Henks Mesiks, Bērts Goldblats

Bandītisms un mafija

.

Neorganizētā sabiedrībā diem�ēl neeksistē vispārpieņemts organizētās noziedzības definējums. Neveiksmīgie mēģinājumi atrast precīzu formulējumu radīja milzumdaudz leģendu un mītu, uzrakstīti miljo�niem vārdu, kam nav gandrīz nekādas nozīmes. Par to nav Jābrīnās. Vienīgi atminot organizētās noziedzības dabu. mēs sapratīsim, kāpēc nav izdevies atrast tai apzīmējumu.

Apjoma ziņā ierobe�otā pētījumā svarīgāk ir mēģināt saprast organizētās noziedzības būtību, nekā sniegt tās formulējumu. Mēs savā darbā pieņemam Ņujorkas Apvienotās likumdo�anas komitejas noziedzības jautājumos formulējumu, kas skan tā:

�Organizētā noziedzība ir pastāvīga slepena sazvērestība ar mērķi Iegūt bagātību un Ietekmi, izmantojot nelikumīgas ekonomiskās un fiziskās piespie�anas metodes ar sabiedrisko struktūru un privātpersonu korupcijas palīdzību brīvās uzņēmējdarbības sistēmas apstākļos."

Tikko gangsteri pazaudēja romantisko oreolu, tā izpaudās viņu līdzība ar biznesmeņiem, kas darbojas likuma ietvaros. Viņi ne mazāk par pēdējiem ir Ierobe�oti savā uzņēmējdarbībā, un viņu organizācijas pēc etniskā vai nacionālā sastāva ir tikpat neviendabīgas. Etniskās kopības teorija lr pamatota tikai attiecībā uz Ierindas Izpildītājiem, bet galvenajās lomās pasaulē vienmēr biju�i un joprojām Ir visda�ādākās Izcelsmes cilvēki.

Organizētā noziedzība daudzējādā ziņā Ir vēsturiskas nejau�ības produkts. Cilvēks noziegumā vienmēr saskatīja īsāko ceļu. kā tikt pie bagātības, bet nacionālā noziedzīgā sindikāta ra�anās bija iespējama vairāku nejau�u sagadī�anos rezultātā. Pie tām pieder miljoniem Izsalku�u Imigrantu eksistē�ana valstī: Iespēja viegli tikt pie peļņas "sausā likuma" laikā: lielā depresija (1929.-1930. gadu krīze), kad bankām trūka līdzekļu kredītiem, bet skaidrā nauda koncentrējās butlēgeru (Nelegālie alkohola tirgotāji "sausā likuma� laikā. Tulk. piezīme.) rokās: politisko struktūru sagrū�ana daudzās lielās pilsētās sakarā ar prezidenta Rūzvelta Jaunā kursa ievie�anu: faktiskā noziedzības un politikas alianse: tradicionālo morālo un sociālo pamatu zaudē�ana miljoniem pilsoņu.

Mūsu īsā vēsturiskā atkāpe sniedz tikai vispārīgu priek�statu par organizēto noziedzību. Vietas trūkuma dēļ mēs nevaram Izsekot noziedzīgo sindikātu ra�anās galtal katrā pilsētā, aprakstīt tūksto�iem slepkavību gangsteru vidē un simtiem politisku skandālu. Lasītājs lai negaida stāstu par mafiju �Krusttēva" stilā. Tomēr iespējams, ka apzināta ierobe�o�anās pirmo reizi ļaus aiz kokiem redzēt me�u.

Pēdējos gados vispārīgo ainu pamatīgi izkropļoja da�i oficiālie orgāni. sUpri pārspīlēdami mafijas nozīmi. Jebkuram, kur� nopietni pēti slepeno biedrību, ko vada vendetas likumi, nav grūti pārliecināties, ka mafija nespēj pildīt tai piedēvēto lomu. Tika piedāvātas daudzas un da�ādas formālas maflozo "ģimeņu" shēmas, ta�u tās jau pa�ā sākumā bija kļūdainas un novecoja, pirms vēl paguva no�ūt tinte. Mafijas patiesā struktūra atgādina �ķīvi ar spageti. Atsevi�ķie makaroni saistīti cits ar citu. ta�u nav iespējams tikt skaidrībā par to sakariem. Mafija būtībā ir īpa�s mentalitātes, lepnuma, alkatības un analfabētisma sakausējums. Tā nolemta izzu�anai. Jo mainīju�ies sociālie apstākļi, kas to radīja.

Organizētās noziedzības vēsturē zināmi daudzi Iek�ējie konflikti starp da�āda tipa personībām, tā sakot, starp neapvaldītām kaislībām un vēsu prātu. Mafijas barve�u lielākā daļa pieder pie pirmās katego�rijas, kaut gan attiecas nebūt ne uz visiem Itāļu Izcelsmes amerikāņu gangsteriem. D�onam Torio un �ārlzam Lu�;uio "Laimīgajam" smadzenes strādāja lieliski, un viņi ļoti nosodo�i Izlurējās pret savu kolēģu neprātīgajām Izdarībām. Kamēr sabiedrības uzmanība bija pievērsta visādiem kaponēm un bagsl slgellem, saprātīgi domājo�ie noziedzīgās pasaules dū�i apstrādāja politiķus un rūpniecības magnātus, padarot noziegumu par neatņemamu mūsu sociāli ekonomiskās sistēmas elementu. Organizētā noziedzība nebūt nav pūtīte uz mis Brīvības burvīgās sejiņas, bet ļaundabīga aslnssaslim�ana. Saprotot to. redzi, ka visi politiķu solījumi tikt galā ar gangsteriem un nodibināt likumību un kārtību nav nekas vairāk kā tuk�i vārdi. Sabiedrība nekad nav nopietni centusies ne likvidēt noziedzību, ne arī pārāk daudz par to zināt. Daudz interesantāk ir vērot aisberga redzamo daļu un apspriest acīmredzamo, nekā mēģināt iedziļināties �ajā problēmā.

1967.

Noziedzība ir cilvēka uzvedības paveids, ciņa pret to mēģinājums mainit cilvēku prātus un dvēseles.

Prezidenta komisija likumu ievēro�anas nodro�inā�anai, 1930. gadā Sikuliānas pilsētiņa Sldllļa dzimu�ais Nikola D�entlle. atmetis neauglīgos mēģinājumus� apgūt kādu amatu, bez biļetes uzkāpa uz kuģa un ka vel pavisam jauns cilvēks Ieradās Amerikā. Viņ� tik tikko prata lasīt un�rakstīt tomēr, tā kā. pēc pa�a vārdiem, viņam piemita �neparasts gribasspēks un prasme iedvest balles", viņ� ātri Ieņēma augstu stāvokli mafijā.

�Es maz at�ķīros no daudziem citiem nabadzīgajiem Itāļu emigran�tiem. kas Ņujorkas ostā Izkāpa krastā ar vienu mantu maisu pār plecu un zemu uzsietu sarkanraibu lakatiņu galvā." D�entlle pēc daudziem gadiem atcerējās. "Es, tiesa, Izkāpu krastā ar apbru�ātu koferīti rokā. kas bija sasiets ar virvi. Kāds matrozis aizveda mani uz Elizabetes Ielas 91. namu pie mana novadnieka Domeniko Teormines. kas man iedeva biļeti uz Kanzassitiju. uz kurieni es braucu imigrantu pārpildītā vllcle nā; ceļojums Ilga veselas se�as dienas."

>Nlkola sameklēja savu vecāko brāli, kur� bija Jau agrāk aizbraucis uz Ameriku un. tāpat kā tūksto�iem citu emigrantu. Kanzasā strādāja uz dzelzceļa. Jauno sicīlieti apstulbināja "bezgalīgās māju virknes, bezgalīgās ielas", tomēr visvairāk viņu pārsteidza cilvēki. Visi kaut kur steidzās, un D�entilem radās iespaids, it kā �tiem kārtojamas kādas neatliekamas lietas".

�Kāds kontrasts manas dzimtās pilsētas iedzīvotājiem!" viņ� rakstīja. �Tur cilvēki seko savām kustībām, un nesteidzīgā galta pie�ķir tiem svarīgumu: viņi soļo, labās rokas pirkstu Iebāzu�i aiz jostas, zemu uzmauku�i cepuri uz labās acs, cenzdamies izskatīties pēc iespējas augstprātīgāki, lai iemantotu vispārēju cieņu."

�is D�entlles tautie�u raksturojums daudzējādā ziņā izskaidro, kāpēc Sicīlijā uzplauka tāda slepena biedrība kā mafija un kāpēc to

varēja pārcelt uz Jaunās pasaules geto. Un tomēr tajā var uzminēt ari iemeslu, kāpēc mafijai Jāiet bojā apstākļos, kad jaunie imigranti sāka rīkoties ne mazāk aktīvi kā tie, kas tur bija iesakņoju�ies Ievērojami ātrāk. Interesanti iepazīties ar D�entlles stāstu par �o organizāciju. Goda biedrību, kā viņ� to sāka saukt mū�a galā.

"Organizācija radās ļoti sen. tā bija līdzeklis, lai aizstāvētu savai cieņu, vājo valsts un cilvēcisko likumu Ievēro�anas garantija. Kad �odien avīzes un sabiedriskā doma nosauc to par sērgu, kas Izplatījusies mūsu valstī, tas nebūt nav tik nepareizi. Jo tie (mafijas locekļi) tagad deģenerēju�ies un nekaunīgi stiepj rokas pēc ra�o�anas avotiem un veido kaut ko līdzīgu monopoliem.

Visas organizācijas sākotnēji vadās no stingriem principiem un humāniem mērķiem, ta�u starp to locekļiem noteikti atrodas tādi, kas sāk Izrādīt tieksmi Iedzīvoties. Es negribu atvainoties par Goda biedrību Jeb mafiju, kā to parasts saukt, tas Izskatītos pēc tā. It kā es atzītu valsts eksistē�anu valstī. Goda biedrība vienmēr palīdzēja saviem locekļiem, tāpēc es to salīdzinātu ar masoniem. Ta�u masonu mācība lr mistiska vai teoloģiska, bet Goda biedrība balstās uz teroru un vardarbību. To izveidoja zemes īpa�nieki, lai ieviestu kārtību Sicīlijas vlsatpaliku�ākajā daļā, no kurienes to pārnesa uz tiem Amerikas rajoniem, kur dzīvoja sicīlle�l. kalabrie�i un neapolie�l."

Biedrības locekļus sauca par Jralellos (brāļi), viņi pakļāvās no sava vidus Izvēlētajam capo (galva. �efs). Katrs kapo pēc tam Izvēlējās sev cosiglleri (padomnieku), kas viņam palīdzēja spriest tiesu un pieņemt lēmumus. Ja kāds no Jratellos nonāca sare�ģītā situācijā, biedrība centās to atbalstīt.

Ar laiku �ādas organizācijas radās visās Amerikas pilsētās. Ņujorkā un Brukllnā vien tādu bija piecas. Atsevi�ķo borcjaies (ģimeņu) vadoņi izvēlēja galveno kapo. ko sauca par capodlcaplre\eh karali, tas lr. Goda biedrības valdnieku. Ņujorkas un Brukltnas piecās borgates blļa 2000 locekļu.

�Mans temperaments." D�entile secina, "nolēma mani piedzīvojumu pilnai dzīvei. Drosme, ar ko daba bija apveltījusi, bezbailība un valdonīgais raksturs, kā arī principi, no kuriem vadījos, aizveda mani uz Goda biedrību."

Pirmajos savas pastāvē�anas gados Amerikas mafija bija ļoti līdzīga Sicīlijas mafijai, tā aplaupīja savus tautie�us, kas nebija tās locekļi. Imigranti, kas nezināja valodu. Savienoto Valstu likumus un tradīcijas, kļuva par vieglu upuri izspiedējiem, nebija grūti viņiem likt samaksāt procentus no pieticīgās algas, ko vtņi. starp citu. darīja arī savā dzimtenē. Mafijas "zīme" bija melns plaukstas nospiedums, un vairākus gadus slavenā biedrība bija pazīstama ar nosaukumu �Melnā roka".

Organizācijas locekļi, protams, tika Izsvītroti no potenciālo upuru skaita, un tas piesaistīja Jaunus brīvprātīgos.

D�entlle pastāstīja, cik vienkār�i tika darīts gals naidam starp diviem radiniekiem starp tēvoci un krustdēlu. Krustdēlu uzņēma Goda biedrībā, kuras loceklis Jau bija tēvocis. Tēvocis, kur� draudēja nogalināt savu brāļadēlu, naidu nomainīja pretmīlestību, un �radinieki Iemīlēja viens otru�. Nlkola centās panākt, lai saites starp organizācijas locekļiem būtu stiprākas par aslnssaltēm�

Ja ticēt D�entlles vārdiem, viņ� savu diplomāta spēju dēļ Amerikas mafijā kļuva par galveno speciālistu konfliktu nogludlnā�anā. Tā kā nodevība un vendeta katram mafijas loceklim bija dabiska lieta, vajadzība pēc miera nesēja bija liela. Ilgus gadus �tēvocis Kola", kā sāka saukt D�entill, kursēja starp Ņujorku un Sanfrancisko, risinot Iek�ējus Jautājumus, bet da�ās plisētās faktiski pildīja kapo pienākumus.

Uz apsolīto zemi Ameriku tiecas ne tikai llāļl. Jau agrāk, bēgot no bada un vajā�anas reliģisku motīvu drļ, uz turieni plūda vācie�i. īri un Austrumeiropas ebreji. Starp jaunajiem un vecajiem emigrantiem radās konkurence un pat konlllkll. tomēr �ķiet, ka jaunatnācējiem visgrūtāk bija pieņemt amerikāņu sabiedrības "neoficiālo reliģiju� puritānisko ētiku.

�īs ētikas ideālus Izloloja baltie anglosak�u protestanti, kas apspie�da indiāņus. Puritāniskā ētika balstījās uz ticību, ka Dievs virs zemes un pēc tam debesīs atalgos tos. kas Itevēros viņa bau�ļus, neatlaidīgi strādās un būs citiem piemērs. Tādēļ labklājības pieaugums tika uzskatīts par Dieva mīlestības pierādījumu un augsti tikumīga dzīvesveida apliecinājumu.

Nav �aubu, ka �ī pionieru sabiedrības vajadzībām pielāgotā ticība bija ļoti ērta. Tikpat acīmredzams, ka tās dogmatu praktiskajā īsteno�anā bija daudz liekulības. Tomēr jebkur� vēsturnieks apliecinās, ka Jauno Amerikas pilsoņu vidū ar katru paaudzi pieauga cieņa pret puritānisko ētiku, bet Savienoto Valstu panākumi un uzplaukums tika "pierakstīti" tās labvēlīgajai ietekmei.

Divos gadu desmitos pirms jaunā pasaules kara �ajā stabilajā, kārtīgajā un pa�apmierinātajā pasaulē ieplūda milzīgs skaits visda�ādāko ticību pārstāvju. Jaunie emigranti, kas piepildīja Austrumu piekrastes pilsētas un dzīvoja tur geto. kas maz at�ķīrās no viņu iepriek�ējās dzīvesvietas, pārcēlās uz valsts centrālo daļu. tiklīdz bija iespējams tur atrast darbu. Mar�ruti, pa kuriem darba meklējumos virzījās jauniz�ceptie amerikāņi, bija ļoti dīvaini. Itāļi, kas Jqunanglijā būvēja dzelzceļus, apmetās tur un atvēra veikaliņus. Prasmīgām rokām labu peļņu solīja kreve�u zveja Meksikas lī�a piekrastē, un tā Blloksā Izveidojās itāļu kolonija. Tarponspringsā Floridas rietumu piekrastē sūkļu iegū�ana

piesaistīja daudzus grieķus. Ohaio ielejas metalurģiskajām rūpnīcām bija vajadzīgi stipri pui�i, un daudzi Dienvideiropas iedzīvotāji ieguva darbu un mājvietu Jangstaunā, Pitsburgā un Gerijā. Puritāniskās ētikas centrs Bostona tika sadalīts etniskos kvartālos. Veco Ziemeļu baznīcu, kurvi kop� revolūcijas laikiem zināja ikviens skolēns, cie�ā lokā iekļāva itāļu kolonistu mājas, �ķita, it kā baznīcas ēka būtu pārcēlusies uz Romu.

Kas notika, kad Jaunie imigranti cie�i saskārās ar puritānisko ētiku? Lūk. ko par to saka Vils Herbergs:

"Jaunajam imigrantam �ķita, ka tiklīdz viņ� kļūs par amerikāni,' viņa dzīvē notiks lielas pārmaiņas. mainīsies tautība, valoda, kultūra. Viņ� tikai nekādi negaidīja arī reliģijas pārmaiņu." Saskaņā ar puritāņu ētiku reliģija saistīta ar ekonomiku. Dievs atalgo augsti tikumīgu cilvēku, dāvādams tam materiālos labumus. Jaunajiem Amerikas iedzīvotājiem tā patie�ām bija Apsolītā zeme, vieta, kur pat imigrants var ātri kļūt bagāts. Un. gaidot apsolīto atalgojumu, viņ� sāka sekot uzspiestajām puritāniskajām uzvedības normām, nepieņemot, bet da�kārt arī neizprotot to būtību.

Pirmie pārceļotājl neapzinājās, cik sare�ģītas ir problēmas, ar kurām viņiem bijajāsastopas. Nepierastā brīvība daudzus biedēja, �os cilvēkus pilnīgi apmierināja dzīve geto. kura valoda un tikumi tiem bija labi pazīstami. Visgrūtāko barjeru nācās pārvarēt viņu dēliem, kuri uz Ameriku bija atvesti vēl pavisam mazi vai arī tur piedzima. Bērnus valdzināja Jaunās pasaules bagātība un sociālās brīvības, un viņus sāka kaitināt vecāku dzīvesveids. Ja vajadzēja pārkāpt puritāniskās ētikas normas, lai strauji iekarotu stāvokli sabiedrībā, viņi bija gatavi to darīt. Viņiem bija sava, liberālāka, reliģija, vai arī. noraidot Jebkādu morāli, jaunie�i sadumpojās pret cilvēku Iedibinātajiem likumiem, kas bija �ķērslis ceļā uz vieglu iedzīvo�anos.

�ie Jaunie cilvēki drīz pārliecinājās, ka pirms viņiem ieceļoju�ie anglosak�i Iekārtoju�ies izgudroja daudzus farizejiskus noteikumus savu personīgo intere�u aizstāvē�anai. Un. sekodami tam, ko D�entile nosauca par �cilvēcisko likumu", piesavinājās tiesības sagrābt visu. kas gadās pa rokai. Faktiski viņi Ieviesa d�ungļu likumu, kas attaisno mūsdienu organizēto noziedzību. Da�i ķērās pie Izsmalcinātākiem argumentiem, apgalvodami, ka bagātnieks var "Izpelnīties" Dieva svētību. Ja daļu no sava īpa�uma ziedo labiem darbiem. Nākamajos gadu desmitos daudzas universitātes tīri labi iedzīvojās uz �īs teorijas piekritēju rēķina.

Mūsu gadsimta pirmajos divos gadu desmitos nebija daudz veidu, kā kolektīvi strauji un ievērojami Iedzīvoties, tomēr jau sāka veidoties organizētā noziedzība. Vienu no daudzsolo�ām Iespējām atklāja

tirdzniecība ar "dzīvo preci", bet kari starp avī�u pārdevējiem par l/devīgu vietu uz Ielām bija laba skola nākamajiem noziedzīgo sindikātu barve�iem. �ie "biznesa" paveidi bija savstarpēji saistīti: sensacionālās reportā�as par vergu tirdzniecību piesaistījajaunus lasītājus, bet avī�u īpa�niekiem nebūt nebija vienalga, kur� kuru ielu krustojumos kon�trolē.

Tā sauktā tirdzniecība ar baltajām verdzenēm būtībā bija ieilgu�a demagoģiskā sprādziena sekas, ko vēl uzkurināja emigrācija. Pircēji lielākoties bija smagi strādājo�ie pārceļotāji. kuri atstāja sievas dzim�tenē. līdz izdevās nopelnīt viņu ceļa izdevumiem. Laiku pa laikam viņiem bija vajadzīga sieviete, un pilnīgi dabiski, ka ikviens meklēja lādu. kas būtu līdzīga viņa sievai vai vismaz runātu viņam saprotamā valodā. Arī prostitūtu vidū bija daudzas imigrantu meitas. Nespēdamas atrast vīru. viņas nostājās uz grēcīgā ceļa. cerēdamas tādā veidā tikt pie labākas dzīves. Da�as nokļuva "mednieku" rokās, viņas, ar viltu vai piesolot labi apmaksātu darbu, aizvilināja uz attāliem rajoniem. Tādās pilsētās kā �ikāga radās īstas kazarmas, km "apmācīja� Jeb samaitāja Jauniņās. Spītīgās, kas mēģināja pretoties, "speciālisti� daudzkārt Izvaroja, līdz tās Izdevās salauzt. Vispievilcīgākās meitenes īpa�i sa�gatavoja, pēc tam nosūtīja uz atklātajiem namiem, kas apkalpoja turīgos klientus. Kazarmās laiku pa laikam rīkoja Izsoles, un meitenes, pēc kurām bija vislielākais pieprasījums, pārdeva tiem. kas solīja visaugstāko cenu.

Lai sameklētu un ar viltu savervētu pietiekami daudz Jaunu sievie�u, bija vajadzīgas diezgan lielas organizācijas. Tādas pamazām radās visā kontinentā, sākot ar Vidējo Rietumu pilsētām un beidzot ar ostām abās piekrastēs. Lai transportētu un apmācītu Jaunas verdzenes, bija nepiecie�ami lieli līdzekļi un pla�s personāls. Tā tika likti nākamo sindikātu pamati.

Saskāries ar �o pastāvīgi pieaugo�o problēmu, kongress 1910. gadā pieņēma likumu par tirdzniecību ar baltajiem vergiem, ar kuru tika aizliegts pārvest "preci" no viena �tata uz otru. �is likums, kas vairāk pazīstams kā "Manna likums", nav atcelts līdz �ai dienai, ta�u skar galvenokārt biznesmeņus, kuri, meklējot moteli, spiesti �ķērsot �tatu robe�as. Uzskata, ka �ī likuma pieņem�ana ir divus gadus agrāk nodibinātā Izmeklē�anas biroja (vēlāk F1B) nopelns. �is precedents ļāva FIB turpmāk Iejaukties Jebkuros konfliktos, kas bija saistīti ar tirdzniecību starp �tatiem.

�ķiet, ka pats pazīstamākais no vergu tirgotājiem bija D�elmss Koloslmo �Lielais D�tms", kur� kļuva slavens ar to, ka sagatavoja ceļu D�onam Torlo �Lapa�i" un Alam Kaponem. Dzimi^ 1871. gadā Itālijā. Koloslmo apsteidza daudzus savus tautie�us, ierazdamies Amerikā jau 1881. gadā. Tēvs viņu aizveda uz �ikāgu, rajonu, kur atradās nami ar sarkanajām laternām. �is rajons pazīstams ar nosaukumu �Levi". Jau 1902. gadā �Lielais D�ims" iemantoja zināmu Ietekmi sabiedrībā. Viņ� apprecējās ar priekamājas saimnieci un drīz kļuva par vesela atklāto namu tīkla īpa�nieku. Lai pastāvīgi papildinātu savus iestādījumus ar svaigu miesu, viņam nācās organizēt bandu, kas uzpirka dzīvo preci. Palīgos viņ� no Ņujorkas uzaicināja krustdēlu D�onu Torio, kur� pamazām pārņēma visu Koloslmo īpa�umu un pārvērta to par īstu impēriju.

Torio kopā ar Arnoldu Rot�teinu un Meieru Lanski bija patiesie nacionālā noziedzīgā sindikāta izveidotāji, kur� nākamajos piecdesmit gados sekmīgi attīstījās. �o cilvēku ģenialitāte Izpaudās prasmē uzminēt momentu, kad ekonomisku vai sociālu iemeslu dēļ vajadzēja kādu reketa veidu nomainīt ar citu. Torio. piemēram, laikus sajuta, ka seksa ekspluatācija vienmēr būs Ienesīga, tomēr drīz Izzudīs īpa�ie apstākļi, kas pie�ķīra loģisku Jēgu �ai tirdzniecībai ar baltajām verdzenēm. Pavērās Jauna Iespēja nelikumīga tirdzniecība ar alkoholu.

Kad Koloslmo zaudēja spēju vai arī vēlmi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Torio 1920. gada 11. maijā viņu vienkār�i nogalināja un kļuva par sindikāta galvu. �is notikums būtībā Iezīmēja otrās paaudzes amerikāņu dumpi pret Vecās pasaules idejām, ko pauda vecie, tā sauktie ūsaiņi.

Kad valstī ieplūda miljoniem jaunu pilntiesīgu pilsoņu un sākās dabiskā lauku iedzīvotāju pārvieto�anās uz pilsētām, politiķi izmēģināja Jaunas metodes, kā iedarboties uz vēlētājiem. Prese varēja tiem palīdzēt un bija gatava to darīt, ta�u tādēļ tai vajadzēja kļūt lētai un interesantai. Drīz avī�u izplatītāji uzsāka īstu karu. ko vairāk gan provocēja politiķi, nevis Izdevēji, kuri tos atbalstīja. Pat �odien avī�u redaktori Iedomājas, ka ir vareni "karaļu taisītāji", un vēlē�anās "spēlēt politiku" da�kārt ir nepārvarama. Tomēr arī tajā laikā preses reālā iedarbība uz cilvēku prātiem bija atkarīga no Jaunumu pasnieg�anas veida, nevis no avī�u lappusēs ņirbo�ajām sensācijām.

Tas viss HorācIJam Eld�eram deva materiālu vairākām aizraujo�ām grāmatām. Vienā no tām "Uz ātru roku" runa ir par Jaunajiem avī�puikām, kas cīnās par vietu uz Ielas un tiesībām pārdot avīzi par diviem centiem, un �ī konkurences cīņa ne tuvu nebija varonīga.

1913. gadā Klīvlendas avīzes �News" izplatī�anas daļā pieņēma darbā kādu Arturu Makbraidu �Mikiju". Viņ� strādāja pārī ar Klīvlendas �Leader" Izplatītāju D�eimsu Reid�enu. Abas avīzes piederēja Marka Hannas ģimenei, kur� vēlāk kļuva par lielu politisku bosu. Makbraidam un Reid�enam bija bīstams konkurents Klīvlendas "Plain Dealer" izplatī�anas nodaļas vadītājs Tomass Makglntijs.

1886. gadā �ikāgā dzimu�ais Makbraids bija pazīstams kā "ass� puisis un lielisks organizators un vēlāk dzīvē daudzkārt lika lietā �īs savas īpa�ības. Aizgājis no darba avīzē. Makbraids kļuva par Klīvlendas

taksistu karali. Izrēķinoties ar konkurentiem tikpat metodiski, kā to darīja "avī�u karu" laikā. 1940. gadā. kad Mozess Annenbergs. kur� bija Izveidojis bukmeikeriem domātu telegrāfa dienestu, kas aptvēra visu Ameriku, nokļuva cietumā, Makbraids un viņa vecais draugs Reid�ens piesavinājās �o telegrāfa aģentūru un deva tai jaunu nosaukumu "Continental Press". Kad Reid�enu noslepkavoja, Makbraids kļuva par vienīgo krietni Izaugu�ās aģentūras īpa�nieku un vadīja to līdz pat 1951. gadam, kad Kefovera komisija aģentūru slēdza. Tajā laikā viņ� bija paguvis nodibināt profesionālu futbola komandu �Cleveland Browns", demonstrēdams spēju gūt peļņu ne tikai no vardarbības, bet arī vienkār�i no fiziskā spēka. Vēlāk Makbraids komandu pārdeva Solam Zllbermanam, kam piederēja sindikāta kontrolētais hipodroms Maļami, bet pats pameta aktīvo darbību.

Viņa sāncensis Makgintijs, dzimis Klīvlendā 1892. gadā, bija asto�tais bērns dokera ģimenē. Agrā bērnībā zaudējis tēvu. viņ� izauga vecākās māsas un tās vira. Klīvlendas ugunsdzēsēja, mājā. Sākumā Makgintijs nodarbojās ar avī�u izplatī�anu, ta�u kā cilvēks ar cīnītāja raksturu kļuva par profesionālu bokseri. Reiz viņu nokautēja "Kauslis �ulcs�. un viņ� gulēja ringa stūrī, kur treneris centās viņu pierunāt piecelties un pieņemt nākamo sitienu. Un �ajā brīdī pārjauno īru nāca apgaismība: viņ� pats nolēma kļūt par boksa mened�eri. Jo "sporta� karjera viņam bija pilnīgi skaidra. Sācis ļoti pieticīgi, Makgintijs beigu beigās kļuva par hipodromu, naktsklubu un spēļu namu īpa�nieku milzīgā teritorijā no Klīvlendas līdz Maļami, no Lasvegasas līdz Havana!.

Ar laiku viņ� pameta aktīvo darbību un apmetās savā pilī okeāna krastā Palmbī�ā Flortdas �tatā.

Ta�u atgriezīsimies 1913. gadā. kad abi sāncen�i savāca ar kastetēin un metāla caurulēm bruņotu Jaunu huligānu bandas, kas cīnījās par labākajām avī�u pārdo�anas vietām Klīvlendas ielās. �ajos karos savu karjeru sāka tādi gangsteri kā Alfreds Pilei "Lielais Els", Freds Augersola. Morlss Vekslers 'Tūļa" un daudzi citi, kas vēlāk kļuva par Ievērojamām figūrām organizētās noziedzības pasaulē. Tas, kas notika Klīvlendā, notika arī citās lielajās pilsētās. �Sausā likuma" laikā nebija grūti noorganizēt veselas rīkļurāvēju armijas.

Klīvlendā piesaistīja imigrantus vairāk nekā Jebkura cita pilsēta. Sākumā tie iekārtojās Vudlendas rajonā, vispirms īri, vēlāk, mūs Interesējo�ā laikposmā, ebreji un itāļi. 1917. gadā vairāk neka pūne skolēnu skolās runāja visādās valodās, izņemot angļu. 1923. i'.ada valsts skolās bija tikai 35.4 procenti anglosak�u bērnu. KJlvInid.i atradās ceturtā lielākā ebreju kopiena Savienotajās Valstis.

Kad imigranti pielāgojās jaunajai dzīvei un tika pie zināmas labldf>|llm� viņi veselām etniskām grupām pamazām pārvietojās uz prlckApll icMflm

Vudlendu atstādami nākamajam Iebraucēju vilnim. Ebreju vietā nāca citi, 1920. gadā viņu bija 14,9 procenti no Vudlendas iedzīvotājiem. Tomēr, sākot ar 1930. gadu. Itāli atkal sāka pārcelties uz priek�pilsētām, apmezdamies Meifīldroudas rajonā, bet viņus nomainīja no dienvidiem atbrauku�ie nēģeri.

Lai varētu vieglāk Izsekot tālākajai organizētās noziedzības attīstībai, kuras uzplaukums sākās tikai ar �sausā likuma" ievie�anu, minēsim da�us skaitļus. No 998 slepkavībām, kas Klīvlendā tika Izdarītas laikā no 1918. līdz 1930. gadam, 213 tika Izdarītas Vudlendā. No 373 atklātajiem namiem, kas tika atrasti astoņās atsevi�ķās pārbaudēs, 98 atradās Vudlendā.

�ādi rajoni bija visās lielajās pilsētās, kurās apmetās lielāks dau�dzums Imigrantu, un katrā pilsētā notika līdzīga iedzīvotāju pārvieto�a�nās. Jebkura geto teritorija, neatkarīgi no tā iemītnieku rasiskās vai nacionālās piederības, bija noziedzības perēklis. Ar katru paaudzi pastiprinājās kārdinājums iekļauties "amerikāniskajā dzīvesveidā� vieglā ceļā. par spīti puritāniskās ētikas priek�rakstiem.

Ir kārdino�i, sekojot daudzu citu autoru piemēram, apgalvot, ka bandas radās līdz ar �sausā likuma� Ievie�anu vai. Ja ticēt FIB izvirzītajai versijai, 30. gadu ekonomiskās depresijas periodā. Tomēr pat virspusēja Iepazī�anās ar vēsturi ļauj saskatīt �o abu versiju kļūdalnumu.

Pirms "sausā likuma" radu�os bandu etniskā viengabalainība at�viegloja to saliedē�anos noziedzīgās organizācijās, kādas raksturīgas butlēgeru laikam.

Ielu bandas parasti apvienoja vienas tautības pusaud�us. Tās izveidojās, lai aizstāvētu savus biedrus un teritoriju no citām etniskajām grupām, un sniedza jaunajiem huligāniem "cienīgu" veidu, kā tikt galā ar aizskartās pa�cieņas radītajiem kompleksiem.

D�ona Dlllind�era, Elvina Karplsa un citu vadītās bandas 30. gados bija tuvākas D�esijam D�elmsam nekā noziedzīgajiem sindikātiem. Vispārējā vil�anās un nabadzība, kas iestājās Pilsoņu karam sekojo�ajā rekonstrukcijas periodā, sagatavoja augsni vairāku bandītisku grupējumu Izveido�anai Rietumos, kuru locekļi tagad tiek atzīti par tautas varoņiem. Vispārējās vil�anās un nabadzības atmosfērā lielās depresijas laikā radās banku aplaupītāju bandas, kuri tāpat tiek uzskatīti gandrīz vai par nacionālajiem varoņiem kā Bonlja un Klaids. Gan deviņpadsmitajā gadsimtā, gan vairāk nekā pusgadsimtu vēlāk bandīti dzīvoja un mira (galvenokārt vardarbīgā nāvē), paļaujoties tikai uz sevi un savām pistolēm. Viņiem nebija nekā kopīga ar gangsteriem no sindikātiem, kuri atradās salīdzino�ā dro�ībā vai cītīgi izdabāja publikai un nopelnīja miljonreiz vairāk.

Divus gadu desmitus pirms "sausā likuma" ievie�anas katrā lielā

pilsētā bija savas bandas. Ņujorkā vairāk par citiem uzplauka �hopņlki", Iespējams, tādēļ, ka apvienoja da�ādu etnisko grupu Jaunie�us. �I banda kļuva par �sausā likuma" tre�ās stadijas �sadraudzību" prolotlpu. Par panākumiem tā var pateikties savam barvedim Onnijam Medenam "Slepkavam", kur� uznāca uz skatuves 1910. gadā.

Medens bija dzimis Anglijā, kas ir retums starp bandītu barve�iem; viņu uz �tatiem aizveda vienpadsmit gadu vecumā. Iesauku �Slepkava" viņ� iemantoja pirms tam. kad astoņpadsmit gadu vecumā kļuva par hopņlku" bandas vadoni. Lieliski noaudzis, skaistulis, uzpūtīgs. Onnijs lelcami �āva ar revolveri un "kaķeni" un prasmīgi rīkojās ar avīzē ietītu metāla cauruli. Viņu vairākkārt apsūdzēja Slepkavībā, ta�u katru reizi liecinieki noslēpumainā kārtā pazuda. Onnijs palika brīvībā, un viņa slava pieauga.

1912. gada 6. novembrīzālē 52. ielā, netālu no Septītās avēnijas, kad dejas risa pilnā sparā, tur parādījās Medens. Mūzika tūlīt apklusa. Onnijs smaidīdams ilgi klusēja un tad labvēlīgi pamāja ar roku pārbiedētajiem muzikantiem.

-� Turpiniet izpriecāties, viņ� sacīja, �odien es negribu nevienu aizsūtīt uz viņpasauli.

Muzikanti steidzīgi sāka spēlēt, un dejas turpinājās. Medens. apsēdies balkonā pie galdiņa, vēroja dejotājus. Viņa uzmanību plesalstīļa viena no meitenēm, un viņ� zaudēja piesardzību. Izmantojot to. balkonā bez trok�ņa uzkāpa vienpadsmit cilvēki un no mugurpuses aplenca Me�deņu. Piecēlies un pagriezies pret viņiem, Onnijs sacīja:

-� Raujiet vaļā. pui�i! Vai jūs kaut reizi esat spēju�i kādu nobeigt?

Atskanēja �āvieni, un Medens, se�u lo�u trāpīts, nokrita. Atbilsto�i

noziedznieku pasaules tradīcijām, viņ� atteicās dot liecību policijā.

-�� Nav svarīgi, kas uz mani �āva, tā ir mana personīgā lieta. viņ� policistiem paziņoja. Nepagāja ne nedēļa, Onnijs vēl gulēja slimnīcā, kad tika nogalināti trīs tās bandas vadoņi, kura viņam uzbruka.

Pēc kāda laika, kad Onnijs bija ieguvis vispārēju atzinību un neviens neiedro�inājās apstrīdēt viņa līdera pozīcijas, kāda sieviete, viņa drau�dzene, nolēmusi par kaut ko atriebties, ziņoja par viņu policijai. Medeņu ieslodzīja Singsingā uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem.

1923.��� gadā viņu nosacīti atbrīvoja, tie�i īstajā laikā, lai viņ� varētu iekļauties vēljaunajā reketa veidā, kas bija saistīts ar nelegālu alkohola tirdzniecību. Onnijs ne�aubīdamies pameta jauno rīkļurāvēju bandu un pārgāja uz sindikātu, kas nodarbojās ar butlēgerismu. Vēlāk viņ� tikpat viegli pārmetās uz spēļu biznesu. Organizētās noziedzības vēsturē "Slepkava� iegājis kā ļoti nozīmīga un zināmā posmā visu cienīta persona.

Tomēr Medens. tāpat kā jebkur� cits bandītu vadonis, protams, daudz zaudēja salīdzinājumā ar Arnoldu Rot�telnu �Galvu", �cilvēku, kur� uzbruka no stūra", "Spēlmaņu karali".

Rot�teins piedzima 1882. gadā Ņujorkā, viņ� bija otrais dēls Ābrama un Esteres Rot�teinu ģimenē, kuri �tatos Ieradās no Besarābijas. Audumu tirgotājs Ābrams ar neatlaidīgu, godīgu darbu guva visai pieticīgus ienākumus. Jaunākā dēla tieksme uz grēcīgu dzīvi ļoti sarūgtināja tēvu, kuram bija mācīju�i �cienīt visus cilvēkus un mīlēt tos kā brāļus�. Arnolds turpretī nekādi nespēja iemīlēt savu vecāko brāli Hariju. Jau trīs gadu vecumā viņ� mēģināja to nogalināt. Ar gadiem brāļu naids pieauga. Harijs labi mācījās un gatavojās kļūt par rabīnu. Arnoldu neinteresēja ne mācības, ne reliģija. Tēvs mēģināja viņu iepazīstināt ar ebreju vēsturi, ta�u Arnolds, kā jau pienācās Jaunam amerikānim, uz to vienmēr atbildēja:

-��� Kam vajadzīgas �īs muļķības? Mēs dzīvojam Amerikā, nevis Jeruzalemē. Es esmu amerikānis. Lai Harijs ir ebrejs.

Se�padsmit gadu vecumā Rot�teins pameta skolu un nodarbojās ar pa�mācību uz Ielas. Būdams pēc dabas azartisks, viņ� aizrāvās ar pagrīdes loteriju spēli ar skaitļiem. Ātri apguvis �o mākslu, Arnolds demonstrēja neikdieni�ķu atjautību un sāka par daļu no laimētās naudas uzcienāt par sevi vecākus un stiprākus pui�us. Tā viņ� �nopirka" sev aizstāvjus, bet aizsardzība viņam bija vajadzīga ceļā uz strauju karjeru. Tajā laikā Amerikā pla�i izplatījās azarta spēles un Arnolds, Iekrājis mazliet naudas, sāka grozīties ap spēlmaņiem, vajadzības gadījumā aizdodot tiem da�ādas summas. Parādniekam naudu vajadzēja atdot nedēļas laikā pēc �āda aprēķina: pieci dolāri par katriem alzdo-: tajiem �etriem. Ja kāds negaidot atteicās atdot parādu, Rot�telns lietoja; spēku. "Ievācēja" pienākumus pildīja Monks īstmens. kur� vadīja vienu no spēcīgākajām ielu bandām un bija Onnija Medena konkurents.

Tā bija Rot�teina pirmā afēra, nodarbo�anās, kas ar gadiem kļuva par miljardu biznesu. Augļo�ana, kā zināms, vienmēr gājusi kopā arj uzņēmējdarbību, ta�u tie�i Rot�teins to modernizēja un padarīja par nacionālās ekonomikas daļu.

1971. gadā senāta pastāvīgā Izmeklē�anas apak�komisija, ko vadī�ja senators D�ons Maklelans, sacēla troksni sakarā ar �Jauna tipa� reketu vērtspapīru zag�anu no Volstrīta mākleru kantoriem. Arnolds Rot�teins �o reketa veidu Izstrādāja Jau 1918. gadā.

Pirmā pasaules kara pēdējā gadā reketieri pievērsa uzmanību ļoti vērtīgajām kara aizņēmuma obligācijām (�Liberty bonds"). Laupītāji uzbruka izsūtāmajiem zēniem tie�i uz ielas, pa ceļam no māklera kantora uz banku, piekāva tos un atņēma vērtspapīrus. Policijai drīz radās aizdomas, ka daudzus no izsūtāmajiem savervējis afēras �iedvesmotājs". Pēdas veda pie kāda "mistera Arnolda", bet tā kā nozagto papīru vērtība sniedzās Jau miljonos dolāru. Rot�telnam draudēja apcietinā�ana.

�ajā laikā, nodro�inājis sev labu aizsardzību, �Galva" pamanījās novelt vainu uz D�uliusu Amdtu-Stelnu. Brodveja zvaigznes FanIJas

Braisas vīru, kuru prese un policija pazina kā Nikiju Arnsteinu. Pēdējā I>rīdī Rot�teins brīdināja Nikiju un ieteica aizbraukt no pilsētas. Am steins aizlidoja uz Klīvlendu, kas tolaik Jau bija pazīstama kā nozledz nieku slēptuve. Un tur, �ķiet, pirmoreiz sāka iezīmēUes neskaidras nākamās organizācijas kontūras. Ņujorkle�l nolaupītās banknotes nodeva divu noslēpumainu bagātnieku rīcībā, kuri vēlāk kļuva par l>aņķieriem, kas apkalpoja Klīvlendas sindikātu. Tie izrādījās klīvlendle�i: biju�ais Toma Makgintija sabiedrotais avī�u cīņās Sems Hāss un Hāsa kompanjons da�ādos darījumos 1. P. Slrongs. Ņujorkas policija sarūgtināta konstatēja, ka "Klīvlendā Ietekmīgi politiķi cie�i saistīti ar Arnstelna līdzzinātājiem, kas Ieguvu�i zagtās obligācijas vairāk nekā divu miljonu dolāru vērtībā". Rot�telna organizētajā vērtspapīru nolaupī�anā Iejauk�tie Ņujorkas politiķi netika pieminēti.

Labi �nomaskējies", Rot�teins iedeva bēglim obligācijas par 100 tūksto�iem dolāru un savu advokātu Viljamu Fellonu. Nikijs atgriezās Ņujorkā, kur stājās tiesas priek�ā. Kamēr misis Bralsa ar Fellonu gaidīja viņu tuvākajā bārā, kāds nozaga viņu automa�īnu, kas stāvēja pie ieejas. Bārmenis nevēlējās viņiem palīdzēt, līdz viņam pateica, ka misis Braisas aizbildnis ir pats Arnolds Rot�teins. Tad viņ� steidzās pie telefona. Pēc stundas ceturk�ņa ma�īnu atveda atpakaļ un Monks īstmens personīgi atvainojās Fanljal. Viņa pui�i nav zināju�i, ka ma�īna pieder �A. R. draugam".

Pazudu�ās "Liberty bonds" vēl Ilgi parādījās da�ādās vietās, tajā skaitā Anglijā, Kanādā un Kubā. kur ar tām maksāja par nelegālu alkohola pārvadā�anu pa Jūru. Vēlāk daļa no tām uzpeldēja Francijā un �veicē, kur ar tām finansēja narkotiku transportē�anu. Tas viss lr vienkār�i Izskaidrojams: Arnolds Rot�teins, kur� aizsāka stipro dzērienu kontrabandu, vēlāk pārgāja uz starptautisku narkotisko vielu pārvadā�anu.

Neraugoties uz lielajiem �sasniegumiem", Rot�teins pēcnācējiem palika atmiņā vispirms kā cilvēks, kur� 1919. gadā "organizēja� pasau�les beisbola meistarsacīk�u rezultātus un gandrīz vai pazudināja �o spēli jau pa�os sākumos.

Tagad, pēc daudziem gadiem, nav iespējams pateikt, cik studentu komandu spēlētāju bija uzpirkti, cik beisbola, futbola un basketbola spēļu bija �pārdotas�, cik belsbollstu apzināti zaudēja. Toties zināms, ka �o reketa paveidu ieviesa Rot�teins. Tā ir likteņa ironija, ka tad, kad Nacionālā futbola līga 60. gadu beigās Izveidoja aizsardzības sistēmu pret krāp�anu, tās pārstāvji konsultējās pie cilvēka, kur� pēc vispārēja atzinuma bija Rot�leina pēctecis, pie D�ilberta Lī Beklija, ko vairāk pazina kā �D�llu Galvu". Cik noderīgi bija padomi, paliek NFL noslēpums, ta�u, kamēr profesionālās komandas pieder cilvēkiem, kas saistīti ar organizētās noziedzības pasauli, līga Izmantos Jebkuru palīdzību.

Visos reketa veidos (Ieskaitot sporta totalizatorus). ar kuriem saista

Rot�teina vārdu, viņ� tikai norādīja virzienu, tikai atvēra acis uz potenciālajiem iedzīvo�anās avotiem, kas pārspēja noziedzīgā biznesa darboņu visdrosmīgākos sapņus. Nav jā�aubās, ka citi jaunie amerikānī pasteigsies Izmantot Rot�teina nospraustā ceļa priek�rocības. Amerika patie�ām bija apsolītā zeme, bet "sausais likums" solīja pirmo pasakai�no peļņu.

""Sauso likumu" pieņēma 1920. gada 1. Janvāri. Vēl pirms tam, kad tas stājās spēkā, es paredzēju, ka ar viskija pudeli varēs nopelnīt lielu naudu. Es lūdzu visus savus draugus Pitsburgā un apkaimē piepildīt ar viskija krājumiem visas savas noliktavas, kur viņi parast.) glabāja augļus, un apsolīju viņiem maksāt septiņdesmit piecus centus par pudeli. Es vienojos ar Pepīno Lonardo (D�ozefu Lonardo) no Klīvlendas Ohalo �tatā, lai viņ� lielajās fermās organizē manis pasūtītās viskija partijas. Tā kā Pepīno Lonardo bija Klīvlendas mafijas kapo, neviens fermeris nevarēja viņam atteikt Izdarīt �o pakalpojumu.

Kad sāka īstenot "sauso likumu�, es konstatēju, ka esmu trāpījis mērķī. Tāpat kā citos līdzīgos gadījumos, tikko pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, sāka darboties pieprasījuma un piedāvājuma likums. Pudeles cena pieauga līdz desmit dolāriem. Kā es jau biju aprēķinājis, manis uzkrāto pudeļu vērtība tagad sasniedza simtiem tūksto�u dolāru�"

Tā Nikola D�entile aprakstīja �sausā likuma" laikmeta sākumu, paskaidrodams, kādas lielas iespējas paveras viņam un visiem, kas, vēlēdamies ātri kļūt bagāti, bija gatavi pārkāpt "cilvēciskos likumus�.

Pretēji izplatītajam uzskatam "sausais likums" nevienam nenāca negaidīts. 1868. gadā �ikāgā tika nodibināta Alkohola aizlieg�anas nacionālā partija, kura Jau 1876. gadā prasīja aizliegt spirtotos dzērienus, �ajā nolūkā izdarot attiecīgu labojumu konstitūcijā. Mēnesi pēc Sa�vienoto Valstu iestā�anās karā (1917) kongress aizliedza pārdot stipros dzērienus karavīriem. 1917. gada decembrī kongress Astoņpadsmito labojumu par alkohola tirdzniecības aizlieg�anu nodeva �tatiem apstiprinā�anai, un 1919. gada janvārī to bija ratificējis nepiecie�amais vairākums trīsdesmit se�i �tati. Volsteda likumu, kas noteica tiesiskās normas �ī konstitucionālā akta ievie�anai dzīvē, kongress pieņēma par

spīti prezidenta Vudro Vllsona veto. Likuma labojums stājās spēkā 1920. gada 16. janvārī.

To pa�u dienu valdība, protams, ne Jau nejau�i, Izvēlējās, lai pie�ķirtu vairāk nekā �etrus miljonus bronzas medaļu visiem, kas kara laikā bija dienēju�i armijā.

Aizliedzo�o likumu pieņem�anu veicināja ideālistisku noskaņu pacēlums, ne bez prezidenta Vilsona ietekmes, kur� sapņoja par pasauli bez kara. Salīdzinājumā ar �o mērķi �saprātīgas atturības ēras" nodibinā�ana tāds nieks vien �ķita.

Ja "antlalkohollskle spēki ', izmantodami ideālistisko noskaņojumu, kas uz laiku bija pārņēmis valsti, guva panākumus cīņā par �sausā likuma" pieņem�anu, vēlāk, kad pienāca laiks to ieviest dzīvē, viņiem bija daudz grūtāk. Jo pienākuma apziņu un cildenus mērķus nomainīja tieksme tikt pie bagātības un citiem dzīves priekiem. Jaunā atmosfēra ne tikai pārvērta par farsu Antisalūnu līgas sapni par vispārēju brīvprātīgu pakļau�anos likumam, bet arī sagrāva Vilsona cerības gūt Tautu savienības atbalstu.

Politiskajiem līderiem un likumdevējiem �ķita, ka amerikāņi gribot negribot pildīs Jauno likumu tikpat paklausīgi, kā maksā nodokļus. Bez sabiedrības atbalsta efektīvi Ieviest likumu dzīvē bija nereāli, tāpat kā mūsdienās Izgāztos ikviens likums, kas būtu vērsts pret tirdzniecību ar narkotiskajām vielām, ja liela daļa pilsoņu pēk�ņi nolemtu, ka kļūt par narkomāniem Ir viņu svētas tiesības.

18 700 Jūd�u garā valsts robe�a piedāvāja kontrabandistiem milzum�daudz dro�u sauszemes, Jūras un gaisa ceļu, pa kuriem Ievest nelegālo preci.

Da�ādi varēja apiet arī likumu par alkohola tirdzniecības aizlieg�anu. Tūksto�iem aptiekāru bija tiesības pēc ārstu receptēm izsniegt me�dikamentus. kas satur spirtu; farmaceitus un mediķus nebija grūti uzpirkt vai pierunāt, bet receptes viltot vai nozagt. Tehniskā spirta ra�o�anu viegli varēja pārvērst par aizliegtās dziras ra�o�anu. Netika aizliegta bezalkohola alus Izgatavo�ana. Ta�u no īsta alus nebija grūti iegūt spirtu, �is paņēmiens solījās būt ļoti ienesīgs. Visbeidzot, pla�i izplatījās brūvē�ana mājās. Nabadzīgie ļaudis brūvēja kand�u jau pirms "spirta dumpja" (dumpis notika 1791. gadā. kad valdība ieviesa akcīzes nodokli viskijam). Tas bija izdevīgi un nepakļāvās nekādai kontrolei.

Neraugoties uz savu strīdīgumu, "sausais likums� varētu kļūt par "cildenu eksperimentu� un noturēties da�us gadus līdz pakāpeniskai atcel�anai. Pat tagad neviens neriskēs apgalvot, ka tieksme uz alkoholu lr tikpat nepārvarama kā dzimumtieksme. Ja amerikāņu tauta 1920. gadā būtu valdībā ievēlējusi pa�aizliedzīgus un godīgus politiķus, kas spētu radīt augsti morālu atmosfēru, viss varbūt būtu norisis citādi.

Tomēr, pakļāvu�ies reakcionāram noskaņojumam, vēlētāji deva priek�roku Vorenain Hārdlngam un viņa �Ohalo bandai", bet Jaunā valdība savos centienos pēc pēckara dzīves normalizācijas da�ādi veicināja mantkārību un negodīgumu.

Vai varēja gaidīt, ka pilsoņi ievēros "sauso likumu". Ja valstī gandrīz visi zināja, ka prezidentam Hārdingam ir savs butlēgers, Ellass Morti�mers, un ka alkoholiskos dzērienus Baltajā namā pasniedz tikpat brīvi kā pazīstamajā Kelstrīta Zaļajā namiņā, kur �Ohalo banda� kārtoja savas lietas, kuru pamatā bija spekulācija ar viskiju, naftas pro�duktiem. attaisnojo�iem spriedumiem, veterānu slimnīcu gultasveļu un Dievs vien zina. ar ko vēl.

Labi Informētu mietpilsoni Interesēja, ko un cik viņa prezidents dzer. bet uz likumu viņam uzspļaut.

Kad pilsonis Iegūst tiesības Izlemt, kādi likumi noteikti Jāievēro un kādi ne. viņ� neizbēgami sāk neievērot Jebkurus likumdo�anas aktus, kas, pēc viņa domām, aizskar cilvēka tiesības ātri kļūt bagātam.

"Valstī galvenais ir bizness," tā teica ar lepnumu, nevis lai attais�notos.

Pieaugo�a cinisma un morāles pagrimuma atmoslerā strauji uz�plauka māksla uzpūst sensācijas. Kādreiz Senās Romas valdnieki, lai novērstu līdzpilsoņu uzmanību no korupcijas augstākajās aprindās, tos izklaidēja, demonstrējot, kā lauvas saplosa kristie�us. Amerikāņi, vēlēdamies aizbēgt no realitātes, nodarbojās ar to, ka apsprieda visu, kas saistījās ar �Mazuli" Rutu, Redu Grelnd�u vai D�eku Dempslju (Populāri 20. gadu sportisti. Red.). Iestājās laiks, ko var nosaukt par krāp�anas laikmetu, cilvēki ticēja visam un neticēja nekam. Izņemot, protams, tam, ka rīt vai nākamajā nedēļā Dievs dos veiksmi un bagātību.

Organizētās noziedzības attīstībai "sausā likuma" laikā bija �etras stadijas.

Pirmajā (atcerēsimies D�entiles darbību) alkoholiskie dzērieni koncentrējās galvenokārt privātpersonu rokās. Pie pirmās Iespējas tirgū Izmeta miljoniem galonu stipro dzērienu. Daudzos gadījumos (precīzāk sakot, daudzos tūksto�os gadījumu) tas notika likumīgā ce ļā ar tā saukto izņem�anas atļauju palīdzību. Laimīgie, kas biji� saņēmu�i �ādas atļaujas. Izņēma alkoholiskos dzērienus no neapmaksāto pre�u noliktavas. Formāli tika uzskatīts, ka to Izmantos ārstnieciskos nolūkos. Tā kā viskija īpa�nieks nekā citādi nevarēja savus krājumus pārdot, viņ�, protams, īpa�i neskatījās uz oficiālas atļaujas IpaSnlcku kur� maksāja skaidrā naudā.

�ķiet, visievērojamākais �āda tipa veikalnieks bija D�ord�s Rimuss > pazīstams kā "Maigais blēdis" un �Klusais kukuļotājs�. Vlņ� dzimis Vācijā 1873. gadā, trīs gadu vecumā vecāki viņu aizveda uz �ikāgu. Deviņpadsmit gadu vecumā neparasti godkārīgais jauneklis ieguva farmaceita specialitāti un, uzdevies par diviem gadiem vecāks, saņēma atļauju praktizēt.

Strādādams par farmaceitu, Rimass paralēli studēja tiesību zinātnes, un drīz viņu uzņēma advokatūrā. Nākamos divus gadu desmitus strādādams par aizstāvi krimināllietās, viņ� iemantoja lieliska advokāta reputāciju. Kad pieņēma "sauso likumu", Rimuss nolēma apvienot abas specialitātes farmakoloģiju un Jurisprudenci. Metis malā Juris�prudences grāmatas, viņ� pārcēlās uz Cincinatl, alkohola ra�o�anas ģeogrāfisko centru. Viņam bija ap simttūksto� dolāru, un viņ� ķērās pie biznesa, turklāt ar pla�u vērienu. Divos gados Rimuss pārdeva no noliktavām viskiju par 70 miljoniem dolāru. 1924. gadā. sniedzot liecību senāta izmeklē�anas komisijai, viņ� paskaidroja, cik vienkār�i to varēja izdarīt.

�Es organizēju medikamentu ra�o�anas un vairumtirdzniecības firmu un saņēmu vajadzīgo atļauju. Tā. saskaņā ar Volsteda likumu, deva tiesību izņemt spirtu no spirta dedzinātavām un muitas noliktavām� Legāli saņemta atļauja, dabiski, ļāva pārdot alkoholiskos dzērienus. Katra no �īm firmām (medikamentu ra�o�anai) man Izmaksāja no 50 līdz 325 tūksto�iem dolāru.�

Pēc viņa vārdiem, tikpat viegli bija nopirkt spirta dedzinātavas kopā ar noliktavām. Rimuss atcerējās, ka 1924. gadā viņam piederēju�as septiņas �ādas dedzinātavas, bet varēja būt arī vairāk. No noliktavām spirtu lielās partijās izveda pa dzelzceļu.

Rimu�am, protams, nācās atdot daļu nopelnās. Lietas labā viņ� bija spiests pirkt no attiecīgajiem ierēdņiem izņem�anas atļaujas, pareizāk sakot, dot kukuļus, turklāt viņ� pirka arī �aizsardzību� no vietējo iestā�u puses. Pēc pa�a aprēķiniem, Rimuss kukuļiem Iztērēja 20 miljonus dolāru, ar viņa "palīdzību" korupcija kļuva par sabiedriskās dzīves normu trīs �tatos: Ohaio, Kentukl un Indianā. Protams, viņ� neatteicās arī no citiem ienākumu avotiem. Pēc "tīrī�anas" Cincinatl nelielajā Kentuki pilsētiņā vēl vairākus gadu desmitus saglabājās atklātie nami un pagrīdes spēļu nami. daudzi no tiem piederēja Ri�mu�am.

Valdības līmenī Rimuss kārtoja darījumus tie�i ar �Ohaio bandu" Va�ingtonā. Viņ� uzturēja sakarus ar D�esu Smitu, prezidenta Hārdinga un ģenerālprokurora Harija Dohertija tuvu draugu. Smits vēlāk Izdarīja pa�nāvību, tiesa, viens otrs gan uzskata, ka viņu nogalināja, lai glābtu Hārdinga reputāciju. Kad ap �o notikumu izcēlās liels skandāls, Rimuss liecināja pret Dohertlju.

Iemantojis �butlēgeru karaļa" titulu, Rimuss kādu laiku kā īsts karalis dzīvoja pilī Ohaio upes krastā.

Māju pārpildīja no Eiropas atvestās vērtīgās gleznas un citi mākslas priek�meti, durvju rokturi un vannaslstabas armatūra bija no tīra zelta. Rimu�am tas viss maksāja vairāk nekā miljonu dolāru. Rlmuss �ajā pilī Praishilā nometināja arī savu karalieni Imod�lnu, kurai par godu sarīkoja tādas pieņem�anas, par kādām nesapņoja pat Ficd�eralda romāna varonis Lielais Getsbijs. Reiz saimnieks i/.rādīja savu labvēlību, uzdāvinot katram ielūgtajam viesim dārgu automa�īnu. Pasniedza tikai visizmeklētākos dzērienus un ēdienus.

�ķita, ka �Nāves ieleja", �tāba mītne, no kurienes Rimuss vadīja nelegālās alkohola tirdzniecības operācijas ārpus Cincinatl, atrodas ļoti tālu.

Ta�u pēk�ņi nodārdēja pērkons no skaidrām debesīm.

Neuzpirktie valdības aģenti no citiem �tatiem organizēja iebrukumu "Nāves ielejā". Rimu�u sauca pie kriminālatbildības, un galu galā viņ� nokļuva aiz restēm.

Kad viņ� iznāca no cietuma, priek�ā bija pavēste par laulības �ķir�anu. Imod�ina iemīlējās izmeklētājā, kas nodarbojās ar viņas vīra lietu. Rlmuss, kur� dievināja sievu, izmisis steidzās mājās un konstatēja, ka viņa pils ir izlaupīta. Imod�ina bija aizvedusi visu vērtīgo, ieskaitot durvju rokturus. Tad Rimu�a Izmisumu nomainīja niknums.

Viņ� uzmeklēja savu biju�o sievu. Izsekoja viņas automa�īnu Cinclnati īdenparkā un no�āva Imod�lnu. Izmeklē�anas galtā Rimu�u atzina par psihiski nenormālu un attaisnoja. Viena no Cincinatl avīzēm �o notikumu komentēja tā:

Rimuss tika vaļā a�i.

bac! un nervi �upā kna�i.

Nu, bet prastais cilvēciņ�?

Uz nāves krēsla būtu viņ�!

Rlmuss apprecējās otrreiz. Atliku�o mū�a daļu, vairākus gadu desmitus, �is noziedznieku pasaules patriarhs nodzīvoja mierā un klusumā.

Viņa izgudrotā korupcijas sistēma pārdzīvoja savu radītāju.

Rimuss bija butlēgeru karalis, bet par tipisku to daudzo veikalnieku pārstāvi, kuri kļuva bagāti �sausā likuma" pirmajā stadijā, jāuzskata Ābrams Anerbahs. Viņ� kopā ar brāli Lulsu Savienotajās Valstīs Ieradās 1900. gadā un 1906. gadā nokļuva Klīvlendas Vudlendā. �ajā laikā, apguvu�i friziera amatu, brāļi atvēra vairākus salonus. Viņiem veicās lieliski. 1912. gadā Luiss sāka ra�ot matu stiprinā�anas līdzekli, bet Ābrams nopirka mēbeļu veikalu un iemantoja daudz draugu Jaunlaulāto vidū, kuriem labprāt pārdeva uz nomaksu lietotas gullas un rakstāmgaldus.

Pēc �sausā likuma" ievie�anas spirts, uz kura bāzes Lulss Izgalavi i| i

matu stiprinā�anas līdzekli un tualetes ūdeni "Iemīli mani, kaķīt!", pavēra viņam un Ābramam ceļu uz bagātību. 1922. gadā. kad tika atmaskota pirmā, bet ne tuvu ne pēdējā lielā alkohola alera, brāļus Anerbahus apsūdzēja par to, ka viņi kosmētikai domāto spirtu apmēramļ miljona dolāru vērtībā izmantoju�i stipro dzērienu ra�o�anai. Abi nokļuva cietumā.

Ābrams aiz restēm velti netērēja laiku, viņ� iemācījās rakstīt an�gliski, turklāt tik labi, ka viņa augsti stāvo�ie draugi pierunāja prezi�dentu Kalvinu Kulid�u mīkstināt sodu. Ābrams atgriezās Klīvlendā, kur saistījās ar kaut kādiem kontrabandistiem un tika Ieslodzīts cietumā, jo viņu apsūdzēja to noslepkavo�anā. Cietumā Ābramam lika strādāt par frizieri, bet pēc kāda laika viņ� Izdarīja pa�nāvību, pārgrie�ot rīkli ar bārdasnazl.

�ādi notikumi, protams, gadījās ne tikai Ohaio �tatā vien. D�ekobs Steins. biju�ais advokāts no Ņujorkas, cilvēks, kuram bija interesanta loma organizētās noziedzības attīstībā, atklāja da�us no tiem. Zem zvēresta sniegtās liecībās viņ� aprakstīja savu tik�anos ar Gastonu Minsu.

Minss bija toreizējā Izmeklē�anas biroja vadītāja Viljama Bērnsa ļ draugs un tuvākais līdzstrādnieks. Tik�anās notika Ņujorkā 1922. gada novembrī. Steins pastāstīja sekojo�o:

"Pēc Minsa vārdiem, misters Viljams Bērnss viņam paziņoja, ka tuvākajās dienās Tieslietu ministrijā tiks izveidota �sausā likuma� izpildes kontroles pārvalde, un apsolīja viņu. Minsu. iecelt par �īs pārvaldes vadītāju, un tas ļaus viņam Izņemt spirtu no Jebkuras noliktavas un spirta dedzinātavas v�lstī, bet mani Minss lūdza no�skaidrot. kādas spirta dedzinātavas grib atbrīvoties no saviem krājumiem.

Minss apgalvoja, ka spirta cena ir 200 dolāru par barelu un ka es saņem�u savu daļu no spirta dedzinātavu īpa�niekiem vai citām personām, kas to grib pārdot, bet �ie 200 dolāru tiks sadalīti �ādā veidā: 50 Viljamam Bēmsam, 50 ģenerālprokuroram. 50 Republikāņu vēlē�anu komitejai un 50-viņam. Minss arī sacīja, ka kaste maksās 20 dolārus. Vēl viņ� paziņoja, ka tad, ja pircēji vēlēsies izvest spirtu no noliktavām vai spirta dedzinātavām ar valsts transportu, nāksies maksāt 50 dolārus par barelu, bet kravu nogādās tur, kur vajag.�

Minss. protams, bija rūdīts melis, tomēr dokumenti liecina, ka Bērnss viņu patie�ām izmantojis par vidutāju un ka viņ� bijis tuvs Dohertijam un pat prezidentam Hārdlngam. Nav arī �aubu, ka augsti ierēdņi un "Ohaio bandas" barve�i patie�ām veica Steina aprakstītajam līdzīgus darījumus.

Minss bija tuvu pazīstams arī ar Edgaru Hūveru. tajā laikā Izmeklē�anas biroja direktora vietnieku, kaut gan Hūvera aizstāvji vēlāk apgalvoja, it kā Hūvers īstenībā nav varējis Minsu ciest.

Nav brīnums, ka ar tik aktīvu varas iestā�u atbalstu viskija un spirta krājumi drīz lzsīka. Sākās "sausā likuma" laikmeta otrā stadija zemas kvalitātes alkohola dzērienu ra�o�ana simtiem tūksto�u pa visu valsti Izmētātajās nelielajās spirta dedzinātavās.

Izgatavot spirtu bija ļoti vienkār�i, tam nebūt nebija vajadzīgi lieli sākotnēji kapitālieguldījumi. Tirgoties ar stiprajiem dzērieniem arī nebija nekas sare�ģīts. Situācija tomēr prasīja no veikalniekiem, kam bija pietiekami daudz līdzekļu vai reāla spēka, prasmi Iekļūt vajadzīgajos rajonos un "organizēt" tur biznesu. Tāda prasme piemita da�ādu mafijas �ģimeņu" galvām.

Visērtāk bija darboties pa etnisko kopienu līniju. Kapo. kas bija paradu�i rīkoties Itāļu slcīlle�u geto. bez grūtībām sāka kontrolēt kand�as tecinā�anu pēc nacionālajām pazīmēm sadalītajos lielpilsētu graustu rajonos. Kand�as tecinātājam bija nepiecie�ama palīdzība izejvielu iegādei, produkcijas noietam un lai varētu atpirkties no policijas.

Da�ās pilsētās, piemēram, �ikāgā, sākās kari starp konkurējo�o etnisko bandu barve�iem.

Detroltā uz dzīvību un nāvt cīnījās naidīgās ebreju bandas. Klīvlendā sākās Iek�ējie konflikti mafijā.

Vienu no nedaudzajām no mafijas neatkarīgajām bandām �ikāgā vadīja D�onijs Torlo. Ieradies �ikāgā no Brukllnas un organizējis sava tēvo�a, dzīvās preces tirgotāja D�ima Kolosimo nogalinā�anu, viņ� piecus mēne�us pēc Volsteda likuma Ievie�anas kļuva par ietekmīgas bandas barvedi.

Turpinot iedzīvoties ar prostitūciju un azarta spēlēm, Torio pievērsās tirdzniecībai ar alu un stipriem dzērieniem, par bāzi izmantojot savu dzertuvju un atklāto namu tīklu. 1920. gada vasarā viņ� sarīkoja virkni apsprie�u ar citu bandu vadītājiem, pierunājot tos nodarboties tikai ar butlēgertsmu. Spējot saprātīgi novērtēt stāvokli. Torlo noslēdza darījumus arī ar godīgiem pilsoņiem, uzņemoties aizbildniecību pār tiem piedero�ajām alus darītavām. Turklāt viņ� pakāpeniski piesavinājās tūksto�iem pastāvīgu sīku spirta dedzinātavai.

Pārņēmis savā kontrolē spirta krājumus, Torio bez pūlēm nodibināja partneru attiecības ar bandām, kas līdz tam nodarbojās galvenokārt ar mazumtirdzniecības apgādi. Viss Kuka novads, ieskaitot �ikāgu, tika sadalīts "teritorijās", un uz īsu brīdi tur iestājās miers un labklājība.

Tā kā Torio bija aizņemts ar augstākām lietām, visu darbu. kas. ja bija nepiecie�ams, saistījās ar spēka lieto�anu, viņ� uzdeva Alam Kaponem.

�Iezīmētais Als", neliela auguma resnītis, piedzima Bruklinā, Ņujorkā. Skolā Adamstrītā ar viņu kopā mācījās zēns, kur� vēlāk ieguva sliktu slavu. Lu�ano �Laimes luteklis". Starp citu, Kapone viņu uzskatīja par tre�ās pakāpes brālēnu. Abi pusaud�i nonāca Torio ietekmē, kur� bija septiņpadsmit gadus vecāks par Kaponi. Pēc tēvo�a aicinājuma pārcēlies uz �ikāgu. Torio saglabāja Ņujorkas sakarus un. kad viņam bija vajadzīgs uzticams izpildītājs, aizsūtīja pēc Kapones. Als. ko turēja aizdomās par Bruklinā Izdarītu slepkavību, labprāt izmantoja iespēju aizbraukt uz Rietumiem. Torio viņu sākumā ielika atklātajā namā par ārāmetēju, bet pēc tam �paaugstināja amatā", padarot par savu vietnieku "spēka spiediena" jautājumos.

Kapone visādi atdarināja savu Itāļu elku Benito Musolīni. Viņ� dievināja skaistu dzīvi: sievietes, labu ēdienu, dzērienus, briljantus, zīda veļu� Nebija vienaldzīgs pret glaimiem un devīgi apdāvināja li�ķus. Bet, ja kāds viņam nostājās ceļā. viņ� ārkārtīgi saniknojās, un stāsta, ka viņ� ar beisbola nūju sasitis galvu vairākiem saviem drauģeļiem, ko turēja aizdomās par nodevību.

Torlo. kur� centās nostiprināt savu varu. pats paliekot ēnā, bija vajadzīgs tāds "kaujinieks". Prasme rīkoties tika vērtēta augstāk par spēju izstrādāt plānus, bet, lai vadītu "armiju�, vajadzēja tai iedvest bailes un cieņu. Savas varenības uzplaukuma laikā Torlo ar Kapones starpniecību komandēja vairāk nekā septiņsimt gangsterus, no kuriem 95 procenti bija dzimu�i ārpus Amerikas robe�ām. �Annijā" bija se�simt trīsdesmit itāļu slcīlie�u, septiņdesmit pieci ebreji un trīsdesmit septiņi Iri.

Kaut gan ebreju un īru nebija daudz, vairāki no viņiem, piemēram, D�eiks Guzlks �Resnais pirksts� un Murejs Hemfriss "Kamielis", ietilpa bandas vadībā. Iespējams, ka tie�i tādēļ Torio bija vajadzīgs tāds cilvēks kā Kapone, lai uzturētu disciplīnu ierindas locekļu vidū.

Pats spilgtākais uz Kapones kultivētā terora balstītais Torio diplomātisko spēļu piemērs Ir Sisero iekaro�ana.

Tā ir �ikāgas rietumu priek�pilsēta. īstenībā piektā lielākā pilsēta Ilinolsā. 1923. gada beigās, izdarījis vairākus gājienus uz sava �aha galdiņa, Torio piespieda Vestsaidas noziedzīgo bandu barve�us brāļus O'Donelus, Mailsu un Klondaiku noslēgt ar viņu miera līgumu. Darījums, protams, notika ar pilsētas iestā�u piekri�anu draudzīgā politiķa Edija Fogela personā, kur� turklāt bija spēļu automātu īpa�nieku "aizbildnis�.

Fogels turēja savās rokās pilsētas vadību, kuras priek�galā oficiāli btja mērs D�ozefs Klenha. 1924. gada sākumā, kad Klenhas varai draudēja briesmas sakarā ar vēlē�anām. Kapone mobilizēja savu �armiju" un ar to devās uz pilsētu, lai piespiestu iedzīvotājus balsot par republikāņiem. Nonāca līdz īstām kaujām. Ar zināmu novēlo�anos uz Sisero nosūtīja �ikāgas policiju, kas mēģināja aizstāvēt demokrātus.

Vienā no sadursmēm policisti nogalināja "Iezīmētā" brāli Frenku Kaponi. Tomēr balso�anas rezultāti izrādījās krietnajiem pilsoņiem neiepriecino�i. Klenha ar gangsteru palīdzību guva pārliecino�u uzva�ru. un Sisero vēl veselus �etrdesmit gadus palika "Sindikāta cie�toksnis".

Katra kārtējā republikāņu administrācija visādi centās Izpu�ķot pilsētas Izskatu. Pilsētas Iestādes lielījās ar to. ka Sisero it kā esot �vislabāk apgaismotā" pilsēta valsti, un sekoja, lai respektablās Izpriecu vietas tiktu slēgtas pietiekami agri un to apmeklētāji, godīgie darba darītāji, pazustu no ielām pirms savas durvis vērs sindikātam piedero�ie nakts zaņķi. Sisero ar savām platajām ielām un parkiem ārēji neat�ķīrās no jebkuras citas Amerikas pilsētas, ta�u lajā visu Izrīkoja Kapones pēcte�i.

At�ķirībā no Sisero, �ikāgas ziemeļu rajonā (Nortsaidā), īru gang�stera Dalona O'Benjona "teritorijā", stāvoklis bija slikts. OBenjons sūdzējās Torlo, ka se�i brāļi Gennas pārpludinājusi viņa teritoriju ar mājās ra�otu zemas kvalitātes viskiju, ko pārdod divreiz lētāk nekā OBenjons savu kvalitatīvāko preci.

Brāļi Gennas bija sicīlle�l Iedomīgi, neizglītoti, neuzticīgi un ļoti reliģiozi, viņi cītīgi gāja baznīcā un kabatā kopā ar pistoli nēsāja ro�ukroni. Viskiju viņiem no kukurūzas Iesala brūvēja simtiem sīku māļra�otāju Teilorstrītns rajonā pilsētas rietumu daļā. Peļņa sasniedza 350 tūksto�us dolāru mēnesī, un visu �o operāciju ciklu kontrolēja Torlo. Tādēļ neviens neieklausījās O'Benjona sūdzībās un īrs nolēma riskēt.

Viņ� aizbrauca un aplaupīja brāļiem piedero�o smago automa�īnu. Vienīgi cienījamā �ikāgas kapo Maika Merlo iejauk�anās lika brāļiem atteikties no tūlītējas kara pieteik�anas.

Merlo bija viens no tiem nedaudzajiem malljas barve�iem, kas Goda biedrības kodeksa ievēro�anai pie�ķīra lielāku nozīmi nekā asiņainā terora tradīcijām. Pēc Merlo nāves 1924. gada 8. novembrī par viņa pēcteci kļuva And�elo Genna. Pēc divām dienām O Benjonu, kur� "nolādētos sicīlie�us" bija aizsūtījis pie velnamātes, no�āva viņa puķu veikalā.

Torlo organizētā sadraudzība sāka irt. 1925. gada sākumā viņu ievainoja bruņoti bandīti, kas rīkojās pēc Halina Valsa (Valcehovska) pavēles. Vaiss bija nomainījis O'Benjonu Nortsaidas "saimnieka" lomā. "�ikāga nav pietiekami civilizēta pilsēta." Torlo nosprieda, pēc slimnīcas vairākus mēne�us pavadījis dro�ā vietā Leikas apriņķa cietumā, kur viņ� bija nokļuvis par kādu sīku zādzību. Vēl atrazdamies cietumā, viņ� lormāll nodeva Alam Kaponem varu pār savu Impēriju.

Ticis brīvībā. Torlo pameta viņam apniku�o �ikāgu un. baidīdamies no vajātājiem. Ilgi ceļoja pa Klusā okeāna piekrasti. Tajā laikā viņa

īpa�umu novērtēja par 30 miljoniem dolāru, ta�u nauda pati par sevi viņam nesagādāja gandarījumu. Viņam bija vajadzīga stipra vara. Atgriezies Ņujorkā, savā pirmajā patvēruma vietā, viņ� saistījās ar uzskatu ziņā sev tuviem cilvēkiem un kopā ar tiem sāka veidot vlspāmacionālu reģionālo �savienību" sadraudzību.

Tā bija likteņa ironija, ka Torio slavu aizēnoja viņa rokaspui�a slava. Kapone patie�ām bija ļoti spilgta personība, ļoti straujas dabas un patmīlīgs cilvēks. Godkāre lika �Iezīmētajam� meklēt popularitāti. �ikāgas prese to visādi veicināja, avīzes ar materiāliem par Kaponi tika ķertin izķertas.

Tomēr bez organizācijām, ko Torio neatlaidīgi bija veidojis piecpadsmit! gadus, Kapone būtu palicis tikai ierindas bandīts. Viņa mēģinājumi ar ļ spēku panākt to, ko Torio nebija spējis sasniegt ar veselā saprāta palīdzību, bija Jau iepriek� nolemti neveiksmei. Tiesa, Kapones �darbības" rezultātā gāja bojā daudz cilvēku, da�i arī no viņa rokas, un. pateicoties neskaitāmajiem līķiem savā ceļā, Kapone, vēl dzīvs būdams, kļuva par leģendu. Savā labākajā laikā viņ� kontrolēja tikai da�as provinces pilsētas un ne vairāk par ceturtdaļu no �ikāgas, tomēr iemantoja visvarenākā zvēra reputāciju �ajos savdabīgajos d�ungļos.

Ievērojot to. ka Kapone bija pazīstams visā valstī, mafija izdarīja izņēmumu un, mainot uzņem�anas noteikumus, ielaida viņu, nesicīlieti, savā vidū. Tomēr viņ� nekļuva par �ikāgas kapo un no Torio mantotā organizācija tā arī palika �brīva savienība�. Tāds �ikāgas sindikāts ir arī tagad, un tā ietvaros notiku�ās slepkavības tikai apstiprina vienvadības trūkumu.

Asinsizlie�ana, kā zināms, izbeidzas, tikko viena banda pakļauj sev citas, bet sāncensība gangsteru vidū neizbēgami noved pie ne�ēlīgas izrēķinā�anās.

�ikāgā pastāvīgo bandu barve�i dzīvoja kā feodālie valdnieki, katrs vienpersonīgi valdīja savā teritorijā un visādi centās papla�ināt savus īpa�umus uz citu rēķina.

Pateicoties Torio spo�ajam prātam, Kapone kādu laiku bija spēcīgākais no viņiem, un tomēr viņam neizdevās tikt galā ar parastu gangsteri Bagsu Morānu. Mēģinājums novākt Morānu noveda pie �slaktiņa svētā Valentīna dienā�, pēc kura Kapones reputācija vēl vairāk nostiprinājās.

�ajā bēdīgi slavenajā dienā Morāna �tāba mītnes garā�ā iegāja pieci cilvēki. Atbruņoju�i septiņus tur atrodo�os vīrie�us, nostādīja tos pie sienas un ar automātiem no�āva, ta�u Morāna starp viņiem nebija. Pēdējā brīdī, Jau tuvojoties slazdam, viņ� nojauta, ka lieta nav tīra, un griezās atpakaļ. Kapones algotie slepkavas, uzskatīdami, ka notvēru�i Morānu. nogalināja cilvēkus, kuri. ja arī nebija bez vainas, dro�i vien nebija bosam sevi�ķi bīstami.

Liktenis bija lēmis, ka Morāns nodzīvoja daudzus gadus ilgāk par "Iezīmēto" un nomira no plau�u vē�a.

Kapone tajā laikā sēdēja Deldas apriņķa Juriskonsulta kantorī saulainajā Maļami. Tas bija lielisks alibi!

Iespējams, ka �ikāga vienkār�i bija pārāk liela pilsēta, lai tur par saimnieku varētu kļūt viens cilvēks vai viena organizācija. Bet Ņujorka bija vēl lielāka, un problēma tātad vēl sare�ģītāka. Līdzās ar piecām mafijas �ģimenēm", tur eksistēja etniskas bandas, kas pārstāvēja visas kaut cik nozīmīgās nacionālās minoritātes: ebrejus, īrus. ķīnie�us, sīrie�us, grieķus, poļus, nēģerus un citas.

Parasta parādība bija ne tikai iek�ējā cīņa par varu. bet arī kari starp bandām. Teritorija bija tik liela, tik bagāta un apdzīvota, ka Ņujorkas gangsteru vidū ne bez pamata izplatījās uzskats, it kā tur visa pietiek visiem.

Sākumā neviens pat nemēģināja ieviesi kārtību �ajā haosā. Sapro�tams. ka �ajā stadijā arīTorlo Iespējas bija Ierobe�otas un viņam nebija vajadzīgs tādu cilvēku kā Kapone atbalsts.

Tā turpinājās līdz tam laikam, kamēr Arnolds Rotātelns negriezās pēc palīdzības pie laupītāja Dalmonda "Oratora", un tad arī sākās virzība uz centralizāciju.

Irs D�ons Nolands (Dalmonda īstais vārds), cilvēks bez aizspriedu�miem. 1919. gadā sāka strādāt pie Rot�telna par kaujinieku, bet 1921. gadā organizēja tā pa�a Rot�telna flņansētu bandu, kas laupīja alko�holiskos dzērienus, ādas. narkotiskās vielas un vispār visu. ko vien varēja.

Cietēji bija tūksto�i sīku Individuālu uzņēmēju, kam nebija līdzekļu, ar ko organizēt aizsardzību. Dalmondam bija tik labi panākumi, ka viņa bandā iestājās tādi cilvēki kā �ārlzs Lu�ano. kur� vēlāk kļuva slavens kā Lu�ano �Laimes lutekis", un Arturs Flēgenheimers, vairāk pazīstams kā "Vācietis �ulcs".

Darbība izraisa pretdarbību, un Dalmonda uzbrukumi pavēra ceļu vēl vienai spilgtai personībai, cilvēkam, kuram bija lemts topo�ās organizētās noziedzības labā darīt vairāk nekā Jebkuram citam, viņ� to pārvērta par sare�ģītu un efektīvu sistēmu.

�is cilvēks bija Meiers Lanskls, kvalificēts automehāniķis un Lu�ano draugs. Kopā ar Bagsiju Sīgelu viņ� nodibināja organizāciju, kas kļuva pazīstama ar nosaukumu "Bagsija un Meiera banda". Radusies kā automa�īnu nomas firma, tā pakāpeniski pārvērtās par atlasītu kauji�nieku komandu, kas par maksu apsargāja alkoholisko dzērienu trans�portus vai, par īpa�u maksu, aplaupīja konkurentus.

�ī grupa kļuva par "Slepkavību akciju sabiedrības� (�Murder Incorporated�) priek�teci.

1971. gadā, pārlaizdams briesmas Izraēlā un atcerēdamies Jaunību. Lanskis paziņoja, ka "Bagslja un Meiera banda� bijusi tikai ebreju pui�u grupa, ko viņ� organizējis, lai aizsargātu citus Jaunos ebrejus no cietsirdīgajām iru bandām. Bīdamies, ka viņu var izraidīt no Izraēlas, viņ� ar visiem iespējamiem līdzekļiem centās pierādīt savu uzticību ebreju tautai.

Īstenībā Lanskis prata ģeniāli uzcelt tiltus starp da�ādiem etniskiem grupējumiem.

Viņa draudzībai ar Lu�ano �Laimes lutekli" bija ļoti liela nozīme organizētās noziedzības attīstībā. Ne mazāk svarīga bija viņa sadarbība ar Polu �Oficiantu� un Torio vietā nāku�o Kaponi �ikāgā, ar D�o Masēju un Pīteru Llkavoll Detroltā, ar Frenku Milano un Pollci "Lielo Elu" Klīvlendā.

Lansklm bija labas attiecības arī ar īriem, par ko liecina viņu kopīgais "darbs� Ņujorkas dokos, viņ� draudzējās ar tādiem cilvēkiem kā Tomass Makglntljs un Seins Garfīlds. Sīgels un Lanskis bija lielisks pāris. Sīgels bija garāks par savu draugu un da�us gadus jaunāks. Izskatīgs, agresīvs, nemiera pilns. Viņam patika atrasties uzmanības centrā, turpretī Lanskis labāk palika ēnā. BagsIJs ilgus gadus izpildīja Meiera pavēles, tikai reiz viņ� mēģināja rīkoties pēc sava prāta un Iedzīvojās lielās nepatik�anās: sindikāts paziņoja par viņa nepaklausību. Par Sīgelu atgādināja tikai viesnīca un kazino "Flamingo" Lasvegasā.

Ta�u turpināsim mūsu stāstu.

1924.���� gadā Ņujorkā pla�i izvērsās alkoholisko dzērienu kontra�banda. kas iezīmēja �sausā likuma" laika tre�o stadiju. Lai gan tūksto�os nelielu spirta dedzinātavu turpinājās mafijas kontrolētā zemas kvalitātes viskija ra�o�ana, tā vairs nebija galvenais iedzīvo�anās avots un politiskas ietekmes garants. Rot�teins atteicās atbalstīt Dalmondu. un viņa banda izjuka, bet pats �Orators" nodzīvoja gandrīz trīs gadus ilgāk par savu aizbildni. Bandītu bandīts, viņ� labprāt lietoja spēku, kad runa bija par viņa pa�a interesēm. Un negribot viņam iznāca tēlot nikno vilku, no kura baidīdamās, aitas meklē gana aizsardzību.

Klīvlendā tajā laikā kand�as ra�o�ana koncentrējās Vudlendā. kur nonāca brāļu Lonardo rokās.

Lonardo �Lielais D�o". resnītis, kura svars pārsniedza trīssimt mārciņu. Klīvlendā ieradās ap 1900. gadu un tur atvēra veikalu. Drīz viņam piebiedrojās brāļi D�ons un Fr�enks. �Sausā likuma" ievie�anas brīdī brāļi Lonardo itāļu geto bija gandrīz vai pa�as veiksmīgākās un ietekmīgākās personas. Savujauno biznesu viņi sāka ar to. ka pārņēma savā kontrolē galveno kand�as tecinā�anas izejvielu kukurūzas iesalu, bet drīz spēra nākamo, loģiski pamatotu soli: izveidoja �brokeru firmu".

Brāļi Lonardo apgādāja ar lētām iekārtām un izejvielām tūksto�iem

Vudlendas graustos dzīvojo�o Itāļu sicīlle�u. Par darbu un telpām kand�as tecinā�anas Iekārtu uzstādī�anai Vudlendas Iemītnieki saņēma komisijas naudu zināmus procentus no peļņas. Tas daudzējādā ziņā atgādināja iepriek�ējos laikus, kad viņi kaut kā savilka kopā galus, strādādami par algād�iem dzimtās Sicīlijas akmeņainajos laukos, ta�u tagad strādāt bija daudz vieglāk.

Lonardo sāka strauji kļūt bagāti, turklāt pieauga arī viņu popularitāte tūksto�iem jauno pilsētas iemītnieku vidū, kuri brāļos redzēja savus aizbildņus "krusttēvus". Viņiem par nelaimi, tas Izraisīja skaudību citos, agresīvākos Goda biedrības locekļos, kuri uzskatīja, ka "cilvēciskais likums" ļauj viņiem novākt savu kapo D�o Lonardo un pievākt viņa ienākumus.

Mafiju, ko bija saindējusi viegli pieejamā peļņa, plosīja iek�ēja cīņa, neparasti nikna pat �ai organizācijai, kas dzīvoja pēc vendetas liku�miem. Vecais �miemesls" Nlkola D�entlle ar viņam piemīto�o tālredzību bija jau paredzējis �ādu notikumu attīstību, kam galu galā vajadzēja novest pie pilsoņu kara visas valsts mērogā.

"Sausā likuma" Ievie�anas priek�vakarā enerģiski uzkrādams spir�tu, D�entlle bija pārpūlējies, un Klīvlendas mafijas ārsts parakstīja viņam pilnīga miera re�īmu.

Kad Ņujorkā kļuva zināms, ka Nlkola atrodas slimnīcā, visi, ilgi nedomājot, nosprieda, ka viņ� ir ievainots. Viņa draugs Umberto Valente steidzās pie �ievainotā", vēlēdamies viņam palīdzēt izstrādāt detalizētu asinsatriebības plānu.

�Sapratis, ka ir kļūdījies," D�entlle stāstīja, �Valente uztraucās, ka varbūt kāds centīsies Izmantot manu slimību, lai sagādātu man nepatīkamu pārsteigumu.�

D�entile nolēma �vēl mazliet atpūsties klusumā un mierā Sicīlijā", kur iepriek�ējā reizē bija apprecējies un kļuvis par tēvu. Ta�u arī dzimtajā zemē viņam diem�ēl nebija lemts iegūt mieru. Kāds italoamerlkānis Fran�esko La Paija, būdams smagi ievainots, pirms nāves nosauca viņu par savu slepkavu. Uz dzimteni aizbrauku�ajai slavenībai �pietika prāta tūlīt paslēpties".

D�entlli viņa slēptuvē apmeklēja no Amerikas atbraukusīdelegācija, ko vadīja Umberto Valente.

Starp apmeklētājiem bija Pidu Morello"Grābjo�ā roka", kuru neilgi pirms tam capo dl capi re postenī nomainīja Toto D'AkilJa. Morello pār�vēlē�anas iemesls �ķita pilnīgi pamatots, jo viņ� bija notiesāts uz divdesmit pleciem gadiem Ieslodzījuma cietumā. D�AkilJa, protams, centās nostiprināt savu Jauno stāvokli, viņ� nevarēja Justies dro�ībā, kamēr Pidu bija dzīvs un brīvībā. Kā nekā Savienoto Valstu tiesas turēja svētus tādus abstraktus Jēdzienus kā taisnība un vainas pierādījums,

tā ka viss kas varēja gadīties. Tāpēc Morello un viņa tuvākos draugus viņu pa�u līdzgaitnieki notiesāja ar nāvi.

Valente. kur� tika uzskatīts par Morello likumīgo pēcteci, bija pirmais notiesāto sarakstā. Viņam bija bīstama un nenotverama cilvēka reputācija. "Pateicoties savai cietsirdībai un prasmei nojaukt pēdas, viņ� iemantoja iesauku LoSplrito (Rēgs),� D�entile stāstīja.

Gangsteri cerēja, ka Nikolam ir pietiekami liela ietekme, lai Izveidotu komiteju, kam būtu tiesības sasaukt Amerikas mafijas ģenerālo asam�bleju un atcelt Morello piespriesto nāves sodu. Mafija, kaut arī paļāvās galvenokārt uz spēku un teroru, ja neiedarbojās citi līdzekli, joprojām lika lietā savu tradicionālo mehānismu.

D�entile delegācijai apsolīja izpildīt �o lūgumu pēc tam, kad būs nokārtojis savas personīgās lietas. Pēc se�iem mēne�iem viņ� slepus Ieradās Bostonā, ta�u D'AkllJas aģenti drīz nokļuva viņam uz pēdām. Pēc mafijas likumiem, D�entile automātiski turpināja atrasties tās sicīlie�u "ģimenes" aizstāvībā, uz kuru viņ� �pārgāja" no Pltsburgas, kad atgriezās dzimtenē. Tomēr �tatos nevarēja rēķināties ar �o aizstāvību, un D�entllem vienkār�i bija nepiecie�ams iesaistīties spēcīgā Amerikas organizācijā.

Viņ� izvēlējās Brukllnas "ģimeni", ko vadīja Nikolass Skirio, ar kuru viņam Jau sen bija draudzīgas attiecības, turklāt Brukllnas kapo D'AkllJas un Morello konfliktā saglabāja neitralitāti. D�entile no Sicīlijas saņēma nepiecie�amo nulla osta (atļauju) un "tā atguvu dvēseles mieru, jo tagad man neviens neko nespēja padarīt".

Ieguvis oficiālu stāvokli. D�entile Bostonā slepus tikās ar Valenti, apsprieda ar viņu komitejas Izveido�anas plānu, bet pēc tam devās uz Klīvlendu.

Kapo D�o Lonardo uzņēma viņu ar vajadzīgo godu un "aizveda uz savu Jauno māju, kuras būvēt Izlietoja ap 120 tūksto�iem dolāru. Vienu no �īs pils greznajiem apartamentiem Lonardo ierādīja man. Pēc da�ām dienām viņ� aizveda mani uz savu veikalu, kur tirgoja ar kukurūzas iesalu, no kura butlēgerl izgatavoja spirtu. īsi sakot, viņ� tirgojās ar visu. kas nepiecie�ams kand�as tecinā�anai.�

Kaut arī Lonardo panākumi atstāja lielu Iespaidu uz D�entili. viņ� saprata, ka "Lielais D�o" �atrodas Toto D'AkllJas sātaniskajā ietekmē un gatavs dievināt savu capo dl capi re". Lonardo mēģināja ietekmēt D�entili mainīt savu attieksmi pret D'Akllju un pasniedza viņam dāva�nu �eku par 75 tūksto�iem dolāru.

D�entile brīdināja Lonardo, lai tas sevi�ķi nelielās ar saviem panākumiem. Jo DAkilja uztur veselu slepeno aģentu armiju, ir gatavs iznīcināt Jebkuru kapo. kur�, iemantojot bagātību un popularitāti, var kļūt par viņa potenciālo konkurentu. Galu galā D�entile zaudēja visas cerības un atteicās no mēģinājumiem pierunāt Lonardo. lai tas viņam palīdz izveidot komiteju.

Vēlāk viņ� rakstīs: �Vajadzēja pievērst sevi�ķu uzmanību tam. ka Lonardo Ir ne vien nejēga, bet arī grūtgalvis. Mafija sastāvēja lielākoties no �ādiem cilvēkiem. Savā dzimtajā pilsētā viņi tika uzskatīti par svarīgām personām, betŅuJorkā un. protams, asamblejā absolūti neko neiz�ķīra."

Pitsburgas kapo Salvatore Kaldarone bija gatavs atbalstīt nāves soda atcel�anu Morello. tomēr Ieteica D�entllem nesākt atklātu cīņu pret D�Akilji, ja nav garantēta uzvara.

Paklausījis Kaldarones padomam, D�entlle aizbrauca uz �ikāgu, lai nodro�inātu �īs pilsētas cienījamā kapo Maika Merlo jaunākā atbalstu. Viņa rīcībā bija "simt atlasītu pul�u, tādēļ no viņa baidījās un viņ� varēja uzspiest citiem savu gribu". Ta�u Merlo tajā laikā �devās uz Itāliju Izklaidēties". Pēc atgrie�anās, kā stāsta D�entlle, viņu no�āva kādā �ikāgas nostūrī, kas bija pazīstams ar nosaukumu "Nāves kakts�".

"Es Valentem paziņoju par savas diplomātiskās misijas Izgā�anos un Ieteicu viņam turēties tālāk no Klīvlendas," D�entlle vēlāk rakstīja.

Cīņa mafijas Iek�ienē turpinājās. D'AkilJi drīz nogalināja Valentes un D�entlles cilvēki, kurus vadīja D�o Maseria "Boss�. Augsne vispārējam pilsoņu karam bija sagatavota.

Pa to laiku Lonardo �Lielajam D�o" un viņa brāļiem Klīvlendā atradās sāncen�i septiņu brāļu Porello personā, kuri pamazām, ar lielām pūlēm pārņēma savā kontrolē kand�as izgatavo�anu un pārdo�anu.

1927. gada 13. oktobrī "Lielais D�o� pieņēma brāļu Porello uzaicinājumu aiziet pie viņiem uz lieti�ķām sarunām, un viņu no�āva Porello piedero�as frizētavas palīgtelpā. Sev par nelaimi, viņ� uz �o tik�anos devās bez saviem miesassargiem. Jo divus no viņa "algotajiem draudziņiem", kā tos nosauca prese, bija apcietinājusi policija, turot aizdomās par slepkavību.

Drīz nogalināja arī "Lielā D�o" brāļus.

Porello uzvarēja. D�o Porello pats sevi Iecēla par Klīvlendas kapo.

Lai apstiprinātu viņu �ajā amatā, 1928. gada 5. decembrī viesnīcā �Statler" sapulcējās mafijas augstākā padome. Kāds bija brīdinājis policiju, un tā Iebruka viesnīcā. Apcietināja divdesmit trīs cilvēkus, kuriem pavēlēja aizvākties no pilsētas un tur vairs nerādīties. Tā Amerikā bija pirmā oficiālā mafijas sapulce, par kuru uzzināja policija. Tāpat kā virkne nākamo, tā beidzās ar Izgā�anos.

Tā kā kand�a tajā laikā kļuva pavisam nelietojama, pieauga pieprasījums pēc augstas kvalitātes dzērieniem. Kad tas bija apmierināts, mafijas kontrolētie kand�as tecinātāji zaudēja lielāko daļu pircēju. Alkoholisko dzērienu kontrabanda, kas raksturīga �sausā likuma" laikmeta tre�ajam posmam, prasīja citādu domā�anu, starptautiskus

kredītus un saskaņotu rīcību, kas bija pa spēkam tikai lielai noziedzīgai organizācijai.

Klīvlendā brāļu Porello bandu nomainīja cita. tā sauktā Meiiīldroudas banda, tai izdevās izdzīvot, pateicoties sadarbībai ar butlēgeriem no Klīvlendas sindikāta. Ņujorkā pirmie mafijas barve�i noslēdza lieti�ķu savienību ar �Savienību�, kurai drīz bija lemts kļūt par Austrumu sindikātu.

Mafija palaida garām lielo iespēju ieņemt vado�o vietu organizētās noziedzības pasaulē, tomēr tās locekļiem, kas nākotnes vārdā bija gatavi aizmirst savu pagātni, pavērās ne mazāk pla�as perspektīvas.

Arnolds Rot�teins "Galva" reiz kādam reportierim sacīja: �Jūs gribat zināt, kā es taisu naudu? Uz kairu gudro piedzimst divi miljoni muļķu. Lūk, jums atbilde."

�Sausā likuma" laikmeta tre�ajai stadijai raksturīgā alkohola kon�trabanda. kas aizsākās Ņujorkā, strauji izplatījās pa visu valsti. Tam bija divi galvenie iemesli. Tādā milzīgā pilsētā kā Ņujorka pieprasījumu pēc alkoholiskajiem dzērieniem nebija Iespējams apmierināt, nelikumīgi pārdodot turienes krājumus un tecinot kand�u mājas apstākļos, bet Rot�teins "strādāja" Ņujorkā. Lielā mērā pateicoties tie�i viņam, �sausā likuma" pirmās trīs stadijas sakrita laika ziņā, kaut gan pamazām, organizējoties sindikātiem, kontrabanda pārstāja būt par galveno īstā viskija sagādes avotu.

Ar alkoholisko dzērienu transportē�anu sāka nodarboties �Lielais Maksis� Grīnbergs no Detroltas. Gandrīz tūlīt pēc �sausā likuma� ievie�anas viņ� sāka ievest alkoholiskos dzērienus pāri Eri ezeram, tomēr viņam trūka līdzekļu �ī biznesa pla�ākai izvēr�anai, un viņ� v'ērsās pie'sava vecā drauga VoksIJa Gordona (Ervins Vekslers). Arī Gordonam naudas nebija, ta�u viņ� pazina cilvēku, kuram bija nauda un kur� labprāt atbalstīja idejas, kas solīja lielu peļņu.

�is cilvēks bija Rot�teins, kura uzdevumā Voksijs strādāja pirms �sausā likuma" ievie�anas, galvenokārt kā streiklauzis �ū�anas fabrikās, kur �Galva" pirmais sāka nodarboties ar reketu strādnieku vidū.

Viņi tikās kādā 1920. gada rudens dienā Centrālajā parkā. Rot�teins apsvēra ideju un tūlīt to pilnveidoja. Grīnbergs par kaut ko tādu pat sapņojis nebija. Vai nebūtu labāk viskiju iepirkt nevis Kanādā, bet Anglijā, kur tā ir daudz vairāk? �Galva� nosprieda.

Kāpēc ne? Grīnbergs bez svārstī�anās pameta Eri ezeru un saistījās

ar Detroitas �Netīro bandu�, kas spēra tikai pirmos soļus uz Klīvlendas sindikātu. Aizņēmies no Rot�teina 175 tūksto�us dolāru, viņ� visu savu transportu un noliktavas koncentrēja Detroitas apkaimē. (Voksijs Gordons Izkaulēja sev nelielu daļu no peļņas, kas vēlāk ļāva viņam kļūt neatkarīgam un ne�ēlīgi konkurēt ar �Vācieti �ulcu�.) Pamazām no�liktavas Naso piepildīja viskija kastes, ko pajūru atveda no Anglijas; tur tās gaidīja tālāko transportē�anu uz Slātiem. Alkoholiskie dzērieni uzkrājās �tālo salu" piekrastē, un Bahamu salas sāka uzplauktpirmo reizi pēc Dienvidu sakāves Pilsoņu karā, kas pabeidza vienu no kontrabandas biznesa laikmetiem.

Pa to laiku Rot�teina aģents Eiropā Harijs Maters Anglijā nopirka 20 tūksto� kastes ar skotu viskiju un atrada kuģi tā pārve�anai. Rot�teins iegādājās veselu ātrgaitas kuteru flotili, katrā no tiem varēja iekraut līdz tūksto� kastēm. Alkoholu izkrāva Longallendā. kur Rot�teinam piederēja spēļu kazino, un viņ� bija nodibinājis draudzīgas attiecības ar policiju un krasta apsardzi.

Viss noritēja saskaņā ar iecerēto plānu. Sargi palīdzēja Izkraut kuterus, bet policijas motociklistu eskorts pavadīja kastes uz no�liktavu, ko Rot�teins bija noīrējis Longallendsitlļā.

Tādā veidā dzērienus pārveda vēl vienpadsmit reizes, bet pēc tam Rot�teins. nospriedis, ka vienam cilvēkam nav iespējams visam izsekot, pievērsās vienīgi narkotisko vielu un briljantu kontrabandai. Bet Gordons un Grīnbergs turpināja nodarboties ar butlēgerismu, viņiem pievienojās Viljams Dvaiers �Lielais Bils", Frenks Kostello, Ounijs Medens un citi.

Rot�teins iesaistīja Daimondu �Oratoru" citu alkoholisko dzērienu transportu aplaupī�anā, ta�u no tā atteicās, līdzko sāka Iezīmēties nākamās organizācijas kontūras. Pēc dabas būdams azartlsts. Rot�teins lieki neizaicināja veiksmi. Un kāpēc gan viņam vajadzētu ķert likteni aiz astes. Ja gudram cilvēkam pavērās tik daudz iespēju tikt pie bagātības?

Tomēr, lai cik arī rūpīgi spēlmanis aprēķinātu nākamos gājienus, katrā spēlē paliek nejau�ības elements, kas var visu sabojāt. Arī Arnoldam Rot�teinam neveicās: 1928. gada 4. novembrī puksten vienpadsmitos vakarā viņu ar lodi vēderā atrada pie Ņujorkas viesnīcas �Centralpark" ieejas.

Pēc divām dienām viņ� nomtra. Liktenis ar viņu izspēlēja ļaunu joku. Ja Rot�teins būtu nodzīvojis vienu dienu ilgāk, viņ� vinnētu 570 tūksto�us dolāru, jo priek�vēlē�anu kampaņā bija liels likmi uz Her�bertu Hūveru, kur� balotējās par prezidentu, un Frankllnu Rūzveltu, kur� kandidēja uz Ņujorkas gubernatora posteni.

Slepkavība netika atklāta.

1925.� gadā gangsteri vismaz uz laiku zaudēja varas iestā�u politisko atbalstu. Prezidenta Hārdinga negaidītā nāve 1923. gada 3. augustā bija skandāla prelūdija. Demokrāti, kuri paredzēja gaidāmās pārmaiņas un gribēja nomaksāt da�us politiskos parādus, sāka dedzīgi atmaskot �Ohalo bandas� darbību. Visiem uz mēles bija D�ekoba Stelna un Gastona Mlnsa vārdi. Skandāls ilgi nenoklusa, un oficiālie likumsargl uzskatīja par labāku pagaidīt un paskatīties, vai "troksnis un niknums" nenovedīs pie kādām reālām reformām.

Edgars Hūvers tika paaugstināts un no Izmeklē�anas biroja direk tora vietnieka kļuva par direktoru. Prezidentu Kulld�a un Hūvera laikā birojs turpināja aizstāvēt republikāņu administrācijas intereses, kas tāpat kā agrāk tiecās maksimāli strauji tikt pie bagātības. Tiesa, sakarā ar da�ādiem skandāliem biroja darbiniekiem ieteica samazināt savu sabiedrisko aktivitāti.

Viens no noziedzības un korupcijas saēstās pasaules upuriem bija Frenks Kostello (īstajā vārdā Franci sko Kaslllja). Viņ� piedzima 1891. gadā Laropolas ciematā Itālijā. Pēc �etriem gadiem tēvs fermeris aizveda ģimeni uz Ņujorku, kur par saviem Ietaupījumiem atvēra pārtikas pre�u veikaliņu. Daudzus gadus vēlāk Kostello sūdzējās, ka �audzis kā nezāle�, tik grūta bija dzīve geto.

�etrpadsmit gadu vecumā pametis skolu, viņ� pārdeva avīzes, bija izsūtāmais zēns. nodarbojās ar kauliņu spēli un beidzot, tā pavadījis trīs gadus, nolīga par matrozi uz kuģa, kur� ar banānu kravu kursēja pa Kārību jūru. Tropi Frenkam tomēr nepatika, un pēc diviem gadiem viņ� atgriezās Ņujorkā pie iepriek�ējā dzīvesveida. Nekas nemainījās, neskaitot to. ka Kostello apprecējās, iekļuva policijas uzskaitē un nodibināja lieti�ķus sakarus ar vairākām pazīstamām personām, starp kurām bija D�o Doto (viņ� gan labāk gribēja, lai viņu sauc par D�o Adonlsu. bet tuvākie draugi par �D�o A.�). Adoniss vadīja "Brodveja bandu�, kas nodarbojās ar alkoholisko dzērienu kontrabandu. 1925. gada rudenī Kostello apsūdzēja par alkohola dzērienu kontrabandu, ta�u viņ� nodemonstrēja neikdieni�ķu atjautību un izvairījās no soda, par ko vēlāk iemantoja iesauku �Politiķis".

Frenkam nekad īpa�i nerūpēja tas, ka policija viņu uzrauga. Viņa sieva ar laiku �nopirka" vīram aizbildņus Iek�ējā nodokļu pārvaldē, ta�u par savu �karjeru" Kostello bija pateicību parādā tādiem cilvēkiem kā Adoniss.

Ap Adonlsa �Brodveja bandu" sāka grozīties visāda veida gangsteri. Lielākā daļa no viņiem pamazām izdarīja izvēli un Iekļāvās lielākā organizācijā.

Viena no tādām organizācijām bija "Bagsija un Meiera banda" bruņotu cilvēku banda, kas labprāt visiem par maksu "izīrēja� vieglās un smagās automa�īnas, kā arī pieredzēju�us �oferus un kvalificētus slepkavas.

Lanskim un Sīgelam. kuri komandēja kaujiniekus, tāpat tie�ajiem

izpildītājiem bija vienalga, kādu uzdevumu vajadzēja veikt: apsargāt ļ alkohola dzērienu transportu, vai arī to aplaupīt.

Kad �Brodveja bandai" bija vajadzīgi papildspēki lielai operācijai, tika algoti bandīti no "Bagslja un Melera bandas". Adonlsam. Kostello un citiem bija nepiecie�ami tikai trīs mēne�i un divas dienas, lai pārliecinātos, ka Izdevīgāk ir nodibināt partneru attiecības ar Lanskl un Sīgelu, nekā maksāt viņiem honorāru. Bet Lanskls, iekļaudamies organizācijā, sāka strauji virzīties uz tās virsotni.

Pirmais, ko viņ� �ajā nolūkā darīja, bija draudzība ar Lu�ano -j "Laimes lutekli�.

�Laimes luteklis� tajā laikā noziedznieku pasaulē nekotējās visai augsti, toties mafijā kļuva arvien ietekmīgāks. Pasludinājis sevi par "Jaunu amerikāni", viņ� noslēdza savienību ar Lanskl. vēlēdamies atņemt varu Jebkuras etniskās Izcelsmes �ūsaiņiem". Mafiju kā parasti plosīja iek�ējas pretrunas, un Lu�ano, ko atbalstīja �Bagsija un Meiera bandas" kaujinieki, tikai gaidīja Izdevīgu gadījumu, lai īstenotu iecerēto. �Laimes lutekļa" plānos svarīga vieta bija ierādīta Lansklm, ta�u vēlē�anās nostiprināt savienību bija abpusēja. �Brodveja bandai� bija vajadzīgs miers un stabilitāte, un Lanskls �ajā ziņā varēja palīdzēt, piedāvādams ne tikai savai draudzību, bet arī cilvēkus, kas prata lietot spēku.

Liela loma organizācijas tap�anā bija Reinfeldu sindikātam. Reinfeldi Savienotajās Valstīs ieradās 1910. gadā un strādāja par bārmeņiem un drēbniekiem līdz laikam, kad �sausā likuma" ievie�ana arī viņiem dāvāja "lielās iespējas". Kopā ar Kanādā dzīvojo�ajiem brāļiem Bronfmaniem viņi ātri Izveidoja dro�u kontrabandas Ieve�anas sistēmu. Ar likumu bija aizliegts Kanādā iepirktos dzērienus ievest �tatos, tādēļ preci nogādāja uz Francijai piedero�ajām Sanpjēras un Mikelonas salām Svētā Laurentija līcī. No turienes kravu lt kā �eksportēja" uz da�ādām vietām, ta�u īstenībā uz "spirta areālu" Bostonas, Ņujorkas un citu Austrumu piekrastes pilsētu tuvumā.

Francū�us tas neuztrauca. "Spirta areāls" atradās trīs līdz divpadsmit jūd�u attālumā no vietām, kas bija Savienoto Valstu jurisdikcijā. Oficiāli tur bija atļauts ievest alkoholiskos dzērienus. �Sausais likums� netika pārkāpts, kamēr alkoholiskie dzērieni neatradās Amerikas teritoriālajos ūdeņos. Kuģi noenkurojās netālu no "spirta areāla", un kravu legāli pārdeva butlēgeriem. kas to Iekrāva ātrgaitas kuteros un aizveda uz kādu neapdzīvotu vietu krastā, nelielu līcīti vai, ja bija dro�a garantija, tie�i uz doku. Tur jau gaidīja smagās automa�īnas, no kurām izveidoja veselas kolonnas, un vērtīgo kravu apsardzes pavadībā pārveda uz noliktavām. No turienes dzērienus pārdeva mazumtirdzniecībai, iespējams, iepriek� �apstrādājot�, lai palielinātu kvantitāti uz kvalitātes rēķina.

"Brodveja banda" Iepirka Reinfeldu sindikāta atvestos dzērienus, un ar laiku �īs divas organizācijas apvienojās. Abners Cvilmans �Lamzaks", kur� sāka kā smagās automa�īnas �oferis Ņūd�ersijā, pamazām ieguva lielu ietekmi sindikātā, bet pēc tam arī apvienotajā organizācijā. Ar Lanska atbalstu viņ� kļuva par ietekmīgāko personu Ņūd�ersijā. iepriek� Izrēķinājies ar Voksiju Gordonu un �Vācieti �ulcu". kuri neatlaidīgi aizstāvēja savu neatkarību.

Ta�u tas vēl bija priek�ā.

"Brodveja banda" ne tikai uzpirka ar savu kvalitāti slaveno preci no tādiem vairumtirgotājiem kā Reinfeldu sindikāts un �Bila un Makkoja banda", bet arī pati nodarbojās ar alkoholisko dzērienu Ieve�anu. Lanskls komivoja�iera lomā kursēja starp Bahamu salām un Kanādu, iegriezās ostas pilsētā Maiami, Savanā, Filadelfijā, Bostonā, Klīvlendā un Detroitā.

Palikdams uzticīgs sadarbības idejām, kuras ar viņu dalīja �Laimes luteklis", Lanskls savervēja daudzus izveicīgus pui�us un nodibināja sakarus, kas saglabājās gadu desmitiem, ar tādiem cilvēkiem kā Nigs Rozens Filadelfijā, D�o Llnsejs Bostonā. Mo Dailes Klīvlendā. D�o Masejs Detroitā. Idljs Blūms Mlneapollsā un Senpolā. Draudzība ar viņiem palīdzēja Lanskim ne vien tikt pie varas, bet veicināja arī vispāmaclonāla sindikāta Izveido�anos nākotnē.

Shēma, pēc kuras attīstījās notikumi, visur bija aptuveni vienāda. Ar asu prātu apveltītā un Izsalkusī Jaunatne, lielākoties pirmās paau�dzes amerikāņi, sacēlās pret ve�iem un prasīja modernizēt noziedzīgo biznesu. Ne visiem Izdevās gūt panākumus. �ķiet, ka sevi�ķi neveicās Detroitas "Netīrajai bandai", kura pēc kāda laika izjuka, kaut gan nosaukums to pārdzīvoja par vairākiem gadu desmitiem.

�Netīrā banda" radās vēl pirms �sausā likuma", toreiz tā bija jaunu huligānu bars, kas aplaupīja bodītes ebreju geto Detroitas veikalnieku rajonā. Sa�utu�i par to, ka Jaunie�i apzog viņus un nedod mieru saviem tautie�iem, veikaliņu īpa�nieki bandītus nosauca par "netīrajiem". �is apzīmējums iesakņojās.

Bandā apvienoju�ies rīkļurāvēji 20. gadu sākumā norūdījās �karā" starp veļas mazgātavu un krāsotavu darbinieku arodbiedrību un īpa�niekiem. Da�ādo sabiedrību īpa�nieki algoja bandītus, lai tie �pārliecinātu" strādniekus nestāties arodbiedrībās, kas �ajā periodā mēģināja Ieviest kārtību rūpniecībā.

Viens no "darba devējiem" bija Dalies, kur� kopā ar savu brāli Luisu atvēra gandrīz vai pirmo veļas mazgātavu Detroitā. Dalies pastāvīgi izmantoja �Netīrās bandas� pakalpojumus. Pamazām tā tika iesaistīta nelegālajā alkoholisko dzērienu tirdzniecībā, sāka nodarboties ar kontrabandu. Sev par nelaimi, da�i no pa�iem jaunākajiem bandas locekļiem darbojās pārāk dedzīgi, un Dalies �vecis" ar saviem mazliet

pāri par divdesmit gadiem nespēja viņus pasargāt no nepatik�anām. �Netīrajiem" atradās konkurenti kontrabandistu banda �Mazā ebreju flote". Abas puses Izmantoja algotņu pakalpojumus, galvenokārt jaunos , ltaloamerikāņus no citām pilsētām. "Netīrā banda", piemēram, savervēja brāļus Tomasu un Pīteru Likavoli no Sentluisas. Starp bandām sākās �ikāgas gangsteru kaujām līdzīgs kar�. Pēc slaktiņa �Milafroresas" i namā 1920. gadā Mo Dalies sarāva sakarus ar "netīrajiem" un pārcēlās uz Akronu Ohalo �tatā.

"Netīrie" turpināja savu trok�ņaino un asiņaino darbību, līdz pēc trīs cilvēku noslepkavo�anas ap�audī�anās laikā Kollngvudas kvartālā policija sāka nopietni ar tiem nodarboties. Banda pārstāja eksistēt. Da�i no tās locekļiem nokļuva aiz restēm, pārējie pameta Detroitu, lai sāktu ! Jaunu dzīvi citās pilsētās.

Izklīda pat brāļu Likavoli vadītie algotņi, tomēr Pīters Likavoli drīz | noorganizēja jaunu komandu, un prese Detroltā un citur identificēja to | ar "Netīro bandu�.

�is nosaukums bija pārāk kolorīts, lai pagaistu bez pēdām.

Akronā Mo Dailes vienojās ar trīs citiem butlēgeriem Morisu Klein manu. Semu Takeru un Luisu Rotkopfu. Apvienoju�i līdzekļus, viņi monopolizēja alkohola kontrabandu pār Eri ezeru. 1936. gadā Sems Takers sakarā ar zemes īpa�uma Iegū�anu vērsās Savienoto Valstu Nodokļu pārvaldē ar lūgumu, kurā īsumā izklāstīja sindikāta attīstības vēsturi:

�30. gadu sākumā Mo Dailes, Sems Takers, Luiss Rotkopfs un Morlss Klelnmans kopīgi darbojās vairākās Jomās, (..) izveidojot zināmu ; struktūru, lai veiktu da�āda veida darījumus, kas attiecās uz veļas ļ mazgātavām, nekustamo īpa�umu, naktsklubiem un kazino. Darījumos viņi vienmēr bija līdztiesīgi partneri."

Organizētās noziedzības vēstures avotos nevar atrast apzīmējumu, : kas labāk raksturotu Jauno veidojumu. "Zināmā struktūra" bija Klīvlenclas j sindikāts, kas, neraugoties uz visiem ekonomiskajiem, politiskajiem un sociālajiem satricinājumiem, noturējās �etrus gadu desmitus.

Sindikāta panākumus lielā mērā noteica barve�u pārliecība, ka "laupījuma" pietiks visiem. Vadoties no �īs teorijas, Klīvlendas bosi, protams, iemantoja sabiedrotos Lu�ano un Melera Lanska personā Ņujorkā un citus jaunus cilvēkus da�ādās pilsētās. Tā tika likti pamati starpregionālal sadarbībai, no kuras Izauga vlspāmacionālais sindikāts. Piemēram, Pīteram Likavoli ar viņa komandu senie sakari ar Dallcu palīdzēja iekļauties kopīgajā organizācijā, kas Klīvlendas sindikāta vadībā pakļāva savai ietekmei milzīgu teritoriju no Detroitas līdz Bufalo. i

Dalica grupa, meklējot stabilu un dro�u bāzi, pievērsa uzmanību ļ Klīvlendai. kur toreiz viena no mafijas bandām, kas bija pazīstama ar | nosaukumu �Meliīldroudas banda", cīnījās par varu ar brāļiem Porello, i

kuri savukārt uzvarēja brāļus Lonardo. �Meifīldroudas bandas" barve�i bija Tonijs. Frenks un PIters Mllano. kā ari Els un Pollcl ��aks". Iemantojis Dallca un viņa sabiedroto nopirkto politisko aizsardzību. Frenks Mllano novāca brāļus Porello un kļuva par Klīvlendas kapo. Tolaik Jau vairs neviens ne�aubījās, ka �sausā likuma� laikā visienesīgākā nodarbo�anās ir alkoholisko dzērienu kontrabanda. Pagātnes pieredze liecināja, ka "Meifildroudas bandai" vajadzētu sākt karu ar sindikāta ebreju barve�iem, ta�u tas nenotika.

Starp spēcīgajiem sāncen�iem pamazām Izveidojās lieti�ķa sadarbība, un tas lielā mērā ir �ārlza Polici ��aka" nopelns. Spekulēdams ar to, ka Ir rados ar Polici �Lielo Elu". ��aks" Ieguva Ietekmīgu stāvokli �Meifildroudas bandā".

Pretēji vispārējam uzskatam, ��aks" nebija itālis. Vecākus, pēc izcelsmes ebrejus, viņ� pazaudēja agrā bērnībā �Lielā Ela" radinieki, kas dzīvoja Vudlendā. neoficiāli adoptēja bāreni un uzaudzināja kā ģimenes locekli. Nomainījis vairākus vārdus, vlņs beidzot apstājās pie �ārlza un �Meifīldroudas bandā" ar visu cienīta "hi ālēna� atbalstu tika uzņemts kā viens no Pollcl. Dalies un kompānija, zinādami viņa izcelsmi, arī atzina "�aku", un. kad 1933. gadā Morlsu Klelnmanu apcietināja par nodokļu nemaksā�anu. "�akam" piedāvāja aizņemt atbrīvoju�os vietu. 1936. gadā. kad Klelnmans atgriezās no soda izcie�anas, "�aks" palika par Jaunāko partneri un uz sindikāta projek�tiem Iedzīvojās vairāk nekājebkur� cits ar neebrejisku uzvārdu. Būtībā viņ� bija salsto�ais posms starp divām konkurējo�ām etniskām grupām, un tas bija Izdevīgi abām pusēm.

Klīvlendas Iedzīvotāji varēja pateikties liktenim. Pēk�ņi Izbeidzās slepkavības, kuru skaits kādu bridi neatpalika no �ikāgas. Tagad kārtīgie pilsētnieki mierīgi apmeklēja iemīļotos krodziņus, kur zem letes tirgoja alkoholiskos dzērienus. Vēl vairāk, viņi vietējās Vudlendas kand�as vietā varēja nopirkt labu kanādie�u viskiju. Policija tika pie pastāvīgas un dro�as blakus peļņas, bet politiķi pie Jauniem naudīgiem atbalstītājiem.

Noturēties pretī kārdinājumam nespēja pat Eliots Ness. kur� kādreiz �ikāgā bija slavens ar savu neuzpērkamību. Pirms pievēr�anās privātai praksei (viņam nācās apkalpot daudzus ļoti Interesantus klientus) viņ� kādu laiku bija Klīvlendas dro�ības pārvaldes priek�nieks. 50. gados Nesa vārds pazibēja televizoru ekrānos, ta�u �ajā laikā viņa vairs nebija starp dzīvajiem.

1929. gada maijā Atlantiksitijas viesnīcā �Presldent" Ņūd�ersijas �tatā sanāca pirmais reprezentablais gangsteru kongress. �ikāgas mafijas pārstāvis Als Kapone svinīgi apsveica D�oniju Torio, kur� bija atgriezies no saviem klejojumiem un aktīvi Iesaistījies Ņujorkas reketā.

Kongresā piedalījās novērotāji pat no tik tālām vietām kā Kanzassltija, tomēr uzmanības centrā bija Austrumu piekrastes bandu vadoņi. Torio. kur� Melera Lanska personā iemantoja dedzīgu atbalstītāju, tāpat kā agrāk uzstājās par lieti�ķu sadarbību starp atsevi�ķajām organizācijām.

Galu galā kongresa dalībnieki panāca vieno�anos un tika izveidota padome, kas Iegājusi vēsturē ar nosaukumu �Lielais septiņnieks", kaut gan apvienoja vairāk nekā divus du�us noziedznieku pasaules līderu. Bostonu pārstāvēja �ārlzs Solomons �Ķēniņ�", Filadelfiju Nigs Rozens, Ņūd�ersiju Cvilinans �Lamzaks". Torio ieveda padomē Dānieļu Vol�u no Providensas Rodailendas �tatā, savu partneri Frenku Zavgarlno un �Vācieti �ulcu", kuru finansēja pagrīdes loteriju biznesā. No "Brodveja bandas", vienīgās lielās frakcijas, �Lielā septiņnieka" sastāvā bija Lanskls, Adonlss, Kostello un neievērojams cilvēciņ� Luiss Buhalters �Lepke", kura vārds drīz vien sāka visiem iedvest bailes.

Saskaņā ar noslēgto vieno�anos Austrumu piekrastē tika noteiktas stingras alkoholisko dzērienu cenas un fiksētas ieve�anas kvotas. Neviens nedrīkstēja ievest vairāk, nekā bija vajadzīgs, un pārdot lētāk nekā konkurenti.

Puses tāpat norunāja apvienot krājumus. Ja vienā vai otrā rajonā pietrūktu �preces". Ņujorkā atvēra Centrālo klīringa palātu, lai reģistrētu visus iepirkumus, piegādes un kārtotu maksājumus.

Kaut gan vieno�anās nebija tik visaptvero�a, kā gribētu Torio un Lanskls, bija sperts milzīgs solis ceļā uz pilnīgu konsolidāciju. Mafijas pētnieki brīnījās, kā gangsteriem, kas darbojas ārpus likuma, izdevās nodibināt tik sare�ģītus un perspektīvus sakarus, vēl vairāk, kā neatkarīgajiem un alkatīgajiem darboņiem, kuri bija izkaisīti pa visu Austrumu piekrasti vairāk nekā tūksto� Jūd�u garumā, izdevās mierīgi vienoties.

Lu�ano kategoriski pieprasīja izbeigt savstarpējās nesaskaņas mafijā. Jo tās traucēja īstenot Jaunās grandiozās iespējas.

Dumpi pret Jauno capo dt capl re D�o Maseriu "Bosu� faktiski izprovocēja Detroitas kapo, Sicīlijas pilsētā Kastellamaredelgolfo dzi�mu�ā Gaspares Mllaco noslepkavo�ana.

Viņa novadnieks Salvatore Marancano vērsās pie visiem biju�ajiem kastellamarie�lem ar aicinājumu atriebties par Milaco. Viņ� noorganizēja Juortusclti (rīkļurāvēju) grupu un pieteica karu Maseriam. Pēdējais savukārt pasludināja nāves sodu visiem, kas nāku�i no Kastellamare�delgolfo.

Palermo mafijas locekļi, kuru barvedis agrāk bija iepriek�ējais capo dl capi reToto D'Akilja, baidīdamies zaudēt savu ietekmi, apvienojās ar Marancano. un vendeta ieguva svētā kara raksturu.

Lūk. kā �os notikumus apraksta to aculiecinieks Nikola D�entile:

�Ap Marancano pulcējās Jaunie�u grupa, kas alka atriebties par

saviem draugiem. Viņu bija arvien vairāk un vairāk. Tā sauktie rīkļurāvēji. Viņi devās uz fermām, kas piederēja viņu draugiem. Tur viņi izstrādāja operācijas �tīrī�anai" (Marancano ienaidnieku likvidē�anai) un jaunu sabiedroto piesaistī�anai. Tā Marancano izdevās Iekļūt daudzās Sa�vienoto Valstu pilsētās, visur ķeroties pie terora. Jaunie cilvēki iestājās viņa grupās vai deva lielas naudas summas."

D�entlle, pla�i pazīstama un populāra persona. Izmantojot situāciju, gribēja izveidot tre�o spēku un pārņemt Goda biedrības vadību, kad tās biedri nogurs no asinsizlie�anas. Viņam bija aizdomas, ka "Laimes luteklis" Lu�ano iecerējis to pa�u. ta�u tas viņu neuztrauca. Neko nezinādams par slepeno vieno�anos starp Lu�ano un Lanski. D�entlle nolēma, ka viņam lr darī�ana ar parastu iesācēju, kuram ārpus Ņujorkas nav autoritātes.

Dumpis mafijas iek�ienē no citām cīņām at�ķīrās tikai ar vērienīgumu. Agrāk nacionālos līderus gāza tie�i tie cilvēki, kuriem viņi visvairāk uzticējās. Bet Marancano nemēģināja Izdarīt apvērsumu, viņ� veda karu līdz pilnīgam spēku izsīkumam. Un turpināja papla�ināt savu Ietekmi, pārvilinot savā pusē arvien vairāk Masertas cilvēku.

D�entlle ar draugiem uzskatīja, ka pienācis laiks rīkoties. Viņi Bostonā sasauca mafijas ģenerālo asambleju. Neviens ne�aubījās, ka ne Maseria. ne Marancano tajā nepiedalīsies. Asambleja norīkoja speciālu komisiju, kurai uzdeva organizēt tik�anos ar Marancano. un pie�ķīra tai pilnvaras piekāpties da�os jautājumos, lai varētu izbeigt karu.

Komisija sapulcējās Ņujorkas viesnīcā �Pensilvanla", ta�u Maran�cano uz tik�anos neieradās.

Tad mallja pirmoreiz sāka sajust sabiedriskās domas spiedienu. Ņujorkā, pēc D�entlles vārdiem, �laiku pa laikam nogalināja kādu fratello. bet pie viena nereti arī nevainīgus pilsoņus. Ņujorkas avīzes sacēla troksni, prasot, lai valdība dara galu gangsteru kariem, kas prasīju�i daudzu godīgu pilsoņu dzīvības."

Policijas priek�nieks izsauca Maserlu un �kategoriski pavēlēja viņam izbeigt �īs asiņainās ķildas. Viņ� (priek�nieks) piebilda: Ja uz ielām nebeigs �aut ar automātiem, viņ� izdos speciālu pavēli un visus apcietinās.�

Policijas priek�nieka draudiem bija rezultāti. Maseria lika saviem cilvēkiem pārtraukt �au�anu, iero�us izmantot vienīgi pa�aizsardzībai. Dumpinieks Marancano neuzskatīja par vajadzīgu pakļauties �im rīkojumam, un viņa rīkļurāvēji turpināja iznīcināt Maserias piekritējus. Sabiedriskā doma mafijas iek�ienē, kas vienmēr simpatizēja uzvarētājam, sāka vērsties pret Maserlu. Beidzot Marancano slepus tikās ar komisiju un prata noskaņot sev visus tās locekļus. Izņemot D�entili, kur� negribēja atkāpties no savām personīgajām ambīcijām.

�oreiz Marancano miesassargu pavadībā ieradās kāda kalnu kūrorta viesnīcā, kur, to D�entile nemin.

Marancano nikni uzbruka Maserlam un klāt neeso�ā bosa noziegu�miem pievienoja vēl vienu. Viņ� paziņoja, ka Maserla apkaunojis Goda biedrību, uzņemdams tajā Alu Kaponi, �cilvēku, kur� visu mū�u turējis casa dl tollerenza" (atklāto namu).

Piesaistījis savā pusē asamblejas delegātus, Marancano faktiski uzvarēja Maseriu, viņ� pat pieprasīja, lai ģenerālā asambleja formāli anulē viņam piespriesto nāves sodu un piesprie� to Maseriam. D�entile pastāvēja uz to, lai lēmumu uz laiku atliek. Viņ� mēģināja pierādīt, ka konkurējo�o bandu barve�i lr viens otra cienīgi, un pārliecināt delegātus, ka capo dl capl re postenis Ir ļāllkvldē. Viņaprāt, kontroli pār mafiju vajadzētu uzticēt komitejai, kuru D�entile, būdams spēku briedumā, cerēja pakļaut savai ietekmei.

Viņa spiediena rezultātā asamblejas darbā tika pasludināts pārtraukums.

Ta�u tad sāka darboties Lu�ano. Zinādams, ka viņu atbalsta kā "Bagslja un Meiera bandas" kaujinieki, tā arī "Savienība�, viņ� riskēja Maseriu iemānīt lamatās un uzaicināja to kopā paēst pusdienas vienā no Bruklinas restorāniem. Kamēr "Laimes luteklis" mazgāja rokas tualetē, viņa rokaspui�a Vito D�enovēzes vadītie kaujinieki ie�āva �Bosā D�o" se�as lodes.

Tas notika 1931. gada 15. aprīlī.

D�entile, kur� pats bija rēķinājies ar Lu�ano palīdzību, steidzās pie �Laimes lutekļa" uz mājām. Tur Lu�ano Izsauca arī Marancano draugu Vinsentu Truajā.

"Don Vl�enco.� �Laimes luteklis" sacīja, �paziņojiet savam biedram Marancano, ka mēs ne Jau tāpēc nogalinājām Maseriu. lai izdarītu pakalpojumu jūsu draugam, bet savu apsvērumu vadīti. Pasakiet viņam, ka no �ī brī�a. Ja viņ� kādu nogalinās, pat mūsu personīgo ienaidnieku, mēs vedīsim karu līdz galam. Pasakiet viņam, ka ne vēlāk kā pēc divdesmit �etrām stundām viņam jādod piekri�ana tikties mūsu norādītajā vietā�"

Tā ar �Laimes lutekļa" Lu�ano muti ierunājās "Savienība", un tas nepārprotami liecināja, ka �ajā pārejas periodā parādījies Jauns spēks, ar kuru nevarēs nerēķināties.

Un Marancano, kaut gan neatteicās no saviem godkārīgajiem plāniem, ātri samierinājās ar realitāti.

Viņi tikās nākamajā dienā. �ikāgā tika sasaukta Jauna ģenerālā asambleja. Tās organizē�anas Izdevumus apņēmās segt Kapone Lu�ano tre�ās pakāpes brālēns. D�entile vēlreiz mēģināja aizstāt capo dl capl re ar komiteju, ta�u dienas varonis Marancano Izgāza �o priek�likumu, un D�entile, neraugoties uz savu daiļrunību, nespēja

pārliecināt līdzgaitniekus atturēties no biju�ā rīkļurāvēja Ievēlē�anas par �visu bosu bosu".

Lu�ano neiejaucās, lai neradītu mafijā �ķel�anos, pirms tās locekļi nav paspēju�i novērtēt Jauno līderi. Viņ� ne�aubījās, ka Marancano sekos Goda biedrības asiņainajām tradīcijām, un tādēļ ir vērts pagaidīt. Viņam bija taisnība.

Jaunais capodicapi re apmetās greznos apartamentos aiz �Commodore" viesnīcas, netālu no Centrālās stacijas, kur vienmēr bija daudz cilvēku un policija. Marancano nosprieda, ka tādā vietā ienaidniekiem nebūs viegli viņu nogalināt. Savu kabinetu viņ� pārvērta par sardzes telpu, kur pastāvīgi de�urēja divas sargu grupas, mainoties ik pēc divpadsmit stundām. Otrs cietoksnis, kur bija viņa kantoris, atradās Parka avēnijas 230. namā. Uz turieni Marancano brauca bruņotā automa�īnā.

Kaut gan kapo, kas izkalpojās bosa priek�ā, pastāvīgi apgādāja viņu ar naudu, Marancano sastādīja "nāvlnleku" sanīkstu, kurā bija se�desmit uzvārdi. Tajā iekļuva Lu�ano, Adonlss, D�enovēze un gandrīz visi ietekmīgie kapo.

�ajā lūzuma brīdī Lu�ano laida darbā savu slepeno ieroci �Bagsija un Meiera bandu". Ne ar vienu no mafijas locekļiem viņ� nejutās dro�ībā. Lanskls un Sīgels dienu un nakti rūpējās par �Laimes lutekļa" dro�ību, līdz nolēma, ka pienācis laiks doties uzbrukumā.

Pieredzēju�i slepkavas, ko pavadīja viens itālis, kur� pazina Maran cano. pieklauvēja pie Parka avēnijas 230. nama durvīm, kurā atradās �Eagle Building Corporation" kantoris, un uzrādīja federālo aģentu apliecības. Viņus ielaida. Draudēdami ar revolveriem, viņi nostādīja Marancano miesassargus ar seju pret sienu. Par turpmāko D�entile stāsta sekojo�o: "Kad Marancano ļaudis, pistoļu apdraudēti, sastinga, viens no ebrejiem izgāja gaitenī un pasauca Itāli, lai tas parāda, kur� te ir Marancano."

Marancano pazina itāli un. uzskatīdams, ka tas ir "sausā likuma" sargu uzlidojums, sacīja:

�Pepīno, tu zini, ka esmu Marancano un ka �is ir mans kantoris. Lai meklē, kur grib. nekādas kontrabandas te nav. Tas ir komerciāls kantoris."

Turpmākais, pēc D�entiles vārdiem, notika tā:

"Pārliecināju�ies, ka viņu rokās nonācis īstais Marancano. ebreji aizveda viņu uz personīgo kabinetu un, lai izvairītos no trok�ņa, mēģināja no�ņaugt. Pēc tam viņi izvilka na�us, bet notiesātais, kur� bija ļoti spēcīgs un kura spēkus vēl vairoja izmisums, sāka me�onīgi pretoties. Tad viņi sāka �aut ar revolveriem. Marancano tika uz vietas nogalināts.�

Tas notika 1931. gada 10. septembrī. Marancano �valdīja� bez piecām dienām plecus mēne�us. Viņa ķermenī tika konstatētas �etras

�āvienu un piecas dūrienu brūces. �Bagsija un Melera banda" prata savu darbu.

Notiku�ais deva signālu jaunām slepkavībām. Uz ielas uzbrucējus gaidīja Lu�ano cilvēki. Uzzināju�i, ka operācija beigusies laimīgi, viņi metās pie telefona un �paziņoja pui�iem da�ādās Ņujorkas malās, ka var sākt tīrī�anu".

Sākās �slcīlle�u vakarēdiena slaktiņ�".

Asiņainie notikumi neaprobe�ojās ar Ņujorku. Nākamajā dienā visā valstī mafijas "Jaunie amerikāņi" ar vietējo bandu atbalstu un līdzdalību (Ja tāda bija vajadzīga), rīkojoties saskaņā ar rūpīgi izstrādātu plānu, izrēķinājās ar "ūsaiņiem". Tā kā �ādu slepkavību uzskaite neietilpa reģionālo varas iestā�u kompetencē, bet Izmeklē�anas birojs neticēja mafijas eksistē�anai, oficiālie dati par upuru skaitu ilgi palika nezināmi, un Ukal 1970. gadā biju�ais ģenerālprokurors Remsljs Klarks nosauca skaitli �etrdesmit.

Par informācijas avotu viņ� klusēja.

�Amerikanizētā" mafija daudznāciju "Savienības" sē�u zālē sāka spēlēt otrās vijoles partiju. �ikāgā tika sasaukta kārtējā ģenerālā asambleja. �oreiz �noguru�ie un pieredzes bagātinātie" delegāti. Lu�ano ietekmēti, likvidēja capodlcapi re sistēmu un varas pilnvaras nodeva padomei.

Kā liecina D�entlle, kur� piedalījās asamblejā, padomē Ietilpa agrāk Maserlas vadītās �ģimenes" kapo Lu�ano. biju�ās D'AkilJas �ģimenes" kapo Vinsenls Manjano. Brukllnas "ģimenes" kaj� D�o Profa�t, Ņujorkas "ģimenes� kapo Pepīno Bonnano (D/.o Bananass), �ikāgas daļas boss Kapone, kur� tolaik gaidīja prāvu federālaļā tiesā, Ņuļorkas "ģimenes� kapo Gaetano Galjano, kur� bija nomainījis < '.aelano Reinu, Klīvlendas kapo un Klīvlendas slndlkāla sabiedrotais Frenks Mllano.

D�entilem nekādi netika Izteikta atzinība pai viņa Ilggadējo kalpo�anu, un viņ� skaļi Izpauda savu sa�utumu. Pai islo bosu pirmo starp līdzīgajiem padomē kļuva Lu�ano. Viņ� tomēi bija spiests uzturēt labas attiecības ar Lanski un citiem "Lielā septiņnieka" locekļiem. Mafijas �amerlkanlzācija" bija svarīgs faktors, ko savos nākotnes plānos nevarēja neievērot tādi cilvēki kā Lanskls un Torlo, jo tā garantēja Iek�ējo cīņu Izbeig�anos, kuras traucēja biznesam un uzkurināja gangsteru �medības" no varas Iestā�u puses. Lu�ano saprata, ka viņa stāvoklis mafijā automātiski nodro�inās viņam vietu Jebkuras lielas sabiedrības direktoru padomē, un tas viņu pilnīgi apmierināja.

Mafija palika tāda pati, kā bija, biedrība, brālība, ko veidoja pa da�ādām pilsētām Izkaisītās autonomās �ģimenes", ko vienoja tradīcijas un asinssaites. Da�i kapo nākamajos gadu desmitos iekrāja krietnu kapitālu un nostiprinājās savā teritorijā, tomēr neviens no viņiem

nekļuva par nacionāla mēroga personu tādēļ vien. ka bija Goda biedrības loceklis. Lu�ano. Adonlss, Kostello un viņiem līdzīgie ieman�toja pla�u atzinību galvenokārt tāpēc, ka cie�i sadarbojās ar Nacionālo noziedzīgo sindikātu.

Jāatzīmē, ka pieci no septiņiem padomes locekļiem nāca no Ņujor�kas reģiona, kur Lu�ano, protams, bija ļoti spēcīgs. Tas liecina ne tikai par to, ka �Laimes luteklis" rūpējās par savu personīgo stāvokli, bet arī par to, cik mazu nozīmi viņ� pie�ķīra citiem valsts reģioniem. Kas attiecas uz diviem "sve�iniekiem�, kuri padomē pārstāvēja �tālo provin�ci", viens no viņiem-Kapone-bija Lu�ano radinieks, turklāt viņu da�as dienas pēc Ievēlē�anas par "Lielā septiņnieka� locekli notiesāja ar septiņiem gadiem ieslodzījuma cietumā. �ikāgas sindikāts saglabāja savu iepriek�ējo Ietekmi, bet Kllvlendas mafija atkāpās otrajā plānā. Klīvlendas pārstāvis Mllano būtībā bija Mo Dalica un viņa partneru Ieliktenis, un turienes �Savienības" nodaļa bija cie�i saistīta ar Meieru Lanski.

Vēlāk Mllano aizbrauca uz savu mui�u netālu no Verakrusas Meksikā, bet viņa pēctecis Pollcl "Lielais Els" pārcēlās uz Maļami, kur pēc da�iem gadiem kļuva par �ārlza Rlboco "Bebes� kompanjonu, kur� bija prezidenta Ri�arda Nlksona padomnieks.

Par Klīvlendas kapo beidzot kļuva D�ons Skall�s, kur� līdz tam Ilgi bija strādājis par klerku Kllvlendas sindikāta spēļu namos, ta�u tas nevienu nemulsināja.

Nikola D�entile mēģināja pielāgoties jaunajai kārtībai, tomēr neguva ne materiālus labumus, ne pagodinājumus. Jaunajai paaudzei viņa mierne�a talants nebija vajadzīgs.

Vēlāk viņ� rakstīs:

��ie ļaudis aizmirsa mani, cilvēku, pateicoties kuram izķepurojās no daudzām riskantām situācijām. Un manu pūliņu augļus Ievāca tie pa�i nelie�i, kas turpināja mani izmantot, sūtot no vienas Savienoto Valstu malas uz otru. Ak, cilvēciskā nepateicība!"

D�entile galu galā bija spiests nodarboties ar narkotisko vielu kontrabandu, bīstamāko un pazemojo�āko no visiem reketa veidiem, ko ieviesa Arnolds Rot�teins �Galva�.

1937. gadā Nikolu apcietināja Jaunorleānā. Lepnums lika viņam apgalvot, ka pēc melīgās apsūdzības.

Viņu atbrīvoja pret dro�ības naudu. Pēc savu bosu pavēles tik zemu viņ� tajā laikā Jau bija kritis! D�entile aizbēga no �tatiem un slepus atgriezās Sicīlijā, kur sāka kalt plānus, kā atriebties apvainotājiem, un domāt, kā likt mafijai samaksāt par tai sniegtajiem pakalpojumiem.

Vairāk nekā pēc divdesmit gadiem viens no �iem plāniem īstenojās dzīvē: visi noziedzīgās pasaules barve�i Izņemot galīgi aizmirsto D�entill Izrādījās federālo varas Iestā�u uzmanības centrā. Tā Nikola pavisam negaidītā veidā tika atriebts.

Bet ekonomiskie un politiskie notikumi ļāva piepildīties Lanska, Torio, �Lepkes" un -Jā, Jā! Lu�ano lolotajam sapnim: 1934. gadā vienā no Ņujorkas viesnīcām tika nodibināts Nacionālais noziedzīgais sindikāts. No daudzajiem kausētavā iemestajiem korespondentiem radās vienots konglomerāts.

1971. gada 29. novembri Tieslietu ministrijas nodaļas pret organizēto noziedzību vadītāja vietnieks Mārtlns Levl atzina noziedzības sakarus ar ekonomiku. Citēsim:

"Organizētā noziedzība nav vienkār�i naudas piesavinā�anās. Kad bizness attīstās vāji, paveras brīvs ceļ� organizētajai noziedzībai. Sākotnējais kreditors kļūst par partneri."

Lai gan Levi secinājumi bija saistīti ar konkrēto laiku, tie absolūti piemēroti arī situācijai, kas valstī Izveidojās pēc 1929. gada 29. oktob�ra, �melnās otrdienas". Tajā dienā Volstrītu pārņēma panika, un laik�mets, kur� sākās ar Hārdlngu un "atgrie�anos normālajā dzīvē" un kurā Ietilpa �hūverisma uzplaukuma" periods, negaidot beidzās ar skandālu.

Mēne�os un gados, kas sekoja "melnajai otrdienai�, lielā depresija pakāpeniski aptvēra visu valsti, nesot līdzi bezdarbu, bankrotus, nabadzību. Dzīves līmenis nemitīgi pazeminājās, krīze savu kulmināciju sasniedza 1933. gadā, kad aizvērās pēdējo banku durvis. Tā bija likteņa ironija, ka nauda bija saglabājusies tikai butlēgeriem. Tas bija pats svarīgākais moments organizētās noziedzības vēsturē, kuru likuma sa^gl palaida garām. Pirmais to ievēroja Levi 1971. gadā. Butlēgeriem uzkrājās skaidra nauda, daudzi miljoni dolāru, kas glabājās zem gultas apavu kārbās, da�ādās slēptuvēs mājās, bēniņos, pagalmos ieraktās konservu kārbās. Citiem vārdiem, parādījās likvīdā. tas lr, viegli realizējamā nauda.

Veikalnieki, kas mēģināja noziedzīgajam biznesam Izveidot organi�zatorisku pamatu, paspēja iedzīvoties bagātībā pirms �melnās otr�dienas", kas, protams, deva zināmas priek�rocības, kaut ari ne sevi�ķi nozīmīgas, jo bagāti bija arī daudzi biznesmeņi, kas nepārkāpa likumu. Pavisam cita lieta bija skaidra nauda situācijā, kad tās nevienam citam

nebija, kad baņķieri, lielākie biznesmeņi lēca ārā pa savu kantoru logiem vai. paslēpu�ies no cilvēku skatieniem, ielaida sev lodi pierē.

Turpmākajos (rīs gados līdz Frankllnam Rūzveltam izdevās pārliecināt savus līdzpilsoņus, ka viņiem nav ne no kā jābaldās, tikai pa�iem no sevis tūksto�iem veikalnieku, kuri nebija Izdarīju�i pa�nāvību, negri�bot sāka vērsties pie vienīgajiem kredītspējīgajiem cilvēkiem, un �ādi cilvēki bija gangsteri. Biznesmeņi gāja pie viņiem kā pazemīgi lūdzēji un gāja projām, tiku�i pie apgrozāmā kapitāla un partneriem. Lūk, tad organizētā noziedzība sāka iespiesties lielajā biznesā, sevi�ķi tajās nozarēs, kur norisa pastāvīga naudas cirkulācija (piemēram, patērē�anas sfērā: klnora�o�anā, �ū�anas un pārtikas rūpniecībā, restorānos utt.). Sāku�i ar mazumiņu, organizētās noziedzības līderi pakļāva sev veselas sabiedrības. Izrādījās, ka lielisks starta laukums �im nolūkam ir butlēgerisms.

Kad pēc "sausā likuma" atcel�anas 1933. gadā legāli sāka rasties Jaunas sabiedrības, daudzu valdēs ietilpa tādi cilvēki kā Torlo, Lanskis un Kostello.

Tajā laikā notiku�ās būtiskās pārmaiņas politiskajā frontē tāpat noteica naudas diktāts. Agrāk, kad bija vajadzīgi līdzekļi priek�vēlē�anu kampaņai, politiķi vērsās pie biznesmeņiem. Arī gangsteri vairāk vai mazāk bija atkarīgi no Ievēlētās amatpersonas. Pirms "sausā likuma" ievie�anas politiskie līderi bie�i Izmantoja pilsētu bandu palīdzību partijas iek�ējās disciplīnas nostiprinā�anai.

Bet pēk�ņi pārvaldes sviras atradās gangstera rokās. Tagad viņ� komandēja politiķi. Vēl vairāk, ar laiku viņ� sāka norādīt partijām, kādi kandidāti jāizvirza. Tagad kandidāti lūdza gangsteru atbalstu un uzvaras gadījumā ne ar vārdiem, bet ar darbiem atlīdzināja par biju�o un nākamo atbalstu.

Tradicionālās kārtības izmaiņu uzskatāmi ilustrēja demokrātiskās partijas kongress, kas notika 1932. gadā �ikāgā. Llelumlielā daļa deputātu uzskatīja, ka kongresa izvirzītais kandidāts kļūs par kārtējo prezidentu.

Bija divi kandidāti: Rūzvelts un Els Smits �Jautrais cīnītājs", kas jau 1928. gadā bija balotējies par prezidentu. Ņujorkas delegācija sa�ķēlās. Elberts Marinelli no Tamaniholas vadīja grupu, kas izvirzīja Smitu, bet Vestsaidas līderis D�līnljs Halnss otru, kas gribēja cīnīties par Rūzveltu. Tas nebija nekas neparasts, ta�u �oreiz Elbertu Marinelli atbalstīja Lu�ano �Laimes luteklis", bet Hainsu Frenks Kostello.

Lai kas arī uzvarētu, gangsteriem uzvarētāja nometnē bija uzticami draugi.

Pēc uzvaras �ikāgā un pēc tam vēlē�anās Rūzvelts sāka plānveidīgi graut politisko magnātu varenību lielajās pilsētās. Koncentrēdams labdarības programmu pārvaldi Va�ingtonā, viņ� vecā kaluma bosiem

atņēma vienu no popularitātes avotiem. Nabagie bija pieradu�i rēķināties ar viņu palīdzību sevi�ķi spiedīgos gadījumos vai nu naudā, vai ar oglēm aukstās ziemās. Vēl vairāk. Rūzvelts lika Iek�ējo Ienākumu biroja Izlūko�anas dienestam Izskaust gangsteru bandas lielajās pilsētās. Vispirms speciālie aģenti ķērās pie Luiziānas gubernatora HJO Longa, kur� kādu laiku draudēja kļūt Rūzveltam par bīstamu sāncensi. Otrs mērķis bija Nakijs D�onsons, kur� 1929. gadā Atlantiksitijā bija gang�steru kongresa priek�sēdētājs. Trāpīja arī Pendergasta organizācijai Kanzassltljā.

Visas �īs akcijas, kaut gan tām bija pilnīgi pretēji mērķi, bija izdevīgas gangsteriem. Sagrūstot vecajai kārtībai, tie arvien aktīvāk uznāca uz skatuves un pamazām pārņēma savās rokās neredzamos vadības gro�us.

Pārmaiņas da�ādās pilsētās un �tatos norisa at�ķirīgi, tomēr kopumā noziedzības, biznesa un politikas savienība nostiprinājās (vidusmēra amerikāņi to vienkār�i nespēja saprast).

Tiesa, kaut kas palika arī nemainīgs vispārējā tieksme maksimāli ātri iedzīvoties.

Otrs lūzuma brīdis �ajā pārejas periodā btļa �sausā likuma" atcel�ana. Saprātīgākie noziedznieki! pasaules līderi, saprazdami, ka agrāk vai vēlāk zelta straume izsīks, sagatavojās neizbēgamajam. Kaut gan Edgars Hūvers brīdināja, ka par galveno reketa veidu tagad kļūs cilvēku nolaupī�ana, tādi gudrinieki kā Lanskis pievērsās azarta spēlēm. �I alkoholismam līdzīgā sociālā netikuma ekspluatācija apstākļos, kad no sabiedrības puses trūka reālas pretdarbības (ja neskaita formālus likumos paredzētus Ierobe�ojumus), solīja lielus Ienākumus. Lanskis uzskatīja, ka sekss un azarta spēles vienmēr ir dro�a likme. Tā domāja arī viņa draugi no Klīvlendas. Ceturtajā un pēdējā �sausā likuma� laikmeta stadijā Klīvlendas sindikāts sāka nodarboties ar spēļu biz�nesu.

Pa to laiku skaidras naudas krājumi izsīka, bet nodokļi par legālo alkohola ra�o�anu un tirdzniecību draudēja kļūt pārāk lieli valstij, kas cieta no ekonomiskās depresijas. No tā Izrietēja, ka lētu, ta�u kvalitatīvai dzērienu tirgus saglabāsies pat pēc �sausā likuma" atcel�anas. Jaunajām ar alkohola dzērienu tirdzniecību saistītajām sabiedrībām, no kurām daudzas kontrolēja gangsteri, vajadzēs lielu daudzumu pre�u, un tās neinteresēsies par to izcelsmi.

Akciju sabiedrība "Melase" tika nodibināta 1933. gada 25. novem�bri, bet tie�i pēc desmit dienām tirdzniecība ar alkoholiskajiem dzērieniem atkal kļuva likumiga. Par �Melases" valdes priek�sēdētāju kļuva D�ons Drjū (īstajā vārdā D�eikobs Steins). cilvēks, kur� prezidenta Hārdlnga laikā noslēdza slepenu savienību ar Gastonu Minsu.

Vēlāk noskaidrojās, ka ari citi valdes locekļi. Izņemot vienu, ir

Klīvlendas sindikāta barve�u Dalica, Takera un Pollcl "�aka" ielikteņi. Izņēmums bija mantziņa palīgs Mozess Saltrons no Ņujorkas. Izrādījās, ka viņ� Ir Melera Lanska sievastēvs.

Tādi ir oficiālie dati.

Vēlāk rūpīgi Izdarītā Izmeklē�ana parādīja, ka ar �Melasi" bija saistīti arī citi bandu barve�i kā no Austrumu piekrastes, tā no Vidē�jiem Rietumiem: Pīters Likavoli, Pollcl �Lielais Els", D�o Adoniss, Cvilmans"Lamzaks" un citi. īstenībā akciju sabiedrība �Melase" kļuva par starta laukumu Nacionālā noziedzīgā sindikāta Izveido�anai, ar tās palīdzību tika izdarīts nobeiguma eksperiments ceļā uz starpreglonālas sadarbības nodibinā�anu.

�Melases" mērķis bija izveidot un ekspluatēt lielas pagrīdes spirta dedzinātavas, lielākās, kādas Jebkad bija darboju�ās �tatos. Galveno no tām galu galā atrada Zeinsvlllā Ohalo �tatā, otru, gandrīz tikpat lielu. Elizabetā Ņūd�ersljas �tatā. Cik �ādu fabriku palika neatklātas, zina tikai sindikāta vadītāji. Nav izslēgts, ka da�as darbojas vēl �odien.

�ajās fabrikās ra�oja un fasēja miljoniem galonu kvalitatīvu dzērienu. Ar nodokli neaplikto viskiju bija Izdevīgi pārdot pat par puscenu. Ta�u arī tik milzīgas spirta dedzinātavas nespēja apmierināt pieprasījumu. Zeinsvillas fabrikā raudzējamos kublos ielika 48 600 mārciņu cukura un 15 200 mārciņu melases. (Melase lr cukurrūpniecības blakuspro�dukts-sīrupam līdzīga salda masa, ko akciju sabiedrībai it kā vajadzēja ra�ot.) No �īm sastāvdaļām Izgatavoja 36 506 galonus suslas dienā. Nepārtrauktais ra�o�anas process ļāva Iegūt 5000 galonu simtprocentīga spirta dienā. Vairumtirdziecībā tā cena bija 2 dolāri par galonu, bet mazumtirdzniecībā 2.50 par kvartu. Pa�izmaksa, ieskaitot apsardzi, darbu, kurināmo un izejvielas, bija 50 centi par galonu.

Zeinsvillas fabriku, kas atradās pazemē, tunelis savienoja ar kaimiņu mājas pagalmu. �ajā mājā dzīvoja sieviete, kuras �vienīgais uzdevums bija vajadzības gadījumā nodro�ināt bēg�anu pa tuneli". Tur bez visa cita atradās Iekārta, kas varēja ra�ot 35 506 galonus alus dienā. Alu. kā arī stipros dzērienus, izveda slēgtos pre�u vagonos, kas atradās tuvākajā stacijā uz rezerves sliedēm. Fabrikas vērtība bija �Vismaz 250 tūksto�i dolāru", un tā bija tikai viena no daudzām.

Likumu pārstāvji, sastopoties ar organizēto noziedzību, parasti apjuka. Minēsim kaut vai tādu uzjautrino�u faktu: viena no finansu pārvaldēm mēģināja pierādīt, ka Zeinsvillas fabrika pieder Klīvlendas sindikātam, bet cita tajā pa�ā laikā ar sindikāta locekļiem apsprieda, kā tiem atlīdzināt zaudējumus, ko radījis policijas uzlidojums. Noziedz�nieku pasaules biznesmeņi lieliski prata apiet asos stūrus. Ne�ēlojot naudu, viņi algoja labākos advokātus un finansistus.

Kā likumīgā, tā nelikumīgā ceļā ra�oUe alkoholiskie dzērieni joprojām bija svarīgs sindikāta ienākumu avots, tomēr �Melases" kā kopuzņēmuma

eksistē�ana pierādīja, ka vispāmacionāla organizācija ne tikai ir iespējama, bet arī rentabla. Jo ļauj apvienot resursus. Reizē ar spēļu biznesa attīstību valstī vispārējās sistēmas ietvaros pieauga arī spēles ar �kopuzņēmumiem" popularitāte.

Ideja apvienot noziedznieku pasaules spēkus Izrādījās neparasti gudra. Labākais piemērs tam ir konkurence starp Voksiju Gordonu un �Vācieti �ulcu�, kuri gribēja saglabāt neatkarību, ta�u no tā ieguva tikai Iek�ējo ienākumu biroja izlūko�anas nodaļa. Gordons, pieredzējis gangsteris, kur� �sausā likuma" Ievie�anas priek�vakarā vadīja Ar�nolda Rot�teina nelegālos mākleru kantorus, tika pie bagātības, agrāk par cttiem sācis nodarboties ar alkoholisko dzērienu kontrabandu. Tiesa, pieaugot konkurencei, Gordons pievērsās alum un apmetās Ņūd�ersijā.

�ulcs bija viens no nedaudzajiem pirmo bandu barve�iem, kuri varēja lepoties ar to, ka dzimu�i Amerikā. Viņa māte Emma Flēgenheimere, dievticīga un sapņaina persona, ne velti nosauca dēlu par Arturu, Jo viņas iztēlē lidinājās karaļa Artura tēls. Tomēr bezmaksas vidusskola Frlsbīstrītā Ņujorkā Izrādījās nepiemērota nākamo karaļu audzinā�anai, un puisēns saistījās ar �Berd�ensu bandu".

Pēc tam, kad viņ� sevi parādīja vislabākajā gaismā, piedalīdamies daudzās zādzībās un nosēdēdams piecpadsmit mēne�us cietumā, berd�ensi Iesauca viņu par 'Vācieti �ulcu". Tas bija par godu pazīstamam kauslim, kas Bronksā bija slavens ar savu ne�ēlību.

Pēc �sausā likuma� ievie�anas �Vācietis� savāca veselu rīkļurāvēju armiju un izveidoja savu valsti. Sācis ar alkohola tirdzniecību, viņ� pamazām papla�ināja savu darbības Jomu, pievērsās rik�o�anas sacīkstēm, pagrides loterijai, narkotisko vielu kontrabandai, restorāniem un citiem reketa veidiem un beidzot nosprieda, ka var bez pūlēm pievākt Gordona alus impēriju. Drīz starp Gordonu un �ulcu izvērsās cīņa uz dzīvību un nāvi. Sindikātu abi Ignorēja. Katrs, protams, cerēja pēc �sausā likuma" atcel�anas kļūt par legālu monopolistu.

Nepagāja ne divas nedēļas pēc tam, kad likums atļāva tirgoties ar alu, un Elizabetes viesnīcā �Cartret" Ņūd�ersijas �tatā, kur dzīvoja Gordons, ielauzās �ulca algotie slepkavas.

Voksijs izlēca pa logu un aizbēga. Divus no viņa cilvēkiem Maksi Grīnbergu un Maksi Haselu nogalināja.

Desmit dienas vēlāk. 1933. gada 23. aprīlī, Gordonu pēc �etriem likuma pantiem apsūdzēja par nodokļu nemaksā�anu. Viņa ienākumi pārsniedza divus miljonus dolāru gadā, bet nodokļu deklarācijā viņ� uzrādīja tikai 8125 dolārus. Speciālie aģenti konstatēja, ka Voksijs par dzīvokli vien maksāja 6000 dolāru gadā.

Dzīvoklī bija bibliotēka 3800 dolāru vērtībā, neviena grāmata ne reizi netika atvērta.

Gordonu sameklēja un piesprieda viņam desmit gadus Ieslodzījuma cietumā. Drīz viņu nosacīti atbrīvoja, ta�u par mahinācijām melnajā tirgū otrā pasaules kara laikā viņ� atkal nokļuva aiz restēm. �ulcam klājās daudz sliktāk. Viņ� ieradās no�ēlot grēkus un galu galā tika attaisnots, bet, kamēr Iek�ējo ienākumu birojs vāca materiālus Jaunai apsūdzībai, "Vācietis� kļuva par tikko Izveidotās "Slepkavību akciju sabiedrības" (�Murderlncorporated�) pirmo upuri. Mēģinājums traucēt gangsteru apvieno�anos nepalika nesodīts�

1934. gada agrā pavasarī notika tas, par ko tik daudz runāja �Ideālisti� Lanskis un Torio. Vienā no Ņujorkas viesnīcām baumo, ka �Voldorf Astorla" lika nodibināts Nacionālais noziedzīgais sindikāts. Tā to. protams, nesauca. Cilvēkus no malas, kas neietilpa mafijā, pilnīgi apmierināja nepretenciozais �sindikāts" vai "sabiedrība�, bet Goda biedrības locekļi deva priek�roku nosaukumam �Combination".

Torio, kuram bija pieredze Vado�ā darbā" Ņujorkā un �ikāgā, vadīja lielāko daļu sē�u. bel komivoja�ieris Lanskis no �Brodvejas bandas� aktīvi darbojās kuluāros. No Klīvlendas Ieradās viņa draugs Mo Dalies, no Mlneapolisas un Senpolas lzldors Blūmenfelds, bēdīgi slavenais "Mazulis Kenns�, īdi Blūma brālis. Sēdēs piedalījās ari par Jaunorleānas bosu ieceltais Kastels "Dendijs Fils", kur� sāka kā kalpotājs Arnolda Rot�telna mākleru kantoros. Delegātu skaitā bija Haimens Ebramss, Lanska tuvs draugs, kur� Bostonā nomainīja Solomonu "Ķēniņu", kad tas sāka Izrādīt diktatoriskas manieres. Uz tik�anos Ieradās ari Lanska pārstāvis Filadelfijā Harijs Strombergs �Nlgs Rozens". Delegāts no Nūd�ersljas bija Cvilmans "Lamzaks". Pols Rika "Oficiants", kuru Lanskis uzskatīja par �ikāgas sindikāta smadzeņu centru, piedalījās kā novērotājs. Pēc Torio domām. �ikāgas gangsteri joprojām vēl nebija pietiekami civilizēti, lai piedalītos vispārnacionālā asociācijā, tomēr palika cerība, ka viņi ar laiku cels savu līmeni.

Mafiju, bez �aubām, pārstāvēja tās labākie spēki Lu�ano, Adoniss, Kostello un Vīto D�enovēze, tomēr tos uzskatīja drīzāk par partneriem no Ņujorkas "savienības", nevis par patstāvīgas organizācijas vadītājiem. Ja Lu�ano vēlētos nodemonstrēt Goda biedrības spēku, tas viņam neizdotos. Kā vēlāk nācās pārliecināties Alberto Anastasiam un Antonlo Karfaono �Mazajam Od�i", Lanska ietekme neierobe�ojās ar Ņujorku, bet viņa sabiedrotie provincē bija daudz bagātāki un labāk bruņoti nekā Lielās Pilsētas rīkļurāvēji.

Pārskati par to, kas notika sapulcēs, ir visai miglaini. Ņujorkas policijas ziņotāji, kas tos sastādīja, atradās tādā pa�ā situācijā kā D�o Vala�i 1963. gadā. Ievērojamais pārbēdzējs, atbildot uz jautājumu par stāvokli Demoinā Aiovas �tatā, paziņoja, ka nekad nav dzirdējis par tādu vietu. 1934. gadā ziņotāji tāpat nonāca strupceļā, kad viņiem

jautāja, kas notiek ārpus Bruklinas un D�ersisitijas. Gangsteriem, kas sāka runāt pēc daudziem gadiem, laika gaita un turpmāko notikumu izraisītā pārslodze tāpat bija radījusi robus atmiņā. Tomēr galvenās tēmas, ko delegāti skāra savās runās, kļuva zināmas.

Lu�ano pastāstīja par mafijas �amerikanizē�anos" un apsolīja, ka �im faktam turpmāk būs konstruktīva nozīme. Vēl viņ� paziņoja, ka jebkur� organizācijas loceklis, kuram ir pretenzijas pret vietējo kapo. var sūdzēties "augstākajai padomei", kā lepni bija nosaukts vado�ais orgāns, un Jautājumu taisnīgi iz�ķirs. Lu�ano runu uzņēma ar vētrainām ovācijām.

Adoniss raksturoja �Lielā septiņnieka" evolūcijas procesu, pienācīgi atzīmēdams Torio nopelnus, bet Dalies, runādams par "Melases" darbību, pateicās Meieram Lansklm.

Cvilmans pastāstīja par asiņaino un, viņaprāt, bezjēdzīgo karu, ko Ņujorkā veda Gordons un �ulcs. Lai pieradītu, ka noziedznieku pasaulē nepiecie�ama stingra kontrole, viņ� minēja piemēru par �ārlza Llndberga jaunākā nolaupī�anu, kas vēl �odien nav atklāta. Nav �aubu. Cvilmans paziņoja, tas ir diletantu roku darbs. Ta�u kaislības tā nokalta, ka viņam pa�am nācās apsolīt atlīdzību par nolaupītāja notver�anu. Viņ� piebilda, ka Kapone un da�i citi apcietinātie "Netīrās bandas" locekļi nekādi nespēja palīdzēt pat apmaiņā pret savu atbrīvo�anu.

Citi oratori apsprieda Jaunās organizācijas struktūru, izmantojot Rūzvelta Jaunā kursa terminoloģiju. Vispāmacionālo sindikātu ierosināja veidot pēc Rūpniecības atjauno�anas nacionālās administrācijas pa�rauga. Visu tā darbības veidu kontrolei, kā arī augstāko orgānu sūdzību Izskatī�anai bija paredzēts Izveidot reģionālas padomes. Nolēma noteikt un stingri ievērot precīzas teritoriālās robe�as. Arī lielās pilsētas bija paredzēts sadalīt atbilsto�i reketa veidam vienā vai otrā rajonā: prostitūcija, azarta spēles, augļo�ana, apsardzība, narkotiskās vielas, izspie�ana utt. Da�ādi veicināja kopuzņēmumu izveido�anu Jaunu teritoriju apgū�anai, bet da�us novadus, piemēram, Maiami, Ierosināja uzskatīt par pilnīgi "atklātiem".

Visi tik�anās dalībnieki piekrita tam. ka tādu milzīgu savienību nevar vadīt viens cilvēks, katrai reģionālajai grupai tiek garantēta vietēja autonomija. �Visu bosu bosa� postenis tiek likvidēts. Augstākajā līmenī Jāvalda pilnīgai vienlīdzībai, reģionu vadītāji un da�ādo reketa veidu �organizatori" sapulcēsies, lai kopīgi izskatītu sūdzības un Izstrādātu kopīgu rīcības līniju.

Kādā veidā augstākais orgāns īstenos dzīvē savus lēmumus? Par �o tēmu runāja Luiss Buhalters.

Buhalters, ko pazina vienkār�i kā �Lepki", bija neliela auguma cilvēks ar smaido�ām acīm, bedrīti kreisajā vaigā un miermīlīgu rak�sturu. Tā gan likās tikai viņa vecākiem. Viņ� piedzima 1897. gadā Ņujorkā un tur arī pavadīja Jaunību.

Līdz 1922. gadam �Lepke" paspēja divas reizes sēdēt Singsingas cietumā par sakariem ar profesionāliem streiklau�iem. Tas viņu aizveda uz reketieru bandu, kas kontrolēja arodbiedrības, un rezultātā viņ� pakļāva savai ietekmei praktiski visas Ņujorkas �ū�anas fabrikas un maizes ceptuves. Turklāt �Lepke" nodibināja kontaktus ar Lanski. kuram savukārt bija labas attiecības ar Lu�ano. Katrs no viņiem bija pietiekami varens, bet visi kopā �ie �Trīs L" spēja kļūt par pilnīgiem saimniekiem Ņujorkā.

�Lepke" ierosināja organizēt speciālu brigādi pēc vecās �BagsIJa un Meiera" bandas parauga, kas būtu gatava operatīvi Izpildīt jebkurus pasūtījumus. Tika paredzēts, ka vietējie bosi. Ja viņiem vajadzēs kādu novākt, noslēgs ar brigādi �Līgumu par slepkavību", bet uzdevumu izpildīs pieredzēju�i profesionāļi. Tas ne tikai garantēs �darba" kvalitāti, bet arī samazinās �darba devēju" risku un atbrīvos bandas no izde�vumiem par speciālu kaujinieku grupu uzturē�anu. Tomēr neviens cilvēks, lai kā arī viņam būtu nodarīts pāri, nesaņems atļauju izdarīt slepkavību ārpus savas teritorijas. Ja kādu sūdzību uzskatīs par pamatotu un vainīgais pelnījis nāves sodu. �ādu spriedumu pasludinās augstākais orgāns.

Delegātiem Ideja patika, un "Lepkl" pilnvaroja organizēt slepkavu grupu, kas vēlāk kļuva pazīstama ar nosaukumu �Murder Incorporated�.

Viss norisa ļoti gludi, acīmredzot tāpēc, ka �ī ideja radās atbilsto�ā laikā. Tehnisko detaļu saskaņo�anai izveidoja speciālas komisijas. Strīdu, pat par teritoriju noteik�anu, nebija daudz, Jo faktiski tika apstiprināta Jau pastāvo�ā realitāte. Pēc pleciem gadiem "Vācie�a �ulca" advokāts Diksljs Deivlss rakstīja:

"Mo Deivlss (Ņujorkā Dalicu pazina kā Delvisu) Klīvlendā kļuva par pirmo personu, un katram, kas iedro�inātos to ap�aubīt, būtu darī�ana ar "Laimes lutekli". Meieru un Bagu (Sīgelu).�

Diksljs Deiviss bija viens no nedaudzajiem sindikāta dibinā�anas lieciniekiem, kuram bija ko pastāstīt. Ne tā. kā vēlākajiem D�ozefa Vala�i tipa "pārbēdzējiem�. Deivlss ar savām liecībām patie�ām palīdzēja notiesāt virkni svarīgu personu, tomēr organizētās noziedzības vēsturnieki viņu drīz aizmirsa. Ļoti �ēl. jo Deivlss Jau pats par sevi bija ļoti interesanta persona un Jaunas Juristu kategorijas aizsācējs, kuri apkalpoja sindikātu.

Ri�ards Deiviss piedzima 1904. gadā Ņujorkā, absolvēja Sirakūzas universitāti un Kolumbijas Juridisko skolu. Pateicoties savai daiļrunībai un nepiespiestajām manierēm, viņ� Ieguva iesauku �Diksljs" ("Dienvid nieks�). Advokāta karjeru Diksljs Iesāka, par mērenu atlīdzību aizstāvēdams sīkos blē�us, kas pelnījās ar pagrīdes loterijām, ta�u drīz iepazinās ar vienu no noziedznieku pasaules līderiem �Vācieti �ulcu".

Aiz �ulca muguras, protams, stāvēja D�ons Torio. un viņu sabiedrība �ķita piemērota godkārīgajam Juristam, kura uzmanībai nepagāja garām svarīgs fakts �ulca sakari ar ietekmīgu politisko darbinieku D�elmsu Hainsu.

Delvlss pa�aizliedzīgi aizstāvēja �ulcu no federālajām iestādēm, ta�u ar �Vācie�a� nogalinā�anu viņa karjerai pienāca gals. Galu galā Diksljs sniedza liecību pret Hainsu un kā "balvai" saņēma trīs gadus Ieslodzījuma cietumā par slepenu sadarbību ar reketieriem, kuri iedzīvojās ar pagrīdes loteriju. Pēc atbrīvo�anas viņ� publicēja virkni rakstu par sindikāta tap�anu, kuros minēja faktus, skaitļus un nosauca Lanski, Lu�ano, �Lepki� un citus. Tomēr neviens viņā neieklausījās, un visu aizmirstais Deiviss kopā ar sievu, biju�o varietē "Hope Down" dejotāju, pārcēlās uz Kalifomlju. 1970. gada 30. decembrī viņ� nomira ar Infarktu pēc tam. kad bruņoti iebrucēji aplaupīja viņa māju un draudēja nogalināt viņa sievu un mazdēlu. Dlksljam nekad nepatika vardarbība.

Nacionālais noziedzīgais sindikāts būtībā radās tad, kad vairāki gudri cilvēki da�ādās valsts malās nolēma saglabāt to, kas viņiem piederēja, un saprata, ka tādēļ Ir jāapvienojas. Iedarbojās Lanska un Torio senā tēze: pietiks visiem. Tomēr driz sākās "lielās medības�, kas lika daudziem gangsteriem doties uz vēl neapgūtajiem Amerikas nova�diem ar to milzīgo neapgūto potenciālu.

Darbība rada pretdarbību, un politiķi nekavējās Izmantot Jaunās iespējas. No vienas puses, laiks bija labvēlīgs karagājienam pret organizēto noziedzību, un Tomass DJūiJs bija gatavs to iesākt. No otras puses, pats DJūiJs. godkārīgs politiķis, veicināja �ādai akcijai nepiecie�amās atmosieras radī�anu.

Pēc 1929. gada baņķiera, maiznieka, sīkamatnieka profesijas pārstāja būt cienījamas. Sabiedriskās uzticības atgū�anu nekādi neveicināja ap�aubāmi Izdevīgie darījumi, kas kop� kāda laika bija kļuvu�i par gangsteru privilēģiju.

Tomēr mū�īgi smaido�ā Rūzvelta laikā �tatos sacēlās Jauns Ideālisma vilnis. Pieauga neuzticība vecajai kārtībai, finansu elites teorijai, lozungam "Bizness ir valsts lieta". Da�i opozicionāri no republikāņu vidus apgal�voja, ka Jaunais kurss lr komunistiskas sazvērestības rezultāts, tiesa, tādu nebija daudz. Rūzvelta uzbrukumi lielo pilsētu politiskajiem bosiem, kaut arī neveicināja noziedzīgā sindikāta attīstību, tomēr piesaistīja sabiedrības uzmanību kukuļņem�anai un korupcijai. Turklāt priek�stats par divdesmitajiem gadiem kā par Jautru un bezrūpīgu periodu neizturēja laika pārbaudi.

Reorganizētā Federālā izmeklē�anas biroja direktors Edgars Hūvers, uztvēris amerikāņu noskaņojumu, vērsās pret D�esija pēcte�iem, neatkarīgajiem laupītājiem, kas aplaupīja bankas ne tikai naudas dēļ,

bet ari �aiz mākslas mīlestības". Kamēr F1B medīja D�onu Dillind�eru un Elvinu Karpisu �Riebeklītl", īstie noziedznieku pasaules barve�i izveidoja varenu impēriju ar neierobe�otām attīstības iespējām.

Iniciatori spiediena izdarī�anai uz Nacionālo noziedzīgo sindikātu bija Iek�lietu departamenta izlūkdienesta vadītājs Elmers Īrējs un Tomass DJūljs. Ireja ļaudis �ikāgā apcietināja Alu Kaponl un sāka kampaņu pret Ņujorkas gangsteriem.

Pirmais upuris bija Voksijs Gordons. Tie�i tad DJūiJs. tajā laikā Savienoto Valstu ģenerālprokurora palīgs, pievērsa sev uzmanību, veiksmīgi darbodamies par apsūdzētāju Voksija prāvā, kuru tiesāja par nodokļu nemaksā�anu.

Par Djūija krusttēvu profesionālajā Jomā var uzskatīt ģenerālprokuroru D�ord�u Mldali, kur� 1931. gada martā pārliecinājajaunojurlstu pāriet valsts dienestā. Plecus mēne�us vēlāk DJūiJs notiesāja bīstamo laupītāju Daimondu "Oratoru", ta�u viņu nogalināja sprieduma pārsūdzē�a�nas laikā. Tiesa, DJūiJs nespēja pierādīt biju�ā Nacionālās bankas priek�sēdētāja un aktīvā republikāņa �ārlza Mlt�ela vainu. Grūti teikt, vai �ī lieta jau iepriek� bija nolemta neveiksmei, vai arī jaunais jurists skatījās tālu uz priek�u� Kad 1933. gada novembrī tiesāja Voksiju Gordonu, republikānis Mldali samierinājās ar politisko realitāti un paziņoja par atkāp�anos no amata. DJūiJs panāca Gordona notiesā�anu un pēc tam arī iesniedza atlūgumu. �ķita, ka viņa aprēķins taisīt karjeru cīņā pret reketu cietis neveiksmi, vismaz tik Ilgi, līdz republikāņi atgūs varu.

Tomēr liktenis nolēma citādi. Lielajai zvērināto �ūrijai, kas mēģināja tikt skaidrībā ar pagrīdes loteriju Ņujorkā, apnika neauglīgi mīņāties uz vietas, un tā prasīja palīgā īpa�u valsts apsūdzētāju. Pagrīdes loterija gandrīz pilnībā atradās "Vācie�a �ulca� rokās, bet viņu dro�i sedza politiķi un D�imljs Hainss. Iespējams, ka nojauzdams �īs politiskās aizkulises, apgabala oficiālais prokurors nevēlējās savu partiju pakļaut sitienam.

Lai garantētu godīgu Izmeklē�anu, gubernators demokrāts Her�berts Lēmans Ierosināja Lielās �ūrijas vadību uzdot �etriem republikāņiem. �o priek�likumu nezināmu iemeslu dēļ noraidīja, un izvēle galu galā krita uz Djūiju, vajadzīgo cilvēku vajadzīgajā vietā un laikā.

DJūiJs atmaskoja Halnu un panāca viņa notiesā�anu. Grūtāk bija tikt galā ar �ulcu. Ireja aģenti viņu apcietināja, ta�u pirmajā sēdē tiesa nespēja pieņemt vienprātīgu lēmumu, bet otrajā �ulcu attaisnoja. Tad pie lietas ķērās "Murder Incorporated".

1933.��� gada 23. oktobrī �ulcs iegāja restorāna �Palace Chophouse" tualetē Ņuarkā Ņūd�ersijas �tatā. Kad viņ� mazgāja rokas, kāds �ārlzs Vokmans �Blakts", ko uzskatīja par viņa slepkavu, atvēra tualetes durvis un iz�āva, �ulcs nokrita. No�āva arī trīs viņa miesassargus.

Mirstot Vācietis" atcerējās māti ar tās cildenajiem sapņiem. �Māte ir visdro�ākais aizstāvis, viņa neļaus sātanam tevi pārāk ātri aizstiept." viņ� vārgā balsī nomurmināja.

�ulcs bija karstasinīgs, valdonīgs un turklāt nelietīgs un skops cilvēks, tā ka neviens viņu sevi�ķi neno�ēloja. Sindikāta barve�i sadalīja savā starpā prāvo "Vācie�a" valsti. Pietika visiem, pat Klīvlendas sindikātam tika hipodroms Clncinati tuvumā, tas pats, ko �ulcs izmantoja skaitļu spēlei.

�Vācie�a" nāve iezīmēja neatkarīgo grupējumu karu un stihiskās konkurences beigas.

Palaidis garām �ulcu, DJūijs koncentrēja uguni uz Lu�ano �Laimes lutekli", kuram paredzēja "Itāļu organizācijas" Jaunā kapo posteni. Tā toreiz mafiju sauca nedaudzie zinātāji, kam bija tiesības to vispār kaut kā nosaukt. DJūijs sāka rīkoties, zinādams, ka i'lorello La Gardia, kur�

1934.�� gadā kļuva par Ņujorkas mēru. devis rīkojumu apcietināt Lu�ano. La Gardiam nebija pierādījumu, taru "Laimes lutekļa" augo�ā popularitāte liecināja, ka organizētās noziedzības pasaulē viņ� Ieņem augstu stāvokli. DJūijs labprāt iekļāvās spēlē, un viņi ar La Gardiu padarīja Lu�ano par īstu monstru, kaut gan viņ� pats sevi uzskatīja par pieticīgu izpildītāju. Djūijs cerēja līdz viņa apcietinā�anas laikam savākt svarīgus pierādījumus.

Bija vajadzīgs gads, lai Lu�ano kā Ņujorkas mafijas bosa vietnieku apsūdzētu pēc deviņdesmit pirmā panta par izspie�anu un piespie�anu nodarboties ar prostitūciju. "Laimes luteklis" apgalvoja, ka viņu apmeloju�i, ka viņ� ir DJūiJa godkārīgo plānu upuris un pierādījumi iegūti privātā ceļā no viņam tuviem avotiem.

Lai kā arī bija. �Laimes lutekļa" apcietinā�ana palīdzēja DJūljam 1937. gadā uzvarēt apgabala prokurora vēlē�anās. Viņa autoritāte nostiprinājās, ko viņ� izmantoja, darbodamies par speciālo valsts apsūdzētāju. Noziedzīgajam sindikātam varēja Iestāties grūti laiki. Ja vien Djūijs būtu apmierinājies ar sasniegto, ta�u viņ� mērķēja augstāk. Apgabala prokurors sapņoja kļūt par prezidentu, bet tādēļ viņam vajadzēja noiet starpposmu ieņemt Ņujorkas �tata gubernatora posteni.

Ja Lu�ano notiesā�ana atvēra durvis Djūijam, Meieram Lanskim tā palīdzēja iesaistīt mafiju cie�ākā sadarbībā ar Nacionālo noziedzīgo sindikātu.

"Laimes lutekļa" senais draugs un līdzgaitnieks Lanskis apsolīja Lu�ano Izpestīt no cietuma. Pirms doties izciest sodu no trīsdesmit līdz piecdesmit gadiem, �Laimes luteklis" deva Goda biedrībai pēdējo rīkojumu: �Sadarbojieties ar Meieru.� D�o Adonisam. kur� tagad vadīja mafiju, tika uzdots palīdzēt Lu�ano un izpildīt Lanska pavēles, tomēr par visu vajadzēja atbildēt �Mazulim", kā Lanskl maigi sauca draugi.

Mafijas galvenais uzdevums bija atbrīvot bosu.

Tam vajadzēja vairāk laika, nekā domāts, galvenokārt tāda negaidīta

notikuma dēļ. kāds bija otrais pasaules kar�, tomēr Lanskis galu galā Izpildīja savu solījumu.

Izrēķinājies ar Lu�ano, DJūiJs ķērās pie Buhaltera "Lepkes". Uzvara pār �o gangsteri solīja viņam augstu godalgu: preses un sabiedrības atzinību. "Lepke", kur� vadīja sindikāta kaujiniekus, godkārīgajiem politiķiem bija Ideāls mērķis. Ar viņa medībām nodarbojās arī Federālais birojs cīņai pret narkotiskajām vielām, un pat FIB direktors Hūvers publiski pasludināja �'Lepki" par "bīstamāko noziedz�nieku Amerikas teritorijā".

Hūvers nebija muļķis, viņ� saprata, ka Djūljs un IreJs grauj viņa kā galvenā cīnītāja ar noziedzību reputāciju. Pa to laiku "Lepke". paziņojis, ka viņu nedrīkst sodīt bez liecinieku klātbūtnes, paslēpās un noalgoja slepkavas no �Murder Incorporated", likdams tiem novākt vienu otru no biju�ajiem drauģeļiem, kurus viņ� uzskatīja par sev bīstamākajiem. Sākās sava veida iedzī�anas brauciens. Jo �Lepki" mēģināja atrast, pirms viņ� paspēj likvidēt visus lieciniekus. Medības ieguva patie�ām globālu vērienu, ta�u mēne�i gāja, bet "Lepke"joprojām atradās brīvībā Ņujorkā.

Tas bija "lielo medību" laiks, un daudziem gangsteriem nācās meklēt dro�āku vietu attālākos valsts nostūros. Barve�i, saprazdami, ka politiķiem ir Izdevīgi Ņujorkā Izskaust bandas, sāka meklēt Jaunas bāzes provincē.

Lanskis sāka veidot Impēriju Kubā. Ar diktatoru Fulhensio Batistu viņ� bija pazīstams Jau kop� �sausā likuma" laikiem. �ie divi cilvēki, kuri panākumus bija guvu�i vienīgi ar pa�u spēkiem, viens pret otru izturējās ar cieņu. Havana bija bagāto tūristu iecienīta atpūtas vieta, un Lanskis nolēma pārņemt savās rokās turienes spēļu namus un hipo�dromus.

Lanska partneris Bagsljs Sīgels pārcēlās uz Losand�elosu ar no�domu iekarot Kalifomiju un Nevadu. Frenks Kostello. kļūdams par Lanska un Katela kompanjonu, noslēdza darījumu ar Hjū Longu un Izvērsa pla�u spēļu namu tīklu Jaunorleānā. Uzmanība tika pievērsta arī Arizonas smiltīm: Ņujorkas un Klīvlendas gangsteri apvienoju�ies sāka Ieguldīt kapitālus �ajā rajonā.

Lanskis. Torio un da�i citi saprata, ka lielpilsētas tomēr ir tikai neliela milzīgās valsts daļa, ta�u vairums bandītu nepiecie�amību pamest ierastās vietas Ņujorkā, Bostonā, Filadelfijā, �ikāgā un Klīvlendā uzņēma kā smagu likteņa triecienu.

Tomēr daudzi no viņiem ātri pielāgojās jaunajiem apstākļiem. Pēc kāda gangstera vārdiem, viņi nebija gatavi apgūt Taksonas "smiltis un ķirzakas", toties viņus saistīja Beverlīhilas un Floridas Zelta krasta ārējais spo�ums. Viņiem sevi�ķi iepatikās Holivuda Floridas �tatā, kas atradās apmēram divpadsmit Jūdzes uz ziemeļiem no Maiamibī�as.

Daudzi pazīstami noziedznieku pasaules dū�i tur nopirka vai uzbūvēja maļas.

Als Kapone nopirka māju Palmallendā Malamlbī�ā, kur apmetās pēc atbrīvo�anas no cietuma. Viņ� nomira, nepaspējis tur iemantot filan�tropa slavu, tomēr citiem turpmākajos gados tas izdevās.

Gangsteri, kas pirmām kārtām bija pieredzēju�i veikalnieki, drīz pārliecinājās, cik Izdevīgi ir apgūt kūrortus, un sāka brīvos līdzekļus ieguldīt zemes gabalos, viesnīcās un naktsklubos. Vietējie biznesmeņi, kas vēl alka pēc bagātības, apsveica �ādu situāciju, saskatot tajā nākamā uzplaukuma garantiju. Neviens īpa�i neinteresējās, kādā veidā ieguldītājs ticis pie mantas. Nauda izraisīja bezierunu cieņu.

Dolāri, ko butlēgeri bija nopelnīju�i lielajās pilsētās, kā sēklas Izsējās pa visu valsti. Tām ar laiku vajadzēja ne tikai atnest milzīgu peļņu, bet arī veicināt korupcijas Izaugsmi, kas savukārt draudēja ar Jauniem noziegumiem. Loks ap "Lepkl" sa�ņaudzās, tomēr noziedzība Jau bija iesakņojusies, un atsevi�ķa cilvēka liktenim vairs nebija nekādas nozīmes.

Laikā, kad "Lepkes" medī�ana kļuva arvien neatlaidīgāka, kad gangsteru vajā�ana sāka Jūtami kavēt viņu Ikdienas darbību un plānoto ekspansiju. Iejaucās sindikāta vadītāju padome. Tās locekļi, liesa, nelabprāt, ta�u vienprātīgi (izņemot Alberto Anastaslu) nolēma kopējās lietas labā ziedot veco biedru.

"Lepkem" piedāvāja vienkār�u izvēli: vai nu padoties varas iestādēm, kas viņam būtu labākā izeja, vai arī �ķirties no dzīvības.

Lanskis centās pārliecināt "Lepkl", ka viņam būs vieglāk Izkulties. Ja viņ� brīvprātīgi padosies federālajiem aģentiem. Pret to visdedzīgāk protestēja Anastasia. Jo �Lepke" bija viņa elks. �Lielais Alberts" nelegāli Ieradās Savienotajās Valstīs 1917. gadā un muskuļus uztrenēja Brukllnas dokos. Pēc tam viņ� vadīja Bruklinas rīkļurāvēju bandu, kas piedāvāja savus pakalpojumus visiem maksātspējīgajiem. D�o Adoniss visādi izmantoja Albertu un virzīja viņu pa sindikāta "dienesta" kāpnēm, ta�u Anastasia palika �Lepkem" uzticīgs.

"Lielo medību" laikā Anastasia pēc pa�a iniciatīvas uzņēmās rūpes par �Lepkes" ērtībām un dro�ību. Nosodīdams Meieru Lanskl par lēmumu nodot Buhalteru tiesas rokās, viņ� pasludināja vendetu, kas noveda pie sindikāta un mafijas attiecību saasinā�anās, bet Anastasias karjerai acumirklī pienāca gals.

Ar �urnālista Voltera Vln�ela starpniecību "Lepke� 1939. gada 24. augustā padevās Edgaram Hūveram. līdz ar to "lielās medības" bija beigu�ās. Hūveram "Lepke" nebija vajadzīgs. Jo viņu nevarēja apsūdzēt pat par to, ka pārkāpts aizliegums pārlidot no �tata uz �tatu, Jo viņ� nebija atstājis Ņujorku. Buhalteru nodeva Federālajam birojam cīņai pret narkotiskajām vielām, kas Izvirzīja pret viņu vairākas apsūdzības.

Tomēr ne �is birojs iz�ķīra viņa likteni. �Murder Incorporated" at�maskoja un �LepkT par slepkavību uz elektrisko krēslu nosūtīja Bruklinas apgabala prokurora palīgs Bertons Terkuss.

�Lepke� bija vienīgais no lielajiem bandu barve�iem, kuru visā sindikāta pusgadsimta ilgajā vēsturē notiesāja ar nāvi Lanskis, piemēram. Jutās ļoti nelaimīgs, kad viņam 1953. gadā nācās trīs mēne�us pavadīt Ņujorkas cietumā. �Lepkes� gadījums bija mācība nākotnei; gangsteri saprata, ka no pārmaiņām neizbēgt un Jāpielāgojas jaunajai situācijai.

�Lepke�, kur� divdesmitajos gados kļuva slavens ar savu prātu, pārāk ilgi balstījās uz teroru. Lanskis, kur� bija vēl gudrāks, palika ēnā, nogaidot turpmāko notikumu pavērsienu un pēc iespējas ietekmējot to attīstību. Viņ� ilgi neskuma par savu jaunības draugu "Lepki�, uzskatīdams, ka tas pats vainojams savā bēdīgajā liktenī. Lanskim piemita liela iek�ēja disciplīna un mērena apetīte, tādēļ viņ� prata gūt labumu no atsevi�ķu cilvēku un visas sabiedrības vājībām. Viņ� bija dziļi pārliecināts, ka saprātīgs cilvēks spējjebkuru situāciju pavērst sev par labu, un "lielās medības" �ajā ziņā nebija izņēmums.

To pa�u var sacīt par "Murder Incorporated" likteni, kaut gan daudzajiem gangsteriem �ķita, ka pēc Izrēķinā�anās ar �Lepki" pienācis pasaules gals.

"Slepkavību akciju sabiedrības" neveiksmju periods sākās 1940. gadā. kad kāds parasts un bezprātīgs gangsteris Harijs Rūdolfs, kur� Jau bandu karu laikā vēlējās �novākt" vienu no saviem drauģeļiem, beidzot atrada cilvēkii. kas gribēja viņu uzklausīt. Apgabala poktirora palīgs Bertons Terkuss nepie�ķīra Rūdolfa stāstam pārāk lielu nozīmi, tomēr ļāva viņam Izrēķināties ar trīs bandītiem. Viens no viņiem bija Eibs Rīlzs ar iesauku "Mazulis TVIsts", iepriek� "Bagsija un Melera bandas� loceklis, kur� jaunajā slepkavu organizācijā ieņēma diezgan augstu posteni.

Starp gangsteriem bija tādi. kas Ilgus gadus strādāja par ziņotājiem DJūiJa kantorī, pretī saņemot varas iestā�u labvēlību, un Rīlzs. tikko viņu ar viltu izdevās pārliecināt par draudo�ajām nepatik�anām, mēģināja spēlēt �ādu spēli arTerkusu. Terkuss piekrita, un "putniņ� sāka dziedāt". Rīlzam, kur� reiz bija pārkāpis nerakstīto likumu, neatlika nekas cits. kā nodot savus kolēģus, tā ka viņa stāstījums stipri Ievilkās un turpinājās divpadsmit dienas. Rezultātā viņ� visos sīkumos aprakstīja astoņdesmit piecas slepkavības un sniedza informāciju par tūkstoti citu.

Rīlzs nosauca tie�i vismaz trīs sindikāta barve�us: �Lepki". Bagsiju SIgelu un Alberto Anastasiu.

"Lepke", kā Jau minējām, nokļuva uz elektriskā krēsla.

Sīgelu apcietināja, ta�u viņ� Izbēga no soda. Jo pēk�ņi nomira galvenais liecinieks Rīlzs.

Anastasla tika cauri ar veselu ādu. kaut gan pret viņu bija �nepatīkami''

pierādījumi. Terkuss centās, cik spēdams, ta�u viņa �efs, apgabala prokurors Viljams O�Dvaiers. bija ļoti godkārīgs, bet itāļu balsis vēlē�anās Ņujorkā daudz ko nozīmēja. (Vismaz tāds Ir vienkār�ākais izskaidrojums.)

Kad �Murder Incorporated" darbība kļuva zināma sabiedrībai, tā bija sensācija, tomēr, kā parasti, pilnīga skaidrība tā arī netika panākta. Sabiedrība, kas saņēma informāciju no puses, kura savukārt atsaucās uz oficiāliem avotiem. Jauca sindikāta kaujiniekus ar pa�u sindikātu, un nosaukums �Murder Incorporated" tika attiecināts uz visu organizāciju kopumā. (Tāpat kā divdesmit gadus vēlāk mafija daudzu acīs kļuva par organizētās noziedzības sinonīmu.) Tāpēc sabiedriskā doma nolēma, ka pēc izrēķinā�anās ar slepkavu bandu Izjucis arī viss sindikāts un tagad to var aizmirst. Vēl vairāk, kop� Djūlja vārds sāka asociēties ar bandu sagrau�anu Ņujorkā, liela daļa valsts Iedzīvotāju noticēja, ka par �īs operācijas Izdo�anos tautai Jāpateicas tie�i viņam. Daudzus gadus vēlāk pēc Djūlja nāves da�as dienas avīzes, piemēram, Maļami "Herald�, viņa nopelnu sarakstam pieskaitīja arī �Murder Incorporated� likvidē�anu.

Īstenībā kaujinieku armijas zaudē�ana sindikātam vairāk palīdzēja nekā kaltēja. Algotie slepkavas bija vajadzīgi tikai sākumā, kad organizācijas sastāvā vēl bija tādas neatkarīgas personības kā �ulcs. un starp tās locekļiem pastāvēja domstarpības par teritoriju sadali. Spēcīgo personību Lu�ano un �Lepkes" novāk�ana ļāva vieglāk kontrolēt pārējos bez spēka pielieto�anas. Lanska varenība pieauga ne tāpēc, ka viņa rīcībā bija bruņoti formējumi, bet pavisam citu iemeslu dēļ. Jo viņ� citiem gangsteru barve�iem parādīja ceļu. kā tikt pie bagātības, un netraucēja sadalīt �dividendes�. Attieksmēs ar politiķiem un policijas priek�niekiem kukulis Jau sen bija nomainījis lodi. tagad tas kļuva par galveno iek�ējās disciplīnas uzturē�anas līdzekli.

"Murder Incorporated" atmasko�ana bija lieliska Izrāde mietpilsoņiem, kuri Ieguva morālu gandarījumu un lieku reizi pārliecinājās, ka nozie�gums nepaliek nesodīts. Viņu modrība vismaz uz nākamajiem desmit gadiem bija iemidzināta.

Elbu Rīlzu, putniņu, kur� prata dziedāt, betne lidot. 1941. gada 12. novembrī izmeta pa viesnīcas �Half Moon� logu. kaut gan viņu sargāja spēcīgi miesassargi un tērauda durvis. Nepagāja ne mēnesis un japāņi sabombardēja Pīrlharboru, un amerikāņu uzmanība no Iek�ējā Ienaid�nieka pārslēdzās uz ārējo.

Kar� bez visa cita palīdzēja Meieram Lansklm izpildīt solījumu un Izpestīt Lu�ano no cietuma.

Vēl pirms notikumiem Pīrlharborā straume uz Kubu lzsīka un Melers Lanskis slēdza savai kazino Havanas viesnīcā "National". "Uz kubie�u rēķina neizdzīvosi," viņ� paziņoja.

Pēc Pīrlharboras arī �tatos situācija bija nelabvēlīga. Dzīvot uz

�vietējo mu�iku" rēķina, vismaz tā. kā bija pieradu�i dzīvot sindikāta locekli, nebija Iespējams. Tiesa, turpināja darboties nedaudzie zaņķi (rugjoints), kas bija domāti ļoti bagātiem cilvēkiem, bet lētie krodziņi bust-out Joints), piemēram. Flnikssltljā Alabamas �tatā, Izpumpēja naudu no karavīriem. Tomēr Lanska un viņa draugu Iecerēto grandiozo plānu realizē�ana bija Jāatliek līdz kara beigām. Pagaidām bija vērts padomāt par melno tirgu, kur varēja nopelnīt lielu naudu. Pēc kara beigām varēja gaidīt tādu pa�u reakciju kā pēc pirmā pasaules kara, kad daudzi cilvēki metās Iedzīt nokavēto. Tad pienāks azarta spēļu laiks.

Starp tiem, kas gaidīja pienākam �o laimīgo laiku, bija Lanska senie līdzgaitnieki no Klīvlendas sindikāta. Mo Dalies un kompānija vairākus gadus uzpirka spēļu namus Klīvlendā un apkaimē, ienesīgākais no tiem bija Maundsklubs. Pēc �Vācie�a �ulca" nāves 1935. gadā noziedzīgie biznesa veikalnieki pievāca "Konlailendas" hipodromu Ohaio upes ziemeļu krastā, aiz Clnclnatl robe�ām, un nosauca to par "Rlverdaunu�. Turklāt viņi ieguldīja naudu vairākos tuvīnos nelielos kazino, starp tiem ari �Arrowhead" klubā, par kura īpa�nieku drīz kļuva Sems Millers �Spēlmanis", speciālais pilnvarotais konfliktu risinā�anas jautājumos. No duļķainās Ohaio upes pretējā krasta pavērās aizraujo�s skats. Ņūporta un Kovingtona. nelielās pilsētiņas, ko no pārējās Kentukl �ķīra pakalnu virkne, �ķita iluzorlskas, kaut gan īstenībā tās bija pilnīgi reāli etniskie un kultūras centri. �o vietu Jau "sausā likuma� laikā nosauca par "Mazo Mehiko". tur valdīja pistoles kults, bet korupcija nebūt nebija mazāka kā butlēgeru karaļa D�ord�a Rimu�a laikā. Būtībā Ņūportas azarta spēļu impērijas īstenie saimnieki bija Rimu�a biju�ie palīgi Pīters �mits un Baks BredIJs. �mltam piederēja pats ietekmīgākais uzņēmums Beverlīhilas klubs, kas atradās uz rietumiem no pilsētas, pie ceļa, kas veda uz Frenkfortu. Milzīgais un greznais kazino pārvilināja klientus noCincinatl un citu Ohaio pilsētu spēļu namiem. Brediļam piederēja mazāk greznais, ta�u diezgan populārais �Primrose� klubs Vallderā, Ņūportas priek�pilsētā, kas bija lielāka par pa�u pilsētu. Ar �o uzņēmumu sindikāts varēja nesteigties. Bija skaidrs, ka Kentukl iekaro�anas ceļā galvenais �ķērslis ir Pīters �mits, Jo spītīgais vecais holandietis negribēja pārdot savu uzņēmumu.

Sindikāts nolēma ar vietējo rīkļurāvēju palīdzību nodedzināt Beverlīhilas klubu. Sākumā nogalināja Jaunu meiteni, sarga meitu, kur� starpsezonu laikā dzīvoja klubā. �mits tomēr neatlaidās. Viņ�.

netaupīdams naudu, pārbūvēja savu klubu, uz kura atklā�anu tika uzaicināti trīs �tatu gubernatori. Tomēr arī sindikāts nevarēja sūdzēties par naudas trūkumu, un "gumijas stiep�ana", kā to nosauca turienes gangsteri, turpinājās. Ar laiku �mitam kļuva grūtāk nolīgt spēcīgus pui�us kases un klientu apsardzei, un viņ� negribot bija spiests pieņemt nēģerus. Bet daudzi Jaunizceptie amerikāņi, kuriem obligāti vajadzēja nicināt tos. kas atradās uz zemāka sociālā pakāpiena, uzskatīja, ka dot melnādainajiem automātiskos iero�us ir ne tikai bīstami, bet arī pazemojo�i.

1940. gada sākumā �mits bija spiests padoties. Nopircis �Bervelīhilu�. sindikāts to pārbūvēja un sāka uzaicināt Holivudas un Brodveja zvaigznes. Klubs kļuva par "nacionāli ievērojamu vietu", par vietējo iedzīvotāju lepnumu.

Beverlīhilas kluba iekaro�ana bija tikai pirmais solis. Sindikāts par kluba pārvaldnieku norīkoja SemuTakeru, viņam nopirka arī D�imijam Brinkam piedero�o Kukanthauzu kaimiņos eso�ajā Kovingtonā, Brinks, kur� sevi dēvēja par Kentuki goda pilsoni un zirgu audzētāju. Takeru nosauca par �Klīvlendas avantūristu", tomēr nepretojās, un viņam atstāja nelielu daļu no ienākumiem. Tikpat viegli sindikāts nopirka pieticīgākos spēļu namus Kovingtonas un Ņūportas centrā. Pretojās tikai Bredlijs, kur� negribēja �ķirties no "Primrose" kluba. Pēc ap�audī�anās uz ielas, kuras laikā tika sa�autas divas automa�īnas un kaujas laukā palika Ievainotais sindikāta algotnis. BredlIJu ar Iero�u krājumu atrada tuvākajā tualetē. Viņ� paziņoja, ka viņu galīgi notramdīju�i. Aizkustinātie sindikāta barve�i devīgi samaksāja "Primrose" īpa�niekam, lai viņ� aizvāktos uz Floridu.

Azarta spēles Kentuki bija stingri aizliegtas, tomēr sindikātam piedero�ie spēļu nami darbojās tikpat atklāti kā pārtikas veikali vai kafejnīcas. Ieguvusi "Beverlīhilu", banda drīz Iekārtoja savu cilvēku grupu Ņūportas municipalitātē, kur tie laimīgi noturējās vairāk nekā divdesmit gadus. Bija nopirkta arī �tata vadība. Gubernators E. B. �andlers �Veiksminieks" to attiecināja ne tikai uz sevi. kad pasludināja "ņūportie�u tiesības dzīvot dubļos", ja viņiem tas patīk.

Tajā pa�ā laikā sindikāts mēģināja Ierobe�ot prostitūciju un krāp�anu, saprazdams, ka morāles normu pārkāp�ana var izraisīt iedzīvotāju neapmierinātību un novest pie sprādziena. Tiesa, �oreiz sindikāta barve�i sastapās ar lielām grūtībām. Pārāk daudzus nācās pakļaut stingrai kontrolei, turklāt policisti, kas bija pieradu�i Ievākt nodevas no spēļu namiem, neredzēja iemeslus, kāpēc tie nevarētu ņemt kukuļus no atklāto namu un krogu īpa�niekiem. Starp citu, atklātos namus diezgan precīzi izdevās sadalīt dienas un nakts namos. Dienas nami bija domāti galvenokārt vietējiem biznesmeņiem, kuri vēlējās, lai viņus �ātri apkalpo" pusdienas pārtraukumā vai pēc darba, pirms doties mājās pie sievas. Nakts atklātie nami vēra durvis pēc tumsas iestā�anās, tos

apmeklēja Clnclnati Iebrauku�ie komivoja�ieri un Jaunie piedzīvojumu meklētāji no Luisvilas un Indianopolisas. Pēc iedibināju�ās tradīcijas nevienu Jaunavu nepielaida �pie darba", pirms viņa nebija izgājusi �pārbaudi" pie Ņūportas policijas priek�nieka. Viņam turklāt nebija tālu jāiet, jo lielākā daļa atklāto namu atradās netālu no policijas pārvaldes. Ja kāds no cienījamiem pilsoņiem sūdzējās par stāvokli pilsētā, viņam tūlīt atgādināja par Beverlīhilas klubu, par tur rīkotajiem pasākumiem ar zvaig�ņu piedalī�anos un par Ienākumiem, ko tas dod pilsētas kasei. �No kraupainas aitas vismaz vilnas ku�ķis," mietpilsoņi samierinājās.

Tā Klīvlendas sindikāts izplatīja savu Ietekmi, Izmantojot to, ka cenas bija zemas, bet iedzīvotāji pievērsu�ies savām rūpēm. Viņi sāka no jauna iekārtotsavu dzīvi, cerēdami, ka pēc kara vēsture atkārtosies. Arī gangsteri ar Jaunu degsmi ķērās pie darba. I iagsljs Sīgels, kur� "lielo medību" laikā bija pārcēlies uz Losand�elosu, "meta acis" uz Lasvegasu. Ar likumu atļautais spēļu bizness ne vienmēr bija Ienesīgāks vai dro�āks par nelikumīgo (vēl vajadzēja pārliecināties, vai politiskais stāvoklis joprojām būs tam labvēlīgs), toties tam bija kāda unikāla priek�rocība: tas garantēja cienījamu stāvokli sabiedrībā. Jaunības gados kā butlēgerl sāku�ie gangsteri vēlāk sāka tiekties pēc autoritātes. Un legālā biznesa aizsegā bija arī vieglāk nodarboties ar nelegālo. Un Bagsijs, apspriedies ar Lanski, izvēlējās Lasvegasu. netīru pilsētiņu Nevadas dienvidos, kur, at�ķirībā no Reno. kas atradās vairāk uz ziemeļiem, bija vieglāk nokļūt no tāda liela centra kā Losand�elosa.

Ounijs Medens viens no pirmajiem sasniedza cienījamu stāvokli sabiedrībā. Uz viņa rēķina bija pārāk daudz slepkavību, lai viņ� Jaunajos apstākļos varētu Ņujorkā justies dro�i. Sindikāts atļāva Medenam doties uz Hotspringsu Arkanzasas �tatā, nomaļu, ta�u populāru kūrortu, kur varēja lieliski patverties. Tur, starp citu, slēpās Lu�ano, kad DJūlJs saņēma atļauju viņu apcietināt. Lai Izrautu "Laimes lutekli" no Hotsprlngsas policijas paspārnes, bija nepiecie�ama Arkan�zasas Jātnieku policijas nodaļa. Medens apprecēja vietējā politiķa meitu un ķērās pie lietas. Viņ� atvēra izpriecu iestādi iebrauku�ajiem gang�steriem un bagātajiem podagras slimniekiem, kas uzlaboja veselību ārstnieciskajos ūdeņos. Izklaidē�anās Iespēju Hotspringsā nebija daudz: totalizatori hipodromā un sporta sacīkstes, kā arī nelieli spēļu nami, ta�u Medens ticēja pilsētas potenciālajām iespējām un tikai gaidīja kara beigas, lai sāktu tās realizēt. Lanskis vajadzības gadījumā bija gatavs pie�ķirt papildu līdzekļus.

Vilino�as perspektīvas pavērās arī Jaunorleānā, Saratogaspringsā un, protams. Floridas Zelta krastā, ta�u Lanskis nespēja tās Izmantot, jo drīz iesaistījās vienā no dīvainākajām otrā pasaules kara lappusēm. Runa ir par tā saukto operāciju �Dibens", kas Meieram palīdzēs Izvilkt Lu�ano no cietuma.

Godkārīgais DJūlJs uz laiku atteicās no �Lepkes" vajā�anas un 1937. gadā sāka cīņu par Ņujorkas �tata gubernatora posteni. Republikāņu partija izvirzīja viņu par savu kandidātu, ta�u vēlē�anās viņ� cieta neveiksmi. Lanskis bija ļoti sarūgtināts. Jo viņa plānam, kas saistījās ar � Laimes lutekļa� atbrīvo�anu, bija ārkārtīgi svarīgi, lai DJūlJs kļūtu par �tata Izpildvaras galvu. Bet kad DJūlJs 1940. gadā noteikti virzījās uz savu loloto mērķi prezidenta krēslu. Lanskis nobijās. Tomēr republikāņu nacionālajā kongresā DJūlju negaidot apsteidza "melnais zirdziņ�" Vendels Vilkijs. Divus gadus vēlāk DJūiJam izdevās kļūt par guberna�toru. jo viņ� apsolīja balotēties prezidenta vēlē�anās 1944. gadā. Apgabala prokurora amatā viņu nomainīja Frenks Hogans. kur� �ajā postenī palika līdz mū�a galam.

Operācija �Dibens" sākās 1942. gadā. vēl pirms DJūlJa ievēlē�anas par gubernatoru, ta�u pēc tam. kad kļuva skaidrs, ka viņ� uzvarēs. Kara jūras spēku Izlūkdienestam Lu�ano lt kā bija vajadzīgs, lai attīrītu Ņujorkas un Ņūd�ersljas dokus no vācu un itāļu aģentiem. Vienīgi �Laimes luteklim" bija pietiekami liela autoritāte, lai varētu pavēlēt mafijai, kas faktiski valdīja dokos, palīdzēt izlūkdienestam. �ādā neat�liekamā gadījumā kara Jūras spēku vadība, dabiski, vērsās pie DJūlJa. Viņ� apspriedās ar Mozesu Poļakofu. kur� bija gan Lu�ano, gan Lanska advokāts, turklāt pēdējā personīgs draugs. Poļakofs paziņoja, ka tikai Lanskis var pierunāt Lu�ano sadarboties ar Izlūkdienestu. Meieram Lanskim atļāva satikties ar "Laimes lutekli", kur�, orientējies situācijā, protams, piekrita. Mafija saņēma pavēli satikties ar Lanskl, kur� bija ar mieru palīdzēt kara Jūras spēkiem, uzskatīdams, ka viņam tā būs vieglāk atbrīvot bosu.

Grūti pateikt, cik veiksmīga bija �āda sadarbība. Nekur netika ziņots par sabotā�as gadījumiem dokos, tomēr nav zināms, kam par to Jāpateicas: mafijai vai FIB. Dro�i vien sava loma bija kā vieniem, tā otriem.

Valda uzskats, ka Lu�ano veicināja arī sabiedroto Izcel�anos Sicīlijā, kaut gan viens otrs apstrīdēja �o slavu. Nikola D�entile, biju�ais pilnvarotais konfliktu jautājumos, apgalvoja, ka viņam �ajā ziņā esot vislielākie nopelni.

1971. gadā Lanskis. kur� atradās Izraēlā un visādi centās saņemt atļauju apmesties uz dzīvi �ajā valstī, sniedza interviju, ko publicēja kāda no Izraēlas avīzēm. Interviju nosūtīja uz Savienotajām Valstīm, ta�u tulkojumam angļu valodā lr da�as neprecizitātes. Lūk. kā Lanskis Telavivā gandrīz pēc trīsdesmit gadiem atceras operāciju �Dibens":

"Kad Itālija Iesaistījās otrajā pasaules karā. Amerikā izplatījās uzskats, ka da�i itāļi nav visai patriotiski. Karajūras spēku izlūko�anas pārvalde baidījās, ka Itāļu Izcelsmes dokeri un Itāļu zvejnieki, kas kalpoja uz amerikāņu kuģiem, sadarbojas ar ienaidnieku� Apgabala prokurors Manhetenā tajā laikā bija Hogans. Viņ� piezvanīja Lu�ano -

"Laimes lutekļa" advokātam misteram Mozesam Poļakofam un sacīja: "Jūs esat �Laimes lutekļa" advokāts, satiecieties ar viņu un paskatie�ties, vai viņ� nevar Izrādīties noderīgs.� �Laimes luteklis" toreiz sēdēja cietumā. Poļakofs paziņoja, ka grib iet pie Lu�ano kopā ar mani un Frenku Kostello. Nākamajā rītā Poļakofs aizveda mani pie apgabala prokurura, kur� man Izskaidroja situāciju. Es tūlīt saistījos ar Frenku Kostello. pastāstiju viņam visu un interesējos par viņa domām. Patrio�tiski noskaņotais Frenks uzskatīja, ka Jāpalīdz. Tad mēs nolēmām ķerties pie �svētajiem meliem" un �ārlijam sacīt, ka tad. Ja viņ� palīdzēs Izlūkdienestam, būs vieglāk Izkļūt no cietuma� �ārlijam �Laimes luteklim" bija saglabāju�ies visi sakari (slcf). un viņ� tūlīt nosūtīja da�us vārdus saviem cilvēkiem, apsolīdams Uem pateikties, Ja tie izpildīs viņa norādījumus, jo tas var viņam daudz palīdzēt. �ārliju ļoti cienīja arodbiedrībās, un tie viņam paklausīja�"

Par Izcel�anos Sicīlijā Lanskls intervētājam sacīja:

�Kara Jūras spēku izlūkdienestā man lūdza no Itāļu emigrantu albumiem savākt pēc iespējas vairāk fotoattēlu un pastkar�u ar Sicīlijas skatiem, lai izpētītu turienes topogrāfiju. Es labprāt piekritu. Atceros, cik daudz Itāļu mēs aizdzinām uz Karajūras flotes ministriju �ēr�strītā Ņujorkā, kantoris bija burtiski pieblīvēts ar sicīlle�iem. Es izpildīju vēl vienu valsts uzdevumu: da�os Ņujorkas rajonos vervēju ziņotājus, lai tie uzmanītu spiegus tuvākajos kvartālos, kur dzīvoja vācu imigranti. Pēc kara varas iestādes neaizmirsa mūsu sniegto palīdzību."

1971. gadā. atcerēdamies biju�o. Lanskls dro�i vien liekuļoja. Ilgus gadus tika uzskatīts, ka ar �iem pakalpojumiem viņam bija apsolīts pārtraukt tiesas Izmeklē�anu pret viņu. tāpat kā Lu�ano apsolīja atbrīvot pret galvojumu. Ja tā ir taisnība. Meiera Lanska pūliņi, vācot pastkartes ar Sicīlijas skatiem, bija vairāk nekā derīgi. Jāatzīmē, ka viņ� pirmais runāja par Kostello piedalī�anos operācijā "Dibens". Pat Kefovera komisijas ziņojumā 1951. gadā Kostello vārds netika minēts. Ne velti Frenku sauca par "Politiķi".

Katrā gadījumā Lu�ano tika atalgots par viņam piedēvētajiem no�pelniem karā. 1946. gadā viņu nosacīti atbrīvoja un deportēja uz Itāliju. Lanskls. Kostello un politiķu bars pavadīja "Laimes lutekli" uz dokiem, kur ostas krāvēji viņu ar spēku atbrīvoja no �urnālistiem. Drīz Lu�ano aizbrauca uz Kubu un mēģināja no �īs siltās vietiņas kā capodl capt re vadīt mafiju. Ta�u iejaucās Savienoto Valstu valdība, tāpat kā pēc diviem gadu desmitiem, kad Lanskls aizbrauca uz Izraēlu. Lu�ano nācās atgriezties Itālijā. Pirms aizbrauk�anas viņ� uzdeva mafijai paklausīt Lanskim, kur� būtībā kļuva par īsto Goda biedrības bosu. Meiera Lanska patriotisms tāpat tika labi atalgots.

Tajā pa�ā laikā citi mafijas locekļi nodarbojās ar savām problēmām. 1943. gada 18. martā Lielā federālā �ūrija prasīja nodot tiesai �ikāgas sindikāta barve�us Frenku Nltl. Filu D'Andrea, Polu Riku, D�onu

Rosellni un vairākus citus. Viņus apsūdzēja par sazvērestību nolūkā izspiest naudu no veikalniekiem, kuri nodarbojās ar komerciālām operācijām starp �tatiem, galvenokārt kino un estrādes Jomā.

Atgriezīsimies 1935. gadā. kad sindikāts, kurā galvenās pozīcijas sagrāba �ikāgas gangsteri, sāka uzbrukumu Holivudai. No lielajiem producentiem �antā�as ceļā Izspieda simtiem tūksto�u dolāru, ne mazāk izspiedēji savāca no filmu Iznomātājiem da�ādās valsts malās. Iespējams, ka tur vainīgi arī gangsteru filmu veidotāji, kuras pēc filmu �Cilvēks ar rētu" un �Mazā Cēzara� panākumiem pārpludināja kinotlrgu. Visvairāk viņi cieta tāpēc, ka noticēja pa�u izdomātajiem briesmu stāstiem. Kad Bagsljs Sīgels Ieradās Holivudā kā sindikāta pārstāvis Rietumos, nobiedētie turienes bagātnieki uzņēma viņu ar lielu godu. Cits Meiera Lanska līdzgaitnieks Cvilmans �Lamzaks" Ieguldīja lielu naudu tādās filmās kā �Sieva uz laiku". Demonstrēdams neprātīgu Iemīlē�anos D�īnā Harlovā, viņ� mēģināja nopirkt matiņus no viņas kaunuma kaula, kas lt kā bija noskūti pirms apendicīta operācijas.

Ta�u laiki mainījās, un 1943. gadā Frenks Nitl �Cīnītājs" briesmīgi nobijās no kriminālmeklē�anas, kas bija izsludināta pret viņu un viņa līdzzinātājiem. Viņ� Jau bija sēdējis cietumā par nodokļu nemaksā�anu, un cietums viņam nemaz nepatika. Tāpēc Nīti nolēma izdarīt pa�nāvību. Citi nonāca aiz restēm, un pēc tam, kad bija Izcietu�i tre�daļu no desmit gadus ilgā soda, viņus par priek�zīmīgu uzvedību nosacīti atbrīvoja. Tas izraisīja kārtējo skandālu, ta�u pui�i jau bija brīvībā.

Kara laikā gangsteri kārtīgi nosmēla taukus uz militāro kontraktu rēķina un apgādājot civiliedzīvotājus ar melnā tirgus precēm. Tur viņiem lieti noderēja �sausā likuma" laika pieredze, un valstī atkal Ieplūda kontrabandas alkohola straume. Krietnu peļņu deva �piegāde no noliktavām�, kara laikā radies "Izņem�anas atļaujas" ekvivalents. Vēsture vairāk vai mazāk atkārtojās. Krasi pieauga pieprasījums pēc stipriem dzērieniem, un tirgotāji par tiem prasīja cenu, kas tālu pārsniedza Cenu komisijas oficiāli noteikto.

Kādā no afērām izrādījās iejaukts Kubas diktators un Meiera Lanska draugs Batista. Alera bija tāda: lētajam Kubas rumam piejauca mazliet burbona (kukurūzas vai kvie�u viskijs). un �o �hibrīdu" pārdeva kā �jaukto� viskiju. Tuk�ās burbona mucas ar kuģiem nosūtīja uz Havanu. Kā noskaidrojās, rums. ja to kādas dienas noturēja karstā saulē, ieguva da�as burbona īpa�ības. Komentāri te lieki.

Ruma īpa�nieks Batista ierosināja saulē turēto maisījumu transportēt uz Florldu un �im nolūkam iedeva savu jahtu, vecu amerikāņu llelgaballatvu. Kad krava Jau atradās uz kuģa. viņ� par rumu papildus pieprasīja vēl 10 000 dolāru.

�Viskijs" beidzot nonāca Sldarvellijas spirta dedzinātavā Vusterā Ohaio �tatā, kur to iepildīja pudelēs. Neviens nekad neuzzināja, cik

daudz no tā pārdeva sindikātam piedero�ajos krodziņos Ohaio un citās vietās. Galu galā valdība konfiscēja visu, ko izdevās atrast, tā vienkār�ā iemesla dēļ. ka pudeļu saturs neatbilda etiķetēm. Prasme izgatavot viltotās etiķetes, kā ari pudeles, korķus, kārbas un kastes �sausā likuma" laikā bija sasniegusi pilnību. Tagad �īs iekārtas pārdeva atsevi�ķiem butlēgerlem kopā ar ��ipsiem" no tuk�o mucu sienām noskrāpēto piedevu atliekām zemas kvalitātes viskija aromāta uzlabo�anai. Darījumus veicināja kara laika specifika. Tirdzniecība ar rumu, vismaz sākumā, izrādījās pietiekami ienesīga.

Pēc kara beigām, kā Jau to varēja gaidīt, amerikāņu psiholoģija mainījās. Cilvēki metās pirkt pēc kārtas visu, ko agrāk nevarēja atļauties: mājas, automobiļus, Jahtas� Daudzi centās pavadīt atvaļinājumu eksotiskās vietās. Pieprasījums veicināja ekonomisko aktivitāti, nauda plūda straumēm, un tagad patie�ām varēja svinēt nacionālo uzvaru. Grezni spēļu nami vienkār�i kļuva par nepiecie�amu vajadzību.

Kazino laikmets, kura Iestā�anos paredzēja Dalies, Kastels. Sīgels. Lanskis un citi sindikāta pa�māju sociologi, pēc sava vēriena un lieliskuma pārspēja visdrosmīgākās cerības. Spēļu nami Ņūportā Kentuki �tatā un apkaimē piedzīvoja uzplaukumu, un greznie kazino, kas agrāk ziemā tika slēgti. Jo spēlmaņi pārcēlās uz Florldu, tagad strādāja visu gadu. Zelta krastā nepalika neviena brīva viela pēc tam. kad Lanskis pameta Maiami, atstājis Malamibī�as rajoņu kopuzņēmumu īpa�niekiem, un atvēra Jaunus spēļu namus "Colonial Inn". klubus "Greenacrs" un "Bohemians" Brourdas apgabalā, ziemeļos no Golfstrīma parka. Sek�mīgi strādājo�i ekstravaganti klubi nosēja Meksikas lī�a piekrasti Blloksljā, bet Beverlīklubs Jaunorleānas tuvumā kļuva par D�efersona Peri�a impērijas pērli. Ņūd�ersijā pie tilta uz Ņujorku darbojās milzīgs kazino, bet uz ziemeļiem no Saratogaspringsas vairākos pazīstamos stadionos rīkoja rik�o�anas sacīkstes.

Bet Bagsijs Sīgels Lasvegasā velti netērēja ne minūti. Laikā, kad kara veterāni nevarēja atrast materiālus māju būvē�anai. Bagsijs par naudu, ko sindikāts bija nopelnījis melnajā tirgū, pie ceļa uz Losand�elosu uzbūvēja naktsklubu �Flamlngo" (�o vietu vēlāk nosauca par �Lentu"). Sīģelu viņa grandiozajos pasākumos atbalstīja draudzene Vird�īnija Hilla. kura. iespējams, varbūt ari uzskatīja sevi par �seksapīlāko personu pasaulē", tomēr, par spīti baumām, nekad ar to nelielījās. Klīvlendas sindikāts atteicās no nodoma uzbūvēt milzīgu kazino Vait salfarspringsā Vlrd�īnijas �tatā, un tā vietā nopirka �Desert Inn". Dendijs Fils Kastels, Jaunorleānu atstājis Karlosa Mar�ello un Seimura Velsa uzraudzībā, uzbūvēja moteli Tropiclana", par godu savai meitenei, ko bija atradis fran�u kvartālā.

Citi zelta drud�a pārņemtie gangsteri Sīgela pēdās pievērsās legālajam

spēļu biznesam, ta�u pa�am BagsIJam ļaunais liktenis neļāva baudīt savu triumfu. 1947. gada 20. jūnija naktī Vlrd�lnljas noīrētā Beverlihilas nama viesistabā uz viņu �āva sindikāta algotais slepkava. Liktenīgā lode trāpīja Bagsiju labajā acī.

Organizētās noziedzības pētnieki sākumā Izvirzīja tēzi, ka Sīgelam atriebu�ies, jo karā par "ziņu dienestu" viņ� bija atbalstījis ne tos. ko vajag. Tā bija cīņa par kontroli pār Vispārnacionālo ziņu dienestu, kas visā valstī nelegāli Izplatīja ziņas par rik�o�anas sacensību uzvarētājiem un vinnestiem. Ta�u dividendes no �is aleras nekādi nevarēja salīdzināt ar to labumu, ko deva �Flamlngo". Kā vēlāk noskaidrojās. Sīgelu sodīja par negodīgu spēli ar partneriem no sindikāta, kuri bija pārāk daudz ieguldīju�i kūrorta greznajos spēļu namos.

Pavēle par izrēķinā�anos ar sindikāta Augstākās padomes locekļiem tika dota pirmo, bet ne pēdējo reizi. Sindikāts piesavinājās "Flamlngo". bet 1971. gadā apsūdzēja Meleru Lanski un vēl da�us cilvēkus par vieno�anos piesavināties 36 miljonus no kazino atnestās beznodokļu peļņas. Sīgels Nevadas smiltīs patie�ām bija atradis zelta dzīslu�

Darbība, pretdarbība� 1950. gadā korupcijas smaka sāka nomākt panākumu saldo aromātu. Republikāņi, kas Jutās sarūgtināti, kad Harijs Trūmens 1948. gadā guva uzvaru pār Djūiju, apstrīdēja vēlē�anu rezultātus, tāpat kā to 20. gados darīja demokrāti. Ar Trūmenu saistītais skandāls nebija tik skaļ� un tam nebija tik tālejo�as sekas kā skandālam ap Hārdlngu, tomēr las izraisīja Jaunu noskaņu uzviļņojumu sabiedrībā. 1950. gadā senatoram Estesam Kefoveram, Jaunam cilvēkam noTenesljas, Izdevās pierunāt savus kolēģus aktīvi nodarboties ar noziedzīgo organizāciju lomu tirdzniecībā starp �tatiem. Kefoveram bija zināma pieredze cīņā ar noziedzību un korupciju, jo par senatoru viņ� kļuva pēc tam. kad savā dzimtajā �tatā bija likvidējis "Bosa Krampa" organizāciju. Sapulcējis izglītotu Jaunu cilvēku grupu. Kefovers viņus pārliecināja, ka apstākļi tiem paver spo�as perspektīvas. Ja lielāko daļu no senāta izdarītajām izmeklē�anām varēja salīdzināt ar Jau uzartas augsnes ecē�anu, tad Kefovera komanda ķērās pie neskarto zemju apgū�anas.

Izpētījusi pagātnes notikumus. Kefovera grupa. Ieskaitot �sausā likuma� laiku, pārliecinājās, ka pastāv noziedzības, politikas un lielā biznesa alianse, kas aizsākās ar 1929. gada �melno otrdienu�. �āda veida �lieti�ķie sakari" tika konstatēti vienā pilsētā pēc otras. Apstiprinājās mafijas loma. Tā nebija milzīga kontrolējo�a organizācija, bet �centrējo�s spēks�, kas apvienoja visda�ādākās intereses. Dienas gaismā vismaz daļēji tika izvilkti materiāli par operāciju �Dibens" un noskaidroti Ņūportas un Kovlngtonas rajona administrācijas sakari ar noziedz�nieku pasauli. Atklājās sindikāta darbības netīrās aizkulises milzīgā teritorijā no Lasvegasas, kur komisija izmeklēja Sīgela noslepkavo�anu, līdz Maiamlbī�al, kur tās uzmanība koncentrējās uz �ikāgas sindikāta

mēģinājumiem ar spēku Izrēķināties ar vietējo frakciju, kas bija pazīstama ar nosaukumu �S and G Syndicate". Bet kas gan ieklausījās komisijas secinājumos?

Amerikāņi vēroja drāmas attīstību tā, it kā tas būtu kārtējais sirdi aizgrābjo�ais teleseriāls. Paaudzei, kurai tika iedvests, ka FIB jau sen tikusi galā ar gangsteriem un ka politiķi, kas runā skaistus vārdus par karogu un tēvzemi, nevar rīkoties negodīgi, grūti bija noticēt tam, ko stāstīja komisija. Tiesa, ierindas pilsoņi sāka organizēt komisijas cīņai ar noziedzību, bet da�u avī�u reportieri pat Ieguva nosaukumu "noziedzības lietu speciālisti�, tomēr kopumā sabiedrības Interese par �o dzīves pusi izsīka tikpat ātri kā pamodās.

Senators D�ozefs Makartijs, kur� kop� 1948. gada uzkrāja efektīgu, ta�u ne vienmēr ticamu informāciju, pamazām Izspieda Kefoveru no avī�u lappusēm, un daudzi atvieglināti nopūtās. Bija ta�u daudz patriotiskāk cīnīties ar sarkanajām briesmām, nekā atmaskot amerikāņu pui�us, kuri tikai gribēja Iegūt mazliet vairāk brīvības savai uzņēmējdarbībai. 'Makartisma laikā� saceltajā troksnī Kefovera komi�sijas atklājumus gandrīz pavisam aizmirsa.

Tomēr kaut kādi jūtami rezultāti komisijas darbam bija. Frenks Kostello. kuru sabiedriskajai domai pasniedza kā "noziedznieku pa�saules premjerministru�. Izrādījās sindikātam nevajadzīgs. Lanskim nācās slēgt savus nelegālos kazino Zelta krastā Floridā. Arī D�o Adonlsa pagātne galu galā vērsās pret viņu. D�o Ilgu laiku apmānīja kārtības sargātājus, apgalvodams, ka dzimis ASV. kaut gan īstenībā viņu septiņu gadu vecumā no Itālijas atveda uz Ņujorku. 1956. gadā. baidīdamies no tā, ka viņu var saukt pie atbildības par nepatiesu ziņu snieg�anu, un saprazdams, ka viņa dzim�anas noslēpums atmaskots. Adoniss piekrita deportācijai un aizbrauca uz Itāliju.

Lai gan sindikāts nepārtrauca darbību Ņūportā. Hotspringsā. Gretnā (Jaunorleānā), Jangstaunā. Sisero, BiloksIJā. Bomontā un citur, bet Lasvegasa turpināja augt ar �ilbino�u ātrumu. Florldas zaudē�ana noziedznieku pasaulei bija smags trieciens. Radās nepiecie�amība �ajā reģionā organizēt Jaunu spēļu biznesa centru. Lanskis, raudzīdamies nākotnē, aprēķināja, ka nelegālais spēļu bizness Jebkura �tata teritorijā Ir pārāk riskants pasākums un nav pietiekami pasargāts no apsūdzībām par netikumību. Viņ� sprieda, ka ar laiku varbūt arī Izdosies izveidot Jaunus centrus likumīgā ceļā. bet pagaidām labāk meklēt tālāku vietu. �Sausā likuma" laikā gangsteriem galvenais pārvieto�anās līdzeklis bija automobilis, kas ļāva organizēt darījumus starp �tatiem. Tagad lidma�īna, kas tūksto�iem asu Izjūtu meklētāju aizveda uz Lasvegasu. varēja tos vest arī uz citu eksotisku vietu, piemēram, uz Kubu. Sindikāts labi pazina viesmīlīgo salu, tikai stāvoklis tur nebija pietiekami stabils. Batista bija spiests 1944. gadā atļaut brīvas vēlē�anas, kurās viņ� zaudēja un aizbrauca uz Floridu, tomēr nezaudēdams cerību atgūt varu. Lanskis nolēma likt likmi uz biju�o Kubas diktatoru. Mazāk kā gadu pēc Kefovera komisijas likvidē�anas Batista patie�ām atgriezās Kubā, bet Lanskis sāka veidot Jaunu, vēl lielāku spēļu impēriju.

Havana kļuva par Kārību jūras salu Lasvegasu. Sindikāts ieguldīja miljonus debesskrāpju būvē. kuri pilnīgi Izmainīja Kubas galvaspilsētas seju. Pilsētā strauji izplatījās visda�ādākie reketa veidi. Lanskis. palik�dams sev uzticīgs, ļāva citiem iedzīvoties, pats paturēdams vispārējo vadību, ko veicināja viņa personīgā draudzība ar diktatoru. Tomēr nebūt ne visiem mafijā tas patika, daudzi, piemēram, Alberto Anastasia, gribēja lielāku brīvību. Saņēmis stingru pretsparu, Anaslasia sa�bangoja visu sindikātu, noskaņodams daļu gangsteru pret Lanski. Mobilizēdams savus spēkus visās valsts malās, viņ� bez pūlēm nomierināja dumpiniekus, bet kad Anaslasia. nevēlēdamies padoties, sasauca uz apspriedi neapmierinātos mafijas locekļus. Lanskis pavēlēja viņu novākt Anastasiu nogalināja 1957. gada 25. oktobrī tās pa�as viesnīcas frizētavā, kur pirms divdesmit deviņiem gadiem notika uzbrukums Arnoldam Rot�teinam. Reportieri, kas pie�ķīra lielu nozīmi �ādām sakritībām, nezināja, ka Rot�teins 20. gados bija �ārlza Stounhema kompanjons, kuram Havanā piederēja vairāki spēļu nami un hipo�dromi. Bet, pat ja to zinātu, diezin vai sāktu par to runāt. Jo Stounhemu atcerējās vispirms kā sportistu un Ņujorkas beisbola komandas �Glants" īpa�nieku.

Anaslasias nogalinā�ana nobiedēja vienu otru no mafijas locekļiem, un viņi uz konferenci neieradās, tomēr daudzi gangsteri paredzētajā laikā ieradās D�ozefa Barbaras mājā nelielajā Apala�u ciemā Ņujorkas �tatā. Turienes policija sarīkoja tvarstī�anu, un delegāti paslēpās krūmos� Mafijas medības ieguva līdz tam neredzētu vērienu.

Ta�u bārdainais kubietis Fidels Kastro izrādījās daudz bīstamāks Meiera LanskaHavanas impērijai nekā Anastasla un mafija. �tatos visi. ieskaitot administrāciju un Eizenhaueru. ilgus mēne�us pamanīļās neievērot Kastro pūliņus sacelt Kubā dumpi, toties beztiesīgā un nekaunīgi ekspluatētā kubie�u tauta viņā redzēja nacionālo varoni. 1958. gada beigās krasi pieauga neapmierinātība ar Batistu un viņa sabiedrotajiem gangsteriem. Kubas armija atteicās aizstāvēt savu prezidentu, un 1959. gada 1. janvāra agrā rītā Batista otrreiz devās trimdā. Lanskis viņam sekoja. Gaidot Jaunu diktatoru, kuram tagad vajadzēja rūpēties par viņu labklājību, kubie�i vispirms sasita maksas auto stāvvietu skaitītājus, bet pēc tam arī pa�as automa�īnas.

Pāri zilganzaļajiem ūdeņiem lidodams uz savu māju. kas atradās aiz Golfstrīma parka uz ziemeļiem no Maiaml. Lanskis kala plānus par impērijas izveido�anu Bahamu salās. Reaktīvās lidma�īnas ļāva pārvarēt Jebkurus attālumus uz Londonu, uz Parīzi, uz Portugāli, uz visiem citiem zemslodes nostūriem, kas bija pievilcīgi bagātajiem dīkdieņiem.

Ja Robertam Kenedtjam arī Izdevās karā pret organizēto noziedzību Izdarīt vairāk nekā jebkuram citam tieslietu ministram, par panākumiem viņ� varēja pateikties vismaz diviem īpa�iem apstākļiem. Pirmkārt, sadarbības laikā ar senāta pastāvīgo izmeklē�anas apak�komiteju Kenedijs spēja pamatīgi izpētīt problēmu, otrkārt, kā ASV prezidenta brālim viņam bija liela politiska ietekme.

Strādādams par Juristu apak�komisijā, kas vairāk pazīstama kā Maklellana komisija, Kenedijs nodarbojās ar smago automa�īnu �o�feru arodbiedrību un diviem korumpētiem tās līderiem: Deivu Beku un D�elnisu Hofu. Beku iesēdināja cietumā, bet ar Hofu nebija tik viegli tikt galā. Ilgas izmeklē�anas rezultātā tomēr Izdevās konstatēt, ka arodbiedrības pensiju fonds bija galvenais sindikāta finansē�anas avots. Par smago automa�īnu �oferu naudu bija uzbūvētas viesnīcas un kazino Lasvegasā, naktsklubi Malamlbī�ā un daudzi citi uzņēmumi apkaimē. Hofam bija draudzīgas attiecības ar tādiem cilvēkiem kā Dailes, bet viņa rūpīgi izraudzītie arodbiedrību darbinieki visā valstī cie�i sadarbojās ar noziedzīgajām organizācijām.

Kļuvis par tieslietu ministru. Roberts Kenedijs ministrijas ietvaros izveidoja divas speciālas apak�nodaļas: Hofa lietas brigādi un Nodaļu cīņai ar organizēto noziedzību un reketu. Atmosfēra abās nodaļās daudzējādā ziņā atgādināja to, kāda pirms desmit gadiem valdīja Kefovera komisijā; darbinieku jauneklīgais ideālisms apvienojās ar reālā spēka sajūtu, ko noteica �efa stāvoklis.

Jaunais gars iekļuva pat FIB slepenajos gaiteņos. Profesionālais birokrāts Edgars Hūvers saprata, ka pirmo reizi kop� 1933. gada viņam draud nopietnas personīgas nepatik�anas, un, lai no tā izvairītos, nolēma mainīt taktiku.

Atklājis Hūveram kārtis, Kenedijs rēķinājās ar ātru uzvaru, kas

viņam ļautu ciniķiem pierādīt savu taisnību un sākt īstenot iecerēto programmu. Kamēr viņ� izvēlējās taktiku, notikumi parādīja, ka Jāsāk ar Ņūportu Kentuki �tatā.

Ņūportas Iedzīvotāju neapmierinātība nobrieda 1957. gadā. Degli pulvera mucai pielika kāds Monro Frejs, �urnālā "Esquire" publicēdams rakstu, kurā Ņūporta tika nosaukta par �grēcīgu pilsētu�. �ī vēl samērā atturīgā birka un da�i pikanti sīkumi �okēja nedaudzos kārtīgos pilsētas Iedzīvotājus Ohalo krastā. Tomēr nebija viegli mobilizēt sabiedrības domu cīņai pret noziedzību. Lielākā daļa godīgo, strādājo�o, dievticīgo ņūportie�u atteicās ticēt, ka viņu dzimto pilsētu saēdusi korupcija. Viņi reti ielūkojās centrā, kur nebija ne veikalu, ne viesnīcu, ne kultūras iestā�u, kas spētu konkurēt ar līdzīgiem uzņēmumiem Clncinati. no kurienes tos �ķīra tikai upe. Kazino un lēto krogu durvis bija atvērtas visiem, ta�u reti kāds no dievbijīgajiem draudzes locekļiem pārkāpa to slieksni. Kad vietējā avīzē nejau�i tika pieminēti spēļu nami un prostitūcija, pilsētas varas iestādes pasteidzās sniegt atspēkojumu, nosaucot rakstiņu avīzē par "preses pīli". Godājamie mietpilsoņi nespēja noticēt, ka Ierēdņi melo, aizstāvēdami gangsterus, no kuriem saņem kukuļus. Daudz vienkār�āk bija piekrist tam. ka �urnālisti vadīju�ies no savtīgiem apsvērumiem.

Tomēr 1961. gada pavasarī dumpīgās noskaņas pārņēma nelielu grupu vietējo biznesmeņu, kuri saprata, ka nelegālais spēļu bizness un citas netikumīgā biznesa formas bremzē pilsētas attīstību. Praktiskākie no vietējiem biznesmeņiem, pārliecināju�ies par politiķu sakariem ar gangsteriem, nolēma, ka situāciju var mainīt, vienīgi ievēlot administrācijas vado�ajos posteņos godīgus cilvēkus. Tuvojās �erifa vēlē�anas. Balotēties �im postenim pierunāja D�ord�u Retermanu, advokātu un bir�as mākleri, kādreizējo profesionālā futbola labāko zvaigzni. Un atkal spēļu biznesa dū�i un viņu politiskie sabiedrotie pārcentās. Viņi Retermanu apdullināja ar narkotiskām vielām, aizveda uz Ņūportas Troplclana" klubu un noguldīja blakus striptīza dejotājai. Pēc izsaukuma pa tele�fonu ieradās uzpirktie policisti. Atradu�i neko neapjēdzo�o Retermanu bez biksēm, viņi to ietina palagā un aizveda uz policijas Iecirkni. Tomēr �ādā veidā safabricētas lietas Ņūportas iedzīvotājiem vairs nebija jaunums, un tam neviens nenoticēja. Vēl vairāk. KenedIJa komandai radās ilgi gaidītā iespēja iejaukties, jo bija pārkāptas Retermana pilsoņa tiesības (saskaņā ar ASV likumiem, lietas par pilsoņa tiesību pārkāp�anu neietilpst vietējo, bet federālo iestā�u pilnvarās).

Sākās ilga dramatiska cīņa, kas beidzās ar ņūportie�u kārtējo uzvaru: novembrī Retermanu ievēlēja par �erifu. Kenedijs savā ikgadējā pārskatā prezidentam varēja pilnīgi pamatoti paziņot:

"Spēļu biznesam pa�ā tā centrā Ņūportā Kentuki �tatā praktiski darīts gals.�

F1B, kura pilnvaru sfērā Ietilpa pilsoņu tiesību pārkāp�anas gadījumu

izmeklē�ana, Ņūportas gadījumā ieņēma pareizu pozīciju un līdz ar to parādīja, ka �ī slavenā aģentūra var dot savu ieguldījumu cīņā ar noziedzību .Ja Hūvers tajā iekļaujas ar pilnu atdevi. FIB vadītājam rokas sasēja reiz izteiktais paziņojums, ka nekāda organizēta noziedzība neeksistē. Ja viņam tagad izdotos atrast Jaunu organizāciju un par to saņemt uzticības kredītu, viņ� varētu uzelpot.

Jau Iepriek�ējās administrācijas laikā �speciālā grupa" ar viltību piespieda Nlkolu D�entili izstāstīt visu, ko viņ� zināja. Viņa stāstījums par pirmajiem Goda biedrības soļiem aizņēma biezu sējumu, tomēr �speciālo grupu" atlaida, pirms tā spēja likt lietā saņemto Informāciju. Tagad Hūvers varētu gūt labumu no D�entiles grēksūdzes. Ja viņa teikto apstiprinātu dzīvs liecinieks. Tādu liecinieku atrada. Tas bija parasts gangsteris no Ņujorkas, D�ozefs Vala�l, kur� 30. gados bija iejaukts cīņā starp Marancano un Maseriu. Vala�l Ideāli atbilda "pārbēdzēja" lomai. Jo cietumā bija nogalinājis cilvēku un bija gatavs Ielaisties �ādā darījumā. Turklāt viņam tagad bija izdevība nokārtot rēķinus ar cilvēku, ko viņ� ienīda ar visu slcīlle�a kaismi. �is cilvēks bija Vito D�enovēze, vienas no piecām Ņujorkas �ģimenēm� galva.

Atlika tikai sīkums: sameklēt jaunajai draudīgajai organizācijai nosaukumu. Termins "mafija", protams, nederēja, Jo Hūvers ta�u bija paziņojis, ka tāda zvēra nav bijis un nav. Nosaukums uzpeldēja no sarunām, ko FIB bija ierakstījis ar likuma aizliegto elektronisko �vabolī�u" palīdzību. Mafijas locekļi savā starpā savu organizāciju sauca par Cosa nostra. kas burtiski nozīmēja tikai "mūsu lieta". Pārliecināt sabiedrisko domu par Jauno briesmu eksistē�anu nevarēja bez preses palīdzības, ta�u pieticīgais �mūsu lieta" nederēja kliedzo�iem virsrakstiem. Tad nolēma nosaukumam pievienot vēl vienu vārdu. La cosa nostra būtībā nozīmēja to pa�u. jo "la" neko nemainīja, ta�u saīsinājumam LCN vajadzēja kļūt ne mazāk populāram kā FIB. Viltība iedarbojās, tomēr ar laiku ciniskie avī�nieki atgriezās pie vecās labās mafijas, un LCN saglabājās tikai FIB oficiālajās atskaitēs.

Vala�i nodeva FIB, bet D�entiles piezīmes viņam. Kas no tā iznāca, televīzijas skatītāji varēja redzēt pārraidēs no Maklellana komisijas sēdēm, kas izraisīja īstu sensāciju. FIB panāca savu: �La cosa nostra" kļuva par tēmu numur viens. Viss. kas ap�aubīja tās eksistē�anu, vai nu tika Izkropļots, vai arī vienkār�i ignorēts. Kenedlja palīgi sardoniskl smējās. �Hūvers gatavs mafiju nosaukt par JKS (Jaunie�u kristīgā savienība)," viņi sacīja, �Ja vien FIB varētu iegūt cīnītāja pret organizēto noziedzību oreolu." Tie pa�i palīgi nekādi nepārvērtēja mafijas jeb LCN lomu visas organizētās noziedzības vadī�anā. Viņi redzēja Goda biedrību tādu. kāda tā bija īstenībā, nelielu, saliedētu romantisku organizāciju ar obligātu atribūtiku ar asinīm nostiprinātu zvērestu, omeriii (solījums klusēt un savstarpēji palīdzēt) un vendetu. Ta�u Nacionālais noziedzīgais sindikāts bija pārāk liels, pārāk izkliedēts un pārāk

Iesakņojies valsts politiskajā dzīvē, lai Ierindas mietpilsonis to spētu aptvert. Tāpat kā Ņūportā līdz 1957. gadam, organizēto noziedzību vislabāk aizsargāja pats tās fantastiskums. Vieglāk ir ticēt vienkār�ām lietām, un �La cosa nostra" atbilda �ai prasībai. Kenedlja līdzgaitnieki neko nespēja pierādīt, F1B noticēja pa�a radītajam mītam un koncentrēja uzmanību uz cilvēkleim ar Itālisklem uzvārdiem. Tas nebija grūti, Jo visi zināja, ka LCN ir ienaidnieki, bet LCN loceklis var būt vienīgi itāļu izcelsmes amerikānis.

Ja D�ons Kenedijs nebūtu nogalināts, FIB vētraino darbību varētu kontrolēt. Ta�u pēc brāļa nāves Roberts Kenedijs, pēc D�eimsa Hofas definējuma, kļuva �par parastu prokuroru" un zaudēja kontroli pār Hūveru. Sindikāta locekļi atviegloti uzelpoja, Jo vērienīgā koordinētā cīņa ar noziedzību degradējās un no FIB puses pārvērtās par gangsteru vajā�anu, kuriem bija itāliski uzvārdi. Kamēr kaislības virmoja ap �Cosa nostra". Lanskis mierīgi veidoja Jaunu azarta spēļu Impēriju Bahamu salās. Tā pat bija tuvāk Zelta krastam nekā Havanas kazino.

Ņūportas zaudē�ana 1961. gadā un tai sekojo�ā piespiestā spēļu namu slēg�ana Hotspringsā. Bomontā, Slsero un citās vietās parādīja, cik tālredzīgs bijis Lanskis, paredzēdams reģionālo pagrīdes spēļu biznesa centru krahu �tatos. Aktīvas starptautiskas gangsteru darbības sākums kļuva vienkār�i par nepārtrauktās organizētās noziedzības nākamo posmu. Tās uzplaukuma bridi apstākļiem ASV, pēc sindikāta barve�u domām, neizbēgami bija jāmainās par labu likumīgām azarta spēlēm. Laikā, kad Frīportā un Vaso, Londonā un Portugālē tika atvērti jauni kazino. Malamlbī�ā, Atlantlksltljā, Ņujorkā un citās Amerikas pilsētās radās tendence organizēt legālus spēļu centrus, kas pavērtu iespēju likumīgā ceļā nopelnīt lielu naudu.

Atcerēdamies Havanā gūto mācību, kad viņ� zaudēja silto vietiņu, pārāk balstīdamies tikai uz vienu cilvēku, Lanskis nolēma Bahamu salās spēļu biznesu balstīt uz stingrāka pamata. Azarta spēles tur Ilgu laiku bija aizliegtas ar likumu, ta�u tikpat ilgi varas iestādes uz tām skatījās caur pirkstiem, lai neatbaidītu bagātos tūristus, kas ziemas sezonā ieradās Bahamās. Vēlēdamies iekarot salas, Lanskis vienojās ar seru Stafordu Sendsu, milzīga auguma resnuli, kas alka iedzīvoties. Kā "Beistrīta pul�u" nelielas balto komersantu grupas, kas valdīja pār melnādaino vairākumu līderis Sendss ieviesa Izmaiņas likumā par "privileģētajiem sertifikātiem�, kas atļāva tos Izmantot spēļu biznesā. Oficiāli uzskatīja, ka tas tiek darīts, lai legalizētu Bahamu klubu, nelielu greznu kazino, kas darbojās jau ilgāku laiku, ta�u Jaunais likums deva iespēju izsniegt gribētājiem ari cita veida "sertifikātus". Sendss ne�aubījās, ka bez pūlēm liks arī citiem �Beistrīta pui�iem" izpaust �ādu vēlmi, un vēlākie notikumi apliecināja, ka viņam Ir taisnība.

Cits resnītis, kanādietis Luiss �eslers, vairāku gangsteru draugs un aizbildnis, starp kuriem bija ari Malks Kapola �Dedzīgais", kur� daudz

darīja spēļu biznesa labā. darbodamies kā fiktīva persona. Viņ� veicināja vairāku Jaunu pilsētu attīstību Floridā. Lielās Bahamu salas prie�u me�ā uz viņa vārda tika nopirkts zemes gabals viesnīcas �Luclan Beach" būvē�anai. Vienā no viesnīcas zālēm, kas bija paredzēta rokas�bumbas spēlē�anai, iekārtoja kazino. Lanskis. atbalstīdams �o ideju, palīdzēja sagādāt vajadzīgo iekārtu. Vispārējo biznesa vadību Lielajā Bahamu salā uzņēmās Volless Grovs. biju�ais Volstrīta veikalnieks, kur� bija izcietis sodu par nodokļu mahinācijām. Viņ� bija tuvs Sendsa draugs, ta�u izteica vēlē�anos sadarboties ar �esleru un Lanski pēc tam, kad viņa pa�a sapņi par beznodokļu rūpniecības paradīzes izveido�anu salā bija cietu�i neveiksmi un nācās pievērsties tūrismam un spēļu biznesam. Grovu vismaz sākumā nosauca par Lielās Bahamu salas karali. Jo ar sera Staforda atbalstu viņ� tur patie�ām ieguva neierobe�otu varu.

Pirmā lielā kazino pompozā atklā�ana notika 1964. gada Janvārī. Reklāmas nolūkos uzaicināja simtiem bagātu un pazīstamu "uzdzīvotāju�. Sers Stafords Sendss atveda misis Ulliju Llllasu. kura ilgu laiku bija neoficiāla Bahamu salu pirmā lēdija. Svinības bija patie�ām greznas, un nevienu nemulsināja tas. ka da�as no apbrīnotajām skaistulēm bija vieglas uzvedības dāmas, ko ar helikopteriem atveda no Maļami.

Drīz pēc svinīgās atklā�anas sāka noskaidroties reālais stāvoklis. Sabiedrība uzzināja, ka pieņem�anā biju�i klāt profesionāli gangsteri, lielākoties Lanska kontrolēto spēļu namu biju�ie darbinieki. Varas iestādēm nācās steig�us sniegt paskaidrojumus. Da�s labs no bandītiem, kuram bija sevi�ķi slikta slava, iekļuva �nevēlamo personu" sarakstos, un tiem lika priek�ā aizbraukt, bet atrast tiem labu maiņu nebija tik vienkār�i.

�esleram, kura sakarus ar bandītiem neizdevās noslēpt, pēk�ņi sākās finansiālas grūtības, un viņu padzina no vairākām sabiedrībām, bet pēc tam arī no Lielās Bahamu salas. Da�i novērotāji Izteica hipotēzi, ka Lanskis. mēģinot novērst no sevis aizdomas, sarāva visus savus nedaudzos sakarus, bet kā viņi to varēja pierādīt? Ne velti Lanski sauca par Neredzamo cilvēku. Kad karaliskā komisija 1967. gadā sāka noskaidrot, kāda bijusi viņa loma spēļu biznesa attīstībā Bahamu salās, tā atzīmēja:

�Vienā no izmeklē�anas posmiem mums radās �aubas, vai Meiera Lanska vārds nav vienīgi grandioza �urnālistu pīle, tik mīklaina un mistiska �ķita �ī persona.�

Beidzot komisija tomēr nolēma, ka Lanskis ir reāla persona.

Sākotnējā Lielās Bahamu salas apgū�anas programma ietvēra sevī ne tikai greznu viesnīcu un kazino būvē�anu, bet ari tūksto�iem gruntsgabalu pārdo�anu. Izsnieg�anu, kanalizācijas, ūdensvada, elektrības un telefona sakaru Iekārto�anu Jaunās pilsētas Frīportas apkalpo�anai. Lielākā daļa no Iecerētā arī tika īstenota, tomēr biznesa

centrs joprojām bija kazino �Monte Carlo", kura zālēs spēlēja ruleti un kauliņus.

Lai cik tas būtu dīvaini, Grovs un �eslers, nebaidīdamies no konkurences, pieļāva laku un krāsu sabiedrības "Maiy Carter" iesaistī�anos namu celtniecībā un tirdzniecībā Karaliskajā līcī. Tiem, kurus pārsteidza tāda augstsirdība, nebija ne Jausmas, ka lielākā daļa sabiedrības �Mary Carter" akciju piederēja Tomasam Djūijam, biju�ajam Ņujorkas gubernatoram un Ri�arda Niksona politiskajam sponsoram, kad tas 1952. gadā kandidēja uz viceprezidenta posteni.

Kaut gan Lielā Bahamu sala bija pilnīgi piemērota kazino iekārto�anai un drīz tur uzbūvēja otru spēļu namu �AI Casino", sindikāta galvenais mērķis bija Bahamu salu galvaspilsēta Naso, kūrorts, kas Jau sen bija kļuvis populārs bagātnieku vidū. Grūti bija atrast labāku vietu kazino par Hogas salu Naso ostā. Atlika tikai izdomātjaunu nosaukumu salai, uzcelt tiltu uz galvaspilsētu un panākt atbrīvo�anu no nodokļiem. Da�us gadus pirms legālā spēļu biznesa Izveido�anas Bahamu salās Hogas salu nopirka Hantingtons. kur� prata novērtēt visus tās trūkumus un priek�rocības. Viņ� to nosauca par Paradīzes salu un uzbūvēja nelielu viesnīcu, tomēr viņa mēģinājumi iegūt privileģēto sertifikātu un sākt tilta būvi cieta neveiksmi, jo viņa ceļā, protams, nostājās �Beistrīta pui�i". Negaidot noskaidrojās, ka par Paradīzes salu interesējas ne tikai Hardfords vien.

1965. gada jūnijā sers Stafords Sendss lūdza izsniegt privileģētu sertifikātu kazino būvē�anai Paradīzes salā. Ministru kabineta sekretariātā viņ� paziņoja, ka pārstāv sabiedrību �Mary Carter" un piecas Jaunas akciju sabiedrības. Sertifikātu, pēc kura tik neatlaidīgi tīkoja Hard�fords, bez pūlēm izsniedza Sendsam. Pēc Karaliskās komisijas domām, �ī sadraudzība pārstāvēja �sabiedrību savienību ar diezgan brīvām savstarpējām saistībām, kas tām ļauj izdevīgi veikt finansiālas operācijas, tādas, kā kompleksa būvē�ana Lielajā Bahamu salā". Viena no Jaunajām sabiedrībām gatavojās būvēt jaunu tiltu starp Paradīzes salu un Naso.

Da�us mēne�us vēlāk viens no Nodaļas cīņai ar organizēto noziedzību vado�ajiem juristiem. Roberts Pelokvīns. rūpīgi Izstudēja situāciju un iegūtos rezultātus Izklāstīja pla�ā ziņojumā. Viņa secinājums bija tāds: ��ķiet, ka pienācis laiks ķerties pie Lanska."

Daudz kas tomēr palika neskaidrs, līdz �Wall-Street Yornal" 1966. gada 6. oktobri atklāja sabiedrībai patiesību par vieno�anos, ko pateicībā par pirmā privileģētā sertifikāta izsnieg�anu spēļu biznesa dū�u �konsultanti" bija noslēgu�i ar Bahamu varas iestādēm, sākot ar premjerministru un beidzot ar sīkiem ierēdņiem. Pla�u atbalsi ieguvu�ais skandāls draudēja Iedragāt "Beistrīta pui�u" ietekmi. Melno vairākums ar Lindenu Ptndllngu priek�galā pieprasīja jaunas vēlē�anas un Karaliskās komisijas Izveido�anu, kas pārbaudītu �o darījumu. Kā viena, tā otra prasība tika apmierināta. Komisijas pirmā sēde notika 1967. gada 13.

martā, pēc tam darbs turpinājās līdz vasaras beigām. Tiesa, sers Stafords paziņoja, ka misters Grovs izslēgts no piedalī�anās Paradīzes salas apbūves projektā un "Mary Carter" nāksies darboties vienai.

Sers Stafords praktiski nonāca bezizejas situācijā. "Beistrīta pui�i" zaudēja vēlē�anās. Par jauno premjerministru kļuva Pindlings, un melno spēks tā pieauga, ka Jau sākās runas par sakaru sarau�anu ar Angliju un britu kolonijas neatkarības pasludinā�anu.

Tomēr līdz tam beztiesīgajam melno vairākumam bija nepiecie�ami līdzekļi salas sociālās attīstības plānu realizē�anai. Ceļu būvē�anu, kanalizācijas, ūdensvada un elektrības Ievilk�anu aplika ar lieliem nodokļiem. Bet vienīgais ienākumu avots bija legālais spēļu bizness, tātad kazino.

Salīdzinot situāciju Naso 1967. gadā ar situāciju Havana 1957. gadā. nevar nepiekrist, ka Bahamu salās greznie spēļu nami tika veidoti uz stabilākiem pamatiem. Kubā viss bija atkarīgs no cilvēku saujiņas personīgās peļņas, bet to spēļu biznesu balstīja politiskā partija un visa tauta. īsi sakot, salās kazino balstījās uz tādas pa�as bāzes kā Nevadas �tatā, kur nebija citu ienākumu avotu.

Konsolidācijas process turpinājās. "Mary Carter" pārdeva savus laku un krāsu uzņēmumus un sāka saukties par "Starptautiskajiem kūrortiem". Divus miljonus dolāru iztērēja, lai radītu "Intertel" aģentūru. kas nodro�ināja spēļu un cita biznesa neatkarību no mafijas. Pēc Roberta Kenedija noslepkavo�anas 1968. gadā aģentūru vadīja tas pats Roberts Pelokvīns, kur� atklāja inahlnālcijas Paradīzes salā. Pelokvīns savāca komandu no biju�ajiem policistiem un atvēra �Intertel" filiāles visā valstī un Kanādā.

�Intertel� veiksmīgākais manevrs bija solījums sargāt legālā spēļu biznesa tīrību. Kad sabiedrība �Starptautiskie kūrorti", kas bija iein�teresēta papla�ināt savu ietekmi, gribēja iegūt īpa�umu Ņūd�ersijā, �Intertel� nosūtīja savus pārstāvjus uz likumdo�anas komisiju, lai panāktu spēļu biznesa legalizāciju. Aģentūra apliecināja likumdevējiem, ka no "Starptautisko kūrortu" pārvaldītajiem spēļu namiem mafija tiks izspiesta. Tomēr likumprojekts par legalizāciju tika gāzts, kaut gan visi saprata, ka pie �ī jautājuma vēl būs Jāatgrie�as.

Veiksme pЈt īstam uzsmaidīja �Intertel" tad. kad noslēpumainais multimiljonārs Hovards Hjūzs uzdeva aģentūrai rūpēties par savu kazino dro�ību Lasvegasā, bet pats "Intertel" aģentu apsardzībā ar lidma�īnu devās uz Paradīzes salu, kur tiem uzticēja apsargāt savus pasakaini dārgos īpa�umus. Iespējams, ka Hjūzs uzskatīja: Ja jau Lanskim izdevies nostiprināties Bahamu salās un palikt neredzamam, viņam nebūs grūti izdarīt to pa�u.

Hjūzs Lasvegasā ieradās 1967. gadā. nopirka no Klīvlendas sindikāta "Desert Inn" un. izvērsis vētrainu darbību, drīz kļuva par vienu no lielākajiem kazino īpa�niekiem Nevadā. Viņa iera�anās �ajā novadā tika

apsveikta, jo sabiedrība uzskatīja, ka ar to sācies jauns, no sindikāta ietekmes brīvs laikmets. To pa�u runāja trīs gadus vēlāk, pēc viņa aizbrauk�anas. Ar "Intertel" palīdzību sindikāts reāli pārstāja eksistēt. Avīze �Sun" (Lasvegasā), kas nebūt neizcēlās ar objektivitāti, uzskatīja, ka "Intertel" ir sindikāta privāta policijas aģentūra, ta�u Pelokvīns un viņa palīgi to kategoriski noliedza.

Noticēt sindikāta galam palīdzēja kāds svarīgs apstāklis tā locekļi, kas sāka kā butlēgeri, bija noguru�i un novecoju�i. Viņus izspieda nākamā paaudze. Jaunie līderi bija izglītoti, viņiem nebija noziedzīgas pagātnes. Bijajāpalet divdesmit gadiem, pirms Jaunais D�entlle piekrita runāt ar Vala�i muti un satricināt amerikāņus ar Jaunām sindikāta darbības detaļām. 1971. gadā "Intertel� un FIB nebija grūti paziņot, ka mafija ir sagrauta. Daudzi iepriek�ējie kapo nokļuva aiz restēm, tomēr maz kas saprata, ka pat savas varenības ziedu laikos tie pārvaldīja tikai daļu no sindikāta. Avīzes visā valsti atkārtoja Ņujorkas centrālās preses materiālus, kuros informācija ilgus gadus aprobe�ojās ar ma�fijas "ģimeņu" ciltskoku sastādī�anu un spriedelē�anu par to. kur� no kapo pa�laik ir �visu bosu boss�. 70. gados ņujorkie�u vairākums tikpat slikti orientējās patiesajā stāvoklī kā Maserias un Marancano kara laikā. Jau ilgi pirms tam tādi cilvēki kā Lanskis un viņa tuvs draugs Vinsents Elo "Zilacainais D�immljs" saprata, ka vajag tikai viņiem aizvākties no Ņujorkas, lai interese par viņiem Izzustu un avi�u pirmajās lappusēs sāktu ņirbēt daudz sīkāki gangsteri ar itāliskiem uzvārdiem. Katrus desmit piecpadsmit gadus Ņujorkā tika sasaukta �speciālā zvērināto �ūrija", kas katru reizi konstatēja, ka policijas pārvaldi ir saēdusi korupcija, ka azarta spēles un prostitūcija pārņēmu�as visu valsti, ka kukuļņem�ana kļuvusi par dzīves normu. Tas bija tik acīmredzami, ka pat nepieredzējis reportieris bez pūlēm tiktu par to skaidrībā, ja vien nepieredzēju�iem reportieriem dotu �ādu uzdevumu, kas acīmredzot nekad nenotika. Bet noziedzība un korupcija turpināja plaukt.

Jūtams progress cīņā ar mafiju tika panākts, pateicoties galvenokārt "spēka spiedienam", ko Ierosināja ģenerālprokurors Ramsijs Klarks. Tas atgādināja Roberta Kenedija aizsākto "koordinēto cīņu", tikai ar vienu at�ķirību Jaunās kampaņas vadītāji metodiski ��āva pa lau�kumiem". n^vis speciāli izstrādāja taktiku katram "dūrienam konkrētā punktā�.

Diem�ēl Klarks nebija pa prātam Nlksonam, kur� vēlē�anu kampaņas laikā 1969. gadā apsolīja uzvaras gadījumā aizstāt viņu ar "patiesu" cīnītāju pret noziedzību. Klarku nomainīja D�ons Mit�els. Galvenais, ko izdarīja Jaunais ģenerālprokurors, bija "spēka spiediena" komandas palielinā�ana. Viņ� arī lika Edgaram Hūveram atļaut FIB kaut vai simboliski ar to sadarboties.

Tie�i Mit�els pakļāvās italoamerikāņu politiskajam spiedienam un

lika FIB atteikties no terminu �mafija�, "la cosa nostra" un pat LCN Izmanto�anas. Italoamerikāņi sekoja ebreju Antiapmelo�anas līgas piemēram. Tādi gangsteri kā Lanskis gadiem ilgi slēpās aiz �īs līgas muguras, uz visiem stūriem kliedzot, ka viņu vajā�anas iemesls ir slēpts antisemītisms. Kļuvu�i gudrāki, italoamerikāņu mafijas locekļi sāka izmantot tādu pa�u taktiku. Kapo D�o Kolombo presti�s pēc tam, kad viņ� bija piespiedis FIB atdot savas pozīcijas, tik ļoti pieauga, ka bija skaidrs, ka viens vai otrs no sāncen�iem mēģinās viņu gāzt. Ko tur iebilst, Goda biedrība bija un palika skauģu brālība, ko vadīja vendetas likumi.

Mafija tomēr mira, turklāt nebūt ne FIB pūliņu dēļ. Tās noriets sākās pēc tam, kad "Bagsija un Meiera banda" novāca Marancano, viņa vie�tā iesēdinādama Lu�ano �Laimes lutekli". Kad uz skatuves uznāca tre�ās un ceturtās paaudzes amerikāņi, kad viņi izgāja ārpus savu geto ietvariem, īsi sakot, amerikanizējās, mafija vairs nebija vajadzīga, un nekas neattaisnoja tās eksistē�anu. Apstākļi, kas radīja mafiju Sicīlijā un ļāva tai iesakņoties Amerikā, bija negrozāmi mainīju�ies.

Labākā liecība mafijas izjuk�anai 60. gados bija notikumi Maļami rajonā, kur vieglus ceļus, kā tikt pie bagātības, sāka meklēt Jauna nacionālā minoritāte. Federālās iestādes to nosauca par �Kubas ma�fiju".

�Kubas mafija" radās Havanā, kad Lanskis palīdzēja Batistam tur atgriezties un izveidoja salā spēļu valsti. Noslēdzis savienību ar Kubas gangsteriem, viņ� tos audzinājd. apmācīja, uzpirka. Ja vien viņi jau nebija uzpirkti. Kad Batista aizbēga no Kastro. arī turienes gangsteri sāka meklēt sev jaunu apme�anās vietu. Tie, kam bija nauda �veices bankās, devās uz Spāniju vai Dienvidameriku, bet tie, kam nebija naudas, ieradās Maiaml. Turpmākajos gados tūksto�iem kubie�u bēga no komunistiskā re�īma un gangsteri, kas atradās starp tiem. pasteidzās uzdoties par patriotiem. Kad īstie patrioti 1961. gadā gāja bojā Cūku līcī, neveiksmīgi mēģinot iebrukt Kubā. gangsteri sēdēja Naso un citās Kārību Jūras ostās, gaidot, kad pēc karaspēka būs iespējams atgriezties Kubā un tur atkal atvērt spēļu namus.

Tomēr cerības atkal tikt pie labklājības Kubā sabruka, un trimdi�nieki sāka meklēt citus ātras iedzīvo�anās avotus. Tāds avots atradās: tā bija kokaīna kontrabanda. At�ķirībā no citām narkotiskajām vielām kokaīnu legāli lietoja reti, un tā ra�o�ana nebija organizēta. Kokaīnu ieguva no Andu kalnos Dienvidamerikā augo�ā kokas krūma lapām, tālu no tradicionālajiem mafijas darbības rajoniem.

Pa vtsu pasauli izkaisītie Kubas gangsteri, apvienoju�i savas fi nanses. nodibināja kontaktus ar vecajiem draugiem no sindikāta, kurus pazina kop� Havanas laikiem. Kokaīns sāka parādīties Maļami, tā daudzums nemitīgi pieauga, bet cena palika stabila, turpretī heroīna cenas auga. Jo pieprasījums pārsniedza piedāvājumu. Pēc da�iem gadiem kokaīnu Jau pārdeva divreiz lētāk par heroīnu, un tas kļuva arvien populārāks.

Federālie aģenti, kas specializējās cīņā ar narkotiskajām vielām, kļuva uzmanīgi, paredzot neizbēgamu karu starp bandām, līdzko organizācija, ko viņi sauca par �itāļu mafiju", konstatēs, ka konkurence tai pārāk dārgi maksā. Tomēr nekas tāds nenotika. Drīz noskaidrojās, ka vecā rūdījuma mafijas locekli lieliski sadzīvo ar iesācējiem kubie�iem. Viņi ne tikai ļāva tiem tirgoties ar kokaīnu, bet nodeva to rokās ari lielu daļu heroīna kontrabandas.

Izmeklē�ana deva zināmu, ļoti neskaidru priek�statu par starptau�tisko organizāciju, kas darbojas Eiropā. Dienvidamerikā un Savienotajās Valstīs. Tomēr ar �Kubas mafijas" ciltskoka sastādī�anu avīzes varēs nodarboties vēl ne tik drīz. Aģenti nojau�, ka eksistē �starptautiskais boss" un �vietējais boss", ta�u precīzāku datu viņiem nav.

Vēl vairāk, tikko Izgaisa �aubas par Jaunas organizācijas realitāti, kad novērotāji pamanīja, ka tai pa pēdām seko Jauna grupa, ko viņi nosauca par �puertorikāņu mafiju". Pēc tam parādījās arī �melnā mafija", kaut gan izmainītajos sociālajos apstākļos �amerikāņu sapņa" īsteno�ana dzīvē vieglā ceļā pārstāja būt tikai nacionālo minoritā�u daļa. Kamēr �ādi ceļi pastāv un dod jūtamus rezultātus, organizētā noziedzība paliks daļa no Amerikas sabiedrības sociāli ekonomiskās dzīves.

Gadu desmitiem ilgi miljoni miljonu dolāru tika noguldīti �veices bankā un ieguldīti biznesā visā pasaulē. Gangsteri ietekmēja starptau tisko politiku, finansēja revolūcijas, ievēlēja senatorus un guberna�torus, varbūt arī prezidentus. Viņu bosi Ieņēma vado�as pozīcijas rūpniecībā un komercijā un turklāt tika uzskatīti par "kārtīgiem cilvēkiem" un �filantropiem".

Mietpilsonis nevar pateikt, kur beidzas legālā uzņēmējdarbība un sākas krāp�ana. Īstenībā viņ� vienkār�i negrib to zināt.

Un tas acīmredzot ir lielākais organizētās noziedzības sasniegums.

Formāts 60x84/16. Tipogrāfijas papīrs.

6 iespiedloksnes. Metiens 8000 eks.

Pasūt. Nr. 798. Reģistrac. apliec. Nr. 2-0674. Iespiests Jelgava. Raiņa ielā 27, firma "Srub�".