesi Salamandra!"

,.Laikam gan esmu," Enders atbildēja. �Zaļ�, zaļ�, brūns, vai ne? Mani pārcēla."

Viņ� parādīja zēnam � domājams, durvju sargam � pa�ziņojumu.

Durvju sargs pasniedzās pēc tā, ta�u Enders a�i atvilka roku.

�Man tas jānodod Bonzo Madridam."

Sarunai pievienojās vēl viens zēns � mazāks nekā citi, to�mēr lielāks par Enderu.

�Ne jau Bonzo, stulbeni! To izrunā Bonso. Spāņu vārds. Bonso Madrids. Aqui nosotros hablamos espafiol, Senor Gran Fedor."

�Tad tu esi Bonso?" jautāja Enders, cenzdamies vārdu iz�runāt pareizi.

�Nē, tikai izcili talantīgs poliglots. Petra Arkanjana. Vienī�gā meitene Salamandru armijā. Bet tik un tā ar lielākām olām nekā jebkuram citam �ajā telpā."

�Māmiņa Petra iepīkstējās?" iesaucās kāds no zēniem. ^Ie�pīkstējās, tie�ām."

Kāds vilka līdzi:

,.Iepīkstējās, iepīkstējās�"

Diezgan daudzi sāka smieties.

�Tikai starp mums runājot," iesāka Petra, �ja Kaujas skolai būtu nepiecie�ama klizma, vajadzētu sākt no �ejienes."

Enders jutās izmisis. Viņam jau tā nebija nekādu izred�u normāli iekļauties �ajā armijā � pavisam nesagatavotam, nepieredzēju�am un dro�i vien arī ienīstam par pāragro pa�augstinājumu. Bet nu viņ� vēl piedevām bija ieguvis bīstamu draugu � Salamandru armijas izstumto. Un nu pārējo armi�jas zēnu acīs viņi būs saistīti uz mū�iem. Labi pastrādāts� Enders skatījās uz smejo�ajām, ņirdzīgajām sejām, iztēlojās viņu ķermeņus klātus ar spalvām, viņu zobus gatavus plosī�a�nai. Vai es �eit esmu vienīgā cilvēciskā būtne? Vai visi pārējie ir tikai plosītkāri zvēri?

Tad viņ� atcerējās Alaju. Katrā armijā noteikti jābūt kā�dam, ar kuru ir vērts iepazīties.

Pēk�ņi bez jebkādas pavēles smiekli norima un visi apklu�sa. Enders pagriezās pret durvīm. Tur stāvēja zēns � gar�, slaids, skaistām melnām acīm, �aurām lūpām, kas liecināja par izsmalcinātību. Es seko�u �im skaistumam, Enders dzir�dēja sevī kādu balsi sakām, es redzē�u pasauli, kādu to redz �īs acis.

�Kas tu esi?" zēns klusi jautāja.

�Enders Vigins, ser," Enders atbildēja. �Pārcelts no jauniņajiem uz Salamandru armiju."

Viņ� pasniedza pavēli.

Zēns ar asu kustību, nepieskaroties Endera rokai, paņēma papīru.

�Cik vecs tu esi, Vigin?" viņ� jautāja.

,.Gandrīz septiņus gadus."

Joprojām klusi viņ� teica:

�Es jautāju, cik vecs tu esi, nevis, cik gandrīz vecs."

�Se�us gadus, deviņus mēne�us, divpadsmit dienas."

�Cik ilgi tu esi trenējies kaujas istabā?"

�Tagad jau da�us mēne�us. Nu jau man iet diezgan labi."

�Esi mācījies kaujas manevrus? Bijis kādā vienībā? Pieda�lījies kopīgās mācībās?"

Enderam tas viss bija kas pilnīgi sve�s. Viņ� pakratīja gal�vu.

Madrids vēsu skatienu raudzījās viņam tie�i acīs.

�Skaidrs. Kā tu drīz vien pats uzzināsi, virsnieki �ajā sko�lā � īpa�i majors Andersons, kur� atbild par spēli, � ir diez�gan a�i uz da�ādiem jokiem. Salamandru armijai beidzot izdevies pārvarēt ieilgu�u apkaunojo�as nevarības periodu: mēs esam uzvarēju�i divpadsmit no pēdējām divdesmit spē�lēm. Pārsteidzām �urkas un Skorpionus, un Asinssuņus, un esam gatavi cīnīties par pirmo vietu. Un nu � kāds gan tur brīnums � man pie�ķir tik nederīgu, nesagatavotu, bezcerīgi mazattīstītu eksemplāru kā tevi."

Petra pa�ukstēja:

�Viņ� nebūt nepriecājas ar tevi iepazīties."

�Aizveries, Arkanjana!" Madrids uzsauca. �Mums jāiz�tur kārtējais pārbaudījums. Bet, lai kādus �ķēr�ļus virsnieki mums liktu priek�ā, mēs joprojām esam�"

..Salamandras!" vienā balsī atsaucās kareivji.

Endera skatījums uz notieko�o pārmainījās glu�i instin�ktīvi. Tas bija rituāls, kurā Madrids, nemēģinot viņu aizskart un izmantojot radu�os izdevību, nostiprina savu varu pār ar�miju.

�Mēs esam uguns, kas aprīs viņus, viņu iek�as un gal�vas, un sirdis! Mēs esam daudzas liesmas, bet kopā � viena uguns!"

�Salamandras!" pārējie atkal atsaucās.

�Pat �is te mūs nedarīs vājākus!"

Uz brīdi Enders ļāvās cerībai.

�Es centī�os, cik vien spē�u, un mācī�os ātri."

�Es neesmu tev devis atļauju runāt," Madrids atbildēja. �Es domāju tevi ātri vien iztirgot kādam citam. Varbūt man nāk�sies dot līdzi ko vērtīgu, bet, būdams tik mazs, tu esi vairāk nekā nekam nederīgs. Vēl viens sasaldēts kareivis katrā kau�jā � tas ir viss. Un pa�laik katrs sasaldēts kareivis var bīstami ietekmēt mūsu pozīciju. Nekā personiska, Vigin, bet es esmu pārliecināts, ka tu glu�i labi vari mācīties ari uz kāda cita rē�ķina."

�Cik mīļi," teica Petra.

Madrids piegāja klāt meitenei un ar plaukstas aizmuguri iesita tai pa seju. Sitiens bija gandrīz nedzirdams, jo seju skā�ra tikai nagi. Ta�u tas atstāja aiz sevis �etras spilgtas, sarkanas pēdas uz vaiga, un tur, kur nagi bija ietrieku�ies miesā, bija redzamas mazas asins pilītes.

�Lūk, kas tev jādara, Vigin. Es ceru, ka �ī ir pēdējā reize, kad man nākas ar tevi runāt. Tev jāturas sāņus, kad mēs tre�nēsimies kaujas telpā. Tev tur, protams, jābūt, ta�u tu nepie�derēsi nevienai no vienībām un nepiedalīsies treniņos. Kad mums būs jādodas uz kauju, tev ātri jāsagatavojas un kopā ar visiem pārējiem jābūt pie vārtiem. Ta�u doties iek�ā tu drīksti tikai �etras minūtes pēc spēles sākuma, un arī tad tev jāpaliek pie vārtiem ar neizvilktu ieroci, līdz spēle beidzas."

Enders pamāja. Tātad viņ� nebūs nekas. Viņ� cerēja, ka viņu apmainīs tie�ām drīz.

Viņ� ievēroja, ka Petra nedz raudāja, nedz pieskārās vai�gam, lai gan viena asins pilīte bija notecējusi līdz pat �oklim. Lai viņa ir izstumtā � ar Bonso Madridu Enders draugos nebūs, kāpēc gan lai viņ� nesadraudzētos ar Petru?

Viņam tika pie�ķirta guļvieta telpas tālākajā galā. Tā bija aug�ējā vieta, un guļot nemaz nevarēja saskatīt durvis � traucēja griestu izliekums. Blakus vietās gulēja vēl citi zēni � noguru�i, īgni, nebūt ne pārāk augstu novērtēti. Viņi likās Enderu nemanām.

Enders pieskārās lādei, lai to atvērtu. Tad viņ� saprata, ka �eit tās nav aizslēdzamas. Tās bija atveramas, vienkār�i pavel�kot aiz gredzena. Armijā nav nekā privāta.

Lādē bija formas tērps � ne blāvi zaļ� kā jauniņajiem, bet gan oran�i rotāts Salamandru armijas tērps. Diez cik labi vi�ņam tas nederēja. Dro�i vien skolai nekad nav bijusi vajadzī�ba pēc formām tik jauniem zēniem.

Viņ� grasījās to novilkt, kad pamanīja Petru tuvojamies viņa guļvietai. Viņ� ātri nokāpa lejā un nostājās sveicienam.

�Nomierinies," viņa teica. �Es neesmu virsnieks."

�Vai tad tu neesi vada komandiere?"

Kāds netālu ieķiķinājās.

�Kāpēc gan tu tā domā, Vigin?"

�Tava vieta ir pie durvīm."

�Tāpēc, ka es esmu labākā �āvēja Salamandru armijā, un tāpēc, ka Bonso baidās, ka es varētu uzsākt revolūciju, ja vie�nību komandieri mani neuzmanītu. It kā ar �iem ko varētu iesākt."

Viņa norādīja uz drūmajiem zēniem tuvējās guļvietās.

Ko gan viņa vēlējās panākt? Lai pret viņu izturētos vēl sliktāk?

�Ikviens te ir labāks par mani," Enders teica, mēģinot no�robe�oties no viņas paustā nicinājuma par zēniem, ar kuriem viņam galu galā nāksies sadzīvot.

�Es esmu meitene," viņa teica, �un tu esi se�gadīgs sīcis. Mums ir tik daudz kā kopīga � kāpēc gan lai mēs nebūtu draugi?"

�Mājasdarbus tavā vietā es nepildī�u," viņ� atbildēja.

Uz brīdi viņa nesaprata, ka tas ir joks.

�Ha," viņa atteica. �Kad esi iesaistīts spēlē, arī viss pārējais skolā ir militārs. Nav kā pie jauniņajiem. Vēsture un stratē�ģija, un taktika, un insektoīdi, un augstākā matemātika, un zvaigznes � viss, kas nepiecie�ams pilotam vai komandie�rim. Pats redzēsi."

�Tātad mēs esam draugi. Un kas man par to būs?" Enders jautāja. Viņ� atdarināja viņas lielīgo un it kā bezrūpīgo runas manieri.

�Bonso tev neļaus trenēties, viņ� liks tev uz kaujas telpu ņemt līdzi datoru un mācīties. Savā ziņā viņam ir taisnība � skaidrs, ka viņ� nevēlas, lai pavisam nesagatavots bērnelis jauktos viņa smalkajos manevros."

Pēk�ņi viņa sāka runāt giria � slengā, kas imitēja neizglī�totu cilvēku angļu valodu.

�Bonso akurāts, viņ� tik rūpīgs, viņ� �urā uz �ķīvja un ne�kad netrāpīt garām."

Enders pasmaidīja.

�Kaujas telpa ir atvērta visu laiku. Ja vēlies, varu brīva�jās stundās tevi pamācīt. Neesmu nekāda izcilā kareive, bet esmu gana laba un noteikti zinu vairāk nekā tu.

�Ja vēlies," Enders teica.

�Sākam rīt no rīta pēc brokastīm."

�Bet ja kāds jau būs aizņēmis telpu? Mēs devāmies uz tu�rieni vienmēr tie�i pēc brokastīm." �Nav problēmu. Patiesībā ir veselas deviņas kaujas telpas."

�Es nekad neesmu dzirdējis par pārējām."

�Visām ir viena un tā pati ieeja. Visa Kaujas skolas centrālā daļa � riteņa rumba � sastāv no kaujas telpām. Tās nerotē kopā ar pārējo staciju. Tāpēc tajās arī nav gravitācijas � tās vienkār�i nekustas. Nav grie�anās, nav svara. Tās ir izveido�tas tā, ka katra no telpām var saskarties ar ieejas gaiteni, ko mēs visi lietojam. Tiklīdz telpa tiek aizņemta, tā pārbīdās uz priek�u un atbrīvo vietu nākamajai." <-

�Ak tā."

�Kā jau teicu � rīt tie�i pēc brokastīm."

�Labi," Enders atbildēja.

Viņai ejot prom, Enders iesaucās:

�Petra!"

Viņa pagriezās.

..Paldies."

Viņa neko neatbildēja, tikai aizgriezās un devās tālāk pa eju starp guļvietām.

Enders uzrāpās atpakaļ savā vietā un novilka formas tēr�pu. Viņ� kails gulēja gultā un niekojās ar datoru, mēģinot noskaidrot, vai ir mainīti viņa pieejas kodi. Protams, viņa dro�ības sistēma ir iznīcināta. Te viņam nedrīkstēja būt nekā personīga, pat ne informācija.

Gaismas kļuva vājākas. Tuvojās gulētie�anas laiks. Enders nezināja, kur atrodas tualete.

�Ārā pa kreisi," teica zēns blakus gultā. �Mums tā ir kopā ar �urkām, Kondoriem un Vāverēm."

Enders pateicās un jau grasījās iet, kad zēns teica:

�Hei! Tu nevari iet kails. Ārpus �is telpas vienmēr jāvalkā formas tērps."

�Pat ejot uz tualeti?"

�īpa�i tad. Un tu nedrīksti runāt ne ar vienu no citas ar�mijas, vismaz ēdot vai esot tualetē. Protams, to drīkst, ja liek skolotāji, un da�reiz var pamēģināt spēļu istabā. Bet, ja Bonso tevi pieķer, tu esi pagalam. Skaidrs?"

�Paldies."

�Jā, un vēl kas. Bonso būs ļoti nikns, ja redzēs tevi kailu Petras klātbūtnē." �Viņa bija kaila, kad es ienācu, vai tad ne?"

�Viņa var darīt, ko grib, bet tev vienmēr jābūt apģērbtam. Tā ir Bonso pavēle."

Muļķīgi. Petra vēl izskatījās pēc zēna � tas bija muļķīgs likums. Tas viņu no�ķīra no pārējiem, padarīja citādu, saskal�dīja armiju. Muļķīgs, tie�ām muļķīgs likums. Kā gan Bonso kļuvis par komandieri, ja rīkojas tik nepārdomāti? Alajs būtu daudz labāks komandieris par Bonso. Viņ� vismaz zināja, kā saliedēt grupu.

Es arī zinu, kā to varētu izdarīt, domāja Enders. Varbūt es kādreiz kļū�u par komandieri.

Kad tualetē viņ� mazgāja rokas, kāds ierunājās:

�Ko, Salamandru armijā parādīju�ies zīdaiņi?"

Enders neatbildēja, tikai nosusināja rokas.

�Paskat, paskat! Salamandrām tagad ir zīdaiņi! Paskaties tik uz �ito! Viņ� varētu iziet man caur kājstarpi, nepieskaro�ties olām!"

�Jo tev to nav, Dink," kāds atbildēja.

Enderam atstājot telpu, viņ� dzirdēja kādu citu sakām:

�Tas ir Vigins. Atceries? Tas jauniņais gudrelis spēļu telpā."

Viņ� devās tālāk smaidīdams. Viņ� bija mazs, bet viņa vārds jau bija pazīstams. No spēļu telpas, protams, tāpēc tas vēl neko nenozīmēja. Bet viņi vēl redzēs. Viņ� būs labs karei�vis. Drīz vien visi zinās viņa vārdu. Varbūt ne Salamandru

armijas sakarā, bet drīz.

���

Petra viņu jau gaidīja gaiteni, kas veda uz kaujas telpu.

�Mirkli jāuzgaida," viņa teica. �Tru�u armija tikko iegāja iek�ā, un, kamēr nomainās telpas, paiet vairākas minūtes."

Enders apsēdās viņai līdzās.

�Pārslēg�anās no vienas telpas uz nākamo vēl nav viss," viņ� teica. �Kāpēc, piemēram, gaitenī, pirms mēs ieejam ista�bā, darbojas gravitācija?"

Petra aizvēra acis.

�Un, ja kaujas telpas tie�ām atrodas brīvā kustībā, kas no�tiek, kad kāda no tām tiek pievienota gaitenim? Kāpēc tā ne�sāk rotēt līdzi pārējai skolai?"

Enders pamāja.

�Tie ir noslēpumi," Petra �ukstēja. ,.Nemēģini tos atrisi�nāt. Ar pēdējo kareivi, kas mēģināja, notika briesmīgas lietas. Viņu atrada tualetē pakārtu aiz kājām ar galvu podā."

Viņa, protams, jokoja, bet Enders saprata, ka acīmredzot nav pirmais, kuram tas ienācis prātā.

�Iegaumē to, bērniņ!"

Kad viņa teica �bērniņ", tas izklausījās draudzīgi � ne ni�cīgi.

�Viņi nekad neatklāj vairāk patiesības, nekā viņiem va�jadzīgs. Bet katram bērnam ar kaut drusciņu smadzeņu ir skaidrs, ka kop� vecā Meizera Rekhema un viņa uzvaras laikiem zinātnē �is tas ir mainījies. Acīmredzot tagad mēs protam kontrolēt gravitāciju. Izslēgt, ieslēgt, mainīt virzienu, varbūt atstarot � es esmu domājusi par daudzām lieliskām lietām, ko varētu iesākt ar gravitācijas iero�iem un dzinējiem uz zvaig�ņu kuģiem. Un padomā, ko zvaig�ņu kuģi varētu ie�sākt ar planētām. Piemēram, saraustīt tās gabalos, atstarojot planētas gravitāciju, tikai no cita virziena un fokusētu mazā�kā punktā. Bet viņi neko nesaka."

Enders saprata ko vairāk par viņas sacīto. Iespēja manipu�lēt ar gravitāciju, virsnieku klusē�ana� Pats svarīgākais: īstie ienaidnieki ir pieaugu�ie, ne jau armijas. Viņi slēpj patiesību.

�Ejam, bērniņ," viņa teica. �Kaujas telpa gaida, Petra tikai smaida un pretinieku �ķaida."

Viņa ieķiķinājās.

�Viņi mani sauc par Petru dzejnieci."

�Vēl viņi saka, ka tu esi galīgi jukusi."

�Tam tu labāk tici gan, sīkā pakaļa."

Viņai līdzi bija desmit mērķu. Enders ar vienu roku turējās pie viņas kombinezona, ar otru � pie sienas, lai turētu viņu miera stāvoklī, kamēr viņa tos izmētā da�ādos virzienos. Tie atsitās pret sienām un aizlidoja kur kurais.

�Laid mani vaļā!" viņa iesaucās, atgrūdās, sāka griezties, tad ar da�ām veiklām roku kustībām apstādināja sevi un uz�manīgi notēmēja uz kādu no mērķiem. Kad viņa tam ie�āva, mērķis kļuva sarkans. Enders zināja, ka tas paliks sarkans nedaudz mazāk par divām minūtēm. Kad viņa bija trāpī�jusi pēdējam mērķim, atkal balts bija kļuvis tikai viens no tiem.

Viņa uzmanīgi atspērās no sienas un lielā ātrumā tuvojās Enderam, kur� viņu saķēra un apstādināja � tas bija viens no pirmajiem paņēmieniem, ko viņ� kā jauniņais bija apguvis.

�Tu �auj ļoti labi," viņ� teica.

�Vislabāk. Un tagad tas jāapgūst tev."

Petra viņam iemācīja, kā noturēt roku taisni un kā mērķēt ar visu roku.

�Daudzi kareivji neaptver, ka, jo tālāk atrodas mērķis, jo ilgāk stars jātur nofokusēts. Starpība ir sekundes desmitdaļa vai pat pussekunde, un kaujā tas ir ļoti daudz. Daudzi domā, ka nav precīzi notēmēju�i, bet patiesībā viņi tikai pārāk stei�gu�ies. Kā redzi, �o ieroci nevar lietot kā zobenu � �ņak, �ņak, cērt viņu uz pusēm! Jātēmē."

Izmantojot īpa�u ierīci, viņa lika mērķiem atgriezties, tad atkal tos lēnām pa vienam izmeta. Enders mēģināja tos sa��aut, ta�u netrāpīja nevienam.

�Labi," viņa teica. �Tev nav neviena kaitīga ieraduma."

�Un laba arī ne," viņ� piezīmēja.

�Tos es tev iemācī�u."

Pirmajā reizē viņi nepaveica daudz � lielākoties runājās. Piemēram, kā domāt tēmējot. Tev jāpatur prātā gan pa�a, gan ienaidnieka kustība, jātur izstiepta roka, jātēmē ar visu ķer�meni, lai varētu turpināt �aut, ja gadījumā tiek sasaldēta roka, jāsaprot, kurā brīdī ierocis iz�auj, un jātur mēlīte nedaudz nospiesta, lai katru reizi tā nebūtu jāspie� tik tālu. Atslābi�nies, nesaspringsti, netrīci.

Todien tas Enderam bija vienīgais treniņ�. Pēcpusdienā, kad vingrinājās visa armija, Enderam bija pavēlēts ņemt līdzi datoru un, sē�ot stūrī, pildīt skolas uzdevumus. Kaujas telpā vajadzēja atrasties visiem kareivjiem, bet Bonso nebija pienā�kums visus no tiem tie�ām izmantot.

Enders gan nenodarbojās ar skolas uzdevumiem. Kaut arī viņ� pats nevarēja vingrināties, viņ� vismaz varēja novērot Bonso kā taktiķi. Salamandru armija bija sadalīta standarta �etriniekos ar desmit kareivjiem katrā vadā. Da�i komandie�ri mēdza sadalīt kareivjus tā, ka A vadā bija pa�i labākie, D vadā � vājākie. Bonso bija sajaucis kopā visus kareivjus, un katrā vadā bija gan labi, gan vāji.

B vadā bija deviņi zēni. Enders domāja par to, kas gan pār�celts uz citu armiju, lai atbrīvotu vietu viņam. Drīz vien kļuva skaidrs, ka B vadam ir jauns komandieris. Kāds gan brīnums, ka Bonso ir tik neapmierināts, � viņ� bija zaudējis vada ko�mandieri un vietā dabūjis Enderu.

Un Bonso bija taisnība, ka Enders nav sagatavots. Viss treniņa laiks tika veltīts manevru noslīpē�anai. Vadi, kas neredzēja viens otru, vingrinājās veikt saskaņotas darbības noteiktā laikā, citi vadi vingrinājās pēk�ņās virzienu maiņās, neizjaucot kareivju kārtību. Endera iemaņas �īm darbībām nebija diez ko attīstītas. Spēja lēni piezemēties, absorbēt trie�cienu, precīzi aprēķināt lidojumu, mainīt kursu, izmantojot haotiski lidojo�os sasaldētos kareivjus. Kūleņo�ana, grie�a�nās, māņu kustības. Slīdē�ana gar sienām � ļoti sare�ģīts pa�ņēmiens, bet reizē arī viens no vērtīgākajiem: ienaidniekam nav iespēju pielavīties no muguras.

Tomēr, redzot, cik daudz viņ� nezina, Enders saprata, ka ir lietas, ko viņ� varētu uzlabot. Rūpīgi iestudētie manevri stin�grā kaujas ierindā bija kļūda. Kareivji iemācījās acumirklī pa�kļauties pavēlēm, ta�u tajā pa�ā laikā viņu rīcība kļuva viegli paredzama. Tāpat arī tika vājināta atsevi�ķu kareivju iniciatīva. Tiklīdz scenārijs skaidrs, viņi tam sekos. Lietojot �ādu taktiku, nebija iespējams pielāgoties ienaidnieka darbībām. Enders pētīja Bonso kaujas vienības, kā darītu pretinieka ko�mandieris, meklējot iespējas tās sakaut.

Tovakar brīvajā laikā Enders palūdza Petrai atkal pavingri�nāties kopā ar viņu.

�Nevaru," viņa atbildēja. �Es vēlos reiz pati kļūt par ko�mandieri, tāpēc tagad man jādodas uz spēļu istabu."

Daudzi ticēja, ka tur skolotāji slepus seko līdzi spēlēm, mēģinot ievērot potenciālos komandierus. Enders par to gan �aubījās. Vada komandieriem bija daudz lielākas iespējas de�monstrēt savas prasmes un dotumus nekā spēlētājiem.

Bet ar Petru viņ� nestrīdējās. Treniņ� pēc brokastīm bija jau pietiekami dāsna dāvana no viņas. Tomēr viņam tik un tā vajadzēja vingrināties, un viņ� to nevarēja darīt viens � ja neskaita da�us pamata paņēmienus. Grūtākiem uzdevu�miem bija nepiecie�ami partneri vai pat komandas. Ja vien viņ� varētu vingrināties kopā ar Alaju vai �enu�

Bet kāpēc gan ne? Viņ� gan nekad nebija pat dzirdējis par kareivi, kas vingrinātos kopā ar jauniņajiem, ta�u noteiku�mi to neaizliedza. Nekas tāds vienkār�i nekad nebija darīts, jauniņie �ķita pārāk nicināmi. Bet pret Enderu jebkurā gadī�jumā joprojām izturējās kā pret jauniņo. Viņam bija vajadzīgi treniņu partneri � viņ� tiem varētu atmaksāt, iemācot �o to, ko apguva vecākie zēni.

�Hei, re, kur atgrie�as varenais kareivis!" iesaucās Bernārs. Enders stāvēja savas iepriek�ējās barakas durvju ailā. Pēc ti�kai vienas dienas prombūtnes telpa likās pavisam sve�a, tā�pat ari zēni no viņa biju�ās grupas. Viņ� gandrīz pagriezās, laj dotos prom. Bet tur bija Alajs, ar kuru viņu saistīja svēta draudzība. Alajs nelikās sve�s.

Enders nemaz nepūlējās slēpt, kā bija ticis uzņemts Sala�mandru armijā.

�Un viņiem ir taisnība. Es esmu tikpat noderīgs, cik cau�rums skafandrā."

Alajs iesmējās, un ap viņiem sapulcējās citi jauniņie. En�ders piedāvāja darījumu � katru dienu brīvajā laikā smagas nodarbības kaujas istabā Endera vadībā: viņi iemācīsies da��ādus armijas paņēmienus, ko Enders būs redzējis kaujās, viņ� attīstīs savas kareivja iemaņas.

�Iegūsim mēs visi."

Enderam un Alajam gribēja pievienoties daudzi.

�Lūdzu," Enders teica. �Ja vien jūs nebaidāties no smaga darba. Ja vienkār�i niekosieties � iesiet prom. Laika, ko velti tērēt, man nav."

Un laiku viņi velti netērēja. Aprakstīt redzēto un izdomāt, kā to izmēģināt pa�iem, Enderam sākumā vedās diezgan ne�veikli, bet, brīvajam laikam beidzoties, viņi jau �o to bija ie�mācīju�ies. Viņi jutās stipri noguru�i, bet da�us paņēmienus viņi patie�ām jau prata.

�Kur tu biji?" jautāja Bonso.

Enders stāvēja miera stājā pie komandiera guļvietas.

�Vingrinājos kaujas istabā."

�Es dzirdēju, ka kopā ar tevi biju�i da�i no tavas jauniņo grupas."

�Es nevarēju vingrināties viens."

�Salamandru armijā nebūs neviena kareivja, kas pinas ar jauniņajiem! Un tu tagad esi kareivis."

Enders neatbildēja.

�Tu dzirdēji, Vigin?"

�Jā, ser."

�Vairs nekādas trenē�anās kopā ar tiem sīkajiem smerdei � � * ļiem.

�Vai es varu runāt ar jums privāti?"

Komandieriem �āda prasība bija jāpilda obligāti. Sanik�nots Bonso izveda Enderu gaitenī.

�Paklausies, Vigin. Man tevi nevajag, es gribu tikt vaļā no tevis, bet uzvedies labi, citādi izsmērē�u tevi pret sienu."

Labs komandieris, domāja Enders, neizteiktu tādus muļ�ķīgus draudus.

Bonso kaitināja Endera klusē�ana.

�Tu gribēji, lai es iznāku ārā, tāpēc runā."

�Neiedalot mani nevienā vadā, jūs rīkojāties pareizi, ser. Es neko neprotu."

�Es pats labi zinu, kad rīkojos pareizi."

�Bet es grasos kļūt par labu kareivi. Es nejauk�os jūsu re�gulārajos treniņos, bet man ir jāvingrinās, un es vingrinā�os ar vienīgajiem cilvēkiem, kas ir ar mieru to darīt, � jauni�ņajiem."

�Tu darīsi, ko es tev lik�u, sīkais izdzimteni."

�Tie�i tā, ser. Es pakļau�os visām pavēlēm, kuras jūs drīks�tat man dot. Bet brīvais laiks ir brīvais laiks. To nevar kontro�lēt. Nekādi. Neviens."

Viņ� redzēja Bonso glu�i vai vārāmies no dusmām. Jo slik�tāk viņam pa�am. Enders dusmās bija aukstasinīgs, viņ� va�rēja tās izmantot. Bonso dusmas bija pārņēmu�as savā varā.

�Man ir jādomā par savu karjeru, ser. Es netraucē�u jūsu treniņus un kaujas, bet man ir jāmācās. Es nevienam neesmu lūdzis, lai mani pārceļ uz jūsu armiju, jūs varat mēģināt mani apmainīt, cik ātri vien iespējams. Bet nevienam es nebū�u va�jadzīgs, ja es nepratī�u pilnīgi neko, vai ne? Ļaujiet man kaut

ko iemācīties un tad varēsit ātri vien tikt no manis vaļā un tikt pie kareivja, ko tie�ām varēsiet izmantot."

Bonso nebija tik liels muļķis, lai neuztvertu dzirdētajā zinā�mu jēgu. Tomēr viņ� nevarēja nomierināties vienā acumirklī.

�Kamēr tu esi Salamandru armijā, tu pakļausies manām pavēlēm."

�Ja jūs mēģināsiet kontrolēt manu brīvo laiku, es panāk�u, lai jūs izlidotu no skolas."

Varbūt viņ� to nemaz nevarēja. Bet tas bija iespējams. Pil�nīgi dro�i � ja Enders par to saceltu kņadu, iejauk�anās viņa brīvajā laikā Bonso varētu maksāt komandiera pakāpi. Tur�klāt bija skaidrs, ka virsniekiem Enders ir svarīgs, citādi tie nebūtu viņu paaugstināju�i. Varbūt Enderam bija pietiekami liela ietekme, lai skolotāji viņa dēļ kādu tie�ām izlidinātu."

�Izdzimtenis," teica Bonso.

�Nav mana vaina, ka jūs man devāt �o pavēli visu acu priek�ā," Enders atbildēja. �Bet, ja vien vēlaties, es varu izlik�ties, ka jums pakļaujos. Tad rīt varēsiet man paziņot, ka esat mainījis domas."

�Nestāsti, kas man jādara!"

�Es nevēlos, lai pārējie domātu, ka jūs esat piekāpies. Jūs vairs nepieņemtu kā komandieri."

Par �o pakalpojumu Bonso viņu ienīdīs. Enders mēģināja saprast, kāpēc. Varbūt Bonso likās, ka Enders viņam gandrīz vai uzdāvina iespēju palikt par komandieri. Ta�u citas izejas viņam nebija. Nekādas. Bonso pats bija vainīgs � nevajadzēja dot Enderam tik neapdomātu pavēli. Ta�u viņ� domās, ka En�ders ir viņu uzvarējis un tad vēl pazemojis ar savu augstsirdību.

�Kādreiz es tik�u ar tevi galā," Bonso teica.

�Iespējams," atbildēja Enders.

Atskanēja signāls par gaismu izslēg�anu. Enders, izlikda�mies nomākts, uzvarēts, dusmīgs, iegāja atpakaļ telpā. Pārējie zēni izdarīja attiecīgus secinājumus.

No rīta, kad Enders devās brokastīs, Bonso viņu apturēja un skaļi pateica:

�Es pārdomāju, sīkais. Varbūt, vingrinoties kopā ar jauniņajiem, tu tie�ām ko iemācīsies, un es vieglāk varē�u tevi ap�mainīt. Esmu gatavs uz visu, lai tikai ātrāk tiktu no tevis vaļā.

,.Paldies, ser," Enders teica.

�Uz visu," at�ukstēja Bonso. �Es ceru, ka tu izlidosi."

Enders pateicīgi pasmaidīja un izgāja no barakas. Pēc bro�kastīm viņ� atkal trenējās kopā ar Petru. Visu pēcpusdienu viņ� vēroja, kā Bonso dzenā savu armiju, un plānoja da�ādus veidus, kā to iznīcināt. Brīvajā laikā viņ� kopā ar Alaju un pārējiem vingrinājās līdz pat pilnīgam spēku izsīkumam. Es to varu, Enders domāja, guļot uz muguras savā gultā, musku�ļiem atslābumā pulsējot. Es varu tikt ar to galā.

���

�etras dienas vēlāk Salamandru armijai bija kauja. Enders sekoja īstajiem kareivjiem, kas pa gaiteni rik�oja uz kaujas telpu. Gar sienām bija iedegtas divas joslas � Salamandru zaļ�, zaļ�, brūns un Kondoru melns, balts, melns. Kad viņi nonāca vietā, kur parasti bija ieeja kaujas telpā, gaitenis bija sadalīts. Salamandru josla veda pa kreisi, Kondoru � pa labi. Pēc vēl viena pagrieziena pa labi armija apstājās tuk�as sienas priek�ā.

Klusējot tika saformēti vadi. Enders stāvēja visiem aiz mu�guras. Bonso instruēja pārējos:

�A dodas aug�up gar rokturiem, B pa kreisi, C pa labi, D lejup."

Kad vadi bija sagatavoju�ies, viņ� piebilda:

�Un tu, sīci, gaidi �etras minūtes un tad nāc iek�ā. Un ne�maz nemēģini izvilkt savu pistoli."

Enders pamāja. Pēk�ņi siena aiz Bonso kļuva caurspīdīga. Tātad ne siena, bet gan spēka lauks. Arī kaujas telpa bija ci�tāda � gaisā karājās lielas brūnas kastes, kas daļēji aizsedza skatu. Tātad �ie bija tie �ķēr�ļi, ko kareivji sauca par zvaig�znēm. Tās izskatījās izmētātas pilnīgi haotiski. Bonso, �ķiet, bija vienalga, kur tās karājas. Acīmredzot kareivji jau zināja, kā tās var izmantot.

Bet Enderam, sē�ot gaitenī un vērojot kauju, drīz vien kļu�va skaidrs, ka viņi nezina gan. Viņi zināja, kā pieplakt pie tām un izmantot tās par aizsegu, un kādu taktiku lietot, uzbrū�kot ienaidnieka pozīcijai aiz zvaigznes, ta�u viņiem nebija ne jausmas, kuras zvaigznes ir svarīgas. Viņi neatlaidīgi centās ieņemt zvaigznes, kuras varēja ignorēt, ieņemot labākas po�zīcijas, vienkār�i pārvietojoties gar sienu.

Pretinieku komandieris prata Bonso neprasmīgo stratēģiju izmantot savā labā. Kondoru armija provocēja Salamandras uzbrukt aizvien vairāk, un nesasaldētu Salamandru armijas kareivju palika aizvien mazāk. Jau pēc �etrām minūtēm kļuva skaidrs, ka Salamandru armija uzbrūkot uzvarēt nespēs.

Enders devās iek�ā. Viņ� lēni kustējās lejup. Kaujas telpās, kur viņ� bija radis trenēties, durvis bija grīdas līmenī. īstajās kaujās tās atradās sienas vidū.

Pēk�ņi viņ� saprata, ka ir pārorientējies � glu�i kā toreiz kuģī. Apak�a bija kļuvusi par aug�u un tad � par sienu. Bez�svara stāvoklī nebija nekādas vajadzības orientēties tāpat kā gaitenī. Skatoties uz precīza kvadrāta formas durvīm, nemaz nebija iespējams pateikt, kur ir griesti un kur � grīda. Un tam arī nebija nozīmes, jo Enders bija atradis sistēmu, pēc kuras orientēties tie�ām bija izdevīgi. Pretinieka vārti ir lejā. Spēles mērķis � krist lejup uz pretinieka bāzi.

Enders izdarīja da�as kustības, novietojoties vajadzīga�jā virzienā. Tā vietā, lai pretiniekam atklātu visu ķermeni, Enders pret to tagad bija pavērsis tikai kājas. Daudz mazāks mērķis.

Kāds viņu pamanīja. Galu galā viņ� bezmērķīgi dreifēja atklātā telpā. Instinktīvi viņ� pierāva sev klāt kājas. Tie�i tajā brīdi nozibsnīja �āviens un viņa kombinezona kāju daļa sa�sala. Viņa rokas palika nesasaldētas, jo, ja netika trāpīts tie�i pa ķermeni, sasala tikai sa�autie locekļi. Enders saprata, ka, ja viņ� nebūtu pagriezis pret ienaidnieku savas kājas, viņi būtu trāpīju�i ķermenim un viņ� būtu sasaldēts pilnīgi.

Tā kā Bonso bija pavēlējis neizvilkt ieroci, Enders turpi�nāja dreifēt, nekustinot rokas, it kā arī tās būtu sasaldētas. Pretinieki viņu ignorēja un koncentrēja uguni uz kareivjiem, kas piedalījās ap�audē. Kauja bija sīva. Palikusi krietni mazā�kā skaitā, Salamandru armija pamazām atkāpās. Kauja pār�vērtās atsevi�ķās ap�audēs. Bonso ieviestā disciplīna tagad atmaksājās, jo katra Salamandra, kas tika sasaldēta, sasaldēja arī vismaz vienu pretinieka kareivi. Neviens nekrita panikā, visi palika mierīgi un tēmēja uzmanīgi.

īpa�i bīstama bija Petra. Kondoru armija to ievēroja un pie�lika lielas pūles, lai viņu sasaldētu. Vispirms viņiem izdevās sasaldēt viņas roku, un viņas lamu izvirdums tika pārtraukts tikai tad, kad viņa tika sasaldēta pilnībā un viņas ķivere bija iespīlējusi �okli. Pēc da�ām minūtēm viss bija beidzies. Sala�mandru armija vairs neizrādīja nekādu pretestību.

Enders ar prieku ievēroja, ka Kondoru armijai bija izde�vies saglabāt tikai piecus kareivjus, kas bija minimālais skaits, lai atvērtu vārtus un uzvarētu. �etri ar ķiverēm pieskārās iz�gaismotajiem punktiem Salamandru durvīs, un piektais izgā�ja caur spēka lauku. Ar to arī spēle beidzās. Gaismas iedegās pilnā spo�umā, un pa skolotāju durvīm iznāca Andersons.

Kad pretinieki tuvojās durvīm, es būtu varējis izvilkt savu ieroci, domāja Enders. Es būtu varējis izvilkt savu ieroci un ie��aut vismaz vienam no tiem, un viņu būtu par maz. Spēle beig�tos neiz�ķirti. Bez �etriem kareivjiem, kas pieskaras durvīm, un piektā, kas iziet caur vārtiem, Kondori nevarētu uzvarēt. Bonso, stulbeni, es varēju tevi izglābt no zaudējuma, varbūt pat pārvērst to par uzvaru, jo viņi bija tik viegli mērķi un sākumā neaptvertu, no kurienes tiek �auts. Es �auju pietiekami labi.

Bet pavēles paliek pavēles, un Enders bija apsolījis pa�kļauties. Tas, ka Salamandru armijas oficiālajā ierakstā bija minēts nevis �etrdesmit viens iznīcināts kareivis, bet gan �etrdesmit iznīcināti un viens ievainots, Enderam sagādāja zināmu baudu. Bonso sākumā nesaprata, kāpēc tā, līdz pa�skatījās Andersona grāmatā un saprata, kur� tas bijis. Es biju tikai ievainots, Bonso, domāja Enders. Es varēju �aut. Viņ� gaidīja, ka Bonso pienāks pie viņa un sacīs: �Nākamreiz, kad tā gadās, tu drīksti atklāt uguni." Bet Bonso viņam neteica vispār neko līdz pat brokastīm nākamajā rītā. Bonso, protams, ēda komandieru ēdnīcā, bet Enders bija pārliecināts, ka savādais rezultāts, tāpat kā kareiv�ju zālē, arī tur radīs lielu kņadu. Jebkurā spēlē, kas nebeidzās neiz�ķirti, katrs zaudēju�ās komandas kareivis bija iznīcināts vai padarīts kaujas nespējīgs � ne pilnīgi sasaldēts, ta�u bez iespējām apdraudēt pretinieku. Salamandras bija vienīgā ar�mija, kas bija zaudējusi kaujā ar vienu ievainotu, bet vēl rīko�ties spējīgu kareivi.

Enders pats negrasījās neko paskaidrot, bet pārējie no Sa�lamandru armijas ātri vien pastāstīja citiem, kas noticis. Un, kad citi zēni jautāja, kāpēc viņ� paklausījis pavēlei un nav �ā�vis, viņ� mierīgi atbildēja:

�Es pakļaujos pavēlēm."

Bonso viņu sameklēja pēc brokastīm.

�Pavēle joprojām ir spēkā," viņ� teica, ..neaizmirsti to."

Tas tev dārgi maksās, stulbeni. Varbūt es neesmu labs ka�reivis, bet es tik un tā varētu palīdzēt, un tev nav iemeslu man to neļaut.

Enders neteica neko.

Interesanta kaujas blakusparādlba bija tā, ka Enders bija izvirzījies kareivju efektivitātes saraksta aug�galā. Tā kā viņ� nebija izdarījis nevienu �āvienu, viņam bija perfekts rezultāts �au�anā � neviena �āviena garām. Un, tā kā viņ� ne reizi ne�bija iznicināts vai padarīts nespējīgs, ari �ajā ziņā viņa rezul�tāti bija izcili. Pārējie no viņa atpalika diezgan pamatīgi. Dau�dziem tas likās smieklīgi, citus tas saniknoja, bet presti�ajā efektivitātes sarakstā Enders tagad bija pats pirmais.

Armijas praktiskajās nodarbībās viņ� turpināja mierīgi sēdēt, savukārt pa�a treniņos � ar Petru no rītiem un drau�giem vakarā � strādāja smagi. Viņiem pievienojās aizvien vairāk jauniņo, un ne jau joka pēc � kļuva redzami rezultāti, viņiem gāja aizvien labāk un labāk. Enders un Alajs tomēr turējās priek�ā pārējiem; daļēji tāpēc, ka Alajs nepārtrauk�ti izmēģināja ko jaunu, kas savukārt lika Enderam papildus piestrādāt pie taktikas, lai neatpaliktu no viņa; daļēji tāpēc, ka viņi visu laiku pieļāva muļķīgas kļūdas, kādas labi sagatavots kareivis nemaz nespētu izdarīt. Daudzas lietas, ko viņi izmē�ģināja, izrādījās bezjēdzīgas. Toties tas bija jautri, un pietie�kami daudz paņēmienu tomēr bija derīgi, tāpēc viņi zināja, ka laiku netērē velti. Vakari viņiem likās vislabākā dienas daļa.

Nākamajās divās kaujās Salamandru armija guva vieglas uzvaras. Enders devās iek�ā pēc �etrām minūtēm un palika neaizskarts. Enders secināja, ka viņus uzvarējusī Kondoru ar�mija bija neparasti stipra un ka Salamandras, lai vai cik vāj� stratēģis bija Bonso, bija viena no labākajām armijām, kuras pozīcija sarakstā turpināja celties. Viņi cinljās par ceturto vietu ar �urku armiju.

Enderam apritēja septiņi gadi. Kaujas skolā nebija kalen�dāru, un precīzi datumi nevienam pārāk nerūpēja, bet En�deram bija izdevies noskaidrot datumu savā datorā, un tāpēc savu dzim�anas dienu viņ� garām nepalaida. Tāpat ari skola ne � viņam tika veikti da�ādi mērījumi un izsniegts jauns Sa�lamandru formas tērps un kombinezons kaujas telpai. Atpakaļ uz baraku viņ� devās jaunajā apģērbā. Tas radīja dīvainu un savādi brīvu sajūtu, it kā viņam vairs īsti nederētu pa�a ādā.

Viņ� gribēja apstāties pie Petras guļvietas un pastāstīt viņai par savām mājām, par to, kādas parasti bija viņa dzim�anas dienas svinības, vienkār�i pateikt viņai, ka viņam dzim�anas diena, lai viņa apsveiktu. Bet par dzim�anas dienām te ne�viens nemēdza runāt. Tas bija bērni�ķīgi. Tās svinēja tie tur lejā. Kūkas un citi muļķīgi paradumi. Valentīna viņa sestajā dzim�anas dienā izcepa kūku. Pusjēlu un pretīgu. Neviens vairs neprata cept kūkas, ko tik traku varēja izdomāt tikai Valentīna. Valentīnu visi par to ķircināja, ta�u Enders sa�glabāja gabaliņu kūkas savā skapītī. Tad viņam tika izņemts monitors, viņ� devās prom, un, domājams, �is mazais, eļļaini dzeltenais gabaliņ� joprojām bija turpat. Par mājām arī ne�viens nemēdza runāt, vismaz kareivji ne � nekādas dzīves pirms Kaujas skolas. Neviens nesaņēma vēstules, un neviens tās nerakstīja. Katrs izlikās, ka viss vienalga.

Bet man nav vienalga, Enders domāja. Vienīgais iemesls, kāpēc es te esmu, ir nepieļaut, ka reiz kāds insektoīds nogali�na Valentīnu, ka iz�ķaida viņas galvu kā tiem kareivjiem pir�mo kauju videoierakstos, ka pār�ķeļ to ar lāzeru, tik karstu, ka viņas smadzenes izlau�as no galvaskausa un izplūst ārā kā rūgsto�a mīkla no trauka, kā manos ļaunākajos murgos, kā pa�ās briesmīgākajās naktīs, kad es pamostos trīco�s, bet mēms, jo citi nedrīkst dzirdēt, ka es ilgojos pēc savas ģime�nes. Es gribu mājās.

No rīta viņ� jutās labāk. Par mājām atgādināja tikai tru�las sāpes kādā atmiņas nostūrī. Nogurums acis. Torlt, kad viņi ģērbās, ienāca Bonso un pavēlēja uzvilkt kombinezonus. Kauja. Endera ceturtā spēle.

Pretinieks bija Leopardu armija. Kaujai bija jābūt vieglai. Leopardi bija jauna armija ar vienu no sliktākajiem reitin�giem. Tā bija izveidota tikai pirms kādiem se�iem mēne�iem, tās komandieris bija Pols Sleterijs. Enders uzvilka savu jauno kaujas kombinezonu un nostājās ierindā. Bonso viņu izgrūda ārā un lika soļot pa�ā aizmugurē. Kāpēc gan tu to dari, domā�ja Enders, varēji ta�u ļaut man palikt kaut vai ierindā.

Enders atkal vēroja kauju no gaiteņa. Pols Sleterijs bija ļoti jauns, ta�u asu prātu un da�ām neparastām idejām. Viņa ka�reivji nepārtraukti kustējās � metās no zvaigznes uz zvaig�zni, slīdēja gar sienām, lai nokļūtu virs vai aiz kūtrajiem Sala�mandrām. Enders pasmaidīja. Gan Bonso, gan viņa kareivji izskatījās pamatīgi apjuku�i. �ķita, ka Leopardi ir visur. Ciņa tomēr nebija tik nevienlīdzīga, kā varēja likties. Enders ievē�roja, ka arī Leopardi viņu pārdro�ās taktikas dēļ zaudē dau�dzus kareivjus. Ta�u pats galvenais bija tas, ka Salamandras jutās sakauti. Viņi bija pilnībā zaudēju�i iniciatīvu. Lai gan viņu vēl joprojām bija aptuveni tikpat daudz, cik pretinieku, viņi bija sapulcēju�ies vienā barā, it kā tikko būtu pārdzīvoju��i kādu slaktiņu un cerētu, ka pretinieks viņus vispārējā pos�ta�ā nepamanīs.

Enders lēnām izslīdēja caur vārtiem, pārorientējās pret pretinieka vārtiem un sāka pamazām kustēties austrumu virzienā � uz stūri, kur neviens viņu neievērotu. Viņ� pats sa�āva savas kājas, lai tās turētos saliektas un labāk aizsargātu viņa ķermeni. Pirmajā acu uzmetienā viņ� izskatījās pēc kār�tējā sasaldētā kareivja, kam kauja jau beigusies.

Salamandru armijai pasīvi gaidot sakāvi, Leopardi viņus pakāpeniski iznīcināja. Kad Salamandras pārtrauca �au�anu, Leopardiem bija paliku�i vēl deviņi zēni. Viņi nostājās nepie�cie�amajā kārtībā un devās atvērt Salamandru vārtus.

Enders uzmanīgi, kā bija mācījusi Petra, ar izstieptu roku notēmēja. Pirms viņi bija aptvēru�i, kas notiek, viņ� bija sa�saldējis jau trīs kareivjus, kas grasījās pieskarties vārtiem ar savām ķiverēm. Kāds no pārējiem viņu pamanīja un iz�ā�va � ta�u sākumā viņiem izdevās trāpīt tikai viņa kājām, un viņam pietika laika, lai sa�autu vēl divus zēnus pie vārtiem. Kad Leopardiem bija izdevies trāpīt viņa rokai, viņiem bija paliku�i vairs tikai �etri zēni. Spēle bija beigusies neiz�ķirti, un viņi pat nebija paspēju�i viņu iznīcināt pilnībā.

Pols Sleterijs bija ļoti saniknots, ta�u viss bija noticis atbil�sto�i noteikumiem. Visi Leopardu armijas kareivji nodomāja, ka glabāt kādu zēnu līdz pēdējam brīdim ir Bonso ideja. Viņi nevarēja iedomāties, ka Enders bija rīkojies pretēji pavēlei. Ta�u Salamandru armija zināja patiesību. Un to zināja arī Bonso. Enders, redzot komandiera skatienu, saprata, ka nu viņ� tiek ienīsts vēl vairāk � par glāb�anu~no sakāves. Man vienalga, Enders domāja. Tev tagad būs vieglāk mani apmai�nīt, un vismaz uz kādu brīdi tavas armijas reitings nekritīsies. Vienkār�i apmaini mani. Es esmu iemācījies visu, ko vien no tevis iespējams iemācīties. Kā eleganti izgāzties � tas ari ir viss, ko tu proti, Bonso.

Ko gan es esmu iemācījies? Enders, izģērbjoties pie savas guļvietas, domās uzskaitīja: ienaidnieka vārti ir lejā; kājas var izmantot par vairogu; kaut niecīgs līdz pat spēles beigām taupīts papildu spēks var būt iz�ķiro�s. Un kareivji da�reiz spēj pieņemt lēmumus, kas ir jēdzīgāki par viņiem dotajām pavēlēm.

Viņ� bija jau kails un grasījās kāpt uz savu gultu, kad pie viņa drūms un stingu seju pienāca Bonso. Tā da�reiz izskatās Pīters, domāja Enders. Slepkavas acīm. Bet Bonso nav Pīters, Bonso ir gļēvāks.

�Vigin, man beidzot izdevās tevi apmainīt. Pārliecināju �urku armiju, ka tava neticamā vieta efektivitātes sarakstā nav tikai sagadī�anās. Pārvāksies pie viņiem rīt."

�Paldies, ser," Enders atbildēja.

Varbūt viņ� izklausījās pārāk pateicīgs. Bonso pēk�ņi me�tās viņam virsū un spēcīgi, ar pla�u vēzienu iesita pa �okli. Enders atsitās pret gultu un gandrīz pakrita. Tad Bonso vi�ņam smagi iebelza pa vēderu. Enders nokrita ceļos.

�Tu nepakļāvies manai pavēlei," Bonso teica skaļi, lai visi dzirdētu. �Neviens labs kareivis tā nekad nedara."

Pat raudot no sāpēm, Enders ar baudu klausījās apkārtējo �ukstos. Tu esi stulbenis, Bonso. Tādā veidā tu nekādi ne�nostiprināsi disciplīnu, tu to iznīcināsi. Viņi labi zina, ka es pārvērtu zaudējumu par neiz�ķirtu. Un nu viņi redz, kā tu to atmaksā. Tu ta�u padari sevi par muļķi viņu priek�ā. Kāda jēga tagad no tavas disciplīnas?

Nākamajā dienā Enders pateica Petrai, ka viņas pa�as dēļ viņu kopējā trenē�anās ir jābeidz: viņi nedrīkstēja vēl vairāk izaicināt Bonso. Tāpēc viņai arī vajadzēja uz kādu laiku turē�ties no Endera tālāk. Viņa to labi saprata.

,.Starp citu," viņa teica, �īpa�ī labāk �aut tu vairs neiemā�cīsies."

Datoru un kombinezonu viņ� atstāja lādē. Viņam bija jā�patur Salamandru formas tērps, līdz viņ� nokļuva pie inten�danta un apmainīja to pret brūni melno �urku formas tērpu. Arī �oreiz viņ� nedrīkstēja ņemt līdzi neko personīgu. Ta�u tāpat jau nebija nekā, ko ņemt lidzi, � viss, kas bija kaut kā vērts, atradās skolas datorā un viņa pa�a galvā.

Spēļu istabā viņ� apsēdās pie viena no publiskajiem dato�riem un piereģistrējās tuvcīņas apmācībām Zemes gravitāci�jas apstākļos, kas notika tie�i pēc brokastīm. Viņ� nevēlējās atriebties Bonso, viņu piekaujot, ta�u viņ� negribēja, lai kāds vēlreiz to izdarītu ar viņu pa�u.

�Spēle vienmēr ir bijusi taisnīga, pulkvedi Graf. Zvaig�ņu izvietojums vienmēr bijis vai nu nejau�s, vai simetrisks."

..Taisnīgums � tas ir brīni�ķīgi, major Anderson. Ta�u tam nav nekāda sakara ar karu."

�Spēle zaudēs presti�u. Reitingi kļūs bezjēdzīgi."

�Ak vai."

�Tas prasīs mēne�iem ilgu darbu. Gadus, lai izveidotu jau�nās kaujas telpas un palaistu jaunās simulācijas."

�Tie�i tāpēc es to prasu jau tagad. Sākt. Būt rado�iem. Iz�domāt pa�us neiespējamākos un netaisnīgākos zvaig�ņu iz�vietojumus, kādi vien ir iespējami. Izdomāt vēl citus veidus, kā apiet noteikumus. Novēloti paziņojumi. Neproporcionāli spēki. Un tad palaist simulācijas, noskaidrot, kas ir grūti un kas ir viegli. Mums nepiecie�ams progress. Viņ� ir jāattīsta vēl un vēl."

�Kad jūs plānojat padarīt viņu par komandieri? Astoņu gadu vecumā?"

�Nē, protams. Vēl jau neesmu viņam savācis armiju."

� Ak, tad jūs strādājat arī �ajā virzienā?"

�Anderson, spēle jums kļuvusi pārāk tjiva. Neaizmirstiet, ka tā ir tikai vingrinā�anās."

�Bet tā nosaka viņu mērķus, statusu, reputāciju � bēr�niem spēle ir viss. Kad viņi uzzinās, ka mēs ar to manipulē�jam, ka mēs krāpjamies, ar skolu būs cauri. Es nepārspīlēju."

�Es zinu."

�Tāpēc es ceru, ka Enders Vigins patie�ām ir īstais, jo pēc jums mūsu metodes vairs nebūs lietojamas ilgu laiku."

�Ja Enders nav īstais, ja viņa militārā spo�uma augstā�kais punkts nesakritīs ar mūsu flotes iera�anos insektoīdu sistēmā, tad mūsu metodēm tāpat vairs nebūs nekādas nozīmes."

�Es ceru, ka jūs man piedosiet, pulkvedi Graf, bet, liekas, man nāksies ziņot par jūsu pavēlēm un manām domām par to iespējamajām sekām stratēgam un hegemonam."

�Kāpēc gan ne mūsu mīļajam polemarham?"

�Visi zina, ka viņ� klausa jums uz vārda."

�Kas par naidīgumu, major Anderson. Un man likās, ka mēs esam draugi."

�Mēs esam. Un es domāju, ka par Enderu jums, iespējams, ir taisnība. Es tikai jums neticu. Un jums vienam pa�am ta�gad jāizlemj pasaules liktenis."

�Nu, man pa�am neliekas pareizi pat tas, ka man jāizlemj Endera Vigina liktenis."

�Tātad jums nebūtu iebildumu, ja es viņus brīdinātu?"

�Protams, būtu, uzbāzīgais ēzeli. Tas jāizlemj cilvēkiem, kas zina, ko dara. Ne jau tiem bailīgajiem politiķiem, kas ie�guvu�i savus amatus tikai tāpēc, ka biju�i varen attapīgi savās dzimtajās valstīs."

�Bet jūs saprotat, kāpēc man tas jādara."

�Tāpēc, ka jūs esat tik īsredzīgs birokrāts un izdzimtenis, ka domājat, ka jums būs jāglābj pa�am sava pakaļa, ja kaut kas aizies greizi. Bet, ja kaut kas aizies greizi, mūs visus pie�beigs insektoīdi. Uzticieties man, Anderson, un neuzgrūdiet man uz kakla visu valdību. Man jau bez viņiem ir grūti."

�Ak, tad tas būtu netaisnīgi? Pārāk grūti? Tā var ar Ende�ru, bet pats jūs neesat ar mieru to paciest, vai ne?"

�Enders Vigins ir desmit rei�u gudrāks un spēcīgāks nekā es. Mans uzdevums ir attīstīt viņa ģenialitāti. Ja man pa�am tas būtu jāpārcie�, es ātri vien salūztu. Major Anderson, es zinu, ka es iznīcinā�u spēli, es zinu, ka jūs to mīlat daudz vai�rāk nekā pa�i zēni, kas to spēlē. Ienīstiet mani, ja gribat, bet nemēģiniet mani apturēt."

�Es paturu tiesības jebkurā brīdī sazināties ar hegemonu un stratēģu. Pa�laik� dariet, ko vien vēlaties."

�Liels paldies jums."

"Enders Vigins! Sīkais smerdelis ar augstāko reitingu visā skolā! Prieks, ka nu tu esi mūsējais."

�urku armijas komandieris bija izpleties apak�ējā guļvie�tā, piesedzies tikai ar savu datoru.

�Kā gan armija ar tevi var zaudēt?"

Da�i zēni iesmējās.

Salīdzinot Salamandras un �urkas, likās, ka vēl lielāks kontrasts starp divām armijām vienkār�i nav iespējams. Tel�pa bija nesakārtota, netīra un trok�ņaina. Pēc Bonso Ende�ram likās, ka nedisciplinētība varētu būt patīkamas pārmai�ņas. Tā vietā viņ� attapās ilgojamies pēc klusuma un kārtības, un �eit valdo�ais haoss viņu stipri traucēja.

�Mums iet ļoti labi, Ender Bender. Es esmu LIkdegunis Rouzs, īpa�i izcils ebrejpuika, bet tu esi tikai sīks, stulbs gojs. Atceries to!"

Kop� SF izveido�anas tās stratēgs vienmēr bija bijis eb�rejs. Pastāvēja mīts, ka ebreju ģenerāļi nekad nezaudē, un līdz �im tā arī bija. Tāpēc katrs ebrejs Kaujas skolā sapņo�ja reiz kļūt par stratēģu, un būt ebrejam vien jau bija visai presti�i. Ta�u daudzus tas aizvainoja. �urku armiju, daļēji uzslavējot un daļēji parodējot Meizera Rekhema Triecienvienību, bie�i vien dēvēja par �īdvienību. Daudzi mēdza atgādināt, ka Otrās invāzijas laikā, kad alianses tā brī�a he�gemons, Amerikas prezidents, bija ebrejs un Izraēlas ebrejs bija SF stratēgs, un Krievijas ebrejs bija flotes polemarhs, insektoīdu floti satrieca un kaujā pie Saturna iznīcināja ne�viens cits kā mazpazīstamais, divreiz kara tiesā tiesātais maoru izcelsmes jaunzēlandietis Meizers Rekhems un viņa Triecienvienība.

Ja pasauli izglāba Meizers Rekhems, tad'kāda gan nozīme, vai tu esi ebrejs vai kas cits?

Līkdegunis Rouzs zināja, ka tam ir gan nozīme. Viņ� ņir�gājās pats par sevi, lai aizsteigtos priek�ā antisemītu izsmejo��ajām piezīmēm (gandrīz katrs, ko viņ� uzvarēja kaujā, vis�maz uz brīdi ienīda ebrejus), ta�u ar to viņ� arī darīja visiem skaidri zināmu, kas viņ� ir. Viņa armija pagaidām ieņēma otro vietu un cīnījās par pirmo.

�Es pieņēmu tevi, goj, jo negribu, lai ļaudis domā, ka es uzvaru tikai tāpēc vien, ka man ir labi kareivji. Es gribu, lai viņi zina, ka pat ar tādu atbiru kā tu es joprojām varu uzvarēt. Un mums te ir trīs noteikumi: klausi mani un ne�urā gultā."

Enders pamāja. Viņ� saprata, ka Rouzs vēlas, lai viņ� pa�jautā, kāds ir tre�ais noteikums. Tā viņ� ari darīja.

�Tie ari bija trīs noteikumi. Mēs te neesam pārāk labi ma�temātiķi."

Skaidrs. Uzvara ir svarīgāka par visu.

�Tavi treniņi kopā ar jauniņajiem ir cauri, Vigin. Pietiks. Tu tagad esi lielo puiku armijā. Tu būsi Dinka Mēkera vadā. Kop� �ā brī�a, cik vien tas uz tevi attiecas, Dinks Mēkers ir Dievs."

�Tad kas gan esi tu?"

�Virsnieks, kas nolīga Dievu," Rouzs noņirdza. �Un vēl tev aizliegts lietot savu datoru, līdz nebūsi vienā kaujā sasaldējis divus pretinieka kareivjus. Tas, lai aizsargātos: esmu dzirdē�jis, ka tu esi ģeniāls programmētājs, es negribu, lai tu ķēpājies ar manu datoru."

Pēk�ņi visi iesmējās, un pēc brītiņa Enders saprata, kāpēc. Rouzs bija ieprogrammējis savu datoru attēlot animētu dzi�mumlocekli, lielāku nekā dabā, tas �ūpojās uz priek�u un at�pakaļ, kamēr kailais Rouzs turēja datoru klēpī. Tie�i �ādam komandierim Bonso bija mani jāiztirgo, Enders domāja. Kā gan zēns, kur� �ādi iznieko laiku, vispār uzvar kaujās?

Enders atrada Dinku Mēkeru spēļu istabā, kur tas sēdēja un vēroja citus spēlējam.

�Mani nosūtīja pie tevis," Enders teica. �Es esmu Enders Vigins."

�Es zinu," atbildēja Mēkers.

�Es esmu tavā vadā."

�Es zinu," viņ� atkārtoja.

�Es neesmu pārāk pieredzējis."

Dinks viņu uzlūkoja.

�Jā, Vigin, es to visu zinu. Kā tu domā, kāpēc gan es pie�prasīju Rouzam, lai tevi pie�ķir man?"

Viņ� nebija vienkār�i pamests kādam, viņ� bija izraudzīts, viņ� bija pieprasīts. Mēkeram viņ� bija vajadzīgs.

�Kāpēc?" Enders jautāja.

�Es esmu vērojis tavus treniņus ar jauniņajiem. Es domāju, tu esi visai daudzsolo�s. Bonso ir muļķis, un es gribēju, lai tev tiktu labāki treniņi, nekā tev spēja dot Petra. Viņa prot tikai �aut."

�Tas man bija jāiemācās."

�Bet tu joprojām kusties tā, it kā tev būtu bail pieslapināt bikses."

�Tad māci mani." *.

�Tad mācies."

�Es nevēlos pārtraukt savas nodarbības brīvajā laikā."

�Es arī nevēlos, lai tu to darītu."

�To grib Līkdegunis Rouzs."

�Līkdegunis Rouzs nevar tev to aizliegt. Tāpat viņ� nevar aizliegt tev lietot datoru."

�Tad kāpēc viņ� tā pavēlēja?"

�Redzi, Ender, komandierim ir tik daudz varas, cik tu tam ļauj. Jo vairāk tu pakļausies, jo vairāk tiksi pakļauts."

�Kā viņus atturēt no vardarbības?"

Enders atcerējās Bonso uzbrukumu.

�Man likās, ka tie�i tāpēc tu apmeklē tuvcīņas nodarbības."

�Tu mani esi pamatīgi novērojis, vai ne?"

Dinks neatbildēja.

�Es nevēlos, lai Rouzs uz mani dusmotos, es gribu pieda�līties kaujās. Man apnicis sēdēt un gaidīt, līdz viss beidzas."

�Tavs reitings kritīsies."

�oreiz neatbildēja Enders.

�Klausies, Ender: kamēr vien tu būsi manā vadā, tu vien�mēr piedalīsies kaujās."

Enders drīz vien atklāja, kāpēc tā. Dinks trenēja savu vadu neatkarīgi no pārējās �urku armijas � ar disciplīnu un in�tensīvi. Viņ� nekad neapspriedās ar Rouzu, un visa armija kopā trenējas ļoti reti, it kā Rouzs komandētu vienu armiju, bet Dinks komandētu pavisam citu, tikai mazāku, kurai gadī�jies treniņ� kaujas telpā tajā pa�ā laikā.

Pirmo treniņu Dinks iesāka, palūdzot Enderu demonstrēt savu uzbrukumu ar priek�ā novietotajām kājām. Citiem zē�niem tā nepatika.

�Kā gan lai mēs uzbrūkam, guļot uz muguras?" tie jautāja.

Enders bija pārsteigts, ka Dinks viņus nepārlaboja, piemē�ram, sacīdams: Jūs neuzbrūkat, guļot uz muguras, jūs vien�kār�i krītat lejup pret ienaidnieku." Viņ� bija redzējis Enderu tā uzbrūkam, ta�u viņ� nebija sapratis, ka nepiecie�ama pār�orientē�anās. Enders drīz saprata, ka, lai gan Dinks tie�ām bija ļoti, ļoti labs kareivis, viņa neatlaidīgā turē�anās pie gra�vitācijas virziena gaitenī, nedomājot par ceļu uz pretinieka vārtiem kā virzienu lejup, stipri ierobe�oja viņa spējas.

Viņi vingrinājās uzbrukt pretinieka ieņemtai zvaigznei. Iepriek�, nezinot Endera metodi, viņi vienmēr bija devu�ies uzbrukumā stāvus, atsedzot par mērķi visu ķermeni. Pat ta�gad, sasniedzot zvaigzni, viņi visu laiku uzbruka tikai no vie�nas puses.

�Pāri!" kliedza Dinks, un viņi uzbruka no aug�as. Viņ� at�kārtoja vingrinājumu:

�Vēlreiz ar galvu uz leju!"

Bet pie gravitācijas pieradu�ie zēni pēc �ī manevra bija kļuvu�i pavisam neveikli � glu�i kā noreibu�i.

Viņi ienīda uzbrukumu ar kājām priek�ā, bet Dinks uzstā�jīgi lika to lietot. Rezultātā viņi sāka ienīst Enderu.

�Mums jāmācās cīnīties no jauniņā?" kāds kurnēja tā, lai Enders dzirdētu.

�Jā," atbildēja Dinks, un viņi turpināja vingrināties.

Un viņi apguva �o metodi. Mācību kaujās viņi saprata, cik grūti trāpīt pretiniekam, kas pārvietojas uz priek�u izvirzī�tām kājām. To aptvēru�i, viņi trenējās daudz labprātāk.

Tovakar Enders devās uz savu treniņu, pirmoreiz smagi vingrinājies veselu pēcpusdienu. Viņ� bija noguris.

�Tagad tu patie�ām esi armijā," teica Alajs. �Tev nav vairs jātrenējas kopā ar mums."

�No jums es varu iemācīties to, ko neviens cits nezina," atbildēja Enders.

�Dinks Mēkers ir labākais. Viņ� esot tava vada komandieris."

�Tad ķeramies pie darba. Es jums iemācī�u to, ko �odien iemācījos no viņa."

Viņ� lika Alajam un diviem du�iem pārējo zēnu pildīt vin�grinājumus, kas �odien bija tā nogurdināju�i viņu pa�u. Bet viņ� ieviesa ari da�as izmaiņas, piemēram, lika zēniem manev�rēt ar sasaldētu vienu kāju, ar sasaldētām abām kājām, izman�tot citus sasaldētus zēnus kā līdzekļus kustības virziena maiņai.

Ap treniņa vidu Enders pamanīja Petru un Dinku kopā stāvam durvju ailā. Vēlāk, kad viņ� atkal paskatījās uz turieni, viņi jau bija prom.

Tātad viņi mani vēro un zina, ko es daru. Viņ� nezināja, vai Dinks ir noskaņots draudzīgi; viņ� ticēja, ka Petra gan ir, ta�u viņ� nedrīkstēja justies dro�s ne par ko. Viņi varēja būt dusmīgi, ka viņ� nodarbojas ar to, ar ko parasti nodarbojas tikai armiju un vadu komandieri, � apmāca un trenē kareiv�jus. Viņi varēja justies aizskarti, ka kareivis tik cie�i biedrojas ar jauniņajiem. Tas, ka viņu novēroja vecākie bērni, lika vi�ņam justies nemierīgi.

�Man likās, ka es tev aizliedzu lietot savu datoru," stāvē�dams pie Endera guļvietas, teica IJkdegunis Rouzs.

Nepaskatīdamies uz viņu, Enders atbildēja:

�Es pildu trigonometrijas mājasdarbu uz rītdienu."

Rouzs ar celi iesita pa Endera datoru.

�Es tev pavēlēju!"

Enders nolika datoru gultā un piecēlās kājās.

�Trigonometrija man ir svarīgāka par tevi."

Rouzs bija vismaz �etrdesmit centimetrus garāks par En�deru, ta�u Enderam nemaz nebija bail. Fiziskas vardarbības nebūs, un, ja Rouzs ko mēģinātu, Enders domāja, viņ� tiku ar to galā. Rouzs bija slinks un neko nesajēdza no tuvcīņas.

�Tavs reitings krītas, puisīt," teica Rouzs.

�Skaidrs. Es biju pirmais tikai tāpēc, ka Salamandru armi�ja mani neprata izmantot."

�Neprata? Bonso stratēģija iz�ķīra vairākas svarīgas spēles."

�Ar Bonso stratēģijām nebūtu ko iesākt pat spilvenu kau�jās. Katru reizi, kad es �āvu, es nepakļāvos pavēlei."

Rouzs to nebija zinājis, viņ� bija saniknots.

�Tātad viss, ko Bonso par tevi teica, ir meli. Tu esi ne tikai sīks un nepieredzējis, tu piedevām vēl nepakļaujies pavēlēm!"

�Bet es viens pats pārvērtu sakāves uzvarās."

..Redzēsim, ko tu viens pats spēsi iesākt tagad," Rouzs, ie�dams prom, noteica.

Viens no Endera vada biedriem pakratīja galvu.

�Stulbs kas stulbs."

Enders paskatījās uz Dinku, kas darbojās ar savu datoru. Dinks pavērsa skatienu uz aug�u, ievēroja, ka Enders skatās uz viņu, un mierīgi raudzījās tie�i viņam acīs. Nekādas iz�teiksmes sejā. Nekā. Labi, domāja Enders, varu parūpēties par sevi ari pats.

Pēc divām dienām bija kauja. Enderu gaidīja pirmā cīņa kā pilntiesīgam kareivim, un viņ� nervozēja. Dinka vads bija izvietojies pret gaiteņa labo sienu, un Enders uzmanīgi centās nenoliekties sāņus. Jānotur līdzsvars.

�Vigin!" iesaucās Līkdegunis Rouzs.

Enders juta, kā kaklā pēk�ņi uzblīst baiļu kamols, viņ� no�drebēja. Rouzs to pamanīja.

�Trīci? Rausties, ko? Nepieslapini bikses, sīkais."

Rouzs aizāķēja pirkstu aiz Endera iero�a spala un izvilka viņu pie pa�a spēka lauka, kas atdalīja kaujas telpu no gaiteņa.

�Redzēsim, kā tev tagad klāsies, Ender. Tiklīdz atvērsies durvis, tu lēksi iek�ā un dosies taisni uz pretinieka durvīm."

Pa�nāvība. Bezjēdzīga, stulba pa�iznīcinā�anās. Bet nu vi�ņam bija jāpakļaujas pavēlei � �is nebija brīvais laiks, bet gan kauja. Kādu brīdi Enders saniknots klusēja, tad nomierinājās.

,.Lieliski, ser," viņ� teica. �Virzienā, kādā es varē�u �aut, at�radīsies viss viņu pamatspēks."

Rouzs iesmējās:

�Tev nemaz nebūs laika �au�anai!"

Siena izzuda. Enders palēcās, pieķērās pie griestu roktu�riem un strauji atgrūdās virzienā pret ienaidnieka durvīm.

�oreiz tā bija Simtkāju armija, un viņi vēl tikai bija sāku�i doties iek�ā kaujas telpā caur savām durvīm, kad Enders jau bija istabas vidū. Daļai ātri izdevās nokļūt zvaig�ņu aizsegā, ta�u Enders, saliecis kājas un turot pistoli starp tām, paguva sasaldēt daudzus pretinieka kareivjus.

Viņi trāpīja viņa kājām, bet vēl trīs sekundes viņiem neiz�devās viņu padarīt nekaitīgu, un viņ� sasaldēja vēl vairākus, tad izpleta rokas uz sāniem pretējos virzienos. Roka, kurā viņ� turēja ieroci, bija vērsta pret Simtkāju armijas pamatspēku. Viņ� iz�āva pretinieku masā un tika sasaldēts pats.

Pēc mirkļa viņ� ietriecās pretinieka durvju spēka laukā un atsities aizvirpuļoja uz istabas centru. Viņ� uzgrūdās nelie�lai pretinieku grupai aiz kādas zvaigznes, tie viņu atgrūda, iegriezu�i viņu vēl spēcīgāk. Visu atliku�o kaujas laiku viņ� haotiski pārvietojās pa visu telpu, lai gan gaisa berze viņu pamazām palēnināja. Viņam nebija ne jausmas, cik daudzus kareivjus viņ� sasaldējis, ta�u bija skaidrs, ka �urku armija atkal guvusi uzvaru.

Pēc kaujas Rouzs ar viņu nerunāja. Endaram joprojām bija labākais reitings � viņ� bija sasaldējis trīs, padarījis nespējī�gus divus un ievainojis septiņus. Vairs netika runāts nekas par nepakļau�anos pavēlēm vai aizliegumu lietot datoru. Rouzs lika Enderu mierā.

Dinks Mēkers sāka vingrināt viņus tūlītējā iznir�anā no gaiteņa � Endera uzbrukums, kamēr pretinieks vēl tikai de�vās iek�ā pa durvīm, bija izvērties iznīcino�s.

�Ja viens cilvēks var izdarīt tik daudz, padomājiet, ko spētu vesels vads."

Dinks panāca, ka majors Andersons nodarbību laikā atver ne tikai tās durvis, kas atrodas grīdas līmenī, bet arī durvis sienas vidū, lai viņi varētu trenēties kā kaujas apstākļos. Par to ātri vien uzzināja citi. Tagad vairs neviens nevarēja atļau�ties piecas vai desmit, vai piecpadsmit sekundes, lai gaitenī sagatavotos kaujai. Spēle bija mainijusies.

Pagāja kauja pēc kaujas. Tagad Enders darbojās sava vada sastāvā. Viņam gadījās kļūdīties. Da�ās sadursmēs tika pie�dzīvots zaudējums. Viņ� nokritās uz otro vietu sarakstā, tad uz ceturto. Tad viņ� kļūdījās aizvien mazāk un kā vada sa�stāvdaļa sāka justies glu�i ērti, viņ� atkal pacēlās uz tre�o vie�tu, tad uz otro, tad � uz pirmo.

� ��

Kādu pēcpusdienu pēc treniņiem Enders palika kau�jas telpā. Viņ� bija pamanījis, ka Dinks Mēkers parasti ne�daudz nokavē pusdienas, un viņ� domāja, ka tas ir papil�du nodarbību dēļ. Enders nejutās pārāk izsalcis, un viņ� gribēja redzēt, ko tad Dinks īsti dara, kad neviens cits neredz.

Bet Dinks nedarīja neko. Viņ� stāvēja pie durvīm un vē�roja Enderu.

Enders stāvēja istabas otrā pusē un vēroja Dinku.

Neviens no viņiem nerunāja. Bija skaidrs, ka Dinks gaida, kad Enders dosies prom. Tāpat bija skaidrs, ka Enders to ne�grasās darīt.

Dinks aizgriezās, novilka kombinezonu un uzmanīgi at�spērās no grīdas. Viņ� lēni, ļoti lēni slīdēja uz istabas centru, gandrīz pilnībā atslābinājis ķermeni, it kā gandrīz neeso�u gaisa plūsmu uztverts.

Pēc spraigā un straujā treniņa, pēc spēku izsīkuma un saspringtības bija nomierino�i viņu vienkār�i vērot. Pēc kā�dām desmit minūtēm viņ� sasniedza sienu. Tad viņ� diezgan strauji atspērās, atgriezās pie kombinezona un uzvilka to.

�Ejam," viņ� teica Enderam.

Viņi atgriezās savā barakā. Tā bija tuk�a, jo pārējie zēni pusdienoja. Viņi devās katrs pie savas guļvietas un pārģērbās parastajos formas tērpos. Enders piegāja pie Dinka gultas un pagaidīja, līdz Dinks apģērbās.

�Kāpēc tu gaidīji?" Dinks jautāja.

�Nebiju izsalcis."

�Labi, tagad tu zini, kāpēc es neesmu komandieris."

Enders to jau reiz bija jautājis.

�Patiesībā viņi jau divas reizes ir mani paaugstināju�i. Ti�kai es viņiem neļāvos."

�Neļāvies?"

�Otrajā reizē viņi paņēma manu veco lādi un datoru, pie��ķīra man atsevi�ķu komandiera istabu un armiju. Bet es vienkār�i visu laiku sēdēju istabā, līdz viņi padevās un atkal ieskaitīja mani kādā citā armijā."

�Kāpēc?"

�Tāpēc, ka es to negribu. Neticu, ka tu neesi jau sapratis, Ender. Varbūt tu esi pārāk jauns. Mūsu pretinieki nav citas armijas. Skolotāji � tie ir mūsu īstie pretinieki. Viņi liek mums cīnīties savā starpā, liek ienīst vienam otru. Spēle ir viss. Uzvarēt, uzvarēt, uzvarēt� No tā nav nekādas jēgas. Mēs nogalinām pa�i sevi, jūkam prātā, mēģinot pārspēt viens otru, un tie vecie izdzimteņi mūs nemitīgi vēro, pēta, atklāj mūsu vājās vietas, sprie�, vai mēs esam gana labi vai ne. Kam gana labi? Man bija se�i gadi, kad viņi mani atveda uz �ejieni. Pie velna, ko gan es toreiz zināju? Viņi izlēma, ka es esmu de�rīgs programmai, bet neviens nekad nav jautājis, vai �ī prog�ramma ir derīga man."

�Tad kāpēc gan tu nedodies mājās?"

Dinks greizi pasmaidīja.

�Es nevaru dzīvot bez spēles."

Viņ� pieskārās kombinezonam, kas atradās gultā viņam blakus.

�Es to mīlu."

�Tad kāpēc gan nekļūt par komandieri?"

Dinks pakratīja galvu.

�Nekad. Paskaties, kāds kļuvis Rouzs. Jucis. Līkdegunis Rouzs. Guļ kopā ar mums, nevis savā istabā. Kāpēc? Tāpēc, ka viņam bail būt vienam, Ender. Bail no tumsas."

�Rouzam?"

�Bet viņi iecēla viņu par komandieri, un tagad viņam arī jārīkojas kā komandierim. Viņ� pats nezina, ko dara. Viņ� uzvar kaujās, bet no tā viņam visvairāk bail, jo viņ� nezina, kāpēc viņ� uzvar, izņemot tikai to, ka man ar to ir kāds sakars. Jebkurā brīdī kāds var atklāt, ka Rouzs nav nekāds brīnu�mains Izraēlas ģenerālis, kur� var uzvarēt jebkurā kaujā. Viņ� nezina, kāpēc vispār kāds uzvar vai zaudē. Neviens nezina."

�Tas nenozīmē, ka viņ� ir jucis, Dink."

�Es zinu, tu esi bijis �eit gadu, tu domā, ka visi �ie ļaudis ir normāli. Bet viņi nav. Mēs neesam. Es eju uz bibliotēku, lai pārkopētu uz savu datoru grāmatas. Vecas, jo viņi mums ne�ļauj izsniegt ko jaunu, ta�u man ir diezgan labi skaidrs, kādi ir bērni, un mēs nudien neesam bērni. Bērni laiku pa laikam var zaudēt, un tas ir vienalga. Bērni netiek sadalīti armijās, viņi nav komandieri, viņi nepavēl �etrdesmit citiem bērniem. To nevar izturēt, nevar nesajukt prātā."

Enders mēģināja atcerēties, kādi bija citi bērni viņa klasē skolā, viņa pilsētā, bet viņ� spēja atcerēties tikai Stilsonu.

�Man bija brālis. Normāls puisis. Interesējās tikai par mei�tenēm. Un lido�anu. Viņ� vēlējās lidot. Viņ� mēdza ar citiem zēniem spēlēt bumbu. Piespēles, metieni grozā, driblē�ana gaiteņos, līdz kārtības sargi atņem bumbu. Mēs lieliski pava�dījām laiku. Kad mani savāca, viņ� man mācīja driblēt."

Enders atcerējās savu brāli � atmiņas nebija diez cik jaukas.

Dinks pārprata Endera sejas izteiksmi.

�Jā, es zinu, nevienam nav atļauts runāt par mājām. Bet mēs visi esam no kaut kurienes. Kaujas skola mūs nav radī�jusi, vai ne? Kaujas skola vispār neko nerada. Tikai iznīcina. Un mēs visi atceramies kaut ko par mājām. Varbūt neko labu, bet mēs atceramies un izliekamies, un melojam. Klau, Ender, kāpēc neviens nekad nerunā par mājām? Vai tev neliekas, ka tas ir svarīgi? Ka neviens pat neatzīst� Ai, sasodīts."

�Nē, viss kārtībā," Enders teica. �Es tikai iedomājos par Valentīnu. Manu māsu."

�Es nemēģināju tevi saraudināt."

�Viss kārtībā. Es par viņu nedomāju pārāk bie�i, jo tas vienmēr beidzas �ādi."

�Taisnība, mēs nekad neraudam. Es nekad nebiju par to pat iedomājies. Neviens nekad neraud. Mēs nudien cen�a�mies būt pieaugu�i. Kā mūsu tēvi. Varu derēt, tu līdzinies sa�vam tēvam. Varu derēt, ka viņ� bija kluss un pacietīgs, un tad vienā brīdī�"

�Es nelīdzinos savam tēvam."

�Labi, varbūt es kļūdos. Bet paskaties uz Bonso, savu ie�priek�ējo komandieri. Smags spāņu goda izjūtas gadījums. Viņ� nedrīkst atļauties būt vāj�. Būt labākam par viņu no�zīmē viņu apvainot. Būt stiprākam � tas ir kā viņu glu�i vai izkastrēt. Viņ� tevi ienīst, jo, kad viņ� tevi mēģiuāja sodīt, tu necieti. Tāpēc viņ� tevi ienīst, viņ� no tiesas grib tevi nogali�nāt. Viņ� ir jucis. Viņi visi ir juku�i."

�Un tu ne?"

�Es arī esmu traks, bērniņ, bet, kad esmu pavisam traks, es vismaz viens pats lidinos kaujas istabā un trakums aizlido prom, iesūcas sienās un nenāk ārā, līdz nav sākusies kārtējā kauja, kur mazi pui�eļi ietriecas sienās un izdzen to atkal ārā."

Enders pasmaidīja.

�Un tu arī kļūsi traks," teica Dinks. �Labi, ejam ēst."

�Varbūt ir iespējams būt komandierim un reizē nebūt ju�ku�am. Varbūt, zinot, ka iespējams sajukt prātā, no tā var iz�vairīties."

�Es negrasos ļaut tiem izdzimteņiem mani kontrolēt, En�der. Viņi jau ķēru�ies klāt arī tev, un nemaz neplāno apieties ar tevi pārāk maigi. Paskat tik, ko viņi jau paspēju�i tev no�darīt."

�Viņi nav nodarīju�i neko citu, kā vien mani paaugstinā�ju�i."

�Un tas tavu dzīvi padara tikai vieglāku, tfai ne?"

Enders iesmējās un pakratīja galvu.

�Varbūt tev ir taisnība."

,.Viņiem liekas, ka tu jau esi viņiem rokā. Neļaujies."

�Bet tie�i tāpēc jau es esmu �eit," Enders teica. �Lai kļūtu par instrumentu. Lai glābtu pasauli."

�Nevar būt, ka tu tam joprojām tici!"

"Kam tad?"

�Insektoīdu draudam. Pasaules glāb�anai. Klausies, Ender. Ja insektoīdi gribētu vēlreiz atgriezties, viņi jau būtu �eit. Bet viņi nav uzbruku�i vēlreiz. Mēs viņus uzvarējām un viss."

�Bet videoieraksti�"

�Visi ir no Pirmās vai Otrās invāzijas. Tavi vecvecāki vēl nemaz nebija dzimu�i, kad Meizers Rekhems iznīcināja visus insektus. Papēti tos ierakstus rūpīgāk. Visi ir viltoti. Kar� sen jau ir beidzies, un viņi mūs tikai muļķo."

�Kāpēc?"

�Tāpēc, ka, kamēr vien ļaudīm būs bail no insektoīdiem, SF varēs būt pie varas un, kamēr vien SF būs pie varas, da�as noteiktas valstis saglabās savu hegemoniju. Turpini tik skatī�ties ierakstus, Ender. Ļaudis drīz vien atklās �o spēlīti, un tad sāksies pilsoņu kar�, pēdējais kar�. Tās ir īstās briesmas, ne jau insektoīdi. Un, kad sāksies tas kar�, mēs ar tevi nebūsim draugi. Jo tu esi amerikānis � tāpat kā tavi dārgie skolotāji. Bet es neesmu."

Viņi devās uz ēdnīcu un ieturēja maltīti, runājot gan par ko citu. Bet Enders nespēja pārstāt domāt par Dinka sacīto. Kau�jas skola bija tik noslēgta, spēle � bērniem tik svarīga, ka En�ders bija aizmirsis, ka pasaule eksistē arī ārpus tās. Spāņu gods. Pilsoņu kar�. Politika. Kaujas skola patiesi ir ļoti maza, vai ne?

Bet Enders nenonāca pie Dinka secinājumiem. Insekto�īdi bija īsti. Draudi bija īsti. SF patie�ām bija liela vara, ta�u tā nekontrolēja televīziju un tīklus. Vismaz ne tur, kur bija dzimis Enders. Dinka mājās, Nīderlandē, trīs paaudzes zem krievu varas varbūt bija citādi, ta�u Enders zināja, ka Ameri�kā �ādi meli nevarētu ilgi pastāvēt neatklāti. Tam viņ� tie�ām ticēja.

Ticēja, ta�u �aubu sēkla jau bija atradusi sev augsni un laiku pa laikam atgādināja par sevi. Augo�ās �aubas daudz ko mainīja. Enders daudz vairāk pievērsa uzmanību tam, ko

ļaudis domā, nevis tam, ko viņi saka. Tā viņ� kļuva gudrs.

� ��

Vakara treniņā nebija ne uz pusi tik daudz zēnu kā parasti.

�Kur ir Bernārs?" jautāja Enders.

Alajs pasmaidīja. �ens aizvēra acis un izlikās svētlaimīgi meditējam.

�Vai tad tu neesi dzirdējis?" jautāja kāds cits zēns no jauni�ņajiem. �Klīst baumas, ka katrs jauniņais, kur� nāks uz tavām nodarbībām, nekad netiks pievienots armijai. Komandieri nevēlas kareivjus, kas būtu sabojāti tavos treniņos."

Enders pamāja.

�Bet man liekas," teica jauniņais, �ka es kļū�u par tik labu kareivi, cik vien spē�u, un katrs kaut cik vērts komandieris mani pieņems, ne?"

�Jā," Enders atbildēja.

Viņi sāka nodarbību. Pēc kādas pusstundas, kad viņi tre�nējās izmantot sasaldētus kareivjus, telpā ienāca da�i ko�mandieri at�ķirīgos formas tērpos. Viņi uzkrīto�i pierakstīja jauniņo vārdus.

�Hei!" sauca Alajs. pieraksti manējo pareizi!"

Nākamajā reizē ieradās vēl mazāk zēnu. Tagad Enders jau bija dzirdējis par jauniņajiem, kurus iekausta tualetēs, par nelaimes gadījumiem ēdnīcā un spēļu istabā, par vecākiem zēniem, kas uzlau� jauniņo datoru primitīvās dro�ības sistē�mas un izdzē� da�ādus failus.

,.�ovakar treniņa nebūs," teica Enders.

�Pie velna, kāpēc gan!" iesaucās Alajs.

�Pagaidīsim da�as dienas. Es nevēlos, lai kāds no bērniem tiktu ievainots."

�Ja tu izlaidīsi kaut vai vienu vakaru, viņi sapratīs, ka tā var tikt ar mums galā. It kā tu būtu kaut reizi piekāpies Bernāram, kad viņ� vēl uzvedās kā cūka."

�Starp citu," teica �ens, �mums nav bail, un mums ir vien�alga, tāpēc tev ir jāturpina. Mums nepiecie�ami treniņi, un tev ari."

Enders atcerējās Dinka sacīto. Spēle, salīdzinot to ar visu pārējo pasauli, nebija nekas. Kāpēc gan kādam jāziedo katra dzīves diena �ai sasodītajai, stulbajai spēlei?

�Tā mēs tāpat neko daudz nepanāksim," Enders sacīja un grasījās doties prom.

Alajs viņu apturēja.

�Tu ari esi nobijies? Iekaustīja tevi tualetē, vai? Iebāza gal�vu pisuārā? Kāds iesprauda pistoli pakaļā?"

�Nē," Enders atbildēja.

�Tu joprojām esi mans draugs?" Alajs klusāk jautāja.

�Jā."

�Tad ari es joprojām esmu tavs draugs, Ender, un es palie�ku �eit, lai trenētos kopā ar tevi."

Atkal ieradās vecākie zēni, bet tikai da�i no tiem bija ko�mandieri. Vairākums bija vienkār�i kareivji no da�ādām armijām. Enders redzēja ari vairākus Salamandru formas tērpos. Pat pāris �urkas. �oreiz viņi nepierakstīja vārdus; tā vietā viņi ņirgājās, klaigāja un skaļi smējās, kad jauniņie ar netrenētajiem muskuļiem mēģināja veikt sare�ģītus paņē�mienus. Da�us tas patie�ām aizskāra.

�Klausieties uzmanīgi," Enders teica. �Iegaumējiet vārdus. Ja kādreiz vēlēsieties satracināt pretinieku, kliedziet kaut ko līdzīgu. Viņus tas kaitinās, un viņi sāks darīt visādas muļķī�bas. Bet mēs gan ne."

�ens ātri uztvēra domu. Viņ� un vēl �etri jauniņie skaļi piecas se�as reizes atkārtoja katru vecāko zēnu izkliegto frāzi. Kad viņi sāka tās dziedāt �ūpuļdziesmu melodijās, da�i no vecākajiem zēniem atspērās pret sienu un devās uzbrukumā.

Kombinezoni bija veidoti cīņām ar vājiem gaismas iero��iem, un tuvcīņā bezsvara stāvokli tie diez ko neaizsargāja un pat traucēja kustībām. Puse zēnu jau bija sasaldēti un nevarē�ja cīnīties, ta�u to stīvie kombinezoni varēja noderēt. Enders ātri pavēlēja jauniņajiem pulcēties vienā telpas stūri. Vecākie zēni smējās vēl skaļāk, un, redzot, ka Endera grupa atkāpjas, uzbrukumam pievienojās vēl da�i, kas gaidīja pie sienas.

Enders ar Alaju izlēma izgrūst kāda pretinieka virzienā sasaldētu kareivi. Sasaldētais jauniņais ietriecās tajā ar savu ķiveri, un abi aizlidoja pretējos virzienos. Vecākais zēns pie�spieda roku krūtīm, kur bija ietriecies jauniņais, un ieklie�dzās no sāpēm.

Ņirgā�anās beidzās. Arī atliku�ie zēni iesaistījās kaujā. Enders diez ko necerēja, ka viņa zēni netiks savainoti. Ta�u pretinieki tuvojās haotiski, nekoordinēti, viņi iepriek� nekad nebija darboju�ies kopā, toties Endera mazā treniņu armija, lai gan tajā bija tikai kāds ducis zēnu, labi pazina viens otru un prata darboties saskaņoti.

�Nova!" Enders iesaucās. Pārēji zēni iesmējās. Viņi sadalī�jās trīs grupās � ar kājām kopā, salieku�ies, sadevu�ies rokās, veidojot tādas kā nelielas zvaigznes.

�Mēs apiesim viņus un nokļūsim pie durvīm. Aiziet!"

Līdz ar signālu trīs zvaigznes eksplodēja un zēni aizlidoja katrs savā virzienā tādā leņķi, lai varētu atsperties no sienas durvju virzienā. Tā kā visi pretinieki bija telpas vidū, kur mainīt lidojuma virzienu bija daudz grūtāk, manevrs bija iz�pildāms pavisam viegli.

Enders bija atspēries tā, lai satiktos ar sasaldēto kareivi, ko viņi tikko bija izmantoju�i par ieroci. Zēns vairs nebija sasaldēts, Enders viņu satvēra, apgrieza riņķī un iekustināja durvju virzienā. Diem�ēl, bet likumsakarīgi Enders sāka kus�tēties pretējā virzienā, turklāt lēnāk. Viens pats viņ� diezgan lēni dreifēja virzienā uz to kaujas telpas vietu, kur atradās ve�cākie zēni. Viņ� pārmainīja pozu un ieraudzīja, ka visi viņa kareivji ir dro�ībā pie tālākās sienas.

Tikmēr viņu pamanīja saniknotie un dezorganizētie preti�nieki. Enders aprēķināja, cik daudz laika viņam vajag, lai sa�sniegtu sienu un atkal atspertos. Pārāk daudz. Da�i pretinie�ki jau kustējās viņa virzienā. Enders satrūkās, ieraugot starp tiem arī Stilsona seju. Viņ� nodrebēja un saprata, ka viņam tā tikai licies. Bet situācija bija tāda pati, ta�u �oreiz neviens nestāvēs malā, vērojot, kā kauja tiek iz�ķirta ciņā starp di�viem pretiniekiem. Cik varēja spriest, viņiem nebija vadoņa, un viņi visi bija daudz lielāki par viņu.

Tomēr tuvcīņas nodarbībās viņ� bija jau �o to iemācījies par smaguma centra maiņu un kustīgu objektu fiziku. Spē�lēs viņi gandrīz nekad nenonāca līdz tuvcīņai � tu nevari ietriekties nesasaldētā pretiniekā, ja vien pats jau neesi sasal�dēts. Tā nu Enders atliku�ajās sekundēs iekārtojās pēc iespē�jas izdevīgākā pozīcijā, lai sagaidītu savus viesus.

Par laimi, par kau�anos bezsvara stāvoklī viņi zināja tikpat maz, cik Enders, un da�i, kas mēģināja viņam iesist, atklāja, ka sist nav diez cik efektīvi � tā viņi tikai atgrūdās no Endera ar tādu pa�u ātrumu, ar kādu bija situ�i. Bet da�i, kā Enders ātri ievēroja, likās patie�ām noskaņoti salauzt viņam vismaz kādu kaulu. Viņ� gan negrasījās to gaidīt.

Viņ� satvēra kādu no zēniem aiz rokas un pagrūda to, cik stip�ri vien spēja. Enders aizlidoja pretējā virzienā, prom no pirma�jiem uzbrucējiem, ta�u viņ� joprojām nebija pietuvojies durvīm.

�Palieciet, kur esat!" viņ� kliedza saviem draugiem, kas acīmredzot kārtojās, lai dotos viņu glābt.

�Palieciet turpat!"

Kāds cie�i sagrāba Enderu aiz kājas. Enders mēģināja to izmantot par atspēriena punktu, ar otru kāju viņ� iespēra pa zēna ausi un plecu, tas iekliedzās un palaida viņu vaļā. ]a zēns būtu atlaidis roku tajā brīdī, kad Enders spēra, viņam būtu sāpējis daudz mazāk un Enders varētu atsperties lidojumam. Tomēr zēns bija turējies pārāk ilgi. Viņa auss bija ievainota, gaisā peldēja asins lāses. Enders kustējās vēl lēnāk.

Jau atkal, domāja Enders. Atkal es aizsargājoties ievainoju cilvēkus. Kāpēc gan viņi neliek man mieru, kaut vai lai pa�i netiktu ievainoti?

Viņam tuvojās vēl trīs zēni, �oreiz tie darbojās saskaņoti. Tomēr, lai viņam ko izdarītu, vispirms viņ� bija jāsatver. En�ders ātri iekārtojās tā, lai diviem būtu jāsagrābj viņ� aiz kājām un viņa rokas paliktu brīvas, lai tiktu galā ar tre�o.

Viņi, protams, uzķērās uz ēsmas. Enders ieķērās tre�ā zēna plecos, asi parāva viņu uz aug�u un iesita ar savu ķiveri viņam pa seju. Atkal kliedziens un asins straumes. Abi zēni, kas tu�rēja viņa kājas, mēģināja tās me�ģīt. Enders uzgrūda viņiem virsū zēnu ar asiņojo�o degunu, viņi sapinās kopā, un viena kāja Enderam atbrīvojās. Tālāk jau bija pavisam vienkār�i. Izmantojot otra zēna satvērienu, viņ� ar brīvo kāju iespēra tam tie�i pa kājstarpi, tad atspērās no viņa durvju virzienā. Atspēriens gan neizdevās pārāk veiksmīgs un ātrs, ta�u tam nebija nozīmes. Neviens viņam nesekoja.

Viņ� sasniedza savus draugus netālu no durvīm. Tie viņu satvēra un nogādāja līdz durvīm. Viņi smējās un rotaļājoties viņu iepļaukāja.

�Cik tu slikts!" viņi jautri sauca. �Cik drausmīgs! Cik ne��ēlīgs!"

,.�odien nodarbības beigu�ās," Enders teica.

�Rīt viņi atkal atgriezīsies," teica �ens.

�Lai tikai pamēģina," atbildēja Enders. �Ja nāks bez kom�binezoniem, tiksim ar viņiem galā vēlreiz. Ja nāks ar kombi�nezoniem, mēs viņus sasaldēsim."

,.Starp citu," teica Alajs, �skolotāji neļaus tam atkārtoties."

Enders atcerējās, ko viņam bija sacījis Dinks. Diez vai Alajarn ir taisnība?

�Hei, Ender!" iesaucās kāds no vecākajiem zēniem, kad Enders devās prom no kaujas telpas. �Tu neesi nekas, un ne�kas tu arī paliksi!"

�Mans iepriek�ējais komandieris Bonso," paskaidroja En�ders. �Liekas, es viņam nepatīku."

Tovakar Enders savā datorā pārbaudīja ziņojumus. �etri zēni bija vērsu�ies pēc medicīniskās palīdzības. Vienam plīsu�as ribas, vēl vienam ievainoti sēklinieki, vienam ieplēsta auss, un vēl vienam lauzts deguns un vaļīgs zobs. Visiem ie�vainojumiem bija norādīts viens cēlonis: nejau�a sadursme bezsvara stāvoklī.

Ja jau skolotāji bija pieļāvu�i �ādu skaidrojumu oficiālā zi�ņojumā, bija skaidrs, ka par bīstamo sadursmi kaujas telpā viņi nevienu sodīt negrasās. Vai viņi nedarīs pilnīgi neko? Viņiem vienalga, kas �ajā skolā notiek?

Tā kā viņ� atgriezās skolā āgrāk nekā parasti, Enders da�torā palaida savu spēli. Viņ� sen nebija to spēlējis. Pietiekami sen, lai nevarētu atsākt tur, kur pēdējoreiz bija apstājies. Viņ� atradās pie Mil�a līķa. Tiesa, tagad tas vairs pārāk neizska�tījās pēc līķa � ja vien neapstājās nostāk un nepavēroja to ilgāk. Skelets bija gandrīz pilnībā pārvērties par pauguru, ap�audzis ar zāli un iepīts vīnogulājos. Vēl skaidri saskatāma bija tikai Mil�a seja � balts kauls, kā liela kaļķakmens atlūza, kas spraucas ārā no veca un baisa kalna.

Enders diez ko nepriecājās par iespēju vēlreiz cīnīties ar bērniem vilkiem, ta�u viņam par lielu pārsteigumu to tur vairs nemaz nebija. Varbūt, ja tos nogalina, tie otrreiz Vairs neparādās. Viņam pat kļuva nedaudz skumji.

Viņ� nolaidās pazemē, caur ejām nokļuva uz klintsradzes virs brīnumainā me�a. Viņ� atkal metās lejup, un viņu atkal satvēra mākonis un nogādāja istabā pils tornī.

Paklājs atkal mēģināja pārvērsties �ūskā, ta�u �oreiz En�ders daudz nekavējās. Viņ� uzkāpa uz �ūskas galvas un sa�mina to. Tā vijās un locījās zem viņa kājas � un viņ� kā atbildot mina to vēl dziļāk akmens grīdā, līdz tā vairs ne�kustējās. Enders pacēla to un pakratīja, līdz tā atdalījās no paklāja. Tad, velkot �ūsku aiz sevis, viņ� sāka meklēt izeju.

Tās vietā viņ� uzdūrās spogulim. Un spogulī viņ� redzēja seju, ko atpazina tikai ar grūtībām. Tas bija Pīters, no zoda viņam tecēja asinis, no mutes ārā karājās �ūskas aste.

Enders iekliedzās un strauji novērsās no datora. Zēni, kas atradās telpā, satrūkās no trok�ņa un steidzās viņam klāt, bet viņ� atvainojās un pateica, ka nekas nav noticis. Kad viņi aiz�gāja, Enders atkal ieskatījās datora ekrānā. Viņa tēls joprojām lūkojās spogulī. Viņ� mēģināja pacelt kādu mēbeli, lai sadau�zītu spoguli, ta�u nevarēja neko pat pakustināt. Arī pats spo�gulis nebija noņemams no sienas. Beidzot Enders tam meta ar �ūsku. Spogulis sa�ķīda lauskās, un aiz tā sienā atklājās ala. No alas iznira du�iem sīku �ūsku un sāka kost Endera tēlam. Izmisīgi cen�oties no sevis tās notraukt, tēls sabruka zem sīko �ūsku ņudzekļa un nomira.

Ekrāns kļuva balts, uz tā parādījās uzraksts:

�Atkārtot spēli?"

Enders izslēdza datoru un nolika to sāņus.

Nākamajā dienā pie Endera ieradās vairāki komandieri un citu komandieru sūtīti kareivji, lai viņu nomierinātu: lielākā daļa komandieru uzskatīja, ka papildu treniņi ir laba ideja un viņam tie jāturpina. Un, lai neviens viņam netraucētu, viņi sūtīja da�us savus kareivjus, kam ari bija nepiecie�ami papil�du treniņi, pievienoties Enderam.

�Viņi ir tikpat lieli, cik tie insekti, kas jums uzbruka vakar. Nu tiem būs par ko padomāt."

Divpadsmit zēnu vietā tovakar ieradās �etrdesmit pieci � vairāk nekā vesela armija, un, vai nu tāpēc, ka tagad Endera pusē bija arī vecāki zēni, vai arī tāpēc, ka bija pieticis ar va�kardienas sadursmi, neieradās neviens ienaidnieks.

Enders vairs nespēlēja savu spēli. Ta�u viņ� to redzēja sap�ņos. Enders nevarēja aizmirst, kā viņ� jutās, saminot �ūsku, ieplē�ot tā zēna ausi, iznīcinot Stilsonu, salau�ot Bernāra roku. Stāvot pie spoguļa, turot ienaidnieka līķi, redzot, kā no spoguļa uz viņu raugās Pīters. �ī spēle par mani zina pārāk daudz. �ī spēle melo. Es neesmu Pīters. Es neesmu dzimis slepkava.

Un tad piedzima necie�amākas bailes � ka viņ� ir slepka�va, �ajā ziņā pat pārāks par Pīteru, ka skolotājiem viņ� ir tik mīļ� tie�i tāpēc. Karā ar insektoīdiem nepiecie�ami slepkavas. Cilvēki, kas spēj samalt ienaidniekus miltos, spēj izsmērēt tos pret sienām.

Labi, es esmu jūsējais. Pretīgs izdzimtenis, kādu jūs vēlē�jāties. Es esmu instruments jūsu rokās, un kāda gan nozīme tam, ka es ienīstu tie�i to sevis .daļu, kas jums visvairāk vaja�dzīga? Kāda nozīme tam, ka tad, kad tās mazās �ūskas mani spēlē nogalināja, es biju ar tām vienisprātis, es priecājos?

�Es jūs neizsaucu, lai velti iz�ķiestu laiku. Kā, pie velna, dators to izdarīja?"

�Es nezinu."

�Kā tas varēja dabūt Endera brāļa attēlu un ievietot to Brī�numzemē?"

�Ne es to programmēju, pulkvedi Graf. Vienīgais, ko es zinu � neviens nekad nav nokļuvis tik tālu. Brīnumzeme jau ir gana dīvaina, bet tā jau vairs nemaz nav Brīnumzeme. Tas ir aiz Pasaules gala un�"

�Es zinu nosaukumus, tikai nezinu, ko tie nozīmē."

�Brīnumzeme bija ieprogrammēta. Tā �ur tur ir minēta. Bet ne Pasaules gals. Par to mēs neko nezinām."

�Man diez ko nepatīk, ka dators tā spēlējas ar Endera sma�dzenēm. Pīters Vigins ir visietekmīgākā persona viņa dzīvē, ja vien neskaita viņa māsu Valentīnu."

�Spēle ir radīta, lai palīdzētu viņus attīstīt, lai palīdzētu vi�ņiem atrast pasaules, kurās viņi varētu justies apmierināti."

�Jūs nesapratāt, major Imbu, vai ne? Es nevēlos, lai Enders būtu apmierināts ar pasaules galu. Mēs te neesam tāpēc, lai ar to justos apmierināti!"

�Pasaules gals spēlē nenozīmē cilvēces bojāeju karā ar in�sektoīdiem. Tas nozīmē ko īpa�u tie�i Enderam."

�Labi. Ko tad?"

�Es nezinu, ser. Es neesmu Enders. Jautājiet viņam."

�Major Imbu, es jautāju jums."

�Nozīmju var būt tūksto�iem."

�Piemēram?"

�Jūs viņu esat izolējis. Varbūt viņ� vēlas �is pasaules � Kaujas skolas � galu. Vai varbūt galu pasaulei, kurā viņ� uz�auga, kur bija viņa mājas, no kurienes viņ� nokļuva �eit. Vai varbūt tādā veidā viņ� cen�as aizmirst, ka �eit sakropļojis tik daudz citu bērnu. Enders ir jūtīgs bērns, un viņ� da�iem ir pamatīgi nodarījis pāri, varbūt viņ� vēlas, lai �ai pasaulei bei�dzot pienāktu gals."

�Vai varbūt neviena no �im iespējām nav īstā."

�Spēlē pastāv cie�a saikne starp bērnu un datoru. Stāsti tiek radīti kopā. Un stāsti ir patiesi � tādā ziņā, ka tie atspo�guļo bērna dzīves realitāti. Tas ari ir viss, ko es zinu."

�Un es pateik�u, ko es zinu, major Imbu. To Pītera Vigina attēlu dators nevarēja dabūt no mūsu skolas failiem. Kop� ie�radās Enders, mums par Pīteru nav nekā � nedz elektronis�kā, nedz citādā formā. Un tas attēls ir jauns."

�Pagājis ir tikai pusotrs gads. Cik daudz gan tas zēns var būt mainījies?"

�Tagad viņam ir pavisam cita frizūra. Viņa mute ir kļu�vusi nedaudz citāda � ortodontijas dēļ. Es dabūju jaunu fotogrāfiju no Zemes un salīdzināju tās. Vienīgais veids, kā Kaujas skolas dators varēja tikt pie �ī attēla, bija to piepra�sīt no kāda datora uz Zemes. No datora, kas nav saistīts ar SF. Un tam vajag pieprasī�anas tiesības. Mēs nevaram vien�kār�i ierasties Gilfordas grāfistē Ziemeļkarolīnā un savākt bildi no skolas arhīva. Vai kāds no tās skolas ir ko tādu atļāvis?"

�Jūs nesaprotat, ser. Mūsu Kaujas skolas dators ir tikai daļa no SF tīkla. Ja mums vajadzīgs kāds attēls, mums tas oficiāli jāpieprasa, bet, ja spēles programma konstatē, ka tas attēls tai ir nepiecie�ams�"

�Tā to vienkār�i savāc."

�Ne jau jebkurā gadījumā. Tikai tad, ja tas nepiecie�ams bērna labā."

�Skaidrs, bērna labā. Bet kāpēc? Viņa brālis ir bīstams, viņa brālis netika pieņemts, jo viņ� ir viens no ne�ēlīgākajiem un neuzticamākajiem cilvēkiem, kāds mums ir gadījies. Kāpēc viņ� Enderam ir tik svarīgs? Kāpēc vēl joprojām pēc tik ilga laika?"

�Man patie�ām nav ne jausmas, ser. Un spēle ir veidota tā, ka no tās mēs to nevaram uzzināt. Patiesībā tā pati var nezi�nāt. Ziniet, neizpētīta teritorija."

�Tas nozīmē, ka dators nevis darbojas pēc noteikta plāna, bet gan rīkojas atbilsto�i situācijai?"

�Var teikt arī tā."

�Tādā gadījumā es jūtos nedaudz labāk. Man likās, ka es

vienīgais tā daru."

� ��

Endera astoto dzim�anas dienu viņu jaunās mājas Grīnsboro kokiem aizaugu�ajā pagalmā Valentīna svinēja viena. Viņa notīrīja laukumiņu zemes no skujām un lapām un ar zariņu ieskrāpēja zemē viņa vārdu. Tad viņa no zariem un skujām izveidoja tādu kā mazu vigvamiņu un iededzināja uguni. Dūmi vijās aug�up priedes zaros un skujās. Uz aug�u, kosmosā, viņa klusi teica, uz aug�u, līdz Kaujas skolai.

No Endera nebija pienākusi neviena vēstule, un, kā viņi saprata, neviena viņu sūtītā vēstule nebija sasniegusi En�deru. Iesākumā, kad viņ� tikko bija aizvests, tēvs ar māti ik dienu sēdēja pie galda un rakstīja viņam garas jo garas vēs�tules. Drīz viņi to darīja vairs tikai reizi nedēļā, tad, nekad nepienākot atbildēm, reizi mēnesī. Nu jau bija pagāju�i divi gadi kop� viņa aizlido�anas, un tagad par vēstulēm vispār vairs nebija ne runas un netika pieminēta pat viņa dzim�anas diena. Viņ� ir miris, jo mēs viņu esam aizmirsu�i, viņa rūgti domāja.

Ta�u Valentīna viņu nebija aizmirsusi. Vecākiem nezinot un jo īpa�i slēpjot to no Pītera, viņa bie�i domāja par Enderu un bie�i rakstīja viņam vēstules, uz kurām, kā viņa labi zinā�ja, atbildes gaidāmas nebija. Un, kad māte ar tēvu paziņoja, ka viņi pamet pilsētu un pārceļas uz Ziemeļkarolīnu, Valentī�na saprata: viņi vairs netic, ka Enders atgriezīsies. Viņi atstāja vienīgo vietu, kur viņ� varētu viņus atrast. Kā gan lai Enders viņus atrastu �eit � starp �iem kokiem, zem �īm nepastāvī�gajām, drūmajām debesīm? Viņ� ta�u ir dzīvojis tikai pilsētas gaiteņos, un Kaujas skolā no dabas noteikti vispār nav ne mi�ņas. Ko gan viņ� te iesāktu?

Valentīna zināja, kāpēc viņi pārvācās uz �ejieni. Pīte�ra dēj � lai dzīvē starp kokiem un dzīvniekiem, lai me�o�nīgās � kādu to iedomājās māte ar tēvu � dabas iespaidā viņu savādais, biedējo�ais bērns kļūtu kaut nedaudz maigāks. Savā ziņā tas darbojās. Pīteram te iepatikās. Garas pastaigas pa me�iem un pa laukiem svaigā gaisā � da�reiz pat visas dienas garumā ar vienu vai pāris sviestmaizēm un datoru mugursomā un nelielu saliekamo nazi kabatā.

Ta�u Valentīna zināja vairāk. Viņa bija redzējusi līdz pu�sei nodīrātu vāveri ar ķepiņās iedurtiem zariem piespraus�tu pie zemes. Viņa iztēlojās, kā Pīters to notver, nostiprina, pamazām uzmanīgi atdala un novelk tai ādu, neaizskarot iek�ējos orgānus, raugoties, kā raustās tās muskuļi. Cik ilgi vāvere mocījās, līdz nomira? Visu �o laiku Pīters būs sēdē�jis tai blakus, atspiedies pret koku, kur vāverei varbūt bijusi ligzda, darbojies ar savu datoru, kamēr vāveres dzīvība lēnām izdziest.

Sākumā viņa bija �ausmās un gandrīz izvēmās pusdienu laikā, kad redzēja, cik aktīvi Pīters ēda un cik jautri un mun�dri viņ� runāja. Bet vēlāk, padomājusi par to, viņa saprata, ka Pīteram tas varbūt bija kas īpa�s, kas brīnumains � kā viņai viņas mazie ugunskuriņi. Upuris, lai apmierinātu tum��os dievus, kas bija apsēdu�i viņa dvēseli. Labāk lai moka vā�veres, nevis bērnus. Pīters savā ziņā līdzinājās zemkopim � viņ� dēstīja sāpes un kopa tās, un, kad tās bija ienāku�ās, kāri tās norija. Labāk, lai viņam tiek �īs mazās, bet spēcīgās devas, nevis vardarbība skolā.

�Paraugskolnieks," par viņu teica skolotāji. �Kaut skolā būtu simtiem tādu kā viņ�. Visu laiku mācās, vienmēr laikus nodod mājasdarbus. Viņam patīk mācīties."

Bet Valentīna zināja, ka tā ir krāp�anās. Labi, Pīteram tie��ām patika mācīties, bet skolotāji viņam nebija iemācīju�i neko. Nekad. Viņ� mācījās mājās pie sava datora, urbās caur bibliotēkām un datubāzēm, lasīja un domāja, un � tas bija vissvarīgākais � runāja ar Valentīnu. Tikmēr skolā viņ� iz�likās, ka ir sajūsmā par bērni�ķīgajām ikdienas nodarbībām. Ai, vai, es nevarēju ne iedomāties, ka vardes iek�pusē izskatās �ādi, viņ� teica, bet mājās lasīja par to, kā DNS filotiskie sa�kari saista atsevi�ķas �ūnas vienotos organismos. Pīters izcili prata glaimot, un visi skolotāji uz tā uzķērās.

Un tomēr tā bija labāk. Pīters ne ar vienu vairs nekāvās. Nevienu neaizskāra. Sadzīvoja ar visiem. Tas likās esam pavi�sam cits, jauns Pīters.

Tam ticēja visi. Tēvs ar māti to atkārtoja tik bie�i, ka Va�lentīnai bie�i bija gandrīz vai jākliedz: tas nav nekāds jauns Pīters, tas ir tas pats vecais Pīters, tikai gudrāks!

Cik gudrs? Gudrāks par tevi, tēv. Gudrāks par tevi, māt. Gudrāks par ikvienu, ko jūs jebkad esat pazinu�i vai satiku�i.

Bet ne jau gudrāks par mani.

�Es domāju," Pīters teica, �vai man tevi nogalināt vai kā."

Valentīna atspiedās pret priedes stumbru; no viņas ugunskuriņa bija paliku�i vairs tikai gruzdo�i pelni.

�Es tevi arī mīlu, Pīter."

�Tas būtu tik viegli. Tu tik bie�i kurini �os sīkos, stulbos ugunskuriņus. Atliek tikai tevi apdullināt un sadedzināt. Tev ta�u tik ļoti patīk dedzināt."

�Es domāju, vai nevajadzētu tevi miegā izkastrēt."

�Nē, neko tādu tu nedomā. Kas tāds tev ienāk prātā tikai tad, kad blakus esmu es. Es tevī atmodinu to pa�u labāko. Nē, Valentīna, es esmu nolēmis tevi nenogalināt. Es esmu nolē�mis, ka tu man palīdzēsi."

�Tie�ām?"

Pirms pāris gadiem Valentīna tie�ām justos iebiedēta, ta�u tagad viņai nebija bail. Viņa ne�aubījās, ka Pīters tie�ām ir spējīgs viņu nogalināt. Viņa vispār nevarēja iedomāties neko tik briesmīgu, ko Pīters nespētu izdarīt. Vēl viņa zināja, ka Pīters nebūt nav ārprātīgs, ka viņ� lieliski sevi kontrolē. Viņ� valdīja pār sevi daudz labāk nekā jebkur� cits, ko viņa pazina. Varbūt vien neskaitot viņu pa�u. Pīters -varēja atteikties no jebkādām vēlmēm, cik ilgi vien vajadzēja; viņ� prata noslēpt jebkādas emocijas. Un tādēļ Valentīna zināja, ka viņ� viņai nekad neuzbruks pēk�ņā naida uzliesmojumā. Viņ� to darītu tikai tad, ja tas būtu riska vērts. Un tas nebija iespējams. Tā�dēļ viņa savā ziņā pat deva priek�roku Pīteram, nevis citiem cilvēkiem. Viņ� vienmēr rīkojās atbilsto�i rūpīgi aprēķinā�tam egoismam. Un tāpēc, lai būtu dro�ībā, viņai tikai atlika rūpēties, lai Pītera interesēs būtu atstāt viņu dzīvu, nevis no�galināt.

�Situācija saasinās, Valentīna. Es sekoju karaspēka kustī�bai Krievijā."

�Par ko tu runā?"

�Par pasauli, Valentīna. Tu ta�u zini, kas ir Krievija? Lielā impērija? Otrais Var�avas pakts? Eirāzijas valdnieki no Nī�derlandes līdz Pakistānai?"

�Viņi nemēdz atklāt ziņas par sava karaspēka pārvieto�a�nos, Pīter."

�Skaidrs, ka ne. Bet ziņas par pasa�ieru un kravas vilcienu kustību gan ir publiski pieejamas. Es izveidoju programmu, kas apstrādā tos sarakstus un nosaka, kad pa tiem pa�iem ce�ļiem slepeni pārvietojas armijas vienības. Pārbaudīju infor�māciju par pagāju�ajiem trim gadiem. Pēdējos se�os mēne�os viņi kļuvu�i aktīvāki. Gatavojas karam. Sauszemes karam."

�Bet kas tad ar Aliansi? Un kā būs ar insektoīdiem?"

Valentīna nezināja, kāds ir Pītera mērķis, bet �ādas disku�sijas par notikumiem pasaulē viņ� aizsāka bie�i. Viņ� izman�toja Valentīnu, lai pārbaudītu un uzlabotu savas idejas. Viņa savukārt �ī procesa laikā attīstīja savu domā�anu. Valentīna atklāja, ka, lai gan viņa reti kad piekrita Pītera viedoklim par to, kādai pasaulei būtu jābūt, viņu domas par to, kāda pasaule patiesībā ir, bie�i sakrita. Viņi bija iemācīju�ies veikli atsijāt precīzu informāciju no bezcerīgi nekompetento un lētticīgo �urnālistu stāstiņiem. Pīters viņus dēvēja par aitu baru.

�Polemarhs ir krievs, vai ne? Un viņ� gan zina, kas ir ar floti. Vai nu viņi atklāju�i, ka insektoīdi mūs vairs neapdraud, vai arī būs pamatīga kauja. Jebkurā gadījumā kar� ar insektoīdiem būs beidzies. Viņi gatavojas citam karam, kas būs pēc tam."

�Ja viņi pārvieto karaspēka vienības, tam jānotiek stratēga vadībā."

�Tas notiek Var�avas pakta valstu robe�ās."

Satrauco�i. �ķietami noturīgais miers un sadarbība ne�traucēti ilga gandrīz kop� insektoīdu karu sākuma. Pīters bija atklājis pamatīgu plaisu pasaules kārtības uzbūvē. Viņa iztē�lojās, kāda bija pasaule pirms insektoīdu uzspiestās vienotī�bas � aina likās tik skaidra, it kā viņa pati to atcerētos.

�Tātad būs kā agrāk."

�Ar da�ām izmaiņām. Vairogu dēļ neviens nelietos ko�doliero�us. Tā vietā, lai nogalinātu miljonus, tiks nogalināti tūksto�i." Pīters pasmaidīja. �Tas ir neizbēgami, Valentīna. Pa�laik mums ir milzīga, starptautiska flote, kuru pārval�da amerikāņi. Ja kar� ar insektoīdiem beidzas, izzūd arī �ī vara � tā balstās tikai uz bailēm no insektoīdiem. Un pēk�ņi mēs paskatāmies apkārt un atklājam, ka visas vecās savienī�bas ir iziru�as un pagalam. Izņemot vienu Var�avas pakta valstis. Dolārs pret pieciem miljoniem lāzeru. Mums būs as�teroīdu josla, bet viņiem � Zeme, un bez Zemes tur ātri vien izbeigsies gan rozīnes, gan selerijas."

Valentīnu visvairāk satrauca Pītera miers un bezrūpība.

�Pīter, kāpēc gan man liekas, ka tu par to domā kā par zelta izredzēm Pīteram Viginam?"

�Mums abiem, Valentīna."

�Pīter, tev ir divpadsmit gadu. Man ir desmit. Ir vārds, ar ko mūs apzīmē. Mūs sauc par bērniem, un ar mums apietas kā ar pelēm."

�Bet mēs nedomājam kā bērni, vai ne, Valentīna? Mēs ne�runājam kā bērni. Un pats galvenais � mēs nerakstām kā bērni."

..Diskusijā, kas sākās ar nāves draudiem, Pīter, mēs, man liekas, esam novirzīju�ies no tēmas."

Bet Valentīna jutās ieinteresēta. Rakstī�ana viņai padevās labāk nekā Pīteram. Viņi abi to zināja. Pīters bija reiz izteicies, ka viņ� vienmēr jūt, ko citi cilvēki sevī ienīst, un prot to iz�mantot, bet Valentīna vienmēr zina, kas citiem cilvēkiem sevī visvairāk patīk, un izmanto to glaimiem. Ciniski, bet taisnība. Valentīna spēja panākt, ka cilvēki piekrīt viņas viedoklim un uzskatiem, � viņa prata tos pārliecināt, ka viņi vēlas to, ko viņa grib, lai tie vēlētos. Savukārt Pīters prata panākt, ka viņi baidās no tā, no kā viņ� liek tiem baidīties. Kad viņ� to pir�moreiz Valentīnai pateica, viņa apvainojās. Viņa gribēja ticēt, ka pārliecināt citus cilvēkus par savu viedokli viņai izdodas tik labi tāpēc, ka viņai ir taisnība, un ne tāpēc, ka viņa būtu īpa�i viltīga. Bet, lai cik viņa mēģināja sev iegalvot, ka nevē�las izmantot citus cilvēkus, kā to dara Pīters, apziņa, ka viņa tie�ām spēj kontrolēt citus, Valentīnai sagādāja baudu. Un ne tikai kontrolēt viņu rīcību. Viņa savā ziņā prata kontrolēt ari viņu vēlmes. Viņai bija kauns, ka viņa izbauda �o varu, ta�u viņa tik un tā to laiku pa laikam izmantoja. Lai pārliecinātu skolotājus vai citus skolēnus. Lai māte ar tēvu raudzītos uz pasauli, kā viņa to vēlas. Da�reiz viņai tas izdevās pat ar Pīte�ru. Tas bija pats biedējo�ākais � viņa pietiekami labi saprata Pīteru, lai spētu iejusties viņa ādā. Viņā pa�ā bija daudz vai�rāk no Pītera, nekā viņa vēlējās un spēja atzīt, lai gan da�reiz viņa tomēr uzdrīkstējās par to domāt. Pīteram runājot, viņa domāja: tu sapņo par varu, Pīter, bet savā ziņā es esmu daudz spēcīgāka par tevi.

�Es esmu iedziļinājies vēsturē," Pīters teica. �Es esmu ie�mācījies �o to par cilvēka uzvedības likumsakarībām. Da�reiz pasaule pārkārto pati sevi, da�reiz to iespējams pārmainīt ar īstajiem vārdiem. Padomā, ko Perikls paveica Atēnās, un Dēmostens�"

�Jā, viņiem divreiz izdevās novest Atēnas postā."

�Periklam � jā, bet Dēmostenam bija taisnība par Filipu."

�Vai arī viņ� viņu izprovocēja."

�Nu, redzi? Tā vienmēr rīkojas vēsturnieki: strīdas par cē�loņiem un sekām, kad patiesībā jāatzīst, ka ir situācijas, kad pasaule ir gatava, lai īstajā vietā un ar īstajiem vārdiem to varētu pārmainīt. Tomass Peins un Bend�amins Franklins, piemēram. Bismarks. Ļeņins."

�Gadījumi nav pārāk līdzīgi, Pīter."

Viņa nepiekrita tikai ieraduma dēļ. Viņa saprata, ko viņ� domā, un tas viņai likās visai ticami.

�Es negaidīju, ka tu sapratīsi. Tu vēl joprojām tici, ka sko�lotāji zina ko mācī�anās vērtu."

Es saprotu daudz vairāk, nekā tev liekas, Pīter.

�Tad tu nu būsi nākamais Bismarks?"

�Es zinu, kā iedēstīt sabiedrības prātos savas idejas. Vai tev nav reiz ienākusi prātā kāda izcili gudra frāze, Valentīna, ko tu tad arī pasaki, un pēc kādām divām nedēļām vai mēne�a tu dzirdi kādu nepazīstamu pieaugu�o to sakām citam nepazīs�tamam pieaugu�ajam? Vai arī dzirdi kādā televīzijas pārraidē, vai arī izlasi to tiklā."

�Es vienmēr nodomāju, ka esmu to vienkār�i jau ie�priek� dzirdējusi un man tikai liekas, ka esmu pati to izdomājusi."

�Un tu kļūdies. Pasaulē varbūt ir tikai kādi divi trīs tūksto��i cilvēku, kas ir tikpat gudri, cik mēs. Lielākā daļa kaut kur kaut kādā veidā pūlas nopelnīt iztiku. Pasniedzēji � nabaga izdzimteņi � vai zinātnieki. Un tikai nedaudzi spēj kaut ko patie�ām ietekmēt."

�Atļauj man minēt: tie laimīgie esam mēs."

�Varen smieklīgi, Valentīna. Kā trusis ar vienu kāju."

�Tādu �ajos me�os dro�i vien netrūkst."

�Lēkā pa riņķi vien, pa riņķi vien."

�I drausmīgā aina Valentīnu sasmīdināja, un par to viņa bija ļoti dusmīga pati uz sevi.

�Valentīna, ko teiksim mēs, to pēc divām nedēļām atkārtos visa pasaule. Mēs to spējam. Mums nav jāgaida, līdz mēs bū�sim pieaugu�i un iekārtoti nekaitīgos amatos."

�Pīter, tev ir divpadsmit."

�Ne tīklā. Tīklā es varu saukties, kā vien vēlos, un tu arī."

�Tīklam mēs varam piekļūt tikai kā skolēni, un nokļūt pie īstajām diskusijām mēs varam tikai lasī�anas re�īmā � tas nozīmē, ka mēs nemaz nevarēsim neko pateikt."

�Man ir plāns."

�Tev vienmēr ir." Viņa izlikās vienaldzīga, ta�u patiesībā kāri klausījās.

�Mēs varētu piekļūt tīklam kā pilntiesīgi pieaugu�ie ar vār�diem, kādi vien mums ienāks prātā, ja tēvs mums ļaus izman�tot savu pilsoņa paroli."

�Un kāpēc gan lai viņ� ļautu? Mums jau ir skolēnu paroles. Ko tad tu viņam teiksi? Man vajag pilsoņa paroli, lai glābtu pasauli?"

�Nē, Valentīna, es viņam neteik�u neko. Tu viņam pastāstī�si, ka esi norūpējusies par mani, pastāstīsi, kā es cītīgi mācos skolā, bet tu zini, ka tā mani padara traku, jo man nav iespē�jas runāt ar īsteni gudriem cilvēkiem, ka visi mani uzlūko no aug�as, jo es esmu tik jauns, ka man te nav līdzvērtīgu saru�nu biedru. Tu vari pierādīt, cik slikti mani tas ietekmē. Ir pat izpausmes."

Valentīna iedomājās par miru�o vāveri me�ā un saprata: Pīters bija ieplānojis, ka viņa to atradīs. Vai arī vismaz iekļā�vis savā plānā, kad tas jau bija noticis.

�Tu vari piedabūt, ka viņ� dalās ar mums savā parolē. Mēs varēsim pieņemt izdomātas identitātes, apslēpt, kas mēs pa�tiesībā esam, un beidzot tikt pienācīgi novērtēti un cienīti."

Valentīna mēdza apstrīdēt viņa idejas, ta�u �is bija citāds gadījums. Viņa nevarēja vienkār�i sacīt: kas gan tev liek do�māt, ka tu esi pelnījis cieņu? Viņa bija lasījusi par Ādolfu Hit�leru. Interesanti, kāds gan divpadsmit gadu vecumā bija viņ�? Ne tik gudrs kā Pīters, bet noteikti tikpat godkārīgs. Un kāda gan tagad būtu pasaule, ja viņ� bērnībā būtu ierauts kuļma�ī�nā vai ari viņu būtu saminis zirgs?

..Valentīna," Pīters teica, �es zinu, ko tu par mani domā. Tu domā, ka es neesmu diez cik patīkama persona."

Valentīna svieda viņam ar skuju.

,.Bulta tev caur sirdi."

�Es jau sen plānoju izrunāties ar tevi. Bet man visu laiku bija bail."

Viņa ielika vienu skujas adatu mutē un izpūta to viņa vir�zienā. Tā nokrita gandrīz taisni zemē.

�Vēl viens neveiksmīgs �āviens."

Kāpēc gan viņ� izliekas vāj�?

,.Valentīna, man bija bail, ka tu man neticēsi. Neticēsi, ka es uz to esmu spējīgs."

�Pīter, es ticu, ka tu esi spējīgs uz jebko."

�Bet visvairāk man bija bail, ka tu noticēsi un mēģināsi mani apstādināt."

�Nu, nu, padraudi atkal mani nogalināt, Pīter."

Vai viņ� tie�ām domāja, ka, izliekoties jauks un pazemīgs, tik viegli apmuļķos viņu?

�Labi, man ir slimīga humora izjūta. Piedod. Tu ta�u zini, ka tas nebija nopietni. Man nepiecie�ama tava palīdzība."

�Jā, tie�i tu esi tas, kas pasaulei vajadzīgs. Divpadsmitga�dīgs pasaules glābējs."

�Nav mana vaina, ka man tie�i �obrīd ir divpadsmit gadu. Un nav mana vaina, ka tie�i �obrīd pavērusies tik lieliska ie�spēja. �is ir laiks, kad es varu veidot pasauli. Pārmaiņu laikos

pasaule vienmēr ir demokrātiska, un tādos brī�os uzvar cilvēks, kur� zina, ko un kā teikt. Visi domā, ka Hitlers ieguva varu ar savu slepkavot gatavo armiju, un daļēji tā ir taisnība, jo īsta vara vienmēr balstīta uz nāves un pazemojuma draudiem. Bet pa�matā varu viņam nodro�ināja vārdi � īstie vārdi īstajā laikā."

�Es tikko tevi domās salīdzināju ar viņu."

�Es neienīstu ebrejus, Valentīna. Es nevēlos nevienu iznī�cināt. Un es negribu karu. Es gribu vienotu pasauli. Tas ir slikti? Es negribu, lai atkal būtu kā agrāk. Tu esi lasījusi par pasaules kariem?" ,>Jā."

�Tas var sākties atkal. Var būt vēl sliktāk. Mūs var pakļaut Var�avas pakta valstis. Cik jauka doma."

�Pīter, mēs esam bērni, tu saproti? Mēs ejam skolā, mēs augam."

Bet pat iebilstot viņa vēlējās tikt pārliecināta. Viņa vēlējās tikt pārliecināta jau kop� sarunas sākuma.

Ta�u Pīters nezināja, ka ir jau guvis uzvaru.

�Ja es tam ticētu un to pieņemtu, man vajadzētu tikai at�sēsties un vērot, kā lēnām izzūd visas iespējas ko mainīt, un, kad es bū�u pieaudzis, būs jau par vēlu. Paklausies, Valentīna. Es zinu, ko tu par mani domā. Es esmu ļauns un bīstams brālis. Es esmu izturējies cietsirdīgi pret tevi un vēl cietsirdīgāk pret Enderu, kad viņ� vēl nebija aizvests. Bet es nekad neesmu tevi ienīdis. Es mīlēju jūs abus. Tur neko nevarēja darīt � man bija vajadzīga vara, saproti? Mans izcilākais talants ir spēja saskatīt citu vājās vietas, spēja saskatīt, kā tās izmantot, es to vienkār�i redzu un viss. Es varētu kļūt par uzņēmēju un vadīt milzu korporāciju, es cīnītos un pūlētos, līdz tā nokļūtu pa�ā vir�sotnē. Bet kas par to? Nekas. Man vajadzīga vara, Valentīna, man vienkār�i vajag kaut ko kontrolēt, ta�u es vēlos, lai tas būtu kontrolē�anas vērts. Es gribu paveikt-kaut ko nozīmīgu. Pax Americana visā pasaulē. Ja nu pēc insektoīdiem nāk vēl kādi citi, lai mēs jau apdzīvojam tūksto�iem pasauļu, lai starp mums valda miers un lai mēs esam neiznīcināmi. Saproti? Es gribu glābt cilvēci no pa�iznīcinā�anās."

Viņ� nekad nebija runājis ar viņu tik atklāti. Nekādas izlik��anās vai melu pazīmes. Viņ� kļuvis prasmīgāks. Vai varbūt viņ� tie�ām runā taisnību?

�Tātad � divpadsmitgadīgs zēns un viņa mazā māsiņa glābs pasauli?"

�Cīk vecs bija Aleksandrs? Es negrasos to paveikt vienā naktī. Es tagad tikai grasos to sākt. Ja tu man palīdzēsi."

�Es neticu, ka tas, ko tu dari ar tām vāverēm, ir tikai �īs izrādes sastāvdaļa. Es domāju, ka tev tas vienkār�i patīk."

Pēk�ņi Pīters ar rokām aizklāja seju un sāka raudāt. Va�lentīna nodomāja, ka viņ� izliekas, bet tad vairs nebija par to dro�a. Iespējams ta�u, ka viņ� tie�ām mīl viņu un �īs biedē�jo�ās iespējas brīdī viņ� labprātīgi viņai atklāja savu vājumu, lai iegūtu viņas pretmīlestību. Viņ� manipulē ar mani, viņa domāja, ta�u tas nenozīmē, ka viņ� nav patiess. Kad viņ� no�ņēma rokas no sejas, viņa vaigi bija slapji, acis sarkanas.

�Es zinu," viņ� teica. �No tā es baidos visvairāk. Ka es tie��ām esmu briesmonis. Es negribu nogalināt, bet es nespēju tam pretoties."

Viņ� nekad nebija licies tik atklāts. Tu esi gudrs, Pīter. Tu slēpi visu savu vājumu, lai tagad varētu mani aizkustināt.

Un viņ� patie�ām viņu aizkustināja, jo vismaz daļēji tā bija patiesība. Tātad PIters nebija briesmonis, un viņa varēja apmierināt savu Pīteram radniecīgo varas mīlestību, arī pati nekļūstot par briesmoni. Viņa apzinājās, ka Pīters ari �ajā brī�di visu lieliski aprēķina, ta�u viņa ticēja, ka viņ� reizē ir arī patiess. Patiesība slēpās dziļi jo dziļi, un Pīters bija viņu ilgi pētījis, līdz spēja iegūt viņas uzticību.

..Valentīna, ja tu man nepalīdzēsi, man nav ne jausmas, par ko es kļū�u. Bet, ja tu būsi kopā ar mani, ja mēs darbosimies kopā, tu spēsi mani atturēt no pārvēr�anās� nu, par tādu kā tie sliktie."

Viņa pamāja. Tu vienkār�i izliecies, ka dalies ar mani varā, viņa domāja, ta�u patiesībā man ir vara pār tevi, tev pa�am to nezinot.

�Labi. Es tev palīdzē�u."

���

Tiklīdz viņi bija dabūju�i no tēva pilsoņa paroli, viņi sāka izlūkot teritoriju. Viņi neapmeklēja vietas, kur būtu nepiecie��ams lietot īsto vārdu. Tas nemaz nebija grūti � īstos vārdus pieprasīja lietot tikai tur, kur bija kāds sakars ar naudu un norēķiniem. Viņiem nauda nebija vajadzīga. Viņiem bija va�jadzīga cieņa � un to viņi varēja iegūt par velti. Slēpjoties zem izdomātiem vārdiem un darbojoties īstajos tīklos, viņi varēja izlikties par jebko � veciem vīrie�iem, pusmū�a sie�vietēm, jebko, ja vien rakstot rūpīgi ievēroja attiecīgu stilu. Redzami bija tikai viņu vārdi un viņu idejas. Tīklā visi pilsoņi bija vienlīdzīgi.

Sākumā viņi lietoja da�ādus pseidonīmiiS � ne tos, ar ku�riem Pīters bija paredzējis viņiem kļūt slaveniem un ietek�mīgiem. Protams, viņi nevarēja piedalīties lielajos valsts un starptautiskajos politiskajos forumos � tos viņi varēja tikai lasīt, līdz kāds viņus tur ielūdz vai ievēl. Ta�u viņi tiem pie�slēdzās un vēroja no malas, laiku pa laikam lasīja slavenu da�lībnieku esejas, pētīja diskusijas.

Viņi sāka ievietot savus komentārus mazāka mēroga foru�mos, kur parastie cilvēki apsprieda lielās diskusijas. Iesākumā Pīters uzstāja, ka viņiem jābūt tī�i provokatīviem.

�Uzzināt, kā mūsu stils darbojas, mēs varam tikai tad, ja kāds uz mūsu rakstīto reaģē, un, ja mēs būsim maigi un mīlī�gi, neviens neatbildēs."

Viņi nebija maigi un mīlīgi, un ļaudis reaģēja. Atbildes, kas bija ievietotas forumos, bija vienkār�i asas, bet atbildes, kas viņiem tika sūtītas pa elektronisko pastu, bija indīgas. Bet viņi ātri saprata, kas viņu tekstos citiem liekas bērni�ķīgs un muļķīgs, un viņiem veicās aizvien labāk.

Kad Pīters apmierināts konstatēja, ka viņi zina, kā izlikties par pieaugu�iem, viņ� likvidēja viņu iepriek�ējās identitātes, un viņi sāka gatavoties īstajam darbam.

�Mums jāizskatās pilnībā nesaistītiem. Mēs rakstīsim par da�ādām lietām un da�ādos laikos. Mēs nekad neatsauksi�mies viens uz otru. Tu vairāk darbosies rietumkrasta tīklos, es � dienvidos. Aplūkosim arī reģionālos jautājumus. Labi, tagad pildi savus mājasdarbus."

To viņi arī darīja. Tēvs ar māti da�reiz uztraucās, ka Pī�ters un Valentīna, paķēru�i katrs savu datoru, visu laiku pa�vada kopā. Bet viņi nevarēja ne par ko sūdzēties � atzīmes viņiem bija labas, turklāt Valentīna uz Pīteru atstāja tik labu iespaidu� Viņa bija Pīteru pilnībā pārmainījusi. Un tā Pīters ar Valentīnu, kad bija labs laiks, abi sēdēja me�ā vai, ja lija, kafejnīcās vai apjumtos parkos un sacerēja savus politiskos komentārus. Pīters bija rūpīgi izveidojis viņu jaunās identi�tātes tā, ka neviena no tām neizteica viņiem nepiecie�amos uzskatus un idejas pilnībā un viena pati; viņi bija radīju�i pat vairākas papildu identitātes, kas izteica savus �tre�ās puses" viedokļus.

�Lai nu abi tagad pulcē sev sekotājus," Pīters teica.

Reiz, būdama ļoti nogurusi no rakstī�anas un pārrakstī�a�nas, lai Pīters būtu apmierināts ar viņas tekstiem, Valentīna izmisusi iesaucās:

�Tad raksti pats!"

�Es nevaru," viņ� atbildēja. �Mēs nedrīkstam likties līdzīgi. Nekad. Neaizmirsti, ka kādu dienu mēs būsim tik slaveni, ka kāds sāks analizēt mūsu tekstus. Mums visu laiku jāizskatās pēc atsevi�ķiem cilvēkiem."

Tā nu viņa turpināja rakstīt. Viņas galvenā identitāte tīklā bija Dēmostens � vārdu bija izvēlējies Pīters. Viņ� pats sevi dēvēja par Loku. Tie bija visai parasti pseidonīmi, ta�u arī tā bija plāna sastāvdaļa.

�Lai tikai mēģina atminēt, kas mēs esam."

�Ja mēs kļūsim pietiekami slaveni, valdība vienmēr varēs noteikt, kas mēs esam patiesībā."

�Kad tas notiks, mēs būsim jau pietiekami nostiprināju��ies, lai to pārciestu. Ļaudis varbūt �okēs, ka Dēmostens un Loks ir bērni, bet viņi jau būs pieradu�i mūs uzklausīt."

Viņi sāka gatavot pirmās diskusijas saviem tēliem. Valen�tīna uzrakstīja pamattekstu, un Pīters izveidoja da�as vien�reiz lietojamas identitātes, lai viņai atbildētu. Viņa atbildes bija gudras, viņu diskusijas � aktīvas, pilnas viltīgi slēptiem apvainojumiem un spēcīgu politisko retoriku. Valentīnai īpa��i labi padevās aliterācijas, un tās padarīja viņas izteicienus viegli iegaumējamus. Tad viņi, ievērojot laika distances, it kā diskusija patie�ām būtu īsta, ievietoja to tīklā. Da�reiz pa kā�dam komentāram starpā ievietoja arī citi tīkla lietotāji, bet Pīters un Valentīna tos parasti ignorēja vai arī nedaudz pielā�goja savus tekstus.

PIters rūpīgi sekoja, vai viņu vislabāk iegaumējamās frā�zes neparādās citur tīklā. Ne visas, bet da�as tie�ām laiku pa laikam �ur tur tika atkārtotas, da�as pat nopietnās diskusijās presti�ajos forumos.

�Mūs lasa," PIters secināja. �Idejas sāk izplatīties."

�Tās ir tikai frāzes."

�Tas ir tikai sākums. Mums jau ir kaut kāda ietekme. Ne�viens vēl uz mums neatsaucas, bet viņi jau diskutē par mūsu izvirzītajiem jautājumiem. Mēs jau esam viņu dienas kārtībā. Mēs tur tiksim."

�Vai mēs mēģināsim kaut kā iekļauties galvenajās disku�sijās?"

�Nē. Pagaidīsim, līdz kāds mūs ielūdz."

Un jau pēc septiņiem mēne�iem Dēmostens saņēma pie�dāvājumu no kāda rietumkrasta ziņu servisa rakstīt iknedē�ļas slejas.

�Es nevaru rakstīt nedēļas slejas," Valentīna teica. �Man pat vēl nav sāku�ās mēne�reizes."

�Tam ar slejām nav nekāda sakara," PIters atbildēja.

�Ir gan. Es vēl esmu bērns."

,.Piekriti viņu piedāvājumam, bet ar noteikumu, ka viņi tev nodro�ina anonīmu pieeju tīklam ar kādu no savām kor�poratīvajām parolēm, jo tu nevēlies atklāt savu īsto identitāti."

�Tātad, kad valdība mēģinās mani atrast�"

�Tu būsi anonīma persona, kas pieslēgusies tīklam no CalNet. Nekāda sakara ar tēva pilsoņa paroli. Es tikai nevaru saprast, kāpēc Dēmostenam tā paveicies āgrāk par Loku."

�Atklājas īstie talanti."

Tā savā ziņā bija jautra spēle. Bet Valentīnai diez ko nepa�tika da�i uzskati, kas pēc Pītera ieceres bija jāpau� Dēmos�tenam. Dēmostens veidojās par autoru, kūra attieksme pret Krieviju lika domāt par paranoju. Tas viņu uztrauca tāpēc, ka Pīters bija vienīgais, kur� zināja, kā rakstot izmantot citu bailes � �ajā ziņā viņa pastāvīgi vērsās pie viņa pēc palīdzī�bas. Tajā pa�ā laikā Pītera Loks turējās pie viņas mērenās un iejūtīgās taktikas. Sava jēga gan tam bija: viņas rakstītie Dēmostena teksti tomēr saglabāja viņas iejūtlgumu, kamēr Loks varēja laiku pa laikam parotaļāties ar citu cilvēku bailēm.

Ta�u pamatā rezultāts bija viens � viņa aizvien palika nesa�raujami saistīta ar Pīteru. Viņa nevarēja izmantot Dēmostenu pati saviem nolūkiem, viņa vienkār�i nezinātu, kā īsti viņu izmantot. Ta�u iedarbība bija abpusēja. Viņ� nevarēja uzturēt Loka identitāti bez viņas. Vai ne?

�Man likās, ka pamatdoma bija apvienot pasauli. Ja es rakstu, ko tu vēlies, Pīter, man liekas, es sludinu karu, lai iz�nīcinātu Var�avas pakta valstis."

�Ne karu � tikai tīklu atvēr�anu un spiego�anas pārtrauk��anu. Brīvu informācijas plūsmu. Piekāp�anos Alianses no�teikumiem, Dieva dēļ�"

Valentīna neapzināti sāka runāt kā Dēmostens � pat tad, kad pilnīgi noteikti neizteica Dēmostena viedokli.

�Visiem zināms, ka jau no pa�a sākuma Alianses notei�kumi uzlūko Otrā Var�avas pakta valstis kā vienu veselumu. Starptautiskā informācijas plūsma nav slēgta, savukārt tas, kas notiek starp pa�ām Var�avas pakta valstīm, pēc noteiku�miem ir viņu iek�ējā lieta. Tāpēc arī viņi tik labprātīgi ļāvās amerikāņu hegemonijai Aliansē."

�Tu tagad izklāsti Loka uzskatus, Valentīna. Uzticies man. Tev jāpieprasa, lai Var�avas paktam tiktu atņemts oficiāls sta�tuss. Tev jāmēģina patiesi sadusmot daudzus jo daudzus cilvē�kus. Tad vēlāk, kad tu atzīsi kompromisa nepiecie�amību�"

�Viņi manī vairs neklausīsies un ķersies pie iero�iem."

�Valentīna, tici man, es zinu, ko daru."

�Kā gan tu to zini? Tu neesi diez cik gudrāks par mani, un tu nekad ar �ādām lietām iepriek� neesi nodarbojies."

�Man ir trīspadsmit, tev � desmit."

�Gandrīz vienpadsmit."

�Un es zinu, kā tās lietas notiek."

�Labi, darī�u, kā vēlies. Bet nekādu muļķību no sērijas �brīvība vai nāve"!"

�Nāksies."

�Un reiz, kad mūs pieķers un viņi brīnīsies, kāpēc gan tava māsa ir tāda kara kurinātāja, es ne�aubos ne mirkli, tu atzī�sies, ka liki man to rakstīt, vai ne?"

�Vai tu esi pārliecināta, ka tev vēl nav sāku�ās mēne�reizes, meitenīt?" �Es ienīstu tevi, Pīter Vigin!"

Visvairāk Valentīnu uztrauca tas, ka viņas rakstītās slejas pārpirka vairāki citi vietējie ziņu servisi un tās sāka lasīt un arī citēt pie galda viņas tēvs.

�Beidzot kāds saprātīgs cilvēks," viņ� teica un nocitēja da��us fragmentus, kurus Valentīna �ajā tekstā necieta visvairāk.

�Kamēr nav sakauti insektoīdi, tikmēr sadarboties ar �iem hegemonistiem krieviem ir pareizi, bet, kad mēs būsim uzva�rēju�i, nedrīkst atstāt pusi civilizētās pasaules Krievijas impē�rijas verdzībā, vai ne, dārgā?"

�Man liekas, tu to uztver pārāk nopietni," māte atbildēja.

�Man patīk �is Dēmostens. Man patīk viņa domu gājiens. Savādi, ka viņ� nedarbojas lielajos forumos. Es pārbaudīju, vai nevar viņu atrast starptautiskajās diskusijās, un izrādās, ka viņ� ne reizi nav tajās piedalījies."

Valentīnai zuda apetīte, un viņa devās prom no galda. Pī�ters viņai pēc kāda laika sekoja.

�Tātad tev nepatīk melot tēvam," viņ� teica. �Nu, un? Tu viņam nemelo. Viņ� nedomā, ka tu esi Dēmostens, un Dē�mostens neraksta to, kam tu patiesībā tici. Tas izslēdz jebkā�dus melus."

�Tie�i �āds sprie�anas veids Loku padara par tādu maitu."

Patiesībā viņu uztrauca nevis tas, ka viņa melo tēvam, bet gan tas, ka tēvs piekrīt Dēmostena uzskatiem. Viņai bija li�cies, ka Dēmostenam var sekot tikai muļķi.

Da�as dienas vēlāk kāds Jaunanglijas ziņu serviss atvēlēja sleju arī Lokam � lai nodro�inātu pretstatu viņu pa�u publi�cētajai populārajai Dēmostena slejai.

�Nav slikti � diviem bērniem, kam abiem kopā ir kādi astoņi kaunuma mati," Pīters teica.

�No sleju autora līdz varai pār visu pasauli ir tāls ceļ�," Valentīna atgādināja. �Tik tāls, ka vēl neviens nekad to nav nogājis."

�Ir gan. Vai vismaz ekvivalentu ceļu morālā ziņā. Savā pir�majā slejā es grasos zemiski aprunāt Dēmostenu."

�Nu, Dēmostens Loka eksistenci nemaz nepamanīs. Ne�kad."

�Pagaidām."

Tā kā viņu identitātes pilnībā nodro�ināja sleju rakstī�ana, tēva paroli viņi lietoja tikai vienreiz lietojamām identitātēm. Māte piezīmēja, ka viņi pārāk daudz laika pavadot tīklā.

�Viens vienīgs darbs un prieku nekādu D�ekam dara trulu prātu," viņa atgādināja Pīteram.

Pīters tī�i ļāva nedaudz nodrebēt savām rokām un teica:

�Ja tev liekas, ka man vajadzētu to izbeigt, es domāju, ka �oreiz spētu tikt ar to galā. Tie�ām."

�Nē, nē," māte atbildēja. �Es to nevēlos, tikai esi uzmanīgs un viss."

�Es esmu uzmanīgs, maram."

� ��

Gada laikā nekas nebija mainījies. Enders par to bija pār�liecināts, tomēr visam bija tāda kā rūgta pelējuma piegar�a. Pēc reitinga viņ� joprojām bija labākais kareivis, un neviens vairs ne�aubījās, ka tā ari ir. Deviņu gadu vecumā viņ� jau bija vada komandieris Petras Arkanjanas komandētajā Fēniksu armijā. Viņ� joprojām vadīja vakaru treniņus, tikai ta�gad tos apmeklēja armiju komandieru īpa�i izraudzīti elites kareivji, lai gan viņiem varēja, ja vien vēlējās, piebiedroties arī jauniņie. Arī Alajs bija kļuvis par vada komandieri, tikai citā armijā, un viņi joprojām bija labi draugi. �ens vēl nebija komandieris, bet tas viņiem nemaz netraucēja. Dinks Mēkers beidzot bija padevies un nomainījis Līkdeguni Rouzu �urku armijas komandiera amatā. Viss bija labi, ļoti labi. Ko gan vēl es varētu vēlēties?

Tad kāpēc gan man riebjas �ī dzīve?

Treniņu un spēļu rutīna. Enderam patika apmācīt viņa vada zēnus, un tie viņam labprāt pakļāvās. Visi viņu cienīja, un vakara treniņos pret viņu visi izturējās patiesi godbijīgi. Komandieri vēroja viņa treniņus un mācījās. Ēdienreizēs citi kareivji nāca klāt un lūdza atļauju apsēsties blakus. Pat skolo�tāji likās laipni un vēlīgi.

No visas �īs sasodītās cieņas viņam gribējās skaļi kliegt.

Viņ� redzēja, kā Petras armijas jaunākie kareivji � tikko paaugstināti jauniņie � rotaļājas, uzjautrinās par koman�dieriem, kad domā, ka neviens to neredz. Viņ� redzēja, kāds biedriskuma un brālības gars valda starp vecākiem draugiem, kas Kaujas skolā jau gadiem cits citu pazīst, kā viņi sarunājas un smejas par senām kaujām un sen jau skolu pabeigu�iem kareivjiem un komandieriem.

Bet kopā ar viņa vecajiem draugiem viņi nedz smējās, nedz nodevās atmiņām. Tikai darbs. Domas un runas tikai par spēli, neko vairāk. Tovakar viņ� to izjuta īpa�i asi. Enders sarunājās ar Alaju par manevriem atklātā telpā, kad klāt pie�nāca �ens un, kādu brītiņu paklausījies, pēk�ņi saķēra Alaju aiz pleciem un iekliedzās:

�Nova! Nova! Nova!"

Alajs sāka nevaldāmi smieties, un Enders redzēja viņus uz bridi atceramies kauju, kurā �ie manevri atklātā telpā patie��ām bija noderēju�i, kurā viņi bija tik viegli piemānīju�i ve�cākos zēnus un�

Pēk�ņi viņi atcerējās, ka blakus ir ari Enders.

,.Atvaino, Ender," �ens teica.

Atvainot? Par ko? Par draudzību?

�Es ta�u arī tur biju," Enders atbildēja.

Viņi atvainojās vēlreiz. Atpakaļ pie darba. Pie cieņas. Un Enders saprata, ka viņi nav aptvēru�i, ka arī viņam varētu būt sava vieta �ajā draudzībā un smieklos.

Bet kā gan viņi varēja to iedomāties? Vai es smējos? Pievie�nojos viņiem? Tikai stāvēju un skatījos. Kā skolotājs.

Tie�i tā arī viņi domā par mani. Kā par skolotāju. Leģen�dāru kareivi. Ne biedru. Ne kādu, ko var apkampt un kam var ie�ukstēt ausī �salaam". Tā varēja tikai tad, kad Enders vēl izskatījās pēc upura, kad izskatījās ievainojams. Tagad viņ� bija izcils kareivis � un pilnīgi un galīgi vientuļ�.

Pa�ēlo sevi, Ender. Guļot gultā, viņ� uzrakstīja datorā vār�dus: NABAGA ENDERS. Tad pasmējās par sevi un nodzēsa tos. Kur� gan �ajā skolā nebūtu ar mieru uz visu, lai tikai no�kļūtu manā vietā?

Viņ� palaida savu spēli. Kā jau parasti viņ� izgāja cauri pil�sētai, ko Mil�a līķa veidotajā paugurā bija izbūvēju�i rūķi. Tā kā ribas jau bija izliektas pareizajā virzienā un attālums starp tām bija gana liels, lai pietiktu logiem, uzbūvēt pamatīgas sie�nas nemaz nebija grūti. Viss ķermenis bija sadalīts dzīvokļos, kas rindojās ar durvīm gar ceļu � Mil�a mugurkaulu. Iegur�ni bija izveidots amfiteātris, un starp Mil�a kājām ganījās vi�siem kopīgs poniju ganāmpulks. Enders skaidri nezināja, ar ko īsti rūķi nodarbojas, bet, viņam ejot cauri pilsētai, tie viņu lika mierā � gan turpceļā, gan atpakaļceļā.

Viņ� pārrāpās pāri iegurņa kaulam un devās cauri ganī�bām. Poniji pabēga sāņus, viņ� tiem nedzinās pakaļ. Enders vairs nesaprata, kā spēle īsti darbojas. Senāk, pirms viņ� vēl bija nokļuvis pie Pasaules gala, to veidoja cīņas un mīklas � sakauj ienaidnieku, pirms tas nogalina tevi, vai izdomā, kā pārvarēt kārtējo �ķērsli. Bet tagad viņam neviens vairs neuz�bruka, neviens viņu neapdraudēja, un, lai kur viņ� ietu, nega�dījās nekādi �ķēr�ļi.

Izņemot, protams, istabu Pasaules gala pilī. Tā bija vienīgā atlikusī bīstamā vieta. Un Enders, neskaitāmas reizes nozvē�rējies tur neatgriezties, ikreiz tomēr devās uz turieni, ikreiz nogalināja �ūsku, ikreiz ielūkojās sejā savam brālim un ik�reiz, vienalga ko darīdams tālāk, gāja bojā.

Arī �oreiz bija tāpat. Viņ� paņēma no galda nazi un mē�ģināja ar to sadrupināt javu, lai varētu izvilkt no sienas vie�nu akmeni. Tiklīdz viņam izdevās atdalīt gabalu javas, istabā sāka gāzties iek�ā ūdens, un Enders ekrānā vēroja, kā viņa jau nevadāmais tēls, izmisīgi cīnoties par dzīvību, slīkst. Logi bija pazudu�i, ūdens līmenis cēlās, un viņa tēls nomira. Visu �o laiku no spoguļa viņā turpināja raudzīties Pīters Vigins.

Es esmu �eit ieslodzīts, Enders domāja, ieslodzīts Pasaules galā � un izejas nav. Un beidzot viņ� atpazina, kas gan īsti ir �ī pelējuma gar�a, kas bija uzradusies par spīti visiem viņa

panākumiem Kaujas skolā: izmisums.

���

Valentīnai ierodoties skolā, pie ieejas stāvēja formās tērpti vīri. Nelikās, ka viņi ko sargātu � drīzāk vienkār�i slaistījās, gaidot, kamēr kāds tiek galā ar savām darī�anām skolā. Viņi valkāja SF formas tērpus. Jūras kājnieki. Tie pa�i formas tēr�pi, kurus ikviens bija redzējis asiņaino kauju videoierakstos. Tādēļ skolā �odien valdīja īpa�a gaisotne un visi bērni bija priecīgi satraukti.

Izņemot Valentīnu. Pirmkārt, viņa atcerējās Enderu. Otr�kārt, viņai bija bail. Nesen kāds bija publicējis niknu komen�tāru par Dēmostena rakstiem. Gan komentārs, gan viņas raksti bija apspriesti atvērtā diskusijā starptautisko attiecību forumā, kur vai nu Dēmostenam uzbruka, vai viņu aizstāvēja ari da�as ļoti ietekmīgas personas. Visvairāk viņu uztrauca kāda angļa piebilde: �Gribi vai negribi, Dēmostens nevar pa�likt anonīms mū�īgi. Viņ� ir saniknojis pārāk daudz gudru cilvēku un iepaticies pārāk daudziem muļķiem, lai drīkstētu slēpties zem �ī � jāatzīst, pat pārāk atbilsto�ā � pseidonīma. Vai nu viņam jāatklājas, lai uzņemtos vadību pār �o muļķu armiju, ko viņ� sagatavojis, vai ari viņu atmaskos viņa preti�nieki, lai saprastu, kāda gan slimība radījusi tik spēcīgu, bet kroplu prātu."

PIters, protams, bija sajūsmā. Valentīna baidījās, ka agre�sīvais Dēmostens varētu būt sakaitinājis tik daudz ietekmī�gu cilvēku, ka viņa tie�ām tiks atklāta. SF to varēja, kaut arī Amerikas valdībai to aizliedza konstitūcija. Un nu tie�i pie Ziemeļgilfordas vidusskolas bija sapulcēju�ies SF kareivji. Tā nebija glu�i parasta rekrū�u meklē�anas vieta.

Tāpēc viņa nejutās pārsteigta, kad, ieslēdzot savu datoru, ieraudzīja uzrakstu: �Lūdzu nekavējoties ierasties Dr. Lainberijas kabinetā!"

Valentīna nervozēdama stāvēja pie direktores kabineta, līdz Lainberija atvēra durvis un aicināja viņu ienākt. Ieraugot ērtā krēslā sē�am miesās pilnīgu vīru SF formas tērpā, izgaisa viņas pēdējās �aubas.

�Tu esi Valentīna Vigina," viņ� teica.

�Jā," viņa at�ukstēja.

�Es esmu pulkvedis Grafs. Mēs jau esam tiku�ies."

Tiku�ies? Kad gan viņai biju�as darī�anas ar SF?

�Es esmu ieradies, lai parunātos ar tevi par tavu brāli."

Tātad viņi atklāju�i ne tikai mani. Arī Pīteru. Vai noticis vēl kas cits? Ko gan viņ� atkal varētu būt izdarījis? Man likās, ka viņ� izbeidzis nodarboties ar muļķībām.

�Valentīna, tu izskaties nobijusies. Neuztraucies. Lūdzu, apsēdies. Vari būt dro�a, ka ar tavu brāli viss ir kārtībā. Viņ� ir pat labāks, nekā mēs cerējām."

Viņai kā akmens no sirds novēlās, kad viņa saprata, ka runa ir par Enderu. Tas noteikti ir virsnieks, kur� viņu aizve�da. Viņi nebija ieradu�ies, lai Valentīnu sodītu, runa bija par Enderu, sen pazudu�o Enderu, kas nekādi neietilpa Pītera plānos. Tu vari būt laimīgs, Ender, tu tiki prom, pirms Pīters varēja tevi iepīt savās sazvērestībās.

�Ko tu domā par savu brāli, Valentīna?"

�Enderu?"

�Protams."

�Ko gan es varu par viņu domāt? Es viņu neesmu redzējusi kop� astoņu gadu vecuma."

�Doktore Lainberija, vai jūs varētu atstāt mūs divatā?"

Lainberija likās neapmierināta.

�Lai gan, doktore Lainberija, man liekas, ka mums ar Valentīnu padotos auglīgāka saruna, ja mēs izietu nedaudz pastaigāties ārā. Tālāk no noklausī�anās ierīcēm, kuras jūsu palīgs ievietojis �ajā telpā."

Valentīna pirmoreiz redzēja Lainberiju aiz pārsteiguma kļūstam mēmu. Pulkvedis Grafs noņēma no sienas nelielu gleznu un noplēsa no sienas mazu pārraides ierīci kopā ar skaņu uztvērēju membrānu.

�Lēti," teica Grafs, �bet efektīvi. Man likās, ka jūs zināt."

Lainberija paņēma ierīci un smagi atkrita krēslā. Grafs iz�veda Valentīnu ārā.

Viņi izgāja futbola laukumā. Kareivji, sadalīju�ies lielā aplī, lai aizsargātu viņus no visām pusēm, pieklājīgā attālumā nāca līdzi.

�Valentīna, mums vajadzīga tava palīdzība. Enderam."

�Kāda palīdzība?"

�Mēs neesam dro�i. To mēs tagad mēģināsim noskaidrot."

�Kas ir noticis?"

�Tā arī ir problēma. Mēs nezinām."

Valentīna iesmējās.

�Es ta�u viņu neesmu satikusi trīs gadus! Viņ� ta�u visu laiku ir pie jums."

,.Valentīna, ceļojums no Kaujas skolas uz Zemi un atpakaļ izmaksā vairāk, nekā tavs tēvs var nopelnīt visā mū�ā. Es ne�ceļoju pārāk bie�i." ,.Ķēniņam bija sapnis," teica Valentīna, �bet viņ� aizmirsa, kāds, un viņ� lika saviem viedajiem vīriem to izskaidrot � vai ari viņi mirs. Tikai Danielam tas izdevās � viņ� bija pra�vietis."

�Tu lasi Bībeli?"

��ogad angļu valodā mums jālasa klasika. Es neesmu pra�vietis."

�Es gribētu tev izklāstīt Endera stāvoldi visos sīkumos, bet tas prasītu stundas, varbūt dienas, un pēc tajri man nāktos tevi dro�ības pēc ieslodzīt, jo liela daļa stāstītā būtu slepena infor�mācija. Tāpēc paskatīsimies, ko varam iesākt ar ierobe�otu in�formācijas daudzumu. Mums skolā ir kāda datorspēle�"

Viņ� izstāstīja Valentīnai par Pasaules galu un istabu pilī, kur spoguli bija redzams PIters.

�To attēlu tur ievieto dators � ne Enders. Kāpēc gan jūs neiztaujājat datoru?"

�Dators neko nezina."

�Un tas ir jāzina man?"

�Kop� Enders ir pie mums, viņ� jau divas reizes �ajā spēlē nonācis strupceļā. Spēlē, kurai it kā nav risinājuma."

�Viņ� tika galā ar pirmo?"

�Galu galā � jā."

�Tad varbūt pēc kāda laika viņ� tiks galā arī ar otru."

�Es neesmu tik pārliecināts. Valentīna, tavs brālis ir ļoti nelaimīgs."

�Kāpēc?"

�Nezinu."

�Jūs vispār nezināt pārāk daudz, vai ne?"

Valentīnai uz mirkli likās, ka viņ� sadusmosies, ta�u tā vie�tā viņ� iesmējās.

�Nudien, ne pārāk daudz. Valentīna, kāpēc gan Enders visu laiku saskata spogulī Pīteru?"

�Tam nevajadzētu tā būt. Tas ir muļķīgi."

�Kāpēc muļķīgi?"

�Tāpēc, ka Pīters ir tie�s pretstats Enderam."

�Kā tie�i?"

Valentīna nevarēja iedomāties atbildi, kas nebūtu bīstama. Pārāk daudz jautājumu par Pīteru varēja sagādāt pamatīgas nepatik�anas. Valentīna pietiekami labi pazina pasauli, lai saprastu, ka Pītera pasaules pārvaldī�anas plānus neviens ne�uzskatītu par īstiem draudiem, ta�u viņi varēja viņu uzskatīt par ārprātīgu un ārstējamu no lieluma mānijas.

�Tu grasies man melot," Grafs teica.

�Es grasos pārtraukt �o sarunu," atbildēja Valentīna.

�Un tev ir bail. Kāpēc?"

�Necie�u jautājumus par manu ģimeni. Lieciet manu ģi�meni mierā."

�Valentīna, es jau mēģinu likt tavu ģimeni mierā. Es ie�rados pie tevis, lai man nevajadzētu pakļaut Pīteru du�iem testu un vēl nopratināt tavus vecākus. Es mēģinu atrisināt �o jautājumu tie�i tagad, sarunājoties ar cilvēku, kuru Enders mīl un kuram viņ� uzticas vairāk par visu pasaulē, varbūt ar vienīgo cilvēku, kuru viņ� mīl un kuram uzticas. Ja mēs �o problēmu nevarēsim atrisināt �ādi, mēs ķersimies pie tavas ģimenes un rīkosimies, kā būs nepiecie�ams. Situācija nebūt nav vienkār�a, un es tā vienkār�i vis nelido�u atpakaļ."

Vienīgais cilvēks, kuru Enders mīl un kuram uzticas. Viņu caurstrāvoja dziļas, asas sāpes, no�ēla, kauns, ka tagad viņa ir tik tuva Pīteram. Pīteram, kas bija kļuvis par noteico�o spēku viņas dzīvē. Tev, Ender, es iekurinu sīkus ugunskuriņus tavās dzim�anas dienās. Pīteram es īstenoju viņa sapņus.

�Man nekad nav licies, ka jūs esat jauks cilvēks. Nedz tad, kad ieradāties pēc Endera, nedz tagad."

..Neizliecies par naivu meitenīti. Es pētīju tavu pārbau�u rezultātus, kad tu biji vēl pavisam maza, un tagad pasaulē ne�varētu būt pārāk daudz profesoru, kas spētu turēties tev līdzās."

�Enders un Pīters ienīst viens otru."

�To es zināju. Tu teici, ka viņi ir tie�s pretstats viens otram. Kāpēc?"

�Pīters� da�kārt ir ļaunprātīgs."

�Kādā ziņā ļaunprātīgs?"

�Ļauns. Vienkār�i ļauns."

,.Valentīna, pastāsti ta�u, ko viņ� dara, kad ir ļauns, � En�dera dēļ."

�Viņ� draud nogalināt cilvēkus. Viņ� to nedomā nopietni. Bet, kad mēs bijām mazi, mums ar Enderu bija no viņa bail.

Viņ� draudēja nogalināt arī mūs. Patiesībā viņ� draudēja no�galināt Enderu."

�Ko tādu mēs toreiz novērojām ar monitoriem."

�Tas bija tie�i monitora dēļ."

�Tas ir viss? Pastāsti ko vairāk par Pīteru!"

Viņa pastāstīja, kā Pīters izrīkojās ar citiem bērniem katrā skolā, kur viņam nācās mācīties. Viņ� tos nekad neaizskāra fiziski, viņ� tos mocīja citādi: atklāja par tiem ko apkaunojo��u un pastāstīja par to cilvēkiem, kuru cieņti tie īpa�i vēlējās iegūt. Uzzināja, no kā tie visvairāk baidās, un parūpējās', lai tie bie�i ar to saskartos.

�Viņ� tā rīkojās arī ar Enderu?"

Valentīna pakratīja galvu.

�Tu esi pārliecināta? Vai Enderam nebija kāda vājā vieta? Kaut kas, no kā viņ� visvairāk baidījās vai par ko ļoti kaunējas?

�Enders nekad nedarīja neko tādu, par ko būtu jākaunas."

Un pēk�ņi, pati nokaunējusies, ka aizmirsusi un nodevusi Enderu, viņa ieraudājās.

,.Kāpēc tu raudi?"

Viņa pakratīja galvu. Viņa nevarēja izskaidrot, kā īsti ir domāt par savu mazo brāli, kur� bija tik labs, kuru viņa bija tik ilgi aizstāvējusi, un tad atcerēties, ka nu viņa ir Pītera sabiedrotā, Pītera izpalīdze, Pītera verdzene avantūrā, kuru viņa nekādi nevarēja ietekmēt. Enders nekad nepadotos Pī�teram, bet es padevos, es esmu kļuvusi par viņa sastāvdaļu, Enders nekad tā nevarētu.

�Enders nekad nepadevās," viņa teica.

�Kam?"

�Pīteram. Enders nekad nekļuva viņam līdzīgs."

Viņi klusēdami gāja gar vārtu līniju.

�Kā Enders varēja kļūt līdzīgs Pīteram?"

Valentīna nodrebēja.

�Es jau jums teicu."

�Bet Enders nekad neko tādu nav darījis. Viņ� ta�u bija tikai mazs zēns."

�Bet mēs abi gribējām ko tādu. Mēs abi gribējām nogalināt Pīteru." �Ak tā."

,,Nu, ne glu�i tā. Mēs nekad par to nerunājām, Enders ne�kad to neteica skaļi. Es tikai tā domāju. Es, ne Enders. Viņ� nekad neteica, ka grib viņu nogalināt."

�Tad ko viņ� īsti gribēja?"

�Viņ� vienkār�i nevēlējās kļūt par�"

�Par ko?"

�Pīters moka vāveres. Viņ� tās nostiprina uz zemes un dzī�vas nodīrā, un tad sē� un vēro, kā tās mirst. Kādu laiku pēc Endera aizve�anas viņ� to darīja, tagad vairs ne. Bet darīja. Ja Enders to zinātu, ja viņ� redzētu, man liekas, viņ��"

�Ko viņ� darītu? Mēģinātu tās glābt? Ārstēt?"

�Nē, tolaik mēs nemēģinātu neko tādu. Nestātos viņam ceļā. Bet Enders sāktu gādāt par vāverēm. Jūs saprotat? Ba�rotu tās."

�Bet, ja viņ� tās barotu, tās pierastu pie cilvēkiem, un Pīte�ram būtu daudz vieglāk tās noķert."

Valentīna atkal sāka raudāt.

�Lai vai ko tu iesāktu, tas tikai palīdzēs Pīteram. Pīteram noder viss, pilnīgi viss, tur neko nevar darīt."

�Vai arī tu palīdzi Pīteram?" Grafs jautāja.

Viņa neatbildēja.

�Vai Pīters tie�ām ir tik ļauns cilvēks, Valentīna?"

Viņa pamāja.

�Vai Pīters ir pats ļaunākais cilvēks pasaulē?"

�Kā gan lai es to zinu? Viņ� ir visļaunākais cilvēks, ko es zinu."

�Un viņ� ir jūsu brālis. Jums ir kopīgi gēni, vieni vecāki, kā gan viņ� var būt tik ļauns, ja�"

Valentīna pagriezās pret Grafu un iekliedzās, it kā viņ� mēģinātu viņu nogalināt:

�Enders nav Pīters! Viņ� nekādi nelīdzinās Pīteram! Izņe�mot to, ka viņ� ir gudrs, tas ari viss � citādi viņ� nekādi, ne�kādi, nekādi nelīdzinās Pīteram! Nekādi!"

�Skaidrs," teica Grafs.

�Es zinu, ko tu domā, izdzimteni, tu domā, ka es kļūdos, ka Enders ir līdzīgs Pīteram. Nu, varbūt es esmu līdzīga Pīte�ram, bet ne jau Enders, viņ� nepavisam nav! Tā es viņu mie�rināju, kad viņ� raudāja, atkārtoju to daudz, daudz rei�u, tu neesi Piters, tu nekad neaizskar citus cilvēkus, tu esi jauks un labs un nepavisam nelīdzinies Pīteram."

�Tā ir taisnība."

Viņa piekri�ana viņu nomierināja.

,.Sasodīts, skaidrs, ka taisnība."

�Valentīna, vai tu palīdzēsi Enderam?"

�Es viņam tagad nekādi nevaru palīdzēt."

�Tu vari palīdzēt tie�i tāpat kā agrāk. Nomierināt un pa�stāstīt, ka viņ� nekad neaizskar citus, ka viņ� ir labs un j'auks, ka viņ� nekādi nelīdzinās Pīteram. Tas ir pats svarīgākais � ka viņ� nelīdzinās Pīteram."

�Es varē�u viņu satikt?"

�Nē. Tev būs jāuzraksta vēstule."

�Kāda jēga? Enders nav atbildējis ne uz vienu no vēstulēm, ko es sūtīju."

Grafs nopūtās.

�Viņ� ir atbildējis uz katru, ko ir saņēmis."

Acumirklī viņa saprata.

�Jūs tie�ām esat maitas."

,.lzolācija rada labākos apstākļus rado�o spēju attīstībai. Mums vajadzīgas viņa idejas, nevis� Neņem vērā, man nav tev jātaisnojas."

Tad kāpēc gan tu to dari? Skaļi gan viņa to nejautāja.

�Bet viņ� kļūst aizvien lēnāks, viņ� kuģo gar krastu, un mēs gribam viņu pastumt tālāk, bet tas neizdodas."

�Varbūt es Enderam palīdzētu, pasūtot jūs tālāk."

�Tu jau esi man palīdzējusi. Vairāk palīdzēt tu man vairs nevari. Aizraksti viņam."

�Apsoliet, ka neizdzēsīsiet neko no manis rakstītā!"

�Neko tādu es nevaru solīt."

�Tad aizmirstiet par vēstuli."

�Labi. Uzrakstī�u vēstuli pats. Izmantosim tavas iepriek�ē�jās vēstules, lai atrastu īsto stilu. Vienkār�i."

�Es gribu viņu satikt."

�Viņ� tiks pirmajā atvaļinājumā, kad viņam būs astoņpa�dsmit gadu."

�Jūs teicāt, ka divpadsmit." >,Mēs mainījām noteikumus."

,.Kāpēc lai es jums palīdzētu?"

�Nepalīdzi man. Palīdzi Enderam. Kas par to, ka tas izde�vīgi ari mums?"

�Ko gan tik briesmīgu jūs esat viņam tur nodarīju�i?"

Grafs iesmējās.

�Valentīna, mīļā meitenīt, briesmīgās lietas tagad tikai sāk�sies."

Enders bija izlasījis �etras rindas, kad apjēdza, ka vēstuli nav sūtījis neviens no pārējiem Kaujas skolas kareivjiem. Tā bija pienākusi kā parasti: ieslēdzot datoru, uz ekrāna iemirdzējās uz�raksts: �Jums ir jauna vēstule." Viņ� izlasīja pirmās �etras rindas un, izlaidis pārējo tekstu, paskatījās uz parakstu. Tad viņ� sāka lasīt atkal no sākuma, apgūlās gultā un pārlasīja to vēl un vēl.

Ender,

tie izdzimteņi līdz �im neļāva Tev saņemt nevienu no ma�nām vēstulēm. Es esmu rakstījusi simtiem vēstuļu, lai gan Tev varbūt likās, ka es nerakstīju nemaz. Rakstīju gan. Es neesmu Tevi aizmirsusi. Es atceros Tavas dzim�anas dienas. Es atceros visu. Da�iem varbūt liekas, ka Tu nu esi kļuvis par kareivi, cietsirdīgu un bargu cilvēku, kas uzjautrinās, mokot citus, bet es zinu, ka tā nav. Tu nemaz neesi kā Tu-zini-kas. Viņ� sācis uzvesties jaukāk, bet vēl joprojām sirdī ir pretīga kuce. Varbūt Tu izskaties ļauns, bet mani nevar tik viegli piemuļķot. Jopro�jām airējot veco smaijlīti, ar mīlestību,

Valentīna

Neraksti atbildi, viņi dro�i vien to psihonalizēs.

Skaidrs, ka vēstule bija rakstīta ar skolotāju atļauju. Ta�u viņ� ne�aubījās, ka to patie�ām rakstījusi Valentīna. �Psihonalizēs", Piters � �pretīgā kuce", �smaijlīte" � par �iem vār�diem vēl zināja tikai Valentīna.

Tomēr to bija tik daudz, it kā kāds gribētu viņu pārliecināt pilnīgi un galīgi, ka vēstule ir īsta. Kāpēc gan viņiem tik ļoti jānopūlas, ja tā patie�ām ir īsta?

Tā jebkurā gadījumā nav īsta. Pat ja viņa to ir rakstījusi. Tā nevar būt īsta, jo viņi piespieda Valentīnu rakstīt. Viņa ir rakstījusi jau pirms tam, bet viņi paturēju�i visas viņas vēstu�les. Tās varētu būt īstas, bet ne �ī, �ī bija kārtējais instruments, ko viņi izmantoja, lai manipulētu ar viņu.

Un viņ� atkal jutās izmisis. Tagad viņ� saprata, kāpēc. Ta�gad viņ� saprata, ko tik ļoti necie�. Viņam nebija nekādas va�ras pār savu dzīvi. Tā visa bija viņiem. Viņi izdarīja visas viņa izvēles. Enderam bija palikusi tikai spēle, tas arī viss, pārējo noteica un plānoja viņi � nodarbības, programmas, -visu, un viņam atlika vairs tikai izlemt, ko iesākt �ajā kaujā un ko nākamajā. Vienīgi viņa atmiņas par Valentīnu bija īstas un nozīmīgas, atmiņas par cilvēku, kuru viņ� bija mīlējis un kur� bija mīlējis viņu, vienalga, vai ir kar� ar insektoīdiem vai nav, un nu tie bija piesavināju�ies viņu sev, nu viņa bija viena no tiem.

Enders viņus ienīda, viņ� ienīda to spēles. Ienīda tik ļoti, ka, vēlreiz pārlasot Valentīnas tuk�o, pēc pavēles rakstīto vēs�tuli, sāka raudāt. Citi Fēniksu armijas zēni to pamanīja un novērsās. Enders Vigins raud? Tas bija kas satrauco�s. Tātad notiek kaut kas briesmīgs. Pats labākais kareivis guļ gultā un raud. Telpā iestājās nomāco�s klusums.

Enders aizvēra vēstuli, tad izdzēsa to un palaida spēli. Viņ� īsti nezināja, kāpēc gan tik daudz to spēlē, kāpēc tik ļoti vē�las nokļūt Pasaules galā, ta�u viņ� daudz nekavējās to darīt. Guļot uz mākoņa, slīdot virs rudens toņos iekrāsotās lauku ainavas, viņ� beidzot aptvēra, kāpēc viņam tik ļoti nepatika Valentīnas vēstule. Tā pilnībā bija par Pīteru. Par to, ka viņ� nepavisam nelīdzinās Pīteram. �os vārdus viņa bie�i bija at�kārtojusi pēc tam, kad Pīters bija viņu mocījis, kad viņ� trī�cēja bailēs un dusmās, un naidā. Vairāk nekā cita �ajā vēstulē nebija.

Tie�i to viņi bija no viņas prasīju�i. Tie izdzimteņi zināja, viņi zināja par Pīteru un spoguli pils istabā, viņi zināja visu, un Valentīna viņiem bija tikai vēl viens papildu rīks, lai viņu vadītu un kontrolētu, vēl viens paņēmiens. Dinkam bija tais�nība, viņi bija īstie ienaidnieki, viņi nemīlēja neko, un viņiem nerūpēja nekas, un Enders vairs negrasījās darīt to, ko viņi no viņa gaidīja, pie velna, viņ� nedarīs neko. Tie izdzimteņi bija iznīcināju�i viņa pēdējās tie�ām labās, tie�ām vērtīgās atmi�ņas � viņam bija gana, viņ� atteiksies spēlēt.

Torņa istabā viņu kā vienmēr gaidīja �ūska. Bet �oreiz En�ders to nesamina. �oreiz viņ� to satvēra rokās, noliecās pie tās un maigi, maigi pielika �ūskas pavērto muti pie savām lūpām.

Un noskūpstīja.

Viņ� nebija to ieplānojis. Viņ� bija domājis, ka �ūska ie�kodīs viņam mutē vai arī viņ� aprīs to dzīvu, kā bija izdarījis Pīters spogulī. Asiņains zods un �ūskas aste, kas spraucas ārā starp lūpām. Ta�u viņ� to noskūpstīja.

�ūska viņa rokās sāka augt un pieņēma citu veidolu. Cil�vēka veidolu. Tā bija Valentīna, un viņa viņu noskūpstīja.

�ūska nevarēja būt visu laiku bijusi Valentīna. Viņ� bija to pārāk daudz rei�u nogalinājis, lai tā varētu būt viņa māsa. Un Pīters bija pārāk daudz rei�u to aprijis. Tā nevarēja būt Valentīna.

Vai tāds bija viņu plāns, ļaujot izlasīt viņas vēstuli? Viņam bija vienalga.

Viņa piecēlās no grīdas un piegāja pie spoguļa. Enders lika piecelties arī savam tēlam un sekoja tai. Viņi stāvēja pie spo�guļa, kurā ne�ēlīgā Pītera vietā stāvēja pūķis un vienradzis. Enders pastiepa roku un pieskārās spogulim, Valentīna da�rīja tāpat; siena izzuda un skatienam atklājās milzīgas, ar pa�klājiem izklātas lejup vedo�as kāpnes, uz kurām atradās mil�zīgs trok�ņojo�s un gavilējo�s ļau�u pūlis. Roku rokā viņi ar Valentīnu devās lejup pa kāpnēm. Acīs viņam sariesās asaras, atvieglojuma asaras � beidzot viņ� bija pārvarējis Pasaules gala līmeni. Un asaru dēļ viņ� nepamanīja, ka ikvienam cil�vēkam pūlī ir Pītera seja. Viņ� saprata � lai kā viņam klātos

�ajā pasaulē, Valentīna vienmēr būs kopā ar viņu.

���

Valentīna atvēra vēstuli, ko viņai bija iedevusi Lainberija:

Dārgā Valentīna!

Mēs esam Jums ļoti pateicīgi un augsti vērtējam Jūsu sniegurnu Flotes labā. Mēs paziņojam, ka Jūs tiekat apbalvota ar pirmās �ķiras Cilvēces Alianses Ordeņa zvaigzni. Tas ir augstā�kais militārais apbalvojums, ko iespējams pie�ķirt civilperso�nām. Diem�ēl SF dro�ības noteikumi liedz �o faktu publiskot, kamēr nav veiksmīgi noslēgu�ās noteiktas pa�reizējās operāci�jas, ta�u mēs vēlamies, lai Jūs zinātu, ka Jūsu palīdzība tie�ām bija noderīga.

Sirsnīgi pateicoties, stratēgs ģenerālis �imons Levijs

Viņa izlasīja to divreiz, un tad Lainberija to paņēma.

�Man lika to iznicināt, tiklīdz tu esi izlasījusi."

Viņa izvilka no atvilktnes �ķiltavas un aizdedzināja papīru, un ielika to pelnu traukā. Tas spo�i uzliesmoja.

�Labas ziņas vai sliktas?" viņa jautāja.

�Es pārdevu savu brāli," Valentīna atbildēja, �un nu tieku atalgota."

�Nav nedaudz par pārspīlētu, ne?"

Valentīna neatbildēja un devās atpakaļ uz klasi. Tovakar Dēmostens publicēja asi uzbrūko�u rakstu pret dzimstības ierobe�ojumiem. To nedrīkst ierobe�ot, cilvēki vienkār�i jā�sūta uz citām planētām, lai cilvēce apdzīvotu visu Galaktiku, lai nedz katastrofas, nedz kari nekad neapdraudētu visas cil�vēces eksistenci.

�Pats cildenākais tituls, kāds bērnam ir iespējams," Dē�mostens rakstīja, �ir Tre�ais."

Tas ir par tevi, Ender, viņa rakstot klusi teica.

PIters, to lasot, sajūsmināts iesmējās.

�Tas liks viņiem apsēsties un padomāt! Tre�ais! Cildens ti�tuls! Ak, cik tu esi neganta!"

�Tagad?"

�Laikam gan."

�Tai jābūt pavēlei, pulkvedi Graf. Armija nekustēsies ne no vietas tāpēc vien, ka kāds komandieris pateiks: man liekas, tagad mēs varētu doties uzbrukumā."

�Es neesmu komandieris. Es esmu skolotājs. Maziem bēr�neļiem."

�Ser, es atzīstu, ka esmu jums daudz un pamatīgi kritis uz nerviem, ta�u tas bija tā vērts, viss ir izdevies tie�i tā, kā jūs vēlējāties. Pēdējās piecās nedēļās Enders ir�"

�Laimīgs."

�Apmierināts. Viņam sokas ļoti labi. Viņa prāts ir ass, un spēlē viņam klājas lieliski. Ņemot vērā, cik viņ� vēl ir jauns. Mums nekad nav bijis zēna, kas būtu labāk sagatavots ko�mandē�anai nekā viņ�. Parasti mēs viņus padarām par ko�mandieriem vienpadsmit gadu vecumā, ta�u viņam pietiks ar deviņiem ar pusi."

�Labi. Es te kādu bridi domāju, kādam gan jābūt cilvēkam, lai viņ�, tikko sadziedējis ievainotu bērnu, tūlīt pat atkal sū�tītu viņu kaujā. Neliela personiskas dabas morāla dilemma. Neņemiet vērā. Es esmu noguris."

�Mēs ta�u glābjam pasauli, vai ne?"

�Vediet viņu �urp."

�Mēs vienkār�i pildām mūsu pienākumu, pulkvedi Graf."

,.Pietiks, Anderson, jūs ta�u vai mirstat no kāres redzēt, kā viņ� tiks galā ar visām tām blēdīgajām padarī�anām, ko es liku jums izstrādāt."

�Tas nav pārāk jauki."

�Nu, es ari neesmu pārāk jauks. Nu, nu, major. Mēs abi esam pagalam pagrimu�i. Es ta�u ari vai beidzos nost no vēl�mes redzēt, ko viņ� iesāks. Galu galā � no tā, kā viņam so�kas, atkarīgas mūsu visu dzīvības. Vajnē?"

�Jūs ta�u negrasāties sākt lietot zēnu �argonu?"

�Vediet viņu �urp, major. Es papildinā�u viņa failus ar kau�ju plānu un ļau�u viņam atkal lietot viņa dro�ības sistēmu. Ne jau viss, ko mēs viņam nodarām, ir kas slikti neviens vismaz nerakāsies pa viņa failiem."

�Un viņ� joprojām paliks izolēts."

�Vara dara vientuļu. Vediet viņu �urp."

�Jā, ser. Bū�u atpakaļ kopā ar viņu pēc kādām piecpadsmit minūtēm."

�Uz redzē�anos. Jā, ser, jāser, jāser. Es ceru, ka tev bija jaut�ri, ka tu lieliski, lieliski pavadīji laiku un biji laimīgs, Ender. Varbūt tas bija pēdējo reizi tavā mū�ā. Laipni lūdzam, bēr�niņ. Tavs mīļais tēvocis Grafs ir ko ieplānojis."

���

Enders saprata, kas notiek, uzreiz, kad pēc viņa ieradās Andersons. Visi zināja, ka viņ� kļūs par komandieri ļoti agri. Varbūt ne tik agri, bet viņ� jau gandrīz trīs gadus nepārtrauk�ti ieņēma pirmo vietu sarakstā, neviens pat īsti netuvojās viņa pozīcijai, un viņa vakara nodarbību apmeklētāji bija pa�i labākie kareivji visā skolā. Da�i pat brīnījās, kāpēc gan skolo�tāji tik ilgi gaidīju�i.

Interesanti, kādu armiju gan viņam pie�ķirs? Skolu drīz grasījās beigt trīs komandieri, to skaitā ari Petra, bet viņ� pat nesapņoja, ka viņam varētu tikt Fēniksu armija � neviens vēl nebija kļuvis par komandieri armijai, kirrā bijis tie�i pirms paaugstinā�anas.

Andersons vispirms ierādīja viņam jauno istabu. Tas iz�ķī�ra visu � tikai komandieriem bija personiskās istabas. Tad viņu nomērīja jaunam formas tērpam un kombinezonam. Viņ� uzmeta aci veidlapai, lai uzzinātu, kādu armiju viņ� ko�mandēs.

Pūķu armija. Tādas nemaz nebija.

�Es nekad neesmu dzirdējis par Pūķu armiju," Enders teica.

�Jo jau �etrus gadus Pūķu armija neeksistē. Mēs atteicā�mies no �ī nosaukuma māņticības dēļ. Nevienai Pūķu armijai visā Kaujas skolas vēsturē nekad neizdevās uzvarēt pat tre��daļā spēļu. Jocīgi, vai ne?"

�Tad kāpēc gan jūs to atjaunojat?"

�Kaut kur ta�u jāizlieto tie formas tērpi."

Grafs sēdēja pie galda. Viņ� izskatījās vēl resnāks un vēl vairāk noguris nekā pēdējā reizē, kad Enders bija viņu redzē�jis. Viņ� pasniedza Enderam āķi � nelielu ierīci, ar ko ko�mandieri kaujas telpā treniņu laikā varēja brīvi pārvietoties. Vieni domāja, ka tā darbojas magnētiski, citi � kontrolējot gravitāciju. Enders ne vienu reizi vien savos vakara treniņos bija vēlējies, lai arī viņam būtu �ī ierīce un viņ� varētu nokļūt, kur vēlas, neplānojot nezin cik atsitienu pret sienām. Un nu, kad viņ� jau bijā iemācījies veikli pārvietoties tāpat, viņam tika pie�ķirts āķis.

�Tas darbosies tikai tavas armijas regulārajās praktiskajās nodarbībās," paskaidroja Andersons.

Enders jau bija nolēmis, ka viņa armijai noteikti būs nepie�cie�ami papildu treniņi � tātad ne visos treniņos viņ� varēs izmantot āķi. Viņ� saprata ari, kāpēc gan daudzi komandieri nekad neorganizēja papildu nodarbības � viņi jutās atkarīgi no āķa, un papildu nodarbībās viņiem no tā nebūtu nekā�das jēgas. Jā viņiem likās, ka tie�i āķis nodro�ina autoritāti un varu pār pārējiem zēniem, tad kāds gan brīnums, ka viņi nevēlas darboties bez tā. �ajā ziņā es esmu pārāks par da�iem maniem pretiniekiem, Enders nodomāja.

Grafa oficiālā apsveikuma runa bija garlaicīga un izklausī�jās gandrīz vai iekalta no galvas. Tikai pa�ās beigās viņ� ne�daudz atdzīvojās.

�Pūķu armijai mēs plānojam ko īpa�u. Es ceru, tev nebūs iebildumu. Mēs esam izveidoju�i jaunu armiju, pāragri pa�augstinot veselu jauniņo grupu un pievienojot tai vēl da�us vecākus audzēkņus. Es domāju, ka ar savu kareivju spējām un prasmēm tu būsi apmierināts. Es vismaz ceru � jo tev ir aizliegts tos iztirgot citām armijām."

,.Nekādas tirgo�anās?" Enders jautāja. Apmaiņas ar ka�reivjiem bija ierasts veids, kā uzlabot armiju.

�Nekādas. Redzi, tu jau trīs gadus vadi savas papildu no�darbības. Tev ir daudz sekotāju. Daudzi labi kareivji censtos piespiest savus komandierus, lai tie viņus iztirgo tavai armi�jai. Mēs tev dodam armiju, kas uz laiku nespēs sacensties ar citām. Mēs nevēlamies, lai tev jau iesākumā būtu netaisnīgs pārsvars pār citām armijām."

�Ko es iesāk�u, ja nevarē�u sadzīvot ar kādu no kareivjiem?"

,.Nāksies sadzīvot."

Grafs aizvēra acis. Andersons piecēlās � saruna bija galā.

Pūķiem pie�ķirtais krāsu kods bija �pelēks, oran�s, pelēks". Enders ietērpās savā kombinezonā un sekoja izgaismotajai joslai, līdz nonāca savas armijas barakās. Armija jau bija sa�pulcējusies � kareivji bezmērķīgi slaistījās ieejas tuvumā.

�Guļvietas ieņemiet pēc vecuma! Veterāni telpas galā, jau�nākie pie durvīm!" Enders pavēlēja.

Tas bija pretēji ierastajai kārtībai, un Enders to labi zināja. Tāpat viņ� apzinājās, ka negrasās sekot daudzu citu koman�dieru piemēram � nekad nepievērst uzmanību jaunākajiem kareivjiem, kas nogrūsti telpas tālākajā galā.

Viņi izvietojās pēc iera�anās datumiem, un Enders apstai�gāja telpu. Gandrīz trīsdesmit kareivju bija pavisam mazi � tikko no jauniņo grupām, bez jebkādas kaujas pieredzes. Da�i bija pārāk jauni, pie durvīm eso�ie likās pat no�ēlojami sīki. Enders gan atgādināja sev, ka tie�i tā viņ� pats dro�i vien izskatījies Bonso Madridam. Tiesa, Bonso bija jātiek galā ti�kai ar vienu tik jaunu kareivi.

Neviens no vecākajiem kareivjiem nebija no Endera vaka�ru treniņu grupas. Neviens no viņiem nekad nebija koman�dējis vadu, un patiesībā neviens no viņiem pat nebija vecāks par Enderu, tātad pat vecākajiem zēniem nebija vairāk par astoņpadsmit mēne�u pieredzi. Da�us viņ� pat nepazina � tik necili tie bija.

Toties viņi, protams, pazina Enderu, jo viņ� bija pats sla�venākais kareivis visā skolā. Un, kā Enders redzēja, da�i viņu apskauda. Vismaz par vienu var viņiem pateikties: neviens no maniem kareivjiem nav vecāks par mani.

Tiklīdz katrs kareivis bija ieņēmis guļvietu, Enders pavēlē�ja uzvilkt kombinezonus un doties uz treniņu.

�Pēc saraksta mūsu nodarbības ir no rītiem tie�i pēc brokas�tīm. Oficiāli jums starp brokastīm un nodarbību ir stunda brī�vā laika. Redzēsim, kā būs, kad es uzzinā�u, kā vērti jūs esat."

Pēc trim minūtēm viņ� pavēlēja doties ārā no barakas, lai gan daudzi nebija paspēju�i apģērbties.

�Bet es ta�u esmu kails!" iesaucās kāds zēns.

�Nākamreiz ģērbies ātrāk! �onedēļ es jums dodu trīs mi�nūtes laika, nākamnedēļ pāriesim uz divām. Aiziet!"

Drīz vien Kaujas skolā izplatījās joks, ka Pūķu armija ir tik stulba, ka tai īpa�i jāmācās pat apģērbties.

Pieci zēni bija pilnīgi kaili; skrienot pa gaiteni, viņi nesa savus kombinezonus rokās; tikai da�i bija paguvu�i apģērb�ties. Tas, protams, pievērsa citu zēnu uzmanību. Diez vai kāds no viņiem kaut reizi vēl nepagūs apģērbties.

Gaitenī, kas veda tie�i uz kaujas telpu, Enders viņiem lika skraidīt uz priek�u un atpakaļ, līdz kailie uzvilka kombine�zonus. Tad Enders aizveda viņus līdz aug�ējām durvīm, kas veda uz kaujas telpas centru � glu�i kā īstajās kaujās. Enders lika viņiem palēkties, satvert rokturus pie griestiem un ie�ū�pojoties mesties iek�ā telpā.

�Pulcējieties pie tālākās sienas," viņ� pavēlēja. �It kā jūs uz�bruktu ienaidnieka vārtiem."

Viņi pa �etriem ienira kaujas telpā. Gandrīz neviens nezi�nāja, kā taisnā ceļā nokļūt pie mērķa, un, kad viņi sasniedza tālāko sienu, tikai da�iem jauniņajiem izdevās laikus pieķer�ties pie rokturiem.

Pēdējais zēns vēl bija pavisam sīks. Nelikās iespējams, ka viņ� varētu aizsniegties līdz griestu rokturiem.

�Tu drīksti izmantot sānu rokturus, ja vēlies," Enders teica.

�At�ujies," zēns atcirta. Viņ� ieskrienoties palēcās, ar pirkstgaliem pieskārās griestu rokturiem un pilnīgi bez jeb�kādas kontroles iekūleņoja telpā. Enders īsti nesaprata, vai �ādas rīcības dēļ viņam �is zēns patik vai arī kaitina savas ne�cienīgās attieksmes dēļ.

Galu galā visi bija sarindoju�ies gar sienu. Enders ievēro�ja, ka viņi joprojām atrodas tādā virzienā, kādā bija stāvēju�i

gaitenī. Tāpēc Enders tī�ām pieķērās pie roktura, kas, viņu�prāt, bija pie grīdas, un nokarājās no tā it kā ar galvu uz leju.

�Kareivji, kāpēc jūs stāvat ar galvu uz leju?"

Da�i sāka griezties otrādi.

�Mierā!"

Viņi joprojām klusēja.

�Es jautāju, kāpēc jūs stāvat ar galvu uz leju?"

Neviens neatbildēja. Viņi nesaprata, ko viņ� no tiem gaida.

�Es jautāju, kāpēc gan jūs visi esat ar kājām gaisā un ar galvu pret grīdu?"

Beidzot kāds no viņiem ierunājās:

�Ser, mēs stāvam tā, kā stāvējām gaitenī."

�Un kāda tam nozīme? Kāda tam nozīme, ja gravitācija palikusi gaitenī, bet mēs esam �eit? Mēs ta�u negrasāmies ka�rot gaitenī? Vai �eit ir gravitācija?"

Nē, ser, nē, ser.

�No �ī brī�a, tiklīdz jūs esat ienāku�i �ajā telpā, jums gra�vitācija jāaizmirst! Gravitācijas vairs nav, skaidrs? Lai kāda tā būtu, kad jūs nokļūstat pie durvīm, jums jāatceras: preti�nieka vārti ir lejā. Jums zem kājām. Aug�ā ir jūsu pa�u vārti. Ziemeļi ir tur, dienvidi � tur, austrumi � tur, rietumi. Kur ir rietumi?"

Viņi parādīja, kur.

�Tie�i to jau es biju gaidījis. Jūs protat atbildēt pareizi ti�kai tad, ja jums ir atlicis viens vienīgs atbildes variants; �im skaitlim dro�i vien ir kāds sakars ar rievu skaitu jūsu smadze�nēs. Kas par cirku! Un tā esot sagrupē�anās? Tā esot lido�a�na? Labi, atsperieties un sarindojieties pie griestiem! Tagad! Aiziet!"

Kā jau Enders bija gaidījis, daudzi instinktīvi aizlidoja ne�vis virzienā, kur atradās durvis, bet gan virzienā, kuru Enders bija nosaucis par ziemeļiem � virzienā, kas bija uz aug�u, atrodoties gaitenī. Viņi, protams, ātri aptvēra kļūdu, ta�u par vēlu � bija jāgaida, līdz varēja mainīt virzienu, atsperoties pret ziemeļu sienu.

Enders tikmēr domās dalīja kareivjus lēnīgajos un attapī�gajos. Pirmais pie īstās sienas nokļuva mazākais zēns, kur� pēdējais bija devies iek�ā kaujas telpā. Viņ� veikli pieķērās pie rokturiem. Viņa paaugstinā�ana bijis pareizs solis. Viņ� būs labs kareivis. Turklāt viņ� bija pa�apzinīgs un nepakļāvīgs un, iespējams, ļaunojās, ka bija viens no tiem, kam Endera dēļ nācās skriet kailiem pa gaiteņiem.

�Tu," Enders ar pirkstu norādīja uz mazo zēnu. �Kur� vir�ziens ir virziens lejup?"

�Pret pretinieka durvīm," viņ� ātri atbildēja. Viņ� izklausījās saīdzis � it kā sakot: labi, labi, ķeramies ta�u pie kaut kā svarīga.

�Kā tevi sauc?"

�Bīns [1] , ser."

�Auguma vai smadzeņu izmēra dēļ?"

Pārējie zēni nedaudz iesmējās.

�Labi, Bīn, tev ir taisnība. Tagad klausieties uzmanīgi � tas būs svarīgi. Caur �īm durvīm nav iespējams iekļūt telpā, neriskējot tikt sa�autam. Kādreiz pagāja kādas desmit vai div�desmit sekundes, pirms kāds vispār sāka kustēties. Tagad, ja tu netraucies iek�ā pa durvīm vismaz vienlaikus ar pretinie�ku, tevi sasaldē. Kas notiek ar sasaldētiem kareivjiem?"

�Viņi nevar pakustēties," kāds zēns atbildēja.

�Tā ir," Enders teica, �bet kas ar viņiem notiek?"

�Viņi turpina pārvietoties virzienā, kādā kustējās iepriek�. Un ar tādu pa�u ātrumu," atbildēja Bīns. Viņ� nemaz nelikās sakautrējies vai nobijies.

�Pareizi. Jūs pieci tur beigās, aiziet!"

Zēni pārsteigti saskatījās, un Enders viņus sasaldēja.

�Nākamie pieci � aiziet!"

Viņi izkustējās no vietas, Enders arī viņus sasaldēja, ta�u viņi turpināja kustēties pretējās sienas virzienā, kamēr pirmie pieci bezjēdzīgi karājās gaisā blakus pārējiem zēniem.

..Paskatieties uz �iem tā sauktajiem kareivjiem!" Enders teica. ..Komandieris viņiem pavēlēja kustēties � paskatieties uz viņiem. Ne tikai sasaldēti, bet sasaldēti tādā vietā, kur viņi var traucēt. Kamēr pārējie, kas kustējās, kad viņiem to lika, ir sasaldēti tur zemāk, aizsprostojot ceļu pretiniekiem un trau�cējot viņiem saskatīt mūs. Es pieļauju, ka kādi pieci no jums saprata, par ko ir runa. Un nav �aubu, ka Bīns ir viens no tiem. Vai ne, Bīn?"

Viņ� kavējās atbildēt. Enders skatījās uz viņu, līdz viņ� teica:

�Jā, ser."

�Tad par ko ir runa?"

�Kad tev pavēl kustēties, dari to ātri, lai, ja tevi sasaldē, tu aizlidotu prom un netraucētu savas armijas operācijām."

�Lieliski. Beidzot viens kareivis, kam strādā smadzenes."

Enders redzēja, kā citos kareivjos aug aizvainojums, kā viņi mīņājas un saskatās, kā izvairās paskatīties uz Bīnu. Kā�pēc es tā daru? Kā gan, padarot vienu zēnu par nīstamu pā�rējiem, es varu būt labs komandieris? Viņi tāpat rīkojās*ar mani � bet kāpēc lai es to atkārtotu ar viņu? Enders vēlējās, kaut nebūtu izsmējis �o zēnu, viņ� vēlējās pastāstīt pārējiem, ka �im mazajam zēnam nepiecie�ama palīdzība un draudzība daudz vairāk nekā jebkuram citam. Bet, protams, Enders to nevarēja. Ne pirmajā dienā. Pirmajā dienā pat viņa kļūdām jāizskatās pēc izcili lieliska plāna elementiem.

Enders pārvietojās tuvāk sienai un izvilka vienu zēnu no ierindas.

�Turies taisni," Enders teica. Viņ� pagrieza zēnu tā, ka tas bija vērsts ar kājām pret pārējiem. Enders sasaldēja zēnu, ka�mēr viņ� vēl atradās kustībā. Pārējie iesmējās.

�Kur tu vari viņam trāpīt?" Enders jautāja zēnam, kas bija tie�i pretī sasaldētā kājām.

�Gandrīz tikai pa kājām."

Enders vērsās pie blakus zēna:

�Un tu?"

�Varu arī ķermenim."

�Un tu?"

Zēns, kas stāvēja vēl tālāk, atbildēja:

�Visur."

�Pēdas nesniedz pārāk lielu aizsardzību."

Enders pagrūda sasaldēto zēnu malā. Tad viņ� salieca sa�vas kājas, it kā gaisā nomestos ceļos, un sasaldēja tās. Kom�binezons acumirklī kļuva stīvs, kājas cie�i turējās saliektas.

Enders pagriezās, lai būtu ar kājām vērsts pret savu armiju.

�Un ko jūs redzat tagad?" viņ� jautāja.

Viņi atbildēja, ka redz daudz mazāk.

Enders izbāza starp kājām savu pistoli un notēmēja.

�Es toties jūs redzu lieliski," viņ� teica un sāka �aut pa pā�rējiem zēniem.

�Apturiet mani!" viņ� iesaucās. �Pamēģiniet mani sasal�dēt!"

Viņiem tas arī izdevās, ta�u viņ� bija paguvis sasaldēt vai�rāk nekā tre�daļu kareivju. Viņ� atkausēja sevi un pārējos ka�reivjus, nospie�ot īpa�u pogu uz āķa.

�Un tagad," viņ� teica, �pasakiet, kurā virzienā atrodas pre�tinieka vārti?"

�Lejā!"

�Un kādā veidā tiem ir jāuzbrūk?"

Da�i sāka atbildēt ar vārdiem, bet Bīns atspērās no sienas un, saliecis kājas, aizlidoja pretējās sienas virzienā, nemitīgi �aujot, izbāzis pistoli starp kājām.

Enders gribēja viņam uzkliegt, viņu sodīt, ta�u nomierinā�jās un apspieda �o netaisnīgo vēlmi. Kāpēc gan lai es uz viņu dusmotos?

�Vai Bīns vienīgais zina atbildi?" Enders iesaucās.

Nekavējoties visa armija atspērās un devās pretējās sie�nas virzienā � visi salieku�i kājas un �aujot, kā ari kliedzot, cik vien spēka. Var gadīties, nodomāja Enders, ka tie�i �āda stratēģija � �etrdesmit kliedzo�i zēni haotiskā uzbrukumā � man var noderēt.

Kad viņi bija nokļuvu�i pretējā pusē, Enders lika visiem uzreiz uzbrukt viņam pa�am. Jā, Enders domāja, nav slikti. Viņi pie�ķīra man pavisam nesagatavotu armiju, armiju bez izciliem veterāniem, ta�u arī nekāds muļķu bars tas nav. Ar viņiem ir vērts strādāt.

Kad viņi atkal � priecīgi un mundri � bija sapulcēju�ies vienuviet, Enders sāka viņus gatavot nopietni. Visiem bija jā�saliec kājas un tad tās jāsasaldē.

�Kā jums kājas var noderēt kaujā?"

Da�i atbildēja, ka nekādi.

�Bīns gan tā nedomā," Enders teica.

�Ar tām var atsperties no sienām."

�Pareizi," teica Enders.

Pārējie zēni sāka skaidrot, ka atsper�anās no sienām ir kus�tība, nevis kauja.

�Nav cīņas bez kustības," Enders atbildēja. Viņi apklusa, un Bīns viņiem likās vēl nīstamāks.

�Labi. Vai ar �ādi sasaldētām kājām jūs varat atsperties no sienas?"

Neviens neuzdrīkstējās atbildēt � viņi baidījās kļūdīties.

�Bīn?" jautāja Enders.

�Es nekad to neesmu mēģinājis, bet varbūt, ja tu esi pa�griezies pret sienu un saliecies viduklī�"

�Jā un nē. Skatieties. Mana mugura ir pret sienu, kājas ir sasaldētas. Tā kā es esmu saliecies ceļos, manas pēdas ir vēr�stas pret sienu. Parasti, kad tu atsperies, tev nākas pietupties, lai tad atkal izstieptos kā tādai kār�u pupai, vai ne?"

Zēni iesmējās.

�Bet, ja kājas ir sasaldētas, es izmantoju to pa�u spēku, sa�liecos viduklī, mani pleci un kājas atliecas uz aizmuguri, mani gurni izvirzās uz priek�u, un es aizlidoju prom. Skatieties."

Enders izgrūda savus gurnus uz priek�u, atsitās pret sienu un aizlidoja, acumirklī viņ� mainīja pozu, saliecās ceļos ar kājām uz leju; viņ� traucās pretējās sienas virzienā, piezemē�jās uz ceļiem, apmeta kūleni un ar rokām uz priek�u aizlidoja pretējā virzienā.

��aujiet pa mani!" viņ� iesaucās un, pārvietojoties paralēli gar sienu stāvo�ajiem zēniem, sāka gaisā griezties. Tā kā viņ� griezās, nebija iespējams uz viņu pietiekami ilgi noturēt no�fokusētu staru.

Viņ� atkausēja savu kombinezonu un atgriezās pie pārē�jiem.

�Tie�i ar to mēs arī �odien nodarbosimies pirmo pusstun�du. Jums jāattīsta da�i muskuļi, par kuru eksistenci jums līdz �im vispār nebija ne jausmas. Jums jāiemācās lietot kājas par vairogu, un vēl jums jāiemācās kontrolēt savas kustības, lai jūs mācētu griezties tāpat kā es. No tā nav nekādas jēgas tu�vumā, bet, ja jūs atrodaties tālāk no pretinieka, tas nevar jūs sasaldēt: staram uz īsu brīdi jābūt notēmētam uz vienu pun�ktu, bet, ja jūs esat pietiekami tālu un turklāt vēl grie�aties, tas nav iespējams. Tagad sasaldējiet sevi un aiziet!"

�Vai jūs mums neierādīsiet atsevi�ķus virzienus?" kāds zēns iejautājās.

�Nē, es jums neierādī�u atsevi�ķus virzienus. Es vēlos, lai jūs nemitīgi ietriektos viens otrā un ar laiku iemācītos, kā no tā izvairīties. Protams, ne tad, kad mēs izmēģināsim da�ādas kaujas formācijas � tad triekties cits citam virsū es jums lik��u tī�ām. Tagad � aiziet!"

Viņi paklausīja pavēlei.

Enders pēc nodarbības kaujas telpu atstāja pēdējais. Viņ� bija palīdzējis vingrināties da�iem lēnīgākajiem kareivjiem. Viņiem bija biju�i labi skolotāji, ta�u maz pieredzēju�ie, tikko no jauniņo grupām pārceltie kareivji kļuva pavisam bezpalī�dzīgi, kad bija jādara divas vai trīs lietas vienlaikus. Viņiem nesagādāja grūtības lido�ana ar sasaldētām kājām un manev�ri brīvā telpā, bet lidot vienā virzienā, �aut citā, mest kūleņus un atsperties pret sienu, un pavērsties nepiecie�amajā virzie�nā, lai atkal �autu, � tas bija pāri viņu spēkiem. Dresēt, dre�sēt, dresēt � vairāk neko citu Enders kādu laiku ar viņiem nevarēs iesākt. Stratēģijas un kaujas formācijas ir laba lieta, ta�u kāda tām nozīme, ja kareivji nespēj tās īstenot kaujā?

Viņam bija jāsagatavo armija ātri. Viņ� bija ļoti agri kļu�vis par komandieri, un skolotāji tagad mainīja noteikumus, neļaujot viņam apmainīt savus kareivjus, neļāva iegūt armijā tie�ām labus veterānus. Kur� gan var garantēt, ka viņam, lai sagatavotu armiju kaujām, tiks doti parastie trīs mēne�i?

Vismaz vakaros trenēt viņa jaunos kareivjus palīdzēs Alajs un �ens.

Viņ� vēl atradās gaitenī, kas veda prom no kaujas telpas, kad nonāca aci pret aci ar mazo Bīnu. Bīns izskatījās nikns. Enders �ajā brīdī nevēlējās nekādus sare�ģījumus.

�Hei, Bīn."

�Hei, Ender."

Pauze.

�Ser," Enders viņu maigā balsī izlaboja.

�Es zinu, ko tu dari, Ender, ser, un es tevi brīdinu."

�Brīdini mani?"

�Es varu kļūt par pa�u labāko kareivi tavā armijā, bet ne�domā ar mani rotaļāties."

�Kas tad notiks?"

�Es kļū�u par pa�u sliktāko kareivi tavā armijā. Viens vai otrs."

�Un ko tad tu vēlies? Mīļus vārdiņus un skūpstus?" Enders pamazām kļuva dusmīgs.

Bīns aukstasinīgi atbildēja:

�Es vēlos komandēt vadu."

Enders piegāja viņam tuvāk un ieskatījās tie�i acīs.

�Kāpēc gan lai es ļautu tev komandēt vadu?"

�Tāpēc, ka es zinu, ko ar to iesākt."

�Zināt, ko iesākt ar vadu, ir viegli," Enders atbildēja. �Grūtāk ir likt tam pakļauties. Kāpēc gan lai kareivji klausītu tāda sīca pavēlēm?"

,.Kādreiz tā dēvēja tevi, kā es esmu dzirdējis. Un Bonso Madrids joprojām tevi tā saucot."

�Es tev uzdevu jautājumu, kareivi."

�Ja tu man netraucēsi, es pratī�u iegūt viņu cieņu."

�Es tev palīdzu," Enders smaidot teica.

�Vai ne?" sarkastiski atbildēja Bīns.

�Citādi tevi neviens vispār nepamanītu, ja nu vien kādam tevis būtu �ēl � tu vēl esi tik mazs� Bet es panācu, ka �odien tevi ievēroja ikviens. Tagad viņi uzmanīs katru tavu kustību. Tagad, lai nopelnītu viņu cieņu, tev jābūt nevainojamam."

�Tātad man nebūs iespējas un laika ko iemācīties � man viss jāzina jau uzreiz."

�Nabaga bērns. Pasaule ir tik netaisnīga."

Enders viegli pagrūda Bīnu pret sienu.

,.Klausies, kas tev jādara, lai tiktu pie vada. Pierādi, ka tu zini, ko dari, kā vienkār�s kareivis. Pierādi, ka tu zini, kā iz�mantot citus kareivjus. Un tad pierādi, ka citi ir ar mieru tev labprātīgi sekot kaujā. Tad tu varēsi komandēt vadu. Bet, pie velna, ne agrāk."

Bīns pasmaidīja.

�Tas ir godīgi. Ja tu nemainīsi savus noteikumus, es bū�u vada komandieris jau pēc mēne�a."

Enders sagrāba viņu aiz formas tērpa un iegrūda sienā.

�Ja es ko saku, Bīn, tad es turu savu vārdu!"

Bīns tikai pasmaidīja. Enders palaida viņu vaļā un devās prom. Viņ� iegāja savā istabā, apgūlās gultā. Viņ� trīcēja. Ko gan es daru? Pirmā nodarbība, un es jau terorizēju citus cilvē�kus � tāpat kā Bonso. Un Pīters. Neļauju viņiem dzīvot. īpa�i

izceļu kādu nabaga bērnu, lai pārējiem ir ko ienīst. Pretīgi. Es daru tie�i to, ko necietu darām citus komandierus.

Vai tas ir kāds neapejams likums: tev neizbēgami jākļūst tādam, kāds bija tavs pirmais komandieris? Ja tā, es varētu izbeigt to tūlīt pat.

Viņ� nemitējās domāt par to, ko bija sacījis un darījis savas armijas pirmajā nodarbībā. Kāpēc gan viņ� nevarēja izturē�ties tā, kā mēdza savos vakara treniņos? Autoritāte, kas bals�tās tikai uz viņa pa�a izcilību. Nekādu pavēļu, tikai ieteikumi. Bet vadīt armiju tādā veidā nebija iespējams. Viņa neformā�lajai treniņu grupai nevajadzēja mācīties sadarboties. Viņiem nevajadzēja attīstīt vienotas komandas izjūtu, viņiem neva�jadzēja mācīties turēties kopā un uzticēties cits citam kaujas laikā. Viņiem nevajadzēja acumirklī pakļauties pavēlēm.

Viņ� varētu ieslīgt arī otrā galējībā. Ja vien vēlētos, viņ� va�rētu būt tikpat slinks un dumj� kā Likdegunis Rouzs. Viņ�, vienalga, ko darīdams, varētu pieļaut muļķīgas kļūdas vie�nu pēc otras. Viņam bija jāuztur disciplīna, un tas nozīmēja augstas prasības, ātru reakciju un pilnīgu pakļāvību. Viņam vajadzēja labi sagatavotu armiju, un tas nozīmēja bez mitas dresēt un dresēt kareivjus, nepārtraukt vingrinājumus pat tad, kad liekas, ka viņi pilnībā tos apguvu�i, nepārtraukt, līdz viņiem tie liekas tik dabiski, ka par tiem pat vairs nav jādomā.

Bet kas ir ar Bīnu? Kāpēc gan viņ� tā izturējās pret pa�u mazāko, vājāko un, iespējams, pa�u gudrāko no saviem ka�reivjiem? Kāpēc gan viņ� izturējās pret Bīnu tā, kā citi ko�mandieri, kas viņam �ķita nicināmi?

Tad viņ� atcerējās, ka ne jau viņa komandieri bija rādīju��i pirmo paraugu. Pirms Rouzs un Bonso tik nicīgi izturējās pret viņu, viņ� jau savā jauniņo grupā bija nonācis izolācijā. Un tā nemaz nebija Bernāra vaina. Vainīgs bija Grafs.

Pie visa vainīgi bija skolotāji. Un nebūt ne nejau�i. Tagad Enders to saprata. Tā bija īpa�a stratēģija. Grafs bija viņu tī��ām no�ķīris no pārējiem zēniem, draudzību starp viņiem padarījis neiespējamu. Un tagad viņ� nojauta, kāpēc. Ne lai apvienotu pārējo grupu � nē, drīzāk lai to sa�ķeltu. Grafs bija izolējis Enderu, lai viņam nāktos cīnīties. Lai viņ� pierā�dītu, ka ir ne tikai labs, bet vēl daudz labāks par jebkuru citu.

Tikai tādā veidā viņ� varēja iemantot cieņu un draudzību. Tikai tādā veidā viņ� varēja kļūt par tik izcilu kareivi. Ta�u tādā veidā viņ� bija kļuvis arī vientuļ�, dusmīgs, aizdomīgs, nobijies. Bet varbūt arī �īs īpa�ības viņu padarīja par labāku kareivi.

Tie�i to es tagad nodaru tev, Bīn. Es daru tev pāri, lai tu kļūtu par labāku kareivi. Lai tavs prāts kļūtu asāks, lai tu strā�dātu vēl vairāk un smagāk. Lai tu nekad nebūtu dro�s par to, kas notiks tālāk, lai tu vienmēr būtu gatavs uz visu, gatavs improvizēt, noskaņots uzvarēt vienalga par kādu cenu. Vēl es daru tā, lai tu justos nelaimīgs. Tie�i tāpēc viņi pie�ķīra tevi man, Bīn. Lai tu kļūtu tāds pats kā es. Lai tu paaugtos un būtu tāds pats kā es.

Un es � vai man jāizaug par Grafu? Resnu, īgnu, nejūtīgu, tādu, kas spēlējas ar mazu zēnu dzīvēm, lai tie pārvērstos ne�vainojamos ģenerāļos un admirāļos, kas gatavi jebkurā brīdī uzņemties flotes vadību un aizstāvēt dzimteni? Rausti tik lel�les aiz diedziņiem. Līdz gadās kāds kareivis, kas ir spējīgāks par citiem. To nedrīkst pieļaut. Izkropļo simetriju. Tev viņ� jānolīdzina, jāiedzen zemē, jāizolē, jāsalau�, līdz viņ� kļūst tāds pats kā pārējie.

Labi, kas padarīts, Bīn, tas padarīts. Es tevi uzmanī�u, tur�klāt jutī�u tev līdzi daudz vairāk, nekā tu varētu iedomāties, un, kad pienāks īstais brīdis, tu sapratīsi, ka es esmu tavs draugs un tu esi kļuvis par kareivi, par kādu tu arī vēlējies kļūt.

Enders todien neapmeklēja nodarbības. Viņ� gulēja gul�tā un pierakstīja savus iespaidus par katru zēnu viņa armi�jā � ko bija ievērojis un kas prasīja papildu darbu. �ovakar treniņā viņ� parunās ar Alaju, un viņi izdomās, kā apmācīt nelielas grupas. Vismaz viņam tas nebūs jādara vienam.

Bet, kad Enders tovakar, pārējiem vēl ēdot, ieradās kaujas telpā, tur viņu sagaidīja majors Andersons.

�Noteikumi atkal mainīju�ies, Ender. No �ī brī�a brīvajā laikā kaujas telpā var darboties tikai vienas armijas kareivji. Un tāpēc kaujas telpa būs pieejama tikai pēc īpa�a saraksta. Pēc �ī vakara nodarbības nākamā tev būs pēc �etrām dienām."

�Papildu nodarbības neviens cits nemaz nevada."

,.Tagad vadīs, Ender. Tagad, kad tu esi kļuvis par armijas komandieri, neviens vairs nevēlas, lai viņa kareivji trenētos kopā ar tevi. Tu ta�u to saproti. Tāpēc nu viņi vadīs pa�i savus treniņus."

�Viņiem es vienmēr esmu bijis no sve�as armijas, bet viņi tik un tā sūtīja man savus kareivjus."

�Tad tu vēl nebiji komandieris."

�Jūs man pie�ķīrāt pilnīgi zaļu armiju, major Anderson."

�Tev ir da�i veterāni."

�Nebūt ne tie labākie."

�Visi, kas �eit nokļūst, var būt izcili, Ender. Tavs darbs vi�ņus izveidot par tādiem."

�Man vajag Alaju un �enu."

�Pienācis laiks kļūt pieaugu�am un sākt darīt kaut ko pa��am, Ender. Tev nav vajadzīgs kāds, kas tevi turētu aiz roci�ņas. Tu esi kļuvis par komandieri. Tāpēc rīkojies kā koman�dieris, Ender."

Enders pagāja garām Andersonam kaujas telpas virzienā. Tad apstājās, pagriezās, uzdeva jautājumu:

�Tā kā vakara treniņi tagad notiks regulāri pēc saraksta, vai tas nozīmē, ka es varē�u izmantot āķi?"

Vai Andersons gandrīz pasmaidīja? Nē. Nevar būt.

�Tad jau redzēsim," viņ� atbildēja.

Enders pagriezās un devās uz kaujas telpu. Drīz ieradās arī viņa armija � un neviens cits. Vai nu Andersons gaidīja pie durvīm un nelaida nevienu citu iek�ā, vai arī skolā bija izplatījusies ziņa, ka Endera neformālās vakara nodarbības ir beigu�ās.

Treniņ� bija labs, viņi paveica tie�ām daudz, ta�u beigās Enders jutās noguris un vientuļ�. Līdz gulētie�anas laikam bija palikusi kāda pusstunda. Viņ� nevarēja doties uz savas armijas guļamtelpu, viņ� jau sen bija sapratis, ka labākie ko�mandieri tikai ļoti īpa�os gadījumos apmeklē savus kareivjus. Vajadzēja ļaut zēniem mierīgi atpūsties, pabūt vieniem � bez kāda, kas novēro, ko viņi runā, domā, dara.

Tā nu viņ� nonāca spēļu telpā, kur priek�ā bija da�i citi zēni, kas izmantoja pēdējo pusstundu pirms gulētie�anas sig�nāla, lai slēgtu derības vai pārspētu savus iepriek�ējos rekor�dus. Neviena no spēlēm viņam nelikās interesanta, bet viņ� tik un tā sāka spēlēt � kādu vienkār�u, jauniņajiem paredzē�tu spēli. Būdams garlaikots, viņ� nelikās ne zinis par spēles noteikumiem un dzenāja savu tēlu (lāci), lai izpētītu apkār�tējo ainavu.

�Tādā veidā tu nekad neuzvarēsi."

Enders pasmaidīja.

�Nemanīju tevi nodarbībā, Alaj."

�Es tur biju. Tikai tava armija trenējās atsevi�ķi. Tagad jau tu vairs nevari rotaļāties ar sīkajiem."

�Tu esi veselu olekti garāks nekā es."

�01ekti! Vai Dievs Tas Kungs tev vēlējis būvēt �ķirstu? Vai tev vienkār�i tāds arhaisks noskaņojums?"

�Ne arhaisks, bet gan arkānisks: noslēpumi, viltus un aplinku mājieni. Man tevis jau tagad pietrūkst, apgraizītais kranci."

�Vai tad tu nesaproti? Mēs tagad esam pretinieki. Nākam�reiz, kad satiksimies kaujā, dabūsi trūkties."

Kā jau parasti tā bija abpusēja ķircinā�anās, ta�u teiktajā bija ari zināma daļa patiesības. Dzirdot Alaju runājam tā, it kā tas nebūtu nopietni, Enders pēk�ņi sajuta asas sāpes � viņ� pamazām zaudēja draugu, un tad vēl asākas � vai Alajam tie�ām nesāp, vai ari viņ� tikai izliekas?

�Pamēģini tikai," Enders teica. �Visu, ko tu zini, tev iemā�cīju es. Bet es tev neiemācīju visu, ko es zinu."

�Es jau sen nojautu, ka tu kaut ko slēp, Ender."

Klusums. Endera datorlācis bija nokļuvis nepatik�anās. Viņ� uzrāpās kokā.

�Tā nebija, Alaj. Es neko neslēpu."

�Es zinu," teica Alajs. �Es ari ne."

�Salaam, Alaj."

�Diem�ēl tas nav iespējams."

�Kas tad?"

,,Miers. Salaam nozīmē � miers. Miers ar tevi."

�ie vārdi Enderam uzjundīja savādas atmiņas. Viņa māte maigā balsi viņam ko lasa, viņ� vēl ir pavisam, pavisam mazs. ..Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs ze�mes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu." Enders bija

iztēlojies, kā viņa māte caururbj Pīteru ar asiņainu rapieri, un �ie vārdi līdz ar iztēles ainu bija labi paliku�i atmiņā.

Viņiem klusējot, lācis nomira. Tā bija jauka nāve � ar jo�cīgu mūziku. Enders pagriezās. Alajs jau bija prom. Viņam li�kās, ka līdz ar Alaju pazudusi arī kāda daļa no viņa, kaut kas, uz kā balstījās viņa drosme un pa�paļāvība. Ar Alaju � bet ne tik lielā mērā ar �enu � Enders jutās tik vienots, ka vārds �mēs" viņam brī�iem likās pat dabiskāks nekā �es".

Bet Alajs nebija paņēmis līdzi visu. Enders gulēja gultā, lūkojās tumsā, juta vaigam pieskārāmies Alaja lūpas, dzirdēja viņu �ukstam vārdu �miers". Skūpsts, vārds �miers" vēl jop�rojām bija ar viņu. Es esmu tikai manas atmiņas, un Alaju es tik spilgti atceros kā savu draugu, ka citādi nav iespējams. Tāpat kā ar Valentīnu � pa�as spēcīgākās un noturīgākās at�miņas.

Nākamajā dienā viņ� sastapa Alaju gaitenī, viņi sasveici�nājās, apmainījās rokasspiedieniem, sarunājās, bet viņi abi saprata, ka tagad starp viņiem izveidojusies tāda kā siena. Varbūt kādreiz nākotnē �o sienu varēs sagraut, ta�u pa�laik viņus vienoja vairs tikai dziļi jo dziļi zem sienas ieaugu�as, neiznīcināmas saknes.

Visvairāk viņu biedēja iespēja, ka �ī siena nekad netiks iz�nīcināta, ka Alajs patiesībā ir laimīgs par to, ka ticis no viņa vaļā, ka nu viņi ir pretinieki. Kop� viņi vairs nevarēja būt kopā, viņiem uz mū�u jābūt �ķirtiem, un dro�ais un nesatri�cināmais likās trausls un nepastāvīgs; kop� mēs vairs neesam kopā, Alajs ir sve�inieks, jo nu mēs dzīvojam katrs savu dzīvi, un tagad mēs vairs viens otru nepazīsim.

Enders saskuma, bet neraudāja. Viņ� vispār nekad vairs neraudāja. Kop� viņi par sve�inieci bija pārvērtu�i Valentī�nu, kop� viņi Valentīnu bija izmantoju�i kā instrumentu, lai apstrādātu Enderu, kop� tās dienas vairs nekas nevarēja viņu sāpināt gana dziļi, lai viņ� raudātu. Enders bija par to pārlie�cināts.

Un saniknots viņ� nolēma, ka ir pietiekami stiprs, lai sa�kautu savus ienaidniekus � skolotājus.

�Jūs ta�u nedomājat patie�ām ieviest �ādu kauju sarakstu?"

� Domāju gan."

�Viņ� tikai pirms trim ar pusi nedēļām kļuva par koman�dieri."

�Es jau jums teicu. Mēs parēķinājām iespējamos rezultātus ar datoru. Un lūk, ko Enders � saskaņā ar datoru � darīs."

�Mēs gribam viņu apmācīt, nevis padarīt juku�u."

�Dators viņu pazīst labāk nekā mēs."

�Dators ir labi pazīstams ar savu ne�ēlību."

�Ja jau jūs esat tik �ēlsirdīgs, jums vajadzēja iestāties klos�terī."

�Jūs gribat teikt, ka �is nav klosteris?"

�Enderam tas nāks tikai par labu. Mēs attīstīsim viņa po�tenciālu pilnībā."

�Man likās, ka mēs ļausim viņam būt par komandieri di�vus gadus. Parasti mēs sarīkojam viņiem kauju reizi divās nedēļās � pēc trīs mēne�u sagatavo�anās laika. Tas būs ne�daudz par traku."

�Vai mēs varam atļauties ziedot divus gadus?"

�Es zinu. Vienkār�i tikko iztēlojos, kāds Enders būs pēc gada. Pilnīgi nelietojams, pārstrādājies � jo no viņa tiek pra�sīts cilvēkam neiespējamais."

�Mēs iestatījām datoru tā, lai objekts pēc treniņu prog�rammas paliktu lietojams."

�Labi, kamēr vien viņ� ir lietojams."

,.Redziet, pulkvedi Graf, jūs pats man likāt to visu sagata�vot. Par spīti maniem iebildumiem � atceraties?"

,Jā, jums taisnība. Man nevajadzētu pa�a sirdsapziņas pārmetumus novelt uz jūsu pleciem. Bet mana kvēlā vēlē�a�nās ziedot pasaules glāb�anai mazus bērnus kaut kā noplok. Polemarhs bijis pie hegemona. Izskatās, krievu izlūkdienesti satrauku�ies, ka da�i īpa�i aktīvi pilsoņi tīklā jau plāno, kā Amerika varētu izmantot SF, lai satriektu Var�avas pakta val�stis, tiklīdz mēs būsim tiku�i galā ar insektoīdiem."

�Liekas drusku par agru."

�Liekas ārprāts. Runas brīvība, protams, ir svarīga, ta�u riskēt ar Aliansi kādu nacionālu nesaskaņu dēļ� Un tādu tuvredzīgu un pa�nāvniecisku cilvēku dēļ mēs Enderam lie�kam paveikt vairāk, nekā cilvēks vispār spēj."

�Man liekas, jūs nenovērtējat Enderu."

�Es baidos, ka es tajā pa�ā laikā nenovērtēju arī cilvēces stulbumu. Mēs esam pilnīgi dro�i, ka �ajā karā mums ir jā�uzvar?"

�Ser, tas izklausās pēc nodevības."

�Melnais humors."

�Tas nebija smieklīgi. Runājot par insektoīdiem, nekas�"

�Nekas nav smieklīgs. Es zinu."

���

Enders Vigins gulēja gultā un skatījās griestos. Kop� kļū��anas par komandieri viņ� gulēja ne vairāk par piecām stun�dām diennaktī, lai gan gaismas izdzisa jau 22.00 un neiedegās līdz 6.00. Da�reiz viņ� darbojās ar datoru, spītīgi ieurbies blā�vajā ekrānā. Lielākoties gan viņ� lūkojās tumsā neredzamajos griestos un domāja.

Vai nu skolotāji tomēr biju�i laipnāki, vai arī viņ� bija la�bāks komandieris, nekā viņam pa�am likās. Viņa no�ēloja�mie veterāni, kas nekādi nebija izcēlu�ies savās iepriek�ējās armijās, pamazām pārvērtās par spējīgiem komandieriem. Tik spējīgiem, ka parasto �etru vadu vietā viņ� bija izveido�jis piecus � katram vadam pa komandierim un tā vietnie�kam, lai neviens veterāns.nejustos lieks un neievērots. Viņa armija vingrinājās veikt manevrus, sadalījusies pa astoņiem vai �etriem kareivjiem vienībā � tādējādi pēc vienas pavēles tā varēja veikt desmit da�ādas darbības vienlaikus. Iepriek� neviena cita armija nebija riskējusi tik ļoti sadalīties, bet En�ders negrasījās ņemt vērā tradīcijas. Lielākā daļa armiju vin�grinājās veikt masu manevrus un pildīt iepriek� izdomātas stratēģijas. Enderam tādu vispār nebija. Tā vietā viņ� mācīja vadu komandierus efektīvi izmantot savas mazās vienības noteiktu mērķu sasnieg�anai. Bez citu atbalsta, vieniem, pēc pa�u iniciatīvas. Pēc pirmās nedēļas viņ� regulāri rīkoja tre�niņu kaujas, bie�i vien � ļoti saspringtas, un visi pēc tām bija pilnīgā spēku izsīkumā. Bet viņ� zināja, ka nav vajadzīgs pat mēnesis, lai viņa armija kļūtu par pa�u labāko visā Kaujas skolas vēsturē.

Cik lielā mērā tas viss bija skolotāju izplānots un aprēķi�nāts? Vai viņi zināja, ka pie�ķir viņam it kā vājus, bet patie�sībā izcilus kareivjus? Vai viņi pie�ķīra Enderam trīsdesmit jauniņos tāpēc, ka zināja, ka viņi ātri mācās un ātri domā? Vai arī jebkura līdzīga grupa var kļūt par labu armiju, ja vien tās komandieris zina, kas tai jādara un kā tai to iemācīt?

�ie jautājumi nelika Enderam mieru, viņ� nezināja, vai at�taisno viņu cerības vai liek viņiem vilties.

Viens gan bija skaidrs: viņ� alka kaujas. Parasti armijām bija nepiecie�ami trīs mēne�i, lai rūpīgi noslīpētu kaujas po�zīcijas un manevrus. Mēs esam gatavi jau tagad. Laidiet mūs cīņā!

Pēk�ņi atvērās durvis. Enders ieklausījās. No�vīkstēja solis. Durvis aizvērās.

Viņ� izkāpa no gultas un tumsā aiztaustījās līdz durvīm. Tur gulēja papīra lapa. Viņ�, protams, nevarēja to izlasīt, ta�u tāpat saprata, kas tas ir. Kauja. Cik laipni no viņu puses. Es

izsaku vēlē�anos � un tā tiek izpildīta.

���

Iedegoties gaismām, Enders jau bija uzvilcis savu Pūķu ar�mijas kombinezonu. Se�os un vienā minūtē viņ� jau stāvēja pie savas armijas guļamtelpas durvīm.

,.Septiņos mums ir kauja ar Tru�u armiju! Iesildāmies vēl pie gravitācijas un tad dodamies. Izģērbieties un ejiet uz sporta zāli. Kombinezonus ņemiet līdzi, pēc tam pa taisno skriesim uz kaujas telpu."

Bet brokastis?

�Es negribētu, lai kaujas telpā kāds no jums sāktu vemt."

Mēs varam vispirms kaut pa�urāt?

�Ne vairāk par dekalitru!"

Zēni iesmējās. Tie, kas nebija gulēju�i kaili, izģērbās; visi salocīja kombinezonus un lēnā riksi sekoja Enderam uz spor�ta zāli. Viņ� lika tiem divreiz pārvarēt �ķēr�ļu joslu, tad sada�līja tos trīs grupās vingrinājumiem uz trapeces, matra�a un ā�a.

,.Nepārpūlieties, tikai iesildieties."

Viņ� gan neuztraucās, ka viņi varētu pārāk nogurt. Viņi bija labā formā � ātri un veikli � un, pats galvenais, vieg�li satraukti, nepacietīgi gaidīja kauju. Da�i it kā nejau�i sāka sacensties: parasti garlaicīgā sporta zāle pēk�ņi bija kļuvusi interesanta � tuvojās kauja. Tik pa�paļāvīgi varēja būt tikai tādi kareivji, kas vēl ne reizi nav piedalīju�ies kaujā. Viņi bija pārliecināti, ka ir tai gatavi. Un kāpēc gan lai viņi nebūtu pār�liecināti? Viņi ir gatavi. Un es arī.

6.40 viņ� pavēlēja apģērbties. Kamēr vadu komandieri un viņu vietnieki ģērbās, Enders ar viņiem pārrunāja gaidāmo kauju.

�Tru�u armija lielākoties sastāv no veterāniem, ta�u Kār�nais Kārbijs par viņu komandieri ir kļuvis tikai pirms pieciem mēne�iem; man vēl nav gadījies cīnīties ar viņiem Kārbija va�dībā. Viņ� bija diezgan labs kareivis, un Tru�iem vispār pēdē�jos gados ir klājies ļoti labi. Bet es domāju, ka mums nāksies saskarties ar parastajām stratēģijām, tā ka mums nav par ko uztraukties."

6.50 viņ� lika visiem apgulties uz matra�iem un atslābinā�ties. Tad 6.56 viņ� pavēlēja piecelties, un viņi bez īpa�as stei�gas devās uz kaujas telpu. Enders laiku pa laikam palēcās un pieskārās griestiem, un pārējie zēni darīja tāpat. Viņu krāsas josla veda pa kreisi; Tru�u armija jau bija devusies pa labi. 6.58 viņi sasniedza ieeju kaujas telpā.

Vadi sarindojās piecās kolonnās. A un E vadi bija gatavi pieķerties pie sānu rokturiem un ienirt kaujas telpā gar sā�niem. B un D bija nostāju�ies, lai, izmantojot divas paralēlas rokturu rindas griestos, bezsvara stāvoklī izlidotu aug�up. C vadam, atsperoties pret durvju slieksni, bija paredzēts iekūleņot telpā lejup.

Uz aug�u, uz leju, pa kreisi, pa labi. Enders stāvēja pa�ā priek�ā starp kolonnām, lai nestāvētu tām ceļā un netraucētu orientēties.

�Kurā virzienā ir pretinieka vārti?"

�Lejā!" kareivji smejoties atsaucās. Un �ajā brīdī aug�up pārvērtās par ziemeļiem, lejup � par dienvidiem un pa kreisi un pa labi � par austrumiem un rietumiefn.

Pelēkā siena viņu priek�ā izzuda, un skatam pavērās kau�jas telpa. Tā nebija pilnīgi aptum�ota, bet ari pārāk gai�a ne � gaismas bija ieregulētas uz pusi no maksimālā spo�uma, telpā valdīja krēsla. Tālumā bāli vīdēja ienaidnieka vārti, va�rēja saskatīt, kā no tiem iznirst spo�ajos kombinezonos tēr�ptie pretinieki. Enderu uz mirkli pārņēma tīksma sajūta. No Bonso neprasmes izmantot Enderu visi bija guvu�i nepareizu mācību. Tiklīdz atvērās durvis, viņi visi nekavējoties iegāzās kaujas telpā tā, ka neatlika vairs nekas cits, kā vien a�i izkliegt izkārtojumam piemērotākas kaujas formācijas nosaukumu un viss. Komandieriem neatlika laika pārdomāt situāciju. Ta�u Enders riskēja �o laiku tomēr sev rezervēt, un viņ� uz�ticējās savu kareivju spējām cīnīties ar sasaldētām kājām, kas viņiem noderēs par vairogiem, kad viņi ar nelielu novēlo�a�nos dosies iek�ā kaujas telpā.

Enders a�i novērtēja kaujas telpas izkārtojumu. Jau pazīs�tamā restveida struktūra � tā atgādināja zviedru sienu � un �ur tur izmētātas septiņas astoņas zvaigznes. To bija gana daudz, turklāt pietiekami labās pozīcijās, lai būtu vērts tās ieņemt.

�Dodieties uz tuvākajām zvaigznēm," Enders teica. �C � mēģiniet slīdēt gar sienu. Ja izdodas, A un E � sekojiet! Ja ne, es izlem�u uz vietas. Es bū�u kopā ar D. Aiziet!"

Visi kareivji zināja, kas jādara, un konkrēti taktiski risi�nājumi bija vadu komandieru pa�u ziņā. Par spīti instruktā��ai viņi nokavēja tikai desmit sekundes. Tru�u armija apak�ā savā telpas galā likās dejojam kādu sare�ģītu deju. Jebkurā citā armijā, kurā Enders bija karojis, viņam tagad nāktos uz�traukties, vai viņ� un viņa vads atrodas īstajā vietā un vai viss atbilst kopīgajam plānam. Ta�u viņa kareivji domāja tikai par to, kā pēc iespējas veiklāk apiet ienaidnieku, kā ieņemt zvaigznes un telpas stūrus, lai pēc tam izārdītu pretinieku rūpīgi izveidoto kaujas formāciju tā, lai pretinieki pa�i vairs nesaprot, ko dara. Vēl tikai pēc nepilnas �etras nedēļas ilgiem treniņiem tā likās vienīgā saprātīgā, vienīgā iespējamā kaujas stratēģija. Enders gandrīz jutās pārsteigts, ka Tru�u armija vēl nav aptvērusi, ka viņu metodes ir bezcerīgi novecoju�as.

C vads slīdēja gar sienu, kājas salieku�i ceļos un pavērsu��i tās pret pretiniekiem. Trakais Toms, C vada komandieris, acīmredzot jau bija pavēlējis kareivjiem sasaldēt savas kā�jas. Ņemot vērā vājo apgaismojumu, tā bija ļoti laba ideja: tā kā sasaldētās vietas uz kombinezoniem kļuva tum�as, viņi bija grūtāk saskatāmi. Par to viņ� jāuzslavē, Enders nodomāja.

Tru�u armijai izdevās atsist C vada uzbrukumu, bet Tra�kais Toms un viņa kareivji paguva sa�ķelt pretinieka vienību un sasaldēt kādu duci Tru�u, pirms nācās atkāpties dro�ībā aiz zvaigznes. Toties �ī zvaigzne atradās Tru�u vienības aiz�mugurē, tādēļ Tru�i atkal kļuva par vieglu mērķi.

Vada D komandieris bija Handzi ar iesauku Su�i. Gar zvaigznes malu viņ� a�i aizslīdēja līdz Enderam un jautāja:

�Varbūt mēs varētu atsperties pret ziemeļu sienu un ie�triekties viņiem tie�i purnā?"

�Labi," Enders atbildēja. �Es kopā ar B vadu mēģinā�u no�kļūt viņiem aizmugurē."

Tad viņ� iesaucās:

�A un E � lēnām uz sienām!"

Ar kājām pa priek�u Enders slīdēja gar zvaigzni, aizāķēja kāju aiz tās malas un aizkūleņoja līdz aug�ējai sienai, atspē�rās pret to un nokļuva līdz E vada ieņemtajai zvaigznei. Pēc mirkļa viņ� jau vadīja tos uz dienvidu sienu. Viņi gandrīz vienlaicīgi atspērās pret sienu un nokļuva aiz divām zvaig�znēm, kuras aizsargāja Kārnā Kārbija kareivji. Viņi ietriecās pretinieka rindās glu�i kā karsts nazis sviestā. Tru�u armija bija pagalam, pāri bija paliku�as tikai sīkas druskas saslau�kām. Enders sadalīja savus vadus uz pusēm, lai tie uzmeklē�tu visus vairāk vai mazāk sa�autos pretinieka kareivjus. Pēc trim minūtēm vadu komandieri paziņoja, ka telpa ir iztlrita. Tikai viens Endera karavīrs bija pilnībā sasaldēts � zēns no C vada, kam bija nācies izturēt pretinieka galveno prettrie�cienu. Un tikai pieci bija padarīti nespējīgi. Vairākumam bija sa�autas kājas � bet pārsvarā viņi to bija izdarīju�i pa�i. Ko�pumā viņiem bija veicies pat labāk, nekā Enders bija gaidījis.

Enders pavēlēja vadu komandieriem atvērt pretinieka vār�tus. �etri pieskārās tiem ar savām ķiverēm, un Trakais Toms izgāja tiem cauri. Citu armiju komandierfem nācās to uzticēt pēdējiem nesa�autajiem kareivjiem, savukārt Endēram pavē�rās pla�as izvēles iespējas. Laba kauja.

Gaismas iedegās pilnā spo�umā, un caur skolotāju vārtiem kaujas telpas dienvidu galā parādījās pats majors Andersons. Ar svinīgi nopietnu izteiksmi sejā viņ� pasniedza Enderam skolotāja āķi � tas bija ierastais rituāls uzvarētāja sveik�anai. Enders vispirms, protams, atkausēja savas armijas kareivjus, tad sakārtoja tos pa vadiem un atkausēja pretiniekus. Bra�ums, kareivīga stāja � tas bija jāierauga tikko atkausētajai Tru�u armijai. Viņi var mūs nolādēt, viņi var melot, bet viņi neaizmirsīs, kā mēs viņus iznīcinājām, un, lai ko viņi stāstī�tu, citi kareivji un citi komandieri to redzēs viņu acīs. Viņi redzēs mūs perfektā ierindā, triumfējo�us, gandrīz neskar�tus pēc mūsu pirmās kaujas. Pūķu armija drīz vien iznirs no aizmirstības.

Tikko atkausēts, Enderu apsveica arī Kārnais Kārbijs. Vi�ņam bija divpadsmit gadu, un viņ� bija kļuvis par komandieri savā pēdējā gadā Kaujas skolā. Tāpēc viņ� nebija tik pa�pār�liecināts un lepns kā tie, kas par komandieriem kļuva vien�padsmit gadu vecumā. Tas man jāatceras, kad tik�u sakauts, Enders nodomāja. Jāsaglabā cieņa un jāatzīst pretinieka pā�rākums, lai zaudējums nepārvērstos apkaunojumā. Es ceru, ka tas nenotiks pārāk bie�i.

Andersons beidzot ļāva Pūķu armijai iet. Tru�u armija jau bija izgājusi pa durvīm, caur kurām bija ienāku�i Endera kareivji. Enders izveda savu armiju caur pretinieka durvīm. Zem durvīm dega brīdinājuma signāls, kas atgādināja, kādā virzienā tur vērsta gravitācija. Viņi nostājās uz kājām un sa�pulcējās gaitenī.

�lr septiņi un piecpadsmit minūtes," Enders teica, �un tas nozīmē, ka jums ir piecpadsmit minūtes laika brokastīm. Pēc tam tiekamies rīta treniņā!"

Viņ� gandrīz vai dzirdēja viņu mēmos pārmetumus: hei, mēs ta�u uzvarējām, ļauj mums to nosvinēt. Labi, Enders no�domāja, lai jums tiek.

�Un jūs drīkstat brokastu laikā mētāties ar ēdienu."

Viņi smējās un līksmoja, un Enders ļāva doties prom. Pa ceļam viņ� apturēja savus vadu komandierus un pateica, ka negaida kareivjus ierodamies uz treniņu agrāk par 7.45, ka treniņ� vispār būs ļoti īss un zēni vēl pagūs nomazgāties. Pus�stunda brokastīm un nekādas du�as pēc kaujas � tas jopro�jām varēja likties visai skopi, ta�u, salīdzinot ar piecpadsmit minūtēm, izskatījās pietiekami dāsni. Enders bija ļoti apmie�rināts, ka par papildu piecpadsmit minūtēm kareivjiem pa�ziņos vadu komandieri. Lai zēni saprot, ka iecietība un laip�nība gaidāma no vadu komandieriem � ne no pa�a armijas komandiera. Vadi kļūs vēl vienotāki � un līdz ar to ari visa armija.

Enders nebrokastoja. Viņ� nejutās izsalcis. Viņ� devās uz vannas istabu un nomazgājās, pirms tam ievietojis savu kom�binezonu tīrītājā, lai tas būtu gatavs, viņam iznākot no du�as. Viņ� mazgājās veselas divas reizes un ilgi vienkār�i stāvēja zem teko�a ūdens. Tas tāpat tiks atkal pārstrādāts. Lai kāds �odien nedaudz padzer manus sviedrus. Viņi pie�ķīra man nesagatavotu armiju, un es tik un tā uzvarēju, un ne jau �ā tā. Tikai se�i sasaldēti vai nespējīgi. Redzēsim, cik ilgi vēl citi komandieri turēsies pie ierastajām kaujas formācijām, kad sapratīs, cik noderīga var būt mainīga stratēģija.

Kad sāka ierasties kareivji, viņ� mierīgi karājās kaujas tel�pas vidū. Neviens viņu, protams, neuzrunāja. Viņi zināja: En�ders runās tikai tad, kad būs gatavs, ne agrāk.

Kad visi bija klāt, Enders pārvietojās tuvāk un ieskatījās katram acīs.

�Pirmajai kaujai � labi," viņ� teica, un ar to pietika, lai visi sāktu līksmot un skandēt:

�Pūķi! Pūķi!"

Ta�u viņ� tos tūlīt apklusināja.

�Pret Tru�iem mums gāja labi. Bet ne vienmēr pretinieki būs tik vāji. Ja tā būtu laba armija, tad, piemēram, C vads, � jūs tuvojāties viņiem tik lēni, ka tiktu sa�auti no flangiem, pirms jums izdotos nokļūt labā pozīcijā. Vajadzēja sadalīties un tuvoties ieslīpi no divām pusēm uzreiz, lai viņi netik�tu jums klāt no sāniem. A un E � jūs �āvāt no�ēlojami. Kā redzams izrakstā, vidēji tikai katram otrajam izdevies kāds precīzs trāpījums. Tas nozīmē, ka precīzi �āva tikai tie, kas atradās avangardā. Tā nedrīkst � labs pretinieks ātri vien būtu ticis galā ar uzbrūko�o vienību, ja neviens to neseg'tu no attāluma. Tāpēc tagad visi trenēsimies �au�anā no liela attā�luma gan pa kustīgiem, gan statiskiem mērķiem. Puse vada pēc kārtas būs mērķi. Es atkausē�u jūsu kombinezonus ik pēc trim minūtēm. Aiziet!"

�Vai mēs nevarētu izmantot zvaigznes?" jautāja Su�i. �Lai atbalstītos tēmējot?"

�Es negribu, lai jūs pierastu kaut ko izmantot atbalstam. Ja jums trīc roka � sasaldējiet elkoni! Aiziet!"

Vadu komandieri tūlīt pat sakārtoja kareivjus treniņam; Enders pārvietojās no grupas uz grupu un palīdzēja kareiv�jiem, kam kaut kas īsti nepadevās. Kareivji zināja, cik strups un raupj� Enders da�reiz bija, runājot ar visu armiju kopumā, bet saskarsmē ar atsevi�ķiem kareivjiem viņ� vienmēr bija ļoti pacietīgs, paskaidroja, ko vien un cik daudz vajadzēja, mierīgi deva padomus, uzklausīja jautājumus, sūdzības, pa�skaidrojumus. Bet Enders nekad nesmējās par viņu jokiem, tāpēc viņi ātri vien pārtrauca mēģinājumus viņu sasmīdināt. Kopā ar viņiem Enders ik brīdi bija un palika komandieris. Viņ� nekad nemēģināja to atgādināt, viņ� vienkār�i bija ko�mandieris.

Visu dienu viņus nepameta uzvaras sajūta, un, treniņam beidzoties pusstundu agrāk, viņi vēlreiz uzgavilēja Enderam un pa�i sev. Enders vēl ar vadu komandieriem atliku�o pus�stundu līdz len�am pārrunāja da�ādus ar taktiku saistītus jautājumus un apsprieda atsevi�ķu kareivju darbību. Tad viņ� devās uz savu istabu un nesteidzoties pārģērbās parastajā for�mas tērpā. Komandieru ēdnīcā viņ� ieradās desmit minūtes pēc maltītes sākuma � precīzi, kā bija vēlējies. Viņ� nekad vēl nebija bijis komandieru ēdnīcā � tiesības tajā ēst tika pie��ķirtas līdz ar pirmo uzvaru. Viņam nebija ne jausmas, kas tiek gaidīts no jaunajiem komandieriem, bet viņ� skaidri zināja, ka �odien vēlas ēdnīcā ierasties pēdējais � kad rīta kauju rezultāti jau būs visiem zināmi. Pūķu armija sevi pieteikusi skaļi.

Enderam ienākot, neviens viņam nepievērsa īpa�u uzma�nību, bet, tiklīdz kāds pamanīja, cik nupat ienāku�ais ir mazs un kādas tā formas tērpam ir uz�uves, pēc mirkļa uz viņu skatījās pilnīgi visi, un līdz brīdim, kad viņ� saņēma savu porciju un apsēdās pie galda, telpā bija iestājies pilnīgs klu�sums. Enders ēda lēni un rūpīgi, izliekoties, ka nemaz nav pamanījis atra�anos visu uzmanības centrā. Pēc brī�a �ur tur atkal atsākās sarunas, un Enders, nedaudz atslābinājies, varē�ja aplūkot ēdnīcu.

Veselu telpas sienu veidoja milzīgs tablo. Kareivjiem bija redzama informācija par visas armijas darbību pēdējo divu gadu laikā, savukārt �eit tika rādīti ieraksti par katru atse�vi�ķu komandieri: jauns komandieris nevarēja mantot labu pozīciju sarakstā no veiksmīga savas armijas iepriek�ējā ko�mandiera � katrs tika vērtēts pēc saviem nopelniem.

Enders sarakstā bija pirmais: ideāla uzvaru un zaudējumu attiecība un labākie rādītāji pārējās kategorijās. Vidējais zau�dēto kareivju skaits, vidējais iznīcināto kareivju skaits, vidē�jais uzvaras laiks.

Kad viņ� gandrīz jau bija beidzis maltīti, kāds no aizmugu�res pienāca klāt un pieskārās viņa plecam.

�Es drīkstu apsēsties?"

Enderam nebija jāpagrie�as, lai zinātu, ka tas ir Dinks Mē�kers.

�Hei, Dink!" Enders teica. �Sēdies."

�Apzeltītais pirdiens!" Dinks mundri iesāka. �Mēs mēģi�nām uzminēt, vai tavi rezultāti ir brīnums vai vienkār�i kļūda sistēmā."

..Ieradums," Enders atbildēja.

�Viena uzvara vēl nav ieradums," Dinks teica. ,.Nekļūsti le�cīgs. Jaunos vienmēr sūta cīņā pret vājākiem komandieriem."

..Kārnajam Kārbijam nebūt nav zemākā vieta sarakstā."

Tā bija taisnība � Kārbijs bija aptuveni saraksta vidusdaļā.

�Viņam nav ne vainas," Dinks piekrita, �ņemot vērā, ka viņ� tikai nesen kļuvis par komandieri. Izskatās daudzsolo�s. Tu gan neizskaties daudzsolo�s. Tu izskaties draudīgs."

,.Draudīgs kam? Vai, ja es uzvaru, jūs sliktāk baro? Tu pats teici, ka tas viss ir tikai stulba spēle, kurai nav nekādas nozīmes."

Dinkam �ajos apstākļos nemaz nepatika dzirdēt Enderu atkārtojam pa�a vārdus.

�Tie�i tu mani pierunāji pakļauties viņu spēles noteiku�miem. Ar tevi gan es negrasos spēlēties, Ender. Mani tev uz�varēt neizdosies."

�Varbūt," Enders atbildēja.

�Es tev iemācīju�" Dinks iesāka.

�Visu, ko es zinu," Enders turpināja. �Un tagad es vienkār�i improvizēju."

�Apsveicu tevi," Dinks teica.

�Patīkami apzināties, ka man te ir kāds draugs."

Bet Enders nemaz nejutās pārliecināts, ka Dinks vēl ir viņa draugs. Un arī pats Dinks par to vairs nebija pārliecināts. Kad viņi bija apmainīju�ies da�iem bezsaturīgiem teikumiem, Dinks devās atpakaļ pie sava galda.

Kad Enders bija ticis galā ar maltīti, viņ� pārlaida skatie�nu telpai. Da�i cilvēki turpināja sarunāties. Enders ievēroja Bonso, kur� tagad bija viens no vecākajiem komandieriem. Līkdegunis Rouzs jau bija beidzis skolu. Tālākajā stūrī sēdēja arī Petra. Viņa ne reizi nebija paskatījusies uz Enderu. Tā kā laiku pa laikam viņam skatienu uzmeta gandrīz ikviens, arī tie, ar ko sarunājās Petra, Enders saprata, ka viņa tī�ām izvai�rās skatīties uz Enderu. Sekas pāragrām uzvarām ir skaidras, Enders nodomāja. Zaudēti draugi.

Viņiem vajadzīgas da�as nedēļas, lai ar to aprastu. Kad man būs nākamā kauja, viss jau būs citādi.

Kārnais Kārbijs tie�i pirms maltītes laika beigām pienāca pie Endera un vēlreiz viņu apsveica. Tas tie�ām bija cēls �ests, un � at�ķirībā no Dinka � Kārbijs nemaz nelikās noraizējies.

�Pa�laik es jūtos stipri pazemots," viņ� atklāti paziņoja. �Neviens netic, ka tu kaujā izmantoji tādus paņēmienus, kādus neviens pat nav redzējis. Tāpēc es ceru, ka nākamajā kaujā tu pretiniekus samaisi miltos. Manis dēļ."

�Kāpēc gan ne?" Enders atbildēja. �Un paldies, ka vismaz tu runā ar mani."

�Man liekas, ka viņi neizturas pret tevi pārāk jauki. Paras�ti jaunos komandierus, kad viņi pirmoreiz �eit ierodas, skaļi apsveic. No otras puses � jaunajiem komandieriem vispirms nākas piedzīvot da�as sakāves, pirms viņi iegūst tiesības nākt uz �ejieni. Es te tiku vien pirms kāda mēne�a. Ja kāds te tie��ām ir pelnījis ovācijas, tad tas esi tu. Bet tāda ir dzīve. Pabaro viņus rīt ar dubļiem!"

�Es mēģinā�u."

Kārnais Kārbijs devās savās gaitās, un Enders viņu domās pievienoja savam cilvēcisko būtņu sarakstam.

Tonakt Enders gulēja stipri labāk nekā daudzās iepriek�ē�jās naktīs. Tik labi, ka nepamodās līdz brīdim, kad iedegās gaismas. Viņ� piecēlās lieliskā noskaņojumā, lēnā riksī aiz�skrēja līdz du�ām, nepamanījis, ka uz grīdas atrodas neliela papīra lapiņa. Viņ� to ievēroja, kad bija jau atgriezies un sācis ģērbties. Viņ� pamanīja lapiņu tikai tāpēc, ka tā nedaudz sa�kustējās gaisa plūsmā, kas radās, viņam pakustinot savu for�mas tērpu. Viņ� pacēla lapiņu un lasīja:

�Petra Arkanjana, Fēniksu armija, 7.00."

Viņa iepriek�ējā armija, ko viņ� bija atstājis tikai pirms �etrām nedēļām. Enders lieliski pārzināja tās paņēmienus un stratēģijas. Daļēji Endera ietekmes dēļ tā bija viselastīgākā armija, kas relatīvi ātri reaģēja uz neparastām situācijām. Fē�niksu armijai bija salīdzino�i vislabākās izredzes tikt galā ar Endera mainīgo un neiestudēto uzbrukumu stilu. Skolotāji bija nolēmu�i viņa dzīvi padarīt interesantāku.

7.00 � tā bija rakstīts uz lapiņas, un bija jau 6.30. Da�i zēni varbūt jau devās brokastot. Enders pasvieda savu formas tērpu sāņus, paķēra kombinezonu un pēc brī�a jau stāvēja sa�vas armijas baraku durvīs.

�Kungi, es ceru, ka jūs vakar kaut ko iemācījāties, jo �o�dien jums var nākties to izmantot."

Tikai pēc brī�a viņi aptvēra, ka runa ir nevis par treniņu, bet gan kauju. Tai jābūt kļūdai, viņi teica. Divas kaujas divās dienās bija kas vēl neredzēts.

Enders pasniedza lapiņu Mu�ai Molo, A vada komandie�rim. Viņ� nekavējoties pavēlēja uzvilkt kombinezonus un sāka pārģērbties.

�Kāpēc jūs to nepaziņojāt mums agrāk?" Su�i pieprasīja paskaidrojumus � viņ� mēdza Enderam uzdot jautājumus, kādus nekad neuzdro�inājās uzdot neviens cits.

�Man likās, ka jums vajadzētu nomazgāties," Enders atbil�dēja. �Vakar Tru�u armija apgalvoja, ka mēs uzvarējām tikai tāpēc, ka mūsu smaka viņus gāza nost no kājām."

Kareivji, kas to dzirdēja, sāka smieties.'-

�Nepamanījāt papīru, pirms nebijāt atgriezies'no du�as, vai ne?"

Kur� gan to teica? Tas, protams, bija Bīns. Viņ� jau bija uzvilcis kombinezonu. Grasies atmaksāt par vecajiem paze�mojumiem, ko, Bīn?

�Protams," Enders nicīgi atbildēja. �Parasti neesmu tik tuvu grīdai kā tu."

Vēl vairāk smieklu. Bīns dusmās pietvīka.

�Skaidrs, ka mēs vairs nevaram paļauties uz veco kārtību," Enders teica. �Labāk rēķinieties ar kaujām jebkurā brīdī. Un bie�i. Neizlik�os, ka man patiktu, kā viņi ar mums izdarās, ta�u ar vienu gan es esmu apmierināts: man ir armija, kas var tikt ar to galā."

Pēc �īs frāzes viņi likās gatavi sekot Enderam kaut vai uz Mēnesi, turklāt bez skafandriem.

Petra nebija glu�i Kārnais Kārbijs; viņas taktika bija mai�nīga, un uz Endera improvizētajiem un neparedzamajiem uzbrukumiem viņa reaģēja daudz ātrāk. Rezultātā Endera armijā pilnībā tika sasaldēti trīs, padarīti nespējīgi � deviņi kareivji. Petra negrasījās pēc kaujas Enderu apsveikt ar uzva�ru. Viņas acīs liesmoja dusmas, it kā viņa sacītu: mēs bijām draugi, kāpēc gan tu mani tā pazemoji?

Enders izlikās viņas niknumu nemanām. Viņam likās, ka pēc vēl da�ām kaujām viņa sapratīs, ka patiesībā �ajā kaujā viņai iz�devies iegūt daudz vairāk punktu, nekā jebkad cīņā pret Enderu izdosies kādam citam. Un viņ� joprojām mācījās no viņas. Tās dienas treniņā viņ� bija nolēmis apmācīt savu vadu komandie�rus, kā pretoties Petras paņēmieniem. Drīz viņi atkal būs draugi.

Tā viņ� cerēja.

Pēc nedēļas Pūķu armija bija izcīnījusi septiņas kaujas sep�tiņās dienās. Septiņas uzvaras, neviena zaudējuma. Endera armija ne reizi nebija cietusi vairāk kā kaujā ar Fēniksu ar�miju, turklāt divas kaujas tā bija izcīnījusi bez zaudējumiem. Neviens vairs nedomāja, ka pirmā vieta sarakstā ir sagadī��anās. Viņ� bija sakāvis da�as no pa�ām labākajām armijām neiedomājami īsā laikā. Neviens komandieris vairs nevarēja atļauties Enderu ignorēt. Da�i kopā ar viņu regulāri ieturēja maltītes, mēģinot noskaidrot, kā viņ� uzvarējis kārtējos pre�tiniekus. Viņ� neslēpa neko, būdams pārliecināts, ka saviem kareivjiem un vadu komandieriem �os paņēmienus viņi ie�mācīt nespēs. Un, kamēr Enders sarunājās ar �iem koman�dieriem, lielākā daļa pārējo komandieru pulcējās ap Endera sakautajiem pretiniekiem, apsprie�oties, kādā veidā Enderu būtu iespējams uzvarēt.

Daudzi viņu ienīda � tāpēc, ka viņ� bija tik jauns, tāpēc, ka viņ� bija nepārspējams, tāpēc, ka pa�u uzvaras tagad iz�skatījās niecīgas un nepārliecino�as. Sākumā Enders to ievē�roja viņu sejās, paejot viņiem garām gaitenī; tad viņ� ievēroja, ka da�i zēni pārceļas pie tālākiem galdiņiem, ja viņ� ēdnīcā apsē�as viņu tuvumā. Spēļu telpā kāds viņam it kā nejau�i iegrūda ar elkoni sānos; ejot ārā no sporta zāles kāda kāja nejau�i aizķēra viņējo. No aizmugures raidīti spļāvieni un slapja papīra bumbiņas, viņam skrienot cauri gaiteņiem. Viņi nevarēja neko iesākt kaujas telpā un to labi apzinājās, tāpēc viņi mēģināja atriebties tur, kur tas bija dro�i, kur viņ� bija tikai mazs zēns. Enders viņus nicināja, ta�u slepenībā, pats to īsti neapzinādamies, no viņiem baidījās. Viņu rīcība savā ziņā līdzinājās Pītera paņēmieniem, un Enderam tas jau pā�rāk spēcīgi atgādināja mājas.

Ta�u kopumā tie bija sīki traucēkļi, un Enders apņēmās tos uztvert kā savdabīgu atzinību. Citas armijas jau bija sāku��as atdarināt Enderu. Tagad lielākā daļa armiju uzbrukumos devās saliektām kājām, tās pamazām atteicās no klasiskajām kaujas shēmām, un komandieri aizvien vairāk lika saviem vadiem slīdēt gar sienām. Neviens gan vēl nebija ieviesis En�dera piecu vadu sistēmu � tā viņam bija neliela priek�rocība:

pieradu�i pie �etrām vienībām, viņi bie�i aizmirsīs par piekto.

Enders saviem kareivjiem mācīja visu, ko vien zināja par kaujām bezsvara stāvoklī. Bet kā gan lai viņ� pats apgūst ko jaunu?

Viņ� sāka apmeklēt videotelpu, kas bija stāvgrūdām pie�bāzta ar propagandas materiāliem par Meizeru Rekhemu un citiem izciliem Pirmās un Otrās invāzijas laika komandie�riem. Parastos treniņus Enders tagad pameta stundu agrāk, ļaujot tos savas prombūtnes laikā vadīt vadu komandieriem. Parasti viņi uzsāka nelielas cīņas starp atsevi�ķiem vadiem. Enders vēl brīdi pastāvēja, lai redzētu, vai viss kārtībā, un de�vās vērot veco kauju ierakstus.

Lielākoties tā bija veltīga laika iz�ķie�ana. Heroiska mū�zika, komandieru un apbalvotu kareivju tuvplāni, neskaidri kadri, kuros jūras kājnieki iebrūk insektoīdu kuģos. Bet lai�ku pa laikam viņ� uzgāja ko noderīgu: kuģi kā sīki gaismas punktiņi pārvietojas kosmosa tumsā, vai � vēl labāk � kuģu mirgojo�ie hologrāfiskie ekrāni, kuros redzama visa kauja. Skatoties videoierakstus, ne vienmēr bija saskatāmas visas trīs dimensijas, turklāt fragmenti bie�i vien bija īsi un bez jebkādiem paskaidrojumiem. Bet Enders pamazām ievēroja, cik veiksmīgi insektoīdi izmanto �ķietami haotisku pārvieto��anos, lai apmulsinātu savus pretiniekus, un viltus atkāp�a�nos, lai ievilinātu SF kuģus da�ādos slazdos. Da�as kaujas bija sadalītas daudzās atsevi�ķās ainās, kas bija haotiski izmētātas pa atsevi�ķiem ierakstiem, ta�u noskatoties tos pēc kārtas, Enders spēja rekonstruēt kaujas norises kopumā. Viņ� laiku pa laikam ievēroja ko tādu, ko oficiālais komentētājs nemaz nepieminēja. Viņi vienmēr mēģināja uzsvērt cilvēku paveik�tā cildenumu un nepārspējamību un insektoīdu zemiskumu un niecīgumu, bet Enders pamazām sākabrīnīties, kā cilvē�kiem vispār bija izdevies uzvarēt. Cilvēku kuģi bija no�ēlo�jami gausi, flotes uz neierastiem apstākļiem reaģēja neiztu�rami lēni, kamēr insektoīdu kuģi darbojās pilnīgā saskaņā, uz katru jaunu situāciju reaģējot acumirklī. Protams, Pirmās invāzijas laikā cilvēku kuģi bija pilnīgi nepiemēroti straujai karadarbībai, ta�u insektoīdu kuģi tāpat. Tikai Otrās invāzi�jas laikā tika izmantoti īsteni ātri un nāvīgi bīstami kuģi.

Tā nu stratēģiju Enders mācījās nevis no cilvēkiem, bet gan no insektoīdiem. Viņam bija kauns un bail mācīties no tiem � insektoīdi bija cilvēces ļaunākie ienaidnieki: pretīgi, asinskāri, ienīstami. Ta�u viņi izcili prata karot. Gandrīz ne�pārspējami. �ķita, ka viņi vienmēr izmanto vienu un to pa�u pamatstratēģiju: galvenajā kaujas norises vietā sapulcēt pēc iespējas vairāk kuģu. Viņi nekad neveica neko jaunu un pār�steidzo�u, neko, kas demonstrētu virsnieku izcilību vai muļ�ķību. Acīmredzot disciplīna viņiem bija ļoti stingra.

Un bija vēl kas dīvains. Tik daudz runu par Meizeru Rekhe�mu, bet neviena viņa galvenās kaujas videoieraksta. Da�i frag�menti no iepriek�ējām kaujām � Rekhema niecīgie spēki, kas, salīdzinot ar insektoīdu galvenās flotes grandiozajiem apmē�riem, izskatījās pavisam no�ēlojami. Insektoīdi jau bija sakāvu�i cilvēku floti pie komētu joslas, iznīcinot agrīnos zvaig�ņu ku�ģus un glu�i vai ņirgājoties par cilvēku mēģinājumiem izman�tot smalkas stratēģijas. �o ierakstu mēdza rādīt visai bie�i, lai skatītāji atkal un atkal pārdzīvotu cilvēku flotes agoniju un in�sektoīdu uzvaras �ausmas. Tad flote tuvojas Meizera Rekhema niecīgajiem spēkiem pie Saturna, bezcerīgs pārspēks, un tad�

Tad iz�auj kāds no Meizera Rekhema nelielajiem krei�seriem, viens ienaidnieku kuģis uzsprāgst. Tas arī viss. Tad daudzi ieraksti, kur jūras kājnieki ielau�as insektoīdu kuģos. Visur daudz insektoīdu līķu. Bet neviena ieraksta, kurā būtu redzams, kā insektoīdi tiek nogalināti tuvcīņā, neskaitot kad�rus, kas acīmredzot bija uzņemti Pirmās invāzijas laikā. Tas, ka ieraksti par Meizera Rekhema uzvaru acīmredzami bija cenzēti, Enderu stipri sarūgtināja. Kaujas skolas audzēkņi daudz ko varētu no Meizera Rekhema mācīties, bet par viņa uzvaru nekas nebija uzzināms. �ī aizrau�anās ar slepenību� Un �iem audzēkņiem nākotnē varbūt bija paredzēts atkārtot Meizera Rekhema paveikto.

Protams, drīz visi uzzināja, ka Enders Vigins nepārtraukti skatās kara videoierakstus, un videotelpa bie�i bija pārpildīta. Lielākoties nāca komandieri, viņi skatījās tos pa�us ierakstus, ko Enders, izlikās, ka saprot, kāpēc viņ� to dara un ko viņ� no tiem iegūst. Enders nekad neko nepaskaidroja. Pat ne tad, kad viņi noskatījās septiņas ainas no vienas kaujas, kas bija

sadalītas atsevi�ķos ierakstos, un kāds zēns nedro�i pajautāja:

�Vai da�as ainas nav no vienas un tās pa�as kaujas?"

Enders tikai paraustīja plecus, it kā tam nebūtu nekādas nozīmes.

Septītās dienas treniņa pēdējās stundas laikā � tikai da�as stundas pēc Endera armijas septītās uzvaras � videotelpā ie�radās pats majors Andersons. Viņ� iedeva vienam no tajā sē�do�ajiem komandieriem papīra lapiņu un uzrunāja Enderu:

�Pulkvedis Grafs vēlas ar tevi nekavējoties satikties savā kabinetā."

Enders piecēlās un sekoja Andersonam. Andersons atslē�dza durvis, kas veda uz sektoru, kur atradās virsnieku dzī�vokļi un kas nebija pieejams skolniekiem, un beidzot viņi bija klāt: Grafs likās gandrīz iesakņojies savā krēslā. Tagad viņa vēders jau karājās pāri roku balstiem � pat tad, kad viņ� sē�dēja ar taisnu muguru. Enders sasprindzināja atmiņu. Kad Enders viņu pirmoreiz redzēja, viņ� neizskatījās sevi�ķi resns. Tas bija tikai pirms �etriem gadiem. Laiks un spriedze Kaujas skolas administratoram nemaz nenāca par labu.

�Pagāju�as septiņas dienas kop� tavas pirmās kaujas, En�der," Grafs teica.

Enders neatbildēja.

�Un nu jau tu esi uzvarējis septiņās. Katru dienu pa vienai."

Enders pamāja.

�Ari tavi rezultāti ir neparasti augsti."

Enders pamirk�ķināja acis.

�Komandieri, kā jūs izskaidrosiet savus spo�os panākumus?"

�Jūs man pie�ķīrāt armiju, kas spēj izpildīt visu, ko vien es varu iedomāties."

�Un ko tu esi iedomājies?"

�Mēs orientējamies pēc pretinieka vārtiem kā virziena le�jup un lietojam mūsu kājas par vairogiem. Mēs nelietojam ierastos paņēmienus un nepārtraukti atrodamies kustībā. Arī pieci vadi ar astoņiem kareivjiem katrā ir noderīgāki par �et�riem vadiem ar desmit. Turklāt mūsu pretiniekiem nav bijis pietiekami daudz laika, lai efektīvi reaģētu uz mūsu izgud�rojumiem, tāpēc mēs viņus sakaujam pamatā ar vieniem un tiem pa�iem paņēmieniem. Ilgi tas nevilksies."

�Tātad tu nedomā, ka �is uzvaras nekad nebeigsies?"

�Ne ar tiem pa�iem paņēmieniem."

Grafs pamāja.

�Apsēdies, Ender."

Gan Enders, gan Andersons apsēdās. Grafs paskatījās uz Andersonu, un Andersons teica:

�Kādā stāvoklī pēc tik bie�ām kaujām ir tava armija?"

�Tagad viņi visi ir veterāni."

�Bet kā viņi jūtas? Viņi ir noguru�i?"

�Ja arī ir, tad neatzīstas."

�Vai viņi nav zaudēju�i modrību?"

�Jums ir datorspēles, kas spēlējas ar cilvēku smadzenēm, ne man. Pasakiet to man."

�Mēs zinām, ko mēs zinām. Mēs gribam zināt, ko zini tu."

�Viņi ir labi kareivji, major Anderson. Esmu pārliecināts, ka viņu spējas nav neierobe�otas, bet �īs robe�as mēs vēl ne�esam sasniegu�i. Da�iem no pa�iem jaunākajiem ir zināmas grūtības, jo viņi nav paspēju�i apgūt da�us pamatpaņēmienus, ta�u viņi daudz trenējas un attīsta prasmes. Ko gan jūs vēlaties, lai es saku? Ka viņiem vajadzīga atpūta? Skaidrs, ka viņiem ir vajadzīga atpūta. Vismaz pāris nedēļas. Ar mācī�bām ir cauri, nodarbībās mēs gandrīz nejēdzam, par ko vis�pār runa. Bet to jūs tāpat zināt, un acīmredzot jums tas ir vienalga. Tad kāpēc gan lai es par to uztrauktos?"

Grafs un Andersons pārmija skatienus.

�Ender, kāpēc tu pēti insektoīdu karu videoierakstus?"

�Lai iemācītos jaunas stratēģijas, protams."

�Tie ir propagandas materiāli. Visi mūsu stratēģiskie risi�nājumi ir izgriezti."

�Es zinu."

Grafs un Andersons vēlreiz pārmija skatienus. Grafs pabungāja ar pirkstiem pa galdu.

�Tu vairs nespēlē to spēli," viņ� teica.

Enders neatbildēja.

�Pastāsti, kāpēc tu vairs to nespēlē."

�Tāpēc, ka es uzvarēju."

�Tu nekad nevari uzvarēt visā spēlē, tajā vienmēr ir kas vairāk." �Es uzvarēju visā."

�Ender, mēs gribētu, lai tu būtu tik laimīgs, cik vien tas ir iespējams, bet, ja tu�"

�Jūs gribat, lai es kļūstu par labāko kareivi, kāds vien ir iespējams. Paskatieties sarakstā. Ari visu laiku labāko kareiv�ju rezultātu sarakstā. Pagaidām jums veicas vienkār�i lieliski. Apsveicu. Un, starp citu, kad jūs beidzot grasāties mani sūtīt cīņā pret kādu spēcīgu armiju?"

Grafs neviļus pasmaidīja, pat nedaudz iesmējās.

Andersons pasniedza Enderam papīra lapiņu.

�Tagad," viņ� teica.

�Bonso Madrids, Salamandru armija, 12.00."

�Vēl atliku�as desmit minūtes," Enders teica. �Mana armija tagad dro�i vien mazgājas pēc treniņa."

Grafs atkal pasmaidīja.

�Tad labāk pasteidzies."

���

Līdz savai armijai viņ� nokļuva piecās minūtēs. Lielākā daļa kareivju tikko nomazgāju�ies ģērbās, citi, lai kaut kā pa�vadītu atliku�o laiku līdz maltītei, jau bija aizgāju�i uz spēļu telpu vai videotelpu. Enders aizsūtīja trīs jaunākos zēnus, lai viņus pasauktu atpakaļ, un pārējiem lika cik vien ātri iespē�jams sagatavoties kaujai.

�Lieta ir nopietna, un mums nav pārāk daudz laika," En�ders teica. �Bonso viņi to paziņoja pirms divdesmit minū�tēm, un, kad mēs tiksim līdz turienei, viņi būs iek�ā jau vis�maz piecas minūtes."

Zēni bija saniknoti, viņi skaļi lādējās, lietodami �argonu, ko parasti komandiera klātbūtnē izvairījās darīt. Ko �ie dara, ko? Galīgi juku�i, vajnē?

�Tagad ir vienalga, kāpēc viņi to dara. Par to domāsim vē�lāk. Jūs esat noguru�i?"

Mu�a Molo atbildēja:

��odien mēs pamatīgi pasviedrējām savas miesas treniņā. Neskaitot, protams, to, ka no rita piebeidzām Sermuliņu armiju."

�Neviena armija nekad nav cīnījusies divas reizes dienā," piebilda Trakais Toms.

Enders atbildēja tie�i tādā pa�ā toni:

�Neviena armija nekad nav sakāvusi Pūķu armiju. Lieliska iespēja pirmoreiz zaudēt, ko?"

Endera dzēlīgais jautājums pārtrauca viņu �ēlabas. Vis�pirms uzvara, tad jautājumi.

Atgriezās arī pārējie zēni, vairākums jau bija paspēju�i ap�ģērbties.

�Aiziet!" iesaucās Enders, un viņi skrēja uz kaujas telpu, da�i vēl pa ceļam ģērbās. Vairāki bija aizelsu�ies � slikta zīme: viņi bija pārāk noguru�i �ai kaujai. Durvis jau bija at�vērtas. �oreiz kaujas telpā nebija nevienas zvaigznes. Tikai tuk�ums, pilnīgs tuk�ums un �ilbino�a gaisma. Nekādu ie�spēju paslēpties vismaz tumsā.

�Jēziņ," iesaucās Trakais Toms, �arī viņi vēl nav klāt."

Enders aizklāja ar roku savu muti, dodams zīmi klu�sēt. Caur atvērtajām durvīm pretinieki varēja dzirdēt katru viņu izdvesto skaņu. Enders ar �estiem paskaidroja, ka Sa�lamandru armija nav redzama, jo, bez �aubām, ir izvieto�jusies gar sienām visapkārt durvīm un ir gatava bez jebkā�dām īpa�ām pūlēm sasaldēt ikvienu, kas dosies iek�ā kaujas telpā.

Enders deva zīmi visiem atkāpties no durvīm. Viņ� izvē�lējās da�us garākos zēnus, to skaitā arī Trako Tomu, un lika viņiem saliekties tā, lai viņi atgādinātu L burtu, un sasaldē�ja viņus. Armija viņu klusi vēroja. Viņ� izvēlējās pa�u īsāko zēnu � Bīnu � un, iedevis viņam Toma ieroci, lika novieto�ties uz Toma sasaldētajām kājām. Tad viņ� izvilka Bīna rokas � katrā pa ierocim � caur Toma padusēm.

Tagad pārējie saprata, ko viņ� bija iecerējis. Toms bija vai�rogs, bruņukuģis, kur Bīnam paslēpties. Tas, protams, nepa�darīja Bīnu neievainojamu, ta�u viņi iegūs laiku.

Enders izvēlējās divus zēnus, kuriem bija jāielidina Toms un Bīns kaujas telpā, bet deva zīmi viņiem nedaudz pagaidīt. Arī visu pārējo armiju viņ� sadalīja �etru cilvēku grupās � vairogs, strēlnieks, divi metēji. Kad visi bija gatavi, viņ� deva zīmi metējiem pacelt kareivjus, ielidināt tos kaujas telpā un tad arī pa�iem doties iek�ā.

�Aiziet!" viņ� iesaucās.

Sākās kauja. Vairogu un strēlnieku pāri tika iemesti kaujas telpā atmuguriski, lai vairogs aizsargātu strēlnieku no pre�tiniekiem. Pretinieki uzreiz sāka �aut, ta�u pārsvarā trāpīja tie�i jau sasaldētajiem zēniem, savukārt Pūķu armijas ka�reivjiem, no kuriem katrs turklāt vienlaicīgi �āva ar diviem iero�iem, nebija nekādu grūtību trāpīt pretiniekiem, kuri tik kārtīgi bija izvietoju�ies gar sienu. Netrāpīt likās neiespēja�mi. Un tūlīt pat telpā ienira arī metēji, kas pieķērās pie sienas rokturiem un atklāja nesaudzīgu uguni uz"pretiniekiem no sāniem, un Salamandras nevarēja izlemt, vai at�audīties tiem, kas uzbrūk no aug�as, vai arī tiem, kas uzbrūk no sāniem. Kad Enders pats devās iek�ā, kauja jau bija beigusies. Bija pa�gājusi tikai nepilna minūte, kop� pirmais Pūķu armijas karei�vis bija ielidināts kaujas telpā. Pūķi bija zaudēju�i divdesmit kareivjus, tikai divpadsmit nebija ievainoti. Pagaidām tas bija viņu sliktākais rezultāts, bet viņi tik un tā bija uzvarēju�i.

Kad ieradās majors Andersons un pasniedza Enderam āķi, Enders nespēja apvaldīt dusmas.

�Man likās, ka jūs atradīsiet mums cienīgu pretinieku, ar kuru godīgā cīņā tie�ām būtu vērts mēroties spēkiem."

,.Apsveicu ar uzvaru, komandieri!"

�Bīn!" iesaucās Enders. �Ja tu būtu Salamandru armijas komandieris, ko tu būtu darījis?"

Bīns, padarīts nespējīgs, bet ne pilnībā sasaldēts, atsaucās:

�Liktu kareivjiem nepārtraukti kustēties durvju priek�ā! Ja pretinieks dro�i zina, kur tu esi, nedrīkst .stāvēt uz vietas!"

�Ja jau jūs krāpjaties," Enders teica Andersonam, �tad kā�pēc jūs neiemācāt pretinieka armijai krāpties gudri?"

�Man �ķiet, tev vajadzētu atkausēt savu armiju," teica An�dersons.

Enders nospieda attiecīgos taustiņus un atkausēja abas ar�mijas uzreiz.

�Pūķu armija � brīvi!" viņ� iesaucās. Nekādas bra�as ierin�das, lai sagaidītu otras armijas kapitulāciju. Negodīga cīņa, kaut arī viņi bija uzvarēju�i: skolotāji bija iecerēju�i, ka viņ� zaudēs, tiktu Bonso nemākulība bija viņus glābusi. Ar ko gan te lepoties?

Tikai dodoties prom no kaujas telpas, viņ� aptvēra, ka Bonso nesapratīs, ka Enders bija vērsies pret skolotājiem.

Spāņu gods� Bonso bija piedzīvojis sakāvi par spīti visām sa�vām priek�rocībām, un Enders bija licis savas armijas jaunāka�jam kareivim visu klātbūtnē pateikt, ko gan Bonso būtu varējis darīt, lai gūtu uzvaru. Un Enders pat nebija sagaidījis Bonso kapitulāciju. Ja Bonso līdz �im vēl nebūtu ienīdis Enderu, tad tagad noteikti ienīstu; tagad viņa naids bija pārvērsts neval�dāmā niknumā. Bonso bija pēdējais, kam izdevās man iesist, Enders domāja. Es esmu pārliecināts, ka viņ� to nav aizmirsis.

Un viņ� nevarēja būt aizmirsis asiņaino sadursmi kaujas telpā, kad vecākie zēni mēģināja pārtraukt Endera vadītās papildu nodarbības. Daudzi to nebija aizmirsu�i. Jau toreiz viņi kāroja Endera asiņu, un tagad Bonso dro�i vien glu�i vai slāpa nost bez tām. Enders iedomājās par iespēju iet uz pa��aizsardzības nodarbībām, ta�u, rēķinoties ar kaujām ne tikai katru dienu, bet varbūt arī divreiz dienā, Enders nevarēja tam atlicināt laiku. Kā būs � būs. Ja jau skolotājiem es esmu vaja�dzīgs, viņiem vajadzētu prasties mani aizstāvēt. � ��

Bīns pārguris iekrita gultā � kāda puse pārējo zēnu jau gulē�ja, un līdz gulētie�anas laikam bija atliku�as vēl piecpadsmit mi�nūtes. Viņ� izvilka no lādes savu datoru un ieslēdza to. Rīt bija paredzēts kontroldarbs ģeometrijā, un Bīns jutās pilnīgi nesa�gatavojies. Ja pietika laika, viņ� parasti paguva izdomāt atbildes, galu galā viņ� jau piecu gadu vecumā pilnībā pārzināja Eiklīda ģeometriju, bet rītdienas kontroldarbs būs ar laika ierobe��ojumu. Atbildes bija jāzina. Viņ� tās nezināja. Ļoti iespējams, kontroldarbā viņam pārāk labi vis neveiksies. Toties �odien viņi bija uzvarēju�i abās kaujās, un tāpēc viņ� nemaz nejutās slikti.

Ta�u, tiklīdz viņ� ieslēdza datoru, visas domas par ģeomet�riju pazuda kā nebiju�as. Uz ekrāna parādījās ziņojums: �Nekavējoties ienāc pie manis. Enders." Pulkstenis rādīja 21.50. Tikai desmit minūtes, līdz izdzisīs gaismas. Pirms cik ilga laika Enders ziņu atsūtījis? Lai kā � labāk to neignorēt. Varbūt rīt no rīta atkal būs kauja (�ī doma vien viņu darīja vēl gurdāku), un tādā gadījumā no rīta vi�ņiem nebūs laika parunāt. Bīns izkāpa no gultas, pa tuk�o gaiteni aizgāja līdz Endera istabai un pieklauvēja pie durvīm.

�Iek�ā," Enders teica.

�Tikko izlasīju jūsu ziņu."

,.Lieliski," atbildēja Enders.

�Tūlīt izslēgs gaismas."

�Es palīdzē�u tev tumsā atrast ceļu atpakaļ."

�Es nebiju dro�s, vai jūs zināt, cik ir pulkstenis."

�Es vienmēr zinu, cik ir pulkstenis."

Bīns nopūtās pie sevis. Kā jau vienmēr. Katra saruna ar Enderu pārvērtās par strīdu. Viņam tas ridbās. Viņ� atzina Endera ģenialitāti un tie�ām cienīja viņu par to. Kāpēc gan Enders nevarēja arī viņā saskatīt ko atzinības vērtu?

,.Atceries mūsu sarunu pirms �etrām nedēļām, Bīn? Kad tu teici, ka vēlies kļūt par vada komandieri."

,,Jā."

�Kop� tā laika es piecus kareivjus esmu iecēlis par koman�dieriem un piecus � par to vietniekiem. Tevi � ne."

Enders sarauca uzacis.

�Vai ne?"

�Jā, ser."

�Pastāsti, kā tev klājies �ajās astoņās kaujās!"

��odien es pirmo reizi tiku padarīts nespējīgs, bet līdz tam, kā uzskaitījis dators, es paguvu sasaldēt vienpadsmit pretiniekus. Es katrā kaujā sasaldēju vismaz piecus. Un es veiksmīgi esmu izpildījis visus dotos uzdevumus."

�Kāpēc gan viņi tevi tik agri paaugstināja par kareivi, Bīn?"

�Ne agrāk, kā jūs."

�Bet kāpēc?"

�Es nezinu."

�Mēs abi to zinām."

�Es, protams, nojau�u, bet tie jau ir tikai minējumi. Jūs� Jūs esat izcils. Viņi to zināja, tāpēc arī pasteidzās paaugstināt."

�Kāpēc, Bīn?"

�Tāpēc, ka mēs viņiem esam vajadzīgi."

Bīns apsēdās uz grīdas, viņa skaties bija piekalts Endera kājām. . �Tāpēc, ka viņiem vajadzīgs kāds, kas var sakaut insektoīdus. Vairāk nekas cits viņiem nerūp."

�Labi, ka tu to apzinies, Bīn. Lielākā daļa zēnu �ajā sko�lā domā, ka spēle ir tik nozīmīga pati par sevi. Tā nav. Tās

vienīgais uzdevums ir palīdzēt viņiem atsijāt kareivjus, kas var izaugt par īsteniem komandieriem un uzvarēt īstā karā. Spēle? Piedrāzt viņiem to spēli. Ko viņi arī dara."

�Jocīgi. Man likās, ka viņi drā� mūs."

�Pirmā kauja deviņas nedēļas āgrāk, nekā vajadzētu. Kauja katru dienu. Un nu � divas kaujas dienā. Bīn, es nezinu, ko vēl viņi plāno, bet armija nogurst, un es arī nogurstu, un par spēles noteikumu ievēro�anu viņi pārāk neuztraucas. Es iz�pētīju visu iepriek�ējo gadu rezultātu sarakstus. Neviena cita armija nekad nav iznīcinājusi tik daudz pretinieku, pati zau�dējot tik maz kareivju. Visā spēles vēsturē."

�Tu esi pats labākais, Ender."

Enders pakratīja galvu.

�Varbūt. Ta�u kareivji man netika pie�ķirti, kādi pagadās. Jauniņie un citās armijās izbrāķētie. Bet tagad sliktākais ka�reivis manā armijā varētu būt vada komandieris jebkurā citā. Sākumā viņi man palīdzēja, bet tagad ir pilnīgi pretēji. Bīn, viņi grib mūs salauzt."

�Tevi viņi salauzt nevar."

�Varbūt tevi gaida pārsteigums."

Enders pēk�ņi asi ieelpoja, it kā viņu negaidīti būtu caur�strāvoju�as neizturamas sāpes. Bīns paskatījās uz viņu un sa�prata, ka notiek kas neticams. Enders Vigins viņam uzticējās. Ne daudz, bet tomēr. Arī Enders bija cilvēks � un Bīnam bija ļauts to redzēt.

�Pārsteigums varbūt gaida tevi," teica Bīns.

�Manas spējas katru dienu izgudrot kaut ko jaunu nav ne�ierobe�otas. Kādā brīdī kāds izdomās ko tādu, ko es vēl nebū��u paspējis iedomāties un kam es nebū�u gatavs."

�Un kas ir pats sliktākais, kas var notikt? Zaudēsi vienā spēlē."

�Jā. Tas arī ir pats sliktākais, kas var notikt. Es nedrīkstu zaudēt nevienā spēlē. Ja es zaudē�u kaut vienā�"

Viņ� nepabeidza teikumu, un Bīns nejautāja, ko viņ� gri�bēja teikt.

�Arī tev, Bīn, jābūt ellīgi gudram. Tev jāsaskata risinājumi problēmām, par kurām mums vēl nav ne jausmas. Un vēl tev ir jāizmēģina lietas, kuras nekad nav mēģinātas, jo ir uzskatī�tas par pilnīgi muļķīgām."

�Kāpēc man?"

�Tāpēc, ka, lai gan Pūķu armijā ir pāris � tikai pāris, bet ir � labāku kareivju nekā tu, domāt labāk un ātrāk par tevi neprot neviens."

Bīns neatbildēja. Viņi abi zināja, ka tā ir taisnība.

Enders norādīja uz sava datora ekrānu. Divpadsmit vārdi. Divi trīs no katra vada.

�Izvēlies piecus," teica Enders. �No katra vada pa vienam. Tā būs mūsu speciālo uzdevumu vienība, un tu to vadīsi. Tre�niņi tikai papildu nodarbību laikā. Lai ko tu viņiem mācītu, pārrunāsi to arī ar mani. Pārāk ilgi nekavējies pie viena un tā pa�a. Lielākoties tu un tavi kareivji darbosieties kopā ar visu armiju savos īstajos vados, izņemot tad, kad gadīsies kas tāds, ar ko galā tikt varēsiet tikai jūs."

�Visi jauniņie," Bīns teica. �Neviena veterāna."

�Pēc �īs nedēļas, Bīn, visi mūsu kareivji ir kļuvu�i par ve�terāniem. Vai tad tu nezini, ka efektivitātes saraksta pirmajā piecdesmitniekā ir visi �etrdesmit mūsējie? Ka tikai un vienī�gi mūsu kareivji ieņem pirmās septiņpadsmit vietas?"

�Un ja nu es nevarē�u izdomāt neko jaunu?"

�Tad es esmu kļūdījies."

Bīns pasmaidīja.

�Tu neesi kļūdījies."

Izdzisa gaismas.

�Tu atradīsi ceļu atpakaļ, Bīn?"

�Varbūt arī ne."

�Tad paliec tepat. Ja klausīsies uzmanīgi, tad dzirdēsi, kā naktī ierodas labā feja un atstāj mums ielūgumu uz kauju."

�Viņi ta�u neliks mums cīnīties arī rīt, ne?"

Enders neatbildēja. Bīns dzirdēja viņu iekārtojamies gultā.

Bīns piecēlās no grīdas un apgūlās viņam blakus. Pirms iemig�anas viņam prātā ienāca vismaz kāds pusducis jaunu ideju. Enders būtu ar tām apmierināts � tās visas bija gau�i muļķīgas.

�Sēdieties, ģenerāli Peis. Cik sapratu, jums steidzami sa�kāms kas svarīgs."

�Normālā situācijā, pulkvedi Graf, es neuzdro�inātos ie�jaukties Kaujas skolas iek�ējās lietās. Jūsu skolai ir garantēta autonomija, un es labi apzinos, ka par spīti mūsu at�ķirīga�jām pakāpēm drīkstu tikai ieteikt � nevis pavēlēt � jums rīkoties."

�Rīkoties?"

�Neizliecieties, pulkvedi Graf. Amerikāņi prasmīgi izlie�kas par muļķiem, kad viņiem tas izdevīgi, bet mani tik viegli apmānīt nevar. Jūs labi zināt, kāpēc es esmu ieradies."

,,Ā� Tātad Deps jums ir ko paziņojis?"

�Viņa attieksme pret skolniekiem ir� tēvi�ķa. Viņam lie�kas, ka jūs ne tikai nenovērtējat potenciāli ļoti bīstamu si�tuāciju, viņam liekas, ka jūsu nevērība robe�ojas jau ar tī�u nevēlē�anos novērst �o situāciju, kurā jūsu audzēknim draud nopietni ievainojumi vai pat nāve."

��ajā skolā mācās bērni, ģenerāli Peis. Diez vai tā dēļ vērts uz �ejieni sūtīt pa�u SF militārās policijas priek�nieku."

�Pulkvedi Graf, Endera Vigina vārds jau sen zināms virs�pavēlniecībai. Tas aizsniedzis pat manas ausis, es esmu dzir�dējis par viņu runājam kā par mūsu vienīgo cerību kārtējās invāzijas gadījumā. Ja tiek apdraudēta viņa veselība vai dzīvī�ba, es nedomāju, ka militārās policijas vēlme pasargāt zēnu ir savāda. Ko jūs par to sakāt?"

�Pie velna Depu un pie velna arī jūs, ser, es zinu, ko es daru."

�Tie�ām?"

,.Labāk par ikvienu citu."

�Nu, tas ir skaidrs, jo nevienam nav ne mazākās idejas, ko jūs īsti darāt. Jūs jau astoņas dienas zināt, ka da�i ļaunākie �bērni" sazvērēju�ies pie pirmās iespējas pamatīgi piekaut Enderu Viginu. Un jūs zināt, ka da�i no viņiem � jo īpa�i zēns, vārdā Bonito de Madrids, saukts ari par Bonso � ne�būs pieticīgi savas idejas realizācijā un tāpēc pastāv nopietnas briesmas, ka Endera Vigina, starptautiskā mērogā nepārvēr�tējami svarīgas personas, smadzenes var tikt izsmērētas pret jūsu sasodītās riņķojo�ās skolas sienām. Un jūs, labi zinot par �o briesmu eksistenci, negrasāties darīt pilnīgi�"

�Neko."

�Tagad jums varbūt ir skaidrs, kāpēc mēs esam nedaudz apmulsu�i."

�Enders Vigins �ādā situācijā nav pirmo reizi. Uz Zemes, kad viņam tika izņemts monitors, un �eit, kad liela grupa ve�cāku zēnu�"

�Es esmu labi informēts par viņa pagātni. Enders Vigins nokaitinājis Bonso Madridu tik tālu, ka viņ� vairs nespēj to izturēt. Un jums �eit nav militārās policijas, kas nepieļautu viņam izrēķināties ar Enderu. Neiedomājami."

�Kad Enders Vigins komandēs mūsu floti, kad viņam būs jāizdara izvēles, no kurām atkarīga uzvara vai cilvēces bojā�eja, � vai tad tur būs militārā policija, kas viņu vajadzības gadījumā izglābs?"

�Neredzu, kāds gan tam sakars ar �o situāciju."

�Protams. Bet sakars ir vienkār�s. Enderam Viginam jābūt pārliecinātam, ka neviens pieaugu�ais nekad, nekādā situāci�jā un nekādā veidā viņam nepalīdzēs. Viņam jābūt pārlieci�nātam līdz pa�iem sirds dziļumiem, ka viņ� var paļauties tikai uz sevi un da�iem citiem bērniem. Ja viņ� nebūs par to pār�liecināts, viņ� nekad neattīstīs savas spējas pilnībā."

�Tas nenotiks ari tad, ja viņ� ies bojā vai tiks sakropļots uz mū�u."

� nn � �

�1īesa.

�Kāpēc gan lai Bonso tagad nebeigtu skolu? Viņ� ir pietie�kami vecs."

�Tāpēc, ka Enders zina par Bonso plāniem viņu nogalināt. Ja mēs pārvietosim Bonso pirms noteiktā laika, viņ� sapra�tīs, ka mēs viņam palīdzam. Un Bonso ne tuvu nav tik labs komandieris, lai viņa pārcel�anu pamatotu ar īpa�iem nopel�niem."

�Kā ar citiem bērniem? Vai viņi nevar palīdzēt?"

..Paskatīsimies, kā notikumi attīstīsies. Tas ir mans pir�mais, pēdējais un gala lēmums."

�Lai Dievs jums stāv klāt, ja jūs kļūdāties."

�Lai Dievs stāv klāt mums visiem, ja es kļūdos."

�Es nodo�u jūs kara tiesai, jūsu vārds tiks zākāts visā pa�saulē, ja jūs kļūdīsieties."

�Taisnīgi. Bet, ja nu gadās tā, ka es nekļūdos, tad neaiz�mirstiet mani apbalvot ar da�iem du�iem medaļu."

�Kāpēc?"

�Tāpēc, ka neļāvu jums iejaukties."

���

Enders, ieķēries rokturī, sēdēja kaujas telpas stūrī un vē�roja trenējamies Bīnu un viņa vienību. Vakar viņi bija izmē�ģināju�i uzbrukumus, nelietojot iero�us un atbruņojot pre�tiniekus ar kājām. Enders viņus bija iepazīstinājis ar da�iem tuvcīņas paņēmieniem � tie, protams, bija jāpārveido, bet inerce bija veiksmīgi izmantojama cīņā ne tikai Zemes gravi�tācijas apstākļos, bet arī bezsvara stāvoklī.

�odien gan Bīnam padomā bija kas jauns. Viņ� bija paņēmis līdzi tievu, gandrīz neredzamu auklu, kādu izmantoja in�enie�ri atklātā kosmosā, lai vajadzības gadījumā sasietu kopā vairā�kus objektus. �ādas auklas varēja sasniegt daudzu kilometru garumu. �ī bija nedaudz garāka par kaujas telpas sienu � bet, satīta ap Bīna delnas locītavu, tā gandrīz nebija saskatāma. Viņ� iedeva auklas galu kādam no saviem kareivjiem.

�Aptin to ap rokturi!"

Otru galu Bīns piestiprināja pie pretējās sienas.

Kā �ķērslis aukla nebija pārāk efektīva, Bīns secināja. Tā, protams, bija gandrīz neredzama, ta�u viens pavediens ne�varētu apstādināt pretinieka armiju: nebija nekādu grūtību to apiet. Tad viņ� iedomājās par iespēju izmantot auklu kustlbas virziena mainī�anai. Viņ� nostiprināja auklu ap vidukli, kamēr otrs gals joprojām palika aptīts ap rokturi, aizslīdē�ja da�us metrus sāņus un spēcīgi atspērās no sienas. Aukla nostiepās un pēk�ņi mainīja Bīna virzienu, un viņ�, apmetis loku, asi ietriecās sienā.

Viņ� sāka skaļi kliegt, un Enders tikai pēc brī�a aptvēra, ka ne jau no sāpēm.

�Jūs redzējāt, cik ātri es lidoju? Jūs redzējāt, kā es pagrie�zos?"

Drīz vien visa Pūķu armija pārtrauca treniņu, lai vējotu Bīnu darbojamies ar auklu. Virziena maiņas izskatījās ļoti ie�spaidīgi, turklāt aukla nebija saskatāma. Piestiprinājis auklu pie zvaigznes un riņķodams ap to, viņ� sasniedza vēl nere�dzētu ātrumu.

21.40 Enders pārtrauca treniņu. Noguru�i, bet sajūsmināti par redzēto, viņa kareivji devās uz savu baraku. Enders gāja ar viņiem kopā, viņ� nepiedalījās sarunās, ta�u uzmanīgi tās klausījās. Protams, viņi bija noguru�i � jau vairāk nekā �et�ras nedēļas katru dienu pa kaujai, bie�i vien neiedomājami grūtos apstākļos. Bet viņi jutās lepni un laimīgi � neviena zaudējuma � un bija iemācīju�ies pilnībā paļauties cits uz citu. Viņi uzticējās savu biedru kaujas sparam un prasmēm, viņi ticēja, ka vadu komandieri pratīs viņus izmantot gudri un lietderīgi, un � pats galvenais � ticēja, ka Enders spēs atrisināt jebkuru situāciju, lai cik sare�ģīta tā būtu.

Ejot pa gaiteni, krustojumos un uz kāpnēm Enders ievē�roja vairākus vecākus zēnus it kā iegrimu�us sarunās; da�i pagāja garām arī viņu gaitenī. Pārāk daudzi bija ģērbu�ies Sa�lamandru formas tērpos vai arī piederēja armijām, kuru ko�mandieri īpa�i ienīda Enderu, lai tā būtu vienkār�a sakritība. Da�i paskatījās uz Enderu un tūlīt pat strauji novērsa skatie�nu, citi, lai gan mēģināja izlikties mierīgi un atslābināju�ies, patiesībā bija ļoti saspringti un nervozi. Ko gan es iesāk�u, ja viņi uzbruks manai armijai �eit, gaitenī? Mani zēni ir tik jauni un tik mazi, turklāt neko nesaprot no tuvcīņas. Un kurā laikā lai viņi to mācītos?

�Hei, Ender!" kāds iesaucās. Enders apstājās un atskatījās. Petra.

�Ender, mēs varam aprunāties?"

Enders saprata: ja viņ� apstāsies, lai sarunātos, viņa armija ātri vien aizies tālāk un viņ� paliks gaiteni viens pats ar Petru.

�Nāc līdzi," viņ� teica.

�Tikai īsu bridi!"

Enders pagriezās un devās tālāk kopā ar savu armiju. Viņ� dzirdēja Petru skrienam, lai viņu panāktu.

�Labi, labi, es ie�u līdzi."

Enders saspringa. Vai viņa bija viena no tiem, viena no tiem, kas viņu ienīst tik ļoti, ka ir gatavi uzbrukt?

�Kāds tavs draugs vēlējās, lai es tevi pabrldinu. Da�i zēni vēlas tevi nogalināt."

�Kāds pārsteigums," atbildēja Enders. Da�i viņa kareivji saausljās. Acīmredzot ziņas par sazvērestību pret viņu ko�mandieri viņus visnotaļ ieinteresēja.

�Ender, viņi to tie�ām spēj izdarīt. Viņ� teica, ka viņi to plāno, kop� tevi paaugstināja par komandieri."

�Tu gribēji teikt, kop� es sakāvu Salamandras."

�ArI es tevi ienīdu pēc tam, kad tu sakāvi Fēniksu armiju, Ender."

�Es nevienu ari nevainoju."

�Tā ir taisnība. Viņ� lika tevi pabrīdināt, kad tu nāc no kaujas telpas, lai tu rit būtu īpa�i uzmanīgs, jo�"

�Petra, ja es tikko būtu apstājies, lai ar tevi aprunātos, tas ducis zēnu, kas man sekoja, viegli tiktu ar mani galā. Gribi teikt, ka tu viņus neievēroji?"

Viņa pietvīka.

�Nē, neievēroju. Kā gan? Vai tu tie�ām nepazīsti savus draugus?"

Viņa izlauzās cauri Pūķu armijai un pa kāpnēm uzrāpās uz nākamo stāvu.

�Tā ir taisnība?" jautāja Trakais Toms.

�Kas tad?"

Enders pārlūkoja telpu un uzsauca diviem zēniem, kas cīkstējās, lai viņi dodas gulēt.

�Tas, ka da�i vecākie zēni grib tevi nogalināt."

�Nieki," atbildēja Enders. Bet viņ� labi zināja, ka tā ir tais�nība. Petra nepārprotami kaut ko zināja, un tas, ko viņ� �o�vakar bija redzējis atpakaļceļā no kaujas telpas, nebija viņa iztēles auglis.

�Var jau būt, ka tie ir nieki, bet es ceru, ka tev nebūs nekā�du iebildumu, ka līdz tavai istabai tevi �ovakar pavadīs pieci vadu komandieri."

�Nav nekādas vajadzības."

�Ļauj mums to prieku. Tu mums esi parādā."

�Neko tādu nezinu."

Viņ� būtu muļķis, ja noraidītu piedāvājumu.

�Dariet, kā vēlaties."

Viņ� pagriezās un izgāja ārā. Vadu komandieri viņam ātri sekoja. Viens aizskrēja pa priek�u, atvēra viņa istabas durvis. Viņi pārbaudīja istabu un pierunāja Enderu apsolīt, ka viņ� aizslēgs durvis, un devās atpakaļ, pirms izdzisa gaismas.

Uz ekrāna bija redzams jauns ziņojums.

�Nekad nepaliec viens pats. Dinks."

Enders pasmaidīja. Tātad Dinks tomēr vēl bija viņa draugs. Neuztraucies. Viņi man neko nepadarīs. Ar mani ir mana armija.

Bet tumsā viņam armijas līdzās nebija. Tonakt viņ� sapnī redzēja Stilsonu, viņ� redzēja, cik patiesībā Stilsons bija mazs, tikai se�us gadus vecs, cik smieklīga bija viņa �sliktā zēna" poza, ta�u Stilsons un viņa biedri Enderu sasēja, un viņ� ne�varēja pretoties, un tad viņi atriebās Enderam par visu, ko viņ� Stilsonam bija izdarījis. Pēc tam Enders redzēja sevi idi�otiski vāvuļojam; viņ� mēģināja komandēt savu armiju, bet viss, ko viņ� teica, izklausījās pilnīgi bezjēdzīgs.

Viņ� pamodās, bija tum�s, viņam bija bail. Viņ� nomierinā�jās, atcerējies, ka skolotāji viņu acīmredzot stipri augstu vērtē, citādi ta�u nepievērstu viņam tik daudz uzmanības; viņi ta�u nepieļaus, ka ar viņu notiek kas slikts, nekādā gadījumā ne�pieļaus. Iespējams, kad pirms vairākiem gadiem viņam kaujas telpā uzbruka tie vecākie zēni, skolotāji no ārpuses visu vēroja un gaidīja, kā situācija attīstīsies; ja tā kļūtu bīstama, viņi būtu devu�ies iek�ā kaujas telpā, lai viņus apstādinātu. Varbūt es varēju vienkār�i sēdēt un neko nedarīt, un viņi uzmanītu, lai ar mani nekas nenotiek. Spēlē viņi negrasās mani saudzēt, bet ārpus spēles viņi rūpējas, lai es būtu dro�ībā.

Ar �ādu pārliecību viņ� atkal aizmiga un gulēja, līdz klusi atvērās durvis un uz grīdas tika atstāta pavēle par rītdienas

kauju.

���

Viņi, protams, uzvarēja, lai gan kauja bija ļoti grūta: kaujas telpa bija tik ļoti pārpildīta ar zvaigznēm, ka pilnīga preti�nieka iznīcinā�ana prasīja veselas �etrdesmit piecas minūtes. Pola Sleterija Āp�u armija negrasījās padoties bez cīņas. Tur�klāt spēlē bija ieviesta jauna īpatnība � daļēji sasaldētie pre�tinieka kareivji pēc piecām minūtēm tika atkal atkausēti, kā tas notika treniņos. Tikai pilnībā sasaldēts pretinieks izstājās no kaujas. Pūķu armijas kareivji atkausēti netika. �o jauno īpatnību atklāja Trakais Toms, kad viņiem no aizmugures sāka uzbrukt kareivji, kas pilnīgi noteikti vienreiz jau bija sa��auti. Pēc spēles Sleterijs paspieda Enderam roku un sacīja:

�Es priecājos, ka tu uzvarēji. Ja man kādreiz lemts tevi uz�varēt, Ender, tam jānotiek godīgā cīņā."

�Izmanto visas iespējas," Enders atbildēja. �Vienmēr, kad tev ir kādas priek�rocības salīdzinājumā ar pretinieku, iz�manto tās."

�Protams," Sleterijs smaidot teica. �Tik taisnprātīgs es esmu tikai pēc kaujām."

Kauja bija ievilkusies tik ilgi, ka brokastu laiks jau bija beidzies. Enders, paskatījies uz saviem sakarsu�ajiem, nosvī�du�ajiem, noguru�ajiem kareivjiem, kas gaitenī gaidīja viņa rīkojumus, teica:

,.�odienai pietiks. Nekādu treniņu. Atpūtieties, labi pava�diet laiku. Aizejiet uz skolu."

Par viņu nogurumu gana daudz liecināja tas, ka viņi neiz�rādīja nekādu sajūsmu, nesmējās, pat nepasmaidīja, vienkār��i devās uz guļamtelpu un novilka netīros kombinezonus. Ja Enders būtu vēlējies, viņi būtu paliku�i uz treniņu, bet viņu spēki tuvojās pilnīgam izsīkumam. Palik�ana bez brokastīm bija tikai kārtējā netaisnība no daudzām.

Enders bija iecerējis tūlīt pat nomazgāties, ta�u arī viņ� jutās pārāk noguris. Nenovilcis kombinezonu, viņ� apgūlās gultā � tikai uz mirkli � un pamodās ap len�a sākumu. Te nu bija viņa plāni no rīta papētīt ko vairāk par insektoīdiem. Nu vairs atlika tikai nomazgāties, paēst un doties uz nodar�bībām.

Viņ� novilka pēc sviedriem smirdo�o kombinezonu. Viņ� jutās nosalis un neparasti vāj�. Nevajadzēja gulēt pa dienu. Kļūstu nolaidīgs. Un pārgurstu. To nedrīkst pieļaut.

Tā nu viņ� skrie�us devās līdz sporta zālei un pirms do��anās mazgāties piespieda sevi trīsreiz uzrāpties aug�up pa virvi. Viņam neienāca prātā, ka viņa prombūtne komandieru ēdnīcā varētu tikt pamanīta, ka, mazgājoties dienvidū, kad viņa armija dro�i vien kāri tiesā savu pirmo �īsdienas maltīti, viņ� ir pilnīgi viens un bezpalīdzīgs.

Pat izdzirdējis kādu ienākam du�u telpā, viņ� tam nepie�vērsa nekādu uzmanību. Pār viņa galvu un ķermeni spēcīgi �ļācās ūdens straume, apslāpētā soļu skaņa bija gandrīz ne�dzirdama. Varbūt len�s jau beidzies, viņ� nodomāja. Viņ� sāka vēlreiz ieziepēties. Varbūt kāds vēlu beidzis treniņu.

Varbūt arī ne. Viņ� pagriezās. Viņi bija septiņi � atspiedu��ies pret metāla izlietnēm vai nostāju�ies tuvāk du�ām. Pa�ā priek�ā stāvēja Bonso. Vairāki smaidīja � lepni par medīju�mu. Bonso nesmaidīja.

�Hei," Enders teica.

Neviens neatbildēja.

Enders aizgrieza krānu, lai gan vietām viņu vēl klāja ziepju putas, un pasniedzās pēc dvieļa. Tā nebija. To turēja viens no zēniem. Bernārs. Ja vien �eit būtu arī Stilsons un Pīters, izdotos lielisks grupas foto. Viņiem trūka Pītera smaida un Stilsona uzkrīto�ā stulbuma.

Enders saprata, ka tie�i ar dvieli arī viss sāksies. Kas gan cits padarītu viņu tik smieklīgu un tik vāju, ja ne dzī�anās kailam pēc dvieļa. Tie�i to viņi vēlējās � pazemot un salauzt viņu. Viņ� negrasījās padoties viņu noteikumiem. Viņ� neat�zīs sevi par vāju tikai tāpēc, ka ir slapj�, nosalis un kails. Viņ� stāvēja taisni, rokas gar sāniem, un skatījās viņos. Viņ� īpa�i cie�i uzlūkoja Bonso.

�Jūsu gājiens," Enders teica.

��ī nav nekāda rotaļa, Ender," teica Bernārs. �Tu mums esi apnicis, Ender. Pienācis laiks tev skolu beigt. Pavisam."

Enders nepievērsa Bernāram nekādu uzmanību. Pēc viņa nāves alka tie�i Bonso, lai arī viņ� klusēja. Pārējie bija atnāku��i tikai tāpat, ziņkārīgi, cik tālu spēs aiziet. Bonso labi zināja, cik tālu viņ� spēs aiziet.

�Bonso," Enders klusi teica, �tavs tēvs ar tevi lepotos."

Bonso saspringa.

�Viņ� tik ļoti vēlētos tagad pats redzēt, kā tu grasies piekaut kailu, par tevi mazāku zēnu du�ā, kad tev palīdzēt gatavi ir se�i biedri. Viņ� dro�i vien teiktu: ak, cik cēli."

�Neviens nav nācis tevi piekaut," teica Bernārs. �Mēs atnā�cām tevi pierunāt spēlēt taisnīgāk. Tu varētu laiku pa laikam arī zaudēt."

Pārējie iesmējās � bet ne Bonso vai Enders.

�Varēsi būt lepns, Bonito, jaukumiņ. Varēsi aizlidot mā�jās un pastāstīt tēvam: jā, es piekāvu Enderu Viginu, kur� bija gandrīz desmit gadus vecs, un man bija trīspadsmit. Un man palīdzēja tikai se�i mani draugi, kopā mums kaut kā izdevās tikt ar viņu galā, lai gan viņ� bija slapj� un viens pats � Enders Vigins ir tik bīstams un briesmīgs, ka tas bija viss, ko mēs varējām iesākt, nepaaicinot palīgā kādus divus simtus."

�Turi muti, Vigin," kāds teica.

�Mēs neatnācām, lai klausītos tavā muldē�anā, stulbeni," sacīja kāds cits.

..Aizverieties," teica Bonso. ..Aizverieties un nejaucieties pa vidu."

Viņ� sāka vilkt nost formas tērpu.

..Kails un viens pats, Ender. Lai tā būtu. Es esmu lielāks par tevi, bet tur neko nevar padarīt. Tu ta�u esi tik izcils ģēnijs � tad arī izdomā, kā tikt ar mani galā."

Viņ� pagriezās pret pārējiem.

�Uzmaniet durvis un nelaidiet nevienu iek�ā."

Du�u telpa nebija pārāk liela, un tā bija pārpildīta ar da�ā�dām caurulēm. Tā bija atgādāta no Zemes kā jau gatava kons�trukcija ar iebūvētu ūdens attīrī�anas iekārtu, un tā, protams, bija veidota, stipri taupot telpu. Taktika likās skaidra � grūst vienam otru pret caurulēm, līdz viens būs cietis gana spēcīgi, lai pārtrauktu cīņu.

Ieraugot Bonso stāju, Enderam pamira sirds. Ari Bonso bija apmeklējis tuvcīņas nodarbības. Un varbūt pat cītīgāk nekā Enders. Viņ� bija lielāks, viņ� bija spēcīgāks, un viņ� dega dusmās. Viņ� negrasās rotaļāties. Viņ� ies līdz galam, domāja Enders. Visvairāk viņ� mēģinās traumēt manas sma�dzenes. Un, ja kauja ievilksies, viņ� noteikti uzvarēs. Viņ� ir pārāk spēcīgs. Ja vien es vēlos no �ejienes izkļūt dzīvs, man jāuzvar ātri un uz visiem laikiem. Viņ� atcerējās sajūtu, kāda bija, kad no viņa spērieniem lūza Stilsona^kauli. Bet �oreiz lūzīs manējie, ja vien es ko neizdomā�u.

Enders atkāpās, pagrieza du�as uzgali uz āru un atgrieza karstā ūdens krānu. Gandrīz tūlīt pat sāka tecēt ūdens, un viņ� atgrieza krānu līdz galam.

�Es nebaidos no karsta ūdens," Bonso klusi teica.

Bet Enders to arī nebija gaidījis. Viņam bija vajadzīga tem�peratūra. Viņ� joprojām bija ieziepējies, un sviedri mitrināja viņa ādu un padarīja to glumāku, nekā Bonso varētu gaidīt.

Pēk�ņi no durvīm atskanēja balss.

�Izbeidziet!"

Uz mirkli Enderam likās, ka tas ir kāds skolotājs, kas ie�radies pārtraukt cīņu, bet tas bija tikai Dinks Mēkers. Bonso draugi viņu saķēra un apturēja.

�Izbeidz, Bonso!" Dinks sauca. ..Neaiztiec viņu!"

..Kāpēc gan?" Bonso, pirmoreiz pasmaidot, jautāja. Skaidrs, Enders domāja, viņam sagādā baudu tas, ka citi at�zīst, ka viņam pieder vara, ka viņ� nosaka situāciju.

�Tāpēc, ka viņ� ir pats labākais! Kur� gan cits viņa vietā cīnīsies ar insektiem? Nekam citam nav nozīmes, stulbeni!"

Bonso vairs nesmaidīja. Tie�i to viņ� ienīda visvairāk: En�ders bija svarīgs, bet Bonso pats � ne. Tavi vārdi var izrādī�ties liktenīgi, Dink. Bonso nepavisam nepatīk dzirdēt, ka es esmu potenciālais pasaules glābējs.

Kur gan ir skolotāji? Vai tad viņi nesaprot, ka jau cīņas sākums var izrādīties tās beigas? �ī nav sadursme kaujas tel�pā, kur bezsvara stāvoklī pretinieku nav iespējams sakrop�ļot. �eit nav bezsvara stāvokļa un grīda un sienas ir izklā�tas ar metālu. Apstādiniet �o cīņu jau tagad, vai arī būs par vēlu!

�Ja tu viņam ko izdarīsi, tu būsi sūda insektmīlis!" kliedza Dinks. �Nodevējs! Ja tu viņam ko izdarīsi, būsi pelnījis nāves sodu!"

Viņi iegrūda Dinka seju durvīs, un viņ� apklusa.

Telpu piepildīja tvaiki, Enders pārklājās sviedriem. Ta�gad un tūlīt, pirms notecēju�as ziepes, kamēr es esmu pārāk glums, lai mani varētu satvert.

Enders atkāpās vēl atpakaļ un bailīgi teica:

�Bonso, neaiztiec mani, lūdzu."

Bonso tie�i to bija gaidījis � sava pārākuma atzī�anu. Ci�tiem zēniem pietiktu ar Endera pado�anos, ta�u Bonso tā bija tikai dro�as uzvaras zīme. Viņ� pacēla kāju spērienam, bet pēdējā brīdī pārgāja lēcienā. Enders ievēroja viņu gatavoja�mies �ai kustībai un pieliecās, lai Bonso, mēģinot satvert un pagrūst Enderu, zaudētu līdzsvaru.

Bonso ar sānu ietriecās Endera sejā, ar rokām apķēris En�deru, viņ� mēģināja viņu cie�i sagrābt, ta�u Enders izlocījās un izslīdēja no Bonso tvēriena. Uz mirkli Enders bija pagrie�zies ar muguru pret Bonso, kas viņu vēl joprojām bija apķēris. Parasta rīcība �ādā situācijā būtu iespert ar papēdi pa Bon�so kājstarpi, ta�u �im paņēmienam bija nepiecie�ama īpa�a precizitāte, turklāt Bonso tie�i to gaidīja. Viņ� jau pacēlās uz pirkstgaliem un atlieca vidukli, cik iespējams, atpakaļ, lai En�ders viņa kājstarpi vispār nevarētu aizsniegt. Enders saprata, ka tādējādi toties tuvāk nokļūst Bonso seja, ka tā gandrīz jau skar viņa matus, tāpēc tā vietā, lai spertu, viņ� ar maksimā�lu spēku atspērās no grīdas, kā kareivis kaujas telpā atsperas pret sienu, un ietrieca savu galvu Bonso sejā.

Enders acumirklī apgriezās un ieraudzīja Bonso atmugu�riski streipuļojam, viņam asiņoja deguns, un viņ� � gan no pārsteiguma, gan sāpēm � smagi elsoja. Enders apzinājās, ka �ajā brīdī viņ� mierīgi varētu iziet ārā un kauja būtu beigusies. Tāpat kā toreiz, kad viņ�, izlējis pirmās asinis, aizbēga no kau�jas telpas. Bet tad �ī cīņa atkārtosies vēl un vēl, līdz viņ� reiz salūzis. Vienīgā iespēja visu iz�ķirt uzreiz bija ievainot Bonso tā, lai viņ� daudz vairāk baidītos no Endera nekā ienīstu.

Tāpēc Enders atspiedās pret sienu, tad, atgrūdies ar rokām, palēcās un ar kājām ietriecās Bonso vēderā un krū�kurvī. Vēl gaisā viņ� apgriezās un piezemējās uz kājām un pirkstgaliem, tad strauji apsviedās otrādi un no visa spēka iespēra Bonso pa kājstarpi.

Bonso pat neiekliedzās. Viņ� vispār nereaģēja uz spērie�nu � viņa ķermenis tikai nedaudz palēcās uz aug�u. It kā Enders būtu iespēris kādai mēbelei. Bonso sakņupa, nokrita uz sāniem un atgāzās tie�i zem karstā ūdens straumes. Viņ� nekustējās, pat nemēģināja pavelties sāņus, lai izvairītos no gandrīz vai verdo�ā ūdens.

�Ak dievs!" kāds iekliedzās. Bonso draugi steidzās'aiz�griezt krānu. Enders lēnām piecēlās. Kāds viņam pasniedza dvieli. Tas bija Dinks.

�Nāc, ejam ārā," Dinks aicināja. Viņ� izveda Enderu ārā no du�u telpas. Aiz viņiem bija dzirdama smaga soļu dunoņa � pa kāpnēm lejup steidzās pieaugu�ie. Tagad gan skolotāji ieradīsies. Un ārsti. Lai apkoptu Endera ienaidnieka brūces. Kur gan viņi bija pirms cīņas, kad to vēl varēja novērst?

Enderam vairs nebija nekādu �aubu: viņam neviens negra�sījās palīdzēt. Lai cik sare�ģītā situācijā viņ� nonāktu, neviens viņu neglābs. Varbūt Pīters bija maita, ta�u viņam bija tais�nība: vienīgā vara, kurai ir jelkāda nozīme, balstās uz sāpēm, tā ir vara nogalināt un iznīcināt, un, ja tu nespēj nogalināt, tad tevi pakļauj tie, kas spēj, un nekas un neviens nekad tevi neglābs.

Dinks ieveda Enderu viņa istabā, atguldīja gultā un jautāja:

�Tu esi ievainots?"

Enders pakratīja galvu.

�Tu uzvarēji. Man likās, ka tu jau esi beigts un pagalam, kad viņ� tevi tā sagrāba. Bet tu uzvarēji. Ja viņ� turētos ilgāk, tu būtu viņu nogalinājis."

�Viņ� gribēja nogalināt mani."

�Es zinu. Es viņu pazīstu. Neviens neienīst stiprāk par Bonso. Bet nu jau vairs ne. Ja viņ� par �o te netiks izlidināts un aizsūtīts mājās, viņ� vairs nekad tevi neaiztiks. Nedz tevi, nedz kādu citu. Divdesmit centimetrus garāks par tevi, bet tev līdzās viņ� izskatījās pēc kropla un tizla ēzeļa."

Enders atcerējās tikai Bonso skatienu, kad viņ� iespēra viņam pa kājstarpi. Tuk�as, nedzīvas acis. Viņ� jau tad bija piebeigts. Jau nesamaņā. Atvērtām acīm, bet nedomājo�s un nekustīgs, nedzīvu, stulbu skatienu sejā, drausmīgu skatie�nu � kā Stilsonam, kad es toreiz viņu sasitu.

�Skaidrs, ka viņu izlidinās," Dinks teica. �Visi zina, ka viņ� to iesāka. Es redzēju, kā viņi pieceļas un dodas prom no ko�mandieru ēdnīcas. Pēc pāris sekundēm apjēdzu, ka arī tevis tur nav, un vēl pēc minūtes man bija skaidrs, kur tu esi pazu�dis. Es ta�u tev teicu, lai tu nepaliec viens."

�Piedod."

�Viņu pienākums ir Bonso izlidināt. Viņ� ir vainīgais. Viņ� un viņa sasodītais gods."

Tad � Dinkam par pārsteigumu � Enders sāka raudāt. Viņ�, vēl mitrs no sviedriem un ūdens, gulēja uz muguras, �ņukstēja un elsoja, no aizvērtajām acīm tecēja asaras un sa�jaucās ar ūdens kārtiņu uz sejas.

�Ar tevi viss kārtībā?"

�Es negribēju viņu ievainot!" Enders iesaucās. �Kāpēc viņ�

nevarēja likt mani mierā?"

� ��

Viņ� dzirdēja klusi atveramies un atkal aizveramies dur�vis. Skaidrs, ka tas bija paziņojums par kārtējo kauju. Tātad ir agrs rīts, vēl dro�i vien nav se�i. Viņ� atvēra acis. Dega gaismas. Viņ� bija kails un pakustējies atklāja, ka gulta vēl ir mitra. Acis no raudā�anas bija piepampu�as un sūrstēja. Viņ� paskatījās pulkstenī. 18.20. Tā pati diena. Man jau �odien bija viena kauja. Nē, divas � tie izdzimteņi labi zina, ko es �odien esmu pārcietis, bet viņiem tas vienalga.

�Viljams Bī, Grifu armija, Talo Momoi, Tīģeru armija, 19.00."

Viņ� apsēdās uz gultas malas. Papīra lapiņa viņa rokās trī�cēja. Es nespēju, viņ� klusi teica. Un tad skaļāk:

�Es nespēju."

Viņ� piecēlās un raudzījās pēc kombinezona, tad atcerējās, ka bija to ielicis tīrītājā pirms mazgā�anās. Tas vēl ir tur.

Ar lapiņu rokā viņ� izgāja no istabas. Tikko bija beigu�ās pusdienas, un pa gaiteni jau staigāja da�i kareivji, bet neviens viņu neuzrunāja, tikai vēroja � varbūt apbrīnojot viņu par

�odienas notikumu du�u telpā, varbūt nedzīvās, drausmīgās sejas izteiksmes pārsteigti. Lielākā daļa viņa kareivju atradās barakā.

Hei, Ender. �ovakar treniņ� notiks?

Enders pasniedza Su�i papīra lapu.

�Kuņas dēli," viņ� teica. �Divas uzreiz?"

�Divas armijas!" iesaucās Trakais Toms.

�Sapīsies viena otrā," teica Bīns.

�Man jānomazgājas," teica Enders. ..Sagatavojieties, tiksi�mies tur � pie vārtiem."

Viņ� izgāja ārā. Aiz viņa raisījās trok�ņaina saruna. Viņ� dzirdēja Trako Tomu iesaucamies:

,.Divas sūda armijas! Sadosim tām kārtīgi pa dirsu!"

Du�u telpa bija tuk�a. Viss sakopts. Nekādu pēdu no Bon�so asinīm. Viss satīrīts. �eit nekad nav noticis nekas slikts.

Enders pagāja zem ūdens, noskaloja cīņas sviedrus, tos uz�ņēma kanalizācija. Ūdens tiks attīrīts, un rīt mēs visi dzersim Bonso asinis. Nedzīvas, bet asinis, Bonso asinis un manus sviedrus, kas liju�i viņu stulbuma vai cietsirdības dēļ.

Enders noslaucījās, uzvilka kombinezonu un devās uz kaujas telpu. Armija viņu gaidīja gaitenī, durvis vēl nebija at�vēru�ās. Viņi klusējot vēroja, kā Enders nostājas priek�ā pie pelēkā spēka lauka. Protams, viņi zināja par �odienas notiku�mu du�u telpā, tāpēc un arī pa�u noguruma dēļ viņi klusēja, un doma par kauju ar divām armijām iedvesa bailes.

Viņi dara visu, lai mani salauztu, domāja Enders. Visu, ko vien spēj iedomāties. Maina noteikumus, vienalga, ko, lai ti�kai salauztu mani. Nu, �ī spēle man ir noriebusies. Neviena spēle nevar attaisnot Bonso asinis uz grīdas du�ā. Izlidiniet mani, sūtiet mani mājās, man apnicis spēlēt.

Durvis izzuda. Tikai trīs metru attālumā no tām bija �etras kopā savienotas zvaigznes, kas pilnībā aizsedza skatienu.

Ar divām armijām nav gana. Enderam vēl jābūt aklam.

�Bīn," Enders teica, �paņem savus zēnus un izpēti, kas ir otrā pusē zvaigznei!"

Bīns novilka ap vidukli aptīto auklas rituli, vienu galu ap�sēja sev apkārt, otru iedeva zēnam no savas vienības un uz�manīgi ienira kaujas telpā. Viņa vienība tūlīt pat sekoja. Viņi

jau vairākas reizes bija līdzīgus manevrus izpildīju�i treniņos, tāpēc, lai piestiprinātu vienu auklas galu pie zvaigznes, vajadzēja tikai īsu mirkli. Bīns atspērās no zvaigznes un aizlidoja gandrīz paralēli durvīm; sasniedzis telpas stūri, viņ� atspērās atkal un aiztraucās tie�i pretinieka virzienā. Uzplaiksnīja gaisma � tātad pretinieki mēģināja viņu sa�aut. Tā kā aukla ar katru apli kļu�va aizvien īsāka, viņa apmestais loks kļuva cie�āks un virziens mainījās, un viņam trāpīt bija praktiski neiespējami. Visbeidzot, kad viņ� jau bija pavisam tuvu zvaigznei, Bīna vienība viņu uz�manīgi apstādināja. Viņ� pakustināja abas rokas un kājas, lai tie, kas vēl kavējās gaitenī, redzētu, ka viņ� nekur nav sasaldēts.

Enders devās iek�ā kaujas telpā.

�Diezgan tum�s," Bīns stāstīja, �bet pietiekami gai�s, lai ne�varētu izsekot mērķus pēc spīdo�ajiem kombinezoniem. Re�dzamība � cik vien draņķīga var būt. No �īs zvaigznes līdz pretinieka pusei pilnīgi atklāta telpa. Ap viņu durvīm kvadrātā izvietotas astoņas zvaigznes. Neredzēju nevienu, izņemot tos, kas mēģināja mani sa�aut. Viņi vienkār�i sē� un gaida mūs."

It kā apstiprinot Bīna sacīto, pretinieki iesaucās:

�Ei! iMēs esam badā, nāciet mūs pabarot! Velciet �urp sa�vas sasodītās pakaļas! Pūķpakaļas!"

Enders nezināja, ko iesākt. Tik stulbi. Viņam nebija nekā�du izred�u � pretinieku bija divreiz vairāk un viņi bija labi aizsargāti.

�īstā karā jebkur� komandieris, kuram ir kaut nedaudz smadzeņu, atkāptos un tā glābtu savu armiju."

�Pie velna," iesaucās Bīns. ��ī ir tikai spēle."

�Kop� viņi ignorē noteikumus, tā vairs nav nekāda spēle."

�Tad ignorē tos arī tu!"

Enders pasmaidīja.

�Labi. Kāpēc gan ne? Paskatīsimies, kā viņi reaģēs uz uz�brukumu ierindā."

Bīns bija pārsteigts.

�Ierindā? Mēs �ajā armijā nekad neesam izmantoju�i vien�kār�as formācijas!"

�Mums vēl ir mēnesis līdz brīdim, kad būtu jābeidzas mūsu apmācības periodam. Tie�i �ajā laikā mums to vajadzē�tu apgūt. Vienmēr var noderēt."

Viņ� ar pirkstiem attēloja A burtu un aicino�i pamāja uz durvīm. A vads tūlīt atdalījās no pārējiem, un Enders zvaig�znes aizsegā sāka to izkārtot. Trīs metri bija pārāk maz, lai ērti darbotos, un zēni bija apmulsu�i un nobiju�ies, un tikai pēc gandrīz piecām minūtēm aptvēra, ko īsti viņ� ieplānojis.

Tīģeru un Grifu kareivjiem tika pavēlēts pieklusināt savus ņirdzīgos saukļus, kamēr abi komandieri apsprieda iespēju izmantot pārspēku un doties uzbrukumā Pūķu armijai, ka�mēr tā vēl atrodas aiz zvaigznes. Momoi gribēja uzbrukt:

�Mēs esam divreiz vairāk!"

Ta�u Bī iebilda:

�Sē�ot mierīgi �eit, mēs nekādi nevaram zaudēt, bet, ja izlīdīsim ārā, viņ� noteikti izdomās, kā tikt ar mums galā."

Tā nu viņi palika uz vietas, līdz krēslā ieraudzīja no Endera zvaigznes aizmugures iznirstam ko neticami lielu un masīvu. Tas saglabāja savu formu, pat pēk�ņi apstājoties un mainot virzienu un pagrie�oties pret astoņām zvaigznēm, aiz kurām bija paslēpu�ies astoņdesmit divi kareivji.

�Paskat tik," iesaucās kāds Grifu kareivis. �Formācija!"

�Tam viņi gatavoju�ies visas piecas minūtes," teica Momoi. �Ja mēs tajā laikā būtu uzbruku�i, mēs būtu viņus iznīcināju�i."

�Aizveries, Momoi," �ukstēja Bī. �Tu pats redzēji, kā tas puisis lidoja. Viņ� aplidoja apkārt visai zvaigznei un atgriezās aiz tās, ne reizi nepieskaroties sienai. Ja nu viņiem visiem ir āķi? Viņi noteikti izmanto kaut ko jaunu."

Viņu skatienam pavērās kaut kas patie�ām savāds. Priek�ā kvadrāta formā cie�i izvietoju�ies kareivji veidoja sienu. Aiz tās bija cilindrs � se�i zēni veidoja aploci, vēl pa vienam bija katrā tā galā. Viņu rokas bija izstieptas un sasaldētas, tātad viņi nekādi nevarēja turēties kopā, ta�u viņi kaut kādā veidā turējās gan � tik cie�i, it kā būtu sasieti. Kā arī patiesībā bija.

No ierindas iek�puses Pūķu armija atklāja nāvējo�i precīzu uguni, piespie�ot Grifus un Tīģerus palikt aiz zvaigznēm.

�Tā draņķa aizmugure ir vaļā," teica Bī. �Tiklīdz viņi no�kļūs starp zvaigznēm, mēs varēsim viņus apiet un�"

�Tad dari tā, nevis runā!" iesaucās Momoi un, rādīdams priek�zīmi, pavēlēja saviem kareivjiem izlidot pret sienu un atsperties tā, lai nokļūtu Pūķu ierindas aizmugurē.

Viņu izlido�anas radītajā haosā, Grifu armijai paliekot pie zvaigznēm, Pūķu ierinda pēk�ņi pārmainījās. Gan cilindrs, gan siena sadalījās divās daļās, un �ie jaunie veidojumi sāka kustēties pretējā virzienā � atpakaļ uz Pūķu vārtiem. Grifi pa tiem atklāja uguni, un Tīģeri tiem piebiedrojās no Pūķu armijas aizmugures.

Kaut kas nebija kārtībā. Viljams Bī mirkli padomāja un sa�prata, kas tie�i. �ie veidojumi atklātā telpā nevarēja tik vien�kār�i mainīt virzienu, ja vien kāds viņus nepagrūda � un, ja grūdiena spēks bija pietiekams, lai izkustinātu �os milzīgos veidojumus, tad pa�iem grūdējiem tagad bija jākustas ļoti ātri.

Tur nu viņi bija � se�i Pūķu kareivji tie�i blakus Viljama Bī vārtiem. Pēc gaismām uz kombinezoniem Bī secināja, ka trīs ir padarīti pilnīgi nespējīgi, divi ir ievainoti, un tikai viens ir neskarts. Nav par ko uztraukties. Bī tāpat vien notēmēja uz kādu no viņiem, nospieda mēlīti, un�

Nekas nenotika.

Iedegās gaismas.

Spēle bija beigusies.

Pat skatoties viņiem tie�i virsū, Bī tikai pēc brī�a apjēdza, kas noticis. �etri Pūķu kareivji bija piespiedu�i savas ķiveres vārtiem, un viens tiem tikko bija izgājis cauri. Viņi bija izpil�dīju�i darbību, kas bija jāizpilda uzvaras gadījumā. Viņi bija gandrīz sakauti, viņi pa�i nebija paguvu�i nodarīt gandrīz ne�kādus zaudējumus, bet viņi ņēma un izpildīja uzvaras rituālu pretinieku acu priek�ā.

Un tad Viljamam Bī ienāca prātā, ka Pūķu armija ne tikai bija pārtraukusi spēli, bet, iespējams, arī uzvarējusi. Galu galā � vienalga, kas noticis, tevi nevar pasludināt par uzvarētāju, ja vien tev nav vismaz �etru nesasaldētu kareivju, kas var pie�spiest savas ķiveres vārtiem, un viens, kas var iziet tiem cauri. Tāpēc savā ziņā varēja apgalvot, ka tie�i rituāla izpilde nozī�mē uzvaru. Kaujas telpa to uztvēra kā spēles beigu signālu.

Atvērās skolotāju vārti, un telpā ienira majors Andersons.

�Ender!" viņ� uzsauca, lūkodamies apkārt.

Kāds no sasaldētajiem Pūķu kareivjiem mēģināja atsauk�ties, bet sasaldētais kombinezons neļāva īsti pakustināt �ok�ļus. Andersons viņu atkausēja.

Enders smaidīja.

�Es atkal jūs pieveicu, ser," viņ� teica.

,.Muļķības, Ender," klusi atbildēja Andersons. �Tu cīnījies ar Grifiem un Tīģeriem."

�Par cik lielu muļķi jūs mani turat?" jautāja Enders.

Andersons skaļi paziņoja:

�Pēc �ī izgājiena noteikumi atkal tiek mainīti: pirms iespē�jams atvērt pretinieka vārtus, jāsasaldē visi pretinieka kareivji."

�Tas jau tāpat varēja nostrādāt tikai vienrtiz," Enders teica.

Andersons pasniedza viņam āķi. Enders atkausēja visus kareivjus uzreiz. Pie velna etiķeti. Pie velna visu.

�Ei!" viņ� uzsauca Andersonam, kad tas jau devās prom. �Kas paredzēts nākamreiz? Mana armija neapbruņota ieslo�dzīta krātiņā pret visu pārējo Kaujas skolu? Kā būtu ar vien�līdzīgu cīņu?"

Atskanēja skaļa balsu murdoņa: citi zēni � un ne tikai no Pūķu armijas � izteica atbalstu Enderam. Andersons pat nepagriezās pret Enderu. Viņa vietā atbildēja Viljams Bī:

�Ender, tava klātbūtne kādā no armijām kauju padara par nevienlīdzīgu, lai kādi būtu tās apstākļi!"

Pārējie zēni piekrīto�i atsaucās. Daudzi smējās. Talo Mo�moi sāka plauk�ķināt rokas.

�Enders Vigins!" viņ� iesaucās. Arī pārējie zēni sāka plauk��ķināt rokas un skandēt Endera vārdu.

Enders iegāja pretinieka vārtos. Viņa kareivji sekoja, ne�mitēdamies skandēt viņa vārdu.

�Treniņ� �ovakar būs?" jautāja Trakais Toms.

Enders pakratīja galvu.

�Tad rīt no rīta?"

�Nē?"

�Kad tad?"

�Nekad, cik vien tiem kāds sakars ar mani."

Viņ� dzirdēja aiz sevis sa�ukstamies pārējos zēnus.

�Hei, tas nav godīgi," kāds iesaucās. �Nav mūsu vaina, ka skolotāji tā �akarē spēli. Tu nevari tik vienkār�i pārtraukt mūs apmācīt, tāpēc vien, ka�"

Enders iesita ar plaukstu pa sienu un uzkliedza zēnam:

�Pie velna to spēli!"

Viņa teiktais atbalsojās visā gaiteni. Viņus vēroja ari zēni no citām armijām. Viņ� klusi ierunājās:

�Vai tad jūs nesaprotat?"

Un tad �ukstus:

�Ar spēli ir cauri."

Enders viens pats devās uz savu istabu. Viņ� gribēja at�gulties, ta�u gulta joprojām bija mitra. Tas viņam atgādināja, kas �odien bija noticis du�ās, un saniknots viņ� norāva gultai pārvalku un matraci un izlidināja tos gaitenī. Tad viņ� salocī�ja formas tērpu par spilvenu un apgūlās tie�i uz stiepļu re�ģa. Tas bija neērti, bet Enderam bija vienalga.

Pēc kādām trim minūtēm kāds klauvēja pie durvīm.

�Vācies," viņ� klusi teica. Klauvētājs vai nu nedzirdēja viņu, vai vienkār�i ignorēja teikto. Galu galā Enders aicināja viņu iek�ā.

Tas bija Bīns.

�Ej prom, Bīn."

Bīns pamāja, bet nekustējās ne no vietas. Tā vietā viņ� lū�kojās uz saviem purngaliem. Enders gandrīz uzkliedza, gan�drīz nolādēja viņu, gandrīz pavēlēja vākties prom. Ta�u viņ� ievēroja, cik noguris Bīns izskatās, cik viņ� spēku izsīkumā salīcis, cik tum�i riņķi viņam ap acīm no miega trūkuma. Un par spīti tam viņa āda joprojām likās maiga un gandrīz vai caurspīdīga kā jau bērnam. Maigais vaigu izliekums, slaidie maza bērna locekļi. Viņam vēl nebija pat astoņu gadu. Kāda gan nozīme, ka viņ� ir tik gudrs un aizrautīgs, un izcils karei�vis? Viņ� ir bērns. Viņ� ir jauns.

Nē, viņ� nav, nodomāja Enders. Mazs � jā. Bet viņi bija piedzīvoju�i kaujas, kurās visas armijas liktenis bija atkarīgs tikai no Bīna un viņa vadītajiem kareivjiem � un ne reizi Bīns nebija viņus pievīlis. Bērns to nespētu.

Pieņēmis, ka Endera klusē�ana nozīmē atļauju palikt, Bīns panāca tuvāk un pasniedza Enderam kādu papīra lapu.

�Tu esi pārcelts?" Enders pajautāja. Viņ� nespēja noticēt, bet viņa balss izklausījās vienaldzīga un pat nedzīva.

�Uz Tru�u armiju."

Enders pamāja. Protams. Skaidrs, fa mana armija ir pārāk stipra, lai mani varētu uzvarēt, tā man ir jāatņem.

,.Kārnais Kārbijs ir labs cilvēks," Enders teica. �Es ceru, ka viņ� pratis tevi novērtēt."

�Kārnais Kārbijs �odien absolvēja skolu. Viņam to paziņo�ja, kamēr mums bija kauja."

�Nu, un kur� gan tagad komandēs Tru�u armiju?"

Bīns bezpalīdzīgā �estā izpleta rokas.

�Es."

Enders paskatījās griestos un pamāja.

�Protams. Galu galā tu esi tikai �etrus gadus jaunāks par citiem."

�Nav smieklīgi. Es nesaprotu, kas notiek. Izmaiņas spēlē. Pārcel�ana. Es neesmu vienīgais, kas tiek pārcelts. Puse ko�mandieru tagad skaitās beigu�i skolu, un daudzi mūsējie ir iecelti par viņu armiju komandieriem."

�Kuri?"

�Visi vadu komandieri un viņu vietnieki."

�Protams. Ja jau viņi ir nolēmu�i iznicināt manu armiju, tad tas jādara pamatīgi. Viņi visu dara pamatīgi."

�Tu joprojām uzvarēsi, Ender. Mēs visi to zinām. Trakais Toms teica: �Jums liekas, ka es tagad gudro�u, kā sakaut Pūķu armiju?" Visi zina, ka tu esi pats labākais. Viņi nevar tevi sa�lauzt, lai ko�"

�Viņi jau ir mani salauzu�i."

�Nē, Ender, viņi�"

�Par spēli es vispār vairs nedomāju, Bīn. Es to vairs ne�grasos spēlēt. Un vairs nekādu treniņu. Nekādu kauju. Viņi var piebāzt �o istabu pilnu ar saviem paziņojumiem, bet es vienkār�i nekur neie�u. Es to izlēmu tie�i pirms pēdējās kau�jas. Tāpēc jau es uzticēju vārtu atvēr�anu tev. Es necerēju, ka tas nostrādās, bet man bija vienalga. Es tikai gribēju beigt ar �iku."

�Tev vajadzēja redzēt Viljama BI seju. Kā viņ� stāvēja un mēģināja saprast, kā viņi varēja zaudēt, ja tev paliku�i vairs tikai septiņi kareivji, kas spēj kaut nedaudz pakustēties, bet viņam ievainoti tikai trīs."

�Kāpēc gan lai es skatītos uz Viljama Bī seju? Kāpēc lai es vēlētos kādu uzvarēt?"

Enders piespieda plaukstas pie acīm.

�Es Bonso ievainoju ļoti smagi, ļoti, ļoti smagi."

�Viņa vaina."

�Viņ� atslēdzās vēl stāvus. Kā miris. Un es turpināju viņu sist."

Bīns klusēja.

�Es tikai gribēju būt dro�s, ka viņ� mani vairs nekad ne�aiztiks."

�Tā arī būs," teica Bīns. �Viņ� ir aizsūtīts mājās."

�Jau?"

�Skolotāji gan neko nepaskaidroja � kā jau vienmēr. Ofi�ciālajā paziņojumā teikts, ka viņ� ir absolvējis skolu, bet tur, kur parasti ieraksta nākamās skolas nosaukumu � Taktikas, Atbalsta, Jaunāko komandieru, Navigācijas un tā tālāk �, tur bija nosaukta tikai Kartahena Spānijā. Viņa mājas."

�Man prieks, ka viņ� vismaz skaitās pabeidzis skolu."

�Pie velna, Ender, mēs esam priecīgi jau par to, ka viņ� vienkār�i ir prom. Ja mēs būtu zināju�i, ko viņ� grasās darīt, mēs būtu viņu nobeigu�i tūlīt pat. Tā ir taisnība, ka viņ� tev uzbruka ar veselu baru drauģeļu?"

�Nē. Tikai mēs abi. Viņ� cīnījās godīgi."

Ja nebūtu �īs viņa goda izjūtas, viņi būtu man uzbruku�i kopā. Tad gan viņi varētu mani nogalināt. Viņa goda izjūta izglāba man dzīvību.

�Es necīnījos godīgi," Enders piebilda. �Es cīnījos, lai uz�varētu."

Bīns iesmējās.

�Un tev izdevās. Izspēri viņu pa taisno ārā no orbītas."

Pie durvīm kāds pieklauvēja. Pirms Enders paspēja atbil�dēt, tās atvērās. Enders bija gaidījis kārtējos savas armijas kareivjus, ta�u ieradies bija majors Andersons. Un pēc viņa ienāca arī pulkvedis Grafs.

�Ender Vigin," teica Grafs.

Enders piecēlās kājās.

�Jā, ser."

�Tava neapvaldītā uzvedība kaujas telpā bija rupj� disciplī�nas pārkāpums. Tas vairs nedrīkst atkārtoties."

�Jā, ser," Enders atbildēja.

Bīnam gan nebija nekādu iebildumu pārkāpt disciplīnu, turklāt viņam likās, ka Enders nekādi nav pelnījis rājienu.

�Man gan liekas, ka beidzot bija pienācis laiks kādam pa�ziņot skolotājiem, ko mēs pārjums domājam."

Pieaugu�ie nelikās par viņu ne zinis. Andersons pasniedza Enderam papīra lapu. Pilna izmēra � ne tādu, kādu izman�toja Kaujas skolas paziņojumu un pavēļu izplatī�anai. Bīns saprata, kas noticis. Enders tiks pārcelts uz citu skolu.

�Absolvents?" pajautāja Bīns. Enders pamāja.

�Kāpēc gan viņi tik ilgi kavējās? Tikai divus trīs gadus par agru. Tu ta�u jau māki staigāt un runāt, un pats apģērbties. Ko gan citu lai viņi tev vēl mācītu?"

Enders pakratīja galvu.

�Cik saprotu, spēle beigusies."

Viņ� salocīja lapu.

�Tie�i laikā. Es drīkstu paziņot to savai armijai?"

�Nav laika," atbildēja Grafs. �Tavs kuģis izlidos pēc divdes�mit minūtēm. Turklāt pēc �ādu pavēļu saņem�anas ar viņiem labāk nerunāt. Tā ir vieglāk."

�Viņiem vai jums?" Enders pajautāja un, negaidot atbildi, pagriezās pret Bīnu, paspieda viņa roku un devās uz durvīm.

�Pagaidi!" iesaucās Bīns. �Uz kurieni? Uz Taktikas skolu? Navigācijas? Atbalsta?"

�Uz Komandieru skolu," Enders atbildēja.

�Jaunāko komandieru?"

�Komandieru," Enders teica un izgāja ārā. Andersons vi�ņam sekoja. Bīns saķēra pulkvedi Grafu aiz piedurknes.

,.Neviens neliek pārcelts uz Komandieru skolu, kamēr vi�ņam nav se�padsmit!"

Grafs nokratīja Bīna roku un izgāja ārā, aiz sevis aizvēr�dams durvis.

Bīns palika istabā viens pats. Viņ� mēģināja aptvert noti�ku�o. Neviens nevar nokļūt Komandieru skolā, ja pirms tam nav trīs gadus mācījies Jaunāko komandieru, Taktikas vai Atbalsta skolā. Protams, neviens arī parasti nebeidza Kaujas skolu, ja nebija nomācījies vismaz se�us gadus � Enders bija mācījies tikai �etrus.

Sistēma brūk. Nav �aubu. Vai nu kāds sajucis prātā tur pa�ā aug�ā, vai arī kaut kas nogājis greizi ar karu � ar īsto karu pret insektoīdiem. Citādi viņi neriskētu pa�os pamatos

sabojāt visu apmācības sistēmu, citādi viņi neiznīcinātu spēli. Citādi viņi nepaaugstinātu tādu sīci kā es par armijas koman�dieri.

Bīns vēl ilgi domāja par to, ejot pa gaiteni uz savu ista�bu. Tiklīdz viņ� to sasniedza, izdzisa gaismas. Viņ� noģēr�bās. Kaut kādā veidā viņam izdevās noglabāt formas tērpu tumsā neredzamajā lādē. Viņ� jutās briesmīgi. Vispirms likās, ka viņ� nejūtas labi tāpēc, ka bail uzņemties veselas armijas vadību. Bet tā nebija taisnība. Viņ� zināja, ka būs labs ko�mandieris. Viņam uznāca raudiens. Viņ� nebija raudājis kop� pa�ām pirmajām dienām Kaujas skolā, kad vēl bija ilgojies pēc mājām. Viņ� mēģināja saprast, kāpēc gan patiesībā viņu smacē �is asaru kamols kaklā, kāpēc gan viņam jāraud, lai kā mēģinātu nomierināties. Viņ� spēcīgi iekodās rokā, lai sāpes nomāktu �o sajūtu. Nelīdzēja. Viņ� vairs nekad neredzēs En�deru.

To sapratis, Bīns spēja nomierināties. Viņ� atgūlās un pie�spieda sevi pamazām atslābināties, līdz asaras pārgāja. Tad viņ� iegrima miegā. Roka uz spilvena netālu no mutes � it kā Bīns nevarētu izlemt, vai grauzt nagus vai laizīt pirkstgalus. Piere bija klāta grumbām. Elpa � ātra un viegla. Viņ� bija kareivis, un, ja kāds pajautātu, par ko viņ� vēlas kļūt, kad būs

pieaudzis, viņ� nesaprastu jautājumu.

� ��

Ceļā uz kosmoplānu Enders pirmoreiz pamanīja, ka majo�ra Andersona formas tērpam ir citas zīmotnes.

�Jā, viņ� tagad ir pulkvedis," teica Grafs. �Patiesībā, majors Andersons no �īs dienas vadīs Kaujas skolu. Man tagad būs citi pienākumi."

Enders nejautāja, kādi.

Grafs apsēdās viņam pretī un nostiprināja dro�ības jostas. Kuģī bija vēl tikai viens cits pasa�ieris � civilā tērpā ģērbies vīrs, ko pulkvedis Grafs ar Enderu iepazīstināja kā ģenerāli Peisu. Peisam līdzi bija tikai bieza mape. Grafam nebija vai�rāk bagā�as kā Enderam, un tas uz Enderu nez kāpēc atstāja nomierino�u iespaidu.

Enders ierunājās tikai vienreiz:

�Kāpēc mēs lidojam mājās? Man likās, ka Komandieru skola ir kaut kur asteroīdu joslā."

�Ir ari," atbildēja Grafs. �Bet Kaujas skolā nav tādu doku, kas varētu uzņemt gargabalniekus kuģus. Tāpēc jāizmanto iespēja nedaudz paviesoties uz Zemes."

Enders gribēja pajautāt, vai tas nozīmē, ka viņ� varēs ap�meklēt savu ģimeni, bet pats pēk�ņi nobijās no �is domas un nepajautāja. Viņ� aizvēra acis un mēģināja iemigt. Ģenerālis Peiss rūpīgi viņu vēroja. Kāpēc � Enderam itebija ne jausmas.

Floridā, kur viņi piezemējās, bija karsta vasaras pēcpus�diena. Enders tik sen nebija uzturējies saulesgaismā, ka tā viņu ap�ilbināja gandrīz aklu. Viņ� �ķaudīja un varēja staigāt tikai ar cie�i samiegtām acīm. Viņ� vēlējās pēc iespējas ātrāk nokļūt kādā telpā. Viss likās tik tālu un tik plakans, un zeme neieliecās kā Kaujas skolas grīdas, glu�i otrādi � viņam likās, ka tā krīt, un, stāvēdams uz līdzenas zemes, Enders jutās kā kalna galā. Gravitācija likās citāda, un ejot viņ� vilka kājas. Viņ� to nevarēja paciest. Viņ� gribēja doties mājās, uz Kaujas

skolu, uz vienīgo vietu visā pasaulē, kurai viņ� jutās piederīgs.

���

�Viņ� ir arestēts?"

�Loģiska doma, vai ne? Ģenerālis Peiss ir militārās polici�jas priek�nieks, un Kaujas skolā ir konstatēts nāves gadījums."

�Viņi tā arī nepateica, vai pulkvedis Grafs tiek paaugstināts vai arī nosūtīts kara tiesai. Pārcelts pēc polemarha pavēles � un viss."

�Tā ir laba vai slikta zīme?"

�Kas to lai zina? No vienas puses, Enders Vigins ne tikai izdzīvoja � viņ� ir pārkāpis zināmu, noteiktu slieksni, viņ� ir pabeidzis skolu �ilbino�i lieliskā stāvokli. Par to mums jāpa�teicas vecajam, labajam Grafam. No otras puses, kuģī bija arī ceturtais pasa�ieris. Tas, kur� ceļoja maisā."

�Tikai otrais nāves gadījums skolas vēsturē. Vismaz �oreiz .ne pa�nāvība."

�Kādā ziņā slepkavība ir labāka, major Imbu?"

�Tā nebija slepkavība, pulkvedi. Mums ir videoieraksti no divām kamerām. Enderu vainot nevar." �Bet Grafu gan var. Kad tas viss beigsies, civilisti pārrakņās mūsu dokumentus un izlems, kas darīts pareizi un kas ne. Pie�ķirs mums medaļas par, viņuprāt, pareizu rīcību un atņemts mums pensijas vai iebāzīs cietumā par, viņuprāt, ne�pareizu. Vismaz viņiem pietika veselā saprāta nepaziņot par zēna nāvi Enderam."

�Arī tā jau ir otrā reize."

�Jā, ari par Stilsonu viņam netika pastāstīts."

�Tas bērns mani biedē."

�Enders Vigins nav slepkava. Viņ� tikai uzvar � un pama�tīgi. Ja kādam jābaidās, tad tie ir insektoīdi."

�Zinot, ka viņiem tiks uzsūtīts Enders, gandrīz vai kļūst viņu �ēl."

�Man ir �ēl tikai Endera. Bet ne tik ļoti, lai es ieteiktu likt viņu mierā. Es tikko dabūju piekļuves pilnvaru materiāliem, kurus līdz �im saņēma Grafs. Par flotes manevriem un tamlī�dzīgi. Līdz �im es naktīs gulēju labi."

�Vairs nav daudz laika?"

�Man nevajadzēja par to ierunāties. Es nedrīkstu jums iz�paust slepenu informāciju."

�Es zinu."

�Paliksim pie viena: viņ� netika pārcelts uz Komandieru skolu par agru. Varbūt pat pāris gadu par vēlu."

�Bērni?"

�Brālis un māsa. Viņi ir pamatīgi nojauku�i aiz sevis pē�das � raksta kompānijām, kas apmaksā viņu tīkla laiku, un tamlīdzīgi. Ellīgs darbs viņus izsekot."

�Kāpēc viņi slēpjas?"

�Iemesli varētu būt da�ādi. Visticamākais � vecums. Zē�nam ir �etrpadsmit, meitenei divpadsmit."

�Kur� ir Dēmostens?"

�Meitene. Divpadsmitgadīgā."

�Atvaino � man tie�ām neliekas, ka tas ir pārāk smiek�līgi, bet es nevaru atturēties. Visu �o laiku mēs esam tik ļoti uztrauku�ies, visu �o laiku mēs visādi centāmies panākt, lai krievi Dēmostenu neņem pārāk nopietni, un Loks mums bija lielisks pierādījums, ka ne visi amerikāņi ir juku�i kara kuri�nātāji. Brālis un māsa, tikko sasniegu�i pubertāti�"

�Viņu uzvārds ir Vigins."

�Ak tā. Sakritība?"

�Tas Vigins ir tre�ais. Viņi ir abi pirmie."

�Lieliski. Krievi nekad nenoticēs�"

�Ka Dēmostenu un Loku mēs nekontrolējam, bet to Viginu gan."

�Vai tā ir kāda sazvērestība? Vai viņus kāds vada?"

�Mums nav izdevies atklāt nekādus sakarus starp �iem abiem bērniem un jebkādiem pieaugu�ajiem, kas varētu vi�ņus vadīt."

�Kas vēl nenozīmē, ka nav izgudrots kāds paņēmiens, kuru tu nemāki atklāt. Grūti noticēt, ka divi bērni�"

�Es iztaujāju pulkvedi Grafu, kad viņ� bija ieradies no Kaujas skolas. Viņ� uzskata, ka nekas no tā, ko �ie bērni pa�gaidām ir izdarīju�i, nepārsniedz viņu spēju robe�as. Viņu spējas īstenībā ir identiskas tā Vigina spējām, tikai viņu rak�sturi ir stipri at�ķirīgi. Grafu gan pārsteidza viņu abu lomas. Dēmostens pilnīgi noteikti ir meitene, bet Grafs saka, ka viņa Kaujas skolā netika pieņemta sava pārāk mierīgā, samierino��ā un jo īpa�i līdzjūtīgā rakstura dēļ."

�Galīgi neizklausās pēc Dēmostena."

�Un tam zēnam esot �akāļa daba."

�Vai tad tie�i Loks nesen netika atzīts par ,.vienīgo no aiz�spriedumiem brīvo amerikāni"?"

�Grūti saprast, kas tur patiesībā notiek. Grafs ieteica � un es viņam pievienojos � likt viņus mierā. Neatmaskot viņus. Nevienam neko neziņot, izņemot to, ka, pēc mūsu novēroju�miem, Lokam un Dēmostenam nav nekādu slepenu sakaru ar citām valstīm vai kādām pa�māju organizācijām � neskai�tot tās, par kurām viņi pa�i ir atklāti paziņoju�i."

�Citiem vārdiem sakot, mēs viņiem pie�ķiram nevainoja�mu medicīnisko pasi."

�Es piekrītu, Dēmostens izskatās bīstams, jo viņam � vai viņai � ir ļoti daudz sekotāju. Bet, man liekas, ļoti svarīgi ir tas, ka pats ambiciozākais no viņiem ir izvēlējies mērenāko un gudrāko identitāti. Un viņi joprojām tikai runā. Viņiem ir ietekme, bet nav varas."

�Es teiktu, ka ietekme ir vara."

�Ja viņi kādreiz grasīsies aiziet par tālu, mēs viegli varēsim viņus atmaskot."

�Tikai tuvākajos gados. Jo ilgāk mēs gaidīsim, jo vecāki viņi kļūs un jo mazāk satrieco�u iespaidu atmasko�ana at�stās."

�Tu pats zini, kā pēdējā laikā pārvietojies krievu karaspēks.

Pastāv iespēja, ka Dēmostenam ir taisnība. Un tādā gadīju-

�

ma�

�lr labāk, ja tāds Dēmostens pastāv. Labi. Pagaidām liksim viņus mierā. Bet uzmani viņus. Un es, protams, mēģinā�u kaut kā nomierināt krievus."

Par spīti nelāgajām nojautām un pastāvīgajai nemiera sa�jūtai Valentīnai patika būt Dēmostenam. Viņas slejas pār�publicēja gandrīz katrs valsts ziņu serviss, un patīkami bija ari vērot, kā viņas pilnvarotā kontos krājas aizvien vairāk un vairāk naudas. Laiku pa laikam viņa ar Pīteru Dēmoste�na vārdā ziedoja precīzi aprēķinātu summu kādam noteik�tam kandidātam vai kādam pasākumam: pietiekami daudz, lai ziedojumam tiktu pievērstu uzmanība, bet ne tik daudz, lai kandidātam liktos, ka viņu mēģina uzpirkt. Viņa saņēma tik daudz vēstuļu, ka viņas kompānija nolīga sekretāri, kas atbildēja uz noteikta tipa vēstulēm viņas vietā. Viņa saņēma smieklīgas vēstules no valstu vadītājiem un starptautiskām amatpersonām � da�reiz naidīgas, da�reiz draudzīgas, bet vienmēr ar diplomātiski pieklusinātu, bet skaidri saskatāmu vēlmi izdibināt Dēmostena patiesos nolūkus. �īs vēstules viņa lasīja kopā ar Pīteru, da�kārt nespējot apvaldīt smieklus par to, ka �ādi cilvēki raksta bērniem un pa�i to nemaz nenojau�.

Tomēr da�reiz viņai bija kauns par sevi. Tēvs regulāri lasīja Dēmostena rakstus, bet nepievērsa uzmanību Lokam � vis�maz nekas par to neliecināja. Pie pusdienu galda viņ� bie�i vien atklāti sajūsminājās par Dēmostena kārtējo sleju, un tas ļoti patika Pīteram:

�Redzi, tas tikai pierāda, ka mēs piesaistām arī vienkār�o cilvēku uzmanību."

Bet Valentīnai likās, ka tas pazemo tēvu. Ja viņ� reiz at�klās, ka slejas, par kurām viņ� nemitējas runāt, visas esmu uzrakstījusi es un ka es pat neticu vismaz pusei tā, ko esmu rakstījusi, viņ� būs dusmīgs un jutīsies apkaunots.

Reiz skolā Valentīnai gandrīz gadījās viņiem abiem sagā�dāt nopietnas nepatik�anas: vēstures skolotājs lika skolēniem uzrakstīt eseju, kurā būtu salīdzināti divās agrīnās Dēmoste�na un Loka slejās izteiktie viedokļi. Valentīna, nepadomājusi par sekām, uzrakstīja īpa�i spilgtu analītisku darbu, un re�zultātā viņai nācās ar grūtībām atrunāt direktori no nodoma publicēt viņas eseju ziņu servisā, kas regulāri publicēja arī Dēmostena slejas. PIters bija ļoti saniknots.

�Tu raksti pārāk līdzīgi Dēmostenam, tavus rakstus ne�drīkst publicēt! Man vajadzētu Dēmostenu tagad piebeigt, tevi vairs nav iespējams kontrolēt!"

Par trako�anu vairāk gan viņu biedēja Pītera klusē�ana. Kad Dēmostens tika ielūgts piedalīties Prezidenta nākotnes izglītības padomē � grupā, kas nenodarbojās ne ar neko, to�ties veica to ļoti spo�i, � Valentīnai likās, ka Pīters to uztvers kā vienu no viņu uzvarām, bet notika otrādi.

�Noraidi viņu piedāvājumu!" viņ� pavēlēja.

�Kāpēc gan lai es to darītu?" viņa jautāja. �Tas nemaz nav grūts darbs, un viņi teica, ka, zinot Dēmostena vēlē�anos pa�likt anonīmam, visas sanāksmes notiks tīklā. Dēmostens kļūs par respektablu personu, un�"

�Un tu esi sajūsmā, ka tev tas izdosies ātrāk nekā man."

�Pīter, runa nav par tevi un mani, bet gan par Dēmostenu un Loku. Mēs viņus izveidojām, viņi nav īsti. Turklāt �is ie�lūgums vēl nenozīmē, ka Dēmostens viņiem patīk labāk nekā Loks. Tas nozīmē tikai to, ka Dēmostenam ir daudz vairāk at�balstītāju. Tu labi zināji, ka tā būs. Viņa iecel�ana �ajā amatā ie�priecinās un nomierinās tūksto�iem krievnīdēju un �ovinistu."

�Tā nevajadzēja būt! Cieņa un atzinība bija jāiegūst Lokam!"

�Viņ� jau ir to ieguvis! Patiesa cieņa ir ilglaicīgāka par va�rasiestā�u cieņu. Pīter, nedusmojies uz mani vienkār�i tāpēc, ka man labi padodas lietas, kuras tu pats man esi licis darīt."

Bet Pīters dusmojās gan � un dienām ilgi. Turklāt viņ� pārtrauca konsultēt Valentīnu, un nu viņai pa�ai bija jāiz�lemj, ko un par ko rakstīt. Iespējams, viņam likās, ka tādējādi Dēmostena sleju kvalitāte pasliktināsies, ta�u, ja tā arī bija, neviens neko tādu neievēroja. Un tas, ka viņa nenāca lūgt pa�līdzību, Pīteru tracināja vēl vairāk. Viņa jau pārāk ilgi bija spēlējusi Dēmostenu, lai nevarētu iztikt bez sufliera.

Un, papla�inoties Valentīnas sarakstei ar citiem politiski aktīviem pilsoņiem, viņa aizvien vairāk uzzināja ko jaunu, kas nebija zināms vienkār�ajai tautai. Da�i militāro aprindu pārstāvji savās vēstulēs, pa�i to neapzinoties, laiku pa lai�kam deva zīmīgus mājienus, un viņai ar Pīteru pakāpeniski izveidojās iespaidīgs un visai biedējo�s priek�stats par Otrā Var�avas pakta valstu darbībām. Viņi tie�ām gatavojās ka�ram � ne�ēlīgam un asiņainam karam, kurā būtu iesaistīta visa pasaule. Dēmostens nemaz nekļūdījās, turot aizdomās Var�avas pakta valstis par Alianses noteikumu neievēro�anu.

Dēmostens pamazām sāka it kā dzīvot savu dzīvi. Da�kārt, pabeidzot rakstīt kārtējo sleju, viņa pieķēra sevi domājam lī�dzīgi Dēmostenam un piekrītot viņa izteiktajiem uzskatiem. Un da�kārt, lasot Loka esejas, Valentīnu sāka kaitināt viņa tuvredzība, viņa nespēja saskatīt, kas patiesībā pasaulē no�tiek.

Varbūt, izliekoties par kādu citu personu, nav iespējams nesākt tai līdzināties? Viņa domāja un uztraucās par to vai�rākas dienas un tad, balstoties uz �īm pārdomām, uzrakstī�ja sleju par politiķiem, kas, izdabājot krieviem, lai saglabātu mieru, kļūst par to pakalpiņiem. Tas bija sāpīgs dzēliens val�do�ajai partijai, un viņa par to saņēma daudz atzinīgu vēstu�ļu. Viņa arī pārstāja uztraukties par to, ka noteiktā mērā kļūst par Dēmostenu. Viņ� ir gudrāks, nekā mums ar Pīteru likās, viņa nodomāja.

Pēc stundām viņu pie skolas sagaidīja Grafs. Viņ� stāvē�ja, atspiedies pret ma�īnu. Viņ� bija tērpies civilā un likās vēl vairāk pieņēmies svarā, tāpēc sākumā Valentīna viņu pat ne�atpazina. Grafs pamāja, un tad viņa atcerējās viņa vārdu.

�Es vairs nerakstī�u nevienu vēstuli," viņa teica. �Man ne�vajadzēja rakstīt arī to."

�Tad jau tev diez ko nepatik medaļas, vai ne?"

�Ne pārāk."

�Tev jābrauc man līdzi, Valentīna."

�Es nemēdzu tik vienkār�i klausīt sve�iniekiem."

Grafs pasniedza viņai papīra lapu. Tā bija vecāku paraks�tīta zīme.

�Tātad jūs neesat sve�inieks. Kur mēs brauksim?"

�Uz Grīnsboro � apmeklēt kādu jaunu kareivi, kur� drīz dosies prom."

Viņa iekāpa ma�īnā.

�Enderam ir tikai desmit gadu," viņa teica. �Vai tad jūs neteicāt, ka Enders pirmajā atvaļinājumā tiks tikai tad, kad viņam būs se�padsmit?"

�Viņ� izlaida da�as klases."

�Tātad viņam sokas labi?"

,.Pajautāsi viņam pati."

,.Kāpēc tikai es? Kāpēc ne visa ģimene?"

Grafs nopūtās.

,.Enders uz pasauli skatās visai savdabīgi. Mums nebija viegli pārliecināt viņu piekrist satikt pat tevi. Savukārt Pīters un vecāki viņu neinteresē. Dzīve Kaujas skolā bija saspringta.

�Jūs gribat teikt, ka viņ� sajucis prātā?"

�Glu�i otrādi � viņ� ir pats saprātīgākais cilvēks, kādu vien es zinu. Viņ� labi saprot, ka viņa vecāki pārāk nealkst atkal uz�plēst rētas, kas �o �etru gadu laikā jau paguvu�as sadzīt. Runā�jot par Pīteru � iespēju satikties ar Pīteru mēs pat neapsprie�dām, tādēļ viņam pat neradās iespēja mūs pasūtīt ellē."

Viņi izbrauca uz Brenta ezera �osejas, un brauciens pa lī�kumaino ceļu turpinājās gar pa�u ezeru, līdz viņi nokļuva pie baltas koka savrupmājas, kas bija uzbūvēta iegarena pakal�na galā. No vienas puses tai stiepās Brenta ezers, no otras � kāds cits aptuveni piecus akrus liels ezeriņ�.

�Klāt esam," teica Grafs. �SF �o māju nopirka pirms kā�diem divdesmit gadiem izsolē. Enders uzstāja, ka jūsu sarunu neviens nedrīkst noklausīties. Es viņam to apsolīju, un, lai jūs justos vēl dro�āk, jūs izbrauksiet ezerā ar viņa pa�a būvētu plostu. Man gan tevi jābrīdina, ka es pēc jūsu sarunas grasos tev uzdot da�us jautājumus. Tev nebūs obligāti jāatbild, bet es ceru, ka tu tomēr to darīsi."

�Man nav līdzi peldkostīma."

�Par to mēs jau esam padomāju�i."

..Pie�ķirsiet man kādu, kas būs aprīkots ar diktofonu?"

�Kāpēc gan lai mēs viens otram kaut nedaudz neuzticētos? Es, piemēram, zinu, kas slēpjas aiz Dēmostena maskas."

Viņu pār�alca spēcīgs baiļu vilnis, bet viņa neko neteica.

�Es to zinu, kop� ierados �eit no Kaujas skolas. Visā pa�saulē to zina kādi se�i cilvēki. Neskaitot, protams, krievus � kur� gan pateiks, ko zina vai nezina krievi? Bet Dēmostenam nav no mums jābaidās. Dēmostens var uz mums paļauties. Tāpat kā es paļaujos uz Dēmostenu, cerot, ka viņ� neizpaudīs Lokam neko par �o dienu. Savstarpēja uzticība un atklātība."

Viņi tik atzinīgi vērtē Dēmostena vai Valentīnu Viginu? Ja pirmo, tad viņa nedrīkst viņiem uzticēties, ja otro � tad var�būt arī drīkst. Tas, ka viņi nevēlējās, lai Valentīna ko atklātu Pīteram, liecināja, ka viņi, iespējams, zina, cik abi ir at�ķirīgi. Tiesa, viņa pati vairs nebija pārliecināta, vai zina, kā tad �īs at�ķirības izpau�as.

�Jūs sacījāt, ka viņ� ir uzbūvējis plostu. Cik ilgi viņ� jau ir �eit?"

�Divus mēne�us. Mēs domājām, ka viņ� �eit pavadīs tikai da�as dienas, bet, redzi, liekas, ka mācības viņu vairs pārāk neinteresē."

�Ak, tad man atkal jābūt terapeitei."

��oreiz mēs nevaram vienkār�i pielabot tavu vēstuli. Mums atliek tikai pilnībā paļauties uz tevi. Tavs brālis mums tie�ām ļoti, ļoti vajadzīgs. Uz spēles likts cilvēces liktenis."

�oreiz Valentīna bija gana pieaugusi, lai saprastu, cik drau�dīgā situācijā ir nokļuvusi pasaule. Un viņa pietiekami ilgi bija izlikusies par Dēmostenu, lai nekavētos pildīt savu pie�nākumu.

�Kur viņ� ir?"

�Pie laivu piestātnes."

�Un kur ir peldkostīms?"

Kad viņa pa pakalna nogāzi tuvojās Enderam, viņ� nemā�ja, un, kad viņa uzkāpa uz piestātnes laipas, viņ� nesmaidīja. Bet viņa tik un tā zināja, ka viņ� priecājas viņu redzēt � viņ� ne mirkli nenovērsa no viņas skatienu.

�Tu esi lielāks, nekā es tevi atceros," viņa teica. Nekas la�bāks viņai neienāca prātā.

�Tu arī," viņ� atbildēja. �Vēl es atceros, ka tu biji skaista."

�Atmiņas mēdz maldināt."

�Nē. Tava seja nav mainījusies, es tikai neatceros, ko nozī�mē �skaists". Labi, ezers mūs gaida."

Viņa ar aizdomām paskatījās uz nelielo plostu.

�Tikai nevajag uz tā stāvēt," viņ� paskaidroja. Kā zirnek�lis, atspie�oties uz purngaliem un pirkstiem, viņ� uzrāpās uz plosta.

�Tā ir pirmā lieta, ko es esmu izveidojis pats savām rokām, kop� mēs ar tevi no klucī�iem būvējām pīterizturīgas ēkas."

Viņa iesmējās. Kādreiz viņi izklaidējās, būvējot mājas, ku�ras nesagruva pat tad, kad no tām tika izņemti it kā pa�i sva�rīgākie elementi. Savukārt Pīteram patika �ur un tur izņemt pa kādam klucītim, lai celtne būtu tik nestabila, ka nākamais, kas pieskartos, to sagrautu. Pīters bija nelietis, bet visa viņu bērnība savā ziņā centrējās tie�i uz viņu.

�Pīters ir mainījies," viņa teica.

�Nerunāsim par viņu," atbildēja Enders.

�Labi."

Viņa uzrāpās uz plosta � bet ne tik veikli kā Enders. Viņ� lēnām airējās uz ezera vidu. Viņa ievēroja, ka viņ� ir iededzis un izskatās ļoti spēcīgs.

�Spēks nāk no Kaujas skolas. Iedegums � no �ī ezera. Es daudz laika pavadu uz ūdens. Peldot ir gandrīz tāda sajūta kā bezsvara stāvoklī. Man pietrūkst bezsvara stāvokļa. Un vēl, kad es esmu ezerā, zeme ap ezeru izliecas aug�up."

�Kā bļodā."

�Es esmu dzīvojis bļodā visus pēdējos �etrus gadus."

�Un tāpēc mēs tagad esam sve�inieki?"

�Vai tad ne?"

�Nē," viņa atbildēja. Viņa pastiepa roku un pieskārās viņa kājai. Tad viņa pēk�ņi saspieda viņa celi � tie�i tur, kur vi�ņam vienmēr bija kutējis visvairāk.

Bet gandrīz tajā pa�ā brīdī viņ� saķēra viņas roku. Tvēriens bija ļoti cie�s, lai gan viņa plaukstas bija mazākas nekā viņai un rokas � tievākas un smalkākas. Uz mirkli viņ� izskatījās bīstams, tad atslābinājās.

� Ak, jā," viņ� teica. ,.Kādreiz tev patika mani kutināt."

�Vairs ne," viņa atbildēja, atlaizdama viņa kāju.

�Peldēsimies?"

Par atbildi viņa atmuguriski ievēlās ūdenī. Ūdens bija tīrs un dzidrs, un tajā, protams, nebija hlora. Viņa kādu brīdi pa�peldējās, atgriezās uz plosta un atgūlās uz tā. Ap viņu lidinā�jās lapsene, tad tā nolaidās uz plosta līdzās viņas galvai. Viņa zināja, ka tā tur ir, un parasti viņai būtu bail. Ne �odien. Lai pastaigājas pa plostu, lai nedaudz iedeg saulē tāpat kā es.

Plosts sa�ūpojās. Viņa pagrieza galvu un ieraudzīja, kā En�ders mierīgi ar vienu pirkstu nospie� lapseni.

�Pretīgi radījumi," Enders paskaidroja. �Dzeļ, pirms tiem uzbrūk." Viņ� pasmaidīja. �Es esmu �o to iemācījies par ap�steidzo�iem uzbrukumiem. Es esmu izcils, neviens nevar mani uzvarēt. Es esmu labākais kareivis, kāds viņiem jebkad bijis."

�Tas jau bija gaidāms," viņa atbildēja. �Tu ta�u esi Vigins."

�Ko tu ar to gribi teikt?" viņ� jautāja.

�Ka tu mainīsi pasauli."

Viņa pastāstīja par viņas un Pītera darbību.

�Cik gadu Pīteram tagad ir? �etrpadsmiti Un jau grasās valdīt pār pasauli?"

�Viņ� iedomājas sevi esam par Aleksandru Lielo. Un kāpēc gan ne? Un kāpēc gan arī tu ne?"

�Mēs abi nevaram būt Aleksandri."

�Monētas divas puses. Un es � metāls pa vidu."

To sakot, viņa nemaz nejutās par to dro�a. Pēdējos pāris gados Valentīna tik daudz bija darbojusies kopā ar Pīteru, ka pat nicinot viņu saprata. Savukārt Enders līdz �im eksistē�ja tikai viņas atmiņās. Mazs, trausls zēns, kam nepiecie�ama aizsardzība. Ne jau �is iedegu�ais jaunais vīrietis aukstajām acīm, kur� tik mierīgi ar vienu pirkstu nogalina lapsenes. Varbūt mēs abi esam tādi pa�i kā Pīters, varbūt vienmēr esam tādi biju�i. Varbūt tikai skaudība mums lika domāt, ka mēs kaut kā at�ķiramies.

�Kad viena monētas puse ir uz aug�u, otra ir uz leju."

Un pa�laik tu domā, ka tu esi uz leju.

�Viņi grib, lai es tevi uzmundrinātu turpināt mācības."

�Tās nav nekādas mācības � tās ir spēles. Spēles un spēles, un spēles, tikai viņi, kad vien vēlas, maina noteikumus." Viņ� pacēla rokas. �Redzi diedziņus?"

�Tu ta�u vari spēlēties ar viņiem pa�iem."

�Tikai tad, ja viņi to vēlas. Tikai tad, ja. viņi zina, ka spē�lējas ar mani. Nē, tas ir pārāk grūti. Es vairs negribu piedalī�ties �ajās spēlēs. Tiklīdz es kļūstu laimīgs, tiklīdz man liekas, ka viss nostājies savās vietās, viņi iedur man mugurā dunci. .Kop� es esmu �eit, man regulāri rādās murgi. Es sapņoju, ka esmu kaujas telpā, tikai tur nav bezsvara stāvokļa � viņi ro�taļājas ar gravitāciju. Visu laiku maina tās virzienu. Tāpēc es nekad nenokļūstu līdz sienai, uz kuru esmu mērķējis. Nekad nenokļūstu tur, kur esmu vēlējies nokļūt. Es lūdzos, lai viņi ļauj man nokļūt līdz durvīm, bet viņi mani nelai� ārā, visu laiku iesūc mani atpakaļ."

Valentīna saklausīja viņa balsī dusmas un pieņēma, ka tās vērstas pret viņu.

��ķiet, tie�i tāpēc te esmu arī es. Lai viņi iesūktu tevi atkal atpakaļ."

�Es nevēlējos tevi satikt."

�Viņi to jau man teica."

�Man bija bail, ka es varbūt joprojām tevi mīlu."

�Es cerēju, ka tu mīli."

�Gan manas bailes, gan tavas vēlmes ir īstenoju�ās."

�Ender, tā tie�ām ir taisnība. Mēs esam jauni, bet mēs ne�esam bezspēcīgi. Pietiekami ilgi spēlējot pēc viņu noteiku�miem, spēle pamazām kļūst par mūsu spēli." Viņa iesmējās. �Es tagad esmu kādā prezidenta komisijā. Pīters par to ir tik dusmīgs�"

�Viņi man neļauj izmantot tiklu. �eit nav datoru, ja vien neskaita mājsaimniecības ierīces, kas vada dro�ības sistēmu un regulē apgaismojumu. Aizvēsturiska tehnika. Ierīkota pirms kāda gadsimta, kad vēl ra�oja datorus, kam nebija pie�ejas tīklam. Viņi man atņēmu�i manu armiju, viņi man atņē�mu�i manu datoru, un zini � man nav nekādu iebildumu."

�Dro�i vien tu pats sev veido izcilu sabiedrību."

�Ne es � atmiņas."

�Varbūt tie�i tas arī tu esi � atmiņas."

�Nē. Atmiņas par ko sve�u. Par insektoīdiem."

Valentīna nodrebēja, it kā pēk�ņi būtu uzpūtis auksts vēj�.

�Es vairs neskatos ierakstus par insektoīdiem. Vienmēr viens un tas pats."

�Es tos esmu pētījis stundām. Kā kosmosā pārvietojas viņu kuģi. Tikai �eit, guļot uz plosta ezerā, es aptvēru ko jocīgu: visi ieraksti, kuros cilvēki cīnās ar insektoīdiem tuvcīņā, ir no Pirmās invāzijas laikiem. Visos Otrās invāzijas ierakstos, kur parādās kareivji SF formas tērpos, insektoīdi vienmēr jau ir miru�i. Guļ, saļimu�i pār vadības paneļiem. Nekādu pre�to�anās pazīmju. Un nekādu ierakstu no Meizera Rekhema kaujas."

�Varbūt kāda slepenā iero�a dēļ."

�Nē, nē, mani neinteresē, kā viņi tos piebeidza. Mani inte�resē pa�i insektoīdi. Es neko par viņiem nezinu, bet kādreiz man ar viņiem būs jācīnās. Man jau daudz ir nācies cīnī�ties � gan spēlēs, gan pa īstam. Es vienmēr uzvaru � tāpēc, ka es saprotu, kā domā mans pretinieks. No tā, ko viņ� dara. Es zinu, ko, viņaprāt, es daru, es zinu, ko grasās darīt viņi pa�i. Un izmantoju to. Tas man padodas izcili. Saprast, kā un ko domā citi." *■

�Viginu bērnu lāsts," Valentīna pajokoja, lai gan viņu bie�dēja tas, ka Enders arī viņu varētu izprast tikpat labi kā savus pretiniekus. Pīters viņu izprata vienmēr vai vismaz domāja, ka izprot, bet morālā ziņā viņ� bija tik pagrimis, ka viņai ne�kad nebija kauns, ja viņ� uzminēja viņas ļaunākās domas. Bet Valentīna nevēlējās, lai viņu izprastu Enders. Viņa kļūtu pil�nīgi kaila viņa priek�ā. Viņai būtu kauns.

�Tātad tev liekas, ka tu nespēsi uzvarēt insektoīdus, ja vien neiepazīsi viņus."

�Vēl vairāk. �eit bezdarbībā es bie�i domāju arī pats par sevi. Mēģinu saprast, kāpēc es tik ļoti sevi ienīstu."

�Nē, Ender�"

�Nesaki man � nē, Ender. Man nenācās viegli saprast, ka es sevi ienīstu, bet, tici man, tā tie�ām ir. Joprojām. Un es se�cināju: brīdī, kad es pilnībā izprotu savu ienaidnieku, izprotu viņu pietiekami, lai spētu viņu sakaut, tajā brīdī es viņu arī mīlu. Man liekas, ka ir neiespējami vienlaikus pilnībā izprast un nemīlēt kādu, kā viņ� mīl sevi pa�u. Un tajā brīdī, kad es viņu mīlu�"

�Tu viņu sakauj."

Uz brīdi viņa vairs nebaidījās tikt saprasta.

�Nē, tu nesaproti. Es viņu iznīcinu. Lai viņ� vairs nekad ne�spētu nodarīt man pāri. Es maļu un maļu, līdz viņa vairs nav."

�Tā, protams, nav."

Nu viņu pārmāca vēl drausmīgākas bailes. Pīters bija kļu�vis labāks, bet tu esi padarīts par slepkavu. Monētas divas pu�ses � bet kura ir kura?

�Es esmu pamatīgi ievainojis pāris cilvēku, Valentīna. Es neizliekos."

�Es zinu, Ender."

Kā gan tu ievainosi mani?

�Redzi, par ko es esmu kļuvis, Valentīna?" viņ� klusi jautā�ja. �Pat tev no manis bail."

Un viņ� pieskārās viņas vaigam � tik maigi, ka viņai acīs sariesās asaras. Kā viņa liegais pieskāriens, kad viņ� vēl bija mazs. Viņa labi atcerējās viņa maigos un nevainīgos pieskārienus.

�Man nav," viņa teica, un tobrīd tā bija taisnība.

�Tev vajadzētu būt."

Nē. Nevajadzētu.

�Ja paliksi tik ilgi ūdenī, tu sasalsi ragā. Vai tevi apēdīs hai�zivis."

Viņ� pasmaidīja.

�Haizivis jau sen iemācīju�ās likt mani mierā."

Viņ� uzrāpās uz plosta; tas sa�ķiebies applūda ar ūdeni. Auksta straume saslapināja Valentīnas muguru.

�Ender, Pīteram tas izdosies. Viņ� ir pietiekami gudrs, lai nesteigtos, bet viņ� noteikti iegūs varu � ja ne tūlīt pat, tad vēlāk. Es nezinu, vai tas būs labi vai slikti. Pīters reizēm ir ne��ēlīgs, bet viņ� zina, kā jāiegūst un kā jānotur vara; un daudz kas liecina, ka, beidzoties karam ar insektoīdiem vai pat vēl nedaudz agrāk, pasaulē atkal iestāsies haoss. Pirms Pirmās invāzijas Krievijas impērija bija ceļā uz varu pār visu pasauli. Ja tā mēģinās atgūt zaudēto�"

�Pat Pīters var būt daudz labāka alternatīva."

�Tu sevī esi atklājis ko iznīcino�u, Ender. Es arī. Pīters �ajā ziņā nav nekāds monopolists, lai ko toreiz domāja viņa pār�baudītāji. Un Pīterā ir arī kas rado�s. Viņ� nav pārāk jauks, bet viņ� vairs necen�as iznīcināt visu labo, ko tikai ierauga. Saprotot, ka varu vienmēr iegūst cilvēki, kas pēc tās tie�ām kāro, es domāju, ka Pīters nav pats ļaunākais cilvēks, kas va�rētu nokļūt pie varas."

�Pēc �ādām rekomendācijām pat man vajadzētu par viņu balsot."

,.Da�reiz tas izskatās pavisam muļķīgi. �etrpadsmit gadus vecs zēns un viņa mazā māsiņa plāno valdīt pār visu pasauli." Viņa samāksloti iesmējās. �Mēs neesam vienkār�i bērni, vai ne? Neviens no mums." �Tu nekad neesi vēlējusies, kaut mēs tādi būtu?"

Viņa pamēģināja iztēloties sevi līdzīgu citām meitenēm, viņa mēģināja iztēloties, kā būtu dzīvot, nejūtoties atbildīgai par visas pasaules nākotni.

�Tas būtu tik neinteresanti."

�Nedomāju vis," viņ� atbildēja un izstiepās visā garumā uz plosta, it kā varētu tā palikt uz ūdens mū�īgi.

Nudien � lai ko viņi Kaujas skolā ar Enderu izdarīju�i, viņa godkāre bija izsīkusi. Viņ� patie�ām negribēja pamest �o Saules uzsildīto ūdens bļodiņu.

Nē, viņa nodomāja, nē, viņ� tic, ka negrib doties prom no �ejienes, bet viņā vēl ir pārāk daudz Pītera. Vai pā�rāk daudz manis. Neviens no mums nespētu būt laimīgs, ilgi nedarot neko. Vai arī neviens no mums varbūt vien�kār�i nespētu laimīgi dzīvot viens pats � tikai sevis pa�a sabiedrībā.

Tāpēc viņa nelika Enderu mierā:

,.Nosauc to vārdu, ko mūsdienās pazīst visa cilvēce."

� Meizers Rekhems."

�Un kas notiktu, ja nākamajā karā uzvaru gūtu tu � kā Meizers?"

�Meizers Rekhems bija tīrā veiksme. Rezerve. Neviens ne�ticēja viņa spēkiem. Viņ� tikai gadījās īstajā vieta īstajā laikā."

�Bet pieņemsim, ka tas izdodas arī tev! Pieņemsim, ka tu sakauj insektoīdus un tavs vārds � tāpat kā Meizera Rekhe�ma vārds � kļūst zināms visai pasaulei."

�Lai kāds cits kļūst slavens. Pīters grib būt slavens, vai ne? Lai tad ari viņ� glābj pasauli."

�Es nerunāju par slavu, Ender. Arī par varu ne. Es runāju par gadījumiem � kā, piemēram, gadījumu ar Meizeru Rekhemu, kam gadījās būt īstajā vietā un īstajā-laikā, lai apturētu insektoīdus."

�Ja es bū�u �eit," teica Enders, �tad tur manis nebūs. Būs kāds cits. Lai gadās citi."

Viņa vienaldzīgais tonis saniknoja Valentīnu:

�Es runāju par manu dzīvi, tu egoistiskais izdzimteni!"

Ja arī viņas vārdi Enderu kaut kā aizskāra, viņ� to neizrādī�ja, tikai turpināja gulēt, aizvēris acis.

�Kad tu biji mazs un Piters tevi mocīja, es negulēju malā un negaidīju, kad tevi izglābs mamma vai tētis. Viņi nekad nesaprata, cik PIters patiesībā ir bīstams. Es zināju, ka tev ir monitors, bet arī viņus es negaidīju. Tu zini, ko Pīters da�rīja ar mani pēc tam, kad es biju iztraucējusi viņam mocīt tevi?"

�Aizveries," Enders �ukstēja.

Viņa apklusa: viņ� strauji elpoja, viņa zināja, ka tie�ām sā�pinājusi viņu, ka � glu�i kā Pīters mēdza darīt � uzgājusi viņa vārīgāko vietu un tie�i tur viņu ievainojusi.

�Es nespē�u viņus uzvarēt," Enders klusi teica. �Kādu die�nu es stāvē�u viņiem pretī kā Meizers Rekhems un viss būs atkarīgs tikai no manis, un nespē�u viņus uzvarēt."

�Ja ne tu, Ender, tad nespēs ari neviens cits. Ja tu nevarēsi viņus sakaut, tad viņi būs pelnīju�i uzvaru, jo viņi būs izrā�dīju�ies stiprāki un labāki par mums. Tā nebūtu tava vaina."

,.Pastāstīsi to miru�ajiem."

�Ja ne tu, kur� cits?"

�Jebkur�."

�Neviens, Ender. Klausies. Ja tu mēģināsi, bet zaudēsi, tad tā nebūs tava vaina. Bet, ja tu nemēģināsi un mēs zaudēsim, tad tā pilnībā būs tava vaina. Tu būsi mūs visus nogalinājis."

�Es jau tāpat esmu slepkava."

�Un kas gan cits lai tu būtu? Cilvēku smadzenes neattīstī�jās, lai viņi varētu mierīgi gulēt uz plostiem ezera vidū. Pir�mais, ko viņi iemācījās, bija nogalināt. Un labi vien bija, jo citādi mēs pat nebūtu dzimu�i un uz Zemes valdītu tīģeri."

�Es nekad nevarēju uzvarēt Pīteru. Vienalga, ko es teicu vai darīju. Es nekad to nevarēju."

Tātad tomēr Pīters.

�Viņ� bija daudz vecāks par tevi. Un stiprāks."

�Insektoīdi arī."

Viņa saprata Endera domu gaitu � vai drīzāk nedomā�anas gaitu. Lai ko viņ� uzvarētu, viņ� zināja, ka ir kāds, kur� var uzvarēt viņu. Lai ko viņ� uzvarētu, viņ� zināja, ka īstenībā nav uzvarējis, jo vēl jau bija Pīters, nesakaujamais Piters.

�Tu gribi uzvarēt Pīteru?" viņa jautāja.

�Nē," viņ� atbildēja.

�Tad sakauj insektoīdus. Atgriezies mājās, un tad mēs re�dzēsim, vai vēl kāds atcerēsies Pīteru Viginu. Paskaties viņam acis, kad visa pasaule tevi mīl un godā. Viņam tā būs sakāve, Ender. Tā tu vari viņu uzvarēt."

�Tu nesaproti," viņ� teica.

,.Saprotu gan."

�Nē. Es nevēlos sakaut Pīteru."

�Tad ko gan tu vēlies?"

�Es vēlos, lai viņ� mani mīl."

Viņa nezināja, ko atbildēt. Cik vien bija zināms, PIters ne�mīlēja nevienu.

Enders klusēdams turpināja gulēt.

Beidzot Valentīna, nosvīdusi un odu nokaitināta, tuvo�joties vakaram, pēdējo reizi ienira ūdeni un tad sāka stumt plostu krastā. Enders nekādi neizrādīja, ka redzētu, ko viņa dara, bet viņa neregulārā elpa liecināja, ka viņ� nav aizmidzis. Kad viņi nokļuva krastā, viņa uzrāpās un piestātnes un teica:

�Es mīlu tevi, Ender. Vairāk nekā jebkad iepriek�. Vienal�ga, lai ko tu izlemtu."

Viņ� neatbildēja. Diez vai viņ� noticēja. Saniknota uz tiem, kas bija sarīkoju�i �o satik�anos, Valentīna kāpa atpakaļ kal�nā. Galu galā viņa bija darījusi tie�i to, ko viņi bija vēlēju�ies. Viņa bija mēģinājusi pierunāt Enderu turpināt mācības, un Enders to vēl ilgi viņai nepiedos.

Enders ienāca, vēl nepaguvis no�ūt kop� pēdējā niriena ezerā. Ārā bija tum�s, un ari telpā, kur viņu gaidīja Grafs, bija tum�s.

�Mēs varam doties prom tagad?" jautāja Enders.

�Ja vēlies," Grafs atbildēja.

�Kad?"

�Kad tu būsi gatavs."

Enders nomazgājās un apģērbās. Viņ� bija paguvis pierast pie civilapģērba, bet joprojām nejutās īsti ērti bez formas tēr�pa vai kombinezona. Es nekad vairs nevalkā�u kombinezo�nu, viņ� nodomāja. Tas bija paredzēts Kaujas skolas spēlei, un tajā man vairs nevajadzēs piedalīties. Viņ� dzirdēja tuvējā

me�ā neticami skaļi sisinām circeņus; netālu zem lēni brau�co�as ma�īnas riteņiem �irkstēja grants.

Ko gan viņam vajadzētu paņemt līdzi? Viņ� bija palasījis da�as grāmatas no mājas bibliotēkas, ta�u tās viņ� nedrīkstē�ja ņemt. Vienīgā lieta, kas tie�ām piederēja viņam, bija pa�a būvētais plosts. Arī tam bija jāpaliek.

Tagad telpā, kur viņu gaidīja Grafs, bija iedegtas gaismas. Arī viņ� bija pārģērbies � atkal formas tērpā.

Viņi sēdēja ma�īnas aizmugurējā sēdeklī. Ma�īna līkumoja pa da�ādiem lauku ceļiem, lai nokļūtu lidostā no otras puses.

�Kad cilvēku skaits vēl pieauga," Grafs iesāka, ��eit bija daudz me�u un fermu. Daudz ūdens. Lietusgāzes uztur upes un daudzas pazemes straumes. Zeme ir dziļa, un līdz pat pa��ai sirdij tā ir dzīva, Ender. Mēs, cilvēki, dzīvojam tikai pa virsu � kā kukaiņi, kas dzīvo uz putām virs mierīga ūdens krasta tuvumā."

Enders klusēja.

�Mēs gatavojam komandierus tā, kā mēs to darām, tāpēc, ka tas ir nepiecie�ams � viņu domā�anai jānoris noteiktos veidos. Piemēram, nekas nedrīkst novērst viņu uzmanību, tāpēc mēs viņus izolējam. Kā tevi. Turam atsevi�ķi. Un tas darbojas. Bet, nekad nesatiekoties ar cilvēkiem un nepazīstot Zemi, dzīvojot metāla sienās, kas aiztur kosmosa aukstumu, ir pavisam viegli aizmirst, kāpēc vispār Zemi ir vērts glābt. Kāpēc cilvēce ir tā vērta."

Tad tāpēc tu mani uz �ejieni atvedi, domāja Enders. Par spīti visai steigai tu ziedoji trīs mēne�us, lai es iemīlētu Zemi. Jā, izdevās. Visas tavas spēlītes bija veiksmīgas. Arī Valentīna bija tavu spēlī�u sastāvdaļa � viņai bija jāatgādina, ka ne jau sevis dēļ man jāturpina mācības. Labi, viņai tas izdevās.

�Es izmantoju Valentīnu," teica Grafs, �un tu mani ienīsti par to, Ender. Bet paturi prātā, ka tas nostrādāja tikai tāpēc, ka tas, kas starp jums pastāv, ir kas īsts, kaut kas patie�ām nozīmīgs. Miljardi �ādu saikņu starp visiem cilvēkiem. To dēļ tev jācīnās."

Enders pagrieza seju pret logu un vēroja paceļamies un nosē�amies helikopterus un diri�abļus.

Uz SF kosmodromu � Stampijpointu � viņi devās ar he�likopteru. Oficiāli kosmodroms bija nosaukts iepriek�ējā, jau miru�ā hegemona vārdā, bet visi to dēvēja par Stampijpoin�tu � tā sauca mazo un no�ēlojamo pilsētiņu, kas bija nolīdzi�nāta līdz ar zemi, kad tika būvēti pievedceļi �īm milzīgajām tērauda un betona salām, kas izraibināja visu Pamliko līci. Apsūnoju�ie koki bija nolieku�ies pār ūdeni, it kā grasītos pa�dzerties, un gar krastu strauji aizpeldēja bariņ� ūdensputnu. Sāka smidzināt, betons kļuva tum�s un spīdīgs, un robe�a starp betona krastu un līci bija grūti iz�ķirama.

Grafs viņu izveda caur veselu kontrolpunktu labirintu. Viņu pārvieto�anos nodro�ināja neliela plastmasas lodīte, kuru viņ� nēsāja sev līdzi. Viņ� ievietoja to īpa�ās atverēs, un atvērās durvis, un cilvēki cēlās kājās un sveica viņu, ieņēmu�i miera stāju, un viņ� izņēma lodīti, un viņi devās tālāk. Enders ievēroja, ka sākumā visi raudzījās uz Grafu, bet, pārvietojo�ties dziļāk kosmodromā, vairāk uzmanības pievērsa viņam pa�am. Pirmie pamanīja ļoti nozīmīgu personu, savukārt tie, kas pa�i bija nozīmīgi, atpazina arī viņa pavadoni.

Tikai tad, kad Grafs nostiprināja dro�ības jostas sēdeklī blakus Enderam, viņ� saprata, ka Grafs lidos viņam līdzi.

�Cik tālu?" Enders jautāja. �Cik tālu jūs dosieties kopā ar mani?

Grafs pasmaidīja.

�Visu ceļu, Ender."

�Esat kļuvis par Komandieru skolas administratoru?"

�Nē."

Tātad viņ� bija atbrīvots no amata Kaujas skolā, lai pavadī�tu Enderu līdz viņa jaunajai mācību vietai. Cik svarīgs tad es īsti esmu? Glu�i kā Pīters viņ� sev jautāja: un kā es to varētu izmantot?

Viņ� nodrebēja un mēģināja domāt par ko citu. Varbūt Pī�ters fantazēja par varu pār visu pasauli, bet Enders gan ne. Tomēr, atceroties dzīvi Kaujas skolā, viņ� saprata, ka, netieco�ties pēc varas, viņ� to vienmēr tāpat ir ieguvis. Bet viņ� nolē�ma, ka varu viņam nodro�ina izcilība � nevis manipulācijas ar cilvēkiem. Par to nav jākaunas. Viņ� nekad nav izmantojis varu, lai sāpinātu kādu � izņemot varbūt Bīnu. Un ar Bīnu viss galu galā beidzās labi. Bīns bija kļuvis par viņa draugu un ieņēmis zaudētā Alaja vietu, kur� savukārt iepriek� bija aizvietojis Valentīnu. Valentīnu, kura palīdzēja Pīteram. Va�lentīnu, kura joprojām mīlēja Enderu, lai kas notiktu. Un, ļaujoties �ai domu plūsmai, viņ� nonāca atpakaļ uz Zemes, atgriezās stundās, ko bija pavadījis dzidrā ezera vidū, kokiem apaugu�u pauguru ielenkts. Tie�i tā ir Zeme, viņ� domāja. Ne jau lode ar diametru cik tur tūksto� kilometru, bet gan me�s ar vizuļojo�u ezeru vidū, māja, kas paslēpusies aiz pakalna un kokiem, ar zāli apaugusi nogāze, kas ved uz ezeru, lēkājo��as zivis un piķējo�i putni, kas mēģina noķert kukaiņus, kuri dzīvo uz robe�as starp ūdeni un debesīm. Zeme bija nerims�to�as sienā�u, vēju un putnu skaņas. Un kādas meitenes balss, kas uzrunāja viņu no tāltālas bērnības. Balss, kas reiz viņu sargāja no briesmām. Balss, kuras dēļ bija vērts atgriezties skolā, pamest Zemi uz vēl �etriem vai �etrdesmit, vai �etriem tūksto�iem gadu � lai tikai tā neapklustu. Pat ja Pīteru viņa mīlētu vairāk.

Endera acis bija aizvērtas, un viņ� nebija izdvesis nevie�nu skaņu � tikai elpojis, bet Grafs bija pasniedzies pāri ejai un pieskāries viņam. Enders izbrīnīts sastinga, un Grafs drīz vien noņēma roku, bet uz brīdi Enderu bija pārņēmusi pār�steidzo�a doma: varbūt Grafs viņam jūt līdzi. Nē, tas bija tikai kārtējais rūpīgi aprēķinātais �ests. Grafs no maza zēna veido�ja komandieri. Dro�i vien kāds punkts studiju plānā paredzē�ja līdzjūtīgu �estu.

Pēc pāris stundām kuģis sasniedza SPL pavadoni. Starp�planētu lidojumu pavadonī dzīvoja kādi trīs tūksto�i cilvēku. Skābekli viņiem nodro�ināja augi, kas reizē bija arī pārtikas avots, savukārt dzeramais ūdens bija pārstrādāts jau tūksto��iem rei�u. Viņi visi �eit dzīvoja, lai apkalpotu velkoņus, kas Saules sistēmā veica visus melnos darbus, un kuģus, kas no�gādāja kravas un pasa�ierus uz Mēnesi vai atpakaļ uz Zemi. �ajā pasaulē Enders jutās kā mājās � grīda te izliecās tie�i tāpat kā Kaujas skolā.

Viņu velkonis bija glu�i jauns: SF pastāvīgi norakstīja ve�cos kuģus un iegādājās jaunus modeļus. Viņu velkonis tik�ko bija piegādājis milzīgu kravu tērauda, kas bija izgatavots asteroīdu joslā, kur ra�o�anas kuģis ieguva un pārstrādāja dzelzs rūdu, iznīcinot nelielus asteroīdus. Tērauds bija pare�dzēts nogādā�anai uz Mēnesi, savukārt velkonim tagad bija pievienotas �etrpadsmit bar�as. Grafs atkal pavēcināja savu plastmasas lodīti, un bar�as ātri vien tika atvienotas. Lai sav�laicīgi nokļūtu līdz galamērķim, ko nedrīkstēja atklāt, kamēr velkonis vēl atradās SPL, kuģim vajadzēja uzņemt pamatīgu ātrumu.

�Tas nav nekāds lielais noslēpums," teica kapteinis. �Vienmēr, kad galapunkts nav zināms, tas ir SZL."

Pēc analoģijas ar SPL Enders saprata, ka saīsinājums apzī�mē Starpzvaig�ņu lidojumu pavadoni.

�Ne �oreiz," atbildēja Grafs.

�Kur tad?"

�SF virspavēlniecība."

�Man nav pieejas informācijai, kur tā atrodas, ser."

�Jūsu kuģis to zina," teica Grafs. �Iedodiet tikai datoram �o te un sekojiet kursam, kādu tas nospraudīs."

Viņ� pasniedza kapteinim savu plastmasas lodīti.

�Un man visu laiku jālido aizvērtām acīm, lai tikai es nere�dzētu, kur mēs atrodamies?"

�Nē, protams, ne! SF virspavēlniecība bāzējas uz Erosa � kādus trīs mēne�us ilga lidojuma attālumā, ja vien mēs pārvietosimies ar maksimālo iespējamo ātrumu. Ko mēs arī, protams, darīsim."

�Eross? Bet man likās, ka pēc insektoīdu uzbrukuma tur viss ir radioaktīvs. Ā� Un kad gan man tika pie�ķirta pieeja tik augsta līmeņa slepenai informācijai?"

�Nekad. Tiklīdz mēs ieradīsimies, jums, bez �aubām, tiks pie�ķirts pastāvīgs darbs uz Erosa."

Kapteinis acumirklī saprata teiktā nozīmi � un viņam tā nemaz nepatika.

�Es esmu pilots, jums nav nekādu tiesību izsviest mani uz tās klints! Kuces dēls!"

�Jūsu necienīgos izteikumus augstāka ranga virsniekam �oreiz neņem�u vērā. Atvainojiet, bet man bija pavēlēts lietot ātrāko militāro velkoni, kāds bija pieejams. Kad es ierados, tas izrādījās jūsējais. Nekā personiska. Galvu aug�ā! Kar� varbūt beigsies jau pēc kādiem piecpadsmit gadiem, un tad SF virspavēlniecības atra�anās vieta vairs nebūs noslēpums.

Slarp citu, ja nu jūs esat no tiem, kas mēdz orientēties pēc redzes, tad jums jāzina, ka Eross ir pilnībā aptum�ots. Tā albedo ir tikai nedaudz lielāks nekā melnajam caurumam. Jūs to vienkār�i nevarēsiet ieraudzīt."

�Paldies," teica kapteinis.

Spēju ar pulkvedi Grafu runāt laipni viņ� atguva tikai pēc kāda mēne�a.

Kuģa datora bibliotēka bija diezgan maza, turklāt pamatā paredzēta izklaidei, nevis izglītībai. Tāpēc lidojuma laikā pēc brokastīm un rīta vingrojumiem Enders ar Grafu parasti sa�runājās � par Komandieru skolu, par Zemi, par astronomiju un fiziku, par jebko, ko vien Enders vēlējās zināt.

Un vairāk par visu viņ� vēlējās uzzināt kaut ko par insek�toīdiem.

�Mēs nezinām daudz," Grafs teica. �Mēs nekad neesam sa�gūstīju�i kādu dzīvu eksemplāru. Sagūsti kādu neapbruņotu un dzīvu insektoīdu � viņ�, tiklīdz kļūst skaidrs, ka preto��anās vairs nav iespējama, tūlīt pat nomirs. Patiesībā pat par �viņ�" mēs nevaram būt dro�i. Tā vien liekas, ka lielākā daļa insektoīdu kareivju ir sievie�u dzimuma, bet viņu dzimum�orgāni ir atrofēju�ies vai rudimentāri � to mēs nezinām. Vis�labāk tev noderētu ziņas par viņu psiholoģiju, bet mums nav bijusi neviena iespēja ar kādu no viņiem sarunāties."

�Izstāstiet visu, ko vien jūs zināt, un varbūt man kaut kas tomēr noderēs."

Grafs tā arī darīja. Insektoīdi būtu varēju�i attīstīties arī uz Zemes, ja vien pirms kāda miljarda gadu evolūcija būtu izvēlējusies nedaudz citādu ceļu. Nekādu pārsteigumu mole�kulu līmenī, un pat ģenētiskais materiāls bija tāds pats. Ne jau tāpat vien cilvēkiem viņi izskatījās pēc kukaiņiem. Lai gan in�sektoīdu iek�ējie orgāni bija daudz sare�ģītāki nekā vienkār��iem kukaiņiem un viņiem bija attīstījies arī iek�ējais skelets, bet ārējais � gandrīz izzudis, viņu uzbūve vēl spēcīgi atgā�dināja Sen�us, kas varētu būt līdzināju�ies Zemes skudrām.

�Bet neuzķeries uz tā," paskaidroja Grafs. �Tas ir apmēram tāpat kā pateikt, ka mūsu sen�i līdzinājās vāverēm."

�Tas tomēr jau ir kaut kas," Enders teica.

�Vāveres nekad nav būvēju�as kosmosa kuģus," turpināja

Grafs. �No riekstu un sēklu vāk�anas līdz asteroīdu pārstrādei un Saturna pavadoņu apdzīvo�anai tomēr ir kāds ceļ� ejams."

Iespējams, insektoīdi uztvēra apmēram tāda pa�a spektra gaismu kā cilvēki un viņu kuģos un būvēs bija mākslīgais ap�gaismojums. Viņu antenas gan izskatījās gandrīz rudimentā�ras. Nekas neliecināja, ka viņiem kaut ko īpa�u nozīmētu o�a, tauste vai dzirde.

�Mēs, protams, nevaram būt par to pārliecināti. Bet neiz�skatās, ka viņi saziņai vispār lietotu skaņu.*Pats dīvainākais reiz likās tas, ka uz viņu kuģiem nav nekādu saziņas ierī�u. Nekādu radio, nekā, kas varētu raidīt vai uztvert jebkāda vei�da signālus."

�Bet viņi noteikti sazinās savā starpā. Tas ir redzams vi�deoierakstos � viņi rīkojas saskaņoti."

�Taisnība. Bet viņi sazinās nepastarpināti � prātā. Tas ir pats svarīgākais, ko mēs no viņiem esam iemācīju�ies. Viņu saziņa noris acumirklī. Gaismas ātrums nav robe�a. Kad Meizers Rekhems sakāva viņu floti, ar viņiem visiem bija cauri uzreiz. Acumirklī. Parasta saziņa prasītu daudz vairāk laika. Viņi apstājās � un viss."

Enders atcerējās videoierakstus ar saļimu�ajiem, bet neie�vainotajiem insektoīdiem.

�Mēs zinājām, ka sazināties virsgaismas ātrumā ir iespē�jams. Tas bija jau pirms septiņdesmit gadiem, un, tiklīdz mēs sapratām, ka to tie�ām iespējams īstenot, mēs to arī izdarī�jām. Nejau es, protams, es tolaik vēl nemaz nebiju piedzimis."

�Kā tas ir iespējams?"

�Nav manos spēkos izskaidrot tev filotu fiziku. Un lielāko�ties tā joprojām ir stipri neskaidra pat gai�ākajiem prātiem. Svarīgākais � mēs esam radīju�i anzīblu. Oficiāli to dēvē par filotu paralaktisko momentāno komunikatoru, bet kādā vecā grāmatā kāds uzgāja vārdu �anzībls", un tas iegājās. Protams, par �īs ierīces eksistenci zina tikai nedaudzi."

�Tas nozīmē, ka kuģi var sazināties pat tad, ja atrodas katrs savā Saules sistēmas galā," teica Enders.

�Ne tikai," atbildēja Grafs. �Kuģi var sazināties pat tad, ja tie atrodas katrs savā Galaktikas galā. Un insektoīdi to spēj bez jebkādām papildu ierīcēm."

�Tātad par sakāvi viņi zināja jau uzreiz," Enders teica. �Man likās � tā visi teica �, ka viņi uzzināja par zaudējumu karā, iespējams, tikai pēc kādiem divdesmit pieciem gadiem."

�Tas paglābj mūs no panikas," paskaidroja Grafs. �Es tev stāstu lietas, kuras tu, starp citu, nedrīksti zināt, ja grasies pa�mest SF, pirms beidzas kar�."

Enders sadusmots atbildēja:

�)a jūs mani kaut nedaudz pazīstat, tad jums ir skaidrs, ka es protu glabāt noslēpumus."

�Tādi ir noteikumi. Personas, kas jaunākas par divdesmit pieciem gadiem, tiek uzskatītas par nedro�ām. Tas ir ļoti ne�taisnīgi pret daudziem uzticamiem bērniem, bet tas arī sama�zina iespēju, ka varētu noplūst patie�ām svarīga informācija."

�Bet kāpēc galu galā �āda slepenība ir vajadzīga?"

�Tāpēc, ka mēs esam pieņēmu�i da�us ļoti riskantus lēmu�mus, Ender, un nepavisam nevēlamies, lai katrs tīkla lietotājs uz Zemes tos zinātu un apspriestu. Redzi, tiklīdz mūsu rīcībā bija anzībls, mēs savācām kopā visus savus labākos zvaig�ņu kuģus un nosūtījām tos uzbrukumā insektoīdu mājas sistēmai."

�Vai tad mēs zinām, kur tā atrodas?"

�Jā."

�Tātad mēs nemaz negaidām Tre�o invāziju."

�Mēs esam Tre�ā invāzija."

�Mēs uzbrūkam viņiem. Neviens to nesaka. Visi domā, ka mūsu milzīgā flote gaida pie komētu joslas."

�Tur nav neviena pa�a kuģa. Mēs esam diezgan neaizsargāti."

�Ja nu viņi arī ir izsūtīju�i floti?"

�Tad mēs esam pagalam. Bet mūsu kuģi neko tādu nav pa�manīju�i, pilnīgo neko."

�Varbūt viņi padevu�ies un nodomāju�i likt mūs mierā."

�Varbūt. Tu esi redzējis tos videoierakstus. Vai tu liktu uz spēles cilvēces likteni, cerot, ka viņi ir padevu�ies un nu liks mūs mierā?"

Enders aprēķināja pagāju�o laiku.

�Un kuģi ir ceļā jau septiņdesmit gadus."

�Daļa. Citi � trīsdesmit gadus, vēl citi � divdesmit. Ta�gad mēs ra�ojam labākus kuģus. Mēs esam iemācīju�ies ne�daudz labāk darboties ar telpu. Ikviens zvaig�ņu kuģis, kas tiek pabeigts, tūlīt pat tiek nosūtīts uz insektoīdu pasauli vai viņu priek�posteņiem. Katrs zvaig�ņu kuģis ar kreiseriem un iznī�cinātājiem kravas vietā tuvojas insektoīdiem. Aizvien lēnāk, jo ir jau gandrīz klāt. Pirmos kuģus mēs sūtījām uz pa�iem tālā�kajiem mērķiem, jaunākos � uz tuvākajiem. Laiku mēs esam aprēķināju�i precīzi. Kuģi ieradīsies kaujas izkārtojumā ar pāris mēne�u starpību. Diem�ēl viņu sistēmai uzbruks tie�i mūsu pri�mitīvākie un vecākie kuģi. Tiesa, tie ir gana kbi apbruņoti � mums ir da�i iero�i, kādus insektoīdi agrāk pat redzēju�i nebūs."

�Kad tie īsti būs klāt?"

�Nākamo piecu gadu laikā, Ender. SF virspavēlniecība jau ir gatava. Nepārtraukti tiek uzturēts kontakts ar floti, ar ku�ģiem viss ir kārtībā, tie ir gatavi cīņai. Mums trūkst tikai ko�mandiera, Ender. Kāda, kas zinātu, ko, pie velna, iesākt, kad tie kuģi sasniegs mērķi."

�Un ja neviens to nezinās?"

,.Darīsim, ko varēsim � ar labāko komandieri, kādu būs iespējams dabūt."

Es, Enders domāja, viņi grib, lai es �o piecu gadu laikā esmu gatavs.

,.Pulkvedi Graf! Es nepagū�u kļūt par komandieri laikus."

Grafs paraustīja plecus.

�Centies, cik vien vari. ja nepagūsi, mēs mēģināsim iztikt ar to, kas būs pie rokas."

Tas Enderu nomierināja � bet tikai uz mirkli:

,.Protams, pa�laik mums pie rokas nav nekā, Ender."

Enders saprata, ka Grafs kārtējo reizi spēlējas. Grib, lai es noticu, ka viss ir atkarīgs tikai no manis, lai tikai es neatslābi�nātos, lai es rautos pārspēt pats sevi.

Spēle vai ne � tā varēja būt arī patiesība. Un viņ� tie�ām mēģinās pārspēt pats sevi. To no viņa vēlējās Valentīna. Pieci gadi. Tikai pieci gadi, līdz flote sasniegs mērķi, un es vēl neko nemāku.

�Pēc pieciem gadiem man būs tikai piecpadsmit," Enders teica.

�Gandrīz se�padsmit," atbildēja Grafs. ..Svarīgākais ir tas, ko tu zini."

�Pulkvedi Graf," viņ� sacīja, �viss, ko es vēlos, ir doties at�pakaļ un turpināt peldēties ezerā."

�Vispirms uzvarēsim karā," teica Grafs. �Vai arī zaudēsim. Paies kādi da�i desmiti gadu, kamēr viņi tiks līdz mums, lai mūs piebeigtu. Māja nekur nebūs pazudusi, un es apsolu, ka tu varēsi peldēties, cik vien uziet."

�Bet man vēl nebūs divdesmit pieci."

�Mēs aplenksim tevi ar bruņotiem sargiem. Militāristi zina, kā �ādās situācijās rīkoties."

Viņi abi iesmējās, un Enderam nācās sev atgādināt, ka Grafs tikai izliekas par draugu, ka viss, ko viņ� saka un dara, ir meli un krāp�anās, kam jāpārvēr� Enders pietiekami efek�tīvā kaujas ma�īnā. Es kļū�u par tie�i tādu instrumentu, kāds jums vajadzīgs, Enders domāja, bet es negrasos ļaut sevi muļ�ķot. Es to darī�u tāpēc, ka tāda ir mana izvēle, un ne tāpēc, ka tev būtu izdevies mani apmānīt, glumais izdzimteni.

Velkonis sasniedza Erosu, pirms tas vispār bija ieraugāms. Kapteinis viņiem ekrānā parādīja attēlu redzamās gaismas spektrā, tad pārklāja to ar infrasarkanā diapazona attēlu. Viņi bija praktiski klāt, tikai �etru tūksto�u kilometru attālumā, bet Eross, kura diametrs bija tikai divdesmit �etri kilometri, bija neredzams, ja vien neatstaroja Saules gaismu.

Kapteinis novietoja kuģi vienā no trim dokiem, kas atradās orbītā ap Erosu. Piezemēties tie�i uz Erosa nebija iespējams, jo Erosa gravitācija bija pastiprināta un kravu vilk�anai būvētais velkonis nevarētu to pārvarēt. Kapteinis atvadījās visai aizkai�tinātā noskaņojumā, bet Enders ar Grafu priecājās: kapteinim nācās nelabprāt pamest savu velkoni, savukārt Enders ar Grafu jutās kā beidzot no ieslodzījuma atbrīvoti cietumnieki. Kuģī, kas nogādāja viņus uz Erosu, viņi visu laiku, smiedamies kā juku�i, atkārtoja tī�i sagrozītus citātus no videofilmām, kuras nepārtraukti bija skatījies kapteinis. Kapteinis saīga vēl vairāk un izlikās aizmidzis. Tad, it kā tikai �ajā brīdī tas viņam būtu ienācis prātā, Enders uzdeva Grafam pēdējo jautājumu.

�Kāpēc mēs vispār karojam ar insektoīdiem?"

�Es esmu dzirdējis visda�ādākos iemeslus," teica Grafs. �Tāpēc, ka viņu sistēma ir pārapdzīvota un viņiem jākolonizē kāda cita. Tāpēc, ka viņi nevar paciest, ka Visumā vēl citur attīstījies saprāts. Tāpēc, ka viņi nedomā, ka mēs esam sa�prātīgi. Tāpēc, ka viņiem ir kaut kāda savāda reliģija. Tāpēc, ka viņi saskatīju�ies vecas mūsu televīzijas pārraides un nolē�mu�i, ka mēs esam bezcerīgi vardarbīgi. Un tā tālāk."

�Kam jūs ticat?"

�Tam nav nekādas nozīmes."

�Es tik un tā gribu zināt."

..Acīmredzams, ka viņi cits ar citu sazinās ar domām, En�der. Ko spēj domāt viens, to spēj cits; ko atcefas viens, to spēj atcerēties cits. Kāpēc gan lai viņiem būtu attīstījusies valoda? Kāpēc gan lai viņi mācītos lasīt un rakstīt? Kā gan lai viņi zinātu, kas ir rakstība, ja reiz to ieraudzītu? Vai citādas zī�mes, vai skaitļus, vai jebko citu, ko mēs lietojam, lai sazinātos. Runa nav pat par tulko�anu no vienas valodas otrā. Viņiem vispār nav valodas. Mēs izmantojām ikkatru saziņas veidu, kādu vien spējām iedomāties, bet viņiem nav nekādu ierī��u, lai viņi vispār varētu uzzināt, ka mēs mēģinām sazināties. Varbūt viņi mēģināja sazināties ar mums domās un nevarēja saprast, kāpēc mēs neatbildam."

�Tātad mēs karojam tikai tāpēc, ka nevaram sarunāties viens ar otru."

�Ja otrs nespēj par sevi neko pastāstīt, tad tu nekad nevari būt dro�s, vai viņ� nemēģinās tevi nogalināt."

�Ja mēs viņus vienkār�i liktu mierā?"

�Ender, ne mēs viņiem uzbrukām � viņi uzbruka mums. Ja viņi būtu gribēju�i mūs likt mierā, viņi to varēja darīt pirms simt gadiem, pirms Pirmās invāzijas."

�Varbūt viņi nezināja, ka mēs esam saprātīgi, varbūt�"

�Ender, tici man, par to jau spriests veselu gadsimtu. Atbil�di nezina neviens. Un galu galā neizbēgami atliek tikai viena iespēja: ja kādam no mums jāiet bojā, tad, velns lai parauj, lai tie ir viņi. Mūsu gēni nepieļaus citādu lēmumu. Dabā nevar attīstīties suga, kas netiecas izdzīvot. Atsevi�ķi indivīdi var uzupurēties citu labā, ta�u visa suga kopumā nekad neizlems ļet bojā. Tātad, ja spēsim, mēs nobeigsim insektoīdus visus līdz pēdējam vai arī viņi nobeigs mūs."

�Es," teica Enders, �esmu par izdzīvo�anu."

�Es zinu," atbildēja Grafs. �Tāpēc jau tu esi �eit."

�Iztikāt bez liekas steigas, Graf? Ceļ�, protams, nav īss, bet triju mēne�u atvaļinājums �ķiet nedaudz par garu."

..Negribēju piegādāt bojātu preci."

�Da�i vienkār�i nezina, ko nozīmē pasteigties. Labi, runa jau ir tikai par pasaules galu. Neņemiet mani vērā. Jums jā�saprot mūsu nemiers. Mēs te regulāri ar anzīblu saņemam zi�ņojumus no mūsu zvaig�ņu kuģiem. Ik dienu mums jādomā par gaidāmo karu. Ja vien tās varētu saukt par dienām. Viņ� ir tik mazs."

�Tikai ārēji. Garā viņ� ir liels."

�Es ceru, ka viņam ir arī slepkavas instinkts."

�Ir."

�Mēs esam izplānoju�i viņam improvizētu mācību kursu. Tas gan, protams, gaida jūsu apstiprinājumu."

�Paskatī�os. Es negrasos izlikties viszino�s, admirāli �amrad�nagar. Es esmu �eit tikai tāpēc, ka pazīstu Enderu. Jums nav ko uztraukties � es nemēģinā�u izmainīt jūsu kursu. Ti�kai tempu."

�Cik daudz mēs varam atļauties mācīt?"

,.Netērējiet laiku starpzvaig�ņu ceļojumu fizikai."

�Un kā ar anzīblu?"

�Par to, kā arī par floti, es viņam jau pastāstīju. Es viņam pateicu, ka tā nonāks pie mērķa piecu gadu laikā."

�Izskatās, ka mums nav atlicis pārāk daudz, ko viņam vēl pastāstīt."

�Jūs varat viņu iepazīstināt ar iero�u sistēmām. Tās viņam jāpārzina pietiekami, lai varētu pieņemt gudrus lēmumus."

�Ak, tad mēs tomēr varēsim kaut kā būt noderīgi. Cik jauki. Vienu no pieciem simulatoriem mēs esam rezervēju�i tikai viņam vien."

�Kā ar pārējiem?"

�Simulatoriem?"

�Bērniem."

�Jūs esat �eit, lai rūpētos tikai par Enderu Viginu."

�Es vienkār�i interesējos. Neaizmirstiet, ka viņi visi ir bi�ju�i mani skolnieki." �.

�Un tagad ir mani. Viņi tiek iesvētīti flotes mistērijās; ku�ras jums, pulkvedi Graf, kā jau kareivim, nav pazīstamas."

�Tas atgādina garīdzniecību."

�Un Dievu. Un reliģiju. Pat tie no mums, kas vienkār�i no�dod komandas ar anzīblu, ir iepazinu�i starpzvaig�ņu lidoju�mu majestātiskumu. Kā redzu, jums �is misticisms nepatīk. Varat būt dro�s, ka �ī nepatika tikai atklāj jūsu nezinā�anu. Drīz arī Enders Vigins zinās, ko zinu es; viņ� dejos liego gara deju starp zvaigznēm, un di�enums, kas slēpjas viņā, uz�plauks, uzziedēs, pilnībā atklāsies Visumam. Jums, pulkvedi Graf, ir akmens dvēsele, bet es varu dziedāt akmenim tikpat viegli, cik citam dziedātājam. Jūs varat doties uz savu istabu un iekārtoties."

�Man nav ko iekārtoties � man ir tikai drēbes, kas man ir mugurā."

�Jums nepieder nekas?"

�Mana alga glabājas kontā uz Zemes. Man tā nekad nav bijusi vajadzīga. Vienīgi pērkot civilistu apģērbu atvaļināju�ma laikā."

�Neesat materiālists. Un tomēr tik nepatīkami resns. Rijīgs askēts? Kāda pretruna."

�Saspringtās situācijās es ēdu. Turpretī jūs saspringtās si�tuācijās lejat pilnīgas muļķības."

�Man jūs patīkat, pulkvedi Graf. Es domāju, mēs sadzīvo�sim labi."

�Tas mani pārāk neuztrauc, admirāli �amrad�nagar. Es esmu �eit tikai Endera dēļ. Un neviens no mums nav ieradies �eit jūsu dēļ."

Enders ienīda Erosu jau kop� brī�a, kad bija izkāpis no kuģa. Jau uz Zemes ar tās līdzenajām grīdām viņ� jutās neēr�ti, bet Eross vispār bija bezcerīgs gadījums. Tas bija aptuveni vārpstiņas formas klints gabals, �aurākajā vietā tikai se�us ar pusi kilometrus biezs. Tā kā visa asteroīda virsma bija ierī�kota Saules gaismas uztver�anai un pārvēr�anai enerģijā, visi mitinājās nelielās istabās, kas bija savienotas ar tuneļiem, kuri krustām �ķērsām stiepās asteroīda iek�pusē. Slēgtas tel�pas Enderam bija pierasta lieta, ta�u viņu traucēja tas, ka grī�da tuneļos vienmēr liecas uz leju. Jau no pa�a sākuma Ende�ru, kad viņ� staigāja pa tuneļiem, īpa�i tiem, kas apjoza visu Erosu, vienmēr pārņēma reibonis. Tas, ka gravitācija te bija tikai puse no Zemes gravitācijas, nepalīdzēja: sajūta, ka viņ� tūliņ, tūliņ kritis, bija nepārvarama.

Arī telpu proporcijas bija nomāco�as: griesti, salīdzinot ar istabu platumu, bija pārāk zemi, savukārt tuneļi likās par �au�ru. Tā nebija mājīga vieta.

Bet visnepacie�amākais bija cilvēku daudzums. Zemes pil�sētu izmērus Enders diez cik labi neatcerējās. Optimāls cil�vēku skaits, viņaprāt, bija Kaujas skolā, kur viņ� pēc izskata pazina ikvienu, kas tur dzīvoja. Bet �ajā klints bluķī dzīvoja desmit tūksto�i cilvēku. Lai gan ļoti daudz vietas bija atvē�lēts dzīvības uzturē�anas un citām iekārtām, dzīvot saspiesti nenācās. Ta�u Enderu traucēja tas, ka viņ� pastāvīgi atradās nepazīstamu cilvēku ielenkumā.

Viņam netika dota iespēja iepazīties. Viņ� bie�i redzēja citus Komandieru skolas audzēkņus, ta�u, tā kā viņ� nevienu nodar�bību neapmeklēja regulāri, tuvāk viņ� tos neiepazina. Laiku pa laikam viņ� aizgāja uz kādu lekciju, bet pārsvarā viņu apmācīja atsevi�ķi viens skolotājs pēc otra, �ad tad viņam palīdzēja kāds cits audzēknis, kuru viņ� otrreiz nesatika vairs nekad. Maltītes viņ� ieturēja kopā ar pulkvedi Grafu. Atslodzei viņam kalpoja sporta zālē, ta�u reti kad viņ� kādu tur redzēja kaut divreiz.

Viņ� saprata, ka atkal tiek izolēts, �oreiz nevis liekot ci�tiem audzēkņiem viņu ienīst, bet gan neļaujot viņiem iedrau�dzēties. Viņ� gan tik un tā nevarētu īpa�i sadraudzēties ar kādu � visi audzēkņi, izņemot Enderu, sen jau bija pusaud�i.

Tāpēc Enders iegrima mācībās, un tās viņam veicās ātri un labi. Astronavigāciju un militāro vēsturi viņ� aprija vienā acumirklī; abstraktā matemātika bija grūtāka, bet, saskaro�ties ar uzdevumiem par laiku un telpu, viņ� atklāja, ka dro�āk ir uzticēties intuīcijai, nevis pa�a aprēķiniem: viņ� bie�i vien jau uzreiz zināja atrisinājumu, ko pierādīt spēja, minūtēm vai stundām manipulējot ar skaitļiem.

Izpriecai noderēja simulators � pati pilnīgākā videospēle, ko viņ� jebkad bija redzējis. Soli pa solim skolotāji un au�dzēkņi iemācīja viņam ar to apieties. Vispirms, nepārzinot apbrīnojamās spēles iespējas, viņ� spēlēja tikai taktikas lī�menī, vadot vienu vienīgu iznīcinātāju, meklējot un iznīci�not pretinieku. Datora kontrolētais pretinieks bija viltīgs un spēcīgs: tiklīdz Enders izdomāja un izmantoja kādu jaunu taktisku paņēmienu, pēc brī�a dators to vērsa pret viņu pa�u.

Spēle risinājās telpiskā hologrāfiskā ekrānā, un viņa iznīci�nātāju atainoja sīks gaismas punkts. Pretinieks bija redzams kā citas krāsas gaismas punkts, un viņi dejoja un virpuļoja, un manevrēja kubā, kura malas bija kādus desmit metrus ga�ras. Vadības iespējas bija iespaidīgas. Viņ� varēja pagriezt at�tēlu jebkurā virzienā un vērot to no jebkura leņķa, kā arī pār�vietot kuba centru, lai pietuvinātu vai attālinātu cīņas vietu.

Pamazām, viņam aizvien prasmīgāk kontrolējot iznīcinā�tāja ātrumu, kustības virzienu, orientāciju un iero�us, spēle kļuva sare�ģītāka. Varēja trāpīties divi pretinieka kuģi uzreiz, varēja gadīties da�ādi �ķēr�ļi, kosmiskie atkritumi; viņam nācās rūpēties par degvielu un munīciju, dators sāka noteikt viņam konkrētus uzdevumus, un tāpēc, lai uzvarētu, viņam bija jāiemācās nenovirzīties no mērķa un paveikt uzdoto.

Kad viņ� bija sasniedzis pilnību spēlē ar vienu iznīcinātāju, viņam tika atļauts vadīt �etru iznīcinātāju-vienību. Viņ� ko�mandēja �etrus simulētus pilotus, un tā vietā, lai tikai pildītu datora instrukcijas, taktiku viņ� varēja noteikt pats: viņ� izlē�ma, kur� no mērķiem ir vērtīgākais, un deva attiecīgas pavē�les savai vienībai. Jebkurā laikā viņ� uz īsu brīdi varēja pats uzņemties kāda iznīcinātāja vadību, un sākumā viņ� to darīja bie�i, ta�u tādā veidā ātri vien tika iznīcināti pārējie viņa vie�nības kuģi. Spēlei kļūstot aizvien grūtākai un grūtākai, viņam aizvien vairāk laika nācās veltīt visas vienības vadī�anai. Un tā viņ� uzvarēja aizvien bie�āk un bie�āk.

Pavadījis Komandieru skolā gadu, viņ� bija apguvis visus piecpadsmit simulatora līmeņus � sākot ar atsevi�ķa izni�cinātāja vadī�anu un beidzot ar veselas flotes komandē�anu. Viņ� jau sen bija sapratis, ka simulators Komandieru skolā nozīmēja to pa�u, ko kaujas telpa Kaujas skolā. Stundām bija sava nozīme, ta�u īsto apmācību sniedza spēle. Laiku pa lai�kam viņu spēlējam ieradās vērot citi. Viņi nekad nerunāja � neviens vispār nekad nerunāja, ja vien nebija Enderam jāie�māca kas īpa�s. Skatītāji klusi stāvēja un vēroja, kā viņ� tiek galā ar sare�ģītu simulāciju, un, kad viņ� bija pabeidzis spēli, viņi devās prom. Viņ� gribēja pajautāt: ko gan jūs darāt? Vēr�tējat mani? Pētāt, vai man var uzticēt floti? Tikai atcerieties, ka es to neesmu prasījis.

Enders atklāja, ka daudz kas, ko viņ� bija iemācījies Kaujas skolā, noderēja, ari darbojoties ar simulatoru. Viņ� vienmēr reizi da�ās minūtēs pagrieza attēlu citā virzienā, lai nepierastu pie orientē�anās pēc aug�as un apak�as, kā arī pastāvīgi vēroja savu pozīciju no pretinieka skatpunkta. Kontrolēt kauju, bei�dzot nepalai�ot garām neko neievērotu, bija patie�ām lieliski.

Tajā pa�ā laikā vadības iespējās nācās ari vilties: datora kontrolētie iznicinātāji bija vien tik spēcīgi, cik noteica pats dators. Viņi nekad neuzņēmās iniciatīvu. Viņiem trūka sa�prāta. Viņ� sāka ilgoties pēc saviem vadu komandieriem, lai varētu tiem uzticēt savas vienības un viņam nebūtu tās vien�mēr jāuzrauga pa�am.

Pirmā gada beigās viņ� uzvarēja ikvienā kaujā un spēlēja tā, it kā simulators būtu viņa ķermeņa daļa. Kādu dienu, pus�dienojot kopā ar Grafu, viņ� pajautāja:

�Vai tas ir viss, uz ko simulators ir spējīgs?"

�Kas ir viss?"

�Kā tas tagad spēlē. Tas ir viegli, un kādu laiku spēle nav kļuvusi grūtāka."

�Ak tā."

Grafs likās vienaldzīgs. Bet Grafs vienmēr likās vienal�dzīgs. Līdz ar nākamo dienu viss mainījās. Grafs bija prom, un viņa vietā Enderam tika pie�ķirts jauns kompanjons.

Kad Enders no rīta pamodās, viņ� jau bija klāt. Tas bija vecs vīrs, kas, sakrustojis kājas, sēdēja uz grīdas. Enders lū�kojās uz viņu, gaidīdams, kad viņ� sāks runāt. Viņ� klusēja. Enders piecēlās, nomazgājās, apģērbās, ļaujot vīram klusēt, cik vien vēlas. Viņ� jau sen bija sapratis, ka tad, kad notiek kaut kas neparasts, kad risinās kāda cita plāns, viņ� var uzzi�nāt vairāk gaidot, nevis jautājot. Pieaugu�ie gandrīz vienmēr zaudēja pacietību ātrāk nekā Enders.

Kad Enders bija gatavs doties un piegāja pie durvīm, lai iz�ietu no istabas, vīrs joprojām klusēja. Durvis atvērt nevarēja. Enders uzlūkoja uz grīdas sēdo�o vīru. Viņ� izskatījās aptu�veni se�desmit gadus vecs � pilnīgi noteikti pats vecākais cil�vēks, ko Enders uz Erosa bija redzējis. Viņa vaigus klāja kādu dienu veci sirmas bārdas rugāji � tikai nedaudz tum�āki par īsi nogrieztajiem matiem. Seja likās viegli iekritusi, un acis iejoza krunciņas. Skatiens likās pavisam apātisks.

Enders pagriezās pret durvīm un vēlreiz pamēģināja tās atvērt.

�Labi," viņ� padevies teica. �Kāpēc durvis ir aizslēgtas?"

Vecā vīra skatiens joprojām bija tuk�s.

Tātad tā ir spēle, Enders nodomāja. Labi, ja viņi gribēs, lai es eju uz nodarbībām, durvis viņi atslēgs. Ja ne, tad ne. Man vienalga.

Enders necieta spēles, kur noteikumi varēja būt jebkādi un mērķis viņam nebija zināms. Tātad viņ� nespēlēs. Un nedus�mosies. Atspiedies pret durvīm, viņ� izpildīja kādu atslābi�no�u vingrinājumu, un drīz jutās nomierinājies. Vecais vīrs turpināja viņu bezkaislīgi vērot.

Likās, ka tas velkas stundām. Enders klusēja, vecais vīrs likās mēms. Da�brīd Enders domāja, vai "tikai tas nav kāds ārprātīgais, kas izbēdzis no slimnīcas uz Erosa un tagad iegri�mis savās vājprāta fantāzijās te, Endera istabā. Bet, jo ilgāk tas vilkās, jo ilgāk neviens nenāca un nemeklēja viņu, jo kļuva skaidrāks, ka tas tiek darīts ar nodomu � lai apmulsinātu viņu. Enders nevēlējās tik viegli padoties vecajam vīram. Lai kaut kā nosistu laiku, viņ� sāka pildīt da�ādus vingrinājumus. Da�us nebija iespējams veikt bez īpa�iem trena�ieriem, bet citi, it īpa�i ar pa�aizsardzību saistītie, bija veicami bez jebkā�dām papildu ierīcēm.

Vingrinājumu laikā viņ� pārvietojās pa visu istabu. Viņ� praktizēja izklupienus un spērienus. Kāda kustība pietuvi�nāja viņu vecajam vīram � ne pirmo reizi, bet �oreiz vecais strauji izstiepa roku un saķēra Endera kreiso kāju spēriena vidū. Enders zaudēja līdzsvaru un smagi nokrita uz grīdas.

Saniknots viņ� acumirklī pielēca kājās. Vecais vīrs jopro�jām mierīgi sēdēja � sakrustojis kājas, lēni elpodams, it kā pat nebūtu pakustējies. Enders stāvēja cīņas pozā, bet vecā vīra nekustīgums neļāva Enderam uzbrukt. Ko gan iesākt � noraut vecajam vīram galvu, vai? Un tad skaidrot Grafam: ak, vecais man iesita, un man vajadzēja atriebties.

Viņ� atsāka vingrinājumus, vecais vīrs turpināja viņu vērot.

Beidzot, noguris un dusmīgs par izniekoto dienu, ieslo�dzīts pa�a istabā, Enders devās atpakaļ uz gultu pēc sava da�tora. Tiklīdz viņ� bija noliecies, lai to paņemtu, starp viņa aug�stilbiem ietriecās roka un otra saķēra viņu aiz matiem. Acumirklī viņ� tika apgriezts otrādi. Viņa seju un plecus ve�cais vīrs ar celi bija iespiedis grīdā, viņa mugura bija saliekta moko�ās sāpēs, bet kājas � stingri satvertas ar roku. Enders bija bezpalīdzīgs � viņ� nevarēja izmantot rokas, un viņ� ne�varēja atbrīvot muguru tā, lai varētu izmantot kājas. Vecajam vīram nebija vajadzīgas pat divas sekundes, lai pilnībā pie�veiktu Enderu Viginu.

�Labi," Enders izdvesa. �Tu uzvarēji."

Vecais vīrs vēl sāpīgāk piespieda ar celi.

�Kop� kura laika," vīrs klusā, griezīgā balsī jautāja, �tev jā�paziņo ienaidniekam, ka viņ� ir uzvarējis?"

Enders klusēja.

�Vienreiz es tevi pārsteidzu, Ender Vigin. Kāpēc tu mani nekavējoties uzreiz neiznīcināji? Tikai tāpēc, ka es izskatījos tik miermīlīgs? Tu pagriezies pret mani ar muguru. Muļķis. Tu neko neesi iemācījies. Tev nekad nav bijis īsta skolotāja."

Enders bija sadusmots un nemaz nemēģināja dusmas ap�valdīt vai slēpt.

�Man ir bijis pārāk daudz skolotāju, kā gan es varēju zināt, ka jūs patiesībā esat�"

�Ienaidnieks, Ender Vigin," vecais virs �ukstēja. �Es esmu tavs pretinieks, pirmais, kas ir gudrāks par tevi. Tikai pre�tinieks ir īstens skolotājs. Neviens cits, tikai pretinieks tev var pasacīt, ko viņ� grasās darīt. Neviens cits, tikai pretinieks spēs apmācīt tevi iznicināt un uzvarēt. Tikai pretinieks atklāj tev tavas vājās vietas. Tikai pretinieks tev atklās, kur viņ� ir stiprs. Un spēlē ir tikai viens noteikums: dari viņam visu, ko spēj, un neļauj viņam vērsties pret tevi. No �ī brī�a tavs preti�nieks esmu es. No �ī brī�a es esmu tavs skolatājs."

Tad vecais virs palaida vaļā Endera kājas. Tā kā viņ� jopro�jām turēja Endera galvu piespiestu pie grīdas, zēns nevarēja izmantot rokas, lai noturētu līdzsvaru, un viņa kājas necie�a�mi sāpīgi un ar skaļu troksni atsitās pret grīdu. Tad vecais vīrs ļāva Enderam piecelties.

Klusi ievaidējies no sāpēm, Enders lēnām savilka kopā kājas. Uz bridi, lai atgūtos, viņ� nostājās �etrrāpus. Tad viņ� zibenīgi izstiepa roku, mēģinādams aizsniegt pretinieku. Ve�cais vīrs strauji atlēca atpakaļ, un Endera roka saķēra tikai gaisu, bet skolotāja kāja jau triecās pret Endera zodu.

Bet Endera zoda tur vairs nebija. Nometies uz muguras, viņ� apgriezās otrādi, un brīdī, kad skolotājs spēriena dēļ bija zaudējis līdzsvaru, Enders iespēra pa vecā vira otru kāju. Viņ� krita � bet pietiekami tuvu, lai iespertu Enderam pa seju. En�ders nekādi nespēja pagūt saķert skolotāja rokas vai kājas, un pret viņa muguru un rokām nemitīgi triecās sitieni. Enders bija par mazu � viņ� nevarēja aizsniegt vecā vīra ķermeni. Beidzot viņam izdevās pavilkties tālāk un aizrāpot līdz durvīm.

Vecais vīrs jau atkal sēdēja, sakrustojis kājas, bet no apāti�jas vairs nebija ne miņas. Viņ� smaidīja.

��oreiz jau labāk, zēniņ. Bet lēni. Ar floti gan tev būs jā�prot rīkoties ātrāk nekā ar savu ķermeni, citādi, kamēr tu būsi komandieris, neviens nevarēs justies dro�s. Mācība skaidra?"

Enders lēni pamāja ar galvu. Viņam sāpēja visas malas.

�Labi," teica vecais virs. �Tad �ādas cīņas mums vairs nebūs vajadzīgas. Iztiksim ar simulatoru. Tagad tavas cīņas prog�rammē�u es, ne dators. Es gādā�u par tava pretinieka stratē�ģiju, un tev būs jāiemācās ātri saprast, kas pretiniekam pado�mā. Atceries, zēniņ. Kop� �ī brī�a pretinieks ir daudz gudrāks par tevi. Kop� �ī brī�a pretinieks ir stiprāks par tevi. Kop� �ī brī�a tu vienmēr vari zaudēt."

Vecais vīrs kļuva atkal nopietns.

�Tu vienmēr varēsi zaudēt, Ender, bet tu uzvarēsi. Tu ie�mācīsies sakaut pretinieku. Viņ� tev iemācīs, kā."

Skolotājs piecēlās.

��ajā skolā vienmēr ir pastāvējusi tradīcija, ka vecāks au�dzēknis izvēlas kādu jaunāku, un viņi kļūst par biedriem, un vecākais iemāca jaunākajam visu, ko zina. Viņi vienmēr cī�nās, vienmēr sacen�as, vienmēr ir kopā. Es esmu izvēlējies tevi."

Vecajam vīram dodoties pie durvīm, Enders ierunājās:

�Jūs esat pārāk vecs, lai būtu skolnieks."

�Neviens nevar būt par vecu, lai mācītos no pretinieka. Es esmu mācījies no insektoīdiem. Tu mācīsies no manis."

Kad vecais vīrs pielika plaukstu pie durvīm, lai tās atvērtu, Enders palēcās un iespēra ar abām kājām viņam pa muguru. Trieciens bija pietiekami spēcīgs, lai Enders atsities piezemē�tos uz kājām. Vecais vīrs iekliedzās un sabruka uz grīdas.

Tad viņ�, turēdamies pie durvju roktura, sāpēs saviebis seju, lēnām piecēlās. Viņ� izskatījās, pievārēts, bet Enders uz to nepaļāvās. Bet � par spīti piesardzībai � viņ� nepaguva izvairīties no vecā vīra zibenīgā sitiena. Acumirklī viņ� atta�pās guļam uz grīdas netālu no pretējās sienas, viņa deguns un lūpas asiņoja � viņ� bija atsities ar seju pret gultu. Viņ� pagriezās un ieraudzīja veco vīru stāvam durvīs � salīku�u un saķēru�u muguru. Vecais vīrs pasmaidīja.

Enders atsmaidīja.

..Skolotāj," viņ� teica, �kā jūs sauc?"

�Meizers Rekhems," vecais vīrs atbildēja un izgāja pa dur�vīm.

Kop� tā brī�a Enders bija vai nu kopā ar Meizeru Rekhemu, vai viens pats. Vecais vīrs runāja reti, bet vienmēr bija klāt � ēdienreizēs, nodarbībās, pie simulatora, naktīs arī viņa istabā. Laiku pa laikam Meizers viņu atstāja, bet vien�mēr, kad viņ� bija prom, durvis bija aizslēgtas un neviens ne�nāca, līdz viņ� atgriezās. Kādu nedēļu Enders viņu dēvēja par Cietumsargu Rekhemu. Meizers atsaucās uz �o vārdu tāpat kā uz īsto un nekādi neizrādīja, ka tas viņam nepatiktu. En�ders drīz vien meta tam mieru.

Situācijai bija arī savas gai�ās puses. Meizers rādīja Ende�ram videoierakstus no senām Pirmās invāzijas kaujām un drausmīgajām SF sakāvēm Otrās invāzijas laikā � un nevis izveidotus no atsevi�ķiem, visiem pieejamiem publiskajiem ierakstiem, bet gan veselus un nesagraizītus* Tā kā lielajās kaujās filmēts bija daudz, viņi varēja pētīt insektoīdu taktiku un stratēģiju no daudziem skatpunktiem. Pirmo reizi mū�ā skolotājs spēja norādīt uz ko tādu, ko Enders nebija pamanī�jis pats. Pirmo reizi Enderam nācās saskarties ar patiesi ap�brīnas vērtu prātu.

�Kāpēc jūs neesat miris?" Enders viņam jautāja. �Jūs izcī�nījāt pēdējo kauju pirms septiņdesmit gadiem. Neizskatās, ka jums ir kaut vai se�desmit."

�Relativitātes brīnumdarbs," atbildēja Meizers. �Viņi turē�ja mani �eit divdesmit gadus pēc kara, kaut gan es lūdzos, lai man ļauj komandēt kādu no kuģiem, ko viņi izsūtīja pret insektoīdu mājas planētu un kolonijām. Tad viņi sāka saprast �o to par kareivju rīcību kaujas apstākļos."

�Ko tie�i?"

�Tu neesi pietiekami apguvis psiholoģiju, lai saprastu. Pie�tiks ar to, ka viņi aptvēra, ka, lai arī es nekad vairs nevarē�u komandēt floti, jo bū�u miris, kad tā ieradīsies īstajā vietā, es esmu vienīgais, kas saprot par insektoīdiem to, ko es patie��ām biju sapratis. Es, viņi apjēdza, esmu vienīgais, kam jeb�kad izdevies sakaut insektoīdus ar prātu � nevis vienkār�i ar veiksmi. Es viņiem biju vajadzīgs, lai apmācītu to, kas varēs komandēt floti."

�Un tāpēc viņi ieslēdza jūs kuģī, paātrināja to līdz pietieka�mi lielam ātrumam�"

�Un tad es palidinājos apkārt un atgriezos mājās. Gau�ām garlaicīgs ceļojums, Ender. Piecdesmit gadu kosmosā. Oficiā�li man tie bija tikai astoņi, bet likās piecsimt. Lai tikai es varē�tu iemācīt nākamajam komandierim visu, ko zinu."

�Un nākamais komandieris bū�u es?"

,,'leiksim, tie�i uz tevi liktas visas mūsu cerības."

�Tiek gatavoti arī citi?"

�Nē."

�Tad es esmu vienīgā iespēja, vai ne?"

Meizers paraustīja plecus.

�Izņemot jūs. Jūs vēl esat dzīvs. Kāpēc gan ne jūs?"

Meizers pakratīja galvu.

�Kāpēc ne? Jūs jau esat vienreiz uzvarējis."

�Es nevaru būt komandieris pietiekami nopietnu iemeslu dēļ."

�Parādiet, kā jūs sakāvāt insektoīdus, Meizer."

Meizera sejā parādījās noslēpumaina izteiksme.

�Visas pārējās kaujas jūs esat rādījis jau vismaz septiņas reizes katru. Domāju, ka man ir gana skaidrs, kā tikt galā ar redzētajiem insektoīdu paņēmieniem, bet jūs tā arī nekad ne�esat parādījis, kā tad patiesībā jūs viņus sakāvāt."

��is ieraksts ir pilnīgi slepens, Ender."

�Es zinu. No fragmentiem es varu izveidot aptuvenu kop�ainu. Jūs ar niecīgajiem rezerves spēkiem un viņu armāda � milzīgie zvaig�ņu kuģi un iznīcinātāju spieti. Jūs notēmējat pret kādu kuģi, iz�aujat, tas sprāgst. Tad arī ieraksti vienmēr apstājas. Pēc tam redzami vairs tikai kareivji, kas ieņem in�sektoīdu kuģus un atrod insektoīdus jau beigtus."

Meizers pasmaidīja.

�Un tā skaitās slepenība! Labi, noskatīsimies to ierakstu!"

Videotelpā viņi bija vieni, un Enders ar plaukstas pieskā�rienu aizslēdza durvis.

�Labi, skatīsimies!"

Ieraksts attēloja tie�i to, ko Enders jau bija iztēlojies. Meizera pa�nāvnieciskais izrāviens pa�ā pretinieku armādas sirdī, sprādziens, un tad�

Nekas. Meizera kuģis turpināja kustību, izvairījās no trie�cienviļņa, manevrēja starp pārējiem insektoīdu kuģiem. Tie ne�āva uz viņu. Tie nemainīja kursu. Divi kuģi ietriecās viens otrā un uzsprāga � bezjēdzīga sadursme, kuru varēja novērst ikviens no abiem pilotiem. Bet neviens to pat nemēģināja.

Meizers patina ierakstu uz priek�u.

�Mēs gaidījām trīs stundas," viņ� teica. �Neviens nespēja tam noticēt."

Tad SF kuģi pamazām pietuvojās insektoīdu zvaig�ņu ku�ģiem. Jūras kājnieki sāka abordā�u. Ierakstā bija redzami arī savos posteņos miru�ie insektoīdi.

�Redzi," teica Meizers, �tu jau zināji visu, kas vien te bija skatāms."

�Kāpēc tā notika?"

�Neviens nezina. Man ir savs viedoklis, bet daudzi zināt�nieki uzskata, ka es ne tuvu neesmu speciālists un tāpēc man viedokļa būt nevar." *.

�Jūs uzvarējāt �ajā cīņā."

�Man arī likās, ka ar to pietiek, lai es varētu ko pateikt, bet tu ta�u zini, kā tas ir. Ksenobiologi un ksenopsihologi nevar pieņemt iespēju, ka kaut kāds zvaig�ņu kuģa pilots vienkār�i uzminējis patiesību un apsteidzis viņus. Es domāju, ka viņi mani ienīst tāpēc, ka, noskatīju�ies �os ierakstus, bija spiesti visu atliku�o dzīvi pavadīt uz Erosa. Dro�ībai, kā tu jau zini. Viņi nejutās pārāk laimīgi."

�Pastāstiet!"

�Insektoīdi nerunā. Viņi sazinās cits ar citu domās, un tas notiek acumirklī, tas atgādina filotiskos efektus. Anzīblu. Bet vairākums cilvēku vienmēr domāju�i, ka tas nozīmē kontro�lētu komunikāciju � tāpat, kā lietojot valodu. Es kaut ko no�domāju, un tu man atbildi. Es nekad tam neesmu ticējis. Tas, kā viņi kopīgi reaģē uz kaut ko, notiek praktiski nekavējoties. Tu esi redzējis videoierakstus. Viņi nesarunājas un neapsprie��as par iespējamajiem rīcības variantiem. Katrs kuģis darbojas kā vienota organisma sastāvdaļa. Tas reaģē tāpat, kā reaģē tavs ķermenis cīņas laikā: atsevi�ķas daļas automātiski dara visu, kas tām jādara. Viņi nesazinās kā indivīdi ar atsevi�ķu domā��anu. Visas viņu domas ir vienlaicīgi kopējas visiem."

�Viens indivīds, un katrs insektoīds ir kas līdzīgs rokai vai kājai?"

�Jā. Es nebiju pirmais, kas par to iedomājās, bet es biju pirmais, kas tam ticēja. Un vēl kam citam. Kaut kam tik bēr�ni�ķīgam un muļķīgam, ka ksenobiologi, kad es pēc cīņas to pateicu, vienkār�i izsmēja mani. Insektoīdi patie�ām ir insek�ti. Viņi līdzinās skudrām un bitēm. Karaliene un strādnieki. Varbūt pirms simtiem miljonu gadu, bet tie�i tā viņi sāka at�tīstīties. Ir pilnīgi skaidrs, ka neviens no insektoīdiem, kurus mēs esam redzēju�i, nav bijis spējīgs radīt pēcnācējus. Kāpēc lai, attīstot spēju kolektīvi domāt, viņi nepaturētu karalieni? Un vai karaliene joprojām nebūtu grupas centrs? Kāpēc lai tas jebkad mainītos?"

�Tātad viņus visus kontrolē karaliene."

�Un es to varēju pierādīt. Bet nejau viņiem. Pirmā invāzija bija tikai izlūkgājiens, bet otrā � kolonizē�anas mēģinājums. Izveidot jaunu pūzni vai tamlīdzīgi."

�Un tāpēc viņiem līdzi bija karaliene."

�Te ir videoieraksti no Otrās invāzijas, kur viņi iznīcina mūsu floti pie komētu joslas."

Viņ� atvēra vairākus ierakstus un norādīja uz insektoīdu floti.

�Parādi man karalienes kuģi."

Tas bija grūti. Enders ilgi nevarēja to atrast. Insektoīdu kuģi atradās nemitīgā kustībā. Neviens no tiem neizskatījās pēc flagmaņa, pēc flotes nervu sistēmas centra. Bet pama�zām, Meizeram atkārtojot ierakstus vēl un vēl, Enders ievē�roja, kā visas kustības fokusējas un izplatās no viena centrālā punkta. Tas mainīja atra�anās vietu, bet, pietiekami ilgi ska�toties, kļuva skaidrs, ka flotes acis, flotes es, perspektīva, no kuras tiek pieņemti visi lēmumi, ir viens konkrēts kuģis. Viņ� norādīja uz to.

�Tu to redzi. Es to redzu. Kopā divi cilvēki no visiem, kas ir redzēju�i �o ierakstu. Bet tā ir taisnība, vai ne?"

��is kuģis kustas tāpat kā pārējie."

�Viņi zina, ka tā ir vājā vieta."

�Bet jums ir taisnība. Tā ir karaliene. Bet tad jau, jādomā, kad jūs tai tuvojāties, viņiem nekavējoties vajadzēja koncen�trēt visus spēkus pret jums. Viņi ta�u varēja iznīcināt jūs vie�nā acumirklī."

�Es zinu. To es nesaprotu. Nav jau tā, ka viņi nemēģināja mani apstādināt � viņi �āva uz mani. Bet izskatījās, ka viņi īsti nevar noticēt, ka es patie�ām nogalinā�u karalieni, līdz bija jau par vēlu. Varbūt viņu pasaulē karalienes nekad netiek nogalinātas, tikai sagūstītas, tām tikai piesaka �ahu un matu. Es izdarīju ko tādu, ko viņi no pretinieka nemaz negaidīja."

�Un, kad nomira viņa, nomira ari visi pārējie."

�Nē, tikai pēk�ņi zaudēja intelektu. Pirmajos kuģos, kur mēs iekļuvām, insektoīdi vēl bija dzīvi. Bioloģiski. Bet viņi nekustējās, ne uz ko nereaģēja, pat ne tad, kad mūsu zināt�nieki vienu no viņiem uz�ķērda, lai paskatītos, vai mēs varam uzzināt par viņiem ko jaunu. Pēc kāda laika viņi visi nomira. Zaudēju�i gribu. Kad karalienes vairs nav, nekā nepaliek arī viņu ķermeņos."

�Kāpēc neviens jums netic?" fc

�Tāpēc, ka mēs neatradām karalieni."

�Viņa tika iznīcināta pavisam."

�Tāds ir kar�. Bioloģija, salīdzinot ar izdzīvo�anu, ir otr��ķirīga. Bet da�i no viņiem jau lēnām sāk domāt līdzīgi man. �ajā vietā nav iespējams dzīvot, nepārtraukti nesaskaroties ar pierādījumiem."

�Kādi pierādījumi tad te, uz Erosa, ir?"

�Paskaties apkārt, Ender. �īs alas nav raku�i cilvēki. Mums, piemēram, patīk augstāki griesti. �eit Pirmās invāzijas laikā atradās insektoīdu priek�postenis. Viņi ierīkoja �o vietu, pirms mēs vēl zinājām par viņiem. Mēs dzīvojam insektoīdu pūznī. Bet īres maksu mēs jau esam samaksāju�i. Atbrīvojot �īs katakombas no insektoīdiem, gāja bojā tūksto�iem jūras kājnieku. Insektoīdi cīnījās līdz nāvei par katru metru."

Tagad Enders saprata, kāpēc �īs telpas viņam vienmēr bija liku�ās kaut kādā ziņā nepareizas.

�Es zināju, ka �o vietu nav veidoju�i cilvēki."

��i bija īsta dārgumu krātuve. Ja viņi būtu zināju�i, ka mēs uzvarēsim pirmajā karā, viņi �o vietu varbūt nemaz nebūtu ierīkoju�i. Apieties ar gravitāciju mēs iemācījāmies tikai tā�pēc, ka viņi to bija palielināju�i �eit. Efektīvi izmantot zvaig��ņu enerģiju mēs iemācījāmies tikai tāpēc;, ka viņi bija ap�tum�oju�i �o planētu. Patiesībā tie�i tā mēs viņus atklājām. Trīs dienu laikā Eross pamazām kļuva neredzams mūsu te�leskopiem. Mēs aizsūtījām velkoni, lai noskaidro, kāpēc. No�skaidrojām. Velkonis visu laiku pārraidīja mums videosignāius, arī tad, kad insektoīdi ieņēma kuģi un apslepkavoja visu komandu. Pārraides turpinājās visu laiku, kamēr insektoīdi izpētīja kuģi un beidzot izārdīja to pa gabaliem. Tā arī bija viņu kļūda � viņiem saziņai nekad nav biju�as vajadzīgas papildierlces, tāpēc, nogalināju�i apkalpi, viņi neiedomājās, ka kāds viņus vēl varētu novērot."

�Kāpēc gan viņi nogalināja apkalpi?"

�Kāpēc gan ne? Viņiem zaudēt da�us komandas locekļus nozīmē tik daudz, cik tev � apgriezt nagus. Nekas īpa�s. Var�būt viņi domāja, ka ierastā veidā atslēdz mūsu komunikāci�jas � izslēdzot strādniekus, kas vada kuģi. Nevis nogalinot dzīvas, jutīgas būtnes ar neatkarīgu ģenētisko nākotni. Slep�kavība viņiem neko nenozīmē. Tikai karalienes nogalinā�ana ir īsta slepkavība, jo tikai tā tiek atņemtas attīstības iespējas."

�Tātad viņi nezināja, ko dara."

�Nesāc viņus attaisnot, Ender. Tas vien, ka viņi nezināja, ka nogalina dzīvas būtnes, nenozīmē, ka viņi tās nenogalinā�ja. Mums ir tiesības aizstāvēties, kā vien spējam, un vienīgais veids, kādu mēs zinām, ir nogalināt insektoīdus, pirms viņi nogalina mūs. Domā par to �ādi. Visos �ajos insektoīdu karos līdz �im viņi ir nogalināju�i tūksto�iem un tūksto�iem dzīvu, domājo�u būtņu. Un mēs visos �ajos karos esam nogalināju�i tikai vienu."

�Mēs būtu zaudēju�i karā, ja jūs nebūtu nogalinājis kara�lieni, Meizer?"

�Es teiktu, ka likmes būtu trīs pret divi mums par sliktu. Es joprojām esmu pārliecināts, ka es spētu diezgan pamatīgi pa�retināt viņu floti, pirms viņi mūs piebeidz. Viņi apbrīnojami ātri reaģē uz notikumiem, un viņiem ir milzīgs ugunsspēks, bet da�ā ziņā mēs esam pārāki. Katru mūsu kuģi vada sa�prātīgas būtnes, kas domā patstāvīgi. Katrs no mums ir spē�jīgs spo�i atrisināt konkrētu problēmu. Viņi nespēj atrisināt vairākas problēmas vienlaikus. Insektoīdi domā ātri, bet ne vienmēr viņi ir gudri. Bet mūsu pusē, pat tad, kad da�i neti�cami gļēvi un stulbi komandieri Otrās invāzijas laikā zaudēja nozīmīgās kaujās, da�i padotie prata sagādāt insektoīdu flotei pamatīgus zaudējumus."

�Kas notiks, kad mūsu invāzijas spēki nokļūs pie mērķa? Mēs mēģināsim atkal nogalināt karalieni?"

�Ne jau stulbums viņiem līdzēja doties starpzvaig�ņu ceļo�jumos. �āda stratēģija varēja nostrādāt tikai vienreiz. Es do�māju, ka mēs nekad nenonāksim tuvumā kādai karalienei, ja vien mums neizdosies nokļūt pie viņu mājas planētas. Galu galā karalienei, lai vadītu kauju, nemaz nav jābūt kopā ar flo�ti. Karalienei jābūt klāt tikai tad, ja jādzemdē jauni insektoīdi. Otrajā invāzijā pie mums ieradās kolonisti � karalienei bija jāsagādā iedzīvotāji Zemei. Bet �oreiz � nē, tas nestrādās. Mums jāsakauj flote pēc flotes. Un, tā kā resursus viņi iegūst no du�iem zvaig�ņu sistēmu, es domāju, viņiem katrā kaujā būs pamatīgs pārspēks."

Enders atcerējās savu kauju pret divām komandām vien�laikus. Un man likās, ka viņi krāpjas. Kad sāksies īstais kar�, tā būs visu laiku. Un tur man nebūs vienkār�i jāatver preti�nieka vārti.

�Mūsu labā darbojas divi faktori, Ender. Mums nav nepie�cie�ams precīzi tēmēt. Mūsu iero�u darbības rādiuss ir ļoti liels."

�Tad mēs neizmantosim raķetes kā Pirmajā un Otrajā in�vāzijā?"

�Dr. Ierīce ir kas daudz spēcīgāks. Kodoliero�i galu galā ir tik vāji, ka reiz tie tika izmantoti pat uz Zemes. Mazo Dokto�ru nekad nevarētu izmantot uz planētas. Es tie�ām vēlos, kaut man tāds būtu bijis Otrās invāzijas laikā."

�Kā tas darbojas?"

�Es nezinu, vismaz ne tik labi, lai varētu pats to uzbūvēt. Divi stari satiekas fokusā, un izveidojas lauks, kurā moleku�las vairs neturas kopā. Nevar dalīties elektroniem. Cik labi tu zini fiziku � �ajā līmenī?"

�Pārsvarā mēs mācāmies astrofiziku, bet es uztvēru domu."

�Lauks sfēriski izplatās, bet, jo tālāk tas izplatās, jo vājāks kļūst, ja vien ceļā atkal negadās labi daudz jaunu molekulu � tad tas atkal kļūst spēcīgāks un atsāk izplesties. Jo lielāks ku�ģis, jo spēcīgāks jaunais lauks."

�Tātad � katru reizi, kad lauks iznīcina kādu kuģi, tas rada jaunu sfēru."

�Un, ja viņu kuģi atrodas pārāk tuvu kopā, tas var izrai�sīt ķēdes reakciju, kas iznicina visus. Tad lauks izdziest, mo�lekulas atkal savienojas kopā un vietā, kur bija kuģis, nu ir milzums drazu ar lielu daudzumu dzelzs molekulu. Nekādas

radioaktivitātes, nekā tāda. Tikai drazas. Vienā kaujā mēs varētu viņus iemānīt tādās lamatās, bet viņi ātri mācīsies un nākamajās reizēs turēsies tālāk cits no cita."

�Tātad Dr. Ierīce nav raķete, iz�aut ap stūri to nevar."

�Tie�i tā. No raķetēm tagad nebūtu nekādas jēgas. Pirmās invāzijas laikā mēs daudz ko no viņiem iemācījāmies, savu�kārt viņi mācījās no mums � kā izveidot aizsegvairogu, pie�mēram."

�Mazais Doktors tiek cauri vairogam?"

�It kā tā nemaz nebūtu. Caur vairogu nevar redzēt, lai va�rētu notēmēt un fokusēt starus, bet, tā kā aizsegvairoga ģene�rators vienmēr atrodas tie�i centrā, nepiecie�amos aprēķinus veikt ir viegli."

�Kāpēc mani neviens nav apmācījis ar to apieties?"

�Tevi apmāca nepārtraukti. Mēs tikai ļaujam tavā vietā ar to rīkoties datoram. Tavs uzdevums ir atrast visizdevīgāko stratēģisko pozīciju un izvēlēties mērķi. Kuģa datori pratīs notēmēt Doktoru daudz precīzāk nekā tu."

�Kāpēc to sauc par Dr. Ierīci?"

�Kad to izstrādāja, to nosauca par molekulu disasociācijas ierīci. MD ierīce."

Enders joprojām nesaprata.

�M.D. Saīsinājums no Medicianae Doctor, medicīnas dok�tors. M.D. Ierīce, no tā tad arī Dr. Ierīce. Tas bija joks."

Enderam tas nelikās smieklīgi.

���

Simulators bija pārveidots. Viņ� joprojām varēja mainīt perspektīvu un attēla dziļumu, bet kuģa vadības pults vairs nebija � tās vietā bija jauna vadības pults, kā arī austiņas un neliels mikrofons.

Tehniķis, kas gaidīja viņu pie simulatora, pamācīja, kā lie�tot austiņas un mikrofonu.

�Bet kā lai es kontrolēju kuģus?" jautāja Enders.

Meizers paskaidroja. Viņam vairs nebūs jākontrolē kuģi.

�Tu esi nokļuvis līdz nākamajai apmācību fāzei. Tu esi ti�cis galā ar visiem stratēģijas līmeņiem, tagad pienācis laiks komandēt veselu floti. Tāpat kā tu sadarbojies ar vadu ko�mandieriem Kaujas skolā, tagad tu sadarbosies ar eskadriļu komandieriem. Tev ir pakļauti trīs du�i komandieru, kas tev jāapmāca. Tev jāattīsta viņu taktikas iemaņas, tev jāpārzina viņu stiprās un vājās puses, tev jāizveido no viņiem vienots spēks."

�Kad viņi ieradīsies?"

�Viņi jau atrodas katrs pie sava simulatora. Sazināties ar viņiem tu varēsi ar mikrofonu un austiņām. Ar jaunajām svi�rām tu vari regulēt kaujas attēlojumu tā, laLvarētu to vērot no katra eskadriļas komandiera skatpunkta. Tas precīzāk-lī�dzinās īstiem kaujas apstākļiem, kur tu vari zināt tikai to, kas redzams no taviem kuģiem."

�Kā gan lai es sadarbojos ar komandieriem, nekad tos ne�redzot?"

�Un kāpēc tev viņi būtu jāredz?"

�Lai zinātu, kas viņi ir, kā viņi domā."

�Kas viņi ir un ko viņi domā, tu uzzināsi no tā, kā viņi dar�bojas ar simulatoru. Bet tev nevajadzētu par to uztraukties. Viņi dzird tevi jau tagad. Uzliec austiņas, lai varētu dzirdēt viņus."

Enders uzlika austiņas.

�Salaam," atskanēja �uksts.

�Alaj!" teica Enders.

�Un ari es, punduris."

�BIn!"

Un Petra, un Dinks, Trakais Toms, �ens, Su�i, Mu�a Molo, Kārnais Kārbijs, visi labākie skolnieki, ar kuriem vai pret ku�riem Enders bija cīnījies, kuriem Enders Kaujas skolā bija uzticējies.

�Es nezināju, ka jūs esat �eit," viņ� teica. ,.Nezināju, ka ari jūs lidosiet uz �ejieni."

�Viņi mūs moka ar simulatoriem jau trīs mēne�us," pa�skaidroja Dinks.

�Tu drīz vien sapratīsi, ka es esmu pati labākā taktiķe," tei�ca Petra. �Dinks visādi pūlas turēties man līdzi, bet viņ� vēl ir pārāk bērni�ķīgs."

Viņi sāka trenēties kopā: eskadriļu komandieriem bija pakļauti atsevi�ķi piloti, Enderam � eskadriļu komandieri.

Strādājot ar simulatoru, viņi apguva da�ādus veidus, kā rī�koties saskaņoti. Da�kārt simulators viņiem pie�ķīra lielāku floti � tad Enders to sadalīja trīs vai �etrās vienībās, kas katra sastāvēja no trim vai �etrām eskadriļām. Da�kārt viņiem bija tikai viens bāzes kuģis ar divpadsmit iznīcinātājiem, un tad Enders tos sadalīja trīs vienībās pa �etriem kuģiem, izraudzī�dams trīs komandierus.

Tā bija izprieca, tā bija spēle. Datora vadītais pretinieks nebija pārāk viltīgs, un viņi � par spīti kļūdām un pārpratu�miem � vienmēr uzvarēja. Pēc trīs nedēļu ilgiem treniņiem Enders labi pazina katru komandieri. Dinks prasmīgi paveica plānoto, bet vāji improvizēja. Bīns nemācēja vadīt lielas kuģu formācijas, bet ar vienu kuģi rīkojās tik precīzi kā ar skalpeli, spo�i apspēlējot jebkādus datora gājienus. Alajam, kas bija gandrīz tikpat labs stratēģis kā Enders, varēja uzticēt pat pusi flotes, sniedzot tikai vispārīgas instrukcijas.

Jo labāk Enders viņus iepazina, jo ātrāk spēja noteikt katra īsto vietu un jo efektīvāk prata viņus izmantot. Simulatoram pirmoreiz atklājot katru situāciju, Enders uzzināja savas flo�tes sastāvu un pretinieka flotes izvietojumu. Viņam vajadzēja tikai da�as minūtes, lai izsauktu nepiecie�amos eskadriļu ko�mandierus, pie�ķirtu tiem noteiktus kuģus vai kuģu grupas, kā arī uzdevumus. Pēc tam, kaujas gaitā, viņ� visu laiku pār�slēdza attēlu no vienas perspektīvas uz citu, dodot padomus un laiku pa laikam, ja radās nepiecie�amība, arī pavēles. Tā kā citi kauju varēja redzēt tikai no sava skatpunkta, da�kārt viņa pavēles �ķita pavisam nejēdzīgas, bet galu galā viņi ie�mācījās uzticēties Enderam. Ja viņ� pavēlēja atkāpties, viņi atkāpās, zinot, ka vai nu atrodas pārāk atklātā pozīcijā, vai arī atkāp�anās ievilinās pretinieku lamatās. Tāpat viņi zināja, ka, nedodams pavēles, Enders uzticas viņu spējām pa�iem iz�lemt, kā vislabāk rīkoties. Ja kāda kaujas stils nederēja kādai noteiktai pozīcijai, Enders viņu vienkār�i novietoja kur citur.

Komandieri viņam uzticējās pilnībā, flote darbojās ātri un uz izmaiņām reaģēja zibenīgi. Tre�ās nedēļas beigās Meizers parādīja jaunākās kaujas ierakstu no pretinieka perspektīvas.

�Tā jūsu uzbrukumu redzēja pretinieks. Ko tas tev atgādi�na? Reakcijas ātrums, piemēram?"

�M�s izskatāmies pēc insektoīdu flotes."

�Jūs esat tai līdzvērtīgi, Ender. Jūs esat tikpat ātri, cik viņi. Un, lūk, paskaties uz to."

Enders vēroja, kā viņa eskadriļas manevrē, vienlaicīgi re�aģējot katra uz savu situāciju � Endera virsvadībā, bet ris�kējot, improvizējot, veicot da�ādas māņu kustības, rīkojoties patstāvīgi, kā nekad nebija rīkojusies neviena insektoīdu flo�te.

�Insektoīdu kolektīvais saprāts ir ļoti spēcīgs, bet tas ne�spēj koncentrēties uz daudzām lietām vienlaikus. Toties kat�ras tavas eskadriļas priek�galā ir asu prātu apveltīts koman�dieris, un visus viņus kopā vada izcils komandieris. Tātad, kā redzi, tev ir vairākas priek�rocības. Tava nelaime � viņiem vienmēr būs skaitliskais pārsvars, vienmēr, un ar katru kauju pretinieks pazīs tevi aizvien labāk, sapratīs, kā iespējams pret tevi cīnīties, un �īs zinā�anas nekavējoties liks lietā."

Enders gaidīja viņa secinājumu.

�Tātad, Ender, tagad mēs sāksim tevi apmācīt. Mēs esam izveidoju�i jaunas programmas: dators modelēs situācijas, kādās mēs varētu nonākt, saduroties ar pretinieku. Mēs iz�mantojam manevru shēmas, kādas novērojām Otrajā invāzi�jā. Bet tā vietā, lai truli atkārtotu �īs shēmas, pretinieka rīcību vadī�u es. No sākuma tev nāksies sastapties ar vienkār�ām si�tuācijām, kur tev jāgūst vieglas uzvaras. Mācies no tām, jo es aizvien bū�u soli tev priek�ā, es veido�u aizvien sare�ģītākas un viltīgākas situācijas, lai katra nākamā uzvara tev padotos grūtāka un grūtāka, lai tu ātrāk sasniegtu savu spēju robe�as."

�Un nepārkāptu tām pāri?"

�Nav laika. Tev jāmācās, cik vien ātri iespējams. Kamēr es biju tajā ceļojumā ar zvaig�ņu kuģi, lai tikai būtu dzīvs, kad uzrodies tu, nomira mana sieva un mani bērni, un, kad es atgriezos, mani mazbērni bija jau sasniegu�i manu vecu�mu. Man nebija nekā, ko viņiem sacīt. Es esmu atrauts no cilvēkiem, kurus es mīlēju, no visa, ko pazinu, es dzīvoju �a�jās katakombās un esmu spiests izniekot laiku, mācot vienu skolnieku pēc otra, un katrs no viņiem ir tik daudzsolo�s, katrs � galu galā � neveiksmīgs vārgulis. Es mācu, mācu, bet neviens nemācās. Arī tu esi ļoti daudzsolo�s, tāpat kā daudzi

pirms tevis, bet ari tevī var uzdīgt neveiksmes asni. Mans darbs ir tos atrast, iznīcināt tevi, ja vien tas ir manos spēkos, un tici man, Ender, ja tevi vien ir iespējams iznīcināt, es to izdarī�u."

�Tātad es neesmu pirmais."

�Nē, protams, ne. Bet tu esi pēdējais. Ja nemācīsies tu, lai�ka atrast kādu citu mums nebūs. Tāpēc es ceru uz tevi, jo tikai uz tevi vairs var cerēt."

�Kā ar pārējiem? Maniem eskadriļu komandieriem?"

�Kur� no viņiem spēj stāties tavā vietā?"

� Alajs."

�Ja godīgi?"

Enderam nebija ko atbildēt.

�Es neesmu laimīgs cilvēks, Ender. Cilvēce neprasa mums būt laimīgiem. Tā tikai prasa izcili kalpot. Vispirms izdzīvo��ana, tad � laime. Es ceru, Ender, ka apmācību laikā tu neap�grūtināsi mani, sūdzoties par garlaicību. Brīvajā laikā izprie�cājies, cik vien vari, bet darbam un mācībām jābūt pirmajā vietā, uzvara ir viss � bez tās nebūs vairs nekā. Kad mana sieva uzcelsies no miru�ajiem, Ender, tu varēsi sūdzēties par to, ko �ī izglīto�anās tev maksājusi."

�Es nemēģinu ne no kā izvairīties."

�Tu mēģināsi, Ender. Jo es, ja vien spē�u, saberzī�u tevi miltos. Es vērsī�u pret tevi visu, ko vien spē�u iedomāties, un �ēlastības nebūs, jo, kad tu stāsies pretī insektoīdiem, viņi iz�domās ko tādu, ko es nemaz nevaru iedomāties, un just līdzi cilvēkiem viņi vienkār�i nespēj."

�Jūs nepārspēsiet mani, Meizer."

�Kāpēc gan ne?"

�Jo es esmu stiprāks par jums."

Meizers pasmaidīja.

�Nu, to mēs vēl redzēsim, Ender."

Kad Meizers viņu pamodināja, vēl pat nebija rīts, pulks�tenis rādīja 3.40, un gaitenī, sekojot Meizeram, Enders jutās kā apreibis.

�Kas agri iet gulēt un agri lec aug�ā," Meizers deklamēja, �tas pusakls mostas un prātiņā vāj�."

Endera sapni viņu bija uz�ķērdu�i un pētīju�i insektoīdi. Tikai uz�ķēr�ot nevis viņa ķermeni, bet gan atmiņas. Viņi at�tēloja tās kā hologrammas un mēģināja izprast. Sapnis bija ļoti savāds, un, ejot caur gaiteni uz simulatora telpu, Enders nespēja to aizmirst. Insektoīdi viņu mocīja miegā, Meizers neliks mierā nomodā. Laika atpūtai nebija. Enders piespie�da sevi pamosties. Acīmredzot Meizers Endera samal�anu miltos bija domājis nopietni: likt viņam spēlēt, kad viņ� ir noguris un samiegojies, bija tik lēts un vienkār�a triks, ka En�deram jau vajadzēja ar ko tādu rēķināties. Nu labi, �odien tasviņam neizdosies.

Viņ� apsēdās pie simulatora un atklāja, ka eskadriļas viņu jau gaida. Pretinieka vēl nebija, tāpēc viņ� sadalīja floti divās armijās un sāka mācību kauju, kurā pats komandēja abas pu�ses, lai pārraudzītu katru komandieri. Sākumā viņi bija lēnī�gi, bet drīz vien kļuva sparīgāki un veiklāki.

Pēk�ņi kaujaslauks kļuva tuk�s, kuģi izzuda un acumirkli viss pārmainījās. Pie tuvākās malas viņi ieraudzīja trīs gais�mas iezīmētas cilvēku flotes kuģu kontūras. Katram divpa�dsmit iznicinātāju. Pretinieks, acīmredzot jau informēts par cilvēku klātbūtni, bija izveidojis sfēru ar vienu kuģi pa�ā centrā. Enders nebija viegli apmuļķojams � tas nevarēja būt karalienes kuģis. Insektoīdiem bija divreiz vairāk iznicinā�tāju nekā Enderam, ta�u viņi bija sagrupēju�ies pārāk cie�i kopā � Dr. Ierīce varēs nodarīt daudz lielākus postījumus, nekā pretinieks gaidīja.

Enders izvēlējās vienu kuģi, lika tam attēlā mirgot un ieru�nājās mikrofonā:

�Alaj, tas ir tavējais, pie�ķir Petrai un Vladam iznīcinātājus pēc savas izvēles."

Tad viņ� sadalīja pārējos kuģus un iznīcinātājus un no kat�ra kuģa vienu iznīcinātāju rezervēja BInam.

�Aizslīdi gar sienu zem viņiem, Bīn, ja vien viņi nesāk tevi vajāt � ja tā, tad atgriezies dro�ībā pie rezerves spēkiem. Ci�tādi � novietojies tā, lai varu tevi ātri izsaukt. Alaj, sūti savus spēkus cie�ā vienībā pret viņu sfēru. Ne�auj, pirms es neesmu licis. Tas ir tikai manevrs."

�Tas būs viegli, Ender," Alajs teica.

�Viegli, bet kāpēc gan neuzmanīties? Es gribu uzvarēt, ne�zaudējot nevienu kuģi."

Enders sadalīja rezerves divās daļās, kas noteiktā attālumā sekoja Alajam; Bīns vairs nebija redzams, bet Enders laiku pa laikam pārslēdzās uz Bīna perspektīvu, lai zinātu, kur viņ� atrodas.

Alajs bija iesācis bīstamu spēli ar pretinieku. Viņa bultas formā sagrupētie spēki nemitīgi zondēja pretinieku izveido�to sfēru. Tiklīdz viņ� tai pietuvojās, insektoīdu kuģi atkāpās, glu�i kā vilinādami viņu pie centrā eso�ā kuģa. Alajs ātri aiz�slīdēja sāņus; insektoīdu kuģi nepārtraukti sekoja viņa ma�nevriem, atkāpdamies, kad viņ� bija tuvumā, un atgriezda�mies sfēriskajā izkārtojumā, kad viņ� bija attālāk.

Māņu kustība, atkāp�anās, strauj� lēciens uz citu sfēras punktu, atkal atkāp�anās, atkal māņu kustība � un tad En�ders pavēlēja:

�Dodies iek�ā, Alaj!"

Kuģiem sākot uzbrukumu, Alajs piezīmēja:

�Tu ta�u zini, ka viņi vienkār�i izlaidīs mani cauri, ielenks un aprīs dzīvu."

�Tikai ignorē to kuģi centrā."

�Kā teiksiet, �ef."

Sfēra, protams, sāka sarauties. Enders izsauca rezerves spēkus, un pretinieka kuģi sagrupējās tajā sfēras pusē, kur rezerves spēki atradās vistuvāk.

�Uzbrūc tur, kur viņi sablīvēju�ies visvairāk!" Enders pavēlēja.

�Tas būtu pretrunā ar visu �etrus tūksto�us gadu seno militā�ro vēsturi," Alajs, sūtīdams savus iznīcinātājus uz priek�u, teica, �Mums jāuzbrūk tur, kur mums būtu skaitliskais pārsvars."

��ajā simulācijā viņi acīmredzot nezina, uz ko ir spējīgi mūsu iero�i. Tas nostrādās tikai vienreiz, toties būs iespai�dīgi. Uguni!"

Alajs iz�āva. Simulators reaģēja brīni�ķīgi: laukam izple��oties, �ilbino�i uzliesmoja vispirms viens vai divi, tad ducis, tad vairākums pretinieka kuģu.

�Turies tālāk!" Enders brīdināja.

Kuģus, kas atradās sfēras otrā pusē, ķēdes reakcija neaiz�skāra, ta�u tos nomedīt un iznīcināt bija pavisam viegli. Bīns parūpējās par tiem, kas mēģināja bēgt uz viņa kontrolēto pusi. Kauja bija beigusies. Uzdevums izrādījās vieglāks nekā lielākā daļa iepriek�ējo.

Kad Enders to pateica Meizeram, viņ� tikai paraustīja plecus.

�Tā bija īsta uzbrukuma simulācija. Jābūt vienai kaujai, kurā viņi nezina, kas mums pa spēkam. Tagad sāksies īstais darbs. Nekļūsti iedomīgs, drīz es apdraudē�u tevi daudz no�pietnāk."

Enders ar eskadriļu komandieriem trenējās desmit stun�das dienā � bet ne pēc kārtas: pēcpusdienās viņ� ļāva tiem pāris stundu atpūsties. Reizi divās trijās dienās notika Meize�ra pārraudzītās kauju simulācijas, un, kā jau Meizers bija so�lījis, tās vairs nekad nebija tik vieglas. Pretinieks ātri atteicās no mēģinājumiem ielenkt Enderu un nekad vairs neizvietoja savus spēkus tik cie�i kopā, lai varētu nostrādāt ķēdes reakci�ja. Katru reizi nācās saskarties ar ko jaunu un grūtāku. Da��kārt Endera rīcībā bija tikai viens kuģis un astoņi iznīcinātāji; reiz pretinieks paslēpās asteroīdu joslā; da�reiz viņi bija izvie�toju�i lamatas � milzu iekārtas, kas eksplodēja, tiklīdz kāda Endera eskadriļa nokļuva tām pārāk tuvu, un bie�i vien daļa kuģu tā tika iznīcināti vai pamatīgi bojāti.

,Tu nevari atļauties zaudējumus!" Meizers pēc kādas kau�jas viņam uzkliedza. �īstā kaujā tev vis nebūs iespēju nepār�traukti papildināt floti ar datora pēk�ņi uzburtiem iznīcinā�tājiem! Tu varēsi paļauties tikai uz to, kas tev būs līdzi. Ne uz ko vairāk. Un tagad pamēģini pierast iztikt bez liekiem upuriem."

�Tie nebija lieki upuri," Enders atbildēja. �Es nespē�u uz�varēt, ja, baidoties zaudēt kādu kuģi, nekad neriskē�u."

Meizers pasmaidīja.

�Lieliski, Ender! Beidzot tu esi ko iemācījies. Bet īstā kaujā ko tādu uz tevi izkliegs gan virsnieki, gan � pats briesmīgā�kais � civilisti. Labi. Ja pretinieks būtu bijis gudrāks, �eit viņ� būtu tevi noķēris, un Toma eskadriļa būtu pagalam." . Viņi pārskatīja kaujas ierakstu, lai nākamajā treniņā En�ders saviem eskadriļu komandieriem pastāstītu, ko viņam norādījis Meizers, un viņi izdomātu, kā nākamreiz rīkoties labāk.

Jau pirms tam viņiem bija licies, ka ir gatavi, ka spēj darbo�ties saskaņoti kā vienota komanda, bet tagad, saskaroties ar aizvien grūtākiem pārbaudījumiem, viņi cits citam uzticējās vēl vairāk un kaujas kļuva par īstu izpriecu. Viņi atklāja En�deram, ka tie, kas nepiedalās cīņā, nāk uz simulatoru telpām tās vērot. Enders iztēlojās, kā būtu, ja draugi būtu kopā ar viņu � viņi smietos un skaļi sasauktos, da�reiz, nojau�ot ko bīstamu, aizturēju�i elpu, saspringti klusētu. Da�kārt viņam likās, ka tas tikai traucētu, bet citreiz viņ� to vēlējās patiesi no visas sirds. Tik vientuļ� viņ� nebija juties, pat dienām ilgi gu�ļot ezerā uz plosta. Meizers Rekhems bija viņa sabiedrotais, viņa skolotājs � bet ne draugs.

Ta�u viņ� nevienam nesūdzējās. Meizers bija teicis, ka �eit neviens viņu ne�ēlos, ka �eit viņa personīgās nelaimes nevie�nu neinteresē. Un lielākoties tās neko nenozīmēja ari pa�am Enderam. Viņ� koncentrējās uz spēli, mēģinot no kaujām iemācīties visu, kas vien iespējams, ņemot vērā ari to, ko in�sektoīdi varētu būt darīju�i, ja būtu izrādīju�ies gudrāki, un kā viņ� tad reaģētu. Nomodā vai miegā � viņ� dzīvoja tikai izcīnītajās un nākamajās kaujās, un eskadriļu komandierus viņ� pārslogoja tik smagi, ka tas jau izraisīja iebildumus.

�Tu esi pārāk maigs pret mums," Alajs kādu dienu teica. �Kāpēc gan tu samierinies ar to, ka mēs neesam nevainojami un izcili katras nodarbības katrā situācijā? Ja tu turpināsi tā mūs lutināt, mēs vēl nodomāsim, ka tev patīkam."

Da�i iesmējās. Enders, protams, uztvēra ironiju, un atbil�dēja ar ilgu klusuma brīdi. Beidzot atkal ierunādamies, Alaja sūdzību viņ� neņēma vērā.

�Atkārtojiet manevru," viņ� pavēlēja, �un �oreiz bez sevis �ēlo�anas."

Un viņi, ne reizi nekļūdīdamies, atkārtoja manevru.

Bet, augot viņu uzticībai pret Enderu kā komandieri, Kaujas skolā nostiprinātā draudzība aizvien pavājinājās. Savā starpā viņi sadraudzējās aizvien cie�āk; savā starpā viņi dalījās cits ar cita noslēpumiem. Enders bija viņu skolotājs un komandieris, tātad viņiem tikpat sve�s, cik Meizers, un ari tikpat prasīgs.

Un tā viņi kļuva par aizvien labākiem kareivjiem. Un En�deru neviens netraucēja.

Vismaz, kamēr viņ� bija nomodā. Katru nakti viņ� iemiga, domājot par simulatoru. Bet naktis viņ� domāja par ko citu. Viņ� bie�i atcerējās Mil�a trūdo�o līķi, ta�u ne jau kā attēlu sava datora ekrānā. Tas bija īsts, vēl vārās nāves smakas ieskauts. Sap�ņos daudz kas bija mainījies. Mazo ciemu starp Mil�a ribām nu bija izveidoju�i insektoīdi, un tie viņu drūmi sveicināja � kā gladiatori sveicināja Cēzaru, pirms nogalināja viens otru viņam par prieku. Sapni viņ� insektoīdus neienīda, un, lai gan zinā�ja, ka tie no viņa paslēpu�i karalieni, viņ� nemaz nemēģināja to meklēt. No Mil�a ķermeņa viņ� parasti drīz devās prom,Tin, kad nokļuva līdz spēļu laukumam, bērni, me�onīgi un nikni, jau bija tur; viņi līdzinājās bērniem, kurus viņ� patie�ām pazina. Da�reiz PIters un da�reiz Bonso, da�reiz Stilsons un Bernārs, bet tikpat bie�i �ie ne�ēlīgie radījumi bija Alajs un �ens, Dinks un Petra, da�reiz kāds no tiem bija Valentīna, un sapni arī viņu Enders pagrūda zem ūdens un noslīcināja. Valentīna ieķērās viņa rokās, cīnījās pretī, līdz pārstāja kustēties. Enders izvilka viņu no ezera uz plosta, un tur nu viņa gulēja nāves izkropļotu izteiksmi sejā. Viņ� iekliedzās un raudāja, atkārtodams atkal un atkal, ka tā bija tikai spēle, spēle, viņ� tikai spēlēja�

Tad Meizers Rekhems viņu pamodināja.

�Tu miegā kliedzi," viņ� teica.

..Atvainojiet," atbildēja Enders.

�Nekas. Laiks kārtējai kaujai."

Temps pieauga. Tagad ik dienu norisinājās divas kaujas, un nodarbībām Enders atvēlēja pavisam maz laika. Kad pā�rējie atpūtās, viņ� pētīja iepriek�ējo spēļu ierakstus, mēģinot atklāt savas vājās vietas un mēģinot uzminēt, kas viņu gaida nākamajās kaujās. Da�reiz viņ� bija pilnībā gatavs stāties pre�tī pretinieka jaunajiem paņēmieniem, da�reiz � ne.

�Es domāju, ka jūs krāpjaties," kādu dienu Enders paziņoja Meizeram.

�Ak tā?"

�Jūs varat novērot manas nodarbības. Redzēt, ar ko es dar�bojos. Liekas, jūs esat gatavs uz jebko, ko vien es izdomāju."

�Gandrīz viss, ar ko tev nākas saskarties, ir datora simulāci�jas," Meizers atbildēja. �Dators ir ieprogrammēts reaģēt uz ta�viem paņēmieniem tikai pēc tam, kad tu tos esi lietojis kaujā."

,J'ad krāpjas dators."

�Tev vajag vairāk miega, Ender."

Bet viņ� nevarēja aizmigt. Ar katru nakti viņ� aizvien ilgāk un ilgāk gulēja nomodā un miegs kļuva aizvien nemierīgāks. Naktīs viņ� bie�i pamodās. Viņ� nebija dro�s, vai mostas, lai vairāk domātu par spēli vai arī aizbēgtu no sapņiem. Likās, ka miegā kāds viņu dzenā pa visnepatīkamākajām atmiņām un liek tās pārdzīvot vēlreiz glu�i kā īstenībā. Sapņi bija tik reālis�tiski, ka dienas sāka aizvien vairāk līdzināties sapņiem. Viņ� sāka uztraukties, ka vairs nespēs domāt pietiekami skaidri, ka būs pārāk noguris, lai spēlētu. Vienmēr, spēlei sākoties, tās spriedze viņu uzmundrināja, bet, ja viņa prāta spējas kļūs vājākas, viņ� domāja, vai viņ� maz to pamanīs?

Un likās, ka tās patie�ām pavājinās. Vairs nebija tādas kau�jas, kurā viņ� nezaudētu vismaz da�us iznīcinātājus. Vairākas reizes pretiniekam izdevās viņu pārspēt viltībā, atklājot aiz�vien jaunas viņa vājās vietas; citreiz pretiniekam nemitīgās kaujās izdevās novest viņu līdz tādam spēku izsīkumam, ka uzvaru noteica drīzāk veiksme, nevis laba stratēģija. Meizers tad ar nicīgu izteiksmi sejā pārskatīja spēles ierakstu.

�Paskaties," viņ� mēdza teikt, �to tev nevajadzēja darīt."

Un Enders turpināja nodarbības ar saviem komandieriem. Viņ� mēģināja uzturēt labu kaujas garu, ta�u reizēm jutās vīlies � viņiem bija savas vājās vietas, viņi da�kārt pieļāva kļūdas.

�Da�reiz mēs kļūdāmies," Petra reiz viņam pa�ukstēja. Tas bija lūgums pēc palīdzības.

�Un da�reiz ne," Enders viņai atbildēja. Ja kāds viņai palī�dzēs, tad nejau viņ�. Viņ� ir skolotājs, draugus lai viņa meklē starp pārējiem.

Tad pienāca kauja, kas beidzās gandrīz ar katastrofu. Petra bija aizvedusi savus spēkus pārāk tālu, tie tika atklāti, un, kad viņa to aptvēra, Enders bija aizņemts ar ko citu. Vienā mirklī viņa zaudēja visu � izņemot divus kuģus. Enders to pama�nīja un pavēlēja viņai pārvietot tos noteiktā virzienā, bet viņa neatbildēja. Kuģi palika stāvam uz vietas, un arī tiem draudē�ja tūlītēja bojāeja.

Enders uzreiz saprata, ka nodarbinājis viņu pārāk sma�gi � tā kā viņa bija tik izcila, Enders lika viņai piedalīties kaujās daudz bie�āk un daudz atbildīgākās pozīcijās nekā gandrīz visiem pārējiem. Bet viņam nebija laika uztraukties par Petru vai arī justies vainīgam par viņai nodarīto. Atliku��os divus iznīcinātājus viņ� nodeva Trakā Toma rīcībā un mēģināja kaut kā glābt situāciju. Petrai bija uzticēta iz�ķiro�a pozīcija, un tagad Endera plānotā stratēģija bija kļuvusi bez�jēdzīga. Ja pretinieks būtu bijis mazāk steidzīgs un nedaudz veiklāks, izmantojot �o pēk�ņi radu�os situāciju, Enders būtu zaudējis. Bet �enam izdevās notvert daļu pretinieku pietieka�mi cie�ā grupā, lai iznīcinātu tos ar vienu ķēdes reakciju. Tra�kais Toms caur pārrāvumu iesūtīja abus savus iznīcinātājus dziļāk pretinieka pozīcijās, nodarot insektoīdiem pamatīgus postījumus. Lai gan viņa un �ena kuģi beigās tika iznīcināti, Mu�a Molo tika galā ar pārējiem pretinieka kuģiem, nodro�i�nādams viņiem uzvaru.

Kad kauja bija beigusies, Enders dzirdēja Petru kliedzam, mēģinot tikt pie mikrofona.

�Pasakiet viņam, ka man �ēl, ka es vienkār�i biju nogurusi, es nespēju padomāt, tas arī viss, pasakiet Enderam, ka man �ēl�"

Vairākus nākamos treniņus viņa izlaida, un atgriezusies viņa vairs nebija ne tik ātra, ne tik drosmīga kā agrāk. Dau�dzas no īpa�ībām, kas viņu darīja par labu komandieri, bija zudu�as. Tagad Enders viņu varēja izmantot vairs tikai vien�kār�iem, stingri kontrolētiem uzdevumiem. Viņa nebija inuļķe. Viņa zināja, kas noticis. Bet viņa zināja arī to, ka Enderam nebija citas iespējas, un pati to viņam arī pateica.

Ta�u viņa, nebūt ne vājākā no eskadriļu komandieriem, bija salauzta. Tas bija brīdinājums: viņ� nedrīkst pārslogot savus komandierus tā, ka viņi to vairs nevar izturēt. Tagad tā vietā, lai izmantotu komandierus, kad vien ievajagas, Ende�ram bija jārēķinās ar to, cik bie�i viņi ir piedalīju�ies kaujās. Bija jāļauj viņiem atpūsties, un tas nozīmēja, ka da�kārt kau�jās bija jāpaļaujas uz komandieriem, kam viņ� uzticējās ne�daudz mazāk. Samazinot spiedienu uz komandieriem, viņ� . palielināja spiedienu pats uz sevi.

Kādu nakti viņ� pamodās no sāpēm. Uz spilvena bija asi�nis, mutē � asiņu gar�a. Pirksti sāpīgi pulsēja. Viņ� saprata, ka miegā kodījis pats savu roku. Asinis vēl turpināja tecēt.

�Meizer!" viņ� iesaucās. Rekhems pamodās un nekavējo�ties izsauca ārstu.

Kad ārsts bija apkopis ievainojumu, Meizers teica:

�Man vienalga, cik tu ēd, Ender, bet ar pa�kanibālismu no skolas ārā netiksi."

�Es biju aizmidzis," Enders atbildēja. �Un es negribu pa�mest Komandieru skolu."

�Labi."

�Citi. Tie, kam neizdevās�"

�Par ko tu runā?"

�Pirms manis. Tie jūsu skolnieki, kas netika galā ar treni�ņiem. Kas ar viņiem notika?"

�Viņi netika galā un viss. Mēs nesodām tos, kuriem neiz�dodas. Viņiem vienkār�i viss ir beidzies."

�Kā Bonso."

�Bonso?"

�Viņu aizsūtīja uz mājām."

�Ne kā Bonso."

�Kā tad? Kas ar viņiem notika? Kad viņi salūza?"

�Kāda tam nozīme, Ender?"

Enders neatbildēja.

�Neviens no viņiem nesalūza �ajā punktā, Ender. Ar Petru tu pieļāvi kļūdu. Viņa atgūsies. Bet Petra ir Petra, un tu esi tu."

�Daļa no manis ir viņas � tas, ko viņa no manis izveidoja."

�Tu nesalūzīsi, Ender. Ne tik agri. Tev ir biju�i �ādi tādi sare�ģījumi, bet tu vienmēr esi uzvarējis. Tu vēl nezini, kādas ir tavu spēju robe�as, bet, ja tu tās esi sasniedzis jau tagad, tad tu esi daudz vājāks, nekā es biju domājis."

�Vai viņi mirst?"

�Kas?"'

�Tie, kas salūst."

�Nē, viņi nemirst. Ak, kungs, puisīt, tā ta�u ir tikai spēle."

�Es domāju, ka Bonso ir miris. Pagāju�ajā naktī es par viņu sapņoju. Es atcerējos, kā viņ� skatījās uz mani, kad es ar galvu ietriecos viņa sejā. Man liekas, ka viņa degunam vajadzēja ie�triekties smadzenēs. No acīm viņam tecēja asinis. Man liekas, viņ� jau tobrīd bija miris."

�Tas bija tikai sapnis."

�Meizer, es negribu turpināt sapņot par tādām lietam. Man ir bail gulēt. Es visu laiku domāju par ko tādu, ko es nemaz nevēlos atcerēties. Es redzu visu dzīvi glu�i kā nofil�mētu, it kā kāds gribētu, lai es vēlreiz izjustu visdrausmīgākos brī�us savā dzīvē."

�Mēs tev nevaram piedāvāt nekādas zāles, ja tu cerēji uz to. Man �ēl, ka tev rādās slikti sapņi. Turpmāk naktīs gaismu atstāsim ieslēgtu?"

, �Neņirgājieties par mani!" Enders iesaucās. �Man bail, ka es jūku prātā."

Ārsts bija ticis galā ar pārsēju. Meizers ļāva viņam doties prom, un viņ� aizgāja.

�Tu patie�ām baidies par to?"

Enders padomāja, bet nejutās pārliecināts.

�Sapņos," Enders teica, �es nekad īsti nezinu, vai patie�ām esmu es pats."

,.Savādi sapņi ir tāds kā dro�ības ventilis, Ender. Pa�laik tu pirmo reizi mū�ā esi pakļauts nelielam spiedienam. Tavs ķer�menis tikai meklē ceļus, kā atgriezties līdzsvarā, tas arī viss. Tu esi liels zēns. Laiks pārstāt baidīties no tumsas."

�Labi," Enders atbildēja. Viņ� nolēma nekad vairs nerunāt ar Meizeru par saviem sapņiem.

Pagāja diena pēc dienas, kauja pēc kaujas, līdz rutīna pārvēr�tās par pa�iznīcinā�anos. Viņam parādījās sāpes kuņģī. Viņam lika ievērot diētu, bet drīz vien ēstgriba pazuda vispār.

�Ēd!" teica Meizers � un Enders mehāniski iebāza ēdienu mutē. Bet, ja neviens viņam nelika ēst, viņ� neēda.

Vēl divi eskadriļu komandieri sabruka tāpat kā Petra, un spiediens uz pārējiem palielinājās. Tagad jau kaujās pretinie�kam bija trīskār�s vai �etrkār�s pārsvars, un, situācijai kļūstot sare�ģītākai, pretinieks bija iemācījies ātrāk atkāpties, un līdz ar to kaujas ievilkās aizvien garākas un garākas. Da�reiz tās ilga pat stundām. Enders sāka nomainīt eskadriļu komandie�rus jau kaujas laikā, ļaujot noguru�ajiem atpūsties un to vietā izsaucot citus, kas vēl bija mo�i un atpūtu�ies.

�Zini," Bīns, pārņemot vadību pār Su�i atliku�ajiem iznī�cinātājiem, reiz ieteicās, ��ī spēle vairs nemaz nav tik intere�santa kā agrāk."

Tad kādu dienu treniņa laikā, kad Enders dresēja savus eskadriļu komandierus, telpa pēk�ņi kļuva tum�a un viņ� pa�modās asiņainu seju � bija atsities pret vadības pulti.

Viņu aiznesa līdz gultai, un trīs dienas viņ� bija smagi slims. Sapņos viņ� redzēja da�ādas sejas, bet tās nebija īstas, un viņ� to apzinājās. Viņam likās, ka da�reiz viņ� redz Valentīnu, da��reiz � Pīteru, da�reiz � draugus no Kaujas skolas un da�reiz

��� insektoīdus, kas viņu uz�ķēr�. Vienreiz viņ� glu�i kā dzī�vu ieraudzīja pulkvedi Grafu � pārlieku�os pār viņu, kaut ko klusi �ukstam, glu�i kā mīlo�u tēvu. Bet tad viņ� pamodās, un viņam līdzās bija tikai viņa ienaidnieks, Meizers Rekhems.

�Es esmu pamodies," Enders teica.

�Es redzu," Meizers atbildēja. �Pietiks gulēt. Tev �odien kauja."

Un Enders piecēlās, cīnījās, uzvarēja. Bet otras kaujas to�dien nebija, un viņam atļāva iet gulēt āgrāk. Rokas viņam trī�cēja, it kā viņ� būtu pārsalis.

Tonakt viņam likās, ka sajūt kādu maigi pieskārāmies. Līdzjūtīgi un liegi. Viņ� sapņoja, ka dzird sarunu.

�Jūs neesat bijis diez ko labs pret viņu."

�Tas nebija mans uzdevums."

�Cik ilgi viņ� izturēs? Viņ� lūst."

�Pietiekami. Mēs jau esam gandrīz galā."

�Tik ātri?"

�Pāris dienas, un viņ� to būs paveicis."

�Kas ar viņu būs, ja viņ� jau tagad ir �ādā stāvoklī?"

�Viss būs kārtībā. Pat �odien viņ� cīnījās labāk nekā jebkad."

Sapnī balsis atgādināja pulkvedi Grafu un Meizeru Rekhemu. Bet tādi jau sapņi ir: tajos var notikt visneticamākās lietas. Viņam likās, ka dzird vienu no balsīm sakām:

�Es nevaru to izturēt, paskaties, kas ar viņu notiek."

Un otra balss atbildēja:

�Zinu. Es arī viņu mīlu."

Un tad tēli pārvērtās par Valentīnu un Alaju, un viņi ap�glabāja Enderu; virs viņa kapa izauga kalns, viņ� iz�uva, un viņā iemitinājās insektoīdi � nu viņ� līdzinājās Milzim.

Viss � tikai sapņi. Ja kāds viņu mīlēja vai juta viņam līdzi

�� tad tikai sapnī.

Viņ� pamodās, atkal cīnījās un atkal uzvarēja. Tad viņ� at�kal devās gulēt un atkal sapņoja, un atkal pamodās, un atkal uzvarēja, un atkal gulēja, un starpību starp nomodu un mie�gu viņ� īsti vairs nesaskatīja. Un neuztraucās par to.

Nākamā diena viņam bija pēdējā Komandieru skolā, lai gan viņ� pats to vēl nezināja. Kad viņ� pamodās, Meizera Rekhema istabā nebija. Viņ� nomazgājās, apģērbās un gai�dīja, kad ieradīsies Meizers un atslēgs durvis. Viņ� nenāca. Enders pamēģināja atvērt durvis pats � tās-bija vaļā.

Vai Meizers �orīt būtu nejau�i izlaidis viņu brīvībā?"Ne�viena, kas viņam liktu ēst, liktu doties uz nodarbībām, lik�tu gulēt. Brīvība. Tikai nelaime bija tāda, ka viņ� nezināja, ko tagad iesākt. Viņ� iedomājās, ka varētu apmeklēt savus eskadriļu komandierus, parunāt ar viņiem aci pret aci, bet viņam nebija ne jausmas, kur viņi atrodami. Galu galā viņi varēja būt nezin kur � kaut vai divdesmit kilometru tālu�mā. Tāpēc, nedaudz paklaiņojis pa gaiteņiem, viņ� aizgāja uz ēdnīcu, kur kopā ar da�iem jūras kājniekiem, kas mētājās ar rupjiem, Enderam nesaprotamiem jokiem, paēda brokastis. Tad viņ� devās uz simulatora telpu. Būdams brīvs, viņ� tomēr nevarēja iedomāties, ko citu varētu darīt, ja ne doties uz kār�tējo treniņu.

Meizers viņu jau gaidīja. Enders lēnām iegāja telpā. Viņ� jutās noguris un apdullis un ejot nedaudz vilka kājas.

Meizers sarauca pieri.

�Tu esi pamodies, Ender?"

Telpā bija vēl arī citi ļaudis. Ko gan viņi �eit dara? Enders pat nemēģināja to jautāt. Nav vērts, tāpat neviens neatbildēs. Viņ� piegāja pie simulatora vadības pults un, gatavs sākt tre�niņu, apsēdās.

�Ender Vigin," teica Meizers, Jūdzu, pagriezies. �odienas spēlei nepiecie�ams neliels komentārs."

Enders pagriezās. Viņ� uzmeta skatienu vīriem, kas bija sapulcēju�ies pie sienas. Lielāko daļu viņ� nekad nebija re�dzējis. Da�i pat ģērbu�ies civilā. Enders ieraudzīja Andersonu un nobrīnījās, ko gan viņ� te dara, kas gan viņa prombūt�nē pieskata Kaujas skolu. Viņ� ieraudzīja Grafu un atcerējās ezeru me�a ielokā pie Grīnsboro, un sajuta asu vēlmi doties

mājās. Aizvediet mani mājās, viņ� klusi teica Grafam. Manā sapnī jūs teicāt, ka mīlat mani. Aizvediet mani mājās.

Bet Grafs tikai viegli pamāja � sveicinot, neko nesolot, un Andersons likās viņu vispār nepazīstam.

�Lūdzu, klausies uzmanīgi, Ender! �odien tev pienācis Ko�mandieru skolas gala eksāmens. �ie ļaudis ir klāt, lai novēr�tētu tavas sekmes. Ja tev ir iebildumi pret viņu klātbūtni, mēs sagatavosim viņiem vēro�anai atsevi�ķu simulatoru."

�Viņi var palikt."

Gala eksāmens. Varbūt pēc �odienas viņ� varēs atpūsties.

�Lai objektīvi novērtētu tavas spējas un ne tikai daudzajos treniņos apgūto, kā arī lai pārbaudītu tevi ar ko nepazīstamu, �ajā kaujā ieviests jauns elements. Tā notiks planētas tuvumā. Tas ietekmēs pretinieka stratēģiju un liks tev improvizēt. Lū�dzu, koncentrējies uz spēli."

Enders paaicināja Meizeru tuvāk un klusi pajautāja:

�Es esmu pirmais skolnieks, kas ticis tik tālu?"

�Ja tu �odien uzvarēsi, Ender, tu būsi pirmais, kas to pavei�cis. Vairāk es tev teikt nedrīkstu."

�Bet es drīkstu dzirdēt."

�Rīt varēsi ķīvēties, cik vien vēlies. �odien es tomēr ļoti priecātos, ja tu pilnībā pievērstos pārbaudījumam. Neiz�ķie�dīsim sasniegto velti. Labi, kā tu tiksi galā ar planētu?"

�Kāds jānosūta tai otrpus, citādi tas būs mans aklais punkts."

�Pareizi."

�Un gravitācija ietekmēs degvielas patēriņu � izdevīgāk virzīties lejup, nevis uz aug�u."

�Jā."

�Vai Mazais Doktors nostrādātu arī pret planētu?"

Meizers uzmeta Enderam vēsu skatienu.

�Ender, insektoīdi nekad nevienā no invāzijām nav apzināti uzbruku�i civiliedzīvotājiem. Izlem pats, vai būtu gudri izman�tot stratēģiju, kas varētu izsaukt līdzīgu atriebības mēģinājumu."

�Vai planēta ir vienīgais jauninājums?"

�Vai tu atceries kādu reizi, kad es esmu tevi pārsteidzis ti�kai ar vienu pa�u jaunumu? Vari būt dro�s, Ender, ka �odien es nebū�u pārāk maigs. Es esmu atbildīgs visai flotei, es ne�drīkstu ļaut pabeigt skolu otrās �ķiras audzēknim. Es lik�u lietā visu, kas vien būs manos spēkos, Ender, un es negrasos tevi saudzēt. Paturi prātā visu, ko tu zini par sevi un insekto�īdiem, un tev būs glu�i labas izredzes tikt ar visu galā."

Meizers izgāja no telpas.

Enders ierunājās mikrofonā:

Jūs esat gatavi?"

�Pilnīgi visi," atbildēja Bīns.,.�orīt nedaudz kavējies, vai ne?"

Tātad eskadriļu komandieriem nekas nebjja pateikts. En�ders parotaļājās ar domu paziņot viņiem, cik nozīmīga vi�ņam ir �ī kauja, bet saprata, ka lieki uztraukumi viņiem ne�kādi nepalīdzēs.

� Atvainojiet," viņ� teica.,,Es aizgulējos."

Viņi iesmējās. Nenoticēja.

Viņi izpildīja da�us manevrus, lai iesildītos gaidāmajai kaujai. �oreiz, lai atbrīvotu prātu un koncentrētos uz vadību, viņam vajadzēja vairāk laika, bet drīz vien viņ� jutās pietieka�mi ātrs un spēcīgs � gan domās, gan rīcībā. Vai vismaz, viņ� teica pats sev, man tā liekas.

Ekrāns kļuva tīrs. Enders gaidīja atklājamies spēles situā�ciju. Kas gan notiks, ja es nokārto�u �o pārbaudījumu? Vai mani gaida vēl kāda nākamā skola? Vēl viens vai divi gadi apnicīgu moko�u apmācību, vēl gads izolācijas, vēl gads ma�nipulāciju, vēl gads, kurā es nevarētu kontrolēt pats savu dzī�vi? Viņ� mēģināja atcerēties, cik vecs viņ� īsti ir. Vienpadsmit. Pirms cik gadiem viņam apritēja vienpadsmit? Pirms cik die�nām? Tas noteikti notika �eit, Komandieru skolā, bet viņ� ne�spēja atcerēties, kad tie�i. Varbūt viņ� to nemaz nepamanīja. Neviens to nepamanīja, ja nu vienīgi Valentīna.

Un, gaidot spēles sākumu, viņ� vēlējās, kaut varētu tajā vienkār�i zaudēt, pilnīgi un galīgi zaudēt, lai viņu liktu mierā un aizsūtītu mājās � kā Bonso. Bonso bija aizsūtīts uz Kartahenu. Enders vēlējās, lai viņu aizsūta uz Grīnsboro. Nokār�tots pārbaudījums nozīmētu turpināt �īs mocības. Izgā�anās nozīmētu atgrie�anos mājās.

Nē, tā nav taisnība, viņ� domāja. Es viņiem esmu vaja�dzīgs, un, ja es izgāzī�os, varbūt nekādu māju, kur atgriezties, vairs nemaz nebūs.

Bet tam viņ� vairs nespēja noticēt. Viņ� apzinājās, ka tā ir taisnība, ta�u patiesībā dziļi ap�aubīja domu, ka viņ� tiem tik ļoti vajadzīgs. Meizera nopietnība bija tikai kārtējais triks. Kārtējais veids, kā piespiest mani darīt to, ko viņi vēlas. Kār�tējais veids, kā neļaut man atpūsties, neko nedarīt, ilgi, ilgi neko nedarīt.

Un tad parādījās pretinieka spēki un Endera nogurums pārvērtās izmisumā.

Pretinieka skaitliskais pārsvars bija tūkstotis pret vienu � viss simulatora ekrāns likās pilnīgi zaļ� no pretinieka kuģiem. Tie bija sagrupēti daudzās da�ādās formācijās, kas mainīja pozīcijas un veidolu, �ķietami haotiski pārvietojoties pa visu simulatora ekrānu. Viņ� neredzēja nekādu iespēju izlauzties tiem cauri: telpa, kas �ķita atklāta, pēk�ņi tika nosegta, lai it kā tuk�a vieta atklātos citur, un formācijas, kas likās gana ir�denas, pēk�ņi kļuva draudīgi blīvas. Planēta atradās ekrāna tālākajā malā, un Enders varēja tikai pieņemt, ka aiz tās atro�das vēl tikpat liela flote, kas ekrānā nav redzama.

Viņa pa�a flote sastāvēja no divdesmit kuģiem, katram no tiem � �etri iznīcinātāji. Viņ� pazina �os �etru iznīcinātāju kuģus � tie bija veclaicīgi, neveikli modeļi, un Mazā Doktora iedarbības attālums tiem bija divreiz mazāks nekā moderna�jiem kuģiem. Astoņdesmit iznīcinātāju pret vismaz pieciem tūksto�iem pretinieka kuģu, varbūt pat desmit tūksto�iem.

Viņ� dzirdēja savus eskadriļu komandierus smagi nopū��amies, un kāds no novērotājiem, kas atradās aiz viņa, klu�si nolamājās. Jauki, ka arī kāds no pieaugu�ajiem pamanījis pārbaudījuma netaisnīgumu. Tam gan nebija nekādas nozī�mes. Taisnīgums nebija viens no spēles elementiem, tas bija skaidrs. Viņam nebija ļautas pat ne mazākās cerības uz uzva�ru. Ko gan es neesmu pārcietis � un viņi nemaz nav ieplāno�ju�i pieļaut manu uzvaru.

Viņ� atcerējās Bonso un viņa nedaudzos, bet nelietīgos draugus � kā viņi stāvēja viņam pretī, kā viņi draudēja. Vi�ņam bija izdevies pieveikt Bonso cīņā viens pret vienu. �eit tas nestrādās. Un viņ� nevarēja pārsteigt pretinieku ar savām spējām, tāpat kā bija pārsteidzis vecākos zēnus kaujas telpā. Meizers pazina Enderu kā savus piecus pirkstus.

Kāds no novērotājiem nervozi ieklepojās. Viņi sāka ap�tvert, ka Enders nezina, ko iesākt.

Man vienalga, Enders nodomāja. Turpiniet spēli manā vietā. Ja jau jūs nedodat man ne mazāko iespēju uzvarēt, kā�pēc gan lai es spēlētu?

Tāpat kā toreiz, pēdējā spēlē Kaujas skolā, kad viņam bija jācīnās pret divām armijām uzreiz.

Acīmredzot �o cīņu �ajā pa�ā brīdī atcerējās arī Bīns. Aus�tiņās atskanēja viņa balss:

�Atcerieties, pretinieka vārti ir lejā."

Molo, Su�i, Vlads, Ma�īna un Trakais Toms � visi iesmē�jās. Arī viņi to atcerējās.

Iesmējās arī Enders. Tas bija jautri. Pieaugu�ie visu uztvēra tik nopietni, un bērni spēlēja tiem līdzi, spēlēja līdzi, ticēda�mi, ka tas patie�ām ir kas nopietns, līdz pieaugu�ie pēk�ņi aizgāja pārāk tālu, nomocīja viņus pārāk daudz un bērni ie�raudzīja, kas aiz viņu spēlēm īsti slēpjas. Pie velna, Meizer, man vienalga, vai es nokārto�u tavu pārbaudījumu, es uz�spļauju taviem noteikumiem. Ja tu vari krāpties, tad varu arī es. Es neļau�u sakaut sevi negodīgā cīņā � es sakau�u nego�dīgā cīņā tevi.

Pēdējā cīņā Kaujas skolā viņ�, ignorējot pretinieku, neņe�mot vērā pa�a armijas zaudējumus, uzreiz bija devies ieņemt pretinieka vārtus.

Un pretinieka vārti bija lejā.

Ja es pārkāp�u noteikumus, viņi nekad neļaus man kļūt par komandieri. Tas būtu pārāk bīstami. Man vairs nekad ne�būs jāspēlē. Un tā būs uzvara.

Viņ� a�i kaut ko ie�ukstēja mikrofonā. Komandieri sada�līja floti un, pavērsu�ies pret tuvākajiem pretinieka kuģiem, sagrupējās cilindrveida lādiņa formā. Pretinieks, pat nemēģi�nādams atsist uzbrukumu, ļāva viņiem doties tālāk, lai vēlāk viņus ielenktu un iznīcinātu. Meizers vismaz ņēmis vērā, ka tagad viņi zina, kas no manis varētu būt gaidāms, Enders no�domāja. Un tas man tikai dod papildu laiku.

Enders lavījās lejup, uz ziemeļiem, austrumiem, tad atkal lejup � �ķietami bez jebkāda plāna, bet aizvien vairāk pie�tuvojoties pretinieka planētai. Beidzot pretinieka kuģi sāka savilkties ap viņu cie�āk. Pēk�ņi Endera spēki pajuka uz vi�sām pusēm. Likās, ka viņa floti pārņēmis pilnīgs haoss, ka astoņdesmit iznicinātāji vienkār�i bezmērķīgi �audās apkārt, brī�iem uz laimi atklājot uguni pret kādu pretinieka kuģi, bezcerīgi mēģinot izlauzties cauri insektoīdu flotei.

Pēc pāris minūtēm Enders eskadriļu komandieriem �ukstus deva jaunu pavēli, un pēk�ņi ducis no atliku�ajiem iznicinātājiem atkal izveidoja vienotu grupu. Bet nu jau tie atradās otrpus vienam no draudīgākajiem pretinieka spē�kiem; cietu�i smagus zaudējumus, viņi tomēr bija izlauzu�ies cauri un bija pārvarēju�i vairāk nekā pusi attāluma līdz pre�tinieka planētai.

Tagad pretiniekam viss ir skaidrs, Enders nodomāja. Meizers noteikti zina, ko es daru.

Vai ari viņ� nespēj noticēt, ka es to varētu. Jo labāk man.

Endera niecīgā flote �audījās �urpu turpu, laiku pa laikam izsūtot divus trīs iznicinātājus uzbrukumā, tad atsaucot tos atpakaļ ierindā. Pretinieks mēģināja savilkt kopā pla�i izmē�tātos kuģus, lai beidzot viņu iznicinātu. Visblīvāk pretinieka spēki bija koncentrēti tie�i aiz Endera, lai viņam nebūtu at�vērtas telpas, kur bēgt. Lieliski, domāja Enders. Tuvāk. Nāciet tuvāk.

Tad viņ� �ukstus deva kārtējo komandu, un kuģi glu�i kā ar lingu sviesti traucās pretī planētas virsmai. Gan zvaig�ņu kuģi, gan iznīcinātāji � absolūti nepiemēroti lidojumam at�mosfērā. Bet Enderam nemaz nebija nepiecie�ams sasniegt atmosfēru. Gandrīz jau no brī�a, kad bija uzsākts pēdējais manevrs, katra kuģa Mazais Doktors bija notēmēts uz noteik�tu mērķi. Pa�u planētu.

Viens, divi, �etri, septiņi iznīcinātāji pagalam. Vai kāds ku�ģis tiks pietiekami tuvu planētai, tagad bija atkarīgs vairs tikai no veiksmes. Tiklīdz viņi būs pietiekami tuvu, daudz laika ne�vajadzēs. Tikai īsu mirkli Dr. Ierīcei, tas ir viss, ko es vēlos. En�deram ienāca prātā, ka, iespējams, dators nemaz nebija ieprog�rammēts situācijai, kad Mazais Doktors tiek lietots pret veselu planētu. Ko gan es tad darī�u? Klieg�u: �Pif paf, tu esi beigts!"?

Enders noņēma rokas no vadības pults un atlaidās krēslā, lai vērotu, kas notiks tālāk. Planēta, kuģiem nonākot gravitā�cijas varā, tuvojās aizvien ātrāk un ātrāk. Tā noteikti ir pietie�kami tuvu, tikai dators netiek ar to galā.

Tad planētas virsma, kas nu jau aizņēma pusi simulatora ekrāna, sāka kūsāt; kaut kas eksplodēja, izverdot pret Endera iznicinātājiem veselu �ķembu un gruve�u mākoni. Enders mēģināja iztēloties, kas notiek planētas iek�ienē. Lauks aug un aug, molekulas izirst, iz�ķīst atomos.

Trīs sekun�u laikā iz�ķīdusi bija jau visa planēta, atstājot aiz sevis izple�amies spo�u putekļu lodi. Bndera iznicinātāji bija starp pirmajiem, kas gāja bojā: to pārraides pēk�ņi ap�rāvās, un tagad simulators attēloja kauju tikai no pietiekami dro�ā attālumā gaido�o kuģu skatpunktiem. Bet Enderam pietika ar to pa�u. Eksplodēju�ās planētas izveidotā lode auga pārāk ātri, lai pretinieka kuģiem izdotos no tās aizbēgt. Un līdz ar lodi auga ari Mazais Doktors � nu jau vairs ne tik mazs; lauks savā ceļā iznicināja ikvienu kuģi, pārvēr�ot katru spo�ā gaismas uzliesmojumā, un tad turpinot izplesties.

Mazā Doktora lauks beidzot pavājinājās tikai gar pa�ām simulatora ekrāna malām. Divi trīs pretinieka kuģi bija pa�liku�i neskarti. Ari Endera zvaig�ņu kuģis bija neskarts. Bet milzīgās pretinieka flotes un tās sargātās planētas vietā vairs nebija gandrīz nekā. Tikai gravitācijas kopā savilkts putekļu mākonis. Tas spīdot rotēja, bet kopumā bija daudz mazāks nekā iznicinātā planēta. Lielākā daļa tās masas vēl bija izsēta visapkārt.

Enders noņēma eskadriļas komandieru gaviļu pieskandi�nātās austiņas un tikai tad saprata, ka tāds pats troksnis valda ari visapkārt viņam. Viri formas tērpos apkampa cits citu, smējās, priecīgi klaigāja, da�i raudāja, da�i bija nokritu�i ce�ļos vai guļus, un Enders saprata, ka viņi pārsteigti lūdzamies. Enders nesaprata, kas notiek. Viss likās pilnīgi nepareizi. Vi�ņiem vajadzēja būt saniknotiem.

Pulkvedis Grafs pameta pārējos un pienāca pie Endera. Pār viņa seju plūda asaras, bet viņ� smaidīja. Viņ� pieliecās, izstiepa rokas un � Enderam par pārsteigumu � cie�i viņu apkampa, un �ukstēja:

�Paldies tev, paldies tev, Ender. Paldies Dievam par tevi, Ender."

Tad nāca ari pārējie, spieda viņa roku, apsveica. Viņ� mē�ģināja aptvert, kas īsti noticis. Vai viņ� tomēr nokārtojis pār�baudījumu? Tad tā bija viņa uzvara, ne jau viņu � turklāt ap�aubāma uzvara, viņ� bija krāpies. Kāpēc gan viņi uzvedās tā, it kā viņ� būtu uzvarējis godīgi?

Pūlis pavēra ceļu Meizeram Rekhemam. Viņ� devās tie�i pie Endera un sniedza roku.

�Tev nācās izdarīt vissmagāko izvēli, puis. Visu vai neko. Vai nu mēs, vai viņi. Bet tev nebija citas izejas. Apsveicu! Tu viņus sakāvi, un nu viss ir beidzies."

Viss beidzies. Sakāvi viņus. Enders nesaprata.

�Es sakāvu tevi."

Meizers skaļi iesmējās.

�Ender, tu nekad neesi spēlējis pret mani. Kop� es kļuvu par tavu pretinieku, tu vispār neesi spēlējis."

Enders nesaprata, par ko īsti runa. Viņ� bija spēlējis ne�skaitāmas reizes, neiedomājami nomokot pats sevi. Viņu pārņēma dusmas.

Meizers izstiepa roku un uzlika to uz viņa pleca. Enders nokratīja to nost. Meizers pēk�ņi kļuva nopietns un sacīja:

�Ender, pāris pēdējos mēne�us tu esi bijis mūsu flotes ko�mandieris. �I bija Tre�ā invāzija. Tās nebija nekādas spēles � tās bija īstas kaujas, un tavi vienīgie pretinieki bija insektoīdi. Tu uzvarēji katrā kaujā, un �odien tu viņus sakāvi pie viņu pa�u planētas, kur atradās karaliene, visas viņu karalienes no visām viņu kolonijām. Tu tās visas iznicināji. Viņi vairs ne�kad mums neuzbruks. Un to paveici tu. Tu."

īstas kaujas. Ne spēle. Endera prāts nespēja to aptvert. Tie ne�bija tikai gaismas punktiņi ekrānā, tie bija īsti kuģi, kurus viņ� bija vadījis, un īsti kuģi, kurus viņ� bija iznicinājis. Un īsta pa�saule, ko viņ� bija iznicinājis uz mū�iem. Viņ� izgāja cauri pūlim, izvairīdamies no apsveikumiem, rokām, vārdiem, līksmes. No�nācis līdz savai istabai, viņ� izģērbās, ierāpās gultā un aizmiga.

���

Kāds viņu purināja, un Enders pamodās. Tikai pēc brī�a viņ� atpazina, kas tie bija. Grafs un Rekhems. Viņ� aizgriezās. Ļaujiet man gulēt.

�Ender, mums jāaprunājas," teica Grafs.

Enders pagriezās ar seju pret viņiem.

�Kop� vakardienas kaujas uz Zemes bez mitas rāda video�ierakstus."

..Vakardienas?"

Viņ� bija gulējis līdz pat nākamajai dienai.

�Tu esi varonis, Ender. Visi nu ir redzēju�i, ko tu paveici. Tu un pārējie. Diez vai uz Zemes ir kāda valdība, kas tev vēl nav pie�ķīrusi savu augstāko apbalvojumu." *■

�Es nogalināju viņus visus, vai ne?" Enders jautāja.

�Visus?" pārjautāja Grafs. �Insektoīdus? Tāds bija plāns."

�Tāds ir kar�," piebilda Meizers.

�Visas karalienes. Tātad es nogalināju arī visus bērnus, visu."

�To, uzbrūkot mums, nolēma viņi pa�i. Tā nav tava vaina. Tam bija jānotiek."

Enders ieķērās Meizera formas tērpā, iekārās tajā, novel�kot viņu uz leju, lai varētu ieskatīties viņam tie�i acīs.

�Es negribēju nogalināt viņus visus! Es vispār negribēju ne�vienu nogalināt! Es neesmu slepkava! Ne es jums, kroplajiem izdzimteņiem, biju vajadzīgs, jums bija vajadzīgs Pīters, bet jūs mani piespiedāt to izdarīt, jūs mani ievilinājāt lamatās!"

Viņ� raudāja, nespēdams vairs valdīt pār sevi.

�Skaidrs, ka mēs tevi ievilinājām lamatās. Tie�i tas mums bija vajadzīgs," teica Grafs. �To vajadzēja darīt ar viltu, citādi tu nebūtu to paveicis. Mēs bijām nonāku�i strupceļā. Mums bija vajadzīgs komandieris ar tādām empātijas spējām, lai viņ� spētu domāt kā insektoīdi, lai viņ� spētu tos saprast, lai viņ� spētu paredzēt to rīcību. Tik iejūtīgs komandieris, kas iekarotu padoto sirdis un izveidotu no viņiem perfektu me�hānismu, kas varētu mēroties spēkiem ar insektoīdiem. Bet tik iejūtīgs komandieris nekad nekļūtu par slepkavu, nekad nedotos cīņā, lai uzvarētu par katru cenu. Ja tu būtu zinājis, tu to nespētu. Ja tu būtu tāds, kas to spētu, pat ja zinātu, tu nekad pietiekami labi neizprastu insektoīdus."

�Un komandierim bija jābūt bērnam, Ender," teica Meizers. �Tu biji ātrāks par mani. Labāks par mani. Es biju pārāk vecs un piesardzīgs. Neviens, kur� ir pietiekami piere�dzējis un zina, kas ir kar�, nekad nedotos cīņā no visas sirds. Bet tu nezināji. Mēs labi parūpējāmies, lai tu nezinātu. Tu biji pārgalvīgs, izcils un jauns. Tie�i tam tu biji dzimis."

�Mūsu kuģiem bija ari piloti, vai ne?" �Jā."

�Es pavēlēju pilotiem doties nāvē, to pat nezinādams."

�Viņi zināja, Ender, un tik un tā pakļāvās. Viņi zināja, kā�

pec.

�Man jūs nekad neko nejautājāt! Man jūs nekad neteicāt taisnību!"

�Tu biji ierocis, Ender. Kā lielgabals, kā Mazais Doktors � precīzi funkcionējo�s, bet bez jebkādas nojausmas, pret ko notēmēts. Tevi notēmējām mēs. Mēs esam atbildīgi par visu. Ja kāds ko izdarījis nepareizi, tad tie esam mēs."

�Pastāstīsiet to vēlāk," teica Enders. Viņa acis aizvērās.

Meizers Rekhems atkal pakratīja viņu.

�Neaizmiedz, Ender!" viņ� teica. �Tas ir ļoti svarīgi."

�Es esmu izlietots," Enders teica, �tagad lieciet mani mierā."

�Tie�i tāpēc mēs esam �eit," atbildēja Meizers. �Mums ir kas sakāms. Tev vēl nekas nav beidzies. Tur lejā visi liekas sajuku�i prātā. Viņi grasās sākt karu. Amerikāņi apgalvo, ka Var�avas pakta valstis plāno uzbrukumu, bet krievi to pa�u saka par hegemonu. Kop� brī�a, kad sakauti insektoīdi, vēl nav pagāju�as pat divdesmit �etras stundas, un pasaule tur lejā atkal ķeras pie iero�iem � un bīstamāk nekā jebkad. Un visi uztraucas par tevi. Katrs grib pievākt sev. Katrs grib, lai viņa armiju vadītu visu laiku izcilākais karavadonis. Ame�rikāņi. Hegemons. Visi, izņemot Var�avas pakta valstis, kas vēlas tavu nāvi."

�Kāda vaina?" noteica Enders.

�Mums jādabū tevi prom no �ejienes. Eross �um un mud� no krievu kareivjiem, un polemarhs arī ir krievs. Kuru katru brīdi var sākties īsta asinspirts."

Enders atkal uzgrieza viņiem muguru. �oreiz tie lika viņu mierā. Viņ� tomēr negulēja, bet gan klausījās.

�Tie�i no tā es baidījos, Rekhem. Tu esi viņu pārmocījis. Da�i mazāk svarīgie priek�posteņi vēl varēja pagaidīt. Varēji ļaut viņam pāris dienu atpūsties."

� Ari tu sāc to pa�u, Graf? Mēģini izlemt, kā es būtu varējis rīkoties labāk? Tu nezini, kas būtu noticis, ja es nebūtu viņu tā pārslogojis. Neviens nezina. Es rīkojos tā, kā es rīkojos, un tas nostrādāja. Galu galā � tas nostrādāja. Iegaumē �o argu�mentu, Graf. Tas ari tev var noderēt."

�Atvaino."

�Es labi redzu, kas ar viņu noticis. Pulkvedis Liki domā, ka pastāv liela iespēja, ka viņ� traumēts uz mū�u, bet es tam neticu. Viņ� ir pārāk stiprs. Uzvara viņam nozīmēja daudz � un viņ� uzvarēja."

,.Nestāsti man, cik viņ� stiprs. Viņam ir tikai vienpadsmit gadu. Ļauj viņam nedaudz atpūsties, Rekhern. Vēl nekas nav sācies. Mēs varam pie viņa durvīm novietot sargu."

�Vai ari varam novietot sargu pie citām durvīm un izlik�ties, ka viņ� ir tur."

�Kaut vai."

Viņi aizgāja. Enders atkal iemiga.

� ��

Laiks pagāja, nemaz neskarot Enderu � ja neskaita da�us acumirklīgus sitienus. Vienreiz viņ� pamodās uz pāris minū�tēm, kad sajuta trulas, nerimsto�as sāpes rokā. Viņ� pastiepa otru roku un atklāja, ka vēnā iedurta adata. Viņ� mēģināja to izvilkt ārā, bet tā bija pielīmēta ar plāksteri, un viņ� bija pārāk vāj�. Nākamreiz, kad viņ� pamodās, visapkārt bija tum�s un viņ� dzirdēja blakus sa�ukstamies un lamājamies kaut kādus cilvēkus. Ausis viņam skaļi zvanīja kaut kāds troksnis, kas bija viņu pamodinājis, bet viņ� to neatpazina. Kāds teica, lai ieslēdz gaismu. Un vēl kādu citu reizi viņam likās, ka dzird kādu blakus ldusi raudam.

Viņ� sapņoja � varbūt vienu dienu, .varbūt veselu nedē�ļu, varbūt mēne�iem ilgi. Likās, ka sapņos viņ� izdzīvo veselu mū�ību. Atkal Mil�a dzēriens, atkal bērni vilki, to briesmīgā nāve, nemitīgā slepkavo�ana. Viņ� dzirdēja me�ā �ukstam kādu balsi. Lai nokļūtu pie Pasaules gala, tev jānogalina bēr�ni. Viņ� mēģināja atbildēt. Es nekad neesmu gribējis kādu nogalināt. Neviens man nekad nav jautājis, vai es vispār gribu kādu nogalināt. Bet me�s tikai smējās par viņu. Un, kad viņ� nolēca no klintsradzes Pasaules galā, da�reiz viņu notvēra nevis mākonis, bet gan iznīcinātājs, kas nogādāja līdz novē�ro�anas postenim netālu no insektoīdu planētas virsmas, lai viņ� varētu atkal un atkal vērot nāvējo�o izvirdumu, ko uz planētas virsmas iededza Dr. Ierīces aizsāktā ķēdes reakcija. Ar katru reizi planēta bija aizvien tuvāk, līdz viņ� varēja sa�skatīt atsevi�ķus insektoīdus uzsprāgstam, pārvēr�amies par gaismu, viņa acu priek�ā sabrūkam putekļu kaudzē. Tur bija arī bērnu ieskauta karaliene, kas pārvērtās par māti, bet bēr�ni � par Valentīnu un bērniem no Kaujas skolas. Viens no tiem bija Bonso, viņ� gulēja uz zemes, deguns un acis viņam asiņoja, tev nav nekāda goda, viņ� teica. Sapnis vienmēr bei�dzās ar spoguli vai ūdens lāmu, vai arī gludi nopulēto kuģa metāla virsmu � kaut ko, kas atspoguļoja viņa seju. Sākumā tā vienmēr bija Pītera asiņainā seja ar �ūskas asti, kas karājās laukā no mutes. Tomēr pēc laika spogulī bija jau viņa pa�a seja, novecojusi un skumja, acīm, kas sēroja par miljardiem, miljardiem slepkavību � bet tās bija viņa pa�a acis, un viņ� bija apmierināts ar tām.

�ādā pasaulē neskaitāmas dzīves izdzīvoja Enders, kamēr piecas dienas ilga Alianses kar�.

Viņ� pamodās tumsā. Tālumā dunēja sprādzieni. Kādu laiku viņ� klausījās. Tad izdzirdēja soļus.

Viņ� apmetās otrādi un strauji izstiepa roku, lai satvertu to, kas lavījās klāt. Viņ� patie�ām saķēra kādu aiz drēbēm, pievilka to klāt pie saviem ceļiem, gatavs, ja vajadzīgs, nogalināt.

�Ender, tas esmu es, es!"

Viņ� pazina balsi. Atmiņas par to likās glu�i vai miljoniem gadu senas.

�Alaj!"

�Salaam, sīkais. Tu gribēji mani piebeigt, vai?"

�Jā. Man likās, ka tu mēģināsi piebeigt mani."

�Es mēģināju tevi nepamodināt. Labi, vismaz kaut kādi iz�dzīvo�anas instinkti tev vēl paliku�i. No tā, ko stāsta Meizers, varēja saprast, ka tu esi kļuvis par dārzeni."

�Es mēģināju. Kas tas par troksni?"

�Sācies kar�. Mūsu nodaļa ir aptum�ota, lai mēs būtu dro��ībā."

Enders izstiepa kājas, lai mēģinātu uzslieties sēdus. Tomēr neizdevās. Pārāk stipri sāpēja galva. Viņ� saviebās.

�Nemēģini celties, Ender. Viss kārtībā. Izskatās, ka mēs laikam uzvarēsim. Ne visi Var�avas pakta ļaudis ir polemarha pusē. Daudzi pārnāca pie mums, kad stratēgs viņiem paziņo�ja, ka tu esi lojāls SF."

�Es gulēju."

�Tātad viņ� meloja. Bet tu ta�u neplānoji sazvērestību mie�gā, vai ne? Da�i no krieviem, kas pārnāca �pie mums, stāstī�ja, ka tad, kad polemarhs pavēlējis atrast tevi un nogalināt, viņi gandrīz nogalināju�i viņu pa�u. Lai ko viņi domātu par citiem, tevi, Ender, viņi mīl. Visa pasaule tagad ir redzējusi mūsu kaujas. Videoieraksti dienu un nakti. Es da�us redzē�ju. Ar visu tavu balsi, dodot komandas. Nekas nav izgriezts, nekādas cenzūras. Labs materiāls. Karjera kino nodro�ināta."

�Nedomāju vis," atbildēja Enders.

�Es jokoju. Bet vai tu spēj noticēt? Mēs uzvarējām karā. Mēs tik ļoti kārojām ātrāk izaugt, lai varētu piedalīties karā, bet izrādījās, ka mēs jau tajā piedalījāmies. Mēs ta�u esam bērni, Ender. Un to paveicām mēs."

Alajs iesmējās.

�Vispār jau to paveici tu. Tu biji labs, nudien. Es nevarēju iedomāties, kā tu mūs izglābsi pēdējā kaujā, bet tu to izdarīji. Tu biji labs."

Enders ievēroja, ka viņ� runā pagātnē. Es biju labs.

�Un kāds es esmu tagad, Alaj?"

.Joprojām labs."

�Kādā ziņā?"

,.Jebkādā. Miljoniem kareivju ir gatavi sekot kaut vai līdz Visuma malai."

�Es nevēlos doties uz Visuma malu."

�Tad kur tu vēlies? Viņi tev sekos."

Es vēlos doties mājās, Enders nodomāja, bet es nezinu, kur tas ir.

Dunoņa apklusa.

�Paklausies," teica Alajs.

Viņi klausījās. Atvērās durvis. Tur kāds stāvēja, kāds au�gumā ļoti mazs.

�Viss beidzies," viņ� teica. Tas bija Bins. Glu�i kā pierādī�jums viņa teiktajam iedegās gaismas.

�Hei, Bīn!" teica Enders.

�Hei, Ender!"

Aiz viņa ienāca Petra � roku rokā ar Dinku. Viņi pienāca pie Endera gultas.

�Hei, varonis ir pamodies," teica Dinks.

�Kas uzvarēja?" jautāja Enders.

�Mēs, Ender," teica Bīns. �Tu ta�u biji klāt."

�Viņ� nav tik jucis, Bīn. Viņ� grib zināt, kas uzvarēja tagad."

Petra satvēra Endera roku.

�Uz Zemes iestājies pamiers. Pārrunas vilkās dienām. Galu galā viņi vienojās pieņemt Loka priek�likumu."

�Viņ� nezina neko par Loka priek�likumu."

�Tas ir visai sare�ģīts, bet svarīgi ir tas, ka SF turpinās pa�stāvēt, tikai bez Var�avas pakta valstīm. Tātad Var�avas pakta kareivji dodas mājās. Es domāju, ka Krievija piekrita tikai tā�pēc, ka viņiem jātiek galā ar islāma valstu sacel�anos. Visiem da�ādas problēmas. �eit gāju�i bojā kādi pieci simti kareivju, uz Zemes gāja sliktāk."

�Hegemons atkāpies no amata," teica Dinks. �Tur lejā visi ir juku�i. Bet kam tas rūp?"

�Ar tevi viss kārtībā?" jautāja Petra, pieskaroties Endera galvai. �Tu mūs pamatīgi pārbiedēji. Viņi teica, ka tu esi saju�cis prātā, un mēs teicām, ka viņi pa�i ir sajuku�i."

�Es esmu sajucis prātā," teica Enders. �Bet man liekas, ka ar mani viss ir kārtībā."

�Kad tu to saprati?" jautāja Alajs.

�Kad es domāju, ka tu grasies mani nogalināt, un nolēmu nogalināt tevi pirmais. Laikam gan sirds dziļumos es esmu īsts slepkava. Bet es labāk esmu dzīvs, nevis miris."

Viņi piekrīto�i iesmējās. Tad Enders ieraudājās un apkam�pa Bīnu un Petru, kas stāvēja vistuvāk.

�Man jūsu pietrūka," viņ� teica. �Es tik ļoti gribēju jūs at�kal redzēt."

�Bet mēs ta�u bijām tik vāji�" Petra atbildēja un no�skūpstīja viņu uz vaiga.

�Jūs bijāt lieliski," teica Enders. �Tikai tos, kas man bija ne�piecie�ami visvairāk, es ātri vien nolietoju. Slikta plāno�ana."

�Tagad viss ir kārtībā," teica Dinks. �Nevienam nenotika nekas tāds, no kā, piecas dienas slēpjoties pilnīgā tumsā karalauka vidū, nevarētu atgūties."

�Man vairs nav jābūt jūsu komandierim, vai ne?" Enders jautāja. �Es vairs nevēlos nevienu nekad komandēt."

�Tev nevienam vairs nav jādod pavēles," atbildēja Dinks, �bet tu vienmēr būsi mūsu komandieris."

Uz brīdi iestājās klusums. ��

�Un ko mēs darīsim tagad?" Alajs jautāja. �Insektu kar� ir beidzies, kar� uz Zemes � arī, pat te tas ir cauri. Ko gan mēs iesāksim?"

�Mēs esam bērni," teica Petra. �Varbūt mums liks iet sko�lā. Tāds ir likums. Līdz septiņpadsmit gadu vecumam visiem jāiet skolā."

Visi iesmējās un turpināja smieties līdz pat asarām.

Ezers bija pavisam rāms, nebija ne mazākā vējiņa. Abi vīrie�i sēdēja krēslos uz peldo�ās piestātnes. Pie piestātnes bija piesiets neliels koka plosts. Grafs ar kāju aizķēra virvi un pievilka plostu tuvāk, tad ļāva tam aizslīdēt prom un atkal pievilka klāt.

�Tu esi krities svarā."

�Da�reiz saspringtas situācijas liek pieņemties svarā, da��reiz � kristies. Es galu galā esmu būtne no miesas un asinīm."

�Tas dro�i vien bija smagi."

Grafs paraustīja plecus.

�Ne pārāk. Es zināju, ka mani attaisnos."

�Da�i no mums par to nebija tik dro�i. Ļaudis uz brīdi bija pamatīgi satrakoju�ies. Cietsirdīga bērnu izmanto�ana, no�vēr�amas, bet nenovērstas slepkavības � tie ieraksti ar Bonso un Stilsonu bija diezgan briesmīgi. Skatīties, ko viens bērns nodara otram."

�Man gan liekas, ka tie�i ieraksti mani izglāba. Apsūdzī�ba tos bija pamatīgi parediģējusi, bet mēs rādījām visu. Bija skaidrs, ka Enders nav nekāds provokators. Un tad jau iznā�kums bija zināms. Es pateicu, ka esmu darījis tikai to, kas, manuprāt, bija nepiecie�ams cilvēces nosargā�anai, turklāt sekmīgi. Mums izdevās pārliecināt tiesne�us, ka apsūdzībai vispirms jāsniedz neapstrīdami pierādījumi, ka Enders varē�tu būt uzvarējis bez �ādas apmācības. Pēc tam viss bija pavi�sam vienkār�i. Ārkārtas situācija�"

�Lai kā, Graf, mēs jutāmies ļoti atviegloti. Jā, mēs daudz strīdējāmies, un es zinu, ka apsūdzība izmantoja pret tevi

mūsu sarunu ierakstus. Bet toreiz es jau zināju, ka tu biji rī�kojies pareizi, un es pieteicos liecināt tev par labu."

�Es zinu, Anderson. Advokāti pateica."

�Un ko tu darīsi tagad?"

,.Nezinu. Turpinā�u atpūsties. Man sakrāju�ies da�i gadi atvaļinājumu. Pietiks līdz pat dienesta beigām, un vēl man bankās guļ vesela kaudze naudas, es jau nekad to nelietoju. Varu dzīvot no procentiem. Varbūt es nedarī�u vispār neko."

�Izklausās lieliski. Bet es tā nevarētu. -Man piedāvā vadīt trīs universitātes � iedomāju�ies, ka es esmu izcils pedagogs. Kad es saku, ka Kaujas skolā es domāju un gādāju tikai par spēli, viņi man netic. Laikam gan es piekritī�u kādam citam piedāvājumam."

�Kļūsi par komisāru?"

�Kar� ir beidzies, bet spēlēt gribas. Tas galu galā būs glu�i vai atvaļinājums. Līgā ir tikai divdesmit astoņas komandas. Lai gan uz mūsu bērnu fona futbols izskatās pēc glieme�u sporta."

Viņi iesmējās. Grafs nopūtās un ar kāju pagrūda plostu.

�Plosts. Deram, ka tu nevarētu ar to pabraukt!"

Grafs pakratīja galvu.

�To uzbūvēja Enders."

�Pareizi. Tu viņu atvedi uz �ejieni."

�Tas plosts ir pat oficiāli nodots viņa īpa�umā. Es vispār parūpējos, lai viņ� tiktu pienācīgi atalgots. Naudas viņam pietiks visam mū�am."

�Ja vien viņam ļautu atgriezties un to izmantot."

�Tas nekad nenotiks."

�Pat ja Dēmostens aģitē par viņa atgrie�anos?"

�Dēmostens vairs neraksta."

Andersons sarauca uzacis.

�Ko tas nozīmē?"

�Dēmostens ir atvaļinājies. Uz mū�u."

�Vecais smerdeli, tu kaut ko zini! Tu zini, kas ir Dēmostens!"

�Bija."

�Tad pasaki!"

�Nē."

�Tas vairs nav smieklīgi, Graf." �Es zinu."

�Vismaz pasaki, kāpēc. Daudzi no mums domāja, ka Dē�mostens reiz kļūs par hegemonu."

,.Neiespējami. Nē, pat Dēmostena iedvesmoto politisko kretīnu pūlis nevarēja pierunāt hegemonu ļaut Enderam at�griezties uz Zemes. Enders ir pārāk bīstams."

�Viņam ir tikai vienpadsmit gadu. Tagad divpadsmit."

�Jo bīstamāk � viņu varētu viegli kontrolēt. Ar Endera vārdu vien visā pasaulē var darīt brīnumus. Dievi�ķais bērns, burvis, kam vara pār dzīvību un nāvi. Katrs potenciālais ti�rāns labprāt iegūtu zēnu savā rīcībā, lai nostādītu savas ar�mijas priek�ā un tad gaidītu pasauli pievienojamies vai bai�lēs padodamies. Ja Enders atgrieztos uz Zemes, viņ� gribētu atpūsties, kaut nedaudz vēl izbaudīt bērnību. Bet viņam ne�viens to neļautu."

,.Skaidrs. Un kāds to paskaidroja arī Dēmostenam?"

Grafs pasmaidīja.

�Dēmostens pats to kādam paskaidroja. Kādam, kur� pras�tu izmantot Enderu, kā nespētu neviens cits, kur� pakļautu visu pasauli un liktu pasaulei par to priecāties."

�Kam tad?"

� Lokani."

�Tie�i Loks iestājās par to, ka Enderam jāpaliek uz Erosa."

�Ne vienmēr ir tā, kā izskatās no malas."

�Tas ir pārāk sare�ģīti, Graf. Es esmu pieradis pie spēles. Skaidri, vienkār�i noteikumi. Tiesne�i. Sākums un beigas. Uzvarētāji un zaudētāji � un tad visi atgrie�as mājās pie sa�vām ģimenēm."

�Tu ta�u man laiku pa laikam atsūtīsi biļetes uz spēlēm, vai ne?"

�Tad jau tu nemaz negrasies atvaļināties?"

�Nē."

,.Strādāsi pie hegemona, vai ne?"

�Es esmu jaunais kolonizācijas ministrs."

�Tātad viņi tomēr to darīs."

,.Tiklīdz mēs saņemsim ziņojumus no insektoīdu kolonizētajām planētām. Padomā, viss jau ir gatavs: auglīgas zemes, jau uzbūvētas pilsētas un rūpnīcas. Un visi insektoīdi paga�lam. Ļoti ērti. Mēs atcelsim dzimstību ierobe�ojo�os liku�mus."

�Kurus visi ienīst."

�Un visi tie tre�ie un ceturtie, un piektie salīdīs zvaig�ņu kuģos un aizlidos zināmās un nezināmās tālēs."

�Cilvēki tie�ām to darīs?"

�Kāpēc gan ne? Cilvēki vienmēr tic, ka kaut kur citur viņi varētu dzīvot labāk nekā mājās."

�Velns ar visu, varbūt viņi to patie�ām spēj."

���

Sākumā Enders bija pārliecināts, ka, tiklīdz viss pieklusīs, viņam ļaus atgriezties uz Zemes. Bet nu jau viss bija pieklusis veselu gadu, un tagad viņ� saprata, ka viņam vispār neļaus atgriezties, ka viņ� ir daudz noderīgāks kā vārds vēstures grā�matās, nevis kā īsts, neērts cilvēks ar miesu un asinīm.

Un vēl jau bija kara tiesas process pret pulkvedi Grafu. Admirālis �amrad�nagars mēģināja atturēt Enderu no tā pārraides skatī�anās, bet nesekmīgi � arī Enders bija pa�augstināts par admirāli, un �ī bija viena no retajām reizēm, kad viņ� uzstāja uz tiesībām izmantot savas privilēģijas. Un tā viņ� noskatījās nofilmētos kautiņus ar Stilsonu un Bonso, redzēja fotogrāfijas ar līķiem, klausījās psihologu un advokā�tu strīdos, vai notiku�as tī�as slepkavības vai arī jārunā par pa�aizsardzību. Enderam par notiku�o bija savs viedoklis � bet viņam neviens to nejautāja. Patiesībā process bija vērsts pret Enderu. Apsūdzība bija pietiekami gudra, lai neapvaino�tu viņu tie�i, bet viņ� da�kārt tika attēlots kā slims, perverss, jucis noziedznieks.

�Neņem to vērā," teica Meizers Rekhems. �Politiķiem bail no tevis, bet pagaidām iznīcināt tavu ljībo slavu viņi nespēj. Ar to viss būs kārtībā, līdz pēc kādiem trīsdesmit gadiem pie tevis ķersies vēsturnieki."

Enders par savu labo slavu pārāk neuztraucās. Ārēji mie�rīgs viņ� turpināja skatīties videoierakstus � lai gan patiesībā jutās izbrīnīts. Es nogalināju desmit miljardus insektoīdu � vismaz to karalienes bija tikpat dzīvas un gudras būtnes kā cilvēks, un viņi nemaz nebija devu�ies tre�ajā uzbrukumā pret mums. Un nevienam pat prātā nenāk to uzskatīt par no�ziegumu.

�ie noziegumi gūlās uz viņu kā smaga nasta, un Stilsona un Bonso nogalinā�ana nelikās nedz vieglāk, nedz arī grūtāk panesama par pārējiem noziegumiem.

Un tā, �īs nastas nospiests, viņ� mēne�iem gaidīja, līdz viņa izglābtā pasaule ļaus viņam atgriezties mājās.

Viens pēc otra viņu negribīgi atstāja draugi, kuri devās mājup pie savām ģimenēm un kurus dzimtās pilsētas, ko viņi pa�i bija gandrīz jau aizmirsu�i, sveica kā varoņus. Enders skatījās viņu atgrie�anās videoierakstus un jutās ļoti aizkus�tināts, redzot, cik ilgi viņi slavē Enderu Viginu, kas viņiem visu iemācījis, kas viņus apmācījis un aizvedis līdz uzvarai. Bet, ja arī viņi aicināja Enderu atgriezties mājās, cenzūra �os lūgumus no ierakstiem bija izgriezusi.

Kādu laiku vienīgā nodarbo�anās uz Erosa bija sakop�anas darbi pēc asiņainā Alianses kara, kā arī seko�ana līdzi ziņo�jumiem no kādreizējiem kara kuģiem, kas tagad pētīja insek�toīdu kolonizētās planētas.

Bet tagad Eross bija nodarbināts daudz vairāk nekā iepriek�, pat salīdzinot ar kara laiku, tas likās pārapdzīvots � uz �ejieni tika nogādāti kolonisti, lai sagatavotos ceļam uz biju�ajām in�sektoīdu planētām. Arī Enders darbojās līdzi � cik vien spēja. Gandrīz nevienam neienāca prātā, ka �is divpadsmit gadus ve�cais zēns varētu būt izcili talantīgs arī miera, ne tikai kara laikā. Bet viņ� samierinājās ar vispārējo tendenci viņu neņemt vērā un iemācījās izteikt savus piedāvājumus un plānus, atklājot tos da�iem pieaugu�ajiem, kas viņu vēl uzklausīja, lai pēc tam pasniegtu �os ieteikumus un plānus kā savējos. Viņam rūpēja nevis personīga atzinība, bet gan labi paveikts darbs.

Vienīgais, ko Enders necieta, bija kolonistu gandrīz diev�bijīgā izturē�anās pret viņu. Viņ� iemanījās izvairīties no to apdzīvotajām vietām, jo tie viņu vienmēr atpazina � visa pasaule zināja viņa seju � un, skaļi saukdami, metās viņu apkampt un sveikt, un rādīja savus bērnus, nosauktus viņa vārdā, un stāstīja, ka viņ� izskatījies tik aizkustino�i, sirdi plo�so�i jauns, ka viņi nevaino viņu nevienā slepkavībā, jo tā ta�u nav bijusi viņa vaina, viņ� ta�u ir tikai bērns.

Viņ� slēpās, cik vien labi spēja.

Tomēr no viena kolonista viņam neizdevās noslēpties.

Todien viņ� nebija uz Erosa. Viņ� bija devies uz jauno SZL, lai mācītos veikt zvaig�ņu kuģu tehnisko apkopi. �amrad�nagars gan paziņoja, ka virsniekam nepienākas darīt melno darbu, bet Enders atbildēja � tā kā pieprasījums pēc viņa profesijas pamatīgi krities, pienācis laiks apgūt ko jaunu.

Pa ķiveres radio viņam tika paziņots, ka viņu kāds gaida un vēlas satikt. Enders nevarēja iedomāties nevienu, ko viņ� pats gribētu satikt, tāpēc pārāk nesteidzās. Viņ� pabeidza uz�stādīt vairogu kuģa anzīblam un devās uz slū�u telpu.

Viņa gaidīja pie ģērbtuves durvīm. Uz mirkli viņ� jutās aizkaitināts, ka pat te, kur viņ� ieradies, lai būtu viens, viņu jauj traucēt kaut kādai kolonistei. Tad viņ� ieskatījās rūpīgāk un saprata � ja �ī jaunā sieviete būtu maza meitene, viņ� būtu viņu atpazinis uzreiz.

�Valentīna," viņ� teica.

�Sveiks, Ender."

�Ko tu te dari?"

,.Dēmostens devies pensijā. Es bū�u starp pirmajiem ko�lonistiem."

�Piecdesmit gadi ceļā."

�Tikai divi, ja tu esi uz kuģa."

�Bet, kad tu atgriezīsies, ikviens, ko tu uz Zemes pazini, jau būs miris."

�Tie�i tā. Es gan cerēju, ka no Erosa man līdzi varētu doties kāds paziņa."

�Es negribētu doties uz planētu, ko mēs esam nolaupīju�i insektoīdiem. Es vienkār�i gribu doties mājās."

�Ender, tu nekad neatgriezīsies uz Zemes. Pirms do�anās ceļā es par to parūpējos."

Enders klusēdams raudzījās uz viņu.

�Es to saku tagad uzreiz, lai, ja vien tu gribētu mani ienīst, tu mani ienīstu jau no pa�a sākuma."

Viņi devās uz Enderam atvēlēto nodalījumu SZL, un Va�lentīna visu paskaidroja. Pīters vēlējās, lai Enders hegemona padomes aizsardzībā atgrieztos uz Zemes.

�Pa�reizējos apstākļos, Ender, tas nozīmētu pakļaut tevi pilnīgai Pītera kontrolei, jo puse padomes ir gatava darīt visu, kas vien Pīteram ienāk prātā. Tie, kas vēl glu�i nav Loka klēp�ja sunī�i, ir pakļauti citādi."

�Vai viņi zina, kas viņ� ir?"

�Jā. Sabiedrība nezina, bet augstākās amatpersonas gan. Tam vairs nav nekādas nozīmes. Viņ� ir pārāk varens, lai kāds domātu par viņa vecumu. Viņ� ir paveicis neticamas lietas, Ender."

�Es atceros, ka tas līgums pirms gada bija nosaukts Loka vārdā."

�Tas bija viņa pirmais lielais panākums. Viņ� izteica savu piedāvājumu ar tīkla paziņu starpniecību, un to atbalstīja arī Dēmostens. Tie�i to viņ� bija gaidījis � iespēju apvienot Dē�mostena ietekmi uz pūli un Loka ietekmi uz inteliģenci, lai paveiktu kaut ko patie�ām nozīmīgu. Tā viņ� novērsa bries�mīgu karu, kas vilktos desmitiem gadu."

�Viņ� ir nolēmis kļūt par valstsvīru?"

�Tā es domāju. Bet ciniskā noskaņojumā � kāds viņam gadījās diezgan bie�i � viņ� parasti teica: ja Alianse būtu iz�jukusi pavisam, viņam nāktos iekarot pasauli valsti pa valstij. Kamēr vien pastāvēs hegemonija, viņ� to varēs panākt vienā paņēmienā."

Enders pamāja.

�Tie�i tādu es Pīteru atceros."

�Savādi, vai ne? Tāds Pīters � un izglābj miljoniem dzī�vību."

�Kamēr es nogalinu miljardus."

�To es negrasījos teikt."

�Tātad viņ� gribēja mani izmantot?"

�Jā, viņam bija plāni ari attiecībā uz tevi, Ender. Tev iero�doties, viņ� atklātos visai sabiedrībai, sagaidītu tevi kameru priek�ā. Endera Vigina vecākais brālis, kur� � kas to būtu domājis! � ir di�ais Loks, miera nesējs. Tev blakus viņ� iz�skatītos gana pieaudzis. Un fiziski jūs esat kļuvu�i tikai aiz�vien līdzīgāki. Tad pārņemt varu viņam būtu pavisam vien�kār�i."

�Kāpēc tu viņu apturēji?"

�Ender, tu nebūtu pārāk laimīgs atliku�o mū�u pavadīt kā Pītera marionete."

�Kāpēc gan ne? Es visu laiku esmu bijis marionete."

�Es arī. Es parādīju Pīteram visus pierādījumus, ko biju savākusi. Pietiekami, lai sabiedrības acīs viņ� kļūtu par psihopātisku slepkavu. Tur bija gan krāsainas nomocīto vāve�ru fotogrāfijas, gan monitora videoieraksti, kuros viņ� moka tevi. To visu savākt nebija viegli, bet viņ� uzreiz bija ar mieru izpildīt manas prasības. Un viss, ko es vēlējos, bija tava un mana brīvība."

�Mani priek�stati par brīvību īsti nesaskan ar domu ap�mesties uz dzīvi mājā, kuras iemītniekus es pats esmu no�slepkavojis."

�Kas padarīts, tas padarīts, Ender. Viņu planētas tagad ir tuk�as, mūsējā '� pārpildīta. Un mēs varam �īm planētām piedāvāt ko jaunu � pilsētas, ko apdzīvo atsevi�ķi indivīdi, kas mīl un ienīst cits citu katrs savu iemeslu dēļ. Visās insektoīdu pasaulēs līdz �im risinājies tikai viens stāsts, bet līdz ar mums �īs pasaules iegūs neskaitāmus stāstus, un dienu die�nā, mums improvizējot, tie nemitīgi mainīsies. Ender, Zeme pieder Pīteram. Un, ja tu tagad nelidosi man līdzi, viņ� tevi savāks sev un izmantos tā, ka tu vēlēsies, kaut vispār nebūtu piedzimis. �ī ir tava vienīgā iespēja tikt prom."

Enders klusēja.

�Es zinu, ko tu tagad domā, Ender. Tu domā, ka es mēģinu kontrolēt tevi tāpat kā Pīters vai Grafs, vai vēl kāds cits."

�Man tas ienāca prātā."

�Laipni lūgts starp cilvēkiem. Neviens nekontrolē savu dzīvi pilnībā, Ender. Labākā izvēle ir pieņemt lomu, ko tev pie�ķīru�i labi cilvēki, cilvēki, kas tevi mīl. Es nelidoju uz �e�jieni tāpēc, ka gribēju kļūt par kolonisti. Es lidoju uz �ejieni, jo es visu savu dzīvi biju pavadījusi kopā ar brāli, kuru es ie�nīdu. Tagad es gribu izmantot iespēju iepazīt brāli, kuru es mīlēju, � kamēr vēl nav par vēlu, kamēr mēs vēl esam bērni."

�Tātad jau ir par vēlu."

�Tu maldies, Ender. Tu domā, ka esi pieaudzis un nogu�ris, un visa pārsātināts, bet dziļi sirdī tu esi tāds pats bērns kā es. iMēs varam to turēt noslēpumā no visiem. Kamēr tu pārvaldīsi koloniju un es rakstī�u politiski filozofiskus trak�tātus, neviens nekad neuzminēs, ka nakts melnumā mēs ielavāmies otra istabā un spēlējam dambreti vai kaujamies ar spilveniem."

Enders klausīdamies smējās, tomēr paguva ievērot frāzi, kas bija izmesta pārāk nevērīgi, lai būtu nejau�a.

�Pārvaldī�u koloniju?"

�Es esmu Dēmostens, Ender, un es pametu Zemi ar pa�matīgu troksni. Publiski paziņoju, ka es tik ļoti ticu koloni�zācijai, ka pati do�os ceļā jau ar pirmo kuģi. Tajā pa�ā laikā kolonizācijas ministrs, kāds biju�ais pulkvedis, vārdā Grafs, paziņoja, ka pirmā kuģa pilots būs di�ais Meizers Rekhems un pirmās tā nodibinātās kolonijas gubernators būs Enders Vigins."

�Viņi varēja to paziņot arī man."

�Es vēlējos uzzināt tavu viedokli pirmā."

�Bet tas jau ir izziņots."

�Nē. To izziņos rīt, ja vien tu piekritīsi. Meizers pieņēma piedāvājumu pirms da�ām stundām uz Erosa."

�Un tu katram atzīsies, ka tie�i tu esi Dēmostens? �etrpad�smit gadus veca meitene?"

�Mēs paziņosim tikai to, ka Dēmostens dosies līdzi. Lai viņi nākamos piecdesmit gadus urbjas cauri pasa�ieru sa�rakstam un mēģina atklāt, kur� tad no tiem ir �is Loka laik�meta izcilais demagogs."

Enders iesmējās un pakratīja galvu.

�Tev tie�ām iet jautri, Valentīna."

�Un kāpēc gan ne?"

�Labi," Enders teica. �Es piekrītu. Varu būt arī guberna�tors, ja vien jūs ar Meizeru man palīdzēsiet. Pa�laik manas spējas nedaudz tā kā pamestas novārtā."

Viņa iespiedzās un apkampa Enderu � glu�i kā parasta pusaugu meitene, kas tikko saņēmusi ilgi gaidītu dāvanu no sava mazā brālī�a.

..Valentīna," viņ� teica, �tikai viena lieta jānoskaidro uzreiz. Es nedodos ceļā tevis dēļ. Es nedodos ceļā tāpēc, ka vēlētos kļūt par gubernatoru, vai arī tāpēc, ka �eit man ir garlaicīgi. Es dodos tāpēc, ka pazīstu insektoīdus daudz labāk nekā ik�viens cits un varbūt tur man radīsies iespēja viņus iepazīt vēl labāk. Es viņiem nolaupīju nākotni, un vienīgais veids, kā es

varu izpirkt savu vainu, ir atdzīvināt viņu pagātni."

� ��

Lidojums bija ilgs. Beigu posmā Valentīna bija pabeigu�si insektoīdu karu vēstures pirmo sējumu � viņa ar anzīblu nosūtīja to uz Zemi, lai publicētu ar Dēmostena vārdu, sa�vukārt Enders beidzot bija ieguvis ko vairāk par pasa�ieru slavas dziesmām. Tagad viņi bija Enderu iepazinu�i, un Viņ� bija iemantojis viņu mīlestību un cieņu.

Jaunajā pasaulē viņ� strādāja smagi. Viņ� drīz aptvēra at��ķirību starp militāro un civilo vadību un pārvaldīja kolo�niju vairāk ar argumentiem, nevis pavēlēm, strādājot tikpat smagi, cik pārējie, lai izveidotu un nostiprinātu patstāvīgu ekonomiku. Bet viņa visnozīmīgākais uzdevums bija pētīt insektoīdu atstāto mantojumu, mēģinot starp celtnēm, iekār�tām, sen nekoptiem laukiem atrast ko tādu, ko cilvēki varētu izmantot vai no kā varētu uzzināt ko jaunu. Grāmatu nebi�ja � insektoīdiem tās nebija vajadzīgas. Visas viņu zinā�anas glabājās viņu atmiņā, un tās bija gāju�as bojā līdz ar pa�iem insektoīdiem.

Un tomēr, aplūkodams masīvos jumtus, kas klāja kūtis un noliktavas, Enders saprata, ka ziemas �eit ir smagas, bagātas ar sniegu. �ogi ar asiem mietiem, kas vērsti uz āru, liecinā�ja, ka ra�u vai ganāmpulkus apdraud plēsīgi zvēri. Dzirnavās viņ� secināja, ka garie, negar�īgie augļi no aizaugu�ajiem dār�ziem reiz �āvēti un malti miltos. Un somas, kuras reiz bija lietotas, lai, dodoties veikt darbus uz lauka, paņemtu līdzi bērnus, lika saprast, ka insektoīdi, nebūdami pārāk attīstīti individuāli, tomēr rūpējās par saviem bērniem.

Gadiem ejot, dzīve pamazām nostabilizējās. Kolonisti dzī�voja koka mājās un insektoīdu mītnes lietoja kā noliktavas un darbnīcas. Tagad viņus pārvaldīja padome un vēlēti adminis�tratori, tāpēc Enders, lai gan viņu joprojām dēvēja par guber�natoru, patiesībā bija vairs tikai tiesnesis. Līdzās veiksmīgai sadarbībai un savstarpējai laipnībai pastāvēja arī noziegumi un nesaskaņas; bija ļaudis, kas mīlēja viens otru, un ļaudis, kas nemīlēja. Tā bija cilvēku pasaule. Pēc jauniem anzībla zi�ņojumiem viņi vairs īpa�i neilgojās; vārdi, kas daudz ko no�zīmēja uz Zemes, viņiem tagad nozīmēja maz. Vienīgi Pītera Vigina, Zemes hegemona, vārdu viņi pazina. Ziņas, kas nāca no Zemes, vēstīja par mieru un labklājību, par lieliem ku�ģiem, kas pamet Saules sistēmu, lai piepildītu biju�ās insek�toīdu pasaules ar jauniem iedzīvotājiem. Drīz vien arī uz �īs planētas � Endera planētas � izveidosies jaunas kolonijas, drīz viņiem būs kaimiņi, viņi bija jau pusceļā � bet nevie�nam tas nerūpēja. Kad jaunpienācēji ieradīsies, viņi tiem pa�līdzēs, viņi iemācīs tiem visu, ko iemācīju�ies pa�i, bet daudz lielāka nozīme tagad bija tam, kas ko precēs, kas ir saslimis, kad sāksies sējas laiks, kāpēc gan lai es viņam kaut ko mak�sātu, ja teļ� nomira jau trīs nedēļas pēc tam, kad es to dabūju.

�Viņi ir kļuvu�i par zemes ļaudīm," teica Valentīna. .Vi�ņiem vienalga, ka Dēmostens �odien nosūta uz Zemi jau sep�tīto sējumu. �eit to neviens nelasīs."

Enders nospieda taustiņu, uz ekrāna parādījās nākamā lappuse.

�Ļoti dziļi un precīzi, Valentīna. Cik sējumu līdz beigām?"

�Tikai viens. Stāsts par Enderu Viginu."

�Ko tu darīsi? Rakstīsi līdz pat manai nāvei?"

�Nē. Vienkār�i apstā�os, kad bū�u tikusi līdz tagadnei."

�Man ir labāka ideja. Apstājies līdz ar dienu, kad notika pēdējā kauja. Nekas, ko es kop� tā laika esmu paveicis, nav pierakstī�anas vērts."

�Varbūt," atbildēja Valentīna. �Bet varbūt arī ne."

���

Viņi saņēma ziņu, ka jaunais kolonistu kuģis atrodas ti�kai gada ceļojuma attālumā. Enderam palūdza atrast vietu, kur tiem apmesties, � pietiekami tuvu Endera kolonijai, lai abas kolonijas varētu tirgoties, bet gana tālu, lai tām būtu at�sevi�ķas pārvaldes. Lai izpētītu apkārtējās teritorijas, Enders izmantoja helikopteru. Līdzi viņ� paņēma vienu no bērniem, vienpadsmit gadus vecu zēnu, vārdā Abra. Kolonijas nodibi�nā�anas brīdī viņam bija tikai trīs gadi, un Zemi viņ� neatce�rējās vispār. Enders kopā ar viņu aizlidoja tik tālu, cik tālu, pēc Endera domām, vajadzēja atrasties jaunajai kolonijai, tad uz nakti ierīkoja apmetni, bet nākamajā dienā, ejot kājām, izpētīja apkārtni.

Tre�ajā rītā Enderam pēk�ņi likās, ka viņ� �eit kaut kad jau ir bijis. Viņ� rūpīgi paraudzījās apkārt � �ī bija jauna zeme, viņ� to nekad nebija redzējis. Viņ� pasauca Abru.

�Hei, Ender!" Abra atsaucās. Viņ� stāvēja neliela, stāva paugura galā. �Nāc �urp!"

Enders, kājām grimstot mīkstajās velēnās, rāpās aug�ā. Abra norādīja uz kaut ko zemē.

�Tu spēj tam noticēt?" viņ� jautāja.

Paugurs bija ar tuk�u vidu. Tā vidū atradās dziļa ieplaka, līdz pusei pilna ar ūdeni. Malas, bīstami liekdamās pāri ūde�nim, veidoja gandrīz vai velves formu. Vienā virzienā pau�gurs turpinājās divos garos izvirzījumos, veidojot V veida ieleju; pretējā virzienā slējās balts klints bluķis � glu�i kā ņirdzīgs galvaskauss, kura mutē auga koks.

�Izskatās, it kā te būtu nomiris kāds milzis," teica Abra, �un tad tā ķermenis pārklājies ar zemi."

Enders saprata, kāpēc apkārtne viņam likās pazīstama. Mil�a līķis. Viņ� pārāk daudz bērnībā bija �eit spēlējies, lai ta�gad neatpazītu �o vietu. Bet tas bija neiespējami. Kaujas sko�las dators nekādi nevarēja būt redzējis �o vietu. Viņ� paņēma binokli un pavērsa to sev labi zināmā virzienā, cerēdams un baidīdamies ieraudzīt to, kam tur noteikti bija jābūt.

�ūpoles un slidkalniņi. Zviedru siena. Viss apaudzis, bet veidoli nepārprotami pazīstami.

�Kāds to visu ir uzbūvējis," Abra teica. �Paskaties, tas gal�vaskauss � tā nav klints, paskaties uzmanīgāk. Betons."

�Es zinu," teica Enders. �Tas ir ierīkots man."

�Ko?"

�Es pazīstu �o vietu, Abra. Insektoīdi to ierīkoju�i man."

�Visi insektoīdi bija pagalam piecdesmit gadus pirms tavas iera�anās."

�Tev ir taisnība, tas ir neiespējami, bet � ko es zinu, to es zinu. Abra, man nevajadzētu ņemt tevi līdzi. Tas var būt bīstami. Ja viņi pazina mani tik labi, lai ierīkotu �o vietu, viņi varbūt plānoja�"

�Izrēķināties ar tevi."

�Par viņu nogalinā�anu."

�Tad neej, Ender. Nedari to, ko viņi no tevis gaida."

�Ja viņi vēlas atriebties, Abra, man nav iebildumu. Bet var�būt viņi to nemaz nevēlas. Varbūt tas ir mēģinājums sazinā�ties. Man atstāta zīmīte."

�Viņi nepazina ne lasītprasmi, ne rakstību."

�Varbūt pirms bojāejas bija iemācīju�ies."

�Labi, ne par kādu cenu es nepalik�u �eit, kamēr tu kaut kur grasies doties. Es eju tev līdzi."

�Nē. Tu esi pārāk jauns, lai riskētu."

�Izbeidz! Tu ta�u esi Enders Vigins! Pats labi zini, uz ko ir spējīgi vienpadsmitgadīgi bērni."

Viņi pārlidoja pāri spēļu laukumam, me�am, akai me�a klajumā. Un tur nu tā patie�ām bija � klints ar alu sienā un klintsradze virs Pasaules gala. Tālumā � tie�i turpat, kur spēlē, � bija redzams pils tornis.

Viņ� atstāja Abru helikopterā.

�Nemēģini man sekot un lido mājās, ja pēc stundas es ne�atgrie�os."

� Aizmirsti to, Ender. Es eju tev līdzi."

�Aizmirsti pats, Abra, citādi nosmacē�u tevi dubļos."

Lai gan Enders it kā jokoja, Abra saprata, ka viņ� runā no�pietni, un palika.

Torņa sienas vietām bija izdrupu�as un labi piemērotas, lai pa tām rāptos. Viņam bija paredzēts iekļūt iek�ā.

Istaba bija tāda pati kā parasti. Enders atcerējās, ka jāsar�gās no �ūskas uz grīdas, bet tur bija tikai paklājs ar vienā stū�rī ieaustu �ūskas galvu. Imitācija, nevis kopija, bet būtnēm, kam māksla bija sve�a, tas bija ļoti labs sasniegums. No ne�skaitāmu gaismas gadu liela attāluma tie bija viņu atradu�i, uzzināju�i viņa tum�ākos sapņus, ieguvu�i �os tēlus. Kāpēc? Protams, lai atvestu viņu uz �o telpu. Lai atstātu viņam ziņu. Bet kur gan �ī ziņa ir, un kā lai viņ� to saprot?

Pie sienas viņu gaidīja spogulis � ne pārāk spodra metāla plāksne, uz kuras bija iegravēts raupj� cilvēka sejas veidols. Viņi mēģināju�i atveidot to, ko es redzēju.

Un, skatoties uz spoguli, viņ� atcerējās, kā viņ� to salauza,

norāva no sienas, kā no cauruma viņam virsū metās �ūskas, kā tās koda viņam, kur vien to indes zobi varēja tikt klāt.

Cik labi gan viņi mani pazīst, Enders domāja. Pietiekami, lai zinātu, cik bie�i es domāju par nāvi, lai zinātu, ka man nav no tās bail? Pietiekami, lai zinātu: pat ja es baidītos, tas man netraucētu noņemt spoguli nost no sienas?

Viņ� piegāja spogulim klāt, pacēla to un pavilka sāņus. Ne�viens viņam neuzbruka. Dobumā gulēja balta zīdaina bum�ba, no kuras vietām nokarājās sīki pavedieni. Ola? Nē. Jau apaugļota insektoīdu karalienes kūniņa, gatava pārplīst,'lai karaliene varētu laist pasaulē simtiem tūksto�u insektoīdu, to skaitā arī da�as karalienes un tēviņus. Enders redzēja savā prātā, kā gandrīz glieme�veidīgie tēviņi pielīp pie tum�ajām apaugļo�anas telpas sienām, kā tiek ienesta karaliene, kā tē�viņi pēc kārtas, ekstāzē raustīdamies, to apaugļo un mirst, pakrīt uz grīdas un saraujas �okurā. Tad jaunā karaliene tika noguldīta vecās karalienes priek�ā � tā bija krā�ņa būtne ar mīkstiem un vizuļojo�iem spārniem, kas sen jau vairs nede�rēja lido�anai, bet nebija zaudēju�i majestātiskumu. Vecā ka�raliene noskūpstīja jauno, iemidzinot to ar maigāko no visām indēm, tad, izmantodama pavedienus no sava vēdera, ievīstī�ja to kūniņā un pavēlēja tai kļūt par karalieni, par jaunu pil�sētu, par jaunu pasauli, laist pasaulē daudzas citas karalienes un radīt daudzas citas pasaules.

Kā gan es to visu zinu? Kā gan es spēju to visu ieraudzīt � it kā tās būtu manis pa�a atmiņas?

Atbildes vietā Enders ieraudzīja viņa pa�as pirmās kaujas ar insektoīdu floti. Viņ� tās bija redzējis ierakstā, bet tagad viņ� tās redzēja no karalienes skatpunkta � ar neskaitāmām atsevi�ķām acīm. Insektoīdi izveidoja savu kuģu sfēru, un tad no tumsas iznira drausmīgie kuģi, un Mazais Doktors sēja nāvi un iznīcību. Viņ� juta, ko toreiz juta karaliene, kad tās strādniekus pārsteidza nāve � tik strauja, ka no tās nevarēja izvairīties, bet pietiekami lēna, lai tiktu pārciesta. Tomēr at�miņās nebija nedz sāpju, nedz baiļu. Karaliene juta skumjas, izmisumu. Vērojot cilvēkus, kas ieradu�ies, lai nogalinātu, viņa nedomāja �os vārdus, bet Enders viņu saprata vārdiski. Cilvēki nav mums piedevu�i, viņa domāja. Mēs iesim bojā.

�Kā lai jūs atdzīvina?" viņ� jautāja.

Karaliene zīdainajā kūniņā nevarēja atbildēt ar vārdiem, bet, kad viņ� aizvēra acis un koncentrējās, apziņu piepildīja jauni tēli. Kūniņa jānovieto tum�ā un vēsā vietā, kur ir ūdens, lai tā neiz�ūtu un lai kūniņā varētu notikt noteiktas reakci�jas. Tad jāgaida. Dienas un nedēļas, kamēr kūniņas iek�iene mainās. Un tad, kad kūniņa no ārpuses bija mainījusi krāsu uz netīri tum�brūnu, Enders ieraudzīja sevi atveram kūniņu un palīdzam no tās izkļūt mazajai, trauslajai karalienei. Viņ� redzēja, kā, satvēris karalieni aiz priek�kājas, viņ� palīdz tai nokļūt līdz ligzdas vietai, kas izklāta ar mīkstām lapām un smiltīm. Tad es bū�u dzīva, viņa prātā ienāca doma. Tad es bū�u pamodusies. Tad es radī�u desmit tūksto�us bērnu.

�Nē," Enders teica, �es nevaru."

Sāpes.

�Tavi bērni mums tagad �ķiet visļaunākais murgs. Ja es tevi pamodinā�u, mēs jūs atkal nogalināsim."

Viņa apziņu caurstrāvoja jaunu tēlu virkne: insektoīdi no�galina cilvēkus. Tēlus pavadīja tik smaga no�ēlas sajūta, ka viņ� nespēja to izturēt un sāka raudāt.

�Ja tu varētu likt viņiem justies tā, kā tagad jūtos es, varbūt viņi spētu jums piedot."

Es esmu vienīgais, viņ� saprata. Viņi atrada mani, kad es lietoju anzīblu, sekoja tam, iekļuva manā apziņā. Manu mo�ko�o sapņu agonijā viņi mani iepazina, bet dienās es turpi�nāju viņus nogalināt; viņi atklāja manas bailes no viņiem, un vēl viņi atklāja, ka es nemaz nezinu, ka nogalinu viņus. Atliku�ajās nedēļās viņi ierīkoja man �o vietu un Mil�a līķi, un spēļu laukumu, klintsradzi virs Pasaules gala, lai es atce�rētos un atrastu �o vietu. Es esmu vienīgais, ko viņi pazīst, un tāpēc viņi var runāt tikai ar mani, tikai caur mani. Mēs esam līdzīgi tev, viņ� uztvēra domu. Mēs negribējām nevienu no�galināt, un, kad mēs sapratām, mēs vairs neatgriezāmies. Mēs domājām, ka esam vienīgās saprātīgās būtnes Visumā � līdz uzgājām jūs, bet mēs nevarējām iedomāties, ka vientuļi dzīv�nieki, kas neprot sapņot cits cita sapņus, spēj domāt. Kā gan mēs varējām zināt? Mēs varējām sadzīvot mierā. Tici mums, tici mums, tici mums�

Viņ� pieliecās tuvāk dobumam un izņēma no tā kūniņu. Tā bija satrieco�i viegla � bet tajā gulēja lielas sugas cerības un vienīgā nākotne.

�Es ņem�u tevi līdzi," teica Enders. �Es ceļo�u no vienas pasaules uz nākamo, līdz atradī�u laiku un vietu, kur tu varē�tu pamosties dro�ībā. Un es izstāstī�u tavu stāstu citiem, lai reiz varbūt viņi varētu jums piedot. Tā, kā jūs piedevāt man."

Viņ� ietīstīja karalienes kūniņu savā jakā un iznesa to no torņa.

�Kas tur bija?" jautāja Abra.

�Atbilde," Enders atbildēja.

�Kāda atbilde?"

�Uz manu jautājumu."

Un vairāk par to viņ� neko neteica. Vēl kādas piecas dienas viņi izlūkoja apkārtni, līdz izvēlējās vietu, kur veidot jauno koloniju, � tas bija uz dienvidaustrumiem no torņa.

Pēc vairākām nedēļām viņ� iegriezās pie Valentīnas un pa�lūdza viņai izlasīt kaut ko, ko viņ� tikko bija pabeidzis rakstīt. Viņa atvēra failu savā datorā un sāka to lasīt.

Vēstījums bija rakstīts no karalienes skatpunkta, tajā bija atklāts viss, ko viņas bija iecerēju�as un ko bija sasniegu�as. �īs ir mūsu neveiksmes, �ie ir mūsu izcilākie panākumi. Mēs negribējām nodarīt jums pāri, un mēs piedodam jums mūsu nāvi. Sākot ar pirmajiem apziņas uzplaiksnījumiem un turpi�not līdz lielajiem kariem, kas bija brāzu�ies pāri viņu pasau�lei, Enders risināja vēstījumu ļoti raiti, glu�i kā atstāstīdams senas teiksmas. Kad viņ� nokļuva līdz lielajai mātei, karalieņu karalienei, kas pirmā iemācījās nevis nogalināt vai padzīt jau�no karalieni, bet gan to apmācīt, vēstījums kļuva detalizētāks. Viņ� stāstīja, cik daudz rei�u viņai nācās nogalināt savas at�vases, līdz pasaulē nāca tāda, kas saprata, viņas tieksmi pēc harmonijas. Tas bija kas jauns � divas karalienes, kas mīlēja viena otru un palīdzēja viena otrai, nevis cīnījās. Un kopā viņas bija stiprākas par citiem. Viņu valstība uzplauka, viņām pievienojās jaunas meitas, un tā dzima gudrība.

Ja vien mēs būtu varēju�as sarunāties ar jums, karaliene Endera vārdiem teica. Bet, tā kā tas nebija iespējams, mēs lū�dzam tikai, lai jūs atceraties mūs nevis kā. ienaidniekus, bet gan kā nelaimīgas māsas, likteņa, Dieva vai evolūcijas nolā�dētas. Ja mūs vienotu skūpsts, brīnums liktu mums ieraudzīt cilvēcisko vienam otra acīs. Tā vietā mēs nogalinājām viens otru. Bet mēs tik un tā tagad sveicam jūs kā viesus un drau�gus. Nāciet uz mūsu mājām, Zemes meitas, dzīvojiet mūsu mītnēs, ievāciet ra�u no mūsu laukiem � mēs to vairs ne�varam, un tagad jūs esat mūsu rokas. Plaukstiet, koki, briestiet, lauki; saules, sildiet viņas; planētas, esiet auglīgas. Tās ir mūsu pieņemtās meitas, kas atgriezu�ās mājās.

Endera grāmata nebija liela, bet tā vēstīja par visu labo un ļauno, ko karaliene pazina. Un viņ� to parakstīja nevis ar savu vārdu, bet gan ar pseidonīmu: Miru�o balss.

Uz Zemes grāmata tika izdota bez lieka trok�ņa un klusi tā gāja no rokas rokā, līdz likās neiedomājami, ka uz Zemes kāds to varētu nebūt lasījis. Vairākumam lasītāju grāmata likās in�teresanta, daļa nespēja to aizmirst. Viņi sāka dzīvot saskaņā ar to, cik vien labi spēja, un, kad nomira kāds viņu mīlēts cil�vēks, pie kapa vienmēr atradās kāds aizstāvis, kas bija Miru�ā balss, kas teica runu, kuru būtu varējis teikt miru�ais, � bet pilnībā atklātu, neko neslēpjot un nekādi neizliekoties. Tie, kas ieradās uz �ādām bērēm, da�kārt uzskatīja �īs runas par pārāk sāpino�ām un aizskaro�ām, bet daudzi citi nolēma, ka viņu dzīves par spīti kļūdām ir pietiekami vērtīgas, lai arī pēc viņu nāves kāda balss vēstītu patiesību par viņiem.

Uz Zemes tā bija tikai viena reliģija no daudzām citām. Bet tiem, kas devās Visuma neizmērojamos tālumos, kas dzīvo�ja insektoīdu tuneļos un ievāca ra�u no insektoīdu laukiem, tā bija vienīgā reliģija. Nebija nevienas kolonijas, kur nebūtu vismaz vienas Miru�o balss.

Neviens nezināja un neviens pat īsti negribēja zināt, kas īsti bijusi pirmā balss. Enders negrasījās to atklāt.

Kad Valentīnai apritēja divdesmit pieci gadi, viņa pabeidza pēdējo insektoīdu karu vēstures sējumu. Pa�ās beigās viņa ie�kļāva pilnu Endera mazās grāmatiņas tekstu, bet neatklāja, ka tās autors ir Enders.

Anzībls viņai atgādāja ziņu no vecā hegemona � Pītera Vigina, kas tagad bija septiņdesmit septiņus gadus vecs un kam bija slima sirds.

�Es zinu, kas to ir uzrakstījis," viņ� teica. �Ja viņ� var runāt insektoīdu vietā, viņ� noteikti var runāt arī par mani."

Dienām ilgi Enders sarunājās ar Pīteru. Pīters atklāja visu savā mū�ā piedzīvoto, visus savus noziegumus un visus sa�vus labos darbus. Un, kad viņ� nomira, Enders uzrakstīja vēl vienu grāmatu, ko parakstīja kā Miru�o balss. Abas grāmatas kopā tika iedēvētas par �Karalieni un hegemonu", un tās kļu�va par svētajiem rakstiem.

�Pietiks," viņ� kādu dienu sacīja Valentīnai. �Lidojam prom no �ejienes un dzīvojam mū�īgi."

�Tas nav iespējams," viņa atbildēja. �Da�us brīnumus ne�spēj paveikt pat relativitāte."

�Mums jādodas prom. Es �eit esmu kļuvis gandrīz lai�mīgs."

�Tad paliec."

�Es pārāk ilgi esmu sadzīvojis ar sāpēm. Bez tām es sevi vairs nemaz nepazī�u."

Un tā viņi iekāpa zvaig�ņu kuģī un ceļoja no vienas pasau�les uz citu. Visur, kur viņi apstājās, viņ� vienmēr bija Endrū Vigins, ceļojo�a Miru�o balss, un viņa vienmēr bija Valentī�na, ceļojo�a vēsturniece, kas uzklausīja dzīvos, kamēr Enders vēstīja miru�o stāstus. Un Enderam visu laiku bija līdzi sausā baltā kūniņa � viņ� meklēja pasauli, kur varētu pamosties un mierā augt jaunā karaliene. Viņ� meklēja ilgi.

VĒSTĪJUMAM NĀKAMAJĀM PAAUDZĒM

[1] Bean � pupa (angļu vai). � Tulk. piez.