Jana More

Allis-pats

.

IS

Augu dienu miega peles maļ.

Peles maļ.

Miega miltus bērniem maļ.

Bērniem maļ.

Tuk�os maisiņus vāc atpakaļ.

�Atpakaļ.

Varen ko�os zābakos, ka prieks,

Staigā runcis Murcis � dzirnavnieks.

�Dzirnavnieks.

Nelīdīs uz mūrī�a ne dzīts,

Kamēr plāns būs izpildīts.

Spo�u tiltu Mēness ceļ.

Mēness ceļ.

Peles maisus ratos veļ.

Ratos veļ.

Ne tās mēra, ne tās sver.

Ne tās sver:

Bērniem tie�i acīs ber.

Acīs ber.

Pa�as tek kā bultiņas �

Maisiņ� piemirsts gultiņā ..

Bet, kad bērni pamostas,

Kas tad tas?

Miedziņ� zudis,

Maisiņ� zudis.

Peļu nav ...

.

Atbrien marts pa sniega vālu

Run�i rīko karnevālu.

Dienasgaismu do�ot Mēness,

Bēr�ot sniegā zvaig�ņu plēnes

Dārzā, ābeles kur slejas,

Bū�ot rotājās un dejas ...

Vecais raibais runcis �iko

Pārģērbsies par baraviku.

Zina viņ�, ka Duksis, blēdis,

�Vēl nekad nav sēnes ēdis.

Mirce tēlos sniegavīru,

Skursteņslauķi � melnais Miks.

� �

Varenas būs kaķu dzīres,

Run�u zēni tālu tiks!

Pa�i ņaudēs, pa�i spēlēs

Un viens otram laimes vēlēs..

Tikko tracis vaļā iet �

Duksis rej, Arnis rej

Un, cik jaudas, �urpu skrej!

Ai, pagalam kaķu balle!

Mircei nokrīt sniegā �alle.

Run�i aug�ā kokos sprūk �

�Sniegi kūp, un spalvas jūk!

.

Nu jau drīz man tre�ais gads,

Vienmēr saku: �Allis � pats!�

Pats no gultas aug�ā lecu,

Pats es tētim kāpju plecos

Un kā visi lieli vīri

Zobiņus ar suku tīru.

Pats es sētas kaķus baru,

Malkas �ķilu panest varu.

Slauku istabu ar slotu,

Traktoru pats labot protu.

Zaļu burkānu pats grau�u,

Vecmāmiņai klēpī snau�u.

Vakaros sev klusi dūcu

Miega dziesmiņu es pats.

Lai jau brīnās tre�ais gads

� Allis visu dara pats!

Kāpēc zilkurpītes zilas?

Kur� tās kājās velk un iet?

Princesīte stikla pilī?

Lielie ļaudis, atbildiet!

Un vai bi�krēsliņos brūnos

Tikai bites sēdēt drīkst?

Vai pār bērzlapītēm vienmēr

Zaļi bērzu zari līkst?

Vai no raspodiņu krūzēm

Saule limonādi dzer?

Un vai saulespuķe garā

Ceļamkrānu pāraugt cer?

Vai ar lillā uzpirksteni

Vasariņa kleitu �ūs?

Un vai lo�ņa puķu zirnis

Vienmēr puķu dobē būs?

Ļaudis lielie,

ļaudis gudrie,

Lūdzu, atbildiet!

.

Tētis teic, ka māsiņu

Nosauk�ot par Gaidu.

Māsiņa vēl nerunā,

Tikai brēc vai smaida.

Viņa nevar pateikt �nē�,

Nevar piekrist arī;

Varbūt labāk pagaidīt

Citu pavasari?

Māmiņai drīz svētku diena,

Dārzā � zieda vēl neviena ..

Saulīt, saulīt, debess juma

Apēd sniega saldējumu!

Atver sniega pulkstenī�us �

Baltos medus biķerī�us!

Saldo miegu pievārē�u,

Zābaciņos aizbrist spē�u, �

Kamēr māmiņa vēl �u�ēs,

Ziedus dāvā�u un bu�as.

Tētis �oreiz nenāks līdz.

Saulīt, tev man jāpalīdz!

.

Koku kublos bērzu sulas

Salietas ir Aprīlim.

Zaķi iedzer saldo dziru �

Lec līdz pa�am Mēnesim.

Cik tik spēka, zaķi lēkā,

Cik tik spēka, zaķi lielās:

Visiem uzskrullētas ūsas,

Visi sajauc

Me�a ielas.

Noreibst zaķi, apskurbst zaķi,

Sajauc ceļus cilpu cilpās.

Me�a milicijas strazdi

Dzeltenas ceļ gaisā svilpes.

Strazdi svilpo, zaķi cilpo,

Vizbulītes zied pa trim!

Cik daudz baltu bērzu koku,

�Cik daudz zilu zaķu loku,

Cik daudz nebēdīgu joku

Mūsu draugam Aprīlim!

.

Tev pie rokas, māmulīte,

Es kā maza pienenīte

�ūpojos pie saules stara.

Dzeltenas man bi�eles,

Pienenī�u kleitiņa.

Silti, silti saules stari,

Zieds pie zieda � pienenī�u.

Māmiņ, paslēp�os es tī�ām

Vai tu mani atrast vari?

.

Man ir dzeltens baloniņ� � Tālu aizlidot var viņ�.

Lidos jūrām, zemēm pāri, Saulei līdzi � sildīt āri;

Visu tautu bērnus sveiks, Visiem labasdienas teiks!

.

Bezdelīgas augstu lido �

Nemanāmi spārnus cilā:

Rīt būs debess zila, zila,

Saule, apaļa un spo�a,

Ripos pa�ā debessvidū �

Lido, bezdelīgas lido!

Bezdelīgas zemu �audās �

Allim �āvas nāk un raudas:

�Būs kā di�ciltīgam princim

Jāsē� istabā ar minci!

Kā aiz loga lietus līst,

Abiem apniks vērot rīt.

Tā jau gadiem � vid�uvitl �

Bezdelīgas laiku rāda.

Vecaistētis viņām tic �

īpa�i kad dārzā strādā.

Kas gan laiku noteikt spēs,

Kad būs gudrās bezdelīgas

Tālu siltās ārzemēs?

.

Cīrulim sidraba dziesmiņa

Sidraba trellī�us kaisa:

Virs uzartā tīruma

Maija saulītē �

Augstu, augstu gaisā.

Kāpēc tik priecīgs cīrulis?

Dzīvot tam ir maza bēda:

Cīrulis mājiņu uzceļ,

Cīrulis bērniņus perē

Kumeļa iemītā pēdā.

.

Cibric, cibric, cibric!

Kā lai zaķiem tic ? �

Apgrauztas ir kāpostgalvas,

Ābelītes raud . . .

Kāpostvagas sargā Duksis,

Ābeļdārzu � Dingo.

Zaķis laukiem pāri joņo,

Iz�auts kā no lingas.

Lūpai drebot, apzvēr blēdis,

�Ka ne viņ�, bet cits �

Cukurkāpostgalvas ēdis,

Ābelītēm mizu plēsis . ..

Un �

Cibric, cibric!

Kā lai zaķiem tic?

.

Laukmalā, kur auga kvie�i,

Pazuda reiz gailim pie�i.

Gailis sauca: �Kikuregā!

Tekat, tekat palīgā!�

Skrēja vistiņas un cāļi,

Vecie gaiļi � ģenerāļi.

Ka�ājās tur rads pēc rada,

Tomēr pie�us neatrada.

Saki, gailīt, � vai tas tiesa,

�Ka tur katru pavasari

Uzplaukst varens gaiļupiesis?

.

Kikaregū!

Cik rīts aust skanīgs!

Izdzeniet upmalā gotiņas, gani!

Kikaregū!

Diena būs dzidra!

Lēkājiet, jēriņi, rasas sidrabā!

Kikaregū!

Cik saule dro�a!

Ielau�as kūtsdurvīs silta un ko�a.

Vistiņas manas, no laktas leciet!

�igli aiz laidara kaņepēs teciet!

Kikaregū!

Cik saldi graudi!

Celieties, celieties, kolhoza ļaudis!

.

Ruksis, ruksis � sivēntiņ� �

Aste tam kā gredzentiņ�.

Apaļ�, rozā �ņukuriņ�,

Ko pa zemi meklē viņ�?

�niku, �niku, �niku, �naks!

Ruksit, vai tu beigsi rakt?

Pienenī�u saknes saldas

Katru dienu tev ir galdā.

Ruksit, vai tev nepietiks,

Ja tev lapas priek�ā liks?

Neatļau�u ilgāk es

Postīt savas pienenes!

,

Tēvocim es vēstules

Rakstu katru dienu.

Tēvocis man tālu mīt �

Tur, aiz me�u sienām.

Markas pati zīmēju.

Līmi maisu, līmēju.

Pati metu kastītē,

Pati iznēsāju.

Nav nekad par smagu nasta �

Tā, lūk, vajag strādāt pastam!

Man tētis uz kuģa

Dro�i tur stūri:

Viņ� apbraucis visas

�Pasaules jūras.

Kad tētis nāk mājās,

Mēs galdu klājam.

Kā spārni uz ostu

Nes mani kājas.

Var māmiņa smieties,

Var māmiņa rāties,

Tētim es gribu

Līdzināties.

Tētis jautā: �Amund,

Kā vīriem ap dū�u?�

�Uz jūras � kapteinis,

Krastā � �oferis bū�u.

.

Jūra zila,

Kuģu daudz:

Sazini, kā kuru sauc.

Kurp tie vienmēr brauc un brauc?

Vienu dro�i zinu es:

Lielie kuģi zvejo siļķes.

Mazie � zvejo sardīnes.

.

Pieneņu mauriņā

Lidinās taureni.

Pienenu mauriņā

Mazgāju lelles.

�ļakatas lido,

Vizuļo putas �

�Saule no aug�as

Uzdod mums sutu.

Vaigus un mutes,

Rokas un kājas

Ar ber�amo suku

Ber�u bez stājas.

Kleitas uz virves �āvetas tiek.

Lellēm mauriņā sauļoties prieks.

.

.

Viena poga � zemeņoga.

Cita poga � melleņoga.

Lielās pogas, mazās pogas

Jāiz�ķiro ir!

Pogas, sarkanas un zilas,

Pogas, dzeltenas un zaļas,

Man nav vaļas,

Man nav vaļas!

Brālim Ingum tur nav daļas:

�ķirot raibo pogu kasti �

Tas tik amats ir!

Māmiņa kad kleitu �ūs,

Puse pogu projām būs!

II

Katra nagla saulē mirdz:

Mūsu tētis māju būvēs �

Naglas sitīs, skrūves skrūvēs.

Naglas asas, bet lai kā �

Tētim jā iet palīgā!

Lielās naglas, mazās naglas

Jāiz�kiro ir!

Ziniet, īsta naglu kaste �

Vīru manta ir!

.

Avenēm rozā cepures,

Jāņogām � sarkanas krelles.

Ejam tās bie�i apciemot �

Līdzi paņemam lelles.

Lelles saldi diendusu snau�.

Avenes gar�o labi.

Cik to aveņu dārzā mīt �

Saskaitījām pa abiem.

Vēlāk mums ar Jāneli puncī

Skrāpējās saniknots runcis.

.

Vecmāmiņ, � ko tu brīnies?

Tā ir ābele, ābolu pilna:

Neredz zara neviena.

Vectētiņa mājai

Dūmi uz leju veļas:

Vectētiņ� kurina krāsni

Miglainā rudens dienā.

Tā vista � man oliņas dēj,

Tas gailis � lec deviņos laktā.

Bet tas gurķis, sariem apaudzis,

Vecmāmiņ, ir tavs kaktuss.

Ja bildēs tu redzi zaķus,

Kādi vēl me�ā nav manīti,�

Skaties, zem bildēm būs paraksts

Lieliem burtiem: ANITA.

.

Liepu lapas bariem lido �

Oktobris būs drīz.

Soļojam pa ielas vidu:

Viens, divi, trīs!

Kreiso kāju, labo kāju!

Andri, nesajauc!

Ilzīt, Andrīt, vēlreiz sāksim

Tā, ka iela klaudz:

Viens, divi, trīs!

Viens, divi, trīs!

Oktobris būs drīz!

.

,,A� � ir tāds kā jumtiņ�,

,,B" � ir kliņģeris (Sen jau būtu viņam galu nograuzis!),

,,C� � ir mēnessrags, Spo�a zelta, smags!

,,D� � ir �aujamloks (Ja to uzvilktu, Plūmei trāpītu!),

,,E� � nu tas ir joks!

.

Mi�uks, Mi�uks � brūnais lācis �

Nebūs tas no me�a nācis.

Reizē ēdam brokastis,

Reizē � vakariņas.

Gultiņā, kad nenāk miegs,

Ņemu blakus viņu.

Rītos Mi�uks aizdzen miegu,

Palīdz tētim atrakt sniegu,

Kad uz dārziņu es skrēju.

Gaida mājās laipnu seju.

Bet, kad kamols kaklā krājas,

Apkampju un izraudājos.

Mi�uks � labais, gudrais lācis

Laikam Me�a Skolā mācās.

.

Lai tik snieg!

Lai tik snieg!

Varbūt visu dienu snigs:

Zvirbuļpāris �viks un �vika

Reizi gadā pirtī tiks!

Nav tur lāvu,

nav tur du�as,

Bērzu slotas sakaltu�as:

Saule atnāk, uzmet garu.

Peras zvirbuļi ar sparu �

Sniegā paliek kvēpi, pelni,

Skursteņdūmi gadu melni.

�viks un �vika �ivina

Un ar spārniem plivina �

Balts pa gaisu grie�as sniegs.

Kaķei Mircei traucēts miegs:

Viņai sapņos peles rādās,

Bet visbie�āk � peļu ādas.

�iv-�irik! �iv-�irik!

� Nu tiem zvirbulēniem tiks! �

�iv-�irik! �iv-�irik!

Aizspurdz �vika,

aizspurdz �viks.

.

Spainī spārdās divas

Varen spo�as zivis.

Murim zaļās acis

Puspiemiegtas laistās:

Run�uks grasās vienu

Ēst ar saldu pienu.

Ņurrā, gaisu o�ņā,

Iemērc spainī ķepu.

Skic, vai bēgsi projām!

Dabūsi vēl klepu!

.

Zaļa, kupla eglīte

Ienāk mūsu mājās.

Saka klusi: �Labvakar!�

Nostājas uz kājas.

Skujas smar�o, sveces mirdz.

Augstu zarā dro�i uzkāpj

Brūna piparkūku sirds.

Atlec zaķis � garausis �

Burkānu nav aizmirsis!

Vāverīte atnes riekstus,

Brūnais Mi�ka � avenes.

Sarkanas un zaļas rotas

Egles zaros lieku es.

Brīnos pats, cik draugu daudz,

Salaveci, �iglāk brauc!

.

Vienrīt mūsu malkas �ķūnī

Snauda kaķis balts.

Paver aci, aizver aci �

Nu var snigt un salt!

Kaķim tur ir silti, labi:

Katra pele der.

Un neviens tam nenes pienu

Peles jāizķer!

Tikai man nav sirdij miera:

Kāpēc neguli uz iera?

Kāpēc nemal dzirnavas?

Kāpēc mūsu �ķūnī nak�ņo, �

Vai tev gultas nav nemaz?

.

Kad esmu ar saulīti draugos �

Tūdaļ kļūst sarkans snīpis.

Un karstajās smiltīs gribas

Laisties uz sāniem slīpi.

Mati � man izbalo balti,

Un sārti un brūni kļūst vaigi.

Kā odi vasaras raibumi

Lepni pa snīpi staigā.

Es tomēr ar saulīti draugos, �

Ar saulīti liels es augu!

.

Miega pelītes Karnevāls . . .

Allis � pats! . .

Lūdzu, atbildiet! . Grūts uzdevums . Lūgums saulītei . Aprīlis .... Pienenīte . . .

Maija baloniņ� . Gudrās bezdelīgas Cīrulis .... Cibric, cibric! . .

Gaijupiesis Gaiļa dziesmiņa . Strīds ar ruksi . .

Ivetiņas pasts . .

Vīru valoda . . .

Kuģi......

Sestdiena .... Strādīgais Jānelis Ogo�ana .... Anitas gleznu izstāde Oktobrēni .... Mana salīdzināmā ābece ....

Mi�uks.....

Pirts......

Mak�ķernieks . . .

Jaungada eglīte . Bezpajumtnieks .

Ar saulīti ....

Яна Карловна Море Я САМ!

Стихи для детей

Издательство �Лиесма�. Рига 1972 На латышском языке Художник 3. Камлвр

Jana Kārļa m. More.

ALUS � PATS!

Redaktori I. Lasmanis. Māksi, redaktors H. Purviņi. Tehn. redaktore D. Radziņa. Korektore I. Kopiņa. Nodota salik�anai 1972. g- 10. janvāri. Parakstīta iespie�anai 1972. g. 24. augustā. Ofseta pap. Nr. 1, formāts 70X34/16. 2,5 fiz. iespiedi.; 2,73 uzsk. iespiedi.; 1,62 izdevn. I. Metiens 33 000 eks. Maksā 13 kap. Izdevniecība ��Liesma� Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 25037/B-147. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas Rīgas Paraugtipogrāfijā

Vienības gatvē 11. Pasūt. Nr. 759.