Grāmata, kuru tu turi rokās, uzrunā jaunie�us. Tā ir rakstīta visiem tiem, kas interesējas par mūsdienu jaunie�u kultūru. Kā ari tiem, kas ir līdzās jaunajiem cilvēkiem viņu neparasti grūtajā aug�anas procesā, un palīdz tiem kļūt par brīvām un nobriedu�ām personām.

�urnālista Karlo Klimati grāmatā apskatītas Itālijas jaunie�u bīstamas intereses, ta�u viņa izmantotie pētniecības avoti un ap�skatītie jautājumi par ezotērismu un okultismu ir starptautiska parādība, kas diem�ēl ir atradusi auglīgu vidi arī Latvijā.

Autors mūs aicina aplūkot da�ādas jaunie�u kultūras parādības un izzināt ezotērikas izpausmes, analizējot tās patiesās idejas, iedzi�ļinoties, piemēram, tajā, kāda ir tetovējumu un pīrsinga pamat�ideja; pētnieks mūs iepazīstina ar cilvēkiem, kas pelna, izmantojot jaunie�u ziņkāri un ekspluatējot cilvēka iedzimto tieksmi meklēt patiesību par sevi un pasauli.

Pērkot ezotērisko preci, jaunietis pats maksā par savas sejas "plastisko operāciju", tā kļūst skumja, līdzīgi tam, kā nikotīns padara ādu dzeltenu. Bēgot no vientulības un nedro�ības, jaunais cilvēks nereti iekrīt ciniski izliktajās okultisma lamatās, kas sola garīgo varu par cilvēkiem un situācijām, kā arī tūlītēju baudu un stabilitāti. Jaunie, pa�a jaunie�a izvēlētie melu skolotāji piesaista viņu, bie�i izmantojot jaunie�iem raksturīgo dumpību pret vispār�pieņemtajām normām un vērtībām. �īs autoritātes "nopērk" dumpiniekus ar li�ķīgiem �ukstiem: "Dari visu, ko vēlies," ievelkot brīvību alksto�os sāpīgā un posto�ā pieredzē. Kā tas notiek? Itāļu �urnālista pētījums, kas ir mūsu rokās, kļūst par atslēgu durvīm uz ezotērikas pasaules aizkulisēm.

Turpmākajās rindkopās es vēlos uzrunāt jaunie�us personīgi, tāpēc vēr�oties pie iedomātā sarunu biedra, uzrunā�u lasītāju uz "tu". Ceru, ka lasītājs pieņems �ādu uzrunas veidu bez pārpratumiem.

Kādu dienu viss un visi var apnikt līdz kaklam, tāpēc, ja tavās rokās nonāk laimīga kombinācija: brīvs brīdis un mazliet naudas, tu vari pazust, nevienam nemanot, aizlidojot piemēram, uz karnevālu pilsētu Venēciju. Tikko lidma�īna paspēj piezemēties, tavs mobilais tālrunis iepīkstas, ziņojot, ka vietējā mobilo telefonu kompānija ir bezgala laimīga sniegt tev savus pakalpojumus. Kāds ir pamanījis tavu klātbūtni, pirms tu esi aptvēris, ka atrodies jaunā realitātē. Viņi zina, ka tev ir mobilais telefons un ka tev ir draugi. Protams, ne tu, ne tavi draugi viņus neinteresē, toties kompānija izmantos tavas iedzimtās ilgas pēc saskarsmes. Turpmāk �ī laimīgā kombinā�cija: tu, tavs mobilais telefons un draugi, nesīs viņiem peļņu.

Galu galā arī tajā pasaules malā, līdzīgi tam, kā tas ir mūsu zemē, ieskatoties sejās, vari atskārst, ka maskarāde nekad nebei�dzas. Tā vietā, lai pieņemtu savu dzīvi tādu, kāda tā ir, daudzi vienkār�i tēlo kādu lomu. Savukārt lomai atbilsto�ā maska tik cie�i saaug ar seju, ka grūti at�ķirt, kur ir patiesais cilvēks, bet kur mākslīgs veidojums. Katrai dzīves situācijai noder sava maska, galvenais ir nekļūdīties izvēlē. Tomēr aiz smaida maskas bie�i slēpjas salauzta sirds. Kāda tam visam saistība ar ezotēriku?

�is piemērs palīdz saprast, ka citi ievēro tavu iedzimto tieksmi meklēt lietu dziļāko nozīmi, vēlmi iepazīt sevi pa�u, �o pasauli un Dievu, kad pats to vēl neesi pat pamanījis. Ir pieprasījums, būs pre�ce un pārdevēji! Kamēr tu meklē īstās atbildes, citi mēģinās pārtvert tevi ceļā uz patiesību un centīsies panākt, lai turpmāk �ī laimīgā kombinācija: tu, tava zinātkāre un bēg�ana no vientulības, nestu viņiem peļņu, bet tev - apjukumu.

Tu vēl neko neesi paspējis apjēgt, kad tavā priek�ā pēk�ņi ir ezotēriskās un okultās pasaules dīleri. Tirgotāji, tērpti ādas jakās un ar melnām brillēm uz acīm atstāj ļoti nopietnu iespaidu. Ja vecā�kiem un audzinātājiem nav laika ievadīt bērnus un jaunie�us dzīves noslēpumā, melno briļļu īpa�nieki viņus ievadīs melīgajās okultās pasaules mīklās. (Patiesībā ne tērpam, ne brillēm nav nozīmes, jo, ja viņi tās noņemtu, melno stiklu vietā rēgotos tuk�i caurumi vai, konkrētāk, divas melnas planētas, kas sevī uzsūc zinātkāro cilvēku dzīvības enerģiju, - minētie priek�meti tikai palīdz saprast lietas būtību.) Jaunie�i alkst pēc godīguma un patiesības attiecībās, tāpēc, bēgot no viltus smaidu maskarādes, notic nopietnajām sejām un viņu izklaidējo�ajām precēm, starp kurām ir galvaskausiņi, pūķī�i, tetovējumu uzlīmītes, jaunie�u �urnāliņi par tēmu "kā to dara pirmo reizi" un citi for�i atkritumiņi.

2006. gada 10. maijā itāļu maģijas ģimenes uzņēmumam Vanai Marki un viņas meitai Stefānijai Nobilei par okulto lietu tirgo��anu tika piespriests sods, ko citkārt saņem par slepkavībām - desmit gadi ieslodzījumā. Te nu maģijas triki vairs nelīdzēja. Kop� 1996. gada piecu gadu laikā kopā ar veselu blē�u komandu firma Ascie piesavinājās 33 miljonus eiro, piekrāpjot ap 300 tūksto�us cilvēku. Savukārt pēdējo maģisko "izkūpē�anas" triku izmantoja firmas mags Do Na�imento, aizbēgot uz Brazīlijas mū�a me�iem.

Kā darbojās �ī firma? Pēc televīzijas raidījuma par maģijas pla�ajām iespējām un Vanas reklāmas 45 operatori atbildēja uz klientu zvaniem. Pieci maģiskās "noliktavas pārziņi" apgādāja lētti�cīgos ar virtuves sāli, svecēm, efejas kociņa gabaliņiem, ar maģis�kiem svara nome�anas līdzekļiem un citām brīnumprecēm. Tā visa, protams, bija krietni par maz, lai dziedinātu no vē�a, lai glābtu bērnus narkomānus, lai uzvarētu loto spēlē (firma pārdeva arī "lai�mīgos" numurus) utt. Kad klients nāca sūdzēties par panākumu trūkumu, viņam skaidroja, ka tā ir ļaunās acs vaina un ka te var līdzēt tikai "dzīves skolotāja" - maga Do Na�imento, burvju māksla. Protams, cenas kāpa no 1000 līdz 5000 eiro. Ja cilvēks atteicās maksāt, sekoja "ekspertu opratoru" draudi par dēla nāvi vai ģimenes izjuk�anu, vai nedziedināmu slimību uzsūtī�anu. Trijos gadījumos atpirk�anas cenas sasniedza 159, 225 un 300 tūksto�us eiro. Kāda sieviete parādu dzē�anas dēļ bija pat devusies prostitūtas gaitās!

Var pasmieties par cilvēku neizsīksto�o muļķību un afēristu veiklību, bet, ja tu apgrozies "nopietnajā" ezotērikas un okultisma vidē, vai lētticīgo skaitā neesi arī tu?

Kļūst savādi, uzzinot, ka nereti pa�i "dziedinā�anas" industrijas darboņi un ekstrasensi, baidīdamies, ka viņi nav nelabu garu pār�ņemti, vēr�as pēc palīdzības pie priesteriem eksorcistiem.

Vai būtu pareizi apgalvot, ka okultā un ezotēriskā prece ir tikai komercija un nav saistīta ar sātanisko vidi un sektām? "Tas nav pil�nīgi patiesi," atbild K. Klimati, jo ir pietiekami daudz pārliecināto okultisma "misionāru". Pat tad, ja daudzi izmanto ezotēriskos simbolus tikai komercijas nolūkos, neticot okultismam, vai tad viņi nav līdzatbildīgi par ļaunuma veicinā�anu?

Jājautā, kādu skatījumu uz pasauli pūlas radīt pārliecinātie okultisma skolotāji? Savus sekotājus viņi cen�as padarīt līdzīgus sev, veidojot tos pēc sava "melno briļļu" tēla un līdzības, lai jaunie��u acis nekad nesmietos. Ezotēriskā pasaule prasmīgi ieved cilvēku maldos par viņa identitāti. Par to liecina stādī�anās priek�ā, nosau�cot sev atbilsto�o horoskopa zīmi, proti, saucot sevi par aunu, vērsi, zivi, svariem vai vēl kādu lietu, tā vietā, lai minētu savu vārdu. Neap�aubāmi, cilvēks uzvedas un rīkojas saskaņā ar savu pa�apziņu un identitāti � Vai zodiaka zīmes palīdz cilvēkam izprast sevi un citus? Vai tās drīzāk neiegro�o personu noteiktas uzvedības shēmā? Pietiek tikai uzzināt dzim�anas datumu, lai tiktu skaidrībā, vai ar attiecīgo cilvēku drīkst precēties vai nedrīkst, vai ir vērts kārtot darī�anas vai nav utt. Spontāni dzimst jautājums par to, vai ezotērikas pasaule dara brīvu?

Visļaunākais, kas notiek ezotērikas ietekmē, ir ezotērikas pasaulei raksturīgā domā�anas veida piesavinā�anās, t. i., labā un ļaunā jēdzienu sajauk�ana, dzīve saskaņā ar moto "dari ko gribi", kas nozīmē cinisku citu cilvēku izmanto�anu savu mērķu sasnieg�anai. Tas viss, kā zināms, pēc laika noved līdz depresijai. Turklāt, okultisms mudina uz atteik�anos no dzīves ar Dievu �ajā dzīvē un pēc tam, tā vietā izvēloties tūlītējas posto�ās baudas. Ezotēriskā pasaule atsve�ina cilvēku no savējiem un noved līdz sevis pazaudē�anai. Vai spēle ir iznākuma vērta?

Karnevālā katrs var sevi iztēloties, par ko vien vēlas. Ja ir runa par izklaidi, tad zinām, ka tā ir tikai spēle, turpretī ezotēriskajā pasaulē "viss ir kājām gaisā", tur karnevāls ir patiesā dzīve, bet maskas - dzīvas sejas.

�ī grāmata kļūs tev par ceļvedi, palīdzot orientēties viltīgajā ezotērikas pasaulē, tajā tu uzzināsi, kādus vaibstus slēpj ezotērisko masku nopietnās sejas vai okultisma liekulīgie smaidi. Karlo Klima�ti neizliekas un neslēpj no jaunie�iem to, ka viņ� ir pārstaigājis evaņģēlisko vērtību zemi un absolvējot sava Mācītāja patiesības skolu.

Itāļu �urnālista grāmata ne vien burtiski "at-masko" ezotērikas un okultisma pasaules viltības un nodomus, bet, saucot lietas īstajos vārdos, palīdz jaunietim uzdot svarīgus jautājumus par dzīves noslēpumu kā tādu, ievirzot viņa zinātkāri patiesības meklē�anas virzienā.

Turpmāk �ī laimīgā kombinācija: tu, tava iedzimtā vēlme izzināt un mīlēt + Jēzus, palīdzēs tev kļūt pa�am (- �ai) par sevi, atklāt savu Dieva bērna identitāti, lai pilnībā dzīvotu savu dzīvi bez maskarā�des, dāvinot sevi citiem un saņemot citus kā dāvanu sev.

Priesteris Aleksandrs Stepanovs

Viena no satrauco�ākajām parādībām, kas raksturo mūsdienu jaunie�us, noteikti ir viņu pieaugo�ā interese par ezotēriku. Pēdējos gados jaunie�u vidū vērojams īsts maģijas, okultisma, spiritisma un pat sātanisma bums.

Mēs nudien par to raizējamies. īpa�i tad, kad atmiņā atsaucam atsevi�ķus, nesen notiku�us gadījumus, kas aprakstīti laikrakstu sle�jās, - tādus kā negadījums ar māsu Mariju Lauru Maineti, ko noga�lināja trīs nepilngadīgas meitenes, lai upurētu viņu sātanam.

Diem�ēl tā nav zinātniskā fantastika. Tā ir realitāte. Drāma, kurā ir laikus jāiedziļinās. Pārāk bie�i jaunie�u aizrau�anās ar ezo�tēriku tiek saukta par pārejo�u modi vai par robe�u, kas pārkāpta pirmo un pēdējo reizi. Ta�u �īs problēmas saknes slēpjas krietni dziļāk. �ajā grāmatā mēģinā�u tās izgaismot.

Mēs uzsāksim "ceļojumu", lai atklātu jaunās paaudzes ezotēris- kās tendences. Iedomāts "vilciens" brauks pa da�brīd rūgtas piere�dzes dzelzceļa sliedēm, piestājot da�ādās "stacijās", kas palīdzēs mums apjaust �īs parādības patiesos apmērus.

Tematu ievadīs pa�u jaunie�u sniegtās liecības, norādot mums uz veicamo ceļa posmu un jautājumiem, uz kuriem jārod atbildes. Tā�pēc mēs pētīsim da�as jaunie�u riska zonas, tādas kā sātanisko rok�mūziku, kad mūziķi cildina sātanu, vardarbību un nihilismu, un dis�kotēku, kas aizvien vairāk pārvēr�as par masu rituālu ar narkotiku lieto�anu, dārdot apdullino�iem trok�ņiem, kas traucē saskarsmi.

Atklāsim tetovējumu un pīrsingu noslēpumus, kas jaunie�u vidū ir ļoti populāri, un kopā "sērfosim" internetā, meklējot vietnes par sātanismu, maģiju un okultismu.

Iepazīsim tuvāk komiksu Dylan Dog ("Dilans Dogs") un panā- kūmiem bagātās filmas The Blair Witch Project ("Blēras raganas plāns") aizkulises. Pēc tam pa�ķirstīsim da�us pusaud�u �urnālus un ielūkosimies rakstos par ezotērikas tēmu.

Aplūkosim da�as televīzijas programmas un multiplikācijas filmas, lai novērtētu, kādu ietekmi tās varētu atstāt uz jaunie�iem. Kā arī da�as �ausmu filmas ar asiņainām vardarbības ainām, kurās ļaunums alla� �ķiet neizskau�ams.

Parunāsim par NevvAge, kas jaunie�iem �ķiet kā bezgalīgs reliģiju un jaunu māņticību mikslis. Iemācīsimies arī pazīt vārdus - slazdus, kas mulsina jaunie�u prātu, mudinot viņus nostāties uz bīstamās morālā relatīvisma takas.

Visbeidzot, atklāsim, ka arī ar spēles palīdzību ir iespējams jau�nie�iem nosūtīt ezotēriskus vēstījumus, ļaunprātīgi izmantojot viņu vēlmi sapņot un fantazēt.

Aptuveni tāds būs mūsu "ceļojums". Tās būs ilgs un palīdzēs mums saprast, kāpēc maģija, sātanisms, spiritisms un visas pārējās ezotērikas formas arvien vairāk iekaro jaunie�u sirdi.

Iedomāsimies, cik gan daudz jaunie�u joka pēc izklaidējas, rīko�jot spiritiskos seansus. Un, kas zina, cik daudzi no viņiem maz pa�mazām tiek atsve�ināti no tagadnes, kā apgalvots Toskānas Bīskapu konferences notā.

Runāsim par tieksmi pēc rokmūzikas ar sātanisku saturu vai dis�kotēkām, kas saistītas ar maģiju un okultismu, un par bēdīgo tradī�ciju televīzijā vērsties pie burvjiem un kār�u licējiem, kas piedāvā tūlītēju problēmu risinājumu.

Visas �īs darbības slēpj sevī lielu vēlmi pēc saskarsmes ar citiem cilvēkiem, ilgas uzveikt vientulību. Turklāt vientuļ� cilvēks ezotēri- kai ir vislabvēlīgākā augsne.

Izcils svētais - priesteris Orione - sacījis, ka jaunie�i ir "nākotnes vētra vai nākotnes saule". Ja visi kopā vienosimies cīņā pret okul�tisma izliktajiem slazdiem, saule noteikti spīdēs virs mums nākotnes debesu augstumos.

Lielie maldi, ko izplata uguns bez liesmām

Kas ir ezotērika? Ar �o vārdu saprot visu to, kas zināms �auram personu lokam un ko nevar atklāt publiski. Kā, piemēram, kāds īpa�s maģijas veids, zīlē�ana pēc rokas līnijas vai kār�u lik�ana, vār�du savirknējumi garu izsauk�anai, zīmes, ko lieto, lai noslēgtu vieno�anos ar velnu.

Ezotērika ir kaut kas mistisks, noslēpumains, okults. Tā ir valo�da, ko pārzina tikai da�i izredzētie, kas to lieto savu mērķu sasnieg��anai. Tāpēc faktiski ezotērika ir veids, kā izmantot varu attiecībā pret kādu citu cilvēku.

Kas izmanto �o varu? "Iniciētie" jeb da�i izredzētie, kam ļauts izzināt kādu īpa�u kultu vai maģiju, piemēram, astrologi, kār�u licēji, pareģi un da�ādi burvji.

�ie cilvēki lieto lielu varu attiecībā pret citiem, kas nereti ir vāji, viegli ievainojami ļaudis vai tādi, kas nonāku�i krīzes situācijā vai grūtībās. Tie ir cilvēki, kas nonāku�i savas dzīves krustcelēs un meklē tūlītējas atbildes uz saviem jautājumiem vai risinājumu problēmai.

"Izredzētais" saka: "Man ir vara tevi dziedināt. Man ir burvju dzira, kas palīdzēs tev atrast mīlestību, pēc kuras tiecies." Vai arī: "Izliekot kārtis, varu palīdzēt tev noskaidrot nākotni." Vai arīdzan: "�im amuletam ir bezgalīgs spēks. Tas pilnībā mainīs tavu dzīvi." Un vēl: "Izdarī�u tā, ka varēsi sazināties ar sava brāļa garu, kur� pa�gāju�ā vasarā gāja bojā ceļa negadījumā."

Visi �ie piemēri skaidri parāda, kā var piemērot varu attiecībā pret citiem cilvēkiem, kuri izmisīgi meklē atbildes uz saviem jautā�jumiem. �o cilvēku vidū ir arī ļoti daudz jaunie�u.

Jaunie�u interese par ezotēriku pēdējos gados ir biedējo�i augusi. Horoskopi, amuleti, Taro kārtis un spiritiskie seansi nu jau ir ceļa biedri jaunie�iem, kuri kļuvu�i par upuri īstam ezotērikas uzbrukumam, kas tiek īstenots ar visda�ādākajiem līdzekļiem: mūziku, televīziju, videospēlēm, komiksiem, kinematogrāfiju, diskotēkām.

�is uzbrukums rod auglīgu augsni daudzu jaunie�u dzīvē, ko bie�i raksturo dziļa vientulība, sare�ģīta ģimenes situācija un ne�skaidrība par nākotni. Interese par ezotēriku, ko piedāvā kā tūlītēju risinājumu ikdienas problēmām, var nodarīt lielu ļaunumu jaunie�u psihei. Tā var veicināt jaunas - paverdzinātas - paaudzes ra�anos, kura iekļuvusi pati savas rīcības slazdā.

Visvairāk raizes sagādā tas, ka jaunie�iem arvien pievilcīgāks lie�kas sātanisms. Arvien vairāk ir jaunie�u, kuri atklāti atzīst, ka viņus valdzina sātans un melnā maģija.

D�uzepe Ferrari, GRISX nacionālais sekretārs, ir atklājis da�us iespējamos ceļus, kas ved uz saskari ar sātanisma pasauli: "Ezotēris- kas, maģiskas un okultiskas vides apmeklē�ana, kas apvienota ar vēl�mi piedzīvot arvien jaunus "iepazī�anas" ceļus; piedalī�anās spiri�tiskos seansos ar nolūku izsaukt īpa�as būtnes, kas savukārt var netraucēti novest pie ļaunā gara izsauk�anas, kā arī dod iespēju sa�tikt personas, kas piedalās sātaniskos rituālos; vēr�anās pie tā sauktās melnās maģijas, lai pārvarētu un mēģinātu risināt da�ādus sare�ģījumus; pielūgsme, kas tiek veltīta da�iem mūziķiem, kam ļauts savās dziesmās zaimot, aicināt uz pa�nāvību, slepkavību, var�darbību, seksuālo izvirtību, narkotiku lieto�anu, nekrofīliju; aizrau��anās ar �ausmām, kapiem, vardarbību kā pa�mērķi, pedofīliju, kas sabiedrībā tiek izplatīta ar da�ādiem līdzekļiem, līdz pat vēlmei gūt tie�u pieredzi vietās, kas iedvesmo uz �ādiem uzskatiem un darbību."[1]

Ezotērikas uzbrukumam attiecībā uz jaunie�iem ir zināmi "re�iso�ri", kas lieliski apzinās, ko viņi dara. Viņi ir visi tie, kuri pieder sāta- nistu sektām vai arī uzskata sevi par maģijas doktrīnu "skolotājiem".

Varam viņus saukt par "velna kareivjiem", jo viņi cīnās par ļauno garu un tic viņam. Viņu mērķis ir vairot ļaunumu un, lai to izdarītu, �ie "kareivji" vispirms cen�as samaitāt jaunie�us, kuri ir sabiedrības rītdienas veidotāji.

Padarīt jaunie�us par ezotērikas vergiem, - tas ir mēģinājums nodro�ināt sev varu pār nākotni un īstenot cerību, ka pasaulē aiz�vien vairāk pieaugs ļaunuma klātbūtne.

Bez "kareivjiem" vēl ir arī "algotņi". Tie ezotēriku izmanto ko�merciālos nolūkos. Viņu mērķis nav izplatīt ļaunumu, bet nopelnīt naudu.

Horoskopi, maģija, spiritiskie seansi un sātaniskā roka ieraksti ir mehānisms, ar kura palīdzību tiek pelnīti miljardi. Kāds tātad ir nolēmis saraust bagātību uz jaunie�u rēķina, iemānot viņus ezotē�rikas slazdos.

"Velna algotņi" ir tie, kuri, neticēdami ļaunajam garam, tik un tā cīnās par viņu. Tie dara to tikai tāpēc, lai nopelnītu. Tie tātad ir vi�ņa algotņi. Piemēram, ierakstu kompānijas, kas ra�o sātaniskā roka diskus, vai atsevi�ķi �urnāli jaunie�iem, kas publicē rakstus par ma�ģiju un ezotēriku. Ļaunprātīgi izmantodami to, ka okultisms ir mo�dē, viņi pilda savus bankas kontus.

Velna "algotņi" ir labākie sātana "kareivju" sabiedrotie. Tie iesais�tās viņu spēlē un kļūst par līdzzinātājiem, izplatot ļaunumu starp jau�nie�iem. �ādi ezotērikas vīrusam ir iespējas viegli ieperināties pat attālākajos nostūros.

�ajā grāmatā es vēlos apkopot jaunie�u aizrau�anās ar ezotēriku visda�ādākās izpausmes. Turklāt atmasko�u arī paņēmienus, kurus izmanto atsevi�ķi okultisma darboņi, lai pakļautu jaunie�u prātu.

�ajos gados, kop� klajā nākusi mana grāmata Inchiesta sul rock satanico ("Sātaniskā roka izmeklē�ana"), mani bie�i aicināju�i uzru�nāt jaunie�us saietos, kas notiek skolās, draudzēs, augstskolās, klu�bos, apvienībās, kopienās. Apbraukājot Itāliju, apjautu, cik izplatīts ir okultisms. īpa�i daudz ir tādu jaunie�u, kuri to piekopj, gribēdami labu un neapzinādamies tā bīstamību.

Kā izplatās ezotērikas vīruss? Kāds ir cēlonis ezotērikas epidē�mijai, kas uzbrūk jaunajām paaudzēm? Jaunie�i iedomājas, ka ezotērika ir kaut kas skaists, jauks, pievilcīgs. Viņi domā, ka okultis�mā atradu�i sabiedroto savu problēmu risinā�anai. Tā viņi paļāvīgi tuvinās maģijas praktizē�anai, spiritismam un sātanismam, neno�jau�ot, ka tā ir spēle ar uguni.

"Ezotērikas vīruss" izplatās tāpēc, ka jaunie�u vidū aizvien vairāk trūkst "antivielu", lai to pārvarētu. Trūkst imunitātes. Pēdējos gados jaunie�i ir pārcietu�i sava veida "smadzeņu skalo�anu", kas ir mudinā�jusi viņus vairs nebaidīties no tā, kas saistīts ar okulto pasauli. Ta�u tu�vo�anās ar ezotēriku saistītai videi tie�ām var būt riskanta. Piedalīties spiritiskā seansā vai sātanistu rituālā nozīmē atvērt durvis bīstamai pa�saulei. Viss sākas joka pēc, bet nekad nevar zināt, ar ko tas var beigties.

Tāpēc es sev jautāju: kāpēc tas tā notiek? Kāpēc jaunie�iem tik ļoti patīk spēlēties ar uguni? Atbilde ir vienkār�a: kāds viņus ir pie�mānījis. Kāds viņiem ir licis noticēt, ka ezotērika ir uguns, kas nav bīstama; ka ezotērika ir patīkama uguns, kas neapdedzina. Tad kā�pēc gan tai nepieskarties? Kāpēc nepamēģināt?

Re�isori, par kuriem runājām iepriek�, ir labi pastrādāju�i. Viņi ir izmantoju�i visus pieejamos līdzekļus, lai jaunie�i noticētu, ka ezotērika nedara ļaunu: sākot ar televīziju un rokmūziku un bei�dzot ar diskotēkām un videospēlēm. Rezultātā uguns vairs nebiedē, vēl vairāk - tā pat ir ieteicama.

No sākta gala burvestību tēma ir rosinājusi bērnu un jaunie�u iztēli. Pasakās �um un mud� raganas, fejas un burvestības. Kā gan aizmirst ķirbi, kas pārvēr�as par karieti, lai aizvestu Pelnru�ķīti uz balli? Un jauko feju, Pinokio draudzeni? Un skūpstu, kas krupi pārvēr� par skaistu princi?

Miljoniem bērnu ir iemigu�i, klausoties �ajās pasakās. Ta�u ir liela at�ķirība starp glu�i nevainīgu, iztēli raiso�u pasaku un slēptiem vai neslēptiem aicinājumiem pa īstam praktizēt ezotēriku.

Saprotams, fantāziju nedrīkst iznīcināt. Bērniem un jaunie�iem ir tiesības fantazēt, ari sapņot par pasaulēm, kur dzīvo pūķi, pareģi un burvji, - tam visam nevajadzētu biedēt, nedz arī viest satrauku�mu. Raizēties vajadzētu par to cilvēku negodīgumu, kuri manipulē ar jaunie�u jūtīgumu pret fantastikas pasauli, lai nodotu viņiem negatīvu un pret dzīvi vērstu vēstījumu.

Nākamajās grāmatas lappusēs es centī�os izskaidrot, kur pēdējā laikā slēpjas ezotērikas "sēklas", kā arī to, kā �īs "sēklas" ir uzdīgu��as un kā tās palīdzēju�as tapt lielajiem maldiem, ko izplata "uguns bez liesmām".

Pirms turpinu, es gribētu precizēt, ka �ī grāmata nav jāuztver kā vispārējs uzbrukums televīzijai, mūzikai, kinematogrāfijai, internetam vai citiem pla�saziņas līdzekļiem. Katrs līdzeklis ir izmantojams kā labā, tā ļaunā veik�anai. Piemēram, ķirurga skalpelis. Slepkavas rokās tas var nogalināt, bet spējīga ķirurga rokās - glābt tūksto�iem cilvēku dzīvību. Tie�i tāpat mūzika, kinematogrāfija, internets un televīzija ir neparasti pla�saziņas līdzekļi, kuri ir izmantojami arī cilvēces labā.

Godīgi izvērtējot laiku, kurā dzīvojam, mēs diem�ēl nevaram

izlikties neredzam atsevi�ķu pla�saziņas līdzekļu negatīvu izmanto��anu, lielākoties - "uz jaunie�u ādas". Atliek ieslēgt televizoru, lai par to pārliecinātos.

Vēl viens svarīgs aspekts, kas jāprecizē, ir "izpausmes brīvība". Ar �o grāmatu es nebūt nevēlos aicināt uz "raganu medībām" sais�tībā ar rokmūziķiem, televīzijas programmām, videospēlēm, ko�miksiem u. c. Mans mērķis ir vienkār�i raisīt pārdomas par to, kas notiek; kas notiek pa�reizējā brīdī; kas notiek jaunie�u vidū.

Kritizēt dziedātāju, komiksu, videospēli vai filmu vēl nenozīmē ierobe�ot kāda izpausmes brīvību. Tas nozīmē iedziļināties, uzdot sev jautājumus un būt gatavam diskutēt. Tas nozīmē attīstīt savu intelek�tu, lai spētu kritiski izvērtēt un lai iemācītos labāk izmantot pieejamos pla�saziņas līdzekļus. Netiek apspriesta izpausmes brīvība, kas ir katra indivīda nemainīgas tiesības. Apspriesta tiek paustā satura kvalitāte.

Turklāt nebūtu korekti visu vainu uzvelt pla�saziņas līdzekļiem, rokmūzikai vai diskotēkām, kas patiesībā ir tikai viena medaļas puse. Jāņem vērā arī tas, ka �odien jaunie�i gūst rūgtu pieredzi, kas dara viņus vēl trauslākus un ievainojamākus.

Padomāsim, piemēram, par to, cik grūti ir atrast darbu. Padomā�sim par jaunie�u lielajām cerībām, kad viņi, beigu�i skolu vai augst�skolu, sastopas ar pasaules brutālo realitāti.

Skolā ieaudzina godīgumu, uzticamību, taisnīgumu, bet tad, lai�kam ritot, viņi ievēro, ka dzīvē bie�i sev ceļu izlau� viltnieki, zagļi, roklai�as. Un godīgums liekas vairs tikai traucēklis, kas pasperama sāņus, jo pakļauj tevi bada nāvei.

Jaunie�iem ir laba un cēla sirds. Viņi ar grūtībām iet uz kompro�misiem. Baismīgas dzīves netaisnības priek�ā viņi jūtas pievilti un piesmieti. Viņi jūt sirdī sāpes, ko trāpīgi attēlojis Luid�i Tenko dzies�mā Ciao arnore ciaoh "Nespēt izdarīt neko pasaulē, kas spēj visu."

3 "Sveika, mī|ā, sveika".

īstie "velni", kas mēģina noslepkavot jaunie�us, daudzos gadīju�mos nav japāņu multfilmas vai sātaniskais roks. Tie ir vecāki, kuru nav, negodīgi darba devēji, korumpēti politiķi, narkotiku tirgoņi, pedofīli, bērnu tirgoņi, liekuļi un visda�ādākie noziedznieki. Tā ir klusē�ana, solidaritāte starp noziedzniekiem un viņu līdzzinātājiem, varmācība, vienaldzība, kompromisi un saziņas trūkums ikdienā.

Novelt vainu tikai un vienīgi uz rokmūzikas vai diskotēkas ļauno ietekmi (sava daļa atbildības ir arī tām) nozīmētu attīrīt sirdsapzi�ņu, nevis reāli risināt jaunie�u problēmas. �ajā saistībā nekad nespē�u aizmirst kādu gadījumu pirms da�iem gadiem, kad biju uz�stājies konferencē par sātanisko rokmūziku, kas notika kādā drau�dzē. Man pienāca klāt cienījams kungs vidējos gados, pavisam no�raizējies, un sacīja: "Mans piecpadsmitgadīgais dēls ir rokmūzikas upuris. Jau vairākus mēne�us, kop� dēls sācis klausīties sātaniskos ierakstus, viņ� nemācās un ir atsve�inājies no pasaules. Viņ� vairs neiet uz Misi. Ieslēdzas savā istabā un guļ gultā, ar austiņām aizbā�zis ausis. Es jūs lūdzu, palīdziet man! Parunājiet ar manu dēlu!"

�is cienījamais kungs man �ķita ļoti izmisis, tāpēc es pieņēmu viņa piedāvājumu un izrunājos ar viņa piecpadsmitgadīgo dēlu. Tā es uzzināju, ka zēna tēvs, dedzīgs katolis un ļoti aktīvs draudzes lo�ceklis, pirms vairākiem mēne�iem bija uzsācis ārpuslaulības sakarus ar jaunu katehēti no savas baznīcas. Tas piecpadsmitgadīgajā dēlā bija izraisījis dziļu krīzi attiecībā pret reliģiju un draudzi, kuras lo�ceklis viņ� bija, jo jutās atraidīts. Sātaniskās rokmūzikas klausī�anās bija tikai izjustā diskomforta sekas.

Patiesībā tā nebija mūzikas, bet gan tēva vaina. �is cienījamais kungs, juzdamies vainīgs par savu rīcību, centās atvieglot savu sirds�apziņu, visā vainojot sātaniskās rokmūzikas dziedātājus. Dēla inte�rese par �o mūzikas �anru bija radusies vēlāk, kā dumpis pret "krāpniecisko" draudzes vidi, kurā bija aizsācies tēva sakars ar jauno katehēti.

Dziedātāju pārraidītie negatīvie vēstījumi neap�aubāmi bija veicināju�i sajukumu �ī nabaga zēna prātā. Savā ziņā tas viņam bija pēdējais trieciens. Tomēr krīzes iemesls vispirms bija meklējams tēva nekonsekventajā rīcībā, nevis mūzikā. Sātaniskā rokmūzika vienkār�i rada sev labvēlīgu vidi, kad zēns bija nonācis izmisumā, un tādējādi vēl vairāk padziļināja radu�os krīzi.

Izcilais rakstnieks D�. K. �estertons teicis, ka "prieks ir liels kristie�a noslēpums". Sātanisms faktiski piedāvā pilnīgi pretēju dzī�ves filozofiju. Tas sliecas izplatīt jaunie�os pesimismu, pado�anos, nomāktību, skumjas. Kad jaunietis nonāk grūtā situācijā, rokmūzi�ka, diskotēkas vai atsevi�ķu �urnālu piedāvātās negācijas dzen viņu vēl dziļākā izmisumā.

Tāpēc nevajag visā vainot pla�saziņas līdzekļus. Televīzija, rok�mūzika, diskotēkas, komiksi un �urnāli jaunie�iem nav vienīgie, kas atbildīgi par jaunie�u aizrau�anos ar ezotēriku. Tie savā ziņā var iegrūst izmisuma bezdibenī, ta�u būsim uzmanīgi un nevainosim pla�saziņas līdzekļus, lai izvairītos no personiskās atbildības.

Kāds varbūt mokās ziņkārē, jo vēlas uzzināt, ar ko beidzās stāsts par puisi, kur� klausījās sātanisko rokmūziku. Zēns, pārvarējis krīzi, atguva ticību, pateicoties kādam lieliskam garīdzniekam. Viņa tēvs pārtrauca attiecības ar katehēti un godīgi uzņēmās savu daļu atbil�dības. Vārdu sakot, viss ir labs, kas labi beidzas.

�is gadījums palīdz mums saprast, ka, runājot par jaunie�iem, ir ļoti viegli iekrist banālā un virspusējā moralizē�anā, mesties virsū rokmūzikai vai diskotēkām. Fakti liecina par to, ka problēmas cēloņi meklējami krietni dziļāk.

Tajā pa�ā laikā nedrīkst zaudēt modrību. Ir nemitīgi jācīnās pret tiem, kas ļaunprātīgi izmanto jaunie�us, kuri nonāku�i krīzes si�tuācijā, un pelna naudu, izplatot sātanismu, okultismu un mēslaines subkultūru. Kā to dara burvji un daudzi roka dziedātāji, uzstājoties televīzijā.

�odien jaunie�us uzskata par "atkritumu spaiņiem", kuriem drīkst piedāvāt jebko, sarau�ot bagātības uz viņu rēķina. Viņus piepilda ar maģiju, sātanismu, vardarbību, asinīm, narkotikām, patēriņa precēm, kas saindē dvēseli. Galvenais, ka jaunie�i pērk. Nav svarīgi, ko. Nozīme ir tikai naudas pelnī�anai. Lielas naudas pelnī�anai.

�odien vairāk nekā jebkad triumfē naudas diktatūra. Likumus diktē gra�i. Tas, piemēram, notiek televīzijā, kur statistikas rādītāji un sponsori izlemj programmas likteni.

Kvalitātei nav nozīmes. Svarīgs ir "aitu" skaits, kas apstājas ma�zā ekrāna priek�ā un ļaujas reklāmas ap�audei. Ja viņu ir daudz, programma izdzīvos, pretējā gadījumā atbrīvosies vieta kādai citai pārraidei.

Da�ām televīzijām ir slikts paradums translēt reklāmas rullī�us lielākā skaļumā nekā pa�u programmu vai filmu, kuras laikā tos iestarpina. Tas ir triks, lai pievērstu skatītāju uzmanību reklamē�tajām precēm, un arīdzan skumja metafora par to, kas televīzijā notiek patiesībā.

Tā vien liekas, ka reklāmas skaļā balsī izkliedz publikai: "�eit ko�mandēju es. Saimnieks esmu es. Pārējam nav nozīmes."

Patiesais izaicinājums, lai glābtu jaunie�u likteni, nav izvēlē starp Dievu un velnu, bet starp Dievu un naudu. Arī Jēzus to bija sapratis, kad teica, ka cilvēkam jāizvēlas starp Dievu un mamonu (�is vārds apzīmēja naudas viltīgo varu). Viņ� jau pirms divtūksto� gadiem zināja, ka parādīsies reklāma.

Liels pārpratums, kas ieved maldos ļoti daudzus jaunie�us, ir ticība tam, ka eksistē "laba" maģija (baltā maģija) un "slikta" maģi�ja (melnā maģija).

Nav lielāku melu. Nav labas un sliktas maģijas. Jebkāda maģija patiesībā ir ļauna un bīstama, jo tā cilvēku paverdzina un izvirza viņam psiholoģiskus nosacījumus.

Vēsturiski ezotērika vienmēr bijusi pretstatā kristietībai. Jēzus ir nepārspējams cīņā pret ezotēriku. Cilvēks ir tas, kur� attaisno tuk��us rituālus, tirgo�anos ar svētumu un pagānisku liekvārdību. Dievs savukārt visu padara vienkār�āku un paziņo to, ka Viņ� ir it visur, kur cilvēki sanāku�i Viņa vārdā.

Jēzus mācībā nav nekā slepena. Kristus vēlas darīt zināmu savu Vēsti, cik vien tas iespējams. Ne velti Viņa aicinājums skan: "Ejiet pa visu pasauli un sludiniet Evaņģēliju ikvienai radībai." Te nav izņēmumu.

Turpretī ezotērika ir kaut kas apslēpts, neskaidrs, ko atklāj tikai da�iem izredzētajiem. Tātad kaut kas pavisam pretējs kristietībai.

Mūsdienu jaunie�iem uzbrūk vesela virkne da�ādu ideju, kas izraisa viņos patiku pret maģiju visās tās da�ādajās izpausmēs. �īs idejas tiek nodotas ar mūzikas, diskotēku, atsevi�ķu pusaud�u �urnālu, televīzijas un citu pla�saziņas līdzekļu palīdzību.

Padomāsim kaut vai par maģijas reklāmu, ko izvēr� ļoti popu�lāra itāļu mūzikas rokgrupa "Opera IX", kas slavena ar saviem krā�ņajiem koncertiem. Grupas dziedātāja Kadavērija atklāja: "Visi grupas "Opera IX" locekļi vairāk vai mazāk interesējas par okultismu un seno pagānu tradīciju atjauno�anu. Mūsu mūzika kļūst par rituālu darbību, kas vērsta uz seno tautu ticības svinībām, augstāko garu godā�anu un paralēlo dimensiju un pasaules okulto spēku atbrīvo�anu. �ajos garu izsauk�anas aktos būtiska loma ir mūsu personiskajai pieredzei saistībā ar okultismu, tekstiem, ko citējam, un, protams, mūsu tieksmēm, sapņiem un slimīgajām fantāzijām."[2]

"Operas IX" mūzika tātad ir rituāls, kas iedvesmu rod oriģinālā dzīves filosofijā. "Būtībā," piebilda dziedātāja Kadavērija, "mēs ti�cam tam, ka cilvēks var pārkāpt nezināmā slieksni un valdīt pār tumsas pasauli, izmantojot savu gribasspēku, attīstot savu prātu un kultivējot vēlē�anos. Tas ir sevis un savu spēju apzinā�anās, ta�u arī pazemības un gudrības jautājums. Albumā The Black Opera ("Mel�nā opera") esam iztēloju�ies, ka mēs kā okultisma kareivji ejam �o ceļu uz patiesības pazī�anu. Vadoņa lomai izvēlējāmies Shatyan (Sātans) - Luciferu, gaismas nesēju. �ī simboliskā gaisma iemieso prātu un okulto spēku augstāko varu."[3]

�is ir tikai viens no daudzajiem piemēriem, kā mūzika rekla�mē okultismu. Tagad mēģināsim konkrēti minēt pa�us izplatī�tākos ezotērikas praktizē�anas veidus, kuri ieņēmu�i vietu jau�nie�u dzīvē. Tas ir kā krāsainas maskas nebeidzamā ezotērikas karnevālā, kas darbina naudas pelnī�anas mehānismu miljardu apmērā.

Maskas var mainīties, bet seja, kas aiz tām slēpjas, ir viena un tā pati. Tā ir melu un maldu seja.

Astroloģija . Ta nākotni un personību pēta ar zvaig�ņu palīdzību. Tiek uzskatīta par glu�i nevainīgu nodarbi, tomēr var kalpot par pir�mo soli uz dziļāku interesi par ezotēriku. Daudzi jaunie�i diem�ēl ak�li tic horoskopiem un zodiaka zīmēm. Ne velti, iepazīstoties ar jaunu draugu, viņi bie�i uzdod jautājumu: "Kāda ir tava zodiaka zīme?"

Hiromantija . Tiek tulkotas rokas plaukstā eso�ās līnijas, lai izzinātu cilvēka likteni un raksturu.

Kār�u lik�ana . Ta ir zīlē�ana pēc Taro kārtīm. Izvēloties zināmu skaitu kār�u ar īpa�ām zīmēm, tiek mēģināts izzināt cilvēka nākotni.

Amuleti un talismani . Tie ir priek�meti, kuriem piedēvē burvju varu. Izplatītākie ir akmeņi, piekariņi, gredzeni un kristāli. Nēsājot tos sev līdzi, cilvēks sevi maldina, cerot gūt lielāku veiksmi un pa�nākt izmaiņas dzīvē.

Burvju dziras . Tie ir īpa�i burvju radīti maisījumi, kuriem vaja�dzētu spēt atrisināt cilvēku problēmas. Patiesībā daudzi jaunie�i tos pagatavo pa�i. Vieni tos dzer pa�i, otri dod dzert citiem, domādami tādā veidā sasniegt īpa�u mērķi, it sevi�ķi jūtu pasaulē.

Ma ģiskie rituāli un formulas . Tos praktizē burvji. Arī �ajā gadīju�mā jaunie�u vidū modē ir "dari pats" princips. Daudzi jaunie�i mēdz skaitīt buramvārdus vai praktizēt ezotēriskus rituālus visat�ķirīgāko iemeslu dēļ: lai iekarotu puisi, noliktu eksāmenu vai uzvarētu fut�bola ma�ā.

Spiritisms . Ta ir miru�o dvēseļu piesauk�ana, lai ar tām sarunā�tos. Parasti ir vajadzīgs cilvēks, kas kalpo par starpnieku ar viņpa�sauli, to sauc par mēdiju. Tā sauktie spiritiskie seansi ir ļoti populāri jaunie�u vidū. Da�reiz viņi tos praktizē joka pēc, ta�u tas ir riskants joks, jo, to darot, var nonākt uz bīstamas takas.

Sātanisms . Tas ir velna kults, kas, liekas, kļūst arvien populārāks jaunie�u vidū. Jaunie�i tiek mudināti uz svētumu zaimojo�iem rituāliem, kuru veik�anai tiek izmantotas baznīcā nozagtas konsekrē- tas hostijas vai no kapiem izzagti galvaskausi un kauli. Da�s var no�nākt pat tik tālu, ka izdara slepkavību kā augstāko upuri sātanam.

Gai�redzība . Tās ir īpa�as spējas, ar kuru palīdzību atsevi�ķi cil�vēki spēj izzināt nākotni un likteni. Mehānisms ir tāds pats kā kār�u lik�anai un hiromantijai.

Svārsts . Tas ir diegā iekārts burvju priek�mets. �ūpojoties no vie�nas puses uz otru, tas sniedz atbildes uz jautājumiem par personis�ko nākotni. Pēdējā laikā tas k|uvis ļoti populārs jaunie�u vidū. Te vainīgas televīzijas pārraides, kas to izmantoju�as, lai priek�laicīgi uzzinātu futbola ma�u rezultātus.

I-King. Tā ir sena elkdievības metode, ko izmanto ķīnie�i nākot�nes uzzinā�anai. Tas pamatā ir astoņas trigrammas (vienlaidu un pārtrauktu līniju noteikta secība) - zīmes, kuras, kā vēstī leģenda, tālā senatnē tika iecirstas bruņurupu�a bruņās[4]. Vienkār�otā formā I-King ir parādījusies arī bērnu un pusaud�u �urnālos.

Numeroloģija . Ta ir savas dzim�anas dienas vai cita īpa�a notiku�ma datuma skaitļu nozīmes tulko�ana. Veicot veselu virkni aprēķi�nu, tiek iegūtas nākotnes prognozes vai personības raksturojums.

"Atklāsmes" sapni . Daudzi jaunie�i tic tam, ka sapņos ar simbo�lisku tēlu palīdzību tiek sniegta prognoze nākotnei un ka sapņi atklāj cilvēka likteni. Da�s labs tulko sapņus tāpēc, lai uzzinātu pareizos skaitļus, ar kādiem jāspēlē loto.

�odien visi �ie ezotēriskie līdzekļi ir pla�i izplatīti jaunie�u vidū, kurus nodarbina jautājumi par mīlestību un savu nākotni. Nākama�jās nodaļās aplūkosim, kā jaunie�i nonāk saskarē ar spiritismu, okultismu un citām ezotērikas izpausmēm.

Nav ne mazāko �aubu, ka runa ir par ārkārtīgi bīstamiem līdzek�ļiem. Ticēt kār�u, horoskopa vai amuleta varai nozīmē paļauties uz kaut ko sve�u, lai atrisinātu problēmas savā dzīvē. Tās nozīmē at�teikties uzņemties atbildību, lai sasniegtu mērķi, uzticot visu talis�mana, burvju dziras vai burvja �ķietamajai varai.

Tas viss, bez �aubām, ļoti kaitīgi ietekmē jaunie�us. Ne vien tā�pēc, ka izraisa sava veida verdzību un atkarību no amuletiem, Taro kārtīm, horoskopa vai burvjiem, bet galvenokārt tāpēc, ka radina pie bezatbildības. Ezotērika veicina tādas domā�anas attīstību, kurā valda bezdarbība, pasivitāte, gaidas, ka ārējs spēks atrisinās ikdie�nas problēmas.

Ezotērikas ideoloģija jaunie�iem ir ārkārtīgi kaitīga, jo tā vei�cina pasivitāti. Tas ir "gribu visu tūlīt" likums. Man patīk zēns? Tā vietā, lai iekarotu viņa sirdi iepatīkoties, ar maigumu un mīļumu, labāk paļau�os uz burvju dziru. Man ir �aubas par nākotni? Tā vietā, lai lauzītu galvu, kā saprātīgi risināt problēmu, es labāk pa�ļau�os uz kār�u vai horoskopa lēmumu. Tas pats notiek, ja gribu nolikt eksāmenu vai iegūt autovadītāja tiesības. Tā vietā, lai no�pietni un cītīgi mācītos, es noskaitu buramvārdus vai ielieku kabatā talismanu.

Da�kārt pēc tam, kad sperti �ie pirmie soļi pretī ezotērikai, var nonākt pat līdz sātanisma praktizē�anai. Daudzi jaunie�i pēc amu�letu kolekcionē�anas un tā sauktās "baltās maģijas" praktizē�anas nonāk pie domas par vieno�anos ar velnu, kas ir nākamais līdzeklis savu mērķu sasnieg�anai.

Antropoloģe Cecīlija Gato Troki stāstīja par kādu gadījumu ar trim astoņpadsmitgadīgiem pui�iem, kuri gribēja veikt sātanisku ri�tuālu, lai iekarotu meiteni. "Es ieteicu viņiem par to aizmirst un no�sūtīt meitenei skaistu ziedu pu�ķi," stāstīja antropoloģe. "Tas noteik�ti nebūtu bijis tik riskanti. �āda rīcība ir saistīta ar lielu pa�apmānu, ar ilūziju, ka tā iespējams viegli un ātri atrisināt savas problēmas.

Sātanisms nav nekas cits kā varas un pārmērīgas baudas meklē�ana, neievērojot nekādus noteikumus/Tas jaunie�iem ir ļoti bīstami. Ga�lu galā varas un baudas iegū�ana tā arī netiek īstenota. Tāpēc vil�a�nās var novest pie nihilisma."[5]

Viens no vārdiem, kas tik bie�i izskan saistībā ar ezotēriku, ir "enerģija". Bet ko gan tas īsti nozīmē? Neviens tā arī nekad to nav sapratis. �is ir neskaidrs, miglains termins, ko izmanto burvji un astrologi, lai piemuļķotu cilvēkus, it sevi�ķi ar televīzijas starp�niecību. Bie�i mēs dzirdam viņus sakām: "Jānoņem negatīvā ener�ģija", "ir svarīgi iegūt pozitīvu enerģiju", "pamēģināsim iegūt ne�daudz pozitīvisma", "jānovēr� negatīvisms". Ko tas viss nozīmē? Neko.

Diem�ēl daudzi jaunie�i pieņem �o valodu, kādā runā arī viņu iemīļotie �urnāli. Viņi no tiesas tic tam, ka jābēg no "negatīvas ener�ģijas", un paļaujas uz maģiju un amuletiem cerībā, ka tas mainīs viņu dzīvi.

Visiem �iem piemēriem vajadzētu veicināt to, ka tiek atmaskoti maldi saistībā ar "labo" maģiju, kurai uzticas tik daudzi jaunie�i. Nav tādas "labās" maģijas. Jebkāda maģija ir ļauna, jo ved jaunie��us pa verdzības un bezatbildības ceļu.

Ir daudz da�ādu veidu, kā jaunie�i apdraud sevi, apmeklējot ar ezotēriku saistītas vietas. Zinātniskais darbinieks Andrea Menego- to kādā rakstā asociācijas Una voce grida ("Kāda balss kliedz") izdotajā bro�ūrā rakstīja: "Pamatojoties uz psiholoģijas un psihiat�rijas atziņām, ir atklāts, ka pievēr�anās okultajām tehnikām var radīt pakāpenisku psihiskās veselības sabrukumu, novedot da�reiz pat pie prāta aptumsuma un personības novirzēm."[6]

Citi bīstami elementi nesen darīti zināmi organizāciju Telefono Antiplagio un Telefono Arcobaleno izdotajā Ziņojumā par maģiju un ezotēriku Itālijā; minētās organizācijas gadiem ilgi cīnās pret burvju un sektu uzmācību, arī attiecībā uz nepilngadīgajiem. No �ī pētījuma izriet, ka "maģija kā antropoloģiska, sociāla, uz tautas daiļradi attiecināma ideja gandrīz vairs nepastāv. Savukārt pastāv bezgodīga pseidomaģija, kas izmanto visas biznesa metodes (tikai un vienīgi komerciālos nolūkos), lai tādējādi aizsniegtu lētticīgus, māņticīgus cilvēkus, kam radu�ies sare�ģījumi". Atskaitē ziņots arī par to, ka "aizvien bie�āk vērojama ekonomiskā saikne starp maģiju un prostitūciju, apreibino�u vielu izplatī�anu, augļo�anu, organizēto noziedzību, "pārprastu masonu kustību" utt. (iespē�jams, tāpēc, ka 97% no ieņēmumiem ir nelikumīgi)". Turklāt "burvji un viņu bagātīgi apmaksātie reklāmas konsultanti arvien bie�āk sāk izmantot rafinētas psiholoģijas metodes"[7].

Pirms mēs turpinām pētījumu, es gribētu atstāstīt da�us notiku�mus ar jaunie�iem, kuru piedzīvotais mums parādīs, kādi ceļi ejami un kas mums jāpārdomā.

�īs intervijas vie� cerību. Tas ir mana darba auglis, tapu�as pēc daudzām tik�anās reizēm ar jaunie�iem da�ādos Itālijas reģionos. Jums tiek piedāvāti �etru jaunie�u stāstītais, kuri guvu�i ezotērikas pieredzi un spēju�i laimīgi no tās atteikties. Lūk, ko stāsta Alesandra, D�ovanna, Daniels un Mikēle.

"Alesandra, cik tev ir gadu?"

"Deviņpadsmit."

"Kad tu sāki interesēties par ezotēriku?"

"Īstenībā tāda sākuma nemaz nav bijis. Viss notika pakāpeniski."

"Bija ta�u kāds īpa�s brīdis dzīvē, kad tevī uzplaiksnīja �ī interese?"

"Domāju, ka viss sākās tad, kad man bija �etrpadsmit gadi un es ļoti aizrāvos ar japāņu multfilmām. Man interese radās �ajā posmā."

"Vai vari paskaidrot tuvāk?"

"Mani apbūra Austrumu kultūra. Aizrau�anās ar japāņu animā�cijas filmām izraisīja manī dziļāku interesi. Tāpēc es sāku lasīt da�us NewAge �urnālus, kas, kā man �ķita, apmierināja manu ziņkāri."

"Vai japāņu multfilmām ir daudz kopīga ar New Age pasauli?"

"Jā, jo si�eti bie�i runā par tādām tēmām kā maģija un reinkar- nācija, kas ir raksturīgi New Age. Tātad pāreja no multfilmām uz saisto�āku lasāmvielu bija glu�i dabiska."

"Ko tu atklāji �ajās New Age publikācijās?"

"Tur bija daudz interesantu rakstu par Austrumu kultūru. Tie�i tas man ari patika. Gribēju par katru cenu uzzināt par to vairāk. Vē�lējos padziļināt zinā�anas par tām tēmām, kurām japāņu multfilmās tikai pavir�i pieskaras."

"Vai tava ziņkāre tika apmierināta?"

"Jā. Es atradu to, ko meklēju. Ta�u visai ātri mana interese no- sliecās uz citām New Age tēmām. īpa�i mani valdzināja kristālu un akmeņu da�ādās spējas."

"Kādā ziņā?"

"Saskaņā ar New Age kristāliem piemītot īpa�a enerģija. Mani ārkārtīgi vilināja doma par �īm spējām, kas it kā varētu mainīt manu dzīvi."

"Ko tu būtu gribējusi mainīt?"

"Daudz ko. Tajā laikā es piedzīvoju smagu krīzi. Slikti mācījos skolā, un man ļoti nodarīja pāri meitene, kuru uzskatīju par savu la�bāko draudzeni."

"Kas notika pēc tara?"

"Es sāku iepirkties ezotērisko lietu veikalā, kur pārdeva īpa�us akmeņus. Vienu no tiem man piedāvāja kā spēcīgu amuletu, kas spējot atvairīt visas negatīvās enerģijas."

"Kā tu to izmantoji?"

"Man tika ieteikts nesāt to vienmēr sev līdzi un nekad nepamest."

"Vai tava dzīve tie�ām mainījās?"

"Jā. Kop� tā brī�a man likās, ka viss iet uz labo pusi. Es biju pa�tiesi laimīga un ticēju, ka veiksmi man nes burvju akmens."

"Kas notika pēc tam?"

"Pēc kādas pastaigas ar draugiem notika kas tāds, kas mani at�svieda atpakaļ krīzē. Nezinu, kā tas gadījās, bet es pazaudēju savu dārgo amuletu. Vakarā, kad pārnācu mājās, atklāju, kas tas pazudis, un sāku raudāt."

"Kā tu rīkojies �ajā situācijā?"

"Sākumā biju izmisusi. Es jutos burtiski pazudusi bez sava bur�vju akmens. Sāku domāt, ka nu mana dzīve izputēs un ka mani sodīs par to, ka esmu pazaudējusi amuletu."

"Kas sodīs?"

"Es nezinu, ta�u mani māca bailes. Es jutos ļoti vainīga. Iztēlo�jos kaut kādu ļauno garu, kas mani sodīs. Baidījos, ka visas negatī�vās enerģijas varētu atgriezties manā dzīvē. Es pēk�ņi jutos vāja. Biju nozaudējusi savu dārgo sabiedroto - burvju akmeni, kas man sniedza drosmi dzīvot."

"Kā tev izdevās izķepuroties?"

"Pamazām atguvos. īpa�i man palīdzēja ticības mācības skolo�tāja. Viņa man deva spēku izkļūt no ezotērikas slazdiem. Es �o skolotāju vienmēr biju nicinājusi, jo uzskatīju viņu par dumju un niecīgu cilvēku. Tomēr par savu atdzim�anu man jāpateicas tie�i viņai."

"Kā tas notika?"

"Nākamajā dienā es sēdēju klasē. Bija ticības mācības stunda. Es izskatījos briesmīgi, jo cauru nakti nebiju gulējusi. Tad pēk�ņi izplūdu asarās. Skolotāja jautāja, kas ir noticis, bet es negribēju par to runāt. Es viņai nepieklājīgi atbildēju un lūdzu, lai ļauj man aiziet uz tualeti."

"Un tad?"

"Es nemitējos raudāt, līdz nedaudz nomierinājos. Pēc stundām es jutu nepiecie�amību skolotājai atvainoties. Es viņu uzrunāju, un viņa man uzsmaidīja. Viņa uz mani nedusmojās. �is smaids, tik mīļ� un iedro�ino�s, deva man spēku runāt. Es pilnīgi uzticējos skolotā�jai un izstāstīju atgadījumu ar pazudu�o amuletu."

"Ko viņa tev sacīja?"

"Viņa bija laipna un izturējās pret mani kā eņģelis. Vispirms vi�ņa piezvanīja uz mājām, lai brīdinātu savu ģimeni, ka aizkavēsies.

Tad viņa runāja ar mani vairāk nekā stundu un palīdzēja saprast, ka man nekādā gadījumā nav jāuztic sava dzīve akmenim. Viņa teica, ka spēks man jārod sevī pa�ā un ka es nedrīkstēju pieļaut, ka mani ietekmē New Age amulets."

"Vai pēc tam viss gāja uz labo pusi?"

"Jā. Kop� tā brī�a es jutos laimīgāka un dzīvespriecīgāka. �ī cil�vēka smaids un draudzība mani nudien iedro�ināja. Es pārnācu mā�jās ar priekā puksto�u sirdi, un nebija ne miņas no bailēm, ka mani varētu ietekmēt negatīvas enerģijas."

"�odien, kad pagājis tik ilgs laiks, ko tu domā par �o notikumu?"

"Nudien domāju, ka biju muļķe. Nespēju saprast, kā gan varēju iekrist tādos slazdos. Un tomēr es nemaz nekaunos par to, kas ar mani atgadījās. Vājuma brī�i var uznākt katram, it sevi�ķi pusaud�a vecumā. Vientulībā var pieķerties jebkam. Pat akmenim."

"D�ovanna, cik tev ir gadu?"

"Divdesmit."

"Kad notika tava pirmā sastap�anās ar ezotēriku?"

"Man bija septiņpadsmit gadi, un tas notika nejau�i. Toreiz biju laimīga, cerību pilna meitene. Maģija man nebija ne prātā. Es lasīju kādu mūzikas �urnālu, kurā bija manu mīļāko dziedātāju fotogrāfi�jas un raksti par viņiem. �im �ķietami nekaitīgajam �urnāliņam bija liela nozīme tajā, ka es sastapos ar ezotērikas pasauli."

"Kas tajā laikā notika?"

"Se�us mēne�us es biju kopā ar brīni�ķīgu puisi, kur� man dāvāja lielu prieku. Viņu sauca Marko, un mūs iepazīstināja mans brālis. Viņi abi spēlēja futbolu mūsu pilsētiņas komandā. Marko bija trīs gadus vecāks par mani, un viņ� nudien bija manas dzīves gaisma. Mūsu mīlas stāsts �ķita kā bezgalīgs sapnis. Līdz brīdim, kad uzra�dās Margarita."

"Kas bija Margarita?"

"Margarita bija vecāka par mani, ļoti jauka un simpātiska meitene. Viņa iedraudzējās ar manu brāli un ienāca mūsu draugu lokā. Mēs bijām izteikti draudzīga kompānija, kas pavadīja kopā visas sestdienas un svētdienas. Jau no sākuma ievēroju, ka Mar�garita bija ieskatījusies manā Marko un visu uzmanību veltīja viņam."

"Kā viņ� reaģēja?"

"Arī Marko �ķita kā apburts. Tbrklāt Margarita patiesi bija ļoti skaista meitene. Vecāka un yairāk nobriedusi nekā es."

"Vai tad Marko nebija iemīlējies tevī?"

"Tā es domāju. Viņ� man bija vienmēr uzticīgs, līdz Margaritas iekļau�anās mūsu grupā pilnīgi izjauca mūsu attiecības. Taisnību sa�kot, Margarita patika visiem grupas pui�iem. Arī manam brālim, kur� mūs iepazīstināja. Ta�u viņa, �ķiet, redzēja vienīgi Marko."

"Vai situācija pēc tam pasliktinājās?"

"Diem�ēl. Marko pēk�ņi kļuva dīvains. Ievēroju, ka viņ� man veltī mazāk laika nekā iepriek� un viņa izturē�anās kļūst vēsāka un atturīgāka. Es viņam nemitīgi jautāju, kas ar viņu notiek. Ta�u viņ� izlikās, ka nekas nav noticis, un mani saukāja par traku."

"Vai vēlāk jums izdevās noskaidrot attiecības?"

"Kādu dienu notika kas �ausmīgs. Es biju izgājusi pastaigā ar draudzeni. Tad mēs nolēmām doties uz pilsētu, lai iepirktos. Drau�dzenei bija autovadītāja tiesības, tāpēc braucām ar ma�īnu. Mazliet vēlāk, kad pilsētā meklējām stāvvietu ma�īnai, es ieraudzīju to, ko nekad nebūtu gribējusi redzēt, - Marko un Margarita apskāvu�ies skūpstījās. Sapratu, ka viņi bija sāku�i tikties ārpus mūsu pilsētiņas, lai izvairītos no uzmācīgiem skatieniem. Tomēr liktenis bija lēmis, ka man bija jāatklāj �ī krāp�ana."

"Vai tev pietika drosmes to izrunāt ar Marko?"

"Todien biju burtiski iznīcināta. Nemitīgi plūda asaras, tomēr radu spēku un gaidīju pie viņa mājas vairāk nekā divas stundas. Redzēju, kā viņ�, pavadījis pēcpusdienu kopā ar Margaritu, pārro�das savā ma�īnā viens."

"Ko viņ� tev teica?"

"Viņ� bija ļoti pārsteigts, redzēdams mani pie savas mājas. Es teicu, ka man ar viņu nekavējoties jārunā. Tad es izstāstīju, ka redzēju viņu skūpstāmies ar Margaritu. Sākumā Marko visu nolie�dza, bet beigās viņ� bija spiests atzīt patiesību."

"Kā viņ� sevi attaisnoja?"

"Viņ� man teica, ka esot ļoti apjucis. Viņ� bija iemīlējies Marga�ritā, bet negribējis mani sāpināt. �ī iemesla dēļ viņ� nolēmis man neko neteikt. Tāpat viņ� jutās neērti mana brāļa priek�ā, jo abi bija draugi. Ta�u viņ� tur neko nevarēja darīt. Tā vien likās, ka Margari�ta bija viņu nohipnotizējusi."

"Vai todien jūs iz�ķīrāties?"

"Jā. Tās bija nenovēr�ami. Ta�u es atgriezos mājās apņēmības pilna, nolēmusi cīnīties. Es nebūt negrasījos ļaut Margaritai atvilt man puisi. Es gribēju cīnīties, bet nezināju, kā."

"Un tad?"

"Vakarā mājās es pārlapoju savu iemīļoto mūzikas �urnālu un ieraudzīju kādu sludinājumu, kas �ķita kā radīts man. Tur bija kādas burves telefona numurs, kura lika Taro kārtis un solīja atrisināt jebkuru problēmu."

"Kas kopīgs bija �ai kār�u licējai ar tavu �urnālu?"

"�ajā izdevumā bie�i bija gan raksti par mūziku, gan arī astrolo�ģiju, kār�u lik�anu un ezotēriskiem rituāliem. Tāpēc bija glu�i nor�māli, ka tajā bija publicēts arī burves telefona numurs. Ezotērikas pasaule bija diezgan draudzīga pret �ī �urnāla lasītājiem."

"Un tā � tu piezvanīji kār�u licējai?"

"Jā. �is sludinājums man likās kā atbilde manai vēlmei atgūt Marko. Es piezvanīju burvei un lūdzu, lai izliek Taro kārtīs manu nākotni. Zīlniece teica, ka man tikai jānogaidot da�as nedēļas un ka Marko atgriezī�oties pie manis."

"Vai tas tā notika?"

"Nē. Bija jau pagāju�i divi mēne�i, un nekas nemainījās. Marko joprojām bija laimīgs kopā ar Margaritu. Tikmēr manī brieda vēl kāda spēcīga vēlē�anās - vēlme atriebties par pārciesto netaisnību. Es gribēju atgūt Marko, bet tajā pa�ā laikā es jutu dziļu naidu pret Margaritu."

"Un ko tu iesāki?"

"Es gaidīju vēl da�as nedēļas. Tad kādu dienu man sametās bez�gala skumji, un es sapratu, ka tā tas nevar turpināties. Tā bija mana astoņpadsmitā dzim�anas diena. Es nolēmu to nesvinēt, jo biju pār�lieku nomākta. Pēcpusdienā, lai nedaudz izklaidētos, ieslēdzu tele�vizoru, bet, pulti spie�ot, sajaucu kanālus un ieraudzīju programmu, kurā burvis lika kārtis. Tā man likās liktenīga zīme. Tad es nolēmu piezvanīt �im kār�u licējam."

"Ko viņ� tev teica?"

"Viņ� bija ļoti laipns un viesa cerības. Viņ� teica, ka situācija jau ievirzījusies pozitīvā gultnē un ka drīz vien Marko atgriezī�oties pie manis. Arī viņ� aicināja mani nogaidīt da�as nedēļas, ta�u es biju ne�pacietīga. Gribēju apsteigt laiku. Telefona sarunas nobeigumā burvis sacīja, ka, ja vien es vēlos, mēs varot norunāt tik�anos viņa privātajā studijā, lai sīkāk izrunātu manu problēmu."

"Tu norunāji tik�anos?"

"Nē. Es mazliet baidījos un nevēlējos tikties aci pret aci ar �o burvi, ta�u uz lapiņas pierakstīju viņa telefona numuru. Es baidījos viņu satikt, bet tajā pa�ā laikā mani valdzināja viņa liegais un iedro��ino�ais runasveids. Viņa balss iedvesa manī paļāvību."

"Kas notika pēc tam?"

"Tajā pa�ā vakarā atskanēja negaidīts telefona zvans. Zvanīja Marko, lai apsveiktu mani dzim�anas dienā."

"Vai viņ� bija atsācis interesēties par tevi?"

"Nē. Marko bija joprojām iemīlējies Margaritā. Tomēr todien viņ� bija nolēmis man piezvanīt, lai novēlētu daudz laimes dzim��anas dienā. Tas bija mīļi un lika straujāk iepukstēties manai sirdij. Tajā brīdī iedomājos, ka man vēl ir cerība atgūt viņu. Marko zvanu uztvēru kā zīmi tam, ka viņam joprojām ir jūtas pret mani, neraugo�ties uz attiecībām ar Margaritu."

"Kā tu izturējies?"

"Es biju ļoti mīļa pret viņu. Jutos tie�ām laimīga par �o zvanu. Tāpēc pieņēmu svarīgu lēmumu. Man bija jārīkojas nekavējoties. Nākamajā dienā piezvanīju burvim, lai norunātu tik�anos viņa studijā."

"Ko tev sacīja �is burvis?"

"Ari �oreiz viņ� bija ļoti laipns. Viņ� sacīja, ka man vajadzētu vēl mazliet paciesties, un tad es atgū�u Marko mīlestību. Un tad viņ� iz�lika man slazdus: viņ� teica, ka varētu paātrināt �o atgrie�anos, veicot virkni maģisku rituālu."

"Vai tu iekriti slazdos?"

"Jā. Tobrīd es nudien jutos izmisusi. Burvja vārdi man likās kā glābiņ�. Es akli noticēju tam, ka �ie ezotēriskie rituāli palīdzēs atgūt Marko."

"Ko tu darīji?"

"Es sāku maksāt burvim. Ik nedēļas es viņam nesu naudu, bet viņ� veica maģiskos "satuvinā�anas" rituālus."

"Vai tie iedarbojās?"

"Nē. Nepavisam ne�ķita, ka Marko atgriezīsies. Glu�i otrādi, viņa mīlas stāsts ar Margaritu turpinājās pilnās burās. Es kritu vēl dziļākā izmisumā. Es pat sāku strādāt par pārdevēju veikalā, lai varētu apmaksāt burvja pakalpojumus."

"Vai tu neapjauti, ka tiec maldināta?"

"Nē. Viņa vārdi mani apbūra. Ikreiz, kad mēs tikāmies, es jutos labāk. Izejot no viņa studijas, jutos iedro�ināta un atbrīvota. Bet vē�lāk atkal kritu izmisumā, jo nekas nenotika. Marko joprojām bija kopā ar Margaritu."

"Vai tad tu nolēmi pielikt punktu maģiskajiem rituāliem?"

"Nē. �is burvis bija mani burtiski pakļāvis, jo �ķita mana vienīgā cerība. Es jutu, ka man jāturpina viņam maksāt par "satuvinā�anas" rituāliem un ka agri vai vēlu Marko atgriezīsies."

"Cik ilgi tas tā turpinājās?"

"�etrus mēne�us. Jo vairāk laika pagāja, jo vairāk es skumu. Manī auga neapmierinātība un arī naida un atriebības jūtas. Ilgā gaidī�ana bija mani ieļaunojusi. Tāpēc kādu dienu iedomājos lūgt burvim citu rituālu. �oreiz vēlējos nodarīt ļaunu Margaritai. Gribē�ju redzēt viņu cie�am par visu slikto, ko viņa man bija nodarījusi."

"Kas notika tālāk?"

"Es jau grasījos zvanīt burvim, kad pēk�ņi mans skatiens apstā�jās pie televizora ekrāna, kas bija palicis ieslēgts. Rādīja dokumen�tālo filmu par Kalkutas mātes Terēzes dzīvi. Manu acu priek�ā slīdēja kadri, kuros redzēju daudz cilvēku, kuri mira no bada un cie��anām. Tas mani aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Es biju satriekta un tad teicu sev: "Pasaulē ir tik daudz nabadzīgu ļau�u, kas mirst badā, bet es visu savu naudu atdodu burvim. Kāda gan es esmu muļķe." Tā es nolēmu pārtraukt visas attiecības ar kār�u licēju."

"Kas notika pēc tam?"

"Centos rast savai dzīvei kādu pavērsienu. Radās jauni centieni, un es iesaistījos brīvprātīgo kustības darbā. Pamazām es aizmirsu Marko, Margaritu un visu to briesmīgo notikumu."

"Kādu mācību tu guvi no �īs pieredzes?"

"Ja cilvēks vēlas mainīt personisko dzīvi, tad nav jāvēr�as pie burvjiem, jo tā var nonākt bezizejā un vergot ezotērikai. Tiek iz�mesta liela nauda, bet nekas jēdzīgs netiek paveikts. Cilvēks sāk ti�cēt tam, ka personisko problēmu risinā�ana ir atkarīga no kāda cita.

Mūsu pa�u rokās ir mainīt savu dzīvi, tiecoties to piepildīt ar visu labo."

"Kādu padomu tu dotu citiem jaunie�iem, ja viņi nonāktu krīzes situācijā un riskētu iekrist burvju slazdos?"

"Nekad neierauties savā �aulā. Kad viss liekas zaudēts, vajag ti�kai nedaudz pūļu, lai varētu doties tālāk. Problēmu atrisinājums varbūt turpat pa rokai. �odien es sevi uzskatu par laimīgu cilvēku. Domāju arī, ka esmu augusi un guvusi briedumu."

"Arī mīlestībā?"

"Arī mīlestībā. Darbojoties brīvprātīgo kustībā, es iepazinos ar Serd�o, ļoti jauku puisi, ar kuru esmu saderinājusies. Abi kopā esam tie�ām laimīgi, īpa�i tāpēc, ka mums ir vienas un tās pa�as vērtības un ideāli."

"Nav labuma bez ļaunuma?"

"Tie�i tā. Ja Marko nebūtu mani pametis, es joprojām būtu tik�pat sekla kā agrāk un mani saistītu tikai sestdienas vakaru izklai�des. Bet �odien es jūtu sevī ļoti spēcīgus ideālus un motivāciju, lai tos nestu tālāk kopā ar cilvēku, kuru mīlu. Roku rokā, bez burvju palīdzības."

"Daniel, cik tev ir gadu?"

"Deviņpadsmit."

"Kā radās tava interese par ezotēriku?"

"Man bija se�padsmit gadi un ļoti patika diskotēkas."

"Vai tu bie�i gāji dejot?"

"Jā. Katru sestdienu es gāju uz diskotēku. Man ļoti patika kopā ar draugiem apmeklēt �ādas izklaides vietas. Nevarēju iedomāties, ka beigu beigās es nodarbo�os ar ezotēriku."

"Kā tas notika?"

"Kādu dienu es sadraudzējos ar grupu vecāku pui�u, kuri apmeklēja īpa�us saietus, tā sauktos reivus. Tajos gaisotne bija smagāka nekā normālās diskotēkās. Un vairāk arī tika lietotas narkotikas."

"Vai tu pirms tam jau biji pamēģinājis lietot narkotikas?"

"Tikai da�as reizes diskotēkā, ta�u tas man nelikās svarīgi."

"Kas mainījās pēc tik�anās ar �iem pui�iem?"

"Es sāku apmeklēt reivus, un mani tie burtiski apbūra. Man tas nudien �ķita pievilcīgi. Tur es sāku aizrauties ar ezotēriku."

"Kā tas notika?"

"Da�reiz reivam bija maģijas tematika. Pat ielūgumos reizēm ti�ka lietoti sātanistu simboli. Daudzu �o tik�anos gaisotne tie�ām bija ezotēriskā. Tas viss mani apbūra un valdzināja arvien vairāk. Tāpēc sestdienās un svētdienās es vienmēr nozudu, lai kopā ar draugiem dotos uz reivu."

"Vai tavi vecāki nebija noraizēju�ies?"

"Mani vecāki diem�ēl ir �ķīru�ies. Tēvu es redzēju tikai reizi mē�nesī. Un attiecības ar māti nekad nav biju�as pārāk labas. Vārdu sakot, ģimenes man nebija. Mana īstā ģimene bija diskotēka."

"Kāpēc?"

"Tāpēc, ka diskotēkā es vienmēr varēju sastapt jaunus draugus, ar kuriem dalīties amorālas dzīves pieredzē."

"Vai tava interese par ezotēriku auga pēc piedalī�anās reivosT'

"Tā auga ar katru dienu. Turklāt biju sācis bie�i lietot narkotikas. Mans dzīvesveids bija nekārtīgs, biju pametis skolu. Reivi mani bija pilnīgi izsūku�i."

"Vai tu nesaprati, ka iznieko savu dzīvi?"

"Jā, varbūt, bet man tas bija vienalga. Es gribēju tikai aizmirs�ties, bēgt, nedomāt par savām problēmām. Man ļoti patika reivu gaisotne. Tur bija daudz krāsu un ekscentrisku apģērbu. Tetovēju�mi, pīrsingi� Cilvēki vienmēr bija jautri un iekarsu�i."

"Vai vari man sīkāk pastāstīt, kas notika ezotēriskajās ballītēs?"

"Reiz kādā diskotēkā disk�okejs izslēdza mūziku un aicināja visus piesaukt sātanu. Tas varēja izskatīties pēc muļķīgas spēles, bet cilvēki to uztvēra nopietni. Visi bija pilnīgā ārprātā. Vieni kliedza, citi raudāja. Vārdu sakot, izskatījās pēc īsta rituāla, lai gan tas noti�ka diskotēkā."

"Vai tevi tie�ām bija pārņēmu�i �ādi rituāli?"

"Jā. Es pat liku, lai man uztetovē vienu no izplatītākajiem sāta- nistu simboliem - otrādi apgrieztu krustu. Godīgi sakot, es tā ne visai ticēju velnam, ta�u man patika sātanisma ideja kā dzīves filosofija."

"Kāda filosofija?"

"Bīstamas dzīves filosofija. Bija patīkami dzīvot bez noteiku�miem. Bija patīkami pārkāpt robe�as un izolēties no apkārtējās pasaules."

"Vai tu tā ilgi turpināji �o bīstamo dzīvi?"

"�etrus vai piecus mēne�us. Tad sapratu, ka tas tā nevar vairs turpināties. Es gāju pretī iznīcībai. Man pat bija seksuālas problē�mas, bet par to es nevēlos runāt."

"Kā tu pārtrauci diskotēku apmeklē�anu?"

"Es jutu vajadzību attālināties no diskotēku pasaules, ta�u ne�spēju rast spēku, lai to izdarītu. Bija gandrīz vai neiespējami aiziet no �īs vides, kas nu jau bija kļuvusi par daļu no manis. Tad kādu die�nu notika pavērsiens."

"Kas tie�i?"

"Kāds pazīstams puisis, kuru bie�i satiku reivos, pēk�ņi gāja bojā autokatastrofā. Viņ� vienmēr bija jautrs un dzīvespriecīgs. Man �ķi�ta neticami, ka cilvēks var tā vienā mirklī izgaist."

"Viņ� bija viens no daudzajiem sestdienas vakaru autokatastrofu upuriem?"

"Jā. Pēc tam, kad ir dejots un dzerts, prāts nav pietiekami skaidrs, lai labi vadītu automa�īnu. Tādas asinspirtis pēc reiviem notiek bie�i. Tas ir gandrīz neizbēgami. Narkotikas un alkohols nepiedod."

"Vai �is gadījums tev lika apdomāties?"

"Tas mani dziļi satrieca un lika man meklēt dzīves patieso jēgu. Sāku uzdot sev jautājumus par to, ko es daru. Baidījos ņemt tādu pa�u galu. Pirms �ī negadījuma es jutos nemirstīgs. Ticēju tam, ka nekas slikts ar mani nevar notikt. Pēc tam sapratu, kas tā tas vis nav. Mūsu dzīvība "karājas mata galā"."

"Vai kāds tev palīdzēja?"

"Jā. Kāds sens, labs draugs, kur� visus �os mēne�us nepārtraukti bija manā tuvumā. Godīgi sakot, es pie viņa vairs negāju ciemos. Viņ� nemitīgi mani meklēja un raizējās par manu veselību. Viņ� man bie�i zvanīja, bet es viņā neklausījos. Man viņ� �ķita garlaicīgs cilvēks, jo domāju, ka viņ� man grib lasīt morāli."

"Kā tu ar viņu iepazinies?"

"Agrāk mēs kopā apmeklējām draudzes baznīcu. Bet tad, kad sāku interesēties par ezotēriskajiem reiviem, es atsve�inājos no baznīcas."

"Vai vēlāk tu mainīji savas domas?"

"Jā, jo minētā pui�a nāve mani atkal bija pamudinājusi uzdot jautājumus par Dievu. Kādu vakaru mans draugs no draudzes ap�ciemoja mani, un mēs visu nakti sarunājāmies. Es jutu, ka man viņ� ir vajadzīgs, un to, ka man jāsaka ardievas bīstamajai dzīvei."

"Vai bija grūti sākt visu no jauna?"

"Ļoti grūti, ta�u man vienmēr ir piemitis stiprs gribasspēks. Pa�mazām es sāku apjaust dzīves patieso vērtību. Es pārrāvu va�as, kas mani saistīja ar reiviem, un sāku mācīties. Esmu liels parād�nieks savam draugam, kur� man nekad netika liedzis savu palīdzī�bu. Viņ� bija mans eņģelis pēc tik daudziem diskotēkā satiktiem "velniem"."

"Kā tev �odien klājas?"

"Ļoti labi. Esmu veiksmīgi pabeidzis liceju un grasos iestāties augstskolā. Mācī�os psiholoģiju. Es gribētu palīdzēt jaunie�iem, kas nonāku�i grūtībās, - tādiem, kāds savulaik biju pats. Es gribētu dāvāt viņiem cerību."

"Mikēle, cik tev ir gadu?"

"Gandrīz divdesmit divi."

"Kad tu nonāci saskarē ar ezotēriku?"

"Viss notika tad, kad man bija astoņpadsmit gadi un es sāku klausīties sātanisko rokmūziku."

"Kāpēc tevi piesaistīja �ī mūzika?"

"Man bija grūts dzīves posms. Tevs bija tikko zaudējis darbu, un visa ģimene ļoti raizējās par �o situāciju. Mana māte bija ļoti izmi�susi, jo baidījās, ka nespēs ar to tikt galā. Vardu sakot, bija smagi."

"Vai tu ļoti pārdzīvoji?"

"Es pārdzīvoju vairāk tēva dēļ, kur� alla� bijis korekts un godīgs cilvēks. Viņa godīgums bie�i bijis par iemeslu sare�ģījumiem darba attiecībās. Cilvēki zina, ka viņ� nav pielīdējs. Viņ� nav no tiem, kas viegli padodas kompromisiem. �ī iemesla dēļ viņ� toreiz arī zaudēja darbu, jo kļuva tur lieks. Ja viņ� būtu mazliet viltīgāks un negodī�gāks, tad nebūtu nonācis �ādā situācijā."

"Vai vari paskaidrot tuvāk?"

"Manu tēvu atlaida no darba tāpēc, ka viņ� negribēja piekāpties un nemitīgi iet uz kompromisiem, ko no viņa pieprasīja. Viņ� vien�mēr bijis gai�s cilvēks, un tas nepatika darba devējiem. Viņa vietā iecēla kādu, kas vienmēr visam piekrīt un gatavs izpildīt jebkādu, pat negodīgu, prasību."

"Vai tad tu nelepojies ar savu tēvu?"

"Jā, es lepojos ar viņu. Es viņu ļoti cienīju, bet tajā pa�ā laikā es piedzīvoju krīzi. �ī situācija izsita mani no līdzsvara, un es iegri-mu drūmā pesimismā. Turklāt mana mamma nebeidza pārmest tēvam viņa godīgumu. Teica, ka viņam vajadzējis būt viltīgākam un iet uz kompromisiem, kas viņam tika uzspiesti. Viņa vienā laidā atkārtoja, ka godīgi cilvēki mirst no bada un ka tēvam jāmainās."

"Un tas viss tevī izraisīja krīzi?"

"Protams. �ī situācija satricināja manu skatījumu uz dzīvi. Ilgus gadus skolā un baznīcā es dzirdēju apgalvojam, ka godīgums un at�klātība ir svarīgākās vērtības. Ta�u pēk�ņi �o vērtību dēļ manai ģi�menei draudēja, izme�ana uz ielas. Pats briesmīgākais man bija mātes izmisums. Kādu vakaru viņa pat paziņoja, ka no�ēlojot to, ka apprecējusies ar godīgu cilvēku. Tas sāpina. Ļoti sāpina. Tad es sāku ienīst visu pasauli ar tās netīrajām spēlēm. Es ienīdu �o krop�līgo un liekulīgo pasauli, kas bija notiesājusi manu tēvu par viņa atklātību."

"Ko tie�i tu juti?"

"Es kļuvu par pilnīgu nihilistu un neticēju vairs nekam. Es mek�lēju mierinājumu un atradu to sātaniskajā rokmūzikā."

"Kā tu iepazini �o mūziku?"

"Man to iedeva paklausīties da�i draugi. Tolaik man nebija naudas, lai nopirktu kompaktdiskus, bet draugi man aizdeva audiokasetes ar pazīstamāko grupu ierakstiem. �ī mūzika man ļoti patika. Tā likās kā radīta, lai aizpildītu tuk�umu, kas bija manī radies."

"Vai tevi interesēja arī dziesmu teksti?"

"Iesākumā es klausījos tikai mūziku. Vēlāk es sāku arī tulkot tekstus, kas bie�i bija drūmi, pilni vardarbības un pesimisma. Vardu sakot, tie lieliski atspoguļoja manu tā brī�a dvēseles stāvokli. Tie pauda manu naidu pret pasauli."

"Un tad?"

"Mana interese par sātanisko roku satuvināja mani ar īsto sā�tanismu. Apmeklējot koncertus, es iepazinos ar pui�iem, kuri prak�tizēja melno maģiju. Viņi man iedeva da�as grāmatas, kuras izlasīju ar lielu baudu. Sātanisms likās īstā atbilde uz maniem tā brī�a jautājumiem. Tad pamazām sāku aizrauties ar spiritismu. Arī tas bija veids, kā aizbēgt no bēdīgās realitātes, kurā dzīvoju."

"Kā tu iepazini spiritismu?"

"Spēlējot kopā ar draugiem lomu spēles. Par spiritisma tēmu to ir daudz."

"Kāpēc tevi ieinteresēja spiritisms?"

"Mani vilināja doma iztaujāt miru�os. Aizkapa pasaule man savā ziņā �ķita tīrāka par pasauli, kurā es dzīvoju. Tāpēc mēs, vairāki draugi, sākām organizēt spiritiskos seansus. Mēs gribējām nonākt saskarē ar miru�o dvēselēm."

"Cik ilgi tev bija �ī interese?"

"Da�us mēne�us. Pamazām es sapratu, ka �ī aizrau�anās mani bija burtiski izolējusi no pasaules. Ar interneta palīdzību mēs sapa- zināmies ar angļu un amerikāņu pui�iem, kuri arī praktizēja spiri�tismu. Mēs dalījāmies savā pieredzē pa e-pastu un lolojām cerības kādreiz satikties."

"Vai tas tevi darīja laimīgu?"

"Nē. Tas mani nebūt nedarīja laimīgu, tikai piepildīja manu dzīvi. Es jutu, kā vispirms pieredze ar spiritismu, pēc tam - ar sātanismu piepildīja tuk�umu, ko nesu sevī. Bet ne vairāk."

"Kādas izjūtas tevī bija?"

"Es pat nezinu, kā lai tās raksturoju. Da�u mēne�u laikā no sāta- nisma pievērsos spiritismam. Abas �īs pieredzes bija darīju�as mani drūmāku un pesimistiskāku nekā iepriek�. Es biju pilnībā pazau�dējis realitātes izjūtu un dzīvoju savā noslēgtajā pasaulē."

"Vai tu vēl klausījies sātanisko rokmūziku?"

"Kā gan citādi? �ī mūzika mani pavadīja visus �os mēne�us. Es nevarēju to neklausīties. Ta man deva spēku un drosmi dzīvot, un es neapjautu, ka tajā pa�ā laikā tā mani saindē."

"Kad tu nolēmi pielikt punktu sātanismam un spiritismam?"

"Dienā, kad iemīlējos Valentīnā, skaistā meitenē, ar kuru mani iepazīstināja kāds draugs. Pateicoties viņai, es atguvu cerību. Tajā pa�ā laikā mans tēvs atrada darbu, un kopējā situācija ģimenē uzlabojās."

"Kādas ir tavas atmiņas par aizrau�anos ar ezotēriku?"

"Nekādas. Domāju, man ļoti paveicās, ka es no tās laikus atbrī�vojos. Daudziem jaunie�iem, kas, tāpat kā es, praktizēja sātanismu un spiritismu, bija krietni vien nopietnākas problēmas. Viņi galu galā nonāca līdz noziedzībai. Es, par laimi, tik zemu nenolaidos, ta��u, ja nebūtu gājis citu ceļu, tas būtu varējis notikt. Tajā laikā biju tie�ām vāj�. Ar mani varēja notikt viss."

"Kāpēc, tavuprāt, daudzus jaunie�us piesaista ezotērika un sātanisms?"

"Tāpēc, ka viņi ir vīlu�ies pasaulē. Viņi jūtas dzīves pievilti, jo tā bie�i sagādā rūgtu vil�anos labiem un godīgiem cilvēkiem. Jaunie�i ir ļoti izslāpu�i pēc patiesības un taisnības. Viņi sapņo par taisnīgā�ku pasauli, lai tā nebūtu tikai ļaundaru un liekuļu teātris, kuri alla� gatavi mesties ceļos naudas dieva un vareno priek�ā."

"Vai sātanisms būtu sacel�anās pret netaisnību?"

"Daudzos gadījumos tā tas ir. Es, piemēram, sāku ienīst pasauli tāpēc, ka tā bija nodarījusi pāri manam tēvam."

"Vai tu domāji, ka sātana kults varētu tev palīdzēt?"

"Iesākumā domāju, ta�u tā bija tikai ilūzija. Patiesībā sātanisms mani tikai pamudināja kļūt vēl skumjākam un atsve�ināties no reālās pasaules."

"Ko tev deva �ī pieredze?"

"Es sapratu to, ka nav jābēg, ja grib cīnīties pret pasaules ļaunu�mu. Ir pa�am jāpūlas, ja grib izveidot labāku nākotni. Izolē�anās no realitātes ar ezotērikas palīdzību ir bezjēdzīga. Tā ir spēle ar ienaid�nieku. Sātanisms piesaista tie�i tos jaunie�us, kas nonāku�i grūtībās, un liek viņiem grimt vēl dziļāk grūtsirdībā un pesimismā."

"Ko tu vēlētos sacīt �iem jaunie�iem?"

"Būt modriem, jo velns alla� uzglūn no slēpņa. Viņ� gatavs dot triecienu, kad vismazāk to gaidām. Sātans ielavās mūsu trauslajā dzī�vē tad, kad to pārņēmis nemiers un izmisums. Es tam visam pateicu: "Nē!" Savu cīņu pret pasaules ļaunumu gribu izcīnīt ar skaidru apzi�ņu, neļaujot sevi iemānīt sātana pesimisma slazdos."

�ajās �etrās intervijās atklājas tipiski notikumi, kādus nākas pie�dzīvot jaunie�iem, kas ievilināti ezotērikas pasaulē. No viņu sacītā mēs jau varam izdarīt būtiskus secinājumus.

Vispirms mēs redzam, ka jaunie�i nekad nav ļauni. Glu�i otrādi, viņi ir godīgi un jūtīgi. Viņi vēr�as pie ezotērikas tāpēc, ka nonāku�i grūtībās vai piedzīvoju�i smagu pārestību. Viņos mīt kvēla tieksme pēc mīlestības un taisnības, kas mudina konfliktēt ar netīro pasauli, kas viņus piekrāpusi.

Mikēle, piemēram, dziļi pārdzīvoja par tēva netaisnīgo atlai�anu no darba. Alesandra bija noskumusi tāpēc, ka viņai bija pāri nodarī�jusi meitene, kuru viņa uzskatīja par savu labāko draudzeni. Savukārt D�ovanna par katru cenu gribēja atgūt puisi, kur� viņai tika atvilts.

Vēl viens būtisks elements ir vientulība un saziņas trūkums. Pola Saimona un Arta Garfunkela skaistajā dziesmā "Klusuma skaņas" (The sounds of silence) ir teikts, ka "klusums aug kā vēzis". Tā ir taisnība. Jaunie�iem bie�i nav neviena, ar ko izrunāties un kam uz�ticēties. Vecāki reizēm nemaz nav pieejami. Rezultātā rodas pie�ķer�anās jebkam, lai tikai atrisinātu savas problēmas.

�īs intervijas mūs iepazīstināja ar �etriem dziļi vientuļiem jaunie��iem, kuri nespēja nodibināt saskarsmi ar ģimeni vai īstiem drau�giem. Viņu vienīgais sabiedrotais bija ezotērika. Va�as, kas viņus sais�tīja ar kaitīgo vidi, pārtrūka tikai tad, kad �o jaunie�u dzīvē ienāca īsti draugi, kas viņus uzklausīja, kā Alesandras ticības mācības skolotāja vai Daniela draugs no draudzes baznīcas.

Dzīve mainās un tajā atmirdz saule, kad rodas jauni centieni, kas jaunie�iem liek atteikties meklēt palīdzību ezotērikā, kā, piemē�ram, D�ovannas interese par brīvprātīgo kustības darbu, kad viņu aizkustināja Kalkutas mātes Terēzes paraugs.

Vēl mēs redzam, ka jaunie�i ļoti cie� no pla�saziņas līdzekļu, mū�zikas, diskotēku, ezotēriskā satura multfilmu ietekmes. Visi �ie lī�dzekļi kalpo par "tiltu" starp jaunie�iem un okulto pasauli.

Diem�ēl vienmēr atrodas kāds, kas tīko izmantot situāciju, kad jaunietis piedzīvo krīzi. Televīzijas burvji, piemēram, piedāvā savu "draudzību", bet, iespējams, viņu galvenais mērķis ir nopelnīt nau�du. Tas pats notiek ar mūzikas ierakstu kompānijām, kuras ra�o sātaniskās rokmūzikas kompaktdiskus. Tās rau� bagātību, pārdodot mūziku, kas pau� vardarbību, tumsību un dzīves noliegumu, rodot tam auglīgu augsni jaunie�u grūtsirdībā.

Alesandra nekad nebūtu pazinusi NevvAge, ja nebūtu skatījusies japāņu multfilmas. D�ovanna nekad nebūtu ieinteresējusies par kār�u lik�anu, ja nebūtu lasījusi savus mūzikas �urnālus. Daniels ne�kad nebūtu saskāries ar ezotēriku, ja nebūtu apmeklējis attiecīgas diskotēkas. Bet Mikēle nekad nebūtu nodarbojies ar spiritismu, ja nebūtu klausījies sātanisko roku un piedalījies lomu spēlēs.

Un, visbeidzot, jaunie�i bie�i izjūt lielu iek�ēju tuk�umu. Grūtī�bas daudzus no viņiem uzved uz dzīves nolieguma ceļa. Pārdzīvoju�mi noved pie tā, ka viņi vairs netic nekam. Tad �ajā tuk�umā ielavās ezotērika un viņus ievaino.

�etru intervēto jaunie�u dzīve tika pilnībā iztuk�ota - tai tika laupītas vērtības un ideāli. Tad uzradās ezotērika, lai aizpildītu �o tuk�umu un lai pēc tam tikpat spēji izgaistu, kad dzīve tika piepil�dīta no jauna.

D�ovanna, piemēram, pameta burvi, kad nolēma iesaistīties brīv�prātīgo kustības darbā. Tas pats notika ar Dānieļu, kur� saņēma drauga atbalstu, un ar Mikēli, kur� sastapa īstu mīlestību.

Tātad iemesls jaunie�u interesei par ezotēriku varētu būt �etri negatīvi faktori, kuri pastāv līdzās un ir savstarpēji saistīti: krīze, vientulība, tuk�uma sajūta un līdzekļi, tādi kā mūzika un pla�sazi�ņas līdzekļi. Lūk, �etri "slepkavas", kas iznīcina jaunie�os smaidu, veicinot bēg�anu no realitātes un saskarsmi ar ezotēriku. Par �iem "slepkavām" un viņu noziegumiem daudz runāsim nākamajās nodaļās.

Daudzi vecāki domā, ka sātanisti ir da�i trakie kapucēs, kas veic dīvainus rituālus me�os, nogalinot dzīvniekus un piesaucot velnu. Turklāt �ie vecāki domā, ka minētā problēma uz viņiem neattiecas un - vēl jo mazāk - uz viņu bērniem.

Ta�u tā tas nav. �is priek�stats par trakajiem kapucēs ir tikai pa�vir�s skatījums, ko radījusi televīzija un laikraksti. Patiesībā sāta�nisms ir kaut kas dziļāks un jaunie�iem daudz tuvāks, nekā pieņemts domāt.

Lai mēs patie�ām varētu saprast, kas ir sātanisms, paraudzīsi�mies pagātnē - 1875. gadā, kad piedzima angļu okultists Elisters Kroulijs. Tie�i viņ� tiek uzskatīts par mūsdienu sātanisma "tēvu", lai gan bija pārliecināts ateists. Viņ� neticēja ne Dievam, ne velnam.

E. Krouliju galvenokārt interesēja narkotikas un "seksuālā ma�ģija", kura apvieno erotiku un ezotēriku un kuras rituāli lielākoties aprakstīti grāmatā "Maģija".

E. Kroulijs daudz ceļoja un kādu brīdi dzīvoja arī Itālijā. �efalu pilsētā, Sicīlijā, viņ� nodibināja Telemas abatiju, kur nodarbojās ar maģiju un tika arī apsūdzēts cilvēku upurē�anā. �ī iemesla dēļ fa�is�tiskais re�īms viņu izraidīja no valsts. Vēlāk viņ� ļāvās, lai viņu bur�tiski saēd narkotikas un amorālais dzīvesveids, kas E. Krouliju noveda kapā. E. Kroulijs mira Anglijā 1947. gadā.

Elistera Kroulija moto bija "Dari, ko gribi"- aicinājums dzīvot bez noteikumiem un robe�ām. Tāda arī ir sātanisma būtība. �o pa�u dzīves filosofiju mēs varam atrast arī kādā citā E. Kroulija svinīgā izteikumā viņa grāmatā Liber Oz: "Nav cita dieva kā vien cilvēks. Cilvēks ir tiesīgs dzīvot saskaņā pats ar savu likumu."[8] Tātad viss ir atļauts: narkotikas, vardarbība, naids, atriebība, spēcīgo pārākums pār vājākajiem.

E. Kroulija "Dari, ko gribi" atspoguļo cilvēka mū�īgo augstprā�tību, jo cilvēks grib nolikt sevi Dieva vietā un kļūt par dievu pats sev, ievērojot sev izdevīgākos likumus un apmierinot savu egoistis�ko baudu.

Ja uzmanīgāk ieklausīsimies tajā, ko mūsdienu jaunie�iem nemi�tīgi piedāvā zināma veida mūzika, atsevi�ķas televīzijas program�mas vai citi pla�saziņas līdzekļi, tad ievērosim, ka to moto ir tie�i tāds: "Dari, ko gribi!"

Tāpēc dro�i apgalvo�u: pastāv liels risks, ka jaunie�i var tikt ievili�nāti sātaniska dzīvesveida slazdos. Kārdinājumi var atrasties turpat, aiz stūra, paslēpu�ies diskotēkā, filmā, dziesmā vai iemīļotā �urnāla rakstā.

Tātad aizmirsīsim par cilvēkiem kapucēs, kuri veic rituālus me��os. īstais sātanisms ir "Dari, ko gribi". Tas ir egoisma triumfs un ci�tu cilvēku samīdī�ana; tas ir karjerisms un varaskāre, ko da�i ļaunie skolotāji par visām varītēm grib nodot tālāk jaunie�iem.

Lai kļūtu par sātanistu, galvenais nav ticēt velnam. Atliek tikai noticēt tam, ka cilvēks var nolikt sevi Dieva vietā. Lai nostātos sāta�na pusē, pietiek jau ar to, ka tiek noliegti jebkādi noteikumi, lai ti�kai gūtu personīgo baudu.

Velna interesēs nav viņa pielūg�ana. Viņa galvenais mērķis ir iz�platīt pasaulē ļaunumu, iekarot dvēseles un aizvest uz elli pēc iespē�jas vairāk cilvēku. Sātanu interesē tikai cilvēku ļaunie darbi - tie viņu dara laimīgu.

To atklāj ari Radī�anas grāmata Bībelē: kad velns stādās priek��ā Ādamam un Ievai �ūskas veidolā viņ� neprasa, lai viņu pielūdz; viņ� aicina cilvēku nobaudīt augli, kas ļautu cilvēkam būt kā Dievam.

Vēsturiski sātanisms vienmēr bijis pretstatā kristietībai. Kāpēc? Atbilde ir vienkār�a. Elisters Kroulijs teica: "Dari, ko gribi!" Tur�pretī kristie�u likums skan: "Mīli un dari, ko gribi."[9]

Pirms "Dari, ko gribi" ir darbības vārds pavēles izteiksmē - "Mī�li!", kas nozīmē: "Neesi egoists! Atceries, ka ir vēl citi! Mīli savu tuvāko kā sevi pa�u!"

�is darbības vārds pavēles izteiksmē - "Mīli!" - ietver sevī radi�kālu at�ķirību starp kristietību un sātanismu. Cilvēkam vispirms ir jāiemācās mīlēt. Tikai pēc tam viņ� drīkstēs "darīt, ko grib". Pretējā gadījumā viņ� kļūs egoists, karjerists un teicams sātanists, kaut arī nepielūgs velnu.

�ī iemesla dēļ Elisters Kroulijs, kur� gan neticēja sātana eksis�tencei, tiek uzskatīts par mūsdienu sātanistu īsto iedvesmotāju, jo viņa dzīves filosofija atklāj sātanisma būtību: egoistiskā cilvēka mū��īgo grēku - sevis nolik�anu Dieva vietā.

Tāpēc jau sātanisti tik ļoti ienīst kristie�us, ka, liekot darbības vārdu "Mīli!" pirms "Dari, ko gribi", tiek grauti visi sātanistu plā�ni. Mīlestība ir galvenais �ķērslis ceļā pie sātana un viņa se�kotājiem.

�āda pieeja mums palīdz saprast sātanisma filosofijas patieso būtību. Tā ir dzīves filosofija, ar ko viegli riskē inficēties jaunie�i, jo tā viņiem rāda "pilnīgas brīvības" labvēlīgo seju. Tas ir sens mīts par izaicino�u dzīvi, kas nebeidz gūt upurus jaunie�u vidū.

Lūk, da�i tipiski sātaniskas uzvedības piemēri: narkotiku un al�kohola lieto�ana diskotēkā, brauk�anas ātruma pārsnieg�ana, līdz�cilvēku noniecinā�ana, pastāvīga tieksme pēc varas un naudas �

�is bīstamais dzīves kultūras trūkums dziļi sakņojas mūsdienu pasaulē, ko aizvien vairāk raksturo egoisms un izpratnes par grēku zaudē�ana. Jaunie�iem nemitīgi tiek mācīts - viss ir ļauts. Viss ir iespējams. Visu drīkst darīt, ja vien to gribi. Mēs dzīvojam sabied�rībā, kur viss sagriezies kājām gaisā, proti, kur labais tiek uzskatīts par sliktu un - otrādi.

Da�i ļaunie skolotāji uzskata, ka jaunie�iem beigu beigās vaja�dzētu kļūt par bezgodīgiem mened�eriem karjeristiem, kas savas karjeras dēļ pārējos mīda kājām un �ņauc kokaīnu ekskluzīvās dis�kotēkās. Un pēc tam varbūt pat iet uz baznīcu, bet tikai tāpēc, lai izrādītos un atstātu cienījamu iespaidu.

Cilvēces vēsturē nekad nav pieredzēta tāda situācija, kāda ir pat�laban. Grēks un ļaunums, protams, ir vienmēr pastāvēju�i un pastā�vēs, ta�u at�ķirība starp vakardienu un �odienu ir tajā, ka mūsdienās ir zaudēta izpratne par grēku. Neeksistē nodarītā ļaunuma apzinā��anās. Mūsu laikmetā valda morālais relatīvisms, kas neļauj saprast, kas ir labi un kas ir slikti.

Tie ir nāvējo�i slazdi jaunie�iem, kuri pirmie kļūst par "Dari, ko gribi" upuriem. �odien jaunie�us burtiski apber ar�da�ādām sāta�niskām idejām, kas viņus viegli noved neceļos.

Daudzus jaunie�us piesaista velns, ko viņi uztver kā kaut ko lī�dzīgu sabiedrotajam. Viņi apjūsmo kritu�ā eņģeļa amorālo dabu un ļaujas kārdino�ai iespējai dzīvot �ķietami brīvu dzīvi bez nosacīju�miem. Ta�u �ī brīvība ātri vien noved pie jaunas paverdzinā�anas.

�ajā saistībā es gribētu atsaukt atmiņā vārdus, ko sacījis kardi�nāls D�. 0"Konorijs, kas ilgus gadus bija Ņujorkas arhibīskaps.

Runādams par velnu, viņ� teica: "Mums visiem ir svarīgi zināt, cik viegli ievainojami ir jaunie�i, ja viņiem tiek laupītas visas absolū�tās vērtības, ja netiek mācīta morāle, kas ir tīra, godīga, kas nav ap�aubāma un neskaidra, un ja nav neviena, kas viņiem pateiktu, kas ir labi un kas ir slikti. Tad viņiem tiek piedāvāta viena vienīga ideja, saskaņā ar kuru nevienam nav tiesību viņiem norādīt to, kas jādara, un teikt, kas ir labs un kas ir slikts. Tas viss rada briesmīgu iek�ējo tuk�umu, kurā patīk ielavīties sātanam."[10]

Galvenā problēma ir �ī nespēja saprast, kas ir labs un kas ir slikts. �ajā brīdī sākas "Dari, ko gribi" pseidokultūra, kas ved pie pilnīga nihilisma. Tātad - uz nekurieni, uz velnam tik tīkamo tuk�umu.

Sātanisma mērķis ir iznīcināt kristīgās civilizācijas vērtības. Tā mērķis ir radīt sajukumu jaunie�u dvēselē, lai izveidotu sabiedrību, kas ir it kā "kājām gaisā", kurā labais kļūst ļauns un ļaunums kļūst labs.

�o ideju pau� arī sātanistiem raksturīgās zīmes un rituāli. Ne velti viens no simboliem, ko izmanto velna sekotāji, ir otrādi ap�griezts krusts, kas simbolizē kristīgo vērtību jēgas sagrozī�anu.

Da�i jaunie�i rīkojas amorāli, nēsājot �o simbolu ķēdītē ap kaklu vai zīmējot to uz māju sienām vai savā dienasgrāmatā.

Tāpat nevaram aizmirst to, kas notiek klasiskajos sātanistu ri�tuālos, sauktos par "melnajām misēm". Tā tos sauc tāpēc, ka tie ir katoļu Mises parodija un apgānī�ana.

�o rituālu laikā sātanisti mēdz skaitīt pazīstamākās katoļu lūg�a�nas apgrieztā veidā. Arī tas simbolizē vēlē�anos sagrozīt kristīgās vērtības. Lūg�ana Tēvs mūsu, skaitīta apgrieztā veidā, tādējādi kļūst par lūg�anu velnam, kurā tiek glorificētas ļaunā gara pseidokultū- ras sagrozītās vērtības.

�īs apvērstās lūg�anas bie�i pavada zaimojo�a attieksme pret Euharistiju. Sātanisti bie�i zog katoļu baznīcā konsekrēto hostiju, lai izmantotu to savos rituālos.

Vēl viens sātaniskas ceremonijas veids ir "sabats", kurā velna kultu pavada rituālas dejas, seksuāla kopo�anās, narkotiku un alko�hola lieto�ana. Arī �ajā gadījumā, kā mēs redzam, visā pilnībā īste�nojas principa "Dari, ko gribi" pseidovērtības, kas tik ļoti patika Elisteram Kroulijam.

�īs tēmas ik pa laikam atbalsojas jaunie�u vidē. Piemēram, ir rok�grupa, ko sauc "Black Sabbath" ("Melnais sabats"). Kāda cita gru�pa, "Death SS", ierakstījusi disku, kura nosaukums ir Black Mass ("Melnā mise"). Jaunie�i neņem vērā to, ka dziesmās ir izskan sātanistu idejas.

Ta�u līdzās �iem negatīvajiem elementiem jāuzsver mūsu pētī�juma svarīgākais aspekts. Proti, neviena saruna par sātanismu un ezotēriku saistībā ar jaunie�iem nav �ķirama no jautājuma par morālo relatīvismu, kas saindē mūsdienu pasauli. Tie ir divi ceļi, kas ved vienā un tajā pa�ā virzienā - uz nekurieni. Egoisms, karje�risms un varaskāre ir galvenie mūsdienu sātanisma mozaīkas gabaliņi.

Satrauco�i ir tas, ka �īs pseidovērtības nonāk līdz jaunie�iem, ku�ri ir gana informēti par okultisma pasauli un melno maģiju. Kā tas var notikt? Kā piecpadsmit se�padsmit gadus veca meitene var sais�tīties ar sātanistiem un just simpātijas pret velnu? To mēs aplūkosim nākamajās nodaļās.

Mūsdienās rokmūziku var uzskatīt par lielu reklāmas rullīti, kas spēj skart miljoniem cilvēku. Tas informācija spēj ietekmēt pat mo�di, cilvēku domas, uzvedību. �odien roka dziedātāji tiek uzskatīti par elkiem, tiem tiek veltīta teju vai reliģiska godā�ana. Daudzi jaunie�i mēdz pārrakstīt dienasgrāmatā viņu dziesmu tekstus, pieņemot to saturu. Tātad ar noteikta mūzikas �anra starpniecību jaunie�iem tiek dota iespēja iepazīt jaunus uzskatus - tas patlaban notiek attiecībā uz sātanismu.

Pēdējos gados diem�ēl ir tālāk attīstījies sātaniskais roks, kas iedvesmu gūst principa "Dari, ko gribi" pseidovērtībās. Arvien vai�rāk rodas tādas grupas, kas atklāti aicina uz vardarbību, pa�nāvību, nihilismu un velna kultu.[11]

Pirms turpinām �o sarunu, ir pienācis laiks paskaidrot - lai ne�rastos pārpratumi -, ka ne jau viss roks ir sātanisks. �āds apgalvo�jums būtu tikai muļķīgs pārspīlējums. Sātanisks ir pats veids, kā atsevi�ķi mākslinieki, vieni - ideoloģisku apsvērumu dēļ (ja viņi pie�der kādai sektai), citi - komerciālos nolūkos, izmanto rokmūziku. Abos gadījumos rezultāts ir viens un tas pats - milzīga velna kulta "reklāmas kampaņa".

Kad tad īsti radās "sātaniskā rokmūzika"? Pirmā biklā norāde par sātanisma pasauli ieraugāma uz viena no roka vēsturē populārākajiem albumiem - "Bītlu" Sergeant Pepper"s Lonely Hearts Club Band (1967), uz kura vāka ir daudzu pazīstamu personību ģīmetnes. Viņu vidū, aug�pusē pa kreisi, izceļas kāda plikgalvja attēls. Tas ir Elisters Krou�lijs - mūsdienu sātanisma tēvs un lielākās daļas mūsdienu ezotērisko grupu iedvesmotājs.

Ringo Stārs, kas grupā "Bītli" spēlēja sitamos instrumentus tolaik paziņoja: "Mēs gribējām �eit apkopot to personu ģīmetnes, kuras mīlam un apbrīnojam."2 Vai "Bītli" tātad bija praktizējo�i sātanisti? Skaidrs, ka nebija. Ta�u se�desmitajos gados rokmūzikas pasaulē Elisters Kroulijs tika uzskatīts par modes lietu. "Bītli", iespējams, �o cilvēku cienīja viņa amorālās dabas dēļ. Ne velti viņi bija pirmie, kuri savās dziesmās iekļāva atsauces par narkotikām.

Septiņdesmitajos gados rokmūzika sāka pieņemties skaļumā. Radās hārdroks (smagais roks), kam raksturīgas metāliskas skaņas, griezīga elektriskās ģitāras spēle un spēcīgas balsis. Starp spilgtāka�jiem �ī mūzikas �anra pārstāvjiem ir angļu grupa "Led Zeppelin", kuras ģitārists D�imijs Peid�s bija dedzīgs Elistera Kroulija doktrīnu atbalstītājs. Viņa interese par �o angļu okultisma darboni bija tik spēcīga, ka pamudināja viņu kolekcionēt visas E. Kroulija mantas: grāmatas, manuskriptus, cepures, ceļaspieķus, gleznas un pat rituālu laikā valkātās tunikas. D�imijs Peid�s iegādājās arī Kroulija māju Anglijā, Lohnesa ezera tuvumā.

"Led Zeppelin" ir viena no pirmajām rokgrupām, kas attēloja sātanistu simbolus uz kompaktdisku vākiem. Uz minētā ansambļa ceturtā albuma vāka redzams maģisks burts, ko pla�i lieto, noslē�dzot vieno�anos ar velnu.[12]

Vēl viena norāde uz sātanismu ir "Led Zeppelin" tre�ajā albu�mā. Uz kompaktdiska vāka D�imijs Peid�s lika uzrakstīt Elistera

Kroulija moto - "Dari, ko gribi". �urnālistam, kur� lūdza paskaid�rot �o frāzi, ģitārists atbildēja: "Tā bija mana ideja. Vēsture, kas ir aiz tās, ir pārāk gara, lai to izstāstītu. Nolūks bija sniegt nelielu ezo- tērisku pieskārienu. Es cerēju, ka neviens to nepamanīs."[13]

Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados hārdroka plūsma de�va dzīvību heavy metai (smagais metāls) virzienam, kura skaņas bija vēl smagākas un ritmi - vēl ploso�āki. Līdz ar �ī mūzikas �anra eks�ploziju sātanisms kļūst aizvien bie�āk sastopams rokmūzikas pasau�lē. Kop� tā brī�a un turpmāk aizvien vairāk būs tādu kompaktdisku, kur ezotērikas tēma skarta dziesmās un attainota vāka noformējumā.

Spilgtāko "sātaniskā" heavy metai grupu vidū ir dāņu grupa "Mer- cyful Fate".Viņu dziesma The oath stāsta par vieno�anos ar velnu: "Es skūpstī�u āzi un zvēru un visu savu prātu, miesu un dvēseli veltī�u tam, lai īstenotu mūsu kunga Sātana ieceres."

Pie �ī pa�a �anra pieder grupa "Deicide", kuras līderis Glens Bentons lika, lai viņam pierē iededzina otrādi apgrieztu krustu - tā, lai visi redzētu viņa līdzdalību velna kultā. Otrādi apgriezts krusts ir tipisks sātanistu simbols, kas redzams uz daudzu kompaktdisku vākiem.

Starp itāļu sātanistu rokgrupām izceļas "Death SS", kuru vada dziedātājs Stīvs Silvestrs. Viņu albumā Black Mass ("Melnā mise") tiek aprakstīts sātanisks rituāls, ko svin vienpadsmitos vakarā apgā�nītā baznīcā. Dziesmas vārdi skan: "Bērna rīkle tiks pārgriezta virs raganas miesām. Sajauc viņa asinis ar spermu un pievienojies Mel�najai armijai."

Sevi�ķi nepatīkami ir to kompaktdisku vāki, kur attēlotas zaimo�jo�as un pret kristietību vērstas ainas. Smagākais trieciens, protams, tiek Jēzum. Viņu attēlo vis�ausmlgāk - nonāvētu (grupas "Mortuary" un "Deicide") vai izmantotu par lingu akmens me�anai (grupa "Cel�tie Frost").

Tāpat uz kompaktdisku vākiem redzami vēl citi tradicionālie sā�tanistu simboli: pentagramma (apļa ieskauta piecstaru zvaigzne), "se�i, se�i, se�i" (Antikrista skaitlis Bībelē) vai se�staru zvaigzne aplī.

Netiek �ēloti pat bērni. Grupa "Cannibal Corpse" albumā But- chered at birth ("Nokauts dzim�anas brīdī") ņirgājas par grūtniecī�bu. Uz albuma vāka attēloti divi dzīvi miroņi, kuri atdala bērnu no nonāvētas grūtnieces ķermeņa.

Da�u rokgrupu pārmērību vidū nav tikai velna pielūg�ana. Dzies�mu tekstos bie�i sastopamas arī tādas tēmas kā pa�nāvības un eita- nāzijas cildinājums.

Uzskatāms �īs pret dzīvību vērstās mūzikas piemērs ir Ozija Os- borna dziesma Suicide Solution ("Pa�nāvības risinājums"). Dziesmas vidū var saklausīt balsi, kas aicina klausītāju no�auties ar pistoli: "Ak, neviens. Vienīgi tu zini, kur tā atrodas. Tev tā ir. Kāpēc? Pamēģini! Ņem pistoli un pamēģini. �auj! �auj! �auj!"

Eitanāzijai ir veltīts "Megadeth" albums Youthanasia, kuram iedvesmu devis "Nāves dakteris" - bēdīgi slavenais ārsts D�eks Ke- vorkjans, kur� "palīdzēja" nomirt daudziem pacientiem. "Mega�deth" uzskata, ka eitanāzija nav nekas cits kā vien dzīves metafora. "Ja var izvēlēties, kā dzīvot, kāpēc gan nevar izvēlēties, kā mirt?" vi�ņi paziņoja kādā intervijā.[14]

Cits visai izplatīts fenomens ir "sātanisku vēstījumu" paslēp�ana slavenu rokzvaig�ņu ierakstos, kur tos ieraksta apgrieztā veidā. Tos var at�ifrēt, grie�ot disku uz otru pusi. �ī metode atkal norāda uz seno sātanistu tradīciju skaitīt kristie�u lūg�anas apgrieztā veidā, lai tās zaimotu un veltītu velnam "melnajās misēs". Tāpēc �ie apvērstie vēstījumi roka ierakstos ir mēģinājums īstenot mūzikā ezotēriskus rituālus.

Pie �ī rituālu veida pieder arī grupas "Christian Death" dziesma Prayer, kurā ir apvērsti ierakstīta lūg�ana Tēvs mūsu. Saprotams, ka, vēr�oties ar lūg�anu pie velna, tajā nav pēdējais teikums: "Un ne�ieved mūs kārdinā�anā, bet atpestī mūs no ļauna."

Da�as grupas "deklamē" sātanisko daļu kā reklāmas izgudroju�mu, lai tikai pārdotu ierakstus. Bet ir arī tādi, kas ar to nodarbojas visā nopietnībā, uzturot cie�u saikni ar sektām. Savienotajās Valstīs, piemēram, ļoti daudzi roka mākslinieki sadarbojas ar Sātana baznī�cu - organizāciju, kas ir atļauta ar likumu.

Sātana baznīca radās Sanfrancisko 1966. gadā. Tās iniciators bija Entonijs Lavejs - Elistera Kroulija sekotājs - sadarbībā ar re�isoru Kenetu End�eru - filmu "Mana brāļa, ļaunā gara, aicinājums" (Iri- vocation of my demon brother) un "Uzleco�ais Lucifers" (Lucifer Rising) autoru.

Bet kā gan iespējams - jūs jautāsiet -, ka likums pieļauj sātanis�kas sektas pastāvē�anu? Tas notiek tāpēc, ka Sātana baznīca piesa�ka sevi kā reliģisku institūciju ar lielu priesteru skaitu, "Bībeli" un "bau�ļiem".

Atbildīgie par �o organizāciju darbojas pavisam "korekti": viņu darbība nav noziedzīga, viņi neupurē cilvēkus un neizmanto sek�suālu vardarbību. Viņi tikai izplata savu sātanisko ideoloģiju.

Tāpēc Savienotajās Valstīs Sātana baznīca tiek uzskatīta par tādu pa�u reliģiju kā visas citas, kuru rituālu teksti ir nopērkami pat grā�matnīcās par finansiāli izdevīgu cenu.

Ta ir briesmīga liekulība. Ļaunuma paaugstinā�ana patiesībā var nest tikai ļaunus augļus. Tas tiesa, ka Sātana baznīca nav noziedzīga, ta�u tā atbalsta objektīvi negatīvu ideoloģiju. Lai par to pārliecinā�tos, tikai jāizlasa deviņi sātana bau�ļi, kuros apkopotas �īs organi�zācijas idejas:

1.� Sātans ir ļau�anās baudai, nevis atturībai!

2.�� Sātans ir dzīvesspars, nevis garīga ilūzija!

3.� Sātans ir tīra patiesība, nevis liekulīgs pa�apmāns!

4.�� Sātans nozīmē labsirdību pret visiem, kas to pelnīju�i, nevis mīlestību, ko iz�ķērdē nepateicīgajiem!

5.�� Sātans ir atriebība, nevis otra vaiga pagrie�ana!

6.�� Sātans nozīmē uzlikt atbildību tam, kur� ir atbildīgs, nevis raizēties par psihes vampīriem!

7.�� Sātans nozīmē to, ka cilvēks ir tikai viens no dzīvniekiem, da��reiz labāks, bie�i sliktāks par lopiem, kas staigā uz �etrām kā�jām, un kur�, pateicoties savai dievi�ķajai, garīgajai un inte�lektuālajai attīstībai, ir kļuvis par ne�ēlīgāko no dzīvniekiem.

8.� Sātans ir visi tā sauktie grēki, jo tie visi pie�ķir fizisku, psihis�ku vai emocionālu apbalvojumu!

9.�� Sātans ir labākais draugs, kāds baznīcai vispār jebkad bijis, ņemot vērā to, viņ� ļāvis tai darboties visus �os gadus.[15]

�ī ir Sātana baznīcas mācība. Ja neņem vērā grēka cildinā�anu, tad visbriesmīgākais no deviņiem bau�ļiem, bez �aubām, ir aicinā�jums uz atriebību, kas ir prestatā kristīgajai piedo�anai.

Vēlreiz redzam, ka sātanisms sevi piedāvā kā pseidokultūru. Cits svarīgs elements ir cilvēka pazeminā�ana līdz dzīvnieka līmenim. Ne velti viens no Sātana baznīcas rituāliem paredz cilvēku atteik�a�nos no viņu garīgās dabas. Cilvēki tiek aicināti identificēt sevi ar dzīvniekiem. Lai simboliski attēlotu �o jauno identitāti, rituāla bei�gās cilvēkiem jāmetas �etrrāpus un jādzenas pakaļ pelei.[16]

�ie fakti atsedz Sātana baznīcas ārkārtīgi negatīvo potenciālu grēka, atriebības un lopiskuma slavinā�anu. Tas viss diem�ēl nav ti�kai neliela ļau�u bariņa neprāts. Sātana baznīca izmanto rokmūzi�ku, lai slavinātu savas idejas un piedāvātu to iespējami lielākam skaitam jaunie�u.

Ir tādi mākslinieki, kas aktīvi sadarbojas ar �o organizāciju un ir kā saikne starp Sātana baznīcu un jaunie�iem, piemēram, "King Diamond" un "Acheron". Ta�u populārākais no visiem, protams, ir Merilins Mensons, kuru pielūdz kā elku daudzi jaunie�i visās pa�saules malās.

Amerikāņu dziedātājs Merilins Mensons, kur� labvēlīgi izturas pret narkotiku legalizāciju, morāles un ētikas normu neievēro�anu un provokāciju ir padarījis par saviem galvenajiem iero�iem. Pats vi�ņa vārds jau ir vesela programma. Tajā apvienots Merilinas Monro mīts ar bēdīgām atmiņām par �ārlzu Mensonu, garīgi nelīdzsvarotu cilvēku, kur� se�desmitajos gados nodibināja sektu, kas atbildīga par vairākām slepkavībām.

Koncertu laikā, kuros tiek slavināta vardarbība un valda bez�gaumība, Merilins Mensons pats sevi fiziski ievaino. Viņa dzies�mas zākā Dievu, un to saturs ir bezkaunīgi nihilistisks. Dziesmā Misery machine runāts arī par Telemas abatiju, kurā dzīvoja Elis�ters Kroulijs.

Pirms da�iem gadiem Merilins Mensons tikās ar Entoniju Laveju - amerikāņu Sātana baznīcas dibinātāju - un tika ordinēts par "priesteri". Viņa ieraksti kļuva par briesmīgu �īs organizācijas reklāmu. Blan�s Bārtons, Sātana baznīcas piekritējs, piebilda: "Mēs saņēmām daudz jautājumu no jaunie�iem, kuri sāka intere�sēties par sātanismu saistībā ar Merilina Mensona mūziku un rīcī�bu. Mensons neslēpj savu atbalstu patiesajiem sātanistu ideāliem, un viņam diezgan daiļrunīgi izdodas izskaidrot, kādi tad īsti ir �ie ideāli. Viņ� nestāsta nekādus �ausmu stāstus par upurē�anu un kri�minālo noziedzību."[17]

Kādi ir Merilina Mensona sātaniskie ideāli? Dziedātājs tos ap�kopojis �ādā paziņojumā: "Sātanisms nenozīmē velna pielūg�anu. Tas nozīmē to, ka cilvēkam pa�am sev jābūt dievam uz zemes. Tev nav jāpielūdz nekas un neviens, izņemot sevi pa�u."9

Atkal sastopamies ar Elistera Kroulija domā�anu - cilvēks, kas noliek sevi Dieva vietā. �ī ir pseidovērtība, ko noteikts mūzikas �anrs nodod jaunie�iem. īsta "smadzeņu skalo�ana", kas var novest jaunie�us pie nihilisma un neticības dzīvei.

Vēl viens uzskatāms piemērs saistībai starp mūziku un ezotē- risko sektu pasauli ir grupa "Psychic TV", ko vada P. Orid�s, Elis�tera Kroulija sekotājs un "Psihiskā jaunatnes tempļa" dibinātājs. Klausoties "Psychic TV" mūziku, jaunie�i var nodibināt saikni ar �o sektu, kura saviem rituāliem iedvesmu smeļas seksuālajā maģijā.

Visi līdz �im minētie piemēri nomāco�i apliecina to, ka daļa mūsdienu mūzikas ir neap�aubāmi kļuvusi par iedarbīgu līdzekli sā�tanisma izplatī�anai jaunie�u vidū.

Kā jau teicu, ne visa rokmūzika piedāvā negatīvu informāciju. Ta�u nevar noliegt to, ka tā tiek izmantota, lai sekmētu okultisma, nāves un bezcerības pseidokultūru.

Sātana sekotāji labi zina to, ka ar viena kompaktdiska starpnie�cību ir iespējams uzrunāt miljoniem jaunie�u visā pasaulē. Kur� gan cits reklāmas rullītis vēl varētu garantēt tikpat veiksmīgu savas pre�ces noietu?

Daudzi vecāki jūtās dro�i, jo viņi domā: "Mans bērns nekad nekļūs par sātanistu. Viņ� ir bailīgs un nekad nedosies uz me�u, lai piedalītos rituālos." Ta�u jebkur� piecpadsmit se�padsmit ga�dus vecs pusaudzis var kļūt par viegli'sasniedzami mērķi īstam sā- tanismam, kas māca dzīvot saskaņā ar noteikumu "Dari, ko gribi".

Kādas var būt sekas, klausoties sātaniskā roka ierakstus? Uz �o jautājumu jāsniedz ļoti korekta atbilde.

Vairākkārt esmu teicis, ka nav pareizi uzvelt pla�saziņas līdzek�ļiem atbildību par tik kompleksu parādību kā jaunie�u aizrau�anās ar ezotēriku. Patiesībā iemeslu, kas ir tās pamatā, var būt daudz un da�ādi.

Lai pareizi izvērtētu sātaniskās rokmūzikas ietekmi uz jaunie��iem, varam izmantot simboliskus tēlus. Iztēlosimies, ka satāniskā mūzika ir indīga auga sēklas, ar ko jaunie�i var saindēties. Ja �īs sēklas tiek sētas uz klints, nekas nenotiek, ta�u tad, ja to iemetīs auglīgā augsnē, indīgais augs uzdīgs, izaugs un darīs savus posta darbus.

Kad es runāju par auglīgu augsni, tad ar to domāju problēmas, ar ko saskaras jaunie�i: bezdarbs, saskarsmes trūkums, vientulība, nedro�ība, smaga situācija ģimenē, narkotiku un alkohola lieto�a�na. �āds nāvējo�s nihilistiskas rokmūzikas un cilvēcisko problēmu kokteilis var radīt posto�u iedarbību uz to jaunie�u psihi, kuri ir no�nāku�i grūtībās vai ir psiholoģiski nestabili.

Ta vien �ķiet, ka da�i notikumi, kas nesen risinājās Itālijā un aiz tās robe�ām, apliecina tēzi par to, ka jaunie�u aizrau�anās ar sātanismu ir saistīta ar noteiktu rokmūzikas �anru. Satrauco�ākais notikums, bez �aubām, ir māsas Marijas Lauras Maineti slepkavība. Trīs septiņpadsmit gadus vecas meitenes viņu nogalināja Kjavennā,

Sondrio provincē. Klostermāsa, kuru visi pazina viņas labestības un �ēlsirdības dēļ, tika nodurta ar deviņpadsmit na�a dūrieniem.

Runa nudien bija par cilvēka upurē�anu velnam - vismaz tik daudz atklājās izmeklē�anas gaitā. Visas trīs meitenes bija dedzīgas ezotērikas un sātaniskās rokmūzikas cienītājas. Izmeklētāji viņu dienasgrāmatā atrada Merilina Mensona attēlus un viņa dziesmu tekstus, kā arī tādus sātaniskos simbolus kā apvērstu krustu un "se�i, se�i, se�i" - Antikrista skaitli Bībelē.[18]

Māsa Marija Laura Maineti bija tāds cilvēks, kas alla� gatavs pa�līdzēt ikvienam, kam radu�ās grūtības. Nozieguma vakarā viena no meitenēm viņai piezvanīja, un, izlikdamās izmisusi, sacīja: "Esmu stāvoklī. Man liek taisīt abortu. Mums tūlīt pat jātiekas."

Ta�u tie bija slazdi. Māsu pierunāja doties uz nomaļu vietu me�a vidū. Dienu vēlāk viņu atrada asins peļķē, sadurtu, viņas sejā, kaklā un krū�ukurvī bija deviņpadsmit na�a dūrienu.

Nopratinot meitenes, visas trīs atklāja, ka "Sātanam būtu pieti�cis ar astoņpadsmit na�a dūrieniem" - se�i dūrieni no katras, kas veidotu velni�ķo skaitli "se�i, se�i, se�i".

Nazis gāja no rokas rokā, ta�u vēl viens papildu dūriens, pēc meiteņu domām, būtu "izjaucis rituālu"[19].

Meitenes pastāstīja, ka māsa Marija Laura, saņemot na�a dūrie�nus, bijusi uz ceļiem un lūgusies sakļautām rokām. Viņas pēdējie vārdi bija: "Kungs, piedod viņām", kamēr meitenes nemitējās viņu durt un zākāt: "Mirsti, nolādētā! Lūdz savu Dievu!" Runa tātad bija par spīdzinā�anu.

�urnālists Dāvids Gorni laikrakstā Corriere della Sera minēja da��us faktus, kas �o epizodi vēr� vēl satrauco�āku: "Lai pastiprinātu �o neprātīgo vieno�anos, septiņpadsmitgadnieces veica veselu virk�ni sātanisku rituālu. Viens no tiem bija sevi�ķi �ausmino�s: visas trīs slepkavas bija dūru�as nazi sev rokā vai pulsa vietā, lai pielietu bi�ķeri ar asinīm, ko izdzert kā mū�īgu zvērestu un augstāko dāvanu Lucifera vārdā. Bet dzēru�as bija tikai divas no viņām."[20]

Pēc mēne�iem ilgas izmeklē�anas policisti apstiprināja, ka "runa bijusi par cilvēka upurē�anu velna godam"[21]. Nebija nekādu citu fak�tu, kas varētu likt uzskatīt, ka notikumā būtu iejaukta vēl kāda cita persona. Trīs Kjavennas meitenes tātad bija rīkoju�ās vienas pa�as.

Citi, gan ne tik smagi notikumi, kas saistīti ar jaunie�u aizrau�a�nos ar sātanismu, Itālijā konstatēti 1996. gadā. Viss aizsākās ar kādā mazpilsētā, Laspecijas provincē, dzīvojo�a jaunekļa atzī�anos, kur� bija naktīs devies uz kapsētām, lai apgānītu kapus un zagtu galvas�kausus un kaulus.

Jauneklis, kas �odien ir pilnībā no�ēlojis savu vainu, paziņoja: "Es no�ēloju visu, ko esmu izdarījis. Es |āvos "melnā metāla" mūzi�kas vilinājumam, kam sekoju jau vairāk nekā desmit gadus. It sevi��ķi da�u norvēģu un zviedru grupu, tādu kā "Mayhem", "Darkthro- ne" un "Marduk", dziesmu tekstiem. Tās mani tik ļoti ietekmēja, ka atkārtoju kā automāts to, ko viņi apdziedāja savās dziesmās � �ī mūzika, ko es klausījos pat desmit stundas dienā, mani aizrāva tik ļoti, ka es vairs neapzinājos savas rīcības nopietnību."[24]

Vēl pirms �etriem gadiem Norvēģijā vairāku rokgrupu dalībnie�ki organizēja teroristiskus atentātus pret katoļu baznīcām, savu mu�zikālo naidu pārvēr�ot vandālismā.

�ajā nokaitētajā gaisotnē netrūkst arī slepkavību. Kounts Gri�- nahs, grupas "Burzum" līderis, tika notiesāts uz divdesmit gadiem cietumā par cita mūziķa, grupas "Mayhem" vadītāja Oistena Arse- ta, slepkavību. Intervijā cietumā viņ� publiski paziņoja par saviem nolūkiem ar bruņotiem cilvēkiem vērsties pret Baznīcu. "Kristie�tības noriets ir jau sācies," sacīja Kounts Gri�nahs.10

Citas vardarbības epizodes, kas saistītas ar rokmūziku, apkopo�ju�i amerikāņu pētnieki Bobs un Grethena Passantīno esejā "Sāta�na ēna". �o epizo�u vidū izceļas notikums ar ēetrpadsmitgadīgo Tomiju Salivanu, kur� bija apguvis sātanismu ar heavy metai dzies�mu tekstu un bibliotēkas grāmatu palīdzību. Kādu dienu �is zēns sacīja savam draugam, ka sapnī viņam parādījies velns un pavēlējis nogalināt Tomija ģimeni. Tomijs iedūra savai mātei vismaz div�padsmit reizes. Pēc tam viņ� centās nogalināt arī tēvu un brāli, pielai�ot uguni mājai. Beigās pavērsa nazi pats pret sevi, pārgriez�dams sev rīkli un vēnas, un noasiņoja.

"Arī vandālisms," skaidro Bobs un Grethena Passantīno, "ir ko�pīga iezīme jaunajiem okultistiem. 1985. gada decembrī Ņūbrunsvi- kas kapsētā, kas atrodas Ņūd�ersijā, �etri jaunie�i apgāza septiņ�desmit se�us kapakmeņus. Pēc tam viņi zemē sarindoja amerikāņu karodziņus - tā, lai tie izveidotu pentagrammas kontūru, un sade�dzināja tos, izmantojot nelielas svecītes. Svecītes un karodziņus viņi bija nozagu�i no blakus eso�ajiem veterānu kapiem. �ie jaunie�i ne�bija īpa�i apguvu�i un praktizēju�i sātanismu. Viņi tikai kopēja savu iemīļoto heavy metai grupu simbolus un nekam nederīgo dziesmu tekstus."11

Kā gan piecpadsmit, se�padsmit vai septiņpadsmit gadus veci bērni var tik labi iepazīt sātaniskos rituālus? Kas viņus ietekmē? Kā viņi nonāk saskarē ar attiecīgo vidi? Atbilde ir vienkār�a. Pirmā sa�skarsme noris ar mūzikas starpniecību. Vēlāk nāk viss pārējais.

Arī ar rokmūzikas �urnālu palīdzību var nonākt saskarē ar ezo�tēriku. Viens no pazīstamākajiem itāļu ikmēne�a mūzikas izdevu�miem - �urnāls Flash - publicēja Amerikas Sātana baznīcas adresi, raksturojot to kā "nopietnāko un uzticamāko asociāciju, pie kuras var vērsties okulto teoriju amatieri un profesionāļi".

Attiecīgais raksts beidzās ar nepārprotamu aicinājumu lasītā�jiem: "Ja jūs domājat, ka jums var palīdzēt sātanisma pazī�ana, un ja vēlaties piedalīties �ajā lielajā domas kustībā, ko sauc par sātanis�ko filosofiju, tad Sātana baznīca jūs gaida."[27]

Rokmūzika un rokmūzikas �urnāli tātad var kalpot par ceļu, kas jaunie�us ved uz sātanisma pasauli. Iesākumā ir parasta interese par dziedātāju, kas vēlāk noved pie sātana kulta praktizē�anas, un tas ir noticis ar daudziem jaunie�iem.

Viens no viņiem, pilnībā no�ēlojis izdarīto, pastāstīja par savu pie�redzi radio stacijas "Radio Maria" raidījumā "Jaunie�i starp sātana suģestiju un Kristus piedāvājumu", kuru vadīja D�uzepe Ferrari.

�ī divdesmit divus gadus vecā pui�a liecība ir simboliska:

"Es sāku interesēties par sātanismu se�padsmit gadu vecumā, jo man radās ziņkāre, klausoties mūziku. Astoņpadsmit gadu vecumā es nolēmu pilnībā piederēt �ai pasaulei. Sazinājos ar vienu no lielā�kajām itāļu sātanistu sektām un sāku bie�i apciemot tās biedrus.

Pēc neilga laika es apjautu, ka �ie sātanisti patiesībā man nav ne�kādi draugi. Biju nokļuvis izmantojamā lomā. Tanī laikā mani fi�nansiālie ietaupījumi bija niecīgi, ta�u es biju pārliecināts, ka varu tos pilnībā uzticēt sektai. Man atlika tikai tik naudas, lai samaksātu par benzīnu mopēdam.

�ajā grupā es pabiju kādus desmit mēne�us, kuru laikā piedalījos arī vairākos sātaniskos rituālos. Tās bija ļoti drūmas ceremonijas, aiz kurām slēpās tikai un vienīgi spēcīgas seksuālas perversijas.

Bija arī smacējo�a tiek�anās pēc varas. Mēs bijām pārliecināti par to, ka varam valdīt pār citiem. Mēs atradāmies nemitīga iz�aicinājuma gaisotnē, ko raksturoja ārkārtīga neiecietība pret Baznīcu.

Manuprāt, jaunie�i, kas piederēja �ai sektai, patiesībā nemaz nebija ļauni. Daudzi no viņiem bija piedzīvoju�i smagas problēmas ģimenē. Ar sātanisma palīdzību viņi mēģināja rast tām risinājumu, ta�u tā bija tikai ilūzija. Personiskās cie�anas nav uzveicamas ar dusmām pret visu pasauli.

Tad pienāca brīdis, kad es vairs nevarēju paciest radu�os situāci�ju un aizgāju. Ar laiku es sāku visu pārdomāt un atklāt citas vērtī�bas. Es nolēmu dzīvot savu īsto dzīvi un atkal ieraudzīju saules gaismu."[28]

Klausoties �ī jaunie�a liecību, man prātā nāk kardināla 0"Kono- rija vārdi. Es domāju par tuk�umu, kurā patīk ielavīties sātanam. �ī tēma bie�i atkārtojas pieredzē, par ko stāsta pa�i jaunie�i, kuri iekritu�i okultisma slazdos.

�o tuk�umu pieminējis arī tēvs Agostīno Kleri�i, Komo diecēzes nedēļas apskata direktors, rakstā par māsas Marijas Lauras Mai- neti slepkavību: "Sātanisms rod vietu tur, kur mazumā iet reliģio�zitāte; slikta audzinā�ana valda tur, kur trūkst audzinā�anas; ļau�nums lo�ņā tad, kad vieta, kur jābūt labajam, ir uz nāves sliek�ņa. "Nekā kultūra" ir ne�ēlīga utopija, jo �is "nekas" patiesībā nepastāv. Kad nav nekā, patiesībā jau ir ļaunums. Viss ir vēl dra�matiskāks tanī vecumā, kad pieaugu�a cilvēka dzīvei jānomaina nebēdnīgā bērnība. Nepiecie�ams, lai pusaudzī tiktu ar mīlestību un maigumu ieaudzināta upurgatavība, jo tikai upurgatavība dzem- dina labo. �odienas patērētāju sabiedrība no tās izvairās, ļaujot arvien vairāk izpausties indivīda nabadzīgumam. Un, ja upurgata�vība neved pie vērtībām, tās vietu ieņem neveselīga pa�reklāma. Garlaicība pārņem ideālu tuk�umu. Un spēle kļūst par spēli � ar nāvi. Tas notika Kjavennā."[29]

Viena no skumjākajām jaunākās jaunie�u modes tendencēm, bez �aubām, ir atgrie�anās pie primitīvisma. Vai precīzāk - civilizācijas nāve, kad pievienojas dimensijai, kurā cilvēks pārstāj būt cilvēks un labprātīgi kļūst par instinktu vadītu dzīvnieku. Tie�i tā, kā tas notiek vienā no amerikāņu Sātana baznīcas rituāliem.

Visspilgtāk �ī parādība izpau�as diskotēkās un reivos, kur pēdējā laikā nudien ir pieredzēts absolūti viss. Protams, jaunie�i to piedzī�voju�i uz savas ādas.

Diskotēku var uzskatīt par masveida ezotērisku rituālu. Indivīdu pulciņ� sanāk kopā neparastā vidē slēgtās telpās vai zem klajas de�bess, lai kustētos dārdo�as mūzikas nevaldāmā ritmā, kas nepieļauj nekādu vārdisku sazinā�anos. Tas ir lopiskuma triumfs pār cilvēcis�ku būtni, kura nolai�as līdz primitīvam līmenim.

Lielisku diskotēkas scenārija definīciju sniedzis psihiatrs �ans Pols Re�imbāls savā grāmatā Rokenrols: "Dārdo�as mūzikas izolēti viens no otra un ap�ilbino�as gaismas staru kūļu izgaismoti, dejotāji izpilda jebko, kas viņiem ienāk prātā, uz sevi pat nepaskatoties, nedz arī bilstot kādu vārdu citiem, it kā katrs no viņiem kustētos spoguļa priek�ā, bez mitas kliedzot: "Es! Es! Es!""[30]

Kāds cits psihiatrs Vittorino Andreoli ir nodēvējis diskotēku par "primitīvu katedrāli", kurā izpilda "kolektīvās transformā�cijas di�o rituālu"[31]. un viņam ir taisnība. Diskotēku "deja" nav nekas cits kā mūsdienīgs rituāls, monotons un di�manīgs, kurā cilvēku valoda tiek aizvietota ar ierobe�otu skaitu �estu un kustību.

Mūzikas ritms ir tik spēcīgs, ka narkotikas kļūst par teju neaiz�stājamām "zālēm", lai varētu turēt. Skaņa ir tik skaļa, ka nav iespē�jams sazināties. Diem�ēl diskotēkās nevar atskaņot mūziku, kurai raksturīgas klavieru vai klasiskās ģitāras maigās skaņas. Lai pastā�vētu, tai "jāuzsprāgst" maksimālā skaļumā. Diskotēkas mūzikai par visām varītēm jābūt "izkliegtai", citādi tā nepastāvētu. Par �o rak�sturīgo iezīmi mums vajadzētu padomāt. Cilvēki lielākoties kliedz tāpēc, ka viņiem ir maz, ko sacīt. Tiem jāpaceļ balss, lai viņi tiktu uzklausīti. Tas pats notiek ar diskotēku mūziku. Tā ir tik no�ēlojama un mākslinieciski nabadzīga, tādēļ, lai kāds to klausītos, pastiprinā�tājiem tā obligāti "jāizkliedz".

Ta�u notiek arī ļaunākas lietas. Atsevi�ķās ballītēs, ko sauc par reiviem, diskotēkām raksturīgie elementi tiek pastiprināti. Ar �o angļu vārdu reivs, kas nozīmē "murgs", apzīmē lielus saietus, kuros dejo pat divdesmit �etras stundas no vietas, lietojot narkotikas un alkoholu.

Nevar nesaskatīt līdzību starp reiviem un seno raganu un burvju sabatu. Rakstnieks Rīno Kammileri kādā rakstā �urnālam Studi cattolici ("Katoliskā mācība") dalījās ar saviem novērojumiem: "Sa�maņu transu izraisa uzbāzīga bungu rīboņa un nepārtraukta, aiz�rautīga deja. Kad �amanis ir iekarsis, tanī brīdī viņu ir "apseglojis" dēmons. Un tagad padomāsim par moderno diskotēku, kur disko- mūzika, narkotikas un sekss ir viduslaiku raganu sabats mūsdienu interpretācijā. "Drūmajos gadsimtos" visai �ai darbībai bija no�teikts mērķis - piesaukt velnu. �odien, protams, sātans diskotēkās neparādās, ta�u, noraugoties, kā tas viss iedarbojas uz atsevi�ķiem cilvēkiem, nevar teikt, ka viņa tur vispār nebūtu."[32]

Vispopulārākās no diskotēkās tirgotajām narkotikām ir ecstasy, to nosaukums vien ietver sevī sātanisku nozīmi. Mēs jau vairākkārt redzējām, ka velna sekotāji simboliski izmanto visu pretējo, piemē�ram, otrādi apgrieztu krustu un lūg�anas.

Vārds ekstāze pēc savas izcelsmes apzīmē stāvokli, kad notiek dvēseles atrau�anās no pasaulīgajām lietām, nonākot dievi�ķā kontemplācijā. Turpretī diskotēkā notiek glu�i pretējais. Ecstasy tablete izraisa tādu stāvokli, kad jaunie�i kļūst par instinktu ver�giem, jo "atlai� visas bremzes". Tā galarezultāts ir miesas uzvara pār dvēseli.

�ī pārprastās ekstāzes dimensija, kuru realizē diskotēkās, ir solis pretī sātanistiem tik tīkamas sabiedrības, kurā viss ir otrādi, radī�a�nai. Kaut vai tā pati mūzika da�kārt tiek mākslīgi radīta, lai insce�nētu masveida ezotēriskus rituālus.

Kliedzo�a ir grupas "Enigma" rīcība, tā vienā no savām slave�nākajām dziesmām, kas saucas Principles of lust ("Saldkaisles principi"), ir izmantojusi gregoriāņu dziedājumus apgrieztā veidā. �īs mūzikas pamatā ir dziļas zinā�anas par ezotēriku. "Enigmai" ir izdevies noķengāt neparastu gregoriāņu dziedājumu latīņu va�lodā par �ķīstību, kas ņemts no Pūpolu svētdienas liturģijas katoļu Baznīcā: Cum angelis et pueris fideles inveniamur. In nomine Chris- ti. Amen. ("Būsim uzticīgi līdz ar eņģeļiem un bērniem. Kristus vārdā. Amen.")

Dziesmā Principles oflust �is sakrālais dziedājums ir ierakstīts apgriezti un tam pievienotas seksuāla akta elsas. Tāpēc tā sākot�nējā nozīme, kas attiecināma uz �ķīstību, tiek pilnībā izjaukta un zaimota.

Iztēlosimies, kas var notikt diskotēkā ar simtiem jaunie�u, kas dejo �īs mūzikas pavadījumā. "Enigmas" zaimojo�ais apvainojums tiek pastiprināts un pārtop īstā ezotēriskā masu rituālā.

Gaisotne diskotēkās, kur tiek lietotas narkotikas, alkohols un zaimojo�i rituāli, līdzinās mūsdienu "sabatam", kura galvenās dar�bojo�ās personas ir jaunie�i. Galvenās darbojo�ās personas vai � upuri? Reizēm rezultāts ir nevainīgu cilvēku nāve: jaunie�i pēc vakara, kas pavadīts kopā ar draugiem, iet bojā narkotiku dēļ vai sestdienas vakaru autoavārijās.

Tam visam vajadzētu izraisīt mūsos pārdomas. Ko gan nozīmē "izklaidēties"? Vai tie�ām mūzika, dejas, diskotēkas var kļūt par nā�vējo�iem iero�iem? �odien jaunie�i brīvi izklaidējas, nododoties narkotikām, ezotērikai un alkoholam, ko savulaik mēdza likt pēdi�ņās, kad runa bija par jaunie�u izklaidi.

Pla�saziņas līdzekļi saceļ traci, kad kāds jaunietis nomirst pēc ekstāzi tabletes norī�anas. Cilvēki top mēmi no pārsteiguma, re�dzot kliedzo�o pretrunu starp ideju par izklaidi un domu par nāvi. Patiesībā tur nav daudz, par ko brīnīties. Arī tas, �ķiet, pieder "rituālam".

Ja pamēģināsim papētīt jaunie�iem piedāvātos ielūgumus, kas reklamē diskotēku vai reivu ballītes, tad atklāsim satrauco�as īpat�nības. Daudzos no tiem iekļauts gan vizuāls, gan vārdisks vēstījums, kas pārkāpj vispārpieņemtas ētikas vai morāles normas: nāve, ļau�nais gars, sātanistu simboli, bur�anās, okultisms un da�ādas frāzes ar negatīvu un nihilistisku saturu.

Starp daudziem reklāmielūgumiem uz reiviem, ko esmu sakrājis vairāku gadu garumā, ir viens, kas mani satrieca visvairāk. Uz tā ir teikums ar enigmātisku piegar�u: "Nav jābīstās no tiem gara piedzī�vojumiem, kas atklāj piekļuvi laimei."

Par kādiem "gara piedzīvojumiem" tur ir runa? Lai to atklātu, pietiek paskatīties �ī pa�a ielūguma stūrī, kur iespiests "se�i, se�i, se�i" - Antikrista skaitlis. Un laime tātad ir sātanisma un principa "Dari, ko gribi" "laime".

�ajos daudzkrāsainajos ielūgumos atspoguļojas tas, ko ierau�dzīs jaunie�i pēc tam, kad viņi būs pārkāpu�i reklamēto lokālu slieksni, - tuk�uma pseidokultūra. Tāpēc, ko tur brīnīties, ja no�teikta vide kļūst par nevainojamu ietvaru narkotiku un alkohola lieto�anai. Visu jau ir uzrakstīju�i, ieplānoju�i, pie galda izstrā�dāju�i tie pa�i "melnie grifi", kas grib kļūt bagāti uz jaunie�u rēķina.

Ta�u diskotēkas smagākā problēma nav narkotiku lieto�ana. Lielākā problēma ir jaunie�iem uzspiestais saziņas trūkums - dār�do�ais skaļums, kas liedz cilvēkiem normāli sazināties, veicinot cil�vēkiem nepiedienīgu un dzīvniecisku saziņu.

Paradoksāli, bet �ī skaļā trok�ņa vidū valda uzvaro�s klusums. Klusums, kas "aug kā vēzis". Diskotēkā jaunie�iem rodas ilūzija, ka viņi atrodas kompānijā. Patiesībā ikviens no viņiem atrodas dziļi sa�vā vientulībā.

Pēdējā laikā diskotēku izplatība vie� ba�as, jo tās skar aizvien jaunāka vecuma bērnus.

Atsevi�ķos lokālos, pludmalēs un atpūtas rajonos izplatās bēdī�gā mode organizēt tā sauktās "bērnu diskotēkas". Dabiski, ka �ajā gadījumā nav runa par narkotiku un alkohola lieto�anu, ta�u jo�projām paliek smagā problēma, ka bērnos tiek audzināts sazinā��anās trūkums.

Darbojas viens un tas pats mehānisms, kad vecāki tiek mudināti pamest bērnus zināmās "minidiskotēkās" vai kad viņi novieto bēr�nus pie televizora - aukles. Nav svarīgi, kādā kvalitātē ir tas, ko redz vai klausās. Galvenais ir bērnus kaut kur "novietot", lai vēlāk tos "paņemtu" vajadzīgajā brīdī. Kā bagā�as novietnē.

Tā bērni jau no mazotnes tiek "audzināti" par nākamajiem diskotēku apmeklētājiem ar visām sekām, ko vien varam iedo�māties.

Vēl viens interesants aspekts, kas ņemams vērā, ir izrādī�anās. Diskotēka arvien vairāk kļūst par lielu skatuvi, kur jaunie�i cen�as izrādīt jaunākās modes diktētās dīvainības. �īs parādības redzamā�kā izpausme ir ekscentriskā mode veikt tetovējumus un pīrsingu (lieli vai mazi gredzentiņi, kurus izmanto da�ādu ķermeņa daļu "iz�rotā�anai"). Arī tā pamatā ir ezotērika, ko aplūkosim nākamajā nodaļā.

Vielu pārdomām par tēmām, ko līdz �im esam apskatīju�i, jau 1996. gadā piedāvāja kāds bīskapu dokuments, sastādīts Emīlijā Romaņjā - reģionā, kur ir visvairāk diskotēku. Joprojām tik ļoti ak�tuālais teksts saproto�i un konstruktīvi pieskaras jaunie�u pasaules sare�ģītajai realitātei, piedāvājot lieliskus ieteikumus, kā pārvarēt da�ādās problēmas, kas saistītas ar deju lokāliem.

"Jaunie�iem," lasāms dokumentā, "liekas, ka viņiem nav vietas �ajā sabiedrībā, it sevi�ķi, kad nākas meklēt atbildes uz viņu svarīgā�kajiem jautājumiem. Grūtības atrast nodarbo�anos, izaugsmes un atkarības stāvokļa paildzinā�ana uz nenoteiktu laiku, nevēlē�anās uzticēt viņiem atbildīgus, svarīgus uzdevumus novilcina viņu iekļau��anās laiku sabiedrībā.

Viņi ir inficēti ar labklājības haosu. Viņiem ir viss, kas nepiecie��ams, lai dzīvotu, un pat vēl vairāk, un tāpēc tiem nav jācīnās par to, lai apmierinātu savas pamatvajadzības (sagādātu pārtiku, apģērbu, mājokli, parūpētos par dro�ību). Viņu uzmanība tāpēc tiek vērsta uz ne tik neatliekamu, pakārtotu un vairāk ar baudu saistītu vajadzību apmierinā�anu (patērē�ana, imid�s, izklaide).Un tas, protams, nerada spēcīgas personības (..).

Saskarsme galvenokārt notiek ar pla�saziņas līdzekļu starp�niecību, un tāpēc tā ir vienpusīga. Turklāt tā ir labvēlīga, glaimo�jo�a, pavir�a - svarīgāks ir ietvars, nevis saturs. Jaunā paaudze pierod pie �ādas saskarsmes un aizvien bie�āk sastopas ar grūtī�bām sazināties ārpus �iem kanāliem vai to paveidiem. Tas atņem vietu un laiku saskarsmei starp cilvēkiem, jo īpa�i starp da�ādām paaudzēm (..).

Tad �ķiet, ka mūzika un diskotēkas var apmierināt daudzas va�jadzības. Sazinā�anās ar pla�saziņas līdzekļu starpniecību, ķerme�ņa kultūra, mūzika, tik�anās vieta jaunie�iem ar vienu un to pa�u gaumi un izpratni, baudas meklē�ana, pa�apliecinā�anās dejā, ārē�jais izskats, kārdinā�ana, panākumi ir tikai da�as no atbildēm, ko piedāvā diskotēka. Acīmredzot �īs atbildes ir pārejo�as, ierobe�o�tas, patērējo�as, neracionālas, ta�u �ķiet iedarbīgas, vismaz uz kādu brīdi.

Liels ir risks zaudēt pārkāptas robe�as izjūtu, bēgt no personiskās izaugsmes uzdevumiem, no sociāliem uzdevumiem, �ādi veicinot vairāk egoistiskas, nekā altruistiskas tieksmes, lai gan pat diskotēkā ir iespējams apliecināt pa�aizliedzību un altruismu."

Emīlijas Romaņjas Bīskapu konferences dokumenta nobeigumā ir aicinājums jaunie�iem:

"Mēs aicinām jūs kļūt par misionāriem savu vienaud�u vidū, rado�ā un labvēlīgā veidā (..). Būt piesardzīgiem ar patērē�anu, konformismu, manipulācijām, ko piemēro diskotēkās. Tā ir sli�mība! Uzdrīkstē�anos aizvieto ar banālu piederību modei, do�mā�anai, kas ļaujas straumei. Tas ir sākums bīstamai masveida apstrādei.

Mēs aicinām jūs cīnīties pret bēg�anu no atbildības: no atbil�dības par sabiedrību un par savu izaugsmi. Pievērsiet uzmanību egoismam, kas piemīt da�iem izklaides veidiem. Veiciniet altruis�mu un atbildības uzņem�anos. Audziniet sevi mērenībai.

Mēs aicinām jūs izmantot ekspresivitāti rado�os un no patērē��anas brīvos veidos; meklēt jaunus ceļus; kritiski, bet arī pozitīvi uzņemt jaunas kultūras formas, kas parādās (..)."4

Tetovējums nav tikai krāsains zīmējums uz ķermeņa. Tas ir kaut kas vairāk. Tas ir simbols, kura saknes sniedzas pagānismā un pirmatnējā kultūrā. �odien, kad galvu paceļ ezotērika, gaismā atkal tiek celti maldino�i izdomājumi, lai iekarotu jaunās pa�audzes.

Daudzi jaunie�i tetovējas, ta�u viņi nezina savas rīcības ezotēris- ko nozīmi. Jaunie�i domā, ka tā ir tikai nevainīga mode. Viņi lepni izrāda savus tetovējumus pludmalēs vai diskotēkās, ta�u nezina, kas slēpjas aiz �ī tetovējuma. Viņi neapzinās, ka ir iekritu�i ezotērikas slazdos.

Lai kļūtu skaidrāks tas, ko vēlos sacīt, izmanto�u da�us fragmen�tus no grāmatas, kas tiek uzskatīta par pamatdoktrīnu tetovējumu "kultūrā", - Modēm Primitives ("Primitīvie laikabiedri"), kas Itālijā iznākusi ar nosaukumu "Tetovējumi, ķermenis, gars". Runa ir par grāmatu, kas dedzīgi atbalsta tetovējumu un pīrsingu lieto�anu, labi izgaismojot tās "garīgo" nozīmi.

�īs grāmatas itāļu izdevuma ievadā Ivo Kvartiroli runā par krīzes laiku, kurā "tradicionālās vērtības - progress, zinātne, ģimene un reliģija - ir zaudēju�as savas atbalsta funkcijas".

"Mums ir �īs vēsturiskās privilēģijas", skaidro I. Kvartiroli, "būt par mūsu laikmeta krīzes aculieciniekiem. �o galu �ajos gados labi simbolizē tas, ka planētas Urāns un Neptūns nostājas uz vienas taisnes, kas sākās 1989. gadā un kam lemts ilgt līdz 1997. gadam. Līdzīga parādība novērota no 1818. gada līdz 1826. gadam, kas vei�cināja industriālo attīstību un mūsdienu pasaules strukturē�anās paātrinājumu."[33]

Ta vien �ķiet, ka Ivo Kvartiroli ar astroloģijas palīdzību piesa�ka "Jaunā laikmeta" iestā�anos, kurā visam būtu jāmainās. Bet kā�dai vajadzētu būt �ai sabiedrības metamorfozei? Atbilde ir vien�kār�a. Ta ir metamorfoze, kuras virspusē atgrie�as pirmatnējās un pagānu kultūras senlaiku rēgi, iemiesoti tetovējumu un pīrsingu modē.

I. Kvartiroli piebilst: "Pirmatnējā, pagāniskā kultūra un grieķu antīkā pasaule ir vienmēr atzinu�as vairākus dievus viena vienīgā dieva vietā. Lai pieņemtu daudznacionālu sabiedrību, vispirms ir jāpieņem da�ādība cilvēku vidū un sevī pa�ā. Jāatzīst sevī arhais�kais, noslēpumainais, nepilnīgais, instinktīvais, nepieņemtais, kam nav jābūt obligāti labam. Lai mēs nevērstu savas problēmas pret kādiem grēkā�iem, ir jāatzīst un jāpieņem arī sava ēnas puse."[34]

�o vārdu gaismā mēs varam labi izprast to, ka tetovējums nav ti�kai zīmējums uz ādas, bet, ka tam ir daudz dziļāka, ezotēriskā nozī�me. Tetovējumi un pīrsingi nav nekas cits kā pagānu, pirmatnējo cil�u un nekristie�u pseidokultūras jaunie karogi. Satrauco�i ir tas, ka �odien �ie "karogi", apzināti vai neapzināti, "plīvo" tie�i jaunie�u rokās.

Jaunatnei vajadzētu būt nākotnes kaldinātājai, rītdienas prie�kam un cerībai. Savukārt tetovējumu pseidokultūra, �ķiet, grib viņus iegremdēt vakardienas bezcerībā un skumjās. Tas ir vakar�dienas primitīvisms, kas pēdējā laikā atkal parādās.

Daudzi jaunie�i domā: "Kāpēc lai es to nedarītu? Visi mani draugi to dara. Galu galā tajā nav nekā slikta."

Tad viņi dodas pie tetovētāja, lai tas viņus tetovē. Viņi neapzinās to, ka ikviens tetovējums ir solis atpakaļ, regresējo�s solis pretī pir�matnējai pasaulei.

Ne velti I. Kvartiroli noslēdz ievadu ar vēlējumu, lai dabā "vai�rotos augi, dzīvnieki, dievi"[35]. Tūlīt rodas jautājums: par kādiem "dieviem" viņ� runā?

Atbilde uz �o jautājumu ir lasāma starp rindām uzstā�anās no�slēgumā: "Mēs runājam arī par tāda garīguma atgū�anu, ko neno�saka moralizē�ana vai Baznīcas dogmas, bet kas ceļas no izjūtas būt piederīgiem. Piederīgiem pa�iem sev, dzīvām būtnēm, zemei un tās ciklam. Garīgums, kam nav nepiecie�amas kulta vietas, kam nav nepiecie�ami vidutāji, kam nav ne grēka, nedz vainas izjūtas."[36]

�ajā paziņojumā ir kaut kas �ausmīgs. Jau atkal uzplaiksni tēma par grēka izjūtas zaudē�anu. Katram cilvēkam ir iespēja radīt sev tīkamāko "dievu". Tas viss jaunie�iem ir ārkārtīgi bīstami.

Tetovējumi un pīrsings nav nekas cits kā iniciācijas rituāls, aici�nājums jaunie�iem piedalīties pirmatnējo cil�u kultā. Tas ir mūsdie�nu ezotērikas pseidokultūras jaunās "kristības". Ar ķermeņa izmai�ņām jaunie�i, apzināti vai neapzināti, izsaka savu piederību jaunam pagānu laikmetam, kurā ir daudz "dievu", bet nav izpratnes par grēku.

Situācija kļūst jo skaidrāka un satrauco�āka, ja ielūkojamies, kuru personību vārdi minēti grāmatā Modern primitives. Tā, kā jau teicu, tiek uzskatīta par tetovējumu "kultūras" pamatpostulātu krājumu. Daudzi jaunie�i, kurus vienkār�i vilina tetovējumu un pīrsingu mode, ir to nopirku�i tikai aiz ziņkāres. Un ko viņi ierau�dzīja �īs grāmatas lapās?

Tās 102. lappusē lasāma pla�a intervija ar Entoniju Laveju, ame�rikāņu Sātana baznīcas dibinātāju, kur� izklāsta savu viedokli par tetovējumiem un pīrsingu. Blakus lielai E. Laveja fotogrāfijai ievie�tota �īs sātaniskās sektas adrese. Tādā veidā jaunie�iem, kam patīk tetovējumi, tiek dota arī iespēja sazināties ar amerikāņu Sātana baznīcu.

Intervētājs, kur� parakstās ar "V. Vale", vēr�oties pie E. Laveja, apgalvo: "Bībele, konkrētāk Levītu grāmata, aizliedz tetovējumus un pīrsingu, un pār lielu daļu pasaules, nu jau arī pār Āfriku, valda Bībeles reliģiskie ticējumi. Es gribu iedro�ināt to veikt, pat ja �ie vārdi ir pret kristietību, jo pēdējo piecsimt gadu laikā kristie�u mi�sionāri ir sistemātiski postīju�i teju visas at�ķirīgās pasaules kultū�ras, padarot tās nepievilcīgas (..). Pat no izplatījuma ieradu�ies sve�inieki nebūtu izgudroju�i varenāku ieroci par kristīgo reliģiju, ko piemērot pret planētas Zeme tautām."[37]

186. grāmatas lappusē sastopamies ar vēl vienu nozīmīgu ezotē�rikas pasaules pārstāvi - P. Orid�u, "Psihiskās jaunatnes tempļa" dibinātāju un okultista Elistera Kroulija sekotāju. Arī viņa adrese tiek piedāvāta grāmatas lasītājiem. Tāpēc jaunie�i, kam patīk teto�vējumi, var rakstīt ne tikai Sātana baznīcai, bet arī "Psihiskās jau�natnes templim" Londonā.

Visiem �iem faktiem vajadzētu mudināt mūs uz pārdomām par to, kādi ir tādu parādību kā tetovējumi un pīrsings dziļākā nozīme. Zem �īs it kā nevainīgās modes slēpjas kaut kas lielāks un �ausmī�gāks. Tas ir plāns, kura mērķis ir aizvietot rītdienu ar vakardienu;

dzīves filosofija, kas var nodarīt nopietnu ļaunumu jaunie�iem un pārvērst viņus par "primitīviem laikabiedriem", - tie�i tā saucas grāmata, kuru tikko analizējām.

�ī parādība ir ārkārtīgi pla�i izplatīta. Ne velti, kad runā par jau�nie�iem, pla�saziņas līdzekļi aizvien bie�āk izmanto vārdu "cilts". "Dejojo�a cilts", kā teikts kādā D�ovanoti dziesmā. Tie�i diskotē�kās tetovējumi un pīrsingi tiek izrādīti tā, it kā tie būtu "trofejas".

Tetovējumi da�kārt ataino sātaniskus, ezotēriskus un pat zaimo�jo�us tēlus. Ir specializētie �urnāli, kuriem pievienoti katalogi ar �iem zīmējumiem. Jaunie�i var tos iz�ķirstīt un izvēlēties vēlamo at�tēlu, ko tetovēt uz savas miesas.

Da�i piemēri. �urnāla "Tetovējumu galerija" (Tattoo Gallery) pirmajās lappusēs lasāms: "Laipni lūgti mūsu dzīvās mākslas ga�lerijā! �ajās lappusēs atradīsiet modernu muzeju, kas veltīts ķer�meņa izrotā�anai, precīzāk, tetovējumiem, ko radīju�i pasaules izcilākie profesionāļi (..). �is �urnāls ir domāts visiem tiem, kas tetovējumus uzskata nevis par pārejo�u modi, bet par īstu dzīves filosofiju."[38]

Kāda ir �ī dzīves filosofija? Lai to uzzinātu, ir tikai jāpār�ķir lappuse. Uzreiz nokļūstam kataloga pirmajā nodaļā, sauktā Sacro e profano ("Svēts un pasaulīgs"), kuras ievadā ir �āds skaidrojums: "Gandrīz visās primitīvajās tautās tetovējumi attiecās uz dēmonis�ko dievu kultu, un tos viņiem veltīto rituālu laikā veica svētie vai burvji. Liela nozīme bija asins tecē�anai no brūcēm tetovē�anas laikā, kas, kā viņi uzskatīja, izvada no ķermeņa ļaunos garus, kas tur ieperināju�ies."[39]

�urnāls Tattoo Gallery piedāvā jaunie�iem ne vien katalogu, bet arī nelielu mācību par tetovējumu ezotērisko nozīmi. Aizbildinoties ar ķermeņa izrotā�anu, jaunie�iem tiek klāstītas dēmoniskiem die�viem veltīto cil�u un pagānisko prak�u doktrīnas.

�urnālā tiek skaidrots: "Daudzas Polinēzijas sievietes mēdz te�tovēt seju ap lūpām, lai neļautu ļaunajiem gariem ieiet savā ķer�menī pa mutes atveri. Pats pigments, ar kuru tiek darināts zīmē�jums (parasti to iegūst, sajaucot melnos dūmus ar "sakrālo" augu eļļām), saglabāja uguns dievības, kas to bija darinājusi, labvēlīgos spēkus un nodeva tos tālāk tiem, kas tetovējotics tos uzņēma savā ādā. Izvēlēto zīmju mērķis bija pieglaimoties dieviem, lai iegūtu viņu labvēlību un izvairītos no viņu dusmām un to baismīgajām sekām."[40]

Teksts papildina tetovējumu katalogu, kurā, kā vēsta pats nosau�kums, sakrālais tiek sajaukts ar "pasaulīgo". Tajā ir attēli, kuros Jēzus un Dievmāte tiek attēloti klasiskā izpratnē, bet ir arī tāds zīmējums, kurā Jēzus tiek attēlots kā liela, briesmīga krustā sista ķirzaka. Vesela lappuse tiek veltīta tetovējumam, kas attēlo ļaunā gara ģīmi ar dau�dziem ragiem un pīrsingiem degunā un ausīs.

Turpmākajās lappusēs tetovējumu zīmējumi kļūst arvien baisāki. Starp da�iem sakrāliem un eņģeļus atveidojo�iem attēliem atrodam zīmējumus, kuros attēlots ļaunais gars un nāve. Sliktākais no tiem, ir tas, kurā attēlots galvaskauss ar ā�a ragiem, kas uzlikts virsū Jēzus krustam.

�urnāla Tattoo Gaileiy katalogā ir nodaļa Pin ups, kas piedāvā te�tovējumus ar kailām un puskailām sievietēm. Da�as no tām izskatās pēc briesmoņiem un ļaunajiem gariem. Viena ir uzzīmēta japāņu multfilmu manierē, un kaklā tai karājas klasisks sātanistu simbols - otrādi apgriezts krusts.

Tai seko nodaļa, kas saucas Harley bikers, kas paredzēta moto�ciklu mīļotājiem. �eit atkal ieraugām nāves attēlus. �ajos attēlos sa�skatāma galvenokārt "bandas" dzīves filosofija. Da�os tetovējumos attēloti klasiskie bandītu grupējumi no amerikāņu filmām.

Nākamajās �urnāla lappusēs ir nodaļas, kas veltītas Austrumu mākslai un indiāņiem, ekscentriskiem skatiem. Vienā no daudza�jiem zīmējumiem attēlota meitene, kas ar kājām un rokām piesieta pie ļaunā gara ragiem.

Jaunie�iem tātad vajadzētu izvēlieties sev tetovējumu no �ī zī�mējumu kataloga, kuri bie�i ir ar negatīvu un sātanisku saturu. Tur�klāt zem �urnāla Tattoo Galleiy attēliem ir teikumi ar nepārprota�mu ezotērisku nozīmi.

Stindzino�ākais ir amerikāņu "mākslinieka" ManWoman (Vīrie�tis - Sieviete) izteikums: "Tetovējumu koncepcija ir ļoti spēcīga: sa�draudzēties ar nāvi, konfrontēt un pārkāpt nāvi. Nāvi vairāk kā transformāciju, nevis fizisku nāvi, ego nāvi. Pa�a "es" pado�anos. Mistiskā pieredzē var pienākt brīdis, kad ego nokrīt kā miza un pa�liek tikai tīrā būtība."[41]

Tikpat ezotērisks ir kāda cita amerikāņu mākslinieka Leo Zu- luetas izteikums, kur� ir primitīvo tetovējumu speciālists: "Cil�u zī�mēs pati par sevi saprotama ir kosmogrāfija un dabai piemīto�o spēku pazī�ana, ar ko primitīvās tautas ir cie�āk saistītas par mums. Viņu zinā�anas nebija pierakstītas enciklopēdijās, un mums paliku�si tikai daļa simbolu, kas apliecina viņu izpratni par attiecībām, ku�ru cēlonis un rezultāts ir daba."[42]

Pēdējā laikā, tāpat kā tas noticis ar diskotēkām, aizvien jaunāki kļūst ari tetovējumu lietotāji. Bērnu vidū modē nāku�i krāsaini zīmē�jumi, ar ko var izrotāt ādu pēc samitrinā�anas ar ūdeni. Lai par to pārliecinātos, atliek pa�ķirstīt populārākos bērniem un pusaud�iem paredzētos �urnālus.

Ļaunākā reklāma parādījās mēne�a izdevuma Top Girl 32. nu�murā (2000. g. septembris). Tā ir īpa�a pildspalva, kas ļauj zīmēt te�tovējumus tie�i uz bērnu ādas. Sauklis skan: "Kliedziena vērta ideja sprādziena vērtam imid�am."

Reklāmā ir fotogrāfija, kurā maza meitene glezno tetovējumu uz sava vienaud�a rokas. �ī pati meitenīte rāda uztetovētu zīmējumu uz savas rokas. Kā lasāms �urnālā Top Girl, piedāvātā pildspalva ir pārdo�anā kancelejas pre�u un rotaļlietu veikalos.

Runājot par ezotēriku, noteikti nedrīkst ignorēt New Age. Pa�tiesību sakot, ļoti daudzi jaunie�i nemaz nezina, kas ir New Age, bet cie� no tā. Viņi to sastop neapzināti, pārņemot tā idejas un izturē�anās veidu.

Tas notiek tāpēc, ka maz pamazām NewAge idejas pārņem mūs�dienu pasauli un neizbēgami sasniedz arī jaunie�us.

Kas ir New Age? Tā ir tāda kā "liela tvertne". Tā ir domas plūs�ma, kurā sadzīvo at�ķirīgas idejas, reliģijas, filosofijas un ezotērika.

New Age nav sekta. Tas ir tikai domā�anas veids, kura pamatā ir ideja par kristīgā laikmeta galu. NewAge sekotāji tic tam, ka cilvēce ieiet "Jaunā laikmetā"- miera un labklājības laikmetā, kurā notiks lielas izmaiņas sabiedrības, politikas un reliģijas jomā.

Vārdu sakot, "Jaunajam laikmetam" vajadzētu ieņemt kristietī�bas vietu. Kad? Kaut kad mūsu dienās, ap 2000. gadu, - laikā, kad astroloģiskais laikmets no Zivju zīmes ieiet Ūdensvīra zīmē.

�"Mēs esam dievi" piedāvā to pa�u Elistera Kroulija un Ādama un Ievas grēka ideoloģiju: cilvēks noliek sevi Dieva vietā un izvēlas tos dzīves noteikumus, kas viņam ērtāki.

Otrs sauklis - "Patiess ir tas, kam tu tici" - nav nekas cits kā vien pirmā saukļa sekas. NevvAge sekotāji uzskata, ka patiess nav tas, kas ir patiess. Patiess ir tas, kam ikviens no mums tic, ka tas ir patiess. Nepastāv nevienas objektīvas patiesības. Viss ir relatīvs. Pastāv tikai tā patiesība, kurai ticu es. Tā cilvēks vēlreiz noliek sevi Dieva vietā, un rezultāts tam ir morālais rclatīvisms.

New Age domā�anas veidam ir raksturīga pārspīlētas nozīmes pie�ķir�ana visam, kas attiecas uz Austrumu kultūru (reliģijai, rein- karnācijai, jogai, kara mākslai u. tml.), "spēju" un "pozitīvo enerģi�ju" piedēvē�ana akmeņiem, minerāliem un kristāliem, NLO un cit- planētie�u atklā�ana, astroloģija, spiritisms, da�ādas ezotērikas for�mas, interese par alternatīvo medicīnu, aizrau�anās ar eņģeļiem, Amerikas indiāņu kults, veģetārisms, kā arī pagānisks, ekstrēms un fanātisks skatījums uz ekoloģiju. Mēs apstāsimies pie New Age ezo- tēriskajiem aspektiem un tā ietekmes uz jaunie�iem.

Bīstamākais NewAge elements, protams, ir reliģiskais sinkrētisms, proti, reliģiju sajaukums. Saskaņā ar New Age ideju visas reliģijas ir vienādas. Tātad arī visas patiesības ir vienādas. Bet, ja visas patiesības ir vienādas, tad tas nozīmē, ka nekāda patiesība nepastāv. Lūk, jau atkal saskaramies ar morālo relatīvismu, kas ir nāvējo�s slazds jaunie��iem. Cilvēkam vairs nav nekādu noteikumu, un viņ� izvēlas sev ērtāko "patiesību".

Reliģiskā sinkrētisma ideju NewAge sekotāji veiksmīgi slēpj zem miera veicinātāju maskas, proti, viņi it kā veicinot mieru starp tau�tām un dialogu starp at�ķirīgām reliģijām. Jaunie�iem ir cēla sirds, un viņi nesatricināmi tic miera ideālam, tāpēc arī viņiem ir liels risks iekrist �ajos slazdos.

NewAge sinkrētiskais dialogs ir tikai triks, lai ievainotu kristietību.

Nostādot visas reliģijas uz viena pakāpiena, tiek noniecināta Jēzus Vēsts. Kristus New Age sekotājiem ir tikai viens no daudziem, tāpat kā Buda, Muhameds vai jebkur� cits garīgais vadītājs. Tātad Viņa vēsts pielīdzināma daudzām citām.

Tas nāk par sliktu jaunie�u audzinā�anai. Kā var savienot tik at��ķirīgus jēdzienus kā reinkarnāciju budismā un Evaņģēlija sludinā�to aug�āmcel�anos? Kā var līdzās pastāvēt musulmaņu poligāmija un kristīgais skatījums uz laulību, kuras pamatā ir abpusēja laulāto uzticība? �ie priek�stati ir pretrunā viens otram.

Pietiek ar minētajiem piemēriem, lai atmaskotu New Age krāp��anu. Aizbildinoties ar savu miera misiju un dialoga veicinā�anu starp reliģijām, tas neatkāpjas no da�ādu pasaules uzskatu sajaukuma un kristietības vājinā�anas.

Tas viss nodara lielu ļaunumu jaunie�iem, jo viņiem tiek laupīta objektīvā patiesība. Pateicoties New Age, jaunie�i vairs neat�ķir, kas ir labs un kas ir slikts. Atbrīvojas vieta dziļam tuk�umam, par ko runāja kardināls 0"Konorijs, - tuk�umam, kurā patīk ielavīties sātanam.

Tātad NewAge nav nekas cits kā jauna sātanisma forma. Tas ārēji rāda mierīgu un atvērtu sejas izteiksmi, bet patiesībā slēpj ļaunus nodomus. Evaņģēlijā ir izteikums, kas, �ķiet, ir kā radīts New Age sekotāju apzīmē�anai: "vilki avju ādās". Viņi izliekas par jaukiem jēriņiem, no kuru mutes plūst vārdi "miers", "brālība" un "solida�ritāte", ta�u patiesībā viņi ir vilki, kas gatavi saplosīt jaunie�us.

Ja palūkojamies apkārt, tad varam sacīt, ka mēs jau dzīvojam laikmetā, ko iezīmējusi NewAge ideoloģija. Ļoti daudzi jaunie�i do�mā un rīkojas saskaņā ar NewAge, lai gan pa�i to nemaz neapzinās. Viņi kļuvu�i par upuri morālajam relatīvismam, kas valda mūsdienu pasaulē.

Ta�u vislielākā New Age vaina ir tā, ka �ī ideoloģija noraususi pu�tekļus no maģijas un māņticības ļaunākajām izpausmēm un pa�ķī�rusi tām ceļu. Padomāsim kaut vai par dīvainām spējām, kas tiek piedēvētas akmeņiem un minerāliem. Tiek uzskatīts, ka tie spējot izstrādāt "pozitīvu enerģiju" un dziedināt no slimībām.

Diem�ēl daudziem jaunie�iem ir tīkama doma par talismanu - priek�metu, "draugu", kas vienmēr nēsājams kabatā. New Age ir veicinājis �īs māņticības izplatību jaunie�u vidū, tirgojot talismanus un amuletus.

Ļoti izplatīta ir kristālterapija. Da�as New Age grāmatas ap�galvo, ka kristāliem piemītot tāds saprāts, ka tie spējot pat ietek�mēt mūsu dzīvi, un māca, kā nonākt saskarē ar �īm �ķietamajām "spējām".

Arī tādi ir ezotērikas slazdi. Daudzi jaunie�i, nonāku�i vientulībā vai grūtībās, izmisīgi pieķeras �iem akmeņiem, cerot, ka tie mainīs viņu dzīvi. Reizēm jaunie�iem tie nozīmē patvērumu, cerību, �ķie�tamību, ka problēmai rodams tūlītējs risinājums.

Kad nav neviena, ar ko parunāties, var jau cerēt, ka palīdzēs kāds kristāls, akmens vai burvju minerāls, ta�u neviens akmens ne�kad nedziedinās no vientulības, kas ir pamatā konkrētai rīcībai.

Cits negatīvs New Age aspekts ir apmātība ar eņģeļiem. Eņģeļi tiek saskatīti visur, un tos attēlo kā salkanas būtnes, kas vienmēr ga�tavas iejaukties cilvēku dzīvē. Arī �ī ideja jaunie�iem ir ļoti pievilcī�ga, jo jauko sargeņģelī�u klātbūtne dara viņus dro�ākus. Patiesībā New Age eņģeļiem nav nekā kopīga ar kristīgās tradīcijas eņģeļiem. �o "eņģelī�u" aizstāvības meklē�ana nav nekas cits kā jauna māņti�cības forma.

�ajos slazdos, �ķiet, iekritu�as arī abas jaunās, populārās dziedā�tājas Paula un Klāra. Uzstā�anās beigās viņas mēdz rādīt īpa�u �estu no trim izstieptiem rokas pirkstiem (rādītāja pirksts, vidējais pirksts un zeltnesis).

"Raidue" televīzijas programmā "Ģimenē" (In famiglia) Paula un Klāra �īs zīmes jēgu skaidroja tā: "Ta attēlo āboliņu. Trīs pirksti esam mēs abas, un ir vēl tre�ais elements, kas varētu būt rokmūzika. Bet varbūt eņģelis, gailu gars, kas mūs aizsargā."

Iepriek�ējās nodaļās mēs redzējām, ka sātanisti izmanto rokmū�ziku, lai izplatītu savas idejas. Tie�i tāpat mūzika tiek izmantota, lai popularizētu arī NewAge idejas, kas tādā veidā izplatīju�ās jaunie�u vidū. Kā tas notiek? Pavisam vienkār�i: New Age �urnāli dāvina sa�viem lasītājiem kompaktdiskus. Ta viņiem izdodas pievērst to jau�nie�u uzmanību, kuri aizraujas ar mūziku.

New Age mūzika parasti ir ļoti maiga. Tās mērķis ir panākt klau�sītāja relaksāciju ar vieglu un patīkamu melodiju palīdzību.

Lai iegādātos kompaktdisku, jaunie�i automātiski nopērk arī �urnālu, kas viņiem to dāvina. Viņi izlasa rakstus un sāk interesēties par New Age idejām. Spēle ir sākusies. Mūzika kalpo par saikni starp negatīvo ideoloģiju un jaunie�iem.

Klasiskākais piemērs ir populārais ikmēne�a �urnāls New Age Music and New Sounds ("NevvAge mūzika un jaunās skaņas"), kur� vienmēr dāvina kādu CD. Turklāt tam ir pla�s kompaktdisku kata�logs, kurus par izdevīgu cenu var iegādāties, pasūtot pa pastu.

Pārlapojot �o izdevumu, varam ievērot, ka tajā publicētas ne tikai mūzikas ziņas, bet arī ļoti daudz rakstu par New Age tēmām. Piemē�ram, �urnāla NewAge Music and New Sounds 56. numurā (1996. ga�da februāris), 52. Ipp., ir raksts: "Samaņu medicīna. Ekstāzes teh�nika", bet 57. Ipp. - "�elestīna pareģojums. Manuskripts par to, kā vadīt cilvēci". 59. numura (1996. gada jūlijs) 56. Ipp. mūs gaida raksts "Kristālu vara", bet 63. numura (1996. gada februāris) 64. Ipp. - "Veģetārisms un garīgums".

Visi �ie New Age raksturīgie vēstījumi aizsniedz jaunie�u sirdi ar mūzikas starpniecību. Vēlēdamies iegūt dāvanā kompaktdisku, jau�nie�i iegādājas �ādu �urnālu un izlasa rakstus par klasiskām New Age tēmām.

New Age idejas ir atrodamas ari da�ās dziesmās, kuras ir ļoti populāras jaunie�u vidū un kuras �ķiet pavisam nevainīgas, bet patiesībā slēpj NewAge ļaunprātīgos nodomus. Slavenākā no tām ir D�ona Lenona lmagine ("Iztēlojies"), kas saka: "Iztēlojies, ka nav paradīzes. Tas ir viegli, ja pamēģini. Nekādas elles zem mums. Bet virs mums tikai debesis (..). Iztēlojies, ka nav nāciju. Tas nav grūti īstenojams. Nav neviena, kura dēļ vajadzētu slepkavot un mirt. Un nav nekādas reliģijas. Iztēlojies, ka visi cilvēki dzīvo mierā." New Age raksturīga ir ideja par pasauli, kurā reliģijas zaudē savu individualitāti un paver ceļu "mieram" starp cilvēkiem. Ar �o dzies�mu, aicinot aizmirst par paradīzes un elles eksistenci, D�ons Le- nons vispirms gribējis uzbrukt kristietībai.

Vēl viena dziesma, kas tuva New Age domā�anai, ir Dipende ("Atkarīgs"), tās teksta autors ir Lorenco Kerubīni, kura skatuves vārds ir D�ovanoti, proti, dziesma, ko izpilda grupa Jarabe de Palo. Lūk, kas tajā skan: "Lai jau balts būtu balts. Lai jau melns būtu melns. Lai jau viens plus viens būtu divi. Tas, vai zinātne saka patie�sību, (..) ir atkarīgs (..). Atkarīgs. No kā atkarīgs? Viss atkarīgs no tā, no kāda skatu punkta tu raugies uz pasauli."

�ī dziesma noliedz objektīvas patiesības eksistenci. Vairs nepastāv balts un melns. Viss atkarīgs no tā, kā mēs skatāmies uz lietām, - tas ir New Age populārā saukļa "Patiess ir tas, kam tu tici" tulkojums mūzikā.

Briesmīgākā New Age īpatnība, protams, ir tā, ka �ī ideoloģija aizvien vairāk izplatās jaunie�u vidē, izmantojot �ķietami nekaitī�gus kanālus. Zīmīgs �īs kulturālās iefiltrē�anās gadījums aprakstīts interesantā vēstulē, ko publicējis dienas laikraksts Avvenire. Tas autors ir kāds tēvs Massimo Pirri no �ernusko sul Naviļjo (Milā�nas apkaime), kur� raksta:

"Nesen glu�i nejau�i pārlapoju Disneja izdevuma Minni & Com- pany ("Minnija un kompānija") 47. numuru, ko uz gadu bija abonē�jis savai vienpadsmit gadus vecajai meitai. Līdzās vairāk vai mazāk mīļiem stāstiņiem ievēroju, ka Minnija, kas bija manas bērnības pasaku tēls, tāpat kā Pelēns, Zoslēns, Pluto un citi, ir pievērsusies New Age.

Tā nu numurā, kas man gadījās pa rokai, tiek izskaidrotas jogas pozas, lai "iemācītos justies laimīgs par sevi un par citiem; skolā var līdzās pastāvēt emocionālā spriedze un pienākumi. Minnija tev iemācīs, kā to paveikt ar jogas palīdzību".

Ziņkāres vadīts, pārlapoju arī iepriek�ējos izdevumus. Ko es ta�jos atradu? 29. numurā - I-King kārtis tagadnes un nākotnes zīlē�a�nai, bet 30. numurā - maģisko horoskopu. 32. numurā lasāms raksts "Maģija. Seko savai zvaigznei", bet 33. numurā - Minnijas burvju kārtis. 34. numurā ir raksti "Gane�as zīmē" un "Atklājot Aurovillu" (kāpēc gan ne Eirodisneju?). 40. numurā - "Viss par zodiaka maģiju", bet 41. numurā - "Vārda maģija" (..).

Saprotams, ka �īs rubrikas ir neuzbāzīgas, jo runa ta�u ir par bēr�niem. Ta�u visam ir savs sākums, atliek tikai pieķerties. Tā ta�u ir tikai spēle! Nē, paldies, atdodiet mums veco, provinciālo, ne tik "iz�glītoto", bet dabiski skaisto Minniju, nepārvērtiet viņu par ezotēriķi bērni�ķīgā veidolā."[46]

�ī vienkār�ā, bet ļoti skaistā vēstule runā par dziļām patiesībām. Iesākumā ir spēle, bet pēc tam - kas to lai zina. �īs mazās "sēklas", ko izsēj ar �ķietami nevainīga �urnāliņa starpniecību, ietekmē bēr�nu un jaunie�u prātu.

Valoda, ko izmanto Minni & Company, ir nudien mulsino�a. Pie�mēram, 29. numurs (1995. g. oktobris), kur� dāvina "I-King burvju kārtis". �urnālā ievietota sīki izstrādāta pamācība par to, kā lieto�jams �is elkdievības rīks. Tajā teikts: ll I-King ir sena ķīnie�u pareģo�jumu grāmata, kurā viņi joprojām ieskatās, lai uzzinātu nākotni. Jums, jaukajām draudzenēm, esam ietilpināju�i �īs grāmatas se�des�mit �etras nodaļas astoņās nelielās, bet vērtīgās kārtīs, kas iespiestas uz �ī �urnāla vāka. Tās atbildēs uz jūsu jautājumiem."

Tālāk raksts aicina jaunās Minni & Company lasītājas veikt īstu rituālu: "Izpēti I-King kārtis, kad neviens tevi netraucē. Koncentrē�jies un uzraksti uz lapiņas jautājumu, kas tev uz sirds (vai interesē draudzeni, kurai tu izliec kārtis), par vienu no trim turpmāk aprak�stītajām tēmām. Intensīvi domā par savu jautājumu un izliec kārtis (pēc tam, kad esi tās kārtīgi sajaukusi) vienu pēc otras. Tad, skaitot no kreisās puses, apgriez pirmo kārti, kas ir atbilde uz jautājumu, kur� tevi interesē, un vispirms lasi, uzzini, ko �is simbols nozīmē vis�pār, pēc tam - īpa�o atbildi."

Seko �etras lappuses ar atbildēm. Raksts skaidro: "Ja jautājums attiecas uzjātām, tad atbilde jāmeklē sestajā kārtī. Ja jautājums at�tiecas uz veiksmi, ceļojumiem, naudu - tad atbilde slēpjas otrajā kārtī. Ja jautājums attiecas uz skolas vai darba problēmām, tad at�bildēs septītā kārts."

�is ir tikai neliels piemērs tam, kā maigā un iedro�ino�ā valodā var pamudināt bērnus un jaunie�us uz ezotērisku rīcību.

Krāpniece Minnija ir tikai viens no daudziem "vilkiem avju ādās", kuri piedāvā jaunie�iem ezotērikas un NewAge pseidokultūru. Viņas jaukais smaids slēpj maģijas un māņticības ļaunprātīgos nolūkus. Ja �odien bērni spēlējas, zīlējot nākotni ar I-King kārtīm, tad jau rīt � kas zina.

Iepriek�ējās nodaļās runājām par sātanismu kā morālā relatīvis- ma izpausmi, kura ideoloģija ir sauklis "Dari, ko gribi". Tas pats ir ar New Age, kur cilvēks noliek sevi Dieva vietā un rada sev ērtāko patiesību.

Ta�u sātaniskais roks vai diskotēka nav vienīgie ceļi, pa kuriem �ī pseidokultūra nonāk līdz jaunie�iem. Ir vēl arī citi kanāli.

Padomāsim par to, kādus ļaunus nolūkus slēpj valoda. �odien jaunie�i ar pla�saziņas līdzekļu starpniecību viegli apgūst un pie�ņem vārdus un izteicienus, kas �ķiet pozitīvi, bet kas patiesībā tādi nemaz nav.

Ta ir "vilku avju ādās" maldino�ā valoda. Vai labāk: vārdi - slaz�di. Runa ir par vārdiem, kas skan maigi un iedro�ino�i un ko izman�to, lai jaunie�us ievilinātu slazdos. Ta vien �ķiet, ka tie pau� pozitī�vas idejas, bet, ja tos rūpīgi analizējam, atklājam, ka tie ir ar pilnīgi pretēju nozīmi.

�o vārdu mērķis ir vilināt, apburt, iekarot jaunie�u sirdi, lai mudi�nātu viņus domāt saskaņā ar saukli "Dari, ko gribi". Nolūks ir radīt tādu gaisotni, kurā valdītu vērtību sajukums, lai jaunie�iem zustu iz�pratne par labo un ļauno un lai rastos tuk�ums, kurā tik ļoti tīk iela�vīties sātanam.

Varētu �ķist, ka tas viss ir ārpus mūsu pētījuma par jaunie�iem un ezotēriku, ta�u tas tā nebūt nav.

Runājot par okultismu, nevar aplūkot tikai amuletus, sātanistu rituālus un spiritiskus seansus. Ir jāprot ieskatīties dziļāk.

Evaņģēlijā Jēzus skaidri uzsvēra to, cik liela nozīme ikdienas dzīvē ir valodai. Vērsdamies pie saviem mācekļiem, Viņ� teica: "Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas ir vairāk par to, tas ir no ļaunā." Tātad pastāv ari "vārdu sātanisms". Jēzus aicina vairīties no ne�skaidriem izteikumiem, kas cen�as slēpt patiesību un kļūst par iero�ci velna ķetnās.

Kā darbojas vārdi - slazdi? Kā tie var nonākt pie jaunie�iem? Tie mums ir visapkārt: politiķu runās, reklāmas rullī�os, dziesmu tekstos, rokzvaig�ņu intervijās, komiksos, multiplikācijas filmās, kino vai televīzijā. Tagad mēģināsim apkopot, kuri ir visizplatītākie vārdi - slazdi:

Mīlestība. Tas ir ļoti skaists vārds, kuru �odien diem�ēl bie�i iz�manto, lai ar to apzīmētu tā saukto brīvo un nekārtīgo seksu. Tā ir egoistiska mīlestība, kuras rezultāts ir banāla baudas apmierinā�ana.

Patiesībā īsta mīlestība ir pavisam kas cits. Tā ir abpusēja dāva�na, ko divi cilvēki patiesi un nesavtīgi sniedz viens otram mū�a ga�rumā. Ta�u �ie vārdi izklausās glu�i vai arhaiski. Mūsdienu jaunie�i tiek mudināti pieņemt pavisam citādus uzskatus.

Problēma ir tāda, ka cilvēks viegli metas no vienas galējības otrā. Mēs esam piedzīvoju�i tādus laikus, kad valdīja pārspīlējumi un kad zēniem stāstīja, ka masturbācija padarot aklu, ta�u tagad esam pilnīgas seksuālās brīvības laikmetā, kurā mīlestība kļūst par "lieto un izmet". Līdzīgi kā papīra salvetes.

Mainījusies arī jūtu valoda, protams, uz slikto pusi.

Vārdu "līgavainis" ir aizvietojis vārds "puisis", kur� uzliek mazāk saistību. Da�os gadījumos lieto angļu terminu, kas ir vēl anonīmāks - "partneris". Ģimeņu izir�ana un bēdīgā kopādzīvo�anas parādība ir ieviesusi vēl vienu populāru terminu - "draugs".

Vārds "saderinā�anās" arī vairs nav modē. Tiek lietoti seklāki iz�teicieni, tādi kā "mīlas stāsts" vai "pāra attiecības". Galvenais ir ne�uzņemties pārāk cie�as saistības.

Miers, dialogs un iecietība. Trīs skaisti, savstarpēji cie�i saistīti vārdi, kas bie�i tiek izmantoti maldino�ā veidā. Jaunie�i ļoti jūtīgi uztver tik svarīgus tematus kā miers, dialogs un iecietība, jo viņiem ir cēla sirds un spēcīga taisnības izjūta, Tāpēc ir viegli izlikt viņiem slazdus, izmantojot �os vārdus, lai ievestu viņus maldos.

�odien ideja par mieru bie�i tiek izmantota kā savdabīga domu anestēzija. "Miera", "dialoga" un "iecietības" vārdā jāpastum sāņus objektīvā patiesība, lai atbrīvotu vietu daudzām subjektīvām (katra indivīda) patiesībām. Tomēr �ādā veidā neizbēgami nonākam pie morālā relatīvisma un domu sekluma. Pie tuk�uma, kurā tik ļoti tīk ielavīties sātanam.

Lūk, konkrēts piemērs. Narkotiku problēma �odien ir ārkārtīgi aktuāla. Kā jau teicām, daudzi jaunie�i narkotikas lieto lielās devās diskotēkās un reivos. Tā kā valstij neizdodas (bet varbūt tā nemaz negrib) apkarot �o sērgu reiz par visām reizēm, tad pirms vairākiem gadiem parādījās ieteikums narkotikas legalizēt. Un tas viss, pro�tams, notiek iecietības vārdā.

Ta vietā, lai cīnītos pret ļaunumu, tiek nolaistas rokas un prasīts to oficiāli atzīt. Tāpēc daudzējādā ziņā arī jaunie�i jutīsies pilnvaroti lietot narkotikas diskotēkā. Lūk, kas var notikt, ja ar "iecietību" cen�as aizvietot patiesību.

Solidaritāte un cilvēktiesības. Arī �ie divi vārdi, kas �odien ir mo�dē, slēpj ļaunus nolūkus attiecībā pret jaunie�iem. Da�i solidaritā�tes un cilvēktiesību atbalstītāji cīnās pret karu, spīdzinā�anu un nā�vessodu, ta�u tajā pa�ā laikā viņi ir labvēlīgi noskaņoti pret likumu, ar ko legalizē abortu. Tā ir milzīga pretruna, jo no visām cilvēka tie�sībām pamatu pamats ir tiesības dzīvot kop� ieņem�anas brī�a, ta�u �ķiet, ka daudzi solidaritātes un cilvēktiesību aizstāvji diem�ēl ir par to aizmirsu�i.

Kliedzo�s piemērs tam ir dziedātājs D�ovanoti, kur� aizstāv aborta legalizāciju, bet tajā pa�ā laikā uzstājas kā Amnesty Inter�national aktīvists, kas ir pazīstamākā organizācija, kura aizstāv cil�vēktiesības.

Dziesmā "Jaunās mammas reps" (Rap della mamma nuova), kas iekļauta grāmatā Cherubini, D�ovanoti aizstāv likumu Nr. 194 un saistībā ar abortu apgalvo: "Man tas �ķiet pareizi, civilizēti un normāli. Ja kādam tas ir jāveic, tad lai to dara tie, kas to pieprot. Tie, kuri apsprie� �o likumu, ir vienkār�i traki un slēpj savu di�o liekulību."[47]

Patiesību sakot, liekuļi ir tie�i tie, kuri, tāpat kā D�ovanoti, uz�stājas kā cilvēktiesību aizstāvji, bet tajā pa�ā laikā aizstāv likumu, kas pieļauj bērna iznīcinā�anu mātes klēpī.

Melīgais vēstījums, kas nonāk pie jaunie�iem ar D�ovanoti starp�niecību, ir skaidrs. Pastāv "A kategorijas" cilvēktiesības (jau piedzimu��u cilvēku tiesības) un "B kategorijas" cilvēktiesības (vēl nedzimu�u bērnu tiesības).

Arī Pjēro Pelū, biju�ais grupas "Litfiba" dziedātājs, ir nonācis �ajās pretrunās. Dziesmās un intervijās viņ� sevi bie�i apliecina kā cilvēktiesību aizstāvi, bet vēlāk, piedaloties Adriāno Celentāno te�levīzijas programmā Francamente me ne infischio, pauda savu lab�vēlīgo nostāju attiecībā pret aborta izvēli.

Brīvība. Vēstures gaitā daudzi ir atdevu�i savu dzīvību par brīvību. Tātad tagad mēs runājam par vārdu, kas jaunie�os izraisa vētrainas emocijas. �odien diem�ēl �is vārds tiek lietots, lai apzīmētu katrā ziņā vairs ne tik cēlas jūtas. Ar "brīvību" patiesībā saprot "brīvību darīt jebko", visatļautību un aizliegumu absolūtu noliegumu. Tātad Elis�tera Kroulija "Dari, ko gribi".

Patiesībā īstā brīvība ir tad, kad cilvēks saprot iegro�ojo�ās kul�tūras vērtību. Lai cilvēki būtu patiesi brīvi, ir nepiecie�ams savai rīcībai nospraust morāles robe�as, pretējā gadījumā kļūst atļauts it viss: gan narkotiku lieto�ana, gan egoisms, gan varaskāre un naudas kāre. Nav vairs cieņas ne pret sevi, ne pret savu tuvāko.

Pilnīga brīvība pirmajā brīdī jaunie�iem var �ķist pievilcīga. Dau�dzi jaunie�i sapņo par "bīstamu dzīvi", kā skan kādā no Vasko Rossi dziesmām. Ta�u kurp var novest �āds dzīvesveids? Tikai un vienīgi verdzībā.

Daudzas rokmūzikas "zvaigznes", kas sludināju�as neierobe��otu brīvību, ir ņēmu�as sliktu galu. �iem mūziķiem pārpilnībā bija materiālie labumi, tādi kā nauda un panākumi, ta�u viņi gāja bojā, izdarot pa�nāvību vai pārdozējot narkotikas. Viņi bija kļu�vu�i pa�i par savas "brīvības" vergiem. Problēma ir tāda, ka vēl �odien daudzi jaunie�i seko �iem sliktajiem padomdevējiem viņu neceļos.

Lai attaisnotu negatīvu rīcību, tiek izmantots vēl kāds ļoti popu�lārs izteiciens - "izvēles brīvība".

�odien bie�i var dzirdēt sakām, ka lietot vai nelietot narkotikas - tā ir brīva izvēle, izdarīt abortu vai neizdarīt - tā ir brīva izvēle, iz�darīt vai neizdarīt pa�nāvību - tā ir brīva izvēle. Aizbildinā�anās ar izvēles brīvību dod tiesības darīt ļaunu.

Dievs. Vārds, kas var izteikt visu vai arī neizteikt neko. �odien ir modē katram pa�am sev radīt "savu reliģiju". Reliģija ir kļuvusi par sava veida "ēdienkarti", no kuras var izvēlēties da�us "ēdienus", ci�tus atmetot (īpa�i tos, kas nav tik ērti, jo uzliek pienākumus).

Daudzi dziedātāji savās dziesmās un intervijās runā par Dievu. Bet, par kādu Dievu ir runa? Dievs, �ķiet, kļuvis par tādu kā lielu aizbildni, pagānisku skulptūru, pie kuras vēr�as, kad jāatrisina kāda problēma vai nepiecie�ama dziedinā�ana, bet pēc tam pie pirmās izdevības par Viņu aizmirst.

Pēc New Age paustajiem uzskatiem, Dievs ir abstrakts lielums, kaut kas nenoteikts, kas ir pār mums. Viņ� varētu būt Jēzus, Bū�da, Muhameds �, jebkur�. Lūk, tipiska New Age Dieva koncep�cija. Augstākā esamība bez vārda, kas atbilst visām gaumēm. Tā netiek nodarīts pāri nevienam, "iecietības" vārdā. Ne velti vārda "reliģija" vietā aizvien bie�āk tiek lietots vārds "garīgums", kas ir ne tik spēcīgs termins ar ezotērisku nokrāsu, kā arī uzliek mazāk pienākumu.

Jaunie�iem nākas dzirdēt �odien tik bie�i lietoto frāzi: "Dievs ir mīlestība." Nereti tās izmanto�ana ir tikai veiksmīgs triks, lai attēlotu Dievu kā bezgala iecietīgu labsirdi, kas gatavs attaisnot vi�sus pasaules grēkus. �āds Dievs ļoti patīk velnam, jo veicina dvēse�ļu samaitā�anu.

Sirds. Vēl nesen tā bija ļoti svarīgs cilvēka ķermeņa orgāns un tikai. Pēdējā laikā tās loma neap�aubāmi ir pārspīlēta.

Padomāsim, cik bie�i jaunie�iem nākas dzirdēt tādas frāzes kā: "Tev jāseko savai sirdij", "Atver savu sirdi", "Ieklausies savā sirds- balsī", "Seko sirds likumam". Pusaud�u �urnāli ir pilni ar rakstiem, kuros izteikti �ādi apgalvojumi. To pa�u māca arī dziesmas, filmas un televīzijas programmas.

"Sekot sirdij" - bie�i ar to tiek aicināts klausīt tikai un vienīgi sa�viem instinktiem. Tāpēc pastāv risks pazemināt cilvēku līdz dzīvnie�ka līmenim. �āda ideja tie�ām nāk par ļaunu jaunie�u audzinā�anai. Tas, kur� "seko sirdij", īstenībā nekad nav apmierināts. Viņ� ir nolemts jutekliskuma un savu cilvēcisko kārdinājumu varai. Galu galā viņ� vienmēr krāps savu līgavu vai sievu, jo būs savu kaislību vergs.

Sirds (t. i., jūtas) nevar noteikt jaunie�u dzīvi. Precīzāk, nevar to veikt viena pati. Tai jāprot sadzīvot ar prātu, kas cilvēku at�ķir no dzīv�nieka, citādi viņ� var kļūt par pelēnu no Sātana baznīcas rituāliem.

Ekoloģija, vide, cieņa pret dabu. Jaunie�i ļoti jūtīgi uztver tēmas, kas saistītas ar vidi, un viņi jūt dziļu mīlestību pret dabu un dzīvnie�kiem. Tas viss ir ļoti skaisti, ta�u jāpiesargās no ekstrēmām un pa�gāniskām rūpēm par apkārtējās vides saudzē�anu, kas var uzvest jaunie�us uz bīstama ceļa. Citkārt vidē, kas saistīta ar New Age, tiek attīstīts kaut kas līdzīgs "zemes kultam", kurā cieņa pret dabu un dzīvniekiem pārtop glu�i vai reliģiskā fanātismā. Cilvēks tiek uzska�tīts par "vē�a slimnieku", "parazītu", par posto�u radību, kas vainī�ga planētas iznīcībā.[48]

Da�i New Age apkārtējās vides aizstāvji, reaģējot uz satrauco�a�jām ziņām par iespējamo pasaules pārapdzīvotību, aicina laist pa�saulē mazāk bērnu, pretējā gadījumā, viņuprāt, pasaule ie�ot pretī ekoloģiskai katastrofai.

�īs teorijas ir apstrīdēju�i daudzi godājami zinātnieki, tādi kā Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Gērijs Bekers. Viņaprāt, "vi�des iznīcība ir atkarīga no maldīgas politikas, nevis no demogrāfis�kā pieauguma"[49]. Tāpēc ne jau ar "tuk�iem �ūpuļiem" uzlabosies mūsu planētas stāvoklis.

Jaunie�i ir ļoti modri attiecībā pret ekoloģijas tēmu, un tas ir pa�reizi, ta�u viņi nedrīkst pieļaut to, ka tiek maldināti ar da�ām pagā�niskām un dzimstības samazinā�anas ideoloģijām, kurām nav nekā kopīga ar patieso mīlestību pret dabu.

Arī Entonijs Lavejs, amerikāņu Sātana baznīcas pamatlicējs, ir izteicies par labu �īm teorijām. Intervijā, kas publicēta gramatā Mo�dēm Primitives, par kuru runājām nodaļā par tetovējumiem, viņ� paziņojis: "Neviens vairs nerisina �o jautājumu - pārapdzīvotība. Nu jau ir tik daudz problēmu, kuras neviens vairs nerisina. Un �ī pārapdzīvotība ir jūtama. Tā ir nospiedo�a, ļoti nospiedo�a."[50]

Vai pastāv "papīra ezotērika"? Jā. To piedāvā daudzi �urnāli, kas vēr�as pie pusaud�iem. Ik dienas tiek izlietots tonnām papīra un lit�riem tintes, lai uzrunātu jaunie�us un piedāvātu viņiem ne vienmēr pozitīvu informāciju. Tie ir tā sauktie "tīņu �urnāliņi", kurus ra�o visās iespējamās krāsās un tirgo lielās tirā�ās.

Angļu vārdu teen ager var tulkot kā "pusaudzis". Tas attiecināms uz vecumposmu no 12 līdz 17 gadiem. Tas ir vecums, kad uzdod pirmos jautājumus par dzīvi, mīlestību un personisko nākotni. De�likāts brīdis, kad jaunie�i mācās labāk iepazīt savu ķermeni un uz�dod jautājumus par seksualitāti, kā arī vecums, kad reizēm izjūt dusmas un gribas sacelties pret ģimeni un sabiedrību.

Pusaud�u �urnāli vēr�as pie �ādiem lasītājiem, kas lielākoties ir meitenes ar izteiktu vēlmi veikt domu apmaiņu ar citiem. Uzsākot savu darbu �urnālistikā, man sākumā bija iespēja rakstīt da�iem �ā�diem izdevumiem. Ta ir ļoti skaista, neaizmirstama pieredze, kuru atceroties sirdī ielīst bezgalīgs maigums. Lasot daudzās vēstules, kas pienāca uz redakciju, es apjautu, cik izmisu�i ir jaunie�i, jo viņi netiek uzklausīti. Diem�ēl �īs vēlmes reālajā dzīvē bie�i tiek ignorē�tas. Ne visiem vecākiem pietiek laika vai ir vēlē�anās nodarboties ar saviem lolojumiem. �ī iemesla dēļ tik daudzas pusaudzes uzticas sa�viem vēstuļu draugiem.

Kādas pazīmes visbie�āk raksturīgas pusaud�u �urnāliņiem? Pirmkārt, �ie �urnāli ir ļoti krāsaini. Tiem ir piesaisto�s noformējums, tie ir pilni ar aktieru, dziedātāju, futbolistu un televīzijas varoņu fotogrāfijām.Viņi ir "skaistuļi" un "skaistules", "papīra" dīvas, kas liek iemīlēties publikai. Viņu ģīmetnes tiek piedāvātas arī uzlīmju veidā, lai tās varētu pielīmēt pie sienas, uz dienasgrāmatas, uz mu�gursomas, nemaz jau nerunājot par nekad neiztrūksto�ajiem plakātiem.

Ta nav nejau�ība, ka estētika un āriene ir regulāras tēmas �ādos �urnālos. Tajos bie�i lasāmi raksti, kas māca meitenēm, kā saglabāt labu ķermeņa formu un izskatīties skaistākām: sākot ar padomiem par dekoratīvo kosmētiku un to, kā iegūt lielisku iedegumu, un bei�dzot ar ieteikumiem par matu sakārtojumu un diētu novājē�anai. Tad vēl ir rubrikas, kas stāsta par tik intīmiem tematiem kā mīlestī�ba un seksualitāte.

Vēl viena pusaud�u �urnāliņu pazīme ir dāvana, ko pievieno �ur�nālam, lai tas kļūtu vēl saisto�āks. Sākot ar piekariņu ķēdītē un audiokaseti un beidzot ar acu zīmuli un gredzentiņu. Tādējādi �ur- nāliņ� pārtop par aploksni ar pārsteigumu, kurā var atrast visu, pat ezotēriku.

Tādi temati kā horoskops un kār�u lik�ana ir tipiski pusaud�u �urnāliem. To mērķis galvenokārt ir ļaunprātīgi izmantot jaunie�u ziņkāri un viņu jautājumus par mīlestību un nākotni: "Vai satik�u puisi?", "Vai mani pārcels nākamajā klasē?", "Cik ilgs mū�s lemts manai mīlestībai?", "Vai spē�u nolikt eksāmenu?", "Vai iegū�u autovadītāja tiesības?".[51]

Tagad ielūkosimies da�os vispopulārākā itāļu pusaud�u �urnāla Cioe numuros. Palūkosim, ko tas piedāvā.

2000. g. 21. jūlija 30. numurā ievietoti divi da�ādi horoskopi: "kla�siskais" un "arābu". �ī otrā horoskopa pamatā ir "nevis zvaigznāji, bet duramiero�i, kas simbolizē vitalitāti, enerģiju un spēju izlauzt sev dzīvē ceļu". Pievērsiet uzmanību vārdam "enerģija". Tas ir pla�i izpla�tīts ezotērikas un New Age termins.

Turklāt �ajā pa�ā Cioe numurā parādās vēl viens NewAge rakstu�rīgs elements - eņģelis. "Vai esi dzimusi laikā no 23. līdz 27. jūlijam? Tad tavs eņģelis ir Nithaiah. Viņam ir saules apmirdzēti spārni, un viņ� ir harmonijas un noteikumu eņģelis. Viņ� tev māca mieru un bremzē tavu pārmērīgo dedzīgumu. Viņa palīdzība pasargās tevi no tā, lai tu dusmās neizpostītu savu lielo mīlestību," māca �urnāls.

Nākamajā Cioe lappusē piedāvāta oriģināla metode nākotnes iz�zinā�anai - glieme�vāku un jūras viļņu valoda. Raksta sākumā iz�skan �āds aicinājums: "Izkārto rindā da�us glieme�vākus noteiktā attālumā no ūdens, vietā, kuru tas gandrīz neaizsniedz. Uzdod jau�tājumu un saskaiti piecus viļņus. Ja viļņi piecas reizes pēc kārtas ne�pieskaras glieme�vākiem, tad atbilde ir noliedzo�a. Tas, ko tu gaidi, vai tas, uz ko ceri, nepiepildīsies. Pamēģini kaut ko mainīt savā rī�cībā un tad atkārto visu pēc trīs dienām." Tālāk rakstā minētas da��ādas atbildes, kas mainās atbilsto�i viļņu skaitam, kas pieskaras glieme�vākiem.

Viss �ķiet tik mīļi un nevainīgi: vasara, saule, pludmale, jūra � Ta��u patiesībā mūsu priek�ā ir rituāls, kurā tiek iztaujāti viļņi, lai izzi�nātu nākotni. Turklāt raksts piedāvā to darīt arī nākamajās dienās, ja atbilde ir negatīva. Tas viss veicina rituāla izjūtas un ezotēriskas domā�anas veida ra�anos jaunie�os, viņiem mēģinot rast atbildi uz jautājumiem par savu likteni.

Cits slazds ir numeroloģija. Cioe 31. numurā (1996. g. 29. jūlijs) ir raksts, kas aicina veikt aprēķinus ar skaitli, kas apzīmē dzim�anas datumu. Ta mērķis ir iegūt "personīgo skaitli", kam atbilst noteikts cilvēka raksturs.

Piemēram, tas, kur� aprēķinu rezultātā iegūst trijnieku, ir prak�tisks un racionāls. Piecinieks ir sapņotāju skaitlis, bet divnieks ir neizlēmīgu cilvēku skaitlis. Arī �ādi aprēķini, kurus iknedēļas iz�devums Cioe piedāvā kā psiholoģisku testu, atbilst ezotēriskai domā�anai.

�ajos �urnālos bie�i tiek aplūkotas jaunie�u ba�as, tādas kā bailes �ķirties no sava zēna vasaras brīvlaikā. Problēma ir tā, ka ne�dro�ības pārvarē�anai tiek piedāvāts ezotērisks risinājums.

Cioe 29. numurā (2000. g. 14. jūlijs) lasām: "Ja tev ir zēns un tu bīsties, ka pa �o vasaru viņ� varētu tevi aizmirst, mēģini viņu sev piesaistīt ar �īm mazajām burvestībiņām." Ta�u "mazās burvestībi- ņas" ir īsteni rituāli, piemēram: "Saplūc 7 vībotnes lapas (tās tu at�radīsi vāzē pie florista) un ieliec tās pa vienai tintes pudelē, pie kat�ras lapas izrunājot atbilsto�us vārdus: pirmdien viņ� (pasaki viņa vārdu un uzvārdu) mani neaizmirsīs, otrdien viņ� mani neaizmirsīs, tre�dien viņ� mani neaizmirsīs un tā tālāk, līdz kopā ar 7 lapām būsi nosaukusi 7 nedēļas dienas. Cie�i aizkorķē tintes pudeli un novieto to uz 7 dienām saulē un uz 7 naktīm mēnesgaismā. Pēc tam noliec to tum�ā vietā un izmanto tās saturu tikai tam, lai uzrakstītu viņam vēstuli ar jaunu spalvaskātu sīkā rokrakstā."

Runa ir par īstu maģisku rituālu. �ajā pa�ā rakstā tiek piedā�vāti arī daudzi citi rituāli, kas veicami pilnmēness naktīs. Mērķis ir alla� viens - nodro�ināt sev zēna uzticību pa vasaru - at�ķirtības un kārdinājumu laikā. Lai uzveiktu �īs bailes, Cioe aicina savas la�sītājas nodarboties ar bur�anos, bet pa�as meitenes tā kļūst par "raganiņām".

�ajā pa�ā iknedēļas izdevuma numurā līdzās jau ierastajam Nevv Age eņģelītim ir arī pla�a reportā�a par to, kāds talismans atbilst at�tiecīgajai zodiaka zīmei. Raksts kalpo par "ceļvedi", "kā pievilināt veiksmi ar krāsas, ārienes, pui�a, talismana vai tavai zodiaka zīmei piemērotu apmeklējamo vietu palīdzību".

Te nudien jāsāk smieties, jo pat draugs var kļūt par "veiksmes ta�lismanu". Veiksme tiek piesaistīta tad, ja viņu izvēlas pēc noteiktas zodiaka zīmes. Piemēram, tiem, kas dzimu�i Auna zīmē, "draugi, kas nes veiksmi", ir tie, kuri dzimu�i Dvīņu, Ūdensvīra vai Skorpio�na zīmē.

Tāpat �is "ceļvedis" iesaka arī nedēļas laimīgo dienu, laimīgo vietu, vārdu, krāsu, ārieni (proti, veidu, kā izskatīties, kā ģērbties), rotaslietas un pat "dzīvnieku totēmu". Veiksmi neso�o rotaslietu vidū tiek ieteikts arī gredzentiņ� nāsī, kas ir pirmatnējo cil�u simbols.

Vai visa pusaud�u �urnāliņu piedāvātā informācija ir nega�tīva? Nē. Atsevi�ķos gadījumos rakstos tiek sniegti arī prātīgi un noderīgi padomi. Ta�u te jau arī ir problēma - ļaunais tiek sa�jaukts ar labo. Jaunie�u prātā neizbēgami rodas apjukums - neiz�pratne par to, kas ir un kas nav pareizi. Tas raksturīgs mūsu laik�metam, kurā valda morālais relatīvisms un zaudētas vairākas pamatvērtības.

Ņemsim par piemēru citu, ļoti populāru �urnālu pusaud�iem - ikmēne�a izdevumu Top Girl. Tā 31. numurā (2000. g. augusts) ir raksts, kas brīdina jaunie�us par to, cik riskanti ir braukt automa�ī�nā ar ātrumu 200 km stundā. Nākamajās lappusēs ir vēl viens labs raksts, kurā jaunie�i tiek aicināti nesmēķēt.

Tiktāl viss ir labi. �ēl, ka �is pats Top Girl numurs kā dāvanu pie�dāvā nelielu grāmatiņu ar "Vasaras astrotestiem", kuras apak�virs�raksts ir �āds: "Liktenīgā pievilk�anās spēka horoskops un hot-quiz, ko darīt zem saulessarga, lai tavas brīvdienas pārvērstos neaizmir�stamā mīlas stāstā".

Tajā ievietota "Astroloģiskā tabula", kurā atzīmēti "augusta mēne�a liktenīgie pievilk�anās spēki". Praktiski tas nozīmē to, ka tabula ļauj noskaidrot, vai minētajā vasarā sastapies pāris ir sade�rīgs un iegūs zvaig�ņu labvēlību. Piemēram, ja puisis ir dzimis Sva�ru zīmē, bet meitene - Auna zīmē, tad panākumi ir garantēti.

Citi ezotēriskie vēstījumi pēdējā laikā sastopami pusaud�u �ur�nālos ievietotajās reklāmās. Piemēram, sludinājumi, kas reklamē burvju un zīlnieku maksas telefona līnijas, kas ir kā durvis, kas at�vērtas uz ezotērikas pasauli, jo, uzgrie�ot īpa�u numuru, jebkurā laikā ir iespējama tie�a saskare ar burvi vai zīlnieku.

Iknedēļas izdevumā TVStelle biju�i publicēti tādi sludinājumi kā "Pareģis draugam", "Atgūsti pa�paļāvību ar kār�u palīdzību", "Bel- fagors atklās tavu nākotni un atbrīvos tevi no pagātnes rēgiem", "Maģiskā Sibilla. Viņas okultie spēki tev atklās, kā no jauna rast mī�lestību, apmierinājumu un laimi".

Arī Cioe ir publicēti �ādi sludinājumi: "Orākuls. Lietpratējs izlīgu�ma, neiespējamas mīlestības jautājumos un visās sirdslietās", "Lab�vēlīgās stundas. Tavas laimīgās dienas, �ķēr�ļi, no kuriem tev jāizvai�rās, un nākotnes prognozes", "Taro kārtis un gai�redzība. Labākie un profesionālākie mēdiji", "Maģija atbild", "Vai tavai mīlestībai ir nā�kotne? Vai tevi mīl vai nemīl - to tu uzzināsi, piezvanot uz mūsu zīlē�anas salonu".[52]

Visi �ie vēstījumi tīko izmantot grūtībās nonāku�os jaunie�us, kad viņi pēc kaut kā ilgojas un uzdod jautājumus, vispirms jau tā�dus, kas skar jūtu pasauli. Bur�anās un zīlē�ana tiek piedāvāta kā piemērotākais risinājums, lai jaunie�i "atgūtu ticību saviem spē�kiem" un "atbrīvotos no pagātnes rēgiem". Diem�ēl daudzi jaunie�i ir tik vientuļi, ka pieķeras it visam.

Jau vairākkārt esmu norādījis, ka ezotērika rod auglīgu augsni tur, kur ir jaunie�i, kas nonāku�i krīzes situācijās un kam ir saskar�smes grūtības. Vientulība pati par sevi ir vājuma un ievainojamības signāls, tāpēc tā var veicināt tādas negatīvas informācijas uzņem�a�nu, kas saistīta ar okultismu un maģiju.

�o informāciju jau kādu laiku var uzņemt arī ar datora starpnie�cību. Kādā veidā? Ar interneta palīdzību, kas ir "tīklu tīkls" vai arī jauna, potenciāla "no�ķirtības celle", kas var mudināt jaunie�us at�sve�ināties no realitātes.

Laikrakstos un televīzijā par internetu bie�i runā tikai sliktu. Nereti "tīkls" tiek raksturots kā bīstams rīks, kurā valda pornogrā�fija un pedofīlija. Tas ir acīm redzams pārspīlējums.

Internets nav nekas cits kā vien mūsdienu pasaules spogulis. Tas ir tāds pats pla�saziņas līdzeklis kā visi citi, ko var izmantot kā la�bos, tā ļaunos nolūkos.

Daudzi jaunie�i stundām ilgi vienatnē sē� pie datora ekrāna, "sērfojot internetā". Kādas interneta vietnes viņi apmeklē? Kādu informāciju viņi saņem? Jaunie�u aizrau�anās ar ezotēriku, kas jau aizsākusies, klausoties mūziku un lasot atsevi�ķus �urnālus, "tīklā" var sastapt nākamo posmu ceļā uz viņiem bīstamu vidi.

Sātaniskā roka dziesmas ir pirmā tuvo�anās ezotērikai. Tas var stimulēt ziņkāri iepazīt jaunu, pievilcīgu un nepazīstamu pasauli. Internets jaunie�iem ir iespēja spert nākamo soli ceļā uz ezotēriku.

"Tikls" patiesi spēj piegādāt visiedarbīgākos līdzekļus, lai ap�mierinātu jebkurādas intereses. Tāpēc tas var veicināt tie�u saska�ri ar ezotērikas pārstāvjiem, burvjiem, astrologiem, pareģiem un sātanistiem.

Lūk, piemērs. Kāda meitene aizraujas ar Merilina Mensona mū�ziku. Iesākumā runa ir tikai par ziņkāri, kas saistīta ar �is personas vizuālo tēlu. Meitene ierauga dziedātāju televīzijas ekrānā un no�lemj iegādāties viņa ierakstus.

Aizrau�anās aug. Meitene izjūt vajadzību uzzināt kaut ko vairāk par Merilinu Mensonu. Tad viņa nopērk da�us mūzikas �urnālus.

Ar mūzikas �urnāla starpniecību viņa iegūst dziedātāja viet- nes adresi internetā. Viņa sē�as pie datora un uzsāk "sērfo�anu" tīklā.

Vietnē viņa varēs atrast visu par Merilina Mensona uzska�tiem. Un tad, pārvietojoties pa citām līdzīgām lapām, meitene varēs apmierināt savu interesi par sātanismu. Ar elektroniskā pasta palīdzību viņa pat varēs sazināties ar citiem ezotērikas at�balstītājiem.

�ajā brīdī kauliņi ir mesti. Meitene ir iekritusi slazdā.

Neaizmirsīsim, ka internets dod iespēju sazināties attiecīgajā mirklī ar datorlietotāju jebkurā pasaules malā. Burvju nūjiņu, kas nojauc laika un telpas robe�as, sauc par elektronisko pastu, un tā apvieno divas būtiskas iezīmes: vēstules emocionālo intensitāti un telefona zvana ātrumu.

Pietiek ar vienu parastu "klik�ķi", lai jaunietis Romā nekavējo�ties uzsāktu "sarunu" ar jaunieti Ņujorkā, Parīzē vai Maskavā. Un tas viss maksā tik, cik parasta vietējā telefonsaruna.

Tātad internets ir līdzeklis, kas var ievērojami paātrināt jaunie�a tuvo�anos ezotērikai. Tas ir solis uz priek�u, kas to var veicināt un iedro�ināt.

Internetā jaunie�i nudien var atrast jebko: no sātanisma līdz spi�ritismam, no astroloģijas līdz kār�u lik�anai, no NewAge līdz amule�tiem. Ta�u runa nav tikai par informatīvām vietnēm, kur var iegūt ziņas par �iem tematiem. Da�os gadījumos pats dators ar interneta pieslēgumu var pārņemt burvja funkcijas, un to var iztaujāt, lai no�skaidrotu nākotni.

Izklausās pēc vājprāta, ta�u tā ir patiesība. "Tīklā" ir vietnes, ku�rās var uzdot jautājumus Taro kārtīm, kas darbojas pēc jau minētā kār�u lik�anas principa. Vienīgā at�ķirība ir tāda, ka �īs kārtis jāiz�vēlas datora ekrānā, uzklik�ķinot ar peli. Vietne sniedz izvēlēto Ta�ro kār�u interpretāciju. Viss notiek maksimāli ātri, un nav ne mazā�kās vajadzības iziet no mājas, lai dotos pie burvja. Pietiek, ja ir da�tors un interneta pieslēgums.

Tas pats, tikai krietni bie�āk, notiek ar horoskopu. �ajā gadī�jumā dators pārvēr�as par lielisku astrologu. Ir vietnes, kas piegā�dā bezmaksas individuālo ikdienas horoskopu. To var ērti saņemt pa elektronisko pastu pēc tam, kad aizpildīta anketa ar personas datiem.

Bez klasiskās astroloģijas internets piedāvā arī da�as variācijas par tēmu: darba, seksuālo, dzīvnieku, pāra horoskopus un pat iespē�jamos "partnerus", kas sader ar jūsu zodiaka zīmi.

Jāteic, ka ar interneta ievie�anu laiki tie�ām ir mainīju�ies. Ag�rāk, lai uzzinātu nākotni, iztaujāja sfēriskos kristālus. �odien pietiek ar vienu peles "klik�ķi", un dators pārvēr�as par potenciālu burvju priek�metu.

Bez �īm vietnēm, kas tie�i atbild uz "sērfotāja" jautājumiem, ir daudz citu, kurās ir ziņas par maģiju, ievietoti rituāli, maģiskas for�mulas un buramvārdi. Skaidrs, ka netrūkst astrologu, zīlnieku un da�ādu burvju mājaslapu, kuri nodarbojas ar pa�reklāmu un savus pakalpojumus piedāvā par samaksu. Tas ir līdzvērtīgas atsevi�ķām televīzijas pārraidēm, par kurām runāsim kādā no nākamajām no�daļām. Vienīgā at�ķirība ir tāda, ka �ajā gadījumā burvja atbildes par iepriek�ēju samaksu saņemamas pa elektronisko pastu.

Elektroniskais pasts ievērojami veicina jaunie�u saskari ar bur�vjiem un zīlniekiem. Jaunie�i to labprāt izmanto, jo reizēm kautrība var būt par �ķērsli, lai zvanītu burvim. Savukārt e-pasts ļauj justies dro�āk. Tā ātrums atbilst telefona zvanam, bet jaunietim netiek uz�spiesta tie�a saskare.

Viss notiek visdziļākajā slepenībā. Nav jārunā. Nav jāiziet no mājas, lai dotos uz burvja salonu. Nav jāskatās nevienam acīs. Pie�tiek, ja ir interneta pieslēgums, atliek tikai nosūtīt ziņu.

Tomēr astrologi un zīlnieki nodara mazāko ļaunumu. Satrauc sā- tanismam veltīto vietņu daudzums. Internetā to tie�ām ir daudz. Un daudzas no tām savstarpēji saistītas.

Mēs vēlamies atklāt, kas var notikt ar jaunieti, kur�, sātanisma ieintriģēts, "sērfo internetā". Vispirms saistīsimies ar kādu meklē��anas sistēmu un ievadīsim angļu vārdu Satan (Sātans).

Ar meklē�anas sistēmas palīdzību nebeidzamajā tīkla piedāvāju�mā var atrast visas mūs interesējo�ās tēmas. Atliek tikai uzrakstīt atslēgvārdu (mūsu gadījumā Satan), lai iegūtu garu aplūkojamo lappu�u sarakstu.

Mēs nekavējoties nonākam kādas sātanistu sektas vietnē. Tā ir pilna ar ezotēriskiem simboliem, un tajā ir arī informatīvās lapas, kurās paskaidrots, kā sazināties ar organizāciju. Citā lappusē atro�dam veselu virkni ar sātanistu e-pasta adresēm un aicinājumu iesaistīties tie�ā dialogā ar viņiem.

Mēs pārvietojamies un uzejam vietni, kur sīki izskaidroti visi sā�taniskie rituāli. Ir daudz citu līdzīgu vietņu. No turienes nonākam lapā, kurā ievietots katalogs ar priek�metiem, kas nepiecie�ami "melnās mises" organizē�anai. Tos var iegādāties ar e-pasta starp�niecību. Kāda cita vietne piedāvā iespēju pieslēgties radio, kas tran�slē sātanistu programmas.

Internetā uz da�iem mēne�iem tika ievietota lapa, kurā tika piedāvāta iespēja noslēgt vieno�anos ar |auno garu. Varēja pārdot dvēseli velnam, glu�i tāpat kā Fausts, ar sava personīgā datora pa�līdzību. Vietnes teksts skanēja �ādi: "Nav vairs vajadzīgi apnicīgi un sare�ģīti rituāli, lai noslēgtu vieno�anos Fausta garā. Sātans ir ēterā."

To izdarīt bija pavisam vienkār�i. Vispirms bija jānolasa lapā ierakstītā burvju formula, bet pēc tam vēlreiz jānoklik�ķina ar peli. �ī darbība elektroniski aizvietoja tradicionālo parakstu, ko kādreiz veica ar asinīm, noslēdzot līgumu ar ļauno garu.

�īs vieno�anās ar velnu darbības mehānisms ar datora palīdzību drīzāk gan izskatās pēc spēles vai ļauna joka, ta�u neaizmirsīsim, ka aiz katras rīcības alla� ir griba, kāda noteikta izvēle. �ajā gadījumā �ī ir ļaunuma izvēle. Ideja veikt sātaniskus rituālus, lai arī ar inter�neta palīdzību, var veicināt jaunie�os naidpilnu dvēseles stāvokli at�tiecībā pret tuvāko.

Ir arī citi ceļi, kas palīdz jaunie�iem nonākt tie�ā saskarē ar sāta�nisma piekritējiem: adresātu saraksts (mailing list), intere�u kopa (nemgroup) un �ats (chat). Tie katrs savā at�ķirīgā veidā dod iespē�ju sarunāties ar citiem cilvēkiem un iesaistīties viedokļu apmaiņā par kādu tematu.

Adresātu saraksta (jeb mailing list) biedriem visiem ir kādas ko�pīgas intereses. Tas var būt sātanisms, bet tikpat labi arī astroloģija, kār�u lik�ana, spiritisms vai jebkur� cits ezotērikas temats. Viņi tie�kas, sarunājas, diskutē, organizē savus pasākumus ar e-pasta starp�niecību. Mailing list ir kā bezgalīgs virtuāls klubs, kas var vienot cilvēkus visās pasaules malās un uzturēt pastāvīgu dialogu starp tiem. Nosūtītie ziņojumi nonāk katra reģistrētā biedra elektroniskā pasta kastītē, un katram no viņiem ir iespēja izteikt savu viedokli un piedalīties attiecīgajās diskusijās.

Intere�u kopa (jeb newsgroup). �ajā gadījumā debates par maģiju un sātanismu notiek pilnīgi atklāti. Pa e-pastu nosūtītie ziņojumi tiek publicēti lielā virtuālā stendā, kas tie�i pieejams internetā.

Visbeidzot, ar �ata (�is angļu vārds nozīmē "pļāpā�ana") palīdzī�bu dialogs starp sātanisma piekritējiem var notikt konkrētajā brīdī. Tas ir tā, it kā daudz cilvēku atrastos visi kopā vienā istabā un vien�laikus sarunātos par velnu, maģiju un rituāliem.

Tas viss risinās uz datora ekrāna, kur cilvēki iesaistās dialogos, nospie�ot klaviatūras taustiņus. Brīnums ir tajā, ka vienā un tajā pa��ā mirklī sazinās cilvēki no visas pasaules, maksājot tikpat, cik par vietējo telefonsarunu.

Vārdu sakot, internets pla�i paver durvis jaunie�iem, kas intere�sējas par ezotēriku. Iesākumā viņi vienkār�i meklē kādu vārdu, bet galu galā ar e-pasta starpniecību nonāk pie sarunām ar rūdītiem sā- tanistiem. Papildus negatīvajai informācijai jāmin vēl kāds faktors - vientulība -, kas būtiski palielina �o risku.

Jaunietis, kas izmanto internetu kā saziņas līdzekli, ir vientuļ� cilvēks. �ati un intere�u kopas var radīt ilūziju, ka viņ� sarunājas ar tūksto�iem cilvēku visā pasaulē, bet patiesībā viņ� ir viens pats pie ekrāna �etrās istabas sienās. Tāpēc viņ� ir vēl vājāks un ievainojamāks.

Internetā var atrast arī daudzas pret kristietību vērstas vietnes, kuras ir iekļaujamas tajā pa�ā kategorijā, kurā sātanisms. Da�as no tām parādās tikai uz pāris mēne�iem un pēc tam kaut kur noslēpu�maini pazūd.

Pirms kāda laika tīklā bija pieejama kaut kas līdzīgs zaimu spēlei, kas aicināja zaimojo�ā veidā izmantot savas rado�ās spē�jas. Interneta "sērfotājs" varēja radīt savus zaimus un nosūtīt tos pa elektronisko pastu uz �īm vietnēm. Zaimi tika anonīmi publi�cēti un pievienoti tūksto�iem citu, kas vietnē jau atradās. Vietnes var iedalīt vairākās grupās: zaimi pret Dievu, Dievmāti, Jēzu, pā�vestu, māti Terēzi un "da�ādi" zaimi, kur varēja atrast visu: sākot ar tēvu Pio un Turīnas līķautu un beidzot ar sv. Jāzepu un donu Bosko.

Runa ir par spēli, kas spēcīgi ietekmē jaunie�u audzinā�anu un ir tiem bīstama: ne vien tāpēc, ka tas ir apvainojums cilvēku reliģis�kajām jūtām, bet galvenokārt tāpēc, ka tādējādi aicina jaunie�us uz sliktu rīcību (uz zaimo�anu), pa�iem paliekot anonīmiem.

Ta ir tā pati domā�ana - iesist un tad bēgt -, kas piemīt tiem, kas no viaduktiem apmētā ar akmeņiem automa�īnas. Līdzīgi rīkoju�ies arī zaimo�anas spēles izgudrotāji. Viņiem nav pieticis drosmes pa�rakstīt savu vārdu zem zaimojo�ā saita. Ar �ādu rīcību viņi ir aplie�cināju�i savu nelietību.

Vārdu sakot, interneta pasaulei ir daudz ļaunu nolūku attiecībā uz jaunie�iem un bērniem. Sātanisma draudi, tāpat kā mums zinā�mie pedofīlijas draudi, pastāv, un tie jāuzveic.

Bet, no otras puses, nevajadzētu lieki pārspīlēt, zvanot trauksmes zvanus. "Sērfot" internetā galu galā ir tikpat riskanti, cik izmantot jebkuru citu pla�saziņas līdzekli: telefonu, pastu, telegrāfu, vēstules pudelē vai pasta balo�us. Viss ir atkarīgs tikai no tā, kā tos lieto.1

�urnālists Roberto Bereta laikrakstā Avvenire rakstīja: "Mūsu bērniem jāzina, ka telefona klausule kalpo arī tam, lai varētu sirsnīgi sasveicināties ar draugiem, un mazi bērni noteikti priecāsies par internetā atrastajiem Nasa zvaig�ņu attēliem vai Ferrari sacīk�u ma�īnu fotogrāfijām. Jo internets ir dzīves metafora - bezgalīgs la�birints, kur aiz katra pagrieziena slēpjas izvēle un piedzīvojums. Datora izme�ana neko daudz nedos, tāpēc labāk iemācīsim mūsu bērniem veikt izvēli. Ļaunums ir sagaidāms, piekrītu, bet varbūt ļaunums ir �ī uzmācīgā doma, ka no tā nevar aizbēgt. Tāpat kā no "tīkla"".[53]

Komiksi vienmēr biju�i saistīti ar jaunie�u sapņiem, zinātkāri un iztēli. Atsevi�ķi komiksu varoņi ir kļuvu�i pat par jaunie�u ceļabied�riem; kļuvu�i teju par iedomātiem draugiem, kuriem līdzināties. Ik�reiz, kad uzsākam lasīt kādu komiksu krājumu, paveras durvis uz fantastikas pasauli, kas dāvā piedzīvojumus un emocijas.

Pētījumā, kas veltīts jaunie�u interesei par ezotēriku, mēs ne�varam neaplūkot komiksu, kas pēdējos gados guvis vislielākos panākumus, proti, itāļu komiksu "Dilans Dogs", kura autors ir rakstnieks Ticiāno Sklāvi. Pla�saziņas līdzekļi bie�i �o komiksu ir dēvēju�i par velni�ķu, jo tajā ir daudz asiņu un vardarbības. Ik pa laikam kāds par to atklāti runā, kad risinās ar jaunie�iem - sāta- nistiem saistīti notikumi. Tā, piemēram, 1996. gadā laikraksti atvē�lēja daudz vietas ziņām par kādu puisi no Laspecijas provinces, kur� bija paveicis vairākus vandālisma aktus kapos. Da�os rakstos pat tika uzsvērts tas, ka �ī jaunā sātanista iecienītākā lasāmviela ir komikss "Dilans Dogs".

Dilans Dogs ir īpa�s personā�s, kas darbojas �ausmu un okultis�ma tēmai raksturīgā vidē. Viņu pazīst kā rēgu izmeklētāju, tādu kā privātdetektīvu, kas risina lietas, kuras saistītas ar ezotērikas pasau�li un paranormālām parādībām. �ī komiksa panākumu ķīla ir Ser- d�o Bonelli, kas ir ievērojamākais itāļu komiksu izdevējs. Komiksa pazīstamāko varoņu vidū ir Tekss, Zagors, Martins Mistēre, ko�mandieris Marks un misters Nē.

Stāsti par Dilanu Dogu ir bagāti ar norādēm, bie�i gan ironis�kām, uz maģiju, ezotēriku un sātanismu. Piemēram viņa automa�ī�nas numurs ir "666", kas ir Antikrista skaitlis Bībelē. Tad ir "Velna trilleris" - muzikāls sacerējums, ko Dilans Dogs brīvajā laikā bie�i spēlē (viņ� prot klarnetes spēli). Leģenda vēsta, ka �o melodiju kom�ponists D�ovanni Tartīni sacerējis velna iedvesmā kādā 1713. gada naktī.[54]

Pie Dilana Doga mājas sienām ir piestiprināti sātanismam un okultismam raksturīgie simboli, tādi kā ezagramma (aplī ieslēgta se�- staru zvaigzne) un ā�a galva (ļaunā gara simbols) ar piecstaru zvaig�zni pierē.[55]

Bet tā, izrādās, ir relikviju kolekcija, kas saistīta ar viņa - rēgu iz�meklētāja - darbību, �ī kolekcija sadzīvo ar policistu filmu plakā�tiem, ģeogrāfiskām kartēm un tauriņu kolekcijām. Pat Dilana Doga mājas ārdurvju zvans ir �ausmino�s. Zvana vietā tas atskaņo asinis stindzino�u cilvēka kliedzienu.

Mēs redzam, ka, lai izprastu �o varoni, ir nepiecie�ama krietna ironijas deva. Uz viena un tā pa�a pakāpiena nav noliekami Dilana Doga kliedzo�ais zvans un sātaniskā roka dziesmās aprakstītie nā�ves rituāli.

Un tomēr mēs pamanīsim, ka pastāv saistība starp �o komiksu un atsevi�ķām, ar okultismu saistītām mūzikas grupām.

Kāda ir Dilana Doga patiesā seja? Vai �is ir bīstams komikss, kas nepārprotami nosodāms, vai arī saisto�s darbs, kurā atrodams arī kaut kas labs?

Da�i pozitīvi aspekti tajā pastāv, un tos labi izgaismojis ese- jists Antonio Tentori grāmatā "Runā Dilans Dogs. Rēgu izmek�lētāja filozofija" (Parla Dylan Dog. La filosofia dell"indagatore deir'incubo). Autors apgalvo: "Cilvēces senākās emocijas ir bailes, un vecākās no tām ir bailes no nezināmā. Tas ir pārlie�cino�i izklāstīts un uzskatāmi atainots Dilana Doga piedzīvo�jumos, veidojot �ī stāstījuma kodolu. Bailes no nezināmā Sklāvi vēl papildina ar bie�i vien ne�ēlīgām nejau�ības spēlēm. Viņ� dziļi analizē savu varoņu rīcību un sasaista viņus ar �ausmu tē�liem un mītiem, nereti tos salīdzinot ar vēl stindzino�ākajām �ausmām, ko rada ciniskas un materiālistiskas, alkatīgas un var�darbīgas sabiedrības "normālība", kas noliedz vājākos un at�ķi�rīgos un pārtiek no neprātīgiem kariem un vides piesārņo�anas. Te rodams pamats pastāvo�ās sabiedrības kritikai, kas bie�i Dila- nam Dogam, kad viņ� veic izmeklē�anu, liek secināt, ka "bries�moņu pasaule" kā dimensija noteikti ir labāka par cilvēku pasauli"[56].

Minētajā komiksā ir epizode, kuru uzrakstījis un inscenējis Klaudio Kjaveroti, - "Briesmu mozaīka" (II Mosaico dell"orrore, Nr. 92): briesmoņi apdzīvo kādas pilsētas kvartālu, kurā valda vienaldzība pret citiem. Tas ir simbolisks tēlojums, kas kodolīgi iz�teikts Dilana Doga noslēguma vārdos, viņam sē�ot pie sava rak�stāmgalda: "�oreiz nemaz nebija, ko atklāt � Ne sērijveida slep�kavas, ne briesmoņu, ne raganu � Vien nelielas un neaprakstāmas briesmas, ko izraisa vientulība un vienaldzība �, - ļaunākais no slepkavām".

Runājot par jaunie�u aizrau�anos ar ezotēriku, vairākkārt esmu uzsvēris to, ka īstie "velni" un "briesmoņi", ar kuriem savā dzīvē jāsaskaras jaunie�iem, ir tie�i �ie: saskarsmes trūkums, klusē�ana, intereses trūkums pret tuvāko. Aiz daudzu sātanisma slazdos iekri�tu�u jaunie�u pieredzes stāv �is vienaldzības briesmonis, kas raisa vientulības un tuk�uma izjūtu, lai gan nenoliedzami ietekme ir arī da�iem pla�saziņas līdzekļiem, lātad "Dilana Doga" piedavatais tēlojums atbilst patiesībai.

Vēl bez tā, ka "Dilans Dogs" vedina uz pārdomām par problē�mām, kas saistītas ar stāvokli, kādā var atrasties cilvēks, komiksā ir arī da�i negatīvi aspekti, kurus nevar atstāt bez ievērības.

Pārāk bie�i �ajos stāstos maiguma un dzējiskuma pilnas epizodes mijas ar vardarbības ainām. Daudzos gadījumos asinsizlie�ana ne�ap�aubāmi ir pārspīlēta un lieka, līdzīgi, kā tas ir atsevi�ķās splatter �anra �ausmu filmās. Ar �o angļu vārdu, kas nozīmē "ap�ļakstīt", apzīmē tos kinematogrāfijas ra�ojumus, kuros vardarbība un spec�efekti kalpo tam, lai noslēptu absolūtu ideju trūkumu.

Uz �o kritiku, kas ir bie�i attiecināta arī uz "Dilanu Dogu", tā autors Ticiāno Sklāvi netie�ā veidā ir sniedzis atbildi komiksa epi�zodē, kas saucas "Raganu medības" (Caccia aile streghe, Nr. 69). �ajā stāstā izdomāts �ausmu komiksu krājums "Derils Zeds" (Daryl Zed), glu�i tāpat kā rēgu izmeklētājs, tiek apsūdzēts kūdī�anā uz vardarbību.

"Derila Zeda" 29. lappusē ir interesants dialogs, kurā komiksa varonis - mākslinieks - saka Dilanam Dogam: "Pū� piecdesmito gadu no�ēlojamās cenzūras vēj� (..). Laikraksti runā, ka komikss ve�dot neceļos jaunatni (..). Viņdien tika apcietināts kāds jauneklis, kur� bija nogalinājis vecmāmiņu da�u sterliņu mārciņu dēļ (..). Tas nudien bijis fanātisks "Derila Zeda" lasītājs."

Dilans Dogs saceļas un saka: "Jā. Es lasīju (..). Un viņa rīcībā vainojams tavs komikss, nevis nodzēries tēvs un māte - staigule; ne jau nepilngadīgo labo�anas darbu cietums, kurā viņ� pavadījis trīs gadus (..), un ne jau sistēma, kas to visu ir pieļāvusi, - sistēma, kas nedod darbu jaunie�iem, toties attīsta viņos tieksmi pēc naudas, luksusa automobīļiem, pazīstamu zīmolu apģērbiem (..)."

�ī pa�a stāsta 65. un 66. lappusē "Derila Zeda" (un tātad arī Di�lana Doga) aizstāvība uzticēta garam, kaislīgam bērna monolo�gam: "Jā, var jau būt, ka esmu par jaunu �ausmu komiksiem, ta�u tos lasa arī daudzi mani skolasbiedri (..). Un neviens no mums pēc tam nestaigā apkārt, nogalinot cilvēkus (..). Mēs visi esam pavisam normāli bērni, un tā ta�u nav taisnība, ka splatter mūs padara par slepkavām (..). Ta ir tikai izklaide (..). Es esmu katolis. Eju uz baz�nīcu, bet pēc tam - varbūt arī noskatīties kādu filmu par zombijiem (..). Kas tur slikts? Tētis teica, ka tajā attēlotas kailas sievietes, ta�u viņas var redzēt visur kur. Viņas izmanto, lai pārdotu tualetes zie�pes vai ma�īnas, bet "Derilā Zedā" viņas ir galvenās varones un ne�ko tur nereklamē (..). Vēl viņ� teica, ka �ajos komiksos ir daudz vardarbības. Bet tā ta�u nav īsta, tikai uzzīmēta (..). Turklāt gan�drīz vienmēr tā ir smieklīga vai arī ir tur tikai tāpēc, lai visi sa�prastu, ka vardarbība ir briesmīga (..). Toties televīzija rāda filmu "Nakts atriebējs" (Giustiziere della notte) vai ko līdzīgu, kas, manu�prāt, mudina uz vardarbību (..). Un laikrakstos publicē vis�ausmī�gākās fotogrāfijas, kurās redzami miru�i karavīri vai noziedzīgās pasaules nogalināti cilvēki, lai tikai �os laikrakstus vairāk pirktu. Nav tā, ka es tagad gribētu cenzēt televīziju vai presi, "Derilu Ze- du" - arīdzan ne. Cilvēkiem jābūt brīviem un jāredz viss, un pa��iem jāizdara savi secinājumi (..). Bet varbūt pieaugu�ie domā, ka bērni nav cilvēki?"

�ī tātad ir komiksa formā pasniegta Ticiāno Sklāvi pa�aizstāvība. Tai daļai, kas attiecas uz patērē�anu, ir pilnībā jāpiekrīt. Tiesa, mēs dzīvojam slimā sabiedrībā, kas attīsta naudas un pazīstamu dizaine�ru apģērbu kultu. Un arī tā ir taisnība, ka mēs slīkstam tualetes ziepju un automobīļu reklāmu rullī�os.

Martins Luters Kings ir teicis: "Kamēr bagātā sabiedrības da�ļa grib mums iestāstīt, lai mēs noticam, ka laime ir mūsu automo�bīļu izmērā, māju iespaidīgumā un drānu krā�ņumā, tikmēr Jēzus mūs brīdina, ka "cilvēka dzīve nav viņam piedero�ās mantas pār�pilnība"."4

Rakstniekam Ticiāno Sklāvi nekaitētu arī nedaudz pa�kritikas. Arī viņa "Dilans Dogs" savā ziņā, �ķiet, ir iekritis patērē�anas slaz�dos. Milzīgie komiksa panākumi tika izmantoti, lai jaunie�us izvēlētu par mērķauditoriju veselam pre�u klāstam, kas saistīts ar �o varoni: atkārtoti oriģinālkrājumu izdevumi grāmatas formātā, da�ādi spe�ciālizlaidumi, krāsaini albumi, datorspēles, lomu spēles, CD-Rom, skolas dienasgrāmatas, burtnīcas un citas preces.[57] �is arī ir viens no patērē�anas aspektiem, kas nemaz nav tik tālu no tāda bagātnieka apsvērumiem, kas reklamē tualetes ziepes, luksusa automobīļus un pazīstamu zīmolu apģērbus.

Turklāt tas, kam absolūti nevar piekrist T. Sklāvi pa�aizstāvībā, ir ideja par zīmētu vardarbību, kurai vajadzētu smīdināt jaunie�us. Galu galā vardarbība ir un paliek vardarbība, un tai neklātos nevie�nu smīdināt.

Nav vajadzības pārpludināt komiksu ar asinīm, lai iemācītu jaunie��iem sapratni par to, kā jālasa "Dilans Dogs", - "ka vardarbība ir briesmīga". Da�i "Dilana Doga" splatter skati ir nudien bezgaumīgi. Kāpēc tāda uzbāzība, attēlojot izmeklēti �ausmino�us un sirdi ploso��us sīkumus?

Lielais kino meistars Alfrēds Hi�koks pierādīja, ka nav vajadzīga asinsizlie�ana, lai izraisītu emocijas skatītājos. Pietiek ar labu scenāriju.

Vēl viens diskutējams "Dilana Doga" aspekts ir ļaunuma atgrie��anās. Da�u stāstu noslēgumā ļaunums atkal uzpeld virspusē un apliecina savu eksistenci. Tas nekad netiek izskausts līdz galam, tas vienmēr ir kaut kur līdzās. Ne velti attiecīgai "Dilana Doga" sērijai da�kārt ir divi nobeigumi. Pirmais ir parastais - tas, ar ko noslēdzas piedzīvojums. Un tad vēl ir otrs - kurā ļaunums atkal uzpeld virspusē.

Ta, piemēram, 24. krājumā slepkava, kas darbojas tumsā, atkal parādās pēdējā lappusē, nu jau briesmoņa izskatā, lai gan viņu iepriek� jau bija nogalinājis Dilans Dogs.[58] Līdzīgi darbība norit arī �ausmu seriālā "Murgs" (Nightmare), kurā cietsirdīgais monstrs Fre- dijs Krīgers nekad netiek iznīcināts pavisam; viņ� vienmēr atdzimst un turpina sēt �ausmas. �ī ļaunuma atgrie�anās nogalina domu par cerību. Pastāv risks, ka jaunieti, kur� izlasa atsevi�ķas "Dilana Doga" epizodes, var pārņemt bezspēcība iepretī briesmu, vardarbības un apspiestības pasaulei. Un tad viņ� var viegli iekrist pesimisma slazdos.

Cits "Dilana Doga" piedāvātais negatīvais vēstījums ir saistīts ar galvenā varoņa attiecībām ar sievietēm. Dilans Dogs iemieso mū�ī�gā vientuļnieka tēlu, kur� ne ar vienu nekad nesaistās. Klasisks pie�mērs tam ir skats, kas atkārtojas daudzās �ī komiksa epizodēs, - Di�lans Dogs gultā zem segas ikreiz ar citu meiteni. �ī aina atkārtojas uzmācīgi bie�i. Si�ets alla� ir viens un tas pats: Dilans Dogs iepa�zīstas ar sievieti, un pēc da�ām stundām mēs jau viņus abus redzam gultā. Pēc tik�anās ar meiteni kā loģiskam turpinājumam noteikti jāseko seksam. Tas ir neizbēgami, citādi viņ� nebūtu "īsts vīrietis". �āds, liekas, ir "Dilana Doga" piedāvātais attiecību modelis.

�im vērtējumam pretēju viedokli pau� viens no seriāla scenā�ristiem Mauro Markezelli, kas apgalvo: "Dilans Dogs ir romanti�ķis, un krietnu tiesu panākumu viņ� gūst tāpēc, ka valdzina daiļā dzimuma pārstāves. Dilans Dogs maina sievietes katru mēnesi atbilsto�i scenārija vajadzībām. Patiesībā viņ� mīl viņas visas. Ja viņam būtu tikai viena sieviete, daudzus stāstus mēs nemaz nebūtu varēju�i uzrakstīt."[59]

Vēl vienu negatīvu "Dilana Doga" aspektu pau� "Baiļu almana�hi", kas ir īpa�ie papildizdevumi parastajām sērijām. �ajos neliela�jos sējumos apkopots liels skaits rakstu par ezotērikas pasauli, ku�riem bie�i vien pievienotas �ausmino�as ilustrācijas. Stāsti par Dila- nu Dogu tātad ir tikai pirmais solis, kas varētu pamudināt jaunie�us interesēties par okultismu. Nākamais posms būtu da�ādi papildinā�jumi, kas sniedz tālākas norādes un paskaidrojumus par komiksā skartajām tēmām.

Ņemsim, piemēram, 1997. gadā izdoto "Baiļu almanahu". Dau�dzo rakstu vidū ir kāds, kas runā par sātanisko rokmūziku, citējot to, ko teikusi "Christian Death" (grupa, kas velnam skaita Tevs mūsu apgrieztā veidā) un Merilins Mensons (Amerikas Sātana baznīcas "priesteris"). �ajā pa�ā rakstā lasāmi �ādi apgalvojumi: "Ar laimīgu atgrie�anos �ogad sveicam arī grupu "NV.A.S.P.", kam sekojusi turneja pa Itāliju ar īpa�u splatter: daudziem ne�ēlīgiem videokadriem un kailām jaunavām, kas upurētas turpat uz skatu�ves." Un vēl: "Tam, kam nav bail līdz galam ieiet izmisuma un ne�miera rituālā, iesakām Diamandas Galasas pēdējo darbu � Dzie�dātājas reibino�ā balss mūs atkal noved lejā pie elles gariem, ko ieteicams klausīties maksimālā skaļumā (ļoti vēlams - ar austi�ņām) un pilnīgā tumsā."[60]

Da�us "Dilana Doga" "Baiļu almanaha" izdevumus ir rediģējis �urnālists Stefano Mardzorati, kas vada izdevniecības "Bonelli" preses biroju un Dylan Dog Horror Fest, kas ir liela manifestācija, kurā apvienoju�ies �ausmu filmu un komiksu cienītāji. Tajā ir piedalīju�ies arī da�i pazīstamākie asiņainā kino re�isori un aktieri, tādi kā Dārio Ard�ento, Vess Krāvens un Roberts Englunds.

Stefano Mardzorati ir arī izcils mūzikas pārzinātājs un autors populārai grāmatai - "�ausmu roka vārdnīca", kurā iekļautas vairā�kas sātaniskā roka grupas. �ī sējuma 189. lappusē S. Mardzorati raksta, ka ansamblis "Impaled Nazarene" ("Pie staba piesietais Na- zarietis") pelnījis "atzinību par to, ka izvēlējies tik zaimojo�i suģes�tējo�u nosaukumu"[61]. Galu galā "Dilans Dogs" ir pazīstams ar to, ka �is �urnāls atklāti slavina zaimus.

Un velns? Ik pa laikam viņ� uzrodas �ī komiksa lappusēs līdzās raganām, rēgiem, dzīviem miroņiem un citiem ezotēriskiem tēliem. Problēma ir tāda, ka jāizprot, kur beidzas ironija un kur jau sākas nopietns piedāvājums lasītājiem iepazīt okultismu. �ķiet, ka viss ir sajucis kopā, ta�u galu galā, tā smiedamies un jokodamies, jaunais lasītājs tuvojas da�iem bīstamiem tematiem.

To apliecina arī fakti. Krājumā Nr. 6, kura nosaukums "Ļaunā gara skaistums" (La bellezza del Demonio) ir �ādi vārdi: "Skaistāko grāmatu par velnu (izņemot, protams, Bībeli) sarakstījis un rediģē�jis Dē�io Kancio, "Dilana Doga" izdevniecības ģenerāldirektors. �o grāmatu izdeva izdevniecība "Editorialc Milanese", un �odien tā diem�ēl vairs nav atrodama, ta�u mēs solām, ka tad, ja tiks pama�tota nepiecie�amība, izsūtīsim tās kopiju pēc pieprasījuma ("pama�totas nepiecie�amības" piemērs: ja jums nejau�i sanāk piesaukt velnu, tad mazākais, ko jūs varat izdarīt, ir uzaicināt viņu vakariņās, un �is sējums, lūk, jūs informēs, kādus ēdienus un dzērienus viņam nevajag piedāvāt, piemēram, eņģeļu maizi un svētītu vīnu. Mēs iesakām �ādu ēdienkarti: ar cilvēku mēsliem pildītu kotleti, sapuvu��u gaļu, mēra buboņus ar zaļo ķirzaku un, visbeidzot, �āvētas ūpja smadzenes, kas piesūcinātas ar velnarutka sulu)."

To varēja izlasīt "Dilana Doga" 6. numurā, kas iznāca 1987. ga�dā. Nākamajā gadā klajā tika laista nelielā "Baiļu enciklopēdija", kuras tēma - "Par velnu no "A" līdz "Z"", ko pievienoja kā dāvanu kādam "Dilana Doga" "speciālizlaidumam". Vāku rotāja klasisks ļaunā gara attēls.

Izdevuma ievadā scenārists Ticiāno Sklāvi pieļāva, ka, nerau�goties uz humoristisko toni, kādā bija sacīts viss 6. numurā rakstī�tais, da�i lasītāji viņam nudien bija rakstīju�i, lai pieprasītu Dēēio Kancio grāmatas par velnu kopiju. "Mēs tā arī nekad neuzzinā�jām, vai arī viņi dzina jokus, sacīdami, ka piesauku�i velnu," pazi�ņoja T. Sklāvi.[62]

Ta, no vienas asprātības nonāku�i pie otras, jaunie�i galu galā sāk interesēties par sātanismu. Ne jau visi jaunie�i ir spējīgi uztvert ironiju atsevi�ķos "Dilana Doga" fragmentos. Daudzi lasītāji visu uztver pārlieku nopietni, tāpēc pastāv risks no joka pāriet uz ezotē�rikas praktizē�anu.

Kur� pie tā ir vainīgs? Varbūt tas, kur� pārlieku vieglprātīgi ro�taļājas ar tik kutelīgām tēmām, kā velns un maģija, nedomājot par sekām, jo tas var atsaukties uz cilvēkiem ar trauslāku psihi.

Turklāt ir vēl viens aspekts, ko nedrīkst novērtēt par zemu. Ti�ciāno Sklāvi tonis "Baiļu enciklopēdijas" ievadā, runājot par velnu, neap�aubāmi ir ironisks. Pats rakstnieks apgalvo, ka, lai lasītu �o apcerējumu, ir nepiecie�ama ironija.

Da�i vārdnīciņas teksti patie�ām ir uzjautrino�i, bet citi - ne tu�vu tam. Ironija diem�ēl ir sajaukusies ar pavisam nopietniem un sīki izstrādātiem skaidrojumiem par sātanismu, melno maģiju un velni�ķīgiem rituāliem. Tāpēc pastāv iespēja, ka da�iem jaunie�iem atsevi�ķi temati var �ķist saisto�i.

Lūk, kā tiek aprakstīts "melnās mises" rituāls: "Sātanistu kulta rits pilsētā, kas līdzvērtīgs sabata rituālam laukos. Tiek sagrozīta vi�sa katoliskās Mises liturģija. Ir apvērsti visi simboli: melnas sveces, altārī atrodas dzīvnieka vai upurēta bērna asinīm notraipīta jauna�va vai meitene, kuru publiski iegūst celebrants un bie�i vien ari ticī�gie rituāla noslēgumā."[63]

Pats Sklāvi pieļauj "velna pievilcības" esamību, rakstīdams ieva�dā: "Mēs neticam velnam, nedz arī viņu noliedzam. Mums ir vien�alga, vai viņ� ir vai nav. �ī tēma ir pievilcīga, un ar to pietiek."[64]

�ie ir galvenie negatīvie "Dilana Doga" aspekti. Saprotams, ka nevar noliegt to, ka komiksam ir arī savs pozitīvais saturs, ta�u tas diem�ēl noslīkst kopējā asins, vardarbības un ezotērikas katlā, kas raksturo rēgu izmeklētāja piedzīvojumus.

Pēdējos gados "Dilana Doga" varonis ticis izmantots, lai rīkotu kampaņas par labu invalīdiem, dro�ībai uz ceļiem, pret narkotikām un dzīvnieku pame�anu vasaras periodā.[65] tas ir slavējami, bet kā gan �ādi pozitīvi centieni var pastāvēt līdzās "Baiļu almanahu" nega�tīvajam saturam? Un kāpēc gan Dylan Dog Horror Fest vadība tika uzticēta Stefano Mardzorati - �urnālistam, kas slavina zaimojo�u un pret kristietību vērstu mūziku?

14.

Pēc tam, kad esam papētīju�i da�as ar maģiju un okultismu saistī�tas jomas, ir pienācis laiks pakavēties pie kāda svarīga notikuma. Mēs to varētu dēvēt par jaunie�u multimediālās ezotērikas uzskatā�mo piemēru, jote iesaistīti da�ādi pla�saziņas līdzekļi: kino, komiksi, internets un pat plakātu izlīmē�ana. Es runāju par ezotērisko ameri�kāņu filmu "Blēras raganas plāns" (The Blair Witch Project), kuras ideju izauklēju�i un interpretēju�i pa�i jaunie�i. �īs filmas ārkārtīgi lielā popularitāte, it sevi�ķi jaunie�u vidū, ir apliecinājums tam, ka pastāv liela interese par okultisma un burvju pasauli.

Zinātnieks Massimo Introviņje Cesnur (Jauno reliģiju pētniecī�bas centrs) interneta vietnē rakstīja:

"Amerika parasti brīnās, ja kāda filma, ko īstenoju�i jaunie�i bez lielo kinostudiju palīdzības, pārsniedz visus ieņēmumu rekordus. Piemēram, filma "Amerikāņu grafiti" (American Graffiti), kas iz�maksāja 750 tūksto�us dolāru (pirms gandrīz trīsdesmit gadiem), atnesa 55 miljonus dolāru lielu peļņu. Un tomēr filmai "Blēras ra�ganas plāns" nav precedentu.

Veiksmīgi uzņemta 1997. gadā, �ī filma re�isoram un producen�tam Danielam Mirikam un Eduardo San�esam izmaksāja tikai 35 tūksto�us dolāru. 1999. gada janvārī tā tika pārdota nelielajai Arti- san kinostudijai par miljonu dolāru. Tikai pirmajā demonstrē�anas nedēļā vien, sākot ar 14. jūliju, tā ienesa vairāk nekā piecdesmit miljonus dolāru.

"Ņemot vērā turpmākos ieņēmumus, kas tika gūti, �o filmu de�monstrējot ārzemēs, par ierakstiem videolentēs un merchandising," �urnāli Time un Newsweek (16. augustā tie abi minētajai filmai vel�tīja visu titullapu) ne�aubīgi apgalvoja, ka "tas ir vērienīgākais darī�jums pasaules kinematogrāfijas vēsturē."[66]

"Blēras raganas plāna" pamatideja ir vienkār�a, bet vienlaikus ģeni�āla - fantāzijas saplū�ana ar realitāti un skatītāju iesaistī�ana lielā spēlē.

Viss aizsākās 1998. gadā - gadu pirms filmas demonstrē�anas -, kad Amerikas augstskolās sāka parādīties plakāti ar uzrakstu Mis- sing (kas atbilst mūsu "Vai kāds nav viņus redzējis?") un triju stu�dentu fotogrāfijām, kuri 1994. gadā, uzņemot dokumentālu filmu, pazuda me�os pie Burkitsvilas, Merilendā.

Īstenībā tas bija lielais reklāmas atradums, jo �ie trīs studenti pa�tiesībā jau arī bija "Blēras raganas plāna" galvenie varoņi, ta�u cil�vēki, pateicoties �iem plakātiem, sāka ticēt tam, ka viņi tik tie�ām pazudu�i.

Vienlaikus internetā tika izveidota vietne par �o pa�u tematu, bet jau ar turpmākiem paskaidrojumiem. Trīs studenti vēlējās uz�ņemt filmu pēc leģendas par raganu motīviem, kura 1785. gadā ti�kusi apsūdzēta vairāku Blēras pilsētiņas bērnu slepkavībā (Blēra ir Burkitsvilas senais nosaukums).

Drīz vien tā kļuva par vienu no apmeklētākajām interneta viet�nēm amerikāņu jaunie�u vidū, kuri ar dziļu interesi sekoja visam, kas notika ar trim pazudu�ajiem jaunie�iem. Viss �ķita glu�i patiesi: studenti, pazu�ana, dokumentālā filma, kas uzņemta pēc leģendas par raganu motīviem.

Plakāti un interneta vietne sagatavoja augsni filmai "Blēras raganas plāns", pamazām radot spriedzi publikā. Filmas iznāk�anu amerikāņu kinoteātros apsteidza komikss par �o pa�u tēmu, kas ti�ka izdots, pamatojoties uz kāda cita lietā iesaistīta studenta kon�spektiem (arī tie bija neīsti).

Interesants fakts ir tas, ka visiem �iem elementiem (plakātiem, vietnei internetā un komiksiem) bija noteico�ā loma, lai saprastu filmas vēsturi. Savā ziņā �ī filma ir pēdējā sērija par ezotēriskām "dārgumu medībām".

"Blēras raganas plāns" ir patiesi saisto�s kinematogrāfisks darbs. No tā, kas minēts sākumtitros, jāsecina, ka tā ir īsta dokumentāla filma, ko uzņēmu�i trīs studenti ar savu videokameru un ko atradusi policija pēc viņu pazu�anas. Kadri patie�ām nav nevainojami un at�stāj iespaidu, it kā tos būtu uzņēmu�i neprofesionāļi.

Īstenībā arī tā ir spēles sastāvdaļa. Filma ir acīm redzams izdo�mājums, ta�u skatītājs tajā tiek tik emocionāli dziļi iesaistīts, ka no�tic tam, ka tā ir patiesība.

Filma sākas ar to, ka trīs studenti - Hīzere, D�o�s un Maiks - in�tervē da�us Burkitsvilas iedzīvotājus, ievācot ziņas par Blēras raga�nu. Kāds kungs pastāsta, ka saskaņā ar leģendu ragana mēdza iznī�cināt divus bērnus vienā reizē. Kamēr viens ticis slepkavots, otrs bi�jis spiests klausīties viņa kliedzienos, stāvot ar seju pret sienu. �ī epizode būs svarīga, lai saprastu filmas nobeigumu.

Pēcāk jaunie�i sāk pētīt me�u pilsētiņas apkārtnē, meklējot kad�rus dokumentālajai filmai. Naktī, kad visi studenti atrodas teltī, vi�ņi sāk manīt dīvainu būtņu klātbūtni. Dienu vēlāk visi trīs me�ā ap�maldās. Viņi vairs neatrod atpakaļceļu un ir spiesti vēl vienu nakti pavadīt teltī. Trok�ņi tumsā kļūst arvien uzmācīgāki un biedējo��āki. Tālumā dzirdamas bērna raudas. Dokumentālā filma, kas jo�projām atstāj tādu iespaidu, it kā tā būtu īsta, turpinās, jaunie�iem trauksmaini meklējot iespēju izkļūt no me�a, ta�u viņiem liekas, ka ir nonāku�i strupceļā. Viņi ir �ausmās un nojau�, ka tādējādi vi�ņi tiek dzīti pretī lielai nelaimei. Tumsā viens no studentiem - D�o�s - pazūd.

Neraugoties uz pūliņiem, Hīzere un Maiks nespēj viņu atrast, ta��u nākamajā naktī tālumā izdzird viņa kliedzienus. Cen�oties D�o�u atrast, viņi uziet vecu, pamestu māju.

Dokumentālā filma apraujas tie�i �ajā vietā. Abi jaunie�i ieiet mājā, kur viņus "kāds" vajā un sit. Varbūt tā ir ragana?

Videokamera nokrīt zemē, un filmē�ana beidzas. Pēdējā kadrā re�dzams jauneklis, kas stāv ar seju pret sienu, klausoties Hīzeres pārcil�vēciskajos kliedzienos brīdī, kad viņa tiek nogalināta. Tā ir skaidra norāde uz leģendu par Blēras raganu, par ko filmas sākumā stāstīja kāds Burkitsvilas iedzīvotājs.

�ī aina patiesi ir asinis stindzino�a, un filmas fināls, tāpat kā pats notikums, liek visiem aizturēt elpu. Filmai sekoja grāmata ar varbū�tējiem policijas "dokumentiem" par izmeklē�anu, kas veikta, lai atrastu trīs pazudu�os studentus.

Lielā spēle tātad sasniedza savu mērķi. �is stāsts burtiski bija sa�gūstījis jaunie�us visā pasaulē. Vēl līdz �im ļoti daudzi atsakās ticēt versijai, kas tas ir reklāmas triks, un ir pārliecināti, ka minētie trīs studenti patie�ām ir pazudu�i.

Turklāt "Blēras raganas plāns" jāapskata kā parādība, kas sevī ietver visus jaunie�u multimediālās saziņas sastāvdaļas. Mūsu priek�ā ir notikums, kas simbolizē jaunu laikmetu, kurā kinema�togrāfijas ra�ojums vairs nav viens, bet saplūst ar citiem jaunie�u vidū populāriem pla�saziņas līdzekļiem, tādiem kā internets un komiksi. �ie turpmāk izmantotie līdzekļi ir pat nepiecie�ami, lai saprastu filmas si�etu un pabeigtu iedomāto mozaīku jaunā skatī�tāja prātā.

Tas apstiprina manu tēzi par mehānismu, kā izplatās ezotērika jaunie�u vidū, par ko es jau stāstīju nodaļā, kas tika veltīta internetam. �ī izplatība norit pakāpeniski, sasniedzot noteiktus attīstības posmus, kā tas notika ar "Blēras raganas plāna" reklāmu.

Tāpat darbojas emocionālās iesaistī�anas mehānisms. Iesākumā jaunietis klausās sātanisko rokmūziku. Tad viņ� lasa mūzikas �ur�nālu, kurā sniegta vietne internetā vai sektas adrese. Rezultātā jau�nietis kļūst emocionāli iespaidojams un var nonākt saskarē ar ezotērisko vidi. Visā �ajā procesā noteico�ā loma var būt tam, ka jaunie�i pārvalda jaunās tehnoloģijas.

Pastāv risks, ka, ļauni izmantojot pla�saziņas līdzekļus, var radīt "ezotērisku zirnekļa tīklu" jaunajām paaudzēm. Kā pierādīja "Blē�ras raganas plāns", jaunie�i izmanto te vienu pla�saziņas komunikā�ciju līdzekli, te otru: gan vietni internetā, gan komiksu, gan filmu, gan grāmatu.

�ī iemesla dēļ nevajag novērtēt par zemu komunikatīvo varu, kas piemīt dziesmām, televīzijas filmām, komiksam vai datorspē�lēm, kas saistītas ar maģiju. Ikviens no �iem līdzekļiem, ja to lieto ļauni, var būt pirmais solis bīstamajā ceļā uz ezotēriku.

Pēc pirmā soļa, kas var būt arī ezotēriskā satura komiksa lasī��ana, var spert otrajo soli, kas ir sātaniskā roka ierakstu klausī�anās. Kā tas notiek, piemēram, ar "Dilanu Dogu", kas savos "Baiļu almanahos" izceļ �ī �anra mūziku. Tad seko tre�ais solis, kas ir tādu mūzikas �urnālu lasī�ana, kuros publicētas intervijas ar sātaniskās rokmūzikas izpildītājiem. Tā rodas iespēja iegūt vairāk zinā�anu par noteiktu "filosofiju" un nonākt uzskata "Dari, ko gribi" valdzināju�ma varā. Var notikt pat tā, ka, lasot �urnālam Flash līdzīgu izdevu�mu, atklājas, ka pastāv tāda Amerikas Sātana baznīca. Un tad seko ceturtais solis.

Sātana baznīcai patiesībā ir sava vietne internetā, kas savukārt ir saistīta ar citām sātanistu mājaslapām. �ajā brīdī var tikt sperts piektais solis, kas ir virtuālā saziņa, izmantojot elektronisko pas�tu, ar citiem jaunie�iem, kas aizrāvu�ies ar ezotēriku vai kādu sektu.

Sestais solis ir pāreja no virtuālās saskares uz reālo. Zirnekļa tīkls ir noausts. Ja jaunietis ir vientuļ� un viņam nepietika spēka ap�stāties iepriek�ējos posmos, tad atliks vien saistīties tā tīmekļos. Pa�līdzēsim viņam atbrīvoties!

Televīzijai ir dīvains liktenis. Kad 50. gados tā ienāca Itālijā, cil�vēki pulcējās bāros, lai to skatītos. Tas bija svinīgs tik�anās brīdis, kas baudāms visiem kopā, raugoties Masichiere ("Komponists dziesmi�nieks") vai Lascia o Raddoppia ("Paturi vai dubulto") melnbaltajā ekrānā. �odien, kad pagāju�i mazliet vairāk nekā �etrdesmit gadi kop� tās dzim�anas, televīzija, �ķiet, pilnībā ir mainījusi savu lomu. No cilvēku pulcētājas tā ir kļuvusi par daudzu cilvēku skumju līdz�gaitnieci vientulībā. Lascia o Raddoppia kopības sajūta bāros ir vairs tikai atmiņas. �odien ikviens piedzīvo savu privāto tik�anos istabas �etrās sienās ar mazo ekrānu, kas viņu ap�auda ar informāciju, attē�liem un reklāmas rullī�iem.

�is jaunais vientulības veids noteikti skar ļoti daudzus jaunie�us. Daudziem no viņiem ir pa�iem savs televizors un videomagnetofons. Un viņi jūtas vieni, dzirdot visda�ādākos ezotēriskos vēstījumus.

Galu galā televīzija pati par sevi jau pārstāv kaut ko maģisku. Cilvēki uzskata, ka tās spējas ir varenākas par jebkura burvja spē�jām, jo tās varā ir atrisināt vissare�ģītākās situācijas. Daudzi cilvēki vēr�as pie televīzijas, lai risinātu personiskās problēmas: atrastu pa�zudu�us cilvēkus (Chi l"ha visto? ("Kas viņu ir redzējis?")), satiktu tālus radus (Carramba che fortuna! ("Karamba! Kāda veiksme!")), izlīgtu mieru ar biju�ajiem mīļotajiem (Stranamore ("Dīvainā mī�la"), C"e posta per te ("Tev pienācis pasts")) vai atmaskotu pārciestu netaisnību (Forum ("Forums"), I fatti vostri ("Jūsu darī�ana"), Maurizio Costanzo Show ("Maurīcio Kostanco �ovs"), Stricia la notizia ("Ziņa lo�ņā")). Mazais ekrāns ir spējīgs atrisināt visas �īs problēmas, tāpēc tas iegūst maģisku nozīmi. Patiesībā tas nav nekas cits kā viens liels, ļoti varens amulets.

Lūk, piemērs, kas attiecas uz jaunie�iem. Iztēlosimies mīlas stās�tu starp diviem astoņpadsmitgadīgiem jaunie�iem. Viņi abi ir kopā da�us mēne�us un ir laimīgi, bet tad viņ� viņu piekrāpj ar kādu draudzeni. Viņa to atklāj un pamet viņu. Pēc da�ām nedēļām viņ� saprot, ka ir kļūdījies, un no�ēlo izdarīto. Viņ� ļoti pārdzīvo, mēģina tuvoties meitenei, lai atvainotos un piedāvātu sākt visu no jauna. Viņ� viņai zvana, raksta, gaida viņu pie mājas un pie skolas ārdur�vīm, ta�u visi mēģinājumi izrādās velti. Viņa jūtas ievainota un ne�būt nevēlas visu sākt no jauna.

Viņ� nemitējas pārdzīvot. Viņ� vēlas viņu atgūt par katru cenu. Tāpēc viņ� turpina viņu meklēt, gaidīt pie mājas, zvanīt un rakstīt. Viņ� viņai sūta pat ziedus un mīkstās rotaļlietas, ta�u viņa joprojām atraida miera izlīgumu.

Puisis ir izmisumā. �ajā brīdī viņam ir vairs atliku�as tikai divas iespējas: vērsties pie bruvja, lai iegūtu varenu amuletu, vai arī lūgt piedo�anu publiski televīzijā. Abos gadījumos tiek lūgta "pārdabis�ka" iejauk�anās, kas spētu sniegt risinājumu situācijā: amuleta vara vai lauzto sir�u atkalsavieno�anai veltīto televīzijas programmu Stra- namore un C"eposta per te vara.

Pirms vēr�anās televīzijā puisis vairākkārt bija mēģinājis izlīgt ar savu biju�o draudzeni. Viņ� tai tikai zvanījis, rakstījis, sūtījis ziedus un mīkstās rotaļlietas, negūstot nekādus panākumus. Un tā pēdējā atlikusī iespēja ir lielais televīzijas brīnums.

Jauneklis nosē�as Stranamore televīzijas kameru priek�ā un iz�runā tos pa�us vārdus, kurus viņ� jau bija sacījis pa telefonu vai rak�stījis zīmītē, ko pievienoja ziediem. Pēk�ņi, kā uz burvju mājiena, durvīs parādās meitene - tā pati spītīgā rņeitene, kas mēne�iem ilgi bija teikusi "nē", nu jau saka "jā". Fonā skanot romantiskai mūzi�kai, viņa asarām acīs skrien apskaut viņu.

Brīnums ir noticis. Televīzijas ezotēriskajai varai, glu�i kā bur�vim, izdevās atrisināt problēmu.

Mēne�iem ilgi puisis, izmantojot normālus līdzekļus, nemitējās atkārtot savu lūgumu pēc izlīguma, kā parasts mirstīgais vēr�oties pie biju�ās meitenes. Neko darīt. Atbilde vienmēr bija "nē", bet tad, izmantojot par līdzekli televīziju, �is pats izlīguma piedāvā�jums pēk�ņi nesa panākumus, līstot asaru jūrai un sekojot fināla apskāvienam.

Pui�a teiktie vārdi ne ar ko neat�ķīrās no tiem, ko viņ� bija atkār�tojis mēne�iem ilgi: "Es tevi lūdzu, būsim atkal kopā." Vienīgā at�ķi�rība ir tā, ka tie tika izrunāti televīzijas kameras priek�ā. Mazā ekrāna maģija bija paveikusi brīnumu.

Saistībā ar �o notikumu mums jāapdomā viens svarīgs sīkums - viss televīzijā teiktais iegūst bezgalīgi maģisku un emocionālu varu. Ja �o sarunu novirzīsim uz ezotēriskas informācijas jomu, pamanī�sim, cik lielām briesmām ir pakļauti jaunie�i televīzijas priek�ā. Ar to es domāju daudzos burvjus, pareģus un astrologus, kas uzstājas, it sevi�ķi mazo, vietējo un privāto televīziju ekrānos.

Televīzija pie�ķir pievilcības un patiesīguma nokrāsu jebkam, kas parādās ekrānā. Tātad, ja es pacel�u akmeni tuvējā parkā pie mājas un aiznesī�u to uz televīziju, es to bez bēdām varē�u nodēvēt par visvarenu amuletu, kas nācis no senās Ēģiptes. Un atradīsies ļo�ti daudz tādu cilvēku, kas diem�ēl būs gatavi to iegādāties.

Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka televīzija akmeni padara īpa�u. Pie�ķir tam maģisku nokrāsu. Ja es tirgotu akmeni, vēl tikai nāk�dams uz televīziju, es negūtu tādus pa�us panākumus. Iespējams, ka mani uzskatītu par traku. Savukārt, uz televīziju atnests, �is akmens pēk�ņi iegūst burvju spēku un spējas atrisināt jebkādu problēmu.

Nevajag novērtēt par zemu ezotērisko informāciju, ko jaunie�i saņem no televīzijas. Esmu sakrājis simtiem videokase�u ar burvju, pareģu, zīlnieku un astrologu televīzijas pārrai�u ierakstiem. Esmu novērojis, ka daudzo telefonsarunu vidū, kas pārraidītas tie�raidē, liels īpatsvars ir sarunām ar jaunie�iem.

Visbie�āk tiek uzdoti �ādi jautājumi: "Vai es sastap�u mīlestī�bu?", "Ar ko beigsies attiecības ar �o zēnu?", "Vai es atjauno�u at�tiecības ar savu biju�o puisi?", kā arī: "Vai atradī�u darbu?" vai "Vai es nolik�u �o eksāmenu?".

Amerikāņu rakstieks Ambrozijs Gvinets Bjersē ir teicis: "Maģi�ja ir māksla pārvērst māņticību skano�ā naudā." Cik gan nenopel�na burvji, kuri gūzmām vien piedalās televīzijas raidījumos? Vis�pirms jau telefonzvani ir par maksu atkarībā no laika, kas tiek pavadīts sarunā ar kār�u licēju. Turklāt ar TV starpniecību zīlnie�kiem ir iespēja "nozvejot" jaunus klientus savam privātajam salo�nam. Ezotēriskās sarunas televīzijā, protams, visinteresantāk ir pētīt no valodnieciskā viedokļa. Mēs ievērosim, ka tajās tiek izman�tots ārkārtīgi maigs balss tonis, runājot ar zvanītāju. �āda iztu�rē�anās ļoti patīk jaunie�iem, jo tā viņi jūtas dro�i un pieņemti. Neaizmirsīsim to, ka lielākoties runa ir par vientuļiem un krīzes si�tuācijā nonāku�iem jaunie�iem, kuriem nav neviena, ar ko parunā�ties. Tie ir jaunie�i, kas izmisīgi tiecas pēc drauga, pēc tēva vai mā�tes, kas sniegtu atbalstu.

Televīzijas burvis to zina un pieņem viņus, izturoties pret viņiem ar maigumu, bie�i vien uzrunājot viņus ar "dārgumiņ", "dārgā", "ma�nu mīļumiņ", "skaistulīt", "manu dārgumiņ". �o mīļvārdiņu nolūks ir apmuļķot zvanītāju, radot viltus mīlestības un draudzības gaisotni.

Pārējais dialogs ir tuk�a runā�ana. Televīzijas burvji ir teicami runātāji, kas spēj radīt tādu iespaidu, it kā viņi par zvanītāju zinātu visu. Patiesībā tie ir tikai cilvēki ar lielām runas dotībām. Viņi spēj no pusvārda uztvert zvanītāju vājības, �aubas, neskaidrību. Ar �īs izveicības palīdzību tie ceļ savas kār�u pilis, turklāt katras burvja rīcībā ir savs repertuārs, kurā ir gatavas frāzes, derīgi izteikumi, kas lietojami vajadzīgajā brīdī.

Piemēram, ja piezvanīs meitene, lai uzzinātu, vai viņa nokārtos eksāmenu augstskolā, zīlnieks tai sacīs: "Redzu kārtīs, ka patlaban esi nedaudz satraukta un noraizējusies." Un meitene atbildēs: "Tev taisnība. Tu esi lieliska. Tu visu saprati."

Patiesībā zīlnieks tikai izmeta kā ēsmu vienu frāzi no sava gatavo frā�u repertuāra. Skaidrs, ka meitene ir satraukta un noraizējusies eksāmena dēļ, citādi ta�u viņa nebūtu zvanījusi. Ta�u zīlnieks lieliski prot �o banalitāti pavērst par izcilu intuīciju. Uz �īs frāzes viņ� būvēs visu pārējo.

Vēl kāds tipisks gadījums - meitene zvana, lai uzzinātu, "kā kārto�sies viņas attiecības ar puisi". Burvis, skatoties kārtīs, saka: "Es saska�tu grūtības." Un meitene atbild: "Jā, tas tiesa." Un burve: "�is laiks jums ir mazliet neparasts." Un meitene: "Jā, tas tiesa. Tu esi lieliska."

Arī �ajā gadījumā zīlnieka apgalvojumi ir ārkārtīgi banāli. Pats par sevi saprotams, ka �is laiks minētajam pārim ir neparasts, pilns neskaidrību. Turklāt, ja meiteni nemāktu �aubas, viņai nebūtu vaja�dzības zvanīt zīlniekam. Un jau atkal kār�u licējam izdodas radīt viszino�a cilvēka iespaidu.

Pēc �āda nedaudz miglaina sākuma zīlnieks pāriet pie nākamā tipiskas melu tehnikas soļa - pie jautājumu uzdo�anas. Pētot kārtis, viņ� sāk uzdot meitenei virkni jautājumu: "Vai, tavuprāt, viņ� saie�tas ar citu?", "Vai tu domā, ka viņa nolūki nav nopietni?", "Vai pēdējā laikā viņ� ir kļuvis vēsāks pret tevi?, "Tev ir aizdomas, ka viņ� ir tevi piekrāpis?", "Vai tev ir sare�ģījumi ar viņa vecākiem?", "Vai ir kāda skaudīga draudzene, kas ir iespraukusies pa vidu?", "Vai kāds runā sliktu par jums abiem?".

Visi �ie jautājumi ir no iepriek� izveidota repertuāra un to mēr�ķis ir atklāt zvanītāja problēmu. Pēc tam, kad zīlnieks to ir atklājis, viņ� var attiecīgi runāt, atstājot tādu iespaidu, it kā būtu visu uzzi�nājusi no Taro kārtīm, ta�u �ajā situācijā no burvestības nav ne miņas. Patiesībā meitene pati bija informējusi zīlnieku par savu problēmu.

Mehānisms ir vienkār�s. Meitenei, kas noraizējusies par sare�ģī�jumiem jūtu pasaulē, zīlnieks uzdod jautājumu: "Vai tu domā, ka viņ� saietas ar citu?" Ja meitene atbild noliedzo�i, "brīnumdaris" uzdod nākamo jautājumu. Ja meitene atbild apstiprino�i, kār�u li�cējs ir gatavs sacīt: "Jā, es to redzu kārtīs." Tā tiek radīts iespaids, ka viņ� nudien ir lielisks. Patiesībā zīlnieks vienkār�i izvilināja at�bildi no savas sarunu partneres. Un, pamatojoties uz �o atbildi, tas veidos atliku�o dialogu, piedāvājot visbanālākos padomus, kuros nav nekā no burvestībām un kurus varētu dot jebkur� cilvēks.

Kopumā zīlnieki tikai tiecas būt optimisti un viest kādu cerību savā satrauktajā sarunu partnerī, ta�u arī aiz �īs izturē�anās slēpjas krāp�ana. Zīlnieki patiesībā lieto optimisma stratēģiju, lai iekarotu savu jauno televīzijas skatītāju simpātijas. Dāvājot cerības, lai arī mānīgas, ir vieglāk iegūt jaunus sekotājus. Daudzi jaunie�i galu galā meklē tie�i to - gaismas staru, lai uzturētu cerību. Viņi ir vieni, iz�misu�i, pamesti. Viņiem nepiecie�ams kāds, kas palīdzētu noticēt rītdienai.

Problēma ir tāda, ka �im "kādam" ir glu�i citi, ne tik cēli mērķi. Un dāvātā cerība vienmēr attiecas uz kaut kādu tālu nākotni. Zīlnieki parasti saka: "Situācija atrisināsies, ta�u tev ir jāprot gai�dīt." Vai arī: "Redzu, ka situācija uzlabosies, ta�u ir vajadzīgs laiks." Vai, piemēram: "Jūsu attiecības katrā ziņā uzlabosies, ta�u tikai pēc da�iem mēne�iem."

Tādējādi burvja optimistiskā atbilde kļūst neskaidra un bezatbil�dīga. �odien zīlnieks paveic savu uzdevumu - izvelk naudu no jau�nās televīzijas skatītājas kabatas, bet pēc tam � kas zina. Pēc trim, �etriem, pieciem mēne�iem var notikt jebkas. Meitene, iespējams, pat būs aizmirsusi par burvi. Vai arī pa �o laiku būs tam atkal pie�zvanījusi, iekrītot jaunos slazdos.

�is pats scenārijs tiek izmantots jebkurā situācijā, kas jāatrisina vai kurā jāiegūst skaidrākas atbildes. Atliekot jautājuma risināju�mus uz vēlāku laiku, zīlnieks spēj apmuļķot televīzijas skatītājus.

Piemēram, cita problēma, kas satrauc jaunie�us, ir darba atra�a�na. Televīzijas burvis viesīs neeso�as cerības, sacīdama: "Es redzu kārtīs, ka darbs būs, ta�u tikai pēc da�iem mēne�iem."

Tas pats piemeklē tos jaunie�us, kuri zvana zīlniekam vai zīlniecei, jo vēlas apprecēties un atrast jaunu dzīvesvietu. Burvis viņiem atbildēs: "Jūs katrā ziņā atradīsiet mājokli, ta�u vēl mazliet jānogaida."

Nevar noliegt arī to, ka da�i televīzijas burvji izmanto līdzzinātā�jus, lai atstātu iespaidu uz publiku. Da�i telefonzvani, uz kuriem at�bildot burve �ķiet īpa�i zino�a, varētu būt viltus zvani, kas izdomā�ti, lai apmuļķotu televīzijas skatītājus.

Saskatīt krāp�anu nemaz nav tik grūti. Parasti līdzzinātājs iesāk savu runu, sacīdams burvei: "Beizot man izdevās tevi sazvanīt. Ir grūti ar tevi sazināties." �is ievadteikums ir nepiecie�ams, lai iz�klausītos ticami, ka zīlniece ir īpa�i prasmīga un tik ļoti pieprasīta, ka viņas telefona numurs ir vienmēr aizņemts.

Pārējā saruna jau risinās pēc scenārija, kas sagatavots pie rak�stāmgalda, un burve nevainojami atbild uz visiem līdzzinātāja jau�tājumiem. Viņ�, saprotams, izliekas pārsteigts un saka: "Neticami. Kā gan tu vari zināt par tik personiskām lietām? Tu nudien esi bur�ve. Tagad es saprotu, kāpēc visi taujā pēc tevis."

Vārdu sakot, ir daudz da�ādu veidu, kā apmuļķot krīzē nonāku�os jaunie�us un likt tiem piezvanīt. Ta�u �ī nav vienīgā problēma. Da�i televīzijas burvji ir tik veikli, ka nodibina arī tie�u saikni ar grūtībās nonāku�o skatītāju. Viņu nolūks ir izvilināt vēl vairāk naudas, papildus tai, kas jau saņemta par maksas sarunu televīzijā.

Kā to dara? Paņēmiens ir vienkār�s. Ik pa brīdim televīzijas dia�loga laikā burvis ar nopietnu sejas izteiksmi saka: "Es redzu kārtīs svarīgas, ļoti personiskas lietas, ko nevaru atklāt �eit, televīzijā. At�nāciet pie manis uz privāto salonu."

Vai arī, ja klausītājs uzdod uzstājīgus jautājumus, zīlnieks vien�kār�i pasaka: "Es nevaru pārlieku daudz sacīt telefona sarunā, jo man jādod iespēja runāt arī citiem televīzijas skatītājiem. Ja vēlaties uzzināt vairāk, ierodieties pie manis salonā."

Tas viss ir ārkārtīgi bīstami. Daudzos gadījumos televīzijas ska�tītājs galu galā nonāk tie�ā saskarē ar burvi. Pēc telefonzvana uz televīziju viņ� dodas uz pareģa privāto salonu un kļūst par viņa nosacījumu vergu.

Neaizmirsīsim, ka mēs runājam par krīzes situācijā nonāku�iem, psiholoģiski ievainotiem jaunie�iem, kuriem bie�i nav pat vecāku, ar ko parunāties. Jaunietis, kas vēr�as pie burvja, faktiski ir cilvēks, kas kļuvis bezpalīdzīgs un nonācis grūtībās. Tāpēc ir ļoti viegli viņu iemānīt ezotērikas slazdos.

Televīzija pati par sevi ir labvēlīga vide ezotēriskajai varai. �ur�nālists Aldo Marija Valli grāmatā "Vārds mums" (A noi la linea) izskaidrojis to, kāpēc, salīdzinot ar citiem pla�saziņas līdzekļiem, televīzijas ekrānā meli vieglāk paslīd garām: "To pierādījis angļu �urnālā "Daba" (Nature) publicētais pētījums, kurā TV salīdzināta ar radio. Radio, salīdzinot ar televīziju, ir vieglāk ievērot, kur� cil�vēks runā nepatiesību. Tas izskaidrojams ar uzmanības mehānis�mu. Ja mēs izmantojam tikai vienu sensoro kanālu (saistībā ar radio tā ir dzirde), mūsu koncentrē�anās spējas ir ļoti augstas. �ajā gadījumā klausītājs uztver ari nianses, tādas kā pauze, balss modu- lācija, nedro�ība vai atkārto�anās, kas var nodot cilvēku, ja tas vēlas, lai citi noticētu nepatiesībai. Tāpēc attiecībā uz televīziju melim dzīve ir vieglāka, jo tur viņ� var novērst skatītāja uzmanību. Laikā, kad viņ� izplata savus maldus, viņ� var panākt, ka visa uz�manība koncentrēta uz vienu vienīgu skatienu, smaidu, viņa ap�ģērba aksesuāru."[67]

Ne velti televīzijā burvji mēdz apmulsināt jaunie�us ar da�ādu paņēmienu palīdzību, kas piesaista acu skatienu: ar uzkrīto�u tēr�pu, ezotēriskiem simboliem un priek�metiem, ar sejas izteiksmi un īpa�iem roku �estiem. Pat kār�u jauk�anas un izlik�anas darbībai ir savs mērķis, proti, uzmanības novēr�ana, un tā ir visai precīza ri�tuāla sastāvdaļa.

"Vārdu sakot, burvju rīcībā ir daudz līdzekļu jaunie�u muļķo�a�nai, ta�u, ja atsevi�ķi burvji tiks atmaskoti reiz par visām reizēm, tad uz viņiem varēs paraudzīties citādi, pat ironiski. Ja izdodas uztvert to, cik viņu uzstā�anās ir smieklīga un vienveidīga, tad televīzijas zīlnieku darbība var pārvērsties par komisku izrādi.

Esmu vairākkārt ticies ar jaunie�iem skolā, un tik�anās laikā es gribēju veikt �ādu eksperimentu. Kopā ar jaunie�iem es noskatījos da�us "televīzijas maģijas" pārrai�u videoierakstus. Rezultāts bija uzjautrino�s, un likās, ka smiekli nekad nerimsies.

Tas apliecina to, ka burvji nav neuzvarami. Ir pienākusi mūsu kārta atklāt viņu vājās vietas un likt tiem nokāpt no pjedestāla, ko viņi pa�i sev uzbūvēju�i.

16.

Runājot par televīziju, jāpiemin arī ezotēriskās televīzijas filmas, kurām ir lieli panākumi jaunie�u vidū. Tām visām kopīgs ir tas, ka tajās labais sajaukts ar ļauno.

Da�as televīzijas filmas jaunie�iem liek noticēt tam, ka ir tādas "labās" raganas. Tas ir pilnīgi aplami, jo, kā jau paskaidroju �īs grā�matas sākumā, nepastāv tāda "labā maģija". Maģija alla� ir ļauna, tāpēc par tādām ir uzskatāmas arī raganas.

Turpretī TV mērķtiecīgi māca pretējo, radot apjukumu jaunie�os.

No ezotēriskajām televīzijas filmām visiemīļotākā jaunie�u vi�dū neap�aubāmi ir "Amulets", kurā galvenās varones ir trīs apbu�ro�as māsas, kas apveltītas ar burvju spējām. Prū, viņu atveido aktrise �enona Dohertija, piemīt spējas ar acu skatienu likt kus�tēties priek�metiem, Paipere, tēlo aktrise Holija Mērija Kombsa, spēj apturēt laiku, bet Fēbe, viņu atveido aktrise Alise Milāno, pareģo nākotni.

�ī Itālijas kanāla "Raidue" demonstrētā televīzijas filma ir ļoti iecienīta jaunie�u vidū, it sevi�ķi �enonas Dohertijas un Alises Mi�lāno dēļ - abas glītās aktrises jau ir piedalīju�ās citos jaunie�u seriā�los. �enona Dohertija ir spēlējusi vienu galvenajām lomām seriālā "Beverlihilza 90210" (Beverly Hills 90210), bet Alise Milāno ir fil�mējusies seriālā "Melrouzpleisa" (Melrose Place). Pēc �īm lomām abas aktrises satikās, lai kopā ar Holiju Mēriju Kombsu iejustos ra�ganu lomā, tā nostiprinot jau gūtos panākumus.

�ajā filmā viņas visas trīs ir pēdējās vienas dzimtas pēcteces - "labās" brīnumdares. Viņas lieto savas burvju spējas, lai cīnītos pret ļaunumu. Jaunie�i, kas ļoti aizrautīgi skatās �o seriālu, atkal tiek mudināti noticēt idejai par "labo" maģiju.

Televīzijas filmā "Amulets" maģija tiek attēlota kā labs līdzeklis, kas palīdz atrisināt cilvēces problēmas. �o nepatieso informāciju par "labo ezotēriku" pastiprina vēl citi maldino�i elementi.

Pirmkārt, visas trīs māsas ir mīļas, iejūtīgas, atsaucīgas un gata�vas iejaukties, ja jāpalīdz grūtībās nonāku�iem cilvēkiem. Viņas mīl bērnus un vienmēr steidzas tiem palīgā. Turklāt viņām piemīt spē�cīga ģimenes izjūta. Viņas aizkustina vecas ģimenes albuma foto�grāfijas un videoieraksti ar viņu bērnības kadriem. Kādā no epizo�dēm viņas pat iegrie�as pagātnē, lai maigi apskautu mammu un vecomāti. īsi sakot, viņas ir trīs paraugmeitenes.

Visa krāp�ana jau arī ir �ie nepatiesie, labdabīgie vēstījumi, kas domāti jaunie�iem, kuri skatās televīziju. Tā, it kā no televīzijas ek�rāna kāds nemitīgi atkārtotu: "Raganas ir labas. Raganas ir mīļas. Raganas ir skaistas. Maģija nenodara ļaunu. Ir arī labā maģija. Ma�ģijai ir jātic."

Patie�ām, visas trīs māsas ir labas un palīdz cilvēkiem, ta�u risi�nāmo jautājumu galarezultāts nav atkarīgs tikai no viņu prasmes, prāta vai pūlēm. Kad Prū, Paipere un Fēbe nonāk grūtībās, viņas ķeras pie "Ēnu grāmatas" - sena sējuma, kurā ir maģiski vārdi, kas izrunājami, lai notiktu burvestība. Tātad visu problēmu risinājums ir maģija - "labā" bur�anās, kas nenodara ļaunu. Lūk, negatīvā in�formācija, ko nemitīgi piedāvā minētā televīzijas filma.

Skaistā Prū pat nēsā ap kaklu ķēdīti ar krustiņu. Tas arī ir jaunie��u maldinā�anai, jo maģijai nav nekā kopīga ar kristietību. Tas ir pa�ņēmiens, ko bie�i izmanto astrologi, burvji un brīnumdares, kuri iz�liekas par kristie�iem, lai nomierinātu savus vientiesīgos klientus. Vi�ņu salonos var bie�i redzēt Dievmātes statuju, tēva Pio vai pāvesta

Jāņa XXIII attēlu. Tādējādi kristietība sajaukta ar maģiju tādā dīvai�nā maisījumā, kam ir zaimu piegar�a. Mērķis paliek nemainīgs - pie�muļķot vientiesīgus un grūtībās nonāku�us cilvēkus, kas vēr�as pie burvjiem.

Kādi ir seriāla "Amulets" augļi? Ko tad jaunie�u vidū ir panākusi �ī televīzijas filma? Lai to noskaidrotu, atliek tikai ielūkoties da�ās interneta mājaslapās, kuras izveidoju�i trīs "labo" brīnumdaru itāļu cienītāji.

Vienā no tām tiek piedāvāti visi "Ēnu grāmatas" burvju vārdi, kas izmantoti uzņemtajās epizodēs: sākot ar buramvārdiem ne�veiksmes uzveik�anai un spēju pavairo�anai un beidzot ar burvju vārdiem domu nolasī�anai un formulām, lai atbrīvotos no ļauna�jiem gariem. Tad ir vēl "rado�ais" laukums, uz kurieni jaunie�i pa e-pastu var nosūtīt pa�sacerētus buramvārdus, kas sacerēti televī�zijas filmas iespaidā. Praktiski visi kļūst par burvjiem. Lūk, da�i in�terneta mājas lapas "rado�ajā" laukumā publicētie teksti: buram- vārdi, lai salabtu divi cilvēki; lai iegūtu drosmi; lai noliktu eksāme�nu; lai iegūtu skaistumu; lai savaldzinātu mīļotā cilvēka sirdi; lai izmainītu savu ķermeni.

Vardu sakot, televīzijas filmas piedāvātā vēsts, �ķiet, ir trāpījusi mērķī. Jaunie "Amuleta" skatītāji patie�ām tic tam, ka maģija var atrisināt viņu problēmas. Tādi ir televīzijas ezotēriskās mācības augļi.

Ta�u �ajā interneta mājaslapā, kas paredzēta "Amuleta" cienī�tājiem, ir arī, piemēram, burvju vārdnīca un da�i senās maģijas teksti. Ir pat lappuse, kurā reproducēts "garu galds" - instru�ments, ko izmanto nākotnes zīlē�anā. Lūk, aicinājums, kas lasāms internetā: "Vai jums ir kāds jautājums, uz kuru tūlīt vēlaties sa�ņemt atbildi: pozitīvu vai negatīvu? Uzdodiet �o jautājumu virtuālajam "garu galdam"! Rīkojieties tā: ierakstiet jautājumu apak�ējā logā un nospiediet pogu! Galds jums atbildēs ar savām virtuālajām vibrācijām!"

Vārdu sakot, no teorijas televīzijas filmā ir iespēja pāriet pie glu�i konkrēti praktizētas maģijas un spiritisma, iespējams, labu vien gribot. Patiesībā daudzi jaunie�i ir televīzijas propagandas upuri, un viņi no tiesas tic tam, ka var būt tāda "labā" maģija. Viņi neapjau�, cik dziļos slazdos viņi ir iekritu�i.

Cita jaunie�u vidū ļoti populāra televīzijas filma ir "Bafija" ar burvīgo Sāru Mi�elu �elāru titullomā. Tas ir stāsts par kādu pus�audzi, kas izredzēta vampīru mednieces misijai. Dienā Bafija mācās Dienvidkalifornijas skolā, un viņas dzīve ir glu�i parasta, bet naktī viņa metas negantās sadursmēs ar vampīriem un mo�ķiem, kurus viņa uzvar ar cīņas paņēmieniem.

Tāpat kā "Amulets", arī seriāls "Bafija" ir pilns ar ezotēriskiem un neopagāniskiem elementiem, bet vissliktākais tajā ir labā un ļau�nā sajaukums. Bafijas tēls ir �ķietami pozitīvs, savukārt savā cīņā pret vampīriem viņa, tāpat kā viņas ienaidnieki, lieto vardarbību. Cīņas laikā Bafija izskatās pēc lellītes; viņa kustas tādā pa�ā veidā kā datorspēļu varoņi, kur labie un sliktie nogalina viens otru bez izņēmumiem.

Bafija nēsā ķēdīti ar krustiņu. Tas ir maldino�s elements, ko mēs jau sastapām televīzijas filmā "Amulets". Tā ir nepatiesība, kas mulsina skatītājus. Minētās filmas gaitā patiesībā nav ne mi�ņas no kristietības. Krusts tiek izmantots kā rīks, ar kuru biedēja�mi vai spīdzināmi ienaidnieki. Tā, piemēram, kādā epizodē Bafija to iegrū� vampīram kaklā, lai piespiestu to atzīties. Tas ir tikai viens no daudzajiem skatiem, kas liecina par �ī televīzijas seriāla slikto gaumi.

Tomēr ir ari kāds pozitīvs elements. Bafija ir iemīlējusies eņģelī - vampīrā, kur� ir kļuvis par "labo" burvestības iespaidā, kas atdevusi viņam dvēseli. Filmas gaitā eņģeli bie�i vien moka vainas sajūta par pagātnē izdarīto ļaunumu. Viņ� atzīst savas kļūdas un apņemas zie�doties cilvēces labā, savukārt cīņās pret dēmoniem un mo�ķiem viņ� ir tikpat ne�ēlīgs un varmācīgs.

Nemieru vie� �ila kungs, skolas bibliotekārs, - varonis, kura va�dībā darbojas Bafija. Arī viņ� ir daļa no lielā "televīzijas zupas katla", kurā labais sajaucas ar ļauno, kas ir visa seriāla pamatā. �i�la kungs ir tēls, kas ļauj saskatīt �īs televīzijas filmas neopagānisko būtību. Kādā epizodē bibliotekārs piedāvā savu versiju par Visuma izcelsmi, sacīdams, ka "pretēji tautas mitoloģijai �ī pasaule nav aizsākusies kā Paradīze". Pēc �ila kunga domām, Zemi sākotnēji apdzīvoju�i ļaunie gari, kuri vēlāk aizvietoti ar cilvēciskām būt�nēm. Pēdējais ļaunais gars pirms nokāp�anas ellē sakoda cilvēku, lai viņa asinis sajauktos ar upura asinīm. Tā radās pirmais vampīrs. Vampīru uzdevums, kā stāstīts televīzijas filmā, ir padarīt cilvēkus par vergiem, lai sagatavotu ļauno garu atgrie�anos uz Zemes. Tāpēc rodas nemitīgas cīņas starp jauno mednieci un viņas ienaidniekiem.

Bafijas skolas apkārtnē patie�ām notiek neiedomājamas lietas. Tur ir dzīvi miroņi, vilka�i, raganas, okultisti, sātanistu sektas, ļau�nie gari un visādi mo�ķi. Tāpēc �ī televīzijas filma rada nemiera un aizdomu sajūtu. Aiz katra audzēkņa vai pasniedzēja smaido�ās sejas var slēpties briesmonis, vampīrs vai ļaunais gars, kas gatavs paverdzināt cilvēci.

Seriālam "Bafija" raksturīgā nemiera gaisotne ir tipiska arī ci�tām televīzijas filmām, kas raidītas pēdējos gados. Piemēram, se�riālam "Nikita", kurā galveno lomu atveidojusi daiļā Peta Vilsone.

Nikita ir meitene, kura tikusi netaisnīgi notiesāta uz nāvi par slep�kavību, bet kura tiek izglābta un apmācīta darbam ārkārtīgi slepe�nā pretterorisma aģentu vienībā. Arī �ai filmai raksturīga nemiera un aizdomu gaisotne. Turklāt atkal novērojam jau zināmo labā sa�jauk�anos ar ļauno. "Labie" kļūst par ciniskām un bezkaunīgām būtnēm, kas lieto atļautus un neatļautus paņēmienus, lai sakautu "sliktos" teroristus. Vienīgais pozitīvais seriāla elements ir Nikitas iek�ējais nemiers, kas viņai bie�i liek saceltie pret savu priek�nieku cietsirdību, ta�u ar to nepietiek, lai izglābtu seriālu, kas nereti aiz�raujas ar pārmērīgu vardarbību.

Aizdomu kultūras visaugstākā izpausme ir filma "X-faili" - ār�kārtīgi slavens amerikāņu seriāls, kura pamatā ir paranormālas pa�rādības un kur� ir ļoti populārs jaunie�u vidū. Tā galvenie varoņi ir divi FIB aģenti: Foks Mālders, kuru atveido aktieris Deivids Du- hovnijs, un Dana Skallija, kuru atveido aktrise D�iliāna Andersone.

�īs televīzijas filmas pamatdoma ir tāda, ka paranormālais ir traucējo�a patiesība un ka vairāku pasaules valstu valdības kā no�slēpumu glabā vissatrauco�ākās okultās parādības. Cik noprotam no �īs televīzijas filmas, diskrētumam vajadzētu kalpot tam, lai iz�vairītos no pēk�ņas panikas iedzīvotāju vidū un saglabātu varu.

Uz �ī pamata rodas vesela virkne notikumu, ko pieredz abi FIB aģenti cīņā pret visda�ādākajām paranormālajām parādībām. "X- failu" skatītājs saņem izsmeļo�u informāciju par ufoloģiju, reinkar- nāciju, spiritismu, sātanismu un citām ar okultismu saistītām parā�dībām. �ī televīzijas filma, �ķiet, rada nopietnības un patiesīguma ilūziju saistībā ar visām �īm tēmām. Turklāt aicina jaunie�u būt mo�driem un neuzticēties nekam un nevienam. Ne velti seriālu pavada sauklis "Neuzticies nevienam!". Tas ir arī aģenta Foksa Māldera at�slēgvārds, kas nodro�ina piekļuvi viņa kompjūteram.

Kā �is nemiers un aizdomas var ietekmēt uz jaunie�us? Pastāv risks, ka viņus tas var rosināt ar neuzticību attiekties pret dzīvi. Ja nevienam nevar uzticēties, kā māca "X-faili", kam tad var ticēt? �ī televīzijas filma jaunie�iem māca, lai viņi atsakās ticēt jelkādām vērtībām, jo jebkas var izrādīties neīsts un izskaistināts. Aiz ikviena drauga var slēpties ienaidnieks. Ta bez grūtībām var nonāk pie nihilisma - tuk�uma kultūras.

Tā ir taisnība, ka pastāv varas, kuras sliecas aizkavēt traucējo�u patiesību atklā�anu. Mēs, itāļi, �o to par to zinām, jo gadiem ilgi saistībā ar vairākiem slaktiņiem gaidām atbildi, kas joprojām netiek dota. Ta�u taisnība ir arī tā, ka sazvērestības un aizdomas nepalīdz iemantot labvēlīgu attieksmi pret dzīvi.

�ī iemesla dēļ "X-faili" ir ezotēriskā televīzijas filma, kas no savas puses, par to nav �aubu, nav viesusi cerību un optimismu jaunajā paaudzē.

Mūsu pētījumā par ezotērisko informāciju, kas kļūst pieejama ar televīzijas palīdzību, ir kāds temats, kas pelnījis atsevi�ķu nodaļu. Tās ir japāņu animācijas filmas.

�im televīzijas izklaides veidam ir savs skatītāju pulks, galvenokārt tie ir bērni, kurus vecāki nosēdināju�i pie televizora - aukles - un ku�ri nonāku�i skaņu un attēlu ielenkumā. Viņi ir to vecāku bērni, kuri strādā no rīta līdz vakaram vai arī kuriem nav vēlē�anās veltīt sevi miesīgiem bērniem. Tāpēc viņi saskata animācijas filmā iespējamo "sabiedroto", kas atrisinātu viņu problēmas, kļūstot par laika kavēkli.

Jau kop� pirmās parādī�anās TV 70. gados japāņu animētie zī�mējumi kļuva par lielu strīdu objektu. Tos apsūdzēja par to, ka tie esot vardarbīgi, asiņaini, vienveidīgi, mākslinieciski nevērtīgi. Bet cik gan daudz patiesības slēpjas �ajā kritikā?

Pamatā kritikai, kas adresēta japāņu animācijai, ir fundamentāls pārpratums. Da�as Itālijā redzētās multfilmas ir radītas Japānā ska�tītāju lokam ar at�ķirīgu animētā zīmējuma kultūru. Bie�i runa ir par pusaud�iem un pieaugu�ajiem, kas prot novērtēt �ādu izrādi un uzmanīgi to vērot.

To apstiprina animācijas lietpratējs Luka Rafaelli savā grāmatā "Zī�mētās dvēseles" (Le anime disegnate): "Multfilmas Japānā ir pavisam kas cits. Vispirms jāteic, ka tās nebūt netiek domātas bērniem. To panā�kumi ir tik lieli, ka radās diferencēti ra�ojumi da�ādiem vecumiem un gaumēm: mazām meitenēm; pusaugu meitenēm, kas vēlas redzēt stās�tus par mīlestību vai sportu; da�āda vecuma zēniem, ņemot vērā viņu at�ķirīgo gaumi; kā arī pieaugu�ajiem - nebūt ne tikai pornogrāfiskās multfilmas. Ja ir pieprasījums, saprotams, nekad netrūks piedāvājuma."[68]

Japānā ir animētās filmas pa�iem mazākajiem, bet ir arī pa�iem lielākajiem, tāpēc ir jāpievēr� uzmanība tam, kam �ī filma domāta. Daudzi izstrādājumi, lai gan tie ir augstas kvalitātes, ir absolūti nepiemēroti bērniem.

Da�as atbildīgas amatpersonas Itālijas televīzijā rīkojas neko�rekti. Tās iegādājas pieaugu�ajiem vai pusaud�iem paredzētās japā�ņu animācijas filmas, bet mūsu valstī tās piedāvā kā izstrādājumus pa�iem mazākajiem. Viņi "izgrie�" atsevi�ķus skatus, kas varētu lik�ties pārāk "spēcīgi", titriem pievieno mīļu dziesmiņu un domā, ka ar to visas problēmas ir atrisinātas. Tāda rīcība ir absurda. Kā gan var domāt, ka bērni spēs saprast multfilmu, kas nav paredzēta ne�nobriedu�am skatītājam? Kaut arī tiek izmantoti cenzūras paņē�mieni, stāsta saturs galu galā paliek nemainīgs.

Da�u televīzijas kanālu vadītāji piedāvā bērniem filmas, kas pare�dzētas pieaugu�ajiem vai pusaud�iem. Ta�u, kā saka vecs sakāmvārds, īlenu maisā nenoslēpsi. Negatīvā puse beigu beigās vienmēr atklājas.

Piemēram, seriāls Kimagure Orange Road, kas Itālijā tiek rādīts ar nosaukumu "Gandrīz maģija, D�on". Notikumi izklaidējo�i un reālistiski ilustrē kāda ar ekstrasensa spējām apveltīta pusaud�a dzīves situācijas. Tas domāts pusaud�iem, turpretī Itālijā �is seriāls tika nedaudz saīsināts un pārraidīts kā bērniem domāts raidījums.

Vēl viens japāņu seriāls, ko burtiski izkropļojusi cenzūra, ir "Lu- pins tre�ais", kas stāsta par aristokrātiskā zagļa Arsēnija Lupina mazdēla jaukajiem piedzīvojumiem. �o animācijas filmu, kas nav piemērota jaunākā vecuma skatītājiem, piemeklēja seriāla "Gandrīz maģija, D�on" liktenis. Pēc da�u kadru "izgrie�anas" filma tika piedāvāta pa�iem mazākajiem.

Tas notiek mūsu valstī. Tāpēc pirms mēs apgalvojam, ka japāņu multfilmas apdraud bērnību, vispirms vajadzētu atcerēties par kun�giem, kuru rokās atrodas vara televīzijā. Kamēr vien turpināsies vi�ņu presti�ās spēles, bērni nekad nevarēs būt dro�ībā.

Japāņu animācijas filmām ir raksturīgas monotonas kustības un saru�nas. Visiem varoņiem ir lielas acis, un tie ir ļoti līdzīgi cits citam. �ai necilvēciskajai seju un skatienu vienādo�anai pretī stājas spēcīgs emo�cionālais lādiņ�. Stāstu galvenie varoņi ik vienu savas dzīves brīdi izdzīvo dramatiski un spraigi. Viņi bie�i atrodas krīzes situācijā un nemitīgu iz�aicinājumu un sacensību degpunktā. �ādas izturē�anās pamatā ir sin- toisms - reliģija, kurā augstākie ētiskie ideāli ir uzticība saviem pienā�kumiem, pa�kontrole, nāves nicinā�ana un mīlestība pret savu tautu.

Socioloģe Marina D"Amato, eksperte jautājumos, kas saistīti ar bērnību, savā grāmatā "Bērni un TV" japāņu multfilmas vērtē �ādi: "Lai gan tematiski un si�etiski �ie stāsti ir at�ķirīgi, visi galvenie varo�ņi tiecas atrast absolūto. Viņu rīcības pamatā ir tādas kultūras ko�dekss, kurā kauns, savas identitātes zaudē�ana tiek uzskatīta par vis�dramatiskāko, kas vispār var notikt, jo tas izjauc sabiedrības harmo�niju (..). Multfilmās par sportu varoņi nepārtraukti tiecas uzvarēt viens otru tikai tāpēc, lai uzvarētu. Ikdienas dzīvē varoņi meklē abso�lūto, veicot rituālus, kas nav līdzeklis, lai kaut ko panāktu, bet ko iemācīju�i priek�te�i vai ko nosaka saistība ar dabu (..). Viņu gala�mērķis ir atrast savu identitāti, saņemot citu cilvēku atzinību un vei�cot visaugstāko upuri - upurējot sevi pa�u. Uzvarēt, spēt, neraugoties ne uz ko, ir devums nācijai, uz ko jātiecas pat tad, ja jānes upuris."[69]

Tiek atjaunots senais mīts par samuraju. Ikviens japāņu multfilmu varonis ir cīnītājs, kur� nemitīgi izaicina pats sevi. Nepārprotams �ādas domā�anas piemērs ir seriāls "Pokemoni", kas pēdējos gados ir vispopulārākā japāņu animācijas filma. Tas galvenais varonis ir A�i - desmitgadīgs zēns, kas sapņo kļūt par ievērojamu pokemonu audzē�tāju. �is īpatnējais vārds ir darināts no diviem angļu valodas vārdiem: pocket (kabata) un mo�s/er(briesmonis). Tātad pokemoni ir nelieli, kabatā nēsājami briesmoņi, kas apdzīvo �īs animācijas filmas pasauli. Viņi ir visapkārt, parādās visneiedomājamākos brī�os. Cilvēki tos vajā, lai sagūstītu, kolekcionētu un rīkotu pokemonu cīņas.

Visām seriāla epizodēm kopīga ir monotonitāte. Notikumu pa�matā ir nemitīgas sacīkstes starp A�i un viņa sāncen�iem, kuri liek cīnīties mazajiem briesmoņiem. Starp vienu epizodi un otru nav lie�las at�ķirības. Turklāt "Pokemoni", pirms tie kļuva par multfilmu, bija ļoti populāra datorspēle jaunie�iem. Tas arī ir iemesls ideju trū�kumam, kas raksturīgs �im seriālam. Pēc datorspēles satrieco�ajiem panākumiem radās animācijas filma, kas reproducē elektroniskām spēlēm tipisku cīkstē�anās vienveidību.

Ir vairāk nekā 150 pokemonu, kam ir katram savs vārds, sejas panti un spējas. Un nu mēs nonākam pie jomas, kas mūs interesē, proti, �o briesmonī�u saistība ar okulto un paranormālo pasauli.

Pirms ķeramies pie varoņu analīzes, vajadzētu sev pajautāt, kā�pēc mūsdienu bērnus piesaista briesmoņi? Pēdējos gados bērnu gaume, �ķiet, mainījusies uz slikto pusi. Viņi aizvien vairāk ir orien�tēti uz visu to, kas ir �ausmīgs un bezgaumīgs.

Tā vien liekas, ka spēlējoties vairs nevar iztikt bez vardarbības. Ap�lūkosim kaut vai parastās rotaļma�īnas. Tās ir veidotas tā, lai tās varē�tu ar spēku sist vienu pret otru un lai tās salūztu neskaitāmos gabalos. Pēc tam tās var atkal salikt atpakaļ, tās ir glu�i kā jaunas, un spēle var turpināties.

Jau kop� agras mazotnes bērnos tiek ieaudzināta vardarbība un slikta gaume.

Da�kārt jau pati spēļu reklāma televīzijā vai presē mudina viņos patiku pret iznīcību. Ta, piemēram, uz kāda ļoti populārā komiksu krā�juma Topolino numura vāka zēns lepni izrāda "kara trofejas" - nocir�stās viņa ienaidnieku galvas (no plastmasas), sauktas par "briesmīga�jām galvām". Bērns tās reklamē ar ņirdzīgu, glu�i vai sātanisku smīnu.

Pēcpusdienā, kad televīzijā tiek rādītas multfilmas, tiek reklamē�ta vēl kāda spēle, kuras uzdevums bija radīt sadursmi starp vairā�kām uz viena diega uzvērtām briesmoņu galvām. Uzvarēja tas, kur� sasita pretinieka galvu. Arī �ajā gadījumā reklāmas rullītī redzams bērns, kas izrāda savas trofejas.

Pat figūriņu kolekcijas ietekmējusi �ausmu mode. Rattler kolekcija, piemēram, tika reklamēta kā "gada �ausmīgākā kolekcija". Tas nav ne�kas cits kā bariņ� nejauku briesmonī�u. Ir vēl tādas "Netīreļu" figūri�ņas, kas iecerētas kā kolekcijas priek�meti vai pielipināmas pie nejau�kāko skolasbiedru muguras. Albums, kurā tās ir sakrājamas, �īs figūri�ņas piesaka kā "gada bezgaumīgāko, pretīgāko, ne�ēlīgāko kolekciju".

�iem izstrādājumiem ir pievienojami neskaitāmi roboti un lelles ar �ausmīgiem, dēmoniskiem ģīmjiem, kuru aizvien vairāk ir rotaļ�lietu veikalu skatlogos. Tā tiek sagatavota augsne jaunpienācēju - pokemonu - lielajiem panākumiem "tīkamo briesmoņu" pulkā.

Vai animācijas filmu "Pokemoni" var uzskatīt par ezotērisku? Daļēji - jā. Bērni, skatoties �o televīzijas pārraidi, nonāk saskarē ar veselu pasauli, kas izplatījusies ārpus televīzijas ekrāna.

Ap pokemoniem risinās miljardiem vērti darījumi saistībā ar da�torspēlēm, lellēm, penāļiem, burtnīcām un skolnieku mugursomām, atslēgu piekariņiem, krekliņiem, spēļu kārtīm un citām precēm. Vienkār�s mehānisms - viss, kas tiek saistīts ar pokemona tēlu, ne�kavējoties nes peļņu. Un, kā parasti, ne jau viss ir zelts, kas spīd. Aiz �o briesmonī�u jaukajām sejiņām var slēpties da�ādi pārsteigumi.

Saprotams, ka pokemonus nevar bāzt vienā maisā ar rokgrupām, kas cildina sātanismu, - tās ir divas glu�i at�ķirīgas parādības. Tomēr arī japāņu multfilmās ir iespējams sastapties ar ezotēriku vai New Age.

Pa�ķirstot "Teicama pokemonu audzētāja rokasgrāmatu" - ceļ�vedi, kurā tiek aprakstītas mazo briesmoņu brīnumainās spējas, mēs tajā varam atrast uz paranormālo pasauli attiecināmus vārdus un jēdzienus. Da�i pokemoni ir apveltīti ar īpa�ām psihiskām spē�jām, kuras viņi izmanto uzbrukumos. Venonats un Polivhirls, pie�mēram, izmanto smadzeņu spēku, lai radītu enerģijas viļņus, kas spēj iznīcināt pretiniekus. Savukārt briesmonis Abra ir apveltīts ar telepātiskām pārvieto�anās spējām, kas ļauj viņam pārvietoties un atrauties no zemes ar prāta enerģijas palīdzību. Tad ir tāds Haun- ters - spoku pārstāvis, kas it kā iet caur sienām. Viņam ir daudz psi�hisku spēju, piemēram, viņ� pārtiek no savu upuru sapņiem.3

Termins, kas visbie�āk tiek lietots pokemonu vidē, ir "enerģija" - vārds, kas ir pla�i izplatīts ar ezotēriku un paranormālām parādībām saistītā vidē. �o enerģiju da�kārt rada prāta spējas, kas piemīt mazajiem briesmoņiem, kuri nepārtraukti cīnās savā starpā. Ar katru cīņu saistīta pokemonu audzētāju lielā emocionālā spriedze. Viss, kas multfilmu galvenajiem varoņiem dzīvē darāms, ir uzvarēt cīņās un kolekcionēt mazos briesmoņus. Ne velti seriāla moto ir: Gotta catch them all!, kas nozīmē: "Notver viņus visus!" Tāds ir multfilmas galvenā varoņa A�i mērķis, kur� jau pirmajā epizodē atklāj savus centienus kļūt par izcilu pokemonu audzētāju. Ikreiz, kad viņ� cīņā uzvar, zēna acīs atmirdz prieks un atklājas mazā samuraja slēptā daba.

Animācijas filmai "Pokemoni" bija tik lieli panākumi, ka tas pamu�dināja televīzijas kanālu "Italia uno" �o multfilmu translēt arī vakaros, papildus jau ierastajai pēcpusdienas pārraidei. Televīzijas kompānija "Rai" bija noraizējusies par tik lielu popularitāti, tāpēc, mēģinot kon�kurencē uzvarēt, tā nolēma ēterā laist citu japāņu seriālu - "Digimoni".

Arī �ajā animācijas filmā pastāvīgi atkārtojas vārds "enerģija", kā arī citi ezotēriski elementi. Digimoni ir gan labi, gan ļauni briesmo- nī�i, kas apdzīvo pasauli, sauktu par "Digipasauli" (Digiworld). Da�i no tiem izskatās pēc nelieliem dinozauriem, bet citi, kas ir patī�kamāka izskata, ir putni vai lācī�i, bet ir arī vairāki atbaido�i spoki. Noslēpumainas burvestības ietekmē �ajā dīvainajā dimensijā apmal�dās septiņi bērni, kas pavada brīvdienas nometnē. Bērni sadrau�dzējas ar briesmonī�iem un tiek ierauti da�ādu notikumu degpun�ktā, kuru pamatā ir sadursmes starp at�ķirīgajiem digimoniem. Tā�pat kā seriālā "Pokemoni", arī �eit si�ets ir ārkārtīgi vienkār�s un beigu beigās notiek nemitīga cīņa starp da�ādiem varoņiem, kas iz�rāda savas spējas, tādas kā burvju uguns, stindzino�s skatiens u. c. Septiņi bērni palīdz digimoniem iznīcināt viņu ienaidniekus, bet, lai �o darbiņu paveiktu, viņiem nāka doties talismanu meklējumos.

Da�ās epizodēs ezotēriskie elementi ir visai saskatāmi, piemēram, situācijā, kad bērniem jāatmin mīkla, kas attēlota uz kāda cietok�ņa akmens altāra. Uz �ī altāra vēl bez da�ām astroloģiskām zīmēm ir skaidri saskatāms viens no masonu simboliem - uzstūris un cirkulis. Masoni ir ezotēriskā organizācija, kurai ir vairāki atzarojumi un kuras ideāli ļoti atgādina New Age ideālus. Vēsturiski tā alla� ir cīnījusies pret katolisko Baznīcu.

Lai atrisinātu altāra mīklu, bērniem da�ādie simboli jānoklāj ar kārtīm, uz kurām attēloti digimoni. Bet kuras kārtis būs īstās? Lai to atklātu, viens no bērniem iesaka izmantot datoru. Un tad viņa draugs atbild: "Ja es varētu ieiet internetā, tad lūgtu padomu kādam, kas ir zino�s okultismā."

Vēl cita animācijas filma, kas iepazīstina bērnus ar ezotēriskiem vārdiem un jēdzieniem, ir "Jūrnieku mēness" (Sailor Moori). Tās galvenā varone ir Bannija - meitēns, kas atklāj, ka viņa ir reinka- rnējusies kareive, kas aizstāvējusi seno Mēness karalisti. �ī seriāla panākumi Itālijas televīzijā bija tik milzīgi, ka izraisīja komiksu, krāsojamo un izgrie�amo grāmatiņu, videokase�u, rotaļlietu, telpās spēlējamo spēļu, atklātņu un datorspēļu tirdzniecību.

"Jūrnieku mēness" varoņi runā ļoti īpa�ā, New Age līdzīgā valo�dā. Bie�i tiek lietoti tādi vārdi kā "enerģija" un "kristālu vara", kā arī tādi ezotēriski jēdzieni kā "hiromantija" un "gai�redzība".

Maģijas tēma, pie kam da�ādos veidolos, skarta arī japāņu ani�mācijas filmā "Reiz dzīvoja Polona", kuras darbība risinās Olimpā. Pavisam jaunā galvenā varone Polona sapņo kļūt par dievieti. Viņai tas izdosies tikai pēc tam, kad ar monētām tiks piepildīta īpa�a nau�das krājkasīte. Ikreiz, kad Polona paveiks labu darbu citu varoņu la�bā (tie visi ir radīti grieķu mitoloģijas ietekmē), viņa nopelnīs vienu monētu.[70]

Dīvainākais �ajā multfilmā ir noslēpumainais burvju pulverītis, ko Polona dāvina cilvēkiem. Tā ir viela, kas izraisa tūlītēju prieku. Tas, kur� to saņem, pēk�ņi jūtas laimīgs un apmierināts. Līdz �im viss varētu �ķist tā, kā tas parasti ir citās multfilmās ar maģisku sa�turu. Ta�u ir arī da�i sīkumi, kas �o pulverīti padara nedaudz nepa�rastu, un tas vie� ba�as. Kad Polona to iepū� sejā cilvēkiem, viņa kopā ar saviem draugiem lācēniem uzdzied dziesmiņu, kas skan tā: "Izskatās pēc talka, bet tas tā nav, tas vajadzīgs, lai dotu tev prieku."

Dziesmas laikā lācēns dejo un �estikulē, kā to dara no narkoti�kām atkarīgi cilvēki, kas vēnā injicē heroīnu. Kas gan tas par pulve�rīti, kas "izskatās pēc talka" un kura lieto�anu pavada narkomāniem līdzīga �estikulē�ana? Tas varētu �ķist kā mājiens par kokaīnu, kur� izskatās pēc burvju pulverī�a, kas dāvā tūlītēju prieku.

�o saistību bija ievērojis televīzijas kritiķis D�anluka Nikoleti un par to runāja savā radio pārraidē Golem, kas prātīgi un vērīgi ana�lizē notieko�o uz televīzijas ekrāna.

Ja uzmanīgi pavēro �o animācijas filmu, tad norāde uz narkoti�kām ir visai skaidri saskatāma. Un nav izskaidrojuma tam, kāpēc multfilmas "Reiz dzīvoja Polona" autori to gribēju�i iekļaut mazās, centīgās dievietes piedzīvojumos.

�urnāli, kas specializēju�ies japāņu animācijas filmu izpētē, ap�stiprina ezotērikas klātbūtni japāņu multfilmās. �ajā jomā izplatītā�kais periodikas izdevums ir mēne�raksts Kappa Magazine, ko klajā lai� izdevniecība Star Comics un ko rediģē itāļu zino�ākie �īs jomas lietpratēji: Andrea Barikordi, Massimiljāno de D�ovanni, Barbara Rossi un Andrea Pjetroni.

�ī �urnāla 88. numurā, kas iznāca 1999. gada oktobrī, izsmeļo�i aprakstīti japāņu animācijas filmā "Mahotsukai Tai, pasaulē trakā�kais maģijas klubs" sastopamie ezotērikas elementi.

Andrea Renconi sava raksta ievadā saka: "Vai jums ir sare�ģījumi mīlestībā un seksā? Vai esat iemīlēju�ās skolas glītākajā zēnā, bet at�klājat, ka viņ� ir gejs? (..) Vai jūs ticat vecvecāku burvju spējām? Ja atbildes uz �iem jautājumiem ir apstiprino�as vai ja tikai vēlaties uz�zināt, kā tas viss var saistīties kopā, jūs nekādā ziņā nedrīkstat palaist garām Mahotsukai Tai (tulkojams kā "Burvju eskadriļa" vai "Gribu lietot maģiju!") - vienu no jautrākajām pēdējo gadu komēdijām, kas caur smiekliem un sitieniem ar apak�veļu ieved mūs pasaulē, kur vie�nīgais, kas mūs interesē, ir izklaide!"

Rakstā, kas atsaucas uz da�ādām burvju grāmatām, ir citēts pat "Zelta rītausmas ordenis" (Golden Dawn) - slavena ezotēriskā organizācija, kurai piederēja arī Elisters Kroulijs, mūsdienu sātanis�ma tēvs. Pēc Andreas Renconi domām, viena no �īs animācijas filmas epizodēm iedvesmu smēlusies "Zelta rītausmas" doktrīnās. Raksta autors raksturo �o ezotērisko sektu kā "pagāju�ā gadsimta Anglijā dibinātu organizāciju, kurā tika studēta teozofija, proti, Dieva garīgā pazī�ana, bet maģija tika uzskatīta par vienīgo īsto reliģiju".

"�īs filosofijas izcelsme", turpina Andrea Renconi, "meklējama indiāņu teorijās, saskaņā ar kurām pastāv nemainīgs sākums (Dievs), pie kura vēlas nonākt ikviena dvēsele. Lai to panāktu, ir nepiecie��ams vairākas reizes reinkarnēties, lai pakāpeniski sevi pilnveidotu."

Rakstā paskaidrots arī tas, ka multfilmā Mahotsukai Tai buram- vārdi burvestību veik�anai ir sarakstīti "Enoha" valodā, kas nodēvē�ta par "ārkārtīgi sare�ģītu maģisko rituālu sistēmu pārdabisku būt�ņu piesauk�anai". �o valodu ir radījis pazīstamais okultists D�ons Dī, ko Andrea Renconi sauc par "vienu no izcilākajiem visu laiku burvjiem, kas dzīvojis 16. gs. Elizabetes laika Anglijā".

Raksta autors dara mums zināmu arī to, ka multfilmas Mahotsu�kai Tai galvenie varoņi kādā citā epizodē zīmē uz grīdas burvju apli, dubultaplī ir iezīmēts trijstūris, un pēc tam paskaidro, ka �ie uzzī�mētie apļi tiek "izmantoti ļauno garu un vienkār�āko garu piesauk��anai". Varbūt arī saskaņā ar Clavicula Salomonis, ko A. Renconi nosaucis par "vienu no virtuālās maģijas pamattekstiem", burvju apļi varētu būt "talismani, kas pasargā no ļaunajiem"[71].

Tas ir sastopams tikai vienā no daudzajām japāņu animācijas fil�mām ar ezotērisku saturu. Noteikti jāuzsver tas, ka ne jau visas japā�ņu multfilmas ir tādas. Japāņu animācijas filmu spektrs ir visai pla�s, un to vidū ir arī augstvērtīgi darbi, kas piesātināti ar dzeju un po�zitīvu informāciju[72].

Kino pasaulei vienmēr ir bijusi dziļa ietekme uz jaunie�iem. Lielais ekrāns jau kop� tā dzim�anas ir radījis neaizmirstamus mītus un superzvaigznes, aizsākot jaunu modi un jaunus idejiskus strāvojumus.

Jau sen, ienākot sadzīvē videomagnetofonam, filmu komuni�katīvā vara ir kļuvusi vēl spēcīgāka. Līdzās tradicionālajiem filmu demonstrējumiem aizvien vairāk attīstās jauna parādība - kino "mājas sienās". Ir uzradu�ies lieli veikalu tīkli, kas piedāvā visda��ādāko videokase�u nomu un iegādi, - tādējādi kino ir kļuvis arī par kolekcijas priek�metu.

Ezotērika ir vienmēr bijusi kino pasaulei tuva tēma. �ausmu fil�mām, kas stāsta par raganām, ļaunajiem gariem, spokiem, vampī�riem un līdzīgām tēmām, ir senas tradīcijas. Tomēr saistībā ar �īs jo�mas attīstību ir jāuzsver kāds svarīgs elements, kas kļuvis par mūsu laika zīmi.

Ezotēriskais kino kļūst arvien �ausmīgāks. Tādi tradicionāli ele�menti kā noslēpumainība, spiritisms un bur�anās ir cie�i saistīti ar pretīgām vardarbības ainām. Nepietiek ar to, ka filmu galvenie va�roņi ir saistīti ar okulto pasauli, viņi bie�i izdara arī briesmīgas slepkavības. Viņi vajā savus upurus, lai tos spīdzinātu, bet pēc tam brutāli nogalinātu.

Pārsteidzo�i ir tas, ka asiņainās ainas īpa�i ir iecienīju�i jaunie�i. Tā vietā, lai izjustu riebumu, daudzi jaunie�i aizraujas ar spīdzinā�anas un slepkavību atveidojumiem. Asinsskati viņus nesatrauc, glu�i pretēji - tie viņus piesaista.

Internetā ir pat vietnes, kas veido filmas pēc pasūtījuma. Jaunie�i var nosūtīt savu stāstu pa elektronisko pastu ar pieprasījumu iestudēt kādu noteiktu, vairāk vai mazāk vardarbīgu un asiņainu slepkavību. Videokaseti viņi saņems pa pastu par pāris dolāriem.

Skaidrs, ka �o filmu galvenie varoņi nemirst pa īstam, ta�u kadri ir vienlīdz satrauco�i, īpa�i tad, ja atceramies, ka pa�i jaunie�i to ir pieprasīju�i.

Tas viss brīdina par bīstamu kultūras apvērsumu. Tā ir mūsu lai�ku metafora. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā viss ir kājām gaisā, - kur nāve un vardarbība nevis biedē, bet piesaista jaunie�us.

Viens no sātanisma simboliem ir otrādi apvērsts krusts, kas sim�bolizē ideju par nekristīgu pasauli, kurā valda kristietībai absolūti pretējas vērtības. Ezotēriskais kino pēdējos gados ir devies �ajā pa��ā virzienā. Tas ir iznīcinājis mūsu kopējo izpratni par labu gaumi, piedāvājot vardarbības un asins kultu.

Turklāt pārspīlētā asiņaino ainu klātesamība mūsdienu kino lie�cina arī par to, ka tajā valda nopietns ideju trūkums. Neraugoties uz to, daudzus jaunie�us piesaist amerikāņu "�ausmenes", kurās ezo�tērika ir apvienota ar sirdi ploso�ām ainām. Līdztekus parastām fil�mām, ko demonstrē uz lielā ekrāna, ir ārkārtīgi daudz videofilmu, kuras jaunie�i var nopirkt vai nomāt.

No pēdējo gadu asiņainajām filmām slavenākā, protams, ir re��isora Vesa Krāvena filma "Murgs" ar Robertu Englandu galvenā varoņa - monstra un slepkavas Fredija Krīgera - lomā. Tas ir stāsts par maniaku, kas parādās jaunie�iem sapņos un ar roku nagiem uz��ķēr� viņu ķermeni. �ī filma guva tik lielus panākumus, ka pēc pir�mās filmas tika uzņemti vēl se�i turpinājumi, kā arī viens televīzijas seriāls. Satrauco�ākais �ajās filmās ir tas, ka (aunums nekad netiek iznīcināts līdz galam; tas vienmēr uzplaiksni katra notikuma beigās.

Briesmonis Fredijs Krīgers tiek nogalināts katrā filmā, bet vēlāk viņ� aug�āmceļas un ir gatavs atkal slepkavot.

Tādējādi seriāls "Murgs" jaunie�iem pau� dziļi pesimistisku ideju. Tas mudina noticēt tam, ka ļaunums nav iznīcināms reizi par visām reizēm. Pa�os pamatos tas ir nekristīgi. Ideja par pastā�vīgu slepkavas (tātad, ļaunuma) Fredija Krīgera aug�āmcel�anos it kā pretendē uz vienīgās un patiesās Jēzus pieteiktās aug�āmcel��anās vietu, it kā sludinot pesimisma uzvaru pār Evaņģēlija optimismu.

Diem�ēl tēma par ļaunumu, kas atgrie�as, ir atrodama arī dau�dzās citās asiņainās filmās. Filmas "Murgs" re�isors Vess Krāvens ir uzņēmis seriālu "Kliedziens" (Scream), kurā atkal darbojas noslē�pumains, ne�ēlīgs slepkava. �is slepkava uzbrūk galvenokārt stu�dentēm pēc tam, kad traucējis viņas ar apnicīgiem telefonzvaniem. Seriālā "Kliedziens" piedalās ļoti jaukas un jaunie�u vidū ārkārtīgi populāras aktrises. Viņu vidū ir N. Kempbela, D. Berimora, K. Koksa un S. M. �elāra. Slepkavu iecienītākie upuri bie�i ir jaunie�i. �. Kaningema filmā "Piektdiena, trīspadsmitais" slepkava uzbrūk galvenokārt pusaud�iem. Viņ� brutāli nogalina, slēpdamies aiz ho�kejista maskas. Arī �īs filmas panākumi bija tik lieli, ka tapa vēl as�toņas tikpat vardarbīgas un asiņainas filmas.

�ķiet, ka publika pavisam neveselīgi ir iemīļojusi �os cietsir�dīgos slepkavas, kas aug�āmceļas, lai uzbruktu no jauna. Jaunie�i nav apmierināti, ja tos redz tikai vienā filmā. Viņi vēlas, lai tie nogalinātu vēl un vēl, ta�u nu jau oriģinālā un at�ķirīgā veidā. Un producenti, kuru interesēs ir pelnīt pēc iespējas vairāk naudas, apmierina viņu vēlmes, "sacepot" simtiem filmu, kurās valda �ausmas un vardarbība. Jau atkal lēmumu pieņem "naudas dievs".

Seriāls "Halovīns" (Hallovveen) ir vēl viens klasisks piemērs tam, ka skatītājus piesaista asinis. Pirmajā filmā, kuras re�isors ir

D�. Kārpenters, slepkava izbēg no psihiatriskās slimnīcas, kurā ievietoti kriminālnoziedznieki, lai sētu nāvi savā pilsētā.

Itālijā galvenais vardarbības un ezotērikas �anra pārstāvis ir re�isors Dārio Ard�ento. Viņa filmās bie�i sastopamas ar okulto pasauli saistītas tēmas, ko pavada asiņaini kadri ar ne�ēlīgām slep�kavībām un nebeidzamiem na�a dūrieniem. Vai tas viss liek jaunie��iem bēgt? Nē, tas viņus pievelk. Un to apstiprina arī pats re�isors:

"Tā publikas daļa, kas visvairāk seko līdzi manai daiļradei, ir jau�nie�i. Jaunie�i ir tie, kuri izklaidējas visvairāk, jo viņi lieliski saprot to, ka vardarbības ainas, kas skatāmas manās filmās, ir tikai ļoti labi izpildīti triki, un to, ka visi notikumi ir neapvaldītas fantāzijas auglis."[73]

D. Ard�ento taisnojas, runādams par trikiem, ta�u neaiz�mirsīsim to, ka viņa filmu uzņem�anai (kā arī citu, viņam līdzīgu re�isoru filmām) tiek iztērēta milzīga naudas summa, lai skatus iespējami pietuvinātu realitātei. Slepkavību ainas ir neīstas, bet ļoti labi atveidotas. Tas tiek veidotas tā, lai izskatītos īstas un saisto�as.

Tāpēc tas, ka jaunie�iem vardarbība �ķiet pievilcīga, ir un paliek satrauco�s fakts. Normālai cilvēka reakcijai, redzot asiņai�nas slepkavības skatu, vajadzētu būt riebumam, nevis patīkamai izklaidei. Ja vairs nenovēr�amies, redzot nāves ainas, tad varam teikt, ka mēs patiesi dzīvojam pasaulē, kurā viss apgriezies kājām gaisā.

D. Ard�ento interese par okultismu atspoguļojas daudzās viņa filmās. Piemēram, filmā "Dziļi sarkans" (Profondo rosso) sieviete, kas apveltīta ar paranormālām spējām, saņem brīdinājumus, kas viņai ļauj identificēt slepkavu. Filmā "Fenomens" (Phenomena) kā�da jauna, mēnessērdzīga un ar telepātijas spējām apveltīta �veices koled�as audzēkne spēj sazināties ar kukaiņiem.

Da�as filmas, tādas kā "Elle" (Inferno) un "Nopūtas" (Suspi- ria), ir atklāti ezotēriskās. Pirmā no tām ir pārpilna ar mīklām un simboliem, kas norāda uz re�isora pla�ajām zinā�anām par ezo�tēriku. Savā kaislībā uz okultajām zinātnēm re�isors ir dalījies ar savu biju�o sievu Darju Nikolodi, filmas "Nopūtas" scenārija līdzautori.

Visbeidzot, D. Ard�ento ir vairāku filmu producents: "Zombiji", "Dēmoni", "Murgs atgrie�as", "Baznīca", "Sekta". Arī �ajās filmās sastopamas tādas ezotērikas tēmas kā alķīmija, okultisms un veltī��anās sātanam.

Vardarbībai un ezotērikai D. Ard�ento filmās piebiedrojas vēl viens negatīvs aspekts - neuzticē�anās tādai vērtībai kā ģimene, ko jaunie�iem māca re�isors. Daudzas viņa filmas kļūst par �īs ārkār�tīgi pesimistiskās idejas paudējām - to Dārio Ard�ento ir īsumā iz�klāstījis, piedaloties televīzijas kanāla "Raitre" programmā "Lau�reāts" (// Laureato): "Ģimene var būt vide, kur notiek liela vardar�bība. Arī tad, ja tā ir materiāli nodro�ināta. Jebkurā gadījumā tā ir vide, kurā bērni tiek apspiesti. Tas ir visai nepatīkami. Reiz Mo- nako es satiku re�isoru Fasbinderu. Viņ� man sacīja, ka savas fil�mas uzņemot tāpēc, lai grautu ģimenes. Tāds esot viņa uzdevums. Nodomāju, ka tā ir tāda asprātība. Bet vēlāk, noskatoties viņa uz�ņemtās filmas, sapratu, ka viņ� teicis taisnību. Nav tā, ka es veido�tu savas filmas, lai grautu ģimenes, bet es zinu, ka ģimene ir vide, kurā indivīds tiek apspiets visvairāk. Ja pieaugu�am cilvēkam ir grūtības vai arī ja viņ� ir slims, tad tas ir tāpēc, ka vecāki viņu ir situ�i vai izvaroju�i, vai ari viņam ir nācies sastapties ar ko citu, tik�pat drausmīgu."

�is pesimistiskais skatījums, kas, �ķiet, neatstāj nekādas cerības, radis izpausmi daudzās D. Ard�ento filmās. Piemēram, filma "�et�ras mu�as uz pelēkā samta" (Quattro mosche di velluto grigio) vēr�as pret laulībām. Tā stāsta par to, kā vīrs nevar līdz galam uzticēties sa�vai sievai un - otrādi. Filmas noslēgumā galvenā varone atzīstas, ka viņa ir slepkava.

Vārdu sakot, D. Ard�ento jaunie�iem nepārprotami māca neuz�ticēties ģimenei. Tā nav nejau�ība, ka daudzi viņa filmu varoņi pau� �ādu pesimismu. Filmā "Dziļi sarkans" bērns kļūst par aculiecinie�ku tam, kā māte nogalina viņa tēvu. Filmā "�etras mu�as uz pelēkā samta" tēvs moka meitu, jo viņ� ir gribējis, lai viņa būtu puika. Fil�mā "Kaķis ar deviņām astēm" (II gatto a nove code) vīrietis izjūt seksuālu vilinājumu pret adoptēto meitu. Filmā "Opera" (Opera) meitene atklāj, ka māte iesaistījusies sadomazohistiskās rotaļās ar savu mīļāko. Visbeidzot, filma "Fenomens" stāsta par koled�as audzēknēm, kurām ir smagi dzīves apstākļi. Viņas ir �ķirtu vecāku bērni, kas piedzīvo atstumtību un izmisumu.

Asinis stindzino�as ir seriāla "Dārio Ard�ento murgi" (Gli incu- bi di Dario Argento) īsfilmas, kuras re�isors uzņēma 1987. gadā ka�nāla "Raidue" raidījumam "Dzeltens" (Giallo). Vienā no tām, fil�mā "Ragana" (La strega), sirdi ploso�ā skatījumā attēlota neuzticē��anās ģimenei. Tas ir stāsts par mazu meiteni, kas draugu pulkā svin savu dzim�anas dienu. Tētis viņu iesaista �au�alīgā rotaļā: viņ� izlai� caur meitas un citu bērnu rokām savas sievas līķi, ko pēc greizsirdī�bas lēkmē izdarītas slepkavības sadalījis gabalos.4

D. Ard�ento ir izdevis arī komiksu krājumu, kas saucas "Dziļi sarkans" un kurā parādās da�ādi ezotērikas elementi. Piemēram, 1991. gada jūlija speciālizdevumā ievietoti "Stellas Holmsas, okulto noslēpumu detektīves, piedzīvojumi" (Le avventure di Stella Holmes, detective dell"oculto) - tā ir Dilana Doga versija sievietes veidolā. �a- jā stāstā savirknētas ainas, kurās galvenā varone stājas seksuālās attiecībās ar ļauno garu.

"Dziļi sarkans" - tā D. Ard�ento ir nosaucis arī abus Romā un Milānā atvērtos veikalus. Re�isors jokodamies tos dēvē par �ausmu bodītēm. Tajos pārdod grāmatas, videoierakstus, lelles, nelielus modeļus, kā arī citus visda�ādākos priek�metus, kas saistīti ar �aus�mu filmām un ezotēriku. Skatlogā rēgojas divi ironiski uzraksti: "Svaigas peles" un "Dienas prusaki".

�o veikalu apmeklētāji pārsvarā ir vecumā no se�padsmit līdz divdesmit �etriem gadiem. D. Ard�ento ir darījis zināmu savu nolū�ku �īs "�ausmu bodītes" pārveidot par "lielu kultūras centru, par tik�anās vietu jaunie�iem un visiem, kurus saista �ī joma"[75].

Nekas pasaulē nav tik nevainīgs kā spēle. Ta�u, arī spēles spēlē�jot, bērni un jaunie�i var iepazīt atsevi�ķus ezotērikas elementus. Tas īpa�i notiek kop� tā laika, kad, nākot jaunām paaudzēm, radi�kāli ir mainīju�ies izklaides veidi.

Tā pati vientulība, kas raksturīga "sērfo�anai" internetā, ir klāteso�a arī citās aktivitātēs, kas saistītas ar datoru, - tās ir dator�spēles, kuras arvien vairāk izplatās jaunie�u vidū visā pasaulē. Ta�jā pa�ā laikā, �ķiet, izzūd izsenis zināmā pagalmu un laukumu kultūra - tās ir vietas zem klajas debess, kur bērni bariņos spēlēja tradicionālās rotaļas, kas bija jautrākas un rado�ākas.

Datorspēle nav nekas cits kā skaņu, trok�ņu, mūzikas un attēlu savārstījums, kas ap�auda jaunie�us no datora displeja. Tas, kur� to izmanto, neveic nekādas rado�as darbības. Viņ� tikai aprobe�ojas ar to, ko viņam piedāvā spēle, lai pārbaudītu savas spējas. Tā ir ne�mitīga sacen�anās pa�am ar sevi un "ienaidniekiem", kas parādās ekrānā.

Mani ļoti satrieca kāda reklāma datorspēļu ceļvedī "Pokemoni. Teicama audzētāja rokasgrāmata". �īs grāmatas 7. lappusē lasāms aicinājums: "Met pie malas spainīti (..) Dosim tev labāku spēlīti", un tam pievienoti se�u datorspēļu attēli.[76]

�is pokemonu ceļvedis tika tirgots vasarā, kad bērni lieto lāpstiņu un spainīti, lai celtu smil�u pilis pludmalē. Reklāma aicina aizvietot spainīti, kas simbolizē rado�ās spēles pie jūras, ar datorspēlēm. Tas viss ir bezgala skumji un liecina par rado�ā gara bojāeju.

Ta�u dramatiskākās nav tikai ardievas spainītim, pagalmam un smil�u pilīm. Problēma ir saturā. Diem�ēl arī datorspēles ir saindē�jis "ezotērikas vīruss". Maģija, vardarbība, asinis un �ausmu elementi tagad valda �ajā izklaides jomā. Aizbildinā�anās ar to, ka "galu galā tā ir tikai spēle", rada izdevību pārkāpt labas gaumes robe�as.

Un tomēr datorspēles nav tikai spēles, tās ir kaut kas vairāk. Tās var kalpot kā cie�a saikne starp fantāziju un realitāti. Tas ir zināms ASV armijas Jūras kājnieku vienības vadībai, kas parasti izmanto spēli Marinē Doom savu kareivju apmācībai.

Marinē Doom ir populārās datorspēles Doom (tā ir pilna ar var�darbību un �ausmīgām būtnēm) "kara" versija. Jūrnieki to pārvei�doju�i par mācību līdzekli, briesmoņus aizvietojot ar "ienaidnieka kareivjiem". To var spēlēt �etri kareivji vienlaikus pie �etriem, savā starpā savienotiem datoriem. Spēles mērķis ir iemācīt kustēties kā vienotai grupai, sadarboties un ātri pieņemt lēmumus.[77]

Datorspēle tātad nav tikai spēle. Tā var arī nodot informāciju un vingrināt spēlētāju veikt noteiktas darbības, kā arī iejusties sve�ā vidē un veicināt kāda īpa�a domā�anas veida attīstību.

Piemēram, tās pa�as vecās spēles flipper, ko var uzskatīt par mūs�dienu datorspēļu "vectēviem". Kad 1942. gadā tās parādījās ameri�kāņu bāros, to nosaukumi bija "Sit japāni" (Smack the Japs) vai "No�auj nacistu" (Fire the Nazi). �īs spēles atspoguļoja Otrā pasau�les kara gaisotni un jaunie�us nepārprotami noskaņoja pret ienaidnieku.3

�odien datorspēles galvenokārt vēstī par vardarbību un ezotēri�ku. Lai par to pārliecinātos, atliek tikai pa�ķirstīt daudzos videospē�lēm veltītos �urnālus, kurus jaunie�i ir ļoti iecienīju�i. Publikāciju un atsevi�ķu izstrādājumu reklāmas valoda ir nudien mulsino�a.

Piemēram, specializētais �urnāls The Games Machine. 87. nu�murā (1996. g. jūnijs) tiek reklamēta interaktīva spēle Interactive Esoterik Machine, kas atver durvis uz ezotērikas pasauli. Lūk, kā ar to tiek iepazīstināts: "�ī fantastiskā sapņu ma�īna ietver sevī nume- roloģijas, Ching kār�u, Taro kār�u maģiskās un sare�ģītās pareģo�a�nas metodes. Tā paredzēta visda�ādākajiem lietotājiem, sākot ar ģimeni un beidzot ar kaislīgu ezotērikas piekritēju. Savā ziņā unikā�lā The Interactive Esoterik Machine ļauj iztaujāt nākotni un analizēt un attīstīt personības izsmalcinātāko pusi."

Tādējādi dators kļūst par burvi, kas gatavs atbildēt uz visiem jau�tājumiem. Vairs nav vajadzības zvanīt uz televīziju vai doties pie zīl�nieka, lai tas izliktu Taro kārtis. Ir tikai jāiegādājas Interactive Eso�terik Machine, un mājas �etrās sienās vienmēr pa rokai būs savs "elektroniskais burvis".

Satrauco�ākais ir tas, ka �ī "ma�īna" tiek reklamēta kā prece ģi�menēm. Vai varat iztēloties vecākus, kas kopā ar saviem bērniem lūkojas Taro kārtīs datorā? Un, kamēr viņi tā noskaņojas kār�u iz�taujā�anai, istabas otrā galā televizors piesaka kārtējo seriāla "Amulets" sēriju.

�ādas situācijas nebūt nav tuk�a fantāzija. Tās atspoguļo to, kas valda mūsu laikmetā, - morālo relatīvismu, kad maģija kļūst gandrīz vai par sabiedroto, "draudzeni", kurai ģimene var uzticēt savas �aubas un nedro�ību.

Datorspēlēs norādes uz okultismu ir ļoti bie�i sastopamas. Tā, piemēram, spēle Zork Nemesis tiek reklamēta �ādi: "Veselas piecas maģijas un noslēpumu pasaules, ko izzināt. Absolūts pārsteigums ar absolūti sirdi ploso�iem attēla un skaņas efektiem."[78] jau atkal "sirdi ploso�ais" elements nav par iemeslu atraidījumam, bet gan kalpo jaunie�u piesaistī�anai.

Ta nav nejau�ība, ka daudzi specializētie datorspēļu �urnāli savu vāku noformējumā izmanto attēlus ar briesmoņiem. Lūk, da�i pie�mēri. �urnāla The Games Machine 93. numurs piedāvā atbaido�u sātana attēlu, piesakot datorspēles Diablo iznāk�anu. �āds attēls uz vāka atkal bija skatāms pēc trim gadiem, kad 133. numurā (2000. g. augusts) tika reklamēta spēle Diablo II. �oreiz gan uz vāka bija attēlots sātans nāves izskatā. Savukārt 87. numurā atbaido�a būtne ar nezvēra nagiem cen�as satvert zēnu.

Citādi briesmoņi redzami uz �urnāla Super Console 100% Play- station 27. (1996. g. jūnijs) un 28. (1996. g. jūlijs - augusts) numura vākiem. Galvaskausi un skeleti rotā �urnāla Game Power 52. numu�ru (1996. g. jūlijs - augusts), bet bezzobains briesmonītis cen�as pa�smaidīt uz �urnāla Power Station 13. numura vāka (2000. g. jūlijs - augusts).

Vairākās datorspēlēs netrūkst ar paranormālo pasauli saistītu elementu. Piemēram, spēle Psychic Deteclive aicina jaunieti iejus�ties "mēdija" lomā, kur� spēj ielauzties citu cilvēku prātā. Speciali�zētais �urnāls K to apraksta �ādi: "Psychic Detective ir īsta interak�tīva filma, kur jūsu lēmumi novedīs pie būtiskām si�eta izmaiņām un da�ādām situācijām. Notikumi risināsies jūsu acu priek�ā tā in�divīda skatījumā, kuru jūs kontrolējat ar savu prātu, un ik brīdi jūs varēsiet pāriet no viena cilvēka pie cita, ar kuru esat tie�ā saskarē, sekojot nu jau citām galvenā si�eta blakuslīnijām."[79]

Viena no pēdējo gadu asiņainākajām datorspēlēm, protams, ir Riana Rouge. Galvenā varone ir skaista, gai�mataina meitene, kas tiek nogalināta visda�ādākajos veidos. Kāds �urnāla K reportieris �o videospēli komentēja �ādi: "Vardarbība un asiņu daudzums �ajā spēlē, īsi sakot, ir iespaidīgs. (..) Iedomājieties, nepilnās piecās spē�les minūtēs es saskatīju vismaz pusduci miroņu, visi at�ķirīgi no gal�venās varones, viens par otru asiņaināki. Starp nocirstām galvām, asinīm, kas �ķīst uz visām pusēm, un iek�u trūdē�anu ir tikai apmul�sums izvēles priek�ā."[80]

�urnāla K reportiera lietotā izteiksme palīdz mums saprast, ka nāve un asinis vairs neizraisa �ausmas, bet jaunie�u izpratnē kļūst par kaut ko pozitīvu. Saindējusi rokmūziku, komiksus un kino, ta�gad �ī tendence ir vērojama arī saistībā ar datorspēlēm.

�ķiet, ka atsevi�ķas datorspēles veicina jaunie�u piera�anu pie ļaunuma. Jaunā paaudze aizvien vairāk pierod pie vardarbības, tā ka kļūst pret to vienaldzīga. Bet reizēm �ausmu pilnā vide un skati ir pat gana pievilcīgi līdzekļi, lai pārdotu vairāk datorspēles un pie�saistītu jaunie�u uzmanību.

Lūk, kā �urnāls The Games Machine (Nr. 93, 1997. g. janvāris) reklamē datorspēli Realms of the haunting: "Mērojies spēkiem ar ļaunajiem gariem, kuri ir lieliski attēloti ar motion capture tehnoloģijas palīdzību. Vairāk nekā divas stundas full - motion video, vairāk nekā divdesmit būtņu un dēmonu trīs dimensijās un piecpadsmit iero�u veidu. Tevi apburs �ausmu vide un si�eti, kurus ieskicējis vecs burvis, kas ar savu dēmonisko alter ego cen�as iemest pasauli jaunā, drūmā laikmetā." Jau atkal �ausmu scenāriji tiek rak�sturoti kā pozitīvs faktors, kas spēj piesaistīt un aizraut jaunie�us. Ne jau velti Realms of the haunting reklāma jaunieti aicina mēroties spēkiem ar ļaunajiem gariem, tādējādi gūstot "ārkārtīgi aizraujo�u spēles pieredzi". Pat �īs datorspēles moto ir diezgan padrūms: "Vai var pastāvēt gaisma., bez tumsas?"

Biedējo�ākais ir tas, ka daudzās datorspēlēs labais pilnībā sa�plūst ar ļauno. Vairs nepastāv nekādi noteikumi vai morāle. "La�bais" varonis kļūst tikpat ne�ēlīgs un sātanisks, cik viņa "ļaunie" pretinieki, jo izmanto tādas pa�as asiņainas metodes un vardar�bību. Tātad jaunietis, kur� spēlē "labā varoņa" lomu, agri vai vēlu rīkojas tāpat kā "ļaunais". Mēs jau redzējām, ka �is pozitīvo un ne�gatīvo paraugu sajaukums raksturīgs arī atsevi�ķām televīzijas filmām, tādām kā "Nikita" un "Bafija", kurās varoņi kustas kā lel�les elektroniskā spēlē. Viņi ir "labie", bet sit un nogalina tā, it kā būtu "ļaunie".

Ir vēl arī tādas datorspēles, kas atklāti pieprasa uzņemties ļaun�dara lomu, piemēram, Dungeon Keeper, kur notikumi risinās cietok��ņa pagrabos. �īs spēles reklāmlapā �urnālā K lasām: "Absolūti ori�ģināla versija, kurā varēsi izklaidēties kā ne�ēlīgs cietuma uzraugs, komandēt monstru armiju, kas pilnībā pakļauta tavām iegribām. Radi pats savu pazemes impēriju, sākot ar nenozīmīgu caurumu un beidzot ar kambariem un gaiteņiem pazemes labirintā. Iznīcini vi�sus varoņus, kas grasīsies tevi aplaupīt, izliekot tiem lamatas un spī�dzinā�anas rīkus tur, kur tie tos vismazāk gaida, un pakļauj savai ļaunuma impērijai mīlestības un miera valstību iemītniekus."

Reklāmlapā ir arī da�u spēles attēlu reprodukcijas, kurām pie�vienotas �ādas frāzes: "Esi cietuma uzraugs, un tavā rīcībā būs da�ādi briesmoņi", "tu cīnīsies pazemes cietumos, lai papla�inātu savu ļaunprātīgo radījumu impēriju", "vienīgi tu varēsi uzraudzīt vi�sus mo�ķus", "iespēja spēlēt multiplayer re�īmā", "cīņa līdz pēdējai asins lāsei".

Datorspēles reklāmā lasām veselu virkni aicinājumu, kas tie�i vēr�as pie jaunā lasītāja: "Spīdzini un nogalini nelaimīgos varoņus visā daudzveidībā", "izbaudi darbību no vairākiem skatpunktiem", "izvēlies no da�ādiem telpu veidiem, lai uzbūvētu savu moku pa�sauli - kambari, gaiteņus un iero�u zāli". Un pat norāde uz melno maģiju: "Sameklē savus vārdus starp vairākiem velni�ķiem buram- vārdiem."

Dungeon Keeper reklāmlapu, kurā attēlots arī briesmonis ar vel�na seju, noslēdz asinis stindzino�s sauklis: "Būt ļauniem līdz �im vēl nekad nav bijis tik jauki."[81]

�ajā grupā ir ari datorspēle Grand Theft Auto, kuras spēlētājam jāiejūtas ļaundara - "ceļa pirāta" - lomā. Viņ� laupa ma�īnas, brauc neprātīgā ātrumā un var notriek arī gājējus.[82]

Vēl viena bie�i sastopama tēma datorspēlēs ir cīņa par izdzīvo��anu. Spēlētājam ir jāizcīna vairākas cīņas līdz pēdējai asins lāsei, lai spētu noturēties pie dzīvības un vienlaikus nostiprinātu savu va�ru. Problēma ir tāda, ka �ī cīņa da�kārt kļūst par vardarbības audzi�nā�anu un citu noniecinā�anu.

Jaunie�iem nepārprotami tiek mācīts: lai izdzīvotu un gūtu varu, ir atļauts itin viss - graut, sist, grūstīt ar elkoņiem, nogalināt, sa�ķaidīt gabalos savus sāncen�us. Tā nu atkal sastopamies ar Elis�tera Kroulija kredo "Dari, ko gribi".

Nav svarīgi, ko tu dari, galvenais ir sasniegt savu mērķi. Lai jau tie citi mirst, ja vien mēs dzīvojam. Tas viss, neap�aubāmi, ir �aus�mīgi, kaut arī tā ir tikai spēle.

Lūk, kā �urnāls K raksturo datorspēli Rocket Jockey, kuras cen�trā ir kāds ārkārtīgi vardarbīgs sporta veids: "Spēlētāji vada ļoti ātras raķetes cīņā, kurā nav noteikumu un kurā fini�ē tikai stiprākie un lietpratēji, jo raķetes var veikt pagriezienu tikai tad, ja pārrauj troses pret ceļā izvietotiem stabiem tādā veidā, lai tie kalpotu par balstiem. Nepiecie�ama ātra reakcija, ņemot vērā ari to, ka troses ir izmantojamas sāncen�u nogā�anai."[83]

�ajā aprakstā izceļas divi ļoti negatīvi jēdzieni: "cīņa bez notei�kumiem" un doma, ka "fini�ē tikai stiprākie un lietpratēji". Jaunie��os tiek ieaudzināts uzskats, ka panākumu gū�anai der arī nekorek�ta rīcība. Rezultātā spēcīgākie triumfē pār vājākajiem. �ādu uzskatu bie�i pau� datorspēles. Kur� stiprāk sit, tas uzvar.

Internetā sastopamas vēl citas datorspēles, kuru saturs ir sāta�nisks un negatīvs. Piemēram, Virtual Russian Roulette atdarina "krie�vu ruletes" pa�nāvības mehānismu. Citas datorspēles - Killing Sto- nes - pamatā ir bēdīgi slavenais paradums no viaduktiem apmētāt ar akmeņiem ma�īnas. Uzklik�ķinot ar peli, var mest akmeņus uz ga�rāmbrauco�ām automa�īnām.[84]

Vēl ir The Aces & Eight Society jeb "Nāves prognoze". Spēlētā�jam jāizvēlas kārtis, kas atbilst pazīstamu cilvēku vārdiem, no ku�riem vienu gaida nāve. Katra uzminētā nāves prognoze dod vienu punktu. Lai spēlētājs vienmēr būtu lietas kursā par "zvaig�ņu" veselību, var ielūkoties interneta vietnē Ed"s III Celebrities Server, kurā ir oficiāli un neoficiāli ārstu slēdzieni par daudzu slavenību veselības stāvokli.[85]

Pēdējos gados jaunie�u vidū līdz ar datorspēlēm ļoti izplatīts ir jauns izklaides veids, kuru sauc role-playinggame. �o angļu terminu var tulkot kā "lomu spēle".

Runa ir par spēli, kurā jaunie�i kļūst par iedomāta teātra "aktie�riem", interpretējot patiesu notikumu varoņus. Spēlētājus, kas sasē�du�ies ap galdu, vada spēles vadītājs, saukts par master, kas angļu valodā nozīmē "kungs", "saimnieks", "skolotājs". Vadītājs izskaidro spēlētājiem stāsta scenāriju un situācijas un interpretē citu perso�nā�u lomas, kuri nav galvenie varoņi.

Terminu role-playing ieviesa Jakobs Levi Morēno (Jacob Levi Moreno) - viens no modernās psiholoģijas pamatlicējiem - 50. ga�du sākumā. 30. gados Morēno izstrādāja psihodrāmas tehniku, proti, teātra izmantojumu psihoterapijā. Ar psihodrāmas palīdzību tiek risinātas pacientu psiholoģiskās problēmas, izspēlējot lomas līdzīgi kā teātrī. "Re�isors", kas patiesībā ir terapeits, uzaicina pa�cientu inscenēt konfliktsituāciju, pretstatot sevi sāncensim. Viņ� aicina to kļūt par īstu aktieri, nostādot viņu tā notikuma centrā, kas viņu satrauc un saista emocionāli. Pēcāk pacienti mainās lo�mām un iejūtas sava sāncen�a tēlā. Visbeidzot inscenētā situācija tiek kolektīvi apspriesta ar terapeitiem un skatītājiem.12 Interesan�ta ir līdzība starp klasisko psihodrāmu, ko izmanto terapeitiskos nolūkos, un lomu spēli. Ari lomu spēlei ir savs "re�isors" - vadī�tājs, kas ir ļoti nozīmīga persona. Viņ� ir gandrīz kā dievība, jo ir pāri visam un veic regulējo�u funkciju. Un tomēr, kaut arī viņ� ir it kā neitrāls, viņu nevar uzskatīt par tiesnesi, jo viņ� ir tie�i iesaistīts da�ādās situācijās, kas tiek izspēlētas.[86] Vārdu sakot, lomu spēle ir kaut kas vairāk par parastu spēli. Tā ir gandrīz kā rituāls, ceremo�nija, kas pilnībā pārņem spēlētājus. Lomu spēle ir sava veida in�telektuālais un garīgais teātris, kam raksturīga emocionāli dziļa dalībnieku iesaistī�anās, jo katrs no tiem runā savu tekstu un pilnī�bā iedziļinās savā varonī.

Ne velti, kā jau teicām, �is spēles pirmsākumi meklējami Jakoba Levi Morēno psihodrāmā, kur tēlojums tika izmantots terapeitiskos nolūkos. Tas apstiprina to, ka identificē�anās ar lomu, lai ari tikai intelektuāla, var pamudināt cilvēku uz visai dziļu psiholoģisku, emocionālu un garīgu iesaistī�anos. Tādējādi lomu spēle kļūst par piemērotu augsni ezotērikai.

Daudzu lomu spēļu temati ir saistīti ar maģiju un okultismu. Da��kārt jaunietis tiek aicināts interpretēt burvja lomu un veikt īstas burvestības.

Problēma ir tāda, ka, ņemot vērā to, ka lomu spēlei raksturīga emocionāli dziļa iesaistī�anās, spēlētājs ne tikai attēlo burvi. Viņ� pilnībā iegrimst �ajā lomā un tātad reāli praktizē okultismu. Viņ� izsaka buramvārdus un kļūst par īstu rituālu veicēju. Viņ� var uzlikt lāstus un izmantot psihiskās spējas.

Tas, saprotams, notiek intelektuālā teātra spēles dimensijā, bet faktiski tēlojums pārtop realitātē, rīcībā, emocijās. Te rodas nopiet�ni jautājumi. Da�as lomu spēles ir tik īstas un tik niansēti izstrādā�tas, ka tās kļūst par sava veida saskari ar okultismu.

Piemēram, Ars Magica, kas ir viena no pazīstamākajām lomu spē�lēm. Tā norisinās 13. gs. Eiropā, kur dzīvo burvji, ļaunie gari, pūķi, vienrad�i un fejas. Spēles ievadā sacīts: "Spēlē Ars Magica jūs būsiet burvis. Jūs būsiet ne vien indivīds, kas sacer buramvārdus, bet arī bur�vju mākslas apguvis praktiķis, kas nodosies tām pilnībā. Būdams bur�vis, jūs nostāsieties pret pārējo viduslaiku sabiedrību. Kamēr nejēgas ir nepra�as, neizglītoti, saistīti ar dekadentisku hierarhiju, kura bīstas no tā, kas dzīvo ārpus viņu ciema, jūs būsiet izglītots, rado�s, brīvs no sabiedrības un saistībām un alksiet pētīt nezināmā noslēpumus."[87]

�īs da�as rindas izsaka visu. Spēlētājs tiek aicināts iejusties bur�vja tēlā, kas ir pilnībā nodevies burvju mākslām. Pretstatā pārējai viduslaiku sabiedrībai burvis tiek aprakstīts kā pievilcīga, rado�a un brīva personība. Tas, ko Ars Magica vēlas sacīt jaunie�iem, ir skaidrs. Viduslaiki, kad valdīja kristīgās vērtības, tiek attēloti kā drūms un skumj� laiks, kam raksturīgs izglītības trūkums. Savukārt burvis sim�bolizē brīvību un vēlmi izzināt.

Tas viss ir vienkār�i smieklīgi. Nopietni vēsturnieki mums mā�ca, ka viduslaiki nebūt nebija drūms laikmets. Glu�i otrādi! Vidus�laiku cilvēkam piemita lielāks garīgums, salīdzinot ar mūsdienu cilvēku. Tāpēc Ars Magica piedāvātā informācija ir visai tālu no patiesības.

Spēles galvenie varoņi ir saistīti ar mistisku burvju ordeni, ko sauc par "Hermesa ordeni". Viņi praktizē maģiju, kas tiek aprakstī�ta �ādi: "Maģija ir it visur, un tā vissmalkākajā veidā atspoguļojas ikvienā dzīves sastāvdaļā. Maģija ir noslēpumains un mainīgs spēks, tā nav noteikta zinātne un nav viegli pakļaujama mirstīgu cilvēku vērtībām. Maģija ir pārdabisks spēks, neredzama sakarība, kas saista it visu. Kā uzskata "Hermesa ordenis" - tā ir pati realitātes matērija."15

Stāstījuma gaitā valoda kļūst arvien ezotēriskāka: "Jūsu burvja motivācija ir vara un zinā�anas. Kurai no abām sekot - tas lai paliek jūsu ziņā. Jūsu aicinājums var sākt darboties, tiklīdz meklēsiet labā�kos paņēmienus, kā izmantot maģiju praktiskos nolūkos. Tā rīko�joties, jūs iegūsiet varu, līdz jūsu atklājumi sniegs priek�rocības, kādas nav apkārtējai pasaulei un citiem burvjiem."[88]

Tas viss apstiprina to, kas mums jau zināms par ezotēriku, kuras pamatā vienmēr ir centieni pēc varas, lai to izmantotu pret citiem. Citā teksta daļā, kas ilustrē minēto spēli, atrodam sarakstu ar da�ā�diem paņēmieniem, kā manipulēt ar pasauli, izmantojot maģiju. To vidū ir spēja pēc patikas "bojāt un iznicināt priek�metus" un "izma- nīgums manipulēt ar apkārtējo pasauli un to kontrolēt, piespie�ot to darboties pēc sava prāta".

Te ir arī saraksts ar "apkārtējās pasaules elementiem", ar kuriem var "manipulēt, izmantojot maģiju". To vidū: dzīvnieku un augu valsts, ūdens un gaiss u. c. Visnozīmīgākā �ķiet esam "cilvēka prāta valstība", jo, kā lasāms spēles instrukcijā, "kontrole pār prātu nozī�mē varu", jo "nekāds fizisks bruņojums nevar nosargāt spējas domāt".

Ir vēl arī tādas "ārkārtējās spējas", kas var mijiedarboties ar ma�ģiju. To vidū: alķīmija, kas ir spēja radīt uzlējumus, indes, eliksīrus un alķīmiskas vielas vispār; pareģo�ana, kas ļauj izzināt nākotni (pie�mēram, pēc upurētu dzīvnieku iek�ām, izmantojot astroloģiju vai novērojot kristālisku veidojumu); apburo�a mūzika, kas ļauj ietek�mēt citus; otrā redze, tas ir, spēja redzēt rēgus, ļaunos garus u. c.

No visām �īm spējām satrauco�ākā ir "nelaimes ne�ana", ar kuras palīdzību spēlētājs var uzsūtīt īstu lāstu. Spēles instrukcijā lasām: "Nelaimes ne�ana var ievainot vai iznīcināt jūsu ienaidnie�kus. Jūs varat piesaukt īpa�u postu kādam cilvēkam, vienkār�i viņu nolādot skaļā balsī."[89]

Lūk, da�i piemēri no spēlē minētajām nelaimēm: likt piedzimt teļam ar trim kājām, likt saslimt kādam ģimens loceklim, likt upu�rim nomirt dīvainā nelaimes gadījumā.

Lomu spēle Ars Magica skar arī spiritisma tēmu. Ir iespējams iz�saukt kāda cilvēka garu vai piesaukt ļauno garu. Instrukcijā lasāms: "Katrā ziņā jums jāatrodas vietā, kur cilvēks nomiris, vai jāiegūst viņa mirstīgās atliekas. Alternatīva iespēja: ja jums zināms pilns tā gara vārds, kur� veic posto�as darbības vietā, kurā atrodaties, varat piesaukt to."

Tad vēl: "Piesauciet kāda cilvēka garu. Pieņemsim, ka jums ir kaut kas, kas cie�i saistīts ar �o cilvēku, piemēram, viņa mirstīgo at�lieku fragments vai viņam dārgs priek�mets. Kolīdz jūs vienu reizi būsiet piesauku�i garu, tas sāks veikt posto�as darbības un ar to varēs sazināties, noskaitot buramvārdus miru�o piesauk�anai."[90]

Lomu spēles Ars Magica ezotērisko elementu uzskaitījumu varē�tu turpināt vēl ilgi. �īs role-playing garnē autoriem ir pla�as zinā�a�nas par okultismu. Katram elementam ir sava precīza, ezotēriskā jēga, un katrs jēdziens tiek izsme|o�i paskaidrots.

Kāds varētu iebilst, ka runa ta�u ir tikai par spēli. Bet līdz ku�ram brīdim? Ta atgādina ne tik daudz spēli, cik maģijas kursu bur�vju mācekļiem. Tas, kur� to praktizē, galu galā nenovēr�ami ieslīgst pasaulē, kurā valda burvestības un lāsti, alķīmija un psihis�kās spējas.

Tāda ir lomu spēļu problēma. Kur beidzas izdomājums un kur sākas dzīva interese par okultismu? Jaunietis viegli ļaujas burvju pasaules valdzinājumam un vēlmei uzzināt par to vairāk. īpa�i tajos brī�os, kad, kā mēs jau redzējām, jaunie�i nonāku�i krīzes situācijā un izjūt iek�ēju tuk�umu.

Iespējams, ka daudzas no �īm spēlēm ir arī atbilde uz jaunie�iem piemīto�o nepiecie�amību fantazēt, ta�u reizēm izmantotā valoda ir tik tehniska un drūma, ka to jau var uzskatīt par savdabīgu iniciāciju ezotērikā - par durvīm, kas atvērtas uz nezināmu pasauli.

Esam nonāku�i pie noslēguma mūsu pētījumam par jaunie�iem un ezotēriku. To veicot, esam aplūkoju�i da�ādas jomas: rokmū�ziku, diskotēkas, tetovējumus, datorspēles, internetu, kino, televīziju�

Ta�u pēc tik daudzām satrauco�ām apstā�anās vietām mūsu iedo�mātais "vilciens" nevar neapstāties, lai rastu mieru stacijā, kuras nosaukums ir "cerība". �ī pēdējā nodaļa mums var palīdzēt izprast visu, kas rakstīts iepriek�.

Vispirms ir jāuzsver tas, ka daļa atbildības par ezotērikas izpla�tību katrā ziņā jāuzņemas "naudas dievam". Daudzi cilvēki sātanis�mu, okultismu un New Age izmanto kā izdevīgus līdzekļus, lai nopelnītu uz jaunie�u rēķina.

Pēdējos gados ir pat attīstījusies apģērbu industrija, kas iedves�mu smeļas sātaniskajā rokā. Konkrētāk, runa ir par pazīstamu itāļu firmu, kuras nosaukums ir trāpīgs - Negative.

�is firmas katalogā, kas tiek pievienots populāriem jaunie�u mū�zikas �urnāliem, tiek reklamēti krekliņi, uz kuriem attēloti sātaniski vai nāvi atveidojo�i zīmējumi. Uz da�iem krekliem atainotas galvenās sātaniskā roka grupas. Vienu rotā īpa�s uzraksts - Protec- ted by Satan (Sātana sargāts). Uz kāda cita zem apvērsta krusta zīmējuma ir zaimojo�s izteikums par Jēzu. Skaidrs, ka nevar iztikt bez krekla ar Merilina Mensona ģīmetni.

Pre�u pārdo�ana notiek pa pastu. �ī kataloga panākumi bija tik ievērojami, ka firma Negative, lai apmierinātu lielo pieprasījumu, bija spiesta pagarināt sekretariāta darba laiku pasūtījumu pie�ņem�anai. Turklāt tai nācās arī atvērt divas papildu telefonlīnijas, jo daudzi jaunie�i bija sūdzēju�ies, ka līnija esot vienmēr aizņemta.1

Arī firmas Carnaby St. katalogs piedāvā preces, kas saistītas ar ezotērikas tēmu. Tas nepārprotami vēr�as pie jaunie�iem. Uz �ur�nāla vāka attēlotas �etras meitenes (kā izskatās, trīspadsmit �etr�padsmit gadus vecas), kas uzvilku�as reklamētos apģērbu gabalus.

�ajā katalogā ar maģiju saistītie izstrādājumi ir kopā ar citiem priek�metiem, tādiem kā futbola komandu �allītes, somas, gre�dzeni, cepurītes un plakāti. Septītajā lappusē ir nodaļa, kura saucas "Ezotērika" un kurā nudien var atrast it visu: "laimes svārstu", da��āda veida Taro kārtis, Gvatemalas lellītes "nelaimes novēr�anai" un vairākus "laimes talismanus".

Priek�metu fotogrāfijām pievienoti īsi teksti, kuru mērķis ir iz�raisīt jaunie�os vēlmi iepirkties. Tekstā, kas pievienots fotogrāfijām ar laimes talismaniem, lasām: "Katrā kastītē no apzeltīta metāla un stikla atrodas vairāki akmeņi, kas īpa�ā veidā ietekmē katru indivī�du atbilsto�i viņa zodiaka zīmei. Ja tie tiek nēsāti, tiek aizsargātas cilvēka vājās vietas un pozitīvi stimulēti viņa spēki un spējas."

Nākamais ir "oriģinālais sinepju grauds", kas tiek aprakstīts �ā�di: "Tas ir varens amulets nelielas, no stikla veidotas lodes formā, kuras iek�pusē atrodas īsta Amazonijas sēkla, kas iegremdēta īpa�ā �ķidrumā, lai varētu ilgsto�i uzglabāties. Tā palīdzēs atcerēties, ka ar to ir sasniedzami visi cēlie mērķi, un tā tas arī notiks."

Vēl viens "varens talismans", kā apgalvo �is katalogs, ir "kristāls, ap kuru apvijusies kobra", kas "izdala saules gaismas enerģiju un palīdz koncentrēties". �ūska, kas to apvijusi, "simbolizē spēku, pielāgo�anās spējas un dzīvi, kas atjaunojas".

Negative Mailorder - katalogs tirdzniecībai pa pastu.

Da�as lappuses tālāk ievietoti vairāki krekliņu attēli. Vismaz uz se�iem no tiem ir Merilina Mensona attēls.

Bet katalogā iespaidīgākā ir 33. lappuse, kurā attēlotas tikai figūriņas, kas atveido nāvi. Tur ir galvaskausi, kas lietojami kā pelnu trauki, atslēgu piekariņi u. c. Nāves attēls tiek izmantots arī uz krāj�kases un stundu rādītāja pulkstenī. Tas ir nomāco�as gaumes triumfs.

50. lappusē atkal ir ezotēriski priek�meti, tādi kā "zodiaka kaklarotas ar laimes kristālu" un Peru rokassprādzes, kuru "priecī�gās krāsas piesauc laimes garus, kuri spiesti sekot mums, atnesot tikai labās veltes un novēr�ot nelaimes".

Ir cilvēki, kas apgalvo, ka jaunie�u aizrau�anās ar ezotēriku nav nopietna problēma, tā ir tikai komerciāla parādība, kas nav cie�i saistīta ar maģiju un sektām.

Tā nebūt nav patiesība. Mēs jau redzējām, ka atsevi�ķi rokmū- ziķi, kā Merilins Mensons, ir saistīti ar Amerikas Sātana baznīcu. Katrā ziņā sava daļa atbildības ir arī tiem cilvēkiem, kas komer�ciālos nolūkos ļaunprātīgi izmanto ezotēriku.

Pat ja viņi netic okultismam, viņi to "pārdod" un piedāvā jaunie��iem. Viņi tātad piesaista jaunie�u interesi �ai tematikai.

Zinātnieks Paolo Baroni grāmatā I Principi del tramonto ("No�rieta prin�i") izmanto ļoti efektīgu piemēru, lai atbildētu uz vairā�kiem iebildumiem: "Kāds jums liktos cilvēks, kas tikai tāpēc, lai savāktu naudu vēlē�anu laikā, uzņemtos izplatīt propaganda mate�riālu par labu kandidātam, kura politiskajai programmai viņ� per�soniski nemaz netic? Un, ja minētais politiķis tiktu ievēlēts, vai jūs nedomājat, ka cilvēks, kas darbojās �ī politiķa labā, ir kaut kā veici�nājis �ī kandidāta ievēlē�anu, lai gan viņu uz �ādu rīcību mudināja tikai ekonomiskas intereses? �ādā pa�ā veidā mūziķi, kas iekļauj savos darbos sātaniskus tēlus vai tekstus, iztapdami tirgus pieprasī�jumam, neizbēgami lej ūdeni uz velna dzirnavām. Vēl jāpiebilst, ka at�ķirībā no Dieva, kur� gaida no cilvēka apzinātu un mīlestības pil�nu uzticību Viņa derībai, Sātans labprāt izmanto arī tos, kas varbūt nemaz netic viņa esamībai."[91]

Tātad ļaunā gara algotņiem ir jāuzņemas sava daļa vainas. Un �ī vaina ir jo smagāki, ja padomājam par to, ka ap tādu parādību kā jaunie�u aizrau�anās ar ezotēriku un sātaniskā rokmūzika sarodas daudzas citas, vēl bīstamākas parādības.

Ir ansambļi, kas naidu pret kristie�iem apvieno ar neopagānis- kām un rasistiskām teorijām. Viņu vidū izceļas norvēģu grupa Bur�zum, kuras vadītājs Kaunts Gri�nakhs paziņoja: "Mēs esam lieci�nieki ziemeļu rases iznīcībai par labu internacionalizācijai - nācijas, rasu un kultūru hibridizācijai. Es lepojos ar to, ka esmu ārie�u rases cilvēks, man ir balta ārie�u meita, kuras māte arī pieder �ai rasei. Esmu lepns par savām zilajām acīm, tum�i blondajiem matiem un balto ādu. Es mīlu tikai savu rasi, savu pagānisko kultūru un savu zemi - lielo, lepno Norvēģiju."[92]

Kādā citā intervijā Kaunts Gri�nakhs piebilda: "Runā, ka es esot nacists. Es tas neesmu. Es esmu Ziemeļu vīrs ar norvēģu ideo�loģiju, vikingu morāli. Es neienīstu citas rases. Es mīlu savējo un gribu to saglabāt skaistu un tīru. Svastika man nav nekas cits kā To- ra gredzens, izkalts matērijas tumsībā. Visbrīni�ķīgākais visu laiku ierocis. Mūs ir apspiedis ebreju dievs ar saviem "pareizs" un "ne�pareizs", "labs" un "slikts". �ī iemesla dēļ es runāju sliktu par viņu un viņa muļķīgajiem sekotājiem, vai tie būtu jūdi vai kas cits. Pa- dzeniet viņus, noindējiet ar gāzi, dariet jebko, tikai bez �ēlastības padzeniet viņus no Eiropas. Un nepieviliet savu rasi: tad pievilsieties pa�i, jo jūs tai piederat. Es esmu lepns par to, kas esmu - Votana dēls!"[93]

�is ir tikai viens no daudzajiem neopagāniskās un rasistiskās rokmūzikas pārstāvjiem, kur� savu ideoloģiju pau� �urnālos, kas stāsta par sātanisko rokmūziku. Jaunie�i, kas atzīst �ādu ideoloģiju, valkā t-kreklus ar grupas Burzum attēliem. Viņi svilpj un auro stadionos, ieraugot tum�ādainus futbolistus.

Par �o tēmu sporta �urnālists Mikēle Plastīno rakstījis: "Pie �ī paraduma mēs nekad nepierādīsim, ta�u mums nākas to paciest. Proti, mēs apzināmies to, ka liela daļa līdzjutēju �ādi rīkojas un ka nekas netiek darīts, lai to izskaustu. Auro�ana ir tik skaļa, ka to ne�var radīt da�i cilvēki. Tā ir dārdoņa, un vispārējā vienaldzība kļūst par tās līdzzinātāju."[94]

Itālijā izplatās nelāga rasisma gaisotne, rasisma mērķis ir vies�strādnieki, kas iebrauku�i no valstīm, kuras nav ES dalībvalstis. Da��iem no viņiem noteikti ir kas kopīgs ar noziedzīgo pasauli, ta�u lielākoties runa ir par godīgiem un uzcītīgiem cilvēkiem, kas atstā�ju�i savu nabadzīgo valsti, lai nenomirtu badā.

Atsevi�ķi jaunie�i, neopagāniskas domā�anas pārņemti, izjūt naidu un aizspriedumus attiecībā uz tum�ādainiem cilvēkiem vai tiem, kas nav itāļi. Te redzam dziļu pretrunu.

Viesstrādnieki, kas pārsvarā veic godīgu darbu, tiek apvainoti un uzlūkoti ar aizdomām, kamēr daudzie pareģi un zīlnieki, kurus ne�mitīgi rāda televīzija, tiek slavēti un cienīti, bet sātaniskās rokgru�pas tiek attēlotas uz jaunie�u valkātajiem krekliem.

Tas ir vēl viens signāls, kas liecina par to, ka pasaulē, kurā dzī�vojam, viss ir "kājām gaisā" un labais sajaucies ar ļauno.

Pat sātanismam ir izdevies izlauzt sev ceļu uz televīziju. Pirms da�iem gadiem okultists Efrems Delgato vadīja savu pārraidi Lācio apgabala televīzijas kanalā Magic TV, kura specializācija ir muzikā�lās programmas (visu diennakti).

Tas ir vēl viens apstiprinājums manai tēzei par to, ka mūzika tiek izmantota, lai izplatītu ezotēriskus uzskatus jaunie�u vidū. Efrems Delgato, luciferie�u brālības dibinātājs, ir viens no pazīstamākajiem mūsdienu itāļu sātanistiem. Zīmīgi ir tas, ka, lai uzrunātu jaunie�us no televīzijas ekrāna, viņ� izvēlējās iecienītu mūzikas kanālu. Kas zi�na, cik daudz jaunie�u ir uzķēru�ies uz viņa āķa dziesmu starplaikos?

�ī pētījuma gaitā redzējām, ka daudzi jaunie�i apzināti cen�as iepazīt ezotēriku, kamēr citi no tās cie�, bet vēl citi pie tās nonāk pa da�ādiem ceļiem. Ta�u kopīgs gan vieniem, gan otriem, gan tre�iem ir maldīgā ticība tam, ka ezotērika un sātanisms savā ziņā ir sacel��anās pret sabiedrību un "varu".

Es vienmēr nenogursto�i teik�u, ka jaunie�i savā būtībā ir labi un godīgi. Viņu dvēseles skaidrībai bie�i nākas ciest, sastopoties ar ci�niskās un ne�ēlīgās pasaules noteikumiem, kas ir pretrunā labajam, ko viņi mācīju�ies.

Skola un ģimene audzina krietnus, korektus un izglītotus cilvēkus. Bet vēlāk, "lielajā" dzīvē, pēk�ņi izrādās, ka korektums un godīgums var kļūt par traucēkli.

Bērniem tiek mācīts nemelot, ta�u, kad viņi pieaug, tie redz, ka sabiedrībā, kurā mēs dzīvojam, meli ir izplatīta parādība.

Tā jaunie�i piedzīvo krīzi. Viņi nonāk saskarē ar sātaniskās sa�biedrības patvaļu un aplami domā, ka uzvarēs to, pārkāpjot tās liku�mus. Vai arī viņi norobe�ojas no pasaules, uzceļot ap sevi izolējo�u mūri, tādu kā narkotikas, rokmūzika, diskotēka vai interneta vir�tuālā komunikācija.

Tie ir lieli maldi, ja domā, ka Merilina Mensona ierakstu klausī��anās vai apdullinā�anās "reivos" ir sacel�anās pret "varu". Patiesī�bā viss ir pavisam otrādi. Diskotēkas un sātaniskā rokmūzika ir rīki, kas radīti jaunie�u smadzeņu kontrolē�anai, lai viņi nedomātu, lai viņus padarītu nekaitīgus un paverdzinātu.

Daudzi jaunie�i dzīvo ilūzijās, domādami, ka viņi ir bīstami sa�biedrībai, jo saceļas pret to, dzīvojot neprātīgu dzīvi. Viņi neaptver, ka tā tikai iesaistās "varas" spēlē, kuru domā uzvarēt.

Patiesa sacel�anās ir nevis narkotiku lieto�ana "reivos", bet gan dzīves stils. Ta ir nemitīga turē�anās pretī pasaules pārestībām, ku�rā, �ķiet, valda likums, kas aizstāv spēcīgo. Patiesa drosme ir cīņa pret naudas diktatūru. Tā ir atteik�anās no iespējas būt uzpirktiem, risks zaudēt savu darbavietu godīguma dēļ. Tas ir atteikums ikvie�nam, kas gribētu pamudināt mūs uz nekorektu vai nelikumīgu rīcību. Tā ir stipra griba neļauties kļū�anai par pielīdēju. Tā ir noklu�sē�ana �īs pasaules mafijas un politisko blēdību priek�ā.

Atrasties diskotēkā līdz trijiem naktī nozīmē pakļauties varas spēlei. Jebkādai varas spēlei.

Apdullināties ar internetu un sātanisko rokmūziku nozīmē no�robe�oties no pasaules un nebūt vairs "neērtiem".

Ir cilvēki, kas naktīs dodas uz diskotēku un uzvedas amorāli, bet nākamajā dienā kļūst par paklausīgiem rīkiem varas rokās. Viņi ir manipulējami roklai�as, kas nekad neatsaka un ļaujas uzpirk�anai. Tas viss ir velni�ķīgi. Velni�ķīgāk nekā sātanisms, kura ideoloģija pilda laikrakstu lapas.

Viens no zino�ākajiem itāļu mūzikas kritiķiem Federiko D�en- nakāri ir rakstījis, ka "politiķu un varas pieļautās kļūmes ir krietni vien nopietnākas un ļaundabīgākas par sātanisko rokmūziku". "Bet, lai �īs kļūmes saskatītu," viņ� piebilda, "prātam jābūt vairāk nekā skaidram, brīvam no narkotikām un da�ādiem apdullinā�anās veidiem, vai tā būtu kāda rokmūzika vai deju mūzika. Senās Romas slavenās cirkus izrādes vienmēr biju�as daļa no to cilvēku spēles, kuru interesēs bija nerunīga, it kā pamirusi, uzdzīvē pagrimusi tau�ta un jaunatne, kurai politika, sociālie jautājumi un cilvēku īstās problēmas bija pavisam vienaldzīgas. Un tā sātaniskās rokmūzikas vietā - mūzikas, kas sniedz baudu, ap�ilbina, kūda uz vardarbību (vai tas būtu radies nolūka, pārspīlējuma vai modes dēļ), mēs dodam priek�roku cita veida rokmūzikai - tādai, kas pau� dusmas, kritiku, pieteikumu. Tādai, kas izraisa emocijas un it sevi�ķi pārdomas. Tādai, kas, visbeidzot, liek atdarīt acis."6

Daudzi jaunie�i diem�ēl atbild uz dzīves netaisnībām, izmanto�jot aplamus līdzekļus, kā sātaniskais roks vai apdullinā�anās disko�tēkā. Tādējādi viņi nevienu netraucē. Es savukārt patie�ām ceru, ka jaunie�i atkal kļūst par "traucēkli", varbūt no jauna atklājot Evaņ�ģēlija veselīgo "bīstamību".

Jēzus bija brīvs un dziļi "bīstams" cilvēks. Viņu piesita krustā par to, ka Viņ� skaidri norādīja uz sava laika liekulību (kas mūsdienu pasaulē ir tāda pati). Viņ� bija cilvēks, kas atteica "naudas dieva" virsvarai un aicināja krāt mantu tikai Debesīs.

Problēma ir tāda, ka jaunie�us nemitīgi krāpj ar viltus informā�ciju, kuru sniedz pla�saziņas līdzekļi. �odien rokmūzika un diskotē�ka tiek kļūdaini uzskatīta par sacel�anās veidu, kamēr kristietību jaunie�i bie�i interpretē kā personas brīvības ierobe�o�anu.

Tas ir milzīgs pārpratums. Nav nekā "dumpīgāka", "likumpār- kāpjo�āka" un "bīstamāka" par Evaņģēlija nesto Vēsti. Sistēmai neērtais ir Kristus, nevis sātans, ta�u daudzi jaunie�i diem�ēl to ne�apzinās. Viņi labāk izvēlas ezotērikas un sātanisma ceļu, neaptverot to, ka tā viņi pakļaujas varas spēlei.

Kardināls Kamillo Ruīni, Itālijas Bīskapu konferences prezi�dents, atklājot Itālijas Bīskapu pastāvīgās padomes darbu, piemi�nēja negadījumu ar māsu Mariju Lauru Maineti, kuru Kjavennā nogalināja trīs nepilngadīgas meitenes, un "citus neprātīgas un nelietīgas vardarbības upurus". Kardināls aicināja, "neko nenoklu�sējot, pajautāt sev, cik daudz līdzīgu notikumu un rīcības veidu ietekmē skati un dzīves modeļi, kurus nekaunīgi un ar ieinteresētu neatlaidību piedāvā televīzija un citi pla�saziņas līdzekļi"[95].

Viltus ideja, kas nonāk pie jaunie�iem ar pla�saziņas līdzekļu starpniecību, ir �āda: "Cik garlaicīga ir kristietība! Noteikumi, bau�ļi, grēku no�ēla, aizliegumi, bargi sodi par pārkāpumiem, atsa�cī�anās, upuri, pienākumi, ierobe�ojumi, visādas grūtības � Kristie��i nudien neprot baudīt dzīvi! Viņi nedrīkst krāpt sievu. Nedrīkst zagt. Nedrīkst skatīties programmā Striscia la notizia rādītās puskai�lās dejotājas. Nedrīkst sakrāt pārāk daudz bagātību. Nedrīkst sist sievasmāti. Nedrīkst ierobe�ot bērnu skaitu. Nedrīkst valstij ne�maksāt nodokļus. Viņiem vienmēr jāpiedalās Misē un jāstāsta par savām lietām priesteriem. Uh, kāda garlaicība! Cik skumji! Kāda drūma un upuriem pilna dzīve!"

Tā joprojām par kristie�iem domā daudzi jo daudzi jaunie�i. Par tiem kristie�iem, kas, apzinoties savu nepilnīgo cilvēciskumu, vi�siem spēkiem cen�as dzīvot saskaņā ar Evaņģēlija vēsti.

Mūsdienu pasaulē vēl aizvien ir daudz tādu jaunie�u, kas uzska�ta, ka kristietība ir reliģija, kas aizliedz un piespie�. Tajā, viņuprāt, sērīgi atkārtojas "mēs nedrīkstam" un "mums nevajag", kas mudi�not cilvēku atteikties no savas esības baudām.

Kristietis tātad, kā to pau� pla�saziņas līdzekļi, ir skumj� cil�vēks - būtne ar aizbāztu muti, kuras kustību spējas ir ierobe�otas un kurai vairs ir atliku�i tikai da�i iemesli, lai pasmaidītu. Savukārt sātanistam vajadzētu būt brīvam, mierīgam un laimīgam cilvēkam.

"Kāpēc gan upurēties �ādā veidā?" jaunie�iem jautā pla�saziņas līdzekļi. "Labāk tvert bēgo�u mirkli, pēc iespējas labāk izmantot visas iespējas un nebūt pārlieku kautrīgiem. Galu galā dzīvo tikai vienreiz."

Un tomēr, neraugoties uz aizliegumiem, kristie�i turpina smai�dīt. Un smaida daudz vairāk, nekā varētu gaidīt, jo dzīves patiesā jēga rodama nevis visiem zināmās patiesībās, bet gan tajā, cik stipri ir katra pa�a ideāli. Ja ideāli ir spēcīgi, spēcīga kļūst arī personības pastāvē�ana pasaulē.

Attiecīgi pagaist nemiers, nedro�ība, depresija, bailes no rītdie�nas, un negaidīti uzplaiksni veselīgs, pastāvīgs un dzīvino�s prieks. Ne tas muļķīgais prieks, kad galvu paslēpj smiltīs, lai nebūtu jārau�gās patiesībai acīs, bet tas vienkār�ais prieks, kad izjūti sevi kā Die�va bērnu un kabatā tev alla� pie rokas slepenais ierocis - ro�ukronis.

Asīzes Franciska prieks, Luid�i Oriones paļāvība, Kārļa Boro- meja mīlestība, Edītes �teinas drosme, Jāņa Bosko vienkār�ība, Hosē Marijas Eskrivas pastāvība, tēva Pio uzticība, Filipa Neri maigums, Maksimiliāna Kolbes sevis atdo�ana �

Galu galā svētie to vien darīju�i, kā mēģināju�i un atkal mēģināju�i būt priecīgi, nekad nepieļaut to, ka dzīves likstas padara mazdū�īgus.

Turpretī sātanisms un ezotērika rāda jaunie�iem skumju un pesi�misma ceļu. Mudina viņus nolaist rokas un norobe�oties no pasaules.

Varbūt da�i jaunie�i baidās, ka Dievs viņus atraidis? Jūtas "pārāk lieli grēcinieki", lai būtu kristie�i? Daudzi jaunie�i joprojām domā, ka svētums ir da�u izredzēto priek�rocība, ta�u tas tā nav. Svētie ir tādi pa�i grēcinieki, tikai nolēmu�i nepadoties. Da�kārt viņi ir pat paklupu�i un kritu�i, bet tad atkal piecēlu�ies vēl spēcīgāki nekā iepriek� un ar vēl platāku smaidu.

Ceļ� uz svētumu neizbēgami krustojas ar līksmības ceļu. Tā ir līk�smība, kas dzimst no prieka ļauties ceļam, nepārsteigties, mīlēt �o īpa�o brīvības kodeksu, ko sauc par Evaņģēliju, kur uz katru jautā�jumu ir rodama pareiza atbilde.

Noteikumi? Aizliegumi? Bau�|i? Varam tos saukt, kā gribam, bet viens gan ir skaidrs: kristietībā visi noliegumi nekavējoties kļūst par apgalvojumiem. Katrs "mīnuss" kļūst par "plusu", pozitīvu zī�mi, kas, starp citu, līdzinās krustam.

Tā daudzie "ne" kļūst par pastāvīgu pamudinājumu pa�os pa�matos pārveidot savu rīcību un domas par labu tuvākajam, paejot garām egoisma un principa "dari, ko gribi" ezotēriskajām lamatām.

Tāpēc kristie�i ir priecīgi. Pat tad, ja mums uz galvas negaidīti krīt akmeņi, liekot mums grīļoties un aizmirst par mājupceļu, tas ir, ja gadās tādi pārsteigumi, ar kuriem mēs nekad negribētu sastap�ties, jo tie mums norāda uz krusta, sāpju un cie�anu ceļu.

Nenovēr�ama dzīves negaisa laikā Jēzus mums māca būt paļāvī�giem, ar prieku izdzīvot "pārmērīgus kritumus un kāpumus", kā teikts kādā itāļu komponista Batisti un dzejnieka Mogola dziesmā. Pārējais ir vairs tikai liels daudzums emociju - "izlieto un izmet", kas atspīd viltus laimes vitrīnā.

Visa �ī saruna mums ir vajadzīga tādēļ, lai mēs saprastu, kā izskaust jaunie�u ezotērikas "vīrusu".

Labākā alternatīva tuk�umam, nihilismam, okultisma drūmu�mam noteikti ir prieks. Tas prieks, kas, kā teicis rakstnieks D�ilberts Keits �estertons, ir "kristie�a milzīgais noslēpums".

Un tā, lai uzvarētu cīņā pret ezotēriku (kas ir viena no daudzām cīņām karā pret sātanu), ir jāveic jaunā evaņģelizācija, par kuru atbildīgi esam mēs visi.

Ir jāsāk ar tīro un vienkār�o Evaņģēlija vēsti, jo Jēzus vairāk nekā jebkur� cits ir "antiezotēriķis". Viņa Vēsts savā vienkār�ībā var atbrīvot jaunie�us no daudziem izskaistinājumiem un maģijas un okultisma specefektiem.

Mūsdienu evaņģelizācija, kā rakstījis �urnāla II Timone redak�tors D�anpaulo Barra, "ir pienākums, nevis fakultatīvs pasākums"[96]. ta ir misija, kurai, var izrādīties, ir noteico�ā loma, lai glābtu dau�dzus jaunie�us, kuri riskē iekrist ezotērikas un sātanisma slazdos.

Da�i cilvēki kļūst vai mēmi, izdzirdot par tik brutālu slepkavību kā Kjavennas pilsētā vai par jauno sātanistu vandālisma aktiem kapos. Kad notiek kas tamlīdzīgs, ir viegli izteikt negatīvas piezīmes par to, ka jaunajai paaudzei nav nekādu vērtību, ta�u �ēlo�anās neko daudz nelīdz. Ir jābūt tālredzīgākiem par �ķietamību un jāpa�ļaujas uz rītdienu.

Kādā brīni�ķā sv. Ambrozija lūg�anā sacīts: "Nāc, Kungs Jēzu, atrodi savu nespēcīgo avi! Nāc, Gans, Tava avs ir pazudusi! Nāc bez suņiem, nāc bez ļauniem uzraugiem, nāc bez algotņa, nāc bez palī�giem un nesūti ziņne�us! Es gaidu, kad nāksi Tu pats."9

Daudzi �ķietami amorāli un vardarbīgi noskaņoti jaunie�i tikai gaida to, lai viņus kāds mīl. Lai kāds viņus saprot, uzklausa un apskauj un lai kāds viņus uzmeklē "bez suņiem" un "bez ļauniem uzraugiem".

Dzīvē nekas nav zaudēts. Neviens cilvēks nav bezcerīgs. �odien jaunietis rotaļājas, tēlodams sātanistu, bet jau rīt varbūt viņ� būs svētais. Vai pat moceklis.

Mūsu sirdīs lielu cerību vie� gadījums ar septiņpadsmit gadus ve�co amerikānieti Keisiju Bernālu. �ī meitene bija guvusi pla�u amo�rālas dzīves pieredzi, lietojusi alkoholu. Viņa kā apmāta interesējās par nāvi un vampīriem. Viņai patika Merilina Mensona sātaniskā mūzika un viņa bija pat iecerējusi nogalināt savus vecākus.

Ta�u tad Keisijas dzīve mainījās uz pretējo pusi. Viņa sāka apmek�lēt kristīgu jaunie�u grupu un burtiski iemīlējās Jēzū. Evaņģēlijs viņas sirdī ieņēma Merilina Mensona vietu un izdzēsa viņas pagātni.

Keisijai bija tikko apritēju�i septiņpadsmit gadi, kad viņa sāka liecināt par savi ticību. Meitene to darīja līdz pat savai nāves dienai, kad viņa traģiski gāja bojā 1999. gada 20. aprīlī. Torīt divi bruņoti jaunie�i iegāja viņas skolā, Litltonā (Kolorādo) un nogalināja trīspadsmit cilvēkus: skolēnus un skolotājus.

Tā būtībā bija antikristīga asinspirts, ko diktēja sātanisks neprāts. Pla�saziņas līdzekļi ziņoja, ka uz to bija iedvesmojusi Merilina Menso�na mūzika. Ne velti abi jaunie�i, pirms viņi nogalināja Keisiju, pajau�tāja: "Vai tu tici Dievam?" Meitene atbildēja: "Jā". Tad viņi to no�āva.

Ja Keisija būtu teikusi "nē", varbūt slepkavas būtu meiteni sau�dzēju�i. Ta�u ar �o "jā" viņa apliecināja savu drosmi un ticību. �odien visi viņu piemin kā "Litltonas mocekli".

Kāds laikraksta Chicago Tribune �urnālists rakstīja, ka Keisiju "pakļāva pārbaudījumam un uz nāvi notiesāja biedrs, kas pārstāvēja jaunie�u vardarbības un nāves kultūru". �o pa�u nāves kultūru, kurai Keisija bija pieslējusies, bet vēlāk pametusi Evaņģēlija vārdā.

�is notikums visiem pau� lielu cerību. Tas ir pierādījums tam, ka jaunie�i var atteikties no okultisma un pat ziedot savu dzīvību par Kristu.

"Pirms viņa kļuva par mocekli, Keisija bija pusaudze," rakstīja Mis- tija Bernāla, Keisijas mamma, nogalinātajai meitai veltītajā grāmatā "Keisija B. Viena "jā" mirklis"[97]. �ajos vienkār�ajos, bet apskaidrojo��ajos vārdos varam rast atslēgu tam, kādai jābūt mūsu pieejai attiecībā uz jaunie�u aizrau�anos ar ezotēriku.

Jaunie�i reizēm var izdarīt ko sliktu un pieņemt vardarbības un nāves ideoloģiju, ta�u viņi nav ļauni. Viņi tādi nekad nav. Viņiem tikai jāatrod mājupceļ� dzīves sare�ģītajā labirintā.

Alķīmija: sena maģija, kuras mērķis bija izmainīt metālu dabu.

Amulets: priek�mets, kuram piedēvē spējas atvairīt tā sauktās "negatīvās enerģijas" un attālināt neveiksmi.

Apvērstas lūg�anas: "melnās mises" laikā sātanisti mēdz skaitīt pa�zīstamākās katoļu lūg�anas apgrieztā veidā. Tas simbolizē vēlē�anos "sagrozīt" kristīgās vērtības. Lūg�ana Tevs mūsu, skaitīta apvērstā vei�dā, tādējādi kļūst par lūg�anu velnam, kurā tiek slavinātas ļaunā gara pseidokultūras "sagrozītās vērtības". �o tradīciju pārņēmu�i arī da�i rokmūziķi, kuri savos ierakstos iekļauj apvērstos sātaniskos vēstījumus.

Astroloģija: cilvēku likteņa un notikumu pareģo�ana pēc debess spīdekļu stāvokļa.

Auroville: indie�u ekociemats, New Age aprindās ļoti iecienīta kopiena. 1a uzņem visus cilvēkus, kas tiecas pēc miera un vienotī�bas, neatkarīgi no viņu reliģiskās un politiskās pārliecības.

Burvju dzira: īpa�s burvja pagatavots maisījums, kuram vajadzē�tu spēt atrisināt cilvēku problēmas.

Chat: angļu vārds, kas nozīmē "pļāpā�ana". Norāda uz vietu inter- netā, kur cilvēki no visām pasaules malām var iesaistīties dialogā attie�cīgajā laika sprīdī. Tas notiek tā, it kā daudzi indivīdi atrastos vienko�pus vienā telpā un vienlaikus sarunātos savā starpā. Tas viss notiek uz datora ekrāna, kur cilvēki sarunājas, ar klaviatūras palīdzību uzrakstot savu sakāmo un maksājot par to tikpat, cik par parastu telefona zvanu.

Diskomūzika: ritmiska un dārdo�a diskotēku mūzika.

"Dari, ko gribi!": angļu okultista Elistera Kroulija moto. Tas ir mūsdienu sātanistu likums, kas cilvēkam ierāda Dieva vietu un aici�na viņu dzīvot bez noteikumiem.

Ecstasy: narkotika table�u fasējumā, ko lieto diskotēkās vai reivos.

Enerģija: termins, kuru ļoti pla�i izmanto ezotērika un NewAge. Burvji runā par "pozitīvām enerģijām" un "negatīvām enerģijām", kuras, viņuprāt, var piesaistīt vai atvairīt.

Eņģelis: kristīgās tradīcijas tēls, kuru New Age idejiskais strāvo�jums pārveidojis par jaunu māņticības veidu.

Ezagramma: aplī ieslēgta se�staru zvaigzne, ezotērikas un sāta�nisma simbols.

Ezotērika: viss, kas zināms �auram personu lokam un ko nevar atklāt publiski, kā, piemēram, kāds īpa�s maģijas veids, hiromantija vai prasme likt kārtis, formulas garu izsauk�anai, zīmes, ko lieto, lai noslēgtu vieno�anos ar velnu.

Gai�redzība: spējas, ar kuru palīdzību da�i cilvēki varot uzzināt cilvēku nākotni vai likteni.

Gailu: tāds, kas attiecināms uz īru un skotu kultūru.

Hiromantija: zīlē�ana pēc rokas līnijām.

Horoskops: shēma, kas īpa�ā veidā debess sfēras projekcijā attē�lo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika sprīdī; to iz�manto, lai ar astroloģijas meto�u palīdzību noteiktu cilvēka īpa�ī�bas, likteni, pareģotu nākotni.

I-King: sena pareģo�anas metode, ko izmanto ķīnie�i, lai zīlētu nā�kotni. Tās pamatā ir astoņas "trigrammas" (nepārtrauktas un pār�trauktas līnijas, kas novietotas konkrētā secībā), kas saskaņā ar le�ģendu parādījās kā senas zīmes uz kāda bruņurupu�a bruņām.

Iniciācija: iesvētī�ana, ievadī�ana ar rituāla palīdzību.

Iniciēte: tie, kuri ir iesvētīti un kuriem līdz ar to pieejams īpa�s kults vai maģijas izzinā�ana.

"Ja tu tam tici, tad tā ir patiesība!": viens no NevvAge saukļiem. Tas nozīmē to, ka nepastāv viena objektīva patiesība un ka visas pa�tiesības ir līdzvērtīgas. Tā sekas ir morālais relatīvisms.

Kapu apgānī�ana: vandālisma izpausme, kas tipiska sātanis- tiem. Tā ir kaitējuma nodarī�ana apbedījumiem kapsētās, nozogot cilvēku kaulus un galvaskausus.

Kristāli: New Age sekotāji uzskata, ka kristāliem piemītot slēpts prāts, kas spējot ietekmēt cilvēka dzīvi. Viņi māca, kā iespējams saistīties ar iedomāto kristālu varu un kā veicama kristālterapija, lai dziedinātu no slimībām un risinātu personiskās problēmas.

Kroulijs Elisters: angļu okultists. Viņ� tiek uzskatīts par mūsdie�nu sātanisma tēvu. Viņa vadmotīvs bija "Dari, ko gribi!".

Krusts, apvērsts otrādi: tipisks sātanistu simbols. Simbolizē kristietības piedāvāto vērtību noliegumu.

Lavejs Entonijs: ASV Sātana baznīcas dibinātājs.

Lomu spēle: intelektuālais teātris, ar kura palīdzību, sē�ot pie galda, izdzīvo fantastiskus piedzīvojumus. Spēlētāji iejūtas da�ādos tēlos un iztēlē pilnībā ieslīgst inscenētajos notikumos.

Maģija, baltā: maģija, kas tiek lietota labos nolūkos. Neraugo�ties uz to, tā jebkurā gadījumā paverdzina cilvēku un uzstāda tam noteikumus.

Maģija, melnā: maģija, kas tiek lietota ļaunos nolūkos.

Maģija, seksuālā: maģijas veids, kuras rituālos ezotērika sajau�cas ar seksuālām darbībām.

Melnais metāls: īpa�i drūms heavy metai mūzikas virziens, kurā ir bie�i sastopami sātaniski un ezotēriski elementi.

Melnā mise: katoļu Mises svētzadzīga izkropļo�ana, kuras laikā sātanisti skaita pazīstamākās kristie�u lūg�anas apgrieztā veidā. Tas simbolizē vēlmi iznīcināt kristīgās vērtības. Ir arī svētumu zaimojo�i �esti attiecībā pret Euharistiju. Velna sekotāji mēdz izzagt konsek- rētas hostijas no katoļu baznīcām, lai tās izmantotu savos rituālos.

Merchandising: dziedātāja, filmas, aktiera vai komiksu varoņa panākumu ļaunprātīga izmanto�ana komerciālos nolūkos ar visiem iespējamiem līdzekļiem, ra�ojot un pārdodot priek�metus, piemē�ram, lelles, atslēgu makus, cepurītes, krekliņus, datorspēles u. c., uz kuriem attēlots attiecīgais dziedātājs, aktieris, komiksa tēls.

Mēdijs: persona, kuras uzdevums spiritisko seansu laikā ir būt par starpnieku ar viņpasauli.

"Mēs esam Dievs!": viens no New Age saukļiem.

Morālais relatīvisms: visas cilvēces atziņas attiecībā uz morāli ir relatīvas.

Nekrofīlija: slimīga patika pret visu, kas attiecas uz nāvi.

New Age ("Jaunais laikmets"): idejisks strāvojums, kurā vien�kopus sadzīvo at�ķirīgas idejas, reliģijas, filosofijas un ezotēriskā prakse. Tas ir domā�anas veids, kura pamatā ir ideja par kristīgā laikmeta galu. New Age sekotāji tic tam, ka cilvēce ieiet "Jaunā laikmetā" - miera un labklājības laikmetā, kurā notiks lielas iz�maiņas sabiedrībā, politikā un reliģijā.

Nihilisms: vispārpieņemtu morāles normu, principu, tikumisko vērtību, ari sabiedrības dzīvesveida noraidī�ana, neatzī�ana.

Numeroloģija: skaitļu, kas apzīmē dzim�anas dienu vai citus īpa��us notikumus, nozīmes tulko�ana. Veicot veselu virkni aprēķinu, tiek iegūtas nākotnes prognozes vai personības raksturojums.

Okultisms: mācība, ka cilvēkā un izplatījumā ir cilvēkam neiz�protami pārdabiski spēki un parādības, kurus spēj izzināt un pa�kļaut tikai izredzētas personas.

Orākuls: sens pareģo�anas veids. Tās mērķis ir atbildēt uz jautā�jumiem par tagadni, pagātni un nākotni.

Pentagramma: aplī ieslēgta piecstaru zvaigzne. Viens no ezotē�rikas un sātanisma simboliem.

PIrsings: no angļu valodas vārda to pierce, kas nozīmē "cauru�mot", "urbt", "pārdurt". Tā ir cilvēka ķermeņa izrotā�ana ar īpa��iem, miesā iedurtiem gredzeniem.

Primitīvisms: tendence novest cilvēku primitīvā pirmatnējās ko�pienas līmenī, noliedzot civilizācijas sasniegumus.

Reinkamācija: atdzim�ana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī. Pēdējos gados �o ticību izplata New Age.

Reivs: angļu vārds, kas nozīmē "murgs". Reivs ir īpa�s diskotēkas veids, kam raksturīga dārdo�a mūzika, nevaldāmi ritmi un narkoti�ku un alkohola lieto�ana.

Relatīvisms: uzskats, mācība, ka visas cilvēka gūtās atziņas ir re�latīvas, subjektīvas.

Reliģiskais sinkrētisms: at�ķirīgu, da�ādām reliģijām raksturīgu elementu savienojums, kas raksturīgs New Age.

Sabats: sātanistu ceremonija, kurā velna kultu pavada rituālas dejas, seksuāla kopo�anās, narkotiku un alkohola lieto�ana.

Sātana baznīca: organizācija ASV, ko 1966. gadā Sanfrancisko no�dibināja A. Lavejs. Tai ir savi "priesteri", sava "bībele" un savi "bau��ļi". Ta ir atļauta ar likumu, un ar to sadarbojas arī da�i rokmūziķi.

Sātaniskais roks: īpa�s rokmūzikas virziens, kas cildina sātanis- mu, vardarbību un nihilismu.

Sātaniskie vēstījumi: velnu cildino�as frāzes, apvērstā veidā ierak�stītas da�os rokmūzikas diskos. Tas ir mēģinājums veikt ezotērisku ri�tuālu ar mūzikas palīdzību. �ie vēstījumi iedvesmu smeļas "melnajās misēs", kuru laikā sātanisti mēdz apgrieztā veidā skaitīt kristie�u lūg�anas.

Sātanisms: velna kults, kas var izpausties da�ādos veidos. Lai kļūtu par sātanistu, nav nepiecie�ams ticēt ļaunā gara esamībai. Pietiek ar to, ka cilvēks sevi noliek Dieva vietā un pieņem par savu vadmotīvu Elis- tera Kroulija moto "Dari, ko gribi!" vai arī neievēro nekādus noteiku�mus un pakļaujas vienīgi savam egoismam. Sātanisms ved uz nihilismu.

Se�i, se�i, se�i: Antikrista skaitlis Bībelē, Atklāsmes grāmatā. Bie�i lietots sātanistu simbols.

Smagais metāls (heavy metai): mūzika, kas ir vēl ekstrēmāka, vēl smagāka un vētraināka par smago roku.

Smagais roks (hard rock): īpa�s rokmūzikas veids, kam rakstu�rīgs spēcīgs dziedājums un nenoskaņotas ģitāras skaņas.

Spiritiskais seans: rituāls, kurā cilvēki ar mēdija palīdzību sazi�nās ar viņpasauli.

Spiritisms: misticisma paveids, kas saistīts ar ticību dvēseļu pēc�nāves eksistencei un cilvēku spējām saistīties ar miru�o gariem, kas notiek spiritiskajos seansos.

Splatter: vārds angļu valodā, kas nozīmē "�ļakstēt". Tas tiek lie�tots, lai apzīmētu īpa�i asiņainas un vardarbīgas filmas, komiksus vai multiplikācijas filmas.

Svārsts: diegā iekārts "burvju" priek�mets. �ūpojoties no vienas puses uz otru, tam vajadzētu sniegt atbildes uz īpa�iem jautāju�miem par cilvēka nākotni.

Talismans: parasti ar simboliem vai figūrām izrotāts priek�mets, kuram piedēvē burvju spējas nodro�ināt veiksmi.

Taro: senas kārtis ar īpa�u figūru attēliem, kuras izmanto, lai zī�lētu nākotni.

TVanss: paranormālo parādību jomā tas ir koncentrē�anās stā�voklis, kas līdzinās miegam hipnozē. Spiritiskajos seansos tas ir brī�dis, kad mēdijs sazinās ar miru�o pasauli.

Ūdensvīra laikmets: laikmets, kurā saskaņā ar New Age "Jaunais laikmets" ieņems kristietības vietu. Tas paredzams ap 2000. gadu - lai�kā, kad astroloģiskais laikmets no Zivju zīmes ieiet Ūdensvīra zīmē.

Vieno�anās ar velnu: sātanisks rituāls, ar kura palīdzību var pār�dot savu dvēseli velnam apmaiņā pret kādu īpa�a lūguma izpildī��anu (attiecībā uz varu, panākumiem, bagātību vai jebkuru citu materiālo labumu). Tas, kur� pārdod sātanam dvēseli, dzīvo ilūzijās, domādams tikai par to, ka baudīs dzīvi uz zemes. Ta�u pēc nāves viņ� nolemts ellei, kā noteikts līgumā.

Priek�vārds��������������������������������. 5

Ievads�����������������������������������.

1. Lielie maldi, ko izplata uguns bez liesmām �����������. 12

1.� Ezotērikas bums���������������������������.

2.� Sabiedrotais problēmu risinā�anā�����������������������. 15

3.� Pasaules brutālā realitāte ���������������������������.. 16

4.� Jaunietis krīzes situācijā����������������������������. 18

5.� Naudas diktatūra�������������������������������� 19

2.� Ezotērikas maskas������������������������������� 21

1.� Maģijas uzbrukums�������������������������.. 21

2.� Visas ezotērikas sejas ����������������������������� 23

3.� "Bezdarbības kultūra" ����������������������������� 24

3.� Da�u jaunie�u piedzīvotais �������������������������.. 28

1.� Amulets draugam��������������������������� 28

2.�� Burvja slazdos��������������������������������� 31

3.� Bēg�ana no diskotēkas ����������������������������. 37

4.�� Sātana pesimisms ������������������������������� 41

5.�� �etri jaunie�u "slepkavas" ��������������������������.. 45

4.� "Dari, ko gribi!"��������������������������������� 48

1.� Dzīve bez nosacījumiem���������������������������� 48

2.�� Sabiedrība - ar kājām gaisā ��������������������������. 50

3.� Tuk�uma risks��������������������������������� 51

5.� Sātaniskais roks��������������������������������.. 54

1.� Nelieli ezotēriski pieskārieni �������������������������.. 54

2.� Heavy metai eksplozija ��������������������������� 56

3.� Sātana baznīca��������������������������������� 57

4.�� Merilina Mensona mīts������������������������ 60

6. Jaunie�u sātanisms ������������������������������.. 63

1.� Gadījums Kjavennas pilsētā��������������������������. 63

2.�� Daudz vardarbīgu notikumu���������������������. 65

3.� Ceļ� uz sātanismu�������������������������������. 68

7.� Diskotēkas "rituāls" �������������������������. 71

1.� Modernais "sabats"������������������������������.. 71

2.� Velni�ķā ekstāze �������������������������������.. 73

3.�� Ielūgumi �������������������������������. 74

4.�� Svarīgs dokuments �������������������������� 76

8. Tetovējumi un plrsings - vakardiena rītdienas vietā������.. 79

1.� Pamatdoktrīna���������������������������������. 79

2.� Atkal sātanisms���������������������������� 81

3.�� Zaimojo�ie katalogi�������������������������� 83

4.� Tetovējumi bērniem �������������������������.. 85

9.�nav age������������������������� 87

1.� Sātanisms un NevvAge ����������������������� 87

2.� Vilki avju ādā ����������������������������.. 89

3.�� Mūzikas ietekme�������������������������������� 91

4.�� Krāpniece Minnija ��������������������������. 92

10. Vardi, kas maldina jaunie�us�������������������.. 95

11.� �urnāli pusaud�iem������������������������� 102

1.� Pamatelementi ����������������������������. 102

2.� Eņģelī�i un maģiskie rituāli ���������������������� 103

3.�� Ba�as un to risinājums ���������������������������� 105

4.�� Astroloģija un ezotēriski sludinājumi����������������� 106

12.� Interneta pasaule���������������������������

1.� Solis uz priek�u���������������������������� 108

2.�� Dators kļūst par burvi������������������������.. 110

3.� "Sātaniskā sērfo�ana"������������������������� 111

4.�� Zaimojo�ās spēles��������������������������.. 113

13.� Komikss "Dilans Dogs"����������������������� 116

1.� Kas ir Dilans Dogs? �����������������������������. 116

2.� Vardarbības problēma������������������������.. 119

3.� Citi negatīvi aspekti �������������������������.. 121

4.�� Velns un Dilans Dogs������������������������.. 124

14. Notikums ar Blēras raganu��������������������.. 127

1.� Lielais reklāmas atradums ����������������������. 127

2.� Filmas intriga ����������������������������� 129

3.� Ezotēriskais zirnekļa tīkls����������������������� 130

15. Televīzijas maģiskā vara ���������������������. 133

1.� Televīzijas brīnumi ������������������������������ 133

2.� Televīzijas burvji ��������������������������� 136

3.�� Viltus optimisms��������������������������� 138

16. Ezotēriskās televīzijas filmas�������������������. 142

1.� "juabās raganas" ��������������������������� 142

2.�� Seriāla "Amulets" augļi���������������������������.. 144

3.�� Bafija - vampīru medniece��������������������������. 145

4.�� Nemiers un aizdomas����������������������������.. 146

17. Japāņu multiplikācijas filmas������������������.. 149

1.� Lielākā kļūda��������������������������������� 149

2.�� Pokemoni ����������������������������������. 151

3.�� Mazo briesmoņu spējas���������������������������.. 153

4.�� Citas multfilmas ������������������������������� 154

5.�� Burvju eskadriļa ���������������������������. 157

18.� �ausmu filmas �������������������������������. 159

1.� Vardarbība un ideju trūkums ������������������������.. 159

2.�� Dārio Ard�ento filmas ������������������������ 162

3.�� Neuzticē�anās ģimenei ������������������������ 163

19.� Datorspēles un lomu spēles��������������������.. 166

1.� Fantāzijas bojāeja ��������.. i��������������������� 166

2.�� Elektroniskais burvis������������������������� 168

3.�� Labie un ļaunie - visi vienādi��������������������� 170

4.�� Ciņa par izdzīvo�anu����������������������������� 172

5.�� Lomu spēles ��������������������������������� 173

6.�� Burvja loma���������������������������������.. 175

7.�� Ezotēriskā valoda ������������������������������. 176

20.� Secinājumi un cerība������������������������. 179

1.� Līdzeklis naudas pelnī�anai �������������������������. 179

2.� Ta nav tikai komercdarbība �������������������������.. 181

3.�� Viltus sacel�anās������������������������������� 184

4.�� Jēzus "bīstamība" ������������������������������. 186

5.�� Jaunā evaņģelizācija�����������������������������. 189

Skaidrojo�ā vārdnīca��������������������������. 192

1 Sektu pētniecības un informācijas grupa.

11 Reklāma parādījās �urnālā Topolino, 1996. - 9. jūlijs.

[7] 1999. g. ziņojums par maģiju un ezotēriku Itālijā, ko īstenojusi Telefono Antipla�gio, vēr�oties pret burvju un sektu krāpniecību ( www.antiplagio.org ) sadarbībā ar Telefono Arcobaleno ( www.telarcobaleno.com ), kas pētī maģiju un ar to saistīto uzmāk�anos nepilngadīgajiem. 1999. - novembris.

�to teicis sv. augustīns. - red. piezīme.

aa. vv. led Zeppelin. - Milāna: "Arcana", 1983. - 146. Ipp.

s �. Pctcrmans. Viss par amerikāņu Antikristu. - Florence: "Tarab Edizioni", 1999. - 70. Ipp

[23] starptautiskā preses aģentūra Zenit izplatīja �o ziņu ang|u, spāņu un fran�u va�lodā: Rock music plays role in min "s nutrder in Italy, Las imagenes del rockyel horni- cidio de una religiosa. 2000. - 11. jūlijs; Rock satanique et assassinal d"une religieu- se. 2000. - 13. jūlijs. Aģentūras Zenit adrese: www.zenit.org

[38] n tattoo gallery, 1994. g. - augusts.

[43] ii cioe, 1996. - 16. septembris.

[62] t. sklāvi. ievads "Baiļu enciklopēdijai". Par velnu no "A" līdz "Z". Feru�io Ale- sandri redakcijā, pielikums speciālizlaidumam "Dylan Dog Speciale", papildinājums komiksam "Dylan Dog", Nr. 23, 1988. - augusts - I. Ipp.

[63] baiļu enciklopēdija. par velnu no "a" līdz "Z". - 43. Ipp.

[64] t. sklāvi. ievads "baiļu enciklopēdijai". Par velnu no "A" līdz "Z". - 2. Ipp.

[65] a. tentori. runā dilans dogs. - 17. ipp.