Drunvalo Melhisedeks

Dzīvības zieda senais noslēpums

***

Ilgi, pirms �umeras pastāvē�anas, pirms Ēģiptes Sahārā, Indas ielejas uzplaukuma, Gars jau mits cilvēka ķermenī, izsakot Sevi augstas kultūras dejā. Sfinksas zina patiesību. Mēs esam, kas vairāk, kā domājam. Mēs esam aizmirsu�i.

Dzīvības zieds bijis un ir zināms visam dzīvajam. Viss dzīvais, vispār, ne tikai te, ta�u visur, zināja, ka tas, acīmredzot ir radī�anas modelis � ieelpa, izelpa. Gars radīja mūs pēc �īs līdzības. Jūs zināt, ka tā ir taisnība; tas ir ierakstīts jūsu ķermenī, visos jūsu ķermeņos.

Sen atpakaļ, mēs kritām no ļoti augsta apziņas stāvokļa, un tikai tagad, atkal sākam par to atcerēties. �ī mūsu jaunās/vecās apziņas dzim�ana, te uz Zemes uz visiem laikiem mūs mainīs un atjaunos apziņu par to, ka patiesībā pastāv, tikai viens Gars.

Drīz vien, jūs lasīsiet par manas dzīves ceļojumu caur �o realitāti, par to, kā es uzzināju par Vareno Garu un savstarpējām attiecībām, kuras rodamas visas dzīves laikā un kurās iesaistīts katrs no mums. Es redzu Vareno Garu katra acīs, kuru pazīstu, un zinu, ka Viņ�/Viņa atrodas katrā. Jūs jau saturat sevī, savas būtības dzīlēs visu informāciju, kurā ar jums dalī�os. Kad jūs to izlasīsiet pirmoreiz, tad var �ķist, it kā jūs par to agrāk nekad nebūtu dzirdēju�i, ta�u tas tā nav. �ī ir sena informācija. Jūs varat atcerēties to, kas dziļi apslēpts jūsos, un es ceru, ka �ī grāmata tam palīdzēs notikt, un jūs spēsiet atcerēties, kas jūs esat, kāpēc �eit esat un kāds ir jūsu atra�anās mērķis �eit, uz Zemes.

Es lūdzu par to, lai �ī grāmata kļūtu par svētību jūsu dzīvē un lai tā jums sniegtu jaunu apziņu, pa�iem par sevi un kaut ko, attiecībā uz sevi, kas ir ļoti, ļoti sens. Pateicos jums par to, ka dalīsieties ar mani �ajā ceļojumā. Es jūs dziļi mīlu, jo Patiesībā, mēs ar jums esam seni draugi. Mēs esam Viens.

Iztēlojoties �o darbu, daļa no mana mērķa ir vēlme palīdzēt cilvēkiem apzināties notikumus, kas notiku�i uz �īs planētas, vai tos, kas notiek �obrīd, vai notikumus, uz kura sliek�ņa mēs atrodamies, un kas, zināmā veidā ietekmē mūsu apziņu un dzīvesveidu �odien. Izprotot mūsu stāvokli, mēs varam atvērties iespējai uz Zemes parādīties jaunai apziņai, jaunai cilvēcei. Turklāt, �ķiet, mans kvēlākais mērķis ir mēģinājums iedvesmot jūs atcerēties to, kas jūs esat patiesībā, un pie�ķirt jums drosmi ienest savu dāvanu �ai pasaulē. Jo Dievs pie�ķīris katram no mums unikālu talantu, kas patiesi iedzīvināts spēj mainīt fizisko pasauli par tīras gaismas pasauli.

Snieg�u arī matemātiskus un zinātniskus pierādījumus, lai parādītu, kā mēs, garīgās būtnes, esam nonāku�as �eit, fiziskajā pasaulē, lai pārliecinātu mūsu kreisās puslodes analītisko daļu par to, ka pastāv viena apziņa un viens Dievs, un, ka mēs visi esam daļa �īs Vienotības. Tas ir svarīgi, tas palīdz abām puslodēm atrasties līdzsvarā. Savukārt, līdzsvars dod iespēju atvērties �iekurveida dziedzerim un ļauj prānai, dzīvības enerģijai iekļūt mūsu fiziskās būtnes dziļakajā daļā. Tad, un tikai tad, iespējams izpausties gaismas ķermenim, dēvētam par Mer-ka-ba.

Tomēr, es jūs lūdzu saprast, ka liecībām, no kurām, es sākotnēji pasmēlos �o informāciju, pa�ām par sevi nav nozīmes. �o informāciju, vairumā gadījumu varētu aizstāt cita informācija, un tas nepavisam nemainītu rezultātu. Turklāt, esmu pielaidis daudz kļūdu, tāpēc, ka �obrīd esmu cilvēks. Kas man pa�ām ir ļoti interesanti, tad tas, ka katru reizi, kad pieļāvu kļūdu, tā aizveda mani arvien dziļāk izpratnē par �o Realitāti un augstāko patiesību. Tāpēc, es jūs pabrīdinu: ja jums gadīsies atrast kļūdu, ielūkojieties dziļāk. Ja pieķersieties informācijai, izsverot tās vērtību, tad jūs palaidīsiet garām �ī darba būtību. Manis teiktajam ir svarīga nozīme, lai izprastu �o darbu.

Dalī�os arī ar saviem personīgajiem pārdzīvojumiem, no kuriem daudzi � pieļauju � raugoties no �īs pasaules viedokļa, ir gana mulsino�i. Iespējams, tie nav tik mulsino�i no vecās pasaules viedokļa, ta�u es ļauju jums izlemt, vai �ie stāsti ir patiesi, vai vienkār�i izdomājums � vai, tiem vispār ir kāda nozīme. Klausieties ar savu sirdi, jo sirds vienmēr zina patiesību. Tad, otrajā daļa, esmu nolēmis padalīties ar jums, cik vien tas izdosies, ar īpa�u elpo�anas tehniku, kas jums palīdzēs atgriezties daudz pla�ākā un augstākā apziņas stāvoklī, no kura mēs visi esam nāku�i. Tās ir atmiņas par elpo�anu, kas savienota ar Mer-ka-ba gaismas ķermeni. Tas arī ir viens no �ī darba galvenajiem mērķiem.

Tagad, jūs sagaida � īss stāsts par to, kā �ī grāmata ieraudzīja dienasgaismu. Jūs lasīsiet par Eņģeļiem, tāpēc, ar to es nesāk�u, bet labāk sāku�u ar daudz vēlākiem notikumiem.1985.gadā, Eņģeļi mani palūdza sāk apmācīt citus cilvēkus Mer-ka-ba meditācijā. Pirmreiz, pats to apguvu 1971.gadā, un kop� tiem laikiem praktizēju, ta�u nevēlējos kļūt par skolotāju. Mana dzīve bija viegla un pilnvērtīga. Biju apmierināts un nevēlējos smagi nopūlēties. Eņģeļi teica, ka tad, kad kādam tiek dotas garīgas zinā�anas, viņam ar tām ir jādalās. Viņi sacīja, ka tāds ir radī�anas likums.

Atzīstot, ka viņiem taisnība, es atklāju pla�ākai publikai savu pirmo klasi 1985.gada pavasarī. 1991.gadā, manas nodarbības bija piepildītas un pārpildītas: simtiem cilvēku gaidīja, pierakstīju�ies rindas kārtībā. Es nezināju, kā aiznest �o informāciju, līdz katram, kur� būtu ieinteresēts. Patiesībā, es nespēju to izdarīt. Tā, 1992.gadā pieņēmu lēmumu uzņemt nodarbības video un palaist video ierakstu pla�ajā pasaulē.

Gandrīz, nepilna gada laikā, video ieraksta tirā�a pieauga, ta�u te bija kāda liela problēma. Vairums cilvēku, kuri bija noskatīju�ies ierakstu, nespēja saprast, kas tur tiek piedāvāts, tāpēc, ka tas pārsniedza viņu garīgās izpratnes robe�as. Va�ingtonas �tatā, es nolasīju lekciju deviņdesmit cilvēkiem, no kuriem, katrs bija redzējis ierakstu, ta�u nekad nebija bijis uz manām �dzīvajām� nodarbībām. Tie�i tad, es sapratu, ka tikai 15 procenti cilvēku, patie�ām zināja, kā izdzīvot �o meditāciju, izmantojot tikai instrukcijas un ierakstu. Tas nestrādāja. Astoņdesmit pieci procenti cilvēku bija apjuku�i un neskaidri izprata sniegtās instrukcijas.

Nekavējoties izņēmu video ierakstus no pārdo�anas. Ta�u, tas vienalga neapturēja ieraksta pārdo�anu. Cilvēki vēlējās iegūt �o informāciju, un tāpēc sāka dalīties ar kopijām, pārdodot vai aizdodot viens otram pa visu pasauli. 1993.gadā, ierakstu eksemplāru skaits visā pasaulē pieauga, vismaz līdz 1000000 vienībām.

Tika pieņemts lēmums. Tika noteikts, ka vienīgais veids, kā mēs varētu būt atbildīgi par �o informāciju � ir apmācīta cilvēka klātbūtne telpā, kur kāds skatās ierakstu. Apmācība ietvēra, ka mēs rūpīgi sniedzam instrukcijas cilvēkam, attiecībā uz zinā�anām un dzīvi Mer-ka-ba. Tad, �is cilvēks spēja mutiski apmācīt citu. Tā dzima Dzīvības Zieda palīgu programma. Nu, ir vairāk nekā 200 apmācītu palīgu, vismaz, 33 valstīs. Un sistēma nostrādāja diezgan labi.

Tagad, atkal viss mainās. Cilvēki sāk saprast augstāko apziņu, tās idejas un vērtību. Pienācis laiks piedāvāt �o grāmatu pla�ākai publikai, kura, kā mēs jūtam, tagad ir gatava. Grāmatai piemīt priek�rocība � cilvēki var veltīt ilgu laiku zīmējumu un fotogrāfiju izpētei. Tā satur aktuālu, mūsdienīgu informāciju, līdzīgu minētajai :

�Jaunākā informācija: Laiki patie�ām mainās! Saskaņā ar informāciju, ko piedāvājusi avī�u kompānija �Dow Jones Company, Inc., American Demographics� 1997.gada februārī, desmitiem gadu veiktie pētījumi novedu�i pie secinājuma, ka �obrīd Amerikā un Rietumu pasaulē rodas pilnīgi jauna kultūra. Da�i nosauku�i �o jauno kultūru par New Age (Jauno Laikmetu), ta�u tai ir arī citi vārdi, atkarībā no valsts. Saskaņā ar mūsu datiem, mums �ķiet, ka �ī kultūra rodas visā pasaulē. Tā ir kultūra, kas dziļi tic Dievam, ģimenei, bērniem, garam, Mātei Zemei un veselīgai apkārtējai videi, sievi�ķībai, patiesumam, meditācijai, dzīvei uz citām planētām un visas dzīves vienotībai kopumā. Saskaņā ar veiktajiem pētījumiem, �īs jaunās kultūras biedri tic, ka viņu ir nedaudz un viņi ir izolēti. Tomēr, visiem par pārsteigumu, pētījums atklāja, ka �viņu� � ir viens no katriem �etriem pieaugu�ajiem Amerikā: �is spēks ietver 44 miljonus pieaugu�o! Te notiek, kas kolosāls. Tagad, kad cilvēki, kuri pārvalda naudas virzības virzienu zina, par �o milzīgo tirgu, var apzvērēt, ka viss mainīsies. Tiks skarts viss, sākot ar kino un televīziju, līdz pat enerģijas izmanto�anai un ēdienam, un vēl visam citam. Var manīties par pati uztvere par �o Realitāti. Jūs neesat vieni, un tagad aizies daudz laika, lai �is fakts kļūtu redzams visiem.�

Kop� brī�a, kad Eņģeļi man, pirmoreiz, parādījās 1971.gadā, es vienmēr esmu sekojis viņu vadībai. Tas attiecas arī uz �odienu. Tie�i �ie Eņģeļi man pavēstīja par Mer-ka-ba meditāciju, un svarīga nav tie�i meditācija, bet gan informācija. Dotā informācija tiek izmantota, lai aizvestu jūs pie skaidrības, lai jūs varētu ieiet noteiktā apziņas stāvoklī.

Saprotiet, par cik, �o zinātnisko informāciju es saņēmu no 1971. līdz 1985.gadam, es domāju, ka tā � ir manai personīgajai garīgajai izaugsmei. Kad lasīju zinātnisko vai avī�u rakstu, es varēju to izmest, nedodot sev atskaiti, ka reiz, man nāksies pierādīt savu sakāmo. Vairumu no �iem rakstiem ir izdevies atrast, ta�u ne visus. Un tomēr, �ai informācijai bija jāierauga dienasgaisma. Jūs, lasītāj, to uzstājīgi pieprasījāt. Tādējādi, kur vien spē�u, dokumentāli apstiprinā�u savus izteikumus, ta�u da�i pierādījumi ir zaudēti, jebkurā gadījumā, �obrīd.

Tāpat, daļa informācijas nāk no nezinātniskiem avotiem, tādiem, kā Eņģeļi vai saskarsmes ar būtnēm no citām dimensijām. Mēs saprotam, ka �patiesa zinātnei� jābūt atdalītai no avota, ko uzskata par psihisku. Zinātnieki rūpējas par uzticību sev. Te, gribētos atstāt komentāru laukus, ka tas līdzinās situācijai, kad vīrietis saka sievietei, ka viņas jūtām nav nekādas vērtības, un, ka patiesa vai vērtīga ir tikai loģika, ka jāseko vienīgi loģikai. Viņa dabiskā veidā zina citu ceļu; un �is ceļ�, ir pati dzīve. �is ceļ� plūst. Tas nepārvalda nekādu �vīrie�u loģiku�, ta�u tā izpratne ir patiesa. Es ticu abiem, līdzsvarā.

Ja spējat iztēloties cilvēku, kur� Realitātes pētījumiem izmanto vienlaikus kā zinātni, tā arī psihes iespējas, tas nozīmē, ka �ī grāmata domāta jums. Es ievēro�u at�ķirību starp �iem diviem avotu tipiem, pie katras iespējas, tā, lai jums viss būtu skaidrs. Tas nozīmē, ka jums jānonāk dziļi sevī, lai ieraudzītu, vai �ī informācija ir patiesa jūsu pa�u pasaulē. Ja kaut kas ne�ķitīs pareizs, tad atmaskojiet to un virzieties tālāk. Ja tas �ķitīs pareizs, tad izdzīvojiet to un vērojiet, vai tas ir patiess patiesībā. Ta�u mana izpratne ir tāda, ka prāts nekad pa īstam neiepazīs Realitāti, līdz neapvienosies ar sirdi. Vīri�ķais un sievi�ķais sākums papildina viens otru.

Lasot �o darbu, jums ir divas iespējas: jūs varat uztvert ar savu kreiso smadzeņu puslodi, no savas vīri�ķās puses un izdarīt atzīmes un vērīgi sekot loģikai uz katra soļa, vai jūs varat vadīties no savas labās smadzeņu puslodes, no savas sievi�ķās puses, vienkār�i visu atlai�ot un nedomājot � bet sajūtot, raudzīties kā uz kino filmu, papla�ināti, nesa�aurinot. Abi veidi darbojas. Izvēle ir jūsu rokās.

Un, visbeidzot, kamēr es gatavoju �o grāmatu, man nācās pieņemt kādu lēmumu. Vai vajadzētu atklāt pēdējās Mer-ka-ba meditācijas stadijas? Es vēl ar vien jūtu, ka mutvārdu nodo�anas veids ir labāks. Vai izlemsiet iegremdēties noslēdzo�ajās Tibetas Budisma stadijās pēc vienas grāmatas izlasī�anas? Tika pieņemts lēmums, ka te tiks piedāvāts viss, periodā līdz 1993.gada video, ar brīdinājumu, lai jūs piesardzīgi un uzmanīgi ieietu Mer-ka-ba un tomēr tiektos atrast Dzīvības Zieda palīgu. �ī informācija tiks piedāvāta otrās daļas beigās. Daudz kas tika iepazīts vēlāk, ārpus rakstītā robe�ām, kas var tikt nodots tikai mutvārdos un pieredzes ceļā.

Iemelss, kāpēc es atklāju visu �eit rodamo informāciju, - �obrīd atrodami, vismaz septiņi autori, kuri ir pārspiedu�i �o informāciju tajā vai citā formā. Da�i aizņēmu�ies to vārds vārdā, da�i mani pārfrazēju�i, da�i izmantoju�i manus mākslas darbus un sakrālās ģeometrijas zīmējumus. Da�i palūgu�i atļauju, bet da�i � ne. Ta�u galējais rezultāts ir tāds, ka informācija nonākusi dienasgaismā. Daudz kas no tās ticis izkropļots, bet reizēm, vienkār�i tā ir tīra nepatiesība. Lūdzu, saprotiet, ka es to nesaku tāpēc, lai aizstāvētos, bet tāpēc, lai nestu atbildību par godīgu darbu. �ī informācija pieder Visumam, ne man. Mani uztrauc, vienīgi �īs informācijas tīrība un jūsu skaidrā izpratne par to.

Precīzas instrukcijas, kas paredzētas meditācijai ir atrodamas internetā � www.floweroflife.com , ta�u protams, ne slēptās zinā�anas. Tās balstās uz pieredzi. Jums tas jāpiedzīvo. Internetā rodama arī cita informācija, kur norādīts, ka tā nākusi no manis, kad patiesībā, tas tā nav. Pastāv arī informācija par Dzīvības Ziedu, kas vienkār�i nav patiesa vai izmanīta. Ir cerība, ka �is darbs ieviesīs skaidrību tajā, kas ticis izmanīts. Es saprotu, ka �ie ļaudis vadījās no savas sirds vēlmēm, meklēja patiesību, ta�u vienalga, esmu atbildīgs jūsu priek�ā.

Tādējādi, vēloties ieviest skaidrību un sakārtot ierakstus, es rakstu �o grāmatu visiem tiem, kuri vēlas patiesi saprast un iepazīt patiesību.

Ar mīlestību un kalpojot, Drunvalo Melhisedeks

`Kā Atlantīdas Kri�ana Izmanīja Mūsu Realitāti`

Ne vairāk, ne mazāk, kā pirms 13�000 gadiem, mūsu planētas vēsturē notika kaut kas ļoti dramatisks, ko mēs izpētīsim smalkākajās niansēs, jo tas, ko notika pagātnē, iedarbojas uz visiem mūsu �ī brī�a dzīvē. Visa mūsu ikdienas dzīve, uzturā lietotā pārtika un pat mūsu dzīves uztvere ir tie�s rezultāts noteiktu notikumu secībai, kuri notika Atlantīdas laiku beigās. �o seno notikumu sekas pilnībā mainīja mūsu dzīves un realitātes uztveres veidu.

Viss ir savstarpēji saistīts! Pastāv tikai viena Realitāte un viens Dievs, ta�u ir daudz veidu, kā interpretēt �o vienu Realitāti. Patiesībā, iespējamo Realitā�u interpretācijas skaits, vienkār�i ir bezgalīgs. Ir noteiktas realitātes, kurām piekrīt daudzi cilvēki, un �īs realitātes mainās atkarībā no apziņas līmeņiem. Iemeslu dēļ, kurus apspriedīsim vēlāk, pastāv specifiskas realitātes, uz kurām koncentrējas neticami liels skaits būtņu, ieskaitot to realitāti, kuru jūs un es izjūtam tie�i tagad.

Reiz, mēs atradāmies uz Zemes ļoti augstā apziņas līmeņa stāvoklī, kas daudzkārt pārsniedz visu, ko spējam iztēloties. Mums pat nav iespējas iztēloties, kur mēs kādreiz atradāmies, tāpēc ka tas, kādi mēs bijām tad, nav tik saistīts ar to, kādi mēs esam tagad. Pateicoties noteiktiem notikumiem, kas notika periodā starp 16000 un 13000 gadus atpakaļ, cilvēce nokrita no ļoti augsta līmeņa caur daudzām dimensijām un obertoņiem, arvien vairāk un vairāk kļūstot blīvāki, līdz mēs sasniedzām tie�i to vietu, kuru mēs saucam par tre�o dimensiju uz planētas Zeme, mūsdienu pasauli.

Kad mēs kritām � bet tas līdzinājās kri�anai � mēs pabijām nekontrolējamā apziņas spirālē, kas virzās uz leju, caur apziņas dimensiju. Mēs zaudējām kontroli, un tas ļoti stipri līdzinājās kri�anai caur telpu. Kad mēs ieradāmies �eit, tre�ajā dimensijā, ar mums notika noteiktas, īpa�as izmaiņas, kā fizioloģiskas, tā saistītas ar mūsu funkcionē�anas veidu Realitātē. Par galvenajām izmaiņām kļuva veids, kādā mēs ieelpojām prānu � �is indie�u vārds apzīmē �ī visuma dzīvības enerģiju. Prāna ir svarīga mūsu izdzīvo�anai tikpat, cik gaiss, ūdens, ēdiens vai jebkura cita substance, un veids, kādā mēs uzņemam �o enerģiju mūsu ķermenī, radikāli ietekmē to, kā mēs sasniedzam Realitāti.

Atlantīdas laikos un agrāk, veidam, kādā mēs ieelpojām prānu bija tie�a saistība ar elektromagnētiskajiem enerģētiskajiem laukiem, kuri aptver mūsu ķermeņus. Visas enerģētiskās formas mūsu ķermeņos ir ģeometriskas, un tā, ar kuru mēs strādāsim � ir zvaig�ņu tetraedrs, kas veidots no diviem savienotiem tetraedriem ( 1.-1.zīm. )

Citādi �o figūru var iztēloties kā trīsdimensionālu Dāvida zvaigzni.

Tetraedra virsotne, kas tēmēta uz aug�u, atrodas vienas plaukstas garumā virs galvas, bet tetraedra virsotne, kas tēmēta uz leju, atrodas vienas plaukstas garumā, zem kāju pēdām. No aug�ējās virsotnes uz zemāko virsotni caur galvenajiem enerģētiskajiem centriem vai �akrām iet savienota caurule. �ai caurulei jūsu ķermenī ir diametrs, kas vienāds ar apļa diametru, kas sanāk, ja savieno lielā un vidējā pirksta spilventiņus. Tā izskatās kā luminiscējo�a stikla caurule, ta�u tai ir kristāliska struktūra abos galos, kas sakrīt ar abām zvaig�ņu tetraedra virsotnēm.

Līdz Atlantīdas kri�anai, mēs prānu visu laiku vadījām uz aug�u un leju caur �o cauruli, un divas prānas plūsmas sastapās vienā no mūsu �akrām. Īpa�i būtisks �īs senās zinātnes aspekts, kuru līdz pat �im brīdim pēta visā visumā ir tas, kā un kur prānas plūsmas sastopas.

Cits svarīgs punkts cilvēka ķermenī ir �iekurveida dziedzeris, kas atrodas, gandrīz galvas centrā, un tam ir milzīgs faktors apziņā. Dziedzeris ir deģenerējies attiecīgi savam sākotnējam izmēram, kas bija aptuveni bumbiņas, kas paredzēta ping-ponga spēlei, lielumā, līdz pa�reizējam lielumam � sausam zirnim, tāpēc, ka mēs jau sen esam aizmirsu�i, kā to izmantot � ja kaut ko neizmanto, tad tas ir zaudēts.

Agrāk, prānas enerģijas plūda caur �iekurveida dziedzera centru. �is dziedzeris, saskaņā ar JĒKABA LIBERMANA, darba �Gaisma � Nākotnes Medicīna� autora apgalvojumu ir kā acs, un savā ziņā, tā arī burtiski ir acs ābols. Tai piemīt lodes forma un tai ir atvērums vienā pusē; �ajā atvērumā atrodas lēca gaismas fokusē�anai. Tā ir doba, un tajā atrodas krāsu receptori. Tās redzeslauks � kaut arī tas vēl nav zinātniski pierādīts � atrodas aug�ā, virzienā uz debesīm. Tie�i tāpat (tāpat, ja nekļūdos), kā mūsu acs spēj redzēt attālumā līdz 90 grādiem no virziena, kur tā pavērsta, tāpat, arī �iekurveida dziedzeris var �skatīties� kā reiz, 90 grādus no sava pamata virziena. Tie�i tāpat, kā mēs nevaram apskatīt savu pakausi, tā arī �iekurveida dziedzeris nevar palūkoties uz leju, uz Zemes pusi.

�iekurveida dziedzera iek�ienē � pat tā �okurainajā stāvoklī � saglabājas visa sakrālā ģeometrija un precīza izpratne par to, kā tika radīta �ī Realitāte. Tā tur atrodas vēl arvien, katrā cilvēkā. Ta�u �obrīd, tas mums nav pieejams, tāpēc, ka esam zaudēju�i savu atmiņu kri�anas laikā, un zaudējot atmiņu, esam sāku�i elpot citādāk. Tā vietā, lai uzņemt prānu caur �iekurveida dziedzeri un laistu to uz aug�u un leju pa mūsu centrālo cauruli, mēs esam sāku�i to ieelpt caur degunu un muti. Tas noveda pie tā, ka prāna sāka plūst garām �iekurveida dziedzerim, tāpēc arī, mēs sākām redzēt visas parādības pilnīgi citādāk, pie�ķirot Vienai Realitātei citu izskaidrojumu (labajam un sliktajam, vai pretstatiem). �o pretstatu apziņas rezultāts esam mēs, domājot, ka atrodamies ķermenī un lūkojamies uz āru, kaut kādā veidā atdalīti no tā, kas atrodas �ārpusē�. Tīrākā ilūzija. Tas �ķiet reāli, ta�u �ajā uztverē patiesības nav vispār. Tas ir tikai skatījums uz realitāti, kurā atrodamies, �ajā kritu�ajā stāvoklī.

Piemēram, tajā, kas notiek nav nekā nepareiza, jo Dievs to kontrolē. Ta�u no vienas puses, pretmetu viedokļa, lūkojoties uz planētu un tās attīstību, - mums �eit nevajadzēja nonākt. Saskaņā ar normālu evolūcijas gaitu, mums �eit nevajadzēja atrasties. Ar mums notika tas, kam nebija jānotiek. Mēs izgājām caur mutāciju � var teikt, ka mums gadījās hromosomu bojājums. Zeme bija ievērības cienīgs objekts, gandrīz 13�000 gadus, un daudzas būtnes un apziņas līmeņi kopā pūlējās, lai atrastu veidu, kā atgriezt mūsu atpakaļ uz DNS ceļa, kur mēs atradāmies agrāk.

�Kļūdainās� kri�anas apziņā sekas un no �ī notika izrieto�ie mēģinājumi mūs atgriezt ierindā kļuva par kaut ko patie�ām labu � negaidītu, brīni�ķīgu. Būtnes visā visumā, kuras centās mums palīdzēt atrisināt mūsu problēmas, veica da�ādus eksperimentus ar mums, cen�oties izlīdzēt; da�i sanāca letāli, bet da�i bez licences. Viens noteikts eksperiments, rezultātā noved pie scenārija, par kura realitāti nevienam pat sapņos nebija rādījies, izņemot vienu cilvēku vienā vienīgā tradīcijā, ļoti senā pagātnē.

Pastāv vēl kāds būtisks faktors, uz kuru mēs koncentrējamies �ajā ziņojumā. Pirms trīspadsmit tūksto�iem gadu, mēs apjautām sevī kaut ko, ko neesam spēju�i aizmirst: ģeometriskie enerģētiskie lauki ap mūsu ķermeņiem var tik noteiktā veidā aktivizēti, kas arī ir saistīts ar mūsu elpo�anu. �ie lauki griezās ar ātrumu, kas bija tuvs gaismas ātrumam, ap mūsu ķermeņiem, ta�u to grie�anās palēninājās un apstājās pēc Kri�anas. Kad �is lauks atkal aktivizējas un grie�as, to sauc par Mer-ka-ba, un tā lietderība �ajā Realitātē nav vārdos izsakāma. Tas sniedz papla�inātu apziņu par to, kas mēs esam, savieno mūs ar augstākiem apziņas līmeņiem un atjauno atmiņas par mūsu būtnes bezgalīgajām iespējām. Veselīga Mer-ka-ba, kas grie�as, sasniedz diametru, aptuveni piecdesmit � se�desmit pēdas, proporcionāli cilvēka augumam. Mer-ka-ba kustību var parādīt uz datora ekrāna, izmantojot atbilsto�u aparatūru, un tas izskatās identisks siltam, infrasarkanam Galaktikas apvalkam (1.-2.zīm.) � formas ziņā, līdzinās tradicionālam lidojo�ajam �ķīvītim.

Vārds �Mer-ka-ba� veidots no trīm mazākiem vārdiem, �Mer�, �Ka� un �Ba�, kas veidā, kādā to izmantojam mēs, nāku�i no senās Ēģiptes. Citās kultūrās tos var sastapt, kā �merkabah�, �merkaba� un �merkavah�. Pastāv at�ķirīgi izrunas veidi, ta�u pamatā izrunāts tiek tā, it kā trīs vārdi būtu atdalīti viens no otra, līdzvērtīgi uzsverot katru no tiem. �Mer� attiecas uz noteiktu, īpa�u gaismu, par kuru Ēģiptē zināja, vienīgi Astoņpadsmitās dinastijas laikā. Tā parādās kā divi gaismas lauki, kuri attiecībā viens pret otru, grie�as pretējos virzienos, vienā un tajā pa�ā telpā, radīti ar noteiktu elpo�anas veidu. �Ka� attiecas uz individuālo garu un �Ba� attiecas uz �īs konkrētās realitātes gara interpretāciju. Mūsu realitātē, ar �Ba� parasti tiek apzīmēts ķermenis vai fiziskā esamība. Citās realitātēs, kur garam nav ķermeņa, tas attiecas uz viņu izpratni vai tās realitātes interpretāciju, kuru tie apdzīvo.

Tādējādi, Mer-ka-ba ir gaismas lauks, kas grie�as pretējos virzienos, un iedarbojas uz garu un ķermeni vienlaikus. Tas ir līdzeklis, kas spēj pārvietot garu un ķermeni (vai kāda interpretēto realitāti) no vienas pasaules vai dimensijas uz citu pasauli vai dimensiju. Patiesībā, Mer-ka-ba ir kas ievērojami vairāk par to, tāpēc, ka tā pati var radīt realitāti ar tādiem pat panākumiem, kā spēj iziet caur realitāti. Lai sasniegtu mūsu mērķus, koncentrēsimies galvenokārt uz aspektu, kas kalpo par līdzekli, lai pārvietotos starp dimensijām (Mer-Ka-Vah senebreju valodā nozīmē rats), kas mums palīdzēs atgriezties mūsu sākotnējā augstākā apziņas stāvoklī.

`Atgrie�anās Mūsu Sākotnējā Stāvoklī`

Paskaidrojums: atgrie�anās mūsu sākotnējā stāvoklī ir dabisks process, kas var būt viegls vai sare�ģīts, atbilsto�i mūsu izpratnei. Ta�u, ar interesi par Mer-ka-ba tehnisko pusi � piemēram, ievie�ot korekcijas savā elpo�anas veidā vai apzināti apzinoties bezgalīgās saiksnes ar visām dzīvības formām, - ar to nepietiek. Ir kāds faktors, kas izrādās svarīgāks par pa�u Mer-Ka-Ba, un tā � ir izpratne par Dievi�ķo mīlestību, tās īsteno�ana un dzīvo�ana tajā. Par cik � Dievi�ķā mīlestība, reizēm tiek dēvēta par bezgalīgu mīlestību, tad tas arī ir galvenais faktors, kas ļauj Mer-Ka-Ba kļūt par dzīvu gaismas lauku. Bez Dievi�ķās mīlestības Mer-Ka-Ba paliek vienkār�i mehānisms, un �im mehānismam būs ierobe�ojumi, kas nekad neļaus garam, tā radītājam atgriezties mājās un sasniegt augstākos apziņas līmeņus � vietu, kur nepastāv līmeņi.

Mums jāizjūt un jāizpau� beznosacījuma mīlestība, lai izietu ārpus noteiktas dimensijas robe�ām, un tie�i uz tādu, augstu vietu, �obrīd ātri virzās �ī pasaule. Mēs virzāmies projām no vietas, kur pastāv dalījums, kur mēs uztveram sevi atrodamies ķermeņa iek�ienē un raugāmies uz ārpusi. �ī uztvere drīz izzudīs, lai tiktu nomainīta ar citu realitātes uztveri, kurā mums piemitīs sajūta un zinā�anas par visa dzīvā absolūtu vienotību; un �ī sajūta kļūs arvien lielāka un lielāka, atkarībā no mūsu virzības caur katru no līmeņiem mūsu ceļā uz mājām.

Vēlāk, mēs aplūkosim īpa�us veidus, kā atvērt sirdi � ar liesmojo�o, līdzcietības beznosacījuma mīlestību, tāpēc, lai jūs varētu piedzīvot tie�u pieredzi. Ja jūs varat tam, vienkār�i ļaut notikt, tad jūs varat par sevi uzzināt ko tādu, ko agrāk nezinājāt.

Dārgais lasītāj, atsevi�ķas semināra daļas nevar būt uzņemtas lentā vai iespiestas �ajā grāmatā, tāpēc, ka tās var iepazīt tikai uz savas ādas. Tās ir tikpat svarīgas, kā zinā�anas, jo bez zinā�anām tās ir veltas. Vienīgais veids, kā mēs varam �o pieredzi nodot �eit un tagad, ir � caur mutvārdu tradīciju, caur dzīvu darbu nodarbībās. Ta�u nākotnē tas var mainīties.

Nākamā sastāvdaļa, uz kuru koncentrēsimies, tiek dēvēta daudzos vārdos, ta�u izsakoties mūsdienu valodā, to parasti sauc par Augstāko ES. Augstākā ES realitātē mēs, izņemot �o pasauli, burtiski pastāvam arī citās pasaulēs. Pastāv tik daudz dimensiju un pasauļu, ka cilvēkam to, praktiski nav iespējams saprast. Līmeņi ir ļoti specifiski un matemātiski, un telpa un vilnis iek� un starp �iem līmeņiem ir identisks mūzikas oktāvu un citu dzīves aspektu iek�ējai, savstarpējai attiecībai. Ta�u tie�i �obrīd jūsu trīsdimensionālā apziņa, visticamāk, atdalīta no jūsu augstākā aspekta, un tāpēc jūs apzināties tikai to, kas notiek �eit, uz Zemes. Tā nav norma būtnei, kas atrodas dabiskā, nevis kritu�ā stāvoklī. Norma ir tāda, ka būtnes kop� sākuma apzinās vienlaikus at�ķirīgus līmeņus, kas līdzinās akordiem mūzikā, līdz tās, beidzot, atkarībā no savas attīstības, sāk apzināties visu vienlaikus. Nākamais piemērs ir neparasts, ta�u tas parāda to, par ko mēs runājam.

Es tie�i �obrīd kontaktējos ar cilvēku, kur� vienlaikus apzinās vairākus līmeņus. Zinātnieki, kas viņu pēta, zaudē runasspējas: viņi nevar saprast, kā viņa dara to, ko dara. Viņa var sēdēt telpā, un tomēr apgalvo, ka novēro visu no kosmosa. NASA, lai pārbaudītu, vai viņa saka patiesību, lūdza viņu �apskatīt� vienu konkrētu pavadoni, un sniegt precīzu informāciju, kuru varēja uzzināt, tikai gadījumā, ja kāds, patie�ām tur atrastos. Viņa nolasīja daturs no ierīcēm, kas, esmu pārliecināts, �ķita zinātniekiem neiespējami. Viņa pastāstīja, ka lidojusi līdzās pavadonim un vienkār�i visu nolasījusi. Viņas vārds ir Mērija Enna �infilda. Viņa oficiāli atzīta par aklu, tomēr telpā pārvietojas tā, ka neviens pat neiedomātos, ka viņa neredz. Kā viņa to dara?

Nesen viņa man piezvanīja, un mūsu sarunas laikā iejautājās, vai nevēlos paskatīties caur viņas acīm. Protams, es piekritu. Pēc da�ām ieelpām mans redzes lauks atvērās un es lūkojos uz, vai � caur kaut ko, kas līdzinājās milzīgam televizora ekrānam, aizpildot visu manu redzes lauku. Tas, ko es ieraudzīju bija pārsteidzo�s. �ķita, it kā es ļoti ātri pārvietojos caur telpu bez ķermeņa. Spēju redzēt zvaigznes un tobrīd, Mērija Enna un es, lūkojoties caur viņas acīm, virzījāmies ļoti tuvu komētu ķēdei. Viņa atradās ļoti tuvu vienai no tām.

Tas bija pats reālākais no maniem ārpusķermeņa piedzīvojumiem. Apkārt, pa �ī �televizora ekrāna� perimetru atradās aptuveni divpadsmit vai �etrpadsmit televizora ekrānu, no kuriem katrā ārkārtīgi ātri mainījās tēli. Vienā no tiem, labajā aug�ējā stūrī ātri uznira kustīgi attēli � trijstūri, lampiņas, apļi, viļņveida līnijas, koki, kvadrāti utt. Tie�i �is ekrāns viņai ziņoja, kas notiek telpā, kur atradās viņas ķermenis. Viņa spēja �redzēt� cauri �iem ārēji neatkarīgajiem tēliem. Bija cits ekrāns kreisajā apak�ējā stūrī, caur kuru viņa kontaktējās ar ārpuszemes dzīvību, kas atradās �ajā saules sistēmā.

Mūsu priek�ā ir cilvēks, kur� atrodas trisdimensionālā ķermenī uz Zemes, ta�u, kuram piemīt pilna atmiņa un dzīves pieredze citās dimensijās. Tāds iejauk�anās veids Realitātē ir neparasts. Cilvēki parasti neredz iek�ējos ekrānus, ta�u patiesībā, mēs pastāvam daudzās citās pasaulēs, kaut arī vairums no mums to pat neapzinās.

Jūs tie�i �obrīd pastāvat piecos vai vairāk līmeņos. Kaut arī pastāv robs starp �īm dimensijām un citiem, ta�u, kad jūs savienojaties ar jūsu Augstākajiem ES, jūs piepildāt �o bedri, un sākat apzināties augstākos līmeņus un augstākie līmeņi sāk pievērst vairāk uzmanības jums � komunikācija var sākties! Saikne ar Augstāko ES, visdrīzāk, - ir pats svarīgākais, kas var notikt jūsu dzīvē � tas ir svarīgāk, kā izpratne par jebkuru informāciju, kuru es pasnieg�u. Savienoties ar Augstāko ES ir svarīgāka, nekā iemācīties aktivizēt Mer-Ka-Ba, tāpēc, ka savienojot sevi ar Augstāko ES, saņem absolūti skaidru informāciju par to, kā iziet soli pa solim caur jebkuru realitāti, un kā aizvest sevi atpakaļ mājās, līdz pilnai Dieva apziņai. Kad savieno sevi ar Augstāko ES, pārējais notiek automātiski. Tas ir, būs jāturpina dzīvot savu dzīvi, ta�u viss, kas tiek darīts, ietver sevī milzīgu spēku � jūsu rīcība, domas un emocijas.

Kā savienoties ar saviem Augstākajiem ES, centu�ies izprast daudzi cilvēki, ieskaitot mani. Daudzi cilvēki, kaut kādā veidā īsteno �o saikni, bie�i pat nezinot, kā tas noticis. Te es pacentī�os paskaidrot pla�āk, kā savienoties ar saviem Augstākajiem ES. Es ļoti pacentī�os.

�ajā kopainā ir vēl viena sastāvdaļa. Es patērē�u, �ķiet, pusi mūsu laika informācijai, kas paredzēta kreisajai smadzeņu puslodei, kā piemēram, ģeomterijai un faktiem, un da�āda veida informācijai, kas daudzim garīgiem cilvēkiem �ķistu absolūti nesvarīga. Es tā daru tāpēc, ka tad, kad mēs kritām, mēs sadalījām sevi uz divām � patiesībā uz trim, ta�u galvenokārt divām � pamata komponentēm, kuras mēs saucam par vīri�ķo un sievi�ķo sākotni. Labā puslode, kas kontrolē kreiso mūsu ķermeņa pusi ir mūsu sievi�ķā sastāvdaļa, kaut arī, patiesībā tā nav nedz vīri�ķā, nedz sievi�ķā. Te atrodas mūsu psihiskie un emocionālie aspekti. �ī sastāvdaļa �zina�, ka ir tikai viens Dievs, un, ka vienotība rodama visā, kas vispār pastāv. Kaut arī, tā to nespēj izskaidrot, tā vienkār�i zina �o patiesību. Tā kā, ar sievi�ķo sastāvdaļu problēmu nebūs.

Problēma ir kreisajā smadzeņu pusolē � vīri�ķajā sastāvdaļā. Ņemot vērā to, ka vīri�ķā smadzeņu daļa orientēta uz telpu � sievi�ķās daļas spoguļa attēlu � tās loģiskā daļa atrodas priek�ā (un tā dominē), tajā pa�ā laikā, kā sievi�ķajā sastāvdaļā loģiskā daļa atrodas aizmugurē (mazāk dominējo�s rajons). Kreisā puslode neizjūt vienotību, lūkojoties uz Realitāti; viss, ko tā redz ir dalījums un sadalījums. �ī iemesla dēļ, mūsu vīri�ķajam aspektam uz Zemes ir tik grūti. Pat mūsu svētās grāmatas, tādas kā Korāns, jūdu Bībele un kristie�u Bībele visu sadalīju�as pretmetos. Kreisā smadzeņu puslode sajūt, ka Dievs ir, ta�u tad ir arī nelabais � iespējams, ne tik varens kā Dievs, ta�u nelabā ietekme ir milzīga. Arī Dievs tiek uzlūkots no dualitātes pozīcijas, kā viens no gaismas un tumsas spēku pretmetiem (Tas tā nav visās �o reliģiju sektās. Da�ām ir skaidrs, ka ir tikai Dievs).

Kamēr kreisā smadzeņu puslode nespēj saskatīt vienotību, kas caurstrāvo visu eso�o, saprast, ka patiesībā viss ir viens gars, viens spēks, viena apziņa, kas caurvij absolūti visu Eso�o � kamēr tā neiepazīs �o vienotību bez �aubām � prāts paliks atdalīts pats no sevis, no sava veseluma un no sava potenciāla. Pat, ja pastāv kaut mazākās �aubas attiecībā uz veselumu, kreisās smadzeņu puslodes aspekts mūs aizkavēs, un mēs nespēsim staigāt pa ūdens virsmu. Atcerieties, ka pat Toms uz kādu mirkli gāja pa ūdens virsmu pēc Jēzus pavēles, ta�u viena niecīga �ūniņa viņa lielajā pirkstā teica, - �Acumirkli, es ta�u nevaru tā izdarīt�, un Toms iegrima aukstajā pretmetu realitātes ūdenī.

`Kur mēs ejam ar �o informāciju`

Es daudz laika veltu tam, lai jūsos nepaliktu ne kripatiņas �aubu par to, ka visā eso�ajā rodams tikai viens tēls. Viens un tikai viens tēls ir radījis visu, kas pastāv un, �is tēls ir tas pats tēls, kas radījis elektromagnētisko lauku ap jūsu ķermeni. Ģeometrija, kas atrodas jūsu laukā ir atrodama ap visu � planētu, un galaktiku, un atomu, un visu citu. Mēs izpētīsim �o tēlu visās detaļās.

Mēs ielūkosimies arī Zemes vēsturē, tāpēc, ka tas ir ļoti būtiski mūsu �īs dienas situācijai. Mēs nespējam, tā pa īstam saprast, kā mēs �urp nonācām, ja mēs nezinām procesu, kas mūs atveda līdz �im punktam. Tā kā, mēs patērēsim diezgan daudz laika apsprie�ot to, kas notika sen atpakaļ; tad mēs lēni virzīsimies uz priek�u, līdz nonāksim tur, kas notiek �obrīd. Viss ir saistīts. Viena un tā pati parādība notikusi sen atpakaļ un turpina norisināties tagad � patiesībā, tā nekad nav tikusi pārtraukta.

Tie, kuri pārvalda labo smadzeņu puslodi var sliekties uz to, lai pārlektu �im materiālam, kas paredzēts kreisajai smadzeņu puslodei, ta�u tie�i jums ir svarīgi būt klāteso�iem. Tie�i caur līdzsvaru atgrie�as garīgā veselība.

Kad labā puslode redz pilnīgu vienotību, tā sāk atslābināties un corpus callosum (grupiņa nervu �ķiedru, kas savieno abas puslodes) atveras pa jaunam, dodot iespēju divu puslo�u integrācijai. Saisto�ais posms starp kreiso un labo puslodi papla�inās, rodas plūsma, informācija cirkulē turp un atpakaļ, un notiek puslo�u darba integrācija un sinhronizācija. Ja esat pieslēgti biofeedback sistēmai (sistēma, kas ļauj reģistrēt ar ierīci da�ādu darbību fizioloģiskās reakcijas, red.piez.), jūs varat izsekot, kā tas notiek. �ī darbība aktivizē �iekurveida dziedzeri un padara jūsu meditācijā iespējamu gaismas ķermeņa Mer-Ka-Ba aktivizāciju. Tad var turpināties viss mūsu iepriek�ējo augstāko apziņas stāvokļu atdzim�anas un atjauno�anas process. Tas ir, izaugsmes process.

Ja jūs pētāt kādu citu garīgo praksi, nav nepiecie�amības pārtraukt darbu pie tās, lai sāktu strādāt ar Mer-Ka-Ba � protams, izņemot gadījumus, ja jūsu skolotājs nevēlas mainīt tradīcijas. Citas meditācijas, kas baltās uz patiesību, var būt ļoti noderīgas, kas Mer-Ka-Ba grie�as, tāpēc ka tad, acīmredzami rezultāti var izpausties ļoti ātri. Es atkārto�os, lai jūs zinātu dro�i: gaismas ķermenis Mer-Ka-Ba nav pretrunā un nav �ķērslis nevienai citai meditācijai vai reliģijai, kas pieturas pie ticības viena Dieva eksistencei.

Mēs runājām, tikai par garīguma ābeci. Tie ir tikai sākuma soļi. Ta�u �ie pirmie soļi � ir pa�i svarīgākie no tiem, kurus zinu.

Jūsu labajai puslodei var patikt visa �ī informācija un tā var ienest to akurāti sakārtotās lodītēs; tas ir normāli. Vai arī, jūs varat vienkār�i atslābināties un lasīt �o grāmatu kā piedzīvojumu, uztverot to kā vingrinājumu prātam, fantāziju. Lai kā arī jūs �o grāmatu lasītu, svarīgi ir tas, ka jūs to, patie�ām lastāt un saņemat to, kas jums ir vajadzīgs.

Un tā, kopā, gara vienoti dosimies telpas izpētē.

Daudzas idejas, kurām mēs �odien ticam un �fakti�, kurus mums mācīja skolā ir maldīgi, un cilvēki visā pasaulē to sāk saprast. Protams, parasti mēs ticējām �o modeļu patiesumam, kad mums to mācīja, ta�u tad izpratne un idejas mainījās, un nākamā paaudze tika apmācīta citām patiesībām. Piemēram, priek�stats par atomu pēdējo deviņdesmit gadu laikā ir tik daudzas reizes dramatiski mainījies, ka �obrīd, patiesībā, pie noteiktas koncepcijas vairs nepieturas. Tas ir, kaut kāda koncenpcija tiek izmantota, ta�u atceroties, ka tā var būt kļūdaina. Vienubrīd tika uzskatīts, ka atoms līdzinās arbūzam, un elektroni atrodas tā iek�ienē, kā sēklas arbūzā. Mēs, patiesībā ļoti maz zinām par Realitāti, kas atrodas mums apkārt. Nu, kvantu fizika ir parādījusi, ka cilvēks, kur� veic eksperimentu, iedarbojas uz tā rezultātu. Citiem vārdiem runājot, apziņa, kas piedalās var mainīt eksperimenta rezultātu atkarībā no sava skatījuma.

Ir arī citi aspekti, kurus mēs uzkatām par patiesību, ta�u kas var tādi arī nebūt. Viena no idejām, pie kuras pieturējās ilgu laiku, - mēs esam vienīgā planēta �ajā Esībā, uz kuras ir dzīvība. Savās sirdīs mēs zinām, ka tā nav taisnība, ta�u �ī planēta nepieļaus �īs patiesības atzī�anu mūsdienās, pat neraugoties uz liecībām par NLO, kas pienāk no visām malām bez pārtraukuma jau piecdesmit gadus. Pasaule noticētu un pieņemtu jebkuru citu parādību, izņemot NLO. Tādējādi, mēs aplūkosim pierādījumus, kas ļauj pieņemt, ka visumā pastāv daudz augstāka apziņa, un ne tikai starp zvaigznēm, bet visticamāk, arī �eit, uz Zemes.

Iesaku jums noskatīties divas video filmas, kuras tika rādības NBC televīzijā ar�ARLTONA HESTONAatļauju: �Mysterious Origins of Man� (�Noslēpumainā cilvēka sākotne�) un �The Mystery of the Sphinx� (�Sfinksas noslēpums�), tās var iegādāties firmā �BC Video�, telefons 1-800-508-0558.

Dogonu cilts, Siriuss B un Būtnes-Delfīni . �is zīmējums, patie�ām ir zīmīgs.

Informācija pie viņa nonāca no grāmatas par Sirusu, �The Sirius Mystery� (�Siriusa noslēpums�), kuru sarakstījis ROBERTS TEMPLS. Viņam pēc izvēles, kā man teica, bija aptuveni desmit � divpadsmit tēmu, no kurām, katra aizvestu pie viena un tā pa�a secinājuma, ta�u no pilnīgi cita skatpunkta. Esmu priecīgs, ka viņ� izvēlējās tie�i �o tēmu, tāpēc, ka tā ir saistīta ar citu aspektu, par kuru mēs runāsim.

Roberts Templs bija viens no pirmajiem, kur� izsludināja noteiktus faktus � kaut gan zinātniekiem tas bija zināms sen � par āfrikāņu cilti netālu no Timbuktu, kurus sauc par Dogoniem. �ī cilts glabā informāciju, kas, pēc visiem mūsu �īs dienas pasaules uzskatiem, viņiem nevarētu būt pieejama. Viņu informācija apgā� visus mūsu priek�status, kas attiecas uz mūsu �vientulību�.

Redzat, Dogoniem uz viņu zemes ir ala, kas aiziet dziļi kalna iek�ienē, un �ajā alā atrodas zīmējumi, kuriem ir vairāk par 700 gadiem. Noteikts cilvēks, kuru ciltī godā kā svēto �ē� �īs alas priek�ā un to sargā. Tāds ir viņa dzīves darbs. Viņu baro, viņu aprūpē, ta�u neviens nevar viņam pieskarties vai pietuvoties. Kad viņ� mirst, viņa vietu ieņem cits svētais cilvēks. �ajā alā atrodas pārsteidzo�i zīmējumi un informācijas druskas. Es jums pastāstī�u, tikai par diviem � un tās būs tikai divas daļas no vairākuma.

Vispirms, mēs pievēr�amies pa�ai spo�ākajai zvaigznei debesīs � Siriusam, ko �obrīd dēvē par Siriusu A. Ja palūkojas uz Oriona Joslu, tad �īs trīs zvaigznes ir izvietotas vienā rindā, un ja izsekosiet �o līniju, tad uz leju un pa kreisi, jūs ieraudzīsiet ļoti spo�u zvaigzni, kas arī ir Siriuss A. Ja turpināsiet sekot līnijai uz aug�u, aptuveni divos tādos attālumos, tad ieraudzīsiet Plejādu. Informācija Dogonu alā precīzi norādīja uz citu zvaigzni, kas grie�as ap Siriusu. Dogoniem ir ļoti konkrēta informācija par �o zvaigzni. Viņi saka, ka tā ir ļoti, ļoti sena un ļoti maza izmēra, un, ka tā sastāv no vielas, kuru viņi sauc par �pa�u smagāko matēriju visā visumā� (kas ir tuvu patiesībai, kaut arī, ne glu�i precīzi). Un viņi saka, ka �ī mazā zvaigzne veic apgriezienu ap Siriusu �aptuveni 50 gados reizi�. Tā � ir detalizēta informācija. Astronomi ir spēju�i apstiprināt Siriusa B � mazā pundura eksistenci 1862.gadā, un tikai pēc piecpadsmit vai divdesmit gadiem, viņi spēja apstiprināt otru faktu.

Zvaigznes ļoti līdzinās cilvēkiem, kā redzēsiet. Viņas � ir dzīvas, un tām piemīt personība un daudzas īpa�ības, kādas pārvaldām mēs. Zinātnes līmenī, tām ir attīstības vai izaugsmes stadija. Tās uzsāk dzīvi kā ūdeņra�a saule, kas līdzinās mūsējai, kur kodolsintēzes reakcijā divi ūdeņra�a atomi veido hēliju. �is process rada dzīvību un gaismu, kas pastāv uz mūsu planētas. Atkarībā no zvaiznes pieaug�anas, sākas cits sintēzes process � hēlija � kur trīs hēlija atomi saplūst, veidojot oglekli. �is izaugsmes process turpinās, izejot caur at�ķirīgām stadijām, līdz iziet visu ceļu uz aug�u, līdz noteiktam atoma tabulas līmenim, kur zvaigzne sasniedz savas dzīves robe�as. Savas dzīves baigās, cik mums zināms, viņai ir divas iespējas. Jauni dati par pulsāriem un magnetāriem liecina par citu iespēju pastāvē�anu. Pirmkārt, tā var uzsprāgt, un kļūt par pārnovu (zvaigzni) � milzīgu oglekļa mākoni, kas kļūst par �vēderu� simtiem jaunu mazu zvaig�ņu attīstībai. Otrkārt, tā var ātri izplesties, kļūstot par to, ko saucam par sarkano gigantu, tas ir, kļūt par milzu sprādzienu, kas skar arī visas tās planētas � tās sadedzinot un iznīcinot visu sistēmu, bet tad ilgi palikt papla�inātā stāvoklī. Vēlāk, tā lēni sabruks un pārvērtīsies sīkā, vecā zvaigznē, kuru dēvē par balto punduri.

Tas, kas pēc zinātnieku liecībām, griezās ap Siriusu izrādījās baltais punduris, kas precīzi atbilst Dogonu teiktajam. Tad zinātne pārbaudīja tā svaru, lai pārliecinātos, vai tā, patie�ām ir �pati smagākā matērija visumā�. Aprēķini � kas tika veikti pirms divdesmit gadiem � noteica, ka tās svars sastāda aptuveni 2000 mārciņu uz kubikmetru. Tas bez �aubām attiecināja zvaigzni uz smagās matērijas grupu, ta�u �obrīd zinātnei ir zināms, ka tas bija tikai konservatīvs novērtējums. Pēc pēdējiem datiem, tās masa sastāda aptuveni 1, 5 miljonus tonnu uz kubikmetru! Neņemot vērā melnos caurumus, �ķiet, ka tā patie�ām ir pati smagākā matērija visumā. Tas nozīmē, ka, ja jums būtu viens kubikmetrs no �ī baltā pundura, kuru citādi dēvē par Siriusu B, tad tas svērtu aptuveni pusotra miljona tonnu, un tas ietu caur visu, lai kur arī to uzliktu. Tas izsistos līdz Zemes centram un ilgi svārstītos, ejot caur kodolu turp un atpakaļ, līdz pats kļūtu par centru.

Turklāt, kad viņi aprēķināja Sirusa B grie�anās orbītu ap lielo Siriusi A, atklāja, ka tas pielīdzināms 50,1 gadam. Tagad, tā nevarēja būt sakritība. Ta�u, kā gan senā, primitīvā cilts ieguva tik precīzu informāciju par zvaigzni, kuras parametrus kļuva iespējams apgūt tikai �ajā gadsimtā.

Tā ir tikai daļa no informācijas, kuru viņi pārvalda. Viņiem bija zināms arī par citām mūsu saules sitēmas planētām, ieskaitot Neptūnu, Plutonu un Urānu, kurus atklājām vēlāk. Viņi skaidri ziņaja, kā �īs planētas izskatās, pietuvojoties tām no kosmosa, kas arī mums kļuva zināms, tikai nesen. Viņi zināja arī par sarkanajiem un baltajiem asinsķermenī�iem un pārvaldīja informāciju par cilvēka fizioloģiju, kuru mēs ieguvām salīdzino�i nesen. Un tas viss nāk no �primitīvas� cilts!

Dabiski, tika sūtīta grupa cilvēku, lai iztaujātu Dogonus, kā viņi to visu uzzināja. Nu ko, acīmredzot, zinātnieki pieļāva lielu kļūdu, jo, ja reiz atzina, ka Dogoniem patie�ām ir visa �ī informācija, tad viņiem nāktos atzīt arī to, kā viņi �o informāciju ieguva. Uz jautājumu, - �Kā jums tas kļuva zināms?� Dogoni atbildēja, ka to viņiem parādīju�i sienu zīmējumi viņu alā. Zīmējumi parāda lidojo�u �ķīvi � �is attēls ļoti līdzinās mums labi zināmajai formai � kas nolai�as no debesīm un piezemējas uz trim balstiem; tad, tur attēlotas būtnes kuģa iek�ienē un tas, kā tās izrok zemē lielu bedri, piepilda to ar ūdeni, izelc no kuģa ūdenī un pietuvojas ūdens malai. �īs būtnes ļoti līdzinās delfīniem; iespējams, viņi arī bija delfīni, ta�u no kurienes viņi ieradās un kā nodeva Dogonu ciltij visu �o informāciju.

Jaunākā informācija : �Magnetāri (magnētiskā zvaigzne) tika atklāta pavisam nesen; tā ir neitrona zvaigzne, kas grie�as ar ātrumu aptuveni 200 apgriezienu sekundē, un izstaro spēcīgu magnētisko lauku. 1998.gada 27.augustā, zinātniekiem izdevās piefiksēt to, ko viņi aprakstīja kā zvaigznes trīci. Viņu ierīces notvēra radioviļņus no SGR 1900=14. �is starojums sakustināja gamma detektoru septiņos kosmiskajos pavadoņos, divus izsitot no ierindas, ieskaitot pavadoni NEAR (Near Earth Asteroid Rendezous, ārpuszemes asteorīdu tik�anās vieta).�

Lūk, ko pastāstīja Dogoni. Zinātnieki sēdēja klusējot. Beigu beigās, viņi teica, - �Nu nē, mēs to neesam dzirdēju�i�. Tāpēc, ka tas nesakrita ar to, ko viņi, pēc viņu domām, zināja, viņi vienkār�i ielika �o informāciju failā �slepeni�. Vairums cilvēku, ieskaitot zinātniekus, vienkār�i nezina, ko darīt ar tādiem faktiem. Atklājās daudz informācijas, līdzīgas �ai, ar kuru mēs vienkār�i nezinājām, ko iesākt. Par cik, mēs nespējam atrast veidu kā saistīt �o neparasto informāciju ar to, kas, pēc mūsu priek�statiem, mums jau ir skaidra, tad mēs vienkār�i pabīdām to tālāk � tāpēc, ka, redzam, teorijas nedarbojas, ja mēs ko tādu saglabāsim.

Vēl viena lieta, kuru zināja Dogoni. �is mazai zīmējums bija uz alas sienas, ta�u zinātnieki nezināja, kas tās par blēņām.. līdz, datori izskaitļoja Siriusa A un Siriusa B orbītas. No novērotāja pozīcijas uz Zemes, �īs shēma, kas parādīta Dogonu alā, ir identiska Siriusa B kustības modelim ap Siriusu A � noteiktā laika nogrieznī, kas izrādījās laiks no 1912. līdz 1990.gadam. Delfīni, vai, lai kas viņi arī bija, iedeva �o mūsdienu diagrammu/laika izklājumu Dogoniem, vismaz pirms 700 gadiem!

Ņemot vērā, kā mana dzīve sagriezās pēc �iem notikumiem, es atklāju, ka gan 1912.gads, gan 1990.gads bija ļoti nozīmīgi gadi. Patiesībā, periods starp �iem diviem gadiem bija viens no pa�iem svarīgākajiem periodiem visā Zemes vēsturē. Vadoties pēc tā, kā virzīsimies uz priek�u, es paskaidro�u pla�āk, ta�u divos vārdos, 1912.gadā sākās eksperimenti par pārvieto�anos laikā, tāpat, kā sākās eksperimenti sarp ārpuszemes Pelēkajām (Grays) un cilvēku būtnēm. (Mēs vēlāk paskaidrosim). Un 1990.gads bija pirmais gads, kad pacel�anās re�ģis mūsu planētai tika pabeigts. Un daudzi citi notikumi norisinājās �ajā periodā. Fakts, ka Dogonu klin�u zīmējumi norādīja uz �o periodu, to varētu uzskatīt par sava veida pravietojumu.

Ar �o informāciju par Dogoniem, es pirmoreiz saskāros 1982. vai 1983.gadā. Tā gadījās, ka es nonācu kontaktā ar cilvēku grupu, kura strādāja ar Dogonu cilti, patie�ām tur pabija un sarunājās ar viņiem. Tad, 1985.gadā, es aizved grupu uz Peru, kurā bija viens no Dogonu pētniekiem. Mēs apmetāmies greznā Svētā Augustīna viesnīcā, Kuzko, vēloties nākamajā dienā kājām doties pa Inku Taku, kas aizvijās līdz pat kalnu virsotnēm, aptuveni 40 jūdzes. Jūs paceļaties aug�ā līdz pat 12000 pēdām, tad nolai�aties pie Mak�u Pik�u 5000 pēdu zemāk. Tas ir ļoti skaisti.

Mūsu viesnīca bija spāņu pils no neapdedzinātiem ķieģeļiem, apslēpta aiz augstajām sienām pilsētas centrā. Mēs apmetāmies, pa diviem cilvēkiem numurā � tā sanāca lētāk. Es biju kopā ar Dogonu pētnieku, un viņ� man visu laiku stāstīja par to, ko viņi uzzināja, ieskaitot daudz ko tādu, ko mēs (daudz vairāk, kā mēs?) apsprie�am �eit. Mums iedeva istabu, kuras numurs bija 23. Viņ� ļoti satraucās un iesaucās, - �Istaba 23! � ļoti labs numurs!� Ja vēro no Āfrikas, kur dzīvo Dogoni, Siriusa zvaigzne pazūd aiz horizonta un atrodas aiz redzamības lauka vairākus mēne�us; tad tā parādās no jauna 23.jūlija rītā, kad paceļas aptuveni vienu minūti agrāk par Sauli. Tā parādās, spo�i rubīnsarkana, tie�i virs horizonta, gandrīz, tie�i austrumos. Se�desmit sekundes vēlāk paceļas Saule. Tā, jūs varat redzēt Siriusu tikai uz mirkli, un pēc tam, tas pazūd. To sauc par Siriusa saules uzlēk�anu, kas ir ļoti svarīgs brīdis vairumam senās pasaules iemītnieku, nevis tikai Dogoniem un ēģiptie�iem.

Tas ir brīdis, kad Siriuss, Saule un Zeme atrodas uz taisnas līnijas kosmosā. Ēģiptē, gandrīz visu tempļu būvniecība, ieskaitot virzienu, kurā raugās Sfinksas, tika veidota atbilsto�i �ai līnijai. Daudziem tempļiem bija mazs atvērums, kaut kur sienā; tad, nākamajā sienā atklāja vēl vienu mazu atvērumu, un nākamajā sienā � vēl vienu atvērumu, kas ved uz kādu iek�ēju tum�u telpu. Telpas vidū atradās kaut kas, kas līdzinājās kubam vai Zelta Griezuma taisnstūrim no granīta ar mazu atzīmi uz tā. Ģeniālajā Siriusa pacel�anās brīdī rubīnsarkanā krāsa krita uz altāri da�as sekundes, kas iezīmēja jauna gada sākumu un pirmo senā ēģiptie�u simtdaļu kalendāra dienu.

Un lūk, mēs esam Peru, paņemam viesnīcas numuru un apmaināmies ar iespadiem par skaitli 23. Mēs iegājām istabā un nolikām mantas uz grīdas; tad mēs abi palūkojāmies uz gultu un gultas pārklāju un atklājām �o attēlu.

Mēs stāvējām, pilnīgi satriekti, raugoties uz to piecas minūtes, pirms atkal atguvām runasspējas, tāpēc, ka lodītes mūsu galvās griezās ļoti ātri, cen�oties saprast, kā tā varēja notikt.

Ja vēlreiz palūkosieties uz būtņu attēliem, kuras izkāpj no lidojo�ā �ķīvja, tad ieraudzīsiet, ka viņas izskatās līdzīgas. Viņas atradās pa pusei ūdenī un pa pusei ārpus tā � zīdītāji, kuri elpo gaisu � un astes spuras viņiem atradās izvietotas horizontāli, nevis vertikāli kā zivīm. Vienīgās jūras būtnes ar tā veidotām astēm � ir vaļveidīgie, tādi kā delfīni un vaļi.

Ta�u Dogonu atainojumi atrodas Āfrikā.. bet mēs atradāmies Peru un skatījāmies uz ļoti līdzīgiem zīdītājiem. Tas nekādi neietilpa nevienā shēmā. Tāpēc, mēs apjautājāmies viesnīcas apkalpojo�ajam personālam, - �Kas jums zināms par �o emblēmu?� Viņi neko nezināja. Viņi galvenokārt bija spāņu izcelsmes un viņiem nebija nekāda priek�stata par indiāņu leģendām. Viņi nezināja senos vēstījumus par pasaules radī�anu, tāpēc, viņiem nebija skaidrs, ko tas varētu nozīmēt. Lūk, visas �īs emblēmas atspoguļojums.

Lai uzzinātu vairāk, mēs noīrējām mazu ma�īnu un braucām pa apkārtni, iztaujājot cilvēkus. Visbeidzot, mēs nonācām pie Titikaka ezera, ciemos pie Uros indiāņiem. Kādā sarunas brīdī, es uzdevu jautājumu, - �Ko jūs par to zināt?� Viņi atbildēja, - �O, jā� un pastāstīja mums stāstu, kas ļoti līdzinājās tam, ko bija teiku�i Dogoni. Lūk, viņu vēstījums par pasaules radī�anu, - �Lidojo�s �ķīvis nolaidās no debesīm un piezemējās pie Titikakas ezera, uz Saules salas. �īs delfīnveidīgās būtnes ielēca ūdenī, pietuvojās cilvēkiem, pastāstīja, no kurienes ieradu�ies un uzreiz uzsāka ļoti tuvas attiecības ar cilvēkiem, kuri te dzīvoja, pirms Jēzus. Tie�i �ī saikne ar Debesu Tautu, saskaņā ar teiku, aizveda pie Inku impērijas veido�anās.�

Es tur sēdēju, vienkār�i atkāris �okli. Vēlāk austrālie�u �urnāls �Simply Living� publicēja rakstu sēriju par �o tēmu, no kurām viena ietverta �īs grāmatas Pielikumā. Kad cilvēki sāka veikt pētījumus, tad izrādījās, ka visā pasaulē pastāv līdzīgas teiksmas. Jau Vidusjūras divpadsmit at�ķirīgās kultūrās stāsta līdzīgu stāstu.

�ajā darbā, mēs daudzas reizes atgriezīsimies pie delfīniem, tāpēc, ka viņi, �ķiet, spēlēju�i milzīgu lomu apziņas apritē uz �īs planētas.

Tagad, palūkosimies uz pilnīgi citu lietu, lai pieņemtu, ka senās būtnes �ajā pasaulē ir pabiju�as, �ķiet, vairāk attīstītas, kā mēs domājam. Piedāvāts dzejoļa sanskritā fonētisks tulkojums. Tas tika publicēts rakstā, �urnālā �Clarion Call�, es domāju astoņdesmito gadu sākumā. Angļu tulkojums dots zem sanskrita. �Ak, Kungs Kri�na, iesvaidītais klusas godinā�anas jogurtā, Ak, kritu�o glābēj, Ak, �ivas Kungs, aizsargā mani!�

Daudzos izpētes gados, pētnieki atklāju�i, ka katrai no �īm sanskrita skaņām ir atbilstība skaitlim. Lai to noskaidrotu, vajadzēja daudz laika. Katrai no skaņām ir atbilsto�s skaitlis, sākot no nulles līdz deviņi, da�ām zilbēm atbilst divi skaitļi. Piemēram, �ka�, tiek tulkots kā �gars� un atbilst skaitlim nulle vai viens, pieņemu, atkarībā no tā izmanto�anas.

Kad pētnieki paņēma �īs at�ķirīgās skaņu nozīmes un salīdzināja tās, tie�i ar �o dzejoli, tad sanāca ievērojams matemātisks skaitlis: 0,3141592653589.. tā turpinoties, līdz trīsdesmit otrajai zīmei. Tas atbilst skaitlim Pī, kas sadalīts uz desmit, precīzi līdz trīsdesmit otrajai zīmei! Neviens, līdz pat �im brīdim nav noskaidroji, kā aplūkot komatu, �ajā decimālī [..] Ja pavirza komatu uz labo pusi par vienu zīmi, tad iegūstat 3,1415 un tā tālāk, riņķa līnijas garumu, kas sadalīts diametrā. Pieņemsim, viņi varēja zināt par riņķa līniju, kas sadalīta diametrā, ta�u pēc mūsu kultūras priek�statiem par to, kas bija �ie senie, nav nekādas iespējamības, ka viņi to varētu izskaitļot ar tādu precizitāti. Un tomēr, neapstrīdams pierādījums. Sanskritā ir daudz, daudz tādu dzejoļu un daudz, daudzi citu rakstu. Es nezinu, cik tālu viņi ir pavirzīju�ies at�ifrē�anā, ta�u domāju, ka tad, kad viss būs pateikts un izdarīts, tas būs ļoti zīmīgi.

Kā viņi to paveica? Kas patiesībā, bija �ie cilvēki? Vai iespējams, ka mūsu priek�stati par viņiem ir maldīgi? Iespējams, viņi bija mazliet vairāk attīstīti, nekā domājam? �is dzejolis par to ļauj nojaust.

Senebreju Bībeles koda at�ifrē�ana. Jaunākā informācija: �Ir Maikla Drozņina grāmata ar nosaukumu �Bībeles kods� (The Bible Code, Michael Drosnin). Kad �ī grāmata, reiz, nonāks pie pla�ākas publikas, tā atstās ievērojamu iespaidu uz apziņu un ievērojami sagraus atdalītības sajūtu no Dieva.

Doktors Eli Ripss, Izraēlas matemātiķis; atklājis, ka Senebreju Bībelē ietverts ārkārtīgi sare�ģīts ciparu kods. �is atklājums tika pārbaudīts Jēlā un Hārvardā, un pat Pentagonā, un visur tika saņemti apstiprinājumi. Tas � ir zinātnisks atklājums, nevis vienkār�i kāda fantāzijas. Viņi atklāja, ka, acīmredzot, par visiem cilvēkiem un notikumiem, kas izpau�as laikā un telpā tika uzrakstīts Bībelē pirms tūksto�iem gadu; tas skaidri norāda uz to, ka nākotne ir zināma. Pla�āka informācija ir tāda, ka jūsu dzim�anas datums un vieta, un jūsu mir�anas datums un vieta (nākotnē), tāpat, kā tavas dzīves sasniegumi, Bībelē jau ir ierakstīti. Tas, visticamāk, skan mazliet savādi, kā patiesi. Tika aprēķināts, ka sakritība sastāda, vien viens pret miljons. Izlasiet �o grāmatu pa�i. Vai gan tā nav tā pati �noslēpumu grāmata� par kuru minēts Bībelē, ka tā ir apslēpta un netiks atvērta līdz �laiku beigām�? Saskaņā ar Maiju kalendāru, mēs tuvojamies �laiku beigām�.�

Nākamais atklājums, iespējams ir viens no pa�iem būtiskākajiem, kāds jebkad atklāts uz mūsu planētas. Tas notiek tie�i �obrīd, �ajā mirklī. Kaut gan atklājuma sākumu, pirms aptuveni �etrdesmit gadiem, aizsāka R.A.�vallers de Ļjubi�s. Viņ� � ir slavens ēģiptie�u arheologs � autodidakts, kur� uzrakstījis virkni grāmatu. Viņam un viņa meita, Lūsija de Ļjubi�a, parādīju�i dziļu izpratni par sakrālo ģeometriju un ēģiptie�u kultūru.

Sfinksas pētījumu laikā, �vallers de Ļjubi�s, īpa�i ieinteresējās par pārsteidzo�o, tās virsmas nodilumu. Sfinksas mugura ir tik nodilusi, ka veido griezumus, līdz pat divpadsmit pēdu dziļumā, un �is diluma tips pilnībā at�ķiras no citām būvēm Ēģiptē. Dilums uz citām būvēm, kas varētu būt celtas tajā pa�ā laikā, ir smil�u un vēja apstrādātas, kas ir ticami, ja būvēm, kā tiek uzskatīts ir 4000 gadu. Ta�u rievas uz Sfinkas izskatās, it kā tās būsu ūdens nogludinātas. Saskaņā ar vispārpieņemtu viedokli, Sifinksa, Lielā Piramīda un citas piedero�ās būves tika radītas aptuveni 4500 gadus agrāk, Ceturtās Dinastijas, ko pārvaldīja Heopss, laikā.

Kad �ī neatbilstība nonāca līdz ēģiptie�u arheologiem, viņi atteicās to uzklausīt. Tā turpinājas �etrdesmit gadu. Citi cilvēki to pieņēma, ta�u ēģiptie�i, vienkār�i neatzina acīmredzamo. Tad par to ieinteresējās cilvēks, vārdā D�ons Entonijs Vests. Viņ� ir uzrakstījis daudz grāmatu par Ēģipti, ieskaitot grāmatu ��ūska debesīs� un brīni�ķīgu ceļvedi pa Ēģipti. Kad viņ� uzzināja par diskusiju par Sfinksu, devās paskatīties uz to savām acīm. Viņ� redzēja, ka nodilums ir neticami liels un, ka viss, patie�ām izskatījās tā, it kā nodilumus būtu veidojies ūdens iespaidā. Tāpat, kā �vallers de Ļjubi�s, viņ� saprata, ka viņam neizdosies piespiest arheologiem ieklausīties minējumiem par Sfinksu. Man �ķiet, �im noliegumam ir iemesls. Lūdzu, saprotiet, es necen�os diskreditēt oficiālo reliģiju. Es tikai sniedzu ieskatu. Redzat, pasaulē ir aptuveni 5000 arheologu � ēģiptie�u, un viņi visi, diezgan mierīgi vairumā jautājumu rod saskaņu. Tāda saskaņa kļuvusi par tradīciju. Viņi pieļauj nelielas izmaiņas, ta�u ne pārāk daudz, un vairums no viņiem piekrīt jautājumam par piramīdu vecumu. Visi �ie arheologi � ir musulmaņi, ar nelielu izņēmumu, un viņu svētie raksti ir Korāns. Korāns, savā tradicionālajā lasījumā, teic, ka radī�ana sākās aptuveni pirms 6000 gadu. Ja musulmanis piekristu, ka celtniecība sākās pirms 8000 gadu, viņ� sāktu apstrīdēt savus Svētos rakstus. Viņi to nevar darīt, viņi vienkār�i nevar, tāp�e, viņi pat nesāks par to runāt, pat apspriest.

Ja jūs teiksiet, ka kaut kā vecums pārsniedz 6000 gadu, viņi nepiekritīs. Viņi darīs visu, lai aizsargātu savu ticību, pārliecinot, ka nevienam nav zināmi nekādi priek�meti, cilvēku izgatavoti, kuriem varētu būt vairāk par 6000 gadiem. Piemēram, viņi norobe�oja Pirmās Dinastijas piramīdas, kuras ir vecākas, nekā Sakāras, un salika gar sienā un iek�ienē posteņus, lai neviens tur nevarētu iekļūt. Kāpēc? Tāpēc, ka to vecums pārsniedz vai ir tuvu 6000 gadiem? Tāpēc, D�ons Entonijs Vests izgāja ārpus arheologu � ēģiptie�u loka un atveda amerikāņu ģeologu, vārdā Roberts �ohs, kur� veica analīzi datorā, aizvedot pie pilnīgi cita, no zinātniskā viedokļa, secinājuma. Padomā tik, nav nekādu �aubu, ka Sfinksas nodilumus, patie�ām veidojies no ūdens ietekmes � un �ajā tuksnesī, kuram ir vismaz 7000 gadu, laika robe�a iesniedzas tālāk par 6000 gadu.

Datori izskaitļoja, ka, lai radītu tādus nodilumus, būtu vajadzīgs, kā minimums 1000 gadu patstāvīga lietus, kuru plūsma apskalo Sfinksu � visu laiku, visu diennakti. Tas nozīmē, ka Sifinksai, vismaz jābūt 8000 gadus vecai. Lai arī, ticamība par tādām lietavām tūkstots gadu garumā ir neliela, tad tai jābūt, vismaz 10 līdz 15 tūksto�us gadus vecai? Bet, iespējams, pat vairāk. Kad �is pierādījums tiks pavēstīts visā pasaulē, tas būs viens no spēcīgākajiem atklājumiem uz �īs planētas ilga, ilga laika periodā. Tas atstā lielu iespaidu uz pasaules uztveri, pa�u par sevi, kā jebkur� cits atklājums. �is pierādījums vēl nav ienācis skolas mācību grāmatās un nav kļuvis par vispārpieņemtu patiesību, kaut arī aplidojis visu planētu. Tas ir ticis izskatīts, un pārbaudīts, un par to ir domāju�i un strīdēju�ies, un visbeidzot, vairums zinātnieku piekritu�i, ka tas nav pakļauts �aubām.

Tagad, Sfinksas vecums ir pacelts atpakaļ, vismaz uz 10, iespējams, uz 15 tūksto�iem gadu vai ievērojami tālāk pagātnē, un tas jau maina visas pasaules cilvēku attieksmi. Redzat, balstoties uz mūsu �īs dienas priek�statiem, mēs uzskatām, ka pa�i senākie civilizētie cilvēki bija �umeri, kuri dzīvoja, aptuveni pirms 3800 gadiem, pirms mūsu ēras. Līdz tam, kā apgalvo vispārpieņemtā zinātne nepastāvēja nekas, izņemot matainus barbarus � nebija nekādas civilizācijas nekur uz planētas. Ta�u tagad, mums ir kaut kas, ko izgatavojis cilvēks, un kam ir 10 līdz 15 tūksto� gadu. Tas maina visu!

Pagātnē, kad tika atklāts kas jauns, līdzīgs �im, kas iedarbojās uz visu pasaules kopainu, pagāja aptuveni simts gadu, lai viduvējs cilvēks teiktu, - �Ak, jā, tā ir taisnība!� Ta�u �oreiz, tas notiks daudz ātrāk, pateicoties televīzijai, datoriem, internetam un tam, kāds ir mūsdienu temps. Tagad zinātnieku biedrības, pirmoreiz, sāk aplūkot Platona vārdus citā gaismā, kad viņ� runāja par citu kultūru, citu kontinentu, no dziļas senatnes, sauktu par Atlantīdu.

Sfinksa � ir pati lielākā skulptūra uz planētas. To neradīja mataini barbari, ta�u � ļoti augsti attīstīta kultūra. To neradīja neviens, kas mums zināms uz Zemes �obrīd. No zinātniskā viedokļa, tas ir pirmais lietiskais pierādījums, kas mums liecina par civilizācijas vecumu. Bija citi pierādījumi, ta�u cilvēki vienkār�i to slēpa tālāk no acīm. Informācija par Sfinksu ir radījusi plaisu mūsu priek�statos par �o pasauli. Tas notika 1990.gadā, un tagad �ī plaisa papla�inās. Tagad, mums ir atzīts pierādījums par to, ka neapstrīdami uz Zemes bija jāpastāv kādai augstāk attīstītai civilizācijai tik sen � 10�000 gadus atpakaļ. Jūs būsiet par lieciniekiem tam, kā tas pa�os pamatos mainīs mūsu priek�status par to, kas mēs esam patiesībā.

Man ārkārtīgi interesants �ķiet tas, ka �o pārmaiņu iemesls būs Sfinksa, īpa�i, ja palūkojas uz to, ko saka A.R.E (Association for Research and Enlightenment, Pētījumu un izglītības asociācija). A.R.E., organizācija, kas veidota no �guļo�ā pravie�a� mācībām, Edgara Keisija (Edgar Cayce) saka, ka Sfinksā atrodas ieeja uz Manuskriptu zāli. Manuskriptu zāle � kā uzskata ir pazemes telpa, kas satur fiziskus pierādījumus par daudz augstākas, kā mūsu, seno civilizāciju uz Zemes.

Keisijs ir ļoti interesants pravietis. Savā dzīvē, viņ� izteicis apmēram 14�000 pareģojumu un 1970.gadā, 12000 no �iem pareģojumiem piepildījās, bet notikumi, kas attiecās uz 2000, vēl arvien bija par nākotni. Visos �ajos pareģojumos, viņ� pielaida tikai vienu mazītiņu kļūdu. Uz 12�000 pareģojumu fona tas �ķiet neticami. Viņam varētu piedot vienu kļūdu: reiz, viņ� saņēma vēstuli no kāda cilvēka Francijā, kur� palūdza pareģot viņa veselības stāvokli, ta�u Keisijs kļūdas dēļ paredzēja lūguma autora veselības stāvokli. Tā bija viņa vienīgā kļūda. Viss pārējais piepildījās atbilsto�i Keisija vārdiem � līdz pat 1972.gadam. Ta�u, pēc 1972.gada sāka notik kļūdas, un es paskaidro�u, kāpēc, kad tam pienāks laiks. (Keisija pareģojums par Atlantīdas pacel�anos okeāna virspusē līdz 1970.gadam, nepiepildījās: ielūkojieties 1970.gada avīzes �Life� janvāra numurā. Salas, patie�ām parādījās virspusē punktā, kuru bija norādījis Keisijs, kā agrāko Atlantīdas atra�anās vietu; da�as no tām atkal iegrima, bet da�as, līdz pat �im laikam redzams virs ūdens.)

Saskaņā ar Keisija pravietojumiem, labā Sfinksas ķepa � ir ieeja uz Manuskriptu zāli. Tāpat, kā Tots, tā arī Keisijs apgalvo, ka Sfinksas pazemes telpā ir noslēpti fiziski priek�meti, kas pierāda attīstītas kultūras eksistenci uz �īs planētas, vēl pirms mums. Tots saka, ka �ie priek�meti pierādīs attīstītas kultūras eksistenci pirms pieciem ar pusi miljoniem gadu. Salīdzinājumā ar �īs senās kultūras attīstības līmeni, mūsu civilizācija � ir vienkār�i, bērni.

Realitātē, saskaņā ar Totu, civilizācija uz �īs planētas jau ir 500 miljonus gadu, bet pati pirmā civilizācija nākusi no zvaigznēm. Ta�u piecus ar pusi miljonus gadu atpakaļ, kaut kas, patiesi grandiozs notika ar āka�as hronikām. Sprie�ot pēc manas izpratnes, ko ietver āka�as hronikas, es vispār nespēju saprast, kā tā varēja notikt. Saskaņā ar to, ko es zinu, viss, kas parādās, parādās vibrāciju formā. Tāpēc, es nesaprotu, kā āka�as hronikas var būt sagrautas; un tomēr, man saka, ka tā arī notika.

Kas ir Tots? Tas, ko jūs redzat �ajā ilustrācijā (ēģiptie�u hieroglifi). Viss �ajā attēlā ir hieroglisisks, ne tikai tēli aug�ā. Vārds �hieroglifs� nozīmē svētās rakstu zīmes. Hieroglifi uzzīmēti uz papirusa, kur� tiek uzskatīts par pasaulē pirmo papīru. Te attēlotā būtne � ir cilvēks, vārdā Tots, turklāt vārdu izrunā ar ilgu uzsvaru uz �o�. (Te autors paskaidro at�ķirību starp ilgu un īsu angļu �o� izrunu, red.piez.), ta�u viņ� pats izrunā savu vārdu kā Toots. Hieroglifiski viņa vārds attēlots ibisa, putna galvas veidā. Ja jums ir nācies redzēt �o cilvēku ar platajiem pleciem, ar salīdzino�i mazo putna galvu, tad ziniet, ka tie�i tā hieroglifiski attēlo būti, vārdā Tots. Viņ� tur rokās papirusa niedri, tie�i tāpēc, ka viņ� bija tas cilvēks, kur� uzdāvināja pasaulei rakstību. Rakstības ievie�ana bija ļoti svarīgs notikums, visticamāk, daudz ietekmīgāka darbība, kāda jebkad parādījusies uz Zemes, �ajā ciklā. Tā izsauca mūsu evolūcijā un mūsu apziņā vairāk izmaiņu, nekā jebkur� cits notikums visā mums zināmajā vēsturē.

Tots tur savā kreisajā rokā kaut ko, ko sauc par �ankh� � mū�īgās dzīvības simbolu. Ankh � ir ārkārtīgi svarīgs �ī darba simbols, tie�i tāpat, kā tas bija viens no svarīgākajiem simboliem ēģiptie�u laikos. Mūsu ķermeņus ietver elektromagnētiskais enerģētiskais lauks ankh formā. Atmiņas par �ī simbola nozīmi, saskaņā ar ēģiptie�u viedokli, ir sākums, lai mēs atgrieztos mājās uz mū�īgu dzīvi un pilnīgu brīvību, tāpēc, ankh ir atslēga.

Viss augstāk minētais � ir ievads. Es pārlek�u no tēmas uz tēmu, runājot par daudzām lietām, kuras, pirmajā acu uzmetienā savā starpā nav saistītas; tad, maz pamazām, es apkopo�u tās vienā saistītā ainā.

Mūsu otrā ceļojuma uz Ēģipti laikā, es visur meklēju �o putnu, ibisu. Tiek uzskatīts, ka viņi mīt aizaugu�ās niedrēs, un es izlo�ņāju visas niedres ar savu fotoaparātu. Es turpināju to meklēt visu savu uzturē�anās laiku. Es meklēju Ēģiptē visur, ta�u ne reizi nesastapu nevienu ibisu. Man nācās paciesties, līdz es nonācu Albukerkas zoodārzā, lai uzņemtu �o kadru. Viņi līdzinās īskājainajiem stārķiem ar gai�i rozā spalvām.

Zīmējumā attēlots Tots, kur� raksta.

�ī ir kopija no sienas zīmējuma, bet nākamā fotogrāfija � pati sienas skulptūra. Te viņ� stāv nometies uz ceļa, tur spalvu un raksta. Tā bija revolucionāra darbība, kuru agrāk, �ajā ciklā neviens nekad nebija pielietojis. Saskaņā ar vispārpieņemto vēstures versiju, �ī darbība tika pielietota Ēģiptē, Sakaras laikos, ta�u es par to �aubos. Personīgi uzskatu, ka tā tika pielietota 500 gadus agrāk. Sakara tika uzbūvēta Pirmās Dinastijas laikā, aptuveni 3300.gadā pirms Kristus Dzim�anas. Kad mēs runāsim par vecākām piramīdām, nekā Sakara, jūs sapratīsiet, kāpēc tā uzskatu.

Da�i no jums var neatzīt saskarsmi ar būtnēm no citām dimensijām, ta�u tie�i tam bija vieta manā dzīvē. Par to nelūdz, tā vienkār�i notika. Kā izrādījās, man, gandrīz katru dienu, daudzu gadu laikā, bija saikne daudzdimensionālajos līmeņos ar �o cilvēku, Totu. Tagad, kad es to saprotu labāk, man ir skaidrs, ka manas personiskās attiecības ar Totu, patiesībā sākās, kad es mācījos koled�ā, Bērklijā.

Mana pamata specializācijabija fizika un nākamā � matemātika, gadrīz, līdz diploma saņem�anai. Lai beig�anai bija atlikusi tikai viena ceturtdaļa. Un te, es izlēmu, ka nevēlos iegūt fiziķa diplomu, tāpēc, ka par fiziku uzzināju ko tādu, kas mani novērsa no vēlmes darboties ar zinātni, kas, pēc manām domām, nemaz nebija zinātne. Tagad tas mainās. Tas pats par sevi ietilptu veselā grāmatā, ta�u pārmaiņu iemesls saistīts ar to pa�u, par ko es runāju attiecībā uz arheologiem. Fiziķi, tie�i tāpat, kā arheologi novērsīsies no patiesības, ja tā nozīmē pārāk daudz laika un ir pārāk ātra. Iespējams, īstais iemesls ir tāds, ka tāda ir cilvēka daba. Un tā, es pārslēdzos uz citu savu smadzeņu pusi un izvēlējos par savu specialitāti smalko mākslu. Mani kuratori nodomāja, ka man ir aizbraucis jumts. �Tu grasies atteikties no fiziķa diploma?� viņi vaicāja. Ta�u tas man nebija vajadzīgs, un es to nevēlējos. Tagad, izvēloties par galveno priek�metu mākslu un vēsturi, lai iegūtu diplomu, man bija jāmācās vēl divi papildus gadi.

Pamata priek�metu maiņa izrādījās saprātīga, jo apgūstot senos rakstus atklājās, ka pēc sen�u priek�statiem, māksla, zinātne un reliģija ir savstarpēji saistītas. Tā kā, apmācība, caur kuru es sevi vedu, pilnībā atbilda manām pa�reizējām nodarībām.

Iesauk�anu saņēmu 1970.gadā. Izejot caur Vjetnamu un palūkojoties, kas tolaik notika mūsu valstī, es beidzot sacīju, - �Man pietiek! Diezgan! Es nezinu, cik ilgi dzīvo�u un kas notiks, ta�u es, vienkār�i grasos būt laimīgs un darīt to, ko vienmēr esmu gribējis darīt.� Izlēmu atiet no visa un doties dzīvot kalnos; tā, kā vienmēr to biju vēlējies. Un tā, es pametu Savienotās Valstis un devos uz Kanādu, toreiz nezinot, ka pēc gada man sekos tūkstots Vjetnamas kara pretinieku. Apprecējos ar sievieti, vārdā Renija, un mēs divatā aizgājām, kur rāda acis, un atradām mazu namiņu pie ezera. Mēs bijām tālu no visa. Lai nokļūtu līdz mūsu namiņam, vajadzēja kājām noiet �etras jūdzes no tuvākā ceļa, tāpēc, mēs patie�ām atradāmies vientulībā.

Sāku dzīvot savu dzīvi tā, kā vienmēr man bija to gribējies. Vienmēr vēlējos paskatīties, vai spē�u dzīvot bez visa, tāpēc, es pamēģināju. Iesākumā bija mazliet savādi, ta�u ar laiku kļuva vieglāk, un diezgan ātri, es pieradu pie dabiskas dzīves. Dzīvoju lielisku un pilnvērtīgu dzīvi bez naudas. Pēc kāda laika sapratu, - �Hei, tas ir daudz vieglāk, kā strādāt darbu lielā pilsētā.� Man smagi bija jāstrādā aptuveni trīs stundas dienā, bet pārējais laiks piederēja man. Tas bija lieliski. Varēju nodoties mūzikai, un skriet pa apkārtni, un brīni�ķīgi pavadīt laiku. Tie�i tā arī darīju. Es aizrāvos. Spēlēju aptuveni desmit stundas dienā, kopā ar daudziem draugiem, kuri bija nogāju�i daudzas jūdzes. Mūsu vieta tolaik ieguva labu slavu. Mēs vienkār�i izklaidējāmies. Tā darīt, manā tagadējā izpratnē, bija ļoti svarīgi, jo tā es atklāju kaut ko par sevi. Patiecoties tam notika �atgrie�anās pie mana iek�ējā bērna�, - kā es to saucu �odien � mans iek�ējais bērns tika palaists brīvībā, un �ajā brīvībā ar mani notika kaut kas, kas kļuva par katalizatoru un aizveda pie pa�reizējās dzīves.

Atrodies Vankūverā, Kanādā, mēs sapratām, ka mums gribētos uzzināt par meditāciju, un mēs sākām mācīties pie skolotāja � hinda, kur� dzīvoja �ajā rajonā. Mana sieva un es, mēs ļoti nopietni izturējāmies pret savu vēlmi saprast, kas ir meditācija. Izrādot cieņu, mēs izgatavojām baltus zīda apģērbus ar kapucēm. Un kādu reizi, kad mēs praktizējām meditāciju jau �etrus vai piecus mēne�us, mūsu istabā parādījās divi gari Eņģeļi, aptuveni desmit pēdas gari! Lūk, viņi stāvēja mūsu priek�ā � viens bija zaļ� un viens bija violetas. Mēs spējām redzēt cauri viņu caurspīdīgajiem ķermeņiem, ta�u viņi noteikti tur bija. Mēs negaidījām, ka kas tāds notiks, un mēs abi par to nebijām lūgu�i. Mēs vienkār�i sekojām instrukcijām, kuras mums sniedza skolotājs � hinds. Neesmu pārliecināts, ka viņ� pats pilnībā saprata, jo turpināja mums uzdot jautājumus. Sākot no �ī brī�a, mana dzīve vairs nekad nebija tāda kā agrāk. Pat ne tuvu.

Pirmie Eņģeļu izrunātie vārdi bija, - �Mēs esam tu.� Man nebija ne jausmas, ko viņi ar to bija domāju�i. �Jūs � esat es?� � iejautājos. Tad viņi pamazāk man sāka mācīt da�ādas lietas, kas attiecās uz mani pa�u un pasauli, un apziņas dabu. Visbeidzot, mana sirds viņiem pilnībā atvērās. Es sajutu no viņiem nāko�u apbrīnojamu mīlestību, kas pilnībā mainīja manu dzīvi. Daudzu gadu laikā, viņi mani veda pie aptuveni septiņdesmit da�ādiem skolotājiem. Viņi meditācijas laikā nosauca precīzu skolotāja adresi un telefona numuru, kuru man vajadzēja apmeklēt. Viņi piedāvāja, vai nu piezvanīt, vai vienkār�i ierasties pie viņa vai viņas mājās. Es tā arī darīju � un tas vienmēr izrādījās tie�i tas, vajadzīgais cilvēks! Tad man deva instrukcijas palikt ar �o cilvēku uz kādu laiku. Reizēm, tie�i pa�as apmācības karstumā, Eņģeļi teica, - �Okay , tu esi pabeidzis. Vari iet.�

Atceros, kad viņi nosūtīja mani pie Ramas Dassu. Es uzturējos viņa mājās trīs dienas, brīnoties, ko es tur daru; un, vienā no �īm dienām es piegāju un pieskāros viņa plecam, lai kaut ko pateiktu, un saņēmu tādu uzlādi, kas praktiski, nogāza mani uz grīdas. Eņģeļi teica, - �Tas ir tas. Tagad tu vari doties.� Un es sacīju, - �Okay .� Rama Dassu un es kļuvām par draugiem, ta�u apmācība, kuru man bija jāiziet pie viņa, noslēdzās tajā vienā vienīgā mirklī.

Nima Karoli Baba, Ramas Dassu skolotāja mācības man ir ļoti svarīgas. Viņ� ticēja tam, ka �vislabākā forma, kā redzēt Dievu � ir katrā formā�. Biju iepazinies arī ar Jogainanda darbu un izturos pret to ļoti iejūtīgi. Vēlāk, mēs parunāsim par �ri Jukte�varu un da�iem viņa darbiem. Esmu iedziļinājies, gandrīz visās reliģijās. Man negribētos iedziļināties sikhu mācībā, jo es neticu nepiecie�amībai gatavoties kaujai, ta�u esmu pētījis un praktizējis, gandrīz visu pārējo � musulmanismu, judaismu, kristietību, daoismu, hinduismu, Tibetas budismu. Esmu dziļi pētījis daoismu un sūfismu � ar sūfijiem esmu pavadījis vienpadsmti gadus. Ta�u, no visām �īm apmācībām, daudz spēcīgāki skolotāji man biju�i Amerikas indiāņi. Tie�i indiāņi atvēra vārtus manai garīgajai izaugsmei. Viņi atstāja ļoti spēcīgu ieteikmi uz manu dzīvi. Ta�u tas ir cits stāsts, par kuru mēs parunāsim, kad pienāks laiks.

Visas pasaules reliģijas vēsta par vienu un to pa�u Realitāti. Tām ir da�ādi vārdi, at�ķirīgas izpratnes un idejas, ta�u patiesībā, ir tikai viena Realitāte un ir tikai viens Gars, kas caurstrāvo visu dzīvo. Iespējams da�ādas tehnikas paredzētas, lai sasniegtu at�ķirīgus apziņas stāvokļus, ta�u ir tikai tas, kas ir reāls, un, kad tu esi tur, tu to zini. Lai, kā arī tu to vēlētos saukt � vari tam pie�ķirt da�ādus nosaukumus � tas viss ir viens un tas pats.

Kādā brīdī, Eņģeļi mani aizveda pie kanādie�a, kur� bija alķīmiķis un kur�, patie�ām pārvērta dzīvsudrabu zeltā (to var paveikt arī ar svinu, kas ir sare�ģītāk). Es mācījos alķīmiju pie viņa divus gadus un novēroju �o procesu ar savām acīm. Viņam bija stikla sfēra, diametrā, aptuveni 18 collas, piepildīta ar �ķidrumu, un tās iek�ienē pacēlās mazi dzīvsudraba burbulī�i. Tie izgāja caur sēriju luminiscējo�u nokrāsu un izmaiņu, izmetās virspusē, pārvērtās mazās tīra zelta lodītēs un tad nolaidās dibenā. Tad viņ� savāca visas �īs mazās zelta lodītes un izmantoja savam garīgajam darbam. Viņ� bija īpa�nieks, pavisam parastai no skata mājai Britu Kolumbijā, uz parastas ielas. Ja brauc pa ielu, tad viņa māja izskatīsies pilnīgi tāda pat, kā visas citas. Ta�u zem viņa mājas atradās slepena laboratorija. Viņ� ņēma miljons dolāru par zeltu un apraka tos zemē, izveidojot milzīgu kompleksu, kas bija pieblīvēts ar visu, ko vien var iedomāties, sākot ar elektroniskajiem svariem, līdz sīkumiem, lai būtu iespēja turpināt savu darbu. Nauda viņu neinteresēja. Un protams, alķīmijas mērķis nav zelta vai naudas radī�ana, ta�u izpratne par procesu kā dzīvsudrabs vai svins pārvēr�as zeltā.

Svarīgs ir tie�i process. Tāpēc, ka dzīvsudraba pārvēr�ana zeltā ir identisks process tam, caur kuru iziet cilvēks, pārejot no pa�reizējā apziņas stāvokļa Kristus apziņā; pastāv tie�a saikne. Patiesībā, ja jūs apgūtu visu alķīmiju, jums nāktos apgūt katru ķimisko reakciju, kas notiek ar eso�o, tāpēc, ka katra reakcija atbilst empīriski noteiktam aspektam dzīvē. Senais izteikums � �kā aug�ā, tā apak�ā�. (Starp citu, Tots � ir cilvēks, kur� pirmais izrunāja �os vārdus dzīvē, atrodoties Grieķijā, ar vārdu Hermejs.)[..]

Reiz, es sēdēju �ī skolotāja � alķīmiķa priek�ā un mēs veicām īpa�a veida meditāciju ar atvērtām acīm, kur mēs aizturējām elpo�anu un elpojām noteiktā veidā. Viņ� sēdēja no manis trīs pēdu attālumā, un mēs atradāmies meditācijā, varbūt stundu vai divas, diezgan ilgu laiku. Tad, kaut kas notika � kaut kas tāds, ko es nekad agrāk netiku redzējis, nekad! Viņa tēls kļuva miglains, bet tad, izgaisa tie�i manā acu priek�ā! Viņ� vienkār�i pazuda. Es to nekad neaizmirsī�u. Uz mirkli sastingu, nezinot, ko darīt. Tad, neizlēmīgi pietuvojos un pataustīju. Tur neviena nebija. Nodomāju, - �Tas tik ir kaut kas!� Biju pilnīgi apjucis. Sēdēju kā zibens ķerts! Nezināju, ko darīt, tāpēc, vienkār�i turpināju sēdēt. Tad, diezgan ātri, man pretim parādījās cits cilvēks, kāds pilnīgi cits! Viņ� pat nebija līdzīgs. Mans skolotājs alķīmiķis bija trīsdesmit piecus gadus vecs, bet �im puisim bija, iespējams, se�desmit vai septiņdesmit, un viņ� bija mazāka auguma � varbūt, piecas pēdas (aptuveni 1 metru un 60 centimetrus gar�).

Viņ� bija mazs, ārēji līdzinājās ēģiptietim. Viņam bija tum�āka āda un diezgan gari mati, kuri atsukāti atpakaļ. Viņa seja bija gludi skūta, izņemot bārdu, kas auga uz pakakles, gara, varbūt se�as pēdas, un sasieta piecās vietās mezglos. Viņ� bija ģērbies vienkār�ā dzeltenīgi brūnas krāsas kokvilnas apģērbā ar garām piedurknēm un biksēs, un viņ� sēdēja, sakrustojis kājas, ar seju pret mani. Kad mans �oks pārgāja, es vienkār�i ieskatījos �im cilvēkam acīs. Un tas, ko tur ieraudzīju, to agrāk biju redzējis mazuļa acīs. Kad jūs raugāties mazuļa acīs, jūsu uzzināsiet, cik tas ir viegli, tāpēc, ka tur nekas nenotiek, nav nosodījuma, nav nekā. Viņu acīs var vienkār�i iegrimt, un viņi iegrimst tavās. Lūk, tāda sajūta radās, ieskatoties �ajā cilvēkā. Bija tie�i tādas, mazuļa acis �ajā vecajā ķermenī. Tajās nekas nenotika. Uz brīdi izveidojās saikne ar �o cilvēku, un nebija nekādu �ķēr�ļu. Viņ� pieskārās manai sirdij tā, kā nekad agrāk neviens to nebija darījis.

Tad viņ� uzdeva man jautājumu. Viņ� sacīja, ka visumam trūkst trīs atomu un pajautāja, vai nezinu, kur tie atrodas. Man nebija ne jausmas, ko viņ� domājis, tāpēc atbildēju, - �Nu.. nē.� Tad viņ� uzdāvināja pārdzīvojumu, - es to neaprakstī�u; kas mani aizsūtīja atpakaļ laikā uz radī�anas sākumu un atkal atgrieza atpakaļ. Tā bija ļoti interesanta ārpusķermeņa pieredze. Kad es atgriezos, sapratu, ko viņ� bija domājis par trim trūksto�ajiem atomiem � vismaz, uzskatīju, ka esmu sapratis. Un es sacīju, - �Nu, es domāju, ka tu domāji �o�, un piedāvājos viņam pastāstīt to, par ko domāju. Kad pabeidzu, viņ� vienkār�i pasmaidīja, paklanījās un izgaisa. Mazliet vēlāk, no jauna uzradās mans skolotājs � alķīmiķis. Mans skolotājs nezināja, ka kaut kas ir noticis. Viss, kas notika, �ķiet, bija tikai mana pieredze.

Es izgāju no tā, pilnīgi pārņemts. Tolaik, Eņģeļi mani nosūtīja strādāt ar vēl �etriem skolotājiem, tā kā, es gāju no viena pie otra, bet no tā � atkal pie cita, un mana dzīve, patiesībā bija piesātināta. Tomēr, es nespēju domāt ne par ko citu, izņemot �o mazo cilvēku. Es nekad viņam nejautāju, kas viņ� bija un viņ� neatgriezās. Laiks gāja, un beidzot �ie pārdzīvojumi sāka izbalēt. Ta�u manī vienmēr ir saglabājies jautājums: kas gan tas bija? Kāpēc viņ� mani nosūtīja meklēt trīs atomus un kam tas viss bija paredzēts? Man gribējās viņu redzēt atkal, tāpēc, ka viņ� bija tīrākais no cilvēkiem, kuru jebkad biju sastapis � visas savas dzīves laikā. Pēc deviņpadsmit gadiem, es uzzināju, kas viņ� bija. Tas bija Tots. 1984.gada 1.novembrī, viņ� atkal parādījās manā dzīvē.. un tik daudz iemācīja. Ta�u atkal, tas ir cits stāsts vēlākam.

�ī cilvēka, Ēģiptes Tota, dzīvi var izsekot gandrīz līdz Atlantīdas sākumam. Pirms 52�000 gadiem, viņ� atrada veidu, kā palikt pie apziņas vienā ķermenī visu laiku, nenomirstot, un kop� tiem laikiem, viņ� palicis savā sākotnējā ķermenī � līdz 1991.gadam, kad viņ� pārgāja uz jaunu eksistences veidu, tālu ārpus mūsu izpratnes robe�ām. Viņ� bija liecinieks lielākajai daļai Atlantīdas vēstures, viņ� pat bija tās karalis 16 tūksto�us gadu. �ajos laikos viņu dēvēja par �iketetu Arlihu Vomalitesu. Viņa vārds, patie�ām bija Arlihs Vomalitess, bet �iketets � tas bija tituls, kas nozīmē �gudrību meklējo�ais� tāpēc, ka viņ� patiesi vēlējās būt tas, kur� ir gudrība. Pēc tam, kad Atlantīda nogrima (par to mēs runāsim ļoti drīz, un pla�i), Arliham Vomalitesam un citām attīstītām būtnēm vajadzēja nogaidīt aptuveni 6000 gadu, pirms viņi spēja uzsākt civilizācijas atjauno�anu. Kad sāka parādīties ēģiptie�u civilizācija, viņ� uzradās atkal un nosauca sevi par Totu, saglabājot �o vārdu visas Ēģiptes pastāvē�anas laikā. Kad Ēģipte gāja bojā, tad tie�i Tots izveidoja nākamo kultūru, kas bija Grieķija. Mūsu vēstures grāmatas vēsta, ka Pitagors � ir Grieķijas tēvs, un tie�i ar Pitagorie�u skolas palīdzību radās Grieķija, bet no Grieķijas attīstījās mūsu pa�reizējā civilizācija. Pitagors savos rakstos saka, ka Tots paņēma viņu aiz rokas, aizveda zem Lielās Piramīdas un apmācīja visu Realitātes ģeometriju un dabu. Kad Grieķija piedzima caur Pitagoru, Tots ienāca �ajā kultūrā tajā pa�ā ķermenī, kur� viņam bija Atlantīdas laikos un nosauca sevi par Hermeju. Rakstos ir teikts, ka Arlihs Vomalitess, Tots un Hermejs ir viena un tā pati persona. Vai tā ir patiesība? Palasiet Smaragdzaļos Galdiņus, kurus pirms 2000 gadu sarakstīja Hermejs.

Kop� tiem laikiem, viņam biju�i daudzi citi vārdi, ta�u es vēl arvien viņu saucu par Totu. Viņ� atgriezās manā dzīvē 1984.gadā, un strādāja ar mani, gandrīz katru dienu, līdz pat 1991.gadam. Viņ� ienāca un pavadīja ar mani, iespējams, no �etrām līdz astoņām stundām dienā, ļoti daudz ko iemācīja. Lūk, no kurienes visa �ī informācija, kurā dalī�os ar jums, kaut arī, tā var attiekties uz citu informāciju, un tikt apstiprināta no citu skolotāju puses.

No viņa nāca pasaules vēsture. Redzat, viņa atra�anās laikā Ēģiptē, viņu sauca par Rakstvedi; viņ� pierakstīja visu notieko�o. �im mērķim, viņ� bija brīni�ķīga persona, vai ne? Viņ� dzīvoja visu �o laiku, tas ir, kā rakstvedis, viņ� vienkār�i sēdēja un vēroja dzīves plūdumu. Viņ� bija labs bezkaislīgs liecinieks, jo tajā slēpās viņa izpratne par gudrību. Viņ� reti runāja vai rīkojās, izņemot gadījumus, kad zināja, ka tas atbilst dievi�ķajam nodomam. Ar laiku, Tots atrada veidu, kā pamest Zemi. Viņ� devās uz citu planētu, kur bija dzīvība un vienkār�i sēdēja tur un vēroja. Viņ� nekad neiejaucās, neizrunāja nevienu vārdu. Viņ� saglabāja absolūtu klusē�anu un vienkār�i vēroja � vienkār�i skatījās, kā viņi nodzīvo savas dzīves, lai uzkrātu gudrību, saprastu � iespējams, pa simts gadiem uz katras planētas. Tad viņ� devās vēl kaut kur un vēroja.

Kopumā, Tots pabija projām no mūsu planētas aptuveni 2000 gadus, izpētot citas dzīvības formas. Ta�u viņ� uzskata sevi par zemieti. Protams, mēs visi esam ieradu�ies no vienas vai citas vietas �īs dzīves spēles gaitā, tāpēc, ka Zeme nav tik sena. Tai ir tikai pieci biljoni gadu, bet Gars ir mū�īgs, vienmēr bijis un vienmēr būs. Jūs vienmēr esat biju�i un būsiet. Gars nevar nomirt un jebkura cita izpratne � ir vienkār�i ilūzija. Ta�u Tots uzskata sevi par nāku�u no �ejienes, tāpēc, ka �eit viņ� spēra savu pirmo soli, kas aizveda viņu pie nemirstības.

Zīmējumā atainota Tota sieva, �iza. Viņa � ir neparasta personība, savā ziņā, viņa ir tikpat neparasta, kā Tots, varbūt vēl vairāk. Viņa bija pirmā būtne, kas apzināti atveda mani uz Zemes, kas notika aptuveni 1500.gadā pirms Kristus. Es �eit nebiju fiziski, ta�u mēs īstenojām apzinātu saikni caur telpu. Viņa nonāca kontaktā ar mani problēmu dēļ, kas ēģiptie�iem radās ar savu valsti, un kas, no viņas viedokļa raugoties, varēja ieteikmēt visu pasauli un cilvēces evolūciju. Mēs strādājām kopā ļoti cie�i. Es, līdz pat �im laikam esmu saglabājis pret viņu dziļu mīlestību un patiesi tuvu attieksmi, kaut arī viņas �eit vairs nav. Tie�i tāpat, kā Tots. 1991.gadā, viņi kopā atstāja visu �o visumu oktāvu un pārgāja pilnīgi citā Esības dzīvē. Viņu rīcība ir svarīga mums, kā pa�i redzēsiet.

1984.gadā, Tots atgriezās manā dzīvē, deviņpadsmit gadus pēc manas pirmās saskarsmes pieredzes ar viņu, manas meditācijas laikā ar skolotāju � alķīmiķi. Pirmais, ko viņ� izdarīja, viņ� aizveda mani caur iesvētībām uz Ēģipti. Pēc viņa norādēm, es ceļoju caur visu Ēģipti, veicu ceremonijas un pieņēmu iesvētības noteiktos tempļos. Mani uzaicināja ieiet noteiktā telpā zem Lielās Piramīdas, atkārtot garas frāzes Atlantu valodā un nonākt apziņas stāvoklī, kur mans ķermenis sastāvēja, tikai no gaismas. Es pastāstī�u �o stāstu, kad tam pienāks laiks, apsolu.

Trīs, �etrus mēne�us vēlāk, pēc manas atgrie�anās no Ēģiptes, ieradās Tots un teica, - �Es gribu redzētu ģeometriskos attēlus, kurus tev iedeva Eņģeļi�. Eņģeļi man sniedza informāciju par to, kāda ir Realitātes attiecība ar Garu, ģeometrisku attēlu veidā, un vēl Eņģeļi man iemācīja meditāciju, kuru es grasos atklāt arī jums. Meditācija bija viena no pirmajām lietām, kuru Tots vēlējās no manis saņemt. Tā bija apmaiņa: es saņēmu visas viņa atmiņas, bet viņ� saņēma �o meditāciju. Viņ� vēlējās meditāciju, jo tā bija daudz vienkār�āka, nekā metode, kuru izmantoja. Viņa veids, kā saglabāt sevi dzīvu 52000 gadu laikā bija ļoti smalks � viņ� karājās mata galā. Tas no viņa prasīja divu stundu meditāciju, katru dienu � citādi, viņ� mirtu. Viņam bija jāatrodas ļoti specifiskā meditācijā, vienu stundu ar galvu uz ziemeļiem un kājām uz dienvidiem; tad viņam bija jāpavada otra stunda pretējā stāvoklī, izpildot citu meditāciju. Tad, lai reģenirētu ķermeni, vienu reizi, katros piecdesmit gados, viņam bija jādodas uz vietu, ko dēvē par Amentas Zālēm, un desmit gadus vai aptuveni tik daudz laika jāpavada Dzīvības Zieda priek�ā. (Tā � ir tīra apziņas liesma, kas atrodas dziļi Zemes iek�ienē, un no kuras pilnībā atkarīga cilvēces apziņas līmeņa eksistence. Par to � vēlāk).

Tots ļoti interesējās par �o jauno meditāciju, tāpēc, ka tas, kas paņēma veselas divas stundas, ar Mer-Ka-Ba meditāciju aizņēma, tikai se�as elpas. Tas ir ātri, efektīvi un daudz precīzāk; un potenciāls ir ievērojami lielāks, jo tas noved pie patstāvīgas apzinā�anās. Tā, Tots sāka dalīties ar mani ievērojamā daļā savu zinā�anu. Kad viņ� uzradās manā istabā, mēs nerunājām ar vārdiem, tā, kā mēs to darām �obrīd. Mēs sarunājāmies ar telepātijas un hologrāfisku attēlu starpniecību. Viņa domas bija hologrāfiskas; domāju, to var saukt tā. Ta�u tur notika arī kas vairāk. Ja viņ� vēlējās kaut ko aprakstīt, es sagar�oju, sasmar�oju, sadzirdēju un redzēju viņa domas.

Viņ� sacīja, ka viņ� vēlas redzēt, ko man Eņģeļi nodevu�i ģeometrijas veidā, tāpēc, es viņam to nodevu telepātiski, mazā gaismas lodē, no tre�ās acs � tre�ajai acij. Viņ� palūkojās uz to visu un pēc piecām sekundēm sacīja, ka man ir trūkumi daudzos savstarpēji saistītas informācijas līmeņos. Tā, daudzas stundas, ik dienu, sēdēju un veidoju zīmējumu, un tiku skaidrībā, kas tad tas ir � tas, ko mēs citādi dēvējam par sakrālo ģeometriju.

Tolaik, man trūka vārdu, lai aprakstītu tāda veida redzējumus. Es nezināju, kas tas bija, un iesākumā man nebija ne jausmas, ko tas patiesībā nozīmē. Un nepazinu nevienu, kur� to zinātu, izņemot pagātnes cilvēkus. Domāju, ka tolaik, biju vienīgais tāds visā pasaulē. Ta�u, jo vairāk ar to nodarbojos, jo vairāk sapratu, ka tā bijis vienmēr, un ka tā ir visur, un visā Zemes vēsturē, un visur visumā. Tādā veidā, viņ� mani mācīja ļoti ilgi. Visbeidzot, mēs nonācām pie viena vienīga attēla, kas, kā viņ� teica, satur sevī visu � visas zinā�anas, kā vīri�ķās, tā arī sievi�ķās, bez dalījuma.

Zinu, ka tas atrodams pa�ā �ī darba sākumā, ta�u �is ir vienīgais attēls, kas, kā apgalvo Tots satur savās proporcijās ikvienu dzīves aspektu, kas pastāv. Tas satur visas matemātiskās formulas, katru fizikas likumu, katru harmoniju mūzikā, katru bioloģisko dzīvības formu, ieskaitot jūsu ķermeni. Tas satur katru atomu, katru dimensiju, absolūti visu, kas pastāv iek� visuma viļņveida formām. (Es snieg�u skaidrojumu par visuma viļņveida formām). Pēc viņa apmācības, sapratu augstāk minēto skaidrojumu; ta�u, tā vienkār�i to pavēstīt �obrīd � tas skan neticami. Ja tāda ir Dieva griba, es spē�u jums sniegt pierādījumus. Acīmredzot es nevaru pierādīt, ka �is attēls satur sevī visus radītā aspektus, tāpēc, ka to ir pārāk daudz, lai ievietotu vienā grāmatā. Ta�u es varu piedāvāt pietieko�i daudz liecību, lai jūs pārliecinātos, ka jūs varat pa�i to visu pārnest uz visu, ko vēlaties.

Tad Tots man sacīja, ka es atradī�u �o Dzīvības Zieda attēlu Ēģiptē. Tikai divreiz, visos �ajos darba gados ar viņu, es ap�aubīju viņa vārdus, un �ī bija viena no tā reizēm. Mans prāts teica, - �Nevar būt�, tāpēc, ka tolaik, es biju izlasījis, gandrīz katru grāmatu par Ēģipti un nekad nekur ko tādu nebiju redzējis. Un pārskatīju prātā visu, ko vien spēju atcerēties. Nē, nodomāju, tāda simbola Ēģiptē nav. Ta�u viņ� teica, ka es to atradī�u, un aizgāja. Es pat nezināju, kur sākt meklējumus.

Pēc divām nedēļām es satikos ar savu draugu, Katrīnu Rafaēlu, kas sarakstījusi, ja nekļūdos, trīs grāmatas par kristāliem. Viņa tik tikko bija atgriezusies no Ēģiptes, un atradās veikalā Taosā, Ņūmeksikā, kad tur iegāju. Viņa stāvēja pie letes ar foto precēm, un saņēma fotogrāfijas, ko bija uzņēmusi pēdējā brauciena laikā uz Ēģipti. Viņas priek�ā, uz letes atradās kaudze ar attēliem, kas bija, vismaz desmit collas augsta; viņa tur sēdēja un atlasīja fotogrāfijas, sadalot tās kaudzītēm, trīsdesmit se�as katrā. Mēs sarunājāmies, un kādā brīdī, viņa sacīja, - �Starp citu, mans Sargeņģelis teica, līdz ko tevi satik�u, man tev ir jāatdod fotogrāfija�. Es teicu, - �Okay, un kas tas ir?� Viņa atbildēja, - �Nezinu.� Viņa novērsās no kaudzes un sev aiz muguras parakās pa to ar roku, izvelkot uz labu laimi vienu attēlu, un teica, - �Lūk, kas man bija tev jāatdod�.

Katrīnai nebija ne mazākās nojausmas ar manu darbu � kaut arī, mēs uzturējām draudzīgas attiecībās jau pāris gadus � tajās dienās, par darbu nebiju stāstījis daudziem, un noteikti, ne viņai. Lūk, attēls, kuru viņa izvilka � Dzīvības Zieds uz sienas Ēģiptē.

Siena, visticamāk ir viena no senākajām sienām Ēģiptē, templī, kuram ir gandrīz 6000 gadu, vienā no senākajiem tempļiem pasaulē. Kad ieraudzīju Dzīvības Ziedu fotogrāfijā, nespēju izdvest ne skaņas, izņemot, - �Wooooow!� Katrīna iejautājās, - �Kas tas ir, pasaki?� Viss, ko spēju pateikt, bija, - �Tu nesapratīsi, bet wooooow!�

�is templis atrodas Abidosā.

To uzcēla Sets Pirmais, un tas ir veltīts Ozīrisam. Aiz tā atroads cits, ļoti sens templis, ko sauc par Ozīrisa Templi, kur Katrīna Rafaēla atrada sienas grebumu, kas attēlo Dzīvības Ziedu. Ir vēl arī tre�ais templis, kas veltīts Ozīrisam un kuru arī dēvē par Ozīrisa Templi. Zīmējumā parādīts, kā tas izskatās plānā.

Acīmredzot, kad Seta Pirmā tempļa sagatavo�anai un būvniecībai sāka atrakt kalnu, noteikti zinot par Ozīrisa tre�ā tempļa eksistenci, tad, starp diviem tika atrasts vēl senāks, otrais Ozīrisa templis. Izvairoties no tik sena tempļa sagrau�anas, Sets Pirmais mainīja jaunā tempļa plānojumu tā, lai tas iegūtu latīņu burta �L� formu. Tas ir vienīgais templis Ēģiptē, kas veidots �L� burta veidā, kas apliecina minējuma ticamību.

Da�i saka, ka Sets Pirmais uzbūvējis arī seno templi. Ta�u, senā tempļa celtniecība izpildīta pilnīgi citā manierē, un akmens bloki ir ievērojami lielāki. Vairums ēģiptie�u arheologu piekrīt tam, ka �is templis ir ievērojami vecāks. Turklāt, tas ir zemāks, nekā Seta templis, - tas liecina par tā lielo vecumu. Kad Sets Pirmais sāka jaunā tempļa būvniecību, otrajam bija pakalna forma. Tre�ais templis aizmugurē ir gar� un taisnstūrains, arī veltīts Ozīrisam, un ir viens no senākajiem Ēģiptes tempļiem. Sets Pirmais uzcēla savu templi �ajā vietā tāpēc, ka cits (tre�ais) templis bija ļoti vecs un viņ� vēlējās veltīt Ozīrisam jaunu templi. Mēs palūkosimies uz Seta Pirmā templi, tad uz tre�o, un pēc tam uz otro un pa�u senāko.

Pavisam nesen, zinātnieki atklāja, ko ļoti interesantu attiecībā uz sienu grebumiem Ēģiptes tempļos. Tūristi parasti ievēroju uz sienām diezgan liela vandālisma pēdas, jo vairums hieroglifu, īpa�i nemirstīgo atainojumi, burtiski tiku�i sasisti un sabojāti. Viņi nespēja nepievērst uzmanību tam, ka visi bojājumi biju�i lokāli uz noteiktas horizontālas līnijas, atrodoties aptuveni, sākot no acu līmeņa uz aug�u, līdz divpadsmit � piecpadsmit pēdām. Pēc skata, zem līnijas bojājumu nav. Es arī tam nepievērsu uzmanību, kad tur biju; kaut kā, neievēroju. To, vairāku gadsimtu laikā, nebija ievēroju�i arī daudzie arheologi � ēģiptologi, līdz, beidzot, kāds ieteicās, - �Klau, palūkojiet, bojājumi � vienmēr �ajā noteikajā rajonā�. To apzinoties, viņi sāka saprast, ka pastāv at�ķirība starp rajoniem, kas atrodas augstāk un zemāk par bojājumiem.

Visbeidzot, viņi sāka nojausta, ka uz sienām atainotas laika joslas. Josla, kas atrodas no acu līmeņa un zemāk, līdz grīdas līmenim, atspoguļo pagātni, josla, no acu līmeņa un uz aug�u, līdz piecpadsmit pēdām, vai aptuveni tik, atspoguļo tagadni (attiecība uz tempļa būvniecības laiku) un tā, kas atradas virs (�ie tempļi, reizēm sasniedz �etrdesmit un vairāk pēdu) vēsta par to, kas izpaudīsies nākotnē. Tad arheologi saprata, ka vienīgie cilvēki, kas, patie�ām spētu izprast �is atbilstības, patiesībā hieroglifu kasītāji, bija tempļa svētkalpotāji. Kalpotāji bija vienīgie ļaudis, kas varēja zināt, ka viņi kasīja nost, tikai tagadni. Parasts vandālis nebūtu tik precīzs izvēloties vienu vienīgu joslu, kas atspoguļo tagadni. Turklāt, bojātāji to nedarīja ar kalēja āmuru; patiesībā, viņi ļoti akurāti kasīja nost kaut ko noteiktu. Lai to saprastu, pagāja puse gadsimta.

Tā ir Seta Pirmā tempļa fasāde Abidosā.

Tā ir mazākā daļa no milzīga, milzīga tempļa.

�obrīd man zināmi, vismaz divi pierādījumi, ka ēģiptie�i varēja paredzēt nākotni. Man ir viena no fotogrāfijām: augstu aug�ā, vienā no �īs daļas balkoniem pirmajā templī Abidosā ir kas tāds, kam � ja agrāk nekad to neesat redzēju�i � ir grūti noticēt, ta�u tas tur ir. Es grasos sagādāt ilustrāciju citam pierādījumam, savā nākamajā Ēģiptes apmeklējumā, tāpēc, ka zinu, kur tas atrodas.

Domāju, ka �ie divi attēli, bez �aubām, ir pierādījumi tam, ka viņi spēja paredzēt nākotni. Kā viņi to darīja, nezinu; atbildi uz �o jautājumu jums jāatrod pa�iem. Neapstrīdams ir tas, ka viņiem piemita �ī spēja. Pa�ās beigās, es jums parādī�u zīmējumu, kur� to pierāda.

Lūk, tre�ais templis no trim � gar�, atvērts templis.

�o templi senie valdnieki un faraoni uzskatīja par pa�u svētāko vietu visā Ēģiptē, jo viņi ticēja, ka tie�i te Ozīriss izgāja caur aug�āmcel�anu un kļuva nemirstīgs. Valdnieks Zosers uzbūvēja lielisku pazemes kompleksu Sakārā, kas ietver slaveno Pakāpienveida Piramīdu � kā uzskata, savai apglabā�anai. Ta�u viņ� �eit neļāva sevi apglabāt. Tā vietā, viņ� lika apglabāt savu ķermeni, �ajā mazajā, pieticīgajā aizmugurējā templī.

�ajā tre�ajā templī nevienu neielai�. Ta�u es nespēju noturēties, lai neielūkotos. Apkārt neviena nebija, un es pārlīdu caur sienu iek�ējā pagalmā. Man izdevās tur pavadīt piecas minūtes, pirms ēģiptie�i sāka uz mani kliegt, lai es rāpjos ārā. Domāju, ka viņi mani arestēs, ta�u viņi to nedarīja. Hieroglifi tur ir neprasti � nemaz nelīdzinās tiem, kurus var redzēt visās pārējās vietās. Zīmējuma vienkār�ība un pilnība ir vienkār�i apbrīnojama.

Lūk, otrais templis no trim, kas ir daudz zemāks par abiem pārējiem. Tas atradās zemē, līdz to atraka. �o fotogrāfiju es uzņēmu no tre�ā tempļa, stāvot ar seju pret Seta Pirmā templi, kura aizmugurējā siena redzama fotogrāfijas aizmugurējā plānā. Otrais templis ir vieta, kur Katrīna nofotografēja Dzīvības Zieda attēlu. Otrajā templī atļauj apmeklēt, tikai vienu vienīgu vietu, kas kā reiz, izrādījās �ī brīni�ķīgā vieta. Patlaban, lielākā daļa otrā tempļa ir applūdusi, jo ūdens līmenis Nīlā ir pacēlies, ta�u, kad tas tika atklāts pirmoreiz, tas bija atvērts un sauss.

Zīmējumā attēloti divi tempļa centra iek�skati, pirms tas piepildījās ar ūdeni. Skaidri redzamas trīs zonas: (1) kāpnes, kas ved uz leju, uz tempļa vidu, kur atrodas akmens, kas līdzinās altārim; (2) pats akmens altāris; un (3) kāpnes, kas atkal ved uz leju, otrā altāra pusē, kas �eit nav redzamas. Jūs redzēsiet, ka �ie trīs līmeņi pārstāv trīs Ozīrisa reliģijas fāzes. Te var redzēt, �īs divas kāpnes uz Ozīrisa �otrā� tempļa plāna.

Lūsija de Ļjubi�a parāda, kā izskatās sākotnējais tempļa plāns. �ie divi piecstūri, kuriem ir kopēja mala, atspoguļo sakrālo ģeometriju, kas apslēpta �ajā plānā. Tagad, lai jums kļūtu skaidra �ī ģeometrija, man jāsniedz jums pamatojums.

Figūra, kas parādīta zīmējumā � ir ikosaedrs. Ikosaedra virspuse sastāv no vienādiem trijstūriem, kas apkopoti piecstūrainās figūrās (attēlotas 2-8B zīm.) un sakrālajā ģeometrijā tiek sauktas par iksoaedra diskiem. Visi trijstūri � ir vienādi. Ja paņem tādus iksoaedra diskus un pieliek pa vienam pie katras dodekaedra virspuses (tie ir divpadsmit piecstūri, kas salikti kopā, kā zīmējumā C.), tad rezultātā sanāks zvaig�ņu dodekaedrs � D.zīm. � kam ir tādas pat proporcijas, kā Kristus Apziņas Re�ģim apkārt Zemei. Bez �ī re�ģa nerastos apziņa uz planētas. Jūs to izpratīsiet labāk, ja izlasīsiet grāmatu.

Divi no �iem iksoaedra diskiem, kas savienoti, līdzinās moluska �aulai � E.zīm. �ie diski ir atslēgas demonstrējot ģeometriju, ko izmanto Kristus Apziņas Re�ģī. Tie�i tā, kā jūtu, ir attēlots ģeometrijā un senā tempļa plānā. Atbilsto�i �ķiet viņu izmantotie piecstūri, kuriem ir kopēja mala tempļa plānā, kas veltīts Ozīrisam un aug�āmcel�anai. Aug�āmcel�anās un pacel�anās ved uz Kristus apziņu.

�is attēls uzņemts lejā, otrajā templī. Ar bultiņu norādīta vieta, kur Katrīna, pati to nezinot, veica Dzīvības Zieda foto uzņēmumu. Lūk, tie�i tāds pat uzņēmums, ko es izdarīju ar savu kameru.

Mans attēls izdevās labāks, un ēnā, uz tā pa�a akmens, tie�i līdzās jūs varat ievērot otrā Dzīvības Zieda attēlu. Pa labi no abiem Dzīvības Zieda atainojumiem, uz tā pa�a akmens ir citi, saistīti ar tiem, attēli. Akmeņi, kas tika izmantoti tempļa celtniecībā, ieskaitot to, kas redzams �eit ir milzīgi. Es teiktu, ka viņi sver, vismaz 70-100 tonnas. Tas liek aizdomāties par to, kā matainie barbari �os tonnīgos akmeņus pārvietoja.

Uz sienām � ir ļoti savstarpēji saistītu attēlu. Attēls pa kreisi tiek dēvēts par Dzīvības Sēklu, un tas tie�i iziet no Dzīvības Zieda attēla, kā parādīts zīmējumā.

Pie �īs sienas bija ūdens, tāpēc, es nevarēju piekļūt tuvāk. Ta�u man bija interesanti, kas attēlots uz akmens otras puses, tāpēc paliecos, cik iespējams, uzliku fotoaparātu uz automātiskā re�īma un veicu uzņēmumu, cerībā ieraudzīt, kas no tā sanāks. Lūk, kas sanāca. �ajā uzņēmumā � tikko iz�ķirami � atainoti komponenti, kas ir aspekti no tā, ko mēs grasāmies izpētīt �ajā grāmatā.

Lūkojoties uz �o zīmējumu, rodas pārsteidzo�a sajūta, jo tie man nebija tik pazīstami, un es zināju, ko tie nozīmē. Te tie bija, izkārtoti savā kārtībā uz tūksto�iem senas ēģiptie�u sienas. Zīmējumi bija seni, un tomēr, es skaidri zināju, ko tie vēsta.

Nākamais uzņēmums atklāj sienu otrajā templī un uzņemts no liela attāluma, izmantojot 80 milimetru lēcu. Uz �īs sienas ir zīmējums, tikko iz�ķirams fotogrāfijā, kaut gan, kad tur atradāmies, tas bija skaidri saskatāms. Tas izskatās tā, kā uz fotogrāfijas.

Tas ir kristietības simbols, ta�u �ī ideja nāk no ēģiptie�u grupas, ko sauc par Koptiem un kuri dzīvoja Ēģiptes impērijas norieta laikos. Vēlāk, viņi, kopā ar divām citām ēģiptie�u grupām � esēņiem un druīdiem � kļuva par pa�iem pirmajiem kristie�iem. Iespējams, ka jūs pat nebijāt iedomāju�ies, ka �īm abām grupām ir ēģiptie�u saknes, ta�u mēs domājam, kas tie�i tā arī ir.

Tas ir Koptu simbols, un kad to ieraudzīju, sapratu, ka, visticamāk, tie�i koptiem, nevis pa�iem būvniekiem, kuri izpildīja zīmējumu ir saistība ar Dzīvības Ziedu. Kopti ieradās ievērojami vēlāk, ta�u viņi zināja, ka �ī bija aug�āmcel�anas vieta un izmantoja to tādam pat mērķim. Tādā gadījumā, zīmējumam nevajadzētu būt senākam par 500 gadiem, līdz Kristus dzim�anai, tas ir Koptu laiku sākums.

Īsts Koptu simbols � krusts apļa iek�pusē, reizēm sastopams arī trijstūra iek�pusē.

Lūk, vēl viens, uz kura redzms krusts un aplis, kaut gan tas ir spēcīgi nodzisis.

Aug�pusē, jūs redzat se�as Dzīvības Zieda centra cilpas. Ja ēģiptie�u zīmējumus virs figūru galvām jūs redzat sfēras, tad tas nozīmē, ka galvenais atrodas sfēras iek�pusē. Tas ir tas, par ko viņi domā; vai, kāds ir notieko�ā mērķis.

Cits veids, kā izmantot �o simbolu, reizēm, tas atspoguļots �etru arku, kas pārklājas veidā, un kas ierāmētas aplī.

�is uzņēmums ir ļoti interesants. Jūs redzat zivi, kas elpo gaisu. Attēls tapis pirms Kristus. Tas ir Koptu attēls. Zivij ir trīspadsmit zīmes vai zvīņas, ja vēlaties, un tā elpo gaisu. Agrāk mēs jau sastapāmies ar zivi, kura elpo gaisu pie Dogoniem un Peru. Tagad, tā ir Ēģiptē � tā ir arī citās pasaules vietās.

Ja atskatīsieties un uzmanīgi izpētīsiet da�us senos rakstus, tad atklāsiet, ka aptuveni 200 gadus pēc Kristus nāves, kristie�u reliģijā notika lielas izmaiņas. Patiesībā, 200 gadus Kristus nebija ļoti pla�i pazīstams, un tad Grieķu Ortodoksālā Baznīca, to laiku ietekmīgākā baznīca, kristie�u reliģijā ieviesa daudzas izmaiņas. Tā atvairīja ticības, pievienoja citas un daudz ko mainīja, lai viss atbilstu tās vajadzībām. Viena no pārmaiņām skāra svarīgu simbolu. Iepriek�ējos laikos, līdz pat Kristum, kā mēs uzskatām, visur, kur esam to redzēju�i, Kristus nebija zināms kā zivs, bet � gan delfīns. No delfīna viņ� tika pārvērsts zivī �atkārtotajos� laikos, un to izdarīja grieķu ortodoksāļi. �obrīd, pie Kristus vēr�as kā pie zivs, un pat �odien, mūsdienu kristie�i par kristietības simbolu izmanto zivs attēlu. Turklāt, Grieķu Ortodoksālā Baznīca izņēma no Bībeles visas norādes par reinkarnāciju, kas sākotnēji tika uztverta kā daļa no kristie�u reliģijas.

Dzīvības Zieda attēls atrasts ne tikai Ēģiptē, ta�u visur pasaulē. �ī attēla fotogrāfijas, es jums parādī�u otrajā daļā. Tas atklāts Īrijā, Turcijā, Anglijā, Izraēlā, Ēģiptē, Ķīnā, Tibetā, Grieķijā un Japnā � tas atrodams visur.

Gandrīz, visur pasaulē tam ir vienāds nosaukums, Dzīvības Zieds, kaut gan citas vietās kosmosā, tam ir arī citi nosaukumi. Divi galvenie nosaukumi varētu tikt tulkoti kā Klusuma Valoda un Gaismas Valoda. Tas ir visu valodu avots. Tā ir sākotnējā kosmosa valoda, tīras formas un proporciju valoda.

To sauc par ziedu ne tāpēc, ka tas ārēji līdzinās ziedam, bet tāpēc, ka tas ietver auglīga koka dzīves ciklu. Auglīgs koks rada mazu ziedu, kas iziet caur metamorfozi un pārvēr�as auglī � ķirsī vai ābolā, vai kādā citā. Auglis satur sēklas, kas krīt lejā, uz zemes; tad no tā izaug jauns koks. Tāds ir cikls: koks � zieds � auglis � sēkla � un atkal, koks, tādi ir pieci pakāpieni. Tas ir brīnums. Ta�u, kā redzat, tas paiet mums secen. Tas ir tik ierasti, ka mēs vienkār�i to pieņemam, un bie�i par to neaizdomājamies. Pieci vienkār�i, noslēpumaini pārvērtību cikli dzīvē, patie�ām ir paralēli dzīves ģeometrijai, un mēs pārliecināsimies par to atkal un atkal, mūsu sarunas gaitā.

Kā es jau atklāju agrāk, Dzīvības Zieda viducī atrodas septiņi savstarpēji saistīti apļi. Ja apļus apvelk ar riņķa līniju, mēs iegūstam Dzīvības Sēklas attēlu.

Cita struktūra, kas apslēpta Dzīvības Ziedā, ar kuru jūs, visticamāk, esat vairāk pazīstami tiek saukta par Dzīvības Koku.

Daudzi cilvēki uzskatīja, ka Dzīvības Koks nācis no jūdiem vai senajiem ebrejiem, ta�u tas tā nav. Kabala nebija Dzīvības Koka avots, un tam ir pierādījums. Dzīvības Koks nepieder nevienai kultūrai � pat ēģiptie�iem, kuri izgrieza Dzīvības Koku uz divām no trim kolonnu grupām Ēģiptē, kā Karnakā, tā Luksorā, aptuveni pirms 5 tūksto�iem gadu. Tas � ir ārpus visām rasēm un reliģijām. Tā � ir struktūra, kas ir dabas apslēptā daļa. Ja jūs dosieties uz tālām planētām, kur mīt apziņa, esmu pārliecināts, jūs atradīsiet tur tādu pat attēlu.

Un tā, ja ir koks, tad zieds, tad sēklas, un ja �īs ģeometriskās figūras, patiesībā atbilst pieciem auglīga koka cikliem, kurus mēs redzam uz Zemes, tad �ī koka sākotnei, patie�ām jāsatur sēklas. Ja mēs paņemam Dzīvības Sēklu un Dzīvības Koka attēlu un uzliekam vienu uz otra, tad ieraugām �o savstarpējo saikni.

Redzat, cik precīzi tās sakrīt? Tās pārvēr�as atslēgās, kur viena precīzi sakrīt ar otru. Turklāt, ja jūs palūkosieties uz Dzīvības Koku, kas atrasti uz kolonnām Ēģiptē, tad ieraudzīsiet virs tā un zem tā, vēl pa vienam aplim.

Tas nozīmē, ka sākotnējo komponentu bija divpadsmit, bet divpadsmit komponentu versija precīzi pārklāj visu Dzīvības Zieda attēlu (Kokam ir arī trīspadsmitais aplis, kur� ir te klāteso�s, te nav.)

Es pieeju sakrālajai ģeometrijai tā, it kā jūs, nekad agrāk dzīvē par �īm lietām nebūtu dzirdēju�i. Mēs sāksim no pa�iem pamatiem, un turpināsim, pamazām uz tiem būvēt, līdz sasniegsim vietu, kur tas iegūst jēgu. Vispirms, jūs varat ievērot sinhornitāti, ar kuru sakrālās ģeometrijas formas saskaņoti kustas un pārsteidzo�i precīzi pārklājas viena otrai. Tāds uztveres un izpratnes veids par sakrālo ģeometriju ir labajai smadzeņu puslodei. Atkarībā no tā, kā mēs pētīsim arvien sareģītākus modeļus, jūs turpināsiet saskatīt tādas pat pārsteidzo�as, visu caurvijo�as sakritības.

Iespējamība, ka tādas ģeometriski savstarpējas attiecības radu�ās nejau�i ir aptuveni triljons pret vienu, un tomēr, �īs �ilbino�ās mijiedarbības visu laiku jums atklāsies.

Sakrālajā ģeometrijā eksistē struktūra, kas izskatās kā zīmējumā. Tā veidojas, kad divu divu apļu, ar da�ādiem radiusiem, centri izvietoti viens virs otra riņķa līnijām. Divu apļu pārklājuma zonas veido struktūru, ko sauc par Vesica Piscis . Konfigurācija, kā redzēsiet � ir viena no svarīgākajām starp visām savstarpējām saistībām sakrālajā ģeometrijā.

Vesica Piscis satur divas dimensijas � viena iet caur tā centru, nosakot mazāko platumu, cita caur centru savieno vienu pārklājuma punktu ar otru � tās ir atslēgas uz lielām zinā�anām. Ko daudzi nezina, - katra līnija uz Dzīvības Koka, vai tam būtu 10 vai 12 apļu, var tik izmērīta vai nu ar Dzīvības Zieda vesica piscis garumu, vai platumu. Tās visas ievēro Zelta Griezuma proporcijas. Ja rūpīgi ielūkosieties uzlikto Dzīvības Koku, tad ieraudzīsiet, ka katra tā līnija precīzi atbilst vesica piscis garumam vai platumam. Tā ir pirmā savstarpējā saistība, kas izpaudās, kad mēs izgājām no Lielā Tuk�uma. (Lielais Tuk�ums � ir cita atslēga , par kuru drīz parunāsim.)

�ie riteņi � ir vieni no senākajiem zināmākajiem simboliem. Līdz pat �im laikam, tie bija atklāti, vienīgi noteiktu, ļoti senu ēģiptie�u apbedījumu griestos. Tos vienmēr atrod vai nu pa �etriem vai astoņiem kopā, un nevienam nav zināms, ko tie nozīmē. Pasaulē slavenākie ēģiptie�u arheologi nezina, ko tie varētu nozīmēt. Ta�u man tie ir pierādījums, ka ēģiptie�iem bija zināms, ka Dzīvības Zieds bija kas vairāk, nekā vienkār�i patīkams zīmējums, un ka lielākā daļa informācijas, kas tiks piedāvāta �eit � varbūt, vēl vairāk � viņem bija zināma. Lai saprastu, kas ir �ie riteņi Dzīvības Ziedā, jums nāksies apgūt pla�a mēroga zinā�anas, kas apslēptas tajā. Jūs nekad nenonāksiet līdz izpratnei, vienkār�i palūkojoties uz �o zīmējumu. Jums būs vajadzīgi Dzīvības Zieda senie noslēpumi.

�ī fotogrāfija atklāj lielāko daļu kompozīcijas, kas satāv no astoņiem tādiem riteņiem.

Nākamais uzņēmums ir ļoti tum�s, un tur grūti saskatīt detaļas. Tie ir griesti, un, kad uzņēmu �o foto, tas atradās mijkrēslī. Zemākajā attēla daļā soļo septiņi cilvēki ar dzīvnieku galvām. Tos sauc par �neters� vai dieviem, un virs katra galvas ir oran�i sarkans ovāls, kuru Tots nosauca par metamorfozes olu. Neteri koncentrēju�ies periodā, kurā mēs izejam caur noteiktu aug�āmcel�anās stadiju, kas ir paātrināta bioloģiska pāreja uz citu dzīvības formu. Viņi notur �īs pārejas tēlu, virzoties līdzās līnijai, tad pēk�ņi, līnija noslēdzas, un te notiek pagrieziens par 90 grādiem uz aug�u, un viņi turpina savu ceļojumu tālāk, jau � perpendikulāri savam sākotnējam kustības virzienam.

Deviņdesmit grādi � ir ļoti būtiska �ī darba daļa. Pagrieziens par 90 grādiem ir iz�ķiro�s, lai izprastu to, kā īstenot aug�āmcel�anos vai pacel�anos. Dimensijas ir atdalītas viena no otras ar 90 grādiem; mūzikas notis atdalīties viena no otras ar 90 grādiem; �akras atdalītas viena no otras ar 90 grādiem � 90 grādi izpau�as atkal un atkal. Realitātē, lai mēs spētu ieiet ceturtajā dimensijā (vai jebkurā dimensijā), mums jāveic pagrieziens par 90 grādiem.

Visticamāk, �ajā vietā man jāpārliecinās, ka mums ar jums ir vienāds priek�stats par to, kas ir dimensijas � tādas, kā tre�ā dimensija, ceturtā dimensija, piektā dimensija un tā tālāk. Par ko mēs runājam? Es nerunāju par dimensijām parastā matemātiskā nozīmē, piemēram, ja mēs paņemtu trīs asis vai tā saucamās dimensiju telpas: asis x, y un z � uz priek�u un atpakaļ, pa kreisi un pa labi, uz aug�u un uz leju. Da�i �īs asis dēvē par tre�o dimensiju un saka, ka laiks kļūst par ceturto dimensiju. Tas nav tas, par ko runāju.

Tas, par ko runāju, domājot par dimensiju līmeņiem, drīzāk attiecas uz mūziku un harmoniju, nekā uz ko citu. Visticamāk, pastāv da�ādi skaidrojumi tam, par ko runā�u, kaut gan vairums �o parādību pētnieku piekrīt viens otram. Uz klavieru taustiņiem no nots �do� līdz notij �do� ir astoņi baltie taustiņi, kas veido parastu oktāvu, un starp tiem ir vēl pieci melnie taustiņi. Astoņi baltie taustiņi un pieci melnie taustiņi veido trīspadsmit notis (patiesībā, divpadsmit notis, ar trīspadsmito, kas aizsāk nākamo oktāvu). Tā, no vienas nots �do� līdz nākamajam �do� patiesībā, būs trīspadsmit pakāpienu, nevis astoņi.

Par to atceroties, vēlos jums pastāstīt par sinusiodo vilni. Sinusiodais vilnis atbilst gaismai (un elektromagnētiskajam spektram) un skaņu svārstībai. Mēs visi, iespējams, ar to esam pazīstami. Visā Realitātē, kurā atrodamies, ikvienai parādība balstās uz sinusiodo vilni. Man nav zināms neviens izņēmums, neņemot vērā pa�u Tuk�umu un, �ķiet, garu.

Viss, �ajā Realitātē ir sinusiodais vilnis. Kas padara vienu parādību at�ķirīgu no citas, tad tas ir viļņa garums un tā amplitūda. Viļņa garumam piemīt izplatība no jebkura aklā punkta līdz punktam, kur �aklums� sākas atkal no sākuma, kā piemēram, no A līdz B zīmējumā ar lielu viļņa garumu un no C līdz D (zīm.ar daudz īsāku vilni). Ja gadīsies, patie�ām liels viļņa garums, tad tas tiek uztverts, kā gandrīz taisna līnija. Piemēram, jūsu smadzenes izstaro viļņus, ar garumu līdz desmit desmitajā pakāpē centimetru, un tie izskatās, kā no galvas iznāko�as, gandrīz taisas līnijas. Kvantu fizika vai kvantu mehānika aplūko visu Realitātē vienā no diviem veidiem. Viņi nezina, kāpēc viņi nevar uz visu palūkoties vienlaikus divos veidos, kaut arī ģeometrija paskaidro, kāpēc, ja visu izpēta ļoti uzmanīgi. Jūs varat iztēloties jebkuru priek�metu � piemēram, �o grāmatu � kas sastāv no mazākām daļām, līdzīgi atomiem; vai arī, jūs varat atmest �o ideju un vienkār�i uztvert grāmatu vibrācijas, viļņveida formas veidā, piemēram, kā elektromagnētisko lauku vai pat, ja vēlaties, skaņu. Ja jūs iztēlojaties to kā atomu sakopojumu, tad var aplūkot likumus, kas atbilst �im priek�statu modelim; ja iztēlojaties to kā viļņveida formu, tad var aplūkot likumus, kas atbilst �im priek�statu modelim.

Viss mūsu pasaulē ir viļņveida forma vai, to var aplūkot pat kā skaņu. Visi priek�meti � jūsu ķermeņi, planētas, absolūti viss � ir viļņveida formas. Ja jūs izvēlēsieties tie�i �ādu Realitātes uztveres formu un uzliksiet �ai realitātes pieejai mūzikas harmoniju (skaņas aspektu), tad mēs spēsim uzsākt sarunu par da�ādām dimensijām.

Da�ādas dimensijas nav nekas cits, kā noteikts at�ķirīga garuma viļņu vibrācijas līmenis. Vienīgā at�ķirība starp vienu un otru dimensiju, - viļņveida formas garums. Tas līdzīnās televīzijai vai radio. Regulējot radio uztvērēju, jūs notverat da�āda garuma viļņus. Tā jūs iegūstat da�ādus tēlus uz sava ekrāna vai atrodat da�ādas stacijas � radio. Tie�i tāpat ir ar da�ādām dimensijām. Ja jūs izmanītu savas apziņas viļņa garumu, līdz ar to mainot visa sava ķermeņa īpa�ības, uz vilni, kas at�ķiras no visa visuma viļņa, tad jūs burtiski izgaistu no �īs pasaules un parādītos tajā, uz kuru noskaņojāties.

Tie�i tā dara NLO, kad jūs redzat, kā tie uzlido debesīs, ja jums nācies, ko tādu redzēt. Tie panesas garām neticamā ātrumā, tad veic pagriezienu par 90 grādiem un pazūd. Būtnes uz �o kuģu borta nepārnesas caur telpu tā kā tas notiek ar mums lidma�īnās. �o kosmisko kuģu pasa�ieri apzināti savienoti fiziski ar pa�u transporta līdzekli, un kad viņi ir gatavi pāriet citā pasaulē, viņi ieiet meditācijā un savieno visus aspektus sevī. Tad viņi veic, vai nu pagriezienu par 90 grādiem, vai divus 45 grādu pagriezienus � visu vienlaicīgi, savos prātos, realitātē pārnesto visu kuģi, kopā ar tā pasa�ieriem uz citu dimensiju.

�im visumam � te es domāju visas zvaigznes un atomus, tos, kas mū�am parādās un pazūd � viļņa garums ir aptuveni 7,23 centimetri. Jūs varat izvēlēties jebkuru punktu �ajā telpā un bezgalīgi un mū�īgi iegrimt tajā vai iziet no tā, �ī noteiktā visuma robe�ās. Garīgā nozīmē �is viļņa garums 7, 23 centimetros ir OM, visuma skaņa Hinduismā. Katrs �ī visuma priek�mets veido skaņu atbilsto�i savai uzbūvei. Katrs objekts veido unikālu skaņu. Ja izvelk visu objektu vidējo skaņu �ajā visumā, �ajā tre�ajā dimensijā, jūs iegūsiet garumu 7, 23 centrimetrus un tas būs patiesais �īs dimensijas skanējums.

�is viļņa garums ir arī precīzs vidēji statistiskais attālums starp jūsu acīm, no viena redzokļa centra līdz otram � tā izrādīsies, ja paņem simts cilvēkus, izmēra viņu attālumu starp redzokļiem un noapaļo rezultātu. Piedāvā�u vēl da�us piemērus: tas ir arī � plaukstas platums un � attālums starp mūsu �akrām. Garums 7,23 centimetri atklāts mūsu ķermenī da�ādās vietās, tāpēc, ka mēs esam izpausti �ajā noteiktajā visumā, un mēs ar to esam apzīmogoti.

Viļņa garumu atklāja Bella laboratorijā, nevis to paveica kāds garīgs cilvēks, kaut kur alā. Kad viņi pirmoreiz uzstādīja mikroviļņu sistēmu.. un to ieslēdza, tad atklāja savā sistēmā statiku. Redzat, Bella laboratorijā nejau�i izvēlējās sistēmas pārraides frekvencei vilni, kura garums viegli pārsniedza septiņus centimetrus. Kāpēc viņi izvēlējās �o viļņa garumu, nezinu. Viņi centās atklāt statikas avotu, pārbaudīja savu aprīkojumu, izdarīja visu, kas bija viņu spēkos. Sākumā viņi domāja, ka tā nāk no Zemes iek�ienes. Visbeidzot, viņi palūkojās debesīs un sacīja, - �Ak, nē, tā nāk no visurienes!� Lai atbrīvotos no statikas, viņi paveica ko tādu, no kā mēs, kā nācija un planēta, līdz pat �ai dienai cie�am: lai viņa garums 7,23 centimetri, kas nāca no visurienes vairs nevarētu iejaukties viņu sistēmā, viņi palielināja jaudu 50 tūksto� reizes augstāk par nepiecie�amo, kas radīja ļoti spēcīgu lauku.

Pēc iepriek� minētajiem izteikumiem, es ticu, ka 7,23 centimetri � ir mūsu visuma, tre�ās dimensijas viļņa garums. Atkarībā no pacel�anās nākamajos dimensionālajos līmeņos, viļņa garums kļūs īsāks un īsāks, pie daudz augstākas un augstākas enerģijas. Atkarībā no nolai�anās citos dimensionālajos līmeņos, viļņa garums kļūst arvien garāks un garāks, pie daudz zemākas, blīvākas enerģijas. Tie�i tāpat, kā ar klavierēm � pastāv telpa starp notīm, un, ja uzspie� uz viena taustiņa, tad nākamās nots atra�anās vieta būs pavisam noteikta. �ajā viļņveida visumā, kurā mēs pastāvam, ir pilnīgi noteikta vieta, kur atrodas nākamais dimensionālais līmenis. Attiecībā pret eso�o līmeni, nākamajam ir pilnīgi noteikts viļņa garums. Vairums kultūru kosmosā pārvalda �o izpratni par visumu, un viņiem ir zināms, kā pārvietoties starp dimensijām. Mēs to visu esam aizmirsu�i. Mēs atcerēsimies, ja tāda būs Dieva griba.

Mūziķi, mūzikas teorētiķi un fiziķi sen atklāju�i, ka starp notīm pastāv vieta, ko devē par obertoņiem. Starp katru hromatiskās skalas soli pastāv divpadsmit obertoņi. Pētnieku grupa no Kalifornijas atklāja starp katru no�u pāri vairāk nekā 200 mazāku obertoņu.

Ja mēs attēlotu katru noti hromatiskajā skalā apļa veidā, tad iegūsim trīspadsmit aplī�us. Katrs aplītis ietver baltu vai melnu klavieru taustiņu un aizsvītrotais aplītis beigās būs trīspadsmitā nots, kas uzsāk nākamo oktāvu. Melnais aplītis �ajā ilustrācijā pārstāv tre�o dimensiju, vai zināmo visumu, bet ceturtais aplītis � atbilsto�i, ceturto dimensiju. Divpadsmit obertoņi starp jebkurām no divām notīm, vai starp dimensijām ir precīzi liela modeļa atkārtojums. �ī savstarpējā attiecība ir hologrāfiska. Ja pieņem, ka starp katru obertoni jūs atradīsiet arī divpadsmit obertoņus, kas precīzi atkārto visu iepriek�ējo modeli. Tā turpinās uz leju un aug�u, burtiski, bezgalīgi. To dēvē par ģeometrisko progresiju, tikai � harmonijā. Ja turpina �īs parādības pētījumus, tad izrādās, ka katra no atklātajām, unikālajām mūzikas skalām atstājusi at�ķirīgu no citām oktāvām pieredzi � vairāk visumu izpētei! (Vēl viena tēma, pie kuras mēs atgriezīsimies).

Iespējams, jūs esat dzirdēju�i, ka runā par 144 dimensijām un par to, kā �is skaitlis 144 saskan ar pārējām garīgajām tēmām. Tas, kā reiz, ir tāpēc, ka divpadsmit no�u oktāvā, un starp katru noti ir divpadsmit obertoņu; bet divpadsmit pareizinot ar divpadsmit, tas mums dod 144 dimensionālos līmeņus katrā oktāvā. Runājot konkrētāk, katrā pamata līmeņu oktāvā � ir 12, bet mazākajās � 132 (kaut gan, patiesībā �ī progresija turpinās mū�īgi). Diagramma ietver vienu oktāvu. Trīspadsmitā nots atkārtojas, tad seko nākamā oktāva virs tās. Pastāv visuma oktāvas, kas ir zemākas par �o un oktāvas, kas atrodas augstāk, un, teorētiski, tā turpinās mū�īgi. Tāpēc, lai cik arī milzīgs un bezgalīgs �ķistu �is visums (kas viss ir tīrā ilūzija), tomēr, pastāv bezgalīgs skaits �īs vienas Realitātes izpausmju, un katrs līmenis empīriski ir pilnīgi at�ķirīgs no jebkura cita.

Lūk par ko, galvenokārt vēsta �ī mācība � tā mums atgādina, ka mēs te, uz Zemes atrodamies tre�ajā dimensijā uz planētas, kas tie�i �obrīd atrodas pārejas procesā uz ceturto dimensiju un � tālāk. �īs planētas tre�ās dimensijas sastāvdaļas, pēc ļoti īsa laika mums kļūst, gandrīz nesasniedzamas � mēs apzināsimies �o dimensiju, vēl tikai kādu laiku. Vispirms, mēs pāriesim uz kādiem ceturtās dimensijas obertoņiem. Vairums augstāko dimensiju cilvēku, kuri novēro un palīdz �ajā procesā �obrīd, tic, ka mēs turpināsim virzību caur daudz augstākiem līmeņiem, diezgan ātri.

Starp katru visumu, pilno noti un starp katru visuma telpu vai obertoni nav nekā � nekas nevar būt, absolūti nav nekā. Katru no tādām telpām dēvē par tuk�umu. Tuk�umu starp katru dimensiju ēģiptie�i sauca par �duat�, tibetie�i dēvēja to par �bardo�. Katru reizi, pārvietojoties no viena līmeņa vai obertoņa uz nākamo, jūs izeja caur tuk�umu vai melnumu, kas atrodas starp. Ta�u da�i noteikti tuk�umi ir �melnāki� par citiem, un pats melnākais no tiem atrodas starp oktāvām. Tie ir jaudīgāki par tuk�umu, kas atrodas oktāvas iek�ienē. Lūdzu, atcerieties, ka mēs izmantojam vārdus, kas nevar izskaidrot visus sīkumus. Tuk�ums, kas atrodas starp oktāvām, var tikt sautks par Lielo Tuk�umu vai Sienu. Tas līdzinās sienai, kuru jums jāpārvar, lai sasniegtu vēl augstākas oktāvas. Dievs izvietoja �os tuk�umus noteiktu iemeslu dēļ, kuri drīz kļūs acīmredzami.

Visas �īs dimensijas uzklātas viena otrai un katrs punkts telpā/laikā satur sevī tās visas. Ieeja katrā no tām atrodas visur. Tas ir ērti � nav vajadzības doties tās meklējumos, pietiek zināt, kā pie tās nokļūt. Kaut arī, mūsu realitātes, te, uz Zemes ģeometrijā pastāv noteiktas svētas vietas, kur vieglāk apzināties da�ādas dimensijas un obertoņus (par to mēs parunāsim vēlāk); ir arī īpa�as vietas telpā, kas saistītas ar telpas ģeometriju. Pētnieki reizēm uzskata �īs vietas par zvaig�ņu vārtiem, pāreju, kas ved uz citiem dimensionālajiem līmeņiem, caur kuriem iziet vieglāk. Ta�u, taisnību sakot, jūs varat, atrodoties jebkur, nonākt, kur vien vēlaties. Patiesībā, tam nav nozīmes, ja jūs pareizi izprotat dimensijas un protams, esat spējīgi uz dievi�ķo mīlestību.

Atgriezīsimies pie tiem cilvēkiem uz tempļa griestiem (pirms da�ām lappusēm), - viņi maina dimensijas. Viņi veic pagriezienu par 90 grādiem un izmaina sava viļņa garumu. Un �ie riteņi, kā jūs vēlāk redzēsiet, saistīti ar mūzikas harmonijām � tagad arī jūs zināt, ka mūzikas harmonijas saistītas ar dimensionālajiem līmeņiem. Tā kā, cilvēki uz sienas veic �o maiņu, domājot par metamorfozi un aug�āmcel�anos, esmu pārliecināts, ka �ie riteņi burtiski mums vēsta par to, kur viņi devās, uz kuru dimensiju. Kad mēs pabeigsim sarunu, jūs sapratīsiet, par ko es runāju.

Zvaigzne � tetraedrs, kas atrodama Leonardo zīmējumā kļūs par vienu no svarīgākajiem attēliem �ajā darbā. Tas, uz ko jūs skatāties ir plakans attēls, t.i., tas � ir divdimensionāls, ta�u es jūs lūdzu domāt par to, kā trīsdimensionālu. Zvaigzne � tetraedrs, tie�i tāpat, kā tā attēlota �eit, pastāv ap katru cilvēka ķermeni. Mēs patērēsim diezgan daudz laika, lai aizvestu jūs līdz punktam, kur jūs spētu ieraudzīt, ka ap jūsu ķermeni, patie�ām pastāv tāds tēls. Pievērsiet īpa�u uzmanību tam, ka caur ķermeņa centru iet caurule, cau kuru mēs varam elpot dzīvības enerģiju, un abas caurules virsotnes aug�ā un lejā savieno tre�o dimensiju ar ceturto dimensiju. Jūs varat ieelpot ceturtās dimensijas prānu tie�i caur �o cauruli. Jūs varētu atrasties vakkumā, pilnīgā tuk�umā, bez skābekļa, un tomēr palikt dzīvi, ja jūs spētu īstenot to dzīvē.

Kā Ri�ards Hoaglends (Richard Hoaglend) parādīja Apvienotajām Nācijām un NASA, mēs �obrīd sākam no jauna veikt zinātnes atklājumus par �o jautājumu. Tie�i tāpat, kā tas parādīts ap Leonardo, tas atrodas arī ap planētu, sauli un pat citiem ķermeņiem. Tas varētu kļūt par standarta izskaidrojumu tam, kā da�as no ārējām planētām izdzīvo. Kāpēc? Planētas izstaro daudz vairāk eneŗgijas, kā tās saņem no Saules, daudz vairāk. No kurienes tā nāk? Ņemot vērā jauno izpratni � ja Leonardo būtu planēta, nevis cilvēks, tad caur punktiem uz ziemeļu un dienvidu poliem pienāktu milzīgs daudzums enerģijas no citas dimensijas (vai dimensijām). Planētas burtiski pastāv vairāk par vienu dimensiju, un ja jūs spētu redzēt visu Zemi, visā tās varenībā � da�ādos laukus un enerģijas ap planētu, - jūs būtu satriekti. Māte Zeme ir daudz jēgpilnāka un sare�ģītāka, nekā mēs to uztveram blīvajā līmenī. Tāda enerģijas saņem�ana caur kanālu tie�i tāpat, darbojas arī cilvēkiem. No tā, kā mēs elpojam atkarīgs, no kādas dimensijas (vai dimensijām) pienāk enerģijas plūsma.

Leonardo zīmējumā attēlots tetraedrs, kura virsotne uz aug�u, atrodas pret Sauli � vīri�ķo. Tas, kur� virzīts ar virsotni uz leju, uz Zemi � sievi�ķais. Mēs nosauksim vīri�ķo par Saules tetraedru, bet sievi�ķo � par Zemes tetraedru. Pastāv tikai divi simetriski veidi, ar kuriem cilvēkveidīgas būtnes var lūkoties uz �o zvaignes � tetraedra formu, kur, viena no virsotnēm atrodas virs galvas, bet otra � zemāk par pēdām, bet cilvēka ķermenis orientēts ar seju pret horizontu. Vīrie�a ķermenim, kur� raugās no savas formas, Saules tetraedrs vērsts ar savu virsotni uz priek�u, un tad pretējā �ķautne atrodas viņam aiz muguras; viņa Zemes tetraedrs vērsts ar savu virsotni atpakaļ, bet pretējā �ķautne izrādās viņam priek�ā.

Sievietes, kura raugās no savas formas, ķermeņa Saules tetraedrs orientēts ar plakano �ķautni uz priek�u, bet ar virsotni � atpakaļ; viņas Zemes tetraedrs savukārt izvietots ar virsotni, kas vērsta uz priek�u un pretējo �ķautni atpakaļ.

Mēs sniegsim meditācijas Mer-Ka-Ba aprakstu, līdz �etrpadsmitajai elpai, tikai otrajā daļa. Vispirms, es gribētu piedāvāt citus aspektus tādēļ, lai jūs sāktu atcerēties un gatavoties noslēdzo�ajai sava gaismas ķermeņa Mer-Ka-Ba atjauno�anai. Drīzumā mēs parunāsim arī par jogas elpo�anu, ar kuru, iespējams daudzi no jums jau ir pazīstami. Tad mēs uzzināsim par mudrām. Mēs spersim soli pa solim, līdz būsim gatavi piedzīvot sfēriskās elpo�anas pieredzi � eksistences stāvokli, no kura jūsu Mer-Ka-Ba varēsi atdzimt no jauna.

Lai izprastu situāciju, �eit uz Zemes, mēs, atkarībā no virzības, pievērsīsimies vēl vienam informācijas blokam. Dabā pretmetu likums sastopams mūsu realitātē visur, piemēram, vīri�ķajā un sievi�ķajā vai � karstajā un aukstajā. Patiesībā, tā nav pilna aina. Patiesībā, katrai izpausmei mūsu realitātē ir trīs sastāvdaļas. Jūs dzirdat, kā runā par vīri�ķo un sievi�ķo polaritāti un par polāro apziņu; tomēr, tā nav visa patiesība. �ajā realitātē, nekad nav bijusi polaritāte bez tre�ās sastāvdaļas, ar vienu retu izņēmumu, par kuru tagad parunāsim. Gandrīz katrā situācijā klāteso�a ir trīsvienība. Atcerēsimies kādu piemēru tam, ko mēs parasti dēvējam par polaritāti. Kā ar melno un balto krāsu, karstu un auksto, aug�u un leju, vīrieti un sievieti, Sauli un Zemi? Starp melno un balto ir pelēks; starp karsto un auksto ir silts; starp aug�u un leju � vidus; starp vīrieti un sievieti � bērns un Saulei un Zemei (vīri�ķajam un sievi�ķajai sākotnei) tre�ais būs Mēness (bērns). Arī laikam ir trīs sastāvdaļas: pagātne, tagadne un nākotne. Mūsu uztveres par laiku mentāla attiecība atzīmēta ar asīm x, y un z � uz priek�u un atpakaļ, pa kreisi � pa labi un aug�ā � lejā. Pat katrā no �iem trim virzieniem ir vēl arī vidus vai neitrālais punkts, veidojot tre�o daļu.

Visticamāk, vislabākais piemērs ir pa�as matērijas uzbūve �ajā tre�ajā dimensijā. Matērija veidota no trim daļām: protoniem, elektroniem un neitroniem. Nākamajā, daudz augstākā organizācijas līmenī, starp trim daļām jūs atradīsiet atomus, bet zemākā � dalījumu vēl sīkākās elementrādaļiņās. Tādējādi, apziņa uztver pati sevi kā vidusdaļu starp makrokosmu un mikrokosmu. Ja vērīgi ielūkosieties jebkurā no līmeņiem, jūs vienmēr atklāsiet trijādību.

Pastāv īpa�s izņēmums, kā tas ir gandrīz vienmēr. Tas attiecas uz parādību sākumu. Sākotnējiem aspektiem patiesībā piemīt divejādība, ta�u tas ir ļoti reti. Vienu no tādiem piemēriem var atrast skaitļu secībā. Tādā secībā, kā 123456789.. vai 2-4-8-16-32.., vai 1-1-2-3-5-8-13-21.. un, patie�ām, visas zināmās secības, lai cik pārsteidzo�i tas arī nebūtu, prasa, kā minimums trīs sekojo�os elementus vai locekļus, lai izskaitļotu visu secību, ar vienu vienīgu izņēmumu: Zelta Griezuma logaritmisko spirāli, kuras izskaitļo�anai pietiek tikai ar diviem skaitļiem. Tas ir tāpēc, ka �ī spirāle ir visu pārējo secību avots. Tādējādi, visi atomi sastāv no trim daļām, kā tika minēts iepriek�, ar vienu vienīgu pirmā atoma - ūdeņra�a izņēmumu. Ūdeņradis sastāv, tikai no viena protona un viena elektrona; neitrons tā sastāvā neietilpst. Ja tur būtu neitrons, kas ir nākamais pakāpiens uz aug�u, tad to sauktu par smago ūdeņradi, ta�u pa�am matērijas sākumam piemīt, tikai divas sastāvdaļas.

Tā kā mēs minējām trijādību tās skaitliskajā izpausmē, tad būtu vērts pieminēt arī krāsu piemērus. Pastāv trīs pamatkrāsas, no kurām rodas trīs nākamās krāsas. Tas nozīmē, ka visums, kādu mēs to �obrīd pazīstam � visas radītās parādības � sastāv no trim sākotnējām daļām, izņemot tās retos sākotnēji radītos rajonus. Turklāt, cilvēka apziņas visuma uztvere � tā ir uztvere ar trīs pamata veidu starpniecību, par kuriem mēs tikko runājām: laika, telpas un matērijas, un tie visi atspoguļoti svētajā trīsvienībā.

�obrīd, vairums cilvēku apzinās, ka �eit, uz Zemes notiek kaut kas neparasts. Mēs atrodamies ļoti paātrinātā laikā un �obrīd notiek daudz vai agrāk nepieredzēti notikumi. Uz planētas cilvēku ir vairāk, nekā jebkad bijis, un, ja mēs turpināsim tādā pat garā, tad vēl pēc da�iem gadiem iedzīvotāju skaits palielināsies, sasniedzot vienpadsmit vai divpadsmit biljonus.

Kas attiecas uz cilvēces apmācības evolūcijas līkni, tad informācijas plūsma pieaug daudz ātrāk, nekā iedzīvotāji. Fakts no Britu enciklopēdijas. �Sākot no cilvēcei senākās zināmās civilizācijas, senajiem �umeriem (aptuveni 3800 gadu priek� Kristus), aptuveni 5800 gadu laikā, līdz pat 1900.gadam, tika uzkrāts noteikts daudzums informācijas vienību, nosaukti par faktiem, kas tika summēti, lai precīzi noteiktu, kādu zinā�anu apjomu mēs pārvaldām. Tas nozīmē, ka, lai pārvaldītu kādu zinā�anu daudzumu, būs vajadzīgi 5800 gadi, bet tad, lai �ī zinā�anas dubultotu, būs vajadzīgi 50 gadi � satrieco�i! Ta�u tad, nākamajos divdesmit gados, aptuveni 1970.gadā, mēs savas zinā�anas atkal būsim dubultoju�i. Vēl desmit gadi, un aptuveni 1980.gadā, mēs būsim divkār�oju�i arī �o zinā�anu summu! Un tagad, tā dubultojas, katrus pāris gadus.

Zinā�anas burtiski gā�as kā lavīna. Informācija pienākusi tik ātri, ka NASA nepaspēja to pietieko�i ātri ievadīt savos datoros. Esmu dzirdējis, ka 1988.gadā viņi atpalika datu ievades ziņā par astoņiem vai deviņiem gadiem. Tajā pa�ā laikā, zinā�anu lavīna kļūst arvien lielāka un lielāka, pa�i datori, tiekot pilnveidoti, tuvākajā nākotnē ienesīs mūsu dzīvē lielas pārmaiņas, kas, savukārt, mums paredz milzīgas pārmaiņas. Aptuveni katrus astoņpadsmit mēne�us dubultojas datoru darbības ātrums un atmiņa. Sākumā, mums bija 286, tad 386; vēlāk mums jau bija 486, tagad ienācis 586 (tas bija 1993.gadā), kas padara 486 par novecoju�u. Mēs pat neesam iemācīju�ies lietot 486, kā klāt jau 586. Un mēs jau virzāmies uz 686. Gadsimtu maiņā vai tuvākajā nākotnē, mājas dators kļūs vēl jaudīgāks un ātrāks, tas pārspēs visus mūsdienu (1993.gada) NASA datorus un Pentagona, kopā ņemtus.

Viens vienīgais dators būs tik ātrs un jaudīgs, ka tas patiesībā novēros visu Zemi un sniegt pastāvīgu informāciju par laikapstākļiem katrai planētas kvadrātpēdai. Tas paveiks to, kas �obrīd �ķiet neiespējams. Un mēs sākam paātrināt savas iespējas, ievadot datus: �obrīd milzīgs informācijas daudzums tiek ievadīts tie�i no cita datora un skeneriem un diktējot. Tas ir, pie tāda neticama zinā�anu daudzuma, kas pienāk cilvēka apziņai, kļūs acīmredzams, ka cilvēci sagaida globālas pārmaiņas.

Tūksto�iem gadu garīgā informācija tikusi turēta slepenībā. Da�ādu reliģiju un kultu svētkalpotāji un svētkalpotājas varēja atdot savas dzīvības, lai nepieļautu pasaulei iegūt, kaut vienu no viņu slepenajiem dokumentiem vai garīgo zinā�anu daļas, glabājot tās pilnīgā slepenībā. Visas iespējamās garīgās grupas un visas pasaules reliģijas pārvalda savu slepeno informāciju. Tad, pēk�ņi, se�desmito gadu vidū, slepenības priek�kars tika pacelts. Unisonā, gandrīz visas pasaules garīgās grupas atklāja savus arhīvus vienā un tajā pa�ā vēstures brīdī. Jūs varat aplūkot grāmatas tuvākajā grāmatu veikalā un atrast informāciju, kas tikusi slēpta un sargāta tūksto�iem gadu. Kāpēc? Kāpēc tagad?

Dzīve uz �īs planētas attīstās arvien ātrāk un ātrāk, bez �aubām, sasniedzot kulmināciju ar kaut ko jaunu un at�ķirīgu, visticamāk, kaut ko tādu, kas izrādās nepiejams mūsu ierastajai iztēlei. Mēs vienmēr maināmies. Ko tas nozīmē pasaulei? Kāpēc tā notiek? Vai drīzāk, kāpēc tā notiek tagad? Kāpēc tas nenotika pirms tūkstots gadiem? Vai, kāpēc tas nevarēja pagaidīt. Lai notiktu par simts, tūkstots vai 10 tūksto� gadu vēlāk? Izprast atbildi uz �iem jautājumiem ir patie�ām svarīgi, tāpēc, ka, ja jūs neiznāt, kāpēc tā notiek �obrīd, tad jūs, visticamāk, nesapratīsiet, kas notiek ar jums jūsu pa�u dzīvē un nevarēsiet sagatavoties briesto�ajām pārmaiņām.

Kaut gan nevēlos iedziļināties �ajā visā, tie�i �obrīd, tomēr viena no atbildēm rodama faktā, ka dators ir izgatavots no krama, bet mēs sastāvam no oglekļa. Tam ir saistība ar to, kāda ir saikne starp kramu un oglekli, ta�u to es uz brīdi atstā�u un turpinā�u runāt par �eit, uz Zemes notieko�ā neparasto dabu.

Jaunākā informācija : �Tik tikko Pentagons, 1997.gada pavasarī paziņoja, ka viņiem ir dators, kas vienā sekundē veic to pa�u apjomu operāciju, kuru izpilde personālajam datoram ar ātrumu 250 megaherci un 3 gigabaitu atmiņu aizņemtu 30 tūksto�us gadu. Vienas dienas laikā, tas spēj apstrādāt to, kas personālajam datoram aizņemtu 2,6 biljonus gadu!� Es to nosauktu, par kaut ko lielāku, nekā daudzuma lēcienu.

Parunāsim atkal par Siriusu un Zemi. Jūs atrodaties �eit un tie�i no �ejienes, mēs sāksim globālā mērogā. Lūkojoties no �ejienes, kur mēs atrodamies, no tre�ās planētas attiecībā pret Sauli, mums nav tik vienkār�i izprast Zemes sakrālo saikni ar Siriusu. Jums nāksies iziet ārpusē, dziļā kosmosā, nonākt pie tādām parādībām, kā �ī, kuru jūs varat arī neatpazīt � vismaz, vairums cilvēku to nezina. Tas ir kvazārs, tā lielums ir neprasts. Tas ignorē visus fizikas likumus, un mums nav ne jausmas, kas tur vispār notiek. Ta�u, es vēlos atzīmēt, kā reiz, ne to.

Nākamā fotogrāfija mums ir mazliet tuvāka un ierastāka. Tā ir galaktika, ta�u ne mūsu, tāpēc, ka diezgan grūti veikt pa�am sevis uzņēmumu. (Sakopojums labajā, zemākajā stūrī � ir miglājs, un tas ir daudz, daudz tuvāk pa�ai galaktikai; savā starpā tie nav saistīti.) Pievērsiet uzmanību zvaigznēm, kas nāk no galaktikas pa baltu spirāli. Precīzi pa 180 grādiem no vienas spirāles iznāk cita izvērsta spirāle. Cik es zinu, ir pazīstami astoņi galaktiku veidi � kaut gan, tie visi ir tikai viens otra funkcijas, un �is � ir bāzes modelis.

Ilgu laiku astronomi, vienkār�i uzskatīja, ka viss, kas tur ir � ir tas, ko mēs redzam; ja kaut kas ir redzams, tad tas pastāv. Viņi, vai nu vispār neievēroja Realitātes neredzamo daļu, vai arī neuzskatīja to par svarīgu. Ta�u mūsu Realitātes neredzamās daļas, patie�ām ir ievērojami vairāk par redzamo, un, visticamāk, tā ir svarīgāka. Patiesībā, ja pilns elektromagnētiskais spektrs veidotu līniju, kuras garums ir aptuveni divi jardi, tad redzamā gaisma, ar kuras palīdzību mēs redzam priek�metus, veidotu tikai strēmeli, kuras garums nepārsniedz 1/32 collu. Citiem vārdiem runājot, Realitātes redzamā daļa ir ievērojami mazāka, nekā viens procents no veseluma � tas ir gandrīz nekas. Patiesībā, mūsu īstās mājas � ir neredzamais visums.

Turklāt, pastāv parādība pat ārpus elektromagnētiskā spektra, ko mēs tikai tagad sākam saprast. Piemēram, atklāju�i, ka kad veca saule uzsprāgst un mirst, kā attēlots �ī uzņēmuma labajā, zemākajā stūrī, tad tamlīdzīga parādība, �ķiet, sastopama tikai spirāles tum�ajā rajonā (norādīta ar bultiņu A), norādot uz to, ka pastāv at�ķrība starp dziļu kosmosu (bultiņa B) un iek�ējo kosmosu starp gaismas spirālēm. Un tā, nāk izpratne par to, ka pastāv ievērojama at�ķirība starp diviem kosmosa rajoniem, tāpat, kā at�ķirība starp gai�ajiem un tum�ajiem kosmosa rajoniem. Spirāļu tum�ajiem rajoniem, kas, visticamāk, saistīti ar gai�ajiem, ir kādas at�ķirības.

�īs galaktiskās spirāles pētījumi aizveda līdz nākamajam atklājumam. Citi zinātnieki ievēroja, - tā kā mūsu saules sistēma kustas caur kosmosa telpu, tā nepārvietojas pa taisnu līniju, bet pa spirāli. Ta�u, tāda kustība pa spirāli nav iespējama, līdz mēs nebūsim saistīti gravitācijas ziņā ar citu lielu ķermeni, kā cita saules sistēma vai vēl kas lielāks. Piemēram, daudzi cilvēki domā, ka Mēness grie�as ap Zemi, tiesa? Tas tā nav. Tā nekad nav bijis. Zeme un Mēness grie�as viens ap otru, un starp viņiem pastāv tre�ā sastāvdaļa, kas atrodas precīzi vienu tre�daļu no Zemes līdz Mēnesim, kas ir grie�anās punkts, un Zeme un Mēness grie�as ap �o punktu pa spirāles modeli, tajā pa�ā laikā, grie�oties ap Sauli. Tas notiek tāpēc, ka Zeme ir saistīta ar ļoti lielu ķermeni, kāds ir Mēness. Mūsu Mēness ir milzīgs, un tas liek Zemei kustēties noteiktā veidā. Par cik, visa saules sistēma kustas pa spirāli caur kosmosa telpu, tie�i tādā pa�ā veidā, tas nozīmē, ka visai saules sistēmai gravitācijas ziņā jābūt saistītai ar kādu citu ļoti lielu ķermeni.

Un tā, astronomi sāku�i meklēt tādu ķermeni, kur� pievilktu sev mūsu saules sistēmu. Sākumā viņi koncentrēja savus meklējumus uz noteiktu debesjuma rajonu, kas saistīts ar mums, tad viņi mainīja domas, līdz beidzot apstājās pie vienas noteiktas saules sistēmas. Mēs esam saistīti ar zvaigzni Siriusu � ar Siriusu A un Siriusu B. Mūsu saules sistēma un Siriusa sistēma cie�ā veidā saistītas ar gravitācijas starpniecību. Mēs kustamies kosmosā kopā, pa spirāli, ap kopīgu centru. Mūsu liktenis un Siriusa liktenis cie�i saistīti savā starpā. Mēs esam viena vienota sistēma!

Kop� brī�a, kad zinātniekiem kļuva zināms tas, ka tum�ājai daļai spirālveida galaktikā piemīt īpa�as iezīmes, viņi atklāja, ka zvaigznes nevis tā vienkār�i kustas ap spirāles atzariem. Ja kāds grieztu sev virs galvas ūdens �ļūteni, bet jūs to varētu novērot no aug�as, tad jūs redzētu, kā ūdens lāsītes sāk kustēties, it kā pa spirāli. Varat to iztēloties? Katra atsevi�ķa lāsīte, tomēr, kustas nevis pa spirāli, bet pa staru, kas vērsts prom no grie�anās centra līnijas; ta�u tas tā tikai izskatās ārēji � it kā tā kustas pa spirāli. Tie�i tāpat notiek arī galaktikā. Katra no zvaigznēm, patiesībā kustas radiāli uz centrbēdzes virzienu.

Vienlaicīgi ar radiālu centrbēdzes kustību, zvaigznes, neatkarīgi no visas sistēmas kopumā, pārvietojas arī no viena atzara caur tum�u gaismu � uz baltu gaismu, pa orbītu ap visu galaktisko sistēmu. Viens tāds cikls noslēdzas � es nezinu � pēc miljarda gadu.

Jaunākā informācija: ��ī jaunā informācija netiks saprasta līdz galam, kamēs jūs pilnībā nesasniegsiet Mer-Ka-Ba, ta�u �is ir piemērots laiks un vieta. Astrofiziķis Viljams Pursels (William Purcell), tikko atklājis ziņojumu �urnāla �Time� maija numurā, ka �no mūsu galaktikas centra, triljons kilometru attālumā kosmosa telpā, 90 grādu leņķī attiecībā pret pa�u galaktiku, nāk milzīga kolonna, vai antimatērijas caurule�. Tas līdzinās Mer-Ka-Ba ģeometrijai, tikai galaktikas līmenī.

Tajā pa�ā laikā, Kornvelas universistāte atklājusi, ka aptuveni 80% zvaig�ņu galaktikā NGC 4138 (galvenokārt, senākās zvaigznes) grie�as vienā virzienā, tajā pa�ā laikā, kā aptuveni 20% zvaig�ņu (galvenokārt, jaunākas zvaigznes) grie�as pretējā virzienā, kopā ar milzīgu ūdeņra�a gāzes mākoni. Viņu atklājumi tika piedāvāti 1997.gada 18.janvārī Amerikas Astronomu Biedrībai. Laukā, kas grie�as pretējā virzienā galaktikas ne tikai izskatās kā Mer-Ka-Ba lauks, ta�u tam, kā izrādās, piemīt tāda pat iek�ējā dinamika! (Protams, es personīgi ticu, ka galaktikas ir dzīvas būtnes, un ka tās nav nekas cits, kā milzīgi dzīvi Mer-Ka-Ba lauki.) Turklāt, Ro�esteras universitātes un Kanzasas universitātes fiziķi atradu�i pierādījumus, kas maina daļu pārliecības par to, ka kosmosa telpa ir vienāda visos virzienos. Pētnieks D�ons Ralstons min, ka ��ķiet, pastāv absolūtā ass, sava veida kosmoloģiskā Ziemeļu Zvaigzne, uz kuru orientēts visums�. �is darbs publicēts �Physical Review Letters� numurā, sākotn no 1997.gada 21.aprīļa.

Atklāts arī, ka gaisma kustas gar �o asi citādāk, nekā visur kosmosa telpā. Tagad ir zināmi divi at�ķirīgi gaismas ātrumi! �ī ass ir atslēga uz dzīvo Mer-Ka-Ba lauku, un �is atklājums var kļūt par pierādījumu, ka viss �is visums, patie�ām ir gigantisks un dzīves Mer-Ka-Ba lauks. Pēc tam, kā j�u apzināsieties savu personīgo Mer-Ka-Ba lauku, izlasiet �o sadaļu un jūs sapratīsiet.

Iztēlojieties, ka � �is ir skats uz galaktiku no aug�as un, ka tum�ā gaisma pārstāv melnas gaismas spirāles, bet gai�ā krāsa baltas gaismas spirāles. No gala tas izskatās kā lidojo�ais �ķīvītis. Orbītai, kuru mēs izejam ap galaktikas centru ir spirālveida sastāvdaļa, saspiesta spirāle. Turklāt, mūsu saules sistēmā, tāda pat spirālveida kustība redzama starp Siriusu A un Siriusu B. Zemes un Mēness spirālveida kustība, ja nekļūdos ir cita. Saskaņā ar viena Austrālijas zinātnieka pētījumiem, �ī spirālveida divu zvaig�ņu Siriusu kustība ir identiska DNS molekulu ģeometrijai. Tas liek pieņemt, ka iespējams, pastāv saikne starp �o parādību apriti, un ka notikumi notiek saskaņā ar kādu lielāku plānu, līdzīgu tam, kā attīstās cilvēka ķermenis, sekojot informācijai, kas ielikta DNS. Protams, tas ir tikai pieņe�mums, ta�u, ja seko principam �kā lejā, tā arī aug�ā�, tad iespējamība pastāv.

Un tā, mums ir divi savstarpēji saistīti jautājumi, kuri gaida atbildes. Viens: kāpēc Siriuss ir tik svarīgs, kas tika izskaidrots ar mūsu gravitācijas saikni. Nākamais: kāpēc �is ārkārtīgi paātrinātais evolūcijas modelis, kuru mēs izjūtam uz Zemes �odien, tie�i saistīts ar �o brīdi? Turpināsim lūkoties debesīs. Ta�u vispirms, es vēlos padalīties ar jums divos faktos, kas pie manis nonāca pavisam nejau�i.

Ņemts no �National Geographic� �urnāla, ilustrē viņu neseno atklājumu. Viņi atklāja, ka galaktikas ietver enerģijas sfēras. Pievērsiet uzmanību mazajai galaktikai ar tās spirālveida atzariem, kopā ar atsevi�ķu zvaig�ņu grupu, kur visas atrodas enerģijas sfēras iek�ienē. Tad, ārpus �īs sfēras atrodas vēl viena neticama izmēra enerģētiskā sfēra, kas �eit parādīta kā heksogālais re�ģis. Tādējādi, milzīgas sfēras iek�ienē atrodas mazāka sfēra ar mazītiņu galaktiku tajā. Vadoties no tā, kā mēs virzāmies uz priek�u, jūs redzēsiet, ka ap jums pa�iem pastāv tāds pats lauks.

�ajā uzņēmumā redzams galaktikas termiskais apvalks, viegli izteikts, uzņemts ar infrasarkano kameru. Tas izskatās pēc lidojo�ā �ķīvī�a. Tam ir liels aplis ap ārējo malu, kas � ir tum�a, tāpēc, ka ārējā mala kustas ļoti, ļoti ātri. �im termiskajam apvalkam ir tie�i tādas proporcijas kā Mer-Ka-Ba ap jūsu ķermeni, kad tas tiek aktivizēts ar elpo�anas un meditācijas palīdzību. Kad jūs elpojat noteiktā veidā, jūs atklājat, ka ap jūsu ķermeni veidojas lauks, kur� izple�as aptuveni 55 pēdu platumā, kas izskatās tāpat, kā �is termiskais apvalks. Izmantojot īpa�u aparatūru, jūs varat redzēt to datora ekrānā, jo tas patie�ām satur elektromagnētisku komponentu, kas izvietots spektra mikroviļņu daļā. Tā ir pavisam reāla lieta. Tas atbilst Mer-Ka-Ba formai, kuru jūs, ja vēlēsieties, aktivizēsiet ap savu ķermeni.

Turpinot stāstīt par to, kāpēc �īs pārmaiņas notiek �obrīd: mūsu Zeme patlaban novirzījusies aptuveni par 23 grādiem attiecībā uz savu orbītu ap Sauli, un pēc grie�anās ap Sauli, gaismas kri�anas stūris uz Zemes virskārtas mainās, atkarībā no Zemes atra�anās vietas savā orbītā. �ī iemesla dēļ, mums ir �etri gadalaiki. Ikgadējā apgrieziena ietvaros mums ir vēl viena ļoti lēna svārstība, kas vairumam cilvēku pazīstama kā kopspēka precedents, kas aizņem, gandrīz 26 tūksto�us, lai noslēgtu �o ciklu. Precizitātes labad teiksim, ka �is periods aizņem aptuveni 25920 gadus � atkarībā no avota, tāpēc, ka katrs piedāvā skaitli ar da�u gadu at�ķirību. Ir arī citas atkāpes. Piemēram, leņķis +23 grādi attiecībā pret Sauli nav pastāvīgs; 40 tūksto�u gadu laikā notiek novirze aptuveni par 3 grādiem, leņķis mainās no 23 uz 26. Tad, pastāv vēl viena svārstība iek� �īs trīs grādu svārstības, kas noslēdz savu ciklu, aptuveni katrus �etrpadsmit mēne�us. Atklāju�i vēl vienu ciklu, kas ilgst aptuveni 14 gadus. Tagad saka, ka atklāju�i vēl vienu. Ja jūs palasīsiet senos sanskrita rakstus, tad uzzināsiet, ka visām �īm svārstībām ir dziļa iedarbība uz cilvēku apziņu. Tām ir tie�a saistība ar noteiktiem notikumiem un ar laiku, kad �ie notikumi izpau�as uz planētas � tie�i tāpat, kā mūsu DNS saistīts ar da�ādām cilvēka ķermeņa attīstības fāzēm.

Pagaidām, es vienkār�i vēlos palūkoties uz galveno svārstību, kas nes kopspēka precedenta vārdu. �ī svārstība notiek pa ovālu; lielais ovāls ir pati svārstība.

Garās ovāla ass labais gals tiek saukts par apogeju, un norāda virzienā uz galaktikas centru. Apak�ējā ovāla daļa parāda, kad planēta virzās uz galaktikas centru, bet aug�ējā daļa parāda, kad planēta atgrie�as pa apli un virzās projām no galaktikas centra. �o kustību projām no galaktikas centra vēl sauc par kustību, kas līdzinās galaktiskajam vējam. Sanskrita raksti apgalvo, ka senās būtnes � kurām kaut kādā veidā bija zināms par �o precedentu � teiku�as, ka lielas pārmaiņas notiek nevis pa�os tālākajos punktos, bet pēc kāda liaka, pēc �o ekstremālo punktu izie�anas, kas zīmējumā norādīti ar mazajiem ovāliem A un C. Lielas pārmaiņas notiek �ajos divos punktos. Pastāv vēl divi punkti, kas izvietoti pusceļā starp �iem mazajiem ovāliem, norādītiem kā B un D, arī � ļoti svarīgas vietas, kaut gan pārmaiņas nav tik būtiskas, kā punktos A un C. Tie�i �obrīd, 1990.gados, mēs atrodamies punktā A, ovāla zemākajā daļā, kas norāda uz to, ka pienācis laiks pārmaiņām.

Saskaņā ar senajiem rakstiem, pēc mazā ovāla aug�as sasnieg�anas, punkta C, mēs, virzoties projām no galaktikas centra, sākam iemigt un zaudēt apziņu, un krist caur dimensionālajiem līmeņiem, līdz sasniegsim mazā ovāla apak�u, kur sāksim atmosties un virzīties uz aug�u caur dimensionālajiem līmeņiem. Mēs atmostamies arvien vairāk, atbilsto�i noteiktām stadijām, līdz, atkal sasniegsim mazā ovāla aug�u, kur atkal iemigsim. Ta�u tas nav noslēgts modelis, tāpēc, ka mēs virzāmies caur telpu. �im modelim abi gali ir atvērti un tas līdzinās spirālei, kurā, at�ķirībā no apļa, cikli neatkārtojas. Pateicoties tam, katru reizi, aizmiegot, mēs vairs neiemiegam tik dziļi, kā agrāk, un atmostamies mazliet vairāk. Līdzīgs cikls izpau�as uz Zemes katru dienu. Ja jūs palūkosieties uz Zemi no kosmosa telpas, tad tā jebkurā brīdī, laiku pa laikam ir pa pusei tum�a un pa pusei izgaismota, un cilvēki ēnas pusē lielāko daļu guļ, bet cilvēki gai�ajā pusē, galvenokārt atrodas nomoda stāvoklī. Kaut gan mums ir diena un nakts, mēs neatkārtojam vienu un to pa�u atkal un atkal, ta�u, gribētos tam ticēt, katru dienu atmostamies daudz apzinātāki. Kaut gan mēs aizmiegam un pamostamies katru dienu, mēs visu laiku turpinām virzīties uz priek�u. �ī ekvatoriālais precidents ir tā pati parādība, tikai ievērojami ilgākā ciklā.