Deivids Vilkersons

Liec bazūni pie mutes

.

Ievads��������������.

1.������ Amerikas izpostī�ana���. j���..

2.������� "�ausmīgas lietas" Dieva namā: laulības pārkāp�ana, �ķir�anās

3.������ "Mani ļaudis kalpo elkiem"����.

4.������� Velni�ķīga mūzika Dieva namā��..

5.������� Tempļu eel�ana����������

6.������� Spilvena pravie�i���������.

7.������� Putiet tauri Ciānā, jo Tā Kunga Diena ir atnākusi!

Dr.Viersbe devis mums labu grāmatu par staigā�anu ar mil�iem. Deivids �ajā gramata mums ir devis kaut ko vēl labākuun tā ir staigā�ana ar pravie�iem.

Dro�i vien nav otra tada sludinātājā mūsu tauta, kas butu tik dziļi ie�pazinies ar noziegumiem un pieaugo�o bezdievību mūsu zemes pilsētas ka viņ�, bet kas tik drosmīgi runā par visu �o �ausmino�o statistiku un jaunatnes sakropļo�anu, kas nāk no pārgrozīta dzīva Dieva Varda sludi�nā�anas. Tik maz tiek sludināts Kristus, grēku no�ēlo�ana un sods par grēkiem.

Man bie�i jautā, vai Deivids Vilkersons nav pravietis? Pēc Vecas Derības klasifikācijas, protams, ka ne, bet pēc Jaunās Deribas"pravie�tis". Es uzskatu, ka Dievs iecelis viņu par sargu mūsu tautā. Mans mazais ieguldījums pie �īs gramatas var būt tikai ogļu spaiņa ieme�ana vulkāna, jo �i grāmata noteikti ir vulkāniskā. Grāmatas autors redz, ka Jēzus Kris�tus draudze ir apsmieta un aplaupīta; viņ� pū� Dieva bazūni, lai mums parādītu, ka �adu stāvokli radījis grēks un neticība.

Viņ� ir salauzts līdzjūtībā pret vajajiem, par ticīgo dziesto�ajām liecībām �odien, par augstprātīgo ķecerību un kultiem pasaulē. Redzeju viņu viena dienā ienākam mana kantori, kad viņ� drebot un asarām acīs teica: "Len, es gandrīz neuzdro�inos rakstīt un publicēt to, ko Tas Kungs man ir devis". Bet viņ� to publicēja, un es esmu ārkārtīgi priecīgs par to.

Grāmata izraisīs prieka saucienu jaunajiem sludinātājiem, kas gai�da, lai garīga balss aicinatu atgriezties pie senatnes svētuma un speka. Autors ir sekojis Joela pavēlei: "Bazūnē Ciana, lai atskan trauksme Svētajā kalna. lai visi zemes iedzīvotāji dreb, jo ta Kunga diena ir tuvu." Tad viņ� atgadina mums Joēla 2:12-13: "Bet ari vel tagad, saka tas Kungs, griezieties atpakaļ pie Manis no visas savas sirds ar gavē�anu, asaram, nozēlām un sērām. Saplosiet savas sirdis un savas drēbes un atgriezieties pie tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņ� ir �ēlīgs, līdzcietīgs un sirsnīgs, Vi tumi bezgalīgi laba sirds un Viņam paliks jūsu zēl jums uzlik�tā soda dēĻ"

Lai Dievs dod mums paklausīgu garu darīt to, lai Joela 2:30 (jauna tulk.3:3) izteiktie vardi būtu mūsu piedzīvojums"Es radī�u brīnumus debesis un virs zemes." Dievi�ķa iejauk�anas ir musu vienīga cerība.

�i bazūne neizdod nenoteiktas skaņas.

Leonards Ravenhils, grāmatas Kāpēc atnutda kavējas autors

Redzi, Tas Kungs pats nāk �urp no tālienes, Viņa dusmas kvēlo, liels ir Viņa saviļtiojums, Viņa lūpas ir pil/uts bar�dzības, un Viņa mele ir ka postiga uguns. Tad atskanēs Tā Kunga varenā [jerkona balss, un Viņ� pacels savu roku bargas dusmas ar iznīcinātāju uguni, lietus gāzi, negaisu un krusu. (Jesajas 30:27-30)

Pat stārks apak� debess zina savu laiku, un ūdele un bez�delīga un dzērve ietur savu atnāk�anas laiku, bet Mana tauta nepazīst ta Kunga tiesas kārtību! (Jeremijas 8:7)

Ameriku iznīcinās uguns! Iznicinā�ana nāks pēk�ņi, un izglāb�sies tikai nedaudzi. Negaidīti, vienā stundā ūdeņra�a posts apņems Ameriku, un �īs nācijas vairs nebūs.

Tas būs tāpēc, ka Amerika grēkojusi pret lielāko gaismu. Citas nāci jas ir tikpat grēcīgas, bet tās nav tā piepildītas ar gais�mu kā mūsējā. Dievs sodīs Ameriku par viņas vardarbību, viņas noziegumiem, viņas atkri�anu, par lielo izvirtību, dzer�anas postu, narkotiku ļaunprātīgu izmanto�anu, par �ķietamo dievbi�jību, remdenlbu pret Kristu, laulības pārkāp�anu, neķītro pornogrāfiju, bērnu izvaro�anu, netīrām kino izrādēm un okul�tām nodarbībām.

Vienā stundā tas viss būs iznīcināts. Cilvēka dabīgam prā�tam tas liksies neprāts, ka tāds posts var nākt pār ziedo�u, spēcīgu tautu. Bet ir jāsauc: -Viss pagalam! Sods ir pie durvīm! Mūsu dienas skaitītas! Draudze rīkojas vieglprātīgi, gani snau�.

Teologi to noliegs, jo tas neietilpst viņu atziņu rāmī. Spilvena pravie�i, kas sludina mieru un labklājību, to publiski noliegs.

Es vairs nebēdāju. Dievs ir vērtis manu seju kā kramu un manu muguru tēraudcietu. Pū�u Tā Kunga bazūni no visa spē�ka. Lai arī visa pasaule un baznīca uzskatītu mani par traku, bet man ir jābazūnē un jāmodina Dieva ļaudis. Ticat vai nē, bet Ameriku pēk�ņi ķers Dieva sodība. Ari daudzi citi ticīgie, kuri bija ieslēgu�ies lūg�anā ar Dievu, ir dzirdēju�i to pa�u -"Sodība ir pie durvīm! Gatavojieties, mostaties!"

Tai pa�ā brīdī, kad �ī vēsts man tika dota, es pārmek�lēju Dieva Vārdu no viena vāka līdz otram. Neviens pravie�tojums nav pamatots, ja to pozitīvi neapstiprina Dieva Svētais Vārds. Es atradu Vārdā Dieva sodības pamatu. Vār�dā ir atklāts, ka Dievs pasauli vairs neiznīcinās ar plūdiem, bet Viņ� lietos uguni. Visi pravie�i sludināja Dieva uguns so�dību tautām un ļaudīm, kas atstāju�i Dievu un kļuvu�i nela�bojami ļauni un bezdievīgi. Viņu pravietojumi bija dubulti, tie zīmējas uz nāko�o paaudzi, kas darīs tos pa�us noziegu�mus pret Dievu. Pravietojumi par Bābeli un Israēlu piepildījās burtiski. Tomēr daudzi no �iem pravietojumiem attiecas uz "pēdējām dienām", uz tiem, kas dzīvos laika galā. Pāvils teica: "Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonāku�i pie laika robe�ām" (1.Korintie�iem 10:11).

Varbūt, ka tikai uzvarētāji dzirdēs un pieņems bazūnes vēsti, bet es turpinu brīdināt, jo Dievs iecēlis mani par sargu. Es dzirdu Dieva Vārdu Ecehiēlam, tas skan manās ausīs:

Cilvēka bērns, runā uz saviem tautie�iem un saki tiem: Ja Es sutu zobenu fxir kādu zemi un �is zemes tauta izvēl no sava vidus vienu vīru un to ieceļ sev ļxir sargu, ja tad tas redz zobenu nākam un jau ielau�amies zemē, ja tas pū� tauri un brīdina tautu, un ja tad kas dzird taures skaņu, bet to neievēro, tā ka apbruņots naidnieks tam uzbrūk un to nokauj, tad viņa asinis lai krit uz viņa pa�a galvas, jo viņ� ta�u dzirdēja taures skaņu, bet to neievēroja, tatad viņ� pats vainīgs savā nāvē. Ja viņ� to butu ievērojis un būtu ļāvies sevi brīdināt, tad viņ� būtu izglābis savu dzīvību.

Bet ja sargs redz zobenu nākam, bet nepū� tauri un nebrī�dina tautu, tā ka zobens nak un nokauj kadu no tiem, tad tas mirst gan savu grēku dēļ, bet viņa asinis Es prasī�u no sarga rokas. Tevi, cilvēka bērns, Es esmu izredzējis par sargu Israela namam, lai tu, ja tu saņemsi kādu vārdu no Manas mutes, tos brīdini Manā vārda. (Ecechiēla 33:2-7)

Amerika ir modernā Bābele

Es ticu, ka modernā Bābele ir pa�reizējā Amerika, ieskai�tot viņas satrunēju�o sabiedrību un izlaidīgo dzīvi baznīcu sistēmā. Neviena cita nācija tādā veidā neatbilst aprakstiem Atklāsmes grāmatā 18 kā Amerika, pasaules lielākā uzdzīvotā�ja ar citu tautu tirgoņiem. Kad apustulis Jānis saņēma atklāsmi, senā Bābele bija jau sen nopostīta. Jānis redzēja uguns izpostī��anu vienā dienā:

Tādēļ viņas mokas nāks vienā dienā: nāve, sēras uti bads, viņu sadedzinos uguni, jo spēcīgs ir Tas Kungs Dievs, kas viņu tiesājis. Raustas un vaimanās par viņu pasaules vald�nieki, kas ar viņu dzīvoju�i netiklība un kārumos, kad tie redzēs viņas liesmu dūmus. Attālu stāvēdami aiz bailēm no viņas mokām, tie sauks: Vai! Vai, liela pilsēta, varena pil�sēta Bābele, vienā stundā sodība ir nākusi pār tevi!

(Atklāsme 18:8-10)

Tie�i tāpat kā Israēls tika nosaukts par Dieva pilsētu, uz Ameriku zīmējas vārds Bābele, lielā pilsēta. Tā ir zeme un tau�ta, kuru vienā dienā izdzēsīs un noslaucīs uguns. Sodība nāks pār lielajām pilsētām, un uguns iznīcinās to, kas reiz bija ziedo�a, dro�a un mierīga zeme. "Visas zemes tirgoņi raud un sēro par viņu, tapec, ka neviens vairs nepērk viņu preces. Un augļi, ļ)�C kuriem tava dvēsele kāroja, ir pagalam, visi dārgu�mi un krā�ņumi tev zudu�i, un tos nekad vairs neredzēt. Visi stūrmaņi, laivinieki, jūrnieki un visi, kas darbojas uz jūras, stāvēja no tālienes" (Atklāsme 18:8-11,14,17).

Bet tur bija viens liels ērglis ar lieliem spārniem un kuplām spalvām, tas uzkrita uz augstāko zaru tautu pulkā. Un vīna ko�kam, kas bija stādīts labā zemē pie lieliem ūdeņiem, tam bija jāiznīkst. "Un tas ta�u bija stādīts labā zeme ar bagātīgu ūdeni, lai dzitu stigas un nestu augļus un kļutu tie�ām par teicamu un izpilu vīna koku" (Ecehiēlal7:8).

Ecehiēla pravietiskais Dieva Vārds Israēlam ir ari Dieva Vārds Amerikai:

Tā saka Dievs Tas Kungs: Vai viss tas tā labi izdosies? Vai tas otrs ērglis neizraus viņam saknes un nenoplūks viņa augļus, ka tam jānokalst? Visas tā svaigi sarietu�ās atva�ses un tā zaļās lapas novītis, un tur nevajadzēs ne stipra elkoņa, nedz art liela ļau�u pulka, lai to izceltu no zemes, kura tas laidis savas saknes. Tie�ām viņ� ir gan tagad ie�dēstīts. Bet vai tam labi izdosies ari izaugt? Vai tas nenokaltis, kad to ķers rīta vēj�? Tie�am, tas nokaltis tai vietā, kur tas uzaudzis. (Ecechiēla 17:9)

Ak, kāda �ausmīga un ātra sodība nāk pār to tautu, kas ir atmetusi svētumu un no�ēlu. Dzirdu pravieti saucam: "Bet tad �o vīna koku dusmās kāds izrāva un nometa zeme, rīta vēj� iz�kaltēja tā stigas, tā spēcīgo atvasi norava un ta sakalta, uguns tos aprija" (Ecechiēla 19:12).

Tā ir atmaksas un soda diena par grēku. Dievs ir solījis so�dīt savus ļaudis, kas rīkojas pret Dieva pavēlēm. "Man pieder atrieb�ana, Es atmaksā�u, saka Tas Kungs. Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokās!" (Ebrejiem 10:30,31)

Pēk�ņas iznīcinā�anas pravietojumi

Esam saņēmu�i skaidrus biedinājumus par pēk�ņu iznī�cinā�anu. Visi pravie�i ir minēju�i uguns sodību, kas nāks pēdē�jās dienās pār ļaudīm, kas sē� kā valdnieki pārpilnībā, kurus nav iespējams iznīcināt. Jesaja brīdināja: "Viņ� pazemojis tos, kas lepnībā dzīvoja, lepno pilsētu, to Viņ� nogāzis pie zemes pī�ļos" (Jesajas 26:5).

Jozua pravietoja par ļaudīm, kas pēdējās dienās ātri pazu�dīs no savas zemes: "Ja jūs Tā Kunga, jūsu Dieva, derību pārkāpsit, kuru Viņ� ir uzlicis, un ja jus sekosit un kalposit ci�tiem dieviem, ja jūs ari metisieties to priek�a ar vaigu pie zemes, tad Tā Kunga dusmas iedegsies pret jums un jūs jo drīzi iznīksit no �is labas zemes, ko Viņ� jums ir devis!" (Jozuas 23:16) Tāds ir Dieva sodī�anas princips viscaur Dieva Vārdā.

Pravietis Cefanija bazūnēja Tā Kunga dusmlbas dienu: "Tā Kunga dusmlbas diena viņus neglābs nedz viņu sudrabs, ne zelts, jo visu zemi aprīs Viņa niknuma uguns un visai ātru, galu Viņ� atnesis visiem zemes iedzīvotajiem" (Cefanjas 1:18). Liekas, ka katram pravietim uzdots sevi�ķi uzsvērt, cik pēk�ņi Dieva sodība nāks pār tiem, kuri pakļauti dievi�ķai sodībai.

Apustulim Jānim vīzijā tika parādīts, ka viena tre�daļa ze�mes iedzīvotāji aizies bojā ugunī un sērā. Ienaidniekam bija milzīgi liela armija un apbruņojums, kas "izgāza uguni, dūmus un seru" (Atklāsme 9:16-18), ko es pieņemu kā kodoliero�u postījumus.

�īs uguns rezultātā viena tre�daļa cilvēces tiks iznīcināta. "Ar �im trim mocībām tika nokauta tre�a daļa cilvēku, ar ugu�ni, ar dūmiem un ar seru, kas nāca no to mutēm" (Atklāsme 9:18).

"Vai jums, ja jutāties apmierināti Ciana!" Viņ� brīdināja visus remdenos ticīgos, ka tie tiks izspļauti no Viņa mutes. Jūs runājāt par ticību, bet krājāt sev bagātību, apmierinot savas savtīgās intereses. "Vai, vai, liela pilsēta, kas bija tērpusies darga audekla, purpura ar zeltu, dārgiem akmeņiem un pēr�lēm! Viena stundā visa �i bagātība gājusi boja!" (Atklāsme 18:16)

Tas viss pazudīs vienā stundā! Lielais tirgus būs nodedzis, tāpat lielās mājas un visi krājumi. Debesskrāpji izzudīs. Dievi��ķās atriebības uguns pārvērtis pilsētu tuksnesī. Mūsu valdības, mūsu transporta sistēmas, mūsu pārtikas krājumi, mūsu komu�nikāciju tīkls (radio, televīzija)tas viss pazudīs vienā stundā! Lasi par totas viss ir rakstīts!

Un kā vienkār�ām tautas loceklim, tā klāsies priesterim, un kā kalpam, tā viņa kungam, kā kalponei, tā viņas pavēlniecei, kā pircējam, tā pārdevējām, ka aizdevējam, tā aizdevuma saņēmējam, kā parādniekiem, tā parāda devē�jam. Zēme tiek pavisam izpostīta un paliek tuk�a no ļau�dīm, jo Tas Kungs to ir teicis. Drupās guļ katra iedzīvotāju atstāta pilsēta, nevar ieiet nevienā namā. Un tā tas būs ari zemes vidienē, tautu starpā, kā kad nokrata eļļas koku, kā kad pēc vīnogu ra�as lasa atliekas. (Jesajas 24:2,3,10,13)

Es ticu, ka Mozus redzēja mūsu dienas un garā pravietoja, ka pēdējās dienās Dievs nāks ar uguni. Viņa pravietojums atgā�dina, kas notiks. Viņ� teica: "Jo uguns ir iedegusies no Manām dusmām, un liesmas ir izplatīju�ās līdz pa�iem apak�zemes dziļumiem un apris zemi ar tās augļiem un aizdedzinās kalnu pamatus. Es sakrā�u ļaunumu par viņiem, Es raidī�u savas bul�tas pret viņiem. Bada būs tiem izģinst, sērgās bus tiem izdēdēt un no slimībām bus tiem iztvīkt, tad Es vēl pret tiem vērsī�u zvēru zobus kopa ar pī�ļos līdēju �usku indi" (5.Mozus 32:2224). Vai bultas, kuras viņ� redzēja, varēja būt raķetesvai tas ir krievu zvērs, kur� ielai� savus zobus "neprātīgā tautā"? 5.Mozus 32:28: "Jo ta ir tauta ar bojātu padomu un tiem nav sapra�anas". Klausieties viņa lūgumu: "Ja viņi būtu tik gudri un to samanītu, tad viņi noģistu, kods gals tos sagaidar (5.Mozus 32:29) �I vīzija parāda, kas notiks pēdējās dienās. �īs ir pēdējās dienas, un mēs esam Israēla sēkla.

Kā gan visus �os gadus esam palaidu�i garām pravie�a Joēla brīdinājumu? Viņ� noteikti sludināja, ka pār zemi būs asi�nis un uguns un dūmu mākoņi, pirms nāks Tā Kunga briesmīgā diena. "Es parādī�u brīnumu zīmes pie debesim un virs zemes: asinis un uguns un dūmu mākoņus, saule parvertīsies tumsība un meness asinis, pirms nāks Tā Kunga liela un briesmīgā diena" (Joēla 3:3-4).

Kāds brīnums debesis, kad no zemes pacelsies milzīgi sē�nei līdzīgi dūmu stabi. Un arī cik patiesi, ka �ajā asiņu, uguns un dūmu dienā visā zemē visi, kas nesīs Kristus vārdu pilnībā, tika pagodināti. "Tad notiks, ka izglābs sevi ikviens, kas pie�sauks ta Kunga vārdu. Jo Ciānas kalnā un Jeruzaleme būs glābiņ�, kā to tas Kungs apsolījis, ar visiem pārējiem, ko tas Kungs bus aicinājis" (Joēla 3:5).

Apustulis Pāvils runā par ugunīgo atmaksu, kas nāks par nevērību pret grēku. "Jo ja mēs patiesības atziņas priek�ā tī�i grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem, bet gan bries�mīga tiesas gaidī�ana un uguns karstums, kas aprīs preti�niekus" (Ebrejiem 10:26-27).

Padomājiet par "ostas sievieti"Brīvības statuju Ņujorkas ostā. Jesaja brīdina lepnu sievieti par pēk�ņu pazudinā�anu:

Tu teici: es palik�u mū�īgi un bu�u vienmēr valdniece!-"Tā tu visu to nene tu i pie sirds un neapdomāji galu. Bet nu klausies, tu pie lepnības un pārpilnībā pieradu�ā, kas dzī�vo bezrūpīgā saldkārē un juties tik dro�a un saki sava sirdi: "Tikai es esmu tada, citas tādas nav nevienas! Es nekad ne[xilik�u par atraitni un nebu�u bez bērniem!" Un tomēr �īs abas nelaimes nāks par tevi piepe�i viena dienā. Tu paliksi bez bērniem un būsi atraitne, pilna mera tas nāks ļxir tevi, neraugoties uz visam tavām burvībām un daudzajiem pū�amiem vaidiem. Tu paļāvies uz savu ļaun�prātīgo viltību un domāji: "Neviens jau mani neredz" Tava gudrība, tavas zina�anas tevi maldināja, ka tu savā sirdi domāji: "Tikai es, citas tādas nav nevienas!" Un to�mēr naks pār tevi ļaunums, kur tava bur�ana tev nepalī�dzēs. tev uzbruks nelaime un bojā eja, ko tu nevarēsi novērst,piepe�i tevi skars posts un iznīcība, ko tu nepa�redzi. (Jesajas 47:7-11)

Jesaja teica: "Tādēļ lāsts grau� un māc zemi, un tās iedzī�votājiem jācie� par saviem grekiem, tādēļ iznīkst zemes iedzīvotāji, tik maz to ir palicis" (Jesajas 24:6). Ne plūdi, bet posto�ā uguns: "Tautas sadedzinās par kaļķiem vai ka nocirs�tus ērk�ķus, kas uguni izplen. Tad bailes pārņem grēciniekus Ciānā un izbailes dreb atkritēji: "Kas no mums var dzīvot postīgā uguni, kas no mums var pastāvēt mū�īgās liesmās?" (Jesajas 33:12,14)

Jesaja redzēja, ka Tas Kungs nāk ar uguni, lai sodītu: "Re�dzi, Tas Kungs naks ar uguni, un Viņa rati drāzīsies kā viesulis, lai izlietu savas dusmas postījumos un norātu ar uguns lies�mām! Jo Tas Kungs tiesas ar uguni visu z.emi un ar savu zobenu visu cilvēci, un daudzi bus Tā Kunga nokauto" (Jesajas 66:15-16).

Cik �ausmīgi Jcsaja apraksta ūdeņra�a bumbas postījumus: "Un notiks tā: kas bēgs no �ausmu pilnām briesmām, tas kritis bedrē, un kas izkāps no bedres, tas sapisies cilpā. Jo debesu logu atvari aug�ā veras vaļā un zemes pamati trīc. Zeme sa�ķīdīs drupās, zeme sabirzis drumstalās, tā grīļosies, svārstī�sies, ļodztsies, drebēs, ta sabirs pī�ļos. Zeme zvalstīsies �urpu turpu kā piedzērusies, tā �ūposies ka �ūpulis, kā guļamais tikls, smagi guļ uz tās viņas grēki, ta kritis un necelsies vairs. Tad balais meness nosarks un kvēlo�a saule nobālēs�" (Jesajas 24:18-20,23).

Pēk�ņa izku�ana

Lai neviens nemaldās. Dieva Vārds skaidri brīdina, ka būs pēk�ņa izzu�ana. Iis ticu, ka tas ir nenovēr�ami. Pāvils nesaka gadījuma pēc, ka, "kad mūsu ticīgais telts mājoklis būs no�jaukts, tad mums būs ēka no Dieva, mājoklis, kas nav rokām taisīts, bet mū�īgs debesis" (2.Korintie�iem 5:1). Pēteris brīdi�nāja: "Kad nu viss tas ta izntks, cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijība, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnāk�anu, kuras dēļ debesis uguni sadegs un pasaules pamati karstuma izkusis?" (2.Pētera 3:11-12) Dāvids pravietoja: "Kaut vai aiz bailēm trīcētu zeme un visi tās iedzīvotāji. Es tomēr stingri turē�u savās rokās tās balstus. Jo tam Kungam ir rokā kauss ar stipru putojo�u un reibinātāju vīnu. To Viņ� dod dzert, un pat visas zemes bezdievjiem jasuc un jāizdzer tā mieles" (Psalms 75:5,9).

Dievs "izkausēs" Ameriku, kā Viņ� jau apsolījis Israēlam:

Un ka sudrabu un varu, dzelzi, svinu un alvu liek kopā kausētavas ceplī un tad zem tā iekurina uguni, lai �is mai�sījums kustu, tā Es savās dusmas un savā bardzībā ņem�u jūs uti lik�u jūs kopā ceplī kausē�anai. Es jūs sakopo�u uti ie�ķil�u pret jums savu dusmu uguni, ka jūs tanī izkustat. Ka sudrabu kausē cepli, tā jūs tur kausēs, lai jus atzīstat, ka Es Tas Kungs esmu izlējis savas dusmas par jums.

(Ecechiēla 22:20-22)

Amerikas ļaunuma kauss ir pilns, lācis ir sagatavojies un ir gatavs rīkoties-jautājums ir tikai par laiku. Nāvējo�ais ļaunums nāks no Ziemeļpola. Bailes un sava veida pārdabīgi impulsi piespiedīs ienaidnieku uzņemties pirmo sitienu: "Jo no zie�meļiem iebruks tās z.emes postītāji, saka Tas Kungs" (Jeremijas 51:48). Viņi pa�i būs �ausmās par postu, kas nācis pār zemi.

Tas Kungs Cebaots lo ir lēmis, lai liktu kauna katru pār�mērīga greznuma pilnu augstprātību un [tazemotu zemes lepnos. Viņ� ir izstiepis savu roku par juru un lxiiles un trīsas pārņēma valsti. Tas Kungs ir vērsis pret tirgoņu pil�sētu savu pavēli nopostīt viņu stipros cietok�ņus.

(Jesajas 23:9,11)

Cakari ja runā par dienu, kad "Tas Kungs sapulcinās visas tautas cīņā pret Jeruzālemi, un Tas Kungs karos pret �īm tautām" (Cakarijas 14,2-3). Amerika nekad necīnīsies pret Israēlu, nedz arī to aizstāvēs. Dievs aizsargās Israēlu un sūtīs uguni uz mums! Ja nevari ticēt, ka �ī uguns sūtība ir tuvu, tev tomēr jātic, ka tā ir nenovēr�ama. Cefanja to pierāda: "Tāpēcsaka Tas Kungsjums bus uz Mani jāgaida līdz tai dienai, kamēr Es cel�os ar savu liecību, ka Es spēju tiesāties un sapul�cināt tautas un savest kopa ķēniņu valstis un izliet savas dus�mas par tam, jā, visu savu dusmu karstumu, jo visu pasauli aprīs Manu dusmu bargums" (Cefanjas 3:8).

Pravietis Jesaja nostāda �o jautājumu kā nediskutējamu. Ja tici, ka Dieva Vārds ir patiesība, tad tev jātic, ka Viņ� iztuk�os un izpostīs zemi, ko Viņ� būs sodījis. Jesaja rakstīja: "Zeme tiek pavisam izpostīta un paliek tuk�a no ļaudīm, jo Tas Kungs to ir teicis" (Jesajas 24:3).

Lielā un veltīgā bruņo�anās

"Redzi, Es suti�u pār �o pilsētu un pār visam tai pie�derīgām apdzīvotam vietām visu to nelaimi, par kuru Es runāju!" (Jeremijas 19:15) Jeremija sapulcināja visus Israēla vecajus un tos aizveda uz Hinoma dēlu ieleju. Tur viņ� satrieca māla podu gabalos un pravietoja sekojo�us vārdus: "Klausailies Tā Kunga vārdus jūs, Jūdas ķēniņi un Jeruzalemes iedzīvotāji,tā sacīja Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs: Es sū�tī�u nelaimi pār �o vietu, ka ikvienam, kas to dzirdes, ausis skanēs" (Jeremijas 19:3).

Pravietis sludināja viņiem neticamas lietas, kas likās tik neiespējamas, jo viņi dzīvoja mierā un labklājībā, tomēr tuvo�jās �ausmīga posta dienas, dienas, "kad Dievs iznīcinās tautu un viņu pilsētas līdzīgi tam, kā salauza traukus" (Jeremijas 19,6-11). Viņi tika brīdināti, ka Dievs darīs nederīgus viņu iero��us, ka visa viņu bruņo�anās neglābs tos no Dieva dusmām un soda (Jeremijas 21:4). Dievs viņiem teica: "Un Es pats karo�u ar jums" (Jeremijas 21:5).

�is ir sevi�ķs brīdinājums Amerikai. Musu milzīgie iero�u krājumi ir bezspēcīgi tā priek�ā, kas ir Dieva plānā. Kas bija teikts par seno Bābeli, tas pats teikts par moderno Bābeli. "Bābeles karavīri neiet vairs cīņa, tie sē� bezdarbīgi savos cietok�ņos, viņu drosme z.udusi, tie kļuvu�i par nevarīgām sie�vietēm" (Jeremijas 51:30). Tāpēc nebūs nekādas preto�anās ne no �īs nācijas, ne no sabiedrotajiem. Tāpēc, ka viss tas notiks tik pēk�ņi un negaidīti, iero�i paliks neizlietoti. Sodības dienā mūsu spēks mūs atstās, mūsu sabiedrotie būs kā sievietes un tūliņ padosies.

Dievs satricinās visu, kas mums reiz bijis svēts un dārgs, Viņ� sagraus putekļos, Viņ� sodīs �o tautu tādā bardzībā, ka tas skanēs visu tautu ausīs. Citas tautas pasaulē par to brīnīsies. "Un ikvienu, kas tur ies garām, pārņem �ausmas, un Viņ� tomēr par viņu mokām smiesies" (Jeremijas 19:8). Dievs pats cīnīsies pret �o tautu. Kaut gan reiz Viņ� bija vēlējis tai tikai labu, tagad Viņa plānā ir tikai ļaunums mūsu sirds cietības dēļ. "Jeb�u Bā�bele kāptu līdz debesim un celtu nepārkāpjami augstus cietok�ņus, tad tomēr pret to dosies Manis sūtītie pestītāji, saka Tas Kungs" (Jeremijas 51:53).

Mūsu brūce tāpat kā Israēlam nav dziedināma. "Patiesi, tā saka Tas Kungs: Tava brūce ir nāvīga, sitiens, kas tevi ķēris, nav dziedināms. �o sodību novērst nespēj neviens" (Jeremijas 30:12-13). Nc astrologs, ne pareģis nespēj apturēt tuvojo�o tie�su. Ari viņiem draud tā pati nāve.

Tu esi līdz apnikumam nopūlējusies daudzajās apspriedēs ar saviem daudzajiem padomniekiem. īsti nu nāk tagad un tev palīdz tie debesu mērotāji un zvaig�ņu novērotāji, kas pec atsevi�ķiem jaunajiem mēne�iem aplē� to, kas nāks pār tevi! Tie�ām, tie ir kā salmi, ko uguns aprij, tie nevarēs pat savu pa�a dzīvību glābt no liesmu varas. Tas nebūs ogļu kvēlums, pie kura sildās, nedz. krāsns uguns, pie kuras apsē�as. (Jesajas 47:13-14)

Dievs sodīs Krieviju ar pārdabīgu uguni

Dievs pats sūtīs pār Krieviju iznīcinā�anu, kāda nav ap�rakstāma. Nelīdzēs pēdējais mēģinājums gūt mieru. "Tie mek�lēs palīgu, meklēs glābiņu,bet velti" (Ixechiēla7:25). Ienaid�nieks sauks pēc miera, liksies, ka iespējams miers, bet visu laiku notiks gatavo�anās karam. Pār Ameriku nāks pirmie atrie �bības sitieni. Vēlāk, kad Krievija būs iegājusi Svētajā zemē, Dievs iznīcinās visus, atstājot tikai sesto daļu nācijas.

Es tevi pievilinā�u sev klāt un vedī�u saitē no visattalāķiem ziemeļiem un lik�u tev doties virzienā uz Israēla kalniem un tajos nonākt. Tu kritīsi Israēla kalnos, tu pats un viss tavs karaspēks un tautas, kas ir pie tevis. Plēsīgiem put�niem, visiem, kam vien ir spārni, un lauku zvēriem Es tevi do�u par barību. (Fcechiela 39:2,4)

Krievija iebrūk Israēlā tāpēc, ka nav vairs amerikāņu ērgļa, kas to aizstāvētu. Israēla aizsargā�anās nebūs mūsu kauja, bet tā Kunga, tāpēc Israēls dos visu godu Dievam.

Es sodī�u viņu ar mēri un asins izlie�anu, ar lietus gāzēm un ar smagu krusu. Uguns un sērs kritīs uz viņu un viņa karapulkiem un uz visām tām tautām, kas ir pie viņa. Tā Es parādī�os savā varenībā un svētumā daudzu tautu

priek�ā, lai tās atzīst, ka Es esmu Tas Kungs.

(Ecechiēla 39:2-23)

Brīdino�as zīmes

Pirms lielās masveida iznicinā�anas būs vēl ne mazāks postsaizdegsies Vidējo Austrumu naftas lauki, un dūmi pacel�sies nakti un dienu, brīdinot par vēl lielāku postu, kam jānāk. Bumbas kritīs uz naftas laukiem, naftas cisternām. Būs panika naftas ieguvēju un transportētāju vidū, visās tautās, kas būs at�karīgas no �is naftas.

Drīz, pavisam drīz ekonomiskie murgi kļūs par realitāti. Kādas tās būs �ausmīgas ziņas! "Tu pilsēta lielo udeņu malā, kam liela mantas bagatiba, tavs gals ir pienācis, tavu ieguvu�mu mers ir pilns" (Jeremijas 51,13). Amerika piedzīvos mas�veida histērijas laikmetu, kad būs slēgtas bankas, sabruks finansu sistēma, nebūs ekonomiskas kontroles. Zelts un sud�rabs zaudēs savu vērtību. "Savu sudrabu tie metīs uz ielas, viņu zelts tiem bus kā mesli, jo viņu zelts un sudrabs tos nevar izglābt Tā Kunga dusmības dienā. Ar to tie remdēs savu izsal�kumu un nepiepildīs savu vēderu, jo zelts tiem bijis par apgrē�cības iemeslu" (Ecechiēla 7:19). Iestāju�os haosu nevar apturēt valdība. Ecehiēls brīdināja: "� zemes tautai rokas nolaidīsies izbailēs. Es turē�os pret viņiem tā, kā viņiem pienākas pēc viņu vispārējās kopējās rīcības, un Es tiesā�u viņus pēc viņu pa�u tiesību noteikumiem. Tad tie atzīs, ka Es esmu Tas Kungs" (Ecechiēla 7:27). �ie pravietojumi vēlreiz atklāj, kā Dievs soda ļaunas nācijas.

Vari zaimot, ja tev tīk, bet apslēptas bailes par nāko�ajām briesmām drīz vien būs traģiska realitāte. Mūsu trauslajā lab�klājībā parādīsies neskaitāmas plaisas un vislielākais optimists izjutīs savā sirdī, ka iespējams vispārējais sabrukums. "Cilvēka bērns, ja kāda zeme apgrēkotos pret Mani, atkapdamās no Manis, un Es izstieptu savu roku pret to, atņemtu tai maizes krājumus, tai uzsutitu badu un iznīcinātu cilvēkus un lopus" (Ecechiēla 14:13). Ekonomiskajam sabrukumam Amerikā se�kos liels posts. Ienaidnieks uzbruks tad, kad būsim vaji un bezspēcīgi.

Dievs iet ar saviem ļaudīm arī ugunī

Dievs neatturēja trīs ebreju zēnus no ugunsViņ� ļāva tiem tur nonākt. Kristus gāja ar viņiem caur uguni. Un, kaut gan viņi gāja pretī iznīcībai, viņi tika pārcelti Godībā. Uguns briesmas nav bīstamas tiem, kas ir baltā tērpā! Viņiem ta ir acumirklīga aug�āmcel�anās, bet ne Dieva dusmas. Uzvarētājs uguns bries�mās var godīgi teikt:"V�/ dzīvot, vai mirt, es piederu Tam Kun�gam". "Tādēļ godājiet To Kungu austrumu zemes, Tā Kunga, Israēla Dieva, Vārdu juras krastos un salās" (Jesajas 24:15).

Ir neiespējami, ka uzvarētājs nesajutīs mocības Dieva dusmībā un nāko�ās iznīcinā�anas briesmas viņam nebūs �aus�mīgas, betaleluja! Dieva dusmība nāks pār neticīgo un bezdievīgo. Jau no pa�a sākuma Dieva ceļ� iratbrīvot savus ļaudis no briesmām, kas nāks Dieva sodības un dusmu laikā. "Es tevi �ķistiju, bet neatradu tevi līdzīgu sudrabam, Es tevi pārbaudīju cie�anu kausējamā krāsni" (Jesajas 48:10). Plūdi bija briesmīga iznīcinā�ana, bet Noa un viņa ģimene to izturē�ja.

Dāvids saka, ka Dieva sodība ļaunajiem tai pat laikā ir pestī�ana pazemīgiem. "No debesim Tu pasludināji tiesas notu�rē�anu: tad zeme iztrūkās, tapa klusa, kad Dievs piecēlās, lai palīdzētu visiem nospiestajiem virs zemes" (Psalms 76:9-10). Sodība, kas iznīcina bezdievīgo, bet glābj pazemīgo un svēto! Es nepievēr�u lielu uzmanību pārdzīvojumiem �eit virs zemes, jo es un visi mani brāļi un māsasuzvarētājiesam �ķirstāmūsu Kungā Jēzū Kristū. Mums ir labāki plānimēs tiksim pagodināti godībā! "Tas Kungs, viņu Dievs, viņiem pie�ķirs uzvaru un tos izglābs tanī diena kā savas tautas ganamo pulku. Kā dargakmeņi pieres rotā viņi mirdzēs Viņa zemē" (Cakarijas 9:16).

Vai esam tik akli, tā piesieti zemei, ka gribam, lai Dievs mūs uzturētu fiziski dzīvus saindētā, kaitīgā apkārtnē? Kāpēc nevaram saprast, ka �is postījums sagraus tikai mūsu fizisko ķermeni, bet �ī pati kausē�ana novedīs mūs debesu godībā? Tā būs acumirklīga pārcel�anās godībā. Es saku par sevi: esmu miris pasaulei, viņas izpriecām, viņas sāpēm, viņas iznīksto�ām lietām, tāpēc izku�ana man sniegs manu pilnīgo mantojumu. Es jau tagad baudu mū�īgās dzīvības spēku. "Kas tāds tapis ne pēc cilvēku pavēles un likuma, bet neiznīcīgās dzīvības spēkā" (Ebrejiem 7:16).

Dievs faktiski turēs mūsu roku �ajā posto�ajā ugunī. "Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku, Es, kas tev saku: "Nebīsties, Es tev palīdzu!"" (Jesajas 41:13) Uzva�rētāji nejutīs sāpes liesmās kā citi. Tas skaidri apsolīts Dieva Vārdā: "�Kad tu iesi caur uguni, tu nesadegsi, uguns liesmas tev nekaitēs" (Jesajas 43:2).

Vai kristie�i cietīs, kad Dievs satricinās tautas zcmcstrīcē? Jā! Būs daudz cie�anu un grūtību, bet Dievs apmierinās uzva�rētāju vajadzības. Viņ� mierinās viņu sirdis, jo, kad tie redzēs briesmas nākam pār tautu un pasauli, tiem būs miers un tie teiks: "Dievs brīdināja mūs, esam sagatavoti! Mēs nebīstamies, mūsu Pestītājs būs ar mums visu laiku!"

Iet mājās pie Jēzus pēk�ņā uguns postījumā man nozīmē un ir izglāb�anās no Dieva dusmām. Vai tās var būt Viņa dusmas, ja Viņ� ņem pie rokas un aizved paradīzē? Dieva izredzētie visās briesmās var teikt: "Nekas man nevar kaitēt, es esmu Dieva rokā!"

Amerika negribēs ļaunumā atzīties un no�ēlot savus grēkus

Jeremijas pravietojums podnieka namā bija divkārtīgs: tas tika teikts ne tikai senajam Israēlam, bet arī Israēlam kā drau�dzei. Viņa vēsti nes tālāk Svētais Gars, un tā drīz piepildīsies mūsu dienās.

"Vai tad Es nevaru ar jums, lsraēla nams, tāpat darīt, kā �is podnieks?", saka Tas Kungs. "Redzi, ka mals podnieka rokās, tā jus esat Manā roka, lsraēla nams. Vienu bridi Es runāju ar kādu tautu un valsti, ka Es to gribu izpostīt, iz�deldēt un iznicināt." (Jeremijas 18:6-7)

Dievam ir tiesības uzcelt, noārdīt, iznīcināt vienā acumirk�lī tautu vai draudzi, sludinātāju vai sludinā�anu, kas kļūst netīra un Viņam nederīga! Pirms 200 gadiem Dievs darīja �o tautu par brīni�ķu trauku savā rokā. Viņ� ielika to labā zemē un svētīja �īs tautas tēvusdibinātājus. Bet ļaunums tur kļuva tik liels, nepaklausība tā pieauga, ka Dievs paziņoja: "Es to gribu izpos�tīt, izdeldēt un iznīcināt, un draudu tai, bet, ja �ī tauta, pret kuru bija vērsti Mani draudi, atgrie�as no sava ļaunuma, tad Man kļūst zel tā posta, ko Es tai biju lēmis�.Es to gribētu pamatīgi iedēstīt un izveidot" (Jeremijas 18:7-8).

�ī tauta nav no�ēlojusi savu ļaunumu, turpretī pagriezusi muguru Tam Kungam, tāpēc Dievs darīs ar viņiem, kā bija teicis. Tikai kāds atlikums seko Tam Kungam ar visu savu sirdi, svētā sadraudzībā ar Viņu. Mums ir vadītāji, par kuriem domā, ka viņi ir "kristie�i", bet kuri atklāti apliecina, ka viņi pat nezin, kas ir jaunpiedzim�ana. Viņi liecina tikai ar muti, bet Evaņ�ģēlija Kristus viņiem nenozīmē neko, labākajā gadījumā tur ir tikai remdenība.

�ī tauta, viņas valdība, baznīca, atzīst To Kungu Jēzu Kris�tu, bet viņa nav uzcēlusi To savas sirds tronī. Miljoni apliecina sevi par kristie�iem, tomēr ļoti mazs skaits ieiet pa �aurajiem vārtiem. Ja Dievs ap�ēlos Ameriku ar laiku un labklājību, tas vienīgi pavairos ļaunumu un pretestību, uzliekot lielāku sodību. "Bet kad bezdievim notiek �ēlastība, bet viņ� nemācās taisnīgi un godīgi dzīvot, zeme, kur valda goda prāts, viņ� paliek bez�dievis un neredz Tā Kunga godību. Tava roka, Kungs, ir pacel�ta, bet viņi to neredz: paradi tos apkaunodams, ka Tu rupejies par savu tautu! Tavs pret ienaidniekiem vērstais dusmu uguns karstums lai tos aprijT (Jesajas 26:10-11)

Dievs solīja Ameriku uzturēt tikai tad, ja tā novērsīsies no sava ļaunuma! Viņ� solīja tad atturēt savu sodību! Tomēr nekas nav skaidrāk izteikts Dieva Vārdā, kā brīdinājums satrunēju�ai nācijai: "Kā rīta vēj� Es tos izklīdinā�u ienaidnieku priek�ā. Es tiem pagriezī�u muguru, bet nepiegriezī�u viņiem savu skatu viņu bojā ejas diena" (Jeremijas 18:17).

Redzu, ka Visvarenais Dievs jau tagad lēni grie� muguru �ai tautai! Amerika ir pienākusi pie nepiedodamā grēka robe�aspreto�anās Svētajam Garam. Drīz vien grēku no�ēlu izjutīs ne tikai atsevi�ķi ļaudis, bet visa tauta. Ko vairāk Dievs varēja darīt Amerikas labā? Būt vēl pacietīgāks ar to? "Kas tcui Man vel bija ko darīt Manā vīna dārza, ko Es nebūtu darījis? Kāpēc Es sagaidīju, ka tas nesis labus augļus, bet tas atnesa negar�īgas vīnogas?" (Jesajas 5:4) "Es izstiepju cauru dienu savas rokas pret nepaklausīgu, pretspriedzigu tautu, kas seko savām pa�as domam pa nelabu ceļu" (Jesajas 65:2).

Neiedomājamais notiks Amerikai un daļai Kanādas, kam ticēs nedaudzi. Miera un labklājības pravie�i teiks: "Dievs solī�jis pasargāt mūs no dusmības dienas, jo mēs esam turēju�i Viņa Vārdu." Tauta nav turējusi Dieva Vārdu, arī baznīca ne. Tā kā Sardus draudzē, arī �eit ir nedaudzi, kuru tērps ir balts, kas staigā ar Kristu. Ir teikts: "Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij" (Psalms 91:10). Bet skaties, ko Dievs sola par nepaklausību un pretestību Dievam: "Jo, ja mes pēc patiesības atziņas saņem�anas tī�i grēkojam, tad neat�liek vairs upuris par grekiem, bet gan briesmīga tiesas gaidī�ana un uguns karstums, kas aprīs pretiniekus" (Ebrejiem 10:26-27).

Neklausies uz miera un labklājības pravie�iem. Viņi pie�viļas. Viņi nav dzirdēju�i patieso Dieva Vārdu. Viņi nav no pravie�u Elijas, Jesajas, Jeremijas un Ecehiela gara. Viņi nav raudāju�i un cietu�i dzemdību sāpes par savu tautu un Dieva ļaudīm. Dievam ir �ausmīgs sodības plāns �ai tautai un Viņ� izsūta pēdējo aicinājumu atgriezties no ļaunuma. "Ta nogrims ari Bābele un ne uzcelsies vairs aug�ā no tās nelaimes, ko Es tai uzliku" (Jeremijas 51:64).

Ecehicls tika pārcelts Svētajā Garā Tā Kunga namā, kur viņ� redzēja 25 garīgus vadītājus, kuri zobojās par Dieva brīdi�nājumiem sodīt un kuri kala plānus celt savu labklājību. Tas

Kungs teica Eicehielam: "Cilvēka dēls, �ie ir tie viri, kas �ai pil�sētā izprāto daudz ko nelabu un dod ļaunus padomus" (Ecechiēla 11:2).

Ecchiela pravietojumus tautas cietās sirdis uzņēma ar lielīgu cinismu. Viņi teica: "�Pilsēta ir katls, un mēs esam gaļa" (Ecechiēla 11:3). Citiem vārdiem: ja uguns nāks pār mums, mēs pastāvēsim līdz galam un vārīsimies katlā. Tāda ta�gad ir jautrās sabiedrības nostāja, tāda ir remdenās, bagātās draudzes nostāja, tāda nostāja ir miljoniem amerikāņu, kuri vairs ilgāk negrib uzklausīt �os brīdinājumus. Golfa krasta salas viesuļvētras laikā piedzēru�i amerikāņi atteicās no eva�kuācijas, bet palika tur, vētrā. Daudzi tur aizgāja bojā, lādot Dievu.

Tas, ko �odien redzam amerikāņu sabiedrībā, ir liels posts. Tur ļaunumā ir paceltas dūres pret Dievu, kas uzdro�inās sūtīt postījumus. Viņi nolād Dievu un sauc: "Tas Kungs ir zemi at�stājis, Tas Kungs neka neredz" (Ecechiēla 9:9).

Tiesas dienas priek�vakarā amerikāni rīko mielastus

Tūksto�iem kristie�u ir jau redzēju�i Dieva uzrakstu pie sienas. Ko dara pirms sodības grēkā saistīti ļaudis? Viņi tāpat kā Belzacars rīko mielastu, bet ienaidnieks ir jau pie vārtiem. Kristie�u rokmūzikas grupa skaļi sauc mikrofonā: "Nāciet, rīkosim mielastu Jēzum". Tādu mielastu laiks ir daudziem kris�tie�iem �odien. Kaut gan soda zobens karājas virs viņu galvām, visa viņu rīcība izsaka: "Viss ir bezcerīgi. Mēs gribam iztra�koties, neko neatteikt mūsu iegribām, bet darīt, kā mums patīk".

Laulības pārkāp�ana, ne�ķīstība, �ķir�anās, precē�anās otr�reiz* to Dieva ļaudis dara pēc savas patikas. Tāds ir pēdējo dienu Israēls, kas iet Jūdas un Jeruzālemcs pēdās. Dievs gan�drīz nevar tam ticēt, Viņ� teica: "Apjautājāties pie pagānu tautām, vai kas ko līdzīgu ir kad dzirdējis! Israēla jaunava atļaujas sev lielas negantības" (Jeremijas 18:13).

Dieva ļaudis dara negantas lietas, ko pat pagānu tautas sev neatļauj darīt. Viņi neatstāj savus dievus, bet "Mani [audis Mani aizmirsu�i! Tie upurē nicīgajiem, nebūtnigajiem elkiem, to aizrauti, viņi ir klupu�i, iedami pa saviem vecajiem ceļiem, pa sensenajām tekam, tā ka viņi staiga pa neiemītu ceļu sve�am teciņam" (Jeremijas 18:15).

Cik �ausmīgi, saka Dievs, Mani ļaudis taustās akli, tie at�stāju�i seno svētuma ceļu, viņu sirdis dzenās pēc panākumiem, labklājības, un pēc visāda veida iznīcības. Vai tā nav patiesība, ka lielākās daļas kristie�u ceļ� nav platais ceļ�?

Nav brīnums, ka Dievs tagad mums pagriezis muguru, ne savu vaigu! Klausies un raudi, ak, Dieva draudze: "Mana tauta ir Mani aiz/nirsusi jau kop� visai senām dienam" (Jeremijas 2:32) Vienīgi draudze, kas ir atstājusi Dievu, vienīgi draudze, kas saistīta miesas grēkā, spēja būt tik amorāla. Vienīgi tādi ļaudis varēja atstāt Dievu un pievērsties savām kārībām. Tādi nocietina savas sirdis, un sirdī nocietināju�ies pazaudē dievbi�jību, tos gaida nāve un sods.

Kas klausīsies?

Mēs negribam ticēt �iem vārdiem. Tic ir pārāk stipri un neticami. Kā var �ī tauta, kas tik lepna, spēcīga un bagāta, pēk��ņi piedzīvot tādu postu? Kas var tam ticēt? Kas ir tik tuvu Dievam, lai dzirdētu �o bazūni! Protams, ne kā viltus pravietis Pa�urs, galvenais vadonis Dieva namā. Viņ� sita Jeremiju sejā un iemeta viņu cietumā par �o drūmo pravietojumu par sodību.

Reliģiskie vadītāji, priesteri un pravie�i, visi teica tautai, ka nākotnē gaidāmi labi laikitautas labklājība, panākumi un miers. �īs mierino�ās vēstis viņi aizņēmās viens no otra, tādā veidā ar saviem meliem iepriecinot tūksto�us. Viņi gāja apkārt pravietodami, ka tauta netiks izpostīta.

Jo jūs ta�u sacījāt: "Mēs slēdzām derību ar nāvi un līgu�mu ar elli, kad pāri mums nāks plūdu briesmas ar savām bangām, rās mūs neskars: meli ta�u ir musu patvērums un viltus ir mūsu apsegs." Tad jūsu derība ar nāvi zaudēs spēku, un jusu līgums ar elli vairs neļMistaves. Kad soda briesmas naks ar savām bangām, tās jus satrieks.

(Jeremijas 26:15,18)

Jeremija sauc pērkoņbalsī: "'Tur tu nomirsi, un tur tevi ap�raks un tapat arī visus tavus draugus, kam tu sludināji metus" (Jeremijas 20:6).

Dieva Vārdu par sodību baznīca nekad nebija pieņēmusi. Elija viens pats stāvēja par Dievu 400 Baāla pravie�u priek�ā. Jeremija stāvēja viens pats visas Jūdas un Jeruzālemes reliģisko sistēmu priek�ā. Lielākie viņa vēsts ienaidnieki bija Dieva na�ma vadoni.

Kāpēc Dievs liek bazūnēt un brīdināt par nāko�o sodību? Pirmkārt, lai modinātu patieso līgavu. Otrkārt, lai atklātu savas dusmas remdenajiem un grēciniekiem, kuri Viņu atmetu�i. Bija pravietots, ka nakts laikā atskanēs sauciens un gudrās jaunavas celsies gatavas. Pāvils brīdināja: "To dariet, saprazdami �o laiku, ka jums jau pienākusi stunda celties no miega. Jo tagad mūsu pestī�ana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi. Nakts drīz bus pagājusi, diena ir tuvu: tāpēc noliksim tumsības dar�bus un tērpsim ies gaismas bruņās" (Romie�iem 13:11,12).

Dievs at�ķir atlikumu

Redzu, ka tagad Amerikā notiek kaut kas, ko nebiju vēl līdz �im redzējisnotiek kāda klusa pārdabīga �ķīstī�ana.

Alkatīgi kristie�i pulcējas ap snaudo�ajiem pravie�iem, kuri sludina tikai bezgalīgu labklājību un mieru. Jeremija teica: "Tie aizliedza To Kungu un sacīja: Viņ� nav nekas! Mums nekas ļauns nenotiks, mēs neredzēsim ne zobena, ne bada. Ari pra�vie�i runa vēja, Tā Kunga Vārds nav pie viņiem, lai viņiem vēja liktenis!" (Jeremijas 5:12,13) Tie ir tie ļaudis, kuri uzskata, ka sodība ir tikai iedomu auglis. Tie uzņem visu viegli, tie snau�duļo, nedomājot par draudo�ajām briesmām un postu. Viņi pļauj grēku, neatteicoties no ļaunuma Dieva namā. Viņu acis aptum�otas un viņi tiek pievilti. Viņi noraida Jesajas brīdināju�mu: "Rimstiet pļāpātāji, lai jūsu va�as netop savilktas vēl cie�āk, jo es dzirdēju no Tā Kunga Cebaota, ka iznicinā�ana nolemta uz visas zemes" (Jesajas 28:22).

Bet visi uzvarētāji pulcēju�ies svētā vietā lūg�anā, lai at��ķirtos no visa pasaulīgā. Viņi ar visu sirdi ir pievērsu�ies Tam Kungam, atteicoties no visiem ļauniem tumsības darbiem, viņi tiek �ķīstīti un tie dzird, ka tuvojās vētra, viņi tiek brīdināti savest kārtībā savu namu un viņi gaida savu Atbrīvotāju, kas nāk Ciānā! Kristū viņi rod sev patvērumu. "Tie ikviens būs kā patvērums pret auku un kā pavēnis pret negaisu, kā ūdens strauts izkaltu�a zeme un ka augstas klints ēna iztviku�ā un iz�slāpu�a zeme" (Jesajas 32:2). Uz īsu brīdi Viņam ir jānodod mūs kausējamai krāsnij sadalī�anai elementos, bet drīz Viņ� mūs sapulcinās pie sevis:

"Tikai mazu bridi Es tevi atstāju, bet ar sirsnīgu ap�ēlo��anos par tevi Es tevi atkal pieņem�u atpakaļ. Dusmu uzplūdumā Es tev mazu brīdi apslēpju savu vaigu, bet ar mu�igu �ēlastību Es par tevi atkal ap�ēlo�os", saka Tas Kungs, tavs Glābējs. "Lai ari kalni atkāptos un pakalni sa�kustētos, bet Mana �ēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība ne�ķobīsiessaka Tas Kungs, tavs ap�ē�lotājs. (Jesajas 54:7,8,10)

Kristus līgava jau gatavojas, un īsto Kristus līgavu mēs pazīsim no viņas taisnības augļiem. Kristus līgava draudo�ā posta brīdī stāvēs lielā mierā: "Kam stipra ticība, tam Tu dodi mieru, tie�āmmierujo viņ� paļaujas uz Tevi" (Jesajas 26:3).

Dievs saka: "Ej, mana tauta, savās mītnēs un aizslēdz savas durvis aiz. sevis,paslēpies mazu bridi, kamēr pāries dus�mas! Jo Tas Kungs drīzi izies no sava mājokļa, lai sodītu zemes iedzīvotājus viņu grēku dēļ. Tad būs redzamas zemē izlietās asi�nis, un tā vairs neaizsegs tos nokautos, kas taja aprakti" (Jesajas 26:20,21). Tas nenozīmē, ka mēs atstājam evaņģelizē�anu. Nē! Tas nozīmē, ka darām to apslēpti Viņā, uguns mūri.

Lai snaudo�ie pravie�i smaida par mūsu svēto centību un mūsu skaļiem saucieniem par nāko�o sodību, neviens no vi�ņiem nevar traucēt Dievu izvest Viņa plānu sodīt bezdievīgo tautu. Drīz var pienākt laiks, kad ne Mozus, ne Samuēla lūdzēji nevarēs grozīt Dieva prātu. "Ju.su pārkāpumi jūs attalinci no jūsu Dieva, un jūsu grēki apslēpj Viņa vaigu no jums, ka Viņ� neklausās uz jums" (Jesajas 59:2).

Jeb�u arī Mozus un Samuēls nostātos Manā priek�ā. Mana sirds nepiegrieztos �ai tautai. Raidi tos projām no Mana vaiga, lai tie iet! Tu pati esi Mani atstajusi,saka Tas Kungs,un Man pagriezusi muguru, tadeļ Es pacēlu savu roku pret tevi un tevi satriecu, Man ir apnicis bezgalīgi jxir tevi ap�ēloties! Tādēļ Es tos izvētīju ar vetekli pa zemes vārtiem, atņēmu bērnus savai tautai un to satriecu, bet tie tomēr nenovērsās no saviem ļaunajiem ceļiem! Un Es tevi nodo�u tavu ienaidnieku kalpībā tāda zemē, ko tu nejxizīsti, jo Manas bardzilxis uguns ir iedegusies pret jums un deg joprojām. (Jeremijas 15:1,6,7,14)

Bet pirms �iem �ausmīgajiem notikumiem Jeremija piedāvā vēl pēdējo izdevību: "Ja tu piegriezīsies Man, tad Es tevi paturē�u pie sevis, lai tu Man no jauna drīkstētu kalpot, ja tu par sevi liksi dzirdēt tikai cildeno un ne ikdieni�ķo, tad tu bū�si atkal ka Mana mute. Lai tie tad grie�as pie tevis un ne tu pie viņiem. Es tevi izglāb�u no ļauno rokas un tevi atsvabino�u no varmāku duresT (Jeremijas 15:19,21)

�ī bazūnē�ana neatskan tikai no da�u fanātiķu un sodības sludinātāju mutes. �ie pa�i pravietojumi atskanēju�i no daudzu Dievam nodevu�os vīru un sievie�u mutēm. Dieva Vārds saka mums: "Jo Dievs Tas Kungs neko nedara, neatklājis savu no�slēpumu pravie�iem, saviem kalpiem. Dievs Tas Kungs ir runājiskas gan tad lai nepravietotu?" (Amosa 3:7,8)

Vai slēpsimies vai evaņģelizēsim?

Dievam nav vajadzīga Amerika, lai evaņģelizētu pasaulei. �ī misija mums nav izdevusies. Mūsu tauta ik gadus iztērē vai�rāk naudas suņu barībai nekā misijas darbam. Būs viena liela, pēdējā ievāk�ana, un tā notiek jau tagad. Evaņģēliju sludinās visai pasaulei liels liecinieku pulks, tie būs katrā pasaules tautā. Tā ir mūsu Kunga pēdējā pļauja. Dieva Gars jau tagad gatavo lielu liecinieku pulku Ķīnā, Dienvidamerika un Āfrika pildīsies spēcīgiem lieciniekiem no viņu pa�u zemes. Meksika un Dien�vidamerika būs atvērtas Evaņģēlijam, un tur celsies jauni evaņ�ģēlisti. Viņu izsūtī�ana neprasīs nekādus lielus līdzekļus, jo viņi izies kā pirmie Kristus mācekļi un īsā laikā izplatīs Evaņģēliju pāri visai zemei. Viņi norādīs uz Dieva ugunīgo sodu bezrūpī�gajai, bagātajai un modernajai Bābelei. Tā būs zīme, ka �ī sodī�ba ir tuvu. No Atklāsmes grāmatas vārdiem saprotam, ka arī tad viņi neno�ēlos savu grēku.

Pārējā pasaule redzēs �ausmīgo kodoliero�u postu, bet neatgriezīsies. Divas tre�daļas zemes iedzīvotāju dzīsies pēc labklājības, pielūdzot sātanu un zaimojot Dievu. Redzētais posts ļaunos iztrūcinās. " Visi citi cilvēki, ko nenokāva �ais mo�cības, tomēr neatgrie�as no savu roku darbiem, bet pielūdza faunos garus, zelta, sudraba, vara, akmens un koka elka tēlus, kas nevar ne redzēt, ne dzirdēt, ne staigāt. Un viņi neatgriezās no savam burvībām, ne no savām slepkavībām, ne no savas netiklības, ne no savām zādzībām" (Atklāsme 9:20,21).

Ko Amerika nevar izdarīt ar visiem miljoniem, elektriskām iekārtām un dārgajām palīgmetodēm, to Svētais Gars īsā laikā izdarīs ar Gideona armijas nabadzīgiem un vienkār�iem evaņ�ģēlistiem. Uzvarētāju atlikumi no visām tautām tiks paaugsti�nāti taisnībā. Neskatoties uz to, ka spīdēs pilnīga Evaņģēlija gaisma, liela daļa cilvēku pievērsīsies sātanam un nodosies izpriecām.

Tāpēc redzot, ka laiks ir īss, būsim centīgi. Zinot, ka stun�da ir vēla, izmantosim laiku. Strādāsim, kamēr diena, jo nāk nakts, kad neviens nevarēs strādāt. Sludināsim, mācīsim un iesim, liecinādami visām tautām, kamēr vēl sodība nenāk. Ticēsim lielākai Gara izlie�anai kā jebkad agrāk. Lūgsim par lielu pēdējo pļauju. Uzvarētāji, kuri ir gatavi visam, ir visie�spaidīgākie liecinieki. Tagad ir laiks pēdējai pļaujai.

Nav slēptuves! Nav kalnos iedobes, kur glābties, nav barības krātuves, iero�u vai ūdens! Dieva svētais atlikums var skatīties nāvei tie�i sejā un teikt: "Es nebīstos tevis. Nav vairs dzeloņa, nav vairs �ausmu, esmu gatavs upurim!"

Kristus līgava jau izjūt magnētisko pievilk�anas spēku Jēra kāzu mielastam. Tāpat kā Pāvilam, līgavai būs lielas ilgas būt kopā ar To Kungu, bet bojā ejo�o dvēseļu dēļ, neatpestīto ģimeņu dēļ viņi gavilē un darbojas bez bailēm un rūpēm.

Es nolēmu stāvēt uz ielas un sludināt (jenkijiem un ielas meitām). Nolēmu rakstīt un izplatīt literatūru. Gribu būt kalpo��anā Viņam līdz galam. Neliec pie malas bazūni, neapslāpē pasaules evaņģelizāciju! Turpretī, zinot, ka sodība ir tuvu pie durvīm, strādā ar vēl lielāku skubu.

Pa�laik notiek lielākā Svētā Gara izlie�anās pār cilvēci vēs�turē, uz kuru atsaucas tikai uzvarētāju atlikums. Ļaunie un remdenie kļūs arvien sliktāki, bet taisnie iegūs eļļu savos luk�turos vēl pilnīgākā mērā. Drīz mēs iziesim Viņu sagaidītpēk�ņi mēs būsim ar Viņu! Godībā!

2. nodaļa �ausmīgas lietas Dieva namā: laulības pārkāp�ana, �ķir�anas

Bet Jeruzalemes pravie�os Es ieraudzīju tie�am ko �aus�mīgu: laulības pārkap�anu un dzīvi vienos melos, un tie pabalsta ļaundarus viņu rīcība, lai neviens neatgrie�as no sava ļaunuma. Tie visi man ir kā Sodoma un tas iedzīvotāji kā Gomoras ļaudis' (Jeremijas 23:14)

Pirms Dievs �o tautu soda, Viņ� �ķista tur Dieva nama kalpo�tājus un sludinātājus. �ai bazūnei nav nekas kopīgs ar bezdievī�gajām masām ārpus Dieva nama. Sodība iesākas Tā Kunga namā. Viņ� saka: "Bēdas tiem, kas savus nodomus apslēpj Tā Kunga priek�ā, lai viņu darbi notiek tumsā, un tad saka: "Neviens mus neredz, neviens to nezina/"" (Jesajas 29:15)

Es un visi Dieva svētnīcas sludinātāji,mēs nesam Kristus miesai vēsti no Dieva troņa. Tas ir ultimāts un biedinājums vi�siem, kas grib glābt lielos laulības pārkāpēju pūļus no viņu soda par grēku un vēl daudzus citus no viņu ļaunuma. �is var būt vi�ņiem pēdējais brīdinājums. Tie, kuri neno�ēlos savu grēcīgo dzīvi un neatgriezīsies no �ī ļaunuma, var tā apcietināt savu sirdi, ka tiem �ī ļaunuma dēļ būs jāiet pazu�anā. Tas ir tik no�pietni un svarīgi Dieva acīsvienīgi sirds �ķīstie redzēs Dievu. Es to zinu, Dievs to zina, un to zina ikviens svētots Dieva lūdzējs: draudze un sludinātāji ir nocietināju�ies savā laulības pārkāp�anas grēkā, laulības �ķir�anā un ne�ķīstībā. "Ka iekar�susi ērzeļi tie blandās apkart, un ikviens zviedz, pēc sava tuvākā sievas. Vai lai Es to nesodītu?-saka Tas Kungs,jeb vai Es tādu tautu kā �i lai nepiemeklētu dusmas?" (Jeremijas 5:8,9) Bur�tiski miljoniem kristie�u un lieli sludinātāju pūļi ir iepinu�ies sātana kārību valgos. Viņi guļ, cie�i iemigu�i savos grēkos. Tas Kungs uzsūtīja viņiem snaudienu, jo tie neatgriezās no saviem pārkāpumiem.

Kārību pārņemtie pravie�i un tautas vadoņi lauza Jeremijas sirdi. Viņ� izsaucās: "Sastingstiet un kļūstiet ka apmāti, apzilbstiet un k(ustiet akli! Tie ir piedzēru�ies, bet ne no vīna, tie grīļojas, bet ne no stipra dzēriena. Jo Tas Kungs ir izlējis pār jums dziļa miega garu un aizdarījis jusu acis,pravie�us, un aptum�ojis jusu galvas,gai�reģus" (Jesajas 29:9,10).

Jeremija pravietiskais skats redzēja sava laika un arī pēdējo dienu sludinā�anu; un tas, ko viņ� redzēja, lika viņam raudāt un drebēt. "Mana sirds ir salauzta, visi mani locekļi dreb, es esmu kā piedzeries, ka tads, ko vīns parvarējis Ta Kunga un Viņa svēto vārdu priek�ā! Ak, zeme ir laulības pārkāpēju pilna! Visa zeme cie� galīgi nomākta bēdas zem lāsta smaguma. Ganību ielejas ir izkaltu�as, jo zemes ļau�u dzīve un visi viņu centieni ir negantība" (Jeremi jas 23:9,10).

Pravietis Hozeja brīdināja: "Bet jūs sējat un kopjat savos laukos bezdievību un tādēļ pļausiet ļaunus darbus un ēdīsit vil�tus un melu augļus� izcelsies liels kara troksnis un apjukums tava tautā, kas sagraus visus tavus apcietinājumus" (Hozejas 10:13,14).

"Jūs esat Levija derību lauzu�i"

Levīti kalpoja Mozus Saie�anas Teltī, un tic attēloja savā veidā sludinā�anu mūsu dienās. Sludinātāji un kristīgie dar�binieki ir Ievītu "dēli". Levītu derība bija viņu svētī�anās par mū�īgu upuri Tam Kungam. "Tad nostādi Ievītus Ārona un viņa dēlu priek�a un tos ielīgo kā līgojamo upuri Tam Kungam. Un at�ķir Ievītus no pārējiem Israēla bērniem, un lai Ievīti Man pieder", "Un tev viņus būs �ķistīt" (4.Mozus 8:13,14,15). Derība nozīmēja pilnīgu at�ķir�anu, �ķīstī�anu. "Es esmu tos ik�vienu ņēmis sev" (4.Mozus 8:16). Viņiem vajadzēja dzīvot svētu dzīvi �ķīstībā un būt pilnīgi nodotiem Tam Kungam. Tā nozīmēja arī "Sals derību" (4.Mozus 8:19), kas bija mū�īgs no�likums.

Paturot to prātā, uzklausies pravie�a Malahija pārmetumu atkritu�ajiem Dieva pravie�iem: "Bet jus esat noversu�ies no pareizā ceļa un radat draudzes neapmierinātību ar savu bauslī�bas pildī�anu un skaidro�anu un esat Ij; vija derību lauzu�i",saka Tas Kungs Cebaots (Maleachija 2:8). Viņi bija aptraipīju��ies ar to, kas ne�ķīsts.

Kas tad bija �ie sludinātāji un priesteri, kas vairs nebija no��ķirti, kuri vairs nebija �ķīsti un svēti, nebija vairs nodevu�ies Tam Kungam? Tie bija tie, kas krāpa savas sievas, laulības pār�kāpēji, neuzticīgie: "Tas Kungs ir bijis par liecinieku tev un tavu jaunības dienu sievai, kuru tu tagad esi atstūmis un ienīsti, kaut viņa bija tava līdzgaitniece un uz svinīgi noslēgtās drau�dzības pamata tava sieva un tavas pa�a derības sieviete" (Maleachijas 2:14).

Dieva Saie�anas Telts kalpi nevarēja atstāt savu laulības pārkāpēju dzīvi un atteikties no savām slepenām mīļākām, bet viņi gan mācēja raudāt un no�ēlot. Dievam apnika viņu pastā�vīgā raudā�ana un no�ēlo�ana, jo tie neizrādīja, ka pārtrauc savu grēka dzīvi. "Un tālāk jus darāt art tā. Jūs nemitīgi apslakāt Tā Kunga altāri ar asarām, jus liekat atskanēt pār to bezgalīgi daudz raudam un vaidiem, ta ka Es nevaru vairs mie�rīgi uzlūkot ēdamo upuri nedz arī vispārīgi saņemt to patīkamu no jūsu rokām" (Maleachijas 2:13).

�ie laulības pārkāpēji priesteri un sludinātāji ir "padarīju�i par savu sievu kāda sve�a dieva meitu" (Maleachijas 2:8). �is sve�ais dievs ir Kross, kārību un juteklības dievs. Dieva svētā bijā�anā drebot, varu teikt, ka ir milzums priesteru, evaņģēlis�tu, mācītāju un kristīgo darbinieku, kuri min kājām Dieva svē�tumu un noslēgu�i derību ar kārībām. Viņi ir salaulāti sirdīs. Viņi var teikt: "Vienai ir mans vārds, bet otrai mana sirds. Pie vienas es palik�u, bet otrai bū�u uzticīgs". Viņiem nav nodoma atstāties no savas krāp�anas, tie ir iegrimu�i savā slepenajā grēkā, daudziem nav vairs glāb�anas. Viņi ir atstūmu�i Gara mājienu no�ēlot un �ķīstīties.

Redzot �o Dieva ļau�u melus, krāp�anu un laulības pārkāp��anu, Jeremija raudāja: "Viņi sasprindzina savu mēli ka stopu: ar meliem, ne ar patiesību, viņi kļuvu�i vareni un valda ka kungi pār zemi, jo tie dodas no ļaunuma uz ļaunumu, bet Mani tie nepazīst!"saka Tas Kungs. "Sargaties ikviens no sava drauga un nepaļaujaties uz. brāļiem! Jo katrs brālis krāpj un mana, un katrs draugs aprunā un apmelo!" (Jeremijas 9:2,3)

Ak, Dieva cilvēk, drebi pie �ī lāsta, ko Dievs izsaka tiem Dieva kalpiem, kas piekopj izvirtību: "Bet Tas Kungs iznīdēs to, kas tā dara, no Jēkaba nama, abus, tiklab ierosinātāju, ka ari ierosināto un tapat ari to, kas tam Kungam Cebaotam nes ēdamo upuri.1 " (Maleachijas 2:12)

Dievs ne tikai noņems viņam savu svaidījumu un svētību, bet Viņ� vainīgo arī pazemos, noliekot viņu pie malas. Dievs ir atstājis baismīgus pravietojumus tādiem, kuri sludina Dieva Vārdu, dzīvojot grēkā. Ak, Dieva cilvēk, ja tu vēl drebi pie Dieva Vārda, ja ienīsti savu grēku un gribi tikt brīvs, lai �is biedinājums tev ir kā galīgais ultimāts, lai tev būtu drosme un Dieva bijā�ana beidzot bēgt ārā no �īs verdzības. Pret Malahija pravietojumu israēlam nedrīkstam izturēties vieglprātīgi: "Ja jūs negribat klausīt, nedz ari pa�i uz to raudzīties, lai jūs godā�tu Manu vardu,saka 'Tas Kungs Cebaotstad Es raidī�u savu lāstu pār jums un pārvertī�u par lāstiem jūsu pa�u svētības vār�dus, jo jus nemaz neņemat pie sirds un neliekat vērā Manus vārdus. Redzi, Es darī�u galu jūsu amata darbībai, Es gribu norāt jūs kopā ar visu jūsu sēklu un jūsu svinīgo ziedojumu lopu mestus sviest jums sejā, un lai tie tad ari paliek tur pielipu�i jeb vai lai jūs pa�us izslauka kopā ar tiem lauka" (Maleachijas 2:2,3).

Dieva kalps, lajs, kur� ir neuzticīgs savai sievai, krāpj viņu un pēdīgi atstāj, lai viņa precē citu, ir zem Dieva lāstasevi�ķi, ja te ir iejaukti bērni. Dievs saka par tiem: "Tie lastam pakļautr (2.Pētera 2,14). Sēkla, tas nozīmē evaņģēlijs, ko viņi sludina jeb raksta, ir bez spēka. Nāve rada nāvi. Ārēji viss var izlikties labi, bet Dievs turas preti �iem laulības pārkāpējiem, līdz bei�dzot pravietojums piepildīsies. Tikai ar pilnīgu no�ēlo�anu un atjauno�anos var atgūt svētību. Ta�u sludinātājs, kur� stāv ļau�u priek�ā, bet dzīvo laulības pārkāpēja dzīvi, nevar paust svētumuviņ� ir daudziem par piedauzību un kri�anu. "Novēr�su�ies no pareizā ceļa un I^evija derību lauzu�i" (Maleachijas 2:8).

"Tādēļ ari Es esmu pret jums rīkojies tā, lai jūs tiktu visas tautas nicināti un visu ļau�u priek�ā par necienīgiem turēti, jo jūs nestaigajat Manis norādītos ceļus un augstāk par bauslību izceļat atsevi�ķus cilvēkus" (Maleachijas 2:9).

Ņem vērā visu �o vēsti un visu to, kas rakstīts par �iem priesteriem, kuri reiz staigāja patiesībā un kuri daudzus atgrieza: "Patiesības likums bija viņa mutē, un nekāda [aunuma nedz netaisnības nebija uz viņa lūpām. Mierīgi un ar atklātu sirdi viņ� virzījās Man pa priek�u un atgrieza daudzus no grēkiem. Jo priestera lūpām bus glabāt isto atziņu, lai viņa mutes vārdos varētu meklet īsto Dieva bauslību, ne velti ta�u priesteris ir Dieva Tā Kunga Cebaota sūtnis" (Maleachijas 2:6,7).

Laulības pārkāpēju sludinātāju krap�ana beidzas traģiski: Jūs noskaņojat pret sevi To Kungu nelabvēlīgi, jūs apkaitinat Viņu ar savām runām. Un tomēr jūs vēl jautājat: "Ar ko tad mes Viņā radām �o nelabvelibu ?" Ar to, ka jūs runājāt: "Katrs, kas dara faunu, ir labs Tā Kunga acīs, un uz tādiem Viņam ir labs prāts", vai "Kur tad ir Dievs, kas sodītu?" (Maleachijas 2:17)

Sludinātājs, kur� smejas par sodību, kur� atteicas publiski atzīties grēkā un pieļauj, ka arī citi jūtas tajā omulīgi, slēpj sa�vus slepenos grēkus. Kaur kur viņa dzīvē ir kāds grēks. Kaut kāds apslēpts tumsības darbs ir samaitājis viņa vēsti un viņ� sāk sludināt tikai ļaudīm patīkamas lietas.

Jo mūsu pārkāpumu ir pārāk daudz Tavā priek�ā, un mūsu grēki liecina pret mums. Mūsu pārkāpumi ir pilnīgi dzīvi mūsu apziņā, mūsu noziegumi mums ir zināmi: atkritu�i mēs esam no Tā Kunga un Viņu aizliegu�i, mēs neklausī�jām mūsu Kungam, runājām tikai par varmācību, daudz�inājām bezdievību un melus un pau�am visu to no visas savas sirds. (Jesajas 59:12,13)

Ecehiēla pārsteidzo�ā atklāsme par mūsu laiku

Ecechiēla grāmatas 10.nodaļā mums parādīta satricino�a vīzija par Dieva nodomu, ko Viņ� grih darīt, pirms pārmācīs savu tautu. Gadu simtiem �ī vīzija bija neskaidra, bet tagad Svētais Gars to atklāj Dieva kalpiem, kuri ir lūg�anā Viņa priek�ā. Tur ir atsauksme tie�i uz mūsu laiku, un tiek apstipri�nāta ātra uguns sodība. Tur arī iet runa par Dieva pēdējo rīcību attiecībā uz Viņa draudzi un par apslēpto grēku pēdējo sodī�anu.

E1 �adaj ir Jehova, atklāts kā "dārdo�s pērkons" (Psalms 29). Tas bija E1 �adaj, ko Ecehiēls redzēja izplatījumā pār zemi, sēdo�u saules apspīdētā tronī un nāko�u pērkonīgā balsī sodīt grēcīgo cilvēci.

Es redzēju talak: Izplatījuma pār ķerubu galvam bija kaut kas, kas izskatijās ka safīra akmens, un pār to paceļas it kā tronis. Un Viņ� teica tam vīram, kas bija ģērbies linu audeklā: "Ej un ņem kvēlo�as ogles, pilnas saujas, kas ir ķerubiem viņu ratu riteņu starpā, un kaisi ogles pār pilsē�tu.■'" Un viņ� iegāja manu acu priek�a telpā starp ratu riteņiem. (Ecechiēla 10:1,2)

Ķerubu rati un derības eņģelis bija sodības izpildītāji. Kamēr ugunīgās sodības ogles tika kaisītas, Dieva rati un derī�bas eņģelis stāvēja pār Dieva namu.

Ar drebē�anu es rakstu par to, ko Ecehiēls redzēja tālāk, jo tas attiecas uz mūsu laiku. Rati un eņģelis atnāca pie austrumu vārtiem, lai noņemtu Dieva godību no Viņa nama. Mākonis, kas bija stāvējis vissvētākā vietā, tagad pārvietojas uz ārējo pa�galmu. Tas nozīmēja, pirmkārt, ka nobīdītais mākonis deva iespēju visiem ticīgajiem piedzīvot Dieva godību un �ēlastību, bet �eit redzam, ka Dieva godība lēni novirzās uz ārējo pagal�mu, tikai īsu brīdi parādot savu spo�umu, bet tad aizejot. "Padebess pildīja iek�ējo pagalmu. Tad Td Kunga godība pa�cēlās no ķerubu ratiem virzienā uz dievnama slieksni, un nams pildījās ar padebesi, un pagalms bija pilns Tā Kunga godības spo�uma" (Ecechiēla 10:3,4).

Tāpēc es drebu: Tā Kunga godība tiek atklāta varenā veidā pēdējo reizi. Būs viena galīga, godības pilna pļauja. Drīz tā izbeigsies; un nāks sodība, tā iesāksies pie Dieva nama. Godība ir tie�i tagad pie baznīcas sliek�ņa, un cilvēce jo spēcīgi tiek aicināta pie no�ēlas un svētuma.

Kamēr Dieva godība dusēja pār namu, eņģelis ņēma dego�as ogles un kaisīja namā. Tās ir dego�ās ogles, kas �ķīstī�ja Jesajas lūpas. Pirms nāks sodība, kas atklāsies caur krusta spēku, uzvarētāji tiks �ķīstīti. Svētuma parādī�anos ticībā pava�dīs jauna Dieva godības atklāsme.

Kamēr vēl Dieva godība bija klāt, debesīs bija redzams apbrīnojams skats. Parādījis debesu būtnes, "pilnas acīm". "Un visa viņu miesa, viņu mugura, mkas un spārni un ari riteņi bija acu pilni visapkart visiem �etriem" (Ecechiēla 10:12).

Tas simbolizē Dieva galīgo sirds pārbaudi pirms sodības. Tā Kunga acis, kuru ir daudz, redz arī tagad un pārskata Dieva ļau�u apslēptos grēkus, parādot visus tumsības darbus, kas at�klāti vienīgi Dievam. "Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gais�mā, nedz slepens, kas netaptu zināms" (Mateja 10:26) Jesaja saka: "Jeruzaleme brūk kopā un Jūda kritis tādēļ, ka viņu mēle un darbi ir pret To Kungu" (Jesajas 3:8). Dāvids teica: "Viņa acis nemitigi vēro tautas" (Psalms 66:7).

Dāvids redzēja to pa�u vīziju kā Fxehiēls. Viņ� rakstīja: "Tas Kungs ir sava svētajā namā, Tam Kungam debesīs ir goda krēsls, Viņa acis raugās uz zemi, Viņa skati pārbauda cilvēku bērnus" (Psalms 11:5).

Arī tagad katrs ticīgais, katrs Evaņģēlija sludinātājs ir zem ugunīgo acu pārbaudes. Pateicība lai ir Dievam, ka godība vēl nav atņemta, bet Dievs jau ir ieņēmis sodī�anas pozīcijas pār zemi, un Viņa godība tagad spīd visā spo�umā, aicinot visus uz�varētājus �ķīstīties. Laiks ātri iztek, un ķerubu rati un derības eņģelis saņems pavēli atņemt Dieva godību no Viņa nama.

Zinu savā sirdī, ka Dieva Svētais Gars tagad dara savu pēdējo pārliecinā�anas darbu. Cik ilgi Viņ� turpinās to pie stūr�galvīgas, remdenas, vienaldzīgas tautas? Cik ilgi jau Svētais Gars nav vēlējies, lai tie atteicas no saviem grēka ceļiem? Ne�viens kristietis, kas lasa �os vārdus, nevar noliegt, ka Svētais Gars to ir daudzkārt mudinājis atstāt ļaunumu savā dzīvē. Dieva Gars tāpēc strādā, ka Viņ� grib, lai Viņa līgava būtu tīra, svēta, bez vainas, brīva no visām citām saistībām.

Vai kāds ticīgais var iedomāties, ka Kristus ņems pie sevis saindētu, kārībām pārņemtu līgavu? Vai Evaņģēlija sludinātāji būs līdzīgi tādām līgavām? Vai Viņ� ņems pie sevis tos, kas sevi apgāna ar grēka netīrumiem? Nē, nekad!

Mans dārgais Kungs,kāda tā būs �ausmīga diena, kad pēk�ņi ķerubi un derības eņģelis tiks aicināti atgriezties pie Dieva troņa, paņemot visu Dieva godību, lai tā vairs neatgriez�tos, kamēr iestāsies Dieva valstība. "Kad ķerubi apstājas, tad apstājās arī riteņi, un, kad tie atkal pacēlās, tad paceļas ari riteņi, jo art tajos bija dzīvo butņu gars. Tad Tā Kunga godība atstāja Tā Kunga nama slieksni un nostājās pār ķerubiem" (Ecechiēla 10:17,18).

Kas notika, kad Dieva godība atstājās no Dieva nama �ilā?

"Ejat ta�u uz Manu svēto vietu, kas ir �ilā, kur iesākutnā majoja Mans Vārds, un raugat, par ko Es esmu pārvērtis savas Israēla tautas ļaunuma dēļ! Bet tādēļ, ka jus darijāt visus tos pa�us darbus",tā saka Tas Kungs,"un kaut gan Es vienmēr uz jums runāju, bet Jus Mani neklausījāt; un, lai gan Es jus saucu, ta�u jus Man neatbildējat, tad Es darī�u �im namam, kas nes Manu vārdu un uz ko jus [jaļaujaties, un tai svētai vietai, ko Es devu jums un jūsu tēviem, tāpat kā Els �ilai darīju: Es jus atstum�u no sava vaiga, kā Es atstūmu visus jusu brāļus, visu Efraima dzi�mumu!" (Jeremijas 7:12-15)

Nāca Ihobads, kas nozīmē: "Godība ir atņemta". Mīļotie, tik maz laika ir atlicis Dieva ļaudīm no�ēlot savus grēkus, at�mest visus elkus un bezdievību, Ecehiēls redzēja parādībā mūsu laikus; un viņ� bija ārkārtīgi pārsteigts, ka Dieva godība atkāpās, stāvot pāri ķerubiem debesīs.

Rs ticu, ka Dieva godība jau ir atstājusies no daudziem Evaņģēlija sludinātājiem un viņu vadītājiem. Neskaitāmi kris�tie�i ir zem melu gara iespaida, viņi ir ieaijāti savu grēku miegā un gatavi Dieva sodībai. Uz viņu durvju palodām ir rakstīts "Ihobads", un tie būs degmateriāls viņu sodības ugunij.

Tāpēc jūs, Dieva kalpi,ja jūs vēlaties kļūt brīvi, tad īstais laiks ir tagad! Jūsu dienas ir skaitītas, jums jākrīt Dieva priek�ā, ar sagrauztu sirdi atzīstoties apslēptajos grēkos, lūdzot Viņa spēku atbrīvoties no tiem, citādi Dieva godība atstāsies no jums galīgi un jūs nokļūsiet zem �ilas padebe�a.

Uzvarētājiem nav iespējams zaudēt Dieva godību, jo Pā�vils saka, ka tie līdz ar Kristu sēdēs debesu vietās. Tie nezaudēs Dieva godību. Drīzi vien tic būs vienīgie, kuru sirdis būs pilnas Dieva godības. Visiem pārējiem kā neprātīgajām jaunavām nebūs nekā, ko liet savos lukturos, un tie paliks ārpusē.

Kausē�ana un tīrī�ana

Malcahija pravietoja: "Viņ� sēdēs un kausēs un dzidrinās sudrabu, un Viņ� �ķistis Levija bērnus un pārkausēs viņus pamazam kā zeltu un sudrabu arvien tīrākus. Tad viņi nesis Tam Kungam ēdamo upuri īstā taisnīgumā" (Maleachijas 3:3).

Kad Dieva cilvēks slēpj grēku savā sirdī, tad Dievs nepieņem neko, ko viņ� dara. Neskatoties uz to, viņu dvēseles var tikt glābtas, jo vārds pats par sevi nes augļus. Bet Dievs pra�vietojumā skaidri parāda, ka Viņ� katru Dieva cilvēku noteikti liks kausējamā ugunī un sadedzinās visu, kas nav svēts un Dievam pieņemams. Tie, kuri atteiksies no kausējamās uguns, tiks nomesti sāņus kā sāls, kas zaudējusi savu gar�u.

Daudz kas, ko tagad draudze godina, Dieva acīs ir negan�tība. Nekāda vieglprātīga rīcība, nekāda flirtē�ana ar pasauli neizturēs uguns pārbaudi.

Dievs izsūtīs arī putnus, kuri izplatīs vēsti, ka Dieva kalpi

A/\U^iyilUAO ļ.inin* uir.vn nnivin

nododas slepenam grēkam: "�jo debesu putni varētu aiznest skaņu tālāk un kāds spārnots vēstnesis vārdus, kam vajag zinā�mus darīt" (Sālamans māc. 10:20). Jēzus teica: "Nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā, un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms" (Marka 4:22).

Dievs pasargās tā cilvēka reputāciju un viņa kalpo�anas darbu, kas dzīvo krusta tuvumā, nebēdājot par savu dzīvību. Visas debesis ir ieinteresētas tā Dieva kalpa lietā, kur� dzīvo ticības gaismā, visu netaisnību noliekot Kristus priek�ā. Die�vam ir tādi cilvēki, kuri izgāju�i caur ugunīgām kārdinā�anām un kuri savā izmisumā metu�ies Kristus glābjo�ās rokās, saņe�mot atbrīvo�anu.

Tie ir tie, kas tagad ienīst grēku vairāk par visu. Viņi, pie�dzīvoju�i grēka �ausmas un verdzību, tagad nevar noskatīties bezdarbībā, ļaujot, lai citi iekrīt tajās pa�ās lamatās. Dzirdot kādu sludinātāju, varu vienmēr spriest, vai viņ� ar savu grēku ir nogrimis nāvē un atkal aug�āmcēlies uzvaras spēkā. Jordānas pusē ir tāda godība, neizteicams miers; un to varam redzēt tādā cilvēkā.

Dievs sodīja Dāvidu laulības pārkāp�anas dēļ

Es ticu, ka Dāvids apbēdināja Dieva sirdi vairāk kā jebkur� cits, ieskaitot Jūdu. Dievs mīlēja �o laipno, svēto dzejnieku un bija pie�ķīris viņam godības pilnu svaidījumu. Dievs deva Dāvidam labu vārdu viņa tautā,un arī pagānu tautās. Viņa vārds bija līdzvērtīgs taisnīgumam. Par viņa mīlestības pilno sirdi runāja debesīs, jo viņam bija dziļas ilgas pēc Dieva sirds. Viņa asaras Dieva acīs bija kā dimanti.

Bet �is Israēla svētais slēpa sevī tum�u noslēpumu. Viņ� bija izdarījis laulības pārkāpumu ar skaisto Batsebu. Lai slēptu savu grēku, viņ� pazemojās līdz meliem un slepkavībai, pavēlot viņas vīru nostādīt zem ienaidnieka iznīcino�ās uguns. Pēc tam viņ� mierīgi paņēma Batsebu savā namā sev par sievu. Viss bija

I..I1A, IJ/^uni r lf. 1VIU 1 no

smalki noklāts un neuzkrīto�s, viņa noziegumu zināja tikai da�i draugi.

Ir milzīga starpība starp Simsonu un Dāvidu. Simsonā bija "laulības pārkāpēja gars". Viņ� nodevās savai kārībai bez jeb�kāda sirdsapziņas pārmetuma. Vienā vakarā viņ� varēja izcīnīt lielu Dieva uzvaru un tūliņ pēc tam nodoties uzdzīvei ar izvir�tuli. Tas bija viņa dzīves veids. Viņ� mīlēja Dievu, bet viņam nebija nodoms atteikties no dzīves ar sve�ām sievām. Beidzot Dievam bija viņ� jāapklusina, lai viņ� nenestu vēl lielāku nego�du Dieva Vārdam.

Dāvida laulības pārkāp�ana bija "gadījums". Tas bija vien�reizējs pārkāpums, izdarīts vājuma brīdī. Viņ� ienīda laulības pārkāp�anu savās dziesmās, un vēstīs tautai viņ� sauca pret to. Dāvids arī pēc sava grēka pastrādā�anas vienmēr dzinās pēc Dieva svētuma.

Protams, Dāvida grēks lika debesīm raudāt. Kad Sauls krita, Dāvids vaimanāja: "Ak, ka ir kritu�i varoņi�ari Saula vairogs, ko neviens vairs nesvaidīs ar eļļu" (2.Samuēla 1:19,21). Es ticu, ks Dāvida grēks lika eņģeļiem raudāt: "Ak, ka �ie varoņi ir kritu�i cīņas karstuma! Tavs krā�ņums, ak Israel, ir kritis Tavos kalnos, ak kā ir kritu�i varoņi!" (2.Samuēla 1:25,19)

Batseba vēl sēdēja Dieva nama solā. Viņa nebija izkrāsotā ielu staigule Delila. Tāda bezdievīga sieviete nebūtu iekār�dinājusi dievbijīgo Dāvidu. Batseba bija uzticīga sieva savam vīram Dieva armijā. Viņa acīmredzot bija sieviete, kura pieko�pa jūdu rituālus, kurā bija Sālamana gēni. Sālamans nekad nebūtu kļuvis par tādu Dieva vīru bez savas dievbijīgās mātes mantojuma.

Kādas neiedomājamas sekas var būt tam, kad dievbijīgs vīrs un garīga sieviete tuvojas savās dvēselēs. Dāvids sarunājās ar Batsebu,pēc tam viņ� juta viņas pievilcību. Abigaila, viņa sieva, ari bija skaista. Tomēr viņai vajadzēja būt daiļākai par Abigailu. Kas savādāk liktu Dāvidam riskēt ar viņa valsti? Viņ� redzēja Batsebā Dievu. Viņa runāja kā neviena cita, ko viņ� pazina. Viņa tāpat mīlēja Dievu, tāpat juta līdzi cietējiem. Viņa nebija materiāliste kā citas sievietes, viņa bija tīra un nevainī�ga. Viņā bija liels miers un dabiskums. Dāvidam bija tā, it kā viņ� Batsebu pazītu visu mū�u. Gulēt ar viņu likās pareizi, pat garīgi. Viņ�, bez �aubām, domāja, ka Dievs vedis Batsebu viņa dzīvē, lai viņ� kļūtu labāks Dieva vīrs. Tas likās pareizi, jo viņ� sirdī nejuta, ka būtu sarūgtinājis Dievu.

Batsebu apbūra Dāvida reputācija un viņa mīlestība uz Dievu. Varbūt viņa domāja, ka Dāvids nevar darīt neko ļauno. Nav minēts par kādu protestu no viņas puses. Bet viņa arī nepavedināja Dāvidu. Tikai tad, kad tie bija atklāju�i viens otram savu dvēseli, viņa palika domājot: "Viņ� ir Dieva vīrs, neviens nepazīst viņu labāk kā es. Viņa asaras aizskāra mani. Neviens nezina, ko viņ� ir pārcietis. Es skāru viņā to, ko neviens nav skāris. Es uzticu viņam savu dzīvību. Es varu palīdzēt viņam kļūt par labāku vadītāju. Mēs gan saprotam, kas notiek, bet Dievs izvedīs mūs visam cauri."

Kā es zinu, ka �īs lietas tā patiesi notika? Tāpēc, ka cilvē�ka daba nekad nemainās. Dāvids un Batseba teica un darīja to pa�u, ko laulības pārkāpēji saka un domā arī �odien. Tā pati rotaļa nekad nemainās. Apvainojumi, meli, visa apklā�ana un kri�ana pieder pie tās pa�as kategorijas.

Daudzi sludinātāji, kuriem biju�i tādi piedzīvojumi, saka: "Mani pievilka sievietes garīgums, mēs jutāmies garīgi tik vie�noti, un tas notika vienkār�i negaidīti; tas bija vairāk garīgi, nekā fiziski." Man tomēr jārunā ar laulības pārkāpēju, kas nav pārliecināts, ka viņa attiecības ir vairāk garīgas nekā fiziskas. Da�i lūdz un lasa kopā Bībeli cerībā pamudināt vienam otru iet dziļāk Dieva Vārda atziņā. Tas kaut kā atvieglo sirdsapziņu.

"Ko Dāvids darīja, nepatika tam Kungam" (2. Samuēla 11:12)

"Nepatika tam Kungam"cik bijājama doma! Cik nepa�reizi, ja skatāmies pāri Dieva sodībai laikā, kad Batseba kļuva ķēņiniene un dzemdēja Sālamanu. Taisnība, ka �ai vārdā izteik�ta cerība uz Dieva �ēlastību. Bet pārāk daudzi domā sevī: "Sekas nevar būt pārāk ļaunas. Pēc visa tā Dievs piedeva Dāvi�dam, atļāva palikt viņam par ķēniņu un kļūt par Kristus sēklu."

Vai Dievs sodīja viņu par laulības pārkāpumu? Notika traģēdijamira viņu nelikumīgais bērns. "Tas Kungs sita to bērnu, ka tas palika uz nāvi slims" (2.Samuēla 12:15). Nabaga Batseba, viņa cieta visvairāk. Viņa zaudēja savu jaunības drau�gu, savu mīļo bērnu un izjuta lielus pārmetumus. Daudzi Dieva vīri domā tikai par savām cie�anām, kas ir sekas viņu laulības pārkāp�anai, aizmirstot tās sāpes, ko nodarīju�i otram.

Tāds pārkāpums "dod iemeslu ari ienaidniekiem Viņu zaimot" (2.Samuēla 12:14). Tas liek "nākt nelaimei no pa�u nama" (2.Samuēla 12:11). Viņ� tiks apkaunots publiski. Dievs teica viņam: "Ko tu esi darījis slepeni, to Es atdarī�u visa Israēla priek�a un mirdzo�as saules gaismā.1 " (2.Samuēla 12:12)

Dievs pasludināja laulības pārkāp�anu kā grēku pret to Kungu, Viņa bau�ļu pārkāp�anu, pa�a Dieva pārkāp�anu (Skat. 2.Samuēla 12:9,10,13). Es ticu, ka Dāvids atrada piedo�anu un atjauno�anos, jo atklāja, ka viņa grēks bija "grēks pret To Kungu" . Viņ� nebija grēkojis tikai pret savu ģimeni, pret Dieva ļaudīm un pret sabiedrību, bet tas bija grēks pret Dievu. Par to �ausminājās viņa dvēsele. Viņ� bēdājās ne tāpēc, ka viņa grēks ir atklāts, bet tāpēc, ka grēkojis pret savu mīļo Kungu.

Dieva draudi par ļaunumu, kas nāks no Dāvida pa�a nama, ap�rakstīti nāko�ajā nodaļā. Amons, viņa mazdēls, piesmēja viņa maz�meitu Tamāru (2.Samuēla 13). Absaloms, viņa mīļais dēls, sacēlās pret viņu un apdraudēja viņa dzīvību. Absaloms tika nonāvēts, un Dāvids bija bezgalīgās sērās par viņu: "Mans dēls Absalom! Manu dēliņ! Mans dēts Absalom! Kaut jel kads būtu man ļāvis mirt tavā vietā! Ak Absalom, manu dēliņ! Mans dels.r ' (2.Samuēla 19:1)

Lai redzamais tevi nepieviļ

Dieva svētie, neskatieties uz lietām savām redzamajām acīm. Dieva kalpi pazemo savas sievas, tad atrod jaunas sievas un turpina baudīt Dieva svētības! Nē! Jūs neredzat vai nedzir�dat par Dieva sodu. Jūs nekā nezināt par bezmiega naktīm, izmisumu un bēdām, kas tos pārņem. Dzīvot zem Dievas dus�mām ir nasta, ko tikai da�i spēj izturēt. Aizvērtas debesis un kalpo�ana miesā atstāj zīmi cilvēkos. Mazpamazām viņu ie�spaids izzūd. Cilvēki par viņiem var smaidīt, cieņa ir pazaudē�ta. Tiem, kas dzīvo un sludina kā laulības pārkāpēji, sludina nāvi un nevis dzīvību. Viss, ko tie saka, pazūd viņu jauno darbu iespaidā. Viņus var dzirdēt ar ausīm un nevis ar sirdi.

Spēku atnes vienīgi tā vēsts, kas nāk no skaidras sirds un tīrām rokām. Viss cits ir �ķindo�s var� un skano�s zvārgulis. Dievs nerunās uz vīrieti vai sievieti, kas dzīvo grēkā. Viņ� aiz�slēdz debesis tiem, kuri pārkāpj Viņa bau�ļus. Pēc tam tas, ko tie sludina, nāk no viņu pa�u sirdīm un prāta. Tiem nav dego�i vārdi no Dieva, kas nospiestu cilvēkus uz ceļiem. Viņi nevar pamodināt sirdīs Dieva bijību. Viņu pērkondimdo�os vārdus apklusina viņu grēcīgā dzīve.

Ja arī mēs nestaigājam ar kārību pilnām acīm un nedomā�jam ļaunusātans tomēr arvien izlieto mūsu mazāko modrības trūkumu, lai ievilinātu mūs neatļautās attiecībās. Tādas attie�cības, kuras pamatojam ar to, ka tas nāk mums par labu, var turpināties gadiem. Abi var pamudināt viens otru vairāk lūgt un iet dziļāk Tai Kungā, bet tomēr tas ir grēks!

Tavs partneris to zin. Tiek uzcelta savāda siena, un to ne�spēj noārdīt nekas cits kā tikai godīgums. Kaut kas tevi attur, tu zini, ka kaut kas ir nepareizi.

Dieva vīrs var stāvēt kancelē un spēcīgi sludināt, bet vēlāk veltīt savu laiku un sirdi attiecībām, kas ārda viņa laulības dzīvi. Ja viņ� ir īsts Dieva vīrs, tad viņu pārņem no�ēlas jūtas par to, ko viņ� darījis. Viņ� saprot, ka viņa sirds iet nepareizā virzienā, ka sātans grib novērst viņu no kalpo�anas ceļa. Viņ� sauc uz Dievu atbrīvot viņu no �iem sātana valgiem. Viņam stipri jācīnās lūg�anā Dieva priek�ā, jo grēcīgā pievilcība ir laidusi dvēselē dziļas saknes! Kāds asaru okeāns viņam jāizlej sirds bēdās, jo, liekas, nav izejas.

Savas dvēseles dziļumos viņ� dzird saucienu: "Tu esi muļķis! Tu esi sludinājis pret sevi pa�u! Tu esi pieķerts kā narkomans! Tu sludināji brīvību no grēka, bet tu esi pats ver�dzībā. Melis!"

Ir pastāvīgas bailes no grēka atklā�anās un sliktāk par visu, bailes par to, ka viņ� apkaunojis Dieva Vārdu. Ir bailes dzīvi nobeigt kā Simsonam, saņemot Dieva spriedumunāvi.

Dieva vīrs, kur� ir iepinies tādā tīklā, sauks lūg�anā uz Dievu dot viņam atkal sirds �ķīstību. Viņ� ilgosies pēc dienas, kad varēs atkal lūkoties Dieva vaigā un uz cilvēkiem, un teikt: "Esmu �ķīsts! Esmu brīvs!"

Ak, cik daudz lauztu solījumu, cik melu! Kas liekas kā uzvara galā izrādās zaudējums! Kad cilvēks domā, ka ļaunais ir uzvarēts, tas atgrie�as ar vēl lielāku spēku. Tikai īstā nāve pie krusta var atbrīvot no stiprā tvēriena.

Da�s labs Dieva vīrs ir nācis tādā veidā pie krustasa�lauzts, bezspēcīgs, kas lauzis visus solījumus, kas apbēdinājis Dievu, kalpojot Viņam ar meliem. �o krīzi viņa dzīvē Dievs ir izlietojis, velkot viņu pie sevis, uzmudinot viņu jaunai dzīvei un brīvībai!

Bez pilnīgas nāves uz krusta nav iespējama pilnīga brīvība no laulības pārkāp�anas pievilcības. Izraudi asaru upes, mēģini nogalināt pats sevi, centies darīt visu iespējamotas nebūs mainījies. Un vēlāk tas uznīcinās jūs abus. Tu iesi atpakaļ pie tās; tevi tur vadīs tava dzīvā un pagātnē sniedzo�ā atmiņa.

Pieņem manu brīdinājumu, Dieva vīrs! Tu neesi brīvs no �ī grēka.

Neviens neizbēgs Dieva sodam par laulības pārkāp�anu un �ķir�anos

Laulības pārkāp�ana un �ķir�anās pie Dieva ļaudīm mūsu laikos ir parasta lieta. Esmu sludinājis baznīcās, kur viena tre��daļa vai puse draudzes bija �ķīru�ies, da�i pat divas un trīs reizes.

Dievs redz, par ko mēs baidāmies runāt skaļi un domāt. Viņ� redz katastrofālo neuzticību, kas draud izpostīt kristie�u ģimenes, sirdssāpes un bēdas, kas posta draudzes visā zemē.

Ja nav Dieva pravie�a kancelē, kur� atklātu viņiem Dieva nosodījumu attiecībā uz �ķir�anos, ja nav neviena, kas viņiem atklātu patiesību par �ķir�anās sekām un Dieva sodībutad nav brīnums, ka pastāv tik vieglas attiecības laulāto starpā.

Es ticu Dieva �ēlastībai, bet ticu arī Dieva valdī�anai. �ķirtie var saņemt piedo�anu, par to nav �aubu. Bet kas viņiem pateiks, ka tiem jāpadodas Dieva valdī�anai? Zinu da�us mā�cītājus, kuri sludināju�i par �ķir�anās grēku.

Tā bija �ēlastība, kas apģērba Ādamu, bet tā bija Dieva valdī�ana, kas viņu izdzina no Ēdenes dārza. Ādama tērps no ādām bija Dieva �ēlastības pierādījums, bet savu dusmu zobe�na vicinā�anaDieva valdī�anas akts. Kāpēc Dievs izdzina cilvēku no dārza, lai tas nonāktu nākotnes mokās? �ēlastība piedod, bet Dievs valda. Ād amam bija p ilnīg i piedots , het viņa grēks radīja �ausmīgu s rezultātus. Viņa vaina bija atņemta, bet ne sviedri no viņa pieres. Viņam tika piedots, bet viņ� tika sūtīts strādāt ērk�ķos un dad�os. Dievs pilnīgi piedod, bet, kas sēts, tas ir jāpļauj.

Mozus mute runāja nenoteikti un Dieva taisnīgums neļāva viņam ieiet Apsolītajā Zemē. Dieva mīlestība un �ēlastība aizveda viņu uz Pisgahu un maigi apglabāja zemē, bet viņ� ne�kad nenonāca Kānaānas pilnībā.

Dāvids krita ap�ilbino�as kārības brīdī. Dieva �ēlastība pa�sludināja viņam: "Tas Kungs ir atņēmis tavu grēku" (2.Samuēla 12:13). Tā bija pilnīga �ēlastība, viņam bija patiesi piedots! Bet Dieva valdī�anas riteņi griezās, un Viņa sodības zobens bija izvilkts. Bērns mira, Absaloms cēlās pret viņu, Tamāra pie�smieta, Dāvids tika dzīts pāri kalniem kā bēglis.

Mums tiek atklāta Dieva valdī�ana, bet par to �odien dau�dzi nesludina. Mums tiek atklāta tikai Dieva mīlestība un Viņa �ēlastība. Dievs ir labsirdīgs, parādot �ēlastību tūksto�iem, pie�dodot pārkāpumus un grēkus. Bet Viņ� arī pasludina, ka piemeklēs tēvu netaisnību un pārkāpumus pie bērniem un bērnu bērniem, līdz tre�ajai un ceturtajai paaudzei (skat. 2.Mozus 34:6,7).

Dziļa garīga sabrukuma laikā Svētais Gars aicina savus ļaudis, lai tie drosmīgi un krasi uzstājas pret netikumību. Ezra bija tik ļoti satriekts par Jūdas un Jeruzālemes noziegumiem, ka viņ� izsaucās: "Mans Dievs, es kaunos un bīstos pacelt savu vaigu uz Tevi, mans Dievs, jo mūsu noziegumi ir augu�i pāri mūsu galvām un mūsu vainas sniedzas līdz debesim" (Ezras 9:16).

Ezra redzēja negantību Dieva namā visā zemē. Dieva izredzētā tauta biedrojās ar pasauli, ar pagānu tautām. Pat pries�teri un Ievīti neturējās no�ķirti. Viņi �ķīrās, kad tiem patika, un neviena balss necēlās protestam. Viņi precējās no jauna ar tiem, ar ko Dievs bija aizliedzis precēties.

Ezra netuvojās viņiem līdzjūtībā un pacietībā bet viņ� "sa�plēsa savas drebes un mēteli un plūca matus no savas galvas un bardas un sēdēja iztrūcies" (Ezra 9:13). �is mīļais Dieva vīrs krita uz ceļiem un lūdza Dievu, lai viņi no�ēlo grēkus un saņem �ēlastību: "�viņ�neēda maizi un nedzēra ūdeni, jo viņ� sēroja par tautas grēcigo rīcību" (Ezras 10:6).

Kā ir ar mūsu draudzēm attiecībā uz �ķir�anos? Vai tagad ir laiks būt iecietīgiem tur, kur Dievs parāda neiecietību un naidu? Kur ir tie, kas līdz ar Dievu bēdājās par atkritu�ajiem un krāpniekiem, kas ārda ģimenes pavardu? Katram īstam Dieva cilvēkam vajadzētu krist uz savu vaigu un saukt kā Ezram, bēdājoties par ļaunumu, kas nāks pār Dieva ļaudīm, ja tie ne�no�ēlos un neatgriezīsies.

Ezra pieprasīja, lai tiktu pielietoti radikāli līdzekļi, lai at�jaunotu taisnīgumu. Viņ� teica pārkāpējiem: "Jūs esat lauzu�i uzticību un apprecēju�i sve�as sievas, lai palielinatu lsraēla vainu" (Ezras 10:10). Da�iem no �īm sve�ām sievām bija bērni un tām bija ģimenes. Bet Ezra nāca ar prasību, lai vīri �ķiras no sve�ajām sievām (Ezras 10:11). Viņi lūdza laiku, lai spētu pa�klausīt Dievam, "jo daudzi noziegu�ies �ai lietā" (Ezras 10:13). Tam sekoja liela tautas no�ķir�anās, tur notika radikāla novēr��anās no ļauniem ceļiem pie Dieva likumiem un Viņa lab�vēlības. Tādā veidā tauta novērsa Dieva dusmas.

Ja mēs būtu Ezras vietā, vai mēs būtu atvēru�ies līdz�jūtībai? Mēs būtu teiku�i"bērnu dēļ lai lietas paliek kā biju�as. Dievs ir labs un �ēlīgs. Bērnu labklājība ir svarīgāka kā grēks. Dievs ta�u nav tāds."

Mēs būtu apvainoju�i savus mīļos draugus. Mēs būtu ap�vainoju�i cienījamus draudzes locekļus.

Dievs bija mīlestības Dievs Vecajā Derībā, un Viņ� ir tāds pat mīlestības Dievs arī �odien. Dieva radikālā pavēle par �ķir�anos Ezras laikā bija Dieva patiesākās mīlestības izpausmes veids. Viņ� gribēja izglābt atlikumu no galīgas iznīcinā�anas (lasi Ezras 9:8).

Tas nozīmē, ka nav jābūt iecietīgiem ar grēku un Dievam nepaklausīgiem. Tas nozīmē, ka par svētumu un Dieva bijā�anu dro�i jāstāv sardzē. Es vainoju draud�u sludinātājus, kad no kanceles nenāk nosodo�i vārdi pret �ķir�anos. Ja da�iem no mū�su populārāko grāmatu rakstītājiem ir sievas un tie precas no jauna bez jebkāda pamata, vai tad ir kāds brīnums, ka tas ie�spaido jaunus kristie�us viņu domās par �ķir�anos?

Mums vajadzētu pietikt ar to, ka Dievs saka, ka Viņ� ienīst �ķir�anos. Kur attiecībā uz laulību vajadzētu stingri turēties pie Dieva svētā Vārda, cilvēki novirzās sāņus.

Dievs mani ir noteikti brīdinājis nenest piekāpīgu vēsti par �ķir�anos. Es izjūtu, kādas sāpes un vientulību pārcie� ģimenē laulības pārkāp�anas dēļ pamestie, un arī to, cik vainīgi jūtas no jauna apprecēju�ies laulātie, kuri tomēr ir nodevu�ies Tam Kungam. Sludinot viņiem mīlestību, cerību un piedo�anu, daudzi citi, kuri arī bija nodomāju�i �ķirties, saņēma jaunu apmierinājumu un spēku dzīvot tālāk. Viņiem radās doma" Varbūt nav pareizi, bet es tomēr gribu mesties Tā Kunga �ēlastības ro kās. Citi atradu�i mieru, es ari to iegū�u!"

Neesmu saņēmis visas atbildes, bet zinu no Dieva, kas tās nāks. Tic kristie�i, kuri ir brīdināti, bet pilnīgi ignorē Dieva nai�du pret �ķir�anoskuri mēģina attaisnot savu ļauno darbunekad neatradīs mieru Dievā. Viņu jaunās laulības nesīs tiem vēl vairāk posta un nelaimes. Dieva svētības neatgriezīsies, un tas, ko tie domāja saņemam kā atbildi uz viņu vajadzībām, izrādīsies kā dadzis vinu miesā.

Mans nolūks nav ar �o grāmatu nosodīt �ķirto laulību upu�rus, kuri atkal precēju�ies un meklē To Kungu; es ari nenolieku pie zemes sludinātājus, kuri ir tādu situāciju upuri. Dievs pats zina, kā nevainīgos aizsargāt, godāt un darīt derīgus. Dievs ir ļoti �ēlsirdīgs pret tiem, kas no�ēlo grēkus. Mans dievi�ķais nolūks iriedvest Dieva bijību to sirdīs, kuri domā, ka viņi var iet un darīt pa�i pēc sava prāta, mainot sev citu draugutie cietis Svētā Dieva dusmības sodu. Viņa dusmas pret �ādiem pārkāpējiem ir jau iedegu�ās draudzēs, un drīz tās būs redzamas visiem. Kā Viņ� teica Dāvidam, Viņ� saka arī mums: "Tu esi to darījis slepeni, bet �is sods bus redzams visai pasaulei".

Lai Dievs mums dod Evaņģēlija sludinātājus, kuri izbeigtu Dieva priek�ā noniecināt cilvēku vājības un mācītos saprast Dieva sirdi,tad tie gribēs būt kā starpnieki un glābt savu tautu no viņas grēkiem.

Dievs, dod mums svētu bijību un godbijību attiecībā pret Tavu dievi�ķo valdī�anu un taisnīgo tiesu!

Un tie kalpoja elkiem� un sekoja apkartējo pagānu tautu paraugam. (2.Ķēniņu 17:12a, 15b)

Pasaule ir tuvu sadeg�anai, un viņas pamati grīļojas no Vi�suvarenā Dieva rokas, bet kristie�i bezrūpīgi sē� sava elkatelevizora priek�ā, iz�ķērdējot savu laiku. Kā sātans un viņa elles pulki priecājas, redzot skatu, ka miljoniem kristie�u sē� pie babilonie�u muļķu kastes, zaudējot savu dedzību debesu Dieva lietās!

Ar televīzijas palīdzību sātanam izdodas labāk sasniegt savu mērķi nekā ar kādu citu dēmonisku izgudrojumu. Caur �o runājo�o elku viņ� var sasniegt to pa�u, ko viņ� sasniedza Ēdenē. Viņ� atkal kārdina un vilina ar tiem pa�iem trim pave�dējiem: dzīves lepnību, acu kārību, miesas kārību. Televīzija sniedz visus �os trīs kārdinājumus.

Pirms 25 gadiem televīzija bija diezgan nevainīga un ne�kaitīga. Tad vēl bija godā augsts morāles standarts. Katra diena tika noslēgta ar Dieva Vārdu un lūg�anu. Tas nenesa ļaudīm nekādu nosodījumu, izņemot zaudēto laiku. Ar gadiem viss ir mainījies, un televīzijai vairs nav augstu morāles standartu, piemērotu cilvēkam, kas nodevies Jēzum Kristum.

Tagad televīzijas laicīgās pārraides kontrolē pasaules un antikrista gars. "Jo viss, kas ir pasaulēmiesas kārums, acu kārums un dzīves lepnībatas nav no Tēva, bet ir no pasaules" (l.Jāņa 2:16). Bet, kas mīl pasauli un viņas lietas, "viņa nav Tēva mīlestības" (l.Jāņa 2:15).

Dievs ir licis manā sirdi, lai bazūnēju pret visiem elkiem Dieva bērnu dzīvē un mājās, līdz kamēr ikviens no mums varēs teikt: "Es centī�os palikt uz nenoziedzibas ceļa� es staigā�u ar skaidru sirdi Tavā namā''' (Psalms 101:2). Da�s, lasot �o nodaļu, var teikt: "Es nezināju, ka televīzija ir kļuvusi par tik ļaunu elku, es nezināju, ka tas ir kļuvis par sātana spēcīgāko ieroci pret Dieva ļaudīm un draudzi."

Uzvarētājiem vajadzētu steidzīgi atmest �o negantību un bēgt no sātana �ausmīgajiem valgiem. Jā, īstais Jēzus sekotājs skaidri dzird Tā Kunga Vārdu pret �iem elkiem, viņam vajag paklausīt un �ķīstīties no grēka. No otras puses, liela daļa kristie�u un mācītāju smiesies par to. Viņi pieķersies Pāvila vārdiem, ka elki jau nav nekas, bet atteiksies uzklausīt Pāvila biedino�os vārdus par "dēmoniskiem gariem", kas stāv aiz �iem elkiem.

�ī vēsts ir tikai tiem, kas bīstas no Dieva Vārda, un īstiem ticīgiem, kuri atvērti Svētā Gara ietekmei. Svētais Gars tie�i mūsu laikā pārliecina Viņa miesu par garīgu laulības pārkāp��anu ar �o tehnisko elku un visiem citiem piedāvātiem elkiem. Tūksto�iem Dievam nodevu�os kristie�u izjutu�i Svētā Gara pārmetumu �ī nolādētā elka dēļ savās mājās un ir paklausīju�i Gara mājienam atbrīvoties no tā. Tas ir aizgājis no manas mājas, un man ir iek�ējs pamudinājums teikt, ko Dieva Vārds man saka par Viņa nepatiku pret to. Patie�ām, Kristus līgavai nav sevi jāapgāna ar tādu ne�ķīstību.

Es ticu, ka laicīgo televīzijas pārraidi sātans pārņēmis pil�nīgi savā īpa�umā un tā kļuvusi par viņa spēcīgāko cietoksni. Es ticu, ka visas televīzijas laicīgās programmas pārvalda dē�moniskas varas un spēki.

Sodomie�i namā

Kad biju lūg�anā par �o vēsti, dzirdēju, ka manās garīgās ausīs skanēja vārdi"Sodomie�i ir nama". Es zināju, ka Dievs runā uz mani par televīzijas ļaunumu. Atcerējos par Latu un eņ�ģeļiem, kurus viņ� uzņēma pie sevis pa nakti. Sodomie�i no visas pilsētas pulcējās ap viņa namu, mēģinot uzlauzt durvis, lai uzbruktu eņģeļiem, bet eņģeliskā būtne darīja aklas viņu acis un tie netika iek�ā.

Bet sodomie�i tagad ir mūsu mājās un mēs esam tie, kuri ir padarīti akli. Homoseksuāli aktieri un pārrai�u rīkotāji rāda visu ļaunumu mūsu acu priek�ā un, vai jūs tam piekrītat vai nē, visi, kas jūsu namā to redz, ir zem sodomie�u dēmoniskā ie�spaida.

Da�i aizrāda, ka varas darbi televīzijā nav galvenais. Es saku, ka ir gan. Dievs ienīst varas darbus. Reiz Viņ� tādēļ iznīcināja iedzīvotājus zemes virsū. "'Tad Dievs sacīja Noam: "Es esmu nolēmis pie sevi darīt galu visai radībai, jo zeme ir pilna varas darbu, ko tie dara, tadeļ Es viņus izdeldē�u no zemes virsas"" (1.Mozus 6:13).

Pār �o tautu nāks neticami varas darbi. Neviens negrib ticēt, ka tie varētu būt tik ļauni. Jau tagad varam pa televīziju redzēt aizvien pieaugo�us varas darbus. Agrāk cīnītāji netika demonstrēju�i asinis, bet tagad aktieri saņem lielu naudu par sadur�anos līdz asinīm. Tūksto�iem cilvēku noskatās, kā viņi vārtās asinīs. Tagad to rāda pa televīziju un tūksto�iem amerikāņu kļūst asinskārīgi. Esam jau tuvu Romas garam ar lauvām, gladiatoriem un asins izlie�anu.

Bezgalīgās vardarbības dēļ ir iedegu�ās Dieva dusmas. Kā Tas Kungs var sūtīt savu Garu pār kristie�iem, kuri dod savu kluso piekri�anu, to skatoties?

Dievs runāja par to uz mani ļoti spēcīgi, kamēr vēl �is elks bija manā namā. Kad noskatījos kādu vardarbību, kur pieci cil�vēki dūra un kropļoja sesto, Svētais Gars nāca pār mani, izsaucot drebuļus. Dzirdēju, ka Viņ� man ļoti noteikti saka, ka Viņa svaidījums nepaliks vairs uz manis, ja es turpinā�u ska�tītieska man televīzija jāuzskata kā dzīvs elks un ka man te�levizors ir jāizmet no nama uz visiem laikiem. Man tika teikts, ka man vairs nebūs pilnīgas atklāsmes, nebūs atvērtas debesis, nebūs turpmākas svaidī�anas, nepiepildīsies pilnībā Viņa prāts, ja nepaklausī�u un turpinā�u �ķiest dārgo laiku �ī elles �ķirsta priek�ā. Tajā dienā, kad paklausīju un izmetu televizoru, es kritu uz sava vaiga Dieva priek�ā un tikai raudāju. Tā bija godlbas pilna atbrīvo�ana! Sapratu, cik �ausmīgi mani bija turēju�as �īs sātana cilpas. Tās saista vēl daudzus kristie�us!

Tagad brīdinu kristie�us no televīzijas, bet lielākā viņu daļa atrod, ka tas ir neiespējami. Kā ir ar tevi? Redzu, ka daudzi atrodas tās varā. Varu tikai raudāt par viņu aklību. Pat tādi, kuri dziļi nodevu�ies Dievam, ir televīzijas verdzībā bet viņi negrib atzīties. Laiks ir pienācis, kad Svētais Gars atklās �ī elka bries�mas tik skaidri, ka neviens nevarēs sēdēt televizora priek�ā un tajā pat laikā būt Kristus tuvumā.

Dievam nodevu�ies kristie�i �odien piekrīt visampar tuvojo�os sodību, par velna mūziku Dieva namā, laulības pār�kāp�anu draudzē, par garīgās dzīves pamirumu pie Dieva ļaudīm, bet neviens lai neuzdro�inās aizskārt viņu dārgo televi�zoru. Līdzdalot ļaudīm �o vēsti par bazūnes saucienu, sev par nepatiku sapratu, ka televīzija kļuvusi par vienu no visie�spaidīgākajiem faktoriem. Mani labākie draugi man saka: "Es zinu, ka tas, ko tu esi dzirdējis, ir no Tā Kunga. Izjūtu, ka Tas Kungs svaidījis �o brīdinājumu. Ir kāda zināma stīga, kas mani dziļi skar, bet, ka televīzija var kļūt par elkuto es nepieņemu. Tas ir kaut kas, kas Dievam jāsaka tev. Tā nav vēsts draudzei vai nenobriedu�iem kristie�iem."

Redzot tik daudz īstu Dieva bērnu, kas tā aizstāv televīzi�ju, tas mani biedē. Kādas mistikas tvērienā ir �is gadsimts? Kāpēc Jēzus Kristus pavēli ir tik grūti paklausīt? Tas man liek vēl jo vairāk saprast, ka Svētais Gars mani aicinājis brīdināt par �īm briesmām.

Mums atkal jādzird Jāņa Kristītāja caururbjo�os vārdus: "Tad nu nesiet paliesus atgrie�anās augļus" (Lūkas 3:8). Pāvils, �ēlastības apustulis, sludināja to pa�u: "Esmu sludinājis vispirms tiem, kas dzivo Damaskā, Jeruzalemē un visā jūdu zemē, kā ari pagāniem, lai tie no�ēlo savus grēkus un atgrie�as pie Dieva, un dara darbus, kas grēku no�ēlas cienīgi" (Apustuļu d.26:20). Darbi mūs neglābj; tie ir �ēlastības pie�rādījums.

Es ticu, ka katrs kristietis, kas lasa �o vēsti, drīz vien iz�ķir�sies īstenot to; pretējā gadījumā viņ� neiegūs Svētā Gara pil�nību. Ecehiēls brīdināja: "lsraēla nama locekļi atkapu�ies no

Manis savu elku def (Ecechiela 14:5). To redzes katrs viens. �īs parraides kļus tik ļaunas un samaitatas, ka pat miesīgi kristie�i redzēs, ka tās vada sātana roka.

Lāsts un Dieva dusmas

"Israēla bērni pieskaras pie tā, kas ar lāstu bija nodots iznīcībai" (Jozuas 7:1).

Tie�i pirms savas nāves Mozus brīdināja Israēla bērnus: "Neienes �adu negantību sava nama, ka tu pats netopi izni�cināts tāpat kā tie, bet tie lai tev riebtin riebjas, un lai tu tos nicinātu savos sirds dziļumos, jo tie nes iznīcības lāstu" (5.Mozus 7:26).

Tādu pat brīdinājumu pirms do�anās kaujā pie Jērikas Jozua deva Israēlam: "Tikai sargaities no tā, kas ir padots iznīcības lāstam, ka jus pa�i netopat par tādiem, kas ir izpostā�mi, un ka jūs neņemat daļu sev un tā nepadarat ari Israēla nometni tādu, kas ir padota lāstam, un ka jūs to nenovedat postā" (Jozuas 6:18).

"Ahans� bija paņēmis no aizliegtā. Tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Israēla berniem" (Jozuas 7:1). Viņ� paņēma sev kādu babilonie�a mēteli un divi simti sudraba seķeļu un zelta kausējamo stieni, kas svēra piecdesmit seķeļus. Viņ� atzinās: "Es iekāroju �is lietas un tās paņemu, un redzi, tas ir paslēptas manas telts vidu" (Jozuas 7:21).

Kas ir �ī nolādētā lieta, ko Dievs tā ienīst, ka Viņ� pat tiesā�ja Israēlu par tās aizskār�anu? Dievs tā to ienīda, ka Viņ� lika Israēlam bēgt ienaidnieku priek�ā tikai tāpēc vien, ka viens vīrs bija �o nolādēto lietu aizskāris. Vai tas nebija tikai kāds mētelis un sudraba pāris simts dolāru vērtībā? Kas būtu tik nosodāms un nolādāms? Tas ta�u bija tas pats sudrabs un zelts, ar ko israēlie�i tirgojās.

Tās nebija lietas pa�as par sevi, bet svarīgi bija tas, ko tās pārstāvēja. Tās bija negantība tāpēc, ka viņas reprezentēja ļaunu garu un ļaunus, varmācīgus cilvēkus. �īs lietas bija nolādētas tāpēc, ka tās pārstāvēja lielas kārdinā�anas un drau�dēja graut Dieva ļau�u morāli. Tas bija tāpēc, ka Dievs gribēja, lai ļaudis visā ceļā būtu svēta, atdalīta tauta, kas nekārotu pēc tā, pēc kā ilgojās pagāni.

Esmu ļoti nopietns, kad lasu vārdus: "Tad Tā Kunga dus�mas iedegās pret Israēla bērniem. Israels ir grēkojis un pārkāpis Manu derību, ko Es esmu tiem pavēlējis; viņi ir ari ņēmu�i no tā, kas bija ar lāstu iznīcībai nolemts, viņi ir zagu�i un ir meloju�i un ir ieliku�i paņemto starp saviem rīkiem" (Jozuas 7:1,11).

Nolādētās lietas dēļ israēlie�u vidū tie nevarēja pastāvēt pret ienaidniekiem: "�bet tie saviem ienaidniekiem pagrieza muguru, jo tie pa�i ir kļuvu�i nolādēti. Es turpmāk vairs nevarē�u būt ar jums, ja jūs neiznīcināsiet no sava vidus ar lāstu apkrauto" (Jozuas 7:12).

�os pa�us vārdus es dzirdēju no Dieva"Ja tev ir svarīgs Mans tuvums, ja tu gribi pastāvēt svētumā un ja tu gribi pastāvēt ienaidnieku priek�ā, tad atbrīvojies no nolādētā elka tavā namā." Tāpēc atbrīvosimies no mūsu televizoriem. Bet ne jau atbrīvo�anās no televizora var kādu izglābt. Es ticu, ka tais�no�ana nāk tikai caur ticību, nerunājot par pestī�anu. Atbrīvojoties no �ī elka, atbrīvojamies no lielākā kavēkļa nākt pie pilnības Kristū un gūt godības pilnas atklāsmes no debesīm. Tas nav nekāds taisnības darbs un nevar neko pielikt Dieva �ēlastībai. Tā ir vienkār�i paklausība Dieva Vārdam.

Man pa�am ir pilnīgi skaidrs, ka laicīgā televīzija ir negan�tība, lāsts kristie�u mājās. Tā ir negantība sātana gara dēļtas ir modernais Baāls. Tas nosēdina ticīgos zaimotāju pulkā. Mūsu skats tad vairs neredz Dieva godību, laulība un uzticība tur tiek noliktas otrā vietā reliģija un svētums tiek nozākāti. Sātana nolūks iriegūt visu pasauli, saistīt kristie�us un apsmiet visu, kas svēts. Kā mēs drīkstam uzņemt sevī to, kas apbēdina Svēto Garu? Vai netiksim sodīti par to?

Vai mēs to gribam pieņemt vai nē, esmu pilnīgi pār�liecināts, ka laicīgā televīzija ir nonākusi tie�ā sātana kontrolē un Dievs to pieļauj. Ja apzināmies Dieva dusmību un Svētais Gars mums liek no tā atbrīvotieslabāk būs, ja mēs pa�klausīsim. Domāju, ka mēs jau esam redzēju�i televīzijas traģiskās sekas, pat kristie�u mājās. �is bazūnes aicinājums ir Svētā Gara brīdinājums uzvarētājiem. Esmu tik pārliecināts, ka Dievs uzskata to par nolādētu, un tāpēc esmu iedro�ināts teikt visiem uzvarētājiem"atbrīvojies no tā tagadcitādi Es (Svētais Gars) turpmāk vairs nevarē�u but ar jums" (Jozuas 7:12).

Dzirdu Garu sakām: "Celies aug�a! �ķisti tautu� Kaut kads lāsts ir tavā vidu par tevi, Israel; tu neesi spējīgs pastāvēt savu ienaidnieku priek�a, kamēr tu neiznīcināsi �o lāstu no sava vidus" (Jozuas 7:13). Dievs to nosauca par "iznīcības lāstu" (Jozuas 7:15).

Zīmīgi, ka pravie�i kalpo�anu elkiem nosauc par iznīcību. Pravie�i apraksta to kā lietas, "kas nevar palīdzēt" (Jeremijas 16:19). Viņi raud par Israēla kalpo�anu elkiem. "Tie nesa kvēpināmos upurus, it īpa�i visas augstieņu svētnīcās, glu�i tāpat ka pagānu lautas, kuras tas Kungs bija aizdzinis, viņiem ienākot" (2.Ķēniņu 17:11-15).

Mēs vairs neesam zem bauslības lāsta, bet grēks un nepa�klausība vienmēr jāsoda. Vienmēr vēl ir spēkā morāles likums, kuru nedrīkstam ignorēt. Sodība iesākas no Dieva nama. Tie, kam ir bijā�ana pret Dieva Vārdu, dzird, ko Dievs saka �ajā lietā.

Mūsu elki ir aizturēju�i vēlo lietu

Tu apganiji zemi ar savu netiklību, izlaidību un ļaun�prātību, Es tev aizturēju agro lietu un arī vēlais lietus nenolija. (Jeremijas 3:2,3)

Vēlais lietus jau līst no Vasarsvētkiem, bet no daudziem tas ir atturēts �inīs dienās viņu ļaunprātības un elku dēļ. Patiesi, uz daudziem lietus līst, bet lielākā daļa kristie�u mājas dzīvo sau�sumā. Straumes aizturētas garīgo elku dēļ.

Dievam sāp, ka Viņa bērni mirst no slāpēm, Viņa vēlē�anās ir liet uz sauso zemi pāri plūsto�as straumes, ūdeņus, kuros var peldēt. Kristie�u mājām vienmēr vajadzētu baudīt Viņa maigo lietu, kas tos pilda visu dienu ar Svēto Garu, bet, diem�ēl, dau�dzās mājās kluso mieru un labsajūtu traucē televizors. Mūsu draudzēm un mājām vajadzētu pāri plūst no dzīvā ūdens, kas nāk no Dieva troņa. Mums vajag dzert, lai varam nest dzīvību tur, kur valda sausums. Bet mēs nesaņemam vēlīno lietu, jo mūsu namā ir negantība. Mēs gan nākam Dieva priek�ā, bet prāts vēl ir piesātināts ar pasaulīgo.

�is lietus var tagad līt manā namā, jo nolādētā lieta ir prom. Lietus var no jauna līt pār manu sludinā�anu. Manā dvēselē ie�plūdusi dzīvā ūdens straume. Tas iesākās tai dienā, kad nogāzu visus elkus: laulības pārkāp�anu, nesvētu mūziku, televizoru un visus citus elkus, kam nav vērtības. Ticu Jesajas vārdiem: "Tad cilvēku lepnība tiks pazemota un viru augstprātība lauzta, Tas Kungs vienigi augsti stāvēs tam dienā" (Jesajas 2:17).

Reliģiozais pūlis sauks: "Tā ir bauslība!"

Kāds no maniem darba biedriem bija uzaudzināts tajos uzskatos, ka televīzija ir aizliegta. Viņam kā bērnam nebija pat atļauts iet skatīties to pie kaimiņiem. Viņ� saka, ka viņam un viņa brāļiem bija jādzird daudz ļaunu vārdu par to, ka viņu tēvs tik "svēts". Viņi tika izsmieti un nozākāti.

Kad viņ� apprecējās un viņam nāca bērni, viņ� tiem apsolī�ja, ka viņiem būs televizors un ka viņiem nebūs jācie�, ka kāds tos apsmej. Bet tad Svētais Gars sāka runāt uz viņu, jo viņ� no�vēroja spītīgu izturē�anos pie sava dēla un tādu rīcību, ko bija redzējis televīzijas pārraidēs.

Viņ� atnāca pie manis tie�i tad, kad rakstīju �o nodaļu. Ar asarām acīs viņ� man jautāja: "Vai zini, no kuras puses nāca kritika, kad mēs bijām bērni?" "No ļaunā puses",es ātri atbil�dēju. "Nē, tā nāca no baznīcas ļaudīm, no koristiem un citiem draudzes locekļiem, kuri izsmēja manu tēvu."

Viņ� tagad vairs neuztraucas. Dievs atbrīvojis viņu no visām bailēm; elks ir prom. Viņam ir cieņa pret savu miru�o tēvu. "Tēvs bija pareizā stāvoklī visu laiku," viņ� saka.

No kuras puses nāks vislielākā kritika par �o nodaļu? Vai no liberāliem mācītājiem un draudzes locekļiem? Nē, tā nāks no evaņģēliskiem, vasarsvētku, baptistu mācītājiem, kuri uzskata visu par "atļautu". Viņi teiks: "Tas nav ļauns tikai tāpēc, ka viņ� to saka. Tur ir daudz kas labs, lai no tā atteiktos. Autors grib uzspiest savu gribu visiem ticīgajiem."

Man tas neko nenozīmē, bet ir sāpīgi, ka neticīgie saka "āmen" un ticīgie smejas.

Pāvils saka, ka elks nav nekas un ka upura gaļa nav nekas, bet, ka nozīme ir garam, kas atrodas aiz visa tā. Tāpat TV pats par sevi nav nekas, tikai mēbelebet aiz tā ir gars, kas to atdzī�vina, kas iespaido prātu uz ļaunu. Protams, Dieva cilvēks to ar garīgu spēku var uzvarēt, bet tam jābūt vērstam pret pazudu�a�jiem un mans skatījums �eit nav obligāts.

Kā ar veciem un tiem, kuri nevar apmeklēt baznīcu?

Es nenosodu tos, kuri nevar iziet ārā, un vecos ļaudis, ku�riem mācītāji un evaņģēlisti televīzijas pārraidēs sniedz garīgu spirdzinājumu. Daudziem, kuri nevar iet uz baznīcu, televīzijas pārraides dod cerības staru un bagātas svētības. �ai ziņā tomēr paceļas da�i jautājumi. Kā tas bija pirms televīzijas ra�anās? Aparāti kļuva pieejami apmēram pirms 30 gadiem. Vai Dievs ir tik nespēcīgs, ka Viņ� nevarētu aizpildīt tuk�umu? Vai esam aizmirsu�i Viņa solījumu uzturēt mūs arī vecumā? "Es jūs nesī�u, kamēr jūs paliksiet sirmi, Es jūs nesī�u, un jūs izglāb�u" (Jesajas 46:4).

Lūg�anas dzīvi mātēm nekas nav tā iznīcinājis kā televi�zors. Mīļās vecmāmiņas un vectētiņi, kuri mēdza lielu laiku pavadīt lūg�anā un aizlūg�anā, tagad baro savas dvēseles ar velna saslaukām.

Noskumstu, kad kristie�i man saka: "Jūs ta�u nevarat visu laiku pavadīt lūg�anā, Bībeles lasī�anā un garīgu grāmatu lasī�anā. Katram ir vajadzīga atslodze." Tādas runas vienīgi

L11J.V n/\/.UlNl Kir. MU I JbS

atklāj, cik tālu esam no garīga ceļa. īstam lūdzējam nav labākas atslodzes, kā pavadīt da�as stundas pārdomās par Jēzus mī�lestību, uzņemot sevī visu Viņa daiļumu. Kā gan Garā staigājo�am Dieva bērnam tas var apnikt? Kas gan labāks veciem ļaudīm un tādiem, kas nevar kustēties? Vai nav labāk sastapties ar Mū�ību, ja esam iegremdēju�ies Dieva Vārdā, nekā netīrajos pasaules ūdeņos?

Tu varbūt saki, ka man nav līdzjūtības pret veciem i i mazkustīgajiem un es tiem atņemu viņu pēdējo patīkamo laika kavētāju. Nē! Miljoniem vecu ļau�u jau ir pārgāju�i mū�ībā. Ta�u mīļā, vecā misionāre pēc piecdesmit gadu dvēseļu man�to�anas dzīves tagad sē� stundām pie televizora bez mazākām garīgās dzīves pazīmēm. Viņas bērni noskumu�i par to, ko tas nodarījis viņu dievbijīgajai mātei.

Mūsu domā�ana samezglojas, mūsu morāle sabrūk. Es domāju, ka mūsu garīgais spēks nav spējīgs pastāvēt tādos apstākļos. Mēs ļaujamies laika garam, izejam uz kompro�misiem. Jesaja saka: "Kas savu cerību liek uz nicīgām lietam, uz pelniem, to maldina viņa pieviltā sirds un apmātais prāts, ka viņ� nenāk pie garīgas skaidrības, lai jautātu: "Vai tie nav maldi, uz. ko es paļaujos?"" (Jesajas 44:20)

Vai nav labāk, ja mēs veciem cilvēkiem nopērkam videoaparātu un iedodam videokasetes ar draud�u dievkalpojumu ie�rakstiem, kur piedalās ievērojami evaņģēlisti?

Bernu upurē�ana

Tu ņēmi arī savus dēlus un meitas, ko tu Man d^em/leji. un upurēji tos tiem par barību. Vai tad vēl par maz tavas netikltlxis? (Ecechiela 16:20)

Menohs bija elku dievs, k.s bija uzstādīts Hinoma ielejā; tam elku pielūdzēji israēlie�i upurēja savus jaunpiedzimu�os bērnus. Tā vēderā bija ierīkots ceplis. Kad tas bija sakurināts līdz baltkvēlei, uz tēla izstieptajām rokām, kas kalpoja kā al�tāris, tika uzlikts bērns, ko aprija liesmas. Jeremija teica: "Tie upurēja Moloham, sadedzinādami savus dēlus un meitas, ko Es tiem nekad neesmu pavēlējis, un Man nevarēja ne prātā nākt, ka tie varētu darīt tādas �ausmīgas negantības un pavedināt Jūdu uz apgrēcību" (Jeremijas 32:35).

Televīzija prasa bērnu upurus. Tā ir elles mute, kas aprij neskaitāmi daudz mūsu mīļo bērnu. Mēs atļaujam, lai uguns tos aprij. Pravietis Habakuks nosauca �os elkus par "memiem elkiem". "Ko tad līdz koka izgrieztais elka tels, ko veidojis izgriezējs, vai art izlieta neīstā dieva tels, uz ko gan paļaujas tā darinātājs, kaut art apzinadamies, ka viņ� izveidojis tikai "mēmu tēlu"" (Habakuka 2:18). Angļu tulkojumā teikts "melu elki".

Arī pārraidēs tagad tiek tēlotas visādas �ausmīgas pazemes būtnes, visādi pārdabisku spēku apsēsti cilvēki tēlo Dieva pre�tinieku. Biju �okēts, kad dzirdēju vienu no mazdēliem visā nopietnībā jautājam mātei: "Māmiņ, kam ir vairāk spēka: pār�cilvēkam vai Jēzum?" Tas notika tad, kad vēl nebija izmests elks.

Skatoties uz �o tautu, redzu, ka jaunā paaudze ir pilnīgi samaitāta. Dzirdu, ka pravietis Jesaja sirdssāpēs izsaucas: "Es uzaudzinaju bērnus un iecēlu viņus dzīvē augsta sodā, bet viņi atkrita no Manis, Ixists �ai grēcīgajai tautai, kas smagi noziegusies, �im ļaundaru dzimumam, �iem sabojātiem bērniem!" (Jcsajas 1:2,4). "Bet Israels tādas lietas nepazīst, Manai tautai nav par to nekādas izpratnes" (Jesajas 1:3).

Mēs esam pārāk akli, lai atzītu, ka esam savus bērnus sabo�jāju�i; tagad vini staigā apknrt , i/nū-innļ tn, i r l: ih < Pravie�a sūdzē�anās bija: "Dieva ļaudis neņem to pie sirds."

Tā turpini, māt, tēt. Lai Baāla elks uzrauga jūsu bērnus. Ls varu jums apsolīt, ka brīnums nenotiks un viņi izaugs sabojāti. Jūs esat atļāvu�i viņu prātiem un garam peldēties ļaunuma jūrā. Neviens nevar palikt tīrs un nesabojāts pēc sēdē�anas pie ļau�numa galda. Pastāvīga televīzijas skatī�anās kļūst par ieradu�mu, ko gandrīz neiespējami pārtraukt. "Kad pamati grūst, ko darīs taisnais?" (Psalms 11:4)

Nesen lasījām virsrakstu kādā laikrakstā: "Māja deg, bet ģimene sē� istabā, pielipusi pie TV." Visi bija tā aizņemti ar skatī�anos, ka neviens neiedomājās izsaukt ugunsdzēsējus.

Kamēr cilvēks sasniedz 18 gadus, viņ� ir skatījies televīzi�ju 6 gadus, bet draudzi apmeklējis tikai 4 mēne�us. Un cilvēki man saka, ka tas nav elks!

Viena no varenākām nodaļām Svētajos Rakstos ir -"Bērni dievnamā kliedza un sauca: "Ozianna Davida Dēlam"" (Mateja 21:15). Bērni pazina un mīlēja Jēzu. Kāds skats! Pūlis bērnu vecajā templi, kuru bija apgānīju�i pieaugu�ie naudas mijēji un zagļi, eņģeļiem līdzīgas bērnu sejiņas, kad tie pa celtām rokām sauca: "Gods lai Viņam! Ozianna! Viņ� ir Tas Kungs!"

Pravietis Jesaja teica par Kristu: "No biezpiena un medus Viņ� pārtika, kamēr Viņ� prata ļaunu atmest un labu pieņemt" (Jesajas 7:15).

Kāds kontrasts, redzot mūsu kristie�u bērnus guļam uz grī�das �ī riebīgā elka priek�ā, uzņemt sevī to, kas aizmiglo viņu acis labajam, bet pievelk sliktajam. Mēs audzinām garīgus kropļus, ja sē�am bezrūpīgi blakus un atļaujam, ka viņu maigais prāts tiek morāliski apmāts. Nevar saskatīt citu iemes�lu Kristus pravietiskajiem vārdiem: "Un bērni celsies pret vecākiem un viņus nonāvēs" (Marka 13:12), kā to, ka vecāki tos uzaudzināju�i garā, kur nav ne maiguma, ne līdzjūtības. Tie�i to panāk televīzijapadarot ļaunus nevainīgus bērnus.

Kad Jēzus bija ceļā uz krustu, Viņ� pagriezās pret sievu pūli, kas Viņam sekoja, un teica: "Jūs Jeruzalemes meitas, ne�raudat par Mani, bet raudiet pa�as par sevi un par saviem berniem" (Lūkas 23:28).

M ums nav jāj i)1 "1 t'Mi par bezdievīgām tauIārrĻpiļ nāko� a� jām paaudzēm, mums tie�i tagad jālūdz pa mūsu pa�u bērniem. Mu ms jāattur viņus no �ī gadsimta elkiem. Vi ņi pietieko�i sa�tiksies ar elli ārpus mājām. M ājānLbūt u jābūt kā^ svētnlcai^ vietai, k as dod atpūtu no gadsimta nemiera, lai tur būtu reāls Jēzus un SvētaisCiaļ5^_.

Mans uzdevums no Tā Kunga irbazūnēt un brīdināt vecākuskristie�us, ka viņi būs vainīgi pie ļaunuma, kas nāks pār viņu bērniem no elkatelevizora.

Mēs esam atstāju�i Dzīvā Ūdens Avotu, lai dzertu no netīrām akām

Jo Mana tauta ir atļavusies divkārtēju grēku: tie atstāju�i Mani, Dzīva Ūdens Avotu, un izraku�i sev akas, cauru�mainas akas, kas nepatur sevī ūdeni. (Jeremijas 2:13)

Cik piemērots ir Jeremijas jautājums nāko�ajā pantā: "Vai tad Izraēls ir vergs? Kādēļ tad viņ� ir pamests izlaupī�anai?" (Jeremijas 2:14)

Vai iespējams, ka Dieva izvēlētā tauta var novērsties, at�mest atspirdzino�o Dzīvā Ūdens Avotu, lai dzertu ūdeni no netīras, neveselību neso�as akas? Vai atmest ūdeni, ko Jēzus piedāvāja sievietei pie akas, ūdeni, kas mū�am apmierina slāpes, lai kavētos pie seklas akas, kur ir slimību baciļi?

Vai mēs neuzskatītu kā negudru tādu cilvēku, kur� iet garām artēziskai akai un noliecas, lai dzertu no netīras peļķes? Jā, to dara kristie�i, uzņemot sevī televīzijas netīrumus. Vai tī�rais ūdens, kas plūst jūsu mazajā lūg�anas kambarī, nav pietieko�i labs? Vai tev jāaptur �ī tīrā ūdens plū�ana tavā klu�sajā vietiņā, lai apmierinātu dvēseles slāpes pie netīrām akām? Cik daud z vairāk laika pavad ām, skatoties telev īziju, nekā, ajziūdzo Tpar savu ģi meni^ bērn iem. bojā ejo�iem .cilvēkiem? Vai draudo�ās sodības laikā varam atļauties pavadīt laiku viegl�prātīgi?

Kristus veras uz savu tautu svētdienas vakarā, uz miljo�niem kristie�u, kas, ērti atsēdu�ies savu televizoni priek�ā, dzer netīro ūdeni, un Viņam jāsarūgtinās. Ko gan citu mūsu Kristus, Aizlūdzējs, var teikt savam Tēvam, kā: "Mani ļaudis ir Mani, Dzīvā Ūdens Avotu, atstāju�i. Viņi izvēlēju�ies dzert netīrību."

Mūsos attīstījusies apetīte pēc netīra ūdens. Negribam pielaist domu, ka visa mūsu miesa, dvēsele, prāts un gars ir stipri saindēti. Maz ir to, kuri tagad grib atnākt svētdienas vakarā uz garīgu sapulci. Baznīcām, ieskaitot baptistu un va�sarsvētku draud�u lūg�anas namus, savus dievkalpojumus svētdienas vakaros jāslēdz. Ticīgie sē� mājās, barojot savas nemirstīgās dvēseles ar netīrumiem, kas nāk no elles. Da�u vēl var pievilkt ar mūzikas skaņām, bet baznīcas vairs nevar sa�censties ar televīziju. Kur ir Dieva Vārda klausītāji? Mājāspavadot laiku pie tā, par ko debesīm jāraud! Neticami, ka viņiem nekad nepietiek �ī saduļķotā ūdens, ka viņi nāk un dzer to atkal un atkal. Vai Dievs to atļaus; vai mēs par to tiksim sodīti?

Padomājiet, ko Dievs mums saka: "Maniem ļaudīm ar Mani nepietiek! Es vairāk neveldzēju viņu slāpes, viņi nav ar Mani apmierināti. Viņi ir atstūmu�i Mani kā Avotu; viņi grib dzert citu ūdeni! Viņi ir pievērsu�ies miesas un acu kārībām un uz Mani vairāk neskatās!"

Beidzamajā lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: "Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!" (Jāņa 7:37) Viņ� mācekļiem teica: "Manas asinis ir patiess dzēriens/" Pārdomāsim draudo�o Pāvila brīdinājumu: "Jus nevarat dzert Tā Kunga kausu un ļauno garu kausu. Jus nevarat būt Ta Kun�ga galda un ļauno garu galda dalībnieki" (1.Korintie�iem 10:21).

Pāvils jautā: "Jeb vai gribam To Kungu izaicināt?" (1.Ko�rintie�iem 10:22) Pāvils �eit atsaucas uz "draudzību ar elkiem" un runā par dzer�anu no velna kausa. Vai ir kāds, kur� mīl to Kungu Jēzu un kur� negribētu mest prom un atteikties no visa, kas apbēdina viņa mīļoto Kungu?

Tagad, skatoties atpakaļ, zinu, ka mans debesu Tēvs bija greizsirdīgs uz to laiku, ko nolaupīju Viņam un tik labprātīgi atdevu savam elkam. Viņ� pacietīgi gaidīja uz mani, lai nāku Viņa tuvumā un sadraudzībā, bet es pavadīju laiku ar savu elku. Cik daudzi Dieva bērni tā laiski nesē� pie sava elka, baudot to, kas viņus dara garīgi trulus. Cik daudz vecāku pavada nedēļas nogali, vērojot sporta sacensības, jautrībuun atmetot sievas, bērnus un Dievu?

Jeremijas balsī izskan pārmetums par tādu biedro�anos ar elkiem:

"Priesteri neprasīja: Kur ir Tas Kungs? Bauslības sargi Mani nepazina, tautas vadītāji atkrita no Manis, pravie�i sludi�nāja Bcuila vārdā un sekoja elkiem, kas ta�u nevar palīdzēt" (Jeremijas 2:18).

Mācītāji nebēdājās par ļaunumu Dieva namā. Viņi neilgo�jās, lai Dieva namā atgrieztos godība un svētums. Neviens nejautāja: "Kur ir Dieva tuvums, Viņa spēks un Viņa darbi?"

Mācītāji grēkoja ar saviem elkiem tāpat kā Israēla tauta. Viņi sludināja bez vēsts no Dieva, būdami atkritēji savā sirdī. Viņiem bija nedzīvs vārds no tuk�a trauka. Mācītāji, kas pielipu�i pie televizora, paliek sausi un tuk�i, viņu lūg�anas dzīve izsīkst. Garīgā nāve iestājas gan tam, kas ir uz kanceles, gan zālē.

Jeremija sacīja: "Un tu tomēr saki: es esmu nevainīgs! Viņa dusmas lai novēr�as no manis! Redzi, Es tevi sauk�u pie atbildības tie�i �o tavu vardu dēļ, ka tu apgalvo: es neesmu grēkojusi!" (Jeremijas 2:35)

Mācītājs var stundām sēdēt un skatīties, ko rāda ļaunais, un teikt Dievam: "Esmu nevainīgs, neesmu grēkojis." Es to zinu, jo esmu to darījis pats un tā teicis Dievam gadiem. "Tur nav nekas grēcīgs, nekas kaitīgs, Dievs nedusmo,tā ir tikai atslo�dze, pārmaiņa." Stundām noskatīties sportu, kas ir daudzu elks, laupot Dievam dārgo laiku, nozīmē to, ka mēs zaudējam Dieva godības skatu. Tas nav brīnums, ka draudzes izmirst un tiek izravētas ar visām saknēm.

Mēs esam tādi pat kā Israēla bērnistūrgalvīgi, iedomīgi, gatavi darīt to, ko pagāni. Jeremija teica: "Redzi, Es lik�u �ai tautai piedauzības akmeņus ceļa, tevi un dēli klups kopa par tiem" (Jeremijas 6:21). Tas nozīmē, ka sātans mūs krāpj, liekot mums domāt, ka televīzija ir tikai atslodze, bet ne negantība.

Viens no lielākajiem �ī elka lāstiem irpadarīt Kristus otro atnāk�anu un nākamo sodību maznozīmīgu. Mēs esam tā saļ saistīju�ies ar sātanu, ka vairs neesam nopietni attiecībā uz ) jautājumu par ie�anu mājās godībā. Mēs smejamies, kad mums ir jābūt nopietniem Dieva priek�ā ar salauztu garu. Mēs smej jamies, domājot par priek�ā stāvo�o Dieva tiesu.

�odien ir gandrīz neiespējami klaudzināt pie kristie�u sirdīm par Kristus otro atnāk�anu. Brīdinājumi par Dieva dus�mām tiek uzņemti ar smaidu. Mēs esam pārņemti ar �ausmu,

ļaunuma un traģēdiju skatiem televīzijā. Tā visa vidū pasaules gals, Dieva tiesa pār grēka cilvēkuir tikai kārtējā briesmu aina. Nekas nav reāls, jo televīzija ir pārvērtusi dzīvi par fan�tāzijas valsti.

Dievam ir vajadzīgi bezbailīgi pravie�i, kuri atgrieztu mūs realitātē. Dzīve nav televīzijas pārraides otrā sērija; nāko�ā sodība, kas nāks pār tautu, ir ļoti reāla.

Kā ir ar līdzsvaru?

Visur, kur eju, dzirdu iebildumu: "Televizoram jau ir slēdzis, varam to izslēgt katrā laikā. Mums jāmācās ieturēt līdzsvaru, nekļūsim ta�u fanātiski." Uzklausiet labi! Līdzsvars ir dalītām sirdīm. To pielieto remdeni kristie�i, lai varēt turēties pie visāda veida elkiem. Kur� nospie� slēdzi? Kur� skatās tikai labo?

Es domāju, ka Dievs ienīst vārdu "līdzsvars", jo tas, ko Viņ� tagad meklē, irizlēmība. Kodoliero�u briesmas draudo�i krājas pār mūsu tautu, kā varam būt nenoteikti mūsu kristie�a stājā? Dievs aicina, lai esam noteikti, Svētā Gara apdvesti, kas, nometu�i visus elkus, nāk pie Viņa svētā kalna tīrām rokām un tīrām sirdīm, kuri dzīvo at�ķirti no pasaules un kuriem ir garīgs skats. Dievs grib, lai visi elki tiek salauzti.

Vēdera dievs un citi

Izbeigt kalpo�anu vēderam! Ēdiens lai nekļūst mums pa elku. Izbeigt rijību un pārē�anos! Kristie�i daudzreiz neredz, ka ēdiens ir viņu elks. Mēs esam kļuvu�i par apsēstiem cilvēkiem, ar daudz lielāku noslieci uz ē�anu un dzer�anu nekā �ķīstī�anos un sirds gatavo�anu. Kauns! Līdzsvars? Aizmirstiet! Mums bez �ēlastības jātiek galā ar �iem elkiem, kamēr vēl ir laiks.

Nost ar informācijas elku! Neatliek vairs laika Dieva Vārdam, jo visu laiku jāaplūdina prāts ar informāciju. Laik�raksti, �urnāli, grāmatasjūtam vajadzību visu zināt, bet daudziem tas ir kļuvis par elku, ieskaitot mācītājus. Atbrīvojies no tā, atgriezies pie atklāsmes, pie dziedino�ā Dieva Vārda.

Izbeidz aizvietot vienu elku ar citu. Redzu kristie�us, aiz�vietojot televīzijas elku ar ē�anas, filmu, sporta, atpūtas, rupju �urnālu un grāmatu elkiem. Viens no iemesliem, kāpēc Dievs vēlas tevi atbrīvot no televīzijas, ir tev dot laiku lūg�anai, Bībeles lasī�anai un garīgai pieaug�anai. Ja nepareizi izlietosi laiku, tu radīsi sev citu elku. Saglabā savu televizoru, ja nega�tavojies ietaupīto laiku izmantot lūg�anai un Dieva meklē�anai. Disciplinē seviturot savas domas Kunga Jēzus pakļautībā. Paliec Viņa Vārdā, kamēr tas kļūst tev par jaunu Grāmatukainēr no tā nesāk izplūst �ķīstījo�ais spēks. Tiem, kuri ir Viņa tuvumā, televīzija nav vajadzīga. "Ko mcm vairs var nozīmēt tavi elka dievi?'''' (Hozejas 14:9)

Televīzijas evaņģēlisti

Un kā ir ar televīzijas evaņģēlistiem, kuriem vajadzīgi kris�tie�u ziedojumi, lai viņi varētu turpināt darbu? Visā pasaulē tiek atbalstīti misionāri, tomēr viņus nekad neredz televīzijā. Reti nākam ar viņiem sakarā, bet mēs viņus atbalstām, jo mūsu sir�dis aicina to darīt. Mums tiek aicināts ticēt, ka televīzija evaņģelizē pazudu�os. Ja tas ir tā, kāpēc gan man vajadzīgs mājās televizors?

Jeremija teica: "Vai tad var cilvēks sev darināt dievus? Tie ta�u nav isti dievi" (Jeremijas 16:20). Sātanam nepieder radio�viļņi, kaut gan viņ� tos lieto. Televīzija kļūst par �īs pasaules dievu tikai tad, kad to izmanto sātana gars. Pats par sevi tas ir tikai elektronisks brīnums, mēbele.

Iespējams, ka svaidīts mācītājs jeb evaņģēlists ar televīziju palīdzību manto nomaldīju�os Kristum. Tādā veidā atgriezu�ies ļoti daudzi. Caur svaidījumu pasniegts evaņģēlijs televīziju var darīt par varenu evaņģelizācijas līdzekli. Te nav nekādas saskares ar elkiem, jo te darbojas Dievs un Viņa godība.

Ir vērts klausīties tos nedaudzos evaņģēlistus, kuri sludina, ka, lai atgrieztos, vajadzīgs no�ēlot grēkus, un kuri uzrāda tau�tai grēkus. Ta�u tie, kuri izmanto televīziju kā upura trauku, visu laiku norādot uz kanāla ārkārtīgi dārgo samaksu, nevienam kristietim nebūtu jāatbalsta. Jāatbalsta tie misionāri, kuri aicina pie grēku no�ēlo�anas, bet viņu, par no�ēlo�anu, nav daudz. Man ir da�i draugi no televīzijas evaņģēlistiem, kurus atbalstīt ļoti ieteicu.

Manās mājās nav televizora, jo pie manis nav jāevaņģelizē. Varu atbalstīt tos da�us, kuriem uzticos bez viņu programmas apskatī�anas. Es negribu piederēt pie kristie�iem, kuri saka, ka viņu "briedums" atļauj tiem noklausīties jebkuru programmu un ļaunums viņus nevar iespaidot. Tā tas nav. īsti nobriedis ticī�gais dreb pie Dieva Vārda un aizstāvēs to briesmās, no ļaunuma pilnīgi izvairoties.

Vai tās ir tikai manas domas? Kas vēlas, lai saka ko citu, bet līdz ar daudziem ticīgiem, kuri dzirdēju�i to pa�u vēsti no debesīm, mēs baudām brīvību no elka, kur� mūs reiz turēja ver�dzībā. Negribu tiesāt savu brāli vai māsu, kur� nepiekrīt �ai vēstij, un negribu uzstādīt nekādas prasības. I .ai katrs ticīgais vaicā To Kungu, lai Viņ� to pārliecina un vada. Nedari neko bez Dieva Gara vadības.

"Neesmu pārliecināts"

Tie�i to man saka daudzi kristie�i, bet tā var būt iz�vairī�anās. Es par to lūdzu, un �eit ir tas, kam es ticu. Ja reiz mums par �o lietu skaidri tiek atklāts Vārdā, tad lieta vairs neprasa nekādu pārliecību, tad vienkār�i ir jāpaklausa. �eit minē�u 31 Rakstu vietu kā iemeslu, kāpēc jāatbrīvo mājas no �ī elka. Ja kāds labāk grib būt miesīgs un remdens, tādu �ie panti neuzrunās. Ta�u tiem, kas vēlas būt Kristus līgavas pulkā, �ie vārdi būs dārgi. Tie ir skaidri, spēcīgi un tie�i. Ja mēs reiz dzir�dam, ka Tas Kungs runā caur savu Vārdu, tad viss tālākais būs atkarīgs tikai no mūsu paklausības vai nepaklausības.

Trīsdesmit viena Rakstu vieta pierādījumi, kāpēc jāatbrīvojas no televīzijas elka

Bet Es uzlūkoju nabagu, un, kam sagrauzts gars un kas Manu Vānlu bīstas. (Jesajas 66:2)

1.� Mums ir tie�a pavēle nenest to mūsu mājās.

Nenes tādu negantību sava nama, ka tu pats netopi iznīcināts tāpat kā tie, bet lai tie tev riebtin riebjas un lai tu tos iznīcinātu pa�os savas sirds dziļumos, jo tie nes iznīcības lāstu. (5.Mozus 7:26)

2.� �is elks nostāda skatītāju zaimotāju pulkā.

Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grecinieku ceļos, nedz arī sē� paļātaju pulkā, bet kam labs prāts pie Tā Kunga bauslības, un kas dienām un naktīm doma par Viņa bauslību. Tas ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laika un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņ� dara, tam labi izdodas.

(Psalms 1:1-3)

3.�� Uzvarētāju acu priek�ā nedrīkst atrasties nekas ļauns.

Es centī�os palikt uz nenoziedzibas ceļa. Kad nāksi Tu pie manis? Es staiga�u ar skaidru sirdi savā namā. Es neraudzī�os uz ļaunām, kauna pilnām lietām.

(Psalms 101:2-3)

4.��� Sātana atdzīvināts, tas sadarbojas ar tumsības spē�kiem.

Nevelciet sve�u jugu kof>ā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas kopējs ir gaismai ar tumsību?

(2.KorintieSiem 6:14)

5.� Tas saduļķo taisno domas.

Beidzot, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas �ķists, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un kas ir cildināms, par to domājiet. (Filipie�iem 4:8)

6.�� Pāvils brīdina nesaskārties ar netīrām lietām.

Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: "Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es bū�u viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis. Tāpēc izejot no viņu vidus un no�ķir aties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir ne�ķīsts, tad Es jūs pieņem�u". (2. Korintie�iem 6:16-17)

7.� Tas nav piemērots līgavai, kura gatavojas Kristum.

Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzalemi, nokāpjam no debesim no Dieva, sagatavotu kā savam vīram grezno�tu līgavu. (Atklāsme 21:2)

8.�� Neiz�ķiest laiku, bet izmantot to.

Uzmosties, kas guli un celies aug�ā no miroņiem, tad atspīdēs tev Kristus. Izmantojiet laiku, jo tās dienas ir ļau�nas. Tāpēc nepadodoties neprotam, bet centieties saprast, kāds ir Tā Kunga prāts. (Efezie�iem 5:14,16,17)

9.�� Nav jāņem dalība pie elkiem kopā ar nepaklausības bērniem.

Bet netiklība, visāda veida netīra dzīve vai mantkārība lai pat vārda pēc jums ir sve�a, kā tas svētiem piederas, topat bezkaunība, muļķīgas runas, jo tādas lietas neklājas, bet gan jo vairāk pateicība. Jo to iegaumejiet: nevienam netiklim, netīram vai mantrausim, tas ir elku kalpam, nav vietas Kristus un Dieva valstil>ā! Neviens lai jūs nepieviļ tuk�ām runām, jo �ādu lietu dēļ Dieva dusmas nāk pār nepaklausības bērniem. Nebiedrojaties ar viņiem. Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bemi. Gaismas auglis viscauri ir labprātība, taisnība, patiesība,un pārbaudiet, kas Tam Kungam patīkams. Nepiedaloties neauglīgajos tumsības darbos, bet labak celiet tos gaisma. Protams, ko viņi slepenībā dara, par to pat kauns runāt. Bet visu, kas tiek gaisma celts, apspīd gaisma. (Efezie�iem 5:3-13)

10.�� Skatītāji sē� krēslos, noskatās vardarbības un nejūt līdzjūtību pret grēciniekiem.

Bēdas un posts draud jums, lepīajiem un bezdievīgajiem Ciānā, tāpat ari tiem, kas paļaujas uz Samarijas kalnu, visiem jums, pa�as pirmās tautas izcilākajiem di�ciltīga�jiem visu tautu starpā, pie kurām sevi pieskaita ari Israēla nams! Bēdas tiem, kas doma, ka nelaimes diena vel tālu un kas piebīda sev arvien tuvāk varas darbu krēslu! Jus, kas guļat ziloņkaulu gultās un izstiepjaties savos atpūtas zvilņos, kas apēdat ganāmpulku treknākos aunus un baro�tos teļus no laidara vidus, kas jūs dzerat vīnu no skaistiem un dārgiem kausiem, zie�aties ar visdārgāko eļļu un esat bez rūpēm par zpudejumiem, kādi notiek Jāzepa namam.

(Amosa 6:1,3,4,6)

11. Tas patiesi neatjauno prātu.

Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva �ēlsirdības vārdā, nodot sevi pa�us par dzīvu, svētu, Dievam patīkamu upuri, tas lai ir jūsu garīgais dievkalpojums. Un netopiet �ai pasaulei līdzīgi, bet pārvēr�aties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs. (Romie�iem 12:1,2)

12.��� �eit attēlots pasaules raugs, un tīrī�anai jānāk no mājām.

Jūsu lielī�anas nav laba. Vai nezināt, ka maz rauga saraudzē visu mīklu? Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla! Jūs ta�u esat neraudzēti, jo ari mūsu lieldienas Jērs ir mums upurētsKristus. (1. Korintie�iem 5:6,7)

13.� Mums janonavc viss, kas mūsos ne�ķīsts un elkus at�balsto�s.

Ja nu jūs ar Kristu esat aug�āmcēlu�ies, tad tiecieties pēc tā, kas aug�ā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz aug�u, ne uz zemes lielām. Jo jūs esat miru�i, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā. Tāpēc nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, ne�ķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mant�kārību, tā ir elku kalpība. Viņu dēļ nāk Dieva dusmiba pār nepaklausības deliem. (Kolosie�iem 3:1-3,5,6)

14.�� Mums pavēlēts �ķīstīties no da�ādas netīrības mūsu sirdī.

Bet tagad visu to atmetiet: dusmas, ātrsirdibu, ļaun�prātību, zaimus un nekaunīgas runas, kas ir jūsu mutē.

(Kolosie�iem 3:8)

15.� Nedzīvot Dieva necienīgu dzīvi.

Jūs un Dievs esat mani liecinieki, ar kādu bijību un nevainojamu taisnību mēs pret jums izturējāmies, kad bijāt ticīgi kļuvu�i. Mēs ikvienu no jumsjums tas ir zināmskā tēvs savus bērnus uzmundrinājām, pamācījām un pār�liecinājām dzīvot ta, lai jūs būtu sava Dieva cienīgi, kas jūs aicina savā valstībā un godībā.

(l.Tesaloniķie�iem 2:10-12)

16.���� Televīzijas skatītāji netur savu trauku �ķīstu un godam.

Jo tāda ir Dieva gribalai jūsu dzīve būtu svēta. Atturaties no netiklības! Zināt, ka ikvienam jāglabā sava miesa svē�tumā un godā, jo Dievs mūs nav aicinājis ne�ķīstībai, bet svētdzīvei. (l.Tesaloniķie�iem 4:3,4,7)

17.� Tas ir piesārņots avots, no kura var nakt svētība un lāsti.

No tās pa�as mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs ta notikt! Vai arī avots izverd no vienas mutes saldu un rugtu? Vai, mani brāļi, vtģes koks var nest eļļas-koka augļus un vīnakoks vīģes? Tāpat ari sāļ� avots nevar dot saldu ūdeni. (Jēkaba 3:10-12)

18.� Nenosarkst pat grēkojot.

"Viņiem bus jāfxiliek kaunā, jo tie darīju�i nelietību. Tomēr tie nebūt nekaunas, un nosarkt viņi vairs nemāk! Tādēļ tiem jākrīt, kad notiks kri�ana, laika, kad Es tos sauk�u pie atbildīlxis, tie kritisrtā saka Tas Kungs.

(Jeremijas 8:12)

19.� Kristus mūs aicina svaidīt mūsu acis un nevis saindēt ar netiklību.

Pērc no manis� acu zāles, tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs. (Atklāsme 3:18)

20.� Mums jā�ķiras no visas miesas netīrības, lai kļūtu pil�nīgi svētumā, Dieva bijībā.

Tā ka mums ir tadi apsolījumi, mani mīļie, tad �ķīslīsimies no visiem miesas un gara traipiem un tapsim pilnīgi svēti Dieva bijībā. (2. Korintie�iem 7:1)

21.� Kalpo�ana Kristum prasa, lai atteicamies no visa sle�penā negodīguma.

Tādēļ, �inī amatā stāvēdami, kas mums uzticēts no iēlastibas, mēs nepiekūstam, bet mes, atraisīju�ies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva Vārdu, bet, pazīdami patiesību, nostājāmies nevai�nojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priek�ā.

(2.Korintie�iem 4:1-2)

22.� Klki rada satraukumu, tic ir janist.

Apkaunoti lai kļūst visi elku tēlu kalpi, kas lepojas ar saviem elkiem. Jūs, kas to Kungu mīlat, ienīstiet ļaunu' Viņ� pasargā savu svēto dvēseles. Viņ� tās izglābj no bezdievju rokas! (Psalms 97:7,10)

23.� Sargatics apgrēcināt bērnu, lai tam nebūtu jāklūp.

Un ja kas apgrēcina kadu no �iem mazajiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāki, ja tam dzirnu akmeni pie kakla piekārtu un to iemestu jūrā. (Marka 9:42)

24.� Skatī�anās kļūst par ap/inātu grēku.

Tā kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga lieciba ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Ta Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis. Bijībā Tā Kunga priek�ā ir �ķīsta, tā pastāv mū�īgi. Tā Kunga tiesas spiedumi ir patiesība, tie visi ir taisni, tie ir jaukāki nekā zelts, neka kausēts zelts, tie saldāki nekā medus, kā vistīrākais tecinātais medus no �ūnām. Ari Tavs kalps no tiem gust pamācību, jo, kas tos ievēro, tam jau ar to vien ir liela alga. Kas gan apziņas savu nomaldī�anos? �ķīstī mani no manām neapzinātām kļūdām! Pasargi arī savu kalpu no augstprātīgas lepnības grēkiem, ka tie nevalda pār mani! Tad es bū�u bez vainas un tīrs, bez lieliem pārkāpumiem. Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priek�ā, ak Kungs, mans patvērums un mans Pestītājs. (Psalms 19:8-15)

25.�� Ir laiks. Kristus nāks drīz. Mums jāatmet visi tum�sības darbi.

Nakts drīz bus pagājusi, diena ir tuvu, tāpēc noliksim tum�sības darbus un tēpsimies gaismas bruņas. Dzīvosim cienīgi kā diena to prasa, nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidība, ķildās un naida, bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās. (Romie�iem 13:12-14)

Kam �ī cerilxi ir uz Viņu, tas �ķīsta sevi pa�u, ka Viņ� ir �ķīsts. (l.Jaņa 3:3)

26.� Dievs pavel savai tautai noārdīt elkus un tos iznicināt.

Bet jums tā ar viņiem jarīkojas: izpostiet viņu altārus, viņu elku zīmes nolauziet, nocertiet viņu elku stabus, bet viņu elku tēlus sadedziniet ugunīs. Jo tu esi Tam Kungam, savam Dievam, svēta tauta, tevi Tas Kungs, tavs Dievs, ir izredzējis, ka tu Viņam piederi par īpa�umu starp visām tautām, kas vien ir virs zemes. (5.Mozus 7:5,6)

27.� Draudzība ar pasauli rada ienaidu ar Dievu.

Jūs lūdzat un nedabūjot tāpēc, ka ar ļaunam sirdīm lūdzat, lai to �ķiestu savas kārībās. Laulības pārkāpēju cilts, vai jūs nezināt, ka �is [>asaules draudzība ir Dieva ienaidtba? Kas nu gribētu but pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku. (Jēkaba 4:3,4)

28.� Tā Kunga vaigs ir pret tiem, kuri dara ļaunu un kuri neizturas pret ļaunu, kā pavēlēts..

Jo, kas mīl dzīvību un grib redzēt labas dienas, tas lai attur savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās neruna viltu, lai viņ� novēr�as no ļauna un dara labu, lai viņ� meklē mieru un dzenas pēc tā. Jo Tā Kunga acis ir vērstas uz taisnajiem un Viņa ausis atvērtas viņu lūg�anām, bet Tā Kunga vaigs ir pret tiem, kas dara ļaunu. Un kas jums varēs ļaunu darīt, ja jus no visas sirds dzīsities pēc tā, kas labs?

(1.Pētera 3:10-13)

29.� Ja uzskati, ka tikai uz drēbēm ir traips, tas tomēr ir ļaunums.

Tādēļ, mīļie, to gaidīdami, cen�aties, ka Viņ� jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus.

(2.Pētera 3:14)

Tad nu jūs, mīļie, to jau zinādami, sargoties, ka nezaudējat, maldu līdz aiz/auti, savu stipro pamatu. (2.Pētera 3:17)

30.� Televīzija ietver sevī visas tas kārdinā�anas, ko satans ieveda Kdenē.

Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaule. Ja kāds mīl pasauli, tad viņa nav Tēva mīlestības, jo viss, kas ir pasaulēmiesas kārums, acu kārums un dzīves lepmbatas nav no Tēva, bet ir no pasaules. Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mū�īgi-

(l.Jāņa 2:15-17)

31.�� Uzvarētājiem, kuri redzēju�i To Kungu Viņa godībā, televizors nav vajadzīgs.

Ko man vairs var nozīmēt elka dievi? Esmu dz.irdējis Viņu un vērojis Viņu. (Hozejas 14:9, angļu tulk.)

Noslēgums

Vai drebēsim pie Viņa Vārda un paklausīsim, jeb vai nāk�sim ar aizbildinājumiem un turpināsim sēdēt smējēju vidū? Vai Kristus mūs tā valdzina, ka nevaram vairs ilgāk skatīties uz to, kas Viņu sāpina? Vai Kristus līgava arī patiesi �ķirsies no visa tā, kas ir no pasaules? Vai �ai tautā ir tādi, kas, �o vēsti dzirdot, to pieņems? Jeb vai esam tā iegrimu�i pasaules netikumos, ka nevaram to klausīties?

Vai Jēzus Kristus draudzes nosauks mani par pa�ieceltu soģi? Jeb vai Gars modinās svaidītu svēto pulku, kas nokratīs visus ļaunā tīklus, kas sauks pēc �ķīstības un atdalī�anās no ļaunā?

Mēs redzēsim!

Tie [xit novietoja savus nejedzigos elkus tai nama, kas nes Manu Vārdu, un to likti negodā. (Jeremijas 32:34)

Nesen nokļuvu izbīlī, kad, atverot kādu kristie�u �urnālu, ieraudzīju "smagā metāla" mūziķu grupu, kuri sevi sauca par kristie�iem. Viņi bija apģērbti sadomaso�istu kostīmos, tādos pa�os, kādus redzēju San-Francisko ielās, kad tur liecināju par Kristu.

Atsaucu savā prātā ļaunu skatu. Labi atceros, ko jutu tajās pilsētas ielās, kad man pretī nāca desmit vai divpadsmit sadomaso�isti, tērpu�ies melnā ādas tērpā ar naglu saspraustām jostām, ar bro�ām, ķēdēm un metāla krāgiem, ar izkrāsotām sejām. Viņu acis bija me�onīgas, skats klejojo�s. Viņi tuvojās man kā dēmoni, pavēlot man noiet sāņus. Nogāju malā, ļaujot viņiem paiet garām, bet zinu, ka cilvēkos, kas aizgāja garām, biju redzējis velnu.

Nevaru izteikt �ausmas, kas pārņēma manu dvēseli, ska�toties �urnālā, kur bija redzama grupa "smagā metāla kristie��u", kuri sevi nosauca par Kristus sūtņiemtērptus tajos pa�os kostīmos, ar to pa�u matu sakārtojumu, ar to pa�u draudo�o izteiksmi sejā, ar tiem pa�iem mūzikas instrumentiem, ar kā�diem dejoja sadomaso�isti. Cefanja pravieto: "Bet Tā Kunga kaujamā upura dienā notiks: "Es piemeklē�u zemes labie�us un ķēniņa bērnus, kas staigā sve�zemju drēbēs"" (Cefanjas 1:8).

Pāvils saka par tiem: "Tie ir melu apustuļi un viltīgi strādnieki, izlikdamies pa Kristus apustuļiem. Nav art brīnums, jo pats sā�tans izliekas par gaismas eņģeli. Tad arī nav nekas sevi�ķs, ka viņa kalpi izliekas par taisnības kalpiem; to gals būs tāds kā viņu darbi" (2.Korintie�iem 11:13-15). Jēzus teica par to: "Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravie�i un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, ir izredzētos. Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriek� (Mateja 24:24,25).

Jutu, ka mana dvēsele vaid un sauc: "Cik zemu esam kritu��i! Pankroks Svētajā vietā? Dievs, sargi! Mans dārgais Kungs, redzi, ka visi grib iziet caur "pārplīsu�u priek�karu"; un tas viss notiek Kristus vārdā!" Līdz ar Jeremiju Dievam uzticīgie ļau�dis saka: "Mums bija jākaunas, jo mēs dzirdējām apsmieklu runas. Kauna sārtums klāj musu vaigus, jo sve�inieki ir aiz�skāru�i Ta Kunga nama svētumu!" (Jeremijas 61:61)

Kur ir trauksmes signāls Ciānā? Kur ir kauns, kur ir pravie�i, kas skaļi sauktu: "Pietiek! Lai nebūtu vairāk velna mūzikas Dieva namā!" Dzirdu pravie�a Jesajas balsi saucam: "Tanī dienā Tas Kungs atņems viņu rotas: kāju sprādzītes, pieres saites un pusmēness auskarus, rokas sprādzes un plīvu�rus, galvas segas, kāju un kurpju vaiiņas, arī skaistās jostas, smar�u trauciņus un amuletus, roku gredzenus un deguna slok�snītes, svētku tērpus un mēteļus, sag�ainos lakatus un somiņas, rokas spoguļus un dārgos kreklus, cepures un apmetņus. Tad būs smalko smar�u vietā puvuma smaka un jostas vietā virves gals, matu sprogu vietā plika galva, svētku rotas vieta maisa apvalks, skaistuma vietā kauna traips" (Jesajas 3:18-24).

Vai tā ir uzvaro�ā draudze, �ķīsta un bezvainīga, at�ķirta no pasaules, kura pieņem tik negantu ļaunumu, ietērpjot to reli�ģiskās avju drēbēs? Vai Dieva nams ir tagad tā vieta, kura mūzikai būtu jānāk no Baāla altāra un jāizpau�as dēmoniskiem spēkiem? Mēs redzam, ka, vērojot tos, kas saka, ka pazīst To Kungu, Kristus tiek sāpināts. "Un ja Viņam tad jautas: "Kas tās tev par retam uz Tavām krūtīm?"tad Viņ� atbildes: "Tā Mani sita kādā kautiņa Mana drauga namā"" (Cakarijas 13:6).

Kāda viltus kalpo�ana notiek mūsu zemē, ja mēs pacie�am un pat lielām mūziku, par kuru eņģeļiem jāsarkst? Kāpēc neat�klājam �o viltus pravie�u mūziku, kura pieviļ tik daudzus? Jēzus sacīja: "Pielūkojiet, ka neviens jus nepieviļ. Jo tad daudzi nāks Manā vārda un sācis: Es esmu Kristus, un tie pievils daudzus" (Mateja 24:4,5). Viņi liecinās, ka ir ar Kristu, bet Evaņģēlijs, ko tie sludina, ir cits Evaņģēlijs; un viņu Jēzus ir cits. "Es brīnos, ka jus tik drīz novēr�aties no ta, kas jus aicinajis Kristus �ēlastība, un piegrie�aties citam evaņģēlijam. Un tomēr cita nav. Ir tikai kādi, kas jūs sajauc un grib pārgrozīt Kristus Evaņģēliju" (Galatie�iem 1:6,7).

Nedievi�ķā mūzika, kas tagad ielavījusies Dieva namā, ir kā brīnums debesīm, kā neticība visam svētam, kā bēdas div�desmit �etriem vecajiem, kuri ir Dieva troņa priek�ā. Jautājums, kas atskan godībā, irkā tie, kuri saucas Kristus svē�tajā vārdā, var ņemt ogles no sātana altāra un nest tās Dieva namā, lai liktu uz Dieva altāra? Tur pat eņģeļiem jājautā: "Kā viņi var būt tik akli? Vai viņi nezin, ka upurē sve�u uguni ar sve�ām oglēm? Oglēs atrodas elles aizdedzināta uguns! Par �ādu rīcību Dieva priesteri tika nogalināti! Vai tad viņi nezin, ka Dievs iznīcinās tos, kas svētajā vietā ienāk ar sve�u uguni? Kāpēc tas tiek pieļauts?" "Tie pat novietoja savus nejēdzīgos elkus tai nama, kas nes Manu vardu, un to lika negodā" (Jeremijas 32:34).

Svētā altāra apgānītāji

Kas ir �īs "smagā metāla" un "pankroka" grupas, kuras pa�sludina, ka viņi nāk Jēzus vārdā? Kas ir �ie rokeri un jaunā nesēji Dieva namā? Viņi ir Dieva svētā altāra apgānītāji! Vecā Derība tēlo viņus kā atbaido�us, kuriem vajag iedvest Dieva bijību.

Viņus reprezentē Israēla ķēniņ� Ahass, kuru samaitāja viņa draudzība ar pagāniem. Lai katrs kristietis, kur� bīstas To Kungu un skumst par Dieva svētumu apgānī�anu Dieva namā, vērīgi izlasa 2.Ķēniņu grāmatā 16.nodaļu. Tur ir precīzi apraks�tīts tas, ko redzam �odien Dieva namā, kur Dieva lietām laupīts svētums.

Ķēniņ� Ahass darīja to, kas bija jauns Dieva acīs. Viņa vājī�ba bija viņa draudzība ar ļauno Asīrijas ķēniņu, TiglatPeleseru. Ar viņa pa�a piekri�anu viņ� bija �ī pagānu spēka "kalps un dēls". Viņ� tikpat labi jutās mājās, pagānu templī, Damaskā, kā Tā Kunga namā Jeruzālemē. Viņ� nekad nebija sevi�ķi no�ķīries par Dievu. Viņa sirds bija apburta no tā, ko viņ� redzēja asīrie�u templī: "�un viņ� ieraudzīja altāri, kas atradās Damaskā, tad ķēniņ� Ahass nosūtīja priesterim Ūrijam �ī altāra attēlu un visos sīkumos atdarinātu veidolu, glu�i kā tas izskatījās patiesībā. Tad priesteris Ūrija lika uztaisīt tādu altāri, glu�i tādu pa�u pēc veidola, ko ķēniņ� Ahass tam bija atsūtījis no Damaskas" (2.Ķēniņu 16:10,11).

Kas tas ir? Jauns izgudrots altāris, pagānu asīrie�u dievu kopija, ko uzceļ Dieva namā? Priesteri to ne tikai nenosoda, bet pat ņem dalību. �is priesteris darīja visu, "kā ķēniņ� Ahass bija pavēlējis". Cik līdzīgi tas ir ar mūsu mācītājiem �odien, tiem, kas piekrīt pasaulīgu jaunumu ieve�anai Dieva namā. Viņiem nav mugurkaula. Viņi baidās atklāti apliecināt, ka to atnestās iz�maiņas zaimo svētumu. �odien kalpotāji un draudzes atbalsta mūziķus. Viņu sauciens ir: "Netiesājiet", bet tas nāk no sātana, lai apslēptu visāda veida ļaunumu.

�ausmīgi! Samaitāts ķēniņ�, kuru apbūra un vilināja pa�gānu altāris un kur� kopā ar nenosvērtiem priesteriem cēla jaunu altāri, tie�i pretī Dieva svētajam altārim. �is jaunais altāris bija tie�i tāds, uz kāda pagāni upurēja saviem dieviem. Vai rokmūzika ticīgajiem nav tie�i tas pats kas sātana kalpo�ana viņu priek�nesumos?

Ļaunums vēl tika pavairotsķēniņ� Ahass "to vara altāri, kas bija Tā Kunga nama priek�ā, nocēla no nama priek�as, no vietas starp savu jauno altāri un starp Ta Kunga namu, un novietoja to sava altāra ziemeļu pusē" (2.Ķēniņu 16:14). Viņ� pārkārtoja Dieva namu, noliekot Tā altāri aizmugurē, bet otropriek�pusē. Tad no pagānu altāra viņ� zaimoja Dievu, nesot uz tā upurus. Tādā veidā tika zaimots Jēzus Kristus asins upuris. Tā Jēzus Kristus tika zaimots Israēla un visas pagānu pasaules priek�ā. Neticami, ka priesteri pieļāva to un neviena balss nepacēlās protestam pret �o ļaunumu.

Neviens negaidīja, ka ķēniņ� Ahass noņems vara jūru no vara vēr�u attēliem. Svētuma principi tika pārkāpti. Ķēniņ� Ahass "nolauza listes no kalturiem un noņēma no to virsas katlus; un viņ� lika ari nocelt vara juru no vara vēr�u atteliem, uz kuriem tā turējās, un viņ� lika to novietot uz akmeņu grīdas" (2.Ķēniņu 16:17).

Dieva svētie, lasiet un drebiet! Ar priesteru kluso piekri�anu ķēniņ� lika nocelt vara jūru no viņa "vēr�a" attēliem, kas nozīmēja �ķīstī�anos un svētumu, un lika to nolikt uz akmens grīdas. Tā tika nocelta un atstāta novārtā. To ari dara �odien mūzikas novatori, nonicinot svētumu un at�ķir�anos no pasaules.

Ahass izsludināja, ka viņam ir sevi�ķs svaidījums, kad viņ� upurē uz jaunā altāra. Tas ir pilnīgs absurds. Kā var upurēt uz pagānu altāra cilvēks, kur� iedomājas sevi taisnu un kas upurē Tam Kungam? Pagānisms bija pārņēmis viņu tik pilnīgi savā varā, ka viņ� bija galīgi akls un nespēja uzņemt sevī garīgas vērtības. Upurējot uz pa�uzccltā altāra, viņ� iedomājās, ka upurē Dievam. Tas pats ir ar rokmūzikas mīlētājiem, kas cen�as to ievest draudzēs. Tie ieved pagānisku pielūg�anas veidu. Viņi domā, ka pielūdz Dievu, bet Dievs noskatās uz to ar nepatiku. Viņi lieto Jēzus vārdu, lai attaisnotu pagānisko kalpo�anu.

Rokmūzika ir sātana mēģinājums apgānīt kalpo�anu Visu�varenajam Dievam. Viņ� ļoti ilgojas pēc pielūg�anas, lai pielūgtu viņu pa�u.

Sātans gatavs pielietot vis�ausmīgākos līdzekļus, lai apgānītu kalpo�anu Dievam. Tādā veidā viņ� arī kavēja pielūg��anu Garā un patiesībā. Viņ� vienkār�i pieliek citu garu un sajauc ar īsto, labi zinot, ka Dievs to neatzīst. Ir saprotams, ka Dievam ir jāatmet tāda kalpo�ana, jo Viņ� nepieņem pielūg��anu, kas nav dzimusi no Svētā Gara un nav patiesa. Lai arī tāda mūzika apgarotu izpildītājus un klausītājus, tā nepaceļas augstāk kā līdz griestiemDievs to nepieņem.

Ahass nobeidza ar to, ka "viņ� aizslēdza Tā Kunga nama divkār�ās durvis" (2.Laiku 28:24). Viņ� savu jauno altāri cēla visās augstās vietās, kur mēdza celt pagānu dieviem. Dieva nams ir pārāk svēts tāda veida kalpo�anai, tāpēc viņi savu kal�po�anu ir pārnesu�i uz bāriem, klubiem un vietām, ar kurām veciem ticīgajiem nav sakars. Viņi domā, ka vecie ticīgie tur neiet.

Katrs priesteris, katrs israēlietis, kur� pielūdza pie �ī zaimu altāra, bija līdzvainīgs zaimo�anā līdz ar Ahasu. Es saku, ka visas TV un radio stacijas, mācītāji un personas, kas saucas kristie�i, kuri dod savu kluso piekri�anu �im jaunievedumam draudzēs, ir atbildīgi Dieva priek�ā.

"Ta�u viņi ir tik patiesi. Viņi patie�ām mīl Jēzu. Viņi nogā�dā Jēzu tur, kur citi netiek. Viņi nav slikti, tikai ar at�ķirīgu stilu." Par ķēniņu Ahasu varēja teikt, ka viņ� ir patiess, bet stingrs, ar pārprastām zinā�anām par Jehovu un nepareizu pielūg�anas veidu. Tas vēl joprojām ir neglīts Dieva acīs. Tā tam jābūt arī mūsu acīs. Mums jāiet pasaulē, lai glābtu grēciniekusbet nekopējot viņu ceļu. Mēs nedrīkstam pievilties dzīvesveida izpra�anā

Kaut Dievs dotu mums vairāk sludinātājus, kuri dedzīgi aizstāvētu Dieva svētumu un nopeltu sātana izdomātos jau�numus, izdzenot tos no Dieva nama pie viņu pagānu draugiem rādīt savus brīnumus dēmoniem. Vispirms par viņiem būtu jālūdz, varbūt kādi atgrie�as no saviem maldiem. Ja viņi neklausa Dieva brīdinājuma vārdiem, neno�ēlo ļaunumu un neatgrie�as, mums jārīkojas pēc Pāvila norādījuma: "Cilvēku, kas turas pie maldu mācības, vienreiz un otrreiz pamācījis, noraidi" (Titum 3:10), un viņ� ir jānoraida.

Neticami, ka "tie bijās gan To Kungu, bet arī kalpoja saviem dieviem pēc ikkatras tautas fKiradumiem� un līdz pat �ai dienai rīkojas pēc veca paraduma�" (2.Ķēniņu 17:33-34). Paldies Dievam par ķēniņu Hiskiju, Ahasa dēlu. Viņ� noārdīja visus daudzos tēva altārus, viņ� pieķērās Tam Kungam. "Viņ� sacēlās pret Asīrijas ķēniņu un tam vairs nekalpoja" (2.Ķēniņu 18:7). Tur beidzot nāca svēts Dieva vīrs ar mugurkaulu.

Roka cienī�ana

Mani pārsteidz, ka tik daudz abu dzimumu jaunie�u, ie�skaitot jaunus mācītājus, ir tā piesātināti ar rokmūziku. Viņi ar to ir uzaugu�i. Visās citās viņu dzīves jomās Tam Kungam ir kontrole pār viņiem. Viņi ir veltīti Dievam, �ķīsti savā dzīvē, bet tie turas pie �ī velna elka. Tikai viena lieta stāv starp viņiem un Dieva vislabāko. Tie ir gatavi atteikties no sporta, TV un visiem citiem elkiem, tikai lai kāds neuzdrīkstas aizskārt viņu mūziku.

Man jāskumst, kad dzirdu vecākus un sludinātājus sakām: "Netiesājiet viņus". Bet es saku, ka ir labāk, ja tic uzklausa Dieva vārdu un sprie� taisnīgi, pirms caur �īs pasaules gara viltību tie pazaudē savus bērnus. Jēzus nosodīja farizejus, nosaucot viņus par �ūsku dzimumu. Pāvils nosodīja Pēteri, aizrādot, ka "viņu aizrāvu�i maldi" (Galatie�iem 2:13).

Vecāki tagad izturas vienaldzīgi pret to, kādu mūziku no�klausās viņu bērni. Viņi saka: "Katrai paaudzei jau ir savs mūzikas stils. Mums tā nepatīk, bet tā patīk viņiem. Viņi dzied par Jēzu, tad jau viss ir kārtībā". Kāda neticama gara aklība!

Esam nonāku�i pie tā, ka viss ir pieņemams, ja tas "dod rezultātus". Ja bērni par �o velna mūziku jau iz�ķīru�ies, tad tas skaitās pieņemams. Cik bīstami! Daudzus no �iem bērniem nav skāris nekas cits kā tikai emocijas. Svētais Gars vēl nav tos skā�ris un norādījis uz viņu grēku. Viņi nav vēl saņēmu�i aicināju�mu atteikties no pasaules, saviem sliktiem paradumiem un draugiem, izjūtot sirdī vēlē�anos visu ļauno no�ēlot. Dievs savā lielajā �ēlastībā daudzus no �iem bērniem atbrīvo, bet tikai tad, ja viņu sirdsapziņa patiesi ir pamodināta.

Viens no iemesliem, kāpēc Dieva Gars tika atņemts Jēzus kustībai, kas norisinājās astoņdesmitajos gados, bija tas, ka viņi nevarēja atteikties no savas rokmūzikas, kaut gan varēja atteik�ties no daudz kā: sporta, alkohola, heroīna u.c. "Bet tagad, kad jūs Dievu esat atzinu�i, jeb labāk sakot, kad Dievs jūs ir atzi�nis, kā tad jus atkal atgrie�aties pie nespēcīgajām un nabadzī�gajām pirmbutnēm, un tam atkal no jauna gribat kalpot" (Galatie�iem 4:9). Līdzīgi īsraēlam viņi izveda veselus ciemus no Ēģiptes. "Pie tam viņa neatsactjas no saviem izlaidīgajiem sakariem arī ar ēģiptie�iem, jo tie bija gulēju�i pie viņas jau no pa�as jaunības, taustīju�i viņas jaunavīgās krūtis un stāvu, dzīvoju�i ar viņu izvirtībā. Tādēļ Es to nodevu viņas mīļākoasīrie�u rokā�" (Ecechiēla 23:8-9).

Apbrīnojami! Tas pievelk vairāk kā narkotika, alkohols vai tabaka. Tam ir lielākais masu pievil�anas spēks pasaules vēs�turē. Vai viņi tik cie�i turēsies pie tā arī Kristus Soģa krēsla priek�ā? Vai Jēzus neteiks: "Es jums teicu, ka jums trūkst vie�nas lietas, palicis viens elks. Jūs stūrgalvīgi gājāt savu ceļu, jūsu dzīvi vadīja mūzika, kas Mani apbēdināja, jūs negribējāt Man atdot visu." "Tu nepirki Man par naudu smar�īgas kalmes un nemieloji Mani ar savu kaujamo upuru taukiem. Bet tu Mani gan apkaitināji ar saviem grēkiem" (Jesajas 43:24).

Kas ir roks?

Kas ir roks? Kā to var iz�ķirt mūsu dienās, kur ir visādas bungas, elektriskās ģitāras, misiņa �ķīvju dārdoņa un visādi komplicēti ritmi? Nevaru paskaidrot to tehniski. Tā kā te, pirm�kārt, nozīme ir garam, tad to nevar apspriest tehniski. Viens, ko es zinu, ir, ka Dieva Gars manī to zina, un Viņ� man liek izjust savu noskum�anu par to. Tie, kuri dievina Kristu un pielūdz Viņu Garā un patiesībā, mācīsies to ātri at�ķirt.

Labu pārliecību par to iemantosim tad, ja pavadīsim pāris stundas no�ķīru�ies lūg�anā Jēzus priek�ā. Lai Dieva Gars tad atmīkstina sirdi un satriec mūsu lepnumu. Atver savu sirdi, lai Gars dziļumos tevi izmeklē un parāda, kas ir pareizs un kas ir ļauns. Esi pilnīgi atvērts Dieva prātam. Pavadi vēl kādu stundu, lasot Dieva Vārdu. Būdami tādā dziļā pielūg�anas garā, uzgrie�zīsim mūziku! Tad tūliņ zināsim. "Un tavas ausis dzirdēs aiz tevis �os vārdus: "�is ir tas ceļ�, staigājiet pa to.r kaut jūs arī ietu pa labi, vai novērstos pa kreisi" (Jesajas 30:21). Dziļumi sasaucas ar dziļumiem; un Dieva Gars tevī pretosies visam tam, kas nāk no sātana. Te nevar būt nekādu likumu, tc nozīme ir Garam un patiesībai.

Jesaja teicis, ka tev būs pareizā dziesma un pareizā mūzi�ka, ja būsi svēts un nopietns. "Tad jūs dziedasiet kā svētku naktī un priecāsities kā svētceļnieki, kas ar mūzikas skaņām dodas uz Tā Kunga kalnu, Israēla klinti" (Jesajas 30:29). �ī svētā nopiet�nība ir pārvērsta vieglprātībā un jokā.

Manā prātā nav �auburokmūzikai, kuru pielieto kristie�u pulks, ir tā pati sātaniskā pieskaņa kā tai, ko sauc par "pankroku" vai "smago metālu", kuru pielieto velni�ķīgos kon�certos visā pasaulē.

Dievs man pavēlēja, lai �eit skan mana bazūnes vēsts. Maz būs to, kas ieklausīsies, bet Kristus līgava klausīs tās balsī! Un viņi dziedās: "Tas Kungs atvēra man ausis, un es nebiju stūr�galvīgs un neaizgriezu muguru" (Jesajas 50:5 angļu tulk.).

Jesaja saka: "Tā ir pretdarbtga tauta, melkuļi bērni, kas negrib klausīt Tā Kunga bau�ļiem. Kas gai�reģiem saka: "Ne�skaties! Jums nebūs redzēt!" un pravie�iem: "Nesludiniet mums patiesību, sludiniet mums patīkamas lietas, sludiniet viltu"" (Jesajas 30:9,10).

Dievs un roks

Mani neinteresē dzirdēt, ko saka sludinātāji vai mūziķi par roku. Nav nozīmes arī manām domām. Ne es varu spriest, kas Tam Kungam pieņemams jeb nepieņemams mūzikā. Visas grā�matas un svētrunas par rokmūzikas ļaunumu nav varēju�as izmainīt daudzu jaunie�u prātus. Kristie�u mūziķi vienmēr to izmanto. Kristie�u jaunie�i uzsūc to sevī; tā joprojām turpina izplatīties draudzēs.

Manas vienīgās rūpes ir: ko Dievs domā par roku? Ja mēs varam atklāt, kāds ir Viņa prāts �ai lietā, tad visai Kristu mīlo�ai jaunatnei tas ir jāpieņem. Ja tie to nedara, tad pierādīsies, ka tie ir stūrgalvīgi, melu garu pievilti un ka tie negrib padoties Svētā Gara autoritātei.

Esmu kritis Dieva priek�ā un lūdzis, lai Viņ� atklāj savu prātu �ajā lietā tāpēc, ka visu lietu gals ir tuvu un tagad nav laiks atļauties sev to, ko Dievs ienīst, īpa�i mūzikā. Mums jā�iegūst skaidrība �ajā lietā, lai spētu pielūgt Garā un patiesībā. Es neticu, ka patiesie uzvarētāji gribēs sapīties ar kaut ko, kas ir pretīgs Dievam. Jautājums irvai Dievs svētī vai neieredz svētajā vietā rokmūziku? Bauslības strīdi �eit nepalīdzēs. Vie�nīgais svarīgais jautājums �eit ir: vai Dievs rokmūziku svētajā vietā svētī vai ienīst? Vai Viņ� atļauj to savā namā, vai arī Viņ� liek to izmest ārā kā nolādētu lietu?

Ticiet vai neticiet, bet Dieva Vārdā ir atbildetā izslēdz visas �aubas attiecībā uz �o jautājumu. Lasītājam vajaga tikai aizmest visus aizspriedumus un uzklausīties Dieva Vārdu. Ja turamies pie tā, kas Dievam nepatīk, tad esam garīgi akli.

Svētais Gars man ir atklājis �etras patiesības, kuras, es ticu, pilnīgi atklāj Viņa nostāju pret rokmūziku un visu citu pa�saulīgu mūziku Viņa namā. Tie, kuri grib stāties Kristus Soģa krēsla priek�ā dro�ā pārliecībā, lai uzklausa, ko saka Gars.

V

�etri punkti, kas atklaj

Dieva attieksmi pret rokmūziku Dieva namā

Vienīgi tie kristie�i, kuriem ir Dieva bijība un Kristus mīlestība, ņems laiku, lai izstudētu un pārdomātu �os Bībeles priek�rakstus. Tie, kam ir aizslēgts prāts, nespēs atzīt, ko Dieva Vārds saka par �o tematu.

1. No kāda klēpja mūzika dzimusi?

Dieva Vārdā ļoti skaidri parādīts, ka tur, kur Dievam darī�ana ar cilvēkiem, Viņ� atsaucas uz viņu izcel�anos, mātes klēpi. Dievam no svara ir sēkla, kas ra�o augļus. Katra sēkla ra�o savu �ķirni. Dievs atgādina Israēlam, ka Viņ� ne tikai to iz�veda no Ēģiptes, bet ka Viņ� ir tos atbrīvojis, kamēr viņi vēl bija mātes klēpī. "Uzklausiet Mani, Jēkaba nama piederīgie un Israēla nama kopējais pārpalikums, kas no mātes miesām Man bijāt uzkrauti un kas no jūsu mātes klēpja sākot esat no Manis tiku�i nesti" (Jesajas 46:3).

22.Psalms ir mūsu Kunga Jēzus sauciens no krusta. Skatoties uz savu debesu Tēvu, Jēzus lūdza: "Tu esi Tas, kas Mani izvedis no mātes miesām, kas Mani mācījis paļauties uz

Tevi no mātes krūts. Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi Mans Dievs" (Psalms 22:10,11).

Vai rokmūzika nāk no Gara vadīta kristie�a klēpja? Vai tā vajadzīga Gara pildītam kristietim? Vai tā ir no Svētā Gara?

Ļaujat man jums atgādināt, ka Dievam vajadzēja atstāties no israēlie�iem tuksnesi. Viņiem vajadzēja uzturēties �ūsku piemeklētā vietā tāpēc, ka tie bija stūrgalvīgi pretinieki no mātes klēpja. Kaut arī Dievs tos bija uzturējis no viņu dzim��anas, Viņ� saka par tiem: "Es zinu, ka tu esi neuzticams un ka tevi sauc par atkritēju jau no matēs miesām" (Jesajas 48:8 ).

Atkritējs no mātes miesām! Vai tas attēlo rokmūziku? Pra�vietis Hozeja saka par Israēlu: "Viņi pārmērīgi dziļi sabojāju�i pa�i sevi un iestigu�i liela posta ka citkārt Gibejas dienas, tāpēc Viņ� pieminēs viņu noziegumus un piemeklēs viņos viņu grēkus! Es atradu kādreiz Israe/u ka vīnogas tuksnesi un redzēju jūsu tēvus ka agrīnus vīģes koka augļus. Bet pēc tam viņi pieslējās BaalamPeoram un zvērēja uzticību kauna pil�najam elkam un kļuva tik riebīgi kā viņu iemīļotais elka dievs. Tāpēc Efraima godībai bus izgaist ka putnam, Viņa ļaudīm nebūs turpmāk vairs ne dzim�anu, ne grūtniecības gadījumu, ne apaugļo�anās! Ja viņi arī censtos uzaudzināt savus bērnus, Es viņus atsta�u tomēr bez berniem, lai nebūtu vairs cilvēku. Un lielas bēdas viņus nomāks pa�as par sevi, kad Es atteik�os no viņiem!" (Hozejas 9:9-12) Un viņu grēcīgās sirds dēļ Hozeja izsaucās: "Kungs! Dodi viņiem neauglīgas mātes miesas, savī�tu�as un izsīku�as krūtis! Visa viņu ļaunprātība saistās ar Gilgalu. Tur Es sāku viņus ienīst, un viņu ļauno darbu dēļ Es viņus izmetī�u no sava nama un neparadi�u viņiem turpmāk nemaz vairs mīlestības, visi viņu valdītāji ir atkritēji! Efraims ir sagrauts un tārpu saēsts, viņa sakne ir sakaltusi, tas nevar nest augļus, un, ja viņiem piedzimtu bērni, Es nogalinā�u �os viņu miesas mīļos augļus" (Hozejas 9:14-16).

Viss, kas ir ļauns, tiek at�ķirts no Dieva jau pie viņa ie�ņem�anas: "Redzi, bezdievīgie maldās no matēs klēpja. un, kas melus runa, alojas jau no matēs miesām" (Psalms 58:4). Tad Dāvids turpina: "Tiem ir tāds niknums kā �ūskas dzelonis, kā kurlai odzei, kas savu ausi aizbāz' (Psalms 58:5).

Rokmūzika ir dzimusi tumsības un pretinieku klēpī. Tagad ir jauna paaudze, kurai nav kontakta ar roka saknēm.Tas bija pirms viņu laika. Ja viņi būtu redzēju�i tā dzim�anu ar visiem netīrumiem, pretestību, ļaunumu un velna pielūg�anu,tad viņi varētu labāk saprast, kāda nozīme ir manam vārdam "klēpis". Pa�ā sākumā, kad roks dzima un parādījās uz skatuves, visi no Dieva Gara dzimu�ie kristie�i saprata, ka tas ir pārkāpums.

Pirms 30 gadiem, kad Elviss Preslijs uzstājās, es kritu uz sava vaiga Dieva priek�ā un raudāju. Dieva Gars manī bēdājās. Pat da�i laicīgi mūziķi pasludināja to kā apgarotu no ļaunā. Drīz pēc tam es uzrakstīju grāmatu ar nosaukumu Rokenrolsvelna sirdspunkti. Tāds tas bija savā dzim�anā; tāds tas ir tagad tāpēc, ka tas ir ļaunas sēklas auglis. Tas ir ļauna klēpja auglis; un tas drīz vien izplatījās un kļuva par to, kas viņ� arī patiesi irpretestības un nelikumības izpauduma veids. �ajā kategorijā ieskaitu visu mūziku, ieskaitot vesternu un pop, kur tiek glori�ficēts grēks un kuru mūzika un vārdi ir jutekliski. Ir vēl jaunie�ikristie�i-, kuri dievina Elvisa, rokenrola ķēniņa, piemiņu.

Ja kāds man saka, ka roks nav dzimis ļaunā klēpī, tas līdzīgs psalmista aprakstītai kurlai odzei, kas neklausās ne uz vienu. Ja kas "aizbā� ausis" un neklausās, tam ir �ūskas kurlums. Tas ir melu gara iespaidā.

Kā tas var būt, ka cilvēks, kas mīl Jēzu Kristu, pieņem to, kas nācis no ļauna klēpja, un izlieto to kalpo�anai Dievam? Jēzus teica: "Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pienākas, un Dievam, kas Dievam pienākas" (skat. Marka 12:17). Jēzus teica: "Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests uguni" (Mateja 7:18,19).

Bībele daudz runā par miesas augļiem. Jānis Kristītājs bija "Svētā Gara pildīts jau no mātes miesām'' (Lūkas 1:15). Jāņa māte radīja svētu pravieti, dievi�ķu augļi no dievi�ķas sēklas. Kāda veida augļus rada rokenrols? Dievbijību un �ķīstību? Vai slāpes pēc Kristus? Salauztu un sagrauztu sirdi? Atbildiet godīgi!

Saskaņa ar Dieva Vardu "viss nes augļus pec savas seklas" (1.Mozus 1:12). Kad Bītlirokmūzikas iesācējizaimoja Jēzu

Kristu un godināja citas lietas savā mūzikā, kāda veida augļi tie bija? Kad pirms da�iem gadiem 400.000 jaunie�u sapulcējās Vudstokā, lai trīs dienas pavadītu rokenrola ritmā, viņi ievadī�ja ļaunuma un visatļautības desmitgadi. Kādi bija �ie augļi? No pa�a sava sākuma rokenrols nav radījis neko citu, kā tikai ļaunus augļus. Rokam ir izkaltu�as krūtis un tas nespēj dot dzīvību nevienam.

Bēdīgi, ka, kaut gan Dievs atklāj, ka Viņa dusmas ir pār tiem, kas dzimu�i no sātana, ir tomēr vēl lieli ļau�u pūļi, par kuriem teikts: "Un tad jus nākat un stājāties Manā priek�a �ini nama, kas nosaukts Mana vārdā, un sakat: Mes esam glābti! un turpiniet visas minētas negantības. Vai tad �is nams, kas nes Manu vānJu, kļuvis jusu acis par slepkavu bedri? Tie�ām, art Man tā liekas!saka Tas Kungs" (Jeremijas 7:10,11).

2. Dievs nepieņems negantu upuri.

Dievs nosauc savu baznīcu par upura namu (2.Laiku 7:12). Katru reizi, kad Dieva bērns sludina, lūdz, slavē un dziedviņ� nes upuri Tam Kungam. Katrs kristīgais koncerts un garīga pār�raide ir upuris Tam Kungam. Katrs kristīgais koncerts vai ie�raksts ir upuris tam Kungam.

Upura jēram, ko israēlie�iem vajadzēja nest Tam Kungam, bija jābūt "bez. vainas" (2.Mozus 12:25). Tiem bija jābūt bez vainas,ne klibiem, ne slimīgiem.

Kāds tam sakars ar rokmūziku baznīcā? Kā to var attiecināt uz kristie�iem, kuri izpilda to vai klausās? Tam vajadzētu būt saskatāmam. Ne mūsu lūg�anā, ne slavē�anā mūsu Tēvs ne tikai nepieņem, bet atstumj visu to, kas kaut vismazākā mērā apgānīts un netīrs. Pāvils brīdina: "No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem" (Efezie�iem 4:29). Te ietilpst arī dziedā�ana.

Dieva svētās dusmas uz Israēlu nāca zināmas pravietim Maleahijam. Pravietis jautāja ļaudīm: "Un kad jūs upurējat kādu aklu dzīvnieu, vai tad jau arī tas nav ļaunums?" (Maleachijas 1:8) Dievs negribēja pieņemt sev par godu tādu upuri, kas ir samaitāts. "Un jūs ņemat to, kas salaupīts, kas klibs un nevesels, un pienesot to tam Kungam kā ēdamo upuri. Vai tas no jusu puses Man var sevi�ķi labpatikt?" (Maleachijas 1:13).

Viņi zināja, ka upurim, ko viņi nes Tam Kungam, jābūt bez vainas, bet viņi bija tik zemu grimu�i, ka kļuva nevērīgi savā pielūg�anā. Tātad nepaklausībai sekoja briesmīgs lāsts: "lai nolādēts ir krāpnieks, kam viņa ganāma pulkā ir veselīgs pie�audzis auns, kas, dodams Tam Kungam īpa�u solijumu, ziedo Viņam kādu mazvērtīgu dzīvnieku! Jo Es esmu liels un varens valdnieks", saka Tas Kungs Cebaots, "Mans vārds ir bijājams tautu vidū!" (Maleachijas 1:14)

Dievs nosauc par krāpnieku to, kuram viņa repertuārā ir mūzika, kas dzimusi svētumā, kas ir tīra un slavējama, bet kur� to noliek pie malas un upurē Tam Kungam samaitātu mūziku no ļauna klēpja. Dievs saka: "Es esmu visvarens un Godības Ķēniņ�, kur� ir cienīgs, ka tam upurē vislabāko, dievi�ķāko, kādu vien spēj upurēt." Mani dziļi aizskar tas, ka rokmūziķi savā albūmā ievieto vienu jeb divus patiesi labus garīgus priek�nesumus, bet viss pārējais ir griezīgā roka stilā. Viņi māk darīt pareizi, bet ir tā, kā man kāds no �iem mūziķiem teica: "Patiesībā man pa�am viņa nepatīk, bet jaunie�iem patīk. Es to daru, lai pievilktu jaunie�us." Mana atbilde viņam: "Bet kā ir ar To Kungu? Vai gribat laupīt upurim svētumu, lai izpatiktu cilvēkiem?'

Dzirdu, ka da�i kristie�i saka: "Mūzika nepieder sātanam, tā pieder Dievam. Mūzikai jau nav nozīmes, visu noteic vārdi." Tas ir ārkārtīgi nepareizi! Sātanam pieder visa mūzika, kas ir bezdievīga un ļauna. Sātanam bija visi pareizie vārdi, kad viņ� kārdināja Kristu. Israēlie�iem, kad viņi dejoja ap zelta teļu, bija pareizie vārdi. Vai viņi nedziedāja: "�is ir tas dievs, kas izveda mūs no Ēģiptes?" Tie pa�i ļaudis, tā pati mūzika, tie pa�i vārdibet viņu dievs bija pārmainījies. Tur bija kaut kas vairāk nekā inteliģenti, svēti vārdi. Kārdinā�anās sātans vienmēr lieto tie�us vārdus, kas ir sajaukti ar vārdiem no Rakstiem, un to pa�u dara katrs gaismas eņģelis, kas nācis, lai pieviltu.

Rokmūzikai dzimstot bija kaut kas vairāk kā sevi�ķa ska�ņa; tā dzima ar gara palīdzību un tupina darboties tai pa�ā garā, kas tai lika dzimt. Tas ir antikrista gars, un, jo vairāk kāds ir nodevies Jēzum Kristum, jo ātrāk viņ� uztver �o garu. Nepa�zīstu nevienu pa�u īstu Jēzus Kristus pielūdzēju, kur� vēlētos pienest Kungam Jēzum Kristum kā upuri rokmūziku.

Esmu ievērojis, ka kristie�u mūziķi reti lieto roku pirms svētrunas un pirms aicinājuma nodoties Kristum. Tas neveicina vēlē�anos nodoties Dievam, jo tas nāk no cita gara. Ja tas ir no Dieva, kāpēc to nelieto pirms aicinā�anas? Tāpēc, ka tas tiek rezervēts saviesīgai dzīvei, pasaulīgām izpriecām. Tur nav pa�mudinājuma zemoties un lūgt, noliekt galvu pielūg�anā. Dievs atsakās pieņemt tādu mūziku. Viss, ko tā panāk, irgūst miesīgu auditorijas atzī�anu, kas tiem liek lekt aug�ā no savām vietām un dejot, kam nav garīga pamatojuma.

Visa mūzika, kas nav ieņemta Svētā Gara klēpī, nav pie�mērota upura piene�anai Tā Kunga namā. Tas nav pieņemams Viņam kā Ķēniņam, kas valda savā Namā, kas ir Viņa Miesa. Nav svarīgi, kas ir tie, kas aizņemas mūziku no velna klēpja, kaut arī tas nāktu no sentēviem. Dievs nepieņems upuri, kas paņemts no velna altāra un upurēts uz Dieva svētā altāra.

Tomēr ievērosim, ka ir liela starpība: vai aizņemamies tikai melodiju, vai veselu mūzikas stilu. Roks ir vairāk nekā mūzika, tas irdzīvesveids. Kāpēc lai nedodam mūsu Kungam un ķēniņu Ķēniņam tīru, oriģinālu mūziku?

Es kādreiz domā ju, ka Dievs pieņem rokmūziku no tādiem, kuri labāku nepazīst, un es rakstīju pat traktātu viņu aiz�stā�anai, bet tagad redzu, ka mans spriedums bijis nepareizs. (Mūs u J)ievs ir tik liels, tik svēts, tik varens, spēcīgs un godības pilnsmēs nedrīkstam nest Viņam kaut ko grēka aptraipītu. Viņa acis ir pārāk tīras, Viņa svētums tik majestātisks, ka nevaram Viņam piedāvāt rokmūziku, ko lieto sātans. Mēs zinām, kā upurēt Viņam tīru, svētu upuri bez vainas un traipa. Nav neviena kristie�u dziedātāja vai grupas, kur nezinātu, ka Tam Kungam jāupurē Svētajā Garā dzimusi mūzika. Protams, daudzi savā aklībā nes Tam Kungam to, kas patīk ļaudīm. Tādam ļaunam darbam seko lasis:"Mities jel skandināt Man savas ķērksto�as dziesmas! Un Es negribu ne dzirdēt tavukokļu skaņu! Bet labāk, lai taisnība tiesa plūst kā straume un taisnī�ga riciba^sadzivē kā^mūiigs strauts.r (Amosa 5:23,24)

3. Dievs ir nolicis pielūg�anai robe�as.

Maleahija sacīja: "Jūs to darāt, nesdami uz Mana altāra upurim ne�ķīstu maizi. Bet jūs tad turpināt: Kā tad mēs upurēsim Tev kaut ko ne�ķīstu?Ar to, ka jūs sakāt: Ikviens ni�cina Tā Kunga galdu! Jūs to apgāniet, jo pienesiet Man to, kas salaupīts, klibs un nevesels" (Maleachijas 1:7,12).

Nozīme �eit ir skaidra. Viss tas attiecas uz rokmūzikiem un

t

viņu faniem. Starp kristie�iem ir tādi, kuri tik pilnīgi node�vu�ies �ai mūzikai, ka tas mani biedina. Viņi dedzīgi to izceļ, tie negrib atteikties no tās pat Jēzus un Svētā Gara dēļ. Tā ir tik dziļi viņos ieaugusi, ka tie pat atteicas "izbēgt no nāves val�giem" (Sālamana pam,13:14).

Esmu vienlīdz norūpējies kā par kristie�iem, kas node�vu�ies �ai mūzikai, tā arī par pa�u mūziku. Viņi ir līdzīgi bēr�niem, kas izsmēja Eliju un sauca: "Nāc aug�ā, plikgalvi!" (2.Ķēniņu 2:23). Viņi negribēja pat uzklausīties, ko saka Dieva vīrs. Viņiem neko nenozīmēja, ka viņ� nedēļām bija noslēdzies Dieva lūg�anā, ka viņ� ar tīru sirdi bija uzklausījis Dieva balsi �ajā sakarā. Dāvids saka: "Lai taisnais mani sit, tā būs mīlestī�ba, un lai viņ� mani pārmāca, tā būs eļļa uz manas galvas" (Psalms 141:5).

Bet kristie�ijaunie�i, kuri nodevu�ies rokam, neuzņemtu pat eņģeļus. Cik tas �ausmīgi! "Es zināju, ka tu esi stūrgalvīgs, pretestīgs, tavs pakausis ka no dzelzs un tava piere kā no vara" (Jesajas 48:4). Tas man liek domāt, ka aiz visa tā ir ļauns gars, melu gars, kas pavedina daudzus paklausīt viņa balsij: "Tā arī Es tiem izraudzī�os mokas un lik�u pārdzīvot briesmas kā atmaksu par viņu fauniem darbiem, jo neviens Man neatbildē�ja, kad Es saucu, un neviens neklausījās, kad Es runāju, bet viņi darīja to, kas ļauns Manās acīs un izvēlējās to, kas Man nepatīk" (Jesajas 66:4). Arī �ī nodaļa viņus sadusmo. Es viņiem esmu tikai vecmodīgs cilvēks, kam nav saskares ar realitāti. Viņi saka ka esmu piesiets vecās paaudzes kultūrai.

Padomājiet, jaunie�i, par to, ko es saku. Pajautājiet sev: "Kāpēc esmu tik norūpējies? Kāpēc aizstāvu �o mūziku? Vai viņam varētu būt taisnība? Vai esmu melu gara verdzībā?" "Kaut jel tu ievērotu Manus bau�ļus, tad tava labklājība butu kā straume un tava taisnība ka juras viļņr (Jesajas 48:18).

Ko nozīmē tā Kunga galds?

Mums tas jāzina, jo Dieva dusmas nāk no debesīm pret kristie�iem, kuri domā, ka tas ir nicināms. Nicināms �eit nozī�mē: garlaicīgs, kaut kas zem manis, nepieņemams, no kā novēr��as ar lepnumu. Kas tad ir �is galds Tā Kunga namā, no kā novēr�as.

<Tp/Kunga galds nozīmē Tā Kunga mielastu. Dāvids teica: "Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot" (Psalms 23:5). Tas bija svētku mielasts. Dievs pavēlēja Israēlam: "Un noliec pastāvīgi uz galda Mana priek�ā svētās maizes" (2.Mozus 25:30). Uz galda vajadzēja atrasties divpadsmit mai�zēm, ko vajadzēja atjaunot ik nedēļas Sabatā. Tas iezīmēja pastāvīgu pateicības upuri Dievam, un uz to atsaucās kā uz "tuvumu", kā uz Dieva klātbūtni vissvētākajā vietā. Ar maizi tika pasniegts vīns.

Uz Tā Kunga altāra tika pieņemts upuris, jo visa apkārtne bija svēta,vissmalkākie milti, vistīrākās smar�as. Galds bija pārvilkts ar tīni zeltu. Nekas parasts vai netīrs nedrīkstēja skārt �o svēto galdu. "Tā Kunga mielasts" attēloja to, ko ļaudis pienesa Tam Kungam no saviem pūliņiem, Viņu pielūdzot. Salda smar�a pacēlās pie Dieva kā pieņemams upuris. Svētā maize, ko nebija skāru�as netīras rokas, bija Tā Kunga mielas�ta sastāvdaļa. Tas bija labprātīgs upuris, no mīlo�as un pa�klausīgas sirds. Pēc upurē�anas Dievam ēda priesteri, pirms tam to atjaunojot ar jaunām maizēm. Tas attēlo Kristu, dzīvo Vārdu, Viņa dzīvību dodo�o enerģiju.

Jautāju jums, jaunie�i: "Vai varat iet pie Tā Kunga galda, upurējot Viņam roka maizi? Vai tā ir tīra vai to nav skārusi samaitā�ana? Vai jūs patiesi ticat, ka Viņ� pieņems tādu upuri? Tam grūti ticēt! Kādu "maizi" jūs pienesat Tam Kungam?"

Sai paaudzei ir garlaicīgi runāt citam uz citu "psalmos, himnas un garīgās dziesmas, dziedot un koklējot Tam Kungam savas sirdis" (Efezie�iem 5:19). Himnās? Garīgās dziesmās? Sir�u melodijās? Nē, ja jaunajiem mūziķiem ir viņu izvēlēts ceļ�. Viņi faktiski smejas par Pāvila �eit aprakstīto garīgo mūziku. ".Bet tie bija nepaklausīgi un apkaitināja Viņa Svēto Garu, tādēļ Viņ� kļuva tiem par ienaidnieku un karoja pret viņiem" (Jesajas 63:10).

Dievs saka �ai paaudzei: "Jūs atmetāt svētās himnas, svētās melodijas, svēto un tīro prieku! Jūs nicināt jūsu tēvu mūziku, kuri pielūdza sirds �ķīstībā. Tā ir jūsu lepnā sacel�anās pret visu veco. Jūs gribat piedzīvot Apustuļu darbu brīnumus, bet ne jūsu tēvu �ķīstību. Jūs atteicaties no Garā dzimu�as mūzikas un pieķeraties �īs pasaules mūzikai."

4. Dievs meklē uzvarētājus, kuri ilgosies pēc veciem, iemītiem ceļiem un atradīs pareizo virzienu.

jūs lūdzu visa tā vārdā, kas ir sakrāls un svēts Dieva acīs: uzklausiet �os pravie�a Jeremijas vārdus: "Uzlūkojiet dņves gaitas ceļus un izpētiet, kur� ir senlaikos bijis tas labais svētības un laimes ceļ�, tad staigājiet pa to, un jūsjļtradīsiet mieru savai dvēselei!" Bet tie atbildēja: "Mēs negribam pa to staigat.r (Jeremijas 6:16) Nav domāts, lai tikai vecās dziesmas un himnas tiktu izceltas, bet tās nevajag nolikt pie malas, to vietā radot kaut ko vieglu un seklu.

Uzklausiet arī, lūdzu, dievi�ķo sargu, kuru Tas Kungs nolicis, lai viņ� bazūnētu, brīdinot no briesmām un Dieva nelabvēlības. "Klausieties uz taures skaņām!" Bet tie atbildēja: "Mēs negri�bam klausitiesr (Jeremijas 6:17) Dievs dod sargus, kuri bridina, lai nepiedalāmies "neauglīgos tumsības darbos" (Efezie�iem 5:11).

�o vardu rakstītājs ir viens no sargiem, kuru Tas Kungs nolicis uz savas tautas mūra, un viņa vēsts ir bazūnes sauciens uzklausīt Tā Kunga vēsti. Daudzi, kā Jeremija, pravietoja,ne�klausīsies. Viņu ausis un sirdis ir aizvērtas. Viņi ir pielaulāti savai mūzikai un negrib dzirdēt, ko Gars runā. Jesaja izsaka brīdinājumu "bērniem", kuri vienojas grēkot: "Lāsts berniem, kuri neņem padomu no Manis; tie krāj grēku uz grēka" (Jesajas 30:1 angļu tulk.). >

Gars saka: "Sper dro�u soli. Izmeklē visas vecās himnas, svēto tēvu mūziku, vismaz ieklausies viņu vēstī. Viņu dziesmās ir svēta mācība, kas mums �odien tik vajadzīga. Krīti uz sava vaiga Dieva priek�ā un lūdz, lai Viņ� atklāj pareizo, kas patīk debesīm. Atklāj labu, tīru, svētu mūziku, un tā turpini. Nekad nenes Godības Ķēniņa priek�ā kaut ko samaitātu. Dari kā Ias Kungs grib; un tev būs dziļ� miers dvēselē. Ja nē, tad būs tikai posts un bēdas!"

Man apnīk klausīties roka aizstāvjus un viņu saucienus, ka tiekot pievilkti neatgrieztie. Tas jau sen ir Romas katoļu argu�ments, ar ko tie attaisno savus misionārus, kuri jauca pagānu dievkalpo�anu un ārdīja to tradīcijas. Tas nevar dot sirds pār�maiņu! Farizeji meklēja jaunatgrieztos, bet viņi tos pārvērta tumsības bērnos. Nevar bērnus barot ar indi un sagaidīt, lai tie dzīvotu. Vienīgi tīri augļi izturēs pārbaudi Soģa krēsla priek�ā.

Mūsu dienās ir tendence svētīt un apkampt visu, kas liekas patiess un izceļ Jēzus vārdu. Cik bīstami! Ne visi, kas saka "Jēzus, Jēzus", ieies debesīs (skat.Mateja 7:21). Da�i dara netaisnus darbus, un Jēzus viņus nepazīst. Lai pievilktu ļaudis, tiek pielietotas visādas ļaunas metodes.

No sirds pilnības

Kas ir sirdī, to izsaka mute. No tīras sirds plūdīs tīra mūzi�ka, no velni�ķas sirds plūdīs neskaidra mūzika. Tīrs un netīrs ūdens nevar plūst no tā pa�a avota, un no tīras sirds nevar nākt tīra un netīra mūzika.

Dievs ir ļoti norūpējies par to sirdīm un dzīvi, kuri izpilda un klausās pasaules mūziku. Ja sirds nav tīra Dieva priek�ā, tad viss, kas nāk no mutes, ir samaitāts. Visjaukākā Kristus pagodi�no�ā dziesma, ja tā nāk no grēcīgas, Dieva pretinieka sirds, ir negantība Dievam. Ja pusaudzis klausās tikai majestātiskus un melodiskus psalmus, bet, ja viņa sirds un ausis nav tīri Dieva priek�ā, tad viņ� jeb viņa tikpat labprāt noklausīsies arī vis�trakāko pankroku.

Kāds izpildītājs vai izpildītāju grupa var celt priek�ā vis�labāko dziesmu no baznīcas repertuāra, bet, ja viņu sirdīs ir kāds slepens grēks vai grēcīgas domas un aprēķins, viņu mūzi�ka ir tikpat samaitāta kā skarbais roks.

"Cilvēks redz, kas parādās viņa aam, bet tas Kungs uzlūko sirdi" (l.Samuēla 16:7). Tomēr ārējais izskats ir auglis no tā koka, kur� aug sirdī.

Kas ir roka mīlētāju un viņa izplatītāju sirdīs? Tas ir jautā�jums, kas Dievam rūp. Vai tur ir sacel�anās? Jeb vēl palikusi mīlestība uz pasauli? Vai tur ir vēlē�anās pēc pasaules mūzikas, vienalga cik ļaunas, un ir arī vēl cerība uz debesīm? Esmu novērojis, ka daudzi jaunie rokmūzikas entuziasti pārdzīvo pretestības stadiju. Viņu mūzika atspoguļo vienkār�i viņu iek�ējo sajukumu un izmisumu. Pats Dievs nevarētu piedabūt, lai viņi atlai� savu roka elku.

Esmu arī novērojis, ka roka izpildītājiem nav liecības par dievi�ķu dzīvi un atdalī�anos no pasaules. Daudzi vēl dzer, sevi�ķi vīnu un alu. Da�i vēl lieto narkotikas. Jo "smagāks" viņu roks, jo vairāk viņiem kompromisu. Klausoties viņu mū�zikā, garā tūliņ varu pateikt, kāda ir viņu apslēptā iek�ējā dzīve.

Dievs saka kaut ko ļoti spēcīgu visiem, kas grib dzirdēt. Dievs skatās, par jo jūs esat kļuvu�i, un ne tikai uz to, ko jūs dziedat un kā to izpildāt. Kā ir ar dziedātājiem, mūziķiem, orķestrantiem? Vai esat patiesi salauzti Tā Kunga priek�ā, vai pavadat stundas Viņa svētā tuvumā, lai atļautu Svētajam Garam rakties dziļi jūsu sirdīs? Vai cītīgi meklējat Viņa Vārdā, paklau�sot tam, lai realizētu to savā dzīvē? Vai apzinaties, ka viss, ko darat uz skatuves, ir audzino�s, Kristu pagodino�s un svēts? Jeb jūs gaidat tikai uzslavu un jūsu talanta apbrīno�anu? Izlietojat Jēzu tikai kā pakāpienu laicīgai uzslavai? Vai jūs redzat Jēzu sē�am pirmajos solos un vai Viņ� var nosēdēt visas program�mas laikā? Vai ir kāda lepnuma sakne tevī? Vai salīdzini sevi ar citiem? Vai domā, ka esi sevi�ķs un unikāls? Dievs skatās, kādi ir mūsu motīvi. Kristie�u izplatītajās programmās ir tik daudz izrādī�anās! Daudzi izpildītāji grib iegūt laicīgo mūziķu at�zinību, tāpēc viņi aiziet tik tālu, ka nosauc to vienkār�i par Jēzus mūziku. Liels kauns! Viņiem vajadzētu izbeigt lietot Jēzus Vārdu kā līdzekli, lai gūtu slavu, un pāriet laicīgajā rok�mūzikā. Da�iem pietrūkst tikai viens solis.

Kā ir ar ierakstu un kase�u pircējiem, koncertu apmek�lētājiem un radioklausītājiem? Vai patiesi varat pielūgt Dievu pie roka akordiem? Vai roks jūsos kaut kur dziļi dziļi lejā ko neuztur un nebaro, ko jūs nevarat izskaidrot? Vai varat teikt, ka Jēzus Kristus ir Kungs un Ķēniņ� jūsu dzīvē un ka Viņ� jums nozīmē vairāk nekā rokmūzika? Ja Viņ� prasītu, lai atsakāties no rokmūzikas, vai jūs to darītu?

Man ir iemesls jautāt visus �os svarīgos jautājumus. Jēzus Kristus draudze ir aizmigusi, gani ir aizsnaudu�ies vai dzenas pēc saviem sapņiem. Vienīgi aizmigusi draudze varēja pielaist, ka viņā notiek tāda apgānī�ana. Tautu drīz sagaida �ausmīga sodība, viss draud drīz sakrist un sabaikt. No visām pusēm būs panika un histērija. Visa tā vidū Dievs uzcels svētu uzvarētāju atlikumu; un daudzi no tiem būs jaunie�i. Tas Kungs gatavo savu līgavu kāzām. Drīz mēs iesim uz mājām, lai būtu pie Viņa. Visas lietas ir gatavas. Kristus jau pacēlies no savas vietas, un drīz Viņ� būs savienots ar savu līgavu.

Kāda veida mūziku dziedāsim, kad iesim Viņu satikt? Vai tā būs par uzvaru, svētumu, prieku mūsu Kungājeb tā būs atbalss no kāda pagānu koncerta? Ja zināsi, ka drīz būsi paradīzē, kāda dziesma tad atskanēs no tavām lūpām? Redzot, ka viss sāk degt un visi elementi sāk kust no lielā karstuma, kāda veida personām mums jābūt?!

Pārceļaties savā prātā uz laiku, kad būs pienākusi jūsu pē�dējā stunda zemes virsū. Pēc da�iem mirkļiem skatīsit Viņa godības pilno seju. Tu dziedāsi kopā ar mocekļiem, kuriem viņu uzticības dēļ Jēzum tika atņemta dzīvība. Jums pievieno�sies eņģeļu koris. Tur būs redzami un dzirdami nekad neredzēti instrumenti, un spēlētāji būs serafi, kuriem pievienosies ķerubi. Gribu jautātkāda veida mūzika būs �ī? Vai tā izklausīsies pēc roka? Bet varbūt tev būs jānokar galva un jāsaka: godības dziesmu nebiju gan vēl dzirdējis. Kad redzēsi To Kungu, vai Viņ� svētīs tavu dziesmu? Varbūt redzēsi, ka esi dziedājis nepareizu dziesmu. Es gan gribu jau tagad dziedāt to dziesmu, kuru dziedā�u tur. Tā ir vienkār�a pielūg�anas, godinā�anas dziesma, ko dziedā�u savam svētajam un dārgajam Glābējam.

Spriedums rokam Dieva nama

Dieva rokā ir dzīvības un nāves atslēgas, un Viņ� ir devis spēcīgu liecību, atņemot dzīvību tādiem rokmūziķiem kā D�imijs Hendriks, D�cins D�oplins, Elviss Preslijs un D�ons L.cnons. Viņi tika apklusināti. Roka karalis ir paņemts prom. Tie ir miru�i!

Sodība iesākas pie Dieva nama. Kāda tā ir liecība, ka tāds ļaunums nepaliek ilgi nesodīts! Ja nāve tik ātri piemeklē ļaudis ārpus Viņa nama, cik traģiski būs, kad Viņ� pēk�ņi nāks savā namā, lai to sodītu un �ķīstītu! Viņ� liks cirvi pie saknes! Viņ� aizpūtis visas pelavas, paliks tikai kvie�i. Mums būs jāpieredz briesmīga sodība, kas nāks pār visu negantību. Ja turpināsi kalpot roka dievam, tu ar to atsakies no Dieva svētuma un krāj sev sodību. "Ja jūs aizmirslsit To Kungu un kalposit sve�u tautu dieviem, tad Viņ� no jums novērsīsies, un Viņ� liks ļaunumam nākt pār jums, un Viņ� iznicinās jūs pēc tam, kad Viņ� jums tik daudz laba darījis" (Jozuas 24:20). Es �eit neuzskaitu Vecās Derības lāstustic ir morāles principi par sodību, kas izskan cauri visam Dieva Vārdam.

Pēdējā laikā pat roka aizstāvētāji uztraucas par kristie�u pankroku. Viņi saka: "Viņi ir aizgāju�i par tālutas ir par daudz." Bet ko gan jūs sagaidījāt, kā tas var beigties? Pati elle smejas. Tās ir tā pa�a koka saknes. Svētais Gars tās ir nesis gaismā, tāpēc skaidri nāca redzami augļi. "Tik tie�ām, kā Es dzīvoju",saka Dievs Tas Kungs,"tāpēc, ka tu apgānīji Manu svēto vietu ar saviem riebīgajiem dievekļiem un ar visādu negantību, Es novērsī�u savu aci no tevis bez līdzjūtības, Es netaupī�u neviena" (Ecechiēla 5:11).

Ārā no Dieva nama! Lai pazūd visa �ī roka izrādejūsu nokrāsotās pretīgās sejas, uzkrīto�ie apģērbi! Ārā lai nāk viss, kas zaimo svētumu! Ārā ar visiem maldino�iem vārdiem un "Jēzus" piesauk�anu! Ārā ar visu zaimo�anu, kas pārvēr� mū�ī�go pestī�anu par laicīgu izpriecu. Jums drīz būs jāsatiekas ar Soģi, kur� jau agrāk ir sodījis D�imiju Hendriksu, D�einsu D�oplinu, Elvisu Presliju, D�onu Lenonu. Viņi "aiz�ūpojās" uz elli, un jūs atsakāties mācīties no viņu traģēdijas.

Jaunie kristie�i, kuri esat �īs mūzikas cienītāji, uzklausat mani. Tāda veida ļaunums nav nevainīgs un nekaitīgs. "Kas ir draugos ar nepra�ām, tas piedzīvos nelaimi" (Sālamana pam. 13:20). Jūs rotaļājaties ar pārdabīgu uguni, jūs draudzējaties ar tumsības spēku valdniekiem. Da�i no viņiem ir kā gaismas eņģeļi, kas sūtīti, lai pieviltu. Da�i no viņiem ir melu garu va�dībā no elles, bet viņi to nezina. Viņi saka, ka ir ticīgie, bet viņi sludina citu Jēzu. Arī velns tic, bet dreb pie Jēzus vārda. Viņi pārkāpj vienu no visskaidrākajām pavēlēm, un viņi cen�as arī jūs piedabūt pie nepaklausības. Pāvils brīdina:

Nevelciet sve�u jūgu kopa ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticī�gam ar neticīgo? Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīva Dieva nams, kā Dievs ir sacījis:"Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es bū�u viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis. Tāpēc aizeita no Viņa vidus un no�ķiraties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir ne�ķīsts, tad Es jūs pieņem�u. Tad Es bū�u jums par Dievu un jūs būsit Man par dēliem un meitām",saka Tas Kungs, Visuvaldītājs. (2.Korintie�iem 6:14-18)

"Neko sve�u Manā svētnīcā"

Tie draudzējas ar sve�iniekiem. (Jesajas 2:16 angļu tulk.)

Vai Dievs ar to joko? Tie�i pretēji! Viņa dusmas iekaist pret visu un ikkatru, kas Viņa namā ir sve�s un negantība. Pravietis Ecehiēls brīdināja:

Jūs ļāvāt ienākt sve�iniekiem, kas neapgraizīti sirdī un miesās, Manā svētnīcā, un tie ar savu klātbūtni aptraipīja Mana nama svētumu, kad jūs Man upurējāt Manu maizi, taukus un asinis un tā lauzāt derību ar Mani bez visām pārējām jūsu nelietībām. Jūs nepildījāt pa�i savu svēto kalpo�anu, bet saucāt citus, �os sve�iniekus, savā vietā kalpot Manā svētnīcā. Tādēļ saka Dievs Tas Kungs: "Nevienam sve�iniekam, kas neapgraizīts sirdi un miesās, nebūs ieiet Manā svētnīca, nevienam sve�iniekam, kas dzīvo Israēla tautas vidū. Toties Ievītiem, kas atkritu�i no Manis, kad Israels bija nomaldījies un pēc savas atkri�anas no Manis skrēja saviem elkiem pakalpot mana svētnīca kā sargiem dievnama vārtos un namu apkopt, tiem bus kaut tautas dedzināmos un kaujamos upurus un but vienmēr savu tautas brāļu rīcībā, lai varētu tiem pakalpot. Tāpēc, ka tie viņiem kalpoju�i elku priek�ā un kļuvu�i Israēla namam par iemeslu apgrēcībai. Es paceļu pret tiem savu roku zvērestam",saka Dievs Tas Kungs,"lai tiem būs izpirkt savu noziegumu. Tiem nav atļauts Man tuvoties kā priesteriem, priesteru pienākumus pildot, un aizskart jebkādus manus svētumus, bet tiem būs nest savu kaunu un griezt par labu tās nelietības, ko tie darīju�i." (Hcechiēla 44:7-13)

Tas ir baismīgs Vecās Derības pravietojums, ko vajadzētu dzirdēt ari mūsu laikā: "Jūs esat ievedu�i sve�iniekus Manā namā, kas dara sve�as lietas un piespie� Dieva ļaudis, kaut gan pa�i nepieder Tam Kungam, kalpot saviem elkiem. Es pacel�u savu roku pret tiem. Es viņus vairs nepazī�u; viņi dārgi samak�sās par tādu necieņu pret Mani." Lasi par to! Tas viss ir rakstīts! Tā reiz notika ar Israēlu, bet �ī sodība nāks atkal par visu sve�o, neganto, kas notiek Dieva namā. Pēk�ņa nāve! Tas notika ar Ananiju un Safiru Jaunās Derības draudzē, tas var notikt atkal. Svēto Garu nevar piekrāpt. Savu nodo�anos Dievam nevar sadalīt divās daļās un daļu paturēt sev.

Nevar būt pielūg�anas, ja uz mūsu lūpām ir Baāla vārdi

Jo Es gribu piespiest viņas muti un lūpas nekad vairs ne�lietot Baāla dievību vārdus. (I lozejas 2:19)

Dievs saka: "Mani īstie pielūdzēji nekad vairs neatkārtos tās lietas, kas atgādina viņu veco dzīvi un agrākos elkus". Baāls un Bābele ir Bībeles teoloģiski sinonīmi. Tie attēlo iek�ēju sa�jaukumu, apsēstību un visu, kam sakars ar elkiem.

Sātanam ir izdevies ievest Dieva namā mūziku, kas rada sajukumu, kam ir nodoms dabūt dvēseles zem �ī gara iespaida. Hozeja pravieto, ka Dieva ceļ� �ķīstī tos svētos, kuri ir miru�i �īs pasaules ļaunumam, kuri nekad vairs negrib minēt to, kas pieder Baālam, tas ir visam, kas rada sajukumu un attur no no��ķir�anās Dievam.

Ieeju kādā kristie�u grāmatu veikalā, aplūkoju tur plates, un man liekas, ka esmu iegājis kādā rokmūzikas centrā. Vai esiet redzēju�i pēdējā laikā attēlus uz �īm platēm? Tie atgādina netīras saslaukas. Tā saucamās kristie�u rokgrupas ir ar dēmo�nisku un raganām līdzīgu sejas izteiksmi, ar �ūsku un citu nejauku radījumu attēliem uz drēbēm, it kā no pa�as elles.

Aiz visa tā stāv elku dievs Baāls, un es ticu, ka daudz no �īs mūzikas ir radīta homoseksuāļu prātos, kokaīna vai citas narkotikas iespaidā. Ir redzams tikai sajukums un sātaniskas derības attēls. Kristie�u mūzika vispār paliek sliktāka kā lai�cīgā. Kā sātans gavilē, kad tie nāk zem viņa iespaida! Dievu mīlo�s, Kristum nodevies mūziķis nevar sadarboties ar tum�sības spēkiem un nākt zem sātana iespaida.

Saku ar Dieva Vārda autoritāti, ka, ja esam vienoti ar Kristu, neiespējami lietot un minēt netīrus vārdus. "Es gan nemitīgi sutīju pie jums visus pravie�us, Manus kalpus, lai viņi agri un veļu sludinātu: Nedariet jel tādu negantību, ko Es ienīs�tu!" (Jeremijas 44:4) Vienīgi Jēzus Kristus nicinātāji var turē�ties pie tā, ko Dievs ienīst. Tikai Dieva pretinieki var pirkt �īs plates. Vienīgi tie, kam dalīta sirds, var apmeklēt viņu koncer�tu vai noskatīties viņu videokaseti. Viņu videokasetes ir dēmo�niskas un zaimojo�as. Sajukuma gars, kādā tās ir dzimu�as, pamazām pārņem dvēseli, un tā tiek novesta pie Baāla altāra. Smejies, ja gribi, bet tu esi brīdināts.

Draudze tagad ir pārāk vāja, lai no�ķīstītos no negantās mūzikas Dieva namā. Es ticu, ka Dievs pats tagad �ķīstīs draudzi. Viņ� ir solījis parādīties Ciānā un svētās dusmās tīrīt savu klonu. Viņ� grib pārmācīt ļaunākos pretiniekus. Viņ� cels īstu garīgo pielūdzēju kopu, kas atmetīs visu zelta teļa mūziku. Nav tālu laiks, kad rokmūziķi pazaudēs savus kristie�u klau�sītājus. Viņas sekotāji izgaisīs. Jēzus, kas reiz izdzina no temp�ļa visus naudas mijējus, izdzīs no Dieva nama ari visus sve�os garus ar viņu lēto izrādi un sensacionālismu, gaismām, un visus tumsas bērnus, kas izliksies par gaismas bērniem.

�ī mūzika turpināsies grēka un kompromisa vietās, bet �ķīsto un neapgānīto sirdīs un Dieva namos tā izzudīs. Tie, kas turpinās sevi saistīt ar �o velni�ķīgo mūziku, kļūs vēl ļaunāki un tiem paliks aizvien sliktāk, līdzīgi kā viņu pasaulīgajiem varo�ņiem; mūzika kļūs aizvien ļaunāka, koncerti spēcīgāki; tos apmeklēs tikai da�i ticīgie neticīgo vidū. Tā saucamie pankmūzikas koncerti būs ar dēmonisku raksturu un tos apmeklēs tikai tie, kuri kalpo citam Kristumviltus kristum. Visi patiesie pielūdzēji atstāsies no tiem, paliks tikai atkritēji un remdenie.

Ja jūs neticat tam, ko esmu pravieto jis, ticiet vienam: Dievs izmēzīs �o mūziku no sava nama! Rokmūziķi un pankrokeri tiks aizdzīti no Jēzus vaiga uz visiem laikiem! Svētais Gars ir apņēmies darīt, lai Kristus tiktu pielūgts Garā un patiesībāne caur dēmoniskiem kanāliem. "Tapat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tās neatgriezīsies pie Manis tuk�ā, bet pirms tam jaizdara tas, ko Es veļos, un jāizpilda savs uzde�vums, kādēļ Es to sūtīju" (Jesajas 55:11).

Beidzot mēs nonāksim pie Kristus mīlestības

Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības.

(l.Jāņa 2:15)

Vai vajadzīgs vēl kāds cits arguments? Visu noteic mūsu mīlestība uz Jēzu. Vai mūsu mīlestība uz Jēzu ir lielāka nekā uz visām pasaules lietām, ieskaitot viņas mūziku? Vai tu vari izjust Jēzus sāpes pret visu to, kam ir �īs pasaules nokrāsa? Vai tava mīlestība uz Viņu neliek atrauties no visa tā kā no sērgas? Es saku "jā".

Vienīgais iemesls, kāpēc �īs pasaulīgās lietas varēja tā at�tīstīties pie mums, ir mūsu atdzisu�ās mīlestības dēļ. Mīlestība pie daudziem izdzisaienāca ļaunums. Griezies atpakaļ karstā mīlestībā uz Jēzu, un tev nevajadzēs, lai kāds tev norāda uz grēku. Tu to zināsi, jo tava mīlestība uz Jēzu to tev atklās.

Ja mū�ībā mūs pazīs kā visļaunāko no visām paaudzēm, tas nozīmē, ka visa tā pēcgalā mēs beidzot Viņu iemīlēsim. Dievs, palīdzi mums! Dievs man neteica, lai gaidu rezultātus no �īs nodaļas, bet Viņ� man pavēlēja bazūnēt un brīdināt kristie�us, ka Viņ� izdzīs no savas patiesās draudzes visu velna mūziku. Tā kā Dievs sūtīja Jesaju, lai viņ� brīdinātu Israēla tautu. Dievs sūta mani, lai es brīdinu jaunatni; da�i atgriezīsies, bet citi tikai nocietinās savas sirdis un kļūs gatavi sodam.

Ej un saki �ai tautai: "Dzirdēt gan dzirdat, bet nesaprotat, redzēt gan redzat, bet neizprotot un neapjēdzat". "Apcie�tini �ās tautas sirdi un padari tas ausis nedzirdīgos un apstulbo tai acis, ka tā neredz ar savām acīm, nedzird ar savām ausīm un nesaprot ar savu sinli un neatgrie�as, lai taptu dziedināta. (Jesajas 6:9,10)

Un vai tie klausa, vai neklausa, jo tie ir pretestībai noskaņota cilts,tiem jāzina, ka pravietis ir viņu vidū.

(Ecechiēla 2:15)

Cilvēka bērns, Es tevi esmu ielicis par sargu Israēla namam. Kad tu uztversi kadu vārdu no Manas mutes, tad tev tie jāpamāca un jābrīdina Mana vārdā.

(Fcechiela 3:17)

Ja mēs stāvam Dieva pusē, mums ir jānostājas pret roku, jālūdz par tā izbeig�anu un jāatteicas atbalstīt jebkuru kristieti jeb staciju, kas veicina tās izplatī�anos.

Vārds garīgiem mūziķiem un �īs mūzikas mīļotājiem

Tie, kas ir garīgi un pieaug Jēzus Kristus atziņā, attīsta savas garīgās iz�ķir�anas spējas un saņem arī vairāk spēka iz�ķirt. Kam slāpst un kas ir izsalku�i pēc taisnības, kas vairāk laika pavada lūg�anā un Dieva Vārda lasī�anā, tie ļoti ātri varēs at�ķirt, vai mūzika nav dzimusi no tumsības sfērām. Jēzus Kristus sekotāji var viegli at�ķirt, vai kāds mūzikas izpildītājs jeb grupa dzied laicīgās mūzikas stilā. Viņi var pasacīt, kad izpildītājs vai grupa uzstājas Garā vai miesā. Kas tīrs un svēts, uz tā vienmēr ir Svētā Gara zīmogs. Ja mūzika ir ļauna, garīgs cilvēks izjūt iek�ēju noskum�anu.

Esmu novērojis, ka visi bez izņēmuma, kuri dziļi node�vu�ies lūg�anas dzīvei un mīl To Kungu, noteikti atraujas no skarbās, griezīgās mūzikas. Viņi slāpst pēc mūzikas, kas dvēseli mierina. Viņiem patīk mūzika, kas izceļ un slavē Jēzus vārdu un kas pamudina nest Dieva priek�ā salauztu un sagrauz�tu sirdi. Tā var būt skaļa vai klusa, ātra vai lēna; mūzikai, kas skar garīga cilvēka dvēseli, nav roka pieskaņas.

Parādi man kādu pazemīgu, Dievam nodotu lūdzēju mūzi�ķi; un es tev norādī�u uz tiem, kas mīl Svētā Gara apdvestu un svaidītu mūziku. Tāds mūziķis vai grupa grib labāk palikt nezi�nāms un aizmirsts nekā ies ar vieglprātīgo, bezrūpīgo, atkritu�o pūli. Rokmūzika Evaņģēlija sekotāju aprindās izmirtu vienā nedēļā, ja katrs mūziķis salūztu Tā Kunga priek�ā, ja viņam būtu vīzija par bijājamo Dieva svētumu.

Lai neviens mani nepārprot, cs nesaku, ka atteik�anās no pasaulīgās mūzikas var glābt dvēseli. Saku vēlreizmēs esam glābti �ēlastībā, ne ar darbiem. �ī vēsts ir par paklausību mīles�tībā. Mēs iegūstam dro�ību pie asinīm aptraipītā altāra. Mūs �ķīstī Dieva svētais Vārds. Lai Dievs �ķīstī mūs visus!

Israēls ir aizmirsis savu Radītāju un cēlis sev pilis, arī Juda joprojām ierīko sev liela skaitā nocietinātas pilsētas. Bet Es lik�u ugunij uzliesmot viņu pilsētas, un tā aprīs viņu greznās ēkas. (Hozejas 8:14)

Es drebu par to, ko Dievs man liek sludināt un norāt �inī nodaļāpar pilsētu un tempļu cel�anu. Hozeja pravietoja pret cilvēkiem, kuri, būdami Dieva vīri, domāja, ka viņi ceļ svētnī�cas, bet Jehova skatījās uz tām kā uz kapenēm.

Cik patētiski tiek tēlots Dieva ļau�u nedzīvs rituāls. Viņi aizmirsa Dievu un cēla Viņam pilsētas un tempļus. Vēsture at�kārtojas un tas notiek atkal. Tauta ir pie atkri�anas, bet Dieva ļaudis nav spējīgi izdzīt dēmonus.

Hozeja sludināja, ka Dievs nāks pret savu namu "kā ērglis" pār tiem, kuri sauc Viņam pretī: "Tu esi mītsu Dievs, mēs, israelie�i, pazīstam Tevi" (Hozejas 8:1,2). Bet �ie vīri, kuri ap�galvoja, ka pazīst Dievu, �ie pilsētu un tempļu cēlāji, bija "atmetu�i visu, kas ir labs" (Hozejas 8:3) un faktiski ienaid�nieks viņus vajāja uzņemties �o projektu, kas Dieva acīs bija negantība. Viņus vadīja melu gari.

Dievs uzskatīja tempļa cēlājus kā "bezdievīgus traukus" (Hozejas 8:8). Viņi tērēja laiku, enerģiju un pūles, ceļot pilsē�tas un tempļus. Pravietis Ecehiēls sauca, ka viņi tos ceļ pa�i sev. "Un pēc visām savam ļaunprātībāmlāsts, lāsts par tevi!saka Dievs tas Kungs,lieta nogāja tik tālu, ka tu augstienēs ierīko�ji upuru laukumus un elku dievu pielūgsmes vietas kairā kaut ari nelielā klajuma" (Ecechiēla 16:23,24).

Kamēr tic bija nodarbināti ar pilsētu un tempļu cel�anu, Dievs teica, ka patiesais Dieva nams ir atstāts novārtā. Caur Jeremiju ir izteiktas Dieva skumjas par viņu neizpratni novērtēt īstās vērtības.

Bēdas Man Manas nelaimes dēļ! Sitiens, kas Mani ķēris, ir smags! Bet es saku:Tas ir Manas cie�anas, Man tās jānes! Mana telts ir sagrauta, visas telts saites sarautas. Mani bērni Mani atstāju�i, to vairs Man nav, nav neviena, kas turpmāk uzceltu Manu telti un [xirklatu to ar telts segu! Mani gani ir biju�i apmāti, un nav meklēju�i To Kungu, tādēļ tiem nebija panākumu un viss viņu ganamais pulks ir izklīdis. (Jeremijas 10:19-21)

Kāds �ausmīgs bēdu pārņemts Dieva spriedums! Mācītāji un evaņģēlisti pavada savu laiku, ceļot sev mājas un tempļus, atstādami novārtā savas avis, ļaujot tām izklīst, un atstumjot īsto templi, kas nav rokām celts.

"Salamans uzcēla Viņam namu. Bet Vtsaugstakais nedzīvo rokām darinātos namos, kā pravietis saka: Debess ir Mans goda krēsls, un zemeManu kaju pamesls, kādu namu jūs Man uztaisīsiet, saka Tas Kungs, vai kur ir Mana dusas vieta?" (Apustuļu d.7:47-49) Pāvils saka: "Vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņē�mu�i no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pa�iem?" (1.Korintie��iem 6:19) Un vēl: "Bet Kristus kā dēls pār Viņa namu, Viņa nams esam mēs, ja drosmi un cerību, ar ko lepojamies, stipru paglabājam līdz galam" (Ebrejiem 3:6).

�ī muļķīgā cilts ceļ dārgas un pārāk lielas baznīcas, torņus, pilsētas, atpūtas namus, kristie�u stadionus un atpūtas centrus, sagādājot Dievam skumjas; tas skumdinātu arī Pāvilu. Dieva cilvēki ceļ nepareizas celtnes! Dieva sauciens ir: "Kas turpmāk uzceltu Manu telti un pārklātu to ar telts segu?" (Jeremijas 10:20)

Dieva cilvēki �odien ceļ visu ko un saka, ka ceļ "Dievam par godu". Bet kā varam pavairot Viņa godu, ja Viņam jau pie�der viss gods?

Vai Dievam ir gods no tā, kā Viņa kalpi ceļ tempļus par salaupīto? Dievs saka: "Jo Es, Tas Kungs, mīlu taisnību un ienīstu laupījumu" (Jesajas 61:8). Dievam tiek nolaupīts dār�gais laiks, kas Viņam pieder. Visas �īs stundas, kuras tiek pavadītas skrie�anā, laicīgās rūpēs, naudas plānu kal�anā, Die�va ļaudīm būtu jāizlieto lūg�anā un Dieva Vārda tuvumā. Dieva ļaudīm sevi jāatdod lūg�anai un Vārdam. Viss, kas viņus attur no �īm lietām, ir nosodījuma vērts.

Vai tas pagodina Dievu, ja ganam ir jācērpj savas avis, lai varētu realizēt savu sapņoto projektu, un atkal turpināt cirpt, lai viņa pasākums varētu zelt? Tā ir ļoti svarīga lieta Tā Kunga acīs, un neviens Dieva vīrs nevar skatīties garām �im Dieva brīdinājumam par Viņa avīm. Es dzirdu �o bēdīgo avju blējienus no daudzām vietām. Jcsaja to izsaka tā: "Kā jus uzdro�ināties postīt Manu tautu un ne�ēlīgi mtl dubļos viņu cil�vēcisko cieņu?" (Jesajas 3:15)

Jeremija raudāja: "Mana sinJs mani ir salauzta, visi mani locekļi dreb un es esmu ka piedzeries, ka tads, ko vīns pār�varējis Tā Kunga un Viņa svēto vārdu priek�ā" (Jeremijas 23:9). Joēls �ēlojās: "Avis ir izģindu�as un panīkst" (Joēla 1:18). Jesajam bija visstiprākais nosodījums rijīgiem ganiem; tie ir vārdi, kas liek man nosarkt:

Visi viņu sargi ir akli, bez izpratnes, tie ir mēmi suņi, kas nemāk riet, tie guļ un sapņo, tie mii miegu. Bet viņi ir ari rijīgi suņi, kas nav paēdināmi. Tai pa�ā laikā viņi ir ari gani bez sapra�anas un atziņas, viņi visi raugās ikviens tikai uz savu ceļu un meklē tikai savu labumu.

(Jesajas 56:10,11)

Pravie�a dusmas uz ganiem bija ļoti lielas viņu lielās pat�mīlības dēļ, jo viņi bija tik aizņemti, darot savas pa�u lietas, īstenojot savus pa�u projektus, kamēr "taisnais aiziet bojā un neviens to neņem pie sirds" (Jesajas 57:1).

Padomājiet par to! Taisnais aiziet bojā! Nevis netaisnais, bet �ēlīgais un labais. Un kāpēc? Gani bija apņemti ar saviem pa�u sapņiem un aizmirsu�i avis. Ja Dieva vīri būtu tikai uz pusi ieinteresēti savu ļau�u vajadzībās un svētuma atdzim�anā kā jaunu ēku projektu realizācijā, tas nevarētu notikt. Jeremija sacīja: "Mana tauta bija kā pazudu�as avis, viņu gani bija tās maldināju�i, vadājot kalnos pa nepareiziem ceļiem, tas gāja no kalna uz pakalnu un aizmirsa savu novietni" (Jeremijas 50:6).

Gans, kur� ceļ templi bez Dieva norādījuma, barojas no ganāmā pulka taukiem. Dievs to neatļaus. Viņ� izsaka savas dusmas caur pravie�iem. Ecehiēls brīdināja:

Cilvēka bērns, vērs savus pravietojumus pret Jsraela ganiem, saki �iem ganiem: Tā saka Dievs Tas Kungs: Bēdas Israēla ganiem, kas ganīju�i tikai [xi�i sevi! Vai ga�niem nebija avis ganīt? Jūs viņu pienu gan dzerat, ar viņu vilnu ģērbjaties un kaujat taukas, bet avis vispārīgi jūs neganāt. (Ecechiēla 34:2,3)

Es apmeklēju vietas un pilsētas, kur ir liels bezdarbs un strādājo�ie saņem mazu atalgojumu. Visapkārt ir grūtības. Vecākiem ļaudīm gandrīz nav ko ēst. Fermerim jāslēdz fermas, daudziem ir bankrots. Tomēr neticami, ka tur ir mācītājs, kas ceļ lielu templi. Ļaudis viņu mīl, un viņ� saka tiem, ka Dievs viņiem pavēl to celt. Un viņ� ceļ. Redzu nabaga avis �ai draudzē, kuras pūlas ziedot tik daudz, lai mācītājs varētu reali�zēt savus sapņus, un es dzirdu, ka man ausīs skan �ie �ausmīgie vārdi:

Tā saka Dievs Tas Kungs: Es cel�os pret �iem ganiem. Es atprasī�u savas avis no viņu rokas un izbeig�u viņu gana amatu, lai tie negana pa�i sevi. Es atrau�u savas avis viņu mutei, lai tās nav viņiem vairāk par barību.

(Ecechiēla 34:10)

Dzirdēju kādu televīzijas evaņģēlistu, kur� mēģināja attais�not savus daudzmiljonu dolāru izdevumus viņa projektētai dār�gai celtnei. Viņ� teica ļaudīm: "Jūs varbūt esat nabadzīgi un jums vajadzēs aizņemties no kāda, lai sūtītu man dāvanu, bet Dievs jums to atmaksās." Ecehiēls izsaucās: "Tie biju�i kā rūcēji un laupījuma kārlgi lauvas, tie noriju�i cilvēku dzīvības, salaupīju�i bagātību un mantu, tie vairoju�i tur atraitņu skaitu" (Ecechiēla 22:25).

Kad dzirdu �ēlos saucienus, neticamo taisno�anos un nau�das izspie�anu no trūcīgajiem ļaudīm, tad dzirdu pravie�a Cakarijas vārdus: "Bet viņu gani ne�ēlo tās" (Cakarijas 11:5). Habakuks saka: "Bēdas tam, kas ceļ pilsētas ar asins izlie�anu, un kas pilis uztaisa ar netaisnību! Ievērojiet, vai tas tā nav Tā Kunga Cebaota nolikts, ka tautas nopūlas tikai tādēļ, lai uguns izpostītu viņu pūliņu augļus, un ka boja jāaiziet tam, kādēļ tau�tas tik neatlaidīgi ir pulēju�ās" (Habakuka 2:12,13).

Gani, kas lieto Dieva Vārdu kā naudas ieguves avotu, uz�brūk Dieva svētuma jēdziena pareizai izpratnei. Jeremija sacī�ja: "Nolādēts tai ir, kas Tā Kunga darbu dara nolaidigr (Jeremijas 48:10). Ak, kā Raksti tiek da�kārt sagrozīti, izņemti no konteksta un izlietoti nepareizi un avis tiek maldinātas. Pat ļaunāk, gani bie�i piesavinās visu mīlestību un cieņu: "Bet viņi tomēr ir nospiesta, noplicināta un izlaupīta tauta, kas sagūstī�ta novietota alās un ieslodzīta cietumos, tie ir kļuvu�i citiem par laupījumu, un nav neviena, kas teiktu: "Atsvabini tos!"" (Jesajas 42:22-23)

Kur ir uguns?

Tagad man ir jautājums. Ja esam uzcēlu�i �os varenos jaunos altārus Tam Kungam, kur tad ir uguns? Elija cēla. Viņ� cēla altāri Dievam par godu, un pār to nonāca iznīcino�s uguns no Dieva, kas satricināja visu tautu. Pagānu pūļi bija pārsteigti, tie bailēs krita uz sava vaiga.

Dievs parādīja lielu labvēlību Elijas celtajam altārim. Viņ� atbildēja ar uguni. Kāpēc Dievs neatbild ar uguni uz mūsu jau�najiem, lielajiem altāriem? Kāpēc mūsu pagāniskie kaimiņi neredz kādu pārsteidzo�u notikumu pie mūsu jaunajiem altāriem? Vai lai tā vietā Dievs izlej savu svēto uguni pār jau�najām tūristu mītnēm, spēļu laukumiem un atrakciju vietām?

Esam cēlu�i visus �os dārgos altārus, bet nav Dieva priek�ā neviena, kur� izsauktu krist ugunij uz tiem. Jautāju: kur ir uguns? Tas liek man domāt, ka Dievs nav apmierināts. Kāpēc Viņ� neatbild ar uguni kā senatnē, kad Viņ� izrādīja savu lab�vēlību un nonāca ar iznīcino�u uguni. Kāpēc no debesīm nenāk uguns stabs?

Lai piepildītu mūsu jaunās, lielās auditorijas, uzaicinām ievērojamus evaņģēlistus, cerot, ka viņu uzstā�anās liks tām piepildīties. Bet kur ir uguns?

Kur ir uguns? Ko gan visu da�i Dieva vīri nedara, kādos kompromisos tie neielai�asun viss, lai pievilktu pūļus un radī�tu izrādes. Mēs arī savācam pūļus. Bet kur ir uguns? Viss, ko Dieva vīri var panākt, irsapulcināt pūļus.

Mēs ceļam savus tempļus, lai savāktu pūļus, bet ne ugunij. Ja Dieva iznīcino�ā uguns kristu uz kādu no �iem tempļiem, tā izklīdinātu pūļus, atstājot tikai da�us svētītus cilvēkus, kuri tu�ras pie Tā Kunga. Aizietu visi laulības pārkāpēji, izpriecu mīlētāji, atkritēji, tie diakoni un vecaji, kuri mīl savu slepeno grēku, dzērāji, smēķētāji, remdenie, kuri mīl piekāpīgu sludi�nā�anu, visi tie, kuri nevar panest Dieva iznīcino�o uguni.

Varbūt, ka Dievs tad varētu nākt atpakaļ pie �iem altāriem un uzcelt sev jaunu Miesu, bez traipa un grumbas. Varbūt, ka nāk diena, kad pūļiem vairs nebūs nozīmes, bet nozīme būs pastāvīgi dego�ai ugunij uz altārapastāvīgi svētojo�ai visus, kas nāk_tjiiļimā.

^ungs,^ūti uguni! Spiedies cauri visām nedzīvām, sausām svētnīcām un �ķīstī tur visu! Nolīdzini visas tekas! Noposti visu negantību un reliģiskās izrādes! Izdedzini visu lepno un pasaulīgo! Izdedzini grēku ar visām saknēm! Tiec galā ar visu izrādī�anos un pasaulīgumu. Atklāj laulības pārkāp�anu un burvestības! Iededz ugunilai kļūst karstsun dedzini, dedzini mūs!

Dievs saka: "Nevaru tos vairāk paciest!"

Kad lūdzu Dievu par tempļa cel�anu un dārgajiem projek�tiem, visu laiku jutos noskumis savā sirdī, bet nevarēju atrast tā iemeslu. Zināju, ka tas bija Kungs, kur� �ukstēja manā sirdī: "Es nevaru vairāk paciest �o celtniecību".

Te nav tik liela vērtība naudai; jautājums ir par da�u Tā Kunga iemīļoto kalpu vērtību. Daudzi no �iem tagadējiem cēlājiem ir Viņa spēcīgākie cīnītāji, lieli ticības vīri, kam piemīt līdzjūtība cilvēku vajadzībās. Tas ir uzlicis pārāk lielu nastu viņu garīgai un fiziskai labklājībai. Patiesībā da�i aizgāju�i pārāk tālu un tie nekad vairs neatgūs to, kas tiem reiz bija.

Tie ir Dieva vīri, kuri bija tik nepiecie�ami frontes līnijā, lai nopostītu cietok�ņus un paceltu Dieva Vārdu snaudo�ā drau�dzē. Tiem vajadzēja būt vīriem, kuri no�ķīrās vienatnē ar Dievu, lai stundām un dienām lūgtu un nāktu dziļāk svētumā, lasot un studējot Dieva Vārdu. Ja �ie talantīgie Dieva vīri būtu darīju�i to un nebūtu nodevu�ies saviem projektiem, tie būtu garīgi mil�imantojot miljonus Dievam.

Dievs nevar vairs ilgāk panest, ka �ie spēcīgie vīri mocās un smok zem smaga finansu spiediena un izlieto savu laiku laicīgiem projektiem. �o laiku varētu pavadīt lūg�anā Tā Kunga vaiga priek�ā, pārvēr�oties Viņa līdzībā no godības godībā, bet tie ir aizgrūdu�i ciet debesu vārtus naudas un nevajadzīgu pasākumu dēļ. Laiks, kuru vajadzēja pavadīt, klau�soties Dieva vēsti no debesīm, lai uzzinātu Dieva prātu, ir pavadīts, organizējot un plānojot, un gūstot uzslavu sev. Tas sāpina Dieva sirdi.

Lūkojos Dieva vīri noguru�ās sejās, kas nodarbojas ar vareniem projektiem, un man sāp sirds par viņiem. Da�i no viņiem vairs nevar gulēt, viņi ir tik dziļi iestigu�i, ka neredz visam galu. Tiem neatliek laika klusu palikt ar To Kungu. Ir bēdīgi, ja neatliek laika saņemt no Tā Kunga jaunu svaidījumu. Ja viņ� ir patiess Dieva vīrs, �is cilvēks zina, ka Dievu neap�mierina tikai druskas, ko viņ� dod Dievam no sava laika. Viena no lielākajām negantībām Dieva acīs ir tā, ja mācītājs jeb evaņģēlists kāpj kancelē nesagatavojies, bez autoritātes un spēka, lasot kādu steigā sameklētu Dieva vārdu.

Es ticu, ka Svētais Gars tagad aicina visu�_ļielos cīnītājus krist uz ceļiem. Nāk laiks, kad Dievs jautās: (Vai/tu nāksi kopā ar Mani, vai arī turpināsi savus nebeidzamos projektus?" Apmeklēju skaistus, jaunus, gandrīz gatavus dievnamus. Atviegloti nopū�os par Dieva vīru, kur� to ir paveicis. "Tagad," saku pats sev, "viņ� ir brīvs intensīvākai lūg�anai, lai pieaugtu dziļāk patiesībā un atklāsmē." Bie�i tomēr tā nav. Tieku vests kabinetā, un man rāda atkal jaunu projektu. Man tiek rādītas galvu reibino�as lietasatpūtas centri, skolas-, un es sev jautāju: "Vai �is vīrs tie�ām pavadīs visu savu dzīvi būvējot? Kad viņ� beidzot būs ar visu apmierināts un sāks sludināt un kalpot Tam Kungam?"

Nē, Dievs patiesi nevar panest �o pastāvīgo tempļu un iestā�u cel�anu. Cilvēki ar vīzijām ir pievērsu�ies garīgajai frontei. Ir neatliekama vajadzība jauna veida garīgai kalpo��anai* un tas var notikt vienīgi ar pilnīgu nodo�anos Dievam un no�ķir�anos, kāda līdz �im nav redzēta mūsu vidū.

Dieva vīri, pabeidziet, ko esat sāku�i. Lai viss paliek. Sakiet saviem ļaudīm, ka no �īs dienas jūs gribat savienoties ar Dievu tā, ka varat stāvēt kancelē ar spēcīgu "tā saka Tas Kungs". Jūs nevarat �ķiest laiku, jūsu priek�ā ir iz�ķir�anās par garīgu pieaug�anu dziļumā; vai arī atrādīsities seklumā, iznī�cīgās lietās un aizņemtībā.

Es neticu, ka Dievs ir pret baznīcu, Bībeles skolu, slimnīcu un citu namu cel�anu cilvēku vajadzībām. Dievs ir pret mācītājiem, kuri tik ļoti nodevu�ies būvniecībai, ka saviem pro�jektiem ziedo lielāko laika un enerģijas daļu, atraujot to Dievam un garīgās dzīves cel�anai.

Kādi ir Dieva tempļi un kādi cilvēku?

Dieva ļaudīm ir vajadzīgs patvērums, kur pielūgt Dievu, To Kungu. Ir vajadzīgas celtnes, kur ievietot vecos, slimos, neprecētās mātes u.t.t. Tomēr ir milzīga starpība starp māju patvērumam un māju izrādei! Pārāk daudz ir ganu, kuri grib celt ne tikai vienkār�u patvērumu; sāncensības gars un ego prasa uzcelt pieminekli pa�a sasniegumiem, kaut ko, kas citiem kaut ko nozīmē: "Es to uzbūvēju, un tas pastāvēs! Dievs ir pel�nījis vislabāko, un es esmu cilvēks, kas to Viņam uzcels."

v^ aties^ Dieva viri ceļ namu citādā garā. Viņi rēķinājās ar savas draudzes iespējām, viņi ir gatavs labāk mirt, nekā pārslo�got savas avis. Viņi apzinās cenu, viņi būvē vienīgi tad, ja Dievs nodro�ina. Noslogot Dieva ļaudis ar parādiem ir nepie�ļaujami; tas nav no Dieva. Tomēr svētdienu pēc svētdienas mācītāji ir spiesti aicināt savas draudzes ziedot pāri par viņu līdzekļiem, lai uzturētu reālus savus lielos sapņus.

Sālamans bija apsolījis celt Dievam namu. Dievs nebija domājis par tik lielu projektu, lai tautai nāktos ciest. Brīnies, ja gribi, par �o lielo sasniegumu, bet, kas attiecas uz mani,es saku: viņ� aizsteidzās Dievam priek�ā. Pēc viņa nāves par ķēniņu kļuva viņa dēls Rehabcāms. Jerobeāms, Nebata dēls, nāca pie Rehabeāma kopā ar nodokļu reformas komitejas pārstāvi, lai lūgtu atvieglojumu: "Un Jerobeāms un visa saaicināta Israēla draudze runāja ar Rehabeāmu un sacīja: "Tavs tevs mums jūgu darījis smagu, bet tagad dari tu mums vieglāku �o grūto kalpo�anu un smago jūgu, kādu tavs tēvs ir mums uzlicis, tad mēs esam ar mieru tev kalpot"" (1.Ķēniņu 12:3,4).

Rehabeams atteicas to darīt, un Jerobeāms teica: "Atpakaļ savās teltīs, Israēl, bet tagad raugies tu pats uz savu namu, Dāvid". Un Israēls aizgāja atpakaļ savās teltis. Tāda kārtā Israēls atkrita no Dāvida nama, kā tas ir līdz pat �ai dienai (1.Ķēniņu 12:16-19).

Neviens nevar to teikt, ka mūsu mīļais debesu Tēvs atļauj celt namu Viņam par godu, lai tas nospiestu un apbēdinātu Viņa ļaudis. Bija templis, kuru Dievs ātri pameta. Tikai pēc nedaudz gadiem Sālamana templis tika nodedzināts. "Musu skaistais un svētais dievnams, kur musu tēvi Tevi slavēja, ir kritis ugunij par laupījumu, un visas mūsu mīļās vietiņas ir drupās!" (Jesajas

^agaj,' ka Israela laika ari tagad Dieva ļaudis sauc pec at�vieglojuma, smokot zem nodokļu nastas, kas uz tiem gulstas grezno namu dēļ. Varbūt Dievs deva atļauju tiem celt, bet tie pielika klāt no sevis vēl un vēl, kamēr Dievs tos atstāja, pirms viņi nobeidza celt. Viņi radīja nastu! Viņu ļaudis ir noguru�i nepārtraukti dzirdēt par naudas nepiecie�amību.

Viena no lielākajām traģēdijām, ko spēju iedomāties, rodas tad, kad mācītāji uzliek draudzēm smagu nastu, iesāk celt, bet tad atrod bagātāku draudzi un tos atstāj, jo viņi nespēj īstenot viņa prasības. Tas notiek pārāk bie�i. Viņi nav kalpotājiviņiem nav Imslīga�; sirds.

<t^ilvēķs^>ūtīts no Dieva, vienkār�i gādās par �odienas un nevisīz�ķērdīgām nākotnes vajadzībām. īsts Dieva vīrs, pildīts ar �ēlastību un �ēlsirdību, cīnīsies savus palīgus darīt tādus pa�us. Viņ� izskaudīs katru cietsirdības izpausmi un ilgosies pēc dienas, J^ad būs uzbūvēts patvērums, kur Viņa ļaudis varēs Dievu .meklēta

Ja tas būs no Dieva, nebūs ne nastas, ne avju sāpinā�anas, ne uzpūsti, nesamaksājami parādi.

Liela negantība iek�ējā pagalmā

Un Viņ� man sacīja: "Vai tu to redzi, cilvēka bērns? Bet tu redzēsi vēl lielākas nelietības neka �o." Tad Viņ� veda mani Ta Kunga nama iek�ējā pagalmā. Tur es redzēju pie ieejas, starp priek�namu un altāri stāvēja kādi divdesmit pieci viri, tie pagriezu�i muguru pret Dieva namu un vaigu pret riiiem, pielūdza sauli. (Ecechiēla 8:15,16)

Kāda bija �ī lielā negantība Jehovas nama iek�ējā pa�galmā? Divdesmit pieci ievērojami Israēla priesteri stāvēja starp priek�namu un altāriar muguru pret altāri. Viņi nepūta bazūni Ciānā, saucot ļaudis, lai tos svētītu. Viņi neaicināja tautu svētoties Tam Kungam, viņi netērpās maisos un neskuma savu grēku dēļ (skat.Joēla 13:13,14; 2:15,17).

Dieva vīri, kuriem vajadzēja raudāt un bēdāties par grē�kiem, stāvēja ar muguru pret altāri, ar seju uz austrumiem. Viņi zemojās saules priek�ā.

Sie 25 vīri simbolizē visu priesterību, tāpat kā 70 vecaji reprezentē lajus. Kādas �ausmīgas lietas redzEcehiēls aiz slēg�tām durvīm. Septiņdesmit vīri, Israēla nama pēcte�i, apgāna savu prātu un fantāziju ar elkiem, kuri "uzzīmēti visapkārt uz sienām" (Ecechiēla 8:10). Tas attēlo lajus, kuri ar savu rīcību saka: "Tas Kungs mus neredz, Tas Kungs ir atstājis �o zemi" (Ecechiēla 8:12). Viņu prāti pilnīgi samaitāti, jo, turpinot kalpot Tā Kunga namā, tie piekopj elkdievību.

Tomēr vislielāko negantību praktizēja priesterība. Tur viņi stāvēja iek�ējā pagalmā, izaicinot Dievu, nesaprotot, ko īsti dara. Ne asaru, neviena trompetes skaņa, ne raudā�anas par grēkiem. Viņi lūkojās saulēdievā, kas viņiem sniedza gaismu, kas pajjdzējajiem rīkoties pēc sava prāta.

^ālamansj pasaules godkārīgākais cēlājs, teica: "Es novēroju visus darbus, kādi tiek zem saules dariti,un redzi, viss ir niecība un vēja ķer�ana" (Sālamans māc. 1:14). Savas dzīves beigās pēc visiem darbiem viņ� izsaucās: "Viss bija tuk�ums, nicība un vēja ķer�ana, un nekad, nekur nav nekāda ieguvuma zem saules" (Sālamans māc.2:11).

Es biju reiz viens no �iem priesteriem iek�ējā pagalmā, ar seju nepareizā virzienā. Es nopirku 30 akrus labas zemes Austrumteksasā, lai uzceltu tur centru "Dieva godam". Pava�dīju �etrus gadus, plānojot, konstruējot. Pabeidzis plānu, metos nāko�ajā. Skolai guļamtelpas, ģimnāzija, viesnīca, peldbaseins, rotaļlaukums, ezersnebeidzami projekti. Paliku vēlu, lūdzot Dieva palīdzību, prasīju naudu, vienmēr pilnīgi pārliecināts, ka visā manā darbā ir Dievs. Mans kantoris bija plānu daļa, mani padomdevējiceltnieki un arhitekti.

Tas nebija ego, tā nebija godkāre, tā bija dalītas sirds dar�bo�anās, kas meklē atbrīvoties. Domāju, ka upurējos cilvēku vajadzībām. Simti tūksto�i dolāru tika izlietoti, mēģinot iz�spiest kādu pēdu zemes, ko nevarēju apbūvēt. Biju par aklu, lai saprastu, ka nebūvēju pareizā veidā. Tā bija miesas gribapatiesa, līdzjūtīga miesas griba.

Jo vairāk es cēlu, jo mazāk prieka tas man deva. Es attiecināju visu uz Sālamana vārdiem: "Viss ir niecība, nav nekāda labuma". Kādā dienā pār mani nāca Dieva Gars un skaidri teica: "Atstājies no tā, lai tas paliek citam. Nāc un cel Manu templināc atpakaļ pie ļaudīm". Nekad neesmu no�ēlo�jis, atstājot �o plāno�anu un cel�anu.

Ticu, ka daudzi kalpotāji ir nonāku�i sāncensības garā ar citiem namu cēlējiem. (PēdejiMaikā esmu bijis baznīcās, kur bija jūtama Dieva godībaTur mācītājs un draudze kopīgi prie�cājās par to, kas sasniegts. Viss darbs tur tika darīts ar vienu mērķi acu priek�ā: lai būtu Dieva nams, kur sanākt kopā lūg�anā. Ne mācītājs, ne draudze nedomāja par to, ko dara citi. Viņi palika Svētā Gara vadībā. Man patīk sludināt �ajās drau�dzēs naitemības un godbijības dēļ Dieva priek�ā, kas tur valda.

/ftosodjisacensības garu, kur kādi grib būt lielāki un labā�ki ncktTciti un grib būt uzmanības centrā. Neatzīstu ēku pro�jektus, ko radīju�as cilvēku ambīcijas, kur ļaudis vairāk nav salauzti, redzot izsalku�ās avis; cilvēkus, kas melo un raud par naudu, lai pabeigtu ēkas celtniecību, kam nav nekāda sakara ar pazudu�o glāb�anu. Tā Kunga vārdā paziņoju, ka �ādi cilvēki, kas par Dieva namu domā kā laupījumu, nav no Dieva. Da�i no viņiem ir melkuļi un noziedznieki tā Kunga acis. Dievs ir apsolījis to visu iznīcināt. Tas Kungs saka: "Es izstiepju savu roku pret tevi, mazināju tev piespiesto pārtikas tiesu" (Ecechiēla 6:27).

Skudru pakalni un smil�u pilis

Jēzum bija kas sakāms par tempļu būvi. Mācekļi pienāca pie Jēzus un norādīja Viņam uz vareno templi. Jēzus no �īs domas novērsās un teica: "Vaijus to neredzat? Patiesi, Es jums saku: �eit akmens uz akmens nepalika, kas netiks nopostīts" (Mateja 24:1-2).

Dievs skatās uz mūsu tempļu un celtņu projektiem kā uz skudru pakalniem un smil�u pilīm. Viņ� tikpat viegli var sūtīt savu godību, lai tā piepilda kā telti, tā templi. Es nopietni ticu, ka Dievs noskatās uz mūsu rosīgo celtniecības darbību un uz visu ie�anu un skrie�anu, lai to panāktu, kā uz daudzajām skud�rām, kas ceļ savu skudru pakalniņu, kā uz bērniem, kuri jūr�malā ceļ smil�u pilis, ko visu var noslaucīt viens vienīgs dievi�ķais skāriens.

Ir vajadzīgs īsts Dieva vīrs, kas stāvētu tempļa jeb iestādes priek�ā ar uz Dievu paceltām rokām, un pazemībā sauktu: "Ak,

Dievs, esmu uzcēlis tikai smil�u pili, bet nāks diena, kad �eit būs tikai pelni, nepaliks ne akmens."

Cik bēdīgi paliek, domājot par cilvēkiem, kuri savu dzīves laiku vadīju�i, ceļot sapņu pilis un kuriem Dievs saka: "Es te nebiju ieinteresēts, Man tas neko nenozīmēja." Daudzu celt�nieku projekti Dievam nepatīk! Viņ� vairāk ieinteresēts celt mums māju debesīs, kur Viņ� ir stūrakmens.

Tā saka Tas Kungs: "Debesis ir mans tronis un zeme ir manu kāju pamesls. Kur būtu tāds nams, ko jūs Man varē�tu celt, un kur butu tada vieta, kas Man derētu par atpūtas vietu? Visu pasaules visumu ta�u ir radījusi Mana roka, un tā ir cēlies viss, kas pasaule pastāv", saka Tas Kungs. "Bet Es uzlūkoju nabagu, un, kam sagrauzts gars un kas Manu vārdu bīstas". (Jesajas 66:1,2)

O, cik liela ir cilvēku pievil�ana, un cik ātri Dievs ar tiem tiek galā. Viņ� saka: "Es nemeklēju labus celtniekus, bet savus kalpus, kas trīc Mana Vārda priek�ā." Tomēr bēdīgi, ka ir Dieva vīri, kuri savu vērtību pielīdzina viņu būvēto celtņu izmēram un vērtībai! Cik bēdīgi!

Ārēji redzama svētība vēl nepierāda Dieva piekri�anu. Sālamans uzcēla visvarenāko templi, tomēr visu laiku meklēja sve�as sievas. Viņ� ne tikai mīlēja celt, bet mīlēja sievietes. Viņ� nobeidza savu dzīvi kā ļoti vīlies vīrs, kas neatrada prieku ne pie kā. Cik satrauco�i ir lasīt par reiz biju�u lielu Dieva vīru, kur� tā atkrita, ka cēla tempļus sodībai, veltījot tos savu pagā�nisko sievu elkiem.

Noa būvēja �ķirstu

Ko lai Dieva cilvēks ceļ varmācības un tuvojo�ās dusmības dienā? Noa būvēja �ķirstu!

Bet zeme bija Dieva priek�ā izvirtusi un pilna varas darbu. Tad Dievs sacīja Noam: "Es esmu nolēmis pie sevis, darīt galu visai radībai, jo zeme ir pilna varas darbu, ko tie

dara, tādēļ Es viņus iznīcinā�u no zemes virsas".

(1.Mozus 6:11,13)

�im svētajam vīram bija pravietisks skats, un viņ� bija sadzirdējis Dieva aicinājumu sagatavoties. Viņ� būvēja �ķirstu, lai glābtu savu ģimeni. Kaut �odien būtu vairāk svētu Dieva viru, kuri tagadējās vardarbības un netiklības laikmetā atdotu sevi Dieva ļau�u glāb�anai. No katras kanceles, no katra tele�vīzijas evaņģēlista mutes būtu jāatskan satrauco�am saucienam par drīzumā nāko�u Dieva sodību pār tautu. Mēs esam pār�spēju�i Noa laika vardarbību, un Dievs paātrinās savu sodības dienu.

Noa laika notikumi kontrastē ar to, ko redzam �odien: izpriecu centri, tūristu atrakcijas, daudzi miljoni, kas tiek izdoti joku izrādēm, bet tauta tajā pa�ā laikā stāv pie sodības robe�as. Ja mēs tikai zinātu, cik tuvu stāvam pie Dieva dusmu izlie�anās un posta, mēs nebūtu tik piesaistīti materiālajām lietām. Dieva vīri ne�ķiestu laiku, būvējot celtnes, kuras drīz sadegs.

Dienu pirms dievi�ķā soda kādi no mums vēl joprojām cen�as īstenot savus savtīgos plānus; Dieva vīri meklē, kur dabūt tūksto�iem dolāru, lai uzceltu kaut ko, kas pagodinātu Jēzu.

Visā �ajā cilvēku celtniecības darba steigā traģiskākais ir tas, ka viņiem trūkst attiecīgas izjūtas par drīzu Kristus sodību par grēku. Mēs aicinām cilvēkus upurēt un dot, bet nevedam viņus pie pilnīgas nodo�anās Dievam, nesūtām tos pirkt eļļu saviem ticības lukturiem, lai varētu iet pretī Līgavainim.

Sludināt panākumus, labklājību un bezgalīgas materiālas svētības paaudzei, kurai drīz jāstājas visas zemes Soģa priek��ā,tā ir noziedzība. Ja sludinātāji nav trauksmes pilni, ja viņi vienā mierā plāno, ceļ, pērk un pārdodkur Dieva ļaudis pēc�galā nonāks? Viņi nonāks prieka gultās, ēdot un dzerot, ceļot savas mājas, dzerot vīnu no sudraba kausiem, dzīvojot vienos priekos pēdējā stundā. Ciāna ir briesmās, bet nav neviena, kas pūstu bazūni. "Kas ir tik akls ka mans kalps un tik kurls kā mans vēstnesis, ko Es sutu?" (Jesajas 42:19)

Draudzes pieaug�anas kults

Kas notiks ar: "Bet Tas Kungs ikdienas pievienoja draudzei tos, kas tika izglābti"? (Apustuļu d.2:47)

Katoļi spēlē bingo, evaņģēlisti spēlē skaitļus. Es brīnos, kad �odien dzirdu vēsti: "Dievs grib lielu draudzi" (un nevis svētu).

Pateicība Dievam par lielām draudzēm. Arī Jēzus sludinā�ja ļau�u pulkiem. Tas nav nekāds ļaunums, ja ir lielas draudzes. Tūksto�i tika pievienoti draudzei Vasarssvētkos, un veselīgai miesai augt ir dabiski. Bet man atspīd zināma gaisma par �o lietu no debesu logiem. Pieaug�ana tagad tiek izteikta ciparos, novērtējumā ir iezadzies miesīgums. Kur ir lieli skaitļi, visur atklājas lieli kompromisi. Skaits ir kļuvis svarīgāks par saturu. Cilvēku ego apmierinās ar lielu baznīcu celtniecību.

Uzskatu, ka tas ir apkaunojo�i, ka da�i mācītāji uzstādīju�i sev par mērķi būt lielākai draudzei pilsētā, tautā, pasaulē. Vajag būt 2000 "visātrāk pieaugo�ām draudzēm Amerikā". Mērķis ir lielums, ne dziļums. Nabaga Gideons, viņam gan vajadzēja būt nepareizi apgaismotam, kad viņ� sūtīja prom visus tos cīnītājus, kuri nebija pietieko�i nopietni un pilnīgi nodevu�ies Dievam.

Dievs, dod mums ļaudis, kuri darītu savu darbu no sirds!

Jēzus brāļi mudināja Viņu uzsākt kādu lielu darbu, lai ļau�dis zinātu, ka Dievs ir ar Viņu. Viņi Jēzum sacīja: "Aizej no �ejienes un ej uz Jūdeju, lai ari Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari" (Jāņa 7:3).

Tie�i tā ir miesīgā domā�ana: "Darīt kaut ko, kas ir redzams! Būvē kaut ko lielu! Dari ko varenu, lai ļaudis redz, cik svaidīts un spēcīgs tu esi!"

Klausies, ko saka miesīgā filozofija: "Neviens neko nedara slepenībā, ja viņ� grib kļūt pazīstams. Ja tu to gribi, rādies pa�saulei" (Jāņa 7:4). Neviens Dieva vīrs nepiekritīs, ka viņ� būvē, lai "butu zināms atklātībaf'. Kur� gan piekritīs domai, ka ar saviem lieliem darbiem viņ� grib būt "atklāts pasaulei'?

Bet kādēļ tad mācītāji, kuri realizē lielus projektus, uzaici�na pie �o celtņu iesvētī�anas tik daudz reportieru un fotogrāfu? Kāpēc viņi grib, lai visa zeme uzzinātu par viņu sasniegumiem? Ja mērķis ir tikai evaņģelizācija, vienīgi Dievs var to svētīt.

īstais Dieva vīrs ir tas, kur� to nedara sava goda dēļ, bet klusi un neredzami, nepiesaistot preses uzmanību. Kristus brāļiem bija taisnība. Ja cilvēks dara kaut ko publiski, tas nozī�mē, ka viņ� grib būt redzams.

Ieskaties zaigojo�os prospektos, brīni�ķīgās grāmatās, laik�rakstos, �urnālos, ieklausies TV reportieros. Kur, ak kur lai Dievs atrod mācītājus un evaņģēlistus, kuri būvēs tikai vaja�dzību dēļ, kuri darīs to ātri, klusu un tad pa�i noies pazemīgi malā?

Bēdīgi, bet mēs skaļi reklamējam savus darbus, meklējam pēc atzī�anas un sevi atklāti izrādām pasaulei. Jēzus teica:

Kad tu dodi mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazunet savā priek�ā, kā liekuļi to dara sinagogas un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet kad tu dodi mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko laba dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta, un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.

(Mateja 6:2-4)

Par apgraizī�anu

Dievs izvēlējās Mozu kā vadoni un atbrīvotāju. Viņ� bija ceļā atpakaļ uz Ēģipti, lai izpildītu savu uzdevumu, bet Tas Kungs stājās viņam pretī. Tā bija neticama sastap�anās: "Bet ceļā, naktsmītnē, Tas Kungs viņu sastapa un gribēja likt viņam mirt" (2.Mozus 4:24).

Kāpēc Dievs grib nogalināt vīru, kuru Viņ� nupat bija aicinājis un svaidījis, lai viņ� darītu lielus darbus? Mēs nedrīks�tam neievērt �ī godbijīgā skata nozīmību. Mozus bija lielās briesmāsDievs pats bija nolēmis viņu nogalināt. Kāpēc?

Tāpēc, ka Mozus gribēja stāties pie uzdevuma pildī�anas ar nepaklausīgu sirdi. Viņ� zināja, cik nepiecie�ami ir būt derības attiecībās ar Dievu, bez mazākās kustības no viņa puses. Viņ� bija aizmirsis apgraizī�anu.

Viņa sieva Cipora apgraizīja Ger�omu, viņu pirmdzimto dēlu. Tad viņa teica: "Tu esi mans asins līgavainis" (2.Mozus 4:25). Viņa nebūtu varējusi izteikt viņam lielāku komplimentu, jo tagad viņ� stāvēja zem asins derības, paklausīgs, gatavs pildīt savu uzdevumu.

Apgraizī�ana zaudēja savu nozīmi, ja tie, kuri bija apzī�mēti, "nestaigāja Dieva priek�a bezvaimgi" (1.Mozus 17:1). Tā bija dārga Dieva prasība, ko Viņ� sagaidīja no vadītāja, ko bija izvēlējies.

Apgraizī�anas zīmi mēs nevaram nicināt arī mūsu laikā, Jaunajā Derībā. Tomēr kā pestī�anas darbs tā ir nenozīmīga. Pāvils nekad nenolika apgraizī�anu pirmajā vietā (skat. Galatie�iem 5:12).

Tam visam ir sakars ar tempļu cel�anu un projektiem. Lie�lākā daļa projektu nav zem derības asinīm, tāpat nav arī būvētāji. Nevienam Dieva cilvēkam nav tiesības rakt zemi jeb�kādai celtnei, ja viņam sirds nav apgraizīta. Dievs prasa vēl vairāklai visi Viņa ļaudis būtu apgraizīti sirdī. Celtnieka sirdī nevar būt slepens grēks. Viss, kas dzimis un celts ar dalītu sirdi, ir jau savā būtībā notiesātsDieva godība nepildīs �o namuvismaz kamēr nebūs notikusi apgraizī�ana.

Kādas tiesības ir mācītājam celt templi ļaudīm, kuri nes�taigā pilnīgā svētumā Dieva priek�ā? Viņ� tikai pavairos viņu grēku. Taisnības atmodai vispirms ir jānāk pār iepriek�ējo namu, tikai tad var celt jauno.

Ja visi dalībnieki, kas ceļ celtni Dieva vārdā, nav apgraizīti savās sirdīs, tad tā ir nepaklausības rīcība. Ja es būtu mācītājs vai evaņģēlists, kur� nesen veltījis Dievam svētnīcu, es neatļau�tu savām acīm vērties miegā, pirms nesapulcinātu visu draudzi pie "priek�ādu kalna", kur tie visi nodotos sirds apgraizī�anai, kas nozīmē atmodu, svēto�anos, visa grēka un ļaunuma nolik�anu. Visai draudzei vajadzīga �ī sastap�anās ar Dievu Viņa svētumā.

Kads tam sakars ar grēku no�ēlo�anu?

�eit ir taisno�anas princips, saskaņā ar kuru var tikt novērtēts, vai tempļi un projekti biju�i pareizi vai nepareizi, no Dieva vai no sevis pa�a: kāds tiem sakars ar grēku no�ēlo�anu? Jāņa Kristītāja templis bija visa pla�ā zeme, un viņ� sludināja grēku no�ēlo�anu. Viņ� sludināja tuksnesī: "Atgrie�aties no grēkiem, jo debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi" (Mateja 3:2). Par Kristu ir teikts: "No tā laika Jēzus iesāka sludināt un sacīt: "Atgrie�aties no grekiem, jo debesu valstība ir tuvu klat pienākusi'"' (Mateja 4:17).

Cik daudzi mācītāji rūpīgi pārmeklē visus savas celtnie�cības motīvus un jautā sev: "Kāds tam sakars ar atgrie�anos? Vai tas nepiecie�ams, lai glābtu dvēseles no ļaunuma?" Redzot un vērojot, kā mācītāji un evaņģēlisti realizē visus savus lielos projektus, esam spiesti sev jautāt: "Kāds tam sakars ar dvēseļu glāb�anu?" Vai tu neesi jautājis: "Vai to Dievs sagaida �ai pus�nakts stundā, kad jānāk sodībai?"

Kad redzam attēlus par bada cietējiem bāreņiem pasaulē, vai tad mums neliekas �ausmīgi visi lielie projekti un dārgās celtnes, kur savu enerģiju iegulda mācītāji un evaņģēlisti un kam nav nekāda sakara ar evaņģelizāciju un atgrie�anos? Kā viņi var aizmest miljoniem dolāru saviem sapņiem, kad tauta iet pretī savam postam? Kāpēc neizlietot viņiem doto laiku, lai brīdinātu grēciniekus no Dieva dusmības? Kāpēc viņi nesauc ar asarām, lai tauta atgrie�as? Pazīstu tikai da�us televīzijas evaņģēlistus, kuri tā dara. Tie ir īsti pravie�i tautā, un es par viņiem aizlūdzu. Lai Dievs palīdz tautai, kad viņi būs aizgāju�i!

Jeremija runāja par nelietīgiem ganiem:

Tie grib Manas tautas vainu pavir�i dziedināt, sacīdami: Miers, miers!, kur miera nav. Tiem būs japaliek kauna tādēļ, ka tie darīju�i negantību, un tomēr tie nekaunas, nosark�anu aiz kauna tie vairs nepazīst. Tādēļ tiem jākrīt, kad vispārīgi notiks kri�ana, laikā, kad Es tos sauk�u pie atbildības, tie kritis/saka Tas Kungs. (Jeremijas 6:14,15)

Kristieti, uzmosties! Kā var īsts Jēzus pielūdzējs atbalstīt visu �o ļaunumu? Tu, kas ziedo savus līdzekļus �im celtnēm un projektiem, kam nav nekāda sakara ar tautas grēku no�ēlo�anu un atmodu, esi līdzdalībnieks �o ļau�u grēkā. Tevi tiesās līdz ar viņiem visa tā vārdā, kas ir svēts un �ķistspārtrauc to darīt! Nedod vairs neviena dolāra! Viņi nebūtu spējīgi uzcelt savas sapņu pilis, ja Dieva ļaudīm būtu iz�ķir�ana un viņi atteiktos tos sponsorēt. Atbalsti tos ganus, kuri sludina taisnību un atgrie��anos!

Drīz vien mūsu svētais Kungs nāks no debesīm un izbiedēs visu iz�ķērdīgo ganu sirdis. Es dzirdu, ka manās ausīs skan no Dieva troņa vārdi: "Tas Kungs izbiedēs un liks drebēt visiem, kas cēlu�i, paļaujoties tikai uz miesu. Viņ� nogriezīs naudas pieplūdumu un iedzīs tos bankrotā. Viens pēc otra tie kritis. Uz

vinu durvīm būs rakstīts "Ihobods"! Vinu ienaidnieki tos ? *

uzvarēs. Un Dievs izsijās no draudzes visu, kas ir cilvēku radīts un nevajadzīgs!" Dieva svētais Vārds noslēdz ar pravietojumu:

"Tie ir kjuvu�i apaļi un trekni, viņu nelietiba iet ļxiri par meru, tie neturas pie taisnibas, tie neiestājas par bāreņu lietām, lai tiem palīdzētu vajadzībās, un neizdod nabagiem viņu tiesu. Vai Es to lai nesodītu?"saka Tas Kungs. "jeb vai Es lai neatriebtos dusmās tadai tautai?" Briesmīgas un negantas lietas notiek �ai zemē: Pravie�i sludina melus, un priesteri iet ar tiem roku rokā, un manai tautai tas patīk/ Bet ko tad jūs darīsiet, kad viss ies uz beigām?

(Jeremijas 5:28-31)

Pateicība lai ir Dievam, jo ATVASE ir nākusi un Viņ� ir uzcēlis īsto templi, Viņ� ir norādītais Meistarscēlājs.

Raugi, ir vīrs, kas saucas Cemachs Atvase), un Viņa laikā viss zels un plauks, un Viņ� uzcels Tā Kunga namu un nēsās valdnieka rotājumus pilnā godībā, un Viņ� sēdēs un valdīs uz sava troņa, būs ari priesteris savā goda krēslā, un miers valdīs viņu abu starļm. (Cakarijas 6:12,13)

Ak, Mana tauta! Tavi vadoņi ir tavi maldinātāji, viņi padara neejamu to ceļu, pa kuru tev jāstaigā.

(Jesajas 3:12)

Ecehiēls stāvēja viens pret visiem viltus pravie�iem Israēlā. �iem pravie�iem nebija nekas kopējs ar vēsti par tais�no�anu un nāko�o sodību. Pretēji tam, viņi sludināja miera, ērtību un labklājības ēru.

Hcechiēla 13.nodaļā ir tie�ie Jehovas vārdi pret sludinā�tājiem un pravie�iem, kas apgādāja tautu ar miesai patīkamiem vārdiem, kurus pa�i nosauca par Tā Kunga vārdiem. Viņu vārdi bija domāti, lai Dieva ļaudis justos ērti, neskatoties uz draudo�o sodību.

Faktiski viņiem nepatika sludināt par labiem laikiem nākotnē, pa�iem dzīvojot ērtos namos un krā�ņās ziloņkaula gultās, ar spilveniem zem katra elkoņa. "Es cel�os pret jūsu burvju apsējiem, ar kuriem jūs gūstat dvēseles" (Ecechiēla 13:20).

Ecehiēlu pārņēma �ausmas, uzskatot pravie�us, kuri panā�ca to, ka Dieva ļaudis dzīvo ērtībās. Tas Kungs bija teicis: "Cilvēka bērns, �ie viri ir ieslēgu�i savus elkus savā sirdi un iztēlojas tos kā ierosinātāju iemeslu savai apgrēcībai� Vai lai Es atļauju sevi tādiem vēl izjautāt? Tādēļ runā tu ar tiem un saki tiem: Tā saka Dievs Tas Kungs: kad kāds no Israēla nama ir ieslēdzis savu elkus savā sirdī un tos uzskata par savas apgrēcības ierosinātājiem un tomēr grie�as vēl pie pravie�a, tad Es, Tas Kungs, tam atbildē�u, neraugoties uz viņa elku daudzumu. Lai tiem, kas kā Israēla nama locekļi tomēr no Manis atkāpu�ies savu elku dēļ, tas ķertos pie sirds" (Ecechiēla 14:3-5).

Patiesais Dieva vārds no Tā Kunga bija: "Cilvēka bērns, tev sava maize jāēd ar drebe�anu un savs ūdens jādzer ar trīcē�anu un ar bailēm� ka zeme panīks tuk�odamās no saviem labumiem un zaudēdama savu bagātību pilnību savu iedzīvotāju bezdievības dēļ� Ir tuvu pienācis laiks, lai sāktos pravietojumu piepildījums" (Ecechiēla 12:17-23).

Kamēr Ecehiēls staigāja apkārt, mudinot tautu pazemoties un no�ēlot grēkus, lai sagatavotu ļaudis nākamai sodībai, spil�vena pravie�i staigāja un klāstīja tautai savus sapņus un izdomājumus. Dievs uz viņiem nebija runājis, kaut gan tie teica: "Klausaties Tā Kunga vārdus." Dievs teica: "Es neesmu sūtījis viņus, viņi nerunā M�nā vārdā".

Viņi nēsāja sev līdzi spilventiņus, ko palika zem katra elkoņa visur, kuri pulcējas, lai citi klausītos viņu viltus sludi�nā�anā. Viņi uzlika lakatiņu uz galvas katram savam māceklim, kas nozīmēja: "Nākotnē redzams tikai viss labs, neredzu neko citu kā tikai mieru un bagātību". Viņi staigāja starp nabadzīga�jiem un slimajiem ar me�ģīņu sedziņu uz galvas par zīmi savai paļāvībai uz pravie�u vēsti, kas bijaviņu pa�patika un ērtī�bas.

Kad tauta sanāca, lai klausītos patīkamus vārdus, Ecehiēls nodārdināja pār viņiem Dieva Vārdu: "Nav vairs Israela pra�vie�u, kuri sludināja Jeruzalemei nākotni un saskatīja �ai nākotne miera un glābiņa parādības, kaut ari ne miera, ne glābiņā nebija", saka Dievs Tas Kungs (Ecechiēla 13:16). "Tā saka Tas Kungs: Lāsts tiem sirdsapziņu zaudēju�iem pravie��iem, kas seko pa�u pratam un pa�i nav pieredzēju�i nevienu gara parādību" (Ecechiēla 13:3).

Jeremija kā īsts Tā Kunga pravietis stāvēja Dieva nama priek�ā un sauca stiprā balsī: Tā saka Tas Kungs: "Es darī�u �im namam tā kā citkārt �ilā un darī�u �īs pilsētas vārdu par lāsta vārdu visām tautam!" (Jeremijas 26:4,6)

Atkritēji priesteri un spilvena pravie�i sagrāba Jeremiju un sacīja: "Tev tagad jāmirst! Kādēļ tu sludini Tā Kunga vārdā, ka �im namam tā klāsies kā namam �ila un ka �i pilsēta bus tik tuk�a un galīgi nolaista, ka tur neviens vairs nedzīvos?" (Jeremijas 26:8,9)

Spilvena pravie�i sakūdīja tautu pret �o "sodības pravieti", sakot, ka viņ� pelnījis nāvi par saviem pravietojumiem. Viņ� būtu nonāvēts, ja di�ciltīgie un Tā Kunga nama priesteri nebū�tu to aizstāvēju�i, teikdami: "�is vīrs nav nāvi pelnījis, jo viņ� mums sludinājis Tā Kunga, mūsu Dieva uzdevumā" (Jeremijas 26:16).

Jeremija turpināja pravietot par sodību, un spilvena pra�vie�i turpināja viņu izsmiet un sludināt savu vēsti par mieru un labklājību. Bet Jeremija izaicināja viņus, sakot: "Bet pravieti, kas sludina mieru un apsola kādu laimīgu notikumu, to atzīst par patiesu pravieti, ko Tas Kungs sūtījis, tikai tad, kad viņa pravietojums piepildās!" (Jeremijas 28:9)

Kamēr miers un labklājība turpinājās, Jeremija varēja lik�ties kā viltus pravietis. Bet pēk�ņi pie durvīm bija Nebukadnēcars ar savu armiju. Jeruzāleme tika izlaupīta! Dieva nams kļuva kā �ilo. Ļaudis tika aizvesti gūstā. Spilvena pravie�i tika apkaunoti un apklusināti.

Spilvena pravie�i ir ar mums vēl tagad! Viņi runā par Dieva Vārdu, par pravietojumiem, un savus maigos vārdus viņi sāla ar daudzām Rakstu vietām. Bet viņu sludinā�ana ir viltojums. Viņi nesludina par krustu, svēto�anu un no�ķir�anos. Viņi neuz�stāda prasības saviem sekotājiem. Viņi reti runā par grēku un sodību. Viņiem ir pretīga sāpju un cie�anu pieminē�ana. Viņiem Ebreju grāmatā tēlotie varoņi bija neticīgi gļēvuļi, kuri baidās pieprasīt savas tiesības.

"Jā, redzi, Es cel�os pret tiem pravie�iem," saka Tas Kungs,"kas izmanto savu mēli ļaunā nolūkā, kaut ari sludinot Tā Kunga vārdu! Redzi, Es cel�os pret tiem pravie�iem, kas sludina melu sapņus", tā saka Tas Kungs,"tos atstāsta un maldina Manu tautu ar saviem meliem un mā�o�anos. Es tos neesmu sūtījis un neesmu tiem nekā pavēlējis, tie neatnes �ai tautai nekā laba!"tā saka Tas Kungs. (Jeremijas 23:31,32)

Tāpat kā spilvenu pravie�iem Israēlā, viņu lielākā vēlē�anās ir veicināt izsmalcinātas dzīves stilu un tiek�anos pēc ērtībām savā dzīvē. Viņi nerunā par Dievu, bet katram savam sekotājam izdala spilvenus viņu elkoņu atbalstī�anai. Nav brīnums, ka cilvēki steidzas klausīties viņu vēsti. Tas nav Kris�tus aicinājums uzņemties krustu un sevi aizliegt.

Tā saka Tas Kungs Cebaots: "Neklausait pravie�a vārdos, ko tie jums sludina par nākotni! Tie jus tikai maldina, tie sludina [>a�u izdomātas parādības un ne Tā Kunga uzde�vumā. Viņi saka alla� tiem, kas Mani ienīst: Tas Kungs ir sacijis, ka jums labi klāsies! Un tiem, kas savas sirds nepielaidiba un nepakjāvībā staigā, viņi saka: "Jus nekā�da nelaime neskars!"' (Jeremijas 23:16,17)

Spilvena pravie�i radīju�i Laodiķejas draudzi

Pravie�i, kuri ieteic komfortablu, ērtu labklājības dzīvi, ir tie, kuri cēlu�i Laodiķejas draudzi, kas aprakstīta Atklāsmes grāmatas 3.nodaļā, remdenu draudzi, kuras mērķis ir pastāvīga bagātības pieaug�ana un miesīgo vajadzību apmierinā�ana.

"Tu saki: es esmu bagāts bagātīgi, un man nav nekāda trūkuma" (Atklāsme 3:17). Vai nepazīsti ticīgos, kuru Evaņ�ģēlijā ietilpst tas pats? Cik dārgs var tiem būt Dieva Vārds par �o tematu? Viņi ar muti pasludina: bagātības, pieaug�ana lab�klājībā, visu sāpju un vajadzību izbeig�anās. Tie ir ļaudis, kam vairs nekā nevajag!

Dievs par viņiem saka: "Bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, no�ēlojams, nabags, akls un kails" (Atklāsme 3:17). Uzskatu to par lielāko traģēdiju, bet es ar to sastopos visur. �ie bagātie, bet garīgi nabagie, tuvojas man un jautā: "Vai jūsu labklājība pieaug?" Nevis: "Vai jūs pieaugiet Dieva atziņā?"jeb "Vai jūs meklējiet Dieva vaigu un, aizliedzot sevi, uzņematies krustu?" Viņi gribēja zināt, vai esmu saniedzis tādu labklājību, kad vairs nekas nav jāmeklē.

Kas mani skumdina visvairāk �ai lietā, ir tas, ka ticīgie, kas sapinu�ies kulta mācībā, ir grūtāk aizsniedzami ar Evaņģēliju un viņiem grūtāk padodas pilnīga nodo�anās Dievam nekā tiem, kuri nekad nav dzirdēju�i par Kristu.

Bagātie, kuriem neko vairs nevajag, pēcgalā kļūs remdeni. Viņi būs nelaimīgi, jo ir akli un neredz savu garīgo nabadzību. Dievs rāda, ka viņi ir sevi�ķas nelaimes upuri.

Saņemu daudz vēstuļu no pamodinātiem ticīgiem, kuri raksta: "Paldies Dievam, ka Viņ� mani atbrīvojis no viltus evaņģēlija. Biju kļuvis akls. �ie mācītāji izlikās tik patiesi, un vēlē�anās manī būt kaut kam bija liela, gribēju gūt panākumus. Tagad esmu atpakaļ pie lūg�anas, atpakaļ pie Kristus, mana Kunga, atpakaļ pie vienkār�ās ticības Dieva �ēlastībai".

Atkārtoju, ka spilvena pravie�i ir atbildīgi par laodiķie�u gara atraisī�anu �odienas draudzē. Viņi ir maldino�i ticīgie. Viņi novēr� acis no vajadzības atbrīvoties no grēka un mīlinā�jās ar pasauli. Viņi nav klausīju�i Gara aicinājumam raudāt starp priek�namu un altāriviņi ir baudīju�i panākumu un lablājības augli, un ir saindēti ar pārvērsto evaņģēliju.

Da�i cilvēki labāk gribētu, lai ļaudīm uzlabotos apstākļi, nekā, lai viņi tiktu �ķīstīti. Cefanja tiem sacīja: "Tai pa�ā laikā noliks, ka Es parmekle�u ar uguni visu Jeruzalemi un piemek�lē�u tos ļaudis, kas joprojām guļ savā vecajā rauga un runa savā sirdi: Tas Kungs mums nedarīs ne labu, ne ļaunu" (Cefanjas 1:12).

Es pārmeklēju spilvena pravie�u vēsti cerībā atrast tur Evaņģēliju, bet viss velti. Es dzirdu viņu lielī�anos, ka labklājī�ba ir vēstspēdējai stundai. Tad vēlos iet no�ķirtā vietā un jautāt savam debesu Tēvam: "Vai tas var būt, ka mēs esam tik netica�mi akli? Kā Dieva vīri var to uzskatīt par Dieva vēsti"? Tur nav ne nastas, ne krusta uzņem�anas par grēku un ļaunumu, nav aicinājuma pēc svētas dzīves un no�ķir�anās, nav aicinājuma pie pazemības un atgrie�anās, ne vārda par lūg�anu un aizlūg��anu, nekādas nastas par bojā ejo�iem.

Kāda ir starpība starp spilvena pravie�iem un īsto Jehovas pravieti? Sludinātājs vai baznīcas apmeklētājs, kur� nezina �o starpību, ir uz bīstama pamata. Daudzi iet apkārt un iegūst lielus sekotāju pūļus, tāpēc ir nepiecie�ams, lai būtu Svētā Gara dota iz�ķir�ana. Maldīgie pravie�i patiesības gaismā tika at�klāti. Lielākā daļa no viņiem izliekas un izklausās patiesi, Bībeli mīlo�i Dieva vīri. Bet Tas Kungs ir devis saviem ļaudīm neap�aubāmus pierādījumus, kas ir patiess un kas ir viltots. Katrs cilvēks un katra vēsts mums ir jāpārbauda ar pilnīgo Dieva Vārdu.

Atļaujiet man �eit norādīt uz īsta Dieva pravie�a trim raks�turīgām pazīmēm.

1. Lstu dieva pravieti ir caurstrāvojusi Jēzus Kristus at�klāsme!

�ī godības pilnā atklāsme viņu tā pārņēmusi, ka viņ� nevar darīt neko citu: viņ� sludina visu Dieva padomu, ko saņēmis no Kristus.

Dievs saka par viltus pravie�iem: "lāsts tiem sirdsapziņu zaudēju�iem pravie�iem, kas seko savam pa�u prātam un pa�i nav pieredzēju�i nevienu Gara parādību" (Ecechiēla 13:3).

Par Mozu ir teikts: "Ttcibas spēkā viņ�atstaja Ēģipti, nebī�damies no valdnieka dusmām, jo, it kā neredzamo redzēdams, viņ� izturēja''' (Ebrejiem 11:27). Jēzus teica par Ābrahāmu: "Jūsu tēvs Ābrahāms kļuva līksms, noprazdams, ka redzēs Manu dienu, un viņ� to redzēja un priecājās par to" (Jāņa 8:56).

Stefans redzēja godības pilnā vīzijā Jēzu: "Bet viņ� Svēta Gara pilns, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu, stāvam pie Dieva labās rokas" (Apustuļu d.7:55). Ananija teica Pāvilam: "Mūsu tēvu Dievs tevi izredzēja, lai tu atzītu Viņa prātu, redzētu Taisno un dzirdētu balsi no Viņa mutes" (Apustuļu d.22:14).

Saviem mācekļiem Jēzus teica: "Vēl tikai mazu bridi, un pasaule Mani vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsit" (Jāņa 14:19).

Visiem �iem ļaudīm bija kaut kas kopīgsatklāsmē tie re�dzēja Kristu, To Kungu. Kristus bija vienīgā vērtība viņu dzīvē. Viņi redzēja To savām ticības acīm.

Mozus labprātīgi atstāja vieglo dzīvi un labklājību, lai cies�tu grūtības tuksnesī tāpēc, ka Kristus vīzija turēja viņu savā varā. Nekas viņu vairs nevilināja, pat sapnis kļūt par lielu at�brīvotāju. Viņ� skatījās pāri cilvēcīgai godkārei. Viņ� bija atrāvies no visa pasaulīgā, jo bija redzējis Kristu. Viņ� varēja panest visu, jo nekas nevarēja būt līdzīgs tam, ko redzēja viņa garīgās acis.

Ābrahāms pilnīgi atsve�inājās no �īs pasaules un labprātīgi kļuva par sve�inieku �ai zemē, jo viņa acis bija vērstas uz pil�sētu, kuras cēlājs ir pats Dievs. Bet labākais no visa bija tas, ka viņ� bija redzējis Kristu uz troņa svētajā pilsētā. Nekad viņ� vairs nepiesaistīsies tam, kas laicīgs un no �īs zemes. Viņ� ticībā vienmēr skatīja Kristu. Viņ� priecājās, jo viņa acis skatī�ja neredzamo, mū�īgo Kristu!

Tiklīdz Pāvils ieraudzīja Viņu, viss pārējais viņam kļuva nevērtīgs, kā mēsli. Brīdī, kad Kristus viņā atklājās, viņ� nolē�ma nezināt neko citu, kā tikai savu Kungu. Viņ� priecīgi pane�sa grūtības, kuģa avāriju, nomētā�anu akmeņiem, sitienus, cietumu. Neviena no �īm lietām viņu nebiedēja, jo viņam bija parādījies godībā viņa Kungs.

Ja kāds Dieva vīrs ir piesaistījies �ai pasaulei un viņas lietām, tad viņ� nav redzējis neko. Ja viņ� vīzijā būtu redzējis Kristu un būtu pastāvīgā kontaktā ar Viņu, viņ� nesludinātu neko citu. Viņ� nostātos pūļa priek�ā ar vēsti: "Salīdzinot ar Kristu, viss cits ir nevērtīgs, kā mēsli! Tikai Kristus, Viņ� vienī�gais, Viņ� ir viss visā, Viņ� ir mana dzīvība!"

Līdzīgi Jesajam patiesais Dieva vīrs, kur� redz savu Kungu paaugstinātu, kritīs uz sava vaiga un raudās par savu un Dieva ļau�u grēkiem. Tad �ķīstīts viņ� celsies un ies vīzijas spēkā pa�sludināt Kristu.

Dievs brīdināja Israēlu: "Pravie�i ir kā lapsas�" Citiem vārdiem sakotviņu skats nav vērsts tikai uz Kristu, bet viņu acis ir pilnas mantkārības. Viņi samaitā vīnu, labāko ņemot sev. Viņi iet savu pa�u ceļu, barojot savu ego!

�ie patmīlīgie pravie�i saka, ka viņi dzirdēju�i no Dieva, ka viņu vārdi ir tie�i no debesīm. "Viņu pravietojumi bija meli un viņu zīlējumiviltus, kad tie sacija: "Tā saka Tas Kungs", kaut gan Tas Kungs nebija viņus sūtījis, bet viņi gaidīja, kad viņu vandi piepildīsies" (Ecechiēla 13:6).

Daudziem Dieva ļaudīm, kuri staigā apkārt, lai dzirdētu tikai bīstamas vēstis, vajadzētu vēlreiz labāk ieklausīties Dievā, lai saprastu to, kam tie tic. "Vai jūsu it kā redzētās parādības nebija biju�as tikai māņi, un jusu pravietojumi tikai meli, kad jus sacījāt: "Tā saka Tas Kungs", kaut gan Es neko nebiju teicis" (Ecechiēla 13:7). "Tie maldina Manu tautu, runadamu par mieru un glābiņu, un tomēr nav ne miera, ne glābiņa" (Ecechiēla 13:10). Viņu vēsts bija: "Dievs man saka, ka viss ir labi! Nekādas briesmas nedraud. Dieva vēlē�anās ir, lai visi būtu laimīgi, dzīvotu labklājībā un ērtībās." Jehova to nosauc par pievil�anu!

Nedomāju, ka sludinātāji pietieko�i nopietni izprot, kādu traģēdiju atnes nepareizas vēsts sludinā�ana. Cik bie�i mēs slu�dinām mieru un nebeidzamu labumu tautai, kura stāv uz sodības robe�as? "Vai Mans vārds nav kā uguns?"saka Tas Kungs,"un kā veseris, kas sagrauj klintis?" (Jeremijas 23,29)

Israēla grēki bija tādi, kas varēja izsaukt Dieva dusmu uguns eksploziju. Ecehiēls negribēja sludināt tautai tik uztrau�co�u vēsti, sevi�ķi ļaudīm, kuri bija klausīju�ies spilvena pravie�us, kuri tiem sludināja, ka viss ir labi.

Klausies, ko Dievs saka saviem ļaudīm:

Tādēļ saki: "Tā saka Tas Kungs: Kā Es vīna koku me�a koku starpā nodevu ugunij kā malku, lai tā to aprij, tā Es nodo�u ari Jeruzālemes iedzīvotājus. Es vērsī�u savu vaigu pret tiem: no uguns tie būs gan glābu�ies, bet uguns tos tomēr aprīs, lai jūs atzītu, ka Es esmu Tas Kungs, ka Es nostājos pret tiem un pārvēr�u zemi par tuksnesi tādēļ, ka tie atkāpu�ies no Manis", tā saka Dievs Tas Kungs.

(Ecechiēla 15:6-8)

Ļaudis atmeta patieso Dieva Vārdu. Lielas masas plūda klausīties iemīļotos skolotājus, kuri sludināja maldu vēsti"Dievs nav tāda veida Dievs. Viņ� grib mums visiem tikai labu. Nākotnē valdīs miers un labklājība. Neklausieties pagātnes senos pravie�us. Dievs no sava troņa teica, ka būs labi laiki".

Jautāju, ko darīs spilvena pravie�i, kad Dievs iesāks sodīt tautas grēkus, sāks atņemt tai maizi un pārticību? Domājot par godīgiem nesagatavotiem kristie�iem, mums vajadzētu no�ēlot savu remdenību un raudāt, ka esam gāju�i kompromisa ceļu un neesam no�ķīru�ies no visa pasaulīgā un ļaunā.

Paldies Dievam, ka Svētais Gars ir no�ķīris ļaudis, kuriem ir apnikusi patmīlīgā kalpo�ana un kuru sauciens ir"mēs gri�bam redzēt Jēzu!" (Jāņa 12:21) Uz cilvēkiem centrēts Evaņģēlijs nevar turpināties. Jāiet caur �ķīstī�anās uguni. Ka�mēr pieviltie guļ savās gultās un bauda svētlaimi, Tā Kunga aicinātais atlikums ies pretī Līgavainim. Kristus atklāsies vi�siem, kas ir pazemīgi un Garā nabagi. Dieva Vārds plūdīs ar svaidījumu un spēku. Vienotība ar Kristu būs dārga pērle.

2. īsts Dieva pravietis sludinā�anā un dzīvē aizliedz sevi.

Salīdzini to ar lietām, uz ko vēr� uzmanību spilvena pra�vie�i: "Jūs laupat Man svētumu Manas tautas acis par kādām saujām mie�u un par kodiem kumosiem maizes un nokaujat dveseles, kurām nebija mirt, paturat citas dvēseles dzīvas, kurām nebija dzīvot, stāstīdami melus Manai tautai" (Ecechiēla 13:19). �ī panta modernais tulkojums ir: "�iem spil�vena pravie�iem prātā ir nauda, un tas viņus dara par melkuļiem". Tas ir spilvena pravie�a pilnīgs attēls. Viņ� dod vaļu savai fantāzijai un operē ar to domu, ka labklājība turpi�nāsies mū�īgi. �im nolūkam viņam vajadzīga nauda un pie tamdaudz. So naudas vajadzību viņ� izsaka savā sludinā�anā. Lai to iegūtu, viņ� beidzot saka melus Dieva ļaudīm. Tā viņ� apgāna sevi, sakot: "Dievs man saka". Pravietis Miha saka: "Tās priek�nieki sprie� tiesu par samaksu, tās priesteri māca tieslietas par atlīdzību, tās pravie�i tulko likteni par naudu un turklāt paļaujas uz To Kungu un saka: "Vai tad Tas Kungs nav musu vidū? Mums ļaunums neuzies!"" (Mihas 3:11).

Sevis aizlieg�anakāda sve�a skaņa mūsu ērtību laikmetā. Spilvena pravie�i to vienkār�i noraida. Sevis aizlieg�ana nozī�mē, ka jāatstāj un jāatsakās no visa, kas kavē pastāvīgi atrasties Kristus tuvumā.

Sevis aizlieg�ana nav nekāds nopelns. Mēs tiekam glābti un pasargāti vienīgi �ēlastībā. Bet sevis aizlieg�ana nobīda kavēkļus pastāvīgai satiksmei ar Kristu. Pāvils saka: "Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams" (1.Korintie�iem 9:27).

Mēs nepakļaujam savu miesu kontrolei, nesavaldam savas kaislības un kārības. Grēcīgas televīzijas programmas daudzos kristie�os attīsta kaislību uz pornogrāfiju. Miesas kārība izkļūst no kontroles; tas notiek pat kalpo�anā. Dzirdu par kalpotājiem, kas pavada stundas pie saviem videoekrāniem, skatoties kase�u ierakstus.

Liels skaits Dieva ļau�u, ieskaitot Evaņģēlija sludinātājus, iznieko dārgās stundas TV elka kastes priek�ā. Līdzīgi Latam mūsu prāts tiek pievērsts lietām, ko mēs redzam un dzirdam.

Barība kļūst par narkotiku ticīgajiem. Nav vajadzīgs ne kokaīns, ne alkoholsmums ir atļauta pavedino�a barība. Nekad savā dzīvē neesmu sastapis tik daudz kristie�u, kam ir tik neapvaldīta apetīte.

Sevis aizlieg�ana nozīmē daudz vairāk nekā tikai at�teik�anos no materiālām lietām. Tu vari pārdot savu televizoru, atrauties no visiem erotiskiem skatiem un skaņām, nolikt zem kontroles visas savas kārības un tomēr nebūt sevi aizliedzis.

Kristus aicina nodoties Viņam. Tas prasa izslēgt no sirds visu, kas ir par kavēkli. Tā ir tāda nodo�anās, kad cilvēks nav vairs nekas ne Dieva, ne cilvēku priek�ā. Tas nozīmē, ka varam līdz ar Pāvilu teikt "Nedzīvoju vairs esbet Kristus dzīvo manī". Pasaule mums vairs nav pievilcīga. Mūsos jāmirst visiem pa�u centieniem un saistībai ar pasaulīgām lietām, kamēr varam godīgi teikt: "Esmu nomiris pasaulei un visam, ko tā sniedz".

Miesā dzīvoju, jā! Bet manī jāmirst visam tam, kas kavē mani mīlēt Kristu. Lai kas tas arī nebūtuno tā jāatsakās. Kārības? Pa�a plāni? Rūgtums? Dusmas? Atzinība? Pa�cieņa? Visam tam jāmirst. Viss tas man jānes pie krusta un pa�am jānosoda.

Kāpēc kristie�i mirstot atsakās no visām pasaulīgām un materiālām lietām? Tāpēc, ka viņi skata Mū�ību. Salīdzinot ar to, viss pasaulīgais nobāl. Kapec nevaram dzīvot tā visu dzīvi? Kāpēc mūsu prāts nevar būt piesaistīts Kristum vienmēr?

3. īstam Dieva pravietim ir svēta drosme norādīt uz grēku, neklusējot par ļauno.

"Cilvēka bērns, atgādini Jeruzālemei tās negantības" (Ecechiēla 16:2). "Sauc pilnā balsi, neviena nesaudzēdams! lxii tava balss skan kā bazūne, un liec pie sirds manai tautai tās pārkāpumus un Jēkaba namam tā grēkus!" (Jesajas 58:1)

Spilvena priesteriem nav svēto�anas pamata. Ecehiēls sacī�ja: "Es to nogāzī�u pie zemes, ka tās pamali top redzami' (Ecechiēla 13:14).

Spilvena pravie�i apslēpa grēku. Viņu vēsts un tās pasnieg��anas veids "stiprināja bez/dievju soļus viņu ļaunajos ceļos" (Ecechiēla 13:22).

īstie Dieva sūtītie pravie�i vienmēr uzrāda Dieva ļaudīm grēku. Viņu vienīgā vēlē�anāsatgriezt tos no ļauniem ceļiem.

Tas Kungs vienmēr sutija savus kalpus pravie�us pie jums, bet jūs tiem neklausījāt un neatdarinājāt savas ausis, lai kļūtu brīdināti. Tie sacīja: Atgriezieties ikviens no sava ļaunā ceļa un saviem nelabiem darbiem, tad jūs dzīvosit mū�īgi tai zemē, ko Tas Kungs deva jums un jūsu tēviem.

(Jeremijas 25:4,5)

Spilvena pravie�i "stiprināja bezdievīgo rokas". Dievs nosodīja viņus, ka tie pazudina dvēseles, ignorējot viņu grēkus. Dievu sāpina arī tas, ka Viņa ļaudis, kuri ieiet kompromisos, drīzāk tiek iedro�ināti to darīt, nekā pamācīti un norāti. Viegl�prātība pret grēku vienīgi apstiprina, ka viņi pa�i ir nonāku�i kompromisā ar grēku un pasauli:

�os pravie�us Es neesmu sūtījis, un tomēr viņiem lieta stei�dzīga, Es neesmu viņiem uzlicis nekādus pienākumus, un tomēr tie sludina! Ja tie būtu stāvēju�i Manu padomu lokā, tad tie būtu sludināju�i Manai tautai Manus vārdus un to atgriezu�i no tās ļaunajiem ceļiem un tās ķiunajiem darbiemf� Vai �iem viltus pravie�iem, kas sludina nākotnei pa�izdomātus melus. (Jeremijas 23:21,22,26)

Lai ikviens, kas sludina par mieru un labklājību, izlasa Je�remijas Raudu dziesmas un lai no�ēlo Dieva priek�ā savu niecību un neprātību, lai sāk sludināt atgrie�anos no grēkiem un svēto�anu. "Tavi pravie�i tev sludināju�i melus un māņus. Tavu noziegumu viņi tev nav atklāju�i, lai tadā ceļā novērstu tavu cietumu, bet tev sludināju�i nākotni da�ados melu un viltus pil�nos izteicienos, kas tevi maldināja un ieveda nelaimē" (Jeremijas Raudu dz.2:14).

Kad Dievs sūtīja sodību pār Israēlu par viņa grēcīgo dzīvi, spilvena pravie�i un atkritēji priesteri bija pirmie, kas meklēja sev dro�ību. "Mani priesteri un vecajie pilsētā ir nonīku�i, mek�lēdami sev barību izsalkuma apmierina�anai" (Jeremijas Raudu dz.l :19).

Miera un labklājības vietā "Tas Kungs ir licis tai smagi ciest tās daudzo grēku dēf (Jeremijas Raudu dz.l:5). Visas pilis, visas mājas tika sadedzinātas ar uguni, visi vārti un vaļņi tika noārdīti. Vecaji meta pī�ļus uz galvas. Jaunie�i un bērni raudāja badā. "Kas agrāk ēda gardumus, tie tagad mirst badā uz ielas, kas audzināti purpurā, tie tagad spiesti gulēt uz mēslu kaudzes" (Jeremijas Raudu dz.4:5). Sievietes ēda savus bērnus: "Vis�ēlsirdīgākās sievas ir vārīju�as savus pa�u bērnus, lai butu ko ēst Manas tautas meitas postā" (Jeremijas Raudu dz. 4:10). Dieva ļaudis nolieca savas lepnās galvas uz zemes. Visur skanēja raudas. Dievs izlēja savas dusmas, tie�i tā, kā to bija paredzēju�i Viņa īstie pravie�i.

Tad mēs lasām: "Nav spēkā vairs likumi; ari viņas pravie�i nesaņem vairs atklāsmi no Tā Kunga" (Jeremijas Raudu dz.2:9). Spriedums aizvētīja projām visu labklājības sludi�nā�anu un lika spilvena pravie�iem rūpēties par savu glāb�anu. Dievs teica, ka nāk ienaidnieks iznīcināt Jeruzālemi: "Bet tas ir noticis tās pravie�u grēku un tas priesteru noziegumu dēļ, tie ir izlēju�i tās vidu taisno asinis" (Jeremijas Raudu dz.4:13).

Dievs neļaus nevienam Evaņģēlija sludinātājam apbēdināt un kaitināt Viņa izvēlētos bērnus bez Viņa sevi�ķas atļaujas;

drīzāk Viņ� atļaus vieglas dzīves pravie�iem aicināt kristie�us atkritējus pie atgrie�anās.

Protams, mēs esam aicināti pasludināt miera, �ēlastības un piedo�anas Evaņģēliju, bet Dieva cilvēkam ir ari pavēlēts: "Sauc skaļi, nesaudzē neviena, lai tava balss skan kā bazūne, un uzrādi ļaudīm viņu pārkāpumus" (Jesajas 58:1).

Varbūt mēs nevaram pacelt svēto karogu tāpēc, ka mums pa�iem ir samaitāta sirds? Vai mūsu grēki nav nolaupīju�i mūsu svēto dro�ību? Vai skatāmies pāri citu grēkiem tāpēc, ka grēks apsēdis mūs pa�us?

Vai pazīsti kādu Dieva vīru, kur� dro�i nosoda grēku? Vai viņa vēstī nav pamanāma dziļa personiska �ķīstība? Tad klau�sies viņa vēsti, jo viņam ir patiesība kas var tevi atbrīvot. Viņ� ir īstais Dieva pravietis, un viņ� liek visiem citiem pravie�iem trīcēt un drebēt. Spilvena pravie�i viņu nosoda, jo viņ� staigā patiesībā.

Meklē Dieva vīru, kas Kristu padara reālu! Cilvēku, kas tev iedve� pārliecību, ka viņ� ir bijis ar Jēzu. Cilvēku, kas tevi pārliecina par izniekoto laiku un tavu pasaulīgumu. Cilvēku, kas dro�i norāda ar pirkstu uz tevi, iz�ķirot grēku tavā dzīvē un skaļi saucot: "�is ir tas cilvēks." Viņ� patie�ām tevi mīl un vēlas tevi izglābt.

Spilvena pravie�i ceļ savas pilis. Viņi izskatās ļoti svētīti un bagāti. Ta�u Jehova saka: "Jūsu sienas kritīs. Es tās noārdī�u ar sava vēja palīdzību. Es satriek�u jūsu sienas un ar tām pār�klā�u zemi." (skat.Ecechiēla 13:11-14).

Dievs mums ir teicis, ka pēdējās dienās mūsu jaunie redzēs parādī�anas. Ne par panākumiem, labklājību un lieliem sa�sniegumiem. Visi redzēs vienu atklāsmipar Kristu!

Pūtiet tauri Ciana, saceliet trauksmi Manā svētajā kalnā, satrūkstieties visi zemes iedzīvotāji! Jo Tā Kunga diena nāk, tā jau ir tuvu! (Joēla 2:1)

Ak, Ciāna, svētie Dieva ļaudis, mostaties pie bazūnes skaņām, jo Tā Kunga diena ir tuvu, mūsu Ķēniņ� nāk godībā līdz ar visu savu pulku, lai uzceltu savu valsti!

Ak, jūs snaudo�ie svētie, Visaugstākā kalpi, nokratiet visu, kas ļauns un apvelciet visas Dieva bruņas, jo Dieva ienaidnie�ki nolēmu�i karot pret To Kungu un Viņa svētajiem:

Drūma, tum�a, mākoņaina un miglā tīta diena� plūst liela, varena tauta, kāda nemū�am nav redzēta� Tai pa priek�u iet iznīcinātāja uguns un tai seko visu sadedzi�na tāja liesma� aiz tās ir tikai vienmuļi tuk�a kailatne un tuksnesis, izvairīties un glābties no tās nevienam nav iespējams� �ausmīgas bailes pārņems tautas un visu ļau�u sejas nobāl. (Joēla 2:2-6)

Ciāna, vai neesi dzirdējusi, ka: "Viņu priek�ā tric zeme un sakustas debess, aptum�ojas saule un meness, un pat zvaigznes zaudē savu spo�umu" (Joēla 2:10)?

Redzot, ka drīz visi elementi no lielā karstuma izkusīs, kā Tā Kunga ļaudis var bezrūpīgi turpināt savu vieglprātīgo un

bezrūpīgo dzīvi, ēdot un dzerot un dzenoties pēc naudas? Vai �īs pasaules iznīcīgās lietas tā aptum�oju�as skatu, ka nevarat redzēt? Vai neredzat, kāds laiks tagad? Vai nezināt, ka Kristus ir pie durvīm? Vai neesat dzirdēju�i bazūnes skaņas Ciānā? Vai esat kļuvu�i akli savā labklājībā, �īs pasaules kaislību un kārību pievilti, ka vairāk nespējat dzirdēt? Vai neiz�ķirat laikus un vai nezināt, ka Tā Kunga Diena ir pie durvīm? Vai varat vēl jopro�jām visu laiku un enerģiju ziedot savām interesēm? Vai nemek�lēsit Viņa vaigu? Vai arī turpināsit Viņu neatcerēties un aizmirst, To, kas tevi aicināja ārā no verdzības? Vai noliegsi Viņa Vārdu, Viņa Namu, Viņa kluso kambarīti? Vai arī sevi aizstāvēsi, sakot: "Viņ� vēl nenāk! Tiesas Dienai ir vēl laiks. Es labāk atpūtī�os, baudī�u savu dzīvi un priekus un nāk�u pie Viņa, kad bū�u beidzis kalpot savām interesēm"?

Gars saka: Put tauri Ciānā un saki Maniem ļaudīm: "Grie�aties atpakaļ pie Manis no visas savas sirds ar gavē��anu, asaram, no�elām un sēram! Saplosiet savas sirdis un ne savas drēbas un atgrie�aties pie Tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņ� ir �ēlīgs un līdzcietīgs un sirsnīgs, Viņam bezgalīgi laba sirds, un Viņam paliks jūsu �ēl jums uzliktā soda dēļ. Kas zina, Viņam varbūt atkal tie�ām kļus jūsu �ēl, un Viņ� parādīs jums vispirms savas �ēlastības svētību ar to, ka darīs iespejamu nest jums atkal ēdamos un slakāmos upurus Tam Kungam jūsu Dievam" (Joēla 2:15,12-14). Viņ� arī tagad liek "uzlikt zīmi uz pieres visiem tiem, kuri skumst par visām negantībām, kādas notiek pilsētā" (Ecechiēla 9:4).

Putiet taures Ciānas kalnā, gavējiet svētā godbijībā, izslu�diniet grēku no�ēlas dienu! Savāciet vienuviet visu tautu, svētās un nopietnās pārdomās lai sanāk kopā draudze, sapulciniet tautas vecajos, savediet un sanesiet ko[)ā visus bērnus un zīdaiņus! Līgavainis lai iziet no savas mītnes un līgava no savas īpa�ās dzīvojamās telpas! (Joēla 2: 15,16)

Kur ir Tā Kunga priesteri, kuriem vajadzētu atrasties starp priek�namu un altāri? Kur ir Tā Kunga atmodinātie pravie�i, kuri skaļi sauc: "Saudzē un �ēlo, ak Kungs, savu tautu.r (Joēla 2:17)? Priesteri ir aizmigu�i un "nav neviena, kas piesauc Tavu vārdu, jo Tu apslēp mums savu vaigu un atstāj mūs, ka mēs nonīkstam savos grēkos" (Jesajas 64:7).

Līgavainis, Kristus jau ir atstājis savu debess mītni. Viņ� jau ir izgājis, lai satiktu savu līgavu. Gars tagad uzsauc arī līga�vai, lai tā mostas un iziet pretī Tam, ko viņas dvēsele tā mīl. Vai ganiem arī nebūtu jākrīt uz sava vaiga Dieva priek�ā, raudot un lūdzot par saviem un Dieva tautas grēkiem? Ak Dievs, cik akli ir kļuvu�i Tavi gani! Kamēr sātana armija gatavojas karam ar debesīm, kamēr Dieva armija un Viņa rati sakārtojas galīgai cīņai, gani spēlē spēles:

Cilvēka bērns, vers savus pravietojumus pret Israēla ganiem, saki �iem ganiem: Ta sākti Dievs Tas Kungs: Bēdas Israēla ganiem, kas ganīju�i tikai pa�i sevi! Vai ganiem nebija avis ganīt? Jūs viņu pienu gan dzerat, ar viņu vilnu ģērbjaties un kaujat taukās, bet avis vispārīgi jiīs neganāt. (Ecechiela 34:2,3)

Bet viņi tikai apgrie�as otrādi savās mīkstajās gultās, baro�damies ar aitu taukiem. Viņi sapulcina savas vīrie�u kārtas avis bumbas spēles laukumā. Viņi dodas medīt un zvejot zivis, tikai ne cilvēkus. Viņiem patīk saviesīgi pasākumi, atpūsties elku priek�ā. "Tā tās izklīda, tāpēc, ka tām nebija gana, un izklīdu��as tās kļuva plēsīgiem zvēriem par barību un pazuda. Manas avis maldās pa visiem kalniem un augstiem pakalniem, tās izklīdu�as pa visu zemi, un neviens nerūpējas par tām un neuz�meklē tās" (Ecechiēla 34:5,6).

Aklie Ciānas gani, jūs bijāt aicināti pulcināt Dieva ļaudis svētai kalpo�anai, ne uz vieglām rotaļām! "Tāpēc, ka Es gribu iznicināt tevi taisnos un netaisnos, Mans zobens nāks āra no savām makstim un vērsīsies pret visiem cilvēkiem no dienvi�diem līdz ziemeļiem. Tad visa pasaule atzīs, ka Es esmu Tas Kungs un izvilku savu zobenu no makstīm un, ka tas tur vairs neatgriezīsies atpakaļ (Ecechiēla 21:9,10). Kungs Cebaots ir licis jums zemoties pazemībā Viņa priek�ā ar sagrauztu sirdi un grēku no�ēlā. Dieva vīrs, vai tu raudi? Vai neesi nokaunināts, tu, Ciānas vīr? Jūs, vīna dzērēji, uzmostieties, jo ienaidnieks ir ielauzies zemē un jūs to nezināt. "Klau, kā vaimanā gani, ka viņu krā�ņās ganības ir pagalam! Klau, kā rūc lauvas, jo iz�postīts ir ari Jardānas biezokņu skaistums!" (Cakarijas 11:3)

Vīns paliek neizdzerts, sēkla neuzdīgst, tārpi ir noēdu�i visu labību, bet neviens neraud! Katrs viens skatās uz sevi, mī�lestība daudzos izdziest un no Dieva bērnu sejām pazūd prieksjo neviens gans netiek brīdināts, neviens nedzird bazūnes skaņu no Ciānas, neviens sevi nav centies atdalīt no nīcības. Kas pasludinās tā Kunga atnāk�anas dienu spēkā? "Tās pravie�i ir vieglprātīgi, neuzticami cilvēki; tās priesteri sagandē svētumu un sagroza bauslību" (Cefanjas 3:4).

Tas Kungs būtu dziedinājis tautas atkri�anu, ja Tā Kunga gani būtu biju�i nomodā, bet sargu acis ir miega pilnas un pries�teri nepiesauc Tā Kunga vārdu. Viņa dusmas būtu novērstas, ja mācītāji Tā Kunga namā būtu kritu�i uz sava vaiga Tā Kunga priek�ā, saukdami uz debesīm pēc piedo�anas un �ķīstī�anas.

Kāpēc bērni atstāj Tā Kunga ceļu? Kāpēc jaunie�i skrien pēc Bābeles meitas? Kāpēc viņi tik dusmīgi, tik neticīgi, tik nodevu�ies pasaulei? Tāpēc, ka nav skaidra un nopietna vārda no kanceles. Mācītāji apkrauti pa�u grēkiem un �aubām, stāv tum�sības spēku priek�ā, baiļodamies, jo pazaudēju�i garīgo autoritāti.

Uzticīgu ganu svēts atlikums vēl ir zemē, viņi raud par ga�nāmo pulku un sēro par Tā Kunga ļaudīm, viņi ir atgriezu�ies pie Tā Kunga,tomēr viņu ir nicinātais mazākums. Daudzi pravie�i ir kļuvu�i par vējaslotām, un Dieva ļaudis viņus pacie�.

Ciānas draudze ir samaitāta. Tā Kunga diena ir pie durvīm, tauta ir neizpratnēizpostī�ana un iznīcinā�ana draud no visām pusēm, tomēr Tā Kunga ļaudis to neņem pie sirds. Draudze ir neiz�ķir�anās ielejā. Gars darbojas un modina gulo�usbet ļaudīm trūkst Dieva bijības. Tuvojas sodība? Nē, vispirms viņi noskatīsies visas iemīļotās filmas! Vispirms tiks izsmelti visi izpriecu avoti! Liekas, ka viņi saka: "Netraucē mūs, Dievs, jo tā Kunga atnāk�ana un Viņa sodība spiedīs mūs atteikties no visa tā kam piesieta mūsu sirds." Ciānas atkritēji, vai neatmetlsit beidzot visu grēka negantību, laulības pārkāp�anu, bur�vestības, pasaules valdzinājumu un nenāksit pie sava Kunga?

Dievs to visu iznīcinās!

Mūsu ķēniņ� nāk Ciānā, lai valdītu ar dzelzs rīksti. Viņa ļaudis negrib pazemoties, atzīties grēkā un negrib atteikties no tiem. Viņ� nāks pēk�ņi savā templī, lai sodītu. �ēlastība visiem tiem, kuri kronē Viņu par savu Kungu un Ķēniņu, miers un prieks visiem, kas meklē Viņu ar visu sirdi, prātu, dvēseli un spēku; zāļainas ganības, dzīvības ūdeņi un atjauno�ana ir visiem tiem Dieva ļaudīm, kas novēr�as no pasaules, viņas lietām, viņas gara un kārdinājumiem.

Kā gans rūpējas par savu ganāmo pulku, tiklīdz kā da�as no viņa avīm at�ķīru�ās no pārējā bara, tā Es rūpē�os par savām avīm un centī�os dabūt tās atpakaļ no visām tām vietām, kur tās bija izklīdinātas apmāku�as un tum�ās dienās. Es tās ganī�u labās ganībās, Israela augstajos kalnos būs viņu ganāmās vietas. Tur tās atdusēsies jauko nokalnu aplokos un tur tām būs treknas ganības Israela kalnos. (Ecechiela 34:12,14)

Bet ātra sodība un bēdas visiem, kas aizslēdz savas ausis un aizver savu prātu bazūnes skaņām Ciānā! Viņ� satrieks visus ļaunos vilinātājus, visus liekuļus un augstsirdīgos. Remdenos Viņ� izspļaus no savas mutes. Viņ� nodos sātanam visus, kas taisnību pārvēr� netaisnībā. Viņ� pārmācīs tos, kuri pazīst Dievu, bet negodina Viņu kā Dievu un pielūdz radību, ne Radītāju. Viņ� satrieks slinkos ganus, kuri barojas pa�i, bet nebaro avis.

Tādēļ jūs, gani, uzklausot Ta Kunga vānlu: "Tik tie�ām, ka Es dzīvoju", saka Dievs Tas Kungs,"tāpēc Manas avis kritu�as laupītajiem par guvumu un lauku zveriem [xir barību, jo tām nebija gana un Mani gani nerūpējās par Manām avīm, bet tikai pa�i par sevi, tie neganijo Manas avis, bet aprūpēja tikai sevi fta�us. Tāpēc jūs, gani, uz�klausot Tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs Tas Kungs: Es cel�os pret �iem ganiem, Es atprasī�u savas avis no viņu rokas un izbeig�u viņu gana amatu, lai tie gana pa�i sevi. Es atrau�u savas avis viņu mutei, lai tas nav viņiem vairak parljarību" (Ecechiela 34:7-10).

Viņ� satrieks visus, kas Dieva patiesību pārvēr� melos. Tā būs �ausmu diena! Miljoni ļau�u, kuri izsmēja bazūnes skaņu un turpināja savas vieglprātības, tiks nodoti nākamai Dieva dusmībai un sodam. "Saule un mēness aptum�osies un ari zvaigznes zaudēs savu spo�umu. Un Tas Kungs liks atskanēt pērkona dārdiem no Ciānas un liks dzirdēt savu balsi atskanam ari no Jeruzalemes, tā ka trīcēs zeme un debess. Bet Tas Kungs bus patvērums savai tautai un stipra pils Israēla berniem" (Joēla 4:15,16).

Atbrīvotājs ir atnācis!

"Bet Ciānai naks atsvabinātājs un tiem, kas Jēkabā atgrie�zu�ies no sava uzticības zvēresta lauzuma", saka Tas Kungs (Jesajas 59:20). "Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi" (Jesajas 60:1). Tumsība apklās zemi, būs liela tumsa, bet Tas Kungs nāks pār tevi, un tā Kunga godība būs pār tevi. Tā Kunga ļaudis, Viņa līgava, pa�cels savu skatu un dziedās,"Mūsu Ķēniņ� nāk! Viņ� nāk mūs izglābt, lai vestu mūs savas svētās pilsētas pārpilnībā!"

Uzvarētāji visi sanāks kopā, un tie būs kā viens, lai aplie�cinātu pasaulei Kristus Miesu virs zemes. Bet Miesa drīz vien tiks pievienota Galvai. Godības pilnās Miesas Galva ir Ciānas Atsvabinātājs, un Viņ� pēk�ņi parādīsies savā templī, lai celtu sev troni. To sirdīs, kuras ilgojas pēc Viņa, nebūs bailes. Viņi slavēs To, līdz Viņ� nāks. Viņi pielūgs To. Viņu skumju dienas būs pagāju�as. Tā Kunga godība būs pār viņiem, un, gaidot uz Viņa dienu, viņu sirdis līksmos priekā. Kad Viņ� izlauzīsies cauri tum�iem sodības mākoņiem, atpestīto atlikums izplūdis gavilēs, jo atradīsies Viņa tuvumā, skatīs Viņa majestātes seju un kritīs Viņa priek�ā, saukdami: "Esam pārcietu�i visu �ī prie�ka dēļskatīt Tevi godībā! Kristu, godības Ķēniņ, Tu esi mūsu prieks. Ozianna Tev, kas esi mūs atpircis, pasargājis un glābis visās briesmās. Tava varenā roka nesusi mūs!"

Kur reiz bija bailes no nāves un pazu�anas, tur tagad valdīs Viņa mū�īgais prieks. Viņ� pats noliks mūsu kājas Godības zemē, kur Viņ� būs mūsu svētnīca. Mums būs atņemtas visas rūpes par rītdienu, jo mēs būsim pie Viņa, dzersim debesu pienu un ēdīsim eņģeļu barību. Mēs vairāk nelūkosimies atpa�kaļ; bailes un nedro�ība būs pazudu�as uz visiem laikiem.

Kāpēc �eit baidāmies no nāves? Kāpēc turamies tik sīksti pie �is aizejo�ās dzīves? Kāpēc baidāmies no pārie�anas Mū��ībā? Kas gan gribētu mainīt zelta pilsētu ar Kristus valstības mū�īgo laimes pārpilnību pret nabadzīgo, ātri zūdo�o eksisten�ci �eit virs zemes?

Aug�āmcel�anās dzīve

Vai mūsu Pestītājs nav teicis, ka Viņ� ir aug�āmcel�anās un dzīvība? Ka katrs, kas dzīvo un tic Viņam, nemirs, bet dzīvos mū�īgi? �ī mū�īgā dzīve jāizbauda jau �eit! Uzvarētāju atliku�mam Tas Kungs grib dot spēku nebeidzamai dzīvei.

Tas ir lielāks par Vasarassvētku spēku, lielāks par spēku dziedināt slimos, izdzīt velnus un darīt lielus darbus. Tas ir lie�lāks kā spēks liecināt un pat lielāks kā spēks uzmodināt miru�os. Drīz, ļoti drīz �ie spēki vairs nebūs vajadzīgi, jo dzims jauna pasaule. Nāk pasaule, kur Gara spēks vairs nebūs ie�robe�ots. Nebūs vairs vajadzības izdzīt velnus, dziedināt slimos vai uzmodināt miru�os. Nebūs vajadzīgi liecinieki. Tā būs pasaule, kur pār tiem, kas atpestīti, plūdīs bezgalīga mū�īga dzīvība. Mēs vienīgi varam iedomāties, kā tas varētu būt, kad būsim mū�īgās dzīves pilnīgā spēkā un godībā.

Dievs jau tagad mēģina savu svēto atlikumu vest mū�īgā dzīvībā. Nevis tā, ka mēs vairs nemirsim, bet mū�īgās dzīvības spēks mūsos būs tik dabisks, ka mūsos būs tik pilnīga at�ķir�anās no �īs pasaules ar viņas prasībām. Dievs grib brīvus ļaudis, atlikumu, kas būs pilnīgi no�ķīries no pasaules un no laika. Ir iespējams, ka mēs pārvietosimies tādā aug�āmcel�anās sfērā, kas mūs noliks pāri laikam, pāri domā�anai par �o pa�sauli, pāri miesas verdzībai, dro�ībai un pat nāvei.

Ja pielietojam bezgalīgās dzīvības spēkus, ir brīvība. Dzīvot ar skatu, kas pievērsts mū�ībai, Dieva tronim, nozīmē dzīvot, nebaidoties no tā, ko cilvēki var padarīt mūsu miesai. Dzīvot aug�āmcelta prāta stāvoklī nozīmē, ka nekas, kas ir �ajā pasaulē, mūs vairāk nesaista.

Vai Kristus Dieva ļaudīm nozīmē vairāk nekā pa�u dzīvī�ba? Jā, ak jā! Viņ� mums ir mū�īgā dzīvība! Dieva ļaudis, ak sauciet to skaļi! Sakiet to pasaulei, miesai un velnam: "Es nemir�u nekad! Es nepiederu �ai bojā ejo�ai un mirsto�ai pa�saulei! Es jau tagad Kristū esmu mū�ības būtne! Mans gars dzīvos Viņā mū�īgi; un Viņ� man dos jaunu godības pilnu mie�su, līdzīgu Viņam!" Vai tas nav lielākais spēks, ko Dievs var cilvēcei dotdarīt viņu par mū�īgu būtni, nemirstīgu dvēseli, kas dzīvos Viņa priek�ā mū�īgi? Dzīvība, ko piedzīvo�u Mū�ī�bā, jau tagad plūst manī no Dieva troņa. Daļa no �ī mantojuma manī jau ir tagad.

Varu noskatīties uz �o grēka nolādēto pasauli un priecāties: "Ak, tu, ļaunuma un velnu apdzīvotā vieta,tev nav nekā man ko dot, un man nav daļas ar tevi. Esmu atbrīvots no tavas varas; arī tavi kapa pī�ļi un gruve�i nevar paturēt mani gūstā. Jau tagad man no aug�ienes ir dota nebeidzama dzīvība, Dieva dzīvība, kam nav ne sākuma, ne gala!"

Uzvarētāju atlikums, ak satveriet �o mū�īgo dzīvību! Dzīvība, ko tagad jūtat savā miesā, ir tikai tvaiks, kas izgaist un kura vairs nav. Mū�īgā dzīvība plūst no Dieva troņa; un tā ir arī auglis, ko atpestītie ēdīs no Dzīvības koka mū�īgi. Bet Dievs grib mums atklāt, ka mums ir iespējams ēst no tā jau tagad, Garā un ticībā. Kāds neizsakāms prieks ir būt no�ķirtiem ar Kristu atsevi�ķā vietā un stundām ilgi dzert no Dzīvības avota un ēst no Dzīvības koka augļiem. Tu vai izkļūt ārā no �īs lūg��anas debesīs. Kristū Jēzū. Mūsu acīm tad pasaule zaudē savu �armu, sirds ir atraisīta no visa, kas reiz bija dārgs. Visas vēlē�anās pārvērstas debesu valstības dzīves atmosfērā, aug�āmceltajā sfērā.

Izsalku�ās sirdis, gūstiet iepriecu!

Pēdējā laikā pirms izpostī�anas uzvarētāju atlikums izjutīs arvien lielākas slāpes un izsalkumu. Svētais Gars radīs Kristus līgavas sirdī arvien lielāku vēlē�anos pēc svētuma, �ķīstības un atklāsmes. Viscaur zemē ticīgo dzīvēs būs redzamas dziļas slāpes un izsalkums. Notiks radikāla at�ķir�anās no pasaules, viņas elkiem un izpriecām. Visu sauciens būs pēc gudrības, at�klāsmes un Jēzus Kristus atziņas.

Materiālās lietas tad līgavai zaudēs savu vērtību. Dieva Gars dos mājienu viņu sirdīm nākt lūg�anā un sirds pazemībā Dieva troņa priek�ā. Tad tiks atmesti visi pa�u plāni un vienīgā vēlē�anās būsdarīt Dieva prātu. Pirmā vietā tad būs Dieva gods. Cilvēciskās tieksmes un ambīcijas tiks atklātas, Dieva godība kļūs redzama visapkārt.

Sirds būs noskaņota pielūgsmei un Kristus pagodinā�anai par savu Kungu un Ķēniņu. Pēdējās dienās pirms lielās izpostī�anas mūsu svētais Kungs sagatavos savējiem labas lietas, ne�īs pasaules iznīcīgās materiālās lietas, ko meklē viņas piekritēji,bet debesu svētības un viņas prieku. Uzvarētāju atlikums varēs iet pretī jebkurām uguns briesmām ar dro�u un mierīgu sirdi.

Lai skan bazūne CiānāDievs ir izredzējis atlikumu, kas mazgāts Kristus asinīs, tērpts neaptraipītās drēbēs; kas ir no�ķirts Godības Ķēniņam, lai izietu Tam pretī ar augsti pacel�tiem dego�iem lukturiem Viņa mū�īgās dzīvības spēkā! Dieva svētie, smeliet no mū�īgās dzīvības Avota un dzesējiet savas slāpes!

"Izeita no viņas, Mana tauta!"

Izeita no viņas, Mana tauta, lai jums nebūtu dalības viņas grēkos, un jūs neķertu viņas mocības. (Atklāsme 18:4)

Nāc ārā no gulo�ās nedzīvās draudzesnāc ārā no mant�kārīgās, pēc labklājības slāpsto�ās vides. Nāc ārā no ticīgo remdenības, kas zaudēju�i Tā Kunga godību. Nāc ārā no tempļiem, kur labprāt iziet uz kompromisiem. Nāc ārā no Mariju pielūdzo�ās katoļu baznīcas! Nāc ārā no jebkuras citas baznīcas un draudzes, kur nedeg Svētā Gara uguns, kur nav pārliecības spēka, nav slapēs pec svētuma. Nac ara no bauslīgam draudzēm, kas sludina pestī�anu caur darbiem.

Bēdziet projām no Bābeles novadiem un glābiet ikviens savu dzīvību, lai jūs nemirstat Bābeles noziegumu deļ, jo �is ir Ta Kunga atriebibas laiks: Viņ� atmaksā tai pēc tās nopelna. Bābele bija zelta kauss Tā Kunga rokā, kas apreibināja visu pasauli. No Bābeles vtna dzēra daudzas tautas, tādēļ tās zaudēja prātu. Piepe�i Bābele ir kritusi un ir sagrauta. Apraudiet �o pilsētu, atnesiet balzāmu tās brūcēm, varbūt �īs brūces var vēl dziedināt.

(Jeremijas 51:6-8)

Bēdz projām no mācībām, kas pavedina uz kārības pēc naudas, slavas un panākumiem. Nāc ārā no reliģiskiem ie�stādījumiem, kas jau divkārt miru�i un jau izrauti ar saknēm.

"Izeita no ikviena Bābeles apgabala un glābiet savu dzīvību no ta Kunga dusmu kvēles" (Jeremijas 51:45).

Atstājies no viltus pravie�iem, kuru acis aizmiglo zelts un gods. Atstāj tos mācītājus un evaņģēlistus, kuri vedina uz ēr�tībām Ciānā un uz neīstu dro�ību. "Izeita no viņu vidus, neaizskariet to, kas ne�ķīsts� jūs, kas nesat Tā Kunga svētuma piederumus" (Jesajas 52:11).

"Jo viņas grēku darbi sniedzas līdz debesīm, un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus" (Atklāsme 18:5). Kuru grēkus?Atkritēju, remdeno un visu to grēkus, kuru noziedzības kauss ir pilns. Kā varam iedro�ināties domāt, ka Dievs nav redzējis �o ļaunumu? Ninīves un Sodomas ļaudis sauc pēc taisnības. Viņi ir mūsu apsūdzētāji. Ninīvie�i, dzirdot vienu svētrunu, no�ēlo�ja savus grēkus, bet mūsu tauta atstumj visu sludinā�anu un brīdinājumus. Sodomai nebija Evaņģēlija, tai nebija daudz sludinātāju, kas brīdinātu par nākamo sodību.

Kā ar Sodomu, kā ar Ninīvi, kā ar Jeruzālemi un Jūdu,mūsu grēki ir uzkāpu�i līdz debesīm un Dievs ir nolēmis sodīt, un mēs stāvam Viņa Soģa krēsla priek�ā.

Kas modīsies, klausīs Tā Kunga aicinājumam at�ķirties no visa ļaunuma sevī un no ļaunās sabiedrības? Nedari kā Israēls un nedomā, ka sodības diena vēl tālu. Cilvēka bērns, Israēla nama ļaudis saka: "Pravietojumi, ko �is pau� uz redzēto parādību pamata, ir domāti stipri vēlākam laikam, un Viņ� slu�dina visai tāliem laika posmiem, visai tālai nākotnei. Tādēļ saki tiem: Tā saka Tas Kungs: Ne ar viena Mana vārda piepildī�anos nebūs nekādās vilcinā�anās, un katrs vārds, ko Es runāju, piepildīsies", saka Tas Kungs (Eccchiēla 12:27,28).

Mierinājuma vārdi Ciānai Dieva svētajam atlikumam

Ciāna tiks izglābta caur tiesu un tie, kas tajā atgrie�as, caur savu taisnīgumu. Pat varenais būs kā pakulas, un viņa darbs kā dzirkstele, tie sadegs kopā un dzēsēja nebūs!

(Jesajas 1:27,31)

Gavilējiet un līksmojiet jūs, Ciānas iedzīvotāji, jo liels ir jūsu vidū Israēla Svētais! (Jesajas 12:6)

Stipriniet noguru�ās rokas, dariet stingrus ļodzīgos ceļus! Sakait izmisu�ām sirdīm: "Esiet stipras, nebīstieties! Redzi, te jūsu Dievs! Atriebība nāk un Dieva atmaksa! Viņ� pats nāk un jūs izglābs!" Un tur būs līdzens ceļ�,ceļ�, ko sauks par svēto ceļu. Ne�ķīstie tur nespers savu kāju, tas ir Viņa tautas ceļ�, dro�s ceļ�, pat nepra�as nevar tanī apmaldīties. Tur nebūs lauvu un plēsīgu zvēru, bet atsvabinātie pa to staigās. Tā Kunga atvabinātie pa to atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā, mū�īgs prieks staros pār viņu galvām, prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen.

(Jesajas 35:3,4,8-10)

Klau! Balss sauc: "Sludini!" Es sacīju: "Ko lai sludinu?" Visa miesa ir zāle, un viss tās jaukums ir kā puķe laukā! Zāle nokalst, puķe novīst, kad Tā Kunga dva�a to skar. Tie�ām,tauta ir zāle! Zāle nokalst, puķe novīst, bet mūsu Dieva Vārds paliek mū�īgi!Kāp jo augstā kalnā. Ciāna, tu labās vēsts nesēja! Pacel savu balsi ar spēku, Jeruzāleme, tu labās vēsts nesēja un nebīsties! Pasludini Jūdas pilsētām: "Redziet, te ir jūsu Dievs!" Redziet, Dievs Tas Kungs nāk ar lielu spēku, un Viņa elkonis dod tam uzvaru,

Viņa alga ir pie Viņa, un Viņa atmaksa ir Viņa priek�ā! Kā gans Viņ� ganīs savu ganāmo pulku. Viņ� ņems jērus savās rokas un nesīs savā klēpi un sargos avju mātes.

(Jesajas 40:6-11)

Jo tas Kungs sajūt �ēlastību pret Ciānu, �ēlastību pret visām tās drupu kaudzēm. Viņ� padarīs visu tās tuksne�u kopu par Ēdeni un tās tuksnesīgo klajumupar Tā Kunga dārzu. Tur radīsies tad prieks un līksmība, tur atskanēs pateicības un slavas dziesmas. Paceliet savas acis uz de�besim aug�ā un skatieties lejup uz zemi! Jo debesis izkūpēs kā dumi, un zeme sadils un sabirzis kā drēbe, un tās iedzīvotāji nobeigsies kā odi. Ta�u Mana palīdzība paliks mū�īgi, un Mana taisnība nezudīs. (Jesajas 51:3,6)

Cik mtligi ir kalnos prieka vēstne�a soļi, kas vēsti mieru, atnes labas zbuis un sludina pestī�anu, kas saka Ciānai: "Tavs Dievs ir Ķēniņ�7" (Jesajas 52:7)

Dieva Tā Kunga Gars ir nolaidies uz mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcieti�nātiem atsvabinā�anu un saistītiem pilnīgu brīvību, pasludināt Tā Kunga �ēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumu�os. Tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prie�ka eļļu sēru drēbju vietā, slavas dziesmu noskumu�a gara vietā, lai viņus varētu saukt pat taisnības kokiem, kas Tā Kunga dēstīti Viņam par godu. (Jesajas 61:1-3)

Paceliet karogu pār Ciānu! Bēdziet un nekavējieties! Jo Es sūtu nelaimi no ziemeļiem līdz ar briesmīgu visas zemes izpostī�anu. (Jeremijas 4:6)

Un Tas Kungs liks skanēt sava pērkona dārdiem no Ciānas un liks dzirdēt savu balsi atskanam ari no Jeruzalemes, tā ka trīcēs zeme un debess. Bet Tas Kungs būs patvērums savai tautai un stipra pils lsraēla bērniem. (Joēla 4:16)

Bet uz Ciānas kalna būs glābiņ�, un �im kalnam būs svē�tam būt, un Jēkaba nama bērni atkal iegūs savus agrākos īpa�umus. (Obadjas 17)