IANS GRAHAMS

UN BALTAIS VĒRSIS

Dievs nekad nenokavē�

un nekad nenāk pirms noteiktā laika!

�i.

Es satiku Balto Vērsi pirms da�iem gadiem. Kāds no maniem draugiem man ieteica satikties ar viņu. Vispār es esmu visai izvairīga, ja runa ir par medijiem, � es dodu priek�roku sarunām ar cilvēkiem, ta�u, dziļi ieskatoties savā sirdī, sapratu, ka �ī tik�anās ir nepiecie�ama. Braucot uz savu pirmo "randiņu" ar Balto Vērsi, lūdzu kādu zīmi, kas mani līdz galam pārliecinātu, ka patie�ām rīkojos pareizi. Un �ādu zīmi es saņēmu � pa kreisi no sevis virs mājas, kurā Baltais Vērsis gatavojās ar mani runāt ar lana Grahama starpnie�cību, parādījās milzīga varavīksne. Kop� tās reizes varavīk�sne man parādījās ik reizi, kad ar mani notika kaut kas patie��ām nozīmīgs un kad es par to vai nu nervozēju, vai jutos nedro�i. Man radās sajūta, ka �ādi Baltais Vērsis cen�as mani uzmundrināt, pateikt man, ka viss ir kārtībā.

Baltais Vērsis ir kļuvis man par tuvu un mīļu draugu. Viņ� pieder pie retas un ļoti vērtīgas draugu kategorijas, kuri nekad nesaka, kas tevi sagaida, bet vienmēr ir blakus un liek justies ļoti novērtētam un mīlētam. �ajā lielo pārmaiņu laikā �ī senā dvēsele ir izvēlējusies būt blakus cilvēkiem un sniegt viņiem līdzjūtību, patiesību un uzmundrinājumu. Cilvē�kiem, kas ir gatavi viņā ieklausīties, Baltais Vērsis palīdz citām acīm ieraudzīt ne tikai savu personīgo dzīvi, bet ari visu pasauli kopumā, un likumus, kas darbojas Visumā.

Viņ� piepilda mūsu sirdis ar mīlestību un sapratni. "Pa�saule ir nevainojama, un jūs tie�i tāpat," � viņ� atkal un atkal atkārto. Mums nevis visiem spēkiem jācen�as kļūt ideāliem, bet jāatslābinās un jābūt pa�iem. Jo tikai tas, kas ir kļuvis par to, kas viņ� patiesībā ir, spēs noiet savu ceļu, iegūt visas nepiecie�amās mācības un sasniegt savas dzīves mērķus.

Par dzīves ceļu Baltais Vērsis saka �ādi: "Es nevaru jums apsolīt, ka nejutīsiet sāpes, ta�u arī pumpuram, lai tas pār�vērstos skaistā ziedā, ir jāpārplē� �aula, kas to aizsargā. Notrauciet ilūziju plīvuru, nometiet masku un aizmirstiet bailes, citādi jūs nevarēsiet parādīt pasaulei visu savu skais�tumu un izpildīt jums paredzētos uzdevumus, nespēsiet ap�dāvināt pasauli ar savas dvēseles aromātu. Un ziniet, Mani Dārgie, ja vien jūs spētu dzirdēt ziedu balsis, jūs izdzirdētu, kā plauksto�s rozes pumpurs kliedz sāpēs, cen�oties pasaulei parādīt savu skaistumu."

Baltais Vērsis neteic, ka mums jāatrod kluss stūrītis, jāie�ritinās tajā pēc iespējas ērtāk un jāpriecājas par sevi. Viņ� mūs brīdina neieslīgt pa�apmierinātībā un nelolot viltus taisnīguma izjūtu, ta�u atstāj to katra pa�a ziņā � darīt to, kas mums �ķiet nepiecie�ams. Ik reizi pēc sarunas ar Balto Vērsi es jūtos tā, it kā pār mani būtu noliju�i svētība, un esmu tik loti piepildīta ar viņa beznosacījumu mīlestību, ka varu dalīties tajā ar citiem.

Ians Grahams palīdz cilvēkiem sajust Baltā Vēr�a dzī�ves gudrību un mīlestību, ta�u viņ� ik dienas ienes pasaulē ari savu personīgo prieku un mīlestību. Rakstīdams �o grā�matu, viņ� ir izvēlējies kļūt redzamāks, lai pēc iespējas vai�rāk cilvēku iepazītu Baltā Vēr�a mācību. Patlaban kā nekad iepriek� mums visiem ir nepiecie�amas �ādas uzmundrino��as grāmatas, lai mēs spētu izdziedināt savu planētu. Ta�u vispirms mums jāizdziedina pa�iem sevi.

"Daudzi no jums pat nedomādami sauc tropu me�us par Zemes plau�ām un upes par tās vēnām, ta�u tikai nedaudzi saprot, ka �o salīdzinājumu var turpināt un ka Viņa jūtīgi reaģē uz kolektīvās cilvēciskās apziņas veselības stāvokli."

Lai �ī grāmata atrod atbalsi to cilvēku sirdīs, kuri meklē iespēju dzīvot harmonijā ar Zemi, ar sevi un apkārtējiem cilvēkiem.

Mūsdienās jebkuras attiecības, kas ilgst 26 gadus, var tikt uzskatītas par ilglaicīgām, tādēļ diezgan lielā mērā lepojos ar to, ka mēs � Baltais Vērsis un es � esam piedzīvoju�i savas "sudrabkāzas", un pagaidām �ķiet, ka �i savienība turpināsies vēl kādu laiku.

�o attiecību sākums bija neveiksmīgs un grūts � sākot�nēji tās vairāk atgādināja vienpusēju darījumu, fiktīvu lau�lību, kurā es pārstāvēju pasīvo pusi, kas nelabprāt iesaistās �ajās attiecībās. Varu dro�i teikt, ka daudzdimensionālajā attiecību pasaulē es nepavisam nebiju tāds, ko varētu uzska�tīt par "labu partiju". Ne manā ģimenē, ne arī agrīnajā dzīvē nebija nekā tāda, kas norādītu uz to, ka man piemīt kāds potenciāls �āda darba veik�anai. Iespējams, ka kaut kādus pamatus manai �ībrī�a dzīvei, kurā es kalpoju par instru�mentu Baltā Vēr�a rokās, ielika mana ģimene, kurā no Grahamu puses mācījos darba ētiku, bet no mātes puses � pienākuma apziņu. Un es vienmēr esmu izjutis pilnīgu empātiju pret Helēnu �ukmani, kas, izmantojot �enelingu, pierakstīja tekstus darbam "Ceļ� uz Brīnumiem"2 . Kad viņa jautāja, kādēļ �im uzdevumam izvēlēta tie�i viņa � skep�tisks un racionāls cilvēks bez intereses vai ticības metafiziskajam �, atbilde skanēja: "Tāpēc, ka mēs zinājām, ka tu to darīsi." Baltais Vērsis varētu atbildēt tie�i tāpat, ja �ādi jautātu es. Mana audzinā�ana man iemācīja disciplinētību un padevību, kas, iespējams, bija labākā sagatavo�ana, ko var saņemt, lai izpildītu uzdevumu, kas kā no zila gaisa man meditācijas laikā tika atklāts pirms daudziem gadiem.

Tomēr garīgais ceļ� man nebija kaut kas pilnīgi jauns. Es jau zināju, ka man ir dziedinā�anas dāvana, un es ticēju tādām lietām, kas maniem sen�iem liktu apgriezties kapā otrādi. Turklāt es biju "nedaudz par jūtīgu" un mani pilnīgi nemaz neinteresēja regbijs vai krikets, kas mani padarīja citu acīs par "at�ķirīgu" un ievietoja mani ārpus tiem rāmjiem, kurus mana ģimene un pietuvinātais sociālais loks uzskatīja par pieņemamiem un saprotamiem. Mani neinteresēja ne jurista, ne mediķa karjera, kas varētu attaisnot manu dārgo privāto izglītību. Mans pirmais amats pēc skolas pabeig�anas bija liftu operators Harrod's universālveikalā Londonā.

Tam sekoja vairākas citas neperspektīvas darbvietas, līdz 29 gadu vecumā manā dzīvē ienāca Baltais Vērsis. Un, tā kā es vēl nebiju atradis to, ar ko vēlētos nodarboties, var teikt, ka Baltais Vērsis paglāba mani no nenoteiktības dzīvē. No astroloģijas skatpunkta �is laiks bija perfekti izvēlēts, jo viņ� ienāca manā dzīvē tie�i Saturna atgrie�anās laikā, visti�camāk, lai apliecinātu, ka mūsu attiecības jau bija ierakstītas zvaigznēs.

Turpmākajos gados mans ego laiku pa laikam sadum�pojās pret to, kādas prasības man tika izvirzītas, lai es varētu kalpot par instrumentu Baltā Vēr�a rokās, kaut gan �īs pra�sības galvenokārt biju izvirzījis sev pats. Tas nav darbs, ko var darīt bez pilnīgas atdeves. �o darbu nav iespējams veikt daļēji, un bie�i kaut kas ir arī jāziedo kā jebkurā arodā. Es palēnām mācos, ka nevis preto�anās darbam, bet gan vēl lie�lāka atdeve tam nes sev līdzi papildu enerģiju, lai es spētu to paveikt.

Ta�u es lieku tam izklausīties kā apgrūtinājumam. Pro�tams, tā nav! �os 26 gadus mans ceļ� ir bijis bagātīgi kaisīts ar maģiskiem notikumiem un Labvēlību. Patiesībā tas ir bruģēts tā, ka man pat pirkstu nevajadzēja pakustināt, lai viss notiktu, � man tikai vajadzēja ieklausīties savā iek�ējā balsī un paklausīt tai. Esmu tik ļoti pateicīgs, ka at�ķirībā no daudziem cilvēkiem, kas mēģina atrast savas dzīves mērķi ar Baltā Vēr�a padomu starpniecību, manējais atrada mani pats un ka visus �os gadus tas ir pilnībā pārņēmis manu dzīvi. Esmu pateicīgs arī par to, ka ar tiem neskaitāmajiem brīni��ķīgajiem cilvēkiem, kas ir atradu�i ceļu pie Baltā Vēr�a, man ir bijusi iespēja veidot daudzas ievērojamas draudzības sai�tes, atrast dvēseles brāļus un māsas, kā arī biedrus svēt�ceļniekus, ar kuriem kopā mērot dzīves ceļu, savstarpēji atbalstīt un uzmundrināt, kā arī dalīties priekā un kopā svinēt.

Runājot par Balto Vērsi � kas viņ� ir? Vai viņ� reiz dzīvoja Ziemeļamerikas prērijās? Vai es biju Baltais Vērsis iepriek�ējā inkarnācijā? Vai viņ� ir daļa no mana Augstākā Es? �obrīd mani �ī atbilde uztrauc daudz mazāk nekā toreiz, pirms 26 gadiem, kad mans ego un apņem�anās būt auten�tiskam diktēja manu vēlmi uzzināt, vai viņ� ir kāda no manis atdalīta būtne vai ne. Es vēl joprojām nevaru dro�i pateikt, kā ir patiesībā. Viņa atbilde uz �o jautājumu skan: "Es esmu tā vēsts, ko nesu." Tas, ko es zinu: kā jebkurās attiecībās, kas ilgst 26 gadus � turklāt mūsu gadījumā viņ� caur mani ir runājis tūksto�iem rei�u �, mūsu enerģijas ir spēju�as tu�vināties aizvien vairāk, un, līdzīgi kā ar dārgu un kvalitatīvu parūku, da�kārt ir gandrīz neiespējami ieraudzīt saplū�anas vietu. Pirms ilga laika viņ� teica, ka pienāks brīdis ļaut man būt par vado�o, lai dotu iespēju izpausties mana pa�a dzīves gudrībai, jo, kā viņ� to bie�i formulē, garīgā enerģija ir vis�svētākā patēriņa prece, kuru nedrīkst izniekot. Tas būtu lidzīgi kā Skolotājam un viņa māceklim, kad skolēnam tiek uzticēta aizvien lielāka atbildība, bet Skolotājs atrodas tu�vumā un vienmēr ir gatavs iesaistīties un palīdzēt ar savu pieredzi, ja tāda nepiecie�amība rastos. Tāpēc es nevaru jums dro�i pateikt, kas īsti notiek, kad atnāku�ā cilvēka priek�ā atrodos transā, jo, par laimi, es to neatceros. Un jūtu, ka man to arī nevajag zināt.

Un nedaudz nopietnāk atbildot uz jautājumu: "Kāpēc es?" � es �obrīd varu piekrist, ka da�as no manām iedzim�tajām īpa�ībām un dāvanām nodro�ina viņam nevainojamu izejmateriālu savu vēstījumu nodo�anai. Es, protams, izjūtu Baltā Vēr�a mācībā rezonansi ar manis pa�a dziļāko motivā�ciju, patiesību un ilgām, citādi es nebūtu spējis uzņemt viņa vibrācijas savā ķermenī. Un iespējams, ka vissvarīgākais, ko Baltais Vērsis atklājis, ir tas, ka viņ� ir daļa no svētā Jāņa, Mīlestības apustuļa, enerģijas, kura evaņģēlijs un nestās mācības bija stūrakmens manam garīgumam jau sen, pirms Baltais Vērsis ienāca manā dzīvē, un kuras es vienmēr esmu mēģinājis izpaust savā dzīvē, cik labi vien varēju.

Esiet sveicināti, mani draugi, un laipni lūgti! Es esmu Baltais Vērsis, un mēs jums sūtām siltus un ļoti mīļus svei�cienus. Esmu priecīgs par �o iespēju piepildīt savu vislielāko vēlmi � vēlmi kalpot jums, aiznest jūs caur saviem vārdiem uz vietu, kas piepildīta ar dziļāku mieru, lielāku skaidrību un labāku izpratni. Vēl vairāk � es ceru, ka mana mācība pada�rīs jūsu dzīvi vieglāku, ērtāku un skaistāku, atbrīvos jūs no sasprindzinājuma un trauksmes.

Es vēlos, lai mani vārdi mainītu jūsu dzīvi un lai tie�i �ajā brīdī� radī�anas brīdī� jūsu cilvēciskā eksistence pār�vērstos svinībās par godu visam labajam, tas ir, Dievam. Izmantojiet manu mācību, nevis lai sagatavotos nākotnei, ko jums sola pareģojumi, bet gan lai radītu nākotni, par kādu jūs sapņojat.

Es vēlos, lai jūs zinātu, ka es jums kalpoju Augstākā vārdā, kas mīt jūsos, un ceru, ka to sapratīsiet pēc tās atbalss, ko mani vārdi atradīs dziļi jūsu sirdī. Tādēļ, ja teiksiet: "Bet es ne mirkli par to ne�aubījos!", tas man būs lielākais kom�pliments.

Man jums jāpaskaidro, kas esam "mēs", jo �o mācību ne�varu jums nodot tikai savā vārdā. Ļaujiet man jums pavēstīt kādu nelielu stāstu.

Sensenos laikos dzīvoja neliela indiāņu cilts, kuras vīrie�i vienmēr medīja kopā. Reiz jaunākais no viņiem nolēma pa�medīt vienatnē, lai sevi pārbaudītu un viens pats stātos pretī dzīves mestajiem izaicinājumiem. Draugi nolēma viņu neat�stāt un, viņam nezinot, sekoja katram viņa solim, līdz viņ� nolēma izlūkot kādas dziļas aizas pamatni. Stāvot aug�ā, viņi mierīgi vēroja, kā viņ� viegli atrada ceļu, lai nolaistos aizā, un kā sāka kāpt aug�up pa nogāzi. Ta�u viņ� izvēlējās nepareizu ceļu, līdz atdūrās pret sasvēru�os klints radzi. Kamēr viņ� prātoja, ko darīt tālāk, viņa draugi uzmanīgi un ar mīlestību vēroja viņu. Viņi bija tik tuvu, ka varēja domās nosūtīt viņam padomu nelaisties atpakaļ aizā, kaut gan tā būtu daudz ēr�tāk, bet nedaudz nogaidīt. Draugi bija drosmīgi un saprātīgi. Viens no viņiem nolaidās pa virvi lejā un satvēra jaunieti, bet pārējie aug�ā, protams, palika pa�i spēcīgākie � uz�vilka abus aug�ā.

Mani dārgie, es esmu tas, kas �ūpojas virves galā un sniedz jums roku, lai palīdzētu. Bet virvi tur mani un jūsu tuvi draugi gaismas pasaulē, kas tāpat kā es ļoti vēlas jūs uzcelt aug�up, lai jūs atrastu Patiesības ceļu.

Mani dārgie, jūs brīnāties par to, ka zinātnieki var aiz�sūtīt raķeti uz Mēnesi un atgriezt to atpakaļ uz Zemes pre�cīzi izrēķinātajā laikā. Ta�u vēl brīnumaināk ir tas, ka jūs simtiem gadu ceļojāt da�ādos fiziskajos ķermeņos un tagad atgriezāties �eit, uz Zemes, tie�i paredzētajā laikā!

Daudziem no jums atra�anās fiziskajā ķermeni ir rezul�tāts tam, ka pirms mū�ības jūs pieņēmāt lēmumu dzīvot uz Zemes �ajā jūsu planētas vēsturei tik ļoti nozīmīgā laikā. Un, pieņemot �o lēmumu tik sen, jūs piekritāt iegūt tikmēr visu nepiecie�amo pieredzi, lai atrisinātu jums priek�ā stāvo�o uzdevumu.

Inkarnāciju cikla sākumā jūs piekritāt katrā nākamajā dzīvē saņemt noteiktu uzdevumu, lai sagatavotos �im pa�am svarīgākajam iemiesojumam. Vienā dzīvē jūs, iespējams, mācījāties upurēt un guvāt pieredzi no savām kļūdām, citā mācījāties būt uzticīgi, vēl citā � saskarsmi ar cilvēkiem. Katrā no tām jūs mācījāties, kā pareizi izmantot enerģiju. Ta jūs ieguvāt visas nepiecie�amās iemaņas un izpētījāt visas cilvēciskās pieredzes jomas.

Pēc tam jūs pieņēmāt lēmumu atkal atgriezties uz Ze�mes, un �ajā dzīvē jau esat pieskāru�ies ikvienam savas esī�bas aspektam � garīgajam, rado�ajam, emocionālajam un daudziem citiem. Iespējams, daudziem no jums �ķiet, ka �ajā

iemiesojumā jau esat izdzīvoju�i nevis vienu, bet vairākas smagas dzīves. �obrīd jums ir pienācis laiks sakoncentrēties, savākt vienkopus visus iepriek�ējo dzīvju pavedienus un ar vienu spēcīgu rīcību tos at�ķetināt. Tad jūs varēsiet atkal saskatīt to, kādēļ nolēmāt doties uz Zemi.

Mēs redzam, kā daudzi no jums nenogursto�i strādā ar sevi, lai izzustu pagātnē iegūtās rētas. Mēs redzam, kā |ūs cie�at un krītat izmisumā, kad �is rētas atveras atkal un atkal, ļums �ķiet, ka �ī cīņa nekad nebeigsies. Tas ir tāpat kā braukt ar vilcienu kaut kur kalnos � tiklīdz vilciens izbrauc no tum�a tuneļa, pa logu ielau�as �ilbino�a dienas gaisma, ta�u, pirms jūsu acis spēju�as aprast ar to, vilciens jau iebrauc nākamajā tunelī un viss atkal iegrimst tumsā. Nezaudējiet drosmi. Atcerieties, ka jūs gaida kas ļoti svarīgs � uzde�vums, kuru nav iespējams atrisināt da�ās dienās. Pēc katra tuneļa jūs paceļaties nedaudz augstāk, nedaudz tuvāk cilvē�ciskā gara virsotnei. Padomājiet arī par to, ka �ie tuneļi ir pa�i dro�ākie ceļa posmi, un, jo tie ir tum�āki, jo labāk, jo tīkai pilnīgā tumsā jūs paliekat divatā ar Dievu un paļaujaties vienīgi uz Viņu. Jo, ja vien tumsā saskatāms kaut mazākais gaismas stariņ�, jūs nekavējoties tiecaties uz to cerībā atrast izeju. Padomājiet tikai, cik daudz enerģijas jūs varētu ietau�pīt, ja vien neraustītos sāpēs un nemētātos, veltīgi pūloties saprast notieko�o, bet vienkār�i iegremdētos Dieva mīlo�a�jos apskāvienos, līdzīgi kā pēc grūtas darba dienas iegrem�dējaties siltā vannā vai ieslīgstat iemīļotajā krēslā.

Mēs zinām, kādu vil�anos un �aubas jūs izjūtat, kad sev apkārt redzat cilvēkus, kuri, kā jums �ķiet, nestrādā ar sevi un viegli sasniedz visu, uz ko jūs tik neatlaidīgi un veltīgi tiecaties. Viņu dzīve �ķiet tik viegla salīdzinājumā ar jūsējo. Ta�u nelauziet savu galvu par iemesliem, kāpēc tā notiek.

Jūs nesaņemat vēlamo ne jau tāpēc, ka pasaulē valda netais�nība. īstenībā jums var piederēt viss, ko vien vēlaties, vien�kār�i jūsu Augstākais Es ir izvēlējies ce|u, kurā par visu jums nepiecie�amo gādā Dieva Likums, nevis jūsu gribasspēks.

Tikai nejauciet garīgo ceļu ar pa�izdziedinā�anās ceļu, kas pēc savas dabas ir vairāk psiholoģisks un ne vienmēr dod jums to, ko vēlaties, jo iedarbojas uz prātu un sirdi tikai tik daudz, cik nepiecie�ams dvēseles ievainojumu dziedinā�anai. Pa�izdziedinā�anās ceļ� ir kā augsnes sagatavo�ana dārzā, jūs izravējat nezāles un aizvācat akmeņus. Kad augsne ir sagata�vota, jūs tajā sējat sēklas un neatlaidīgi rūpējaties par asniem, lai iegūtu bagātīgu ra�u. Tas tad arī ir garīgais ceļ�, bet ra�a, kuras dēļ pūlaties, � jūsu spēju realizācija, kas atnesīs jums visu nepiecie�amo, lai arī, iespējams, ne vienmēr piepildīs visas vēlmes. Garīgais ceļ� jums jānoiet patstāvīgi � neviens cilvēks un neviena grāmata nespēs to izdarīt jūsu vietā.

Protams, jūsu dzīvē būs brī�i un pat posmi, kad piekusīsiet cīnīties un vēlēsieties dzīvot kā visi. Ta�u es jums apgalvoju, ka arī �ajā smagajā izmisuma un �aubu laikā jūs pamazām tuvosieties vēlamajam mērķim. Pat ja jums �ķiet, ka pūliņi nenes nekādus augļus, mēs redzam, ka jūs cen�aties no visa spēka. Nekad nenosodiet un nevainojiet sevi un ne�kad nenolaidiet rokas. Vienkār�i ielūkojieties savā sirdī un sameklējiet tajā to apņēmību, ar kuru sākās jūsu ceļ�, � tas jums dos vīri�ķību un optimismu. Un, protams, neaizmirstiet apsveikt sevi, ka esat tik veiksmīgi izvēlēju�ies laiku, turklāt ne tikai tam, lai iemiesotos �ajā fiziskajā ķermeni, bet visam, ko esat jau paveiku�i un vēl tikai paveiksiet �ajā dzīvē. Ticiet, ka viss jūsu dzīvē notiks un izvērsīsies vispiemērotākajā brīdī. Ne�aubieties par to, ka Dievs nekad nenokavē, ta�u sa�mierinieties ar to, ka Viņ� nekad nenāk pirms noteiktā laika.

Mani dārgie draugi, kad jūs tagad lasāt �īs rindas, jums dzīvē aiz muguras jau ir daudzi nepiepildīju�ies pareģojumi. Pasaules gals pagaidām vēl nav iestājies, nav piepildījusies arī liela daļa citu nelaimju, ko solīja viltus pareģi, un tāpēc es domāju, ka �obrīd jūs elpojat viegli un ar optimismu skatā�ties nākotnē.

Daudzi no jums dzīvo pēc kristie�u kalendāra un uzskata tūksto�gades robe�u par vienu no svarīgākajiem datumiem kristietības un visas pasaules vēsturē. Teik�u jums, ka nav svarīgs pats datums, bet gan uzmanība, ko tas pievērsa jūsu lielajam skolotājam un dziedniekam Jēzum no Nācaretes, Viņa dzīvei un piemēram. Un, kad tik daudz domu un lūg��anu tika veltīts Viņam, kā gan Kristus gaisma, ko viņ� tik ideālā veidā iemiesoja, varēja neizlīt pār jums visiem? Kā gan Viņa gars varētu nepamosties jūsos? Un kā gan jūs spētu neiedvesmoties no Viņa piemēra un nenostiprināt savu ap ņēmību sekot viņa pēdās? Viņ� ir ar jums, tie�i tāpat kā daudzas citas varenas dvēseles, un tas jūsos raisa paļāvību, ka ne ar ko neriskēsiet, ja atlaidīsiet savu pagātni un dzīvo�siet tagadnē, bez bailēm raugoties nākotnē.

Daudzi no jums ievēro tradīciju, sākoties jaunajam ga�dam, kaut ko sev apsolit � pārtraukt vai sākt kaut ko darīt, atbrīvoties no kaitīgiem pieradumiem un attīstīt sevi labas rakstura iezīmes. Mums tas sagādā milzīgu prieku � tik daudzi no jums apvienojas vēlmē padarīt �o pasauli labāku.

Ta�u, lai kādu solījumu jūs sev Jotu pilnveidot sevi vai arī apkārtējo pasauli �, tas diez vai spēs mainīt jūsu dzīvi, ja vien nebūs balstīts uz vēlmi piedot. Piedot visiem, kas jebkad jums ir nodarīju�i sāpes, nav svarīgi � reālas vai �ķietamas. Un, tā kā ieie�ana jaunajā tūksto�gadē diez vai ir pielikusi galu visam, kas jūs sāpina, jau tagad pieņemiet lēmumu nekavējoties piedot ikvienu pāridarījumu, ko kāds ir nodarījis jums vai jebkurai citai Dieva radībai.

Nevēlēdamies piedot, jūs atsakāties no Kristus tie�i tā�pat, kā jūsu brālis apustulis Pēteris trīs reizes atteicās no Viņa. Nevēlēdamies piedot, jūs paildzināt duālās pasaules pastāvē�anu, kurā ir nostiprināju�ies labā un sliktā, pareizā un nepareizā jēdzieni, kas tur ieslodzījumā to cilvēku traus�los ego, kurus valdzina tikai materiālā realitāte. Diez vai jums izdosies mainīt pasauli uz labo pusi, ja turpināsiet turēt uz citiem ļaunu prātu vai vainot sevi. Nekas nenotiks, ja taisnī�guma svari būs kaut nedaudz sasvēru�ies uz vienu vai otru pusi � tiem jābūt nevainojamā līdzsvarā.

Saprotiet, ka piedo�ana ir nepiecie�ama nevis, lai attīrītu sirdsapziņu vai neitralizētu izdarītā "ļaunuma" sekas, bet gan lai atbrīvotos no ticības tam, ka eksistē "pareizais" un "nepa�reizais", tādējādi pārvarot �o dualitāti.

Ja piedodat, nevis nosodāt un apvainojaties, jūs ne tikai parādāt savu uzticību Dievi�ķajam Taisnīgumam un tam, ka tas darbojas nevainojami, bet arī paceļat savu apziņu līdz tādam līmenim, kurā no jums sāk izstarot īpa�a gaisma, kas neļauj citiem cilvēkiem jūsu klātbūtnē runāt vai darīt lietas, kuras var jūs aizskart.

Piedo�ana atmodina jūsos neskaidras atmiņas par se�niem jūsu evolūcijas posmiem, iepriek�ējām dzīvēm vai pat �īs dzīves notikumiem. 7a vēsta par to, ka pārvarējāt savu gara tumsību, kuras dēļ senāk nodarījāt sāpes citiem. Jūsu dvēselē dzimst samierinā�anās un pateicība Dieva �ēlas�tībai, kas jums palīdzēja pārvarēt sevi, � īpa�ības, kuras ir absolūti nepiecie�amas, lai jūs varētu sasniegt Vienotību ar Dievu.

Tikai tad, kad piedosiet visu un visiem, jūsu sirds atvēr�sies līdz galam un spēs sajust patiesu pateicību par visu, kas bijis, jo tikai tad jūs sapratīsiet vārdu "Kas gan var būt pret jums, ja Dievs ir par jums?" patieso nozīmi. Mani dārgie, vai jūs spējat iedomāties vēl skaistāku dāvanu jaunajai tūksto��gadei? Iedomājieties, kādu pārliecību �ī pateicības gaisma, kas nāk no jums, atmodinās cilvēkos, kuri patlaban dzīvo bailēs! Kādu brīvību viņiem atnesīs jūsu vārdi: "Es jums piedodu!" Ja vien jūs zinātu, cik daudz uz Zemes ir cilvēku, kas savas dvēseles dziļumos alkst izdzirdēt �os vārdus � vārdus, ko jūs izrunājat Kristus vārdā. Tos izdzirdēju�i, viņi nekavējoties pārstās darīt lietas, ar kurām, cen�oties remdēt savas alkas pēc milestības, nodara pāri citai Dieva radībai.

Lai arī kāda būtu bijusi jūsu apņem�anās, jaunajā tūk�sto�gadē ieejot, � vai tā skāra tikai jūs personīgi vai ari visu cilvēci �, jums būs daudz vieglāk to izdarīt un panākt, ja vispirms pieņemsiet lēmumu piedot. Un, pat ja neveiksmīga apstākļu sakritība jums traucēs �o apņem�anos īstenot, jums vismaz būs daudz vieglāk piedot sev.

Iedomājieties dārzu pavasarī. Saules siltums atmodina zemi un visu dzīvo, kas tajā atrodas. Ta�u, pirms asni parā�dās virs zemes, tie pamostas un sāk savu ceļojumu dziļi aug�snē, kur valda tumsa. Pēc tam kad sēkla ir atmodusies, no tās izspraucas asns, kas neatlaidīgi lau� tumsā ceļu sev nezi�nāmā, ta�u nez kādēļ vienmēr pareizā virzienā. Pēc tam pienāk tas brīnumainais brīdis, kad asns izlau�as augsnes virspusē. Tad tas ierauga ne tikai saules gaismu, uz ko tik nekļūdīgi tiecies, bet arī to, ka viņ� nav viens � ka visapkārt ir daudzi citi tādi kā viņ�, kas ceļoju�i tumsā. Ta�u ieraudzīt gaismu vēl nenozīmē, ka ceļojums ir beidzies, jo tagad as�nam jākļūst spēcīgākam un jāiemācās pretoties vējam. Un tikai tad, kad tas būs kļuvis pietiekami spēcīgs, lai stātos pretī jebkurai stihijai, parādīsies pumpurs, pēc tam arī zieds.

Jūsu ceļojums kop� brī�a, kad no garīgās pasaules devā�ties uz dzīvi fiziskajā ķermenī, līdz �im vai, iespējams, pat vēlākam jūsu pa�reizējās dzīves brīdim līdzinās �i asna ceļo�jumam. Laiks, ko pavadījāt, augot tumsā, ir laiks, kad ne�varējāt zināt, kādēļ esat �eit, uz Zemes. Jūs nezinājāt, kurp dodaties, un, iespējams, tikai neapzināti nojautāt, kāds spēks jūs virza. Jūs jutāties vientuļi un at�ķirīgi no pārējiem, ta�u nezinājāt, kādēļ, un, protams, nevarējāt iedomāties, ka ir ari citi tādi pa�i kā jūs. Un tad pienāca atklāsmes brīdis � jūs pirmo reizi saskaraties ar kaut ko vai kādu no garīgās pa�saules. Jūs ieraudzījāt gaismu un pie sevis nodomājāt: "Ceļ� ir beidzies! Es esmu mājās! Jūs sastapāt citus, kas līdzīgi kā jūs bija nogāju�i to pa�u ceļu. Ta�u pēk�ņi jūs sapratāt, ka vēl neesat mājās, ka jūsu sāpes nav izzudu�as un ka ceļojums aug�up nes sev līdzi jaunus pārbaudījumus un nelaimes. Un daudziem no jums �is ceļojums turpinās.

Nekad ne�aubieties, ka jūsu uzplaukuma laiks � laiks pa�realizācijai unjūsu potenciāla pilnīgai atvēr�anai � tu�vojas un agrāk vai vēlāk noteikti pienāks, jo kā gan zieds var neatvērties, gai�o saules staru sasildīts? Jums nav jāzina, kad pienāks tas brīdis, jo ziedi vienmēr uzplaukst laikā, ko no�teicis Dievs. Es nevaru apsolīt, ka nejutīsiet sāpes, ta�u arī pumpuram, lai tas pārvērstos skaistā ziedā, jāpārplē� �aula, kas to aizsargā. Notrauciet ilūziju plīvuru, nometiet masku un aizmirstiet bailes, citādi jūs nevarēsiet parādīt pasaulei visu savu skaistumu un izpildīt jums paredzētos uzdevumus, nespēsiet apdāvināt pasauli ar savas dvēseles aromātu.

Un ziniet, mani dārgie, ja vien jūs spētu dzirdēt ziedu balsis, jūs izdzirdētu, kā plauksto�s rozes pumpurs kliedz sāpēs, cen�oties pasaulei parādīt savu skaistumu.

Kā es varu sevī atmodināt Kristu?

Meklējiet Viņu citos, jo tikai Viņ� pats var sevi ierau�dzīt. Un tāpēc jums vispirms nepiecie�ams atzīt, ka Viņ� ir citos, � tas ir pirmais svarīgais solis.

Pēc tam jūs sajutīsiet, ka vairs nespējat spriest par cilvē�kiem pēc to ārējā tēla vai uzvedības � tas ir otrais svarīgais solis.

Kad sapratīsiet, ka Kristus ir katrā cilvēkā un ka ikviens cilvēks savā dziļākajā būtībā ir pati pilnība, jūs sāksiet mācī�ties izturēties pret visiem ar bezgalīgu līdzjūtību, kā to būtu darījis Kristus, � pat pret tiem, kuru maska jums ne visai patīk.

Ja jums ir sare�ģītas attiecības ar kādu cilvēku, nekon�centrējieties uz viņa trūkumiem � �īs domformas tikai pa�sliktinās situāciju. Pacentieties ieraudzīt �ajā cilvēkā Kristu un vērsieties pie Viņa � tā jūs piekļūsiet �ī cilvēka dziļāka�jiem personības slāņiem un palīdzēsiet viņam kļūt labākam, atbrīvoties no vecajiem uzvedības modeļiem. Turklāt jums ir nepiecie�ams atbrīvot savu sirdi no bailēm, jo tie�i tās jūsos rada vēlmi nosodīt citus.

Tie�i tā dziedināja Jēzus. Dziedinot aklo, Viņ�, protams, redzēja, ka cilvēks ir fiziski akls, ta�u, sakot viņam: "Atver savas acis un redzi!", Viņ� vērsās pie �ī cilvēka nevainoja�mās būtības, pie Kristus viņā, kuru Viņ� saskatīja ar savu garīgo redzējumu. �i aklā cilvēka augstākā būtība atsaucās aicinājumam un izpaudās pilnā tās skaistumā, un viņ� vairs nebija akls.

Protams, Jēzum bija kas tāds, kas daudziem no mums nepiemīt, � absolūta ticība. Viņa vārdi nesa sevi �o ticību, un tādēļ Kristus aklajā vīrā nevarēja neatsaukties. Ta�u ne�krītiet izmisumā, ja jūsu ticība vēl ir vāja. Pamēģiniet, un uzreiz sajutīsiet, kā atmostas jūsu augstākā būtība, jo tas būs apzināts mēģinājums kļūt par Kristu.

Mani dārgie, kļūstiet redzīgi! Atveriet savas garīgās acis, lai saskatītu tikai skaisto it visā, kas jums ir apkārt.

Atveriet muti un runājiet tikai par skaisto.

Atveriet savas ausis un dzirdiet tikai skaisto.

Pirmos apzinātos soļus garīgās izaugsmes ceļā jūs spe�rat brīdī, kad sākat pamazām mainīt kustību vienā noteiktā virzienā jaunas dimensijas meklējumos. Tie�i uz to pama�zām tiecas jūsu dvēsele. Jums aizvien mazāk gribas turēties pie jau ierastā virziena, tas ir � tiekties pēc laicīgiem un materiāliem sasniegumiem. Centieni realizēt savus personī�gos godkārīgos nodomus un sasniegt noteiktu stāvokli citu cilvēku acīs pamazām pārstāj būt par virzītājspēku jūsu dzīvē. Tā vietā nāk vēlme dzīvot pēc iespējas vienkār�āk un alkas pēc brīvības. Ja vien jūs zinātu, cik bie�i mēs dzirdam jūsu saucienu "Es gribu būt brīvs!", kas nāk no cietuma, kuru pa�i sev esat uzcēlu�i.

Tomēr da�iem no jums idejas par noteiktu virzienu dzīvē, godkāri un stāvokli sabiedrībā nekad nav biju�as svarī�gas. �ādiem cilvēkiem nav skaidra ceļa dzīvē, tādēļ citi viņus ļoti bie�i nosoda, dēvē par niecībām un neveiksminiekiem. Tas, ka viņiem nav, ko zaudēt, nepadara viņus laimīgākus par citiem. Viņu izvēlētais ceļ� dzīvē nesaskan ar sabiedrībā pieņemto un ierasto dzīves notikumu virzību, tādēļ viņiem bija jāizcie� ne mazums sāpju, kamēr pierada pie vecāku un sabiedrības nosodījuma. Ta�u � vai mēs drīkstam vainot rozi tajā, ka tā uzzied vēlāk par narcisi?

Sādi cilvēki jau kop� dzim�anas ir daudz jūtīgāki par pārējiem un tādēļ daudz vairāk pakļauti apkārtējo ietekmei. Ta kā viņu personība formējas ilgāk, viņi kļūst par vieglu medījumu "veselā saprāta" ideoloģijas piekritējiem, kuri vienmēr ir gatavi ar saviem pārliecino�ajiem argumentiem iznīcināt viņu trauslo personību. Lai sevi izdziedinātu, �ā�diem cilvēkiem jāiemācās nereaģēt uz iebiedē�anu no to cilvēku puses, kas viņus vai nu nesaprot, vai kuriem neapzi�nāti skau� viņu spēja sajust vairāk. Pretējā gadījumā viņi nespēs pieņemt sevi un atrast sevi spēkus, kas nepiecie�ami iespēju realizē�anai. �iem cilvēkiem jāiemācās būt pa�iem, jāatzīst sev, kas viņi patiesībā ir, citādi tie nespēs izpildīt savas dzīves svarīgākos uzdevumus. Turklāt viņiem jāie�mācās izmantot savu lielāko dāvanu � savu paaugstināto jūtību� sev par labu, nevis otrādi. No plānas un viegli ievainojamas ādas tai jāpārvēr�as par mirdzo�ām bruņām, kas atstaro ne tikai sitienus, bet arī gaismu. �āda jutība lie�cina par to, ka no �iem cilvēkiem reiz iznāks lieliski kareivji un ka viņu vieta ir pirmajās rindās karapulkā, kura uzde�vums ir mainīt un izdziedināt jūsu planētu.

Cilvēkus, kas meklē jaunas dimensijas savā dzivē, neva�jadzētu uzskatīt par upuriem. Viņu dvēseles pieņēmu�as ap�zinātu lēmumu piedzimt �ķietami sve�ā un viņiem naidīgā vidē, lai vispirms atrastu sevi drosmi un spēku būt patiesiem pret sevi, par spīti cietsirdīgam izsmieklam un nosodījumu krusai. �ādu cilvēku sabiedrībā kļūst aizvien vairāk, un viņi ir pelnīju�i ne mazāk cieņas un apbrīnas kā tie, kas guvu�i panākumus savā noteiktajā un apzināti izvēlētajā dzīves ceļā. Vēlos pateikt visiem vecākiem � ja jums �ķiet, ka bērns ne�kādi nevar atrast savu vietu dzīvē, viņa dvēsele, visticamāk, gaida Dieva noteikto laiku. Tadu cilvēku dzīve parasti ne�iekļaujas vispārpieņemtajās normās un rāmjos. Pa�reiz uz jūsu planētu dodas neskaitāms daudzums dvēseļu, kuras ieplānoju�as būt nozīmīgas turpmākajos jūsu planētai un civilizācijai tik svarīgajos evolucionārajos notikumos, bet tikai pavisam neliela daļa no viņiem atbilst jūsu sabiedrī�bas cerībām. Gaidot savu patieso aicinājumu izpausties, viņi peld pret straumi, izzina sevi, uzkrāj pieredzi un kā pamatu savai pa�apziņai liek esību, nevis darbību. Ja �āda dvēsele ir izlēmusi ierasties jūsu ģimenē, nosviniet to! Mācieties no viņas! Vērojiet viņu, un lai tas palidz jums kļūt daudzpusīgā�kiem, atklāt jaunas dimensijas. Pats svarīgākais, ko varat dot saviem bērniem, ir pārliecība, ka jūs viņus patiesi atzistat un saprotat.

Daudzi no jums, mani dārgie draugi u/ Zemes, vēl līdz pat �im brīdim cie� tāpēc, ka jūsu īpa�o dvēseli neatpazina jau pirmajās dzīves stundās un dienās. Ja vien jūs mācētu ru�nāt jau piedzim�anas brīdī, jūs teiktu saviem vecākiem: "Mammīt, tēti, vai tie�ām jūs mani neatpazīstat?! Tas ta�u esmu es! Es! " Protams, jūs to nepateicāt, un viņi redzēja savā priek�ā tikai mazu bērniņu, ko mīlēja no visas sirds. Tas, ka jūs neatpazina, atstāja jūsu dvēselē neizdzē�amas pēdas. Jūs nodomājāt, ka ar jums kaut kas nav kārtībā un ka vecāki ap�mierinās jūsu vajadzības tikai tad, ja sāksiet viņiem izdabāt. Tā jums radās ieradums atdot citiem savu spēku. Ta radās tieksme saprast, kas ir patinilība. Ta�u tā jūsu dvēselē tika iesētas ari pirmās līdzcietības un kalpo�anas sēklas.

Kāpura dzīvē agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad tas no�lemj pārvērsties par kokonu � tas trāpīgi simbolizē pāreju no vienvirziena kustības jūsu dzīvē uz jaunu dimensiju. Kā�puram vairs nepietiek vienkār�i rāpot pa lapām, tādēļ tas at�met visu savu iepriek�ējo dzīvi, pilnībā maina ārieni un uz laiku iegrimst nebūtībā, pirms kļūst par spārnotu skaistuli.

Ta�u atcerieties, ka kāpurs uzreiz nekļūst par tauriņu � vispirms tas pārvēr�as bezformīgā masā, no kuras pēc tam rodas taurenis.

Jūsu pāreja uz jauno dimensiju būs ne mazāk pilnīga, ta�u neviens nezina, cik ilgi tā notiks un cik intensīvas būs jūsu izjūtas. Tas ir atkarīgs no tā, cik stipri jūs pretojaties pārmaiņām un turaties pie savas vecās dzīves un vecā Es. Jo spēcīgāka ir jūsu piesaiste materiālajai pasaulei un jo dziļāka ticība jūsu maskas realitātei, jo necaurredzamāka būs tumsa, kurā iegremdēsies jūsu dvēsele. Jums vajadzēs atteikties no ļoti daudz kā, ja vien te vispār ir piemērots vārds "atteikties", jo tas, ko iegūsiet no �īs pārejas, ir kas daudz nozīmīgāks. Jums būs jānoiet �is ceļ� līdz galam, jo noiet to daļēji vien�kār�i nav iespējams. Da�i no jums, īpa�i tie, kam maska materiālajā pasaulē kalpoja labi, sajutīs kārdinājumu apstā�ties pusceļā, ta�u jūs nekad nevarēsiet pārvērst garīgumu par skaistu ietvaru savai maskai � tad tā būs tikpat neīsta kā ietvara zeltījums. Tie�i pretēji � pārejot uz dzīvi jaunajā dimensijā, jums jānotīra no savas dvēseles virspuses it viss, kas aizsedz Vecā Meistara radīto oriģinālu. Un, ja jūsu rokās ir oriģināls, tam vairs nav nepiecie�ams ietvars, jo no tā nav atkarīga gleznas vērtība.

Agrāk vai vēlāk jums vajadzēs atzīt: "Es vairs nezinu, kas esmu." Agrāk vai vēlāk katrā jūsu ķermeņa �ūnā notiks pār�maiņas, un simptomi, kas var parādīties to ietekmē, iedzīs strupceļā pat vislabākos ārstus. Visdrīzāk pateiks, ka jums ir psihosomatiski traucējumi. Jūs, iespējams, sajutīsiet, ka īpa�ības, ar kurām agrāk lepojāties tādas kā organizētība, precizitāte un spēja koncentrēties �, sāk jūs pievilt. Jums var arī likties, ka pasliktinās atmiņa. Jums gribēsies vairāk laika pavadīt vienatnē. Jūs attālināsieties no vecajiem drau�giem un sajutīsiet nepiecie�amību pēc kāda, kur� patie�ām var jūs saprast un spēj dziļi ielūkoties jūsos, ieraugot visu jauno, kas jūsos atveras. Jūsu garastāvoklis var kļūt nepa�stāvīgāks, ļoti iespējams, ka atskārtīsiet, ka raudat daudz bie�āk nekā agrāk un vairāk dusmojaties. Jūs atbrīvosieties no visām tām emocijām, kuras tik ilgi turējāt sevī, lai tikai nopelnītu apkārtējo mīlestību un atzinību.

Ne laiks, ne jūs pa�i spējat ietekmēt �īs pārmaiņas. Lē�mumu mainīties jūs pieņemat neapzināti, līdzīgi kā rozes zieds pieņem lēmumu izplaukt. Es to saku, mani dārgie, tikai lai atgādinātu, ka ar gribasspēku vien nepietiek, lai notiktu �īs pārmaiņas, par kurām es runāju, jo tur, kur ir griba, nav pazemības. Gribasspēks un prāta spējas jums varētu noderēt tad, ja uzskatāt garīgo attīstību par līdzekli, ar kuru kļūt par jaukāku cilvēku, sajusties labākam par citiem vai vienkār�i radīt iespaidu uz apkārtējiem. Ta�u �ādi mērķi tikai apgrūti�nās jūsu ceļojumu, jo tos ir radījusi jūsu nedro�ība, nevis dvēseles patiesā vēlme. Cilvēks, kas pilnībā ir pārgājis jau�najā dimensijā, nejūt vēlmi skaļi runāt par savu garīgumu vai īpa�ajām neparastajām spējām, jo tas viss viņam �ķiet pilnīgi dabiski. Savukārt tos, kuri ar vienu kāju vēl stāv vecajā pa�saulē, atpazīt ir ļoti viegli � aprakstot savu dzīves gājumu, viņi noteikti pacentīsies pieminēt savu garīgumu vienlaikus ar pārējiem līdz�inējās dzīves sasniegumiem.

Kokam augot parādās aizvien vairāk lapu, bet jums līdz ar jūsu garīgo izaugsmi atvērsies aizvien vairāk jaunu dimen�siju. Lai ari pārmaiņu simptomi būs pamanāmi un sajūtami, jums būs ļoti grūti �īs jaunatklātās dimensijas noteikt un ap�rakstīt, jo tās atradīsies ārpus jūsu ego. Jūs noteikti būsiet pamanīju�i, ka vecajos, zemākajos augļu koku zaros nobriest daudz mazāk augļu nekā jaunajos, augstākajos zaros, kas at�rodas tuvāk saulei. Tie�i tāpat ir ar jūsu garīgo izaugsmi � kad jūs paceļaties aug�up, cilvēciskie talanti un pat tā sauktās garīgās dāvanas, piemēram, gai�redzība, kam jūs patlaban pie�ķirat būtisku nozīmi un ko uzskatāt par savas garīgās at�tīstības mērauklu, pārstās jūs gandarīt.

Nekas no iepriek�ējās dzīves vairs neapmierinās un pienācīgi nekalpos jums � ne jūsu intelektuālās spējas, ne gudrība, ne spējas saņemt informāciju no bezkermeņa būtnēm vai paredzēt nākotni, ne spēja apburt un piesaistīt cilvēkus, ne apkārtējo atzinība, ne bagātība, kas ļautu iegā�dāties it visu, ko vēlaties, ne ari savas materiālās labklājības izrādī�ana. Visi �ie stimuli pārstās darboties. Ļoti iespējams, jums pat �ķitīs, ka jūsu dzīvē nekā vairs nav palicis.

Kas attiecas uz jūsu alkām pēc brīvības, tās savā būtībā ir jūsu dvēseles vēlme mitināties kādā nenoteiktā telpā, at�brīvoties no visa vecā nastas, lai sāktu dzīvot no jauna vai vienkār�i atpūstos. Mēs redzam, ka daudzi no jums ir ļoti noguru�i, un tas tāpēc, ka jūsu dzīve ir pārvērtusies par ne�skaitāmu kompromisu virkni, jūsu rokas un kājas ir sasais�tītas ar pienākumiem un ievilktas izdzīvo�anas problēmu risinā�anā, kas ir neizbēgami trīsdimensiju pasaulē. Visām �īm negatīvajām emocijām pievienojas ari bailes � bailes par to, ko citi padomās, bailes palikt bez izdzīvo�anai ne�piecie�amajiem līdzekļiem. Ja vien jūs spētu palūkoties pāri nepārredzamajai sienai, kas jūs norobe�o, tad ieraudzītu, cik ideāli viss atrisināsies un cik skaista nākotne jūs sagaida, nekas nespētu atturēt sākt dzīvot jaunajā dimensijā.

Iedomājieties, mani dārgie, ka visas jūsu lielākās bailes ir kļuvu�as par īstenību. Ko jūs redzat? Vai nav tiesa, ka viss nemaz nav tik slikti, kā domājāt? Jūs vēl joprojām esat dzīvi, jūs mīlat un tiekat mīlēti. Tiklīdz jūs saņemsiet drosmi un uzdro�ināsieties stāties aci pret aci ar savām bailēm, tās tūdaļ pat zaudēs varu pār jums. Kad atbrīvosieties no bailēm un no pieķer�anās neīstajai maskai, jūsu dzīvē sāks risināties brīnumaini un noslēpumaini notikumi. Noslēpumaini tā�pēc, ka Dievs atrod visneiedomājamākos ceļus un veidus, kā izpaust savu mīlestību pret jums. Tāpat jums vajadzēs at�brīvoties no tieksmes visu saprast, jo pa�i dziļākie noslē�pumi atveras sirdij, ne prātam.

Pārvērtiet savu dzīvi par aizraujo�u un brīnumainu ceļo�jumu! Cilvēks, kas dzīvo daudzdimensionālā pasaulē, sme�ļas mieru nevis zinā�anās, bet gan absolūtā ticībā, ka viss vienmēr ir labi, un �āda ticība tiek atkal un atkal apbalvota ar Dieva labvēlības izpausmēm.

Ja jūs jau veicat �ādu ceļojumu, sviniet to un ļaujieties tam! Mēs vērojam, kā jūsu dzīvē ienāk �īs un citas pārmaiņas, kuras ir jūsu dvēseles noteiktā plāna neatņemama sastāvdaļa. Visaugstākā mūsu mīlestības izpausme ir nevis atbrīvot jūs no sāpīgākajiem �ī ceļa posmiem, kaut arī mēs lieliski dzir�dam jūsu saucienus pēc palīdzības, bet vienkār�i ļaut jums iziet �o svarīgo sagatavo�anās posmu. Mēs cen�amies pēc iespējas bie�āk atgādināt, ka jūs neesat vieni un ka it visam notieko�ajam ir jēga. Ja pietiekami rūpīgi vērosiet, jūs no�teikti pamanīsiet mūsu "vizītkartes", jo mēs neesam tiesīgi slēpties no jums. Ja vien jūs zinātu visus paņēmienus, kā mēs sazināmies ar jums, jūs brīnītos par mūsu izdomu, un jūsu humora izjūta, ja tā būtu zudusi, noteikti atdzīvotos. Mana īpa�ā vizītkarte ir balta spalva, un da�i mani draugi grūtā brīdī to atradu�i vietā, kurā vismazāk ir gaidīju�i to ieraudzīt. Jums nevajag prasīt man palīdzību, jo es tāpat zinu, kad tā jums patie�ām ir nepiecie�ama. Un es tie�ām dotu priek��roku tam, ja jūs vispār pie manis nevērstos pēc palīdzības � lai jūs ticībā vērstos nepastarpināti pie Augstākā, pie Tā, kam mēs visi kalpojam.

Jūs kļūdāties, ja domājat, ka atliek tikai nostāties uz ga�rīgās attīstības ceļa, lai visa jūsu dzīve tūlīt pat mainītos.

Patiesībā viss notiek apmēram tā. Jūs atrodaties vienā no debesskrāpja zemākajiem stāviem. Jums ir apnicis būt tik zemu, tādēļ jūs iekāpjat liftā un kādu laiku uzturaties telpā, kas neļauj jums sajust, vai esat tuvāk zemei vai debesim, ir tikai neskaidra nojausma par kustības virzienu. Kad durvis atveras, jūs izejat laukā un atklājat, ka viss ir tie�i tāpat kā tajā stāvā, kuru tikko pamētāt. Ta�u tas ilgst tikai lidz brīdim, kad pieejat pie loga. Tikai viens skatiens pa to, un jūs uzreiz sapratīsiet, ka skats ir pilnībā mainījies!

�ajā posmā jums diez vai gribēsies skatīties lejā uz vētraino rosību, ko tik labi pazīstat un kuras epicentrā nesen atradāties. Tie�i pretēji � �ajā jaunajā līmenī jūs spēsiet no tā visa distancēties, pacelt savas acis aug�up un saskatit lie�lākus pla�umus un jaunus horizontus.

Tāpēc, mani dārgie, jūsu dzīves apstākļi uzreiz nemai�nīsies, mainīsies tikai jūsu attieksme pret tiem, mainot skatī�jumu uz notieko�o un pakāpeniski atsakoties no tās lomas notieko�ajā, ko diktē jūsu ego.

Es tik bie�i dzirdu savus draugus sakām skaistus vārdus, kas apliecina viņu vēlmi palīdzēt cilvēkiem, dziedināt viņus. Tajā pa�ā laikā viņi ir neapmierināti ar savu pa�reizējo dzīvi un domā, ka kļūs laimīgāki un pietuvosies savam mērķim, ja pametis pa�reizējo darbvietu un pilnībā nodosies dziednie�cībai.

Ta�u vismaz pagaidām tas var nebūt vislabākais risi�nājums, jo vislielāko ieguldījumu viņi dos, strādājot tie�i tajā vietā, kur �obrīd atrodas. Cilvēkus, kuriem blakus viņi strādā, ir nepiecie�ams dziedināt ne mazāk kā citus, pacelt rado�o garu darba kolektīvā un dot iespēju palūkoties ar citām acīm uz viņu dzīvē notieko�o. Var būt, ka tas neatnesīs dziedinātājam slavu un neapmierinās viņa godkāri, ta�u vai tajā slēpjas dziedinā�anas būtība?

Ja esat viens no tiem, kas vēlas aizbēgt no sava līdz�inējā darba un sākt nodarboties ar ko tādu, kas �ķiet daudz cēlāks un augstsirdīgāks, �ie vārdi, protams, nedaudz atvēsinās jūsu degsmi. Ta�u es nepavisam nevēlos apgalvot, ka jums jāatsa�kās no �ādas iespējas. Es tikai gribu atgādināt, ka �ādas pār�maiņas nevar būt tūlītējs un sasteigts risinājums. Ja ikviens savu pārejas Lūku izmantotu kā iespēju nekavējoties pamest savu �ķietami piezemēto nodarbo�anos, �ī pāreja nekad ne�varētu notikt.

Padomājiet ari par to, ka jūs varētu būt viens no mūsu "aģentiem", slepenajiem Gaismas sūtņiem, kas gaida rīko�jumu, signālu tālākajiem uzdevumiem. Katrā cilvēku darbī�bas jomā ir vismaz viens aģents. Ikvienā lielā organizācijā, politiskajā partijā, korporācijā un kompānijā, ikkatrā, pat vismazākajā kolektīvā ir vismaz viens Dieva pailgs, kas pa�cietīgi gaida savu laiku. Tikai nedaudzi spēj apzināties savu patieso nozīmi un savu augstāko misiju. Daudzi no jums tikai neskaidri jūt, ka uz Zemes jūs sagaida nozimīgs uz�devums.

Jūs, protams, no savām vēstures grāmatām zināt ne mazums cilvēku, kuru liktenis bija mainīt vēstures gaitu. Cilvēku iemīļotais Maliatma, politiķis �er�ils, līderis Man

je ja ____ lūk, tikai trīs no viņiem. Iespējams, jūs arī zināt, ka

vini visi nodarbojās ar parastu darbu, pirms atsaucās uz likteņa saucienu un nospēlēja savu vēsturisko lomu.

ļūsu liktenis ir pakļauts tādiem pa�iem likumiem kā �o di�o cilvēku likteņi. Jūs spējat ietekmēt tā virzību tie�i tikpat lielā mērā, kā sēkla, kas iekritusi tuksne�a smiltāja, spēj ietekmēt savas ziedē�anas laiku. Tā, tāpat kā tūksto�iem citu neredzamu sēklu, nepamanīta gulēs līdz brīdim, kad no de�besīm nolīs maigs lietus. Mitrums atmodinās sēklas, un tās pārvērtīs vienmuļo un neauglīgo tuksne�a ainavu auglīgā un ko�ā jaunaudzē.

Ir viegli krist izmisumā, ja domājam par biznesa un poli�tikas pasauli, uzskatot to par neauglīgu tuksnesi. Ta�u tagad jūs zināt, ka �ī pasaule nebūt nav tāda, jo tajā esat jūs un ļoti daudz citu cilvēku, kas līdzinās jums. Viņus var atrast visos �is pasaules līmeņos, un viņi ir gatavi izpildīt savu uzde�vumu � atbrīvot cilvēkus, par ieroci izmantojot Patiesību. Viss, ko mēs no jums lūdzam, ir gaidīt un ticēt tam, ka īstajā brīdī debesis atvērsies un Dieva mīlestības maigais lietus pārvērtīs jūsu tuksnesi ziedo�ā dārzā.

Nav nekā pretdabiska, ka tiecaties pēc labklājības visās savas dzīves jomās. Tā ir normāla cilvēciska vēlme. Virzoties pa garīgās izaugsmes ceļu, jūs cerat vai pat sagaidāt, ka galu galā sasniegsiet tādu labklājības līmeni, kurā nepārtraukti murrātu, ja būtu kaķis.

Ta�u labklājība, ko daudzi no jums uzskata par kaut kādu īpa�u garīgu sasniegumu pazīmi, parasti izrādās ļoti virspusēja un pārejo�a izjūta. Kad tā pāriet, jūtat dziļu vil��anos un nedro�ību par saviem spēkiem, jo atkal jāsaskaras ar ikdienas dzīves skarbo realitāti. Iek�ējo mieru un spēka pieplūdumu atkal nomaina tik labi pazīstamās izjūtas � at�ķirtība un ilgas. Pateicības vārdus, ko izteicāt lūg�anās, atkal nomaina saucieni pēc palīdzības un padoma.

Mani dārgie, nepie�ķiriet tik lielu nozīmi jūtām, kas, līdzīgi kā paisums un bēgums okeānā, nepakļaujas jūsu kon�trolei. Okeāna virsma ir nepastāvīga, uz tās arī valda da�ādas noskaņas � no pilnīga bezvēja līdz spēcīgām vētrām �, ta�u jums jāienirst tikai nedaudz dziļāk, lai saprastu, ka tur valda pilnīgs un nepārejo�s miers un klusums. Tāpēc jums nepiecie�ams atstāt aiz muguras visas �īs nepastāvīgās izjūtas un iegūt iek�ēju mieru, kas iespējams, savienojoties ar visa Pirmavotu. Jūsu ticībai jābūt balstītai uz �o dziļo miera un nemainības sajūtu, nevis tiem īsajiem svētlaimes mirkļiem, kas var jūs piemeklēt garīgo meklējumu un vingrinājumu ceļā. Ja par pamatu savai ticībai Dievam un neredzamajai pasaulei liksiet �ādu svārstīgu pieredzi, jūsos vienmēr paliks �aubas.

Protams, katra cilvēka dzīvē mēdz būt garīgā pacēluma brī�i, kas atnāk negaidīti un bez redzama iemesla. Tos ne�var panākt ar noteiktiem garīgiem vingrinājumiem. Tādos brī�os jums �ķiet, ka laiks ir apstājies, jūs pilnībā pārņem neizsakāmi spēcīga un gai�a sajūta � Dievs savā �ēlastībā piepilda jūs ar Mīlestību. Jums rodas priek�nojauta, ka tūlīt jānotiek kaut kam ļoti svarīgam. Es nesāk�u skaidrot, kam tie�i, jo nevēlos, lai jūs noskaņotos uz konkrētu rezultātu; es gribu, lai jūs izbaudāt �īs sajūtas un vēlmi sajust tās mū�īgi. Vienkār�i esiet pateicīgi, ka tās ir apciemoju�as jūs, un ļaujiet tām iet.

Parunāsim tagad par paisumiem un bēgumiem jūsu ap�ziņā. Kad ūdens atkāpsies, izmantojiet �o laiku, lai nedaudz pastaigātos pa liedagu, tas ir, lai pastrādātu ar sevi, savu psiholoģisko un dvēselisko stāvokli. Ja nu krastā paliku�as izskalotas un iepriek� nepamanītas atlūzas no kādas sāpigas kuģa bojāejas? Vai varbūt te slēpjas vēl neatklāti dārgumi, kas ilgi gulēju�i okeāna dzīlēs? Izmantojiet �o laiku saprātīgi, jo noteikti atkal nāks paisums un �os dārgos ieguvumus var atkal pazaudēt no jauna atnāku�ās eiforijas viļņos.

Bet jūrniekam, kas atrodas tālu no krasta, ir nepiecie��ams ne tikai miers. Viņam nepiecie�ams vēj�, citādi viņ� nevarēs nokļūt tur, kur vēlas. Un, kad sacelsies vētra, viņ� atcerēsies nelielo laiviņu, kuru viļņi mētāja un svaidīja Galilejas jūrā un kurā mierīgi gulēja Jēzus.

Svētki! Lūk, mans mīļākais vārds.

Katru dienu rīkojiet sev svētkus. Tie var būt arī nelieli, tas nav tik būtiski. Ja savā dzīvē nevarat atrast iemeslu svinī�bām, pameklējiet to mīļotā cilvēka dzīvē. Pēc kāda laika jūs ieraudzīsiet: jo vairāk svinat, jo vairāk iemeslu rodas kaut ko nosvinēt, un galu galā visa jūsu dzīve pārvērtīsies par lieliem svētkiem.

Svinēt var da�ādi.

Jūs varat aizdegt sveci un izteikt pateicības un slavas vārdus.

Jūs varat palutināt sevi.

Jūs varat iepriecināt otru cilvēku.

Sagādājiet sev svētkus un atrodiet bezgalīgā prieka avotu, kas dzīvo dziļi jūsu sirdī.

Ja vēlaties, lai es būtu jūsu tuvumā, sviniet! Jo es nelai�u garām nevienu izdevību nosvinēt!

iVlan ir viens noteikums tiem, kas vēlas kļūt par manas komandas biedriem: nekad nedariet pāri sev!

Jūs ta�u nesodāt rozes pumpuru un necen�aties to atvērt ar spēku, jo zināt, ka siltajos saules staros tas atvērsies pats.

Jūs nesodāt pirkstu par to, ka tas asiņo bridi, kad esat tajā iegriezis. Tie�i pretēji � jūs brūci iztīrāt un uzliekat pārsēju, lai to pasargātu, bet vēlāk pārsēju noņemat, lai brūcei pie�kļūtu gaisma un gaiss, un ļaujat pirkstam ātrāk sadzīt. Jūs to mīlat!

Tad kādēļ jūs darāt sev pāri. un sodāt sevi par to, ka vēl neesat paspēju�i atvērt visu savu potenciālu, vai ari par to, ka da�kārt jūs vada pagātnes ievainojumu radītās sāpes?

Mēs lieliski zinām, ka tie no jums, kuri tiecas pēc Vie�notības ar Dievu, apzināti meklē gaismu, kas ļautu izaugt, un cen�as patstāvīgi sadziedēt savus ievainojumus.

Brī�os, kad rīkojaties ne tā, kā liek jūsu sirds, mēs ne�nosodām jūs un nesakām: "Ai, ai, ai, kāds nepaklausīgs bērns." Tadēl arī nenosodiet sevi; esiet bezgalīgi labvēlīgi un iecietīgi pret sevi � tādi, kādi ļūs cen�aties būt pret citiem.

Un atcerieties � kad sasniegsiet �o Vienotību, mēs ne�mīlēsim jūs vairāk kā �obrīd, jo vairāk mīlēt vienkār�i nav iespējams!

Mani dārgie, pieņemiet sevi jau tagad, ar visiem saviem trūkumiem, ar visu, ko jūs vēlētos sevi mainīt. Pasakiet sev, ka esat pati pilnība. Pasakiet sev, ka jūsu dzīve ir ideāla jau �obrīd. To izdarīju�i, jūs pārstāsiet pretoties Mīlestībai. Ja sevi un savu dzīvi uzskatāt par nepilnīgu, jūsu sirds sa�ņau�dzas un pārstāj caur sevi laist Mīlestības plūsmu, dzīvības straumi.

Tikai turpinot atkārtot vienkār�u afirmāciju "Es esmu nevainojams jau �obrīd", jūs daudzkārtīgi pastiprināsiet sa�vas vibrācijas, jo tā ir patiesība! Vainojot sevi, pierādot sev savu nepilnību un grēclbu, jūs tikai atņemat savai dzīvei pastāvīgumu un pārvēr�at to bezgalīgu pacēlumu un kritienu virknē, jo neielai�at tajā Dievi�ķo Beznosacījuma Mīlestību. "Un, kad es bū�u aug�āmcēlies, visus cilvēkus pacel�u līdz ar sevi!" teica Kristus. �is "es" � tā ir jūsu nevainojamā daļa, Kristus jūsos, un tā jūs pacels līdz Vienotībai ar Dievu.

Jūs dro�i vien vairākkārt dzīvē esat dzirdēju�i vārdus: "Apbruņojies ar pacietību." Kad es lūdzu jūs būt pacietīgiem, tas nebūt nenozīmē, ka jums jāieraujas stūrī un jālauza ro�kas, gaidot kādu notikumu.

Būt pacietīgiem nozīmē dzīvot pa�reizējā brīdī, zināt, ka viss ir nevainojams jau tagad.

Būt pacietīgam � tas nozīmē apzināti un ar mīlestību darīt jebko, pat ja tā ir tikai kartupeļu mizo�ana vai bērn�istabas uzkop�ana.

Nepacietība liecina par līdzjūtības trūkumu. Ja pret kādu izturaties neiecietīgi, tas nozīmē, ka nejūtat līdzi �im cilvēkam.

Atcerieties brī�us, kad jums bija labi. Vai ir tiesa, ka tad laiks aizskrēja ļoti ātri? Kad ir labi, jūs esat tik ļoti pārņemti ar to, ko darāt, ka pagātne un nākotne pārstāj eksistēt. Jūs esat vienīgi tagadnē.

Kad dzīvojat tagadnē, jums ir labi un jūs nepaspējat sajust nepacietību, jo laiks skrien vēja spārniem.

Kamēr neiemācīsieties dzīvot tagadnē, esiet pacietīgi pa�i pret sevi!

Mani dārgie, es redzu, kādas milzīgas pūles daudzi no jums velta, tai iemācītos meditēt. Laikam gaidāt no sevis pārāk daudz vai arī uztraucaties, ka esat izvēlēju�ies ne�pareizo metodi. Iespējams, ka salīdzināt savas izjūtas ar citu cilvēku izjūtām, un tādēļ jums �ķiet, ka darāt kaut ko nepa�reizi vai ka vispār neesat ne uz ko spējīgi. Iespējams, jūsu dvēselei ar meditē�anu saistās ne visai labas atmiņas. Iespē�jams, ka iepriek�ējos iemiesojumos tik daudz meditējāt, ka �ajā tas vairs nav nepiecie�ams. Lai kā arī būtu, jums nevajag sevi vainot vai noniecināt tikai tāpēc, ka nepadodas medi�tē�ana.

Jūs kļūdāties, ja domājat, ka meditē�anai nepiecie�ams pāris stundu dienā, kā to iegalvo populāru grāmatu autori. Visai jūsu dzīvei jākļūst par meditāciju, un, lai arī kādi pār�baudījumi nāktu pār jūsu galvu, vienmēr jāsaglabā miers un līdzsvars. Starp citu, ja ticat, ka lūg�anas ir kaut kas tāds, ko darīt da�as minūtes pirms miega, kā gan jūs par lūg�anu varat padarīt savu dzīvi?

Tas nav nekas briesmīgs, ja nemākat meditēt. Daudzas di�enas dvēseles arī bez meditācijas ir ļoti daudz sasniegu�as garīgajā jomā. Viņām bija citi ceļi � apcere, mantru skaitī��ana, D�apa vai vienkār�i mīlestība pret tuvāko.

Ja jums ir grūtības attīrīt savu prātu no domām � un tie�i tajā slēpjas meditācijas mērķis�, pacentieties to pie�pildīt ar domām, ta�u ne ar jebkurām vecām domām! Arī apcere ir saistīta ar ieie�anu sevī, ar koncentrē�anos, tikai �i koncentrē�anās ir vērsta uz konkrētu domu. Tas ir lidzigi kā sapņot � es ne�aubos, ka daudziem no jums ļoti patīk sap�ņot �, tikai tas prasa nedaudz lielāku koncentrē�anos. Ap�cerei nav nepiecie�ams aizvērt acis vai ieņemt neērtu pozu. Jūs pat varat vienlaikus darīt kādu darbu, kas neprasa lielu koncentrē�anos.

Jūs varat apcerēt vai apdomāt (kas ir viens un tas pats) kaut ko, ko nesen esat izlasīju�i kādā garīga satura grāmatā. Līdzko kāda neparasta doma atradis atbalsi jūsu sirdī, prāts sāks klejot, ta�u nevis haotiski, bet gan kādas noteiktas sav�starpēji saistītu ideju kopas ietvaros. �īs idejas būs ļoti dzi�ļas, jo tās nāks no jūsu Augstākā Es vai no Skolotājiem, kas, izmantojot jūsu atvērtību, palīdzēs jums dziļāk saprast vai novērtēt izlasīto.

Jūs varat dot priek�roku daudzām citām lietām, varat apcerēt saulrieta burvību, kļavas lapas skaistumu, māriti, kas rāpo pa roku, � visu, ko vien vēlaties, jo it viss visapkārt ir nevainojams. Es labprāt ieteiktu jums apcerei izvēlēties savu vienotību ar Dievu, tas ir, � jūsu pilnību.

Ja tas jums �ķiet pārāk sare�ģīti, pamēģiniet D�apa me�ditāciju, kuru praktizē mūsu indie�u draugi. Viss, kas jums ir nepiecie�ams, � izvēlēties kādu no iemīļotajiem Dievi�ķā iemiesojumiem un nepārtraukti atkārtot viņa vārdu. Jūs va�rat izvēlēties Jēzu, Muhamedu vai Svēto Dievmāti, vai savu iemīļoto svēto. Atkārtojot dievības vai kāda svētā vārdu, jūs piesaistāt sev viņa enerģiju. Atkārtojot to vairākus desmitus rei�u, sajutīsiet to pa�u, ko apceres laikā, � jūsu sirds pie�pildīsies ar gaismu un siltumu. Ja kaut reizi esat bijis iernīlējies, atcerieties, ko jutāt, domājot par mīļoto cilvēku. D�apa tie�i tāpat atver jūsu sirdi, palīdz jums iemīlēt vienu no lielajiem Skolotājiem un sajust Viņa mīlestību.

Nekrītiet izmisumā, ja nekas neizdosies. Neviens jūs ne�nosodīs. Mēs jūs zinām. Dievs redz visu, kas notiek jūsu dvēselē, un atrod tajā dārgumus, kas ir apslēpti pat jūsu acīm. Vienkār�i centieties no visas sirds un neaizmirstiet, ka jūs esat nevainojami.

Dārgie draugi, jūs ejat pa pa�izdziedinā�anās un kalpo��anas ceļu, un jūs esat nepiecie�ami cits citam!

Es pat nespēju izteikt vārdos, cik ļoti jums ir nepiecie��ams tikties ar tiem, ar kuriem dalāt savus dziļākos un aug�stākos nodomus. Pārāk daudzi no jums negrib atvērties, jo baidās, ka citi var atņemt enerģiju, vai ari meklē saskarsmei cilvēkus, kas, viņuprāt, ir tuvu ideālam.

Bie�āk sanāciet kopā, lai pārlauztu maizi un izdzertu glāzi vīna, kā to darīja pirmie apustuļi. Satiecieties ar drau�giem mājās, kur varat būt vienoti ar Augstāko, kas ir jūsu prātā un sirdī, lai sagatavotos Mīlestības Svētkiem.

Lai par jūsu saskarsmes punktu noder kalpo�ana, un tad jūs varēsiet runāt vienā valodā � jūsu sirds valodā. Nenolaidieties līdz citu, klātneeso�u cilvēku aprunā�anai un tuk�vārdībai. Lai par jūsu saskarsmes augļiem kļūst ne tikai jūsu kopējais atbildīgais darbs, sūtot Gaismu citiem, bet arī prieks un smiekli, jo to, kas iepazinis Patiesību, var viegli atpazīt pēc viņa jautrās un dzīvespriecīgās dabas.

Lai visās jūsu tik�anās reizēs vienmēr valda svētku no�skaņojums. Sviniet cits cita sabiedrību, sviniet to, ko ēdat, sviniet savus jaunākos panākumus, sviniet putnu dzies�mas un pirmo uzplauku�o rozi dārzā, sviniet salab�anu ar draugu. Jūsu dzīvē ir nebeidzami daudz iemeslu svinī�bām !

Pārvēr�ot savu dzīvi nepārtrauktās svinībās, spēsiet pacelties līdz pa�iem augstākajiem savas apziņas stāviem. Jūsu sirdi piepildīs pateicība un slavē�ana. Jūs varat apzināti apvienoties ar visām tām cilvēku grupām pla�ajā pasaulē, kas sanāku�i kopā ar tādu pa�u noskaņu! Un neaizmirstiet, ka vienā komandā ar jums darbojas arī jūsu Skolotāji un eņģeļi, kas jums palīdz no Gaismas pasaules. Laipni uz�ņemiet viņus savā pulka un ziniet, ka viņu ir daudz vairāk nekā jūs.

Sūtot Gaismu tiem, kam nepiecie�ama izdziedinā�ana, daudz nedomājiet par to, cik tālu tā izplatīsies, jo laikam un telpai �eit nav nekādas nozīmes. Tomēr neaizmirstiet par sa�viem vistuvākajiem, cilvēkiem, kas dzīvo jums apkārt, jo jūsu spēkos ir viņus izdziedināt un padarīt viņu dzīvi daudz harmoniskāku. Iemīliet savus tuvākos! Ticiet Gaismas bezga�līgajam spēkam, noskaņojiet sevi brīnumam. Un, kad tas notiks, jums būs vēl viens iemesls svinībām!

Domājot par tiem, kurus vēlaties izdziedināt, iedomā�jieties �os cilvēkus jau veselus, laimē mirdzo�us, piepildītus ar Dievi�ķās Mīlestības Gaismu. Jūs varat sūtīt Gaismu ari tautām, konfliktu un cie�anu skartām teritorijām un, pro�tams, visai mīļajai planētai Zemei. Pasakiet sev, ka viss ir izdziedināts un nevainojams jau tagad! Neap�aubiet Gais�mas spēka iespējas pārvērst pasauli un nedomājiet par to, ka jūsu pūliņi ir vien piliens okeānā. Jo okeāns sastāv no pilieniem.

Es jums iesaku izveidot cilvēku vārdu sarakstu, kuriem sūtīt dziedino�o Gaismu, ierakstīt to grāmatā un katru dienu tai blakus iedegt sveci, ar mīlestību domājot par �iem cilvēkiem. Ja darbojaties grupās, varat �o grāmatu pēc kārtas ņemt uz mājām.

Un, mani dārgie, kad jūsu iemīļotais Skolotājs Jēzus teica: "Kur divi vai trīs satiekas manā vārdā, tur Es esmu starp viņiem," � viņ� to arī domāja! Tagad ejiet un izbau�diet cits cita sabiedrību!

Redzu, ka daudzi no jums ir vīlu�ies, jo viņu afirmācijas nedarbojas. īpa�i tās afirmācijas, kuras izmantojat, lai kaut ko sev piesaistītu. Tas tāpēc, ka �īs afirmācijas nesatur Pa�tiesību, tādēļ visus jūsu pūliņus kavē jūsu pa�u spēcīgie neapzinātie ticējumi.

Ja jūs, piemēram, atkārtojat afirmāciju "Es saņemu tie�i tik daudz naudas, cik man ir nepiecie�ams", � jūs noteikti izdzirdēsiet savu iek�ējo dumpinieku klusā balsi sakām: "Vai tie�ām? Pierādi man to!" Ta�u, ja vienkār�i pateiksiet: "Es esmu vienots ar pārticību, tādēļ visas manas vajadzības jau ir apmierinātas," � jūsu iek�ējais skeptiķis neatradīs, ko iebilst, jo pateiktais būs Patiesība. Tā jums būs daudz vieglāk iegūt to, ko vēlaties.

Patiesība, par kuru runāju,� tie ir Dieva Likumi: pie�vilk�anās likums, pārticības likums, atlīdzības likums (dau�dzi cilvēki, starp citu, par �o likumu aizmirst) vai cēloņu un seku likums. Parasti �ie likumi darbojas cie�ā mijiedarbībā.

Pievilk�anās likuma jēga ir acīm redzama. Lidzigs pie�velk sev līdzīgo. Ta�u �im likumam ir arī otra puse � tie, kas nav līdzīgi, atgrū�as viens no otra. Neaizmirstiet par to. Ja vēlaties ar afirmāciju atrast partneri dzīvei, es jums iesaku vispirms izveidot visu to īpa�ību sarakstu, kuras jūs vēlētos otrā cilvēkā redzēt. Un, ja jums pa�am trūkst kāda no �im īpa�ībām, centieties to sevī attīstīt. �ajā gadījumā jūsu afirmācijai vajadzētu sākties ar vārdiem: "Es esmu vienots ar pievilk�anās likumu�"

�o likumu var skaidrot arī citādi. Cilvēkiem ir paruna "Nauda pievelk naudu", � jo viņi ir pamanīju�i, ka bagāti ļaudis bez īpa�ām pūlēm kļūst vēl bagātāki. Ta�u tas notiek nevis tāpēc, ka bagātniekiem vairāk veicas, bet gan tāpēc, ka pārticības apziņa sev pievelk vēl lielāku pārticību, kaut gan tikai tajā jomā, kurā tā jau valda. Ja jums ir daudz naudas, bet maz draugu, tad naudas jums būs vēl vairāk, bet draugu � diez vai. Ja jūsu dzīvē ir daudz mīlestības, tās būs vēl vairāk.

Pārticības likums vēsta, ka nekur visā pla�ajā Visumā nav tādas vietas, kur kaut kā trūktu. Jūs nevarat pārsniegt kredītlimitu savā bankā, ta�u Kosmiskajā bankā jūsu kredīts ir ne�ierobe�ots, turklāt nav nekādu procentu. No turienes varat ņemt tik, cik vēlaties, vajag tikai noticēt: lai cik ļoti sare�ģīta jums �ķiet kāda dzīves situācija, vienmēr atradīsies veids un līdzekļi, lai apmierinātu jūsu vajadzības.

Ta�u atcerieties, mani dārgie, ka pārticība � tas ir dvē�seles stāvoklis, nevis cipari jūsu bankas kontā. Ir bagātie, kas jūtas nabagi, un trūcīgie, kas jūtas bagāti. Pirms izteikt afirmāciju, kas saistīta ar �o likumu, pajautājiet sev, vai jums patiesi ir nepiecie�ams tas, ko lūdzat, vai arī jūs vienkār�i mēģināt atbrīvoties no iek�ējās nabadzības sajūtas.

Atlīdzības likums skan tā � ja kaut kādu iemeslu dēļ esat spiesti no kaut kā vai kāda atteikties, vienmēr tas tiks kompensēts ar kaut ko lielāku vai labāku, ja jūs tam patie�ām ticat. Ja jums �ādas ticības nav, varat sākt sevi �ēlot vai justies kā upuris.

Starp jums ir ne mazums ļau�u, kas �odien ir spiesti no ļoti daudz kā atteikties, tie�i tādēļ vēlamies jums atgādināt par �o likumu. Iespējams, saņemsiet pretī ne uzreiz, jo jums vēl nedaudz jāaug, lai saņemtu ko lielāku. Iespējams, ka tas, ko iegūsiet, nedaudz at�ķirsies no tā, ko pazaudējāt, ta�u, lai ko jūs arī saņemtu pretī, tas noteikti padarīs bagātāku jūsu iek�ējo dzīvi.

Ja pazaudējāt naudu, pretī varat saņemt dziļāku izpratni par to, kāda ir pārticības patiesā jēga, kā ari lai jūs varētu veidot veselīgu attieksmi pret naudu. Sastrīdējies ar mīļoto cilvēku, sapratīsiet, kādēļ nepārtraukti strīdaties ar cilvē�kiem, kurus mīlat; tad iedarbosies pievilk�anās likums un jūs atradīsiet visas savas dzīves mīlestību. Esiet gatavi tam, ka jums nepārtraukti vajadzēs no kaut kā atteikties � tas ir neizbēgami ceļā, kuru iet jūsu dvēsele.

Evolūcijas ceļa pamatā nav papildinā�ana, bet gan atbrī�vo�anās, izslēg�ana � visam jātiek reducētam līdz tā tīrāka�jai sākotnējai formai, būtībai. Tikai, mēs jūs lūdzam, nevajag neko un nevienu upurēt, ja nu vienīgi pa�u upurē�anuNe�kādi upuri nepalīdzēs jums pacelties garīgi, turpretūn ticība atlīdzības likumam ļaus neizmērojami augt, un brīnumi cits pēc cita ienāks jūsu dzīvē. Aiirmācijas, kas saistītas ar �o likumu, vajag izteikt tikai tad, kad redzat, ka kaut kas vai kāds no jūsu dzīves aiziet. Saprotiet ar prātu un sirdi, ka esat vienoti ar �o cilvēku, jūtām vai stāvokli, un necentieties to noturēt ar varu.

Ta�u man jāteic, mani dārgie: ja vēlaties ar atirmācijām savā dzīvē piesaistīt to, kā jums pa�reiz trūkst � ne tikai rizisku vai materiālu lietu, bet ari kaut kādas noteiktas idejas izpratni �, tas liecina par to, ka vēl aizvien ticat savai no��ķirtībai no Dieva, Visa Avota. Sāciet ar to, un viss pārējais atnāks pie jums pats bez jebkādām afirmācijām. Trūkums pārstās būt trūkums, vientulība pārstās būt vientulība. Jūs pamanīsiet, ka Dievi�ķā labvēlība aizpilda katru jūsu dzīves stūrīti. Jūs noticēsiet Dievam pietiekami stipri, lai pilnībā uzticētos Viņam un visam, kas ienāk jūsu dzīvē. Viss, ko sa�jutīsiet, būs neizmērojama pateicība, un tajā brīdī jums būs tik viegli pateikt: "Lai notiek Tavs prāts!"

Jūs bie�i man jautājat, kādēļ jums nav atmiņu par iepriek�ējiem iemiesojumiem. Iemesli ir divi.

Pirmkārt, ja jūs atcerētos par savām iepriek�ējām dzī�vēm, tas būtu līdzīgi kā iet uz eksāmenu ar �pikeri � tā būtu krāp�anās. Jūs jau iepriek� zinātu, kādas mācību stun�das jums dzīvē paredzētas, un tādēļ nespētu no tām iegūt

visu nepiecie�amo pieredzi, turklāt � kur gan paliktu vieta ticībai?

Otrkārt, lielākajai daļai no jums jau pilnībā pietiek ar mēģinājumiem sadzīvot ar pa�reizējās dzīves sāpīgo piere�dzi. Ko gan jūs justu, ja jums būtu saglabājusies atmiņa par visām cie�anām, kuras piedzīvotas pēdējo piecdesmit vai simt inkarnāciju laikā? Domāju, ka tiem, kuri ir pārlieku jūtigi, būtu īpa�i grūti, jo jūsu evolūcijas gaitā jums vaja�dzējis risināt visneiedomājamākās problēmas un pieredzēt gandrīz visus iespējamos zaudējumus. Būtu vēl labi, ja jums izdotos atcerēties dzīvi, kurā bija bagātība un vara, ta�u, ja jūs atcerētos, kā jūs dedzināja sārtā vai dzīvu vārīja verdo�ā eļļā, murgi naktīs tiktu nodro�ināti ilgam laikam. Vai tagad saprotat? Ticiet, mani dārgie, dvēsele ir pietiekami gudra,

lai jums nodro�inātu visu, kas �obrīd ir nepiecie�ams at�tīstībai.

Es nevēlos izklausīties pēc īgņas, bet iesaku jums ne�aizrauties ar regresiju aizgāju�ajās dzīvēs, lai tādējādi mēģi�nātu rast risinājumu �īsdzīves problēmām. Es zinu, ka jums patīk ceļot vairākus gadsimtus senā pagātnē, apmeklēt tur izsmalcinātas pusdienas un uzstājīgi meklēt tajā laikā �ī�brī�a cie�anu iemeslus. Es zinu ari to, ka daudzi no jums tic �o ceļojumu dziedino�ajam spēkam.

Ta�u atcerieties, ka daudziem no jums ticība reinkarnācijai ir kaut kas jauns � tā nav tā ticība, ar kuru piedzimāt, un tikai tagad, kad esat pārlauzu�i jums bērnībā uzspiestās uzskatu sistēmas, esat noticēju�i tās realitātei. Jums būtu jāzina ari tas, ka ticība reinkarnācijai vieno neskaitāmus miljonus Zemes iedzīvotāju un ka tādu ir daudz vairāk nekā to cilvēku, kuri tai netic. Ta�u lielākajai daļai �ādu ticīgo ne�rodas ziņkāre izzināt, kādas varētu būt biju�as viņu iepriek��ējās dzīves. Ja jūs negaidīti ierastos kādā no budistu klos�teriem Himalajos, diez vai tur sastaptu mūkus, kas praktizē regresijas hipnozi. Ticība dievi�ķajam taisnīgumam palīdz �iem cilvēkiem pieņemt viņu pa�reizējās dzīves apstākļus un baudīt to, nedomājot par tās sare�ģītajiem mehānismiem.

Arī jūs spētu pieņemt �o filozofiju, ja vien jūsu tradicio�nālajā ticējumu sistēmā upurē�anai nebūtu pie�ķirta tik liela nozīme. īsts budists, piemēram, neuzskata sevi par nevai�nīgu upuri un ipa�i neinteresējas, kāda karma viņu novedusi sare�ģītā situācijā. Viņ� vienkār�i pieņem to, kas ar viņu notiek, un patiesi cen�as padarīt savu dzīvi labāku. Veicot regresijas iepriek�ējās dzīvēs un mēģinot saprast savu �ī�brī�a nepatik�anu cēloņus, jūs meklējat savā dzīvē pareizo un nepareizo, labo un slikto � citiem vārdiem sakot, ieve�dat sevi strupceļā ar spriedelējumiem par lietu divējādo dabu.

Jūs varētu paraudzīties uz notieko�o ari no cita skatpunkta, proti � jūsu dvēsele jau ir saplānojusi �o dzīvi tā, lai no tās saņemtu visu nepiecie�amo izaugsmei. No dvēse�les puses būtu ne�ēligi uzspiest jūsu dzīvei apstākļus, no ku�riem jūs varētu atbrīvoties tikai ar regresiju. Ja tomēr �ķiet, ka jūsu dzivē ir �ādi apstākļi, pamēģiniet saprast, ka tās ir nekas vairāk kā domformas, kas eksistē ārpus laika un pa�tiesībā ir ne vairāk reālas kā caurspīdīgs mākonis vasaras debesīs. Atbrīvoties no �ādām domformām var ļoti vien�kār�i � pietiek tikai būt �eit un tagad, dzīvot tagadnē.

Turklāt es vēlos piebilst, ka nav tādas regresijas metodes, kas pilnībā izslēgtu iespēju neapzināti iejaukties jūsu iztēlei, īpa�i augliga augsne iztēlei ir tad, kad regresijas noteico�ais motīvs ir ziņkāre � ļoti bie�i atmiņas par iepriek�ējiem iemiesojumiem izrādās nekas vairāk kā skaistas bildītes, ku�ras neapzināti esat izdomāju�i pa�i.

Daudz labāk būtu, ja jūs uzticētos savai intuīcijai � tā nekļūdīgi pateiks jums priek�ā, kur un kad jūs varētu būt dzīvojis iepriek�; noteikti esat sajutu�i, ka atsevi�ķas vietas jums izraisa neapzinātu nepatiku, savukārt uz citām jūs velk kā ar magnētu. Tie�i tāpat ir ar cilvēkiem jūsu pa�reizējā dzivē � visi, kam tajā ir vairāk vai mazāk svarīga nozīme, pat ja jūsu savstarpējās simpātijas lēnām izplēn vai attiecības kļūst sāpīgas, ir seni jūsu draugi. Izbaudiet �o dzīvi un do�mājiet par sevi kā par ceļiniekiem laikā, radniecīgām dvēse�lēm, kas cita ar citu satiekas at�ķirīgos laikmetos un vietās. Un esiet pateicīgi tiem, kas tik daudz ir paveiku�i jūsu garī�gās attīstības labā.

Man tas �ķiet pietiekami labs iemesls svinībām!

No visiem iespējamajiem vārdiem, kas ienāku�i jūsu vārdu krājumā saistībā ar Jaunā Laikmeta' kustību, visbie��āk lietotais un vismazāk saprotamais, protams, ir vārds "karma".

Jūs rīkojāties diezgan pamatoti, atsakoties no ortodok�sālās kristietības, kas cen�as iegūt kontroli pār cilvēkiem, uz�spie�ot viņiem grēcinieka zimogu; tā vietā daudzi no jums pievērsās karinas idejai. Ta�u daudzi no jums izdarīja �o izvēli tādēļ, lai nevajadzētu atzīt pa�a līdzcietības trūkumu; izvēlējās �o vieglāko ceļu, jo nespēja sevī atmodināt patiesu kristieti. Kāds ar atvieglojumu atskārta, ka ticība kannas eksistencei atbrīvo no nepiecie�amības just līdzi citu cie�a�nām. "Tā ir viņa karma," jūs sev sakāt, kad dzirdat par kāda nelaimēm. Ta�u vai tie�ām jūs nesaprotat, ka �ī vienaldzība rada jums negatīvu karmu, bet līdzjūtība varētu dzēst to karmu, kas jums jau, iespējams, ir?

Mani dārgie, es gribu jūs brīdināt, ka ne katrs notikums cilvēka dzīvē ir saistīts ar viņa karmu. Tā ir virspusēja pieeja. Kad vēroju savu draugu cie�anas uz Zemes, tikai da�os gadī�jumos to cēlonis ir meklējams viņu karmā. Daudz bie�āk cie�anas ir pazīme dvēseles centieniem ienest �ajā pasaulē

1 New Age.

kaut nedaudz vairāk līdzcietības, dziedinā�anas un mīles�tības.

Tiem no jums, kas izaugu�i kristietības vidē, dro�i vien ir labi zināmi vārdi: "Netiesājiet, un jūs netiksiet tiesāti." Citi varbūt ir dzirdēju�i Amerikas vietējo iedzīvotāju gudrību: "Nenosodi cilvēku, pirms nebūsi nostaigājis divus mēne�us viņa mokasīnos." Vēlos, lai jūs par to padomājat karmas kon�tekstā.

Ja jums tiktu uzdāvināta iespēja staigāt otra cilvēka mo�kasīnos, tas ir, ieiet viņa būtībā, jūs par viņu uzzinātu ļoti daudz ko. Jūs uzzinātu, kā izveidojās viņa dzīves nosacījumi un apstākļi. Jūs sajustu viņa bailes, zinātu viņa visdziļākās alkas un augstākos sapņus, izjustu viņa kauna un vainas sajūtu, justu, cik daudz vai, tie�i otrādi, � maz viņa dzīvē ir bijis mīlestības. Uzzinātu par viņa cie�anām, kuras viņ� klu�sējot ir nēsājis sevī, neprasot apbalvojumu par pacietību, un par drosmi, ar kuru viņ� stājies pretī bīstamām situācijām. Uzzinātu par mīlestības un labsirdības izpausmēm, ko viņ� pieticības dēļ slēpa no pārējiem, un, iespējams, pat ierau�dzītu �ī cilvēka iepriek�ējās dzīves. Ja �is cilvēks pazīst jūs, jums būtu arī iespēja paraudzīties uz sevi no malas un izdarīt ne mazums pārsteidzo�u atklājumu, gan patīkamu, gan arī ne visai. Padomājiet par to, mani dārgie. Pamēģiniet iedo�māties sevi tā cilvēka vietā, kas jums nesimpatizē vai ari kura cie�anas jūs iepriek� ignorējāt, noveļot visu uz viņa karmu. Dariet to, lidz jūsu sirds piepildīsies ar mīlestību un sapratni.

Esmu absolūti pārliecināts, ka pēc �iem diviem mēne��iem jūs būsiet neizsakāmi laimigi atgriezties savos personī�gajos mokasīnos un ka daudz bie�āk paudīsiet līdzjūtību, kaut vai pats sev. Es būtu ļoti priecīgs, ja �ī ceļojuma laikā jūs iegūtu vēl vienu svarīgu rakstura iezīmi � cilvēcību. Cilvē�ība, līdzjūtība un labestība � lūk, pamatprincipi, uz ku�riem jums būtu jāveido savs garīgums.

Ta�u, ja pēk�ņi atskārtīsiet, ka jums negribas atgriezties savos mokasīnos, lūdzieties, lai jums pietiktu spēka izturēt pārbaudījumus, ko dzīve jums nesīs. Atcerieties, ka pilnīgi viss �ajā dzīvē strādā jūsu labā. Nav nekā tāda, kas varētu būt pret jums.

Protams, karmas likums "Ko sēsi, to pļausi" ir nepielū�dzams, ta�u tiem no jums, kas ir atnāku�i uz Zemi �ajā brīdī tie�i tādēļ, lai piedalītos svarīgajās pārmaiņās, karmas vai nu nav vispār, vai arī tā ir nebūtiska un tai nav svarīgas nozī�mes jūsu dzīvē. Jūs atrodaties �ajā fiziskajā ķermenī tikai tāpēc, ka bijāt izlēmu�i atnākt �eit, lai kalpotu. Jūs pat ne�spējat iedomāties, cik ļoti lielu prieku manī izraisa jūsu vārdi: "Es gribu palīdzēt cilvēkiem."

Ja līdz �im jums nav bijusi iespēja palīdzēt cilvēcei, iespējams, esat viens no tiem cilvēkiem, kuru dzīve sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā jūs nokārtojat visas problēmas, kas saistītas ar pagātni, arī karmiskās lietas, bet otrajā jums būs iespēja izpildīt savus nozīmīgākos uzdevumus, kuru dēļ galvenokārt esat atnāku�i uz Zemes. Ta�u ari tiem cilvēkiem, kuru karma ir kā balta lapa, dzīve var sastāvēt no divām da�ļām � pirmais posms būs piesātināts ar problēmām, bet otrajā būs jūtams krass pagrieziens uz labo pusi. Cie�anas un nelaimes atver cilvēka sirdi un dod vaļu līdzjūtības dziedi�no�ajam spēkam.

Atrodoties fiziskajā ķermeni, nekad neuzzināsiet, kur� no �iem diviem tipiem jūs esat. Bet �im jautājumam ari ne�vajag jūs satraukt. Pazemīgi sējiet mīlestības, labestības un līdzjūtības sēklas, un jūs noteikti nopļausiet to, ko būsiet iesēju�i.

Senāk tikai veci ļaudis sūdzējās, ka laiks skrien aizvien ātrāk, tagad ar �o faktu saskaras pilnīgi visi. Laiks tie�ām ir paātrinājis savu gaitu, ta�u tas nebūt nenozīmē, mani dārgie, ka jūsu dzīve būs īsāka.

Tie no jums, kurus piesaista scenārijs par pasaules galu, visapkārt notieko�ajā var saskatīt ne mazums pazīmju, kas liecina, ka atmosfēra kļūst nokaitēta. Un zināmā mērā tā ir taisnība, jo � kas notiek, kad kaut kas sakarst? Atomi kus�tas ātrāk.

Un, protams, nevajag aizmirst par tām neskaitāmajām dievbijīgajām dvēselēm, kas aizgāju�ajos gadsimtos par ga�rīgās prakses līdzekli izmantoja ilgsto�u atturē�anos no ēdiena. Viņi gavēja, un tāpēc viņu vibrācijas paātrinājās.

Pēdējās divās tūksto�gadēs, līdz tam brīdim vēsturē, kad jūsu Jaunā Laikmeta kustība aktīvi sāka savu darbību, Gais�mas enerģija, kas nāca uz jūsu planētu, bija vairāk vai mazāk pastāvīga, ja vien, protams, neņemam vērā vienu dīvainu svārstību, ko jūsu vēsturē var attiecināt uz diviem pos�miem � tum�ajiem viduslaikiem un renesanses laikmetu. �ajos divdesmit gadsimtos visām dvēselēm bija iespēja at�tīstīties atbilsto�i tālaika kultūru tradīcijām un reliģijām, kurās tās izvēlējās iemiesoties. Ta�u �obrīd, kā noteikti jau esat pamanīju�i, Dievs ir ieslēdzis gaismu ar pilnu jaudu, un nekas vairs nespēs tikt apslēpts tās stariem.

Tas nozīmē, ka daudzi no jums, mani dārgie draugi, pa�reiz atrodaties uz tāda apziņas pakāpiena, kādu lidz �im nevienā dzīvē neesat sasniegu�i. �obrīd jūsu apziņa bruģē sev ceļu bez kartes, paļaujoties vien uz garīgo Skolotāju, eņ�ģeļu un jūsu Augstākā Es palīdzību. Jūs mācāties dzīvot un rīkoties pa jaunam, jo vecās metodes, cilvēku likumi vairs nekalpo jums vai neapmierina jūsu vajadzības.

Vibrācijas paātrinās, un laiks skrien ātrāk. Un tas no�zīmē, ka jums pirmo reizi visā cilvēces vēsturē tiek piedāvāta izdevība viena iemiesojuma laikā iegūt pieredzi, kam agrāk būtu biju�as nepiecie�amas divas vai pat trīs inkarnācijas. �ajā sakarā patie�ām iederas teiciens "divi vienā".

Ta�u no cita skatpunkta, kas ir pats būtiskākais �ajā vēstījumā, var palūkoties arī �ādi � ja �ajā dzīvē ir iespēja izdzīvot divas dzīves uzreiz, es ne�aubos, ka jums gribas, lai otrā ir labāka par pirmo. Sliktākajā gadījumā otrā iespēja nodzīvot dzīvi �ajā pa�ā ķermeni at�ķirsies no pirmās ne vairāk, kā �ī dzīve at�ķiras no iepriek�ējās inkarnācijas, bet labākajā � tā var jums atnest pilnīgu pa�realizāciju, paradīzi uz Zemes.

Pats svarīgākais ir atbrīvoties no pagātnes, citādi tās nasta pāries uz jauno iemiesojumu un neļaus jums attīstī�ties. Bet pagātne, kā ari visas ar to saistītās emocijas atrodas jūsu ķermenī.

Nav nekā pārsteidzo�a tajā, ka daudzi no jums nav spē�jīgi pastāvīgi atrasties savā ķermenī un tādēļ jutas tik svār�stīgi un nedro�i. Tikai profesionālam dejotājam ir pa spēkam saglabāt līdzsvaru tik sare�ģītos lēcienos, kādus daudzi no jums nepārtraukti veic, skaidri nezinot, kādu virzienu savā dzīvē izvēlēties. Un pēc tam vēl brīnāties, kādēļ jūsu dzīve neplūst tik gludi, kā jums gribētos.

Gavējot jūs, protams, varat sasniegt rezultātus, it īpa�i apvienojot to ar citiem garīgiem vingrinājumiem, ta�u mo�dernās dzīves ritms izslēdz iespējas gavēt ilgsto�i, savukārt īslaicīga atturē�anās no ē�anas jums nedos lielu labumu. To�mēr viena vai divas gavē�anas dienas mēnesi ir labāk nekā neviena: jūs nostiprināsiet savu gribasspēku, kā arī dosiet iespēju savam ķermenim kaut īslaicīgu atelpu un iespēju nedaudz attīrīties.

Ta�u es vēlos ieteikt jums, mani dārgie, daudz vienkār��ākus paņēmienus. Domāju, ka daudzi no jums savās Zemes dzīvēs jau ir pietiekami cietu�i badu un nejūt īpa�u aicinā�jumu to darīt atkal.

Jūs varat atbrīvoties no pagātnes, vienkār�i to pieņemot, pasakot sev, ka viss jūsu dzīvē noticis tie�i tā, kā tam vajadzēja notikt, un tāpēc ari ikviens cilvēks, kas ir bijis jūsu dzīvē, tajā bijis tāpēc, ka viņam vajadzēja tur būt. Tikko to apzināsie�ties, jūsu dvēselē vairs nepaliks vietas nedz dusmām, nedz aizvainojumiem. Jums kļūs daudz vieglāk piepildīt savu dzīvi ar piedo�anas un pateicības garu un� svētkiem!

Ja meklējat jaunu garīgu vingrinājumu, kas būtu no�zīmīgs jūsu �ībrī�a attīstībai, man ir priek�likums jums ik dienas noskaņot katru sava ķermeņa �ūniņu tā, lai būtu harmonijā ar jaunajām enerģijām, kas plūst uz jūsu fizisko plānu. �o enerģiju frekvence kļūst aizvien augstāka, tādēļ jums ik dienas vajadzēs tām noskaņoties no jauna. Iedomā�jieties, ka jūsu fiziskais ķermenis un daudz smalkākie ķer�meņi nav nekas cits kā vibrācijas. Iztēlojieties, ka tie lieliski rezonē pa�ā augstākajā frekvencē, kādu vien ir spējīgi iztu�rēt. Ja nolemsiet �o vingrinājumu pildīt pirms miega, noska�ņojiet savu ķermeni tā, lai tas turpinātu rezonēt arī miegā. Kad ķermenis sapratīs, ko no viņa gribat, viņ� pats pateiks jums priek�ā, ko darīt.

|ā, un vēl � pamēģiniet padzīvot bez pulksteņa! Pacen�tieties vismaz vienu dienu atteikties no lineārā laika varas, un jūs pārsteigs ne tikai tas, cik daudz paspējāt izdarīt, bet arī atradīsiet sava ķermeņa patieso ritmu. �ī pieredze jums lieti noderēs jau tuvākajā nākotnē; visi procesi uz Zemes pa�ātrina savu gaitu, tādēļ iekārtas, kas atspoguļo lineāro laiku vai darbojas, izmantojot to, dzīvo savas pēdējās dienas. Es jūs lūdzu: netērējiet savu laiku velti, mēģinot �obrīd izprast �īs parādības ietekmi uz jūsu pasauli � jūs to sapratīsiet tikai tad, kad pienāks īstais brīdis, ne minūti ātrāk. Kā uz�rakstīja brālis Pāvils odā par godu Mīlestībai: "Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzī�u pilnīgi, kā es pats esmu atzīts."

Vienkār�i ziniet, ka reiz jūsu vibrācijas sasniegs tādu līmeni, kurā lineārais laiks pārstās eksistēt, ta�u tas neno�zīmē, ka sāksiet kavēt svarīgas tik�anās vai vispār tās izlaist, jo jūsu dzīvē būs daudz cilvēku, kuru vibrācijas būs saskaņā ar jūsējām, un jūs varēsiet sazināties daudzos citos veidos. Jūs iemācīsieties apmainīties ar domām, un jūsu attieksme pret to būs tikpat mieriga kā �obrīd attieksme pret vēlmi vai impulsu būt noteiktā vietā noteiktā laikā. Kad pārvarēsiet trīsdimensionālās realitātes robe�as, sinhronitātes likums jūsu dzīvē sāks strādāt aizvien bie�āk un dabiskāk. Visu, ko darīsiet, sāksiet darit īstajā laikā un īstajā vietā, jo jūs visi būsiet noskaņoti vienā ritmā.

�ajā pārejas posmā neiztikt bez zaudējumiem. Piemē�ram, izzudīs astroloģija, kas ir balstīta uz lineāro laiku. Būs neiespējami paredzēt kāda cilvēka dzīves notikumus, pat ne planētu ietekmi, jo būsiet nokļuvu�i pasaulē, kurā nedar�bojas �ādas ārējās ietekmes.

Pienāks grūts laiks tiem, kas pieradu�i savai dzīvei pie��ķirt noteiktu ritmu. Iedomājieties, ka ceļaties aug�up ar slīdo�ajām kāpnēm un tās sāk kustēties aizvien ātrāk un ātrāk. Jūs cen�aties saglabāt savu nemainīgo ātrumu, ta�u, lai to izdarītu, jums kaut kādā brīdī vajadzēs apstāties un pakāpties atpakaļ. Ta�u kāpt atmuguriski pa eskalatoru nav nemaz tik viegli, jūs zaudēsiet līdzsvaru un nokritīsiet. Tādu upuru būs daudz, ta�u viņiem netiks laupīta ne mīlestība, ne rūpes.

Kā jau es teicu, mani dārgie, tas, ka lineārais laiks paāt�rina savu gaitu, nepavisam nenozīmē, ka nodzīvosiet ma�zāk, � protams, ja vien nebūsiet pārlieku piesaistīti �im laikam. Jā, ja ticēt fizikas likumiem, tad dzīves ilgums blī�vajai matērijai, kas patlaban veido jūsu ķermeņus, ir iero�be�ots. Ta�u atkarībā no tā, cik lielā mērā jums izdosies noskaņoties uz aizvien ātrākām vibrācijām un neatlaidīgi izpildīt garīgos vingrinājumus, nostiprinot savu kontaktu ar Visa Avotu, �ī blīvā matērija sāks piepildīties ar gaismu un galu galā pārstās pakļauties sabruk�anas likumiem. Un tie nav vienkār�i vārdi � jums visiem ir zināmi gadījumi, kad apgaismību sasniegu�o cilvēku fiziskais ķermenis saglabāja savu parasto izskatu vēl ilgi pēc tam, kad to bija pametusi dvēsele.

Protams, diezgan nepatīkamas sekas �īm pārmaiņām būs tās, ka pārstāsiet svinēt savu dzim�anas dienu. Ta�u jums būs milzum daudz citu iemeslu svinībām, vai ne tā? Jūs pār�stāsiet savu dzīvi mērīt mēne�os un gados un baidīties no nāves, jo tajā līmenī, kur pazūd laiks, pazūd arī priek�kars, kas nodala �īs divas pasaules.

Un tad jūs sapratīsiet, ka reāla ir tikai dzīve, bet nāve � nekas vairāk kā ilūzija.

Cilvēki, kas izdomāja apzīmējumu "siltumnīcas efekts", lai aprakstītu da�ādu gāzu izplūdes izraisīto efektu jūsu pla�nētas atmosfērā, pat nenojauta, cik trāpīgi ir aprakstīju�i �ābrī�a garīgo spēku ietekmi uz cilvēka dvēseli.

ļa parastā siltumnīcā saules stari, lau�oties cauri stiklam, paātrina augu aug�anu, tad tajā garīgajā siltumnīcā, par kādu �obrīd ir kļuvusi jūsu planēta, kosmiskās saules stari iedro��ina jūs, mani draugi, augt garīgi, lai jūs varētu piepildīt apkārtējo pasauli ar savas dvēseles skaistumu, kas ir daudz apreibino�āks par tām gāzēm, kuras rada siltumnīcas efektu atmosfērā.

Mēs zinām, dārgie, ka strauja garīgā attīstība da�kārt izraisa nepatīkamas sajūtas. Jūs jūtat sāpes� tādas pa�as sāpes, kādas da�kārt jutāt pusaud�a vecumā, kad intensīvi auga un attīstījās ļūsu fiziskais ķermenis. Kad tas notiek, varat sajusties tā, it kā mīlestība atstātu jūsu dzīvi, un tad jūs sev jautājat: "Kādēļ man tas viss? Kam gan vajadzīga garīgā attīstība, ja tā sev līdzi nes tikai cie�anas?" Jums skau� to cil�vēku dzīve, kuriem tā izskatās vienkār�a un laimīga, un jūs vēlaties tādu pa�u, ta�u vienlaikus saprotat, ka tas nav iespē�jams. Samierinieties, ka dzīve, kāda tā bija agrāk, ir pagājusi, turklāt es nedomāju tikai jūsu personīgo dzīvi. Dzīve, cil�vēku eksistence, īpa�i tiem cilvēkiem, kas dzīvo savu dzīvi ar citu apziņu � tādiem kā jūs patlaban �, nekad vairs nebūs tie�i tāda pati kā kādreiz. Un agrāk vai vēlāk �īs pār�vērtības skars ikvienu.

Un tas notiks nevis tāpēc, ka da�i no jums redz, ka lie�tas uz jūsu planētas ieņem negatīvu virzību, bet gan tāpēc, ka mainās jūsu iek�ējā pasaule, un tas nozīmē, ka mainās jūsu attieksme pret ārējo pasauli. Vienkār�āk sakot, jūs jau esat izaudzis un jums vairs negribas pavadīt laiku rotaļu Iau kumā. Jūs nobriestat garīgi. Jūs tiekat aicināts augt. Un atkal, ja es varu pārfrāzēt apustuļa Pāvila odu Mīlestībai: "Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, atmetu bērna dabu." Es uzdrīkstos ierosināt, ka vairs nav visai piemēroti jums par sevi domāt kā par Dieva bērniem. �is pārmaiņas piespiedīs daudzus cilvēkus kļūt pieaugu�iem un daudz atbildīgākiem. Sākot ar �o brīdi, uzskatiet sevi par Dieva palīgiem.

Un neskaudiet nevienam, jo atrasties siltumnīcā � tā ir privilēģija, pat ja jums da�kārt tā ne�ķiet. Jūsu diskom�forts nobāl to nepatik�anu priek�ā, kas skāru�as jūsu miļoto planētu. Pieņemot lēmumu labprātīgi atrasties avangarda priek�ējās rindās, jūs zinājāt, ka treniņ� būs grūts, jo jums ir svarīgs uzdevums � panākt Dieva Likuma uzvaru pār cil�vēku likumiem. Padomājiet par to, kāds karstums un spie�diens jāiztur oglei, lai pārvērstos par mirdzo�u dimantu. Vai tas ne�ķiet vilino�s piedāvājums? Ari jūs varat kļūt par dimantiem, jo jūsu siltumnīcā ir gan karstums, gan spie�diens.

Tā kā tik daudzi cilvēki dzenas pakaļ fiziskajam komfor�tam un materiālās labklājības apmierinā�anai, nedomājot par sekām, jums un jūsu draugiem jābūt gataviem mainīties un nobriest karstajos Kosmiskās Saules staros, lai vienmēr par da�iem soļiem apsteigtu pārējos un tādējādi vienmēr �svērtu svaru kausus par labu evolūcijai. To smagumu, ko da�kārt jūtat, ejot pa �o ceļu, bie�i pavada nogurums un cīnās spara zudums, un tas nebūt nav pārsteidzo�i, ja reiz jūs velkat aiz sevis lielu daļu cilvēces.

Es ne�aubos, ka da�i no jums iepriek�ējās dzīvēs ir pie�dalīju�ies milzīgu tempļu celtniecībā, un nevis kā arhitekti, bet s*an kā parasti strādnieki, kas saulē nesa uz saviem ple�ciem lielus smagumus. Tajos laikos jūs spējāt pārvietot sma�gus akmeņus tikpat viegli kā papīra lapu, jo jūsu prāta spēks bija spēcīgāks par matēriju. �īs dāvanas vēl joprojām ir jūsu rīcībā, protams, ar to es nedomāju smagumu pārnēsā�anu.

Es to atgādinu, lai jūs sevi neapgrūtinātu ar uztrauku�miem par savas planētas likteni un tām cie�anām, kuras jūsu līdzcilvēkiem atnes tās izpostī�ana. Lielākajai daļai no jums nav pa spēkam mainīt situāciju. �īs problēmas spēcīgi ietekmē jūsu zemapziņu un izraisa jūsos satraukumu un neapmierinātību, lai gan pat neapzināties saikni starp �īm divām lietām. Mēs, protams, nevēlamies, lai jūs kļūtu mazāk līdzjūtīgi, mēs tikai vēlamies, lai jūsu līdzjūtību papildinātu spēja nedaudz norobe�oties un ticība Augstākajam Plānam.

Nomierinieties, ieejiet savas sirds skaistajā templī, kuru esat uzcēlu�i savām rokām, un iedomājieties, ka pacelt visas planētas apziņu ir tikpat viegli, kā ar pirkstu galiem pacelt spalviņu. Tā jūs pastiprināsiet savas vibrācijas, sajutīsiet vieglumu saskarsmē ar citiem cilvēkiem un nometīsiet sma�gumu no saviem pleciem. Un, kas pats svarīgākais, noticē�siet Dievi�ķajam spēkam sevī, un jūs vairs nespēs izbiedēt neviens uzdevums, lai cik grūts tas �ķistu.

Atgrie�oties pie analoģijas ar siltumnīcu, gribu pateikt vēl kaut ko. Augi tajā bauda ne tikai ideālus apstākļus aug��anai, bet arī rūpīgu kop�anu, jo to kopēji ir ieinteresēti iegūt bagātīgu ra�u. Mēs, jūsu pavadoņi, redzam, kas jums ir patie�ām nepiecie�ams, un cen�amies to visu sniegt. Visos posmos, sākot ar pirmajiem maigajiem asniem līdz pat pilnziedam, mēs par jums rūpējamies tā, kā labi vecāki rūpējas par saviem bērniem, tikai tūksto�iem rei�u vairāk. Ne�au�bieties, ka cie�anu, �aubu un izmisuma brī�os mēs noteikti atnāksim jums palīgā.

Mani dārgie draugi, Dieva palīgi, saņemiet mantojumā Zemi un esiet svētīti!

Ziniet, mani dārgie, nevajag apraudāt izzudu�ās civili�zācijas un rases. Dzive � tā ir attīstība, un viss, kas nav spē�jīgs attīstīties, galu galā pats sevi iznīcina, tiesa gan, tikai fiziskajā pasaulē. Civilizācijas, kuras jūs kādreiz iepriek�ējās inkarnācijās redzējāt, jau sen ir izzudu�as no Zemes virsas, ta�u jūs � starp citu, tie�i tāpat kā es � turpināt dzīvot, lai arī jūsu kādreizējais fiziskais veidols vairs neeksistē.

Mūsdienās mēs varētu paņemt par piemēru Tibetu. Jūs varat lūgties par tibetie�iem un just līdzi viņu cie�anām, ta�u Tibetas reliģiju u iespējams salīdzināt ar skaistu un nobrie�du�u augli kokā, kas tūlīt tūlīt nokaltis. Ja �o augli nenorauj, tas paņems sev visas dzīvības sulas no koka, un jums � citiem �ī koka augļiem � nekas nepaliks pāri. Tādēļ būtībā nekas netika zaudēts, tie�i otrādi � pasaule tikai ieguva, atklājot �o garīguma avotu, kas pirms tam tika greizsirdīgi sargāts kalnu virsotņu aizsegā.

Es jūs lūdzu � turpiniet just līdzi tiem, kuri ir cietu�i, ta�u nenosodiet viņus, jo �ie cilvēki � starp citu, tie�i tāpat kā jūs � pa�i ir izvēlēju�ies savas dzīves apstākļus. Lai pa�līdzētu viņiem un sev, pacentieties pareizi izmantot zinā��anas un gudrību, kas �obrīd ir jūsu rīcībā, nevis no�ēlojiet pagātnes notikumus, kuri �īs zinā�anas un gudrību ir de�vusi. Varbūt Tibetas iedzīvotāju cie�anas ir cena, ko tie ir piekritu�i samaksāt, lai dalītos ar jums savā garīgajā bagā�tībā? Vai varat iedomāties, kāda būtu pasaule, ja tajā nebūtu Dalailamas grāmatas un lekcijas par līdzjūtību un dzīves gudrību?

Iespējams, ka kaut kur necaurejamos d�ungļos, norobe��oju�ās no civilizācijas, mīt daudzas citas di�enas dvēseles, kurām �ī izolācija ir veicinājusi saikni ar Dievu. Ta�u ari �iem cilvēkiem ir nepiecie�ams dalīties savā pieredzē ar pārējiem, kā to izdarīja tibetie�i. Kaut kādi zaudējumi līdz ar to ir neiz�bēgami, ta�u, ja vēlaties cits citam būt brāļi, nevienam no jums nevajadzētu pavadīt dzīvi no�ķirtībā.

Dārgie draugi, vai gan ābele rudenī apraud nomesto lapotni? Nē, jo zina, ka bez tā nebūs jaunu lapu un jaunas ra�as. Ābele lūkojas nākotnē, uzticas dabai un Dievam. Ta dzīvo ne vienu vien gadu un redz ne vienu vien rudeni. Līdzīgi ir ar cilvēka dvēseli. Civilizācijas nāk un iet, lapas izaug un nobirst; viss, kas paliek pagātnē, bagātina jūsu pa�sauli, līdzīgi kā satrūdēju�ās lapas bagātina augsni, palīdzot kokam izaugt augstākam un spēcīgākam.

Tāpēc esiet pateicīgi savai pagātnei, tāpat kā koks ir pa�teicīgs nokritu�ajām lapām par to, ka tās uzlabo apkārtējo augsni. Pavasari satrūdēju�o lapu enerģija pārvēr�as jaunos pumpuros un lapās, bet izzudu�o civilizāciju enerģija, kas saglabājas kā jūsu dvēseles pieredze, pārvēr�as jaunos gari gajos sasniegumos. Neskatieties atpakaļ, jo viss labākais, kas bija pagātnē, tagad dzīvo jūsos un jums apkārt. Atlaidiet pa�gātni un ne mirkli ne�aubieties, ka tagadne ir ideāla.

LABESTĪBA

Man ir sapnis, un �is sapnis ir par to, ka kādā skaistā dienā visi jūsu pasaules līderi � te es domāju nevis politis�kos vai reliģiskos līderus, kādi jums ir �obrīd, bet patiesos līderus, īstus jūsu pārstāvjus � sanāks kopā, lai pieņemtu nozīmīgu lēmumu nosaukt jūsu planētu par Labestības Planētu, kādu to atpazīs visā pla�ajā Visumā.

Mani draugi, vīrie�i, sievietes un bērni, es mudinu jūs sākt darīt labu jau tagad, lai mans sapnis piepildītos pēc iespējas ātrāk. Esiet labsirdīgi it visur, pret ikvienu un jebko. Tiklīdz jūs sāksiet darīt labas lietas, jūsu sirdis nekavējoties piepildīsies ar gaismu, jo sirds atsaucas visam labajam tie�i tāpat, kā rozes pumpurs atsaucas saules staru siltumam.

Pacentieties dzīvot saskaņā ar Dieva Likumu, un tad cil�vēku likums jums vairs nebūs nepiecie�ams. Sākot ar �o brīdi, jums vairs nevajadzētu �aubīties par to, ka visas jūsu vēlmes un vajadzības vienmēr tiks apmierinātas un ka jūsu rīcībā vienmēr ir neizsīksto�s labestības avots� Dievs. Ta�u labestība ir patiesa tikai tad, kad to darāt nesavtīgi un v 'egli, jo � par kādu nesavtību vai vieglumu var būt runa, ja jūtat skopumu vai bailes, jo neticat, ka jūsu vajadzību ap�mierinā�ana ir atkarīga tikai no Dieva?

Uzticieties Dievam un ziniet, ka viss notiek īstajā brīdī. Miniet, ka katrā jūsu dzīves dienā un minūtē viss notiek tie�i tā, kā tam vajag notikt, un ka viss ir ideāls. Jūs nevarat būt patiesi labestīgi, ja, piemēram, par kaut ko uztraucaties vai baidāties kaut ko nokavēt, jo patiesa labestība prasa, lai jūs dzīvotu tie�i tajā mirklī, kurā dzīvo cilvēks, kam jūs �o labes�tību pau�at.

Uzceliet savā sirdī templi Patiesībai, lai zustu jebkāda nepiecie�amība pēc Baznīcas, kur ar jums mēģina manipu�lēt, izmantojot nepatiesas idejas par sodu un baiso tiesas dienu. Ja Jēzus patiesi būtu gribējis, lai Viņam par godu tiktu celtas baznīcas, viņ� būtu palicis uz Zemes un līdz savas dzī�ves pēdējai dienai grieztu lentītes svinīgās atklā�anas cere�monijās. Viņ� darīja labu tie�i uz ielas, nevienu nenosodīja un nevienam nemeta likumu, dāvājot savu Labestību, ļo labu vajag darīt bez nosacījumiem, bez prasībām un bez pie�spie�anās. Un noteikti ar cieņu.

jo stiprāk jūs noticēsiet Patiesībai, jo ātrāk sairs struk�tūras, kas valda pār jūsu dzīvi ar iebiedē�anas un varas ļaun�prātīgas izmanto�anas paņēmieniem, � valdības, Baznīca, likumdo�anas un finan�u iestādes, kā arī citas institūcijas, kam jūs tie�i vai netie�i atdodat savu enerģiju.

Jaunie līderi, kas nāks, būs apveltīti ar patiesu spēku caur iesvaidī�anu. Tie būs cilvēki, kas vispilnīgākajā veidā iemie�sos sevī Patiesību un savā sirdī būs piekritu�i uzņemties �o misiju. Viņiem nebūs personīgu godkārīgu motīvu. Un, tā kā viņi visi būs apveltīti ar vienlīdzīgu varu, Kristus Mīlestī�bas varu, starp viņiem nebūs sāncensības, ne ari �ķel�anās, jo viņi visi kalpos vienam mērķim. Viņi nebūs pieķēru�ies varai, un, kad arī jūs visi būsiet �ādi iesvaidīti, atbildība par pieņemtajiem lēmumiem tiks sadalīta vienlīdzīgi starp jums visiem. Katram no jums būs savs uzdevums, līdzīgi kā bībe�liskajiem apustuļiem. Jūs noteikti atceraties, ka pēc Kunga aizie�anas apustuļu vidū par galveno palika nevis cilvēks, bet �an Svētais Gars, kas viņus vienoja. Un tā tas pirmajiem kristie�iem bija pirmos trīs gadsimtus.

Vai jūs atceraties tās dienas? Iespējams, da�i no jums atceras, ka kaut kad dzīvoja vietā, kur sludināja pirmie apus�tuļi. |ūs nekļūdāties � tie�i tāpēc �odien Jēzus vārds atmo�dina jūsu dvēselē tik siltas jūtas, kādas jums radās, kad dzir�dējāt ar tādu mīlestību �o vārdu izrunājam tos, kuri pazina viņu personīgi. Tas ir kā izdzirdēt pieminam senu draugu, kuru neesat redzējis veselu mū�ību. Daudzi no jums tie�i tolaik pieņēma lēmumu kalpot Kristum �ajā dzīvē. �ajā laika jūs esat veiku�i ceļojumu, kas bijis pilns ar briesmām un cie��anām, un uzkrāju�i savā dvēselē pietiekami daudz mīlestī bas un dzīves gudrības, lai pārvērstu �o planētu par Labes�tības Planētu. Visās iepriek�ējās dzīves jūs mācījāties Dieva Mīlestības Skolā, bet �ajā dzīvē jūs liekat gala eksāmenus.

Jūs bie�i runājat par augstāko uzdevumu, kas it ka ir pa�redzēts da�iem no mums. Vai ir veids, kā mēs �obrīd varam saprast, kāds ir mūsu dzīves mērķis ?

Vispārējā nozīmē � jā. Vienkār�iem vārdiem runājot, galvenais mērķis, kādēļ jūs atrodaties fiziskajā ķermeni, ir garīgā attīstība. Jūs augat garīgi, nevis lai izpildītu kaut kādu noteiktu uzdevumu, bet gan tāpēc, ka jūs virza vēlme satu�vināties ar Dievu, un �ī vēlme pakļauj sev visus pārējos motīvus. Tie�i pēc �īs vēlmes jūs vadāties, kad izvēlaties savas dzīves apstākļus � kur piedzimt un ar ko kopā mū�u nodzīvot. Kāds jau ir sapratis, bet kāds vēl tikai to sapratīs, ka tādēļ vien ir vērts dzīvot. Ta�u es vēlos atbildēt uz jūsu jautājumu �īlaika kontekstā, kas ir īpa�s posms cilvēces un planētas vēsturē. Raugoties �ādā griezumā, es teiktu, ka ir trīs galvenie iemesli, kādēļ jūs esat piedzimu�i tagad.

Pirmkārt, jūs esat aicināti kļūt par lieciniekiem lielām pārmaiņām, kas �obrīd notiek uz jūsu planētas, it īpa�i cilvē�ciskās apziņas jomā. Tie�i ar to ir izskaidrojams intensīvais planētas populācijas pieaugums � ik dienas uz Zemes at�nāk aizvien vairāk dvēseļu, jo �o laiku var uzskatīt par vienu no aizraujo�ākajiem cilvēces vēsturē ļoti ilgā laikposmā. Jūs visi cen�aties kļūt par tā daļu un nodzīvot �o dzīvi pēc iespējas aktīvāk, lai iegūtu pēc iespējas vairāk savai evolū�cijai. Kur� gan nevēlas piedalīties vēstures veido�anā?

Otrkārt, daudzi no jums nolēma piedzimt �ajā laikā, lai izmantotu iespēju un saņemtu nepiecie�amo palīdzību � iespējams, no tiem, kas garīgās attīstības ceļā ir aizgāju�i ne�daudz tālāk.

Tre�ais un vissvarīgākais iemesls jūsu atnāk�anai ir vēlme dod savu artavu �obrīd notieko�ajās pārmaiņās, vēlme būt par karapulka daļu, kas iet uz priek�u avangardā, augstu nesot savu karogu. Sis karogs ir balts, ta�u tā nav pado�anās zīme � tas liecina, ka cilvēki, kas soļo zem tā, ir atdevu�i savu dzīvi Dieva rokās.

Ta�u daudzi kļūdās, uzskatīdami, ka atrasties �ajā avan�gardā nozīmē nodarboties ar kādu ipa�u lietu. Viņi uztver aicinājumu kalpot cilvēkiem pārāk tie�i, pasludina sevi par dziedniekiem un ekstrasensiem un pēc tam sē� bez darba savos svaigi izkrāsotajos kabinetos, veltīgi gaidot pacientus, kas savukārt gaida viņus, sē�ot tādos pa�os kabinetos. Mēs atbalstām jebkādu vēlmi palīdzēt līdzcilvēkiem, ta�u �ai vēlmei jārada jūsos prieks un dziļ� apmierinājums, nevis galvassāpes un neapmaksāti rēķini.

Mani dārgie, jūs esat cilvēciskas būtnes, un tas nozīmē, ka esat radīti, lai būtu, nevis darītu vai iegūtu. Jūsu pats no�zīmīgākais ieguldījums pasaulē ir jūsu būtība, nevis rīcība. Būtību nav iespējams nedz noslēpt, nedz iznīcināt, [ūsu paziņu lokā, bez �aubām, ir cilvēki, kas vienmēr liek jums justies labāk, un nevis tāpēc, ka viņi kaut ko pasaka vai izdara, � viņi to panāk vienkār�i ar savu klātbūtni. Vai gan jūs nevēlaties būt tāds cilvēks un ietekmēt apkārtējos �ādā veidā, lai kur jūs arī dotos � ne tikai savā darbvietā, bet ari jebkurā citā sabiedrībā vai situācijā? Tādu cilvēku darbība vienmēr izriet no viņu būtības, lai ar ko viņi nodarbotos � runātos ar blakussēdo�o cilvēku autobusā vai masētu otru cilvēku uz sava masā�as galda. Es to nesaku, lai jūsu acīs noniecinātu to brīni�ķīgo efektu, ko masā�a var sniegt cil�vēkam, bet gan lai darītu jums zināmu, ka baudījums, ko cilvēks saņem tās laikā, tiek ievērojami bagātināts ar jūsu būtību, ne tikai ar prasmi masēt. Jūs varat attīstīt savas pras�mes līdz noteiktai robe�ai, ta�u savu esību varat pilnveidot bezgalīgi.

Vai gribat teikt, ka dzives mērķis var pat neietvert konkrēta darba vai uzdevuma izpildi?

Ja jau reiz man ir atļauts dalīties ar jums savos noslē�pumos, tad ie�u līdz galam. Ja es teiktu, ka jūsu dzīves mērķis ir izdarīt kaut ko konkrētu, jūs nekavējoties novirzītu visus savus spēkus �o uzdevumu izpildī�anai. Pavisam iespējams, ka jūs �o uzdevumu arī izpildītu, ta�u tad jūs, visticamāk, arī apstātos, lai gan patiesībā jūsu iespējas ir neierobe�otas. Pat Jēzus teica: "Kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs." Un tie nebija tuk�i vārdi, jo visu, ko Viņ� darīja, Viņ� darija ne tāpēc, lai padarītu sevi slavenu vai demonstrētu savas neparastās spējas. Ar �iem vārdiem Viņ� vēlējās iedvesmot visus, kas tic Kristus Mīles�tības spēkam, pārliecināt visus, ka Viņa mīlestībai nav ro�be�u un nav nekā neiespējama. Viņ� nebūt negribēja norā�dīt, ka jums, lai sasniegtu savu dzīves mērķi, jādziedina cilvēki vai jāveic brīnums, kā to darīja Viņ�. Viss, ko jūs darāt ar Mīlestību, būs labi, tikai neļaujiet saviem aizspriedumiem vai maldīgajai pieticībai ierobe�ot jūsu iespējas.

Atcerieties, Jēzus neteica: "Es neko nevaru radīt." Viņ� teica: "Es neko nevaru radīt pats no sevis." At�ķirība starp �im divām frāzēm ir milzīga. Ja paļaujaties tikai uz savām cil�vēciskajām iespējām, jums neizdosies pilnībā atvērt savu potenciālu. Uzticieties Dievam, jo tikai caur sadarbību un radī�anu kopā ar Viņu varēsiet kļūt līdzīgi Jēzum.

Cilvēkam ir diezgan raksturīgi pie�ķirt sev noteiktu ap�zīmējumu, lai tad, ja kāds pajautā, ar ko jūs nodarbojaties, varētu ar lepnumu atbildēt, ka esat, piemēram, ārsts vai mākslinieks. Daudz labāka atbilde uz �o jautājumu būtu: "Es patie�ām nezinu, es vienkār�i esmu." Padariet to par savu mērķi!

Patiesībā nav svarīgi, kur un par ko jūs strādājat. Labā�kais, ko varat paveikt �ajā dzīvē, ir nodzīvot to ar mīlestību un darbībā, un tāpēc nav obligāti jāstrādā noteikts darbs vai jāatrodas noteiktā vietā. Lai ari kāds uzdevums jūs gaidītu, tajā jāieliek visa dvēsele, tādēļ kāpēc lai jūs pagaidām nepatrenētos, kā to dara sportisti pirms iz�ķiro�ām sacensībām? Daudzi no jums sapņo par spo�u un slavas pilnu kalpo�anu cilvēcei, ta�u jūs nespēsiet to sasniegt, ja neiemācīsieties gūt gandarījumu un prieku no klusas un nemanāmas kalpo�a�nas. Daļa no sagatavo�anās tam, lai jūs varētu izpildīt savus dzives uzdevumus, ir iemācīties kalpot ikdienas dzīvē, darīt labu mazās lietās. Sākumā savu mīlestību ielieciet svētīgā nodomā � piemēram, iededzot sveci, veltiet to kādam, bet nopū�ot, nosūtiet tās gaismu kādam cilvēkam. Izturieties ar cieņu pret ikvienu gaismas daļiņu. Katru dienu jums atveras bezgalīgi daudz iespēju paust mīlestību un labestību, vajag tikai tās ieraudzīt. Esiet labi pret cilvēkiem, dzīvniekiem, ziediem un kokiem jūsu dārzā, tad mans sapnis piepildīsies un jūsu planēta kļūs par Labestības Planētu.

Da�i no jums uzskata, ka nepieder pie �is planētas un ka nāk no citas vietas Visumā, ilgojas pēc tās un vēlas tur at�griezties. Jūs domājat, ka esat aizņēmu�ies fizisko Zemes ķermeni tikai uz laiku, kamēr tā piedzīvo �īs iespaidīgās pārmaiņas, lai pēc tam atgrieztos uz Sīriusa vai Plejādēm, vai citā vietā, ko uzskatāt par savām īstajām mājām.

Tas, ko vēlos pateikt: vieta Visumā, no kuras nākat, nav svarīga, jo jūs visi esat viena Dieva, viena rado�ā spēka radīti neatkarīgi no tā, vai uzskatāt sevi par Zemes būtni, plejādieti vai marsieti. Ikviens, kas skumst pēc "īstajām mājām", netic �ai vienotā sākuma idejai un tāpēc netic ari savai vienotībai ar Dievu. Jūsu dzimtene ir Dievs, tās ir jūsu patiesās garīgās mājas, nevis kādā zvaigzne vai planēta. Lai kur ari atrastos, jebkurā laikā jūs varat atgriezties mājās, pietiek vien apzinā�ties savu vienotību ar Dievu.

Protams, ka daudzi no jums iepriek� ir dzīvoju�i uz citām planētām, izgāju�i mācību kursu, kā jūs to saucat, un tur jums varēja ari nebūt fiziskā apvalka, ta�u ne jau ar to ir izskaidrojams diskomforts, ko patlaban savā fiziskajā ķer�menī izjūtat. Viena no svarīgākajām mācībām, ko iegūstat uz Zemes, ir sajust matērijas blīvumu un saprast, ka �o matēriju piepildīt ar gaismu iespējams, tikai un vienīgi paceļot garīgās apziņas līmeni savā dvēselē.

Matērija pakļaujas saprātam, un katram no jums ir potenciāls pārvērst savu ķermeni par trauku gaismai un at�brīvoties no Zemes fizisko likumu jūga. Jēzus ķermenī bija tīk daudz gaismas, ka viņ� spēja staigāt pa ūdens virsmu kā pa sauszemi. Reiz jūs spēsiet ne vien staigāt pa ūdens virsmu, kā to darija Jēzus, bet arī lidot bez jebkādām ierī�cēm, pat bez lidojo�ā paklāja. Izklausās neticami, vai ne? Turklāt tas ir arī ekoloģiski tīrs pārvieto�anās veids! Ta�u ķermenis vēl nav iemācījies acumirklīgi izpildit visas jūsu saprāta pavēles, un par to jums jāpateicas savam laimīgajam liktenim. Neviens no jums pagaidām nespēj tādā mērā kon�trolēt savas domas, lai izvairītos no nepatīkamiem starpga�dījumiem. Cik rei�u esat padomājis, ka labi būtu vēl viens roku pāris, kad kārtējo reizi uz automa�īnu stiepjat smagos iepirkumu maisus! Un kā ar tiem brī�iem, kad esat vēlējies, kaut acis jums būtu pakausī?

Tā vil�anās, ko daudzi no jums jūt, rodas tāpēc, ka ķer�menis vēl nav pielāgojies jūsu garīgajām vibrācijām. Jūs jūtat milzīgu kontrastu starp dvēseles vieglumu un fiziskā apvalka smagumu. Nezaudējiet cerības, mani dārgie, vienkār�i ķer�menim vēl nav pienācis laiks atbildēt dvēseles aicinājumam. Nedomājiet, ka tas jūs pieviļ; tam nebūt nav jāatvieglo jūsu zemes mācības un jāmīkstina jūsu zemes dzīves apstākļi, lie�lāko daļu no kuriem izvēlējāties patstāvīgi. Pa�ā piemērotā�kajā brīdī tas vislabākajā veidā palīdzēs jūsu dvēselei izpildīt tās misiju uz Zemes. Pagaidām ķermenis kalpos jums par skolotāju. Ja būsiet uzcītīgi, tas pavēstīs jums par visu, ko v ien var uzzināt par brīnumaino dimensiju, kurā �obrīd dzī�vojat, � par cēloņu un seku likumu, kā tas mijiedarbojas ar jūsu emocijām; par baudījumu, ko varat gūt, izmantojot Piecas maņas; kā arī par faktu, ka pat tāds �ķietams iero�be�ojums kā blīvs fiziskais ķermenis nespēj jūs norobe�ot no Dieva mīlestības.

Attīriet savu ķermeni ar visiem zināmajiem un pieeja�majiem līdzekļiem, lai atbrīvotu to no visām nelabvēlīgajām paliekām � vienalga, vai tās būtu radījusi ne visai svaiga pārtika vai sen pārdzīvotas emocionālas sāpes. Neaizmirstiet rast mierinājumu lūg�anās un nostiprināt ticību un uzticē��anos Augstākajam, kas jums palīdzēs atbrīvoties no baiļu radītajām va�ām un ilgām pēc iluzoras dro�ības izjūtas, ko jums it kā varētu sniegt ārējā pasaule. Apvienojumā tas viss agrāk vai vēlāk ļaus sasniegt stāvokli, kurā jūsu iek�ējā pa�saule būs jums daudz vilino�āka par jebkuru debess ķermeni ārpus jums.

Vēl vairāk � kad sasniegsiet �o esības līmeni, visa jūsu būtība atsauksies uz Patiesību par Dieva visuresamību; jūs sajutīsiet savu vienotību pat ar visblāvāko zvaigznīti, kuru varēsiet saskatīt naksnīgajās debesīs. �ī Patiesība savienos jūs ar �o zvaigzni un ar Visumu un padarīs visus attālumus par ilūziju. Novirziet domu uz jebkuru planētu, un tie�i tajā bridi tā �o planētu sasniegs, līdzīgi kā tās gaisma sasniedz jūs, tikai daudz ātrāk, nekā jūsu zinātnieki to jebkad varētu iedomāties.

Ja jūs vēl joprojām skumstat pēc savas dzimtās planētas, ziniet, ka domas var acumirklī aiznest jūs turp.

Daudzi no jums jau ir pieradu�i stiept uz saviem ple�ciem mi|oto cilvēku cie�anu nastu un pat uzvelt sev visas Dieva Radības cie�anas. Ta�u lielākajā daļā gadījumu tas nepalīdz ne jums, ne tiem, kuru nastu nesat, jo sve�ās pro�blēmas izsmeļ |ūsu enerģijas krājumus vai pat noved līdz tam, ka sākat just citu cilvēku negativitāti un uztvert to kā savas skumjas un depresiju. Jebkuru problēmu, vai tā ir kāda atsevi�ķa cilvēka vai visas jūsu mīļās planētas problēma, ne�var atrisināt, vienkār�i konstatējot tās taktu.

Atcerieties, ka takta konstatācija patlaban darbojas tie�i tāpat kā afirmācija. Ja konstatējat nepatīkamu situāciju, tā, visticamāk, atkārtosies jūsu dzīvē atkal un atkal. Vienkār�i konstatējot, ka ik gadus no planētas virsmas pazūd miljo�niem koku, enerģētiskajā līmenī jūs apstiprināt un pat veici�nāt �o noziedzīgo darbību, tas ir, panākat tie�i pretējo efektu. Turklāt, ja fakta konstatācijā tiek nosodīti cilvēki, kas to ir nodarīju�i, jūs tikai vēl vairāk sare�ģījat situāciju.

Kabineta aktīvisti, kas sacer niknus lozungus, tikai at�modina negatīvās enerģijas plūsmas un norobe�o jūs no Patiesības. �ādu cilvēku sirds ir piesārņota ne mazāk kā jūsu planētas lauki un me�i, bet viņu vārdi ir kā skano�s var� vai �ķindo�s zvārgulis, kā teica apustulis Pāvils par vārdiem, kas nenes sevi mīlestību. Uzvaru nenesīs arī atklāta preto�anās postītājiem, jo pretestība vienmēr rada agresiju. Savukārt agresija vienmēr izraisa karu, bet kar� neatrisina problēmu. Tie�i otrādi � jūs tikai sajutīsiet savu bezspēcību un to, ka jebkur� mēģinājums ir veitigs, bet tas savukārt laupīs jums atliku�o enerģiju.

Mani dārgie, lūdzu, saprotiet mani pareizi. Es nepavisam nemēģinu kliedēt jūsu dedzīgās rūpes par jūsu mīļoto pla�nētu vai jebko, kas jums ir dārgs un par kā likteni uztrauca�ties. Mēs Gaismas pasaulē priecājamies, ka esat spējīgi uz tādu gādību, un jūs ļoti mīlam par to, ta�u ļaujiet man at�gādināt jums Jēzus vārdus: "Es neko nevaru radīt pats no sevis." Mēs tikai gribam, lai arī jūs varētu priecāties, redzot, kā pasaule mainās uz labo pusi, pateicoties jūsu vienotībai ar Dievu un Dievi�ķo Likumu. Lai tas notiktu, jums jāmēģina atturēties no nosodījuma, jācen�as nostiprināt Patiesību, nevis to, kas ir pareizs jūsu pasaulē, kā ari piedot tiem, kas rikojas pret likumu, jo viņi nezina, ko dara. Izmantojiet savu enerģiju, lai paceltu sevi aizvien augstāk un tādējādi kļūtu par labāku ieroci Dieva rokās.

�ādi jūs varat izdarīt ļoti daudz, lai atbalstītu cilvēkus, kas ir atradu�i savu aicinājumu kalpot, darbojoties aprūpes organizācijās. Ja viņus var salīdzināt ar kājniekiem, tad jums jākļūst par lidotāju karaspēku, kas met gaismas bumbas virsū tiem, kuri pretojas Paradīzes radī�anai uz Zemes. Ar laiku, kad visi sekos Dieva Likumam, arī kājnieki pacelsies spārnos un pievienosies jums. Bet pagaidām �o cilvēku dzī�ves gaita rit ideāli, jo viņu nolūks neat�ķiras no jūsējā un palīdz viņiem augt. Atcerieties, ka garīgajā attīstībā nav sva�rīgi, vai gūsiet panākumus no materiālā redzespunkta vai ne, galvenais, lai jūsu nodomi būtu pareizi un patiesi.

Savukārt, ja vēl pagaidām neesat iemācīju�ies lidot, tad, tik intensīvi satraucoties par pārējiem, jums diez vai izdosies saglabāt veselus savus ķermeņus � kā fiziskos, tā ari smal�kos. Jūsu aurā var pat parādīties kaut kas līdzīgs grafīti � uzaicinājums pārējiem uzkraut jums savas problēmas. |a, piemēram, lielveikalā pamanāt, ka citi tī�ām jums uzgrū�as, ļoti iespējams, ka cilvēki redz �o uzrakstu jūsu aurā un pie�skaras jums, lai nodotu savas bailes un uztraukumus. Tas, iespējams, notiek tāpēc, ka patiesi vēlaties palīdzēt apkār�tējiem, ta�u, kamēr jūs nesasniegsiet nepiecie�amo tīrību, kas ļautu mainīt visas sve�ās cie�anu enerģijas, tās jūsos aizkavēsies un diez vai kādam no tā kļūs labāk. Tādēļ nā�kamreiz, kad jums kļūs slikti bez redzama iemesla, pajau�tājiet sev, kam pieder �ī sajūta � jums vai citam cilvēkam. Ja noskaidrosies, ka tās nav jūsu cie�anas, stingri pavēliet tām likt jūs mierā. Ja tas nepalīdzēs, iedomājieties sevi stāvam du�ā, spēcīgā gaismas straumē, kas no jūsu auras noskalo visu, kas nepieder jums.

Pilnīgi iespējams, ka pieradums uzvelt sev sve�as pro�blēmas jums izstrādājās bērnībā, kad ģimenē vajadzēja spē�lēt samierinātāja lomu vai rūpēties par kādu no tuviniekiem laikā, kad viņiem vajadzēja rūpēties par jums. Lai ari �āda pieredze kaut kādā mērā veicināja dziednieka pamo�anos jūsos, dziedniecībai nevajadzētu būt balstītai uz psiholoģis�kajām problēmām, kuras sakņojas bērnībā. Jūsu vidū, iespē�jams, ir arī tādi dziednieki, kas piekritu�i dziedināt, vienkār�i paņemot sev sve�as sāpes. Ta�u patiesas dziedinā�anas jēga nav palīdzēt citiem uz savas veselības un labklājības rēķina.

Jā, dziedinā�anas jēga ir uztverē, ta�u nedaudz citādā uz�tverē. Pacentieties sevi ieraudzīt tādus, kādus jūs redzu e s, � kā svētus traukus, kausus, kas gaida, lai viņus piepilda ar dzīvības enerģiju, kas nav piesārņota ar vecu nesadziju�o un sastrutoju�o ievainojumu netīrumiem. Tikai tā varēsiet pārvērst negatīvo enerģiju.

Tagad es vēlos, lai jūs dotos iedomātā ceļojumā, kas palī�dzēs saprast, kā reiz uz visiem laikiem atbrīvoties no sve�u cie�anu nastas un izpildīt savu dzīves uzdevumu.

Paņemiet papīra lapu un ar krāsainiem zīmuļiem uzzī�mējiet uz tās kausu. Ļaujieties savai iztēlei un rado�ajām spējām. Zīmējiet, kā mākat, tikai dariet to ar mīlestību. Kad pabeigsiet, uzrakstiet uz kausa visu to cilvēku vārdus, kuru cie�anas nesat uz saviem pleciem. Tie var būt ģimenes locekļi vai pacienti, vesela tauta vai izzūdo�a dzīvnieku suga. Un pret ko jūs izjūtat nepatiku? Ar ko sarunājaties un strī�daties savās domās? �o cilvēku vārdi arī jāuzraksta uz kausa, jo jums ir nepiecie�ams atbrīvoties no visiem piesārņoju�miem.

Kad esat uzrakstīju�i visus vārdus, aizveriet acis un at�slābinieties. Iedomājieties, ka stāvat pie strauta, kurā tek kristāldzidrs, dziedino�s ūdens. Vai jūs dzirdat, kā tas �alo, sitoties pret akmeņiem?

Tagad iedomājieties, ka no sava vēdera izņemat kausu ar vārdiem (tieksme uzvelt sev citu problēmas liecina par otrās un tre�ās �akras vājumu) un izlejat tā saturu strautā. Ūdens aiznes visu netīro prom uz dziedino�ās apziņas okeānu. Iespējams, gribēsiet arī izskalot kausu �ajā strautā, pirms sākt ceļu pie tā iztekas. Sākot �o mazo ceļojumu, pasakiet sev, ka esat uzticēju�i to cilvēku likteņus, kuru cie�anas bijāt uzņēmis sevi, kādam augstākam spēkam un ka jums vairs nevajag par viņiem uztraukties.

Jūs pieejat pie strauta iztekas � neliela ūdenskrituma klintī. Tur jūs sagaida brīni�ķīga Būtne � Avota Sargā�tājs �, kuru ieskauj mirdzo�a balta gaisma. Iespējams, jūs atpazīsiet �o Būtni. Jūs pavisam noteikti sajutisiet, ka viņ� jūs mii. Atdodiet Avota Sargātājam savu kausu un, kamēr viņ� to piepilda, domājiet par bezgalīgo ūdenstilpni, kas slēpjas aiz klints un no kuras �ļācas �is dzīvību neso�ais ūdens.

Avota Sargātājs sniedz jums piepildīto trauku un, turot to, piedāvā padzerties. Kad jūs dzerat, jūsu rokas saskaras. Jūs jūtat, kā dzīvais ūdens no kausa jūs atjauno, atspirdzina un atdod jums spēkus. Jūs jūtat, ka visas netīrās domas tiek aizskalotas prom. Jūs arī sajūtat, kā tā vieta ķermeni, kur atradās �is kauss, tiek dziedināta no visiem pagātnes ievai�nojumiem. Un visbrīnumainākais ir tas, ka, lai ari cik jūs dzertu, kauss vienmēr ir pilns līdz malām.

Beidzot jūs esat remdējis slāpes. Avota Sargātājs atdod jums kausu, un jūs ievietojat to ^avā sirdī. Tur tas vienmēr būs pilns, un jūs varēsiet no tā padzerties, kad vien vēlē�sieties.

Jums ir grūti noticēt, ka nākotnē jūs tie�ām gaida svēt�laime, par kādu jums ir stāstīts. Pat tagad, �ajā dzīvē, jums ir grūti noturēties uz labklājības un prieka viļņa. "Pārāk labi, lai būtu patiesība," jūs sev sakāt, un uzreiz pie darba ķeras jūsu iek�ējais dumpinieks un izjauc jūsu trauslo laimi. Lūk, kādēļ jūsu dzīve ir un paliek pacēlumu un kritumu virkne.

Priekam ir ļoti augsta vibrācija, tādēļ, ja pārāk ilgsto�i neesat to piedzīvoju�i, tas nespēs noturēties jūsu ķermenī. Ja pēk�ņi jau rīt visi jūsu skaistākie sapņi piepildītos, vistica�māk, drīz vien pēc tam jūsu laime izplēnētu kā dūmi. Tas ir lidzīgi kā palaist augstu elektrisko strāvu mazjaudīgā elek�triskajā ķēdē � vai nu sadegs dro�inātāji, vai sakusīs kāds kontakts.

Mani dārgie, jūs, pa�i to neapzinoties, esat tā pieradu�i pie neapmierinātības un nebeidzamiem kompromisiem, ka tas jums kļuvis par normu. Pieņemsim, ka dodaties garā pārgājienā un pa�ā ceļojuma sākumā atskārstat, ka kurpē ir iekļuvis ass akmentiņ�. Jūs kaut kāda iemesla dēļ nevarat novilkt kurpi, tādēļ cen�aties iet tā, lai nenodarītu sev sāpes, � tikai uz pirkstgala vai tikai uz papē�a, vai vēl kaut kā citādi, turklāt pakļaujot sāpēm kādu citu ķermeņa daļu.

Ce|ojuma beigās jau būsiet pieradis klibot, tāpēc, kad bei�dzot izkratīsiet no kurpes akmeni, normālais pārvieto�anās veids sākotnēji varētu �ķist dīvains. Tie�i tāpat, ja jūs rit pamostos un konstatētu, ka dvēsele pēk�ņi ir kļuvusi ab�solūti vesela un nesatricināma, jums �ķistu, ka kaut kā pie�trūkst, jo esat tik ļoti pieradu�i pie sāpēm.

Lai atbrīvotos no �i ieraduma, izmantojiet iztēli, bet pēc tam strādājiet ar savu fizisko ķermeni.

Vispirms iztēlojieties kaut kādu brīdi nākotnē, kad visi jūsu sapņi kļūs realitāte. Piemēram, ja sapņojat par dzīves pavadoni, iedomājieties, ka ilgas un vientulība jau ir pagā�ju�as, ka jūs mīlat un tiekat mīlēti, ka jūs ar prieku stāstāt draugiem par mīļoto cilvēku. Iedomājieties, ko jūs tajā brīdī jūtat, un pārlieciniet sevi par to, ka tā ir realitāte. Pasakiet sev: "Tas, ko es vēlos, man ir jau tagad." Atcerieties, ka ta�gadne � tas ir radī�anas bridis; viss, par ko jūs domājat un kam ticat pa�reiz, noteikti notiks. Noskaņojieties uz �o izjūtu un pacentieties noturēt to pēc iespējas ilgāk. �ajā brīdī jūsu ķermeņa vibrācijas mainīsies � tās paātrināsies tik lielā mērā, cik jūs būsiet spējīgi iedomāties �o prieku. Kad ķermenis pieradis vibrēt harmonijā ar prieka enerģiju, jūs sāksiet piesaistīt sev apstākļus, kas spēj atnest jums �ādu prieku. Ta tam ir jābūt, jo tāds ir likums. Tas, kas ir ārpusē, līdzinās tam, kas ir iek�pusē.

Jēzus �o domu izteica ļoti lakoniski: "Un viss, ko jūs lūg��anā prasīsiet ar ticību, jums tiks dots." Viņ� neteica, ka jūs saņemsiet kaut ko, ja labi uzvedīsieties vai ja Viņam būs labs noskaņojums. Nē, Viņ� vienkār�i pateica: ja jums ir ticība, visu saņemsiet tāpat, bez jebkādiem citiem nosacījumiem. Ticība, par kuru Viņ� runā, ir ticība tam, ka jums jau �obrīd ir tas, par ko jūs lūdzat.

Ar �ādu ticību ik mirkli būsiet laimīgs neatkarīgi no notieko�ā un vēlēsieties uzticēt Dievam piepildīt jūsu sap�ņus. Atcerieties, ka Dievs nekad nenokavē, Viņ� piepildīs jūsu sapņus precīzi īstajā laikā!

Un, starp citu, kā gan kaut kas varētu būt pārāk labs, lai būtu patiesība, ja Patiesība jebkurā gadījumā ir nevaino�jama?

Vai tas ir lemts?

Tas ir gudri � nesteigties ar secinājumiem, kad kaut kas jūsu dzīvē neizdodas, un nedomāt a priori, ka tas tā bija lemts. Tā ir pārāk vienkār�a pieeja.

Ja jūs, piemēram, nokavējāt vilcienu un palaidāt garām svarīgu tik�anos, nemēģiniet sevi uzreiz pārliecināt par to, ka jums bija lemts to nokavēt. Daudz ticamāk, ka jums bija lemts iegūt vēl vienu mācību par punktualitāti.

Ta�u, ja jūs, nokavējis vilcienu, iesēdāties nākamajā un tur iepazināties ar cilvēku, kas mainīja visu jūsu dzīvi, tad jūs patiesi varat teikt, ka jums bija lemts nokavēt pirmo vil�cienu.

Mācība ir tā, ka jums vispirms jāizanalizē notiku�ā sekas un tikai pēc tam jāizlemj, vai tas bija lemts.

Kur� rindā pēdējais?

Garīgā izaugsme ienes jūsu dzīvē aizvien vairāk skaistu un brīni�ķīgu notikumu, un da�i no jums uztraucas, kā sa�valdīt savu ego un personīgā svarīguma izjūtu.

No �ī uztraukuma ir viegli atbrīvoties � pietiek tikai atcerēties, ka esat pēdējais (lai arī vienīgais, kas apveltīts ar cilvēka ķermeni) posms ķēdē. Vienā �is ķēdes galā ir jūsu Augstākais Es, otrā � Dievs.

Tāpēc, kad kāds jums pateicas par labu darbu, iedomā�jieties, ka nododat �o pateicību tālāk pa ķēdīti. Tā jūs atgādi�nāsiet sev, ka patiesībā nemaz neradāt labo, bet tikai izlai�at to caur sevi, caur savu Augstāko Es.

Turldāt, tā rīkojoties, jūs nostipriniet visus pārējos ķēdes posmus.

Ja laiku pa laikam jūtat nomāktību, izmisumu vai nik�numu, dzirdot, ka cilvēki turpina iznīcināt Zemi un darīt to, kas jūs neapmierina, atcerieties � jums ir dota spēja mainīt ikviena cilvēka apziņu. Tikai jūsu gara spēks vien var izārstēt jebkuru dvēselisku vai fizisku slimību ikvienā cilvēkā.

Padomājiet par kristālu un to, cik ideāla ir tā struktūra. Ja sīku kristālu iegremdēsiet speciālā kristāliskā �ķīdumā, tas izaugs, tajā pa�ā laikā saglabājot gan formu, gan ideālo struk�tūru.

Tāpat kā �is �ķīdums satur neredzamus kristālus, katrā cilvēciskajā apziņā jau atrodas apgaismība, tikai slēptā tonnā. Iedomājieties, ka esat sīks kristāls, bet sabiedrība � �ķīdums, kurā tas aug. Jūsu spēkos ir izraisīt pārmaiņas ap�kārtējo cilvēku apziņā. Jo vairāk jūsu būtība piepildīsies ar gaismu, jo ātrāk izzudīs slimības tiem cilvēkiem, ar kuru enerģētisko lauku nonākat saskarē, jo jūs ar savu enerģiju neapzināti ierosināsiet viņos tādu pa�u stāvokli.

Ta�u ņemiet vērā, ka arī pretējais ir patiesība � jūsu ag�resīvā enerģija pamodina citos cilvēkos snaudo�o agresiju. Tādēļ, ja bistaties no nelaimes vai grūtībām, citi nekavēsies jums tās nodro�ināt. Būtībā apkārtējā pasaule vienmēr dan�cos pēc jūsu stabules. Un tie�i to pa�u var attiecināt uz jūsu ikdienas dzīvi un pasauli kopumā. Katra cilvēka atbildes reakciju pret jums izraisa jūsu diriģenta zi�ļa kustības, kas savukārt izriet no jūsu uzskatiem un ticības. Un tā ir jūsu izvēle, vai vēlaties diriģēt nesakarīgu kapa dziesmu vai me�lodisku simfoniju.

ļums diez vai izdosies novērtēt savas pozitīvās ietek�mes uz apkārtējiem mērogu, jo tas iespējams vien tajā gadijumā, ja sagaidāt uzslavas un pateicību no tiem, kam palīdzat. Spēja pārvērst cilvēkus jums parādīsies vien tad, kad jūs atbrīvosieties no visiem egoistiskajiem motīviem. Kad sāksiet pozitīvi ietekmēt cilvēkus, pie jums atnāks kaut kas cits � dzīvesprieks, dziļa izpratne par beznosacījuma mīlestību, spēja apbrīnot visa eso�ā skaistumu un pilnību. Jūsu sirdi pārpildīs pateicība un slavē�ana, un, kas pats gal�venais � nesatricināmā Dieva mīlestība.

Kā to sasniegt? Atgriezīsimies pie analoģijas ar kristālu. Tagad es piemēram minē�u briljantu, jo mēs jūs vērtējam ne mazāk kā jūs �o dārgakmeni. Kā jūs zināt, briljants ir ļoti, ļoti ciets. Neviens cilvēks nav spējīgs ar kailām rokām mainīt tā formu. Lai mainītu pasauli, jums ir jābūt tikpat stingriem un nepakļāvīgiem citu varai kā briljantam un jums tikpat ne�vainojami jāatstaro gaisma. īsāk sakot, jums būs nepiecie��ams ne mazums vīri�ķības, lai cilvēku pasaulē kļūtu par to, kas minerālu pasaulē ir briljants.

Katrā neapstrādātā dimantā snau� spo�s spīdums. Da�i no jums nevēlas mirdzēt � viņi baidās zaudēt pār sevi kon�troli, citi � ka viņu mirdzumu noturēs par patmīlību vai lie�lummāniju. Ta�u, mani dārgie, lai ko jūs ari domātu, jūs visi esat dimanti. Izrunājot vārdus: "Lai notiek Tava griba" � jūs nododat sevi Dieva rokās, un Viņ� cen�as jūs noslīpēt un nopulēt tā, lai jūs vislabākajā veidā atstarotu Viņa gaismu. Pieņemot Viņa gribu, jūs līdz ar to pieņemat ari visus savas dzīves apstākļus un notikumus, ar kuriem Viņ� pārvēr� jūs par dārgakmeni ar daudzām �ķautnēm.

Es nebūt nevēlos, lai �is salīdzinājums ar briljantu jūs vedinātu uz domām, ka jūsu kalpo�anai jābūt pēc iespējas spilgtākai un pamanāmākai. �im mirdzumam nebūt nav jāizpau�as kā ekstravertas personības iezīmēm, ta�u jūsu acis gan lielākoties iegūs īpa�u mirdzumu. Cilvēki sāks teikt, ka jums ir ipa�a aura, ta�u aura � tā ir neparasta parādība, tādēļ pat nesāciet to analizēt. �im piemēram ar briljantu būtu pietiekami uzskatāmi jāparāda, ka, lai mainītu cilvē�cisko apziņu, nepiecie�ams spēks, tīrība, atteik�anās un pāri visam � pazemība.

Ja vīruss ir izturīgs un lipīgs, pilnigi pietiek ar vienu cil�vēku, lai sāktos epidēmija. Un nav nekā lipīgāka par Mīles�tību. Es aicinu katru no jums sākt Mīlestības epidēmiju savā dzīvesvietā, pilsētā, valstī. Sākotnēji jums būs nepiecie�ams atbrīvoties no bailēm un neuzticības, tas ir, no trīsdimensionālās pasaules ilūzijām. Tie�i to domāja Jēzus, pārliecinot savus sekotājus "būt pasaulē, bet ne no pasaules". Kad atvēr�sieties brīnumiem un labvēlībai, jūsu sirds un prāts apvieno�sies, un tajos iesakņosies svinē�anas un pateicības gars, kas pats par sevi ir aizraujo�s. Un, kas vēl svarīgāk � jūsu dzīvē ienāks Mīlestība! Mīlestība pilnībā iemīlēs jūs, un jūs iemī�lēsiet to, un jūsu mīlestība pret Mīlestību pārpildīs visu jūsu būtību, un jūsu sirds zinās tikai vienu Patiesību.

Pēc tam ar jums notiks brīnumainas lietas, piemēram, kad ieiesiet cilvēku pilnā istabā, atmosfēra tajā uzreiz mainī�sies uz labo pusi, vai, piemēram, cilvēkam, kam blakus stāvē�siet rindā pie veikala kases, pēk�ņi pāries galvassāpes vai strauji uzlabosies garastāvoklis. Jūsu klātbūtne un vibrācijas labvēlīgi ietekmēs apkārtējos. Tikai tā var atmodināt cil�vēkos labāko un izkliedēt sasprindzinājumu vai konflikta situācijas. Tikai tā cilvēku vidū var izplatīt mieru un labo gribu.

Tul jūs sapratīsiet brāļa Pāvila vārdu jēgu: "Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, es būtu skano�s var� vai �ķindo�s zvārgulis.

Un nākamreiz, kad izdzirdēsiet jautājumu: "Uz kurieni gan iet �ī pasaule!?" � jūs ar absolūtu pārliecību atbildēsiet: "Uz skaistumu un laimi!

"Bet es domāju, ka jau esmu uzticējies!"� tā noteikti teiks kāds no jums, kad es ieteik�u to darīt. Jo sliktāk jums, ja man vajadzēs jums sacīt: "Apbruņojieties ar pacietību, mani dārgie!" � pēc tam kad jūs it kā jau esat uzticēju�ies Dievam. �i piebilde vienmēr izraisa ļoti interesantu reak�ciju jūsu enerģētiskajā laukā. Man uzreiz kļūst skaidrs, ka vēl neesat patiesi uzticēju�ies, jo vai nu vēl �aubāties, vai uzticat Dievam savu problēmu atkal un atkal (it kā Dievam ir nepiecie�ami atgādinājumi!), vai esat pārāk ieinteresēti iznākumā.

Jūs neesat līdz galam uzticēju�ies Dievam, ja jūs vēl jo�projām māc raizes. Mani dārgie, tie�i tajā jau ari ir uzticē��anās jēga � nodot savu problēmu un atslābināties. Pro�tams, ka laiku pa laikam jūs atcerēsieties par to, ta�u tajā bridi vienkār�i atviegloti nopūtīsieties un sev teiksiet: "Cik lieliski! Man vairs nevajag satraukties ne par ko, jo Dievs atradis tādu risinājumu manai problēmai, par kuru es pat nesapņoju!"

Jūs vēl neesat uzticējies Dievam, ja jums tas jādara atkal un atkal. Uzticēties, tāpat kā lūgt par kaut ko, vajag tikai vienu reizi. Ne�aubieties, mani dārgie,� Dievs jūs sadzir�dēs jau pirmajā reizē. Lai kaut ko uzticētu, nav nepiecie��ama noteikta procedūra. Lai kā ari jūs to darītu, visu izdarī�siet pareizi, ja vien jūsu nolūks būs patiess.

Ja kaut ko ļoti stipri vēlaties, nedomājiet, ka pilnībā pie�tiek uzticēt savu slēptāko sapni Dievam un domāt, ka visa atbildība par tā realizē�anu tagad atrodas Dieva rokās, kā daudzi no jums to ir sapratu�i. Atvainojiet, mani dārgie, bet tas var būt diezgan riskants pasākums, jo jūs Dievam patie�sībā sakāt kaut ko līdzīgu �im: "Es gribu to un to, ta�u, ja Tu man iedosi kaut ko citu, labāku, vai vispār neko neiedosi, es to pieņem�u ar prieku."

Pirms uzticēt kaut ko, problēmu vai vēlmi, iedomājie�ties vissliktāko iznākumu un padomājiet, vai jūsu ego ar to samierināsies. Iespējams, ka viss ne�ķitīs nemaz tik slikti, un tad jūs atbrīvosieties no bailēm. Nekas nevar jums atņemt Dieva mīlestību � es ceru, ka jūs to apzināties. Un kas gan var būt svarīgāks? Ja jūs, uzticoties Dievam, esat nonāku�i pie �īs Patiesības, kas gan var būt labāks?

Ja baidāties uzticēties, jo tiecaties pēc absolūtas kontro�les pār sevi un savu dzīvi, ziniet, ka padodaties Dievam, kas dzīvo jūsos, tas ir, pa�ai gudrākajai, pa�ai zino�ākajai un pa�ai mīlo�ākajai daļai jūsos.

Ja baidāties, ka Dievs vēl jums kaut ko citu, ne to, ko pa�i sev novēlat, es jums teik�u tā: "Jūs no tās sajūtas izaugsiet!" iespējams, jums vajadzēs pastāvēt uz ceļiem, pirms sapra�tīsiet, ka Dievi�ķā Gudrība lieliski zina, kas jums sagādās patiesu prieku.

Uzticēties � to vajag darīt bez nosacījumiem. Tas ir bezbailīgs ticības akts, nevis izsvērts un labi apdomāts lēmums, kas jums atnesis kādu konkrētu, jums vēlamu re�zultātu. Jums nevajag prasīt nekādas garantijas, bet gan izmest no galvas apsvērumus, kā, kur un, it ipa�i, kad tas notiks.

Un neaizmirstiet par to, kas jūs sagaida, kad uzticēsiet Augstākajam visu savu dzīvi. Jūs iegūsiet Varu, tas ir, jūs val�dīsiet kopā ar Augstāko. Jūs sapratīsiet patieso spēka varu un izpratīsiet patieso nozīmi vārdiem, ko teica Jēzus: "Es neko nevaru radīt pats no sevis." Jūs pilnībā izbaudīsiet to, ka ir tikai viens patiess spēks � Mīlestība.

Da�iem no jums ir grūti saprast, ar ko dvēsele at�ķiras no gara. Es vēlos piedāvāt savu skaidrojumu abiem �iem jēdzieniem.

Iedomājieties sveci skaistā stikla traukā, uz kura iegra�vēti unikāli un brīnumaini raksti. Sveces liesma ir jūsu gars � jusu nemainīgā, mū�īgā daļa, Dieva dzirksts. Savu�kārt stikla ietvars � tā ir jūsu dvēsele, un gravējumi uz tā vēsta par jūsu dvēseles iegūto pieredzi, un uz tā izgaismojas arī jūsu nākotnes plāns.

Ja stikls ir netīrs, liesma caur to nevar izstarot gaismu, un arī raksts uz tā nav skaidri saskatāms. Jo tīrāks stikls, jo vai�rāk gaismas tas lai� cauri un ir labāk saskatāmi raksti uz tā. Jūsu mērķis ir notirīt stiklu tik tīru, lai gaismu no sveces lies�mas neaizsegtu pat niecīgs netīrums un lai gravējums kļūtu pilnībā ieraugāms.

�o stiklu var attīrīt tikai evolūcijas procesā. Un, lai to izdarītu, jums būs nepiecie�ama enerģija, kas glabājas jūsu Augstākajā Es � pa�ā visgudrākajā, viszino�ākajā un vismī�lo�ākajā jūsu daļā. Vibrējot rezonansē ar savu Augstāko Es, jūs rado�i izmantojat savu brīvo gribu, un tas nozīmē, ka caur stiklu izkļūst vairāk gaismas. Savukārt, ja neieklau�sāties savā Augstākajā Es un izmantojat savu brīvo gribu nepareizi, stikls kļūst necaurredzams.

Izlaidiet savu gaismu uz āru! Jūs jau zināt, ka atvērties nebūt nenozīmē pazaudēt sevi. Da�i no jums nespēj pilnībā uzticēties Gaismai, jo baidās zaudēt savu individualitāti. Ta�u viss ir tie�i otrādi � kad padosieties, sare�ģītais raksts uz jūsu dvēseles stikla, kurā �ifrēta visu iepriek�ējo dzīvju pieredze, parādīsies daudz skaidrāk. Kļūs redzami nopelni, ko ieguvāt, cienīgi pārvarot nopietnas problēmas. Jūs tik daudz esat cietu�i, lai kļūtu par cilvēkiem, tad kādēļ jūs tagad slēpjat savu pagātni? Lepojieties un priecājieties par �o brī�numaino un sare�ģīto rakstu! Jūs to neredzējāt, kad jūsu dvēseles stikls bija nespodrs, bet tagad tas ir izgaismots no iek�ienes un tā skaistums iedve� jums godbijību.

Ikviens �ī raksta izliekums ir daļiņa no jūsu uzkrātās dzī�ves gudrības, izietajām mācībām, labajiem darbiem. �ajā rakstā ir ietverts viss � jūsu piedzim�anas, kaislības, mo�cības, nodevības, kalpo�anas, krustā si�anas un aug�āmcel��anās.

O jā, mani mīļotie draugi, tas viss ir attēlots jūsu dvēselē, un mēs mūsu pasaulē esam priecīgi redzēt jūsos tikai to. Iedomājieties, ka katru dienu pastaigājaties pa pa�ām sla�venākajām katedrālēm, baudot gaismu, kas iespīd caur krā�sainajām vitrā�ām, un jūs sapratīsiet, ko mēs jūtam, kad nolai�amies pie jums.

Vai varat pateikt, kā man veiksmīgāk nodibināt saikni ar saviem pavadoņiem:

Es labāk to nemaz nedarītu! Man jāatzīstas, ka neredzu īpa�u jēgu pavadoņiem, lai gan pats esmu viens no tiem. Tādēļ es nebūt nedomāju, ka izdarī�u jums pakalpojumu, palīdzot izveidot ar viņiem kontaktu. Viss, kas jums nepie�cie�ams, ir vienkār�i zināt, ka viņi eksistē, palīdz jums, vada jūs un vienmēr ir jums blakus. Pavadoņu meklējumi var uz�vest jūs uz nepareizā ceļa, jo jūsu attiecības ar viņiem nekādā ziņā nevar aizstāt tās attiecības, kuras jums vēl tikai būs jāiz�veido ar savu iek�ējo vaditāju.Jūs rīkotos daudz prātīgāk, ja novirzītu savu enerģiju uz to, lai mēģinātu rast vienotību ar �o mīlestības un gudrības avotu, nevis velti to izniekotu, lai noskaidrotu, kas un kādēļ jūs atbalsta neredzamajā pasaulē. Tajā pa�ā laikā mēs nenogursto�i rūpēsimies par jums mēs jūs atbalstīsim, līdz būsiet spējīgi patstāvīgi iet uz priek�u.

Es vēlos, lai reiz jūs saviem pavadoņiem varētu pateikt: "Nu tā, zēni un meitenes, man bija liels prieks ar jums iepa�zīties, lai ari kas jūs būtu, ta�u jūs man vairāk neesat vaja�dzīgi!" Tad mēs, jūsu pavadoņi, varēsim nodoties daudz augstākai kalpo�anai cilvēcei kopumā, bet mūsu funkcijas uz Zemes sāktu pildīt jūs. Vai jums negribas kļūt par pavadoni, nepametot savu fizisko ķermeni? Kad izveidosiet kontaktu ar savu "iek�ējo balsi", jums parādīsies tie�i tikpat daudz vīri�ķības, gudrības un mīlestības kā jebkuram citam pa�vadonim, ja ne pat vairāk.

Un nākamajos gados, kad cilvēces apziņa izjutīs spie�dienu transformēt sevi, radīsies ļoti daudz samulsu�u un pārbiedētu cilvēku, kas meklēs �ādu palīdzību pie līdzcilvē�kiem. Ne jau visi būs gatavi noticēt tādam vecam spokam, kāds esmu es, un domāju, ka viņi būs laimīgi grūtā stundā ieraudzīt blakus jūs, savām acīm ieraudzīt, kā Mīlestība izdziedē un iedvesmo cilvēku. Daudziem no jums tie�i �ādas palīdzības snieg�ana ari ir patiesais dzīves uzdevums. Ari es reiz veicu �o ceļu un tagad ļoti vēlos, lai jūs ietu manās pēdās.

Ko jūs ieteiktu tiem, kas jau ir nodibināju�i saikni ar saviem pavadoņiem: Vai vajadzētu to pārtraukt ?

Noteikti ne. Ir dvēseles, kuru mērķis ir tie�i būt par ins�trumentu, ieroci garīgo būtņu rokās, ta�u �ajā gadījumā vienmēr ir risks iegrimt slinkumā un pa�apmierinātībā, ja attiecības ar pavadoni nes labus rezultātus vai apmierina kādu noteiktu psiholoģisku cilvēka nepiecie�amību. Jo tālāk cilvēks iet pa garīgās attīstības ceļu, jo lielāka iespējamība, ka viņa attiecības ar pavadoni izzūd pa�as par sevi vai ieņem citu formu � tas, starp citu, attiecas arī uz cilvēku savstarpējām attiecībām. Jūsu spēja biedroties ar pavadoņiem nekādā ziņā nav uzskatāma par jūsu garīgās attīstības mēr�auklu, tie�i tāpat kā pavadoņa spēja komunicēt ar cilvēkiem nevar tikt uzskatīta par mērauklu viņa garīgajai izaugsmei.

Diem�ēl attiecības ar pavadoņiem da�kārt kļūst par iemeslu skaudībai un strīdiem. Es izvairos atbildēt uz jau�tājumiem par to, kā sauc to vai citu pavadoni, jo mūsu pasaulē vārdam ir pavisam cita nozīme. Beidzot sarunu ar cilvēku, es pārstāju būt par Balto Vērsi. Iedomājieties �ādu situāciju � jūs man jautājat, kas ir jūsu pavadonis, un es jums atbildu, ka viņ� reiz bija Ēģiptes augstākais priesteris, ļūs esat ļoti apmierināts ar atbildi. Ta�u tad �o pa�u jautā�jumu uzdod jūsu draugs un uzzina, ka viņa pavadonis ir ķīnie�u zemnieka gars. Jūsu draugs var izjust sa�utumu un pajautāt: "Tā nav godīgi! Kāpēc tev ir augstākais priesteris, bet man � nabaga zemnieks?" Ta�u es viņam nepateicu, ka �is ķīnie�u zemnieks iepriek�ējā dzīvē bija ēģiptie�u faraons. Vai tagad jūs redzat, ka nav nekādas nozīmes tam, kas viņ� bija kādā no saviem iemiesojumiem uz Zemes. Es sevi saucu par Balto Vērsi tāpēc, ka tā mani sauca manā pēdējā inkarnācijā, un tāpēc, ka tā jums ir vieglāk ar mani sarunāties. Bet jūs varat mani saukt, kā vien vēlaties, jo no tā manas mācības jēga nemainīsies.

Starp pavadoņiem ir loti daudz Amerikas indiāņu. Kāpēc:

Es zinu, ka reiz mēs, indiāņi, bijām modē, ta�u tagad tā ir mainījusies. Es saprotu: ja jūs �obrid vēlaties būt modē, jums par pavadoni vajadzētu īstu citplanētieti.

Kā jau teicu, es izvēlējos būt jūsu vidū pazīstams ar vārdu Baltais Vērsis tikai tāpēc, ka tā mani sauca manā pēdējā inkarnācijā, nevis tāpēc, ka �is vārds visspilgtāk atainotu manus cilvēciskos sasniegumus. Ta�u, kā jūs pa�manīsiet, mana mācība neaprobe�ojas tikai ar Amerikas indiāņu filozofiju, lai arī es cen�os izmantot visu to dzīves gudrību, ko uzkrāju tajā dzīvē.

Lai atjaunotu līdzsvaru uz planētas, jūsu civilizācijai vajadzētu daudz ko pamācīties no indiāņiem, un es ceru, ka mans �ībrī�a tēls kaut nedaudz jums atgādinās par to. Es saku "daudz ko", bet ne "visu", jo sve�u pieredzi vienmēr vajag aizņemties ar prātu.

Tie�i tāpat daudz ko varētu iemācīties no Austrālijas aborigēniem un no Āfrikas bu�meņiem, un no citām tautām, kas dzīvo cie�ā saskarē ar dabu. Viņi zina, kā dzīvot harmo�nijā ar Māti Zemi, un ciena visu, ko radījis Dievs. Un tie�i tas jums �obrīd ir nepiecie�ams. Es tikai jūs lūdzu � kad pētīsiet �o tautu dzīves filozofiju, nevajag apraudāt viņu izzu�anu un sa�ust par netaisnībām, kas it kā ir nāku�as pār �o cilvēku galvu. Tā rīkojoties, jūs viņus no�ķirat no Die�vi�ķās Kārtības, kas ir nevainojama savā būtībā, un ar noso�dījumu un pagātnes ēnām radāt savā dvēselē nevajadzīgu diskomfortu.

Nekas nav pazaudēts. Nevajag cildināt izzudu�ās civi�lizācijas. Atceroties savus iemiesojumus uz Zemes, arī pē�dējo, es bie�i sarkstu no kauna, jo biju tik tālu no Patiesības. Protams, Senajā Ēģiptē vai maiju civilizācijā bija daudz kas iespaidīgs, ta�u varu apstiprināt, ka �obrīd jūs esat kļuvu�i daudz attīstītāki � ja vien, protams, bijāt tur ari tad. Iespē�jams, ka tām civilizācijām bija atslēgas, lai piekļūtu kādām slepenām zinā�anām, ta�u dzīve tolaik bija daudz ne�ēlī�gāka. Jums, mani dārgie, ir Mīlestība, un tā ir nepiecie�ama jums daudz vairāk nekā sfinksu vai piramīdu noslēpumu atrisinājums.

Jums būtu jāzina, mani dārgie, ka tas vien, ka kāds gars mitinās viņpus fiziskās pasaules, nepadara viņu automātiski par avotu gudrībai, kurai jums būtu jāpievēr� īpa�a vērība. Un arī to vārdiem nav nekādas nozīmes.

Es uzdro�inos teikt, ka da�i no jums pārāk lielu nozīmi pie�ķir vārdiem un pieņem par tīru patiesību jebkuru ziņo�jumu tikai tāpēc vien, ka pavadonim ir iespaidīgs vārds. Ir cilvēki, kam tīk dēvēt sevi par pazīstamām personībām, un tie�i tāpat arī gara pasaulē ir būtnes, kam ir problēmas ar savu identitāti un kas, kolīdz rodas izdevība, ar baudu dēvē sevi par Napoleonu vai Maķedonijas Aleksandru, nemaz nerunājot par Bībeles personā�iem. Diem�ēl arī astrālajā pasaulē mēdz būt problēmas ar ego.

Es jums to saku, lai atgādinātu, ka svarīgs ir ziņojums, nevis tas, kas �o ziņojumu atnes. Jo nozīmīgāks �ķiet gars, kas ziņu atnesis, jo vairāk jāpārliecinās, vai tā nāk no Dieva.

Ziņojumi, kas nāk no Patiesības un Mīlestības pasaules, nespēj izraisīt bailes un satinēt drūmus pareģojumus, jo patiesa mīlestība izdzen bailes. īsts Dieva sūtnis nes jums labas ziņas, iedro�ina jūs im neļauj zaudēt ticību saviem spēkiem un spējai uzturēt kontaktu ar Dievi�ķo daļu, kas mīt jūsos. Tāds sūtnis nekad nepieprasīs aklu uzticību un nedos jums iemeslu celt sevi augstāk par pārējiem, jo Dievs jūs mīl vienādi un vēlas, lai visi paceltos aug�up pēc iespējas ātrāk. Viņ� nemēģinās izdabāt jūsu ego, drīzāk sāks jūs uz�mundrināt, un savas būtības dziļumos � tur, kur atrodas jūsu personības brīni�ķīgā, mīlo�ā daļa, � sajutīsiet, ka Viņ� par jums rūpējas.

īsts sūtnis nemēģinās jums atņemt jūsu Dievi�ķās Tie�sības radīt pa�iem savu realitāti un nepareģos jums citu nākotni kā vien to, kurā jūs spētu saskatīt sava augstāko potenciālu realizāciju. Patiesais Dieva Sūtnis jums palīdzēs saprast, ka esat nevainojami jau tagad, pat ja vēl neesat līdz galam apzināju�ies savas iespējas.

Saskarsme ar īstu sūtni notiek ne tikai ar vārdiem, bet ari mīlestības valodā. Ļaujiet, lai mīlestība runā pati par sevi.

Un tā ir patiesība, ka ir lieli skolotāji, kas sazinās ar cil�vēci caur atsevi�ķiem cilvēkiem � to vidū ir arī jūsu iemīļo�tie svētie un, protams, pats Skolotājs Jēzus. Ta�u, ja jūs, pie�mēram, apmeklēsiet lekciju, ko caur mediju lasa kāds Skolotājs, jūs saņemsiet �ī Skolotāja enerģiju tikai daļēji. Medijs var sevī pilnībā uzņemt Skolotāja enerģiju tikai vienā gadījumā � ja viņā ir tāda pati enerģija. Tad kādēļ viņam nodot citas būtnes enerģiju, ja viņ� var izmantot savu per�sonīgo?

Un vēl � garīgajā pasaulē ir Gaismas kalpi, kas palīdz cilvēcei un kuriem nav ne konkrēta vārda, ne formas. Jūs ne�atradīsiet vēstures grāmatas, kurās viņi ir pieminēti, ta�u tā�dēļ viņu nestie ziņojumi nekļūst mazāk svarīgi.

Neaizmirstiet arī, ka jums palīdz klusi un nemanāmi � tā, ka par to nerodas ne vismazākā nojausma. Sasniegt Ap�solīto Zemi jums, mani dārgie draugi, palīdz neskaitāms daudzums būtņu; viņi ved jūs no baiļu pasaules, zaudēju�miem un vientulības uz Paradīzi Zemes virsū. Viņi nemeklē atzinību un kalpo pa�as kalpo�anas dēļ, kā arī tāpēc, ka mīl jūs, mii daudz spēcīgāk, nekā spējat iedomāties. Viņu balva par kalpo�anu ir prieks, ko viņi no tās iegūst.

Tie�i tāpat notiek uz Zemes. Da�i no jums meklē atzi�nību un slavu, citi klusi un nemanāmi strādā sviedriem vaitjā; ta�u es vēlos pateikt, ka no garīgā skatpunkta neviens no �iem ceļiem nav pārāks par citu. Kalpo�ana notiek garī�gajā pasaulē, un tie�i tāpat, kā pamanāmākie no jums riskē nostiprināt sava svarīguma sajūtu, tā nemanāmākie riskē iekrist nepatiesā pieticībā.

Ta�u jūsu vidū daudz vairāk ir tādu dvēseļu, kas kalpo, par to neaizdomājoties. Kad tās ieradīsies garīgajā pasaulē un atskatīsies uz aizvadīto dzīvi, viņus gaida ļoti patīkams pārsteigums.

Iedomājieties tādu ainu � jūs nonākat garīgajā pasaulē, un viens no Kannas Skolotājiem saka: "Kas palīdzēs �ai būt�nei izanalizēt viņas dzīvi?" Mēs visi tūdaļ paceļam roku un cits par citu skaļāk saucam: "Es! Es palīdzē�u! Lūdzu, izvē�lieties mani!" Mēs ļoti mīlam �o darbu � mums ļoti patīk novērot, kā jūs priecājaties un brīnāties, kad kļūst skaidrs, ka dzīvē, kuru uzskatījāt par tuk�u un neizdevu�os, patiesībā ir bijis ļoti daudz mazu rīcību, kuras veicāt pilnīgi dabīgi, pat neaizdomājoties par to, ka tā arī ir patiesā kalpo�ana. Un mēs nekad neatstājam bez uzmanības jūsu labos darbus, it īpa�i ja darāt tos ar tik lielu mīlestību, uz kādu vien esat spējīgi.

�eit pateiktā jēga ir tajā, ka jums pat nevajag censties izsvērt savus vai sve�us nopelnus, jo tas nav jūsu spēkos. Vienkār�i pacentieties panākt iespējami vairāk ar to, kas ir jūsu rīcībā, bet jums ir viss, lai sasniegtu pa�as augstākās virsotnes. Pat visvienkār�ākais darbs, ja to izpildīsiet ar pa�reizo garīgo noskaņu, var jūs pacelt visaugstākajā punktā.

�odien jūs no visām pusēm dzirdat cilvēces un jūsu planētas nākotnes pareģojumus.

Es gribu jums atgādināt: viens no pa�iem senākajiem pareģojumiem vēsta, ka būs milzum daudz viltus pareģu, un �odien �is pareģojums ir tik aktuāls kā nekad agrāk.

Jūs esat apjuku�i, un ne tikai tāpēc, ka tie pareģojumi, kurus dzirdat, bie�i vien ir pretrunā cits citam. Jūs baidāties, ka pa�i baisākie no tiem varētu piepildīties. Atsevi�ķi pare�ģojumi, kas �odien nonāk fiziskajā pasaulē, ir absolūti meli, pārējie da�ādās pakāpēs izkropļo patiesību.

Saprotiet, mani dārgie, ka metodes, kuras �obrīd ir mūsu rīcībā, lai sazinātos ar jums, nav ideāls saziņas veids, bet pa�gaidām nevar būt citu ceļu. Attiecības starp mūsu pasaulēm sāka veidoties tikai pirms da�iem gadu desmitiem � pēc tam kad sākās "spiritisma kustība", kā jūs to saucat, � un pagaidām atrodas savas attīstības sākuma fāzē. �īs attiecības jau daudz mazāk atgādina iespaidīgu �ovu un pamazām kļūst aizvien efektīvākas. Lai pārliecinātos, ka garīgā pasaule ek�sistē, jums vairs nav nepiecie�ams teātris ar mainītām sejām un balsīm, ko sākotnēji izspēlēja mediji. Tomēr, satiekoties ar tādiem spokiem, kāds esmu es, būtu tikai normāli, ja cil�vēkam nostrādātu veselīgs skepticisms. Lētticība astrālajām būtnēm ir tas pats, kas asins smar�a haizivīm. Tādi cilvēki, kas varētu kalpot par instrumentiem mūsu rokās, patie�ām ir reti sastopami, jo viņiem sevi jāapvieno pietiekama objek�tivitāte, pazemība un garīgā veseliba, lai viņi vienmēr spētu saņemt un nodot informāciju neizkropļotā veidā.

Mēs vēlamies, lai jūs no mācības, ko jums nododam, iegūtu pēc iespējas vairāk, ta�u vēlamies ari, lai jūs iemācī�tos spriest skaidri un objektīvi, izvēloties no iegūtās infor�mācijas pārpilnības tikai to, kas jums �ķiet patiess.

Ta�u visvairāk mēs vēlamies, lai jūs iemācītos uzticēties savai iek�ējai balsij un paļautos tikai uz to � katru minūti ik dienu tā īstajā bridi sniegs jums visu informāciju, kas ne�piecie�ama, lai pilnvērtīgi dzīvotu tagadnē, nebaidoties par nākotni. Ta ari ir ideāla komunikācija. Kā teica svētais Pāvils himnā, slavinot Mīlestību: "Kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad �is bridis pienāks, es beidzot varē�u atstāt visus savus līdz�inējos darbus un doties pensijā! Un jūs varēsiet izmest �o un visas pārējās grāmatas, kas jums ir!

Bet līdz tam brīdim, kamēr jūs neiegūsiet saikni ar savu iek�ējo balsi, jums vajadzēs sadarboties ar tādiem pavado�ņiem kā es un uzkrāt dzīves gudrību. Starp citu, viens no vislabākajiem veidiem, kā kļūt gudrākam, ir iemācīties klau�sīties savā ķermenī.

Jūsu ķermenis nemāk melot. Jūs pavisam viegli iemā�cīsiet to reaģēt uz Patiesību tie�i tāpat, kā tas reaģē uz priecīgiem jaunumiem pēc saspringta laika. Un, kad saskarsieties ar Patiesību, jūsu plau�as vēlēsies vairāk gaisa un visa jūsu būtība vēlēsies vairāk dzīvības spēka. Tajā brīdī dzīve būs nevainojama, jo tāda ir arī Patiesība. Jūsu mugura iztaisnosies, galva pacelsies, viss jūsu ķermenis tieksies aug�up, un jūs burtiski pacelsieties virs zemes. Iespējams, ka sajutīsiet durstī�anu, jums var parādīties zosāda. Ta jūsu ķermenis atsaucas uz Patiesību, kad to lasāt vai dzirdat.

Ja lasāt kādu grāmatu un jūsu ķermenis atsaucas tikai kādam atsevi�ķam teikumam vai fragmentiem, nesvārstoties atmetiet to, kas negūst atbalsi jūsu sirdī.

Iemāciju�i savu ķermeni reaģēt uz patiesību, jūs pārstā�siet aizrauties ar visādām modīgām teorijām un sāksiet sekot savam kursam, pārliecino�i tuvojoties patiesā spēka vietai, kur viss jūsos sāks skanēt harmonijā ar Patiesību.

Mēs, jūsu pavadoņi, eņģeļi un jūs mīlo�ās būtnes no gaismas pasaules, esam pamanīju�i, cik ļoti jūsu sirdis uz�trauc atsevi�ķi baisi pareģojumi.

Daudzus no jums īpa�i satrauc interpretācijas par to, ka seno civilizāciju kalendārā laika uzskaitījums beidzas drīz pēc tre�ās tūksto�gades pirmās dekādes. Un da�i ap�galvo, ka līdz ar to beigsies arī dzīve uz Zemes un ka tikai izredzēto grupa � cilvēki, kas seko ļaunā Laikmeta kustības idejām, � tiks izglābti, lai varētu uz Zemes ieviest jaunu kārtību.

Mani dārgie, ja domājat, ka izglābsieties tikai jūs vieni, jūs gaida vil�anās. Tie�i tāpat domā visu pārējo reliģiju un filozofiju piekritēji. Un kā jums patiks, ja starp tiem ne�daudzajiem, kas izdzīvos, būs gan kristie�i, gan islāma fun�damentālisti? Tādā gadījumā visas problēmas, kuru atrisinā��anai it kā būtu bijusi nepiecie�ama �ī masu iznīcinā�ana, paliks neatrisinātas. Jūs tik kaislīgi tiecaties uz brālību un ga�rīgo vienotību, bet tā vietā no jauna atsāksies �ķel�anās un konflikti. Es uzdrīkstos teikt vēl ko � ja domājat, ka izglāb�sieties, tātad jūs ticat savai taisnībai, bet tas liecina par pa��pārliecinātību un godkāri.

Daudzi �ī pareģojuma notikumus saista ar Zemes ass nobidi, ta�u tas drīzāk būs saistīts ar cita veida polaritātes maiņu � cilvēku apziņas pārie�anu piektajā dimensijā. Vai tā var būt arī virzienu maiņa cilvēku domā�anā? Tas ir līdzīgi kā jūsu �ībrī�a izpratne par Zemes poliem � tai ir divi Ziemeļpoli, ģeogrāfiskais un magnētiskais, ta�u tikai viens no tiem ir īsts, tie�i tāpat arī cilvēce ir sadalījusies savā lojalitātē: vieni tic neīstiem dieviem, citi � Patiesībai. Pēc pārie�anas piektajā dimensijā mainīsies cilvēka sirds polaritāte � tā atteiksies no da�ādām puspatiesībām, kas �obrīd valda uz Zemes, un noskaņosies uz vienu absolūto Patiesību.

Es arī vēlos, lai jūs zinātu, ka iznīcība, kas aprakstīta �ajā pareģojumā, nobāl visa tā priek�ā, ko jūs savā muļķībā būtu sev jau nodarīju�i, ja neiejauktos neredzamā pasaule. Mēs ik dienas novēr�am neskaitāmas katastrofas, kas varētu skart visu cilvēci, turklāt daudz lielākas par tām, kādas uz Zemes varētu rasties dabiskā veidā. Acumirklī neitralizēt kodolsprā�dziena izraisīto efektu � tas no mums neprasa ne nieka. Es jums to saku, nevis lai slavētu mūs vai sabārtu jūs, bet gan lai darītu jums zināmu, ka nestrādājat vieni �ajā lieliskajā pro�jektā � Zemes transformācijā. �ādu palīdzību mēs nodro�i�nām visai cilvēcei, ne tikai atsevi�ķiem tās indivīdiem. �ādi ikdienas brīnumi, protams, lielākoties paliek jūsu acīm ne�pamanīti, ja neskaita nejau�i izmestas frāzes, kad mēdzat teikt: "Vai tas nav brīnums, ka tas un tas nekad līdz �im vēl nav noticis?" Vai kad sākat teikumus ar vārdiem: "Vai tas nav brīnumaini�?" vai "Vai tas nav neticami�?"

Es nevaru noliegt, ka jūs varētu nonākt līdz pa�iznīcinā��anās robe�ai, ja ļoti pacentīsieties, ta�u � kur� ir teicis, ka Dievs nepaspēs iejaukties?

Un � kā jūs domājat, kā pirksts ir uzlikts uz sarkanās pogas?

Ja ticat pareģojumiem, ar katru gadu pie jums notiks aizvien vairāk zemestrī�u un citu dabas katastrofu.

Man nepatīk vārds "katastrofa", jo tas vie� bailes. Es ļoti labprāt izņemtu �o vārdu no jūsu valodas. Kas gan tik kata�strofāls ir tajā, ka kāds atstāj savu ķermeni; un, ja kāds izve�ļas to izdarīt zemestrīces laikā vai plūdos kopā ar citām dvēselēm, vai tad tas ir sliktāks scenārijs par nāvi slimības dēļ vai autoavārijā? Kamēr nepienāks laiks, kad jūs visi būsiet sasniegu�i tādu apziņas līmeni, kad nāve būs jūsu apzināts lēmums, pastāvēs daudz un da�ādi veidi, kā atstāt fizisko ķermeni, arī katastrofas.

Padomājiet, cik labi būtu, ja jūs ar mieru sirdī spētu pa�ziņot saviem mīļajiem, ka esat sapratu�i, ka ir pienācis laiks aiziet no fiziskā veidola. Nebūtu sēru, jo visi apzinātos, ka nav pamata �ai ilūzijai par at�ķirtību. Tie�i otrādi � jūs svi�nētu �o notikumu! Ja vien jūs spētu atcerēties, kā tas bija � piedzimt, jūs saprastu, ka nomirt jebkurā gadījumā ir tīrais nieks salīdzinājumā ar to.

Kas attiecas uz zemestrīcēm � kad jūtat, ka esat pārāk ilgi sēdējis, jūs pieceļaties un izstaipāties. Zemestrīces Mātei Zemei ir tie�i tāds pats veids, kā atbrīvoties no iek�ējā sa�sprindzinājuma. Viņa vienmēr tā ir darījusi un neatteiksies no sava ieraduma. Jums �ķiet, ka zemestrīces notiek bie�āk nekā pirms gadiem simts, ta�u ari dzīve ir kļuvusi daudz saspīlētāka. Kur �is stress paliek? Kad bijāt bērns, jūs savu stresu izlādējāt mātes ķermenī, kad viņa jūs turēja rokās, un bērni, kurus bie�i nēsā uz rokām, vienmēr ir laimīgi un mie�rīgi. Padomājiet, cik daudz saspīlējuma �obrīd tiek izlādēts Zemes Mātes klēpī!

Un neaizmirstiet, mani dārgie, ka jūsu planēta ir dzīvs, elpojo�s organisms, tāpat kā jūsu ķermenis. Daudzi no jums pat nedomādami sauc tropu me�us par Zemes plau�ām un upes par tās vēnām, ta�u tikai nedaudzi saprot, ka �o salīdzi�nājumu var turpināt un ka Viņa jūtīgi reaģē uz kolektīvās cilvēciskās apziņas veselības stāvokli. Redzat, cik daudz metaforu! Ta�u pagaidām atgriezīsimies pie zemestrīcēm.

Man �ķiet, ka zemestrīces, par kurām tiek vēstits pare�ģojumos, simbolizē kaut ko citu � tās nav tikai Zemes izstiep�anās, bet gan trieciens tiem cilvēkiem, kuri dzīvo uz nestabilas, bīstamas augsnes. Viņu dzīves pamats tiks sa�grauts, un tas ir neizbēgami.

Jūsu mīļotais Skolotājs Jēzus savai līdzībai par vīru, kas uzcēla māju smiltīs, un vīru, kas uzcēla māju uz klints, varētu trāpīgi piebilst par tiem, kas uzcēlu�i savas mājas uz tek�toniskā lūzuma līnijas. Kad sāksies zemestrīce, �is mājas sabruks, jo to pamati būvēti nedro�ā vietā.

Es mēģinu pateikt jums, dārgie draugi, ka pareģotās ze�mestrīces tuvākajos gados nav domātas kā dabas katastrofas, bet gan kā dzīves pamatu satricinājumi tiem cilvēkiem, kas savas mājas nav cēlu�i uz stingrajiem Patiesības pamatiem.

Ja jūsu dzīve ir būvēta uz attiecībām ar jums apkārteso�o materiālo pasauli, ja jūsu pa�novērtējums ir atkarīgs no jūsu ienākumiem, ārējā veidola un jūsu mājas lieluma, jūs dzīvo�jat uz tektoniskā lūzuma zonas. Jau pirmajā zemestrīcē jūs zaudēsiet visu, kam esat pieķēru�ies.

�ī zemestrīce var notikt jūsu personīgajā dzīvē un skart tikai jūs, ta�u tā var skart arī vienlaikus daudzus cilvēkus. Piemēram, jūsu finan�u un biznesa pasaule ir veidota uz ļoti bīstamas seismiskās zonas. Bet, kad visa pla�ā sabiedrība uzzinās � un es domāju, ka no tā neizdosies izvairities, � da�as atsevi�ķas detaļas par to, kas pirms diviem tūksto�iem gadu norisinājās jūsu Svētajā Zemē, notiks ļoti daudz ze�mestrī�u, kas var sagraut kristietību kā reliģiju. Katrā ziņā zeme zem kājām zudīs ļoti daudziem, un tiem no jums, kas jau dzīvo ar Patiesību, vajadzēs glābt citus, kuru pārliecība sa�ūposies. Tikai Patiesība, kas uzrunās caur jums, izglābs un atbrīvos �os cilvēkus. Jūs viņus vedīsiet no baiļu un soda zemes uz Apsolīto Zemi, kur jūs gaida Vienotība ar Dievu. Patiesi, jūs sagaida di�ena misija!

Saprotiet, mani dārgie, ka visa iemesls būs gaisma, kas �obrīd ar spēcīgu plūsmu izlīst pār jūsu planētu. Neviens nevēl jums ļaunu, un viss, kas jūs sagaida, notiks tie�i jums par labu un tādēļ, lai jūs kļūtu brīvi. Savā dvēselē jau esat piekritu�i tam, citādi nebūtu nolēmu�i doties uz Zemi tik sare�ģītā laikā.

Vissmagāk �ajā zemestrī�u laikā klāsies tiem, kas pre�tojas neizbēgamajai apziņas pārejai uz daudz stingrāku pa�matu. Ta�u, kad dzirdēsiet par cilvēkiem, kas smagi pārdzīvo kaut kādu zaudējumu savā dzīvē � darbu, naudu, stāvokli sabiedrībā �, nenosodiet viņus pārāk bargi un neuzskatiet par ļauno spēku upuriem. Protams, jūtiet viņiem līdzi, ta�u tajā pa�ā laikā priecājieties, ka Dievs savā Labvēlībā ir norā�dījis uz viņu nedro�ajiem pamatiem un ka viņiem noteikti tiks dota iespēja savu dzīvi veidot no jauna uz nesatricinā�majiem Patiesības pamatiem, ja vien viņi vēlēsies izmantot �o iespēju.

Tos, kas sevi ir veltīju�i garīgajai attīstībai, arī sagaida satricinājumi, lai gan ne tik smagi. Ari uz garīgās izaugsmes ceļa ir sastopamas cie�anas � tās palīdz atbrīvoties no pie�saistes āri�ķībām, maldu dieviem. Turklāt cie�anas pārbauda jūsu ticību. Vai tikai jūs nesāksiet �aubīties par Dieva esamī�bu, kad viss jūsu dzīvē notiks ne tā, kā būtu gribējis? Vai esat līdz galam patiesi, kad izrunājat vārdus "Lai notiek Tava gri�ba"?

Kādēļ cilvēci ir skāris AIDS?

Iemeslu, kādēļ ir radies AIDS, ir tikpat daudz, cik cil�vēku, kuri ar to ir saslimu�i. Ta�u, runājot vispārīgi, es vēlos pateikt, ka svarīgi ir nevis tas, kā vai no kā tas vai cits cilvēks ir inficējies ar �o virusu, bet gan tas, ka ir parādījusies sli�mība, kas tradicionālajā medicīnā tiek uzskatīta par neārstē�jamu. Protams, ka ikviens līdzcietīgs cilvēks gribēs, lai �ai slimībai tiktu atrastas ārstē�anas metodes, ta�u, pat ja zāļlīdzekļi tiktu atklāti, tas neatrisinātu pamatproblēmu, jo parādīsies jauna, vēl apdraudo�āka slimiba, kuras priek�ā medicīna būs vēl bezspēcīgāka. .AIDS, tāpat kā citas slimī�bas, kas skar imūnsistēmu, atgādina cilvēkiem par to, cik svarīgi ir sevī stiprināt ticību caur kontaktu ar Pirm�avotu � vienīgo vietu, kurā jūs jūtaties patiesi mierīgi un dro�i. Tā kā matērija pakļaujas domai, kontakts ar Pirm�avotu nostiprina jūsu organisma aizsargmehānismus. Ja cil�vēce neizveidos �o kontaktu, Māte Daba pasniegs tai vēl daudz nesaprotamākas slimības, ko ārsti un zinātnieki nekad neizpratīs.

Lai izveidotu daudz veselīgākas attiecības ar savu Pirm�avotu, jums būtu daudz dziļāk jāapzinās un jāsaprot apkār�tējā vide, jūsu fiziskais ķermenis un dabas likumi, kas tos regulē. Tikai tad gan jūsu personīgajā, gan visas cilvēces dzīvē sāks izpausties princips: "Tas, kas ir ārpusē, līdzinās tam, kas iek�pusē."

Protams, ka vairākums no tiem, kas rietumnieku sa�biedrībā slimo ar A1DS, ir lielisks piemērs tam, kā at�ķirtība no Dieva noved pie fiziskas slimībās. Neskaitāmi daudz homoseksuālistu savas dvēseles dzijumos nēsā kaitīgu uz skatu, ko rada sen novecojusi morāle: labākajā gadījumā viņi uzskata, ka ir nepilnvērtīgi sabiedrības acīs, sliktā�kajā � ka viņiem ir atņemta Dieva mīlestība. To pa�u var teikt par narkomāniem un citām riska grupām � sabiedrība viņus visus nosoda. Tajā ir kaut kāda likteņa ironija, ka �ie cilvēki, tiecoties atbrīvoties no sāpēm un kļūt laimīgāki, izvēlas ceļu, kuru ejot risks inficēties ar HIV ir maksimāls. Jo narkotikas un sekss viņiem ir tikai veids, kā apslāpēt dvēseles sāpes un atbrīvoties no atstumtības izjūtas.

Lai cik paradoksāli tas ari �ķistu, A1DS eksistencē ir arī pozitīvi momenti. Padomājiet par to, cik daudz līdzjūtības, mīlestības un labestības ir izpaudies tur, kur iepriek� to ne�bija, cik daudz iecietības un vēlmes kalpot ir atmodināts un cik daudz ir tādu dvēseļu, kas ar �īs slimības starpniecību daudz ātrāk nonāca pie vienotības ar Dievu un Patiesību. Daudzi no viņiem, mani dārgie draugi, nokļuva garīgajā pa�saulē jau lieliski sagatavoti tam, lai kalpotu cilvēcei. Vieni kalpos jums, paliekot gara pasaulē, bet citi centīsies pēc iespējas ātrāk atgriezties uz Zemes, lai dalītos ar uzkrāto mīlestību, izdziedinātu to cilvēku dvēseles, kurus viņi ne�sen pametu�i. Es ceru, ka jūs to sapratīsiet un vairs nievājo�i nesauksiet viņu salīdzino�i isās dzīves par bezjēdzīgām un veltīgām.

Vai tiesa, ka ikvienai slimībai ir noteikta jēga, ka tās mums kaut ko māca?

Es atkal teik�u: katra saslim�ana izriet no dziļi individu�ālas pieredzes � �ajos procesos ir iesaistīti daudzi faktori, un diez vai jūs atradīsiet divus vienādus gadījumus, kas ra�du�ies, mijiedarbojoties vieniem un tiem pa�iem faktoriem. Ta�u, runājot vispārēji, visu saslim�anu pamatā ir tas, ka jūs ticat savai nepilnībai. Ja tam ticat jau ilgi, turklāt pēc tam neapzināti sākat arī uzvesties tā, lai kompensētu savu nepil�nības izjūtu, jūsu ķermenis agrāk vai vēlāk sāks atspoguļot �o ticību. Analizējot konkrētas slimības, kas izpau�as noteik�tās ķermeņa vietās, jūs varat atrast atslēgu, tie�i kuri jūsu uzskati tās ir pievilku�i. Ta�u, lai kādi tie ari būtu, to izārstē��anai ir nepiecie�ams viens un tas pats � izdzēst nepilnvērtības sajūtu, noticot Patiesībai, ka jūs esat ideāli jau tagad.

Ja vien jūs zinātu, kādas mocības izjūt jūsu nelaimīgais ķermenis, mēģinot reaģēt uz visiem jūsu maldīgajiem uzska�tiem! Pasakiet sev: "Es esmu nevainojams jau tagad,"� un visas jūsu ķermeņa �ūniņas priecīgi atsauksies: "Urrā! Mēs esam perfektas! Beidzot mēs varēsim būt tādas, kādas esam patiesībā! Atkārtojiet �o frāzi tūksto� rei�u dienā, un jums kļūs daudz labāk. Protams, ka sākumā mazais kaitnieks jūsos laiku pa laikam ierunāsies: "Tas visas ir muļķības!" � ta�u viņ� drīz vien apklusīs, jo skepticisms nav spējīgs mēroties spēkiem ar Patiesību.

Ta�u man patie�ām ir trūkumi. Lai to saprastu, man pilnīgi pietiek paskatīties uz sevi spogulī vai atcerēties par savu neglīto rīcību pagātnē. Un vai tas tomēr nav egoistiski � domāt, ka esmu ideāls:

Būt nevainojamam nenozīmē būt līdzīgam kinozvaig�znēm vai svētajiem. Jūs varat turpināt uzskaitīt savus trūkurnus, vai zili palikdami, ta�u man tas ir vienaldzīgi, jo es redzu jūsu patieso būtību. Atbildiet man uz da�iem jautāju�miem. Vai jūs ticat tam, ka Dievs ir visur?

Jā.

Ja reiz Dievs ir it visur, Viņam jābūt katrā jūsu ķermeņa daļā � katrā �ūnā, katrā matā, katrā asins lāsē. Kā jūs domā�jat, kāpēc Jēzus teica, ka Dievs zina, cik matu jums ir uz gal�vas? Tāpēc, ka Dievs ir ari ikvienā matā uz jūsu galvas! Jūs nevarat pateikt, ka Dievs ir visur, bet apstājas divdesmit cen�timetrus no jūsu ķermeņa. Tagad otrs jautājums � vai jūs ticat, ka Dievs ir Mīlestība?

Jā.

Tad Mīlestība ir katrā jūsu ķermeņa daļiņā! Vai jūs ticat, ka Dievs ir ideāls?

Jā.

Tad jūs tomēr ticat, ka esat ideāli! Iekritāt gan! Lai kāds būtu Dievs, ari jūs tādi esat. Domāt par sevi kā par ideālu ir egoistiski tikai tad, ja jūs no vienādojuma izslēdzat Dievu. Jūs esat ideāli tikpat lielā mērā kā Dievs. Turklāt, mani dār�gie, jo tuvāk jūs pienākat spogulim, jo labāk varat saskatit savus trūkumus. Tāpat, jo vairāk pietuvojaties Dievam, jo vairāk jums ir iemeslu uzskatīt sevi par nepilnvērtīgiem. Es to saku tādēļ, lai jūs spētu ieraudzīt sava zemā pa�vērtējuma pozitīvo pusi � tas var liecināt ari par progresu.

Tādēļ, visi mani draugi, kas �obrīd sirgstat ar kādu sli�mību, es jums izrakstu zāles: "Es esmu perfekts jau tagad!" Lietot tūksto� rei�u dienā.

Bet ja nu kādam ir pienācis laiks pamest savu fizisko ķermeni? Vai �ī afirmācija var traucēt viņa dvēseles vēlmi?

Nē. �ī Patiesība atnes tikai labumu neatkarīgi no si�tuācijas.

Atcerieties, ka Patiesība padarīs jūs brīvus. Tā atbrīvos jūs no cie�anām un slimībām, vai ari no fiziskā ķermeņa, ja meklējat �ādu brīvību. Un, atbrīvoju�ies no ķermeņa, jūs būsiet brīvi arī no slimībām un cie�anām � garīgajā pasaulē jūs vienmēr atgrie�aties ideālā formā.

�obrīd ir tik daudz ārstē�anās meto�u, ko piedāvā alterna�tīvā medicīna. Vai tas nozīmē, ka tradicionālā medicīna savus resursus ir izsmēlusi!'

Nepavisam ne. Tradicionālajā medicīnā savu aicinājumu ir atradu�as ļoti daudzas dvēseles. Savukārt garīgajā pasaulē ir daudz dvēseļu, kas palīdz jūsu tradicionālajai medicīnai atrast medikamentus un ārstēt slimības, kuras alternatīvajai medicīnai nav pa spēkam izārstēt. Noraidīt tradicionālo medicīnu nozīmētu bloķēt izaugsmi visām �īm dvēselēm, kas �ādi cen�as kalpot cilvēcei. Tajā pa�ā laikā tradicionālajā medicīnā strādā ne mazums dvēseļu, kurām bija lemts kļūt par dziedniekiem, ta�u �ie cilvēki pārprata savu aicinājumu. Bet nevajag viņus par to nosodīt.

Protams, ka agrāk vai vēlāk pienāks diena, kad nepiecie��amība pēc tradicionālās medicīnas izzudīs pati no sevis, ta�u noraidīt tās zinā�anas patlaban būtu pārdro�i, pat augstprātigi. Vienkār�i neizmirstiet, ka iespējas, ko tā sniedz, ir ierobe�otas � tā dod zāles, bet nenovēr� slimību pamatcē�loņus. Tie jums jāatrod citos veidos, un, kā jūs jau piemi�nējāt, tam ir daudzas alternatīvas. Es ar nepacietību gaidu laiku, kad katrā ģimenē būs vismaz viens dziednieks. Katrai ģimenei tāds ir nepiecie�ams, līdzīgi kā jums �obrīd katrā mājā ir medicīniskā aptieciņa.

Starp citu, ar laiku jūsu jutīgums pastiprināsies, un galu galā jūs vienkār�i vairs nespēsiet paciest ķīmisko zāļu blakusefektus. Tā kā jūs tik daudz runājat par savu evolūciju kā par sava ķermeņa vibrāciju pastiprinā�anos , pirmajā plānā būtu jāizvirzās vibracionālajai medicīnai. Dārgakmeņi, ziedu aromāti un eņģeļu-dziednieku tie�a iejauk�anās lūk, nākotnes medicīnas pamatelementi.

Jā, jā, tie�i tā � kaut kad jūs uz mājām izsauksiet eņģeļus-dziedniekus, nevis ģimenes ārstus kā patlaban.

Ja vien jūs zinātu, ar kādu nepacietību mēs gaidām �o cie�o mūsu un jūsu pasauļu sadarbību! Runājot par "mūsu" pasauli, es domāju ne tikai mūs, jūsu pavadoņus un eņģeļus, bet arī stihiju pasauli � dabas garus, kas rūpējas par zie�diem un augiem, no kā jūs gatavojat zāles, kā ari dievus, kas atbild par minerālu valstību. Amerikas indiāņi uzskata visas �īs būtnes par cilvēku radiniekiem, un tā patie�ām arī ir.

Dārgie draugi, jūsu vidū es redzu tik daudzus, kas savos sirds dziļumos nemaz nevēlas atrasties savā fiziskajā ķer�menī. Es varu to saprast. Daudz labprātāk jūs atgrieztos atpakaļ gara pasaulē. Jūs dziļi sevī zināt, kādam būtu jābūt patiesības ceļam, bet zemes dzīve ar visām tās cīņām un kri�tieniem jums �ķiet tik ļoti pretrunā tam, ko sagaidāt no �īs dzīves.

Jūs ienācāt �ajā dzīvē ar noteiktu mērķi, un �o mērķi varēsiet sasniegt tikai tad, ja iepriek�ējās dzivēs jums jau būs izdevies sasniegt noteiktu attīstības līmeni. �ī iegūtā dzīves pieredze jums radīja jaunas iespējas garīgajā pa�saulē � jūs spējāt daudz pilnīgāk izbaudīt to svētlaimi, ko saņēmāt kā balvu par garīgo attīstību. Turklāt iegūtā piere�dze ļāva jums daudz pilnīgāk ieraudzīt un novērtēt Dievi�ķās Pasaules skaistumu un pilnību, kas �obrīd realizējas uz Ze�mes, un tas radīja jūsos dziļas ilgas atgriezties uz Zemes un nospēlēt �ajā pasaulē savu lomu. Esot galīgajā pasaulē, to ieraudzijāt tik skaidri, ka jums sagribējās pēc iespējas ātrāk atgriezties fiziskajā ķermenī.

Protams, ka �im iemiesojumam ļoti svarīgi bija pareizi izvēlēties laiku un vecākus, ta�u jūs lieliski tikāt galā ar �o uzdevumu, lai ari jūsu kritiski noskaņotais prāts par to da��kārt �aubās. Ta�u, tiklīdz nokļuvāt savā fiziskajā ķermenī, jūs aizmirsāt par to, ko redzējāt garīgajā pasaulē, un tajā brīdī starp jūsu dvēseli un fizisko ķermeni izveidojās ne�stabilas attiecības.

Tādēļ nav nekā brīnumaina, mani draugi, ka dzīve jums �ķiet nebeidzama cīņa. Jūs nespējat saskatīt savu dzīves mērķi un jēgu, tādēļ jūtaties tie�i tāpat kā cilvēks, kas brauc automa�īnā ar iedarbinātu rokas bremzi, turklāt vēl ļoti biezā miglā.

Jūs visi savas sirds dziļumos zināt, ka jūsu dzīvei ir kaut kāda jēga, ta�u tikai nedaudzi no jums ir spējīgi to saprast līdz galam. Nekrītiet izmisumā, jo ar katru dienu jūs aizvien vairāk pietuvosieties izpratnei un drīz jums no jauna atvēr�sies tas, ko redzējāt garīgajā pasaulē. Pamēģiniet par to do�māt �ādi: pērkot bērnam drēbes, jūs parasti tās izvēlaties par vienu diviem izmēriem lielākas, zinot, ka mazais drīz vien izaugs. Tapat ir ar mērķu sasnieg�anu � lai tos realizētu, jums vēl nedaudz jāpaaugas. Potenciāls di�iem darbiem, ko pa�i sevī sajūtat vai ari ko jūsos saskata citi, arī ir tas apģērbs, kas nopirkts nedaudz par lielu, � gaismas kalpa uniforma. Pagaidām tā nav redzama, jo jums vēl nedaudz jāpaaugas, lai justos ērti tajā. Aug�ana un attīstība, kā jebkuram bērnam, neizbēgami atnesīs jums sāpes, ta�u jūs tiksiet ar to galā, un tajā brīdī, kad jutīsieties ērti �ajā apģērbā, sajutīsieties piln�vērtīgi un laimīgi �ajā fiziskajā ķermenī pa�reizējā inkarnācijā. Jūs būsiet priecīgi, ka esat dzīvi. Tas būs brīdis, kad piedzimsiet no jauna.

Sī notikuma gaidās jums nevajadzētu tērēt laiku bez�mērķīgām nodarbēm vai ļauties galējībām savā dzīvē tikai tāpēc, ka kaut kādi apstākļi jums �ķiet nepanesami. Tas neko nedos, jūs tikai spēcīgāk izjutīsiet tuk�umu; patiesā pa�realizācija būs iespējama vien tad, kad jūs izveidosiet saikni ar savu garu. Dzīvot nozīme mīlēt, pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, ticēt savas dvēseles gudrībai un paļauties uz Dieva gribu. Tikai tā jūs varēsiet izaugt garīgi. Nelūkojieties ar skumjām atpakaļ un neraugieties ar izmisumu uz priek�u, necaurredzamajā miglā. Paceliet savas acis tie�i uz debesīm un ieraugiet tur Dieva Mīlestības gaismu, kas apmirdz katru jūsu soli.

Mani dārgie, fiziskā piedzim�ana jūs no�ķir no jūsu mājām, garīgā � atved atpakaļ uz tām, jo ir pateikts: "Ja cil�vēks nepiedzimst no aug�ienes, neredzēt tam Debesu Vals�tības," � un tas pats attiecas uz Paradīzi Zemes virsū.

Es labprāt izmantotu izdevību un novēlētu jums svētītu un dziļi laimīgu Dzim�anas dienu, kad tā atnāks.

Jūs aizvien bie�āk �ēlojaties par atmiņas traucējamiem un izklaidību?Ja ne, tad juras vēl viss ir priek�ā.

Ja tā ir, tad steig�os jūs iepriecināt � �ie simptomi ir laba zīme. Tie liecina, ka mainās viļņu daba jūsu galvas sma�dzenēs, un tas savukārt nozīmē, ka attistas jūsu apziņa. Tā�pēc ne�ēlojieties par izklaidību, mani dārgie, jo tie ir jūsu darba augļi! Es vēlos jūs nomierināt� �ie simptomi ne�turpināsies mū�īgi.

Jums �ķiet, ka jūsu atmiņa kļūst vājāka, ta�u patiesībā jūsu smadzenes vienkār�i atbrīvojas no informācijas, kas līdz �im veidoja jums ierasto pasaules kārtības karti. Jūs gatavojaties tam, lai varētu uzticēties garīgās pasaules vadī�bai, turklāt darīt to ik mirkli, neuztraucoties ne par pagātni, ne par nākotni. Pretēji tam, ko daudzi no jums domā, garīgā attīstība sevī ietver aizmir�anu, atbrīvo�anos no zinā�anām, un, ja var tā izteikties, tā ir tīras esences izvilk�ana no jūsu esības, lai jūs ik dienu un ik mirkli varētu kalpot par Dieva Mīlestības instrumentu.

Turklāt prāta attīrī�ana dod jums iespēju piekļūt tai gudrībai, ko esat uzkrāju�i, apmeklējot debesu Mācību Zāles miega laikā, tā atmodina arī to seno dzīves gudrību, kas jūsos dzīvo jau ne vienu simtgadi vien. �ajās debesu Mācību Zālēs di�enu skolotāju uzraudzībā jūs atsvaidzināt

savas zinā�anas un gatavojaties �īs dzīves mācībām un uz�devumiem.

Tajā ceļā, kas jums ir palicis aiz muguras, esat uzkrāju�i ne mazums zinā�anu un nevarat tās nodzēst vienkār�i tāpat, tikai ar gribasspēku. Tā vietā esiet atvērti un dzīvojiet tā, lai �īs zinā�anas kļūtu jums liekas, nevajadzīgas. Protams, jūs varat tās izmantot savai attīstībai, ta�u ar vienu nosacī�jumu � jums vajag viscaur uzticēties Dieva gribai. Ja savas zinā�anas izmantosiet tikai kā līdzekli personīgajām am�bīcijām, nāve jums būs liela traģēdija. Iespējams, ka jūsu nodomi ir cēli un balstīti uz cilvēkmīlestību, ta�u � kad jūs pēdējoreiz tos pārrunājāt ar Dievu? Kā jūs domājat, pa�teicoties kam �ie nodomi realizējas � tikai jūsu pūliņiem vai tomēr Dieva Labvēlība tiem atver durvis? Kā slavas dēļ jūs pūlaties � Dieva vai savas? Atbildiet uz �iem jautāju�miem, un jums uzreiz viss kļūs skaidrs.

Kas attiecas uz izklaidību un nespēju koncentrēties, tad � vai jums ne�ķiet, ka trisdimensionālā pasaule valdzina jūs aizvien mazāk? Un vai vispār tā jūs jebkad ir valdzinājusi? Vai jums, lai sakārtotu savas domas, aizvien vairāk gribas pārcelties uz kādu citu nenoteiktu vietu, kur jūs būtu pasar�gāti no trīsdimensionālās pasaules sāpīgās realitātes? Diem��ēl Paradīzes apsolījums ir spējīgs jūs priek�laikus izvilināt no trīsdimensionālās pasaules laikā, kad �ī paradīze jūsos vēl tikai tiek veidota un kad tā vēl nav spējiga jūs pieņemt, tāpēc tuk�ā ilūziju pasaule, uz kuru jūs bie�i dodaties savās domās, ir vien īslaicīgs patvērums, nevis cita realitāte, kuru meklējat. Ir ļoti viegli padoties visu iespējamo kursu un mācību orga�nizatoriem, kas sola jums parādīt īsāko ceļu uz Patiesību, ta�u viņu spēkos nav paātrināt jūsu garīgo izaugsmi, līdzīgi kā māte nevar pasteidzināt sava bērna piedzim�anu.

Ir tikai viens ceļ�� pilnīgi visu darīt apzināti un ar mīlestību, lai arī cik nenozīmīgs vai sare�ģīts darbs tas būtu. Ļaujiet savai iztēlei ik dienas uz laiku aiznest jūs nenoteiktā nākotnē, kur jūs jau būsiet sasniegu�i �o debesu svētlaimi. Izbaudiet �o sajūtu tik ilgi, cik jums to ļaus jūsu iztēle � jūsu dvēseles instruments. �īs vīzijas nav nomoda sapņi, tās nav arī fantāzijas, jo tajās jūs nemēģināt aizbēgt no realitātes. Dodot vaļu iztēlei, jūs sevī radāt stāvokli, uz kuru tiecas jūsu dvēsele.

Mūzikas instrumenti tiek noskaņoti tādēļ, lai novērstu disharmoniju. Tie�i tas pats notiek ar jums. Jūsu atmiņas pa�vājinā�anās ir tikai viena pazīme tam, ka jūsu saprāts tiek smalki noskaņots� tiek sakārtotas jūsu juceklīgās domas, jūs atbrīvojaties no veciem ieradumiem un savas gribas ne�lokāmības, kas novirza no patiesā ceļa.

Turpinot salīdzinājumu ar mūzikas instrumentiem, or�ķestri viens instruments iedod toni, un visi pārējie tam pieskaņojas. Galvenais vado�ais instruments jūsu dzīvē � tas ir Dievs, bet visi jūsu garīgie pūliņi � tie ir jūsu mēģi�nājumi noskaņoties harmonijā ar Viņa pamattoni, lai starp jums visiem rastos absolūta harmonija. �obrīd �ī vado�ā nots pārņem aizvien lielāku skaitu dvēseļu un cilvēcisko vēl�mju, un tuvojas laiks, kad harmonijā ar to ieskanēsies visa cilvēce.

Tas notiks brīdī, kad sāks skanēt Dievi�ķās Simfonijas noslēguma daļa, kad visa cilvēce apvienosies, lai pildītu Dieva gribu, kad tiks sasniegts kulminācijas punkts � Paradize uz Zemes, visa piepildījums.

Gribu jums atsaukt atmiņā kādu stāstu, ko jūs dro�i vien visi labi zināt. Nu jūs to izdzirdēsiet manā izpildījumā.

Kādu dienu Jēzus runāja ar ļau�u grupu � tur bija kādi pieci tūksto�i cilvēku �, un kāds priek�ējās rindās pacēla roku un teica: "Atvaino mani, Skolotāj, bet mēs esam ne�daudz izsalku�i. Vai varam uztaisīt pusdienu pārtraukumu?" Un Jēzus atbildēja: "Protams, mani dārgie, paskatīsimies, kas mums te ir."

Un viss, ko viņi varēja atrast, bija vien da�as zivis un da�i maizes klaipi. Ja Jēzus būtu kā vairākums no jums, viņ� būtu paskatījies uz zivīm un maizi un padomājis: "Ak, Dievs! Te visiem nepietiks! Palīgā! Tūlīt izcelsies nemieri!" � ta�u, protams, viņ� tā nepadomāja. Tam, ka viņa priek�ā atradās �is mazumiņ�, nebija nekādas nozīmes, jo viņ� zināja Pa�tiesību par pārpilnības likumu, ka ikvienam vienmēr visa pietiek. Un tā arī bija. Viņ� nemēģināja sadalīt �os produktus tā, lai katram tiktu kaut vai pa mazumiņam, ar ko uz laiku remdēt izsalkumu. Nē, viņ� �iem cilvēkiem iedeva tik daudz ēdiena, ka ikviens no viņiem varēja pieēst pilnu vēderu.

�is stāsts māca divas svarīgas lietas.

Pirmkārt, tas māca, ka nav svarīgi, cik maz jums ir. Ja vien jūs patiesi vēlaties dalīties �ajā mazumiņā ar citiem bez bailēm, ka pa�iem nepaliks pāri, jums vienmēr it visa pietiks.

Otrkārt, tas māca � ja jūsu realitāti diktēs materiālie faktori, ko radījusi jūsu neticība pārpilnībai, jūs nekad ne�spēsiet pārvarēt at�ķirtību no Dieva, jums vienmēr kaut ka pietrūks. Patiesība par jūsu Vienotību ietver ari Patiesību par pārpilnību � tas ir, jūsu vienotību ar to. Nabadzībā nav Patiesības. Ja jums kaut kā pietrūkst, jums nevajag tajā mek�lēt Patiesību. Meklējiet tajā citus cēloņus, kas sakņojas, pie�mēram, kultūras vai reliģiozajos tikumos, bet varbūt tās ir sekas tam, ka jums bērnībā pietrūka beznosacījumu mīlestibas, vai sekas kādām problēmām, kas palika neatrisinātas pagāju�ajā dzīvē. Tas viss liek jums uzskatīt, ka ciņa par materiālo un emocionālo labklājību ir dabiska jūsu dzīves sastāvdaļa. Ta�u jūs maldāties, mani dārgie, jūs maldāties!

Lai arī kas trūktu jūsu dzīvē � vai tas būtu darbs, nauda, mīlestība �, tas parāda, ka jūs ticat trūkumam, lai gan, iespējams, neapzināti. Jūs uztverat materiālo pasauli kā vienīgo realitāti, tāpēc nepārtraukti sakāt: "Man nav�, man trūkst�, man nepietiek�" � tādējādi nostiprinot �o reali�tāti. Kā jūs noprotat, mani dārgie, �īs afirmācijas darbojas ļoti spēcīgi, it īpa�i kad jūs tās atkārtojat tik bie�i, kā esat to ieradu�i darīt. Lielākoties jūs pat neapzināties, ka ar saviem vārdiem un domām radāt realitāti, kurā nav vietas labklā�jībai un pārpilnībai. Domājot par trūkumu, pacentieties izvēlēties vārdus daudz piesardzīgāk un apdomīgāk.

Ja vēlaties izdarīt pakalpojumu sev un citiem, gribu jums ieteikt � pamēģiniet kļūt par labu reklāmu Dievam! Cen�tieties domāt par sevi kā par lielas reklāmas kampaņas daļu, kuras mērķis ir parādīt visiem priek�rocības, ko jums sniedz vienotība ar Dievu. Tikai nevajag kādam kaut ko uzspiest vai kādu iesaistīt, vienkār�i parādiet ar savu piemēru, kā ticība Dieva Likumiem ļauj Patiesībai izpausties jūsu dzīvē.

Jo kas gan gribēs iepazīt Dievu, ja tādēļ jākļūst nabagam? Un kur� gribēs to darīt, ja tāpēc jākļūst vientuļam vai sli�mam? To visu var pārvarēt ar ticibu.

Jūsu dzīvē nevar būt nekā tāda, kas varētu būt vēl neie�spējamāks par piecu tūksto�u cilvēku pabaro�anu ar da�iem zivs un maizes gabaliem. Lai jūsu dzivē notiktu brīnumi, jums tikai jāatbrīvojas no prāta izveidotajiem nosacījumiem, ka realitāti nosaka materiālie pierādījumi. Un brīnumi nav nekas vairāk kā garīgie likumi, kas netraucēti darbojas jūsu dzīvē.

Vēl tikai neliels brīdinājums. Protams, jūs varat pie�stiprināt papīra lapu ar �o stāstu par zivīm un maizes klaipu pie sava ledusskapja durvīm, ta�u, ja nolemsiet sarīkot pie sevis ballīti, es tomēr iesaku nodro�ināties ar ēdienu gadī�jumam, ja nu jums tomēr nepietiks ticības radīt bagātīgu mielastu no sapelēju�a siera gabaliņa un viena savītu�a to�māta.

Sāciet ar mazumiņu! Atcerieties, cik rei�u jūs brīnu�mainā kārtā esat atradu�i stāvvietu savai automa�īnai, kad jau �ķita, ka tas vairs nav iespējams. Jo vairāk jūs dzīvojat ar ticību, jo vairāk jums tiek atdarīts un jo vairāk saņemat pie�eju Visuma enerģijas neizsīksto�ajiem resursiem, lai varētu ļaut savā dzīvē ienākt vēl lielākām lietām. Da�kārt jūs tās sa�ņemat nevis "likumīgā", fiziski loģiskā ceļā, bet gan skaistā dāvanu iepakojumā, uz kura viscaur redzami Dieva pirkstu nospiedumi. Tāpēc izmetiet kalkulatoru, ar kuru jūs skait�ļojat, cik daudz naudas kaut kam varat atlicināt. Pastāvīgi domājot par to, ka jums kaut kā nepietiek, jūs pa�i sev atņe�mat pārticību. Jūs vienmēr saņemat to, kas jums ir patie�ām nepiecie�ams, tad� kādēļ gan uztraukties par summām?

Dievs, jūsu vienīgais Avots, vienmēr ar prieku un bez vilcinā�anās jums iedos to, kas palīdzēs atspoguļot Viņa dabu. Ta�u Viņ� nevēlas, lai jūsu laime vai labklājība bals�tītos uz to, kas jums ir vai pieder.

Tas nozīmē, ka jums nevajag vairs apskaust cilvēkus, kam ir tas, ko vēlētos jūs. Dzīve � tā nav loterija, kurā viens laimē labklājību, bet citi ne. Neticiet arī tam, ka jūsu lab�klājības trūkums meklējams negatīvā karmā. Dievam nav iemeslu jūs iesaistīt �ajā kosmiskajā pingpongā. Pat ja cē�loņu un seku likumam kaut kad ir bijusi sāpīga ietekme jūsu dzīvē, atņemot kaut ko, tas notika tāpēc, ka tajā brīdī ignorējāt Patiesību. Ta�u tagad tā vairs nav. Sākot ar �o brīdi, lai jūsu instinktīvā atbilde ir: "Ja viņiem tas var būt, tad tas var būt arī man!"

Ja Dieva Likumi jūsu pasaulē darbotos brivi, pārtikas, darba, mīļoto cilvēku un naudas pietiktu visiem. Nebūtu ne skopuļu, ne mantrau�u, jo neviens nebaidītos, ka kaut kā varētu pietrūkt. Tāpat jūs vairs nedalītu cilvēkus naba�gos un bagātajos, jo bagātie nebaidītos dalīties ar tiem, kas trūcīgāki, savukārt trūcīgajiem būtu pietiekami ticības, lai apmierinātu visas savas vajadzības. Izzustu nepiecie�amība krāt naudu nebaltām dienām; nauda seifos vai zeķēs vairs nepārklātos ar putekļiem, bet gan atrastos apritē un strādātu cilvēku labā.

Iedomājieties, kā mainītos jūsu mīļotā planēta! Jūs pār�stātu ticēt tam, ka jo vairāk uz planētas ir mutes, jo lielāka nepiecie�amība tērēt dabas resursus vai izcirst kokus, lai būtu pietiekami daudz lauksaimniecības zemes. Jūs pārstātu baidīties no zaudējumiem un dzīties pakaļ pelņai. Ekono�misti vairs nebūtu nepiecie�ami Milzīgs daudzums cilvēku, kurus �obrīd ir pārņēmu�as bailes, atbrīvotos no tām un atvērtu savu sirdi. Jūsu pasaulē ienāktu daudz vairāk mīles�tības un miera.

Nobeigumā vēlos piebilst, ka pārpilnība ir saistīta ar esa�mību, nevis to, ka jums kaut kas pieder. Pārticība ir balstīta uz pārliecību, ka jūs vada un aizsargā Dieva bezgalīgā mīles�tība un gudrība un ka jūsu dzīve ir ideāla vienmēr un visās nozīmēs. Prieks no tā, ka jums ir pieeja neaptveramai mīles�tības krātuvei, ir daudzkārt spēcīgāks par gandarījumu, ko jums varētu sniegt kāda jauna "rotaļlieta". Ja jums tomēr ļoti sagribas kādu � lūdzu, nopērciet to un spēlējieties, cik uziet! Ta�u, to pazaudējot, jūs nenobirdināsiet ne asaras, jo jums būs ticība, kas jūsu dzīvē ļaus ienākt citai.

no visvērtīgākajām dāvanām, ko jūs varētu kādam pasniegt, ir iespēja dāvināt jums. Savukārt, ja vēlaties uzdā�vināt vērtīgu dāvanu sev, iemācieties gūt prieku ne tikai no saņemtajām dāvanām, bet arī no dāvinā�anas.

Daudzos no jums ir tik dziļi iesakņojusies vēlme kalpot, ka jūs aizmirstat par līdzsvaru. Iespējams, ka �o vēlmi var izskaidrot ar to, ka bērnībā izjutāt beznosacījuma mīlestī�bas trūkumu. Jūs saņēmāt mīlestību tikai tad, kad labi uzvedāties, un tādēļ uzskatāt, ka visam ir sava cena.

Iedomājieties koku. Jebkur� koks pakļaujas vienkār�am dabas likumam � tas tiecas uz gaismu. Iesakņojies zemē, tas sāk augt uz aug�u. No stumbra parādās jauni sānu zari, kas ar laiku nes augļus, ta�u galvenais aug�anas virziens vien�mēr paliek nemainīgs � tikai uz aug�u, uz gaismu. Cilvēka gars pakļaujas tam pa�am likumam � tiekties pēc gaismas, kosmiskās saules �, tādēļ tas iesakņojas cilvēciskajā ķer�menī un sāk savu ceļojumu aug�up. Zari, kas pie�ķir viņam neatkārtojamu formu, � tā ir viņa dzīves pieredze un ap�gūtās mācības, bet augļi ir kalpo�ana citiem.

Ta�u kokam un cilvēkam ir viena būtiska at�ķirība. Pieliekot ausi koka stumbram, nekad neizdzirdēsiet to sa�kām: "Ak, Māte Zeme, es neesmu pietiekami labs, lai manas saknes saņemtu tavu spēku." Un tāpat neieraudzīsiet, ka tā lapas mēģinātu slēpties no saules gaismas, sakot: "Ak, Saule, mēs neesam pietiekami skaistas, lai baudītu tavu gaismu un siltumu." Koks zina: lai augtu un nestu augļus, tam ar katru savu �ūniņu ir jāņem, jāņem un vēlreiz jāņem.

Tāpēc nākamo reizi, kad ieraudzīsiet skaistu koku, kura zari slīkst no augļu smaguma, atcerieties� �ie augļi radās tikai tāpēc, ka koks nekautrējās paņemt.

Daudzi no jums gribētu saprast, kāpēc esat piedzimu�i ģimenēs, kas vienmēr jums ir liku�ās sve�as, un kāpēc esat izaugu�i apstākļos, kas pirmajā acumirklī jums �ķita galēji nelabvēlīgi.

Ar pārliecību varu pateikt tikai vienu � izvēloties ģimeni, jūsu dvēsele nebūt neseko vēlmei izbaudīt klusu ģimenisku laimi. Daudzi no maniem draugiem ir izvēlē�ju�ies piedzimt ģimenēs, kurām tie jūtas nepiederīgi, nesa�prasti vai arī kurās tiem nav izdevies izveidot tikpat labas attiecības ar vecākiem kā viņu brāļiem un māsām. Pilnīgi iespējams, ka sajutāt savu atsve�inātību jau uzreiz pēc pie�dzim�anas, kad, pirmo reizi ieelpojot, palūkojāties visapkārt un nodomājāt: "Ak Dievs! Manuprāt, es izdarīju lielu kļūdu. Kas ir �ie sve�inieki? �ķiet, ka viņi mani neatpazīst. Ta�u lēmums ienākt �ajā pasaulē tik nemājīgā vidē nebija kļūda. Ta jūs sevī nostiprinājāt vēlmi pēc Dievi�ķās, nevis biolo�ģiskās radniecības un vēlmi sajust Dievi�ķā Tēva un Mātes beznosacījuma mīlestību � mīlestību, ko jums nespētu dot pat vislabākie vecāki uz Zemes.

�ī Dievi�ķā Mīlestība atbrīvos jūs ne tikai no sāpēm, ko radīja jūsu izvēle, bet arī no visām cie�anām, kas saistītas ar jūsu iepriek�ējiem iemiesojumiem, tādējādi tā jums palīdzēs pārvarēt bezdibeni, kas no�ķir jūs no labestības un visa skaistā un ideālā, tas ir, Dieva. Bez patiesās radniecības izjū�tas jums diez vai izdosies sasniegt savus dzives mērķus. Tur�klāt, apzinoties savu saikni ar Dievi�ķajiem vecākiem, jūs sajutīsiet lielu tuvību ar saviem bioloģiskajiem vecākiem un ieraudzīsiet viņos ne tikai tēvu un māti, bet arī radniecīgas dvēseles, zemes ceļa līdzgaitniekus.

Pārdzīvojot smagu bērnību vai kādas citas ģimenes problēmas, daudzi no jums �aubās par to, ka ir pareizi izvē�lēju�ies ģimeni. Es varu jums apliecināt� jūs izdarījāt vis�labāko izvēli, un jūsu vecāki, lai par cik sliktiem jūs viņus arī uzskatītu, vislabākajā veidā jūs ievirzīja garīgās izaugsmes ceļā. Labāk pasakiet viņiem savā sirdī paldies par visu, nevis nosodiet. Neaizmirstiet � jūs pa�i viņus izvēlējāties! Un neaizmirstiet, ka ari viņiem bija smagi dzīvot ar bērnu, kas viņus nesaprata un izjauca visus viņu priek�status par nor�mālām attiecībām starp vecākiem un bērniem. �ī pieredze bija viņiem ļoti sāpīga, un iespējams, ka tas ir upuris, ko viņi piekrita nest, lai palīdzētu jums izpildīt savus dzīves uzdevu�mus. Tāpat neaizmirstiet: lai ari kādi konflikti jūsu un jūsu vecāku vai ari jebkuru citu cilvēku starpā izceltos, kamēr fiziskajā pasaulē strīdaties un ievainojat cits citu ar asiem vārdiem, jūsu dvēseles atrodas pilnīgā harmonijā cita ar citu un bauda savstarpējo saskarsmi.

Kā es varu sajust Dievi�ķā Tēva un Mātes mīlestību:

Dievi�ķo vecāku rokas vienmēr ir pla�i atvērtas apskā�vienam, kad vien jūs vēlaties to sajust. Nekas nevar iestāties starp jums, jo Viņi jūs mīl ar beznosacījumu mīlestību, neko neprasot pretī.

Ja jums ir grūti iedomāties, kā viņus apskaujat, palūdziet viņiem, lai viņi to izdara jūsu vietā. Palūdziet viņiem to ar vienkār�ību un uzticību, kā bērns lūdz savam tēvam vai mātei paņemt viņu uz rokām vai papūst viņa sagriezto pirk�stu. Bērns pat neaizdomājas, ka viņam varētu atteikt. Dievi��ķie vecāki vienmēr ir gatavi dāvāt jums savu mīlestību. Tie�i to domāja Jēzus, sakot: "Lūdziet, un jums tiks dots; mek�lējiet un jūs atradīsiet; klauvējiet, un jums tiks atvērts."

Tas viss izklausās ļoti vienkār�i tiem, kuriem ir biju�i bioloģiskie vecāki un kuri zina, kas ir vecāku mīlestība. Ta�u, ja jums tas ir ticis liegts, jums būs nepiecie�ams vingrināties. Sākotnēji jums būs jāiemācās saņemt, ik reizi neaizdomājo�ties par to, kāda cena par to būs jāmaksā. Jo jūs elpojat gaisu, un neko par to nemaksājat! Tāpēc elpojiet Dieva gaisu, jo �ajā gaisā ir Viņa mīlestība. Mīlestība ir jums visapkārt! Ikreiz, kad ieelpojat ar �o domu, jūs veicat spēcīgu afirmāciju � jūs sakāt "jā" Dzīvībai, Mīlestībai un Dievam. Nav iedarbīgākas un spēcīgākas alirmācijas par apzinātu elpo��anu. Ar laiku, kad pieradīsiet saņemt Mīlestības dzīvo ener�ģiju, jūsu nepiecie�amība pēc tās sāks augt ar katru dienu. Un es ceru, ka �ī nepiecie�amība pāraugs izsalkumā un at�vērs jums daudz da�ādus veidus, kā iegūt �o Mīlestību. Un ziniet, mani dārgie, �ai nepiecie�amībai pēc Dieva mīlestības jākļūst par vienu no visskaistākajām jūtām jūsu dzīvē. Lūdzieties, lai tā pie jums atnāktu un vairs nekad jūs nepamestu.

Kā vislabāk godāt tēvu un māti!'

Pirmkārt, kā jau es teicu, nevajag viņus vainot par to, ka viņi, jūsuprāt, nebija ideāli vecāki. Visā cilvēces vēsturē nav biju�i tādi vecāki, kas pēc cilvēciskajiem mērogiem būtu pel�nīju�i saukties par ideāliem, tad kāpēc jūs domājat, ka jūsu vecāki ir izņēmums?

Otrkārt, cieniet vieno�anos, ko ar viņiem esat noslēgu�i. Jūs viņiem piedzimāt tādēļ, lai izpildītu savus dzives uzdevu�mus, tāpēc jums vajag iet savu ceļu, pat ja tas izraisa viņos dusmas un nosodījumu. Ja viņiem visu laiku izdabāsiet, tikai kaitēsiet sev, jo visa vara pār jūsu dzīvi būs viņu rokās, nevis jūsējās. Ja kalpojat Augstākajam sevī, jūs tie�i tāpat kalpojat Augstākajam savos tuviniekos. Izstāstī�u vai, pareizāk sakot, atgādinā�u jums vienu stāstu.

Reiz Jēzus bija iegriezies kādā ciemā. Jauns vīrietis, izdzirdējis, ka ciematā ieradies Jēzus, sāka to meklēt, jo gri�bēja kļūt par viņa sekotāju. Ieraudzījis Jēzu, viņ� tam teica: 'Ak, Skolotāj! Es esmu tik priecīgs, ka atradu Tevi! Es vēlos kļūt par Tavu skolnieku un būt Tev blakus." Jēzus atbildēja: "Nu ko, lieliski, mans dārgais draugs! Tu mani atradi pēdējā brīdī, jo es tie�i tagad taisījos doties ceļā. Iesim!" ļaunais vīrietis kļuva skumj�: "Man ļoti �ēl, ta�u es nevaru iet ar Tevi tie�i tagad, jo man vēl jāapglabā mana māte un tēvs!" Jēzus atteica: "O! Baidos, ka lā vis nevarēs. Ja vēlies man sekot, �ī ir tava vienīgā iespēja � dari to tagad un ļauj miru�ajiem apglabāt miru�os!"

�ī stāsta jēga ir tajā, ka jaunā vīrie�a vecāki vēl nebija miru�i mūsu izpratnē, tas ir, fiziski, vienkār�i viņu gars vēl gulēja. Ta�u viņu dēls bija atmodies Patiesībai, ko sevī nesa Kristus Mīlestība. Tādēļ Jēzus, to zinot, mudināja �o cilvēku sekot viņa patiesajam aicinājumam, atstājot pārējos, kuri savu aicinājumu vēl nebija sadzirdēju�i, rūpēties citam par citu.

Mēs zinām, cik daudz drosmes vajag, lai izrautos no labi iebraukta ceļa, kuru jums ir sagatavojusi sabiedrība. Daudzi no jums ir pavadīju�i iepriek�ējās dzīves klosteri, atsakoties no ģimenes un veltot savai dzīvi aicinājumam, un tagad jūs sagaida gandrīz tas pats, tikai jūs attālināsieties no saviem

tuviniekiem nevis telpā, bet apziņā, lai gan viņi varēs jums pievienoties, ja vien gribēs.

Pieņemsim, ka vienīgais dēls rūpējas par saviem pusmū�a vecākiem. Kā viņam rīkoties: Vai tie�ām viņam tēvs un māte jāsūta uz veco ļau�u namu, lai varētu pilnība nodoties saviem garīgajiem meklējumiem:

�ajā gadījumā godāt vecākus nozīmē nedusmoties par to, ka viņi traucē jūsu plāniem. Jums jāsamierinās ar situā�ciju, cen�oties izvairīties no aizkaitinājuma un nemēģinot jautāt un izprast, kāda garīga mācību stunda jums �ajā situ�ācijā jāiziet vai kāds karmiskais parāds jāatdod. Jo citādi rū�pes par vecākiem pārvērtīsies par neizbēgamu pienākuma nastu, un tas apspiedīs jūsu sirds spontāno vēlmi atvērties mīlestībai. Svarīgi ir arī atbrīvot vecākus no �īs konkrētās lomas jūsu dzīvē un tā vietā saskatīt viņos dvēseles, kurām pa�ām ir ejams savs ceļ�, kas tikai daļēji bija veltīts jūsu au�dzinā�anai. Turklāt attiecības ar vecākiem dod jums iespēju garīgajai izaugsmei � mīlot un kalpojot viņiem, Kristum viņos.

Tomēr, ja kaut kādu iemeslu dēļ nevarat rūpēties par vecākiem, nevajag sevi par to vainot. Vainas izjūta � tā ir mākslīga emocija, ideja, ko viens cilvēks ir radījis tādēļ, lai tam būtu vara pār otru. Kad, gara pasaulē nonāku�i, ap�spriedīsiet savu dzīvi ar pavadoni, teiksiet kaut ko līdzīgu: "Es jūtos vainīgs par to, ka slikti rūpējos par saviem vecā�kiem," � jūsu pavadonis, visticamāk, pateiks kaut ko līdzīgu �im: "Pagaidi da�as minūtes, es aizie�u pameklē�u vārdu "vainīgs" vārdnīcā, jo es nesaprotu, ko tas nozīmē."

Ja vēlaties palīdzēt cilvēkiem, kuriem jūs esat nepiecie��ami, ta�u kuriem nevarat būt blakus, domājiet par viņiem ar mīlestību, iedomājieties, ka viņi ir laimīgi, veseli, dzīves�priecīgi � tādi, kādi viņi ir patiesībā un kādi viņi būs pēc pārie�anas garīgajā pasaulē. Nefiksējiet savas domas uz viņu trūkumiem un pazīmēm, kas liecina par viņu prāta vai fiziskā ķermeņa sabrukumu, jo tas viss ir īslaicīgi. Neaiz�mirstiet, ka ikvienā no viņiem mīt mū�īga dvēsele, kas �ajā dzīvē palīdzēja jums piepildīt dzīvi. Tie�i viņai �obrīd ir nepiecie�ama jūsu atzinība, pateicība un jūsu mīlestība.

Tiem no jums, kas ir piedzimu�i tā saucamajā Rietumu pasaulē, iespējams, pirmo reizi ļoti ilgā laika posmā � iespējams, ka pat vairākus simtus gadu � ir pilnīga partnera izvēles brīvība. Iespējams, ka dzīvojāt tur, kur laulības or�ganizē vecāki vai kur ir aizliegta �ķir�anās, tādēļ jums vaja�dzēja paciest sev blakus nemīlamu cilvēku. Iespējams, ka laulājāties tikai un vienīgi tādēļ, lai glābtu savu dzīvību, tāpēc jūsu dzīve pārvērtās par nebeidzamu kompromisu virkni. Iespējams, ka devāt celibāta zvērestu un dzīvojāt klosterī. Ta�u tagad jums ir iespēja veidot tādas attiecības, kas dos iespēju izdziedināt sevi un palīdzēs sajust, kas ir patiesi svētīga laulība.

Kad satiekat kādu, kas jums patīk, jūs, protams, vēlaties radīt labu iespaidu. Ta�u, kad sākas intensīvas aplido�anas laiks, jūsu aurā parādās spilgti tādu uzraksti] uzplaiksnījumi kā "Es vēlos, lai mani atstumj. Tas mani līdz galam pārlie�cinās, ka esmu neglīts�" vai arī "Es esmu neprātīgs tirāns, kas meklē pazemīgu upuri". Tadā veidā, vēl pirms paspējat viens otram izstāstīt par savu muzikālo gaumi, jūs apmai�nāties ar savdabīgiem sarakstiem, kuros ir uzskaitītas visas jūsu pogas � atteikuma poga, kontroles poga, upura poga un citas. Un skatuve jūsu attiecībām ir izdekorēta.

Kad partneris uzspie� uz kādu no jūsu pogām, jūs nokļūstat izvēles priek�ā � vai nu nostiprināt uzvedības modeli, kas saistīts ar �o pogu, vai arī pateikt sev: "Ak, cik jauki no tavas puses, ka norādīji uz to, ka manī vēl ir pogas, uz kurām var uzspiest. Tagad man ir jauna iespēja pilnveidot un dziedināt sevi, lai neviens cits cilvēks nevar izlemt manā vietā, vai es bū�u laimīgs(-a) vai ne."

Īpa�i mulsino�i jums ir tie brī�i, kad uz �im pogām uzspie� cilvēks, ko uzskatāt par radniecīgu dvēseli vai jūsu garīgo dvīni. Protams, jums gribas ticēt, ka dvēseles radi�nieks nespēj nodarīt sāpes, ta�u da�kārt tā vienkār�i notiek. Ja ticat, ka tā ir dvēsele, kas jūs mīl īpa�i stipri, sapratīsiet, ka tā jums patiesi vēl visu to labāko un tāpēc laiku pa laikam uzņemas �o uzdevumu � sāpināt jūs. Tā zina, ka �is sāpes jūs pievērsīs Dievam. Kas gan cits tas var būt, ja ne pati acīmredzamākā mīlestības izpausme, ja otrs cilvēks vēlas jūs pietuvināt Dievam? Tāpēc ielūkojieties pagātnē uz visiem tiem cilvēkiem, kas jūs iisāpināju�i, pat tiem, kurus jūs uz�skatījāt par saviem ienaidniekiem, � pilnīgi iespējams, ka viņu vidū var būt arī jūsu dvēseļu radinieki �, un pamē�ģiniet saskatīt, ko labu jums ir devusi pazī�anās ar �iem cil�vēkiem. Tas pavisam noteikti jūs satuvinās ar Dievu � pat ja nespēsiet saprast, kāda nozime �iem cilvēkiem ir bijusi jūsu dzīvē, vismaz sapratīsiet piedo�anas nozīmi un spēku. Turklāt uzzināsiet ko jaunu par līdzcietību, jo cilvēks, kas jums nodara sāpes, patiesībā vēlas jums pateikt: "Man sāp! Lūdzu, mīli mani!"

Ja mīlat cilvēku un jūtat, ka starp jums pastāv spēcīga garīga saikne, ta�u nespējat sakārtot ar viņu attiecības no cil�vēciskā viedokļa, nekrītiet izmisumā un nenolaidiet rokas.

Vienkār�i jūsu personības nedaudz atpaliek no jūsu dvēse�lēm, tāpēc apbruņojieties ar pacietību un esiet laipni viens pret otru. Uzticiet Augstākajam jūsos sakārtot jūsu attie�cības tādā plānā, kurā jūsu aizskartais ego nespēs traucēt saskarsmei.

Es tikai gribu jūs pabrīdināt par vienu � neaizraujieties un neapreibinieties ar to prieka un laimes sajūtu, ko jums nes tik�anās ar radniecīgu dvēseli, ļa iek�ējā balss jums ap�galvo, ka �īs attiecības ir īpa�as un ka jūs daudzas reizes esat biju�i kopā iepriek�ējās dzīvēs, nevajadzētu zaudēt savu in�dividualitāti un pazaudēt sevi otrā cilvēkā, jo tas jūs novedīs tikai līdz sāpēm un apjukumam.

Jūs varat vilties, ja mēģināsiet mīļotajam cilvēkam pie��ķirt "radniecīgās dvēseles" nosaukumu. Ar �o nosaukumu parasti ir saistītas daudzas nereālas ilgas un prasības, kuras nav spējīgs apmierināt neviens cilvēks. Jums abiem būs tikai sāpīgāk. Es iesaku meklēt vienkār�i labu partneri, ne�vis radniecīgu dvēseli. Ja jūsu dvēsele patie�ām ir nolēmusi satikt �ajā dzīvē radniecīgu dvēseli, jums būs nepiecie�ams iegūt ne mazums pieredzes attiecībās ar citiem partneriem, lai sagatavotos �ai tik�anās reizei. Savukārt tas, ko jums dos attiecības ar radniecīgu dvēseli, sagatavos jūs vēl lielākam notikumam � jūsu savienībai ar Dievu.

Ja ļoti vēlaties atrast radniecīgu dvēseli, vērsieties pie sava iek�ējā partnera � Dieva daļiņas, nevainojamās mīles�tības, kas mīt jūsos jau tagad. Izjūta, kas rodas �īs savienības rezultātā � izjūta, ka savā būtībā esat vienoti, harmo�niski �, pievilks jums otru harmonisku personību, un tad, diviem cilvēkiem savienojoties, radisies kaut kas ļoti īpa�s un nozīmīgs, līdzīgi kā divi apļi savienojoties rada bezgalības simbolu. Kad atrodaties pilnīgā saskaņā ar otru cilvēku, dvē�seles radinieku, mīlestība starp jūsu sirdīm plūst tie�i tā � noslēgtā un bezgalīgā plūsmā.

Padomājiet, lūk, par ko � ja vienā puķu podā iestā�dītu divas puķes, augsnei galu galā pietrūktu enerģijas, un tad vai nu aizies bojā uzreiz abi augi, vai tas, kas ir vājāks; jebkurā gadījumā neviens no tiem nespēs ziedēt un dot augļus. Kā rikojas tas, kas mīl augus? Pareizi �� viņ� tos atdala un iestāda atsevi�ķos podos, katram izvēloties pēc iespējas piemērotāku augsni. �is process augiem var izrādī�ties sāpīgs, jo, tiecoties izdzīvot, viņi būs cie�i sapinu�ies ar saknēm, ta�u galu galā katram kļūs daudz labāk. Tagad viņi spēs normāli attīstīties, ziedēt un dot augļus. Ja viņi vēlēsies apvienoties atkal, viņi vieglītēm pieskarsies viens otram ar zariem. Ta�u zari aug visos virzienos, tādēļ saskarsies tikai da�i no tiem.

Tāpēc, ja mīlat otru cilvēku un uzskatāt viņu par radnie�cīgu dvēseli, nevajag pārāk cie�i savīties ar viņa saknēm � dzīvojiet savu dzīvi, sakņojieties sevī un visā Dievi�ķajā, ņemiet enerģiju no it visurienes. Tad jūsu attiecības ar �o cilvēku būs balstītas uz brīvību un kļūs par Jaunās Kārtības daļu, kurā galvenā nozīme jūsu abu dzīvē būs saiknei ar Dievu, nevis vienam ar otru. Jūs abus vienos kopējs aug�stāks redzējums, kuru jums izskaidros dvēseles. Un nemēģi�niet analizēt ne savu, ne citu cilvēku mīlas un partnerattie�cību pieredzi, jo jums tapat tajā neizdosies atrast paraugu �im modelim, par kuru es stāstu. Jums jākļūst par celmlauzi �ajā ceļā.

Es zinu, ka jums ļoti gribas atrast savu otro pusīti un sākt laimīgu kopdzīvi, ta�u, ja jūsu sapnis ir tik vien kā klusa ģimeniska laime, brīvdienu idille pie kamīna, jūs var gaidīt vil�anās.

Atvainojiet mani, ja izklausos pēc barga skolotāja, bet jūs gaida labi daudz darba, kas jāpadara. Ja �obrīd garlai�kojaties bezdarbībā, baudiet atpūtu, kamēr varat, un sagata�vojieties vēl lielākam baudījumam, kad sasniegsiet savas dzī�ves mērķi.

Ziniet, mani dārgie, daudz par daudz cie�anu jūsu pa�saule ir saistīts ar seksualitāti un seksuālo orientāciju � tās savā dzīvē ienesat jūs pa�i, kā arī apkārtējie cilvēki.

Es vēlos jums pateikt, ka mēs, jūsu pavadoņi un eņģeļi, kas jums palīdzam Augstākā vārdā, ne vismazākajā mērā neesam ieinteresēti kritizēt cilvēku, ko esat izvēlēju�ies mīlēt. Tie�i pretēji � mēs, protams, vēlamies, lai jūs cienītu un godātu to personu, ko esat izvēlēju�ies par savu mīļoto.

Kā jūs zināt, viens no gar īgā ceļojuma mērķiem ir panākt līdzsvaru starp jūsu vīri�ķo un sievi�ķo sākumu. Agrāk tradi�cionāli tika uzskatīts, ka saņemt pretējā dzimuma enerģiju var tikai seksuālās saplū�anas laikā. Ta�u tagad, kad aizvien vairāk cilvēku, it īpa�i sievie�u, panāk iek�ējo līdzsvaru pat�stāvīgi, da�i no jums ir saskāru�ies ar nekontrolējamu vēlmi tuvoties sava dzimuma cilvēkiem. �ī tieksme ne vienmēr ir seksuāla � daudz bie�āk tai var būt enerģētisks raksturs. Tā ir tiek�anās pēc harmonijas. Bie�i nav iespējams, piemēram, sievietei atrast vīrieti, kurā spēj nemainīgi noturēties un saglabāties viņa vīri�ķā polaritāte.

Tieksmi pēc tā pa�a dzimuma cilvēkiem vajag uzlūkot nevis kā seksuālās orientācijas neatgriezenisku maiņu vai tās pazīmi, bet gan kā jaunu robe�u pavēr�anos iespējām pie�dzīvot mīlestību un tuvību. �ī tieksme var liecināt arī par to, ka savā evolūcijā jau esat pārvarēju�i posmu, kurā jums bija nepiecie�ams iegūt pieredzi no noteiktas seksuālās orien�tācijas vai uzlikt sev nemainīgu homoseksuāla vai hetero�seksuāla cilvēka zīmogu. Mani dārgie, )ūs neesat seksuālisti, jūs esat cilvēciskas būtnes, kurām piemīt viss potenciāls, lai varētu dzīvot laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi � tādu, kādu to vēlas dzīvot dvēsele. Jums nevajag sev kaut ko liegt tikai tāpēc, ka to diktē sabiedrība, vai tāpēc, ka tieksme pēc tā pa�a dzimuma cilvēkiem neiekļaujas jūsu ierastajos priek��statos par sevi.

Nevajag arī uzskatīt, ka vīrie�a un sievietes seksuālā savienība ir domāta tikai un vienīgi dzimtas turpinā�anai. Kā jums �ķiet, ko nozīmē vārdi "nodarboties ar mīlestību"? Ja divi cilvēki � vienalga, viena un tā pa�a vai at�ķirīgu dzimumu �, kas dziļi mīl viens otru un kuru jūtas rezonē viņu sirdī un dvēselē, nolemj �o mīlestību izpaust ari fiziski, viņi tie�i to arī dara � nodarbojas ar mīlestību. Viņi izstaro mīlestību, un, kad viņu enerģijas savienojas augstākajā baudas rrurklī, viņu mīlestība piepilda Visumu tie�i tāpat, kā plauksto�a roze ar savu aromātu piepilda gaisu, ko elpojat.

Patlaban jūsu pasaulē mīlestība ir izmisīgi nepiecie�ama, un divu jebkura dzimuma cilvēku seksuālā mīlestība, kuri apzināti to piedāvā Dievam kā savas savienības augli, atnes jūsu pasaulei ne mazāku labumu kā pēcnācēju radī�ana. �ādu mīlestību vajag svinēt, nevis nosodīt vai baidīties no tās. Mīlestība vienmēr ir svētīga.

Es nepavisam nevēlos, lai jūs domātu, ka brīdī, kad līdzsvarosiet sevī vīri�ķo un sievi�ķo sākumu, jūsu seksuālās attiecības ar tā pa�a dzimuma cilvēku kļūs obligātas un ne�novēr�amas. Nē, �ajā garīgās attīstības posmā, kurā viscaur paļausieties uz Dievu un pildīsiet Viņa gribu, jūsu dzīvē ne�būs neviena nejau�a cilvēka � tikai tie, kas ir iekļauti tajā ideālajā plānā, ko izveidojusi jūsu dvēsele.

Jūsu ceļojumā ir neizbēgami tādi mirkļi, kad kaut kādu iemeslu dēļ rīkosieties pretrunā saviem priek�statiem par garigo attīstību, Jūsu ēna izies pirmajā plānā. Iespējams, ka jūsu dzīvē kā dāvana parādīsies cilvēks, kas neatlaidīgi spiedīs uz jūsu pogām un, pa�am to nezinot, palīdzēs jums panākt to, ko patiesībā vēlaties, tas ir� garīgo izaugsmi.

�ādos brī�os nevajag kaunēties, dusmoties uz sevi vai vainot par to, ka ar savām neveiksmēm pieviļat Dievu. At�cerieties � nenosodiet citus, un arī jūs netiksiet nosodīti! Mieriniet sevi ar domu, ka �āda uzvedība ir raksturīga aug��anas posmam. Iedomājieties no�u skalu � ja vēlaties no�nākt no vienas tīras nots līdz citai, augstākai notij, jums būs jāiztur da�as ne tik saskanīgas notis.

Nonākot līdz �ai augstajai notij, jūs varētu sajust, ka būtu nepatīkami iet atpakaļ uz �īm zemajām vibrācijām. Iemācie�ties uzmanīgi ieklausīties savā iek�ējā balsī, kas jūsos skan vienmēr un kas pateiks priek�ā, kurā brīdī esat nepatiesi pret sevi, Augstāko sevi. Iespējams, ka būs nepiecie�amas vien da�as reizes, lai jūs iemācītos atturēties no citu cilvēku noso�dī�anas un kritikas.

Iespējams, ka tad gribēsiet ari uzzināt iemeslus, kas jums liek kritizēt un nosodit citus. Sāciet ar afirmācijām: "Tagad es apzinos cēloņus savai vajadzībai nosodīt" vai "Tagad es apzinos cēloņus savai pārliecībai, ka man nav taisnība." Ja �īs afirmācijas atkārtosiet visas dienas garumā, turpinot no�darboties ar saviem ikdienas darbiem, dziļi noglabātās at�miņas vai iespaidi var ataust jūsu apziņā un sniegt atbildi uz �iem jautājumiem.

Ar laiku atbrīvosieties no visa, kas nav spējīgs pacelties aug�up kopā ar jūsu garu. �is process ne vienmēr notiek nesāpīgi, jo daudzos no jums dzīvo iek�ējais dumpinieks, kas ļoti aktīvi pretosies tam. Labi pameklējot, sevī atradīsiet to, kas jums traucē mainīties, pilnveidot sevi. Tās varētu būt bailes pazaudēt kaut ko vai kādu; tās varētu būt ba�as, ka jūsu pa�reizējie uzskati varētu izraisīt apkārtējo izsmieklu; tā var būt ari jūsu piesaiste pa�reizējai maskai, kas jums ir labi kalpojusi un devusi daudz laba jūsu ego izpratnē; tas var būt kāds aizspriedums, kas ir iesakņojies tik dziļi, ka ne�viena garīgā mācība nav spējīga to pārvarēt; tas var būt sens aizvainojums, ko turpināt nēsāt sevī ar lielu labpatiku tikai tāpēc, ka atbrīvoties no tā nozīmētu atvērt savu dvēseli, bet jūs dodat priek�roku to nedarīt; visbeidzot � tā var būt ari jums tik ierastā ticība, ka gaismas atraidī�ana sev līdzi ne�nes nekādas sekas.

Nē, mani dārgie, ja vēlme izaugt patie�ām ir nopietna, jums nepiecie�ams atmest visas �is nevajadzīgās lietas, jo tās neizturēs augstās vibrācijas, līdzīgi kā koks, kas audzis ielejā nespēs nest jums augļus, ja tiks pārstādīts kalna virsotnē.

Vēl gribu jums noteikti pateikt ko ļoti svarīgu, mani draugi, � steigai �eit nav vietas. Da�i no jums tiecas kļūt par svētajiem vēl dzives laikā. Garīgais ceļ� �iem cilvēkiem pār�vēr�as par sacīk�u trasi, kurā viņi riskē aplipināties ar lielu garīgās lepnības devu, un tas neļauj viņiem patiesi palīdzēt citiem. Viņi viscaur ir pārņemti ar garīgo attīstību, bet viņu garīgums eksistē tikai viņu galvās. Jūs augat garīgi ne tikai uz sava gribasspēka rēķina; jūsu nodoms izaugt ir samērojams ar Visuma enerģijas resursiem, pie kuriem pieeja jums tiek dota tikai pamazām, ja ozolzīles potenciāls nebūtu ikkatrā laika momentā samērojams ar zemes, ūdens un saules ener�ģijām, tā nekad nepārvērstos par varenu ozolu. Da�kārt no�sacījumi aug�anai ir vairāk, citkārt � mazāk labvēlīgi.

Turklāt ir noteikti attīstības posmi, kuri jums jāiziet noteiktā kārtībā. Augļa gatavība, tas ir, iespēja izpildīt savu augstāko dzīves uzdevumu, ko meklējat ar tik lielu nepacie�tību, parasti pienāk tie�i pēdējos posmos. Ta�u visu �o laiku, kamēr esat ceļā, mēs jūs mīlam ar absolūtu un beznosa�cījumu mīlestību tie�i tādus, kādi esat. Ļaujiet man pabeigt ar kādu metaforu.

Ir dziedātājs, un ir dziesma, bet dziesma ir tādā toņkārtā, kas ir par zemu dziedātāja balsij. Kad dziedātājs mēģina �o dziesmu nodziedāt, ir grūti spriest gan par dziesmas skais�tumu, gan arī par dziedātāja balss īpa�ībām. Bet, ja dziesmu pārrakstītu dziedātājam piemērotā toņkārtā, mēs visi varētu baudīt gan dziesmas, gan dziedātāja balss skaistumu.

Mani dārgie, �ī dziesma ir jūsu personība, bet balss � jūsu Patiesais Es. �o dziesmu pārrakstīt tā, lai tā kļūtu pie�mērota jūsu balsij, var tikai jūsu dvēseles nolūks � apņē�mība sasniegt tādu saskaņu ar Augstāko, kas ir jūsos, lai jūsu sirdī skanētu tikai vistīrākā mīlestības nots.

Un, kad tas notiks, jūs du�ā dziedāsiet pavisam citādi!

KRISTUS ĶERMENIS

Ja kāds jums teiktu, ka reiz varēsiet lidot bez jebkādiem palīglīdzekļiem, pat bez lidojo�ā paklāja, jūs būtu ļoti pār�steigti, esmu par to pārliecināts, jūs varētu vēl vairāk izbrī�nīties, ja es jums teiktu, ka spēsiet arī vienlaikus atrasties vairākās vietās. Daudziem no jums tas ir iespējams, un da�iem tā jau ir realitāte, lai ari viņi pa�i par to nenojau�.

Mani dārgie, jūs esat kas vairāk par apzinīgām cilvēcis�kām būtnēm, ko redzat spogulī. Jūs jau zināt, ka jums ir jūsu Augstākais Es, ta�u bez tā jums ir vēl kas � daļa no jūsu apziņas, sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, sāk dzīvot un darboties patstāvīgi.

Palūkojieties uz sevi tagad un atskārsiet, ka ļūs esat ļoti mainīju�ies kop� tā brī�a, kad sākāt garīgo ceļu. Atcerieties jebkuru situāciju, kurā tolaik rīkojāties saskaņā ar savu Aug�stāko Es � jūsu rīcība noteikti at�ķiras no tās, kā jūs uz �o situāciju reaģētu �odien, zinot to, ko zināt tagad. Jūsu Aug�stākais Es ir kā paceļamie griesti � jus augat, un tas aug līdz ar jums, kamēr rezonansē arAugstāko jūs nepārvērtīsieties par citu cilvēku. �ajā līmenī jūsu Augstākais Es pazūd, do�dot vietu tam, ko es saucu par Kristus Ķermeni.

Jūsu vai kāda cita cilvēka Kristus Ķermenis var kļūt re�dzams otram cilvēkam tikpat taustāms un reāls kā jebkur� cits fiziskais ķermenis, ta�u tas darbojas arī neredzami. Jūsu

Kristus Ķermenis atbild uz pailgā saucieniem; un, tiklīdz tas atsaucas uz �ādu lūgumu, jūs varat sajust galvas reiboni vai ari jums var rasties pēk�ņa vēlme apgulties un pasnaust, pat ja tajā diennakts laikā parasti neguļat. Tas var būt kā Labais Samarietis, kas pēk�ņi parādās pareizajā mirkli un tie�i tikpat pēk�ņi pazūd, vai cilvēks, kas tie�i vajadzīgajā brīdi paziņo jums ļoti svarīgu informāciju.

�ī brīni�ķā Būtne darbojas nemanāmi, pavadot dvēseli, kas tikko pametusi ķermeni � iespējams, nelaimes gadī�jumā �, un tiecas uz gaismu; tas var būt arī viesis, kas atnāk pie jums sapnī ar svarīgu, dziedino�u ziņu. Da�kārt cilvēki, kas ir apveltīti ar garīgā redzējuma dāvanu, redz �o mirdzo�o būtni sev vai citam cilvēkam blakus un uzskata to par pavadoni. Protams, �īs būtnes vibrācijas ir tik augstas, ka tā brīvi no laika un telpas ierobe�ojumiem var pārvietoties uz jebkuru jūsu planētas daļu. Da�kārt jūs ierodaties citā valstī un pēk�ņi redzat tur cilvēku, kas jums �ķiet ļoti pazīs�tams, lai arī esat pilnīgi pārliecināti, ka nekad iepriek� ar viņu neesat ticies. Nav izslēgts, ka viņ� vienkār�i jums atgā�dina kādu no paziņām, ta�u visticamāk, ka viņ� jau kādreiz ir parādījies jums Kristus Ķermenī.

Iemesls, kādēļ lielākoties neuzzināt par �ādām darbībām, ir glu�i parasts � ja jūs no mums uzzinātu, kādu svarīgu darbu veicat, pa�iem to nezinot, jums būtu ļoti grūti noturē�ties, lai jusu ego neuzpūstos savā personīgajā svarīgumā, jo tad jūs vairs nespētu darīt �ādas lietas.

Tie�i ar tādām pa�ām sekmēm mēs jums varētu uzdāvi�nāt pāris svina zābaku!

Pavēstī�u jums kādu stāstu. Reiz dzīvoja dvīņubrāļi, un bērnībā ar viņiem notika briesmīga nelaime, kas viņu dvē�selēs atstāja dziļas un palieko�as rētas.

Kad dvīņi kļuva pieaugu�i, viens no viņiem apglabāja sāpes sevī un saslima ar vēzi. Viņa draugi nekavējoties sa�pulcējās viņam apkārt un sāka neatlaidīgi lūgties par viņa veselību. Labākie ārsti cīnījās par viņa dzīvību, un visi ļoti juta viņam līdzi.

Otrs brālis izlaida �īs sāpes no sevis, niknuma lēkmē piekaujot kādu cilvēku, un draugi novērsās no viņa; visi nodomāja, ka viņ� ir briesmīgs cilvēks. Labākie juristi pa�nāca, lai viņu sodītu un ieslodzītu cietumā uz ilgu laiku.

Gan ļaundabīgo slimību, gan niknuma lēkmi izraisīja vienas un tās pa�as sāpes. Vienīgā at�ķirība bija tajā, ka viens no dvīņubrāļiem bija vardarbīgs pret sevi, bet otrs� pret citu cilvēku.

Viņi abi vienlīdz lielā mērā ir pelnīju�i līdzcietību un dziedinā�anu. Un neviens no viņiem nav pelnījis nosodī�jumu. Ja viņi nonāktu Jēzus priek�ā, vai tie�ām jūs domājat, ka Viņ� dziedinātu tikai to, kas ir slims ar vēzi? Protams, ka ne. Jēzus izdziedinātu ievainojumu, kas radīja cie�anas viņiem abiem, un kopā ar �o ievainojumu pazustu kā sli�mība, tā arī niknums.

Ta�u ne jau jebkuru vardarbību pret citiem var skaidrot ar to, ka agresoram sāp dvēsele. Da�i cilvēki mēdz rīkoties vardarbīgi tāpēc, ka viņi sev pievelk agresīvās domas, kas mums ir visapkārt.

Jūs, protams, teiksiet, ka nekad nespētu nevienam no�darīt pāri, ta�u, ja jums kaut reizi ir biju�as dusmu pilnas vai agresīvas domas pret kādu cilvēku, tās ir nonāku�as at�mosfērā gatavībā, ka kāds cilvēks ar ievainotu dvēseli tās uzņems sevi un izdarīs visu netīro darbu jūsu vietā. Tā jūs ne reizi vien esat līdzdarbojo�ies, lai arī tikai netie�i, var�darbībā un noziegumos.

Un tad, kad kādu apcietina par ne�ēlīgu noziegumu, Visumā tiek izsviesta milzīga naida un citu negatīvu emociju porcija, kas savukārt rada labvēlīgu augsni citiem vēl daudz briesmīgākiem noziegumiem. Un tā var turpināties līdz bezgalībai. Un sekas būs tādas, ka cilvēcei katru gadu vaja�dzēs saskarties ar aizvien ne�ēlīgākiem noziegumiem, līdz cilvēki nepārtrauks nosodīt un neiemācīsies ar mīlestību uztvert �īs ievainotās dvēseles, kas viņus spētu izdziedināt. Kad tādu cilvēku, kas sūta noziedzniekiem � vienalga, vai tie nodarīju�i pāri otram cilvēkam vai jebkurai citai Dieva radības daļai, � dziedino�as domas, kļūs vairāk par tiem, kas viņiem sūta ienaidu un nosodījumu, noziedzības limenis samazināsies, uz planētas būs vairāk koku, izmirsto�o dzīvnieku un augu saraksts tiks saīsināts un planētas karsta�jos punktos iestāsies miers. Jūs sapratīsiet varenu patiesību, ko sevī nes �ie vārdi: "Tas, kas ir ārpusē, līdzinās tam, kas iek�pusē."

Sākot ar �o brīdi, ikreiz, kad jums iegribēsies nosodīt vai ienist kādu, sākumā pajautājiet sev: "Bet kā �ajā gadījumā rīkotos Jēzus? "Jēzus, kas dzīvo jūsos, noteikti jums atbildēs.

Rīkojieties tikai tā, kā jums liek jūsu sirds, jo nav lielāka nozieguma par to, kā dzīvot pretrunā ar savu sirdi. Iespē�jams, ka jums būs jāuztver to cilvēku lode, kuri seko bara instinktam, ta�u labāk ir nomirt nekā izbīties un aptraipīt savu dvēseli. Nekad neaizmirstiet, ko teica Jēzus: "Kas gan var būt pret jums, ja Dievs ir ar jums?"

Jūs neatnācāt uz �o pasauli kā avangarda armijas loceklis, lai pie pirmās izdevības aizbēgtu no cīņas, bet Ķan lai būtu patiess gaismas bruņinieks. Atcerieties vārdus: "Daudz ir aicināto, bet maz izredzēto." Bet izredzētie rīkojas tā, kā viņiem liek Augstākais viņos, nevis bailes.

Kas ir labākais, ko �obrīd varam darīt mūsu plandat laba?

Labākais, ko varat darīt, ir atturēties jebkādi nosodīt visu apkārt notieko�o liii savā prātā nepārtraukti nēsāt vīziju, kurā redzat Zemi neskartu un izdziedinātu.

Lai varētu to izdarīt, jums vispirms jāizdziedina sevi, jo �i vīzija par jūsu planētu varēs izpausties tikai tad, ja pa�i savā būtībā tādi būsiet.

Piemēram minēsim jūsu satraukumu par planētas at�mosfēras piesārņo�anu. Pirms spēsiet attīrīt okeānus, upes un gaisu, kuru elpojat, jums vajadzēs attīrīt savu planētu no kaitīgām domām, kas to ieskauj. Ja vien jūs spētu redzēt to, ko redzam mēs, jūs ieraudzītu debesīs virs jūsu planētas ne tikai pierastos mākoņus, bet ari melnos baiļu, niknuma un naida mākoņus, kas nelai� cauri kosmiskās saules gaismu un aplej jūsu apziņu ar savu negatīvo enerģiju.

Ūdens, kad tas iztvaiko no zemes, ceļas aug�up un veido mākoņus, kas pēc tam atkal nolīst uz zemes kā lietus. Jūsu negatīvās domas arī paceļas debesīs un nokrīt uz jūsu galvām līdzīgi kā lietus, ta�u tas ir daudz rei�u kaitīgāks par jebkuru skābo lietu. Paskatieties, kā iznāk � dusmu un ienaida mā�koņi nolīst pār cilvēku galvām, un tie cilvēki, kas ir vājāki un nespēj stāties pretī �ādām domām, uzņem tās sevī un pār�vēr� darbībā. �īs darbības savukārt izraisa jums bailes un nosodījumu, un aug�up paceļas vēl vairāk negatīvu domu.

Tā ka vispirms jums vajadzēs atbrīvoties no �ī piesārņo�juma. Paudiet visu savu mīlestību un izlēmību, lai attīrītu debesis no �iem melnajiem mākoņiem, daļu no kuriem esat radīju�i pa�i. Kad tie pazudīs, vairs nekas neaizsegs patie�sības gaismu un jūs visi varēsiet baudīt to, tāpat kā pēc garas, aukstas ziemas baudāt pavasara saules siltumu. Atro�diet divus vai trīs domubiedrus, sanāciet kopā un pēc iespē�jas ilgāk noturiet sevī �o redzējumu. Turklāt iedomājieties, ka esat garas, garas ķēdes posms blakus citām tādām pa�ām grupām, kas ir sanāku�as kopā tajā pa�ā laikā ar tādu pa�u nolūku.

Vai tie�ām tas apturēs lietus me�u iznīcinā�anu?

Cilvēki, kas iznīcina dabu, nesaprot, ko viņi dara. Uz�brūkot viņiem ar savām domām, jūs neko nepanāksiet, tie�i otrādi � jūs riskējat nostiprināt viņos lēmumu turpināt to darit. Viņus vada zinā�anu trūkums un bailes, tāpēc viņiem ir nepiecie�ama jūsu piedo�ana. Ta�u tas nenozīmē, ka jums vajag viņus vienkār�i sabārt un likt mierā. Piedot viņiem � tas nozīmē apzināties, ka viņi, tie�i tāpat kā jūs, savā būtībā ir nevainīgi. Pilnīgi iespējams, ka viņi pat kaut kādā mērā veicina vardarbības pārtrauk�anu pret dabu. Katrs nocirstais koks satuvina Zemes tautas, jo, lai arī cik da�ādi jūs liktos cits citam, jūs visi dzīvojat uz vienas planētas. Iespējams, kad reāli kļūs apdraudēta cilvēces pastāvē�ana, visi kari un nesa�skaņas tiks pārtraukti un jūs visi apvienosieties mīlestībā pret savu brīni�ķīgo planētu. Bet pagaidām turpiniet noturēt sevi �o redzējumu, dariet savu darbu, mācieties un centieties vienmēr rīkoties tā, kā jums saka sirds.

Un kari: Ka mums, piemēram, reaģēt uz to, kas notiek Dienvidslāvijā1 ?

Un atkal es teik�u � nevajag nevienu nosodīt. Jūs re�dzat tikai to, kas noliek cilvēku vidū, nevis to, kas notiek starp viņu dvēselēm. Nosodījums un līdzjūtība nav savieno�jami, un tiem, kas cie� no kariem un bada, jūsu līdzjūtība ir ļoti nepiecie�ama.

Dienvidslāvija � tas ir nesadzijis ievainojums, ko reiz bija sa�uvu�i, ta�u ļoti slikti. Kā jau jebkura brūce, kurā iekļuvu�i netīrumi, tā sāka strutot un stipri sāpēt, tāpēc vajadzēja izmantot daudz radikālākas ārstē�anas metodes. �ādos gadījumos, iespējams, kļūst nepiecie�amas pat sau�tējo�as kompreses, lai visus netīrumus izvilktu laukā. Arī Mīlestība izvelk uz āru un iznicina visu netīro � kā attiecī�bās starp diviem cilvēkiem, tā arī veselu nāciju starpā.

Es jums varu dro�i apgalvot, ka Dienvidslāvijā kā jeb�kurā citā karstajā planētas punktā darbojas gaismas un mī�lestības spēki. Tam, kas �obrīd notiek ar karojo�ajām tautām, vajadzētu palīdzēt to attīstībai vai nolīdzināt viņu negativo karmu. Jūs ta�u arī iepriek�ējās dzīvēs bijāt iesaistīti �ādos konfliktos, un ar ko nodarbojaties tagad? Radāt harmoniju un mieru sevī un cilvēkos, kas jums ir apkārt! Jūs cīnījāties, nogalinājāt un cietāt, ta�u tikai tādēļ, lai paātrinātu savu attīstību. Necentieties saprast, kādēļ tās vai citas dvēseles izvēlas karu un cie�anas, jo tā nav jūsu darī�ana. Jūsu uzde�vums ir iemācīties paust līdzcietību viņiem. Līdzcietība � tā ir augstākā gudrība, kas palīdzēs jums pārvarēt visas dzī�ves grūtības.

' Jautājumā piemēram minēta grāmatas tap�anas laikā aktuāla karadarbības zona.

Lai cik paradoksāli tas an būtu, labākais, ko varat darīt, lai uz Zemes valdītu miers, � neorganizēt visas iespējamās pārrunas un salab�anu karojo�ajām pusēm, jo viņu dusmas un aizvainojums paliks kā netīrumi brūcē. Tikai uzturot sevi �o vīziju par mieru pasaulē, jūs ļausiet �iem netīrumiem iznākt uz āru, lai tie varētu tikt notīrīti. Ja vēlaties darīt ko vairāk, ziedojiet savu mīlestību Augstākajam, līdzīgi kā zie�dojat naudu labdarībai, ticot, ka tā nonāks pareizajās rokās un tiks iztērēta pareizajiem mērķiem. Uzticieties Dievam, ka viņ� izmantos jūsu mīlestību tā, lai tā nestu palieko�u labumu.

Tiem, kas karos un nemieros redz veidu, kā iegūt brī�vību, būs jāiemācās viena svariga lieta. Dienvidslāvijā karo�jo�ās puses domā, ka kļūs brīvas, tiklīdz nodalīsies viena no otras un kļūs par autonomām republikām. Tie�i tāpat cilvēki Austrumeiropā domāja, ka kļūs brīvi, tiklīdz nogāzīs komu�nistisko re�īmu. Jā, viņi saņēma reliģiozo, politisko un da�i arī ekonomisko brīvību, ta�u jau sāk saprast, ka patlaban ir ne vairāk brīvi kā tad, kad viņu zemē valdīja komunisti.

Patieso brīvību nenes ne balso�anas urna, ne nauda jūsu kabatā, ne ari piederība pie kādas Baznīcas, jo vara vienalga paliek politiķu, darba devēju un garīdznieku rokās. Patiesā brīvība atnāk ar Kristus atmodinā�anu sevī, un tāpēc ir nepiecie�ams atbrīvoties no kļūdainās ticības tam, ka esat atdalīti no Dieva, ka esat nepilnīgi un nespējat pa�i valdīt pār savu dzīvi. Ta�u pirms tam jums būs jāviļas visā tajā, kas, kā jūs agrāk domājāt, spēj atnest brīvību. Kā jums �ķiet, ja cilvēkam nekad nav bijis ne gra�a kabatā, vai jums izdosies viņu pārliecināt, ka naudā nav laimes? Nē! Tāpēc, ka viņam vajag to izbaudīt pa�am.

Protams, pārmaiņas Zemes politiskajā kartē nav nejau��as un pietuvina cilvēci ideālās kārtības ievie�anai uz �īs planētas. Iedomājieties meteoroloģisko karti ar visām tās līnijām, lokiem un bultiņām. Pa�reiz caur jūsu Visuma daļu plūst silta atmosfēras fronte, kas nes brīvību. Tai seko citas atmosfēras frontes, un katra no tām nes labvēlīgus apstāk�ļus, lai viss vecais izzustu un tā vietā tiktu radīts jaunais.

Da�us sagaida vētra, un viņiem vajadzēs atskārst, ka viņu mājas � politiskās vai reliģiozās pārliecības, viņu piesaiste laicīgām lietām � ir uzceltas smiltīs, nevis uz akmens. Viss tiks aizslaucīts un aiznests, jo ikvienam cilvēkam vajag celt savu māju uz izturīgajiem Patiesības pamatiem. Tikai Pa�tiesība padarīs jūs brīvus. Nebaidieties rīkoties, jo jums vienmēr būs mūsu atbalsts un padomi. Dievi�ķie Vecāki vienmēr ir gatavi uzķert jūs kritiena brīdī, līdzīgi kā jūsu vecāki jūs sargāja, kad spērāt pirmos soļus.

Mani dārgie, smelieties drosmi Skolotāja Jēzus vārdos: "Pasaulē jums būs daudz baiļu un nelaimju, ta�u nebīs�tieties, turiet dro�u prātu � Es pasauli esmu uzvarējis."

Piestipriniet lapu ar �iem vārdiem pie sava ledusskapja durvīm!

Reiz uz jūsu planētas dzīvoja liels Skolotājs, kura vārds vienmēr būs sinonīms vārdam Mīlestība. Pirmo apustuļu vidū Skolotājam tuvāk par citiem bija tie�i viņ� � Iemī�ļotais, kura galva Svētā vakarēdiena laikā gūlās uz Skolotāja pleca. Tie�i viņ� raudāja ar Māti pie krusta un tie�i viņa rūpēm un mīlestībai Skolotājs uzticēja Māti.

Pateicoties savai tuvībai ar Skolotāju, viņ� bija liecinieks neskaitāmiem brīnumiem un izdziedinā�anām, viņ� bija blakus Skolotājam, kad Viņ� pirmo reizi sludināja mācību, ko jūs tik ļoti mīlat. Viņ� dzirdēja un redzēja visu.

Tie�i viņ� vecumdienās� un viņ� bija vienīgais no tiem pirmajiem divpadsmit apustuļiem, kam tika aiztaupīta moko�a nāve,� saņēma un vārdiski nodeva jums Apoka�lipses redzējumu, ko jūs saucat par Atklāsmi.

Un, lai gan viņ� visu dzirdēja, visu redzēja un visā pie�dalījās, viņ� nesāka vadīt seminārus par Apokalipses tēmu vai rādīt visiem gribētājiem, kā pareizi radīt brīnumus. Viņ� nelasīja lekcijas un neizklaidēja ļaudis ar savām atmiņām par to, kā pavadīja savu dzīvi ar Jēzu. Visu, ko viņ� iepazina un saprata, viņ� izteica vien trijiem vārdiem. Viņa dzives pē�dējos gados tie bija vienīgie vārdi, kas nāca no viņa lūpām. Viņ� staigāja pa savas pilsētas ielām, savu mīļoto skolnieku atbalstīts, un teica tikai �os trīs vārdus, jo tikai tiem bija no�zīme. Un �ie vārdi bija�

Mīliet viens otru!

Dārgie draugi, �īs grāmatas lappusēs jūs neskaitāmas reizes pamanījāt mani pieminām pārmaiņu laiku, kas nebūt nav tik tālā nākotnē, un varējāt atrast vairākus ieteikumus, kā vislabāk sagatavoties �im laikam. Jūsu dzīvi skars aizvien lie�lākas pārmaiņas, un tās nesis jūs pretī patiesajai brīvībai, ko es jums visiem no sirds novēlu. Un tagad, mani draugi, kad esmu jums par to pastāstījis, es vēlos ar jums dalīties ar īsu informāciju par to, kas īsti notiek �obrid un kā jūs veiksmī�gāk varat iekļauties to notikumu plūsmā, ko sev līdzi nesīs �is nozīmīgais posms cilvēces vēsturē.

Protams, daudzi no jums savu uzmanību ir pievērsu�i noteiktam datumam lineārajā laikā� 2012. gadam � un visiem ar to saistītajiem notikumiem, pareģotajām katakliz�mām. Ak, cik ļoti es esmu pateicīgs Dievam, ka man nav laika izjūtas! Un cik ļoti es vēlos, lai arī jums tās nebūtu! Cilvēciskajai dabai piemīt kāda neizbēgama iezīme � kad redzat un vērtējat savu dzīvi lineārā laika ietvaros, jūs no�nākat dualitātes varā, kas savukārt noved pie tā, ka jūsu dzīvē parādās nosliece uz dramatismu, es pat teiktu � melodramatismu. Un jā, jums noteikti būtu daudz aizraujo�āks stāsts, ko pavēstīt, ja jūs, atrodoties laivā, pieļautu, ka tā �ūpojoties mētā jūs no vienas malas uz otru, nekā tad, ja stingri stāvētu tajā un spētu noturēt iek�ēju līdzsvaru, lai gan laiva �ūpojas. �is salīdzinājums būtībā parāda izvēli, kas

jums jāizdara, tuvojoties �im laikam, � vai izvēlēsieties dzīvot dualitātē vai palikt iek�ējā līdzsvarā ar sevi?

Mans nolūks nav kaut ko piebilst tam, kas pateikts iepriek�ējās lappusēs par iespējamo apokalipses scenāriju, kāds Zemes iedzīvotājus varētu sagaidīt, jo �ādi pareģojumi rada tikai bailes, bet bailes liek sa�ņaugties jūsu sirdij. Un jūs ļoti labi zināt, mani dārgie draugi, ka, tie�i atverot savu sirdi, spēsiet pārvarēt grūtības, kas var rasties, kad jūsu apziņu skars pārmaiņas. Ta�u �ādas pārmaiņas nevarēs notikt līdz galam, ja tās izmantosiet kā pretindi bailēm, tie�i tāpat kā augs aug pretī saulei nevis tāpēc, ka baidās no tumsas, kurā mitinās viņa saknes, bet gan tāpēc, ka to neatvairāmi pievelk visa dzīvā Avots.

Tāpēc, mani dārgie Avangarda Armijas karavīri, jums vajag uz �o laiku raudzīties nevis ar ba�ām par to, kā spēsiet pārdzīvot pareģotos notikumus, ko nesīs �is noteiktais da�tums, � uzlūkojiet to kā jūsu dvēseles atbildes reakciju uz Dievi�ķo Gaismu, kas aizvien spēcīgāk plūst pie jums un iekļūst jūsu sirds visdziļākajos stūros, saucot jūs aug�up pretī "dzīvībai un pārpilnībai", kā teica Jēzus.

Un mēs jau tagad redzam, kā daudziem no jums dvē�sele atsaucas �im Augstākajam Aicinājumam, ta�u tas drīzāk rada jūsos ba�as, nevis pietuvina svētlaimei, jo rada jūsu dzīvē pārmaiņas, kas vairāk atgādina kāp�anos atpakaļ, nevis ie�anu uz priek�u. Nebaidieties! Gaismas pastiprinā�anās �obrīd sauc jūs ceļojumā, kura galamērķis ir salīdzināms ar adatas aci. Lai caur to izietu, jums ir nepiecie�ams, kā jau jūs lasījāt iepriek� �ajā grāmatā, atstāt aiz muguras visu, ko uzcēlis jūsu ego, atbrīvoties no pagātnes, kā arī no visiem negatīvajiem priek�statiem par sevi. Lai izietu caur adatas aci, ir ļoti svarīgi sevi pilnībā izdziedināt no kauna un vainas apziņas, no visām duālistiskajām domām, no ticības parei�zajam un nepareizajam, labajam un sliktajam. Jums jāspēj atmaskot un iznīcināt tos melus, kurus stāsta jūsu iek�ējais tiesnesis, � viņ� spēj jums iedvest ticību tam, ka esat nepil�nīgas un sabojātas cilvēciskas būtnes, kurām tādēļ jāzaudē savas Dievi�ķās Tiesības dzīvot mierā un harmonijā un jāat�sakās no iespējas saņemt visu, kas jums ir nepiecie�ams, bez jebkādiem nosacījumiem. Lai izietu caur �o adatas aci, jums būs jāatsakās no sava prāta spēka, kas jūs nepārtraukti mētā laivā no vienas malas uz otru.

Da�iem cilvēkiem, kas ir pazaudēju�i savu ceļu un kuru ego ir savaldzinājusi materiālā pasaule, kas tādējādi atsacī�ju�ies no sava patiesā aicinājuma, �o pārmaiņu atnestie no�tikumi var izvērsties dramatiski, un it viss, kā dēļ viņi ir strādāju�i, var sākt brukt. Neļaujieties izbīlim, ja tas notiek ar jums � ja zaudējat attiecības, darbu, mājas vai to visu kopā. Tas ir zīmes, kas norāda uz �ēlastību, kas darbojas jūsu dzīvē, un to, ka līdzīgi kā stāstā par pazudu�o dēlu jūs vienmēr esat laipni gaidīti atpakaļ mūsu pulkā, kur neviens jūs nenosodīs, bet gan svinēs jūsu atgrie�anos.

Savukārt tiem, kas ir turēju�i savu gaismu paslēptu no pārējiem savas pieticības vai nedro�ības dēļ, tajā brīdī, kad Gaisma jūs raus ārā no jūsu nenoteiktības pretī �ai adatas acij, var iznākt piedzīvot neizskaidrojamas bailes. Un, kad būsiet caur to izgāju�i, spēsiet ieņemt savu patieso vietu �ajā pasaulē � tās būs jūsu patiesās spēka pozīcijas, kurās at�rodoties varēsiet piepildīt savas dzīves augstāko uzdevumu.

Bet līdz tam jūs aizvien bie�āk sev visapkārt redzēsiet brīdinājuma signālus � dabas katastrofas, kā jūs tās saucat, ar kurām jūsu mīļotā Māte Zeme tik nevainojami reaģēs uz to, ka cilvēce savas nezinā�anas dēļ ir izjaukusi tās ritmus un ciklus. Jums nevajag baidīties par Zemes Mātes dzīvību. Vai tad viņa nav jums pietiekami skaidri pateikusi, ka ir dzīva un spārdās?! Līdzīgi kā lauvene, kas ļauj saviem mazuļiem kost un rāpties tai virsū, viņa da�kārt atbildēs ar nevainojami sa�mērotu spēku un ar savu ķepu iezvels tam, kas pārāk stipri ko� viņai ausī. Ta�u viņa nekad to nedarīs, lai mazulim sā�pētu, viņa tikai atgādinās tam, kas ir noteicējs. Un, protams, mazulis neuztvers to personīgi.

Tāpēc, mani dārgie, ir svarīgi, lai arī jūs neko no notie�ko�ā neuztvertu personīgi, kad jūs un daudzi tādi kā jūs grūstīsieties un cīnīsieties, lai ieņemtu pozīcijas gatavībā so�ļot uz priek�u. �ajā ceļā var būt arī zaudējumi, piemēram, var izjukt draudzība, kas jums reiz. bija tik dārga, jo jūs vai jūsu draugs sapratīs, ka to enerģiju, kas ir nepiecie�ama draudzības uzturē�anai, labāk izmantot kur citur. Patiesībā, līdzko jūsu sirdi iemājos Mīlestība, kas pārsniedz personības robe�as, jūs pat varat sajust at�ķirtību no daudziem cilvē�kiem, ko reiz mīlējāt, un no mājīguma, ko viņi jums sniedza un pie kā bijāt tā pieradu�i, turklāt tas notiks bez liekas sen�timentalitātes. No tā nav jābaidās. Jūs nezaudējat savu spēju mīlēt, jūs vienkār�i nobriestat. Ar laiku savā sirdī atradīsiet vislielākās Mīlestības Avotu, un līdz ar to varēsiet būt brīvi no nepiecie�amības gūt apliecinājumus, ko jums reiz deva draugu mīlestība. Tas nozīmē arī to, ka spēsiet raudzīties uz visu apkārt notieko�o bez nomāktības, kas jūs reizēm mēdza pārņemt, raugoties uz citu cie�anām.

Jūs zināt, mani dārgie, ja Skolotājs Jēzus pie jums at�nāktu tie�i tagad, viņ� nesāktu jūs apskaut vai apbērt ar sal�diem vārdiem � viņa klātbūtne vien, Nevainojamās Mīles�tības iemiesojums, paceltu jūs aug�up uz tādu pa�u apziņas līmeni, un jūs ne�aubītos, ka Viņ� jūs mīl pilnībā un redz jūsu pa�ā dziļākajā būtībā.

Un ziniet, kad cilvēkiem tika dāvāta tā neizmērojamā priek�rocība tikt �ī Skolotāja dziedinātiem, viņu pirmā reak�cija nebija priecāties par faktu, ka vairāk nav akls vai kropls, vai slims ar lepru. Nē, cilvēkiem, kas dziedināti ar Kristus Mīlestības spēku, tūlītējā reakcija bija �āda � "Man ir piedots!"

Man ir piedots! Ko gan tas patiesībā nozīmē? Tas no�zīmē: "Es esmu atbrīvots no savas pagātnes un tāpēc varu būt pilnīgs."

Es no saviem draugiem jau dzirdu stāstus par to, ka viņus aizvien mazāk interesē pagātne; un tas nav tāpēc, ka viņi kaut kā īpa�i pūlētos atbrīvot savu pagātni, bet gan tā�pēc, ka viņi seko aizvien pieaugo�ajam impulsam it nekam savā dzīvē nepretoties. Jūs to varat padarīt par regulāru pa�radumu � vērot savā dzīvē katru apstākli, attiecības vai situāciju un izvērtēt, vai pretojaties kaut kam. Ik reizi, kad jūs �o pretestību atmetisiet un izvēlēsieties pieņemt it visu, kas ienāk jūsu dzīvē, daļa no jūsu pagātnes atdalīsies no tās vietas jūsu prātā, kurai tā ir piesaistīta, un izzudīs līdzīgi kā aisbergs at�ķeļas no lielākas ledus masas, lai aizpeldētu un galu galā izkustu okeānā. Tā jūs radīsiet sevī iek�ēju mieru un sapratīsiet, ka ik bridis Tagadnē ir nevainojams un nes prieku.

Tādēļ, mani dārgie, tas nav tik grūti, kā jūsu prāts to saka. �eit es varu piebilst: ja turpināsiet virzīties uz priek�u, ne�izmetot vārdu "grūti" no sava vārdu krājuma, jūs nekad nevarēsiet iziet cauri adatas acij. Tas jāizmet jau tagad, jo to veikli izmanto jūsu iek�ējais sabotieris, lai atņemtu jums motivāciju veikt jebkādas pozitīvas pārmaiņas dzīvē.

\Un pa�u labāko es, protams, pietaupīju beigām. Kad būsiet padevu�ies �ai nenovēr�amajai virzībai uz adatas aci un kad būsiet gatavi tai iziet cauri, jūs tajā brīdī būsiet sev uzdāvināju�i vislielāko bagātību. Jūs būsiet atguvu�i savu nevainību. Iedomājieties tikai, mani dārgie, kad nonāksiet jaunajā realitātē, vienīgie vārdi uz jūsu lūpām būs: "Es tagad esmu nevainīgs."

Un tika pateikts: "Ja nekļūsiet kā bērni, nespēsiet ienākt Debesu Valstībā."

Diem�ēl ir pienācis laiks atvadīties.

Es to daru ar lielu mīlestību, un �ī mīlestība nāk ne tikai np manis, bet arī no visiem Gaismas Pasaules iemītniekiem, kas kaut mazliet ir pieskārusies un ietekmēju�i jūsu dzīvi.

Mūsu ir daudz, ta�u mēs esam vienoti savās nerimsto��ajās lūg�anās par jums, par to, lai tiktu novērsts un dziedi�nāts viss, kas ir nostājies starp jums un jūsu laimi.

Lūdzoties par jums, mēs redzam vīziju par jums, vīziju par to, kas jūs patiesībā esat, un mēs to darīsim līdz brīdim, kamēr pa�i to spēsiet saskatīt. Mēs ne�aubāmies, ka reiz, kad jūsos pamodīsies Kristus, izjutīsiet dziļu un nepārejo�u mieru, varenu un bezgalīgu prieku, nevainojamo un mū�īgo Mīlestību.

Ar neizsakāmu mīlestību pret jums, mani dārgie, es jums saku:

Lai Dievs ir ar Jums!

�ī grāmata ieraudzīja dienas gaismu, pateicoties brīnumiem un Dieva labvēlībai. Kā teiktu Baltais Vērsis, uz tās it visur ir re�dzami Dieva pirkstu nospiedumi!

Es jau pirms kāda laika zināju, ka reiz vienā skaistā dienā pa�saule ieraudzīs grāmatu, kurā būs īsi un skaidri izklāstīta Baltā Vēr�a mācība. Kad sajutu, k.i man vajag sākt darbu, man neko citu nevajadzēja darīt, kā vien pacelt acis aug�up uz debesīm un atgādināt Baltajam Vērsim, ka man nav, ar ko rakstīt. Nepagāja ne ne�dēļa, un mana labā paziņa Anna de�uttere ieradās vietā, kur biju apmeties, un uzdāvināja man portatīvo datoru.

Un tas bija tikai sākums. Pat ja man arī bija kādas �aubas, vai �ī grāmata ir nepiecie�ama, tās visas pazuda. Man bija nepiecie��ams atbalsts no aug�as, un es to saņēmu � rakstot �o grāmatu, katrā darba posmā es jutu spēcīgu enerģijas pieplūdumu, man viss izdevās viegli un dabiski. Un beidzot �ī grāmata ir jums rokās� kā vienmēr tie�i īstajā bridi, jo Dievs nekad nenokavē.

Es esmu patiesi un dziļi pateicīgs tiem, kas ir biju�i daļa no �is brīnumainās pieredzes un labvēlības un kas tik augstsirdīgi dalījās ar mani mīlestībā, enerģijā un laikā, lai �ī grāmata taptu. |o īpa�i es esmu pateicīgs Pēterim Heratijam, Donaldam Pellam, Annai dc �utterei, Irēnai van Lippei-Bisterteldei, Vilemam un Melānijai Renē, Kcm Colsult, D�ūpam un �anetei Noorlanderiem, Edgaram Hoffmanun, Annai Vestai, Andrē Passem, Lūcijai Pathofei, Ēri�kam van der Gestam un Herbi Brennanaiu.

Es vēlos ari izteikt pateicību visiem tiem, kas pēdējos se�pa�dsmit gados ir padarīju�i iespējamu manu darbu ar Balto Vērsi, atverot savas sirdis un savu māju durvis ne tikai man, bet arī vi�siem, kas vēlējās satikt Balto Vērsi. Tie ir� Vird�īnija Arnolda, Sjūzena Dunkleja, Terijs un Bernadete van (ienebēki, Pēteris un Bernadete de Ridderi, Pēteris un Neeltje Bolleni, Gērts Baitterbiers, Mia Goethals, Niko un Ivonna Bulderi, Hollija Hiltone, Ei�enija Heratija, D�ūps un Reini Beli, kā arī Villems un Melānija Renē.

Jo īpa�i esmu pateicību parādā savai māsīcai Tesai Grabamai, kas man palīdzēja nodibināt sakarus ar Tagman Press. Ne mazāk pateicīgs esmu Entonijam Grejam un viņa kolēģiem par ticību �ai grāmatai un viņu vēlmi padarīt Baltā Vēr�a mīlestību un dzīves gudrību pieejamu angļu valodā runājo�ajai pasaules daļai.

Mīlestības pilni pateicības vārdi ir veltīti arī manām dvēseles māsām Deborai Sabīnei un Fionai Maknivenai par neizsmeļamo iedro�inājumu un morālo atbalstu, rakstot grāmatu. Un no visas sirds es saku paldies Fransam van Hārlemam par viņa ieguldījumu un pienesumu manā dzīvē grāmatas rakstī�anas laikā un ari vēl tagad � to var sniegt tikai un vienīgi cilvēks ar tādu pa�u dvēseles būtību.

lans Grabams Normandija, Francija 2000. gada rudeni

Sazināties ar grāmatas autoru varat, apciemojot tīmekļa vietni:

iittp://wun\'.i)uuikindkimiman.org

Priek�vārds. Irēna,

Nīderlandes princese Ievads

Sveicieni no Baltā Vēr�a Jūsu laiks ir pienācis Jaunā tūksto�gade Uzplaukums

Kristus atmodinā�ana sevī Jaunās dimensijas Pārmaiņas Paisums un bēgums Svētki

Tiek meklēti draugi

Pacietība

Meditācija

Mīlestības svētki

Aiirmācijas

Pagāju�ās dzīves

Karma

Uz priek�u!

Siltumnīcas efekts

Pagātne

Labestība

Jūsu dzīves mērķis

Jūsu īstās mājas

Jūs esat svēts trauks 7 Atbrīvojieties no ieraduma Jūs līdzināties kristālam Uzticieties! Dvēsele vai gars? Kas ir jūsu pavadoņi? Sazinā�anās ar gariem Pareģojumi Vēl par pareģojumiem Zemestrīces Slimības

Jūsu griba un nāve Kāda ir jūsu atmiņa? Pārpilnība Do�ana un ņem�ana Ģimenes Partneri Seksualitāte Esiet patiesi Kristus ķermenis Uzmanīgāk ar domām! Kā jūs varat palīdzēt Iemīļotā vēstījums Tuvojoties 2012. gadam Baltā Vēr�a svētība Pateicības

[1] ievadu autors sarakstījis īpa�i �im izdevumam 2010. gada.