<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?><FictionBook xmlns="http://www.gribuser.ru/xml/fictionbook/2.0" xmlns:l="http://www.w3.org/1999/xlink"><description><title-info><genre>prose_contemporary</genre><author><first-name>Birgite </first-name><last-name>Kosovica </last-name></author><book-title>Nakts Jeruzalem&#x113;</book-title><annotation><p id="AutBody_0bookmark0">Birgite Kosovica Nakts Jeruzalem&#x113;</p><p>Nakts Jeruzalem&#x113; ir st&#x101;sts par m&#x16B;ku Teodoru, kur� jau no agras b&#x113;rn&#x12B;bas ir sap&#x146;ojis par citu pasauli un citu dz&#x12B;vi.</p><p>P&#x113;c ilgiem kalpo�anas gadiem vi&#x146;� kaisl&#x12B;gi iem&#x12B;las Matild&#x113;, kura liek uzliesmot ne tikai miesas v&#x113;lm&#x113;m, bet ari pastiprina m&#x16B;ka reli&#x123;isk&#x101;s �aubas, un vi&#x146;� nolemj doties uz Jeruzalemi cer&#x12B;b&#x101; tur atrast atpaka&#x13C;ce&#x13C;u uz tic&#x12B;bu.</p><p>Pils&#x113;t&#x101; vi&#x146;� sastop k&#x101;du vecu sievu, kas vi&#x146;am past&#x101;sta par �etr&#x101;m har&#x113;ma siev&#x101;m Pa�&#x101; vill&#x101; zieme&#x13C;os no Damaskas v&#x101;rtiem � pasauli, kas vi&#x146;am �&#x137;iet visnota&#x13C; sve�a un t&#x101;la.</p><p>Un vec&#x101; sieva run&#x101;dama v&#x113;ro m&#x16B;ku Teodoru ar t&#x101;du skatienu, it k&#x101; zin&#x101;tu visu, kas noticis, un visu, kam lemts notikt�</p><p id="AutBody_0DocRoot"><strong>No d&#x101;&#x146;u valodas tulkojusi Dace Deni&#x146;a</strong></p><p>Noskann&#x113;jis gr&#x101;matu un failu izveidojis Imants Lo�melis</p><p>Rirgites Kosovicas izsmalcin&#x101;tais un pilnasin&#x12B;gais rom&#x101;ns nav p&#x101;rst&#x101;st&#x101;ms. Un ne jau t&#x101;p&#x113;c, ka tas ir samezglots un neaptverams. Rom&#x101;ns ir tik bag&#x101;ts sav&#x101; veselum&#x101;, ka uzdr&#x12B;kstas atkl&#x101;ties vis&#x101;s nians&#x113;s� Las&#x12B;t&#x101;js ar baudu &#x13C;aujas, lai jaun&#x101; st&#x101;stniece vi&#x146;u pavedina� Nakts Jeruzalem&#x113; iegulst plaukst&#x101; k&#x101; mazs d&#x101;rgakmens.</p><p>D�ons Kristi&#x101;ns Jergensens, Ekstra Bladel</p><p>Rom&#x101;ns u/rakst&#x12B;ts piln&#x12B;ga un klasisk&#x101; d&#x101;&#x146;u "zelta laikmeta" stil&#x101;, k&#x101;du neesmu sastapis neviena cita jaun&#x101;k&#x101;s paaudzes d&#x101;&#x146;u rakstnieka dai&#x13C;rad&#x113;� V&#x113;st&#x12B;jums ir k&#x101; likte&#x146;st&#x101;sts par cilv&#x113;ka nelabojamo sa�&#x137;elt&#x12B;bu. Las&#x12B;t&#x101;js pateic&#x12B;b&#x101; smaida, atradis lielu retumu � gudru, patiesu un &#x12B;stu st&#x101;sinieci.</p><p>Tulkojuma recenzents filolo&#x123;ijas zin&#x101;t&#x146;u ma&#x123;istrs Karstens Lomholts, Redaktore silvija brice. Korektore ineta upeniece. Riharda Barg&#x101; makets. M&#x101;ra &#x100;beles v&#x101;ka dizains</p><p>� Apg&#x101;ds "At&#x113;na", 2003</p><p>Evrenam Tekinoktajam</p></annotation><date/><coverpage><image l:href="#cover"/></coverpage><lang>lv</lang><src-lang>da</src-lang><translator><first-name>Dace </first-name><last-name>Deni&#x146;a</last-name></translator></title-info><document-info><author><first-name>Imants </first-name><last-name>Lo�melis</last-name><email>imantslochmelis@inbox.lv</email></author><program-used>FictionBook Editor Release 2.6, fb2cut 2.5.4, fb2cut 2.6.2</program-used><date value="2013-11-24">24 November 2013</date><id>930D07EA-1201-45F7-9A53-2AD270F10320</id><version>1.0</version></document-info><publish-info><book-name>Nakts Jeruzalem&#x113;</book-name><publisher>At&#x113;na</publisher><year>2003</year></publish-info></description><body><section><p id="AutBody_0bookmark0">Birgite Kosovica Nakts Jeruzalem&#x113;</p><p>Jeruzalem&#x113; gandr&#x12B;z �&#x137;iet, it k&#x101; akme&#x146;i b&#x16B;tu aizmigu�i. Tie gu&#x13C; gar ce&#x13C;mal&#x101;m zem pla�ajam debes&#x12B;m, it k&#x101; tikai gaid&#x12B;dami, kad tiks atmodi�n&#x101;ti; un tad tie sp&#x113;tu past&#x101;st&#x12B;t par visu, ko re�dz&#x113;ju�i un dzird&#x113;ju�i virs zemes, un to balsu raibaj&#x101; kori var&#x113;tu ieklaus&#x12B;ties k&#x101; tr&#x12B;so�os zva�nos, ko viegli sajaukt ar sien&#x101;�u un cik&#x101;�u dzies�m&#x101;m. Tie vestu tevi t&#x101;l&#x101;k pa balti putek&#x13C;aino ce&#x13C;u, tie sauktu no namiem un m&#x16B;riem, aicin&#x101;tu iek�&#x101; pa tuv&#x101;kajiem v&#x101;rtiem pils&#x113;tas m&#x16B;r&#x12B; un t&#x101;l&#x101;k pa �auraj&#x101;m ieli&#x146;&#x101;m � un visur var&#x113;tu dzird&#x113;t to st&#x101;stus par vis&#x101;m dv&#x113;sel&#x113;m, kuru ce&#x13C;� pretim liktenim vedis �e gar&#x101;m, un ar&#x12B; par ci�t&#x101;m, kuras atradu�as savu likteni �eit. It k&#x101; nedz vi&#x146;u &#x113;nas nekad nebutu pazudu�as no akme�&#x146;iem, nedz vi&#x146;u t&#x113;li no iel&#x101;m. Tik daudz st&#x101;stu akme&#x146;i prastu past&#x101;st&#x12B;t � un tom&#x113;r zin&#x101;tu ti�kai divus: vienu par ilg&#x101;m, kas sola daudz vai�r&#x101;k, neka acs sp&#x113;j saredz&#x113;t, � citas pasaules un citas dz&#x12B;ves; un otru par to, ka nekas cits nav atrodams. Tie�i par to v&#x113;sta visi Jeruzalemes st&#x101;sti � un t&#x101;tad ar&#x12B; �is, kas norisin&#x101;jies reiz k&#x101;d&#x101; 1925. gada nakt&#x12B;.</p><p>Visu �o nakti Jeruzaleme bija gul&#x113;jusi mieg&#x101; k&#x101; bez elpas. Tikai l&#x101;gu l&#x101;giem bija atskan&#x113;ju��as su&#x146;u rejas t&#x101;lum&#x101;, un zvaigznes debes&#x12B;s bija groz&#x12B;ju�&#x101;s p&#x101;r pils&#x113;tas jumtu, tor&#x146;u, ielu un iek�pagalmu moza&#x12B;ku neman&#x101;m&#x101; steig&#x101; � it ka tur mirk�&#x137;in&#x101;tos k&#x101;da akli v&#x113;rojo�a acs, kura nekad neatpaz&#x12B;st nevienu v&#x12B;ziju, kur&#x101; t&#x101;s ne�izraisa izbr&#x12B;nu vai �ausmas, tom&#x113;r t&#x101; ar savu skatienu joproj&#x101;m aptver pasauli. M&#x113;ness meta sudrabainu sp&#x12B;dumu p&#x101;r kupolveid&#x12B;gajiem jumtiem un l&#x113;zenaj&#x101;m teras&#x113;m, kur var&#x113;ja re�dz&#x113;t uz aukl&#x101;m iz�autu ve&#x13C;u, ziedus kr&#x16B;k&#x101;s un vecas sk&#x101;rda benzinkannas. Lielais krusts virs T&#x101; Kunga kapa bazn&#x12B;cas taj&#x101; viet&#x101;, kur, k&#x101; st&#x101;sta, J&#x113;zus miris par cilv&#x113;ku gr&#x113;kiem, meta garu &#x113;nu, un ne &#x12B;pa�i t&#x101;lu no turienes Om&#x101;ra mo�ejas ku�pols sp&#x12B;d&#x113;ja k&#x101; vist&#x12B;r&#x101;kais zelts, no kura tas da�rin&#x101;ts. Zem kupola velves gul&#x113;ja klints, kuru musulma&#x146;i uzskata par sv&#x113;tu k&#x101; vietu, kurp pra�vietis Muhameds devies sava sp&#x101;rnot&#x101; aidinieka Bur&#x101;ka mugur&#x101;, pirms �&#x101;vies aug�up caur sep�ti&#x146;&#x101;m debes&#x12B;m un piedz&#x12B;vojis dievi�&#x137;o redz&#x113;�jumu. Reiz p&#x101;r �o klinti bija sl&#x113;ju�ies divi judu temp&#x13C;i, �eit bija staig&#x101;jis un run&#x101;jis J&#x113;zus, un pie t&#x16B;ksto�gad&#x12B;g&#x101; m&#x16B;ra, kas vien&#x12B;gais bija palicis no tiem laikiem, ebreji joproj&#x101;m n&#x101;ca l&#x16B;gties un vaiman&#x101;t par savu zaud&#x113;to sv&#x113;tumu. Un pirms t&#x101; visa � kad klints v&#x113;l gul&#x113;ja kaila starp p&#x101;�r&#x113;jiem J&#x16B;dejas kalniem � &#x100;brah&#x101;ms bija n&#x101;cis �urp ziedot savu d&#x113;lu &#x12B;zaku, un vissen&#x101;kajos lai�kos tie�i �eit Kains bija nogalin&#x101;jis &#x100;belu. Ru�n&#x101;ja, ka �is akmens visburtisk&#x101;kaj&#x101; noz&#x12B;m&#x113; esot cilv&#x113;ka naba, no t&#x101; putek&#x13C;iem Tas Kungs rad&#x12B;jis &#x100;damu, un s&#x101;kum&#x101;, tik sensenos laikos, tie�i �is akmens �&#x137;&#x12B;ris aug�&#x113;jo pasauli no apak�&#x113;j&#x101;s un rad&#x12B;�anu no haosa. Cik gan daudz rei�u saule bija uzaususi un norietejusi p&#x101;r to, debesis mai�n&#x12B;ju�as kr&#x101;su un m&#x101;ko&#x146;i kl&#x12B;du�i tam p&#x101;ri un proj&#x101;m � pirms �&#x12B;s nakts, kad pils&#x113;t&#x101; piepe�i iebr&#x101;z&#x101;s nevald&#x101;ms v&#x113;j�.</p><p>V&#x113;j� jo&#x146;oja ap T&#x101; Kunga kapa bazn&#x12B;cas krustu, kas l&#x12B;goj&#x101;s un viegli dauz&#x12B;j&#x101;s pret savu cokolu, tas lika iz�autajai ve&#x13C;ai plivin&#x101;ties un sisties pret aukl&#x101;m, lika palm&#x101;m un cipres&#x113;m vaid&#x113;t un �abin&#x101;t lapas un tad trauc&#x101;s lej&#x101;, iel&#x101;s, kur �alkoja un sauca ap jumtu kor&#x113;m un pak��iem, lika smilt&#x12B;m uzmutu&#x13C;ot un bez v&#x101;rdiem sa�ukst&#x113;ties kaktos.</p><p>Pie k&#x101;da vientu&#x13C;i apgaismota loga, pa�&#x101; aug�&#x101;, kur Jeruzaleme pace&#x13C;as pret rietumiem un iebraucam&#x101;s vietas Casa Nova fas&#x101;de sastop debesis, sl&#x113;&#x123;i klab&#x113;ja un sit&#x101;s pret muri, it k&#x101; grib&#x113;tu izrauties br&#x12B;v&#x12B;b&#x101;, � �aj&#x101; pa�&#x101; mirkli tapa redzams v&#x12B;rie�a siluets, kas pien&#x101;ca pie loga.</p><p>V&#x101;raj&#x101; gaism&#x101;, kas apstaroja vi&#x146;u no istabas, var&#x113;ja nojaust, ka tas ir skaists v&#x12B;rietis. Vi&#x146;am bija plati vaigu kauli, taisns deguns, �ok&#x13C;a tvir�t&#x101;s aprises vel pasv&#x12B;troja bardas l&#x12B;nija gar zodu un muti, k&#x101; ari rievas, kas s&#x101;ka iez&#x12B;meties ap �auraj&#x101;m lup&#x101;m. Vi&#x146;a acu pel&#x113;kaj&#x101; zilum&#x101; bija noteikt&#x12B;bas izteiksme, it k&#x101; vi&#x146;� it visur, kur vien kr&#x12B;t vi&#x146;a skatiens, kaut ko mekl&#x113;tu, � ta�u neatlaid&#x12B;b&#x101; sl&#x113;p&#x101;s ari skumju dzirksts, un, mir�kli l&#x16B;kodamies p&#x101;r Jeruzalemi un jumtiem, v&#x12B;�rietis jaut&#x101;ja sev, vai �is piepe�ais v&#x113;j� var&#x113;tu but dva�a no debes&#x12B;m, z&#x12B;me no aug�as, kas vi&#x146;u uzrun&#x101;s �obr&#x12B;d un vad&#x12B;s visu dz&#x12B;vi; vi&#x146;� nezi�n&#x101;ja, ka �in&#x12B; mirkl&#x12B;, kad vi&#x146;� paliec&#x101;s uz priek�u un aizv&#x113;ra loga sl&#x113;&#x123;us, vi&#x146;a liktenis istab&#x101; aiz muguras jau bija &#x13C;&#x101;vies apz&#x12B;mogoties. To vi&#x146;� nevar&#x113;ja zin&#x101;t, jo �aj&#x101; nakti atrad&#x101;s Sv&#x113;taj&#x101; pil�s&#x113;t&#x101; nevis tic&#x12B;bas, bet gan tie�i �aubu de&#x13C; � par sp&#x12B;ti tam, ka bija bazn&#x12B;cas v&#x12B;rs.</p><p>Vi&#x146;a v&#x101;rds bija Teodors, un liel&#x101;ko dz&#x12B;ves da&#x13C;u vi&#x146;� bija kalpojis Dievam k&#x101; m&#x16B;ks. Par sp&#x12B;ti izteiktajiem vaibstiem un tum�ajai sejas kr&#x101;sai vi&#x146;� bija nevis dienvideiropietis, bet gan d&#x101;&#x146;u izcelsmes. P&#x113;d&#x113;jos p&#x101;ris gadus pavad&#x12B;jis Kastelli kloster&#x12B;, maz&#x101; pils&#x113;ti&#x146;a uz dienvidiem no Florences, kur tulkojis grie&#x137;u un ar&#x101;bu tekstus.</p><p>Vi&#x146;� bija ieradies Sv&#x113;taj&#x101; pils&#x113;t&#x101; r&#x12B;ta pus&#x113;, un, kam&#x113;r vilciens no Kantaras brauca aug�up pa J&#x16B;dejas kalniem un Teodors s&#x113;d&#x113;ja un skat&#x12B;j&#x101;s uz akme&#x146;aino ainavu, reiz&#x113; atkl&#x101;tais un no�teiktais vi&#x146;a skatien&#x101; bija atk&#x101;pies un devis vietu t&#x101;dam pa�am skaidram izbr&#x12B;nam, k&#x101;du sajutu�i daudzi citi, kas brauku�i pa �o ce&#x13C;u pirms vi&#x146;a.</p><p>�&#x12B; bija pravie�u zeme. Te vi&#x146;i bija klejoju�i un vi&#x146;u skatieni mekl&#x113;jo�i raudz&#x12B;ju�ies p&#x101;r l&#x12B;�dzenumiem un aug�up uz debesim, kalnu pa�k&#x101;j&#x113; vi&#x146;i bija atp&#x16B;tu�ies un dzird&#x113;ju�i Dieva balsi; �&#x12B; bija zeme, kas devusi vi&#x146;iem m&#x101;jvietu gan dz&#x12B;v&#x113;, gan n&#x101;v&#x113;, un par Teodoru plet&#x101;s de�besis, uz kur&#x101;m vi&#x146;i bija s&#x16B;t&#x12B;ju�i savas l&#x16B;g�anas un ilgas. Kop� t&#x101; laika sv&#x113;tce&#x13C;nieki bija metu�i p&#x113;to�us skatienus aug�&#x101; uz debes&#x12B;m un lej&#x101; uz kailajiem l&#x12B;dzenumiem un kalniem. Ta�u debesu zilgm&#x113; vi&#x146;i nesaredzeja nek&#x101;du at�&#x137;ir&#x12B;bu no t&#x101;m debesim, zem kur&#x101;m pa�i bija dzimu�i, un ne�augl&#x12B;gaj&#x101; zem&#x113; vi&#x146;i it visur sastapa n&#x101;vi � un t&#x101;p&#x113;c, ka nekas nav tik nenov&#x113;r�ams un kr&#x101;�&#x146;s k&#x101; n&#x101;ve, �is skats bija nostiprin&#x101;jis daudzu sv&#x113;t�ce&#x13C;nieku tic&#x12B;bu un iedvesmojis vi&#x146;us uz svin&#x12B;gu dzeju un dievbij&#x12B;giem ce&#x13C;ojumu aprakstiem. Savukart citiem, kuru tic&#x12B;ba mekl&#x113;ja to, kas pace&#x13C; cilv&#x113;ku &#x101;r&#x101; no nenoz&#x12B;m&#x12B;bas, Sv&#x113;t&#x101; zeme bija izr&#x101;d&#x12B;jusies par bl&#x101;vu vi&#x146;u izteles pasaules atspulgu, un vi&#x146;i bija pametu�i Palest&#x12B;nu ar �aub&#x101;m un s&#x101;p&#x113;m sirdi.</p><p>T&#x101;pat k&#x101; visiem iepriek�&#x113;jiem, tagad �&#x12B; ainava n&#x101;ca pret&#x12B; ari Teodoram � reiz&#x113; sve�a un sen paz&#x12B;stama. Vi&#x146;� par to bija tik daudz rei�u sap&#x146;ojis � un sap&#x146;os saticis debesu d&#x113;lu, kur� � glu�i k&#x101; ar vienu elpas p&#x16B;tienu � bija atbr&#x12B;vojis Teodoru no t&#x101;, kas tur cilv&#x113;ku pie ze�mes. Liel&#x101;ko tiesu dz&#x12B;ves Teodors bija tiecies atbr&#x12B;voties no t&#x101;, reiz&#x113; cenzdamies piln&#x12B;b&#x101; at�teikties no pasaules un &#x13C;aut savai dv&#x113;selei pa�celties uz Dieva valst&#x12B;bu, kur&#x101; vi&#x146;am b&#x16B;tu sava da&#x13C;a, v&#x113;l pirms �&#x12B; valst&#x12B;ba iest&#x101;tos uz zemes. Pest&#x12B;t&#x101;ja p&#x113;d&#x101;s vi&#x146;� bija kl&#x12B;dis pretim �im m&#x113;r�&#x137;im. Vi&#x146;� bija dz&#x12B;vojis ask&#x113;z&#x113; un l&#x16B;g�an&#x101;s, katru gadu gav&#x113;jis �etrdesmit dienu ka J&#x113;zus tuksnes&#x12B; un visus savus liel&#x101;kos un maz&#x101;kos gr&#x113;kus s&#x16B;�dz&#x113;jis ik ned&#x113;&#x13C;as, kad sapulc&#x113;jas visi klostera br&#x101;&#x13C;i. Vi&#x146;� bija tiecies dz&#x12B;vot saska&#x146;&#x101; ar bau��&#x13C;iem, ar orde&#x146;a likumiem, ar saviem br&#x101;&#x13C;iem un ikvienu, ko sastapa sav&#x101; ce&#x13C;&#x101;. T&#x101;d&#x113;j&#x101;di vi&#x146;a dz&#x12B;ve daudzus gadus bija g&#x101;jusi pret&#x12B; pest&#x12B;�a�nai, un tom&#x113;r vi&#x146;�, kur� bija velt&#x12B;jis savu dz&#x12B;vi tam, lai kalpotu Visuvarenajam Kungam, ne�bija sp&#x113;jis neko ies&#x101;kt, kad vi&#x146;a tic&#x12B;ba nesen bija smagi p&#x101;rbaud&#x12B;ta. Teodors bija centies pre�toties, vi&#x146;� nebija to v&#x113;l&#x113;jies, ta�u nesp&#x113;ja no�v&#x113;rsties, kad vi&#x146;am ce&#x13C;a gad&#x12B;j&#x101;s jauna �uv&#x113;ja, v&#x101;rd&#x101; Matilde, � un Teodors bija vi&#x146;ai sekojis. Tikai tagad, s&#x101;cis zaud&#x113;t p&#x113;d&#x113;jas cer&#x12B;bas atbr&#x12B;�voties no t&#x101;, kas tur vi&#x146;u pie zemes, vi&#x146;� bija nol&#x113;mis doties sav&#x101; sap&#x146;u ce&#x13C;ojum&#x101; uz Sv&#x113;to pils&#x113;tu, un, kad kalnu gr&#x113;das beidzot atk&#x101;pas un &#x13C;&#x101;va vi&#x146;a acu priek�&#x101; izplesties Jeruzalemes m&#x16B;riem, vi&#x146;� paliec&#x101;s pret r&#x16B;ti ar mazu smaidi&#x146;u uz l&#x16B;p&#x101;m.</p><p>Aiz m&#x16B;riem, �aur&#x101;, putek&#x13C;ain&#x101; ieli&#x146;a net&#x101;lu no Jafas v&#x101;rtiem, vi&#x146;� atrada iebraucamo vietu Casa Nova, kur apmet&#x101;s tr&#x16B;c&#x12B;gi iek&#x101;rtot&#x101; istab&#x101; ar balsin&#x101;t&#x101;m sienam. Vi&#x146;� nolika uz gultas savu pietic&#x12B;go ce&#x13C;asomu, aizg&#x101;ja pie maz&#x101; loga un at�v&#x113;ra sl&#x113;&#x123;us, lodzi&#x146;� piepe�i pav&#x113;ra br&#x12B;vu skatu uz jumtiem un aiz tiem E&#x13C;&#x13C;as kalna pauguraina�jam nog&#x101;z&#x113;m. Pils&#x113;ta zem Teodora gul&#x113;ja, iegri�musi sev&#x12B; ar sav&#x101;m t&#x101;laj&#x101;m un sve�aj&#x101;m ska&#x146;&#x101;m, un visam p&#x101;ri sp&#x12B;d&#x113;ja saule, tik sp&#x113;c&#x12B;gi un ne�piel&#x16B;dzami k&#x101; fanati&#x137;a stingais skatiens. Teo�dors aizv&#x113;ra acis un ar pirkstiem paberz&#x113;ja sev pieri.</p><p>Virs gultas kar&#x101;j&#x101;s kr&#x101;saina litogr&#x101;fija ar pil�s&#x113;tas att&#x113;lu, Teodors to no&#x146;&#x113;ma un t&#x101;s viet&#x101; uz�k&#x101;ra krucifiksu, ko bija samekl&#x113;jis som&#x101;. J&#x113;zus uz krusta pie balsin&#x101;t&#x101;s sienas. Teodors no�met&#x101;s ce&#x13C;os pie gultas un pal&#x16B;koj&#x101;s aug�up uz krucifiksu. �o koka gabalu vi&#x146;� pazina labak nek&#x101; jebko citu. T&#x101; bija vien&#x12B;ga no vi&#x146;am piede�ro�aj&#x101;m liet&#x101;m, kas bija sekojusi vi&#x146;am no klos�tera uz klosteri visu vi&#x146;a bazn&#x12B;c&#x101; pavad&#x12B;to dz&#x12B;vi. Tas bija d&#x101;&#x146;u ozolkoks. Fig&#x16B;ra un krusts bija monol&#x12B;ti, un sv&#x113;to d&#x113;lu bija izkr&#x101;sojusi roka, kam piem&#x12B;t deta&#x13C;u izj&#x16B;ta. Dr&#x12B;z aprit&#x113;tu �etrdesmit gadu, kop� Teodoram uzd&#x101;vin&#x101;ts �is krucifikss un vi&#x146;� bija nol&#x113;mis nodz&#x12B;vot m&#x16B;�u, kalpojot Dievam; tagad vi&#x146;� bija virs, kur� jau vad&#x12B;ja dz&#x12B;�ves otro pusi, un taja �aubas ir d&#x101;rga d&#x101;vana. Vi&#x146;� nolieca galvu un salika rokas l&#x16B;g�ana.</p><p>Sav&#x101; zi&#x146;&#x101; var&#x113;tu teikt, ka Teodora ce&#x13C;� uz bazn&#x12B;cu bija s&#x101;cies jau vi&#x146;a ie&#x146;em�ana. Taja bija kaut kas aizliegts � varb&#x16B;t nepie&#x13C;aujama m&#x12B;�lest&#x12B;ba, ielasmeitas arods vai vienk&#x101;r�i nelaime, kas atkl&#x101;jusies p&#x113;c vienas vien&#x12B;gas laim&#x12B;gas nakts. Ta�u jebkur&#x101; gad&#x12B;jum&#x101; Teodors zin&#x101;ja, ka vi&#x146;a dz&#x12B;ve ir s&#x101;kusies ar ko t&#x101;du, kam nav vajadz&#x113;jis notikt, un k&#x101;du nakti 1871. gada beig&#x101;s sieviete, kas bija vi&#x146;a m&#x101;te, ir pametusi savu z&#x12B;daini pie Frederiksmindes b&#x113;rnu patversmes v&#x101;rtiem Ko�penh&#x101;gen&#x101;.</p><p>Vi&#x146;am bija st&#x101;st&#x12B;ts, ka togad bijusi barga ziema, un b&#x113;rn&#x12B;b&#x101; vi&#x146;� neskait&#x101;mas reizes bija iztelojies, k&#x101; sniegs kl&#x101;jis pils&#x113;tas jumtus un biezi sedzis ielas, k&#x101; tas apsl&#x101;p&#x113;jis ska&#x146;as un sp&#x12B;d&#x113;jis, kaut ari bijusi nakts. K&#x101;das ieli&#x146;as zi�laj&#x101; tums&#x101; bija sakust&#x113;jusies &#x113;na un ieguvusi apveidus, tuvodam&#x101;s un izn&#x101;kdama laternas gaismas lok&#x101; pie patversmes lielajiem v&#x101;rtiem. Taja nakt&#x12B;, kad Teodors domas pirmo reizi va�r&#x113;ja sastapt pats sevi, vi&#x146;a m&#x101;te bija par&#x101;d&#x12B;ju�sies k&#x101; maza, drukna sieviete, ietinusies liel&#x101; lakat&#x101;, kas aizsedza liel&#x101;ko tiesu sejas. Vi&#x146;a p&#x101;rlaida acis ielai vis&#x101; t&#x101;s garum&#x101; un tad ner�vozi atskatijas p&#x101;r plecu. Ta�u pasaule gul&#x113;ja un bija aizv&#x113;rusi acis. Tikai viegls v&#x113;ji&#x146;� bez�r&#x16B;p&#x12B;gi k&#x101; rota&#x13C;&#x101; virpin&#x101;ja sniegu p&#x101;r ledusgludajiem bru&#x123;akme&#x146;iem; cit&#x101;di viss bija kluss un mier&#x12B;gs. Mirkli sieviete st&#x101;v&#x113;ja k&#x101; aizsap&#x146;ojusies. Varb&#x16B;t vi&#x146;a �aub&#x12B;j&#x101;s. Vai ar&#x12B; tikai gaid&#x12B;ja &#x12B;sto bridi, kad b&#x16B;s piln&#x12B;gi dro�a, ka neviens vi&#x146;u neredz. Tad vi&#x146;a sa&#x146;&#x113;ma lakatu cie�i ap seju, bet uz kr&#x16B;t&#x12B;m pavilka audumu s&#x101;&#x146;us. Ar �iglu kust&#x12B;bu zag�us izvilka k&#x101;du saini un saudz&#x12B;gi nolika pie v&#x101;rtiem. Notupusies sieviete nolie�c&#x101;s p&#x101;r saini un iel&#x16B;koj&#x101;s starp seg&#x101;m. Ar vienu roku t&#x101;s mazliet sak&#x101;rtoja. Nenov&#x113;r�ot skatienu no sai&#x146;a, vi&#x146;a piec&#x113;l&#x101;s un pak&#x101;p&#x101;s soli atpaka&#x13C;. Vi&#x146;as kr&#x16B;tis strauji cil&#x101;j&#x101;s, un ap seju virmoja balti elpas m&#x101;kul&#x12B;�i. Sieviete v&#x113;lreiz atskat&#x12B;j&#x101;s p&#x101;r plecu uz ielu. Tad &#x101;tri dev&#x101;s proj&#x101;m, iz�skat&#x12B;dam&#x101;s gandr&#x12B;z no�&#x113;lojami gr&#x12B;&#x13C;&#x12B;ga, kam&#x113;r steidz&#x101;s prom un atkal p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s par enu, kas pazuda ielas mirdzo�aj&#x101;, zilaj&#x101; tums&#x101;. Viss bija ildzis tikai mirkli.</p><p>N&#x101;kamaj&#x101; r&#x12B;t&#x101; patversmes priek�nieka sieva bija atradusi pie v&#x101;rtiem Teodoru, iet&#x12B;tu da�&#x101;s vilnas seg&#x101;s. Nov&#x101;rdzis un sasirdzis ar plau�ukarsoni p&#x113;c daudzaj&#x101;m nakts saltum&#x101; pavad&#x12B;ta�j&#x101;m stund&#x101;m, vi&#x146;� bija klusi gul&#x113;jis un l&#x16B;kojies uz sievieti, kad vi&#x146;a, izn&#x101;kusi no nama un paman&#x12B;jusi Teodoru, ar m&#x101;ti�&#x137;u rup&#x12B;bu pac&#x113;la vi&#x146;u un ienesa iek�&#x101;. Teodoram iedeva siltu dz&#x113;rienu un nolika vi&#x146;u virtuv&#x113; pie pl&#x12B;ts, kas al�la� bija iekurta, un t&#x101; k&#x13C;uva par vi&#x146;a past&#x101;v&#x12B;go uztur&#x113;�an&#x101;s vietu patversm&#x113; pirmaj&#x101;, ilgaj&#x101; laik&#x101;, l&#x12B;dz vi&#x146;� bija uzveicis savu slim&#x12B;bu.</p><p>T&#x101; Teodors izt&#x113;loj&#x101;s t&#x101;s reizes notikumus, kad vi&#x146;� bija atnests uz Frederiksmindes b&#x113;rnu patversmi. Pat p&#x113;c daudziem gadiem, kad, b&#x16B;�dams liels z&#x113;ns, Teodors iedom&#x101;j&#x101;s par �o nakti, vi&#x146;� nosarka kauna un vainas izj&#x16B;tas sajaukum&#x101;. Dzi&#x13C;i vi&#x146;&#x101; bija mitusi apzi&#x146;a, ka vi&#x146;� ie&#x146;emts nepie&#x13C;aujam&#x101; m&#x12B;lest&#x12B;b&#x101;, ielasmeitas arod&#x101; vai noziegum&#x101; un ka nekad nav bijis nol&#x16B;ka laist vi&#x146;u pasaul&#x113;. Vi&#x146;� bija dzimis no pretrunas, no t&#x101;, kas izjauc pareizo kart&#x12B;bu un iet pa priek�u p&#x101;rpratumiem, k&#x13C;&#x16B;m&#x113;m, nodev&#x12B;bai un kr&#x101;p�a�nai � visam tam, kas s&#x101;kotn&#x113;ji nav bijis iece�r&#x113;ts. Sieviete, kas bija Teodora m&#x101;te, bija k&#x13C;uvusi par pretrunas upuri vai varb&#x16B;t labpr&#x101;t&#x12B;gi atde�vusies tai, � Teodors to nevar&#x113;ja zin&#x101;t, ta�u dro�i zin&#x101;ja, ka tie�i t&#x101; ievedusi vi&#x146;u pasaul&#x113;. T&#x101;d&#x113;j&#x101;di vi&#x146;� kop� z&#x113;na gadiem bija pazinis pretrunas butibu, un t&#x101; bija vi&#x146;am iem&#x101;c&#x12B;jusi, ka dz&#x12B;ve nes sev&#x12B; daudz iesp&#x113;ju un ka uz katru jaut&#x101;jumu ir vismaz divas atbildes.</p><p>Teodoram pieaugot, �&#x12B; doma p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s par saj&#x16B;tu, ka vi&#x146;� pieder pie citas pasaules � tadas, kas nepaz&#x12B;st pretrunu, pasaules, kur paties&#x12B;ba no�v&#x113;r� parpratumus, k&#x13C;&#x16B;mes, kr&#x101;p�anu un node�v&#x12B;bu, kur viss ir viens un nav neka cita, kas sp&#x113;tu izjaukt pareizo k&#x101;rt&#x12B;bu. Daudzus gadus vi&#x146;� bija ari dom&#x101;jis, ka reiz pien&#x101;ks diena, kad vi&#x146;u uz �o pasauli aizved&#x12B;s v&#x12B;rs, kuram agri vai v&#x113;lu j&#x101;iero�das un j&#x101;atkl&#x101;j sevi, � proti, vi&#x146;a t&#x113;vs.</p><p>Visu savu b&#x113;rn&#x12B;bu Teodors bija juties p&#x101;r�liecin&#x101;ts, ka t&#x113;vs ir &#x101;rk&#x101;rt&#x12B;gi bag&#x101;ts v&#x12B;rs, kur� zina, ka vi&#x146;am Frederiksbergas b&#x113;rnu patver�sm&#x113; Kopenh&#x101;gen&#x101; ir d&#x113;ls un ka �o d&#x113;lu uz tu�rieni aizvedis nelaim&#x12B;gs p&#x101;rpratums. Tas bija tikai laika jaut&#x101;jums, iekams t&#x113;vs iej&#x101;tu pa pa�tversmes v&#x101;rtiem liela sirmja mugur&#x101;, kur� d&#x12B;�&#x101;tos pa pagalmu, nemier&#x12B;gi piecirzdams pa�kavus. Zirga kr&#x113;pes pl&#x12B;votu v&#x113;j&#x101;, un t&#x101; musku�&#x13C;iem liktu tr&#x12B;s&#x113;t tikai da&#x13C;&#x113;ji piejauc&#x113;t&#x101;s b&#x16B;t&#x12B;bas sp&#x113;ks, un t&#x113;va plato seju ar lepnu profilu un dzi&#x13C;i iegrimu�&#x101;m ac&#x12B;m ap&#x146;emtu kupli, balti mati, kas kristu vi&#x146;am p&#x101;r pleciem. Vi&#x146;a skatiens b&#x16B;tu gandr&#x12B;z mirdzo�s un pilns noz&#x12B;mes, un starp berniem laukum&#x101; vi&#x146;� t&#x16B;da&#x13C; paman&#x12B;tu savu d&#x113;lu. Vi&#x146;i kop&#x101; aizj&#x101;tu proj&#x101;m, un Teodors tiktu ievests bag&#x101;t&#x12B;bas un noz&#x12B;m&#x12B;guma pasaul&#x113;, uz kuru vi&#x146;am ir iedzimtas ties&#x12B;bas. T&#x113;vs vi&#x146;am paskaid�rotu, ka nav var&#x113;jis ierasties agr&#x101;k neatliekamu dar&#x12B;jumu d&#x113;&#x13C; un t&#x101;p&#x113;c, ka bijis nepiecie�ams visu k&#x101;rt&#x12B;gi sagatavot pirms Teodora iera�an&#x101;s. Ta�u paskaidrojumi b&#x16B;tu lieki; Teodors to visu zin&#x101;ja jau iepriek�, un vi&#x146;� m&#x101;tu ar galvu un saprastu. Vi&#x146;i abi kop&#x101; dz&#x12B;votu laim&#x12B;gi, un p&#x113;c t&#x113;va n&#x101;ves Teodors p&#x101;r&#x146;emtu neskait&#x101;m&#x101;s mui��as un apjom&#x12B;gos zemes &#x12B;pa�umus un l&#x12B;dz m&#x16B;�a galam nestu t&#x113;va v&#x101;rdu k&#x101; di�cilt&#x12B;bas z&#x12B;mi. Un vi&#x146;� juta, ka sav&#x101; zi&#x146;&#x101; to jau nes. T&#x101; mita vi&#x146;&#x101; k&#x101; zin&#x101;�anas par to, ka b&#x113;rnu patversmes pa�saule nav viss un ka past&#x101;v cita dz&#x12B;ve, ne vien �&#x12B; starp citiem z&#x113;niem, no kuriem vair&#x101;ki vec&#x101;�kie un stipr&#x101;kie nepalaida gar&#x101;m nevienu izde�v&#x12B;bu pabaid&#x12B;t un pazemot jaun&#x101;kos. No vi&#x146;iem Teodors bija iem&#x101;c&#x12B;jies kust&#x113;ties telp&#x101; un �&#x137;&#x113;r�sot patversmes pagalmu t&#x101;d&#x101; veid&#x101;, lai neviens vi&#x146;u nepaman&#x12B;tu. Vi&#x146;� bija z&#x113;ns, kur� zin&#x101;ja, ka diskrecija ir ne vien tikums, bet l&#x101;giem ar&#x12B; ne�piecie�am&#x12B;ba, un vi&#x146;� izvainjas no p&#x101;r&#x113;jo rota�&#x13C;&#x101;m un jautr&#x12B;bas un labpr&#x101;t&#x101;k tur&#x113;j&#x101;s noma&#x13C;us ar saviem sap&#x146;iem. Katru vakaru, kad gu&#x13C;amis�tab&#x101; tika nodz&#x113;sta gaisma un Teodors gul&#x113;ja un klaus&#x12B;j&#x101;s �abo�aj&#x101;s ska&#x146;&#x101;s tums&#x101;, vi&#x146;� dom&#x101;ja par dienu, kad izdzird&#x113;s, k&#x101; uz pagalma bru&#x123;a klaudz pakavi, vai jut&#x12B;s, k&#x101; uz vi&#x146;a pleca nogulst k&#x101;da roka. Vi&#x146;� bija gatavs, vi&#x146;� tikai gaid&#x12B;ja bridi, kad bus j&#x101;pamet viss, ko vi&#x146;� paz&#x12B;st, un j&#x101;dodas otr&#x101; pasaul&#x113;, kas vi&#x146;am pieder.</p><p>Ilgu laiku Teodors gaid&#x12B;ja uztic&#x12B;bas piln&#x101; paciet&#x12B;b&#x101;, kas pamazam sajauc&#x101;s ar slepen&#x101;m bail&#x113;m par to, vai t&#x113;vs pasp&#x113;s ierasties, pirms Teodors sasniegs to vecumu, kad b&#x16B;s j&#x101;atst&#x101;j patversme. Vi&#x146;� gaid&#x12B;ja t&#x113;vu katru dienu, vi&#x146;� gaid&#x12B;ja vair&#x101;kus gadus l&#x12B;dz k&#x101;dai dienai taj&#x101; ag�raj&#x101; pavasar&#x12B;, kad k&#x13C;uva piecpadsmit gadu vecs.</p><p>Taj&#x101; diena vi&#x146;� bija s&#x113;d&#x113;jis garaj&#x101; z&#x101;l&#x113; zem liela kasta&#x146;koka k&#x101;da pils&#x113;tas ezera krast&#x101;. Saule bija zemu, un &#x16B;dens mirdz&#x113;ja un mirk�&#x137;in&#x101;ja vi&#x146;am. Teodors virpin&#x101;ja l&#x16B;p&#x101;s salmi&#x146;u un at�laid&#x101;s garaj&#x101; z&#x101;l&#x113; viegl&#x101; un bezr&#x16B;p&#x12B;ga noska&#x146;a. Sajust, k&#x101; saule silda &#x101;du, ieelpot svaigo, v&#x113;so gaisu. �&#x137;ita, it k&#x101; vi&#x146;� dzertu �o pasauli, it k&#x101; t&#x101; butu rad&#x12B;ta priekam, un, k&#x101; daudzreiz iepriek�, vi&#x146;am acu priek�&#x101; atausa aina ar t&#x113;vu, kur� sir�mja mugur&#x101; iej&#x101;j pa patversmes v&#x101;rtiem. Zirga kr&#x113;pes pl&#x12B;voja v&#x113;j&#x101; k&#x101; laizo�as m&#x113;les, musku�&#x13C;iem lika dreb&#x113;t tikai pa pusei savald&#x12B;tais sp&#x113;ks, un t&#x113;vs ar mirdzo�o skatienu mekl&#x113;ja pagalm&#x101; savu d&#x113;lu. Aina bija t&#x101;da pati k&#x101; alla�, un, kad Teodoram v&#x113;l&#x101;k b&#x16B;s j&#x101;dom&#x101; par �o dienu, vi&#x146;� nesp&#x113;s izskaidrot, k&#x101; viss piepe�i var&#x113;ja b&#x16B;t main&#x12B;jies. Ta�u toreiz, izt&#x113;lojoties �o ainu, �&#x137;ita, ka me�on&#x12B;gajam zirgam un v&#x12B;rietim ar p&#x101;rsp&#x12B;l&#x113;ti dedz&#x12B;go skatienu piem&#x12B;t kaut kas pat&#x113;tisks. Un taja pa�&#x101; mirkl&#x12B;, kad Teodors to izt&#x113;loj&#x101;s �&#x101;di, vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;&#x113;ma kauns. Vi&#x146;� atri piec&#x113;l&#x101;s z&#x101;l&#x12B;t&#x113; s&#x113;�dus. L&#x16B;koj&#x101;s t&#x101;lum&#x101; tik b&#x101;ls, it k&#x101; b&#x16B;tu aizpludu�as visas asinis. Neviens nezin&#x101;ja, kur vi&#x146;� ir, neviens &#x12B;pa�i neraiz&#x113;j&#x101;s par vi&#x146;u, nevienam vi&#x146;u nevajadz&#x113;ja. Vi&#x146;� sav&#x101; dz&#x12B;v&#x113; nebija izraudz&#x12B;ts nek&#x101;d&#x101;m liktenim, vi&#x146;� nepieder&#x113;ja nevienam t&#x113;vam vai m&#x101;tei, nekadai zemei vai v&#x101;rdam.</p><p>Vi&#x146;� pal&#x16B;koj&#x101;s apkart krast&#x101;. It k&#x101; pasaule var&#x113;tu vi&#x146;u izgl&#x101;bt. Ta�u ta bija atk&#x101;pusies. Kra�sas meldros un z&#x101;l&#x113; bija izbal&#x113;ju�as, ezera spo�gulis bija k&#x101; pl&#x16B;sto�s skatiens, un saule debes&#x12B;s st&#x101;v&#x113;ja k&#x101; balti kv&#x113;lo�a lode.</p><p>"Pirmo reizi es redzu pasauli, k&#x101;da t&#x101; ir," Teodors nodom&#x101;ja.</p><p>Vi&#x146;� pamirk�&#x137;in&#x101;ja tuk�as acis. Vi&#x146;� nesa�prata, k&#x101; gan tas var b&#x16B;t viss. Tom&#x113;r zin&#x101;ja, ka nek&#x101; cita nav, un �aj&#x101; mirkli �&#x137;ita, it k&#x101; laiks papla�in&#x101;tos, lai aptvertu visu laiku, un vi&#x146;a vientul&#x12B;ba iestieptos m&#x16B;�&#x12B;b&#x101;.</p><p>P&#x113;c div&#x101;m dien&#x101;m Teodors dev&#x101;s pie Frederiksmindes b&#x113;rnu patversmes priek�nieka un pazi&#x146;oja, ka esot nodom&#x101;jis pieteikties par kandid&#x101;tu franciska&#x146;u br&#x101;&#x13C;u ordeni. Priek�nieks, pavecs un &#x13C;oti dievbij&#x12B;gs v&#x12B;rs, kur� piekopa savu tic&#x12B;bu k&#x101; laic&#x12B;gais francisk&#x101;nis Tre�aj&#x101; or�den&#x12B;, k&#x13C;uva lepns un priec&#x12B;gs un notur&#x113;ja n&#x101;�kamajam Dieva v&#x12B;ram garu, gan pamaco�u, gan pacilajo�u runu. Pa to laiku priek�nieka sieva, kura nejau�i bija dzird&#x113;jusi Teodora pirmos v&#x101;r�dus, st&#x101;v&#x113;ja noma&#x13C;&#x101;k telp&#x101; un berz&#x113;ja plauk�stas, v&#x113;rodama Teodoru spo�&#x101;m, lepn&#x101;m ac&#x12B;m. P&#x113;c tam priek�nieks aizg&#x101;ja pie lielas rakst&#x101;m�pults dz&#x12B;vojam&#x101; istab&#x101; un no vienas atvilktnes iz&#x146;&#x113;ma ozolkoka krucifiksu, kuru svin&#x12B;gi pa�sniedza nopietnajam jaunajam v&#x12B;rietim, kura seja neatkl&#x101;ja ne prieku, ne citas j&#x16B;tas. Krucifikss tika iet&#x12B;ts balt&#x101; dr&#x101;n&#x101; un bija viena no nedaudzaj&#x101;m liet&#x101;m, ko Teodors nesa l&#x12B;dzi, kad pirms m&#x113;ne�a beig&#x101;m pameta D&#x101;niju, kur muku br&#x101;l&#x12B;ba vairs nepast&#x101;v&#x113;ja kop� reform&#x101;cijas laikiem.</p><p>Kad vi&#x146;� da�as dienas v&#x113;l&#x101;k p&#x113;cpusdien&#x101; ieg&#x101;ja pa maz&#x101; francisk&#x101;&#x146;u klostera v&#x101;rtiem k&#x101;d&#x101; ciemat&#x101; uz dienvidiem no Romas, kur jau tika gaid&#x12B;ts, vi&#x146;� joproj&#x101;m bija tikai z&#x113;ns ar apa&#x13C;iem vaigiem un atkl&#x101;tu seju. Nopietn&#x12B;ba bija ieg&#x16B;lusi vi&#x146;a acu tum�um&#x101; un bija tikai nedaudz nojau��ama, kad vi&#x146;� pac&#x113;la skatienu un paraudz&#x12B;j&#x101;s uz habit&#x101; t&#x113;rpto br&#x101;li, kur� n&#x101;ca pret&#x12B; p&#x101;r pagalmu. Muk&#x101;m bija r&#x101;ms, smaido�s skatiens, un vi&#x146;� uzlika rokas Teodoram uz pleciem, iel&#x16B;kodamies vi&#x146;am sej&#x101; un sveikdams vi&#x146;u klosteri. Bija pa�liku�as tikai da�as dienas l&#x12B;dz br&#x12B;dim, kad Teo�doru uz&#x146;ems �eit par novici; no t&#x101; mirk&#x13C;a vi&#x146;am j&#x101;velt&#x12B; sava dz&#x12B;ve kalpo�anai Dievam � un v&#x113;l bija japaiet daudziem gadiem, iekams vi&#x146;� sa�staps sievieti, kura pak&#x13C;aus vi&#x146;a tic&#x12B;bu iz�&#x137;iro��ajam p&#x101;rbad&#x12B;jumam.</p><p>T&#x101;d&#x101; veid&#x101; tas, kam s&#x101;kotn&#x113;ji nevajadz&#x113;ja notikt, beidz&#x101;s ar to, ka jaunais Teodors atdeva savu dz&#x12B;vi bazn&#x12B;cai. Sakum&#x101; vi&#x146;u neilgu laiku bija kremtusi slepena skepse un nemiers, bet v&#x113;�l&#x101;k vi&#x146;� bija s&#x101;cis just lielu atvieglojumu. Klos�teri vi&#x146;� bija iem&#x101;c&#x12B;jies, k&#x101; nosaukt v&#x101;rd&#x101; to, ko visu laiku bija zin&#x101;jis, nesp&#x113;jot to sev izskaid�rot; proti, ka ar �o pasauli un dz&#x12B;vi nepietiek, jo viss ieg&#x16B;st j&#x113;gu no k&#x101; cita. Ta�u tagad vi&#x146;� at�kl&#x101;ja, ka laiks, kas vi&#x146;am japavada �aj&#x101; pasaul&#x113;, ir panesams, jo vairs nenoz&#x12B;me visu. Eksistence vairs nebija ierobe�ota ar to, ko cilv&#x113;ks sp&#x113;j sa�skat&#x12B;t; vienm&#x113;r bus k&#x101;ds Dievs � k&#x101;da acs, kas redz visu, k&#x101;da auss, kas dzird visu, un k&#x101;da sirds, kas zina un saprot visu. Un vienm&#x113;r b&#x16B;s k&#x101;da cita pasaule � Dieva valst&#x12B;ba, un kada cita dz&#x12B;ve � m&#x16B;�&#x12B;g&#x101;, kas b&#x16B;s atalgojums par laba�jiem darbiem �aj&#x101; � pirmaja dz&#x12B;v&#x113;. Bazn&#x12B;ca \</p><p>Teodoram sol&#x12B;ja, ka vi&#x146;am b&#x16B;s da&#x13C;a pie t&#x101; visa, un nepilnus tr&#x12B;s gadus v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;u iesv&#x113;t&#x12B;ja par diakonu kr&#x101;�&#x146;&#x101; ceremonij&#x101; pils&#x113;tas bazn&#x12B;c&#x101;, tur piedal&#x12B;j&#x101;s ar&#x12B; b&#x12B;skaps un orde&#x146;a priek�niec&#x12B;ba.</p><p>Gul&#x113;dams alt&#x101;ra priek�&#x101;, piespiedis kr&#x16B;tis un zodu gr&#x12B;das aukstajiem akme&#x146;iem, Teodors aizv&#x113;ra acis, kam&#x113;r sapulc&#x113;jusies draudze l&#x16B;�dza par vi&#x146;u un dziedaja lit&#x101;niju p&#x101;r vi&#x146;u. P&#x113;c tam kad vi&#x146;� bija iesv&#x113;t&#x12B;ts un, ce&#x13C;os nometies, bija sa&#x146;&#x113;mis sv&#x113;t&#x101; vakar&#x113;diena �&#x137;&#x12B;vi ar maizi un bi&#x137;eri ar v&#x12B;nu un &#x16B;deni, pie vi&#x146;a pien&#x101;ca b&#x12B;skaps. Teodora skaustam p&#x101;rskr&#x113;ja tr&#x12B;sas, vi&#x146;� piec&#x113;l&#x101;s un pagriez&#x101;s pret b&#x12B;skapu. Vi&#x146;am ne�kad vairs nevajadz&#x113;s just vainu, jo vi&#x146;am bija piedots, un vi&#x146;am nevajadz&#x113;s paz&#x12B;t pamest&#x12B;bu, jo vi&#x146;am bija Dievs. Vienm&#x113;r b&#x16B;s kas cits, un Teodors mekl&#x113;ja tam apstiprin&#x101;jumu pien&#x101;ku�&#x101; v&#x12B;ra sej&#x101;, kas bija apa&#x13C;a un gluda. Acis, za&#x13C;as un mazliet izvelbtas, sastapa vi&#x146;u tala un svin&#x12B;g&#x101; mier&#x101;. P&#x101;ris sekun�u abi mija skatienus, kas lika Teodoram just, ka tagad vi&#x146;i ir br&#x101;&#x13C;i, � tad abi nov&#x113;rsa acis, kad b&#x12B;skaps paliec&#x101;s uz priek�u un nosk&#x16B;pst&#x12B;ja vi&#x146;u. Un, sa&#x146;emdams miera sk&#x16B;pstu, Teodors neb&#x16B;tu tic&#x113;jis � vai ar&#x12B; butu izmisis, ja vi&#x146;am past&#x101;st&#x12B;tu, ka pien&#x101;ks diena, kad vi&#x146;� sev jaut&#x101;s, vai izv&#x113;l&#x113;jies pareizo ce&#x13C;u.</p><p>"Miers ar tevi," b&#x12B;skaps sac&#x12B;ja.</p><p>"Un ar tavu garu!" Teodors atbild&#x113;ja.</p><p>Tom&#x113;r �aubas bija vi&#x146;u piemekl&#x113;ju�as jau ilgi pirms tam, kad jaun&#x101; �uv&#x113;ja, v&#x101;rd&#x101; Ma�tilde, bija aizvedusi vi&#x146;u l&#x12B;dzi sav&#x101; ce&#x13C;&#x101;. Lai gan Teodors visus �os gadus orden&#x12B; bija v&#x113;l&#x113;jies patieso un labo, vi&#x146;� par sp&#x12B;ti tam, ka dz&#x12B;voja paklaus&#x12B;b&#x101;, �&#x137;&#x12B;st&#x12B;b&#x101; un pazem&#x12B;b&#x101; un tic&#x113;ja T&#x113;�vam, Vi&#x146;a d&#x113;lam J&#x113;zum un Sv&#x113;tajam Garam, beigu beig&#x101;s nekad nebija piln&#x12B;b&#x101; atdevies kris�tiet&#x12B;bai.</p><p>Klusajos br&#x12B;�os, palicis vienatn&#x113; ar sevi un l&#x16B;g�an&#x101;m, Teodors bija spiests b&#x16B;t god&#x12B;gs pret sevi, un tad vi&#x146;� apzinaj&#x101;s, ka netic st&#x101;stam par aug�&#x101;mcel�anos. Tas bija nosl&#x113;pums, ko vi&#x146;� nesa dzi&#x13C;i sird&#x12B;, un tas dar&#x12B;ja vi&#x146;am s&#x101;pes un uz ilgu laiku iedzina dzi&#x13C;&#x101; izmisum&#x101;, jo vi&#x146;� zi�n&#x101;ja, ka l&#x12B;dz ar to ap�auba ne tikai kristiet&#x12B;bas pamatot&#x12B;bu, bet ar&#x12B; Dieva eksistenci. Vi&#x146;� bija to noliedzis un no�&#x113;lojis, un neskait&#x101;mas reizes l&#x16B;g�an&#x101; meties ce&#x13C;os pie ozolkoka krucifiksa sava cell&#x113; un l&#x16B;dzies, lai taptu atbr&#x12B;vots no �&#x12B;m �au�b&#x101;m. Ta�u tas neko nebija main&#x12B;jis: vi&#x146;� nesp&#x113;ja dom&#x101;t neko citu k&#x101; vien to, ka J&#x113;zus miesas p&#x113;c apglaba�anas nolaup&#x12B;tas, ka sieviet&#x113;m r&#x101;d&#x12B;ju�&#x101;s halucin&#x101;cijas, kad vi&#x146;as dom&#x101;ju�as, ka sastapu��as e&#x146;&#x123;eli, kur� vi&#x146;&#x101;m st&#x101;st&#x12B;jis, ka J&#x113;zus ir aug��&#x101;mc&#x113;lies, un ka m&#x101;cek&#x13C;i rad&#x12B;ju�i di�enu, ta�u mel&#x12B;gu m&#x12B;tu par �etrdesmit dien&#x101;m, ko pava�d&#x12B;ju�i kop&#x101; ar Pest&#x12B;t&#x101;ju p&#x113;c vi&#x146;a n&#x101;ves. Tas viss bija fantastiski, tom&#x113;r ticami. Turpretim st&#x101;sts par aug�&#x101;mcel�anos � t&#x101;pat k&#x101; sapnis par t&#x113;vu, kur� nebija ieradies, � palika tikai ideja � pre�tencioza, grandioza un skaista cer&#x12B;ba, tom&#x113;r reiz&#x113; ar&#x12B; kr&#x101;p�ana.</p><p>Sa�&#x146;augt&#x101;m rokam Teodors bija l&#x16B;kojies aug�up uz d&#x101;&#x146;u ozolkoku ar Pest&#x12B;t&#x101;ju, ko bija izkr&#x101;sojusi roka, kam piem&#x12B;t deta&#x13C;u izj&#x16B;ta, un jaut&#x101;jis, vai nekad nesp&#x113;s &#x12B;sti tic&#x113;t; vai vienm&#x113;r b&#x16B;s atst&#x101;ts �&#x12B;s pasaules var&#x101;, aizraid&#x12B;ts pie �&#x12B;s dz&#x12B;ves, no kuras prom �&#x137;ietami neved ne�viens ce&#x13C;�.</p><p>Teodors bija sp&#x113;jis pie&#x146;emt aug�amcel�anos, augst&#x101;kais, k&#x101; metaforu � un pat t&#x101;d&#x101; veid&#x101; vi&#x146;am bija gr&#x16B;ti p&#x101;rliecin&#x101;t sevi par t&#x101;s patie�sumu, jo vi&#x146;� netic&#x113;ja, ka cilv&#x113;ks sp&#x113;j main&#x12B;t savu dabu � ko vi&#x146;a no�&#x113;las piln&#x101; sirds gadu gaita bija neskait&#x101;mas reizes apstiprin&#x101;jusi.</p><p>Vi&#x146;� bija v&#x113;l&#x113;jies, kaut neb&#x16B;tu tik viens sav&#x101; nedro�&#x12B;b&#x101;, un kop&#x12B;go l&#x16B;g�anu laik&#x101; slepeniem skatieniem v&#x113;roja savus br&#x101;&#x13C;us. Ta�u vi&#x146;u sej&#x101;s nesaskat&#x12B;ja neko no sevis, neredz&#x113;ja vi&#x146;os ne�k&#x101;du �aubu, un tad vi&#x146;� sap&#x146;oja tikai par to, lai taptu iztuk�ots un var&#x113;tu izvair&#x12B;ties no lem�a�nas par to, kas ir pareizi un kas nepareizi. Vi&#x146;� grib&#x113;ja piln&#x12B;b&#x101; atdot savu gribu T&#x101; Kunga rok&#x101;s, atteikties no sprie�anas sp&#x113;jas un pak&#x13C;auties Rad&#x12B;t&#x101;jam bez noteikumiem vai iebildumiem. Ta�u tikai tad, kad sastapa Matildi, vi&#x146;� vairs nebija dro�s par to, kas ir pareizi un kas nepa�reizi, � un bija nol&#x113;mis doties sav&#x101; sap&#x146;u ce&#x13C;o�jum&#x101; uz Jeruzalemi.</p><p>Pirmo reizi Teodors ieraudz&#x12B;ja Matildi kaut kad rudens s&#x101;kum&#x101; Kastelli kloster&#x12B; uz dienvi�diem no Florences. Bija agrs r&#x12B;ts, un smidzin&#x101;ja s&#x12B;ks lietus, kas lika zemei smar�ot un gaisam sp&#x12B;d&#x113;t. Teodors bija ce&#x13C;&#x101; p&#x101;ri pagalmam uz ka�pelu, kad paman&#x12B;ja vi&#x146;u. Vi&#x146;a bija mekl&#x113;jusi patv&#x113;rumu no lietus, st&#x101;v&#x113;ja lielajos v&#x101;rtos pie ce&#x13C;a un skat&#x12B;j&#x101;s aug�up debes&#x12B;s, kas pamaz&#x101;m noskaidroj&#x101;s. Pret pauguraino ainavu ar zeltai�naj&#x101;m kr&#x101;s&#x101;m un balto gaisu skaidri iez&#x12B;m&#x113;j&#x101;s vi&#x146;as siluets ar gariem, vi&#x13C;&#x146;ainiem matiem, kas pakaus&#x12B; bija sasieti ar lenti, mazliet st&#x16B;rainiem pleciem, tievu vidukli un kupliem sv&#x101;rkiem, kas sniedz&#x101;s l&#x12B;dz puslieliem. &#x12B;su br&#x12B;di vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja un l&#x16B;koj&#x101;s debes&#x12B;s, savilkdama lakatu p&#x101;r ma�tiem un ap kaklu. Tad sp&#x113;ra soli ap st&#x16B;ri � un v&#x101;rti palika tuk�i, gai�i un atv&#x113;rti.</p><p>Kop� t&#x101;s reizes Teodors bie�i bija atcer&#x113;jies �o agro r&#x12B;tu. Vi&#x146;� bija sev jaut&#x101;jis, vai mirkl&#x12B;, kad vi&#x146;� tur st&#x101;v&#x113;ja pagalma vidu un skat&#x12B;j&#x101;s tuk�ajos v&#x101;rtos, vi&#x146;a skatiena bija izbr&#x12B;ns � vai ari bai�les, ko vi&#x146;&#x101; bija pamodin&#x101;jusi nenoteiktu ilgu sajuta. Un vai tie�&#x101;m �aj&#x101; skatien&#x101; nebija no�jau�ams viss vi&#x146;a turpmakais liktenis.</p><p>�ie jautajumi saka apciemot vi&#x146;u pusgadu v&#x113;l&#x101;k, kad vi&#x146;� otro reizi ieraudz&#x12B;ja Matildi Florenc&#x113;. Tas bija marta s&#x101;kum&#x101;, vien&#x101; no dienam, kad iel&#x101;s p&#x16B;ta dzestrs v&#x113;j�, bet saule bija sasil�d&#x12B;jusi klajos laukumus. Vien&#x101; no tirgus lau�kumiem, kur bija veikali&#x146;u ka biezs un pirc&#x113;ji sprauc&#x101;s cits citam gar&#x101;m, Teodors paman&#x12B;ja Matildi pul&#x12B;. Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja un p&#x113;to�i apl&#x16B;koja kasti, pilnu ar &#x101;boliem. Vi&#x146;a izmeta k&#x101;du pie�z&#x12B;mi vecajai sievai veikali&#x146;&#x101;, Teodors nedzir�d&#x113;ja, ko vi&#x146;a teica, ta�u redz&#x113;ja, k&#x101; saule liek vi&#x146;as matiem atsp&#x12B;d&#x113;t sarkan&#x12B;g&#x101;s nokr&#x101;s&#x101;s un z&#x12B;m&#x113; mazu &#x113;nu virs viena plaksti&#x146;a. Visas kus�t&#x12B;bas, izstiept&#x101; roka, kad vi&#x146;a pasniedza vecajai sievai p&#x101;ris mon&#x113;tu, g&#x16B;�as, kad vi&#x146;a noliec&#x101;s un pa&#x146;&#x113;ma p&#x101;ris &#x101;bolu, un plauksta, kas tur&#x113;ja grozu mazliet sl&#x12B;p&#x101; le&#x146;&#x137;&#x12B;, � tas viss bija glu�i neatkar&#x12B;gs no Teodora skatiena un mita piln&#x12B;gi sav&#x101; pasaul&#x113;. Kad meitene izsl&#x113;j&#x101;s un g&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k starp bod&#x12B;t&#x113;m, &#x13C;audama, lai vi&#x146;u aprij p&#x16B;lis, Teo�dors nesp&#x113;ja dar&#x12B;t neko citu k&#x101; vien doties pa to pa�u ce&#x13C;u p&#x101;ri laukumam un t&#x101;l&#x101;k pa iel&#x101;m.</p><p>Protams, vi&#x146;� jau �aj&#x101;s min&#x16B;t&#x113;s bija sapra�tis, ka tam nevajadz&#x113;tu notikt. Ta�u t&#x101; bija ne�jau�&#x12B;ba, pavisam neticama nejau�&#x12B;ba, ka vi&#x146;u ce&#x13C;i tagad atkal krustojas un &#x12B;su br&#x12B;di veda pa vienu un to pa�u taku cauri pils&#x113;tai.</p><p>Dom&#x101;s Teodors v&#x113;l&#x101;k bija centies neatgriez�ties pie t&#x101;, kas bija s&#x101;cies �aj&#x101; p&#x113;cpusdien&#x101;. Vi&#x146;� to nebija grib&#x113;jis, l&#x12B;dz �im vi&#x146;am bija licies pil�n&#x12B;gi neiedom&#x101;jami, ka var&#x113;tu notikt kaut kas t&#x101;ds. Tom&#x113;r vi&#x146;� bija sekojis meitenei un nebija pat &#x12B;pa�i patur&#x113;jis ac&#x12B;s vi&#x146;u un vi&#x146;as linu kr&#x101;�sas sv&#x101;rkus, kas pie katra so&#x13C;a sag&#x16B;la jaun&#x101;s ieloc&#x113;s vi&#x146;ai ap lieliem. Ta�u, kad vi&#x146;ai, iegrie��oties k&#x101;dos v&#x101;rtos, no groza izkrita &#x101;bols, Teo�dors bija a�i noliecies, lai to paceltu. Matilde pagriez&#x101;s, kad Teodors pasniedza vi&#x146;ai &#x101;bolu,</p><p>un, kad vina iz&#x146;&#x113;ma to Teodoram no rokas, abi</p><p>' f t '</p><p>p&#x101;rmija skatienu, kas piepild&#x12B;ja Teodoru ar saldu un b&#x12B;stamu mulsumu.</p><p>T&#x101; Teodors bija sastapis Matildi, un jau �aj&#x101; pirmaja &#x12B;staj&#x101; sastap�an&#x101;s reiz&#x113; vi&#x146;� bija to sa�jutis. Tas bija noticis br&#x12B;d&#x12B;, kad vi&#x146;a pateic&#x101;s un abi s&#x101;ka run&#x101;ties � Teodors vairs neatcer&#x113;j&#x101;s, par ko, bet vi&#x146;� bija Matildi sasm&#x12B;din&#x101;jis, un, kad debesis piepe�i bija aptum�ojis m&#x101;konis un s&#x101;�cis g&#x101;zt lietus, vi&#x146;i abi ieskr&#x113;ja pa v&#x101;rtiem un met&#x101;s p&#x101;ri pagalmam uz veco, pamesto stalli, kur vi&#x146;a dz&#x12B;voja. Teodors &#x13C;oti labi atcer&#x113;j&#x101;s t&#x101;s dienas gaismu, k&#x101; t&#x101; bija main&#x12B;jusies da�&#x101;s mi�n&#x16B;t&#x113;s, kam&#x113;r vi&#x146;i sarun&#x101;j&#x101;s uz ielas. Pavisam neman&#x101;mi pils&#x113;tai bija p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;jusi liela, pel&#x113;�c&#x12B;ga tumsa, un gaisma bija pak&#x101;pusies aug�&#x101; aiz t&#x101;s, � un tom&#x113;r �&#x137;ita, ka viss zem debes&#x12B;m sp&#x12B;d, visi jumti un namu muri, spo�ie, slapjie bru&#x123;akme&#x146;i un lielais koks pagalma vid&#x16B;. Vi&#x146;� atcer&#x113;jas ar&#x12B; Matildes matus, kas pland&#x12B;ja no vienas puses uz otru, un kleitu, kas sak&#x13C;&#x101;v&#x101;s ap meitenes augumu vi&#x146;a acu priek�&#x101;, kam&#x113;r abi skr&#x113;ja caur lietus �alt&#x12B;m.</p><p>Tikusi iek�&#x101; pa durv&#x12B;m, Matilde bija noli�kusi slapjo lakatu, pa&#x146;&#x113;musi dvieli un nosusi�n&#x101;jusi matus, � kad vi&#x146;a noliec&#x101;s un atmeta matus uz priek�u, skatienam atkl&#x101;j&#x101;s vi&#x146;as skausts, un Teodors nov&#x113;rs&#x101;s. Spartiski iek&#x101;r�totaj&#x101; istaba st&#x101;v&#x113;ja gar� koka galds, uz kura gul&#x113;ja kaudz&#x12B;te dr&#x113;bju, t&#x101;s bija izgrieztas uz kreiso pusi, un taj&#x101;s bija sadurtas adatas. Bla�kus uz sava galdi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja �ujma�&#x12B;na ar lielu ped&#x101;li apak�&#x101;, un uz viena no diviem soliem ab&#x101;s pus&#x113;s galdam gul&#x113;ja v&#x12B;rie�u bik�u p&#x101;ris, kuru Matilde nov&#x101;ca ar �iglu kust&#x12B;bu, atvainoda�mas par nek&#x101;rt&#x12B;bu. Lielo dr&#x113;bju kaudzi no galda vi&#x146;a ielika gult&#x101; otr&#x101; istabas gal&#x101; un no skapja kakt&#x101; iz&#x146;&#x113;ma maizi, desu, &#x16B;deni un v&#x12B;nu.</p><p>&#x112;zdami vi&#x146;i past&#x101;st&#x12B;ja viens otram par sevi. Matilde bija prec&#x113;jusies ar v&#x12B;ru, v&#x101;rd&#x101; Luid�i.</p><p>Vi&#x146;� esot maiznieks, � vi&#x146;a piebilda, ka �obr&#x12B;d gan vi&#x146;� nestr&#x101;d&#x101;jot, bet uzturoties maz&#x101; pils&#x113;�ti&#x146;&#x101; net&#x101;lu no Florences, no kurienes celusies vi&#x146;a dzimta. Tur vi&#x146;� kop&#x101; ar br&#x101;li ce&#x13C;ot m&#x101;ju, kura abi dz&#x12B;vo�ot ar sav&#x101;m &#x123;imen&#x113;m. Vi&#x146;a pati esot �uv&#x113;ja � Matilde pam&#x101;ja ar galvu uz �uj�ma�&#x12B;nas pusi, un, kad pasniedz&#x101;s p&#x113;c &#x16B;dens pudeles uz galda un iel&#x113;ja &#x16B;deni glaz&#x113;s, vi&#x146;as delmi un plaukstas Teodoram �&#x137;ita �ilbino�i kailas. Vi&#x146;� dom&#x101;ja par v&#x12B;rieti, kur� darbojas ar &#x101;muru k&#x101;d&#x101; maj&#x101; maz&#x101; pils&#x113;ti&#x146;&#x101; kaut kur lau�kos. Aiz&#x146;emts ar cit&#x101;m domam un tom&#x113;r paz&#x12B;�dams �o ainu ar vi&#x146;as delmiem un plaukst&#x101;m. Ta pieder&#x113;ja vi&#x146;am, vi&#x146;� pazina to jau tikpat labi k&#x101; pats sevi. Bet vai vi&#x146;� pazina ari �o sl&#x113;pto nojausmu, ko Teodors �obr&#x12B;d sastapa Matildes ac&#x12B;s? Taj&#x101;s bija &#x137;ircino�a spele, kas lika vi&#x146;am nov&#x113;rsties. Vai vi&#x146;a visus sastapa ar �&#x101;du ska�tienu, vai ar&#x12B; tas bija velt&#x12B;ts tikai Teodoram? Un, ja tikai vi&#x146;am, vai tad&#x101; gad&#x12B;jum&#x101; �aj&#x101; skatien&#x101; bija izsmiekls, nicin&#x101;jums pret vi&#x146;a tic&#x12B;bu, pret visu, ko vi&#x146;� p&#x101;rst&#x101;v?</p><p>Vi&#x146;� at&#x13C;&#x101;v&#x101;s tie�i skat&#x12B;ties uz Matildi tikai tad, kad vi&#x146;a l&#x101;giem paraudz&#x12B;j&#x101;s lauk&#x101; pa logu, kam&#x113;r abi run&#x101;j&#x101;s, mekl&#x113;dama k&#x101;du v&#x101;rdu vai mirkli iegrimusi savas dom&#x101;s. Tad vi&#x146;as ac&#x12B;s pa�v&#x12B;d&#x113;ja kaut kas nopietns, r&#x101;mas b&#x113;das, it k&#x101; b&#x16B;tu ieraudz&#x12B;jusi nelaimi, it k&#x101; vi&#x146;a paz&#x12B;tu t&#x101;das dz&#x12B;ves puses, kas Teodoram apsl&#x113;ptas. Un, v&#x113;�l&#x101;k taj&#x101; p&#x113;cpusdien&#x101; atstajis Matildi, vi&#x146;� ne�sp&#x113;ja aizmirst �o skatienu, nedz ari saj&#x16B;tu, ka ir tuvs kadai b&#x16B;tnei, kas aplipina vi&#x146;u ar ipa�u l&#x12B;ksmu prieku, lai gan st&#x101;sta vi&#x146;am ar&#x12B; par skumjam un zaud&#x113;jumu.</p><p>Taj&#x101; pa�&#x101; vakar&#x101;, kapel&#x101; noskait&#x12B;jis stundu l&#x16B;g�anas un apg&#x16B;lies gult&#x101; sav&#x101; cell&#x113;, Teodors nesp&#x113;ja aizmigt. Viss ap vi&#x146;u bija kluss. Dom&#x101;s vi&#x146;� arvien atgriez&#x101;s pie Matildes sejas, pie �&#x12B; nopietn&#x101;, smaido�&#x101; skatiena. Vi&#x146;� grib&#x113;ja aiz�migt, vi&#x146;� negrib&#x113;ja par to dom&#x101;t, ta�u juta ne�mieru, un, grozoties gulta, vi&#x146;am �&#x137;ita, it k&#x101; zem vi&#x146;a piepe�i izstieptos Matilde, uz spil�vena izkl&#x12B;du�iem matiem un kail&#x101;m kr&#x16B;t&#x12B;m.</p><p>Teodors piec&#x113;l&#x101;s s&#x113;dus. Celle vi&#x146;u iesk&#x101;va ar savam balsin&#x101;taj&#x101;m sien&#x101;m. Mirkli vi&#x146;� s&#x113;�d&#x113;ja un v&#x113;r&#x101;s pustums&#x101;. Vi&#x146;� dom&#x101;ja par Dievu, par to, ka v&#x12B;rietim j&#x101;seko ce&#x13C;am, kuru vi&#x146;� sev nospraudis, un par maiznieku, kur� b&#x16B;v&#x113; m&#x101;ju maz&#x101; pils&#x113;ti&#x146;&#x101; &#x101;rpus Florences.</p><p>Teodors iededza sveci un pieg&#x101;ja pie neliel&#x101; loga, kas v&#x113;r&#x101;s uz klostera aug&#x13C;ud&#x101;rzu. Nak�sn&#x12B;gi tum�aj&#x101; r&#x16B;ti vi&#x146;� sastapa savu spogu&#x13C;�att&#x113;lu. Vi&#x146;� nebija radis pie �&#x101;d&#x101;m dom&#x101;m � just t&#x101;du vainu. Vi&#x146;� nepavisam nepazina �o meiteni. Bija saticis vi&#x146;u divas reizes un run&#x101;jis ar vi&#x146;u vienu reizi. Vi&#x146;� neko nesaprata. Un v&#x113;l nevar&#x113;ja zin&#x101;t, ka tas, kas tur cilv&#x113;ku pie zemes un no k&#x101; vi&#x146;� tik daudzus gadus ir centies at�br&#x12B;voties, tagad uzgulst vi&#x146;a pleciem.</p><p>Nebija dom&#x101;ts, ka Teodoram v&#x113;lreiz j&#x101;sastop Matilde. Vi&#x146;� nebija grib&#x113;jis vi&#x146;u vairs redz&#x113;t un bija apsol&#x12B;jis sev un Dievam, kur� redz visu, dzird visu, zina un saprot visu, ka �&#x12B; bijusi pirm&#x101; un p&#x113;d&#x113;j&#x101; reize, kad vi&#x146;� run&#x101;jis ar Ma�tildi. T&#x101; vi&#x146;� bija dom&#x101;jis, sajuzdams ap&#x146;&#x113;m&#x12B;bu un ar&#x12B; ar mazu, slepenu izmisumu, lai gan Ma�tildi nepavisam nepazina.</p><p>Bet par sp&#x12B;ti saviem sol&#x12B;jumiem vi&#x146;� dom&#x101;ja par Matildi katru dienu, un vakaros, noliekdams savu galvu starp br&#x101;&#x13C;iem un salikdams rokas l&#x16B;g��an&#x101;, vi&#x146;� aizv&#x113;ra acis un dom&#x101;ja par vi&#x146;u. Vi&#x146;�, protams, jau agr&#x101;k bija saskat&#x12B;jis skaistumu sie�vietes sej&#x101; un dom&#x101;jis ari par to, k&#x101; gan b&#x16B;tu vien�m&#x113;r negul&#x113;t sav&#x101; gult&#x101; vienam. Ta�u nekad agr&#x101;k nebija to izt&#x113;lojies ar t&#x101;du � kaisli. Pr&#x101;t&#x101; bija ie�&#x101;vusies doma � vai tad b&#x16B;tu j&#x101;atst&#x101;j viss, p&#x113;c k&#x101; vi&#x146;� visu m&#x16B;�u tiecies, vai viss tagad beig�tos, � un tad vi&#x146;� jut&#x101;s, it k&#x101; b&#x16B;tu j&#x101;mirst. Ta�u, atv&#x113;ris acis un atjedzies mazaj&#x101; kapel&#x101; kop&#x101; ar br&#x101;&#x13C;iem, vi&#x146;� zin&#x101;ja, ka ir uz pareiz&#x101; ce&#x13C;a.</p><p>T&#x101;p&#x113;c Teodors izlik&#x101;s, it k&#x101; nekas neb&#x16B;tu noticis. Vi&#x146;� dar&#x12B;ja savu darbu � tulkoja grie&#x137;u un ar&#x101;bu tekstus, vi&#x146;� skait&#x12B;ja noteikt&#x101;s l&#x16B;g��anas un v&#x113;l citas, un ikned&#x113;&#x13C;as sapulc&#x113; vi&#x146;� s&#x16B;dz&#x113;ja visus citus gr&#x113;kus, atskaitot visliel&#x101;ko. Tom&#x113;r vi&#x146;� jut&#x101;s k&#x101; izstumtais � vi&#x146;u vaj&#x101;ja sap&#x146;i un ilgas, un kauns. Un, kad vi&#x146;� beidzot nol&#x113;ma apciemot Matildi v&#x113;l vienu reizi, tas no�tika t&#x101;p&#x113;c, lai izbeigtu visu un pier&#x101;d&#x12B;tu sev un Dievam, ka nekas no t&#x101; visa vi&#x146;am neko ne�noz&#x12B;m&#x113;.</p><p>Kad Matilde atv&#x113;ra durvis un pak&#x101;p&#x101;s soli atpaka&#x13C;, lai ielaistu vi&#x146;u iek�&#x101;, Teodors no�&#x113;�loja, ka atn&#x101;cis. Vi&#x146;� steidz&#x101;s ieiet istab&#x101;, lai ne�viens vi&#x146;u neieraudz&#x12B;tu, un taust&#x12B;j&#x101;s ap durvju rokturi, aizv&#x113;rdams tas aiz sevis. Vi&#x146;� &#x101;tri pa�skat&#x12B;j&#x101;s Matildei p&#x101;r plecu, bet �&#x137;ita, ka vi&#x146;i ir vieni. Mirkli Teodors st&#x101;v&#x113;ja un v&#x113;roja vi&#x146;u. Vi&#x146;� b&#x16B;tu var&#x113;jis vi&#x146;u nosk&#x16B;pst&#x12B;t, ta�u pac&#x113;la roku p&#x101;r vi&#x146;as seju un sv&#x113;t&#x12B;ja vi&#x146;u ar v&#x101;rdiem "miers ar tevi". Vi&#x146;as skatien&#x101; bija �&#x12B; r&#x101;m&#x101; no�pietn&#x12B;ba, tom&#x113;r ar&#x12B; kas cits, ko vi&#x146;� neuzdro��in&#x101;j&#x101;s tulkot, un �is skatiens gremd&#x113;j&#x101;s vi&#x146;a skatien&#x101; � taj&#x101; v&#x12B;d&#x113;ja domu un j&#x16B;tu, visas vi�&#x146;as agr&#x101;k&#x101;s pieredzes daudznoz&#x12B;m&#x12B;g&#x101;s p&#x113;das, ta�u ar&#x12B; ilgas pec t&#x101;, kas n&#x101;ks, un vi&#x146;am �&#x137;ita, ka visa vi&#x146;as dz&#x12B;ve tagad koncentr&#x113;jas �aj&#x101; vien&#x101; skatiena. �&#x137;ita, it ka neb&#x16B;tu neka, ko teikt; tas lik&#x101;s pareizi, kad vi&#x146;� piesk&#x101;r&#x101;s Matildes vai�gam un vi&#x146;a par&#x101;va aug�up savu plecu un pie�spieda vi&#x146;a plaukstu pie vaiga. Vi&#x146;� nogl&#x101;st&#x12B;ja vi&#x146;u zem zoda un pie bl&#x16B;zes kakla izgriezuma, kur bija dzimumzim&#x12B;te. Vi&#x146;� piesk&#x101;r&#x101;s tai ar pirksta galu, iekams &#x13C;&#x101;va plaukstai iesl&#x12B;d&#x113;t zem bl&#x16B;zes malas un sajuta deln&#x101; m&#x12B;ksto kr&#x16B;ti ar cieto gali&#x146;u, p&#x101;rpilns necie�amu ilgu � tom&#x113;r ar&#x12B; cer&#x113;dams uz ko citu. �&#x12B; cer&#x12B;ba pazuda, t&#x101; vi�&#x146;am zuda, kad vi&#x146;� nosk&#x16B;pst&#x12B;ja Matildi, un uz k&#x101;du br&#x12B;di, kas vi&#x146;am �&#x137;ita ilgs, atst&#x101;ja vi&#x146;u pavisam.</p><p>P&#x113;c tam vi&#x146;� gul&#x113;ja vi&#x146;ai blakus gult&#x101; un skat&#x12B;j&#x101;s pa atv&#x113;rto logu. &#x100;r&#x101;, pagalm&#x101;, koka la�potne st&#x101;v&#x113;ja sav&#x101; tikko plauku�aj&#x101; kr&#x101;�&#x146;um&#x101; un kaut kur v&#x12B;teroja k&#x101;ds putns, t&#x101; ka tre&#x13C;&#x13C;i at�balsoj&#x101;s starp namu m&#x16B;riem. Teodors skat&#x12B;j&#x101;s un klaus&#x12B;j&#x101;s it k&#x101; no lielas, lielas t&#x101;lienes.</p><p>Vi&#x146;� pagriez&#x101;s un ieskat&#x12B;j&#x101;s Matildes mo��aj&#x101;, zi&#x146;k&#x101;r&#x12B;gaj&#x101; sej&#x101;. Ap vi&#x146;as l&#x16B;p&#x101;m v&#x12B;d&#x113;ja mazs smaids, kas pild&#x12B;ja Teodoru ar maigumu un lepnumu.</p><p>"Iedom&#x101;jies, ja nu man nekad neb&#x16B;tu tevi j&#x101;atst&#x101;j," vi&#x146;� teica un taj&#x101; pa�&#x101; mirkli zin&#x101;ja, ka aizie�ana no bazn&#x12B;cas butu n&#x101;ve. Vi&#x146;� jaut&#x101;ja sev, vai p&#x113;c �&#x12B;s n&#x101;ves visp&#x101;r var&#x113;tu b&#x16B;t k&#x101;da dz&#x12B;ve.</p><p>Matilde pasmaid&#x12B;ja, atkal taj&#x101; &#x12B;patnaj&#x101; veid&#x101;, kas bija aplipin&#x101;jis Teodoru ar prieku. Vi&#x146;&#x101; uzviln&#x12B;ja melanholija un citas, ne tikai cie�n&#x12B;jamas jutas. T&#x101;s sapl&#x16B;da kop&#x101; un p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s nepiecie�am&#x12B;ba rast pieeju Matildes b&#x16B;t&#x12B;bai, visu m&#x16B;�u sekot vi&#x146;ai ikvienos priekos un b&#x113;d&#x101;s, un, kad vi&#x146;a reiz k&#x13C;utu veca un b&#x16B;tu spiesta atskat&#x12B;ties uz savu dz&#x12B;vi, vi&#x146;� b&#x16B;tu tas, kur� pa�vad&#x12B;jis vi&#x146;u cauri visam un pret kuru vi&#x146;a beigu beig&#x101;s pav&#x113;rstu savu seju. Tad vi&#x146;i vairs nekad nevar&#x113;tu �&#x137;irties, jo laiks b&#x16B;tu pag&#x101;jis, dz&#x12B;ve iz�tec&#x113;tu un vairs neb&#x16B;tu groz&#x101;ma. No t&#x101; bri�a vienm&#x113;r b&#x16B;tu t&#x101;, ka Teodors ir bijis vi&#x146;as dz&#x12B;�ves v&#x12B;rietis un vi&#x146;a � Teodora dz&#x12B;ves sieviete. Ka vi&#x146;i uz visiem laikiem noteiku�i viens otra likteni. Ta�u, v&#x113;l neizpr&#x101;tojis �o domu l&#x12B;dz ga�lam, Teodors izt&#x113;loj&#x101;s v&#x12B;rieti, kur� c&#x113;la Matildei m&#x101;ju maz&#x101; pils&#x113;ti&#x146;&#x101; &#x101;rpus Florences.</p><p>Lai ko �is v&#x12B;rs justu, ja zin&#x101;tu, ka �in&#x12B; mirkl&#x12B; vi&#x146;a gult&#x101; gu&#x13C; sve�inieks, � Teodors vi&#x146;u sa�prata. Tik daudzus gadus vi&#x146;� pats bija g&#x101;jis pa ce&#x13C;u, par kuru bija dom&#x101;jis, ka tas ved&#x12B;s vi&#x146;u visu dz&#x12B;vi, un vi&#x146;� aizgriez&#x101;s no sievietes gult&#x101; un skat&#x12B;j&#x101;s &#x101;r&#x101; pa logu uz koku un aug�&#x101; debesis.</p><p>S&#x101;kotn&#x113;ji nebija iecer&#x113;ts, ka vi&#x146;am vajadz&#x113;tu gul&#x113;t �aj&#x101; gult&#x101;, kur vi&#x146;u apciemotu �&#x101;das domas. Nebija ari dom&#x101;ts, ka vi&#x146;� b&#x16B;s v&#x12B;rietis, kas var&#x113;tu v&#x113;l&#x113;ties sagatavot citam nelaimi, un ka pats beig&#x101;s ieg&#x101;z&#x12B;sies atpaka&#x13C; pretrun&#x101;. Teo�dors bija virs, kas pild&#x12B;jis visus bazn&#x12B;cas pie�n&#x101;kumus un uztic&#x113;jies gaid&#x101;majai pest&#x12B;�anai. Ja jau �is ce&#x13C;� izr&#x101;d&#x12B;tos nepareizs, vai tad ar&#x12B; otrs ce&#x13C;� nevar&#x113;tu izr&#x101;d&#x12B;ties aplams? Aiztur&#x113;dams elpu, Teodors izbrauca ar roku caur matiem, paberz&#x113;ja uzacis un acis. T&#x101; bija &#x13C;auna doma, jo sol&#x12B;ja tikai to, ka visi ce&#x13C;i, iesp&#x113;jams, ir nepareizi un ka vi&#x146;� nekad, nekad vairs nesp&#x113;s nekam tic&#x113;t. Tik vientu&#x13C;� un pamests k&#x101; �in&#x12B; br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;� v&#x113;l nekad nebija juties. Pat ne toreiz, kad bija sabrucis sapnis par t&#x113;vu un vi&#x146;� bija sp&#x113;ji pie�tr&#x16B;cies s&#x113;dus garaj&#x101; z&#x101;l&#x113; ezera krast&#x101;. Tagad viss piepe�i �&#x137;ita tik aplam. Viss jau bija zaud&#x113;ts. Ap vi&#x146;u nebija gaisa, un vi&#x146;am butu vajadz&#x113;jis piecelties, butu vajadz&#x113;jis pazust no �&#x12B;s vietas, ta�u vi&#x146;� pagriez&#x101;s pret Matildi un noraudz&#x12B;j&#x101;s uz vi&#x146;as galvu ar vi&#x13C;&#x146;ainajiem matiem, kas kl&#x101;�j&#x101;s p&#x101;r vi&#x146;a roku un plecu. Beigu beig&#x101;s � vai tad vi&#x146;� zin&#x101;ja par �o sievieti ko citu k&#x101; vien to, ka vi&#x146;a ir jauna �uv&#x113;ja, v&#x101;rd&#x101; Matilde, kura labpr&#x101;t dala savu gultu ar v&#x12B;rieti, kur� ziedojis savu dz&#x12B;vi bazn&#x12B;cai? Divas neuztic&#x12B;gas dv&#x113;seles. Vi&#x146;a ar savu silto miesu piespied&#x101;s Teodoram pavisam kl&#x101;t, pav&#x113;rsa seju aug�up un nosk&#x16B;p�st&#x12B;ja vi&#x146;u. Vi&#x146;� aizv&#x113;ra acis un pie&#x146;&#x113;ma vi&#x146;as lupas. Vi&#x146;am butu vajadz&#x113;jis nov&#x113;rsties, neat�skatoties piecelties un pamest �o vietu, lai nekad vairs neatgrieztos. Vi&#x146;� domaja, ka joproj&#x101;m var to pasp&#x113;t. Ta�u, kad Matilde noliec&#x101;s p&#x101;r vi&#x146;u un sk&#x16B;pst&#x12B;ja vi&#x146;u aizvien uzst&#x101;j&#x12B;g&#x101;k, vi&#x146;� sp&#x113;ja tikai padoties vi&#x146;as gribai. Un tie�i �aj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;� bija sapratis, ka vairs nevar noliegt savas �aubas un ka vi&#x146;am tom&#x113;r j&#x101;dodas sav&#x101; sap&#x146;u ce&#x13C;ojuma uz Jeruzalemi.</p><p>T&#x101; Teodors bija atradis savu ce&#x13C;u uz baz�n&#x12B;cu, lai v&#x113;l&#x101;k b&#x16B;tu spiests sev jaut&#x101;t, vai vaja�dz&#x113;tu at&#x13C;auties krist atpaka&#x13C; pretruna. Un tagad, noskait&#x12B;jis savu l&#x16B;g�anu, vi&#x146;� atv&#x113;ra acis un skat&#x12B;j&#x101;s uz balsin&#x101;to sienu sev priek�a. Virs vi&#x146;a kar&#x101;j&#x101;s krusts ar Pest&#x12B;t&#x101;ju, kur� l&#x16B;koj&#x101;s uz de�bes&#x12B;m, m&#x16B;�am nenov&#x113;rsdams skatienu.</p><p>Jeruzaleme. V&#x101;rds ar skan&#x12B;gu skaistumu � k&#x101; l&#x12B;gavai, kas gatava sa&#x146;emt savu l&#x12B;gavaini. Teodors ar skatienu k&#x101;ri mekl&#x113;ja iel&#x101;s, un no to burzmas vi&#x146;am n&#x101;ca pretim un pag&#x101;ja garam bedu&#x12B;ni, kuru sejas bija iez&#x12B;m&#x113;tas ar dzij&#x101;m rie�v&#x101;m. Tur bija aizpl&#x12B;vurotas sievietes, kuru dr&#x101;�nas pland&#x12B;j&#x101;s ap vi&#x146;u augumu un nogl&#x101;st&#x12B;ja Teodoram roku, kad sievietes &#x13C;au�u p&#x16B;l&#x12B; aizsprauc&#x101;s vi&#x146;am gar&#x101;m. Tur bija Jahves, All&#x101;ha un Dieva sv&#x113;to v&#x12B;ru pulks, tur bija ubagi un sirdz&#x113;ji, miru�i su&#x146;i, kas gul&#x113;ja un puva saul&#x113;, un b&#x113;rni, kas sm&#x113;j&#x101;s un rota&#x13C;&#x101;j&#x101;s. Skan&#x113;ja ne�skait&#x101;mi tirgot&#x101;ju saucieni, kas aicinaja &#x13C;audis ien&#x101;kt vi&#x146;u veikali&#x146;u dzi&#x13C;umos, no kurienes c&#x113;l&#x101;s smar�u daudzveid&#x12B;ba � aug&#x13C;i, gar�vielas, &#x101;da un naftal&#x12B;na bumbi&#x146;as. Un m&#x16B;ru akme&#x146;os, un ielu putek&#x13C;os, ikkatr&#x101; sej&#x101; un sl&#x113;ptaj&#x101;s kus�t&#x12B;b&#x101;s p&#x16B;l&#x12B; � katr&#x101; deta&#x13C;&#x101; Teodors ar skatienu, kas bija gatavs uz visu, mekl&#x113;ja z&#x12B;mi no Dieva, atbildi uz vis&#x101;m sav&#x101;m l&#x16B;g�an&#x101;m.</p><p>Visapk&#x101;rt bija m&#x101;jas, kas spied&#x101;s cita pie citas. Daudzviet otrie st&#x101;vi stiep&#x101;s p&#x101;ri iel&#x101;m, veidojot v&#x101;rtus un tune&#x13C;us. Viss, kas negul&#x113;ja drup&#x101;s, bija atjaunots un p&#x101;rb&#x16B;v&#x113;ts � un to�m&#x113;r pag&#x101;tnes tuk�ums joproj&#x101;m iez&#x12B;m&#x113;j&#x101;s aiz�m&#x16B;r&#x113;to durvju viet&#x101;s. Logu caurumi bija tum�i un tuk�i, �&#x137;ita, ka tie blen� Teodoram nopaka&#x13C; k&#x101; aklas acis, un vi&#x146;� steidz&#x101;s gar&#x101;m un t&#x101;l&#x101;k pa �auraj&#x101;m ieli&#x146;&#x101;m.</p><p>Uz Via Dolorosa, pa kuru, k&#x101; st&#x101;sta, J&#x113;zus nesis krustu uz Golg&#x101;tu, Teodors atrada ni�u ar div&#x101;m sl&#x113;gt&#x101;m met&#x101;la durv&#x12B;m, kas apz&#x12B;m&#x113;ja vietu, kur Pest&#x12B;t&#x101;js esot saticis savu m&#x101;ti. Teo�dors apst&#x101;jas un skat&#x12B;j&#x101;s uz ab&#x101;m durv&#x12B;m, ka�m&#x113;r gar&#x101;m aizskr&#x113;ja klaig&#x101;jo�u b&#x113;rnu bari&#x146;�.</p><p>Vinu saucieni un smiekli noklusa t&#x101;lum&#x101;. Di-</p><p>/</p><p>vain&#x101; noska&#x146;&#x101; Teodors &#x13C;ava plaukst&#x101;m sl&#x12B;d&#x113;t p&#x101;r v&#x113;so met&#x101;lu, viss bija ciets, tik &#x12B;sts. Ta�u vi&#x146;� mekl&#x113;ja pavisam ko citu un atvilka plauk�stas nost. Un, dodamies t&#x101;l&#x101;k pa ielu, vi&#x146;� pie sevis viegli pasmaid&#x12B;ja r&#x16B;gt&#x101; ironij&#x101;, ko t&#x16B;da&#x13C; no�&#x113;loja. Tom&#x113;r �ie putek&#x13C;i, �ie akme&#x146;i, cilv&#x113;ku sejas un sl&#x113;pt&#x101;s kust&#x12B;bas pul&#x12B; � nekas no t&#x101; vi&#x146;u neuzrun&#x101;ja.</p><p>Teodors nebija pasp&#x113;jis apskat&#x12B;t T&#x101; Kunga kapa bazn&#x12B;cu, kad debesis virs m&#x101;ju jumtiem s&#x101;ka par&#x101;d&#x12B;ties zvaigznes. Tums&#x101; t&#x101;s nemirk��&#x137;in&#x101;damas izc&#x113;l&#x101;s ar &#x12B;pa�u skaidr&#x12B;bu, un vei�kali ap vi&#x146;u bija sl&#x113;gti, sl&#x113;&#x123;i aizv&#x113;rti logiem priek�&#x101;, ielas un ieli&#x146;as tuk�as. Vi&#x146;a so&#x13C;u ska&#x146;a atbalsoj&#x101;s starp m&#x101;j&#x101;m un piepild&#x12B;ja telpu vis�apk&#x101;rt. Vi&#x146;� g&#x101;ja pa tuk�aj&#x101;m iel&#x101;m un �&#x137;&#x113;rsoja tirgus laukumus, kas tagad gul&#x113;ja klusi, vi&#x146;� se�koja k&#x101;p&#x146;u pak&#x101;pieniem un g&#x101;ja cauri aptum��otiem tune&#x13C;iem, no kurienes �ad un tad bija dzirdama klusa ros&#x12B;�an&#x101;s vai piepe�s troksnis, kad ka&#x137;is apg&#x101;za atkritumu maisu. Teodors nodrebin&#x101;j&#x101;s sav&#x101; apmetni. Pamaz&#x101;m bija k&#x13C;uvis v&#x113;ss, un vi&#x146;� v&#x113;l&#x113;j&#x101;s, kaut tuvuma b&#x16B;tu k&#x101;ds, kas var&#x113;tu vi&#x146;am past&#x101;st&#x12B;t, k&#x101;d&#x101; virzien&#x101; mek�l&#x113;t Casa Nova. Vi&#x146;� pal&#x16B;koj&#x101;s apkart un nol&#x113;ma iet cauri tunelim, kur� atg&#x101;din&#x101;ja k&#x101;du, kam vi&#x146;� g&#x101;jis cauri br&#x12B;di p&#x113;c tam, kad r&#x12B;ta pus&#x113; bija pametis viesn&#x12B;cu. Un �eit, &#x113;nain&#x101;s pas&#x101;�as gal&#x101;, vi&#x146;� paman&#x12B;ja veco sievu, kuru v&#x113;l&#x101;k atcer&#x113;sies tik daudz rei�u m&#x16B;�&#x101;.</p><p>Vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja tums&#x101; glu�i nekust&#x12B;ga un izska�t&#x12B;j&#x101;s p&#x113;c ubadzes. Bija savilkusi lakatu cie�i ap galvu, t&#x101; ka Teodors s&#x101;kum&#x101; nevar&#x113;ja saskat&#x12B;t vi&#x146;as seju, ta�u, kad vi&#x146;� apst&#x101;j&#x101;s un ar&#x101;biski vaic&#x101;ja ce&#x13C;u, vi&#x146;a paskat&#x12B;j&#x101;s uz Teodoru, un �ai skatien&#x101; pav&#x12B;d&#x113;ja t&#x101;da k&#x101; atpaz&#x12B;�ana^ it k&#x101; vi&#x146;a jau ilgi b&#x16B;tu �eit s&#x113;d&#x113;jusi, tikai gaid&#x12B;dama vi&#x146;u.</p><p>Vec&#x101; uzst&#x101;ja, ka pavad&#x12B;s Teodoru atpaka&#x13C; uz Casa Nova, lai gan s&#x101;kum&#x101; vi&#x146;� atteic&#x101;s un sac&#x12B;ja, ka nevajagot p&#x16B;l&#x113;ties. Ta�u vi&#x146;a piec&#x113;l&#x101;s un ar diskr&#x113;tu kust&#x12B;bu nopurin&#x101;ja putek&#x13C;us no dr&#x101;n&#x101;m, p&#x113;c tam paskat&#x12B;j&#x101;s uz Teodoru ar ap�&#x146;&#x113;m&#x12B;gas labv&#x113;l&#x12B;bas izteiksmi, kas lika vi&#x146;am saprast, ka te nekas nav apsprie�ams. Ta�u dr&#x12B;z izr&#x101;d&#x12B;j&#x101;s, ka sieva tikpat labi b&#x16B;tu var&#x113;jusi ce&#x13C;u izskaidrot, jo, tikko vi&#x146;a bija izvedusi Teodoru pa da�&#x101;m iel&#x101;m, tums&#x101; vi&#x146;iem pretim naca Cnsn Nova par&#x101;des durvju nakts l&#x101;ktura gaisma.</p><p>Vec&#x101; pavad&#x12B;ja Teodoru l&#x12B;dz pat mazajam laukumi&#x146;am pie durv&#x12B;m, un mirkli abi st&#x101;v&#x113;ja viens otram pretim. Vi&#x146;as sej&#x101;, kas bija smalku krunci&#x146;u izvagota, jaut&#x101;s kaut kas reiz&#x113; pieti�c&#x12B;gs un tie�s. Krunci&#x146;as savilk&#x101;s sl&#x101;&#x146;os ap ac&#x12B;m un p&#x101;r vaigiem, kad vi&#x146;a pasmaid&#x12B;ja un p&#x101;ris rei�u pam&#x101;ja ar galvu vilt&#x12B;g&#x101; un daudznoz&#x12B;m&#x12B;g&#x101; manier&#x113;, ko vi&#x146;� &#x12B;sti nesaprata. Bet nakts bija v&#x113;sa, un vi&#x146;� nesp&#x113;ja atvad&#x12B;ties no vec&#x101;s sievas un iet iek�&#x101;, ja vi&#x146;a palika &#x101;r&#x101;, � un, kad vi&#x146;� l&#x16B;dza ve�i&#x146;u n&#x101;kt l&#x12B;dzi iek�&#x101; un p&#x101;rnak�&#x146;ot viesn&#x12B;c&#x101;, vi&#x146;a pie&#x146;&#x113;ma Teodora pied&#x101;v&#x101;jumu ar &#x12B;pa�u, pazem&#x12B;gu pa�saprotam&#x12B;bu, atkal pa�m&#x101;ja ar galvu un pasmaid&#x12B;ja �aj&#x101; &#x113;rmoti daudz�noz&#x12B;m&#x12B;gaj&#x101; veid&#x101;.</p><p>Samaks&#x101;jis par vi&#x146;as naktsm&#x101;j&#x101;m, Teodors pavad&#x12B;ja veco sievu aug�&#x101; uz vi&#x146;as istabu. Ka�m&#x113;r vi&#x146;� iededza e&#x13C;&#x13C;as lampu uz galda un p&#x101;r sien&#x101;m izplet&#x101;s v&#x101;ra, plando�a gaismi&#x146;a, sieva pieg&#x101;ja pie loga un atv&#x113;ra sl&#x113;&#x123;us. Mirkli vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja un skat&#x12B;j&#x101;s uz duso�o pils&#x113;tu. Tad pa�griez&#x101;s pret Teodoru un ar roku pam&#x101;ja uz is�tabas vien&#x12B;go kr&#x113;slu, kura l&#x16B;dza vi&#x146;u aps&#x113;sties. Pati vi&#x146;a aps&#x113;d&#x101;s uz gr&#x12B;das ar muguru pret sienu, jo �&#x101;di, p&#x113;c pa�as teikt&#x101;, esot s&#x113;d&#x113;jusi uz ielas tik daudzus gadus un vairs nevarot no�s&#x113;d&#x113;t &#x12B;st&#x101; kr&#x113;sl&#x101; pat ne stundu.</p><p>"Es esmu nabadz&#x12B;ga, veca sieva," vi&#x146;a sa�c&#x12B;ja. "Radus un draugus esmu zaud&#x113;jusi pirms daudziem gadiem, un tiem, kas v&#x113;l sp&#x113;j mani atcer&#x113;ties, esmu mirusi. Ta�u tu �onakt izr&#x101;d&#x12B;ji man lielu laipn&#x12B;bu, un par atl&#x12B;dz&#x12B;bu es tev pa�st&#x101;st&#x12B;�u k&#x101;du st&#x101;stu, kas, ierakst&#x12B;ts acu kakti&#x146;&#x101;, naktu par labu tam, kur� skat&#x101;s, un aizvestu �aubu m&#x101;kto l&#x12B;dz p&#x101;rliec&#x12B;bai."</p><p>Un, to teikdama, vi&#x146;a raudz&#x12B;jas uz Teodoru ar gau�&#x101;m &#x12B;pa�u skatienu, it k&#x101; zin&#x101;tu visu, kas noticis, un zin&#x101;tu to, kas v&#x113;l gaid&#x101;ms.</p><p>Un t&#x101; ies&#x101;k&#x101;s vi&#x146;as st&#x101;sts:</p><p>"Tas notika tolaik, kad &#x101;rpus Jeruzalemes m&#x16B;riem nebija gandr&#x12B;z nek&#x101; cita k&#x101; vien smil�tis, akme&#x146;i un kailas klintis. Katru vakaru, kad rieto�&#x101; saule iekr&#x101;soja Mo&#x101;bas kalnus p&#x101;r N&#x101;�ves j&#x16B;ru gai�s&#x101;rtus, pils&#x113;tas sargi aizv&#x113;ra v&#x101;r�tus, lai pasarg&#x101;tos no me�on&#x12B;gajiem bedu&#x12B;niem, kas �aj&#x101; diennakts stund&#x101; k&#x101; tumsas &#x12B;stie vald�nieki nomain&#x12B;ja All&#x101;hu, �&#x113;lsird&#x12B;go un neizdi�bin&#x101;mo.</p><p>�eit, &#x101;rpus m&#x16B;riem, bija tikai nedaudz at�sevi�&#x137;u &#x113;ku, un uz zieme&#x13C;iem no Damaskas v&#x101;rtiem, aiz augstienes, kur k&#x101;ds anglis ir atz&#x12B;�m&#x113;jis J&#x113;zus kapavietu, atrad&#x101;s grezna osma&#x146;u rezidence. M&#x101;ja bija b&#x16B;v&#x113;ta no t&#x101;da pa�a medus kr&#x101;sas ka&#x13C;&#x137;akmens, no k&#x101;da veidota sv&#x113;t&#x101; klints un viss p&#x101;r&#x113;jais �ajos apvidos, un dienas laik&#x101; tie�&#x101;m �&#x137;ita, it ka akme&#x146;i grib&#x113;tu ap�ilbin&#x101;t to, kur� turp paraug&#x101;s, � tom&#x113;r tas nebija ne sv&#x113;�tuma, ne burvest&#x12B;bas, bet gan spilgt&#x101;s gaismas d&#x113;&#x13C;, kura alla� starojusi no debes&#x12B;m p&#x101;r �o zemi.</p><p>Laika, kad norisin&#x101;j&#x101;s mans st&#x101;sts, osma&#x146;i v&#x113;l vald&#x12B;ja par Jeruzalemi, un vill&#x101; uz zieme&#x13C;iem no Damaskas v&#x101;rtiem dz&#x12B;voja pa�&#x101;, kuru Konstantinopoles sult&#x101;ns bija iec&#x113;lis par Palest&#x12B;nas provinces p&#x101;rvaldnieku. Maja sast&#x101;v&#x113;ja no �et�riem sp&#x101;rniem, kas sasl&#x113;dz&#x101;s ap iek�pagalmu. T&#x101; viduc&#x12B; atrad&#x101;s str&#x16B;klaka, kur&#x101; �aloja &#x16B;dens, � jo osma&#x146;i, kurus godk&#x101;re aizvedusi uz t&#x101;l&#x101;m tuksne�a zem&#x113;m, uzskata teko�a &#x16B;dens ska&#x146;u par spirdzin&#x101;jumu, � un ap str&#x16B;klaku ciedra un apels&#x12B;nkoka &#x113;n&#x101; kr&#x16B;k&#x101;s un dob&#x113;s auga pu�&#x137;es un lekni, za&#x13C;i augi.</p><p>No �&#x12B; pagalma tr&#x12B;s vien&#x101;d&#x101;s durvis veda uz trim istabam ar augstiem griestiem, un tajas katru vasaru dz&#x12B;voja pa�&#x101; tr&#x12B;s sievas. Ziema vi&#x146;as p&#x101;r�c&#x113;l&#x101;s uz aug�st&#x101;vu, kur atrad&#x101;s tr&#x12B;s atbilsto�as istabas, ko savienoja ark&#x101;de ar trim liel&#x101;m ailam uz pagalmu. Visi har&#x113;ma &#x101;r&#x113;jie logi bija veidoti no kr&#x101;saina stikla ar ziedu un arabesku rak�stiem, kas ne&#x13C;&#x101;va nevienam skat&#x12B;ties ne iek�&#x101;, ne &#x101;r&#x101;. Un, t&#x101;pat k&#x101; logi nosl&#x113;dz&#x101;s pret &#x101;rpasauli, ar&#x12B; sievas nebija sp&#x113;ru�as &#x101;r&#x101; k&#x101;ju kop� t&#x101;s dienas, kad pirmo reizi �eit ien&#x101;ku�as. Dienas gai�aj&#x101;s stund&#x101;s plat&#x101;s par&#x101;des durvis sarg&#x101;ja mundierots �veicars, kur� atv&#x113;ra un aizv&#x113;ra dur�vis pils&#x113;tas un tuksne�a v&#x12B;riem, kas naca run&#x101;t ar pa�&#x101;. �veicars bija pusm&#x16B;�a v&#x12B;rs ar bedu&#x12B;nu asin&#x12B;m dz&#x12B;sl&#x101;s, un vi&#x146;a sej&#x101; var&#x113;ja redz&#x113;t, ka vi&#x146;� c&#x113;lies no dzimtas, kuras vaibstus t&#x12B;rus nosl&#x12B;p&#x113;jis tuksne�a smil�ainais v&#x113;j�. Ta�u vi&#x146;� vairs nepieder&#x113;ja atklatajam laukam. Atskaitot pa�&#x101;, vi&#x146;� bija vien&#x12B;gais, kam bija lielo durvju atsl&#x113;ga, un, kad pien&#x101;ca vakars un dienas p&#x113;�d&#x113;jais viesis bija atst&#x101;jis villu, vi&#x146;� samekl&#x113;ja atsl&#x113;gu sev uz kr&#x16B;t&#x12B;m, kur n&#x113;s&#x101;ja to iek&#x101;rtu &#x137;&#x113;d&#x113;, un &#x13C;&#x101;va tai pagriezties sl&#x113;dzen&#x113;, kas katru vakaru sita vienu un to pa�u takti. Vi&#x146;� ari s&#x16B;�t&#x12B;ja ku�ieri uz tirgus laukumiem, ja k&#x101;dai no trim sieviet&#x113;m pagalm&#x101; bija nepiecie�ams kaut kas no pils&#x113;tas. Sievie�u pasaule sniedz&#x101;s tikai l&#x12B;dz villas &#x101;r&#x113;jiem m&#x16B;riem, bet no ark&#x101;des pie ziemas istabam vi&#x146;as var&#x113;ja nol&#x16B;koties p&#x101;r ze�m&#x101;s pieb&#x16B;ves jumtu d&#x101;rza pret&#x113;j&#x101; pus&#x113; un t&#x101;�l&#x101;k uz akme&#x146;aino pauguru un ce&#x13C;u, kas veda lej&#x101; uz Sv&#x113;to pils&#x113;tu. No turienes, no pasaules aiz pakalna, vi&#x146;as visas tr&#x12B;s bija ieradu�&#x101;s. Tur vi&#x146;as bija c&#x113;lu�&#x101;s, tom&#x113;r biju�as spiestas likt sev saprast, ka &#x101;rpasaule vi&#x146;&#x101;m vairs neeksist&#x113; un ka nav nek&#x101; cita k&#x101; vien dz&#x12B;ve, ko vi&#x146;as dz&#x12B;vo aiz villas biezajiem m&#x16B;riem.</p><p>D&#x101;rz&#x101; tr&#x12B;s sievas cita citas sabiedr&#x12B;b&#x101; pava�d&#x12B;ja daudzas stundas. Vi&#x146;as s&#x113;d&#x113;ja un iz�uva, klusi run&#x101;j&#x101;s un sm&#x113;j&#x101;s, kam&#x113;r &#x16B;dens kluso burbu&#x13C;o�anu �ad un tad p&#x101;rskan&#x113;ja zvirbu&#x13C;u �i�vin&#x101;�ana, tie lidoja �urpu turpu p&#x101;r m&#x16B;riem, � un ikviens, �&#x101;d&#x101;s dien&#x101;s iel&#x16B;kojies iek�pagalm&#x101;, b&#x16B;tu p&#x101;rliecin&#x101;ts par to, ka m&#x101;jas saimnieks ir labs un taisn&#x12B;gs virs, kur� pieprot m&#x101;kslu ieprie�cin&#x101;t visas savas sievas un ir rad&#x12B;jis sev para�d&#x12B;zi zemes virs&#x16B;.</p><p>Ta�u �is ir st&#x101;sts par pretrunu, par to, kas &#x13C;auj aizliegtajam past&#x101;v&#x113;t blakus at&#x13C;autajam un kas visam, ko acs redz, pieskaita kl&#x101;t ari nepa�veikto un neiesp&#x113;jamo, ko pasaule nepaz&#x12B;st. �aj&#x101; viet&#x101; nekad nebija vald&#x12B;jis piln&#x12B;gs miers, un la�b&#x101;k nebija k&#x13C;uvis kop� dienas, kad pa�&#x101; bija atgriezies no Konstantinopoles ar ceturto sievu.</p><p>Vi&#x146;� bija proj&#x101;m vairakus m&#x113;ne�us, un t&#x101;s tr&#x12B;s bija daudzas reizes jaut&#x101;ju�as cita citai un min&#x113;ju�as, diezin ko gan �&#x12B; diena &#x101;rpasaul&#x113; vi&#x146;am pied&#x101;v&#x101;. K&#x101;d&#x101; silt&#x101; pavasara vakar&#x101;, kad vi&#x146;as s&#x113;d&#x113;ja iek�pagalm&#x101; un �uva vai izklaid&#x113;�j&#x101;s ar sp&#x113;l&#x113;m, vi&#x146;as paman&#x12B;ja, ka abas m&#x101;jas kalpones piepe�i aizskrien pa gaite&#x146;iem, vi&#x146;as redz&#x113;ja, ar k&#x101;du steigu t&#x101;s sak&#x101;rto pakl&#x101;jus, sa�purina spilvenus uz d&#x12B;v&#x101;niem un izslauka pu�tek&#x13C;us no kaktiem &#x101;r&#x101; pagalm&#x101;, � un tad vi&#x146;as saprata, ka laiks ir pien&#x101;cis un pa�&#x101; ir atgrie�zies. Lai kas vi&#x146;&#x101;m bija rok&#x101;s, sievietes meta to pie malas un steidz&#x101;s uz sav&#x101;m istab&#x101;m, kur iesvaid&#x12B;ja matus ar ro�u e&#x13C;&#x13C;u un uzvilka piedie�n&#x12B;gas, tum�as d�elabas virs vasar&#x12B;gajiem t&#x113;rpiem, lai beidzot uzskrietu aug�a arkade un noraudz&#x12B;tos, k&#x101; pa�&#x101; atgrie�as m&#x101;j&#x101;s.</p><p>Bet, lai k&#x101;du vi&#x146;as bija izt&#x113;loju�&#x101;s pa�&#x101; ce�&#x13C;ojumu, vi&#x146;u cer&#x12B;bas tika pieviltas, kad sievas ieraudz&#x12B;ja vi&#x146;u j&#x101;jam p&#x101;r akme&#x146;aino pakalnu ar miesassargu un kalpot&#x101;ju sv&#x12B;tu, kas pavad&#x12B;ja vi&#x146;u visos ce&#x13C;ojumos. Jo vi&#x146;iem sekoja vair&#x101;k nek&#x101; divdesmit apkrautu kamie&#x13C;u un divi zirgi ar sl&#x113;gt&#x101;m nestuv&#x113;m � un tad vi&#x146;as saprata, ka pa�&#x101; uz vi&#x146;u m&#x101;ju ir atvedis v&#x113;l vienu l&#x12B;gavu. Vi&#x146;as sav&#x101;s d�elab&#x101;s st&#x101;v&#x113;ja zem ark&#x101;des velvju griestiem k&#x101; tum�as &#x113;nas un mirk�&#x137;in&#x101;ja acis pret kv&#x113;lo�o, sarkandzelteno sauli, kas sp&#x12B;d&#x113;ja zemu aiz atbrauc&#x113;ju mugur&#x101;m. Vi&#x146;as zin&#x101;ja, ka b&#x16B;s spiestas iet cauri vis&#x101;m gr&#x16B;t&#x12B;b&#x101;m, ko jau iepriek� bija p&#x101;rdz&#x12B;voju�&#x101;s, kad pamaz&#x101;m bija savestas dz&#x12B;vot kop&#x101;. Tikai l&#x113;n&#x101;m vi&#x146;as bija pa�n&#x101;ku�as k&#x101;du sapra�anos un joproj&#x101;m iztur&#x113;j&#x101;s piesardz&#x12B;gi cita pret citu, jo visu laiku baid&#x12B;j&#x101;s, ka prec&#x12B;zi noteikt&#x101; k&#x101;rt&#x12B;ba vi&#x146;u starp&#x101; sabruks, ja viena no vi&#x146;&#x101;m d&#x101;v&#x101;s pa�&#x101; d&#x113;lu, ko vi&#x146;� tik dedz&#x12B;gi v&#x113;l&#x113;j&#x101;s. Tom&#x113;r neviena nebija &#x146;&#x113;musi v&#x113;r&#x101; iesp&#x113;ju, ka vi&#x146;� var&#x113;tu apprec&#x113;ties v&#x113;lreiz un atvest uz savu namu v&#x113;l vienu sievu. Un zem ark&#x101;des velvju jumta vald&#x12B;ja klusums, kam&#x113;r karav&#x101;na tuvoj&#x101;s: te vi&#x146;a n&#x101;ca, sieviete, kura dzemd&#x113;s d&#x113;lu, kas dar&#x12B;s pa�&#x101; godu, mantos vi&#x146;a bag&#x101;t&#x12B;bas un nes&#x12B;s vi&#x146;a v&#x101;rdu un asinis t&#x101;l&#x101;k n&#x101;kamaj&#x101;s paaudz&#x113;s.</p><p>Varb&#x16B;t tu dr&#x12B;z jaut&#x101;si, k&#x101; gan �is st&#x101;sts, ierak�st&#x12B;ts acu kakti&#x146;&#x101;, var&#x113;tu nest labumu tam, kur� skat&#x101;s, un vest �aubu m&#x101;kto pie parliec&#x12B;bas. Bet esi paciet&#x12B;gs un noklausies manu st&#x101;stu l&#x12B;dz ga�lam. Ceturt&#x101; sieva da�k&#x101;rt st&#x101;v&#x113;ja pie sava loga villas austrumu sp&#x101;rn&#x101; un skat&#x12B;j&#x101;s uz tam trim iek�pagalma. Tum�aj&#x101; istab&#x101; aiz pl&#x101;ni austajiem musl&#x12B;na aizkariem vi&#x146;a bija tikai &#x113;na, tom&#x113;r t&#x101;s tr&#x12B;s zin&#x101;ja, ka vi&#x146;a tur st&#x101;v. Vi&#x146;&#x101;m nebija nepie�cie�ams ceturto sievu redz&#x113;t vai dzird&#x113;t, lai sa�justu vi&#x146;u; neb&#x16B;s p&#x101;rsp&#x12B;l&#x113;ti teikt, ka vi&#x146;as bija p&#x101;rlieku j&#x16B;t&#x12B;gas pret ceturt&#x101;s kl&#x101;tb&#x16B;tni. Ta�u, b&#x16B;�damas paklaus&#x12B;gas, izlik&#x101;s neko neman&#x101;m. Vi&#x146;as turpin&#x101;ja savas nodarbes, pat sm&#x113;j&#x101;s. Jo, lai gan agr&#x101;k sievas bija v&#x113;rpu�as intrigas cita pret citu str&#x12B;d&#x101;, kur pa�&#x101; bija gan l&#x12B;dzeklis, gan m&#x113;r&#x137;is, vi&#x146;as tur&#x113;j&#x101;s kop&#x101; �aj&#x101; laik&#x101;, kad tik bie�i no istabas sajuta sev piev&#x113;rsto jaun&#x101;s meitenes ska�tienu; j&#x101;, pat ja vi&#x146;a bija nov&#x113;rsusies, vi&#x146;as juta, ka �is skatiens ir piekalts vi&#x146;&#x101;m.</p><p>Nekad vi&#x146;as nebija l&#x16B;koju�&#x101;s cita uz citu t&#x101; k&#x101; tagad. Vi&#x146;as ieraudz&#x12B;ja sej&#x101;s s&#x101;ku�os v&#x12B;�tumu, maz&#x101;s krunci&#x146;as ap ac&#x12B;m un r&#x16B;gtas rievas ap muti, ta�u �oreiz pavisam bez prieka, dr&#x12B;z&#x101;k ar bail&#x113;m, jo cita cit&#x101; redz&#x113;ja pa�as sevi. Vi&#x146;as mulsa no saj&#x16B;tas, ka �is acis aiz aizkariem vi&#x146;as v&#x113;ro � par sp&#x12B;ti tam, ka meitene istab&#x101; pati bija tik bikla, ka nod&#x16B;ra skatienu ik reizi, kad tapa uzl&#x16B;kota, un nosarka, ja kads vi&#x146;u tie�i uzru�n&#x101;ja, � lai gan diezin vai vi&#x146;a vairs bija nevai�n&#x12B;ga jaunava.</p><p>Vi&#x146;as v&#x101;rds bija Mihrima, un, k&#x101; tu dr&#x12B;z dzird&#x113;si, pirms vi&#x146;as ie&#x146;em�anas bija sajauku��&#x101;s divas at�&#x137;ir&#x12B;gas ilgas. Tas joproj&#x101;m bija la�s&#x101;mas vi&#x146;as sej&#x101;, apmetu�&#x101;s tur k&#x101; kaut kas t&#x101;ls un sap&#x146;ains skatiena, t&#x101;pat vi&#x146;a var&#x113;ja �&#x137;ist pavisam pazudusi no �&#x12B;s vietas pat tad, kad ar vi&#x146;u run&#x101;ja.</p><p>Pa�&#x101;, kur� ilgi bija mekl&#x113;jis sava n&#x101;kam&#x101; d&#x113;la m&#x101;ti starp valsts di�cilt&#x12B;g&#x101;kaj&#x101;m meit&#x101;m, bija sa&#x146;&#x113;mis vi&#x146;u d&#x101;van&#x101; Topkapi pil&#x12B; Konstantinopol&#x113;. Vi&#x146;a bija princese, meita valsts vare�n&#x101;kajam v&#x12B;ram un vienai no vi&#x146;a ikbal&#x101;m � favor&#x12B;t&#x113;m har&#x113;ma sievie�u vid&#x16B;. Davanas pa�snieg�ana bija notikusi taj&#x101;s dien&#x101;s, kad sult&#x101;ns p&#x113;d&#x113;joreiz bija sasaucis visus savus varen&#x101;kos v&#x12B;rus uz sapulci par valsts st&#x101;vokli. Vi&#x146;� un pa�&#x101;, b&#x16B;dami paz&#x12B;stami kop� b&#x113;rna kajas, p&#x113;c tam bija kop&#x101; s&#x113;d&#x113;ju�i un p&#x12B;p&#x113;ju�i, kam&#x113;r &#x113;nas izstiep&#x101;s garas un abi p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s par siluetiem pret sarksto�aj&#x101;m debesim aiz augstajiem lo�giem. Un �aj&#x101; vakar&#x101; pa�&#x101; bija atklajis sultanam savas visint&#x12B;m&#x101;k&#x101;s raizes par d&#x113;lu, ko neviena no siev&#x101;m nebija sp&#x113;jusi vi&#x146;am d&#x101;v&#x101;t. Pa�&#x101; balss bija klusin&#x101;t&#x101; un tum�a, vi&#x146;� nebija satraukts; vi&#x146;� bija v&#x12B;rs, kur� kontrol&#x113; visu Palestinas pro�vinci un valda ari p&#x101;r savam j&#x16B;tam. All&#x101;hs, �&#x113;l�sird&#x12B;gais un neizdibin&#x101;mais, bija apbalvojis vi&#x146;u ar m&#x12B;&#x13C;am un saproto�&#x101;m siev&#x101;m. Bet, non&#x101;kot l&#x12B;dz jaut&#x101;jumam par d&#x113;lu, vi&#x146;as vai nu klus&#x113;ja un nov&#x113;rs&#x101;s, vai ar&#x12B; m&#x113;&#x123;in&#x101;ja aizbildin&#x101;ties; un, lai gan augl&#x12B;bas trukums bija kauns, kas nekad nepiemekl&#x113; v&#x12B;rieti, pa�&#x101; juta, ka vi&#x146;am vienam j&#x101;�nes vi&#x146;u nelaimju nasta. Vi&#x146;� pav&#x113;cin&#x101;ja roku � stiprs, bet ievainots sav&#x101; bezsp&#x113;c&#x12B;ba. Sult&#x101;ns vi&#x146;u nopietni v&#x113;roja p&#x101;r savu &#x16B;densp&#x12B;pi, piepild&#x12B;�dams kr&#x16B;tis ar d&#x16B;miem, un no pagalma aiz lo�giem bija dzirdama bezdel&#x12B;gu svin&#x12B;g&#x101; dziesma.</p><p>Agri n&#x101;kamaj&#x101; priek�pusdien&#x101; galvenais vez&#x12B;rs bija atn&#x101;cis uz pa�&#x101; istab&#x101;m, lai pazi&#x146;otu, ka sult&#x101;ns &#x13C;aus princesei Mihrimai preceties ar pa�&#x101;, un tr&#x12B;s ned&#x113;&#x13C;as v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;iem svin&#x113;ja k&#x101;�zas. Vis&#x101; Konstantinopol&#x113; nami bija nokl&#x101;ti pu&#x137;u v&#x12B;tn&#x113;m, un &#x13C;audis l&#x12B;ksmoja iel&#x101;s. Vakaros m&#x16B;zikas un smieklu ska&#x146;a uzk&#x101;pa p&#x101;r pils&#x113;tas jumtiem un pils &#x101;r&#x113;jie m&#x16B;ri un pagalmi bija l&#x101;pu izgaismoti. Aiz lielajiem logiem ka no s&#x101;r�tiem pl&#x12B;voja e&#x13C;&#x13C;as lampu gaisma, un Selamlikenas z&#x101;l&#x113; akrob&#x101;ti un cirka m&#x101;kslinieki rad&#x12B;ja retas m&#x101;kslas sult&#x101;nam, pa�&#x101; un visiem vi&#x146;u v&#x12B;riem, kam&#x113;r har&#x113;m&#x101; var&#x113;ja redzet, k&#x101; sievas un konkubines dejo un dzied cita ar citu un sav&#x101;m verdzen&#x113;m. Ta�u istab&#x101; ar augstajiem griestiem, kurp bija devu�ies l&#x12B;gava un l&#x12B;gavai�nis, bija kluss.</p><p>Aiz loga, kas siltaj&#x101; nakt&#x12B; st&#x101;v&#x113;ja atv&#x113;rts, at�skan&#x113;ja p&#x101;va jaunav&#x12B;gie kliedzieni. Gult&#x101; s&#x113;d&#x113;ja Mihrima karm&#x12B;nsarkan&#x101; kleit&#x101; ar zelta iz�uvu�miem un nev&#x113;l&#x113;j&#x101;s pacelt acis. Vi&#x146;a bija se�pa�dsmit gadu veca un p&#x113;d&#x113;jos p&#x101;ris gadus katru vakaru, pirms iemiga, bija sutijusi domas n&#x101;�kotn&#x113; uz to nakti, kad vi&#x146;ai pirmo reizi b&#x16B;s j&#x101;�gu&#x13C; blakus v&#x12B;rietim. Ta�u tagad, kad laiks bija pien&#x101;cis, vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja stalta, st&#x12B;va un nesatrici�n&#x101;m&#x101;. Pa�&#x101; tup&#x113;ja ce&#x13C;os vi&#x146;as priek�&#x101; un l&#x16B;ko�j&#x101;s aug�up uz vi&#x146;u, ta�u Mihrima turpin&#x101;ja raudz&#x12B;ties vi&#x146;am gar&#x101;m un vair&#x12B;ties no vi&#x146;a skatiena. Vi&#x146;as m&#x101;te vienm&#x113;r bija st&#x101;st&#x12B;jusi, ka l&#x12B;gavai j&#x101;b&#x16B;t biklai un ka tas ir &#x101;rk&#x101;rt&#x12B;gi svar&#x12B;gi; un Mihrima turpin&#x101;ja skat&#x12B;ties lejup, kam&#x113;r pa�&#x101; tagad pac&#x113;la pl&#x12B;vuru no vi&#x146;as sejas.</p><p>�is dienas r&#x12B;ta puse vi&#x146;� bija ieraudz&#x12B;jis Mihrimu pirmo reizi. Liel&#x101; ceremonij&#x101; har&#x113;m&#x101;, kur bija sapulc&#x113;ju�&#x101;s visas sievietes, vi&#x146;� bija pac&#x113;lis l&#x12B;gavas pl&#x12B;vuru. Tikm&#x113;r Mihrima bija rau�dz&#x12B;ju�ies uz vi&#x146;u. Vi&#x146;as kail&#x101; seja bija atkl&#x101;ta un zi&#x146;k&#x101;r&#x12B;g&#x101;, un pa�&#x101; sastapa vi&#x146;u ar tikpat p&#x113;�to�u, tom&#x113;r ari godk&#x101;r&#x12B;gu skatienu. Kad Mih�rima redz&#x113;ja, ka pa�&#x101; priec&#x101;jas, vi&#x146;u ieraugot, apmulsums lika vi&#x146;ai iekost l&#x16B;p&#x101;, kam&#x113;r vi&#x146;as skatiens piev&#x113;rs&#x101;s griestiem un aizb&#x113;ga. �&#x12B; bija pirm&#x101; reize, kad vi&#x146;a bija &#x13C;&#x101;vusi, lai vi&#x146;as seju uzl&#x16B;ko v&#x12B;rietis, � ja atskaita einuhus, kurus ta�u nevar&#x113;ja uzskat&#x12B;t par &#x12B;stiem v&#x12B;rie�iem, � un ap sevi z&#x101;l&#x113; vi&#x146;a sastapa p&#x101;r&#x113;jo sievie�u aizpl&#x12B;vu�rot&#x101;s sejas reiz&#x113; lepn&#x101;m un kauna piln&#x101;m ac&#x12B;m. Tom&#x113;r, lai gan tas bija br&#x12B;dis, ko vi&#x146;a tik ilgu laiku gaid&#x12B;jusi, vi&#x146;a bija jutusies savadi skumji pat tad, kad pa�&#x101; sen bija aizg&#x101;jis un l&#x12B;ksm&#x12B;ba ap vi&#x146;u turpin&#x101;j&#x101;s.</p><p>V&#x113;l&#x101;k vakar&#x101; p&#x113;c laul&#x12B;bu ceremonijas Selamliken&#x101;, kur visi bija sapulc&#x113;ju�ies, jaunlau�l&#x101;tie caur pili tika pavad&#x12B;ti uz istab&#x101;m, kur vi&#x146;iem j&#x101;dz&#x12B;vo, l&#x12B;dz svin&#x12B;bas bus beigu�&#x101;s un pa�&#x101; ved&#x12B;s Mihrimu sev l&#x12B;dzi uz Jeruzalemi. Samta durvis bija aizv&#x113;ru�&#x101;s, un balsis, m&#x16B;zika un smiekli gaiteni noklusu�i. Mihrima bija dzir�d&#x113;jusi, k&#x101; pa�a pie sevis noskaita da�as l&#x16B;g�a�nas, un kautr&#x12B;gi nov&#x113;rsusies, kad vi&#x146;� pa gr&#x12B;du atrapoja, lai godbij&#x12B;gi noskupstitu vi&#x146;ai k&#x101;jas � jo tie�i t&#x101; trad&#x12B;cija lika uzvesties v&#x12B;rietim pir�maj&#x101; nakt&#x12B; ar vienu no Topkapi pils meit&#x101;m. Tagad vi&#x146;� tup&#x113;ja uz ce&#x13C;iem Mihrimas priek�&#x101; un pac&#x113;la pl&#x12B;vuru no vi&#x146;as sejas jau otro reizi �aj&#x101; dien&#x101;, un svelo�s s&#x101;rtums saskr&#x113;ja vi&#x146;ai vaigos, kam&#x113;r vi&#x146;a cie�i saknieba lupas. Viegls smaids parslideja pa�&#x101; l&#x16B;p&#x101;m. Tas palika mutes kakti&#x146;os, kam&#x113;r vi&#x146;� nolas&#x12B;ja Mihrimai &#x12B;su dze�joli. Ta�u vi&#x146;a jut&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; b&#x16B;tu zaud&#x113;jusi dzirdi, un, kad pa�&#x101; &#x13C;&#x101;va rok&#x101;m iesl&#x12B;d&#x113;t zem karm&#x12B;nsarkan&#x101;s kleitas ar zelta iz�uvumiem, vi&#x146;a neuzdro�in&#x101;j&#x101;s pretoties, bet atsl&#x12B;ga gult&#x101;, aizklajusi seju ar rokam.</p><p>Mihrima bija uzaugusi Topkapi pils har&#x113;m&#x101;, kur sievietes staig&#x101;ja t&#x113;rpu�&#x101;s z&#x12B;d&#x101;, un grezno�j&#x101;s ar d&#x101;rgakme&#x146;iem, kur z&#x101;l&#x113;s bija augsti logi, kam r&#x16B;tis no dargakme&#x146;os ier&#x101;m&#x113;t&#x101; persie�u stikla, un baseinos var&#x113;ja redz&#x113;t laiski peldam lielas zelta zivis. Vi&#x146;a bija dzimusi dz&#x12B;vei skais�tum&#x101;, un vi&#x146;ai nevajadz&#x113;ja ilgoties p&#x113;c citas dz&#x12B;ves nek&#x101; t&#x101;, ko vi&#x146;a pazina. Ta�u �is ir st&#x101;sts par pretrunu, un ar to ir k&#x101; ar paties&#x12B;bu; t&#x101; ietver jebkuru pretstatu, ne&#x13C;auj no�&#x137;irt sevi ne no k&#x101;, un ne metru biezi muri, ne bag&#x101;t&#x12B;ba, tik liela, ka tikai nedaudzi no sult&#x101;na pavalstniekiem sp&#x113;j to izt&#x113;loties, nejaud&#x101; tur&#x113;t to atstatu. Ari �eit, Topkapi pili, past&#x101;v&#x113;ja pretruna, un t&#x101; pie&#x13C;&#x101;va, ka visdi�cilt&#x12B;g&#x101;k&#x101; meita var raudz&#x12B;ties apk&#x101;rt sav&#x101; p&#x101;rsp&#x12B;l&#x113;taj&#x101; greznum&#x101;, kam vajadz&#x113;tu but lai�mes ligzdi&#x146;ai, un tom&#x113;r ilgoties proj&#x101;m.</p><p>Tie�i t&#x101;p&#x113;c bija iespejams, ka Mihrima pie�augot visu laiku bija gaid&#x12B;jusi bridi, kad apprec&#x113;�sies, jo tad vi&#x146;u izvestu no pils un vi&#x146;a redz&#x113;tu lielo pasauli. Tur, &#x101;r&#x101;, vi&#x146;a redz&#x113;tu apv&#x101;rsni vis&#x101; t&#x101; garum&#x101; un debesis vis&#x101; to pla�um&#x101;, un, lai gan nekad nebija izg&#x101;jusi &#x101;rpus har&#x113;ma m&#x16B;riem, vi&#x146;a jau gandr&#x12B;z zin&#x101;ja, k&#x101; tas b&#x16B;s, jo m&#x101;te daudz�reiz bija vi&#x146;ai to st&#x101;st&#x12B;jusi, un par to mate zinaja visu, jo bija c&#x113;lusies no Kauk&#x101;za � zemes, kas atrodas kaut kur t&#x101;lum&#x101;, kur aust saule.</p><p>M&#x101;ti sauca par Gilbeijazu, un vi&#x146;a bija c&#x113;�lusies no nabadz&#x12B;gu zemnieku dzimtas Kauk&#x101;za kalnos. Vien&#x12B;gais, ko vi&#x146;a bija pa&#x146;&#x113;musi l&#x12B;dzi no savas dz&#x12B;ves pie �iem zemniekiem, bija vi&#x146;as &#x12B;stais v&#x101;rds � Kutulaja, k&#x101; ar&#x12B; plata, mas&#x12B;va mi�si&#x146;a rokasspr&#x101;dze ar knied&#x113;m. T&#x101; bija pieder&#x113;�jusi vi&#x146;as m&#x101;tei, kura nopirkusi to no klejojo�a osma&#x146;a, kas tirgojies ar rotasliet&#x101;m un adam. Vi&#x146;� st&#x101;st&#x12B;jis, ka t&#x101; esot sena rotaslieta un vi&#x146;� to dab&#x16B;jis no k&#x101;da bag&#x101;ta kunga sievas uz zie�me&#x13C;iem no Meln&#x101;s j&#x16B;ras, sieviete ats&#x16B;t&#x12B;jusi to vi&#x146;am ar savu kalponi. T&#x101; esot &#x12B;sta berberu rokas�spr&#x101;dze, skaista un labi piem&#x113;rota aizsardz&#x12B;bai. Meitene st&#x101;st&#x12B;jusi, ka vi&#x146;as kundze izmantojusi to kam briesm&#x12B;gam. Vi&#x146;� nezinaja, kam, jo vai�r&#x101;k vi&#x146;a nev&#x113;l&#x113;jusies teikt, bet kundze atdevusi vi&#x146;am to bez maksas cer&#x12B;b&#x101;, ka vi&#x146;� aizvedis to sev l&#x12B;dzi un t&#x101;d&#x113;j&#x101;di vi&#x146;a to nekad vairs neredz&#x113;s.</p><p>"Vi&#x146;a laikam b&#x16B;s atkl&#x101;jusi," tirgot&#x101;js sac&#x12B;ja, "k&#x101;da ir bag&#x101;t&#x12B;bas, un, starp citu, gandr&#x12B;z visu l&#x113;�mumu cena: proti, cilv&#x113;ks risk&#x113;, ka tie b&#x16B;s j&#x101;�aizst&#x101;v ar sp&#x113;ku."</p><p>St&#x101;sts nebija nobied&#x113;jis Kutulajas m&#x101;ti. Vi�&#x146;as dzimta pazina tr&#x16B;kumu un t&#x101; rad&#x12B;to cie��anu nastu, un vi&#x146;i vienm&#x113;r bija pazinu�i labu ieroci, to ieraugot. Tom&#x113;r Kutulajas m&#x101;te pati bija to izmantojusi tikai vienu reizi � agr&#x101; jau�n&#x12B;b&#x101; aizst&#x101;v&#x113;damas pret zagli, kur� k&#x101;du nakti ielauzies &#x123;imenes m&#x101;j&#x101;. Ar �o rokasspr&#x101;dzi un saviem me�on&#x12B;gajiem izbai&#x13C;u kliedzieniem vi�&#x146;ai bija izdevies zagli aizdz&#x12B;t, v&#x113;l pirms maj&#x101; kads paguva pamosties, � un t&#x101; vi&#x146;a bija iegu�vusi slavu ka sieviete, kuru neviens v&#x12B;rs neuz�dro�in&#x101;s apzagt vai pamodin&#x101;t nakt&#x12B;. �is st&#x101;sts Kutulajai bija st&#x101;st&#x12B;ts daudz rei�u, un vi&#x146;a pati to v&#x113;l vair&#x101;k rei�u bija v&#x113;st&#x12B;jusi t&#x101;l&#x101;k Mihrimai.</p><p>B&#x113;rn&#x12B;b&#x101; Kutulaja bie�i bija l&#x16B;kojusies t&#x101;lu pari zemei uz Meln&#x101;s j&#x16B;ras pusi, no kurienes vi&#x146;u bija sasniegu�i st&#x101;sti par visbr&#x12B;numain&#x101;kajiem likte&#x146;iem. Vi&#x146;a bija zin&#x101;jusi, ka ir iesp&#x113;jams dz&#x12B;vot cit&#x101;di, ne tikai t&#x101;, k&#x101; m&#x101;k �ajos kalnos, un kop� visagrak&#x101;s b&#x113;rn&#x12B;bas vi&#x146;ai bija skaidrs, ka reiz vi&#x146;a dosies pasaul&#x113;. Piecpadsmit gadu vecuma Kutulaja bija atvad&#x12B;jusies no savas &#x123;i�menes, un, kad vi&#x146;a jau bija nog&#x101;jusi gabali&#x146;u pa ce&#x13C;u, m&#x101;te bija atskr&#x113;jusi vi&#x146;ai paka&#x13C; un ap�tur&#x113;jusi vi&#x146;u. Vi&#x146;a bija sak&#x13C;&#x101;vusi meitas plauk�stas ap berberu rokasspr&#x101;dzi un tad sutijusi vi&#x146;u ce&#x13C;&#x101; ar v&#x113;l&#x113;jumu, lai vi&#x146;a nebaid&#x101;s to izmantot un nekad neaizmirst savu m&#x101;ti. P&#x113;c tam Kutu�laja bija aizkl&#x12B;dusi l&#x12B;dz Melnas j&#x16B;ras krastam, kur k&#x101;pusi uz k&#x101;da ku&#x123;a cer&#x12B;b&#x101; sasniegt lab&#x101;ku dz&#x12B;vi.</p><p>Kad ku&#x123;is daudzas dienas v&#x113;l&#x101;k piest&#x101;ja Konstantinopol&#x113;, Kutulaja t&#x16B;da&#x13C; samekl&#x113;ja vergu tirgu un pied&#x101;v&#x101;ja sevi p&#x101;rdo�an&#x101;. Sievietes no Kaukaza, �e�enijas un Gruzijas �eit bija viegli p&#x101;rdot, jo tika uzskat&#x12B;ts, ka vi&#x146;as c&#x113;lu�&#x101;s no teiksmainaj&#x101;m amazon&#x113;m, un tas kop&#x101; ar Kutulajas skaistumu un lielaj&#x101;m, gandr&#x12B;z melnaj&#x101;m ac&#x12B;m bija g&#x101;d&#x101;jis par to, ka vi&#x146;a tirgu izrais&#x12B;ja iev&#x113;r&#x12B;bu. Jau taj&#x101; pa�&#x101; p&#x113;cpusdien&#x101; pils mel�nais galvenais einuhs bija atn&#x101;cis paskat&#x12B;ties uz vi&#x146;u. Vi&#x146;� bija p&#x101;rbaud&#x12B;jis Kutulaju, mekl&#x113;dams visus iesp&#x113;jamos tr&#x16B;kumus, un, neatradis ne�k&#x101;das vainas, aizvedis vi&#x146;u sev l&#x12B;dzi, &#x101;r&#x101; no pa�saules un iek�a Topkapi pil&#x12B; l&#x12B;dz Sv&#x113;tlaimes v&#x101;rtiem, aiz kuriem bija pasl&#x113;pies valsts va�ren&#x101;kais har&#x113;ms. Kad vi&#x146;i ieg&#x101;ja v&#x101;rtu velv&#x113;, Kutulaja &#x101;tri atskat&#x12B;j&#x101;s p&#x101;r plecu uz lielo iek�pagalmu ar ciedriem � it k&#x101; neapzin&#x101;ti nojaustu, ka nekad vairs neatgriez&#x12B;sies, un n&#x101;kamaj&#x101; mir�kl&#x12B; vi&#x146;a bija ieg&#x101;jusi aiz m&#x16B;riem.</p><p>�eit iek�&#x101; atrad&#x101;s labirintam l&#x12B;dz&#x12B;ga pa�saule ar tuk�&#x101;m galerijam, atkl&#x101;tiem lauku�miem, kur d&#x16B;doja balo�i, un klusiem, &#x113;nainiem pagalmiem, kur me�on&#x12B;gi kuploja koki un augi, ielaizdami tur dienasgaismu tikai smalkos sta�ros. Bija dienas vidus, saule pa�&#x101; zen&#x12B;t&#x101;. No terases bija redzama bieza, balta d&#x16B;maka par Marmora j&#x16B;ras &#x16B;de&#x146;iem, un tveic&#x12B;gaj&#x101; karstum&#x101; visi uztur&#x113;j&#x101;s iek�telp&#x101;s. Vi&#x146;i izg&#x101;ja caur krustej&#x101;m, kur skraid&#x12B;ja un sp&#x113;l&#x113;j&#x101;s paris b&#x113;rnu, un pag&#x101;ja gar&#x101;m vientu&#x13C;am, atv&#x113;rtam logam, aiz kura bija redzama sieviete dzi&#x13C;&#x101; mieg&#x101; � tik nekust&#x12B;ga uz divana, ka �aj&#x101; zibsn&#x12B; v&#x113;rot&#x101;js va�r&#x113;ja iel&#x16B;koties m&#x16B;�&#x12B;gaj&#x101; dus&#x101;. K&#x101;d&#x101; iek�pagalm&#x101; ar lielu baseinu un gar&#x101;m, slaik&#x101;m cipres&#x113;m, kas meta p&#x101;r fl&#x12B;�u gr&#x12B;du za&#x13C;i melnas &#x113;nas, uz lieliem, kr&#x101;sainiem spilveniem izlaidu�&#x101;s gu�l&#x113;ja tr&#x12B;s sievietes. Vi&#x146;as pa k&#x101;rtai sm&#x113;&#x137;&#x113;ja udensp&#x12B;pi un klusin&#x101;ti sarun&#x101;j&#x101;s, bet, kad vi&#x146;&#x101;m tuvoj&#x101;s melnais galvenais einuhs un Kutulaja, sievietes apklusa un nov&#x113;rs&#x101;s, un bija dzirdama tikai dr&#x101;nu �auksto&#x146;a pie katra so&#x13C;a, kad tie abi g&#x101;ja garam. Pagalma gal&#x101; einuhs l&#x16B;dza Kutulaju bridi uzgaid&#x12B;t, p&#x113;c tam pazuda aiz plat&#x101;m tum�a koka divviru durv&#x12B;m. Tris sievietes ta�gad atkal s&#x101;ka �ukst&#x113;ties, un Kutulaja l&#x16B;koj&#x101;s aug�up gar m&#x16B;ri. Vi&#x146;as skatiens st&#x101;st&#x12B;ja par zi&#x146;k&#x101;ri, tom&#x113;r ar&#x12B; par neskarto n&#x101;kotni, ko var redz&#x113;t tikai jaun&#x101; sej&#x101;.</p><p>P&#x113;c br&#x12B;�a einuhs atkal par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s durv&#x12B;s un deva Kutulajai z&#x12B;mi sekot vi&#x146;am pustums&#x101;. Te bija sao�ama sp&#x113;c&#x12B;ga v&#x12B;raka smar�a, un dzird&#x113;ja �ukstus, kam sekoja klusi, kluksto�i smiekli&#x146;i. Vi&#x146;i �&#x137;&#x113;rsoja mazu priek�telpu un tad ieg&#x101;ja liel&#x101; istab&#x101;, kur, izlaidusies uz d&#x12B;v&#x101;na, gul&#x113;ja krietni aptaukojusies sieviete. Taj&#x101; pa�&#x101; mirkl&#x12B; blakus vi&#x146;as ausij izsl&#x113;j&#x101;s jauns v&#x12B;rietis. Neuzmetot atn&#x101;c&#x113;jiem ne skatienu, vi&#x146;� atst&#x101;ja istabu klusi k&#x101; ka&#x137;is, un tie abi palika vieni ar sievieti, kura pac&#x113;la acis un sastapa Kutulajas skatienu.</p><p>T&#x101; bija sult&#x101;n&#x101; valide, sult&#x101;na m&#x101;te un valsts ietekm&#x12B;g&#x101;k&#x101; sieviete. Vi&#x146;ai bija j&#x101;nov&#x113;rt&#x113; visas jaunatn&#x101;c&#x113;jas, pirms t&#x101;s var&#x113;ja tikt uz&#x146;emtas sult&#x101;na har&#x113;m&#x101;. Seja bija plata un ga&#x13C;&#x12B;ga, un acis mazas un tum�as. Karstum&#x101; z&#x12B;ds lipa vi&#x146;ai pie miesas, un vi&#x146;a smagi elpoja. J&#x16B;ras mitrums un v&#x12B;raks no smar�koci&#x146;iem smagi v&#x113;d&#x12B;ja nekust&#x12B;�gaj&#x101; gais&#x101;, un Kutulaja nor&#x12B;st&#x12B;j&#x101;s un jut&#x101;s mazliet apdullusi. Liel&#x101; b&#x16B;tne l&#x113;ni sakust&#x113;j&#x101;s, ga&#x13C;&#x12B;gaj&#x101; sej&#x101; jaut&#x101;s viegla piep&#x16B;le, kad vi&#x146;a pasniedz&#x101;s p&#x113;c v&#x113;dek&#x13C;a uz maza galdi&#x146;a sev blakus. V&#x113;din&#x101;�dam&#x101;s vi&#x146;a pajaut&#x101;ja �o to par Kutulajas pag&#x101;tni un p&#x113;c tam lika vi&#x146;ai par&#x101;d&#x12B;t zobus un no&#x123;&#x113;rb�ties kailai. Kutulaja to izdar&#x12B;ja, neteikdama ne v&#x101;rda, kam&#x113;r einuhs pa&#x146;&#x113;ma katru dr&#x113;bes ga�balu un uzlika to sev par roku. P&#x113;c tam Kutulajai lika pagriezties, einuhs satv&#x113;ra vi&#x146;as rokas un tur&#x113;ja t&#x101;s zem sult&#x101;na m&#x101;tes skatiena, piev&#x113;rs�dams vi&#x146;as uzman&#x12B;bu plaukstu t&#x12B;r&#x12B;bai un skais�tumam un izceldams citas jaunpien&#x101;c&#x113;jas lab&#x101;s &#x12B;pa�&#x12B;bas. Beidzot sult&#x101;na m&#x101;te uzlika savu mazo, tuklo plaukstu Kutulajai uz vienas kr&#x16B;ts, un tad liel&#x101; sieviete uzmeta vi&#x146;ai skatienu, kas lika Ku�tulajai justies neomul&#x12B;gi. Visi klus&#x113;ja.</p><p>Ta bija risin&#x101;ju�ies notikumi l&#x12B;dz dienai, kad sult&#x101;n&#x101; valide bija atzinusi Kutulaju par labu esam un vi&#x146;a bija uz mu�u atteikusies no pa�saules. Vi&#x146;ai bija n&#x101;cies atteikties no sava vec&#x101; v&#x101;rda un t&#x101; viet&#x101; saukties par Gilbeijazu � Ro�balt&#x12B;ti, �o v&#x101;rdu sult&#x101;na m&#x101;te bija izv&#x113;l&#x113;ju�sies, lai atg&#x101;din&#x101;tu vi&#x146;ai par godbij&#x12B;bu, kas bija likusi vi&#x146;ai nob&#x101;l&#x113;t, kad vi&#x146;a pirmo reizi nost&#x101;�j&#x101;s valsts varen&#x101;k&#x101;s sievietes priek�&#x101;. Turkl&#x101;t vi&#x146;a atteic&#x101;s no savas krist&#x12B;g&#x101;s tic&#x12B;bas un pie�&#x146;&#x113;ma isl&#x101;mu, p&#x113;c tam tika apm&#x101;c&#x12B;ta musul�ma&#x146;u kult&#x16B;r&#x101; un pils eti&#x137;et&#x113;.</p><p>Vi&#x146;as skaistuma d&#x113;&#x13C; sult&#x101;ns dr&#x12B;z bija vi&#x146;u iev&#x113;rojis un neilgi p&#x113;c vi&#x146;as iera�an&#x101;s Topkapi pil&#x12B; paaugstin&#x101;jis vi&#x146;u par ikbalu. Tad vi&#x146;a dab&#x16B;ja pati savu mitekli un person&#x12B;g&#x101;s ver�dzenes, iem&#x101;c&#x12B;j&#x101;s run&#x101;t dzeju, dejot un sp&#x113;l&#x113;t uz pa�as izv&#x113;l&#x113;ta instrumenta, k&#x101; ari p&#x101;rvald&#x12B;t m&#x12B;las m&#x101;kslu. Sult&#x101;ns, apciemodams Gilbeijazu vair&#x101;kas reizes ned&#x113;&#x13C;&#x101;, d&#x101;v&#x101;ja vi&#x146;ai d&#x101;rgas dr&#x101;�nas, dzied&#x101;tajputni&#x146;us b&#x16B;ros un da�&#x101;du kr&#x101;su d&#x101;rgakme&#x146;us. Daudzus no tiem vi&#x146;a lika iestr&#x101;�d&#x101;t rot&#x101;s, kuras n&#x113;s&#x101;ja ar lepnumu un citam par skaud&#x12B;bu, bet atlikumu pasl&#x113;pa maz&#x101; ve�l&#x16B;ra maisi&#x146;&#x101; zem savas gultas. Sult&#x101;na sej&#x101; vi&#x146;a redz&#x113;ja ilgas, ko viegli sajaukt ar maigumu, un, kad vi&#x146;� uzlika vi&#x146;ai savu roku, vi&#x146;a dom&#x101;ja, ka sult&#x101;ns pieskaras vi&#x146;as dv&#x113;selei, un piln&#x12B;b&#x101; padev&#x101;s vi&#x146;a gribai.</p><p>Gilbeijaza nedom&#x101;ja, ka jebkad atkal saju�t&#x12B;s ilgas, jo tagad, kad sult&#x101;ns bija apvelt&#x12B;jis vi&#x146;u ar savu labv&#x113;l&#x12B;bu, vi&#x146;a p&#x101;rliecin&#x101;j&#x101;s, ka ne jau pa�as, bet All&#x101;ha griba aizvedusi vi&#x146;u p&#x101;ri Melnajai j&#x16B;rai un ka vi&#x146;a ir izredz&#x113;ta di�enai dz&#x12B;vei. Vi&#x146;a bija ne tikai bag&#x101;t&#x101;ka, nek&#x101; jebkad b&#x16B;tu var&#x113;jusi izt&#x113;loties, ka cilv&#x113;ks var b&#x16B;t; k&#x101; viena no sult&#x101;na favor&#x12B;t&#x113;m vi&#x146;a juta ar&#x12B; to, ka ir apd&#x101;vin&#x101;ta ar liel&#x101;ko m&#x12B;lest&#x12B;bu pasaul&#x113;. Un l&#x101;�giem, s&#x113;d&#x113;dama uz k&#x101;das no teras&#x113;m un l&#x16B;ko�dam&#x101;s p&#x101;ri Marmora j&#x16B;rai, vi&#x146;a s&#x16B;t&#x12B;ja domas uz kalniem t&#x101;lu austrumos, kur vi&#x146;as &#x123;imene dro�i vien nopriec&#x101;j&#x101;s, sa&#x146;emot v&#x113;stuli, ko vi&#x146;a bija par&#x16B;p&#x113;jusies nos&#x16B;t&#x12B;t, dar&#x12B;dama zin&#x101;mu, ka vi&#x146;u meita dz&#x12B;vo sult&#x101;na pil&#x12B;.</p><p>Gilbeijazai v&#x113;l nebija aprit&#x113;jis septi&#x146;padsmit, kad vi&#x146;a dzemd&#x113;ja Mihrimu. Melnais galvenais einuhs izzi&#x146;oja jaunumu har&#x113;m&#x101;, un n&#x101;kamaj&#x101; diennakti lielgabali uz pils m&#x16B;riem iz�&#x101;va tr&#x12B;s reizes pirms katra aicin&#x101;juma uz l&#x16B;g�anu. Selamliken&#x101; sult&#x101;ns notur&#x113;ja audienci un pie&#x146;&#x113;ma tautas apsveikumus, un har&#x113;m&#x101; Gilbeijaza un p&#x101;�r&#x113;j&#x101;s ietekm&#x12B;g&#x101;s sievietes sa&#x146;&#x113;ma d&#x101;rgas d&#x101;vanas. Septi&#x146;as dienas un naktis visa Konstantinopole l&#x12B;ksmoja, bet aiz sava loga ikbalu pagalm&#x101; Gilbei�jaza gul&#x113;ja gult&#x101; un raud&#x101;ja. Vi&#x146;a bija v&#x113;l&#x113;jusies d&#x113;lu, jo tas sultanam b&#x16B;tu devis liel&#x101;ku prieku.</p><p>P&#x113;c tam vi&#x146;a katru vakaru paciet&#x12B;gi gaid&#x12B;ja sult&#x101;nu. Vi&#x146;a izrot&#x101;ja savas istabas un ieterp&#x101;s skaist&#x101;kaj&#x101;s dr&#x101;n&#x101;s � ta�u katru nakti viena pati iemiga uz sava d&#x12B;v&#x101;na, kam&#x113;r e&#x13C;&#x13C;as lam�pi&#x146;as istab&#x101; l&#x113;n&#x101;m izdzisa. Vi&#x146;a aizbildin&#x101;ja sult&#x101;na promb&#x16B;tni ar valsts valdnieka pien&#x101;ku�miem, ta�u sirds dzi&#x13C;umos zin&#x101;ja, ka nav sapra�tusi t&#x101;s ilgas, kuras reiz redz&#x113;jusi sult&#x101;na sej&#x101;, un ka All&#x101;hs, �&#x113;lsird&#x12B;gais un neizdibin&#x101;mais, ir nol&#x113;mis, ka vi&#x146;a nekad nedzemd&#x113;s d&#x113;lu.</p><p>Mihrimai pieaugot, izr&#x101;d&#x12B;j&#x101;s, ka vi&#x146;a ir man�tojusi savas m&#x101;tes kauk&#x101;zisko skaistumu: vi&#x146;as vaigukauli bija augsti un izcilni, mati gludi un melni, un acis lielas un tik tum�as, ka taj&#x101;s gan�dr&#x12B;z var&#x113;ja spogu&#x13C;oties. Un tom&#x113;r vi&#x146;a nebija tik piln&#x12B;ga sav&#x101; skaistuma ka m&#x101;te, jo b&#x113;rn&#x12B;b&#x101; bija nokritusi pa k&#x101;pn&#x113;m un sasitusi degunu, no�tikums bija pie�&#x137;&#x12B;ris vi&#x146;as sejai diezgan raupju profilu.</p><p>Da�as no p&#x101;r&#x113;j&#x101;m har&#x113;ma sieviet&#x113;m, kadu dienu paman&#x12B;ju�as meitenes sej&#x101; �o k&#x13C;&#x16B;du, klusi sm&#x113;j&#x101;s sav&#x101; starp&#x101;, aizsegu�as muti ar plauk�stas virspusi. Ta�u Mihrimas m&#x101;te sac&#x12B;ja, lai vi&#x146;a neb&#x113;d&#x101;jot. Vi&#x146;a st&#x101;st&#x12B;ja, ka meitene, kas esot piln&#x12B;ga sav&#x101; skaistum&#x101;, gan dab&#x16B;jot visas d&#x101;�vanas, ko var&#x113;tu v&#x113;l&#x113;ties, un pret vi&#x146;u izturo�ties ar t&#x101;du pa�u neaizskaramu cie&#x146;u, it k&#x101; vi&#x146;a b&#x16B;tu cilv&#x113;ciska h&#x16B;rija � rad&#x12B;ta no safr&#x101;na, muskusa, dzintara un kampara, bez vain&#x101;m vai k&#x13C;&#x16B;�d&#x101;m mies&#x101; un dv&#x113;sel&#x113;, un dievi�&#x137;ajai gaismai starojot no sejas, � ta�u t&#x101;s esot divdom&#x12B;gas d&#x101;vanas. Jo v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s tiekot izpild&#x12B;tas un gods izrad&#x12B;ts t&#x101;d&#x101; pa�&#x101; veid&#x101;, k&#x101; bag&#x101;tais zemnieks atbr&#x12B;vo savu zirgu no darba lauk&#x101;, dod tam sienu un laipni to uzrun&#x101;, lai tas butu atp&#x16B;ties, skaists un r&#x101;ms, kad zemniekam b&#x16B;s j&#x101;dodas uz pils&#x113;tu t&#x101; mugur&#x101;. Turpretim sievieti, kura iez&#x12B;m&#x113;ta ar da&#x13C;u no raupjuma, kas parasti tiek pied&#x113;v&#x113;ts vien&#x12B;gi v&#x12B;rie�iem, nevarot pavedin&#x101;t tikt&#x101;l, lai vi&#x146;a aizmirstu pati savu b&#x16B;tni. �&#x101;dai sievietei, teica Gilbeijaza, neko nevarot at&#x146;emt, vi&#x146;a vien�m&#x113;r b&#x16B;�ot br&#x12B;va un nekad neilgo�oties p&#x113;c t&#x101;, k&#x101; vi&#x146;ai nav vai ko vi&#x146;a nevar dab&#x16B;t � ar&#x12B; p&#x113;c skaistuma.</p><p>T&#x101; vi&#x146;a st&#x101;st&#x12B;ja par daudz&#x101;m liet&#x101;m, un v&#x113;�l&#x101;k, st&#x101;st&#x12B;dama meitai par zemi ar lielajiem kal�niem t&#x101;lu austrumos, par skatu uz apv&#x101;rsni vis&#x101; t&#x101; pla�um&#x101; un debesim vis&#x101; to dzi&#x13C;uma, vi&#x146;a pa�rasti beidza ar v&#x101;rdiem: "Caur Sv&#x113;tlaimes v&#x101;r�tiem sieviete iziet tikai reizi m&#x16B;�&#x101;."</p><p>P&#x113;c balss to&#x146;a Mihrima saprata, ka �ie v&#x101;rdi ir m&#x101;tes pa�as pa&#x13C;&#x101;v&#x12B;bas &#x137;&#x12B;la, � ta�u tad vi&#x146;a bija ne vairs b&#x113;rns, bet jaunlaul&#x101;ta l&#x12B;gava, kuru ved&#x12B;s proj&#x101;m. Un, kad vi&#x146;a ar sav&#x101;m kalpon&#x113;m krav&#x101;ja liel&#x101;s, smag&#x101;s l&#x101;d&#x113;s apjom&#x12B;go p&#x16B;ru � d&#x101;rgas rotas, austrumu pakl&#x101;jus un c&#x113;lkoka m&#x113;�beles �, m&#x101;tes vardi bija vi&#x146;as d&#x101;rg&#x101;k&#x101; manta.</p><p>Aizbrauk�anas dien&#x101; Mihrima stav&#x113;ja sav&#x101; istab&#x101; un iet&#x113;rp&#x101;s ferad�&#x101; � �etrst&#x16B;rain&#x101; tunik&#x101; ar plat&#x101;m piedurkn&#x113;m, kas glu�i k&#x101; apmetnis sniedz&#x101;s nedaudz p&#x101;ri viduklim, � un platos sv&#x101;rkos. P&#x101;r plaukst&#x101;m un delmiem vi&#x146;a uzvilka garus, baltus cimdus l&#x12B;dz elko&#x146;iem un pasl&#x113;pa seju aiz pl&#x12B;vura, kam vajadz&#x113;ja nokar&#x101;ties vi&#x146;ai par seju un pleciem, bet tad b&#x113;rnu balsis aiz loga lika vi&#x146;ai mit&#x113;ties, pieiet pie loga un pa�skat&#x12B;ties d&#x101;rz&#x101;.</p><p>T&#x101;pat k&#x101; vi&#x146;i, ar&#x12B; Mihrima reiz bija rota�&#x13C;&#x101;jusies �aj&#x101;s galerij&#x101;s, ej&#x101;s un mazaj&#x101;s ieli&#x146;&#x101;s. �aj&#x101; pils gal&#x101; vi&#x146;a zin&#x101;ja visus rakstus uz sienu podi&#x146;iem un ikvienu kr&#x101;sain&#x101; stikla gabali&#x146;u logos, vi&#x146;a bija redz&#x113;jusi, k&#x101; d&#x101;rzu koki katru gadu rie� jaunus pumpurus, un pazina katru va�&#x13C;&#x12B;go fl&#x12B;zi uz terases. �&#x12B; vieta pieder&#x113;ja vi&#x146;ai, ar&#x12B; �&#x12B; istaba, kura vi&#x146;a tagad pagriez&#x101;s un paska�t&#x12B;j&#x101;s apk&#x101;rt. Vi&#x146;a iegrav&#x113;ja atmi&#x146;&#x101; balsin&#x101;t&#x101;s sienas, ni�as ar mazajiem plaukti&#x146;iem un grez�notos logu r&#x101;mjus, d&#x12B;v&#x101;nu ar tum�i sarkanajiem spilveniem, v&#x113;so &#x113;nu un tulpes uz palodzes. Viss bija t&#x101;, k&#x101; alla� bijis �aj&#x101; istab&#x101;. Bet vi&#x146;a vairs nebija da&#x13C;a no t&#x101;s b&#x16B;tnes. T&#x101; bija vi&#x146;u at�gr&#x16B;dusi un ier&#x101;vusies sev&#x12B;, it k&#x101; Mihrima b&#x16B;tu to jau atst&#x101;jusi, un vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;&#x113;ma gr&#x16B;tsird&#x12B;ba. Taj&#x101; mirkl&#x12B; vi&#x146;a paman&#x12B;ja, ka m&#x101;te st&#x101;v durv&#x12B;s un v&#x113;ro vi&#x146;u.</p><p>Gilbeijaza tagad bija veca sieviete. Sirmu matu sv&#x12B;tra stiep&#x101;s no pieres un pazuda zem safr&#x101;ndzeltena �ifona lakata.</p><p>"Es gandr&#x12B;z kaut ko aizmirsu," vi&#x146;a sac&#x12B;ja un pieg&#x101;ja pie Mihrimas.</p><p>Ar vienu roku pasniedza vi&#x146;ai misi&#x146;a ro�kasspr&#x101;dzi ar knied&#x113;m no Kauk&#x101;za kalniem. T&#x101; gul&#x113;ja plaukst&#x101; smaga un v&#x113;sa un mirdz&#x113;ja rie�to�aj&#x101; saul&#x113;, kas apsp&#x12B;d&#x113;ja visu istabu.</p><p>"T&#x101; gan nav no c&#x113;la metala," Mihrimas mate sac&#x12B;ja, nepaceldama skatienu. "Tom&#x113;r ta ir laba rota. Esmu p&#x101;rliecin&#x101;ta, ka t&#x101; tev pie�st&#x101;v&#x113;s, un atceries � kaut gan es ceru, ka tev to nekad nevajadz&#x113;s izmantot, � k&#x101;du dienu t&#x101; var tev pal&#x12B;dz&#x113;t."</p><p>Abas p&#x101;rmija skatienus. Taj&#x101; pa�&#x101; mirkl&#x12B; kads einuhs sauca Mihrimu uz gaido�o pajugu, un, ilgu bridi sk&#x101;vusi m&#x101;tes trauslo &#x137;ermeni, Mihrima pasl&#x113;pa seju aiz pl&#x12B;vura un atst&#x101;ja is�tabu. T&#x101; bija p&#x113;d&#x113;j&#x101; reize, kad vi&#x146;as redz&#x113;ja viena otru, un, kad paj&#x16B;gs veda Mihrimu pa pils �auraj&#x101;m ieli&#x146;&#x101;m ar nel&#x12B;dzeno bru&#x123;i un iz�veda &#x101;r&#x101; pa Sv&#x113;tlaimes v&#x101;rtiem, vi&#x146;a ar vienu pirkstu nogl&#x101;st&#x12B;ja smago met&#x101;lu ap savu delmu un raudz&#x12B;j&#x101;s t&#x101;lum&#x101;. Pamezdama aiz pils m&#x16B;�riem pasauli, kas vienm&#x113;r bija pieder&#x113;jusi vi&#x146;ai, Mihrima bija bedu un dr&#x16B;mu saj&#x16B;tu p&#x101;rpilna, jo sap&#x146;i vienm&#x113;r p&#x101;rst&#x101;j b&#x16B;t sap&#x146;i tam, kas ta�jos ieiet un redz tos k&#x101; &#x12B;sten&#x12B;bu.</p><p>Ost&#x101; Mihrimu uzveda uz k&#x101;da ku&#x123;a, kur vi&#x146;u iesl&#x113;dza kaj&#x12B;t&#x113; zem kl&#x101;ja. Pa vienu no ma�zajiem lodzi&#x146;iem vi&#x146;a pirmo reizi ieraudz&#x12B;ja Topkapi pili no &#x101;rpuses, t&#x101;s m&#x16B;ri pac&#x113;l&#x101;s p&#x101;r Konstantinopoles jumtiem � viss pamaz&#x101;m at�t&#x101;lin&#x101;j&#x101;s, lai beidzot pazustu pavisam, un daudz dienu j&#x16B;ra bija viss, ko sastapa Mihrimas ska�tiens, kad vi&#x146;a pal&#x16B;koj&#x101;s &#x101;ra. Bija j&#x101;paiet ilgam laikam, iekams aiz mazajiem lodzi&#x146;iem atkal pa�r&#x101;d&#x12B;j&#x101;s zeme un ce&#x13C;ojums p&#x101;r j&#x16B;ru bija sasniedzis m&#x113;r&#x137;i � ta�u nebija j&#x101;paiet daudz&#x101;m dien&#x101;m, iekams pa�&#x101; parad&#x12B;ja vi&#x146;ai savu b&#x16B;t&#x12B;bu.</p><p>T&#x101;pat k&#x101; katru iepriek�&#x113;jo p&#x113;cpusdienu pa�&#x101; bija atn&#x101;cis pie Mihrimas, vi&#x146;� s&#x113;d&#x113;ja, p&#x113;t&#x12B;ja j&#x16B;�ras kartes un m&#x113;r&#x12B;ja att&#x101;lumus, kam&#x113;r Mihrima l&#x101;giem mas&#x113;ja vi&#x146;am plecus vai sp&#x113;l&#x113;ja mazu &#x123;it&#x101;ru. Aiz mazajiem lodzi&#x146;iem &#x16B;dens sp&#x12B;gu�&#x13C;oja zemaj&#x101; saul&#x113;, un vi&#x146;a dom&#x101;ja par to, ka m&#x101;j&#x101;s, pili, dro�i vien ir malt&#x12B;tes laiks, ka aiz virtuves logiem skan balsis, kam&#x113;r p&#x101;r jumtiem un pagalmos izpl&#x101;t&#x101;s br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gas smar�as. Aiz loga ikbalu pagalm&#x101; vi&#x146;as m&#x101;te dro�i vien mostas no maz&#x101;s diendusas, kur&#x101; dodas katru p&#x113;cpusdienu, driz vi&#x146;a celsies un apliks lakatu ap pleciem. Varb&#x16B;t vi&#x146;a pal&#x16B;kosies apk&#x101;rt istab&#x101;, varb&#x16B;t �&#x12B; telpa un visa pils ap vi&#x146;u �&#x137;it&#x12B;s tuk�a, jo Mihrima to atst&#x101;jusi, � un pa�&#x101; pac&#x113;la acis no sav&#x101;m kart&#x113;m. Kad vi&#x146;� sastapa Mihrimas skatienu, vi&#x146;a seja it k&#x101; satumsa. It ka vi&#x146;� sp&#x113;tu redz&#x113;t, ka vi&#x146;as domas ir t&#x101;lu proj&#x101;m un ka vi&#x146;a ir tikai viduv&#x113;ji apmierin&#x101;ta ar to, ka izprecin&#x101;ta Palestinas provinces pa�&#x101;.</p><p>"Neskaties uz mani t&#x101;," vi&#x146;� &#x12B;si teica.</p><p>Mihrima nod&#x16B;ra acis un atvainoj&#x101;s, lai gan nesaprata piepe�o skarbo toni. Ta�u pa�&#x101; piec&#x113;�l&#x101;s un pasauca vi&#x146;u pie sevis galdam otr&#x101; pus&#x113;, un, kad Mihrima nost&#x101;j&#x101;s vi&#x146;a priek�&#x101;, pa�&#x101; iecirta vi&#x146;ai p&#x13C;auku. P&#x113;c tam lika vi&#x146;ai iet gul&#x113;t, kam&#x113;r Mihrima p&#x16B;l&#x113;j&#x101;s apspiest asaras. Vi&#x146;a l&#x113;�n&#x101;m iel&#x12B;da gult&#x101;, un, kad pa�&#x101; uzg&#x16B;l&#x101;s vi&#x146;ai un iespied&#x101;s vi&#x146;&#x101;, Mihrima aiztur&#x113;ja elpu, it ka ne�kad vairs negrib&#x113;tu laist to &#x101;ra.</p><p>P&#x113;c �&#x12B; notikuma Mihrima bija piesardz&#x12B;ga vis&#x101;, ko dar&#x12B;ja, kad pa�&#x101; uztur&#x113;j&#x101;s vi&#x146;as tuvum&#x101;. Izvair&#x12B;j&#x101;s no vi&#x146;a skatiena un uz&#x146;&#x113;ma vi&#x146;a pie�sk&#x101;rienus nepakust&#x113;dam&#x101;s, klus&#x113;ja un piekl&#x101;�j&#x12B;gi atbild&#x113;ja uz vi&#x146;a smaidu. Ta�u da�as dienas v&#x113;l&#x101;k, kad ku&#x123;a pav&#x101;rs bija atnesis pa�&#x101; b&#x13C;odi&#x146;u zupas uz vi&#x146;as kaj&#x12B;ti, notika nelaime. Mihrima nesa b&#x13C;odi&#x146;u vi&#x146;am pie galda, vi&#x146;a skat&#x12B;j&#x101;s nevis uz pa�&#x101;, bet uz b&#x13C;odi&#x146;u, uz zupas sp&#x12B;d&#x12B;go virsmu; vi&#x146;a nepavisam neman&#x12B;ja, ka lakats nosl&#x12B;d vi&#x146;ai no pleca, tas apvij&#x101;s ap vienu kaju un pavilka to t&#x101;, ka zupa sa�&#x16B;poj&#x101;s, b&#x13C;odi&#x146;a aizlidoja un n&#x101;ka�maj&#x101; mirkl&#x12B; viss nolija p&#x101;r pa�&#x101; kr&#x16B;t&#x12B;m. Taust&#x12B;�dam&#x101;s k&#x101; akla, Mihrima pul&#x113;j&#x101;s noslauc&#x12B;t vi&#x146;u ar salveti, un bija mirklis, kad pa�&#x101; s&#x113;d&#x113;ja klus&#x113;�dams un skat&#x12B;j&#x101;s uz vi&#x146;u, nepakustin&#x101;dams ne vaibstu. Bet tad Mihrimas nesakar&#x12B;g&#x101; atvaino��an&#x101;s un varb&#x16B;t ar&#x12B; sejas izteiksme piepe�i lika vi�&#x146;am izpl&#x16B;st ska&#x13C;os smieklos. Tie atbalsoj&#x101;s istab&#x101;, un Mihrima nezin&#x101;ja, ko ies&#x101;kt, vi&#x146;a to nepa�visam nesaprata, kam&#x113;r pa�&#x101; smiekli n&#x101;ca vi&#x146;ai pret&#x12B; no vis&#x101;m pus&#x113;m k&#x101; ska&#x13C;a, tum�a ska&#x146;a, kas lika sajust bailes un kaunu. Vi&#x146;a piec&#x113;l&#x101;s un v&#x113;�l&#x113;j&#x101;s tikai to, lai gr&#x12B;da vi&#x146;u aprij, kam&#x113;r ska&#x146;a l&#x113;n&#x101;m noklusa. Pa�&#x101; skat&#x12B;j&#x101;s uz vi&#x146;u, purin&#x101;ja galvu un smaid&#x12B;ja. Vi&#x146;� atkal iesm&#x113;j&#x101;s t&#x12B;rus, jaut�rus smieklus un p&#x113;c tam p&#x101;r&#x123;&#x113;rbdamies joproj&#x101;m var&#x113;ja iesmieties, paskatoties uz Mihrimu. Tad vi&#x146;a bija aps&#x113;dusies uz gultas un atbild&#x113;ja uz �iem smiekliem ar t&#x101;du ka smaidu, izklaid&#x12B;gi kni�bin&#x101;dama rotu sev ap kaklu.</p><p>Mazliet v&#x113;l&#x101;k, kad lej&#x101; bija nonesta v&#x113;l viena b&#x13C;odi&#x146;a ar zupu, pa�&#x101; lika Mihrimai atnest to v&#x113;l�reiz, un, n&#x101;kdama pie vi&#x146;a ar to rok&#x101;s, Mihrima l&#x16B;koj&#x101;s lejup uz mirdzo�o virsmu, kas nedr&#x12B;kst&#x113;ja sal&#x16B;zt pie b&#x13C;odi&#x146;as malas, vi&#x146;a juta savas p&#x113;das pret gr&#x12B;du un z&#x12B;du pie &#x101;das. Nebija nek&#x101;, pret ko paklupt, un zupa palika sav&#x101; b&#x13C;odi&#x146;&#x101;, l&#x12B;dz st&#x101;v&#x113;ja uz galda, nolikta vi&#x146;am priek�&#x101;.</p><p>Ta�u, kad vi&#x146;� v&#x113;l&#x101;k vakar&#x101; bija aizg&#x101;jis un Mihrima viena s&#x113;d&#x113;ja sav&#x101; gult&#x101; un skatijas p&#x101;r j&#x16B;ru, kur m&#x113;ness sidrabain&#x101; gaisma dejoja ik�katr&#x101; s&#x12B;k&#x101;kaj&#x101; viln&#x12B;ti, vi&#x146;a dom&#x101;ja, ka smiekli sav&#x101; zi&#x146;&#x101; ir &#x13C;aun&#x101;ki par to, ja pa�&#x101; b&#x16B;tu vi&#x146;ai iesitis. Vi&#x146;� ta�u bija neapr&#x113;&#x137;in&#x101;ms. Sap&#x146;u un cer&#x12B;bu pamesta, Mihrima, neko neredz&#x113;dama, raudzijas ar&#x101; pa mazo lodzi&#x146;u un dr&#x12B;z s&#x101;ka rau�d&#x101;t, iedom&#x101;jusies par m&#x101;ti un Topkapi pili kaut kur t&#x101;lu aiz apv&#x101;r�&#x146;a.</p><p>Pec daudzu dienu brauciena aiz vi&#x146;as kaj&#x12B;tes mazajiem lodzi&#x146;iem par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s Palestinas krasti, un, kam&#x113;r vi&#x13C;&#x146;i izsalku�i laiz&#x12B;ja ku&#x123;a v&#x113;deru, tika nosprausts kurss uz Jafas pils&#x113;tu. Tikl&#x12B;dz enkurs bija izmests, no sauszemes �urp met&#x101;s laivi&#x146;u karapulks, un &#x12B;s&#x101; laika spr&#x12B;d&#x12B; t&#x101;s bija ielenku��as ku&#x123;i. V&#x12B;rie�i, kam plat&#x101;s, sarkan&#x101;s jost&#x101;s bija iestiprin&#x101;ti dun�i, meta virves un &#x137;&#x113;des p&#x101;r tre�li&#x146;iem un s&#x101;ka r&#x101;pties uz kl&#x101;ja. Mihrima, kas bija sekojusi visam, raudz&#x12B;dam&#x101;s pa saviem logiem, ar drebo�u sirdi samekl&#x113;ja k&#x101;d&#x101; l&#x101;d&#x113; Kauk&#x101;za kalnu misi&#x146;a rokasspr&#x101;dzi un uzmauca to delm&#x101;.</p><p>P&#x113;c br&#x12B;�a, dzird&#x113;dama atsl&#x113;gu pagrie�amies kaj&#x12B;tes sl&#x113;dzen&#x113;, vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja pie viena no maza�jiem lodzi&#x146;iem un skat&#x12B;j&#x101;s &#x101;r&#x101;, mier&#x12B;ga un cie�i ietinusies sav&#x101; ferad�&#x101;, aizsegusi seju ar pl&#x12B;�vuru. Ien&#x101;ca pa�&#x101;. Izskat&#x12B;j&#x101;s, ka vi&#x146;� neraiz&#x113;jas par daudzajiem v&#x12B;riem, kas uzbr&#x16B;k ku&#x123;im, un Mihrima patur&#x113;ja misi&#x146;a spr&#x101;dzi uz rokas, ka�m&#x113;r pa�&#x101; uzveda vi&#x146;u uz kl&#x101;ja, kur daudzie viri kaptei&#x146;a vad&#x12B;b&#x101; jau c&#x113;la mazaj&#x101;s laivi&#x146;&#x101;s ku&#x123;a kravu un pirm&#x101;s no Mihrimas neskait&#x101;�maj&#x101;m l&#x101;d&#x113;m. Pa�&#x101; lika, lai vi&#x146;u kop&#x101; ar Mihrimu iece&#x13C; vien&#x101; no laiv&#x101;m, un cita p&#x113;c citas t&#x101;s pa bangojo�o &#x16B;deni trauc&#x101;s uz sauszemes pusi.</p><p>No Jafas Mihrimu t&#x101;l&#x101;k veda sl&#x113;gt&#x101;s nes�tuv&#x113;s starp diviem zirgiem. Pa�&#x101;, pavado&#x146;u ielenkts, j&#x101;ja priek�gal&#x101; uz d&#x101;bolaina zirga, bet Mihrimas mantas nesa divdesmit septi&#x146;i smagi apkrauti kamie&#x13C;i. Kad vi&#x146;i bija tiku�i gar&#x101;m aug&#x13C;u d&#x101;rziem aiz Jafas, vi&#x146;u priek�&#x101; pav&#x113;r&#x101;s akme&#x146;ainais �&#x101;ronas l&#x12B;dzenums, un t&#x101;lum&#x101; k&#x101; zils loks zem debes&#x12B;m gul&#x113;ja J&#x16B;dejas kalni. V&#x12B;ri klus&#x113;ja, un aiz nestuvju priek�kara Mihrima dzir�d&#x113;ja tikai dz&#x12B;vnieku nagus pret akme&#x146;aino zemi un v&#x113;ja piesardz&#x12B;gos �ukstus nestuvju aizkaros.</p><p>Vakar&#x101;, kad s&#x101;ka satumst, karav&#x101;na apst&#x101;�j&#x101;s k&#x101;d&#x101; ciem&#x101; kalnu pak&#x101;j&#x113;. Un, lai gan Mihrima baid&#x12B;j&#x101;s no kurdu laup&#x12B;tajiem un me�on&#x12B;gajiem bedu&#x12B;niem, jo bija dzird&#x113;jusi virus run&#x101;jam, ka to �ajos apvidos esot daudz, tom&#x113;r vi&#x146;u �aj&#x101; nakti nomoda galvenok&#x101;rt tur&#x113;ja izsalku�ie odi un neskait&#x101;m&#x101;s smil�u mu�as.</p><p>N&#x101;kamaj&#x101; r&#x12B;t&#x101; ce&#x13C;� veda aug�up kalnos, un Mihrima l&#x101;giem pavilka aizkaru s&#x101;&#x146;us un pa�skat&#x12B;j&#x101;s &#x101;r&#x101;. Balti dzeltenie kalni pac&#x113;l&#x101;s un nolaid&#x101;s k&#x101; milz&#x12B;gi vi&#x13C;&#x146;i bangojo�&#x101; j&#x16B;r&#x101;, kas reiz laiku r&#x12B;tausm&#x101; p&#x101;rakme&#x146;ojusies no l&#x101;sta. Saule sitas pret katru klinti un akmeni ar t&#x101;du asumu, kas �&#x137;ita gandr&#x12B;z ap�ilbino�s, un iede�dza hipnotisku mirdzumu pl&#x101;najos vijol&#x12B;�u un mago&#x146;u ziedos, kas pavasar&#x12B; vietumis plet&#x101;s p&#x101;r nog&#x101;z&#x113;m, tom&#x113;r nenosegdami neaugl&#x12B;go zemi. Kalnu koru augstum&#x101; Mihrimas priek�&#x101; pla�i pav&#x113;r&#x101;s ainava, un, paliecoties uz priek�u un pa�raugoties &#x101;r&#x101;, vi&#x146;a var&#x113;ja redz&#x113;t apv&#x101;rsni gandr&#x12B;z vis&#x101; t&#x101; garuma un debesis to augstaj&#x101; di�enum&#x101;. Reiz vi&#x146;as m&#x101;te bija priec&#x101;jusies par l&#x12B;dz&#x12B;gu skatu, ta�u Mihrimai pla�umu bezgal&#x12B;ba �aja viet&#x101; pav&#x113;r&#x101;s ne�&#x113;l&#x12B;g&#x101; tuk�um&#x101;, un vi&#x146;a jut&#x101;s k&#x101; smil�u graudi&#x146;�, kur� virpu&#x13C;o pasaules mal&#x101;.</p><p>Tikai v&#x113;l&#x101;k taj&#x101; pa�&#x101; diena, pavilku�i aiz�karu s&#x101;&#x146;us, tur&#x113;dama pl&#x12B;vuru priek�&#x101; sejai un samiegusi acis baltaj&#x101; gaism&#x101;, vi&#x146;a kaut kur t&#x101;�lum&#x101; kalna mugura saskat&#x12B;ja Jeruzalemes m&#x16B;�rus. Tie st&#x101;v&#x113;ja m&#x113;mi un nekust&#x12B;gi pret v&#x113;ju app&#x16B;stajiem tuksne�a pla�umiem � uzcelti un past&#x101;vo�i, pateicoties sp&#x12B;t&#x12B;bai, kas �&#x137;ita reiz&#x113; nepiecie�ama un bezjedziga t&#x101;d&#x101; apvid&#x16B; ka �is. �eit tikai ar gr&#x16B;t&#x12B;b&#x101;m no zemes var&#x113;ja izc&#x12B;n&#x12B;t dz&#x12B;v&#x12B;bu, un tas �&#x137;ita k&#x101; br&#x12B;nums, ja kur redz&#x113;ja vientu&#x13C;u ol&#x12B;vkoku cie�i turamies klin�u iesl&#x113;g�taj&#x101; zem&#x113;. Mihrima pamirk�&#x137;in&#x101;ja acis. Vi&#x146;ai bija st&#x101;st&#x12B;ts, ka pasaul&#x113; atrodami �&#x101;di apvidi. Bet to, ka tie�i �&#x101;d&#x101; viet&#x101; vi&#x146;ai vajadz&#x113;s dz&#x12B;vot un nomirt, vi&#x146;a nekad nebija izt&#x113;lojusies, un vi&#x146;a &#x13C;&#x101;va aizkaram nosl&#x12B;gt un aizv&#x113;ra acis.</p><p>Kad karav&#x101;na non&#x101;ca l&#x12B;dz Jeruzalemei, saule riet&#x113;ja. Tas bija &#x12B;sais diennakts br&#x12B;dis, kad &#x113;nas ta izstiepjas, ka pace&#x13C;as no zemes, m&#x101;j&#x101;m, m&#x16B;riem un cilv&#x113;ku st&#x101;viem un iesniedzas nakts lielaj&#x101; telp&#x101;. Vill&#x101; uz zieme&#x13C;iem no Damaskas v&#x101;rtiem visas tr&#x12B;s sievas st&#x101;v&#x113;ja un gaid&#x12B;ja pagalm&#x101;. Vi&#x146;as st&#x101;v&#x113;ja, saliku�as rokas, un viegls v&#x113;ji&#x146;� plivin&#x101;ja vi&#x146;u tum�&#x101;s d�elabas. Kad vi&#x146;u priek�&#x101; nost&#x101;j&#x101;s m&#x101;jas jaun&#x101;, ceturt&#x101; sieva, viena v&#x113;roja vi&#x146;u ar vis�&#x113;l&#x12B;gu laipn&#x12B;bu un otra ar augstpr&#x101;t&#x12B;gu rezig�n&#x101;ciju, turpretim tre�&#x101; turpin&#x101;ja l&#x16B;koties s&#x101;&#x146;us.</p><p>Vec&#x101;k&#x101; no siev&#x101;m bija apm&#x113;ram piecdesmit gadus veca. Vi&#x146;as v&#x101;rds bija Bazila, un k&#x101; m&#x101;�jas pirm&#x101; sieva vi&#x146;a pirm&#x101; sveicin&#x101;ja Mihrimu. Vi&#x146;a bija &#x12B;sta havra � viena no t&#x101;d&#x101;m sieviet&#x113;m, kuru tum�&#x101;s acis sp&#x113;c&#x12B;gi kontrast&#x113; ar &#x101;das bal�tumu. No lakata ap vi&#x146;as galvu neizsprauc&#x101;s neviena vien&#x12B;ga matu cirta, ta�u mati noteikti bija kupli, jo uzacis vi&#x146;ai bija saaugu�as kopa un virs aug�lupas &#x113;noj&#x101;s tum�as p&#x16B;kas. Mute bija plata, ar pl&#x101;n&#x101;m lup&#x101;m, un no deguna gar mutes kakti&#x146;iem s&#x101;ka iezimeties rievas. Lai gan mugura vi&#x146;ai bija mazliet lika, galvu vi&#x146;a tu�r&#x113;ja augsti izslietu. Tikai liel&#x101;s, melnas acis atmas�koja vi&#x146;u ar reiz&#x113; dusm&#x12B;gu un b&#x113;d&#x12B;gu izteiksmi, un t&#x101;s aizv&#x113;r&#x101;s, kad vi&#x146;a sveicin&#x101;ja nama jauno, ceturto sievu ar skupstu uz abiem vaigiem.</p><p>Otr&#x101; sieva Zubida izskat&#x12B;j&#x101;s p&#x101;ri par tr&#x12B;s�desmit gadu veca. Vi&#x146;a bija gara un k&#x101;rna, sejas vaibsti bija smalki un lepni, ada gai�as �okol&#x101;des kr&#x101;s&#x101;. Augstie plaksti un uzacis pie��&#x137;&#x12B;ra vi&#x146;ai majest&#x101;tisku izteiksmi, un za&#x13C;&#x101;s acis v&#x113;roja jauno ceturto sievu, glu�i k&#x101; karalienei nov&#x113;rt&#x113;jot savu jauno kalponi. Vi&#x146;as l&#x16B;pu kak�ti&#x146;i mazliet pac&#x113;l&#x101;s, un Mihrima atbild&#x113;ja uz vi&#x146;as smaidu, kad abas paliec&#x101;s uz priek�u un sasveicin&#x101;j&#x101;s ar sk&#x16B;pstu.</p><p>P&#x113;d&#x113;j&#x101; no trim bija melna sieviete. Vi&#x146;a bija Zubidas vecuma un pat nesastapa Mihrimas ska�tienu, kad Bazila nosauca vi&#x146;as v&#x101;rdu, bet visu laiku skat&#x12B;j&#x101;s uz m&#x16B;riem vai lejup uz akmens fl&#x12B;z&#x113;m. Vi&#x146;u sauca par Zeinabu, un, atskaitot vi&#x146;as niec&#x12B;go garumu, viss cits bija liels: acis, deguns un l&#x16B;pas, un ari augums zem d�elabas vi&#x146;ai bija apa&#x13C;� un tukls. Vi&#x146;ai bija &#x12B;sas skrop�stas, kas izliec&#x101;s smalka jumti&#x146;&#x101;, un laiku pa lai�kam viena acs atveras un pav&#x113;rs&#x101;s pret debes&#x12B;m, tas pie�&#x137;&#x12B;ra vi&#x146;ai nesatricin&#x101;mas atsve�in&#x101;t&#x12B;bas izteiksmi. Vi&#x146;a pasniedza vaigu sk&#x16B;pstam, ta�u pati nesk&#x101;ra jauno sievu ar l&#x16B;p&#x101;m.</p><p>N&#x101;kamaj&#x101; dien&#x101; Bazila, Zubida un Zeinaba izr&#x101;d&#x12B;ja Mihrimai m&#x101;jas hamm&#x101;mu � pirti, kas atrad&#x101;s pagraba zem austrumu sp&#x101;rna, kur pa�rasti dz&#x12B;voja viesi, bet kas pagaid&#x101;m uz&#x146;&#x113;ma Mihrimu un vi&#x146;as p&#x16B;ru. P&#x113;rn pa�&#x101; bija licis uz�celt hamm&#x101;mu, un sievas slav&#x113;ja vi&#x146;u par d&#x101;s�numu un skaidroja, k&#x101;da darga d&#x101;vana t&#x101; esot �ajos apvidos, kur tr&#x16B;kst &#x16B;dens. Sirds dzi&#x13C;umos visas tr&#x12B;s tom&#x113;r saprata, ka tas ir piesardz&#x12B;bas solis, par kuru j&#x101;pateicas pa�&#x101; dedz&#x12B;gaj&#x101;m &#x12B;pa��nieka tieksm&#x113;m, jo vi&#x146;� nev&#x113;l&#x113;j&#x101;s, lai vi&#x146;a sie�vas butu redzamas sabiedrisk&#x101;s viet&#x101;s, un t&#x101;p&#x113;c ar&#x12B; ne&#x13C;&#x101;va vi&#x146;&#x101;m izmantot lielo hammamu pil�s&#x113;t&#x101;, kas ik dienu bija atv&#x113;rts parmai&#x146;us sie�viet&#x113;m un v&#x12B;rie�iem un kur tika saklaus&#x12B;ti un nodoti t&#x101;l&#x101;k da�&#x101;di jaunumi un tenkas.</p><p>Kad Mihrima bija nomazg&#x101;jusies, sievas uz&#x146;&#x113;ma vi&#x146;u har&#x113;m&#x101;, ap&#x123;&#x113;rbdamas un uzpos�damas Mihrimu �ai pirmajai dienai nam&#x101;, un vi&#x146;a necik daudz nerunaja, tikai c&#x113;l&#x101;s un s&#x113;d&#x101;s, k&#x101; nu bija nepiecie�ams sievie�u darbam. Pa to laiku t&#x101;s tr&#x12B;s st&#x101;st&#x12B;ja par savu dz&#x12B;vi, un meln&#x101; Zeinaba pati pirm&#x101; past&#x101;st&#x12B;ja, ka vi&#x146;a esot c&#x113;�lusies no Timbuktu. K&#x101;du dienu, kad vi&#x146;a, b&#x16B;�dama jauna meitene, viena pati aizg&#x101;jusi pec &#x16B;dens uz aku &#x101;rpus pils&#x113;tas, vi&#x146;u nolaup&#x12B;jis bedu&#x12B;nu pulci&#x146;�. Vi&#x146;i aizvedu�i Zeinabu sev l&#x12B;dzi caur Sah&#x101;ru uz Marr&#x101;ke�u, kur zeme un m&#x101;jas ir sarkanas, un tur vi&#x146;a p&#x101;rdota k&#x101;dam ar&#x101;bu tirgot&#x101;jam no Jeruzalemes. Tirgot&#x101;ja vie�n&#x12B;g&#x101; sieva neilgi pirms tam nomirusi, atst&#x101;jot vi&#x146;u un d&#x113;lus, bet, t&#x101; k&#x101; vi&#x146;� pret sievu lolojis t&#x101;das j&#x16B;tas, ka nesp&#x113;jis iedom&#x101;ties v&#x113;lreiz ap�prec&#x113;ties, vi&#x146;� nopircis Zeinabu, lai b&#x16B;tu k&#x101;da sieviete, kas pieskat&#x12B;tu vi&#x146;a d&#x113;lus un par&#x16B;p&#x113;tos par vi&#x146;u audzin&#x101;�anu. Vi&#x146;a st&#x101;st&#x12B;ja, ka tirgot&#x101;js bijis labs un taisn&#x12B;gs v&#x12B;rs, nekad vi&#x146;ai nepiesk&#x101;ries, bet vienm&#x113;r iztur&#x113;jies pret vi&#x146;u ar cie&#x146;u, un t&#x101;pat ar&#x12B; vi&#x146;a d&#x113;li. Tom&#x113;r v&#x113;l&#x101;k izr&#x101;d&#x12B;jies, ka tirgo�an&#x101;s prasm&#x113; d&#x113;li nepavisam nav tik ap�d&#x101;vin&#x101;ti k&#x101; t&#x113;vs, un p&#x113;d&#x113;jos gados, ko Zeinaba pavad&#x12B;jusi tirgot&#x101;ja nam&#x101;, vi&#x146;i izputin&#x101;ju�i t&#x113;va mantu. T&#x101;d&#x101; veid&#x101; vi&#x146;i noteiku�i Zeinabas lik�teni, jo, kad t&#x113;vs nomiris, nams bijis tik naba�dz&#x12B;gs, ka vi&#x146;ai n&#x101;cies ubagot dieni�&#x137;o maizi uz ielas kop&#x101; ar spit&#x101;l&#x12B;gajiem, krop&#x13C;iem un vien�tu&#x13C;iem vec&#x12B;�iem.</p><p>Ta�u, lai gan ubago�ana vis&#x101; sav&#x101; ilgum&#x101; Zeinabai �&#x137;itusi visapkaunojo�&#x101;ka no visa, ko dz&#x12B;ve b&#x16B;tu var&#x113;jusi pied&#x101;v&#x101;t, tie�i t&#x101; sagatavo�jusi vi&#x146;u augst&#x101;kajai no vis&#x101;m dz&#x12B;v&#x113;m, uz ko vi&#x146;a b&#x16B;tu var&#x113;jusi cer&#x113;t toreiz, kad aizvesta no Timbuktu. Jo noticis t&#x101;, ka vien&#x101; no neskaitamaj&#x101;m ciien&#x101;m, kad vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;jusi ar izstieptu roku un l&#x16B;gusi �&#x113;last&#x12B;bas d&#x101;vanas, garam g&#x101;jis pa�&#x101;. Ne Bazila, ne Zubida, ne pati Zeinaba ne�var&#x113;ja pateikt, kas vi&#x146;am ie�&#x101;vies pr&#x101;t&#x101; � jo vi&#x146;� aizvedis Zeinabu, no�&#x113;lojamo ubadzi, uz savu m&#x101;ju un padar&#x12B;jis par savu sievu. Vai tas bijis pla�&#x101;s sirds de&#x13C; vai aiz v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s, kaut All&#x101;hs, visu redzo�ais un �&#x113;lsird&#x12B;gais, atalgotu vi&#x146;u par labo darbu � pastar&#x101; diena vai dz&#x12B;ves laik&#x101; ar d&#x113;lu �, to vi&#x146;as nezinaja. Ta�u Zeinabas dz&#x12B;vi vienm&#x113;r bija noteiku�i citi, vi&#x146;u alka�t&#x12B;ba, nelaime vai �&#x113;last&#x12B;ba; pasaules iegribas bija vedu�as Zeinabu sev l&#x12B;dzi, un no vi&#x146;as ska�tiena var&#x113;ja saprast, ka vi&#x146;a ir iem&#x101;c&#x12B;jusies pa�doties to sp&#x113;kam. Vi&#x146;ai run&#x101;jot, skatiens aizvien nov&#x113;rs&#x101;s, sl&#x12B;d&#x113;ja lejup gar sien&#x101;m un pa mal&#x101;m starp gr&#x12B;du un griestiem, l&#x12B;dz l&#x101;giem apst&#x101;j&#x101;s kaktos vai t&#x101;l&#x113;s aiz loga.</p><p>Zubida sav&#x101; zemaj&#x101;, mazliet naz&#x101;laj&#x101; balsi past&#x101;st&#x12B;ja, ka vi&#x146;as vec&#x101;ki, bedu&#x12B;ni tuksnesi uz austrumiem no Jeruzalemes, uzd&#x101;vin&#x101;ju�i vi&#x146;u pa�&#x101;, kad vi&#x146;a bijusi desmit gadu veca, k&#x101; pateic&#x12B;bu par zemaj&#x101;m nodev&#x101;m, kas togad pra�s&#x12B;tas no vi&#x146;u kaz&#x101;m. Vec&#x101;ku sejas esot iegleznotas vi&#x146;ai atmi&#x146;&#x101; ar t&#x101;du pa�u vieglumu k&#x101; v&#x113;ja iez&#x12B;m&#x113;t&#x101;s kont&#x16B;ras kalnu s&#x101;nos. Kop� t&#x101;s dienas, kad atvesta uz �ejieni, Zubida neesot vec&#x101;kus redz&#x113;jusi, bet neesot ari ilgojusies p&#x113;c vi&#x146;iem. "Jo pa�&#x101;," vi&#x146;a sac&#x12B;ja, nenov&#x113;rsdama ska�tienu no Mihrimas, "par&#x101;da, cik tuvu All&#x101;ham, varenajam un �&#x113;lsird&#x12B;gajam, var non&#x101;kt v&#x12B;rietis ar savu labo sirdi un di�enumu. Pa�&#x101; nam&#x101; man nekad nek&#x101; nav tr&#x16B;cis." Un vi&#x146;as za&#x13C;o acu smaid&#x101; bija kaut kas pav&#x113;lo�s, kas v&#x113;st&#x12B;ja, ka vi&#x146;a ar&#x12B; nav nodom&#x101;jusi neko t&#x101;du pie&#x13C;aut.</p><p>Bazila ka p&#x113;d&#x113;j&#x101; past&#x101;st&#x12B;ja, ka dzimusi maz&#x101; pils&#x113;ti&#x146;&#x101; Marokas kalnos. Divpadsmit gadu ve�cum&#x101; vi&#x146;a apprecin&#x101;ta ar sava t&#x113;va br&#x101;l&#x113;nu no F&#x113;sas pils&#x113;tas, vi&#x146;� izr&#x101;d&#x12B;jies ne�&#x113;l&#x12B;gs v&#x12B;rs. Sitis vi&#x146;u par maz&#x101;ko nodar&#x12B;jumu un izsm&#x113;jis citu sievu kl&#x101;tb&#x16B;tn&#x113;. Beidzot vi&#x146;a vairs nesp&#x113;jusi to iztur&#x113;t, vi&#x146;ai izdevies aizb&#x113;gt un tikt prom no pils&#x113;tas. Vi&#x146;a daudzas dienas klejojusi pa val�sti, p&#x101;rtikusi no sakn&#x113;m, og&#x101;m un pien&#x101;, ko nakt&#x12B;s zagusi no bedu&#x12B;nu kamie&#x13C;iem, kam&#x113;r be�du&#x12B;ni gul&#x113;ju�i. T&#x101;d&#x101; veid&#x101; vi&#x146;ai izdevies no�k&#x13C;&#x16B;t Kasablank&#x101;, kur vi&#x146;a satikusi v&#x12B;rieti, kur� pircis un p&#x101;rdevis sievietes. Vi&#x146;� bijis t&#x101;lu izsla�v&#x113;ts par sav&#x101;m skaistaj&#x101;m prec&#x113;m, un v&#x12B;rie�i no visiem Austrumiem devu�ies turp, lai nopirktu pie vi&#x146;a sievu. Viss noticis vi&#x146;a lielaj&#x101; m&#x101;j&#x101; pil�s&#x113;tas centr&#x101;, un, tur ieiedama, Bazila nejutusi bai&#x13C;u, jo bijusi jauna, drosm&#x12B;ga un zin&#x101;jusi, ka neviens slikts v&#x12B;rietis vi&#x146;u nenotur&#x113;s. �aj&#x101; m&#x101;j&#x101; vi&#x146;u nopircis pa�&#x101;, kur� ieinteres&#x113;jies par vi&#x146;u jau no pirm&#x101; acu uzmetiena, samaks&#x101;jis pras&#x12B;to cenu, pat nepaskat&#x12B;damies uz vi&#x146;as zobiem, un aizvedis vi&#x146;u sev l&#x12B;dzi uz Jeruzalemi.</p><p>Bazila bija pav&#x113;st&#x12B;jusi savu st&#x101;stu t&#x101;, it k&#x101; run&#x101;tu par lielu triumfu, un tagad apklustot vi&#x146;as skatiens smagi g&#x16B;l&#x101;s uz nama jauno, ce�turto sievu � tikai acu tum�um&#x101; var&#x113;ja nojaust k&#x101;du dr&#x16B;mu domu. Mihrima iel&#x16B;koj&#x101;s sej&#x101; vi�&#x146;ai un tad Zubidai. Ab&#x101;s vi&#x146;a redz&#x113;ja savald&#x12B;�bas un r&#x16B;gtas labv&#x113;l&#x12B;bas sajaukumu, kas c&#x113;l&#x101;s no t&#x101;, ka vi&#x146;as bija pak&#x13C;autas diviem pret&#x113;jiem sp&#x113;kiem, no kuriem viens lika vi&#x146;&#x101;m m&#x12B;l&#x113;t pa�&#x101; un otrs paredz&#x113;ja, ka vi&#x146;as b&#x16B;s spiestas dal&#x12B;t pa�&#x101; cita ar citu. Lai gan �iem sp&#x113;kiem bija kop&#x12B;gs izejas punkts, starp tiem nebija iesp&#x113;jams nek&#x101;ds izl&#x12B;gums, un Mihrima saprata, ka ir non&#x101;kusi pretrunu nam&#x101;, kur viss sastopas un �&#x137;iras.</p><p>Turpretim izskat&#x12B;j&#x101;s, ka Zeinaba k&#x101; p&#x113;d&#x113;j&#x101; sieva ne pret vienu un ne pret ko neizj&#x16B;t nedz nepatiku, nedz pie&#x137;er�anos. Ar vienaldz&#x12B;gu se�jas izteiksmi vi&#x146;a pasniedza Mihrimai spoguli, lai vi&#x146;a var&#x113;tu sekot l&#x12B;dzi, kam&#x113;r Zubida &#x137;emm&#x113; un k&#x101;rto vi&#x146;ai matus. Tie bija tik gari, ka nesap&#x12B;ti sniedz&#x101;s Mihrimai l&#x12B;dz viduklim. Gludi un smagi tie notv&#x113;ra gaismu zil&#x101; nians&#x113;, k&#x101; melns &#x16B;dens tie lija caur Zubidas garajiem pirkstiem. Mazaj&#x101; spogul&#x12B;t&#x12B; sav&#x101; roka Mihrima redz&#x113;ja vi&#x146;as seju ar st&#x101;vu rievu starp uzac&#x12B;m un skarbu vaibstu ap l&#x16B;p&#x101;m. Vi&#x146;as ac&#x12B;s bija las&#x101;ma v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s sa�tvert b&#x101;rdas nazi � asu, spo�u met&#x101;la gabalu � un likt �ai ceturtajai sievai �&#x137;irties no saviem matiem. Vai tad Zubida gandr&#x12B;z nevar&#x113;ja izt&#x113;�loties to, k&#x101; cirtas ir spiestas nokrist uz gr&#x12B;das un tur sagulties � tik klusi k&#x101; miru�i dz&#x12B;vnie�ci&#x146;i pie vi&#x146;as k&#x101;j&#x101;m? Un vai istabu jau gandr&#x12B;z nepiepild&#x12B;ja griez&#x12B;g&#x101; kliedzienu un raudu ska&#x146;a, kad Mihrima aptv&#x113;ra, kas noticis?</p><p>Ta�u hamm&#x101;m&#x101; neatskan&#x113;ja ne kliedzieni, ne raudas, un vill&#x101; uz zieme&#x13C;iem no Jeruzalemes m&#x16B;riem dz&#x12B;ve v&#x113;l kadu laiku rit&#x113;ja paciet&#x12B;b&#x101;.</p><p>No ark&#x101;des p&#x101;r pagalmu Mihrima l&#x16B;koj&#x101;s uz akme&#x146;aino ainavu un ce&#x13C;u, kas veda aug�&#x101;, apk&#x101;rt pakalnam, un lej&#x101; uz Damaskas v&#x101;rtiem. &#x13B;audis n&#x101;ca, &#x13C;audis g&#x101;ja, saule nekust&#x12B;gi st&#x101;v&#x113;ja debes&#x12B;s. Mihrima ievilka elpu. Vi&#x146;a skat&#x12B;j&#x101;s uz pakalnu un ce&#x13C;u.</p><p>Kas gan licis cilv&#x113;kiem apmesties �aj&#x101; pa�saules mal&#x101;? Persie�i, romie�i, bizantie�i, ar&#x101;bu musulma&#x146;i, kristie�u krustne�i, mameluki, mongo&#x13C;i un visbeidzot osma&#x146;i bija c&#x12B;n&#x12B;ju�ies, lai iekarotu �o pils&#x113;tu, neskait&#x101;mas bija cie�a�nas, ko laika gaita maks&#x101;jusi t&#x101;s ieg&#x16B;�ana. Ta�u neviena no �&#x12B;m c&#x12B;&#x146;&#x101;m vairs neko nenoz&#x12B;m&#x113;ja. Sen bija pag&#x101;jis laiks, kad iekarot&#x101;ji apst&#x101;ju�ies pakalna uz zieme&#x13C;iem no Damaskas v&#x101;rtiem, lai baud&#x12B;tu skatu uz Sv&#x113;to pils&#x113;tu p&#x113;d&#x113;ja mir�kl&#x12B;, iekams uzbruka t&#x101;s m&#x16B;riem. P&#x113;c tam kad tika atkl&#x101;ta Amerika un j&#x16B;ras ce&#x13C;� uz Indiju, Je�ruzaleme bija k&#x13C;uvusi par aizmirstu priek�pos�teni milz&#x12B;gaj&#x101; osma&#x146;u kara&#x13C;valst&#x12B;. �&#x12B; pils&#x113;ta, �&#x12B; vieta vairs nepiedereja pasaulei, it k&#x101; All&#x101;hs, �&#x113;lsird&#x12B;gais un neizdibin&#x101;mais, b&#x16B;tu aizmirsis to sav&#x101; pasaules rad&#x12B;�ana.</p><p>Mihrima nok&#x101;pa uz savu istabu austrumu sp&#x101;rn&#x101; un aizv&#x113;ra aiz sevis durvis. Vi&#x146;a apgu�l&#x101;s uz d&#x12B;v&#x101;na un skat&#x12B;j&#x101;s aug�up p&#x101;r sienu gludi pul&#x113;tajiem akme&#x146;iem un rupji t&#x113;sto dur�vju aplodu. Pa atv&#x113;rto logu vi&#x146;a dzird&#x113;ja amat�niekus str&#x101;d&#x101;j&#x101;m aug�&#x101; uz jumta, kur vi&#x146;i lika akme&#x146;us tam, kam vajadz&#x113;ja nosl&#x113;gties un k&#x13C;&#x16B;t �eit par vi&#x146;as m&#x101;j&#x101;m.</p><p>Ar vienu pirkstu vi&#x146;a nogl&#x101;st&#x12B;ja rokasspr&#x101;�dzi ap savu delmu. Katru dienu, kop� atst&#x101;jusi Topkapi pili, vi&#x146;a bija valk&#x101;jusi to uz rokas; ti�kai vakaros vi&#x146;a to nomauca un uzlika uz maza plaukti&#x146;a virs spilvena gult&#x101;. Dom&#x101;s vi&#x146;a se�koja t&#x101;s ce&#x13C;am atpaka&#x13C; uz Kauk&#x101;za kalniem, pie m&#x101;tes, kurai jaun&#x12B;b&#x101; t&#x101; bija iespiesta rok&#x101;; pie vec&#x101;sm&#x101;tes, kura, likdama liet&#x101; ar kniedem ap�darin&#x101;to rotu, bija padzinu�i zagli; un pie kal�pones, kura bija atnesusi to savas kundzes uzdevuma, �&#x12B; kundze laikam bija izmantojusi spr&#x101;dzi kam briesm&#x12B;gam. Mihrima iekoda l&#x16B;p&#x101;. Vi&#x146;a nodom&#x101;ja, ka �eit rokasspr&#x101;dze ir tikai skumja piemi&#x146;a, ta�u, t&#x101; domadama, ari apso�l&#x12B;ja sev nekad neielikt to l&#x101;d&#x113; un neaizmirst.</p><p>Un saule nem&#x101;n&#x101;mi vilka savu loku p&#x101;r de�bes&#x12B;m, l&#x12B;dz piepe�i steidz&#x12B;gi nogrima pret kalnu kor&#x113;m rietumos, un p&#x101;rakme&#x146;oju�&#x101;s juras zem&#x113; iest&#x101;j&#x101;s vakars. Tumsa izauga starp klint&#x12B;m un kalniem, it k&#x101; izl&#x12B;zdama no k&#x101;das pasl&#x113;ptuves zem zemes. &#x112;nas nog&#x16B;la pie Damaskas v&#x101;rtiem, kas aizv&#x113;r&#x101;s ar dobju ska&#x146;u, un nakts izplet&#x101;s aiz akme&#x146;ain&#x101;s augstienes l&#x12B;dz pa�a m&#x101;jai.</p><p>Iek�pagalm&#x101; visas tr&#x12B;s durvis bija aizv&#x113;rtas. Pu&#x137;udobes gul&#x113;ja zilgan&#x101; tums&#x101;, un no str&#x16B;kl�akas bija dzirdama tikai klusa burbu&#x13C;o�ana. K&#x101;da &#x137;irzaka aiztec&#x113;ja pa m&#x101;jas m&#x16B;ri gar&#x101;m logam, aiz kura kv&#x113;loja v&#x101;ra, s&#x101;rta gaismi&#x146;a. Viss bija akls un kluss � l&#x12B;dz piepe�i no pa�&#x101; nama sp&#x101;rna bija dzirdama k&#x101;da ska&#x146;a. Atv&#x113;r&#x101;s durvis, un uz vi&#x146;a istabas k&#x101;pn&#x113;m atskan&#x113;ja so&#x13C;i. Pagalm&#x101; �&#x137;ita, ka tumsa ieg&#x16B;st acis un ausis, un t&#x101;s vi&#x146;u</p><p>tS</p><p>redz&#x113;ja, un t&#x101;s vi&#x146;u dzird&#x113;ja, kad vi&#x146;� izn&#x101;ca m&#x113;ness gaisma k&#x101; zils siluets. Viss tagad elpoja, fl&#x12B;zes uz&#x146;&#x113;ma vi&#x146;a so&#x13C;us, un sienas juta vi&#x146;a &#x113;nu. Vi&#x146;� g&#x101;ja caur pagalmu, apk&#x101;rt str&#x16B;klakai un t&#x101;l&#x101;k uz viesu sp&#x101;rnu, un, kad vi&#x146;� atv&#x113;ra durvis, p&#x101;r akmens gr&#x12B;du steidz&#x12B;gi p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja zeltaina gaisma, iekams durvis ar klusu �&#x12B;k�sto&#x146;u atkal aizv&#x113;r&#x101;s.</p><p>Bazila aiz sava aizkara nov&#x113;rs&#x101;s. Vina �k&#x113;r-</p><p>/ r</p><p>soja istabu un &#x13C;&#x101;va vienam pirkstam p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;t p&#x101;r plaksti&#x146;u. Mute saknieb&#x101;s. Vi&#x146;a aps&#x113;d&#x101;s uz gultas. Mirkli izklaid&#x12B;gi raudz&#x12B;j&#x101;s apk&#x101;rt istab&#x101;, bet tad atsl&#x12B;ga atpaka&#x13C; un skat&#x12B;j&#x101;s aug�up griestu balsin&#x101;taj&#x101;s velv&#x113;s.</p><p>Reiz vi&#x146;a bija bijusi laim&#x12B;ga. Toreiz vi&#x146;a bija tikko apprec&#x113;jusies ar pa�&#x101; un abi bija dz&#x12B;vo�ju�i pie vi&#x146;a &#x123;imenes k&#x101;d&#x101; m&#x101;j&#x101; iek�pus Jeruza�lemes m&#x16B;riem. Katru reizi, kad pa�&#x101; bija n&#x101;cis pie vi&#x146;as, Bazila bija jutusi sirdi straujak sita�mies kr&#x16B;t&#x12B;s, vi&#x146;a bija sajutusi nemieru un sl&#x101;bumu ce&#x13C;os, it k&#x101; vi&#x146;u kads b&#x16B;tu nobied&#x113;jis. Tas bija licis vi&#x146;ai nodurt acis vai nervozi iespurg�ties, l&#x12B;dz pa�&#x101; pien&#x101;ca vi&#x146;ai pavisam kl&#x101;t un vi&#x146;a var&#x113;ja pasl&#x113;pt seju pie vi&#x146;a pleca. Tas bija bijis reiz&#x113; nogurdino�s un fantastisks laiks. Ta�u ildzis tikai mazliet vair&#x101;k nek&#x101; tr&#x12B;s gadus. Tad pa�&#x101; bija apprec&#x113;jies velreiz un atvedis l&#x12B;dzi uz m&#x101;jam pie Bazilas otru sievu, jaunu meiteni, v&#x101;rda Fatima. Vi&#x146;as iera�an&#x101;s dien&#x101; Bazila bija iesl&#x113;gusies sav&#x101; istab&#x101;. Pa�&#x101; bija �&#x137;itis patiesi apmierin&#x101;ts ar vi&#x146;u. K&#x101;p&#x113;c vi&#x146;am vajadz&#x12B;ga v&#x113;l viena sieva sav&#x101; nam&#x101;? Vi&#x146;a to nesaprata un bija atteikusies sasveicin&#x101;ties ar �o Fatimu, kura turkl&#x101;t �&#x137;ita tik nicin&#x101;mi bikla. Visu dienu Ba�zila bija s&#x113;d&#x113;jusi klusa un nekust&#x12B;ga, kam&#x113;r citi bija klauv&#x113;ju�i pie vi&#x146;as durv&#x12B;m un kliegu�i � vispirms l&#x16B;gumus un v&#x113;l&#x101;k l&#x101;stus. Vakar&#x101;, at�griezies m&#x101;j&#x101;s, pa�&#x101; bija atsl&#x113;dzis Bazilas ista�bas durvis, lai tikai ar skatienu vien piespiestu vi&#x146;u iziet un sasveicin&#x101;ties ar nama jauno � otro sievu.</p><p>Tom&#x113;r, lai gan m&#x12B;lest&#x12B;ba vairs nebija br&#x12B;va, Bazila nebija aizmirsusi savu uztic&#x12B;bu pa�&#x101;. To�reiz vi&#x146;a vel bija tik skaista k&#x101; pilnm&#x113;ness, un ne pa�&#x101;, ne maz&#x101; Fatima nebija sp&#x113;ju�i preto�ties vi&#x146;as varai. T&#x101; vi&#x146;ai bija izdevies gandr&#x12B;z visus m&#x101;jas darbus nodot jaunajai sievai, tur�pretim vi&#x146;a pati stund&#x101;m ilgi &#x137;emm&#x113;ja matus, iezied&#x101;s ar ro�u e&#x13C;&#x13C;u un gul&#x113;ja diendusu vai ar&#x12B; vi&#x146;ai var&#x113;ja ien&#x101;kt pr&#x101;t&#x101; aizs&#x16B;t&#x12B;t m&#x101;jas ku�ieri, kuram t&#x101;pat nebija p&#x101;r&#x101;k daudz ko dar&#x12B;t, uz tirgiem iepirkt Damaskas un Alepo z&#x12B;du. Vi&#x146;a bija prasm&#x12B;ga pie stell&#x113;m un pati darin&#x101;ja sev daudzus t&#x113;rpus. Tom&#x113;r, lai gan l&#x12B;dz ar otr&#x101;s sie�vas iejauk�anos Bazila bija tikusi va&#x13C;&#x101; no m&#x101;jas darbiem, vi&#x146;a uzskat&#x12B;ja sevi par laim&#x12B;gu, kad mazliet vair&#x101;k nek&#x101; p&#x113;c gada �&#x12B; Fatima nomira no ieilgu�as v&#x113;dera infekcijas.</p><p>Ta�u t&#x101; bija &#x12B;sa atelpa, jo dr&#x12B;z pec tam pa�&#x101; villa uz zieme&#x13C;iem no Damaskas v&#x101;rtiem bija gatava, un, pirmo reizi ieg&#x101;jusi iek�pagalma un ieraudz&#x12B;jusi tr&#x12B;s vien&#x101;d&#x101;s durvis, Bazila zin&#x101;ja, ka tas ir tikai laika jaut&#x101;jums, pirms te b&#x16B;s liela saime. Nebija jau ar&#x12B; pag&#x101;jis vair&#x101;k par p&#x101;ris ned&#x113;&#x13C;&#x101;m kop� br&#x12B;�a, kad da�i bedu&#x12B;ni bija pa�&#x101; uzd&#x101;vin&#x101;ju�i desmitgad&#x12B;go Zubidu, kad vi&#x146;� bija licis saprast, ka patur&#x113;s meiteni sav&#x101; maj&#x101; par verdzeni, l&#x12B;dz vi&#x146;ai aprit&#x113;s �etrpadsmit gadu, un ir nodom&#x101;jis p&#x113;c tam ar vi&#x146;u apprec&#x113;ties.</p><p>Tikm&#x113;r Bazila bija centusies iztur&#x113;ties pret meiteni ka pret pa�as meitu. Vi&#x146;a bija rota&#x13C;&#x101;ju�sies ar vi&#x146;u d&#x101;rz&#x101; un iem&#x101;c&#x12B;jusi vi&#x146;ai iz�&#x16B;t un aust. Turkl&#x101;t bija r&#x16B;pejusies par to, lai b&#x113;rns tiek pareizi &#x113;din&#x101;ts, un pati �uvusi vi&#x146;ai dr&#x113;bes. Tie visi bija gr&#x16B;ti, ta�u nepiecie�ami uzdevumi, jo Ba�zila zin&#x101;ja � tas ir tikai laika jaut&#x101;jums, pirms meitene p&#x101;r&#x146;ems vi&#x146;as lomu k&#x101; pa�&#x101; pirm&#x101; m&#x12B;�&#x13C;&#x101;k&#x101; un k&#x13C;&#x16B;s par m&#x101;jas &#x12B;sto valdnieci.</p><p>Notika t&#x101;, k&#x101; vi&#x146;a bija paredzejusi, tikai dr&#x12B;�z&#x101;k, nek&#x101; bija gaid&#x12B;jusi. Tik tikko Zubidai bija aprit&#x113;ju�i pilni �etrpadsmit, kad pa�&#x101; bija gan�dr&#x12B;z aizmirsis Bazilu un apprec&#x113;jies ar meiteni, lai p&#x113;c tam pavad&#x12B;tu pie vi&#x146;as visas naktis, at�skaitot piektdienu, jo ta ir sv&#x113;ta un tad v&#x12B;ram ir japagodina sava pirm&#x101; sieva. Bazila cent&#x101;s jo�proj&#x101;m iztur&#x113;ties pret Zubidu k&#x101; pret meitu, bet tas bija gr&#x16B;ti, jo Zubida pieauga un k&#x13C;uva par &#x13C;oti skaistu meiteni, turpretim Bazila sav&#x101; spogul&#x12B; redz&#x113;ja, k&#x101; &#x113;nas sav&#x101;cas krunci&#x146;&#x101;s ap ac&#x12B;m un l&#x16B;p&#x101;m. Un dr&#x12B;z Zubida vairs negrib&#x113;ja paciest, ka tiek nor&#x101;ta un pam&#x101;c&#x12B;ta k&#x101; b&#x113;rns.</p><p>K&#x101;du r&#x12B;tu, dr&#x12B;z p&#x113;c k&#x101;z&#x101;m, kad abas sedeja un kop&#x101; dz&#x113;ra kafiju iek�pagalm&#x101;, Bazila bija v&#x113;l&#x113;jusies izlabot manieri, kad&#x101; Zubida s&#x113;d&#x113;ja pie galda. Bazila teica, ka vi&#x146;a tagad esot pre�c&#x113;ta sieviete. Vi&#x146;a vairs nevarot uzvesties k&#x101; b&#x113;rns un &#x13C;aut lakatam nosl&#x12B;gt pa pusei uz ple�ciem, t&#x101; ka n&#x101;k redzami mati, par t&#x101;d&#x101;m liet&#x101;m sievietes pastar&#x101; dien&#x101; tik�ot sod&#x12B;tas. Bazila pa�sniedz&#x101;s p&#x113;c vi&#x146;as lakata, lai to sak&#x101;rtotu, bet meitene izvair&#x12B;j&#x101;s no vi&#x146;as piesk&#x101;rien&#x101;, un izv&#x113;r�s&#x101;s liel&#x101;ks str&#x12B;ds, kura laik&#x101; starp pagalma m&#x16B;�riem tika m&#x113;t&#x101;ts ne mazums zemisku piez&#x12B;mju. Str&#x12B;ds nebeidz&#x101;s, iekams Bazila nebija izteikusi piezimi par meitenes jaun&#x12B;bu un laikam ar&#x12B; vi&#x146;as v&#x113;l tikai plauksto�o briedumu. Tad no asar&#x101;m spo�&#x101;s, za&#x13C;&#x101;s b&#x113;rna acis uzmeta vi&#x146;ai skatienu, tik pilnu sp&#x12B;ta un dusmu. P&#x101;rsteigta par to, ka sa�run&#x101; iest&#x101;jies tik krass pav&#x113;rsiens, Bazila grib&#x113;ja kaut ko sac&#x12B;t. Vi&#x146;a atv&#x113;ra muti, nezin&#x101;dama, k&#x101;di vardi tagad b&#x16B;tu &#x12B;stie. Bet, pirms vi&#x146;a paguva tos atrast, meitene piec&#x113;l&#x101;s no galda � gazelei l&#x12B;dz&#x12B;ga, gandr&#x12B;z k&#x101; pieaugusi. Apvainota un ne�teikdama ne v&#x101;rda, vi&#x146;a dev&#x101;s uz savas istabas durv&#x12B;m, un kaft&#x101;na zelt&#x101; iz�&#x16B;t&#x101; mala pie katra so&#x13C;a pavilk&#x101;s mazliet aug�up vi&#x146;ai ap pot&#x12B;t&#x113;m un atkl&#x101;ja k&#x101;jas. P&#x113;das bija basas. Vi&#x146;a lika bal�tas p&#x113;das un sp&#x12B;t&#x12B;gus pap&#x113;�us pret akmens gr&#x12B;du un aizcirta savas istabas durv&#x12B;s ar t&#x101;du bl&#x12B;k�&#x137;i, kas atbalsoj&#x101;s pagalm&#x101;.</p><p>Viss l&#x113;n&#x101;m noklusa. Durvis bija aizv&#x113;rtas un m&#x16B;ri klusi. St&#x16B;r&#x12B; pie galda s&#x113;d&#x113;ja Bazila. P&#x16B;ta tikai viegls v&#x113;ji&#x146;�, kas lika ciedra galotnei maz�liet �&#x16B;poties. Pag&#x101;ja k&#x101;ds bridis. It k&#x101; viss laiks aiztec&#x113;tu tam l&#x12B;dzi, un par vi&#x146;as seju p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja neman&#x101;ma kust&#x12B;ba. Vi&#x146;a paskat&#x12B;j&#x101;s aug�up gar m&#x101;jas m&#x16B;ri un v&#x113;l augst&#x101;k. Bija r&#x12B;ts, debesis par pagalmu bija nepr&#x101;t&#x12B;gi maigas sav&#x101; ziluma, un, kop� Bazila bija aizb&#x113;gusi no t&#x113;va br&#x101;l&#x113;na F&#x113;s&#x101;, �&#x12B; bija pirm&#x101; reize, kad vi&#x146;ai atkal ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101; doma par b&#x113;g�anu. Vi&#x146;a satv&#x113;ra kafijkannu un iel&#x113;ja sev kafiju, un, noraudz&#x12B;dam&#x101;s, k&#x101; tas&#x12B;te piepild&#x101;s, vi&#x146;a zin&#x101;ja, ka vi&#x146;as drosme nav neko v&#x113;rta, ka vi&#x146;a nevar tikt proj&#x101;m, jo m&#x12B;l pa�&#x101;.</p><p>Kop� t&#x101;s reizes Bazila bija iem&#x101;c&#x12B;jusies iz�tur&#x113;ties pret Zubidu laipni, jo har&#x113;m&#x101; katrai sievietei j&#x101;zina sava vieta un arvien j&#x101;b&#x16B;t laipnai pret cit&#x101;m siev&#x101;m � it &#x12B;pa�i t&#x101;m, kuras nama kungam labpat&#x12B;k apciemot visbie�&#x101;k. Gaisotni nebija uzlabojis tas, ka pa�&#x101; pa to laiku bija p&#x101;rradies m&#x101;j&#x101;s ar nopluku�o Zeinabu, &#x113;rmotu b&#x16B;tni, ar kuru nevar&#x113;ja ne sarun&#x101;ties, ne klus&#x113;t. Dz&#x12B;ve �aja maj&#x101; katru dienu pras&#x12B;ja paciet&#x12B;bu un labi att&#x12B;st&#x12B;tu taktu, un Bazila, gul&#x113;dama gult&#x101; un l&#x16B;kodam&#x101;s uz balsin&#x101;tajiem griestiem, v&#x113;l&#x113;�j&#x101;s tikai to, kaut vi&#x146;ai nekad vairs nevajadz&#x113;tu audz&#x113;t sev&#x12B; �os tikumus vai dz&#x12B;vot no to r&#x16B;g�t&#x101;s ra�as.</p><p>Vi&#x146;a iekoda l&#x16B;p&#x101;. Viss bijis viegl&#x101;k, ja vi&#x146;a sp&#x113;tu p&#x101;rst&#x101;t m&#x12B;l&#x113;t pa�&#x101;. Par to vi&#x146;a bie�i bija dom&#x101;jusi. Un pat nezin&#x101;ja, k&#x101;p&#x113;c vi&#x146;u m&#x12B;l. Vi&#x146;a aizkl&#x101;ja muti ar roku. Uz spilvena sev pie sejas paman&#x12B;ja d&#x16B;nu un no&#x146;&#x113;ma to. Vi&#x146;a nekad ne�bija samierin&#x101;jusies ar Zubidas un Zeinabas kl&#x101;t�b&#x16B;tni �aj&#x101; m&#x101;j&#x101;, vi&#x146;a bija izvair&#x12B;jusies no ab&#x101;m un �ukst&#x113;jusi l&#x101;stus vi&#x146;&#x101;m aiz muguras, un piln�m&#x113;ness nakt&#x12B; st&#x101;v&#x113;jusi pie savas istabas loga un redz&#x113;jusi balto lodi spidam caur kr&#x101;saino stiklu, kam&#x113;r skait&#x12B;ja v&#x101;rdus, kam vajadz&#x113;ja nest p&#x101;r&#x113;�j&#x101;m nelaimi un varb&#x16B;t pat n&#x101;vi. Tas bija v&#x101;jpr&#x101;�t&#x12B;gi, vi&#x146;a to zin&#x101;ja, it &#x12B;pa�i t&#x101;dai tic&#x12B;gai sievietei k&#x101; vi&#x146;a, kam vajadz&#x113;tu apliecin&#x101;t tic&#x12B;bu tikai t&#x101;d&#x101; veid&#x101;, kas kalpo All&#x101;ham, �&#x113;lsird&#x12B;gajam un maigajam. Bet ari tas nel&#x12B;dz&#x113;ja. Nenotika nek&#x101;das nelaimes, un aiz villas biezajiem m&#x16B;riem dz&#x12B;ve rit&#x113;ja k&#x101; agr&#x101;k. Beigu beig&#x101;s Bazila nezin&#x101;ja, ko &#x12B;sti ve&#x13C;as. Pat piektdien&#x101;s, kad pa�&#x101; n&#x101;ca god&#x101;t savu pirmo sievu, vi&#x146;a nebija apmierin&#x101;ta. Tad vi&#x146;a sajuta tikai aizvainojumu ikkatr&#x101; no pa�&#x101; kust&#x12B;b&#x101;m � gan piespiesti laipnaj&#x101;s, gan ma�z&#x101;k laipnaj&#x101;s. Iedom&#x101;joties, ka citas to zina un tas raisa ironisku sm&#x12B;nu vi&#x146;u l&#x16B;pu kakti&#x146;os, Bazila juta, ka augstpr&#x101;t&#x12B;gais cien&#x12B;gums, ar k&#x101;du vi&#x146;a vienm&#x113;r sastapa p&#x101;r&#x113;j&#x101;s, kad vi&#x146;as kop&#x101; &#x113;da vai ar&#x12B; vi&#x146;a pag&#x101;ja t&#x101;m gar&#x101;m arkade vai s&#x113;d&#x113;ja kop&#x101; ar t&#x101;m iek�pagalm&#x101;, nokr&#x12B;t ka pl&#x12B;�vurs un ka vi&#x146;a st&#x101;v visu priek�&#x101; kaila un paze�mota. Un �aj&#x101; vakar&#x101;, izt&#x113;lodam&#x101;s, k&#x101; pa�&#x101; gu&#x13C; citas sievietes gult&#x101;, ietinies vi&#x146;as matos, ar vi�&#x146;as smar�u degun&#x101; un gar�u mut&#x113;, tik bezr&#x16B;�p&#x12B;gi nodevies laimei, kam p&#x101;r&#x113;j&#x101;s var but tikai liecinieces, Bazila raud&#x101;dama ierak&#x101;s ar seju spil�ven&#x101;, lai vi&#x146;u blakus istab&#x101; neizdzird&#x113;tu Zubida. Ta�u vi&#x146;u iztrauc&#x113;ja �&#x137;inda, un vi&#x146;a p&#x101;rbijusies pac&#x113;la galvu, kad Zubida otrpus sienai apg&#x101;za uz gr&#x12B;das kruku.</p><p>Zubida visus �os gadus, ko pavad&#x12B;jusi vill&#x101; uz zieme&#x13C;iem no Damaskas v&#x101;rtiem, bija jutu�sies p&#x101;rliecin&#x101;ta, ka pa�&#x101; m&#x12B;lest&#x12B;ba uz vi&#x146;u ir m&#x16B;�&#x12B;ga. Vi&#x146;� bija d&#x101;vin&#x101;jis vi&#x146;ai d&#x101;rgas d&#x101;va�nas, un nakt&#x12B;s, kad pa�&#x101; gul&#x113;ja vi&#x146;ai blakus aizv&#x113;rt&#x101;m ac&#x12B;m, Zubida bija slepus l&#x16B;kojusies uz vi&#x146;u. Vi&#x146;a bija vel&#x113;jusies pieskarties �ai sejai vai nosk&#x16B;pst&#x12B;t to, un, lai gan nekad nebija to izdar&#x12B;jusi aiz iemesliem, ko pati sev neprata pa�skaidrot, vi&#x146;a bija jutusies k&#x101; pa�a &#x12B;pa�i izre�dz&#x113;t&#x101;, vi&#x146;a m&#x101;jas karaliene.</p><p>Protams, �is st&#x101;voklis l&#x101;giem tika p&#x101;rtraukts. Katru piektdienas nakti, ko pa�&#x101; pavad&#x12B;ja pie Bazilas, Zubida bija gul&#x113;jusi sav&#x101; gult&#x101; un ieklau�s&#x12B;jusies ikvien&#x101; ska&#x146;&#x101; aiz sienas. Vi&#x146;a nesp&#x113;ja izt&#x113;loties, ka pa�&#x101; var gul&#x113;t ar k&#x101;du citu sievieti t&#x101;pat ka ar vi&#x146;u, lai gan zin&#x101;ja, ka vi&#x146;� to dara, un vi&#x146;a p&#x101;rmai&#x146;us sasprindzin&#x101;ja dzirdi, lai uz�tvertu katru ska&#x146;u aiz sienas, un aizspieda sev ausis, lai izvair&#x12B;tos no �im ska&#x146;&#x101;m.</p><p>Ta�u se�as no nede&#x13C;as dienam pasaule iek��pus villas m&#x16B;riem pieder&#x113;ja Zubidai, un Bazila neuzdr&#x12B;kst&#x113;j&#x101;s neko citu ka vien sekot vi&#x146;as v&#x113;l�m&#x113;m. Un pat toreiz, kad pa�&#x101; bija atgriezies no pils&#x113;tas ar Zeinabu, Zubida bija l&#x16B;kojusies uz nopluku�o ubadzi un dom&#x101;jusi, ka pa�&#x101; laikam piem&#x12B;t stipr&#x101;ka tic&#x12B;ba, nek&#x101; vi&#x146;a zin&#x101;jusi, ja jau vi&#x146;� izt&#x113;lojas, ka �&#x12B; ir sieviete, kura d&#x101;v&#x101;s vi�&#x146;am tik ilgi gaid&#x12B;to d&#x113;lu. Bet, ta k&#x101; Zubidai piemita ironija, vi&#x146;a taj&#x101; pa�&#x101; mirkli nevil�us pie&#x137;&#x113;ra sevi d&#x12B;vaini pasmaid&#x101;m par �o domu.</p><p>�&#x12B;s bailes tom&#x113;r dr&#x12B;z vien izr&#x101;d&#x12B;j&#x101;s velt&#x12B;gas, jo pa�&#x101; nepavad&#x12B;ja daudz nak�u pie savas jau�n&#x101;s, tre�&#x101;s sievas, un Zubida bez gr&#x16B;t&#x12B;b&#x101;m atkal iejut&#x101;s pa�&#x101; izredz&#x113;t&#x101;s sievas lom&#x101;. Ta�u tagad, kad vill&#x101; bija ieradusies jaun&#x101; meitene, pa�&#x101; vair&#x101;kas ned&#x113;jas nebija pavad&#x12B;jis pie Zubidas ne�vienu vien&#x12B;gu nakti, un �ovakar, izdzird&#x113;jusi at�veramies durvis uz Mihrimas istabu, Zubida ne bez no�&#x113;las bija triekusi pret gr&#x12B;du vienu no liela�j&#x101;m fajansa v&#x101;z&#x113;m, ko pa�&#x101; bija vi&#x146;ai d&#x101;vin&#x101;jis.</p><p>Turpretim Zeinaba tre�aj&#x101; istab&#x101; jau gul&#x113;ja. Vi&#x146;a dro�i iesl&#x12B;ga mieg&#x101; �aj&#x101; laik&#x101;, kad visi zi�n&#x101;ja, kur pa�&#x101; pavad&#x12B;s savas naktis, jo vi&#x146;ai ne�kad nebija patikusi vi&#x146;a smag&#x101; elpa vai vi&#x146;a auguma svars, kas uzg&#x16B;la virsu.</p><p>Kad pa�&#x101; ienaca austrumu sp&#x101;rn&#x101;, Mihrima s&#x113;d&#x113;ja uz gultas. Vi&#x146;a pav&#x113;rs&#x101;s pret pa�&#x101;, nesastapdama vi&#x146;a skatienu. Mihrima zin&#x101;ja, ka tagad vajadz&#x113;tu piecelties un iet vi&#x146;am preti, vajadz&#x113;tu gl&#x101;st&#x12B;t vi&#x146;u un �ukst&#x113;t aus&#x12B; mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gus v&#x101;rdi&#x146;us, tom&#x113;r palika s&#x113;�am un pat nepaskat&#x12B;jas uz pa�&#x101;, kad vi&#x146;� pa istabu n&#x101;ca uz vi&#x146;as pusi. Mihrima sl&#x113;pa savu nepatiku pret vi&#x146;u k&#x101; d&#x101;rgu rotu, baid&#x12B;dam&#x101;s izrais&#x12B;t vi&#x146;a dusmas � un v&#x113;l &#x13C;aun&#x101;k: baid&#x12B;dam&#x101;s, ka �&#x12B;s dusmas lau�p&#x12B;s vi&#x146;ai drosmi panest �o nepatiku un izlik�ties, it k&#x101; vi&#x146;a kl&#x101;tb&#x16B;tne Mihrimu iepriecin&#x101;tu, un ka �&#x101;d&#x101; veid&#x101; vi&#x146;a tiks iek&#x101;rdin&#x101;ta izpatikt pa�&#x101; un ar divkos&#x12B;bu mazin&#x101;t sasprindzin&#x101;�jumu sav&#x101; dz&#x12B;v&#x113;. Bet vi&#x146;a nev&#x113;l&#x113;j&#x101;s t&#x101; dz&#x12B;vot; un vi&#x146;a neuzdr&#x12B;kst&#x113;j&#x101;s pakust&#x113;ties, kad pa�&#x101; st&#x101;v&#x113;ja pie gultas un skat&#x12B;j&#x101;s uz vi&#x146;u, uzlik�dams plaukstu uz vi&#x146;as kakla.</p><p>Mihrima bija dom&#x101;jusi, ka paz&#x12B;st vi&#x146;u un ka nekad nejutis pret vi&#x146;u neko citu k&#x101; vien riebumu un nepatiku. Ta�u �is ir st&#x101;sts par pret�runu, un, ierakst&#x12B;ts acu kakti&#x146;a, tas n&#x101;ktu par labu tam, kur� skat&#x101;s, un p&#x101;rliecin&#x101;tu to, kur� �aub&#x101;s. Ir j&#x101;main&#x101;s tam, kam cilv&#x113;ks s&#x101;kum&#x101; notic, un t&#x101; notika ar&#x12B; �aj&#x101; nakt&#x12B;, kad Mihrima juta, ka pa�&#x101; v&#x113;las tikai vi&#x146;u, neko citu, it k&#x101; tikai vi&#x146;a sp&#x113;tu remd&#x113;t visas vi&#x146;a ilgas. Ikkatr&#x101; no vi&#x146;a piesk&#x101;rieniem un kust&#x12B;b&#x101;m bija alkas p&#x113;c vi&#x146;as, alkas ieg&#x16B;t vi&#x146;u, un vi&#x146;a nevar&#x113;ja neko citu k&#x101; vien padoties pa�&#x101; gribai. Un, kad Mih�rima n&#x101;kamaj&#x101; rit&#x101; pamod&#x101;s un pastiepa roku p&#x101;r saburz&#x12B;to palagu tuk�aj&#x101; viet&#x101; sev blakus, vi&#x146;a jut&#x101;s laimigi skumja par to, ka ir viena.</p><p>T&#x101; nu vill&#x101; uz zieme&#x13C;iem no Damaskas v&#x101;r�tiem dienas aizrit&#x113;ja laiskum&#x101; un naktis n&#x101;ca ar prieka un r&#x16B;gtu s&#x101;pju sajaukumu. Gandr&#x12B;z katru nakti pa�&#x101; ierad&#x101;s pie Mihrimas un palaikam pie Zubidas � atskaitot piektdienas, kad pagodin&#x101;ja Bazilu. Pagaid&#x101;m pretruna tikai v&#x101;ri iez&#x12B;m&#x113;j&#x101;s tad, kad visas �etras s&#x113;d&#x113;ja ap brokastgaldu un &#x113;da. Zubida klus&#x113;ja un neatbild&#x113;ja, Mihrimas uzrun&#x101;t&#x101;, vi&#x146;a nepasniedza p&#x101;r galdu ne olas, ne kafiju, ne jebko citu, un, ieraudz&#x12B;jusi Mihrimu nakam par pagalmu, vi&#x146;a parasti aizgrie�z&#x101;s un nosp&#x13C;&#x101;v&#x101;s, ja pa�&#x101; nebija tuvum&#x101;.</p><p>Turpretim Bazila vienm&#x113;r smaid&#x12B;ja. Ta�u r&#x16B;gtums tur&#x113;j&#x101;s vi&#x146;as l&#x16B;pu un acu kakti&#x146;os. B&#x16B;�dama tic&#x12B;ga sieviete, vi&#x146;a tom&#x113;r nev&#x113;l&#x113;j&#x101;s b&#x16B;t par c&#x113;loni str&#x12B;diem un sp&#x113;l&#x113;ja savu lab&#x101;s un m&#x12B;�&#x13C;&#x101;s sievas lomu p&#x113;c visiem likumiem. Vi&#x146;a v&#x101;�r&#x12B;ja p&#x101;r&#x113;j&#x101;m kafiju, cepa k&#x16B;kas un vienm&#x113;r bija gatava sniegt pal&#x12B;dz&#x12B;gu roku &#x113;diena gatavo�an&#x101; vai ve&#x13C;as mazg&#x101;�an&#x101;.</p><p>Toties Zeinaba k&#x101; p&#x113;d&#x113;j&#x101; nedar&#x12B;ja neko. Vi&#x146;a dz&#x113;ra savu t&#x113;ju klus&#x113;dama, piec&#x113;l&#x101;s un atst&#x101;ja lab&#x101;ko vietu p&#x101;r&#x113;j&#x101;m � vasar&#x101; &#x113;n&#x101; un ziem&#x101; saul&#x113;, un paveica savus m&#x101;jsaimniec&#x12B;bas pien&#x101;�kumus t&#x101;d&#x101; apjom&#x101;, cik bija nepiecie�ams, t&#x101;pat k&#x101; attur&#x113;j&#x101;s s&#x16B;dz&#x113;ties, ja p&#x101;r&#x113;j&#x101;s bija pavir�as sav&#x113;jos.</p><p>Vill&#x101; uz zieme&#x13C;iem no Damaskas v&#x101;rtiem dz&#x12B;ve ilgi norit&#x113;ja �&#x101;di, jo, lai gan �is ir st&#x101;sts par pretrunu, nebija dom&#x101;ts, ka pa�&#x101; jebkad va�jadz&#x113;tu atkl&#x101;t to sav&#x101; m&#x101;j&#x101;. Ta�u tas notika kadu dienu, kad Mihrima bija atnesusi pilnu kl&#x113;pi tikko mazg&#x101;tas ve&#x13C;as un viens palags vi&#x146;ai bija nokritis uz gr&#x12B;das. Zubida, klus&#x12B;t&#x113;m dungodama, gaja garam un uzk&#x101;pa uz t&#x101;. Taj&#x101; pa�&#x101; vakar&#x101;</p><p>Mihrima bija ieberusi Zubidas edien&#x101; papild�porciju �ili, un pie vakari&#x146;u galda, ap kuru vi�sas �etras bija sapulc&#x113;ju�&#x101;s, izc&#x113;l&#x101;s k&#x146;ada, kad Zubida atkl&#x101;ja, kas noticis. Pa har&#x113;ma &#x113;dam�istabas atv&#x113;rto logu atskan&#x113;ja vair&#x101;ki griez&#x12B;gi kliedzieni, apg&#x101;ztu kr&#x113;slu r&#x12B;bo&#x146;a un no�&#x113;loja�mas vaimanas, kad Zubida beig&#x101;s pac&#x113;la roku pret Mihrimu, kura gul&#x113;ja uz gridas fl&#x12B;z&#x113;m zem vi&#x146;as un cent&#x101;s aizsegt seju ar plaukst&#x101;m. &#x12B;su mirkli abas iel&#x16B;koj&#x101;s viena otrai ac&#x12B;s, un Zubi�das skatiena dzi&#x13C;i aiz dusm&#x101;m bija redzams ap�skaidro�an&#x101;s un promb&#x16B;tnes sajaukums, it k&#x101; vi&#x146;as domas paties&#x12B;b&#x101; b&#x16B;tu kaut kur t&#x101;lu pro�j&#x101;m, kur rodams visu str&#x12B;du risin&#x101;jums. Klusa un savald&#x12B;ga vi&#x146;a piece&#x13C;as virs Mihrimas. Mie�r&#x12B;giem so&#x13C;iem �&#x137;&#x113;rsoja pagalmu un pa k&#x101;pn&#x113;m uzk&#x101;pa pa�&#x101; apdz&#x12B;votaj&#x101;s istab&#x101;s. Mihrima iz�klaid&#x12B;gi sak&#x101;rtoja ap&#x123;&#x113;rbu, st&#x101;v&#x113;dama un l&#x16B;ko�dam&#x101;s uz atv&#x113;rtajiem logiem aug�&#x101;, no kurienes vakara puskr&#x113;sl&#x101; pl&#x16B;da gaisma un ka neskaidrs �uksts skan&#x113;ja Zubidas balss. Bazila uzmeta Mihrimai aps&#x16B;dzo�u skatienu, kad abas ar Zeinabu pag&#x101;ja Mihrimai gar&#x101;m un dev&#x101;s uz sav&#x101;m istabam. Mihrima st&#x101;v&#x113;ja tuk�aj&#x101; pagalm&#x101;, �&#x146;au�dz&#x12B;dama rok&#x101;s savu lakatu.</p><p>Ta�u taj&#x101; vakar&#x101; vi&#x146;a netika pasaukta pie pa�&#x101;. V&#x113;l&#x101;k taj&#x101; nakti no Zubidas istabas atska�n&#x113;ja pl&#x12B;k�&#x137;o�a ska&#x146;a, plaukstai atsitoties pret seju � un par atbildi tikai varas vaimanas. Aus�trumu sp&#x101;rn&#x101; Mihrima s&#x113;d&#x113;ja pie saviem atv&#x113;r�tajiem logiem un klaus&#x12B;j&#x101;s. Vi&#x146;a jut&#x101;s s&#x101;p&#x12B;gi kl&#x101;teso�a, p&#x101;r&#x101;k dz&#x12B;va. Vi&#x146;a virpin&#x101;ja matu cirtu ap pirkstu. Un pie katras sitiena ska&#x146;as sar&#x101;v&#x101;s un aiztur&#x113;ja elpu, tik piesarkusi, it k&#x101; sistu vi&#x146;ai, un tik nokaun&#x113;jusies, it k&#x101; sit&#x113;ja b&#x16B;tu vi&#x146;a pati.</p><p>Bija j&#x101;paiet daudz&#x101;m dien&#x101;m, iekams pa�zuda z&#x12B;mes no Zubidas sejas. Pa to laiku ik�viena cita b&#x16B;tu staig&#x101;jusi ar pl&#x12B;vuru un sl&#x113;pusi kaunu par to, ka izrais&#x12B;jusi sava kunga dusmas, bet vi&#x146;a to nedar&#x12B;ja. Vi&#x146;a &#x13C;&#x101;va savu seju br&#x12B;vai apskatei, un katru reizi, kad vi&#x146;a �&#x137;&#x113;rsoja pa�galmu, kad aps&#x113;d&#x101;s pie galda blakus cit&#x101;m un iz�uva uz spilvendr&#x101;nas ziedu un putnu mot&#x12B;�vus, vi&#x146;as tikai slep�us uzdro�in&#x101;j&#x101;s pal&#x16B;koties uz �o seju ar asin&#x12B;m piepl&#x16B;du�o aci zem p&#x101;r�&#x137;el�t&#x101;s uzacs un virslupu, kas bija briesm&#x12B;gi uzt&#x16B;�ku�i un pasp&#x113;ja nomainit kr&#x101;su � no sarkanas l&#x12B;dz violetai, zilai, za&#x13C;ai un dzeltenai, � pirms z&#x12B;mes pazuda pavisam. �&#x137;ita, ka Zubida ne�mana vi&#x146;u mulsumu. Vi&#x146;a pati sastapa p&#x101;r&#x113;j&#x101;s liel&#x101; mier&#x101;; vi&#x146;as skatiens raudz&#x12B;j&#x101;s hipnotiski, gandr&#x12B;z k&#x101; putnam � it k&#x101; Zubida vairs ne�b&#x16B;tu vi&#x146;u vid&#x16B;, bet v&#x113;rotu vi&#x146;as no pa�iem, pa��iem sirds dzi&#x13C;umiem.</p><p>P&#x101;r&#x113;j&#x101;s nesaprata, ka tulkot �o seju, vi&#x146;as saprata tikai to, ka �&#x137;el�anos starp sav&#x101;m sie�v&#x101;m pa�a pacie� tikpat maz, cik maz Dievs at�z&#x12B;tu nesaska&#x146;as starp saviem dievl&#x16B;dz&#x113;jiem. Ka vi&#x146;� grib, lai sievas ne&#x146;em v&#x113;r&#x101; savas at�&#x137;ir&#x12B;�bas, ka vi&#x146;as nedr&#x12B;kst v&#x113;rst skatienu cita pret citu, bet gan tikai pret vi&#x146;u k&#x101; kop&#x12B;go m&#x113;r&#x137;i. P&#x113;c �&#x12B; notikuma nebija iedom&#x101;jams, ka k&#x101;da uzdr&#x12B;kst&#x113;tos apstr&#x12B;d&#x113;t Mihrimai piedero�o pir�m&#x101;s m&#x12B;&#x13C;&#x101;k&#x101;s rangu vill&#x101; uz zieme&#x13C;iem no Da�maskas v&#x101;rtiem, � �is statuss noz&#x12B;m&#x113;ja, ka vi&#x146;a sa&#x146;&#x113;ma d&#x101;vanu gandr&#x12B;z katru reizi, kad pa�&#x101; bija bijis pils&#x113;t&#x101;, tas &#x13C;&#x101;va vi&#x146;ai teikt p&#x113;d&#x113;jo v&#x101;rdu, kad vi&#x146;a ar Bazilu vai Zubidu nevar&#x113;ja par kaut ko vienoties, un tas lika p&#x101;r&#x113;j&#x101;m iz�pild&#x12B;t vi&#x146;as v&#x113;lmes, ja vi&#x146;a l&#x16B;dza izdar&#x12B;t k&#x101;du pakalpojumu. Ta�u, tikl&#x12B;dz no vi&#x146;as nov&#x113;r�s&#x101;s, abas p&#x101;r&#x113;j&#x101;s l&#x16B;dz&#x101;s, lai Mihrimai notiek kas &#x13C;auns.</p><p>K&#x101;du dienu n&#x101;kamaj&#x101; vasar&#x101; Mihrimas pieb&#x16B;ve aug�&#x101; virs viesu sp&#x101;rna bija gatava, un vi&#x146;as daudz&#x101;s l&#x101;des, kas visas b&#x16B;t&#x12B;b&#x101; bija st&#x101;�v&#x113;ju�as sakrautas vi&#x146;as istab&#x101;, tika uznestas jau�naj&#x101; m&#x101;jokl&#x12B;.</p><p>T&#x101;pat k&#x101; p&#x101;r&#x113;j&#x101;m trim siev&#x101;m bija divas is�tabas, ar&#x12B; �&#x12B; jaun&#x101; pieb&#x16B;ve ietv&#x113;ra vienu istabu vasarai ar mazu terasi uz viesu sparna jumta, bet virs t&#x101;s � v&#x113;l vienu istabu lieto�anai ziema. P&#x101;r&#x113;jo triju istab&#x101;s bija balsin&#x101;tas sienas un tikai viens rot&#x101;jums griestu vid&#x16B;, turpret&#x12B; �eit sienas bija klatas ar fajansa fl&#x12B;z&#x113;m, apgleznot&#x101;m ar ziedu v&#x12B;tn&#x113;m, kuras lielos lokos vij&#x101;s cita p&#x101;r citu, durvis un logus ietv&#x113;ra apmales ar arabesk&#x101;m, un griestu velv&#x113;s gleznotie v&#x12B;nogul&#x101;ji ar v&#x12B;n�og&#x101;m un robot&#x101;m lap&#x101;m stiep&#x101;s aug�up pret zelt&#x12B;tu sauli viduc&#x12B;. M&#x113;beles n&#x101;ca no pils Konstantinopol&#x113;, tur bija d&#x12B;v&#x101;ni, apvilkti ar �irafes &#x101;du, z&#x12B;da spilveni, mazi galdi&#x146;i, kl&#x101;ti ar bru�&#x146;urupu�a bru&#x146;&#x101;m, un spo�i sp&#x12B;do�s misi&#x146;a patv&#x101;ris. Bazila, Zubida un Zeinaba staig&#x101;ja pa istab&#x101;m un apbr&#x12B;noja rot&#x101;jumus un majest&#x101;tisko p&#x16B;ru. Zubida un Zeinaba izteica piekl&#x101;j&#x12B;gas, ta�u vienaldz&#x12B;gas piez&#x12B;mes, turpretim Bazila k&#x101; p&#x113;�d&#x113;j&#x101; klus&#x113;ja, jo redz&#x113;ja, ka pa�&#x101; ir noziedzies pret dievi�&#x137;o likumu, kur� v&#x113;sta, ka neviens v&#x12B;rs nedr&#x12B;kst izredz&#x113;t k&#x101;du no sav&#x101;m siev&#x101;m. Un v&#x113;�l&#x101;k taj&#x101; vakar&#x101;, kad visas bija aizgaju�as atpa�ka&#x13C; uz sav&#x101;m istab&#x101;m, vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja k&#x101; &#x113;na aiz pl&#x101;n&#x101; aizkara pie sava loga uz pagalmu. Ar do�m&#x12B;gu skatienu vi&#x146;a l&#x16B;koj&#x101;s aug�&#x101; uz jauno pie�b&#x16B;vi, aiz kuras logiem jaut&#x101;s viegla, sarksto�a gaisma.</p><p>Lai gan pasaule vienm&#x113;r ir nesusi sevi pret�runu, t&#x101; nekad nav to v&#x113;l&#x113;jusies. Laiki ir bezga�l&#x12B;gs st&#x101;sts par pasaules tiek�anos b&#x16B;t apkopotam veselumam un t&#x101;s centieniem izdz&#x12B;t no sevis k&#x101;du noteiktu da&#x13C;u un izraid&#x12B;t to uz neiesp&#x113;�jam&#x101;, nepiepild&#x12B;to iesp&#x113;ju un aizliegta pasauli. T&#x101;d&#x113;j&#x101;di vill&#x101; uz zieme&#x13C;iem no Damaskas v&#x101;r�tiem k&#x101;d&#x101; agr&#x101; r&#x12B;t&#x101;, dr&#x12B;z p&#x113;c tam, kad bija pa�beigta Mihrimas pieb&#x16B;ve, norisin&#x101;j&#x101;s sensenas trad&#x12B;cijas turpin&#x101;jums.</p><p>Par villas m&#x16B;riem, kas iekr&#x101;soj&#x101;s zilgani, de�besis austrumos bija s&#x101;ku�as s&#x101;rtoties, un gaiss str&#x101;voja v&#x113;ss un svaigs. Bija pag&#x101;ju�as vair&#x101;kas stundas, kop� pa�&#x101; atst&#x101;ja Mihrimas istabu; pa�galm&#x101; ilgi vald&#x12B;ja klusums, bet tad atskan&#x113;ja kluss troksn&#x12B;tis un atv&#x113;ras Bazilas istabas dur�vis. Piesardz&#x12B;gi un nepace&#x13C;ot skatienu, vi&#x146;a bez ska&#x146;as izlavij&#x101;s caur pagalmu un uzzag&#x101;s aug�&#x101; pa k&#x101;pn&#x113;m austrumu sp&#x101;rn&#x101;, no kura katru ritu nok&#x101;pa Mihrima. Pie iepriek�p&#x113;d&#x113;j&#x101; no septi&#x146;�padsmit pak&#x101;pieniem Bazila apst&#x101;j&#x101;s un nolie�c&#x101;s. Ar p&#x101;ris &#x101;tr&#x101;m kust&#x12B;b&#x101;m vi&#x146;a novilka p&#x101;r pak&#x101;pienu tievu un elast&#x12B;gu diegu, ko pati bija sav&#x113;rpusi. Vi&#x146;a nostiepa diegu, par&#x101;va to ar nagu, un vibr&#x113;jo�ais diegs nodzied&#x101;ja jautru toni. Tad Bazila savilka lakatu un caur iek�pagalmu aizlav&#x12B;j&#x101;s atpaka&#x13C; uz savu istabu. Tagad atlika tikai gaid&#x12B;t.</p><p>Kad Mihrima v&#x113;l&#x101;k taj&#x101; r&#x12B;t&#x101; pamod&#x101;s sav&#x101; gult&#x101;, gaisma pl&#x16B;da iek�&#x101; caur loga kr&#x101;saino stiklu un nolaiz&#x12B;ja vi&#x146;ai seju. Vi&#x146;a no�&#x101;v&#x101;j&#x101;s un izstaip&#x12B;j&#x101;s, nolika p&#x113;das uz v&#x113;s&#x101;s akmens gr&#x12B;das. St&#x16B;ri pie galda vi&#x146;a noliec&#x101;s p&#x101;r &#x16B;dens b&#x13C;odu un uz�&#x13C;&#x101;ca &#x16B;deni sejai. Vi&#x146;a iz&#x123;&#x113;rb&#x101;s un nomaz�g&#x101;j&#x101;s, kam&#x113;r saule z&#x12B;m&#x113;ja zeltainus l&#x101;sumus uz vi&#x146;as &#x101;das, tad ap&#x123;&#x113;rb&#x101;s. Pakas&#x12B;ja kaklu un mir�kli st&#x101;v&#x113;ja, v&#x113;rodama sevi spogul&#x12B; virs &#x16B;dens b&#x13C;odas. Vi&#x146;a pazina �o seju. Vi&#x146;a dom&#x101;ja par to, k&#x101; toreiz, izvesta caur Sv&#x113;tlaimes v&#x101;rtiem, bija v&#x113;lejusies tikai nomirt. Vi&#x146;a jaut&#x101;ja sev, vai ir v&#x113;rta tik daudz nepatikas, cik Bazila un Zubida vi&#x146;ai velt&#x12B;. Vai ar&#x12B; kaut st&#x113;rbel&#x12B;ti no t&#x101;s m&#x12B;les�t&#x12B;bas, ko pa�&#x101; atkal izrad&#x12B;jis �aj&#x101; nakti. Vi&#x146;a no�gl&#x101;st&#x12B;ja savu v&#x113;deru. Padom&#x101;ja par b&#x113;rnu, kuram j&#x101;piedzimst ar vi&#x146;as un pa�&#x101; sej&#x101;m sav&#x113;j&#x101;, un, iedama cauri istabai un gar&#x101;m gultai, k&#x101; parasti, no maz&#x101; plaukti&#x146;a virs gultas pa&#x137;&#x113;ra rokasspr&#x101;�dzi un uzmauca to delm&#x101;. Tad vi&#x146;a izg&#x101;ja &#x101;r&#x101;.</p><p>P&#x113;c br&#x12B;�a vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;s pagalm&#x101; un ed&#x12B;s bro�kastis. Aps&#x113;d&#x12B;sies pie str&#x16B;klakas un &#x13C;aus plauk�stai sl&#x12B;d&#x113;t caur v&#x113;so &#x16B;deni. Mihrima pieg&#x101;ja pie k&#x101;pn&#x113;m un lika k&#x101;ju uz augst&#x101;k&#x101; pak&#x101;�piena. Diegs apvij&#x101;s ap vi&#x146;as izstiepto pot&#x12B;ti, tas satv&#x113;ra vi&#x146;u aiz liel&#x101; pirksta un iedzied&#x101;j&#x101;s, nostiepdamies un partrukdams, lai izmestu vi&#x146;u tuk�aj&#x101; telp&#x101;. Zem vi&#x146;as pav&#x113;r&#x101;s septi&#x146;padsmit pak&#x101;pieni. Sandale atr&#x101;v&#x101;s no k&#x101;jas un, griez�dam&#x101;s ap sevi aizvien liel&#x101;kos lokos, lidoja pro�j&#x101;m. Rokas tuk�i gr&#x101;bst&#x12B;j&#x101;s gais&#x101;, un d�elaba nopllvoja ap Mihrimu k&#x101; vientu&#x13C;� sp&#x101;rns.</p><p>Vi&#x146;a nesp&#x113;ja iz�&#x137;irt, ce&#x13C;as vai kr&#x12B;t. Bet tad izt&#x113;loj&#x101;s, k&#x101; gul&#x113;s lej&#x101; pie k&#x101;pn&#x113;m. Pavisam mie�r&#x12B;gi un va&#x13C;&#x101; ac&#x12B;m, kam&#x113;r zvirbu&#x13C;u �ivin&#x101;�ana noklus&#x12B;s p&#x101;r jumtiem un asinis pl&#x16B;dis vi&#x146;ai no deguna un ausim, lai izplestos k&#x101; melni sar�kans ezers uz meduskr&#x101;sas gr&#x12B;das. Viss l&#x113;n&#x101;m izgaisis. Taja pa�&#x101; mirkli vi&#x146;as p&#x113;da nokrita tie�i uz pak&#x101;piena vidus �etrus pak&#x101;pienus zem&#x101;k. Pot&#x12B;t&#x113; atskan&#x113;ja krak�&#x137;is, kad vi&#x146;a juta, ka auk�sta fl&#x12B;ze cie�i satver pap&#x113;di un pirkstus, un vi&#x146;a atkal atrada stabilu vietu telp&#x101;. Mirkli Mihrima st&#x101;v&#x113;ja un tv&#x113;ra p&#x113;c elpas, sajuta sirdi, kas sit&#x101;s pavisam drud�aini. Vi&#x146;a raudz&#x12B;j&#x101;s lejup uz savu v&#x113;deru. K&#x101;du dienu tas izaugs zem vi&#x146;as kr&#x16B;�t&#x12B;m, vi&#x146;a grib&#x113;ja redz&#x113;t, k&#x101; tas aug, atkal un at�kal, � vi&#x146;a grib&#x113;ja ap sevi veselu pulci&#x146;u b&#x113;rnu, tie liktu iek�pagalm&#x101; atbalsoties raud&#x101;m un smiekliem. Tad vi&#x146;a atglauda no pieres matu cirtu un tr&#x12B;c&#x113;dama nok&#x101;pa pa ped&#x113;jiem pak&#x101;�pieniem, nelaizdama va&#x13C;&#x101; margas.</p><p>Pagalm&#x101; p&#x101;r&#x113;j&#x101;s tr&#x12B;s jau s&#x113;d&#x113;ja ap brokastgaldu un &#x113;da. Kad vi&#x146;a g&#x101;ja t&#x101;m pret&#x12B;, Bazila pal&#x16B;koj&#x101;s aug�up un sastapa vi&#x146;as skatienu glu�i k&#x101; ar ap�ilbin&#x101;t&#x101;m ac&#x12B;m. Bet tas nebija ne sv&#x113;tuma, ne burvest&#x12B;bas, ne as&#x101;s gaismas d&#x113;&#x13C;, kas vienm&#x113;r starojusi no debes&#x12B;m p&#x101;r �o zemi.</p><p>Lai gan Mihrima baud&#x12B;ja pa�&#x101; labv&#x113;l&#x12B;bu un nevienas citas sievas griba nevar&#x113;ja vi&#x146;ai kait&#x113;t, vi&#x146;ai tom&#x113;r n&#x101;c&#x101;s uzzin&#x101;t, ka pa�&#x101; izredz&#x113;t&#x101;s lo�mai ir divk&#x101;r�a noz&#x12B;me. Tas atgad&#x12B;j&#x101;s agr&#x101; r&#x12B;t&#x101;, kad pa�&#x101; bija pavad&#x12B;jis nakti pie vi&#x146;as. Kad vi&#x146;� piec&#x113;l&#x101;s no gultas, Mihrima dom&#x101;ja, ka vi&#x146;� t&#x16B;�da&#x13C; dosies proj&#x101;m, un c&#x113;l&#x101;s, lai pavad&#x12B;tu vi&#x146;u l&#x12B;dz durv&#x12B;m. Ta�u, kad vi&#x146;a piesl&#x113;j&#x101;s gult&#x101; s&#x113;dus, pa�a pagriez&#x101;s pret Mihrimu un v&#x113;roja vi&#x146;u ar skatienu, kas lika vi&#x146;ai steig�us nov&#x113;rsties.</p><p>"K&#x101;p&#x113;c tu man nedzemd&#x113; delu?" vi&#x146;� mie�r&#x12B;gi jaut&#x101;ja.</p><p>Mihrima aiztur&#x113;ja elpu. �o jautajumu vi&#x146;a bija s&#x101;kusi uzdot ar&#x12B; pati sev � ar laiku diez�gan bie�i. Tik daudz m&#x113;ne�u, gandr&#x12B;z vesels gads � un joproj&#x101;m nekas nenotika. Vi&#x146;a nezinaja, ko atbild&#x113;t, un p&#x113;to�i l&#x16B;koj&#x101;s uz kl&#x113;p&#x12B; saliktaj&#x101;m rok&#x101;m.</p><p>"K&#x101;p&#x113;c neviena no jums nedzemd&#x113; d&#x113;lu �im namam?" skan&#x113;ja pa�&#x101; balss p&#x101;r vi&#x146;u.</p><p>Mihrima l&#x16B;koj&#x101;s lejup un proj&#x101;m � t&#x101;lu proj&#x101;m, mekl&#x113;jot, ko vi&#x146;am atbild&#x113;t, kad taj&#x101; pa�&#x101; mirkli sajuta svelo�as s&#x101;pes uz vaiga. Vi&#x146;a grib&#x113;ja pielikt roku pie sejas, bet pa�&#x101; jau sita atkal, �oreiz tik stipri, ka vi&#x146;a nokrita uz gr&#x12B;das, un �&#x137;ita, it ka visa telpa zvan&#x12B;tu. Caur acu kak�ti&#x146;iem vi&#x146;a man&#x12B;ja pa�&#x101; k&#x101; enu. Redz&#x113;ja vi&#x146;a k&#x101;jas un to, ka vi&#x146;� noliec&#x101;s par vi&#x146;u uz gr&#x12B;das. Vi&#x146;� sita atkal � atkal un atkal. Vi&#x146;a rokas ka s&#x101;pes krita viscaur p&#x101;r vi&#x146;as galvu un seju, de�ni&#x146;iem un l&#x16B;p&#x101;m. Dzelzs gar�a izplet&#x101;s vi&#x146;ai mut&#x113;, kad pa�&#x101; beidzot vi&#x146;u atst&#x101;ja. Vi&#x146;a viena pati palika s&#x113;�am uz k&#x101;da no saviem persie�u paklajiem, tv&#x113;ra pie l&#x16B;p&#x101;m un izmisuma un mul�suma sajaukuma skat&#x12B;j&#x101;s uz saviem asi&#x146;aina�jiem pirkstiem.</p><p>Kad Mihrima v&#x113;l&#x101;k taj&#x101; r&#x12B;t&#x101; izlav&#x12B;j&#x101;s &#x101;r&#x101;, atklataja ark&#x101;d&#x113;, l&#x113;ca saule un debesis kv&#x113;loja par zemi, kas joproj&#x101;m gul&#x113;ja zilgan&#x101; tums&#x101;. Vi&#x146;a raudz&#x12B;j&#x101;s p&#x101;r akme&#x146;aino pakalnu uz Jeru�zalemi un kalniem t&#x101;lu austrumos.</p><p>Vi&#x146;a dom&#x101;ja par �o d&#x113;lu, b&#x113;rnu, kam vaja�dz&#x113;ja uzaugt un k&#x13C;&#x16B;t par t&#x101;du viru k&#x101; t&#x113;vs, un nest vi&#x146;a bag&#x101;t&#x12B;bu, vi&#x146;a v&#x101;rdu un asinis n&#x101;ka�mam paaudz&#x113;m. Un piepe�i Mihrima juta, ka saprot pa�&#x101;; ka ar �o dz&#x12B;vi nepietiek, jo tai ir beigas, � un ka j&#x101;b&#x16B;t kaut kam vair&#x101;k par �o vienu.</p><p>Katru reizi, kad vi&#x146;a bija sajutusi pa�&#x101;, katru kust&#x12B;bu un tr&#x12B;so�o saspringumu vi&#x146;a augum&#x101;, visu to, ko vi&#x146;a bija pie&#x146;&#x113;musi, � nekas no t&#x101; nebija attiecies uz Mihrimu, tikai uz d&#x113;lu, kam bija j&#x101;ieved vi&#x146;� m&#x16B;�iba. Mihrima piesardz&#x12B;gi pataust&#x12B;ja l&#x16B;pas. T&#x101;s bija uzt&#x16B;ku�as un dedzi�no�i karstas, ta�u vienatn&#x113; ar tuk�o pla�umu un akme&#x146;iem &#x101;r&#x101; vi&#x146;ai nebija ne domu, ne j&#x16B;tu.</p><p>V&#x113;l&#x101;k taj&#x101; dien&#x101;, kad Mihrima nokapa iek�pagalm&#x101;, lai pa&#x146;emtu kaut ko dzeramu, p&#x101;r&#x113;�jas neman&#x12B;ja z&#x12B;mes vi&#x146;as sej&#x101;, jo bija aiz&#x146;emtas ar Zubidas mekl&#x113;�anu. Zubida nebija ieradu�sies uz brokast&#x12B;m, un, kad vi&#x146;a nebija par&#x101;d&#x12B;�jusies ar&#x12B; pusdienlaik&#x101;, Bazila un Zeinaba bija pieklauv&#x113;ju�as pie vi&#x146;as durv&#x12B;m. Bet, t&#x101; k&#x101; vi&#x146;a nedz atv&#x113;ra, nedz l&#x16B;dza, lai vi&#x146;u liek miera, sievas bija pasauku�as pa�&#x101;. Vi&#x146;� bija atsl&#x113;dzis Zubidas istabu, un durvis uz pagalmu aiz vi&#x146;a palika atv&#x113;rtas, tur pie sliek�&#x146;a gaid&#x12B;ja Bazila, Zeinaba un Mihrima un zi&#x146;k&#x101;r&#x12B;gi iel&#x16B;koj&#x101;s vi&#x146;am nopaka&#x13C;. Mirkli pa�&#x101; st&#x101;v&#x113;ja Zubidas gultas k&#x101;jgal&#x12B; un skat&#x12B;j&#x101;s uz gludo palagu un spilvendr&#x101;nu, un, kad vi&#x146;� st&#x16B;r&#x12B; atv&#x113;ra skapja durvis, visi redz&#x113;ja, ka Zubidas garderobe ka�r&#x101;jas neskarta. Te var&#x113;ja nojaust b&#x113;g�anu vai var�b&#x16B;t nelaimi, un dr&#x12B;z kalpot&#x101;ji maja bija aiz&#x146;emti ar Zubidas mekle�anu. Visur skan&#x113;ja so&#x13C;i un balsis, ta�u neviens nezin&#x101;ja, kas noticis, l&#x12B;dz Bazila, Zeinaba un Mihrima p&#x113;c br&#x12B;�a ierau�dz&#x12B;ja, ka pa�&#x101; steidzas leja pa k&#x101;pn&#x113;m no sava sp&#x101;rna otr&#x101; st&#x101;va un izskrien pa plataj&#x101;m pa�r&#x101;des durv&#x12B;m. Vi&#x146;as steidz&#x101;s aug�&#x101; pa k&#x101;pn&#x113;m un pa atv&#x113;rtaj&#x101;m durv&#x12B;m iek�a lielaj&#x101; z&#x101;l&#x113;, kur pa�&#x101; m&#x113;dza uz&#x146;emt di�cilt&#x12B;g&#x101;kos no saviem vie�siem. Viens no logiem uz ce&#x13C;u, kas ved uz Nablusu, bija atv&#x113;rts, un Bazila nok&#x13C;uva pie t&#x101; pirm&#x101;. Skats zem loga lika vi&#x146;ai izgr&#x16B;st klusu klie�dzienu, un drebo�&#x101; bals&#x12B; vi&#x146;a �ukst&#x113;ja l&#x16B;g�anu All&#x101;ham, visuvarenajam un �&#x113;lsird&#x12B;gajam. Zei�naba vi&#x146;ai blakus atk&#x101;p&#x101;s no loga un uzlika mie�rino�u plaukstu vi&#x146;ai uz pleca. Mihrima pagr&#x16B;da abas s&#x101;&#x146;us un, ar vienu roku aizvilkdama sejai priek�&#x101; lakatu, paskat&#x12B;j&#x101;s pa logu. &#x100;r&#x101;, aiz ze�m&#x101;s akmens s&#x113;tas ce&#x13C;a pus&#x113; un aiz lielas vilk�&#x101;beles, gul&#x113;ja Zubida.</p><p>Kaut kad nakt&#x12B; vi&#x146;a bija sak&#x101;rtojusi savu istabu. Skap&#x12B; samekl&#x113;jusi visskaist&#x101;ko ferad�u no bieza zida, iz�&#x16B;tu lieliem, sarkaniem zie�diem. Mirkli vi&#x146;a bija sastapusi savu skatienu spogul&#x12B;. Vec&#x101; p&#x101;rliec&#x12B;b&#x101;, ka pa�&#x101; nemain&#x12B;g&#x101; lab�v&#x113;l&#x12B;ba pieder vi&#x146;ai, bija vi&#x146;u atst&#x101;jusi. Vi&#x146;as ac&#x12B;s vairs nebija pa&#x13C;&#x101;v&#x12B;bas, ar k&#x101;du vi&#x146;a agr&#x101;k bija var&#x113;jusi st&#x101;v&#x113;t un v&#x113;rot sevi �&#x101; spogu&#x13C;a priek�&#x101;. �aj&#x101; sej&#x101; bija redzamas citas, l&#x12B;dz �im nepaz&#x12B;tas zin&#x101;�anas, kad vi&#x146;a apsedza seju ar baltu muslina lakatu un aizgriez&#x101;s.</p><p>Zubida bija m&#x12B;l&#x113;jusi pa�&#x101;, ka tic&#x12B;gais m&#x12B;l Allahu, gudro un �&#x113;lsird&#x12B;go. �&#x12B;s m&#x12B;lest&#x12B;bas d&#x113;&#x13C; vi&#x146;a bija samierin&#x101;jusies ar Bazilas laipni nic&#x12B;�gaj&#x101;m piez&#x12B;m&#x113;m, labv&#x113;l&#x12B;go uzb&#x101;z&#x12B;bu un slikti sl&#x113;pto nepatiku. Ta�u, kad izr&#x101;d&#x12B;j&#x101;s, ka jaun&#x101; pie�b&#x16B;ve, paredz&#x113;ta nama ceturtajai sievai, p&#x101;rsp&#x113;j tr&#x12B;s p&#x101;r&#x113;jo mitek&#x13C;us skaistum&#x101; un bag&#x101;t&#x12B;b&#x101;, vi&#x146;a nebija sp&#x113;jusi pateikt ne v&#x101;rda, tik p&#x101;rsteigta jut&#x101;s. Taj&#x101; nakt&#x12B;, st&#x101;st&#x12B;dama pa�&#x101;, k&#x101; Mihrima saboj&#x101;jusi vi&#x146;as &#x113;dienu, vi&#x146;a bija bezcer&#x12B;gi m&#x113;�&#x123;in&#x101;jusi atg&#x16B;t kaut ko no zaud&#x113;t&#x101;. Kad pa�&#x101; sod&#x12B;ja vi&#x146;u, Zubida bija sapratusi, ka viss ir zaud&#x113;ts. Toreiz vi&#x146;a nebija v&#x113;l&#x113;jusies to zin&#x101;t, vi&#x146;a bija centusies izlikties vienaldz&#x12B;ga, ta�u ne�var&#x113;ja k&#x13C;&#x16B;d&#x12B;ties, vi&#x146;a bija pazudinata uz m&#x16B;�u, un �i atzi&#x146;a katru dienu bija sekojusi vi&#x146;ai k&#x101; &#x13C;auni d�ini, un nakt&#x12B;s tie bija s&#x113;d&#x113;ju�i uz vi&#x146;as tik tuk�&#x101;s gultas, sa�ukst&#x113;ju�ies un smeju�ies par vi&#x146;u. Tagad tie piepe�i bija pazudu�i, vi&#x146;a ne�zin&#x101;ja, kur tie paliku�i, bet nakts bija pavisam klusa, kad vi&#x146;a atst&#x101;ja savu istabu un uzr&#x101;p&#x101;s uz jumta.</p><p>Debesis sav&#x101; zilum&#x101; bija pla�as un dzi&#x13C;as p&#x101;r vi&#x146;u. Ar ac&#x12B;m Zubida sekoja apv&#x101;rsnim visa t&#x101; pla�um&#x101;. Vi&#x146;a joproj&#x101;m atcer&#x113;j&#x101;s zemi ielej&#x101; pie J&#x113;rikas l&#x12B;dzenuma, kur kalni bija zeltaini un sarkani un kur v&#x113;j�, kas pluinija matus ap galvu, iez&#x12B;m&#x113;ja apv&#x101;rsni kalnu mugur&#x101;s ka smalkas l&#x12B;nijas sl&#x101;ni uz sl&#x101;&#x146;a. T&#x101; pac&#x113;l&#x101;s kalni ap Jeru�zalemi: majest&#x101;tisk&#x101; tuk�um&#x101; un ar t&#x101;du stin�gr&#x12B;bu, kas &#x13C;&#x101;va cilv&#x113;kam nojaust lielo m&#x16B;�&#x12B;bu. Cik sav&#x101;di, cik &#x13C;auni, ka ilgas p&#x113;c tuksne�a var palikt dz&#x12B;vot cilv&#x113;ka t&#x101;, k&#x101; to parasti sp&#x113;j tikai sapnis b&#x16B;t m&#x12B;l&#x113;tam ka vien&#x12B;gajam izredz&#x113;tajam.</p><p>Kritien&#x101; ferad�a dro�i vien bija izpletusies ap vi&#x146;u un pl&#x12B;vurs pac&#x113;lies no sejas, lai uzplivotu pret debesim. &#x12B;ss, kluss l&#x113;ciens. Tagad vi&#x146;a gul&#x113;ja uz s&#x101;niem, galvai atdusoties uz liela ak�mens, it k&#x101; vi&#x146;a butu aizmigusi. Z&#x12B;ds ap vi&#x146;u g&#x16B;la m&#x12B;kst&#x101;s ieloc&#x113;s. Viena roka nev&#x113;r&#x12B;gi un ne�&#x113;rti atmesta aiz muguras. Seja bija nedaudz pa�v&#x113;rsusies lejup, un gludie, garie mati apsl&#x113;pa vi&#x146;as acis. Mute bija mazliet pav&#x113;rta, var&#x113;ja sa�redz&#x113;t balto zobu mali&#x146;u, un pie deguna bija iz��uvu�u asinsp&#x113;rl&#x12B;�u plankums.</p><p>Pa�&#x101; bija nometies ce&#x13C;os vi&#x146;ai blakus. &#x12B;su bridi vi&#x146;� s&#x113;d&#x113;ja un skat&#x12B;j&#x101;s uz Zubidu, nepieskardamies vi&#x146;ai. Zubida bija &#x101;rpus vi&#x146;a varas, un vairs nebija nek&#x101;, ko vi&#x146;� var&#x113;tu piepras&#x12B;t no vi&#x146;as vai dar&#x12B;t vi&#x146;as lab&#x101;; un Mihrimai pa�&#x101; �&#x137;ita k&#x101; kritu�ais dievs, t&#x101;ds pats v&#x12B;rietis k&#x101; tik daudzi citi, kas nesp&#x113;j vald&#x12B;t savas sievas.</p><p>Mihrima aiztur&#x113;ja elpu un neuzdro�in&#x101;j&#x101;s izt&#x113;�loties vi&#x146;a lejup v&#x113;rstas sejas izteiksmi.</p><p>Pag&#x101;ja k&#x101;ds bridis, kas �&#x137;ita gar�. Tad pa�&#x101; pac&#x113;la miru�o uz rok&#x101;m, un uz meduskr&#x101;sas ak�mens, kur bija gul&#x113;jusi Zubidas galva, atkl&#x101;j&#x101;s milz&#x12B;ga, sarkana zvaigzne. Gr&#x12B;&#x13C;&#x12B;g&#x101;m k&#x101;j&#x101;m pa�&#x101; dev&#x101;s atpaka&#x13C; gar m&#x101;jas m&#x16B;ri, kur vi&#x146;am pret&#x12B; skr&#x113;ja v&#x101;rtu sargs.</p><p>Tika aizs&#x16B;t&#x12B;ts p&#x113;c vecaj&#x101;m apraud&#x101;t&#x101;j&#x101;m. Vi�&#x146;as nomazg&#x101;ja miru�o un ietina vi&#x146;u balt&#x101; l&#x12B;&#x137;�aut&#x101;, kas nokl&#x101;ja vi&#x146;u l&#x12B;dz pat kaklam. Pa�&#x101;, kur� nev&#x113;l&#x113;j&#x101;s lielu k&#x146;adu ap b&#x113;r&#x113;m, p&#x113;c �&#x12B; darba aiz�s&#x16B;t&#x12B;ja vi&#x146;as proj&#x101;m. Miru�o uzlika uz nestuv&#x113;m, ko novietoja uz gultas vi&#x146;as vasaras istab&#x101;, un, iekams im&#x101;ms atn&#x101;ca notur&#x113;t aizl&#x16B;gumu par Zubidu, m&#x101;ja atvad&#x12B;j&#x101;s no vi&#x146;as klusum&#x101;.</p><p>P&#x113;c k&#x101;da laika, kad pa�&#x101; bija pabijis vienat�n&#x113; ar miru�o, dr&#x12B;kst&#x113;ja ien&#x101;kt p&#x101;r&#x113;jie. Zeinaba, ka parasti, tur&#x113;j&#x101;s aizmugur&#x113;. Vi&#x146;a aps&#x113;d&#x101;s uz kr&#x113;sla k&#x101;d&#x101; kakt&#x101;, no kurienes v&#x113;roja miru�o ar t&#x101;las, apskaidrotas atz&#x12B;�anas pilnu skatienu, turpretim abas p&#x101;r&#x113;j&#x101;s pieg&#x101;ja katra sav&#x101; pus&#x113; nestuv&#x113;m. Bazila st&#x101;v&#x113;ja, pie�&#x137;iebusi galvu, un skat&#x12B;j&#x101;s uz miru�o ar tik maig&#x101;m r&#x16B;p&#x113;m, it k&#x101; Zubida beidzot b&#x16B;tu dab&#x16B;jusi to, kas vi&#x146;ai bijis j&#x101;�dab&#x16B; jau sen. Tas pild&#x12B;ja Mihrimu ar izklied&#x113;t&#x101;m, nepat&#x12B;kam&#x101;m nojausmam, bet vi&#x146;a nevar&#x113;ja neko dar&#x12B;t un nov&#x113;rsa skatienu no miru�&#x101;s.</p><p>�okol&#x101;des kr&#x101;s&#x101; ieton&#x113;t&#x101; &#x101;da tagad bija iegu�vusi perlamutra mirdzumu, kas dar&#x12B;ja to gai�u un skaidru. Acu plaksti �&#x137;ita it k&#x101; augst&#x101;ki, nek&#x101; Zubidai dz&#x12B;vai esot, tas tikai pasv&#x12B;troja sejas aristokr&#x101;tisko izteiksmi. L&#x16B;pas bija skarb&#x101;kas nek&#x101; agr&#x101;k un jau k&#x13C;uvu�as zili melnas. Mihrima b&#x16B;tu v&#x113;l&#x113;jusies vi&#x146;ai pieskarties. Tas ir d&#x12B;vaini, k&#x101; n&#x101;ve palaikam liek &#x13C;aud&#x12B;m aizmirst visas dus�mas. Seja sastapa vi&#x146;as ar izteiksmi, kur&#x101; jauc&#x101;s piln&#x12B;ga apskaidr&#x12B;ba un t&#x101;da vienaldz&#x12B;ba, k&#x101;du miru�ie izr&#x101;da pret dz&#x12B;vajiem, padarot sevi ne�aizskaramus, un Mihrima pagriez&#x101;s un aizg&#x101;ja.</p><p>Taj&#x101; pa�&#x101; p&#x113;cpusdien&#x101;, v&#x113;l pirms laiks un karstums bija paguvu�i veikt savu darbu pie miru�&#x101;s, Zubida tika aiznesta uz kapiem. Mih�rima st&#x101;v&#x113;ja aug�&#x101; ark&#x101;d&#x113; un noraudz&#x12B;j&#x101;s, k&#x101; procesija att&#x101;lin&#x101;s. Vi&#x146;a dom&#x101;ja par sevi, izt&#x113;lo�j&#x101;s, k&#x101; reiz, b&#x16B;dama jauna meitene, st&#x101;v&#x113;jusi un sap&#x146;ojusi uz Topkapi pils terases ar skatu uz j&#x16B;ru. Toreiz vi&#x146;a bija dom&#x101;jusi, ka vi&#x146;ai j&#x101;atst&#x101;j viss paz&#x12B;stamais un j&#x101;dodas cit&#x101; pasaul&#x113;. Kad vi&#x146;u pa Konstantinopoles iel&#x101;m veda proj&#x101;m uz ost&#x101; gaido�o ku&#x123;i, sap&#x146;i jau bija vi&#x146;u pa�metu�i � un tom&#x113;r &#x101;rpus m&#x16B;riem vi&#x146;u bija sagaid&#x12B;jusi cit&#x101;da pasaule, nek&#x101; vi&#x146;a bija iedo�m&#x101;jusies, jo Jeruzalem&#x113; vi&#x146;a bija iem&#x12B;l&#x113;jusi pa�&#x101;.</p><p>�is dienas r&#x12B;t&#x101; st&#x101;v&#x113;dama �aj&#x101; viet&#x101; un ska�t&#x12B;dam&#x101;s, ka lec saule, vi&#x146;a bija zin&#x101;jusi, ka ar �o dz&#x12B;vi nepietiek, jo tai ir beigas un j&#x101;b&#x16B;t kaut kam citam. Bet tagad, kad Zubidu nesa proj&#x101;m, vi&#x146;a dom&#x101;ja, ka nek&#x101; cita nav, un k&#x101; piepe�&#x101; apskaidr&#x12B;b&#x101; juta, ka visu saprot.</p><p>T&#x12B;&#x146;&#x101;dama ap pirkstu lakata st&#x16B;ri, vi&#x146;a do�m&#x101;ja, ka dz&#x12B;ve ir k&#x101; pretruna, tie�i dz&#x12B;ve aptver visu, kas at�&#x137;iras, un apkopo sev&#x12B;. T&#x101; rada cil�v&#x113;kos nevienpr&#x101;t&#x12B;bu, bet l&#x12B;dz ar to ari apvieno vi&#x146;us citu cita uztv&#x113;rum&#x101;. Dz&#x12B;ve k&#x101; iesp&#x113;ja m&#x12B;t visos dz&#x12B;vos un miru�os rad&#x12B;jumos un izpau�as tik daudz&#x101;s par&#x101;d&#x12B;b&#x101;s. T&#x101; liek cilv&#x113;kiem ilgo�ties tikt proj&#x101;m un ne&#x13C;auj vi&#x146;iem nov&#x113;rst skatu no t&#x101;l&#x113;m, no citas pasaules, kur viss, k&#x101; st&#x101;sta, esot vienots harmonija. Ta�u vien&#x12B;ga patiesa vie�not&#x12B;ba, ko dz&#x12B;ve pied&#x101;v&#x101;, ir t&#x101;, ka musu sap&#x146;i nekad nepiepild&#x12B;sies, ka nekad neb&#x16B;s nek&#x101; cita k&#x101; tikai �is viens: pasaule, kuru m&#x113;s paz&#x12B;stam.</p><p>Pa�&#x101; bija k&#x101; �&#x12B;s dz&#x12B;ves iemiesojums, vai ar&#x12B; vi&#x146;� bija t&#x101;s rad&#x12B;t&#x101;js, un vi&#x146;as visas bija pak&#x13C;au�tas pa�&#x101; gribai. Jo vi&#x146;am, k&#x101; Mihrima �or&#x12B;t bija uzzin&#x101;jusi, sievas bija tikai instrumenti, kam j&#x101;�dzemd&#x113; d&#x113;ls, kur� nes&#x12B;s vi&#x146;a v&#x101;rdu un asinis t&#x101;l&#x101;k n&#x101;kam&#x101;m paaudz&#x113;m un &#x13C;aus vi&#x146;a sejas vaibstiem atsp&#x12B;d&#x113;t citu vaibstos m&#x16B;�&#x12B;gi m&#x16B;�os.</p><p>It k&#x101; neb&#x16B;tu nek&#x101;du robe�u, nek&#x101;da cita laika un nek&#x101;das citas pasaules, kur&#x101; vi&#x146;a vairs ne�b&#x16B;s un kura nepaz&#x12B;s vi&#x146;a v&#x101;rdu. T&#x101;s bija vi&#x146;a vien&#x12B;g&#x101;s ilgas: vi&#x146;� pats.</p><p>Mihrima atlaida lakatu un juta, k&#x101; rokas smagi nosl&#x12B;gst gar s&#x101;niem. Tas viss neko neno�z&#x12B;m&#x113;ja. Jo, t&#x101;pat ka pa�&#x101; nevienu mirkli neatbil�d&#x113;ja uz vi&#x146;u m&#x12B;lest&#x12B;bu, sievas dro�i vien nekad nesp&#x113;s sag&#x101;d&#x101;t vi&#x146;am mantinieku. Vi&#x146;&#x101;m itin nek&#x101;d&#x101; veid&#x101; nebija nek&#x101;das noz&#x12B;mes, vi&#x146;as bija k&#x101; tie akme&#x146;i tur, &#x101;rpus m&#x16B;riem, vi&#x146;as neko neredz&#x113;ja, nedzird&#x113;ja un nesaprata. Jo milest&#x12B;ba var piedot visas s&#x101;pes un nedom&#x101;t par pretm&#x12B;lu, un t&#x101; var tiekties p&#x101;rtais&#x12B;t pasauli un izveidot to p&#x113;c savas l&#x12B;dz&#x12B;bas. Ta�u aiz vis&#x101;m �&#x12B;m par&#x101;�d&#x12B;b&#x101;m nav v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s iziet &#x101;rpus sav&#x101;m robe�&#x101;m vai pie�&#x137;irt j&#x113;gu. M&#x12B;lest&#x12B;bai nav m&#x113;r&#x137;a, t&#x101; ne�grib neko, tikai pati sevi, to vienu. Jo m&#x12B;lest&#x12B;b&#x101; nekam citam nav j&#x113;gas.</p><p>Procesija att&#x101;linaj&#x101;s apk&#x101;rt akme&#x146;ainajam pauguram un pazuda, ce&#x13C;� palika tuk�s. Mih�rima ar plaukst&#x101;m nobrauca p&#x101;r seju un dzi&#x13C;i ievilka elpu. Vi&#x146;a paskat&#x12B;j&#x101;s uz akme&#x146;iem. Tie gul&#x113;ja klus&#x113;dami, katrs taj&#x101; viet&#x101;, kur zeme pirms tik daudziem gadiem tos nolikusi. Akme&#x146;iem nebija nepiecie�ams, lai tos redz, lai pav&#x113;sta to st&#x101;stus, tiem nebija nek&#x101;das ietekmes, tie bija pavisam bez noz&#x12B;mes � un, lai kurp Mihrima skat&#x12B;tos p&#x101;r kalnu un l&#x12B;dzenumu, �&#x137;ita, ka ik�katra klints un akmens vi&#x146;u paz&#x12B;st � un izdve� klusu, nemit&#x12B;gu aicin&#x101;jumu, kuram Mihrima dom&#x101;s padev&#x101;s.</p><p>Un saule neman&#x101;mi vilka savu loku p&#x101;r Je�ruzalemes debesim, un iest&#x101;j&#x101;s vakars, un iest&#x101;�jas nakts.</p><p>Mihrima gul&#x113;ja aizmigusi, kad vi&#x146;as ista�bas durvis atveras, un vi&#x146;a dzird&#x113;ja ienakam pa�&#x101;. Viegls v&#x113;ji&#x146;� lika planajiem aizkariem izpland&#x12B;t no logiem uz iek�pagalmu, un m&#x113;ness meta istab&#x101; sidrabainu gaismu. Mihrima pagrie�z&#x101;s gult&#x101;, joproj&#x101;m pusmieg&#x101;, bet vi&#x146;� bija k&#x101; zila &#x113;na, kas bez ska&#x146;as kustas pa telpu. Vi&#x146;� l&#x113;�n&#x101;m noliec&#x101;s p&#x101;r Mihrimu, un vi&#x146;a izstiep&#x101;s � bet, sajutusi na�a asmeni svilin&#x101;m sev kaklu, vi&#x146;a atv&#x113;ra acis un iel&#x16B;koj&#x101;s sej&#x101; Bazilai.</p><p>Acis, kas sav&#x101; tum�aj&#x101; spogul&#x12B; notv&#x113;ra m&#x113;�ness gaismu un meta to atpaka&#x13C;, staroja fan&#x101;�tisk&#x101; mier&#x101;, ar k&#x101;du vi&#x146;a �odien no r&#x12B;ta bija sastapusi ar&#x12B; Zubidu. T&#x101;s ieskat&#x12B;j&#x101;s tie�i Mihrimas ac&#x12B;s � un vi&#x146;a taj&#x101;s p&#x113;k�&#x146;i ieraudz&#x12B;ja visu. Vi&#x146;a redz&#x113;ja b&#x113;das un dusmas par to, ka Bazila nav pa�&#x101; vien&#x12B;g&#x101; izredz&#x113;t&#x101;, redz&#x113;ja</p><p>Zubidas aizvainojumu par to, ka pret vi&#x146;u iz�turas k&#x101; pret b&#x113;rnu, vi&#x146;a redz&#x113;ja, k&#x101; visas tris st&#x101;v ark&#x101;d&#x113; un apklust, ieraugot pa�&#x101;, kad vi&#x146;� k&#x101;du vakaru bija atbraucis pa akme&#x146;aino pa�kalnu un vi&#x146;am sekoju�i divdesmit septi&#x146;i smagi apkrauti kamie&#x13C;i un sl&#x113;gtas nestuves. Vi&#x146;a re�dz&#x113;ja uz gr&#x12B;das savus nogrieztos matus k&#x101; mazus, beigtus zv&#x113;ri&#x146;us un pavedienu virs sep�ti&#x146;padsmit pak&#x101;pieniem, un vi&#x146;a dzird&#x113;ja, ka tas nodzied jautru meldi&#x146;u, atlaizdams vi&#x146;as k&#x101;jas lielo pirkstu, � toreiz vi&#x146;a bija jutusi tikai �ausmas, iedom&#x101;joties sevi gu&#x13C;am k&#x101;p&#x146;u pak&#x101;j&#x113;.</p><p>Mihrima nov&#x113;rs&#x101;s no �&#x12B;m ac&#x12B;m, un vi&#x146;as skatiens pazuda aug�up, kam&#x113;r vi&#x146;a uz plauk�ti&#x146;a virs gultas taust&#x12B;j&#x101;s p&#x113;c Kauk&#x101;za kalnu misi&#x146;a rokasspr&#x101;dzes ar knied&#x113;m."</p><p>�aj&#x101; viet&#x101; vec&#x101; sieva sav&#x101; st&#x101;st&#x101; apklusa, jo iejauc&#x101;s Teodors ar apspiest&#x101;m aizdom&#x101;m.</p><p>"No kurienes tu zini �o st&#x101;stu?" vi&#x146;� jau�t&#x101;ja. "K&#x101;p&#x113;c tu man to st&#x101;sti?"</p><p>Vec&#x101; sieva, kura l&#x12B;dz �im bija s&#x113;d&#x113;jusi aiz�v&#x113;rt&#x101;m ac&#x12B;m, it k&#x101; sap&#x146;otu vi&#x146;am sapni, tagad paskat&#x12B;j&#x101;s uz vi&#x146;u ar skatienu, kas bija tik tum�s un dzi&#x13C;�, it k&#x101; sastaptu vi&#x146;u no pazemes valst&#x12B;bas.</p><p>"To visu es zinu t&#x101;p&#x113;c," vi&#x146;a teica, "ka esmu princese Mihrima no Konstantinopoles."</p><p>Teodors atsl&#x12B;ga kr&#x113;sla. Vi&#x146;� jut&#x101;s apdullis, it k&#x101; telpa b&#x16B;tu papla�inajusies, un vi&#x146;�, kur� vienm&#x113;r bija uzskat&#x12B;jis, ka senie raksti sola vai�r&#x101;k, neka acs var saredz&#x113;t, � vi&#x146;� tagad nodo�m&#x101;ja, ka &#x12B;sten&#x12B;ba varb&#x16B;t tom&#x113;r var m&#x113;roties ar visiem st&#x101;stiem. Vec&#x101; sieva turpin&#x101;ja:</p><p>"T&#x101; viss man tapa skaidrs taja nakt&#x12B;."</p><p>Vi&#x146;a pasmaid&#x12B;ja un pamaja ar galvu vilt&#x12B;�gaj&#x101; manier&#x113;, ko Teodors nebija pratis iztulkot, kad vi&#x146;i st&#x101;v&#x113;ja pie Casa Nova laternas gaismas apl&#x12B; un skat&#x12B;j&#x101;s viens uz otru.</p><p>"Un tad es tik skaidri un gai�i sapratu, ka nekad nep&#x101;rst&#x101;�u m&#x12B;l&#x113;t pa�&#x101; un ka ta ir dz&#x12B;ve."</p><p>Vi&#x146;a cie�i raudz&#x12B;j&#x101;s uz Teodoru, �oreiz tikai viegli smaid&#x12B;dama.</p><p>"Bet es nezin&#x101;ju, vai man satvert veco ro�kasspr&#x101;dzi no Kauk&#x101;za kalniem, lai ar varu no�dotos tai dz&#x12B;vei un m&#x12B;lest&#x12B;bai, kas negrib neko citu k&#x101; vien sevi. Vai ar&#x12B; lab&#x101;k padoties Bazilas gribai un atteikties no pasaules.</p><p>Jo, lai ko es dar&#x12B;tu," vec&#x101; sac&#x12B;ja, "es vien�alga nesp&#x113;tu izvair&#x12B;ties no pretrunas, vienai no mums bija j&#x101;dz&#x12B;vo, otrai j&#x101;mirst."</p><p>Vi&#x146;a ilgi skat&#x12B;j&#x101;s &#x101;r&#x101; pa logu un it k&#x101; m&#x101;ja ar galvu naktij tur, &#x101;r&#x101;. Taj&#x101; pa�&#x101; mirkli viegls v&#x113;ji&#x146;� lika e&#x13C;&#x13C;as lampi&#x146;ai uz palodzes nopl&#x12B;vot un nemier&#x12B;gi mest &#x113;nas uz sien&#x101;m. Teodors v&#x113;�roja veco sievu ar slikti sl&#x113;pt&#x101;m izbail&#x113;m. Lai gan vi&#x146;� bija bazn&#x12B;cas virs, kur� uzskat&#x12B;ja, ka ne�viens gr&#x113;ks vi&#x146;am nav sve�s, vi&#x146;� nesp&#x113;ja pie�spiest sevi notic&#x113;t, ka �&#x12B; vec&#x101; ubadze ir slepkava. Vi&#x146;a raudz&#x12B;j&#x101;s lejup uz gr&#x12B;du un proj&#x101;m, l&#x113;nam k&#x101;rtodama savu lakatu, un mirkli �&#x137;ita gandr&#x12B;z bikla. Teodors sac&#x12B;ja:</p><p>"Tad past&#x101;sti man, vai dz&#x12B;ve bija t&#x101; v&#x113;rta."</p><p>Aizdomas vi&#x146;a bals&#x12B; nebija t&#x12B;�as, vi&#x146;� nev&#x113;�l&#x113;j&#x101;s veco sievu aizvainot, bet vi&#x146;a to neman&#x12B;ja. Vi&#x146;a skat&#x12B;j&#x101;s uz Teodoru ar izteiksm&#x12B;gu ska�tienu, un taj&#x101; pa�&#x101; bridi v&#x113;j� &#x101;rpus&#x113; p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s me�on&#x12B;g&#x101; auk&#x101;. S&#x101;kuma tas �ukst&#x113;ja, bet driz gaudoja ap nama st&#x16B;rakmeni un lika sl&#x113;&#x123;iem klab&#x113;t un dauz&#x12B;ties pret m&#x16B;ri.</p><p>Teodors piec&#x113;l&#x101;s un pieg&#x101;ja pie loga. Kad vi&#x146;� pasniedz&#x101;s p&#x113;c sl&#x113;&#x123;iem, aukas me�on&#x12B;gais sp&#x113;ks rad&#x12B;ja vi&#x146;a sajutu, ka gaid&#x101;ms kaut kas liels, un vi&#x146;a skatiens p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja p&#x101;r jumtiem un ietiec&#x101;s debes&#x12B;s, kam&#x113;r vi&#x146;� jaut&#x101;ja sev, vai gan �&#x12B; b&#x16B;tu dva�a no aug�as, debesu z&#x12B;me vi&#x146;am. Tad vi&#x146;� aizv&#x113;ra sl&#x113;&#x123;us un pagriez&#x101;s pret veco sievu.</p><p>Ta�u vieta, kur uz gridas bija s&#x113;d&#x113;jusi vec&#x101; st&#x101;stniece, tagad bija tuk�a, un istaba ap vi&#x146;u pamesta. No durv&#x12B;m atskan&#x113;ja v&#x101;ra ska&#x146;a, it ka v&#x113;j� no loga b&#x16B;tu t&#x101;s satv&#x113;ris, un Teodors izskr&#x113;ja pagalm&#x101;, lai pasauktu veco atpaka&#x13C;. Bet pagalms bija tuk�s.</p><p>Lej&#x101; aiz letes s&#x113;d&#x113;ja aizmidzis portj&#x113;. Vi&#x146;� no�&#x101;v&#x101;j&#x101;s un pamaja ar galvu, kad Teodors vi&#x146;u pamodin&#x101;ja.</p><p>"Vec&#x101; sieva, ko es �ovakar te nomitin&#x101;ju, uz kurieni vi&#x146;a aizg&#x101;ja?"</p><p>Vi&#x146;� to gandr&#x12B;z izkliedza. Portj&#x113; ieskat&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;am sej&#x101;, joproj&#x101;m sv&#x113;tlaim&#x12B;gs no miega. Vi&#x146;� pasmaid&#x12B;ja un nopl&#x101;t&#x12B;ja rokas, papurin&#x101;�dams galvu. Vi&#x146;� nesaprata. Vi&#x146;� nezin&#x101;ja, par ko Teodors run&#x101;.</p><p>Teodors izskr&#x113;ja ar&#x101; un sauca vec&#x101;s v&#x101;rdu �auraj&#x101; ieli&#x146;&#x101;, bet t&#x101; atmeta saucienu vi&#x146;am at�paka&#x13C;, sajaukdama to ar v&#x113;ja me�on&#x12B;gajam �alk&#x101;m. Nami sl&#x113;j&#x101;s ap vi&#x146;u k&#x101; tum�as &#x113;nas, un virs Jeruzalemes jumtiem debesis bija pla�as un zilas.</p><p>Agri nakamaja rit&#x101; Teodors sakrav&#x101;ja savu �emod&#x101;nu un pameta Casa Nova. Pa pils&#x113;tas l&#x12B;kumotaj&#x101;m ieli&#x146;&#x101;m vi&#x146;� dev&#x101;s uz T&#x101; Kunga kapa bazn&#x12B;cu, kur J&#x113;zus bija miris par cilv&#x113;ku gr&#x113;kiem. Mazaj&#x101; laukum&#x101; pie ieejas p&#x101;rdeva �&#x137;&#x113;peles, it k&#x101; c&#x113;lu�&#x101;s no Pest&#x12B;t&#x101;ja krusta, un mazus audekla gabali&#x146;us, it k&#x101; no vi&#x146;a l&#x12B;&#x137;auta. Teodors dev&#x101;s garam. Vi&#x146;� samaks&#x101;ja osma&#x146;u sargiem pie v&#x101;rtiem un ieg&#x101;ja pustums&#x101;. Gaiss te, iek�&#x101;, bija v&#x113;ss, bet svaigs. Kupols p&#x101;r vietu, kur J&#x113;zus miris par cilv&#x113;ku gr&#x113;kiem, bija t&#x101; cie�tis no v&#x113;ja un laikazoba, ka at&#x13C;&#x101;va saulei un v&#x113;�jam iespiesties telp&#x101;. Teodors gaid&#x12B;ja, vi&#x146;� klusi st&#x101;v&#x113;ja un no kupola piev&#x113;rs&#x101;s &#x113;nainaj&#x101;m s&#x101;nu kapel&#x101;m. Ta�u nesajuta neko no sv&#x113;t&#x101;s godbi�j&#x12B;bas, lai gan vienm&#x113;r bija dom&#x101;jis, ka t&#x101; vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;ems, kad vi&#x146;� non&#x101;ks �aj&#x101; viet&#x101;. Ap vi&#x146;u mistiski vai br&#x12B;numaini nev&#x113;d&#x12B;ja sv&#x113;tums, un Je�ruzaleme vairs nebija svin&#x12B;ga vieta, pils&#x113;ta vairs nepieder&#x113;ja sap&#x146;u sf&#x113;rai, ta bija &#x12B;sten&#x12B;ba.</p><p>Atst&#x101;jis T&#x101; Kunga kapa bazn&#x12B;cu, Teodors samekl&#x113;ja Damaskas v&#x101;rtus un dev&#x101;s &#x101;r&#x101; pa Nablusas ce&#x13C;u. Ne p&#x101;r&#x101;k t&#x101;lu aiz pakalna, kur kads anglis esot atradis J&#x113;zus kapu, Teodors paman&#x12B;ja lielu m&#x101;ju, b&#x16B;v&#x113;tu no meduskrasas akmens, vi&#x146;� apst&#x101;j&#x101;s un nolika �emod&#x101;nu uz ce&#x13C;a. Aiz zem&#x101;s pieb&#x16B;ves vi&#x146;� var&#x113;ja saskat&#x12B;t divst&#x101;vu &#x113;ku ar atklato ark&#x101;di, kur Konstantinopoles princese reiz bija st&#x101;v&#x113;jusi un skat&#x12B;�jusies t&#x101;lum&#x101;.</p><p>Vai vi&#x146;� bija pavad&#x12B;jis nakti, sap&#x146;ojot par to, kas neeksist&#x113;, vai ari kop&#x101; ar dv&#x113;seli, kas aug�&#x101;mc&#x113;lusies no miru�ajiem, vai slepkavu, kas par spiti visam bija pie&#x137;&#x113;rusies dz&#x12B;vei, � to vi&#x146;� nekad neuzzin&#x101;s. Aug�&#x101;mcel�an&#x101;s v&#x113;sts bija sol&#x12B;jusi vi&#x146;am daudz vair&#x101;k, nek&#x101; acs var saredz&#x113;t. Bet slepkava bija vi&#x146;am teikusi, ka dz&#x12B;ve nes v&#x113;rt&#x12B;bu pati sev&#x12B;.</p><p>"Un uz katru jaut&#x101;jumu," Teodors pie sevis nodom&#x101;ja, "ir vismaz divas atbildes."</p><p>Viegls smaids savilk&#x101;s vi&#x146;am ap l&#x16B;p&#x101;m. Vienalga, lai kam vi&#x146;� tic&#x113;tu, vi&#x146;� zin&#x101;ja, ka darams tikai viens, jo �aj&#x101; nakt&#x12B; pirmo reizi m&#x16B;�&#x101; aug�&#x101;mcel�an&#x101;s bija vi&#x146;am �&#x137;itusi iespejama. Ta�u taj&#x101; pa�&#x101; mirkl&#x12B;, kad vi&#x146;� to apjauta, t&#x101; bija ieguvusi jaunu un p&#x101;rsteidzo�u noz&#x12B;mi, un tagad vi&#x146;� zin&#x101;ja, ka vi&#x146;am nav j&#x101;baid&#x101;s ne n&#x101;ves, ne m&#x12B;lest&#x12B;bas un ka vi&#x146;� nekad neb&#x16B;tu sp&#x113;jis pamest bazn&#x12B;cu, ja neb&#x16B;tu tic&#x113;jis uz aug��&#x101;mcel�anos.</p><p>Vi&#x146;� pagriez&#x101;s un dom&#x12B;gi l&#x16B;koj&#x101;s uz ainavu. T&#x101; sastapa vi&#x146;u ar t&#x101;diem pa�iem putek&#x13C;iem, akme&#x146;iem un klint&#x12B;m, ar k&#x101;diem bija par&#x101;d&#x12B;jusi sevi Konstantinopoles princesei, � un vi&#x146;� juta, ka lab&#x101;k nek&#x101; agr&#x101;k sp&#x113;j saprast, ko vi&#x146;a do�m&#x101;jusi, st&#x101;st&#x12B;dama, ka jutusies l&#x12B;dz&#x12B;ga akme�&#x146;iem � pamesta sav&#x101; va&#x13C;&#x101;, bez jebk&#x101; cita, no k&#x101; g&#x16B;t j&#x113;gu, tik nenoz&#x12B;m&#x12B;ga k&#x101; �ie nedz&#x12B;vie rad&#x12B;�jumi. Vienalga, vai nu past&#x101;v&#x113;tu kas vair&#x101;k, nek&#x101; acs spej saredz&#x113;t, vai ne, � ar&#x12B; Teodors jut&#x101;s l&#x12B;�dz&#x12B;gs akme&#x146;iem � tik piln&#x12B;gi atst&#x101;ts sev, �ai pa�saulei un �ai dz&#x12B;vei.</p><p>Vi&#x146;� samiedza acis asaj&#x101; gaism&#x101;. Aiz&#x146;emta pati ar sevi, akme&#x146;ain&#x101; ainava gul&#x113;ja ap vi&#x146;u, tik vienaldz&#x12B;ga pret jebkuru v&#x113;rot&#x101;ju un pret jeb�kuru dv&#x113;seli, kas p&#x113;c t&#x101;s sniedz&#x101;s. Teodors pa�c&#x113;la savu �emod&#x101;nu un dev&#x101;s atpaka&#x13C; pa balti putek&#x13C;aino ce&#x13C;u � un vi&#x146;am �&#x137;ita, it k&#x101; akme&#x146;i b&#x16B;tu redz&#x113;ju�i visu, dzird&#x113;ju�i visu un sapra�tu�i ikkatru vi&#x146;a domu.</p><p>Birgite Kosovica</p><p>Nakts Jeruzalem&#x113;</p><p>Apg&#x101;ds "AT&#x112;NA", re&#x123;istr&#x101;cijas apliec&#x12B;ba nr. 000330181, Blauma&#x146;a 16/18-2a, R&#x12B;ga, LV-1011, e-pasts: <a l:href="mailto:atena@atena.lv">atena@atena.lv</a><a l:href="http://www.atena.lv/"> www.atena.lv</a> Iespiests un iesiets tipogr&#x101;fij&#x101; a/s "Preses nams", poligr&#x101;fijas grupa J&#x101;&#x146;a s&#x113;ta</p></section></body><binary id="cover" content-type="image/jpeg">/9j/2wBDAAUDBAQEAwUEBAQFBQUGBwwIBwcHBw8LCwkMEQ8SEhEPERETFhwXExQaFRERGCEYGh0dHx8fExciJCIeJBweHx7/2wBDAQUFBQcGBw4ICA4eFBEUHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh7/wAARCAHAARgDASIAAhEBAxEB/8QAHQAAAAcBAQEAAAAAAAAAAAAAAAECAwQFBgcICf/EAFMQAAECBAQCBQcJBAgEBQIHAAECAwAEBREGEiExE0EHIlFhkRQyQnGBodEjM1JikrHB4fAVcoKiCBYkNEOzwvE1RLLSFyUmU+JUgzZjc4STo6T/xAAZAQADAQEBAAAAAAAAAAAAAAAAAQIDBAX/xAArEQACAgICAQQBAgcBAAAAAAAAAQIRAxIhMUEEEyIyUWFxFEJigZGh8CP/2gAMAwEAAhEDEQA/AOfUxYVTnjy8mvtfkIzykgnXUKPbf3+jFxKHJTXMu/k3wikSvO4bXJHbofzjTM6N/TrgkNoCRbe/afx5w+lBzBZBva2unv5xHl81lkG/u90Sg5oEAi2XW3wjJOjV9jMyMzmUAlQGtt/CFM2ylIIy8wB/phy6eEcoukDceb8REZTiQ5pvDbHRJKki4AFuXP8A2hK23VIAJ56Em4+1ygkFS1jMNSdL7xM4CiSCbH3/AAh2Q0RnT5iHCDbbW/vgkoUl030J2J+MSUS56y1EKPq18Ily8stxIKQPYPwgaskhy7i2ngoL25H4xfU5x91y5TmSdri380Qm6W+SVpy35gRbSREuUIQU39LKbwJDbJT7JWUknL26fjCUySCglThzDntp64Uta1nqC5H62hUs+b5VI15kDN7o6EzEjqlSpxICiddL6e+JSGggr6w0GltD4xLCkWJSQpX1Re0RSpKMyknXx90FDuhTiUJRmBOvIGxgkBK2yEm3bbQwHF8RGVW/aBmHjCWgpB1bK09o6w/KG1QyOlgKWoLIJGxSbGE5EoB5AecQLHxi0alyQVlvU7W6whKpcFNhYnmL5h+UQxUVfBaQsHiWvyvaBNy7LyA6W7ZOdrRY/s8TGrxCQjzfT/2jJYmxnhuizK5R+oeVLTpw2U8SyuwnS0Q2l2CLRUjKNkOttJTm3KSR4gxBqLsjKjjOOtMNp3ULC/rvGVrfSdT1yhVTEOOvkaBe6Y5XWqvUKrMF6dfddN9Mx0EZ2F0dWqHSRh2U+SaamZrvasn74omulB1pKgKW3Ygjz45qbQRhVYthb61OvLdWq6lEk3hq0HAhkAgZYEC8AAy2gQV4OAAQIECAAQIECAD0LT/+HvApP9235bDlGcF0vgAac9NPDlGmpAL0lMC20tf3CKVTOc5yOfI29/OKz9nRg6Gcys5G4G4Ovvh1kKWq5UbAbE/jElthBV1ufYMvuhQYTnJHZba3ujG7Rt5GUEhskbnx8ecJWgKN0JIVbUjQ+HOJrDSSeYNtQP8At5QogDMEpGXnbX38odgyPLoUkXVbfs/CJgcJSST1b7HVPhvDIUkKIOoG1z+MBKwpWbW99NLe+GRRNYvohATkPfp8YmId4Ng6EZRsDqPdENuyQlxQseR5+MCYClLzekf4P940iQSZ6qKKAhhGvadR7oYbn38wVZOm+YXHuhpsBHzlgOZ8w/nCyhA67aAR2jqnw5wrHRKRWiwci2lKPK+o8YcarqlEp8ntfbPt7oqcqSpROYKJ09ExIS2ANCdtLdU/nFJkamlbnE8JKnltp01vt7oOVflFrNn0qJ5GKamybDjtnFKQkjXXL9+8WMrJ05l7qLBVfrWOvhF2FFmvgWKb6wpCAUJQlRPda33Q2tTaGhkUCD7PdEuklLYU5cG3K34RpZFkoSBaYu5/2q90E+lKE3dIA/6fbFdi3E8pRqUuddGZQ0Q3ewUfUY84YqxxXq2twTE68htZ+bbVZI9kYym0+C7o3nTXju4aodCntAP7Q42etm+jmEcZUolRJJJO5giSTckkwm8Q3sZsUYIkw61Ll5dm4mOSIQ3dwxEpUKrK7KYBGkOLtCFGGmITaBB3goYAgQIEAAgQIEAB5epngoPN1MsFAAIECBAB6SwoguycwEA6yx+4RAalnWnHUOIGoiVhV59mVfLVykS/ZpsIS1US4tSnWgbDf841yx2N8Q22wstkEC3gPjC2UqUAg5beI+MGiYddUopAA9V/fCUqfQ8FaW9VvfGNGwHmCUgZb25k398RltAEgglZ2N7H84tZN9zhq4zYWOwaEeznCTLtq6yFWSeWWwHsgaLogeTpbbAt8qe/Xw2hDKSkklIzeuLAyyVIICiQOQT1fDeEBtKAAElI7Dqn4iJ5JoYZUU3GUa+33QbalZsyjdI7NfdC3G8yhYgGFOpAbsQCR26jxH4xSZNBq4a21ZbqT3DN7oDLaVNi98nOxv7oZK1pAQpH2tfePxhakuqScxWlPIG1vERSZVCnwRYNa9w6w98Iu5tlWTzAGa3whakKNrkHvUfhC227qs6hNuRVf3Eb+2GRQ044UhJBB7QFZh48odSsFGZN79xzDxO0Nzos6m/sKt/Zb8YSs2HXT47+7SKsVExp9SR8mslI2I1H2ouqdWFtydnUApWctxra3fGcSnh3UnqrXoAd/hFFjKvro1HddQrLNODI2D29vZBd9EyWtGa6Zq8ubqjci06pTTTYUbq80nn7hHNomTipiYvMTBPFP+qIUZ3Zgwj52kS5WTemblk6czEUJJPcYs1zKZaSDDCrKVuYTdcDirClCqUcU0VD1xEm3Ct0i/thlSlHdRvzglKudNolR5sGwEwRgucHFkggQIEAAgQIcaZcdUEtoUonawgAbgRoJbCtXfY46WQhrIpWZw5dk3iLKYdq8zLiYak1KbIzBXdCsdFTAi9lsL1mYCOHLfO5uFr85lte3jFxK9HlZVKPzE0US/DbK0tqPWXYXNoLBIxQ12gRt8WYakKegGjPvP8AySOMN1XV1vNTrtlPZAhbD0Ov4ISpyXmkhQP9n/Ac4ZTJo8oKVJ1I9sWPRiyXETyQRpLH7hEtuRQHFOOXt2D4R0zjZriKtbNgUteFrfyxHU0+CASbdlr/AMsX/k6EXAJy9m4g3WUpQCScvZsIy0NimlWF5ilVzn2I1H5RdKoK0S6CVBQOvnaeMRwttAvYBXKH5ecesovOFSuQtrAlRbG0SRZUdrdt/wDVCFSOdJUqw7yPxi3lEImEAtn5T0gRr4c4debSTkQ1mt53P+WDgKoy0xIEG7ZGYdht7oYEo4hRubE7+j7ucacSjZSVJUDbuvDYlbtkFIsezUQJE0ZtTJuCCQeYHU/l5wtqXUpRFjbuGU/ZidMSRSFrGjfZa4+MRQl7hgJUrh9l7jw3gKoWhtDagL69g6p/OC4VlKUnL6gbHwh1qWWshThNu8XHjyh5SAAcp9u4iN7J0K91gubC3qFoj+TrQVXsodgGX3RaKWcllAjvtcfa5QgEqSoC5I5nX3wrK0IDgzSwsbgaC3wjlnSM8qYxLKSTnzKLFQ5eEbSrYhl5V9aG7KSkZirfbvjklbqkxU6jMTalXVmIB7Ewvd3+hnljpVkzGAZE2ksJsgjSx6p9kZu0SS66584b22hiHjWqo58stnYto2gnVXhANoIm5h0R0CBAgISSbAEwxAgRq6TgeqVCS8oCm5e/mcbqpV7YC8C1lpHEf4CEdvEBhWVqZXQwpLalHq6x0SmYOkEoelJyeS/NOIHk/CHEQpVheyxyHqjQSnRrLMFClMuTDwX1gfk20juUNb+yI3LWGRhMM4SnqnYmXnHB/wC2hv46R0yiUB6Sl/IpSnsysrw/lJhxv5XVPW6hvr37d0T5bBsyk55rENVS36LTEyer7TEk4dq98jOLasEeiHkNuW/iMFFpUVkxQpKXQuYmEmdZYYXkS9qkZdur5vuhOB6G9O4XkVTk7aV4JtLy7eXPfXrqOp9QtDmMKDW5OhVCd/rU6fJpdziN+Ro69k+bnEXXR7xTgqkHtlU+f8RFxXzQdjU1QWHR/Z+KzYJWMjnmKT6SUn7opMSVDyagzktMg8YySgHW3fnOr52VWu+luUbmYZeNwzw+KcuRa+sn3RiukimMt0uSlZzi1CdmJ5DUuBl6qfOXktoNNIbQtSuo1OmF0ipqY/8ALGWghDhLWdZysN5k5lfoQInU95+r1ytUKfPkIcW7ONNf4ziF+cnMk2TaBGNiNF0buPNJnFtq08l7O4QqYmJpRzlyxzaa/jBdHCglU4FJ6vknbbkIUW0vvkC43t/tHbKVMvD9RxgrdcSoua311y/7w+5KtBxKy5r2Xt7ucMty6wv5O+l81heHOEokX8y2+4+MT2arofDLWU2CCefb4Q81LoWkABFu7X3RCabAFiPbf8YloaAAOw7zYePOE0CVEottAhILenfcflBOOrRojJ67398ROCjj5lE91zbw7YDrABKtc3fofDYxJY6t24N1nN23/HaG2HCp0lShfkSfx2gNJDmY657ebb8IbaaXkKtAr6O3ugF0OuqcLykqKddjz8doTwRY50H1218doYQFOPpBVY/R2H2YkuZwnLdR7r/hEtjEenlvfsNrnx2hDmXmOuIdISoAIukDkNP5YLydecd/Iae6JGKDIUj9f7Rjekmru0eW4UoP7Q/m+U9LKPR7OcbzglDdv19mMtjugO1KkFTW8vm6noq9kZS6GjgNbnzNP9YmKy8WFWlCJkhOh7IrNdo0hVcHDllJy5BAgQIsyBD8rKuzL6GWEKccUbBKRcmLnCVBfrNV4BlZks+mWwTY+sC0dTw1h+boDoTS6JLMu+lOTUwFG3qAvEykaKGxmcNdHrE2L1H9oi2pblG0q39G55jnGqpNClaaePQKI9Oi+vGa/wC7zfui8eexHNmzs7TmGv8AEs2pzOn8IliSLsv/AGyfm3Gv/bGVDX7uVGtvWYErL1GW6tSUtuSuZMo62vIth1GQhXYk+Yr2Ki6l2ETku09wQR53Uy/dsYrXlsIkkNJcWGkea1w7oH8O8Zybmp6QuqizxaIXrLzCPkF/WA3QfVF9Bqa6p0Bh11maknBLTyFZwtSCUOaEWUkaK37oRTas8K01RKtJCUmnJdS5coc6j2VWtu/nYxlqb0hToZadn6LNXXzl8qmvO+je8IxfizCeIadwxNvyk9Kr4ku+uXVlQrv02POIbsro6GtpRe0/PwgTTDwAJIA7zr4Rg8EdICqxT/J5nyUTjOnVFkr9Sd4vn6qqoFpqbp8vMNt5ud0690WplVZDxhiGjy1KnJKanG1u+Tuo4DQupeZNkpsIoeiLEkjL0WWw7VuNJ1Br+7oczIzoOvV7940slNSMiqZUiSZYQ4vzUtpCMtgLdvKM3jmRpWIGHVOOusTjTeSScS3ZKPSOdW5ufCJuyGjb+WSh/wAXhufZV4Rk52qy0x0lseVFKZekSC5kLvpnUpIzH2RlMPYycLRo9YfDM8wkNoed8xYHbzvEWiyKcT4iqFXnW80o0oIQhJslwjt52inOUuySVhPENIbxrWa3WptUup8XlEcJRBznbLbcCx9sCM/0ihUvjJp9lLgWphPDDQ9IaC3hAjOXxdE2ds6Lg0pyb4xFvJPo35CLgS8oXDawOtucZ/o5Tdyat/8AS/StyEW7bmVZSoda5tyjqmuTXD9SUmVBvZQvrufxht2WVnSCrlob6+O0Oyuxubam+n4Q8pIWtKR5vq0+zE2X4GUSpDx0Gbu87w2hxaDkIbSO/L+IP4RKSy1wCrP7LX928ISlkJAzXHZuPyhN0UVvmugKCbd23gYcd6ybJAhyebaU6Ot6r6++EhlSRnCrnlffxiLKIyW1NoJAVa299PjC2XUplyFAW7dx47xJ4RWlSsxzdttfHaI/AI1uCbxm5DGFJulKkpAF9wLjx3iSlCilJVfL220+1vBrbdStPUBPbz8donSy2wq7yDmA3vr8IAorwxZZChdPJXL7W8PNoWlBXa4TsT5vj50T5goBBQkBY8fhDJAzZl9RZ8fhAmIg5HXJdLq9ADofR8d4ae4qkrBFtPUk+2LRAKAsWuv6GxH4RHcTa9hqYXkF9Ti3SvguY/aDtZpibtOdZ1I9DtMcyEpMLNkoUo9wj1m2AUlKmQQfo7++GZOiSMhrIyLTYUc6uGBv33gsyeK/J55Z6NcWOstuiQyBeXRZtvE2ldF2Inpq08w1Ks81rc+60ehgw6pWZN8v1dvfDPCWp7Km1/q7++FswjhT7M3h3DkhQZASsmggnz3Laq9sWRbKcwPVz9ul/UYtPJe3+XzvfA8mCgu3Wt7PdCi6NGqKN1IYSFBRuf4f5ucBay5ZN1An+G/qMTZhglABULjvv7oYbRZd7gH929/WIuKJoppltSl5QlzQ7pVaKqsyTzrDyC044pwWA80n+KNQ2iyiUgqUfO4YufaDDjzC7JLeQq9EHceyLlGPgkwVOw3UilmVLjTI5qKs1v4ovZbC7NPUPKHFTBBuST1VepUTH5CebeJYup1et0iyh7Nor3ZSqLJUZpxvKezW/eNol42+i9isxxQkVJPltPdEnUJX5tQ6mfL2mMxT8crky2zUJKb0RkcNutm7jG2el3lpPEWA7z7fDaKmZknEAlKx4a+EDgRyuioqeOKaOEWZeddDm/EATb1K5+EXEpWKTUm0Os1aVzrFuE4rKsK7IgPyy3fknVhz2Zur3pivmMIU917NwuEfoo+ETQMreksSKjKBFjOE20+jyurnG7wtLKpuH6fKOJSh9DGZ0dhJvvtHKq/RZ2jrQ+Hg9L5gQ6BsQdBYxvsJYrp1TQ01UAUTefKNfOAFttopuiI/JtlH0quqaq1Pmm0jiITfwN4EXXS3ISsxh1qflkKLjLtlnsSR2QIrYhrk6B0WkCfduR/def7o2i54XFU5wvMv+r9kcrq86/TGJKbk3i242vz/AP7Bi6wH0o0Sfyy9dP7PmD/in5s+s8o1lNLsMUqVHQU5+MhXopv6vGH15+Ehfoqv6vGJUvKNPqD0u408ypIUlxCgSoHv2hZkvlbFzT6SdISdo6BhFwMxvY9p/GGlkpJQkb8r2P5xaFpIbsVgW7oaU2kdZIzD1RNDRUraKuWo5E2PhzhTAXewJv2DQ+ESnPOygZAe64+MNONPpHySwfZp47xMoWVdCiyooOw9v+mG0tWG4I8fdDYQ+bhS1E9h28YZeLraglRI7jp7xGLiCkSFITm6vWHYNfdBNtqzkpNj2Dr+6Ii1utOjOCL7X+IiY0onrOAnszae8QUith9wIIHUOnIa+6FBK1gFCtB6I63uhDingbG1uw/GErcW2m6zbuVp7xCsSJLTJU2QDdV9t/5eUJSyVlSVC/dv7uUAvKKUkHLcc9PeISlKtFB4Zj+vbFJhYFNkICikG3MdceEKaV6ITcDnbMPDlC8wtZdr9h6p+ENNXSokAJPYTlP5w0KyUnItGwFu/MPyhp15BtdIV6uuIJo3vmGU3/dP5wa20Z9B7T1YLoBp5zM0lIBv2AZv9oUCghKefZfT8oQoACygPbp928NOhQOYX8Lf7xn/ADcANzbalPZRt9qGnhb5wf6veIkNodWvLz+zFbiGptU1j5XU+ghHnZvVzhqQLkNRbTnU4lpKfrnY+sRBmJ9lpYU4822k81K0jBVzFFSm0qytrlkKNkBIsT8Yx1Xnp0uKQpxZWkXJUMsYr1MX0axw8HZHa5TitTKZ1u3pWXdI/GDNXp6m0y/EQtvtDgIPs3jgannr51uAfumxPthLryuCh1Mw4CTuLpI/i5xpHJIzcTt76mFE9UhB27PjEZxo8Ei4ynYcvjHIJXElakZgcKeddH/5nxMdNwRWGq4Mhd4U4Ncvm3T2jtjZzoyirJDki7fN6Pq0+MEtiws6LJ7zp8Y0LtOdR1knr93VP5xBflXVG1rL7hlP5xSYiom5JubljLuoBZPI7J9R5xz7E2C5yRJmZFZfYJvc6KT6hzjqiGSg2S5butk9/OETcul0WVmv9U5D+cESZQTOQyOJ6nL06Zpk255XJvMqaLTnodhB3FvXAh7pCpRp9ccIuGpjrj5PxECDUxs1uLdKMyPV/kLjlShlUY6vioZqMyfV/kLjk7xusiNsqIRveifHczhaqATCi9TnbNvsE8vpJHaI9RpTLvybc00eK26hK0E9YWIuL9keHmo750J49Z/ZjWFqtP8ABcb/ALuXPTv6OaMPq7OnHKzsTqWEi5tY98R1qbKcqDY95/GCfbuOqCE9o+EQ3m1JBIJ9o/0wvcOmhwpClZr3I79fGFXAWCAL+u0RZdDl9z4X93KJIWLdZskjtgjkFJDyMhXcJCT3aHwgnQ2VaIHrhlGdS+qCoeMSXmlqQBkuPVf3w9rIcSI60hbosB7NPcYMNJSbJVlV2p09xh1bJCxnBI+174cW0FJsU5/X1vfEOLkUR1pUFBQTr3fCGn2S8qwAB+rp7jvFgsFaR1dfpb++BwdUqUL/AFj1vfyjOMRkFUu7lAIFh2fCHEtOWQgNXHM3/CJtk57Ek95N/wCaDQeG8pV7gc7fjFNARlyqwxlSggdxun36wiXQUXC0XT3ap+MWL6isBajb2fjEUi68ov8Arvi0iQJ4QbJCLj3QgJQEZstvULj3xLMqCgAEgn9bwapUKsF39d/xgtDIfDSps2H8I/OENNJcSUEC30dxEp+XUj4nU+MEhlYVceOx8Yjz8QKuecVLyynGWeK4Dw0oQbi/f2RWs0FlkOVKqPcRzdaz82hP0R2CNP5J3Xc+yrx2jL4mYnq7M/spi7TDXzn0s30c22kKascDAYprcgZl5NLlx9Dj+jl+inmI5nVeE9NG7x/g/OPRUvgyjyadZPiuc1r874RyfpSdkHq15DSZdngy3zjnpLV+8OQjn115OiMlN0jm6kOK6qDfvgM0+aecytNqUOZi9TKtMo4z6Q2PRR2w4zMqSgqSA0r0RFvPRMfT7GenKbNMi6kW9Zh6lVKfpM2iYkXSy6kbiLJTM3NrUp1d++KmflXWnrBWeKhk2Mp4dGdNwp0jOvWZrbYFv8YfCJ1b6SqPKqUzLseUA+lyjkbhKZdKEXLhO0RnWHWyeJbiH0ecapGcp0jpLvSTLrFhT3AnsKwsflEum47ozh64VLq+sjiDx5RyX5QQBxIpRMvcOh9KFRplUpbExJzKXnG18uV4Ec81trAh0RZ1vEdv2Uz+v8FUchV5xjreIyf2Qwf18yqOR63MdOXwZIAJhaFqCgoEgjnDd4MKN4xCJ6p6Aak9WcAf2t7iuybymev9HQjv5xunJRO6jmB20jnP9F0yv9SakGiOL5V8p9kWjpj7tx3fZV+cEEuUzujyRm2AbJNrchufHlD6WWM4zDbvhyWDaUC6tVcxoPzh9LLa3ggAAc7Jtf2RcVGJQTLaGifkgVHxgnFKVrkA++JYCEXJBJHh4bwwpaScqha/h4Q5cElc+4sO5cgze+GlZhcpQAo+PwixWyji5xfXw8N4C22F3GoI+z4bxixlcUqKSjh2UPGCFgbEgKt6j4RYWBbKd0HkNvDeI62Uk+btyiWgIRKgvcXv6j4QoZkOk6En2Hw2h8y+cXCNuR2+MPoYu3nKb29E7fGIcaGRHGys3JJHcbfyw9JsIBNibjut7oe4aGxqbpOouLjx3gMrzHKogA9u3xgpMBDhbQq4uSOQ0PhDqHCtNgNey1j4Qp9AKeRT28vjDaFhpFlag6Dmn4w7Q7saeSc+Sx1/W0BLSgLg78ufhEh1VjqNB4fGEjroKdkjw+MITGlKybeb+uURWSxLsOqbsG86lrJ83MdyRCn18MEqPUH63jjmPMXTE4p6XBtKhzht281f1lEaxMslDjGzaYmx3RZGTmGJd8vTCkKSnLrY27I4gSwhbsxNKOY676k+qAkKdfBsTc84cn6e/NzSJZDa1rDhAAF06W57xwSz+46Z044Rj8kVTiA/OcZ0q4Y1A2taIb8yXX1NtrUEG6bdusWGIZdynJclzotPnAaxUUUcersnXgoOYdlwLx0QhatmeTJKL1iXj39mk0JcNmgkBSuZHqikn3FAqtso3T6otKtMcd1uSOnEVmWfqjvikqTyXHilsWbCcqRzIHfDw4yPUZREpPqlUlIF7xEmJpxxwqPOEPK0BhF80dkYnA8ljq/lIWz8nGwwNhvDlclPJ53ES5CsPrCZZoy6siuwk9/qhWJcEVjDlYYkqgyVB10JS43qhSb7p+ES5mkYWYuYgRuem2kUiiYwMjSJbydCWk8RH1rawIdmVF7iUgUWXP6+ZVHI7i8dYxNf9hy/6/wVRyXnHVm8GaDuIK+sC4gaRiM02CMYVbCVQM1TXTkXYPMqN0Op7CI9OdG+KpXGeH1zsuytp5lSUvM3zJQTtHj2O8/0VqwyxNVahE/LTTaX2788lwUp+1E1UkzfFK7O5S8qpSb6lHcbgfCJjTZJGU9UekDceMSUIASDYZuZOh+Bg1pSl0LHn8gU2J/COlY0dJGKXSQL9Xt3PjBGXsLk37zp74lJKiQoJ17OUJ2uSPxi/bQxgSqs+Y66bnbxhoy7vFBSknv2HjE0FRBN9INpZsLH8T4RDwpiIS5dRtlRa3M7eMJdlJhKQtYyg7E7eMWCF3c3IJ58/CEEgqIzFVjr2+ET7QivU0sWzXT9b84NTLjYCu30r6+MSyEqWSgFQtqPygsiVpBUTlHoxDgBCIdcOYpFhoOR8YDctlVnUm6u21j4xMJsqwTYQ4i5vwxcnf0oekRkMoLeiBfv2PjARKrHymilbg7H7USsthltvvC0NhAum5Prv7oyljQ0xhbF123J1vz8YStmydBr284kuOov1dxp+hCFLOSxGoiJREYHpPnHmKP5HKf3mb6nU6qsu5jictJeW1xqSVfiOHIcn5x6AxuwGqfNVh75TyOUVkR5ycytM0cxwRSM0rO4kI0l2l8P0vlMvnd1o4fURvIzaPBk62hQqYlpFqyW1hDZRoVaxdUBaKearU30XfYTkRcWIWo+ETui2gKqVTVUJxta5eXBKMwzXVmheL6ZOU+Wny60pLMxOpCdbg9UnzY5ljc5qSNrio6o5BXZt2o1dKXXFFziHMTuee+0OYcKZZcwrLdtAISo75iO2IstKvumamEIUQ2A4bcrm20a3o0w+3iCptU9xtYl0KU6s73I7o9CbSjRyQ2lLYr5bD1UmQ5WHpR1EkgJ+UcTlzXNur2xlqnLpYmHE/S2j0t0tyGTAYYYZs00trqN+blT9Xl6Meda5LqXUmwB50OEqYZIbQv9SkcBsLwnnpD04CheUwwL2vHUjz+jqXQNhaXxBWpiednn5ZyncNxsNbqJV2+yO49JtMFXw7dr+8yzqHUE9ytY4F0A1p+mY9lZUPZZaeuy6j6Sspy++0eoZxovyamwjOlWljrGetnXBnmjp/SyrHkw6hOUhKCu/pdWBA/pDpePSDMMuoyBLCCj63VgQ9DFzZZ1dN6U1f6v+UqORLT1zHYKr/wtr+H/AClRyN0fKK9kdOV3JGMSOU2hMOuGGb3jNAHF9guuzGHMSSVYljZcu4FfH3XihEHEtWCdHvSkTrFTp7E/LPJdlHm0uJym6CCLiJnP9KCY8p9DXSTVsOTrFOef41JJsttz/B+slXL1R6vUgLWlQ2IB+j742xZLep2p2I6xaUgjq8oLIeHktp27xJdaVpbfsvYwkpUldjoTy80/nHQuCxCgUtBFrjt3g0pC0JSrltDq0qRlSNARr6P+8BpsqBA0tztaGSyPpnyq1t3XHjAdSFECwse38olJbCgTwwPXofCGggpBsg+wWhNANKZsRDcwkgBINr9p/ERNburqhPW9dobCV3VmCSobW090S0NMjqaSU5getAZSsjTeH0oOXaxHsHhC0oAFxuewWHhEpDsbSgKTqdfVAcZSU5tbju/GHkIPnJANt7G3uht3PfsERNCRGcaJGptbna/vhDiE5RdWpiS+lwFSQNO42hlSApKSU6DsFvdHLOJWxi+lR3h4cEpym3m2T6Kt7/hCcQ06Vo+CZqVlG+GhMqUnP1b35xZY1o/7RkZWWPydp5k9T2jaJ1YpJq0oyx/ywXmfv6aU+jaOHJCUp/FfVGiZTYHpP7Pw1Ly3E+UcHF+j52sVvStJcfB807825L8PJn6qu+NrwQlgBoWttk+EU2J5A1OhTslzdZUfx5wQhpFRHKWzs4v0d4azYAxHPPDhl1hSG1ufRR1jlI7xHQuiTCUlQ6JJ1B4FuoTEvdfE089Wb7ssF0YUidThN6XnmfkVnO39dKx1kqv3xsi24prhM6ZBp+jBH5DfBjumV7/0/wAEfTV9x27Y5tQKRIzGB67PzzHGda/u7nmqzZbdXt86Oi9JzLv7HF9ut9q3O8UWCaFMT2CBJ24UrMzKi5+6n1xnklckjaCqFmMxTgth7o1Zqwu1UZZviZA388lS9jpuBHII9dzcq+0ylpDVkgZcu6SnssY829I+HF4dxM7KG/Dd+Wb/AHVKV91o9DAtYa/g8v1KuVmbYWtl5DraylaDcEco9kdFGIk4mwPJVM2S4BwXUk650aE+3f2x4zcjonQ9ieYpU+9SxMPNCdy8P6OYfdcaaRpO000RhlTo0H9KRsHGMi9mBBlLXH73ZAih6Z3Zuam5F+aUSeGU6/vdsCNNwL+p/wDC2v4f8pUcldHXMdcqI/8AK2v4f8pUcmeHXVDy/ZGUSI4IbAh1UNnSJ6EFe8GBBAQttKlHKhJUewC8CAl0lh6bn2GJdCluLcSEpSLkm8e9KchxqRYbc14bSEFStVFQSL3HOPJPQDh6oVXpKpS2WVBqTdL7y1J0AEevPPNnPrd8PF9rOvCqskIJ4NxqBudx4Q0lOd0uJ1A7NfdBIKw2Qdh+t4MKVzFknb/eOqJsOhSVKHMDs1g05Qc4PV7BCcpABI9RPxgLB6ttoaZLHEgEHWwhCzkF9LQEPZbXbKu8n8RCHs63dUGx2ufxgANHmFdt+wXH5QkJRl1Sonv1EGlRIspJFu34iFLdQVgK6vflsfHaJkOhhaVBQ+/cQtLqM4zoIA53uIBsTkKrEc9jAy3Tlvr2whUOKsesCUpPdcQhBQoHONB7YIKI6ixZQ2N7GG3MwXmT53bsYiQ6FO24h10MJCSWyn0e/UeMBxeXUp1g1KBUgJ85UYvkdEd1tCkhS05+toTqR7YJeYAJSrPr67e2H5lC8wRbrX1sbH4Q06EpIbSetfU7H4RlKIRGHMuh379/fCH2gpOmtxbth5xm7gF7fy+6FrCULCSLd+0ZuBVlZTpVEtJIlW/Mauken74fCG1uA3tl39KHkoGQ39nbCEoNzf5zl2xMMWiob5Mv0iypmMMONpbSVBewGb38om4cpwkaNKyqEHqIGgN99+vFpOSwflyh1sFJVqL2Vp98PpbKAEpQvqp2Ayq7tIyli/8AQe/wIDzBd6pT1/1zjm/9IDBT1Uwi1Vpdjizki5ncsP8ACKev1u7qmOozDjofFkdb9coROrMyypBa85JC0fVV3R0p0ZSVnhNwaw/IzDkpNtTLSilbSwpJ7CDeLrHdBmMM4pm6TMqzcJWYLta6TsbRnI3ao89nTellKJuhUassiyHwbp3tdIO/sgRmariAzuCaZSnPnJJ97J/+mrLb3hUCM1E13Ogz4vSGv4f8sxyd1HXVHWaoctJb/h/yzHJSoqcV+uUbZfBlEjOWhkmHVpIhsmMhhjeO+/0WJfDK5ioOTQSquf4Qd1HD9LL2ntjgMbHolxBJ4bxxI1efDqmGM+ZLYuo3SR+MEi8To9oy0qxLkllhpsnfIEt38N4cDeZy58Nj4xAw5VqdX6YKjSpxqZYOXVCr2uL2PYYtT1m+r4biOqMjtFlKUiyUZT9Ef9sJASjrFdj2b+6CRmI00Hfr+cN5FZ7q0HadPfvFMQ8lYWdN+z/4wm6i5l59n/xhSGcnpdXtPxgnAoag9XtO3jvFX8RWBCAB2a7Xsfsw4ANSTb9dkRQXCDZQtffceO8E84tlBNwoeu48d4weauwqySUEKuD7/wAIU4eFcKF7j9aRTmpqQVm97bA7eO8Rn6rMqFxY6eaTf3xL9THyUotl2FDMVFKfafwgitvIVITYjfraeEY6dqUw4Cm+o5FVh47xCVXJlhksrCrnlsPGI/iEy3CjeofTbfLflbqwZuDnLoSnsG3hHOzXkNpu82pShyzke+IisWsNqKnpRzJ+8beMT7zZJ0h9aFJvxL9wV+EIStpKQdfZ+rxz9WLZBKQ61KuhzsKrfzRWzWKpmZWcrSmOwlX3Khe4/AHVhNM2sVAd5N4NL7BNlONkdoN45Qa1U1shBK7H07W/miIqrzrFxncR9caH7UVHeRDaOyAoPPq+q4hl7Jf6vruPDeOcYexaZN/+2PEtZP1YxatY6pTxUMriMvpL2PthN7FGxBQlFvR93hCgEBOblHPKpjhQNpVgBPJSvjCqTjxI0nhZXJSPjDsODcpWjilG6PV1fjCVTLLba+IpIQOZ0HxjMKxrJOO8Rpu9+d9B7YzWIak/MPF4TBKDsM2UD284zbRdKjY1DESMwblrKSPSO0Z2pYxfls4UguJ7b/oxk5yemRlybn0vmz484q5yYWblagVn0suVX2topQUuzFswXTG95diFNVEutrylvr5tbqTp91owEdOx0x5RRXXv/byr/XbHMymNJKjkyITeBAtAhGZ2uot5qW1/D/lmOUlsIdV+uUdam1f+WNfw/wCWY5PMXLptFZvH7FQRFeRYREWNdonOpNtYjqA5xmhjF4MbwCLGCzWihGxwBjmtYOqDbtOfDsrccVhXmLH4GPWHR/jqiYxp7blPf4U0E3dllHrIPP1iPEEbPonxQ1hXF8nVZhhTzLQKFoQqyrK5gc7RN6muPJR7V4lnf1m8YS/ONJF83W7NjFTQK1J16mtVCmOJmGHUhQKDcpPYeww6WnVqvwur2biH7tHYkTXJxKVaXzdoNvdCEz6eJtdXbax+EIblVr3Tp2WvDjbCb5SjTsvf3RKlNxG0h1LzGVSQkhZ77H4Q0sosQblXgfhCkNZk5dMt+y8NrZUCpIOZPj7obcmBEW3K51Eg5uZ2PwiE+mUQ7mSTtqbWPhFwqVyjrDMD3Xt8IhzUrluAgHTtvGbRSkU00JUtlSJdRV9JOh98VxS28sBMsARvY6++LN9p45klOYJ2Fsw8YhoSoIKnmrgbAjMPyjJyinwXVjczT2nk5W5cZyNgdfA6RTPUwNrKVyhzjkFdb36RpEkuN5ykBKdr9YRFmFgnVaLH6QzDwhu0uCeDOfs1wufJpbB7Bv7QdIZmKbMoCi2jXnb4HSNK2s3Nm0qRyBGf7oQoTDu0ulCeVxm8OyDeS7FqZyVl55po5bK7Qn8QYZWysJUrIrMd0jX3GL9cpNqzE2Ftrqv/ALQ04GWG7zSwlXavrD2ERfuE+1ZmneG31eADrulF/cYjKaSu4bZFyfQVc/ZMXM/UZJtha3EOLsd1pzfzCKf+sUiV5CgNjtWNPERLySfNFxxorJqVcQt0thQVb0dVfZivSxOA5uMQfXr4bRoHn6e62t0TzQB5FWnjvDbjkszLFzIXk233T47wLNLqivYso2mppl1JTM2c9ev2dodmFzZUTx8ihuRz9kSTWKX1ELbsrtI/GEzk7TXF2GiuWbf2ERqpxYvaZXKnp1VkpcOUblPW9x2hxAmHkEpXmHPW/ugluyaFhS02PLObE+oiFJnZQL6nVX3nXxEU5x8Ee1RW1Bh53Oyo3SpJ2Fx+UcynWVMzTjShqlREdUnphhBKlKClA7qNvC0YDF4Sqpl9q+VSeYtrGjluc+eFGfO8CAd4EScR3OasqmpsPRR/0xypzRbgP0v1pHXkspckglGoyo/6Y5fPSyUvuAjUH9aw8/Eo/sXAqnrZQBEZ5NrXiW6CE7aD9bxCcWCIyhzEb4I7h1hELXa8IMa9EAhYhBgxtCYG96I8az+D8SS7jUyfInnAmbaJ6pT29xEeypd1h9hp5t5JbdSlSXNyQewjePn0O6OiU/pdxnT8Oy1Ekp1ppqXQGw7wwXCkcrmCHxdm+PJSo9kl0BxBNrDn5sIYnKfMzDjMtMS7i2rcQcUXT4R4tqvSTjOpsuNTVdm+G4jKtCF5En2C0UlFxJWaJUUVCk1CYlJlGy0K39YO8WshW57vf7v+37oLItPnc9utaPNGGf6Q1dYcaZxBJS02yPOcYTkX7e2NvQ+n/DM5NKanZOZlEHzHPOT7eyKWRPsakdgKFW+W8/12PhDSkJ57+qx8YYodZpNckPLqVUZacaPNld8vrG48Ie5ufpPhGmtmiZHea+W2/d5KhRlxb5rT12V4Q1XaxTaJS1VKpTAZlkaKWRursA3MZn/xTwJ5Dxv2631/QyL871bxlKONfcrY05lxtwtPVZXjCvJJZK+qAk5vO2MRcK4mo2J6cqeos35SwhwtqJSUkEdxi04Tam+r1hm87cQvbi1cUUpFe5K9e2UBP0gbHx5w25KNjZBzHmeqT8Ymv3bUFpuEje4uPyiPMzqEddRunu1HjGE8MV0VGciI7L5U5SgAeqxiDOIkWmz5ShBtyIsfDnE1+sSidFi47dxFbUp2lzPzkupSO0G48eUTo/A6ZhMQTdDcJDKVNg7i9vdGVnl0pN0NBSb7kdT3c46HOytCmEXMmtQ9WkUM3S6MVK4UqQnnbrD37Qo8GyOfqk2nHFFkjKd/QP5whyWbZbz6pA5gZDGrqNLl8p8kSpIG4HWH5RVNUd10KuBk7Aq/3xe4GfOVLyXELUoka9XL7of4rYulKSm41I093OLr9khC0pKOra2bzh4w25TEgKSLkp5rFh4xfBjLYz7ikuISoZ+qbEDq+7nEdlpRcJZbUMpvvb+WNRLUfiJCknqjtOn2olLopslQSbK3vqPtxUciM3jbMkppZUMzZF+V/wAIo8SyZVJrcCcnD1joq6WhCm1FIsOZ1H2t4y+NxLSlLUlSCFvKsDGu6b5FPEljtnNFCBC3BAjE84702oN09K0m3VR/0xzWYmWPKHM9iSf1pG/qpIoySg26qP8Apjja3lqdWFE7xrnjbj+w8bospkoJJSQRb9aRTzBBFki2sOBxQJuYazpOpEc2NaoqTsZVeC5wskXhJ3jQkB2gxa0ERpBpGkAAEGDrBgaQm2sAB5tYdz6RHO8KvpAAtRBg0kCAko5wZKBAM3fRFjM4MxQ1PPF1Ui51JhtH0fpez8Y79VumnBkpJceUdmpx0/4aGspT61E2EeSA5Dgd0iVLU1U6Np0jY6n8W1xyoTrywzszL5rpaT2CMv5eOz9fvRBLjUFxG4Jcis3vRd0hz+DaoLHi011wGYYPZzIPIx61o1UkarIMzshMtPMPIC21oUCkgx4RDo5jT9co2fQ7Va5T8cyKKOtT3yvzJOi0fdtr/DApShyjXHK5Uewnw47o3M/r1xXz1OmbfKVAf9PviUCSm5csSOr/ALRVVSbRIyb08/qxLILq/Z9WLbs6FwMP0iZKcxKrd/neO0Vj8g4TlJb9vneO0c5V07yxqPk0rQnXGlG2Zb2VX2cpjqTtPZmUJW086MwB/SI5JfF0bQybFWG5VJUHHQlQ5+l9raIcyzLuHMlSc30laK+0NIu0UllIyFaV357j7MNzNHYA0cv3JGnhGbbRunEzsxTmkjjJAUvtvZX2tohOyDZeSpxWW/0zr4jSNamjtIQMqxr6IV/piM/RJfPmcXr2JNj4QbMv4mbMi22tRzLWeQKgD8Ir5qVbSsupUoKVoU319+kayVpkg+XGmX7ls6i2b+WJS8NySpUqQsuWNyAOIB/Dyi0mRcTBFltsXQCVcyd/hE1hSVoAslKgN7EK8No0K6AwCtPHIQRqAcwH8PKGTS6Zwy35apQA1AUFp+zvArYnJRKR6VUtKVgAnc8leG0cx6b3g3U5OSQhKUpRnOljeOmVGsSUtLrRKzPGUlVgLXHhvHD8eViarOIHXpheZLfUCRrb2R0QxyjzM4fVephL4Izp8yBB/wCFAiqPPO2VIq/q8Lq5N/dHFnz8sr1x2SqZRh8dbk190cZd+dV643yeP2JiLulUNrAEGkgGDISoRzlDNoG0LKSOUNmKAF4O5goOHQBmCgxtBJhAEN4MiBY32hSx1YBDYhQMFAgsYcGDBQIAFZoPNCLQLQ0wH+NGgwDip7CWImquzJy80pCVIKHRyIsSDyMZmCiXGyoyo745/SAKh/wC3/7n/wCMVNY6c5qoUuckTQ20CZbU3m498txbsjjcEYEqLeZsfkyfKmzf0x98ew359iTYaddUGjkHnnq7dseOGTlWDe1jeN2K+/OIDnl7zrgFrX63m9+kc/qce7R0eknqmdzreO6XTmlq0mlcgNE6/W5RRN9KzKygTFMeabvosuZ06dio4/N1NwKQla3FFe4UnLt69DD7NWk27oW1myjztyL9w0gjGLQ552dxR0h0epAJTOtSiU7uTAvv2GHZ6u0KflA21OomAd3Uu6ad/KOAzk/JueY9YnsRYj2nSKwKW7NksFS1p+jcK19WhjaCSM3ls7PNql2HnHlTylLUNHE6fzQ7TsTppcoMtTfW5m0Dhyg/xDeOJB+oJcUkzswi3orWYjKW4FZ1zThN985jf3YNdmO1eKOpY1xpV3XFOSlSSzdNikdUH2jeMMxUKiXQ6uaN1m5yry3iqlWnpl88HiKSPPVbQeMWM63SZcNKROoW6POATYgxPvtcJCUdv5rEOTauKl1aypad7HKfHnGdnF55t1zN5xvEtycyPKCEBSFbX1EVzhuom0E57metBoMCEoMCMx0dprJSKCOryZ+6OMOH5VXrMdurySKANOTH3RxRxI4yv3jHRm8ExN10a4apldoeIX5mVmZmcp8px5dDDhBcNldWwCr+by7YXjnCVMpEth0SbU0xUak0FzFOm3hdo6brsm1+/tiPgHEtJw9R65Jz3ly3KnLFhCpdpB4eh11UL7w/X8Y02o4RoOGyZ6YTITHEcnphILmXfIlN9LXt53KMPk4liMRYRnqh0gu4fo1FTTHw0lXkTk8leXqZiQpR61xrYXiC/wBHuJGqgZEsy6nkSipxwB4fJtJ3Urs9W/dGoex9h5fS6MbcKphoIy+TcFGf5rh75vbEHo0flzi6r1RtyeeljLL/ALMhCfKX0OadVvMQq29tYpOSQirThCsytYoQmZaRnWajwnJZvy5tHlCFa+kQU32uRv3xbyeApqvYtxA2yZKlsyal5mDMpcUgp9AXOv7x0EWWLzhuRquFsSJqdbVwnflZCZbbLzDTOVSfk02S2CeXfeK6jY4okt0g12t+Qzq6dVZdbHAASHm82XW17Hze0bwJyq0MylPwlWp5yfQwyyU09HEmXg8lTSE9uZJN/ZeImI6DUKDNNMzqUFLzYdZcQbpcQdiDGuwli+i0dVXo5p1U/ZVSbS3xW3f7S3l9LkPh3xlsUVCRnptIkXKq403cBdQmeK4R7NE+oeJg5sR0On4Fk6rhPC1Sp9IXxZ9Tv7RdDjqm222ybqsDzA2vqSAIxbdH/rNiVchhKl8GWQha0+UP+Y2ndxZJsmNJIdILNPoGGaVTHaoy9SHnFrWrKUvJWSoptm0GsOJx7hyRxrNV2lUKbl2KlLOStQlVFJN1gdZs8jcQLbkqRlJzCFXYkZCfY8nn5GfmBLy8zLLJRxb2yEEC2p5iEVjCdRoz0wy+4xMPsPCXdZYKsyHSDZNikZtjqm41i2exZJy+Gqbh6Qbnly8pUBPTEw+crma4FgkE20AO5i0xR0l/tOht095D1SmGZ1E3LzU00ltTSU6hJKSSq+mtxvtCFRSTPR5Xm0zUsDJOVGQlhMTMih35dpsgEkgCyt9gSdYbVgmpKp9JqKZiUUzWHwzLrS4rNxLkEFIGliL6xpJ3pHpgxNV8VSMrOIqlRp/kxYdCeC0qyQVBQN1ebtYeuKbC+OV0XCdSoj8sZhwueUU12+rDytCsa6aG/PWAA6Zh9TWEcTTTkhIz5keEBONzZvLnOQcqbda+m9oi0/AFenUSCUrkmZioyy5mTl3nsq3UI84381Pdci8DDmJ6dS8EV+gPy0069VuHd5ASUtlKr9ut4sKtjDDmIMOUqXr1PqiapS5XyZp2UeSht9CfNzXBKfYIaAp8M4NrGIGmXpNUo0zMzXkcut923EesTlAFzsDGfqclMSFQmZCaSEvyzy2XADcBSSQdfWI3eDsZYcoUjIpFAe8sYn/KlutqTqn6OZVyLDkLXtvGQxTVJer4hn6lLMOsNzUwt/huOBZSVG51AHM9kO+LEU9rQLwIESIF4cQSCLG0N2gwq0DGXMzPvLCVPOEoTseXhDCZ8FZS4olB2PLwiI7MuOJCQkWPdrDHM5jEpFOZeszAVLFbpu3sNNPCIj0+4myUOkNjb/aDpJK2yyFJUo7DnE5+gTBQHSBdXKJ4TKq0VjPyxK33uE32coWZqWbGQN8RPJUPPUSZaF/O9e8RzTJgLsW7HlDtMigP1F4tBCHCEfR5RDWvMbq3iX5BMFRBSCvl2xGVLuNqIcRlV3xSpCbEo8+Eq3MKGijCVc4QCYECBFCO7V5GegAZt+B+EcRcRZ9QJ2JjuVXQBR202OvA/COJVFKW510DvjbKuv2CAy5BNxrcIYAxJiuQfnaNLNOtS7hbczuhJzAA2F99CIoZqQmpOoqkJyXdZmEucNTZT1grstHOpxbpM0lCUUm12V8ISrKq6VKSe0G0a7EmA8Q4doktV6uw3LszDvCDee7iVFJIunlfKfCMnZN7W1hqcJfV2TKOolWYm6lFR7zACiIsKPS5yr1Bqn09hcxNPGzbSBcqPYItMb4Uq2EJ+XkashoOvsB4cNWYDUix7xaDZJ0NRajs+jNXN+cFEuQlZiemEy8qw486o2ShCSon2CJNbolSos2qTqcsWJgAKyHex5w9kTRVpuYB3sYkNsLPXIs3BOs63G0FhqNm8JMbTBfR5ibFSFO0+Vbalki/lEwShs+rQk+wGMpMtqYfcYcAC21FCvWDaJjkjKTiu0XLHKKtkUkQLjtgyBBG0UQCBBGDh9gDWBB8oKBgCBAsYEIQcKjbudHOI2MFLxXNolmJNLaHEtl27ikKIAUANPSG5vGIhKcZNqL6LcJR+yEQIEHbSGQONGxBvaNPK1Rq1jOn9euMsiJtIkZmq1BinyTfEmX1hDSfpExnON9m+Kevg0cxMK4Hz7PD+n6Pv/CK/wAtZemeDxj/AKPjGhT0PY7JymmsgX1X5Q3p7bxjqhKvUitvyinW3FSr6mitBulRSq1x4Rz4ninftzs3ySnGt4UXiW0uJIyHhg6cvzhl+SUtK1uIOS2hIsPHeNRJMyTkgzNocT8oLnu9sPZaUSlszCQTudj9raMfckjR48bOeVWXEuw3p58VcaXHPA/aDTMu9xbfjGaO8d8Has4cqqVAgQIEWZnoGtgiiNr004H4RwqprK5x0+uO24lKk4aBudOB+EcJVdS1EnnG+Xiv2FE6/wD0e5+ttmsy9OqHCYlJVc/wHGgtDrgyixPnAEC2hjX1ilUDpiwx+2qO8mVr8snKppZsU7dVXaOxUYDoExPQ8PVaoJrjoZZmJcAOm/I+bYdt/dGZl8WP0PG83WsMqVJy6n1rZaPmqbKr5FDs7uUeDk9NOfqZySpqqfh8cnqQzY4Yopvh9r8G/wCkQVdvoJoUvWUPielqs4w4HQQoBPFtfxipotI6P2qNSZioPVCrVOomzrcqtKBLej1ueiu3eLTpe6Q6VjTo9pjDJW1U/Kkrfl/RRZJub8xrpCn8V4QHRpTpGlT03IVBhSHJuSlmVXm1pP8AiK2UknW9/Zyi4qcYJNO230PJo5ylCqVdlPj7CLGCOkWjy9JfmC26WH0LUqykHi2IuI6X0mYROMekqlKnGpldLYpxM08hViCL9UK7bxgemrGOG65WKHUaI+/MTMvlVMuZcqUoCgQgA+le+sabFXS1Q5fFdEqdEfnZljhKbn20DKktqym2U+mDfWOea9XJQa7pmkHhjuv1Ri8KP06ndLlLGFhOyUkuaTLf2tzrrurKrNYWynsMab+kImiKxrLomC8J0y7ILvoZOt3edfnFLjrEmDFdIVIrWHpfKGplEzPOtdTidZKj8mdAoZTta5VDXTPijCmJMW0makOPMMMgInHUDLxEZr5U35gZtfrd0bqMsmWHD6M7jGEotrs2dewDhWkvSzE7LTyqUpi7lZS5fhr+t1SEpI5mOEVBMo1U5tqSeU/KNuqSy6U5StAOhtyuI7zSceYUpFTDtKxEW6CZUA0pUs44tC9fNuDYa6i9o4XimblJ3EM8/IyyZWVcmXFtNhOUISVEgW5Rr6GM/luZ+rePjQ7R/RanHXkVuU4ripdpLa20K9HNmv8AdHOKLhGdxTiSvGVcbZakS6+6tWt7KNkgcyY6J0SP0HAGEKnWqhX6XNTM+lHDl5Z667JzWTZVjmuo6WjEdE2N04XxNMzNQHHlaiT5VwxyvyzedvtHPGM/czZMXbqv7dmknBxxwzP82W07hrArnRiqvkz1JnxpLiadz+ULy+jp1kntAFvZCsEdH+H6v0VVfE6qg65PMMOqyHqIZW2nP/ENBEvHVY6PJ+afrEvMzdYnuFllZAhSZdk5bJulSQMo3sIjdEmN8NYcwRW6LXZZ1wTXEWEJ6yXUqSEFH1ToY1Tm4Nq7v/kJKDmtqqv+YzUsK9GqnKFSaZiRxycemuDUJkdYKvoMidgM1rRNxb0cYbp3Sxh7DEuZoSM8wFvqU5dSlC5OvK9hHLKROJkarJTiwC0xModITvYKBt90dlxhj7Az+LcP4mlH5ucn5VaW1htJS221rckK1KteXZBmhnhNU30xQlhnBvjtf4M3iDCmDqP0xmgVB96RojSELdW44TlJRmtcDbURoaLgHA7tIqeK6jK1CSw8gAyPGfyuPJF7r/i6thFBjjEWCMS9K7FUmHJhulJbT5U6WlHjKSNBlGtthGkxF0gYOreIZNuZnX0YYp7LXAkGmSEzD1yLrB0ypGXSIks8oLvpWaJYN5Lir4MDgOmYSqVQqb9WfmUS8ukrk5RK7uP9Y2SnKO/2xqMVYJoEx0XTGMKVTJyjvS6ylco+5cmzqUWNxyvfvgdHGNcFUrEWI5yZlTTWZ64k3GmblhPW6otfKTodNIclsf4TPRRV8LTPls6VOu+S+U+e4D1kuKsbAheu/KNZyytpxj5RGOOFRabXT/z4LKlEn+i5ULknzv8APT7owlCwgJHDFOxdWJVVQkZyc8nRIMlQW4khYCswBsc6bBO5i/wlj/Dsr0MT+EqlLvuzR4vCbt1HM3WT1uVlRJ6JOk2k0/DX9WsTcZmXaz+TTLQuU5jm5apIOxEZpeowLI4Rvm/7MF7WSUVN+P8AZSdL1BwbRZ+SbojsxLvOhPlkmesuWSbEKO/W3uLxqMTYIwBh9jDc4ZefnJKoKS0tRdyrdWoApOUkgJ111jD4+nMFpkxJ4VTOTTrj/Gmp6bUcyxY2Sm+ttdbiL7pCxpQqvQMIyUjMrdcpqUKmjwyEoIQkAa7m4O0DjnvGlt27/wAf9Qk8PzuvFGjq2AcFUbpTkqDNyE1MS9TaHkrKHSkNrsSrMok5tRpaMu7gt+R6aVYYw/NuyPCIdafJJUy2UDNpfXfSLHHnSHQah0oYfxBILdfkJAIDqgkpWbq61gQDpeIWJukWlNdK8tiugS6n2EMhuYU4SlT4tYixHVsAIyxR9Skvt9X3+S8ksLaur2/0XmHUUE4erpxC5W6U/TVrZVUzPOpVMrClDqozWz9XzPfHD3CC4ogkgk6ncx3DF+LujPEKWazUP2pNTLfzdOGiM2/WGybncg698cWqLyZudmJkNNMB5xSw22LJRc3sB2R3ej2abaaOf1eqkkmnRucPVeivUuWpgYPGSNTufs7RPMvQlBd0ELTyvc/Z2jl0u86worQq1omKqU2pshTpsRtGksFvgxWRDFTXnnXcvmBZyxEgybwUdBiCBAgQCO+4qH/plXqY+8RwdaDnV6475iof+mVepj7xHA3F/KK9Zjoz+CUJgjAvAJjmKCN7wab9toK8CGImIk2lqHy4hc000wgWf1ivgRJY4o84JJ1EIJgAxQie660yPkXcxgm3WnAS4i5iCN4UDBRVjiwDCMmsFcwMxgfJKFhHfCCmDCjCwLiBgNgWgr6wtSSYMMm14EAi1xCbWhzIQYJaTADEQY2goOAQUAQcEYAoOATAgjAFAgQIENjFJMLCAdbw1B3IgsBzzRpB5za8NBRvcwalc4QWJgQIAgEHAhVoEAHfsWf/AIdV6pb7xHAVJ66j3mPQ1Wk74Qpr6l5vKJhtr2Ao+MeenFWK/wB4x0ZvBMRECCBg7xzlAtBwV4F4ACMCDO0FAAIECAIABA1g4EAAO/ZAtdWlhC2mlL1GsXlIwpV6m4nhMhKT6StB4wm0ilFso205nAOsf3ReNLRJenCzsyytWnmq+EaiR6PH5S3HKS4odth4xZIwNOGXKSgZfpHq/wA0Zudmyx0c4nkS6HilsH12zRDddVbLclPjHVmejuaec2GvPb3xNlui4tqzLKST3fjEqZXt2cZeSrhhSEnwhpSTlzWIMd+HRq0lCcwTc/reHj0YyBsHSgfw298XvYvaPO4CydocSy4rlHocdG9Al+q5wvG3vgx0d0DdoteFv5oh5W/Aljj+TzoptXYRBhlZFwCY79OdHdEymy7K7BpEBHR7S5dWdLgK+y1vfD939A9n+o4hwVj0T4QoSrp1yGO6rwbJAdVgfd7oiuYWlmzown7NvfGb9R+hf8N/UcTU052GG1IVfWOzzOE2D/gD/K9/OOe4xYkZJ4yTHzrbn0P9UXjy7eCJ4dVdmeabHOEPWGghJUra8Fqd43MGJEHAMCAQIAgQIADgQUCAD0vim6cB4aa24ZR/nj4CPNSvOVHqLGssE4Cwy8B85k/zx8DHl1XnmN8vKRC+zEwBAgCMCw94GkGg30tAULQAJvBmwgx6oMC8ACbbCDGukLDZNjCkNHMTDQxtCSQRa9oWyypSwLGH0NpTrYxIkyoPAo0HfEtlJGkwtSpVZDhUoqO4CbDwMdFpEkGUpEuQRzSjQ+Bjn1FcmnFJSp0BI7s58RHSMOtKUlKnS4u2ys2f7to4mpNnZBot5J4tvZMhI593sMXki8jKQUZh9U/6TENCEFsK8nAXyWsZveNouacllpoGZCFE+iet7xGyjwO+RyXDagVIDhA+ifwOsSWkNLPUKiRvl5+tJ0iV/YS0FWbKx5oVc5B+9Bh6UCAFuNgDzM6wc57o3gqIbHZCT5t/y/AxHn2m3OJwmv17YzWL+k7DeHGH2kzbVQqLP/Ktrz3/AItowH/js6+pz/060Mx6gL+qfdGnRi5Gp6SsUy2EpBp11jyiZfCuCzfe1tT3axwymY5r0jiBFW8rdeAXmXLrVdpXdl290a/ppbqdfpdOxW7JuSrTY8lcYW5nya3Ck20sc1vZHJIzashujuc10oUX+rTUzwP/ADFw/wB0bHmb+co8j3QxhXpXpb82zL1qlcLiuZVONnMhAPMg6+EcTgDeI9sayntdFBkloCw1dlQuChf82sI/YEilwgN9XlZWf79o57/R9x8mrUz+q1VWBNybX9jVc3eQPR9YjqDs+yw38q4y2DtnMChF9muxRvUSVUsoSyFK5JAzjxO0cR6ZMGsyCv2pJ8W8w5120eb5vnZeUdgrWNKJTn+HNVmTaP0Sq590ca6WMaUuufIUsuuutufPuf6e32xUYxXRM3Zy0i0C8KUbwm0Uc4RgQDAgAAgDeDEEIABaBBwIAPWnSKHGejvByG0/8nLr/wD9ZP4x5Ne+cV+9HtHpol2mcEYNSyB/cpZH/wDYk/jHjB4fKK/ejfL4IgNWg7QdoO0YFiUq12h5Kcwhkg8oW2tSYBjiUa2tDwl1WuBBNLFwTFhLfKCwES3RSRFallm102++JMvKDMQoH7jE9qVm1NJCG9uVtPCJktIzxQczIt4jwibLor2ZJk3BveLCRl0NqSEsJWe8a+MWErTnljrAJA5cvCLiSoiVJSpSib8ht4RLdmqQxRpAzD2RLXCX23srwjZ0aRmGFhtLmZXqyq8YwWLq/UcOTDEjIOpbK2867thV9bDf1GNT0U4s/bh/Zj79qi3tdCcryc3ojtjPRx7L2OjNB1DKA4VeHWhbhOUourOdjbreEKl0zi0Ladl05E7dbTw3iUEOeTgmXTpsc/V+MdS5IkVz8w4nSx9Xmnwjk/TBSJoA4gerzIe/5aUWci20dXzfrR2Uttui1h/1Dw3jjtd6L8R1ep1Gden5W3lCvJ23HFdfn1d7CBuiZ8nHVEqUSokk8zBX7409cwRXaPx3p+W4Uo0tSeP6Jt8eUZYwkYNk81aoGm/s8z00Zf8A9oudTwiBaCgRVCBAgQIQiXTZyap843OSb62H2lBSHEGxSYtsQYqrde8n/as6p/ydGVrQJ9pta5jPwUA7FBSlG6lEnvMEuBBbwCBAgQBAAIEAwAYADEEIMbQUACr5YEJvmgQAevelabVM0WlypvklafIX7swaP+qPJSwnOv2x7Dr1NFToFcUB15WQkMv8K2k/6Y8gql1Z169sdGd9EwGm2gecOFpI5wZZUjnCkNKXHMa6kZ5sttgq1zQEjOBc2yxPUwp5gITqpO14iTMm9K2U9olXZDTJGMsSpJ96UUmaZXZQ5RDz6xY0xPGJT8l/9z47QMEbXDVTlawBLPucF8b30PjGolKRLrey+U7cirU+2OUKkp6WfKpZlxK06khWh9kXVFrim03m5pTTid02sDEUa7nT/IaeykcV+6hsCnXxhl6q0KWeDb0+hp0bXNvfGJXXmHWHFtTgK7aAqsIwU266/MuOurzkneLcRb0b/phZS+ml1SWAdYW2UF9OoVrdOvjGVwbVG6DiunVZ1BWiWeDhSDa9oblp9/8AYUzS1PEtOLStKPrC+vvitHDV58KrFZ32V6ZqJMPrS+xNtA+lwx94MbOj4lodXDn7PqRmCjl5vV9Z3jyiHlNfNRsejCqtM19Plbswpa+ozfzQo9sJui1Kzv7s/LtuWtnH0j1PfFDUukHD8jLTLi3+tLTAQttHzovfxGnKK+an1NtF23E+qOv7o4jiee/albfdEl5Ib2WM51t2xo0Q8lnZMXdIeFpmYFJnZI1Bl7L8v1OEjMnzr33GaOLYuRS28QTaKO5xZIL+TVyPq7opzAhUS5WCD5QUC+kIkKDvAg7QAFaBaDgiYABAgQIABBwUONNqdVlQCVHYCAa5EAwCYCk2ghAIGsCFkiEEwABOkCDVpAhgetaniZ5iiM1VmRsKohmU4fE8zKW0KVtrfrafW3jy95awpxWZmx+jy3j0Fia4wRQMvzd28v8A/OmPNKiSo2MbZ/BMHRoZdmWqIKmUKQltKBlPPzucSU058LCAm3ZcaeMP9HTCXkzhKrZcmn2o1rLCWFqeZIO9wRr4bRy1ybJ8GYYpTpRci6ra6XEQMS08MU0KNwrOOdwY3TroYk5mYaylxCLkEZez2RzCtVF+pTCnXnTYHqoGgEavojyVdo0uD6eZzjPH5pv9bRnSn1x0ro84D9DLIFnW3P0q8QCGxQWnFNgoWlI5FRtb1CJCqUhqel3A0kthPCsU9XxGsasSqchUpSgoN2taxv69oaclyhKC3kKx1tTZUU0WkYDHciZeQCw2Aku5c9uXrjFd0dC6RmKm6ZZSU3YUvLwx2/uxSzWE59ijeXO/3rcy9usU9sBLVmYzEwVrwDva1jBhJMMkKLSYMk9wjItOsvcP5Ru/Ynzkq7+yK1yCQbG94BnQcDVyYmEqo0yf8JfDdddyZF5er/NGMqjM5JzSvLTd0ncf9QMSwyy9LccP2e/h+7nFSovKOpvw+2JiimNWgrQd4F4ogBTBZYMqg76QgEgQqCvBkwgCtBEQd4EABWg7QIF4dAJi08kMnKMvuPtpL4tkCrKR6+yLbDLUlKUacqk8z5S91W5GXVqlSze6innbTxikqs+5UpxUy6AFncQo0+x9EZYEN2gwomAYYgAQeUQm8DWAAoECBDHR6nxtLOtYAwpcfKKDa/YZkJjyyR8ofXHrXpODjeAMFafKKkJdZ9syFR5LV55jTN/L+yM4eTfdE0st9NRUhsKyqav3edG4mmnVNLswdEq0Iun4xnegVyUS3WEPuBLilM5Tmtfz+UdEmXZZC0gnr5VdW2TNqOcZpWbamGm6TPztLmJZlRbccHVt5p9m8c2XLLo1bDU7KhXCI4iOStuRjv7SWOKsKJSpViMwtl/ijI4/wsxVm/KpdQTOt2yk7KHri9CDDYsk5ebpUvXKUj+yJPBdSjTKfRumJXRnOyzD01LTDvD42XLm802vv4w9gd5MtVZjDNfQCxPDrJXoEr9HWE9IODDQ1Cdp/GdlfTbHWyfxDlEUM6NoWNDf6X0fyhpKlg8PhJy/S5eEYzo7rr89Mfsqeet/9Ov/AE3jdLklDrXObt5+O0NMqiC6HW0EcJvQ+uEKmF6qCLC2o3vEyYlSUnK0cx2JOvjDTjTiWbvEIAGqiPxhNy/I4ozFfkKI7IqcmJVuUKPNdT6P4+EctV5xttfSNFjKrGqVIpY+Za8z6/1opWJWZfC+CytZQgrNhyG5hksj5jB8JfDz5Tlva9tLwMyeyJ9MfHzB/wAXqf8AbCsS5K9Di07bQZuesIlzkk9L6ZSU+qIyVlIy20goBrKDqIMgkaCJjMsp4XQIW5JO2ypGsHQalfltAEOuNlvcQgawCC5QSgQYVbSArU2goBOkA7Qs2A0ghqNTCoBCRpC2bFfW2EG22b3vpBr3sIAJdTnTOuIUlOVtAsBEABVj3GHEmwCSNYcK2uGRk1hRQ+wS7XGcUlRCLi9+2EKQkq6ogKcunzbWFoVxA2y3lAzA3ihDFrGDtfUwL8jaBrtpAAdoEKAgQBZ7R6aMv9R8JcC3/DpL6P00R4vcF1kc49Y9J0wX6LIMPf8AK0+no+0G1f6o8oITdZd5Rrm5jCX5Vk4/JY0SamqTOIm5V4hafRPmn2RoP651Q6ktNfzffGSX81DCj1YzToujcS2NalkyZJcnu38IWrGlTKeGGm79yvwjFtkBnNlMBKklObh++GmKywqVQnp2bEw788Df0U+bHZ8E1in1rDTExOzUjLzaRw3m3V5VabLPvjhHF+pBpeN/NMC7TKs22OpKly9TansPTHyt/m5f0bbKtG1wtX2ahLDyw8OZbHXQT6XbaOMCYIN7xKROEEG5B5WhtDTo9CMIlV5XmXkqI3Tf8IZn2pbgLQ5lUlzcDceyOP0zFD8sEtHiBI3UdffGi/rI2JRsPLVmc825vE7t+DS0zOY5wiKYPLacHH5XNZQ9JMaPoyqianJzeHpoIKgyeGo6KOnm98S5Ovy6xlcbLzShZSbaGMvWEyNPrKKjS2HmCDnTY6A/hEqVi0oyU7TnpSpvSUw0thxDxGVQsbX0i0xBhmZpaGZoFT0s4kKTbzknstE+dqcvV6kJh6WUHyLFVri474smaqSMky2t1CdMp28Yd0JQK6RrzQk0NTjAcOx1t7ocmMMMVUmbp7xsoap5J7rRMqUnRpyTLiZNUq4fSTqYiUPh0yZGRqaUg/WtfvhDqyHKUSfkZgMTCmizf6V7d+WLZNPazWS45++kWB9kKmH2piYU8qVduDoTufbElClJSnhIIcVsne0DY9Smr1BWuUVMspzONHKAnTT1RkSLGx0MdUCZ1EoJh5AUgjKQrTX1xlcYSVLZe4zH96Pzjfod+sNOyZQMsEgCCWkBQheS4vAWgkgRRjY2lF03sIWywXDyENpcAGxg2y4o3QDBYx8tFo7C0IyJUb2EG2FrVlUDDvDDWpBh6isjqQL6CCyAo1HWBg31FarpSUqHKBlJGYkxLGISComwhK0XJgEKzakgQvKtRBAOUQAJCDvlgw3qCBeHJgADKlKrQTGXbKomACRJ2Znsx2gQ1mznNAitRWf/2Q==</binary>
</FictionBook>