Jautri un interesanti

�ajā grāmatā tu atradīsi da�ādas rotaļas, kuras varēsi izmantot stundu starpbrī�os, rotaļu pēcpusdienās, satiekoties ar citiem bērniem pagalmā, atpū�oties kopā ar tēti un māmiņu, īsinot lietainās dienas un tum�os zie�mas vakarus, kā ari sarīkojumos un skolu deju va�karos. Rotaļājoties tu mērosies spēkiem ar citiem rotaļu dalībniekiem, tādējādi attīstīdams savu veik�lību, atjautību un izturību, kā ari tuvāk iepazīsi pa�sauli, biedrus, ieaudzināsi sevi daudz vērtīgu rak�stura īpa�ību.

Nodaļā �Kur� veiklāks?� ir ap�kopotas da�ādas kustību rotaļas, sacensības un stafetes, ar kuru pa�līdzību tu varēsi sacensties ar sa�viem biedriem veiklībā.

Nākamajā nodaļā �Ja gribi kļūt par spēkavīru� ir rotaļas ar spēka elementiem. Tās domātas galveno�kārt zēniem.

Nodaļā �Nāc parotaļāties!� ir ļoti da�ādas rota�ļas gan ar rotaļu inventāru, gan bez tā.

Jau pats nosaukums �Kad lie�tus līst� liecina, ka �ajā nodaļā ietvertas tās rotaļas un spēles, kas organizējamas telpās. Te tu atradīsi da�ādas spēles, atjautī�bas uzdevumus un rotaļas, kurās tev būs jāpārbauda savas zinā��anas ģeogrāfijā, matemātikā, botānikā vai dzimtajā valodā.

Te ir arī daudz rotaļu un deju, kuras var organi�zēt sarīkojumos un skolu deju vakaros. Tās apko�potas nodaļā �Lai skan balsis un dimd soļi!�

Arī citām tautām ir daudz jautru un interesantu rotaļu. Pē�dējā nodaļā ir dotas raksturīgā�kās citu tautu rotaļas.

Ja vien iespējams, organizē rotaļas svaigā gaisā! Pirms sāc rotaļu, pārbaudi, kādā kārtībā ir rotaļu vieta! Telpu sakārto un at�brīvo no liekiem priek�metiem, no laukuma notīri gru�us, akme�ņus un citus sīkus priek�metus!

Ja ir paredzētas rotaļas ar bumbu, izvēlies vietu tālāk no logiem, puku dobēm un ko�uma krūmiem! Telpās �ādas rotaļas var organizēt tikai tur, kur ir logu re�ģi.

Izvēloties rotaļai vietu, painteresējies, vai tur drīkst rotaļāties!

Laukuma iezīmē�anai telpās vari vilkt svītras ar krītu, ara uz zemes � ar kociņu vai arī izveidot robe�līnijas no smiltīm. Me�ā �im nolūkam var iz�mantot �iekurus, kastaņus.

laukumu, kurā esi rotaļājies, atstāj kārtībā! Izdzēs novilktās svītras, novāc iezīmēm lietotos priek�metus!

paludz vecākiem vai citiem pieaugu�ajiem iekār�tot pagalmos laukumus ar iezīmētām līnijām! (Sk. zim.t) Sādi sagatavots laukums atvieglos tev totaļu organizē�anu, kā arī būs vieglāk ievērot to. noteikumus.

Daudz ir rotaļu ar bumbu. Atceries, ka mazāka�jiem bērniem vieglāk noķert lielu bumbu! Ja rotaļas dalībnieki prot mest un ķert bumbu, var izmantot vidējās un mazās bumbiņas.

Rotaļu vadī�anai bie�i nepiecie�ama svilpe, len�tas, karodziņi. Saudzē savu un citu dalībnieku ro�taļu inventāru! Pēc lieto�anas to notīri un noliec vietā! Pamāci arī mazākos bērnus tā rīkoties! Ar skaistu un krāsainu inventāru daudz patīkamāk rotaļāties nekā ar vecu, nobru�ātu, salauztu.

Grāmatā ir da�ādas rotaļas. Sāc ar vienkār�ā�kajām, pakāpeniski pārejot pie sare�ģītākajām!

Vispirms izlasi rotaļas aprakstu! Un tad uzaicini savus biedrus parotaļāties!

Sākumā jāiezīmē laukums. Ja nepiecie�ams in�ventārs, noskaidro, kāds un kā tas sadalāms rotaļas dalībniekiem! Sadali dalībniekus grupās vai koman�dās, nostādi viņus rotaļas sākuma stāvoklī un sāc izskaidrot rotaļas gaitu un noteikumus! Dalot bēr�nus komandās, jāņem vērā viņu vecums. Rotaļā�ties ir interesantāk, ja sacen�as spēkos vienādi pre�tinieki.

Skaidrojot sare�ģītas rotaļas noteikumus, liec tās darbību da�iem dalībniekiem nodemonstrēt! Ti�kai tad, kad visi rotaļu sapratu�i, var dot signālu tās sāk�anai.

Neskaisties, ka viss uzreiz neizdodas! Ja nepie�cie�ams, paskaidro rotaļas noteikumus vairākas rei�zes! Ja gribi rotaļas gaita ko paskaidrot, apstādini rotaļu un tikai tad skaidro!

Rotaļu sāc ar noteiktu signālu! Tas var būt plaukstu sasi�ana, sauciens �hop�, svilpes signāls, mūzikas akords vai karodziņa vēziens.

Kapteinis un rotaļas vadītājs ir jāizvēl vai jālozē� Nedoma, ka tikai tu vari būt rotaļas vadītājs un organizētājs!

rotalu nobeidzot, jānoskaidro uzvarētāji un tie jāapsveic

ja esi tiesnesis, centies atrast laukumā vispareizako vietu, no kuras vari pārredzēt visu rotaļu! Parasti tas ir laukuma malā vai galā. Nepiemērota vieta ir apļa vidus vai vieta vidū starp divām komandām.

Ja esi pie�ķīris soda punktus, īsi paskaidro, kādi pārkāpumi izdarīti!

Centies būt labs rotaļu biedrs:

ātri un precīzi ieņem rotaļā paredzēto vietu,

spēlē godīgi � nemānies,

necenties būt pārāk aktīvs un nesteidzies citu vietā visu padarīt, centies glābt savas komandas rotaļu biedrus, rotaļā vienādi sadarbojies ar visiem bērniem, ja rotaļā lomas mainās pēc pieskāriena, nesit un negrūd savus rotaļu biedrus,

neesi egoists, dod savas rotaļlietas arī citiem bērniem,

nestrīdies ar savu rotaļu biedru, ja tam gadījusies kļūme, labāk pamāci to,

nedusmojies, ja kāds tev netī�ām uzkāpis uz kā�jas vai pagrūdis,

ievēro laukuma un spēles robe�as, uzvarējis nelielies, bet zaudējis nenokar degunu un neskaisties!

Autori

Dalībnieku skaits � ne mazāk par 4 vai 5 bēr�niem. Rotaļu var organizēt pagalmā, pļavā, lie�dagā, me�a klajumiņā vai nelielā telpā. Ja lau�kums liels, jāiezīmē rotaļā�anās laukuma robe�as. Pārāk lielā laukumā rotaļa neizdosies.

No rotaļas dalībnieku vidus izvirza vienu sunīti (ķērēju), pārējie brīvi izklīst pa laukumu. Pēc sig�nāla sunītis cen�as kādu no dalībniekiem noķert un tam pieskarties. Ja tas izdodas, viņi mainās lo�mām. Noķertais kļūst par sunīti.

Ievēro! Rotaļas sākumā sunītim, pirms tas sāk ķert, jāpaceļ roka un jāpasaka: �Es � sunītis!� Tas jādara, arī mainoties lomām.

Tas, kur� pārkāpis rotaļlaukuma robe�as, tiek uzskatīts par noķertu un pārņem sunī�a uzde�vumus.

Rotaļu ieteicams turpināt ne ilgāk par 15�20 minūtēm.

Ja kādam no mazākajiem bērniem neizdodas ilgāku laiku nevienu noķert, par sunīti jānozīmē cits rotaļas dalībnieks.

Ja rotaļā pārsvarā ir mazāki bērni, vienā lau�kuma malā var ierīkot �māju�, kurā drīkst atpūs�ties (tik ilgi, kamēr izskaita līdz 10). Ja kāds uz�turas mājā ilgāk, tas kļūst par sunīti.

Variants. Ja rotaļā piedalās ne mazāk par 10�12 dalībniekiem, tad viņi var sadalīties pāros, un pēc signāla �Rotaļu sākt!� sunī�u pāris ķer pā�rējos rotaļas dalībniekus, kas, sadevu�ies rokās, izvairās no ķērējiem. Ja vienam no sunī�iem izdo�das pieskarties kādam pārim, viņi mainās lomām, un rotaļa turpinās.

Rotaļu var organizēt laukumā, liedagā, me�a nostūrī, pagalmā vai nelielā telpā. Ārā jāiezīmē rotaļas laukuma robe�as.

Viens no dalībniekiem kļūst par ķērēju. Tas no�stājas laukuma malā, pārējie rotaļas dalībnieki izklīst pa laukumu.

Pēc signāla ķērējs cen�as kādu no dalībniekiem noķert, bet tas, glābjoties no ķērēja, meklē palī�dzību pie biedriem, saucot: �Draugs, palīgā!� Tu�vākais no bērniem steidzas bēdzējam palīgā un sniedz rokas. Rotaļas dalībniekiem, kas sadevu�ies rokās un nostāju�ies ar sejām viens pret otru, ķērējs nedrīkst pieskarties.

Ja ķērējam izdodas kādu noķert, tas kļūst par ķērēju.

Ievēro! Rotaļas dalībnieki nedrīkst staigāt pa laukumu, sadevu�ies rokās. Rokās sadoties atļauts tikai tad, kad draud briesmas.

Draugam, kur� nonācis nelaimē, jācen�as palī�dzēt, pasniedzot vajadzīgajā brīdī tam rokas.

Mainoties lomām, ķērējam jāpiesakās: �Es �1 ķērējs!�

Rotaļai var izraudzīties vietu pagalmā, parkā, laukumā vai telpā, norobe�ojot nelielu brīvu lau�kumiņu (4X8 rn). Vienā laukuma stūrī iezīmē māju pūcītei. No bērnu vidus vienu izvēl par pū�cīti. Tā apmetas savā mājā, bet pārējie rotaļas dalībnieki izklīst pa laukumu.

Kad rotaļas vadītājs saka �diena�, pūcīte (tā ir naktsputns) guļ savā ligzdā, bet pārējie dalīb�nieki skraida pa laukumu, atdarinot da�ādus dzīv�niekus: zaķēnu, lāci, taurenīti, putnu u. c. Bet, kad viņ� saka �nakts�, visiem jāsastingst tādā poza, kādā to pārsteidzis sauciens �nakts�. Naktī pūcīte dodas medībās. Tā lido gar bērniem, vēro, vai viņi stāv nekustīgi. Ja kāds no dalībniekiem kaut maz�liet sakustas, pūcīte to aizved uz savu ligzdu. Tik�līdz rotaļas vadītājs saka �diena�, pūcīte lido uz savu ligzdu, bet pārējie dalībnieki, atdarinot iedo�māto dzīvnieku kustības, skraida pa laukumu.

Kad noķerti divi vai trīs rotaļas dalībnieki, pū�cīte jānomaina. Tā jāizraugās no to bērnu vidus, kuri ne reizes (vai vismazāk rei�u) nav nokļuvu�i pūcītes ligzdā.

Vispirms rotaļas dalībniekiem jāiemācās �āds pantiņ�:

Esam visi jautri bērni,

Mazas meitenes un zēni.

Ja tu vari, ķer mūs ciet!

Laukumā novelk divas paralēlas līnijas ne ma�zāk kā 5�6 soļu attālumā vienu no otras. Līniju garums 8�10 soļu.

Izlozē, kur� no bērniem būs ķērējs. Ķērējs no�stājas laukuma vidū, pārējie rotaļas dalībnieki � aiz vienas no līnijām.

Rotaļas dalībnieki, stāvēdami aiz līnijas, kori skandē iemācīto pantiņu un pēc vārdiem �ķer mūs ciet!� skrien uz laukuma pretējo pusi. Pārskrējiena laikā ķērējs cen�as kādu panākt un tam pieskarties. Ja tas viņam izdodas, noķertajam ir soda punkts.

Rotaļu beidz, kad visi dalībnieki (vai lielākā daļa) noķerti. Uzvar tie rotaļas dalībnieki, kuriem nav (vai ir vismazāk) soda punktu. No tiem arī jāiz�raugās jaunais ķērējs.

Ievēro! Rotaļas dalībnieki, kuri, vairīdamies no ķērēja, izskrien ārpus laukuma robe�ām, arī iegūst soda punktu.

Bet tie, kuri, baidīdamies no ķērēja, nepārskrien laukumu, bet atgrie�as atpakaļ aiz līnijas, nesa�ņem soda punktu, tikai nākamajā skrējienā nepie�dalās.

Pārskrējienu nedrīkst uzsākt, pirms nav nobeigts pantiņ�. Rotaļas dalībnieki, kuri ir nepacietīgi un steidzas, izlai� vienu pārskrējiena reizi.

Rotaļu var organizēt pagalmā vai citā klajā vietā, ja sapulcēju�ies ne mazāk par 8�10 bēr�niem.

Rotaļas dalībnieki sastājas pa pāriem ar sejām viens pret otru, sadodas rokās un izvietojas brīvi pa laukumu.

Pēc izlozes viena pāra bērni tēlo viens vanagu, otrs � putnu. Rotaļu uzsākot, putns cen�as izbēgt no vanaga, kur� tam dzenas pakaļ, un, meklējot patvērumu, ielien starp dalībnieku sadotajām ro�kām vienā no ligzdām un satver sev pretī stāvo�ā bērna rokas. Rotaļas dalībnieks, pret kuru viņ� nostājies ar muguru, kļūst tagad par putnu, kuru vajā vanags. Ja vanagam izdodas bēgo�ajam putnam pieskarties, � lomas mainās, un noķertais putns kļūst par vanagu.

Ievēro! Nedrīkst pārāk ilgi bēguļot no vanaga, ātrāk jācen�as'paslēpties ligzdā, lai ari citi rotaļas dalībnieki varētu izskrieties.

Ja vanags nevar ilgi noķert nevienu no putniem, par to jānozīmē kāds cits rotaļas dalībnieks.

Rotaļai izraugās vietu, kurā viegli var uzzīmēt divus vienu otrā ievilktus apļus: mazāko � ar 2�3 m lielu diametru, lielāko ar 4 m lielu diamētru. Viens no rotaļas dalībniekiem uzņemas dārza sarga lomu, pārējie ir zaķēni.

Rotaļu sākot, sargs nostājas vidējā aplī � sakņu dārzā, zaķēni izklīst laukumā starp abiem apļiem. Tīkodami pēc saknēm, viņi ielec sakņu dārzā un izlec no tā. Zaķēni lec uz abām kājām (citādi pār�vietoties viņi nedrīkst). Sargs cen�as pieskarties dārzā ieleku�ajiem zaķiem. Ja tas izdodas, � za�ķis ir noķerts. Noķertajiem zaķiem jāapsē�as bla�kus sargam. Visveiklākais zaķis, kuru sargam ne�izdodas noķert, stājas sarga vietā.

Ievēro! Sargs nedrīkst pārkāpt sava dārza ro�be�as; zaķēni drīkst pārvietoties, lēkājot tikai ar abām kājām.

Rotaļu var organizēt nelielā laukumā vai telpā. Ar lozē�anas palīdzību noskaidro, kur� no rotaļas dalībniekiem būs kaķis, kur� � pele.

Pārējie sadodas rokās un izveido pēc iespējas lielāku apli.

Rotaļas sākumā kaķim jānostājas apļa vienā pusē, bet pelei � tā otrā pusē.

Pēc rotaļas vadītāja signāla kaķis sāk ķert peli, pele bēg. Pele, glābdamās no kaķa, gan ieskrien aplī, gan izskrien no tā. Peli bērni nekavē, toties kaķim viņi cen�as aiz�ķērsot ceļu, nolai�ot rokas, kad kaķis grib izlīst zem tām, vai paceļot rokas, kad kaķis grasās tām pārlēkt.

Ja kaķis peli noķer, noķertais rotaļas dalībnieks kļūst par kaķi, bet ķērējs par peli. Turpretī, ja ka�ķim ilgāku laiku neizdodas peli noķert, kaķa un peles lomās jānozīmē citi rotaļas dalībnieki.

Ievēro! Ne kaķis, ne pele nedrīkst pārraut bērnu sadotās rokas.

Kā kaķis, tā pele drīkst izlīst zem rotaļas dalīb�nieku sadotajām rokam vai arī pārlēkt tām.

Pele nedrīkst pārāk tālu aizskriet no apļa.

Lai kaķim būtu vieglāk noķert peli, aplī jāiz�veido vieni vai vairāki vārti (bērni �ajās vietās nav sadevu�ies rokās).

Rotaļu var organizēt, ja sapulcēju�ies ne mazāk par 12 bērniem. Rotaļas vadītājs viņus nostāda vienā rindā, liek katram otrajam iziet soli uz priek�u, sadoties rokās un izveidot apli � peju slazdu. Pārējie rotaļas dalībnieki, kas paliku�i ;irpus apļa, tēlo pelītes.

Pēc vadītāja komandas �Slazds atvērts!� dalīb�nieki, kas veido apli, paceļ rokas. Tagad pelītēm jāsteidzas baudīt gardumus, kuri atrodas slazda vidū. Pelītes steidzīgi ielien slazdā, aizskrien līdz centram un pa pretējo slazda pusi izskrien no tā. Slazds atvērts līdz tam brīdim, kamēr rotaļas vadītājs dod komandu �Hop!� slazda aizkri�anai. Apli veidojo�ie bērni nolai� rokas un pietupjas. Vi�sas peles, kuras ir paliku�as aplī, ir notvertas. Ro�taļa beidzas, kad noķertas visas peles.

Ik pēc noteikta laika ieteicams mainīties lomām. Rotaļas dalībnieki, kuri veidoja slazdu, tagad ir peles, bet tie, kas tēloja peles, � sadodas rokās uti izveido apli. Ja kāds no pieaugu�ajiem var kon�trolēt laiku, ieteicams rīkot sacensības abām ko�mandām. Uzvar tā komanda, kura īsākā laikā iz�ķērusi visas peles.

Ievēro! Kamēr slazds nav aizkritis ciet, ne�drīkst aizturēt peles.

Peles nedrīkst izlīst no slazda pa tiem pa�iem vārtiem, pa kuriem tajā ieskrēja. No slazda drīkst izlīst tikai pa pretējās puses vārtiem.

Ja peles baidās līst slazdā, vienu bērnu var no�zīmēt par kaķi, kur� drīkst ķert ārpusē stāvo�ās peles. Peles, vairoties no kaķa, līdīs slazdā.

Rotaļu var organizēt pagalmā vai citā piemērotā vietā, kur iespējams viegli paslēpties. Pagalmā var paslēpties aiz ēkām, kokiem, soliem vai citiem priek�metiem, apvidū � aiz nelieliem krūmiem, kokiem, pakalniņiem, celmiem u. c. Dalībnieku skaits � ne mazāk par trim bērniem.

Meklētāju nosaka pēc izlozes vai ar skaitāmā pantiņa palīdzību. Rotaļas dalībnieki nostājas aplī, un viens no viņiem, skaitot pantiņu, pie katra vārda pieskaras bērniem pēc kārtas. Pantiņa nobeigumā, sakot �Viens, divi, trīs, tu esi brīvs!�, brīvais no meklē�anas ir tas dalībnieks, kuram pieskaroties jāsaka vārds �brīvs�. Pantiņu atkārto tik ilgi, līdz no meklē�anas tiek atbrīvoti visi rotaļas dalībnieki, izņemot vienu.

Kad meklētājs noteikts, jāvienojas: pēc cik ilga laika meklētājs var sākt meklēt; cik lielā laukumā un kur drīkst slēpties; kad uzskatīt bērnu par at�rastu, un kā to apstiprināt; kā noteikt nākamo meklētāju un kā atzīt par brīvu to rotaļas dalīb�nieku, kuru meklētājs nav varējis atrast.

Meklētāja stāvē�anas laiku viegli noteikt, liekot viņam izskaitīt līdz 10 vai 20, norunāt skaitāmo pantiņu vai salasīt izmētātās nūjiņas.

Tādā gadījumā, ja meklētājam jāsalasa izmē�tātās nūjiņas, 8�12 nūjiņas novieto uz dēlī�a viena gala, kas uzlikts uz nelielas pagalītes. Kad rotaļas dalībnieki sāk slēp�anos, viens no viņiem strauji uzkāpj uz dēlī�a brīvā gala. Uz dēļa uzlik�

tās nūjiņas izbirst uz vi�sām pusēm. Meklētājam jāsalasa nūjiņas, kārtīgi jāsaliek uz dēlī�a viena gala, un tikai tad viņ� drīkst sākt meklēt.

Ja meklētājs kādu no dalībniekiem ieraudzījis, viņam jāskrien pie sienas, kur viņ� stāvējis, jāpiesit un jāsaka: �Viens, divi, trīs � Valdis!� Atrastajam jānāk ārā no paslēp�tuves.

Ja rotaļas dalībnieks, kuru meklētājs nav atra�dis, izskrien no paslēptuves un pieskrien pie mek�lētāja sienas un saka: �Viens, divi, trīs, es esmu brīvs!� � tad viņ� ir atbrīvojies no meklētāja lo�mas �ajā reizē. Rotaļu atkārtojot, par meklētāju kļūst tas dalībnieks, kur� atrasts pirmais.

Ievēro! Pirms rotaļas sāk�anas jānorunā, cik lielā laukumā atļauts slēpties. Pretējā gadījumā būs grūti atrast visas slēptuves un rotaļa kļūs. garlaicīga.

Nedrīkst slēptuvēm izvēlēties �auras spraugas* aizdurvis, pagraba telpas, kāpnes un citas tam�līdzīgas vietas. �ādās vietās mēdz būt sienās nag�las un citi asumi, uz kuriem var saplēst drēbes vai ievainot sevi.

Nekādā gadījumā nedrīkst slēpties jaunbūvēs, vai tran�eju bedrēs. Tas ir bīstami dzīvībai.

Rotaļu var noorganizēt nelielā laukumiņā, pa�galmā vai telpā. Tās dalībnieki, izņemot vienu, no�stājas aplī apmēram 2�3 soļu attālumā cits no cita un apvelk sev apkārt nelielu apli � māju. Rotaļas dalībnieks, kuram nav mājas, iet pie visiem pēc kārtas un saka: �Tuk-tuk-tuk!�

Uzrunātais: �Kas tur ir?�

Bērns: �Kaimiņ�.�

Uzrunātais: �Ko jums vajag?�

Bērns: �Meklēju mājas atslēgas.�

Uzrunātais: �Pie manis nav, varbūt kaimiņ� zina,� � un norāda uz citu rotaļas dalībnieku.

Tā atslēgu meklētājs staigā no dalībnieka pie dalībnieka.

Pa to laiku, kamēr notiek saruna starp atslēgas meklētāju un vienu no bērniem, pārējie rotaļas da�lībnieki cen�as samainīties ar mājām.

Atslēgas meklētājs, kaut arī sarunājas, vērīgi seko vietu maiņai un, ja vien tas ir iespējams, māju maiņas brīdī steidzas ieņemt kādu no tām. Ja tas izdodas, tad par atslēgu meklētāju kļūst tas rotaļas dalībnieks, kur� palicis bez mājas.

Rotaļu var organizēt laukumā, me�ā, pļavā, lie�dagā vai telpā. Dalībnieku skaits � vismaz 5 vai 6 bērni.

Ar lozē�anas palīdzību nosaka rotaļas vadītāju. Pārējie dalībnieki nostājas aplī ar seju pret centru. Rotaļas vadītājs atrodas ārpus apļa.

Pēc komandas �Rotaļu sākt!� vadītājs sāk skriet apkārt aplim, skrienot pieskaras vienam no rotaļas dalībniekiem pie pleca un turpina skrē�jienu apkārt aplim. Bērnam, kuram rotaļas vadī�tājs pieskāries, jāskrien apkārt aplim pretējā vir�zienā un jācen�as ātrāk nokļūt atpakaļ savā vietā. Dalībnieks, kur� nepagūst pirmais nokļūt brīvajā vietā, kļūst par vadītāju.

I evēro! Ja rotaļā piedalās maz bērnu (5 vai 6),. tad tiem jānostājas nepilna soļa atstatumā citam no cita, lai izveidotais aplis būtu lielāks.

Ja rotaļā piedalās 10 vai vairāk bērnu, tie var stāvēt cie�āk cits pie cita.

Lai tuk�ā vieta būtu labāk saskatāma, rotaļas dalībnieki, kuri atrodas tai blakus, paceļ roku.

Rotaļu var organizēt, ja tajā piedalās vismaz 5�7 dalībnieki. Viņi nostājas aplī soļa attālumā cits no cita (ar seju pret centru). Divi no viņiem � ķērējs un bēdzējs paliek ārpus apļa.

Pēc signāla ķērējs cen�as panākt bēdzēju un tam pieskarties. Bēdzējs, glābdamies no ķērēja, nostājas priek�ā jebkuram no aplī stāvo�ajiem bērniem. Rotaļas dalībnieks, kuram priek�ā nostājies bēdzējs, kļūst par bēdzēju.

Ja ķērējam izdodas bēgo�ajam pieskarties, tie abi mainās lomām.

Ja rotaļas dalībnieku ir daudz, tad aplī jāsastā�jas pa divi. Rotaļas noteikumi tie pa�i.

Ievēro! Ķērējs un bēdzējs drīkst skriet tikai pa apļa ārpusi.

Nedrīkst aizskriet pārāk tālu no apļa, kā arī pā�rāk ilgi skriet apkārt aplim, jo tad rotaļa kļūst garlaicīga.

�o rotaļu var organizēt, ja sapulcēju�ies vismaz 7 bērni. Viņi pa pāriem sadodas rokās un nostājas cits pāris aiz cita. Viens no dalībniekiem � rotaļas vadītājs nostājas pāru kolonnas priek�galā un sauc: �Pēdējais pāris �ķiras!� Pēc �ī sauciena pē�dējais pāris atlai� rokas un, skrienot katrs uz savu pusi, cen�as izvairīties no ķērēja, pie tam mē�ģina satikties un sadoties atkal rokās.

Rotaļas vadītājs savukārt cen�as vienu vai otru no pāra dalībniekiem panākt un tam pieskartiesBērns, kuram viņ� ir pieskāries, kopā ar viņu veido jaunu pāri. Viņi abi sadodas rokās un nostājas kolonnas priek�galā. Bez pāra paliku�ais tagad kļūst par rotaļas vadītāju, viņ� nostājas kolonnas priek�galā un turpina sauk�anu.

Ja vadītājam neizdodas panākt nevienu no rota�ļas dalībniekiem, tad viņ� pats sauc nākamo pari.

Ievēro! Izsaucot pēdējo pāri, nedrīkst skatīties atpakaļ.

Pēdējam pārim nav atļauts skriet uz kolonnas aizmuguri.

Ja laukums vai telpa ir pārāk liela, jānosaka skrējiena robe�as.

Ja vadītājs pēc triju pāru izsauk�anas nevar nevienu noķert, viņa vietā jānozīmē cits.

Ja rotaļas dalībnieku ir daudz (30�40), labāk organizēt divas atsevi�ķas kolonnas.

Ja dalībnieku ir daudz un viņi rotaļu labi apgu�vu�i, var stāties kolonnā pa �etri. Pie sauciena �pēdējais pāris �ķiras!� �etrinieks dalās un uz priek�u skrien divi pāri katrs gar savu kolonnas pusi. Arī ķērēji ir divi, un tie skrien, sadevu�ies rokās.

Rotaļu var organizēt pagalmā, pļavā, liedagā, kādā me�a nostūrītī vai arī nelielā telpā.

No rotaļas dalībnieku vidus izvēl lapsu, pārējie tēlo da�ādus zvērus. Tie izklīst pa telpu vai lau�kumu un katrs izraugās sev alu. Alām var izman�tot celmus, ciņus, bedrītes u. c. Tās var arī iezīmēt, vienkār�i apvelkot sev apkārt apli (liedagā, lau�kumā) vai saliekot da�ādus sīkus priek�metus (�iekurus, kastaņus, akmentiņus). Telpā �im noJūkam noder krēsls, ķeblītis vai cits priek�mets.

Lapsa ņostājas laukuma centrā. Sākot rotaļu, lapsa iet gar zvēru alām un aicina tos uz pastaigu me�ā. Zvēri, gar kuru alām gājusi lapsa, pievieno�jas tai pastaigā un atdarina visas tās kustības, kā�das izpilda lapsa.

Līdzko lapsa iesaucas �Mednieks nāk!�, visiem zvēriem jāpaslēpjas savās alās. Katrā alā drīkst paslēpties tikai viens zvērs. Ari lapsa steidzas pa�slēpties kādā no alām. Bērns, kas palicis bez alas, rotaļu atkārtojot, uzņemas lapsas lomu.

Ievēro! Ja lapsa nav visus zvērus apgājusi un daļa no tiem nav tai pievienoju�ies pastaigā, to�mēr, atskanot saucienam �Mednieks nāk!�, vietām jāmainās arī alās paliku�ajiem zvēriem.

Ja rotaļas dalībnieku ir daudz (30�40), tad tie var sadalīties grupās pa pieci. �etri no viņiem, sadodoties rokās, veido apli (alu), piektais ir zvērs. Rotaļas dalībnieki, kas veido apli, var stā�vēt, sēdēt, tupēt vai nomesties uz viena ceļa. Ja viņi ir nosēdu�ies vai pietupu�ies, tad zvēriem jāatgrie��as alās, pārlecot pāri viņu kopā sadotajām rokām. �ajā variantā zvēru lomu tēlotājiem regulāri jā�mainās ar tiem dalībniekiem, kas veido alas.

Rotaļājoties me�ā, nedrīkst kāpt uz mitriem cel�miem un ciņiem, jo var paslīdēt kāja un krītot var sasisties.

Rotaļai var izmantot tikai tos sīkos priek�metus (�iekurus, kastaņas, zīles, akmentiņus, sausus �a�gariņus), kas atrodami dabā, to nepostot.

Pēc rotaļas jānovāc visi tie priek�meti, kas tajā tika izmantoti.

Rotaļu var organizēt me�a izcirtumā. Laukuma robe�as jāiezīmē. Viens vai vairāki bērni tēlo lap�sas. Pārējie rotaļas dalībnieki � vāveres � brīvi izklīst pa visu laukumu.

Pēc signāla lapsa ķer vāveres. Vāveres bēg un paslēpjas kokos, t. i., uzkāpj uz celma vai ciņa, nostājas pie koka. Ja lapsai izdodas noķert vāveri, pirms tā uzskrien kokā, viņas mainās lomām � vāvere kļūst par lapsu.

Ievēro! Lapsa nedrīkst stāvēt un gaidīt vāveri, kamēr tā nolec no koka. Vāverēm savukārt visu laiku jāmainās vietām.

Rotaļu vislabāk organizēt me�ā.

Vispirms jāiezīmē rotaļas laukuma robe�as. Vienu no dalībniekiem izvēl par ķērēju. Pārējie izklīst pa visu laukumu. Pēc signāla ķērējs cen�as noķert kādu no rotaļas dalībniekiem un tam pie�skarties. Ja tas izdodas, viņi mainās lomām. Ķērējs nedrīkst pieskarties tiem dalībniekiem, kuri, pie�skrēju�i pie bērza, aptver to ar rokām un sauc: �Bērziņ, glāb!�

Ievēro! Tiklīdz kāds no rotaļas dalībniekiem kļuvis par ķērēju, viņam jāpaceļ roka un jāsauc: �Es � ķērējs!�

Rotaļai var izmantot arī citus kokus, tādus, kuru apvidū mazāk. Līdz ar to mainās arī rotaļas no�saukums.

Rotaļu var organizēt ārā vai telpā. Jāiezīmē ap�mēram 5�6 soļus plats un 7�10 soļus gar� lau�kums. Tā vidū � 1 �1,5 soļus plata josla � grava.

Viens no rotaļas dalībniekiem � vilks � nostā�jas gravā, bet pārējie � kazas � izvietojas aiz gala līnijas (mājā). . ,

Pēc signāla kazas skrien uz laukuma pretējās puses māju. Lai tajā nokļūtu, jāpārlec pāri gravai, kurā tup vilks. Vilks, neizejot no gravas, cen�as notvert kazas. Ja vilkam izdodas pieskarties kazai, tā ir noķerta un paliek gravā.

Rotaļa beidzas, kad noķertas visas kazas.

Kaza, kuru vilks nav varējis noķert, vai tā, kura noķerta pēdējā, rotaļas turpinājumā kļūst par vilku.

Ievēro! Kaza, kura nevis pārlec pār gravu, bet to pārskrien, tiek uzskatīta par noķertu.

Ja kaza kavējas ilgāk par norunāto laiku un ne�lec pāri gravai, arī tad tā tiek uzskatīta par no�ķertu.

Ja rotaļā piedalās vairāk par 15 dalībniekiem, jāizraugās divi vai trīs vilki.

Ja rotaļā piedalās mazāki bērni, gravai jābūt da�āda platuma, lai �aurāko vietu varētu pārlēkt pa�i mazākie kazlēni.

Laukuma vienā un otrā galā iezīmē aitām mā�jas, vienā laukuma malā � vilka midzeni.

No rotaļas dalībnieku vidus izraugās vilku un saimnieci, pārējie ir aitas. Vilks nostājas savā mi�dzenī, aitas vienā laukuma galā (mājās), pretējā laukuma pusē (otrajās mājās) atrodas saimniece.

Saimniece sauc: �Visas manas aitiņas, mājās nāciet!�

Aitas atbild: �Mēs nevaram.�

Saimniece: �Kāpēc?�

Aitas: �Pelēkais vilks mums uzglūn.�

Saimniece: �Ko viņ� ēd?�

Aitas: �Mazās un lielās aitas.�

Saimniece: �Visas manas aitiņas, mājās nāciet!�

Pie pēdējiem saimnieces vārdiem aitas cen�as pārskriet laukumu un nokļūt mājās pie saimnieces, bet vilks, izskrējis no sava midzeņa, cen�as panākt bēgo�ās aitas un tām pieskarties. Noķertās aitas vilks ievelk savā midzenī. Tad saimniece aiziet uz laukuma pretējo galu un sauc atkal aitiņas mājās. Rotaļu beidz, kad palikusi pati veiklākā aitiņa. Tā tad arī kļūst par vilku.

Ja rotaļā piedalās daudz bērnu (14�20), pēc 2�4 pārskrējieniem jānomaina vilks (no veiklāko

aitiņu vidus). Var salīdzināt vilku veiklību � kur� vilks pēc vienāda aitu pārskrējienu skaita noķēris vairāk aitu.

Rotaļai nepiecie�ams 8�10 soļu gar� un 4�6 soļus plats laukums. Laukuma galos novelk līni�jas. No dalībnieku vidus izraugās divus salave�us. Tie nostājas laukuma vidū. Pārējie rotaļas dalīb�nieki nostājas aiz vienas gala līnijas � mājās. Pēc signāla viņiem jāpārskrien laukums un jāno�kļūst otrās mājās � aiz pretējās gala līnijas.

Pārskrējiena brīdī salave�i cen�as bērnus no�saldēt � pieskarties tiem ar roku.

Rotaļas dalībnieks, kuram pieskāries salavecis, tūlīt apstājas un sastingst. Sasaldēti viņi paliek tik ilgi, līdz viņus atbrīvo pārējie bērni nākamajā pārskrējienā, t. i., skrienot garām, � pieskaras tiem ar roku. Pēc 4 vai 5 pārskrējieniem salave�us no�maina.

Ievēro! Noķertais paliek stāvot tajā vietā, kur viņu salavecis sasaldējis.

Rotaļas dalībnieki, kuri pārāk ilgi vilcinās vai cen�as palikt mājā, arī skaitās noķerti.

Katram dalībniekam jācen�as atbrīvot savu sa�saldēto biedru, kaut arī pa�am nāktos nokļūt sala�ve�a gūstā.

Ja rotaļā piedalās tikai 5 vai 6 dalībnieki, izrau�gās vienu salaveci. Tādā gadījumā laukums var būt mazāks.

Rotaļas dalībnieki nostājas rindā un skaitās uz pirmo, otro, tre�o. Kad tas izdarīts, viņi sadalās grupās pa trīs, sadodas rokās, veidojot nelielus aplī�us, un izvietojas pa visu laukumu. Katrā ap�lītī pirmie numuri ir vāveres, otrie � zīles, tre�ie � rieksti. Viens no dalībniekiem jāizvēl par rotaļas vadītāju. Viņ� nostājas vidū starp bērnu grupām un sauc: �Vāveres (zīles vai rieksti)!� Nosauktajām vāverēm jāmainās vietām. Vadītājs maiņas laikā cen�as ieņemt kādu brīvo vietu trij�niekā. Ja tas viņam izdodas, viņ� kļūst par vāveri. Bērns, kur� palicis bez vietas, tagad vada rotaļu.

Ievēro! Izsauktajām vāverēm, zīlēm vai riek�stiem obligāti jāmainās vietām.

Kad bērni rotaļu labi apguvu�i, vadītājs drīkst izsaukt reizē vāveres un zīles vai pat vāveres, zīles un riekstus.

Rotaļā dalībnieki var stāvēt arī kolonnās pa trīs. Tādā gadījumā priek�ā stāv pirmie numuri � vā�veres, aiz tām otrie � zīles un tad tre�ie � rieksti.

Laukuma vienā malā iezīmē veikalu un blakus tam pircēja māju, bet pretējā malā noliek kādu priek�metu (krēslu, ķeblīti). No rotaļas dalībnieku vidus izraugās pārdevēju un pircēju, pārējie ir krāsas.

Pircējs nostājas savā mājā, bet pārdevējs liek visiem rotaļas dalībniekiem nostāties veikalā un klusu, tā, lai pircējs nedzirdētu, iedala katram bēr�nam savu krāsu. Kad krāsas sadalītas, pircējs var nākt tās pirkt.

Pircējs, pieklauvējis pie veikala durvīm (sakot: �Tuk, tuk, tuk!�), sasveicinās ar pārdevēju un lūdz pārdot krāsas. Kad veikalnieks ļauj krāsas izvēlē�ties, pircējs nosauc krāsas, kuras viņ� grib pirkt. Nosauktās krāsas iznāk un nostājas pie gala līni�jas. Pircējam par krāsām arī jāsamaksā. Veikal�nieks nosauc katras krāsas cenu, un pircējs, sitot pārdevējam saujā, noskaita maksājamo summu. Kad izdarīts pēdējais piesitiens plaukstā, krāsas bēg uz laukuma pretējo pusi, kur nolikts priek��mets, apskrien tam riņķī un steidzas atpakaļ uz veikalu. Pircējs cen�as krāsas noķert un tām pie�skarties. Ja tas izdodas, krāsa nopirkta, un pircējs to paņem līdz uz savām mājām. Krāsas, kurām iz�dodas izbēgt, atgrie�as veikalā, un pircējs tās var pirkt atkal.

Uzvar krāsa, kura ne reizes nav noķerta.

Ievēro! Pircējs drīkst krāsas ķert tikai pēc pil�nīgas samaksas.

Krasas bēg tikai tad, kad samaksāta pēdējā ka�peika.

Pircējs var maksāt arī par katru krāsu atse�vi�ķi, tādā gadījumā viņ� arī katru krāsu atsevi�ķi ķer.

Līdzīgi var pārdot un pirkt da�ādus ziedus, aug�ļus, dārzeņus, satiksmes līdzekļus vai arī pirkt bi�ļetes uz da�ādām pilsētām.

Visi rotaļas dalībnieki sadalās divās komandās. Laukuma galos novelk līnijas. Aiz vienas līnijas nostājas viena komanda, aiz otras � otra ko�manda.

Katra komanda izvēl kapteini un izraugās kādu amatu. Kad abu komandu kapteiņi paziņo, ka viņu komandas amatus izvēlēju�ās, viena komanda (pēc izlozes) nāk pie otras, nostājas viena soļa attalumā no tās un ar kustībām atdarina savu izrau�dzīto amatu. Pretinieka komandai jāuzmin, kādu amatu tā izvēlējusies. Ja viens no pretinieka ko�mandas locekļiem amatu ir uzminējis un to skaļi nosauc, amata atdarinātāji bēg, bet pretinieku ko�manda tos ķer. Ķert drīkst līdz pretejās komandas gala līnijai. Ķērēji iegūst tik punktu, cik pretinieka komandas dalībnieku tie ir noķēru�i.

Tad savu amatu iet rādīt otra komanda.

Pēc tam abas komandas izvēlas atkal jaunus amatus. Uzvar komanda, kurai pēc vienādu skrē�jienu skaita ir vairāk punktu.

Ievēro! Amatu var minēt trīs reizes. Ja to ne�uzmin, minētāji neiegūst nevienu punktu, bet pre�tinieku komanda izvēlas sev jaunu amatu.

Ja rotaļas dalībnieku vidū ir arī mazāki bērni, tad tiem jāsadalās vienādi starp abām komandām.

Rotaļu ieteicams organizēt telpā vai ārā tādā vietā, kur bērni var sēsties zemē. Rotaļas dalīb�nieki sadalās grupās pa divi, nostājas ar mugurām kopā un sadodas ar elkoņos saliektām rokām.

Rotaļas sākumā bērniem jānosē�as uz zemes, neatlai�ot rokas, un jāiztaisno kājas.

Pēc komandas �Hop!�, neatlai�ot elkoņos sado�tās rokas, jāpieceļas stāvus. Pāris, kur� to izdara pirmais � iegūst vienu punktu. Visā rotaļā uzvar pāris, kur� pirmais ieguvis norunāto punktu skaitu (4, 5,6, 7 vai vairāk punktu).

Ievēro! Noteikti jāpārbauda vieta, kur bērni sēdīsies zemē. Grīdai jābūt tīrai, laukumā nedrīkst būt asu �ķembu un gru�u. Vislabāk rotaļu organi�zēt sausā pļavā, liedagā vai tīrās sūnās.

Cel�anās brīdī vienmērīgi jābalstās vienam pret otra muguru. Tā vieglāk piecelties.

Daloties pāros, jāraugās, lai katrā pārī būtu vienāda auguma bērni.

Rotaļas dalībnieki sadalās divās vienādās ko�mandās. Lai būtu interesantāk, katra komanda var izvēlēties savu nosaukumu. Abu komandu dalīb�nieki nostājas kolonnā pa vienam aiz laukuma gala līnijas un izskaitās pēc kārtas.

Katra dalībnieka uzdevums ir izpildīt lēcienu tā�lumā no vietas. Uzdevumu sāk katras komandas pirmie numuri � izpilda vienu lēcienu tālumā. Nā�kamais numurs (otrais) atzīmē pirmā numura piezemē�anās vietu (novelk līniju aiz papē�iem), nostājas aiz �īs līnijas un savukārt izpilda vienu lēcienu tālumā, tagad piezemē�anās līniju atzīmē tre�ais numurs utt.

Uzvar komanda, kura aizlēkusi vistālāk.

Ievēro! Pirms sacensību sākuma jāpamācās pareizi izpildīt lēcienu tālumā no vietas. Sevi�ķa vērība jāvelta zemskarei. Tai jābūt elastīgai, dziļā pietupienā.

Jāpārbauda sacensību vieta � tajā nedrīkst būt akmeņu un bedru.

Kociņ�, ar kuru ievelk līniju pēc lēciena, ne�drīkst būt rokā lēciena brīdī.

Līdzīgi var organizēt lēcienus arī uz vienas kājas.

Rotaļu var organizēt jebkurā vietā � pagalmā, laukumā, me�a nostūrī, zālē, nelielā telpā.

No rotaļas dalībnieku vidus izvēlas vienu sau�cēju. Tas nostājas ar seju pret sienu (vai kādu citu priek�metu telpā vai apvidū). Pārējie bērni iz�kārtojas aiz līnijas, kas novilkta 6�8 soļu attā�lumā no saucēja. Saucējs, pagriezis muguru rota�ļas dalībniekiem, saka: �Veikls būsi � tālu tiksi!�

To pateicis, saucējs atskatās. Ja viņ� nav pamanījis ne�vienu bērnu kusta�mies, tas pagrie��as pret sienu un atkārto teicienu.

Bērni virzās uz priek�u laikā, kad saucējs, tiem pa�griezis muguru, runā.

Ja saucējs atskatoties pamana kādu no dalīb�niekiem kustamies vai virzāmies uz priek�u, tas nosauc bērna vārdu un liek viņam atgriezties pie sākuma līnijas.

Rotaļas dalībnieks, kuram izdevies nemanāmi pienākt pie saucēja un pieskarties tā plecam, kļūst par saucēju.

Ievēro! Saucējs tekstu drīkst teikt gan ātri, gan lēni, bet nedrīkst atskatīties, pirms nav izrunā�jis frāzi līdz galam.

Rotaļai nepiecie�ams neliels brīvs laukums. Vis�labāk to organizēt liedagā vai pļavā. Dalībnieku skaits � ne vairāk par 10�12 bērniem.

No rotaļas dalībnieku vidus izraugās vienu va�nagu un vistu, pārējie ir cālēni.

Vista nostājas kolonnas priek�galā, cālēni iz�kārtojas kolonnā pa vienam aiz vistas un aptver ar rokām priek�ā stāvo�ā bērna vidukli (arī vis�tas). Vanags stāv 2�3 m attālumā no vistas.

Pēc signāla vanags cen�as noķert kolonnas pē�dējo cālēnu. Vista stājas tam ceļā un, rokas izple�tu�i, sargā cālēnus. Savukārt visi cālēni cen�as, rokas neatlai�ot, turēties aiz vistas.

Cālēns, kuram vanags pieskāries, izstājas no ro�taļas. Rotaļa beidzas, kad noķerti visi cālēni.

Rotaļu atkārtojot, izraugās citu vanagu un vistu, bet cālēni nostājas citā kārtībā. Tie, kuri bija bei�gās, tagad ir kolonnas priek�galā � un otrādi.

Ievēro! Vista nedrīkst aizturēt vanagu ar rokām.

Ja cālēnu kolonna pārtrūkst, visi atliku�ie cā�lēni skaitās noķerti.

Beigās var organizēt arī sacensību �Veiklākais vanags�. Uzvar vanags, kur� īsākā laikā noķēris visus cāļus.

Rotaļu var organizēt nelielā laukumā. Dalīb�nieki sadalās divās daļās, nostājas kolonnā pa vie�nam un katrs aptver priek�ā stāvo�ā vidukli. Tā ir �ūska. Kolonnas priek�galā stāvo�ais bērns ir �ūskas galva, tam rokas brīvas, kolonnas pēdējais loceklis � �ūskas aste. Abas �ūskas nostājas viena otrai pretī. Starp tām notiek sacensība. Katra �ūska cen�as notvert pretinieku aiz astes (pieskar�ties). Ja tas izdodas, tā iegūst vienu punktu.

�ūsku cīņai nosaka laiku (3�5 minūtes). Uzvar tā �ūska, kura noteiktajā laikā iegūst vairāk punktu.

Ievēro! Atkārtojot rotaļu, dalībniekiem jāmai�nās vietām.

Ja bērnu ķēde, kas veido �ūsku, pārtrūkst, ko�manda zaudē.

Rotaļa labi noder aukstā laikā, lai sasildītos. Tādā gadījumā var veidot vienu �ūsku, un �ūskas galva ķer pati savu asti.

�k

Laukuma abos galos novelk gala līnijas, bet vidū � �ķērsām laukumam � divas līnijas divu soļu attālumā vienu no otras. Rotaļas dalībnieki sadalās divās komandās (ne mazāk par 4 bērniem katrā). Katra komanda nostājas aiz savas līnijas laukuma vidū. Viena komanda ir diena, otra � nakts.

Rotaļas vadītājs nostājas vienā laukuma pusē starp abām līnijām un pārmaiņus izsauc �diena!� un �nakts!�. Izsauktās komandas dalībnieki skrien uz māju � aiz savas gala līnijas, bet otra ko�manda tos cen�as noķert (pieskarties).

Pēc katra skrējiena noķertos saskaita, bet tie no rotaļas neizstājas.

Ta parmaiņus (noteikta secība) izsauc koman�das vairākas reizes.

Rotaļas beigās uzvar tā komanda, kurai kop�summā mazāk noķerto.

Ievēro! Ķert drīkst tikai pēc komandas, t. i., pēc sauciena �diena!� vai �nakts!�.

Dzīties pakaļ drīkst tikai līdz gala līnijai.

Lai rotaļa būtu interesantāka, var mainīt ko�mandu dalībnieku sakuma stāvokli. Tas var būt pamatstāja, balstā tupus, sēdus, balstā guļus, stājā uz vienas kājas utt. Lai palielinātu rotaļas grūtības pakāpi, komandas var stāvēt ar mugurām viena pret otru.

Rotaļa var izmantot arī redzes signālus. Tādā gadījuma nevis sauc �diena!� vai �nakts!�, bet gan paceļ baltu karodziņu (vai citu priek�metu) � �diena�, melnu � �nakts�.

Rotaļu var organizēt pagalmā, liedagā, laukumā vai telpās. Dalībnieku skaits � ne mazāk par 8� 10 bērniem.

Rotaļu laukumā novelk divas paralēlas līnijas apmēram 4�6 m attālumā vienu no otras. Vidū starp līnijām iezīmē trīs apļus 1 m lielā diametrā. Pirmais aplis ir me�s, otrais � purvs, tre�ais � jūra.

Rotaļas dalībnieki sadaļas divas komandas.

Viena komanda nostājas aiz vienas sānu līnijas, otra � aiz otras sānu līnijas. Katras komandas dalībnieki skaitās pēc kārtas un iegaumē savu skaitli. Rotaļas vadītājs nostājas vienā rnalā starp abām komandām un izsauc kādu no numuriem, reizē arī nosaucot dzīvnieku, kur� dzīvo me�ā, purvā vai jūrā, piemēram: �Tre�ais � zaķis!� No�sauktajiem abu komandu numuriem jāskrien uz apli, kas apzīmē me�u. Kuras komandas dalībnieks pirmais ieskrien aplī, tā iegūst vienu punktu. Ro�taļu turpinot, izsauc citus numurus: �otrais � varde!�, �piektais � ronis!� utt.

Uzvar komanda, kurai vairāk punktu.

Ievēro! Pirms rotaļas sāk�anas jāpārbauda, vai visi dalībnieki iegaumēju�i savus skaitļus.

Ja rotaļā piedalās mazāki bērni, iepriek� jā�pārrunā, kādi dzīvnieki dzīvo me�ā, kādi � jūrā un purvā.

Rotaļājoties telpās, bērni var sēdēt uz sola vai krēsliem.

Zālē Vai laukumā novelk gala līnijas, iezīmē vi�duslīniju, atstājot tajā brīvus divus vārtus (I un II vārti).

Rotaļas dalībnieki sadaļas divās vienādās ko�mandās. Katrā komandā var būt 3�20 dalībnieku. Rotaļas vadītājs nostājas vienā pusē laukumam, bet komandas � viena aiz vienas, otra aiz otras gala līnijas. Vienojas, kurai komandai piederēs I vārti, kurai � II vārti.

Pēc rotaļas vadītāja signāla abām komandām, nesajaucot rindas kārtību, jāizskrien caur saviem vārtiem un jānostājas pretējā pusē aiz gala līnijas. Komanda, kura to veikusi pirmā, iegūst vienu punktu. Visā spēlē uzvar tā komanda, kurai pēc vairāku (5, 10) skrējienu izpildes ir vairāk punktu.

Ievēro! Skrējienu drīkst uzsākt tikai pēc ko�mandas. Ja kāds no bērniem izskrējis pirms laika, komanda jāatsauc.

Laukuma pretējā pusē komandu dalībniekiem jānostājas iepriek�ējā kārtībā.

Pirms komandas �Rotaļu sākt!� var likt koman�dām ieņemt da�ādus sākuma stāvokļus (sk. ro�taļu �Diena un nakts�), kā arī da�ādus starta stā�vokļus.

Novelk laukuma galos līnijas (ne mazāk kā 5�6 soļu attālumā vienu no otras). Rotaļas dalībnieki sadalās divās komandās un nostājas katra aiz sa�vas gala līnijas ar sejām viena pret otru. Katra komanda izvēl sev kapteini. Kapteiņi izlozē, kurai komandai jāsāk rotaļa. Pēc signāla �Rotaļu sākt!� komandas kapteinis sūta vienu no savas komandas dalībniekiem pie pretinieka komandas, un tas, skali skaitot: �Viens, divi, trīs�, trīs reizes iesit pa kāda komandas dalībnieka plaukstu. Visi pretinieka ko�mandas dalībnieki, kuri stāv rindā, tur uz priek�u izstieptas abas rokas ar delnām uz aug�u. Uzsitis tre�o reizi, bērns bēg un cen�as nokļūt aiz savas komandas līnijas. Bet tas rotaļas dalībnieks, ku�ram viņ� uzsitis pa plaukstu, cen�as bēdzēju pa�nākt un tam pieskarties. Ja tas izdodas, komanda saņem vienu punktu. Ja bērns izbēg, punktu saņem otrā komanda. Uzvar komanda, kura noteiktā laikā ieguvusi vairāk punktu.

Ievēro! Rotaļu var beigt, kad visi komandas dalībnieki devu�ies pie pretinieka komandas ar iz�aicinājumu.

Sitiena laikā rokas nedrīkst nolaist, tās jātur priek�ā.

Sitējs drīkst uzsist pa divu vai triju dalībnieku plaukstām, tādā gadījumā viņu ķer divi vai trīs bērni.

Sitējs nedrīkst ilgi vilcināties, sitieni jāizdara raiti.

Ja rotaļa labi apgūta, pie pretinieka komandas var iet vairāki izaicinātāji vai pat visa komanda. Ja visa komanda iet izaicināt pretinieku, tad pēc tre�ā sitiena visi otrās komandas dalībnieki ķer izaicinātājus. Beigās saskaita noķertos.

Rotāju var organizēt sporta laukumā, liedagā, pļavā, kā arī nelielā telpā vai pat klasē.

Rotaļas dalībnieki sadalās divās vai vairākās komandās (5�10 bērni) un nostājas (vai nosēs�tas) kolonnā pa vienam. Kolonnā sastāju�ies bērni skaitās pēc kārtas un katrs iegaumē savu numuru. Komandām priek�ā un aizmugurē novieto kādu priek�metu (krēslu, ķebli, bumbu) vai novelk līniju. Rotaļas vadītājs nostājas 3�4 soļu attālumā no komandām un izsauc kādu numuru. Rotaļas dalīb�nieks, kuram ir �is numurs, skrien gar savas ko�lonnas labo pusi uz priek�u, apskrien tur novietoto priek�metu, pa otru pusi dodas uz aizmuguri, ap�skrien aizmugures �ķērsli un gar kolonnas labo pusi atgrie�as sava vietā. Bērns, kur� ātrāk veic uzde�vumu, iegūst vienu punktu savai komandai. Kad visi numuri izsaukti (secība pēc vēlē�anās), sa�skaita punktus. Uzvar tā kolonna, kurai vairāk punktu.

Ievēro! Ja bērns neapskrien kolonnas priek�ā un aizmugurē noliktiem priek�metiem apkārt, ko�manda zaudē vienu punktu.

Skrienot apkārt priek�metiem, tos nedrīkst aiz�skart.

Ja kolonnu galos novilktas līnijas, tās jāpār�skrien.

Organizējot rotaļu vietās ar mīkstu pamatu (pļavā, liedagā, me�ā), bērni kolonnā var sēdēt, tupēt uz ceļiem utt.

Zālē vai klasē var izmantot krēslus un solus. Ja telpa ir maza, nosauktais numurs dodas gar savas kolonnas vai solu rindu uz priek�u, pieskrien pie zemē vai uz galda noliktas bumbiņas (vai cita sīka priek�meta), pamet to gaisā, noliek atpakaļ un pa io pa�u ceļu atgrie�as sava vietā.

Rotaļas dalībnieki sadalās divās komandās un nostājas kolonnās aiz starta līnijas. Katrai kolon�nai pretī novelk mērķa līniju vai 6�8 m attālumā novieto nelielu priek�metu: bumbu, vālīti, klucīti.

Abu komandu pirmie dalīb�nieki nostājas ar muguru pret starta līniju un ieņem �vē�a stāvokli�. Pēc starta signāla viņi �vē�a gaitā� pārvietojas līdz noliktajam priek�metam vai novilktajai līnijai, pieceļas un katrs skrien atpakaļ pie sa�vas komandas, piesit nākamajam dalībniekam pie pleca un nostājas komandas beigās. Uzvar ko�manda, kura pirmā veikusi uzdevumu.

Ievēro! Pirms rotaļas sākuma jāpārbauda, vai laukumā nav asu akmeņu vai stikla �ķembu, kā arī jāpatrenējas pārvietoties �vē�a gaitā�. Rota�ļas grūtības pakāpi var palielināt, liekot vēzim uz

vēdera nest bumbu vai citu priek�metu. Tādā ga�dījumā, skrienot atpakaļ pie komandas, bumba jānes rokas. Ja rotaļā piedalās nedaudz bērnu, tie visi var nostāties vienā rindā aiz līnijas un ieņemt �vē�a stāvokli�. Pec signāla visi rotaļas dalībnieki �vē�a gaitā� cen�as nonākt līdz mērķa līnijai. Uz�var tas, kur� pirmais sasniedzis līniju.

Rotaļas laukumā novelk divas līnijas 6�10 m attālumā vienu no otras. Dalībnieki sadalās pa pāriem. Divi pāri nostājas pie starta līnijas.

Katra pāra pirmie numuri pie starta līnijas ieņem sākuma stāvokli � balsts guļus. Otrie nu�muri satver sava partnera kājas. Pēc signāla sā�kas �ķerras stum�ana� � rotaļas dalībnieks, kur� atrodas balstā guļus, pārvietojas līdz otrai līnijai, ejot uz rokām. Sasniegu�i līniju, dalībnieki mainās lomām, un �ķerra� tiek stumta atpakaļ līdz starta līnijai.

Pāris, kur� pirmais atgriezies pie starta līnijas, iegūst vienu punktu.

Rotaļas beigās pāri saskaita iegūtos punktus. Uzvar pāris, kam to ir vairāk.

Ievēro! Sevi�ķi rūpīgi jāpārbauda laukums, lai rotaļas dalībnieki nesavainotu rokas vai nenotrai�pītos.

Rotaļu nav vēlams organizēt grantainā lau�kumā. Vislabāk to darīt liedagā, pļavā.

�Ķerru� nedrīkst stumt pārāk ātri.

Rota|a galvenokart ieteicama zēniem. Mazākiem zēniem attālums starp līnijām samazināms.

Rotaļu var organizēt, ja tajā piedalās ne mazāk par desmit bērniem. Tie sadalās divās komandās un izveido divus koncentriskus apļus. Iek�ējā aplī dalībnieki stāv ar seju pulksteņrādītāja virzienā, ārējā aplī � pretējā virzienā.

Pēc komandas �Soļos mar�!� abu apļu dalībnieki soļo katrs savā virzienā. Pēc komandas �Hop!� ārējā apļa rotaļas dalībnieki bēg, bet tie, kas veido iek�ējo apli, viņus ķer. Bēgt un ķert drīkst tikai iepriek� atzīmēta laukuma robe�ās. Kad noķerti visi pirmās komandas dalībnieki, bērni mainās lo�mām un rotaļu sāk no gala.

Uzvar tā komanda, kura īsākā laikā noķērusi visus otrās komandas dalībniekus.

Ievēro! Ķērēji drīkst ķert tikai tos rotaļas da�lībniekus, kuri pēc komandas �Hop!� atrodas tiem pretī.

Rotaļas dalībnieki, kuri, bēgot no ķērēja, iz�skrien ārpus apzīmētā laukuma robe�ām, skaitās noķerti.

Pa apli var virzīties ne tikai soļos, bet arī skrie��us, ar palēcieniem uz abām kājām vai uz vienas kājas.

Rotaļā var piedalīties 10�50 bērnu.

Dalībnieki sē� aplī katrs uz sava ķeblī�a. Rota�ļas vadītājs, apstaigājot visus pēc kārtas, ikvienam pie�ķir kāda putna nosaukumu (zīlīte, cīrulis, lak�stīgala, zvirbulis utt.). Tādējādi rotaļas dalīb�nieku vidū ir vairākas zīlītes, cīruļi, lakstīgalas, zvirbuļi. Vadītājs arī pats sev izraugās kāda putna nosaukumu, bet paliek bez ķeblī�a.

Kad visiem nosaukumi zināmi, rotaļas vadītājs iznāk vidū un izsauc, piemēram: �Zīlītes!� Visas zīlītes mainās vietām. Sajā brīdī rotaļas vadītājs cen�as aizņemt kādu no ķeblī�iem, kaut arī viņam būtu bijis cita putna nosaukums. Vadītāju no�maina tas dalībnieks, kur� palicis bez vietas. Viņ� izsauc citus putnus un pats cen�as apsēsties kādā no brīvajām vietām.

Lai rotaļa iegutu lielāku spraigumu, var izsaukt reizē vairākus putnus (arī visus uzreiz). Rotaļai nav noteikta nobeiguma, to var turpināt tik ilgi, kamēr tā bērniem patīk.

Ievēro! Izsauktajiem putniem noteikti jāap�mainās vietām. Ja kāds paliek savā vietā, tas kļūst par rotaļas vadītāju.

Laukuma vidu uzzīmē apli. Tā ir kaķa māja. Pā�rējie rotaļas dalībnieki � peles � uzzīmē sev lau�kuma mazakus apli�us. Tās ir peļu alas. Katra pele tup savā alā.

Kamēr kaķis snau� sava mājā, peles skraida pa visu laukumu. Negaidot kaķis izskrien no savas mājas un ķer peles (mēģina pieskarties kādam no dalībniekiem). Peles glābjas alās. Ķert drīkst tikai tās peles, kuras nav paguvu�as noslēpties alā � ieskriet kādā no mazajiem apļiem.

Kurai pelei kaķis pieskaras, tā kļūst par kaķi, un rotaļa atsākas no jauna.

Ja kaķim neizdodas pieskarties nevienai pelei, rotaļu atkārto vēlreiz. Ja arī otru reizi kaķis neno�ķer nevienu peli, tad visas peles izveido kopēju apli ap kaķa māju un neveiklajam kaķim vajag ņaudēt.

Pēc tam kaķis savā vietā drīkst izraudzīties kādu citu no dalībniekiem, un rotaļu atkārto.

Aplī, ar nelielu atstarpi citu no cita, izvieto ķeb�lī�us. Visi dalībnieki apsē�as, tikai lokomotīves va�dītājs (rotaļas vadītājs) paliek stāvot. Viņ� pa�skaidro, ka drīz aties vilciens uz kādu pilsētu (pie�mēram, uz Liepāju) un ka �o vilcienu vajadzēs sakabināt.

Lokomotīves vadītājs pasaka, kur� no dalībnie�kiem tēlos lokomotīvi, kur� bagā�as vagonu un kur� pasta vagonu. Pārējie būs pasa�ieru vagoni: 1. vagons, 2. vagons, 3. vagons utt.

Rotaļas vadītājs izsauc lokomotīvi un pārējos

vagonus tadā secibā, kādā vilciens sakabināms. Bērni nostājas cits citam aiz muguras un rokas uz�liek priek�ā stāvo�ajam uz pleciem.

Lokomotīves vadītājs dod signālu vilciena at�ie�anai. Dalībnieki uzsāk dziedat kādu jautru, vi�siem labi pazīstamu dziesmiņu, un vilciens sāk vir�zīties lī�u lo�u starp ķeblī�iem pa apli uz priek�u.

Pēc kāda laiciņa lokomotīves vadītajs paziņo: �Esam Liepājā!� Visi cen�as apsēsties uz ķeblī�iem. Kādā no brīvajām vietām atsē�as arī lokomotīves vadītājs.

Kur� no dalībniekiem paliek stāvot, t. i., nepa�gūst ieņemt kādu no brīvajām vietām, tas kļūst par lokomotīves vadītāju. Viņ� no jauna sastāda vilcienu un rotaļu atkarto.

Visiem pazīstamo rotaļu �Sunī�i� var spēlēt arī sarīkojuma laikā. Tā tikai mazliet jāpārveido. Rotaļas dalībnieki sastājas divos apļos. Ārējais

aplis ir lielāks, iek�ējais � mazāks. Dziedādami bērni soļo pa apli uz priek�u. Ārējais aplis virzās uz labo, iek�ējais uz kreiso pusi. Kad vadītājs negai�dot dod signālu dziesmu pārtraukt, rotaļas dalīb�niekiem, kas veido ārējo apli, ātri jānotupjas. Iek��ējā apļa dalībnieki cen�as uzsist uz pleca tam, kur� nav paguvis notupties. Noķertie ieņem vietu iek�ējā aplī un arī kļūst par ķērējiem. Rotaļu tur�pinot, iek�ējais aplis kļūst arvien lielāks, bet ārējā aplī paliek arvien mazāk bērnu. Tādēļ pēc kāda laika vadītājs aicina rotaļas dalībniekus mainīties vietām (jāievēro, ka ķērēji vienmēr atrodas iek�ējā aplī).

Rotaļa turpinās. Nobeiguma ieteicams apļus vier tām nemainīt. Iek�ējā apļa dalībnieki ķer tik ilgi, kamēr ārējā apli paliku�i tikai da�i (5 vai 6) da�lībnieki. Viņi ir uzvarētāji.

Rotaļas dalībnieki izveido apli, sastājoties cie�i blakus cits citam. Viens no viņiem ir rotaļas va�dītājs.

Uzsākot rotaļu, vadītājs skrien apkārt aplim (pa ārpusi) un pa ceļam pieskaras kādam no dalībnie�kiem. Tas bērns, kuram pieskāries vadītājs, stei�dzīgi atstāj savu vietu aplī un skrien apkārt, tikai uz pretējo pusi.

Rotaļas dalībnieku uzdevums ir, apskrienot ap�lim apkārt, ieņemt brīvo vietu. Kur� ieņem pirmais,

tas paliek brīvajā vietā, kur� nokavē, tam atkal jāskrien apkārt aplim.

Rotaļā ir vēl viens noteikums, kas padara to jautru, un proti: abi skrējēji, skrienot katrs uz savu pusi, ceļā satiekas. �ai brīdī viņiem jāapstājas, jā�sniedz viens otram roka un jāsasveicinās, sakot: �Labdien, labdien, kaimiņ!� Tikai pēc tam katrs turpina skrējienu tālāk, lai varētu ieņemt brīvo vietu.

3�4 m garā aukliņā iesien smil�u maisiņu, drāniņā ieliktu mazo bumbiņu vai citu mīkstu priek��metu. Dalībnieki sadodas rokās un veido apli. Vienu no viņiem izvēl par mak�ķernieku.

Mak�ķernieks ar aukliņu rokās nostājas apļa vidū. Pēc signāla �Rotaļu sākt!� mak�ķernieks grie� aukliņu tā, lai smil�u maisiņ� riņķotu da�us centimetrus virs zemes. Rotaļas dalībnieki veikli palecas, lai maisiņ� netrāpītu pa kājām. Ja kādam maisiņ� pieskaras, tas ir izmak�ķerēts un saņem soda punktu.

Rotaļas nobeigumā saskaita, cik katram dalīb�niekam soda punktu. Uzvar tie, kuriem soda pun�ktu nav.

Ievēro! Mak�ķerniekiem bie�i jāmainās, jo, ilgi grie�ot aukliņu, bērniem var noreibt galva.

Mak�ķernieki jāizraugās no veiklāko bērnu vidus.

Rotaļas dalībnieki nedrīkst, izvairoties no mak��ķeres, virzīties uz apļa ārpusi. Ja kāds to dara, saņem soda punktu.

Nedrīkst auklas galā iesiet cietu vai smagu priek�metu. Tā var rasties traumas.

Ja dalībnieku ir daudz, tiem jāsadalās divās ko�mandās.

Uzvar komanda, kurai mazāk soda punktu.

Iepriek� sagatavo 25�30 cm garas lentītes. Iezīmē rotaļu laukuma robe�as. Izraugās 2 vai 3 ķērējus. Pārējie dalībnieki katrs saņem pa lentītei un aizsprau� tās sev aizmugurē aiz apkakles vai jostas (atstājot lielāko lentītes galu ārā). Viņi iz�klīst pa norādīto laukumu. Pēc norunas rotaļu sākt ķērēji cen�as panākt rotaļas dalībniekus, kuriem ir lentītes, un izraut tās. Bērns, kur� paliek bez len�tītes, kļūst par ķērēju, un rotaļa turpinās.

Ievēro! Izraujot lentīti, nedrīkst aizskart drē�bes vai citādi aizturēt bērnu.

Bērns, kuram ir lentīte, nedrīkst to turēt ar ro�kām.

Rotaļas dalībnieks, palicis bez lentītes, drīkst uzsākt ķer�anu tikai tad, kad ir pieteicies: �Es � ķērējs.�

Rotaļas dalībnieks, kur� bēgot izskrien ārpus laukuma robe�ām, skaitās noķerts.

Rotaļai nepiecie�amas 3 vai 4 mazās bumbiņas. Iezīmē laukuma robe�as un tā malās � 3 vai 4 mednieku būdas. No dalībnieku vidus izraugās 2�4 medniekus, tie novietojas mednieku būdās, tu�rot rokās mazās bumbiņas. Pārējie izklīst pa visu laukumu. Pēc norādījuma �Rotaļu sākt!� bērni staigā vai skraida pa laukumu un atdarina kādu no zvēriem. Līdzko kāds no medniekiem skaļi uzsauc �Stāt!�, zvēriem jāsastingst uz vietas. Mednieki, neizejot no savas būdas robe�ām, met ar bumbiņām un cen�as trāpīt kādam no tuvāk stāvo�ajiem zvē�riem. Ja tas izdodas, zvērs un mednieks mainās lomām.

Ievēro! Zvērs nedrīkst izkustēties no vietas, kad mednieks tam cen�as trāpīt. Ir atļauts vienīgi izlocīties, pietupties vai paliekties sānis no mestās bumbas.

Rotaļas variantā � zvērs var ķert mednieka mesto bumbiņu. Ja bumbu izdodas satvert, zvērs, ieguvis brīvību, met bumbu atpakaļ medniekam.

Organizējot �o rotaļu, katram tās dalībniekam vajadzīga mazā bumbiņa, rotaļas vadītājam lielā bumba vai balons. Rotaļu var organizēt pagalmā, laukumā, zālē vai arī pārgājiena vai ekskursijas laikā me�ā.

Rotaļas dalībnieki sadalās divās komandās un nostājās katra savā laukuma pusē aiz gala līnijas, apmēram 10�12 soļu atstatumā viena no otras. Katram dalībniekam rokā mazā bumbiņa. Lau�kuma vidu uz paaugstinājuma (uz ķeblī�a, me�ā uz celma) novieto lielo bumbu vai piepūstu balonu. Pēc rotaļas vadītāja signāla abu komandu dalīb�nieki vienlaikus met mazās bumbiņas un cen�as ar tām trāpīt uz paaugstinājuma novietotajai bum�bai. Tā komanda, kurai izdodas ar mazo bumbiņu trāpījumiem nosist lielo bumbu pretinieka laukuma pusē, � iegūst vienu punktu. Bērni salasa bumbi�ņas, uzliek lielo bumbu uz paaugstinājuma, un rotaļa turpinās.

Uzvar tā komanda, kura noteiktā laikā (10, 15 vai 20 minūtēs) iegūst vairāk punktu vai pirmā sasniedz noteiktu punktu skaitu (piemēram, 5 punktus).

Ievēro! Metiena laikā komandu dalībnieki ne�drīkst pārkāpt gala līniju.

Rotaļai jāizraugās tāda vieta, kur bumbiņas var viegli atrast.

Visiem dalībniekiem jāmet vienādi � no aug�as.

Ja rotaļa tiek organizēta brīvā dabā, me�anai var izmantot �iekurus, kastaņus, zīles. Tādā gadī�jumā katrs dalībnieks salasa 10 vai vairāk �iekuru un vienā metienā drīkst izmantot tikai vienu �ie�kuru.

Nepiecie�amais inventārs � divas mazās bum�biņas, vālīte un gumijas rotaļlieta vai cits neliels priek�mets.

Rotaļu var organizēt starp divām komandām vai diviem spēlētājiem.

Laukumā iezīmē viduslīniju. Uz abām pusēm no tās ik pēc pusmetra novelk līnijas un 5�6 m attā�

lumā no tām � metiena līniju. Uz viduslīnijas no�vieto vālīti vai citu priek�metu. Katrā laukuma gala pie metiena līnijām nostājas bērns ar bum�biņu rokās. Abi dalībnieki pēc kārtas met un cen��as trāpīt vālītei. Tas dalībnieks, kur� trāpa mērķī, pārliek vālīti par vienu līniju tuvāk uz savu pusi. Uzvar bērns, kur� panāk, ka vālīte nonāk vistuvāk viņa metiena līnijai.

Ja rotaļā piedalās divas komandas, to dalībnieki pārmaiņus pec kartas izdara pa metienam. Notei�kumi tie pa�i.

Nepiecie�amais inventārs � aplis, tieva aukla un mazā bumbiņa katram rotaļas dalībniekam.

Rotaļu var organizēt līdzenā laukumā vai uz grīdas. Laukuma garumā novelk divas paralēlas līnijas 5�6 soļu attālumā vienu no otras, starp tām iezīmē viduslīniju.

Pie plastmasas, koka vai alumīnija apļa piesien auklu un savelk to krustām �ķērsām (veido sietu).

Pēc izlozes uz viduslīnijas 5�6 soļu attālumā viens no otra nostājas divi bērni un ripina apli viens otram. Pārējie rotaļas dalībnieki stāv aiz sānu līnijām un, metot bumbiņu, cen�as trāpīt pa apli. Ja tas izdodas, bērns iegūst vienu punktu. Uz�var tas dalībnieks, kur� ieguvis visvairāk punktu.

Ievēro! Ik pēc noteikta laika jānomaina ripinātāji.

Ripinā�anai var izmantot arī ripu, kas nozāģēta no resna klu�a.

Metiena brīdī bērni nedrīkst pārkāpt pār sānu līniju.

Nepiecie�amais inventārs � mazā bumbiņa.

Rotaļu var organizēt, ja tajā piedalās vismaz 5 dalībnieki. Viņi nostājas aplī, rotaļas vadītājs ar bumbiņu rokās � apļa vidū. Metot bumbiņu gaisā, viņ� nosauc kāda rotaļas dalībnieka vārdu. Izsauk�tajam jācen�as bumbiņu noķert. Ja dalībnieks bum�biņu noķer, pirms tā pieskārusies zemei, viņ� met to gaisā un nosauc kāda cita dalībnieka vārdu.

Ja izsauktajam neizdodas bumbiņu noķert gaisā un tā nokrīt zemē, viņ� cen�as pēc iespējas ātrāk to pacelt un, satvēris to, sauc �stāt!�. Kamēr iz�sauktais meklē bumbiņu, pārējie rotaļas dalībnieki cen�as pēc iespējas tālāk aizskriet prom. Pēc ko�mandas �stāt!� visiem jāapstājas. Rotaļas da�lībnieks, kuram ir bum�biņa, neizkustoties no savas vietas, cen�as trā-

pīt ar bumbiņu kādam no tuvāk stāvo�ajiem. Dalīb�nieks, kuram viņ� trāpa, kļūst par saucēju. Gadī�jumā, ja viņ� netrāpa nevienam rotaļas dalībnie�kam, metējs pats turpina sauk�anu.

Ievēro! Vairoties no bumbiņas, nedrīkst izkus�tēties no vietas, drīkst tikai noliekties vai pie�tupties.

Nevajag pēc kārtas vairākkārt saukt vienu un to pa�u bērnu.

Rotaļā var izmantot arī lielo bumbu.

Bumbiņu var arī nevis sviest gaisā, bet gan pret

zemi vai pret sienu.

Rotaļai nepiecie�ama 3�5 m gara virve. Labi cie�i sasien virves abus galus un novieto to lau�kuma vai telpas vidū. Rotaļas dalībnieki sadalās grupās pa trīs vai �etri. Jāraugās, lai bērni katrā grupā būtu apmēram vienādi augumā un spēkā.

Pēc komandas �Rotaļu sākt!� pie virves nostā�jas pirmā dalībnieku grupa, satver ar abām rokām virvi, paceļ to un nostiepj, izveidojot no virves vienādmalu trijstūri vai �etrstūri. Katram rotaļas dalībniekam aizmugurē 2�3 soļu attālumā no�vieto priek�metu: klucīti, bumbiņu, rotaļu figūru vai kādu citu sīku priek�metu.

Pēc signāla �Vilkt!� katram dalībniekam jācen��as, velkot virvi uz savu pusi, aizsniegt aiz mugu�ras nolikto priek�metu. Uzvar tas, kur� pirmais aizsniedzis un paņēmis priek�metu. Tad sacensību sak nāko�ā grupa.

Rotaļas beigās var sacensties visu grupu uzva�rētāji (tikai tādā gadījumā, ja tie ir vienādi spēkos).

Ievēro! Virves gali jāsasien stingri. Var lūgt kādu no pieaugu�ajiem, lai mezglu pārbauda. Ne�vērīgi sasiets mezgls var būt par traumas cēloni.

Nepiecie�amais inventārs � garā lecamā aukla (apmēram 2,5�3 m gara), vairākas mīkstas ro�taļlietas, divas gumijas bumbas.

Divi rotaļas dalībnieki nostājas laukuma vai telpas vidū apmēram 2�3 soļu attālumā viens no otra un apļo garo lecamo auklu. Pārējiem bērniem jāveic �ādi uzdevumi:

1)��� skrienot uz laukuma pretējo pusi, jāizskrien zem apļojo�ās auklas (1 punkts);

2)�� jāpaņem apļojo�ās auklas priek�ā noliktais priek�mets un jāizskrien zem apļojo�ās auklas (2 punkti);

3)��� jāpaskrien zem apļojo�ās auklas un jāizpilda 5�10 palēcieni pāri auklai (par 5 palēcieniem 3 punkti, par 6 � 4 punkti, par 7 � 5 punkti utt.);

4)�� jāizskrien zem apļojo�ās auklas divatā (kat�ram bērnam 2 punkti);

5)��� jāpaskrien divatā zem apļojo�ās auklas un jāizpilda kopā ar partneri 3�5 palēcieni pāri auk�lai (par 3 palēcieniem kairam bērnam 3 punkti, par 4�4 punkti utt.);

6)��� jāpaskrien zem apjojo�ās auklas, jāizpilda 5 palecieni, vienlaikus pametot uz aug�u bumbu (par katru palēcienu 1 punkts).

Uzvar rotaļas dalībnieks, kur� ieguvis vairāk punktu.

I evēro! Garā aukla jāapļo virzienā pret bēr�niem.

Garajai lecamauklai jābūt mīkstai. Rotaļā ne�drīkst izmantot īsas, kopā sasietas gumijas auklas.

Aiz apļojo�ās auklas jābūt pietiekami lielam brī�vajam laukumam.

Ja nav otra bērna, kas tur garo auklu, vienu tās galu var piesiet pie koka.

Sacensībām var izmantot zirdziņus (koka kātā), karodziņus, dzirnaviņas (koka kātā), lelles, apļus, da�āda lieluma bumbas, krāsainus balonus, ho�keja nūjas un ripu, automa�īnas, rollerus, trīsri�teņus u. c.

Ar rotaļu priek�metiem var organizēt visda�ādā�kās sacensības.

1. Ja�ana (bērni skrien, turot starp kājām ro-

tāļu zirdziņa kātu). Uz�var tas dalībnieks, kur� pirmais veic noteiktu attālumu.

2.�������� Skrie�ana, nesot rotaļu dzirnaviņas vai karodziņu. Skrējiena laikā priek�mets jānes augstu pacelts, dzirna�viņām jāgrie�as un jārūc, karodziņam jā�plīvo.

3.�� Da�adu rotaļlietu pārne�ana no viena apļa uz otru. Tos var nest pa vienam vai arī nest uzreiz tik, cik bērns spēj saņemt rokās. Jāraugās, lai vi�siem sacensības dalībniekiem būtu vienāds skaits priek�metu. Uzvar tas dalībnieks, kur� ātrāk pār�nes savas rotaļlietas.

4.�� Sacensības ar lellēm.

Sacensību dalībnieki nostājas aiz līnijas. Kat�ram bērnam priek�ā 3�4 soļu attalumā no līnijas nolikts krēsls, uz tā novietota lelle, pie kājām � kastīte ar lelles drēbēm: kleitu, mēteli, cepuri.

Pēc signāla bērns, paņēmis no kastītes lelles kleitu, skrien pie lelles, uzvelk tai kleitu, noliek lelli un steidzas pēc nākama apģērba gabala. Uz�var tas dalībnieks, kur� visātrāk un visglītāk ap�ģērbis lelli un nosēdies kopā ar to uz krēsla.

Sacensību noteikumi var būt arī citādi: kastīti ar apģērbu drīkst aiznest pie krēsla un lelli apģērbt

uzreiz vai katrs dalībnieks drīkst lellei uzvilkt tikai vienu apģērba gabalu, nākamo � ģērbj cits bērns.

5.� Sacensības ar apļiem. Tos var nest, ripināt, lēkt tiem cauri, skriet pa diviem aplī utt.

Sare�ģītākas sacensības ir pārvieto�anās pa ap�ļiem.

Laukumā novelk divas paralēlas līnijas 5�6 soļu attālumā vienu no otras. Bērni sadalās divās komandās un nostājas aiz līnijas. Katras kolonnas priek�ā uz zemes nolikti divi apļi.

Pēc signāla sacensības dalībnieks ņem pirmo apli, noliek to pāri līnijai un iekāpj tajā, paņem otru apli, noliek to tālāk un pārkāpj tajā, ņem atkal pirmo apli, novieto to atkal tālāk utt. Tā, pārvieto�joties no apļa aplī, jātiek aiz otrās līnijas. Kad tā sasniegta, bērns paņem apļus un skrien atpakaļ pie nākamā savas komandas dalībnieka. Uzvar tā komanda, kuras pēdējais dalībnieks pirmais at�grie�as pie savas komandas.

Ievēro! Sacensības dalībnieki nedrīkst pieskar�ties zemei ārpus apļa.

6.�� Bumbas sacensībās var nest, ripināt ar roku, kāju, nūju, vadīt, sitot pret zemi, utt. Grūtāk ir pārnest divas, trīs un vairākas bumbas reizē, pie�mēram, ar divām lielajām bumbām vai baloniem nest mazo bumbiņu.

Vel grūtāk ir nest bumbu divatā ar otru sacen�sību dalībnieku, turot to ar galvām vai sāniem.

Nav viegli arī pārvarēt noteiktu attālumu, turot bumbu starp kājām. Jo smagāka ir bumba, jo uz�devums grūtāks.

7.�� Balonus sacensībās var nest rokās (vienu vai vairākus), skrienot pamest gaisā un satvert, atsist kā volejbolā, vadīt ar nūju vai kāju ap �ķēr��ļiem utt.

8.�� Novelk līniju, aiz tās nostājas sacensību dalibnieki. Katram no viņiem priek�ā (4�5 m attalumā) automa�īna ar garu auklu. Auklas brīvajā galā piesieta nūjiņa. Pēc signāla, veikli tinot auklu ap nūjiņu, jāpārvelk automa�īna pāri līnijai. Uzvar tas dalībnieks, kas to veic ātrāk.

9.�� Sacensību dalībnieki nostājas aiz līnijas, kat�ram rokās liela bumba. Divu soļu attālumā no bērna automa�īna. Pēc signāla bērni ripina katrs savu bumbu tā, lai tā pieskartos priek�ā stāvo�ajai rotaļlietai un to pabīdītu uz priek�u. Uzvar tas dalībnieks, kuram pēc piecām ripinā�anas reizēm ma�īna aizbīdīta vistālāk.

Ievēro! Pirms sacensībām jāpārbauda, vai vi�sas ma�īnas labi ripo. Visiem dalībniekiem jabut pec iespējas vienāda lieluma ma�īnām un bumbām.

10.� Ar bērnu rolleri vai trīsriteni var organizēt sacensības, kur� ātrāk nobrauks taisnu distanci, apbraucot 2�6 �ķēr�ļus, pārvedot da�ādus sīkus priek�metus utt.

Ievēro! Laukumam, kurā rīko sacensības brauk�anā, jābūt gludam, tur nedrīkst mētāties da��ādi priek�meti.

Jaraugas, lai butu pietiekami liela distance starp blakus braucējiem.

Laukumā, kas piemērots 40�50 m skrējienam, iezīmē 4�5 starta vietas (atkarībā no bērnu skaita). Katra nākamā starta vieta izvirzīta par 1,5�2 m uz priek�u. Pie starta līnijas nostāju�ies rotaļas dalībnieki katrs aizsprau� sev aiz jostas 30�40 cm garu lentīti.

Pēc komandas �Ieņemt vietas!� dalībniekiem pie starta līnijas jāieņem zemā vai augstā starta stā�voklis. Pēc komandām �Uzmanību! Alar�!� viņi sāk skriet un skrējiena laikā cen�as panākt priek�ā skrejo�o bērnu, izraut tam lentīti, tai pa�ā laikā izbēgt no sava sekotāja. Bērns, kuram izdevies iz�raut lentīti un izbēgt no sekotāja, iegūst vienu punktu.

Rotaļas dalībnieku rezultāti jāvērtē pa diviem skrējieniem kopā. Otrajā skrējienā bērniem jā�mainās starta vietām.

Tā izpilda 2�6 skrējienus. Beigās saskaita katra dalībnieka iegūtos punktus. Uzvar tas rota�ļas dalībnieks, kur� ieguvis visvairāk punktu.

I evēro! Rotaļas dalībnieks, kuram izrauta len�tīte, nedrīkst to izraut citam bērnam.

Lentītēm jābūt spilgtām, krāsainām � vislabāk no drebes, dermatīna vai cita stingrāka materiāla.

Ja tiek izmantotas papīra lentītes, tās parasti sa�plīst, tādēj pēc nodarbībām jāsalasa visi papīra ga�baliņi.

Jāraugās, lai visi rotaļas dalībnieki ieņemtu pa�reizus starta stāvokļus.

Rotaļas laikā nedrīkst raut bērnus aiz drēbēm (izraujot lentīti).

Nepiecie�amais inventārs � lielā bumba.

Rotaļai jāizraugās vieta, kurā var iezīmēt apli 4�7 m lielā diametrā. Dalībnieku skaits � ne mazāk par 8�10 bērniem. Viņi sadalās divās ko�mandās un izlozē, kura no komandām būs med�nieki, kura � pīles. Mednieki nostājas apkārt ap�lim, pīles � aplī. Vienam no medniekiem rokās ir bumba. Pēc svilpes signāla mednieki sāk mest bumbu cits citam un izdevīgā gadījumā cen�as trā�pīt pīlēm. Ja tas izdodas, no�autā pīle izstājas no rotaļas. Kad visas pīles no�autas, komandas mai�nās lomām.

Uzvar tā komanda, kura īsākā laikā no�auj vi�sas pīles.

Ievēro! Mednieki, metot bumbu, nedrīkst pār�kāpt apļa robe�as.

Pīle, vairoties no bumbas, nedrīkst iziet ārpus apļa.

Ja rotaļas dalībnieks, kur� telo pili, noķer bumbu, viņ� iegūst tiesības palikt aplī. Bet, ja, ķe�rot bumbu, tā izkrīt no rokām, tad ieskaita trāpī�jumu.

Ja rota|ā piedalās nedaudz bērnu, tad uzzīmē ne�lielu �etrstūri, kurā atrodas pīles, bet �etrstūra katrā pusē nostājas pa medniekam. Tie divatā �auj pīles. Uzvar tas mednieku pāris, kur� visīsākā laikā no�auj visas pīles.

Nepiecie�amais inventārs � lielā bumba, ķeb�lītis, balons.

Iezīmē apli ar 3�5 m lielu diametru. Apļa vidū novieto ķeblīti, uz tā uzliek balonu. Tas ir cietok�snis. No dalībnieku vidus izraugās sargu. Tas no�stājas apļa vidū pie cietok�ņa.

Pārējie rotaļas dalībnieki izkārtojas ap apli, vienam rokās bumba.

Pēc svilpes signāla aplī stāvo�ie dalībnieki met bumbu, cen�oties trāpīt pa apļa vidu stāvo�o cie�toksni un sagāzt to. Sargs sargā cietoksni. Ja kā�dam no aplī stāvo�ajiem rotaļas dalībniekiem iz�dodas cietoksni sagāzt, sargs un metējs mainās lomām.

Ievēro! Aplī stāvo�ie rotaļas dalībnieki me�tiena brīdī nedrīkst pārkāpt apļa robe�as.

Sargs nedrīkst cietoksni turēt ar rokām, lai tas nesagāztos.

Sargs drīkst uz cietoksni mesto bumbu satvert gaisā un aizmest talu prom, tādā veidā iegūstot laiku atpūtai.

Ja rotaļas dalībnieku ir daudz, aplī var atrasties divi sargi, cietok�ņa ap�audei izmanto divas bum�bas.

Nepiecie�amais inventārs � bumba.

Rotaļas dalībnieki nostājas aplī (diametrs 4�5 metri). Pēc izlozes viens no bērniem iet vidū. Tas ir tīģeris. Vienam dalībniekam rokās bumba. Pēc signāla aplī stāvo�ie rotaļas dalībnieki piespele cits citam bumbu, bet tīģeris cen�as bumbu satvert vai arī tai pieskarties. Ja tas izdodas, viņ� apmaiņas vietām ar to dalībnieku, pēc kura metiena viņ� sa�tvēris bumbu. Arī tas rotaļas dalībnieks, kur� ļāvis bumbai nokrist zemē, kļūst par tīģeri.

Ievēro! Tīģeris nedrīkst, mēģinot pārtvert bumbu, pieskarties ar rokām apli stāvo�ajiem ro�taļas dalībniekiem.

Aplī stāvo�ie drīkst bumbu piespēlēt cits citam, to atsitot pret zemi.

Ja tīģeris ilgāku laiku nespēj bumbu pārtvert, par tīģeri jāizraugās cits rotaļas dalībnieks.

Apļa vidū var būt arī divi vai vairāki tīģeri, bet aplī stāvo�ie var piespēlēt divas vai vairākas bumbas.

Rotaļas variantā tīģeris atrodas apļa ārpusē. Tad bumbu nedrīkst mest, bet tikai padot no rokas rokā.

Nepiecie�amais inventārs� bumba.

Rotaļas dalībnieki nostājas kopējā aplī, kura diametrs 4�5 m. Viens no viņiem ieiet apļa vidū. Viņ� ir kustīgais mērķis.

Pēc signāla aplī stāvo�ie dalībnieki met bumbu un cen�as ar to trāpīt kustīgajam mērķim (ne aug�stak par vidukli). Kustīgais mērķis (bērns, kas at* rodas apļa vidū) no bumbas izvairās. Ja kāds no dalībniekiem trāpa kustīgajam mērķim, tad �ie ro�taļas dalībnieki apmainās vietām.

Kustīgais mērķis mesto bumbu drīkst ķert. Ja viņ� mesto bumbu notver, rotaļa turpinās bez iz�maiņām.

Uzvar tas rotājās dalībnieks, kur� visveiklāk prot izvairīties no bumbas un tādējādi visilgāk pa�liek aplī.

Ievēro! Ar bumbu nedrīkst sist spēcīgi.

Dalībnieki drīkst savā starpā saspēlēties un tikai izdevīgā gadījumā to mest kustīgajam mērķim.

Kustīgais mērķis, notvēris bumbu, met to iespē�jami tālāk ārpus apļa. Kamēr kāds no rotaļas da�lībniekiem bumbu sameklē, kustīgais mērķis atpū��as.

Nepiecie�amais inventārs � mazā bumbiņa vai kāds cits neliels priek�mets un ķeblītis.

Rotaļai piemērota vieta, kurā var iezīmēt 4�5 m platu un līdz 8 m garu laukumu. Laukuma galos novelk līnijas, centrā novieto ķeblīti un uz tā � mazo bumbiņu.

Rotaļas dalībnieki sadalās divās komandās, un katra aiz savas gala līnijas laukuma labajā stūrī nostājas kolonnā pa vienam (ar seju uz centru).

Pēc svilpes signāla abu komandu priek�galā stā�vo�ie dalībnieki skrien uz laukuma pretējo pusi, . pieskaras ar pēdu pretinieka komandas līnijai un skrien uz laukuma centru. Katrs no viņiem pirmais cen�as nokļūt pie ķeblī�a un nogāzt no tā bumbu. Kuras komandas dalībnieks to veicis pirmais, tas iegūst savai komandai vienu punktu. �o pa�u dar�bību atkārto visi pārējie komandu dalībnieki. Ro�taļas beigās katra komanda saskaita iegūtos pun�ktus. Uzvar tā komanda, kurai ir vairāk punktu.

Ievēro! Lai izvairītos no sadursmes, nav ietei�cams vienai komandai izkārtoties otrai pretī vai blakus.

Nepiecie�amais inventārs � lielā bumba.

Rotaļu ieteicams organizēt līdzenā vietā, kur var uzzīmēt apli 3�5 m lielā diametrā. Dalībnieku skaits � 8�10 bērnu.

Rotaļas dalībnieki sadalās divās komandās. Pēc izlozes vienas komandas dalībnieki izkārtojas ap apli, vienam no bērniem rokās ir bumba. Otrā ko�manda nostājas apļa vidū kolonnā pa vienam. Tas dalībnieki aptver priek�ā stāvo�ā bērna vidukli. Kolonnas priek�gala stāvo�ajam rokas brīvas.

Pēc signāla aplī stāvo�ie rotaļas dalībnieki sāk piespēlēt cits citam bumbu un, tiklīdz rodas izde�vība, cen�as ar bumbu trāpīt kolonnas pēdējam bērnam. Visi kolonnas dalībnieki, neatlai�ot rokas, skrien lī�u lo�u pa apli un cen�as to nosargāt. Ko�lonnas pirmais dalībnieks cen�as arī ar rokām at�vairīt bumbu.

Ja kādam no pirmās komandas bērniem izdodas trāpīt kolonnas pēdējam dalībniekam, tas no rota�ļas izstājas. Kad apļa vidū palicis tikai viens bērns, komandas mainās vietām. Uzvar tā ko�manda, kura īsākā laikā veikusi uzdevumu.

Ievēro! Ar bumbu nedrīkst stipri sist. Ja bumba trāpa augstāk par krūtīm, trāpījumu neskaita.

Metiena brīdī aiz apļa stāvo�ie rotaļas dalībnieki nedrīkst pārkāpt apļa robe�as.

Ja kolonnas dalībnieki atlai� rokas, tiem jāiz�stājas no rotaļas.

Rotaļu var organizēt ar noteikumiem: par katru trāpījumu ārpus apļa stāvo�ā komanda iegūst vienu punktu. �ajā gadījumā tas dalībnieks, kuram trāpīts ar bumbu, turpina piedalīties rotaļā. Uzvar komanda, kura noteiktā laikā (piemēram, 3 minū�u laikā) ieguvusi vairāk punktu.

Rota|ai piemērots laukums, liedags vai pļava, kurā var iezīmēt apli 3�5 m lielā diametrā. Ro�taļai nepiecie�amo dalībnieku skaits � ne mazāk par 10 bērniem. Tie sadalās divās komandās. Katrs pirmās komandas dalībnieks paņem jau iepriek� sagatavotu 1 m garu virvīti un novieto uz zemes tā, lai viens tās gals būtu pie līnijas, otrs � vērsts pret centru, un pats nostājas apļa iek�pusē pie līni�jas. Otrās komandas dalībnieki vienmērīgi sadalās aiz apļa.

Pēc komandas �Sākt!� rotaļas dalībnieki, kas atrodas ārpus apļa, cen�as satvert virvīti tā, lai apļa iek�pusē stāvo�ās komandas dalībnieki ne�spētu pieskarties virvītes ņēmējam.

Ja virvī�u sargātāji paspēj pārsteigt kaut vienu ņēmēju un tam pieskarties � komandas mainās lomām.

Uzvar komanda, kura izvelk no apļa visas vir�vītes.

Ievēro! Ne virvī�u sargātāji, ne arī to ņēmēji nedrīkst pārkāpt apļa līniju.

Sargātāji nedrīkst aizkavēt virvītes paņem�anu, tai uzkāpjot. Ņēmēju nedrīkst ne grūst, ne sist.

Virvītes ņēmējs drīkst izmantot jau iegūtās vir�vītes, lai vieglāk iegūtu pārējās, t. i., ar iegūtās virvītes palīdzību tuvināt sev iegūstamo virvīti.

Rotaļu vislabāk organizēt vietā ar mīkstu pa�matu.

Rotaļu organizē pagalmā, liedagā, vieta ar da�biskiem �ķēr�ļiem, apvidū vai zālē, kura var izman�tot da�ādus rīkus (paklājus, vingro�anas solu, zirgu u. c.).

Rotaļas dalībnieki sadalās divās komandās. Katra komanda izvēl sev kapteini. Kapteiņi izlozē, kura komanda pirmā bus jūrnieki.

Atkarībā no dalībnieku skaita uzzīmē uz zemes da�āda formāta kuģus (nelielus apļus, �etrstūrus, trijstūrus u. c.) un kapteiņa kuģi. Var izmantot arī da�ādus dabiskus �ķēr�ļus apvidū � celmus, ci�ņus, akmeņus u. c. Jūrnieku komandai ir bumba, un tā ar savu kapteini priek�galā ieņem vietas ku�ģos. Atkarībā no dalībnieku skaita katrā kuģī var atrasties 1�5 jūrnieki. Pārējie dalībnieki (brīvā komanda) izklīst starp kuģiem.

Pēc signāla jūrnieki no saviem kuģiem sāk pie�spēlēt cits citam bumbu, bet brīvās komandas lo�cekļi to cen�as pārtvert. Tiklīdz �brīvie� bumbu pārtvēru�i vai tā nokrīt zemē, tie sauc: �Kuģos!� Tagad jūrnieku komandai kuģi jāatstaj. Brīvās ko�mandas dalībnieki cen�as ieņemt atbrīvotos kuģus, bet jūrnieki, nokāpu�i no sava kuģa, arī cen�as ieņemt kādu neaizņemtu kuģi. Komandas dalīb�nieks, kur� pārtvēris bumbu, kļūst par jauno kap�teini un ieņem tikai kapteinim domāto kuģi. Visi pārējie, kuri paliku�i bez vietām, tagad ir brīvā ko�manda.

Ievēro! Pēc sauciena �Kuģos!� visiem jūrnie�kiem kuģi jāatstāj un tikai pēc tam tie drīkst ieņemt kādu citu neaizņemtu kuģi.

Rotaļas sākumā jāvienojas, cik dalībnieku drīkst kāpt katrā kuģī. Ja kādā kuģī iekāpu�i vairāk jūr�nieku, tas jāatstāj tam rotaļas dalībniekam, kur� pēdējais uz tā uzkāpis.

Kapteiņa kuģim jaatrodas visaugstākajā vietā. Tas var būt augstakais celms, cinis, ķeblītis vai krēsls.

Nepiecie�amais inventārs � volejbola, basket�bola vai cita liela gumijas bumba.

Rotaļai piemērota vieta, kur var iezīmēt 8�10 m garu un 4�5 m platu laukumu. Ar viduslīniju tas jāsadala divos kvadrātos. Dalībnieku skaits � vis�maz 10 bērnu.

Rotaļas dalībnieki sadalās divās komandās, katra komanda izvēl savu kapteini. Kapteiņi izlozē, kura komanda saņems bumbu. Komandas brīvi no�vietojas katra savā kvadrātā, bet kapteiņi nostājas aiz pretinieka laukuma gala līnijām.

Pēc svilpes signāla kapteinis, kur� saņēmis bumbu, met to pāri pretinieka kvadrātam savas komandas dalībniekiem. Tie, satvēru�i bumbu, met ar to pretinieka komandai, cen�oties kādam trā�pīt, t. i., izsist pretinieku. Pretinieka komandas da�lībnieki izvairās no bumbas un pūlas pārtvert to, lai saspēlē ar savu kapteini savukārt censtos trāpīt kādam pretinieka komandas dalībniekam. Rotaļas dalībnieks, kuram trāpījusi bumba (tie�ā trāpī�jumā), nostājas laukuma pretējā pusē blakus sa�vam kapteinim un palīdz tam izsist pretinieku.

Ja komandai izsisti visi tās locekļi, tad laukuma vidū iziet kapteinis. Ja arī to izsit, komanda zaudē spēles pirmo gājienu, un komandas mainās lau�kumiem. Pēc laukumu maiņas spēli sāk zaudētāja komanda. Uzvar komanda, kura ātrāk iegūst divas uzvaras.

Ievēro! Rotaļas dalībnieki nedrīkst spēles laikā pārkāpt sava laukuma robe�as.

No zemes atlēku�as bumbas trāpījumus ne�ieskaita.

Vairoties no bumbas, to drīkst arī ķert. Ja rota�ļas dalībnieks bumbu noķer, viņ� iegūst tiesības palikt laukumā. Ja ķerot bumbu izlai� no rokām, trāpījums skaitās.

Ja bumba nokrīt ārpus laukuma, to drīkst paceli komanda, kuras laukuma robe�u turpinājumā tā

atrodas.

Nepiecie�amais inventārs � volejbola tīkls un apmēram 6 in gara aukla, divas lielās bumbas, svilpe.

Dalībnieku skaits � ne mazāk par 7 bērniem.

Rotaļu var organizēt laukumā, zālē, klajumā ap�vidū, kur ir iespējams starp diviem kokiem nostiept volejbola tīklu vai auklu. Iezīmē rotaļu laukuma robe�as (3,5X6 m). Var izmantot arī volejbola laukumu.

Rotaļas dalībnieki sadalās divās komandās. Kat�ras komandas dalībnieki izvietojas savā laukuma pusē ar seju pret tīklu. Spēlētājiem, kas atrodas laukuma labajā pusē pie tīkla, katram iedod pa bumbai. Rotaļas vadītajs, kas ir arī tiesnesis, no�stājas vienā laukuma pusē pie tīkla.

Pēc svilpes signāla abu komandu dalībnieki vienlaikus met bumbas pāri tīklam. Abām koman�dām, ķerot un metot bumbu pāri tīklam, jācen�as panākt, lai pretinieka laukumā atrastos abas bum�bas. Komandai punktu ieskaita �ādos gadījumos:

1)�� abas bumbas ir pretinieka laukuma pusē zemē;

2)��� viena bumba ir pretinieka laukumā zemē, otra � pretinieka komandas spēlētājam rokās;

3)��� abas bumbas ir pretinieka speletajiem rokās;

4)�������� pretinieks, metot bumbu, to izmetis ārpus laukuma robe�ām;

5)��� pretinieks bumbu atsit kā volejbolā;

6)��� pretinieks bumbu met zem tīkla vai auklas.

Komanda, kura pirmā iegūs 10 punktus, ir uz�varējusi pirmo gājienu vai setu. Tad komandas mainās laukumiem un rotaļa turpinās. Uzvar ko�manda, kura no trim setiem uzvar divos.

Ievēro! Pēc katra punkta abu komandu dalīb�nieki mainās vietām. Visērtāk to darīt pa apli pulksteņa rādītāja virzienā.

Ja bumbas gaisā atsitas viena pret otru, me�tiens jāatkārto.

Ja katrā komandā ir tikai trīs dalībnieki, tie lau�kumā stāv vienā rindā. Tādā gadījumā jāiezīmē īsāks laukums.

Ja komandā ir 6 spēlētāji, tie izkārtojas divās rindās, ja 9 � trīs rindās, ja vairāk � pa 4 spēlē�tājiem rindā.

Rotaļā var izmantot ne tikai lielās gumijas bum�bas, volejbola vai basketbola bumbas, bet arī ma�zāka izmēra un pat mazās tenisa bumbiņas. Ja met mazās bumbiņas, rotaļas grūtības pakāpe palieli�nās, jo tās grūtāk notvert.

Vecākie bērni �ajā spēlē var vienlaikus izmantot �etras bumbas.

Bumbu vietā var lietot arī smil�u maisiņus vai citus mīkstus priek�metus.

Nepiecie�amais inventārs � lielā bumba, svilpe.

Dalībnieku skaits � ne mazāk par 7 bērniem.

Laukuma galos apmēram 10�12 m attālumā vienu no otra iezīmē divus apļus ar 1,5�2 m lielu diametru. Vienādā attālumā no apļiem novelk ro�be�līniju.

Vienu dalībnieku izvēl par rotaļas vadītāju, pā�rējie sadalās divās komandās. Katra komanda iz�raugās kapteini. Kapteiņi nostājas katrs savā aplī, bet apkārt aplim izvietojas pretinieka komandas dalībnieki.

Ar izlozes palīdzību noskaidro, kuram no kaptei�ņiem jāsāk. Pec rotaļas vadītāja signāla kapteinis, kuram ir bumba, uzsāk saspēli pāri pretinieka ko�mandas dalībnieku galvām ar savas komandas locekļiem. Pretinieka komanda traucē saspēli un cen�as bumbu pārtvert.

Ja kapteinim izdodas bumbu piespēlēt savas ko�mandas dalībniekiem un saņemt to atpakaļ, ko�manda iegūst vienu punktu. Uzvar komanda, kura pirmā iegūst 10 punktus.

Ievēro! Ne kapteinis, ne rotaļas dalībnieki ne�drīkst pārkāpt apļa līniju vai robe�līniju.

Stafetei vajadzīgi divi apļi, kuru diametrs ir 45 cm. Vadītājs no dalībnieku vidus izraugās divus tiesne�us. Visi pārējie rotaļas dalībnieki sastājas pa pāriem un soļo aiz vadītāja.

Kolonna apstājas laukuma vidū. Pēc vadītāja uzaicinājuma visi nostājas tā, lai viena pāra da�lībnieki būtu ar seju viens pret otru. Katra rinda atiet trīs soļus atpakaļ. Tā tiek izveidotas divas ko�mandas. Katras komandas priek�galā stavo�ais rotaļas dalībnieks ir komandas kapteinis. Koman�dām pie�ķir nosaukumus (viena komanda, piemē�ram, var saukties �Drosmīgie�, otra �Atjautīgie�). Vadītājs katram kapteinim pasniedz vienu apli un paskaidro, kas jādara. Kad rotaļas vadītājs dod komandu: �Uzmanību � sākt!�, katrs kapteinis ar visu augumu izkāpj caur apli, pēc tam pasniedz apli blakus stāvo�ajam savas komandas loceklim. Tas izpilda �o pa�u vingrinājumu un padod apli nakarnajam. Tā aplis ceļo uz priek�u, līdz nonāk pie komandas pēdējā locekļa. Tas arī vienu reizi izkāpj caur apli un atdod to atpakaļ blakus stāvo��ajam. Aplis iet caur ierindu otrreiz atpakaļ līdz kapteinim. Arī kapteinis izkāpj caur apli otrreiz, pēc tam to paceļ virs galvas par zīmi, ka komanda sacensību beigusi. Uzvar tā komanda, kas pirmā nogādā apli kapteinim.

Ja dalībnieku skaits nav liels, stafeti var atkār�tot trīs reizes. Par katru uzvaru komandai pie�ķir vienu punktu. Noslēgumā vadītājs paziņo, ar kādu rezultātu uzvarējusi viena vai otra komanda.

Tiesne�u uzdevums ir raudzīties, lai visi koman�das dalībnieki izkāptu caur apli un lai katrs rota�ļas dalībnieks pilnīgi patstavīgi izpildītu attiecīgo vingrinājumu.

Nepiecie�amais inventārs � galdiņ� un 7 ķegli.

Rotaļas dalībnieki sadalās divās komandās. Katra komanda no sava vidus izvirza �etrus bēr�nus sacensībai. �ie dalībnieki nostājas ierindā sa�vas komandas priek�ā.

Laukuma vidū novieto mazu galdiņu un uz tā septiņus ķegļus.

Pēc rotaļas vadītāja komandas �Sagatavoties!� �ie dalībnieki nostājas apkārt galdam un pagrie�as uz kreiso pusi. Atskanot mūzikai (vai arī vadītāja komandai �Soļos, mar�!�), viņi soļo apkārt gal�dam. Tiklīdz mūzika apklust (vai vadītājs saka �Stat!�), katrs no viņiem paņem ķegli un veikli no�stājas ierindā priek�ā savai komandai kā sacensību sākumā, turot ķegli paceltu virs galvas. Tas �etri�nieks, kur� ieguvis �etrus ķegļus, iegūst punktu savai komandai. Sacensību atkarto trīs reizes.

Nepiecie�amais inventārs � uz kartona uzzīmēti burti.

Sacensībā aktīvi piedalās divi dalībnieki, pārējie bērni ir skatītāji.

Gatavojoties sacensibai, uz 25X20 cm lieliem kartona gabaliem uzzīmē burtus, � uz katra ga�bala vienu lielu, pa gabalu labi saskatāmu burtu.

Uzsākot sacensību, rotaļas dalībnieki izveido apli, bet divi no viņiem iznāk apļa vidū un nostā�jās viens otram pretī.

Vadītājs katram no viņiem iedod vienu burtu, ko bērns saņem ar rokām sev aiz muguras. Kāds burts katram iedots, to redz tikai apkārt stāvo�ie bērni, � pa�i sacensības dalībnieki to nezina.

Uzdevums ir, abiem dalībniekiem veikli lēkājot un skraidot, ieraudzīt, kāds burts ir pretinieka aiz�mugurē, un to nosaukt skaļi. Tai pa�ā laikā katrs no viņiem cen�as grozīties tā, lai otrs dalībnieks nevarētu burtu ieraudzīt.

Kur� pirmais nosauc pretinieka burtu, tas ir uzva�rējis sacensībā. Pēc tam var sacensties citi rotaļas dalībnieki. Ja burtu būs sagatavots daudz, tad ne�viens nevarēs zināt, kādu burtu �ai gadījumā va�dītājs iedevis rokās.

Burtu vietā var būt arī zīmējumi, piemēram: uz viena kartona � gailis, uz otra � zaķis, uz tre�ā � taurenis utt.

Nepiecie�amais inventārs � 4 ķeblī�i un 6 klu�cī�i.

Sacensībā piedalās divi dalībnieki, pārējie iz�veido lielu apli un vēro rotaļas norisi. Laukuma vienā galā novieto divus ķeblī�us 2�3 m attālumā vienu no otra. Uz katra no tiem noliek trīs klucī��us (piemēram, uz viena ķeblī�a � 3 zaļus, uz otra � 3 dzeltenus klucī�us). Tiem pretī laukuma otrajā galā arī novieto divus ķeblī�us.

Kad sacensības dalībnieki nostāju�ies katrs pie sava ķeblī�a ar klucī�iem, vadītājs paskaidro uz�devumu: �Pēc komandas �Uzmanību � sākt!� abiem sacensības dalībniekiem jāpārnes klucī�i pa vienam uz laukuma pretējo galu un jānoliek uz ķeblī�iem. Tātad viens bērns trijās reizēs aiznesīs visus zaļos klucī�us uz savas puses pretējo ķeb�līti, otrs � visus dzeltenos. Uzvar tas sacensības dalībnieks, kur� pirmais pārnes visus klucī�us uz otru ķeblīti.�

Lai palielinātu grūtības pakāpi, abiem dalībnie�kiem ar tīru drāniņu aizsien acis. Ja sacensības dalībnieki mainās, zem drāniņas katrreiz jāpaliek tīra papīra salvetīte.

Sejas var aizsegt arī ar maskām, kurām acu vie�tas aizlīmētas. Tā, piemēram, var izmantot lapsas un gailī�a masku. Sacensība tad kļūst vēl intere�santāka. Skatītāji, kuri stāv gailī�a pusē, palīdz gailītim, bet tie, kuri stāv lapsas pusē, palīdz lap�sai. Jāpaskaidro arī, kādā veidā drīkst palīdzēt. Skatītāji stāv aplī un sauc: �Gailīt, pa labi, pa kreisi, taisni!� � atkarībā no tā, kādā virzienā iet dalībnieks. Tā kā ar aizsietām acīm orientēties grūti, bie�i vien gadās, ka pretinieki aiznes savus klucī�us nevis uz savu ķeblīti, bet gan uz otru.

Tas savukārt skatītājiem sagādā jautrību. Sacen�sībā uzvar tas dalībnieks, kur� pirmais aiznes klu�cī�us uz savam ķeblītim pretī stāvo�o ķeblīti.

Nepiecie�amais inventārs � 10�12 malkas pa�gales, 2 spainī�i ar ūdeni un 2 lejkanniņas.

Rotājās vadītājs, uzsākot sacensību, apjautājas bērniem, vai viņi labprāt palīdz savai māmiņai mājas darbos. Saņēmis apstiprino�u atbildi, vadī�tājs saka, ka tas tūlīt tiks pārbaudīts un, protams, ka uzvarētājs �ai rotaļā būs tas, kuram jau ir va�jadzīgās darba iemaņas.

Rotaļas dalībnieki izveido divas komandas "� zēnu un meiteņu komandu, un no katras vadītājs izvēlas vienu dalībnieku sacensībai. Jāraugās, lai sacensības dalībnieki būtu apmēram vienāda ve�cuma.

�ai sacensībai zemē novelk svītru un uz tās no�krauj divas kaudzītes malkas, katrā 5 vai 6 pa�gales. Blakus katrai kaudzītei novieto nelielu spai�nīti, pilnu ar ūdeni. Jāraugās, lai abi spainī�i būtu vienāda lieluma. Apmēram 15�20 soļu attālumā iepretim abām malkas kaudzītēm jāiezīmē vieta di�vām malkas kaudzītēm. To tuvumā novieto pa vie�nai rotaļu lejkanniņai un uzzīmē nelielu apli (ap�mēram 1 m diametrā) � puķu dobi.

Abi sacensības dalībnieki nostājas katrs pie sa�vas malkas kaudzītes. Pēc vadītāja signāla �Sākt!� katrs sacensības dalībnieks paņem no kau�dzītes vienu pagali, skrie�us aiznes to uz pretējo malu un noliek iezīmetajā vietā. Pēc tam skrien pēc nākamās pagales utt. Pārnēsājot pa vienai pa�galei visu malku, dalībniekam tā atkal jāsaliek tādā pa�ā kaudzītē. Beidzot abi skrien pēc ūdens spaini�a. Nesot nedrīkst iz�ļakstīt ūdeni. No spai�nī�a ūdens jāsalej lejkanniņā un jāaplaista �puķu dobīte�.

Kur� no rotaļas dalībnie'kiem �o uzdevumu veic ātrāk, tas iegūst savai komandai punktu.

Pārējie komandas dalībnieki �īs sacensības laikā drīkst tikai uzmundrināt savus biedrus.

Nepiecie�amais inventārs � mazā bumbiņa.

Sacensību var rīkot starp zēniem un meitenēm (apmēram vienāda vecuma).

Uz neliela galdiņa vai krēsla novieto mazu gu�mijas bumbiņu. Zens un meitene nostājas pie gal�diņa viena soļa attālumā no tā. Abi tur rokas gar sāniem. Rotaļas vadītājs skaita līdz trīs, un sacen�sība sākas. Uz �trīs� jāpaņem bumbiņa. Kur� to izdara pirmais, iegūst vienu punktu. Lai rotaļas dalībnieki nepasteigtos paņemt bumbiņu, iekams nav pateikts �trīs�, viņi jau iepriek� jābrīdina, ka, gadījumā, ja kāds bumbiņu paņems pirms laika, punkts tiks ieskaitīts pretiniekam.

Sacensību atkārto vairākas reizes, kamēr viens no dalībniekiem iegūst trīs punktus. Uzvar tas, kur� pirmais iegūst trīs punktus.

Pēc tam var aicināt sacensties citu pāri.

Rotaļai ir vēl viens variants.

Vadītājs liek sacensības dalībniekiem (meitenei un zēnam) izpildīt da�ādas kustības, piemēram: uzlikt rokas uz gurniem, izstiept tās taisni priek�ā, notupties, pacelties uz pirkstgaliem, aizlikt rokas aiz galvas utt. Kustības izpildot, abiem jāuzma�nās. Tiklīdz vadītājs saka: �Ņemt!�, � ir jāņem bumbiņa. Kur� pirmais paņems bumbiņu, tas iegūs punktu.

.

�ajā nodaļā ietvertas rotaļas ar spēka un pretes�tības elementiem. Tās vairāk piemērotas zēniem.

Pirms rotaļu sāc, lūdz pieaugu�os vai vecākos biedrus parādīt pareizus spēka pielieto�anas paņē�mienus, kā arī noteikt cīņas ilgumu! Atsevi�ķos ga�dījumos tas varētu but 2, 3, 5 vai 8 minūtes.

Uz zemes vai grīdas uzzīmē apli 3�5 m lielā diametrā. Visi zēni ieiet aplī. Pēc komandas �Ro�taļu sākt!� viņi cen�as cits citu izstumt no apļa. Uzvar zēns, kur� aplī palicis pēdējais.

Ievēro! Par izstumtu tiek uzskatīts zēns, kur� kaut ar vienu kāju pārkāpj apļa robe�u.

Zēni cīņas brīdī nedrīkst vilkt cits citu aiz drē�bēm, drīkst tikai grūst otru ar rokām, ar plecu, ar visu augumu.

Uzzīmē apli 3�4 m lielā diametrā. Ja zēnu ir vairāk, tie sadalās divās komandās. Komandas iz�vietojas katra sava apļa pusē. No katras komandas pa zēnam ieiet aplī un nostājas apmēram 1 m attā�lumā viens no otra. Zēni paceļ celī saliektu kāju un aizmugurē saņem to ar abām rokām pie potītes.

Pēc signāla zēni, lecot uz vienas kājas un grū�ot ar plecu pretinieku pret viņa plecu, cen�as panākt, lai tas zaudētu līdzsvaru, atlaistu rokas, nostātos uz abām kājām vai izlektu no apļa. Uzvarētājs iegūst vienu punktu.

Uzvar tā komanda, kuras zēni iegūst vairāk punktu.

Ievēro! Pretinieku nedrīkst grūst mugurā vai krūtīs. Var pretinieku maldināt, izdarot māņu grū�dienu.

Laukumā vai liedagā novelk trīs paralēlas līni�jas 1 m attālumā citu no citas. Zēni nostājas vienā rindā uz vidējās līnijas un izskaitās uz pirmo un

otro. Pēc rotaļas vadītāja komandas pirmie numuri izpilda pagriezienu ap'kārt. Tādējādi izveidojas rinda, kurā pirmie numuri ir ar seju vienā virzienā, bet otrie � pretējā virzienā. Zēni sadodas elkoņos, un pēc signāla pirmie numuri sāk vilkt blakus stā�vo�os zēnus uz priek�u, cen�oties tos pārvilkt pāri priek�ā eso�ajai līnijai. Otrie numuri savukārt velk tos pretējā virzienā. Uzvar komanda, kura preti�niekus pārvilkusi pāri savai līnijai.

Zēni sadalās pāros (vienā pāri jābūt spēkā un augumā vienādiem zēniem), un katrs pāris paņem vingro�anas nūju. Katra pāra zēni nostājas viens otram pretī viena soļa attālumā. Turot nūju priek�ā taisnās rokās, viņi nosē�as uz zemes, pievelkot ce�ļus un saliekot kopā kāju pēdas. Pec svilpes sig�nāla zēni cen�as ar nūju vilkt pretinieku sev virsū tā, lai tas būtu spiests piecelties.

Uzvar zēns, kur� piecēlis savu pretinieku. Pēc tam var sacensties savā starpā uzvarētāji. Zēns, kur� piecēlis visus pretiniekus, ir uzvarētājs.

Zēni sadalās divās komandās. Katras komandasdalībnieki savukārt sadalās pa pāriem. Katrā pāri viens zēns jātnieks, otrs � zirgs. Jātnieki uzsē�as zirgiem uz pleciem, zirgi tur cie�i jātnieku kājas.

Abas komandas no�stājas kolonnā pa vie�nam pie starta līnijas. Laukuma pretējā malā (4�6 m attālumā) pretī katrai komandai novieto �ķērsli (kādu priek�metu).

Pēc svilpes signāla zirgs ar jātnieku plecos skrien līdz �ķērslim, ap�skrien tam apkārt un atgrie�as pie kolonnas, jātnieks pieskaras pie pleca nākamajam jātniekam, nostājas beigās un nokāpj no zirga. Uzvar komanda, kura pirmā vei�kusi uzdevumu.

Ievēro! Daloties jātniekos un zirgos, jāraugās, lai mazākie zēni būtu jātnieki.

Jātnieki var arī nest vieglus priek�metus un, at�griezu�ies kolonnā, tos nodot nākamajam jātnie�kam.

Uzzīmē trīs kvadrātus vienā rindā citu aiz cita. Pirmā kvadrāta lielums 3X3 m, otrā � 2X2 rn, tre�ā 1X1 m. Cīņas sākumā 5 vai 6 zēni ieņem vie�las pirmajā kvadrātā. Pēc signāla zēni uzsāk cīņu;

lecot uz vienas kājas un turot rokas aiz muguras, tie cen�as izgrūst cits citu no kvadrāta. No pirmā kvadrāta izgrūstie zēni pāriet otrajā un tur turpina cīņu. No otrā kvadrāta izgrūstie zēni pāriet uz tre�o kvadrātu. No tre�ā kvadrāta izgrūstie cīņu ir zaudēju�i.

Uzvarētāji paliek katrs savā kvadrātā. Pirmā kvadrāta uzvarētājs gūst 4 punktus, otrā kvadrāta uzvarētājs � 3 punktus, bet tre�ā � 1 punktu.

Ievēro! Kāju, uz kuras izdara palēcienus, drīkst mainīt tikai pēc se�iem palēcieniem.

Cīnoties nedrīkst lietot rupjus un neatļautus cī�ņas paņēmienus.

Drīkst lietot māņu kustības.

No pirmā un otra kvadrāta izgrūstajiem zēniem pirms cīņas turpinā�anas nākamajā kvadrātā jā�ļauj nedaudz atpūsties.

Laukumā novelk līniju un 2 m attālumā no tās uz abām pusēm � vēl divas līnijas.

Divi zēni nostājas pie viduslīni�jas viens otram pretī un savieno ro�kas �krēsliņā�.

Pēc signāla katrs no zēniem cen��as pārvilkt pretinieku pāri līnijai aiz savas muguras. Uzvar zēns, kuram tas izdodas.

Ievēro! Ja sapulcēju�ies vairāki zēni, tie sada�lās komandās. Vienlaikus izpilda vilk�anos visi pāri. Zēns, kur� pārvilcis pretinieku savā pusē, iegūst vienu punktu. Vilk�anās ilgumam jābūt ne vairāk par 1,5�2 minūtēm. Uzvar komanda, kura iegūst vairāk punktu.

.

�.

Rotaļu var organizēt gan telpā, gan laukā. Da�lībnieki apsē�as uz krēsliem vai zālītē. Viens no dalībniekiem ir rotaļas vadītājs. Viņ� nostājas bērnu grupas priek�ā un brīdi uzmanīgi vēro, kādā kārtībā visi sē�. Pēc tam pagrie�as ar muguru pret bērniem, aizver acis. Tajā laikā visi rotaļas dalīb�nieki pieceļas kajas, uzliek rokas uz ceļgaliem, soļo uz vietas, piesitot kājas, un runā �ādus vār�dus:

�Kip�kap�kip�kap�kap, Kas tur staigā tipu tap?�

Runā visi reizē tādēļ, lai rotaļas vadītājs neva�rētu dzirdēt, kuri no dalībniekiem pārvietojas no savas vietas citā, jo diviem no viņiem jāsamainas vietām.

Kad bērni ir samainīju�ies vietām, visi atkal apsē�as un saka tā (piemēram, ja rotaļas vadītāja vārds ir Valdis):

�Tagad, Valdi, paskaties, Kur� ar kuru mainījies!�

Rotaļas vadītājs atver acis, pagrie�as pret bēr�niem, kādu laiku vēro un mēģina noteikt, kuri no dalībniekiem samainīju�ies vietām. Ja viņ� pasaka pareizi, tad, atkārtojot rotaļu, savā vietā izvēlas citu vadītāju. Ja kļūdās, tad viņam vēlreiz jāiet minēt. Ja arī otrreiz neatmin, tad bērni izraugās citu rotaļas vadītāju.

Rotaļas dalībnieki nostājas aplī. Vadītājs ap�jautājas, vai visi atceras burvju vārdiņu. Kad no visām pusēm atskan �lūdzu�, viņ� ierosina rotaļu.

Paklausot uzaicinājumam, rotaļas dalībnieki at�kārto da�ādas kustības, ko izpilda rotaļas vadītājs. Pirms katra uzaicinājuma vadītājs saka burvju vārdiņu �lūdzu�. Piemēram: �Lūdzu, rokas sānos! Lūdzu, pietupties! Lūdzu, rokas uzple�iem! Lūdzu, piecelties!� utt. Gadījumā, ja vadītājs pirms uz�aicinājuma nepasaka vārdiņu �lūdzu�, tad arī mi�nētā kustība nav jāatkārto, bet jāpaliek iepriek�ējā stāvoklī.

Rotaļas dalībniekam, kas kļūdās, jānāk apļa vidū un jāizpilda kāds uzdevums (jādzied vai jā�dejo).

Rotaļu var atkārtot vairākas reizes.

Rotaļas dalībnieki visi kopā atceras krievu tau�tas pasaku �Namiņ��, atceras arī, kas namiņā dzī�voja (gailītis Zeltknābītis, vardīte Kurkstīte, pelīte Rīkstīte).

Rotaļas dalībnieki ar seju pret centru sastājas apkārt laukumam (vai telpai) grupās pa trim: priek�ā � gailītis, aiz gailī�a � vardīte, aiz vardites � pelīte.

Viens no viņiem iznāk vidu � tā ir lapsa.

Uzsākot rotaļu, gailī�i sadodas rokās un izveido iek�ējo apli. Arī vardītes sadodas rokās, veidojot apli apkārt gailī�iem.

Atskanot jautrai polkai, rotaļas dalībnieki uzsāk deju. Gailī�i dejo uz labo pusi, vardītes � uz kreiso, bet pelītes aizmugurē taktī sit plaukstas.

Dejo tik ilgi, kamēr apklust mūzika. Nu visiem ātri jāsaskrien namiņā, t. i., jāsastājas atkal pa trim kā rotaļas sākumā. �ai brīdī lapsa mēģina noķert kādu no rotaļas dalībniekiem � to, kur� nav paguvis paslēpties namiņā. Kuru no dalībnie�kiem lapsa noķer, tam jākļūst par lapsu. Tad rotaļu uzsāk no jauna.

Rotaļas dalībnieki, sadevu�ies rokās, izveido apli. Divi no viņiem ir rotaļas vadītāji. Viņi sado�das rokās un paceļ tās uz aug�u, izveidojot vārtus. Rotaļas dalībnieki iet pa apli cauri vārtiem un runā:

Paskat, kādi vārti mums, � Cauri tiem nu jāiet jums. Visi brīvi nāk un iet, Tikai vienam vārti ciet!

Pie vārda �ciet� rotaļas vadītāji nolai� rokas un notver kādu no dalībniekiem. Notvertais nostā�jas vienam no vadītājiem aizmugurē un abas rokas uzliek viņam uz vidukļa. Rotaļu atkārto. Nākamais notvertais nostājas otram vadītājam aiz muguras. Tā, rotaļu turpinot, aiz abiem vadītājiem sastājas gara dalībnieku ķēdīte. Kad visi noķerti, tad vadī�tāji stingri sadodas rokās. Pēc komandas �Viens, divi, trīs!� abas ķēdītes mēģina pretiniekus pār�vilkt savā pusē. Kurai ķēdītei tas izdodas, tā uzvar.

Ja rotaļas dalībnieku ir ļoti daudz, tad rotaļas sākumā var izveidot vairākus vārtus.

Rotaļas dalībnieki sastājas pa pāriem garā ko�lonnā un sadotās rokas paceļ uz aug�u, tā izvei�dojot it kā tuneli. Da�i bērni (3 vai 4) aiziet līdz kolonnas sākumam, pieliecas un sāk skriet pa iz�veidoto tuneli. Pa ceļam viņi drīkst kādu no dalīb�niekiem, kur� stāv tunelī, paņemt pie rokas un vest sev līdzi. Iznāku�i no tuneļa, viņi nostājas aiz pē�dējā pāra un, tāpat kā visi, paceļ sadotās rokas uz aug�u. Tas rotaļas dalībnieks, kur�, stāvot tunelī, palicis bez pārinieka, steidzas uz kolonnas sa�kumu, skrien cauri tunelim un izvēlas sev citu pāri�nieku. Rotaļai nav noteikta nobeiguma, tā plūst nepārtraukti kā strautiņ�.

Rotaļas dalībnieki sastājas pa pāriem apkārt laukumam. Katrā laukuma stūrī viņi izveido lamatiņas, t. i., pārī stāvo�ie pagrie�as ar sejām viens pret otru, sadodas rokās un paceļ tās virs galvas.

Atskanot mūzikai, visi pārējie rotaļas dalīb�nieki � pelītes � pa pāriem teciņus dodas uz priek�u pa dejas ceļu, izskrien cauri lamatiņām un dodas tālāk. Kad negaidot mūzika apklust, lamatiņas aizkrīt, t. i., tie rotaļas dalībnieki, kuri veidoja lamatiņas, strauji nolai� rokas uz leju. Katrs noķer�tais pāris izveido vēl vienas lamatiņas. Kad atkal atskan mūzika, nenoķertie dalībnieki turpina skriet.

Rotaļas gaitā lamatiņu kļūst arvien vairāk, bet pelī�u mazāk. Rotaļu turpina tik ilgi, kamēr pa�licis tikai viens nenoķerts pāris. Sis pāris tad arī ir uzvarējis.

Ievēro! Lamatiņas aizkrīt tikai tai brīdī, kad apklust mūzika.

Ja no kada pāra lamatiņas iekļuvis tikai viens pāra dalībnieks, tad tomēr abus skaita par no�ķertiem.

Rotaļas dalībnieki sastājas aplī un sadodas ro�kās. Divi zēni vienā laukuma malā izveido �lama�tiņas� � nostājas viens otram pretī, sadodas rokās un paceļ tās uz aug�u. Laukuma pretējā malā di�vas meitenes izveido otras �lamatiņas�. Pēc rota�ļas vadītāja komandas bērni teciņus virzās cauri abām lamatiņām tik ilgi, kamēr vadītājs dod sig�nālu. Lamatiņas aizkrīt � bērni paceltās rokas nolai� uz leju. Kur� no dalībniekiem tobrīd palicis iek�ā, to skaita par noķertu. Viņam jāsadodas ro�kās ar bērniem, kas veido �īs lamatiņas, līdz ar to lamatiņas kļūst lielākas.

Rotaļu turpina tik ilgi, kamēr izķerti visi tās da�lībnieki un lamatiņu vietā izveidoju�ies divi apļi. Pēc tam vadītājs apstaigā abus apļus un izskaita, cik dalībnieku ir katrā aplī. Kur� aplis lielāks, tas ir uzvarējis.

Rotaļu var atkārtot vairākas reizes.

Rotaļas dalībnieki izveido divus apļus � iek�ē�jam aplim jābūt uz pusi mazākam par ārējo. Iek��ējā apļa dalībnieki sadodas rokās un paceļ tās uz aug�u, tā izveidojot būri. Ārējā apļa dalībnieki � putni � stāv brīvi.

Atskanot mūzikai, putni lido gan būrī iek�ā, gan izlido no tā ārā, t. i., ieskrien iek�ējā aplī un iz�skrien no apļa ārā. Mūzikai apklustot, būris aizkrīt (bērni, kas veido iek�ējo apli, nolai� rokas). Tos rotaļas dalībniekus, kas nav paguvu�i izskriet no būra, uzskata par noķertiem, un viņiem jāpievie�nojas iek�ējam aplim. Līdz ar to būris kļūst lie�lāks. Rotaļu turpina tik ilgi, kamēr būra ārpusē paliek 5 vai 6 dalībnieki. Tad lo�mas mainās. Ārpusē paliku�ie nāk vidū un veido būri, bet iepriek�ējie ķērēji kļūst par putniem.

Rotaļu var atkār�tot vairākas reizes.

Rotaļas dalībnieki sastājas pa pāriem un izkār�tojas apkārt laukumam, izveidojot apli.

Pari visam laukumam novelk divas svītras, iezī�mējot aizliegto joslu.

Pēc vadītāja komandas �Skrienam!� rotaļas da�lībnieki pa pāriem skrie�us dodas uz priek�u.

Aizliegtajai joslai jācen�as pēc iespējas ātrāk tikt pāri.

Rotaļas vadītājs negaidot var pārtraukt rotaļu ar svilpes vai plaukstu sasitiena signālu, vai vien�kār�i uzsaucot: �Stāt!� Kur� pāris tobrīd atradīsies aizliegtajā joslā, tam jāizstājas no rotaļas.

Pēc vadītāja komandas pārējie dalībnieki atsāk �skrējienu, un nākamajā pārtraukumā atkal izstā�jas tie, kuri, atskanot signālam, atrodas aizliegtajā joslā. Rotaļu turpina tik ilgi, kamēr paliek viens pāris.

Rotaļu var organizēt arī mūzikas pavadījumā. Mūzikai apklustot, pāri nedrīkst atrasties aizlieg�tajā joslā.

Rotaļas dalībnieki sadalās pa trim un, sadevu��ies rokās, sastājas visapkārt laukumam ar ska�tienu dejas ceļa virzienā. Rotaļas dalībnieki izvēlas trīs augļu nosaukumus un sadala tos tā, lai katrā trijniekā būtu, piemēram, ābols, bumbieris un plūme. Kad tas izdarīts, rotaļu var sākt.

Rotaļas vadītājs iet kolonnas priek�galā pa de�jas ceļu, dalībnieki soļo aiz viņa un mūzikas pava�dījumā dzied kādu visiem pazīstamu dziesmu. Visu? uzmanība pievērsta vadītājam. Ja vadītājs izsauc,, piemēram, plūmes, tie rotaļas dalībnieki, kuri iz�vēlēju�ies �o augli, seko viņam zosu gājienā un iz�pilda tādas pa�as kustības kā viņ� (sit plaukstas, paceļ rokas virs galvas, cilā rokas kā spārnus, vir�zās uz priek�u tupus u. tml.). Pārējie tai laikā tur�pina soļot uz priek�u tāpat kā rotaļas sākumā. Pēc laiciņa vadītājs sauc bumbierus. Tie nostājas plūmju rindas galā. Beidzot tiek aicināti arī āboli. Tagad visi rotaļas dalībnieki soļo aiz vadītāja un izpilda visu, ko dara vadītājs, tik ilgi, kamēr spēlē mūzika.

Kad mūzika apklust, visi steidzas uz tirdziņu, t. i., saskrien laukuma vidū. Te katrs cen�as izvei�dot jaunu trijnieku, lai atkal būtu kopā viens ābols, viens bumbieris un viena plūme. (Trijnieka sastā�vam noteikti jāmainās.) Sai brīdī rotaļas dalīb�nieku drūzmē�anās un skaļā sasauk�anās patie��ām atgādina tirgu. Bērni uzrunā cits citu, izsaka savu vajadzību, piemēram, �ādiem vārdiem: �Es esmu plūme. Kur ir ābols? Kur� bumbieris?�

Pareizi izveidotie trijnieki ātri aizskrien pie ro�taļas vadītāja un nostājas aiz viņa kā rotaļas sā�kumā. Uzvar tas trijnieks, kur� pirmais nostājies aiz vadītāja.

Rotaļu var atkārtot divas trīs reizes. Ja nav mūzikas, � var dziedāt bez pavadījuma. Tirdziņa izveido�anai tad vadītājs dod signālu: �Tirdziņ�!�

Rotājās dalībnieki sastājas aplī. Viens no viņiem uz brītiņu iziet blakus telpā. Pa to laiku citi nolemj, kur� no viņiem vadīs rotaļu un rādīs, kas darāms (sasitīs plaukstas, notupsies, pagriezīsies uz vienu vai otru pusi, parādīs garas ausis, pieliekot rokas pie ausīm, utt.). �īs kustības tūlīt jāatkārto aplī stāvo�ajiem rotaļas dalībniekiem. Bez tam rotaļas vadītājam jāseko neuzkrīto�i, lai ar skatieniem ne�norādītu viņa atra�anās vietu.

Kad viss norunāts, sauc minētāju. Viņam jāstāv apļa vidū un jāpasaka, kur� no rotaļas dalībnie�kiem pirmais izmaina kustības, t. i., jāatrod rota�ļas vadītājs. Minēt drīkst trīs reizes. Ja minētājs uzmin, kur� vada rotaļu, tad vadītājs kļūst par mi�nētāju, un rotaļa turpinās. Pretējā gadījumā minē�tājam uz pārējo biedru vēlē�anos jāizpilda kāds uzdevums.

Kad dalībnieki rotaļu apguvu�i, to var pada�rīt vēl interesantāku. Rotaļas laikā aplī stā�vo�ie bērni pagrie�as uz labo pusi un sāk vai nu soļot pa apli, vai arī iet dejas soļiem. Rota�ļas vadītajs, dejojot lī�dzi citiem, rāda da�ā�das kustības, ko uztver

un atkārto visi. Minētāja uzdevums nu ir mazliet grūtāks, bet toties rotaļa jautrāka.

Rotaļas dalībnieki izveido divas komandas, un katra komanda nostājas ierindā viena otrai pretī.

Kādu laiku dalībnieki vingrinās ātri izveidot ķē�dīti. Pēe komandas �Ķēdītes!� visi izple� rokas uz abām pusēm un sadod tās kopā ar citiem savas ierindas dalībniekiem. Tikai jāievēro, ka, veidojot ķēdīti, jāsadodas rokās nevis ar blakus stāvo�a�jiem kaimiņiem, bet gan ar tiem, kuri stāv aiz vi�ņiem. Pēc komandas �Rokas nolaist!� visi atkal rokas atbrīvo. Tā kādu brīdi pavingrināju�ies, var sākt sacensību.

Atskanot mūzikai vai arī vadītāja komandai �Brīvi!�, rotaļas dalībnieki izklīst pa laukumu, skraida, lēkā, dejo. Tiklīdz mūzika pārtrūkst un atskan vadītāja signāls �Ķēdītes!�, visiem dalīb�niekiem ātri jānostājas savās iepriek�ējās vietās ierindā un jāizveido ķēdīte. Kurā komandā ātrāk visi nomierinās un pareizi izveido ķēdīti, tie iegūst punktu. Rotaļu atkārto vairākas reizes. Uzvar tā komanda, kura iegūst vairāk punktu.

Rotaļā var piedalīties 20 dalībnieku vai vairāk.

Visus dalībniekus sadala divās grupās � ko�mandās. Katru grupu nostāda atsevi�ķā ierindā

(vienu pret otru). Attālums starp komandām 15� 20 soļu. Gar katru ierindu uz zemes novelk līniju. Aiz �īs līnijas atrodas māja.

Rotaļas sākumā vadītājs jautā: �Vai visi esat biju�i Rīgas Zooloģiskajā dārzā? Kādus zvērus un dzīvniekus tur redzējāt? Vai jūs labi atceraties, kāds katrs dārza iemītnieks izskatījās?� u. tml. Pēc tam vadītājs dalībniekiem paskaidro, ka rotaļa palīdzēs pārbaudīt, kuri no viņiem labāk pazīst dzīvniekus pēc to raksturīgajām ārējām pazīmēm. Rotaļas gaitā katra dzīvnieka izskatu un izturē��anos attēlos ar kustībām.

Vadītājs iet pie vienas no komandām un sapul�cina visus tās dalībniekus ap sevi. (Otra komanda paliek stāvot ierindā.) Sapulcēju�ies kopīgi no�lemj, ka visi atdarinās, piemēram, ziloni. Vadītājs parāda, kā to izdarīt. Augumus noliec uz priek�u. Ar kreiso roku katrs satver savu degungalu. Labo roku izver caur kreisās rokas veidoto ieloku. Abas rokas �ādā stāvoklī lēni cilā no aug�as uz leju. Tas ir ziloņa snuķis. (Iepriek�ējā sagatavo�anās jā�izdara tā, lai pretinieka komanda nepamanītu, kas tiks rādīts.)

Kad viss norunāts, rotaļas dalībnieki atkal no�stājas ierindā un pēc vadītāja norādījuma, rokās sadevu�ies, iet pāri laukumam pie pretinieka ko�mandas. Nostāju�ies apmēram divu soļu attālumā no tās, �īs komandas locekļi sāk atdarināt no�teiktu dzīvnieku. To viņi dara tik ilgi, kamēr kāds no pretinieku komandas uzmin dzīvnieku, ko viņi atdarina. Tad pie pretinieka komandas pienāku�ie bērni skrien atpakaļ uz savu māju, bet pretinieki dodas pakaļ bēgo�ajiem un cen�as kādam pieskar�ties, kamēr tas nav nokļuvis pāri svītrai. Notvertie kļūst par pretinieku komandas locekļiem.

Pēc tam lomas mainās � otra komanda atda�rina kādu dzīvnieku, bet pirmā min. Sākumā rota�ļas vadītājam alla� jāpāriet pie tās komandas, kura atdarina kādu dzīvnieku. Viņ� palīdz bērniem izdomāt, kā atdarināt dzīvniekus. Vēlāk jau bērni pa�i iesaka, ko un kā darīt.

Tā kā dalībnieku sastāvs komandās nepārtraukti mainās, rotaļai nav noteikta nobeiguma. Spēlē tik ilgi, kamēr bērniem patīk.

Rotaļas dalībnieki izveido apli. Viens no viņiem iziet apļa vidū. Tas ir rotaļas vadītājs. Viņam ar līru lakatiņu aizsien acis. Kāds no dalībniekiem klusi pienāk pie vadītāja un skaļi izrunā viņa vārdu. Tad tikpat klusi atgrie�as savā vietā. Vadī�tājam nedrīkst pieskarties ar rokām, bet, nosaucot viņa vārdu, drīkst mainīt balsi.

Kad rotaļas vadītājam noņem apsēju, viņam jā�uzmin, kur� no dalībniekiem bija pie viņa pienācis. Ja pasaka pareizi, viņu nomaina tas rotaļas dalīb�nieks, kur� bija pienācis. Ja neuzmin, rotaļu atkārto vēlreiz. Ja rotaļas vadītājs neuzmin arī tre�o reizi, tad viņu nomaina tas rotaļas dalībnieks, kur� bija pienācis tre�ais.

.

Uz zemes uzvelk nelielu apli. Tā centrā novieto piepūstu gumijas zaķi (vai kādu citu rotaļlietu). Pie zaķa nostājas sargs ar bumbu rokās. Pārējie rotaļas dalībnieki izveido apli ap sargu un zaķi. Attālumam no katra dalībnieka līdz zaķim

jābūt ne mazākam par trirn �etriem metriem.

Uzsākot rotaļu, viens no dalībniekiem saņem bumbu no sarga.

Aplī stāvo�ie piespēlē bumbu cits citam un izde�vīgā brīdī cen�as ar veik�lu metienu apgāzt zaķi. Sargs ar savu ķermeni aizsargā zaķi un atsit

bumbu atpakaļ (nedrīkst tikai spert bumbu ar kāju). Sargu nomaina tas rotaļas dalībnieks, ku�ram izdodas apgāzt zaķi.

Var gadīties, ka sargs ar neveiklu kustību pats apgā� zaķi. Tādā gadījumā viņu nomaina tas rota�ļas dalībnieks, kura rokās �ajā brīdī atradusies bumba.

Viena zaķa vietā aplī var. novietot vairākas ro�taļlietas. �ādā gadījumā sargu nomaina tikai tad, kad tās visas apgāztas.

Rotaļai vajadzīgs gumijas zaķītis (pīkstulītis). Rotaļas dalībnieki stāv aplī cie�i viens pie otra. Viens no dalībniekiem atrodas apļa vidū.

Apli stāvo�ie rotaļas dalībnieki tur rokas aiz muguras un ļoti uzmanīgi padod cits citam zaķīti. Tas, kur� stāv vidū, cen�as uzminēt, pie kā zaķītis atrodas. Ja viņ� nevar uzminēt, kāds no rotaļas dalībniekiem zaķīti drīkst papīkstināt (un tūlīt to atkal dod tālāk).

Kad aplī stāvo�ais uzmin, pie kā ir zaķītis, abi dalībnieki samainās vietām.

Vienā laukuma galā uz zemes novelk svītru. Aiz tās novietojas mak�ķernieks. Apmēram 15�20

soļu attālumā no pirmās svītras novelk otru svītru. Aiz tās atrodas zivtiņas, t. i., visi pārējie rotaļas dalībnieki. Mak�ķernieks sē� uz ķeblī�a un atdarina mak�ķerē�anu.

Rotaļas dalībnieki, kas tēlo zivtiņas, sadodas ro�kās un visi vienā rindā iziet no savas mājas. Viņi soļo uz mak�ķernieka pu�si un runā:

Mak�ķernieks pie upes snau�, Zivis mak�ķerkātu grau�.

Ar �iem vārdiem zivtiņas, it kā kaitinādamas mak��ķernieku, nāk arvien tuvāk. Pēk�ņi mak�ķernieks pielec kājās un mēģina noķert kādu zivtiņu. Zivti�ņas skrien atpakaļ uz savu māju. Ja mak�ķernie�kam izdodas pieskarties kādai no zivtiņām, tad viņi mainās vietām un rotaļu atkal uzsāk no jauna.

Ievēro! Ķert zivtiņas drīkst, tikai dzenoties vi�ņām pakaļ līdz svītrai, kas apzīmē zivtiņu māju.

Ja mak�ķerniekam neizdodas nevienu zivtiņu noķert, viņam jābūt vēlreiz par mak�ķernieku.

Rotaļas dalībnieki sastājas apli un rokās tur virvīti ar sasietiem galiem. Uz virvītes uzvērta maza plastmasas ripiņa. Viņi to virza no rokas rokā, slēpjot no rotaļas vadītāja, kur� atrodas apļa vidū.

Vadītājs cen�as atrast ripiņu un laiku pa laikam uzaicina kādu rotaļas dalībnieku parādīt rokas. Pie kura atrod ripiņu, tas nomaina vadītāju. Rotaļu var atkārtot vairākas reizes.

Rotaļai vajadzīga 6�10 m gara virve, kuras abus galus sasien kopā.

Rotaļas dalībnieki saņem virvi rokās un izveido apli. Vienu no dalībniekiem izvirza par vadītāju, un viņ� ieiet vidū. Staigājot pa apli, rotaļas vadī�tājs cen�as uzsist pa kāda dalībnieka roku. Aplī stāvo�ajam ir tiesības izsargājoties atraut rokas no virvītes, bet, tiklīdz briesmas garām, tūlīt atkal jāsaņem% virvīte. Ja vadītājam tomēr izdodas pie�skarties kāda dalībnieka rokai, tad tas viņu no�maina.

Gatavojoties rotaļai, uz 20X25 cm lieliem kar�tona gabaliem uzzīmē skaitļus no 1 līdz 9 un 0.

Rotaļas dalībnieki izveido kopēju apli. Uzsākot

rotaļu, viņi soļo uz labo pusi un runā �ādus vārdus: Tālās planētas mūs sauc, Kosmoskuģi turpu trauc. Visur, kur vien gribēsim, Aizlidot mēs varēsim, Tikai tie, kas nokavēs, Līdzi lidot nevarēs.

Rotaļas vadītājs atrodas apļa vidū. Tiklīdz da�lībnieki pasaka pēdējos vārdus, vadītājs paceļ uz aug�u kādu no skaitļiem, piemēram, � 8. Tas no�zīmē, ka visiem rotaļas dalībniekiem jāsakāpj kos�mosa kuģos, pa astoņiem katrā. Viņi to izdara �ādi: sanāk grupiņās pa astoņi, nostājas cits aiz cita kolonnā, rokas uzliek cits citam uz pleciem un tā izveido ķēdīti, kurā ir astoņi kosmonauti. Kad visi tā nostāju�ies, vadītājs pārbauda, vai visos kosmosa kuģos ir astoņi kosmonauti. Tie rotaļas dalībnieki, kuri nav varēju�i sev sameklēt astot�nieku, vai sastāju�ies vairāk nekā astoņi, izstājas no rotaļas. Pārējie, kuri pareizi izpildīju�i uzde�vumu, atkal atsāk rotaļu. �oreiz vadītājs rada citu skaitli, piemēram, � 5. Tad visiem jāsastājas pa pieciem. Atkal neveiksminieki izstājas no rotaļas.

Rotaļu atkārto tik ilgi, kamēr laukumā paliek ne vairāk par se�iem dalībniekiem. Viņi ir uzvarē�ju�i �ai sacensībā. Var rotaļu vadīt arī tā, ka uzvar divas komandas � katrā pa se�iem dalībniekiem. Sajā gadījumā rotaļu var turpināt kā sacensību starp �īm divām komandām. �eit var izmantot da��ādas stafetes.

Rotaļas dalībnieki izveido apli, tad vienojas, kur� būs meklētājs. Meklētājam uz brīdi jāaiziet. Pa viņa prom�būtnes laiku viens no dalīb�niekiem paslēpj pie sevis ne�lielu priek�metu (zīmuli, bumbiņu, lakatiņu). Tad ai�cina meklētāju atpakaļ. Tik�līdz viņ� ienāk aplī, visi sāk dziedāt kādu dziesmiņu. Ja meklētājs priek�metam tuvojas, dziesma skan skaļāk, ja attālinās, tā kļūst arvien klusāka.

Uzmanīgi ieklausoties dziesmā, diezgan ātri var priek�metu atrast. Ja rotaļu atkārto, meklētājs iz�vēlas savā vietā kādu citu no rotaļas dalībniekiem. Dziesmas vietā var klusāk vai skaļāk plauk�ķināt ar rokām.

Rotaļas dalībnieki stāv aplī cie�i cits pie cita. Apļa vidū atrodas vadītājs. Vienam no bērniem viņ� pasniedz bumbiņu. Visi rotaļas dalībnieki sāk dziedāt kādu dziesmu. Bumbiņa pa apļa iek�pusi ceļo no viena rotaļas dalībnieka pie otra. Ikviens cen�as to padot uz priek�u pēc iespējas ātri. Pēk��ņi atskan signāls rotaļas pārtraukumam. Tas,

kura rokās �ajā brīdī atrodas bumbiņa, ir zaudē�tājs. Viņam jānāk apļa vidū un jāizpilda kāds uz�devums (jānorunā dzejolītis, jālec apkārt pa apli uz vienas kājas, jādzied, jādejo u. tml.).

Kad uzdevums izpildīts, �cietu�ais� iestājas atkal savā vietā, saņem bumbiņu un sniedz to tālāk uz priek�u.

Ja dalībnieku ir daudz, rotaļu var padarīt rai�tāku, vienas bumbiņas vietā izdalot viņiem vairā�kas gumijas rotaļlietas. Rotaļas laikā bērni tās vi�sas sniedz vienā virzienā. Kad rotaļu pārtrauc, ir vairaki zaudētāji, kuri nāk uz vidu. Kopā izpildīt soda uzdevumu ir jautrāk un interesantāk. Rotaļu var atkārtot vairākas reizes.

Rotaļai vajadzīgi divi komplekti lielo butu: A, E, K, L, O, S. Katru burtu uzzīmē atsevi�ķi uz vie�nāda izmēra kartona gabaliem. Burtu lielums � 28X22 cm. Abi komplekti jāizveido at�ķirīgās krā�sās. Visi rotaļas dalībnieki sadalās divās koman�dās (vienā var būt zēni, otrā � meitenes). Vadītajs uzaicina se�us zēnus un se�as meitenes un izdala viņiem pa burtu komplektam. Turot burtus sev priek�ā, viņi nostājas divās ierindās (vienā zēni, otrā � meitenes) ar skatienu pret skatī�tājiem.

Sacensība sākas. Vadītājs nosauc kādu vārdu, ko iespējams izveidot no dotajiem burtiem. Tie sa�censības dalībnieki, kuru burti figurē noteiktajā vārdā, iznāk divus so|us uz priek�u un nostājas tādā kārtībā, lai skatītāji varētu izlasīt �o vārdu. Komanda, kura izveido vārdu pirmā, iegūst vienu punktu.

Pēc vadītāja norādījuma visi atiet atpakaļ savās vietās. Vadītājs nosauc kādu citu vārdu, un atkal katra komanda cen�as to salikt pēc iespējas ātri. Ta atkārto vairākas reizes. Kura komanda iegu�vusi vairāk punktu, tā sacensībā uzvarējusi.

Piezīme. No katra burtu komplekta var izveidot �ādus vārdus: skola, klase, ola, kase, osa, Sloka, loks u. c.

Rotaļas vadītājs izdala dalībniekiem divus burtu komplektus. Katrs komplekts ir at�ķirīgā krāsā, piemēram, viens zilā, otrs dzeltenā krāsā, bet abos ir vienāds burtu krājums. Burtu skaits nav ierobe��ots un tādēļ rotaļā aktīvu dalību var ņemt daudz dalībnieku. Jāievēro tikai, ka katrā burtu kom�plektā neviens burts nedrīkst atkārtoties divas rei�zes. No �āda burtu komplekta var salikt daudz da�ādu vārdu.

Sagatavojoties rotaļai, vadītājs no bērnu vidus izvēlas trīs bērnus par tiesne�iem. Katrs tiesnesis saņem 2 karodziņus � vienu dzeltenā, otru zilā krāsā.

Uzsākot rotaļu, vadītājs nosauc kādu vārdu, līdzīgi, kā tas bija rotaļā �Jautrais burtlicis�. Tie rotaļas dalībnieki, kuru rokās atrodas burts, kur� figurē dotajā vārdā, izskrien uz priek�u un nostā�jas ierindā tādā kārtībā, lai visi pārējie bērni va�rētu �o vārdu izlasīt. Tā ka izdalīti tiek divi burtu komplekti, tad arī rotaļas dalībnieki sastājas di�vās ierindās atkarībā no krāsām. Tiesne�i seko, kura komanda ātrāk izveido nosaukto vārdu, un paceļ zilu vai dzeltenu karodziņu. Vadītājs turpina nosaukt da�ādus vārdus, un komandas veido vār�dus. Tad vadītājs paziņo, ka tagad tiks nosaukts laimīgais vārds. Kura komanda ātrāk �o vārdu iz�veidos, tie komandas dalībnieki iegūs balvu. Vadī�tājs atkal nosauc kādu vārdu, piemēram, laikmets, cildenums, daiļums vai kādu citu. Kad abas ko�mandas �o vārdu izveidoju�as, tiesne�i ar saviem karodziņiem parāda, kura komanda uzvarējusi sa�censībā, un uzvarētāji saņem piemiņas balvas.

Sacensībai nepiecie�ami 3 vai 4 saplāk�ņa ripi�nāmie apļi. Sacen�as vienlaikus 3 vai 4 dalībnieki (atkarībā no apļu skaita), pārējie bērni ir skatītāji.

Atskanot vadītāja signālam �Uzmanību, sagata�voties!�, sacensības dalībnieki noliek apļus zemē uz vienas malas un aug�ējo malu pietur ar labo roku. Pēc komandas �Sākt!� viņi sagrie� apļus tā, lai tie pēc iespējas ilgāk grieztos ap savu asi. Ja kads no apļiem apgā�as, to nedrīkst aizskart. Sa�censību beidz, kad visi apļi apgāzu�ies. Uzvar tas dalībnieks, kura aplis griezies visilgāk.

Sacensību var vairākkārt atkārtot, vienmēr iesaistot tajā citus dalībniekus. Beigās var vēlreiz sacensties savā starpā �īs sacensības uzvarētāji. Tādējādi viens no viņiem var izcīnīt �empiona no�saukumu.

Sacensībai vajadzīgi 8 saplāk�ņa dēlī�i un divi gumijas zaķī�i.

Rotaļas sākumā vadītājs pastāsta tās dalībnie�kiem, ka divi zaķī�i pavasara palu laikā iekļuvu�i nelaimē. Viņi atrodas ar ūdeni pārplūdu�ā pļavā un paglābu�ies uz divām mazām saliņām. Ta�u ūdens līmenis ceļas arvien augstāk un augstāk, un zaķi steidzīgi jāglābj.

Zaķī�us novieto vienā laukuma galā apmēram 3 soļu atstatumā vienu no otra. Apmēram 20 soļu attālumā no viņiem tie�i iepretī katram zaķītim no�stājas divi zēni � glābēji. Vadītājs pastāsta bēr�niem, ka zēni ir ļoti labi airētāji un tūdaļ brauks ar laivām glābt zaķus.

Katra zēna priek�ā uz grīdas tiek nolikti divi dēlī�i, uz kuriem viņi uzkāpj ar abām kājām (it kā iekāpjot laivā). Aiz muguras viņiem atrodas vēl divi dēlī�i � tie ir airi.

Uzsākot sacensību, zēni notupjas, saņem airus ar abām rokām un pārceļ tos sev priek�ā. Pēc tam pārkāpj uz �iem dēlī�iem un atbrīvotos no aizmu�gures atkal pārvieto uz priek�u. Tādā veidā jātur�pina viss ceļ�. Kur� pirmais nonāk līdz zaķītim un izglābj to (paņem rokās), tas uzvar sacensībā.

Sacensībā piedalās divas komandas, 10�15 da�lībnieku katrā.

Laukuma vidu uz zemes uzvelk apli, tajā novieto 3�5 m garu virvi ar kopā sasietiem galiem.

Abas komandas nostājas viena otrai pretī abpus apļa ierindā pēc auguma. Attālums no virves līdz komandām ne mazāks par 3 m. Katras ierindas priek�ā uz zemes novelk svītru.

Komandu kapteiņi izskaita savas komandas da�lībniekus pēc kārtas. Katram dalībniekam jāatce�ras savs kārtas numurs. Ta bērnu vidū ir divi pirmie numuri, divi otrie, divi tre�ie.

Uzsākot sacensību, vadītājs skaļi izsauc kādu numuru. Izsauktie nekavējoties izskrien no savas ierindas, satver virvi un velk katrs uz savas ko�mandas pusi. Vilkt drīkst tikai ar vienu vai ar abām rokām, bet nedrīkst atlaist virvi vaļā. Kur� pirmais tiek līdz savai svītrai un nostājas uz tās vismaz ar vienu kāju, tas izcīna savas komandas labā vienu punktu. Vilcējiem palīdzēt no malas ne�drīkst.

Pēc tam virvi atkal noliek vietā, sacensības da�lībnieki atgrie�as savās komandās, un vadītājs sauc atkal citu numuru.

Sacensība ilgst tikmēr, kamēr kāda no komandam izcīna iepriek� noteikto punktu skaitu (10� 15) vai arī kamēr izsauc visus numurus. Otrā ga�dījumā uzvar tā komanda, kura izcīna lielāku punktu skaitu.

Medībās piedalās septiņi dalībnieki (pārējie ir skatītāji). Rotaļas vadītājs apjautājas, kuri no bērniem ir dzirdēju�i nostāstus par medībām un vēlētos arī pa�i kļūt par medniekiem. Parasti at�saucas gandrīz visi zēni. Vadītājs brīdina, ka me�dības �oreiz būs ļoti bīstamas, jo medīs lā�us.

Kad septiņi drosminieki (zēni) ir pieteiku�ies, medības var sākt. Uz grīdas novieto aplī se�us ro�taļu lā�us (vislabāk gumijas pīkstulī�us). Zēni lā�us ielenc. Atskanot mūzikai, visi pagrie�as uz

labo pusi un soļo apkārt lā�iem. Tiklīdz vadītājs sasit plaukstas, katrs no dalībniekiem cen�as sa�ķert vienu lāci. Tā kā mednieku ir vairāk nekā lā�u, viens no viņiem paliek bez medījuma un izstājas no sacensības (pievienojas skatītājiem).

Pēc tam vadītājs vienu lāci paņem, bet pārējos sakārto aplī kā iepriek�. Atkal viens mednieks pa�liek bez medījuma. Rotaļu turpina tik ilgi, kamēr paliek tikai viens lācis un divi mednieki.

Sacensība bērniem ļoti patīk, tādēļ to var atkār�tot vairākas reizes. Rotaļā var piedalīties ne tikai zēni, bet arī meitenes.

�ai jautrajai atrakcijai vajadzīgi �etri gumijas gailī�i � pīkstulī�i (var būt arī citas rotaļlietas � zaķī�i, lācī�i) un 2 m gara virve.

Aktīvu dalību sacensībā ņem �etri bērni, pārējie ir skatītāji. Jāraugās, lai katrā �etriniekā butu bērni ar vienādu fizisku rūdījumu.

Virves galus sasien kopā. Rotaļas dalībnieki sa�ņem to ar vienu roku, izveidojot �etrstūri. Apmē�ram 1 m attalumā no katra sacensības dalībnieka noliek zemē gailīti. Pēc vadītāja signāla visi �etri velk virvi katrs uz savu pusi un mēģina ar brīvo roku aizsniegt gailīti un to papīkstināt. Kuram tas izdodas, tas sacensībā uzvar. Ja sacensību vēlas atkārtot, vidū jānāk citiem dalībniekiem.

Sacensībā var piedalīties tikai pa vienam dalīb�niekam. Pārējie bērni stāv aplī kā skatītāji. Lau�kuma vienā galā novieto mazu galdiņu vai ķeblīti, to apklāj ar sedziņu un virsū uzliek papīrī�os ietī�tas konfektes. Katram no klāteso�ajiem ir tiesī�bas iegūt �īs konfektes. Parasti piesakās daudz gri�bētāju, tādēļ vadītājam atliek izvēlēties vienu no bērniem un paskaidrot noteikumus.

Kārumniekam aizsien acis un ļauj ar roku ap�taustīt, kur saldumi atrodas. Pēc tam viņam jāpa�grie�as pretējā virzienā, astoņi soļi jāpaiet uz priek�u un vienu reizi jāapgrie�as apkārt. Vēl jā�izdara puspagrieziens uz saldumu pusi un atkal ar astoņiem soļiem jāatnāk atpakaļ. Saldumus mek�lēt nedrīkst, bet jāpaņem uzreiz ar vienu tvērienu (rokas vēziens no aug�as uz leju). Ja pieskaras kaut vai vienai konfektei, visi saldumi pieder �im dalībniekam. Ja viņ� saldumus neatrod, meklētāja vietā stājas kāds cits bērns.

Sacensībā vienlaikus var piedalīties 10�12 bērnu. Sacensības dalībnieki izveido aplīti, stāvot ar nelielām atstarpēm cits no cita, tā, lai skatītāji tos labi varētu saredzēt. Vienam no sacensības da�lībniekiem vadītājs iedod �ķīvi, līdz malām piepil�dītu ar konfektēm. (Konfektēm jābūt papīrī�os.)

Atskanot mūzikai, dalībnieki sniedz cits citam �ķīvi (virzienā pa labi). Jācen�as �ķīvi nodot un saņemt ļoti uzmanīgi, lai nenokristu neviena kon�fekte. Kura vainas deļ kāda konfekte nokrīt, tas iz�stājas no sacensības.

Sacensības dalībnieku uzdevums ir veikli un ātri padot �ķīvi blakus stāvo�ajam bērnam, jo laiku pa laikam mūzika pārtrūkst. Tam, kura rokās tai brīdī ir �ķīvis, arī jāizstājas no sacensības.

Uzvar tas dalībnieks, kur� nav ne reizes nosvie�dis konfekti un pēdējo reizi spēlējot paliek bez �ķīvja rokās.

Telpas vidū novieto divus galdiņus un uz tiem pa vienam rotaļu vilciņam.

Sacensībā piedalās divi dalībnieki, katrs no vi�ņiem nostājas pie viena galdiņa.

Vispirms abi kādu brīdi vingrinās vilciņa palai��anā. Pēc komandas: �Viens, divi, trīs!� abi sacen�sības dalībnieki palai� vilciņus. Skatītāji uzma�nīgi vēro, kur� vilciņ� ilgāk grie�as. Tiklīdz kāds no vilciņiem apgā�as, iegūst punktu tas dalībnieks, kura vilciņ� vēl turpina griezties.

Sacensības dalībnieki atkārto spēli trīs reizes. Uzvar tas, kuram vairāk punktu. Tālāk sacensībā var piedalīties cits dalībnieku pāris.

Atkal visas debesis aizvilku�ās ar pelēkiem mā�koņiem, lietus lāses klauvē logu stiklos un tievās straumītēs tek uz leju. Liekas, ka lietus pat nedomā apstāties. Vai tad tādā laikā iziesi laukā? Mājās sanāku�i draugi. Te nu noder da�ādas spēles un ro�taļas.

Viens spēles dalībnieks domās sauc visus burtus alfabētiskā kārtībā, otrs pēk�ņi uzsauc: �Stop!� Bērns pasaka, līdz kādam burtam viņ� nonācis, un

tad visi raksta vārdus, kas sākas ar �o burtu. Iepriek� jāvienojas, kādus vārdus drīkst rakstīt, � lietvārdus, īpa�ības vārdus vai ari tikai personvār�dus vai ģeogrāfiskos nosaukumus.

Tas, kur� pirmais uzrakstījis divdesmit vārdus, saka �Stop!�, un visi rakstī�anu pārtrauc. Pēc tam viņ� nolasa vārdus, ko ir uzrakstījis, bet pārējie parbauda savējos un vienādos vārdus svītro.

Tad noskaidro, kuram vēl paliku�i neizsvītroti vārdi. Spēles dalībnieki pēc kārtas lasa savus vēl nenosvitrotos vārdus un svītro vienādos.

Beigās saskaita, cik katram palicis tādu vārdu, kadu nav nevienam citam. Par katru tādu vārdu tiek pie�ķirts viens punkts. Spēlētāji pieraksta, cik katram punktu, un tad spēli var sākt no gala.

Uzvar tas, kur� iegūst visvairāk punktu.

Si spēle ir sare�ģītāka. Vispirms katrs tas da�lībnieks izgatavo �ādu tabulu:

Rakst�

Valsts

Pilsēta

Upe, ezers, jūra

nieks, māksli�nieks, kompo�nists

Dzīv�nieks

Augs

Darba�rīks

Burtu nosaka tapat ka iepriek�ejā spēlē. Katra ailē spēles dalībnieki ieraksta vārdus, kas sākas ar attiecīgo burtu. Jo vairāk vārdu, jo labāk. Ja kāds attiecīgajā ailē nevar atcerēties nevienu vārdu, viņ� tur ievelk svītriņu. Kad visi uzrakstīju�i, pār�bauda sarakstus. Vienādos vārdus neizsvītro, bet atzīmē ar kāsīti vai punktiņu.

Pēc tam saskaita punktus: par tuk�u aili � 0 punktu;

par vārdu, kur� ir arī citiem � 1 punkts; par vārdu, kura nav citiem � 2 punkti.

Par �empionu kļūst tas, kur� iegūst visvairāk punktu.

Kāds no spēles dalībniekiem nosauc garu vārdu. Piemēram: �metālizstrādājums�. Pārējie to pie�raksta uz papīra lapas. Uzdevums � izveidot no�teiktā laika sprīdī (piemēram, 3 minūtēs) iespē�jami vairāk vārdu no �ī vārda burtiem. Citus burtus pievienot nedrīkst.

�metālizstrādājums rāmis rums

metāls mest sist

strādāt meli tāle

zāle rāt tāss

delms izstrāde tālums

stādi āmurs jurists

ātri izstrādājums

Kad 3 minūtes pagaju�as, viens no speles da�lībniekiem lasa uzrakstītos vārdus, pārējie pār�

bauda savus un visus vienādos izsvītro. Uzvar tas, kuram palicis visvairāk neizsvītrotu vārdu. Par katru tādu vardu viņ� iegūst 1 punktu.

Pēc tam tiek nosaukts nākamais vārds, un spēle turpinās.

Protams, �ai spēlē var piedalīties ne tikai māk�slinieki, jo uzzīmēt, teiksim, mājiņu vai kaķi var ta�u ikviens.

Uz galda atrodas papīra lapa un zīmulis.

Spēles dalībniekam ar la�katiņu aizsien acis, tad vi�ņam jāņem zīmulis un jāuz�zīmē kaķis. Pie tam jāzīmē pakāpeniski: vispirms jāuz�zīmē aste, tad ķepas, galva, pēc tam ķermenis.

Uzzīmēt ir grūti, tāpēc skatītāji smejas. Ta�u neva�jag apvainoties. Nākamais zīmēs to, ko tu vēlēsies, un tā, kā tu liksi. Kad visi uzzīmēju�i, zīmējumus salīdzina, un uzvarētājs saņem balvu. Arī balvai jābūt ļoti jo�cīgai.

�oreiz zīme visi vienlaikus. Katrs spēles dalīb�nieks paņem zīmuli un papīra lapu. Kamēr viņi to sadala 20 rūtiņās, spēles vadītājs izdomā 20 vār�dus. Piemēram, �ādus:

koks, saule, grāmata, vēj�, putns, �ķēres, lietus, puķe, pele, vārds, tinte, brokastis, klase, cilvēks, galdauts, avīze, zīmulis, gaisma, kalns, bumba.

Spēles vadītajs sauc vārdus, pēc katra ieturot nelielu pauzi, lai pa �o laiku dalībnieki paspētu priek�metu vai parādību, ko apzīmē vārds, ieskicēt kādā no rūtiņām. Citiem zīmējums var būt neiz�protams, galvenais, lai bērns pats pēc tā vēlāk va�rētu nosaukt visus dzirdētos vārdus. Vienīgais no�sacījums: zīmējums nedrīkst atgādināt attiecīgā burta kontūras.

Pēc tam vadītājs skaļi izskaita līdz desmit, un tad katrs pēc tam zem zīmējumiem uzraksta no�sauktos vārdus.

Beigās pārbauda, kur� uzrakstījis vairāk vārdu. Uzvarētājs sauc citus vārdus.

Visi iziet no istabas, bet spēles vadītājs uz galda izvieto da�ādus priek�metus (grāmatu, zīmuli, �ķē�res, skrūvgriezi vai arī vairākus vienādus priek��metus) un pārklāj tos ar lakatu vai dvieli.

Tad spēles dalībnieki drīkst ienākt. Uz īsu brīdi

vadītājs paceļ lakatu, lai visi uzmanīgi paraudzītos uz galda, pēc tam atkal priek�metus apsedz. Uz papīra katram jāuzraksta, kādus priek�metus viņ� re�dzējis.

�o spēli var organizēt arī citādi.

Spēles vadītājs uzzīmē kādu figūru (sk. zīm.) un uz da�ām sekundēm parāda to pārējiem dalībnie�kiem. Viņiem tā jāuzzīmē pēc atmiņas. Kur� uzzī�mējis precīzāk?

�ādas figūras var izdomāt katrs pats, galvenais, lai tās būtu diezgan sare�ģītas.

Vienu no rotaļas dalībniekiem bērni izvēl par minētāju. Viņ� uzmanīgi paskatās visapkārt un labi iegaumē cilvēku un priek�metu izvietojumu istabā. Tad iziet aiz durvīm un gaida, kamēr viņu pasauks. �ai laikā pārējie rotaļas dalībnieki kaut ko pārmaina, piemēram, atver uz galda nolikto grāmatu, pārliek citā vieta krēslu vai arī sēdo�ie apmainās vietām. Tikai drīkst but ne vairāk kā trīs pārmaiņas.

Tagad minētājs drīkst ienākt. Tātad � kas ir mainījies?

Ja minētājs pareizi nosauc, kas ir mainījies, viņ� izvēlas nākamo minētāju.

Visi rotaļas dalībnieki sasē�as aplī.

Viņiem jaatbild uz rotaļas vadītāja jautāju�miem. Tikai atbildēs nedrīkst būt vārdu �jā� un �nē�. Kur� kļūdās, tam no rotaļas jāizstājas. Kur� noturēsies visilgāk?

Var spēlēt arī citādi. Noteikums tāds: uz jautā�jumu atbild nevis tas, kam vaicā, bet gan viņa kai�miņ� pa labi.

Kur� atbild pats par sevi vai laikā neatbild kai�miņa vietā, tas no spēles izstājas.

�ī ir ļoti jautra spele. Tikai jāprot labi fantazēt.

Vadītājs nosauc �etrus piecus lietvārdus, bet otrs (vai vairāki) rotaļas dalībnieks izveido sav�starpēji saistītus teikumus vai nelielu stāstiņu, kurā bez �iem lietvārdiem citu lietvārdu nav. Pie�mēram.

�Televizors, piens, atslēga, iela.�

�Vakar, kad skatījos televizoru, es pēk�ņi atcerē�jos, ka, braucot pēc piena, esmu pazaudējis atslēgu. Vajadzēs to meklēt vai arī pajautāt, vai kāds to uz ielas nav atradis.�

Tās, protams, nav īstas mācību stundas. Bet �a�jās �spēļu stundās� uzvar tie, kas uzmanīgi klau-

siju sies skolotājā stāstījumu stundas un kas bla�kus mācību grāmatām lasa arī citas grāmatas.

Spēles dalībnieki sadalās divās grupās. Pirmā grupa nosauc alfabēta burtu, bet otra divu minū�u laikā sauc ģeogrāfiskus nosaukumus, kas sākas ar �o burtu. Par katru nosaukumu �ai grupai ieskaita

1 punktu. Kad divas mi�nūtes pagāju�as, pirmās grupas dalībnieki nosauc vēl neminētos nosauku�mus. �ai grupai par katru nosaukumu ieskaita 3 punktus. Tad grupas mai�nās lomām.

Uzvar tā grupa, kura iegūst vairāk punktu.

Rotaļas dalībnieki sastājas vai sasē�as aplī. Ro�taļai vajadzīga mazā bumbiņa vai kāds cits neliels priek�mets (piemēram, mezglā sasiets lakats). Bumbiņu dalībnieki met cits citam, tai pa�ā laikā izsaucot vienu no �etriem vārdiem: �zeme�, �ūdens�, �uguns�, �gaiss�. Tam, kuram bumbiņa tiek mesta, ta jānotver un ātri jānosauc kāds dzīv�nieks, ja teikts �zeme�, putns, ja teikts �gaiss�, zivs, ja teikts �ūdens�. Uz saucienu �uguns!� spē�les dalībniekiem klusējot jāpieceļas un jāapsē�as, ja rotaļa notiek visiem sē�ot. Pēc tam bumbiņa jāmet nākamajam. Ja visi stāv, klusējot jāapgrie�as riņķī un tad jāmet bumbiņa talak. Vienreiz minētos no�saukumus nedrīkst nosaukt otrreiz. Tas, kur� kļū�dās vai arī domā parak ilgi, no spēles tiek izslēgts.

�ī rotaļa ir ļoti jautra. Vēlams, lai tajā pieda�lītos ne mazāk par 5 vai 6 bērniem. Visi rotaļas da�lībnieki sē� rindā. Vadītājs iziet aiz durvīm un gaida, kamēr viņu pasauks. Pa �o laiku pārējie izvēlas kādu labi pazīstamu dzejoli. Dzejoļa rindiņu pirmos vārdus sadala pēc kārtas visiem sēdo�a�jiem. Katram � viens vārds. Tad pasauc vadītāju, un viņ� katram rotaļas dalībniekam uzdod pa vie�nam jautājumam. Uz jautājumu jāatbild tā, lai atbildē obligāti būtu iekļauts attiecīgais vārds no dzejolī�a.

Ja rotaļas vadītājs nevar dzejoli atminēt, viņam jāiet laukā vēlreiz. Ja atmin, spēli vada tas, kuram tika uzdots pēdējais jautājums.

Rotaļu var organizēt, ja tajā piedalās 20 bērnu.

Rotaļai sagatavo divus komplektus kartona �etr�stūru (20X15 cm), uz kuriem ar plakātu zīmuļiem divās da�ādās krāsās uzraksta skaitļus no 0 līdz 9. Bērni sadalās divās komandās. Katra komanda no�stājas rindā 4�6 soļu attālumā viena no otras. Va�dītājs izdala bērniem kartona �etrstūrus ar skait�ļiem. Vienā laukuma galā novelk līniju. Rotaļas vadītājs nostājās otrā galā starp komandām ar seju pret novilkto līniju un sauc da�ādā secībā skaitļus no 1 līdz 1000 (piemēram, 1; 3; 15; 178; 904) vai arī da�ādas aritmētiskas darbības (pie�mēram, 17 + 5; 9X8; 285-11; 81:9).

Kad nosaukts skaitlis vai aritmētiska darbība, katram komandas dalībniekam tā domās jāatri�sina, un tiem bērniem, kuriem ir skaitļi, ar kuriem var sastādīt nosauktā uzdevuma atrisinājumu, jā�skrien aiz novilktās līnijas un jānostājas tādā se�cībā, lai komandu pārējie dalībnieki var pareizi nolasīt uzdevuma atrisinājumu.

Tā, piemēram, ja ir nosaukts skaitlis 624, aiz līnijas pareizā secībā nostājas tie rotaļas dalīb�nieki, kuriem ir skaitļi 6, 2 un 4, bet, nosaucot aritmētisku darbību 57�12, aiz līnijas nostājas dalībnieki ar skaitļiem 4 un 5.

Kura komanda ātrāk un pareizi veikusi uzde�vumu, tā iegūst 1 punktu. Rotaļas beigās saskaita katras komandas iegūtos punktus. Uzvar tā ko�manda, kurai vairāk punktu.

Ievēro! Pirms rotaļas sāk�anas vadītājam jā�sagatavo nosaucamie skaitļi un aritmētiskās dar�bības. Jāatceras, ka skaitļu un aritmētisko darbību atrisinājumu sastādī�anai un parādī�anai katras komandas rīcībā ir tikai pa vienam skaitlim no 0 līdz 9. Tādēļ nedrīkst nosaukt skaitļus, kā arī tādus uzdevumus, kuru atrisinājumā ir vairāki vie�nādi cipari, piemēram: 11; 22; 33; 100.

Ja rotaļā piedalās arī mazāki bērni, tad uzdevu�miem jābūt vienkār�iem, lai vigi spētu tos atrisināt.

Organizējot rotaļu telpās, tās dalībnieki var sēdēt uz krēsliem vai soliem.

Rotaļu var organizēt ne vien telpās, bet ari pa�galmā vai pārgājienā atpūtas brīdī.

Rotaļai vajadzīgi 15 sīki priek�meti, piemēram, dambretes kauliņi, akmentiņi vai �iekuri. Priek��metus saliek rindiņā uz galda vai mauriņā. Sacen�sībā piedalās divi dalībnieki, pārējie ir skatītāji. Dalībnieki vienojas, kur� no viņiem pirmais uzsāks sacensību. Pirmais paņem da�us priek�metus (drīkst ņemt vienu, divus vai trīs) un noliek malā. Tad ņem otrais dalībnieks un atkal paņemtos priek��metus noliek nost. Atkal ņem pirmais un atkal ot�rais, un tā visu laiku, kamēr vienam no viņiem atli�cis pēdējais priek�mets. Priek�meti jāņem ar tādu aprēķinu, lai pa�am nebūtu jāņem pēdējais. Kuram atlicis pēdējais priek�mets, tas zaudē.

Bērniem ļoti patik atdarināt da�ādus kosmo�nautu treniņus. Arī �ī rotaļa-sacensība ir viens no tādiem treniņu veidiem. Ta izkopj ātras orientē�a�nās spējas un attīsta uzmanību un atjautību.

Sacensībai jāizgatavo liels plakāts. Uz tā jauktā kārtībā izvietoti da�āda lieluma skaitļi no 1 līdz 50 (sk. priek�lapu!). Sacensībā var piedalīties divi vai arī vairāki dalībnieki. Uzdevums ir ar rādāmo kociņu parādīt skaitļus pēc kārtas (1, 2, 3, 4, 5 utt.) un skaļi nosaukt katru skaitli. Sacensībā uzvar tas dalībnieks, kur� īsākā laikā veic uzdevumu.

Rotaļu var organizēt telpās, pagalmā, kur ir da�ādi priek�meti, vai me�ā, kur ir arī nelieli koki.

Rotaļas vadītajs izraugās kādu nelielu priek��metu, kuru viegli atcerēties un at�ķirt no citiem (piemēram, mazu bumbiņu, nelielu rotaļlietu, svil�pīti u. c.), un parāda to pārējiem dalībniekiem, kas nostāju�ies vienā rindā. Tad vadītājs �o priek��metu, citiem neredzot, noliek vietā, kur to grūti pa�manīt (ne augstāk par acu augstumu). Pēc atļau�jas meklēt katrs rotaļas dalībnieks cen�as atrast priek�metu. Ieraudzījis to, viņ� aiziet pie rotaļas vadītāja (slēpēja) un klusi pasaka, kur priek�mets

atrodas. Ja vadītājs to apstiprina, atradējs drīkst apsēsties iepriek� norādītā vietā. Rotaļa beidzas, kad visi vai lielākā daļa dalībnieku priek�metu ir atradu�i.

Ievēro! Rotaļa ir interesanta tikai tad, ja tās dalībnieki prot klusēt un cits citam neatklāj no�slēpumu.

Priek�mets jācen�as paslēpt pēc iespējas mazāk uzkrīto�ā vietā. Da�reiz pat labi redzamā vietā no�liktu priek�metu grūti atrast.

Divi vai trīs rotaļas dalībnieki nostājas vienā līnijā. Pēc signāla rotaļas dalībnieki virzās uz priek�u, liekot pēdu aiz pēdas, nosauc da�ādus ēdienus, piemē�ram, kartupeļu zupa, kāpostu zupa, klimpu zupa, cūkas cepetis, mannas uzputenis u. c. Uzvar tas dalībnieks, kur� nosaucis vis�vairāk ēdienu un aizgājis vis�tālāk.

Līdzīgi var organizēt rotaļas �Veiklais dārznieks�, �Veiklais zvejnieks�, �Veiklais pārdevējs� u. c.

Ievēro! Rotaļā jābūt komi�sijai, kas raugās, lai tās dalīb-

nieki atkārtoti nenosauktu vienu un to pa�u ēdienu.

Rotaļas dalībnieki var arī sēdēt pie galda, uz kura kaudzītē salikti sīki priek�meti (zīles, kas�taņi, �iekuri). Katrs dalībnieks, ņemdams vienu priek�metu no kaudzītes, nosauc kādu ēdienu, ņemdams otru priek�metu, nosauc otru ēdienu utt. Uzvar tas spēlētājs, kur� paņēmis vairāk priek��metu.

Jāraugās, lai rotaļas dalībnieki ņemtu tikai pa vienam priek�metam.

�ai sacensību rotaļā piedalas �etri dalībnieki. Ja bērnu ir vairāk, tiem jāsadalās grupās pa �etri.

Katrā �etriniekā trīs dalībnieki sacen�as prasmē atcerēties vārdus pēc kārtas, bet ceturtais ir tiesne�sis. Tiesnesim,vajadzīgs papīrs un zīmulis.

Uzsākot sacensību, tiesnesis savas grupas trij�niekam uzdod kādu tematu, piemēram, nosaukt da�ādas pilsētas, dzīvniekus vai augus.

Pieņemsim, ka jānosauc pilsētas. Tad sacensība norit apmēram �ādi: pirmais nosauc, piemēram, Maskava. Tiesnesis �o vārdu ieraksta savā lapiņā. Otrs dalībnieks atkārto teikto un nosauc vēl vienu pilsētu: Maskava, Rīga. Tre�ais bez �īm divām � vel vienu: Maskava, Rīga, Ļeņingrada.

Katru jaunu vārdu tiesnesis pieraksta. Sacen�

sību atkal turpina pirmais dalībnieks un nosauc � Maskava, Rīga, Ļeņingrada, Minska.

Sākumā vārdu kārtību atcerēties viegli, bet, jo tālāk, jo grūtāk to paturēt prātā. Tiesnesis uz�mana, lai visus vārdus nosauktu noteiktajā kār�tībā, un, tiklīdz kādam samisējas, tam jāizstājas no sacensības. Sacensību turpina paliku�ie divi dalībnieki.

Uzvar tas rotaļas dalībnieks, kur� ne reizi nav kļūdījies. Ja rotaļā piedalīju�ās vairākas grupas, tad noslēgumā vēlreiz sacen�as visu �o grupu uz�varētāji. Uzvarētājs kļūst par �īs rotaļas �empionu.

Rotaļas dalībnieki katrs pēc kārtas mēģina iz�skaitīt līdz trīsdesmit. Tas nav tik vienkār�i izdarāms, jo jāskaita vienmērīgi, neapstājoties. Skaitot nedrīkst nosaukt skaitļus, kuros ir trijnieks, pie�mēram, 3, 13, 23, 30, kā arī tos, kas dalās ar trīs, piemēram, 6, 9, 12.

�o skaitļu vietā jāsaka �nesajauk�u�. Tātad jā�skaita tā: �viens, divi, nesajauk�u, �etri, pieci, ne�sajauk�u, septiņi, astoņi, nesajauk�u, desmit, vien�padsmit, nesajauk�u, nesajauk�u, �etrpadsmit, ne�sajauk�u� utt.

129

Parasti pirmo reizi skaitot, nevienam neizdodas izskaitīt līdz trīsdesmit, tādēļ rotaļa jāatkārto vai�rākas reizes. Kuram pirmajam izdodas izskaitīt bez kļūdī�anās, tas ir rotaļā uzvarējis.

9 � 1831

�ī rotaja ir līdzīga iepriek�ējai.

Rotaļā piedalās desmit dalībnieku. Tie nostājas ierindā iepretī pārējiem bērniem � skatītājiem.

Pēc rotaļas vadītāja komandas ierindas dalīb�nieki sāk skaitīt no 1 līdz 30. Pēc kārtas katrs saka nākamo skaitli. Nedrīkst nosaukt 3, skaitļus, ku�ros ir 3, kā arī tos, kuri daļas ar 3. �o skaitļu vietā jāpasaka savs vārds. Piemēram: �Viens, divi, Kār�lis, �etri, pieci, Maija�. Kad desmitais nosaucis savu skaitli, tālāk skaitīt turpina atkal tas, kur� stāv ierindā pirmais. Un tā visi pēc kārtas, kamēr izskaita līdz 30. Rotaļas dalībnieki bie�i kļūdāsun reizēm patiesi aizmirst pateikt savu vārdu. Katrs, kur� kļūdījies, izstājas no rotaļas. Ikreiz, kad kāds izstājies, ierindas dalībnieki sanāk cie�āk kopā un atkal sāk skaitīt no sākuma, vienmēr sā�kot ar pirmo, kur� stāv ierindas sākumā. Spēlē tik ilgi, kamēr paliek tikai viens dalībnieks, kur� ne reizi nav kļūdījies. Viņ� ir arī uzvarējis sacensībā.

Rotaļas vadītājs uz brīdi iziet no istabas. Pārējie tās dalībnieki pa to laiku norunā, kāds priek�mets viņam būs jāuzmin.

Sasēdu�ies aplī, rotaļas dalībnieki aicina vadī�tāju atpakaļ. Viņ� apstaigā visus pēc kārtas un jautā, kāds izskatās priek�mets. Katrs no dahbnie-

kiem nosauc kādu �ā priek�meta īpa�ību � apaļ�, dzeltens, skābs utt. Rotaļas vadītājs tik ilgi jautā, kamēr uzmin, ka tas ir citrons. Tad viņ� izraugās savā vietā kādu citu no bērniem. Spēlētāji iedomā�jas citu priek�metu, un rotaļa turpinās.

Gadījumā, ja vadītājs nevar uzminēt, kas tas ir par priek�metu, viņam vēlreiz jāiziet no istabas laukā, un rotaļas dalībnieki izraugās citu priek��metu.

Pirmo reizi par vadītāju �ajā rotaļā jābūt bēr�nam, kur� zina rotaļas noteikumus.

Vadītājs pasaka rotaļas dalībniekiem, ka viņ� uz brītiņu izies no istabas. �ajā laikā bērni lai izraugās savā istabā kādu priek�metu, un, atpakaļ ienācis, viņ� katrā ziņā to atradīs. Pēc tam viņ� iziet no istabas.

Kad rotaļas dalībnieki vienoju�ies, kur� priek��mets jāmeklē, viņi aicina vadītāju atpakaļ.

Ienācis istabā, viņ� saka: �Es jums uzdo�u jau�tājumus, uz kuriem jums jāatbild vai nu �jā�, vai �nē�.�

Lai vieglāk varētu priek�metu atrast, vadītājs vispirms parāda, ka viņ� it kā pārdala istabu uz pusēm. Pēc tam, rādīdams uz vienu no istabas pu�sēm, viņ� jautā: �Vai �ajā pusē?� Ja priek�mets tur atrodas, tad rotaļas dalībnieki kopīgi apstiprina: �Jā!� Ja norādītajā pusē priek�meta nav, tad visi

saka: �Nē!� Tā rotaļas vadītājs to pusi, kurā priek�mets atrodas, atkal dala uz pusēm un atkal uzdod jautājumu. Un nu jau palikusi tikai viena ceturtā daļa istabas, kurā priek�mets meklējams. Ja meklētājam liekas, ka viņ� ir uzgājis iedomāto priek�metu, viņ� drīkst jautāt, vai tas ir meklēja�mais priek�mets. Ja bērni atbild noraido�i, tad viņ� turpina arvien sīkāk sadalīt telpu, kamēr iedomāto priek�metu atrod.

�ādi telpu sadalot arvien sīkākās daļās, var at�rast ļoti mazus, pat neievērojamus priek�metus. Rotaļu atkārtojot, par vadītāju var iet kur� katrs no tās dalībniekiem.

Bērni sastajas aplī. No sava vidus viņi izraugas rotaļas vadītāju. Rotaļas vadītājs iznāk apļa vidū

un izpilda da�ādas kustī�bas, teikdams �milzis� vai �pundurītis�. Ja vadītājs, teikdams �milzis�, rāda kaut ko lielu, platu, augstu un, sacīdams �pundurītis�, rāda kaut ko mazu, sīku, zemu, aplī stāvo�ajiem ro�taļas dalībniekiem kustības jāatkārto. Ja vadītājs, izru�nādams vārdu �milzis�, rāda kaut ko mazu, zemu,

sīku vai, teikdams �pundurītis�, rāda lielu, platu, augstu, tad kustības nav jāatkārto.

Rotaļas dalībnieks, kur� ir neuzmanīgs un kļū�dās, nāk vidū vadītāja vietā.

Rotaļas dalībnieki nostājās aplī cits pie cita. Viens no viņiem iziet vidu. Aplī stāvo�ie bērni labo delnu atbalsta pret labo vaigu, ar kreiso roku bal�sta labo elkoni. Apļa vidu stāvo�ais aizver acis, ap�grie�as vienreiz apkārt un apstājas (acis neatver). Kāds no rotaļas dalībniekiem pieskaras viņam pie pleca un ātri ieņem sākuma stāvokli. Vidū stāvo��ais, sajutis pieskārienu, atver acis un min, kur� viņam pieskaries. Ja izdodas atminēt � vainīgais nak vidu un kļūst par minētāju.

Lai grūtāk būtu uzminēt, kur� no dalībniekiem pieskāries, arī pārējie bērni �ai laikā sakustas.

Rotaļas dalībnieki izveido apli. Vadītājam aiz�sien acis, un viņ� nostājas apļa vidū. Rotaļas sā�kumā tās dalībnieki nedaudz pasoļo pa labi vai pa kreisi pa apli un apstājas. Kad viņi ir apstāju�ies, rotaļas vadītājs iet uz priek�u un, sataustījis kādu sev priek�ā, viegli ar pirkstu pieskaras viņam un saka: �Pēcīt, pīksti!� Uzrunātais, pārvēr�ot balsi, pīkst. Vadītājs cen�as pēc balss uzminēt, kur� no rotājās dalībniekiem ir pīkstētājs. Ja viņ� uzmin, kur� ir pīkstējis, dalībnieki mainās lomām.

Ja vadītājam neizdodas labi saklausīt pīkstētāju, viņ� lūdz �Pēterītim� pīkstē�anu atkārtot. Viņ� drīkst minēt trīs reizes. Ja vadītājam neiz�dodas uzminēt, kur� no rotaļas dalībniekiem ir pīk�stējis, viņ� paliek aplī, un rotaļa sākas no jauna.

Ievēro! Acu aizsie�anai lieto lakatiņu, bet tā iek�pusē katrreiz jāieliek tīrs marles saites gaba�liņ�, lignīns vai mīksta salvete.

i

Rotaļas dalībnieki sasē�as aplī (uz krēsliem). Vienu vai vairākus no dalībniekiem izvēlas par klu�sajiem ciemiņiem, vienu � par rotaļas vadītāju. Aplī sēdo�ie pēc vadītāja norādījuma aizver acis un noliec galvu. Tagad ciemos dodas �klusais cie�miņ��. Ciemiņ� pēc iespējas klusi iet apkārt aplim un cen�as nemanāmi kādam no dalībniekiem no�stāties aiz muguras. Tad vadītājs jautā: �Kur� no jums domā, ka pie viņa ieradies ciemiņ�?� Neatve�rot acis, rotaļas dalībnieki, kuri saklausīju�i vai domā, ka aiz viņiem nostājies ciemiņ�, paceļ rokas.

Pēc vadītāja norādījuma viņi atver acis. Tie, kuri uzminēju�i, ka pie viņiem ieradies ciemiņ�, mainās lomām, un rotaļu atkārto.

Ievēro! Acis nedrīkst aizklāt ar rokām, jo tās ne katru reizi ir pietiekami tīras.

Jāatgādina rotaļas dalībniekiem, ka viņiem jābūt godīgiem un nedrīkst slepus skatīties, vai ciemiņ� ieradies vai ne.

Rotaļas laikā viņiem jāizturas klusi, jo troksnī kluso ciemiņu neizdosies saklausīt.

Rotaļas dalībnieki sastājas aplī tā, lai varētu uzlikt elkoņos saliektas rokas priek�ā stāvo�ajam uz pleciem (attālumiem starp dalībniekiem jābūt vienādiem). �ādā stāvoklī lēni saliecot ceļus un muguru turot taisni, katrs rotaļas dalībnieks apsē��as uz aizmugurē eso�ā kaimiņa ceļiem. Ja visi pa�reizi nostāju�ies, tad sēdēs slēgtā aplī cits citam uz ceļiem.

Pēc komandas �Soļos mar�!� visi pārceļ kāju, kas atrodas apļa malā par 3�4 cm uz priek�u. Kāju, kas atrodas apļa iek�pusē, pārceļ tikai par 1 cm. Tā rotaļas dalībnieki pamazām virzās pa apli uz priek�u � sēdus brauc uz Rīgu.

�ai rotaļai vēlams mūzikas pavadījums. Rotaļas dalībnieki sē� aplī katrs uz sava krēsla. Vadītājs stāv apļa vidū. Atskanot polkai, viņ� uzliek rokas

uz gurniem un dejojot virzās pa apli. Pēc brītiņa viņ� ap�stājas pie kāda no dalībnie�kiem un uzaicina viņu uz de�ju. Aicinājums notiek mazliet neparastā veidā. Vadītājs iz�pilda kāclu kustību, piemē�ram, sasit plaukstas � tas ir uzaicinājums uz deju. Uzaici�nātais, to pieņemot, arī. sasit plaukstas un seko rotaļas va�dītājam.

Dejojot viņi pieiet pie tre�ā dalībnieka un ar kādu citu kustību, piemēram, pa�ūpojot galvu, uz�aicina viņu uz deju. Trijatā uzlūdz ceturto, �et�ratā � piekto utt. Dejotāju virknīte top arvien ga�rāka un virzās aiz vadītāja pa apli no dalībnieka pie dalībnieka. Negaidot muziķa apklust. �ai brīdī visi dejotāji izklīst un steidzas ieņemt brīvos sē�dekļus. Kur� palicis bez vietas, kļūst par vadītāju, un rotaļa turpinās. Uzaicinot rotaļas dalībniekus uz deju, arvien jāizdomā citas kustības. Bērni, kuri dejo aiz vadītāja, atdarina visas tās kustības, ko viņ� izpilda.

Ja nav mūzikas, aplī sēdo�ie dalībnieki var dzie�dāt kādu visiem pazīstamu dziesmu, kuras laikā vaditajs dejo vai soļo pa apli. Partraukuma sig�nālu dod kāds no dalībniekiem, sasitot plaukstas.

Rotaļas dalībnieki apsē�as uz krēsliem aplī. Vienu no viņiem izvirza par vadītāju. Viņ� ap�staigā visus rotaļas dalībniekus un izskaita tos pēc kārtas, likdams katram atcerēties savu nu�muru. Viņam pa�am ir pēdējais kārtas numurs.

Pēc tam, stāvot apļa vidu, vadītājs izsauc divus, trīs vai �etrus numurus, piemēram, ceturtais, septī�tais un astotais. Izsauktie steidzīgi mainās vietām. Arī rotaļas vadītājs cen�as ieņemt kādu no brīva�jām vietām. Ja viņam tas izdodas, tad par vadītāju kļūst tas rotaļas dalībnieks, kur� palicis bez vietas. Ja vadītājam neizdodas iegūt brīvo vietu, viņ� tur�pina saukt tik ilgi, kamēr pagūst apsēsties.

Rotaļu var atkārtot vairākas reizes. Lai rotaļa kļūtu vēl raitāka, vadītājs var ari saukt: �Visi nu�muri mainās!� Tad visiem jāmainās vietām. Visu rotaļas laiku dalībnieku numuri paliektie pa�i.

Rotaļas dalībnieki sē� vai stāv aplī. Vadītājs, staigājot pa apļa vidu, apstājas pie kāda un, no�rādot uz viņu, saka: �Rokas!� Pie �ī vārda dalīb�nieks, uz kuru norādīts, paliek mierīgi sē�ot, bet viņa kaimiņiem tai laikā jāpaceļ viena roka. Bērns, kas sē� viņam labajā pusē, paceļ labo roku, bet tas, kas sē� kreisajā pusē, � kreiso roku. Kur� kļūdīdamies paceļ nepareizo roku vai nemaz ne-

pace|, tas nomaina vadītāju. Ja nejau�i paceļ roku tas rotaļas dalībnieks, uz kuru tiek norādīts, tad viņ� nomaina vadītaju. Ja kļūdās reizē divi dalīb�nieki, tad rotaļas vadītājs izvēlas savā vietā vienu no viņiem.

Ja rotaļā piedalās liels skaits dalībnieku, var no�zīmēt 2�4 bērnus par vadītājiem.

Uzsākot �o rotaļu, dalībnieki apsē�as aplī un kāds no viņiem uzsāk ceļojumu ar vārdiem: �Es

dodos ceļojumā. Līdzi ņemu mugursomu.� Nākamais rota�ļas dalībnieks, kur� sē� viņam blakus, atkārto �o teikumu un pieliek klāt vēl kāda priek�meta nosaukumu, kas būtu ņemams līdzi ceļojumā. Piemēram: �Es dodos ceļojumā. Līdzi ņemu mugursomu un fotoaparā�tu.�

Rotaļas turpinājumā katrs nākamais dalībnieks arvien pie�liek vienu vārdu klāt, pie tam viss iepriek� teiktais jāatkārto. Uzvar tas bērns, pēc kura nā�kamais dalībnieks vairs nevar nosaukt priek�metu, kur� būtu ņemams līdzi ceļojumā.

Rotaļas dalībnieki sē� aplī pa divi blakus � tie ir kaimiņi. Starp pāriem ir nelielas atstarpes. Katrs dalībnieks izvēlas sev kāda zooloģiskā dārza iemīt�nieka vārdu. Pēc tam viņ� skaļi nosauc, kādu vārdu sev izvēlējies. Blakus sē� lapsa un vilks, lauva un tīģeris utt.

Uzsākot rotaļu, viens no dalībniekiem pieceļas un nāk uz vidu par vadītāju. Līdz ar to viena vieta aplī kļūst brīva. Kaimiņ�, kuram blakus atbrīvo�jusies vieta, tūlīt izsauc citu kaimiņu. Izsauktajam nekavējoties jāieņem �ī brīvā vieta.

�o vietu var ieņemt arī rotaļas vadītājs, bet viņ� to drīkst darīt tikai, kamēr nav izsaukts cits kai�miņ�. Ja rotaļas dalībnieks paguvis izsaukt sev citu kaimiņu, vadītājs nedrīkst ar viņu sacensties skrie�anā, bet viņam steidzīgi jāapsē�as jaunajā, atbrīvotajā vietā, iekams tur nav izsaukts cits kai�miņ�.

Ja bērnu rīcībā ir magnetofons, kurā ir ieraksti ar da�ādiem soļo�anai, skrie�anai, palēcieniem vai dejo�anai piemērotiem ritmiem, tad rotaļā jāiz�manto �ie ieraksti. Tajā vēlams piedalīties arī kā�dam pieaugu�ajam. Pieaugu�ais palīdzēs bērniem izvēlēties labāko mūziku, varbūt kaut ko piemē�rotu paspēlēs uz klavierēm.

Divus vai trīs bērnus izvirza vērtē�anas komi�sijā. Visi pārējie rotaļas dalībnieki brīvi izvietojas pa telpu. Atskanot mūzikai, viņi brīvi soļo vai dejo. Tai apklustot, katrs rotaļas dalībnieks ieņem kādu skaistu pozu. Komisijas locekļi nosaka skaistāko figuru. Bērni, kuri izpildīju�i skaistākās figūras, kļūst par vērtē�anas komisiju.

Tie rotaļas dalībnieki, kuri vairākkārt izveido�ju�i skaistāko figūru, apbalvojami ar nelielu balvu.

Ievēro! Ja bērnu rīcībā nav magnetofona un nav iespējams paspēlēt uz klavierēm, var izmantot arī tamburīnu vai ritmisku plaukstu si�anu.

Rotaļu var noorganizēt, ja tajā piedalās ne ma�zāk par 16�18 dalībniekiem.

No dalībnieku vidus izvirza bēdzēju, ķērēju un rotaļas vadītāju. Pārējie sastājas kolonnā pa �etri. Rindās stāvo�ie rotaļas dalībnieki sadodas rokās, tā veidojot ielas starp rindām. Bēdzējs nostājas ko�lonnas vienā pusē, ķērējs � otrā.

Pēc rotaļas vadītāja signāla ķērējs cen�as no�ķert bēdzēju. Abi drīkst virzīties tikai pa izveido�tajām ielām. Ja vadītājs redz, ka bēdzējam draud briesmas, viņ� saka: �Hop!� Pēc �īs komandas rin�dās stāvo�ie rotaļas dalībnieki atlai� sadotās ro�kas, pagrie�as pa labi un sadodas rokās ar blakus stāvo�ajiem. Izveidojas jaunas ielas.

Ja ķērējs panāk bēdzēju, jāizraugās jauns ķērējs un bēdzējs, un rotaļa turpinās.

Ievero! Gan ķerejs, gan bēdzējs drīkst skriet tikai pa ielām.

Ja visi bērni rotaļu labi izpratu�i, komandu �IIop!� var teikt pats bēdzējs. Līdzko tas mana, ka izbēgt būs grūti, bēdzējs sauc �IIop!�, un ielas izmainās.

Sagatavo 3 vai 4 da�ādu krāsu karodziņus (sar�kanu, zilu, zaļu utt.). Rotaļas dalībnieki nostājas vienā rindā un sadalās tik grupās, cik ir karodziņu. Katra komanda izvēl komandieri. Komandieri ar karodziņiem rokās nostājas 3�5 soļu attālumā no rotaļas dalībnieku rindas.

Pēc komandas �Apkārt griezties!� visi rinda stā�vo�ie rotaļas dalībnieki pagrie�as ar mugurām pret karodziņiem un aizver acis. Komandieriem ro�taļas vadītājs ar zīmēm norāda samainīties vietām.

Pēc komandas �Katrs pie sava karodziņa!� rota�ļas dalībnieki atver acis, steidzas pie sava karo�dziņa un izveido ap to apli. Kura grupa to ātrāk veikusi, ta iegūst vienu punktu. Tad rotaļu atkārto. Uzvar tā komanda, kura visā rotaļā�anās laikā ieguvusi vairāk punktu.

Ievēro! Rotaļas vadītājam jānostājas laukuma vienā malā (nevis vidū), lai varētu labāk pārredzēt visus rotaļas dalībniekus un pareizak noteikt uz�vārētāju.

Rotaļu atkārtojot, ne katru reizi jāliek tās dalīb�niekiem nostāties vienā līnijā. Bērni var palikt tur, kur viņi atradās. Citā vietā jānostājas tikai ko�mandu komandieriem.

Komandieru maiņas laikā rotaļas dalībniekiem jātur acis aizvērtas.

Rotaļā karodziņu vietā var izmantot no krāsaina papīra izgatavotas cepures, jostas, da�ādu krāsu balonus vai citus priek�metus. Tad rotaļai attiecīgi mainās arī nosaukums.

�ai rotaļai vajadzīga maza bumbiņa, neliela plastmasas rotaļlieta, smil�u maisiņ� vai cits ne�liels priek�mets � �pele�.

Rotaļas dalībnieki sasē�as cie�ā aplī (ja dalīb�nieku nedaudz � 6 vai 7, tad tie var izvietoties brīvāk) un, pievelkot sev klāt ceļos saliektas kājas, izveido tuneli. Vienam no viņiem iedod peli. Ķē�rējs nostājas apļa vidū. Viņ� aizver acis un apgrie��as vienu vai divas reizes apkārt. Pēc signāla �Ro�taļu sākt!� aplī sēdo�ie dalībnieki padod peli uz vienu vai otru pusi. Aplī stāvo�ajam ķērējam jā�seko viņu roku kustībām un jācen�as peli noķert, t. i., pieskarties sēdo�ajam rotaļas dalībniekam tajā brīdī, kad viņam rokās ir pele. Ja tas izdodas, dalībnieki mainās lomām.

Ievēro! Rotaļa ir interesantāka un peli ir grūtak noķert tad, ja visi dalībnieki atdarina peles pa�do�anas kustības.

Ķērēja pieskārienam jābūt vieglam, nedrīkst sist.

Ja ķērējs kļūdījies, sēdo�ais dalībnieks parāda tuk�as rokas, un rotaļa turpinās.

Ja ķērējam ilgāku laiku neizdodas peli noķert, viņ� jānomaina.

Vienam no rotaļas dalībniekiem rokās 2�3 m gara aukla. Velkot auklu pa grīdu, viņ� cen�as to kustināt tā, lai uz tās gala nevarētu uzkāpt tie da�lībnieki, kuri ir bez auklas. Cik reizes rotaļas da�lībnieki 1 minūtes laikā uzkāpj uz auklas, tik soda punktu iegūst tās turētājs. Pēc tam auklu saņem nākamais dalībnieks. Uzvar tas rotaļas dalībnieks, kuram ir vismazāk soda punktu.

Ievēro! Lai sagādātu auklas turētājam soda punktu, uz auklas nav jāstāv, pietiek ar kājas pēdu pieskarties auklai.

Nepiecie�amais inventārs � gorodku vālīte un 4�6 kluģī�i.

Uz grīdas novelk divas paralēlas līnijas 4�6 m attālumā vienu no otras. Rota]as dalībnieks ar vā�līti nostājās aiz vienas līnijas. Aiz otras līnijas no�likti gorodku kluģī�i ar 30 cm lielu atstarpi, veido�jot vienkār�ākās figūras.

Rotaļas dalībnieki pa vienam pienāk pie sākuma līnijas un cen�as, rnetot vālīti, trāpīt pa kluģī�iem. Par katru trāpījumu 1 punkts. Uzvar tas dalīb�nieks, kuram vairāk punktu.

Nepiecie�amais inventārs 1. variantam� 1 nūja, 2. variantam � nūjas atbilsto�i rotaļas dalībnieku skaitam.

1. variants

Rotaļas dalībnieki sastājas aplī, vadītājs nostā�jas apļa vidū un, nolicis nuju perpendikulāri pret grīdu, to viegli pietur ar pirkstu. Paceļot roku, viņ� nosauc kādu no aplī stāvo�ajiem dalībnie�kiem. Nosauktajam jāsteidzas satvert nūju, pirms tā gāzdamās pieskārusies zemei. Ja tas izdodas, izsauktais atgrie�as savā vietā un vadītājs izsauc nākamo.

Ja izsauktajam neizdodas nūju noķert un tā no�gā�as zemē, rotaļas dalībnieki apmainās lomām.

Ievēro! Nedrīkst nūju tī�ām pagāzt, lai tā ātrāk nokristu zemē.

Nedrīkst kavēt rotaļas dalībnieku, kur� steidzas saķert nūju.

2. variants

Rotaļas dalībnieki sastājas aplī ar nūjām rokās. Atstarpes starp viņiem � 2 soļi. Atbalstīju�i nūjas pret zemi, viņi pietur tas ar vienu pirkstu labajā puse brīvi izstieptas rokas attālumā no sevis.

Pēc rotaļas vadītāja komandas �hop!� visi dalīb�nieki palai� nūjas vaļā un cen�as noķert kreisajā pusē stāvo�ā kaimiņa nuju, pirms tā nogā�as zemē. Ja tas izdodas, viņi izlīdzina atstarpes, pie�tur noķerto nūju un uzmanīgi gaida nakamo �hop!�. No rotaļas izstājas tic dalībnieki, kuri ne�paspēja noķert sava kaimiņa nūju. Uzvar tie rota�ļas dalībnieki, kuri paliek aplī pēdējie.

Ievēro! Ar katra dalībnieka izstā�anos apļa izmēri jāsamazina. Ja ir pārāk lielas atstarpes starp rotaļas dalībniekiem, tie nespēj nūju satvert.

Rotaļai nepiecie�ama viegla bumba vai kāda mīksta rotaļlieta me�anai.

Rotaļas dalībnieki sastājas pusaplī. 3�4 soļu attālumā no viņiem ar muguru pret bērniem no�stājas minētājs ar aizvērtām acīm. Viens no pus�aplī stāvo�ajiem rotaļas dalībniekiem met vieglo bumbu, cenzdamies trāpīt viņam ne augstāk par jostas vietu. Sajutis pieskārienu, minētājs apgrie�as un cen�as uzminēt, kur� metis bumbu. Ja tas izdo�das, rotaļas dalībnieki apmainās lomām.

Izmantojamais inventārs � lielā bumba vai pludmales bumba.

Rotaļas dalībnieki, turot rokas aiz muguras, sastājas apli plata �ākļstaja tā, lai blakus eso�o bērnu pēdas saskartos. Rotaļas vadītājs iziet apļa vidū. Tam rokās lielā bumba.

Rotaļas vadītāja uzdevums ir veikli izripināt bumbu starp kāda dalībnieka kājām � �vārtiem�. Rotaļas dalībnieki bumbu nedrīkst atsist ar rokām, bet tie bumbu no vārtiem atvaira, uz mirkli ieņe�mot pamatstāju (kājas kopa).

Rotaļas dalībniekam, kuram caur vārtiem izripo�jusi bumba, jākļūst par vadītāju. Ja bumba izripo no apļa, tad pēc bumbas iet tas dalībnieks, kuram gar labo pusi tā izripojusi.

RĪGA DIMD!

.

2. Tai meitiņai pūru kala, 3. Tēvabrālis pūru kala, Kam trejādi bāleliņ', Mātesbrālis atslēdziņ', Aijaja, trallalā, Aijaja, trallala,

Kam trejādi bāleliņ'. Mātesbrālis atslēdziņ'.

4. Viņas pa�as īstais brālis Zelta vāku kaldināj', Aijajā, trallalā, Zelta vāku kaldināj'.

Sakuma stāvoklis. Rotaļas dalībnieki sastājas aplī ar seju pret centru tā, lai zēnam pie labās ro�kas stāvētu meitene.

Rotaļas norise. Dziedot �Rīga dimd, Rīga dimd, Kas to Rīgu dimdinaj'?�, dalībnieki gājienā soļiem (sākot ar labo kāju) virzas pa dejas ceļu.

Dziedot �Aijaja�, zēni pagrie�as ar seju dejas ceļa virzienā, meitenes � pretēja virzienā un ar diviem gājiena soļiem iet viens otram garām ar labo plecu uz priek�u � zēni pa apļa iek�pusi, mei�tenes pa ārpusi. Izdarot pirmo soli, viņi sasit labo roku plaukstas.

Dziedot �trallalā�, zēni un meitenes ar diviem soļiem iet viens otram garām ar kreiso plecu uz priek�u � zēni pa apļa ārpusi, meitenes pa iek��pusi. Izdarot pirmo soli, viņi sasit kreiso roku plaukstas.

Dziesmas turpinājumā zēni arvien iet uz priek�u pa dejas ceļu, meitenes � pretējā virzienā, līdz sa�stopas tie pa�i pāri, kādi bija rotaļas sākumā.

Dziesmas divas pēdējās rindiņas atkarto pēc vaja�dzības. Ja, pāriem sastopoties, melodija vēl nav iz�dziedāta, tad katrs pāris, sadevies rokās, grie�as līdz dziesmas beigām. Tad rotaļu sāk no jauna.

Va r i a nts. Ja rotaļā piedalās daudz bērnu, tad, lai tā nekļūtu garlaicīga, vairākkārt atkārtojot divas pēdējās rindiņas, tās var dziedāt tikai divas reizes. Tādā gadījumā pārī sastapsies cits zēns un cita meitene. Tikai jāievēro, lai zēnam pārī būtu tā meitene, kas viņam stāv pie labās rokas.

Rotaļa attīsta ritina izjūtu.

2.�� Vai, krauklīt, tu redzēj', Kur aizveda mūs' māsiņ'? Raitairidi, raitairidi,

Kur aizveda mūs' māsiņ'?

3.�� Pār purviem, pār me�iem, Pār smalkajiem krūmiņiem, Raitairidi, raitairidi,

Pār smalkajiem krūmiņiem.

4.�� Tur aizved' mūs' māsiņ' Uz bagāto Kurzemīt', Raitairidi, raitairidi,

Uz bagāto Kurzemīt'.

Sākuma stāvoklis. Zāles vai laukuma vidū zēni nostājas nelielā aplī cits aiz cita ar seju dejas ceļa virziena, kreiso roku uzliek priek�ējam uz kreisā pleca, labo roku � uz gurna (zīm.).

Meitenes uzliek rokas uz gurniem un izveido ārējo apli ar seju pretējā virzienā.

Rotaļas norise. Dziedot �Krauklīt's sē� ozolā, Zelta kokles rociņā�, zēni soļo de�jas ceļa virzienā, meite�nes � pretējā virzienā.

Dziedot �Raitairidi, rai�tairidi, Zelta kokles rociņā�, zēni teciņus soļiem skrien pie tuvāk stāvo�ajām meite�nēm un grie�as ar viņām,

sadevu�ies labo roku elkoņos. Kreiso roku uzliek uz gurna. Piedziedājumu atkārtojot, viņi grie�as, sa�devu�ies kreisajos elkoņos.

Nākamo pantu dziedot, vidū iet meitenes. Viņas nostājas iek�ējā aplī cita aiz citas ar seju dejas ceļam pretejā virzienā un uzliek labo roku priek�ā stāvo�ajai meitenei uz labā pleca (kreiso roku � uz gurna). Tagad pa dejas ceļu soļo ārējais (zēnu) aplis. Dziedot pēdējās divas rindiņas, meitenes grie�as ar zēniem, vispirms sadevu�ies kreiso roku elkoņos, tad labo roku elkoņos.

Zēnu aplis vienmēr iet dejas ceļa virzienā, mei�teņu � pretējā virzienā.

Tādā veidā noris visa rotaļa.

2.� Daugav' balta putodama, O�u laivu vizina; Meitiņ', laivā sēdēdama, Villainites balina, Tradirallā, tradirallā, Villainites balina.

3.�� Gaujas malā, dziļā lejā, Sarkanbaltas rozes zied; Tur meitiņa ko�a sejā Līgodama cauri iet, Tradirallā, tradirallā, Līgodama cauri iet.

4.� Brauc ar dievu, daugaviete, O�a laivā sēdēdam',

Pini kroņus, gaujmaliete, Puķes klēpī nēsādam'! Tradirallā, tradirallā, Puķes klēpī nēsādam'!

5.� Man pa�am (i) Laimes māte Līgaviņu audzina;

Lauka māte, Me�a māte Tai pūriņu darina,

Tradirallā, tradiralla, Tai pūriņu darina.

Sls rotaļas tekstu sacerēj'is Andrejs Pumpurs savā jau�nībā. Viņ� uzaicināts uz kādām kāzām. Naudas kāzu dāvanai nebijis. Lai nebūtu jāiet bez dāvanas, A. Pum�purs uzrakstījis �o dzejoli. Kāzu viesiem tas tik ļoti iepa�ticies, ka tūliņ sacerēju�i arī melodiju un rotaļas izpildī�jumu. Tāda �ī rotaļa uzglabājusies lidz mūsu dienām.

Sākuma stāvoklis. Dalībnieki sastajas pa pāriem (zēnam meitene pie labās rokas), sadodas rokās un izveido apli.

Rotaļas norise. Dziedot

Stāsti manim, Daugaviņa, Gauja, jel neciet (i) klus': Kur aug mana līgaviņa, Vai tā drīz jau liela būs? � visi iet gājiena soļiem aplī pa labi.

Dziedot �Tradiralla, tradirallā, Vai tā drīz jau liela būs?�, veido viju � pāra zēns un meitene pa�grie�as ar seju viens pret otru, sadodas labajos elkoņos vai arī tikai plaukstās un ar trim gājiena soļiem iet viens otram garām: meitenes pa ārpusi dejas ceļam pretējā virzienā, zēni � pa iek�pusi dejas ceļa virzienā. Ar nākamo rotaļas dalībnieku sadodas kreisajās rokās, un meitenes iet pa iek��pusi, zēni � pa ārpusi. Tā mainās, līdz katrs pāris atkal sanāk kopā. Ja pantiņ� vēl nav nodziedāts, tad katrs pāris, sadevies rokās, apgrie�as.

Dziedot nākamos pantiņus, rotaļas norise atkār�tojas.

2.�� Ne man miega, ne darbiņa, Lakstīgalu klausoties, Raitairidira, rairidi rallalā, Lakstīgalu klausoties.

3.�� Māte mani rātin rāja, Ka es liela dziedātāj', Raitairidira, rairidi rallalā, Ka es liela dziedātāj'.

4.�� Tā, māmiņa, tava vaina, Ka es liela dziedātāj',

Raitairidira, rairidi rallalā, Ka es liela dziedātāj'.

2.�� Kam tu kāri �ūpulīti, Kur dziedāja lakstīgal'? Raitairidirā, rairidi rallalā, Kur dziedāja lakstīgal'?

3.�� Ne man miega, ne darbiņa, Lakstīgalu klausoties, Raitairidirā, rairidi rallalā, Lakstīgalu klausoties.

Sākuma stāvoklis. Rota|as pamatā gājiena solis. Dalībnieki pa pāriem sastājas aplī un sadodas rokās.

Rotaļas norise. Dziedot �Lakstīgala kroni pina Manā ro�u dārziņā�, visi rotaļas dalībnieki iet gā�jiena soļiem (sāk ar labo kāju) aplī dejas ceļa virzienā.

Dziedot �Raitairidirā, rairidi rallalā�, katrs pā�ris nodalās atsevi�ķi, pagrie�as ar seju dejas ceļa virzienā, sadotās rokas izstiepj uz priek�u, brīvās rokas uzliek uz gurniem un gājiena soļiem iet pa dejas ceļu.

Atkārtojot �Manā ro�u dārziņā�, zēns un mei�tene pagrie�as viens pret otru un, sadevu�ies labo roku elkoņos, apgrie�as tā, lai meitene būtu zēnam pie kreisās rokas, un atkal visi kopā izveido apli.

Dziedot turpmākos pantiņus, darbību atkārto, tikai zēns katra pantiņa beigas pāriet vienu vietu tālāk pie nākamās meitenes.

Mēreni.

ie le c(i) krū mi pā, tā to vo mā jo.

2.�� � Ci-�i-�i, zīlīte, kur tavi bērni?

���� Augstajā kalniņā, liepiņas galā. (2 reizes)

3.�� � Zīlīte, �ubīte, kas viņus auklē?

��� Vejmate �ūpoja, vējmāte auklēj'. (2 reizes)

4.�� � Vējmāte �ūpoja, vējmāte auklēj'.

Priedīte, eglīte � tas palīgoja. (2 reizes)

Sākuma stāvoklis. Atkarībā no dalībnieku dau�dzuma, bērni pa 4�6 sadodas rokās un izveido vairākas �ligzdiņas�. Ligzdiņas izkārtojas pa visu zāli vienādā attālumā cita no citas. Da�i dalībnieki paliek zāles centrā � tie ir putniņi.

Rotaļas norise. Dziedot �Padziedi, mazputniņ, pavl�ero�, rotaļas dalībnieki, kas veido ligzdiņas, sadevu�ies rokas, grie�as teciņu soļiem pa labi. Putniņi �ai laika var katrs atsevi�ķi soļot, stāvēt vai �lidot�.

Dziedot �Ielec(i) krūmiņā, tā tava māja!� (2 rei�zes), rotaļas dalībnieki, kas veido ligzdiņas, apstā�jas, paceļ rokas virs galvas. Putniņi ieskrien katrs kādā no ligzdiņām un nostājas ar muguru viena dalībnieka priek�ā, ieņem viņa vietu un sadodas rokās ar blakus stāvo�ajiem. Izstumtais steig�us mēģina tāpat ieņemt vietu kāda cita ligzdiņā. Jo veiklāki rotaļas dalībnieki, jo vairāk rei�u viņi pārskrien no vienas ligzdiņas otra. Pārskriet drīkst tikai dziedā�anas laikā. Tie, kas, pantiņam beidzo�ties, nav paspēju�i ieskriet kādā ligzdiņā, kļūst par putniņiem. Pārējos dziesmas pantos darbības no�rise atkārtojas.

Rotaļa izkopj veiklību un uzmanību.

Lācītis ir bēdīgs, ļ

rr � i �ii2, reizes

reizes

Kas viņam kait? j

�Ai, mīļo lācīt, kas tev kait? Nāc ar mani dancot!�

Sākuma stāvoklis. Rotaļas dalībnieki sakārtojas pa pāriem (zēnam pie labās rokas meitene) un iz�veido divus apļus. Tad rokas atlai�.

Zēni, kas veido iek�ējo apli, pagrie�as ar seju pret ārējo apli, nolai�as uz labā ceļa un atspie� labās rokas elkoni kreisajā plaukstā. Viņi ir lā�cī�i. Meitenes uzliek rokas uz gurniem un pagrie�as ar seju dejas ceļa virzienā.

Rotaļas norise. Dziedot �Lā�cītis ir bēdīgs, Kas viņam kait?�, zēni paliek sākuma stāvoklī, meitenes ar �etriem gājiena soļiem (sākot ar labo kāju) iet aplī pa dejas ceļu līdz nākamajam zēnam. Pie vārdiem �Kas viņam kait?� meitenes apstājas, mazliet no�liecas pret lācīti un paskatās uz viņu.

Pirmās divas rindas atkārtojot, darbība tā pati. Pie vārda �kait� arī lācītis pieceļas.

Dziedot �Ai, mīļo lācīt, kas tev kait? Nāc ar mani dancot!� (2 reizes), zēns un meitene pagrie��as ar seju dejas ceļa virzienā, savieno rokas krus�teniski un dejo se�us polkas soļus pa dejas ceļu. Pie pēdējiem vārdiem �Nāc ar mani dancot!� pāris grie�as ar diviem polkas soļiem pa kreisi tā, ka meitene nonāk apļa vidū, zēns malā. Rokas atlai� un rotaļu sāk no sākuma � meitenes ir iek�ējā aplī lācī�u lomā, bet zēni � ārējā aplī.

Loti jautri.

2.� Visas upes cauri brida Augstajām kājiņām.

3.� Daugavā (i) peldināju Zaļā zīda pavadā.

4.� Kad uzvedu kalniņā (i), Zīda sag�ā noslaucīj'.

2.� Zīda sag�ā noslaucīju, Saulītē (i) no�āvēj'.

3.� Ne tas ēda purva zāli, Ne dzer rāvas ūdentiņ'.

4.� Tamvajag(a) tīru auzu, Skaidravota ūdentiņ'.

5.� Skaidravota ūdentiņa, Kalnā pļauta āboliņ'.

Rotaļas norise. Rotaļas dalībnieki, sadevu�ies ro�kās, sastajas pāros ar seju dejas ceļa virzienā. Sa�dotās rokas viņi paceļ uz priek�u plecu augstumā, brīvās rokas uzliek uz gurniem.

1.�4. taktī zēns sākot ar kreiso, meitene ar labo kāju virzās astoņiem palēciena soļiem pa dejas ceļu. Ar pēdējiem diviem soļiem pagrie�as viens pret otru un sadod rokas slēgtā satvērienā.

5.�� taktī viņi �ūpo rokas uz priek�u un atpakaļ.

6.������� un 7. taktī � �ūpo rokas vēlreiz uz priek�u, atlai� tās un apgrie�as ar �etriem gājiena soļiem, zēns pa kreisi, meitene pa labi.

8. taktī piesit trīs reizes kājas; rokas uz gurniem.

5.-8. taktī darbību atkārto vēlreiz.

Nākamajos pantos darbības norise tāda pati.

2.�� Vai es tevim auzas devu, Raitairidirā,

Pa vienai skaitīdam(i)s, Raitairidirā.

3.�� Teci, teci, kumeliņi, Raitairidirā,

Tevis gaida, manis gaida, Raitairidirā.

4.�� Tevis gaida auzu sile, Raitairidirā,

Mani tēvs un māmuliņa, Raitairidirā.

5.�� Manim sacīs mīļus vārdus, Raitairidirā,

Tevi mīļi noglaudīs (i), Raitairidirā.

Sākuma stāvoklis. Rotaļas dalībnieku pāri sa�krusto rokas un nostājas aplī dejas ceļa virzienā.

Rotaļas norise. Dziedot �Teci rik�us, kumeliņi, Raitairidirā�, pāri iet ar diviem polkas soļiem un ar trim gājiena soļiem dejas ceļa virzienā. Uz �rā� zēns un meitene apgrie�as (ar sejām viens pret otru) un, dziedot �Neej soļus skaitīdam(i)s, raitai�ridirā�, tāpat iet pretējā virzienā. Dejas ceļa vir�zienā viņi iet straujākiem soļiem, pretējā vir�zienā � lēnākiem.

Atkārtojot panta pirmo rindu, uz pirmo soli katrs rotaļas dalībnieks sasit vienu reizi plaukstas, sado�dot labās rokas, izveido sudmaliņas (kreisās rokas paceltas sānis galvas augstumā) un gājiena soļiem grie�as sudmaliņās pa kreisi.

Atkārtojot panta otro rindu, savieno kreisās rokas un grie�as sudmaliņās pa labi.

Nākamos pantos rotaļas norise atkārtojas.

2.�� Tev vējiņis tālu pūta, ļ 2 reizes Saule vaigus balināj'. / reizes Saule vaigus balināja, ļ reizes Vējiņ� matus plivināj'.� J re '^s

3.�� �Vai tu nāksi, vai nenāksi� 1 �

. , . v . 2 reizes

Es jau tevi ņem�u! J

Nu ir rokā, nu ir rokā 1 �

,, v i� � 2 reizes

Mana pasa ligaviņ .� J

Sakuma stāvoklis. Pāri nostājas aplī: zēni ar muguru pret centru, meitenes ar seju pret to. Rokas sadotas slēgtā satvērienā.

Rotaļas norise. Dziedot �Zvejnieks mani aici�nāja ��, rotaļas dalībnieki �ūpo sadotās rokas de�jas ceļa virzienā un atpakaļ divas reizes.

Dziedot �Nāc, meitiņa, laiviņā��, viņi atlai� rokas. Zēns tās sakrusto uz krūtīm un ar �etriem gājiena soļiem apgrie�as uz vietas pa kreisi. Meitene uzliek rokas uz gur�niem un, grie�oties uz labo pusi, aizvirpuļo pa dejas ceļu līdz nākama�jam zēnam.

Atkārtojot tekstu, izpil�da to pa�u darbību. Mei�tene aizvirpuļo atkal pie nākamā zēna, t. i., tre�ā pēc kārtas.

Dziedot �Es neie�u, zvejnieciņi, Tavā o�a lai�viņā!� (2 reizes), pāri sa�dod rokas krusteniskajā satvērienā un dejo astoņus polkas soļus pa dejas ceļu.

Tad rotaļu atsāk no jauna � meitene �ūpo rokas ar tre�o zēnu utt.

2.�� Uzvelk baltu zēģelīti, ļ 2 rcj/es Iet laiviņa mirdzēdam'. | rc '/es

3.�� Iet laiviņa mirdzēdama \ �

o � i ■ jv 2 reizes

Simtu judzu dieniņa. j

4.�� Simtu jūd�u dieniņā (i), ļ ejes Divi simti naksniņā. / ~ rei/es

5.�� Nu es braucu jūriņā (i) ļ 2 rejzes Ziemeļmeitas lūkoties. J ruzes

6.�� Vai tu brauci, vai nebrauci, 1 � .

� . . . u , 2 reizes

Tu jau manis nedabūs . J

7.�� Labāk tēva dubļus bridu, ļ rebeg Ne tautie�a laipu gāj'. J re '/es

8.�� Tēva dubļi sidraboti, ļ reizes Tautu laipa asarot'. J r�izes

Rotaļa var piedalīties paru skaits, kas dalās ar divi.

Sākuma stāvoklis. Meitene stāv zēnam pie labās rokas. Katri divi pāri nostājas ar seju viens pret otru, viens pāris ar seju dejas ceļa virzienā, otrs � ar seju pretējā virzienā. Rokas sadotas, brīvās � uzliktas uz gurniem.

Rotaļas norise. Dziedot 1. pantu, rotaļas dalīb�nieki atdarina jūras viļņo�anos: pāri, kas stāv ar seju dejas ceļa virzienā, ar vārdiem �Jūriņ' prasa� paceļ sadotās rokas virs galvas, atvirzās viens no otra sānis un, ejot ar diviem trīssolī�iem dejas ceļa virzienā, izlai� zem paceltām rokām pretim stāvo�o pāri, kura abi partneri, pievirzīju�ies tuvāk viens pie otra, ar diviem trīssolī�iem iet pretējā virzienā (zīm.).

Dziedot �smalku tīklu�, rokas paceļ tie pāri, kas tikko izlīdu�i zem paceltajām rokām, un zem tām izlien tie pāri, kas iepriek� bija pacēlu�i rokas. Roku pacel�ana un noliek�anās jāizdara ļoti vienmērīgi

ik pēc diviem trīssolī�iem. Katram pārim viena pan�ta laikā �etras reizes jā�paceļ rokas un �etras rei�zes jāizlien zem pacelta�jām rokām. Beigas pāri paliek neliela soļa attālu�mā viens no otra. Nav jā�sanāk kopā tie�i ar savu iepriek�ējo pāri; rotaļa ir

pat interesantāka, ja katru reizi nobeidz pantu ar citu pāri.

Dziedot otru pantu, atdarina zēģelītes uzvilk�anu un laiviņas slīdē�anu.

Katrs pāris atlai� rokas un sadodas ar pretī stā�vo�o pāri (zēns � ar meiteni, meitene � ar zēnu) slēgtā roku satvērienā.

Dziedot �Uzvelk�, mainītie pāri izpilda trīssolīti uz pretējām pusēm: iek�pusē stāvo�ais pāris � uz centru, malējais � uz malu (zēni sāk soli ar kreiso kāju, meitenes ar labo kāju), vienlaikus paceļot ro�kas (tās, kas ir kustības virzienā, augstāk, otrā pusē zemāk).

Dziedot �baltu�, to pa�u soli izpilda abi pāri viens otram pretī: sākot ar otru kāju (zēni � ar labo, mei�tenes � ar kreiso), tās rokas, kas bija zemāk, tagad ceļ uz aug�u � un otrādi.

Dziedot �zēģelīti�, atkārto �Uzvelk baltu� aprak�stīto darbību, bet, kad dzied �Iet laiviņa mirdzēdam'�, visi �etri rotaļas dalībnieki sadodas rokās un grie�as ar �etriem trīssolī�iem aplī dejas ceļa vir�zienā, nonākot atkal savās Vietās.

Atkārtojot tekstu �Uzvelk baltu zēģelīti�, visi �etri paliek aplī un �ūpo rokas (divas reizes), izpil�dot arī pa vienam trīssolītim uz apļa iek�pusi un ārpusi.

Dziedot �Iet laiviņa mirdzēdam'�, ar �etriem trīs�solī�iem grie�as aplī dejas ceļam pretējā virzienā līdz savām vietām.

Dziedot tālāko tekstu, atkārto pirmā un otrā panta darbības norādītā kārtībā. Tādā veidā turpina rotaļu līdz beigām.

2.� Vēl caunītes, vāverītes Sēd eglītes galiņā,

Vau, vau, vau, vau, vau, (2 reizes) Sēd eglītes galiņā.

3.� Maza bija, bet ra�ena Di�a me�a vāverīt',

Vau, vau, vau, vau, vau, (2 reizes) Di�a me�a vāverīt'.

4.� Asti vien (i) parādīja Med(i)nieku sunī�iem.

Vau, vau, vau, vau, vau, (2 reizes) Med(i)nieku sunī�iem,

Sākuma stāvoklis. Rotaļas dalībnieki � caunītes un vāverītes � sadodas rokās un izveido apli. Tā vidū ieiet vairāki bērni � sunī�i.

Rotaļas norise. Dziedot �Ai, sunī�i, nerejiet(i), Tuk�u me�u nedzeniet!�, aplī stāvo�ie rotaļas dalīb�nieki virzās gājiena soļiem pa dejas ceļu. Sunī�i tecinu soļiem staigā pa apļa vidu.

Dziedot �Vau, vau, vau, vau, vau, vau, vau, vau, vau, vau, Tuk�u me�u nedzeniet!�, sunī�i ķer cau�nītes un vāverītes, bet tās bēg no sunī�iem. Noķer�tās caunītes un vāverītes paliek apļa vidū (me�ā), bet biju�ie sunī�i ar nenoķertajām vāverītēm un caunītēm izveido apli. Dziedot otro pantu, rotaļu atkārto.

Visu pantu norise vienāda.

2.�� Drīz es gāju, drīz tecēju, Kur māmiņa man' sūtīja. Viņa mani mazu kopa,ļ rejzes Mani mazu audzināj'. J " reues

3.�� Saulīt' silta, māmiņ'jauka, Abas vienu labumiņu:

No saulītes silti rīti, ļ rejzes No māmiņas mīļi vārd'. j reizes

4.�� Bij man gara tā dieniņa, Kad saulītes neredzēj';

Vēl garāka tā dieniņa, ļ rejzes Kad māmiņas neredzēj'. J2 re,zes

5.�� No saknītes lazda zied (i) Sarkaniem (i) ziediņiem.

No sirsniņas es mīlēju ļ rc|zes Savu baltu māmuliņ'. J rcizes

Sākuma stāvoklis. Rotaļas dalībnieki nostājas pāros. Ja pāru ir daudz, tad tie sadalās vairākās grupās. Katrā grupā var būt 4�8 pāri atkarībā no rotaļas dalībnieku daudzuma un telpas vai laukuma lieluma. Pāra zēns un meitene, stāvot ar seju viens pret otru, sadodas slēgtā roku satvērienā. Tā izvie�tojas pāris aiz pāra. Ja ir tikai �etri vai pieci pāri, tad tie izvietojas retāk.

Rotaļas norise. Dziedot �Auklē mani, māmuliņa�, pāri �ūpo sadotās rokas uz priek�u un atpakaļ �et�ras reizes un izpilda �etrus pievilciena soļus. Uz �auk-� �ūpo rokas uz priek�u un zēni ar kreiso, mei-

tenes ar labo kāju liek sānis soli, pār�nesot uz tās auguma svaru. Uz �-lē� ro�kas �ūpo pretējā virzienā un zēni pie�liek labo, meitenes kreiso kāju blakus otrai. Ceturto reizi rokas �ūpo tikai uz priek�u. Pēc ceturtā soļa, otru kāju pie�velkot, zēni piesit pie zemes labo kāju, meitenes � kreiso kāju.

Dziedot pirmo reizi �Gan es tevi aptecē�u Vieglajām (i) kājiņām�, pirmā pāra zēns pagrie�as pa kreisi, meitene pa labi (rokas uz gurniem) un skrien katrs savai rindai gar ārpusi garām uz otru rindas galu ar se��padsmit teciņu solī�iem. Dziedot otrreiz �os vārdus, zēns un meitene satveras labo roku elkoņos, apgrie��as astoņiem teciņu solī�iem, tāpat astoņiem solī��iem atmuguriski aiziet uz malu un nostājas kā pēdējais pāris. Pārējie pāri nolaistām rokām neuz�krīto�i teciņu solī�iem pārvietojas par vienu vietu uz priek�u.

Dziedot nākamo pantu, atkārto aprakstīto dar�bību, tikai tagad uz rindas galu skrien otrais pāris.

Tā darbību atkārto, līdz visi pāri ir atkal nonāku�i savās vietās.

2.�� Es tev ludzu, lakstīgala, ļ 2 rpj g

Nāc man līdzi uz Vidzemi. J re,7e ~

3.�� Nāc man līdzi uz Vidzemi, ļ

Dzied'rozī�u dārziņā (i), j re 'zes

4.�� Ja tu skaisti nedziedāsi, )

� /�■. > 2 reizes

Apsolisu vanagam (i). j

5.�� Vanags tevi apēdīs (i) \

. . ļ / Z reizes

Pa vienai spalviņai. J

1.��panta norise. rotaļas dalībnieki iet gājiena so�ļiem aplī dejas ceļa virzienā. Daļa dalībnieku pāros vai pa vienam apļa vidū iet pretējā virzienā.

2.��panta norise. rotaļas dalībnieki aplī iet dejas ceļam pretējā virzienā. Tie, kas atrodas apļa vidū, katrs pēc vēlē�anās uzaicina vienu no apli veidojo��iem dalībniekiem vidū pastaigāties ar viņu. Tā apļa vidū izveidojas pāru kolonna, kas virzās pa dejas ceļu, bet pats aplis samazinās.

3.��panta norise. pāru kolonna turpina gājienu de�jas ceļa virzienā, apli veidojo�ie rotaļas dalīb�nieki � pretējā virzienā.

4.���panta norise. rotaļas dalībnieki, kas veido apli, iet dejas ceļa virzienā. Pāri pagrie�as ar seju viens pret otru un, stāvot uz vietas, �ūpo rokas slēgtā satvērienā uz priek�u un atpakaļ uz katru '/4 takts.

5. panta norise. Pāri, satvēru�ies labo roku elko�ņos, grie�as teciņus solī�iem; atkārtojot pēdējo pantu vēlreiz, grie�as kreisajos elkoņos. Pārējie turpina gājienu aplī dejas ceļa virzienā.

2.�� Tev kājiņa paslīdēja, Man nokrita cepurīt', Trā rīdi rallalā, ļ Man nokrita cepurīt'. /

3.�� Man nokrita cepurīte Jaunu meitu pulciņā, Trā rīdi rallalā, ļ Jaunu meitu pulciņā. J

4.�� Kas godīga mātes meita, Paceļ manu cepurīt', Trā rīdi rallalā, ļ 9 Paceļ manu cepurīt'. ļ " 1

5.� Kas jau tāda vīzdegune, Ne ar kāju nepasper, Trā rīdi rallalā, ) � .

�, , -. i 2 reizes

Ne ar kaju nepasper. J

6.� Gan būs māte, kas dos meitu, Kas māk meitu audzināt, Trā rīdi rallalā, ļ

Kas māk meitu audzināt, j reizes

Rotaļas norise. Rotaļas dalībnieki sastājas aplī ar seju pret centru un sadodas rokās. Vairāki rota�ļas dalībnieki ieiet apļa vidū.

Dziedot �Kumeliņi, kumeliņi, Tu man kaunu padarīj'�, dalībnieki iet gājiena soļiem aplī dejas ceļa virzienā.

Dziedot �Trā rīdi rallalā, Tu man kaunu padarīj'�, vidū stāvo�ie iet katrs pie kāda rotaļas dalīb�nieka, uzaicina to nākt vidū un abi grie�as teciņu soļiem, satvēru�ies labo roku elkoņos, kreisās rokas meitenēm uzliktas uz gurniem, zēniem paceltas sā�nis galvas augstumā. Atkārtojot piedziedājumu, grie�as kreiso roku elkoņos.

Tad vidū paliek uzaicinātie, bet tie, kas jau bija vidū, iestājas aplī starp citiem dalībniekiem.

1.� �urp, lieli, mazi, Lai nākam pulciņā! Lai dziedam skaļi Līdz vēlam vakaram!

2.�� Pēterīt's ar Miķelīti Abi gāja beku lauzt. Abi divi piekusu�i, Nevar bekas kustināt.

3.�� Nevar, nevar, nevar, nevar, Nevar beku kustināt, Nevar, nevar, nevar, nevar, Nevar beku kustināt.

4.�� Re', kur vīri, kam ir vara, Kas var beku kustināt!

Nu var, nu var, nu var, nu var, Nu var bekas kustināt!

Sākuma stāvoklis. Rotaļā ietei cams piedalīties ne vairāk pai astoņiem pāriem. Zēni un meite nes sastājas katrs savā rindā ai seju vieni pret otriem. Attālum: starp rindām apmēram 4 m. Rin dās visi sadodas rokās (zīm.).

1.� daļa (1.�4. takts)

1. un 2. taktī (�urp, lieli, mazi) abas rindas iet, sākot ar labo kāju, viena otrai pretī ar �etriem gā�jiena soļiem.

3. un 4. taktī (Lai nākam pulciņā) abas rindas ar �etriem gājiena soļiem atkāpjas atpakaļ.

1.�4. takti atkārtojot (Lai dziedam skaļi Līdz vēlam vakaram), atkārto iepriek� minēto darbību. Tālāk visa rotaļa risinās palēciena soļiem. Visam turpmākajam tekstam atkārtoti izmanto tikai 5.�8. takti.

2.� daļa (5.�8. takts)

5. un 6. taktī (Pēterīt's ar Miķelīti) pirmā pāra zēns un meitene ar �etriem palēciena soļiem iet viens otram pretī.

7. un 8. taktī (Abi gāja beku lauzt) pāris, sade�vies labo roku elkoņos, apgrie�as ar �etriem palē�ciena soļiem tā, lai zēns paliktu ar sēju pret mei�teņu rindu, bet meitene � ar seju pret zēnu rindu.

5. un 6. taktī (Abi divi piekusu�i) zēns ar �etriem palēciena soļiem iet pie otrās meitenes, meitene � pie otrā zēna.

7. un 8. taktī (Nevar bekas kustināt) ar �etriem palēciena soļiem apgrie�as kreiso roku elkoņos.

Mūzikas 2. daļu ar teksta turpinājumu �Nevar, nevar, nevar, nevar, Nevar beku kustināt� atkārto, līdz pirmais pāris, griezdamies ar visiem dalībnie�kiem pēc kārtas, nonāk savas rindas beigās. Tātad

pirrnā pāra zēns grie�as ar visām meitenēm, mei�tene � ar visiem zēniem.

Dziedot �Re', kur vīri, kam ir vara, Kas var beku kustināt�, abas rindas ar �etriem palēcieniem dodas viena otrai pretim un atkal atpakaļ.

Dziedot �Nu var, nu var, nu var, nu var, Nu var bekas kustināt�, abu rindu dalībnieki vēlreiz dodas uz vidu, atlai� rokas, sadodas labo roku elkoņos ar pretī stāvo�o (t. i., ar sava pāra zēnu vai meiteni) un apgrie�as tā, lai pēc apgrieziena paliktu stāvot ar seju uz savu malu.

Pēdējās rindiņas atkārto vēlreiz. Dalībnieku rin�das sadodas rokās, ar �etriem palēcieniem virzās atpakaļ un tur katrs bērns apgrie�as ar �etriem gā�jiena soļiem.

Pēc tam rotaļu atkārto no sākuma. �oreiz otrais pāris grie�as ar visiem rotaļas dalībniekiem pēc kārtas. Tā turpina, līdz visi pāri ir griezu�ies un nonāku�i savās agrākajās vietās.

Ja rotaļas dalībnieku ļoti daudz, tad ieteicams sadalīties mazākās grupās pa pieci se�i pāri.

Rotaļas dalībniekiem jābūt veikliem un uzmanī�giem.

Rotaļas dalībnieki sastājas aplī ar seju pret centru un sadodas rokās. Aplī ieiet vairāki zēni un meitenes � bitītes. Dziedot �Kas dārzā, kas dārzā? Bitīt' ro�u dārziņā� (divas reizes), rotaļas dalīb�nieki, kas veido apli, sākot ar labo kāju, gājiena soļiem iet dejas ceļa virzienā. Bitītes, sānis pacel�tām rokām, it kā spārniņus plivinot, staigā juku ju�kām vai nu gājiena, vai teciņus soļiem.

Dziedot �Lo�ņā, bitit�, rotaļas dalībnieki paceļ sadotās rokas galvas augstumā un apstājas. Bitītes lo�ņā zem paceltajām rokām dejas ceļam pretējā virzienā gājiena vai tcciņu soļiem.

Dziedot �Liec to savā vietā�, katra bitīte nostājas kādam dalībniekam aiz muguras (zēns meitenei, meitene zēnam) un iestumj to aplī, bet pati nostājas tā vietā.

�.

2.�� �Sniedz rociņu, saderam (i), ļ 2 rgjzes Būsi mana līgaviņa!� j re '/es

3.�� �Ai, puisīti, resgalīti, ļ 2 rdzes Tu jau mani nedabūs'! ļ

4.�� Kam tu dzēri krodziņā (i) 2rejzes Apiņotu alutiņ'?� JrCizes

Deju izpilda palēciena soļiem.

Sākuma stāvoklis. Dejotāji sadodas latviskajā aptvērienā: zēns ar seju dejas ceļa virzienā, meitene ar seju dejas ceļam pretējā virzienā.

Dejas norise. 1.�4. taktī pāri negrie�oties dejo astoņus palēciena soļus dejas ceļa virzienā. Zēns sāk ar kreiso, meitene � ar labo kāju.

5.�8. taktī pāri grie�oties dejo astoņus palē�ciena soļus dejas ceļa virzienā.

Deju atkārto pēc vēlē�anās.

Brālīt's māsiņ' dancot ved, Pie rociņas turēdams: Palai� vajā, soļo tālāk ļ g ^ Un tik atkal saķeras. J re,/ti

Sākuma stāvoklis. Dejotāju pāri, sadevu�ies ro�kās, nostājas ar seju dejas ceļa virzienā. (Gan sado�tās, gan brīvās rokas ir nolaistas.)

Pirmais gājiens (1.�4. takts)

1.�� taktī divi palēciena soļi dejas ceļa virzienā: zēns sāk ar kreiso, meitene � ar labo kāju.

2.� taktī trīs teciņu soļi dejas ceļa virzienā.

3.�� taktī dejotāji atlai� vaļā rokas un pagrie�as (zēns pa labi, meitene pa kreisi) ar seju dejas ce�ļam pretējā virzienā; atkal sadodas rokās (zēns ar kreiso, meitene ar labo) un dejo divus palēciena soļus tāpat kā 1. taktī, tikai dejas ceļam pretējā virzienā.

4.� taktī trīs teciņu soļi tāpat kā 2. taktī, tikai de�jas ceļam pretējā virzienā.

Otrais gājiens (5.�8. takts � 2 reizes)

5. taktī dejotāji atlai� vaļā rokas, pagrie�as viens pret otru un dejo trīs teciņu soļus pa labi, sākot ar labo kāju (pretējā virzienā), nedaudz pagrie�ot ķermeni kustības virzienā.

6.� taktī dejo trīs teciņu soļus pa kreisi, sākot ar kreiso kāju un nedaudz pagrie�ot ķermeni kustības virzienā. Takts beigās zēns un meitene atkal nonāk viens otram pretī.

7. un 8. taktī dejotāji sadodas slēgtajā elkoņu satvērienā un dejo divsoļu polku (meitene sāk ar labo, zēns � ar kreiso kāju).

Mūzikai atkārtojoties, vēlreiz izpilda otrā gājiena darbību.

2.�� Tam sijā�u, tam es do�u, 1 2 reizes Kas tīk manam pratiņam, J

Kas tecēja manis dēļ ļ 2 rejzes Lielu ceļa gabaliņ', j

3.�� Brālīt's lūdza, tautiet's lūdza, � ļ � .

s ļ/ reizes

Abi lūdza kamanās, J

Abiem diviem sirmi zirgi, ) 0 rciz(?s Izrakstītas kamanas. J rcizes

4.�� Stundu stāvu domādama, 1 �

_ _ /2 reizes

Kam lai sē�u kamanas? \ Vai lai sē�u pie tautie�a, ļ rejzes Vai pie sava bāleliņ'? J

5. Labāk ie�u pie tautie�a, \ r ^ Ne pie sava bāleliņ'. ~ reizes Tautiets vedīs visu mū�u, 1 reizes Bāliņ� mazu gabaliņ'. " reues

Sākuma stāvoklis. Dejotāji nostājas viens otram pretī: zēns ar muguru, meitene ar seju pret centru. Zēna labā un meitenes kreisā roka sadotas parastajā satvērienā un izstieptas sānis slīpi uz leju, brīvās rokas uz gurniem.

Dejas norise. 1. taktī viens polkas solis sānis de�jas ceļa virzienā (zēns sāk ar kreiso, meitene � ar labo kāju). Rokas nolai�.

2.� takti viens polkas solis sānis dejas ceļam pre�tējā virzienā.

3.� un 4. taktī rokas atlai� vaļā, uzliek uz gurniem un ar �etriem gājiena soļiem grie�as apkārt � zēns pa kreisi, meitene pa labi.

Mūzikai atkārtojoties, atkal izpilda 1.�4. takts darbību.

5.�8. taktī dejotāji sadodas krusteniskajā roku satvērienā un dejo astoņus polkas soļus dejas ceļa virzienā.

3. Piecām ļipām jaku �uj, Brauc uz Rīgu samta pirkt, Samta pirkt, samta pirkt, ļ rdzes Brauc uz Rigu samta pirkt, j reizes

4. Lai vai �a, lai vai ta, Ka tik jaka gatava, Gatava, gatava, ļ 2 rejzes Ka tik jaka gatava, j

Sākuma stāvoklis. Dejotāji nostājas viens otram pretī slēgtajā vidukļa un plecu aptvērienā: zēns ar muguru, meitene ar seju pret centru.

Pirmais gājiens (1.�8. takts; 5.�8. takts)

1. un 2. taktī trīs pievilciena soļi un viens solis sānis dejas ceļa virzienā (zēns sāk ar kreiso, mei�tene � ar labo kāju).

3. un 4. taktī trīs pievilciena soļi un viens solis sānis dejas ceļam pretējā virzienā (zēns sāk ar labo, meitene � ar kreiso kāju).

5.� taktī viens pievilciena solis un viens solis sā�nis dejas ceļa virzienā.

6. taktī viens pievilciena solis un viens solis sānis dejas ceļam pretējā virzienā.

7. un 8. taktī tai pa�ā aptvērienā dejotāji apgrie��as apkārt ar �etriem palēciena soļiem.

Mūzikai atkārtojoties, vēlreiz izpilda 5.�8. takts darbību.

Otrais gājiens (1.�8. takts; 5.�8. takts)

Dejotāji atlai� vaļā rokas un nostājas viens otram blakus ar seju dejas ceļa virzienā. Rokas sadod un nolai� uz leju, brīvās � uzliek uz gurniem.

1. un 2. taktī izpilda �etrus palēciena soļus dejas ceļa virzienā (zēns sāk ar kreiso, meitene ar labo kāju).

3. un 4. taktī sadotas rokas atlai� vaļa un pagrie��as ar seju dejas ceļam pretējā virzienā (zēns pa labi, meitene pa kreisi). Sadodas rokās (zēns ar kreiso, meitene ar labo roku), brīvās rokas uzliek uz gurniem un dejo �etrus palēciena soļus dejas ce�ļam pretēja virzienā (zēns sāk ar kreiso, meitene ar labo kāju).

5.� taktī rokas atlai� vaļā, uzliek tās uz gurniem un pagrie�as ar seju viens pret otru. Kā zēns, tā meitene, sākot ar labo kāju, izpilda vienu pievilciena soli un vienu soli pa labi (pretējā virzienā).

6.� taktī viens pievilciena solis un solis sānis pa kreisi. Takts beigās dejotāji nonāk viens otram pretī.

7.� un 8. taktī slēgtajā vidukļa un plecu aptvērienā dejotāji ar �etriem palēciena soļiem apgrie�as ap�kārt.

Mūzikai atkārtojoties, velreiz izpilda 5.�8. takts darbību.

Sākuma stāvoklis. Dejotāji nostājas viens otram pretī, sadodas labajās rokās (sasveicinā�anās satvērienā) un paceļ tās lokveidīgi meitenei virs gal�vas; kreisās rokas uz gurniem.

1.�8. takti meitene grie�as ar polkas soli zem paceltajām rokām dejas ceļa virzienā, zēns seko meitenei. Sperot pirmo soli, meitene saskatās ar zēnu pār kreiso plecu, sperot otro soli � pagrie�as par pusapli un saskatās ar zēnu pār labo plecu utt. Zēns sāk polkas soli ar kreiso, meitene � ar labo kāju. (Lai meitenēm būtu ērtāk griezties zem sado�tajām rokām, zēns sniedz meitenei rādītāja pirkstu, ko tā satver saujā.)

9.�16. taktī latviskajā aptvērienā dejotāji izpilda apaļo polku dejas ceļa virzienā.

Cūkas rudzos, cūkas rudzos, ļ 2 rejzes Sivēniņi kāpostos. / reizes

Lielās cūk's zābakos, 1 .

c . . . , -,- > 2 reizes

Siveniņi kurpītes. ļ

Sākuma stāvoklis. Dejotāji nostājas viens otrarn pretī (zēns ar seju, meitene ar muguru dejas ceļa virzienā). Zēnam rokas sakrustotas uz krūtīm, mei�tenei saliektas elkoņos un paceltas pret krūtīm, pirksti sakļauti, kā turot pavedienu.

Pirmais gājiens (1.�8. takts). Meitene, sākot ar labo kāju, dejo polku atmuguriski dejas ceļa vir�zienā (negrie�oties), tinot kamoliņu uz savu pusi.

Zēns, sākot ar kreiso kāju, ar astoņiem polkas soļiem seko meitenei.

Otrais gājiens (9.�16. takts). Pāris latviskajā aptvērienā dejo apaļo polku dejas ceļa virzienā.

Sākuma stāvoklis. Dejotāji nostājas blakus ar seju dejas ceļa virzienā. Rokas sadotas parastajā satvērienā un nolaistas, arī brīvās rokas nolaistas. Kājas 1. pozīcijā. Pirmais gājiens (1.�4. takts � 2 reizes) 1. taktī ar trim teciņu soļiem (zēnam � kreisā, labā, kreisā kāja, meitenei � labā, kreisā, labā kāia) deiotāii pagrie�as viens otram pretī.

2.� taktī divi viegli piesitieni ar vienas kājas pēdu pie otras kājas pēdas (zēns piesit labo kāju pie krei�sās, meitene � kreiso kāju pie labās). Sadotās ro�kas tai pa�ā laikā izstiepj sānis slīpi uz leju.

3.�� taktī ar trim teciņu soļiem dejotāji pagrie� viens otram muguru, rokas nolai� un paceļ sānis slīpi uz leju.

4. taktī divi kāju piesitieni (zēns piesit kreiso kāju pie labās, meitene � labo kāju pie kreisās). Mūzikai atkārtojoties, vēlreiz izpilda 1.�4. takts darbību.

Otrais gājiens (5.�8. takts � 2 reizes)

Dejotāji, pagriezu�ies viens otram pretī, sadodas slēgtajā roku satvērienā. Ar astoņiem gājiena so�ļiem (zēns sāk ar kreiso, meitene � ar labo kāju) grie�as uz vietas dejas ceļam pretējā virzienā (labie pleci tuvināti).

Mūzikai atkārtojoties, dejotāji grie�as uz pretējo pusi (tuvina kreisos plecus).

Sakuma stāvoklis. Dejotāji nostājas viens otram pretī (zēns ar muguru, meitene ar seju pret centru), rokas nolaistas.

Pirmais gājiens (1.�8. takts)

1.���� taktī dejotāji divreiz sasit plaukstas (katrs atsevi�ķi).

2.��� taktī zēns un meitene sasit kopā labās plauk�stas.

3.� taktī divreiz sasit plaukstas kā pirmajā taktī.

4.� taktī dejotāji sasit kopā kreisās plaukstas.

5. taktī � tāpat kā pirmajā taktī.

6.���� taktī sasit kopā vispirms labās, tad kreisās plaukstas.

7. taktī � tāpat kā pirmajā taktī.

8.���� taktī sasit kopā abu roku plaukstas (zēns kreiso un meitene labo, zēns labo un meitene kreiso).

Otrais gājiens (9.�16. takts) Latviskajā dejas aptvērienā dejotāji izpilda apaļo polku dejas ceļa virzienā.

�Sudmaliņas� ir viena no populārākajām dejām Latvijā. Dejai trīs gājieni, katrā gājienā �etras da�ļas. Deju izpilda polkas soļiem. �Sudmaliņas� dejo arī ar dziedā�anu.

1.� Patais'manim, bāleliņi,

Sausa koka spriguliti, 2 rejzes Man jāiet (i) rijas kult (i), I Klip, klap, klap.

2.�� Dziedādamas meitas kūla

Ar sidraba spriguļiem (i) 2 reizes Augsti ceļa, viegli laida, Klip, klap, klap, klap klap.

2 reizes

�2 reizes

3. Lai�at mani riju kult (i), Es mācēju riju kult (i), Augsti cēlu, viegli laidu, Klip, klap, klap.

4. Kultin kūla kūlējiņi, Maltin mala malējiņi, Sakūlu�i, samalu�i, Klip, klap, klap, klap, klap.

Sakuma stāvoklis. Dejotāju pari nostājās aplī un sadodas rokās.

Pirmais gājiens

I�� daļa (1.�8. takts �2 reizes).

1.�6. taktī dejotāji izpilda se�us polkas soļus pa apli dejas ceļa virzienā.

7. un 8. taktī dejotāji atlai� rokas vaļā un trīsreiz sasit plaukstas; sejas pret centru.

Mūzikai atkārtojoties, visi sadodas rokās, grie�as dejas ceļam pretējā virzienā un trīsreiz sasit plauk�stas. Beigās dejotāji izveido �etrstūrveida grupas.

II��� daļa (9.�16. takts� 2 reizes).

Pirmie un tre�ie pāri latviskajā aptvērienā dejo apaļo polku uz centru. Apdejoju�i pusloku viens ap otru, pāri atgrie�as savās vietās.

Mūzikai atkārtojoties, aprakstīto darbību izpilda otrie un ceturtie pāri.

III��� daļa (17,�24. takts � 2 reizes).

17.�22. taktī katra stūra pāri izveido sudmaliņas, sadodoties labajās rokās, un grie�as dejas ce�ļam pretējā virzienā. Meitenēm brīvās rokas uz gur�niem, zēniem � paceltas sānis galvas augstumā.

23. un 24, taktī dejotāji atlai� vaļā rokas un trīs�reiz sasit plaukstas.

Mūzikai atkārtojoties, dejotāji apgrie�as apkārt ar seju dejas ceļa virzienā, sadodas kreisajās rokās, grie� sudmaliņas dejas ceļa virzienā un trīsreiz sasit plaukstas.

IV�� daļa (25.�32. takts � 2 reizes).

Latviskajā aptvērienā pāri dejo apaļo polku dejas

ceļa virzienā līdz savām vietām.

Otrais gājiens

I, II un IV daļas darbība tāda pati kā pirmajā gājienā.

III daļa (17,�24. takts � 2 reizes).

17.�22. taktī dejotāji izveido vidējās sudmaliņas. Katru spārnu veido divi pāri (abi pirmie � pirmo spārnu, abi otrie � otro spārnu). Meitenes centrā sadodas labajās rokās un grie� sudmaliņas dejas ceļam pretējā virzienā. Zēni, noslēdzot spārnus, paceļ kreisās rokas sānis galvas augstumā.

23. un 24. taktī meitenes atlai� vaļā rokas, un spārni, grie�oties dejas ceļam pretējā virzienā, ap�grie�as tā, lai spārnu malējie zēni varētu sadoties centrā kreisajās rokās. Meitenes, noslēdzot spārnus, uzliek rokas uz gurniem.

Mūzikai atkārtojoties, dejotāji grie� sudmaliņas dejas ceļa virzienā, beigās nonākot savās vietās.

Tre�ais gājiens

I, II un IV daļas darbība tāda pati kā pirmajā gājienā.

III daļa (17,�24. takts � 2 reizes).

Dejotāji veido lielās sudmaliņas. Meitenes centra sadodas labajās rokās un grie� sudmaliņas dejas ceļam pretējā virzienā. Tā kā tagad spārni ir gari, griezt visu spārnu nav iespējams. Tāpēc dejotāji ap�grie�as apkārt katrs atsevi�ķi: atlai� vaļā rokas, apgrie�as pa labi apkārt, sasit vienreiz plaukstas, atkal sadodas rokās un, mūzikai atkārtojoties, dejo pretējā virzienā. Spārnu ārējos galus noslēdz zēni, kam rokas paceltas sānis galvas augstumā. Pagrie�zu�ies ar seju uz āru, viņi aizdejo savās vietās.

,

�,

Sākuma stāvoklis. Dejotāji sagrupējas pa trīs. Vislabāk, ja trijniekā ir divas meitenes un viens zēns, bet var dejot arī trīs meitenes, trīs zēni vai divi zēni un viena meitene. Aprakstā katrā trijniekā paredzētas divas meitenes un viens zēns. Visi trij�nieki nostājas aplī; zēns � meitenēm vidū ar seju dejas ceļam pretējā virzienā, meitenes � ar seju dejas ceļa virzienā. Rokas nolaistas.

I� daļas norise

1.�3. taktī zēni un meitenes iet ar se�iem bra��iem soļiem pretvirzienos. Meitenes soļo blakus.

4. taktī zēns apstājas divām meitenēm priek�ā (ne starp viņām), un visi uz abām kājām palecas.

5.���������� �8. taktī atkārto 1.�4. takts darbību.

II� daļas norise

9.�12. taktī zēns sadodas rokās ar pretī stāvo�a�jām meitenēm un izveido apli. Sākot ar labo kāju, trijnieks ar se�iem galopa soļiem grie�as pa dejas ceļu (zīm.).

12.������������� taktī visi palecas uz abām kājām (pēdas para�lēli viena otrai, ceļi iztaisnoti).

13.������������� �15. taktī trijnieks grie�as tāpat kā 9.�12. taktī, tikai dejas ceļam pretējā virzienā.

16. taktī palēciens. Zēnam katrā ziņā jāapstājas ar seju dejas ceļam pretējā virzienā, meitenēm � dejas ceļa virzienā.

Deju pēc patikas atkārto.

Sākuma stāvoklis. Pāri nostājas aplī ar seju dejas ceļa virzienā (zēnam meitene pie labās rokas). Zē�nam rokas sakrustotas uz krūtīm, meitenei � uz�liktas uz gurniem.

Pirmais gājiens

1.�4. taktī zēns, sākot ar kreiso kāju, iet ar asto�ņiem gājiena soļiem meitenei gar priek�pusi apkārt līdz savai vietai un apstājas ar seju pret meiteni, t. i., ar muguru pret centru (zīm.).

Meitene, sākot ar labo kāju, ar astoņiem gājiena soļiem grie�as uz vietas pa labi un vēro zēnu (skatiens vienam uz otru pār labo plecu). Apstājas ar seju pret zēnu, t. i., pret centru.

5. taktī zēns nolai� rokas

un uz �viens� liek ar kreiso kāju nelielu soli sānis, pārnesot uz tās auguma svaru, uz �divi� pieliek labo kāju pie kreisās (pēdas paralēli viena otrai) un, mazliet noliecot galvu, aicina meiteni uz deju.

6.� taktī uz �viens� zēns liek labo kāju sānis un pa�ceļ galvu. Skatiens uz meiteni. Uz �divi� pievelk kreiso kāju pie labās un noliec galvu.

7.� un 8. taktī zēns sakrusto rokas uz krūtīm un ar �etriem gājiena soļiem pagrie�as pa kreisi, ap�stājoties ar seju pret meiteni.

Meitene visu �o laiku stāv uz vietas un vēro zēnu.

1.�4. taktī meitene, sākot ar labo kāju, apskrien ar se�padsmit teciņu soļiem gar priek�pusi zēnam apkārt un nostājas ar seju pret zēnu, t. i., pret centru.

Zēns grie�as uz vietas pa kreisi ar astoņiem gā�jiena soļiem (skatiens vienam uz otru pār kreiso plecu) un apstājas ar seju pret meiteni, t. i., ar mu�guru pret centru.

5. taktī meitene ar abām rokām paplē� svārciņus. Uz �viens� ar labo kāju liek nelielu soli sānis. Uz �divi� noliek kreiso kāju uz pirkstgaliem aiz labās un pietupstas � kniksē.

6.� taktī meitene izpilda 5. takts darbību pa kreisi, tā atbildot uz zēna aicinājumu.

7. un 8. taktī meitene uzliek rokas uz gurniem un, sākot ar labo kāju, apgrie�as par �etriem gājiena soļiem pa labi. Apstājas ar seju pret zēnu.

Otrais gājiens

9. un 10. takti zēns sniedz meitenei labo roku (ar plaukstu uz aug�u), meitene zēnam kreiso (ar plaukstu uz leju). Pagrie�oties ar seju dejas ceļa virzienā, sadotās rokas paceļ uz priek�u plecu aug�stumā, brīvās rokas � sānis galvas augstumā. Tā dejotāju pāris (zēns sāk ar kreiso, meitene ar labo kāju) dejo nostieptām pēdām �etrus palēciena soļus dejas ceļa virzienā.

11. un 12. taktī zēns kreiso roku, meitene labo uzliek uz gurna, pagrie�as viens pret otru, izstiepj sadotās rokas dejas ceļam pretējā virzienā un, stā�vot uz vietas, piesit kājas (zēns piesit kreiso, labo, kreiso un labo, kreiso, labo, meitene � labo, kreiso, labo un kreiso, labo, kreiso kāju).

13. un 14. taktī dejo atkal kā 9. un 10. taktī �etrus palēciena soļus dejas ceļa virzienā.

15. un 16. taktī pāri sadotās rokas atlai�. Katrs dejotājs apgrie�as uz vietas ar �etriem gājiena so�ļiem (zēns pa kreisi, meitene pa labi) un atkal sa�dodas rokās.

9.�12. taktī pāri dejo �etrus palēciena soļus de�jas ceļa virzienā un, pagriezu�ies viens pret otru, piesit kājas.

13. un 14. takti vēlreiz dejo �etrus palēciena soļus dejas ceļa virzienā.

201

15. un 16. taktī zēns apgrie�as ar �etriem gājiena soļiem pa kreisi, bet meitene ar �etriem gājiena so-

(1831)

ļiem aiziet pie iepriek�ējā pāra zēna. Kad zēns ap�stājas, viņam jau blakus ir cita meitene.

Atkārtojot deju, meitenes ar katru reizi pavirzās par vienu vietu uz priek�u.

Sākuma stāvoklis. Dejotāju pāri izveido apli. Zēns un meitene stāv ar seju viens pret otru (zēns ar muguru, meitene ar seju pret centru).

Pirmais gājiens

1.� taktī uz �viens� pāra zēns un meitene katrs atsevi�ķi sasit vienreiz plaukstas, uz �divi� abi sasit labās plaukstas.

2.�� taktī dejotāji tāpat kā 1. taktī sasit vispirms

savas plaukstas, pēc tam abi kreisās plauk�stas.

3. taktī vēlreiz sasit savas plaukstas, pēc tam viens ar otru sasit abas plaukstas (zēns labo ar meitenes kreiso un kreiso ar meitenes labo plaukstu).

4.� taktī zēns un meitene uzliek rokas uz gurniem un piesit trīs reizes kājas (labo, kreiso, labo).

5.� un 6. taktī pāra zēns un meitene sadodas labajās rokās un ar �etriem gājiena soļiem, sākot ar labo kāju, apmainās vietām (labie pleci kopā). Zēns no�nāk apļa ārpusē ar seju dejas ceļam pretējā vir�zienā, meitene � apļa iek�pusē ar seju dejas ceļa virzienā (zīm.).

7. un 8. taktī zēns turpina iet ar �etriem soļiem dejas ceļam pretējā virzienā uz apļa iek�pusi, mai�noties ar pretimnāko�o meiteni gar kreiso plecu. Meitene iet ar �etriem soļiem dejas ceļa virzienā uz ārpusi, mainoties ar pretim nāko�o zēnu gar kreiso plecu. Ta sanāk kopā nevis ar blakus stāvo�ā pāra zēnu vai meiteni, bet ar tā pāra dejotāju, kas atro�das par vienu vietu tālāk.

Otrais gājiens

1. taktī jauno pāru zēni un meitenes uzliek rokas uz gurniem un izpilda vienu lēno pārlēciena jeb pār-

maiņas soli. Uz �viens� palecoties izliek labo kāju uz priek�u ar nostieptu pēdu (auguma svars uz kreisās kājas), uz �divi� � pauze.

2.� taktī tādu pa�u lēno pārlēciena soli izpilda, izliekot kreiso kāju uz priek�u.

3.� un 4. taktī seko trīs ātrie pārlēcieni uz katru takts ceturtdaļu. Pēdējā ceturtdaļā labo kāju pie�liek pie kreisās.

5.�8. taktī izpilda to pa�u darbību ko pirmā gā�jiena 5. un 8. taktī.

Sākuma stāvoklis. Dejotāji nostājas viens otram pretī: zēns ar seju dejas ceļa virzienā, rokas sakrus�totas uz krūtīm; meitene ar seju dejas ceļam pretējā virzienā, rokas uzliktas uz gurniem. Deju izpilda polkas soļiem.

Dejas izpildījums. 1.�8. taktī meitene, sākot ar labo kāju, griezdamās dejo astoņus polkas soļus

dejas ceļa virzienā. Ar pirmo soli viņa saskatās ar zēnu pār kreiso plecu, ar otro soli pagrie�as. Zēns, sākot polkas soli ar kreiso kāju, seko meitenei.

9.�16. taktī dejotāji sadodas krusteniskajā roku satvērienā un dejo astoņus soļus dejas ceļa virzienā.

Sākuma stāvoklis. Dalībnieki sakārtojas pāros � zēns ar meiteni vai meitene ar meiteni. Tad katra pāra dalībnieki nostājas viens otram aiz muguras un izveido apli ar seju pret centru. Iek�ējā aplī stā�vo�ie sadodas rokās.

Aizmugurējie viegli uzliek rokas savam partne�rim uz pleciem, elkoņi taisni. Tā izveidojas �karu�selis� (zīm.).

Pirmais gājiens (1.�8. takts un 9.�16. takts). Mūziku spēlē lēnā tempā.

1.�8. takti dalībnieki, sākot ar labo kāju, izpilda katrā taktī vienu pievilciena soli pa dejas ceļu. Sāk lēni, bet, mūzikas tem�pam pieaugot, arī soļi paātrinās.

9.�16. taktī mūzika kļūst straujāka. Pievilciena soļi pāriet galopa soļos, karuselis sāk griezties ātrāk. Iek�ējais aplis liek īsākus soļus, lai ārējais tiek līdzi. Arējā aplī stāvo�ie viegli balstās uz sava pāra pleciem un liek slaidākus soļus. �ajā dejā-rotaļā noris sacensība: kur� no ārējā apļa dalībnie�kiem ilgāk noturas karuselī, tas uzvar. Pēc vēlē��anās mūzikas otro daļu (9.�16. takti) var atkār�tot. Pēc tam pāra zēns un meitene apmainās vie�tām un karuselis grie�as vēlreiz.

Otrais gājiens.

1.�8. taktī vidējā apļa dalībnieki atkal sadodas

izstieptajās _ rokās. Rokas tur stingri. Arējā apļa dalīb�nieki ar kreiso roku turas pie iek�ējā apļa dejotāju sa�dotajām rokām (savam pā�rim pie labās rokas) ar seju dejas ceļa virzienā (zīm.).

Iek�ējā apļa dejotāji, sā�kot ar labo kāju, izpilda lē�nus pievilciena soļus dejas

ceļa virzienā. Ārējā apļa dalībnieki uz katra pievil�ciena soļa iet divus gājiena soļus dejas ceļa vir�zienā, brīvās rokas uzliktas uz gurniem.

9.�16. taktī iek�ējais aplis sāk griezties dejas ceļa virzienā straujāk � nelieliem galopa soļiem, ārējais � turas līdzi teciņu vai palēciena soļiem. Brīvās rokas ārējā apļa dalībniekiem paceltas sānis.

Nākamajos gājienos apļi atkal apmainās vietām.

Sākuma stāvoklis. Pāra zēns un meitene stāv slēgtā roku satvērienā � zēns ar muguru, meitene ar seju pret centru.

Izpildījums.

1. un 2. taktī, zēns sākot ar kreiso, meitene ar labo kāju, dejo �etrus galopa soļus dejas ceļa vir�zienā.

3. un 4. taktī pāri apstājas un divas reizes �ūpo rokas dejas ceļa virzienā un atpakaļ.

Mūziku atkārtojot, atkārto arī 1.�4. takts dar�bību.

5. un 6. taktī zēns un meitene sadod labās plauk�stas un, sākot ar iepriek� norādīto kāju, �etriem gā�jiena soļiem apmainās vietām, atlai� rokas un pa�grie�as ar seju viens pret otru (zīm.).

7. un 8. taktī katrs dejotājs sasit divas reizes plaukstas un, uzlicis rokas uz gurniem, trīs reizes piesit kājas (zēns � kreiso, labo, kreiso, meitene � labo, kreiso, labo).

Mūziku atkārtojot, atkārto arī 5.�8. takts dar�bību, tikai tagad zēns ar meiteni mainās vietām, sa�devu�ies kreisajās rokās, un arī soli sāk ar otru kāju.

.

.�

(Igauņu rotaļa)

Sākuma stāvoklis. Rotaļas dalībnieki izveido apli. Atkarībā no rotaļas dalībnieku skaita apļa vidū iz�nāk viens vai arī vairāki bērni.

Rotaļas norise. Dziedot 1. pantu, apli veidojo�ie rotaļas dalībnieki soļiem virzās uz labo pusi. Tie, kas atrodas vidū, pastaigājas pretējā virzienā. Panta beigās lielā apļa dalībnieki apstājas un sado�tās rokas paceļ uz aug�u.

Dziedot 2. pantu, apļa vidū eso�ie bērni katrs atsevi�ķi iet lī�u lo�iem zem paceltajām rotaļas da�lībnieku rokām. Panta beigās katrs nostājas aiz mu�guras kādam no apļa dalībniekiem un viegli iestumj to vidū savā vietā. Pa�i pievienojas lielajam aplim,

un rotaļa sākas no jauna.

��

(Igauņu bērnu rotaļa)

Sākuma stāvoklis. Rotaļas dalībnieki, rokās sade�vu�ies, izveido apli. Da�i no bērniem ienāk apļa vidū � tie ir apsveicēji un tādēļ viņiem rokās ir ziedi. Rotaļas laikā viņi �os ziedus dāvina citiem da�lībniekiem.

Rotaļas norise. Dziedot 1. pantu, apli veidojo�ie rotaļas dalībnieki iet uz labo pusi. Tie, kuri atrodas apļa vidū, iet pretējā virzienā. Dziedot 2. pantu, ro�taļas dalībnieki apstājas (ar seju uz centru). Dzie�dot 2. panta pirmo daļu, katrs apsveicējs savu ziedu dāvina vienam no apļa dalībniekiem, bet, dziedot panta otro daļu, uzlūdz kādu citu dalībnieku (kuram rokās nav ziedu) sev līdzi uz apļa vidu. Pāris, no�nācis apļa vidū, sadodas rokās galopam.

Dziedot 3. pantu, rotaļas dalībnieki taktī sit plaukstas, bet tie pāri, kas atrodas apļa vidū, dzie�dot panta pirmo daļu, izpilda galopa lēcienus dejas ceļa virzienā, pēc tam tādā pa�ā roku satvērienā so�ļiem grie�as sev apkārt uz labo pusi. Dziesmai bei�dzoties, centra dalībnieki izklīst un pievienojas ap�lim. Vidū iznāk tie rotaļas dalībnieki, kuriem rokās ir ziedi, un rotaļu atsāk no jauna.

(Moldāvu rota|a)

Rotaļa piemērota zēniem. �o rotaļu var organi�zēt, ja tajā piedalās ne mazāk par 8 zēniem.

Tie sadalās divās grupās. Pirmās grupas zēni no�stājas kolonnā pa vienam, ieņem soļstāju un nolie�cas viduklī uz priek�u, aptverot priek�ā stāvo�ā vidukli.

Kolonnas pirmais zēns turas pie koka. Tā izvei�dojas pagarināta �ēzeļa mugura�.

Otrās grupas zēni � �jātnieki� pēc kārtas ieskrienas un, atbalstoties ar rokām uz ēzeļa mugu�ras, uzlec jāteniski ēzelim mugurā. Ēzelis cen�as jātnieku nomest. Ja jātniekam izdodas noturēties uz ēzeļa muguras, tas iegūst punktu. Kad visi jātnieki sēdēju�i ēzeļa mugurā, komandas mainās lomām.

Uzvar komanda, kurai vairāk punktu.

Ievēro! Ja rotaļā piedalās 6 zēni, arī tad 4 jā�veido ēzelis. Ja tas būs īsāks, jātnieks lecot var atsisties pret koku.

Ja ēzeli veido tikai 3 zēni, tiem jānostājas brīvā laukumā. Pirmais zēns noliecoties balsta rokas uz �savas kājas ceļa. �āds ēzelis nav tik stabils.

(Gruzīnu rotaļa)

Gruzijā ceļotājiem bie�i nākas pārvarēt da�ādus �ķēr�ļus ar kārts palīdzību, tādēļ gruzīnu bērnu ro�taļās lēk�ana ar kārti ir populāra.

Rotaļai vajadzīga līdz 2 m gara kārts. Vietu iz�vēlas liedagā, laukumā, pļavā, me�a takā. Atzīmē starta līniju. Pēc signāla katrs rotaļas dalībnieks pēc kārtas izpilda 6�10 lēcienus ar kārti. Bērns, kur� aizlēcis vistālāk, ir uzvarētājs.

Ievēro! Ja laukuma platums atļauj, lēcienus ar kārti var izpildīt 2 vai 3 dalībnieki reizē, tikai tad starp tiem jābūt divu soļu platai atstarpei.

Pirms organizē �o rotaļu, bērniem jāpamācās lēkt ar kārti.

Rotaļai var izmantot lēcēju kārtis, tikai tās ne�drīkst būt garākas par 2 metriem, kā arī pa�u gata�votas kārtis. Vislabāk tās darināt no lazdas. Tās var izgatavot skolas darbmācības stundās.

Nedrīkst griezt kārtis me�ā pa�i. To drīkst darīt tikai ar me�sarga atļauju.

(Armēņu rotaļa)

Rotaļa noder ritma izjūtas, kā arī uzmanības attīstī�anai. Tajā vienlaikus var piedalīties 10�30 bērnu. Rotaļas dalībnieki sasē�as aplītī (pludmalē vai mauriņā � uz zemes, telpā � uz krēsliem).

Pirms uzsāk rotaļu, visi ritmā skaita: �Viens, divi, trīs, �etri, viens, divi, trīs, �etri utt.� Vienlai�kus uz �viens, divi� divas reizes sasit plauk�stas, bet uz �trīs, �etri� ar pirkstiem taisa knik�ķus. Kad bērni kādu brīdi pavingrināju��ies, var sākt rotaļu. Katram no dalībniekiem tiek dots numurs pēc kārtas: 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., utt. Cik dalībnieku, tik numuru. Rotaļu uz�sāk pirmais numurs. Kopā ar visiem bērniem viņ� ritmā sit plaukstas un taisa knik�ķus. Sitot plauk�stas, viņ� nesaka nekā, bet uz katru knik�ķi nosauc savu skaitli: �Viens, viens.� Tālāk viņam jānosauc cits skaitlis, kur� turpinās rotaļu.

Rotaļas noteikumi.

1.�� Sitot plaukstas un taisot knik�ķus un vienlai�kus nosaucot skaitļus, visiem stingri jāturas ritmā. Tiklīdz kāds nosauc skaitli mazliet par ātru vai par vēlu, tas izstājas no rotaļas.

2.�� Uz knik�ķiem vienmēr divas reizes jānosauc savs skaitlis, bet, minot nākamo skaitli, tas jāno�sauc blakus savam skaitlim, piemēram: �Viens, �etri.� Tas nozīmē, ka rotaļu tālāk turpina ��etri�nieks�, kur� teiks: ��etri, �etri.� Rotaļā atļauts (kā pirmajā piemērā) uzreiz blakus savam skaitlim no�saukt citu skaitli, bet, lai būtu laiks domā�anai, drīkst divas reizes atkārtot tikai savu skaitli, bet tre�ajā reizē noteikti blakus savam skaitlim jāmin cits. Ja rotaļas dalībnieks nepagūst nosaukt citu skaitli, viņ� izstājas no rotaļas.

3.� Ja kādam gadās nosaukt tā rotaļas dalībnieka skaitli, kur� jau no rotaļas izstājies, tad par neuz�manību pa�am arī jāizstājas.

4. Tiklīdz kāds no dalībniekiem kļūdās un no ro�taļas izstājas, uz brīdi rotaļa pārtrūkst. Ja pirmais numurs izstājies, rotaļu uzsāk otrais numurs, ja arī otrais izkrīt, tad sāk tre�ais utt. Rotaļu turpina tik ilgi, kamēr viens no dalībniekiem, kur� ne reizi nav kļūdījies, kļūst par uzvarētāju.

Izstājoties no rotaļas, dalībnieki paliek sē�ot ap�lītī, seko rotaļai, tikai nesit plaukstas un netaisa knik�ķus. Tā vieglāk orientēties, kuri dalībnieki vēl turpina rotaļu.

Bērniem patīk �o rotaļu atkārtot vēl un vēl, un tādēļ, tiklīdz kāds uzvarējis, tā tūlīt visi atkal uzsāk rotaļu no sakuma.

(Turkmēņu rotaļa)

Turkmēņu tauta ir slavena ar saviem lieliskajiem jātniekiem. Atdarinot pieaugu�os, turkmēņu bērni labprāt spēlē rotaļu �Klibā vista�.

Sapulcēju�ies rotaļas dalībnieki (ne mazāk par 10�12 bērniem) sadalās divās komandās un no�stājas aiz starta līnijas. Katras komandas pirmie divi dalībnieki nostājas blakus un sadodas rokās. Tre�ais nostājas cie�i aiz abiem, atbalstās ar rokām uz priek�ējo pleciem un pārliek vienu kāju pāri abu priek�ējo bērnu sadotajām rokām. Tā veidojas trij�nieks, kuram ir piecas kājas. Pēc signāla abu ko�mandu trijnieki skrien (vidējais pārvietojas lecot) līdz 15�20 m attālai fini�a līnijai.

Vienu punktu iegūst trijnieks, kur� pirmais sa�sniedzis līniju. Visā rotaļā uzvar komanda, kurai vairāk punktu.

Ievēro! Pirms rotaļas sākuma bērniem jāpatre�nējas skriet trijniekā.

Malējiem trijnieka dalībniekiem jāpielāgojas vi�dējā bērna tempam, citādi vidējais var paklupt un krist. Tas aizkavētu rotaļu vairāk.

(Ungāru bērnu rota|a)

Sākuma stāvoklis. Rotaļas dalībnieki izveido apli. Viens no viņiem (Zu�ī) iznāk apļa vidū.

Rotaļas norise. Rotaļas dalībnieki, sadevu�ies ro�kās, iet uz labo pusi. Zu�ī pa apļa vidu iet pretējā virzienā un ar roku kustībām atdarina lokomotīves brauk�anu. Panta beigās aplis apstājas. Zu�ī nostā�jas pret kādu no dalībniekiem un, dziedot �La, la,

la, la�, ar labo roku gaisā apraksta pilnu apli (vēzē roku sev priek�ā no apak�as uz aug�u, tad virs gal�vas un nolai� atkal gar sāniem uz leju). To pa�u dara ar kreiso roku un tre�o reizi � ar abām rokām. Dalībnieks, kuru uzlūdz Zu�ī, visu dara līdzi, un beidzot abi izsaucas: �Uh!� Tas ir kā signāls vil�ciena atie�anai. Zu�ī ar palēcienu pagrie�as ar mu�guru pret uzlūgto dalībnieku, kur� savukārt uzliek rokas viņai uz pleciem un tādā veidā it kā pievieno�jas lokomotīvei vagoniņ�.

Atkal atskan dziesma, un vilciens brauc. Zu�ī atkal apstājas cita rotaļas dalībnieka priek�ā un iz�pilda tās pa�as kustības. Aiz viņas stāvo�ais da�lībnieks dara to pa�u. Uz izsaucienu �Uh!� abi grie��as, un vilcienam pievienojas atkal jauns vagoniņ�, tikai �oreiz lokomotīves lomā ir pirmais vagoniņ�, rotaļas uzsācējs paliek aiz viņa. Rotaļu turpinot, vilciens kļūst arvien garāks.

Ja rotaļas dalībnieku ir daudz un viņi rotaļu labi apguvu�i, tad to var uzsākt vairāki dalībnieki vien�laikus. Tādā gadījumā veidojas vairāki vilcieni, un tad rotaļa kļūs raitāka.

(Polu bērnu rotala)

Sākuma stāvoklis. Visi rotaļas dalībnieki sastājas pa pāriem ar seju dejas ceļa virzienā. Sadotās rokas paceļ plecu augstumā, brīvās rokas nolaistas.

Rotaļas norise. 1. p a n t s. Uzsākot dziesmu, ro�taļas dalībnieki soļo uz priek�u pa dejas ceļu. (Soļo��anu abi pāra bērni uzsāk ar kreiso kāju.)

2. pants. Tāpat turpina soļo�anu uz priek�u, tikai pie vārdiem �ha-ha!� piesit taktī labo un kreiso kāju. Panta beigās pāri apstājas un pagrie��as viens pret otru. Tā izveidojas divi apļi � mci-

tenes ar seju pret centru, bet zēni ar muguru pret centru.

3. pants. Abu apļu dalībnieki virzās uz labo pusi, tādējādi satiekas arvien ar cita pāra partneri. Pirmajam, kuru satiek, it kā sasveicinoties sniedz labo roku, tad rokas atlai� un iet tālāk. Otrajam sniedz kreiso roku, bet tre�ajam, kuru satiek, sniedz abas rokas un ar �o partneri nostājas sākuma stā�voklī, lai rotaļu uzsāktu no jauna.

(Somu rotaļa)

Sākuma stāvoklis. Rotaļas dalībnieki sastājas di�vos apļos (gan ārējā, gan iek�ējā aplī stāv ar seju pret centru).

Rotaļas norise. Dziedot dziesmiņu par mazo balto sunīti Bingo, ārējais aplis virzās soļiem uz labo pusi, bet iek�ējais � uz kreiso. Kad nobeigumā iz�skan sauciens �Be! I! En! Ge! O!�, visi apstājas un

nolai� rokas. Iek�ējā apļa dalībnieki ar strauju kus�tību pagrie�as pret ārējā apļa dalībniekiem. Katrs dalībnieks sniedz pretī stāvo�ajam abas rokas un apgrie�as ar viņu apkārt, apmainoties vietām. Tādē�jādi tie rotaļas dalībnieki, kuri bija iek�ējā aplī, tagad nokļūst ārējā, bet ārējā apļa dalībnieki � iek�ējā.

Atkal izveidojas divi apļi, visi sadodas rokās un rotaļu sāk no jauna. Rotaļu var turpināt, cik ilgi bērniem patīk.

�o deju-rotaļu labprāt dejo bērni daudzās val�stīs. Arī mūsu bērni to iemācīju�ies un iemīļoju�i. Deja ir ļoti vienkār�a, to pat var dejot bez mūzikas.

Dejas dalībnieki izveido apli. Viens no viņiem, kur� deju prot, ieiet apļa vidū.

1.�8. taktī vidū ienāku�ais rotaļas dalībnieks lec pa apli apkārt (16 palēcieni) un pie katra palēciena sasit plaukstas. Aplī stāvo�ie dalībnieki arī tāpat sit plaukstas un visi kopā dzied: �Ri� ra� rumbibum, rumbibum, rumbibum, ri� ra� rumbibum, rumbibum, rumbibum.� Pēdējā taktī apļa vidū eso�ais rotaļas dalībnieks uzlūdz kādu no aplī stāvo�iem uz deju un sadodas ar viņu rokās.

9.�12. taktī dejo tikai pāris apļa vidū. Uz �viens un� � palēciens uz kreisās kājas, labo kāju palēcienā izliek uz priek�u uz papē�a, uz �div' un� � palēciens uz labās kājas, kreiso kāju izliek uz papē�a, uz �trīs, �etri, pieci, se�i� � ar straujiem palēcieniem maina labo, kreiso, labo, kreiso kāju uz papē�a.

13.�16. taktī atkārto 9.�12. takts darbību. Dziesmiņai vārdu vairs nav, un tādēļ visi aplī stā�vo�ie rotaļas dalībnieki tikai dungo līdz melodiju.

17.�20. taktī dejotāji sakrusto rokas uz krūtīm un ar astoņiem gājiena soļiem iet apkārt viens otram gar kreiso plecu.

21,�24. taktī atkārto 17,�20. takts darbību (iet gar labo plecu).

Pēc tam deju atkārto no sākuma. �oreiz abi dejo�tāji iet vidū un katrs uzlūdz jaunu partneri. Tad vidū jau dejo �etri dalībnieki, vēlāk astoņi, se�pa�dsmit utt. Tā turpina tik ilgi, kamēr visi aplī stā�vo�ie rotaļas dalībnieki iesaistīti dejā.

.

Sunī�i . Draugs, palīgā! Pūcīte

Kur� veiklāks?

Jautrie bērni . Putns bez ligzdas Zaķi sakņu dārzā Kaķis un pele . Pe|u slazds . Paslēpes Meklēju atslēgas Tuk�ā vieta Otrais lieks vai divi par maz, trīs par daudz Pēdējais paris . Viltīgā lapsa . Vāveres un lapsa Bērziņ, glab! .

Vilks gravā���������������

Vilks un aitas�������������..

Divi salave�i��������������

Vāveres, zīles un rieksti .

Krāsas �����������������

Uzmini amatu! �. Mēģini piecelties! �. Lēciens aiz lēciena �. Veiklais braucējs �. Vanags, vista un cāļi .

�ūsku cīņa���������������

Diena un nakts �. Me�s, purvs, jūra �.

Pārskrējiens��������������

Tre�ais piesitiens vai izaicinājum Numuru izsauk�ana .

Vēzītis�����������������..

Ķerra . . . . . Medības aplī . . . Putni mainās vietām .

Peļu medības�������������.

Vilciens�����������������

Ķērēji aplī���������������.

Mak�ķere . Ķērēji ar lentītēm Mednieki . Trāpi mērķī! .

Labdien, kaimiņ! �.

Trāpi vālītei! . Trāpi ripojo�ā mērķī! .

Stāt!�������������..

u priek�metiem

rota

Mēģini aizsniegt! . Apļojo�ā aukla Sacensības ar da�ādiem Izrauj lentīti! . Mednieki un pīles . Cietok�ņa aizstāvē�ana Tīģerbumba Kustīgais mērķis . Visveiklākais . Trāpi pēdējam! Sargātāji �. Jūras kauja Tautas bumba . Pionierbols Ielenktie kapteiņi . Stafete ar ap|iem . Septiņi vienu negaida . Pamēģini ieraudzīt! . Pārnes klucī�us! . Palīdzi savai māmiņai! Paņem bumbiņu! .

Ja gribi kļūt par spēkavīru

Izstum no apļa!

Gailu cīņa . Cīņa elkoņos . Vilk�anās ar nūju Jātnieku cīņa . Cīņa kvadrātos Cīņa uz līnijas

Nac parotaļaties!

Tipu tap . Burvju vārdiņ� Namiņ� Vārti . Strautiņ� . Lamatiņas . Dubultās lamatiņas Putnu būris . Veiklākais pāris Augļu tirdziņ� . Esi uzmanīgs! . Ķēdītes Zooloģiskajā dārzā Kur� pienāca? . Nosargā zaķi! . Zaķītis aiz muguras Mak�ķernieks

Ripiņa �. Virvīte �. Lidosim kosmosā . Atrodi pēc dzirdes! Bumbiņa aplī . Jautrais burtlicis . Laimīgais vārds . Griezies, griezies � negāzies! Izglāb zaķīti! . Virve aplī . Lā�u medības . Aizsniedz gailīti! Kārumnieks Gardā nasta . Veiklākais vilciņ�

Kad laukā līst

Ar vienu burtu

Kur� kjūs par �empionu?

Kur� vairāk? .

Mākslinieku spēle . Vārds un simbols . Paskaties un iegaumē! . Kas mainījies? Nekļūdies! Raibie stāsti . Jautrās stundas . Ģeogrāfijas stunda Bioloģijas stunda . Literatūras stunda Veiklais matemātiķis . Piecpadsmit Kosmonauti trenējas . Proti klusēt! . Veiklais pavārs Atceries kārtību! . Nesajauk�u Atceros savu vārdu Pamēģini uzminēt! Atradī�u �. Milzis un pundurītis . Kur� pieskārās? . Pēcīt, pīksti! . Klusais ciemiņ� . Sēdus braukt uz Rīgu . Aicinājums uz deju . Numuri mainās

Rokas������������.

Dosimies ceļojumā Kaimiņi �. Figūras �. Mainīgās ielas . Katrs pie sava karodziņa Pele tunelī Uzkāp uz auklas! . Trāpi pa kluģī�iem!

Krīto�ā nūja . Kur� meta bumbu? Sargā vārtus! .

Lai skan balsis un dimd soļi!

Latvie�u rotafas ar dziedā�anu

Rīga dimd!������������������

Krauklīt's sē� ozolā �. Stāsti manim, Daugaviņa! . Lakstīgala kroni pina �. Padziedi, mazputniņ! �.

Lācītis ��������������������.

Dzeltens man(i)s kumeliņis . Teci rik�us, kumeliņi! �. Zvejnieks mani aicināja . Jūriņ' prasa smalku tīklu . Ai, sunī�i, nerejiet! �. Auklē mani, māmuliņa! . Skaisti dziedi, lakstīgala .

Kumeliņi�������������������

Pēterīt's ar Miķelīti �. Kas dārzā?

Latvie�u dejas

Alsungictis������������..

Brālītis un māsiņa���������

Auzu deja������������������.

Gailītis��������������������.

Litenietis . Mazais kamoliņ� Mugurdancis . Plaukstiņpolka Sudmaliņas

Latvie�u masu dejas

Trijnieks Uzaicinājums Vītenītis And�iņ� Karuselis . Tradirīdi polka

tu tautu rotaļas

Ābolītis (Igauņu rotaļa) �. Cum valle rille rā (Igauņu bērnu rotaļa) Jā�ana uz ēzeļa (Aloldāvu rotaļa) . Kur� aizlēks tālāk? (Gruzīnu rotaļa) . Plauk�ķinā�ana (Armēņu rotaļa) . Klibā vista (Turkmēņu rotaļa) 2u�ijas vilciens (Ungāru bērnu rotaļa) Pastaiga (Poļu bērnu rotaļa) .

Bingo (Somu rotaļa)���������������

Ri� ra� rumbibum����������������.

Rotaļās lietotie apzīmējumi

ВЕСЕЛО И ИНТЕРЕСНО

Игры для детей младшего н среднего школьного возраста

Составила Т р е с к и н а О. М.

Издательство �Звайгзне�

Рига 1977 На латышском языке

Antoņina Bauk�ķeniece, Mirdza Eihvalde,� Milda Lasmane. Olga Treskina JAUTRI UN INTERESANTI Rotaļas jaunākā un vidējā skolas vecuma bērniem

Vāku zirn. /. Metgailis. Redaktores V. Plaiace, I. Roluva. Māksi, redaktore E. Alberga. Telin. redaktore /. Zaļaiskalne. Korektore Z. Seņkova.

IIB № 431

Nodota salik�anai 1977. g. 10. maijā. Parakstīta iespie�anai 1977. g. 20. oktobrī. Papīra formāts 70X108/32. Tipogr. papirs Nr. 2. 7,25 + 0,25 fiz. iespiedi.; 10.15+0,35 uzsk. iespiedi.; 8,07+0.32 izdevn. I. Metiens 40 000 eks. JT 05548. Maksā 75 kap. Izdevniecība �Zvaigzne� Rīgā, Gorkija ielā 105. Izdevn. Nr. 4I83/LP-235. Iespiesta Latvijas PSR Mi�nistru Padomes Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā �Cīņa� Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Pa�ūt. Nr. 1831-D.