Ernsts Modersons

VELNA VALGOS

Gadus �etrus atpakaļ biju jau nodomājis tulkot E. Modersona grāmatu latvie�u valodā. Baidījos tikai izdarīt ko nevajadzīgu. Tādēļ, kaut gan atļauju grāmatas tulko�anai biju no autora dabūjis, darbu tomēr nesāku.

Pēdējos gados esmu guvis daudzus novērojumus, kas mani spieda ķerties pie grāmatas tulko�anas un izdo�anas.

Arī vairāki darba biedri, pamatojoties uz saviem piedzīvojumiem, ir mani uz to pamudināju�i.

Mūsu mazajā Latvijā esam samērā bagāti ar pareģiem, zīlniekiem un apvārdotājiem. Tāpat okultisma mācības un nodarbo�anās ar spiritismu nav mums sve�a lieta.

Viss, ko E. Modersons sastapis vācu tautā un par ko viņ� savā grāmatā stāsta, pilnā mērā sastopams arī pie mums.

Lai Dievs pie�ķir grāmatai ceļu latvju tautā, ka tā varētu nest svētību, pasargāt dvēseles no velna valgiem un saistītiem līdzētu atraisīties.

Maijā, 1931. gadā Opekalnā, c. Api.

A. Dombrouskis.

Ar �o rakstu nedomāju sniegt zinātniskus pētījumus tum�ajā okultisma pasaulē. Mana vēlē�anās vispirms ir palīdzēt dvēselēm, kuras, pateicoties da�ādām burvībām, nokļuvu�as velna valgos un nezina, kā no tiem atsvabināties. Labprāt gribu tiem palīdzēt, dot padomu un rādīt ceļu uz brīvību.

Tāpat gribu pakalpot arī tiem, kuri atrodas velna valgos, bet pa�i to nemaz nezina. Tiem es vēlētos apgaismot un rādīt, ka nodarbo�anās ar kār�u lik�anu, pareģo�anu, apvārdo�anu, spiritismu, hipnotismu un magnetopātiju ir savienota ar ļaunām sekām.

Gribu viņos modināt ilgas atsvabināties no tumsības varas.

Tre�kārt, vēlos kalpot tiem, kuri aicināti kopt dvēseles Un sludināt Dieva vārdu. Daudz par maz tiem runāts par tik izplatīto burvības grēku. �e meklējams iemesls, kādēļ tik daudzi nevar atrast ceļu uz ticību un mieru.

Lietas apgaismo�anai ļauju, lai runā liecinieki no saviem piedzīvojumiem.

Personīgo piedzīvojumu liecības ir vairāk nekā faktu zinā�ana.

Toreiz, kad rakstīju par aug�minētiem jautājumiem, iespiedu rakstus savā nedēļas laikrakstā "Hetlig dem Herrn" � saņēmu daudz vēstules, kuru rakstītāji sacīja, ka tikai tagad sapratu�i, kādēļ dzīvē nevarēju�i tikt uz priek�u.

Vēlētos, kaut arī �ī grāmata nestu cilvēkiem svētību un gaismu tumsībā, ka dvēseles sarautu savas saites un iemantotu Dieva bērnu jauko mieru!

1924. g. E. Modersons.

Vācu garīdznieks, evaņģēlists un rakstnieks Ernsts Modersons (1870. g. 14.02. � 1948. g. 02.02.) cēlies no senas Vestfālenes amatnieku dzimtas. Sava mū�a lielāko daļu saistījis ar Evaņģēliskās alianses darbu Badblankenburgā. Kā sludinātājs apceļojis Vāciju, Holandi, Dāniju, Zviedriju, Poliju, Ungāriju, �veici, arī Latviju. Populārs bijis viņa nedēļas izdevums "Svēts tam Kungam". E. Modersona stingro kristīgo stāju nespēja mainīt pat nacistu vajā�anas. Viņ� atstājis bagātu literāro mantojumu � 260 grāmatas, bro�ūras un rakstus. Viņa darbi tulkoti vairāk kā simts valodās. Līdz pirmajam pasaules karam E. Modersona darbu tulkojumus latvie�u valodā izdeva K. Paucī�a apgāds Limba�os ("Vergi vai uzvarētāji?", "Dievi�ķās tekās" un citas) un J. A. Freija apgāds Rīgā (piemēram, "Kādēļ tas Kungs vēl nenāk?"). 1931. gadā klajā nāk mācītāja A. Dombrovska tulkotā grāmata "Velna valgos", kuru E. Modersons uzrakstīja 1924. gadā.

�ī grāmata liek domāt par negatīvo garīgo realitāti, kuru Bībele dēvē da�ādos vārdos: velns, Belcebuls, �ūska utt. Daļai lasītāju �ie apzīmējumi varbūt asociējas ar pamuļķo latvie�u t&utas pasaku velnu, kuru vienmēr izdodas piekrāpt un uzveikt. Daudziem pazīstami buramvārdi, kuri patreiz tiek popularizēti caur atsevi�ķiem periodiskiem izdevumiem (pēc Latvijas Padomju enciklopēdijas datiem arhīvā ir 54500 �ādas maģiskās formulas). Iespaidu atstāju�as arī tās Austrumu reliģiskās un filozofiskās mācības, kuras ļaunumu uztver tikai kā zemākas pakāpes labumu. �īs mācības neatklāj to pārdabisko personu, kura izraisa postu, savu dabu paslēpjot valdzino�ā ietērpā un maskējoties ar bezvārdu garīgumu. (Visi ceļi gan vedot uz Romu, tomēr ne visas tekas aizved pie Dieva. Tāpēc, piemēram, vācu tehnisko zinātņu profesors Verners Gits lūdza VFR kancleru H. Kolu izdot likumu, ka uz okulta rakstura iespieddarbiem, tāpat kā uz cigare�u paciņām par smēķē�anas kaitīgumu, jābūt brīdinājumam no iespējamām sekām � depresiju, baiļu sajūtām, psihozēm, murgiem, pa�nāvības domām, kas ir maksa par eksperimentē�anu ar okulto.) Dro�ākais atrisinājums rodams brīvu daro�ajā spēkā, kuru Kristus piedāvā katram, kas, no�ēlojis pagātni, grib uzticēt Viņam savu nākotni. Tas nenozīmē, zaudēt individualitāti un brīvo gribu. Jēzus sevi neuzspie�, bet mīlestībā aicina. Viņ�, at�ķirībā no ļaunā, neiekaļ va�ās, bet dara brīvu. Ja kaut viens lasītājs savu meklējumu krustcelēs sastapsies ar Kristu kā dzīvi radikāli maino�u realitāti, tad būs arī �īs grāmatas publicē�ana attaisnojusies.

V. Tēraūdkalns.

Vispirms pastāstī�u, kas mani ierosināja uzrakstīt par saviem pieredzējumiem.

Pirms vairākiem gadiem, kad dzirdēju evaņģelizācijas sapulcē mācītāju �renku, kur� runāja par bur�anas grēku un par Dieva Vārda nelietīgu izmanto�anu tajā, domāju:

"Kādēļ viņ� par to tik daudz runā? Tādas lietas ta�u vairs nenotiek! Vai tad mūsu laikos varētu ticēt bur�anai un apvārdo�anai? Mūsu gai�ajos laikos nav vairs vietas māņticībai."

Dvēseļu kop�anas darbu strādājot, es drīz vien pieredzēju pretējo. Tā kā ceļojo�am evaņģēlistam bie�āk nekā draudzes mācītājam jāstrādā dvēseles kop�anas darbs, pie manis nāca daudz cilvēku, kuri �ēlojās, ka viņus moka ļaunas zaimo�anas domas. Viņiem uzmācās domas, kuras viņi negribēja domāt un kuras nenāca no viņu pa�u sirds. Esot tā, it kā sve�s spēks liktu �īs domas domāt, it īpa�i pret Svēto Garu. Sve�as domas uzmācoties arī tad, kad viņi grib Dievu lūgt vai lasīt Bībeli, vai iet uz dievkalpojumu. Ar �iem cilvēkiem aprunājoties, uzzināju, ka viņi bērnībā vai jaunībā tiku�i apvārdoti. Sapratu, ka tas ir tas,pats jautājums, par kuru runāja mācītājs �renks.

�ādi pieredzējumi atkārtojās bie�i, un acīm redzami tajos bija kāda iek�ēja sakarība. Piemēram, pārliecinājos, ka pēc apvārdo�anas seko zaimo�ana. Līdz ar to, dzirdot atzī�anos zaimo�anā, jau zināju, ka cilvēks ticis apvārdots. Tāpēc nemaz vairs tālāk nejautājot, dro�i teicu:

"Jūs esat apvārdots."

Parasti pēc tam sekoja izbailes un pārsteigums, kā es to zinu. Paskaidroju, ka dvēseles kop�anas darba pieredze mani ir pārliecinājusi, � zaimo�ana arvien ir sekas bur�anas grēkam, arī apvārdo�anai.

Da�reiz cilvēki sāka noliegt teikto. Ieteicu pavaicāt mātei, vai nav notikusi apvārdo�ana. Gandrīz vienmēr noskaidrojās, ka cilvēks tie�ām ir ticis apvārdots.

Da�os gadījumos vecāku nāves dēļ to nebija iespējams noskaidrot. Citreiz māte apgalvoja, ka apvārdo�ana nav notikusi. Tomēr sakarību zaimo�anai un apvārdo�anai esmu tik bie�i redzējis, ka par tās patiesumu esmu pārliecināts arī tad, kad �o sakarību ar fakta palīdzību nav iespējams pierādīt. Turklāt, ja nav apvārdojusi māte pati, tad to varēja izdarīt kāds cits, vēlēdamies bērnam palīdzēt tapt veselam.

�o nopietno pieredzi papildināja jauni pieredzējumi. Tiku runājis ar cilvēkiem, kuri meklēja dvēseles mieru. Ieteicu patverties ticībā pie Pestītāja. Tomēr �o cilvēku pūles un lūg�anas bija veltīgas. Viņi nespēja iemantot ticību; kāds spēks viņus no tā atturēja. Meklēju cēloni cilvēku nespējai ticēt un iemantot dvēseles mieru. Ar �ādiem cilvēkiem bija izdarīta vismaz rieb�ana, turklāt ievēroju, ka viņi pa�i bija savaldzināju�ies ar �īm lietām.

Līdzīgi pieredzējumi notika bie�i, un es ieguvu stingru pārliecību, � ar apvārdo�anu saistītajiem grūti kļūt ticīgiem. Apvārdo�ana kavē atgrie�anos.

Novēroju, ka tās pa�as parādības iestājas arī tad, ja cilvēks, vai nu pats pareģo�anai tic vai nē, pūlas uzzināt nākotni pie pareģa.

Nekad neaizmirsī�u gadījumu Bībeles kursos. Kāds jauns cilvēks visā nopietnībā gribēja atgriezties. To lika darīt gan viņa kristīgo vecāku priek�zīme, gan pa�a saprastais par atgrie�anās nepiecie�amību. Es viņam rādīju ceļu uz ticību, kopīgi ar viņu lūdzu, bet tas nelīdzēja. Atkārtojām savas sarunas, bet viss bija veltīgi. Tad lūdzu kādu pieredzēju�u brāli palīdzēt. Nekas nemainījās. Arī tre�ais pieaicinātais brālis nevarēja palīdzēt. Beidzot jautāju, vai jaunais cilvēks nav licis sevi apvārdot. Viņ� to noliedza. Viņa vecāki � ticīgie � nekad nebūtu pieļāvu�i to. Uz jautājumu, vai pats nav kādreiz nodarbojies ar pareģo�anu, viņ� atbildēja, ka vienu reizi, būdams students, joka pēc bija aizgājis pie kār�u licējas un licis sev pareģot nākotni. Norādīju, ka tas ir iemesls, kāpēc viņ� nevar tikt pie ticības, jo atrodas ļauno spēku varā. Viņ� nepiekrita skaidrojumam; pamācīt sevi viņ� neļāva un, neatradis mierinājumu, aizgāja.

�I pieredze bijā tāda, ka es, tāpat kā mācītājs �renks, ari sāku runāt par velna valgiem. Pie manis uz pārrunām ieradās daudz cilvēku, kuri atradās grēka valgos.

Uzskatīju par pienākumu izdot ari savu laikrakstu par �iem jautājumiem. Pēc tam saņēmu daudz atzī�anās vēstuļu.

Tā, pateicoties savam dvēseļu kop�anas darbam, zinu, cik liels ir mūsu tautā burveklibu grēks, cik daudz cilvēku.atrodas �ajā grēkā � saistībā ar sātanu.

Es tikai brīnos, kāpēc par to nerunā visi garīdznieki, kāpēc par �iem jautājumiem netiek vairāk runāts priek�lasījumos un da�ādos rakstos.

Ir veseli apvidi, kuri atrodas zem maģijas grēka lāsta un kuros medicīnas vietā meklē un atrod apvārdo�anu. Ja kāds, piemēram, grib tikt vaļā no kārpām vai arī izārstēties, tad � neiet vis pie ārsta, bet uzmeklē kādu viru vai sievu, kas "to spēj", kas "prot apvārdot un ārstēt". Ja �ādā veidā ir saņemta palīdzība, tad cilvēks domā, ka tas ir bijis kas labs. Tā cilvēki notiku�o skaidro īpa�i tajos gadījumos, kad apvārdo�anā ir ticis lietots Dieva vārds. Vēl citi uzskata, ka �āda ārstē�ana ir pat laba un svēta. Tā uzskata ne tikai tie, kuri ļāvu�i sevi apvārdot, bet arī tie, kuri nodarbojas ar da�āda veida maģiju: pū�ļo�anu, vārdo�anu, ieskatī�anos, apvārdo�anu, rieb�anu, bur�anu, pareģo�anu u.tml. Tie, kuri nodarbojas ar maģiju, apgalvo, ka lieto Kristus apustuļu "ārstē�anas" līdzekli, kā arī to, ka tie, kuri nostājas pret maģiju un uzskata to par grēku, pa�i, tā runādami, grēkojot.

Nopietni atgādinu, ka apvārdo�ana ir sevi�ķi liels grēks; tas ir fakts, kur� izslēdz no debesīm, ja nenotiek patiesa atgrie�anās. Tas, ka, piemēram, apvārdo�anas grēks tiek parādīts kā nekaitīgs un pat kā Bībelē minēts līdzeklis, tie�ām ir velna meistarstiķis.

Iepriek�minētā dēļ sajutu iek�ēju vēlmi savus pieredzējumus un novērojumus darīt zināmus, lai citiem varētu palīdzēt. Daudziem nav pat nojausmas, kādēļ viņu dzīvē uzrodas savādi notikumi un kādēļ viņiem dzīvē nav ne prieka, ne iek�ēja miera. Viņiem saku:

"Redziet! Kamēr nenotiks atgrie�anās, kamēr par grēku netiks atzīta vārdo�ana, tikmēr nebūsiet brīvi no sātana valgiem."

Vēlos pakalpot arī tiem, kuri ir aicināti būt par dvēseļu ganiem un kopējiem. Viņi nerunā un da�kārt izvairās runāt par to, cik daudz samaitāta spēka slēpjas grēkos, līdz ar to daudzi neiedomājas, ka tā rodas lāsts un ietekme, kuras dēļ viņi cie�.

Ne visai labprāt rakstu par �iem novērojumiem un pieredzējumiem. Zinu, ka ar to notiek ielau�anās sātana valstībā. Viņ� tik lēti neļaus par to tie�i un skaidri rakstīt. No pieredzes zinu, ka velns dara visu, lai kavētu Dieva vārda sludinā�anu. Bie�i tie�i tad, kad gribu doties evaņģelizācijā, jūtos saslimis vai arī kāds no maniem mīļajiem ir slims. Jo vairāk �ādu �ķēr�ļu, jo vairāk no darba, kuru pūlas aizkavēt velns, ir sagaidāma svētība. Katra evaņģelizācija ta�u ir kara gājiens ienaidnieka varas valstībā. Ienaidnieks pūlas, lai �ajā gājienā kavētu gūt uzvaru.

Kādā sapulcē, kuru reiz noturēju me�ā Vasarsvētkos, trīs runātāji runāja par vārdiem "Kad Svētais Gars nāks, tad tas pārliecinās pasauli�".

Pirmais runāja par "Grēku, jo tie netic�".

Otrais � par "Taisnību, jo es aizeju pie Tēva�".

Man bija jārunā par " � sodu, ka �īs pasaules kungs ir notiesāts". To darīju, ar sevi�ķu sajūsmu apliecinādams, ka Pestītājs Golgātā velnam varu atņēmis un kā velns, �īs pasaules valdnieks, ir uzvarēts un notiesāts.

Ak, vai! Par ko pārvērtās mana nākamā nedēļa! Izcīnīju vairākas kārdinā�anas. Paldies Dievam, ka Viņa �ēlastības pietika, lai mani pasargātu, kaut gan man klājās grūti.

Kādus tik līdzekļus velns nelietoja! Tad sapratu, � ja runā par velna notiesā�anu un uzvaru pār viņu, tad seko sastap�anās ar viņu pa�u. To es gribu liecināt arī �ajā rakstā.

Sirsnīgi lūdzu tos, kuri spēj Dievu lūgt, lai mīlestībā par mani aizlūdz, ka ienaidnieks nespētu man atriebties par �o rakstu, kurā vēlos rādīt, ko Bībele saka par bur�anas grēku, kā tas notiek un ka iespejams no satana varas un valgiem atsvabināties.

Par �o jautājumu Svētie Raksti runā vairākās vietās. Nozīmīgākā no tām, kuru lietderīgi ievērot, ir 5. Mozus grāmatas 18:9-14. Tajā Dievs norāda Izraēlam, kā jāizturas, kad viņi ieies Kanaanā:

"Kad tu nonāksi tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad nemācies darīt pēc �o pagānu negantībām. Lai tavā starpā netiek atrasts, kas savam dēlam vai savai meitai liek iet caur uguni, neviens zīlnieks, ne burvis, ne pū�ļotājs, ne riebējs, ne pesteļu cienītājs, nedz miroņu vaicātājs. Jo visi, kas to dara, tam Kungam ir negantība, un �īs negantības dēļ tas Kungs, tavs Dievs, tos izdzen tavā priek�ā. Bezvainīgam tev būs būt tā Kunga, sava Dieva priek�ā. Jo �īs tautas, ko tu izdzeni, cienī burvjus un zīlniekus, bet tev tā neklājas, tev tas Kungs, tavs Dievs tā nav devis."

Tas ir vesels grēku saraksts. Tas paver skatu briesmīgajā burveklību pasaulē. Saprotams, ka Dievs noteikti un skaidri aizliedz nodarboties ar tām. Vispirms sacīts, ka Izraēla bērnu vidū nedrīkst atrasties tāds, kas savam bērnam liek iet caur uguni.

Tās zemes iedzīvotājiem bija briesmīga para�a � upurēt bērnus elku dievam Moloham. Upurēti tika pirmdzimtie. Elkdievības statujai bija caurs vidus, kurā varēja iekurt uguni. Uz �īs elkdievības sakarsētajām rokām uzlika upurējamo bērnu, un viņ� briesmīgās mokās mira. Kāds briesmīgs grēks � Dieva dāvanu � bērnu � varmācīgi upurēt kādam elkudievam. �ādi dievkalpojumi par �o jautājumu, prptams, dabiskai cilvēka sirds izjūtai ir pretīgi, bet Izraēlā tie tomēr nebija retums. Par to pla�ām 2. Ķēniņu 17:17.

Tā stāsta par brīdi Izraēla vēsturē, kad savu pārkāpumu dēļ viņi tika aizvesti asīrie�u gūstā.

Tur ir sacīts:

"Tie lika saviem dēliem un savām meitām iet caur uguni un devās uz zīlē�anu un vārdo�anu un pārdevās ļaunu darīt tā Kunga priek�ā � Viņu apkaitinādami."

�os netikumus piekopa visā jūdu tautas zemē. 2. Ķēniņu 23:10 redzams, ka Jonas un Jūdas "sagānīja arī Tovetu Inoma bērnu lejā". Tā bija Moloha bilde ("ka neviens savam dēlam vai meitai neliktu iet caur uguni Moloham"), kurai tika upurēti bērni.

Pēc 2. Kēninu 16:3 Jūdas kēniri� Ahass "lika savam dēlam i > i >

caur uguni iet pēc pagānu negantības, ko tas Kungs Izraēļa bērnu priek�ā bija izdzinis".

To pa�u lasām par Manas, dievbijīgā ķēniņa Hiskijas dēlu:

"Un viņ� lika savam dēlam iet caur uguni un cienīja zīlē�anu un vārdo�anu, un pieturēja pūtējus un burvjus; un darīja daudz ļauna priek� tā Kunga acīm, Viņu kaitinādams." (2. Ķēniņu 21:6)

Bērnu upurē�ana pie mums vairs nenotiek. Bet tomēr da�ādas vecas pagānu iera�as tiek bie�i cildinātas un popularizētas, koptas, pat neapzinoties, ka tā atgrie�amies pagānismā.

5. Mozus 18 lasām tālāk par tā laika bur�anas grēku. Kādā Bībeles vārdnīcā teikts:

"Pareģi, da�ādi zvērēdami un visādus līdzekļus izmantojot, pūlas ar varu iespiesties garu pasaulē, stādamies sakaros ar ļauniem, velni�ķiem spēkiem."

Kā radās pareģo�ana? Cilvēku sirdīs slēpjas ilgas pavērt noslēpumaino aizkaru uz viņpasauli. Katrs vēlas uzzināt Dieva prātu par savu nākotni, lai pēc uzzinātā rīkotos pareizi. Dievs uz �o vēlē�anos atbild caur Savu Vārdu un Garu. Nepiecie�amo par nākotni un viņpasauli atklāj Dieva vārds.

Par pestī�anas nepiecie�amību mums runā Bībele. Tas, ko Bībele mums saka, ir kas vienreizējs. Mēs zinām, ka mēs kā Dieva bērni esam arī Dieva mantinieki un būsim Kristus līdzstrādātāji, ja ticēsim, ka būs Jauna debess un Jauna zeme, kur Dievs mājos savējo vidū.

Bet cilvēks nav mierā ar to, ko Dievs saka un atļauj zināt. Cilvēks grib zināt vairāk. Ja Dievs �o vēlmi neizpilda, � cilvēks sāk pats pūlēties ielauzties nākamības noslēpumos, kaut ari tas ir pret Dieva gribu. Par jebkuru cenu un katrā ziņā viņ� grib uzzināt, ko nesīs nākotne un kas sagaida viņpasaulē. Ja cilvēks grib zināt, kādu soli spert dzīvē, Dievs ar svēto Garu pamācīs. Ar Svēto Garu Viņ� rada skaidrību un atbild uz cilvēka grūtajiem dzīves jautājumiem, pamāca, kas darāms iz�ķiro�ā brīdī. Dieva vadība iemantojama tikai tad, ja mēs esam tapu�i par Viņa bērniem. Ir sacīts:

"kurus Dieva Gars vada, tie ir Dieva bērni."

Dieva bērnu vēlē�anās un viņu vadī�ana ir saskaņā. Bet cilvēks neatsakoties ne no kā un netopot par Dieva bērnu, grib saņemt Dieva gādību un vadību. Tā cilvēks, negribot izpildīt noteikumu � kļūt par Dieva bērnu, patiesībā atsakās no Viņa vadības un meklē citus ceļus.

Kad cilvēks nesaņem savu iegribu un ziņkārības piepildījumu, viņ� pūlas to saņemt pie pareģiem. To, ko Dievs atsaka, sātans caur pareģiem pasniedz.

Da�ādām tautām pareģo�ana laika gaitā ir izveidojusies da�āda. Pareģo�anas pamatatziņa, � dievi pārzin nākamās lietas un ir ar mieru tās pavēstīt cilvēkam, kuram jāprot pareizi dievus izpra�ņāt vai iztulkot viņu parādītās zīmes.

Pagāniskā pasaule atrodas tumsības varas iespaidā, tā nav iedomājama bez velni�ķo spēku līdzdarbības un izpau�anās pareģo�anā.

Lai pareizi tiktu novērtēta pareģo�ana mūsdienās, jāzin, kā tā notika senatnē. To uzzinot, būs skumji, secinot, ka sensenie pareģo�anas paņēmieni un līdzekļi tiek izmantoti arī pa�reiz � "gai�ajos laikos".

Senāk pareģoja ne tikai ar vārda vai cilvēka palīdzību, bet tulkojot arī da�ādas zīmes.

Ar vārdu pareģoja personas, kas bija mantoju�as iespēju ielūkoties neredzamajā pasaulē un tā varēja uzzināt dievu prātu par nākotni. Viņi tie�ām prot ar reibino�ām vielām radīt ekstāzei līdzīgu krampjveidīgu stāvokli, kuru pa�i dēvē par atra�anos

"augstākas gaismas" stāvokli. Ar pareģo�anu parasti nodarbojas sievietes, kuru dvēsele liekas īpa�i piemērota �ai nodarbei. Arī mūsdienās lielākā daļa mediju ir sievietes.

To, ka ar pareģo�anu nodarbojas cilvēki, kurus nevada Svētais Gars, rāda Apustuļu 16. Pāvils redzēja, ka kalpones � zīlnieces � vadonis ir melu tēvs. Tādēļ viņ� uzstājas pret garu, kaut arī sieviete teica:

"�ie cilvēki ir tā Visaugstākā Dieva kalpi, kas jums sludina ( pestī�anas ceļu."

Pāvils tomēr saprata, ka sievietē mājo dēmons. Sātans drīz vien atriebās un sarīkoja nemierus, kuros Pāvilu un Sīļu piekāva līdz asinīm, apcietināja un iemeta cietumā.

Viens no senākajiem pareģo�anas veidiem ir bijusi cilvēka � medija � atdo�anās noslēpumainajiem spēkiem, lai ar to palīdzību paustu nākotni.

Cits ļoti izplatīts pareģo�anas veids ir bijusi da�ādu zīmju un parādību tulko�ana. Lai paredzētu nākotni, prasīja pēc zīmju parādī�anas. �āda veida pareģo�ana attēlota Hozejas 4:12:

"Mana tauta prasa padomu savam koka tēlam un liek tam pateikt nākotni."

Koku uzrunā�ana notika �ādi: zemē nometa spieķi un pēc tā nokri�anas stāvokļa kaut ko secināja. Līdzīga �ādai koka uzrunā�anai ir kār�u lik�ana, naudas gabala pasvie�ana u.tml. Zīlē�ana var notikt arī ar biķeri, glāzi, kannu utt.

"Vai �is nav tas, no kā mans Kungs dzer? Un no tā viņ� mēdz paredzēt." (1. Mozus 44:5)

Mūsdienās notiek kaut kas līdzīgs � skatī�anās ūdens glāzē, alvas lie�ana vecā gada vakarā u.tml. Senos laikos prata arī veikli izpra�ņāt mājas garus. Kā tas darīts, tagad nav zināms.

Mūsdienās da�kārt par pareģi, da�kārt pat ticīgie, ņem Bībeli. Vispirms iedomājas lappusi un teksta atra�anās vietu, kas tiks uzskatīts par atbildi nodomātajam jautājumam. Tad "uzsit" Bībeli.

Izlasot nodomāto vietu, cilvēks mēģina atminēt tajā iepriek� gaidīto atbildi. Tāpat izmanto arī dziesmu grāmiatu. Tā rīkojoties, cilvēks neievēro otrajā bauslī teikto:

"Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā."

Nākotni mēģina pareģot, arī novērojot, pētot un skaidrojot da�ādas laika zīmes. Galvenokārt novēroja Sauli un Mēnesi. Arī pērkonam un zibenim bija pie�ķirta sava jēga, īpa�i zibenim skaidrās debesīs. Pēc pareģu domām mākoņu formai, to izveidotajam attēlam arī ir sava nozīme.

Mūsdienās vēl arvien ir izplatīta pareģo�ana pēc zvaig�ņu stāvokļa � horoskopiem. �ādā zīlē�anā parasti norāda arī laimīgās dienas un dienas, kad jābūt īpa�i uzmanīgam. Pat garīgi attīstītu un izglītotu cilvēku vidū ir sastopami tādi, kuri negrib uzsākt jaunu darbu pirmdien vai piekdien, jo �īs dienas esot nelaimīgas. Turpretim otrdienās un ceturtdienās uzsāktie darbi izdodoties labi.

Senāk par Dieva sūtņiem uzskatīja putnus. Pēc viņu lidojuma un balsīm noteica da�ādas lietas.

Tad, kad vēl pastāvēja upurē�ana dieviem, skatījās, kādas ir upurējamā dzīvnieka aknas, kāda liesma ir upura sadedzinā�anas laikā, kādi ir upura pelni u.tml.

Da�os gadījumos par īpa�u zīmi uztvēra gan kādu nejau�i sastaptu cilvēku, gan pat no�ķaudī�anos. Piemēram, ir zināms, ka Napoleons un Voltērs, neraugoties uz savu labo izglītību, ir baidīju�ies no putnu kliedzieniem.

Ja mums jautātu, vai mēs esam brīvi no māņticības, tad būtu jāatzīst, ka lielākā vai mazākā mērā vēl joprojām esam māņticīgi, vēl joprojām Sātans mūsos redz stiprus savus atbalstītājus.

Da�i piemēri no mūsdienām. Cilvēki baidās no pūces kliedziena, jo uzskata to par nāves vēsti. Daudzi saka, ka, ja no rīta pirmo satiek sievieti, diena būs slikta, bet, ja vīrieti, � laba. Pat kaķim un zaķim, kas pārskrējis pāri ceļam, ir sava nozīme. Savukārt, ja cilvēks kaut ko stāsta un no�ķaudās, tad tas liecinot par runātā patiesumu. Gan par iepriek�minētajām un vēl daudzām jo daudzām zīmēm mēdz teikt, ka tas kaut ko nozīmē.

Pla�i izplatīta ir arī sapņu skaidro�ana. Tā tas ir arī �obrīd. Ar sapņu tulko�anu ir jābūt īpa�i uzmanīgiem. Caur sapni uz cilvēku. Bībelē minēta vesela virkne �ādu piemēru. Jāzeps, cietumā atrazdamies, izskaidro dzērienu devējam un maizes cepējam viņu redzētos sapņus, kā arī sapni par govīm un vārpām.

Cilvēks bie�i uztic nesaprastā sapņa skaidrojumu pareģotājam. Maz ir tādu cilvēku, kuri kādreiz nav lietoju�i kādu no sapņu grāmatām. �o grāmatu autori cen�as skaidrot visus sapņus bez izņēmuma. Arī viņi ir sava veida pareģi.

Senatnē sapnis tika uzskatīts par sevi�ķi svarīgu zīmi nākotnes paredzē�anai, tāpēc cilvēki centās arvien kaut ko nosapņot. Lai tas izdotos, gāja gulēt uz kapiem, lietoja da�ādus pa�apreibinā�anās līdzekļus.

5. Mozus 18 stāsta par vārdotājiem un miroņu izvaicātājiem. Pie �iem pieminētajiem nosaucami arī tie, kuri dala dienas labajās un sliktajās dienās. Dienu dalījumu nosaka pēc zvaig�ņu stāvokļa. Senie romie�i, piemēram, dalīja dienas melnajās jeb nelaimīgajās un baltajās jeb laimīgajās.

Arī jūdiem bija zināmas labās un ļaunās dienas. Pie mums vēl tagad, kā jau iepriek� minēju, baidās no nelaimīgajām dienām � pirmdienas un piekdienas. Par īpa�i nelaimīgu dienu uzskatīja piektdienu.

�āds uzskats varbūt ir saistīts ar Lielo Piektdienu, kad Jēzu sita krustā. Vai kristie�iem nevadzētu �o dienu uzskatīt par laimi neso�u, jo tajā tika pabeigts pasaules pestī�anas darbs? Caur Kristus nāvi esam mantoju�i grēku piedo�anu un mū�īgo dzīvību.

Nelaimīgo dienu skaitā ir arī "nelaimīgais "13"". Daudzi baidās no �ī skaitļa. Viesnīcās da�kārt velti meklēt istabu ar �o numuru, īres namos nemēdz būt dzīvoklis ar �o numuru, bet pilsētā varētu nebūt nams ar �o numuru.

5. Mozus 18 ir runāts par burvjiem. Bur�anai un pareģo�anai kopīgs ir no Dieva atkritu�ais cilvēks, kas ar Dieva aizliegto līdzekļu palīdzību pūlas izzināt un darīt lietas, kas cilvēkam ir noliegtas.

Caur bur�anos cilvēks grib ielauzties garīgajā pasaulē. Bur�anās sākumā.burvis pūlas sev iegūt spēkus un varu, kas iet pāri Dieva noteiktajam mēram. Katra.bur�anās ir pret Dieva gribu. Tā nav Dieva valstības stiprinā�anai un nav Dievam par godu. Bur�anās ir tikai oatmīlības apmierinā�ana. Līdz ar to spēki, kas piedalās bur�anā, nav gaismas spēki. Tie ir tumsības spēki. Pāvils saka, ka "tas notiek pēc sātana spēka ar visādu viltības varu un viltības zīmēm un brīnumiem" (2. Tesaloniķie�iem 2:9).

Sātaniskie spēki labprāt atļauj sevi kādu laiku izmantot. Tiem, kuri viņus meklē, viņi arvien ir ar mieru pakalpot. Velni, tāpat kā eņģeļi, ir kalpojo�i gari. Ja eņģeļi tiek sūtīti kalpot tiem, kuri ir ar Dievu un kuri iemantos mū�īgo dzīvo�anu, tad velni kalpo tiem, kuriem ir ceļ� uz pazu�anu.

Apustulis Pāvils:

"Ar visādu pievil�anu un netaisnību pie tiem, kas pazūd�" (2. Tesaloniķie�iem 2:10).

Dievam nepatīkami ir ne tikai bur�anas līdzekļi, bet ari pati nodarbo�anās ar to, kā arī ar bur�anos panāktais. Viss, kas saistīts ar bur�anos, ir Dievam nepatīkams. Bur�anās visos gadījumos ir tum�o spēku darbs, ļaunums. Tā tas ir arī tad, kad ļaunais it kā neko sliktu nedara. Tas ir tikai �ķitums.

Labais ir tad, ja darītais saskan ar Dieva gribu un ja viss tiek sasniegts Dieva atļautā ceļā.

Dievs da�reiz cilvēkam ir uzlicis krustu, piemēram, uzsūtījis slimību u.c., lai ta atg ādinā tu par Se vi. Cilvēks, neizprazdams 4 notieko�o, neatsaucam Dieva aicināiumam, viņ� negrib caur cie�anām mantot, glāb�anu. Meklējot iespēju pa�am tikt vaļā no mocībām, cilvēks var sākt meklēt palīdzību pat pie velna, tas savukārt ir �ķērslis grēku no�ēlai un lūg�anai.

Līdzīgi tas notiek arī tad, kad Dievs Sev vien zināmu iemeslu dēļ nepiepilda kādu vēlmi. Tad cilvēks pūlas to piepildīt ar bur�anās palīdzību, t.i., dara to, ko Dievs mīlestībā pret mums liedzis.

Tas notiek tāpēc, ka cilvēkam vieglāk, ērtāk un ātrāk par grēka no�ēlo�anu ir atrast burvi. Savukārt sātanam nekas nevar

būt patīkamāks par ļau�anos sevi izmantot Dievam nepatīkamām lietām. Tad, kad cilvēks apiet Dieva ceļus, iegūst velns. Bet viņ� savus pakalpojumus par velti nedara. Tikai iesākumā �ķiet, ka burvji ir tie, kuri pavēl velnam pakļauties. Tas ir malds. Patiesībā velns labprāt klausa, jo tie, kuri lūdz viņa palīdzību, ar laiku nonāk pilnīgā viņa varā.

Sātana mērķis � pazudināt dvēseli. Līdz ar to visu burvju mērķis ir kaitēt cilvēkam, darīt ļaunu dvēselei.

Vai jābaidās no burvjiem, maģijas un velna varas? Paldies Dievam � nē! Kristus asinis atpestītajiem elles spēki nevar kaitēt. Ja sekojam savam dvēseles Ganam, tad mums ir Viņa apsolījums:

"Manas avis Manu balsi klausa un Es tās pazīstu un tās man seko un tās nemū�am neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas."

Burvji, lai "saistītu" sātanu, lieto da�ādus zvērestus, solījumus, bur�anās līdzekļus � dzīvnieku miesas daļas, zivju aknas, vardes, miroņu kaulus, burvju zālītes, burvju dzērienus u.tml.

Sātans ir iemanījies visu ar bur�anos saistīto rādīt kā nāko�u no dievi�ķa spēka, parādīt sevi kā gaismas eņģeli.

Cilvēks, kur� pats nodarbojas ar bur�anu un tamlīdzīgām lietām, var neapzināties, ka viņam palīdz velni�ķie spēki un ka caur to palīdzību notiku�ais tikai tiek piedēvēts Dieva spēkam.

Da�kārt cilvēki, zinot, ka maģijas uzdevums ir darīt cilvēkiem ļaunu un veidot ļaunu cilvēku, mēģina aizsargāties. Diem�ēl tas nenotiek, meklējot Dievu. Tā notiek, atrodot sātana palīdzību. Aizsargā�anās nolūkam lieto talismanus, amuletus i^i. Par amuletiem lieto arī rotas lietas � gredzenus, sprādzes, auskarus �, kuros ir iegravētas zīmes un burti pret ļaunajiem gariem. (Jesajas 3:200)

Tomēr, lai arī kā mēs nenosauktu iepriek�minēto nodarbo�anos � pū�ļo�ana, vārdo�ana, apvārdo�ana, rieb�ana, pū�ana �, tā ir maģija. Tā cilvēks, gribēdams kaut ko labu � piemēram, veselības uzlabo�anu, tā vietā, lai atgrieztos no grēkiem, sirsnīgi lūgtu, ietu Bībeles un Dieva ceļu, iesāk burveklību ceļu. Turklāt, ja arī ar maģiju saistītās izdarībās lieto vārdus: Jēzus, Dievs Tēvs, tā ir tikai bur�anās, kas ir un paliek pagānisma dala.

M. Luteram ir taisnība:

"Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka pie Viņa vārda neburam�"

Sātans lai arī ko runādams � pat Bībeles vārdus � ir un paliek sātans. To viņ� pierādīja, kārdinādams Jēzu tuksnesī. Filistie�u sieva arī izteica dievbijības vārdus, bet caur viņu runāja ļaunais gars. To, ka apvārdo�anā darbojas tumsas spēki, rāda arī tas, ka ar maģiju ārstētie saslimst no jauna, tikko viņi mēģina raisīties vaļā no sātana valgiem.

Nodarbo�anās ar maģiju visā pilnībā bija sastopama gan Ēģiptē, gan Izraēlī, gan Babilonijā, gan Grieķijā, kur jau pazina Dieva Pa�a atklāsmi.

Tā Fīlips, sludinot Kristu, sastapās ar burvi Sīmani, un apustulis Pāvils savā pirmajā misijas ceļojumā satika burvi Barjesu.

Apustulis Pāvils savā vēstulē galatie�iem 5:20 burveklības darbus uzskata par miesas darbiem:

"Kas tādas lietas dara, Dieva valstību neiemantos."

Jāņa Atklāsmes 21:8 ir sacīts: v "� burvjiem un elku kalpiem � būs sava daļa tai zaņķī, kas deg ar uguni un sēru."

Tomēr neraugoties uz nopietnajiem brīdinājumiem, ar burveklībām nodarbojas arī cilvēki, kas pa�i sevi sauc par kristie�iem. �ādu parādību apliecina arī baznīctēvi.

Jānis Zeltamute saka: "Tu lieto ne tikai amuletus, bet arī burvības un nekaunies griezties pie piedzēru�ām un streipuļojo�ām sievām un vest tās savās mājās." Un: "Priesteri uzkar kaklā "glāb�anas" līdzekļus, da�i � evaņģelija vārdus � Vai tad Evaņģēlijs netiek katru dienu lasīts un dzirdēts baznīcās? Ja jau Evaņģēlijs, iespie�oties cilvēka ausīs, nepalīdz, tad kā tas glābs, ja būs pakārts kaklā? Iek� kā pastāv Evaņģelija spēks? Rakstītajā burtā vai garā? Ja tas atrodas vārdos, tad noderētu ari tāda kaklā pakār�ana, bet j a spēks ir garā, tad labāk viņu uzņemt sirdī nekā kārt k aklā."

Jāatzīst ka viss rakstītais un teiktais par amuletiem un citiem "glāb�anas" līdzekļiem nav neko līdzējis. Tos lieto līdz pat mūsu dienām. Kara laikā kareivji nēsā sev klāt da�ādas "debesu" vēstules un amuletus, cerēdami tā kļūt neievainojami. Citi nēsā amuletus, kapsulas, gredzenus, gribēdami ar to palīdzību aizsargāties no tumsības spēkiem, neiedomājoties, ka tie�i tādā veidā tumsības spēki tuvojas. Atliek sirsnīgi vēlēties, lai Dievs apgaismo tum�o burveklību būtību, kura iespie�as kristietībā.

Grēku aprakstā 5. Mozus 18 minēti arī "garu izsaucēji". Tas ir sevi�ķs burveklības veids. Garu izsaucēji bija ļaudis, kas ar da�ādām zīmēm un izdarībām darīja "brīnumus" � dziedināja slimos, izdzina ļaunos garus u.tml. Bie�i viņi darbojās kā �ūsku saucēji. Līdz mūsu dienām tādi vēl ir sastopami pagānu zemēs.

Bija arī miroņu iztaujātāji, kas izsauca aizgāju�o garus no viņpasaules, lai uzzinātu nākotni. Bībelē tas rādīts diezgan bie�i.

Sauls viņus raidīja projām, tomēr beidzot meklēja iespēju uzzināt nākotni pie zīlnieces. (1. Samuēla 28,3:10)

Arī Manase atzina un pieņēma zīlē�anu, vārdo�anu un bur�anu. (2. Ķēniņu 21:6)

Ķēniņ� Josija "izskauda miroņu izsaucējus un burvjus, mājas dievus un elkus, vispār visu elku negantību" (2. Ķēniņu 23:24). Sātans turpretim viņus ved atpakaļ.

Kristus laikā daudz bija tādu, kuri braukāja apkārt un lika lietā ienesīgo burvja prasmi. Viņi mēdza apgalvot, ka skolotājs burvju zinībās viņiem esot Sālamans, jo tās apgūtas no viņa grāmatām. Patiesībā Sālamanam, tāpat kā Mozum ar burveklību pilnajām "Sesto un septīto Mozus grāmatu", ar �o lietu nav nekāda sakara. Starp citu "Sestajā un septītajā Mozus grāmatā" viltīgi kopā ar da�ādām burveklībām � buram vārdiem, īpa�ām zīmēm, formulām � izmantoti fragmenti no Bībeles, turklāt to pirmās nodaļas virsraksts ir "Melnais krauklis", bet pēdējās � "Patiesais ugunīgais pūķis jeb valdība pār debess un elles gariem".

Vēl nedaudz par miru�o izsauk�anu. To parasti darīja ar burvju vārdu palīdzību, atrodoties pie aizgāju�ā kapa vietas.

"�ie ļaudis sēd kapenēs, paliek pa nakti noslēpumainās vietās un alās, ēd cūkas gaļu, un viņu traukos atrodas no ne�ķistām lietām vārīta vira." (Jesajas 65:4)

Garu izsaucēja balss parasti bija klusa, līdzīga �ukstam, it kā nāko�a no pazemes.' Domājams, ka viņi ir biju�i vai nu labi vēderrunātāji vai viltnieki, kuri prata iestāstīt, ka viņi tie�ām sarunājas ar miru�o gariem. Jāpiebilst gan, ka garu izsauk�ana nav iedoma un māņi. Tos izsaukt ir iespējams. Dievs neaizliegtu to, kas nepastāv. Garu izsauk�anā tikai pastāv daudz krāp�anas, par to liecina kaut vai daudzās tiesas prāvas, kas saistītas ar �o jautājumu.

Bībelē garu izsauk�ana ir aprakstīta 1. Samuēla 28. nodaļā. Tas ir stāsts par satraukto Sauļu, kur� gribēja uzzināt nākamās kaujas iznākumu. Kad Dievs viņam neatbildēja "nedz ar sapņu, nedz ar priesteru � orākulu, nedz ar pravie�u starpniecību", Sauls pavēlēja kalpiem atrast kādu sievu, "kurai ir vara pār miru�o gariem". Kalpi norādīja uz kādu sievu Endorā. Sauls pārģērbās un devās pie �īs sievas. Tad tas notika, � sieviete izsauca Samuēla garu, kur� pateica, ka Sauls un viņa dēli kritīs jau nākamajā kaujā.

Par to, vai tie�ām Saulam ir parādījies Samuēla gars, vienprātības nav. M. Luters, at�ķirībā no citiem, uzskata, ka Saulam ir parādījies velni�ķs spoks, jo Dievs nepieļautu ticīgā Samuēla mū�īgā miera traucē�anu caur burvi � garu izsaucēju.

Citi saka, ka miru�ais pravietis parādījies, paklausot nevis burvei, bet pateicoties Dieva brīnumam. Vārdi "kad �ī sieva ieraudzīja Samuēlu, tad tā iebrēcās ar skaļu balsi" liecinot par viņas pa�as izbailēm, ieraugot Samuēlu, kuru īstenībā nemaz nebija gaidījusi. Iespējams, ka'viņa cerēja Sauļu apmānīt tāpat kā citus, liekot lietā savu vēderrunātājas prasmi. Ticamāk, ka Dievs pats ir gribējis, lai Sauls uzzina atbildi, kaut gan vienprātības par �o jautājumu līdz pat mūsu dienām nav.

Spiritisti ir pārliecināti, ka viņi var runāt gan ar apustuli Pāvilu, gan ar M. Luteru, gan ar citiem miru�o gariem.

Spiritistu seansos zīmīgi ir tas, ka izsauktie gari saka apbrīnojami triviālas, pliekanas un vienkār�otas lietas. Spiritistu pierakstos atrodams, ka apustulis Pāvils runā tuk�as lietas. Bet vai viņ�, kur� ļoti ilgojās izrauties no miesas, lai būtu pie Kristus, un kur� slavēja Dieva bērnu iemantojamo godību, tā darītu? Vai ar spiritistiem patie�ām runā izsauktie gari un sarunai pieteiku�ies gari? Drīzāk tie ir dēmoni, kuri sevi uzdod par izsauktajiem gariem.

Jāatzīst gan, ka, pateicoties spiritistiem, daudzi sāku�i ticēt aizkapa dzīvei, kaut gan ticīgie nedrīkstētu meklēt spiritismā pierādījumus tam, ka pēc nāves dzīvība nebeidzas. Protams, Dievs varētu lietot da�ādus līdzekļus dvēseles modinā�anai un ir iespējams, ka Dievs runā ar garīgu patiesības meklētāju kādreiz arī spiritisma seansa laikā.

Mums dzīvē tomēr vienmēr jārīkojas pēc Dieva vārdiem:

"Kad tu nāci tai zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, lai tavā vidū netop atrasts, kas miroņus vaicā, jo visi, kas to dara, tam Kungam ir negantība."

Tātad � kas, to dara, ir negantība.

Ne vien �is darbs ir negantība, bet arī pats cilvēks, kur� to dara, ir negantība Dieva priek�ā.

"� ja tik jūsu vidū būtu kāds pareģis vai kāds zīlnieks, tad viņiem ir mirtin jāmirst, tie ar akmeņiem jānomētā; � lai viņu asinis uz tiem paliek." (3. Mozus 20:27).

Lai to visi ievēro � zīlnieki, vārdotāji, kār�u licēji, pūtēji, pareģi �, kas nodarbojas ar aizliegtajām lietām. Dievs sola tiesu ne tikvien pa�iem burvekļiem, bet arī tiem, kas liek pareģot nākotni vai meklē savas slimības ārstē�anu rieb�anā u.tml.

"Negriezieties pie pareģiem, netaujājiet zīlniekus, nemeklējiet tos, ka jūs ar tiem nesagānāties. Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs." (3. Mozus 19:31).

Tikko kāds pievēr�as burvim, viņ� vienlaicīgi novēr�as no Dieva; meklējot palīdzību pie tumsības spēkiem, cilvēks sevi sagāna. Dievs pārtrauks mīlestībā atcerēties �ādu cilvēku, nebūs pret viņu laipnīgs un �ēlīgs un cels pret viņu savu vaigu kā ienaidnieks un tiesnesis. �ādu cilvēku Dievs izdeldēs no tautas vidus.

"Un kas griezīsies pie zīlniekiem un pareģiem, lai ar tiem kopā ielaistos netiklībā, to es uzlūko�u ar dusmīgu vaigu un viņu iznīcinā�u no viņa tautas vidus." (3. Mozus 20:6).

Vai tie�ām vēl kāds teiks, ka nodarbo�anās ar maģiju, ir nevainīga lieta? Kur� to varētu uzskatīt par no Bībeles aizgūtu ārstē�anas līdzekli? Vai tas, ka ticīgi vecāki maģiju neuzlūko par negantību, var būt iebildums? Vai drīkst sacīt, ka katras rieb�anas vai vārdo�anas uzskatī�ana par bur�anas grēku, ir pārspīlējums?

Nē! Nekādā gadījumā ārstē�anās ar bur�anos nav pārņemta no Bībeles. Tā nav nevainīga tautas ārstē�ana. Tas ir grēks. Tā ir negantība Dievam. Tā var cilvēkam atnest nāvi, laicīgu un mū�īgu, ja caur patiesu grēku sūdzē�anu un lūg�anu viņ� neatsvabināsies no �ī briesmīgā grēka.

Atcerieties katrs:

"Kas to dara, Tam Kungam ir negantība."

Bībeli lasot, secināms, ka bur�anās grēks ir samērā izplatīts, k^ tum�o spēku pasaule � nepatīkama. Ja ielūkojamies tagadnē, tad izbrīnā jāsecina, ka joprojām daudzi nodarbojas ar maģiju.

Visbie�āk tiek apvārdotas kārpas. Minē�u tikai da�us piemērus par to, kā da�ādās malās tas tiek darīts.

Vēstulē no-Hamburgas kāda kundze raksta: "Uz labās rokas, man bija daudz kārpu. Istabene teica, ka tās nodzī�ot, lai tikai es aizejot pie viņas, līdzi ņemot zāles, kuras ārsts izrakstījis. Tā arī izdarīju. Vārdotāja zāles apvārdoja. Kārpas no rokām pazuda. Kad tās atkal parādījās, es rīkojos tāpat kā vārdotāja

��� apvārdoju lietojamās zāles."

Citā vēstulē rakstīts: "Kad man bija 12 gadi, uz rokām bija ļoti ļoti daudz kārpu. Lietoju visda�ādākos līdzekļus, bet viss

��� velti. Tad man ieteica aiziet pie kādas vecas sievietes. Tā ari izdarīju.

Sieviete paņēma diegu, uzmeta tajā mezglus, aplika to ap kārpām un kaut ko murmināja. Tad viņa diegu noņēma un teica, ka iemetī�ot to kādas apbedī�anas laikā kapā. Pēc tam kārpas no manām rokām nozudī�ot. Tā tie�ām ari notika."

Vēl citā rakstīts: "Manu paziņu dēlam uz rokām bija daudz kārpu. Reiz ievēroju, ka kārpas ir nozudu�as. Zēns pastāstīja, ka kaimiņu meitene viņu esot pamācījusi, kā tikt no kārpām vaļā. Melnā dzijas pavedienā jāiesien tik daudz mezglu, cik kārpu � uz rokām. Tad dzijas pavediens jāaprok zem mājas notekas. Zēns tā arī izdarījis. Pēc tam kārpas ir nozudu�as."

Kāda vēstule no Silēzijas rāda, ka cilvēki nesaprot, kas ir apvārdo�ana: "Vienam no maniem dēliem, 14 gadus vecam zēnam, abas rokas bija ļoti kārpainas. Kaut arī lietojām da�ādus līdzekļus, nekas nepalīdzēja, kārpas nenozuda. Tad kāda sieviete ieteica tās apvārdot. Mani pamācīja, kā tas darāms: jaunā mēnesī kārpas jāber� un jāsaka "Ko es redzu, lai pieaug, ko � ber�u, lai pazūd. Tēvs, Dēls un Svētais Gars." Sieviete vēl piekodināja neko nevienam neteikt."

Vēl kāda vēstule: "Dievam vien zināms, cik bie�i esmu apvārdota. Mana vecmāmiņa, kura sauca sevi par dievbijīgu, zināja daudz buramvārdu. Bet viņa nesaprata, kāpēc Dievs viņai liek daudz ciest gan miesīgi, gan garīgi. Viņa pat neapjauta, ka bur�anas grēka dēļ viņas dzīvei nebija svētības. Viņa apvārdoja arī mani, tas notika jaunā nēnesī. Ar apvārdo�anu viņa ir ārstējusi gan mie�a graudus, gan zobu sāpes. Pati varu teikt, ka es paciestu visu � sāpes un kārpas, ja tikai tagad varētu izvairīties no Mēness ietekmes. Ikreiz jauna mēness laikā man pazūd dzīves prieks, pasliktinās labsajūta � mani apstāj dēmoni."

Vai arī �āds fragments:

"Ir pagāju�i divi gadi, kop� esmu atradusi savu Pestītāju, bet ticībā pieaugt nespēju. Uzskatu, ka tās ir bur�anas grēka sekas, jo kādreiz esmu likusi apvārdot kārpas, esmu bijusi arī pie kār�u licējām."

"Es pati nodarbojos ar maģiju. Esmu arī citiem likusi sev burt un pareģot man nākotni. Buroties vienmēr pieminēju

Trīsvienīgā Dieva vārdu, kā ari pārmetu krustu. Ja uz rokām bija kārpas, tad iesēju diegā tik daudz mezglu, cik bija kārpas, un noskaitīju Tēvreizi. Vēlāk �o pavedienu apraku zem mājas sliek�ņa."

"Man iestāstīja, ka, lai atbrīvotos no kārpām, jāpaņem kāds diegs, tajā jāiesien mezgli, pēc tam tas jāpārvelk pāri ceļam pirms bēru gājiena. Kārpas nozuda pēc tam, kad es to izdarīju."

No iepriek�minētā secināmas vairākas lietas. Pirmkārt, ļoti izplatītajā bur�anas grēkā iekrīt lētticīgie. Otrkārt, ar maģiju nodarbojas visda�ādāko slāņu cilvēki, neatkarīgi no viņu izglītības. Tre�kārt, bur�anās lietai tiek likta klāt Tēvreize, Trīsvienīgā vārds u.c., noklusējot, ka tas maģijā tiek izmantots kā bur�anas formula. Savādā rīcība � mezglu skaita atbilstība kārpu skaitam, pavediena vilk�ana pāri ceļam bēru gājiena priek�ā, pavediena ieme�ana kapā, pavediena aprak�ana zem sliek�ņa vai notekcaurules, piekodinājums klusēt, jaunā Mēness gaidī�ana � nenāk no Dieva Vārda. Tā rāda saikni ar tumsības spēkiem.

Daudzi patiesi neapzinās, ko dara. Bet ir arī tādi, kas zin, ar ko nodarbojas un tomēr neatsakās no iesāktā. Kad saku, ka sātans gan spēj veselus darīt, bet nelaime piemeklē tos, kas ar maģiju nodarbojas un kas ļauj sevi noburt, tad par mani smejas. A^ �ausmām atceros �ādu gadījumu. Kāds paziņa, kas bija atbraucis pie manis ciemos, stāstīja, ka esot savu bērnu, kam bijusi slapjā ēde, licis apvārdot. Vēlāk viņ� piebilda, ka ir vienalga, kas palīdz � Dievs vai velns. Tā domā daudzi. Nav nekāda nozīme tam, ka ar �ādu nodarbo�anos un domām Dievs tiek apbēdināts. Cilvēkus neuztrauc pat tas, ka caur maģiju smags grēks gulstas uz sirdsapziņas.

Rezultāts burveklībām ne vienmēr ir slimības izārstē�ana. Kādā vēstulē aprakstīts �āds gadījums:

"Savam �etrus gadus vecajam dēlam liku apvārdot "rozi", kas viņam bija uz sejas. Tas bija vienkār�i izdarāms. Pilnā mēnesi glaudīju ar roku zēna seju. Roze pazuda. Bet kop� tā laika, dēls bija it kā apsēsts no tum�iem spēkiem. Mēs nedrīkstējām viņu atstāt vienu. Viņam bie�i uznāca paniskas bailes. Tādos gadījumos viņ� skaļi kliedza un meklēja glābiņu pie cilvēkiem."

Arī tāda var būt cena, ja cilvēks par katru cenu grib tikt vaļā no kādas slimības. Ja Dievs nepilda cilvēka vēlmi, tad cilvēks apzinoties vai neapzinoties, ko dara, meklē palīdzību pie sātana. Cilvēks bie�i pārvērtē miesas nozīmi. Dievam galvenokārt rūp mūsu dvēsele. Uz mū�īgo dzīvību aicināta dvēsele ir vērtīgāka par miesu un tās' labklājību un pat tās veselību. Velns savukārt cilvēka miesu un tās veselību padara par tik svarīgu, ka cilvēks miesas veselības dēļ ir ar mieru upurēt pat savu dvēseli un tās mū�īgo dzīvi. Neprāts!

Ir rakstīts, ka tiem, kas Dievu mīl, viss nāk par labu. Daudzi to piemirst. Bet mācieties pacietībā panest visas sāpes, jo smaga un nepārredzama ir grēka nasta.

Bet par to, ka jebkurai bur�anai ir kāds panākums, neviens ne�aubās. Kāda ticīgā raksta par �ādu notikumu:

"Vai esat dzirdēju�i par to, ka ar apvārdo�anu var izārstēt no dzer�anas kāres? Es �ādu notikumu pati esmu pieredzējusi. Pazinu kādu ticīgu sievieti, kura bija ļoti nelaimīga, jo viņai bija ļauns un briesmīgs vīrs � dzērājs. Kad reiz aizgāju pie viņas, atradu vīru mājās vienu pa�u. Viņ� izturējās pret mani nejauki, tā it kā būtu ļaunuma pilns. Tomēr es spēju tam tikt pāri un norādīju viņam uz glāb�anas ceļu. Pats viņ� ar mani nerunāja. Promejot palūdzu pateikt savai paziņai, lai viņa kādreiz atnāk pie manis. Kad sieviete atnāca, viņa bija tik pat nelaipna kā viņas vīrs, turklāt vēl it kā iebaidīta un tramīga. Kad jautāju par vīru, viņa teica, ka vīrs vairs nedzerot ne lāsi. Sāku jau nojaust, kas bija noticis, bet manas �aubas apstiprināja vēlāk dzirdētais. Viņa bija aizgājusi pie kādas vārdotājas un lūgusi atbrīvot vīru no dzer�anas. Kad vārdotājai bijis samaksāts, viņa likusi stundu gaidīt, bet pati iegājusi blakus istabā. Kad vārdotāja iznākusi, viņa esot teikusi, ka viss kārtībā, lai sieviete iet uz mājām. Mājās pārnākusi, sieviete atrada savu vīru lielās mokās, viņ� mocījies un cīnījies glu�i kā ar velnu, jautājis arī, vai sieva neredzot velnu. Pēc atveseļo�anās virs mēģinājis iedzert, bet sāku�ās atkal lielas mokas. Vīrs kop� tā laika vairs nedzer. Pateicu paziņai, ka viņi abi ir nonāku�i saistībā ar velnu, bet viņa par to neuztraucās. Bija tikai prieks par to, ka vīrs nedzer. Patiesībā tas ir pa�apmāns."

Liela nozīme bur�anā tiek pie�ķirta arī "Lieldienu ūdenim".

"Da�i pirmajās Lieldienās, pirms saules lēkta iesmeļ kādā traukā no upes ūdeni. Līdz brīdim, kamēr trauku aiznes uz mājām, nedrīkst runāt. �o ūdeni ielej māla traukā un uzglabā svaigu pagrabā veselu gadu. Pēc tam ūdens esot ar dziedino�ām īpa�ībām."

Citā vēstulē par �ādiem māņiem rakstīts tā:

"Naktī uz Lielo Piektdienu pirms saules lēkta uz māju atnes no strauta iesmeltu ūdeni. �is ūdens nebojājas un ir ar dziedino�ām īpa�ībām. To var lietot pret visādām kaitēm."

Par to, ka cilvēkus, kas nodarbojas ar maģiju piemeklē mokas rakstīts, piemēram, kādā citā vēstulē:

"Nesen nomira kāda sieviete, kura bie�i gāja uz baznīcu. Viņa bija ļoti veca. Kad viņa smagi saslima, viņa lika "sevi sēt". Lai to izdarītu, vajadzēja puķu podā iesēt kādas sēklas. Sē�anas brīdī viņa teica kādus vārdus. Ja sēkla uzdīgst, tad cilvēkam nav jāmirst. Aizrādīju, ka līdzīgas rīcības ir grēks. Vecā sieviete tikai atbildēja, ka jau vairākkārtīgi tā ir darījusi. Viņas nāve bija moku pilna. Pēdējā stundā viņa esot atzinusies savā grēkā. K^d redzēju turpināmies viņas cīņu ar ļauno, vaicāju vai nav paliku�as kādas bur�anā lietotas lietas. Viņa apgalvoja, ka visu esot sadedzinājusi. Pēc viņas mokpilnas nāves ievēroju starp aizgāju�ās mantām kādu "uguns vēstuli" ar "ugunsvārdiem". Mūsu pusē bie�i apvārdo arī bērnus � iezie� viņus ar eļļu, tad ņem aiz rokām un, metot pāri krustu, piesauc Dieva vārdu.

Bet saslimu�o vietu ārstē ar maizes gabaliņu, kuru vispirms velk pāri slimajai vietai, bet pēc tam dod apēst melnai vistai. Reiz kāda zīlniece ieteica saslimu�ā istabā uz palodzes uzlikt trīs ābolus. Kad tie saulē sakaltu�i, arī slimība pārgājusi.

Daudzi saka, ka kartupeļi jāstāda pilnā mēnesī. Kad mūsu pusē viena sieviete to neievēroja, pārējie pārmeta �ādu rīcību. Bet atjautīgā sieviete atbildēja, ka viņa kartupeļus gan stādot zemē nevis mēnesī."

Tas viss ir pagānisms. Tas ir briesmīgi, ja cilvēki tādā negantā un zaimojo�ā veidā valkā Dieva vārdu. Tas ir briesmīgi arī tādēļ, ka tikai tāpēc, lai ātrāk tiktu vaļā no galvassāpēm, kuras tik un tā paies cilvēks ielai�as ar velnu.

Kāda bijusī burve no Austrumprūsijas raksta:

"Es būru acu kaites. To darīju pirms saules lēkta vai pirms saules rieta zem kāda koka pilnmēness naktī. Ar pirkstu vilku pāri acīm un teicu buramvārdus, tad pārmetu trīs krustus un saucu "Trīsvienīgā vārdus." Kādrez apvārdoju arī zobu sāpes. Tad trīs dienas pie vaiga jātur aprakstīta lapiņa, kurā nedrīkst ieskatīties. Pēc saules rieta tā jānoņem un jāmet pār plecu ugunī.

Kādu laiku sev uz krūtīm nēsāju da�ādas "debesu vēstules" ar uguns vārdiem u.tml. Esmu mudinājusi arī citus to darīt. Atceros, ka reiz "debesu vēstuli" uzliku slimam bērnam uz krūtīm, bērns drīzumā nomira."

Par "debesu vēstulēm" jeb "septiņu debesu atslēgu" vēstulēm ir rakstīts arī citās vēstulēs.

"Tā saucamās "septiņas debesu atslēgas" jeb bultas ir tie�ām atslēgas, kas aizslēdz debesis dvēselēm, kuras ir ticēju�as "septiņu debesu atslēgu" palīdzībai un nēsāju�as tās. Ļaunas ir arī 6. un 7. Mozus grāmatas, kurām ar Mozu nav nekāda sakara. Tā ir viltība � mēģināt slēpt ar Mozus vārdu burveklības, lai tikai iedabūtu cilvēku sātana varā."

Vēstulē no Pomerānijas raksta:

"Kad es vēl biju skolnieks, manu māti sāka mocīt kāds nemiera gars. Viņa kļuva ļoti grūtsirdīga. Cerēju, ka uzlabojoties mūsu materiālajam stāvoklim, mātes labsajūta mainīsies (toreiz vēl nezināju Jēzus asins spēku).

Mums mājās bija 6. un 7. Mozus grāmata, kuru daudz lasīju.

Es pat norakstīju man sve�ā valodā uzrakstītu burvju formulu. Vēlāk to pārrakstīju ar savām asinīm. Uzrakstīto paliku zem spilvena, ilgojoties nosapņot laimi neso�o loterijas numuru. Vēl vēlāk to pa�u uzrakstīju uz vaska gabaliņa un uzkāru to mātei kaklā. Cerēju, ka māte tiks izārstēta. Mātei palika arvien sliktāk un sliktāk. Dziļā izmisumā viņa mēģināja izbeigt dzīvi pa�nāvībā. Viņa mira tum�a izmisuma pilna."

Bet kāds virs raksta:

"Sieva bija likusi apvārdot mūsu dēlam "rozi". Kop� tā laika viņa, kas agrāk bija ticīga un dievbijīga, ir pārvērtusies � izsmej ticīgos, jūt naidu pret viņiem, mācītājam parādīja durvis."

Tas viss ir bur�anas bēdīgais rezultāts. Bet pats galvenais, jāievēro, ka tajā ir darī�anas ar tumsības spēkiem. Ja vēl arvien �ķiet, ka nodarbo�anās ar maģiju ir nevainīga nodarbo�anās, varu minēt vēl citus piemērus.

Kādam jauneklim, kur� no kara pārnācis mājās ar slimiem nerviem, ieteica burties, lai no slimības tiktu vaļā. Trīs svētdienas pēc kārtas viņ� gāja pie plūmes, apķērās tai apkārt un teica "Akmeņkoks, es tev sūdzu savu sērgu, kas mani māc. Pirmais putns, kas pār tevi lai�as, lai ņem to no manis Dieva Tēva un Svētā Gara vārdā."

Līdzīgas dīvainas rīcības aprakstītas daudzās vēstulēs. No kāda ciema saņēmu vēstuli par to, ka tajā daudzi atrodas sātana valgos. Bur�ana tajā ir uzplaukusi pilnos ziedos.

Iespējams, ka kāds vēl arvien ir neziņā, kāpēc uzskatīt par grēku to, ko pats cilvēks nolēmis darīt. Turklāt bur�ana vēl pat mūsdienās ir lielā cieņā. Maz ir tādu cilvēku, kuri bur�anu uzskata un sauc par grēku. Kāds savukārt teiks, ka ar bur�anu nodarbojas jauki veci cilvēki, kuri turklāt neprasa samaksu. Bībelē ta�u arī teikts "Jūs uzliksiet rokas un tie paliks veseli."

Nevarētu būt, ka minētajiem piemēriem nebūtu skaidrs, ka maģijā darbojas tumsības spēki, kuri pakalpo, lai tie, kas viņus sauc, nokļūtu tumsības spēku varā un valgos.

Tiem, kuri vēl netic, ka apvārdo�ana un palīdzē�ana ir bur�anas grēks, domāta nākamā grāmatas nodaļa.

j

Iesākumā minē�u piemērus, kurus minēju�i tie, kuri pa�i ir nodarboju�ies ar maģiju.

"Caur apvārdo�anu esmu nokļuvis briesmīgā sātaniskā varā. Cie�u neizsakāmi � gan miesiski, gan dvēseliski. Mani pastāvīgi moka pa�slepkavības domas. Ilgojos pēc atsvabinā�anas, bet Dievu lūgt nespēju. Manā dvēselē ir tum�a nakts. Bez Viņa, mūsu grēku deldētāja, mana dzīve ir baiga un tuk�a."

"No Bībeles lasītā neko neatceros. Arī dzirdēto dievkalpojumos slikti atceros. Bet es tik labprāt gribētu visu dzirdēto uzņemt savā sirdī'. Bie�i vēlos ticēt kā bērnībā. Kop� esmu likusi sevi apvārdot un arī pati esmu apvārdojusi citus, vairs ticēt nespēju."

Skaidrs, ka �ī cilvēka dvēseli bur�anās ir ietinusi tumsības segā. Tas izdarīts tā, ka Dievs vairs nav pieietams.

Tie�i par to �ēlojās kāds cilvēks, kur� ticis apvārdots bērnībā un kuram bur�anas grēks aizsprosto ceļu uz Dievu tā, ka, Dievu lūdzot, viņ� pat iedomājoties, ka nav vērts lūgt, un citas zaimo�anas domas:

"Man nekur nav miera. Arvien lūdzu Dievu, lai saņemtu grēku piedo�anu. Aizvien bie�āk jūtu, ka neesmu neko spējīgs domāt. Gribu ticēt, ka Pestītājs manus grēkus man ir piedevis, bet sajūtu kādu smagumu un nepanesamu varu pār sevi.

Bie�i domāju, kaut varētu izteikt to, kas ar mani notiek. Jo tuvāk cen�os nonākt pie Dieva, jo briesmīgākas domas man uzmācas. Ejot garām ūdeņiem, kāds liek man mesties ūdenī. Kad redzu nazi, kāds liek to paņemt un pārgriezt sev rīkli. Kad klausos dziesmas, � raudu, jo �ķiet, ka es nedrīkstu priecāties. Pārmaiņas ar mani notika tad, kad aizgāju pie kādas sievas, kura varot man līdzēt izārstēties no astmas."

�ādas briesmīgas domas nav nekas cits kā bur�anas sekas. Parasti tās izpau�as kā pa�nāvības vai zaimo�anas domas. Ir tādi cilvēki, kuri, ejot gar me�u, dzird klusu aicinājumu pakārties. Ir tādi, kuri nevar iet gar dzelzceļu, jo, gar to ejot, dzird aicinājumu mesties zem vilciena-. Citus nomoka zaimo�anas domas pret Dievu, Pestītāju un Svēto Garu.

Cilvēki, kurus nomoka zaimu domas, atzīst, ka negrib tās domāt un ka tās nenāk no viņu sirds. �iem cilvēkiem liekas, ka kāds viņiem zaimo�anas domas ie�ukst. Tās visbie�āk uzmācas, kad cilvēks grib Dievu lūgt, lasīt Bībeli vai uzmanīgi klausīties Dieva vārdus. Sātanam da�kārt arī izdodas nepieļaut piedalī�anos dievkalpojumā vai atraut no lūg�anas. Tādā gadījumā ienaidnieks savu mērķi daļēji jau ir sasniedzis, jo tas, kuram nav saikne ar savu Kungu un Pestītāju, slīd arvien zemāk un zemāk, līdz ir bez gribas un pārvēr�as par rotaļlietu tumsības spēku rokās.

Zaimo�anas domas ir visbie�āk sastopamās sekas apvārdo�anai. Ja kādam uzmācas zaimo�anas domas, tad var dro�i teikt, ka �im cilvēkam ir bijis sakars ar apvārdo�anu, kuras dēļ viņ� tapis sasaistīts sātana valgos.

Cilvēki, atzīstoties apvārdo�ana, piebilst, ka viņiem kop� apvārdo�anas vairs nav saprotama Dieva vārdu nozīme. To liecina arī saņemto vēstuļu fragmenti.

"Jau veselu gadu, Dievu lūdzot, pulos tikt brīva no velna varas, bet velti."

"Gribu tikai teikt, ka kop� brī�a, kad iz�ķīros dzīvot pēc Dieva vārdiem, ar manu galvu notika kaut kas savāds. Galvas sāpes vēl tagad nav mitēju�ās. Acu priek�ā it kā guļ ēnas. Dzirdu zaimo�anas domas. Māte ir stāstījusi, ka bērnībā ir likusi mani apvārdot."

"Da�reiz ir tum�s izmisuma stāvoklis. Ja gribētu ticībā acis celt uz Krustā Sisto, tad krusts man noteikti atgādinās manus grēkus, kurus nav iespējams piedot. Tas, ka Jēzus arī manis dēļ ir �ists krustā, nomāc vēl vairāk.

Agrāk bie�i nodarbojos ar zīlē�anu. Domāju, ka tie�i tāpēc lāsts ir nācis pār manu bērnu. Viņ� ir ļoti nervozs. Pagāju�ajā gadā sapratu, ka esmu kļuvusi neticīga. Tas mani sarūgtināja. Kad Dievs man sapnī jautāja, vai esmu ar mieru Viņam uzticēties, es spītīgi atteicos no palīdzības. �is atteikums, kaut arī pateikts sapnī, mani nomoka. Varbūt tas ir mans grūtsirdības iemesls? Tagad skaidri saprotu, ja Dievs nenāks man palīgā, tad turpinā�u iet pretim bezdibenim. Galu galā vēl pielik�u rokas savai dzīvībai. Man nav vairs spēka cīnīties. Esmu pagurusi."

No Pomerānijas raksta un lūdz pieminēt aizlūgumā kādu sievieti, kuru gadiem vajā doma, ka citi grib viņu noindēt. Katru nedēļu viņa iet pie psihiatra, lai ar hipnozes palīdzību ārstētos. Bet nekas nav līdzējis. Sieviete joprojām baidās no nozāļo�anas.

Vēlāk izrādījās, ka �ī sieviete ir likusi kādreiz apvārdot "rozi". Tā ir sātana viltība � prast iedvest cilvēkam domu, ka ar apvārdo�anu nekas ļauns netiek darīts. Ja cilvēks apzinātos patiesību, viņ� noteikti no�ēlotu notiku�o un atgrieztos, līdz ar to ienaidnieka vara būtu lauzta. Tā kā sātanam vajag aizkavēt atgrie�anos, viņ� mēģina iegalvot, ka no maģijas nekas ļauns nerodas.

Ceru, ka daudzās cilvēku liecības pārliecinās ikvienu, ka cilvēks, nonākot saskarē ar maģiju, ieslēdz sevi velna va�ās. Tie, kuri ir ielaidu�ies ar nelabo, cie� briesmīgi. Kāds raksta:

"Ienaidnieks ir ielauzies manā sirdī un samaitājis to. Sirdī ir iezagu�ās �aubas. Jēzus ir mēģinājis mani ārstēt, bet vēl arvien jūtu, ka velns dara visu iespējamo, lai mani pazudinātu. Savā istabā dzirdu elles garus. Naktīs �ķiet, ka ļaunie gari grib aizraut mani sev līdzi. Bet Dievs nav ļāvis tam notikt.

Kaut varētu tikt vaļā no �īm mokām. Arvien atceros Svētajos Rakstos teikto � "Kokam, kas augļus nenes, būs tapt nocirstam un ugunī iemestam."

Jācer, ka visi, kas nodarbojas ar bur�anas grēku, sapratīs, ka tam ir briesmīgas sekas � velns sāk ne�ēlīgi mocīt savus upurus."

Vēstulē no Vitenbergas atklāts �āds baigs notikums:

"Man uzmācās smaga kārdinā�ana, un es netiku to atvairījis. Atsvabinā�anai gribēju piesaukt to Kungu, bet neapzināti ātrumā uzbruka vārdi "mīļo sātan, dari mani brīvu, palīdzi man". Kop� �ī brī�a dzīvoju sātana varā. Mani ne mirkli neatstāj ne tum�ie spēki, ne zaimo�anas domas. Dvēsele ir neizstāstāmu sāpju pilna. Manī ir arī zaimojuma gars pret Dievu un Pestītāju. �ķiet, ka �īs netīrās, tum�ās domas ir iezagu�ās tie�i sirdī. Mana vienīgā vēlē�anās ir � kaut es atgūtu tīru un skaidru dvēseli, lai drīkstētu sekot Dievam un kalpot Viņam."

Katram, kas maģiju uzskata par nevainīgu lietu, būtu jāsaprot, ka sātans ir briesmīgs valdnieks. Iesākumā, piesaucot Dieva Vārdu un skaitot pat lūg�anu, viņ� ievilina savos tīklos lētticīgos, tēlodams notieko�o par dievi�ķu. Vēlāk viņ� ņirgājas, sakot, ka grēks ir lielāks nekā Dievs to varētu piedot, un mudina labāk pakārties.

Visi, kas palīdzību ir lūgu�i velni�ķajiem spēkiem, atgriezieties un lūdziet Dievu no visas sirds! Lūdziet Dievu, kur� vienīgais spēj saraut saites ar sātanu.

Sākumā minē�u da�us piemērus no vēstulēm.

"Kad biju bērns, tēvs mani apvārdoja. Es pats no 6. un 7. Mozus grāmatas izrakstīju burveklību formulas. Mana māte, kura arī atradās sātana valgos, izmisumā �ķīrās no dzīves pa�slepkavībā. Pēc mātes nāves kļuvu grūtsirdīgs, vairs nespēju priecāties, vēlējos tikai nomirt. Ja jau toreiz Dieva �ēlastība nebūtu pie manis, es būtu gājis pazu�anā. Tolaik gāju arī pie kādas kār�u licējas, bet uz krūtīm nēsāju "debesu vēstuli".

Pirms pāris gadiem iz�ķīros par Jēzu. No grēku muklāja tiku gaismā. Tomēr man trūkst īsta prieka. Pietrūkst dro�as pestī�anas apziņas.

Uz baznīcu eju, lūdzu, lasu Bībeli, bet tas nenotiek iek�ējas nepiecie�amības dēļ. Patiesi gribu iegūt pilnīgu pestī�anu Kristū, bet netieku ne no vietas." v Savukārt kāda jauniete no Berlīnes raksta:

"Atzīstos, � mani pie Dieva tur bailes, nevis mīlestība. Mani pārņem drebuļi, kad iedomājos Viņa taisno tiesu. Es pārdzīvoju vārdu "Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokās" patiesību. Man �ķiet, ka neticība un nekā nezinā�ana par Dievu ir daudz labāka nekā bailes no Dieva. Aizgāju pat pie pareģes, jo gribēju uzzināt, vai nesaslim�u un kad varē�u sevi pilnībā nodot savam Pestītājam. Dvēsele ļoti ilgojas miera. "Vai tas nav "meistardarbs"? Dvēsele tiecas nodoties Pestītājam, bet sātans ie�ukst, lai iet pie pareģes uzzināt par aizie�anas laiku. Tā cilvēkam tiek Liegta iespēja paļauties tam Kungam un cilvēka dzīve nokļūst zem sātana varas. Sātans ir viltīgs, savukārt dvēseles ļaujas pievilties."

Kādā citā vēstulē ir rakstīts:

"Mana vira vecāki agrāk bie�i satikās ar kādu ticīgu ģimeni. Pēk�ņi viņi pazī�anos ar �o ģimeni pārtrauca. Vēlāk vīramātei kāda sieviete iemācīja likt kārtis. Vīramāte sāka bie�i likt kārtis gan sev, gan saviem paziņām. Kad mans vīrs, viņas dēls, nāca pie tā Kunga, māte no dusmām palika glu�i kā ārprātīga un pārmeta dēlam, ka viņ� ar savu svētību samaitā�ot savu karjeru. Kad viņ� nepakļāvās mātes pavēlei izstāties no Kristīgās studentu biedrības, viņa kļuva vēl ļaunāka. Citreiz viņa solījās atmest kār�u lik�anu un sākt lasīt Bībeli. Nākamajā acumirklī solīto viņa bija jau aizmirsusi. Reiz viņa mēģināja izdarīt pa�slepkavību. �obrīd vīramāte ir pilnīgi novērsusies no ticības un ir sākusi iet pie spiritistiem. Viņa mums raksta pārsvarā naida pilnas vēstules. Tās saņemam, kad mums ir notikusi kāda Dieva �ēlastība, svētība. Viņa to kaut kādā veidā jūt. Reiz viņa nolādēja mūs un mūsu bērnus. Lādējumu gan viņa atsauca. Uzzinājām, ka viņa no spiritistiem bija mēģinājusi uzzināt mūsu nākotni."

Lūk, cik tālu velns noved cilvēku: māte nolād savu bērnu!

Tā ir likumsakarība, � kār�u licēju apmeklētāji nevar iemantot mieru, kaut arī to no sirds vēlētos un meklētu.

Kāda sieva no Saksijas raksta:

"Kaut arī esmu piedzīvojusi zināmā mērā atgrie�anos, īsta sirds miera man nav, nav arī pestī�anas apziņas. Esmu ļāvusi sevi apvārdot, esmu bijusi arī pie kār�u licējas. Labprāt vēlētos kļūt par priecīgu Dieva bērnu, bet nelīdz ne asaras, ne lūg�anas. Vēlos būt brīva un nest svētību apkārtējiem."

Tas ir moko�i, ja dvēsele, gribot sekot Jēzum, piedzīvo tikai daļēju atgrie�anos, nerod pilnīgu mieru. Sātans atgādina savas vecās tiesības. Ir vajadzīgas daudzas un ilgas sirsnīgas lūg�anas un aizlūg�anas, lai saites ar velnu tiktu atraisītas un lai dvēsele pēc tam iegūtu mieru. Velns tiem, kuri viņam atdevu�ies, sasaista savos valgos gan dvēseli, gan miesu, tā parādoties kā melu tēvs, kur� sākumā saviem sekotājiem sola zelta kalnus, bet vēlāk viņus pieviļ.

Kāda atraitne raksta:

"Jau 27 gadus slimoju ar briesmīgu slimību. Tā man uzbruka kā sekas bur�anas grēkam. Kad saslimu, man bija 20 gadu, tagad man ir 53 gadi. Visus �os gadus velns moka manu miesu, dvēseli, garu.

Zinu, ka Dievs spēj mani izglābt no �īm va�ām. Bet � kad?"

Skumji un sāpīgi, ka visa dzīve jāpavada sātana valgos. Tā kļūst citāda tikai tad, kad ir nodota tam Kungam, kad Viņ� kļūst mūsu Labais Gans.

"Viņ� man liek ganīties zālainās ganībās. Viņ� mani vada pie skaidra ūdens. Viņ� atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem sava vārda dēļ." (Ps:23:l-3).

Kāds raksta no Baltijas:

"Arī �eit daudzi smok bur�anas grēkā un neapzinās, ka tas ir tam Kungam negantība. Nesen sarunājos ar kādu sievu, kura sevi uzskata par ticīgu un kristīgu cilvēku. Viņa ir visur, kur tiek sludināts Dieva vārds, � baznīcā, pie mācītāja, Bībeles stundās. Bet viņa neapzinās savu stāvokli Dieva priek�ā. Uzzināju, ka viņa ir ļāvusies apvārdo�anai. Tagad viņa nespēj gūt mieru."

Jāiegaumē arī tas, ka bur�anas grēks gulstas kā lāsts ne tikai uz pa�u burvi, bet arī uz piederīgajiem.

"Mana sievasmāte nodarbojās ar kār�u izlik�anu un "debesu vēstuļu" rakstī�anu. Savā dzīvē viņa ir piedzīvojusi daudz bēdīgu un baiļu pilnu dienu. Zem bur�anas grēka lāsta atrodas arī viņas dēls un meita � mana sieva. Pats briesmīgākais ir tas, ka viņa nespēj nākt pie sirds skaidrības. Viņa skraida no vienas vietas uz otru. Tas ir kā lāsts, kas neļauj viņai tikt skaidrībā. Bur�anas grēks aptum�o un saista dvēseli tik ilgi, kamēr to neatzīst un neizsūdz par grēku."

"Mana tante ir kār�u licēja. Viņa vispār nodarbojas ar visādām tum�ām lietām. Ja nedabū degvīnu vai tabaku, � sāk uztraukties. Sātana varā atrodas gan viņas dēls, gan vedekla."

"Kaimiņos dzīvo kār�u licēja. Viņa varot pareģot arī nākotni. Mana māte aizgāja pie kār�u licējas. 'Vecmāmiņa, kura bija ticīga, vēlāk to uzzinājusi, rājās un lūdza neļaut ienākt mūsu mājās kār�u licējai. Vecmāmiņa teica, ka nespējot lūgt, jo visa māja ir pilna ar ļauniem gariem. Māte bija aizgājusi pie kār�u licējas, lai uzzinātu, vai dabū�u vīru. Kad nomira vecmāmiņa kura bija ticīga, labais lūg�anas gars mūs atstāja. Nu velnam bija rīcības brīvība. Beigās arī mani viņ� pavedināja. Es ļāvu izlikt sev kārtis, jo domāju, ka ir vienalga � viens grēks vairāk vai mazāk. Tagad man ir tā, it kā necaurredzama siena atrastos manu acu priek�ā.

Ar mani notiek arī citas savādas lietas. Ja sāku par kādu lūgt, stipri saslimstu, ir karstumi, trūkst elpa. Bie�i esmu tuvu nāvei. Man ir bail no �ī savādā stāvokļa, kur� uznāk un pāriet pēk�ņi. Savādas lietas notiek arī ar manu māsu. Viņa bie�i staigā apkārt tā it kā neko neredzētu."

Minē�u vēl da�as izmisuma pilnas vēstules, tad ceru, ka pietiks, lai katrs saprastu, kādas sekas ir kār�u lik�anai, pareģo�anai u.tml.

"Nervu sabrukums ir tik liels, ka, �ķiet, zaudē�u prātu. Kad biju bērns, māte bija likusi mani apvārdot, lai tā palīdzētu man tikt galā ar da�ādām kaitēm. Tagad notiku�o viņa pati atzīst par grēku. Tikai tad, kad viņa redz manas �ausmīgās mokas, pamostas viņas sirdsapziņa. Tad viņa raud un lūdz Dievu."

Tālāk vēstuli, kurā stāstīts par pa�nāvības, mēģinājumiem, izmisumu, hipnozi, spiritismu, nav iespējams citēt. Tajā uzrakstītais ir saistīts ar tādām cilvēka cie�anām un sāpēm, ka tas satricina dvēseli. Mēs varam priecāties par mūsu Pestītāju, varam priecāties, ka dzīvojam un kalpojam Viņam, ka mūsu mīļais Pestītājs uzklausa mūsu lūg�anas. Ir cilvēki, kas, ilgojoties pēc tā pa�a, ir velna piemeklēti gan ar grūtsirdību, gan ar pa�nāvības domām, gan ar miesīgām un garīgām sāpēm. Par to sāp sirds.

Vajadzētu daudz, daudz bie�āk aizlūgt par �iem briesmīgā ienaidnieka upuriem, kuri da�kārt ir iekļuvu�i sātana valgos bez pa�u vainas.

Dieva bērni, domājiet par nabaga upuriem, kuri kaut saistīti un sagūstīti, bet labprāt gribētu kļūt brīvi. Tas ir jūsu svēts pienākums iestāties par viņiem, lai Dievs arī viņiem parādās kā visu velna sai�u raisītājs, kā Pestītājs, lai arī viņi varētu sacīt:

"Prieks pie tā Kunga ir mans spēks."

�inī nodaļā liecinā�u par tiem, kas ir nodarboju�ies ar miru�o iztaujā�anu, t.i., ar garu izsauk�anu, galdiņa dancinā�anu un tamlīdzīgām lietām.

Kāda sieviete raksta:

"No 20 gadu vecuma izlieku kārtis un izjautāju miru�os. Pie manis nāca daudz cilvēku. No pareģotā daudz kas ir arī piepildījies. Domāju, ka tā ir nevainīga nodarbo�anās.

Bet reiz pie manis ienāca cilvēks no draudzes un lūdza ar �īm ļaundarībām nenodarboties. Promejot viņ� paņēma līdzi grāmatas, kurās stāstīts, kā iztaujājami gari, un kārtis, ar kurām zīlēju. Es ilgi nevarēju nomierināties, raudāju, tad no�ēlojot grēkus, solīju Dievam nekad ar maģiju nenodarboties. Iestājos draudzē.

To, kas ar mani bija noticis, vīrs nevarēja ciest. Bet es neļāvu viņam traucēt � manam pievēr�anās ceļam Dievam. īsi pirms vīra nāves jautāju, vai viņ� nenāks ar mani kopā uz Dievvārdiem. Pretī izdzirdu Dieva zaimo�anu. Kaut arī vīrs līdz pēdējam mirklim bija pie skaidra prāta, bet valodu viņ� bija zaudējis. Kad viņ� �ķiroties dzirdēja manu lūg�anu, viņ� raudāja. Nokritu ceļos un lūdzu Dievu piedot vīra grēkus un uzlikt man cie�anas par tiem.

Pēc vīra nāves bie�i dzirdēju zem dīvāna kaut kādu rūk�anu un ņurdē�anu. Tā kā biju sākusi paļauties Dievam, man baiļu nebija.

Atceros, ka tad, kad nodarbojos ar kār�u izlik�anu, aiz aizslēgtām durvīm bie�i redzēju savā istabā staigājam tum�us tēlus un dzirdēju da�ādus trok�ņus."

�ī sieviete vēl tagad �ēlojas, ka neesot brīva no velna valgiem. Kāda draudzes māsa rakstīja, ka kāda apmeklējuma reizē pie �īs sievietes satikusi nepatīkamu cilvēku. Viņam piederot kaķis, kur� paliek nikns, ja redz kādu lasām Bībeli. Kaut arī viņa zināja, ka kaķī ir velns, viņa to tomēr turēja savā dzīvoklī. Arī es esmu pārliecināts, ka kaķī iemājojis nelabais. Kad, piemēram, aizgāju pie viņiem, kaķis lēca virsū. Bet kad viņu gribēja iesprostot blakus istabā, kaķis skrēja pa sienu aug�up gandrīz līdz pat griestiem. No kaķa kliedzieniem pat sametās bail."

Tālāk vēstulē seko jautājums: "Vai minētā sieva nav saistīta ar nelabo?" Protams, ka viņa ir sātana varā. Dieva vārds par miru�o izjautā�anu un kār�u lik�anu ta�u saka: "Kas to dara, tam Kungam ir negantība."

Bet vēstulē no Berlīnes ir stāstīts par �ķīvī�a dancinā�anu un to, kas pēc tam notika:

"Mani sievas paziņas parādīja, kā jādancina �ķīvītis. To, ka spiritisms ir no sātana, mēs zinājām un tāpēc nekad ar to nebijām nodarboju�ies. Bet �ķīvī�a dancinā�ana mums likās kaut kas cits. �ķīvītis dancoja no viena alfabēta burta pie cita, kuri bija uzrakstīti uz papīra. Ar mums runāt pieteicās miru�o gari un vārdi. Katram istabā atrodo�ajam atbildēja. Tad nolēmām noskaidrot, kāds spēks ir sācis darboties. Pa�i jutāmies dro�i no ļaunā pieķer�anās, jo bijām Dieva atzinēji.

Jā, mēs meklējām Dievu, atzinām Viņu, bet bijām vēl nesapra�as, pretējā gadījumā nebūtu iekritu�i �āda grēka bezdibenī. Lai gan no sirds Dievam meklējām, nebijām no�ēloju�i, nebijām vēl atgriezu�ies. Ticējām, ka Dievs zina mūsu cen�anos un ka dzīvoklī varam saņemt atbildi, kādā spēkā �ķīvītis tiek griezts. Mums bija lemts to arī uzzināt, bet ne tādā veidā, kā gaidījām.

Kādreiz es un mana sieva mēģinājām to noskaidrot. Iesākās sīva cīņa. Visus "miru�o garus", kuri pieteicās ar mums runāt, mēs atraidījām un turpinājām noskaidrot, kas ar mums runā. �ķīvītis sāka griezties neparasti spēcīgi, ātri riņķoja utt. Mēs atteicāmies runāt ar tumsības gariem. Teicām, lai tas, kur� nāk no sātana, lai nemaz neatbild. Saucām patiesības garu. Tad ar �ķīvī�a palīdzību nedro�i, bet skaidri tika atbildēts: "Kāds Dieva sūtnis." Saņēmām atbildi pat uz vārdos neizteiktām domām. Tā, kad �aubījāmies, vai gars sevi pareizi atklājis, mums tika atbildēts:

"Ticiet dro�i, es esmu Dieva sūtīts. Dievs jums grib parādīties, jo esat Viņa meklētāji. Dievs parādās pēc savas gribas, kam un kā Viņ� vēlas. Un sekoja viena atbilde pēc citas: durvju priek�ā ir pasaules gals, mums jābūt Dieva darbu lieciniekiem, mums kā pravie�iem jānes �ī ziņa pasaulē pirms lielās tiesas dienas iestā�anās.

Noticējām, ka pats Jēzus ar mums runājis. Ilgi atradāmies notiku�ā iespaidā. Gars solījis mazo trīsgadīgo meitiņu ņemt līdzi, bet mums un 11 gadus vecajam dēlam lika veikt pravie�a uzdevumu. Bijām pakļāvu�ies �im garam, kur� uzdevās par Dieva sūtni, tādā mērā, ka aizmirsām pat ē�anu. Stāvoklis kļuva aizvien ļaunāks un ļaunāks. Sievai �is gars lika izrunāt lielas netīrības. Tā reiz mokās un cie�anās viņa izkliedza: "Ja tas manā sirdī ir atrasts, tad to tur velns ir ielicis."

Beigu beigās atzinām, ka esam ielaidu�ies ar sātanu, ka viņ� mūs piekrāpis. Atsacījāmies no �im padarī�anām. Pēc atteik�anās dzīvoklī bija nepatīkama smaka. Divas dienas vēlāk nezināms spēks raustīja sievu tie�i tā, kā tas Bībelē par velna apsēsto ir stāstīts. Izbailēs viņa iesaukusies: "Jēzu, Tu Dāvida Dēls, ap�ēlojies par mani!"

T|kai tad ļaunais pazuda."

Tagad �ie cilvēki raksta, ka ir brīvi no sātana valgiem. Tāda, lūk, ir nevainīgā �ķīvī�a dancinā�ana.

Par to, cik �ausmīgas lietas notiek ar tiem, kuri nodarbojas ar spiritismu, vēsta arī kāda �ēlsirdīgā māsa, kura kopa jaunu cilvēku, kur� ilgi bija nodarbojies ar spiritismu. Viņa vakarā nolasījusi Dieva vārdus un palikusi pie slimnieka nomodā visu nakti. Otrajā dienā arī lūgusi Dievu. Par nāko�ās nakts notikumiem viņa raksta:

"Naktī, esot pie viņa gultas, pēk�ņi ieraudzīju no viņa gultas gaisā iz�aujamies liesmu. Sajutu gruzdumu un redzēju ēnu, kas izpleta rokas un liesmu nodzēsa. Lūdzu Dievu."

Vēl viens stāsts par cilvēkiem, kuri nodarboju�ies gan ar spiritismu, gan ar magnētismu, bet vēlāk no tā atteiku�ies. Vīrs par magnetizētāju palicis pēc nodarbo�anās ar spiritismu. Gars viņam pareģojis lielus ienākumus, nodarbojoties ar magnētismu.

Sieva kļuvusi par mediju spiritistu biedrībā "Cirkel". Vīrs slimnieku vispirms ieveda istabā, kur kopīgi ar sievu izjautāja ar spiritisma palīdzību. Gars ("vadītājs") noteica slimību un pateica arī, kā tā ārstējama.

Interesanti, ka magnetizētāji katru dienu var iedarboties uz 3 vai 4 cilvēkiem, turklāt pēdējie klienti nesaņem to spēku, kuru saņēmu�i pirmie, jo magnētiskie spēki izsīkst.

Ja kāds magnetizētājs dienā pieņem vairāk klientu, tad var dro�i teikt, ka viņ� savu magnētisko spēku saņem no gariem. Iepriek�minētais vīrs atzinies, ka saņem savus spēkus no gariem un tāpēc viņ� var pieņemt klientus tik daudz, cik pats vēlas. Spēku viņa "vadītājs" devis tik, cik bijis vajadzīgs.

Es pazīstu kādu hipnotizētāju � magnetizētāju, kur� seansa laikā uz grīdas vienlaicīgi noguldījis unārstējis vairākus cilvēkus. "Ārstē�anas" laikā bie�i aizgājis uz blakus istabu, lai, kā pats teicis, saņemtu jaunus spēkus. Spēka saņem�anas avotu un līdzekļus viņ� nav nosaucis. Kad es un mana sieva aizgājām pie �īs ģimenes, tad visi lūdzām Dievu. Pēc �īs reizes pie vīra neatnāca neviens jauns klients, bet sievu spiritisma seansu laikā gari kā mediju noraidīja. Tas tā turpinājās 14 dienas. Kādu dienu sieva mūs uzaicināja uz kārtējo spiritisma seansu, lai tā dalībniekiem atklātu �īs lietas būtību. Visi, pēc tam kad bija pārliecināti, atteicās nodarboties ar spiritismu. Spiritistu biedrība izputēja, bet daudzi no tās vēlāk meklēja dvēseles glāb�anu mūsu sadraudzē.

Hipnotisms nav dievi�ķa, bet miesīga ārstē�ana un pakļau�anās otra miesīgam prātam. Gribētu brīdināt: neejiet dziedināties pie �ādiem cilvēkiem. Iespējams, ka miesa tiks izārstēta, bet � dvēsele un gars? (Bet tas ir galvenais!)

Par to, ka nokļūt tum�o spēku ietekmē var arī tad, ja tikai noklausās kādu priek�lasījumu par �o jautājumu, rāda nāko�ās vēstules fragments.

"Kādā pilsētā notika priek�lasījumu cikls par hipnozi, suģestiju, spiritismu. Uz vienu no �iem priek�lasījumiem arī es aizgāju. Ieejas biļeti, uz kuras vajadzēja uzrakstīt adresi, pie ieejas atņēma. Hipnozes seansa sākumā hipnotizētājs uzaicināja klāteso�os skatīties uz viņu, saņemt kopā rokas, atdot viņam savu gribu un domās viņam sekot. Pēc seansa cilvēks savas rokas nevarēja atbrīvot vienu no otras.

Tika panākts kontakts ar hipnotizētāju. Tad viņ� izvēlējās 7 personas, ar kurām turpināja eksperimentu. Viņ� tām pavēlēja iemigt un dziļa miega stāvoklī ar viņiem tika izdarītas neticamas lietas.

Biju tā sajūsminājies, ka, pārnākot mājās, izstāstīju visu savām trim māsām. Māsas apgalvoja, ka tas ir sātana darbs, bet es tam neticēju. Pēc �īs sarunas kādā vakarā nevarēju iemigt. Pēk�ņi istabas durvis sāka drebēt kā zemestrīcē. Uzsaucu māsai blakus istabā, bet arī viņa nesaprata, kas notiek. Durvis.drebēja arvien stiprāk un stiprāk. Iededzināju gaismu. Nekas nemainījās. Saucu māsai: "Lūdz Dievu!" Viņa sāka lūgt, bet drebē�ana tikai pastiprinājās. Tad atcerējos Bībeli. Uzsaucu māsai: "Lasi Bībeli." To viņa arī darīja. Nesapratu no lasītā ne vārda, jo lasī�anas laikā kāds spārdīja durvis. Māsa atkārtoja iepriek�lasīto, un tad es sadzirdēju: "Pielūkojiet, ka neviens jūs neaplaupa caur pasaules gudrību." (Kolosie�iem 2:8) To izdzirdot, acumirklī sapratu, ka esmu sātana pavests un aplaupīts. Tad sekoja ļaunākais. Visu apjēdzis, nokritu zemē un cīnīdamies vārtījos pa grīdu. Tajā mirklī dzirdēju māsas teikto: "Jēzus vārdā � sātan atkāpies!"

Pēc �iem vārdiem man uzreiz palika vieglāk, tum�ais spēks bija projām. Vēlāk kopīgi ar māsu un kādu ticīgu cilvēku sirsnīgi lūdzām Dievu atsvabināt mani no ļauna.

Nākamajā vakarā ļaunais līdzīgi zibenim sagrāba mani tāpat kā bija to darījis iepriek�. Atkal palīdzēja manas māsas lūg�ana. Dievs mūsu lūg�anu uzklausīja. Tagad esmu brīvs no sātana varas un viņa valgiem."

No �ī stāsta redzams, ka pazīstamais sakāmvārds "Atdod velnam mazo pirkstiņu, un viņ� paņems roku" ir patiesība. Drausmīgākais jau ir arī tas, ka sātans pārņem visu miesu un dvēseli. Tāpēc vajag izvairīties no da�ādiem "izmēģinājumiem", jo elles liesmas var iedegties visai ātri. Tās sagūstīs cilvēku, kuram ilgi pēc tam �ī nasta būs jānes.

Par to, ka ari hipnoze nav nemaz tik nekaitīga kā da�kārt runā, liecina kāda vēstule no Saksijas.

"Kara laikā biju tik ļoti cietis, ka vajadzēja iet pēc palīdzības pie nervu ārsta. Par �ī ārsta ārstē�anas metodi neko nezināju. Turklāt jāatceras, ka slims cilvēks nekad nav tik apdomīgs kā vesels.

Ārsts bija patīkama izskata, uzticību izraiso�s, laipns kungs. �ķita, ka manas cie�anas viņ� ļoti labi saprata. Pirmajā ārstē�anās reizē viņ� man lika cie�i skatīties viņa acīs un, saņēmis manu roku, sāka runāt: "Skatoties uz mani jūs pārņem miers. Kad uzlik�u roku uz jūsu pieres, sajutīsiet nogurumu. Jūs iemigsiet. Jūs būsiet stiprs un vesels. Jūs esa.t cie�ā miegā. Savu roku jūs nevarat pakustināt, tā ir ļoti smaga."

Tā kā atrados nomodā, man gribējās sākumā smieties par notieko�o. Man �ķita, ka, ja vien gribē�u, varē�u savu roku izņemt no ārsta rokām.

Pēc atkārtotiem hipnozes seansiem mani sāka vajāt murgi, baigi sapņi. Reiz kādā rītā pamodos agri un kaut arī viss istabā bija tāpat kā vienmēr � tikpat klusi un mierīgi, likās, ka visi pekles gari būtu apstāju�i manu gultu.

Ārsts �o notikumu skaidroja kā slimības krīzi, kura ātri pārie�ot. Ārsts arī piebilda, ka neviens slimnieks �ādas lietas neesot stāstījis. Ar bailēm gaidīju katru nākamo rītu. Sirsnīgi lūdzu Dievu pateikt, ko notiku�ais varētu nozīmēt. Lūdzu, lai mani pasargā, apsolīju kalpot Viņam. Dievu lūdzu arī pirms katra hipnozes seansa. Lūdzu Dievu ņemt mani savā �ēlīgā aizsardzībā. Briesmīgo sapņu brī�os lūdzu: "Kungs Jēzu, palīdzi man." Pēc �īs lūg�anas spoki parasti pazuda.

Dievs turēja pār mani savu roku, es drīz ieguvu skaidrību: atgrie�oties no grēkiem visa griba ir nodota Dievam, un tā tu piederi Viņam. Bet kad kāds cilvēks, kas dzīvo bez Dieva, grib pakļaut tavu gribu, Dievs, negribēdams to pieļaut, rāda tās briesmas, kādās var nokļūt, ja netiek sarautas saites ar sve�o spēku.

Es pateicos Dievam par �o gaismu. Ārstam izstāstīju, ka Dievs man paskaidrojis notieko�o ar mani, kā arī to, ka no ticības

Dievam viedokļa varu izskaidrot viņa hipnozes iedarbības sekas. Ārsts smaidīdams mani uzklausīja, bet nesaprata mani. Tad viņ� mēģināja mani pārliecināt un skaidroja savu ārstē�anas metodi tikai kā ārēju līdzekli. Bet es jutu, ka teiktais nav patiesība, tāpēc nolēmu pēc iespējas ātrāk klīniku atstāt."

Tas ir tiesa, ka Dievs mums brīvo gribu nav devis tamdēļ, lai mēs to nodotu citu rīcībā. Dieva bērniem jāturas Jēzus uzticībā un piederībā Dievam.

Bet par sekām, kuras rodas, nodarbojoties ar spiritismu, var uzzināt, lasot kādu vēstuli:

"Kāds pēc nodarbo�anās ar spiritismu secināja, ka kāds ļauns gars spiritisma seansu laikā uzdevās par viņa mātes vai sievas mātes garu un gadiem ilgi meloja. Sekas viņa ģimenē bija briesmīgas. Sieva priek�laicīgi nomira, cie�ot lielas mokas no kādas nezināmas slimības. Viņas miesa bija pārklāta sarkaniem plankumiem. Neviens ārsts palīdzēt nevarēja. Līdzīga slimība piemetās citam, kur� gribēja pētīt spiritismu, lai par to varētu runāt priek�lasījumos.

Kad kādai slimniecei ar līdzīgu slimību vaicāju, vai viņa nav nodarbojusies ar bur�anas grēku, viņa atzinās, ka tas ir bijis. To uzzinot, es sadedzināju visas grāmatas par maģiju, kas atradās slimnieces istabā. Tad pēc sirsnīgas lūg�anas viņa vispirms atdzīvojās un jau nākamajā dienā jutās daudz labāk."

Starp citu, ja spiritisti klausās Dieva vārdu, tad viņi vai nu iemieg vai arī �āvājas.

Ir pareģotāji, kuri pēc miru�o iztaujā�anas spēj pasacīt nāko�ās lietas. Kāda no pareģēm uz durvīm bija piestiprinājusi cenrādi par da�ādu garu izsauk�anu. �ie cilvēki, nonākot satiksmē ar Dieva bērniem var sākt trakot, ālēties, mētāt rokas, var parādīties krītamā kaite, stīvs skatiens, un īpa�os gadījumos � me�anās niknuma bezspēkā ticīgajam virsū ar dūrēm.

Ir vēl kāds stāsts par spiritisma briesmīgajām sekām.

"Kādā pilsētā pie ticīgā dzīvoja kāds dārznieka māceklis. Reiz �is cilvēks bija paņemts līdzi uz kādu spiritistu seansu. Tā laikā māceklim bija palicis slikti un viņ� gribēja bēgt prom no �īs vietas. Pēc seansa viņu sāka vajāt tumsības spēki. Savādie mācekļa stāsti par notieko�o pamudināja mājas saimnieku pa�am pārliecināties par stāstītā patiesumu, tāpēc saimnieks nolēmis vienu nakti pārgulēt mācekļa istabā. Naktī saimniekam kāds iesitis pa ausi. Pēc sitiena bijis dzirdams kāds troksnis. Kad māceklis un saimnieks pieleku�i no savām gultām un iedegu�i gaismu, viņi ieraudzīja uz grīdas paprāvu akmeni. Da�ādas dīvainības notika arī vēlāk. Ne no �ā ne no tā siltumnīcā apgāzu�ies puķu podi, kādreiz tie sāku�i lidot pa gaisu, negaidīti nozudu�as atslēgas, kuras vēlāk atrastas bērnu gultiņā. Visas savādības ar laiku kļuva par kaimiņu sarunu tematu."

Domāju, ka līdzīgiem stāstiem vajadzētu palīdzēt atrunāt cilvēkus no tamlīdzīgām nodarbēm kā spiritisms. Bet, nē! Cilvēki glu�i kā tauriņi uz gaismu dodas uz līdzīgām vietām.

To, ka sātans prot un spēj parādīties kā gaismas eņģelis, atklāj nākamās vēstules fragments. Tajā stāstīts par okultistu sanāk�anām, kuru laikā parādoties gan apustulis Pāvils, gan M. Luters.

"Dīvainākais ir tas, ka parādās arī it kā Jēzus. Okultisti saka, ka tas ir no Dieva. Kā tas skaidrojams? Tā saucamo iztaujā�anu kristīgā ticībā aizliedz otrais bauslis. Pēc garu izsauk�anas spiritisti vairākas stundas gaida, kamēr kāds ieradīsies. Visiem okultistiem, kuri piedalās, jābūt "ticīgiem", � tāds ir noteikums. Medijs ir kāda 70 gadus veca sieviete, kuras valoda ir samērā primitīva. Apmēram �ādi viņa izsauc garu: "Dievs! Pestītāja un Glābēja vārdā, nāc pie mums brāļa Pāvila gars. Dzirdi!"

"Mīļās dvēseles, stājieties stipri pie Jēzus, citādi jūs, kurām nav par �īm lietām pareizā skaidrojums, kritīsiet bailībā! Kamēr jums spīd saule un viss notiek pēc jūsu gribas, jūs esat laipni un apmierināti, priecīgi iek� mīļā Tēva. Ja bēdās uzreiz nerodas palīdzība, jūs �aubāties. Arī tumsā jābūt stipriem un jāiet pretī gaismai. Dievs ar jums!""

Vai tā varētu runāt apustulis Pāvils? Vai viņ� runātu �ādas banalitātes? Bībeliski domājo�ais uzreiz no �āda teksta jūt krāp�anu. Kamdēļ sātans izliekas par eņģeli? Kamdēļ viņ� runā apustuļa Pāvila vārdā? Tas notiek tāpēc, lai tās dvēseles, kuras meklē ceļu, varētu novērst no kristīgās draudzes.

�ie okultisti jau 15 (!) gadus pulcējas kopā. 15 gadus viņi caur sātanu un viņa liekulīgumu attur gūt pareizu atziņu un atrauj no kalpo�anas Dievam. Sātans tāpat kā okultisti, jauc prātu ari tā saucamajiem lorberistiem, kuri apgalvo, ka dzird eņģeļu balsis un kuri sava tēva � medija Lorbera � grāmatas vērtē augstāk par visām pārējām, ari Evaņģēliju.

Kādā vēstulē ir rakstīts:

"Velns uzmeklē un atrod visus pasaules bērnus, kas ir apņēmu�ies dzīvot Dievam patīkamu dzīvi. Viņ� tiem māca teosofiju. Bet katra teosofa augstākais mērķis ir brīvība. Lorbera raksti padara cilvēkus aklus pret Kristu. Tā tas notika arī ar mani. Ar okultās literatūras palīdzību iepazinos ar mediju mācībām un gai�redzību. Man bija saskare ar gai�reģiem, sapņu skaidrotājiem, karmas pētītājiem, spiritistiem utt. Kad nonācu ārprātīgo namā, neviens okultists man nevarēja palīdzēt. Tad iestājās briesmīgākais: sajutu, ka sātans ir jau manā sirdī. Līdzīgi velnam es nievāju un apsmēju savus tuviniekus un arī Jēzu. Pats cietu elles mokas. Dēmoni mētāja mani no vienas pa�aizlieg�anas citā. Pa�mocībās nodarīju savai miesai smagus bojājumus. Pēc iznāk�anas no ārprātīgo nama man bija liels nespēks. Sātans ie�ukstēja pa�slepkavības domu. Man bija bail to darīt, turklāt ļoti mīlēju dzīvi. Pa�ā pēdējā brīdī Dievs sāka vadīt mani pretī dzīvei. Nokļuvu ticīgu cilvēku vidū. Pakāpeniski kaut arī mani nomāca pretīgās saistības ar sātanu manā sirdī iespiedās Jēzus vārdi. Par savu izglāb�anos varu pateikties Jēzum. Dieva Gars dēmonus pārspēja. Jēzus asinis un Viņa Gars atbrīvoja mani no smagajām saistībām. Miesa arī atguva veselību.

Man sāp sirds par visiem, kuriem nav glāb�anas caur Jēzu."

Vēl viens piemērs, �oreiz par magnetizē�anas briesmām.

"Izstāstot savus pārdzīvojumus, kuri saistīti ar grāmatu "Visu zinā�anu kronis jeb gudrības grāmata", ceru kādam pakalpot. �ī grāmata Dievu nenoliedz, bet apgalvo, ka Dievs ir dievu dēls, atnācis no mū�ības, rāda, kā sasniedzama pilnība.

lai būtu priek�zīme citiem. Līdz ar to Dievs neesot mūs atsvabinājis, viņ� esot atbrīvojis tikai sevi pa�u. Tā kā ir viens īstais Dievs, tad ir jābūt arī karmai, t.i., likumam par taisnīgu atmaksu, pēc kuras katra cilvēku izdarīta netaisnība pa�am ir jāizlīdzina. Grāmata stāsta arī par dvēseļu staigā�anu, par gariem, kuri zemi gan ir atstāju�i, bet augstāko pilnību vēl nav sasniegu�i. Ja gars neatrod sev vietu, viņam ir jāatgrie�as, lai atkal dzīvotu zemes virsū. Kaut arī grāmatā rakstītajam neticēju, lasīju to ar satraukumu un piedzīvoju, ka mani sāka mocīt ļauni gari.

Sākumā bija tikai neomulīga sajūta. Vēlāk jau skaidri sajutu, ka ap mani rosās man naidīgi gari. Kādu vakaru pirms iemig�anas redzēju, ka ap gultu ir sastāju�ies baigi tēli. Divi mani saķēra un sāka �ņaugt. �ķita, ka jāmirst. Sāku lūgt. Pēc vārdiem "Svētīts lai top Tavs vārds�" briesmekļi mani palaida vaļā. �o briesmīgo pārdzīvojumu nenovēlu nevienam. Brīdinu katru līdzīga satura grāmatas nelasīt."

Ja jau �īs grāmatas lasī�anai vien bija tādas sekas, cik vēl lielākā mērā gan dvēseli nenovedīs �o tum�o spēku varā saskarsme un ārstē�anās pie �āda cilvēka. Un ja arī magnetopātu starpā atrastos da�ādi cilvēki, tomēr mēs nekad nevaram zināt, ar ko mums būs darī�ana, ja brīvi atļaujam sevi kādam magnetopātam vai kādam, kas nodarbojas ar hipnozi sevi iespaidot. Tādēļ no tā visa var tikai brīdināt atturēties. Pirms beidzam par to runāt, minē�u vēl kādu brīni�ķu Dieva pasargā�anas gadījumu, ko piedzīvoja cilvēks, kur� gribēja ārstēties pie magnetopāta. Kad viņ� nonācis pie magnetopāta dzīvokļa durvīm, uz kurām redzējis uzrakstu: "Ar magnētisma spēku, domu un dzīvības spēku pārne�anu tiek panākti dro�i rezultāti", tad sajutis, ka kāda augstāka vara liegtu viņam tur ieiet.

Viņ� tomēr iegājis. Uzgaidāmās telpas sienas rotāju�i da�ādi kristīgi uzraksti u.tml. Un tomēr neuzticības sajūta ik brīdi pieaugusi.

Nejau�i viņ� izdzirdis sarunu starp magnetopātu un viņa sievu, kas norisinājusies blakus istabā. Vīrs lādējās un lamājās briesmīgiem vārdiem un sieva viņam pārmeta: "Tu jau sen esi velnam pārdevies, es nespēju to vairs ilgāk izturēt! Kad mācu bērniem Dievu lūgt, tu saki, ka tas ir blēņas un muļķīga pļāpā�ana. Vai tu domā, ka man tas nesāp?"

Slimnieks saprata Dieva brīdinājumu, ātri apģērbās un aizgāja, nolēmis, ka labāk slimot un ciest nekā pieņemt veselību no velna. Savu liecību cilvēks beidz ar atziņu, ka ir laimīgs par Dieva sargā�anu un ka miers ir dārgāks par visbriesmīgākajām dvēseles mokām.

No Tīringas kādā vēstulē raksta:

"Iepazinos ar kādu "kristīgu" ģimeni. Viņi lūdz Dievu, �akli apmeklē baznīcu, dzīvo mierīgu klusu dzīvi un ir labdarīgi. Ar laiku uzzināju, ka viņi pastāvīgi nodarbojas ar spiritismu. Tā kā par to neko nezināju, iesākumā noticēju, ka nodarbo�anās ar spiritismu ir kaut kas labs un pat dievi�ķs. Apmēram veselu gadu kopā ar viņiem piedalos spiritisma seansos. Nesen kāda sieviete brīdināja, ka spiritisms ir velna izdomājums. Man iesākās smaga, vairāku nedēļu gara cīņa. Paldies Dievam, Pestītājs beidzot mani atsvabināja! Cīņas laikā visu es redzēju it kā divējādi. Pēk�ņi sapratu, kas notiek. Vakaros pēc spiritisma sanāk�anām mani mocīja bailes, bet tum�os kaktos saskatīju zibenim līdzīgas parādības. Lūdzu Dievu rādīt īsto ceļu. Kļuvu draudzes loceklis, tagad esmu laimīgs un priecīgs Dieva bērns.

�ajās spiritistu sanāk�anās viss iesākās ar vārdiem "Miers lai ir ar jums, mīļie cilvēku bērni!", tad � dziesma, lūg�ana, Bībeles lasī�ana un Bībeles teksta skaidrojums. Pēc tam runāja kāds medijs, kur�, nonācis transa stāvoklī, pusstundu runāja par dzirdētajiem vārdiem. Viņ� parasti runāja vai nu Dieva eņģeļa, kāda Vecās Derības pravie�a vai pat Mārtiņa Lutera vārdā. Spiritistu seansos darbojās 6 mediji no "Taisnā ceļa sabiedrības jeb no Emaus lo�as" � trīs runātāji un trīs redzētāji, kuri skaidroja notieko�o. Piemēram, redzētāji cits caur citu stāstīja: "Gars nostājas aiz medija krēsla, medija gars atstāj mediju. Atnāku�ais gars ieiet medijā� utt."

�ajos vakaros drīkstēja piedalīties tikai biedrības locekļi. Spiritisti uzskatīja, ka pie viņiem ierodoties pats Jēzus, �ajās reizēs viņi metās ceļos, rāpās klāt iedomātajai parādībai, lai saņemtu "svētību". Viņi uzskatīja, ka �ādas izdarības ir tīrā gara mācības. Pats Kungs viņus, kuriem bija doti apustuļu vārdi, mācot. Starp citu �ie mediji tika saukti apustuļu vārdos. Viņi arī apgalvoja, ka trīs gadus pie Jēzus mācībā esot, viņi iegūstot pilnību.

Jebkuru citu mācību viņi neatzīst un noraida. Visi viņi ir pārliecināti, ka ierodas visaugstākie gari. Par savu uzdevumu mediji uzskata arī izsaukto miru�o garu tuvinā�anu ar lūg�anām Dievam. Esot kādreiz ieradies kāds pirms 200 gadiem miru�ā gars, kur� stāstījis par baznīcas aplaupī�anu. Kāds cits atzinies, ka bijis slepkava. Da�kārt viens un tas pats gars ierodoties atkārtoti, un stāstot, ka esot sāku�i staigāt gaismas ceļus. Citkārt izsauktie gari vedot līdzi citus � neizsauktos. Tā reiz ieradies ļaunuma pārpilns gars, kur� tik ļoti spēcīgi darbojies caur mediju, ka pārējie mediji tik tikko spēju�i trakojo�o savaldīt. Pēc seansa medijs, kurā iemiesojies ārprātīgais gars ilgi esot gulējis glu�i kā bez dzīvības. Kad ļaunais gars mediju bija atbrīvojis no sevis, medijs neko neatcerējās.

Izsaukto garu spiritisti sagaida ar vārdiem: "Tavi grēki tev var tikt piedoti. Pat ja tie būtu tik sarkani kā asinis, tie var tikt mazgāti sniega baltumā." Spiritistu lozungs ir � "Mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pa�u."

Spiritisti ir ļoti aktīvi. Par to liecina viņu darbo�anās, pierakstot tekstus un darot tos populārus."

�ajā vēstulē vēl reizi parādās, ka sātans visādā veidā pūlas cilvēkus apmānīt. Viņ� labprāt cen�as, lai ātrāk un pārliecino�āk sasaistītu cilvēku savos valgos, izliekas ņemam talkā Bībeli, lūg�anu un pat Trīsvienīgā vārdu. Dievs, esi �ēlīgs visiem sātana upuriem un atbrīvo viņus no sātana valgiem!

Kā pēdējo minē�u fragmentu no kādas vēstules, kurā nedaudz stāstīts par astroloģiju.

"Kādam Berlīnes astrologam aizsūtīju vēstuli ar lūgumu pareģot man nākotni. Atbildē astrologs pareģoja, ka dzīves pirmajā pusē man nebū�ot laimes, bet otrajā � gū�ot panākumus un bū�ot laimīgs. .Viņ� pareģoja, ka bū�ot divas mir�anas. Kad izlasīju �ādu pareģojumu, kļuvu nemierīgs, nekur nespēju atrast mieru. Nelīdz pat Bībeles lasī�ana."

�is īsais fragments vien liecina par sirds bailību un nemieru, kuru radījusi astrologa atbilde.

Lai Dievs dod, ka minētie personiskie pārdzīvojumi un pārdzīvoto mocību apraksti ikvienam liktu saprast, kādas sekas ir bur�anas grēkam, garu izjautā�anas grēkam un tamlīdzīgām nodarbēm ar burveklībām. Lai katra pieviltā un sātana varā nokļuvusī dvēsele saprastu, ka da�ādās viltības kalpo tikai vienam mērķim � dvēseles pazudinā�anai, sasaistot viņu sātana valgos.

Paldies Dievam, ka arī tiem, kuri ir ielaidu�ies ar sātanu, pastāv atgrie�anās un atbrīvo�anās no velna iespēja.

Vēl viens fragments no vēstules:

"Pie mums daudzi nodarbojas ar spiritismu. Ir vismaz 20 spiritistu biedrības. Tādu ir nodibināju�i pat bērni. Kāds laulāto pāris atstāstīja tur piedzīvoto. Pēc vairāku seansu apmeklē�anas sievu sāku�i vajāt da�ādi gari, viņa bijusi tuvu ārprātam. Pēc ilgas iek�ējas cīņas un kristīgu cilvēku palīdzības viņa sirdsmieru ir atguvusi. Tagad �ī sieviete saka, ka, jūtot uzmācāmies nemieru vai tuvojamies kārdinājumu, jāpiesauc Pestītājs. Tā cilvēks tiks pasargāts."

Pateicība Dievam, ka Jēzus vārds ir svētība un glābējs visiem okultisma nomocītajiem upuriem.

Nav citas glāb�anas un cita vārda, kur� dod svētību. Ir tikai Jēzus Kristus, slavējams mū�īgi!

Grāmatas beigās par nopietnu un svarīgu jautājumu � kā tikt vaļā no sātana valgiem. Pirmām kārtām jāatzīst, ka katra maģija (bur�ana, zīlē�ana, rieb�ana, pū�ļo�ana, pareģo�ana, apvārdo�ana u.tml.) ir smags grēks, kur� aizslēdz debesis un ved bezgalīgās mokās un pazu�anā.

Vēlreiz minē�u Bībelē teikto:

"Negriezieties pie pareģiem, netaujājiet zīlniekus, nemeklējiet tos, ka jūs ar tiem nesagānāties; � Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs." (3. Mozus 19:31).

"Un kas griezīsies pie zīlniekiem un pareģiem, lai ar tiem ielaistos netiklībā, tos es uzlūko�u ar dusmīgu vaigu un viņus iznīcinā�u no viņa tautas vidus." (3. Mozus 20:6).

"Kad nu vīrs vai sieva ir zīlnieki vai pareģi, tos būs nokaut, tie ar akmeņiem jānomētā; � lai viņu asinis uz tiem paliek." (3. Mozus 20:27).

"Burvi neatstāj dzīvu." (2. Mozus 22:17).

"Kad tu nonāksi tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs tev dos, tad tu nemācies darīt tās lietas negantās, ko �īs-tautas dara. Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai meitu liktu sadedzināt, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz riebējs, nedz pareģis, nedz pesteļu cienītājs, nedz miroņu vaicātājs. Jo visi, kas to dara, tam Kungam ir negantība, un �īs negantības dēļ, tas Kungs tavs Dievs, tos izdzen tavā priek�ā. Nevainīgam tev būs būt, tā Kunga sava Dieva priek�ā." (5. Mozus 18:9-13).

"Bet tiem bailīgajiem un neticīgajiem, un apgānītajiem, un slepkavām, un netikļiem, un burvjiem, un elku kalpiem, un visiem melkuļiem būs sava daļa tai zaņķī, kas deg ar uguni un sēru, tā ir otra nāve." (Jāņa atklāsmes 21:8).

"Bet ārā paliek suņi, burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un dara melus." (Jāņa atklāsmes 22:15).

�ie vārdi apliecina, ka runāts par negantību Dieva priek�ā, par grēku, par kuru draud: nomētā�ana ar akmeņiem, izdeldē�ana no ļau�u vidus un izslēg�ana no Jaunās Jeruzalemes � Dieva valstības. Vēlreiz saku � lai atbrīvotos no sātana valgiem, vispirms atzLtiet � nodarbo�anās ar maģiju ir liels grēks. Daudzi tā nedomā. Uzskata to par nenopietnību. Tad, kad ar �iem cilvēkiem par �o jautājumu runāju, viņi smejas un da�kārt atbild:

"Nieki un muļķības! Ar sātanu �ai lietai nav nekāda sakara." Citiem "to nezinā�anas un muļķības dēļ viņu dzīvei uzlikts smags slogs. Vēl citi uzskata, ka nodarbībām, kas saistītas ar okulto, nevar būt nopietnas sekas. Par attaisnojumu �ie cilvēki min to, ka ar to nodarboju�ies arī vecāki, kurus turklāt uzskatīju�i par dievbijīgiem cilvēkiem. Vēl citi apgalvo, ka �o nodarbo�anos pārņēmu�i no Kristus apustuļiem un ka līdz ar to viss notiek Dieva vārdā. �ie cilvēki, kuri tā domā un runā, ne�ēlos to, ka nodarbojas ar �ādām lietām, jo viņi par grēku to vispār neuzskata. Bet tas, kur� neno�ēlo, neatgrie�as. Viņ� netiek vaļā no valgiem, kuri viņu sasaistīju�i.

Būtu labi, ja cilvēki paļautos neviļo�ajam Dieva vārdam un saprastu, ka, nodarbojoties ar apvārdo�anu, notiek bur�anas grēks. Bur�anas grēks ir arī tad, ja gribam ar kār�u palīdzību uzzināt nākotni, ja gribam zināt to, ko Dievs mums apslēpis.

Tas ir bur�anas grēks, ja gribot palikt veseli, lietojam da�ādas burvju formulas, amuletus utt., u.tml. Tas ir bur�anas grēks, ja, gribot izzināt viņpasaules dzīvi, iztaujājam garus.

Tie, kuri atzīst nodarbo�anos ar maģiju par grēku, ar �īm �ķietami nekaitīgajām lietām nenodarbosies. Viņi nebaidīsies no skaitļa 13, no pūces brēciena, un atrastu pakavu vai �etrlapu āboliņa lapiņu neuzskatīs par laimes zīmi. Cilvēki sapratīs, ka laime un labklājība nav atkarīga, piemēram, no atrasta pakava, bet gan no � Dieva. Laimes gaidī�ana no kādām atrastām lietām nav paļau�anās Dievam un Viņa tēvi�ķai vadībai.

Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīga mīlestība aizdzen bailes, jo "baļlēm ir mokas; kas baiļojas nav sasniedzis pilnību mīlestībā." (1. Jāņa 4:18).

Diem�ēl daudzi cilvēki vēl ir māņticīgi. Iespējams gan, ka viņi savu māņticību nopietni neuztver un pat nepūlas to izskaidrot. Tomēr tā ir un paliek ticības noliedzēja un ienaidniece. Atgādinu, � atzīstiet vispirms, ka māņticība ir nopietns un smags grēks. Kas to atzīs, tas māņticību atmetīs un to no�ēlos.

Pēc grēka atzī�anas ir jānāk no�ēlo�anai. Ko nozīmē � no�ēlot? No�ēlot nozīmē mainīt domas. Nedrīkst, piemēram, apvārdo�anu, pareģo�anu u.tml. uzskatīt par nevainīgu joku. Jālūdz no Dieva piedo�ana par to, ka Viņ� tapis apbēdināts, ka Viņa vārds ir likts necieņā. Pateicība Dievam, ka Dieva Dēla Jēzus Kristus asinis mūs mazgā tīrus no visiem mūsu grēkiem.

Tās mazgā mūs ari no bur�anas grēka. Iespējams, ka cilvēks pats nav ļāvies apvārdo�anai, nav zinājis, ka ticis apvārdots jau bērnībā. Tomēr grēks ir bijis. Un tā ir patiesība, ka arī �ādi cilvēki atrodas velna valgos. Velns ir draudīgs ienaidnieks. Viņam ir vienalga, kā cilvēks ir iekļuvis viņa valgos. Par tiem, kuri tajos ir iekļuvu�i bur�anas grēka dēļ, viņ� ņirgājas, izmantodams iegūto varu pār tiem. Bie�i esmu redzējis velna valgos sasaistītos, kuri grūtsirdības un pa�slepkavības domu nomākti, zaimo�anas pārmocīti velk savu dzīvi. Bet ne�ēlīgais velns nepazīst līdzcietību un �ēlastību. Viņ� baidās tikai no viena � glāb�anas un atpestī�anas zīmes � Jēzus Kristus asinīm. Jēzus patvērumā cilvēks ir glābts no visām mocībām glu�i kā Izraēļa bērni kādreiz Ēģiptē. Lūdz to Kungu sevi mazgāt un pestīt. Tāpēc tev būs meklēt glābiņu �ā jēra asinīs un lūgt To Kungu tevi mazgāt un pestīt caur tām. "Viņā mums dota pestī�ana Viņa asinīs, grēka piedo�ana pēc Viņa bagātās �ēlastības." (Efezie�iem 1:7).

Ar to vien, ka lūdzam sevi glābt caur Jēzus Kristus asinīm, nepietiek. Mums jātic, ka Jēzus Kristus asinis mūs spēj mazgāt. Ir tikai jātic.

"Iek� Kristus mums ir atpestī�ana, caur Viņa asinīm grēku piedo�ana, pēc Viņa bagātās �ēlastības." (Efezie�iem 1:7).

Lūg�anai jābūt saistītai ar ticību, ka velnam varu ir noņēmis Jēzus, pie krusta �ūskas galvu saminot.

Var viegli kļūdīties. Bībelē esot pavisam 36000 apsolījumu. Daudziem tas neko nenozīmē, ja velns pa�a pārmocītai dvēselei, kas atrodas viņa valgos, pa�ukst:

"Uz tevi tas neattiecas! Tev būs tomēr jāiet pazu�anā!"

�im vienam velna �ukstam savalgotais tic vairāk nekā visiem Jēzus Kristus apsolījumiem. Vai Jēzus Kristus ir pelnījis, ka tā viņu padara par meli? Vai Jēzus Kristus nav sacījis:

"Es esmu ceļ�, patiesība un dzīvība!" No laika gala velns vienmēr ir melu tēvs. Viņ� vienmēr apmelo un pieviļ dvēseles. Vai tad tas vēl nav skaidrs?

Pirms grēkā kri�anas, velns kārdina ar ieguvumu un to, ko pēc klausī�anas velnam cilvēks panāks. Pēc grēka izdarī�anas velns zobojas par grēkā kritu�ā mokām un �ukstot iegalvo:

"Tavs grēks ir tik liels, ka Dievs to vairs nepiedos."

Vai tā nav ne�ēlīga krāp�ana? Tu vēl gribi ticēt viltniekam? Viņa vārds tev nozīmē vairāk nekā tā Kunga vārds?

Jēzus Kristus saka:

"Kas pie Manis nāk, to es neatraidī�u.

Es tiem dodu mū�īgu dzīvību un tie ne mū�am neies bojā, un neviens tos neizraus no manas rokas."

Kuram gribi ticēt tu? Sātanam vai Pestītājam? Saproti ta�u, ka, klausot sātana musinā�anai (meliem), tu savu Pestītāju ieliec meļa lomā. Vai tie�ām tu to gribi?

Tici, ka tā ir patiesība, ko Jēzus Kristus ir sacījis:

"Viss ir piepildīts."

Tici apustuļa Pāvila liecībai:

"Iek� Kristus mums ir atpestī�ana, caur Viņa asinīm grēku piedo�ana, pēc Viņa bagātās �ēlastības." (Efezie�iem 1:7).

Tici savam Pestītājam! Viņ� tevi nepievils, jo Viņa vārdam var paļauties. Tā Kunga vārds paliek mū�īgi. Neielaidies ar sātanu, neklausies viņa �ukstos.

Jēkabs saka:

"Tad nu padodieties Dievam un stājieties pretī velnam un viņ� bēgs no jums." (Jēkaba 4:7).

Bet, kad velns nāk, lai raisītu tevī �aubas, saki skaidri un noteikti:

"Stāv rakstīts!"

Atsaucies uz Dieva vārdu, � un sātans atstāsies. Tātad � netici velnam, kas tevi krāpj. Tici Pestītājam, � Viņ� ir patiesība un saka tev patiesību.

Tev jāievēro vēl viena patiesība. Mēs varam būt dro�i, ka bur�anas grēks mums var tikt piedots, bet tas vien nesarauj saites ar padarīto grēku. Tā ir tā pati situācija, kad kāds, zinot, ka pagātnes grēki ir piedoti, pieredz, ka tiek vilkts atpakaļ vecajā grēkā. Iepriek�ējās saistības var atkal parādīties. Ko tādā gadījumā darīt? Apustulis Jēkabs saka:

"Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti." (Jēkaba 5:16).

Tas, kur� nevar pats atbrīvoties, lai izsūdz savus grēkus kādam pieredzēju�am kristietim, lai lūdz Dievu kopīgi. Kopīgai lūg�anai Dievs ir devis apsolījumu:

"Ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, mans debesu Tēvs to tiem dos." (Mateja 18:20).

"Jo kur divi vai trīs ir sapulcēju�ies manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū." (Mateja 18:20).

Diviem, kuri ir vienoju�ies lūg�anā pēc Viņa vārda un prāta, līdzās ir Jēzus Kristus, kur� dzird, uzklausa un palīdz, jo Viņ� to ir apsolījis, tāpēc meklē sev stiprinājumu kopīgā lūg�anā. Esi kopīgā lūg�anā tik bie�i, cik vien tas ir iespējams. Esmu ievērojis, ka kādreiz viena atsevi�ķa lūg�ana līdz tikai kādu laiku. Lai ienaidnieka vara pār cilvēku neparādītos atkārtoti, lūg�ana jāatkārto tik bie�i un ilgi, kamēr slimība ir pieveikta. Jēzus saka:

"Bet �ī suga neiziet kā vien caur lūg�anu un gavē�anu." (Mateja 17:21).

Tas nozīmē � ar ilgsto�u lūg�anu uz brīdi aiziet no pasaules, lai klusumā saņemtu spēku no aug�as. Svētīgi arī kādu laiku pavadīt kristīgā sabiedrībā, kurā mājo lūg�anas gars un valda ticības spēks, lai dienu no dienas atrastos zem Dieva vārda un lūg�anas. Daudzi, pateicoties Dieva �ēlastībai un atrodoties kristīgā sabiedrībā, ir kļuvu�i brīvi no sātana valgiem. Tāpēc, ja vien tev ir iespējams, vismaz kādu laiku atrodies tur, kur Dieva vārds parādās kā Dieva spēks un kur cilvēki kalpo Viņam.

Par labu līdzekli sai�u sarau�anai ar ienaidnieku, uzskatu arī roku uzlik�anu. Minē�u kādu gadījumu. Kāda sieviete bija uzrakstījusi par savu vīru, kur� mocījās ar grūtsirdību, jo bija savas mātes � kār�u licējas dēļ sapīts velna valgos. Atbildes vēstulē ieteicu, lai viņa lūdzot uzliek rokas.

Pēc kāda laika no �īs sievietes saņēmu vēstuli, kurā bija rakstīts:

"Tie�i tajā dienā, kad saņēmu Jūsu vēstuli, manam vīram uzmācās smaga grūtsirdība. Mēs metāmies ceļos un es, paļaudamās uz Jēzus asins spēku, vīram uzliku savas rokas. Vīra grūtsirdīgās domas acumirklī izgaisa. Jau ir pagāju�i se�i mēne�i, bet vīram grūtsirdība vairs nav uzmākusies."

Kā tikt brīvam no zaimo�anas domām, kuras parādās, ja ir saistība ar sātanu? Tādā gadījumā iesaku domas, kuras nenāk no tavas sirds vērst citā virzienā. Tev tādā gadījumā jādomā par Golgātas krustu un atpestī�anu caur to.

"Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā, un tas ir tas ceļ�, kā es tam rādī�u Dieva pestī�anu." (Psalmi 50:23).

Arvien Dieva vārdi aicina pateikties. Apustulis Pāvils aicina:

"Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz Jums." (1. Tesaloniķie�iem 5:18).

Esmu pārliecināts, ka pārliecība par mūsu pestī�anu ir aizsarglīdzeklis pret zaimo�anas domām. Ienaidnieks pazaudē savu varu pār mums, ja slavējam Dievu un pateicamies Viņam. Mācīsimies vienmēr un visur pateikties Dievam.

Ja tomēr zaimo�anas domas uzrodas pēk�ņi un nav iespējama lūg�ana, tad jāpiesauc Jēzus vārds. Tā ir visīsākā lūg�ana, kura spēj mums palīdzēt. Ir rakstīts:

"Tā Kunga vārds ir stipra pils, taisnais dodas turpu un top pasargāts." (Sālamana pamācības 18:10).

Tikko pateiksi vārdu "Jēzus", esi dro�s. Tikko no savas sirds bēdas un bailes piesauksi Jēzu, būsi dro�ībā un ienaidnieks tevi vairs neaizskars. Tātad ja nekam citam nav laika vai nav iespējams sakopot domas, tad piesauc Jēzu. Tu pieredzēsi, ka ienaidnieks tevi atstās.

Jo bie�āk tu atgādināsi Jēzu sātanam, jo ātrāk sarausi sātana saites ar sevi. Atceries, � Dievs zina visu.

Viņ� zina arī to, ka zaimo�anas domas tu negribi domāt un ka tās nenāk no tavas sirds. Viņ� zina, ka tās tev ir nepatīkamas. Tāpēc Viņ� tev tās nepieskaita par* grēku. Tavs pienākums ir sargāties no tām, neizteikt tās vārdos. Zaimo�anas domas neizsaki arī nenozīmīgās sarunās.

Da�i man ir teiku�i, ka briesmīgo zaimo�anas domu nomocīti un nomākti viņi nav kautrēju�ies tās uzrakstīt. �iem cilvēkiem pietrūkusi sirds�ķīstība. Ar katru zaimo�anas domu uzrakstī�anu vai izteik�anu sātana vara pieņemas. Ja tās neizrunā vai neuzraksta, viņa spēks mazinās. Tāpēc nekad zaimo�anas domām neļauj nekādā veidā izpausties.

Iesaku jums arī visus jūsu īpa�umā eso�os, kā arī glabā�anā nodotos bur�anas līdzekļus, burvju grāmatas u.tml. sadedzināt.

"Daudzi no tiem, kas bija paliku�i ticīgi, nāca un izteica, un izsūdzēja savus nedarbus. Un daudzi no tiem, kas māņu darbus bija darīju�i tās grāmatas kopā sanesa un sadedzināja visiem redzot, un viņu vērtību aprēķināja un saskaitīja piecdesmit tūksto� sudraba gabalu." (Apustuļu darbi 19:19).

Ja tev mājās ir 6. un 7. Mozus grāmata, tad pēc iespējas ātrāk to pasteidzies sadedzināt. Tāpat dari ar "Septiņām debesu valstības atslēgām" vai tā sauktajām "svētajām vēstulēm", da�ādiem talismaniem, amuletiem, sapņu grāmatām.

Ja māju priek�ā esi pielicis pakavu, noņem to. Katrs pavediens, �etrlapu āboliņ�, laimes cūciņa, laimes zilonītis, garu ziņojumu pieraksti, kārtis, horoskopi, kas tevi ar sātanu saista, lai tiek iznīcināts. Pēc sātana valgu sarau�anas, tavas saites ar Dievu taps arvien cie�ākas un stiprākas. Tev jādzīvo cie�ā saskarsmē ar Dievu. Pirmām kārtām, tas nozīmē, ka katru dienu jālasa Bībele. Tu, protams, vari atteikt, ka neko no tādas lasī�anas neiegūsti. Bībele tev pagaidām vēl ir aizslēgta. Un tikai tad, kad sāksi to lasīt, iesāksies cīņa tavā dvēselē. Tad var nākt zaimo�anas domas un vēl citi pārdzīvojumi. Lai izvairītos no nemiera, tu iedomāsies, ka Bībeli vari ari nelasīt. Ienaidnieks grib Bībeli tev darīt netīkamu. To viņ� dara tāpēc, ka tā ir mūsu dvēseles dzīvības maize. Turklāt tas, kur� Bībeli lasa cītīgi ik dienas, iegūst spēku turēties pretim kārdinājumiem un grēkam. Velns nopūlas iestāstīt, ka Bībeles lasī�anai nav laika. Viņ� liek da�ādus �ķēr�ļus. Sātana izdarībām pretim stāties palīdz tikai stingrs un noteikts paradums regulāri lasīt Bībeli. Mēs varam daudz mācīties no Daniēla, kur� trīs reizes dienā lūdza Dievu. Tāds bija viņa paradums. Ja bija vajadzīgs, Daniēls arī to darīja, atrodoties uz ielas ļau�u drūzmā. �āds paradums viņu glāba. Arī mūs stingrs un noteikts ieradums lasīt Bībeli sargās no ienaidnieka. Tāpēc katru dienu noteiktā laikā, vislabāk agrā rītā, lasi Bībeli.

Lūdz Svēto Garu, lai Viņ� tev atklāj vārdu īsto saturu un nozīmi tā, ka tu varētu tos saprast un likt lietā. Tu ievērosi, ka pakāpeniski priek�kars, kas ir aizsedzis Dieva vārdu, sāks krist. Un tu piedzīvosi: "Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gai�ums uz visiem maniem ceļiem."

Padari Bībeles lasī�anu par savas dzīves paradumu. To savieno ar lūg�anu. Iesākumā tas ir grūti. �ķitīs, ka tavu muti turētu ciet un ka tavas domas jauktu. Tu sāksi palikt miegains, kad gribēsi lūgt Dievu. Neļauj sevi iebiedēt. Lūdz Dievu skaļā balsī, nedomājot, par to vai dari to pietiekami skaisti. Tas Kungs uzlūko tavu sirdi. Lūdz Dievu brīvi no sirds un saki Tam Kungam visu, kas tev ir uz sirds. Savai lūg�anai, ja nezini, ko izlūgties, par pamatu ņem Bībeles vārdus.

Dodies pie draudzes. Piedalies tās dzīvē un lūdz tai palīdzēt lūgt par sevi. Redzēsi, cik daudz spēka tas dos tavai dvēselei, ka ir palīdzēts iek�ējā dzīvē tikt uz priek�u. Paliec arvien Jēzus tuvumā. Iegaumē, ko Jēzus ir teicis:

"Bet, kad tas ne�ķīstais gars no cilvēka izgājis, tad tas pārstaigā sausas vietas un meklē dusu un to neatrod. Tad tas saka: es gribu atpakaļ griezties uz savu namu, no kurienes esmu izgājis, un kad tas nāk, tad tas to atrod tuk�u, ar slotām mēztu un izpu�ķotu. Tad tas noiet un ņem pie sevis septiņus garus, kas jo nikni nekā viņ� pats un tur iek�ā nāku�i tie tur dzīvo, un pēc ar to cilvēku paliek niknāk nekā iepriek�." (Mateja 12:43-45).

Iepriek�minētā vieta Bībelē mums māca, ka nedrīkstam savā sirdī atstāt tuk�u vietu. Kad ļaunais no mums izgājis, tad jāturas Jēzus tuvumā, lai vienmēr būtu zem Viņa Svētā Gara ietekmes. Turpretim, ja ienaidnieks, atgriezdamies tavā sirdī atradīs tuk�u vietu, viņ� mēģinās to ieņemt, bet tavas cie�anas ar vēl lielāku spēku sāksies no jauna. Ja gribi mieru gūt, esi sadraudzībā ar to Kungu un paliec tajā visu savu mū�u.

Tulkotāja priek�vārds Priek�vārds Izdevēja priek�vārds Kā es to sapratu Ko saka Svētie Raksti Kā tas tiek darīts Maģijas sekas

Pareģo�ana un kār�u lik�ana Spiritisms

Kā atbrīvoties no sātana valgiem

Ernsts Modersons VELNA VALGOS Formāts 84 x 108/32. Metiens 10 00(1 eks. Izdevējs: Rīgas Informācijas Birojs ■ t'ils�ia sadarbik ar Latvijas Bībeles Biedrību. Izdevējdarbības licenze Nr. OOOOS8 Iespiests Talsu tipogrāfijā 229550 Talsos. Jaunajā ielā 17.