ElTata

Karmas pārvarē�ana

Senas patiesības par veselību un laimi

.

Par karmu ir uzrakstīts pietiekami daudz. Tāpēc �ī grā�mata ir ne tikai, pareizāk sakot, ne tik daudz par karmu, cik par cilvēku attiecībām, par enerģētisko apmaiņu kar�inas līmenī un par �īs apmaiņas rezultātiem.

Visa pasaule ir enerģija, un tā pastāvīgi cirkulē ap mums, visu un visus iesaistot apmaiņas procesos. Ta�u enerģija nekad nemēdz būt abstrakta, tā vienmēr ietver informāciju un atkarībā no �īs informācijas satura iegūst tās vai citas īpa�ības. Saskaroties ar sve�u enerģiju, mēs to vai nu pieņemam un ar to dzīvojam, vai atgrū�am un cen�amies pārvarēt. Dzīvnieku pasaulē agresija rada agresiju. Cilvēku pasaulē arī. Ne jau velti ir sakāmvārds: kā sauc, tā atskan. Ar ko tad mēs at�ķiramies no dzīvnie�kiem? Ar to, ka spējam ar Saprāta spēka palīdzību nega�tīvo enerģiju pārveidot pozitīvā enerģijā, slāpēt agresiju, uz ļaunu neatbildēt ar ļaunu un līdz ar to izbeigt ļaunuma iedarbību.

Vai esat kādreiz mēģināju�i uzbudinātam vai sanik�notam cilvēkam sūtīt pozitīvus, labdabīgus impulsus? Vai jūtat, cik grūti ir pretoties negatīvam enerģētiskajam spie�dienam, vienlaikus saglabājot mieru? Cik gan liels garī�gais spēks ir vajadzīgs, lai pretī agresijai raidītu pozitīvu lādiņu! Ta�u, ja tas izdosies, jūs redzēsit brīnumu! Jūsu acu priek�ā cilvēks nomierināsies, viņa uzbudinājums noplaks, un jūs uz visiem laikiem kļūsit par draugiem.

Cik vienkār�i! Un cik sare�ģīti! Tomēr, ja vēlaties, lai jūsu ģimenē valda miers un saticība, ja gribat panākt pilnīgu savstarpēju sapra�anos ar bērniem, savos enerģētiskajos impulsos ietveriet labvēlīguma, labestības, prieka infor�māciju. Un pasaule atbildēs ar to pa�u. Lai gan viss uzreiz neizdosies, pietrūks spēka un pacietības, ta�u paturiet prātā, ka mērķi var sasniegt, vienīgi ejot uz to!

1. nodala CILVĒKU SAVSTARPĒJĀS ATTIECĪBAS

CILVĒKA IZCEL�ANĀS No kurienes uzradās pirmais cilvēks?

Tas ir jautājums, ko uzdod katrs bērns, ta�u pieaugu��ajiem tas vairs ne�ķiet būtisks. Dzīve izvirza tik daudzus svarīgus, aktuālus uzdevumus, ka tie paņem visu ener�ģiju un laiku. Un tomēr kā uz Zemes radās cilvēks?

Slavenā Darvina teorija, kura, kā �ķita, visu "zinātniski" izskaidroja, ja to vērtē jauno zinātnes datu gaismā, jūk un brūk. Interesanti, ka pats Darvins savu teoriju izvirzīja kā hipotēzi un visu mū�u nodarbojās ar �o jautājumu, cen�oties atrast pierādījumus, ta�u nekad nebija pārlie�cināts par savas teorijas pareizību. Jau cienījamā vecumā viņ� reiz atzinās, ka tur kaut kas nav kārtībā�

Tagad mēs aizvien bie�āk iepazīstamies ar jauniem pē�tījumiem, kuru mērķis ir atminēt maiju kultūras un Liel�dienu salas, kā ari daudz citu mūsu planētas vietu noslēpu�mus. Senās Ēģiptes satrieco�o būvju un rakstības pētījumi rāda, cik lielā mērā senie (raugoties no mūsu viedokļa) cilvēki visā savā dzīvē orientējās uz zvaigznēm. No ku�rienes viņi ņēma �īs mūsdienu cilvēkiem nesasniedzamās zinā�anas? Kāpēc mēs debesīs raugāmies daudz retāk nekā ēģiptie�i? Ko viņi tur saskatīja tādu, ko mēs neredzam?

Amerikāņu kosmiskā zonde pagāju�ā gadsimta sep�tiņdesmito gadu sākumā uz Marsa atklāja tādas pa�as piramīdas, kādas ir Ēģiptē, tikai daudz lielākas, kā arī sievietes "Marsa sfinksas" sejas bareljefu, ta�u redzama bija tikai sejas labā puse. Bet nesen amerikāņu zinātnieki ar "datoriekrāso�anas" paņēmienu izgaismoja sejas kreiso pusi, un tagad uz sievietes vaiga zem kreisās acs redza�ma� asara.

Zemes cilvēcei, neap�aubāmi, ir gara priek�vēsture, bet, kā redzams, pagaidām mums nav ļauts to uzzināt, jo neesam �o zinā�anu cienīgi. Kā teicis viens no mūs�dienu pētniekiem, jebkuram priek�statam par Visumu, ja tas ne�okē, mūsu acīs nav nekādas vērtības.

Zinātnisko materiālismu, kas cilvēka izcel�anos skaidro kā pērtiķa dabisku pilnveido�anos, var salīdzināt vienīgi ar trīsgadīgam bērnam dotu skaidrojumu par to, kā viņ� nācis pasaulē. Jūs varat teikt, ka viņ� atrasts kāpostos, ta�u tikai tik ilgi, kamēr bērnam nav pieejams cits skaid�rojums.

Kāda māte stāstīja trīsgadīgajam dēlam, kā viņa zēnu dzemdējusi:

-��� Sākumā tu sēdēji man vēderā�

-��� Vai tad tu mani biji norijusi? ar �ausmu pieskaņu balsī jautāja bērns.

-��� Nē, tu tur uzradies, bet pēc tam es tevi dzemdēju.

-��� Vai izspļāvi? nu jau smējās mazulis, būdams pār�liecināts, ka ar viņu dzen jokus.

Aptuveni tāpat reaģē zinātniskie materiālisti uz pierā�dījumiem par to, ka cilvēks cēlies ārpus Zemes. Tie�us pierādījumus māte bērnam nevar dot, jo viņa prāts vēl nespēj aptvert to, kas pieaugu�a cilvēka prātam ir pats par sevi saprotams.

Lai gan mazulis nesaprot, kāpēc tas ir tā, bet viņ� jūt: māte viņam ir vistuvākais cilvēks.

Acīmredzot cilvēce, tāpat kā bērns, joprojām nespēj saprast īsteno Visuma uzbūvi. Tāpēc jebkur� Visumā noI ieko�o procesu zinātnisks skaidrojums �obrīd ne�ķiet no�zīmīgs, jo mūsu attīstības līmenis ir visai zems.

Tomēr katrs Zemes iemītnieks, ieskatījies sevī, spēj just: zemes dzīve tā vēl nav visa dzīve, ir kaut kas lielāks, augstāks, tīrāks, taisnīgāks� Katrs no mums spēj just Spē�ku, kas mūs atbalsta grūtā brīdī. Katrs domās, vismaz da�reiz, vēr�as pie Dieva.

Ne reliģija, ne ezoterika nespēj cilvēkam dot tie�us, taustāmus pierādījumus par Visuma dievi�ķo izcelsmi. Cilvēka zinātnisko atziņu līmenis vēl nav tik augsts. Ta�u jebkur� saprātīgs un jūto�s cilvēks spēj saprast, ka viņ� Visumā nav viens, ka ir kāds saprāts, kas ir varenāks par to, kur� mājo katrā cilvēkā.

Diem�ēl mēs nevī�ojam izkopt pat tās spējas, kas mums dotas tīri ģenētiski. Visi cilvēki glu�i kā mazi bērni drīzāk pieņems vienkār�o skaidrojumu par atra�anu kā�postos, nevis centīsies nonākt līdz patiesībai. Cilvēkiem, tāpat kā bērniem, labāk patīk rotaļāties un izklaidēties, nevis mācīties, izkopt savas spējas un nopūlēties ar pa�tiesības meklē�anu.

Arī reliģija ta�u prasa: tici, bet nejautā "kāpēc". Ja reiz pietrūkst prāta un spēka izprast patiesību, tad tik tie�ām nepiecie�ams glu�i vienkār�i ticēt Dievam, lai sev no�darītu mazāku ļaunumu. Glu�i tāpat kā bērns tic, ka māte ir vistuvākais un vislabākais cilvēks pasaulē un visu zina, tāpēc viņa jāklausa, lai izvairītos no nelaimes.

Tiesa, Dieva lomu tad sāk pildīt Baznīca. Bet ticēt Die�vam un uzticēties Baznīcai nebūt nav viens un tas pats. Tāpēc katrs saprātīgs cilvēks Dievu meklē vispirms sevī. Die�va dzirksts ta�u ir katrā no mums, tā vienīgi jāuztausta.

Kosmosa bezrobe�ība un noslēpumainība ir daudz pla��āka un dziļāka par cilvēka racionālā prāta iespējām.

�obrīd vēl tikai veidojas postmodernā zinātne virziens, kas seno civilizāciju pasaules uzskatu savieno ar mūs�dienu zinātnes priek�statiem.

Izzudu�ās civilizācijas mums atstāju�as nenovērtēja�mas zinā�anas, kas līdz mūsu dienām nonāku�as alego�riskā formā. Cilvēks tās apgūst ar lielām grūtībām, jo pā�rāk tālu aizgājis pa pragmatiskā prāta atzaru, kas noved strupceļā. Viņam vispirms jāsper solis atpakaļ no mūsdie�nu tehnokrātiskās domā�anas (jāizkļūstno strupceļa), jā�atgrie�as pie dabiskās dzīves sajūtām, jāapzinās, ka viņ� ir bezgalīgās pasaules daļiņa, un tikai pēc tam jācen�as saprast seno civilizāciju atstāto mantojumu. Visu ezoterisko sistēmu mērķis ir palīdzēt cilvēkam �o soli spert.

Starp citu, mūsdienu homo sapiens (saprātīgais cilvēks, kā mēs sevi saucam) nepiedzimst jau ar gataviem mate�riālistiskā pasaules uzskata pragmatiskajiem jēdzieniem smadzenēs, viņam nav pat iedzimtu instinktu, kas nepie�cie�ami dzīvo�anai cilvēku sabiedrībā.

Aklu kaķēnu at�ķir no mātes un izaudzē starp cilvē�kiem. Kaķēnam nav saskares ar sev līdzīgiem dzīvnie�kiem, tomēr viņ� izaug par kaķi ar kaķa instinktiem un paradumiem. Tikko piedzimis cilvēks ir kā mazs pērtiķēns, tikai bez apspalvojuma un ar cilvēka izskatu. Ta�u, izaudzis starp dzīvniekiem, nekad nekļūs par cilvēku, viņ� paliks dzīvnieks, lai gan ir apveltīts ar milzīgu sa�prāta potenciālu. Cilvēku sabiedrība, audzinot savus ma�zuļus, stimulē viņu smadzeņu cilvēciskās īpa�ības, ta�u tikai tās, kuras piemīt pa�ai sabiedrībai!

Bija kāds, kas deva stimulu pirmā cilvēkveidīgā pērtiķa smadzenēm uz planētas, kur savulaik ļoti sen līdzte�kus �im pērtiķim dzīvoja citi dzīvnieki. Tikai tā cilvēk�veidīgais pērtiķis varēja kļūt par cilvēku. �is kāds iedar�bināja ģenētisko saprāta attīstības programmu. Kādā veidā? Kāpēc? Pilnīgi iespējams, ka to izdarīja citas

mimētās civilizācija, kas gara attīstības ziņā bija sasniegusi neiedomājami augstāku līmeni. Senās Ēģiptes teksti d.iudz runā par Oriona zvaigznāju, kā arī par zvaigzni Sīriusu. Varbūt tur slēpjas mūsu izcelsmes lielā noslēpu�ma atminējums.

Reliģija cen�as vienkār�āk, ar "kāpostu" versijas palī�dzību izskaidrot sare�ģīto jautājumu par mūsu izcelsmi: I )ievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības, bet pēc tam izveidoja arī draudzeni (ar sare�ģītu ģenētisko ope�rāciju palīdzību), lai bērnam nebūtu garlaicīgi.

Nu ko, Dievs Tas Kungs kā Visuma saprāts neap�au�bāmi ir saistīts ar cilvēka parādī�anos uz Zemes. Tomēr nevajag to saprast tik burtiski. Kop� viduslaikiem, kad vēl atradāmies bērnu autiņos, mēs tomēr esam nedaudz paaugu�ies� Bībele sniedz tikai simbolisku cilvēces iz�celsmes un sākotnējās vēstures aprakstu. Mums tiek pie�dāvāta pasaka, lai neuzdodam jautājumus, atbildes uz kuriem nespējam saprast. Un tomēr pasakas simbolos ir ietverti patiesības graudi.

Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Ar ko Ādams bija līdzīgs Radītājam? Ar figūru vai matu krāsu?

Protams, ne. Mēs Radītājam esam līdzīgi ar iespējamo Dvēseles saprātīgumu! Ar bezgalīgās izzinā�anas spēju! Ādams no Dieva mantoja Dvēseles nemirstību, attīstības bezrobe�ību, celsmes un Dievi�ķās jaunrades spēju.

Kā Ādams �o mantojumu izlietoja? Viņ� vēlējās papil�dus iegūt visus pasaules dzīvnieciskos priekus.

Nu ko, ja bērns tiecas pēc uguns, viņam jāļauj apde�dzināties, jāļauj izbaudīt aizliegto augli un patstāvīgi, ar savu prātu iepazīt kārdino�o priek�metu. Dievs Tēvs atļāva Saviem bērniem brīvi rīkoties. Jo tikai tā var iz�audzināt saprātīgu un Sev līdzīgu būtni.

Dievs Tēvs pieder pie gudriem vecākiem, Viņam nav vajadzīgi vergi, truli Viņa gribas izpildītāji, Viņ� necen�as apspiest, tas ir pārāk primitīvi un nesaprātīgi. Dzīvnieks, kas vienreiz jau ir apspiests, vairs neiedro�inās pacelt bal�si pret savu saimnieku. Mēs esam cilvēki, un Tēvs, kas radījis Sev līdzīgas būtnes, mums ir devis brīvību.

Cik daudzas bērni�ķīgas kļūdas ir izdarījis cilvēks, cik reizes apdedzinājies! Ta�u jaunības asinis vēl kūsā� Mēs visi vēl esam pārāk jauni un pārāk nesaprātīgi. Līdzīgi pusaud�iem, kas bēg no vecāku paspārnes uz ielas pie vienaud�iem, lai sevi apliecinātu kā patstāvīgu personī�bu, arī cilvēki pamet Tēvu, lai izbaudītu visus sātaniskos kārdinājumus.

Nesaprātīgie bērni karu �ausmās cits citam pierāda sa�vu spēku, tiecoties kļūt par galvenajiem, par pirmajiem. Kur galvenie un kur pirmie? Dievam visi bērni ir vie�nādi. Un pirmais ir tas, kas visvairāk līdzinās Viņam.

Cilvēce grib izjust savu varu pār dabu iznākumā iegūst ekoloģisko krīzi. Kad gan sapratīsim, ka spēks un vara ir sātana kārdinājumi?!

Kas mums �obrīd vajadzīgs? Varbūt mēs beidzot vēla�mies saprātu un tāpēc atgrie�amies pie Tēva? Kaut jel tā būtu!

Kā cilvēks nonāk pie Dieva? Da�ādos laikos un da�ā�dās kultūrās tas noticis at�ķirīgi. Lai kā arī tas būtu, katram cilvēkam reiz kļūst skaidrs, ka Visumā eksistē Saprāts un Spēks, kas daudzkārt pārspēj cilvēka spēku un saprātu. Tā kā cilvēks nespēj apjēgt ireālo, viņ� �o Spēku un Saprā�tu sauc par Dievu.

Kamēr cilvēks dzīvo bez Dieva dvēselē, kamēr viņam nav izpratnes par Visuma Augstāko plānu eksistenci, ka�mēr viņa dvēselē nav satrauco�ās apjausmas, ka pastāv

kaut kas lielāks par mūsu reālo matērijas pasauli, tik ilgi viņa saprāts snau� un viņā vēl nav Cilvēka.

Cilvēks sākas ar brīdi, kad vēr�as pie Gara. Cilvēki sevī apvieno dzīvniecisko un garīgo elementu. Viņi ir pārejas posms no brīni�ķīgās Matērijas pasaules uz brīni�ķīgo Gara pasauli. Visa cilvēka dzīve ir virzība no Matērijas uz Garu. Ja nekalpojam �im uzdevumam, mēs kā lieks posms ejam bojā.

Kā dzīvnieki mēs Dabai neesam vajadzīgi. Cilvēks ir visnepilnīgākais dzīvnieks, tāpēc ka nav piemērots dzī�vei dabā. Ja mēs nesaprātīgi turpināsim to postīt, daba mūs iznīcinās. Pastāvēt spēsim tikai tad, ja tieksimies pēc Gara un Saprāta!

. Krusti, kas simbolizē dzīvniecisko stāvokli (n), cilvēku (b) un pievēr�anos Garam (c)

Zīmju simbolika (1. zīm.) liecina, ka krusts, kura hori�zontālā līnija atrodas zemāk par vertikāles viduspunktu, nozīmē dzīvnieciskā stāvokļa harmoniju, un cilvēkam tas ir graujo�s simbols. Krusts, kura centrā abas līnijas krustojas, ir cilvēka simbols. Kristietības krusts, kura �ķēr�sis atrodas aug�pus vertikāles centra, liecina par pievēr��anos Garam. Mēs godājam �o simbolu, paceļam to virs saviem tempļiem, nēsājam sev uz krūtīm un tā darām, lai kļūtu par Cilvēku.

Cilvēks izaug tikai starp cilvēkiem

Bērns, kas izaudzis starp dzīvniekiem, nekad nespēs izmantot savu smadzeņu cilvēciskās īpa�ības. Ir zināmi gadījumi, kad dabā bez vecākiem paliku�u cilvēkbērnu izaudzināju�i pērtiķi, vilki, lā�i. Pat tad, ja �āds bērns vēl pavisam mazs (5-7 gadu vecumā) nonāk pie cilvēkiem, viņ� nekad nekļūst par cilvēku un, sasniedzis dzīvnieka briedumu (15 20 gadu vecumu), nomirst.

Tikai cilvēki, kas par zīdaini rūpējas kop� pirmajiem viņa dzīves mirkļiem, spēj stimulēt bērna runas attīstību, radīt priek�statu par cilvēku eksistenci, iepazīstināt ar gal�venajiem domā�anas paņēmieniem, kā ari iepotēt cilvēku kopdzīves likumus. Personība veidojas tikai ar citu cil�vēku palīdzību. Pārstrādājot informāciju, kas tiek saņem�ta no ārpuses, un iegūstot izpratni par to, indivīds spēj pats stimulēt un attīstīt savas smadzenes un aizvien vai�rāk izprast pasauli.

Cilvēks izaug sabiedrībā. Sabiedrība sastāv no konkrē�tiem cilvēkiem. Tāpēc katrs cilvēks, ko sastopam mū�a laikā no zīdaiņa posma līdz sirmam vecumam, mums sniedz nenovērtējamu velti saskarsmi. Ar uzvedību, domā�anas veidu, savām idejām un visu savu personību katrs stimulē kādas mūsu smadzeņu zonas. Tas liek mūsu smadzenēm un mūsu dvēselei rosīties, darboties, pār�strādāt saņemto informāciju un pēc tam, kad tā apjēgta, izdarīt secinājumus, pielāgojot tos savai izpratnei par pa�sauli. �is process ir sare�ģīts un vienmēr individuāls, tā mehānisms faktiski nav zināms.

Bet tagad pajautājiet pa�i sev, ko jūs stimulējat citos cilvēkos? Kādas pēdas viņu prātā un dvēselē paliek pēc tik�anās ar jums? Agresija vai labestība, prieka pilna dzī�ves uztvere vai nomākts, pesimistisks noskaņojums? Pēc �īm pēdām var secināt, kādiem spēkiem kalpojat ļaunā spēkiem vai labā spēkiem. Tā kā cilvēkam ir dots domas spēks, viņ� nekad nav neitrāls! Ar katru savu domu, ar katru darbību, ar katru vārdu viņ� kalpo, proti, iegulda enerģiju vienos vai otros Izplatījuma spēkos.

Cilvēka izcel�anās ir saistīta ar Gara un Saprāta iemā�jo�anu Zemes dzīvniekos. Nav tik svarīgi, kā un kad tas noticis. Svarīgi ir tas, ka tikai no mūsu gara un mūsu sa�prāta izaugsmes ir atkarīga cilvēka tālāka attīstība ceļā uz bezgalīgo, Dievi�ķo pilnību. Acīmredzot parasts Zemes iemītnieks ir tikai �ā garā un sare�ģītā ceļa pa�ā sākumā.

Lai cik ģeniāli mēs no dabas būtu, mūsu izaugsmi no�dro�ina vienīgi saskarsme ar cilvēkiem. Tikai cilvēki var mūs pamudināt uz pārdomām. Arī grāmatas ir tie pa�i cilvēki. Cita lieta, ka vienam pietiek tikai ar pabikstī�anu, lai viņ� kaut ko saprastu, bet citam pat ar daudzkārtējiem likteņa triecieniem ir par maz.

Karmas likums faktiski ir Cēloņu un Seku princips. Kar�īna ir viss, kas noticis pirms mūsu tagadējās dzīves, kas to noteicis, kā ari viss, ko �odien mēs kaldinām kā savas nākotnes cēloni. Mūsu vakardienas noskaņojums un va�kardienas domas ir �odienas dzīves cēlonis. Mūsu �odienas domas un noskaņojumi ir rītdienas dzīves cēlonis.

Ja jums ir slikti, tā ir jūsu karma

Nav nekāds noslēpums, ka gan domas, gan noska�ņojums visbie�āk ir atkarīgs no cilvēkiem, kas ir ap mums.

Jūs no rīta pamostaties labā noskaņojumā, bet "otra puse" izkāpis no gultas ar kreiso kāju. Malkojot tēju, abi cen�aties viens otram uzspiest savu noskaņojumu. Ja pratīsit viegli un neuzmācīgi "otrai pusei" nodot daļiņu sava �ārīta prieka, tā jums būs liela karmiska uzvara. Viņ� dosies uz darbu ar sajūtu, ka ne jau viss �ajā dzīvē ir tik slikti. Būsit saglabājusi sevi un palīdzējusi tuvākajam.

Turpretī, ja sadusmosities par to, ka viņ� kop� pa�a rīta traucē jūsu dvēseles mieru, un nolasīsit morāli par to, ka rīts jāsāk ar labām domām vai kaut ko tamlīdzīgu, tad ne tikai viņam, bet arī jums būs slikts garastāvoklis. Neko darīt, �oreiz esat cietusi neveiksmi. Nepasargājāt savu pozitīvo noskaņojumu un neko labu nespējāt dot tuvam cilvēkam. Visa jūsu morāle, visa jūsu izpratne par to, kā jādzīvo, nav ne plika gra�a vērta!

Ko darīt? Par katru cenu vajag saglabāt savu iek�ējo gai�o noskaņojumu! Ar visu ķermeni jāsajūt, kur mīt prieks par jauno dienu. �is prieks jānotur kā ķermeniska sajūta. Tā ir pozitīva, Dievi�ķa celsmes enerģija. Ja jums ir izdevies to saglabāt, esat veiku�i brīni�ķīgu darbu savā un apkārtējo cilvēku labā.

Vai arī jūs esat satrauku�ies darbā: nekas nenotiek tā, kā gribētos, darbabiedri jūs nesaprot, darbs neveicas. Jūs ejat mājās. Transportlīdzeklī cilvēki jūs aizskar, grūsta. Jūs, atbildot uz rupjībām, grū�at vēl stiprāk.

Jūsos uzbango svēts naids, un jūs ilgi un skaļi spriede�lējat par to, cik neaudzināti ir cilvēki mūsdienās. Visiem, kas to dzird, pielīp jūsu uzbudinājums. Viņi to nes tālāk, uz savām mājām, citiem cilvēkiem. Bet jūs? Jūs esat ne�daudz nomierināju�ies, izlādēju�ies. Jūtaties gandrīz kā uzvarētāji.

Nesteidzieties priecāties. �odien esat uzkrāju�i posto�u karmu. Jūs stimulējāt citos cilvēkos negatīvas, posto�as enerģijas, jūsu rīcība veicināja tum�o spēku uzplaukumu. "Bet man bija slikti!" jūs teiksit. "Turklāt tas nekauņa auto�busā pats bija vainīgs!" Bet slikti ta�u bija jums tieciet skaidrībā, kāpēc jums ir slikti, kāpēc jums blakus bija tie�i viņ�, nevis kāds cits, labsirdīgs un mīlīgs. Kas attiecas uz nekauņu, jūs viņā stimulējāt agresiju. Vai tie�ām domājat, ka tas bija labi darīts?!

Jums nav tiesību savus "sliktumus" uzvelt apkārtējiem < ilvēkiem, lai kas viņi būtu! Ja jums ir slikti, tā ir jūsu karma. Saprotiet un pieņemiet to. Padomājiet, ko varat darīt, lai "slikti" pārvērstu par "labi". Neko nevarat darīt, lātad pacietiet, tātad esat to pelnīju�i.

Bet, ja jūs savu "slikti" uzveļat citam, rīt �is "slikti" pie jums atgriezīsies, turklāt desmitkārtīgi. Tāds ir likums. I'atīk tas jums vai ne, likumam ir vienalga. Jūs rīkojaties pret likumu un joprojām izgā�at savu garastāvokli uz bērniem, vīru, vecākiem. Jūs graujat. Un jūs pa�us sa�graus mūsu pasaules dabas Enerģētiskās uzbūves likums.

"Nejau�as" tik�anās

Cilvēkam katra tik�anās ir karmiska. Citiem vārdiem, katru tik�anos viņ� pats ar savām domām, ar savu uzve�dību ir atsaucis, radījis tai pamatu.

Jūs esat ieradies no provinces un pilsētā pirmo reizi redzat ubagus, kas stāv ar izstieptu roku. Tas uz jums atstāj ļoti dziļu iespaidu. Jūs visu laiku domājat par vi�ņiem. Ar drebo�u sirdi iztēlojaties sevi viņu vietā. Netīras drēbes, bada sajūta, nav jumta virs galvas. Jums ubaga ir �ēl, tāpēc iedodat viņam monētu, bet viņa tēls vēl ilgi jūs vajā. Ko �is tēls jums grib pateikt? Varbūt to, ka nepro�tat novērtēt tās vērtības, kas jums ir?

Varbūt to, ka esat pārlieku ieciklējies uz naudu, ka ap�skau�at bagātības dēļ, lai gan ir cilvēki ar daudz zemāku dzīves līmenis nekā jūsējais. Vai, dzenoties pēc vieglas peļņas, negribat arī pats nonākt turpat?

Ubags ir palicis jums prātā. Kā lai zina, varbūt, stāvot tur tajā teatrālajā izskatā, viņ� nopelna vairāk nekā jūs? Varbūt jums jāsaprot, ka ir cilvēki, kas speciāli cen�as iz�raisīt jūsu līdzjūtību? Varbūt tas nav īstais mērķis, kura sasnieg�anai jūs tērējat savus spēkus? Varbūt jūs veicināt netikumu?

Vai jūs �ēlojat savu slimo māti? Vai varbūt jau esat pie�radis pie viņas vaidē�anas un nepievēr�at tai nekādu uz�manību? Ko jūsos stimulēja �is ubags? Par ko jūs domājāt? "Klaiņo ubagi, pinas pa kājām, bojā garastāvokli, kur ska�tās policija�" Galvā joprojām spieto domas.

Ubags palika savā vietā un jau sen ir jūs aizmirsis, bet jūs joprojām satrauc viņa atstātais iespaids. Ko tas grib jums pateikt? Acīmredzot �ī jums ir svarīga karmiska tik��anās, ja tā dvēselē radījusi tādu satraukumu. Liktenis grib kaut ko pateikt priek�ā. Un �ī priek�ā teik�ana ir pa�reizi jāsaprot, citādi tā tiks atkārtota nesaudzīgākā veidā.

Nejau�s garāmgājējs pajautāja ceļu, jūs atsaucīgi pa�skaidrojāt. Nenozīmīga epizode. Kāda ir tās jēga? Garām�gājējs palika apmierināts. Kādu laiku viņa galvā virmo domas un iespaidi. Viņ� var nodomāt: "Kāds laipns cil�vēks, cik patīkamas manieres, maiga, labestības pilna balss, gudras acis�" Vai varbūt domā tā: "Visapkārt ir tik daudz labu cilvēku�" Vai: "Kā man �odien veicas satjkt labus cilvēkus, cik laba diena!" Lai ko cilvēks nodomāja un pat tad, ja nenodomāja vispār neko, viņa smadzenes saņēma pozitīvu enerģētisko impulsu, kas noteikti �im cilvēkam darīs labu.

Bet kā ir ar jums? Jums ir zināms apmierinājums par to, ka esat izdarījis labu darbu un kāds par to ir pateicīgs. �ī pateicība ieplūst krūtīs kā silta straume. Jūs jūtaties vajadzīgs, vērtīgs, svarīgs un �is pozitīvais impulss no�gulsnējas dvēselē. Kas zina, par ko tas izvērtīsies. Iespē�jams, vakarā priek�nieks pateiks, ka esat netalantīgs darbinieks, bet �is enerģētiskais trieciens tiks atvairīts. Nejau�ā garāmgājēja pozitīvais impulss neitralizēs ne(',.iciju un netaisnā apsūdzība izraisīs tikai vieglu rūglumu. Dvēsele paliks mierīga, jo tajā mājo neapzināts, liet tik patīkams impulss atgādinājums, ka esat cilvē�kiem vajadzīgs, noderīgs.

Ta�u iespējams, ka viss būs otrādi. Jūs uz ielas apturēs un kaut ko pajautās. Tas jūs saērcinās, jūs rupji atmetīsit ar roku un, jau projām ejot, vēl uzbudinājuma pilns do�māsit par atbraucējiem, kas saradu�ies pilsētā, bet �ādas negatīvas emocijas jūs graus. Cilvēks, pagājis tālāk, do�mās, ka cilvēki ir kā zvēri, un arī pats kļūs zvērisks.

Jums �ķiet, ka es ļoti pārspīlēju? Un nejau�as tik�anās jūs neietekmē? Tad pavērojiet un drīz vien pārliecinā�sities, ka viss �eit teiktais ir pamatots.

Vīrietis glu�i vienkār�i iet pa ielu un redz nekārtīgi ģērb�tas sievietes, bezgaumīgu dekoratīvo kosmētiku uz se�jas, nepieklājīgi atkailinātas neglītas kājas minibruncī�os. Viņ� ierodas darbā un sapīkumu neapzināti izlādē uz dar�binieci tikai tāpēc, ka arī viņai ir minisvārciņi. Viņa vīrie�a acīs �obrīd personificē visas dzīvē redzētās preteklības. Savukārt sieviete ilgi ienīdīs nekaunīgo kolēģi. Tā telpā i/.platās enerģētiskās negācijas.

Veidojas "nejau�i saķertas" negācijas ķēdes reakcija. Vai no tās var izsargāties? Vai mums vajadzētu sekot savai reakcijai? Vai tā būtu jākontrolē? Atbilde ir nepārprotama: ja esat Cilvēks, jūsu pienākums ir sevi saprast, kontrolēt savu stāvokli un vadīt to. Tikai tad karmiskās "nejau�ās" tik�anās dos pozitīvus impulsus, darbosies nevis pret jums, bet jūsu labā.

Ja apzināsities, kāpēc attiecīgā situācija izveidojusies, tas nozīmē, ka pa pusei jau esat ticis ar to galā. Ja esat pārvarējis negatīvās emocijas un nevis iedarbinājis, bet apdzēsis "ķēdes reakciju", tātad esat palielinājis savas

Siguldas novada BIBLIOTĒKA

dvēseles spēku, nostiprinājis gara enerģiju un, pats inte�resantākais, pārvarējis (deldējis) nelielu savas karmas ga�baliņu. Pavisam drīz redzēsit, cik ļoti pieaudzis jūsu spēks salīdzinājumā ar tiem, kuri to nedara!

Cilvēku attīstība iespējama vienīgi cilvēku sabiedrībā. Tikai atrodoties starp cilvēkiem, var deldēt karmu, �ķīstīt un izkopt garu. Jūs jautāsit: bet kā tad paliek ar kloste�riem? Kā ar vientuļniekiem un patiesību meklējo�iem cil�vēkiem, kuri visos laikos praktizēju�i apme�anos me�ā vai tuksnesī?

Kas attiecas uz klosteriem, vēsture sniedz spilgtas lie�cības par to, cik reti aizie�ana klosterī nākusi par labu nenobriedu�ām dvēselēm, pie kāda psihes kropluma tā novedusi.

Pozitīvus rezultātus var dot vienīgi labprātīga un ap�zināta aizie�ana, no�ķir�anās no pasaules. Un uz to ir spējīga tikai attīstīta dvēsele. Lai patiesību meklētu vie�natnē ar sevi, vispirms sevī ir jāuzkrāj tas iek�ējais spēks, ar kuru kopā var pacelties līdz debesīm un iegūt brīni��ķīgo izpratni par pasauli un sevi. �o iek�ējo spēku cilvēks iegūst, pārvarot dzīves sare�ģījumus un likstas. Cita ceļa diem�ēl nav.

Mēs bie�i redzam, ka cilvēks mājās, vienatnē ar sevi, viegli noskaņojas uz vislabākajām vibrācijām lebestīgumu, dvēseles mieru, mīlestību pret Pasauli un Dievu. Bet, izgājis uz ielas un saskāries ar �o Pasauli, viņ� pār�vēr�as par rupju skandālistu un nekauņu.

Sadursmēs ar Pasauli parādās mūsu īstā seja. Glu�i tā�pat ekstremālā situācijā atklājas, cik kur� ir vērts. Tikai cie�ā saskarē ar cilvēkiem varam sevi pārbaudīt un

Nedilāt, kāds ir mūsu patiesais garīgais stāvoklis. Visbei�dzot glu�i vienkār�i sevi iepazīt.

Ir grūti iedomāties, ka gudrs cilvēks, kas atzīst garīgā pārākumu par miesīgo, varētu tirgū ar putām uz lūpām skaļi izteikt sa�utumu un lietot lamuvārdus, lai kādā si�lu, īcijā viņ� nokļūtu. Reizē mēs katru dienu redzam, kā viens un tas pats cilvēks pret tiem, no kuriem viņ� ir atI .irīgs, izturas kā nevainīgs jēriņ�, bet saskarsmē ar tiem, kuri ir atkarīgi no viņa, rāda vilka zobus.

Turklāt �āds cilvēks vēl var lepoties ar to, cik "brīni�ķīgi pārzina cilvēku psiholoģiju" un cik lieliski, kā īsts mags I >rot manipulēt ar citu cilvēku dvēselēm. Viņ� jums teiks, ka ir spēdgs, pateicoties savam stiprajam garam. Īstenībā viņ� ir no�ēlojams cilvēks, kas vīsta dūres tāpēc, ka baidās no Pasaules, kuru nesaprot, izmisīgi sargā sevi no visiem, jo nevienam neuzticas un nevienu nemīl. Viņ� vēl nemaz nav uzsācis saskarsmi, lai ar enerģiju apmaiņas palīdzību veicinātu savu garīgo izaugsmi.

Saskarsmes ierobe�ojumi

Jaunai sievietei bija bezcerīgi slims bērns. Reiz viņa izmisīgā lūg�anā zvērēja, ka iestāsies klosterī un veltīs sevi kalpo�anai Dievam, ja bērns izveseļosies. Un viņ� izveseļojās. Kad bērns kļuva 16 gadus vecs, pienāca brī�dis zvērestu pildīt. Sieviete apjuka. Viņa redzēja, ka ir vajadzīga savai ģimenei, saprata, ka viņas dzīve ir pilna ar kalpo�anu cilvēkiem. Sieviete bija lieliska ārste. Ilgās lūg�anās māte lūdza, lai Augstākie spēki palīdz viņai pieņemt pareizu lēmumu. Un beidzot nāca sapratne, ka aizie�anai klosterī vēl nav pienācis laiks, ka savu karmisko pienākumu viņa daudz labāk pilda pasaulīgajā dzīvē.

Iespēja no�ķirties no visiem un kalpot Dievam ir balva par to, ka visus parādus cilvēkiem esam atdevu�i, bet tātad "iztuk�oju�i" savu karmu. Ja nav sajūtas, ka esam nokārtoju�i visas savas pasaulīgās lietas, mums nav tie�sību aiziet no cilvēkiem.

Buda devās uz me�u, lai tur gremdētos vientulībā, tikai tad, kad bija iepazinis pasauli un juta nepiecie�amību iepa�zīt patiesību un to pavēstīt cilvēkiem. Apmēram tas pats notika ar Jēzu, Muhamedu, citiem pravie�iem un svētajiem.

No�ķirties no pasaules var tikai tad, kad atdoti visi pa�rādi, citādi tie tie�i vai netie�i vilks cilvēku pie sevis un traucēs kalpot Dievam. Pasaulīgajā dzīvē neatrisinātās problēmas neļaus tīri un objektīvi nonākt saskarē ar aug�stajām patiesībām, ar mū�īgo zinību.

Kalpo�ana Dievam tā ir kalpo�ana sev, tāpēc ka, kal�pojot Dievam, audz pats un tuvojies Viņam. Nevari kal�pot sev, ja esi parādā pasaulei. Ta�u var kalpot sev, bet tātad arī Dievam, dzīvojot pasaulīgo dzīvi. Tas iespējams tad, kad starp cilvēku un Pasauli notiek enerģijas apmai�ņa un cilvēks, risinot savas karmiskās problēmas, pilda savu pienākumu.

Minēsim vēl vienu piemēru. Sieviete bija nodzīvojusi vairāk nekā 40 gadus, nedomājot par to, kā viņa dzīvo. Strādāja par apkopēju kafejnīcā. Labprāt iedzēra un smē�ķēja. Gadījuma rakstura kompānijas un vīrie�i nomainīja cits citu. Bet reiz viņa pēk�ņi nonāca tādā stāvoklī, ka gandrīz visiem cilvēkiem, kurus pazina, uz muguras ieraudzīja briesmīgas astrālās būtnes, tāpēc ka visi �ie cil�vēki atradās dēmonisku spēku varā.

Aiz �ausmām sieviete vērsās pie ekstrasensiem, mācījās vairākās skolās un drīz vien saprata, ko nozīmē �ūpām uz muguras sēdo�ās būtnes. Viņa arī saprata, ka savu dzīvi spēs mainīt tikai tad, ja novērsīsies no visa, ar ko tik ilgi bijusi kopā. iestājoties klosterī, sieviete apzināti

centās �ķīstīties no netīrumiem un Dieva priek�ā no�ēlot v isu mū�u krātos grēkus.

Pēc kāda laika viņa no klostera atgriezās pasaulīgajā dzīvē, kuru tagad dzīvoja pavisam citādi bija sācies kār�ni.is deldē�anas laiks. Sieviete sameklēja savus bērnus, kurus savulaik bija atstājusi slimās mātes aprūpē, un cenl.is darīt visu, lai nelaimīgā māte un pamestie bērni iegūtu ģimeni. Vai �ajā gadījumā var teikt, ka cilvēks ir aizgājis no pasaulīgās dzīves? Nē. Sieviete no tās tikai uz laiku noslēdzās, lai izārstētu dvēseli un atgrieztos pie neatrisinātajām problēmām. Viņa vēl nekalpoja Dievam, bet, at�zīstot Augstāko spēku par vienīgo savu glābiņu, bija iz�darījusi pakalpojumu sev.

Apmaiņa ar enerģiju un informāciju

Atgriezīsimies pie tā, ar ko sākām: cilvēka dvēseles iz�augsme un viņa saprāta attīstība iespējama tikai saskar�smē ar citiem cilvēkiem, lai gan, neap�aubāmi, katram ir derīgi kādu laiku pabūt vienam. Saskarsmes procesā cil�vēks attīstās, pateicoties enerģiju apmaiņai.

Enerģiju apmaiņa noris pastāvīgi starp visiem priek��metiem un izplatījumu, starp ūdens, uguns, gaisa un ze�mes stihijām. Jūs sē�at uz krēsla starp jums un krēslu notiek enerģijas apmaiņa. Jūs mazgājaties du�ā starp jums un vannu, ūdeni, ziepēm un dvieli notiek enerģijas apmaiņa. Visa pasaule ir enerģija, un tā pastāvīgi cirkulē ap mums, visus un visu iesaistot apmaiņas procesos. Ta�u enerģija nekad nemēdz būt abstrakta, tā vienmēr nes sev līdzi kādu informāciju, un atkarībā no informācijas tai piemīt tās vai citas īpa�ības.

Slavenā gai�reģe Vanga lūdza, lai katrs, kas ierodas pie viņas, atnes cukurgraudu. Cukura kristāliņi viegli uztver

cilvēka enerģiju un kopā ar enerģiju informāciju par cilvēku. Vanga, paņēmusi rokās cukurgraudu, ieguva vi�su informāciju par �o cilvēku un varēja atbildēt uz, jeb�kuru jautājumu. Tie�i tāpat cilvēka fotogrāfija atspoguļo visu viņa dzīvi un veselības stāvokli. Jutīgi cilvēki "nola�sa" informāciju ne tikai no fotogrāfijas, bet ari no jebkuras lietas, kas saimniekam piederējusi pietiekami ilgi.

Ūdens stihija, pateicoties savam kustīgumam, uzsūc informāciju no apkārtējā izplatījuma, bet pēc tam to ilgi saglabā. Tāpēc ūdeni var viegli "uzlādēt" ar nepiecie�a�mās kvalitātes enerģiju. Tie�i tā tiek iegūts Zvaigznes die�nas svētais ūdens. Baznīcā to piepilda ar informāciju par Lielo svēto spēku, kas spēj izdzīt visu ne�ķīsto. To, ka ūdens ir informācijas nesējs, zinātne konstatējusi un teh�nikā izmanto jau sen.

Enerģiju apmaiņa ir process, kas pastāvīgi noris ari cil�vēku kopdzīvē. Jums ir slikti, un jūs ejat pie kaimiņienes pastāstīt par savām problēmām. Bet kaimiņienei ir savas problēmas. Kādu stundu parunājaties un enerģijas ap�maiņa ir notikusi. Viņa jums iedevusi tādas kvalitātes enerģiju, kura jums palīdzēs atrisināt savus sare�ģījumus, tāpēc ka viņai �ādu sare�ģījumu nav un attiecīgās kvali�tātes enerģija palikusi neizlietota. Savukārt jūs iedevāt enerģiju, kas nepiecie�ama kaimiņienes problēmu risi�nā�anai. Starp jums notika līdzvērtīga apmaiņa.

Diem�ēl tā nenotiek vienmēr.

Pārāk bie�i redzam, ka "bumba tiek raidīta tikai vienos vārtos". Stāstot par savām nelaimēm, cilvēks cen�as iz�raisīt līdzjūtību un saņemt vēlamo "tīrās enerģijas" por�ciju apmaiņā pret savu negatīvo, "netīro" enerģiju, tas ir, savu "slikto" apmainīt pret otra "labo". Jā, tā ir nelīdzvērtīga apmaiņa: cilvēks, kas uzklausījis otra �ēlo�anos, pēc tam jūt vājumu, viņa enerģija ir "noēsta". Ta�u dzīve nav tik vienkār�a. �odien tu palīdzi kādam, bet rīt kāds cits palīdzēs tev. Tāpēc nevajag skopoties un savam tuvā�kajam liegt enerģētisko atbalstu.

Ta�u ir arī cilvēki īsti "vampīri". Lai gan viņiem ir vāja, no�ēlojama dvēsele, viņi necen�as to stiprināt un attīstīt, bet vēlas nemitīgi saņemt citu dvēseļu enerģiju. Viņi pastāvīgi gau�as, sūdzas par likteni, visiem uzmācas ar �ēlabām par savu grūto dzīvi un vienmēr tiecas vainu un atbildību uzvelt citiem. Viņus nevajag atbalstīt. Ja esat spiesti �ādus cilvēkus uzklausīt, nejūtiet līdzi. Piekto un desmito reizi klausoties vienu un to pa�u, centieties ne�uztvert to, ko jums saka. Noslēdzieties sevī, nepieļaujiet enerģijas apmaiņu. Iztēlojieties, kā no galvas līdz kājām ietinaties blīvā caurspīdīgā audumā vai kā starp jums un sarunbiedru izveidojas necaurlaidīga stikla siena.

Ja nepavisam nesaprotat, kā noslēgties no uzspiestas enerģijas apmaiņas, jums jāapgūst enerģētiskās pa�regulācijas paņēmieni, iekams vēl neesat pilnībā "noēsts".

Enerģijas uztver�anas īpatnības

Uztvēru�i sve�u enerģiju, mēs to pārstrādājam un cen��amies izprast. �ā procesa gaitā dvēsele izaug un tiek del�dēts karmiskais parāds. Pēc tā, kā cilvēku vērtē apkārtējie cilvēki, viņ� saprot, kas viņ� ir. Tā, piemēram, cilvēks sa�prot, kas viņam traucē �ajā pasaulē būt laimīgam un kas nepiecie�ams, lai kļūtu laimīgs.

Ir iespējams uztvert zvaig�ņu enerģiju (acīmredzot tie��i to darīja senie ēģiptie�i) un dabas stihiju enerģiju (kā to darīja ķīnie�i, vērojot debesu, jūras, saules mijiedarbī�bu). Var uztvert enerģiju no dabas augu un dzīvnieku valstības (tā darīja druīdi, Dienvidamerikas indiāņi, seno rusi�u ciltis). Arī �ajā procesā dvēsele iegūst zinību un spēku, aug un nobriest. Ta�u �is ceļ� acīmredzot nav saistīts ar mūsu karmisko parādu deldē�anu. Karmu cil�vēks uzkrāj, atrodoties starp cilvēkiem, un cilvēku vidē ari to deldē.

Vienu un to pa�u enerģiju katrs cilvēks uztver at�ķi�rīgi. No cilvēka saprāta viedokļa �o satrieco�o fenomenu nav iespējams saprast.

Viens cilvēks ierodas veikalā, un viņu tur apvaino. Kaut kas viņa galvā noknik�ķ, un viņ� tie�i tāpat, bet varbūt vēl vairāk apvaino kādu citu. Cits cilvēks tādos pa�os apstākļos nolemj nevienu un nekad ar lamuvār�diem neaizskart, tāpēc ka pats izjutis, cik tas ir nepatī�kami.

Vienu bērnu per, un viņ� izaudzis per savus bērnus, jo uzskata, ka tas ir labs audzinā�anas paņēmiens, tāpēc ka no viņa ta�u iznācis "labs cilvēks". Citu bērnu arī per, un viņ� kļūst ļauns, izaug par noziedznieku, visus ienīst. Pret tre�o izturas tie�i tāpat kā pret pirmajiem diviem, bet viņ� izaudzis aizstāv vājos un apspiestos, ir taisnīgs un godīgs cilvēks. Viņ� nespēj ne tikai iesist kādam, bet pat apvainot otru, tāpēc ka zina, cik tas ir sāpīgi.

Kāpēc viena un tā pati darbība, viens un tas pats agresīvais enerģētiskais lādiņ� uz da�ādām galvām un dvēselēm iedarbojas tik at�ķirīgi? To zina tikai Radītājs. Mēs varam vienīgi uzskatīt, ka katras dvēseles ceļ� ir unikāls, tāpat kā unikāla ir katra dvēsele! Tie�i tāpēc Bībelē ir teikts: netiesājiet! Jo nezināt un nevarat zināt, ko un par ko tiesājat.

Kā palīdzēt savai dvēselei

Uztverot sve�u negāciju, mēs vai nu pieņemam �o enerģiju un ar to dzīvojam, vai atgrū�am un cen�amies pārvarēt tās negatīvo iedarbību. Acīmredzot pretoties tum�ajam un netīrajam spēj tikai spēcīga un gai�a dvēitcle. Ko darīt, lai padarītu dvēseli lielu un spēcīgu?

! lermētisms dod atbildi: vairāk un bie�āk jādomā par >*,.ii�o un labo!

Ne jau velti literatūrā bie�i rakstīts par grūtu bērnību, I ad visādi pazemots bērns, kas nav saņēmis siltumu un maigumu, dvēselē lolo skaistu, labestīgu sapni, un tas viņam palīdz pārvarēt visas dzīves likstas un sava likteņa l uģi ievadīt tīros ūdeņos. Atsauksim atmiņā kop� bērnīI >as iepazītos varoņus Pelnru�ķīti un mazo Kozetu, Aļo:'.u no "Melnās vistas", Buratīno un daudzus citus perso�nā�us. Rakstnieki, kuru grāmatas domātas bērniem, ar sev raksturīgo iejūtīgumu cen�as viņiem dot �o enerģēlisko laimes atra�anas formulu.

Gai�as domas, gai�i sapņi, ticība Augstākajiem spē�kiem, ticība Dievam dod cilvēkam spēku tikt galā ar ļau�numu. Doma ir materiāla, apgalvo hermētisms, viss ir doma.

Dzīvnieku pasaulē agresija rada agresiju. Cilvēku pa�saulē arī ir sakāmvārds: kā me�ā sauc, tā atskan. Ar ko tad mēs at�ķiramies no dzīvniekiem? Ar to, ka spējam ar saprāta spēku pārvērst negatīvo enerģiju pozitīvā ener�ģijā, uz ļaunu neatbildot ar ļaunu, slāpēt agresiju un līdz ar to izbeigt ļaunuma iedarbību.

Vai esat kaut reizi mēģināju�i uzbudinātam, sanikno�tam cilvēkam raidīt pozitīvus, labvēlības pilnus savas enerģijas impulsus? Nevajag lēnprātīgi pieņemt viņa nik�numu un agresiju, nevajag noliekt galvu. Pārvarot viņa agresijas spiedienu, pretī jāsūta labestības un sapratnes, mierīguma un līdzjūtības impulss. Pamēģiniet!

Sākumā jutīsit, cik grūti ir pretoties negatīvajam ener�ģētiskajam spiedienam, reizē saglabājot savu neatkarīgo stāvokli, cik daudz dvēseles spēka vajag, lai agresijai pretī raidītu pozitīvu lādiņu. Ta�u, ja tas izdosies, jūs redzēsit brīnumu! Jūsu acu priek�ā cilvēks nomieri�nāsies, viņa uzbudinājums noplaks, viņ� pats par to brīnīsies. Iespējams, viņ� sāks atvainoties vai jutīsies neērti. Nesmejieties par viņu un �o uzvaru neuztveriet kā savu triumfu. Sūtiet viņam vēl labestības pilnu enerģiju un jūs uz visiem laikiem kļūsit draugi. Cik vienkār�i! Un cik sare�ģīti!

Vingrinājums Pozitīva impulsa raidī�ana

Tiklīdz sajūtat agresijas spiedienu, rīkojieties �ādi:

1.� Iek�ēji sasprindzinieties, neļaujot sevi pakļaut graur jo�ajām vibrācijām. Sasprindziniet vēderu un galvas�kausa pamatni. Da�as sekundes pagaidiet, līdz sajutīsit, ka iek�ēji esat neatkarīgi no ārējās iedarbības.

2.��� Izdariet lēnu un dziļu ieelpu, pēc tam tādu pa�u izelpu, saglabājot nelielu sasprindzinājumu. Sajūtiet, ka jums izdodas saglabāt savas vibrācijas.

3.� Vēlreiz izdariet lēnu ieelpu, koncentrējiet savus lab�vēlības pilnos spēkus cie�ā kamolā saules pinuma apvidū.

4.� Līdz ar izelpu atslābinieties un savu enerģētisko ka�molu lēni raidiet uz uzbudinātā un agresīvā cilvēka saules pinumu.

Vai vēlaties, lai jūsu ģimenē valda miers un saticība?

Vai vēlaties labvēlības pilnu atmosfēru darbā?

Vai vēlaties sapra�anos ar bērniem?

Viss ir jūsu spēkos. Veicot pastāvīgu enerģētisko ap�maiņu ar pasauli un apkārtējiem cilvēkiem, savos ener�ģētiskajos impulsos ietveriet labvēlības, labestības un prieka informāciju un pasaule glu�i vienkār�i nespēs jums neatbildēt ar to pa�u.

Var gadīties, ka ne jau viss tūdaļ izdosies tā, kā gribētos, varbūt pietrūks spēka un pacietības. "Mērķi var sasniegt, vienīgi ejot uz to!" māca sena gudrība.

Atskatoties atpakaļ, ir nepatīkami domāt par to, ka no daudzām kļūdām varēja izvairīties un daudzus soļus spert citā virzienā. Stāt! Katras dvēseles ceļ� ir unikāls! Katra pieredze dzīvē ir pozitīva! Nav un nevar būt ne�gatīvas pieredzes. Svarīgi ir vienīgi no katras pieredzes izdarīt pozitīvus secinājums!

Savulaik esam rīkoju�ies aplami un bēdājamies, jo ne�saprotam, ka mūsu toreizējā rīcība atbilda tam, kādi pa�i bijām. Kāds esmu, tā arī rīkojos, tādu ceļu izvēlos. Man las nepatika, un tagad esmu citāds, esmu savu pieredzi izvērtējis un nu vairs līdzīgu kļūdu neizdarī�u. Tā ir mana pozitīvā pieredze. Ja gribu izvairīties no jaunām kļūdām, inan apzināti jāizkopj savs gars, jāanalizē sava rīcība un domas. Kāds bū�u rīt, tāda būs arī mana rītdienas dzīve. Kādu dzīvi gribu sev rit, tādu �odien veidoju sevi, lai atbilstu tam, kāds bū�u rit.

Starp cilvēkiem pastāv da�ādi enerģētiskās mijiedar�bības veidi. Nosauksim tos nosacīti tā:

1)� līdzvērtīga apmaiņa,

2)� enerģijas piesaistī�ana sev,

3)� spēja būt par enerģijas avotu,

4)�� neitrāla pozīcija.

Mēģināsim sīkāk izanalizēt visus �etrus veidus.

Līdzvērtīga apmaiņa

Līdzvērtīga apmaiņa parasti pastāv starp tuviem cil�vēkiem, kuri labi saprotas un labi izturas viens pret otru. �āda apmaiņa sastopama tajos gadījumos, kad ievērots hermētiskais cilvēku Atbilstības princips.

Ja tas ir darbā, �ādi cilvēki ir brīni�ķīgi partneri, viņi bez liekvārdības izskaidro viens otram lietas būtību. Viņi nestrīdas par to, kur� būs pirmais, vai par to, kā sadalīt atlīdzību, jo apmainās tie�i ar tiem impulsiem, kuri ne�piecie�ami partnerim, tāpēc spēj vienoties par jebkuru jautājumu.

Līdzvērtīgu enerģijas apmaiņu ir viegli fiksēt.

Divi cilvēki nenogurst viens no otra, netraucē viens otram, reizē sāk un beidz darbu, it kā būtu norunāju�i.

Laulātie, starp kuriem noris līdzvērtīga enerģijas ap�maiņa, parasti izskatās kā ideālas saskaņas paraugs. Ne tik bie�i, bet arī mūsdienās sastopamas tādas harmonis�kas ģimenes, kurās valda labestība un laulātie smalkjūtīgi izturas viens pret otru. Protams, arī tajās gadās da�ādi sare�ģījumi, tomēr jebkurās likstās saglabājas līdzsvars.

Da�kārt gadās, ka apkārtējie starp laulātajiem pastāvo��o līdzvērtīgo apmaiņu nesaskata, un tad viņi var atstāt dī�vainu iespaidu. �ķiet, ka viens laulātais burtiski iet otra pa�vadā, ta�u �āds iespaids gandrīz vienmēr ir mānīgs. �ādas ģimenes ir kā noslēgtas sistēmas, lieliski noregulēti iek�ē�jie mehānismi, kas nav atkarigi no ārējiem apstākļiem.

Turklāt laulātie var bez mitas strīdēties, bet faktiski viens otru neievērot. (Tā izskatās no malas.) Ta�u, ja iz��ķiras viņiem kas svarīgs, abiem pietiek ar vienu skatienu, lai saprastu, vai partneris piekrīt vai ne. Laulātie ar līdz�vērtīgu enerģijas apmaiņu nekad nepieņem lēmumus, neapspriedu�ies ar savu "otro pusi", lai gan �o "apsprie��anos" citi vai nu nesapratīs, vai nepamanīs.

Pavasarī zemnieki piedāvā vasarnīcu iemītniekiem I uismēslus. Ma�īna piebrauc pie kārtējās mājiņas. �oferis piedāvā preci. Vīrietis un sieviete kādu brīdi domā, klu�sējot aplūko kravu, novērtē to. Viņa pagrie�as un iet, skaļi spriedelējot par sliktajiem cilvēkiem, kas iedzīvojas uz vasarnieku rēķina. �oferis sabo�as un grib braukt projām. Vīrietis saka: "Izgāz tur." �oferim tas paliek noslēpums, kādā veidā laulātie vienojās. Vai viņ� bija abu skandāla liecinieks? Bet laulātie jau pēc mirkļa kūtsmēslus irdina kartupeļu laukā, sieviete skaļā balsī sprie�, cik labi kūts�mēsli nopirkti.

Laulātie, starp kuriem pastāv vienlīdzīga apmaiņa, pa�rasti dzīvo ilgu mū�u. Viņu enerģētiskā viengabalainība ir veiksmes un labklājības ķīla.

Līdzvērtīgai enerģijas apmaiņai starp draugiem un kai�miņiem ir raksturīga absolūta neuzbāzība un pastāvīga izpalīdzība un atbalsts.

Mēs jau pieminējām cilvēkus "vampīrus", kuri bez mi�tas stāsta citiem par savām nelaimēm un problēmām. Pa�rasti �ādiem cilvēkiem sākumā jūtam līdzi, bet pēc tam rodas klusas dusmas, kas pāraug izmisuma pilnā reakcijā, ko var izteikt vienā vārdā: "Bēgt!" Vēlams iespējami tālāk, lai mūs vairs nevar sasniegt.

Draugu, kaimiņu un darbabiedru attiecībās vēl var "vampīriem" kaut kā pielāgoties, cen�oties viņus "neba�rot" un nezaudēt enerģiju, turpretī laulībā "donoram" kopdzīve kļūst gandrīz necie�ama. Turklāt var gadīties, ka "vampīram" ar citiem cilvēkiem ir vienlīdzīga apmaiņa un viņ� tikai no viena konkrēta cilvēka nosūc enerģiju sev.

Laulātais "donors", kur� nemitīgi "baro" otru laulāto "vampīru", pakāpeniski arī pats var kļūt par "vampīru" attiecībā pret citiem cilvēkiem darbabiedriem, draugiem vai saviem bērniem. Vai arī spēku izsīkums saērcina tiktāl, ka viņ� sāk rikot skandālus, kuri beigu beigās noved pie �ķir�anās. Ta�u tas ir labākais variants. Sliktākais ir tad, kad laulātais "donors", nespēdams pretoties "vampīra" spiedienam, sāk slimot, nīkuļo un var pat jaunos gados nomirt.

Inteliģenta ģimene: vīrs zinātņu kandidāts, labs liet�pratējs darbā, centīgs, nodro�ina ģimeni, ta�u klusībā te�rorizē sievu medicīnas darbinieci, daudzējādā ziņā ta�lantīgu sievieti, kas aizrautīgi apgūst sve�valodas un pēta pilsētas vēsturi. Terors izpau�as tādējādi, ka vīrs alla� ar visu ir neapmierināts. Vīrs noteicis, ka viņ� mājās jāsagai�da ar ideāli uzpostām telpām un siltām pusdienām galdā. Pārkāpis pār slieksni, viņ� apstaigā dzīvokli un pārbauda, vai viss ir ideāli. Apsēdies pie galda, izsaka pretenzijas par dak�iņu, kas nolikta �ķībi, par tēju, kas neesot pietiekami karsta, par virtuves smārdu, kuru pirms viņa iera�anās vajadzējis izvēdināt. Reiz, ieradies mājās, viņ� trīs sekun�des pastāvēja priek�telpā, tad pagriezās un, ne vārda netei�cis, aizgāja un pazuda uz visu nakti. Apvaino�anās iemesls bija tāds, ka viņ� priek�telpā neatrada savas �ības, jo tās bija uzvilkusi paciemoties atnākusi sievas draudzene.

Ar sve�valodām un pilsētas vēsturi sieva nodarbojās sle�pus, kad vīra nebija mājās. Vairākas reizes viņa mēģināja no sava despota aiziet. Bet apkārtējie cilvēki viņu nesa�prata, uzskatīja par untumainu: vīrs ta�u ir laipns un labi audzināts, ar viņu ir patīkami kontaktēties, viņ� brīni�ķīgi gādā par ģimeni, bet strīdi jau gadās visiem. Turklāt vīrs, kā jau īstens "vampīrs", raudāja un lūdza atgriezties, jo nespējot "bez sievas dzīvot". Beigas bija bēdīgas un pat �ausmīgas. Ziedo�a, skaista sieviete 42 gadu vecumā pēk�ņi sāka justies slikti, un da�u mēne�u laikā onko�loģiska slimība viņu saēda. Ar nemitīgu spēku zudumu saistītais sasprindzinājums noveda pie nāvējo�as slimības.

Hnerģijas piesaistī�anai var būt arī pozitīvs raksturs. Ir i ilvēki, kuriem visi grib pa�ēloties. Viņi bie�i kļūst j^ar ļ nofesionāliem psihologiem, skolotājiem, mediķiem. �ā�diem cilvēkiem piemīt spēja novilkt uz sevi negatīvo enerģiju, to pārstrādāt un pēc tam attīrītu palaist izplatīļiimā. Protams, viņi nav "vampīri", atbilsto�i karmai viņu pienākums ir attīrīt planētas psihisko telpu. �iem cilvē�kiem ir jāsaprot, ka spēja �ķīstīt citu ļau�u dvēseles viņiem dota nevis bagātību vairo�anai, bet gan kā �īs prāvās kar�inas deldē�anas līdzeklis. īpa�i lepniem par to nevaja�dzētu būt.

Tagad �ādu cilvēku ir daudz vairāk nekā jebkad agrāk. Tas rāda, ka planētai ir nepiecie�ama steidzama attīrī�ana, lai tā neaizietu bojā, lai cilvēku negatīvā enerģija to nenos mācētu.

Da�kārt mātei, kas izmisīgi grib palīdzēt savam slimajam bērnam, izdodas pārņemt bērna sāpes un cie�anas, visu negatīvo, ko liktenis bija lēmis mīļotajam cilvēciņam. Viņas pa�aizliedzības kvēle ir tik liela, ka �ādas enerģijas liesmās viss sliktais momentāni "sadeg". �ādā gadījumā māte bērnam palīdz ari pārvarēt viņa karmu.

Mātei un bērnam ir īpa�as enerģētiskās attiecības. Mā�tei ir tiesības un iespēja palīdzēt savam bērnam attiecībā uz absolūti visu (pat bērna karmas pārvarē�anu). Ir sva�rīgi, lai viņus vienotu dvēseļu radniecības un mīlestības cie�ā saikne.

Ar mātes starpniecību bērns saņem Kosmosa enerģiju, ar tēva starpniecību Zemes enerģiju. Tāpēc tad, kad nav mātes mīlestības, mēs zaudējam debesis, bet tad, kad pietrūkst tēva autoritātes, jūtamies nedro�i cilvēku sa�biedrībā.

Tiem, kas cen�as apdāvināt citus, turklāt dara to ne�savtīgi un priecājas, redzot citus priecīgus, atveras Aug�stāko spēku enerģijas avots. Tāpēc nebaidieties būt par "donoru".

Ir svarīgi, lai kā "donors" darbojaties apzināti, atbilsto�i savas dvēseles enerģijas attīstības līmenim. Citādi sve�ās problēmas jūs sadedzinās, bet savējās nespēsit atrisināt.

Protams, vēl ir svarīgi, lai jūsu kā "donora" pienesums nāktu par labu nosacītā "vampīra" dvēselei. Ja jūs kādam bezgalīgi dodat enerģiju, cen�aties palīdzēt, bet cilvēks vienīgi labprāt jūsu enerģiju ņem pretī un negrasās savā dzīvē neko mainīt, jūs viņam neko labu neesat izdarījis. Jūs, uzveļot sev sve�u nastu, viņa karmu padarāt sma�gāku. Jūsu enerģija netiek tērēta vajadzīgajam mērķim. Tātad cie� arī jūsu karma.

Ne jau visi cilvēki spēj būt par enerģijas avotu citiem ļaudīm.

Jo smagāka ir cilvēka karma, jo svarīgāk viņam ir iemā�cīties dalīties ar citiem. Ja cilvēks nesavtīgi, bez apslēpta nodoma kaut ko atdod citiem, viņ� pretī saņem nesalī�dzināmi vairāk iegūst dvēseles spēju uzsūkt Kosmosa enerģiju, izplatījuma augsto vibrāciju enerģiju un līdz ar to pats kļūst stiprāks, izkopj savu garu. Tomēr tas vēl nenozīmē būt par enerģijas avotu.

Kaut ko paveikt un atdot tāda ir visa mūsu dzīves jēga. Ja, pateicoties do�anai, esam sakopoju�i gara ener�ģiju jauniem ceļojumiem Visumā, tātad neesam veltīgi dzīvoju�i.

Uzkrāt, iegūt, saglabāt, izprast tā ir mūsu zemes dzī�ves uzdevuma pirmā puse. Būdami nesaprātīgi un bēr�ni�ķīgi neattīstīti, mēs uzsvaru liekam tie�i uz to. Ta�u vinnētāji ir tikai tic, kas krājot domā, kam uzkrāto atdos.

Atdodot viņi pilda otro, dvēselei svarīgāko uzdevuma ļ uisi. Atdodot dvēsele priecājas, kļūst pla�a un liela. Aiz�ejot no Zemes plāna, tā spēs sevī ielaist pārpasaulīgās l.iimes milzīgo kosmisko telpu.

Dzīvo divi uzņēmēji. Viena mērķis ir piebāzt kabatas, turklāt nav svarīgi, kādam nolūkam. Otrs rūpējas par ģimenes, sabiedrības pārticību un labklājību, vēlas ra�ot skaistas, kvalitatīvas, visiem vajadzīgas preces. Abiem iesākumā bija vienāds enerģijas daudzums un vienāda vēlē�anās strādāt, ta�u pirmais izsmels savas enerģētiskās iespējas, bet otrais, pateicoties ieguldī�anai un atdo�anai, vairos enerģiju ikreiz, kad redzēs paveiktā darba lietde�rīgumu.

Sieviete tiecas iegādāties dārgu kosmētiku. Kāds �ai tieksmei sakars ar atdo�anu? Sieviete rūpējas par savu i /.skatu, grib būt pievilcīga �ajos brī�os viņa uzkrāj ener�ģiju, kuru pēc tam izmantos. Kur? Tas atkarīgs no viņas iek�ējās dziļākās vēlmes. Ja viņa grib dāvāt sajūsmas un apbrīnas prieku vienam cilvēkam, viņa "nevil�us" aplai�mo arī visus apkārtējos cilvēkus. Viņa staro kā saulīte, dā�vā siltumu, atdod, bet tātad �ajā brīdī iegūst spēju būt par Kosmosa enerģijas pievadītāju cilvēku dvēselēm. Starp atdodo�o cilvēku un bezgalīgo izplatījuma enerģiju izvei�dojas tie�s sakaru kanāls, kas visu savā tuvumā apgādā ar tīro Gaismas enerģiju: "Esmu laimīga, ka tev tas patīk!"

Cita sieviete uzkrājusi enerģiju konkrētam nolūkampanākt no dzīves vai noteikta cilvēka sev labvēlīgus ap�stākļus. Viņa nevis dāvā, bet tirgojas. Viņas skaistums ir auksts un bie�i vien tāds, kas atgrū�. Neraugoties uz to, ka sievietei ir smalka gaume, cilvēkiem ar viņu kontak�tēties ir nepatīkami, tāpēc ka no �āda skaistuma plūsto�ais enerģētiskais impulss mums saka: "Vai no jums var ko iegūt?" Nav gaismas avota, nav dāvinā�anas, ir lieti�ķa apmaiņa. �is skaistums ir kā lampa, ko iedegusi liela vēlē�anās iegūt. Neko neiegūdama savai dvēselei, vienī�gi iztērējusi jaunības spēka enerģiju, �āda sieviete ātri pārdegs un apdzisis.

Jūs klājat svētku galdu, pie jums nāks viesi. Jūs gribat, lai viss būtu labāk nekā pie draudzenes, lai visi jūsmotu un domātu: "Jā, pie Svētas galds bija greznāks nekā pie Ma�as!" Jūs dzenaties pēc izmeklētām receptēm un grūti dabūjamiem produktiem. Viss izdodas brīni�ķīgi, un viesi ir apmierināti. Ta�u, lai sajūsma būtu pilnīga, kaut kā pie�trūka. Jūs tā centāties, lai saņemtu viesu sajūsmas ener�ģiju. Tātad esat izdarījusi līdzvērtīgu apmaiņu.

Bet Ma�a bija sacepusi vienkār�as pankūkas un gribēja iepriecināt viesus. Viņa pankūkās bija ielikusi atdo�anas prieku un nevēlējās neko saņem pretī. Katrs, kas ēd �o pankūku, apbrīnojamā kārtā kopā ar to saņem gai�u spē�ku devu, svaigas enerģijas plūsmu, ko liela dvēsele uzdā�vinājusi tāpat vien, un ēdājam �ķiet, ka viņ� bauda pa�u lielāko gardumu pasaulē.

"Miltiņi tie pa�i, bet rociņas citas," tā saka tautā, uz�sverot, ka svarīgi ir ne tikai milti, bet arī rokas, darbā ielik�tā cilvēka dvēsele.

Cilvēki, kuri bez dāvā�anas, tāpat kā bez elpo�anas, nespēj dzīvot, kuriem zemes dzīves uzdevuma otrās (un galvenās) puses izpildī�ana nesagādā nekādas grūtības, ir enerģijas avoti. Dot tas viņiem ir viegli.

Patiesa vēlē�anās dot liecina par augstu līmeni sasnie�gu�u dvēseles stāvokli, par spēju izveidot tie�u sakaru kanālu starp Augstākajiem spēkiem un cilvēkiem. Var pat teikt, ka ar dodo�a cilvēka palīdzību pats Dievs Tas Kungs sūta cilvēkiem savu mīlestību.

Cilvēki enerģijas avoti ne tik daudz pa�i ģenerē spē�ku, cik novada debesu spēkus. Tāds ir viņu liktenis (ja likteni uzskatām par Dieva Tēva dotu uzdevumu savam dēlam vai meitai, kas ceļos uz Zemi).

Kāpēc viņiem ir tāds liktenis, par to �eit nerunāsim. I '.iteiksim vienīgi to, ka �iem cilvēkiem problēmu nav ma/,.ik kā citiem ļaudīm. Glu�i vienkār�i �īs problēmas ir īpa�as. Tās visas ir saistītas ar neprasmi uzkrāt savus spē�kus un risināt savas karmiskās problēmas. �ie cilvēki uzI ver augstās enerģijas un nodod tās tālāk citiem, bet neI >rot un pat kautrējas izmantot savā labā. Ta�u veltīgi!

Tie�i prasme uzkrāt, lai cik dīvaini tas būtu, papla�ina viņu dvēseli. Lai gan dīvaini tas �ķiet tikai pirmajā mirklī. Visam ir jāattīstās. Ja cilvēki atdod, bet neprot uzkrāt, agri vai vēlu viņi noteikti jutīsies sarūgtināti par to, ka viņu pa�u problēmas paliek neatrisinātas. Tas var pat sa�niknot: "Es visiem palīdzu, bet man neviens nevar vai negrib palīdzēt!"

Ta�u, ja cilvēks ar �ādu likteni iemācīsies debesu spēkus ņemt talkā savu problēmu risinā�anai, viņa dvēsele, risi�not �īs problēmas un pārvarot savu karmu, attīstās, bet latad arī kļūst ietilpīga. Tad arī Dieva Tēva uzdevums tiek i/.pildīts vislabākajā veidā. Liktenis kļūst laimīgs.

Kā redzat, enerģijas uzkrā�ana un atdo�ana ir viena un tā pa�a dzīves procesa divas puses, un ignorēt nedrīkst ne vienu, ne otru.

Protams, par enerģijas avotu var būt katrs. Kādam tas ir svarīgi ģimenē, kādam citam darbā, partnerībā, dzied�niecībā. Vienīgi ir jāpatur prātā, ka �o cildeno un skaidrī�bas pilno stāvokli nav iespējams imitēt, nav iespējams aizstāt. �o enerģiju jūt ikviens; ja parādās jebkuri meli, Gaismas vairs nav, veltes vairs nav. Tāpat ir jāatceras, ka no �ā cildenā stāvokļa, kuru sasniedzis gars, neko ne�drīkst pazaudēt, tas jūs piepulcina augstajām Kosmosa enerģijām.

"Kur� zina mēru, tas zina visu," teicis kāds gudrs vīrs. Iekams atdot, pārliecinieties, vai jums ir vēlē�anās to darīt, vai esat sasniedzis nepiecie�amo stāvokli, vai jums ir ko atdot. Dzīvē sastopam nesavtīgus cilvēkus, kas tiecas pa�līdzēt visiem un katram. Da�kārt esam par �ādu rīcību sajūsmināti, tāpēc ka viņiem piemīt tā enerģija, par kuru runājām. Bet citreiz, skatoties uz �ādu cilvēku, mūs pār�ņem dīvainas jūtas. Labestīgs, �ķietami nesavtīgs cilvēks izraisa �ēlumu un kaitina, rodas neapzināta vēlē�anās drīzāk no viņa tikt vaļā un bēgt.

Visbie�āk tie ir apslēpti "vampīri". Slēpjoties aiz labvēļa un izpalīdzētāja maskas, viņi cen�as "pievilkt sev" jūsu pateicības enerģiju. Bie�i vien tas notiek neapzināti. Ir grūti viņus nosodīt, jo parasti tie ir cilvēki, kuriem bērnībā pietrūcis mīlestības. Viņi no visas sirds cen�as būt labi, lai vismaz daļēji kompensētu �o iztrūkumu, vēlas mīles�tības un pateicības enerģiju saņemt par katru cenu, pat par pazemojuma cenu.

Ta�u cik emocijas piemānīt ir viegli, tik enerģētiskās sajūtas grūti. Ja jūtat, ka no jums "velk", sūtiet� �ādam cilvēkam savu siltumu un labvēlību, un Dievs jūs neaiz�mirsīs.

Esiet kā Saule! Saule apspīd un silda visus, neko ne�prasot pretī. Esiet kā Saule un būsit tai līdzīgi, un sa�pratīsit to, un kļūsit kas vairāk nekā vienkār�i Zemes iemītnieki, kļūsit par Kosmosa iemītniekiem, kas mājo Mū�ībā.

Neitrāla enerģētiskā pozīcija saistīta ar enerģijas aiz�sardzību un saglabā�anu. Katram cilvēkam dzīvē ir brī�i, kad viņ� nedrīkst ļauties enerģētiskajai apmaiņai ar ap�kārtējiem cilvēkiem. Aptuveni tie ir �ādi: ❖ kad jūtat, ka sasniegta galējā spēku vai sasprindzinā�juma robe�a; zināt, ka nepiecie�ama atelpa;

kad sajūtat "vampīra" klātbūtni un negribat viņu "ba�rot";

kad nevēlaties par sevi sniegt nekādu informāciju; ❖ kad esat uzbudināti vai sadusmoti un nevēlaties savu negāciju izgāzt uz apkārtējiem, jo gribat to saprast un pa�i tikt ar to galā;

kad sajūtat psihisku spiedienu un gribat saglabāt savu enerģētisko brīvību.

Katram cilvēkam ir tiesības ļauties vai neļauties ener�ģētiskajai apmaiņai ar apkārtējo pasauli. Mums jāres�pektē �īs katra cilvēka tiesības. Iegaumēsim: esmu brīvs I iktāl, ciktāl atzīstu apkārtējo cilvēku brīvību. Arī brīvību kļūdīties!

Noticēt, ka da�kārt nepiecie�ams "noslēgties", nepa�visam nav grūti. Daudz grūtāk apgūt prasmi "noslēgties" un reizē būt neitrālam. Ļoti bie�i domājam, ka esam "no�slēgu�ies", ta�u īstenībā esam izlaidu�i ērk�ķus un nepa�manām, ka pret apkārtējiem izturamies agresīvi.

Kas jādara, lai ieņemtu neitrālu enerģētisko pozīciju? Kā paslēpties tā, lai neizjauktu pasaules harmoniju, kā arī savas iek�ējās telpas harmoniju?

Enerģētikā �ādu stāvokli sauc par vidējo uzmanības re�īmu, psiholoģijā par aizie�anu sevī, ezoterikas iz�pratnē tas ir tuvs jēdzienam "meditācija". Tas ir pārvei�dots apziņas stāvoklis, kāds ikdienas dzīvē cilvēkam nav raksturīgs. Atrodoties �ajā stāvoklī, jūsu smadzenes, lai gan ir nomodā, sāk darboties tā, it kā no ārpasaules būtu "atslēgu�ās". Ta�u vienlaikus mēs kontrolējam visas savas darbības, bet informāciju uztveram pat saasināti, tāpēc ka kļūstam spējīgi at�ķirt galveno. Mēs taupām enerģiju, bet reizē it kā skaidrāk un reljefāk redzam pasauli un saprotam sevi.

Kā �ādu stāvokli sasniegt? Iesākumā jāpatrenējas vie�natnē, lai neviens netraucē un nekas nenovēr� uzmanību.

Vingrinājums Vidējais uzmanības re�īms

Nostājieties vai apsēdieties tā, lai jums būtu ērti. Iztēlo�jieties, ka jums uz galvas, uz pa�a pakau�a, ir mazs cilvē�ciņ� tas esat jūs pats. Jūs, mazais, lēkājat pa sevis pa�a, lielā, iek�ieni. Pareizāk sakot, ar izpletni lēnām ieslīdat sevī.

Vispirms nonākat galvas debesīs. Tās var būt miglā un mākoņos tītas, tur var plaiksnīt zibeņi un dārdēt pērkons. Cauri tum�ajiem mākoņiem uzspīd saulīte.

Kad aiz muguras palikusi rīkle un kakls, skatienam pa�veras jūsu plecu zilās debesis. Brīvajā telpā viegli lai�aties aizvien zemāk.

Kuņģa līmenī nolai�aties uz mīkstas un siltas zemes. No smar�īgas, norasoju�as zāles plūst svaiguma dvesma, tās iespaidā jūs atslābināties un lai�aties tālāk.

Nedaudz zem nabas līmeņa iesē�aties laiviņā un slīdat pa klusu ezeriņu. Tas ir zils, tīrs, dzidrs ezers. Jūs raugāties ūdenī, skatāties uz lēpēm un ūdensrozēm. Vai esat kād�reiz vēroju�i ūdensrozes, kas, pacēlu�ās no ūdens dzīlēm, raisa savas ziedlapas? Tas ir vienreizējs skats. To der pavē�rot ilgi un uzmanīgi, ne par ko nedomājot!

Tagad palieciet sev iek�pusē. Atpūtieties savā iek�ējā pasaulē. Sekojiet elpo�anai.

Ir tāda sajū ta, ka elpojat caur pakausi. Jūs ieelpojat gai�su no apkārtējā izplatījuma, aug�ējiem tā slāņiem gaisu, kas ir brīvs no citu cilvēku enerģijas. �ķiet, ka virs galvas paceļas gai�s un viegls stabs. Tas ļauj iesūkt gaisu no aug��ējiem atmosfēras slāņiem. Kopā ar gaisu jūs uzņemat gaismu, lai pēc tam to izelpotu uz iek�u, mazajā cilvēciņā, kas atpū�as uz jūsu pasaules zilā ezera ūdeņiem.

Esot �ādā stāvoklī, var dzīvot, strādāt, kontaktēties ar citiem. Apkārtējo ļau�u attieksme būs labvēlīga, jo no

ļums strāvos harmonija. Tuvie cilvēki var izrādīt neap�mierinātību, jo esat ta�u noslēgts un neko viņiem nedo�dat. Centieties paskaidrot, ka jums ir nedaudz jāatpū�as, vai arī dāvājiet viņiem nedaudz sava iek�ējā prieka. Tuvs �ilvēks sapratīs un, iespējams, spontāni pārņems jūsu stā�vokli, proti, ieslīgs savā iek�ējā pasaulē, neizjaucot jūsējo. |. i teic, ka katram no mums būtu vēlams vismaz retumis izbaudīt �ādu re�īmu.

�ajā stāvoklī nav nekā bīstama. Kad būs nepiecie�ams, pavisam viegli varēsit no tā izkļūt, jo pa�i �o stāvokli ra�dījāt. Pēc izkļū�anas jutīsities atpūtu�ies, spēka un vese�lības pilni. Jūsu spēki trīskār�osies, kad sapratīsit, ka ar "aizie�anu" sevī esat sasniegu�i to, ko gribējāt, jo vajadzē�ja vai nu aizsargāties, vai atjaunot spēkus, vai slēpt savus nodomus vai uzbudinājumu, vai atvairīt psiholoģisko spiedienu.

Uzmanību! Ja ar �āda stāvokļa palīdzību gribēsit kādu piemānīt vai apmuļķot, kaut ko nepelnīti iegūt, ļoti drīz jūsu iek�ējā pasaule kļūs tum�a, dzidrais ezers duļķains, no katras ūdensrozes uz jums ar savām nekaunīgajām a�elēm skatīsies jūsu slepenās tum�ās domas. Labsajūta un zudu�ais prieks vairs neatgriezīsies. Vajadzēs ilgi, pār�varot lielas grūtības, tīrīt savu psihisko pasauli, piepildīt to ar jaunām, gai�ām domām un krāsām.

Jebkura tik�anās dzīvē ir karmiska. Katra dota kādā noteiktā nolūkā. Katra atstāj savas pēdas jūsu liktenī. No vienas paliek tikko samanāma zīme, jūs �o tik�anos neatceraties un tās atstātās pēdas nepamanāt, bet tās ir� Otra tik�anās kļūst par visu jūsu likteni, jūsu personības un pa�as dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Atmetiet to un nekas nepaliks pāri. Liktenis būs pavisam cits, bet jūs pilnīgi cits cilvēks.

Saskaņā ar Karmiskās saiknes likumu visas tik�anās dzīvē atbilsto�i to ietekmei uz cilvēka likteni un karmiskās saiknes tuvības pakāpei nosacīti iedalāmas deviņās kategorijās, proti, ir tik�anās ar:

1)��������� bērniem (Viņi ir vistuvākie un mūsu karmai vissva�rīgākie cilvēki dzīvē, viņu dēļ spējam upurēt visu, un tas būs attaisnoti. Tiesa, vienmēr rodas jautājums: bet vai bērniem �āds upuris bija vajadzīgs?);

2)�� iemīļotajiem;

3)�� laulāto;

4)�� vecākiem, brāļiem un māsām;

5)�� radiniekiem;

6)�� draugiem;

7)�� darbabiedriem;

8)�� paziņām;

9)�� nejau�iem garāmgājējiem.

Tuva karmiskā saikne nozīmē to, ka mēs ne reizi vien esam tiku�ies iepriek�ējo iemiesojumu laikā, mums bi�ju�as cie�as attiecības un varbūt esam vainīgi cilvēka priek�ā vai viņ� ir vainīgs mūsu priek�ā. Iespējams, ka pagātnē esam kļuvu�i par �ā cilvēka lielas nelaimes cēloni un tagad par savām smagajām kļūdām maksājam tādē�jādi, ka esam spiesti viņam kalpot, pildīt viņa iegribas un uzklausīt pretenzijas. Ja liktenis mums radījis �ādus apstākļus, tātad tam ir savs cēlonis.

Jo tālāka ir karmiskā saikne, jo retāki pagātnē biju�i enerģētiskie kontakti un mazāk to būs arī �ajā dzīvē.

Tiek uzskatīts, ka no iemiesojuma uz iemiesojumu mēs pārejam "komplektos" vai, labāk būtu teikt, bariņos glu��i kā cāļi no viena "perējuma groziņa". "Perējumi" cits no cita at�ķiras ar vibrācijām. Pēc �īm vibrācijām mēs pa�zīstam cilvēku no sava "groziņa", lai cik tālu citu no cita būtu izkaisījis liktenis. "Nejau�i" satiekoties, mēs tūdaļ no pusvārda saprotam cits citu.

Tas nenozīmē, ka mums nav attiecību ar cilvēkiem no i iliem "groziņiem". Ar viņiem mēdz būt ļoti sare�ģītas un smagas karmiskās saiknes, ta�u labi jūtamies tikai ar savējiem. Gadās, ka saskaņā ar karmu mums lemts visu mū�u būt vientuļiem un nevienu no savējiem nesatikt. Tātad esam to pelnīju�i.

Mūsu izturē�anās pret konkrēto cilvēku ir atkarīga no lik�anās kategorijas, jo Dieva dotu velti nedrīkst sajaukt ar olu kulteni. Cik gan bie�i savā dzīvē visu sabā�am vie�nā maisā, aizmirstot, ka mums ir primāri karmiskie pienā�kumi un parādi, kas jānokārto par katru cenu, nerēķino�ties ar iespējām, laiku un līdzekļiem. Ta�u ir arī tik�anās, kuras var atlikt un aizmirst, ja primārie parādi prasa visu spēku sasprindzinājumu.

Sāksim ar visattālāko kategoriju, kas mūs ietekmē vis�vājāk. Pie tās pieder cilvēki, ar kuriem mums ir vismini�mālākā karmiskā saikne.

Protams, visas kategorijas ir visnotaļ nosacītas. Mēs zi�nām, ka nejau�i garāmgājēji nereti mums kļūst par drau�giem, dzīvesbiedriem, iemīļotajiem un pat adoptētiem bērniem. Bet tagad �os gadījumus neņemsim vērā. Runa ir tikai par nejau�ām, retām reizēm, lai gan ir skaidrs, ka arī tās var ļoti ietekmēt mūsu dzīvi.

Pirmajam pretimnācējam neatdodam visu savu nau�du līdz pēdējam santīmam un nejau�am garāmgājējam neejam līdzi līdz pasaules galam, pilnīgi aizmirsu�i, kurp gājām pirms tam. Ja tā rīkojamies, parasti tas slikti beidzas.

Visiem likumiem ir savi izņēmumi, ta�u tie jau tāpēc pastāv, lai apstiprinātu vispārīgo likumību, jo ir ārkārtīgi reti. Kā likumu at�ķirt no izņēmuma? Jāieklausās sevī! (Sk. vingrinājumu grāmatas "Zāles dvēselei" 3. nodaļā.) Nedrīkst ļaut sve�ai gribai, sve�ai enerģijai nomākt mūsu impulsus, jāattīsta intuīcija, bet, ja tā klusē, labāk dzīvot saskaņā ar vispārīgo likumību: kontaktus ar nejau�iem ga�rāmgājējiem veidot atbilsto�i �ai karmiskajai kategorijai tā būs labāk.

Aplūkosim �o likumību. Jūs redzat cilvēku pirmo reizi. Tas ir nejau�s garāmgājējs, ceļabiedrs, pārdevējs, takso�metra �oferis, �igāniete, ubags utt. Mijiedarbībā ar garām�gājēju jārūpējas par to, lai notiktu vienlīdzīga apmaiņa. Tādējādi apliecinām labvēlīgu attieksmi pret pasauli. Pro�tams, varam arī uzdāvināt saules stariņu no savas bagātīgi kūsājo�ās enerģijas. Varam paņemt viņa negāciju un glu�i kā ledu izkausēt to. Varam noslēgties no cilvēka, ja viņ� mums ir nepatīkams vai nav attiecīga garastāvokļa.

Tomēr sargieties izgāzt savas negācijas pār nejau�a ga�rāmgājēja galvu. Un ne tikai tāpēc, ka viņ� var izdarīt to pa�u. Bet arī tāpēc, ka varat iedarbināt negāciju izgā�anas ķēdes reakciju, kura, ejot no cilvēka pie cilvēka un līdz ar to pieņemoties spēkā, ar savu asti noteikti trāpīs jums. Piemēram, par �o asti var kļūt nepatik�anas, kuras jums sagādās tuvi un mīļi cilvēki.

Nejau�ais garāmgājējs no jums saņemto negāciju izgā�zīs pār saviem paziņām, tie pār saviem radiniekiem, bet viņi savukārt pār jūsu priek�nieku vai jūsu sievu. Un, lūk, negatīvā enerģija atkal trāpa jums. Tas vienmēr no�tiek pilnīgi negaidīti, tā sakot, "tuk�ā vietā". Apjucis jau�tāsit liktenim: "Par ko? Ko esmu nodarījis?" Jūs nespējat atcerēties, kur un kad iedarbinājāt negatīvo mehānismu�

Nejau�o garāmgājēju jūs nepazīstat un nevarat pare�dzēt, kādu atbalsi radīs jūsu vārdi, tāpēc esiet piesardzīgi, nebojājiet savu karmu! Lai pēc tam nevajadzētu makmM parādus.

Ja jāpieņem kāds lēmums attiecībā uz cilvēku, kuru redzat pirmo reizi, piemēram, jāiz�ķiras, vai sniegt pa�līdzību, kuru jums lūdz, vai pirkt mantas, kuras piedā�vā, ieklausieties savās sajūtās. Nesteidzieties, centieties saprast, kāds enerģētiskais impulss patīkams vai nepatīI ams nāk no cilvēka un kā �is impulss atbalsojas jūsos.

Piemēram, no tiem, kas uz ielas uzmācas ar savām pre�cēm, bie�i vien nāk glu�i labs enerģētiskais impulss (viņi speciāli mācās tādu raidīt), ta�u, ja ieklausāties sevī, rodas neskaidrs, nepatīkams satraukums. Tas notiek tāpēc, ka uz jums izdara spiedienu, agresīvi uzspie� sve�u gribu. Noslēdzieties (pārejiet enerģijas apmaiņas neitrālajā po�zīcijā) un mierīgi pieņemiet lēmumu: tam jābūt jūsu, ne�vis uzspiestam lēmumam.

Kad nejau�a garāmgājēja kategoriju nejau�as tik�anās gaitā uztveram kā augstāko karmisko sakni, tie�i tad Die�vi�ķo velti sajaucam ar olu kulteni.

Ļoti bie�i romantiski noskaņoti jaunie�i jūsmo par ne�jau�iem ceļabiedriem un paziņām. Viņi savā jaunības de�dzībā sadomā skaistus notikumus, kas da�kārt ir visai Liii no realitātes.

Nejau�u cilvēku paceļot tuvākā drauga, mīļotā cilvēka rangā, tiek pārkāpts Karmiskās saiknes likums. Bet tas vienmēr beidzas ar milzīgu spēka zudumu, negāciju nogulsnē�anos organisma enerģētikā, bie�i visai nopietni ietekmē visu cilvēka likteni. Ne vienmēr tas notiek tikai ar jaunie�iem, bet vienmēr ar psiholoģiski nenobrie�du�iem indivīdiem. (Tāpēc jautājums par jaunie�u psiho�loģiskajām un sensoriskajām zinā�anām, mūsuprāt, ir visnotaļ aktuāls!)

Ja tas atgadījies ar jums, nekrītiet izmisumā. Uztve�riet to kā svarīgu dzīves mācību, kā pieredzi, kas palīdz daudzko noskaidrot jūsu dzīvē. Pret cilvēkiem, kuri pret jums izturēju�ies netaisni, izturieties kā pret saviem sko�lotājiem. �āda pieredze kaut kāda iemesla dēļ jums ir bijusi vajadzīga. Nomieriniet dvēseli, piedodiet pārida�rītājiem un sev, atbrīvojieties no nepatīkamajām domām, pasakiet paldies liktenim par mācību.

Jūsu liktenis ir viss, kas notiek saskaņā ar jūsu gribu un jūsu vēlē�anos, da�kārt apslēptu vēlē�anos. Nevajag pieņemt lēmumus, uz kuriem jūs noskaņo nejau�i ga�rāmgājēji, ceļabiedri un citi cilvēki, kurus redzat pirmo reizi un, iespējams, arī pēdējo.

Pastāv viedoklis, ka vilcienā pie tējas glāzes ceļabied�ram var izteikt visu, kas dzīvē moka un ko nespējat iz�stāstīt pat savai mātei. Jums kļūs labāk, jūs attīrīsities, un jūsu dzīve pārvērtīsies. Tās ir pilnīgas muļķības.

Ielai�oties enerģijas apmaiņā ar cilvēku un visu līdz pēdējam izstāstot, mēs rūpīgi slēptajos savas dvēseles stū�rī�os ielai�am sve�a cilvēka enerģiju. Mēs pat iedomāties nespējam, ko viņ� tur var nodarīt.

Kad jūs visu izstāstāt psihoterapeitam, prasmīgais ārsts zina, ko pateikt, lai jūsu domas, tātad ari enerģija ievirzītos jums labvēlīgā gultnē. Bet ko teiks nejau�s cilvēks un kurp virzīs jūsu uzbudināto domu un enerģiju straumi? To zina tikai Dievs. Paļaujies uz Dievu, bet ari pats neguli. Dievs parasti sūta brīdinājuma zīmes, ta�u mēs tām nepievēr�am uzmanību. Jūs gribat riskēt lai notiek, tā ir gaumes lieta!

Sargieties ielūgt savā mājā nejau�us cilvēkus, jo nezi�nāt, kādu enerģiju viņi nejau�i, bet varbūt apzināti atstās. Māja tas ir mūsu dzīves lielākais svētums. No mājokļa harmoniskuma par 90 procentiem ir atkarīga jūsu vese�lība! Tāpēc padomājiet par to, cik piesardzīgi jāizvēlas cilvēki, kurus ielai�am iedibinātajā mājas enerģētiskajā kārtībā. Starp citu, ārējā kārtība ne vienmēr ir pielīdzi�nāma enerģētiskajai kārtībai.

Pēc tam, kad mājā pabiju�i sanitārtehniķi, elektriķi, i l.i/.ādi remontētāji, vēlams veikt uzkop�anu ar mitru lu�patu. Pēc izteikti nepatīkamu cilvēku aizie�anas vēl pa�pildus jāiededz sveces, lampiņas, jāizkvēpina telpas ar vīraku vai kadiķiem. Tādējādi neitralizējam mājai sve�ās enerģijas.

/

Tie ir cilvēki, ar kuriem bie�i vai ne visai bie�i, tomēr ilzīvē tiekamies, da�kārt mijiedarbība ar viņiem ir ļoti patīkama, da�kārt ne visai. Draugu kategorijai viņus pieskaitīt nevaram, jo nejūtam lielu tuvību ar �iem cilvē�kiem. Vispār nepazīstam viņus pietiekami labi, lai saprasI u, vai viņi mums ir vēl kas, izņemot vienkār�us paziņas.

Tie ir pazīstami cilvēki, kaimiņi, pastāvīgais frizieris, pirtnieks, mūsu bērnu skolotāji un mūsu bērnu skolas draugu vecāki. �ī kategorija mūsu dzīvē ir vispla�ākā. Cik da�ādi mēs uzvedamies pirtī un vecāku sapulcē, tik at�ķirīgi veidojam arī enerģētisko mijiedarbību ar da�ā�diem paziņām.

Paziņu loks liecina par to, cik daudzpusīga ir mūsu personība vai, tie�i otrādi, cik tai ir �aura ievirze; par to, kādi karmiskie uzdevumi �ajā dzīvē mums jārisina.

Ja cilvēka paziņas lielākoties ir �aura loka pārstāvji, pie�mēram, noteiktas zinību nozares zinātnieki vai skolotāji, ārsti, militārpersonas utt., tātad viņam risināms arī no�teikts karmiskais uzdevums, kas saistīts ar vienu no cil�vēku darbības virzieniem. Piemēram, jūs esat ārsts, un gandrīz visi jūsu paziņas tā vai citādi saistīti ar medicīnu. Tātad cilvēku ārstē�ana ir jūsu karmiskais uzdevums, ku�ru jūs, diezgan dro�i var teikt, sekmīgi risināt un reizē labi deldējat arī karmu.

Tomēr mēdz veidoties ari dīvainas situācijas. Cilvēks pēc profesijas ir saistīts ar tehniku, bet visi viņa paziņas ir mūziķi. Vai ari cilvēks ir mūziķis, bet visi paziņas kulināri. Tas notiek tad, kad aizrau�anās vai vaļasprieks cilvēkus nodarbina daudz vairāk nekā profesija.

Gadās, ka dzīve strikti sadalās: mans darbs un mana iemīļotā nodarbo�anās, turklāt pirmais ir nepatīkams, bet otrā ļoti interesanta un patīkama. Tas liecina par nepa�reizi izraudzītu dzīves ceļu, bet tātad par lielu nerealizētu rado�o potenciālu. Būtu labi mainīt savu dzīvi attiecībā uz profesijas izvēli, lai nonāktu maksimāli cie�ākā saskarē ar iemīļoto nodarbo�anos. Un tad visās dzīves jomās jūs noteikti gaida panākumi: uzlabosies veselība un noska�ņojums, labvēlīgākas kļūs attiecības ar tuviniekiem. Jūs jutīsities rado�u ieceru un spēka pilni.

Ta�u tas attiecas uz gadījumiem, kad cilvēka dzīves uz�devumiem ir konkrēta, �aura karmiskā orientācija-māk�sla, zinātne, pedagoģija, medicīna, zemkopība, tehni�ka utt.

Tomēr ir cilvēki ar citiem, pla�ākiem un abstraktākiem karmiskajiem uzdevumiem. �o cilvēku paziņu loks ir ne tikai pla�s, bet arī visai daudzveidīgs. Viņus aizrauj pats saskarsmes, cilvēku problēmu nokārto�anas un savstar�pējo attiecību process. Viņiem ir interesanti "kārtot lietas" un risināt sve�as problēmas.

�ādi cilvēki vienlīdz labi jūtas jebkurā sabiedrībā. Viņi visus saprot, atrod kopīgu valodu gan ar cilvēku, kuram nav noteiktas dzīvesvietas, gan ar slavenu zinātnieku, gan ar dzejnieku, ārstu un mūziķi, atkritumu aizvācēju un rūpnīcas in�enieri. Viņus uzskata par savējiem māk�slinieku aprindās un ciena �īs pasaules varenie. Da�kārt cilvēki ar �ādu raksturu izmanto savas spējas, lai nodro��inātu sev labu dzīvi un "taisītu" naudu. Pateicoties "sa�kariem", viņi tiek pie kapitāla vai iekārtojas strādāt tādā vietā, kur darbs kaulus nelau�, ta�u maksā tik daudz, ka var dzīvot bezrūpīgi.

Bet �iem cilvēkiem ir jāpilda liels karmisks uzdevums. Viņi to vienmēr sajūt kā milzīgu nerealizēto iespēju po�tenciālu. Pat baudot visus iespējamos dzīves priekus, viņi pastāvīgi jūt neapmierinātību ar to, ka nav izdarīts pats galvenais� Un patie�ām �o cilvēku uzdevums ir kalpot sabiedrībai �ā vārda vispla�ākajā nozīmē.

Ir labi, ja viņiem ir kāda iecere un iespēja to realizēt. Tad viņi kļūst par uzņēmumu un veikalu vadītājiem, par sponsoriem, vada valdības programmu izpildi, īstenojot idejas par dzīves un sabiedrības pilnveido�anu. Viņiem ir daudz naudas, ta�u neapskaudiet �os cilvēkus viņiem piemīt uzņēmēja talants. Turklāt liela nauda prasa lielas rūpes. Ja jūs zinātu, kas tās par rūpēm, pilnīgi labprātīgi no tām atteiktos. Līdztekus uzņēmējdarbībai �iem cilvē�kiem padodas darbs sabiedriskajās organizācijās, da�ādās ekoloģijas, izglītības un citās komitejās, viņi ir lieliski ties�ne�i un izmeklētāji, gūst panākumus vado�ajā un admi�nistratīvajā darbā. Kalpo�ana sabiedrībai tāds ir viņu liktenis un karma.

Tomēr mēs visi, Zemes ļaudis, esam vienoti un līdzīgi, un mums ir kopīgi uzdevumi. No tā, kā dzīvo katrs cil�vēks, ir atkarīga visas sabiedrības, bet tātad ikviena tās locekļa, arī mūsu dzīve.

Enerģētiskā mijiedarbība ar paziņu kategoriju ir vis�daudzveidīgākā. Paziņas mēs varam uztvert kā ļoti tuvus un patīkamus cilvēkus, viņus mīlēt vairāk nekā radinie�kus, būt ar viņiem garīgi vienoti, bet pret kādu no viņiem varam būt noskaņoti pat naidīgi. Atkarībā no tā ari vei�dojam attiecības. Tomēr paturēsim prātā, ka atbilsto�i Kar�miskās saiknes likumam �īs kategorijas cilvēki mums ir pietiekami tāli.

Cik gan daudzas nelaimes ar mūsu cilvēkiem notiek tāpēc, ka viņi neizprot jēdzienu "darbabiedrs"! Proti, to, ka ar �o cilvēku ir saistītas tikai lieti�ķas, darba attiecības.

Ar darbu saistītie cilvēki karmiski mums ir tuvāki par vienkār�iem paziņām. Ta�u arī viņus nekādā gadījumā nedrīkst jaukt ar draugiem un radiniekiem. Pretējā ga�dījumā var ļoti ciest gan lieti�ķās, gan draudzīgās, gan radniecīgās attiecības. Nemaz jau nerunājot par to, ka var izputēt pats darba lauks.

Mijiedarbība ar darbabiedriem var balstīties tikai uz līdzvērtīgu apmaiņu. Ar līdzjūtību, ar materiālo atbalstu, ar "grūtā stāvokļa izpratni" saistītās attiecības ir ārkārtīgi nevēlamas. Ja darbinieks prasa papildu atvieglojumus, kādu lūdz pastrādāt savā vietā, tāpēc ka ir radu�ās pro�blēmas, aizņemas no visiem naudu "līdz algas dienai", tad atdod, bet pēc tam lienē atkal, viņam glu�i vienkār�i savā dzīvē kaut kas ir radikāli jāmaina, jo �āda situācija nav normāla.

Lieti�ķajā sfērā partneri var enerģētiski atbalstīt tikai darba interesēs, tomēr �āda atbalstī�ana nedrīkst kļūt par pastāvīgu praksi. Ideālā variantā negatīvai mijiedarbībai nevajadzētu būt, bet katrā ziņā tā būtu samazināma līdz minimumam.

Lieti�ķo partneri mēs pieņemam tādu, kāds viņ� ir, bet vienlaikus respektējam viņa īpatnības darba procesā. Ja partneris mūs neapmierina, meklējam citu, ta�u, kamēr cita nav, pielāgojamies eso�ajam. Tā ir sfēra, kur attais�nojama tīri pragmatiska pieeja. Ja strādā labi, arī peļņa ir laba. Ja strādā slikti, mācies strādāt labāk.

Cienījama dāma, apavu veikala vadītāja, "draudzības vārdā" pieņem darbā savas skolas gadu draudzenes meitu. Meitenei nav speciālās izglītības, darbā viņa ir nolaidīga, strādāt sāka tikai tāpēc, ka mamma izvirzīja noteikumu: vai nu ej strādāt, vai nedabūsi naudu jau�niem tērpiem.

Dīvainas apstākļu sagadī�anās dēļ meitene nonāk siI uācijā, kad kļūst par milzīgu nepatik�anu cēloni. Veikala direktore, nevainojama tirdzniecības darbiniece, gandrīz liek iesūdzēta tiesā. Visi ir �okā. Skolas gadu draudzene liek ieskaitīta nīsto ienaidnieku kategorijā.

Ta�u vainīga ir vienīgi pati cienījamā dāma. Nebāz visu savu dzīvi vienā maisā! Darbā turi tikai apzinīgus darbi�niekus un tos izvēlies neatkarīgi no radniecības. Lieti��ķajām attiecībām jābalstās tikai uz lieti�ķiem pamatiem. Tomēr dāma savu kļūdu līdz galam neizprata, jo no gūtās mācība izdarīja secinājumu: nedari cilvēkiem labu. Viņa atkal visu sabāza vienā maisā.

Diviem partneriem bija kopīgs darbības lauks. Viens "draudzības vārdā" lūdza pie�ķirt īpa�us apstākļus (sak, ļoti vajag!), otrs "draudzības vārdā" nespēja atteikt. Pēc tam pirmais pamatoti paziņoja, ka viņ� ir galvenais, jo viņam tagad pieder lielāka paja. Dabiski, radās nesaska�ņas, kurās katram bija sava taisnība. Aplams bija tikai viens: abu lieti�ķajās attiecībās tika iejaukta draudzība, bet tā ir saistīta ar pilnīgi citām enerģijām. Biju�ie partneri kļuva par ienaidniekiem, kaut gan varēja vēl ilgi būt draugi un sadarboties. Ta�u viņi neno�ķīra divas mijiedar�bības sfēras un tāpēc viens otru "nesaprata".

"Draudzība par sevi un darbs par sevi," māca sakām�vārds. Savukārt cits sakāmvārds skan tā: "Jo lielāka nau�da, jo cie�āka draudzība." Un ko mums māca skolā!

Kāds cilvēks savā dārzkopības kooperatīvā vērsās pie da�ādiem meistariem ar lūgumu. Un viens viņam uz�mūrēja krāsni, otrs uzcēla piebūvi, tre�ais izraka aku.

Katrs krievu cilvēks zina tradīciju: sarunājām, pasē�dējām, iedzērām, sitām saujā, samaksājām avansu, bet turpmākais Dieva rokās. Mūsu paziņa bija citās domās. Ar katru darbinieku viņ� noslēdza līgumu divos eksem�plāros, abas puses parakstījās. Naudu apsolīja maksāt pēc darbu pabeig�anas.

Un nevienam netika nodarīts pāri, lai gan meistari mē�ģināja vieno�anos pārkāpt, aizbildinoties ar to, ka darbs izrādījies sare�ģītāks, tāpēc jāmaksā vairāk. Bet "pasūtī�tājs" pretī vicināja līgumu: samaksa pienākas pēc darbu pabeig�anas, nav darbi pabeigti nav naudas. Un meis�tari sāpo�u sirdi izpildīja savu līgumu.

Protams, tik pedantisks cilvēks nebija īpa�i iemīļots, par viņa "dīvainībām" smīkņāja, ta�u viņu cienīja, tāpēc ka tie�i tādām jābūt enerģētiski pareizām lieti�ķajām attie�cībām.

Katrs, kas grib godīgi strādāt, vienmēr saka: "Jā, tas ir pareizi." Un tikai tāds, kur� grib vairāk "noplēst" bez dar�ba, vienmēr piebilst: "Ta�u varbūt ne vienmēr tā notiek�" Tomēr tie�i tā tas ir. Visai draudzībai, kā arī radniecīga�jām attiecībām jāpaliek ārpus darba.

Ar darbabiedriem noslēdzas tālu un pat sve�u cilvēku "sērija". Tuvs draugs un pat brālis var vienlaikus būt arī darbabiedrs. Lieti�ķās attiecības ar viņu veidosim kā ar sve�u, visas draudzības un radniecības jūtas paliks ārpus darba.

Draugi

Karmiskā draugu kategorija atklāj tuvo cilvēku un ra�dinieku "sēriju". Ar viņiem attiecības veidojas pavisam citādi. Trijās iepriek�ējās kategorijās attiecību pamatā ir savstarpēji izdevīga apmaiņa. Karmiskās draugu attiecī�bas paredz nesavtīgu atbalstu un palīdzību, negaidot, kas man par to būs.

Ja, izdarot draugam pakalpojumu, domājat par to, ko no viņa sagaidāt pretī, tad jūs kļūdāties viņ� nav jūsu draugs. Varbūt esat paziņas, varbūt lieti�ķi partneri, var�būt glu�i vienkār�i labi pazīstat viens otru un tāpēc sevi dēvējat par draugiem, ta�u jums pa�iem ir jāsaprot, pie kuras kategorijas īstenībā pieder jūsu attiecības. Citādi kaut kad nenovēr�ami radīsies pārpratumi, un jūs, viens otru nesapratu�i, iz�ķirsities, katrs paliekot pie savas taisnības.

Ja cilvēks ir mans draugs, tas nav tāpat vien, tas ir nezin kāpēc� Iespējams, es glu�i vienkār�i mīlu �o cilvēku, viņ� man patīk, mīlu tādu, kāds viņ� ir, un man ir patīkami viņam sagādāt prieku. Varbūt �is cilvēks reiz man sniedzis nenovērtējamu pakalpojumu: izglābis dzīvību, izlīdzējis grūtā bridi, devis pajumti. Sirdsapziņa neļauj viņam kaut ko atteikt pat tādā gadījumā, ja man tas nāk par sliktu. Kaut kas tāds nemēdz būt nejau�i.

Kāpēc liktenis mūs saved kopā? Kāpēc gribas par katru cenu palīdzēt tie�i �im cilvēkam, lai gan man viņ� būtībā nav nekas? Kāpēc no visiem skolas gadu paziņām izvē�lamies vienu, ar kuru ejam roku rokā visu dzīvi? Kāpēc, starp tūksto�iem cilvēku sastapu�i vienu, sajūtam dvēseļu radniecību?

Tāpēc ka �āda radniecība patie�ām ir. Un mūs patiesi saista iepriek�ējie iemiesojumi, kopīgi darbi, debesīs no�slēgta draudzība. Mēs ne vienmēr atceramies un sapro�tam, ka esam cāļi no viena "groziņa". Mēs saprotam viens otru, līdzīgi domājam, turam dārgas vienas un tās pa�as vērtības. Mēs kosmiski esam no viena "groziņa". Kā un kāpēc tas notiek? �is pagaidām ir nākotnes jautājums.

Attiecībā uz draugu spēkā stājas citi kosmiskie likumi. Jūs atdodat viņam pēdējo kreklu, turklāt nevis tāpēc, ka zināt viņ� darīs tāpat, bet tāpēc ka dvēseļu radniecība glu�i vienkār�i citādi neļauj rīkoties. Pretējā gadījumā pārkāpsit kosmisko Atbilstības likumu, bet rezultātā pa�lielināsies jūsu negatīvā karma. Tātad vēl neesat apguvu�i �o mācību, tāpēc radīsies jauni apstākļi, kuros Augstākie spēki atkal parādīs, kā darbojas Atbilstības princips.

Sena patiesība skan tā: labāk, lai draugi tevi pieviļ, nekā visu mū�u viņiem neuzticēties. Ja draugi jūs pieviļ, tātad esat kļūdīju�ies draugu izvēlē. Vainīgi esat pa�i. Mā�cieties at�ķirt karmiskās kategorijas!

Ta�u, ja visu mū�u nevienam neuzticaties, paskatieties uz sevi, cik no�ēlojams kļūstat: sarāvies, aizdomu pilns, acis nemierīgas, pleci sasprindzināti, rokas trīc. Par kādu brīvību te var būt runa! Kādās va�ās esat sevi iekalis!

Radinieki

Katram no mums ir dubulta karma. Viena tie ir mūsu pa�u labie un ne visai labie darbi. Otra tās dzimtas kar�ma, pie kuras piederam.

Mūsu iera�anās �ajā Pasaulē nav nejau�a, tā notikusi saskaņā ar kosmiskajiem likumiem, kurus līdz galam iz�prast mums nav ļauts. Kosmoss ir ieinteresēts, lai mēs būtu, lai dzīvotu un gūtu panākumus. Dzīvojot materiā�lajā pasaulē, veicam visai cilvēcei un Visumam kopumā svarīgu darbu. Uzkrājot dvēseles enerģiju, ne tikai pār�veidojam telpu ap sevi, bet ari darbojamies cilvēces dzim�tu struktūras ģenētiskās programmas labā.

Mēs esam visas Zemes sabiedrības daļiņa, tāpēc no mū�su dvēseles stāvokļa ir atkarīgs visas sabiedrības dvēseles stāvoklis. Mūsu personiskās garīgās attīstības process vienlaikus kļūst par enerģijas ieguldījumu visas cilvēces dvēseles un saprāta labvēlīgā attīstībā un evolucionārā atmodinā�anā. Tie�ā veidā �o ieguldījumu dodam tādē�jādi, ka "attīrām" savas dzimtas karmu. Proti, mūsu ļ'ienākums, ko uzliek pati piedzim�ana, ir risināt savas ģimenes problēmas, palīdzēt radiniekiem, uzkrāt pozitī�vo dzimtas enerģiju un līdz ar to nākamās paaudzes atI irīvot no iedzimtajām slimībām un karmiskajām problē�mām.

Mijiedarbība starp mums un dzimtu, kurā ienākam, norisinās da�ādi. Vieniem dzimta dota kā sargātāja. Tā pasargā no likstām, palīdz dzīves ceļā, ievirza uz pareizā ceļa, grūtā brīdī dod s^ēku. Tātad �āciu atbalstu ar kaut ko esam nopelnīju�i! �ādas saknes ir jāsargā, jānodod lālāk mantojumā, tradīcijas jāvairo.

Citiem dzimta dota kā pārbaudījums. Pārvarot dzimtas problēmas, bet da�kārt arī tai uzliktos lāstus, dvēsele no�stiprinās, norūdās, pieņemas spēkā un līdz ar to attīra saknes, jo cilvēks ta�u ir dzimtas daļiņa. Pārvarot negā�cijas sevī, viņ� reizē attīra dzimtu kopumā.

Ņemsim dzimtu, kuras locekļi jau kop� dzim�anas ir alkoholiķi.

Dēlam ir daudz jānopūlas, lai lauztu iepriek�ējo pa�aud�u tradīcijas un savam bērnam mantojumā vairs ne�atstātu tik smagu karmu.

Cita dzimta ir slavena ar savu ne�ēlību.

Acīmredzot kāds tāls sencis ir bijis noziedznieks. Vecvecvectēvs bija cara �andarms, izklīdināja demonstrāciju 1905. gadā un par savu īpa�o ne�ēlību tika nogalināts. Vecvectēvs bija Iek�lietu tautas komisariāta darbinieks, miris no vē�a. Vectēvs se�desmitajos gados strādāja or�gānos, sita zelta izstrādājumu rūpnīcas strādniekus, lai panāktu atzī�anos zādzībā un tādējādi slēptu pla�a mē�roga izlaupī�anu. Tēvs, �etrdesmitgadīgs vīrietis, savu ka�pitālu ieguvis noslēpumainā ceļā. Piecpadsmitgadīgais dēls ir dzimtas septītās paaudzes pārstāvis. Ir pienācis visu grēku izpirkuma laiks. Tāpēc �is puisis nav apveltīts nedz ar iepriek�ējiem dzimtas vīrie�iem raksturīgo muskuļu spēku, nedz ar rosīgu intelektu, viņ� ir infantils jauns cilvēks, lēnīgs, nīkulīgs un slimīgs.

Viss viņa veidolā protestē pret sparīgo un enerģisko sen�u "slavu". Ta�u puisim patīk ne�ēlīgas datorspēles, kurām viņ� velta tik daudz laika, ka māte ievērojusi: dēlu moka bezmiegs. Vakaros viņ� ilgi paliek nomodā, spēlē, gulēt iet pēc pusnakts, miegā vaid, mostas ar sāpo�u gal�vu, kā arī periodiskām sāpēm visās ķermeņa daļās. Ārsti nespēj palīdzēt, diagnoze nav noteikta. Ko tālāk?

Vai nu dzimta izmirs, jo �ī ģenētiskā līnija ar saprātu apveltītas cilvēces attīstībā nonākusi strupceļā, tāpēc ka Dievi�ķo saprātu tā acīm redzami nepieņem. Vai arī, pa�teicoties mātei, kuras ienāk�ana �ajā ģimenē arī nav ne�jau�a, un citiem zino�iem cilvēkiem, pui�a psihē notiks pārmaiņas. Varbūt ar savu dzīvi viņ� pratīs pārvarēt sma�go dzimtas karmu, spēs savam dēlam mantojumā atstāt attīrītu ģenētisko līniju. Tas būs iespējams tikai tad, ja pusaudzim pietiks gribasspēka vērsties pie Saprāta, pie Dieva.

Ta�u ir ari tādi cilvēki, kas no dzimtas karmas ir atkarīgi ļoti maz. Acīmredzot tas ir tāpēc, ka viņiem dots visai nopietns personisks uzdevums un smaga dzīves misija saistībā ar savu karmu. �ādi cilvēki ātri atstāj vecāku mā�ju, aizbrauc tālu prom, ātri kļūst patstāvīgi un neatkarīgi, pat ar tuviem radiniekiem uztur ļott vājus sakarus. Bie�i vien viņu dzīves ceļ� nav vienkār�s, parasti viņus gaida lieli un sare�ģīti darbi.

Tomēr, lai kā arī būtu, neatsakiet pat tad, ja jums kaut ko lūdz visattālākais radinieks, izdariet visu, kas ir jūsu spēkos. Tā ir jūsu dzimtas struktūra, to turpinās jūsu bērni un mazbērni, no jums ir atkarīgs, cik tīras, labvēlīgas un stipras būs viņu saknes.

Ta�u ir iespējams ari �āds variants: tante, kurai nav savu bērnu, uzskata, ka māsasdēla pienākums ir rūpēties par viņu. Viņa lūdz un pieprasa tādus pakalpojumus, kurus izpildīt nav �ā cilvēka spēkos, tāpēc ka viņ� pats strādā un tāpēc ka viņam ir sava ģimene. Tante apvainojas, raud, izsaka pārmetumus. Ko darīt? Vientuļā sieviete ir "vam�pīrs". No viņas ir jānoslēdzas.

Māsasdēls, protams, viņas labā darīs visu, kas ir tā spē�kos, ta�u sievietei vairāk jāpaļaujas uz sevi, jo vīrietim ir savas tie�as, karmiski tuvākas problēmas, kuras viņa vietā neviens neatrisinās. Turklāt vīrietis nedrīkst pieļaut, ka viņa dzimtā sazeļ vampīri, ar savu nekrietnumu inficējot jauno paaudzi. Jaunajiem jāredz, ka "vampīri" jānoliek p>ie vietas, nevis jāiet viņu pavadā. Citādi nenobriedu�ās dvēseles arī gribēs dzīvot kā "vampīri", jo tas ta�u ir tik ērti un patīkami ar savu dīk�anu panākt, lai kāds cits risina tavas problēmas.

Cilvēks ir grēcīgs. Un sātans nesnau�. Diem�ēl pārāk daudzi cilvēki, apelējot pie radniecības jūtām, ir gatavi morāli iznīcināt savus tuviniekus, pat neapzinoties, ka rīkoju�ies slikti. Tāda ir mūsu dzīve.

Ar radiniekiem līdzvērtīga enerģijas apmaiņa ir iespē�jama reti. Vai nu mēs izmantojam viņu enerģiju, vai to dāvājam viņiem. Da�kārt pārstrādājam cits cita negācijas. Reizēm ir nepiecie�ams arī noslēgties. Attiecībā uz �o at�tiecību kategoriju tas ir normāli, jo dzimtas enerģētiskie procesi ir ļoti specifiski.

Attiecības, kādas jums veidojas ar tuvākajiem radinie�kiem, uzskatāmi atspoguļo jūsu attieksmi pret dzimtas karmu. Ja ģimenē ir vairāki bērni, katram no viņiem var būt savas attiecības ar ģimeni un tātad saikni ar dzimtas karmu atspoguļos cits rādītājs.

Mūsu pasaule ir tā iekārtota, ka viens no bērniem var pilnībā pārņemt tēva karmu, bet otrs mātes karmu, sa�vukārt tre�ais paliek tīrs no �iem parādiem.

Meiteni izprecināja 15 gadu vecumā. Vīrs bie�i nenāca mājā, labprāt pavadīja laiku trok�ņainās kompānijās un agri nomira no gremo�anas sistēmas slimībām. Atraitnes liktenis iegrozījās tā, ka viņas dzīve, audzinot trīs bērnus, bija vientuļa un noslēgta.

Vienam no bērniem, kas bija mantojis tēva karmu, pa�tika iemest viņ� nomira alkohola dzērumā. Otrs bērns dzīvoja aktīvu dzīvi, bija lielas rūpnīcas direktors, dzīvē daudz sasniedza, bet, saņēmis mantojumā mātes karmu, pastāvīgi jutās vientuļ�, viņam trūka savstarpējas saprat�nes ģimenē un ar darbabiedriem, un tas sirdī radīja dziļu traumu. Vienīgais prieks dzīvē bija tik�anās ar māti, ar kuru bija saglabājusies cie�a garīgā saikne.

Tre�ais bērns, aizgājis no ģimenes un uzsācis patstāvīgu ceļu, pilnīgi atsve�inājās. Kad bērni ciemojās pie mātes, �ķita, ka ģimenes sarunas, ģimenes fotogrāfijas un relik�vijas viņam ir pilnīgi vienaldzīgas. Viņ� nebija saistīts ar dzimtas karmu, lai gan ar ģimeni saglabāja labas attie�cības.

Iespējams, ka ģimenes karmiskās līnijas starp brāļiem un māsām saviju�ās daudz sare�ģītāk. Var būt tā, ka di�vas meitas pārņem mātes karmu, bet tēvs tīro ģenētisko līniju nodod tālāk mazdēlam. Brālis un māsa manto tēva problēmas, bet māte atstāj mazdēlam mantojumā savas rado�ās spējas. Cik ģimeņu baltajā pasaulītē, tik daudz arī variantu.

Labestīgas, nesavtīgas un labvēlības pilnas attiecības starp brāļiem un māsām ir liela likteņa dāvana un neno�vērtējams debesu doļs atbalsts. Ta�u pat tad, ja attiecības ir sliktas un pat ļoti sliktas, neaizmirsīsim, ka brāļi un māsas mums atsūtīti no aug�as. Un, lai kas notiktu, lēnprātīgi jāpieņem viss, kas mums dots. Sniegsim sa�prātīgu atbalstu saviem tuviniekiem tāda ir mūsu kar�ina, �o atbalstu mēs kaut kur esam paliku�i parādā un lagad parādu atdodam.

Ja brālis alkoholiķis lūdz naudu, lai to nodzertu, mūsu ļ'ienākums ir neatdot visu, kas mums ir, bet darīt visu, lai viņu glābtu. Tomēr ne jau pret viņa gribu. Viss, kas tiek darīts pret cilvēka gribu, nāk par ļaunu.

Ja māsas un brāļi saķildojas, piedosim pāridarītājiem, mēs �īs pārestības esam pelnīju�i, varbūt savstarpējā ne�sapra�anās radusies pārsvarā mūsu vainas dēļ. Piekāp�simies un izlīgsim, tādējādi deldējot dzimtas karmu. Ar karmas deldē�anu attīrīsim ceļu bērniem un mazbēr�niem.

Lai kādas veidotos attiecības ar vecākiem, piedosim viņiem un lūgsim piedo�anu par to, ka viņus nesaprotam. Lai kas ir noticis, �os cilvēkus mums devis Dievs tātad tie�i to esam pelnīju�i, un mūsu pienākums ir lēnprātīgi pieņemt to, kas ir dots.

Zēnu bērnībā pēra un rāja, bet māsiņu lutināja un lo�loja. Bērni izauga. Meitene, jau būdama pieaugusi, sēdēja vecākiem uz kakla un joprojām bija mīļā meitiņa. Zēns, kļuvis patstāvīgs un labi nodro�ināts, tā arī palika "slikts" un "nepateicīgs". Izpildot radinieku prasību, viņ� vecā�kiem nopirka dzīvokli, vasarnīcu un mēbeles. Reiz, kad nu jau pieaugu�ajam vīrietim pieprasīja kārtējo naudas summu, viņ� pēk�ņi pateica: "Viss! Es jums neko vairs neesmu parādā!" Kop� tā laika viņi nav tiku�ies un pat nav zvanīju�i cits citam.

Nav svarīgi, kā jaunais vīrietis sev izskaidro to, kāpēc vēl vakar viņ� nekurnēdams pildīja visniecīgāko kaprīzi, bet �odien paziņo, ka neko nav parādā. Svarīgi, ka viņa intuīcija un jutīgā sirds pateica priek�ā: ir parāds, un tas ir jākārto, bet nu pienācis brīdis, kad parāds ir atdots un karma dzēsta, tās vairs nav nedz vīrietim, nedz viņa augo�ajiem bērniem. Lai Dievs mums visiem dod tādu jutīgumu un tādu gribu.

Katrs cilvēks ir brīvs. Ja jūs skatāties uz cilvēkiem, ko sauc par jūsu vecākiem, un viss jūsos pretojas un viņus nepieņem, varbūt ir vērts pagriezties un iet projām no vecākiem, kurus mums pat redzēt ir nepatīkami. Varbūt �o cilvēku karma ir tāda, ka pa�u bērni viņus atgrū�.

Tas ir ļoti nopietns lēmums, un tādu var pieņemt tikai tad, kad esat pārliecināti, ka labi izprotat savas dzīves karmiskos apstākļus. Ta�u, lai būtu kā būdams, neatstājiet dvēselē ļaunumu, neatstājiet aizvainojumus, jo to visu kaut kad esat nopelnīju�i. �ķiroties no visas sirds novēliet, lai Dievs dod viņiem veselību un laimi.

Laulības tiek slēgtas debesīs. Laulātie ir cilvēki, kuriem lemts kopīgi veidot savu likteni. Karmiskā atkarība no laulātā ir daudz lielāka nekā atkarība no vecākiem. Bēr�nības kompleksi, bailes un nelabvēlīgi ģimenes apstākļi uz mazo cilvēciņu atstāj neizdzē�amu iespaidu. Ta�u bie�i vien vēlāk tie nāk par labu.

Cen�oties pārvarēt to, ar ko cilvēks nav mierā, viņ� nokārto karmiskos parādus tādējādi, ka ar gribas piepūli veido sevi tādu, par kādu vēlas kļūt, un dzīvo atbilsto�i saviem ieskatiem. Un viss izdodas, jo jaunībā mums ir pietiekami daudz enerģijas, lai savus plānus īstenotu. Pār�varēt sevī dzimtas negācijas vienmēr ir grūti. Tas prasa nopietnu darbu.

Neveiksmīga laulība bie�i vien tiek pārdzīvota daudz smagāk nekā grūta bērnība. Tā tiek uztverta kā plānu un jaunības cerību sabrukums. Ne jau katram pietiek spēka visu sākt no gala, turklāt tad, kad neesam vairs nekādi jaunie. Kopīgi bērni joprojām saista arī �ķirtus laulātos.

Spēsim vai nespēsim paveikt to, kas dzīvē būtu pavei�cams, vai pratīsim kaldināt savu likteni un sasniegt visu vēlamo cik bie�i tas pilnībā ir atkarīgs no mūsu "otrās puses"! Un tā atkal ir mūsu karma!

Jūs esat cilvēku izvēlēju�ies par savu laulāto, tomēr lagad viņ� (vai viņa) jūs vairs absolūti neapmierina. Bet pa�i ta�u izvēlējāties tātad �is cilvēks kaut kādiem kri�tērijiem atbilda? Tad jau iznāk, ka esat izvēlēju�ies to, kam tajā brīdī atbildāt pa�i! Tagad jānoskaidro, kāpēc lik�tenis jūs savedis kopā. Kas ir tas, ko jūs ar �īs tik�anās palīdzību būtu varēju�i viens otram dot, ko iemācīt un iemācīties.

Enerģētiskajām attiecībām starp laulātajiem nav robe��u. No laulātā faktiski nav iespējams "noslēgties". Divu cilvēku karma saaug un kļūst kopēja. Tuvības brīdī jūsu enerģijas caurau� viena otru, jūs dodat enerģiju partne�rim, bet tātad sev� Jūs jau no attāluma sajūtat viens otru, uzminat savas "otrās puses" vēlmes, jo jūsu enerģija ta�gad ir vienota. Jums tas vairs nepatīk? Ta�u kaut kāda iemesla dēļ jums tas ir vajadzīgs. Stiprajam ir tikai vienas tiesības palīdzēt vājajam. Vājajam ir tikai vienas tie�sības palīdzēt stiprajam.

Mīlestība �īs viscildenākās jūtas rodas starp cilvē�kiem, kuri pirms satik�anās bija pilnīgi sve�i. Mīlestība pati par sevi ir garīgs stāvoklis, kas dvēseli papla�ina un pacilā, tuvina Dievam. Laulātie apvienojas, lai vairotu savas enerģijas, spertu jaunu soli uz priek�u sava gara attīstībā, lai, viens otru atbalstot un bagātinot, ietu tālāk un paceltos augstāk. Mīlestība ir enerģija, kura spēj darīt brīnumus.

Harmoniska laulātā pāra enerģija ir tik liela, ka abi part�neri faktiski ir neievainojami. Sve�as, disharmoniskas

ietekmes var iekļūt tikai uz laiku, divu cilvēku enerģija izspie� visu traucējo�o, sagrauj visas negācijas. Tāpēc ir tik daudz A. Pu�kina "Ruslanam un Ludmilai" līdzīgu pasaku, kurās iemīļotos gan iz�ķir, bet viņu mīlestības spēks pārvar visus �ķēr�ļus.

Ja jūs otrajā dienā vai otrajā gadā pēc kāzām pamanāt nopietnu disharmoniju attiecībās ar laulāto, tātad jūsu uzdevums ir darīt visu, lai tās kļūtu pēc iespējas harmo�niskākas.

Jūs darāt visu iespējamo un neiespējamo, pieņemat kompromisus, atrodat paņēmienu, kā saprast partneri un pieskaņoties viņa īpatnībām. Jūs cen�aties saprast, ko vajadzētu sevī mainīt, kur meklējama jūsu kļūda, kāpēc laulībā esat nelaimīgs. Jūs nevarat tā glu�i vienkār�i aiziet,. Laulātais nav nejau�s garāmgājējs. (Pat tad, ja par laulāto esat izraudzīju�ies nejau�u garāmgājēju.) Tas ir cits karmisko attiecību līmenis. Liktenis jūs izprovocējis karmiskam darbam.

Kad būsit atbildēju�i uz visiem jautājumiem un veiku�i visu sare�ģīto garīgo darbu, jums radīsies tuk�uma sajūta. Nebūs ne sapīkuma, ne īgnuma, nebūs aizvainojuma, jūs zināsit, ka pie visa esat vainīgi pa�i. Un tad kļūsit brīvi, jums būs tiesības izdarīt izvēli, tiesības izbeigt attiecības, kuras nevienam nesagādā prieku. Ta�u karmiskais darbs jāveic visā pilnībā, par visiem simt procentiem, sevi ne�drīkst mānīt. Problēma ir atrisināta tad, kad emocijas zu�du�as un palikusi saprātīga, gai�a attieksme pret visu no�tieko�o.

Laulība tā ir pieredze, kas māca kalpot otram cilvē�kam. Tā pārbauda spēju mīlēt un just līdzi, spēju pieņemt otra cilvēka viedokli un, neraugoties uz jebkuru uzskatu at�ķirību, ieklausīties tajā.

Cik liela ieguvēja ir jūsu dvēsele, ja kalpojat centīgi un nesavtīgi, lēnprātīgi un mīlot otru cilvēku! Cik laimīgi

ir cilvēki, kas kopā apēdu�i pudu sāls un beidzot harmo�niski it kā saaug viens ar otru, pieņemot laulāto tādu, kāds viņ� ir, no visas sirds mīlot viņa pozitīvās īpa�ības un viņa trūkumus! Nevajag domāt, ka tā ir tikai samieri�nā�anās ar dzīvi vai bailes no tās. Ja cilvēki panāk har�moniju, tas vienmēr ir milzīga abpusēja iek�ējā darba re�zultāts.

Labi, ja mīļotais cilvēks un laulātais ir viena un tā pati persona. Sare�ģītāk ir tad, kad tie ir da�ādi cilvēki. Attie�cības ar mīļoto veidojas gandrīz tāpat kā ar laulāto. Ta�u laulībai iespējama sare�ģīta karma, turpretī mīlestība tā vienmēr ir laime un acīmredzot tiek dota kā balva par savu karmisko parādu labu dzē�anu, tā ir jāsargā kā liels dārgums.

Mīlestība tas ir cildens dvēseles stāvoklis. Iemīloties mēs topam labāki, tīrāki, nesavtīgāki. Atbilsto�i kosmis�kajai mērauklai kļūstam saprātīgāki. Mēs nedaudz pa�ceļamies pāri sadzīves rosībai, pasauli redzam dievi�ķi daiļu, tādu, kāda tā patiesībā ir.

Ja patiesa mīlestība negūst pretmīlu, tā mūsu dvēselei pie�ķir vēl lielāku cildenumu mēs kļūstam spējīgi no�vēlēt mīļotajai laimi ar citu, ar to, kuru mīl viņa.

Enerģētiskā mijiedarbība starp cilvēkiem, kuri viens otru mīl, var izpausties tikai un vienīgi kā vēlme dāvāt. I )āvāt visu pasauli, dāvāt sevi, dāvāt katru savas enerģijas pilienu. Just, ka ar katru elpas vilcienu nenovērtējamā velte nevis iet mazumā, bet vairojas, aug, iegūst jaunu spēku.

Tikai tad, ja mīl otru cilvēku, var saprast sevi, var iemā�cīties novērtēt cildenu dvēseles stāvokli, sajust rado�ās enerģijas lidojumu un apjaust Dievu. Mīlestība kā pa��atdeve ļauj sajust Dievi�ķās enerģijas, tāpēc patiesā mī�lestībā mēs vienmēr vairāk iegūstam nekā atdodam.

Ko darīt, ja izrādās, ka laulātais un mīļotais ir divi da�ā�di cilvēki? Bet, ja tu esi jauns (vai jauna) un tev ir daudz pielūdzēju, kā uzzināt, vai starp viņiem ir tava mīlestība?

Par mīlestību mēs bie�i dēvējam kaut ko tai pilnīgi ne�atbilsto�u kaislību, aizrau�anos, aprēķinu, vientulību, garlaicību. Ta�u viss nāk un aiziet, bet mīlestība ir mū�īga.

Mēdz teikt, ka ir da�ādas mīlestības: mīlestība pret bēr�nu, pret sievu (vīru), mīlestība pret Dzimteni, mīlestība pret dzīvi, mīlestība pret zinā�anām, mīlestība pret Dievu. Tas nav tiesa. Mīlestība ir viena vienīga, un to ir viegli at�ķirt. Ja savas mīlestības objekta dēļ esat gatavi ziedot visu, pat dzīvību (ja pienāks tāda galēja nepiecie�amība�), tikai tad tā ir Mīlestība. Viss pārējais dēvējams citādi.

Ta�u mēs alkstam mīlestības, mēs alkstam izjust �o pa�cilājo�o, visaptvero�o stāvokli un tāpēc par mīlestību dē�vējam visu pēc kārtas. Piemēram, nevis sakām, ka mums gar�o zaļi āboli, bet apgalvojam, ka tādus mīlam. Pat runā�jam par dziļu mīlestību uz savu vasarnīcu.

Ļevs Tolstojs ir teicis: "Slikti, ja cilvēkam nav kaut kā tāda, par ko viņ� ir gatavs atdot dzīvību." Tā patie�ām ir, jo mīlestība ir cildenākais dvēseles stāvoklis, uz kādu cil�vēks spējīgs. Līdzās prātam tas ir otrs nenovērtējamais mantotais dārgums, ko cilvēks saņēmis no debesu Tēva, kas mūs radījis pēc sava veidola un līdzības.

Padomājiet, vai jums pret kādu ir �ādas jūtas? Ja ir, tad �o jūtu priek�ā viss nobāl. �o jūtu dēļ var un vajag ziedot visu.

Ko tur slēpt, ne jau katrs uz �ādu mīlestību ir spējīgs, ta�u noteikti ir nepiecie�ams, lai dvēsele tiektos pēc tās glu�i tāpat kā pēc Dieva. Ne jau katrs no mums ir pelnījis tādu Mīlestību, kurai uzsmaida pretmīlestība. Ta�u ikviens kaut reizi dzīvē ir spējīgs izjust �īs patiesi debe�ķīgās jūlas pret kādu vai kaut ko� �āda mīlestība pacilā dvēseli. Un pat sapņo�ana par to jūs dara skaistus.

Ir versija, ka bezgalīga, īstena Mīlestība tāda, par kādu stāstīts pasakās, iespējams, mums tiek dota pēdējā iemie�sojumā uz Zemes, kad visu, kas �eit vajadzīgs, jau esam paveiku�i. Jaunā kosmiskā ceļojumā mēs noteikti doda�mies divatā (vienatnē mēs to nespējam veikt). Kas to lai zina, varbūt patie�ām tā arī ir.

Kāpēc kop� seniem laikiem tiek nosodīti tā saucamie C.adījuma sakari, kā arī seksuālās attiecības paralēli ar vaii akiem partneriem? Seksuālais kontakts ir tas brīdis, kad notiek netraucēta apmaiņa ar tādiem enerģētiskajiem sa�biezējumiem, kuri nedrīkst izsmidzināties "nejau�i". Vēl nekad ne ar ko labu tas nav beidzies, jo saistīts ar lieliem enerģētiskajiem zudumiem, bet tātad ar ātru organisma noveco�anos un piedevām vēl lieliem karmiskiem sare��ģījumiem, piemēram, partnera karmiskās slimības pār�ņem�anu. Pastāv �ķīstī�anās metodes, bet tās prasa gan daudz laika, gan lielu spēka patēriņu. Katrā gadījumā �ada �ķīstī�anās nav pielīdzināma pirts apmeklējumam reizi nedēļā! Pla�āk par to runāsim vēlāk.

Uz Zemes dzīvojo�a cilvēka galvenais karmiskais pie�nākums ir pienākums pret bērnu. Dzīvība attīstās uz pla�nētas, ko sauc par Zemi, un �ai attīstībai jāvirzās uz priek��u un aug�up. Kur� gan cits, ja ne vecāki (tātad gandrīz \ isi pieaugu�ie cilvēki), paskubinās mazo cilvēku sasniegt jaunas, neizpētītas robe�līnijas? Attiecībā uz mīļotajiem mūsu uzdevums ir dāvāt mīlestību, kas jau pati par sevi ir liela laime, bet attiecībā uz bērniem viss ir nedaudz citādi.

Vecāki stimulē bērna attīstības ievirzi, kontrolē, atbalsta vai peļ viņa prātu, jūtas, emocijas. Parasti tie ir vecāki, kas pirmie iepazīstina ar tādiem jēdzieniem kā Pasaule, Labais un Ļaunais, un viņu dotā izpratne par �iem jēdzie�niem nogulsnējas kaut kur ļoti dziļi, dziļi pat tad, ja par to skaļi netiek runāts.

Audzinā�anas paņēmieni var būt da�ādi. Cik cilvēku tik variantu. Ta�u, pateicoties audzinā�anai, tās gala iznā�kumā bērnam jāiegūst patstāvība un prasme brīvi domāt, mīlēt pasauli un vēlme to iepazīt. Kuru paņēmienu mij�iedarbībai ar bērnu izvēlēsities, tas ir atkarīgs no jūsu gau�mes, rakstura, izglītības, ta�u galvenais pēc iespējas bie��āk jautājiet sev: "Ko es ar �o darbību, ar konkrēto vārdu viņā stimulēju?"

Ko esat savam bērnam parādījis, sodot viņu? Ne�ēlības piemēru, ar varu apveltītas rokas stingrību vai to, ka jābūt brīvam un atbildīgam par savu rīcību? Cik liela iejūtība un cik liels smalkums vecākiem ir vajadzīgs, lai sajustu, kādu atbalsi mazajā cilvēciņā rod pieaugu�o cilvēku rīcība un vārdi. �ajā grūtajā, da�kārt intuitīvajā dvēseles darbā var palīdzēt tikai bezgalīga bērnam veltītas mīlestības enerģija.

Vecāki vienmēr dod enerģiju savam bērnam (turklāt ne vienmēr savam). Tāpēc tēvi un mātes bie�i dusmojas uz bērniem. Bērni kā mazi "vampīriņi" "velk", uzsūc ener�ģiju un informāciju no tuvējās telpas un apkārtējiem cil�vēkiem. Protams, �o parādību nevar saukt par vampīrismu, jo tas ir normāls, dabisks process. Aug�anas gaitā bērni aizvien vairāk kļūst par pa�pietiekamiem cilvēkiem. Divpadsmitgadīgs pusaudzis jau pilnībā ir spējīgs pie�ņemt patstāvīgus lēmumus, kā arī ir gatavs enerģētiskajai aizsardzībai. Pirms tam bērns cen�as iekārtoties tā, lai at�rastos viņa uzticību iemantoju�a pieaugu�a cilvēka ener�ģijas aizsardzībā.

Atdodot enerģiju mīļotajiem, mēs vienmēr pretī saņe�mam divreiz vairāk pat tad, ja nebaudām pretmīlestību (organismā sāk darboties sare�ģīti hormonālie un enerģēliskie procesi). Bērniem mēs glu�i vienkār�i atdodam, neko nesaņemot pretī. Nepiecie�amība rūpēties par vi�ņiem, kā arī prieks par to, cik viņi ir brīni�ķīgi, dod mums spēku, savukārt viņu labā iztērēto enerģiju mēs kompen�sējam citādā veidā. Enerģijas apmaiņa ar bērnu līdz septi�ņu gadu vecumam ir minimāla. Līdzvērtīga tā nevar būt pat ar se�padsmitgadīgu jaunieti. Veidojot attiecības ar bērniem, tas jāņem vērā.

Dot bērnam enerģiju var da�ādi. Bērnu var pārplūdi�nāt ar mīlestību tā, ka viņ� jutīsies slikti, pieradīs visu saņemt bez pūlēm, un mēs nebūsim izpildīju�i galveno uzdevumu nebūsim viņu sagatavoju�i patstāvīgai il/.īvei.

Var bērnu "barot" ar negatīviem enerģētiskajiem izme�iem. Diem�ēl tie�i to mēs novērojam pārāk bie�i. Uz�klieg�ana, piespie�ana, izbār�ana, sava sliktā garastāvok�ļa izgā�ana uz dēlu vai meitu (iemeslu vienmēr var at�rast) tās ir mūsdienu vecāku iemīļotas audzinā�anas metodes. Un bērns pierod atsaukties uz pieaugu�o cil�vēku negācijām, "norij" tās un ielāgo. Pēc tam neapzināti provocē pieaugu�os uz kārtējo brāzienu, lai saņemtu no jums enerģijas, kaut arī negatīvas enerģijas plūsmu, jo enerģija viņam ir vajadzīga.

Kādu enerģiju un informāciju jūs dodat saviem bēr�niem, tas arī izaugs viņu dvēseļu ra�enajā augsnē, kura visu aktīvi ņem pretī. Īpatnības, kas raksturīgas ener�ģētiskajai mijiedarbībai ar bērniem, vēlāk iztirzāsim sīkāk.

Nobeigumā jāteic, ka �āds iedalījums karmiskajās ka�tegorijās ir ļoti nosacīts. Viens un tas pats cilvēks jums vienā gadījumā var būt darbabiedrs, otrā gadījumā draugs, tre�ajā mīļotais, radinieks, brālis. Svarīgi jau nav katram konkrētajam cilvēkam piekarināt birku "ne�jau�s garāmgājējs" vai "vismīļākais no visiem mīļajiem". Uzdevums ir saskarsmes brī�os ikreiz paturēt prātā, kas notiek, kas ir un kas nav pieļaujams attiecībā tie�i uz �o cilvēku konkrētajā situācijā.

Kāpēc mēs ar cieņu izturamies pret pagāju�ā gadsimta cilvēku aristokrātiski izsmalcināto uzvedību? Tāpēc ka viņi ar cieņu, bez pieglaimo�anās, bez augstprātības, bez liekām emocijām, bez liekas rosī�anās, vienkār�i un at�bilstīgi prata sarunāties gan ar valdniekiem, gan ar zem�niekiem. �āda prasme nepiecie�ama katram cilvēkam un ne jau tādēļ, lai kļūtu par aristokrātu, bet tādēļ, lai saglabātu savu enerģiju, lietpratīgi to izmantotu, nesa�gādājot nepatik�anas nedz sev, nedz citiem.

2. nodala pieaugu�ie un bĒrni: karmas MĀCĪBSTUNDAS, MĪLESTĪBAS MĀCĪBSTUNDAS

Putnēns, kucēns, bērns visiem pieaugu�ajiem un dzī�vajām radībām attiecībā uz viņiem darbojas instinktīva vēlme sargāt, barot, upurēties viņu labā. Visi planētas mazuļi ir dzīvības, evolucionārās attīstības turpinātāji.

Vecāku mīlestībā izpau�as Dieva absolūtā mīlestība pret pa�a radītajām būtnēm. Dievs vienmēr mīl savus bērnus, tāpēc ka vienmēr bagātīgi apveltī cilvēku un ne�kad neko neprasa pretī. Tas Kungs dāvā cilvēkiem laimi piedzimt �ajā pasaulē, laimi iepazīt pasauli un sevi tajā, laimi just bēdas un prieku, dāvā spēku pārvarēt grūtības, kā arī laimi būt apveltītam ar prātu, kas sevi apzinās un spēj radīt. Liela laime ir tā, ka ar savu spēju mīlēt, dot, radīt esam līdzīgi debesu Tēvam.

Absolūtā mīlestība tā ir Absolūta jeb Dieva mīlestība, tā ne no kā nav atkarīga. Dievs mīl pasauli, tas ir, glu�i kā Saule sūta svētību, gaismu un siltumu. Saule spīd un silda, vairo dzīvību uz planētas neatkarīgi no tā, vai to lūdzam vai ne, vai mums patīk sildīties saulītē vai ne, vai mēs esam labi vai ļauni, veseli vai slimi, dumji vai saprātīgi. Tā nav nejau�ība, ka daudzās senajās reliģijās Saules kults tika saistīts ar Augstāko Dievību. Svētība, ko dāvā Saule, Dievs, nav atkarīga no tā, kādi esam un kādu pasauli Saule apspīd, tāpēc ka tā ir Saule un nevar ne�spīdēt, jo citādi tā vairs nebūs Saule. Dievs mūs mīl tāpēc, ka nevar nemīlēt.

Cilvēks apgūst Dievi�ķās mīlestības prasmi, pirmām kārtām mīlot savu bērnu. Nespēja mīlēt bērnus ir pati lielākā cilvēka dvēseles problēma, tāpēc ka �ajā gadījumā indivīdam nav galvenā kanāla, kas viņu savieno ar Dievu, proti, viņam laupīta iespēja apgūt absolūtās mīlestības prasmi.

Absolūtā mīlestība, līdzīgi kā Dieva mīlestība, ir arī ab�strakta, proti, tā nav saistīta ar kādu konkrētu priek�metu vai cilvēku. Tā plūst kā straume, visus apņemot vienādi, jo glu�i vienkār�i nespēj neplūst. Cilvēkam, kas tiecas izplēst lielāku gabalu no dzīves pīrāga, uz karjeras kāp�nēm apsteigt citus, būt bagātāks, varenāks, pievilcīgāks par citiem, ir ļoti grūti saprast absolūtās mīlestības abstraktumu. Kā tad tā, ja reiz esmu labāks, mani vajag vai�rāk mīlēt! Ja reiz esmu spēcīgāks, man �ai dzīvē ir tiesības uz ko vairāk. Vājajam tādas tiesības nedrīkst būt. �āds viedoklis atbilst aprobe�otas pasaulīgās loģikas izpratnei.

Kad vecākiem ir divi un vairāk bērni un viņi nevar pateikt, kuru mīl vairāk paklausīgo vai ķildnieku, stipro vai gudro, skaisto vai biklo, tad cilvēki pietuvojas Abso�lūta abstraktās mīlestības izpratnei. Cilvēks līdztekus sa�viem bērniem sāk mīlēt sve�us bērnus, visus bērnus, visus cilvēkus (mēs ta�u visi kādam esam bērni) un, vis�beidzot, visu pasauli. Tā viņ� pietuvojas Dievam.

Visi spriedelējumi par to, ka bērni mēdz būt da�ādi, ir bezjēdzīgi. Ja bērnam vajadzīga jūsu palīdzība, uzskatiet tās snieg�anu par uzdevumu, kas jums dots no aug�as. Jo grūtāk audzināms bērns, jo vairāk mīlestības viņam jāveltī. Tas ir noteikums, kas savas zemes dzīves laikā mums katrā ziņā jāiegaumē.

Ja jūsu grūti audzināmiem bērniem nepiecie�ama īpa��a uzmanība un liela pacietība, tātad savulaik neesat ap�guvu�i mīlestības mācībstundu un tagad likteņa belzieni spie� to darīt. Grūti audzināmie bērni, ja viņu labā iztē�rēsit lielu enerģiju vecāku mīlestību un gudrību, kļūs par saprātīgiem un godājamiem cilvēkiem. Ar �o smago darbu jūs izpildāt savu galveno karmisko pienākumu pret Pasauli mīlestības pienākumu.

Bet gadās arī tā: jūs atdevāt bērnam visu, ko varējāt, tomēr viņ� kļuva vienīgi par ņēmēju. Viņ� neprot dot un nemāk mīlēt. Nesteidzieties viņu nosodīt. Patiesībā divnieku esat pelnīju�i jūs, jo nepratāt atrisināt uzdevu�mu, kura mērķis ir ar savu mīlestību pret bērnu iemācīt viņu mīlēt. Ja tas nav izdevies, varbūt jūs bērnu mīlējāt sevis, nevis viņa pa�a labad, mīlējāt tā, kā jums bija ērti, nevis tā, kā bērnam bija nepiecie�ams.

Ja bērni, kļūstot pieaugu�i, nav spējīgi mīlēt pasauli, viņu vecāki nav pratu�i vai nav gribēju�i izpildīt savu galveno uzdevumu, viņi kaut ko nav sapratu�i �ajā pro�cesā, �ajā zemes dzīves, dvēseles attīstības likumā.

No manas vecmāmiņas atmiņām. Viņa bija vienīgais bērns pārtiku�a kalpotāja ģimenē, kas meitenei neko ne�liedza. Ta�u viņa nemitīgi lavījās laukā pagalmā, kur dzī�voja trūcīga septiņu bērnu ģimene. Tur visi spēlējās ar vienkār�ām rotaļlietām da�kārt ar skaidām, lupatām, pa�u gatavotiem māla zirdziņiem, tur valdīja siltums un prieks. Siltums tāpēc, ka �ajā mājā visus mīlēja. Uz savu pārtiku�o māju ar cienastiem un atsevi�ķu bērnistabu meitene draugus neaicināja, tāpēc ka tur bija auksti, tur mīlēja viņu vienu, bet ne visus.

Saprotiet pareizi nav jau svarīgi dzemdēt septiņus bērnus. Svarīgi ir bērnam sniegt siltuma un visu pasauli aptvero�as mīlestības paraugu. Mīlestība ir interesanta parādība. Jo vairāk mīlam, jo mīlestības ap mums kļūst vairāk, jo kvēlāk tā iedegas, jo vairāk siltuma tā dāvā mums pa�iem. Jo vairāk mīlestības atdod, jo vairāk tās ir tevī pa�ā. Jo vairāk mīlestības gribi saņemt, jo mazāk tās paliek.

Cilvēks ir radīts pēc Dieva veidola un līdzības. Mēs esam līdzīgi debesu Tēvam ar spēju būt saprātīgiem un spēju mīlēt.

Bērni mums doti tādēļ, lai, pamatojoties uz sev piemī�to�o dzīvniecisko instinktu, kas liek rūpēties par pēcnā�cējiem, mēs dvēselē izkoptu Dievi�ķo mīlestību, mīles�tību uz visu pasauli mīlestību, kas ir abstrakta un ne no kā nav atkarīga. Izaudzēju�i sevī �ādu enerģiju, mēs pie�tuvojamies Radītājam, nemirstībai, noslēpumainai bezrobe�īgai laimei, kādu izjūt no pasaulīgajām rūpēm atbrī�vota dvēsele.

Mīlēt savus bērnus tā, lai viņiem iemācītu mīlēt pasau�li, tas ir ļoti grūts uzdevums, bet tie�i tajā ietverta cilvēka kalpo�anas karma. Tā ir kalpo�ana pasaulei, kalpo�ana evolūcijai, kalpo�ana Dievam. Ikvienam, kas dzīvo uz Zemes, kā Visuma iemītniekam jāpilda �is pienākums. Ja vēlies nemirstīgu dvēseli, ja vēlies bezgalīgu gaismu un prieku, mācies mirdzēt.

Mēģiniet atcerēties, kad jūs pārņem vismaigākās, vis�aizkustino�ākās, vislabestīgākās jūtas, kad dvēselē ielīst siltums un gribas darīt kaut ko labu? Tad, kad nonākat saskarē ar bērniem. Kad jūsu mīlestība ir visnesavtīgākā un vistīrākā, kad kļūstat spējīgi pa�uzupurēties? Tad, kad tas, ko mīlat, ir bērns.

Pat pret mīļoto cilvēku vislielākā maiguma brī�os jūs i/,turaties kā pret bērnu, vēloties aizstāvēt, pasargāt, sa�sildīt, samīļot, pa�ēlot, padarīt par vislaimīgāko cilvēku.

Pateicoties mīlestībai pret bērniem un pateicoties kalļ to�anai bērniem, cilvēks iepazīst pa�as Dievi�ķīgākās jūlas un iegūst Dievi�ķīgas kvalitātes iemācās nesavtīgi mīlēt un uzupurēties Zemes un visas cilvēces laimes vār�dā. Tāpēc tad, kad cilvēks kalpo�anas karmai izgājis cauri, viņ� no visas sirds sāk ticēt Dievam, Augstāko spēku eksistencei, tam, ka Pasaule ir skaista un labestīga. Tāpēc ka visas �īs kvalitātes jau piemīt viņam pa�am.

Visas audzinā�anas teorijas piedāvā vecākiem da�ādus paņēmienus mijiedarbībai ar bērniem, dod daudz lietpralīgu un pareizu padomu, ta�u neviena neizskaidro gal�veno: kas ir �is no nebūtības pie mums atnāku�ais bērns?

Vecāki ļoti bie�i uztver bērnu kā zemāku, nesaprātīgu būtni, tāpēc ka mazulis ir dumjāks par pieaugu�o, mazāk pieredzējis, nemitīgi kļūdās. Vecāki parasti pūlas iemācīt bērnam to, ko prot pa�i, un dusmojas, ja bērns kaut ko aizmirsis vai atkal izdarījis aplam. �ādas audzinā�anas mērķis ir izveidot no bērna savu līdzinieku vai kaut ko tādu, kas vecākiem patiktu.

"Es esmu tēraudkausētājs, tā īstam vīrietim ir laba pro�fesija, un tu, mans dēls, arī būsi tēraudkausētājs!" "Es visu mū�u ar stingru roku valdu savu vīru un tev, savai meitai, ieteicu darīt tāpat." "Es vienmēr esmu gribējusi būt ārste, un tev, mans dēls, jākļūst par dakteri." Ta�u jū�su bērns jau kop� pirmajām dienām ir personība ar sa�viem uzdevumiem, un jums audzinā�ana ir jāveic tā, lai viņam palīdzētu risināt savus, nevis jūsu uzdevumus!

Savukārt citiem vecākiem bērns ir tas objekts, kuram viņi veltī savu mīlestību. Katra cilvēka dabiska vēlē�anās ir mīlēt. Mīlēdami savu lolojumu, viņi izpilda visas bērna vēlmes un iegribas, nodarījumiem un negatīvajām (posto�ajām) īpa�ībām sevi�ķu uzmanību nepievēr�ot. Turklāt tiek uzskatīts, ka viņi "visu dara" sava bērna labā. Bet arī �ie vecāki netiek galā ar kalpo�anas karmu, tāpēc ka tās galvenā sastāvdaļa ir prasība iemācīt bērnam tikt galā ar savām sliktajām īpa�ībām, iemācīt patstāvību, nevis gaidīt no dzīves tikai baudas.

Vēl citiem vecākiem bērns ir rotaļlieta, ar kuru viņi spē�lējas tikai tad, kad pa�i grib. �odien mamma noglauda meitai galvu par asu atbildi, bet rīt par tādu pa�u atbildi var nopērt. �odien mātei ir labs noskaņojums, un viņa visu vakaru rotaļājas ar meitu, lai gan bērns to nemaz nav lūdzis. Rīt meita lūgs doties kopīgā pastaigā, bet mā�tei bērns nebūs ne prātā, jo visu vakaru viņa nopļāpās ar kaimiņieni. Ja vecāki vienmēr savas intereses izvirza priek�plānā un neciena, bet da�kārt glu�i vienkār�i igno�rē bērna intereses, �ādu vecāku mīlestību var nosaukt par lietotājam piemīto�u mīlestību. Viņiem nāksies plūkt �ādas "audzinā�anas" rūgtos augļus.

Un tā kas tad jūsu bērns ir? Viņ� ir būtne, kas stāv galvastiesu augstāk par jums. Evolūcijas jēga izpau�as nevis kā bezgalīga atkārto�anās vienā un tajā pa�ā līmenī, bet gan kā cilvēka nemitīga pilnveido�anās katrā jaunā civilizācijas attīstības spirāles lokā. Mūsu bērni pieder pie paaudzes, kas nāk pēc mums, ar savu saprātu viņi ir pā�rāki par mums, viņiem paveras potenciāla iespēja veidot harmoniskāku dzīvi par to, kāda bija vecākiem.

Vecāku karmiskais uzdevums ir palīdzēt bērnam apgūt visu uz Zemes dzīvoju�o cilvēku iepriek�ējo pieredzi, tur�klāt neapslāpējot rado�ās iespējas, ko bērnam paver tas jaunais, kas viņā noteikti ir.

Kalpot bērnam nozīmē kalpot evolūcijai, bet kalpot nenozīmē apkalpot. Kalpot nozīmē veikt darbu, kas ma�zulim nepiecie�ams, lai viņ� spētu izkopt savas unikālās īpa�ības. Mums jācen�as tik lielā mērā, kādā vien tas iespējams, parādīt bērnam pasauli un iepazīstināt viņu ar savu dzīves pieredzi. Galvenais uzdevums ir viņam iemācīt būt patstāvīgam.

Iepazīstināt ar savu pieredzi nenozīmē spiest "darīt, kā daru es", tas nozīmē parādīt, kā es iemācījos darīt to vai citu, pastāstīt, kā es to vai citu sapratu dzīvē, pastāstīt par savām kļūdām, par pieredzi, ko esmu ieguvis un jo�projām iegūstu, vēl nemaz nezinot, kādas kļūdas izdarī�u nākotnē. Neaizmirsīsim, ka bērnam ejams savs ceļ�. Mēs palīdzēsim to atrast un reizē palīdzēsim iegūt tās īpa�ības, kuras, mūsuprāt, bērnam dzīvē noderēs: izkopt gribu un neatlaidību, drosmi un apdomīgumu, jutīgumu un vē�rīgumu, brīvdomīgumu un saprātīgumu, patstāvību un lielu mīlestību uz pasauli.

Jaunais civilizācijas attīstības spirāles loks. Kāds tas būs? Tas ir atkarīgs no vecākiem. Ja būsit pratu�i saviem bērniem iedot visu, ko spējat, un līdz ar to stimulēt viņu attīstību, jums nekad nebūs problēmu ar sapra�anos. Jā�ievēro tikai viens noteikums: "visu dot" vajag ar bērna piekri�anu. Jau pavisam agri, kad bērnam vēlmju ir daudz, ar viņu jāapsprie�as, jājautā, ko viņ� vēlas.

Tātad jūsu bērns ir labāks pārjums, viņ� ir gudrāks un harmoniskāks jau tāpēc vien, ka nāk aiz jums. Jūsu uz�devums ir ar savu palīdzību atraisīt visu, kas viņā jau ir.

Turklāt jūsu bērnam ir sava karma, un viņ� ir ieradies �ajā pasaulē, izraugoties jūs par vecākiem cerībā, ka pa�līdzēsit tikt galā ar enerģētisko parādu Visuma priek�ā, proti, ar viņa karmu. Jūs dzemdējāt, tas ir, pieņēmāt viņu un līdz ar to arī viņa problēmas kā pa�i savējās. Tādējādi jūs esat uzņēmu�ies saistības palīdzēt bērnam risināt viņa uzdevumus. Tā notiek arī tad, kad bērnu pieņemat audzi�nā�anā vai salaulājaties ar cilvēku, kuram jau ir bērni. I'ret pieņemtajiem bērniem jums ir tādas pa�as saistības kā pret saviem bērniem.

Tas vecākiem ir viens no vissāpīgākajiem jautājumiem.

Salīdzinājumā ar vecākiem bērns ir galvastiesu aug�stāka personība, ta�u viņ� neko nezina par zemes dzīvi. Viņ� to apgūst no nullpunkta. Pieaugu�ie nedrīkst �ēlot laiku nopietnām sarunām ar bērnu par mūsu dzīvi.

Mazs zēns kopā ar pieaugu�ajiem skatās videofilmu, kas ir īsts grāvējs. Viņ� apgūst informāciju. Puisēns sa�prot, cik labi ir būt stipram, pārliecinātam par sevi, neat�laidīgam, enerģiskam un ātram, ka sliktos vajag sodīt, bet galvenajam varonim vienmēr ir taisnība. Pēc tam viņ� to visu pārceļ dzīvē.

Kur� ir galvenais varonis? Protams, viņ� pats. Bet kur� ir sliktais? Tas, kur� nedara to, ko puika grib, kur� viņu soda, kur� neļauj īstenot viņa vēlmes. Var izrādīties, ka �āds cilvēks ir vecmāmiņa vai bērnudārza audzinātāja, vai, piemēram, kāds cits bērns smil�u kastē. Viņi sastrī�dēsies un, protams, sakausies, un tur nav nekā slikta. Bet zēns rīkosies kā ne�ēlīgās filmas pozitīvais varonis, jo citas informācijas par uzvedību viņam nav.

Pieaugu�ā cilvēka pienākums ir dot novērtējumu visam notieko�ajam, sniegt citu informāciju, uzdot jautājumus:

-��� Kāpēc tu Pēterim iesiti?

-��� Kā tu domā, vai Pēterim sāpēja?

-��������� Varēji Pēterim arī nesist, bet tikai pateikt, ka viņ� da�ra nepareizi, bez atļaujas paņemot tavu ma�īnu.

-��� Vai Pēteris ir slikts? Kāpēc viņ� ir slikts?

-���������� Varbūt slikts esi tu, tāpēc ka tūlīt sāc kauties un citiem nodari sāpes?

Pilnīgi dabiski, ka puika vēl ne reizi vien kausies. Ta�u zēnam ir jāzina, ka citiem sāp tie�i tāpat kā viņam pa�am, ka slikts miers vienmēr ir labāks par labu karu, ka karu nevajag sākt, bet konfliktus vajag apdzēst, un spēks ir vajadzīgs tie�i �im nolūkam. Saprotamā veidā ir jāpastās�ta, kas ir vardarbība un kāpēc tā ir slikta. Nopietna izprat�ne par mieru bērnam jāiegūst pēc iespējas agrāk, turklāt no cilvēkiem, kas viņam vēl labu. Citādi mēs nezinām, kur un kad viņ� iegūs informāciju par to, kā katrā kon�krētajā situācijā rīkoties. Tad būs grūti mainīt bērna pār�liecību, jo tā būs pirmā informācija attiecīgajā jautājumā. Pārbūvēt vienmēr ir grūtāk nekā celtniecību uzsākt no nullpunkta.

Kauslīgam pusaudzim, kas audzē muskuļus, vajadzētu paskaidrot, ka pats stiprākais ne vienmēr ir vislielākais veiksminieks un vislaimīgākais, ka visi apsargi un jaunie "spēka" struktūru darbinieki, sasniegu�i 30 gadu vecu�mu, sapņo par vienu: par klusu, mierīgu dzīvi, bet īstais laiks ir palaists garām, un neko citu viņi vairs neprot. Turklāt daudziem "stipriniekiem" pavisam negribot ro�das nesaskaņas ar likumu, un pēc tam viņi, lai kā gribētu, nespēj izrauties no noziedzīgajām aprindām. Un tas viss tikai tāpēc, ka jaunībā sevi noskaņoja uz agresiju. Dzīve ir visnotaļ sare�ģīta, un nebūt ne viss tajā ir atkarīgs no muskuļu spēka.

Pusaud�u grupa, kurā bija zēni un meitenes, zvēriski nogalināja savu klases biedreni. Jaunos noziedzniekus atrast nebija grūti, viņi nodarījumu neslēpa: stāstīja par to visiem paziņām. �ķiet, ka kaut kas tik briesmīgs nemaz nav iespējams. Bet kur� gan �iem bērniem bija stāstījis, kas ir slikti un kas ir labi, kā iekārtota pasaule, ko sajūt otrs cilvēks, kad tu par viņu ņirgājies? No kurienes pusaud�i bija smēlu�ies vissvarīgāko informāciju par dzīvi? Viņi bija skatīju�ies videofilmu, bet pēc tam to "analizēju�i".

Attēloju�i cits citam �ausmufilmu ainas ar ķermeņa daļu nogrie�anu, acu izrau�anu un citām �ausmām kā kaut ko smieklīgu. �ādā rakursā viņi skatījās uz pasauli, un citu neviens viņiem nebija devis. Viņu uztverē pasaule ir tie�i �āda, un tas ir normāli, viņi dzīvo pēc likumiem, kurus pa�i ir ielāgoju�i. �os pusaud�us ir grūti pat noso�dīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņi patie�ām nesaprot, kāpēc jūs pārņem �ausmas, klausoties ne tikai par viņu darbiem, bet pat dzirdot to, ko viņi saka. Viņi pavisam nopietni domā, ka jums ir vāji nervi vai ka jūs glu�i vienkār�i izliekaties.

Kā un kad jūs savam bērnam stāstāt ne tikai to, kas ir slikti un kas ir labi, bet arī to, kāpēc tas ir slikti, bet tas labi? Vai jūs pa�i ievērojat tos noteikumus, par kuriem runājat? Vai bērns jums tic?

Ja nekad neesat pārrunāju�i tematu par ļaunumu un sāpēm, bet pēk�ņi pieķerat, ka piecgadīgais dēls rīkojas ne�ēlīgi, piemēram, izrauj kaķim ūsas, tad nav pamata kliegt, �ausmināties un vēl jo vairāk sodīt. Ir pamats uz�sākt nopietnu, labestīgu sarunu, no kuras bēram jāizdara secinājums: esmu labs, bet es kļūdījos, tētis man paskaid�roja, un tagad es zinu, ka labs cilvēks tā nevar rīkoties, paldies tētim. Ja sacelsit skandālu, bērna secinājums būs pilnīgi pretējs: es kļūdījos, un tētis pret mani bija bargs, viņ� ir stiprs, vājākais paklausa stiprākajam, mani nemīl, es esmu slikts. Pirms kaut ko darāt, apsveriet, kādu re�zultātu vēlaties sasniegt.

Par jūsu bērnu skolā sūdzas, viņ� dara pāri meitenēm, ne�ēlīgi piekauj vienaud�us ir laiks sarunu papildināt ar sodu. Kādu? Atbilstīgu.

Ģimene ir maza valsts, un bērnam ir jāsaprot, ka sa�biedrības likumi, ja viņ� tos pārkāpj, bērnu sodīs, tāpēc ka viņ� dara sliktu citiem.

Vecmāmiņa saslimusi un guļ, trīsgadīgais bērns kliedz. Viņam skaidro, viņu lūdz, viņu aizved pastaigāties. Va�karā bērns atkal skaļi klaudzina, it kā darītu to speciāli. Jā, viņ� to dara speciāli viņ� pēta pasauli un tās likumus, tā nav ne�ēlība. Viņ� jāsoda simboliski. "Tu nespēlēsies, es visu aizvāk�u, jo tu nespēlējies klusu," saka mamma, "bet iesim un apsēdīsimies, es tev palasī�u pasaku." Bērns iegaumē: likums ir nelokāms, ta�u to iegaumēt liek po�zitīvas emocijas, mazais ir dro�s, ka viņu mīl un viņam palīdz izprast pasauli.

Mamma guļ, pusaudzis, ignorējot visus lūgumus, uz�grie� skaļu mūziku. Viņ� ir nopietni jāsoda: jāatsauc so�lījums nopirkt dāvanu, jāaizliedz doties pastaigā, uz no�teiktu laiku jānoglabā magnetofons. Cilvēkam jāsaprot: ir ne tikai viņa, bet arī citu cilvēku intereses, tās ir jāres�pektē, citādi tev atdarīs ar to pa�u, un tev klāsies slikti.

Sodam jābūt tādam, lai tas noteikti atbilstu nodalījumam, kā arī bērna vecumam un tam, cik apzināta ir viņa rīcība.

Kādā ģimenē nekad pret bērniem nelietoja miesassodus. Iiet reiz se�gadīgā meitenīte, pārnākusi no bērnudārza, sodī�ja trīsgadīgo brālīti par to, ka viņ� izlēja māsiņas krāsas. Acīmredzot par �ādu soda veidu viņa ir dzirdējusi ārpus mājas. Meitenīte novelk brālītim bikses un ar tēva siksnu spēcīgi sit. Ne vārda neteicis, tēvs izdarīja to pa�u. Un turp�māk ģimenē nekad vairs neizvirzījās jautājums par ne�ēlī�bu. Meitenei uz vietas tika parādīts, ko sajuta mazais brālītis.

Sodam noteikti jābūt taisnīgam, un bērnam tas ir jā�saprot un jāsajūt.

Par vienu un to pa�u nodarījumu nedrīkst sodīt divas reizes. Tāpat nedrīkst divas reizes runāt par nodarījumu, visu laiku atgādināt par kļūdu.

Bērnam jāzina, ka viņ� ir labs, viņu mīl un sargā no likstām, ka viņam palīdz saprast pasauli, izskaidro viņa kļūdas un soda tad, kad viņ� citiem dara sliktu.

Nekad nesakiet bērnam rupjības, viņ� nodomās, ka tas ir pareizi, ka tie�i tā ar cilvēkiem jārunā. Nekad nesa�kiet, ka izdzīsit viņu no mājas, atteiksities no viņa, nodosit bērnunamā, atdosit sve�am onkulim vai ļaunam vilkam. Tas iesēj �aubas par jums, rada neuzticē�anos jums un nedro�ību par to, vai viņu mīlat, vai viņ� jums ir vaja�dzīgs, liek baidīties no pieaugu�o cilvēku bīstamās un nesaprotamās dzīves.

Ja bērns �aubīsies par jums, viņ� centīsies pārbaudīt jūsu mīlestību, nemitīgi darīs kaut ko sliktu. Jūs dusmo�sities, bet viņ� iegūs apstiprinājumu: jūs viņu nemīlat. Un neviens viņam nespēs pierādīt pretējo, jo savu pārlie�cību viņ� būs ieguvis no pa�a pieredzes. Turpmāk jūs un jūsu bērns būsit kļuvu�i par slepeniem ienaidniekiem.

Kur� sods jūsu bērnam ir visbargākais, visiedarbīgā�kais? Ja jūsu attiecībās dominē sapra�anās, mīlestība un cieņa, ja jūs kop� agras bērnības esat interesēju�ies par to, ko bērns domā, ko viņ� grib un ko dara, ja esat centu��ies vienmēr sniegt viņam palīdzību un atbalstu, tad vis�bargākais, vissmagākais sods jūsu bērnam būs redzēt jūsu sarūgtinājumu.

Un nepavisam ne tāpēc, ka pieprasīsit atvainoties un no�ēlot nodarīto, liksit sevi mierināt un dot solījumus, bet gan tāpēc, ka bērns jutīsies nelāgi: viņ� pats sev �ķitīs kā sve�inieks, viņa ticība neatbildīs viņam. Viņ� nekad vairs tā nedarīs, jo �āda rīcība viņam ir sve�a, tā ir sve�a viņa dzīvei un jūsu kopējai pasaules uztverei.

Lai tas tā patie�ām būtu, bērnam ir jāsaņem informāci ja par to, ko vecāki domā par da�ādām lietām (un viņam tik ļoti patīk jums uzdot jautājumus!). Viņ� grib zināt, ko vecāki dzīvē vērtē visaugstāk: naudu, spēku, taisnīgumu, labas attiecības ar cilvēkiem, biedriskumu, darbu, virzī��anos uz aug�u pa karjeras kāpnēm, saticīgu ģimeni kas ir pirmajā vietā? Viņ� vēlas visu saprast, savā galvā visu salikt pa plauktiņiem un milzīgajā pasaulē atrast sa�vu vietu.

Ja jūs mazajam cilvēkam dodat daudz informācijas, tas nozīmē, ka jūs viņam dodat daudz enerģijas. Tas ir pats vērtīgākais, ko varat viņam dot.

Saņemot informāciju, cilvēks vienmēr saņem ener�ģiju-

Tās ir divas nedalamas lietas. Bez informācijas nav ener�ģijas, un bez enerģijas nav informācijas. Bērni grib sa�ņemt gan vienu, gan otru, grib attīstīties un iepazīt pa�sauli.

Pienāk laiks, kad jūsu dēls un jūsu meita sāk pieņemt patstāvīgus lēmumus. "Nedraudzējies ar Kolu, viņ� nav labs puika," jūs sakāt meitai, bet viņa draudzējas. "No�pirksim tev �o vējjaku," jūs sakāt dēlam, bet viņ� grib pavisam citu jaku. "Stājies �ajā institūtā�" bet viņ� iz�vēlas citu.

Jūsu bērns drīkst brīvi izvēlēties neatkarīgi no tā, ko jūs par to domājat. Jums ir grūti to pieņemt, jo pirmo reizi nākas bērnam pie�ķirt rīcības brīvību. Bet kāpēc pir�mo reizi?

Sāksim ar bērnu apspriesties jau kop� mazotnes. Ļau�sim astoņgadīgajam pa�am izvēlēties sev zābakus. Kopā iesim uz veikalu, laikosim, un mēs, vecāki, neuzkrīto�i ieteiksim: "Zini, �ie izskatās labāk, bet tie tev piestāv tā�pēc, ka esi gar��" Tā iemācīsit izvēlēties to, kas viņam piestāv.

Ar desmitgadīgu meitenīti pārrunājiet, kādus aiz�karus labāk pirkt, pajautājiet, kādas krāsas cepure jums labāk piestāv. Iespējams, viņas padoms būs pavisam ap�lams, un jūs, protams, nopirksit to, kura patīk jums, bet sarunas laikā nemanāmi izkopsit bērna gaumi, dosit meitenei enerģiju un informāciju. Izaugusi viņa, dze�noties pēc modes, nevalkās neko tādu, kas viņai izskatī�sies kroplīgi.

Jautājiet piecgadīgajiem, kuri bērni viņiem bērnudārzā labāk patīk un kāpēc. Tādējādi pievērsīsit mazuļu uzma�nību cilvēku labajām un sliktajām īpa�ībām, neuzkrīto�i un neuzmācīgi mācīsit pazīt cilvēkus, tad viņi pa�i ne�draudzēsies ar tiem, ar kuriem neveidojas harmoniskas attiecības.

Pārrunājiet ar bērniem, par ko viņi grib kļūt un kāpēc. Kopā vērojiet, kā strādā da�ādu profesiju cilvēki, stāstiet par da�ādu darbu grūtībām un priekiem.

Tie visi ir vecāku tie�ie karmiskie pienākumi. Katra pie�augu�a cilvēka kalpo�anas uzdevums ir dot mīlestību un enerģiju tiem, kas nāk pēc mums. Ja to nekad nedarām, mūsu pieaugu�ie bērni dodas pasaulē un izdara savas kļūdas, un mēs nevaram viņiem to aizliegt. Viņi grib iemācīties visu to, ko viņiem neesam mācīju�i.

Pats galvenais hermētisma princips, kas darbojas audzinā�anas procesā, ir Atbilstības princips. Diem�ēl tie��i �is princips visbie�āk tiek ari pārkāpts.

Galvenā atbilstības jēga ir �āda: mums ir tiesības prasīt tie�i tikpat daudz, cik pa�i dodam.

Mēs varam no bērna prasīt paklausību, noteiktu uz�vedību, pienākumu izpildi un izvirzīt citas prasības tikai ar noteikumu, ka viņam dodam daudz enerģijas un informācijas. Ja neko nedodam, mums nav tiesību prasīt.

Vingrinājums Spēcinā�ana ar labvēlīgu impulsu

Pirms kaut ko prasāt, dziļi ievelciet elpu, krū�kurvī koncentrējiet siltu spēka kamolu. Pēc tam lēni to izelpojiet kā gai�u mākonīti, kurā ietverts jūsu atbalsts dēlam vai meitai.

Iztēlojieties, kā �is mākonītis nonāk viņu krū�kurvī un sāk tur mirdzēt.

To var atkārtot vairākas reizes. Tad bērns labprāt izpildīs jebkuras jūsu prasības, norādījumus un lū�gumus.

Tātad, ja jūs dodat bērnam enerģiju un informāciju, ja apsprie�aties ar viņu un cienāt viņu kā savu nākotni, jums ir tiesības prasīt, lai bērns pilda kopdzīves likumus, un sodīt par pārkāpumiem. Ja neko viņam nedodat, jums nav tiesību pat izteikt piezīmi, jo tajā ir ietverta apslēpta agresija un tāpēc tā var izraisīt pusaud�a pretagresiju. Tādējādi tiek radīti negatīvi, posto�i, nelabvēlī�gi impulsi.

Ir iesakņojies aplams viedoklis, ka bērni katrā ziņā jārāj un jāsoda par pārkāpumiem vai jāliek manīt, ka pieaugu��ie nosoda viņu nepareizo rīcību. Bet kas tad ir bērna pārkāpums? Visbie�āk tā ir nezinā�ana un neprasme pa�reizi un atbilsto�i apstākļiem rīkoties.

Gadu vecs bērns iesit kaķim, bet mēs viņu rājam. Tā maigi, mīlīgi pabaram: "Vai, vai, cik slikti tu dari, kaķītim sāp!" Un mūsu tonī izskan nosodījuma mikroagresija, bet tā ir negatīva, posto�a enerģija. Daudz labāk būs, ja mēs bez nosodījuma, maigi teiksim: "Kaķītis ir labs, pa�glaudīsim kaķīti, viņam ta�u sāp, kad tu sit."

Jūs teiksit: kāda at�ķirība? Ļoti liela! Gan vienā, gan otrā gadījumā bērnam devām enerģētisko impulsu, iespējams pat vienāda spēka impulsu. Ta�u pirmajā gadījumā tas lādēts negatīvi, otrajā pozitīvi.

Piecgadīgs bērns sit kaķim. Jūs teiksit: "Paskaties, cik tu esi liels un cik kaķis ir mazs. Es arī esmu liels, bet tu mazs. Ņem�u un tevi iekaustī�u!" Uz�aujiet pa dupsi un sakiet: "Sāpēja! Arī kaķim sāp!" Ja to darīsit nikni, ar ļau�numu, iesēsit vēl lielākas agresijas sēklu. Ja bērnu pamā�cīsit mierīgi un ar mīlestību, būs lielākas izredzes, ka viņ� jūs sapratīs pareizi.

Jā, bērnu var iepļaukāt bez agresijas, bez uzbudinā�anās, bet jūtot līdzi, pēc tam viņu pa�ēlojot un apmīļojot. Arī viņ� pa�ēlos un samīļos kaķēnu un vairs nedarīs tam pāri. Pirmajā gadījumā bērnam dosit enerģiju ar mīnus zīmi, otrajā gadījumā ar plus zīmi.

Ir ļoti svarīgi, kādā tonī, kādā noskaņojumā, kādā pozi�tīvā vai negatīvā enerģētiskajā stāvoklī jūs vēr�aties pie bērna. Tāpēc ka bērns pirmām kārtām uztver enerģiju!

Jūs varat pareizi runāt un taisnīgi sodīt, visa jūsu rīcība var atbilst bērna vecumam un nodarījumam, ta�u, ja to visu darīsit negatīvā enerģētiskajā stāvoklī, ziniet: jūs sē�jat agresijas sēklu, jūs sējat ļaunuma pilnu, negatīvu at�tieksmi pret pasauli. Un �ī sēkla noteikti sadīgs.

Mājās ierodaties noguru�i un sasprindzināti, domas nav nekādas priecīgās, jums ir daudz nepatik�anu. Tikko pārkāpjat pāri slieksnim, meita paziņo, ka viņas sekmes skolā ir bēdīgas, ka viņai ielikts divnieks. �ī ziņa kļūst par detonatoru. Jūs uzsprāgstat. Jūs viņai pārmetat slin�ko�anu, norādāt uz nemazgātajiem traukiem un neuz�kopto dzīvokli, jūs pilnīgi pamatoti aizrādāt, ka meitas sekmes būtu daudz labākas, ja viņa nevis ietu uz ballītēm, bet mācītos.

Jūsu taisnīgās dusmas nav ne plika gra�a vērtas. Jūs pār bērna galvu izgāzāt visu slikto, kas bija sakrājies dvē�selē, un tagad gaidāt pretreakciju. Arī tā būs negatīva. Graujo�o enerģiju, kuru pārraidījāt meitenei, viņa tagad vērsīs pret jums, pievienojot savas negācijas. �ī enerģija gāzīsies gan pret mācībām, gan pret mājas darbiem. Jā, jūs teiksit, bet toties veselu nedēļu mājās būs kārtība, mei�tene mazgās traukus un uzkops dzīvokli. Tiek uzskatīts, ka tas ir brāziena pozitīvais rezultāts. Īstenībā tas ir visslik�tākais rezultāts.

Bērnam vienmēr ir nepiecie�ama pieaugu�ā cilvēka enerģija. Ja jūsu bērns alla� saņem negatīvu impulsu, viņ� pie tā pierod un vēlāk gaida tikai �ādas kvalitātes ener�ģiju. Tādu pa�u enerģiju viņ� nesīs pasaulē un atkal kā atbildi uz savu agresiju saņems skolotāju, vienaud�u, citu pieaugu�o cilvēku negācijas. Kad �āds ieradums būs no�stiprinājies, cilvēks pārstās uztvert neitrāli izteiktus vār�dus un pat vārdus ar pozitīvu lādiņu. Lai sāktu darboties, viņam būs nepiecie�ams negatīvs lādiņ�. Turklāt aizvien spēcīgāks.

Ko darīt? "Nebarot" bērnu ar negācijām! Pārnāku�i mā�jās un padzirdēju�i sliktas ziņas, apvaldiet emocijas. No�mazgājieties, ieejiet du�ā, atbrīvojieties no negatīvā lā�diņa, atpūtieties un nomierinieties. Pēc tam mierīgi tieciet skaidrībā par meitas problēmām. īsumā pastāstiet par sa�viem sare�ģījumiem. Lai viņa saprot, ka pat tad, ja radu��ās nepatik�anas, jūs tomēr ticat labākajam iznākumam, ticat sev, saviem spēkiem, atbalstam no aug�as. Kopā ap�sveriet, kā izkļūt no grūtībām, palīdziet bērnam, kā vien spējat, ta�u tikai ar pozitīvas, rado�as enerģijas palīdzī�bu. Iespējams, ka tas ir jūsu galvenais karmiskais darbs dzīvē.

Diem�ēl mūsu dzīvē ir daudz negatīvās enerģijas. Ta�u tas nenozīmē, ka mums ar to vajadzētu samierināties. Ja gribam, lai rītdiena būtu uzlādēta pozitīvi, mums �odien sevī jāaudzē pozitīvie impulsi.

Bie�i gadās redzēt pusaud�us, kas rupji izturas pret vecmāmiņu, speciāli kaitina jaunākos bērnus mājās un uz ielas, izdara pārkāpumus, it kā tī�ām provocē pieaugu��os uz sa�utuma eksploziju. Viņi prasa uzmanību!

Pieaugu�ie pat nelabvēlīgās ģimenēs un ne visai sa�prātīgi vecāki maziem bērniem vēl veltī kaut kādu uz�manību. Jo bērns kļūst vecāks un patstāvīgāks, jo lielākas prasības viņam izvirza pieaugu�ie, neko nedodot pretī.

Ta�u pusaud�iem viņu fizioloģisko īpatnību dēļ pie�augu�o enerģija un uzmanība ir nepiecie�ama ne mazāk, bet varbūt pat vairāk kā maziem bērniem. Pusaud�iem strauji attīstās un aug ne tikai ķermenis, bet arī psihe. Da�u gadu laikā viņu dvēselē jānotiek globālām pārvēr�tībām no uzsūco�ās un patērējo�ās bērna dvēseles tai jāpārtop par pieaugu�a cilvēka dvēseli, kas dod un dāvā. Tam visam vajag ļoti daudz pozitīvas enerģijas.

Kā pusaudzis var to iegūt? Ir labi, ja pieaugu�ie par viņu rūpējas, neuzmācīgi interesējas par viņa gaitām. Ir labi, ja vecāki pavada ar bērniem pietiekami daudz laika kopīgās, bērnam interesantās nodarbībās: pārgājienos, braucienos, konstruē�anā, celtniecībā, ar tehniku un sportu saistītās nodarbībās utt. Tas viss palīdz pieaugu��ajiem dot savam bērnam nepiecie�amo enerģiju.

Ta�u, ja tā nenotiek, ja kop� mazotnes galvenais audzi�nā�anas paņēmiens bijusi uzklieg�ana ar negāciju eksplo�ziju, pusaudzis apkārtējos provocēs uz vēl lielāku ener�ģijas negatīvo izvirdumu, lai vismaz kaut kā kompensētu savu enerģētisko deficītu. Citiem vārdiem sakot, ja nevar ieturēt maltīti pie tīra galda, derēs arī nejau�i atmests mai�zes gabals un ēdienu atliekas. Lai iegūtu enerģiju, pus�aud�i apzināti izdara pārkāpumus, pievēr� sev vecāku, skolotāju un nejau�u garāmgājēju uzmanību nolūkā sa�ņemt enerģētisko impulsu kā reakciju uz savu rīcību.

�āds uzvedības stils vēlāk var kļūt par visas dzīves stilu un saglabāties arī attieksmē pret saviem bērniem. Faktiski cilvēks kļūst par vampīru. Protams, viss notiek neapzi�nāti, ta�u tas ir mazs mierinājums.

Pusaudzis, kas pieradis pārtikt no negācijām, atkritu�miem, top par ļaunuma pilnu personu, kas ienīst pasauli. "Mani neviens nemīl," �ie vārdi pau� pusaud�a �ēlo�anos par to, ka viņam trūkst enerģijas.

Ko darīt, ja jūsu bērns pēk�ņi, pavisam nemanāmi no maiga zēna pārtop par rupju, adatainu, stūrainu pus�audzi, vairs nestāsta, kā viņam klājas, ieraujas sevī? Jūs ar pamiru�u sirdi vērojat, kā viņ� meklē vientulību vai cen�as aizbēgt no mājas, pievienojoties kompānijai, kura, kā jūs jūtat, viņam nav piemērota.

Dēlam sācies pārejas vecums. Viņ� vairs nevar sildīties jūsu enerģijas pavēnī, piespiedies pie māmiņas pleca. Viņ� kļūst pieaudzis un patstāvīgs. Bet vēlē�anos uztu�rēties blakus mātei uztver kā mazdū�ību un vīri�ķības trūkumu. Neaizskariet viņa vīrie�a pa�cieņu, neglaudiet galviņu kā mazam bērnam, ja viņ� to nevēlas.

Starp citu, glāsts dod labu enerģijas lādiņu! Maiga, mī�lo�a mātes roka, kas no rīta saglau� zēna nepaklausīgo matu ērkuli, sniedz tik daudz pozitīvas enerģijas, ka tās pietiek, lai visu nemiera pilno dienu zēns justos aizsar�gāts, dro�s un stiprs.

Ja pusaudzis ļauj kā agrāk glaudīt galvu, muguru, ap�skaut sevi un skūpstīt uz vaiga, tā vecākiem ir laba iespēja viņu tie�i spēcināt ar savu mīlestību un pozitīvo enerģiju. No rīta tiek dota ievirze rado�ai dienai. Vakarā izgaisi�nāts viss negatīvais, ar ko pusaudzis saskāries pasaulē. Glāsti kakla apvidū likvidē, iz�ķīdina ļaunās acs iedarbī�bu. Muguras glāstī�ana dod svaigu enerģiju darbībai, ak�tivitātei, nenogurdināmībai.

Ba�ījoties par savu bērnu, vecāki iztēlē bie�i redz bries�mu lietas. Te zēns paskrien zem ma�īnas riteņiem. Te mei�tai uz ielas uzglūn bandīti utt. Vecāku fantāzija ir patiesi neizsīksto�a. Ta�u katra �āda doma tā ir enerģija.

Freids reiz teicis, ka mātes ir savu bērnu galvenās slep�kavas, tāpēc ka neviens cits neiegulda tik daudz enerģijas savu mīļo lolojumu bojāejas briesmīgā iztēlo�anā kā viņas.

Jūsu bērnam ceļā uz skolu jā�ķērso iela, kur ir dzīva transporta plūsma, un daudzus gadus, ba�ījoties, ka tik viņam neuzbrauc ma�īna, jūs iztēlē redzat briesmīgu ainu. Tie�i tā ir programmē�ana. Jo vairāk nervozējat, jo lielāka jūsu spēka plūsma piepilda programmu. Beidzot tā kļūst tik jaudīga, ka materializējas, un jūsu bērns pa�tie�ām iekļūst avārijā.

Kā atvairīt negatīvās domas? Kā bērnu atbrīvot no �ā�dām programmām?

Ikreiz, kad prātā ie�aujas briesmīgā doma, izdariet �ādu vingrinājumu.

Vingrinājums Negatīvās enerģijas pārveido�ana

1.� Ievelkot elpu, biedējo�o domu sakoncentrējiet blīvā kamolā. Nepatīkamās sajūtas krūtīs savilksies smagā kun�kulī.

2.� Kopā ar lēnu izelpu spiedīgo kunkuli kā tum�u mā�konīti caur galvu izlaidiet aug�up un iztēlojieties, kā aug�stu virs galvas tas pārsprāgst, pārvēr�oties gai�ās dzirk�stelēs, puķu ziedlapiņās.

Nu re, esat nomierināju�ies. Esat pārveidoju�i negatīvo enerģiju, sagrāvu�i slikto programmu, izglābu�i savu bēr�nu.

�āds darbs, kas pārveido visu nelabvēlīgo, var kalpot arī karmas pārvarē�anai, ja katru reizi to papildināsit ar pozitīvas, labvēlīgas programmas veido�anu. �ai nolūkā izdariet �ādu vingrinājumu.

Vingrinājums Labvēlīgas programmas veido�ana

1.�� Ievelkot elpu, vērsieties pie Dieva ar lūgumu dot svētību jūsu bērnam. Iztēlojieties, ka ievelkat sevī saules gaismu.

2.� Gaismas kamolu krūtīs sakoncentrējiet blīvā zeltainā mākonītī.

3.��� Lēni izelpojot, iztēlojieties bērnu viņam labvēlīgā situācijā, saules gaismas, savas sargājo�ās enerģijas ieskautu.

Tādējādi jūs sava bērna dzīvei pievelkat rado�u ener�ģiju-

Ar �ādu rīcību vecāki var palīdzēt mazajam cilvēkam pārvarēt viņa karmiskās problēmas vai maksimāli tās mīkstināt.

Tomēr raugieties, lai jūsu programmē�ana nebūtu uz�mācīga, lai tā precīzi atbilstu bērna vēlmēm un harmo�niski saskanētu ar viņa iek�ējo stāvokli. Citādi jūsu ener�ģija bērna dzīvē var ieplūst kā sve�s, posto�s vilnis un nodarīt ļaunu pat tad, ja jums biju�i vislabākie nodomi.

Tāpēc mēs ieteicam izvairīties no konkrētu ainu iztēlo�anās, bet dot glu�i vienkār�i gaismas enerģiju, līdz ar to netraucējot pa�a bērna iek�ējo iespēju brīvu izpau�anos un neaiz�ķērsojot ceļu viņa laimīgajam liktenim. Tīrā gaismas plūsma vienmēr nepārprotami darbojas rado�ās programmas labā, bet tās konkrēto īstenojumu atstāsim Dieva ziņā.

Lai kā jūs pūlaties savu bērnu pasargāt no visām lik�stām, tomēr neaizmirstiet, ka viņam ir sava karma, proti, savi obligātie pienākumi pret Pasauli.

No visām likstām nav iespējams pasargāt.

Bet var dot iemaņas, kas nepiecie�amas, lai patstāvīgi pieņemtu lēmumus un pārvarētu grūtības, neatlaidīgi sasniegtu iecerēto un prastu atkāpties, samierināties ar likteni, pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.

Vecāki to visu var iemācīt tikai kopīgā darbā. Jebkura darbība ne tikai paver pieaugu�ajam iespēju dot bērnam enerģiju un informāciju, bet arī ļauj pārvarēt karmu un nolīdzināt parādus.

Karma ir ne tikai parāda atdo�ana. Risinot savu karmisko problēmu, cilvēks apgūst �o likteņa mācību. Dzīves laikā tā jāapgūst ikvienam, lai iemantotu trūksto�ās dvē�seles kvalitātes un personības harmoniju.

Bērns ir labestīgs un atsaucīgs, bet viņam pietrūkst gri�bas un gara spēka, lai dotu pretsparu nekaunam, aizstā�vētu savu cieņu un kaut ko labu, tumsas spēkiem liekot pretī gaismas spēku. Un dzīve rada situācijas, kad viņam jāiegūst spēks. Ņemiet vērā: nevis agresivitāte, bet gara spēks!

Gaisma tikai spīd un tumsa atkāpjas.

Cits bērns ir neatlaidīgs un agresīvs. Viņam pietrūkst iejūtības pret apkārtējiem cilvēkiem, līdzjūtības, spējas būt mīļam un labestīgam. Liktenis viņam liek sajust, ko nozīmē pa�am būt apspiestam, pazemotam, paciest ne�taisnību un bezspēcīgi rīt asaras.

Par vienu pērtu divus nepērtus dod.

Ta�u liktenis nav noteicis, tie�i kad jānāk tai vai citai mācībstundai. Astroloģija norāda cilvēka dzīves ceļa kri�tiskos brī�us, kad karma var izpausties īpa�i spēcīgi. Tomēr tā nav fatalitāte. Tas nenozīmē, ka, neraugoties ne uz ko, noteiktā brīdī pievils draugi vai jūs pazaudēsit naudu. Tā ir vienīgi problēma, kuru (ja vēlēsities un cen�tīsities) esat spējīgi atrisināt, tādējādi izvairoties no iespē�jamām cie�anām.

Astrologs, vēr�ot jūsu uzmanību uz zvaig�ņu izkārto�juma īpatnībām, mīkstina likteņa triecienus tiem, kuri cen�as lietpratīgi risināt savas problēmas. Brīdinot par briesmām, viņ� jūs noskaņo uz apstākļiem atbilsto�u uz�vedību. Prasot astrologam padomu vai izskaidrojumu, jūs pieslēdzaties apzinātai karmas pārvarē�anai. Tā ir mācībstunda, kuru vēlaties saprātīgi un labprātīgi apgūt.

Turpretī tad, kad neapgrūtinām sevi ar dzīves gaitas analīzi un necen�amies izprast likteņa virzo�o roku, lik�tenis mums sāpīgi sit pa visvārīgākajām vietām. Bet kas gan cits tam atliek!

Iejūtīgi vecāki kop� agras bērnības ievēro, kādu īpa�ību bērnam pietrūkst, kas viņam visgrūtāk padodas, kuras ir viņa personības vājās vietas. Likteņa mācībstundas var un vajag apgūt bērnībā (protams, tikai tās, kuras iespē�jams!). Tad jaunais cilvēks būs labāk sagatavojies pie�augu�a cilvēka dzīves karmiskajiem pārbaudījumiem, jo visa mūsu dzīve ir viena vienīga mācībstunda.

Bērns ir pārlieku kustīgs un nemierīgs. Vecāki bruņo�sies ar pacietību un ar pozitīvu impulsu palīdzību dos viņam pacietības un koncentrē�anās enerģiju. Kā viņi to izdarīs? Kopīgi darbojoties.

Jūs gatavojaties kopā kaut ko veidot no plastilīna. "Pa�skaties," jūs teiksit, "kā es veido�u, un uzmini, kas tas būs." Jūs veidojat un sarunājaties ar bērnu, komentējot savas darbības: "Te ir labi jānolīdzina, bet �ajā vietā vajag būt rūpīgam, lai sanāktu skaisti."

Jūs it kā pamācāt sevi, un bērns pat nepamana, ka no�sēdējis pusstundu un, acis neatraujot, skatījies uz jūsu darbu, gan ar vārdiem, gan darbiem jums palīdzot. Te viņ� savēla mazu bumbiņu, te palīdzēja pieturēt, lai tā nenokristu, te ar pirkstiņu stiprāk piespieda, lai sanāktu labi. Ja viņam kaut kas nepadodas, jūs nedusmojaties, jūs sakāt: "Jā, te tā īsti skaisti nav, nedaudz pielabosim."

Kas �īs pusstundas laikā notika? Jūs bērnam palīdzējāt spert vienu solīti pa savas karmas pārvarē�anas ceļu, pa dzīves iepazī�anas ceļu. Visiem vecākiem, kas vēlas palīdzēt savam mīļajam lolojumam, vajag daudz ener�ģijas un daudz pacietības!

Nestrādājo�a māte pastāvīgi gatavo stundas kopā ar dē�lēnu. Jā, viņa bērnam dod enerģiju, jā, viņa rada bērnam dro�ības un aizsargātības sajūtu, bet kas notiks turpmāk? Vai bērns pratīs parādīt iniciatīvu, būt patstāvīgs un ra�do�s? Vai viņ� spēs uzņemties atbildību par savām pro�blēmām, varēs pats tās atrisināt? Bet tas ta�u ir gandrīz vai pats svarīgākais, kas būs nepiecie�ams pieaugu�a cil�vēka dzīvē.

Pieaugu�o galvenais uzdevums ir iemācīt dzīvot bez sevis, būt patstāvīgam, nepaļauties vienmēr uz vecāku pleca atbalstu.

Tiklīdz bērns darbu labi paveicis kopā ar jums, viņam jārada tādi apstākļi, kad �is darbs jāpaveic patstāvīgi. Bēr�nam tas nav visai labi izdevies. "Tu mācies," jūs viņam teiksit, "un nākamreiz tev izdosies labāk." Bet pēc tam jūs neuzkrīto�i pateiksit, kā izdarīt pareizāk, ievirzīsit do�mas un darbību vajadzīgajā gultnē, un bērnam radīsies iespaids, ka viņ� pats darbojies veiksmīgāk nekā iepriek��ējo reizi.

Nekad bērnam nesakiet, ka viņ� neko nevar un neko nemāk, ka viņ� ir sliktāks nekā citi bērni, ka viņ� bez jums ir bezpalīdzīgs, nesare�ģījiet viņa karmu! "Jā, tev tas neizdevās, tāpēc ka tu maz trenējies, maz strādāji, maz centies. Pamēģināsim kopā." Tiklīdz sāk izdoties, lai turp�māk mēģina pats. Ta�u jūsu atbalstam vienmēr jābūt tur�pat blakus līdz brīdim, kad bērns kļūs pārliecināts par saviem spēkiem.

Ja bērnam nepadodas sports, viņam jādod iespēja sevi izpaust mūzikā, matemātikā, zīmē�anā. Ne�ēlojiet laiku un enerģiju, lai atrastu to, kas atmodinās viņa rado�ās spējas.

"Tēti, esmu vislabākais matemātiķis klasē," saka dēls. Saprātīgs tētis maigi un labestīgi, dodot pozitīvu ener�ģētisko impulsu, noteikti pārtrauks �ādu lielī�anos: "Labi, bet nelielies: ja kāds pārstāj strādāt, pār viņa galvu gā�as neveiksmes." Dēls, protams, nenoticēs, tomēr �os vārdus iegaumēs. Un pirmais �etrinieks vai trijnieks liks atcerē�ties �o pamācību: "Tēti, tev bija taisnība. Panākumi atnāk tikai tad, ja strādā."

Ja bērnības mācībstundas apgūtas slikti, ja mazajam cilvēkam izziņas ceļa sākumā neviens nav palīdzējis, vē�lāk viņam būs grūti. Visvienkār�ākās patiesības nezin kāpēc ir visgrūtāk ielāgot! Saņemot likteņa triecienus, nāksies apgūt to, ko vecāki nav iepotēju�i bērna apziņā.

Ko tur slēpt, da�i vecāki ne tikai nepalīdz bērnam risi�nāt viņa karmiskās problēmas, bet vēl stimulē viņa perso�nības negatīvās, posto�ās īpa�ības, kā arī iemāca bērniem savus sliktos ieradumus, papildus apkraujot viņus ar sa�vām problēmām.

"Tu esi pats labākais, tev jābūt pirmajam," vectētiņ� saka mazdēlam. Un mazdēls lien vai no ādas laukā, lai izpelnītos ilgoto piecnieku. Vai te viss ir kārtībā?

Sacensības gars ir labs stimuls, bet tikai tad, kad cilvēks prot zaudēt. Slikts ir tas kareivis, kas nesapņo kļūt par ģenerāli. Ta�u tikai tad, ja viņ� nenicina savu kareivja mundieri un nenodod biedrus, par katru cenu lau�oties uz aug�u. Tādi karavadoņi kā Pēteris Lielais zaudēja kau�jas, lai pēc tam uzvarētu karā.

Kāpēc jūsu bērns labi mācās? Lai būtu pirmais, lai iepriecinātu mammu vai baidās no soda, bet varbūt vi�ņam ir interesanti? No tā, ko jūs, vecāki, būsit padarīju�i par viņa aktivitātes virzītājspēku, būs atkarīga viņa lik�teņa ievirze. Vai tas būs karjerista liktenis vai pielīdēja liktenis, savu darbu cita pleciem uzveļo�a sliņķa liktenis vai tāds liktenis, kāds ir �aklam darbarūķim, kas godam pilda darbu pat tad, ja par to gandrīz neko nemaksā?

Pa�as par sevi labas sekmes mācībās vēl ne par ko ne�liecina. Kāds cilvēks aug labs vai ne visai? Vai bērnam ir vajadzīgs nopietns pieaugu�o atbalsts vai arī viņam klājas pietiekami labi?

Pozitīvs piemērs

Jūsu bērnam ir jāstrādā un jāmācās tādēļ, lai darbā iegūtu personībai pietrūksto�ās kvalitātes. Ta�u viņam ir grūti to saprast. Tas jāsaprot pieaugu�ajam.

At�ifrēt bērna karmu un saskatīt harmoniskai perso�nībai pietrūksto�ās īpa�ības var vienīgi pieaugu�ais, ku�ram ir pietiekami harmonisks gars un kur� tiecas pēc har�monijas ar pasauli. Ne jau visi vecāki tādi ir.

Nepietiekams vecāku atbalsts arī ir �ajā pasaulē iera�du�ās dvēseles karma. Noraidot vecāku �ūpu vai vecā�ku pa�apmierinātu birokrātu veidolu, mazais cilvēks meklē atbalstu kādā citā pozitīvā piemērā. Kam te būs iz�ķiro�ā nozīme, nav zināms.

Iespējams, tā būs bērnudārza audzinātāja, kas pret bēr�nu izturas mīļi un labestīgi, vai vecmāmiņa, kas lasa grā�matiņas par pozitīviem pasaku varoņiem. Iespējams, viņam paveiksies ar skolotāju skolā vai treneri sporta sek�cijā, un no viņiem bērns mācīsies neatlaidību un gara nelokāmību. Iespējams, nejau�s garāmgājējs ar pusaudzi aprunāsies kā līdzīgs ar līdzīgu un iedos viņam cerības uz labāku nākotni un ticību sev. Jebkur� cilvēks ir spējīgs dot pozitīvu enerģētisko impulsu.

Sargieties izrādīt negatīvu attieksmi pret kāpņu telpā smēķējo�iem jaunie�iem, neraidiet viņu virzienā ar aiz�domīguma un nosodījuma enerģētiskajiem impulsiem saindētus skatienus. Kas var zināt, vai jūsu negācija ne�kļūs par to pilienu, kur� novilks uz leju ar ienaidu uz Pasauli un agresiju pildīto likteņa svaru kausu.

Centieties labvēlīgi izturēties pat pret tiem bērniem un pusaud�iem, kuriem ir izteikta nosliece uz huligānis�mu, zag�anu un citām negācijām. Iespējams, viens jūsu labestīgs, draudzīgs vārds �ā bērna dvēselē, kuram pie�trūkst tīrās enerģijas, iedegs cerību, ka viņa liktenī iespējams gai�s pavērsiens. Viņ� noticēs, ka Pasaule ari pret viņu var būt laba, ka pasaulē ir labi cilvēki! Ir ļoti svarīgi, lai ikvienu sasilda cerības dzirksts!

Slimība vienmēr ir karma, vienmēr ir �ķērslis ceļā uz laimi. Grūti būt laimīgam, kad ķermenis nejūtas pilnvēr�tīgs. Ir slima bērna karma. Tā ir briesmīga netaisnība pa�ā ceļa sākumā justies ierobe�otam savās izpausmēs, just bailes un sāpes, tiklīdz sāc iepazīties ar �o pasauli. Vienīgi pieaugu�o cilvēku enerģija var mazulim palīdzēt pārvarēt �o karmu un justies pilnvērtīgam.

Sievietei bija meita neizārstējami slima meitenīte. Ak�tīvā un dzīvespriecīgā māte nespēja noticēt, ka viņas bērns var nomirt. Abas pavadīja kopā daudz laika. Daudz pastaigājās, daudz rotaļājās, devās ceļojumos, vēroja da�bu, daudz smējās un priecājās par katru dzīves dienu. No ārstu viedokļa māte rīkojās noziedzīgi, tāpēc ka ne�atstāja bērnu vienu stacionārā, neievēroja meitenei no�teikto gultas re�īmu un stingro diētu. Tomēr notika brī�nums bērns izveseļojās. Un �o brīnumu radīja neiz�smeļamā vecāku mīlestības enerģija.

Ta�u diem�ēl nākas vērot arī pavisam ko citu. Bērns, kas bie�i sirgst ar saaukstē�anās slimībām, saņem diagno�zi: astma. Māte aiziet no darba, ta�u nevis aizved bērnu prom no pilsētas uz laukiem pie vecmāmiņas padzīvot tīrā gaisā, bet dodas uzbrukumā ārstiem, pieprasa noteikt procedūras. Mājā bērnam neatļauj skraidīt un lēkāt, laukā viņ� izkļūst vienīgi tāpēc, lai aizietu pie kārtējā ārsta.

Par galveno viņu ģimenē kļūst slimība, nevis veselība, par kuru, kā varētu �ķist, cīnās māte. Visbie�āk bērns dzird aizliegumus: "Neņem, neskrien, nedari, uzmanīgi, tev ir astma!" Nabaga zēns ir nolemts visu mū�u būt sma�gi slims, ja nu vienīgi pats reiz saņemsies un atbrīvosies no �ā enerģētiskā sloga karmiskās slimības nastas, ko gādīgie vecāki tik rūpīgi iesaiņoju�i.

Kā rīkoties vecākiem, ja bērns ir slims?

Pirmkārt, jātic, ka jebkuru slimību, ja nav iespējams līdz galam izārstēt, var tik lielā mērā vājināt, lai tā ļautu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Otrkārt, lai kāda būtu slimība: parastas iesnas vai no�pietns imūnsistēmas traucējums, galvenais, kas nepie�cie�ams cilvēkam, ir harmonija. Tāpēc ir ļoti svarīgi uztu�rēties dabā, izdarīt fiziskus vingrinājumus, kas harmonizē enerģētiskās plūsmas organismā, bet jo īpa�i svarīgi ir, lai pieaugu�ais pievēr�as savai dvēselei un noskaidro: kas tur nav kārtībā, kas tur pelnījis tādu nelaimi slimu bērnu.

Harmonijai ir nepiecie�amas veselīgas emocionālās at�tiecības ģimenē, kā arī rado�a dzīves ievirze. Cilvēks ne�drīkst paļauties tikai uz ārstiem, viņam kaut kas jādara pa�am, jāseko savam stāvoklim un jācen�as to uzlabot.

Ta�u pati galvenā ir mīlestības enerģija. Lai ko māte bērna labā dara ved viņu pastaigā uz me�u, masē, ga�tavo tējas, visam jāpievieno pozitīvi lādēts savas enerģijas impulss. Tā nedrīkst būt drud�aina baiļu, �ēluma un iz�misuma enerģija. Tam jābūt mīlestības, pa�atdeves un optimisma impulsam.

Un, visbeidzot, tre�kārt, ir labi, ja vēr�amies pie Augstā�kajiem spēkiem, protam skaitīt lūg�anas, ticot Dieva mī�lestībai pret mums un mūsu bērnu. Paļaujoties uz Aug�stāko spēku aizsardzību un palīdzību, iegūstam dvēseles līdzsvaru un uzsūcam debesu sfēru enerģiju, sajūtam gaismu sevī. Tikai tad varam iemantot harmoniju.

Ir arī enerģētiskie vingrinājumi, kas ļauj iegūt veselības enerģiju. Viens no �iem vingrinājumiem "Organisma attīrī�ana ar iņ un jan enerģiju" aprakstīts grāmatā "Zā�les dvēselei".

Uzskatām, ka mūsdienās nopietna bērnu slimība ir "dzīve negācijās", kad viņi visu ap sevi redz melnā un pelēkā krāsā. Bērni �ajā pasaulē jūtas neaizsargāti un kā pazudu�i. Nevienam nav daļas par viņu vajadzībām un problēmām, neviens neinteresējas par viņu dzīvi. �ādā pasaulē katrs domā tikai par sevi. Bērnu uztverē pasaule ir vienaldzīga un ne�ēlīga, nesaprotama un sve�a. Bērni pa�i kļūst ne�ēlīgi un aizdomu pilni, saspringti, dzeldīgi kā "ezī�i". Ar viņiem ir grūti kaut ko sarunāt, viņu rīcība pieaugu�os kaitina.

Pusaud�a vecumā faktiski visi bērni noslīd līdz "dzīvei negācijās". Vajag daudz spēka, lai tas nekļūtu par iera�dumu, lai bērns spētu saskatīt dzīves gai�o un saprātīgo pusi. Pusaudzis vienmēr ģimenē rada saspringtu situā�ciju. Tas atbilst viņa iek�ējam sasprindzinājumam. Viņ� bie�i vien nevēlas uzklausīt vecāku saprātīgos argumen�tus, izvairās no sarunas, ir rupj�. Kā �ādā situācijā bērnam palīdzēt?

Vajag ar enerģētisko paņēmienu savu enerģiju, savu mīlestību dot pusaudzim. Te būs vingrinājumi, kas jums palīdzēs to izdarīt.

1. vingrinājums

1.� Saberzējiet plaukstas, pamasējiet pirkstu galiņus, at�brīvojiet locītavas, izlokiet plaukstu pamatu. Sajūtiet, ka rokas kļuvu�as mīkstas, siltas un nedaudz smagas, at�slābinātas.

2.��� Sajūtiet krū�kurvī savu mīlestību pret bērnu. Sa�koncentrējiet visu savu maigumu pret viņu, vēlē�anos palīdzēt, atbalstīt, dot spēku. Sajūtiet savu mīlestību kā gaismu, kā siltumu, kas piepilda jūsu krūtis. �ajā brīdī jums jādomā tikai par labo. Noskaņojums nedrīkst būt nomā�co�s vai skumīgs. Citādi tie�i �ādu noskaņojumu nodosit pusaudzim. Noskaņojumam jābūt optimistiskam.

3.�� Apsēdieties blakus guļo�a pusaud�a gultai un mie�rīgi, dziļi elpojiet. Jūsu rokas atrodas uz ceļgaliem ar plaukstām uz aug�u. Ievelkot elpu, jūs domās sakāt kaut ko tamlīdzīgu: "Ks gribu palīdzēt tev, mans mazais, esmu kopā ar tevi, es tevi mīlu�"

4.�� Izelpas laikā jūs jūtat, kā siltums no krū�kurvja aiz�plūst jūsu dēlam vai meitai, kā karsta strāva no jūsu plaukstām apņem, piepilda visu guļo�ā bērna būtību ar jūsu mīlestības tīro, svaigo spēku. Iztēlojieties, kā jūsu mīlestības gaisma izspie� visu tum�o un pelēko, kas ir viņā. Visu organismu glu�i kā trauku piepilda zeltaina saules gaisma.

5.� Nobeigumā ar rokām izdariet vairākas apļveida kus�tības pulksteņa rādītāju virzienā, pusaudzi it kā ievīstot siltā savas enerģijas kokonā.

Var arī noskaitīt lūg�anu un pārmest bērnam krustu.

2. vingrinājums

1.� Ja kāda iemesla dēļ nav iespējams ne no rīta, ne va�karā pasēdēt pie guļo�a pusaud�a gultas, tad jebkurā laikā nolieciet sev priek�ā viņa fotogrāfiju. Iztēlojieties, ka bērns ir jums blakus, sajūtiet viņa siltumu, viņa elpu.

2.�� Sagatavojieties darbam tāpat kā pirmajā vingrinā�jumā: sagatavojiet rokas un sakoncentrējiet krū�kurvī sa�vu mīlestību un vēlē�anos palīdzēt kā saules gaismas mā�konīti.

3.�� Turiet rokas 10-15 centimetru attālumā no fo�togrāfijas. Mierīgi un dziļi elpojot, virziet gaismas un siltuma plūsmu uz savu bērnu, no viņa noskaņojuma un sajūtām izspie�ot visu negatīvo. Izdariet ar rokām tādas kustības, it kā glaudītu bērna galvu, glāstītu muguru, krū�kurvi, ietiniet viņu siltā aizsargmākonī, ievīstiet savas enerģijas kokonā, piepildiet ar zeltainu gaismu.

Ja nespējat dvēselē sajust prieka pilnu pozitīvu ener�ģiju, bet varbūt nevarat sajust mīlestību un bezgalīgu maigumu pret bērnu, ja jums nav vēlē�anās atdot visus savus spēkus, lai viņam palīdzētu, tad 1. un 2. vingrinā�jumu labāk neizpildīt, lai bērnam nenodotu negatīvo sa�jūtu un nenodarītu ļaunu.

3. vingrinājums

Var bērnam dot enerģiju ar lūg�anas palīdzību. Tas jā�dara tad, kad jūsu dvēsele ir pilna ar mīlestību un mai�gumu pret bērnu, kad jūs saprotat viņa dvēseles problē�mas un to, kādā stāvoklī viņ� ir. Lūg�anas jēga ietverama �ādos vārdos: "Lai viņam viss ir labi, es esmu gatavs �im nolūkam ziedot visus savus spēkus."

Lūg�ana nedrīkst skanēt kā norādījums: "Lai viņ� ir pieklājīgs, �akls, lai nedara pāri jaunākajai māsiņai�" Jo to jau mēs lūgsim savā, nevis bērna labā, lūgsim sev papil�du spēkus, nevis rūpēsimies par bērna dvēseli. Tad tas jādara citādi (sk. 4. nodaļu). Lūg�anai ir jābūt par viņu un viņa labā, tikai tad mēs viņam dosim enerģiju.

Ja esat ticīgs cilvēks, nometieties ikonas priek�ā ceļos. Ir labi, ja turklāt spēsit iztēloties, kā uz jūsu bērnu no debesīm plūst tīras, baltas gaismas kūlis. Tas nozīmē, ka jūsu lūg�ana ir uzklausīta un Augstākie spēki palīdzēs jūsu dēlam vai meitai.

4. vingrinājums

To pa�u var darīt, izmantojot fotogrāfiju. Turklāt ir labi aizdegt baznīcas sveci vai svētbildes lampiņu.

Ikona stāvēs jums priek�ā. Fotogrāfija gulēs ikonas priek�ā.

Pēc lūg�anas fotogrāfiju novietojiet labā, tīrā vietā, kur tā nedursies visiem acīs. Katru reizi, ņemot fotogrāfiju rokās, atkal noskaitiet lūg�anu un svaigi, attīro�i spēki piepildīs jūsu bērnu.

Vai nav tiesa, ka no loģikas un pragmatiskā intelekta viedokļa tas skan absurdi? Bet dvēsele aug tikai �ādās situācijās.

Tas Kungs apveltījis cilvēku ar dzīvniecisku instinktu bezgalīgu mīlestību pret savu bērnu, lai �āda mīlestība liktu cilvēkam saprast, ko nozīmē mīlēt bezgalīgi, neat�karīgi no tā, vai cilvēks kaut ko saņem pretī. Tikai �ādā mīlestībā cilvēks apzinās Dievi�ķo laimi nevis iegūt, bet gan dot. Augstākā laime tā ir laime dāvāt un dot. To labi saprot izcilie dziedātāji un mūziķi, mākslinieki un aktieri, zinātnieki un dzejnieki, kā arī jebkur� rado�s cil�vēks.

Mīlestība ir līdzvērtīga jaunradei. Cilvēkiem ir dota ne�novērtējama iespēja attiecībās ar bērniem parādīt savus talantus un spējas. Kad audzināt bērnu, gribas viņam dot visu pa�u labāko, kas jums ir. Kā jūs varat iemācīt viņu būt par radītāju un darba darītāju? Vienīgi demon�strējot �īs īpa�ības ar savu priek�zīmi.

Dot var tikai to, kas ir pa�am. Tāpēc bērni ir mūsu labā�kie skolotāji! Sajūtot viņu vērīgo skatienu, mēs cen�amies būt labāki, tīrāki, gudrāki, stiprāki. Tas ir brīni�ķīgi, jo mēs viņiem mācām dzīvot pasaulīgo dzīvi, bet viņi mums māca Kosmosa likumus. Viņi ir nesen ieradu�ies no smal�kās pasaules un labi saprot Visuma enerģētiskos likumus, tāpēc bie�i vien labāk nekā mēs zina patiesību, tikai ne�prot to izteikt vārdos, bet vienmēr to labi sajūt.

Meitene me�ā atrada beigtu putnu un atnesa to uz mājām. Viņa mammai teica, ka putniņu kops. Māte pa�skaidroja, ka tas vairs nav iespējams, par vēlu, putna vairs nav. "Bet es ļoti rūpīgi kop�u," teica meitene. Māte un meita viena otru pamācīja. Pieaugu�ais izskaidroja, ka pasaulīgajai dzīvei pienāk beigas, bet bērns centās pa�mācīt, ka mīlestības enerģijas iespējas ir bezgalīgas, ta�u pieaugu�ie �o pamācību neņēma vērā, viņi bija pārāk pie�augu�i.

Mēs nevaram nemīlēt bērnus, jo viņi tie esam mēs, tikai labāki, tīrāki un saprātīgāki. Mēs cen�amies visu at�dot bērniem, viņu laime kļūst par mūsu dzīves jēgu. Kad bērni izaug, mēs gribam, lai viņi mums pasaka vismaz paldies. Ta�u viņiem tas nepavisam nav jādara.

Mūsu bērni mums nav neko parādā! Tie�i tāpat mēs neko neesam parādā saviem vecākiem. Ja vecāki iemā�cīju�i bērnam būt iejūtīgam, uzmanīgam un gādīgam, tātad ir iemācīju�i dot, būt dāsnam, atvērt savu sirdi ci�tiem cilvēkiem. Ja dēls un meita saņēmu�i enerģētisko gādību no saviem vecākiem, viņi nekad nepametīs savus vecī�us, mū�a nogalē sildīs viņus ar labestības pilniem vārdiem, sirsnīgas mīlestības un pieķer�anās enerģiju. Ja vecāki nav pratu�i bērnam to iemācīt, tad gan maizes gabals �ķitīs ciets, gan pienākuma dēļ pasniegts ūdens būs sāļ� kā asaras.

Protams, pieaudzis dēls, kas atsakās kopt slimo māti, vai meita, kas tēvu atdod nespējnieku namā, līdz ar to iegūst posto�u karmu. Par �o neiejūtību viņi vēl saņems smagu likteņa mācību, viņiem vēl nāksies saprast, cik ne��ēlīgi rīkoju�ies.

Tādu pa�u mācību cilvēks saņem jebkurā citā gadījumā, kad parāda dvēseles neiejūtību. Tāpēc vecāki bērnam nav nekas vairāk kā jebkur� cits pieaugu�ais, kas sniedz at�balstu dzīves ceļā! Tikai tad, ja uz bērnu gulstas dzimtas karma, viņa attieksme pret vecākiem kļūst īpa�a. Par to mēs runājām, analizējot karmiskās attiecības ar vecākiem.

Turpretī vecāki pret bērnu vienmēr izturas īpa�i, tāpēc ka tie�i bērni mums māca izkopt galveno dvēseles īpa�ī�bu absolūtās mīlestības spēju.

�..

Mīlestība� Kas tā tāda ir? Tas ir kaut kas, par ko, vēl dzīvodami nojautās, ķiķina bērni. Mīlestība ir trīsas, kas pārņem jaunas meitenes. Mīlestība ir kūsājo�o asiņu kvēle spēcīgajos jaunekļu ķermeņos. Mīlestība ir mai�gums un laimes tvīksme, ko sniedz apziņa, ka cilvēki pieder viens otram. Mīlestība ir balsto�s, iedvesmojo�s spēks, mājas pavards, aizsargātība, silts lūpu pieskāriena dāvāts prieks ne�ēlīgajā ikdienības virpulī. Mīlestība ir klusa dzīves norieta saldme, neaptverama dvēseļu vienotības sajūta. Mīlestība ir gar� vienota, jūsmas pilna gaismas stara ceļ� cauri pasaulēm, cauri zvaigznēm un galaktikām.

Mīlestība ir dvēseli ploso�a kaisle, nāvējo�as skumjas: kur tu esi� Mīlestība ir smaga vil�anās, trakas aizrau�anās paģiras, greizsirdības rūsa, svilino�a uguns ne�ēlīgajos gadījumos, kad pietrūkst pretmīlas.

Mīlestība ir pats ko�ākais zieds mūsu jūtu dārzā, pats varenākais spēks, visspilgtākās emocijas, dzīves visno�pietnākā mācība. Kā jūsu dvēsele iztur �o ugunīgo pār�baudījumu?

Kas mīlestība ir jums?

Vai ir izdevies godam izturēt �īs sāpes, nenolādēt un nesaukt? Vai ir izdevies skumju dēļ nepazaudēt sevi, dro��i iet tālāk pa dzīvi un atvadoties no visas sirds novēlēt mīļotajam cilvēkam laimi: "Es gribu, lai tu būtu laimīgs, lai viss tev piepildās tā, kā tu vēlies." Vai ir izdevies savu mīlestību dāvāt citam garīgi tuvam cilvēkam, kas �o mī�lestību ir pelnījis? Vai ir izdevies visu aizmirst un atbrīvo�ties no moko�ās sajūtas, ka esat "nelaimīgs" vai necienīgs?

Ja ir izdevies, tātad pārbaudījums izturēts, un tas no�stiprina un norūda dvēseli. Dvēsele kļūst pla�āka, labes�tīgāka un atsaucīgāka. Top gudra un mū�īga. Tie�i tad tai paveras izredzes uz vienīgo, neatkārtojamo tik�anos ar savu otro pusīti, kas klīst Kosmosa pla�umos.

Tā saucamā laimīgā mīlestība nepavisam nav mazāks pārbaudījums. Viņa skatās uz viņu. Viņ� arī skatās. Viņ� patīk viņai, ari viņa patīk viņam. Viņ� vēlas būt blakus viņai, viņa ari grib būt līdzās viņam. Viņ� mīl, viņa ari mīl. Viss ir gludi un saldi un pēk�ņi kļūst pliekani un garlai�cīgi. Un kur tad palikusi mīlestība? Toties ir laulības aplie�cība, bērni un kopīga saimniecība, ir dzīve, no kuras liela daļa noieta kopā, ir vasarnīca un meita, kuru nevar sada�līt, un nav iespējams aizmirst visu, kas kopā pieredzēts.

Vai ir pieticis siltuma, lai pieņemtu un saprastu dzīvē vistuvāko cilvēku? Vai ir pieticis iejūtības un maiguma, lai neievainotu pārāk sāpīgi, lai rupji nesagrautu visu ko�pīgi uzcelto? Ja esat nolēmu�i aiziet no �īs pelēkās ikdienī�bas, vai pietika dāsnuma, lai visu atdotu? Ja reiz uzsākat jaunu dzīvi, tad ne jau ar vecajiem kastroļiem. Vai tika atlicināts laiks bērnam? Vai pietika spēka pasargāt bēr�nu no ģimenes izir�anas traģēdijas? Ja pamests esat jūs, vai pietika dvēseles labestības, lai nepārmestu, lai palaistu projām un piedotu? Vai pietika prāta saglabāt visu labo, nolīdzināt negludumus, pieņemt atpakaļ, palīdzēt tikt skaidrībā par sevi?

Cita veida abpusējā mīlestībā ir tik viegli sevi pazaudēt. Viņ� pēc tevis ir kā bez prāta, viņ� ir skaists, enerģisks, bagāts. Un tagad tev ir viss, ko vien jauna sieviete ap�precoties var vēlēties. Viņ� ir laimīgs, tavas pretmīlas spār�nots, viņ� ar trīskār�u enerģiju nododas darbam, lai atkal sevi apliecinātu, lai aptvertu, iegūtu, papla�inātu� Bet tu? Nelaimīga viņu gaidi pie loga? Kur tad esi tu pati? Ar ko nodarbojies �ajā dzīvē? Ar ko ir aizņemta tava dvēsele? Mājsaimniece nevar būt feja. Personība nevar būt tikai laba vīra sieva. Kur ir tava dvēsele? Vai tu to neesi pazau�dējusi?

Neatrasta mīlestība, �ķiet, ir vienkār�āks pārbaudījums, bet tikai pirmajā mirklī. Viņa gaida un cer atrast savu ideālu. Viņa cen�as atbilst savam ideālam: kļūt gudrāka un dāsnāka, bagātāka un skaistāka. Viņa tic, vēlas sastapt, gaida, un reiz mīlestība atnāk. Bet varbūt viņa neizturēs un piekāpsies pragmatiskajam prātam. Ideāla nav, ta�u gadi iet. Un te kāds pagadās, it kā nav slikts�

Kāda starpība, kur� pildīs sapņa pienākumus. Bet pēc tam izrādās, ka starpība ir ļoti liela. Nekas nav tā, kā ce�rēts, un nekas nedod prieku, viss ir apnicis un apriebies, visa dzīve ir kā viens vienīgs cietums. Tagad teiksit, ka dzīve nav izdevusies, ka ar vīru nav laimējies� Ta�u tā bija jūsu labprātīga izvēle.

Jūs nemīl tā, kā vēlaties, bet vai jūs pati mīlat? Vis�maz kaut ko izdariet tā cilvēka labā, kuru ar savu izvēli ne�ēlīgi pievīlāt, dāvājiet kaut mazu prieciņu, cerību uz laimi. Varbūt pirmajam priekam sekos nākamais prieks, un jūs pārsteigta secināsit, ka nemaz tik slikti jau nav.

Cik gadus vajag gaidīt sapni un kad veidot ģimeni? Kā uzzināt, kur� no pielūdzējiem ir jūsu īstais bruņinieks? Ko darīt, kad feja pārvēr�as par sliktu kalponi, kas prasa īpa�u uzmanību? Kas to pateiks? Tikai jūsu dvēsele! Jo tā bagātāka un tīrāka, jo vairāk liekat tai strādāt, jo laimī�gāks būs jūsu lēmums.

Nebaidieties kļūdīties. Kļūda tā ir mācībstunda. Ja esat to ielāgoju�i, jums ir lielākas izredzes uz laimi. Ja kļūda atkārtojas, tas nozīmē, ka mācībstunda nav apgūta, tātad izredzes samazinās. Kamēr kļūda nav izprasta, la�bāk kaujā nedoties un netērēt spēkus vienām un tām pa�ām aplamībām. Labāk neriņķot pa apli, bet apskatīties un izvēlēties citu kustības virzienu, no jauna izvērtēt savu vēlē�anos mīlēt un tikt mīlētai.

Mīlestības pārbaudījumus satrieco�i ir aprakstīju�i kla�siķi. Atcerēsimies I. Turgeņevu skolas programmas ietvaros nesaprasto Bazarovu. �ķietami spēcīga personī�ba, bet mīlestība kļūst par nepārvaramu �ķērsli, dvēsele nespēj ar to tikt galā. Varonis nomirst, parādot, ka viņa personība nav nobriedusi, viņa spēks ir butaforisks, ķer�menis un gars disharmoniski.

Cik satrieco�as personības garīgās izaugsmes ainas Ļevs Tolstojs rāda saistībā ar Nata�u Rostovu un Pjēru Bezuhovu! Protams, skolas gados to ir grūti apjaust.

�ķiet, tikai krievu rakstnieki ir pratu�i attēlot �o ne�tveramo procesu, kas norisinās meklējo�ā dvēselē, kad ar mīlestības palīdzību tiek savaldīta cilvēka egoistiskā daba, ar mīlestības palīdzību sevī dek apjausta Dievi�ķā sākotne, jo bez tā personība cie� neveiksmi.

Mēdz teikt, ka attieksme pret sievieti ir sabiedrības at�tīstības kritērijs. Dro�i vien pamatota ir arī cita atziņa: attieksme pret mīlestību, spēja pārvarēt mīlestības sagā�dātos pārbaudījumus ir personības brieduma, atsevi�ķas dvēseles un visas sabiedrības gara brieduma kritērijs.

�ajā nozīmē seksuālā revolūcija, Rietumu cilvēka vis�atļautība un izlaidība drīzāk gan liecina par sevi nesa�proto�a pusaud�a prāta zemo līmeni, nevis par nobrie�du�a cilvēka rīcības brīvību. Kas tā par brīvību, ja jūs visu laiku esat pēk�ņi un neprognozējami uznāko�u vēlmju varā. Jūs esat sava ķermeņa, savu emociju vergs, bet do�mājāt, ka esat brīvs� Jūs nezināt, ko gribat, un neprotat atrast savu laimi, bet domājāt, kas esat nobriedis un pie�audzis cilvēks�

Un vēl viena galējība, vēl viens pārbaudījums, ko jums sagādā mīlestība: mīļotā jūs nodod. Izmisumā un apju�kumā jūs gvel�at glābjo�o aplamību: "Es nevienam vairs neticu, visas sievietes ir tādas, es viņām atrieb�os. Tagad es krāp�u viņas. Turpmāk bū�u neatkarīgs no mīlestības, bū�u brīvs." Kāds pa�apmāns! Cik no�ēlojami bērna �ļup�sti! Teiksim tā: �ī personība ir pa�ā ceļa sākumā, ilgā un grūtā mīlestības ceļa sākumā. Daudzi rūgti biķeri vēl būs jāizdzer, lai kaut ko saprastu no dzīves.

Maza muļķīte iedomājas, ka ir sieviete ar bagātu pie�redzi, un sev partneri piemeklē pēc pārdomātiem kritē�rijiem, uz papīriņa raksta divos stabiņos "par" un "pret", kā izlasījusi modernā �urnālā. Rīt dzīve viņai dos iespēju �o "gudrību" iemest papīrgrozā un laimes formulu mek�lēt citādi, pietuvojoties sev, savām jūtām, nevis bēgot no tām. Bet vai pietiks lēnprātības, lai atteiktos no līdz�inējās muļķības un atklāti pieņemtu likteņa doto mācību, cen��oties saprast debesis, kas mums parāda, cik "zaļi" un nenobriedu�i esam?

Mīlestība ir galvenais mūsu dzīves pārbaudījums, gal�venais likteņa temats. No tā, kā saprotam mīlestību, ir atkarīgs, kā mēs saprotam Dievu. Dievs ar mīlestības starpniecību sarunājas ar mums, ļauj sajust Dievi�ķās kvalitātes sevī: saprātīgu spēku, spēju respektēt citu cil�vēku gribu, vēlmi dāvāt prieku, radīt, apvaldīt kaislības. Tie�i mīlestība mums māca cildenumu un vēlmju pieti�cību, jo viss pārmērīgais vairs nesniedz Dievi�ķo prieku un apmierinājumu, bet ar neapvaldīto kaislību alkatību grauj.

Mīlestība, mūsu attieksme pret pretējo dzimumu, pret seksuālo dziņu ir mūsu dvēseles attīstības galvenais kri�tērijs, personības pa�apziņas, dvēseles patieso vēlmju brī�vas izpausmes kritērijs.

Ir skaista pasaka par Visumā klejojo�as vienotas har�moniskas dvēseles divām pusītēm. Dvēselei ir savi, pa�saulīgā cilvēka prātam neizprotami mērķi un uzdevumi. Saskaņā ar evolūcijas likumiem dvēsele ierodas uz Ze�mes, lai matērijas pasaulē noietu garu izzinā�anas ceļu.

Ilgais un grūtais iemiesojumu ceļ� ir pilns ar pārbaudī�jumiem, un galvenais saistīts ar to, ka, ienākot Zemes pasaulē, vienotā harmoniskā dvēsele sadalās divās pusī�tēs: vīrietī un sievietē. Tagad viņu uzdevums ir uzkrāt milzīgu garīgo enerģiju, atkal padarīt savu dvēseli par vienotu veselumu, lai dotos jaunā ceļojumā pa pa�saulēm.

Ilgais ceļ� uz Zemes, matērijas valstībā, dvēselēm noris da�ādi. Vienas faktiski visus iemiesojumus noiet kopā tajos vai citos apstākļos satiekas un tie�i vai netie�i palīdz viena otrai uzkrāt garīgos spēkus. Citas savu pusīti sastop tikai tad, kad zināmu pārbaudījumu daļu jau ir izturēju��as, kad kopīgā dvēsele ir gatava atkalapvienoties. Tre�ās ilgu laiku ceļo vienas, ar grūtībām atpazīst savu pusīti, bet da�kārt cilvēki ir tik ļoti disharmoniski ar sevi un pasauli, ka viņi principā nespēj satikt savas dvēseles pusīti, jo nepa�zīst un nesaprot pat pa�i sevi, neuztver savu dziļāko vibrā�ciju, tāpēc, protams, nevar satikt sev atbilsto�o cilvēku.

Enerģētiski abas pusītes ir ļoti cie�i saistītas un pilnībā atbilst viena otrai. Ja slikti klājas vienai, slikti ir arī otrai, ja brīni�ķīgi jūtas viena, arī otra ir enerģijas pilna. Ar to izskaidrojamas skumjas, kas uznāk bez iemesla, vai ne�gaidīts spēku pieplūdums. Pat tad, ja cilvēki dzīvo da�ā�dās planētas malās, viņu garīgā izaugsme un arī degra�dācija noris vienlaicīgi. �ie procesi pieder pie tā enerģiju līmeņa, pār kuru cilvēkam, kā arī pasaulīgajam uztveres līmenim nav absolūti nekādas varas.

Ta�u katrs cilvēks savu laimīgo tik�anos var tuvināt vai attālināt. Ja mēs neatlaidīgi, pārvarot karmiskās grū�tības, ejam izzinā�anas ceļu, tiecamies pēc harmonijas sevī un ap sevi, tad izredzes, neap�aubāmi, palielinās. Kad dzīves likumi ir apgūti un dvēsele norūdījusies, uz�krājot nepiecie�amo enerģiju, pusītes pilnīgi dabiski ap�vienojas. Kad un kā tas notiek? Cik daudzi iemiesojumi mums jānoiet kopā? Tie visi ir kopējās dvēseles un indi�vīda personiskās karmas jautājumi.

Doties tālākajā ceļojumā pa zvaig�ņu pasaulēm mēs spējam tikai divatā, tikai tad, kad esam atradu�i viens otru un atrisināju�i visus savus pasaulīgos uzdevumus.

Visa mūsu pasaulīgā eksistence ir pakļauta vienam gal�venajam mērķim mīlestības, nesavtīgas do�anas likuma iepazī�anai. Patiesa kosmiskā un pasaulīgā mīlestība tā ir pilnīga izpratne par to, ka, tikai atdodot, mēs iegūstam. Grūtības saistītas ar to, ka atdot un iz�ķērdēt nav viens un tas pats. Tas ir gandrīz vai visupirmais cilvēka uzde�vums iemācīties, kam un kas jāatdod.

Mīlestība ietver trīs cilvēka būtības komponentus: pirmkārt, tas ir bioloģisks uzdevums, cilts turpinā�anas instinkts; otrkārt, tā ir organisma enerģētiska vajadzība, kas dāvā prieku, apmierinājumu, veicina dabisko ener�ģijas apmaiņu, kā arī fizioloģisks un hormonāls faktors, ko nosaka mūsu fiziskā daba; tre�kārt (un tas ir pats gal�venais) tā ir dziļa garīga nepiecie�amība sameklēt savu pusīti.

Cilvēks ne vienmēr sevī apzinās �o tre�o, galveno kom�ponentu, kas mudina meklēt laimi, ta�u neapzināti �ā komponenta klātbūtne jūtama vienmēr! Tomēr savus ak�tīvos meklējumus ārpasaulē nevajag novest līdz ab�surdam. Nav vērts meklēt aizvien jaunas iepazī�anās ar vienu vienīgu mērķi sameklēt savu pusīti. Tas nepalī�dzēs. Jūsu kopējā dvēsele atkalapvienosies tad, kad būsit tam gatavi. Cilvēki vienmēr brīnās, cik vienkār�i un da�biski tas notiek.

Laimīga mīlestība ir liela likteņa dāvana ne tikai tad, kad satiekam savu pusīti. Vīri un sievas visbie�āk mums tiek doti atbilsto�i mūsu karmiskajiem uzdevumiem, un viņi nav mūsu kosmiskās pusītes. Apkopojot �os karmis�kos uzdevumus, tos varētu definēt tā: iemācīdes mīlēt un atdot, kā arī iemācīties saprast un pieņemt otru cilvēku tādu, kāds viņ� ir. Protams, �im kopīgajam uzdevumam ir tik daudz īpatnību un paveidu, cik uz Zemes ir mīlētāju.

Lai būtu kā būdams, mīlestība vienmēr tiek dota no aug�as kā enerģētiskā pacēluma jūsma, rado�ā impulsa lidojums, spēcīga vēlē�anās dzīvot un radīt. Tāpēc būsim pateicīgi Dievam, liktenim un cilvēkam, kas mums dāvā mīlestību, par katru laimes mirkli, par katru elpas vilcie�nu, kas piesātināts ar dzīvības enerģiju.

Katrs mīlestības mirklis dod cilvēkam nenovērtējamu, dvēseli bagātino�u enerģiju. Pat tad, ja mīlestība bija kļū�da, tikai aizrau�anās, dziņa, izklīda kā dūmi, mīlestības enerģiju nevajag sagraut ar vil�anās, greizsirdības un zu�du�o cerību indi. Uztversim kļūdu kā mācībstundu, at�gūsim dvēseles līdzsvaru, samierināsimies ar triecienu, ko esam guvu�i tāpēc, ka mums pietrūcis brieduma.

Uzkrājot savas iek�ējās harmonijas sajūtu un apzino�ties sevi, centīsimies neizdarīt jaunu kļūdu, kontrolēsim emocijas un dzīvās miesas hormonālos uzplaiksnījumus. Kā balvu par dvēseles darbu iegūsim dziļāku jūtu laimi.

Lai atrastu savu mīlestību, Bruņinieks dodas meklēju�mos aiz trejdeviņām zemēm, uzvar briesmoņus, uzmin mīklas, no okeāna dzīlēm izceļ pērli.

Visi �ie pasaku varoņi nav nejau�i.

Dvēselei ir jānoiet simt ceļu, lai sameklētu savējo un ne�aubītos par izvēles pareizību. Lai atrastu savu mīles�tību, cilvēkam sevī jāuzvar baisi briesmoņi tādi kā greiz�sirdība un miesaskārība, melīgums un bezatbildīgums, nepietiekama iejūtība un cieņas trūkums pret partneri, viņa brīvības neatzī�ana, rupjība un neizkoptas jūtas, patērnieciska attieksme pret mīlestību.

Āķīgos uzdevumus kā rīkoties, vai es mīlu, vai mani mīl cilvēks nevar atrisināt ar loģisku formulu palīdzību. Ir jāatrod tikai savs risinājums, orientējoties uz savām sajū�tām, uzklausot savu intuīciju. Atrisinājums vienmēr nāk kā atklāsme, momentāna sirds apskaidrība. Kā gan citādi lai atrisina pasakās izvirzīto uzdevumu: atnes to, nezin ko.

Kā saprast, vai ceļā sastapta laime vai māns, ja nezinu, kāda ir mana laime? Ta�u Bruņinieks dvēseles dzīlēs at�rod nenovērtējamo velti, brīni�ķīgo pērli, kvēlas, pielūg�smes objekta cienīgas jūtas. Tagad viņam ir viss, lai būtu laimes cienīgs, un laime atnāk.

Sava daļa pārbaudījumu tiek dota arī Princesei.

Viņai mācas virsū apnicīgi precinieki, viņas likteni lemj valdnieks tēvs, viņu iesloga, nozog, pārvēr� par vardi, iemidzina, nonāvē. Viņas uzdevums ir saglabāt tīru savu dvēseli, palikt uzticīgai sev un savai sirdij, nezaudēt tīro spēju priecāties un just laimi, nezaudēt ticību mīlestībai. Daiļā Princese, likteņa apstākļu spiesta, mācās būt pacie�tīga, pazemīga, mācās būt gudra. Vadot dienas ieslodzī�jumā un gaidot savu Bruņinieku, Princese pārtop par ideālu dzīvesbiedri: skaistu savā labestībā un maigumā, gudru pacietībā un izturībā. Viņa zina daudzas viltības un burvju vārdus, lai palīdzētu savam Bruņiniekam iztu�rēt abu savienības izturīguma pārbaudi.

Visus turpmākos pārbaudījumus varoņi izturēs viegli, viņus glābs spēkus desmitkār�ojo�ā mīlestība un kopīgā enerģija. Tā ir stiprāka par visām ienaidnieku ļaunprātī�bām, tāpēc ka ir cildena, tīra sajūsmas un prieka vibrācija, kuru ļaunuma pilnās, smagās alkatības, bailīguma, melu un skaudības vibrācijas nekad nespēs aizsniegt.

Jūs teiksit, ka dzīvē viss notiek a�gārni: vērtīgam cil�vēkam nezin kāpēc tiek slikta partnere, bet skaista un pacietīga jaunava nekādi nevar sagaidīt mīlestību. Ta�u ne jau viss ir tik vienkār�i.

Karmas likums ir nepielūdzams. "Lielākās upes tek pazemē," tā skan sena gudrība. īstenu sasniegumu vienmēr aizēno kārtējo notikumu āri�ķīgums. Notikumu patiesie cēloņi ne vienmēr meklējami virspusē. Mūsu at�tiecībām ar laulātajiem, mīļotajiem un mīļotajām vienmēr ir sava karmiskā slodze. Ir jutīgi jāieklausās sevī un savā partnerī, lai intuitīvi, ar jūtu un sajūtu palīdzību saprastu, kāda nozīme mūsu dzīvē ir konkrētajam cilvēkam. Var�būt viņ� ir nejau�s garāmgājējs, bet varbūt mūsu pusīte, ta�u karmiskā atkarība ir tik sare�ģīta, ka esam gatavi viens otru reizē nīst un mīlēt. Lēmumu pieņems tikai sirds, tai neviens nevar būt par tiesnesi. Pat tad, ja lēmums būs aplams, karmiski tas tomēr ir pareizs.

Piemēram, konkrētais cilvēks jums faktiski ir nejau�s paziņa, visi draugi ar izbrīnu saka: "Kas tev ar to tipu ir kopīgs�" Bet jūs nespējat neko sev padarīt. Jūs ļaujat sevi izmantot, piedodat visas pārestības un pat nepār�protamus apvainojumus, jums nepatīk viņa uzvedība, ta�u nezin kāpēc ikreiz no jauna viņam ticat un izdabājat viņa vēlmēm. Jūs nolemjat, ka �ī ir jūsu pusīte, ja reiz nav iespējams no tās atbrīvoties.

Īstenībā jūs glu�i vienkār�i sevi nepazīstat, nevaldāt pār sevi, ar jums spēlējas, jūs vada citi. Tā turpināsies tikmēr, kamēr kāds jūs nepamudinās nopietni sevi apzi�nāties. Apkārtējie cilvēki var jums palīdzēt to izdarīt, bet tikai tad, ja pati to vēlēsities! Nevienam nav tiesību pie�spiest jūs pieņemt lēmumus.

Jūs, cie�ot un mokoties, sapratīsit, ka ne jau mīlestība nosaka jūsu partnera rīcību, bet gan vēlē�anās iegūt labu "mantu", jums kļūs skaidrs, ka, atrodoties blakus �im cil�vēkam, jums pietrūkst spēka īstenot savas ieceres, aplie�cināt savas spējas, visu enerģiju bez atlikuma "noēd" viņ�.

Tad nāks apskaidrība kā migla no acīm nokritīs, un jūs visu redzēsit īstajā gaismā. Ta�u būsim pret sevi godīgi: ja nebijis �o cie�anu, jūs dro�i vien līdz pat �ai dienai būtu dumj�, nekur nederīgs radījums, kas spējīgs peldēt tikai pa straumi.

Nobur�ana, ļaunās acs iedarbība, nolādē�ana kā ne�gatīvi enerģētiskie veidojumi patie�ām pastāv un da�kārt spēcīgi ietekmē indivīda personību un veselību, kā arī viņa pieķer�anos cilvēkiem, alkoholam, narkotikām. Un tomēr pieredze rāda, ka ļaunā acs nespēj ietekmēt cilvē�ku, tas ir, nevar viņa laukā iespiest sve�u graujo�u enerģi�ju, ja cilvēks pats kaut nedaudz to nepievelk.

Ar viltu var sev piesaistīt cilvēku, padarīt viņu seksuāli atkarīgu, bet tikai tad, kad cilvēks pats vēlas dkt pievilts, vēlas par katru cenu iegūt baudas. Tie�i tāpēc ne vienmēr var atbrīvot no nobūruma vai ļaunās acs iedarbības. Ja jūsos neatbalsojas tā vibrācija, kuru jums vēlas uzspiest, jebkura burvestība ir veltīga.

Katram cilvēkam piemīt dzīvnieciski instinkti, katrā ir kaut kas zemisks un tum�s, gandrīz vienmēr neapzināts. Nevajag to noliegt, nevajag līdzīgi strausam slēpt galvu smil�tīs, labāk pavērojiet sevi. Izanalizējiet savu uzvedību, cen�tieties saprast, kas jūs mudina pieņemt to vai citu lēmumu.

Ja cilvēks jau cen�as savā dzīvē kaut ko saprast un pār�varēt negācijas, viņ�, vēr�oties pie dziednieka, saņems palīdzību. Ar enerģētiskiem paņēmieniem tiks atbalstītas viņa pa�a vibrācijas, kas pretojas nepatīkamajām sajūtām, un "brīnums" notiks. Turpretī, ja cilvēks vēlas, lai kāds viņa laiskajam un pa�apmierinātajam ķermenim pamātu ar burvju nūjiņu, parasti nekas no tā nesanāk.

Iemīļoto un laulāto karmiskās atkarības mēdz būt visai interesantas. Vērojam jauku mīlo�u pāri: abi maigi, la�bestīgi, uzmanīgi. Pēc kāzām vīrietis pēk�ņi visiem par pārsteigumu pārtop par tirānu. Lieta nonāk pat līdz lē�mumam �ķirties. "Dro�i vien mēs esam da�ādi cilvēki," viņi viens otram saka ierasto frāzi.

Bet laime viņiem uzsmaida, abi uzzina, ka vienā no iepriek�ējiem iemiesojumiem starp viņiem biju�as ne�daudz citādas attiecības. Sieviete bijusi augstprātīga un parupja, ignorējusi savu gļēvo un vārgo pielūdzēju, vi�sādi viņu pazemojusi, devusi priek�roku cidem vīrie�iem. Ar baudu liekot viņam ciest, arī pati nav bijusi laimīga.

Seksuālā kontakta laikā viņu enerģijas to visu "atcerē�ju�ās", bet prāts nespēja saprast, kas notiek ar emocijām! Atmiņas par reinkarnāciju laulātajiem palīdzēja saprast pa�reizējā dzīvē notieko�ā būtību. �ā iemiesojuma laikā, pateicoties audzinā�anai, viņi negatīvās īpa�ības daudzē�jādā ziņā pārvarēja, ta�u negatīvā karmiskā atkarība vie�nam no otra saglabājās.

Tagad divi cilvēki dzīvo tā, it kā ikreiz no jauna vēlas lūgt viens otram piedo�anu par sen notiku�ām lietām. Abu dzīve ir normalizējusies. Viņi sekmīgi pārvar savu karmu, lai gan ne vienmēr tas ir vienkār�i. �is pāris nav viena dvēsele, �ie cilvēki nav viens otra pusītes, ta�u viņi ir laimīgi par �o pasaulīgo mīlestību un veiksmīgi attīsta savu dvēseli.

Otrā gadījumā viss ir citādi. Viņu tik�anās bija dīvaina: abi cilvēku pūlī momentāni, it kā visu mū�u būtu viens otru pazinu�i, dziļi sajuta viens otra dvēseles kustības. Viņa bija aspirante, bet viņ� krāvējs. Viņas draugi labi audzināti un savaldīgi. Viņa draugi-�ūpas, rupji cilvēki, kam sve�a sentimentalitāte. Viņu satrieco�ā neatbilstība vēl vairāk pārsteidza uz neaptveramā pievilk�anās spēka fona. Pagāja divi gadi, viņi nespēja izturēt sociālo neat�bilstību un iz�ķīrās.

Pēc kāda laika jaunā sieviete izgāja pie vīra, jauneklis apprecējās. Ta�u visa viņu turpmākā dzīve noritēja kopā pavadīto dīvaino divu gadu atblāzmas gaismā. Sasnie�gu�i cienījamu vecumu, viņi tikpat nejau�i satikās un vairs neiz�ķīrās, jo nu pilnībā atbilda viens otram.

�ie cilvēki bija pusītes. Pirmās tik�anās brīdī abiem bija risināms viens un tas pats uzdevums: iemācīties pieņemt dzīvi, bet pretoties apstākļiem. Viņi viens otram deva pa�mudinājumu, kas daudzējādā ziņā pārvērta abu turp�māko dzīvi, jo kaut kas �ajos cilvēkos bija mainījies. Jau�neklis saprata, ka viņ� vēl neko nav paveicis, lai labi dzī�votu, un tāpēc ar dzīvi nav mierā. Jaunā sieviete saprata, ka ne viss ir zelts, kas spīd. Viss viņu turpmākais liktenis uzskatāmi apstiprina, ka laimi iegūstam, tikai pateicoties savas dvēseles darbam!

Ja tavā apkārtnē kaut kas ir slikti un tas tevi neapmie�rina, tātad kaut kas slikts ir tevī un tie�i tas tev nepatīk. Ārējā dzīves disharmonija tikai atspoguļo iek�ējo dishar�moniju. Centies iegūt harmoniju sevī, tad apkārt tev viss kļūs patīkamāks. Kā to izdarīt? Ir tūksto�iem paņēmienu. Tie visi reducējami uz vienu uzdevumu saprast sevi. "Meklējiet un atradīsit," teikts Bībelē.

Ne vienmēr mums dota laime satikt savu pusīd. Ne vienmēr varam mīlestībā būt laimīgi.

Starp tūksto�iem vibrāciju, kas ir ap mums, nebūt nav dk maz mums saskanīgu, tuvu, līdzīgu, pietiekami har�monisku vibrāciju. Noskaņojiet savu iek�ējo kamertoni, centiedes saprast, pēc kādas laimes tiecas jūsu dvēsele. Un mīlestība atnāks. Tā atbildīs jūsu karmiskajiem uzdevu�miem. Pieņemiet to, sakot paldies Augstākajiem spēkiem.

Seksuālās kopības laikā cilvēki apmainās ar savu ener�ģiju, viņu karmiskās mijattiecības, karmiskās problēmas uzliesmo ar tādu spēku, kādu grūti iedomāties. Pastāvīgie partneri viens otra karmu dala uz pusēm, ja tā var izteik�ties, tāpēc ka viņi sāk divatā to pārvarēt. Ja viņus turklāt vēl vieno mīlestība un maigums, vēlē�anās visās problē�mās palīdzēt un atbalstīt vienam otru, tad viņi patie�ām "deldē" savus karmiskos parādus daudz ātrāk, nekā spē�tu to izdarīt katrs atsevi�ķi.

Mīlestība vienmēr ir balva.

Ja laika gaitā pēk�ņi mūs tā neapmierina, tad, pirms meklējam citu laimi, centīsimies saprast, kāda ir mūsu vibrācija mīlestības sfērā. Vai esam pietiekami harmonis�ki, stipri un saprātīgi, vai protam saglabāt līdzsvaru jūtās, norobe�oties no posto�ām miesas kaislībām, vai tiecamies dāvāt laimi partnerim vai gaidām dāvanas no viņa? Vis�beidzot, vai spējam pretējā dzimuma indivīdu vidū atrast sev garīgi un miesīgi saskanīgu būtni? Atbildēju�i uz �iem jautājumiem, iespējams, sapratīsim, vai risinām sev mī�lestībā izvirzīto uzdevumu vai ne.

Mīlestība ir enerģija, kas dāvāta no aug�as, lai mums palīdzētu nostaigāt dzīves ceļu. Tāpēc izturēsimies sau�dzīgi pret �īm jūtām sevī un savā iemīļotajā un tad laime katrā ziņā pie mums atnāks.

Lielais vairums cilvēku dzīvo, sevi neapzinoties, impul�sīvi, dzīves straume viņus nes, ierauj virpulī un atbilsto�i vibrāciju kvalitātēm savieno pāros cilvēku cilts turpinā�anai.

Ja pēc da�iem gadiem sava laulība jums �ķiet neiespē�jama vai vismaz dīvaina, jūs lauzāt rokas un izmisumā kliedzat: "Dievs! Kā es varēju tā kļūdīties!", nesteidzieties pārmest liktenim un debesīm netaisnīgu izturē�anos pret jums, labāk pacentieties sevi atcerēties tajā dzīves posmā, kad satikāt pa�reizējo dzīvesbiedru.

Tolaik kāda jūsu enerģiju vibrācijas kvalitāte noteikti saskanēja. Kura tā bija?

Jūs sievu uzskatāt par pārlieku skopu. Varbūt toreiz, kad liktenis abus saveda kopā, jūs pats bijāt paskops, de�i tāpēc jūs viens otru pievilkāt (cilvēkiem tik ļoti nepatīk sevī saskatīt tos pa�us netikumus, kurus viņi nosoda ci�tos). Jūs pratāt atbrīvoties no �ā sava rakstura trūkuma, pārvarējāt to, un jums tas nebija grūti. Turpretī sievai �ī vibrācija pastiprinājās, tāpēc ka �īs disharmonijas pār�varē�ana ir viņas dzīves galvenais karmiskais uzdevums. Mēģināsim viņai palīdzēt.

Atcerieties, ko jutāt, kad (kaut reizi mū�ā) jums bija �ēl no kaut kā �ķirties. Nemāniet sevi, labi atsauciet atmi�ņā �o vibrāciju, ielaidiet to sevī, kļūstiet alkatīgs, izjūtiet �o iek�ējo stāvokli, cendeties saprast sievu vai vismaz ne�nosodīt.

Ja skopums ir vienīgais jūsu mīļotās netikums, ar kuru nespējat samierināties, jums jūsu bēdās ir viegli palīdzēt. �is skopuma izskau�anas darbs jums paveiksies pavisam viegli, jo jūsu enerģijas katru nakti savijas un pāriet no viena otrā. Kopā ar enerģiju nodosit arī savu dāsno at�tieksmi pret dzīvi.

Sevī fiksēto skopumu iztēlojieties, piemēram, kā zir�nekli, kas ar taustekļiem �ņaudz jūsu saules pinumu brī�dī, kad jūs pārņem alkatība. Pēc tam iedomājieties, kā �o zirnekli paņemat un iemetāt ugunskurā. Tas sadeg un jūs atbrīvojaties no �ņaudzo�ās alkatības sajūtas.

Tagad iedomājieties, ka �āds zirneklis ieperinājies jūsu sievā, un ikreiz, kad viņu pārņem alkatība, pavērojiet, ko dara "zirneklis". Ar pakaļējiem taustekļiem viņ� spie� zarnu trakta aug�daļu, ar sānu taustekļiem kuņģi un liesu, ar priek�ējiem taustekļiem satver kaklu. Ja tā tur�pināsies, tie�i �ie orgāni var saslimt, bet varbūt jau ir slimi.

Izglābiet savu skaisto princesi no ļaunā briesmoņa. Esiet pret viņu maigs un labestīgs, sakiet, ka viņai visur piekrītat, ka saprotat viņu, apskaujiet un noskūpstiet.

�ajā bridi jūs viņai iedosit savu enerģiju, kas pretojas pre�tīgajam "zirneklim". Ikreiz, kad sievai izrādīsit labestību, maigumu, sajūtiet, kā kopā ar �īm jūtām jūs viņai dodat enerģiju cīņai ar briesmoni.

Turklāt tad, kad neviens netraucē, varat sakoncentrē�ties, atkal iedomāties sievu �ņaudzo�o "zirnekli" un iz�tēloties, kā, cīnoties ar �o briesmoni, izvelkat to no upura laukā, iemetāt ugunskurā un iznīcināt. Iedomājieties ari atbrīvoto, savam bruņiniekam pateicīgo, laimīgo sievu. Paies nedaudz laika, un jūsu nenogursto�ais darbs dos augļus, jūs izglābsit mīļoto sievieti, un �is piedzīvojums abus vēl vairāk satuvinās, padarīs vēl laimīgākus.

"Ak vai, ja būtu tikai skopums," jūs teiksit, "viss ir daudz sare�ģītāk. Mēs absolūti nesaprotam viens otru, tā bija nejau�ība, ka apprecējāmies, acumirklīga aizrau�anās."

Mūsu pasaulē nekas nenotiek nejau�i. Ja mēs kaut ko uzskatām par nejau�ību, tas tikai apstiprina, cik slikti pār�zinām Visuma likumus. Notikumi, kuru īstenie cēloņi un jēga mums paliek apslēpti, vienmēr �ķiet nejau�i. Ne�jau�ība ir neapzināta likumsakarība.

Mēģināsim to izprast. Impulsīvi vibrējot, jūs virzījāties pa dzīves upi un patvaļīgi kuļājāties tās straumē. Un sadūrāties ar vibrāciju, kas tikpat impulsīvi peldēja pastraumi. Jums �ķita, ka esat viens otram vajadzīgi, ka jums kopā ir labi, un jūs sākāt peldēt kopā. Ar laiku atklājās, ka jūsu impulsi nedaudz nesakrīt, un tagad jums ir grūti vienam otru saprast. Tā ir brīni�ķīga situācija, lai saprastu sevi.

Centieties tikt skaidrībā, kas jūs �ajā savienībā neap�mierina un kāpēc. Kāpēc jūs neesat pa prātam savam partnerim? Kas jums ir līdzīgs, kāpēc sadūrāties un apvienojāt savas enerģijas, kas to veicināja? Kādā ziņā esat tik at�ķirīgi, ka tagad jums kopā ir tik grūti? Vai tie��ām jūsu ceļi �ķiras un neesat spējīgi tos apvienot? Varbūt jūsu partneris vēl mazāk saprot sevi un viņam �ai ziņā jāpalīdz? Un tad jūs atkal būsit viens otram vajadzīgi.

Sevis izpēte, pa�izziņas brīdis ir pats galvenais gara izkop�anas procesā, dvēseles enerģijas uzkrā�anas pro�cesā.

Ja tomēr esat nolēmu�i �ķirties, nav vērts nīst vienam otru, nav vērts izteikt pārmetumus, nav vērts kliegt, ka kāds jums izpostījis dzīvi. Jāpatur prātā, ka �ajā situācijā pats svarīgākais ir nevis lēmums, kuru pieņemat, bet tas, kas paliek jūsu dvēselē pēc tā pieņem�anas un īste�no�anas.

Pieņemsim, ka jau ir piedzimis bērns, ka jūsu sieva materiāli ir atkarīga no jums vai jūsu vīrs nevar atstāt dzīvokli, tāpēc ka �ī ir vienīgā jūsu dzīvojamā platība. Un jūs pieņemat lēmumu: dzīvot bērna dēļ, pierast vie�nam pie otra un būt atbildīgam par ģimeni. Nu ko, tas ir saprātīgs lēmums, jūs daudz ko esat pārdomājis, iekams izlemt. Esat sevī apslāpējis neapmierinātību un pārestī�bas, esat izgājis cauri posto�iem skandāliem un tagad iemācījies apvaldīt empocijas.

Kad jūsu augo�ais bērns apvij rokas ap mātes kaklu vai tēva kaklu, jūs jūtaties laimīgs un atkal pārliecināties, ka lēmums bijis pareizs. Jūs vada vēlē�anās arī turpmāk panākt otram pretī, saprast un pielāgoties, pieņemt dzī�vesdrauga trūkumus, pat īpa�i kaitino�os trūkumus. Jūs kopā priecājaties par bērna panākumiem un ģimenes pir�kumiem, tas jūs vieno, rada harmonijas vibrāciju un jūs esat laimīgs! Jūsu ģimenes kuģis vēl ne reizi vien iekļūs vētrā un uzskries rifiem. Bet pirmā vētra nostipri�nāja jūsu dvēseles, sniedza pirmo dzīves gudrības mācībstundu.

Savukārt jums bija pavisam citādi. Aizrāvāties, iemī�lējāties, apprecējāties, bet pēc tam sākās vienas vienīgas �ausmas: skandāli un neuzticība, vecāku iejauk�anās, pilnīga neizpratne par partnera rīcību, �ķir�anās, iztuk�otības, bet pēc tam arī patīkama brīvības sajūta. Jūs esat ieguvusi pieredzi, bet vai tā ir daudz devusi? Drīzāk gan pavisam maz.

Jūs pārāk maz pūlējāties pieņemt un saprast dzīvi, katrs aizstāvējāt savas intereses, īpa�i necen�oties iedzi�ļināties otra interesēs. Mēģiniet vismaz tagad saprast, ku�ra bija jūsu galvenā kļūda. Jūs iekārojāt bagātību vai jūs aizrāva seksa skurbums, jums iepatikās glītais ģīmītis vai bija patīkami viņu "atkantēt" draudzenei. Katrā ziņā jūs ne visai interesēja nākamā vīra iek�ējā pasaule. Tie�i tā arī ir jūsu neveiksmīgās ģimenes dzīves galvenā mācība.

Kā izskaidrojat to, kāpēc jūs patie�ām ne visai intere�sēja partnera iek�ējā pasaule? Varbūt jūsu iek�ējā pasaule bija tik trūcīga, ka nespēja piesaistīt partneri ar izkoptām dvēseles kvalitātēm? Jūsu pretenzijas pret pasauli un jūsu prasības ir lielas, bet neatbilst tam, ko pati spējat dot?

Lai vēlreiz neizdarītu to pa�u kļūdu, acīmredzot ir jārū�pējas par savu dvēseli un tās saturu. Tad jaunais partneris atbildīs jums, atjaunotai sievietei (tie�i tāpat jūsu līdz�i�nējais partneris, neap�aubāmi, atbilda jums tādai, kāda bijāt tolaik, kad ar viņu satikāties).

Veidojiet sevi atbilsto�i savam sapnim, un tas piepildi* sies, jūs to pievilksit, tas atbildīs jums kā atslēga slēdzenei. Ja meklējat gudru cilvēku, esiet pa�i gudrāki, ja labestī�gu, esiet labestīgāki, ja stipru, esiet stiprāki. Tomēr paturiet prātā: darbojas tikai iek�ējie enerģētiskie faktori. Cilvēks ar lieliem muskuļiem vēl nav stiprs, viņ� kļūst stiprs, kad spēcīgs ir viņa gars.

Cilvēks kļūst bagāts, kad bagāta ir viņa dvēsele, pretējā gadījumā viņ� arī pilī būs nabags (tāpēc ka, slīgstot bagātībā, viņ� to nevar izmantot dvēseles vajadzību ap�mierinā�anai). Dvēsele vienmēr tiecas gūt gandarījumu nevis Matērijas pasaulē, bet gan smalkajā Gara pasaulē.

Ta�u no�ēlojamais prāts ne vienmēr spēj saprast savu dvēseli.

Daudzas pabeigtas augstskolas vai izlasītas grāmatas ne vienmēr veicina dvēseles bagātinā�anu. Uzkrātā infor�mācija, ja tā nav pieņemta zinā�anai un nav izlaista caur savas dvēseles prizmu, visbie�āk ir lieks balasts, faktors, kas traucē personībai sevi apzināties. Kas tad bagātina dvēseli? Tikai spēja vērot pasauli ap sevi, vēlē�anās izdarīt kaut ko �īs pasaules labā, celsme un jaunrade, sava ceļa meklē�ana, patstāvīgu lēmumu pieņem�ana.

Dvēseli bagātina spēja iedomāties sevi cita vietā un saprast, ko viņ� jūt tajos vai citos apstākļos. Dvēseli pacilā spēja piedot un lūgt piedo�anu, prasme iecietīgi izturēties pret cilvēku vājībām un saglabāt savu viedokli, kontak�tējoties ar autoritātēm. Iek�ējo pasauli rotā drosme un nelokāmība saskarsmē ar nepatik�anām, emocionālā līdz�svara saglabā�ana saskarsmē ar kārdinājumiem.

Aizrau�anās un rado�ās noslieces, piemēram, mīlestība uz mūziku, dejām, glezniecību, mākslu, literatūru, spor�tu, liecina tikai par jūsu iek�ējās pasaules īpatnībām, kā arī par jūsu pasaules uztveres īpatnībām, nevis par jūsu dvēseles bagātību.

Kā �o bagātību uzkrāt?

Ļoti vienkār�i. Ir jāmīl �ī pasaule, ir vajadzīga vēlē�anās radīt, nevis graut, jāciena citu cilvēku brīvība, jāpilda pa�saules iekārtojuma hermēdskie likumi. �āda personības uzkrāta bagātība tai ļauj saglabāt dvēseles harmoniju, at�rast pareizos risinājumus dzīvē un iemantot laimi.

Viņa bija iemīlējusies viņā, viņ� uzskatīja, ka ir appre�cējies kaislības dēļ. Viņa bija sajūsmā par pirmajiem kopā aizvadītajiem gadiem un uzskatīja, ka tiek neprātīgi mī�lēta. Tāpēc atļāvās niķoties, bet gludināt kreklus un gata�vot ēdienu bija garlaicīgi. Viņ� klusēja, neķildojās, uz�skatīja zem sava goda prasīt, lai viņu apkalpo, jo viņ� ta�u arī pats var uzvārīt zupu un izslaucīt istabu. Viņa gozējās laimē ar brīni�ķīgu vīru.

Tā viņi nodzīvoja divdesmit gadus, izaudzināja divus bērnus. Visas draudzenes viņu apskauda. Un pēk�ņi kā zibens no skaidrām debesīm: viņ� pateica, ka mīl citu sie�vieti un aiziet, jo pirmo reizi mū�ā jūtas laimīgs. Viņ� sacī�ja, ka bērni jau ir pieaugu�i un viņu sapratīs, ka viņai mak�sās uztura naudu, un palūdza piedo�anu par to, ka nekad nav mīlējis. Izmisumā sieva aizskrēja pie burvjiem: atdo�diet vīru, viņ� iemīlināts. Ta�u viss ir daudz vienkār�āk.

Sievietei bija dota laime, bet viņa �o pārbaudījumu ne�izturēja. Viņa tuk�oja saldu kausu, neko nedodot pretī, jo domāja, ka ir to pelnījusi. Ar ko? Kuplām krūtīm un slaidām kājām? Tā ir lēta manta, kas ātri bojājas salīdzi�nājumā ar dvēseles siltuma bagātību, kuru viena otrai spēj dāvāt mīlo�as sirdis, tuvam cilvēkam sagādājot patī�kamus brī�us pat �ķietami sīkās sadzīves rūpēs.

Katram cilvēkam ir tiesības uz harmoniju dvēselē, un neviens nav tiesīgs viņam to liegt. Atcerēsimies, ka iemīlināt var tikai to, kur� kaut nedaudz vēlas būt iemīlināts. Visas "atbur�anas" un "piebur�anas" ir rupja sve�as gribas apspie�ana, bet tā ir spēle ar tum�ajiem spēkiem. Simtreiz apdomājiet, iekams par ko tādu iz�ķiraties. Nav zināms, ko pēc tam par �ādu pakalpojumu no tevis prasīs, varbūt nemirstīgo dvēseli. Vai nav labāk ieklausīties Augstāko spēku viedoklī un apvaldīt neprātīgās vēlmes, lepnību un kaislības? Par savu laimi ir jācīnās, ta�u ne jau visi paņēmieni ir labi.

Diem�ēl drāmas rodas ne jau tāpēc, ka kāds kādu ļoti mīl. Visbie�āk tas nodek tad, kad kāds grib kādu iekarot, izdevīgi iegūt. Ja ģimene izirst, tātad tajā kaut kas nebija kārtībā. To ir grūd saprast tādam, no kura aiziet. Ta�u viņam vai viņai ar cieņu jāpieņem dzīves dotā mācība kā iespēja iegūt gara spēku, kā debesu sūtīts pārbaudī�jums, kā Dieva mīlestība pret savu nesaprātīgo bērnu.

Banāla situācija. Vīrietim ir sieva un bērns, kurus viņ� uztur, ta�u laimīgs ir tikai ar citu sievieti. Viņus saista darbs un vieno kopīgi pienākumi, viņi lieliski saprot un sajūt viens otru. Kopā izjūt pilnīgu harmoniju, bet pie�nākuma apziņa viņam neļauj pamest ģimeni. Sievai situā�cija ir zināma, viņa pati da�kārt atļaujas izklaidēties. Vīrs, protams, to mana, ta�u kādas viņam var būt pretenzijas? Un visa �ī nejēdzība turpinās it kā tādēļ, lai vienīgajam bērnam nodro�inātu laimīgu bērnību.

Mājā saglabājas pilnīga labklājības �ķietamība, ta�u bēr�na dvēseli neviens nevar piemānīt. Viņ� dzīvo melu un izlik�anās atmosfērā, posto�u enerģiju atmosfērā, kur ne�viens nevienu nemīl. Bērns zina: lai ko viņ� prasītu, viss tiks izpildīts. Jo lielāks viņ� aug, jo vairāk saprot situāciju. Viņ� nicina tēvu par mū�īgo krāp�anu un ienīst māti par kopdzīves saglabā�anu naudas dēļ.

Pusaudzis netic nekam gai�am. Lai gan viņa vecāki nav slikti cilvēki, ir godīgi darba darītāji un godprātīgi sargā ģimeni, viss, ko viņ� atceras no bērnības, saistīts ar lipīguma un netīrības sajūtu. Viņam ir viena vēlē�anās graut. Viņ� ienīst pa�u vārdu "ģimene", visus godīgos darba darītājus un nostājas uz noziedzības ceļa.

Ar ko attaisnojama �āda ģimenes saglabā�ana? Ne ar ko! To sauc nevis par pienākuma apziņu, bet gan par dvēselisku gļēvulību no vīrie�a puses un par sievietes dvēselisku laiskumu. Vērtējot pēc nelaimes, kurā abi iedzinu�i dēlu, viņu rīcībai nav attaisnojuma.

Formāla ģimenes saglabā�ana nekalpo bērnu laimei. Ja ģimene tiek saglabāta bērnu dēļ, abiem laulātajiem jā�noskaņojas uz sirsnīgu, labestīgu attieksmi vienam pret otru. Ja tas nav iespējams, cilvēkiem jā�ķiras. Tas ir ma�zāks ļaunums par krāp�anu un apslēptu naidu pret savu ģimenes partneri.

Vienlaikus katrs no mums sev visapkārt redz tūksto��iem gadījumu, kad nav nekādas atbildības par ģimeni un bērnu likteni. Nav vajadzības �os gadījumus aprakstīt. Personība, kura nejūt atbildību par savu juteklisko mī�lestību, ne tikai zaudē dvēseles enerģiju (un kopā ar to arī iespēju būt laimīgai), bet arī glu�i vienkār�i degra�dējas.

Ģimene jāsaglabā līdz pēdējam brīdim, kamēr vien ir cerības, ka varētu būt labāk. Ta�u, ja cerību vairs nav, ja laulāto dvēselē ir tuk�ums un nepatika vienam pret otru, ja kopdzīvē vairs nav neviena pozitīva momenta, ja tā kļūst graujo�a, tad ir labāk, ja cilvēki �ķiras. �ādu kopdzīvi neattaisno nekas: ne ieradums, ne materiāli apsvērumi, ne jebkuri citi pseidoiemesli. Nedrīkst sevī iznīcināt cerī�bu uz laimi un ticību mīlestībai.

Kopdzīve bez mīlestības ir bīstama dzīvībai un veselī�bai. Mīlestībai nav katrā ziņā jābūt kaislīgai un maigai, tā var būt draudzīga, māti�ķa, visbeidzot, Dievi�ķa mīles�tība uz tuvāko, ta�u tai ir jābūt.

Laulātie, vadot dzīvi, kurā bijis maz prieka, kura bijusi pilna savstarpējas neuzticē�anās, nepatikas un galu galā klaja naida, nav pratu�i laikā iz�ķirties. Traucēja nauda. Iesākumā sieviete bija vīra apgādībā un tāpēc pacieta rūg�to dzīvi. Pēc tam laiki mainījās, viņ� sāka nodzerties, bet viņa de�i otrādi deva ģimenei pieklājīgus ienākumus. Ar tādām grūtībām kopīgi sarūpēto mantu bija �ēl dalīt.

Virs nomira no kuņģa �ūlas, nenodzīvojis līdz 50 gadu vecumam. Pēc gada ar onkoloģisku slimību nomira arī sieva. Abi visu mū�u grāva viens otru un beigās sekmīgi sagrāva.

Cilvēka dvēselei ir ne tikai tiesības uz harmoniju mī�lestībā, tās galvenais uzdevums ir radīt �o harmoniju, pretējā gadījumā kopdzīvei nav jēgas.

Jūs mīļoto cilvēku varat zaudēt, bet dvēselē saglabāsies harmonisks prieks par jūsu mīlestību, cerība, ka iespēja�ma, kaut pēc simt gadiem, jauna tik�anās�

Jūs �ajā dzīvē varat nesatikt savu mīlestību, un tomēr mīlestībai dvēselē jāsaglabājas kā sapnim par laimi, kā gai�am, skaistam sapnim. Bez tā dvēselē nav harmonijas. Mūsu dzīvei nav jēgas.

Kā parasti izturamies pret cilvēku, ar kuru kopā ejam pa dzīvi? Tas jau kļuvis par normu, ka vismīļākajiem un vistuvākajiem cilvēkiem tiek mūsu visnepatīkamākie vār�di un noskaņojumi, pār viņu galvu izgā�am vissliktāko, kas ir dvēselē. Vismīļāko cilvēku priek�ā atkailinām savas nejaukākās īpa�ības. Tas ir ļoti slikti.

Protams, visu var izskaidrot: kur� gan cits, ja ne tuvs cilvēks, var mums palīdzēt grūtā brīdī, spēj mūs pieņemt tādus, kādi esam, neizskaistinātus? Kur� gan cits, ja ne vismīļākais, spēj mūs nomierināt, atbalstīt, palīdzēt at�gūties utt.? Jā, tā patie�ām ir. Cilvēks, kā vienmēr, vieglāk uztver to patiesību, kura viņam visvairāk patīk.

Tomēr ir arī kāda cita patiesība. Vistuvākajam, vismī�ļākajam cilvēkam jādod viss labākais, kas mums ir, ja vē�lamies būt laimīgi. "Mana pusīte" tā sakām par savu laulāto. Laulības laime ir vissvarīgākā mūsu dzīves daļa, tā ir ne tikai svarīga, no tas ir atkarīgs, vai mūsu liktenis ir laimīgs vai nelaimīgs.

Padomā, tas ta�u ir dk dabiski censties no visa spēka darīt tuvam cilvēkam labu, patikamu, domāt un rūpēties par viņu vairāk nekā par jebkuru citu. Nu kāpēc mēs to nedarām?! Savu dvēseles kūtrumu attaisnojam ar visu, kas pagadās: ar grūtu dzīvi, nepatik�anām, sliktu veselī�bu, spēku izsīkumu utt. Ta�u attaisnojuma nav.

Cik no diennakts laika jūs veltījat savas laimes kaldinā�anai? Necik?! Tad kāpēc �ēlojaties, ka laimes nav�

Viss ir doma. jūs esat sev izraudzīju�ies partneri, dzīves pavadoni, ar ko dalīsit likteni, jūs kopīgi kārtosit karmis�kos parādus un radīsit bērnus. Ko jūs domājat par viņu?

Neviens cilvēks nav pati pilnība, katram no mums ir savi trūkumi, īpatnības un dīvainības. Kad sākam dzīvot kopā tik tuvu un cie�i kā vīrs un sieva, tie�i mūsu sliktās īpa�ības liek sevi just pirmām kārtām.

Ja divi cilvēki ir viens otra pusītes, viņi partnera trū�kumus neievēro, uztver tos dabiski un harmoniski. Ta�u, ja īstas pusītes neesat, ja harmoniski saskan tikai trīs ener�ģētiskie centri, tad visu pārējo nāksies pielāgot.

Ir sens labs ieteikums, kas domāts sievām: uz vienas lapas uzrakstiet visas sava vīra pozitīvās īpa�ības, uz otras visas negatīvās īpa�ības. Otro lapu sadedziniet, bet pirmo vienmēr nēsājiet līdzi, un izlasiet vakaros pirms gulētie�anas un no rīta, kad gatavojat brokastis.

�ā pamatotā ieteikuma jēga ir ļoti vienkār�a: domām par vīru jābūt pozitīvām, tad jūsu attiecības attīstīsies labvēlīgi. Ja domāsit par trūkumiem, tad pozitīva būs doma par to, kā tuvam cilvēkam varat palīdzēt atbrīvo�ties no trūkuma, kur� traucē viņam pa�am. Ja �is trū�kums viņam netraucē, bet traucē tikai jums, tad doma par izlabo�anu būs graujo�a un nomāco�a attiecībā uz jūsu "pusīti". �ī graujo�ā iedarbība ietekmēs arī jūsu at�tiecības.

Piedāvājam spēli ar nosaukumu "Mūsu trūkumi mū�su pozitīvo īpa�ību turpinājums". Kad redzat kādu sava laulātā drauga trūkuma izpausmi, padomājiet, kādas po�zitīvās īpa�ības turpinājums tas ir.

Graujo�a doma: Vīrs netīros traukus atkal nav ielicis iz�lietnē. Viņ� ir tik izklaidīgs!

Pozitīva doma: Viņ� ir īsts zinātnieks (vadītājs, māksli�nieks, meistars). Viņa galva vienmēr ir pilna gudrām do�mām un tāla no �ādiem sīkumiem Bet tie�i par to es viņu mīlu, man nav grūti pēc viņa nokopt traukus.

Graujo�a doma: Mans vīrs ir tik ātrsirdīgs, viņ� atkal iekarsa par niekiem. Pēc piecām minūtēm atkal man skūpstīs rokas, viņ� domā, ka var tik viegli aizmirst visus aizvainojo�os vārdus, kurus izgāza pār manu galvu, bet man viņu pat redzēt negribas!

Pozitīva doma: Viņ� vienmēr ir tik temperamentīgs un enerģisks, un es zinu, cik ļoti viņ� mani mīl. Viņ� ir tie�s un atklāts kā bērns, un par to es viņu mīlu!

Graujo�a doma: Viņ� ir tik apnicīgs, atkal dusmojas par to, ka kāda krekla kroka nav izgludināta. Ta�u to, ka dzīvokli pirms viņa atnāk�anas uzkopu ta, ka viss mirdz un laistās, pat nepamanīja, bet piesienas par sīkumiem!

Pozitīva doma: Viņ� vienmēr ir tik kārtīgs, katra lieta viņam nolikta savā vietā, ja es ko lūdzu, viņ� vienmēr skrupulozi izpilda lūgumu. Es viņu mīlu tie�i par to, ka viņ� itin visā tiecas pēc ideāla.

Iegaumēsim: mēs esam izvēlēju�ies cilvēku vai mūs kopā savedis liktenis tas nav svarīgi. Tagad mēs karmu dalām uz pusēm, un, lai kas notiktu, ir jāpalīdz viņam tikt galā ar grūtībām, jo līdz ar to palīdzam arī sev!

Nedrīkst nīst cilvēku, ar kuru noris tik tuva energoapmaiņa, kā tas notiek seksuālā kontakta laikā, tāpēc ka tā ir sevis grau�ana! Un pat tādas jūtas kā neticība, ba�as, nepatika, dziļ� aizvainojams nav pieļaujamas, jo arī tās grauj enerģiju. Kāpēc gan brīnādes par to, ka esat slimi, ka slimi ir jūsu bērni!

Visi negafivie faktori ir jāpārvar, tā ir akūta nepiecie��amība! Ja tas nav iespējams, tātad vajag �ķirties. Sav�starpēja grau�ana gadu desmitu garumā nav pieļaujama, jo pastāvīgs negatīvs impulss grauj kaimiņus un darba�biedrus, bērnus un ģimenes saites. Kā arī, ja vēlaties, tā ir Visuma grau�ana, proti, pa�aizliedzīgs darbs tum�o spēku labā. Ja to labā tik brīni�ķīgi strādāsit, �ie spēki jūs piepulcinās sev.

Mēs bie�i brīnāmies: tik labs cilvēks, bet viņu piemeklē tik daudzas nepatik�anas un slimības. Bet "labais cilvēks" pastāvīgi producē graujo�as vibrācijas. Viņ� domā (1. va�riants):

❖��� cik slikta ir valdība;

❖��� cik daudz ļaunuma ir visapkārt;

❖��� visi cilvēki ir ļauni cits pret citu;

❖��� man dzīvē nav paveicies;

❖���� man nekad nebūs tā, ko vēlos;

❖��� nekas labs nav gaidāms;

❖��� cik daudz man liku�i ciest slikti cilvēki;

❖��� man līdzās nav nevienas saskanīgas dvēseles, man vienmēr ir slikti.

Un būs slikti, un nevar būt labi, ja dzīvojat �ādās vibrācijās. Jūs jautāsit: ko darīt, ja viss teiktais ir patiesība? Ja jums �ī patiesība patīk, varat tajā dzīvot. Saskaņā ar hermētisko Atbilstības principu jūs pa�i esat sev izvēlēju��ies vibrāciju, tādējādi novelkot apli, no kura nespējat vairs izkļūt.

Bet ziniet, ka ir arī cita padesība, cita vibrācija. Dzīvojot tajā, cilvēks domā nedaudz citādi (2. variants):

❖��� valdība nav nekāda labā, bet es neesmu polidķis, un tāpēc man ir svarigi darīt savu darbu: ja tas būs harmo�nisks laika un telpas mērogā, harmonisks ar mani, patī�kams Dievam, tad es varē�u dot saviem spēkiem atbil�sto�u ieguldījumu visas mūsu dzīves harmonizē�anā;

❖���� nedrīkst ļauties ļaunuma vibrācijai, labie spēki ir stipri un atbalsta mūs, ja vien esam uz tiem noskaņoju�ies;

❖���� visi cilvēki grib būt priecīgi un laimīgi, ta�u ne visi prot prieku un laimi atrast sevī;

❖���� man ir bijis jāiztur daudzi pārbaudījumi, un es esmu pateicīgs liktenim, tas palīdzēja manai dvēselei augt un nostiprināties, acīmredzot esmu to pelnījis;

❖���� paldies Tam Kungam, ka grūto padarījis nevajadzīgu, bet vajadzīgo tādu, kas nav grūts;

❖��� es atbilstu savas dzīves līmenim; ja tas mani neapmie�rina, man kaut kas jāmaina sevī;

❖��� esmu pateicīgs visiem dzīvē sastaptajiem cilvēkiem, kuri norādīju�i uz maniem trūkumiem, liku�i saprast, cik neharmonisks esmu pats ar sevi; ienaidnieki ir mū�su labākie skolotāji, viņi nekad nemelo, parādot mūsu vājās vietas;

❖��� katrs cilvēks vēlas, lai viņu saprot, es cen�os saprast cilvēkus, un viņi man atklāj savas labākās īpa�ības;

❖��� kad man ir skumji, dodos dabā, vēr�os pie Augstāka�jiem spēkiem, pie Dieva, lūdzu palīdzību un atbalstu.

Kurai vibrācijai no �iem diviem variantiem jūs vairāk atbilstat? Ja pirmajai, esat nelaimīgs cilvēks, grāvējs. Ja otrajai, jūsu rado�ais spēks noteikti jums sagādās vēl daudz prieka.

Kā jūs vibrējat atdecībā uz savu "otro pusīti"? Kāda ir jūsu vibrācija graujo�a vai rado�a? Jūs domājat (1. variants):

❖��� mīlestība ir bērniem domāta pasaciņa, vienīgi jaunības dziņas, pēc tam ieradums un garlaicība;

❖��� ideāla nav, manai sievai (vīram) ir ļoti daudz trūkumu;

❖��� kā man apnikusi viņas (viņa) gau�anās (burk�ķē�ana, dzīro�ana, �ūpo�ana, runā�ana pa telefonu, darbs, 1aisko�anās, iekarsīgums, skumīgums utt.);

❖��� es jau sen vairs negaidu no viņas (viņa) uzmanību, maigumu, gādību, mīlestību;

❖��� es jūtos labi, kad viņa (viņ�) ir komandējumā, esmu mierīgāka(-s) un jūtos brīvāk, man pat spēka ir vairāk, lai apdarītu savus darbus;

❖��� es dzīvoju kopā ar savu sievu (vīru) tikai tāpēc, ka mīlu bērnus, viņu dēļ esmu gatavs(-a) uzturēt diplomātiskas attiecības;

❖��� es zinu, ka esam da�ādi cilvēki, ta�u neko citu dzīve nepiedāvāja;

❖��� no sievas (vīra) esmu pieredzējusi(-is) tik daudzas pā�restības, ka man vairs nav ne spēka, ne vēlē�anās dāvāt viņai (viņam) sirds siltumu, viņa (viņ�) pad (pats) manī visu ir sabradājusi(-is).

�āda patiesība ir graujo�a. Ar �ādu vibrāciju ir labi vie�nīgi pārdot dvēseli sātanam, "braukt pie joda", nevis gai�dīt laimīgu rītdienu, lai gan rītdiena var un tai vajag būt laimīgākai.

Mēģināsim vibrēt citādi (2. variants):

❖��� mīlestība ir liela likteņa dāvana, es ar pateicību pieņe�mu visu, kas manā dzīvē ir bijis skaists, es ticu, ka rītdie�na būs prieka un laimes pilna;

❖��� trūkumi ir arī man, galvenais ir harmonija, kurai jābūt manī pa�ā, tad es slimīgi nereaģē�u uz citu cilvēku īpat�nībām;

❖��� viņa (viņas) gau�anās (iekarsīgums utt.) vispirms trau�cē viņai (viņam) pa�ai (pa�am), es gribētu sev tuvam cilvēkam palīdzēt citām acīm paraudzīties uz da�ām lietām;

❖��� varbūt es izrādu par maz maiguma un gādības, un tā�pēc mūsu attiecības pasliktinās;

❖��� da�reiz ir derīgi kādu laiku padzīvot �ķirti, lai atpūs�tos no pastāvīgās saskares, ir derīgi mierīgā garā izvēr�tēt, ko mēs viens otram nozīmējam, atjaunot spēkus, savest kārtībā dvēseli, lai attiecības kļūtu harmonis�kākas;

❖��� es dzīvoju kopā ar sievu (vīru), tāpēc ka apstākļi pa�stāvīgi māca mani būt pacietīgam(-ai) pret cilvēkiem [laipnam(-ai), labestīgam(-ai), enerģiskam(-ai), lēnīgam(-ai), saprātīgam(-ai), taisnīgam(-ai)], saprast sevi un apkārtējo pasauli; es gribētu saviem bērniem būt par iecietības (laipnības, labestības utt.) paraugu, es gri�bētu, lai savā mājā viņi justos labi;

❖���� mēs esam da�ādi cilvēki: acīmredzot tie�i tur slēpjas mūsu kopdzīves jēga tas, kur� ir citāds nekā tu, jāsa�prot un jāpieņem, jāpanāk ar viņu harmonija, jāmē�ģina uz pasauli paraudzīties caur partnera prizmu;

❖���� pārestības, ko nodarām viens otram, rāda, cik maz sa�protam sevi un partneri, cik maz dzīvē vispār sajē�dzam.

Vibrējot �ādā veidā, par zaudētāju nevar kļūt. Pat tad, ja pēc kāda laika jums tomēr nāksies �ķirties, jūsu dvēsele būs tik stipra, ka spēs novēlēt vienīgi visu labu cilvēkam, ar kuru kopā noiets tik tāls ceļ�. Bet tas ir ļod svarīgi: nekrāt dvēselē ļaunumu. Lai kāda būtu jūsu �ķir�anās, vienmēr paturiet prātā, ka līdztekus pasaulīgajam tais�nīgumam ir debesu taisnīgums, un tie�i saskaņā ar Aug�stāko taisnīgumu viss arī notiek, ta�u cilvēks ir dumj� un vāj�, viņ� ne vienmēr spēj izprast Dieva ieceri.

Nedrīkst �ķirdes, ar skandālu dalot kopīgo mantu, no�lādot, nodarot otram pārestības un apvainojot otru cil�vēku. Un to nedrīkst darīt ne tikai morālu un ētisku ap�svērumu dēļ, bet arī tāpēc, ka jūsu kopīgā karma pēc enerģētiskajiem likumiem vēl gadu (gadu ilgs enerģiju nomaiņas cikls līdzīgi kā lapu nokri�ana kokam un jaunu lapu izaug�ana) pēc �ķir�anās būs vienota, nedalāma. Tā�pēc, raidot savam biju�ajam vīram negatīvas domas un lāstus, jūs līdz ar to graujat gan sevi, gan viņu. Vēl nav zināms, vai �īs nepatik�anas pēc gada beigsies, tāpēc jūs varat uz visu atliku�o dzīvi sevi nolemt vienām vienīgām neveiksmēm un slimībām. Un nevienu citu, izņemot sevi, nevarēsit vainot.

Vēlreiz atgādinām: nodibinot ar kādu seksuālu kon�taktu, jūs izveidojat spēcīgu un netraucētu enerģijas ap�maiņu. To var attēlot �ādi: jūsu ķermeņus savieno resna �ļūtene, un pa to brīvi plūst jebkuras enerģijas, bet jūs esat divi savienotie trauki.

Ja �ķiroties nav iespējams vienoties ar labu, atdodiet visu, cīnīties ir jēga tikai par bērnu interesēm, viņiem jādzīvo kopā ar to no vecākiem, uz kuru gulstas galvenās rūpes un atbildība par viņiem. Atteik�anās no materiāla�jām priek�rocībām jums turpmāk pavērs lielākas iespējas iegūt jaunu laimi, jo �ajā gadījumā jūs savā "rītdienā" nevelkat līdzi vakardienas diskomforta enerģiju.

Attiecības sadzīvē

Sadzīves attiecībās ar savu "pusīti" īpa�i labs ir hermē�tiskais Polaritātes princips. Ja ģimenes kuģa harmonisko gaitu iztraucēju�i nikni neapmierinātības vēji vai uz sēkļa uzdzinusi viena laulātā nemitīgā kurnē�ana, ļaujiet ne�gatīvajai enerģijai sakoncentrēties spēcīgā impulsā, bet pēc tam pievienojiet vibrāciju ar pretēju zīmi. Viss �is impulss saskaņā ar dabas likumiem pārvērtīsies pozitīvā celsmes enerģijā (sk. grāmatas "Zāles dvēselei" tre�o no�daļu). Tā jūs spēsit konfliktu atrisināt ar mazām pūlēm un abu sapra�anās reakcijas ievadīt stereotipu gultnē.

Piemēram, sieva iedegusies un pau� neapmierinātību ar to, ka kaut ko neesat izdarījis vai esat izdarījis aplami. Uzklausiet viņu, pats paliekot mierīgs. Tas viņu satracina vēl vairāk, viņa sāk atcerēdes visu, ko jebkad esat darījis tā, kā nevajag. Cen�oties neiekaist, jūs viņai palīdzat: "Tu vēl aizmirsi to un to gadījumu�" jūs sakāt.

Kad kaislības ir nokaitētas līdz baltkvēlei, jūs pēk�ņi pieejat klāt, viņu cie�i apskaujat un sakāt: "Es tevi, dārgā, dk ļoti mīlu, tu man esi liela gudriniece, man bie�āk tevi jāklausa." Viss negācijas spēks uzreiz pārtop par lielu mī�lestību. Ne�aubieties par to pat tad, ja sieva centīsies neizrādīt, cik ļoti mainījies viņas noskaņojums. Ticiet tas noteikti ir mainījies. Nākamreiz jums pietiks sievu noskūpstīt uz vaiga, lai briesto�ā vētra viņas dvēselē noplaktu, pārtopot par vieglu viļņo�anos. Tādējādi nostrā�dās stereotips vienas enerģijas pārvēr�anās par otru enerģiju. �o paņēmienu var izmantot arī sievietes.

Ir bezjēdzīgi un nav pat iespējams minēt piemērus vi�siem dzīves gadījumiem.

Lai lasītājs parāda izdomu �ajā procesā, galu galā no tā ir atkarīga ne tikai viņa, bet arī ģimenes laime. No tā, cik lielā mērā jūsu dvēsele ir harmoniska mīlestībā un ģimenes atdecībās, visbie�āk ir atkarīgi gan panākumi darbā, gan virzī�anās uz aug�u pa karjeras kāpnēm, gan veiksme visda�ādāko jautājumu risinā�anā.

Atcerēsimies, ka seksualitāte turklāt ir arī rado�a ener�ģija! Ja mīlestība ir harmoniska, rado�ā enerģija tiek sti�mulēta; ja mīlestībā noris grau�ana un apspie�ana, tas pats notiek arī rado�ajos procesos. Ta�u nesteidzieties sa�vās neveiksmēs vainot kādu citu. Vai jūs pa�i mīlestības un ģimenes attiecībās esat biju�i pietiekami rado�i? Vai varbūt jūs rado�as izpausmes gaidāt no partnera?

Iegaumējiet! Jo rado�āks esat visās dzīves jomās, jo jūsu rado�ā enerģija vairojas!

Visam ir savs paisuma un bēguma ritms. Tas pilnībā attiecas gan uz mīļoto cilvēku attiecībām, gan ģimenes attiecībām. Tas attiecas arī uz jūsu jūtām.

Ļoti svarīgi ir īpa�i asu un niknuma pilnu jūtu paisuma brīdī neapjukt, pamanīt, ko jūt jūsu partneris, saglabāt savaldību un iejūtību. Turpmāko savstarpējo attiecību harmoniska pamata veido�anā tas ir ļoti svarīgi!

Bēguma brīdī, kāds iestājas pat visspēcīgākajās un vis�spilgtākajās mīļoto cilvēku jūtās, ir svarīgi nenobīties no sava pēk�ņā atsaluma, bet vēl jo vairāk no partnera atsa�luma. Tas ir jāpieņem kā dabisks stāvoklis, jādod iespēja sev un otram pakavēties sevī, nevajag uzbāzties ar muļ�ķīgiem jautājumiem: "Kāpēc tu �odien klusē? Par ko tu domā? Tu mani vairs nemīli? Tev ir cita?" Noteikti uzradīsies cita, ja arī turpmāk būsit tik netaktiska.

Jāpameklē kādi maigi, izsmalcināti paņēmieni, kā pie�vērst vīra uzmanību, kā sagādāt priecīgus brī�us citādā veidā: ar patīkamu sarunu, jaunu gar�īgu maltīti, teātra apmeklējumu vai ciemo�anos.

Nebūt uzmācīgiem ne īpa�as pacilātības, ne dziļas no�māktības brī�os, būt atturīgiem tas ir viskārotākais stā�voklis, kādu vien varat dāvāt partnerim, tā ir sajūta, ka viņu saprot! Tas ir saistīts arī ar sava mīļotā (vai mīļotās) jūtu brīvības respektē�anu.

Mīlestībā, tāpat kā jebkurā mūsu dzīves sfērā, negrozā�mi darbojas Cēloņu un Seku likumi.

Jūs savulaik neprātīgi bijāt iemīlējusies(-ies) �ajā vī�rietī (sievietē). Kop� apprecē�anās nemaz nav pagājis tik daudz laika, bet sajūsma ir noplakusi. Vēl vairāk radusies sajūta, ka esat apkrāpti, ka kopā ar jums tagad dzīvo nevis tas valdzino�ais, brīni�ķīgais, interesantais cilvēks, bet visnejaukāko īpa�ību iemiesojums. Kur tad �īs īpa�ības radu�ās? Vai kur palicis viss labais? Pirm�cēlonis, kā parasti, meklējams jūsu uztverē un noska�ņojumā.

Kā jūs pret savu sievu izturējāties pirms kāzām? Bet tagad? Kāda jūs centāties izskatīties sava vīrie�a acīs pirms kāzām? Un tagad? "Kā sauc, tā atskan," apgalvo sakāmvārds. "Ko sēsi, to pļausi."

Kāpēc mēs dk maz rūpējamies par sevi: ko sējam un kā atsaucamies? Ak, jā, mēs uzskatām, ka sievai (vīram) mūs jāpieņem un jāsaprot tādus, kādi esam! Tāpēc uz�skatām par nepiecie�amu visas darba un jebkuras citas nepatik�anas nest mājās, uzvelt tās savai "pusītei" un vēl izrādīt sa�utumu, kad viņ� (vai viņa) nevēlas zelēt visus �os netīrumus, kuri neattiecas uz jūsu personīgo attie�cību sfēru.

Mīlestība ir pats svarīgākais mūsu dzīves temats! To nedrīkst pārvērst par atkritumu kasti.

Jums bijusi ļoti grūta diena. Darījumu partneri pie�krāpu�i, esat atlaists no darba, pilnīgi viss ir bijis slikti. Jums ir nedaudz jāatpū�as un jāsakoncentrē jauni rado�ie spēki, ar skaidru, svaigas enerģijas pilnu galvu jāpieņem svarīgi lēmumi. Nopērciet ziedus mīļotajai. Iemācieties priecāties par to gai�o jūsu dzīves saliņu, kuru viņas per�sonā esat iemantojis. Sakiet mīļotajai, ka jums ir zināmas nepatik�anas, bet gribētos �o vakaru veltīt viņai. Jūs rī�kosities gudri un līdz ar to būsit spēcīgāks par saviem ienaidniekiem.

Ta�u nevajag mīļotās sievietes klātbūtnē visu nakti dzert degvīnu un lamāt pāridarītājus, likt viņai to visu noklausīties un bezpalīdzīgi vārtīties dubļos. Nekas ne�paliek bez sekām. �āda nakts vēl nospēlēs savu graujo�o lomu jūsu attiecībās, atsauksies uz jūsu veselību un jūsu dzīvi.

To ir tik vienkār�i saprast! Viss, kas ir graujo�s, var vie�nīgi graut! Kāpēc jūs graujo�as enerģijas no citas dzīves sfēras pārnēsāt uz ģimenes sfēru? Kas tā par ērmību skatīties TV ziņas un dzert vakara tēju?! Kas tā par riebeklību lamāt politiķus, atrodoties gultā kopā ar iemī�ļoto!

Kāpēc mūsu mīlestība, mūsu ģimene brūk? Tāpēc, ka mēs tajā nākam ar sve�ām enerģijām un pat nepamanām, kā saplosām, novazājam un iznīcinām mūsu ģimenes laimes harmonijas trauslo enerģiju. "Kādi sīkumi!" jūs teiksit. Visa mūsu dzīve, īpa�i ģimenes dzīve, veidojas no sīkumiem.

Paraugieties, cik viegli ir sabradāt maigo mīlestības zie�du. No rila jūs sīkumu dēļ sastrīdējāties. Dienā jūs sa�rūgtināja darbā. Jūs sev teicāt: "Viss vēr�as pret mani!" Un vakarā ieradāties mājās kā uz kaujas lauku, ar vēlē��anos vismaz �eit nodibināt savu kārtību. Bet jūs gaidīja ar pārestības sajūtu, ar jums gribēja izlīgt. Būtu pieticis viena smaida, viena sirsnīga vārda, lai jūs atkal būtu lai�mīgs. Ta�u jūs bijāt tik nikns kā vēl nekad, skandāls iz�devās varens. Abi palikāt pie pārliecības, ka mājās jūs nesaprot, ka acīmredzot mīlestības nav�

Nu ko, tagad varat meklēt savu nelaimju pseidocēloņus vecākos, horoskopos, banālos savstarpējos pārme�tumos� Bet jūs glu�i vienkār�i nepapūlējāties padomāt par savu laimi kā par kaut ko tādu, kam nepiecie�ama rūpība un saudzīga attieksme. Tāpēc ka mīlestības zieds ir galvenā mūsu spēka, dzīvības enerģijas, rado�ās un celsmes enerģijas krātuve.

Pozitīva attieksme pret savu "pusīti" ir nevis vēlama, bet pilnīgi nepiecie�ama, lai būtu laimīgs un gūtu panā�kumus, lai būtu spēcīgs un veselīgs.

Mīlestība ir īpa�a dzīves sfēra, to nedrīkst sajaukt ne ar ko citu. Pat tad, ja kopā strādājat un esat darījumu partneri, jums katrā ziņā jāvienojas, ka darījumi un mī�lestība tās ir divas da�ādas dzīves, kurās ir spēkā at�ķi�rīgi spēles noteikumi (sk. 2. nodaļu). Darba attiecībām atvēliet īpa�u laiku un vietu. Pilnīgi citā vietā un citā laikā viens otram esiet mīļotie.

Pozitīvismam laulāto attiecībās jābūt vienmēr, pat sma�gu strīdu brī�os (kam gan tādi negadās!). Jūs varat dusmoties, bet nedrīkstat ienīst. Jūs varat apvainoties, bet aizvainojums nedrīkst kā smags, mū�īgs akmens uz�gulties sirdij.

Pozitīva attieksme pret savu likteņa partneri tā, ja gribat, ir pozitīva sava likteņa pieņem�ana, uzticē�anās liktenim, ticība Augstākajiem spēkiem, kuri jūs vada, sar�gā un ar mīlestības starpniecību palīdz saprast pa�as gal�venās patiesības par mūsu Pasaules iekārtojumu.

Mēs jau runājām par to, ka seksuālā kontakta brīdī cilvēki var apvienot savas karmas vai apmainīties ar karmiskajām enerģijām. Jūs atceraties, ka seksuālā enerģija cilvēkam dota ne tikai tādēļ, lai viņ� gūtu baudu, bet arī kā rado�a enerģija, un tā ir jāizmanto paredzētajam mērķim.

Ja iebilstat pret saprātīgumu ē�anā, seksā un citās bau�dās, ja uzskatāt, ka "dzīve dota tikai vienreiz un ir jāņem viss, ko tā sniedz", tad veriet �o grāmatu ciet, tā nav do�māta jums. Nekaitiniet sevi, dzīvojiet tā, kā jums tīk, jūs esat brīvs un varat rīkoties, kā vēlaties.

Ta�u, ja patiesi gribat tikt skaidrībā par savām mīlestī�bas attiecībām, tad jums noteikti palīdzēs tas, ko izlasīsit, kā ir palīdzējis daudziem citiem pirms jums.

Palūkoties uz ierasto no cita redzes lenka tas ir labākais problēmas risinā�anas paņēmiens.

Harmoniskā laulībā, pateicoties laulāto enerģiju vie�notībai, abi palīdz viens otram deldēt karmu, vēl vairāk pats karmas pārvarē�anas process noris maigāk, ātrāk, bet da�kārt cilvēki to vispār nemana. Tad mēs sakām, ka �is pāris ir laimīgs.

�āda maiga karmisko parādu deldē�ana aptver gan veiksmi darījumos, gan visu sadzīves jautājumu risinā��anu, gan finan�u un veselības sfēru. Pat tad, ja vienam partnerim pirms tik�anās bijusi nopietna slimība, laimīgā laulībā tā var mazināties tiktāl, ka par to glu�i vienkār�i aizmirst.

Ir labi zināms, ka nepatik�anas darbā vieglāk pārdzī�vot, ja ir laimīga ģimene. Cilvēkiem, kuriem veicas mī�lestībā, daudz retāk gadās ķibeles darbā. Divu cilvēku harmoniskai enerģijai piemīt milzīgs rado�s spēks, un tā labvēlīgi ietekmē visas abu laulāto dzīves jomas.

Turpretī ja laulāto attiecības nav pietiekami harmonis�kas viņi bie�i strīdas, slikti saprot viens otra vajadzības, jūt sapīkumu un pat niknumu, tad abu partneru kar�misko enerģiju apvienojums nav tik veiksmīgs. Iespē�jams, ka notiek apmaiņa ar slimībām.

Piemēram, vīrietis, kuram kop� bērnības ir sirdskaite, pēc apprecē�anās alla� skubina sievu, dusmojas, ja viņa laikā netiek galā ar mājas darbiem. Pēc pieciem gadiem sievai sākas smagas sirdslēkmes, turpretī vīrietis par savu kaiti ir pat aizmirsis.

Ko �ādos gadījumos darīt? Jāmācās harmonizēt savu dzīvi. Katrā konkrētajā gadījumā noteikti jāatrod kop�dzīves enerģētiskais risinājums. Nevadāmais enerģiju ap�maiņas process un veselības grau�ana ar sve�ām vibrāci�jām vienam no laulātajiem var laupīt dzīvību.

Nedrīkst glu�i vienkār�i paciest. Ja nokārtot ģimenes attiecības un panākt harmoniju nav iespējams, labāk ir iz�ķirties, lai partneri nesare�ģītu viens otra karmu. Mēs nedomājam dot ieteikumus visiem dzīves gadījumiem. Tie ir pārāk individuāli.

Kas attiecas uz gadījuma rakstura, nenokārtotiem sek�suālajiem kontaktiem, karmiskā apmaiņa tajos mēdz būt visai savdabīga.

Jo spēcīgāka ir mīlestības, kaisles enerģija un vēlē�anās vienam otru iegūt, jo vairāk jūs iespie�aties partnera karmā un absolūti neprognozējami apmaināties ar karmisko informāciju.

Jo vairāk jums seksa partneru, jo lielāka ir iespēja iekļūt sve�ās negatīvās vibrācijās, lai gan dro�i vien var ietrāpīt arī sve�ā veiksmē. īpa�i lielas briesmas saindēties ar sve�u karmu ir vienlaicīgos vētrainos sakaros. Ja jums ir vairāki partneri, tad būs labāk, ja tie ir pastāvīgi partneri.

Pastāvīgo kontaktu laikā noris zināma enerģiju ap�maiņas procesu harmonizācija, un jūs, lai cik dīvaini tas būtu, uzņemat tikai to, kas atbilst jūsu karmiskajiem uzdevumiem. Tāpēc sve�as karmas iespie�anās procesa graujo�ā ietekme nedaudz mazinās. Tomēr briesmas pa�lielinās citā plāksnē.

No rīta tikāties ar mīļāko, vakarā jūsu rīcībā ir sieva. Dro�i vien jūtaties kā "spicais" zēns� Ta�u paraudzīsimies uz situāciju no cita rakursa: abas sievietes, ja ari nezina noteikti, tad katrā ziņā nojau� par otras eksistenci. "Kā tas iespējams?" jūs jautāsit. Ļoti vienkār�i. Sve�as enerģijas klātbūtni savā seksa partnerī spējīgi fiksēt pilnīgi visi. Ta�u daudzi negrib to ievērot, cerot, ka viņiem tas tikai tā �ķiet (vai cerot laulāto noturēt ģimenē).

Tātad visi nojau�, bet tas nevairo labas un rado�as jūtas. Visbie�āk divu sāncen�u enerģijas ir pretējas, agresīvas, vēr�stas uz to, lai otru iznīcinātu, izdzītu, lai jūs pilnībā pār�ņemtu savā varā. �īs divas savstarpēji ploso�as enerģijas tagad mitinās jums iek�ienē. Vīrie�iem, kuri piekopj dubultu dzīvi, parasti novērojamas da�ādas uroģenitālās slimības.

Tie�i tas pats notiek arī ar sievietēm, kurām ir dubulta (trīskār�a utt.) seksuālā dzīve.

Turklāt, tāpat kā venerisko slimību gadījumā, agresīvās enerģijas ar pārnēsātāja palīdzību var nodot tālāk. No rīta esat kopā ar mīļāko, vakarā ar sievu. Dāmas viena otru neieredz. Rezultātā: sievai dzemdes audzējs, mī�ļākajai olnīcas cista.

Seksuālajam kontaktam jābūt saisdtam tikai ar pozitī�vām emocijām. Ja laulātie kopā nodzīvoju�i 10 20 gadus un visus �os gadus sieviete pret seksu nav izjutusi neko citu kā vienīgi riebumu, abiem laulātajiem noteikti būs tās vai citas ar imūnsistēmu vai mugurkaulu saistītas sli�mības.

Diem�ēl ne jau katrs cilvēks ir korekts attieksmē pret laulāto uzticību. Ko darīt, ja jums gadījies �āds grēks? Vai ir iespējams attīrīties no karmas, kura varēja pielipt jums? Ir.

Klasiskās jogas vingrinājums, ja to praktizēsit mēnesi, ļaus attīrīdes no gadījuma rakstura seksuāla kontakta lai�kā iemantotām sve�ām enerģijām.

Vingrinājums Anālā slēdzējmuskuļa ritmiska savilk�ana

Vingrinājumu labāk izpildīt stāvus, kājas kopā, rokas gar sāniem.

Katrs anālā slēdzējmuskuļa secīgas savilk�anas un at�brīvo�anas grūdiens paceļ iek�ējo enerģiju līdz noteiktam līmenim. Sievietēm nepiecie�ami pieci grūdieni, lai plūs�mu paceltu līdz pakausim, vīrie�iem �etri.

Grūdienu starplaikā ānuss pilnībā jāatslābina.

Pēc katras sērijas (vīrie�iem tie ir �etri grūdieni, sievie�tēm pieci) jābūt sajūtai, ka galvu piepilda aug�upejo�a enerģijas plūsma.

Pēc tam jāatslābinās, ānuss nedaudz jānofiksē, jāizdara mierīga un lēna izelpa, sekojot tam, kā tīrā enerģija iz�plūst pa visu ķermeni.

Ieteicams vingrinājumu izdarīt divas reizes dienā: no rītiem un vakaros 2-5 grūdienu sērijas.

�im vingrinājumam ir tīro�a un nostiprino�a iedarbība. Tas arī veicina uroģenitālās sfēras slimību novēr�anu. Būs labi, ja �o vingrinājumu izdarīsit pēc rītarosmes, kas ap�rakstīta grāmatā "Zāles dvēselei".

�o tīro�o vingrinājumu ieteicams izdarīt arī tad, ja pēc ilgiem kopdzīves gadiem esat iz�ķīru�ies ar seksa partneri vai laulāto.

�ķir�anās stresu cilvēkam nekad nav viegli pārdzīvot. Pat tad, ja pats esat bijis iniciators, jūs neatstāj nomāco�a, skumīga zaudējuma sajūta, vainas apziņa un �aubas par to, vai lēmums bijis pareizs. Par to nav jābrīnās, jo jūsu mīļotā cilvēka enerģija, kas palikusi �ūnu atmiņā, aicina un velk pie sevis.

Tiek uzskatīts, ka seksa partneru enerģijas dabiskā vei�dā atbrīvojas viena no otras triju līdz septiņu gadu laikā pēc pilnīgas iz�ķir�anās (kad viņi vairs nedzīvo zem viena jumta).

Fizioloģiskā cikla gaitā sievietēm trijos gados un vī�rie�iem �etros gados organismā pilnībā nomainās asins sastāvs. Astroloģiskais septiņu gadu cikls ir laiks, kurā enerģijas pilnībā atjaunojas smalkajā, ēteriskajā līmenī.

Cilvēki var neredzēties jau vairākus gadus, var dzīvot katrs savā pasaules malā, bet enerģijas, ko viņi atstāju�i viens otrā, joprojām pastāv un laiku pa laikam atgādina par sevi. Ja tiek izdarīti Pītera Keldera ieteiktie vingri�nājumi (sk. grāmatu "Zāles dvēselei") un veikti iepriek� minētie tīrī�anas vingrinājumi, tad gada laikā pēc iz�ķir��anās biju�ie partneri pilnībā atbrīvojas no enerģētiskās atkarības.

Izplatītais viedoklis, ka, iz�ķiroties ar vienu partneri, tūlīt steidzami vajag iegūt nākamo, lai "velnu izdzītu ar belcebulu", pa�os pamatos ir nepareizs. Ļaut sevī sadur�ties tādu divu partneru enerģijām, ar kuriem jums ir para�lēla seksuālā dzīve, ir visnotaļ bīstami veselībai, par ko mēs jau runājām.

Enerģētiski nevainojama uzvedība principā paredz vienu seksa partneri. Vēl vairākpēc iz�ķir�anās ar vienu partneri ieteicama zināma atturē�anās no seksuālajām attiecībām tādu laiku, kas atbilst jūsu līdz�inējo sakaru ilgumam: no viena mēne�a līdz pusgadam, ja līdz�inējais sakars (pastāvīgs vai epizodisks) ildzis līdz trim gadiem; aptuveni vienu gadu, ja vairāk nekā trīs gadus.

Atturības laikā ieteicams savest kārtībā gan savas do�mas un jūtas, gan ķermeņa sajūtas un �ūnu atmiņu.

Bez attiecīga attīrī�anas darba pat atsevi�ķs seksuālais kontakts var saglabāt savu enerģiju partnera ķermenī līdz septiņiem gadiem un pat ilgāk (tajos gadījumos, kad cil�vēki negrib to aizmirst).

Attīrī�anas noteikumu neievēro�ana noved pie graujo��iem procesiem, kas skar ne tikai pa�a veselību, bet arī jūsu jauno partneru veselību, jūsu attiecības ar viņiem, apkārtējiem cilvēkiem un bērniem. Bērniem tas izpau�as kā nevadāmas emocionālas eksplozijas un vājas sekmes mācībās. Pieaugu�ajiem kā neveiksmes darbā, darīju�mos.

Palūkoju�ies apkārt, pavēroju�i savu draugu un paziņu likteņus, jūs visam teiktajam atradīsit daudzus apstipri�nājumus.

Dro�i vien nav slikti ar skubu baudīt dzīvi. Bet nu jums jāizvēlas vētraina, piedzīvojumiem pilna dzīve, ta�u bez tās laimes, par kuru tiek sapņots, no vienas puses, vai dzīve ar klusuma un vientulības brī�iem, bet ar laimes un īsta dvēseles prieka sasnieg�anu, no otras puses. Fak�tiski nav tādu cilvēku, kas izvēlētos pirmo variantu. Katrs ir gatavs nedaudz paciesties, lai iemantotu savu īsto laimi. Faktiski ikviens dod priek�roku nevis intīmo sakaru dau�dzumam, bet kvalitātei. Ta�u cik bie�i saprāts klusē, kad asinīs kvēlo dziņu uguns.

Saskaņā ar hermētisko Ritma principu cilvēks dienā ir aktīvs, bet naktī viņam jāatpū�as. Cilvēks, ja viņ� ir īpa�i aktīvs, var negulēt arī trīs diennaktis, bet pēc tam viņam tomēr nepiecie�ama atpūta. Tāpat notiek arī dzīves pe�riodos: vētrainu aktivitāti, kad cilvēkam jāsasprindzina visi spēki, nomaina klusuma periods.

Klusums bie�i tiek uztverts kā sastingums, ta�u tajā ir kāds interesants moments. Ja miera, piespiedu bezdar�bības periodā cilvēks ir spējīgs ieskatīties sevī, pārdomāt savu dzīvi, novērtēt savu rīcību, izprast savas vēlmes, tad miera periods kļūs par jaunu platformu svaigu spēku uzkrā�anai, jauniem plāniem. Un tad �ķietamā miera pe�riods īstenībā cilvēkam ir garīgas aktivitātes laiks.

Pēc �āda "sastinguma" vērojams enerģētisks pacēlums. Bie�i tas ir saistīts ar profesionālu izaugsmi, ar jaunu ideju un veiksmīgu risinājumu atra�anu. Cilvēks jūt, ka viņ� ir izaudzis, ieguvis jaunu, dziļāku izpratni par dzīvi, ga�rīgi nostiprinājies, kļuvis spēcīgāks un gudrāks.

Tāpēc periodā, kad pievēr�aties savai dvēselei, jums paveras iespēja daudz ko paveikt nākamās personiskās laimes labā. Ja dzīvē, mīlestībā kaut kas nav izdevies, la�bāk ir kādu laiku pabūt vienam, pozitīvi pārdomāt savu pieredzi, no jauna izplānot to, kas tika kārots. Iespējams, ir vērts izvērtēt savus uzskatus par ģimeni un seksuālajām attiecībām. Tas ir taisni nepiecie�ams tādēļ, lai neizdarītu līdzīgas kļūdas.

Cilvēks vienmēr programmē savu dzīvi. Diem�ēl gan�drīz vienmēr viņ� to dara neapzināti.

Visām domām un domiņām, visām �aubām un priek��nojautām, visām muļķīgajām fantāzijām visam piemīt enerģija. �ī enerģija koncentrējas vienuviet kā māko�nītis. Sasniedzis noteiktu "kridsko masu", �is "mākonītis" materializējas. Jūs iegūstat vēlamo.

Un tad kļūst skaidrs, ka to jūs nepavisam neesat gribē�ju�i. Ta�u atcerēsimies visas jūsu jūtas un vēlmes, nejau�ās domas, "priek�nojautas" un bailes, kā arī daudzās, turklāt visda�ādākās �aubas par attiecīgo jautājumu. Atsauku�i to visu atmiņā, jūs drīz vien sapratīsit, ka ir materializēju�ās visas tās idejas, kuru enerģiju tik rūpīgi krājāt.

Lai lietpratīgi veiktu programmē�anu, ir ne tikai pareizi jāveido savas domas. Tā prasa arī daudz enerģijas, jo stin�gri jākontrolē noskaņojums un apziņa nenogursto�i jā�notur pozitīvā stāvoklī.

Tātad "sastinguma" laiks ir visnotaļ piemērots �ādam sare�ģītam iek�ējam darbam. Vienatnē pavadītais laiks ļaus ielikt savas nākamās laimes pamatus, pārvarēt iek�ē�jās karmiskās problēmas. Un tad laime noteikti atnāks, tie�i tāda laime, par kādu sapņojat!

Cik bie�i par negatīvu karmu mīlestībā dēvējam savu analfabētismu, izlaidību, izdabā�anu mirkļa iegribām! Mēs esam gatavi tai uzvelt arī savu neaudzinātību, rupjī�bu, nevērību pret mīļotajiem, nevēlē�anos atteikties kaut no vienas dīvainības, nevēlē�anos parādīt pretimnāk�a�nu, neprasmi ar vārdu, smaidu, rīcību sagādāt prieku.

Un tomēr negatīva karma mīlestībā pastāv. Kāds to sauc par "bezlaulības aubi" un mēģina "noņemt". Ta�u nav tādas karmas, no kuras varētu atbrīvoties ar "noņem��anu". Energoterapeits, psihologs, parapsihologs var vie�nīgi palīdzēt cilvēkam atdstīt sevī tās enerģijas, kuru vi�ņam pietrūkst, vai atbrīvoties no tādiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kuri traucē iemantot laimi mīlestībā. Un to�mēr ar karmas parāda dzē�anu saistītais galvenais darbs jāveic pa�a cilvēka dvēselē.

Mēs jau runājām par to, ka karma nav sods. Karma kā nelabvēlīgi dzīves apstākļi dota tādēļ, lai mēs apzinātos noteiktus Visuma likumus, kurus esam pārkāpu�i vai tur�pinām pārkāpt. "Bezlaulības aube tiek noņemta" tad, kad pēk�ņi saprotat visiem kop� bērnības zināmo patiesību.

Tas nāk kā insaits, momentāna apskaidrība galvā, kad Pasaule pēk�ņi iegūst jaunas krāsas un jaunu jēgu.

Jūs sevi uzskatījāt par neglītu, bet pēk�ņi saprotat, ka cilvēku daiļu dara ne tik daudz ārējais, cik iek�ējais skais�tums. Jūs saprotat, ka jums piemīt �āds skaistums, cilvēki draudzīgā sarunā un pat nejau�ā vārdu pārmaiņā pievēr� jums uzmanību. Koncertos, izstādēs jums nāk klāt, ar jums sarunājas, jo sajūt jūsu dvēseles neatkārtojamo skaistumu. (Tāpēc ka jūs pad tagad to sajūtat un nesat sevī, izstarojot uz āru!)

Jūs jūtat laimes tuvo�anos. Tā ir kaut kur līdzās, �ķiet, jau samanāma tās elpa. Ir svarīgi �o brīdi neaizbaidīt, iegaumēt, �o sajūtu paturēt, atcerēties. Jūs pade�ām drīz būsit laimīga.

Vīrietim neveicas mīlestībā, viņ� satiek vienas vienīgas skaistas tuk�paures, kuras pēc tam veiksmīgi viņu krāpj ar citiem. Un pēk�ņi viņ� pats sev saka: "Man apniku�as �īs vienas nakts skaistules, kaut manā dzīvē uzrastos sieviete, pat ar bērnu, bet lai ar viņu veidotos sirsnīgas, nopietnas attiecības. Es gribu par kādu gādāt, audzināt bērnus, gribu, lai kāds par mani domā, vakaros gaida pārnākam no darba�"

Zināmu laiku saglabājas apātija pret visu līdz�inējo vēt�raino dzīvi. Vīrietis vairās no draugiem, cen�as vairāk būt viens. Visbeidzot sāk domāt, vai tikai tā nav depresija. Ta�u, pārbaudījis jūtas, skaidri zina, ka ir uz�ķīris jaunu dzīves lappusi un tās priek�ā jūtas labi, viņ� nojau�, kas tajā jāieraksta. Viņ� bīstas aizbaidīt �o brīni�ķīgo sajūtu, viņ� dzīvo laimes gaidās. Un laime noteikti atnāks.

Jūsu iemīļotais ir precējies, jūs tiekaties jau daudzus gadus, saprotat, ka viņa ģimene faktiski neeksistē, dus�mojaties par to, ka viņ� �ajā situācijā nespēj pieņemt dros�mīgu lēmumu. Tas velkas tik ilgi, bet jūs vēlētos ģimeni un bērnus. "Kāpēc turos pie �ā mīkstmie�a�" jau kuro reizi nodomājat.

Un pēk�ņi saprotat, ka patie�ām nespējat viņa vietā iedomāties nevienu citu. "Lai būtu kas būdams," jūs no�lemjat un nemeklējat viņam aizstājēju, neuztraucaties par savu divdomīgo stāvokli. "Es patie�ām mīlu �o cilvēku, esmu laimīga jau tāpēc vien, ka viņ� ir." Kaut kas ir noticis, to grūti izskaidrot, bet likteņa pārmaiņas jau iezīmēju�ās, jo mainījies jūsu stāvoklis, noskaņojums, domas. Kas no�tiks? Nav svarīgi, svarīgi ir tas, ka �is jaunais noskaņo�jums, kas ienāk jūsu dzīvē, noteikti būs harmoniskāks, jo jūtaties harmoniskāk. Iek�ējā harmonija nenovēr�ami projicēs harmoniju jūsu ārējā telpā.

Tāpēc apzināti domāsim tikai par to, ko patie�ām vēla�mies, neļausim savām domām riņķot ap negatīvām enerģijām. Sekosim tam, kas ir mūsu galvā, ko mēs tur audzējam. Domu kontrolē�ana ir grūts darbs. Neko darīt, papūlieties savā labā! Galu galā tas ir daudz patīkamāk nekā ciest tāpēc, ka esat "nelaimīgi".

Jūs vairs neesat jauna. Daudz draugu, daudz tik�anos un atvadu, bet nav mīlestības, nav tāda cilvēka, kuru gri�bētos paturēt, bez kura dzīve nav iedomājama. No vīra esat �ķīrusies, jums ir divi bērni, visus spēkus veltījat vi�ņiem, bet esat dzīvs cilvēks un ilgojaties pēc laimes. Jūs saprotat, ka arī bērnu laime daudzējādā ziņā ir atkarīga no tā, vai viņu māte ir laimīga.

Jūs vairs neesat jauns, dzīve varbūt nav ievirzījusies tā, kā tika sapņots. Ļoti gribas maiguma, savstarpējas sa�pra�anās, labesdbas pilnu vārdu, blakus eso�a cilvēka sil�tuma. Jūs esat saglabājis neiztērētu mīlestību, sirds dās�numu, spēju rūpēties, ko gribas kādam dot un justies laimīgam tāpēc, ka esi kādam vajadzīgs.

Mēģināsim pārvarēt vientulības karmu.

Centīsimies raidīt izplatījumā mīlestības, gaidī�anas, laimes alku impulsu un domāsim, ka to sūtām saskanīgai dvēselei, kura spētu ar pateicību pieņemt mūsu dāsno enerģētisko velti.

Ja jūtat, ka vēlē�anās pārvarēt vientulību jums ir ļoti spēcīga, veiciet �ādu enerģētisko darbu, lai piesaistītu dvēseli, kura arī jūs meklē izpladjumā.

1.� Mēģiniet iedomāties to cilvēku, kuru vēlētos redzēt sev blakus. Nevajag iztēlodes viņa seju, figūru un drēbes, nav vērts domāt, cik naudas viņam kabatā, vai viņam ir ma�īna, dzīvoklis, savs veikals pilsētas centrā.

Centiedes iedomātajā cilvēkā sajust radniecīgu dvēseli, uztvert viņa elpu un apjaust, cik tā ir tuva. Tai jābūt vib�rācijai, kas saskan ar jūsējo tādā mērā, ka kopīgā melodi�ja ir harmoniska un vairs nav no�ķirama divās atsevi��ķās daļās.

2.� Iedomājieties, ka �ī elpa, �ī vibrācija atrodas aiz jūsu kreisā pleca (sievietēm) vai nedaudz priek�ā labajam plecam (vīrie�iem). Mēģiniet domās ar to sarunāties. Stās�tiet, ko jūtat un kādu vēlētos redzēt savu dzīvi tuvākajā laikā. Iztēlojieties, ka jums atbild.

Jūs ar izbrīnu secināsit, ka to atbildi, kuru esat iedo�māju�ies, pēc savas gribas nevar mainīt. Tai vibrācijai, kuru esat radīju�i, ir raksturs, kuru nevar mainīt, ja ne�maina pa�u vibrāciju. Jūs savam draugam varat pat prasīt padomu, ik reizi jūtoties patīkami pārsteigti, cik labi viņ� jūs saprot.

3. Jūsu izdomātā enerģētiskā vibrācija, jūsu sapnis, jūsu jaunais draugs jums jau sniedz harmoniju. Un tagad, ejot ciemos, uz diskotēku, teātri, koncertu vai atrodoties mājās vai uz ielas, sajūtiet �o harmoniju sevī, centieties to ne�zaudēt.

Atbilsto�i enerģētiskajam Atbilstības likumam jūs pievilksit vibrāciju, kura būs ļoti līdzīga tai, kas atbilst jūsu gai�ajam sapnim.

Veicot enerģētisko darbu, jums jāievēro �ādi noteikumi.

1.� Koncentrē�anās iztēles procesā nedrīkst būt pārmē�rīga. Enerģijai, ar kuru strādājat, jābūt vieglam sapnim, gai�ai cerībai. Galvā nedrīkst būt sasprindzinājums vai smagums. Domās un sajūtās jābūt pēc iespējas vairāk gaismas un klusa prieka.

2.�� Dvēsele katrā ziņā jāatbrīvo no merkantiliem un pragmatiskiem uzdevumiem. Pat tad, ja esat nogurusi no dzīves trūkumā un nabadzībā, neiztēlojiedes princi ar biezu maku. Var gadīties, ka maks jūsu sapņos kļūst par dominējo�o, un tad princis pēk�ņi var pārtapt, piemē�ram, par suteneru. Un jūs pārsteigta secināsit, ka viņā ir lā vibrācija, kuru gaidījāt.

Ja vēlaties ar precību palīdzību izkļūt no trūkuma, ne�iztēlojiedes daudz naudas, tas vienmēr beidzas slikti. Iedomājieties sev harmonisku dvēseli, iedomājieties, ka kopā jūs veidojat brīni�ķīgu skanējumu un jūsu dzīves melodija ir tik skaista, ka visi citi labvēlīgie faktori tai glu�i vienkār�i nāk līdzi. Tas būs neuzkrīto�i un neuz�mācīgi. Nāk līdzi, nevis kļūst par jūsu sapņa centrālo tematu! "Ja būsim kopā, mums viss būs labi!" tāda ir jūsu sajūta.

Ja katrā ziņā gribat puisi ar ma�īnu, tad tieciet skaidrībā, ko tomēr vēlaties vairāk: mīlesdbu vai ma�īnu. Ja mīlesfibu, tad ma�īna lai atvirzās otrajā plānā; ja ma�īnu, tad kālab jums puisis, varbūt labāk iet uz �oferu kursiem.

3.�� Cendeties neizdomāt katru reizi jaunu vibrāciju at�karībā no noskaņojuma, bet varat vienu un to pa�u cil�vēku no sava sapņa iztēloties da�ādā noskaņojumā. Ja domās un vēlmēs pinaties, tas nozīmē, ka vēl neesat sa�pratu�i, kas jums ir vajadzīgs, un tad jūsu darbs ir priek��laicīgs, tas var tikai traucēt dabiskajai jūsu dzīves notiku�mu gaitai.

4.� Nevienam nestāstiet, ka veicat �ādu enerģētisko dar�bu. Tā ir ļoti smalka vibrācija; ja kāds par to zina, neviļus pieslēdzas vēl viena vibrācija (enerģija), un nav zināms, kā tā ietekmēs jūsu darbu.

5.� Un, visbeidzot, nevajag �aubīdes par to, izdosies vai neizdosies vēlamo īstenot dzīvē. Izturieties pret savu dar�bu kā pret kaut ko tādu, kas sagādā labpatiku, kā pret mazu patīkamu noslēpumu, ro�ainu sapni, kas palīdz jums dzīvot. Bet rezultātu atstājiet Augstāko spēku ziņā.

Būs labi, ja, veicot �o darbu, vienlaikus vērsīsities pie Dieva ar lūg�anu. Jūsu noskaņojumam jābūt klusam un gai�am, lūg�anai lēnprātīgai.

"Kungs, pateicos Tev par visu, kas man dzīvē dots (var pieminēt gan priecīgo un veiksmīgo, gan skumīgo, ne�patik�anas vērtējot kā pārbaudījumu). Visu slikto es acīm�redzot esmu pelnījis, viss labais man dots kā nenovērtē�jama velte.

Es pateicos Tev, Kungs.

Man ļoti gribētos dzīvē sastapt mīlestību. Lai mēs ar viņu būtu saskanīgi, lai es varētu viņai (viņam) dāvāt laimi, bet viņ� (viņa) sniegtu laimi man. Lai starp mums būtu sapra�anās un cieņa, lai mūsu mīlestība �ajā brīni��ķīgajā pasaulē vairotu harmoniju.

Ja esmu tādas mīlestības cienīgs (cienīga), lūdzu, Kungs, atļauj man sastapt viņu, jo es gribu mīlēt un dāvāt prieku tuvam cilvēkam (gribu bērnus un dāvāt viņiem prieku utt.)."

Pazemība Augstāko spēku priek�ā, savas lepnības (tā izpau�as kā neapmierinātība ar dzīvi) apvaldī�ana ir tās īpa�ības, kas parasti jāiemanto cilvēkam, pirms tiek "no�ņemta bezlaulības aube". Jūsu laukā eso�o da�ādo nega�tīvo enerģiju neitralizē�ana ir labs darbs, ta�u tas neko nedos, ja nedks veikts iek�ējs darbs. Ar prasmīgu iek�ējo darbu var pārvarēt jebkuras negācijas. "Meklējiet, un jums tiks dots," teica Jēzus Kristus, runājot par iek�ējās harmonijas meklē�anu.

�...

Cilvēkiem dzīve iegrozās da�ādi. Tas, vai dzīve būs lai�mīga, ir atkarīgs no daudziem apstākļiem, arī no cilvēka karmas.

Ja kādreiz kaut kur esat iedarbināju�i graujo�u procesu, tas noteikti pie jums atgriezīsies, lai parādītu, ka de�i jūs esat izjauku�i pasaules harmoniju. Jūs kādreiz kaut kur kādu esat pazemoju�i, aizvainoju�i, tracināju�i, pakļāvu�i savai gribai, apspiedu�i. Jūs kādu esat sūtīju�i nāvē, no�devu�i mīlestību, esat pieglaimoju�ies, glābu�i savu ādu. Varbūt ne vienmēr to esat darīju�i pa�i, da�reiz esat biju�i klusējo�i liecinieki, da�reiz �ādas rīcības upuri.

Jūs nedcat? Vienmēr esat bijis krietns cilvēks? Kā tādā gadījumā zināt, ka tas ir slikti? Ak jā, esat lasīju�i grāmatās un mācīju�ies skolā, tur jums teica, ka tā darīt ir slikti. Bet kāpēc dvēseli pārņem stindzino�as �ausmas, kad sa�kāt sev: esmu nodevis draugus, esmu sūtījis cilvēkus nā�vē. Un neieredzējis, un nicinājis� �o sajūtu ķermenī nav iespējams izstāstīt. To var vienīgi sajust.

Jūs domājat, ka var iztēloties?

Tad iztēlojieties tālu augo�u dienvidu koku, ko ne rei�zes neesat redzēju�i. Iztēlojieties, ka no tā noplūcat augli,

noko�at gabalu, mutē ieplūst patīkama sula. Ko juta jūsu ķermenis? Acis, mēle� Tikai to, ko savulaik bija jutusi.

Protams, tas nenozīmē, ka visas dzīves riebeklības esat iepazinu�i tie�i. Tomēr ar da�ām esat saskāru�ies. Tie�i tāpēc esat iegaumēju�i �o mācībstundu, ko dvēsele un jūsu ķermenis atceras.

Mēs uz Zemes nedzīvojam tikai vienu reizi, jo mums ir ļoti daudz jāapgūst. No tā, cik ātri iegaumējam mums doto mācību, ir atkarīga mūsu karma, mūsu uzvaras pār zemiskajām kaislībām, kā arī mūsu sakāves �ajā grūtajā cīņā. No karmas ir atkarīgs, kādi uzdevumi mums jārisina �ā iemiesojuma laikā.

Karmiskās apmācības shēma ir vienkār�a.

1. mācībstunda. Jūs apvaino. Jūs ienīstat, nododat, noga�lināt, gūstat apmierinājumu, pēc tam jūtat dziļu vil�anos un tuk�umu.

2. mācībstunda. Jūs apvaino. Jūs ienīstat, nododat. Noga�lināt nespējat, negribat, jūtat dīvainu nelabumu. Tas tāpēc, ka atmiņā atausa agrākā tuk�uma sajūta. Un tomēr ir pretīgi.

3. mācībstunda. Jūs apvaino. Jūs ienīstat, bet vairs neat�riebjaties, jūtat dīvainu �ēlumu pret pāridarītāju kā pret zemāku radījumu. Un tomēr naids saēd dvēseli.

4.� mācībstunda. Jūs apvaino. Jūs piedodat. Dusmoties jums �ķiet muļķīgi, jūs jūtat, ka tas nemaz dziļi neaizskar.

5.� mācībstunda. Jūs neviens neapvaino, nevienam tas nenāk ne prātā. Mācība ir apgūta. Jūs visi slavē, par jums jūsmo, jūs esat labāks par visiem. Bet ko darāt jūs, kāda ir jūsu reakcija? Nemanāmi ir sākusies nākamā mācīb�stunda. Cik ilga tā būs, tas ir atkarīgs tikai no jums, no tā, cik ātri to apgūsit. Vai kļūsit neiedomājami lepns vai uz�reiz izpratīsit slavas vērtību?

Protams, tā ir vienkār�ota shēma, reālajā dzīvē viss ir daudz sare�ģītāk, ta�u �is process nepārprotami ļoti daudz ko jūsu tagadējā dzīvē nosaka.

Varbūt �ajā iemiesojumā jūs piemeklēju�as daudzas nelaimes un to pārvarē�anai vajadzēja daudz vīri�ķības.

Varbūt jums nav dota laime iegūt ģimeni un bērnus, jūs �ajā pasaulē nevienam neesat vajadzīgi, visu jūsu bū�tību pārņem vientulība.

Varbūt jums nav izdevies neko iekrāt un nemitīgi jā�domā par to, kur nopelnīt vismaz kādu mazumiņu die�ni�ķajai iztikai.

Varbūt nav izdevies dzīvē atrast savu darbības lauku, darbu, kas sniedz gandarījumu.

Vai esat laimīgi? "Jā, protams/' jūs teiksit ar sarkastisku smaidu. Bet tas ta�u nav provokatorisks jautājums�

Daudziem cilvēkiem dzīve ne tuvu nav tik bēdīga, ta�u viņu neapmierinātība tāpēc nav mazāka. Daudziem ir solīdi ienākumi, ģimene un darbs. Viņus nav piemeklē�ju�as īpa�as nelaimes. Tomēr viņi nav mierā ar likteni, vēlas ko vairāk, skau� un dusmojas, reti priecājas, viņu acis nestaro laimē. Kāpēc?

Izrādās, ne jau smagi karmiskie parādi un lielas dzīves grūtības nosaka, būsit vai nebūsit laimīgi. Var pārvarēt daudzas karmiskās problēmas un tomēr jusdes laimīgs. Bet iespējams, ka cilvēkam nav nekādu ārēju problēmu, ta�u viņ� ir nelaimīgs. Pati neprasme priecāties par dzīvi būtībā ir smaga karmiska kroplība.

Laime ir kaut ko radīt

Kādos apstākļos cilvēku pārņem sajūsma un laime? Kad ir savstarpēja mīlestība. Jā, bet tikai pirmo pusgadu, ne ilgāk. Tik�anās pēc ilgas at�ķirtības. Pirmo pusstundu, ne ilgāk.

Varbūt bagātibas iegū�ana, jauns dzīvoklis, ma�īna, ār�pilsētas māja? Liels prieks un laime ilgst līdz tam brīdim, kad cilvēks nenovēr�ami saprot: jauna bagātība rada arī jaunas problēmas.

Bērna piedzim�ana, kāzu diena, svētku dāvanas. Tas viss ir brīni�ķīgi. Bet vai ir kas ilgsto�āks, kas tāds, kas pārņem visu jūsu būtību ilgi, kļūst par laimes avotu?

Izrādās, tādas laimes glu�i vienkār�i nav. Tāda nav iespējama. Sapnis par mū�īgu laimi nav nekas cits kā viena no mūsu Pasaules ilūzijām.

Laime kā apmierinājums par vēlamā sasnieg�anu ilgst tikai īsu mirkli. Pēc tam rodas jaunas idejas par jaunu laimi.

Ilgsto�a laime atnāk kopā ar rado�u attieksmi pret dzī�vi. Rado�a pacilātība ir vienīgais īstena prieka priek�nosa�cījums. Cilvēks ir laimīgs, kad viņam dzimst rado�as ide�jas, tad ieplūst jauni spēki, ķermeni pārņem viegluma sajūta, atraisās iespējas, rodas paļāvība, cerība, ka viss vēlamais ir sasniedzams.

Sajūta, ka nepārtraukti virzies no viena sasnieguma uz nākamo virsotni, ka vēlies kā no neizsīksto�as akas smelt aizvien jaunas rado�as ieceres, tā ir vienīgā bez�galīgā dzīves laime. Kā to sasniegt?

Visi celi ved uz Romu. Visas garīgās izaugsmes sistēmas cilvēku ved uz apskaidrību, veido īpa�u attieksmi pret pasauli, rado�o spēku pacēlumu. Visas ved� ta�u ne jau visi var un grib iet.

Mākslinieks jūsmo par gleznu, kuru viņ� redz gara acīm vai apkārtējā pasaulē. Laime un sajūsma liek visu, ko viņ� jūt un redz, attēlot uz audekla, lai vēl kāds būtu pārsteigts un sajūsmināts. "Tas ir brīni�ķīgi, bet es neesmu mākslinieks," jūs teiksit.

Tomēr ikviens var būt savas dzīves veidotājs un, pro�tams, just radī�anas prieku. �im nolūkam ir nepiecie��ams�

Vingrinājums Kā veidojama rado�a pieeja dzīvei

1.� Pastāvīgi novērot savas domas un rīcību.

2.���������� Censties paturēt galvā tikai patīkamas un rado�as domas.

3.��������� Analizēt ikvienu savu rīcību. �ai nolūkā sev atbildēt uz �ādiem jautājumiem:

❖��� Kāpēc un kādā nolūkā darīju tie�i to?

❖��� Kādu dē�u, apzinātu mērķi gribēju sasniegt?

❖��� Kādas bija manas apslēptās, neapzinātās vēlmes?

❖��� Vai es sasniedzu vēlamo mērķi? Ja ne, vai mana rīcība bija pareiza?

❖��� Vai esmu pietuvojies vēlamajam?

❖��� Vai ar savu aplamo rīcību neesmu ieguvis pretēju rezul�tātu (tādu, kas attālina no vēlamā)?

❖��� Kāpēc man gadās tās vai citās "nejau�ās" nepatik�anas?

❖��� Kādu Visuma likumu es pārkāpju?

❖��� Ko vajadzētu sevī mainīt, lai es kļūtu harmoniskāks?

❖���� Cik ļoti man ir nepiecie�ams tas, par ko sapņoju?

❖��� Vai vēlamā sasnieg�ana manai dvēselei sagādās prieku par jaunajām rado�ajām iespējām?

❖��� Kādu es iedomājos laimi, pēc kuras tik ļoti tiecos?

❖��� Kādi ir mani ilgotie plāni, tālejo�ie mērķi, cildenie cendeni?

❖��� Vai es gribētu kaut ko vairāk?

Tas stāvoklis, kad kaut ko radāt, ir līdzīgs jebkuram sa�jūsmas un laimes stāvoklim, piemēram, brīdim, kad me�ditējam, skaitām lūg�anu, sajūtam apskaidrību, mīlam, slēdzam veiksmīgu darījumu, jūtam gandarījumu par pa�veiktu darbu. Tam ir raksturīgs jaunu spēku pieplūdums, vēlē�anās dzīvot, radīt.

Vai bie�i pie sevis atkārtojat: "Kungs, paldies par to, ka man ir dots �is brīni�ķīgais mirklis!" Proti, koncentrē�jaties uz to, kas dzīvē ir labs! �āda koncentrē�anās nav nekas cits kā veiksmes nostiprinā�ana, kā spēku pie�plūduma, rado�ās pacilātības, bet tātad laimes noturē��ana.

Ir �āda dzīves mīkla: uz slikto, pat ja tas ir nenozīmīgs sīkums, koncentrējamies viegli un ar lielu spēku; kon�centrē�anās uz labo nepadodas, labo glu�i vienkār�i ne�ievērojam. Kāpēc?

Rado�s stāvoklis tā ir aktīva attieksme pret savu dzī�vi, pret savu karmu, optimistiska orientācija, mīlestība pret dzīvi kā mīlestība pret Radītāju, pateicība par katru likteņa mācībstundu.

�o prieku neviens nevar jums atņemt. Visbriesmīgā�kajos apstākļos, vissmagākajā situācijā jūs spējat pieņemt visu likteņa lemto. Kas iegūst �o gara spēku, tas iegūst lielu laimi. Tas nenozīmē, ka atkrīt jebkuras problēmas. Tās ir vienmēr un visiem. Un tomēr galvenais eksāmens ir nokārtots, jau ir dvēseles spēki un iespēja iet pa ceļu, kas ved uz Gaismu. �ajā ceļā var sasniegt jebkuru ilgoto laimi.

Minēsim vienkār�u piemēru. Spēcīgai, enerģiskai sie�vietei nekur neveicas. No visām pusēm spie�as virsū dzī�ves problēmas: tās rada vīrs, bērni, radinieki, vecāki. Lai gan ir kvalificēta speciāliste (in�eniere pēc aicinājuma), viņa noslēpumainā kārtā nevar atrast darbu, nonākusi spiedīgos materiālajos apstākļos. Viņas nervi ir saspringti, viņa �audās �urpu un turpu, galvā viena vienīga neat�laidīga doma: "Man ir vajadzīgs naudīgs darbs, tad visas savas problēmas atrisinā�u." Ta�u ar darbu nekas nesa�nāk.

Tad cilvēks sāk domāt rado�i: "Bet ko man principā tādu lielu dzīvē gribētos? Gribētos interesantu darbu, lai varētu likt lietā savus spēkus un zinā�anas. Gribētos cieņu un atzinību, lai cilvēkiem mans darbs nāktu par labu. Es būtu laimīga, ja redzētu, ka savus spēkus ne��ķie�u veltīgi. Bet nauda? Protams, tā nāks kā piedeva. Un problēmas? Protams, tās atrisināsies."

Sākot domāt �ādā veidā, sieviete sevi saprata un� no�mierinājās. Visu būtību pārņēma gai�ums, tieksme īste�not savu padeso vēlē�anos. Nervozitāte un bezizejas sa�jūta pagaisa. Bet pēc trim dienām viņai piezvanīja un piedāvāja darbu.

Ar rado�u attieksmi pret dzīvi nevar pārsādnādes, to nevar izsmelt, tā ir neizsīksto�a labpatika. Kad jums tā ir, visi pasaulīgie prieki uzplaukst, kļūst brīni�ķīgi. Kad tās nav, ir grūd �ajā pasaulē sameklēt kaut ko tādu, kas spētu sagādāt apmierinājumu.

Rado�u stāvokli nav iespējams sasniegt bez augsta enerģētiskā potenciāla, jo rado�ais process tas ir liels spēku sasprindzinājums, brīva, piesātināta enerģija. Cik bie�i pamanām, ka �odien īsā laikā esam paspēju�i pa�veikt daudzus svarīgus darbus, bet vakar pa visu dienu nevarējām saņemties un padarīt sīkus darbiņus. Ne jau laika mums pietrūkst, bet gan rado�ās enerģijas.

Laiks tas ir ātrums, ar kādu enerģija pārvietojas no vienas vietas uz otru vietu. Ja spēka ir daudz, dzīve kūsā, laiks skrien ātri. Ja turklāt tas ir celsmes spēks un vērsts uz Gaismu, cilvēks ir apmierināts ar dzīvi un tās rezultā�tiem. Viņam viss padodas, tāpēc ka viņ� nes Gaismu un viņam palīdz Dievs. Neveiksmes �āds cilvēks uzņem kā ieganstu uzsākt jaunu darbu. Viņ� neveiksmē meklē savu kļūdu un nekad neuzskata, ka visa pasaule ir vainīga, ka viņ� kļūdījies.

Ja radī�ana ir enerģija, tad jāmeklē ceļi, pa kuriem ejot to var uzkrāt. �ie ceļi ir zināmi.

Fiziskā aktivitāte

Kustību aktivitāte, fizisks darbs, īpa�i dabā, sports no�stiprina jūsu spēkus, palielina enerģētisko potenciālu. Ta�ru tikai līdz brīdim, kamēr tas viss sagādā prieku, kamēr pārlieku nesasprindzināties, kamēr darbs nekaitina. Ja sākat dusmoties, ieslēdzas grau�anas procesi, rodas sa�sprindzinājums, kas iet pāri spēkiem, veicina ātru orga�nisma noveco�anos.

Jūs agrā stundā iznākat no savas vasarnīciņas. Rīta saule silda jūsu seju. Klusums. Svaiguma dvesma, maigs vējiņ� atnes puķu aromātu. Jūs basām kājām stāvat uz lieveņa sasilu�ajiem koka pakāpieniem. Kāju pirksti un pēdas atpū�as un uzsūc koka siltumu. No zemes ceļas viegla migliņa. Jūs nostājaties uz taciņas, ejat pa mīksto, silto zāli, ieelpojat rīta vējiņa svaigumu un vieglumu, klausāties, kā san bites, redzat, kā taurenītis nosē�as uz zieda. Jūs jūtat, kā visā ķermenī ieplūst silts prieks, elpot ir viegli un brīvi.

Jūs raugāties zilajās debesīs, dziļi ievelkat elpu, un katrā organisma �ūnā ieplūst sajūsma Augstākie spēki sūta jums savu svētību, �ī enerģija pārņem ķermeni, pie�pildot ar rado�iem impulsiem. Tagad jūs apstaigāsit dār�zu un izvēlēsities darbu, kuru nepiecie�ams un gribas darīt vispirms. Sāksit strādāt bez steigas, bez sasprin�dzinājuma, cen�oties priecāties par ķermeņa sajūtām. I'ēc tam darbs jūs aizraus, liks strādāt ātrāk un intensī�vāk. Pabeigu�i darbu, jūtat gandarījumu par to, ka viss I ik brīni�ķīgi izdevies. Ķermeni pārņem salds, pulsējo�s gurdenums. Atlieciet noguru�o muguru, ieelpojiet svai�go vēju un sajūtiet, cik lieliski esat pavadīju�i laiku. Saskare ar zemi, gaisu, sauli jums devusi spēku pieplūdumu, pilsētā atgriezīsities rado�as aktivitātes pilni.

Sporta nodarbības ir labi veikt apmēram tādā pa�ā garā.

Pastaiga me�ā, rīta skrējiens, jebkuras nodarbības, kas saisfitas ar kustē�anos un ķermeņa trenē�anu, palielina cilvēka rado�o potenciālu, ta�u tiJkai tādā gadījumā, kad tās veicat labā garīgā noskaņojumā.

Nodarbības, kas saistītas ar sensoro jutīgumu, orga�nisma psihisko spēku sasprindzinājumu, vēl varenāk un efektīvāk stimulē rado�os spēkus. Vingrinājumi pēc "ci�gun" un jogas sistēmas palīdz jau mērķtiecīgi krāt ener�ģiju. Ja veicat �ādus vingrinājumus, neaizmirstiet, ka vis�maz reizi gadā to vajadzētu darīt dabā un pēc iespējas labāk sajust, iegaumēt savu kustību saistību ar zemes, vēja, ūdens, saules elpu. Tad, atkārtojot �os vingrināju�mus pilsētas apstākļos, jūs katru reizi saņemsit enerģiju no dabas kopējā enerģijas avota.

Vai jums ir kāda aizrau�anās? Kokgrie�ana, tēlniecība, dizains, adī�ana, �ū�ana. Jebkura sirdij tuva darbo�anās palīdz uzkrāt enerģiju, jo stimulē jūsu jutīgumu. Jūs aiz�raujaties, jūsu organismā pulsē rado�ie impulsi, jūs nemi�tīgi pilnveidojaties, apgūstat iemīļotās nodarbo�anās vis�smalkākās nianses tas viss palielina jūsu enerģētiskās iespējas.

Jebkuras elpo�anas sistēmas, arī visi mūsu grāmatās minētie vingrinājumi, paaugstina sensoro jutīgumu un tātad arī rado�o spēku uzkrā�anu.

Tas ir emociju izkop�anas ceļ�. Saskarsme ar mākslu teātri, mūziku, skaistumu, labu prozas grāmatu, dzeju vairo jūsu garīgos spēkus. Ja jums pa�iem patīk dejot, dziedāt, spēlēt kādu mūzikas instrumentu, dariet to pēc iespējas bie�āk! Katru reizi, kad nododaties rado�ajam procesam, jūs savu dvēseli atverat Augstākajiem spē�kiem. Cendeties vērsties ar lūg�anu pie Gaismas spēkiem, un tad katru reizi, kad labā noskaņojumā "sēdīsides pie molberta", jūsu jaunradi apņems Augstāko spēku mir�dzums. Centieties nepieļaut negadvas un graujo�as vib�rācijas, tad pats Dievs vadīs jūsu otu.

Prāta darbs, sava ceļa, savu uzdevumu izpratne un ap�zinā�anās palīdz mums smelties spēkus mazos, mikro�skopiskos ikdienas prieciņos. Ja izprotam sevi un savu dzīvi, �ī izpratne mums dod milzīgu jaunrades enerģiju, vēlē�anos dzīvot, radīt, pārvarēt karmu, atbilsto�i savām iespējām palīdzēt arī citiem to darīt.

Ticība dzīvības spēka galvenais avots

Ticība Augstākajiem spēkiem, ticība Dievam ir saprāta, nevis intelekta darbības izpausme. Saprāts tā ir har�monijas apzinā�anās. Intelekts tie ir loģiski spriedumi, kas var ne tikai radīt, bet arī graut.

To, kas ir saprātīgs, ne vienmēr var saprast, bet tas vien�mēr ir sajūtams. Dabā viss ir saprātīgs. Saprātīgo mēs uz�tveram kā labu, kā samērojamu un harmonisku.

Intelektuālais bie�i ir pretrunā ar saprātīgo, bet tātad ar Dievi�ķo. Klasisks piemērs ir purvu nosusinā�ana. Inte�lekts izdomāja, ka tas būs labi, bet tas bija nesaprātīgi.

Zemes dzīļu iztuk�o�anu, rūpniecības atkritumus, mū�su uztura un drēbju mākslīgumu to visu ir izdomājis intelekts, nevis saprāts. Sintētiskais audums labi valkājas un ir ērts, bet tas nav organismam veselīgs, diem�ēl tas] vienmēr nedaudz izjauc organisma dabisko enerģētisko j līmeni.

Intelektuāli nozīmē ātri, izdevīgi, ienesīgi, bet pēcl tam� Pēc tam mums būs slikti, ta�u tas jau būs pēc tam.

Saprātīgi nozīmē harmoniski. Saprādgais nekad nebojā mūsu pasaules Dievi�ķo dabu, vienmēr ņem vērā visu | tās sastāvdaļu samērīgumu un nevienu no tām negrauj.

Ticība Dievam nav tikai lūg�ana "Kungs, palīdzi�" Ti-' �ība Dievam tā ir ticība, ka mūsu Pasaules uzbūve ir saprātīga. Ja �o saprātīgumu nesaskatāt, akli un muļķi esat jūs, nevis spēki, kas �o Pasauli radīju�i.

Mēs domājam, ka esam daudz sasniegu�i zinātnē. Cik tas ir smieklīgi! Mēs nespējam pat izvairīties no slimībām! Nemitīgi izdomājam pretsāpju tabletes, lai vispār neko nejustu� Tostarp visām mūsu organisma sare�ģītās la�boratorijas �ūnām piemīt spēja pa�atjaunoties, bet mēs �o organisma darbu nejūtam, nevaldām pār to, nespējam vadīt pat savu �ūnu darbību. Attiecībā uz sava ķermeņa dabu esam tikpat bezspēcīgi kā akmens laikmeta cilvēki!

Ticību Dievam nejauksim ar reliģisko fanātismu, kā arī ar uzticību Baznīcai. Garīdznieki ir dkai cilvēki, bet jeb�kura reliģija ir saistīta ar politiku. Jēdzienu "vienīgais Dievs" nejauksim ar reliģiskajiem un politiskajiem vir�zieniem.

Jebkura reliģija ir tikai viens no variandem tam, kā cil�vēki izprot Dievu. Bet Dievs ir neaptverams un tāpēc skaists, Viņu nevar iespiest reliģisko rituālu ietvaros, lai

gan reliģiskie rituāli, neap�aubami, ietver Dievi�ķas enerģijas.

Ticība Dievam, Augstākajiem spēkiem, Pasaules saprālīgam iekārtojumam ir spēcīgs garīgās enerģijas avots. �ī I i �ība spēj cilvēkam dot spēkus jebkuros, pat visneiedo�mājamākos dzīves pārbaudījumos.

Tāpēc atradīsim savu spēka avotu, no visām daudz�veidīgajām iespējām izvēlēsimies tās, kas visvairāk atbilst mūsu personībai un raksturam. Ar brīdi, kad iegūts ener�ģijas avots, var savu dzīvi sākt veidot uz labo pusi.

Rado�ais impulss, kas jums parādīsies, tiklīdz iegūsit vairāk spēka, ļaus ne tikai atrast savu Ceļu, bet arī atgūt zaudēto veselību.

Vajadzība nemitīgi piepildīt sevi ar Gaismas spēkiem ir nepiecie�ams cilvēka laimes nosacījums. Ja cilvēkā ir daudz rado�ās enerģijas, viņ� spēj atrisināt bez izņēmu�ma visas problēmas, apgūt visas likteņa mācībstundas un pārvarēt vissare�ģītāko karmu.

Katram cilvēkam piemīt rado�as spējas. Īstenībā tie�i las ir viņa dzīvības spēks. Rado�a pieeja tā ir vēlē�anās un prasme apliecināt savu personību tajā telpā, kurā mēs dzīvojam. Ja vēlaties, rado�a pieeja tā ir pati vēlē�anā dzĪVOt.

Rado�ā potenciāla realizē�ana, savu spēju apliecinā��ana vienmēr veicina indivīda dzīvības spēka nostiprinā��anu un vairo�anu.

Tikai realizējot savas rado�ās ieceres, cilvēks spēj iegūt harmonisku psihisko stāvokli. Citiem vārdiem sakot, per�sonībai nemitīgi jātiecas sev izdomāt aizvien jaunus un interesantākus uzdevumus, bet pēc tam panākt to atrisi�nā�anu. Ja tā nenotiek, personība sāk degradēties.

Protams, da�ādos dzīves posmos un da�ādā vecumā, da�ādās attīstības pakāpēs un da�ādu likteņu laikā cilvēki sev izvirza visdaudzveidīgākos uzdevumus. Nav svarīgi, kādi tie ir-skaistas kleitas iegāde vai izglītības iegū�ana, bērnu audzinā�ana vai pārcel�anās uz citu pilsētu. Sva�rīgi, lai pats uzdevuma risinā�anas process sagādātu prie�ku, radītu dvēseles pacēlumu, tiek�anos veikt kaut ko jaunu, sare�ģītāku un interesantāku.

Dro�i vien nav vajadzības atgādināt, ka tad, ja visa "dvēseles jaunrade" izpau�as materiālo vērtību krā�anā, to sauc par mantu kultu. Ja "rado�o ieceru realizācija" mīlestībā izpau�as kā bezgalīga partneru maiņa, tad tā ir� savu enerģiju grau�ana. �āda "vēlmju attīstība" ir tā pati degradācija.

Sare�ģītāks uzdevums ir jauns, pavisam cita līmeņa uzdevums. Ja iegūta izglītība, var sasniegt materiālo neat�karību. Ja izsīkusi mīlestība, ir nobriedusi nepiecie�amība iepazīt sevi, savas psihiskās īpatnības un dvēseles vaja�dzības. Ja esi iepazinis sevi, var noskaņoties uz tik�anos ar sev atbilsto�u cilvēku. Un tā tālāk, process ir bezgalīgs gan laika, gan uzdevumu daudzveidības ziņā.

�āda rado�a personības attīstība rāda, ka cilvēka psihe ir normāla, ka dvēsele tiecas pēc harmonijas ne tikai vār�dos, bet arī darbos.

No cilvēka psihiskās harmonijas ir atkarīga viņa fi�ziskā veselība.

Tātad, ja pret dzīvi izturamies rado�i, tiecamies izkopt savas vajadzības, mūsu izredzes būt fiziski veseliem pa�lielinās. Turpretī slimības tiek iemantotas vienveidīgos un stinguma pilnos dvēseles dzīves posmos.

Nav svarīgi, kā veidojas liktenis. Dvēseles dzīve tā ir cilvēka iek�ējā dzīve. Ļoti bie�i tie�i tad, kad likteņa gaitā ir iestājies klusums, dvēselē noris vētrains attīstības process.

Pieņemsim, ka esat neapmierināti ar darbu, tur iestājies pilnīgs sastingums. Bet domas darbojas ļoti spraigi, jo �āda situācija jūs neapmierina. Jūs aizvien no jauna ana�lizējat savu darbību, cen�ades saprast un sajust, ko turp�māk gribat no sava darba. Tie�i tā izpau�as rado�a dzīves uztvere-kā mū�īgi harmonijas meklējumi un jauna vir�zī�anās uz pilnību.

Vienlaikus jūsu dzīve ārēji var būt pilna ar lielu da�ā�dību: kontaktiem, braucieniem, komandējumiem, sa�springtu darbu, bet dvēsele guļ. Tur nekas nenotiek, ne�kas nemainās. Ikdienas notikumu virpulī tā pat nepaspēj sajust, vai tāda dzīve tai patīk. Tātad līdz slimībai atlicis līkai viens solis.

Lielākās upes plūst pazemē. Pats svarīgākais mūsu lik�tenī norisinās nevis ārējā, bet iek�ējā telpā. Un parasti apkārtējiem tas paliek nepamanīts.

Cilvēks ir laimīgs, kad dzīve viņam sagādā gandarī�jumu. Savukārt tas rodas, kad var likt lietā spēkus un spējas. Cilvēks vienmēr sevī jūt snaudo�u, bet da�kārt ikdienas rūpju apslēptu rado�o spēju potenciālu un vē�las to realizēt.

Atcerēsimies, cik neapzināti kūsā pusaud�u rado�ie spēki. �ajā vecumā dzīvības enerģija burtiski verd, pati I )aba �ajā vecumā aktivizē cilvēka spēkus. Dabai vajag, lai pasaulē nāk veselīgi un spēcīgi pēcnācēji, lai saglabājas un attīstās attiecīgo bioloģisko būtņu suga.

Cilvēka rado�ās un seksuālās enerģijas ir saviju�ās dzīvības spēku kamolā. Līdz ar to Radītājs cilvēkiem

rāda, ka viņu rado�ā un garīgā attīstība evolūcijai ir tik-, pat svarīga kā pa�as bioloģiskās dzīvības turpinā�anās.

Cilvēks tā ir ne tikai daba, ne tikai fiziskais ķermenis. Cilvēkā ir apslēpta Dievi�ķā dzirksts, viņa iek�ējā, ga�rīgā būtība. Tāpēc ir tik svarīgi pusaud�a enerģiju virzīt uz rado�o spēju attīstību.

Protams, tas ir svarīgi ne tikai pusaud�iem. Mēs iz�darījām speciālus pētījumus, lai konstatētu, kādā veidā rado�ās aktivitātes pacēlums ietekmē cilvēka psihisko un fizisko veselību jebkurā vecumā (sākot no 18 ga�diem).

Visiem cilvēkiem, kuri piedalījās pētījumā, sākumā tika sarīkota psiholoģiskā pārbaude, kas parādīja, cik lielā mērā katrs no viņiem ir pārliecināts par sevi un noba�ījies par savu veselību, cik brīvi jūtas ļaudīs, cik aktīvs, satraukts, uzbudināts vai nomākts viņ� ir.

Jāteic, ka pa�reizējā īstenība neveicina harmonijas saglabā�anos cilvēku dzīvē, tāpēc pārbaude nedeva ne�kādu iepriecino�u rezultātu. Mēs redzējām, cik liels ir satraukums, nedro�ība par rītdienu, nemiers par savu veselību. Reizē visai.zemi ir komunikabilitātes un ak�tivitātes rādītāji, pārlieku maza ir ticība sev un spēja brīvi paust patiesās vēlmes. Samērā bie�i vērojama nomāktība, kā arī pārlieka uzbudināmība un nervozi�tāte.

Trīs mēne�us brīvprātīgo grupas apguva pa�regulācijas paņēmienus, kuru pamatā ir personības rado�o spēku un garīgās aktivitātes stimulācija. Iemācīju�ies no�vērot to, kādā stāvoklī ir organisma dzīvības spēki, un aktivizēt savu enerģētisko potenciālu, cilvēki izstrādāja garīgi rosīgu attieksmi pret savu veselību, savu darbu un likteni.

Pēc nodarbību beigām daudzi ar izbrīnu konstatēja, ka viņiem ir tīri labas spējas zīmēt, dzejot, nodarboties

Ai dejo�anu un pat sacerēt mūziku. Ta�u pats galvenais mIkārtotās pārbaudes parādīja, ka mainījies cilvēku psihiskā stāvokļa raksturojums. Palielinājusies ticība sa�viem spēkiem, komunikabilitāte, spēja brīvi paust gribu, ■..imazinājies satraukums. Daudzi bija ievēroju�i, ka ļoti uzlaboju�ās attiecības ar cilvēkiem un kopumā pozitīvi mainīju�ies dzīves apstākļi.

Savas rado�ās spējas var aktivizēt ar da�ādiem paņē�mieniem. Jebkurā gadījumā viena lieta ir acīmredzama: . ilvēka dzīvības spēki un viņa rado�ā aktivitāte ir tie�i atkarīgi viens no otra. Ja ir spēki, parādās rado�ās spēļ,is. (Kāpēc pusaud�i nododas huligānismam? Tāpēc ka viņu rado�ās spējas nav iesaistītas jaunradē.) Ja tiek sti�mulēta jaunrade, aug organisma dzīvības spēki, nostipi mās fiziskā un psihiskā veselība, parādās normāla, har�moniska uztvere attiecībā uz pasauli un sevi �ajā pa�saulē.

Iinerģija un harmoniska jaunrade ir nepiecie�amas eilvēkam, lai viņ� būtu vesels un laimīgs, spētu risināt ļebkuras problēmas un veidot dzīvi lādu, kādu pats vēlas.

Da�kārt ievērojat, ka spējat paredzēt da�us notikumus, ('ilreiz pēk�ņi atrodat pareizo risinājumu, tas atnāk kā apskaidrība. Gadās, ka brīnumainā kārtā piepildās tas, I 'ar ko esat klusībā sapņoju�i, bet baidīju�ies pat domāt. Ta�u nekāda brīnuma te nav. Ir tikai rado�a jūsu būtības enerģija, kas ievadīta vajadzīgajā gultnē.

Ir zināms, ka rado�ās aktivitātes procesā, kad cilvēks meklē uzdevuma vai zinātniskas problēmas risinājumu, bie�i atrisinājums atnāk intuitīvi kā ģeniāls minējums, kā apskaidrība, kā pēk�ņs gaismas uzplaiksnījums, ļ kā Dievs Tas Kungs būtu pa�ukstējis priek�ā.

Kā panākt, lai Viņ� bie�āk tā "pa�ukstētu"? Vajag bieļ �āk ļauties rado�ai pacilātībai.

Intuitīvas apskaidrības, momentānas apjausmas pama tā ir cilvēka psihes zemapziņas procesi.

Ir zināmi rado�o procesu pētījumi O. Tihomirova vi dībā. Viņ� parādīja, ka hipnozes stāvoklī cilvēks spēj m mēt kā ģeniāls mākslinieks. Ta�u pats interesantākais 1 tas, ka �īs spējas viņ� saglabā arī pēc hipnozes seansa! li tikai jābrīnās, cik maz mēs sevi pazļstam! ļ

Ārējs grūdiens atraisa snaudo�ās spējas. O. Tihomirol va pētījumos par ārējo grūdienu kalpoja apziņas hipncfl tiskais stāvoklis. Ta�u tas nav vienīgais pārveidotais stāvoklis, ko cilvēki pazīst. Vēl ir relaksācijas (dziļa atslāl binā�anās), meditācijas (koncentrē�anās uz jebkuru! priek�metu bez īpa�a nodoma), lūg�anas stāvoklis. Psi4 holoģija to sauc par pa�hipnozi. At�ķirībā no hipnozes �ajā stāvoklī viss ir pa�a indivīda varā, pilnībā saglabājas brīva griba, cilvēka individualitāte, kā arī pa�kontrole: jaļ gribu, ļaujos �im stāvoklim; ja gribu, to pārtraucu.

Pārveidotā apziņas stāvokļa mehānisms pagaidām ne�vienam nav zināms. Cilvēce vēl nav tiktāl izaugusi, lai atminētu �ādus noslēpumus. Pagaidām esam dk dumji, ka, izpētīju�i �o mehānismu, mēs tūdaļ to sāktu izmantot pret sevi (militāriem, graujo�iem mērķiem).

Ta�u jau kop� seniem laikiem cilvēkam no aug�as ir dotas metodikas, kuras izmantojot var sazinādes ar smal�kajām Pasaulēm. Tie�i tā ir pa�hipnoze, tas ir rado�ā pacē�lu ma stāvoklis. Visi cilvēcei zināmie garīgie paņēmieni balstās uz relaksāciju un meditāciju. To jēga ir izmantot tās smadzeņu iespējas, kuras absolūti netiek liktas lietā parastajā dzīvē. Pārveidotā apziņas stāvokļa mērķis ir iz�zināt sevi.

Indivīda rado�ā aktivitāte ir atkarīga no pa�izziņas dzi�ļuma. Vēlē�anās saprast sevi, savas rīcības un noskaņo�juma dziļāko jēgu ir pirmais solis ceļā uz jaunradi. Un pirmais solis ceļā pie Dieva. Iepazīstot sevi, mēs iepazīslam Dievu, jo esam Viņa daļa. Tāpēc ir ļoti labi, ka �obrīd laktiski nevienam cilvēkam nav vienaldzīgi psiholoģijas ļ.mtājumi.

Ievērojamā amerikāņu psihiatre Satika Karagula mē�ģināja izpētīt ekstrasensu. Noskaidrojās satrieco�as lietas! ( ilvēku ar superjutīgu uztveri (tā saucamo ekstrasensu) Ir daudz vairāk, nekā esam radu�i domāt. Faktiski ikviens savā nozarē talantīgs speciālists, lai tas būtu ārsts vai in�e�nieris, dzejnieks vai mākslinieks, zinātnieks vai vidus�skolas skolotājs, mehāniķis vai sanitārtehniķis, celtnieks vai programmētājs, pavārs vai zemkopis, atbildīgu lēmu�mu pieņem�anā balstās uz intuīciju. Bet brī�os, kad aizraujas ar savu darbu, spontāni nonāk pārveidotā apziņas Māvoklī, proti, izmanto pagaidām nesaprotamas, apslēplas smadzeņu spējas.

Tāpēc nav jābrīnās, ka rado�i cilvēki, kas aizrāvu�ies ar darbu, retāk slimo, ilgi dzīvo un parasti ir laimīgi, jo viņi pastāvīgi papildina organisma dzīvības spēkus.

'['a�u bie�i vien viņiem rodas likstas sadzīvē un visā il/.īvē. Viņiem it kā pietrūkst laika (vai zinā�anu), lai ra�do�i izpaustos visās jomās. Vai arī viņi to neprot darīt apzināti un mērķtiecīgi. �is faktors apstiprina domu par lo, ka cilvēku �is apbrīnojamais stāvoklis pārņem spon�tāni.

�ādi cilvēki bie�i vien slēpj savas fenomenālās spējas, I tīras rod izpausmi tikai kādā specifiskā jomā, jo baidās būt nesaprasti vai tikt izsmieti. Viņi arī mēģina rast savām intuitīvajām zinā�anām kaut kādu materiālistisku izskaidrojumu. Sak, dro�i vien kaut kur esmu lasījis, kaut kur redzējis, dzirdējis un nejau�i iedomājies.

Bet tur iau ir tas āķis, ka viens nezin kāpēc visu laiku "nejau�i" iedomājas, bet otrs "speciālists" nesaprot pat to, kas visiem ir acīmredzams.

Piemēram, talantīgs ārsts redz pacienta orgānus un ne�kļūdīgi nosaka diagnozi. Viņ� domā, ka �ī diagnoze ir viņa iztēles auglis un vienmēr izdara visas nepiecie�amās analīzes, kuras vienīgi apstiprina sākotnējo "minējumu".

Ģeniāls mēbeļu galdnieks nekļūdīgi zina, kas sanāks no konkrētā materiāla, glu�i kā rentgena aparāts nosaka acīm neredzamus koka defektus. Uz visiem jautājumiem, kā viņam tas izdodas, atbild: "Ja būtu nostrādājis tik ilgi kā es, arī tu sajustu koku!"

Spēja koncentrēti iedziļināties kāda priek�meta būtībā un saprast visu, kas jums nepiecie�ams; spēja uzminēt, tas ir, intiutīvi saņemt nepiecie�amo informāciju; spēja sa�just priek�metus, parādības, apstākļus un citus cilvēkus tās ir rado�ās aktivitātes izpausmes.

Vai tad nav pienācis laiks mums visiem sajust vismaz pa�iem sevi?

Jūs esat slims? Tātad nepazīstat sevi, nevaldāt pār sevi un necen�aties spert vismaz kaut kādus soļus ceļā uz sava stāvokļa kontrolē�anu. Ko gan jūs esat vērti, ja nevaldāt pat pa�i pār sevi! Jūs enerģētiskajā un psiholoģiskajā ziņā esat tādi analfabēti, ka ļaujat sve�ām enerģijām ielauzties savā ķermenī un graut veselību. Jūs sevī esat sakoncen�trēju�i cilvēku netikumus-skaudību un alkatību, miesas�kārības un greizsirdību, dusmas un aizvainojumu un necen�aties no tiem atbrīvoties.

Vai gan nav pienācis laiks rado�ai attieksmei pret savu organismu, pret savu veselību? Nevajag dvēseles lais�kumu maskēt ar runām par lielu aizņemtību vai par zau�dēto laiku.

Ķirurģija vienmēr tiek ņemta talkā tad, kad nav labākas izejas no situācijas, bet tabletes organismu vienīgi de�mobilizē. Kāpēc strādāt ar sevi, saprast sevi, ieklausīties iek�ējo enerģiju plūsmā! Labāk izdomāsim jaunu tableti, piemēram, tādu, kas paaugstina intelekta līmeni� Tad atkritīs pat nepiecie�amība domāt.

Darbs ar sevi ir psihiska sevis programmē�ana. Tās priek�rocība ir tāda, ka, pateicoties �ai programmē�anai, cilvēks kļūst par īstenu savas personības veidotāju.

Rado�ā procesa ienaidnieki ir bailes, slinkums un augsts pa�kritiskums, neuzticē�anās savai intuīcijai.

I. Me�ņikovs: "Cilvēkam vajadzēs mainīt savu dabu, lai to padarītu harmoniskāku."

M. Cehovs (rakstnieka brālis): "Jogisma pamats ir dzī�ves jaunrade."

J. Vlasovs (ievērojamais sportists): "Cilvēks vienmēr pats pārvar problēmas un slimības, ja prot izmantot savus psihiskos spēkus."

Darbs ar sevi ir tie�s savu karmisko problēmu pārva�rē�anas paņēmiens, bet tātad arī sava likteņa pārveido��anas paņēmiens!

�ā darba ietvaros mēs nedodam pilnīgas metodikas nevis tāpēc, ka tās slēpjam (tās ir visai pla�i pazīstamas), bet gan tāpēc, ka nav jēgas lasīt da�ādu peldē�anas teh�niku aprakstus. Glu�i vienkār�i ir jāpieiet pie ūdens un jāpaskatās, kā peld citi, jāpalūdz, lai kāds parāda, kā to dara, un sākumā jūs patur.

Shēma, pēc kuras iegūstam prasmi sevi rado�i apjaust, ir ļoti vienkār�a:

1.� Attīstīt savu sensoro jutību.

2.� Iepazīt piecu Visuma pirmelementu koka, uguns, ūdens, gaisa un zemes dabu. Izpētīt cilvēka ķermeņa enerģēdsko kanālu sistēmu, �o kanālu uzdevumus, kā arī paņēmienus, kas izmantojami patstāvīgā enerģētis�kajā darbā ar tiem.

3.� Apgūt pa�analīzes, pa�kontroles un sevis program�mē�anas (lasot mūsu grāmatu, jūs jau daļēji ar to nodar�bojāties) paņēmienus.

4.��� Meditatīvi vērsties pie Augstākajiem spēkiem, sa�ņemt intuitīvus lēmumus. Sajust svētību kā Dievi�ķu Gaismu, kas plūst nemitīgi un visiem vienādi. (Ta�u ne jau visi ir atvērti tās uztver�anai.)

Austrumu gudrība skan tā: vienīgi mans nepilnīgums sagroza pie manis nāko�o patiesību.

Būt veselam nozīmē būt enerģētiski izglītotam, valdīt pār sevi, kontrolēt procesus savā organismā.

Ja jums jau sākotnēji ir rado�a attieksme pret savu ve�selību, jūs intuitīvi uztaustīsit taciņu uz turieni, kur jums iemācīs dzīvības spēku vairo�anas un organisma atvese�ļo�anas metodikas un tehnikas.

Kāpēc pastāv "melnā" un "baltā" maģija? Vispār kas tā maģija ir?

Maģija ir (lasām enciklopēdiskajā vārdnīcā) burvestība, bur�ana, rituāli, kas saistīti ar ticību cilvēka, maga, burvja pārdabiskām spējām.

Protams, viss, kas vēl nav saprasts, nav līdz galam iepa�zīts, nav izskaidrojams no pragmatiskās sadzīves loģikas viedokļa, visos laikos ir uzskatīts par burvestību. Elek�trisko spuldzīti arī pavisam nesen uztvēra kā burvestību.

Pārveidoto apziņas stāvokļu pārzinā�ana, neap�auba mi, cilvēku padara par burvi, par magu.

No ezoterikas viedokļa maģija ir (tikai) darbība, kas tiek veikta, izmantojot psihoenerģētiskās un da�as citas zinā�anas.

Mags ir cilvēks, kas apveltīts ar superaugstu uztveri, kā arī lielu rado�o aktivitāti. Kāpēc tad magi ne vienmēr iet Gaismas ceļu?

Cilvēkam ar superaugstu uztveri būtu jāredz, ka viņa glāb�anas ceļ� tas ir vienīgi ceļ� pie Dieva. Kāpēc tad "melnais" mags iet grau�anas ceļu? Tas ta�u ir ceļ� uz pekli, proti, elli.

Cilvēka daba ir sare�ģīta. Kad ir grūti, viņ� skrien pie Dieva, kļūst pazemīgs un pieticīgs, gatavs uz jebkuru ti�kumīgu rīcību, pacietību un dvēseles dāsnumu. Bet, tik�līdz kļūst vieglāk, steidz baudīt dzīves priekus (dzīve ta�u ir tik īsa).

Kad nonākam sprukās, jautājam: "Par ko, Kungs, Tu man to uzsūtīji?" Kad gūstam panākumus, jūsmojam: "Kāds es esmu malacis!" Kad cilvēks ir vāj�, viņ� meklē Dieva aizsardzību, bet, saņēmis spēkus no aug�as kā Die�va palīdzību, kā Dieva svētību, jau sāk lepoties ar "savu" spēku.

Tie�i tāpēc baznīca lamā ekstrasensus un dziedniekus, kā arī tos, kuri cilvēkus māca būt par ekstrasensiem: iegu�vu�i psihiskos spēkus, cilvēki aizmirst par Dievu, izmanto augstākus spēkus savu pasaulīgo sīko intere�u apmieri�nā�anai.

Cik vilino�i ir visiem pierādīt savu sevi�ķumu, visiem parādīt savas iespējas, kādu iebiedēt, sodīt, kādam atriebI ies, kādu pārtrumpot. Tas jau nebūtu nekas, bet, ieguvis spēku un varu pār citiem, cilvēks vairs negrib nekādu (laismu. Viņa apedte aug: viņ� grib daudz naudas, daudz varas un, pats nemanot, sapinas tīklos, ko izliku�i tum�ie spēki, kuri viņa alkatību un lepnību, kā ari superjutīgumu izmanto savās interesēs.

Tā cilvēks pats sevi pārvēr� par melno magu, par sātana kalpu. Viņa liktenis nav apskau�ams. Kalpojot tum�ajiem spēkiem, viņ� pakāpeniski pārdod savu nemirsdgo dvē�seli un uz visiem laikiem pazūd no Pasaules. Pat tad, ja viņ� laikus "apdomāsies", smalkajā Pasaulē pieļautās kļū�das būs ļoti grūti izlabot.

Sātans prasmīgi izmanto cilvēku vājības, jo pārtiek no enerģijas, ko cilvēki iegulda netikumos. Cilvēki īpa�ās skolās apgūst ekstrasensorās prasmes, nodarbojas ar jogu un "cigun" vingrinājumiem, apmeklē baznīcu un gavē. Bet netiecas izprast un izjust savas darbo�anās jēgu un tāpēc joprojām slimo un pinas problēmās. Tiklīdz ir iegu�vu�i nedaudz spēka, viņi tūdaļ to iemet savu netikumu muklājā. Visa viņu "garīgā dzīve" nav nekas vairāk kā āri�ķīgs skaists rituāls, kurā viņi nebūt neieliek savas dvē�seles patieso darbu.

Tikai nenogursto�s, nemitīgs darbs, kas veltīts karmas pārvarē�anai un dvēseles rado�ās enerģijas uzkrā�anai, ļauj noturēties uz Gaismas ceļa. �is darbs ir atkarīgs no tā, vai cilvēks izvēlas patieso vērtību sistēmu.

Ar to ir par maz, ja esat gai�redzīgs, pārzināt bur�anu, maģisko darbību paņēmienus un metodes, ja jums ir daudz enerģijas un protat to papildināt.

Galvenais ir just Dievu sevī, ar visu savu rīcību, ar katru darbību kalpot Gaismas, nevis Tumsas spēkiem. Jo tikai tāds ir nemirstīgās dvēseles glāb�anas ceļ�.

Tas nav vienkār�s uzdevums. Iekams cilvēki saprot, Lr. ir Gaisma dvēselē un kas ir Tumsa, viņi izdara ļoti daudz kļūdu. Tas ir visu bēdu un nelaimju cēlonis. Ne jau veld dk bie�i sakām, ka ar labiem nodomiem ceļ� uz elli bruģēts.

Jums ir bijusi smaga diena; pārvarot nogurumu, jūs nopērkat to, kas mammai vislabāk gar�o, un aizejat pie viņas, lai iepriecinātu viņu vai glu�i vienkār�i izpildītu dēla pienākumu pret vecu, slimu cilvēku. Vēl neesat lāgā pārkāpis slieksnim pāri, kad pār jūsu galvu jau gā�as pār�metumi jūs apsūdz neiejūtībā, nevērībā, izsaka preten�zijas, ka neesat ieradies tad, kad tikāt gaidīts, ka neesat atnesis to, kas bija vajadzīgs, un tik daudz, cik nepiecie��ams�

Jūs iedegāties taisnās dusmās, lai panāktu taisnību, vi�su nomētāt uz grīdas, aizcirtāt durvis un aizgājāt. Jūs iz�vēlējāties sātaniskās lepnības ceļu. Jūs domājat, ka rīko�jāties labi: paskaidrojāt cilvēkam, ka viss nav tā, kā viņ� uzskata. Ta�u jūs palikāt nesaprasts. Un tā ir jūsu problē�ma. Ja jūs nav sapratis mīļ� cilvēks, tā ir jūsu nelaime.

Ja jūs nesaprot neviens, rodas jautājums: bet vai pats sevi saprotat?

Kas �ajā situācijā jums bija svarīgi? Apmierināt lepnī�bu? Ja jūs vairāk sevi saprastu un valdītu pār savām ener�ģijām, tad mierīgi visu noklausītos, pagatavotu kaut ko gar�īgu no tā, ko atnesāt, uzdotu divus vai trīs jautāju�mus, kas novēr� uzmanību, noskūpstītu mād un aizietu. Tad patie�ām par visu svarīgāk jums būtu izdarīt mātei kaut ko patīkamu. Un tad jūs patiesi būtu kļuvis par uz�varētāju, uzveicot sātanu gan sevī, gan viņā.

Jūs gribat nopelnīt naudu, lai jūsu bērni būtu nodro��ināti un laimīgi. Jūsu galvenā vērtība ir bērnu laime? Jūs strādājat trijās darbavietās, ļoti nogurstat, nervozējat, pārmetat bērniem, ka viņi maz palīdz, ka jūs nemīl. Bet viņi jūs nepazīst, viņi ir vieni. Vai viņi ir laimīgi? Vai, bēr�nībā saņēmu�i �ādu paraugu, viņi slimīgi neizturēsies pret naudu, vai neuzskatīs, ka nauda dzīvē ir pad svarī�gākā? Varbūt jūs maldināt sevi un galvenā vērtība jums ir sava nodro�inātība, nevis bērnu laime.

Cilvēkus alkatīgus padara nevis nabadzība, bet gan ne�pietiekams dvēseles siltums. Ja jums vislielākā vērtība ir bērnu laime, jūs upurēsit naudu un iekārtosities darbā, kur būs pietiekami laika, lai saviem bērniem dāvātu dvē�seles siltumu. Viņi materiāli būs mazāk nodro�ināti, to�ties zinās, ka viņiem ir ģimene, mīļa māte, laime, ko dāvā mājas pavards.

Vai jūs zināt, kas jums dzīvē ir visdārgākais? Ja teiksit: "Viss!", esat vai nu jauns, vai dumj�. Protams, ir brīni�ķīgi, ka esat materiāli nodro�ināti un jums ir interesants darbs, ka saskarsme ar draugiem sagādā prieku, bet mīlestība ir sajūsmas pilna. Ta�u vai tad vienmēr tā ir?

Ja tā ir, tad kā savu laimi noturēt? Ja turpred nekā no tā nav, ar ko sākt, lai būtu laimīgs, lai veiktos?

Ir jāsāk ar vērtību sistēmas izvēlē�anos.

Nav sliktas izvēles. Noteiktā mūsu dvēseles attīstības posmā katra izvēle ir laba. Tāpat kā dzīves noteikumu izvēlē, arī �eit ir svarīgi, lai tas, ko esat izvēlēju�ies, atbilstu jūsu dziļākajām, patiesajām vajadzībām. Svarīgi, lai izda�rīto izvēli jūs pieņemtu ar visu savu būtību un lai klausītu tās vibrācijai, kas vada pa dzīvi. Tātad izvēlamies! Kas mums ir galvenais?

1.� Daudz naudas.

2.�� Iegūt atzinību.

3.�� Labs sekss.

4.� Vara.

5.�� Klusums un miers.

6.�� Garīgā attīstība.

7.��� Baudīt dzīvi (mākslu, saskarsmi ar cilvēkiem, ēdie�nu, mūziku, dabu, izzinā�anu, ceļojumus utt.).

8.�� Laimīga ģimene.

9.� Atrast savu "pusīti".

10.� Rado�s darbs.

11.�� Dāvāt cilvēkiem laimi.

Izvēlieties vienu vai divus, maksimāli trīs punktus, bez kuriem dzīvi nespējat iedomāties. Tagad nosakiet, cik daudz laika veltāt izraudzītajiem punktiem (proti, �ajā virzienā kaut ko tie�i un konkrēti darāt, kā arī par to do�mājat un runājat).

Pieņemsim, ka galvenais jums ir rado�s darbs. Jūs daudz par to domājat, daudz runājat, bet neko nedarāt. Ak tā, jūs negribat tāpat vien darīt, jūs gribat, lai par to maksā, turklāt pienācīgi maksā� Tādā gadījumā pirmajā vietā lieciet naudu, un jūsu galvā, bet tātad arī dzīvē viss nostāsies savā vietā. Tikai nemāniet sevi!

Ja neizprotat savas patiesās vēlmes, tas rada dziļas iek��ējas pretrunas, negatīvas, graujo�as emocijas.

Piemēram, cilvēks uzskata, ka ir vērtīgs speciālists. Viņ� domā: "Es gribu strādāt, mana prasme ir cilvēkiem vaja�dzīga, atbildīgā amatā varu izdarīt daudz laba." Cilvēks zvana, deldē sliek�ņus un beidzot panāk to, ko gribēja. Bet tad uzzina, ka alga pagaidām būs pavisam neliela. Pavisam "nejau�i" izrādās, ka viņ� var sākt strādāt nevis tūlīt, bet pēc mēne�a. Vakance tiek zaudēta.

"le�u strādāt privātā firmā," domā cilvēks, "tur vairāk maksā." Arī �is nodoms cie� neveiksmi, tāpēc ka: "Tur ir tik daudz darba, ka jāstrādā dienu un nakti�" Ko tad �is cilvēks īsti grib? Sēdēt siltā vietiņā un saņemt lielu algu.

�āda vēlme dvēselei ir graujo�a; lai to īstenotu, jāmeklē kontakts ar sātanu� Cilvēks var brīvi izvēlēties savu ceļu.

Citam cilvēkam, kas meklē darbu, svarīgi ir kontaktē�ties un krāt pieredzi. Tāpēc viņ�, iekārtojoties darbā, ir mierā ar neērtu grafiku un zemu algu, bet toties strādās tur, kur pilnībā saņems to, kas viņam �obrīd �ķiet svarīgs. Var dro�i teikt, ka �ādu cilvēku gaida liela nākotne. Viņ� cen�as iet pa dzīvi, saprātīgi upurējot mazsvarīgāko, lai iegūtu pa�reizējo galveno vērtību. Viņ�, balstoties uz Die�vi�ķajiem principiem, noteikti nonāks pie Gaismas.

Ja pilnībā esat izpratu�i, kuras ir jūsu vērtības, koncen�trējiet spēkus un speriet �ajā virzienā vismaz sīkus solī�us. Centieties �īm vērtībām veldt maksimālu uzmanību, bet galvenais rado�os, vitālos spēkus. Lasiet speciālo lite�ratūru (tā dod enerģiju), izrādiet jebkuru jums pieejamo akdvitāti un rezultāts noteikti būs!

Un vēl. Tieciet skaidrībā par to, kāds ir jūsu aktivitātes galamērķis. Aizveriet acis un iztēlojieties sevi par pilnīgi laimīgu cilvēku. Kāda aina jums pavērsies?

Ja sajūtat Gaismu, to redzat, tā jūs silda, ja jūtat, kā labpadka ieplūst dvēselē ikreiz, kad domājat par to, tas nozīmē, ka esat uz pareizā ceļa. Ja turpretī jūs pārņem nemiers, mulss satraukums, neapmierinātība, tātad Gais�ma vēl nav ienākusi jūsu dvēselē vai arī jūs vēlaties kaut ko tādu, kas jūsu dvēselei nenesīs laimi. Jums nopietni jāizanalizē sava vērtību sistēma.

Neaizmirstiet, ka var patiesi gribēt daudz naudas, go�dīgi to nopelnīt un iet Gaismas ceļu. Bet var par dzīves uzdevumu izvirzīt garīgo attīstību un krist Tumsas bez�dibenī. Nav nemaz tik vienkār�i iet pa izraudzīto ceļu un neliekuļot.

Brīnumi nemēdz notikt, ir enerģija un noteikts zinības līmenis, noteikta izpratne par Pasauli un sevi tajā. Vien�mēr ir mūsu kustības virziens: vai nu uz Gaismu, vai uz nebūtības tumsu. Tre�ā varianta nav. Tā ir iekārtota pa�saulīgā dzīve. Nevar glu�i vienkār�i dzīvot. Katru dzīves brīdi, katru mirkli mēs izvēlamies starp Gaismu un Tum�su, ik bridi sperot soļus te vienā, te otrā virzienā. Tāpēc I ikai mēs pa�i esam atbildīgi par savu dzīvi, par savu lik�teni un savu veselību.

Lai mainītu savu dzīvi uz labo pusi un neslimotu, vis�pirms vajag sevi saprast. Mēs piedāvājam oriģinālu pa�ņēmienu, kā diagnosticēt savu dzīvi un attiecības ar cil�vēkiem. Autore to izstrādājusi ilggadējas psiholoģiskās un dziednieciskās prakses rezultātā.

Astroloģijā pazīst 12 (atbilsto�i Zodiaka zīmēm) cilvēku psiholoģiskos tipus. Katram no tiem ir savas raksturīgās pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Negatīvās iezīmes ir tie faktori, kas grauj cilvēka per�sonību un noved dvēseli pie degradācijas.

Pozitīvās iezīmes, tie�i pretēji, veicina dvēseles attīstību un Dievi�ķās enerģijas uzkrā�anos.

Tomēr nekad nevajag aizmirst, ka mūsu trūkumi ir mū�su labo īpa�ību turpinājums. Ja kaut kā ir par daudz, tiek iegūts pretējs rezultāts. "Visām mūsu jūtām un vēlmēm," vēsta ķīnie�u gudrība, "jāatbilst īstenībai, jābūt līdzsva�rotām un mērenām."

Katra Zodiaka zīme ir noteicēja pār attiecīgām cilvē�ka ķermeņa daļām (1. tabula). �ie orgāni ir ķermeņa vājā vieta. Tāpēc katram tipam atbilst "savas" slimības. Tas ir pirmais faktors, pie kura pakavēsimies, veicot dia�gnostiku.

Rakstura iezīmes un uz slimību

Zodiaka Uz slimību disponētais Papildu orgāni zīme orgāns ("sava" slimība) (bie�as slimības)

Auns Galva Mugurkauls, acis,

ausis, seja

. , , . , Pakausis,balsene,

Vērsis Rīkle, kakls . , ,

zarnu trakts

Visas ķermeņa pāra

Dvīņi Pleci, bronhi, plau�as daļas: rokas, kājas,

pleci, nieres, ceļgali�

Vēzis Aknas, krūtis Liesa,

aizkuņģa dziedzeris

Lauva Sirds Mugura, sāni,

vēders, zarnu trakts

Jaunava Kuņģis Diafragma, plau�as

Svari Nieres, zarnu trakts Cirk� ?u a Pvi dus,

naba, urīnpūslis, galva

Skorpions Dzimumorgāni Gū�as, asteskauls

Strēlnieks Gurni, zarnu trakts Mugurkauls,

dzimumorgāni, rīkle

Me�āzis Ceļgali Sirds, plau�as

Ūdensvīrs Lieli, ikri Aknas, kuņģis

. Sirds, nieres,

Zlvls Pedas mugurkauls

1. tabula

disponētie orgāni katrai Zodiaka zīmei

Rakstura iezīmes

Otrais faktors ir stihijas. Katrai no tām piemīt noteiktas rado�ās psiholoģiskās kvalitātes (2. tabula). Pie katras no �etrām stihijām (Zeme, Gaiss, Ūdens, Uguns) pieder sa�vas Zodiaka zīmes. Jūsu stihijas rado�ās enerģijas ari pozi�tīvi vai negatīvi ietekmē veselību atkarībā no tā, kā tās izmantojat.

2. tabula

Tre�ais faktors, uz kuru orientēsimies savā diagnosti�kā, atspoguļots 2. zīmējumā. Lieta tā, ka vienā no astro�loģiskajām sistēmām ir teikts: cilvēks viena iemiesoju�ma laikā attīstoties maina savu raksturu un pakāpeniski iegūst citas Zodiaka zīmes kvalitātes. Tā, piemēram, Skor�pions, ejot dvēseles attīstības ceļu, nenovēr�ami iegūst Lauvas īpa�ības. (Lauva Vēr�a, Vērsis Ūdensvīra īpa��ības utt.).

Zodiaka zīmi, kuras īpa�ības jums dzīves laikā noteikti jāiegūst, nosauksim par "zīmi, uz kuru tiecamies". Tātad, ja esat dzimis augustā un jūsu "dzim�anas zīme" ir Lauva, tad "zīme, uz kuru tiecaties", jums ir Vērsis. Ideālā va�riantā viena iemiesojuma laikā dvēselei jāpārvar savas "dzim�anas zīmes" negatīvās īpa�ības, jāizkopj savas pozitīvās īpa�ības un jāpapildina tās ar pozitīvajām īpa�ībām no "zīmes, uz kuru tiecaties". Turklāt vēlams "nepaķert" negatīvās rakstura īpa�ības no "zīmes, uz kuru liecaties".

2. zīm. Cilvēka rakstura maiņa no "dzim�anas zīmes" pretim "zīmei, uz kuru tiecaties"

Ceturtais mūsu diagnostikai nepiecie�amais faktors balstās uz ķīnie�u medicīnu. Tā vēsta, ka Uguns stihija baro Zemes stihiju, Zeme baro Gaisu, Gaiss Ūdeni, Ūdens Koku, bet Koks Uguni (3. zīmējums). Koka stihija atbilst mūsu planētas bioloģiskajai dzīvei. Tiek uz�skatīts, ka Uguns, Zeme, Gaiss un Ūdens ir visā Visumā, bet Koka stihija ir mūsu pasaulīgās eksistences īpa�a enerģija.

3. zīm. Stihiju "baro�anas" shēma

3. tabula rāda, ka katrai stihijai atbilst savs gadalaiks un savi orgāni cilvēka organismā. Visiem orgāniem ir savs aktivitātes laiks. Sirds, nervu un hormonālā sistēma, tievā zarna visaktīvākās ir vasarā, konkrēti no 22. jūnija līdz 4. septembrim.

Plau�as, bronhi un resnā zarna aktivizējas rudenī, nie�res un urīnpūslis ziemā, aknas un �ultspūslis pavasari. Kuņģis, liesa (kontrolē asiņu sastāvu organismā) un aiz�kuņģa dziedzeris ir aktīvi laikā, kad organisms pāriet no vienas stihijas uz otru stihiju. �ie orgāni palīdz ķermenim iekļauties jaunās sezonas enerģijā.

Aktivitātes periodā orgāns cen�as atbrīvoties no sār�ņiem, attīrīties un uzkrāt svaigus spēkus. Ja orgāns ir ve�sels, tam nav grūti sakoncentrēt organisma enerģijas, lai veiktu savu darbu, jo tas ir nepiecie�ams visa ķermeņa veselībai. Ta�u, ja orgāns ir slims, tam �im nolūkam ne�pietiek spēka. �ajā gadījumā novērojam hronisko elpo��anas ceļu slimību saasinā�anos rudenī vai pavasara sāpes aknās tiem, kuri sevi uzskata par veseliem.

3. tabula

Jāiegaumē, ka neatkarīgi no tā, vai orgāns ir slims vai vesels, �ā orgāna aktivitātes periodā mūsu uzdevums ir to atbalstīt. �ādas vienkār�as palīdzības snieg�ana savam ķermenim ļauj saglabāt gan tā darbspēju, gan jaunību, gan veselību. Vienkār�o noteikumu ievēro�ana jums ne�prasīs daudz laika.

' Zeme ir īpa�a stihija, tā ir visu enerģiju savdabīgs "stabilizalors" organismā.

Vasarā ēdiet augļus, izslēdziet no ēdienkartes gaļu, ar aktīvu atpūtu, ilgām pastaigām svaigā gaisā, ar uzturē��anos saulē un peldē�anu nostipriniet sirdi. Ja sirds nav pavisam vesela, vasarā jādzer �o orgānu stiprino�as zāļu (vilkābeles ziedu, piparmētru, māteru lakstu, baldriāna sakņu) tējas, jāizdara speciāli vingrinājumi un jāveic jeb�kuras citas profilaktiskas un ārstnieciskas procedūras.

Rudenī centieties savu uzturu piesātināt ar dārzeņiem un biezputrām. Tējai pievienojiet no vasaras atpūtas vie�tas atvestās eikaliptu lapas. Dzeriet tādu zāļu (māllēpju, kumelī�u, kliņģerī�u, salviju) tējas, kas attīra elpo�anas ceļus. Lietojiet uzturā medu, apmeklējiet saunu. Izdariet elpo�anas vingrinājumus.

Ziemā atrodiet laiku, lai paturētu kājas karstā peldē un pamatīgi ar asu suku paberzētu pēdas, tas veicinās nieru darbību. Centieties dzert tīru ūdeni. Dienas laikā maziem malciņiem iztuk�ojiet 5-6 glāzes ūdens, vēlams avota ūdens. Lai veicinātu aktīvo orgānu darbību, profi�lakses nolūkā ieteicams lietot �ādus ārstniecības augus pļavu kosas, brūkleņu lapas, miltenes, kaltētas upeņu un pīlād�u ogas, no kurām pagatavota tēja.

Pavasari ieteicams gavēt un izmantot visus �ultspū�ļa at�tīrī�anas paņēmienus. Ir labi pirkt svaigu ingvera sakni, to sarivēt un pievienot ēdienam. Ļoti veselīgi ir valrieksti. Tē�ju var gatavot no Islandes ķērpjiem, asinszāles, pieneņu saknēm, fenheļa un me�rozī�u augļiem. Ta�u iegaumējiet: ārstniecības augu lieto�ana jāsaskaņo ar ārstējo�o ārstu.

Pārejas periodos, kas atbilst Zemes stihijai, jāpagatavo līdzeklis kuņģa stiprinā�anai. �im nolūkam var valriekstus nedaudz apgrauzdēt augu eļļā, bet pēc tam sajaukt ar ne�lielu daudzumu medus. Profilaktiski pietiek no rītiem tuk�ā dū�ā apēst tējkaroti �ā maisījuma. Ja kuņģis ir slims, var �o līdzekli pastāvīgi nēsāt līdzi un dienas gaitā periodiski apēst pa tējkarotei, īpa�i tad, ja ir gastrīta izraisītas sāpes.

Tātad "ziemas" jeb "ūdens" orgānu veselība ir atkarīga no tā, cik pareizi un labi esat uzturēju�i "rudens" jeb "gai�sa" orgānus. "Pavasara" orgānu veselība ir atkarīga no "zie�mas" orgānu stāvokļa utt.

Bet attiecības ar cilvēkiem ir atkarīgas no tā, cik pareizi (lietpratīgi un atbilsto�i viņu lomai mūsu dzīvē) mēs pa�i pret viņiem izturamies.

Tagad varam veikt savas dzīves diagnostiku. To izdarī�sim, par piemēru izraugoties vienu no Zodiaka zīmēm. I'ieņemsim, ka esat Strēlnieks (4. zīmējums). Tā ir jūsu " dzim�anas zīme". Stihija Uguns.

1. Pēc 3. tabulas redzam, ka "uguns" orgāni ir sirds, ner�vu un hormonālā sistēma, tievā zarna. Tie ir "veselības kodols". Parasti ar �iem orgāniem viss ir kārdbā. Tie var nedaudz traucēt bērnībā vai jaunībā, bet slimības ātri un bez sekām pāriet, ja jums patie�ām piemīt Uguns rado�ās kvalitātes (sk. 2. tabulu). Ja ar neatkarību, optimismu un labvēlīgumu neizceļaties, ja esat skops, tad jūsu stihijas orgāni būs slimi. Kopumā tas slikti ietekmēs veselību, jo iedragāts ir tās "kodols".

Ja cienāt un saprātīgi izkopjat Uguns rado�ās kvalitātes, jūs vienmēr sapratīsit Uguns cilvēkus (Lauvas un Aunus). Starp jums pastāvēs draudzīga sāncensība, kas mudina sasniegt jaunas virsotnes.

Strēlnieku attiecības ar Strēlniekiem nevar būt vienkār�as. | ūs esat pārlieku līdzīgi, kā draugi un reizē sāncen�i skrienat ļ ia vienu celiņu, pārvarat līdzīgus �ķēr�ļus, risināt vienādus i izdevumus un alla� cits citu nedaudz apspie�at. Atdecībās nepiecie�ama lielāka paciefiba, maigums un neuzmācība. Ja i ieeentīsities cits citu uzvarēt, jūsu attiecības var būt auglīgas.

4. zīm. Dzīves diagnostikas piemers

2. Paskatoties 1. tabulā, atrodam, kuri ir Strēlnieka or�gāni (gurni, urīnpūslis). Ja tie sāk sāpēt, tātad raksturā stimulējat savas "dzim�anas zīmes" negatīvās īpa�ības neapdomīgumu, necieņu pret varas iestādēm, azartiskumu. Minētās kaites ātri pazūd, tiklīdz pārvarētas negatīvās

īpa�ības un tiek izkoptas savas "dzim�anas zīmes" pozi�tīvās iezīmes (sk. 1. tabulas iepriek�ējo aili).

Turklāt ieteicams rūpēties par "saviem" orgāniem (īpa�i to aktivitātes periodos) un veikt profilaktiskās procedū�ras, jo tā ir jūsu organisma vājā vieta. �o orgānu slimības ielaist ir bīstami.

Ja stimulēsit savas "dzim�anas zīmes" negatīvās īpa�ī�bas, nopietnas problēmas �eit agri vai vēlu jums būs no�dro�inātas.

3. "Zīme, uz kuru decaties", jums būs Jaunava (sk. 2. zī�mējumu). �īs zīmes stihija ir Zeme. Jāteic, ka cilvēki vis�mazāk izprot tie�i tos cilvēkus, kuri pieder pie "zīmes, uz kuru tiecaties", un pat visus �īs stihijas ļaudis. Mūsu gadījumā var teikt, ka Strēlnieki nesaprot visas Jaunavas. Jums nav saprotama viņu uzvedība, bie�i tā jūs kaitina. Ir labi, ja pie �īs stihijas pieder tuvi draugi, mīlo�i radi�nieki. Viņi jums atklāj citu dzīves pusi, jūs ar apbrīnu apgūstat viņu izpratni par pasauli un� garīgi augat.

Sliktāk, ja pie �īs stihijas pieder nelabvēļi, ienaidnieki, ne pārāk gudri priek�nieki, tad jums neklāsies viegli, ta�u vienmēr paturiet prātā: viņi ir jūsu skolotāji, jo pieder pie "zīmes, uz kuru tiecaties".

Strēlniekiem nered ir grūti saprast arī Me�ā�us un Vēr��us. Ja spēsit viņus pilnībā saprast, iemantosit viņu pozitīvās īpa�ības un līdz ar to sekmīgi noiesit sava �īs Zemes iemiesojuma ceļu. Bie�i vien jums kaut kas ir jāatdod �iem cilvēkiem no "zīmes, uz kuru tiecaties", un no "stihi�jas, uz kuru tiecaties", jāsniedz viņiem atbalsts, jāaplie(ina cieņa. Dariet to, nedusmojieties, nepaejiet sāņus, ne�apvainojieties tā ir jūsu vaina, ka nespējat viņus saprast.

Cilvēkam risināmais garīgais uzdevums nekad ne�mēdz būt vienkār�s, bet vienlaikus vienmēr tiek doti spē\iem atbilsto�i uzdevumi.

Strēlnieka garīgais uzdevums ir nevis vienkār�i saprast Zemes stihijas enerģijas, bet arī iegūt tās pozitīvās kvali�tātes. Citiem vārdiem sakot, Strēlniekam ir jāizkopj inteli�ģence, punktualitāte un analītiskais prāts, lai nesasirgtu ar Jaunavas slimībām (sk. 1. tabulu).

Jaunavas slimības uzbruks Strēlniekam arī tādā gadī�jumā, ja viņ� pēk�ņi sāks pārņemt Jaunavas negatīvās īpa�ības sīkumainību, apnicīgumu, konservatīvismu, kritizē�anas māniju (sk. 1. tabulu).

Turpretī, ja Strēlniekam izdosies izkopt Zemes stihijas rado�ās īpa�ības darbaspējas, neatlaidību, uzticamību (sk. 2. tabulu), viņa "veselības kodols" kļūs nesatricināms. Viņ� dzīvos ilgu mū�u, slimības nepazīdams. Līdz sir�mam vecumam viņa dzīslās plūdīs jaunas asinis.

4. Ja skatāties 4. zīmējumā, kreisajā pusē atrodama jūs "barojo�ā" stihija. Saskaņā ar ķīnie�u medicīnu Ugunij tas ir Koks (sk. 3. zīmējumu). Ta�u astroloģijā starp Zodia�ka zīmēm nav Koka stihijas (sk. 2. tabulu). (Izskaidrojums ir �āds. �etras stihijas Zeme, Uguns, Ūdens un Gaiss ir Visuma vispārējās enerģijas. Koks ir stihija, kas parādās tikai bioloģiskajā pasaulē. Zodiaka zīmes ir garīgas kate�gorijas, tās ietekmē bioloģisko pasauli, bet nav tās pa�mats.) Tāpēc Ugunij Zodiaka aplī, kurā nav Koka stihijas, barojo�ā stihija ir Ūdens.

Ta�u cilvēka organismā Uguni barojo�ie orgāni būs Koka stihijas orgāni (sk. 3. tabulu). Tie ir aknas un �ultspūslis.

Ja slimi ir "barojo�ās" stihijas orgāni, tas nozīmē, ka cilvēkam ir smaga personiskā karma. Viņ� tik lielā mērā nogrēkojies pret Dievu, ka ir sodīts ar slimību. Lai �ādu slimību pārvarētu, jāsaprot sava karma. Tas nav iespējams bez ieskā tī�anās pagātnē. Ir jāpārzina savas reinkarnācijas (iemiesojumi).

"Barojo�ās" stihijas cilvēki (Strēlniekam tie ir Vē�i, Skor�pioni un Zivis) parasti ir labi noskaņoti pret jums. Viņi ir pilni labvēlības, labprāt jums palīdz. Viņi dabiskā veidā dod jums enerģiju, "barojot" jūs, lai gan ne vienmēr at�balsta jūsu idejas. Ta�u, pat nesaprotot jūs, viņi tomēr jums jūt līdzi.

Ja "barojo�ās" stihijas cilvēki jūs nemīl un neatbalsta, arī tas liecina, ka esat nopietni nogrēkoju�ies pret Augstā�kajiem spēkiem, kuri jums tāpēc liedz enerģiju. Tātad sa�vulaik to esat tērēju�i aplamiem mērķiem.

Pret "barojo�ās" enerģijas cilvēkiem ir jāizturas ļoti sau�dzīgi, jācen�as viņiem nedarīt pāri, izskaidrot savu uz�vedību un pateikties par palīdzību, draudzīgo līdzjūtību, ģimenes pavarda siltumu.

5. Labajā pusē (sk. 4. zīmējumu) atrodas Gaisa stihija. Tā ir līdztiesīga atbalsta stihija. Gaisa orgāni ir plau�as, bronhi, resnā zarna. Ja pie �īs stihijas piedero�ajos orgānos parādās slimība, tā liecina par karmu, ko cil�vēks sapelnījis jau �ā iemiesojuma laikā: ir aplami tērē�jis enerģiju, darījis pāri tuvākajam, viņam pietrūcis prāta, lai piedotu pāridarītājiem. �o orgānu slimības var būt visai sare�ģītas. Lai atrastu glābiņu, jāizvērtē sava dzīve un attieksme pret da�ādiem pagātnes notiku�miem, jāatbrīvojas no aizvainojumiem, bailēm un vai�nas apziņas.

Ar atbalsta stihijas cilvēkiem jums var būt ļoti labas attiecības, ja tikai neviens no jums neierobe�os otra brī�vību. Jūs esat līdztiesīgi partneri, lai ari kas viens otram būtu laulātais, draugs, priek�nieks un padotais, bērns un viens no vecākiem� Viss būs brīni�ķīgi, kamēr respeklesit savstarpējo brīvību un līdztiesību. Ja sāksit apspiest sev līdzīgo vai nespēsit pretoties spaidiem, jūsu karmisI ,is problēmas augs un padziļināsies.

Izveidojiet savu diagnostisko shēmu, vienmēr to nē�sājiet līdzi, bie�āk tajā ieskatieties un jūs daudz ko savā dzīvē un savas veselības problēmās sapratīsit. Ja pama�tosities uz �īm zinā�anām par sevi, jums noteikti izdosies kļūt laimīgākam.

Viss dabā ir pakļauts hermētiskajam Ritma principam. Visam cilvēka dzīvē ir savs paisums un bēgums: maksi�mālās darbaspējas nomaina pārdomu laiks, kvēla mīles�tība pāraug rimtā apmierinājumā, bet pēc tam iedegas no jauna. Ir laiks, kad sākami jauni darbi, un laiks, kad no jebkuras aktivitātes jāatpū�as.

Cik labi būtu, ja savus ritmus varētu aprēķināt visam mū�am un visas darbības veikt tam stingri atbilsto�ā lai�kā! Ir daudz �ādu "aprēķinā�anas" paņēmienu. Un tomēr neviens nav absolūd precīzs. Lieta tā, ka cilvēks pagaidām vēl pārāk maz zina. Viņ� nespēj paredzēt visu, kas notiek apkārtējā Pasaulē.

Saules, Mēness, Zodiaka zīmju un tuvāko planētu ietekme it kā būtu diezgan labi izpētīta. Bet kā mūs ietek�mē tālās zvaigznes, citas galaktikas, Kosmosa melnie cau�rumi, no jauna uzliesmojo�as zvaigznes?

Saule, ap kuru riņķo Zeme, cilvēku un visu mūsu dzīvi ietekmē visspēcīgāk. Ta�u Saule Visumā nepastāv pati par sevi. Aprēķini rāda, ka mūsu Saules sistēma riņķo ap citu zvaigzni Sīriusu. Tātad Sīriuss var ietekmēt mūsu Sauli tikpat spēcīgi, kā Saule ietekmē Zemi. Kāpēc tad mēs �o ietekmi neņemam vērā astroloģiskajās progno�zēs? Senie ēģiptie�i orientējās ari uz Orionu, ne tikai uz Sīriusu.

Cilvēki ļoti maz zina. Tāpēc mēs nespējam paredzēt visas sava ritma pārmaiņas.

Vislabākais ir orientēties uz savu attīstīto intuīciju. �ķiet, ka intuitīvi mēs zinām visu. Ta�u �is mūsu zinības instruments ir nemitīgi jāpilnveido. Vai tas nav galvenais pa�reizējās cilvēka attīstības virziens?

Kamēr uz intuīciju nevar pilnībā paļauties, ieteicams vērot noteiktus ritmus. Ir labi, ja cilvēks zina savu horos�kopu. Bet ir ļoti slikti, kad viņ� to uzņem kā patiesību pēdējā instancē!

Mēs ierosinām pavērot, kā Mēness ritms iedarbojas uz jūsu organismu un jūsu dzīvi. Mēness tie�ā veidā ietekmē visu planētas Zeme ūdeni. Mēness ritma iespai�dā jūrā notiek paisumi un bēgumi. Cilvēks vairāk nekā 70 procentu apmērā sastāv no ūdens, tāpēc nav jābrīnās, ka Mēness mūs spēcīgi ietekmē. Labi, ka par �o ietekmi zinām un to savā dzīvē ņemam vērā.

Mēs vēr�am jūsu uzmanību uz to, ka vajag nevis sekot lunārās dienas vibrācijai, bet gan vērot, pētīt sevi, lai se�cinātu, kā tā vai cita lunārā diena tie�i uz jums iedarbojas. Nekas nav absolūti fatāls.

Tie�i Mēness stimulē cilvēka intuīcijas attīstību! Intui�tīvā pasaules uztvere attīstās arī tad, kad cilvēks redz sap�ņus un cen�as tos saprast. Kas ir sapnis? Tas ir ceļojums smalkajā pasaulē! Kāpēc ir tik patīkami iet gulēt? Tāpēc ka dvēsele jau iepriek� izjūt prieku par ceļojumu labākā pasaulē. Pat tad, kad mūsu apziņa no rīta neko neatceras, intuīcija vēsta, ka esam atgriezu�ies no jauka ceļojuma.

Nepatīkami sapņi un murgi saistīti ar tiem �ķēr�ļiem, kas cilvēkam jāpārvar ceļā uz mirdzo�o Dievi�ķās Gais�mas pasauli. Ar �iem �ķēr�ļiem var cīnīties gan miegā, gan nomodā, ja apzināmies, ka tie�i tie atspoguļo mūsu reālo dzīvi. Sapņus var izmantot kā mājienu lēmumu pie�ņem�anai, ceļa izraudzī�anai, savu trūkumu izskau�anai.

Mēness ir nakts spīdeklis, tāpēc mūsu sapņi pilnībā ir atkarīgi no lunārās diennakts rakstura. Atbilsto�i katram jaunam Mēness diska stāvoklim debesjumā mūsu iek�ējā pasaule it kā izdara pagriezienu, izgaismojot jaunas dvē�seles �ķautnes. No Mēness ir atkarīgs, cik patiesi ir mūsu sapņi, kāda atslēga piemeklējama, lai piekļūtu atminē�jumam.

Piemēram, sapnī redzam, ka kavējam vilciena atie�anu, steidzamies un tomēr nepaspējam vilciens aiziet bez mums.

1. lunārajā dienā �ādam sapnim nevajadzētu mūs īpa�i satraukt. Mūsu uzdevums ir sakoncentrēt iek�ējos spēkus un sev teikt: "Esmu gatavs sare�ģījumiem, es paspē�u izdarīt visu, kas nepiecie�ams."

5.�� lunārajā dienā �o pa�u sapni uztversim kā visnotaļ labvēlīgu, jo tas mums vēsta par kustību, par ceļu, un tas ir galvenais.

6.� lunārajā dienā nāksies padomāt, vai neizdarām kādu kļūdu.

12. lunārajā dienā sapnis mums teiks, ka vilciens, uz kuru steidzamies, nav īstais, un labi, ka tas aizbrauca bez mums.

19. dienā, vērīgi aplūkoju�i sapņa detaļas, sapratīsim, kas mums traucēja vilcienu panākt, un tātad centīsimies dzīvē atbrīvoties no traucēkļiem.

23. lunārajā dienā par �ādu sapni var vienīgi priecāties, jo tas mums teic, ka visu paspēsim un nevajag uztraukties.

28. dienā �āds sapnis dod mājienu, ka mēs dzīvē vien�mēr un visur kavējam un tāpēc vajag kaut ko sevī loti nopietni mainīt.

30. dienā īpa�i nesatrauksimies, jo kaut kur jau esam nokavēju�i, un tas ir fakts, tāpēc tagad jāskatās nākotnē un nedrīkst atkārtot līdz�inējās kļūdas.

Tātad, ja zinām lunārās diennakts raksturu, tas mums palīdz ne tikai saprast, par ko vēsta sapņi, bet arī izmantot tajos dotos mājienus.

Mēs piedāvājam sekot savam stāvoklim, noskaņoju�mam un sapņiem, orientējoties uz Mēness ciklu. Tādējādi jūs trenēsit intuīciju un drīz ievērosit, ka tā ir kļuvusi daudzkārt spēcīgāka. Un, lūk, tagad jūs nevis miglaini nojau�at, ko un kad labāk darīt, bet pilnīgi skaidri sajūtat (zināt), kas notiek, kā jums jārīkojas, kas jārunā, kāds lēmums jāpieņem. Jūs precīzi zināt, kā situācija attīstīsies, un tāpēc varat novērst nevēlamas sekas.

Ceļojumā pa lunāro mēnesi jums palīdzēs 4. tabula.

Lunārās dienas simbols atspoguļo atdecīgās dienas gal�veno raksturojumu. Vērojot savu noskaņojumu, savu pa�sajūtu un notikumu gaitu 3. lunārajā dienā (piemē�ram), jūs tiekat skaidrībā par to, ko jums sola sniega leo�pards kā �īs dienas simbols.

Turpmāk, zinot, kādi svarīgi notikumi tiek plānoti snie�ga leoparda dienā (ne jau viss dzīvē ir atkarīgs tikai no mūsu vēlmēm), sapratīsim, kā rīkoties. Ir svarīgi ne dkai zināt, kurā dienā ko darīt, bet arī saprast un sajust katras lunārās dienas enerģiju un pielāgot tai savas enerģijas. Tas viss panākams, tikai pateicoties novēro�anai un pie�redzei.

Centieties katrā ziņā veikt tabulas otrajā ailē aprakstīto darbu ar sevi. Ja neizdodas to veikt pārdomāti un no�pietni, izdariet vismaz minimālo. Piemēram, ja sniega leoparda dienā nav sanācis nodarboties ar garīgajiem vingrinājumiem vai apmeklēt saunu, vismaz ieejiet karstā du�ā. Ar spēcīgu strūklu apmazgājiet visu ķermeni, it kā gribētu no tā izskalot visu sve�o un nepatīkamo, atbrī�voties no enerģijām, kas traucē dzīvot. Tādējādi jūs ar savu ķermeni iekļausities normālā dabas ritmā.

Ir ļoti svarīgi darīt vismaz nedaudz, bet pastāvīgi. Tas dod lielāku labumu nekā kaut kas liels, ko veicat tikai reizi gadā.

Orientējoties uz nākamajās ailēs (Ģimene, Mīlestība, Darbs) dotajiem ieteikumiem, centieties ne tik daudz tos pildīt, cik vērot sevi un apstākļus, kas rodas.

Tomēr, lai nenonāktu nepatīkamā situācijā, ailē "Karmiskie darbi" ierakstītos ieteikumus labāk ir izpildīt.

Neliels paskaidrojums: ar "karmiskiem" mēs saprotam tādus darbus, kas jāizdara noteikti, neatkarīgi no savas vēlē�anās. Piemēram, ir jāiet un jānokārto komunālie maksājumi, jāizsauc sanitārtehniķis, jāpalīdz mātei vai brālim risināt viņa problēmas, jāsazinās ar sava bērna kla�ses audzinātāju, jānodod analīzes poliklīnikā utt. Karmiski ir tādi darbi, kas attiecīgajos eksistences apstākļos ir vitāli nepiecie�ami. Ja �ie darbi netiek laikā veikti, tie var padziļināt mūsu karmiskās problēmas.

Kas attiecas uz sapņiem, tajos izpau�as jūsu rado�ais gars! Mēs priecāsimies, ja mūsu piezīmes jums kļūs par palīgu brīni�ķīgajā ceļojumā pa Gara Pasauli.

4. tabula

..

PRIEK�VĀRDS 3

1. nodaļa. CILVĒKU SAVSTARPĒJĀS ATTIECĪBAS 5

Cilvēka izcel�anās 5

No kurienes uzradās pirmais cilvēks? 5

Cilvēka dievi�ķā izcelsme 9

Cilvēks izaug tikai starp cilvēkiem 12

Katra tik�anās -karmiska 13

Ja jums ir slikti, tā ir jūsu karma 13

"Nejau�as" tik�anās 15

Saskarsme-enerģiju apmaiņa 18

Saskarsmes ierobe�ojumi 19

Apmaiņa ar enerģiju un informāciju 21

Enerģijas uztver�anas īpatnības 23

Kā palīdzēt savai dvēselei 24

Cilvēku enerģētiskās mijiedarbības veidi 27

Līdzvērtīga apmaiņa 28

Enerģētiskais vampīrisms 29

Cilvēki enerģijas avots 32

Neitrāla pozīcija 36

Karmiskās saiknes likums 39

Garāmgājēji 41

Paziņas 45

Darbabiedri 48

Draugi 50

Radinieki 52

Vecāki, brāļi un māsas 55

Laulātie 58

Mīļotie cilvēki 61

Bērni 63

2. nodaļa. PIEAUGU�IE UN BĒRNI: KARMAS MĀCĪBSTUNDAS,

MĪLESTĪBAS MĀCĪBSTUNDAS 67

Absolūtā mīlestība 67

Kalpo�anas karma 70

Sodīt vai respektēt brīvību? 74

Savlaicīgi dot informāciju 74

Taisnīgs sods 76

Dot rīcības brīvību 79

Ieradums dzīvot negāciju atmosfērā 81

Mazi bērni 82

Pusaud�i 84

Paredzē�ana vai programmē�ana? 86

Kā pārvarēt bērna karmu 88

Dzīves mācībstundas 89

Pozitīvs piemērs 93

Bērna slimība tā ir jūsu karma 94

Atdot visu tam, kur� neko nav man parādā 99

3. nodaļa. MĪLESTĪBA-

GALVENAIS DZĪVES TEMATS 102

Pārbaude ar mīlestību 102

Mīlestība bez pretmīlas 103

Abpusēja mīlestība 103

Neatrasta mīlestība 104

Mīlestība eksāmens dvēselei 105

Laime kā balva 107

Dvēseles divas pusītes 108

Simt mīlestības ceļi 110

Karmiskā atkarība 111

Dvēseles harmonija 116

Kāpēc jūsu dzīve ir tāda, kāda tā ir 116

Patiesā bagātība ir dvēseles bagātība 121

Tiesības uz laimi un pienākuma apziņa 123

Jūsu pusīte 125

Laimes veido�ana 126

Trūkumi-pozitīvo īpa�ību turpinājums 126

Negatīvo vibrāciju pārvarē�ana 128

Ģimenes dzīves harmonija 133

Mīlestības enerģija 138

Karmas mainī�anās seksuālo kontaktu brī�os 138

Sastinguma enerģija 142

Mīlestības karmas pārvarē�ana 145

Negatīva karma mīlestībā 145

Vientulības karmas pārvarē�ana 148

4. nodaļa. DZĪVES CEĻ�. VESELĪBA UN LAIME 152

Karmiskā apmācība 152

Laime ir kau t ko radīt 154

Enerģijas uzkrā�anas ceļi ! 59

Ticība d zīvības spēka galvenais avots 161

Rado�a pieeja veselībai 163

Rado�o spēku potenciāls 165

Intuitīva apskaidriba 167

Kā kļūt par ekstrasensu 169

Slimot ir kauns 170

Vērtību sistēma 172

"Kas ir Gaisma manī"? 174

Vērtību sistēmas izvēlē�anās 176

Dzīves diagnostika un veselība 179

Diagnostikai nepiecie�amās zinā�anas 179

Diagnostikas shēma 187

Mēness cikls un intuīcija 192

Dabas ritmu daudzveidība 192

Mēness un sapņi 194

Formāts 84x108/32. "Rēriha grāmatnīca", Rīgā, Elijas ielā 11/2, LV 1050

Reģ. apl. Nr. LV 40003403638 Iespiests: SIA "Latgales druka", Rēzeknē, Baznīcas ielā 28, LV 4601