�Es esmu mirusi, mister Bakster!"

Mabele Kensī atlaidās atzveltnē un izpūta kuplu dūmu mākoni. Doktors Baksters iesmējās.

�Jūs, miss Kensī, �odien laikam ļoti jautrā gara�stāvoklī?"

�Nē, doktor, es nejokoju. Pagājis jau labs laiciņ�, kop� neesam tiku�ies, vai nē?"

�Jā�" Baksters mirkli padomāja. �Ja nemaldos, �au �etri mēne�i. Tas bija toreiz, kad jūs bijāt apņēmu�sies apgādāt Spānijas sūtniecībai zināmos dokumentus. Neraugoties uz visām policijas pūlēm, jūs tos tomēr nozagāt�"

� Doktor!"

�Piedodat., ieguvāt. Kā tā lieta toreiz īsti nobei�dzās? Jums ta�u drīzi vien nāca uz pēdām?"

Mabele Kensī iesmējās.

,,Jā, bet dokumenti tad jau bija ārzemēs. Viņi vis�pārīgi nebūtu manis atradu�i, ja meklē�anu nebūtu uzņē�mies Franks Gordons."

^ �Jā, Franks Gordons!" doktors smagi nopūtās. �Sis cilvēks mums sagādā da�u labu pārsteigumu. Bez viņa mēs varētu daudz mierīgāk dzīvot."

�Jā, bet kas gan Ņujorka būtu bez Franka Gordona! īsta laupītāju bedre � vairāk nekas."

�Un to sakāt jūs? Man �ķiet, ka taisni jums viņ� izjaucis da�u labu veikalu."

��Jā, bet tomēr es nevēlos viņa nāves, kā jūs un citi: Viņ� gan ir mans pretinieks � bet godīgs pretinieks.

Mēs vedam savā starpā niknu cīņu, bet tomēr nekad nepārkāpjam d�entlmenisma robe�as."

Doktors Baksters saviebās.

�Es gan nevaru atzīt viņu par savu draugu."

�Viņ� toreiz panāca mani ārzemēs, un no Seviļas līdz Madridai mēs braucām kopā. Tā ka Spānijas valdī�bai bija iemesls mani neizdot, tad viņ� aprobe�ojās ar to, ka vismaz pavadīja mani līdz ceļa galam. Madrīdā mēs iz�ķīrāmies � un drīzi pēc tam es nomiru."

�Pieņemat manas līdzjūtības apliecinājumu," doktors Baksters pasmaidīja.

� Pateicos; bet tas nāk par vēlu,� jo esmu jau atkal atdzīvojusies. Sakāt, vai tie�ām neesat lasījis,'laikrakstos manas nāves ziņu?"

�Nē. Un kādā nolūkā jums tas bija vajadzīgs?"

�Doktor!" viņa uzmeta lūpu, �jūs esat netaisns pret mani. Tā tie�ām nebija mana vaina, ka avīzes apzīmēja mani par miru�u. Jūs ta�u atceraties mazā būrenieka, �Maria Vester" avāriju, kurā gāja bojā visi pasa�ieri un ekipā�a? Es arī biju pasūtījusi kajīti uz �ī kuģa, bet ne paredzētu apstākļu dēļ nevarēju ar to braukt. Es pārbraucu ar � Pacific", dārgakmeņu tirgotāja Potera sabiedrībā. Kad izplatījās ziņa par �Marija Vester" bojā eju, arī es biju ievesta noslīku�o sarakstā, kaut gan pa to laiku palīdzēju misteram Poteram atbrīvoties no da�iem viņa vērtīgākiem akmeņiem. Tagad visi tura māni par miru�u � un tas man īsti pa prātam. Ja mūsu policijas direk�tors zinātu, ka esmu atkal Ņujorkā � man nebūtu neviena mierīga brītiņa; vai nav tiesa?"

�To es ticu gan!" Baksters iesmējās. �Bet tagad, jādomā, jums ir kāds jauns nodoms. Vai drīkstu to zināt?"

�Protams � tamdēļ jau arī aicināju jūs �urp."

�Ļoti glaimojo�i. Jāatzīstas, ka sākumā cerēju, ka esat aicinājusi mani vienīgi aiz draudzības."

�Man �ēl, ka esmu spiesta atbrīvot jūs no �iem mal�diem; tomēr ceru, ka vil�anās jums nebūs pārāk sāpīga, kad būsat dzirdējis, ap ko lieta �oreiz grozās."

Viņa paņēma no galda kādu uzplēstu vēstuli un pa�sniedza to Baksteram.

�Izlasait, doktor."

Baksters lasīja: �Ar dziļu no�ēlo�anu esam spiesti paziņot, kajūsu konts ir izsmelts, tā ka mums nav iespē�jams segt jūsu �eku, kamdēļ nosūtām to jums atpakaļ. Ceram arī turpmāk redzēt jūs savu klientu starpā. � Augstcienība Nacionālā banka."

Doktors pacēla galvu.

�Nu, un?"

�Vai saprotat, ko tas nozīmē? Man vairs nav nau�das." * '

Doktors Baksters izņēma �eku grāmatiņu.

�Kādu summu drīkstu rakstīt?"

Mabele Kensī mirkli pārlika.

�Desmit tūksto�us," viņa sacīja� �Tas, ko esmu no�domājusi, prasa lielus izdevumus."

�Desmit tūksto�us dollāru � all right."

Doktors izplēsa �eku un pasniedza to miss Kensī, kura nevērīgi nosvieda dokumentu uz galda.

�Vaj zināt, cik mums ienesīs �ī lieta?" viņa smaidī�dama jautāja.

*Nu?"

�Vismaz piecisimti reizes vairāk."

. Baksters uzlēca kājās.

�Tas ta�u būtu�"

�Pieci miljoni," Mabele papildināja, �varbūt pat vēl vairāk."

Doktors no jauna atlaidās krēslā.'

� Pasakaini!" viņ� norūca, �taisni pasakaini! Jūs laikam gribat aplaupīt valsts banku?"

� Nenāk ne prātā � mans plāns ir daudz nevainīgāks. Viņa izve�anai taisni jūs esat nepiecie�ams, jo lieta grozās ap vērtspapīriem."

Baksters pēk�ņi bija kļuvis atkal pavisam mierīgs.

,; Ak, tā," viņ� skeptiski novilka, �vērtspapīri! Un ar tiem jūs cerat nopelnīt piecus miljonus? Cik ilgā laikā, ja drīkstu jautāt?"

�Nedeļa būtu visilgākais, bet ceru, ka vēl ātrāk."

Baksters �aubīdamies pakratīja galvu.

�Esmu jau daudz ko brīni�ķīga pieredzējis no jums, miss Kensī. bet tas� Neņemat ļaunā, ja saku, ka tas ir vienkār�i neiespējams."

�Jūs maldāties, doktor. Sakāt, kāds kurss pa�reiz �Indish Railway Company" akcijām?"

�Laikam divdesmit trīs � katrā ziņā stabils."

�Jā, un sagaida, ka rīt līdz pusdienai tas pacelsies vēl augstāk. Ja rad�a rīt paraksta līgumu, tad piektā avēnijā uzreiz i būs nāku�i klāt da�i jauni miljardieri. Tā ta�u runā, vai nē?" w Jā-"

�Bet ja nu es jums saku, ka rīt priek�pusdienā �īs akcijas taisīs tik milzīgu lēcienu uz leju, kāds nekad vēl nav piedzīvots?"

�Tas nav iespējams."

�Tas ir nevien iespējams, bet tā arī notiks, jo rad�a neparakstīs līgumu."

Baksters pārsteigts viņu uzlūkoja.

�Rad�a neparakstīs � vai jūs to noteikti zināt? Viņ� ta�u oficiāli 'paziņojis, ka rīt pulkstens desmitos priek�pusdienā ieradīsies Baltā namā, lai līgumu parak�stītu."

�Un tomēr viņ� neparakstīs!"

�Vai viņ� grozījis savu nodomu?"

�Vēl gan nē, bet līdz pulksten desmitiem rītā viņ� to būs izdarījis � par to es gādā�u."

Baksters atkal pakratīja galvu.

�Tas jums neizdosies. Priek�likumi viņam tik izde�vīgi, ka viņ� katrā ziņā tos pieņems."

�Es viņu aizkavē�u to darīt," Mabele Kensī paskai� droja.

�Bet kā gan? Vai domājat viņu� nogalināt?

Mabele iesmējās.

�Nē, doktor � tik asinskāra es neesmu Bet sakat, ko jūs darīsat tagad, zinot par akciju kursa gaidāmo kri�anu?"

�Protams, fiksē�u, pēc iespējas daudz fiksē�u [1] )," Baksters uztraukts iesaucās.

�Ja vēlaties, darat arī to. Bet mans plāns ir daudz pla�āks. Es galvoju, ka pēc zināma laika, kuru jūs pats varat noteikt, rad�a pēk�ņi būs mierā līgumu parakstīt."

Baksters uzmeta viņai ātru skatu.

> �Ja tas viss nav tikai joks, miss Kensī, tad nu jums jāpaskaidro man, kādā ceļā jūs domājat to sasniegt."

�Labprāt." Mabele pieliecās viņam tuvāk. �Vai esat lasīju�i �īrīta avīzes?"

�Jā, bet tikai bir�as ziņas."

��ēl. Jums jāzina, ka visa Ņujorka pa�reiz ļoti interesējas par rad�u, kura jachta jau kop� trim dienām stāv ostā. Kaut neviens sve�nieks netiek uz jachtas laists, tomēr kādam �Figaro" līdzstrādniekam palaimējies ievākt da�as ļoti interesantas ziņas par rad�u un viņa dzīvi. Starp citu, tur ir kāds aizrādījums, kas mani interesē vis�lielākā mērā. Klausāties."

Viņa paņēma no galda avīzi un sāka lasīt:

�Starp daudzajiem dārgumiem, ko rad�a ved sev līdzi jachtā, atrodas arī viņa īpatnējais zīmoggredzens. Par �ī vērtīgā opala skaistumu sajūsminājās visi, kam vien gadījies to redzēt. Priek� rad�as �im gredzenam ir vēl sevi�ķa nozīme, jo tas izpilda viņam valsts zīmoga vietu, ar kuru viņ� apzīmē visus svarīgākos dokumentus. Kop� neminamiem laikiem gredzens mantojuma kārtībā pāriet no viena valdnieku ģimenes locekļa uz otru. Do kumentu apzīmogo�ana ar �o gredzenu pārgājusi jau svinīgā ceremonijā, bez kuras netiek noslēgti nekādi starptautiski darījumi. Ar �o pa�u gredzenu tiks apzīmo�gots arī līgums ar �Iņdish Railway Company" par pro�jektēto dzelzceļu izbūvi. Gredzenu rad�a pastāvīgi valkā pie sevis, ne dienu, ne nakti nenovilkdams tā no pirksta."

Mabele Kensī nolika avīzi.

�Tālāk nekā interesanta nav. Vai nu saprotat manu plānu, doktor?"

Bir�as māklers paraustīja plecus.

Atklāti sakot � nē! Nevaru iedomāties, kāda no�zīme tur varētu būt rad�as gredzenam."

�Tie�ām? Vai tad tas vēl nav pāts par sevi skaidrs, doktor? Es nozag�u gredzenu?

Baksters izbrīnā pietrūkās kājās.

�Jūs gribat nozagt rad�as gredzenu?!"

�Jā. Nupat jūs dzirdējāt, ka bez �ī gredzena viņ� neparaksta neviena dokumenta. Man ir noteiktas ziņas, kas pilnīgi apstiprina �o laikrakstu ziņojumu. Tā tad, ja �odien es nozogu rad�am viņa gredzenu, tad līgums rīt netiek parakstīts."

�Vai jums neliekas, ka �āda zādzība būtu� pār�dro�a?" Baksters jautāja, domīgi aplūkodams savus nagus.

�Protams," Mabele iesmējās. �Bet neaizmirstāt, dok�tor, ka lieta grozās ap pieciem miljoniem. Man �ķiet, ka tādas summas dēļ ir vērts riskēt."

�Te nu tie�am var pazīt Mabeli Kensī!" Baksters apbrīnodams iesaucās.

Mabele uzmeta viņam cie�u skatu.

�Neaizmirstāt, ka Mabele Kensī mirusi. Nevienam nenāks ne prātā, ka tas ir mans darbs."-

�Varbūt vienam tomēr�"

�Un tas būtu?"

�Franks Gordons."

Mabele lēni piecēlās.

�Doktor, arī Franks Gordons nav dievs, lai zinātu

visu."

�Kad mēs atkal satiksimies?" Baksters jautāja.

Mabele mirkli padomāja.

�Atnākāt �urp ap pulkstens �etriem vai pieciem rītā. Tūliņ pēc pusnakts es peldus do�os uz jachtu, un pēc kādām trirn stundām bū�u atpakaļ."

�jūs gribat visu ceļu peldēt?"

�Protams � nevaru ta�u braukt laivā. Peldus es tīri viegli nokļū�u uz jachtas un uzmeklē�u rad�as kajiti. Es vinu iemidzinā�u�" �Ar ko?*

,Ar ēteru, tas ir labāks par chloroformu." Cerēsim, ka viss izdosies labi. Daudz laimes!"

2

Pulkstens bija �etri rītā, kad doktors Baksters pie�zvanīja pie Mabeles Kensī baltās vasarnīcas durvīm Hudsonā. Mirkli vēlāk durvis pavērās un tajās parādījās �veicara samiegojusies seja.

,,Vai miss Kensī runājama?" doktors jautāja.

�veicars uzmeta viņam pēto�u skatu. *

�Vai jūs esat misters Baksters?" viņ� jautāja. �Man jānodod jums kāda vēstule."

�Vai miss Kensī mājās?"

�Nē, viņa izgāja pirms kādas pusstundas, un nav vēl atgriezusies."

Saņēmis vēstuli un iespiedis �veicaram saujā kādu naudasgabalu, Baksters iznāca atpakaļ uz ielas. Vērīgi palūkojies visapkārt, viņ� atplēsa zīmīti un izlasīja to. Mabele rakstīja:

�Nevaru gaidīt. Fiksējat, cik vien iespējams � ja varat, par kādiem 500.000 dollāriem. Satiksimies Bir�as kafejnīcā. � M. K."

Baksters nesapra�anā paraustīja plecus.

�Kamdēļ viņa nepagaidīja manis?" viņ� murmināja. �Un kamdēļ nu uzreizi jāfiksē pēc iespējas vairāk? Vakar viņa bija pret to."

Viņ� devās atpakaļ uz savu dzīvokli, lai vēl stundas trīs nogulētos pirms darba laika sākuma bir�ā.

Pulksten astoņos �Indish Railway Company" akcijas bir�ā stāvēja uz divisimti trīs. Doktors Baksters pārdeva. Viņ� zināja, ka ap pusvienpadsmitiem kļūs zināma rad�as atteik�anās no līguma parakstī�anas. Tā tad līdz desmitiem vajadzēja pārdot vismaz par da�iem simtstūksto�iem dollāru.

Kad pulkstens tuvojās desmitiem, viņ� jau bija sapircis akciju par �etrisimti tūksto�iem dollāru. Viņ� bija ļoti apmierināts ar savu darījumu. Ar gandarījumu viņ� vēroja Evanu Filpotu, kur� viens pats jau bija sapircis vairāk kā par 300.000 dollāru. Viņi bija nikni pretinieki, jo Evans Filpots reiz bija izjaucis doktoram Baksteram kādu veikalu, kas tam būtu ienesis veselu bagātību.

Pienāca kāds paziņa un apsveicinājās ar viņu. Dok�tors Baksters noliecās tam pie auss:

�Vai redzat tur Evanu Filpotu? Viņ� esot ieguldījis lielus līdzekļus �Indish Railway Company" akcijās."

�jā," paziņa apstiprināja, �tas cilvēks zina, ko dara. Viņ� ir viens no �īs sabiedrības galveniem dalībniekiem, jo viņa rokās vien atrodas akciju vismaz par divdesmit miljoniem."

Baksters apmierināts pasmaidīja un turpināja pārdot.

Ceturksni uz vienpadsmitiem kāds ekspresis pa�sniedza Evanam Filpotam vēstuli. Doktors Baksters ar interesi vēroja savu pretinieku.

Vēstuli izlasījis, Filipots pēk�ņi nobāla un nespēkā atbalstījās pret pīlāru, pie kura tas bija stāvējis. Roka, kurā viņ� turēja vēstuli, manāmi tricēja. Viņ� izņēma kabatas lakatiņu un sāka slaucīt nosvīdu�o pieri�

Piecas minūtes vēlāk uz ielas atskanēja laikrakstu pārdevēja skaļā balss: �Jaunākais speciālizdevums! Rad�a neparaksta! Vislielākā sensācija! Rad�a vilcinās! Skan�dāls Baltā namā! Rad�a atsakās no policijas iejauk��anās! �"

Mirkli visa bir�a stāvēja kā sastingusi. Bet tad visi metās virsū laikrakstu pārdevējam un īsā brīdī izķēra tam visas avizes.

Doktors Baksters ar paceltu galvu soļoja caur savu uzpircēju rindām, kas tagad stavēja bāli un samulsusi. Nesteigdamies viņ� pārgāja ielu un iegriezās Bir�as kafejnīcā.

Nosēdies pie kāda vientuļa galdiņa, viņ� pasūtīja viskiju ar zodā. Tad viņ� atplēta laikraksta speciālizdevumu un sāka lasīt.

��orīt pulksten desmitos Baltā namā bija sapulcēju��ies valdības pārstāvji, kuriem vajadzēja piedalīties ar Jopuras rad�u Tamilu Samiji noslēgtā līguma parakstī�anā. Neraugoties uz rad�as oficiālu paziņojumu, viņ� sēdē ne�ieradās, bet atsūtīja tajā savu sekretāru, kur� paskaidroja, ka rad�a nevarot līgumu parakstīt Par iemeslu viņ� uz�deva rad�as gredzena negaidītu zādzību, bez kura tas nevarot dokumentu parakstīt. Policijas palīdzību rad�a noraidījis. Iet baumas, ka �ī zādzība ir tikai veikli iz�domāts iemesls, lai atturētos no līguma parakstī�anas. Runā pat, ka rad�a esot saņēmis izdevīgākus priek��likumus no kādas citas valsts valdības, un ka �ī iemesla dēļ viņ� gribot galīgi pārtraukt sarunas ar Balto namu. Viņa jachta pagaidām vēl atrodas ostā."

Doktors Baksters nolika avīzi un apmierināts pa�smaidīja. Pārlaidis skatu pustuk�ai kafejnīcas zālei, viņ� pēk�ņi pamanīja Mabeli Kensī, kas sēdēja pie kāda gal�diņa netāl no viņa. Viņa bija stipri grimējusies, tā ka tikai ar pūlēm varēja to pazīt.

Sastapusi Bakstera skatu, Mabele nemanot norādīja viņam uz laikrakstu, kas gulēja tai priek�ā uz galdiņa. Tad viņa piecēlās un nesteigdamās izgāja.

Doktors saprata viņas mājienu. Viņ� pieaicināja viesmīli.

�Lūdzu pasniedzat man �Bir�as kurjeru"; viņ� ir tur, uz viņa galda."

Paņēmis viesmīļa atnesto avīzi, Baksters uzmanīgi to atlocīja. Starp lapām bija ielikta kāda zīmīte. Doktors Baksters to izlasīja:

v �Atnākat tūliņ �Metropoles" kafejnīcā. Sēdē�u tre��ajā istabā."

Samaksājis, viņ� piecēlās un atstāja veikalu. Metro�poles" kafejnīca atradās turpat gandrīz līdzās, un mirkli vēlāk doktors jau iegāja kādā dibenstelpā, kur bez Mafoeles Kensī nebija neviena apmeklētāja.

�Vai fiksējāt?" viņa jautāja, kad māklers bija no�sēdies viņai pretim pie galdiņa.

�Jā, taisni par �etrisimti piecdesmit tūksto�iem dol�lāru, pēc visaugstākā kursa."

Mabele atvieglota uzelpoja.

�Labi. Mazliet tomēr nopelnīsim. Tagad tūliņ sedzat."

�Kamdēļ?" Baksters neapmierināts jautāja. �Protams, akcijas arī tagad jau ir kritu�as, bet viņas kritīs vēl zemāk. Pa�reiz mēs nevaram cerēt uz pārāk lielu peļņu."

�Sedzat tūliņ," Mabele nepacietīgi atkārtoja. �Mēs nezinām, kas var notikt jau visā drīzumā."

�Es jūs nesaprotu."

�Man nav gredzena!"

Doktors izbailēs uzlēca kājās.

�Jums viņa nav? Jā� bet viņ� ta�u ir nozagts!"

Mabele pamāja viņam sēsties. ,

� Uzmanīgāk, doktor � kāds var �eit ienākt. Gredzena man tie�ām nav."

�Kā tas saprotams? Vai jums neizdevās sasniegt jachtu?"

�Es biju pat uz viņas klaja. Bet kāds ir aizsteidzies mums priek�ā."

�Un kur� tas būtu ?"

�Nezinu. Kāds/, kuram bijis tāds pats nolūks, kā man."

�Tā tad gredzenu nozadzis kāds cits?"

�Jā."

Baksters atslīga atpakaļ krēsla.

� Nolādēts!"

Mabele pamāja ar galvu.

�Jā, mūsu plāns ir izjaukts. Ļaunākais ir tas, ka mēs nezinām zagļa turpmākos nodomus: vai viņ� grib paturēt gredzenu pavisam, vai arī tikai līdz zināmam lai�kam. Tamdēļ es arī rakstīju jums, lai jūs vismaz fiksējat."

�Jūs domājat, ka gredzenu nozadzis kāds no bir�as aprindām? Varbūt, ka tas ir vienkār�a vērtslietu zagļa darbs?"

�Ne, tādā gadījuma būtu ņemtas arī citas lietas, kuru vērtība ir vēl daudz lielāka. Jau visu rītu es dzenu zaglim pēdās, bet�"

�Tā tad esat atradu�i viņa pēdas?"

� Tikai da�us niecīgus norādījumus. Sakāt, kas vis�vairāk interesējas par �lndish Railway Compan^" akciju kursa kri�anu?"

Baksters mirkli pārlika, tad sāka uzskaitīt:

� Grīns . .. �terns � Lū�s �"

�No tiem nav. Kas vēl?"

�Mats Olmsteds. Runā, ka viņ� esot stipri piedalījies sabiedrībā, kamēr vēl kurss bija pavisam zems."

�Kā viņ� izskatās?" Mabele ieinteresēta jautāja.

�Tas ir gadus trīsdesmit vecs jauneklis, vidēja au�guma, slaiks, piekopj sportu; mati tum�i�"

Mabele pamāja ar galvu.

�Man pietiek. Acīmredzot, tas ir viņ�. Es tikai gri�bētu zināt, kas viņam palīdzējis?"

�Vai viņi biju�i divi?"

�Man tā �ķiet. Bet tam nav nozīmes. Svarīgi tikai ir izdibināt, kur viņ� gredzenu paslēpis. Nu, gan es to atradī�u."

�Ja tikai viņ� tie�ām ir zaglis, un nevis kāds cits �"

�Nē, tas ir viņ�," Mabele pārliecināta apgalvoja. � Varat ticēt, ka esmu �o laiku izmantojusi lietderīgi. Da�u aculiecinieku izteicieni, kurus man izdevās savākt, pilnīgi saskan ar jūsu aprakstu. Turklāt vēl viņa darbība bir�ā� Cīņa, bez �aubām, būs nikna, bet mums tai jāuzvar. Ne�aizmirstat, ka lieta grozās ap miljoniem!"

Viņi iz�ķīrās. Mabele Kensī no jauna devās savās noslēpumainajās gaitās, bet doktors Baksters atgriezās bir�ā, lai dzirdētu, kas noticis ar papīriem. Viņ� cerēja, ka tie būs nokritu�i vismaz līdz nominālvērtībai.

Apmierināts smaids atspoguļojās viņa sejā, kad bir��as zālē tas dzirdēja ziņojumu.

�Indish Railway Company" �se�desmit pieci�"

3

17

Detektīvs Franks Gordons sēdēja savā birojā un parakstīja kādu ziņojumu, kad istabā ienāca nēģeru zēns,

2 Miljonu cīņas

kas izpildīja durvju sarga vietu. Zēns pasniedza viņam kādu vizītkarti.

�Maru Panai � Jopuras rad�as privātsekretārs," bija rakstīts uz kartes.

�Lūdz kungu ienākt," detektīvs pavēlēja.

Nēģeris atvēra durvis, un istabā ienāca neliela au�guma cilvēks, dzīvām kustībām un tum�u ādas krāsu, kura āriene nepārprotami liecināja par viņa aziātisko dzimumu.

�Misters Gordons?" bija viņa pirmais jautājums. �Jā."

�Maru Panai, Jopuras rad�as sekretārs."

�Ļoti patīkami. Lūdzu sēsties."

Indietis nosēdās.

�Jūs laikam jau nojau�at, kamdēļ esmu �eit?" viņ� iesāka.

�Vai gredzena lietā?"

�Jā. Pagāju�ā naktī viņ� mums nozagts. Caur �ī gredzena zaudējumu rad�as vara ir satricināta, un nav iespējams paredzēt visas tās sekas, kādas �is nelaimīgais gadījums var izsaukt.

�Bet sakāt, kamdēļ jūs noraidījāt policijas palīdzību?" detektīvs jautāja.

Indietis pasmaidīja.

�Un jūs vēl jautājat, mister Gordon? Policijas iejauk�anās varētu vienīgi kaitēt �ai lietai, nevis to sekmēt. Sākumā rad�a vispār negribēja izmantot amerikaņu pa�līdzību, un man tikai ar lielām pūlēm izdevās viņu pie�runāt griezties pie jums."

�Jūs gribat, lai es atdabūju rad�as gredzenu ? Jeb lai notveru zagli?"

�Zagļa notver�ana rad�u neinteresē. Viņam svarīgs vienīgi gredzens."

�Kādos apstākļos zādzība notikusi?"

Indietis acumirkli klusēja, tad sacīja:

�Vakar vakarā rad�a, kā jau parasts, ap pulksten vienpadsmitiem devās pie miera savā kajītē, kas atrodas līdzās manējai. Arī es tūliņ likos gulēt, bet ap pulksten vienu mani uzmodināja zvans, kas savieno rad�as kabini ar manējo. Iesteidzies pie rad�as, es atradu to ļoti uz�trauktu. Viņ� pastāstīja man, ka kajitē ieejot to kāds pēk�ņi apdullinājis. Kad rad�a zaudējis samaņu, zaglis novilcis tam no pirksta gredzenu un pazudis."

�Vai bez gredzena nozagts arī vēl kas cits?" de�tektīvs viņu pārtrauca.

�Nē, vairāk nekā."

�Tā tad rad�a apgalvo, ka noziedznieks jau atradies viņa kabinē, kad viņ� tajā iegājis?"

�Jā."

�Vai rad�a viņu redzējis?"

�Rad�am liekas, itkā kajītes krēslā tas būtu saskatījis kādu vidēja auguma cilvēku. Tomēr noteikti apgalvot viņ� to nevar".

�Un samaņu atguvis viņ� tūliņ zvanījis jums?" �Jā".

�Vai noziedznieks pa to laiku jau varēja pagūt atstāt Jachtu?"

�Protams. Tas viņam nācās jo vieglāk tamdēļ, ka uz klāja bija tikai viens vienīgs sargs".

�Vai jums ir kāds izskaidrojums �ai zādzībai? Pa�rasts zaglis ta�u nebūtu ņēmis tik zīmīgu lietu, pie tam atstājot naudu un citas vērtības".

�Protams; tomēr mums nav ne jausmas par zagļa nolūku".

� Varbūt lieta grozās ap kādu politisku pretinieku� kur� grib izmantot rad�as gredzenu savā labā?"

�Arī tas nav ticams. Rad�am nav neviena pretinieka, kas tīkotu pēc viņa kroņa".

�Tā tad atliek vienīgi varbūtība, ka kāds grib aiz�kavēt rad�u noslēgt kādu līgumu vai darījumu. Vai tas iespējams?"

�Jā, protams � tas var gan būt. Jūs, mister Gordon, bez �aubām, jau zināsat, ka rad�a bez �ī gredzena nevar parakstīt neviena dokumenta. Gredzena zādzība viņam laupa iespēju parakstīt arī līgumu ar �ejienes valdību",

�Par to es jau lasīju. Varbūt �ī līguma nenoslēg�ana nāktu par labu kādai citai valstij?"

� Nē, neviena valsts caur to nekā neiegūtu."

�Tā tad laikrakstu ziņojumi par to, itkā rad�a būtu ievadījis sarunas ar kādu citu valdību, ir tikai iz�doma?"

�Jā".

�Man �ķiet, ka nav nozīmes pārmeklēt notikuma vie�tu, jo zaglis ta�u nebūs atstājis tur savu vizītkarti. Jūs ta�u pamatīgi visu aplūkojāt?"

�Protams, mister Gordon", indietis pasmaidīja.

�Tad es vedī�u izmeklē�anu tepat uz sauszemes. Ja gadīsies kas svarīgs, es paziņo�u jums".

Indietis piecēlās.

�Ceru, ka tas notiks visā drīzumā, mister Gor

don."

Detektīvs paraustīja plecus.

�Darī�u visu iespējamo. Tad vēl kas. Dzirdēju, ka jūs nelai�at uz jachtas neviena sve�a. Ceru, ka �is aiz�liegums neattieksies uz mani?"

�Protams, es tūliņ do�u attiecīgu rīkojumu".

Kad indietis bija aizgājis, detektīvs pazvanīja nēģeru zēnam.

�Palūdzat �urp Murnera, Rollerta un Velleva kungus".

Brīdi vēlāk kabinetā ienāca Gordona trīs palīgi. Tie visi bija veikli, iestrādāju�ies detektīvi, uz kuriem varēja paļauties. Kad tie bija nosēdu�ies, Gordons izņēma pie�zīmju grāmatiņu un, ierakstīdams tajā savas atzīmes, deva viņiem rīkojumus:

�Jūs, Bob Murner, tūliņ dodaties uz ostu un apjautā�jaties tre�ās piestātnes abiem sargiem, vai tie naktī nav pamanīju�i ko aizdomīgu. Uzmanāties labi un ievērojat katru niecīgāko apstākli, jo no tiem da�reiz sastādās viss."

Murners piecēlās.

�Vai vēl kas, mister Gordon?"

�Nē, tas būtu viss. Gaidī�u jūs atpakaļ ap pulksten se�iem."

Bobs Murners izgāja. Detektīvs griezās pie abiem atliku�ajiem:

�Jūsu uzdevums �oreiz būs vieglāks. Dodaties abi uz bir�u un rūpīgi sekojat �Indish Railway Company" akciju kursam, kā arī uzklausāt visas baumas, kam kāds sakars ar �o lietu."

Viņu pārtrauca telefona zvans. Gordons paņēma klausāmo trūbiņu.

��eit detektīvs Franks Gordons. Zādzība jūsu prom�būtnes laikā? Grie�aties pie policijas, jo man, diem�ēl, nemaz nav laika. Kā? Nekas nav nozagts? Tikai uz�lauzts � nu, tad jūs laikam esat zagli iztraucējis. Arī tas nē? Labi, kolīdz man atliks kāds brīvāks brītiņ�, es garāmbraucot ieie�u pie jums. Jūsu adrese ? Misters

Mats Olmsteds, Red�entskvērā astoņi � jā, pateicos. Varbūt, ka bū�u jau pēc pusstundas."

Viņ� nolika klausāmo.

�Atkal jau!" viņ� nopūzdamies pagriezās pret saviem palīgiem. �Tur kāda kunga dzīvoklī iebrucis zaglis, uz�lauzis naudasskapi, bet nekā nav paņēmis. Un �is kungs vēl nav mierā ar to, ka viņa nauda palikusi vesela, bet prasa, lai es sadzenu zagli!"

Kad abi palīgi bija izgāju�i, viņ� deva savai sekre�tārei, miss Stonei, da�us norādījumus, pēc kam arī pats atstāja biroju.

Pēc īsas uzkavē�anās Galvenās policijas birojā, kur inspektors Mak-Lejs uz viņa pieprasījumu komandēja se�us policistus ar slepenām instrukcijām, Franks Gordons lika �oferam braukt uz Red�ent skveru. Izkāpis pie nama Nv 8, viņ� iedeva kalpotājam savu vizītkarti.

Izlasījis viņa vārdu, tas sacīja:

�Misters Olmsteds jau gaida kungu."

Mirkli vēlāk Gordons jau stāvēja bir�as māklera darba kabinetā. Mats Olmsteds nāca tam pretim.

�Priecājos, ka esat atradis brīvu brītiņu, lai mani apmeklētu," viņ� sacīja. �Ceru, ka neatteiksaties no manas lietas izmeklē�anas� Bet sēstaties, lūdzu."

Detektīvs palūkojās visapkārt.

�Kur atrodas uzlauztais naudasskapis ?" viņ� jautāja.

�Tepat līdzās."

Franks Gordons sekoja viņam blakusistabā. Uzmetis ātru skatu uzlauztam naudasskapim, viņ� sāka rūpīgi ap�lūkot grīdu tā priek�ā. Pēk�ņi viņ� nometās ceļos un no�liecās pavisam tuvu grīdai. Izņēmis no kabatas vairojamo stiklu, viņ� sāka caur to aplūkot linoleuma paklāju, ar krītu apzīmēdams da�as vietas tajā.

Mats Olmsteds ieinteresēts noliecās pie viņa.

�Vai esat jau ko atradis, mister Gordon?"

Detektīvs piecēlās no grīdas.

�Tikai da�us sīkumus, kuri var arī neatteikties uz zagli. Vai jūsu kalpotāju starpā ir arī sievietes?"

�Jā� ķēk�a."

�Ieaiciniet viņu zem kāda neuzkrīto�a iemesla blakus�istabā, lai varu to no �ejienes novērot, pats palikdams^ nepamanīts."

�Jūs turāt viņu aizdomās?"

Detektīvs pasmaidīja.

�Tas tūliņ noskaidrosies. Pagaidām vēl nekā nevaru

teikt."

Brīdi vēlāk kabinetā ienāca ķēk�a. Paslēpies aiz durvju priek�kara, Franks Gordons uzmanīgi vēroja to, sevi�ķu vērību piegriezdams viņas kājām. Tad viņ� atstāja savu paslēptuvi un smaidīdams piegāja atkal pie uzlauztā skapja

Mats Olmsteds ienāca atpakaj.

,,Nu, mister Gordon?"

�Tā nav īstā. Bet sakāt, mister Olmsted, vai kāda no jums pazīstamām dāmām �odien nav bijusi �ajā istabā?" �Nē.�

Detektīvs no jauna noliecās pie zemes, ar cirķeli rūpīgi ko izmērīdams.

�Seit uz linoleuma redzams kfdas dāmas gumijas papē�u vairākkārtējs nospiedums," viņ� paskaidroja. �Uzlauztais skapis liecina, ka iebrucēja bijusi īsta sava aroda lietpratēja. Atslēga izdedzināta ar sprāgsto�o gāzi. Es pa�zīstu tikai divas sievietes, kuras būtu spējīgas tik veikli pastrādāt �o darbu, bet neviena no viņām �oreiz nevar būt vainīga, jo viena no tām pa�reiz atrodas Peterpilī, bet otra ir mirusi."

�Un tomēr jūs esat pārliecināts, ka tas ir kādas sie�vietes darbs?"

�Jā, katrā ziņā. Bet nu pastāstat, kādos apstākļos jūs iebrukumu atklājāt?"

Viņi izgāja kabinetā un nosēdās. Olmsteds iesāka stāstīt:

�Pulksten trijos man bija saruna ar manu pilnvarnieku, un kad pusstundu vēlāk tas aizgāja, es devos uz �Helio�tropa" kafejnīcu, kur man bija nolikta satik�anās ar kādu veikala biedri. Mūsu saruna ilga kādas divdesmit vai divdesmit piecas minūtes, un ap pulksten �etriem es pār�nācu mājās, kur atradu skapi jau uzlauztu. Sākumā es, protams, domāju, ka notikusi zādzība, bet pārbaudījis skapja saturu, nācu pie atziņas, ka nekas nav pazudis. Un tad es tūliņ piezvanīju jums."

�Vai jūsu prombūtnes laikā kāds no apkalpotājiem nav bijis �ajās telpās?" �Nē.�

�Varbūt kāds sve�s ir bijis jūsu namā?"

�Vienīgi telegrammu iznēsātājs."

�Kā jūs dabūjāt par to zināt?"

�Man sacīja �veicars."

�Vai esat kādam jau stāstījis par iebrukumu?"

�Nevienam. Arī mani apkalpotāji vēl nekā nezinā."

�Kāds bija jūsu prombūtnes laikā saņemtās telegram�mas saturs?"

�Tas bija kāds maznozīmīgs ziņojums no kāda mana darbinieka bir�ā."

�Un nu pasaucāt, lūdzu, �veicaru; bet vislabāk iz�darāt to pats, lai neizskatītos uzkrīto�i."

Mats Olmsteds piecēlās un devās uz durvīm.

�Tikai nesakāt viņam patieso iemeslu," Franks Gor�dons vēl piezīmēja.

Viens palicis, viņ� domīgs sāka staigāt pa istabu turp un �urp. Pēk�ņi viņ� apstājās kamina priek�ā un sāka aplūkot pelnus, kas gulēja krāsns dibenā. Uzmanīgi pabīdījis tos ar pirkstu pie malas, viņ� saņēma kautko pirkstos un pacēla pret gaismu.

�Dīvaini!" viņ� norūca. �Vilnas lupatiņa. Acīmredzot, pie sadedzinā�anas tā bijusi slapja."

Ienāca Mats Olmsteds ar �veicaru. Franks Gordons uzmeta pēdējam cie�u skatu.

�Vai jūs saņēmāt telegrammu, ko pirms kādas stundas atnesa?" viņ� jautāja.

�Jā," �veicars apliecināja. �Es viņu saņēmu, jo kungs bija izgājis."

�Kur jūs viņu nolikāt?"

�Es uznesu viņu kalpotāju istabā."

�Vai telegrammu iznēsātājs tad jau bija aizgājis?"

�Jā, un durvis aiz viņa es noslēdzu, kā to daru vien�mēr, kad man vajaga kur aiziet."

�Cik ilgi jūs uzkavējāties aug�ā?"

�Kādas trīs minūtes; varbūt arī �etras vai piecas."

�Vai jūs kādu brītiņu neparunājāties arī ar citiem biedriem ?"

�Jā, bet tikai da�us acumirkļus."

�Pateicos, tas tad būtu viss. Tikai vēl kas: kad misters Olmsteds pārnāca, jūs pats atvērāt viņam durvis?" �Jā.�

�Un arī tad durvis arvien vēl bija noslēgtas?"

�veicars acumirkli vilcinājās.

�Nezinu �" viņ� nedro�i ieminējās.

Gordons pamāja ar galvu.

�Tas nekrīt svarā. Pateicos, man pietiek."

Kad �veicars bija izgājis, Olmsteds uztraukts griezās pie detektīva:

�Tas ta�u skaidrs kā diena! Viņa iemanījusies dzī�voklī pa to laiku, kamēr �veicars uznesis telegrammu aug�ā un kalpotāju istabā tērzējis ar saviem draugiem. Un protams, ka viņ� nav pakavējies aug�ā nevis trīs vai �etras minūtes, bet gan daudz ilgāk, tā ka viņai bijis laika diezgan, lai izvestu savu nodomu."

Franks Gordons noraido�i pakratīja g"alvu.

�Skapja uzlau�ana prasījusi vismaz piecpadsmit vai divdesmit minūtes laika. Tomēr nav nekāds brīnums, ka iebrucēja, izmantojot neaizslēgtās durvis, pratusi iziet tā, ka �veicars tās nav pamanījis. Bet nu atgriezīsimies pie svarīgākām lietām. Pieprasāt, lūdzu, jūsu veikala biedrim, vai tie�ām viņ� sūtījis jums to telegrammu."

Mats Olmsteds piegāja pie telefona un brīdi uz�trauktā balsī ar kādu sarunājās. Tad viņ� nobālis pa�vērsās pret detektīvu,

�Viņ� nav sūtījis man nevienas telegrammas. Acīm�redzot, �eit notikusi, krāp�ana."

�Tā jau domāju Telegramma bija tikai līdzeklis iekļūt jūsu namā. Tas ir jau vecs paņēmiens."

�Vai jums ir kāds izskaidrojums tam visam?" Olm�steds nervozi jautāja. �Es tie�ām nespēju saprast, kādā nolūkā mans naudasskapis ticis uzlauzts, ja no tā nekas nav paņemts."

�Bez �aubām, iebrucēja cerējusi atrast skapī ko tādu, kas viņai ļoti svarīgs," detektīvs mierīgi paskaidroja. �Meklētā priek�meta viņa tomēr nav atradusi�acīmredzot* jūs esat to noglabājis kur citur. Tamdēļ viņa neapmieri� nāsies ar �o pirmo mēģinājumu, bet atkārtos to, lai iegūtu iekāroto mantu. Tamdēļ esat uzmanīgs. Vai jums ir kāda nojauta, kas tā varētu būt par mantu?"

Mats Olmsteds nosēdās krēslā un domīgi atbalstīja galvu rokā. Gordonam, kur� neuzkrīto�ā kārtā viņu no�vēroja, nepagāja garām nepamanīta nemiera un rūpju pilnā izteiksme, kas uz mirkli pamirdzēja viņa sejā.

�Nē, mister Gordon, man nav ne vismazākās jausmas," viņ� beidzot sacīja.

Detektīvs piecēlās. Lūpas tam negribot savilkās sa�proto�ā, gandrīz zobgalīgā smaidā, kuru tas tūliņ atka! aizdzina.

�Tādā gadījumā varu ieteikt jums tikai vislielāko uzmanību, mister Olmsted. Var gadīties, ka pat jūsu dzīvība tiek apdraudēta."

Olmsteds pacēla galvu.

�Bet jūs ta�u turpināsit manas lietas izmeklē�anu?" Viņa balsī skanēja lūgums un izbailes.

�Protams, darī�u visu, ko iespē�u. Policijai ziņot nu vairs nav nozīmes Rīt ceru jūs atkal apmeklēt. Good evening, mister Olmsted!"

Gordons nokāpa lejā un izgāja uz ielas, kur gaidīja viņa auto. Palūkojies pulkstenī, viņ� neapmierināts sa�rauca uzacis.

�Bez piecām minūtēm se�i. Tas mani aizkavēja ilgāk, nekā biju cerējis. Kā liekas, tad �eit kas slēpjas. Jau tas vien, ka Olmsteds slēpj ielau�anās iemesla, liekas aizdomīgi. � Uz biroju!" viņ� pavēlēja �oferam.

Uzbraucis ar liftu milzīgās ēkas divpadsmitā stāvā, kur atradās viņa birojs, Gordons jau bija sācis ko nojaust, par ko liecināja apmierinātais smaids, kas vijās ap viņa lūpām.

Kabinetā viņ� atrada jau priek�ā Bobu Murneru, un da�as minūtes vēlāk ieradās arī Rollerts ar Vellevu.

Gordons nemaz nebija pārsteigts, kad dabūja dzirdēt, ka jau agrā rītā kāda dāma iztaujājusi ostas sargus. Viens no tiem naktī tie�ām bija redzējis kādu vīrieti, kas iz�peldējis malā, un kuru tas noturējis par kādu dezertēju�u matrozi. Peldētāja apraksts bija ļoti nenoteikts, svarīgā�kais bija tas, ka viņ� bijis ģērbies melnā, pieguļo�ā uzvalkā.

Tālāk Gordons uzmanīgi noklausījās Rollerta ziņo�jumu, kur� to sevi�ķi ieinteresēja.

Kad Rollerts apklusa, Gordons atlaidās sava krēsla atzveltnē un brīdi sēdēja nekustēdamies. Viņ� bija no�grimis dziļās pārdomās.

Tad viņ� nokratīja savu sastingumu un saslējās, īsos, bet nepārprotami skaidros vārdos viņ� deva saviem palīgiem turpmākās instrukcijas.

Nākamo pusstundu Franka Gordona palīgi bija stipri nodarbināti, izpildot sava priek�nieka rīkojumus. Bobs Murners iepazīstināja se�us no saviem apak�niekiem ar viņu pienākumiem, Rollerts apmācīja deviņus citus vīrus, bet Vellers ar septiņiem policistiem devās ieņemt sargvietas starp Boveru un ostu.

Policijas inspektors Mak-Lejs gan kratīja galvu par Gordona sastādītā saraksta garumu, tomēr nosūtīja pie�prasītos policistus detektīva norādītās vietās . ..

Tovakar skaistā dejotāja Sibilla Marē velti nogaidījās savu draugu Franku Gordonu.

4

�Ņujorkas Heralds! Rīta izdevums! Franks Gordons uzņēmies rad�as gredzena meklē�anu! Līguma parakstī�ana atlikta tikai uz īsu laiku! Franks Gordons cerē! Rad�a parakstīs līgumu, kolīdz būs atdabūjis savu gredzenu!"

Bir�ā arvien vēl valdīja nemiers un neziņa. Ap telefona aparātiem norisinājās īstas cīņas, jo katrs centās tiem piekļūt.

Pie ieejas bija redzams Evana Filpota slaikais au�gums, kur� mierīgi lauzās cauri drūzmai, lai nokļūtu pie pīlara, kur bija viņa ierastā vieta. Da�i paziņas viņu sveicināja, uzmanīgi vērodami viņa sejas izteiksmi. No�stājies savā vietā, Evans Filpots izņēma piezīmju grāma�tiņu un iesāka: �Pērku Jndish Railway Company'."

Doktors Baksters, kas notālēm viņu novēroja, uz�traukumā saknieba lūpas un ba�īgu skatu palūkojās uz izeju, itkā no turienes sagaidītu palīdzību.

Durvīs pa�reiz parādījās Mats Olmsteds. Simtiem pāru acu jautājo�i ieurbās viņā. Nostājies savā vietā un izņēmis zīmuli, viņ� pārlaida pūlim vienaldzīgu skatu, pa�cēla roku un paziņoja:

�Pārdodu ,Nicaragua Mining Company'."

�Simts pieci � nauda!" atskanēja kāda balss viņam līdzās.

�Simts septiņi � papīri!"

�Simts pieci ar pus � nauda!" piedāvāja kāds cits.

Mats Olmsteds sāka nolaist:

�Simts se�i ar pus � papīri!

�Simts se�i � nauda!"

�Simts se�i � jumsi"

Doktors Baksters uztraukumā savilka dūres. Kas daļas viņam tagad gar Nikaraguas sidraba raktuvēm I Viņ� bija cerējis, ka Olmsteda izturē�anās tam noskaidros �Indish Railway Company" akciju stāvokli; bet nu Olmsteds pārdod papīrus, no kuriem tas vislabākā gadījumā var iegūt da�us tūksto�us peļņas!

Baksters palūkojās pulkstenī. Desmitos viņam bija norunāta satik�anās ar Mabeli Kensī �Bir�as" kafejnīcā. Pirms tam viņ� nevarēja nekā sevi�ķa uzsākt.

Laiku kavēdams, viņ� lēnām pastaigājās pa zāli, vērīgi ieklausīdamies sarunās, kas attiecās uz �Indish Railway Companyft akcijām.

Franka Gordona iejauk�anās rad�as gredzena lietā bija atstājusi bir�as aprindās labvēlīgu iespaidu. Kursa katastrofiskā kri�ana jau bija apstājusies, un tas sāka pa�mazām jau kāpt uz aug�u.

Doktors Baksters lēni tuvojās izejai. Bir�as lielais pulkstens rādīja da�as minūtes priek� desmitiem. Varbūt Mabele Kensī jau būs atnākusi?

Kad viņ� iegāja �Bir�asa kafejnīcā, Mabeles tur vēl nebija. Tomēr viņam nenācās ilgi gaidīt, jo jau pēc da�ām minūtēm atvērās durvis un viņa ienāca. Viņa izskatījās nemierīga un norūpējusies.

Doktors Baksters nojauta, ka viņu plāns nav iz�devies.

Viņi iegāja kādā pustuk�ā dibenistabā un nosēdās pie galdiņa. Mabele Kensī brīdi klusēdama nervozi bun�goja pirkstiem pa galdu.

�Nu, ko labu esat izdarījis?" viņa jautāja.

Baksters paraustīja plecus.

�Līdz �im vēl nekā. Gaidīju jūs. Ja gredzens jums rokā, tad no mūsu lietas vēl kas var iznākt. Tomēr laika vairs nav daudz. Franks Gordons ir bīstams pretinieks. Viņ� drīzi vien saodīs, kur Olmsteds noglabājis gredzenu � un tad mums beigas! Mums iāsāk rīkoties tūliņ, miss Kensī!"

�Nu, tad rīkojaties!" Mabele uztraukta atcirta. �Ma�tam Olmstedam gredzena vairs nav. Viņ� glabā to kur citur".

�Viņ� ir ļoti draudzīgās attiecībās ar Lu Gonsār".

�Zinu. Arī es sākumā domāju, ka gredzenu viņ� nodevis viņai glabā�anā. Bet caur viņas kalponi, kura zina visas tās noslēpumus, es dabūju zināt, ka gredzena viņas dzīvoklī nav. Un nu esam atkal turpat, kur biju�i. Bet varbūt jums ir kāda ideja?"

�Nē, neredzu nekādas izejas".

Mabele Kensī uzmanīgi palūkojās visapkārt. Viņi bija vieni. Pieliekusies Baksteram tuvāk, viņa klusā balsī sacīja:

�Visļaunākā gadījumā es zinu vel vienu līdzekli, kas uzreizi uzlabos mūsu stāvokli, kaut uz vienu dienu nositot ,Railway Companys kursu līdz pēdējam. Ja tad mēs pratīsim veildi izmantot stāvokli, da�i miljoni peļņas mums nodro��ināti".

Doktors Baksters ieinteresēts viņu uzlūkoja.

�Kā jūs domājat to sasniegt?"

�Pagaidām nekā noteikta vēl nevaru jums sacīt. Mans plāns ir pārdro�s, bet tomēr ģeniāls".

�Es kļūstu ziņkārīgs. Sakāt, kas tas īsti ir?"

Mabele pieliecās un ie�ukstēja viņam ausī da�us vārdus.

Doktors Baksters uzlūkoja viņu �ausmās ieplēstām

acīm.

�Mans Dievs�" viņ� stomījās, �tas ta�u neticams!.. Bet � tā ir lieliska ideja! Es apbrīnoju jūs, miss Kensī! Jūsu nodoms nevar neizdoties � tas sola dro�us panā�kumus!"

Mabele klusi iesmējās.

�Neesat tik pārliecināts, doktor! Uzdevums ir grū�tāks nekā jūs iedomājaties. Vissvarīgākais ir pats sā�kums".

�Jūs to paveiksat � par to es ne�aubos".

�Cerēsim", Mabele piezīmēja. �Tā būs sensācija^ kādas negadās bie�i".

�Tikai uzmanīgi, miss Kensī!.."

�Un vai zināt", Mabele turpināja, �ja mani arī no�tvertu pēc tam � par to es rūpē�os, lai pirms lietas iz�ve�anas tas nenotiek �, es nezinu, vai mani tomēr sodītu par to. Ņujorka mīl sensācijas. Turklāt, es ta�u nebū�u nevienam kaitējusi � vismaz tie�i nē".

Doktors Baksters piecēlās.

�Un kad domājat sākt?" viņ� jautāja.

�Kolīdz bū�u galīgi izstrādājusi savu plānu. Vispirms viss jāapdomā un jāapsver. Neaizmirstat, par kādu sum�mu �eit ir runa! Mēs nedrīkstam rīkoties vienkār�i uz zila gaisa".

Viņi kopīgi devās uz izeju.

�Ko pagaidām lai daru bir�ā?" doktors Baksters jautāja.

�Nekā. Gaidāt, kamēr do�u mājienu, ka pienācis īstais brīdis. Tad vairs nedrīkstēsat zaudēt ne minūti".

Doktors Baksters atvadījās. Mabele Kensī lika kafejnīcas zēnam pasaukt auto, iesēdās tajā un aiz�brauca.

Neviens no viņiem neredzēja, kā tūliņ pēc viņu aiz�ie�anas, no kāda galdiņa istabas dibenā, kas bija pilnīgi aizslēpts aiz samta priek�kariem, piecēlās kāds pajauns vīrietis un, pavadījis aizejo�os ar izbrīna pilnu skatu, pie�gāja pie tēlefona aparāta . . .

* * *

Ap to pa�u laiku Franks Gordons uzlika galvā plat�mali un lika piebraukt auto. Kamēr viņ� vēl gaidīja liftu, pa kāpēm aizelsies uzskrēja aug�ā Bobs Murners.

�Vai kas svarīgs?" detektīvs jautāja. vĻoti."

Gordons atvēra lifta durvis un iekāpa.

�Nākat iek�ā � ceļā varēsit visu izstāstīt."

Kad braucamais krēsls sāka kustēties, Murners uz�trauktā balsī sacīja:

�Iedomājāties � Mabele Kensī ir �eit!"

Franks Gordons mirkli uzlūkoja savu palīgu, tad atvieglots nopūtās;

�Pāldies Dievam!"

,, .�Ķā tā?" Murners izbrīnā iesaucās.

Gordons iesmējās.

w Visi apstākļi norāda uz viņu, un es tomēr turēju viņu par miru�u. Kur jūs viņu redzējāt?"

�Pie bir�as. Viņa iznāca no �Bir�as" kafejnīcas."

Viena pati?"

�Nē, kopā ar kādu kungu, kuru man apzīmēja par doktoru Baksteru."

�Baksters? Doktors Baksters?"

�Jā, kāds bir�as māklers. Par viņu runā, ka tas neatsakoties ne no viena veikala."

�To es zinu; pazīstu jau viņu. Tā tad kopā ar viņu Mabele iznāca no kafejnīcas. Un kas notika tālāk?"

33

�Viņa pieņēma auto un aizbrauca. Es nepamanīts sekoju viņai līdz pat viņas dzīvoklim. Viņa apdzīvo kādu vasarnīcu Hudsonparkā."

3 Miljonu cīņa

Viņi izgāja uz ielas un iekāpa auto, kas gaidīja durvju priek�ā. Franks Gordons uzsauca �oferam:

�Braucat uz Hudsonparku!"

�Jūs gribat viņu apmēklēt?" Bobs Murners jautāja.

�Jā. Nav �aubu, ka viņa spēlē zināmu lomu pa��reizējā bir�as krīzē. Viņai ir kāds sakars ar rad�as gredzena zādzību Protams, ielau�anās pie Mata Olmsteda ir viņas darbs. Man �ķiet, ka starp visiem �iem notiku�miem ir kads slepens sakars. Olmsteda dzīvokļa kamīnā es atradu sadedzināta melna triko atliekas. Varbūt, ka viņ� ir gredzena zaglis. Mabelē Kensī strādā kopā ar doktoru Baksteru. īsi pirms kursa kri�anas �is cilvēks fiksējis milzīgu daudzumu akciju, pārdodams tās par vis�augstāko cenu. Jādomā, ka viņ� jau tad zināja par gai�dāmo kursa kri�anu. Caur ko? Visdrīzāk ticams, ka caur Mabeli Kensī. Visu labi apsverot, es gandrīz nāku pie. slēdziena, ka Mabele Kensī kopā ar Matu Olmstedu nodomājusi rad�as gredzena zādzību, bet ka vēlāk tie sanaidoju�ies, un Mabele tad mēģinājusi caur ielau�anos pie Olmsteda dabūt gredzenu savās rokās. Par no�ēlo�anu tur ir vēl da�as neskaidrības, tomēr ceru, ka man izdosies noskaidrot arī tās."

Auto apstājās. �ofers pagrieza galvu atpakaļ.

�Mēs esam atbrauku�i, mister Gordon. Kāds numurs ?"

�Divpadsmit."

Divas minūtes vēlāk Gordons izkāpa Mabeles vasar�nīcas priek�ā un sniedza savam palīgam roku.

�Nezinu, cik ilgi man nāksies �eit uzkavēties. Pa��reiz pulkstens mazliet pāri vienpadsmitiem. Trijos gaidī�u jūs manā birojā. Turpināt savus novērojumus."

Bobs Murners sāka soļot pretējā virzienā, bet Franks

Gordons pazvanīja pie vasarnīcas durvīm un pasniedza �veicaram savu vizītkarti.

Mirkli vēlāk �veicars atgriezās un aicināja detektīvu ienākt.

Mabele Kensī saņēma viņu ar apburo�i laipnu smaidu lūpās.

�Good morning, my dear mister Gordon! Es jūs jau gaidīju. Priecājos, ka neesat manis aizmirsis,"

Franks Gordons galanti noskūpstīja pasniegto roku.

�Jūs mani gaidījāt?" viņ� mazliet pārsteigts jautāja.

�Protams. Ja jau jūsu palīgs tik uzmanīgi pavada mani līdz mājām, tad ta�u skaidrs, ka visā drīzumā ieradīsaties arī jūs. Jāatzīst, ka jūsu asistents rīkojās ļoti uzmanīgi; bet jūs jau zināt, ka mani varētu pievilt vienīgi tik veikls cilvēks, kā jūs pats."

�Ļoti glaimojo�i," detektīvs palocījās. �Tā tad jūs atsaucaties labi par manu palīgu? Jā, Bobs Murners ir spējīgs detektīvs, un es ceru, ka viņ� ar laiku ieņems manu vietu, ja vien tas nenoslīks kādā nelaimīgā kuģa avarijā. Visiem jau nelaimējas tā, kā jums. Izsaku �ajā gadījumā kā savu, tā arī Ņujorkas policijas prieku par jūsu brīni�ķo izglāb�anos."

�Ņujorkas policija vēl nenojau�, ka esmu �eit. Ceru, ka arī jūs nebūsit tik ļauns, lai traucētu direktora Larsona mieru ar tādu nepatīkamu ziņu?"

�Nē � pagaidām nē. Gan jau drīzumā jūs pati viņam to paziņosat."

� Neticu vis. Miru�am būt ir sevi�ķi patīkama sajūta. Sevi�ķi mani sajūsmināja laikrakstu da�ādie nekrologi manas nāves gadījumā."

�Bet sakāt, kā jūs izglābāties?"

Mabele iesmējās.

�Izglābos? Tas nebūs īstais vārds. Es braucu ar kādu citu tvaikoni, jo vēl pēdējā acumirklī biju grozījusi savu. mar�rutu � aiz taktiskiem iemesliem, protams."

Franks Gordons saprata.

�Vai nebīstaties, ka �ie taktiskie iemesli varētu "sa�vest jūs naidā ar policiju?"

�0, nē ~~ tā lieta jau sen aizmirsta, un jūs ta�u viņu neatjaunosat?"

�Protams nē � man gar to nav daļas."

Mirkli valdīja klusums. Pēk�ņi Mabele jautāja:

�Sakāt, mister Gordon, vai jūs varat man ko ap�solīt?"

Detektīvs paraustīja plecus.

�Labprāt, dārgā miss, bet tikai tiktāl, ciktāl tas ne�aizskar manu klientu intereses."

�Tad apsolāt, ka turpmākās trīs dienas netraucēsat. mani manā darbā."

Franks Gordons iesmējās.

�Jūs jokojat, miss Kensī."

�Es runāju nopietni."

�Tādā gadījumā man jūsu lūgums jānoraida. Jū& aizmirstat, ka jūsu plāni vēr�as pret abu manu klientu � Mata Olmsteda un rad�as � interesēm."

Mabele Kensī viegli satrūkās, bet tūliņ atkal atguva pa�savaldī�anos.

�Es apbrīnoju jūs, mister Gordon. Jūs esat sadzinis manas pēdas ātrāk, nekā es biju cerējusi. Man nāksies atteikties no cīņas."

Detektīvs smaidīdams pacēla galvu.

�Tagad es bū�u divkārt uzmanīgāks, miss Kensī."

Mabele sakoda zobus.

�Jūs redzat man cauri, mister Gordon. Tie�ām, es vēl nejūtos uzvarēta. Cīņa vēl turpināsies."

Franks Gordons piecēlās.

� Pateicos par vaļsirdību. Uz patīkamu redzē�anos, miss Kensī."

�Good bye, mister Gordon. Mēs drīzi redzēsimies."

�Ceru."

Detektīvs nokāpa lejā un iesēdās auto.

�Uz biroju!" �

Neuzmetis pat skata milzīgai papīru kaudzei, ko sekretāre jau bija sagatavojusi viņa parakstam, Gordons devās tie�i savā kabinetā, piesacīdams neielaist neviena, atskaitot Bobu Murneru. Viņa pārējie pālīgi bija izsūtīti ar uzdevumiem, kuru izpildī�ana prasīja ilgāku laiku. Izdzēris da�as glāzes stipras tējas, viņ� atlaidās dīvānā un nodevās pārdomām . . .

Pēc da�u stundu ilgas garīgas darbības viņ� bija no�nācis pie slēdzieniem, kuri bija tik skaidri un neap�aubāmi, ka tos nekas vairs nespēja satricināt.

Viņ� bija cie�i pārliecināts, ka atradis mīklas īsto atrisinājumu, kad kāds negaidīts notikums pēk�ņi sajauca visus viņa aprēķinus un nodomus: ienāca policijas ziņo�jums, ka bir�as māklers Evans Filpots atrasts savā dzī�voklī nogalināts, un ka slepkavībā apcietināts Mats Olm�steds, par kura vainu nevarot būt nekādu �aubu.

5

Slepkavība bija izdarīta inspektora Makrīda iecirknī, un tas par viņu tūliņ paziņoja savam draugam Frankam Gordonam. Saņēmis �o ziņu, Gordons tūliņ nolēma per�sonīgi pārliecināties par lietas apstākļiem.

Evana Filpota nama priek�ā jau bija salasījies prāvs ziņkāro pūlis.

Viens no policistiem, kas apsargāja ieeju, tūliņ no�veda Gordonu pie inspektora Makrīda, kur� pa�reiz rakstīja protokolu.

,/Es jau domāju, ka �is gādījums jūs ieinteresēs," inspektors viņu apsveica, �un tamdēļ pasteidzos to paziņot jums. Īstenībā te nekas vairs nav darāms. Noziedznieks jau apcietināts."

�Vai viņa vaina pierādīta

�Jā, par to nevar būt �aubu. Viņ� atrasts ceļos no�meties pie līķa, ar revolveru rokā. Un tomēr viņ� vēl liedzas! Protams, tam nav nekādas nozīmes � es gal�voju, ka viņ� tiks notiesāts."

Franks Gordons paņēma no galda aprakstītās papīra lapas.

�Vai drīkstu izlasīt?" viņ� jautāja.

� Lūdzu."

Detektīvs nosēdās un sāka lasit.

�5. iecirkņa inspektora Makrīda ziņojums policijas prezidijam par Evana Filpota nogalinā�anu. � Pulksten trijos un divdesmit minūtēs man uzticētā iecirkņa birojā ieradās Evana Filpota sulainis D�ons Ratovs, un uztraukts ziņoja par sava kunga no�au�anu. Noziedznieku viņ�, ņemot palīgā divus savus darba biedrus, aizturējis no�tikuma vietā. Ierodoties viņa pavadība Evana Filpota dzīvoklī, mēs atradām tur priek�ā kādu kungu, kur� uz�devās par Matu Olmstedu, no piektās avēnijas 23.

� D�ons Ratovs, noslepkavotā sulainis, paskaidro seko�o: Ap pulksten trijiem Filpota kungs pieņēma kādu apmeklētāju, kuru viņ�, kā likās, jau bija gaidījis. Pēc piecām vai desmit minūtēm �is kungs atkal aizgāja. Drīzi pēc viņa ieradās Mats Olmsteds. Viņ� bija ļoti uztrauktā garastāvoklī. Pagrūdis mani pie malas, viņ� bez pieteik��anas iesteidzās mistera Filpota kabinetā. Es viņam sekoju un paliku aiz kabineta durvīm stāvam, lai vajadzī�bas gadījumā varētu steigties savam kungam palīgā, iek�ā viss bija kluss. Brīdi nogaidījis, es pieklauvēju un, atbildes nesaņēmis, atvēru durvis un iegāju istabā. Istabas vidū uz grīdas gulēja misters Filpots, un no dziļa ievaino�juma galvā tam sūcās asinis. Viņam līdzās ceļos bija no�meties Mats Olmsteds, kur� man ienākot redzami satrūkās un nometa zemē kādu priek�metu, kas pie tuvākas ap�lūko�anas izrādījās par revolveru. Es tūliņ pasaucu divus no saviem biedriem un liku tiem uzraudzīt noziedznieku, bet pats steidzos ar ziņojumu uz tuvējo policijas iecirkni."

Franks Gordons pārtrauca lasī�anu un brīdi klusē�dams vēroja inspektoru. Viņa skatā bija lasāms viegls izsmiekls, gandrīz no�ēlo�ana. Tad viņ� pār�ķīra lapu un turpināja lasīt:

�Apvainotais, tirgotājs un bir�as māklers, izteica seko�o: Ap pulksten trijiem es ierados mistera Evana Filpota namā un, neievērodams sulaiņa iebildumus, bez pie�teik�anas iegāju viņa kabinetā, lai runātu ar misteru Filpotu kādā svarīgā un neatliekamā lietā. Iegājis kabinetā, es ieraudzīju viņu guļam uz grīdas, ar �āviena brūci galvā. Viņam līdzās bija nomests revolvers. Uztraukumā es no�liecos pār līķi, lai pārliecinātos, vai viņa pulss vēl dar�bojas. Ir iespējams, ka pie tam neapzinīgi esmu pieskāries zemē gulo�am revolveram. �ajā acumirklī es izdzirdu aiz sevis kādu balsi un, apgriezies, ieraudzīju durvīs stāvam kādu kalpotāju, kur� niknu skatu lūkojās manī. Gribēju paskaidrot viņam lietas stāvokli, bet viņ� neklausījās manī

un, pasaucis divus citus apkalpotājus, lika tiem mani uz�raudzīt, apvainodams mani slepkavībā.Es pieprasīju, lai tūliņ izsauc policiju, kas arī tika izpildīts." Franks Gordons pievērsās inspektoram: �Sakāt, mīļais Makrīd, vai Mats Olmsteds vēl �eit?" �Jā." Inspektors viņu jautājo�i uzlūkoja. �Jūs ta�u ne�aubāties par viņa vainu, mister Gordon?"

Detektīvs iesmējās �Atvainojat, inspektoriņ, bet man �ķiet, ka jūs esat palaidis neievērotu pa�u galveno."

�Tā?" Inspektors jutās apvainots. �Un tas būtu ?" �Sakāt, vai kāds dzirdējis �āviena troksni?" Frankam Gordonam bija jāsmejas par pārsteigumu, kas atspoguļojās inspektora sejā.

Viņ� turpināja protokola lasī�anu: �Apkalpotāju Mak Nelleva un D�emsa Ro'oertsa pa�skaidrojumi: Mēs atradāmies kalpotāju istabā, kad iz�dzirdām D�ona Ratova saucienus. Piesteigusies, mēs ieraudzijām viņu stāvam mistera Filpota kabineta durvīs. Istabā uz grīdas gulēja misters Filpots bez dzīvibas, bet viņam līdzās stāvēja kāds nepazīstams kungs, kuru Ratovs mums pavēlēja uzraudzīt, kamēr viņ� ataicinās policiju. Nepazīstamais visu laiku izturējās mierīgi, neizrādīdams nekādas vēlē�anās bēgt."

Zem �īm liecībām bija inspektora Makrīda pie�zīmes: �Misters Mats Olmsteds, kur� ielauzies namā ļoti uztrauktā garastāvoklī, tomēr atsakās uzdot sava uztrau�kuma iemeslu. Acīmredzot, misters Evans Filpots viņu jau gaidījis, ko arī viņ� pats nenoliedz. Tomēr viņ� liedzas sniegt ziņas par sarunas saturu, kuras dēļ tas ieradies. Ievērojot visus minētos apstākļus, es nolēmu patvarīgi apcietināt Matu Olmstedu."

Franks Gordons rūpīgi nolika protokolu atpakaļ uz galda. Tad viņ� piecēlās un mierīgi sacīja:

�Jums gan nekā cita neatliks, my dear inspektor, ka savu lēmumu par apcietinā�anu grozīt. Slepkava noteikti nav Mats Olmsteds!"

�Bet kur� tad?"

Detektīvs paņēma no rakstāmgalda revolveru un brīdi aplūkoja to.

�Vispirms atgriezīsimies pie mana pirmītējā jautājuifta, inspektor: vai kāds dzirdējis �āviena troksni? Jūs ta�u piekritīsat, ka D�ons Ratovs, kur� uz pēdām sekojis Olmstedam līdz pat kabineta durvīm, neap�aubāmi būtu dzir�dējis �āvienu, ja to būtu raidījis Olmsteds. Redzat, un �im apstāklim, kas pilnīgi pierāda Mata Olmsteda ne�vainību, jūs vienkār�i paejat garām. Pasaucat ta�u D�onu un pajautājat viņam!"

Inspektors nospieda zvana podziņu, un mirkli vēlāk istabā ienāca sulainis.

�Jūs tie�i sekojāt Matam Olmstedam?" detektīvs jautāja. �Jā."

�Vai dzirdējāt �āvienā troksni?"

�Nē," D�ons pārsteigts atbildēja.

�Tā�" Franks Gordons domīgi novilka. �Un pirms mistera Olmsteda �eit bija vēl kāds cits apmeklētājs?" �Jā." #

�Kur jūs uzturējāties �ī apmeklējuma laikā?"

�Es nodevu kungam viņa karti, pie kam aizgāju atpakaļ kalpotāju istabā."

�Kur tā karte ir?"

�Nezinu � varbūt vēl turpat uz paplātes.

�Atnesat viņu."

Mirkli vēlāk D�ons pasniedza viņam kādu �auru vizītkarti. Detektīvs uzmeta tai pavir�u skatu.

�Fils Embltons � vārds, protams, izdomāts. Redzat, inspektor: notverat �o kungu � tad slepkava tie�ām būs jums rokā "

�Jūs domājat?"

Inspektors �ķita manāmi uztraukts, kad tas griezās pie apkalpotāja:

�Kā tas kungs izskatījās?"

D�ons mirkli apdomājās, tad lēni sacīja:

�Vidēja, gandrīz maza auguma, diezgan eleganti ģērbies, ar kuplu melnu bārdu �"

�Arī tas vēl!" Gordons iesmējās. �Inspektor, no�ziedznieks, kas valkā kuplu melnu bārdu, nav profesionāls slepkava! Jums nenāksies grūti viņu atrast."

Inspektors pakratīja galvu.

�Tagad jūs esat tas, kur� aizmirst par �āviena troksni. Tam vajadzēja būt dzirdamam visā namā."

�Nebūt. Vai esat aplūkojis �o ieroci ? �īs sistēmas revolveri taisa daudz mazāk trok�ņa, nekā citi. ProtamSs, aiz durvīm troksnis tomēr būtu dzirdams, bet kalpotāju istabā, kas atrodas diezgan tālu no �ejienes, to viegli varēja arī nedzirdēt. Izejat kalpotāju istaba � es �eit iz�au�u. Bet ievērojat arī to, ka �āviena brīdī kalpotāji varēja savā starpā arī sarunāties � tas ļoti svarīgs!"

Kad inspektors D�ona pavadībā bija izgājis, Franks Gordons nogaidīja vēl da�as minūtes, un tad iz�āva, iepriek� atvēris logu.

Makrīds ienāca atpakaļ istabā.

�Zinot, ka jūs �ausat, un vērīgi ieklausoties, es sprādziena troksni dzirdēju. Sarunas laikā, vai arī nekā

nenojau�ot, viņ� būtu pagājis man garām pilnīgi ne�pamanīts."

�Tā tad: noskaidrojat, kas ir �is kungs, un slepkava f būs jums rokā," detektīvs atkārtoja.

�Kā liekas, jums taisnība, jo pēc viņa neviens nav namā ienācis," inspektors piekrita.

Detektīvs pazvanīja un griezās pie ienāku�ā ap� kalpotāja:

�Jūs sacījāt, ka jūsu kungs jau gaidījis sve�o ap�meklētāju. Kā jūs to zināt?"

�Priek�pusdienā misteram Filpotam bija kāda saruna pa telefonu, kura to ļoti uztrauca."

�Kad tas bija? Uzdodat pēc iespējas noteiktāku laiku."

�Tas varēja būt tā, ap pulksten vienpadsmitiem. No viņa izturē�anās es nopratu, ka �ī saruna viņu sevi�ķi uztrauku�i. Uzrakstījis divas vēstules, viņ� lika man iemest tās pastkastē, pie kam piezīmēja, ka pēcpusdienā pie viņa ieradī�oties divi apmeklētāji, kurus bez kavē�anās lai vedot pie viņa."

�Vai neatceraties, kam vēstules bija adresētas?" �Nē, adreses nemaz neizlasīju." �Pateicos � man vairāk nekā nevajaga." Kad kalpotājs bija izgājis, Franks Gordons piegāja pie telefona.

�Lūdzu telefona centrāli. Lūdzu tūliņ noskaidrot, no kurienes �odien ap pulksten vienpadsmitiem ticis izsaukts numurs 13736. Lūdzu pasteigties � izziņa vajadzīga policijai."

Mrrkli vēlāk telefona zvans ieskanējās, Franks Gor� dons piegāja pie aparāta.

�Jā� Numurs 3478? Kur atrodas �is numurs? �Bir�as" kafejnīcā? Pateicos."

Neatbildēdams uz inspektora jautājumiem, viņ� no�steidzas lejā un, ielēcis auto, pavēlēja �oferam:

�Uz ,Bir�as' kafejnīcu!"

Tur viņam nenācās grūti ievākt vajadzīgas ziņas. Viesmīlis, kur� apkalpoja abas dibenistabas, atcerējās, ka priek�pusdienā �īs telpas apmeklēju�as tikai trīs personas: viens kungs, un vēlāk vēl viens kungs ar dāmu."

�Vai kādu no �iem apmeklētājiem pazināt?"

�Jā � kungu, kurs ieradās kopā ar dāmu. Viņ� �eit pastāvīgs viesis. Tas ir kāds bir�as aģents, doktors Baksters."

�A, doktors Baksters *.. Un otrais kungs, kur� ienāca jau pirms viņa?"

�Es neatceros viņa vārda, kaut arī viņ� jau daudz�kārt �eit bijis, visbie�āk kopā ar misteru Evanu Filpotu."

�Vai nevarat kādā ceļā izdibināt viņa vārdu? Man tas ļoti svarīgs."

Viesmīlis izgāja, un pēc īsa brītiņa atgriezās ar atbildi:

�To kungu sauc Rolfu Eduardu."

�Pateicos. Un nu vēl dodat man, lūdzu, Manhatanas sitijas adre�u grāmatu."

Viesmīlis atnesa prasīto sējumu, un drīzi vien detektīvs jau bija atradis meklēto adresi. Viņ� jau gribēja .atstāt kafejnīcu, lai dotos turp, kad pēk�ņi viesmīlis viņu uzrunāja:

�Ja vēlaties ar to kungu runāt, mister Gordon, � viņ� nupat kā ienāca. Tur, tas mazais brūnētais kungs, kas pa�reiz sēstas pie galdiņa � tas ir viņ�."

Gordons bez vilcinā�anas piegāja pie norādītā gal�diņa un, īsi atvainojies, nosēdās līdzās sve�ajam kungam, kur� uzmeta tam īgnu skatu.

Franks Gordons viegli palocījās.

�Gordons, detektīvs. Vai drīkstu da�as minūtes jūs apgrūtināt? Lieta grozās ap ļoti svarīgu notikumu."

Nepazīstamā seja noskaidrojās.

�Eduards. Labprāt esmu gatavs jums pakalpot."

Detektivs piedāvāja viņam cigareti.

�Lieta grozās ap jūsu �īrītējo telefonisko sarunu ar misteru Evanu Filpotu Jūs paziņojāt viņam ko tādu, kas ļoti uztrauca misteru Filpotu. Būtu jums ļoti pateicīgs, ja jūs atstāstītu man �īs sarunas saturu."

Eduards mirkli vilcinājās, tad sacīja:

�Neredzu nekāda iemesla,, kamdēļ jums to lai no�slēpju�"

* * *

Kamēr Franka Gordona auto joņoja pa Brodveju, detektīvs paguva uzrakstīt da�us vārdus uz lapiņas, ko tas izplēsa no savas piezīmju grāmatiņas.

Uzbraucis ar liftu divpadsmitā stāvā, viņ� iesteidzās savā birojā un garāmejot uzsauca sekretārei:

�Lūdzu ieaicināt pie manis Bobu Murneru un. Vellevu!"

Iegājis savā kabinetā, viņ� ielika aprakstīto papīra lapiņu aploksnē, uzrakstīja tai adresi un iedeva viņu. Bobam Murneram, kur� nupat bija ienācis.

�Nododāt �o vēstuli adresātam personīgi. Bet uz�manāt katru viņa kustību! Un revolveru turiet pie rokas. Viņ� jūs pavadīs �urp � vajadzības gadījumā piespie�āt viņu nākt sev līdzi."

Murners izgāja, un Franks Gordons atkal nosēdās pie rakstāmgalda.

Kad pusstundu vēlāk durvis atkal atvērām, Franks Gordons pavērsa turp seju, kurā bija sastindzis smaids. Bet viņa smaids tagad bija skarbs un ne�ēlīgs.

Istabā iestreipuļoja kāds cilvēks. Viņa bālā seja bija sviedru pārklāta, skats stingrs un izbaiļu pilns, bet rokas un ceļi tam trīcēja kā drudzī.

Franks Gordons piecēlās un paspēra da�us soļus tam pretim.

�Es zinu, ko jūs gribat man teikt, doktor Bakster, � jūs noslepkavojāt Evanu Filpotu!"

Viņ� to teica tādā pat vienaldzīgā un mierīgā balsī, kādā tas brīdi vēlāk iztirzāja jautājumu: vai �īvakara viesībās pie Vanderbilta frakas kreklā spraust divas, vai tikai vienu baltu pērli. ..

6

�Un kamdēļ viņ� to darījis?" Bobs Murners otrā rītā jautāja, sēdēdams līdzās Frankam Gordonam auto�mobilī, kas joņoja pa Brodveju bir�as virzienā.

Gordons paraustīja plecus.

�Vai tas nav vēl diezgan skaidrs ? Gandrīz visa Evana Filpota bagātība bija ieguldīta vērtspapīros. Bak�sters gribēja nopelnīt, un tamdēļ parūpējās par kursa kri�anu. Pareizāk sakot, to izdarīja Mats Olmsteds, kur� aizsteidzās Baksteram priek�ā. Evans Filpots caur to cieta milzīgus zaudējumus. Nejau�i viņ� dabūja zināt, ka visu �o mistēriju sarīkoju�i Olmsteds ar Baksteru. To viņam paziņoja kāds paziņa, kas bija noklausījies Bakstera sarunu ar Mabeli Kensī. Nu pretinieki bija pilnīgi viņa varā � viņ� varēja tos iznīcināt � kā Baksteru, tā ari Olmstedu. Baksters cerēja iegūt rad�as gredzenu sev, lai tad rīkotu bir�u pēc saviem ieskatiem. Te viņ� pēk�ņi saņēma Filpota vēstuli, kurā tas īsi aizrādīja, ka tam zināmi visi doktora slepenie nolūki, un uzaicināja to ierasties pie sevis. Baksters redzēja, ka viņam atliek tikai viena izeja: nogalināt Filpotu. Pēc tā nāves, viņam atliktu vēl tikai viens vienīgs pretinieks � Mats Olmsteds. Un lieta ta�u grozījās ap miljoniem! Varbūt, ka sākumā viņ� dzina prom no sevis domas par slepkavību � bet beidzot viņ� tomēr to pastrādāja. Un nu viņ� par to sē� izmeklē�anas cietumā.

�Vai jūs viņu �orīt jau apmeklējāt?"

�Jā, jau pa�a agrumā. Pēc pirmās, aiz [restēm pa�vadītās nakts noziedznieki parasti mēdz būt tā noskaņoti, ka izsūdz visus savus grēkus. Nevajaga tikai palaist garām īsto momentu. Atzīstu, ka tas ir �ausmīgi � tomēr tas ļoti bie�i palīdz."

Murners juta, ka tirpas tam pārskrēja pār miesu.

�Es baidos, mister Gordon," viņ� klusu piezīmēja, �ka no manis nekad neiznāks tāds detektīvs, kā jūs."

Franks Gordons iesmējās.

�Jūtas, mīļais Bob, ar laiku notrulinājās. Pamazām cilvēks pierod pie visa."

Viņ� noklusēja, cik sāpīgs viņam pa�am bijis �īrīta nepatīkamais pienākums�

�Ko jūs pa�reiz domājat darīt bir�ā?" Murners pār�trauca iestāju�os klusumu.

� Gribu novērot Matu Olmstedu, lai nepalaistu garām īsto brīdi, kad vajadzēs iejaukties �ajā spēlē arī man."

�Jūs domājat � kad būs pienācis laiks atņemt viņam gredzenu?"

Auto apstajās pie bir�as. Franks Gordons ar savul palīgu iegāja lielajā zālē. Neviens nepiegrieza viņiem, vērības. Bir�a �odien bija pārāk nodarbināta ar savām, darī�anām. �Indish Railway Company" kurss bez mitē�a�nās svārstījās �urp un turp, kā vītola zari vējā.

Pie tre�ā staba stāvēja Mats Olmsteds. Tuvāk pie�gājis, Franks Gordons izdzirda viņu saucam: ,�Indish Railway Company[2] � nauda!" Detektīvs ie�ukstēja savam pavadonim: �Acīmredzot, viņ� jūtas pilnīgi dro�s, ja arvien vē turpina pirkt."

Viņi bija tikai da�u soļu atstatumā,no Olmsteda, kad kads ekspresis pasniedza tam tēlegrammu.

Mats Olmsteds to atplēsa un sāka lasīt. Pēk�ņi viņa seju pārklāja nāves bālums, un viņam bija jāpieturas pie staba, lai nepakristu. Bet jau nākamā acumirklī viņ� at�guva pa�savaldī�anos. Pamājis kādam no saviem drau�giem, viņ� ie�ukstēja tam ausī da�us vārdus. Tad viņ� nedro�iem soļiem devās uz izeju.

Franks Gordons visu laiku nebija novērsis no viņa skata.

�Lielisks aktieris!" viņ� ie�ukstēja savam palīgam. Bet tūliņ viņ� arī pārsteigts apklusa, jo māklers, kas bija ieņēmis Olmsteda vietu, pa�reiz pacēla gaisā roku ar pie�zīmju grāmatiņu un skalā balsī paziņoja:

�Mata Olmsteda firma pārdod ,Indish Railway Company'!.."

�Nu spēle jau tuvojas beigām," detektīvs piezīmēja. �Nezinu vēl, kas īsti noticis � bet katrā ziņā kas ne�parasts. Acīmredzot, pienācis laiks uzstāties arī man."

Atstāju�i visaugstākā mērā uztraukto bir�as zāli, viņi iekāpa auto un devās pa to pa�u ceļu atpakaļ,

�Uz kurieni?" Bobs Murners jautāja.

�Pie Mabeles Kensī."

�Ko tur?" Murners izbrīnā iesaucās.

�Man jāizdibina, ko viņa nodomājusi. �Doktora Bakstera arests viņu, protams, neatturēs no turpmākās darbības. Man �ķiet, ka tagad viņa strādā kopā ar Olm�stedu."

�Jūs gribat viņu apcietināt?"

�Nē, tikai izrunāties ar viņu. Man pietiks, ja da�bū�u uztvert kādu neapdomīgi izteiktu vārdu, vai novērot nejau�u pārmaiņu viņas sejas izteiksmē."

Auto tuvojās Hudsonparkam.

� Tālāk es turpinā�u ceļu viens pats," Gordons sacīja. �No �ejienes līdz birojam jums nav tālu ko iet. Pulksten pusvienpadsmitos arī es jau bū�u tur. Parūpējaties, lai Rollerts ar Vellevu mani jau sagaida. Man �ķiet, ka mums stāv priek�ā niknā cīņa."

Bobs Murners izkāpa.

Piebraucis pie Mabeles Kensī vasarnīcas, Gordons lika sevi pieteikt.

Viņam ienākot, Mabele ar laipnu smaidu piecēlās no krēsla, kurā tā bija sēdējusi.

�Vai gaidījāt mani?" detektīvs jautāja, noskūpstīdams viņas daiļi veidoto roku.

Viņa atkratīja galvu.

�Nē."

Gordons nosēdās krēslā, kuru viņa tam piedāvāja.

49

�Tas jau sievie�u ^paradums: uz pirmo jautājumu arvien atbildēt ar nē. �odien jūs jau apmeklēja Mats Olmsteds � vai arī to gribēsat noliegt?"

Mabele viegli satrūkās, bet tūliņ atkal pārvarēja sevi.

,,Arī to jūs jau zināt? Atļaujāt ta�u man �o mazo prieku .. Mani laikam novēro jūsu .palīgi ?"

�Jā.�

�Vai zināt, mister Gordon, tas nemaz nav pieklājīgi � izspiegot dāmu," viņa koketi piezīmēja

Franks Gordons izlikās pārbiedēts.

�Kā gan es varēju to aizmirst!.. Ceru, ka jūs ta�u man piedosat?"

Viņa augstsirdīgi pamāja ar galvu.

�Manis dēļ! Es neesmu atriebīga un nemīlu pieminēt pagāju�as lietas "

�Nu, protams, bet toties jo vairāk domājat par nākotni. Arī es rīkojos tāpat, un tamdēļ esmu nolēmis turpināt sāvus novērojumus gadījumā, ja mūsu lieta �odien vēl nenoskaidrotos."

�Mūsu lieta?" Mabele izlikās nesaprotam. �Ko jūs ar to domājat?"

�Jūs gribat katrā ziņā izvilkt man pirmo vārdu, lai pati paturētu pēdējo. Bet manis dēļ � esmu mierā arī tā: es domāju rad�as opāla gredzena zādzību, ko izdarī�jis jūsu tagadējais sabiedrotais Mats Olmsteds."

�Mans sabiedrotais? Ko jūs gan iedomājaties, mi�ster Gordon?"

Detektīvs piecēlās.

�Jūs ta�u negribēsiet to noliegt?"

Mabele iesmējās.

�Nenāk ne prātā."

�Nu, paldies Dievam! Citādi man būtu nācies vēl pierādīt jums, ka tas tiesa, un ka arī jums ir zināmi no�lūki attiecībā uz �o gredzenu. Tā tad ievadu varu sev aiztaupīt."

�Ievadu? Kas tad vēl sekos? Vai gribat izrunāties ar mani atklāti?"

�Jā."

�Tā�" Viņa mazliet sarauca uzacis. � Ceru, ka tādā gadījumā jūs neattieksaties izdzert kopā ar mani kādu glāzi vīna? Tad saruna vieglāk raisīsies.

Nenogaidījusi Gordona piekri�anas, viņa pazvanīja un lika kalponei atnest divas glāzes. Kamēr viņa pati izgāja pēc vīna pudeles, detektīvs piegāja pie lielā spo�guļa, kura priek�ā bija nostādīti divi smalki izstrādāti porcelāna dvīnī�i.

Mabele atgriezās ar pudeli rokā. Uzmetusi viesim ātru skatu, viņa felēja vīnu abās glāzēs. Pēk�ņi Gordons spogulī pamanīja, ka viņas roka uz mirkli apstājās virs viņa glāzes un tajā ko iebēra

Viņ� bija galīgi pārsteigts. Vai tie�ām Mabele Kensī, kuras viltību un atjautību viņ� stādīja tik augstu, bija spējīga ķerties pie tik vienkār�a un naīva trika? Un turklāt vēl izdarīt to tik neveikli?

Smaidīdams viņ� pavērsās pret viņu.

�Cik debe�ķīgi �ie jūsu dvīnī�i, miss Kensī!"

�Vai viņi jums patīk? Tos man iedāvināja Spānijas sūtnis. Vai atceraties vēl to lietu?"

Franks Gordons pamāja ar galvu.

�Protams."

Sarunādamies, viņ� veikli samainīja glāzes, pirms vēl Mabele paguva ko ievērot.

Viņi nosēdās. Franks Gordons pacēla glāzi.

�Uz labām sekmēm!"

Viņa iesmējās, un viņas smieklos skanēja dīvaina, tikko nojau�ama ironija, kas Gordonu darīja gandrīz ne�mierīgu.

�Uz labām sekmēm, mister Gordon!"

Vienā vilcienā viņ� izdzēra savu glāzi. Mabēles skatā iekvēlojās prieks.

�Kamdēļ jūs gribējāt mani nozāļot?" detektīvs mierīgi jautāja.

Viņa turpināja smieties.

�Nozāļot? Ja jūs nevainīgam miega līdzeklim pie��ķirat ļaunu īpa�ību� Jūs ta�u zināt, ka es nevēlos jūsu nāves."

Viņ� lēnām piecēlās.

�Ko tas viss nozīmē, miss Kensī?"

�Nu � jūs nupat sajutāt pret mani nicinā�anu, re�dzot, ka ieberu jūsu glāzē kādu pulveri. Bet jūs neap�tvērāt, ka es ar nolūku daru to tā, lai� jūs visu redzētu un pats ar savu roku samainītu glāzes. �is pulveris, mister Gordon, nebija vis ģifts, bet gan pretlīdzeklis pret miega zāļu iedarbo�anos. Miega zāles jau iepriek� bija piejauktas vīnam. Ar jums vienmēr jārīkojas pavisam pretēji tam, ka mēdz apieties ar citiem� Ko jūs gribat darīt?"

Detektīvs bija izrāvis no kabatas brauniņu un pa�vērsis to pret logu, lai caur �āvienu pievērstu garāmgājēju uzmanību.

Bet tanī pat acumirklī, kad viņ� jau gribēja nospiest atsperi, Mabele ar veiklu ķērienu izrāva viņam ieroci no rokas.

Viņ� pēk�ņi jutās tik vāj�, ka nespēja tai pretoties. Atslīdzis krēslā, viņ� pamazām zaudēja samaņu. Pēdējie vārdi, ko viņ� dzirdēja itkā nākam no liela tāluma, bija:

�Un kad jūs pamodīsaties, mister Gordon, tad mūsu plāns jau būs piepildījies, un jūs būsat novēlojis!.."

7

Dienvidaustrumos no Manhatanas sitijas, da�us kilo�metrus iesāņ� no dzelzsceļa līnijas, kas savieno Brūkliņu ar Rokeveju, pa�ā jūrmalā uz �aura klintsraga paceļas ne�liela sarkana ķieģeļu ēka. Viņas drūmā, neglītā āriene stāv tie�ā pretstatā tai milzīgai nozīmei, kāda �ai ēkai patiesībā ir.

Tā ir Savienoto Valstu pirmā kābeļa stacija. �ajā vietā kābelis iznirst no jūras dibena un sniedz abiem stacijas uzraugiem ziņas, kas tiek apmainītas starp Veco un Jauno pasauli. �īs ziņas uzraugi tūliņ noraida tālāk � vai nu pa zemūdens kabeli, vai arī pa sauszemes vadiem.

No �ejienes telegrāfā vads iet caur Brūkliņu, LongAilend-Sitiju, Hobokenu un Manhatanu uz galveno tēlegrafa centrāli.

Pa �o vadu pienāca arī tā tēlegramma, kas �īs ievē�rojamās dienas rītā sacēla nepieredzētu uztraukumu visā Ņujorkā.

�īs tēlegrammas viens noraksts no ārlietu ministrijas nokļuva arī Savienotās Valstīs visvairāk izplatītā laikraksta redakcijā, kura stundas ceturksni vēlāk izlaida speciālu izdevumu.

�īs ziņas pirmās sekas bija tas, ka �etrpadsmit ban�kas izbeidza maksājumus, pie kam astoņi no viņu direkto�riem izdarīja pa�nāvību. Policijas priek�nieks, kuram gadījās �ajā brīdī braukt pa ielu, tika apmētāts akmeņiem un dabūja smagus ievainojumus. Tomēr vislielākais uz�traukums valdīja bir�ā, kur norisinājās īstas kaujas, kas nereti prasīja arī cilvēku upurus.

Franka Gordona biroja priek�ā drūzmējās simtiem cilvēku, kas caur �o negaidīto ziņu bijā pazaudēju�i visas savus īpa�umus. Viņi gaidīja detektīvu, akli cerēdami uz viņa palīdzību, kaut pa�i nespēja i< dcmāties, kādā veidā tā varētu nākt.

Uz �Astorijas" viesnīcas jumta sēdēja kāds filozofs. No aug�as nolūkodamies panikā, kas valdīja visā pilsētā, viņ� ierakstīja savā piezīmju grāmatiņā seko�o:

�Sis gadījums visspilgtāk pierādīja, ka amerikanis naudu stāda augstāk par visu citu, un ka tas kjūst par

plēsīgu zvēru, kolīdz viņa īpa�ums ir apdraudēts�"

* *

*

�Franks Gordons ta�u arvien mēdz būt tik akurāts," Bobs Murners ieminējās.

Vellevs ielūkojās pulkstenī.

�Jau piecas minūtes pāri vienpadsmitiem. Viņu kas aizkavējis."

�Jā. Drīzāk viņ� ieradīsies minūti agrāk, nekā piecasminūtes vēlāk. Brauksim vinu meklēt."

�Bet kur?"

�Protams, vispirms pie Mabeles Kensī."

Viņi iesēdās auto un devās uz Hudsonparku. Bobs Murners pārbaudīja savu revolveru.

Durvis atvēra �veicars.

�Miss Kensī nav mājas. Viņa atgriezīsies tikai vakarā* Ja jums kāda svarīga darī�ana, tād pienākat vēlāk."

�Jā, pat ļoti svarīga," Murners atbildēja, uzrādīdams savu policista zīmīti. �Ceru, ka neapgrūtināsat mums mūsu uzdevumu."

Vellevs, kur� visu laiku cie�i novēroja �veicaru, pa�manīja tā skatā �ausmas un izbailes; bet jau nāko�ā acu�mirklī viņa skatā bija lasāms vienīgi naids un nicinā�ana.

Bobs Murners pirmais devās aug�up pa kāpēm. �veicars izmantoja �o mirkli un metās ārā pa durvīm, bet Vellevs veikli aiz�āva tam kāju priek�ā, tā ka viņ� pakrita. Nākamā momentā �veicara rokas jau bija saslēgtas dzelzīs.

Viņi uzveda to sev līdzi aug�ā. Rūpīgi pārmeklēju�i visu namu, ielūkoju�ies pat visos skapjos un zem mēbelēm, viņi pārliecinājās, ka Franka Gordona tur nav.

Bobs Murners pavērsās pret sagūstīto �veicaru:

�Kur viņ� ir?"

Tas paraustīja plecus un ar vieglo ironiju atbildēja:

�Nezinu. Es ta�u nesekoju viņam, kād viņ� atstāja namu."

Murners savilka rokas dūrēs.

�Jūs melojat! Viņ� vēl ir �eit!"

Gūsteknis neatbildēja. Vellevs, kas pa�reiz pār�meklēja blakusistabu, pēk�ņi pārsteigumā iesaucās. Mur�ners iesteidzās pie viņa.

Uz galda vēl stāvēja viņa pudele un divas glāzes. Viena no tām bija tikai pusē izdzerta, un viņas dibenā bija nostājusies kāda balta pulvera kārtiņa.

�Nozāļots!" Murners iesaucās. �Bet vārbūt tikai iemidzināts. Tā tad viņam vēl jābūt tepat namā!"

Viņ� draudo�i tuvojās �veicaram.

�Kur misters Gordons?"

Viņ� izvilka brauniņu un pavērsa tā stobru pret izbailēs nobālu�o kalpotāju.

�Ne � zi� nu."

�Jūs zināt!" Viņ� pieliecās tam tuvāk un �ukstēdams piebilda: �Ja pateiksat � es palaidī�u jūs brīvu, ja nē � pec stundas ceturk�ņa jau būsat cietumā."

Tas līdzēja.

�Vai tie�ām atlaidīsat mani, ja pateik�u?"

�Jā."

�Pagrabā."

� Iemidzināts?"

wjā."

�Vedat mūs turp!"

�veicars paklausīja. Pie pagraba durvīm viņ� ap�stājās un pacēla rokas gaisā.

�Es nevaru atslēgt durvis. Noņemat ķēdes."

Pārmijis ar biedri ātru skatu, Murners izpildīja sava gūstekņa lūgumu.

�veicars izņēma no kabatas atslēgu un atvēra smagās durvis.

�Lūdzu," viņ� piebilda, atkāpdamies soli atpakaļ.

Bet kolīdz Bobs Murners paspēra pirmo soli uz kāpju pusi, kas veda pagraba tumsā, �veicars metās bēgt. Tomēr abi detektīvi viņu drīzi vien panāca un no jauna saslēdza dzelzīs.

Atstājis biedri pie gūstekņa, Bobs Murners nokāpa pagrabā. �oreiz viņam nebija ilgi jāmeklē. Elektriskās kabatas laternas gaismā viņ� drīzi vien ieraudzīja Franku Gordonu, kas nemaņā gulēja uz grīdas.

Uznesis viņu aug�ā, Murners noguldīja to priek��istabā uz divana un sāka pielietot da�ādus atdzīvinā�anas līdzekļus. Tomēr tiem nebija nekādu panakumu. Gordons bija dzīvs, bet viņa sirds darbojās pavisam vāji, un pulss bija tikko sataustāms.

�Ar ko viņ� iemidzināts?" Murners pēk�ņi Jautāja �veicaram, kur� pēc savas nesekmīgās bēg�anas mierīgi stāvēja līdzās Vellevam.

�Nezinu. Zāles jau iepriek� bija piejauktas vīnam."

Murners domīgi sarauca uzacis.

�Jau iepriek�? Bet kas tas par pulveri, kas vēl atlicis vienas glāzes dibenā?"

�Miss Kensī teica, ka tas esot aizsarglīdzeklis pret miega zālēm."

�Aizsarglīdzeklis�"

Murners pēk�ņi izsteidzās otrā istabā, un acumirkli vēlāk atgriezās ar glāzi, kura gandrīz līdz pusei vēl bija pildīta ar vīnu.

�Ja tas ir aizsarglīdzeklis, tad viņ� var būt arī pret�līdzeklis."

Pilienu pēc piliena viņ� salēja vīnu nemaņā gulo�am detektīvam mutē. Tad viņ� saņēma Franka Gordona rokas un sāka tās cilāt, lai radītu mākslīgu elpo�anu.

* * *

Desmit minūtes vēlāk auto ar visiem trim detektīviem �au atradās ceļā uz policijas prezidija namu.

Bobs Murners īsos vārdos atstāstīja savam priek��niekam pēdējos notikumus. Franks Gordons lika apturēt auto un nopirka no avī�nieka speciālizlaiduma numuru.

Ziņojums, kas tik augstā mērā bija satraucis visu Ņujorku, nebija visai gar�:_

�Londonā, 6. maijā. Ārlietu ministrijai un policijas prezidijam Ņujorkā. Skotlend-Jarda paziņojums. Mums ienāku�as ziņas, ka Manhatanas sitijas ostā stāvot noenku�rota kāda jachta, kuras īpa�nieks uzdodoties par Jopuras rad�u un vedot sarunas par līguma noslēg�anu ar U. S. A. valdību un viņas nodibināto �Indish Railway Company". Ieteicam �o cilvēku apcietināt, jo tas ir kāds vienkār�s krāpnieks, kura nolūks ir vienīgi iemaksas summas pie�savinā�anās. īstais Jopuras rad�a jau pirms divām dienām noslēdza līgumu ar Anglijas valdību. J. A. Vārds, Skotlend-Jardā."

Izlasījis �o ziņojumu, Franks Gordons sarauca pieri.

� Kādus soļus policijas prezidents spēris �ajā lietā?" viņ� jautāja.

w Viņ� gribēja tūliņ arestēt rad�u, bet atteicās no �ī nodoma, kad pateicu, ka jūs vēl �o priek�pusdien ieradisaties pie viņa," Murners atbildēja.

Gordons iesmējās.

�Tā tad viņ� uzskata �o tēlegrammu par īstu?"

�Protams," Murners pārsteigts sacīja. �Vai tad jūs domājat citādi?"

Gordons pakratīja galvu.

�Tā ir smaga kļūda, mīļais Bob. Vai tie�ām domājat, ka krāpnieks, kuram svarīgs pēc iespējas drīzāk parakstīt līgumu, lai iegūtu paredzēto iemaksu, tikai tamdēļ atteiksies no parakstī�anas, ka viņam nozudis kāds tur gredzens, kuram tādā gadījumā nevarētu būt priek� viņa nekādas sevi�ķas nozīmes?"

Murners nokāra galvu.

�Jums taisnība."

Detektīvs paliecās uz priek�u un uzsauca �oferam:

�Uz policijas prezidiju! Vislielākā ātrumā � atbildību ņemu uz sevis!"

Aizelsies viņ� iedrāzās policijas prezidenta kabinetā,.

Prezidents pārsteigts viņu uzlūkoja.

�Protams, es devu rīkojumu apcietināt �o krāpnieku. Nupat inspektors Lī ar desmit vīriem izbrauca uz ostu, lai �o pavēli izpildītu."

w Dieva dēļi" Gordons, �ausmās iesaucās. �Liekat tūliņ saukt viņus atpakaļ. Sī tēlegramma ir vai nu pār�pratums, vai arī apzinīga krāp�ana. Rad�a nekad jums nepiedotu, ja jūs viņu tik rupjā kārtā apvainotu. Līdz ar to galīgi izjuktu arī sarunas par līgumu, jo pēc �āda gadījuma rad�a neielaistos vairs nekādās darī�anās ar mūsu valdību�"

Policijas prezidenta uzdevumā divi ierēdņi ar motocikletiem devās uz ostu, lai aizkavētu viņa iepriek�ējās pavēles izpildī�anu.

* * *

�Uz tēlegrafa centrāli!" Frank Gordons pavēlēja �oferam.

Bobs Murners un Vellevs viņu pavadīja.

�Mums jāizdibina, kur telegramma viltota," Gordons paskaidroja saviem palīgiem, �vai nu tepat tēlegrafa kantorī, vai jau kautkur agrāk."

īsos vārdos paskaidrojis direktoram lietas apstākļus, Franks Gordons tam sacīja:

�Es vēlētos, lai manā klātbūtnē tiktu noraidīts Skot�lendjardam pieprasījums, vai minētā tēlegramma tie�ām nosūtīta no turienes."

� Lūdzu�"

Direktors pats noveda detektīvu pie ierēdņa, kas pārzināja kābeļa stacijas vadu. Franks Gordons stāvēja līdzās ierēdnim un vēroja, lai pieprasījums tiktu pārraidīts taisni tādā veidā, ka viņ� to diktēja.

�Pēc cik ilga laika var pienākt atbilde ?" viņ� jautāja.

�Pēc stundas, varbūt arī ātrāk,"-

Detektīvs pievērsās saviem palīgiem:

�Esat tik laipns, Bob, un paliekat �eit līdz tam laikam, kamēr būs saņemta atbilde. Man pa to laiku jā�paveic kāds cits darbs." Un klusākā balsī viņ� piebilda: �Uzmanāt labi �o ierēdni un kontrolējat visas tēlegrammas kas �inī laikā pienāks."

Bobs Murners pamāja ar galvu.

�Ļoti labi, mister Gordon. Bet ko jūs pats tagad darīsat ?"

Franks Gordons iesmējās.

�Es pārbrauk�u pāri uz Long-Ailendu. Tur ir radiotēlegrafa stacija, no kurienes caur Poldu pieprasī�u Skot�lendJardā, vai telegramma īsta. Mēs nedrīkstam kavēties ne acumirkli!"

* * *

Kopā ar Vellevu Franks Gordons pārcēlās pāri uz Long-Ailendu un, pieņēmis taksometru, lika braukt uz Vaitstonu, kur atradās jaunierīkotā radiostacija. Stacijas vadītājs bija viņam personīgi pazīstams, un labprāt iz�pildīja detektīva lūgumu, pats pārraidīdams Gordona radiogrammu Skotlend-Jardam.

Taisni pēc divdesmit trim minūtēm pienāca atbilde.

�Skotlend-Jards � Frankam Gordonam. Pieprasījums neskaidrs. Par kādu rad�u �eit nekas nav zināms. Ne�esam sūtīju�i nevienas tēlegrammas. Acīmredzot, viltojums. Lūdzam tuvākus paskaidrojumus."

Franks Gordons rūpīgi salocīja tēlegrammu un pie�cēlās.

�Tas ir pierādījums."

8

Pa vientuļu �oseju, kas vijās par klusajiem labības laukiem, joņoja kāds auto. Tajā sēdēja Bobs Murners. Viņ� steidzās pie Franka Gordona, kuru cerēja vēl sastapt radiostacijā. Rokā viņ� turēja atbildes tēlegrammu, kura nupat bija pienākusi no Anglijas.

Franks Gordons pa�reiz iznāca no radiostacijas ēkas, kad Murners izlēca no vēl ejo�a auto un jau notālēm sniedza tam pretim tēlegrammu.

Franks Gordons to izlasīja:

�Pirms divām stundām nosūtījām jums kablogrammu, ka rad�a ir krāpnieks. Vai apcietinā�ana jau notikusi? Skotlend-Jards."

,,Kas pieņēma �o tēlegrammu?" Gordons jautāja.

�Tas pats ierēdnis, bet manā klātbūtnē. Es stāvēju viņam līdzās un sekoju katram vārdam. Katra krāp�ana pilnīgi izslēgta."

�Tā tad viltojums noticis jau ceļā."

Bobs Murners viņu pārtrauca:

w Es nupat apvaicājos tēlegrafa priek�niekam, vai tie�ais vads nevarētu būt kādā vietā pārtraukts. Viņ� pa�skaidroja, ka tas esot iespējams vienīgi pieslēguma stacijā, kur kābels savienojas ar sauszemes vadu."

�Tie�ām !" Gordons pārsteigts iesaucās. ,,Par to es nebiju iedomājies. Tas nav tālu no �ejienes."

�Tad vēl kas," Bobs Murners uztraukts turpināja. �Rad�a po�as uz prombrauk�anu. Viņ� vairs necerē atgūt savu gredzenu, un pēdējā speciālizlaiduma ziņojums to ļoti apvainojis."

Franks Gordons mirkli klusēja, tad sacīja:

�Jūs abi tūliņ braucat atpakaļ uz pilsētu. Motoru netaupat. Jūs, Vellev, izkāpjat pie policijas prezidija un nododat prezidentam �o tēlegrammu. Lai viņ� tūliņ ierodas pie rad�as un atvainojas tā priek�ā. Jūs, Bob, dodaties bez kavē�anas tālāk uz ostu Kad pateiksat, ka nākat manā uzdevumā, jūs bez kādiem kavēkļiem pielaidīs pie rad�as. Pasakāt viņam, ka es garantēju, ka vēl �ovakar viņ� dabū atpakaļ savu gredzenu, tā ka rīt tas varēs parakstīt līgumu. Ja jachta jau būtu devusies ceļā, tad izmantojat manu sacīk�u laivu, lai to panāktu. Dro�i vien viņ� būs ar mieru uzkavēties �eit vēl līdz rītam. Bet jūs, Vellev, kolīdz būsat izrunājies ar policijas prezidentu, tūliņ pieteicaties Baitā namā un lūdzat, lai līguma noslēg��anai pilnvarotie delegāti sapulcējas rīt desmitos rītā, jo līguma parakstī�anai vairs nav nekādu �ķēr�ļu."

Mirkli vēlāk divi auto nobrauca no radiostacijas ēkas,

ātrā gaitā dodamies katrs uz savu pusi.

* *

*

Franks Gordons pats vadīja savu ma�inu, kuru viņa palīgs tam bija atstājis. Tuvojoties kābelstacijas ēkai, viņ� pamazām palēnināja auto gaitu. Sasniedzis pēdējo ceļa līkumu, viņ� apstādināja to pavisam un izkāpa.

Līdz stacijai atlika vairs tikai da�i simti metru. Aplūkojis brauniņu un iebāzis to svārku ārējā kabātā, detektīvs kājām turpināja ceļu, slāpstīdamies aiz ceļmalas krūmiem un kokiem, lai no stacijas logiem to nevarētu pamanīt.

Durvju priek�ā stāvēja kāds auto. Tuvāk piegājis, detektīvs redzēja, ka �ofers pie stūres iesnaudies. Uz�manīgi apgājis ēkai apkārt, Gordons nepamanīts piezagās pie pagalma durvīm, kuras, par laimi, bija tikai pie�vērtas.

Iegājis tum�ajā priek�telpā, viņ� apstājās un mirkli ieklausījās. Visapkārt valdīja dziļ� klusums. Nebija dzir�dama ne vismazākā skaņa.

Kādas kāpes veda aug�stāvā. Tur laikam atradēs abu uzraugu dzīvokļi. Piegājis pie tuvākām durvīm, viņ� noliecās un ielūkojās pa atslēgu caurumu telpā. Acīm�redzot, tā bija stacijas materiālu noliktava.

Tā tad atlika tikai vēl otrās durvis, kas atradās tie�i pretim materiālu istabai. Uz pirkstu galiem detektīvs pie�gāja pie tām, un pēk�ņi viņ� izdzirda aiz durvīm klusu, ritmisku tik�ķē�anu. Gordons to pazina: tā bija Morzes aparāta raksturīgā tik�ķē�ana. Palūkojis pa atslēgas cau�rumu, viņ� ieraudzīja uz galda arī pa�u aparatu. Cilvēka neviena redzēja, tomēr troksnis, ko sacēla kāds pārbīdīts krēsls, liecināja, ka istabā kāds ir.

Gordons izņēma no kabatas brauniņu un uzmanīgi pavēra durvis. Kāds cilvēks, kas sēdēja ar muguru pret durvīm, ātri pavērsa galvu atpakaļ un �ausmu pilnu skatu uzlūkoja detektīvu.

Tā bija Mabele Kensī.

* *

*

�Labrīt!" Frapks Gordons sacīja. �Atvainojat, ka traucēju."

Mabele Kensī jau bija atguvusi savu pa�savaldī�anos. Viņa iesmējās.

�Labrīt, mister Gordon. Jau tik drīzi ? To es ik biju gaidījusi."

�Labprāt ticu, jo citādi jūs nebūtu vairs �eit. Bet: neļaujaties traucēties savā darbā. Es labprāt pa�skatī�os."

Mabele Kensī norādīja uz kādu krēslu.

M Sēstaties ta�u, mister Gordon. Jūs dro�i vien esat nopelnījis brītiņu atpūtas."

Detektīvs ieraudzīja viņai līdzās ceļasomu.

�Vai jūs jau atkal gribat doties prom?"

�Jā," Mabele atbildēja. �Es pa�reiz jau gribēju ici,. kad jūs ienācāt. Kā tad jūs �urp nokļuvāt?"

Franks Gordons ironiski pasmaidīja.

�Gribēju tikai pārraidīt Skotlend-Jardam savu pa�teicību par sniegtajām ziņām. Jūs izdarījāt lielu kļūdu, miss Kensī: jūs piemirsāt, ka mēs varam sazināties ar Angliju arī kādā citā ceļā."

�Jā, to gan nebiju iedomājusi," Mabele atbildēja, no�slēpumaini smaidīdama.

Viņa atgāzās krēslā un koķeti uzlūkoja detektīvu.

�Jūs gribat mani apcietināt, mister Gordon, vai nē?"

�Tie�ām, man ir tāds nodoms. Uz to mani spie� arī tas apstāklis, ka satieku jūs �eit"

�Citādi jūs nebūtu to darījis?"

�Nē, jo tādā gadījumā tas būtu noticis tikai pie mūsu nākamās sastap�anās. Bet man ir kāds lūgums pie jums, miss Kensī: atdodat man rad�as gredzenu, jo esmu devis rad�am vārdu, ka vēl �ovakar viņ� dabūs savu gredzenu atpakaļ � un savu vārdu lauzt es negribu."

�Un ja es jums to nedotu?"

�Tad es, par neizsakāmu no�ēlo�anu, būtu spiests atņemt jums to ar varu."

oiecēlās.

ims, es atdo�u jums gredzenu, mister Gordon. n, kop� kIuvys..;lC veii^: " ; ^ Jimē?"

Kai priek� manis! Priek� rad�as viņa vērtība baazinājusies. Un nu jūs laikam gribat piedāvāt rato braucienam uz pilsētu?" ūdzu."

e piegāja pie ceļasomas un atvēra to. Franks etrūkās kājās.

-evolvers paliek turpat, kur bijis, miss Kensī.

arī man ir brauniņ� rokā; bet mēs ta�u neiiv kaujā."

maldāties, mister Gordon � es izņēmu no ļ gredzenu."

pasniedza to detektīvam.

ta�u neatteiksaties izsmēķēt kopā ar mani vēl īrēti, pirms nokļūstu izmeklē�anas cietumā?" [, atvērdama sidraba portsigaru un piedāvādama cigareti. � Lūdzu. Cietumā ta�u man vairs ķēt."

iāju gan," detektīvs piezīmē'?', paņemdams iesmēķēdams to ņe sērkociņa, ko pasniedza

va uzmeta viņam izbrīna pilnu skatu, jūs nebaidāties, ka cigaretes varētu būt sa-

jS Gordons atkratīja galvu, .kārt, miss Kensī, jūs nekad neķertos pie tik un novecoju�a trika�" le Kensī iesmējās, pagodino�i!"

a 65

� � un otrkārt esmu jau iepazinies ar visām sa�zāļoto cigaretu �ķirnēm, tā ka jau pie pirmā vilciena ļ spēju at�ķ* * t Cigaretē �aģitfei.. .

Mabele aizdedzināja arī savu cigarētr !em f-a dego�o sērkociņu metala kausā, kas stāvēja uz ga nU trauka vietā.

Pēk�ņi Gordons pamanīja, ka līdz ar sērkociņu iemeta kausā* vēl kautko, ko tas nepaguva saskatīt.'

Viņ� uzlēca no krēsla un gribēja skriet pie galda, bet tanī pa�ā acumirklī kauss ar troksni sa�ķīda gabalos.

No galda pacēlās biezs dūmu mutulis, kas neparastā ātrumā piepildīja visu telpu. V

Gordonam uz mirkli aizrāvās elpa un acis pieplļlūda asarām. Atri viņ� tvēra rokām tanī vietā, kur nupat1 bija stāvējusi Mabele � bet viņas tur vairs nebija.

Plīstot no�ķindēja kāda loga rūts � varbūt Mab&'e izlēca pa logu?

Rokām taustīdamies, viņ� beidzot sasniedza durvis v un, atrāvis tās, izskrēja ārā.

Mabeles Kensī auto pa�reiz iegriezās ceļa līkumā, kas atradās kādu trīsdesmit metru atstatumā no stacijas.

Franks Gordons skrie�us devās pie sava auto, ielēca tajā un nostādīja mou.: : ~ vislielāko ātrumu.

Iesākās īsta skrie�anai. Sākumā viņas auto bija kādus astoņdesmit vai simts metrus ^am priek�ā, bet drīzi vien viņ� redzēja, ka atstatums sthrp abām ma�inām arvien vairāk samazinājās.

Koki un krūmi �osejas malā �ķita saplastam vienā nepārtrauktā sienā. Noliecies pār stūri, Gordons, lūkojās tikai taisni uz priek�u, nenovērzdams skata no Mabeles cepures �ķidrauta, kas plivinājās pāri sēdekļa atzveltnei.) Viņam ienāca prātā, ka tagad nenāktos grūti no brauniņa pār�aut Mabeles auto pakaļēja riteņa riepu, caur ko tas būtu spiests apstāties. Tomēr viņ� tūliņ atmeta �o domu, jo pēk�ņa apstā�anās vārēja izsviest Mabeli no sēdekļa, un krītot tā varēja sasisties; bet to viņ� nevēlējās.

Atstatums starp abām ma�inām nu jau bija samazi�nājies līdz pieciem mētriem. Tūliņ viņ� to panāks.

Viņ� piecēlās kājās.

Tagad!..

Viņ� izslēdza motoru, pastiepa rokas |uz priek�u un lēca�

* * *

Ja Frankam Gordonam vēlāk gadījās kādreiz stāstīt par tiem neskaitāmiem noziedzniekiem, kurus tas savā mū�ā padarījis nekaitīgus, un par tiem � tādu gan bija ļoti maz �, ar kuriem tam nebija laimējies � viņ� nekad neaizmirsa pieminēt arī �o gadijumu, kad tas vairāk kilo�metrus vistrakākā ātrumā dzinies pakaļ Mabeles Kensī automobilim, lai beidzot pārliecinātos, ka viņas tajā nemaz nav, un ka vienīgi viņas cepures plīvuris bijis pārmests auto sēdekļa atzveltnei.l vēl vīrs norunātās maksas, tad nav nozīmes daudz prātot Ka viņa uzmetusi sēdēkļa atzveltnei savas cepures plīvuri � to es nezināju."

Nekā nepanācis, Franks Gordons sēdās atkal pats savā auto un nesteigdamies atgriezās kābelstacijā. Atbrī�vojis abus uzraugus, ko Mabele Kensī bija iemidzinājusi un sasējusi, viņ� devās atpakaļ uz Ņujorku.

Birojā viņ� atrada savus palīgus jau priek�ā.

�Rad�a atgriezās atpakaļ," Bobs Murners ziņoja. �Man palaimējās vēl laikus panākt viņa jachtu. Sākumā viņ� negribēja ne klausīties, bet ar viņa sekretāra palīdzību man beidzot izdevās to pierunāt."

,,Labi. Vēlāk es pats viņu apmeklē�u un nodo�u tam viņa gredzenu."

�Vai atdabūjāt to?"

�Protams. Vai līguma parakstītājiem dots rīkojums rīt sapulcēties Baltā namā?"

�Jā. Viss jau s gatavots līguma parakstī�anai."

�Kā bir�a izturas pret visu notiku�o?"

Bobs Murners iesmējās.

�Bir�a vispārīgi nemaz vairs neturas. Viņa svaidās no vienas galējības otrā. Kas tamlīdzīgs nekad vēl nav piedzīvots Ziņa par to, ka rīt līgums tiks parakstīts, jau izplatījusies pa visu pilsētu, un nu daudzi zaudē vai prātu aiz bēdām, ka pārdevu�i savas akcijas tanī brīdī, kad viņu kurss bija tik zems, ka īpa�nieki saņēma par tām gandrīz tikai ietinamā papīra cenu."

�Vai tie�ām tik ļauni bija?"

�Gandrīz. Un visu to izdarījusi Mabele Kensī? Vai jūs vismaz iesēdinājāt viņu izmeklē�anas cietumā? Vai notvērāt viņu?"

�Tikai viņas cepures plīvuri,", Franks Gordons atildēja. �Pati viņa man izbēga."

Noguris viņ� atlaidās krēsla atzveltnē.

�Domāju, ka man vajadzētu izprasīt atvaļinājumu eselības uzlabo�anai � kā jums �ķiet, Bob?"

�Un kur jūs domājat to pavadīt?" Vellevs iejautājās.

Franks Gordons domīgi lūkojās logā.

�Vienalga, kur � lai tikai nenāktos dienām un naktīm ^dzēt acu priek�ā �īs milzīgās ēkas; varbūt uz laukiem, adā mazā, klusā ciemā. Saule, me�s, daba, brīve�"

Viņu pārtrauca sekretāre:

�Radiogramma, mister Gordon � no Skotlend-Jarda,

ļfrēta."

Detektīvs paņēma tēlegrammu un izlasīja to. Tad iņ� izslējās krēslā taisns. ^

�Bob, pasniedzat, lūdzu, man tvaikoņu braucienu irakstu. Man jābrauc uz Londonu. Skotlend-Jards aicina lani palīgā gūstīt kādu bīstamu laupītāju � D�eku Rid�eru� !as ir mans sens ienaidnieks � �oreiz man katrā ziņā idabū viņu rokā!"

Acumirklī aizmirsts bija viss: atvaļinājums, saule, aba, brīve�

5

Dienu vēlāk Franks Gordons jau sēdēja atzveltnē uz raikoņa �Elizabete" klāja, domīgi nolūkodamies Ņujorkas ebesskrāpjos, kas kļuva arvien mazāki un mazāki, pamaķm izzuzdami miglā.

Tvaikonis pa�reiz peldēja garām Brīvības statujai, ad viņ� pēk�ņi izdzirda sev aiz muguras pazīstamus smieklus. Pagriezis tur galvu, viņ� ieraudzīja Mabeli Ken�sī, kas tam draudzīgi uzsmaidīja.

�Kāda patīkama sastap�anās, mister Gordon!"

Sasveicinājusies, viņa nosēdās kādā krēslā tam līdzās.

�Vai Mats Olmsteds arī �eit?" detektīvs jau-

taja.

�Nē. Es braucu viena. Viņam bija jānokārto Ņu�jorkā vēl da�as darī�anas."

�Viņ� gan laikam labi nopelnīja, piedaloties jūsu brīni�ķīgajās bir�as operācijās?"

Mabele Kensī paraustīja plecus.

�Tie�i gan nezinu; tomēr man �ķiet, ka viņ� ieguvissev vismaz trīs ceturtdaļasno visām �Indish Railway Company" akcijām. Protams, viņ� uzpirka tās tanī brīdī, kad kurss bija viszemākais."

�Un jūs?"

�Es?" Viņa iesmējās. �Jā, arī man atlēca savs lahumiņ�, mister Gordon, varat mani ticēt � skaitlis ar se��ām nullēm."

�Tā� Bet vai jūs nebaidījāties, ka �is pēdējais triks ar viltoto tēlegrammu varētu visu sabojāt? Ja es nebūtu vēl pa�ā pēdējā acumirklī iejaucies�rad�a būtu aiz�braucis; un tad Mats Olmsteds varētu pārdot savas ak�cijas! par ietinamā papīra cenu."

Viņa uzmeta tam viltīgu skatu.

�Bet es ta�u zināju, ka jūs iejauksaties īstajā brīdī. Kā redzat, es neesmu kļūdījusies."

�Jums taisnība. Es apbrīnoju jūs!.. Bet nu gan jūs laikam atmetīsat savu amatu� � piedodat�mākslu, vai ne?"

�Nenāk ne prātā. Vēl mēs da�u labu reizi pamēro:simies spēkiem, godātais. Jūs mīlat �o sportu � un es arī. Mūsu ceļi vēl bie�i krustosies!"

�Varbūt� Bet sakāt � kā ļums vakar izdevās aiz�bēgt?"

�Vakar?.. Ak, jā � kad jūs dzināties pakaļ manas cepures plīvurim? � Netāl no kabeļstacijas es atradu nelielu zvejnieku laiviņu. Airēdamās gar pa�u piekrasti, es sasniedzu tuvāko dzelzsceļa piestātni, no kurienes aiz�braucu atpakaļ uz Bruklinu. Tā ta�u nebija slikta ideja, vai nē?"

�O, nē � pat ļoti laba!" Franks Gordons piekrita. ,/Bet vai jūs nebīstaties, ka jūs varētu apcietināt vēl �eit uz kuģ-a?"

�Bet, mister Gordon!" viņa pārmeto�i pasmaidīja. �Tas ta�u Anglijas tvaikonis � un es neesmu slepkava, lai mani izdotu."

�Jā � tur nu nekas vairs nav grozāms � �oreiz jūs man izslīdējāt no rokām .. Bet cerēsim, ka nākamā reizē man būs vairāk laimes!.."

�Un tie�ām jūs gribat par katru cenu iedabūt mani cietumā? Tas no iūsu puses nav ne laipni, ne ga�lanti".

�Jūs atrodat?� Nu, tādā gadījumā es nedarī�u to Pret jums es nekādā ziņā negribu būt nepieklājīgs. Saka, ka sieviete drīzāk piedodot pat vislielāko pārdro�ību, nekā visniecīgāko pieklājības pārkāpumu."

Mabele iesmējās.

�Un kas to saka?"

�Neatceros vairs . . , kāds dzejnieks. Vai viņam taisnība?"

�Varbūt�"

Pēk�ņi viņa piecēlās. �Dzirdat, mister Gordon � gongs!.." �Jā, � aicina pasa�ierus pie galda. Vai dr lūgt?"

Un viņi kopa iegāja ēdamzālē�

Beigas.

[1] fiksēt � pārdot sev nepiedero�us vērtspapīrus.

[1]

Tur nekas vairs nebija labojams.

Sofers paskaidroja:

�Dāma, kuru es �urp atvedu, lūdza mani uzgaidīt Pēk�ņi viņa pieskrēja man klāt un, pasniegdama man desmit dollāru gabalu, sacīja, lai es vislielākā ātrumā braucot atpakaļ uz pilsētu. Kamdēļ lai tik ļoti steidzos � to viņa neteica. Un kad kāds samaksā desmit dollārus

[2] miljonu ciņa