Dr. Mels Gils

Ne-Parastais prāts

Pateicības�����������������������.

Ievads�������������������������

PIRMĀ DAĻA. DZĪVE, KAS MUMS IR DOTA �.

1.��� nodaļa. Cilvēka esība un cilvēka rīcība�������

2.��� nodaļa. Ceļ� uz esību ���������������..

3.��� nodaļa. Dzīve ir skola ������������.. ;�..

4.���� nodaļa. Mācīties nozīmē darboties���������.

5.��� nodaļa. Piedzim�anas trauma �����������.

6.��� nodaļa. Likumi, līdzekļi, testi un ceļa rādītāji..

Tests "Kā tu vērtē savu ķermeni?"����������.

Tests "Kurai smadzeņu puslodei ir noteico�ā

loma tavā dzīvē?"������������������

Ko par tevi stāsta zvaigznāji�������������

Tests "Kur� dzīvnieks slēpjas tevī jeb ko vēsta

ķīnie�u astroloģija?" ����������������.

Tests "Vai tu proti valdīt pār savām jūtām?"�����..

Tests "Vai tu labi izproti savas emocijas?" ������.

Tests "Vai tu esi jautrs cilvēks?"�����������.

Tests "Kas raksturo tavu dopamīna bēgumu

un paisumu?" �������������������..

Tests "Vai tevi vajā fobijas?"������������..

Tests "Vai tu esi līdzsvarots cilvēks?"���������

Tests "Kā tu sadzīvo ar emocionālo stresu?" �����.

Tests "Vai tu esi optimists?"�������������

Tests "Vai tevi nomāc vainas apziņa?"�����������.

Tests "Vai tu tērē naudu apdomīgi?"������������

Tests "Cik romantisks tu esi?"���������������

Tests "Cik juteklisks tu esi?"���������������..

Tests "Cik spilgta ir tava iztēle?"�������������..

Tests "Vai tu ļaujies emociju ietekmei?"����������.

Tests "Vai tu dari to, kas tev padodas vislabāk?"������.

Tests "Vai tu domā kā vīrietis vai sieviete?"��������..

Tests "Kāds tu esi darbinieks?" ��������������.

Tests "Kāda ir tava loma uzņēmumā?"�����������

Tests "Kāda ir tava humora izjūta?"������������.

Kāpēc sievietēm ir lielākas izredzes kļūt apskaidrotām.

6a nodaļa. Psihologu izmantotie līdzekļi�����������.

Apzinīgais tips����������������������

Pa�pārliecinātais tips�������������������.

Uzticīgais tips����������������������.

Teatrālais tips����������������������..

Piesardzīgais tips���������������������

Jūtīgais tips�����������������������..

Laiskais tips�����������������������.

Dēkaiņa tips�����������������������.

Idiosinkrātiskais tips�������������������.

Vientuļnieka tips���������������������

Darbīgais tips����������������������.

Nesavtīgais tips���������������������..

Agresīvais tips����������������������

Nopietnais tips����������������������

OTRĀ DAĻA. MUMS PIEEJAMIE LĪDZEKĻI �������

7.���� nodaļa. Atbildība �������������������.

8.���� nodaļa. Patības atspulgs ����������������.

9.���� nodaļa. Kā izkopt apziņu un attīstīt jutīgumu�����.

10.��� nodaļa. Akceptē�ana

(nemainot to, ko nevar mainīt) ������������..

11.��� nodaļa. Vizualizācija un izpausmes spēja��������

12.��� nodaļa. Izpausmes likumi�������������..

13.��� nodaļa. Attiecības un to ietekme uz tevi������.

14.��� nodaļa. Sāpju un tīksmes princips���������

15.��� nodaļa. Kāpēc hipnoze spēj ietekmēt��������

16.��� nodaļa. Mērķtiecīga sapņo�ana vaļējām acīm �

17.��� nodaļa. Nolūks un spēja dziedināt���������.

18.�� nodaļa. Pozitīva domā�ana

un koncentrē�anās uz pozitīvo�����������.

19.��� nodaļa. Negatīvā atkarība�������������.

20.���� nodaļa. Jūtu un emociju atbrīvojo�ais spēks�..

21.���� nodaļa. Domājot par jūtām������������.

22.���� nodaļa. Kā pārmodelēt mūsu domā�anu������

23.���� nodaļa. Ētiskais Visums (katram atbilsto�s) �.

24.���� nodaļa. Līdzcilvēki pārmaiņu

un pilnveido�anās īstenotāji������������.

25.���� nodaļa. Kā mainīt savas dzīves vadlīnijas�����..

TRE�Ā DAĻA. TAKA, KAS VIJAS AIZ MUMS����.

26.���� nodaļa. Pagātnes dziedinā�ana�����������

27.���� nodaļa. Aizmirst vai piedot������������..

28.���� nodaļa. Vērtību sistēma��������������.

29.���� nodaļa. Netici visam, ko lasi, redzi vai dzirdi�

30.���� nodaļa. Iek�ējā atbildes reakcija����������

31.���� nodaļa. Mācību klase Zeme������������..

32.���� nodaļa. Mūsu pieredzes filtri������������

33.���� nodaļa. Kā pārvarēt savu negribē�anu�������

34.���� nodaļa. Vainas apziņa��.. h,�����������.

35.���� nodaļa. Aizvainojums���������������

36.���� nodaļa. Limbiskās sistēmas

jeb limbic limbo radītās dusmas����������.

37.���� nodaļa. Bailes�������������������

38.���� nodaļa. Kļūdas������������������.

39.���� nodaļa. Sāpes�������������������

40.���� nodaļa. Sarunas ar sevi un trīs pamatprincipi.

CETURTĀ DAĻA. CEĻ�, KAS MUMS JĀNOIET �.

41.���� nodaļa. Kļūstam vecāki un topam pieaugu�i����.

42.���� nodaļa. Dzīves jēgas apzinā�anās un atra�ana�

43.���� nodaļa. Praktiski padomi, kā kļūt

par veiksminieku������������������

44.���� nodaļa. Motivācija, entuziasms un aizrautība�.

45.���� nodaļa. Pasmejies tagad��������������.

46.���� nodaļa. Darbības-bezdarbības problēma������.

47.���� nodaļa. Smiekli labākās zāles�����������..

48.���� nodaļa. Vai tev patīk tavs darbs?���������..

49.���� nodaļa. Sērijveida paziņojumi�����������

50.���� nodaļa. Nodo�anās kaut kam svarīgam������..

51.��� nodaļa. Neredzamie palīgi�������������.

52.���� nodaļa. Dari to������������������..

53.���� nodaļa. Kur ir tava esība?�������������

54.���� nodaļa. Rīcība-mācī�anās-nojauta���������.

55.���� nodaļa. Alfas noslēpums��������������

56.���� nodaļa. Personiskā svētnīca dziedinātava������

PIEKTĀ DAĻA. Galamērķis ��������������

57.��� nodaļa. Dzīves mazie svētki������������..

58.���� nodaļa. Klausī�anās����������������.

59.���� nodaļa. Vietas un cilvēki, kas dziedē��������

60.���� nodaļa. Brīvība������������������..

61.���� nodaļa. Rezonanses teorijas valdzinājums�����.

62.��� nodaļa. Mācies vērot ar brīnumu pilnām acīm .

63.��� nodaļa. Dzīvo �ajā mirklī�������������..

64.���� nodaļa. Kontinuitātes mācība�����������.

65.���� nodaļa. Esi rado�s�����������������.

66.���� nodaļa. Septiņas no�ķirtības pakāpes�������..

67.���� nodaļa. Universālie likumi�������������

68.���� nodaļa. Ko mums dod komunikācija

"�eit un tagad"������������������..

69.���� nodaļa. Ceļ� uz sirdsmieru jauna attiecību izpratne..

70.��� nodaļa. Mērķtiecība un dziedinā�anas process�����.

71.���� nodaļa. Brīnumainais skatiens�������������

72.��� nodaļa. Dvēseles tum�ā nakts�������������..

73.��� nodaļa. Mājupceļ��������������������.

Kas ir panākumi?��������������������.

Pieci iemesli, kāpēc ir viegli būt veiksminiekam�����..

25 īpa�ības, kas raksturo uzņēmēju������������

Kāds ir labs priek�nieks�����������������.

13 dzīves likumi��������������������.

Kā mūs ietekmē attieksme ���������������..

Septiņi nāves grēki�������������������.

Tava nākotne ir atkarīga no���������������..

Astoņi principi, kas tev būtu jāzina par neveiksmēm .

Astoņi maldīgi priek�stati, kas radīs problēmas ������

Vienpadsmit atziņas, kas neradīs problēmas �������..

Dzīves mācības���������������������.

Da�as lietas, kas izraisa nostalģiju������������.

Pasaulei vajag cilvēkus�����������������..

Kā atrast dzirdīgas ausis�����������������

Kā veidot attiecības ar draugu tālumā����������..

Kā iespējams mācīties visu mū�u�������������

Kā pieaugu�i bērni var palīdzēt saviem vecākiem�����.

Sēras un to pārvarē�ana�����������������.

Kā veidot veselīgas attiecības laulībā�����������

18 īpa�ības, kādas ieteicamas laulātajam draugam ����..

Stipras laulības noslēpumi����������������

12 gadījumi, kad teikt "piedod"�������������.

Da�i padomi jaunajiem vecākiem������������..

Vīrie�a un sievietes vajadzības��������������

Ko teikt savam laulātajam draugam/draudzenei������.

20 ieteikumi, kas tavai sievai ļaus justies īpa�ai������.

20 ieteikumi, kas tavam vīram ļaus justies īpa�am�����

Iemīlē�anās�����������������������

Priecājies par to, ka esat at�ķirīgi������������..

Es lūdzu Dievu���������������������

Desiderata���������������������.

Trīs īpa�ās izvēles���������.

Tici, un tu gūsi panākumus�����

Vienkār�s padoms���������.

Paraugu nozīme����������.

Tevī apslēptais spēks��������

Laimīgās takas�����������

Nesavtīga kalpo�ana��������.

Bez buramvārdiem���������

Lai darbs dāvā prieku�������.

Mū�izglītība�����������..

Mīlētāji un līderi���������..

Dzīves kaislība����������.

Iedomājies, notici, sasniedz����..

Mana tēva padoms��������..

Esi vesels�������������

Sacenties pats ar sevi�������..

Iespēja neklauvē���������..

Tavai dzīvei vajadzīgi mērķi����.

Pa�paļāvība panākumu atslēga . Par autoru

Manam lieliskajam tēvam,

kura moto "Nekad nepiesauc nāvi!" kļuva par manas dzīves stūrakmeni. Tu esi lielāks par olimpieti, tu esi ceļazvaigzne, kas gai�i mirdz manā dvēselē un palīdz pārdzīvot neveiksmes, vil�anās un "neapskaidroto" ļau�u ietekmi manā dzīvē. Es vienmēr bū�u tev pateicīgs, un tu vienmēr būsi manā sirdī.

Manai brīni�ķīgajai mātei,

kura man dāvājusi skaistāko velti �ajā dzīvē. �ī dāvana ir tava nebeidzamā beznosacījumu mīlestība, tavs atbalsts maniem pūliņiem. Tavs tuvums vienmēr ir bijis mans dro�ais patvērums, tev pat nevajadzēja neko teikt, pietika ar to, ka "biji klāt". Es tevi mīlu, un mana esamība ir tavs dzīvais mantojums.

Manai dārgajai mīļotajai, kura man dāvājusi cerību.

Tas, ko guvu no tavas viedās gudrības, apgaismo manu dzīves taku. Tev jāzina, ka tava esamība �ajā pasaulē dāvā neizmērojamu prieku manai sirdij.

�ī grāmata nebūtu uzrakstīta, ja es nebūtu saņēmis atbalstu un palīdzību, ko man sniedza vairāki ļoti talantīgi un apdāvināti cilvēki. Es no visas sirds gribu viņiem pateikties par atsaucību un atbalstu �ī darba tap�anas gaitā. Lūk, �ie cilvēki.

Saimons Lo kungs (Simon Lau), kura izcilība, pacietība un neatlaidība sekmēja grāmatas radī�anu. Paldies tev par īpa�o attieksmi pret "Ne-Parasto prātu", kas mani mudināja rakstīt lappusi pēc lappuses. Manā skatījumā tu esi vairāk nekā ģēnijs, tu esi īsts eņģelis.

Rebekas kundze (Ms. Rebecca), bez kuras atbalsta pēdējās se�ās nedēļās es nepaveiktu �o darbu. Tu darīji visu, lai mani iedvesmotu "�akāļu, plēsēju un laupītāju" vidū, �ajā trakojo�ā vētrā, kur es stāvēju kā plīvojo�a uguns liesma. Tu stiprināji manu ķermeni, prātu un dvēseli. Man trūkst vārdu, lai pilnībā izteiktu visu savu pateicību.

Indra Gilas kundze (Ms. Indra Gill), mana māsa, mana redaktore, mana draudzene un uzticības persona. Iespējams, ka neesmu to agrāk sacījis, bet tu esi mana stiprā pils. Paldies tev par "dro�o" pajumti �ī darba radī�anas gaitā un cītīgo darbu, rediģējot un apkopojot manuskripta lappuses.

D�eza kundze (Ms. Jaz), lieliskā ma�īnrakstītāja, mīļotā māsasmeita un labā dvēselīte. Esmu tev neizsakāmi pateicīgs!!!

D�oana Leonga (Joanna Leong). Manu darbu daudzkārt atviegloja tava nenogursto�ā vēlme mācīties, neatlaidība kopā ar entuziasmu un pacilātība.

And�elīna Lo kundze (Ms. Angeline Low) brīvprātīgi uzņēmās uzveikt stresu un turpināja ticēt veiksmīgam iznākumam un neatkāpties arī tad, kad citi steidzās pamest �ķietami grimsto�o kuģi. Esmu tev pateicīgs, ka mūsu "ceļojums" ir laimīgi noslēdzies. �is brauciens nebija viegls, bet tava ticība lāva sapņiem piepildīties. Tu esi godīguma, mīlestības un altruisma iemiesojums. Lai tavi likteņa dievi ir labvēlīgi!

Dorisa Enga (Doris Ang), mana māmiņa, mans sargeņģelis un nenogurdināmais ceļabiedrs. Mana pateicība nav izsakāma vārdos. Tev pat nekas nebija jādara. Man pietika zināt, ka esi līdzās, lai dēmoni, kas tiecās laupīt man drosmi, atkāptos un es spētu turpināt iesākto.

Mani bērni Lūks Aleksandrs (Luc Alexander) un Aurora Āriena Soleina (Aurora Arianna Solein); pateicos jums, ka neļāvāt man lidināties mākoņos un aizmirst "īstenību". Jūs man esat sniegu�i visbrīni�ķīgāko dāvanu privilēģiju būt jūsu tētim. Es ļoooooooti lepojos ar jums abiem.

Mani brāļi un māsas, tikai tagad es sāku pa īstam novērtēt jūsu lomu savā dzīvē. Pateicos jums par ticību, ko man dāvājat.

Kerolaina (Caroline) bija uzticams biedrs akmeņainajā ceļā un padarīja iespējamas sarunas, un tie nebūt nav tuk�i glaimi. Reizēm gadās, ka "patiesība" ir ierocis, bet citkārt tā dziedē brūces. Paldies, ka proti novērtēt �o at�ķirību, man tas nozīmē ļoti daudz.

Dilips Makerd�e (Dilip Mukerjea) un Toms Lo (Tom Low). Pateicos par to, ka mudinājāt mani pabeigt �o grāmatu. Mani vienmēr ir ielīksmoju�as mūsu savstarpējās "vārdu cīņas" radio ēterā.

Sīvs Pings (Siew Ping) un Roza Tena (Rose Tan). Paldies par jūsu ticību maniem spēkiem un iespēju uzstāties NewsRadio. Paldies par jūsu pla�o redzesloku, kam bija liela nozīme "Ne-Parastā prāta" tap�anā.

D�o Kims (Joo Kim), Jūd�eins (Eugene), Sjūzena (Susan), Kens Lims (Ken Lim), Milisa Bana (Melissa Bun), D�eraldīna (Geraldine) un visa NewsRadio 93,8 komanda. Paldies par jūsu nenovērtējamo atbalstu un uzmundrinājumu.

Esmu ļoti pateicīgs visiem �iem brīni�ķīgajiem cilvēkiem: Elienam Mūram (Allien Moore), dr. Kvanam (Kwan), D�eisonam (Jason), Billijam Limam (Billī Lim), Khengam (Kheng) Maiklam Fosteram (Micheal Foster), D�ozefam Bērnsam (Joseph Burns), Elizabetei Montgomerijai (Elizabeth Montgomery), Eimijai Lū (Amy Lew), Ivonnai So (Yvonne Soh), Norai Ng (Nora Ng), Ronam Kaufmanam (Ron Kaufman), Ronam Kārtējam (Ron Cartey), Antonellai Popofai (Antonella Popoff), un vislielākais paldies manam draugam, skolotājam un padomdevējam dr. Veinam Daieram (Wayne Dyer), kur� man bie�i atgādināja, ka esības galvenais mērķis ir vienkār�i būt un ka �eit un tagad ir vienīgais, kas man ir dots īstenībā.

Sī grāmata ir ievads tavā dzīvē. Es to nosaucu "Ne-Parastais prāts", jo tā ietver daudzas dzīves atziņas, kuras es būtu vēlējies iepazīt skolā, ta�u lielākoties biju spiests apgūt citur. Visu, ko iemācījos par veselo saprātu, uzzināju no cilvē�kiem, kuri nesaprata pa�u teiktā jēgu, par "Ne-Parasto prātu" nemaz nerunājot, un kuri jutās apmulsu�i, kad vēlreiz atgrie�zos pie �ī jautājuma skolas gaitu noslēgumā. Tie�i tāpēc tapa �ī grāmata.

Pēc ilgiem skolo�anās gadiem, cik spēju atcerēties, pratu aprē�ķināt tā vai cita skaitļa kvadrātsakni un atrisināt citus uzdevu�mus, atrast pasaules kartē Ziemeļpolu un zināju, kura vēsturiskā persona ir kritusi kādā no kariem. Pasaule nemitīgi piesātinās ar jaunu informāciju, un mums tiek mācīts, ka kalkulatori un datori var paveikt daudzkārt vairāk nekā tikai izskaitļot vienādsānu trij�stūra leņķi. Mēs zinām, uz kurieni migrē gājputni, bet īsti nezi�nām, kurp pa�i gribam doties. Mēs esam veiku�i sekciju da�ā�dām zivīm, trusī�iem un krupjiem, bet mums nav izdevies līdz galam atklāt cilvēcisko attiecību un jūtu dinamikas noslēpumu. Mēs zinām, kur� izsaucās "Būt vai nebūt tāds ir jautājums", bet nezinām atbildes uz �o jautājumu. Mēs protam veidot parei�zus teikumus un iesniegt brīni�ķīgi sacerētas esejas par daudzām at�ķirīgām tēmām, bet mums nav lielas nojausmas par cilvēcis�kās saziņas maģisko iedarbību.

Skolu izglītības programma māca gandrīz visu, kas mums dzīvē jāprot, izņemot to, kā dzīvot saskaņā ar veselā saprāta principiem rīkoties saprātīgi un pieņemt saprātīgus lēmumus. Varbūt tā tam jābūt, ka katram pa�am ir nepiecie�ams at�ķetināt dzīves noslēpumus no jauna atklāt to, kas patiesībā nav nedz noslēpumains, nedz dziļi apslēpts. �ī grāmata ir tikai nenozīmīgs ceļrādis, ko varam izmantot, lai dziļāk izprastu savus ideālus, mērķus, cerības un atskārsmes par to, kas mēs reiz bijām, un to, kas varbūt būsim nākotnē.

Ja vēlies, vari to uzskatīt par rokasgrāmatu, kas palīdz mainīt ieradumus: mūsu mīlestības sliktos ieradumus un neveiksmīgās darbo�anās ieradumus; mūsu slikto ieradumu palikt bez naudas un, iespējams, mūsu slikto ieradumu dzīvot pārpilnībā, pārsātinātībā. Tu varbūt zini, ka pasaulē bez lasī�anas, rakstī�anas un rēķinā�anas ir arī daudz kas cits, bet, iespējams, ka lasi �os vār�dus, jo gribi zināt, kas ir tā brīnumainā lieta, ko tavi vecāki tev novēlēja un ko līdz �im neesi varējis aptvert. Novēlējums saucas "veselais saprāts". Ta�u �ajā grāmatā mēs par to nerunāsim daudz (mēs iesim citā virzienā), mēs runāsim par "Ne-Parasto prātu". Dzīve tikai retumis kaisa zem kājām rozes, bet neskopojas ievai�not ar ērk�ķiem (da�us no tiem sauc, piemēram, sieva, vīrs, mīļā�kais, draugs, cita vīra sieva vai citas sievas vīrs), kas mums var sniegt un arī sniedz tās pa�as mācības, kuras var apgūt ar prieku un līksmi.

Varbūt mums ir jāpārtrauc mācīties, balstoties uz vainas apziņu un bailēm, varbūt varam mazliet mainīt mācību stun�das gaitu un saprast vairāk, ja mācāmies ar mīlestību un baudot dzīvi. Ja tev, tāpat kā man, ir nācies piedzīvot pietiekami daudz likstu, tad, absolvējot "smago belzienu" vidusskolu (es ceru to drīz pabeigt), tu automātiski tiksi uzņemts Neveiksmju Univer�sitātē un no tās, Dievs pasarg, nonāksi Bēdu un Posta Akadēmijā. Esmu secinājis, ka spētu mācīties pavisam citādi gan at�ķirīgi domājot, gan dzīvojot. Tas varētu būt izziņas ceļ�, kas balstās uz pa�reizējām zinā�anām un domām. Mana attieksme pret dzīvi ir ļoti patiesa, tomēr tā nebūt nav ļoti nopietna. Ja tu meklē prā�tīgas, pedantiskas un pamāco�as norādes, tad �ajā grāmatā tās neatradīsi. Tomēr es centī�os ar vieglu humoru un patīkamā noskaņā raksturot paņēmienus, metodes un ieteikumus, ar kuru palīdzību vari risināt dzīves problēmas.

Pamēģini izmantot �īs idejas: tev nav nekā, ko zaudēt, bet veik�smes gadījumā varēsi tās atcerēties un, ja nepiecie�ams, likt lietā vēlreiz. Kāpēc līmēt to, kas nav saplīsis? Ja ideja izrādās noderīga, tad nekavējies viņu izmantot, tā būs tavējā! Ja tev �ķiet, ka tā ir nederīga, tad atsakies no tās, izmēģini citus paņēmienus, kas var�būt spēs palīdzēt. Kad būsi sapratis, kas tev ir piemērots, turpini izzināt savu būtību un papla�ināt izpratni par lietu kārtību, atve�rot prātu un sirdi brīni�ķīgām iespējām, ko personiskā izaugsme dos tavai dzīvei.

Tātad viss, kas rakstīts grāmatā "Ne-Parastais prāts", ir vērsts uz to, lai tu būtu tu pats. Es nolieku tev priek�ā visu, kas ir palīdzējis daudziem maniem klientiem, un visu, kas ir sekmē�jis manu izaugsmi. Tie�i to tu, bezbailīgais dēkaini, man vaicāji, kad lūdzi rādīt ceļu uz sevis "atra�anu". Kādam konservatīvākam lasītājam �ī grāmata palīdzēs izprast sabiedrības cilvēkus, tomēr da�as atziņas, iespējams, piesaistīs cie�āk un līdz ar to mainīs arī tavu dzīvi, kura mainīsies neatgriezeniski, pat ja no visa, kas vēstīts �ajās lappusēs, atcerēsies tikai piecus procentus.

Tu savās rokās turi kaut ko līdzīgu atslēgai, ko man sniedza atskārsmes, kuru apguve ļoti sāpināja. Sarunās ar draugiem, mīļotajiem, kā arī skolotājiem, apcerot daudzos jautājumus par dzīvi un dzīvo�anu un domājot par Dievu, vienīgā atbilde, kas man �ķiet zinā�anu vērta, ir tā, ka "dzīvot" nozīmē priecāties par to, kas mēs esam. Dzīve ir vīzija, kas atkarīga no tavas attīstī�bas pakāpes: jo lielāka būs tava izaugsme, vienalga, horizontālā vai vertikālā virzienā, jo pilnīgāks kļūsi savā attieksmē. Jo skaid�rāk iezīmēsies tava horizonta līnija, jo spilgtāka un arī pla�āka tā kļūs. Tu sāksi saskatīt daudz ko tādu, ko agrāk nespēji iedomā�ties. Tāpēc izbaudi �o ceļojumu, lai kurp tas tevi aizvestu. Reizēm tas ved tikai no vienas domas līdz nākamajai.

PIRMĀ DAĻA

DZĪVE, KAS MUMS IR DOTA

Ziemas spelgoņā Es beidzot atskārtu,

Ka manī mīt Neuzvarama vasara.

Albērs Kāmī (Albert Camus)

1. nodaļa . Cilvēka esība un cilvēka rīcība

Par cilvēkiem var dro�i sacīt vienu mes esam darbī�gas būtnes, jo pat atpūtas un miera brī�os domājam par to, kas jādara. Tā savā ziņā ir tāda pati darbība kā visas pārējās. Pat aizmi�gu�i, mēs svaidāmies, jo sapņojam par kaut ko darāmu. Mēs visi esam lemti darbībai un at�ķirībā no citām dzīvām radībām, kas mājo uz �īs planētas, vairākas reizes dienā izjūtam pla�u emociju gammu no laimes līdz skumjām. Visa mūsu dzīve sastāv no kustības, mūsu domā�ana ir process, un mūsu dzīve pielāgojas apkārtējai videi. Vienīgais veids, kā panākt nepārtrauktu saskar�smi ar mū�am mainīgo dabas pasauli (pārmaiņa pati par sevi ir kustība), ir iekļau�anās �ajā kustībā un virzība uz priek�u kopā ar vidi. Mēs atklājam, ka mūsu būtību nenosaka tikai apstākļi, tāpēc reizēm kaitējam apkārtējai videi, izraisot sekas, kas negatīvi ietekmē gan mūs, gan citus.

Domā�ana mūs ved tur, kur nespēj nonākt fiziskais ķermenis, un tas ir lieliski, jo prāts iepriek� nojau� virzību nākotnē. Iztēle mūs, piemēram, aizved tur, kur neesam nekad biju�i. Cilvēks ir dabu mainījis, iekarojis, gleznojis, saglabājis, pārveidojis un, ja ne citādi to ietekmējis, tad vismaz devis nosaukumus dabas parādībām. Mūsu vajadzība pēc teritoriālās ekspansijas, kāre pēc materiāliem labumiem, kartogrāfija, Cilvēka genoma projekts visas �īs zīmes liecina par nepiecie�amību visu kontrolēt. Mēs esam "kontrolējo�as" būtnes, tiecamies dzīvē visu uzraudzīt un pārbaudīt.

Mēs pastāvīgi cen�amies mainīt lietu kārtību, lai pasaule kļūtu tāda, kādai tai, mūsuprāt, vajadzētu būt, un lietas iegūtu to ideālo veidolu, ko esam iztēloju�ies prāta rotaļās (da�kārt). Mums nepiecie�ams ap�aubīt realitāti savā prātā. Reiz dzirdēju kādu sakām, ka sociālā dinamika lielpilsētas vidē atgādina kus�tību skudru pūznī. Visi daudzie cilvēki pilsētnieki, kas apvie�noti hierarhiskās grupās, rosās un steidzas, un spraucas cauri �ķēr�ļiem, nebūt neinteresējas par tās vai citas rīcības mērķiem. Varbūt starp miljoniem aizņemtu "skudru pū�ņa" iemītnieku atradīsies da�i, kas iedomāsies pavaicāt par dzīves jēgu: vai mēs neesam kaut kas vairāk par to, ko darām, un par lietām, ko krā�jam un uzraugām?

Man �ķiet, ka cilvēki ir lemti kaut kam nozīmīgākam, tomēr mums ir jāturpina darboties un saglabāt lietu kārtību. Varbūt mūsu darbo�anās un rīcība paver ceļu izziņai, kura citādi būtu neiespējama. Kaut kur pusceļā mēs aizmirstam, ko nozīmē būt cilvēciskai būtnei, vienkār�i "būt" un pla�ajā, jutekliski piesātinā�tajā dzīves virpuli, garīgajā pieredzē zināt savu vietu uz Zemes, un �ajā pasaulē, kas mums ir tik dārga. "Esība" �ķiet kā mēms pilnvarojums, ko saņemam no debesīm. Mana atbilde visiem, kuri saka, ka varbūt ir pienācis atmodas laiks: pienācis laiks ne tikai garīgai atmodai, pienācis laiks garīgai kulminācijai.

Par cilvēku "tapt" nozīmē mācīties un baudīt visu, ko esam apguvu�i, un sajust visu apkārt notieko�o. Tas nenozīmē, ka mums dzīves laikā jāapgūst visas tās gudrības, ko esam mācī�ju�ies, un �ī procesa noslēgumā mums vairs neatliek nekā, ko mācīties. Tas nenozīmē saprast, kur mēs atrodamies �īs mācī�a�nās laikā, t.i., kā �ī mācī�anās mūs ietekmē vai noslogo. Patiesi, to saprast nozīmē nostāties jauna ceļa sākumā. Katra mācība, ko mēs apgūstam līdz galam, aizsāk jaunu mācību, kas turpina iepriek�ējo. Iespējams, tu pakāpsies augstākā grūtību līmenī vai varbūt pacelsi likmes dzīves spēlē, vai pāriesi no neierobe�ota cil�vēciskā spēka pla�ā magnētiskā lauka pie sapratnes par to, kāda būs tava darbo�anās nākotnē, pat ja sa�ūposies tava dzīves laiva.

Gadiem ritot, mēs (cerams) iemantojam viedumu, sākam saprast, ka tās emociju molekulas, ko dēvējam par alkām, ticību, mieru un mīlestību, var beidzot savienoties, lai mūsu bērni varētu sākt sapņot par neiespējamo, sasniegt brīnumus un rast ceļu uz mājām (vai vismaz atrast ceļu, kas ved pie bērna, kur� mājo katrā no mums). �ādi mēs varbūt varam atrast radī�anas centru, to neierobe�oto spēku, kas ticis nodēvēts tik daudzos vārdos un viens no tiem ir "Dievs". Tiecoties "būt", nevis "darīt", mēs gūstam sapratni par to, ka darbojoties var īstenot daudzus uzdevumus materiālajā pasaulē, bet dvēseles iekaro�a�nai ir nepiecie�ams devītais pasaules brīnums. �is brīnums ir mūsu spēja uztvert pasauli ar piecām maņām: vizuāli (ar redzi), skaniski (ar dzirdi), kinestētiski (ar tausti), ar o�u un gastrono�miski (ar gar�u). Vienalga, cik lielā mērā apzināmies savas dzīves notikumus, mēs arvien skaidrāk saprotam, ka mūsu apziņa ir tā, kas maina notikumu gaitu. Galvenais jautājums ir: "Vai mēs gri�bam? Vai mēs gribētu?"

Nav daudz cilvēku, kuri vēlas pārmaiņas, jo katra pārmaiņa saistīta ar "darbu", nepiecie�amību pakļaut sevi riskam un ievainojamību. Daudzi cilvēki spēj izturēt fiziskas sāpes un paciest dzīves grūtības, da�i pat apzināti meklē �ādus pārbaudījumus, lai īstenotu kādu mērķi. Bet palūdz viņus atvērt sirdi īstai emo�cionālu sāpju iespējai, un tu redzēsi, ka viņi panikā metīsies bēgt glu�i kā animācijas filmās redzētās skudras, kas strauji skrien pret kalnu, kolīdz sastopas ar Tasmānijas somaino vilku vai tam�līdzīgu briesmoni.

Mūsu ķermenis ir radīts baudai un līksmei, mūsu dvēsele izziņai un mīlai, bet prāts ir kļuvis par mūsu nāvīgāko ienaid�nieku, kas ēnas pārvēr� īstos �ķēr�ļos un pārmaiņu nesējus eņģe�ļus pastardienas vēstne�os. Es esmu �āds vēstnesis.

Mana vēsts ir vienkār�a: �ī dzīve ir dāvana no Augstāka spēka, un tu esi tā izpausme. Visu, ko redzi, dzirdi, tausti, jūti un saod, tu vari mainīt. Katra doma, katrs izrunātais vārds un katrs tevis veiktais darbs ir tava velte dzīvei.

Sava mū�a 42 gados esmu secinājis, ka dzīvei ir stingri nosprausts mērķis ikvienā jomā. Mēs tiekam aicināti ne tikai līk�smot, bet arī mācīties, cik vien ir mūsu spēkos. Bērnībā mūs aiz�veda uz bērnudārzu, kur mēs mācījāmies pazīt burtus, ciparus un krāsas, iepazinām draugus un mācījāmies rakstīt savu vārdu. Pamatskolā mēs turpinājām izglītoties un spērām pirmos solus sve�valodu labirintos, skaitļu pasaulē un dabaszinātnēs un mācī�jāmies izprast Zemes parādības. Vēlāk vidusskolā iepazinām cil�vēkus ne tik daudz viņu personiskās īpa�ības, cik viņu nopelnus un sasniegumus. Mums mācīja par tādām vēsturiskām personī�bām kā Viljams �ekspīrs, �ans Pols Sartrs, Vinstons �ēr�ils un citām, kas tā vai citādi ietekmēju�as cilvēces dzīvi uz �īs planētas. Manuprāt, jo vairāk mācāmies, jo dziļāk mums atklājas dzīves noslēpumi, kas nolobāmi kārtu pa kārtai kā sīpola mizas.

Mēs kļūstam vecāki un gadu gaitā arvien vairāk uzzinām par pasauli. Tomēr �ī patiesība jo vecāks, jo gudrāks diez vai būs attiecināma uz katru cilvēku. Da�iem cilvēkiem ir trīsdesmit gadu pieredze, bet citiem tikai viens gads pieredzes trīsdesmit rei�u pēc kārtas. �ķiet, ka da�iem cilvēkiem piemīt spēja mācīties un uzkrāt zinā�anas, un līdz ar to viņi iemanto spēju pārvērtēt savas zinā�anas, ko ieguvu�i iepriek� un kas, iespējams, nav biju��as pilnīgi patiesas (jā, es zinu, patiesība ir relatīvs jēdziens). Manuprāt, zinā�anas vairo katrs mūsu veikums, ikviens cilvēks, ko esam satiku�i savā dzīves ceļā, un visas situācijas, kurās tie�kam iesaistīti. Un katra grāmata, tāpat kā �ī, ko tagad lasām. (Jā, Miranda, katrs raidījums, ko tu vēro televīzijā, un katra filma, ko tu skaties kinoteātrī, ietekmē tavus lēmumus un veido tavu rak�sturu tavu personību ilgā laika posmā.)

Esmu dzirdējis ļaudis �ēlojamies, ka dzīve viņiem noskaudusi d�okeri. (Nē, viņi nav no Lasvegasas!) Citi sūdzas, ka viņiem dzīvē ir "nelaimīga roka", vēl citi paziņo, ka viņiem, iespējams, trūkst naudas vai izglītības, vai iespēju, vai glītas ārienes. Viņiem, lūk, neesot tik labas iedzimtības, lai pārvarētu visas dzīves grūtības un īstenotu sapņus, ko viņi vēlas īstenot. (Neatkarīgi no tā, kāda, viņuprāt, būtu �ī "realitāte".) Viņi ir iekapsulēju�i savu domā��anu un ir nelokāmi pārliecināti, ka spētu sasniegt visus mērķus, kas tagad paliek nepiepildīti, ja vien viņiem būtu cita āriene vai citas iespējas, vai citi gēni. Lasot vārdus "Lūdziet, tad jums taps dots" [1] , tu vaicā: kāpēc man nav dots? Tomēr tradicionālā izpratnē vārdam "lūgt" ir cita nozīme ne tā, ko lietojam ikdienā. Pre�cīzāk tulkojot, būtu jāsaka: "Pieprasi, un tev taps dots." Mūsu uzdevums, apgūstot dzīves mācības un mācoties no katra skolo�tāja (skolotājus mēs sastopam ikvienā vietā, katrā dzīves norisē, katrā gan labā, gan ļaunā mūsu dzīves pavērsienā), ir piepra�sīt mums pienāko�os daļu no �īs planētas neizsmeļamajām bagā�tībām. (Arī "labs" un "ļauns" ir relatīvi jēdzieni. Nav svarīgi, kas ar tevi notiek, svarīgi ir tas, ko tu gūsti no notiku�ā un ko tas tev māca par pa�a būtību.)

Dzīve mūs aicina pie bagātīgi klāta galda, tā paver neskaitāmas iespējas, tomēr daudzi cilvēki turpina ciest badu dīvaina iemesla dēļ. �īs grāmatas lappusēs mēs aplūkosim da�us no �iem bado��anās cēloņiem un varbūt sāksim mazliet dziļāk izprast, kāpēc neesam sasniegu�i visus mērķus, ko mums vajadzēja sasniegt, un neesam iemantoju�i visas lietas, ko mums vajadzēja iegūt. Pa ceļam mēs atklāsim, kāpēc mīlestība tās jūtas, ko saucam mīlestības vārdā, sāpina, kāpēc da�as situācijas ir tik moko�as, kāpēc da�i no mums "cie�". Kad būsim to sapratu�i, tad beidzot spēsim lūgt vai pieprasīt visu to, kas jau kop� pirmsākumiem mums pienākas pārpilnību, prieku, laimes izjūtu un sirdsmieru.

4. nodaļa . Mācīties nozīmē darboties

Ja pieņemam, ka dzīve ir skola, tad, iespējams, mūsu skolēnu uzdevums ir censties izmēģināt jaunas lietas un pār�dzīvot jaunas emocijas. Lai gūtu �o pieredzi, mums visā pilnībā jāiesaistās katrā pasākumā un norisē. Mums ir jābūt līdzdalīgiem savos noskaņojumos, priek�statos par panākumiem un neveik�smēm, centienos saskatīt mērķus tajā, ko darām, un cilvēkos sev apkārt, varbūt pat centienos atklāt savas darbo�anās mērķus. Būt līdzdalīgam nozīmē būt apzināti apzinīgam. Jebkura veida aktivi�tāte, kurā mēs iesaistāmies uz �īs planētas, mūs pietuvina pras�mei katru dienu dzīvot veiksmīgi un laimīgi. Vai līdzdalīgs nav atslēgas vārds� vārdam "laimīgi"?

Reizēm cilvēki, saskaroties ar nopietnu vai pat neārstējamu slimību, tiecas atsve�ināties no sabiedrības, no cilvēces vispār. �ī at�ķirtības un atsve�inātības izjūta izpau�as viņu attiecībās ar citiem cilvēkiem. Tā ietekmē slimnieku fizisko stāvokli un visu piecu maņu spēju uztvert pasauli normālā veidā spēju to sajust, sadzirdēt, sasmar�ot vai sataustīt parastā veidā. Visam, ko viņi dara, jāpieliek lielas pūles, un viņiem rodas iespaids, ka darāmais nekust no vietas un laiks plūst lēni, lēni kā duļķaina upe. Tas �ķietami apliecina viņu at�ķirību no citiem cilvēkiem, savukārt �ī at�ķirības izjūta ļauj viegli norobe�oties no cilvēku sabiedrības un raudzīties uz to it kā caur tum�u stiklu vai greizu spoguli. �ie i ilvēki redz citus cilvēkus un zina, ka arī citi viņus redz, ta�u iek��ēji jūtas kā nespējīgi viņiem pieskarties vai būt ar viņiem kopā.

Reizēm smagi slimie jūtas tā, it kā ļaudis negribētu viņos ieklausīties vai viņus saprast, dalīties ar viņiem dzīves pieredzē. �āda noslēgtības izjūta, iek�ēja at�ķirtība no cilvēkiem, kuri �ķiet lidzdalīgi viņu nodarbēs un mērķu īsteno�anā, var būt tikpat sāpīga kā slimības simptomi un dziednieciskās procedūras, ko nepiecie�ams veikt �ī ne-miera ārstē�anā. Tā ir vientulība visdzi�ļākajā izpausmē.

Arī �o vientulību ir radījusi mūsu pa�u uztvere. To ir ārkār�tīgi sare�ģīti aptvert, un tāpēc atbrīvo�anās no tās ir viens no lielākajiem mūsu izaicinājumiem. Daudzi psihologi, filozofi un garīgie skolotāji ir teiku�i, ka būt cilvēkam ir ļoti vientuļi. Vien�alga, vai esam slimi vai veseli, normāli (lai ko mēs ar to saprastu) vai neparasti, mēs tiecamies pēc citu cilvēku sabiedrības un glu�i neapzināti alkstam pēc viņu atzinības. Pastāv dabisks process, kas mūs visus virza pretī vienotam veselumam. Mēs atklājam savu nespēju saplūst ar apkārtējo vidi, cilvēkiem un pat mūsu pa�u patību. Tomēr mēs spējam pa�i sevi pilnveidot un koriģēt.

Cie�anas ļauj labāk novērtēt dziedinā�anu. Tā ir ne tikai fiziska, bet arī garīga un emocionāla dziedinā�ana, kas dod iespēju palū�koties dziļāk un aiz fiziskajām iezīmēm, uzskatiem un pat jūtām saskatīt to mūsu esības daļiņu, kas atrodama katrā cilvēciskā būtnē un kas iemājo dzīves dzīves kā veseluma garīgajā kodolā.

Tas, kas atrodas aiz mums, un tas, kas atrodas viņpus mums, ir niecīgs salīdzinājumā ar to, kas atrodas mūsu iek�ējā pasaulē.

Ralfs Voldo Emersons (Ralph Waldo Emerson)

ICāpēc mēs pretojamies mācībām un pārmaiņām? Mēs esam cilvēciskas būtnes, un mūsu brīni�ķīgā esība paredz spēju būt "statiskiem", proti, saglabāt stabilitāti un prognozējamību. Mūsu ķermenī un prātā mājo tieksme meklēt stabilitāti, nemai�nību, vienalga, vai tā būtu konstanta ķermeņa temperatūra vai vienmērīga impulsu pārraide nervu sistēmā, vai fermentu plūsma, vai vienmērīga asinsrite, vai jebkura cita ķermeņa funkcija.

Tāpēc katra pārmaiņa tiek uzlūkota kā �ķietams apdraudējums ne tikai fiziskajai sistēmai, bet arī mūsu trauslās patības emocio�nālajai sistēmai. Daudzi no mums pārmaiņu avotu saskata ārējā, nevis iek�ējā pasaulē, tomēr es apgalvoju, ka atslēga, kas regulē pārmaiņu norisi un intensitāti, ir pieejama katram. Tas nozīmē beidzot atskārst, ka mūsu priek�stati par to, kādai ir "jābūt" dzīvei, nebūt nav nemainīgi, granītā iecirsti. Drīzāk tie atgā�dina kinofilmu, ko skatām gara acīm un projicējam savas dzīves notikumos. Tomēr ikreiz, kad cilvēkiem nākas saskarties ar pār�maiņām savā dzīvē, viņi jūtas bezspēcīgi un vēlas atskatīties uz sākotnējo, autentisko patību, kas, viņuprāt, bija viņu esība. Rei�zēm �o "atgrie�anās" procesu dēvē par sava veida dziedinā�anu.

Mrs topam dziedināti, kolīdz atklājam, ka �ī izpratne jeb mūsu pa�u priek�stati ir realitāte, kas risinās ārpus mūsu patības.

Mums ir jāatzīst, ka "filma" (dzīves ainas, kas slīd mums garām) jeb percepcija, ko mēs projicējam ārpasaulē, ir tikai viena no bezgala daudzām vīzijām, kuras varam izvēlēties, un ka jeb�kurā brīdī mums ir iespējams izdarīt izvēli. Patiesība ir tā, ka tie�sām varam izvēlēties "pārrakstīt" savas iek�ējās "filmas" kadrus un mainīt percepcijas, at�ķirīgi interpretējot īstenību, lai dzīve kļūtu jēgpilnāka un iemantotu veselumu.

Mums ir dota izvēle katrā dzīves pavērsienā neatkarīgi no tā, ar ko sastopamies un kas rada emocionālu vai garīgu spriedzi (un to vienādi pārdzīvojam, vai esam klīrīgas jaunkundzes vai ne). �ķiet, ka cilvēciskās radībās mājo pastāvīgas bailes no jeb�kādām pārmaiņām, no visa, kās neatbilst pastāvo�ajām normām, kuras ņemam vērā katru dienu. Mēs tiecamies pēc prognozējamības, ta�u, kā esmu to jau bie�i teicis: ja gribam veidot neparastu dzīvi, tad mums ir vajadzīga neparasta pieredze un neparasta mācība. Kur gan citur lai to rodam, ja ne drosmē pakļaut sevi pār�maiņām?

Gandrīz vienmēr, nonākot pārmaiņu priek�ā, mūsu pirmā reakcija ir bailes, un �īs bailes ir laba lieta. Tas ir mūsu aizsardzī�bas mehānisms, kas izraisa reakciju "cīnies vai bēdz". �ī reakcija strauji paaugstina mūsu adrenalīna līmeni un pasargā no aszobainiem tīģeriem, kas slēpjas krūmos, vai pterodaktiliem, kas pacēlu�ies spārnos tikai tādēļ, lai nolaupītu mūsu mazuļus. Bai�les dāvā iespēju atkāpties no ļoti stāvu, bīstamu klin�u malas un līdz ar to neiekrist dziļos, tum�os bezdibeņos. �ādas baiļu jūtas lieti noderēja mūsu aizvēsturiskajiem sen�iem pirms simttūksto� gadiem un saglabāju�ās arī mums. Tagad spēles ir citādas un plē�sēji, no kuriem baidāmies, ir acīm neredzami. �os neredzamos radījumus sauc �ķir�anās, algas samazinājums, bir�as krīze, neīsti draugi un daudzos citos vārdos. Mēs nevaram tos ieraudzīt un tāpēc nespējam viegli aizstāvēties, tomēr varam iepriek� paredzēt briesmas, un �ī nojauta rada stresu mūsu organismā. Tā nav mūsu vaina; mūsu smadzenēs ir īpa�s veidojums limbiskā sistēma, kas regulē izturē�anos situācijās, kad noris pēk�ņas pārmaiņas.

Limbiskās sistēmas uzdevums ir aizsargāt un saglabāt mūsu diezgan trauslos ķermeņus plēsēju apdraudētā teritorijā, ko mēs dēvējam par mājām. Patiesi, mūsu dzīves ceļ� aizsākas omulīgi siltā, norobe�otā un ļoti tum�ā vietā mātes dzemdē. Kad atra�dāmies dzemdes iek�pusē, saklausījām klusas, apslāpētas skaņas, un no ārpasaules mūs �ķīra mīksta, spilvenam līdzīga siena. Bla�kus �ai sienai skanēja dobji sirdspuksti, kas sniedza mierinājumu kā ausīm sadzirdama naktslampiņa. Tomēr pēc deviņiem mēne��iem, ko pavadījām �ajā paradīzē, mūsu dro�ais mājoklis pēk�ņi sāka sarauties un it kā sacīja: "Tu nevari te palikt!" Mazā kūniņa, kurā bijām iedzīvoju�ies, pēk�ņi vēlējās mūs izstumt, un tuneļa galā vīdēja brīni�ķīga gaisma. Da�iem no mums tunelis bija ļoti gar�.

Tad nāca grūdiens dienas gaismā. (Gaisma! Sasodīts, kas tā tāda?) Mēs ieraudzījām sejas, smaido�as sejas vai vismaz tās domāja, ka smaida. Ta�u mums radās pamats ba�ām, jo mēs ierau�dzījām draudīgus ziloņkaula dun�us. Mēs redzējām radījumus ar tā dēvētajiem zobiem. "Vai viņi mani ar tiem apēdīs?" Tāda bija mūsu pirmā sastap�anās ar pārmaiņām. Piedzim�anas trauma. Un, it kā ar to vien nebūtu gana, mocības turpinājās viņi sāka liet mums virsū ūdeni, un tas izrādījās aukstāks par jebko, ko mums līdz tam bija nācies pieredzēt. Tad viņi ņēma rokā rupju drānu, kas līdzinājās smil�papīram, un sāka ar to berzēt mūsu maigo ādu. Tad mūsu mutē tika iegrūsti pirksti un spo�i rīki, un "Mans Dievs!" kāds briesmīgs pāridarījums mūsu jutek�ļiem, un mēs joprojām neesam to pārcietu�i.

Kolīdz pieļaujam, ka varbūt pastāv cits skatījums uz dzīvi, ne tikai mūsu pa�u priek�stati par to, kādai tai vajadzētu būt, tā drīz vien noprotam, ka �ajā mirklī atklājam īstenību. Mūsu ļau�nākās bailes tiek remdinātas un apslāpētas, un mēs konstatējam, ka vientulība, ko tik bie�i pārdzīvojam (un kas dabiski izriet no ievainojumiem tiem, kuri sagādā mums cie�anas), ved uz dzie�dinā�anu un mīlestību, kas mūs apņem. Tas vienmēr ir mums līdzās, bet reizēm mēs nespējam tās saskatīt, jo acis ir kā piekal�tas pa�u iedomātajām briesmām.

Mūsu priek�stati par pasauli var mudināt virzīties uz priek�u, un da�kārt gadās, ka tas, ko uzskatām par "sliktām" vai pat par dzīvi apdraudo�ām parādībām, piemēram, slimības vai zaudēta mīlestība, vairāk nekā jebkas cits spēj palīdzēt mums novērtēt un izbaudīt mūsu cilvēcību. �is ceļ� ir ļoti reāls un pa�os pama�tos iezīmē dzīves būtību. Tas paredz dalīties ar citiem cilvēkiem, lai saskartos ar mūsu pa�u cilvēcību un izjustu spēku un prieku, par kuru esamību sevī varbūt neesam pat nojautu�i. Tātad reali�tātē mēs saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, un lielākais no tiem ir mācīties no jauna uzticēties dzīvei, jo pēk�ņi, iznā�kot no dzemdes ārpasaulē, mēs jūtamies pārmēru ievainojami un trausli, varbūt pat laiku pa laikam sa�ķelti.

�ī nasta ir tik smaga, ka mēs, glu�i neapzināti, meklējam savu "dro�o patvērumu" citos cilvēkos, "krustne�u" gaitās, mate�riālo labumu krā�anā, tādā vai citā reibumu izraiso�ā atkarībā, kas mums kalpotu kā simboliska "atgrie�anās dzemdē", mūsu ilgotajā, ta�u neiespējamajā nevainības laikmetā. Mums vien�kār�i ir jāuzticas savai spējai pārvarēt sāpes, bailes, vainas izjūtu un skumjas, lai tādējādi pārvarētu savu vientulību un nonāktu cie�ākā saskarē ar savu būtību un garu mūsos lielisko, brīvo, nedzimsto�o, nemirsto�o garu, kas mājo katrā cilvēkā. Kolīdz tas notiek, patiesība kļūst acīmredzama: mēs neesam cilvēciskas

radības, kam reizēm dota garīga pieredze, mēs esam garīgas būt�nes, kam dota unikāla cilvēciska pieredze.

Vērtīga ir tikai tā tevis daļa, kas mīt citos cilvēkos, un tikai tā citu daļa, kas mīt tevī.

Pjērs Teijārs de �ardēns (Pierre Tielhard de Chardin)

Te, uz Zemes, viss ir VIENOTS VESELUMS. Kas notiek ar katru atsevi�ķi, notiek ar visiem kopā viņpus uztveramā. Tā vien�kār�i ir vieta, kur sapratne ir vienīgais esības veids.

6. nodaļa . Likumi, līdzekļi, testi un ceļa rādītāji

V

Sī dro�i vien ir garākā grāmatas nodaļa, jo tajā esmu iekļāvis vairākas pārbaudes un testus, ar kuru palīdzību spēsi labāk iepazīt sevi. �ajā sevis iepazī�anas procesā tu atskārtīsi, ka kaut ko par sevi nezini. �īs nodaļas mērķis ir nevis konstatēt, kas tu esi, bet gan atklāt tavu domā�anas veidu un tavas izjūtas par svarīgām dzīves norisēm. Nodaļā ietverti daudzi jautājumi, ko nepiecie�ams uzklausīt ikvienam cilvēkam, kur� tikko sācis savas dzīves gaitas. �ādus jautājumus mums vajadzētu uzdot saviem bērniem, dzīvesbiedriem, vecākiem ikvienam cilvēkam, kur� iekļaujas sinhronajā iespējamību laukā, kas, līdzīgi elektriski uzlādētam mākonim, ple�as ap katru no mums.

Sevis izzinā�anas gaitā tu noskaidrosi, kas patiesībā esi, vien�laikus atskār�ot, ka process saistīts ar zināmām briesmām, kuras ir acīm neredzamas un turklāt maldino�i vienkār�as. Kaut gan tās nepamana ļoti daudzi cilvēki, kas meklē atbildes, briesmas nepaslīdēs garām cilvēkiem, kuri būs gatavi ieklausīties atbildēs. Pie�mēram, dzirdot jautājumu: "Kāda ir tava zodiaka zīme?", da�i no jums teiks: "Esmu Ūdensvīrs (vai Svari vai jebkura cita zodiaka zīme)." Kas notika, kad tu paaugies un atklāji, ka gandrīz katrā laikrakstā un �urnālā, ko pārdod tavā pilsētā, var lasīt astrologu pareģojumus par to, kas tevi gaida nākamajā nedēļā? Vienā slejā bija izklāstīti svarīgākie notikumi, ko atbilsto�o zodiaka zīmju cilvēki var gaidīt nākamajā mēnesī vai gadā.

Pieņemsim, ka konstatēji, ka esi dzimis, teiksim, Ūdensvīra zīmē. Tu esi ūdensnesējs. Tu esi novators. Tev piemīt apbrīno�jama spēja uztvert jaunas idejas, kas izmainīs cilvēces dzīvi. Tev piemīt arī negatīvas īpa�ības, piemēram, kūtrums. Tu esi savtīgs un vienlaikus nekad neieklausies citu cilvēku viedoklī. Tomēr spē�cīgās motivācijas dēļ tu sliecies ignorēt negatīvos aspektus un sāc pievērsties pozitīvām lietām. Tā rezultātā tu gadu gaitā identificē�jies ar Ūdensvīra tēlu. Tu sāc rīkoties, runāt un domāt kā Ūdens�vīrs.

Ikviena cilvēka dzīvē ir daudz prognozējumu par spēju realizā�ciju. Tie konstatējami jau bērnībā, kad bērna ego ietekmē vecāki. Tu biji �etrgadīgs ziņkārības pārņemts mazulis un katrā pastaigā gar lielveikala plauktiem centies aizsniegt priek�metus, pieskar�ties tiem, sajust un reizēm pat nogar�ot tos. Vecāki tevi pastāvīgi apsauca: "Neaiztiec! Neņem to! Neej turp!", un �īs pamācības bija savā ziņā lieliskas. To cēlonis un iedvesmas avots bija vecāku mīlestība un rūpes. Vecāki vēlējās tevi pasargāt. Tomēr brīdī, kad veikala plaukts pēk�ņi sagāzās līdz ar visām pudelēm, kas sa�ķīda stikla lauskās, un tu izrādījies vienīgais, kur� stāvēja tam blakus un raudzījās ar satrauktu, vainīgu skatienu, tev nācās saprast, ka būs jāuzņemas atbildība par �o negadījumu. Māte vai tēvs, vai kāds cits "pieaudzis" aprūpētājs pavērsās pret tevi un spiedza: "Tu esi tik NEVEIKLS!"

Tajā dienā, kad atskanēja Tarzāna cienīgais sauciens, tavās smadzenēs iespiedās neizdzē�ams zīmogs. Tātad, lūk, kāds es esmu. Es esmu NEVEIKLS. �o kļūdu attiecībās ar saviem bērniem pieļauj daudzi vecāki: viņi pielīdzina bērna uzvedību viņa perso�nībai, viņa būtībai. Tas nav labi, un tas nav pareizi. Persona un tās uzvedība ir divas pilnīgi at�ķirīgas lietas. �o atziņu ir svarīgi paturēt prātā visu mū�u, jo mūsu sociālo lomu prototipu nosaka tas, par ko vēlamies kļūt, un tas, kam tiecamies līdzināties. Mēs visi atdarinām noteiktus uzvedības modeļus, kurus ietekmē mūsu lomu prototipi. Tie var būt iemīļotu grāmatu varoņi, di�as personības pagātnē vai tagadnē un pat mūsu ģimenes locekļi. Tie var būt cilvēki, kurus esam sastapu�i uz ielas un kuru teiktais vai vienkār�i balss noskaņa atstājusi uz mums iespaidu; tie var būt radioprogrammas dalībnieki, kas izteiku�i atziņas par to, kā labāk dzīvot. Tu iemanto �o prototipu. Tie�i �ajā faktā slēpjas briesmas, ko rada klasificē�ana un pareģojumi par spēju realizāciju. Kolīdz mūsos iemājo paradums klasificēt gan sevi, gan citus cilvēkus, mēs pazaudējam ceļu uz savu patieso būtību, nojausmu par to, kas varam būt patiesībā.

Mūsu būtību veido vairāku faktoru kopums. Savā mū�ā mēs satiekamies ar tik daudziem cilvēkiem, saskaramies ar tik dau�dziem "ekspertiem", izlasām tik daudzas grāmatas, ka dzīves gaitu noslēgumā sākam apjaust mums glu�i kā sīpolu mizas ir pārklāju�ies dzīves uzslāņojumi. īstais TU ir paslēpts zem dau�dzajiem pieredzes slāņiem, mācību gadiem un gadiem, kas aiz�vadīti, cen�oties izdzīvot uz �īs planētas. Lai atrastu savu īsto patību, mums nāksies nolobīt �o "sīpolu" kārtu pa kārtai. Par to stāsta �ī nodaļa, tāpēc saņem dū�u, apliec dro�ības jostu un dodies ceļā! Paturi prātā, ka, nokļūstot arvien dziļāk savā iek��ējā pasaulē, kad sīpolam būs nolobītas visas mizas, tu atklāsi, ka vidus ir tuk�s. Sīpolu veidoja tikai tā mizas.

Katrīna Pondere grāmatā "Izaugsmes dinamiskie likumi" pau� �ādu atziņu: "Prāts radīs, cels un veidos tavā labā, lai ko tam mācītu gaidīt."

Dzīve pareģo spēju realizāciju, un parasti tu gūsti to, ko gaidi. Deniss Veitlijs (Denis Waitley)

Kolīdz tu mani apzīmē, tu mani noniecini. Sērens Kirkegors (Soren Kierkegard)

TESTS "KA TU VERTE SAVU ĶERMENI?"

Katrā no trim atbil�u grupām novērtē sevi septiņu punktu skala. Tava fiziskā pievilcība

1.�� Tu esi ļoti neglīts (neglīta), apkārtējie tevi �ēlo.

2.�� Tu esi diezgan nepievilcīgs, un reizēm citi cilvēki par tevi smejas.

3.�� Absolūta pelēcība, tevi gandrīz nekad neievēro.

4.�� Tā pa vidām.

5.�� Virs vidusmēra, tevi pamana un ievēro.

6.�� Tu esi ļoti pievilcīgs, un tev bie�i pievēr� uzmanību.

7.�� Tu esi izcils skaistulis un baudi apkārtējo pielūgsmi.

Tavs pa�vērtējums un attieksme pret sevi

1.� Tu sevi ienīsti un bie�i domā par pa�nāvību.

2.�� Jūties nomāco�i nevērtīgs, citiem nederīgs un bezcerīgs.

3.�� Tev ir grūti pieņemt sevi tādu, kāds esi, tu jūties nevērtīgs un garlaicīgs.

4.�� Tev tāpat kā vairumam cilvēku ir labās un sliktās dienas.

5.�� Tu lielākoties akceptē sevi un atzinīgi vērtē gan savu iek�ējo pasauli, gan ārējo izskatu.

6.�� Tu mīli sevi un pieņem tādu, kāds esi.

7.�� Priekpilna sevis pieņem�ana, sava vērtīguma apziņa.

Laime un prieks

1.� Tu jūties nelaimīgs, un tevi vajā doma par pa�nāvību.

2.�� Jūties nomākts, no�ēlojams, skumj�.

3.�� Gandrīz vienmēr esi nospiests, vienaldzīgs un drūms.

4.�� Tā pa vidām reizēm laimīgs, citkārt nelaimīgs.

5.�� Tu reti jūties nomākts un gandrīz vienmēr esi jautrs un laimīgs.

6.��� Vienmēr esi laimīgs, apmierināts un dzīvespriecīgs.

7.��� Tu jūties svētlaimīgs, ekstāzes pārņemts, ielīksmots, tu rau�gies pasaulē kā brīnumā.

Vai visi trīs rezultāti ir savstarpēji saistīti vai arī glu�i otrādi neatklāj tie�u saikni starp attieksmi pret sevi, laimes izjūtu un priek�statu par savu ārieni? Ja visās trijās atbil�u grupās punktu skaits vienāds, tad, iespējams, tevi ietekmē citu ļau�u spriedumi par tavu personu. Ja vērtējumi at�ķiras par vienu vai vairākiem punktiem, tad, visticamāk, tu neesi likteņa upuris, bet jūties atstumts iek�ēja konflikta dēļ.

Izvēlies un saskaiti sev raksturīgākos apgalvojumos abās gru�pās! Ja atzinumu skaits, ko izvēlējies vienā grupā, ir krietni aug�stāks nekā otrā grupā, tad tavu domā�anas veidu nosaka atbil�sto�ā smadzeņu puslode. Ja atzinumu skaits ir aptuveni vienāds, tad abām smadzeņu puslodēm ir vienāda ietekme.

KREISĀ SMADZEŅU PUSLODE

Parasti es/man

1)��� patīk paust domas vārdos;

2)��� dodu priek�roku loģiskiem spriedumiem, nevis emocionālām vai intuitīvām izjūtām;

3)��� patīk izvērtēt faktus pirms lēmuma pieņem�anas;

4)��� vairāk saista matemātika un dabaszinātnes, nevis māksla un dzeja;

esmu ļoti punktuāls un man ir precīza laika izjūta;

tiecos izprast citu cilvēku uzvedības iemeslus;

reti veidoju vizuālus priek�status;

ļoti patīk risināt grūtus uzdevumus vai mīklas;

labi padodas vārdu spēles un verbālas rotaļas;

labprātāk lasu dokumentālo prozu nekā daiļliteratūru vai

fantastiku;

labi padodas problēmu analīze un veiksmīgi risinu pro�blēmas;

neizrādu savas jūtas, esmu savaldīgs;

nepaļaujos uz intuīciju, dodu priek�roku racionālam risināju�mam;

esmu organizators un mana dzīve ir saplānota; nepie�ķiru nozīmi sapņiem, bet izprotu to cēloņus; patīk detalizēti apsvērt jaunas ieceres; nesagādā grūtības aprēķini;

viegli orientējos situācijā un gūstu noderīgu informāciju; labāk patīk garīgs, nevis fizisks darbs; mēdzu domāt lineārās cēloņsakarībās un loģiskā secībā; nesaista Austrumu mācības vai misticisma filozofija; uzskatu sevi par reālistu, nevis sapņainu ideālistu; izvēlos atklātību, nevis noklusē�anu;

dodu priek�roku faktiem, nevis viedokļiem, kas balstās uz emocijām;

izmantoju pierādītus faktus, nevis ap�aubāmas teorijas; esmu objektīvs tā domā mani draugi; izdaru secinājumus, apsverot visus atbilsto�os faktus; patīk mūzika, tomēr neesmu labs mūzikas pazinējs un kais�līgs mūzikas mīļotājs; runājot nevicinu rokas; protu labi izteikties.

LABĀ SMADZEŅU PUSLODE

Parasti es/man

ir grūti izteikt vārdos savas izjūtas; novērtēju situāciju intuitīvi, gari neprātojot; pieņemot lēmumu, klausu savai intuīcijai; vairāk interesē mākslas priek�meti, nevis dabaszinātnes un matemātika;

ir slikta laika izjūta un reti esmu punktuāls; izjūtu citu ļau�u noskaņojumu, bet mani mulsina viņu moti�vācija;

vizualizēju savas domas;

nepadodas mīklu minē�ana un nesaskatu �ī procesa jēgu; nesaista vārdu spēles tās mani garlaiko; izvēlos daiļliteratūru, dzeju un fantastiku, nevis dokumen�tālu prozu;

nepatīk analizēt, labāk izvēlos aplūkot visu kopumā; parasti neesmu savaldīgs un ļauju jūtām vaļu; paļaujos uz saviem instinktiem, intuīciju un skaidrām nojau�tām;

reti cen�os plānot notikumus;

redzu ļoti izteiksmīgus sapņus un bie�i sapņoju vaļējām acīm; necie�u plāno�anu, labāk ļaujos mirkļa impulsam; aprēķini sagādā grūtības;

gribu redzēt visu me�u, nevis tikai atsevi�ķus kokus; patīk iepazīt parādības nepastarpināti, nevis atainotas sim�bolos;

mēdzu domāt vispārīgos tēlos bez konkrētas secības; valdzina Austrumu misticisms un ezoteriskās idejas; neesmu reālists, mani uzskata par sapņotāju; augstāk vērtēju klusē�anu nekā viedokļa pau�anu;

24)��� uzticos savām jūtām, nevis tā saucamajiem faktiem;

25)��� augsti vērtēju patiesības noslēpumainību;

26)��� esmu subjektīvs, pēc draugu domām;

27)��� izdaru secinājumus, balstoties uz negaidītām atskārsmēm;

28)��� dievinu mūziku, esmu muzikāls;

29)��� runājot mēdzu �estikulēt;

30)��� nespēju atrast īstos vārdus, lai izklāstītu savas domas.

KO PAR TEVI STĀSTA ZVAIGZNĀJI

Ja tev ir sve�a astroloģija, tad vispirms noskaidro, kurā zodiaka zīmē esi dzimis. Turpmāk īsi raksturotas katrā zīmē dzimu�o cil�vēku priek�rocības (labās īpa�ības) un trūkumi (sliktās īpa�ības).

Vai tavas zīmes apraksts atbilst tavam priek�statam par sevi un savu raksturu? Ja ne, tad varbūt tev atbilst citas zīmes apraksts. Visticamāk, tā būs zīme, kas saskaras ar tavu īpa�i tad, ja esi dzimis perioda sākumā vai beigās.

AUNS

(22. marts-20. aprīlis)

Pozitīvās īpa�ības: naivs, drosmīgs, impulsīvs, bezbailīgs, ini�ciatīvas bagāts, dedzīgs, rosino�s, savdabīgs, labdabīgs.

Negatīvās īpa�ības: neiecietīgs, pārsteidzīgs, strauj�, agresīvs, netaktisks, ātri aizkaitināms, varaskārs, stūrgalvīgs.

VĒRSIS

(21. aprīlis-21. maijs)

l'ozitīvās īpa�ības: noteikts, uzticams, strādīgs, krietns, jutek�līgs, nenogurdināms, iejūtīgs, mīlo�s, patiess.

Negatīvās īpa�ības: savtīgs, pārlieku konservatīvs, paļaujas savām iegribām, ietiepīgs, pragmatisks, laisks, baudkārs, stūrgalvīgs.

DVĪŅI

(22. maijs-22. jūnijs)

Pozitīvās īpa�ības: zinātkārs, rūpīgs, daudzpusīgs, rado�s,

izveicīgs, objektīvs, drosmīgs, izteiksmīgs, asprātīgs.

Negatīvās īpa�ības: svārstīgs, viltīgs, izklaidīgs, nespējīgs ilgsto�i koncentrēties, nepastāvīgs, nenoteikts, "tauriņ�".

VĒZIS

(23. jūnijs-23. jūlijs)

Pozitīvās īpa�ības: sargājo�s, jūtīgs, gādīgs, rūpīgs, izturīgs, apveltīts ar labu intuīciju, nosvērts, izpalīdzīgs, atbalsto�s.

Negatīvās īpa�ības: untumains, viegli aizvainojams, pieglaimīgs, slinks, nereāli domājo�s, varaskārs, neizlēmīgs, negausīgs, kad uztraucas.

LAUVA

(24. jūlijs�23. augusts)

Pozitīvās īpa�ības: pa�paļāvīgs, cildens, lepns, rado�s, efektīgs, pārliecino�s, dāsns, enerģisks, izpalīdzīgs, majestātisks, labs vadītājs.

Negatīvās īpa�ības: iedomīgs, mazliet ne�ēlīgs, pretenciozs, egocentrisks, valdonīgs, apveltīts ar pārākuma un savas nozīmības apziņu, lielībnieks.

ļAUNAVA

(24. augusts-23. septembris)

Pozitīvās īpa�ības: analītisks, produktīvs, izveicīgs, centīgs, cilvēcisks, loģisks, prasmīgs, pedantisks, juteklisks.

Negatīvās īpa�ības: sīkmanīgs, skeptisks, melanholisks,

raudulīgs, nevī�īgs, emocionāli nestabils, perfekcionists, klīrīgs, nepārliecināts.

SVARI

(24. septembris-23. oktobris)

Pozitīvās īpa�ības: taktisks, harmonisks, sabiedrisks, diplomā�tisks, labprāt sadarbojas, estēts, valdzino�s, pārliecino�s.

Negatīvās īpa�ības: divkosīgs, apātisks, neizlēmīgs, bailīgs, apbrīnu mīlo�s, intrigants.

SKORPIONS

(24. oktobris-23. novembris)

Pozitīvās īpa�ības: mierino�s, apņēmīgs, aizrautīgs, dedzīgs,

analītisks, motivēts, vērīgs, rūpīgs, seksuāli pievilcīgs, citus sargājo�s.

Negatīvās īpa�ības: atriebīgs, aizdomīgs, greizsirdīgs,

neiecietīgs, savtīgs, apmāts, valdonīgs, pieprasa neiespējamo.

STRĒLNIEKS

(23. novembris-22. decembris)

Pozitīvās īpa�ības: optimistisks, drosmīgs, ekstravagants,

taisnīgs, godīgs, priecīgs, rosino�s, apzinīgs, strauj�.

Negatīvās īpa�ības: strīdīgs, nepacietīgs, fanātisks, karstgalvīgs, iztapīgs, moralizētājs, grūtsirdīgs.

ME�ĀZIS

(23. decembris-19. janvāris)

Pozitīvās īpa�ības: atbildīgs, viengabalains, autoritatīvs,

pieticīgs, uzticams, skrupulozs, disciplinēts, konstruktīvs.

Negatīvās īpa�ības: skarbs, nespējīgs piedot, fatālistisks,

depresīvs, godkārīgs, pa�taisns, egoistisks, izmantotājs, despotisks.

ŪDENSVĪRS

(20. janvāris-19. februāris)

Pozitīvās īpa�ības: asprātīgs, ideālistisks, cilvēciski iejūtīgs,

altruistisks, saprātīgs, gādīgs, nepakļāvīgs, neatlaidīgs, noteikts, objektīvs.

Negatīvās īpa�ības: neaprēķināms, bezkaislīgs, nejūtīgs,

neuzticams, ekscentrisks, aizspriedumains, stūrgalvīgs, konservatīvs.

ZIVIS

(20. februāris-21. marts)

Pozitīvās īpa�ības: noslēpumains, romantisks, smalkjūtīgs, jūtīgs, intuitīvi laipns, līdzcietīgs, introspektīvs, iedvesmas pilns, apveltīts ar spilgtu iztēli.

Negatīvās īpa�ības: nenoteikts, pesimistisks, kūtrs, kaprīzs, bikls, bezpalīdzīgs, sevi �ēlojo�s, pārlieku emocionāls, bailīgs.

Turpmāk dotajā tabulā meklē dzīvnieku, kas atbilst tavam dzim�anas gadam, jeb savu galveno zīmi un savu sabiedroto dzīv�nieku, ko nosaka dzim�anas stunda. Pārbaudi abos horoskopos labo un slikto īpa�ību raksturojumu!

TAVS SABIEDROTAIS DZIMSANAS LAIKS

�urka 23.00-01.00

Vērsis 01.00-03.00

Tīģeris 03.00-05.00

Kaķis 05.00-07.00

Pūķis 07.00-09.00

�ūska 09.00-11.00

Zirgs 11.00-13.00

Kaza 13.00-15.00

Pērtiķis 15.00-17.00

Gailis 17.00-19.00

Suns 19.00-21.00

Cūka 21.00-23.00

TĪĢERIS

Pozitīvās īpa�ības: dedzīgs, sirsnīgs, apveltīts ar humora izjūtu, ļoti pievilcīgs, mīlo�s, spēkpilns, drosmīgs, optimistisks.

Negatīvās īpa�ības: nervozs, pārsteidzīgs, ātrsirdīgs, pārgalvīgs, uzstājīgs, stūrgalvīgs.

KAZA

Pozitīvās īpa�ības: maigs, labsirdīgs, miermīlīgs, pielāgoties spē�jīgs, līdzjūtīgs, veiksmīgs, rado�s, romantisks.

Negatīvās īpa�ības: bezatbildīgs, bikls, ar vāju gribasspēku, īgns, sevi �ēlojo�s, gļēvs.

SUNS

Pozitīvās īpa�ības: uzticams, precīzs, izturīgs, dāsns, iecietīgs, nepretenciozs, strādīgs, izpalīdzīgs.

Negatīvās īpa�ības: cinisks, nesabiedrisks, strīdīgs, "melnā humora" piekritējs, pesimistisks.

ZIRGS

Pozitīvās īpa�ības: asprātīgs, seksuāli pievilcīgs, dzīvespriecīgs, enerģisks, uzņēmīgs, lojāls, sprigans, jautrs.

Negatīvās īpa�ības: nevērīgs, karstgalvis, savtīgs, viegli aizkaiti�nāms, neaprēķināms, bērni�ķīgs.

KAĶIS

Pozitīvās īpa�ības: diplomātisks, veiksmīgs, apdomīgs, apveltīts ar takta izjūtu un intuīciju, iecietīgs, godīgs, piesardzīgs, uzmanīgs, gādīgs.

Negatīvās īpa�ības: māņticīgs, pedantisks, snobisks, untumains, viltīgs, sentimentāls.

PĒRTIĶIS

Pozitīvās īpa�ības: ļoti sabiedrisks, amizants, vērīgs, daudz�pusīgs, asredzīgs, uzmanīgs.

Negatīvās īpa�ības: kritisks, iedomīgs, augstprātīgs, atriebīgs, blēdīgs, izmanīgs, krāpnieks, neiecietīgs.

CŪKA

Pozitīvās īpa�ības: galants, laipns, dzīvespriecīgs, impulsīvs, bruņniecisks, drosmīgs, dāsns, sabiedrisks, sirsnīgs.

Negatīvās īpa�ības: robusts, sekls, viegli aizvainojams, mantkārīgs.

PŪĶIS

Pozitīvās īpa�ības: vitāls, enerģisks, apburo�s, valdzino�s, dedzīgs, iniciatīvas bagāts, darbīgs, skrupulozs.

Negatīvās īpa�ības: neiecietīgs, nekaunīgs, uzstājīgs, viegli aizkaitināms, netaktisks, garlaikojo�s.

�URKA

Pozitīvās īpa�ības: iztēles bagāts, gudrs, intelektuāli rado�s, kaislīgs, strauj�, apburo�s, dāsns.

Negatīvās īpa�ības: mantrausīgs, nemierpilns, aizdomīgs, aprēķinātājs, oportūnistisks.

GAILIS

Pozitīvās īpa�ības: kolorīts, rado�s, drosmīgs, sirsnīgs,

aizraujo�s, bezbailīgs, labvēlīgs, ļoti izturīgs.

Negatīvās īpa�ības: lielīgs, dzēlīgs, pa�pārliecināts, bravūrīgs.

�ŪSKA

Pozitīvās īpa�ības: gudrs, savaldīgs, maigs, apveltīts ar

intuīciju, harismātisks, atturīgs, elegants, izpalīdzīgs, apcerīgs. Negatīvās īpa�ības: greizsirdīgs, uzmācīgs, slinks, negodīgs, skops, valdonīgs, nelaipns.

VĒRSIS

Pozitīvās īpa�ības: apveltīts ar pienākuma izjūtu, lojāls, akurāts, praktisks, uzticības cienīgs, pa�paļāvīgs, vienkār�s. Negatīvās īpa�ības: gauss, tradicionāls, autoritārs, primitīvs, stūrgalvīgs, iedomīgs.

Vai tu/vai tev

1)��� dusmojies bez jebkāda iemesla;

2)��� kontrolē savas emocijas;

3)��� reizēm izpļāpā to, ko nemaz negribēji teikt;

4)��� esi samērā līdzsvarots;

5)��� patīk skatīties melodrāmas;

6)��� nekad nav krasu garastāvokļa svārstību;

7)��� domā, ka tevi ietekmē līdzcilvēku noskaņojums;

8)��� uzskati, ka skumji stāsti ir mazliet garlaicīgi;

9)��� viegli atpazīsti savas emocijas;

10)��� parasti saglabā mieru negaidītās vai satrauco�ās situācijās;

11)��� pārdzīvo savādas izjūtas, kas tevi sasaista;

12)��� reti satraucies negaidītu jūtu uzplūdā;

13)��� esi konstatējis, ka reizēm jūtas ir stiprākas par saprātu;

14) bez grūtībām kontrolē savas izjūtas;

15) da�kārt jūti, ka tevi pārņem vārdos neizsakāmas izjūtas;

16) patīk analizēt mākslas darbu, lai saprastu tā jēgu;

17) atzīsti par labām gleznas, kuras citi pat uzskata par vājām;

18) neuzticies savām slēptākajām jūtām;

19) domā, ka jūtas tevi paverdzina;

20) uzskati, ka pārmērīga ļau�anās jūtām liecina par vāju rak�sturu?

Raksturojums

Apstiprino�as atbildes uz vairāk nekā septiņiem jautājumiem ar nepāra skaitļa numuru un noliedzo�as atbildes uz vairāk nekā septiņiem jautājumiem ar pāra skaitļa numuru liecina, ka tu viegli ļaujies emocijām. Pretējas atbildes uz minētajiem jautāju�miem norāda, ka cilvēks sliecas valdīt pār savām emocijām.

Vai tu/vai tev

1)��� noteikta veida mūzika izraisa nevaldāmas asaras;

2)��� izjūti, ka tevi ietekmē bēdīgi stāsti;

3)��� ļaujies emocionālām reakcijām;

4)��� patīk būt sentimentālam;

5)��� sagādā prieku citu personu jūtu izplūdumi;

6)��� patīk paust savas jūtas citiem cilvēkiem;

7)��� jūties bezpalīdzīgs un nomākts bez jebkāda iemesla;

8)��� raudi, skatoties kinofilmas;

9)��� emocionālu saviļņojumu vērtē augstāk par prieku;

10) bie�i izjūti iracionālas vēlmes;

11) nojaut, ka tevi uzskata par savādnieku, un tomēr nezini, kāpēc;

12) raudi, ja kāds tevi dziļi aizkustina;

13) vairāk tiecies būt jūtu, nevis prāta cilvēks;

14) drīzāk uzticies savai nojautai par kādu personu, nevis izcilām rekomendācijām un CV;

15) jūti, ka iracionālas bailes var ietekmēt tavu dzīvi;

16) uzskati, ka sirds ir labāks padomdevējs nekā prāts;

17) apzinies, ka reizēm esi pārmērīgi sentimentāls un roman�tisks;

18) aptver, ka tevi sarūgtina maznozīmīgi atgadījumi;

19) bie�i izjūti nervozitāti, pat ja nav tie�u apdraudējumu;

20) ļoti nepatīk plānot nākotni?

Raksturojums

Apstiprino�as atbildes uz vairāk nekā 12 jautājumiem liecina, ka tu labi izproti savas jūtas un emocijas. Ja �is skaitlis pārsniedz 16, tad tu noteikti esi emocionālāks nekā vairums cilvēku.

Noliedzo�as atbildes uz vairāk nekā 11 jautājumiem liecina, ka tu esi drīzāk racionāls nekā emocionāls cilvēks. Ja �is skaitlis pārsniedz 15, tad tev var būt grūti izprast savas emocijas.

Vai tu/vai tev

1)�� bie�i no rīta mosties nomākts bez jebkāda iemesla;

2)��� piekrīti Viljamam Bleikam, ka "enerģija ir prieks";

3)��� reizēm domā, ka dzīve ir tevi piekrāpusi;

4)��� sāc dejot, kolīdz dzirdi tīkamu mūziku;

5)��� noguruma brī�os parasti kļūsti nopietns;

6)��� lielākoties patīk tas, ar ko nodarbojies;

7)��� bie�i jūties kā bez spēka;

8)��� smejies situācijās, kas citiem ne�ķiet smieklīgas;

9)�� jūties aizkaitināts, kad citi uzstāj, lai tu izklaidējies;

10)�� bie�i jūti, kā tevī mutuļo enerģija; 1 1) reizēm zemu vērtē savu dzīvi;

12)� centies apspiest smieklus, kad cilvēki nopietni uztver sīku�mus;

13)� da�reiz nespēj paciest dzīvespriecīgu un skaļu draugu klāt�būtni;

14)� nedomājot pēk�ņi sāc dziedāt;

15)� reizēm neraizējies, kas ar tevi notiks;

16)� parasti jūties mo�s un enerģijas pārpilns;

17)� �ķiet, ka citiem vienmēr veicas;

18)� vienkār�i baudi dzīvi, neraizējoties par nākotni;

19)� neatceries, kad pēdējo reizi juties sajūsmināts;

20)� jūties pateicīgs, ka esi dzīvs?

Raksturojums

Apstiprino�as atbildes uz astoņiem vai vairāk nepāra skaitļa jautājumiem liecina par tava smadzeņu mandeļveida ķermeņa pārmērīgu aktivitāti.

Apstiprino�as atbildes uz astoņiem vai vairāk pāra skaitļa jau�tājumiem liecina, ka tu vari būt jautrs cilvēks un tavs dopamīna [2] līmenis pārsniedz vidējo.

TESTS "KAS RAKSTURO TAVU DOPAMĪNA BĒGUMU UN PAISUMU?"

Atpazīsti izjūtas, kas tevi pārņem īsta vai iedomāta stresa brī��os. Padomā, kuri no minētajiem stāvokļiem tev ir visraksturī�gākie. Ja izvēlēto stāvokļu skaits vienā grupā par trim vai vairāk pārsniedz stāvokļu skaitu otrā grupā, tad tevi, visticamāk, spēcīgi ietekmē dopamīna aktivitāte (paisums un bēgums).

Bēgums

Bezjēdzības izjūta Letarģija

Drūmas bezspēcības izjūta Nomāktība un cie�anas Sociāla atstumtība

Koncentrē�anās un uzmanības trūkums Alkas piepildīt iek�ējo tuk�umu Grūtības uzņemties iniciatīvu Ķermeņa trīsas un drūms noskaņojums Nejutīgums un bezcerība Iek�ējs sastingums un enerģijas trūkums

Paisums

Pārliecība par dzīves jēgu

Nevaldāms darbīgums

Nemierīgums

Halucinācijas

Paranoja

Satraukums

Pārmērīga sajūsma

Eiforiskas izjūtas, kas ilgi neturpinās

I'.u spīlē�anas mānija Apmierinājuma izjūta l nerģiska vēlme darboties

Atzīmē ar krustiņu savas lielākās bailes, kas rada ba�as, uztu�roties sabiedrībā. Da�as no tām var patiesi pārtapt fobijās, tomēr lu sapratīsi, ka daudzām bailēm nav gandrīz nekāda racionāla pamata un tās nerada reālus draudus tavai veselībai. Da�i no mums baidās no sava priek�nieka, citi kautrējas teikt publisku runu vai uzaicināt kādu uz satik�anos.

Turpmākajās lappusēs izvērtē savas bailes fizioloģiskā aspektā un mēģini atcerēties secinājumus, kad atkal nonāksi baiļu vai Tobiju varā. Iespējams, tu nespēsi kontrolēt stingri noteiktus apstākļus, tomēr baiļu varbūtējo cēloņu izpratne un atziņa, ka nepiecie�ams ļaut tām īstenoties, reāli samazina stresa līmeni un smadzeņu mandeļveida ķermeņa pārmērīgu aktivitāti. Bailes no bailēm simtkārt palielina nepatīkamās izjūtas.

BAILES UN FOBIJAS

Raksturojums

Ja vairums atbil�u ir kreisajā slejā, tad var secināt, ka parasti tu esi mierīgs un bezrūpīgs. Ja vidējā slejā ir 15 vai vairāk atbil�u, tad tu esi tāds pats kā vairums no mums.

Ja atbil�u skaits labās puses slejā pārsniedz 10, tad labākā stratēģija ir vispirms nomierināties un pēc tam mēģināt izprast fobiju darbību. Tev ir nepiecie�ams godīgi pieņemt savas bailes, relaksēties un nezaudēt humora izjūtu.

Atbildi uz visiem jautājumiem!

Vai tu/vai tev

1)��� reizēm jūties vainīgs par notieko�o;

2)��� parasti saglabā mieru un neļaujies satraukumam;

3)��� jūti, ka nespēj pildīt uzdevumus tikpat labi kā pārējie;

4)��� jūties spēcīgs un slimību nemocīts;

5)��� reizēm domā, ka esi neveiksminieks;

6)��� gandrīz vienmēr jūties līksms un laimīgs;

7)��� �ķiet, ka galvassāpes tevi moka bie�āk nekā tavus draugus;

8)��� jūti, ka tevi ietekmē citu cilvēku teiktais;

9)��� bie�i vēlies būt cits cilvēks;

10)�� bie�i atvainojies par neērtībām, kas nav radu�ās tavas vainas dēļ;

11)�� vēlies, kaut būtu piedzimis "ar sudraba karoti mutē";

12)�� raizējies par iespējamu saslim�anu vai inficē�anos;

13)�� domā, ka citi vēlas tevi nosodīt;

14)�� jūti, ka esi vieglāk satraucams nekā vairums tavu paziņu;

15)�� uzskati, ka esi grūtāk sasmīdināms nekā daudzi citi cilvēki;

16)�� izvairies no fotografē�anās;

17)�� jūti, ka nespēj viegli atslābināties sē�ot vai atguļoties;

18)�� tevi gau�ām sadusmo citu cilvēku netaisna kritika;

19)�� jūties tā, it kā dzīve tevi būtu mazliet piekrāpusi;

20)�� ievēro zināmus rituālus un paradumus, no kuriem nevēlētos atteikties;

21)�� �ķiet, ka citi cilvēki tevi izmanto;

22)�� lasi horoskopus vai grāmatas, lai iegūtu ieteikumus labākai dzīvei;

23)�� ir saraustīts miegs;

24)�� lielākoties jūties mierīgs un apmierināts ar savu nodarbo��anos;

25)�� raksturo sevi kā īstu perfekcionistu;

26)�� uzskati, ka tev ir grūti saprast, kādi noteikumi jāievēro �ajā strauji mainīgajā pasaulē;

27)�� glabā daudzas nederīgas vai pat salūzu�as lietas vienkār�i "katram gadījumam";

28)�� jūti, ka tevi neapmierina līdz�inējais veikums dzīvē;

29)�� izjūti kaunu par da�ām lietām, ko esi darījis;

30)�� jūti, ka tevi viegli izbiedē kādas personas pēk�ņa parādī�anās vai negaidīts troksnis?

Raksturojums

Apstiprino�as atbildes uz mazāk nekā 10 jautājumiem liecina, ka tev, visticamāk, ir nosvērts raksturs.

Apstiprino�as atbildes uz vairāk nekā 20 jautājumiem lie�cina, ka tu esi introspektīvs un, iespējams, melanholisks un tev ir nosliece uz nelīdzsvarotu attieksmi un izturē�anos. Tomēr ņem vērā, ka vairums cilvēku uz �iem jautājumiem bie�āk atbild apstiprino�i nekā noliedzo�i.

TESTS "KA TU SADZĪVO AR EMOCIONĀLO STRESU?"

Atbildi uz �iem jautājumiem nekavejoties, bez liekām pārdomām!

1.� Vai aizrautības mirkļos tava elpo�ana mainās? A) Ļoti reti; B) reizēm; C) parasti.

2.�� Ko citi saskata tavā sejā, ja esi noraizējies?

A) Tevi tas neietekmē; B) tu nobāli un nedaudz saspringsti; C) tu kļūsti bāls kā krīts un ļoti saspringts.

3.�� Kā tu reaģē riska situācijā?

A)� Jūti kņudoņu vēderā, sāc trīcēt un pastiprināti svīst;

B)�� tev vērojama vismaz viena no iepriek�ējā punktā minēta�jām parādībām; C) tev reti vērojama kāda no �īm parādībām.

4.�� Kā tu reaģē salīdzinājumā ar citiem cilvēkiem? A) Ļoti strauji; B) vidēji ātri; C) lēni.

5.�� Kāds ir tavs pulss, gaidot svarīgu tik�anos, interviju vai ran�diņu?

A) Mazliet ātrāks nekā parasti; B) tuvs normai; C) paātrināts, un spēcīgi sitas sirds.

6.�� Kā tu izturies, gaidot, līdz tava draudzene saposīsies, ja varat nokavēt vilcienu?

A)��� Nemitīgi atgādini, cik rāda pulkstenis, kļūsti nervozs un nevari nosēdēt uz vietas, iesēdies ma�īnā un iedarbini motoru;

B)��� pasaki draudzenei, ka nokavēsit vilcienu, un paliec viņas tuvumā, lai pārliecinātos, ka viņa pasteidzas; C) tikai vienreiz pasaki, ka jūs varat nokavēt, ja draudzene nepasteigsies, un turpini gaidīt automa�īnā?

7.�� Vai tu saslimsti pirms nozīmīgiem pasākumiem, piemēram, ceļojuma ar lidma�īnu vai publiskas uzstā�anās?

A) Gandrīz vienmēr; B) nekad; C) ļoti reti.

8.�� Kā tu izturies, ja esi iedziļinājies darbā, bet kāds tevi pēk�ņi iztraucē?

A) Gandrīz nemaz nereaģē; B) lec vai no ādas ārā, un tava sirds me�onīgi dauzās; C) uz mirkli pievērsies traucētājam, bet drīz vien atgriezies pie savas nodarbo�anās.

9.�� Kā tu rīkojies, ja tevi pamodina savāds troksnis?

A) Nekavējoties celies aug�ā, pilnībā izprotot situāciju, un esi gatavs rīkoties; B) tu atmosties pēc ilgāka laika un tikai vēlāk apzinies notieko�o; C) tu pamosties, bet tev ir vajadzīgs pāris sekun�u, lai apjēgtu, kur atrodies un kas notiek.

10.� Kā tu izturies, ja stundu gaidi, lai saņemtu, iespējams, sliktas ziņas no ārsta?

A)���� Esi mazliet uztraucies, tomēr mierīgs saprāta robe�ās;

B)�� esi uztraucies, sākumā mazliet, bet, laikam ritot, arvien vairāk; C) krīti panikā.

11.� Kas redzams tavā sejā, kad tu dusmojies uz autovadītāju, kur� uzvedas muļķīgi un apdraud satiksmi?

A) Ta ko�i piesarkst, un vaigi kvēlo; B) seja viegli pietvīkst;

C)�� sejā nav vērojamas izmaiņas.

12.� Kā tu ievēroji norādījumu testa sākumā?

A)��� Bez vilcinā�anās centies atbildēt uz jautājumiem, cik vien ātri iespējams;

B)�� brīnījies, kāpēc �os jautājumus uzskata par svarīgiem;

C)�� vispār neņēmi to vērā.

A = 0, B = 1,C = 2

1.� A0, Bl, C2

2.�� A0, Bl, C2

3.�� A3, Bl, C0

4.�� A2, Bl, C0

5.�� AI, B0, C2

6.�� A2, Bl, C0

7.�� A2, B0, Cl

8.� A0, B2, Cl

9.�� A2, B0, Cl

10.� A0, Bl, C2

11.� A2, Bl, C0

12.� A2, Bl, C0

Raksturojums

Ja esi ieguvis 15-24 punktus, tas nozīmē, ka tu būtu izdzīvojis kā cilts virsaitis pirms 35 000 gadu, ta�u pa�reiz, iespējams, gan�drīz nepārtraukti izjūti trauksmi.

Ja esi ieguvis 7-14 punktus, tad tu mūsdienu stresa apstākļos reaģē visnotaļ normāli un racionāli.

Ja esi ieguvis 6 punktus vai mazāk, tad esi lieliski pielāgojies dzīvei modernajā pasaulē un spētu veiksmīgi strādāt Ņujorkā, Londonā, Mehiko vai Singapūrā.

1)�� par puspudeli lieliska vīna saki, ka tā ir līdz pusei pilna, nevis pustuk�a;

2)��� patīk regulāri spēlēt azartspēles;

3)��� patīk sapņot par iespējām, ja tu laimētu loterijā;

4)��� atvaļinājumā dodies ceļojumā, iepriek� nerezervējot viesnī�cas numuru;

5)��� tava devīze ir tērēt �odien, jo rītdiena var arī nepienākt;

6)��� ļoti rūpīgi aizslēdz ārdurvis pirms gulētie�anas;

7)��� apzinies, ka raugies uz pasauli caur "rozā brillēm";

8)��� patīk pārsteigumi;

9)��� uzskati, ka vairums cilvēku ir godīgi;

10)vienmēr kaut ko gaidi no nākotnes;

11)zini, ka reizēm tev veicas;

12)no rīta pamostoties, nekad nedomā, ka nav vērts celties no gultas;

13)nekad neraizējies, ka transports varētu kavēties un tu varētu nokavēt tik�anos;

14) nekad nepūlies ņemt līdzi liekas drēbes "katram gadījumam";

15) jūties pārsteigts, ja gadās kavēklis un viss nerit saskaņā ar plānu;

16) jūties apmierināts, ja notiek kaut kas negaidīts;

17) uzskati, ka situācijas tikai retumis �ķiet bezcerīgas;

18) nākotne �ķiet vilino�a;

19) neraizējies, ka reiz pienāks vecums;

20) nojaut, ka pasaule par tevi parūpēsies?

Raksturojums

Apstiprino�as atbildes uz vairāk nekā 10 jautājumiem liecina, ka tu līdzinies vairumam cilvēku. Atbilde "jā" uz vairāk nekā 16 jautājumiem norāda, ka tu esi īsts optimists. Atbilde "nē" uz vairāk nekā 16 jautājumiem rāda, ka tev vajadzētu rūpīgi pār�domāt sava pesimisma iemeslus un arī iespējas mainīt savu attieksmi.

Vai tu/vai tev

1)�� aptver, ka daudzus dzīves gadus esi pavadījis, darot lietas, kas tev nemaz nepatīk;

2)��� nīsti savu tagadējo nodarbo�anos;

3)�� jūties slikti, pametot nelaimē citus cilvēkus;

4)��� raizējies, ko citi ļaudis domā par tavu rīcību;

5)��� izvairies darīt to, kas varētu uztraukt vai apbēdinat tavus draugus;

6)��� ir grūti brīvdienās nogulēt līdz pusdienai, pat ja nav nekā steidzama, ko darīt;

7)��� pavadi laiku veikalā, pielaikojot drānas, un tad jūties nelāgi, ja neesi neko nopircis;

8)��� sūti apsveikuma kartītes dzim�anas dienā cilvēkiem, kuri tev tā īsti nemaz nepatīk;

9)��� jūties sarūgtināts, ja kāds tevi negaidīti pārsteidz intīmā, pri�vātā nodarbē;

10)� izvēlies valkāt apģērbu, kas patīk citiem;

11)� jūties slikti, atceroties brī�us, kad esi bijis rupj� vai nevērīgs;

12)� atskārt, ka atvainojies par to, kas nav noticis tavas vainas dēļ;

13)� atvainojies, ja kāds tev uzkāpj uz kājas;

14)� jūties piekrāpis savus vecākus, jo neesi attaisnojis viņu cerības;

15)� piekriti uzskatam par "iedzimto grēku" tu esi dzimis grēci�nieks, kuru nepiecie�ams atpestīt no grēkiem;

16)� uzskati, ka visiem ir nepiecie�ama zināma sociāla vai reli�ģiska kontrole pār dabiskajiem instinktiem;

17)� domā, ka Romas katoļi rīkojas pareizi, regulāri izsūdzot savus grēkus;

18)� izjūti, ka citi cilvēki kopumā nosoda tavas personiskās īpa�ī�bas vai uzvedību;

19)� tici, ka esi pelnījis sodu par pagātnes grēkiem;

20)� bie�i izlūdzies Dievam piedo�anu?

Raksturojums

Apstiprino�as atbildes uz 16 vai vairāk jautājumiem ne�au�bīgi liecina, ka da�reiz kāds tevi un tavus emocionālos centrus

"ieprogrammē" izjust vainas apziņu.

4-6 apstiprino�as atbildes liecina par veselīgu sirdsapziņu.

Ja tu atbildi ar "jā" uz trim vai mazāk jautājumiem, tad esi vai

nu apskaidrotais, vai psihopāts!

Vai tu/vai tev

1)�� domā, ka nav prātīgi aizņemties naudu no draugiem;

2)��� iekrāj "nebaltai dienai";

3)��� apzinies, ka draugi tevi reizēm uzskata par sīkstuli;

4)��� raizējies, ja esi kādam parādā;

5)��� domā, ka lielāko daļu laimētas naudas atvēlētu ieguldīju�miem;

6)��� vienmēr rūpīgi izlasi bankas konta izrakstu;

7)��� uzskati, ka laikus ir nepiecie�ams veikt ieguldījumus pensijas fondā;

8)��� domā, ka pirkumi uz nomaksu ir riskanti;

9)��� rūpējies, lai tavā rīcībā būtu slepeni ietaupījumi;

10)� gādā par pienācīgu apdro�inā�anu;

11)� neciet rēķinu maksā�anu vairāk nekā jebkur� cits paziņa;

12)� nelabprāt aizdod naudu citiem;

13)� parasti precīzi zini, cik daudz naudas ir tavā rīcībā;

14)� spēj sevi kontrolēt;

15)� vēlies reizēm "atlaist gro�us" un uzvesties vieglprātīgi, tomēr to nedari;

16)� piemīt tieksme glabāt nevajadzīgas lietas;

17)� jūti nepārvaramu dziņu krāt noteiktas lietas;

18)� saproti, ka draugi un partneri reizēm tevi uzskata par mant�kārīgu;

19)� neciet domu par nepiecie�amību tikt vaļā no vecās automa��īnas;

20)� apzinies, ka citi tevi uzskata par konservatīvu un stūrgal�vīgu?

Raksturojums

Apstiprino�as atbildes uz mazāk nekā se�iem jautājumiem lie�cina, ka tu esi diezgan bezrūpīgs. Apstiprino�as atbildes uz 16 vai vairāk jautājumiem apliecina tavu pieķer�anos lietām un, iespē�jams, spēcīgu vēlmi kontrolēt notikumu gaitu. Tev ir ļoti grūti atlaist gro�us vaļīgāk un ļauties mazām trakulībām. Un, iespē�jams, tev patīk zelts! Apstiprino�as atbildes uz vairāk nekā 6, bet mazāk nekā 16 jautājumiem liecina, ka tu veiksmīgi sabalansē abas galējības.

Vai tu/vai tev

1)�� tici, ka pastāv dvēseļu radniecība;

2)��� tici mīlestībai no pirmā acu uzmetiena;

3)��� centies savaldīt asaras vai jūti kamolu kaklā, kad skaties sen�timentālu kinofilmu;

4)��� nēsā līdzi sava iemīļotā fotogrāfiju;

5)��� sapņo par garām brīvdienām nedēļas nogalē kopā ar iemīļoto klusā viesnīcā, kur pasniedz vakariņas sve�u gaismā;

6)��� zini sava iemīļotā acu krāsu;

7)��� atceries jūsu pirmās tik�anās datumu un laiku;

8)��� slepenā vietā glabā sava mīļākā vēstules;

9)��� veido fotoalbumu;

10) patīk pirkt vai saņemt ziedus;

11) atceries savu pirmo skūpstu;

12) esi sajūsmināts, ja tavs partneris atceras iepazī�anās gada�dienu;

13) patīk lasīt romānus ar fantastikas iezīmēm;

14) patīk grāmatas, kurās jau�ama spēcīga nostalģija;

I r >) reizēm dod priek�roku romantiskiem sapņiem, nevis īste�nībai;

16) glabā lietas, kas atsauc atmiņā laimes brī�us; I 7) dod priek�roku daiļliteratūrai, nevis dokumentālai prozai;

18)patīk lasīt par bruņinieku laikiem;

19)�� parakstītos zem devīzes "sirds gudrāka par prātu"; .'()) uzskati, ka sievietes ir emocionālākas nekā vīrie�i?

Raksturojums

Apstiprino�as atbildes uz pieciem vai mazāk jautājumiem lie(ina, ka tavā dzīvē noteico�ā loma ir prātam, nevis sirdij.

Pozitīvas atbildes uz 6-9 jautājumiem ir labs rādītājs vīrie�iem, bet zemāks par vidējo sievietēm. Pozitīvas atbildes uz 10-20 jaui.ijumiem liecina, ka tu esi neglābjams romantiķis.

Vai tu/vai tev

1)� uzskati par nepieņemamu seksu bez mīlestības;

2)��� esi apmierināts ar savu dzimumdzīvi;

3)��� tikai retumis domā par seksu;

4)��� zini, ka seksuālu uzbudinājumu vari pārdzīvot jebkurā vietā;

5)��� apzinies, ka tev nekad nav biju�as seksuālas problēmas;

6)��� bie�āk domā par seksu nekā vairums cilvēku;

7)��� tevi daudz nemulsina netradicionāls sekss;

8)��� bie�i izjūti seksuālas vēlmes;

9)��� reti nervozē pretējā dzimuma cilvēku sabiedrībā;

10)reti uztraucies par seksuāliem jautājumiem;

11)uztrauc izjūta, ka reizēm pazemo savu partneri;

12)domā, ka nekad nespētu būt naidīgi noskaņots pret savu partneri;

13)�� doma par partnera pēr�anu riebjas;

14)�� uzskati seksu par ļoti svarīgu dzīves sastāvdaļu;

15) nepatīk būt rupjam, agresīvam vai vardarbīgam pret savu partneri;

16)�� uzskati kailumu par dabisku un skaistu;

17) domā, ka maigums dzimumattiecībās ir svarīgāks par me�o�nīgas baudas izjūtām;

18) seksuālajās rotaļās drīzāk pieskaņojies partnera ritmam nekā centies dominēt;

19) labāk patīk apjaust katru mīlē�anās brīdi nekā iegrimt bezapziņā;

20) patīk veidot attiecības ar vienu personu, nevis bezrūpīgi mai�nīt partnerus?

Raksturojums

Apstiprino�as atbildes uz vairāk nekā 10 jautājumiem liecina, ka tev piemīt dabiska pozitīva attieksme pret veselīgu seksu. Apstiprino�as atbildes uz vairāk nekā 14 jautājumiem parāda, ka tev nepiemīt agresija un, visticamāk, tu esi sieviete.

Noliedzo�as atbildes uz vairāk nekā 10 jautājumiem liecina par izteikti vīri�ķīgu tendenci uz pa�pārliecinātību. Tā saistīta ar mandeļveida ķermeņa aktivitāti.

TESTS "CIK SPILGTA IR TAVA IZTĒLE?" Vai tu/vai tev

1)�� reizēm �ķiet, ka kāds tev tūlīt piezvanīs, pirms tas notiek;

2)��� da�reiz jūti, ka kāds par tevi domā;

3)��� tici, ka da�iem cilvēkiem piemīt spēja izstarot enerģiju;

4)��� kādreiz esi pieredzējis kaut ko brīnumainu;

5)��� apzinies, ka tev piemīt spējas dziedināt;

6)��� tici dzīvei pēc nāves;

7)�� vari atsaukt atmiņā brī�us, kad tev �ķita, ka tava dvēsele atstāj ķermeni;

8)��� tici, ka pastāv astrālais ķermenis;

9)��� piedzīvo negaidītas vīzijas par citiem cilvēkiem;

10)� piemīt spēja redzēt cilvēku auras vai nimbus; I I) augstāk vērtē iztēli nekā visu pārējo;

12)� ikdieni�ķo pasauli uzskati par mazliet garlaicīgu;

13)�� reizēm redzi pasauli psihedēliskās [3] krāsās;

14)�� tici, ka da�i cilvēki ir garīgu vēstījumu nesēji;

15)�� atminies dйjа vu [4] pārdzīvojumus;

16)�� uzticies savai intuīcijai;

17)� atceries, ka esi bijis vai tev ir izlicies, ka esi bijis hipnotizēts;

18)� tici, ka pastāv "sestais prāts";

19)� vienmēr izgar�o krāsu, sasmar�o skaņu vai redzi gar�u;

20)��� dod priek�roku fantastikai, nevis dokumentālajai prozai?

Raksturojums

Jautājumi ir acīmredzami provokatīvi, tomēr, ja tu esi apstipri�no�i atbildējis uz 15 vai vairāk jautājumiem, tad tev, visticamāk, ir attīstīta intuīcija un spilgta iztēle.

Noliedzo�as atbildes uz 13 vai vairāk jautājumiem liecina, ka tu neuzticies savai iztēlei un dod priek�roku pragmatiskai attiek�smei pret dzīves norisēm.

TESTS "VAI TU ĻAUJIES EMOCIJU IETEKMEI?"

Vai tu/vai tev

1)�� domā, ka citi tevi uzskata par ļoti emocionālu;

2)��� jūti, ka tevi pārņem neizskaidrojams prieks, ieraugot kādu cilvēku;

3)��� bie�i domā par mīlestību vai mīļāko;

4)��� reizēm sāc raudāt, nezinot, vai esi laimīgs vai bēdīgs;

5)�� jūti, ka tūlīt ļausi vaļu emocijām;

6)��� �ķiet, ka tu pārdzīvo sakāpinātas emocijas bie�āk nekā citi;

7)��� ir grūti pārtraukt mīlas sakaru;

8)��� reizēm konstatē, ka nespēj domāt saprātīgi;

9)��� jūti lielu saviļņojumu, redzot vārdos neizsakāmu skaistumu;

10)� bie�i konstatē, ka esi iemīlējies;

11)� patiesi vēlies izprast savas domas un jūtas;

12)� patīk apspriest savas izjūtas ar īstu draugu;

13)� jūties bezpalīdzīgs, cen�oties aprakstīt savas jūtas;

14)� izjūti pēk�ņas atklāsmes un prātā ie�aujas negaidītas domas;

15)� patīk klusi sēdēt un baudīt pārdomas;

16)� jūti, ka vairums cilvēku bīstas no savām emocijām;

17)� bie�i jūti pārmērīgu satraukumu;

18)� ir nepiecie�ama kāda vienkār�a fiziska nodarbe, lai atbrīvotos no emocionālās spriedzes;

19)� jūties vienlaikus laimīgs un skumj�;

20)� secini, ka pārāk jūtīgi reaģē uz citu cilvēku noskaņojumu?

Raksturojums

Apstiprino�as atbildes uz vairāk nekā 15 jautājumiem gandrīz noteikti liecina, ka tu "domā" ar jūtām. Noliedzo�as atbildes uz 15 vai vairāk jautājumiem liecina, ka tu, visticamāk, neļaujies jūtu ietekmei.

i lists "vai tu dari to, kas tev l'adodas vislabāk?"

Izvēlies tās dotības, kas visvairāk atbilst tavām spējām, un pārbaudi, vai esi izvēlējies piemērotu nodarbo�anos.

Verbāla vai skaitliska domā�ana

Spēja vadīt cilvēkus un sniegt pārskatus vecākie administra�tori, organizāciju līderi, ekonomisti, mened�eri.

Perceptuāla un verbāla domā�ana

Spēja domāt teorētiski dabaszinātnieki, ekobiologi, ekologi, dziesmu tekstu autori.

Verbāla un telpiska domā�ana

Spēja raksturot vārdiem trīsdimensionālas parādības un tel�piski atainot verbālus jēdzienus foto�urnālisti, mākslinieciskie vadītāji, filmu re�isori, kino un TV operatori, dizaina konsultanti, izdevēji, multimediju nozares vadītāji.

Analītiska un verbāla domā�ana

Spēja analizēt vārdos filozofi, psihologi, advokāti, konsul�tanti uzņēmumu vadības jomā, �urnālisti zinātnes jautājumos, kritiķi, zinātnisku izdevumu redaktori.

Skaitliska un perceptuāla domā�ana

Spēja domāt par parādību pasauli fundamentāli oriģinālos veidos zinātnieki matemātiķi, teorētiskās fizikas speciālisti, ķīmiķi, astronomi, mūziķi.

Skaitliska un tehniska domā�ana

Spēja domāt praktiski, arī skaitliskā izteiksmē lieti�ķo zinātņu darbinieki, tehniķi, darbarīku ra�otāji, būvin�enieri, dizaina in�enieri.

Skaitliska un telpiska domā�ana

Spēja vizualizēt trīsdimensionālas parādības skaitliskā izteik�smē mērnieki, arhitekti, konstruktori, informāciju tehnologi, datorgrafikas programmētāji, 3D modelētāji.

Skaitliska un analītiska domā�ana

Spēja domāt analītiski, arī skaitliskā izteiksmē statistiķi, brokeri, sistēmu analītiķi, mūziķi-metodiķi.

Perceptuāla un telpiska domā�ana

Spēja domāt telpiski, hronoloģiski un pārskatāmi kon�struktori un kinētisku skulptūru veidotāji, psihometrijas speciā�listi, mākslinieki, zinātnisku atklājumu ilustratori, "telpiskie" mūziķi [5] , sinestētikas speciālisti [6] .

Perceptuāla un tehniska domā�ana

Spēja īstenot teoriju praksē izgudrotāji, tehniķi-laboranti, in�enieri, lieti�ķās mākslas un zinātnes darbinieki.

Perceptuāla un analītiska domā�ana

Spēja domāt kritiski un abstrakti teorētisko zinātņu speciā�listi, filozofi un cilvēki, kas izprot parādību cēloņsakarības.

Telpiska un tehniska domā�ana

Spēja vizualizēt trīsdimensionālas parādības praktiskā jomā modelētāji, galdniecības speciālisti, būvnieki, iespiedēji, elektro�in�enieri, rasētāji, skaņu ierakstu speciālisti.

telpiska un perceptuāla doma�ana

Spēja vizualizēt trīsdimensionālas parādības abstraktā un teorētiskā izteiksmē 3D dizaineri, tēlnieki, gleznotāji, mūziķi, Npcdālisti lidaparāta vadī�anā, multimediju nozares vadītāji.

telpiska un analītiska domā�ana

Spēja vizualizēt un analizēt pārskatus un trīsdimensionālas parādības grafiķi programmētāji, 3D modelētāji, ekonomisti, tlaiorgrafikas speciālisti, elektroin�enieri, būvin�enieri.

Tehniska un analītiska domā�ana

Spēja domāt praktiski un vienlaikus analītiski informācijas tehnologi, kvalitātes kontroles speciālisti, programmētāji, celt�niecības konsultanti, mehānikas in�enieri, mehāniķi.

tests "vai tu domā kā vīrietis vai sieviete?"

VĪRI�ĶĀS SMADZENES

Uzaicināti domāt par kaut ko emocionālu, vīrie�i ģenerē nelielu aktivitāti emocionālajos centros. Salīdzinot abus dzimu�mus, pētnieki secina, ka vidusmēra vīrie�i

1)� uzrāda labākas sekmes matemātiskajā domā�anā, bet ne tik labas reālu aprēķinu veik�anā;

2)�� ir prasmīgāki telpisko figūru uzdevumos;

3)�� prot labāk saskatīt figūru, kas veidota tā, lai būtu grūti at�ķi�rama no fona;

4)�� veiksmīgāk maina prātā priek�metu secību;

5)�� precīzāk trāpa mērķī;

6)�� vieglāk pamana atsevi�ķas formas sare�ģītos rakstos;

7)�� ātrāk analizē datu plūsmu;

8)�� labāk izprot objektus fiziskās cēloņsakarības jēdzienos.

SIEVI�ĶĀS SMADZENES

Sievietes, domājot par kaut ko emocionālu, ģenerē daudz lie�lāku aktivitāti emocionālajos centros. Salīdzinot abus dzimumus, pētnieki secina, ka vidusmēra sievietes

1)��� ir līdzjūtīgākas, aktīvāk sadarbojas un spēj labāk izprast citu cilvēku uzvedību;

2)��� labāk nekā vīrie�i ir attīstīju�as valodu prasmes, uzrāda labā�kas sekmes rakstībā un dziļāk izprot atsevi�ķas nianses;

3)��� prasmīgāk saskaņo atsevi�ķus priek�metus;

4)��� sekmīgāk ģenerē idejas, īpa�i verbālā formā;

5)��� ātrāk izpilda uzdevumus, kuros jāsameklē līdzīgi objekti;

6)��� veiklāk atrod zīmējumā trūksto�ās figūras;

7)��� labāk veic matemātiskus aprēķinus;

8)��� daudz prasmīgāk darina smalkus rokdarbus.

TESTS "KĀDS TU ESI DARBINIEKS?"

Gadu gaitā ir izstrādāti daudzi TIPOLOĢIJAS un uzvedības noteik�anas testi, kas palīdz uzņēmumu vadītājiem vērtēt savus darbiniekus. Lielākā daļa testu nosaka stratēģijas, ko cilvēki izmanto ikdienas saskarsmē ar uzņēmumu vadību, klientiem un citiem darbiniekiem.

�ie uzvedības modeļi ir kļuvu�i tik ierasti, ka, visticamāk, izpaudīsies stresa situācijās un negatīvu saspīlējumu brī�os.

Turpmāk dotais standarta tests sastāv no �etrām jautājumu grupām, kas atbilst noteiktiem uzvedības modeļiem, bet ietver jauninājumus �ādos aspektos: piekāpība/valdonīgums un attu�rība/komunikabilitāte.

Turpmākie jautājumi raksturo �o �etru tipu cilvēku savstarpē�jas attiecības. Atbildes uz �iem jautājumiem parāda, kāds tu vari būt.

VADĪTĀJS

Vai tu/vai tev

1)� vislabāk jūties, pieņemot lēmumus;

2)��� grūtus lēmumus labāk pieņem vienatnē;

3)��� ir grūti deleģēt atbildību;

4)��� uz skarbu kritiku parasti atbildi ar pretuzbrukumu;

5)��� patīk apzināties, ka tu visu kontrolē?

Vai tu apliecinātu, ka

6)��� vari būt mazliet neiejūtīgs pret citiem;

7)��� tev patīk sacensties un tu esi mērķtiecīgs;

8)��� esi atjautīgs un labs stratēģis;

9)��� esi pa�pārliecināts;

10)citi uzskata, ka tu reizēm esi autokrātisks un varaskārs;

11)dod priek�roku tūlītējai rīcībai, nevis ilgiem apsvērumiem;

12)parasti brīvi izklāsti savus uzskatus?

PADOMDEVĒJS

Vai tu/vai tev

1)�� piekāpies, ja kāds cen�as uztiept savus uzskatus;

2)��� izvēlies strādāt komandā, nevis vienatnē;

3)��� patīk atbalstīt kolēģus, lai sasniegtu kopīgu mērķi;

4)��� patīk piedalīties projektā, kurā iesaistītas daudzas personas;

5)��� apzinies, ka tev ir svarīgāks process, nevis mērķa sasnieg��ana?

Vai tu apgalvotu, ka

6)��� tevi var raksturot kā komunikablu, tomēr nepretenciozu cii vēku;

7)��� labprāt ieklausies citu cilvēku vārdos un tevi patie�ām inte resē viņu teiktais;

8)��� parasti dodies prom, ja tevi neievēro;

9)��� piekāpies, ja tevi agresīvi izaicina;

10)� esi ļoti sabiedrisks;

11)� kolēģi tevi uzskata par labu sadarbības partneri;

12)� tev ir grūti īstenot nepopulārus lēmumus?

KRITIĶIS

Vai tu/vai tev

1)��� uzskati, ka esi atturīgs saskarsmē ar citiem cilvēkiem;

2)��� apzinies, ka galvenokārt esi orientēts uz domā�anu;

3)��� parasti priek�roku dod darbam vienatnē;

4)��� ja vien iespējams, izvairies no konfliktiem un strīdiem;

5)��� ir grūti deleģēt atbildību?

Vai tu apgalvotu, ka

6)��� lielākoties kontrolē sevi;

7)��� parasti izvairies no konfrontācijas;

8)��� tev ir spējas plāno�anā un esi labs organizators;

9)��� proti izvērtēt faktus un analizēt problēmas;

10)� esi labs klausītājs;

11)� samierinies, ja citi neieklausās tavos padomos;

12)� atkāpies, ja saņem noraidījumu?

I' (�MANDETAJS

V.ii tu/vai tev

1)�� bie�i kļūsti emocionāls saskarsmē ar citiem cilvēkiem;

2)��� atklāti izrādi savas jūtas;

3)��� patīk rīkoties neatkarīgi;

-1) bie�i paļaujies uz intuīciju, pieņemot lēmumu; 5) sekmīgi risini sare�ģītus jautājumus attiecībās ar citiem cil�vēkiem?

Vai tu teiktu, ka

(i) vari būt diezgan pārliecino�s;

7)��� tevi spēj aizraut projekti un idejas;

8)��� esi godkārīgs;

9)��� esi pa�pārliecināts un nebaidies no konfrontācijas;

10)� dusmojies, ja neviens tevī neklausās;

11)�� kļūsti agresīvs, saņemot izaicinājumu;

12)�� ietiepīgi paliec pie sava, ja citi traucē īstenot tavus mērķus?

Apstiprino�as atbildes uz vairāk nekā 8 jautājumiem kādā no �etrām grupām liecina, ka tu, visticamāk, atbilsti �im uzvedības lipam. Daudzi cilvēki sniedz pārsvarā pozitīvas atbildes vismaz divās jautājumu grupās un parasti atbilst vairākiem uzvedības tipiem. �o jautājumu saturs tev ļaus ne tikai skaidrāk apzināties sava rakstura vispārīgās iezīmes, bet ari precīzāk novērtēt kolēģu uzvedību. Jauniegūtā informācija dos iespēju profesionāli izvērtēt apstākļus darbavietā.

tests "kada ir tava loma uzņēmuma?

>

VADĪTĀJS Vai tu

1)��� uzskati, ka tiec pienācīgi atalgots par labi paveiktu darbu;

2)��� izvēlies rado�u nodarbi, nevis mened�era pienākumus;

3)��� saskati skaisto labā idejā vai prasmīgi darinātā amatniecības izstrādājumā;

4)��� uzskati, ka pārējie darbinieki ir atbalsts vai traucēklis tavu mērķu sasnieg�anā;

5)��� dod priek�roku darbam vienatnē, nevis kopā ar kolēģiem?

Vai tu apgalvotu, ka

6)��� tev ne pārāk labi izdodas organizēt citus cilvēkus darba veik��anai;

7)��� tev nav svarīgi, kur� sniedz atbalstu, ja vien to saņem;

8)�� jūties pa�pietiekams savā izvēlētajā profesijā vai amatā;

9)��� esi diezgan pieticīgs un vaļsirdīgs;

10)� izvairies no pienākumiem, kas saistīti ar darba organizāciju un finansiālu jautājumu risinā�anu;

11)� patroniem, kuri atbalsta tavas idejas, nav jābūt "labiem cilvē�kiem";

12)��� rado�s darbs ir svarīgākā lieta tavā dzīvē?

IZDZĪVOTĀJS Vai tu

1)�� gribi būt noteicējs par savu dzīvi;

2)��� piekriti atziņai, ka dzīvē valda "d�ungļu likumi";

3)��� pirms uzbrukuma pārliecinies, ka tev ir laba aizsardzība;

4)��� sapņo par varenas impērijas izveidi;

5)������ parasti apzinies, ka tavi padotie ir zemākstāvo�as personas? Vai tu apgalvotu, ka

6)��� cilvēks, kur� vēlas gūt panākumus dzīvē, nevar atļauties vien�mēr būt godīgs;

7)��� nopirki �o grāmatu, lai uzzinātu par izdzīvo�anas stratēģiju;

8)��� nemitīgi progresē savā profesionālajā darbā;

9)��� zaudētāji, iespējams, ir saņēmu�i to, ko pelnīju�i;

10)� dzīve un darbs bie�i ir nevis spēle, bet cīņa uz dzīvību un nāvi; I 1) citi cilvēki tikpat dedzīgi tiecas uzvarēt kā tu, ta�u viņi prot

to neizrādīt;

12) draugs, kur� ieņēma tavu amatu, patiesībā bija ienaidnieks?

KOMANDAS SPĒLĒTĀJS Vai tu/vai tev

jūties labi tāpēc, ka esi ietekmīga uzņēmuma darbinieks;

apbrīno japāņu koncepciju par korporatīvo lojalitāti;

identificējies ar sava uzņēmuma vai darba komandu;

centies sniegt atbalstu citiem savas komandas locekļiem;

sagādā prieku tavas komandas pozitīvs darba novērtējums?

Vai tu apgalvotu, ka

tev rūp tava darba cilvēciskais aspekts;

vari būt pārāk piekāpīgs konfrontācijā ar autoritāti;

tev ļoti rūp darba dro�ība;

dalies priekā par sava uzņēmuma panākumiem;

centies radīt sadarbībai labvēlīgu gaisotni;

tevi stimulē kolēģu izvirzītie mērķi;

tev ļoti nepatiktu būt pa�nodarbinātam?

SPELES DALĪBNIEKS

Vai tu/vai tev

1)�� patie�ām patīk uzvarēt;

2)��� sagādā prieku sāncensība, ja esi labi sagatavojies;

3)��� kļūsti nepacietīgs, sadarbojoties ar cilvēkiem, kuri tev �ķiet pārmērīgi piesardzīgi;

4)��� patīk uzņemties risku pa�am;

5)��� uzskati darbu par sare�ģītu un iepriecino�u spēli?

Vai tu apgalvotu, ka

6)��� tev patīk jaunas idejas un tu izvēlies tie�āko ceļu uz mērķi;

7)��� apspried taktiku un stratēģiju labprātāk nekā vairums cilvēku;

8)��� stimulē citus cilvēkus virzīties uz priek�u ātrāk atbilsto�i tev;

9)��� aizrauj citus ar savām idejām un vīziju;

10)� saproti, ka tikai spēlmaņi, proti, tev līdzīgi ļaudis, var būt labi vadoņi;

11)� raizējies vairāk nekā tie, kuri neuzņemas risku;

12)� bie�i vērtē cilvēkus atkarībā no viņu noderības mērķa sasnieg��anā?

Apstiprino�as atbildes uz vairāk nekā 7 jautājumiem noteiktā grupā liecina, ka tu, visticamāk, atbilsti �im darbinieka tipam. Ļoti iespējams, tu sniegsi daudzas pozitīvas atbildes arī uz jau�tājumiem citā grupā, jo respondentiem reti piemīt tikai vienam tipam atbilsto�as īpa�ības. Daudzās mūsdienu organizācijās, sākot ar tenisa klubiem un beidzot ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, dalībnieku un darbinieku rakstura īpa�ības nav nemainīgas. Spēlmanis kļūst par komandas locekli, ja strādā tādas organizācijas labā, ar kuru viņ� (viņa) identificējas. Amatnieks \ .ii kļūt par zinātnieku, kur� gatavs strādāt jebkurai institūcijai v.ilstij, armijai vai korporācijai, ja tā spēj finansēt viņa pētījumus.

i ī sts "kāda ir tava humora izjūta?"

Lai noteiktu, kāda veida humors tev patīk, izlasi divpadsmit jokus un atzīmē tos, kuri tev �ķiet smieklīgi. Noslēgumā uzzini, kādam humoram tu dod priek�roku.

1.�� Gudrs kaķis apēd sieru un tad iepū� peļu caurumā sierainu elpu. (V. K. Fīldss)

2.��� Kāpēc baptisti iebilst pret ārlaulības sakariem? Viņi baidās, ka tie pamudinās dejot [7] .

3.��� Kādi bērni tev patīk? Vārīti.

4.��� Divas krustmātes runā par savu mazo krustmeitu. "Cik �ēl, ka viņa it nemaz nav G-L-ī-T-A!" Bērns paskatās aug�up un saka: "Kāda tam nozīme, kamēr esmu G-U-D-R-A?"

5.��� Kāda ir at�ķirība starp erotiku un perversitāti? Erotika ir tad, ja tu izmanto vienu spalviņu, bet perversitāte ja izmanto visu vistiņu.

6.��� Viņas runas ātrums ir 100 vārdu minūtē, bet brāzmās līdz 130.

7.��� Ja gribi zināt, kāpēc sievietes dēvē par pretējo dzimumu, vien�kār�i izsaki savu viedokli!

8.� "Man ir parādi, man ir parādi, tāpēc jāstrādā ir man!" [8] (uzraksts

uz automa�īnas uzlīmes.)

9. Draugs: "Vai tu vienmēr laid dūmu [9] pēc seksa?" meitene: "Nezinu nekad neesmu skatījusies."

10.� Bērni? Nekādu problēmu. Turi vienu galu pilnu, bet otru tuk�u.

11.� Konservatīvs cilvēks ir tāds, kur� uzskata, ka neko nedrīkst darīt pirmo reizi.

12.� Neraizējies, sekss ir iedzimts! Ja taviem vecākiem tā nebija, tad ir liela varbūtība, ka arī tev tā nebūs.

ATBILDES

Katram tipam atbilst trīs joki. Tos lasītājus, kam patīk satīra, sasmīdinās 2., 4. un 11. joks. Tie, kam patīk tuk�as blēņas, izvē�lēsies 1., 6. un 8. joku. Lasītāji, kurus iepriecina agresīvi joki, visdrīzāk smiesies par 3., 7. un 10, bet tie, kam patīk ar seksu saistīti joki, 5., 9. un 12. joku.

KĀPĒC SIEVIETĒM IR LIELĀKAS IZREDZES KĻŪT APSKAIDROTĀM

Cilvēka prāta modelis ir sievi�ķs. Aptuveni se�as, astoņas ne�dēļas pēc ieņem�anas cilvēka embriju vai nu applūdina vīri�ķie hormoni, īpa�i testosterons, un bērns attīstās par vīrie�u dzi�muma būtni, vai arī tas nenotiek un bērns saglabā sievi�ķo dzi�mumu. Tomēr �ī nav "vai nu, vai ari" situācija. Reizēm bērns sa�ņem tikai minimālu vīri�ķo hormonu devu, tāpēc jaundzimu�ā zēna smadzeņu darbība saglabā sievi�ķu struktūru. Retāk sievie�u dzimuma embrijam aug�anas periodā ir augstāks testosterona līmenis un meitenes ķermenī attīstās vīri�ķa smadzeņu struktūra.

Turpmāk minētais liecina, ka sievi�ķajam prātam ir zināmas piick�rocības jautājumos, kas skar reliģiju. Kāpēc tā? Sievi�ķais pi.its ir daudzpusīgāks nekā vīri�ķais prāts, proti, to raksturo pla�āks redzeslauks un holistiska attieksme pret pasauli, tas ir liiiigāks attieksmē pret ķermeni un dzirdamo, tas kopumā uztver tisak. �īs īpa�ības lielā mērā veicina spēju intuitīvi uztvert garīgu mācību. Vīri�ķās smadzenes raksturo mērķtiecīga konkrēta vīzija, 10 analītiski telpiskai izpratnei nepiecie�ams nodalīt figūru no lona. Vīri�ķo smadzeņu puslodēm trūkst daudzpusīgas saiknes, loties netrūkst slieksmes visu sistematizēt, tāpēc tām ir grūtāk aptvert pasauli holistiskā, sakrālā formā.

1.� Sievi�ķās smadzenes spēj izsekot da�ādiem virzieniem, proti, sievietes spēj vienlaikus runāt, lasīt, skatīties televīziju un adīt. Sievi�ķās smadzenes ir daudz holistiskākas nekā vīri�ķās smadzenes.

2.�� Sievi�ķās smadzenes palīdz runāt par vairākām tēmām vienlai�kus, viegli pāriet no vienas tēmas uz citu un mainīt vispārējo sarunas noskaņojumu. 1ās spēj saistīt un caurvīt at�ķirīgas un iepriek� savstarpēji nesaistītas idejas. Sievi�ķās smadze�nes pie�ķir spēju vienlaikus runāt un klausīties. Sievi�ķo sma�dzeņu abas puslodes vieno par trīsdesmit procentiem dziļāka saikne nekā vīri�ķo smadzeņu abas puslodes, tāpēc sievi�ķo smadzeņu kreisās un labās puslodes runas centri var darboties vienlaikus.

3.�� Sievietes acīm piemīt lielāka tīklenes gaismas jutīgo elementu (vālī�u) da�ādība, tāpēc tās labāk uztver krāsas. Sievietei acu perifērās redzes leņķis ir daudz platāks nekā vīrietim, tādēļ viņas labāk redz ar pievērtām acīm. Turpretī vīrie�i labāk redz tālumā, jo vīrie�a acis raksturo koncentrēta, uz tālu objektu orientēta redzes spēja.

4.�� Sievi�ķo smadzeņu dzirdes spēja ir labāk attīstīta nekā vīri��ķajām smadzenēm. Miera stāvoklī to elektriskā aktivitāte ir par trīsdesmit procentiem lielāka nekā vīri�ķajām smadzenēm un tās turpina uztvert un apstrādāt informāciju, ko saņem no apkārtnes.

5.�� Sievietes ķermenis kopumā ir par deviņdesmit procentiem jutīgāks nekā vīrie�a ķermenis.

6 a nodaļa . psihologu izmantotie līdzekli

>

Iepriek�ējā nodaļā tu lasīji testus, kas atrodami daudzās populārās grāmatās par psiholoģiju. Tomēr pastāv ari nopiet�nāka klīniska pieeja personības izpratnei. Daudzi psihologi un psihiatri izmanto diagnostisko kritēriju klasifikācijas sistēmu, kura pazīstama kā DSM (Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders) psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata, kuras ceturto izdevumu dēvē par DSM-IV.

�ī rokasgrāmata apkopo normas un kritērijus, ko savā klīnis�kajā un pētnieciskajā praksē izstrādāju�i ievērojami Amerikas Savienoto Valstu psihiatri, psihologi un epidemiologi. Viņu pie�redze dod iespēju sistēmiski diagnosticēt daudzas saslim�anas, ar kuru terapiju nodarbojas psihiatri un citi speciālisti psihiskās vese�lības jomā. �āds kritēriju un normu kopums tika radīts, lai uni�ficētu ārstu un zinātnieku diagnostiku. Līdz 1980. gadam ārsti un zinātnieki sapratās vienīgi diagnostikas valodā. Piemēram, ārsts raksturoja pacientu kā depresīvu, turpretī zinātnieki varēja nepie�krist viņa diagnozei, ja pacients neatbilda visiem kritērijiem, ko viņi izmantoja depresijas noteik�anā. Lai palīdzētu individuāliem praktiķiem psihiatrijas jomā un vienlaikus efektīvi dalītos infor�mācijā ar kolēģiem citiem ārstiem vai ārstiem-zinātniekiem, tika izveidota DSM-III rokasgrāmata. Lai gan psihisko slimību diagnostika galvenokārt balstījās uz pla�u klīniskā darba pieredzi un uzkrātajām zinā�anām, tomēr problēmas radīja zināma spe�ciālistu nekonsekvence. Kāda ironija, bet katrs jauns atklājums smadzeņu darbības pētniecības un psihoaktīvo medikamentu ra�o�anā vēl vairāk sare�ģīja diagnosticē�anu. DSM-III veido�a�nas periodā un arī vēlāk notika jauno klasifikāciju izmēģinājuma pārbaude, un slimību kategorijas tika modificētas un precizētas. 1987. gadā tika mainīti un pilnveidoti vairāki personības trau�cējumu noteik�anas kritēriji. Tas ļāva novērst kategoriju daļēju sakritību un bie�ās pretrunas psihisko traucējumu aprakstos.

Es �ajā grāmatā iekļāvu personības vērtē�anas testus un rak�sturoju personības traucējumus, ar kuru diagnostiku un ārstē��anu nodarbojas ārsti un psihologi, tāpēc, ka vēlos parādīt, kāds ir psihologa iespējamais skatījums uz tavu personu. Ārsti un psi�hologi savā darbā izmanto da�ādus testus gan pa�u izstrādātus, gan pla�i pazīstamus personības traucējumu noteik�anas testus, piemēram, MMPI (Minnesota Multiphasic Personality Inventory) Minesotas daudzfā�u personības izpēti, MBTI (Myers-Briggs Type Indicator) Maiersas-Brigsas tipoloģiju un citus testus.

Ceru, ka personības tipu apraksti tev ļaus dziļāk izprast pa�am sevi, saprast, kas esi, apjēgt savas rīcības motīvus un varbūt pat iemācīties, kā pielāgoties cilvēkiem, ar kuriem kopā dzīvo un kurus mīli. Izmantojot personības tipu aprakstus, iemācīsies pareizi novērtēt un akceptēt cilvēku at�ķirīgumu.

Informācija par personību tipiem tiks sniegta �ādā secībā: 1) pirmajā sadaļā aplūko�u vienu no 14 personību tipiem, tam raksturīgās īpa�ības, uzvedības veidus un citas pazīmes, kas ļauj noteikt cilvēka atbilstību konkrētam tipam;

.') otrajā sadaļā snieg�u padomus, kā pareizi izturēties pret �ī

lipa personu savā dzīvē; i) noslēguma sadaļā raksturo�u personības traucējumus, kas ro�das, līdz galējībai izvēr�ot noteiktā tipa īpa�ības, un DSM-IV kritērijus �o traucējumu diagnostikā.

Lai tevi iepriecina sevis iepazī�ana, kad sāksi izprast kritēri�jus, ko izmanto psihiskās veselības jomas speciālisti, analizējot i ilvēka personību, tai atbilsto�os uzvedības modeļus un rakstura īpa�ības un līdz ar to dziedinot pacienta dvēseli.

Tomēr, pirms sāc izmantot un izprast kritērijus, kurus aplū�ko�u, iemācies at�ķirt psihiskās veselības speciālistus. Psihiatri Ir diplomēti ārsti, kas beigu�i �etru gadu [10] mācības kursu medicī�niskajā izglītības iestādē un trīs vai vairāk gadus pavadīju�i rezi�dentūrā psihiatriskajā slimnīcā. Psihiatri ir vienīgie speciālisti, kuriem ir likumīgas tiesības izrakstīt pacientam atbilsto�os medi�kamentus. Daudzi psihiatri iesaka lietot zāles un vienlaikus prakuzē psihoterapiju, bet psihofarmakologi specializējas ārstē�anā ar medikamentiem. Klīniskās psiholoģijas speciālisti pēc �etrus gadus ilgām mācībām iegūst filozofijas doktora [11] (ph. d ), psiho�loģijas doktora (psy. d) vai pedagoģijas doktora (ed. d) grādu [12] un pēc tam vienu gadu pavada internatūrā. Studiju laikā viņi mācās ārstēt pacientus, un �o procesu stingri uzrauga vecākie ārstniecī�bas iestādes psihologi. Tātad psihologi klīnikās praktizē psihote�rapiju, bet neizraksta medikamentus.

Atsevi�ķa kategorija ir sociālie darbinieki, kas ieguvu�i atbil�sto�u izglītību (programma var būt paredzēta diviem vai �et�riem gadiem) un maģistra grādu sociālajā darbā (Master of Social Work MSW) vai doktora grādu sociālajā darbā (Doctorate in Social Work DSW) [13] . sociālie darbinieki, kas izmanto psihoterapiju, var būt specializēju�ies darbā ar cilvēkiem, kuri cie� no psihiska rak�stura traucējumiem, un apguvu�i gan teorētiskas, gan praktiskas mācības. Līdzīgu terapiju var izmantot arī medmāsas vai garīdz�nieki, vai citi diplomēti konsultanti, kas ieguvu�i maģistra grādu psiholoģijas vai pedagoģijas jomā.

Psihoanalītiķi var būt psihiatri vai psihologi, vai sociālie dar�binieki, kas pēc profesionālās izglītības iegū�anas nopietni stu�dēju�i psihoanalīzes teoriju un ārstniecības metodes. Mācības Psihoanalīzes institūtā ilgst trīs, septiņus (vai vairāk) gadus, un kandidātiem ir jāveic sava psihoanalīze, turklāt viņu darbs ar pacientiem tiek stingri uzraudzīts. Tomēr jāņem vērā, ka daudzās valstīs psihoterapiju drīkst praktizēt arī cilvēki, kuri tikai uzdo�das par psihoterapeitiem un kuriem trūkst profesionālu iemaņu psihiskās veselības jomā. Tev ir jābūt pārliecinātam, ka cilvēks, kur� tevi konsultēs psihiskās veselības jautājumos, ir saņēmis atbilsto�as pilnvaras, proti, ieguvis piemērotu izglītību, labas rekomendācijas un, ja nepiecie�ams, valsts likumdo�anā noteikto licenci vai sertifikātu.

Tātad psihiatri ir vienīgie psihiskās veselības speciālisti, kuriem ir tiesības izrakstīt pacientam medikamentus, bet visi pārējie iepriek� minētie speciālisti drīkst nodarboties ar psihoterapiju. Da�ās psihoterapijas jomās ir nepiecie�amas īpa�as mācības, kas saistītas ar personas profesionālo orientāciju. Psihodinamiskās psihoterapijas disciplīnas ir �ādas: psihoanalīze, atbalsta terapija,

Uzvedības terapija, kognitīvā terapija, ģimenes, laulību un grupu i rūpija un uz pieredzi pamatotā terapija.

Mūsdienu psihiatrijas praksē medikamentiem ir svarīga loma, <ir.lejot tādus pacientus, kuri cie� no milzīga garīga sasprindzin.iļuma, kas izraisa DSM-IV aprakstītos personības traucējumus. I r. ir veicinājis jaunas ārstniecības nozares farmakoterapijas aiiistību. Medikamenti nepalīdz ārstēt pacientus ar personības tt.iucējumiem, tomēr pamatota un uzraudzīta medikamentu lie�to�ana var būtiski atvieglot dzīvi pacientiem, kuri cie� no sma�lkiem funkcionāliem nervu sistēmas darbības traucējumiem. Tik�līdz pacients atgūst garīgo līdzsvaru, tā spēj apjēgt, ietekmēt un mainīt personības tipu, kas attīstījies viņa sāpīgo iek�ējo pārdzī�vojumu gaitā.

Neaizmirsti, ka tev ir visas tiesības justies labi tādam, kāds esi. Tavas smadzeņu �ūnas un tava psihe spēj nemitīgi apgūt l'.nito mākslu akceptēt un novērtēt gan savu personu, gan citus i ilvēkus un at�ķirības, kas raksturo mūsu domā�anu, jūtas un uzvedību. Varbūt lielākā pārmaiņa, kas tev nepiecie�ama, ir �āda:

PIEŅEMT SEVI UN BŪT MIERA AR TO, KAS TU ESI.

APZINĪGAIS tips

Astoņas rakstura iezīmes

Apzinīgo tipu raksturo turpmāk minētās astoņas īpa�ības un uzvedības veidi. Persona, kura pilnībā atbilst apzinīgajam tipam, �ādu uzvedību demonstrē spilgtāk nekā persona, kuru nevar pil�nībā pieskaitīt pie apzinīgā tipa.

1.��� Strādīgs. Apzinīgā tipa cilvēks aizrautīgi nododas darbam, strādā ļoti cītīgi un spēj veltīt visas pūles uzdevuma veik��anai.

2.��� Izvēlas patiesas vērtības. Apzinīgā tipa cilvēkam piemīt atbildības izjūta. �ī tipa vīrie�i un sievietes stingri aizstāv morāles principus un vērtības. Viņi reti nenopietni izturas pret citu uzskatiem. Apzinīgā tipa cilvēki vēlas izdarīt pareizo izvēli.

3.��� Rīkojas pareizi. Apzinīgā tipa cilvēks itin visu vēlas darīt "pareizi" un skaidri zina, ko tas nozīmē. Viņ� to attiecina uz visu, sākot ar �eku grāmatiņas aizpildī�anu un beidzot ar stra�tēģijas izstrādā�anu, lai iegūtu priek�nieka labvēlību, un pat netīro �ķīvju kārto�anu trauku mazgājamā ma�īnā.

4.��� Perfekts. Apzinīgā persona cen�as panākt, lai katrs uzde�vums un katra iecere tiktu īstenota līdz galam, nepieļaujot ne mazāko atkāpi vai kļūdī�anos.

5.��� Neatlaidīgs. �āds cilvēks nemaina savus uzskatus un pār�liecību. Citu personu iebildumi tikai stiprina viņa apņē�mību.

6.��� Kārtīgs un pedantisks. Apzinīgā tipa cilvēkiem patīk ārējās vides kārtība un spodrība. Viņi ir labi organizatori, katalogu un sarakstu sastādītāji. Ikvienu, pat visniecīgāko detaļu apzi�nīgā tipa cilvēks neatstāj bez ievērības.

7. Apdomīgs. �ī tipa cilvēki ir taupīgi, rūpīgi un piesardzīgi visās dzīves jomās. Viņi nepieļauj pārgalvīgu bezrūpību un nesaval�dīgu pārmērību.

K. Krājējs. Apzinīgā tipa persona uzglabā un kolekcionē priek��metus un.nelabprāt �ķiras no mantām, kam pagātnē ir bijusi kāda vērtība vai kas, iespējams, varētu noderēt nākotnē.

Kā vajadzētu izturēties pret apzinīgā tipa

cilvēku savā dzīvē

1. Esi iecietīga un nezaudē humora izjūtu! Lai apzinīgā persona nemaina savus ieradumus! Tā vietā, lai satraukti klaigātu: "Dieva dēļ, nāc gulēt! Pulkstenis rāda jau tre�o stundu! Tu varēsi labot datoru rīt!", labāk pasmaidi un saki sev: "Tāds nu ir mans Ērnijs. Viņ� nespēj palikt mierā, kamēr nav atradis kļūdu."

I. Centies pielāgoties! Tamdēļ vien, ka Ērnijs visu nakti piņķerējas ap savu datoru, tev nav jāzaudē stundas, kas atvēlētas miegam. Ej gulēt! Turpretī nomoda stundās, ko tavs apzinīgais dzīvesbiedrs veltī darbam, rūpējies par savām interesēm un nodarbēm.

3.��� Neceri, ka apzinīgā persona mainīsies! Stiprini savstarpējās attiecības un izmanto savas priek�rocības! Piemēram, tavs apzinīgais dzīvesbiedrs nelabprāt ļaujas seksuāliem eksperi�mentiem un jūsu dzimumdzīve pārvēr�as garlaicīgā rutīnā. Tev piemīt lielāks rotaļīgums kādēļ tev pa�ai nepamēģināt kaut ko jaunu attiecībās ar partneri?

4.��� Negaidi komplimentus vai citus vārdus, kas liecina par viņa pieķer�anos: apzinīgā persona �ādi neapliecina savas jūtas. Varbūt tavs apzinīgais dzīvesbiedrs neuzslavēs tavu labo izskatu pēc tam, kad pusi dienas būsi pavadījusi pie spoguļa,

po�oties uz vakariņām vai dejām. Esi mierīga viņ� redz, ka tu esi skaista, un sirds dziļumos priecājas par to.

5.��� Izvairies no strīdiem un jebkādiem cīniņiem par noteik�anu ģimenē! Apzinīgajiem ir jābūt uzvarētājiem tāda ir viņu būtība. Apzinīgā tipa vīrie�i un sievietes prot meistarīgi argu�mentēt un spēj "skaldīt matus", līdz tu zaudē pacietību. Tu vari novērst naidīguma eskalāciju, vienkār�i uzklausot pretējās puses viedokli, un, par spīti izaicinājumam, mierīgi atbildēt: "Es saprotu, ko tu gribi pateikt" vai izteikties citiem tikpat rāmiem vārdiem.

6.��� Novērtē un izbaudi dro�ību un stabilitāti, ko apzinīgā tipa per�sona pie�ķir jūsu attiecībām! Esi pārliecināts viņ� vai viņa cītīgi rūpējas ne vien par savu, bet arī par tavu dzīvi. Atklāj viņam (viņai), cik augstu tu viņu vērtē un cik ļoti uz viņu paļaujies. Apzinīgā tipa cilvēkiem patīk justies vajadzīgiem. Pasaki savam apzinīgajam vīram, sievai, tēvam vai mātei, ka viņam (viņai) ir liela nozīme tavā dzīvē. Mums visiem ir sva�rīgi to dzirdēt, kaut arī da�kārt pietrūkst vajadzīgo vārdu.

Ja apzinīgā tipa cilvēks kultivē savas īpa�ības līdz galējībai, viņ� saslimst ar

APSĒSTĪBAS NEIROZI Rakstura īpa�ību un uzvedības formu izpausmes pakāpe un noturība parāda at�ķirību starp apzinīgā tipa personu un cil�vēku, kam piemīt apsēstības neiroze (vai at�ķirību starp jebkuru cita tipa personu un cilvēku ar atbilsto�iem psihiskās veselības traucējumiem). Cilvēki, kas cie� no �āda veida traucējumiem, ir tik ārkārtīgi apzinīgi, ka vairs nespēj pielāgoties reālās dzīves prasībām vai īstenot savus personiskos vai profesionālos mēr�ķus, tāpēc apkārtējiem var �ķist kaitino�i un sadarbībai nepie�mēroti.

diagnostiskie kritēriji

DSM-IV �ādi aprakstīta apsēstības neiroze. �etras (vai vairākas) no turpmāk minētajām pazīmēm norāda ii patoloģiski uzmācīgām rūpēm par kārtību, perfekcionismu un nepiecie�amību kontrolēt garīgās un personiskās attiecības. Apsēstības neiroze mazina cilvēka pielāgo�anās spēju, atklātību un rīcības efektivitāti un sākas agrīnā pieaugu�ā vecumā un i .pau�as da�āda veida situācijās.

1.�� Cilvēks tiktāl nodarbojas ar sīkumiem, noteikumiem, saraks�tiem, secību, struktūrām un grafikiem, ka zaudē izpratni par savas darbo�anās mērķi.

2.��� Apzinīgais demonstrē perfekcionismu, kas kavē uzdevuma izpildi (proti, viņ� nespēj īstenot savu ieceri, jo izvirza pārmē�rīgi striktus nosacījumus).

3.��� Persona pārāk daudz pūļu veltī darbam un produktivitātes cel��anai, tāpēc atsakās no atpūtas un draugu sabiedrības (�ādu rīcību nenosaka acīmredzama ekonomiska nepiecie�amība).

4.��� Cilvēks ir pārmērīgi apzinīgs, pedantiski sīkumains un nelo�kāms jautājumos, kas skar morāli, ētiku vai vērtības (�ādu rīcību nenosaka kultūras identitāte vai reliģiska pārliecība).

5.��� Viņ� nespēj izmest vecus, savu laiku nokalpoju�us vai nevērtī�gus priek�metus, pat ja tiem nav emocionālas nozīmes.

6.��� Apzinīgais nelabprāt deleģē uzdevumus un sadarbojas ar citiem cilvēkiem, ja vien tie stingri nepakļaujas viņa prasībām un neievēro viņa izvirzītos noteikumus.

7.��� Viņ� negribīgi tērē naudu gan savām, gan citu vajadzībām, jo uzskata, ka naudu nepiecie�ams krāt gaidāmo katastrofu seku novēr�anai.

8.��� Ir ietiepīgs un stūrgalvīgs.

PA�PĀRLIECINĀTAIS tips

Deviņas rakstura iezīmes

Pa�pārliecināto tipu raksturo turpmāk minētās deviņas rak�stura īpa�ības un uzvedības veidi. Persona, kuras uzvedība pilnīgi

atbilst pa�pārliecinātā tipa iezīmēm, tās demonstrē spilgtāk nekā

persona, kura tām atbilst mazākā mērā.

1.��� Pa�apzinīgs. Pa�pārliecinātā tipa cilvēki ir pārliecināti par sevi un savām iespējām. Viņi ne�aubās par savu vienreizīgumu un tic, ka piedzimu�i uz �īs Zemes kāda īpa�a iemesla dēļ.

2.��� Pārliecināts par savu neatvairāmību. Viņi gaida no apkārtē�jiem labvēlīgu attieksmi jebkurā laikā.

3.��� Godkārīgs. Pa�pārliecinātā tipa persona neslēpj savus centie�nus un gaidāmās iespējas.

4.��� Tālredzīgs. Viņ� nekaunas izmantot citu cilvēku dotības un iemaņas savu mērķu sasnieg�anai. Viņ� ir vērīgs un prot novērtēt citus cilvēkus.

5.��� Sāncensīgs. Viņam patīk sacensties un uzvarēt, un viņ� ar sajūsmu plūc uzvaras laurus.

6.��� Augstu vērtē sabiedrisko stāvokli. �ī tipa cilvēks identificē�jas ar tiem, kuri ieņem augstu amatu vai sabiedrisko stāvokli.

7.��� Spēcīgas iztēles cilvēks. Pa�pārliecinātais spēj sevi vizuali�zēt kā varoni, zvaigzni, veiksminieku jebkurā sociālā lomā vai augsti mācītu un panākumiem bagātu personu.

8.��� Pa�apzinīgs. �ī tipa cilvēks ir ārkārtīgi nodarbināts ar savām domām un izjūtām un iek�ējās esības būtību.

9.��� Nosvērts. Pa�pārliecinātā tipa cilvēks nosvērti, laipni un ar pa�cieņu pieņem komplimentus, cildinājumus un citu ļau�u apbrīnu.

Ka vajadzētu izturēties pret pa�pārliecināto

c ilvēku savā dzīvē

1.�� Pa�pārliecinātā tipa cilvēki vēlas ieņemt pirmo vietu dzīvē. Lai spētu mīlēt �ādu cilvēku, tev jāakceptē, jāapbrīno un jāres�pektē �ī viņa (viņas) rakstura iezīme. Novērtē patiesi vēr�tīgo, ko �ī persona dod jūsu attiecībām! Baudi sava partnera panākumu augļus un interesanto dzīvi, ko viņ� dāvā jums abiem!

2.��� Lai piesaistītu �ī cilvēka uzmanību, nepiecie�ami lieli pūliņi. Pa�pārliecinātajam cilvēkam ļoti svarīga ir tava mīlestība un uzticība. Tavs devums attiecībās ir spēja mīlēt, un tavs dzī�vesbiedrs paļaujas uz to. Pieņem domu, ka tava spēja pa�aiz�liedzīgi mīlēt ir lielāka nekā partnerim! Dāvā savu mīlestību, nerēķinot, kur� no jums ir lielāks devējs. Tomēr, ja jūti nepie�cie�amību tikt mīlēts stiprāk un līdzvērtīgi, tad atzīsti, ka �is cilvēks nav tev piemērots.

3.��� Rūpējies, lai tavu pa�cieņu neietekmē nedz mīlestības un uzmanības daudzums, ko tev labprātīgi veltī pa�pārliecinātā persona, nedz viņa (viņas) patiesā sapratne. Mīli sevi par spīti visam! �is "vēstījums" ir īpa�i svarīgs ļoti pa�pārliecinātu vecāku bērniem.

4.��� Da�i pa�pārliecināti cilvēki vispirms emocionāli cie�i pieķeras partnerim un tad �ķietami zaudē interesi par otru cilvēku īpa�i pēc tam, kad attiecības ir nostiprināju�ās. Apzināti pie�ņem �ādu "turp un atpakaļ" attiecību modeli, centies nogaidīt, saglabājot emocionālu līdzsvaru, un nesteidzies secināt, ka tavs pa�pārliecinātais partneris vairs nelolo siltas jūtas. Vis�ticamāk, viņu �ajā acumirklī nodarbina citas lietas. Atgādini pa�pārliecinātajam draugam par savu eksistenci un savām nerimsto�ajām rūpēm par viņa labklājību!

5.�� Ja gribi iebilst pa�pārliecinātajam, tad vienkār�i izklāsti savas atziņas un vērojumus, viņu nekādi nenosodot. Atceries, ka �ī tipa cilvēkiem ir grūti samierināties ar kritiku, kaut gan viņu pa�vērtējums ir augsts. Esi noteikts, bet vienlaikus izrādi savu apbrīnu un atzinību! Paturi prātā, ka pa�pārliecinātā tipa cilvēki varbūt nepieņems tavu viedokli, tomēr centīsies to izprast! Pa�pārliecinātais spēj pielāgoties un mainīt uzvedību, pat ja viņam nesokas savu kļūdu atzī�ana.

6.��� Pastāvīgi dari zināmas savas jūtas pat �ķietami pa�saprota�mās lietās! Neceri, ka pa�pārliecinātā persona tās nojautīs bez vārdiem. Ja tavs partneris būs informēts par tavām jūtām un attieksmi, tad viņ� vai viņa spēs labāk izprast tavu nostāju un izvairīties no konfliktiem vēlāk.

Ja pa�pārliecinātā tipa cilvēks kultivē savas īpa�ības līdz galē�jībai, tad rodas

NARCISTISKI PERSONĪBAS TRAUCĒJUMI Sengrieķu mitoloģijā Narciss bija jauneklis, kur� nemīlēja nevienu sievieti, tāpēc dievi lika viņam iemīlēt pa�a atspulgu ūdenī. Viņ� nespēja apskaut savu atspulgu un, alku mocīts, nomira. Vēlāk jaunekļa bojāejas vietā izauga zieds. Amerikāņu psihiatri narcistiskus personības traucējumus definē kā patolo�ģisku stāvokli, ko raksturo egocentriskums, savtīgums, pompozitāte, līdzcietības trūkums un vēlme manipulēt ar citiem cilvēkiem. Cilvēki, kuriem vērojamas �ādas īpa�ības, bie�i ieņem augstus posteņus, tomēr viņi nav apmierināti ar dzīvi. Viņi izraisa publis�kus skandālus, kas viņus apkauno un satrauc. Personas ar �ādiem traucējumiem nespēj rast laimi un piepildījumu ne profesionālo sasniegumu, ne personisko attiecību jomā. Tomēr �ie cilvēki, tāpat kā personas ar cita veida garīgiem traucējumiem, var nenoskārst, ka viņu domā�anas veids, jūtas un uzvedība kropļo viņu dzīvi.

d iagnostiskie kritēriji

DSM-IV aprakstīti narcistiski personības traucējumi. Vismaz piecas vai vairākas turpmāk minētās pazīmes norāda

uz patoloģisku savas di�manības apziņu (fantāzijās vai uzvedībā),

vajadzību pēc apbrīnas un līdzcietības trūkumu. �īs iezīmes parā�dās agrīnā pieaugu�ā vecumā un izpau�as da�ādās situācijās.

1.�� Cilvēkam piemīt ārkārtīgi spēcīga di�manības izjūta (proti, viņ� pārspīlē savus panākumus un dotības un gaida no citiem sava pārākuma atzī�anu neatkarīgi no sasniegumiem).

2.��� Viņ� ir pārņemts ar fantāzijām par bezgalīgiem panākumiem, varu, spo�umu, skaistumu vai ideālu mīlestību.

3.��� Viņ� (vai viņa) tic, ka ir "īpa�s" un vienreizīgs un viņu sapratīs tikai tādi pa�i īpa�i vai augsta ranga cilvēki (vai institūcijas), tāpēc tie ir vienīgie, ar ko viņam jābiedrojas.

4.��� �āds cilvēks vēlas pārmērīgu apbrīno�anu.

5.��� Viņam piemīt pārspīlēta savu tiesību apziņa, proti, racionāli nepamatotas cerības uz īpa�i labvēlīgu attieksmi vai automā�tisku piekāp�anos savām prasībām.

6.��� Viņ� citus cilvēkus uzskata par līdzekli savu personisko mērķu sasnieg�anai.

7.��� �ādam cilvēkam raksturīgs līdzcietības trūkums: nevēlē�anās atzīt citu cilvēku jūtas un vajadzības un identificēties ar tām.

8.��� Viņ� bie�i apskau� citus vai uzskata, ka citi apskau� viņu.

9.��� Viņa uzvedība un attieksme pret citiem cilvēkiem ir uzpūtīga un augstprātīga.

UZTICĪGAIS tips

Septiņas rakstura iezīmes

Uzticīgo tipu raksturo septiņas īpa�ības un uzvedības formas.

Persona, kuras uzvedība pilnībā atbilst uzticīgā tipa iezīmēm,

tās demonstrē spilgtāk nekā persona, kura tām atbilst mazākā

mērā.

1.��� Veido saistības. Uzticīgā tipa cilvēks nopietni uztver attiecī�bas ar sev tuviem cilvēkiem. Viņ� augstu vērtē ilgsto�as un noturīgas attiecības, respektē gan laulību, gan oficāli nereģis�trētu kopdzīvi un ne�ēlo pūliņus attiecību nostiprinā�anai.

2.��� Sabiedrisks. �ī tipa cilvēks dod priek�roku viena vai vairāku cilvēku sabiedrībai, nevis vienatnei.

3.��� Komandas spēlētājs. �ī tipa cilvēks ir drīzāk sekotājs, nevis vadonis. Viņ� atzīst sadarbību un respektē gan individuālu, gan institūciju autoritāti. Uzticīgā tipa cilvēks labprāt paļaujas uz citiem un uzklausa viņu norādījumus.

4.��� Pieklājīgs. Pieņemot lēmumus, uzticīgā tipa cilvēks labprāt uzklausa citu viedokļus un ņem vērā padomus.

5.��� Nosvērts. Uzticīgā tipa cilvēks cen�as veicināt labu sapratni ar tiem, kuriem ir svarīga loma viņa dzīvē. Lai veicinātu saskaņu, viņ� cen�as būt laipns, patīkams un taktisks.

6.��� Taktisks. �ī tipa cilvēks domā par citiem cilvēkiem, un viņam izdodas tos iepriecināt. Uzticīgā tipa cilvēks pacietīs personis�kas neērtības, ja varēs izdarīt kaut ko labu sev nozīmīgām per�sonām.

7.��� Uzticīgs. �ā tipa cilvēkam tuvas attiecības iemieso dzīves jēgu. Ja viņam nākas ciest sāpīgu zaudējumu, proti, zaudēt personu, kam bijusi galvenā nozīme viņa dzīvē, viņ� spēj izveidot jau�nas nozīmīgas attiecības.

Kā vajadzētu iztureties pret uzticīga

tipa cilvēku savā dzīvē

1,�� Uzticīgā tipa personai patīk tev palīdzēt un iepriecināt tevi. Nenoraidi �o palīdzību un nejūties vainīgs, to pieņemot! Prie�cājies par to!

2.��� Neuzskati �ā cilvēka uzmanību pa�u par sevi saprotamu! Uzti�cīgā tipa persona spēj tik labi nojaust tavas vēlmes un par primārām uzskatīt tavas intereses, ka pat nepamanīsi viņa vai viņas nepiepildītās ilgas un vārdos neizteiktās vajadzības. Uzticīgā tipa cilvēks bie�i �ķiet daudz neatkarīgāks un pa�pa�ļāvīgāks, nekā patiesībā jūtas. Ja viņ� kaut ko vēlas saņemt, tad �o vēlmi var nepaust vārdos. Patiesi, viņ� varbūt gaida, lai tu nojaustu viņa vajadzības, tāpat kā viņ� nojau� tavējās. �āda cilvēka svarīgākā vajadzība ir atkārtoti uzticības aplieci�nājumi. Uzticīgā tipa cilvēks ārkārtīgi dziļi uztver apkārtējo jūtas, tāpēc bie�i un vaļsirdīgi izrādi viņam savu mīlestību un atzinību! Ja uzticīgā tipa cilvēks ir tavs padotais, tad izsaki atzinību par labi padarītu darbu un apsver, vai �is cilvēks nav pelnījis algas paaugstinājumu. Uzticīgā tipa personas nelab�prāt pieprasa sev pienāko�os labumus vai atgādina par savām interesēm. Viņ� (vai viņa) var pieņemt, ka tu atalgosi viņa no�pelnus.

Atceries, ka, kritizējot uzticīgā tipa cilvēku vai ļaujoties pēk��ņām dusmām, tu viņu mudināsi vainot sevi un ap�aubīt savas spējas. �ādas reakcijas nav konstruktīvas. Ja ar uzticīgā tipa cilvēku nepiecie�ams atrisināt konfliktu vai noskaidrot nepa�tīkamu personisku jautājumu, tad, ja vien iespējams, apliecini viņam savu cieņu. Uzticīgā tipa cilvēks varbūt gribēs uzņem�ties vainu par visu, kas starp jums slikts noticis, tāpēc preto�jies kārdinājumam ļaut viņam to darīt. Vienlaikus raugies, lai tavi centieni iedvest paļāvību uzticīgā tipa personai nekļūtu pārspīlēti un netraucētu atrisināt jūsu konfliktu. 4. Uzticīgā tipa personas vārdos pausto viedokli vērtē mazliet skeptiski! Jo vairāk cilvēks atbilst uzticīgajam tipam, jo lie�lāka varbūtība, ka viņ� centīsies paust domas, kas, viņaprāt, tevi iepriecina. Var gadīties, ka slepenībā uzticīgā tipa per�sona domā glu�i citādi. Piemēram, tu saki: "Ko tu domā par brīvdienu atpūtu kempingā?" Tavs dzīvesbiedrs, saklausīdams vārdos pausto entuziasmu, var atbildēt: "Jā, protams." Patie�sībā viņ� vai viņa daudz labprātāk dotos braucienā ar kuģi. Ja nebūsi dro�s, ka esi uzklausījis partnera patiesās domas, tad pavadīsi brīvdienas me�ā visnotaļ neiepriecināta cilvēka sabiedrībā.

Ja uzticīgā tipa cilvēks savas īpa�ības attīsta līdz galējībai, tad rodas

ATKARĪGA PERSONĪBA Cilvēki, kas cie� no atkarīgas personības uzticīgā tipa galēja, patoloģiska stāvokļa, uzskata sevi par bezpalīdzīgām, vājām, mazvērtīgām un līdz ar to nelaimīgām būtnēm. Pieķeroties citai personai, viņi iegūst pa�apziņu un spēku izdzīvo�anai. Tomēr viņi nemitīgi baidās zaudēt personu, kas viņiem ir tik nepiecie�ama. Viņi nespēj paciest domu par dzīvi vienatnē.

Diagnostiskie kritēriji

DSM-IV aprakstītas �ādas atkarīgas personības īpa�ības. Piecas (vai vairākas) no turpmāk minētajām pazīmēm norāda uz patoloģisku un pārspīlētu pieķer�anos un bailēm no at�ķirtī�bas. Tas sākas agrīnā pieaugu�ā vecumā un izpau�as da�āda veida situācijās.

I. Cilvēkam ir grūti pieņemt ikdieni�ķus lēmumus, ja nesaņem apkārtējo ļau�u padomus un iedro�inājumus.

I. Viņam ir vajadzīgi citi cilvēki, kas gatavi uzņemties atbildību par gandrīz visām viņa dzīves norisēm.

3.��� Atkarīgai personībai ir grūti paust at�ķirīgu viedokli, jo viņa baidās zaudēt apkārtējo ļau�u atbalstu vai atzinību. Tomēr �ī iezīme nav attiecināma uz reāli pamatotām bailēm no soda vai atmaksas.

4.��� Cilvēkam ir grūti uzsākt projektus un īstenot pa�a idejas nevis motivācijas vai enerģijas trūkuma dēļ, bet tādēļ, ka viņ� nespēj paļauties uz saviem spriedumiem vai spējām.

5.��� Viņ� tik pārmērīgi tiecas gūt citu ļau�u atbalstu un aprūpi, ka izrāda gatavību uzņemties un veikt nepatīkamus darbus.

6.��� Vienatnē jūt diskomfortu vai bezpalīdzību, jo ārkārtīgi baidās, ka nespēs gādāt par savu dzīvi.

7.�� Atkarīga personība pēc tuvu attiecību sabrukuma dedzīgi meklē citas attiecības, kas sniegtu atbalstu.

8.��� �āds cilvēks ļaujas nepamatotām bailēm no pame�anas un līdz ar to arī nepiecie�amības pa�am rūpēties par savām vajadzībām.

TEATRĀLAIS TIPS

Septiņas rakstura iezīmes

Teatrālo tipu raksturo turpmāk minētās septiņas īpa�ības un

uzvedības formas. Persona, kura pilnībā atbilst teatrālā tipa cilvē�kam, tās demonstrē spilgtāk nekā persona, kura �im tipam atbilst

mazākā mērā.

1. Jūtīgs. Teatrālā tipa vīrietis un sieviete dzīvo emociju pasaulē. Viņi pārdzīvo dziļas jūtas un izpau� tās fiziski. �ī tipa cilvēks

emocionāli reaģē uz notikumiem, un viņam var strauji mainī�ties noskaņojums.

Izteiksmīgs. �is cilvēks aizrautīgi un ekspansīvi uztver dzīves norises. Viņam vai viņai ir bagātīga iztēle, viņi ir aizraujo�i stāstnieki, un viņus valdzina romantika un melodrāma.

Tieksme pēc uzmanības izrādī�anas. Teatrālā tipa cilvēkam patīk, ka viņu ievēro. Viņ� bie�i nonāk uzmanības centrā un tiecas panākt, lai visu klāteso�o acis būtu pievērstas viņam.

Izskatīgs. Viņ� veltī daudz uzmanības ķermeņa kop�anai, viņam patīk skaists apģērbs, un viņu interesē stils un mode.

Seksuāli pievilcīgs. Teatrālā tipa cilvēks tīksminās par savu seksualitāti un demonstrē to savā izskatā un uzvedībā. Viņ� ir neatvairāms kārdinātājs un valdzino�s pavedējs.

Komunikabls. Viņ� viegli izpelnās citu cilvēku uzticību un tāpēc spēj ātri veidot jaunas attiecības.

Atsaucīgs. Teatrālā tipa cilvēks dedzīgi atbalsta jaunas idejas un citu cilvēku priek�likumus.

Kā vajadzētu izturēties pret teatrālā tipa personu savā dzīvē

1.�� Tevi savaldzināja �ī cilvēka degsme, kaislīgums, jutekliskums un prasme labi pavadīt laiku. Tagad neapgriez putnam spār�nus! Lai teatrālā tipa persona tevi uzpo� un iesaista sabiedris�kos pasākumos! Ja viņ� vai viņa uzstājīgi aicina doties roman�tiskās brīvdienās, tad nestīvējies pretī un apmeklē dejas un ballītes! Nelaupi teatrālā tipa personai emocionālo brīvību un baudi saviļņojumu, ko dāvā jūsu kopība!

2.��� Novērtē, cildini, esi atsaucīgs un glaimo! Teatrālā tipa perso�nai ir svarīgi, lai tu reaģētu atklāti un verbāli, īpa�i pau�ot labvēlīgas jūtas, turklāt darītu to nemitīgi. Paud savas domas par viņa (viņas) labo izskatu, pavārmākslas prasmi, sekmēm darījumos un personiskās dzīves jomā, mīlētāja mākslu, labo gaumi dāvanu izvēlē utt. Pats galvenais saki savam draugam, cik ļoti tu viņu mīli! Netaupi vārdus �ā tipa cilvēkam labestī�bas nekad nebūs par daudz! Tomēr raugies, lai tavi labie vārdi būtu godīgi! Ja tie nenāks no sirds, teatrālā tipa persona to intuitīvi nojautīs.

3.��� Esi romantisks! Dāvā ziedus, saldumus, sīkus nieciņus, sūti kartītes Valentīna dienā un ko�us apsveikumus visos citos svētkos. Pat ja teatrālā tipa persona tev ir tikai draugs, radi�nieks vai vecāki, �ādi sentimentāli uzmanības pierādījumi viņu ielīksmos un saviļņos. Turpretī pieķer�anās apliecinājumu trū�kums teatrālā tipa personai var radīt iespaidu, ka viņa tev ir vienaldzīga.

4.��� Reāli novērtē �ī cilvēka relatīvo nespēju vai nepatiku uzņem�ties zināma veida atbildību, arī naudas jautājumos! Ja nepie�cie�ams, samaksā rēķinus vai plāno izdevumus vai, vēl labāk, uzraugi vai reģistrē svarīgākos tēriņus! Piemēram, redzot, ka tavs teatrālā tipa partneris izraksta �ekus, laiku pa laikam apvaicājies, vai viņ� (viņa) ir tos iegrāmatojis �ā tipa cilvēki bie�i piemirst tādus "sīkumus". Mudini viņu rīkoties pareizi, bet negaidi, ka viņ� vai viņa spēs tev līdzināties �ajā dzīves jomā!

Tāpat atgādini savam draugam vai draudzenei par citiem atbildīgiem pienākumiem, piemēram, satik�anās reizēm un tālruņa zvaniem īpa�i tad, ja tie attiecas uz bērniem.

5.��� Neļaunojies! Teatrālā tipa cilvēki nepatur jūtas pie sevis, un arī tavā dzīvē �āda persona var būt emocionāli nesavaldīga. Jums varbūt gadās nikni ķīviņi, un viņ� (vai viņa) ļauj vaļu dusmām. Pēc pāris stundām teatrālā tipa draugs būs visu aizmirsis un nesapratīs, kāpēc tu joprojām bozies. Mēģini atbrīvoties no savām dusmām vai aizkaitinājuma! Teatrālās personas emo�cionālās reakcijas neuztver personiski un nebaidies no drama�tiskiem notikumiem. 6. Neesi greizsirdīgs! Teatrālā tipa cilvēkiem patīk apburt citus cilvēkus. Ja tev ir nosliece uz greizsirdību, nogaidi un padomā, vai tavai greizsirdībai ir kāds pamats. Ja attiecības mājās ir nevainojamas, tad, iespējams, tavu draugu tikai ielīksmo apkārtējo ļau�u atsaucība un viņam nav nekādu tālejo�u nolūku. Pamēģini justies glaimots un iepriecināts par silta�jām jūtām, ko citi cilvēki veltī tavam partnerim, un nezaudē iespēju kopā labi pavadīt laiku!

Ja teatrālā tipa cilvēks maksimāli attīsta savas rakstura iezī�mes, tad rodas

HISTRIONISKI PERSONĪBAS TRAUCĒJUMI Vīrie�i un sievietes, kuriem piemīt histrioniski [14] personības traucējumi, dzīvo pārspīlētu emociju pasaulē un dara visu iespē�jamo, lai pievērstu sev apkārtējo cilvēku uzmanību bez tās viņi jūtas niecīgi un nevērtīgi.

Diagnostiskie kritēriji

DSM-IV aprakstīti �ādi histrioniski personības traucējumi. Piecas (vai vairākas) �āda veida pazīmes norāda uz patoloģiski sakāpinātu tieksmi pēc jūtu izrādī�anas un apkārtējo uzmanī�bas. Tā sākas agrīnā pieaugu�ā vecumā un izpau�as da�āda veida situācijās.

1. Cilvēks jūtas slikti situācijās, kurās viņ� vai viņa nav uzmanī�bas centrā.

2. Saskarsmi ar citiem cilvēkiem bie�i raksturo neadekvāta sek�suāli pavedino�a vai provokatīva uzvedība.

.1. Cilvēks demonstrē strauji mainīgu un virspusēju emociju gammu.

�I. Viņ� izmanto savu fizisko pievilcību, lai piesaistītu apkārtējo uzmanību.

5.��� �ī tipa cilvēks runājot cen�as atstāt iespaidu uz klausītājiem un nepakavēties pie sīkumiem.

6.��� Viņa uzvedībā vērojama situācijas dramatizē�ana, teatrālisms un pārspīlēta jūtu izpausme.

7.��� Cilvēks ir viegli suģestējams, proti, ļaujas citu cilvēku vai ap�stākļu ietekmei.

8.��� Attiecības ar citiem cilvēkiem personība ar histrioniskiem traucējumiem uzskata par intīmākām, nekā tās ir patiesībā.

PIESARDZĪGAIS TIPS

Se�as rakstura iezīmes

Piesardzīgā tipa cilvēku raksturo turpmāk minētās se�as rak�stura īpa�ības un uzvedības formas. Persona, kura pilnībā atbilst

�im tipam, tās demonstrē spilgtāk nekā tā, kura tam atbilst

mazākā mērā.

1.��� Neatkarīgs. Piesardzīgā tipa cilvēkam raksturīga saprātīga neatkarība. Viņ� paļaujas uz pa�a spriedumiem, viņam nav vajadzīgi citu ļau�u padomi vai pamudinājumi, viņ� bez grūtī�bām pieņem lēmumus un spēj pats par sevi parūpēties.

2.��� Vērīgs. �ī tipa cilvēks ir uzmanīgs saskarsmē ar citiem cil�vēkiem un pirms jaunu attiecību veido�anas cen�as novērtēt personas raksturu.

3.��� Ass prāts. Viņ� ir prasmīgs klausītājs, kam rūp teiktā nianses, intonācija un arī zemteksts.

4.��� Spējīgs sevi aizstāvēt. Piesardzīgā tipa cilvēks ir apņēmīgs un nevilcinoties iestājas par savām interesēm īpa�i tad, ja viņam uzbrūk.

5.��� Gatavs uzklausīt kritiku. �ī tipa cilvēks ļoti nopietni uztver kritiku, un tā viņu nebiedē.

6.��� Uzticīgs. Piesardzīgais augstu vērtē uzticību un lojalitāti. Viņ� cītīgi strādā, lai to iemantotu, un nekad neuzskata to par kaut ko pa�saprotamu.

Kā vajadzētu izturēties pret piesardzīgā tipa personu savā dzīvē

1.��� Piesardzīgā tipa cilvēks var �ķist ļoti pa�apzinīgs, neatkarīgs, neiejūtīgs un uzstājīgs. Tu vari nenojaust, cik ļoti �im cilvē�kam ir nepiecie�ama tava cieņa. Izrādi vai kaut kā citādi aplie�cini savu atzinību!

2.��� Ja piesardzīgā tipa persona ir tikai nesen ienākusi tavā dzīvē un tu gribi iepazīt viņu tuvāk, tad nevilcinies viņu aplidot. Pat ja viņ� (viņa) sāks uzticēties tikai pamazām, tomēr neatlaidība, visticamāk, atmaksāsies. Noej ceļu līdz galam! �is padoms ir īpa�i jāielāgo sievietēm, kuras vilcinās rosināt attiecības un nelabprāt uzņemas aktīvās puses lomu.

3.��� Nepārproti piesardzīgā tipa personas atturību un neuztver to kā vienaldzību! Ja vien viņ� (viņa) nav kaut mazliet atklāts emocionālajā ziņā, negaidi, ka spēsi izlauzties cauri mūrim un piespiest piesardzīgo tipu izrādīt tev savas dziļākās jūtas. Labāk pat nemēģini! Akceptē �o emocionālo atturību un, ja attiecības ir nopietnas un stabilas, tici, ka tavs draugs lolo neviltoti sirsnīgas jūtas.

4.��� Vairies no sāncensības un cīņām par varu! Piesardzīgā tipa personai ir svarīgi justies pilnīgai noteicējai par savu likteni. Respektē to! Pretējā gadījumā viņa sāks attālināties un atsve��ināties no tevis.

5.��� Tev jāņem vērā, ka �is cilvēks aizstāvēsies, ja kritizēsi vai kaut kā citādi nostāsies pret viņu. Nevēlē�anās uzņemties vainu ir dabiska reakcija �ā tipa personai. Lai notikums rit savu gaitu, un nesāc aizstāvēties, ja viņ� vai viņa centīsies uzvelt vainu tev! Ja konfrontācija ar piesardzīgā tipa personu ir nepiecie�ama, tad vaļsirdīgi atklāj savas jūtas, bet nekritizē un nemeklē vai�nīgo. Mēģini pateikt, ka tev rūp jūsu attiecības un tu centies atrast piemērotu risinājumu, nevienu nevainojot. Piesardzīgā tipa cilvēks viegli uzsāk "boksa ma�u", kurā katram uzbruku�mam seko pretuzbrukums, argumentam pretarguments, līdz viens no pretiniekiem salūst. Ja �āds paņēmiens ir sve�s tavai iedabai, tad esi tas, kur� mēģina ievirzīt konflikta risinājumu konstruktīvā gultnē.

6.��� Uzņemies iniciatīvu sabiedriskajā dzīvē! Piesardzīgā tipa per�sona novērtēs tavas spējas vieglāk kontaktēties ar cilvēkiem un īstenot kopīgas ieceres.

7.��� Neķircini viņu! Piesardzīgā tipa cilvēkam bie�i piemīt laba humora izjūta, bet trūkst spējas pasmieties par sevi.

8.�� Ja piesardzīgā tipa personu moka nepamatota greizsirdība vai raizes par tavu uzticību, tad neesi vīzdegunīgs un nesaki, ka partnera izturē�anās ir muļķīga. Nedrīkst nenovērtēt viņa rai�u nopietnību. Vēlreiz apliecini dzīvesbiedram vai mīļota�jam savu uzticību!

9.��� Paturi prātā, ka piesardzīgā tipa persona ilgi neaizmirsīs pāri�darījumu pat ja tas ir bijis netī�s. Ja viņa neaizmirst apvaino�jumu, tad vismaz piedod pats sev!

Ja piesardzīgā tipa persona līdz maksimumam attīsta minētas rakstura iezīmes, tad rodas

PARANOIDĀLI PERSONĪBAS TRAUCĒJUMI Cilvēki ar paranoidāliem personības traucējumiem no citiem gaida tikai ļaunāko. Viņi ir noraizēju�ies, aizdomīgi, nepiekāpīgi un strīdīgi. Viņi vienmēr ir ne�aubīgi pārliecināti par savu tais�nību. Personas, kas cie� no paranoidāliem personības traucēju�miem, ieņem aizsargpozīciju attieksmē pret naidīgo pasauli, kurā notiek sliktas lietas, un citiem cilvēkiem, kuri vienmēr grib noda�rīt viņiem pāri. (Piezīme: paranoidālie personības traucējumi at�ķiras no paranojas jeb traucējumiem, kam raksturīgi murgi, un paranoiskās �izofrēnijas).

Diagnostiskie kritēriji

DSM-IV ietverti turpmāk dotie paranoidālie personības trau�cējumi.

A. �etras (vai vairākas) �āda veida iezīmes norāda uz patoloģisku neuzticē�anos, aizdomīgumu un pārliecību par citu cilvēku ļaunprātību. Tas sākas agrīnā pieaugu�ā vecumā un izpau�as da�āda veida situācijās.

1.��� Cilvēks bez pietiekamiem pierādījumiem tur aizdomās citas per�sonas, jo uzskata, ka tās viņam kaitē, viņu izmanto vai maldina.

2.��� Viņu moka nepamatotas �aubas par draugu vai kolēģu lojalitā�tes trūkumu vai klaju neuzticību.

3.�� Cilvēks negribīgi uztic citiem savas raizes, jo baidās (bez jeb�kāda racionāla pamata), ka �ī informācija tiks vērsta pret viņu ļaunprātīgā nolūkā.

4.��� Saskata zemtekstu vai apdraudējumu labvēlīgās piezīmēs vai notikumos.

5.�� Pastāvīgi ir ļaunatminlgs, proti, nekad nepiedod apvainoju�mus, pāridarljumus vai necieņas izpausmes.

6.�� Saskata uzbrukumus savam raksturam vai reputācijai pat tad, ja citiem tā ne�ķiet, un strauji reaģē dusmojoties vai uzsākot strīdu.

7.�� Atkārtoti ļaujas nepamatotām aizdomām par dzīvesbiedra vai seksuālā partnera neuzticību.

li. �īs pazīmes neizpau�as tikai �izofrēnijas slimniekiem, tiem, kam ir �izoafektīvi traucējumi (smagi garastāvokļa traucē�jumi) ar psihotiskiem simptomiem vai cita veida psihotiskie traucējumi, un to cēlonis nav vispārējā medicīniskā stāvokļa tie�s fizioloģisks rezultāts.

JŪTĪGAIS TIPS

Se�as rakstura iezīmes

Jūtīgā tipa cilvēku raksturo turpmāk minētās se�as īpa�ības un uzvedības formas. Persona, kurai pilnībā piemīt jūtīgā tipa cilvē�kiem raksturīgās iezīmes, tās demonstrē spilgtāk nekā tā, kurai tās piemīt mazākā mērā.

1.�� Familiārs. Jūtīgā tipa cilvēks dod priek�roku zināmajam, nevis nezināmajam. Viņu apmierina un pat iedvesmo ieradumi, atkārto�anās un rutīna.

2.�� Ba�īgs. Jūtīgai personai ļoti rūp tas, ko par viņu domā citi cilvēki.

i. Piesardzīgs. Saskarsmē ar apkārtējiem jūtīgā tipa cilvēks de�monstrē diskrētu piesardzību. Viņ� atturas no pārsteidzīgiem spriedumiem un nesteidz izdarīt secinājumus, pirms nav iepa�zinies ar apstākļiem.

4.��� Pieklājīgi rezervēts. Sabiedriskajā dzīvē viņ� saglabā saval�dību un izturas laipni.

5.��� Apzinīgs. Profesionālajā un sabiedriskajā darbībā viņam palīdz rakstiski noteikumi. Jūtīgā tipa cilvēks grib precīzi zināt, ko no viņa gaida, kādai ir jābūt viņa attieksmei pret apkārtējiem un kas viņam jāsaka.

6.��� Noslēgts. Jūtīgs vīrietis un sieviete nesteidzas dalīties ar citiem pat labi pazīstamiem savās slēptākajās domās un izjūtās.

Kā pareizi izturēties pret jūtīgā tipa

personu savā dzīvē

1.�� Tev ir ļoti paveicies sargi kā acuraugu jūtīgā tipa personas dāvāto cie�o pieķer�anos un lojalitāti. Tu esi viens no izre�dzētajiem, kam ir nozīme �ī cilvēka dzīvē. Novērtē viņa (vai viņas) uzticību draudzībai un ģimenes vērtībām.

2.��� Pieņem savu jūtīgo partneri tādu, kāds viņ� ir, proti, ar visiem viņa trūkumiem. Tavs draugs nespēj iejusties nepazīstamu ļau�u sabiedrībā, kļūst sasaistīts vai atsve�ināts nu un tad? Tas nekādi neietekmē jūsu abu attiecības.

3.��� Nepieļauj emocionālu vardarbību! Neprasi �ī tipa cilvēkam darīt to, no kā viņ� (vai viņa) labprāt izvairītos. Jūtīgā tipa partneris vēlas redzēt tevi laimīgu, tomēr da�as lietas ir pret�runā ar viņa iedabu, bet nepatikai nav nekā kopīga ar tavu per�sonu, tāpēc atturies no pārmetumiem. Ja tev patīk apmeklēt pasākumus vai doties slēpot, bet tavs jūtīgā tipa draugs grib palikt mājās, apsver iespēju laiku pa laikam izklaidēties bez viņa. Jūtīgā tipa cilvēkiem patīk baudīt vienatni īpa�i tad, ja viņi zina, ka drīz atkal satiks savu mīļoto.

4.��� Esi gatavs meklēt kompromisu! Ja brīvdienās gribi lidot uz Taizemi, bet tavu jūtīgā tipa draugu nevilina piedzīvojumi un viņ� grib palikt mājās, tad apsver tre�o iespēja. Varbūt jūs varat doties uz tādu zemi, kuras valodā runā tavs draugs. Jūtīgā tipa cilvēki vēlas iepriecināt savus tuviniekus, tāpēc, iespējams, tava gatavība meklēt kompromisu viņu mudinās piekāpties un pārkāpt ierasto komforta zonu.

5.��� Palīdzi viņam! Esi viņa ceļvedis nepazīstamajā pasaulē! Apmek�lējiet kopīgi sabiedriskus pasākumus un pavadi viņu "izlūkgā�jienos" pa sve�o teritoriju! Tomēr nepārcenties! Tu gribi palī�dzēt savam draugam pārvarēt zināmus ierobe�ojumus, nevis padarīt viņu atkarīgu no savas palīdzības. Iedro�ini, pamudini un uzslavē katru viņa soli! Atceries, ka, palīdzot �im cilvēkam uzveikt da�us �ķēr�ļus, tu gūsi atmaksu labi pavadītu laiku, un tavs jūtīgā tipa partneris, ģimenes loceklis vai draugs ar prieku atcerēsies kopīgos piedzīvojumus.

6.��� Atpazīsti mājienus! Jūs esat ielūgti vakariņās kopā ar tavu jauno priek�nieku un viņa sievu. Tavs jūtīgā tipa draugs kļūst slims un kaprīzs vai nespēj laikus saposties. Nestrīdies! Saki: "Varu derēt, ka tu uztraucies �o vakariņu dēļ." Vēlreiz pārlie�cini draugu, ka viņ� (vai viņa) noteikti iepatiksies visiem pasā�kuma dalībniekiem kāpēc lai viņ� (vai viņa) tiem nepatiktu?

7.��� Runā par to, kas tevi neapmierina! Ja jūtīgā tipa personas bai�les ierobe�o tavas iespējas, tad neslēp to! Apsprie�ot problē�mas, neizsaki pārmetumus savam mīļotajam, bet runā atklāti un bez aplinkiem! Saki, ka esi ieinteresēts rast risinājumu, kas apmierinās abas puses!

Ja jūtīgā tipa cilvēks iepriek� minētās rakstura iezīmes attīsta līdz galējībai, tad rodas

SEVĪ NOSLĒGU�ĀS PERSONĪBAS TRAUCĒJUMI Cilvēki ar sevī noslēgu�ās personības traucējumiem ir nelai�mīgi viņi vienmēr jūtas atstumti. Viņi alkst biedroties ar citiem

cilvēkiem, bet nespēj uzveikt pārliecību, ka viņi neiederas sabied�rībā. Viņi uzskata, ka ir citiem nepieņemami, mīlestības necienīgi un neizskaidrojamā kārtā nespējīgi mainīt situāciju. Viņi noslē�dzas sevī, lai izdzīvotu.

Diagnostiskie kritēriji

DSM-IV aprakstīti turpmāk minētie sevī noslēgu�ās personī�bas traucējumi.

�etras (vai vairākas) minētās rakstura iezīmes norāda uz pato�loģisku sociālas atstumtības un nepilnvērtības izjūtu, kā arī uz pārmērīgu noslieci uz negatīvu vērtējumu. Tas sākas agrīnā pie�augu�ā vecumā un izpau�as da�āda veida situācijās.

1.��� Cilvēks izvairās no nodarbēm, kurās nepiecie�ama sadarbība ar citām personām, jo baidās uzklausīt kritiku, pieredzēt noso�dījumu vai noraidījumu.

2.��� Negribīgi kontaktējas ar citiem cilvēkiem, ja nav pārliecināts par viņu labvēlību.

3.��� Demonstrē atturību intīmajās attiecībās, jo baidās no apkau�nojuma vai izsmiekla.

4.��� Nemitīgi raizējas par iespēju tapt kritizētam vai noraidītam sabiedrībā.

5.��� Saskarsmē ar nepazīstamiem cilvēkiem jūtas nomākts savas iedomātās nepilnvērtības dēļ.

6.��� Uzskata sevi par nemākulīgu sarunu biedru, ārēji nepievilcīgu un mazvērtīgāku nekā citi cilvēki.

7.��� Ļoti negribīgi uzņemas personisku risku vai iesaistās jebkura veida jaunos pasākumos, jo tie var izrādīties apgrūtino�i.

I AISKAIS TIPS

Septiņas rakstura iezīmes

Laiskā tipa cilvēkam raksturīgas turpmāk aprakstītās astoņas īpa�ības un uzvedības formas. Persona, kuras rakstura iezīmes pilnībā atbilst laiskā tipa iezīmēm, tās demonstrē spilgtāk nekā persona, kura tām atbilst mazākā mērā.

Dzīves baudītājs. Laiskā tipa vīrietis un sieviete uzskata, ka viņiem ir tiesības baudīt dzīvi pēc saviem ieskatiem. Viņi aug�stu vērtē un sargā savu komfortu, brīvo laiku un laimes mek�lējumus.

Pa�pietiekams. �ī tipa cilvēks ievēro spēles noteikumus. Viņ� paveic to, ko no viņa gaida, bet ne vairāk. Viņ� vēlas, lai citi atzītu un respektētu noteiktās robe�as.

Nepakļāvīgs. Laisko indivīdu nav iespējams ekspluatēt. Viņ� stoieiski pretojas pildīt prasības, ko uzskata par nesaprātīgām, vai uzdevumus, kas, viņaprāt, neietilpst viņa pienākumos. 4. Nosvērts. Laiskais vīrietis un sieviete nesteidzas. Viņi nesa�traucas par laika straujo ritumu un nebaidās kaut ko nokavēt. �o cilvēku skatījumā steiga ir glu�i veltīga un tikai rada neva�jadzīgu spriedzi. Viņi optimistiski raugās nākotnē un uzskata, ka viss notiks tā, kā tam jānotiek. r >. Apmierināts ar sevi. �ī tipa cilvēkam nav bijības pret autori�tātēm. Viņ� akceptē savu patību un attieksmi pret dzīvi.

6.��� Veiksmes ģenerators. Laiskā tipa cilvēks uzskata, ka viņam ir tādas pa�as tiesības baudīt dzīvi kā visiem pārējiem. Viņ� ir pārliecināts, ka ikvienam ir izredzes vinnēt lielo laimestu.

7.��� �aubīgs. Ja laiskā tipa cilvēkam jāizdara izvēle, kas var izraisīt konfliktu ar viņam nozīmīgām personām, tad viņ� bie�i mokās neziņā, tomēr jūtas spiests rīkoties atbilsto�i savai gribai. �āds

cilvēks nevēlas riskēt ar svarīgām attiecībām, tomēr vēlas jus�ties brīvi.

Kā vajadzētu izturēties pret laiskā tipa

cilvēku savā dzīvē

1.��� Pieņem laiskā tipa cilvēku tādu, kāds viņ� ir! Veido attiecī�bas ar �o cilvēku, bet neceri, ka viņ� vai viņa mainīsies atbil�sto�i tavām vēlmēm. Drīzāk pavaicā sev, kas tevi valdzina �ajā cilvēkā! Novērtē labās īpa�ības, kas piemīt taviem laiskā tipa draugiem, vecākiem, mīļotajam, bērniem vai dzīvesbiedram, un nemeklē tās īpa�ības, kas viņiem nepiemīt!

2.��� Ja saskarsme ar laiskā tipa personu tev rada grūtības, tad padomā varbūt cēlonis ir jūsu at�ķirīgās vērtību sistēmas. Varbūt tu augstu vērtē cītīga darba nopelnus, panākumu gū�anu un tavs moto ir "katrs pats savas laimes kalējs", tur�pretī laiskā tipa cilvēks par vērtīgāku uzskata iespēju darīt tīkamas lietas. Neprāto, kur� no viedokļiem ir labāks, bet drī�zāk pavaicā, vai tie spēj pastāvēt līdzās un apvienoties. Varbūt tu vari uzņemties godkārīgo plānu īsteno�anu, bet tavs laiskā tipa draugs rūpēties par jūsu dzīves ērtībām un personības pilnveido�anu. Līdz ar to būsi ieguvējs. Jebkurā gadījumā cen�ties izprast partnera dzīves filozofiju un uzskatus!

3.��� Esi reālists! Kopdzīvē ar laiskā tipa cilvēku tev, iespējams, būs jāupurē vairāk nekā viņam. Vai esi gatavs to darīt bez rūgtuma un aizvainojuma?

4.��� Atvieglini savu dzīvi! Cilvēks ar laiskā tipa rakstura iezīmēm automātiski nepievērsīsies tam, kas svarīgs tev. Negaidi, ka tavs draugs (vai draudzene) pats konstatēs tavas vajadzības, bet labāk dari viņam zināmas savas cerības! Ja nepiecie�ams, atklāj arī veidu, kā tās piepildīt. Piemēram, tu vēlies, lai laiskā lipa dzīvesbiedrs apmeklē vecāku sapulci skolā. Saki, ka ir sva�rīgi apmeklēt �o pasākumu kopīgi! Pasaki vietu, laiku un, ja nepiecie�ams, arī norādi vēlamo apģērbu. Ja laiskā tipa part�neris iebilst, tad palūdz viņam (vai viņai) to izdarīt tevis dēļ tomēr �o piebildi pataupi gadījumiem, kas tev patie�ām ir ļoti svarīgi.

5. Laiskā tipa cilvēks var ietiepīgi aizstāvēt savas tiesības darīt to, ko pats vēlas, un dzīvot saskaņā ar saviem principiem. Piedāvā savu palīdzību projektos, kur nepiecie�ama praktiska darbo��anās, un/vai noslēdz vieno�anos. ("Pasaki man, kāda detaļa ir vajadzīga, lai pieslēgtu stereoatskaņotāju. Es ie�u un to nopirk�u. Tev atliks vienīgi to pievienot, un mēs atkal varēsim klausīties mūziku. Sarunāts?") Ta�u, ja viņ� vai viņa vienkār�i izvairās, tad ne�ēlojies un neuztver to kā personisku apvaino�jumu. Esi praktisks! Pamēģini atrast citu paņēmienu, kā pie�spiest laiskā tipa personu darīt to, ko tu vēlies, bet atskaņotāju aiznes uz remontdarbnīcu!

(>. Ja laiskā tipa persona sāk vilcināties, izvairīties vai aiz�mirst solīto, pavaicā: "Vai tu par kaut ko dusmojies?" Cilvē�kiem ar �ī personības tipa iezīmēm ir grūti izpaust dusmas tie�i.

7. Mēģini dalīties ar laiskā tipa personu priekos! Iegaumē viņa (vai viņas) paradumus un ierasto kārtību! Ja viņam (vai viņai) patīk doties pastaigā pirms vai pēc vakariņām, pievienojies arī tu! Sabīdiet krēslus kopā un skatieties televīzijas raidījumus vai varbūt izspēlējiet kār�u partiju! Ja nepiecie�ams, iemācies spēlēt boulingu vai tenisu! Laiskā tipa cilvēkiem nav nepiecie��ama vienatne brī�os, kad viņi nodarbojas ar tīkamām lietām. �ādi tu bagātināsi jūsu abpusējās attiecības. Tu panāksi cie��āku emocionālo tuvību ar savu laiskā tipa draugu (vai drau�dzeni), ja spēsi izmainīt savu dienas kārtību un veltīt laiku kopābū�anai partnera dzīves jaukākajos mirkļos. Un, kas zina, varbūt viņ� (vai viņa) dedzīgāk vēlēsies izpatikt arī tavām vēlmēm.

8. Veltī laiskā tipa partnerim rūpes un gādību! �ī tipa cilvēkiem patīk justies mīlētiem un lolotiem.

Ja laiskā tipa cilvēks attīsta iepriek� minētās rakstura iezīmes līdz galējībai, tad viņ� iemanto

PASĪVI AGRESĪVAS PERSONĪBAS TRAUCĒJUMUS Cilvēki ar �ādiem personības traucējumiem stūrgalvību pār�vēr� īpatnējā "mākslas formā". Viņi vilcinās, �ēlojas, pretojas, slaistās, "aizmirst", izsmej tos, kuri cen�as viņiem palīdzēt, un tad jūtas piekrāpti, jo dzīve, lūk, neatvēl labāko daļu. Viņu iek�ējā un ārējā dzīves pieredze ir pilna rūgtuma un netīksmes, tomēr viņi nespēj saprast, ka pa�i aizsprosto visus ceļus, kas tiem dotu iespēju saņemt dzīves balvas.

Diagnostiskie kritēriji

DSM-IV aprakstīti turpmāk izklāstītie pasīvi agresīvas perso�nības traucējumi.

�etras (vai vairākas) �āda veida pazīmes norāda uz patoloģiski negatīvu attieksmi un pasīvu pretestību prasībai pēc adekvātas rīcības. �ie personības traucējumi sākas agrīnā pieaugu�ā vecumā un izpau�as da�āda veida situācijās.

1.�� Cilvēks pasīvi pretojas veikt ierastus sabiedriskus un profesio�nālus uzdevumus.

2.��� Viņ� �ēlojas par citu cilvēku neizpratni un zemo novērtējumu.

3.��� �āds cilvēks ir īgns un noskaņots uz strīdiem.

4.��� Viņ� nepamatoti kritizē un izsmej autoritātes.

V Laiskā tipa persona izrāda skaudību un aizvainojumu pret

�ķietami veiksmīgākām personām, b. �āda tipa cilvēks nemitīgi gau�as par savām likstām. 7. Viņ� pamī�us demonstrē naidīgu izaicinājumu un no�ēlu.

DĒKAINA TIPS

>

Astoņas rakstura iezīmes

Dēkaiņa tipu raksturo turpmāk minētās astoņas rakstura iezī�mes un uzvedības veidi. Persona, kura pilnībā atbilst dēkaiņa tipa t ilvēkam, �īs rakstura iezīmes demonstrē spilgtāk nekā persona, 1 ura tām atbilst mazākā mērā.

I. Nepakļāvīgs. Vīrietis un sieviete ar dēkaiņa tipa personības iezīmēm dzīvo atbilsto�i savam iek�ējam vērtību kodeksam. Viņus maz ietekmē citi cilvēki vai sabiedrības normas. i.. Izaicino�s. Dzīvot nozīmē uzdrīkstēties. Dēkaiņiem patīk izjust riska izraisītos pārdzīvojumus, un viņi bie�i iesaistās riskantos pasākumos. S. Neatkarīgs. �is cilvēks daudz neraizējas par apkārtējiem, jo uzskata, ka katram pa�am ir jāatbild par sevi un savu rīcību. �1. Pārliecino�s. Dēkainā tipa personas ir ļoti daiļrunīgas, tās

viegli iemanto draugus un ietekmē citus cilvēkus. '> Ceļo�anas entuziasts. Dēkaiņiem patīk atrasties ceļā. Viņi apmetas uz vietas tikai tādēļ, lai sajustu dzinuli posties ceļo�jumā, iepazīt nezināmo un virzīties uz priek�u. Viņi neuztrau�cas, kā atrast darbu, un vienmēr izdzīvo, jo ir talantīgi, pras�mīgi, asprātīgi un izdomas bagāti, (i. Nebēdnīgs. Bērnībā un pusaud�a gados dēkaiņa tipa cilvēks parasti ir nemiera cēlējs un blēņdaris.

7.��� Izturīgs. �ī tipa cilvēks ir drosmīgs, fiziski spēcīgs un nepa�kļāvīgs. Viņ� stāsies pretī katram, kur� vēlēsies būt par viņu pārāks.

8.��� Nejūt no�ēlu. Dēkainis dzīvo tagadnē. Viņ� nevaino sevi pagātnes grēkos un nesatraucas par nākotni. Dzīve, viņaprāt, ir jābauda �eit un tagad.

Kā vajadzētu izturēties pret dēkaiņa tipa

cilvēku savā dzīvē

1.��� Priecājies tomēr apzinies, kas patiesībā notiek! Dēkaiņa tipa persona var būt aizraujo�s biedrs, tikai nejauc divas lietas to, ko tu vēlies gūt no �īm attiecībām, un to, ko viņ� (vai viņa) tev sniedz. Dēkaiņa tipa cilvēks ir apburo�s un atbruņojo�s. �āds cilvēks var pieglaimoties, pārliecināt un, prasmīgi mani�pulējot, pierunāt piedalīties kādā pasākumā vai piedzīvojumā. Tomēr jūsu abpusējā tuvība vēl nenozīmē, ka dēkaiņa tipa draugs tevi mīl vai izjūt atbildību par tevi. Ja esi tradicionālo attiecību "mīlestība un laulības" piekritējs, tad cie�āk pavēro dēkaiņa uzvedību. Uzdod jautājumus! Tev jāsaprot, ka �ā tipa cilvēkiem var būt intīmas attiecības ar vairākiem partneriem vienlaikus. Lai cik romantisks, seksīgs un aizraujo�s viņ� būtu, �āds draugs (vai draudzene) nespēs apmierināt tavu vēlmi vei�dot tradicionālas attiecības.

2.��� Neļaujies ilūzijām! Nodibinot attiecības ar dēkaiņa tipa per�sonu, nesāc domāt: "Aha! Es spē�u viņu mainīt." Pieņem to, ko �is cilvēks sniedz, bet atzīsti, ka viņ� (vai viņa) nesāks pie�lāgoties tavām vajadzībām. Esi tas, kur� pielāgojas. Tomēr, ja �ī cilvēka uzvedība ir sve�a tavai būtībai un dēkaiņa tipa part�neris nesniedz to, kas tev nepiecie�ams, tad mēģini atbrīvoties no �īm attiecībām.

V Neapgrūtini viņu! Dēkainā tipa personai ir nepiecie�ama brī�vība darīt to, ko pati vēlas. Samierinies ar netradicionālām attiecībām, kam raksturīgas, teiksim, atsevi�ķi pavadītas brīv�dienas! Nepūlies aizkavēt dēkainā tipa draugu iet savu ceļu! Viņ� (vai viņa), visticamāk, atgriezīsies, ja tu ļausi viņam (vai viņai) iet.

I Esi atbildīgs! Dēkainā tipa cilvēkam var būt grūtības pieņemt lēmumus par naudas tēriņiem, bērnu dro�ību, dro�u seksu vai citām lietām, kurās tu esi lietpratīgs. Negaidi, līdz viņ� (vai viņa) rīkosies pareizi. Parūpējies par pretapaugļo�anās pasā�kumiem un slimību profilaksi, finan�u ieguldījumiem un jūsu bērnu dro�ību! Neesi pasīvs partneris!

,r >. Apzinies savas robe�as! Dēkainā tipa cilvēki labprāt lieto alko�holu un "zālīti" un samērā viegli pārvar bailes un riskē. Ja skaidri nenorādīsi savas intereses, tad dēkainā tipa personai var �ķist, ka tev patīk tas pats, kas viņam (vai viņai). Ja tevi biedē brauk�ana pa strauju upi gumijas laivā, atsakies no �ī piedzīvojuma! Izdzer vienu vai divas glāzītes, bet ne vairāk, ja ātri noreibsti!

(>. Dzīvo pats savu, nevis dēkainā tipa personas dzīvi! Lai sagla�bātu attiecības ar viņu, tev ir nepiecie�ama pietiekama pa��cieņa. Tev būs jāprot iztikt bez viņa (vai viņas) emocionālā atbalsta un palīdzības. Dēkainā tipa cilvēki labprātīgi neat�saucas uz tuvinieku jūtām vai vajadzībām. Tev nāksies smelt pa�apziņu sevī un spēt pateikt bez dusmām vai aizvaino�juma: "Tāda, lūk, ir mana esība, manas jūtas un manas vaja�dzības."

7. Saglabā seksuālo pievilcību! Rūpējies, lai jūsu seksuālās attie�cības būtu interesantas un iztēli rosino�as. Apvaldi savu kaut�rību un esi gatavs izmēģināt kaut ko jaunu!

Ja dēkainā tipa cilvēks iepriek� minētās rakstura iezīmes attīsta līdz galējībai, rodas

ANTISOCIĀLI PERSONĪBAS TRAUCĒJUMI Cilvēki ar antisociālas personības traucējumiem (viņus dēvē arī par psihopātiem vai sociopātiem) nespēj rēķināties ar citu cilvēku jūtām un sabiedrības likumiem. Viņi sagrauj visu, kas ir ticis uzcelts ar citu rokām.

Diagnostiskie kritēriji

DSM-IV aprakstīti vairāki antisociālas personības traucējumi.

A.�� Trīs (vai vairākas) �āda veida pazīmes norāda uz patoloģiski nevērīgu attieksmi pret citu cilvēku tiesībām un �o tiesību pārkāpumiem. Tas attīstās no 15 gadu vecuma.

1.�� Cilvēks nespēj respektēt sabiedrības normas un darboties likuma ietvaros; to apliecina atkārtoti uzvedības pārkāpumi, kuru rezultātā personu var arestēt.

2.��� Dēkainā tipa cilvēks pastāvīgi melo, nosauc neīstus vārdus vai maldina citus, lai gūtu personisku labumu vai baudu.

3.��� �ī tipa cilvēks ir impulsīvs un nespēj plānot turpmāko rīcību.

4.��� Viņ� ir viegli aizkaitināms un agresīvi noskaņots to apliecina atkārtoti kautiņi vai fiziski uzbrukumi.

5.��� Dēkainis demonstrē pārgalvīgu attieksmi pret savu vai citu personu dro�ību.

6.��� Cilvēks pastāvīgi rīkojas bezatbildīgi, piemēram, ilgsto�i nepilda darba pienākumus vai neievēro finansiālas saistības.

7.��� Dēkaiņa tipa persona neizjūt no�ēlu to apliecina vienaldzība pret apkārtējiem vai apgalvojumi, ka citas personas ir viņu aiz�vainoju�as, sāpināju�as vai aplaupīju�as.

B.�� Cilvēks ir vismaz 18 gadus vecs.

c . Antisociāla uzvedība ir vērojama ne tikai �izofrēnijas vai maniakālās depresijas slimniekiem.

IDIOSINKRАTISKAIS tips

Se�as rakstura iezīmes

Idiosinkrātiskā tipa cilvēku raksturo turpmāk minētās se�as iakstura īpa�ības un uzvedības veidi. Persona, kurai pilnībā pie�mīt idiosinkrātiskā tipa cilvēkam raksturīgās īpa�ības, tās savā uzvedībā demonstrē spilgtāk nekā persona, kurai tās piemīt mazākā mērā.

I. Noslēgts. Idiosinkrātiskā tipa cilvēks klausa savai sirdij un paļaujas uz savām izjūtām un vērtību sistēmu neatkarīgi no tā, vai citi to akceptē vai ne. Viņam nav svarīgi, vai apkārtējie akceptē viņa īpa�o pasaules izjūtu un attieksmi pret dzīvi vai arī ne.

I. Neatkarīgs. �is cilvēks ir neatkarīgs un vērsts uz savu patību,

tāpēc viņam pietiek ar nedaudzām tuvām attiecībām. V Savdabīgs. Idiosinkrātiskā tipa cilvēks ignorē konvencijas, tāpēc viņa dzīve mēdz būt interesanta, savdabīga un bie�i pat ekscentriska.

4.��� Papla�ina realitāti. Viņ� atsaucīgi uztver jaunas idejas un bie�i interesējas par okultismu, ekstrasensuālām un pārdabis�kām parādībām.

5.��� Analītisks. Viņu saista abstraktā un teorētiskā domā�ana.

6.��� Orientēts uz sabiedrības spriedumiem. Lai gan idiosinkrā�tiskā tipa vīrietis un sieviete ir introverti un klausa savām izjū�tām un prāta spriedumiem, tomēr viņi uzmanīgi vēro citus cilvēkus un jūtīgi reaģē uz apkārtējo ļau�u attieksmi pret sevi.

Ka vajadzētu izturēties pret idiosinkrātiskā tipa

cilvēku savā dzīvē

1.��� Idiosinkrātiskā tipa persona savā ziņā ir vienīgā visā pasaulē. Pieņem, augstu novērtē �o cilvēku un izturies iecietīgi pret viņu unikalitātes dēļ, nevis par spīti tai! Tikai neiedomājies, ka idiosinkrātiskā dīvainība ir nejau�a un pārejo�a �ī cilvēka personības iezīme. Meklējot "normālo", konvencionālo būtni, kas, tavuprāt, slēpjas idiosinkrātiskā tipa cilvēka esībā, tu vari zaudēt patieso priek�statu par viņu.

2.��� Neliec idiosinkrātiskā tipa personai pielāgoties reālajai pasau�lei, ta�u ari nepakļaujies partnera vēlmei iesaistīt tevi viņa pasaulē! Jūsu abu realitātes ir da�ādas kopīgi apspriediet at�ķirīgos aspektus un meklējiet kompromisu vai laiku pa lai�kam izvēlieties katrs savu risinājumu.

3.��� Lai jūsu attiecības kļūtu cie�ākas un kopdzīve pavērtu jau�nas iespējas, iepazīsties ar idiosinkrātiskā tipa cilvēka iemī�ļotajām nodarbēm vai vismaz izrādi interesi par viņa aizrau��anos.

4.��� Palīdzi savam idiosinkrātiskā tipa cilvēkam izbrīvēt laiku, ko veltīt garīgām lietām vai citām īpa�ām nodarbēm. Daudzi cil�vēki, kuriem �ī tipa iezīmes nav spilgti izteiktas, tik ļoti iesais�tās reālās pasaules norisēs un pienākumos, ka nespēj atrast laiku sirdij tuvām lietām. Rezultātā viņi jūtas nelaimīgi un negūst gandarījumu.

5.��� Saskarsmē ar idiosinkrātiskā tipa cilvēku ir jāpieņem, ka dau�dzi praktiskās dzīves jautājumi gulsies uz taviem pleciem, jo tu vienmēr būsi tuvāks realitātei. Daudzi idiosinkrātiskā tipa cilvēki ir "aizmār�īgie profesori". Viņi tik dziļi noslēgu�ies savā iek�ējā pasaulē, ka tuviniekiem nākas regulāri atgādināt par nepiecie�amību samaksāt īri, iegādāties pārtiku, aizvest

automa�īnu uz autoservisu, nopirkt bērniem jaunu apģērbu vai nodzēst gaismu un likties gulēt.

Ja idiosinkrātiskā tipa cilvēkam minētās rakstura īpa�ības .ittīstās līdz galējībai, rodas

�IZOTIPISKI PERSONĪBAS TRAUCĒJUMI Cilvēki, kuri cie� no �āda veida personības traucējumiem, ir darbnespējīgi un dzīvo savā pasaulē, kam nav saistības ar reālo dzīvi. Viņi nemaz neizjūt prieku un nespēj adekvāti izturēties pret citiem cilvēkiem, kā arī zaudē apjautu par savas patības reā�lajām robe�ām.

Diagnostiskie kritēriji

DSM-IV aprakstīti turpmāk minētie �izotipiskie personības traucējumi.

A. Piecas (vai vairākas) �āda veida pazīmes norāda uz patolo�ģisku sociālo un personisko attiecību diskomfortu, ko raksturo nespēja veidot tuvas attiecības, kā arī kognitīvās un jutekliskās uztveres traucējumi un dīvainības uzvedībā. Tas sākas agrīnā pieaugu�ā vecumā un izpau�as da�āda veida situācijās.

1.� Murgainas idejas (izņemot halucinācijas) (piemēram, cilvēks uzskata, ka klāteso�ie viņu aprunā).

2.��� Savādi maģiski ticējumi, kas ietekmē uzvedību un neatbilst kādas sabiedrības grupas kultūras normām (piemēram, māņ�ticība, ticība gai�reģiem, telepātijai vai "sestajam prātam"; bērna un pusaud�a vecumā īpatnējas fantāzijas vai raizes).

i. Neparasti perceptuāli pārdzīvojumi, to skaitā fiziskas ilūzijas (piemēram, vēja pūsmas izraisītu sajūtu interpretē kā citas personas pieskārienu);

4.��� īpatnēja domā�ana un runas veids (piemēram, neskaidrs, detalizēts, metaforisks, izsmalcināts vai stereotipisks).

5.��� Aizdomīgums vai paranoidāla domu un to saistību veido�ana.

6.��� Neadekvāts un ierobe�ots stāvoklis.

7.��� Ekscentriska, dīvaina un īpatnēja uzvedība un izskats.

8.��� Tuvi draugi un uzticības personas tikai pirmās pakāpes radi�nieki.

9.��� Pārmērīgs sociāls nemiers, kas nemazinās tuvākas pazī�anās gaitā un drīzāk asociējas ar paranoidālām bailēm, nevis nega�tīviem spriedumiem par savu personu.

B. �īs pazīmes nav raksturīgas vienīgi �izofrēnijai, bet arī garastā�vokļa (afektīviem) traucējumiem ar psihiskiem simptomiem, cita veida psihiskiem traucējumiem vai izplatītu attīstības traucējumu gadījumā.

VIENTUĻNIEKA TIPS

f

Se�as rakstura iezīmes

Vientuļnieka tipu raksturo �ādas se�as īpa�ības un uzvedības veidi. Persona, kurai pilnībā piemīt vientuļnieka tipam raksturī�gās īpa�ības, tās savā uzvedībā demonstrē spilgtāk nekā persona, kurai tās ir izteiktas mazākā mērā.

1.��� Savrups. Cilvēks ar vientuļnieka tipa personības iezīmēm ne�izjūt lielu vajadzību pēc sabiedrības un vislabāk jūtas vienatnē.

2.��� Neatkarīgs. �āds cilvēks ir noslēgts, un viņam nav nepiecie��ama saskarsme ar citiem cilvēkiem, lai izjustu pārdzīvojumus vai gūtu panākumus dzīvē.

3.��� Aukstasinīgs. Vientuļnieka tipa vīrietis un sieviete ir nosvērti, rāmi, bezkaislīgi. Viņi nav sentimentāli un viegli uzbudināmi.

4. Stoicisks. �I tipa cilvēks demonstrē acīmredzamu vienaldzību pret cie�anām un prieku.

5. Savaldīgs seksuālajā jomā. �ī tipa personu nenomāc seksuā�lās vajadzības. Viņam patīk mīlēties, bet viņu neuztrauc seksa trūkums.

6. Noteikts. Vientuļnieku neietekmē nedz kritika, nedz cildinā�jumi, un viņa uzvedība ir pa�apzinīga.

Kā vajadzētu izturēties pret vientuļnieka tipa

personu savā dzīvē

1. Ļauj �im cilvēkam būt tādam, kāds viņ� ir! Bie�ākā kļūda attie�cībās ar vientuļnieka tipa personu ir centieni piespiest viņu pielāgoties pārējiem. �is cilvēks nespēj būt citāds. Iespējams, tavs draugs norobe�ojas no reālās pasaules un viņa atsaucība uz tavām jūtām nav tik dziļa, kā tu vēlētos, tomēr cilvēki ar �ī tipa iezīmēm ir kompetenti un atbildīgi, un viņu iek�ējā pasaule var izrādīties ļoti interesanta.

1. Nedomā, ka vientuļnieka tipa persona izjūt diskomfortu vai ir nelaimīga savas no�ķirtības dēļ. Daudziem vientuļnieka tipa cilvēkiem dzīve ļau�u barā �ķiet īsta elle. Pārsteidzo�i viņi var izjust �ēlumu tavu sabiedrisko un emocionālo vajadzību dēļ.

V Neuzskati, ka vientuļnieka tipa personu neapmierina tava sabiedrība, ja viņ� vai viņa vēlas pavadīt laiku vienatnē vai tikai klusi sēdēt līdzās, nevis kopā darboties vai tērzēt. �im cilvēkam patiks kopdzīve, ja tu nespiedīsi viņu iesaistīties sabiedriskos pasākumos, nepārtrauksi klusumu ar pļāpām un nenogurdināsi viņu ar savu pastāvīgo klātbūtni.

I Mēģini pamanīt zīmes, kas liecina par rūpēm un pieķer�anos un at�ķiras no ierastā "es tevi gribu, tu man esi vajadzīgs, es tevi mīlu" parauga. �ī cilvēka pieķer�anos apliecina jau pats

fakts, ka viņ� (vai viņa) ir ienācis tavā dzīvē, jo var glu�i labi iztikt bez citu sabiedrības.

5.��� Atvēli savam draugam (vai draudzenei) pietiekami daudz laika vienatnei! Ikvienam cilvēkam, kam raksturīgas tikai nedau�dzas vientuļnieka tipa iezīmes, ir nepiecie�ams laiks, ko veltīt sev, citādi viņ� zaudē spēju saprātīgi spriest un produktīvi dar�boties. Mēģini nedomāt, ka vientuļnieka privātais laiks ir tavs ienaidnieks. Tomēr, ja partnera dzīvesveids neatbilst tavām sabiedriskajām un emocionālajām vajadzībām, tad godīgi atzīsti, ka �īs attiecības ir lemtas neveiksmei.

6.��� Atrodi sev hobiju vai tīkamu nodarbo�anos laikā, ko vientuļ�nieka tipa persona pavada vienatnē!

7.��� �ī tipa cilvēki neļaujas emocijām, tāpēc, kopīgi risinot kādu problēmu, apelē pie loģikas, nevis jūtām! Varbūt tavam vien�tuļnieka tipa draugam ir gai�a galva uz pleciem pievērsies tai!

Ja vientuļnieka tipa cilvēks iepriek� minētās rakstura iezīmes attīsta līdz galējībai, tad rodas

�IZOĪDIE PERSONĪBAS TRAUCĒJUMI Cilvēki ar �izoīdiem personības traucējumiem ir atsve�ināti no pārējiem gan emocionāli, gan bie�i arī fiziski. Viņi nav nedz lai�mīgi, nedz nelaimīgi un tiecas veidot dzīvi, kas viņus pasargās no cilvēciskas tuvības.

Diagnostiskie kritēriji

DSM-IV aprakstīti turpmāk izklāstītie �izoīdie personības traucējumi.

A. �etras (vai vairākas) �āda veida iezīmes norāda uz patolo�ģisku atsve�inātību no sociālām attiecībām un ierobe�otām emocijām personisko attiecību jomā. Tas sākas agrīnā pieau�gu�ā vecumā un izpau�as da�āda veida situācijās.

1.�� Cilvēks nedz vēlas veidot tuvas attiecības, nedz bauda tās, to var attiecināt arī uz ģimeni.

2.�� Viņ� gandrīz vienmēr izvēlas nodarbības vienatnē. Cilvēkam ar �izoīdiem personības traucējumiem ir neliela interese (vai nav nekādas intereses) par seksuālām attiecībām ar citu personu.

I.���������� Viņu iepriecina tikai nedaudzas nodarbes vai tādu nav vispār. 5. Cilvēkam ar �izoīdiem personības traucējumiem nav citu tuvu

draugu vai uzticības personu kā vien pirmās pakāpes radinieki. (>. Viņ� izrāda vienaldzību pret citu personu slavinājumiem un kritiku.

7. Persona ar �izoīdiem personības traucējumiem demonstrē emocionālu vēsumu, atsve�inātību vai nomāktu garastāvokli.

II. �īs pazīmes nav raksturīgas tikai �izofrēnijas slimniekiem, cil�vēkiem ar garastāvokļa (afektīviem) traucējumiem un psihisku slimību simptomiem vai cita veida psihiskiem traucējumiem, vai citiem attīstības traucējumiem, un to cēlonis nav vispārējā medicīniskā stāvokļa tie�as fizioloģiskas sekas.

DARBĪGAIS TIPS

Septiņas rakstura iezīmes

Darbīgo tipu raksturo turpmāk izklāstītās septiņas īpa�ības un uzvedības veidi. Persona, kura pilnībā atbilst darbīgā tipa cilvē�kam, savā uzvedībā tās demonstrē spilgtāk nekā persona, kura darbīgajam tipam atbilst mazākā mērā.

1.��� Romantisks attiecībās. Darbīgā tipa cilvēkam vienmēr ir sva�rīgi veidot romantiskas attiecības ar vienu partneri.

2.�� Jūtīgs. Darbīgā tipa personas attiecības ar partneri raksturo kaislīga pieķer�anās. �ī tipa cilvēkam ir svarīga katra abpusējo attiecību nianse, un nekas netiek uztverts bezrūpīgi.

3.��� Sirsnīgs. �ī tipa cilvēks izrāda savas jūtas. Viņ� ir emocio�nāli aktīvs un atsaucīgs. Darbīgā tipa persona katrā lietā ieliek savu dvēseli.

4.��� Dabisks. Viņ� nemēdz apvaldīt savas jūtas, viņa rīcība ir spon�tāna, viņam patīk izpriecas, un viņu nebiedē riskantas situā�cijas.

5.��� Aktīvs. Darbīgā tipa cilvēks ir enerģisks, dzīvespriecīgs, rado�s, rosīgs un vienmēr aizņemts. Viņ� izrāda iniciatīvu un spēj pamudināt citus.

6.��� Atvērts. Darbīgā tipa personai piemīt iztēle un zinātkāre, tieksme pēc jauniem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem citās kultūrās, sociālās jomās un vērtību sistēmās. Viņa sliecas iemīt vēl neatklātas takas.

7.��� Mainīgs. Cilvēks ar darbīgā personības tipa iezīmēm prot dis�tancēties vai novērsties no realitātes, ja tā ir skarba vai sagādā cie�anas.

Kā vajadzētu izturēties pret darbīgā tipa

personu savā dzīvē

1. Uzkāp uz pjedestāla! Darbīgā tipa persona ļoti vēlas un tai ir nepiecie�ams idealizēt savu partneri. Baudi viņa (vai viņas) apbrīnu: tavs draugs (vai draudzene) izcels tavas cēlās un romantiskās īpa�ības, un tavs raksturs �ajās attiecībās mai�nīsies uz labo pusi. Tomēr neizbēgami tu kritīsi ne�ēlastībā, ja darbīgā tipa persona dziļi vilsies tevī, kad pieļausi kļūdas.

Atjauno savu labo tēlu partnera acīs, neparasti romantiski izrā�dot mīlestību, rīkojoties romantiski, cildeni, dāsni vai efektīgi.

2. Nokāp no sava pjedestāla! Tev, iespējams, būs nepiecie�ams darbīgā tipa partnerim un arī sev regulāri atgādināt, ka tu, protams, augstu vērtē viņa jūtas un cerības, tomēr esi glu�i parasta mirstīga būtne, kas reizēm var būt savtīga, neintere�santa, vāja un pat nejauka. Lūdz viņu pieņemt tevi tādu, kāds esi, ar visām labajām un sliktajām īpa�ībām.

Atgādini savam darbīgā tipa partnerim, ka viņ� redz pasauli tikai melnos vai baltos toņos un ka tam nav nekā kopīga ar reālo dzīvi. Pasaki draugam (vai draudzenei), ka tev ir ļoti sva�rīgi, lai viņam nozīmīgas būtu visas tavas personības �ķautnes.

l. Nebrīnies, ka darbīgā tipa partnerim garastāvoklis ir mainīgs mēģini to neievērot! Atceries, ka �ī tipa cilvēku neuztrauc sīkumi! Ja būsi nosvērts un konsekvents, darbīgā tipa personai būs vieglāk saskatīt dzīves gai�ās puses.

I. Darbīgā tipa cilvēks bie�i gaida, lai apkārtējie saprastu viņa izturē�anos, un jūtas sāpināts, ja tas nenotiek. Taupi laiku un nervus: palūdz, lai draugs izstāsta par savām ba�ām!

V Darbīgā tipa cilvēks var būt impulsīvs un pārmērīgi emocio�nāls un tādēļ mēdz nonākt nepatik�anās. Ja tev �ī tipa partne�ris ir svarīgs, palīdzi viņam!

(). Bie�i izrādi draugam sirsnību, mīlestību, pieķer�anos un uzti�cību! Darbīgā tipa cilvēkam ir ļoti svarīgi dzirdēt, cik ļoti tu viņu mīli un cik nozīmīgu vietu viņ� (vai viņa) ieņem tavā dzīvē.

Darbīgā tipa partneris var izrādīties īsta sodība, jo �ādi cilvēki bie�i mēdz būt ļoti prasīgi. Viņu prasības ir ļoti grūti izpildīt. Toties �ī tipa cilvēki var būt drosmīgi, interesanti un aizraujo�i, un viņi spēj mīlēt dziļāk, nekā esi piedzīvojis līdz �im. Atklāti apliecini partnerim savu atzinību!

Ja darbīgā tipa cilvēks iepriek� minētās rakstura īpa�ības attīsta līdz galējībai, rodas

ROBE�STĀVOKĻA PERSONĪBAS TRAUCĒJUMI Grūtsirdība, dusmas un niknums, naids pret sevi, uzpūtība, nemiers, nedro�ības un tuk�uma izjūta, uzmācīga atkarība, izai�cino�a stūrgalvība, vardarbīgi, pa�iznīcino�i impulsi tie ir tikai da�i simptomi, no kuriem cie� cilvēks ar robe�stāvokļa personī�bas traucējumiem. Viņ� jūtas izmisis, saspringts un nestabils, nespēj likt lietā savas dotības un talantus, kam ir svarīga nozīme viņa dzīvē. Personas ar �āda veida traucējumiem atrodas nerim�tīgu garīgu cie�anu stāvoklī, kas neizbēgami ietekmē arī viņu līdzcilvēkus.

Diagnostiskie kritēriji

DSM-IV aprakstīti turpmāk raksturotie robe�stāvokļa personī�bas traucējumi.

Piecas (vai vairākas) �āda veida pazīmes norāda uz patoloģisku nenoturību attiecībās ar citiem cilvēkiem un attieksmē pret savu patību, afektiem un impulsīviem stāvokļiem. Tas sākas agrīnā pieaugu�ā vecumā un izpau�as da�āda veida situācijās.

1.��� Cilvēks izmisīgi pūlas novērst reālu vai iedomātu atstumtību.

2.��� Attiecībās ar līdzcilvēkiem viņ� demonstrē nenoturību, sprie�dzi un kri�anu galējībās no pārmērīgas idealizācijas līdz noniecinā�anai.

3.��� Cilvēkam ar robe�stāvokļa personības traucējumiem ir iden�titātes traucējumi: izteikti un pastāvīgi nenoturīgs pa�tēls vai nestabila patības izjūta.

4.��� Viņam raksturīga impulsivitāte vismaz divās potenciāli sev kaitējo�ās jomās (piemēram, naudas tērē�anā, dzimumdzīvē,

materiālo labumu lieto�anā, pārgalvīgā automa�īnas vadī�anā, negausīgā ē�anā). 5. �ādam cilvēkam novērojama atkārtota pa�nāvnieciska uzve�dība, �esti vai draudi vai sevis ievaino�ana. (). Viņam raksturīga afektīva nenoturība, kuras iemesls ir izteikta garastāvokļa reaktivitāte (piemēram, intensīva epizodiska disforija, aizkaitināmība vai trauksme, kas parasti ilgst pāris stundu un tikai retumis turpinās vairākas dienas). 7. �āds cilvēks nepārtraukti jūtas iztuk�ots vai garlaicības mākts. K. Var novērot situācijai neatbilsto�as spēcīgas dusmas vai grūtī�bas kontrolēt dusmu uzplūdus (piemēram, bie�a nesavaldība, nerimsto�as dusmas, atkārtoti fiziski kautiņi). '). Pārejo�as, ar stresu saistītas paranoīdas iedomas vai spēcīgi disociatīvi simptomi.

NESAVTĪGAIS TIPS

Septiņas rakstura iezīmes

Nesavtīgo tipu raksturo �ādas septiņas īpa�ības un uzvedības veidi. Persona, kuras raksturā pilnībā vērojamas turpmāk minēt.is iezīmes, tās demonstrē spilgtāk nekā persona, kura nesavtīga�jam tipam atbilst mazākā mērā.

1.�� Devīgs. Nesavtīgā tipa cilvēks vajadzības gadījumā tev atdos savu pēdējo kreklu. �āds cilvēks negaida, līdz atskanēs lūgums pēc palīdzības. Viņ� rīkojas.

2.��� Izpalīdzīgs. �ī tipa cilvēka "galvenā vadlīnija" ir sniegt palī�dzību. Viņ� izjūt godbijību pret citiem cilvēkiem, nav godkā�rīgs un ambiciozs, tāpēc labprāt ieņem otro vai pat pēdējo vietu.

3.��� Iejūtīgs. Nesavtīgā tipa cilvēks vienmēr ir uzmanīgs saskar�smē ar citiem cilvēkiem. Viņam ir stingri ētiskie principi, viņ� ir godīgs un uzticības cienīgs.

4.��� Tolerants. �ī tipa cilvēks nevienu nenosoda un skarbi nenorāj, iecietīgi izturas pret citu vājībām. Tavā labā viņ� būs gatavs iet caur uguni un ūdeni.

5.��� Pazemīgs. Viņ� nelielās un nelepojas, un jūtas neērti, ja citi raizējas viņa dēļ. Nesavtīgā tipa vīrietim un sievietei nepatīk būt uzmanības centrā rampas ugunis viņus mulsina.

6.��� Izturīgs. Nesavtīgā tipa persona ir pacietīga. Viņ� pats nes savas dzīves smagumus un iecietīgi uztver neērtības.

7.��� Nemākslots. Nesavtīgā tipa cilvēks ir samērā naivs un vien�tiesīgs. Viņ� neapzinās, cik dziļi ietekmē citu cilvēku dzīves, arī nesaskata, ka cilvēki, kuriem dāsni dāvā savu sirdi, rīkojas viltīgi vai slēpj negodīgus motīvus.

Kā vajadzētu izturēties pret nesavtīgā tipa

personu savā dzīvē

1.��� Neaizmirsti pamanīt un atzīt drauga pūliņus, lai cik bie�i viņ� vai viņa teiktu, ka tas, ko viņ� dara, "nav nekas liels". Tavu nesavtīgo draugu mulsina komplimenti, tomēr viņ� vēlas zināt, ka tu novērtē viņa veikumu.

2.��� Mēģini atrast abpusēji pieņemamu "ņemt un dot" formulu! Nesavtīgā tipa cilvēks grib būt dāsns, izpalīdzīgs un darbīgs, tomēr tava palīdzība viņam ļautu atpūsties un mazliet paprie�cāties. Nevilcinoties uzstāj, lai nesavtīgā persona pārstāj skrū�vēt tavu grāmatplauktu vai gludināt tavu kreklu un rāmi pasē� tev līdzās.

3.��� Iemācies saprast "nesavtīgā drauga valodu"! Izteikums "Ak, nevajag man pateikties!" var nozīmēt: "Nejūtos pelnījis atzinību, tomēr paldies par komplimentu." Glu�i tāpat "Es patie�ām negribu iet uz dejām" bie�i nozīmē: "Es patiesi nedomāju, ka man vajadzētu iet un patīkami pavadīt laiku tāpēc piespied mani to izdarīt!"

4.��� Papūlies nenoraidīt dāvanu, ko �is cilvēks noteikti grib pasniegt, un nemulsti viņa pastāvīgās uzmanības dēļ. Nesav�tīgā persona vispirms domā par tevi �ī tipa cilvēkam tas sagādā prieku. Tāpēc atslābinies un izbaudi viņa mīlestības pilno gādību! Nekādā ziņā necenties to apkarot! Kad tante D�enija piezvana un pavēsta, ka atnesīs vēl vienu kasti ar lēti iegādātām lietotām bērnu drēbēm, tad atturies paust sapī�kumu ("Nē! Tante D�enija, lūdzu, nevajag! Ja es ieraudzī�u vēl vienu kasti ar �īm lupatām, tad sāk�u kliegt skaļā balsī!") un laipni pasaki "paldies". Viņa tās atnesīs tik un tā. ("Atvaino," viņa sacīs. "Es zinu, ka tu �īs mantas negribi, bet palūko, cik tās ir jaukas. Esmu pārliecināta, ka bērniem tās noderēs.") Tāpēc pieklājīgi paņem sainīti un, kolīdz tante būs aizgājusi, ziedo to bezpajumtniekiem.

5.��� Uzmanies, lai savtīgi neizmantotu �ī tipa personu! Da�kārt �ie cilvēki, cen�oties būt noderīgi, var zaudēt mēra izjūtu. Nesav�tīgā persona nav tavs vergs, lai kāda būtu viņas izturē�anās. Nosaki robe�as, ja saproti, ka nesavtīgā persona pati to nespēj. Tomēr ikreiz, atsakoties no kāda pakalpojuma, izskaidro sava atteikuma iemeslu.

6.��� Mēģini pats būt izpalīdzīgāks! Aiznes savas drānas uz ķīmisko tīrītavu, pat ja nesavtīgā tipa draugs apgalvo, ka �is darbs viņam nesagādā grūtības. Nomazgā traukus vai aplaisti zālienu, vai kaut kā citādi atvieglo nesavtīgā drauga ikdienu, kas parasti ir darbiem pārslogota. �ādi tu spēsi līdzsvarot jūsu savstarpējās attiecības un tev būs vieglāk neļauties kārdinājumam izman�tot drauga gatavību pakalpot.

7. Runā par to! Mēģini nesavtīgā tipa personu pārliecināt, ka tevi ļoti iepriecinātu kopīgi pavadīta brīvdiena. Ja tu �o priek�li�kumu neizteiksi vārdos, tad, iespējams, tavs draugs (vai drau�dzene) nekad neatskārtīs, ka tu vēlies saņemt kaut ko citu nevis to, ko viņ� tev sniedz.

Ja nesavtīgā tipa persona iepriek� minētās rakstura iezīmes attīsta līdz galējībai, tad rodas

MAZOHISTISKI PERSONĪBAS TRAUCĒJUMI Vīrie�i un sievietes, kas cie� no �ādiem traucējumiem, ir iestrēgu�i "apburtajā lokā" ar neīstu prieku un garām palaistām iespējām. Laime un dzīves piepildījums viņiem paiet garām, lai cik neatlaidīgi viņi tiektos pēc �iem mērķiem.

Diagnostiskie kritēriji

Mazohistiski personības traucējumi nav iekļauti DSM-IV per�sonības traucējumu aprakstā, bet �ādi aprakstīti DSM-1II-R (Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders; Revision) [15] . �

A. Vismaz piecas turpmāk minētās pazīmes norāda uz patoloģisku mazohistisku uzvedību, kas sākas agrīnā pieaugu�ā vecumā un izpau�as da�āda veida situācijās. Cilvēks var bie�i vairīties no patīkamiem pārdzīvojumiem vai padarīt tos neiespējamus. Persona var iesaistīties situācijās vai attiecībās, kas neizbēgami izraisīs cie�anas, un kavēt citus ļaudis sniegt viņai palīdzību.

1.�� Cilvēks izvēlas personas un situācijas, kas rada vil�anos, noved pie neveiksmes vai ļaunas attieksmes, pat ja labākas iespējas ir skaidri pamanāmas.

2.��� Viņ� noraida vai padara neefektīvus apkārtējo cilvēku palīdzī�bas centienus.

�is cilvēks pēc personiski labvēlīgiem notikumiem (piemēram, jauna sasnieguma) ir nomākts, viņam raksturīga vainas izjūta vai uzvedība, kas izraisa sāpes (piemēram, iekļū�ana negadī�jumā).

I. Cilvēks pats veicina citu personu dusmīgus vai noraido�us izteikumus un tad jūtas sāpināts, sagrauts vai pazemots (pie�mēram, publiski ņirgājas par dzīvesbiedru, izraisot viņa dus�mas, un pēc tam jūtas morāli sagrauts).

r >. Viņ� noraida iespējas gūt baudījumu vai negribīgi atzīst savas izklaides (lai gan viņam piemīt adekvātas sociālās iemaņas un baudī�anas spēja).

(>. Cilvēks ar mazohistiskiem personības traucējumiem nespēj veikt uzdevumu, kam ir svarīga loma viņa personisko mērķu sasnieg�anā, lai gan citkārt ir apliecinājis savu prasmi �ajā jomā (piemēram, palīdzējis kursabiedriem rakstīt referātus, bet nespēj uzrakstīt pats savējo).

7. Viņ� izturas vienaldzīgi vai noraido�i pret cilvēkiem, kuri pastāvīgi izrāda laipnu attieksmi (piemēram, viņu nesaista mīlo�i un iejūtīgi seksuālie partneri).

H. Cilvēks ar minētajiem personības traucējumiem pārspīlēti pa�uzupurējas, lai gan neviens to neprasa.

B.�� A punktā aprakstītā uzvedība nav tikai reakcija uz jau noti�ku�u vai sagaidāmu fizisku, seksuālu vai psiholoģisku vardar�bību.

C.�� A punktā aprakstītā uzvedība izpau�as arī tad, kad personai nav depresijas.

AGRESĪVAIS tips

Se�as rakstura iezīmes

Agresīvā tipa cilvēku raksturo turpmāk minētās se�as īpa�ī�bas un uzvedības veidi. Persona, kuras rakstura iezīmes pilnībā atbilst agresīvā tipa uzvedības kritērijiem, tās demonstrē spilgtāk nekā persona, kura tām atbilst mazākā mērā.

1.��� Pavēlniecisks. Agresīvā tipa cilvēki ir vadoņi. Viņi labi iejūtas lomā, kas saistīta ar varu, autoritāti un atbildības uzņem�a�nos.

2.��� Konservatīvs. �ī tipa cilvēks visefektīvāk darbojas tradicionā�lajā varas struktūrā, kurā katrs zina savu vietu un autoritātes robe�as ir skaidri noteiktas.

3.��� Disciplinēts. Viņ� ir ļoti disciplinēts un izstrādā kārtības noteikumus, kas jāievēro visām zemākstāvo�ajām personām.

4.��� Pragmatisks. Agresīvais vīrietis un sieviete ir ļoti mērķtiecīgi. Viņi prasmīgi izvēlas līdzekļus un līdz ar to sekmīgi īsteno savas ieceres. Viņi dara visu, kas nepiecie�ams, lai uzdevums tiktu paveikts.

5.��� Apņēmīgs. �ī tipa cilvēks nav nedz pārlieku jūtīgs, nedz gļēvs vai bailīgs. Viņ� spēj drosmīgi rīkoties grūtās un bīstamās situācijās, un viņus neattur bailes vai �ausmas.

6.��� Patīk fiziskas aktivitātes. Agresīvā tipa cilvēkam patīk aktī�vas nodarbības un da�ādi piedzīvojumi. Viņ� ir fiziski labi attīstīts un bie�i piedalās sporta sacensībās, īpa�i komandu cīņās, kas saistītas ar fizisku saskarsmi.

Ka vajadzētu izturēties pret agresīvā tipa

personu savā dzīvē

Izzini pats sevi! Personiskās attiecības ar agresīvā tipa cilvēku var veidoties ļoti viegli, ja vien tu saproti, ka viņ� grib būt noteicējs, un akceptē to. Ja esi ļoti stingra rakstura cilvēks, saistot dzīvi ar agresīvā tipa personu, nevarēsi ieņemt ar viņu līdzvērtīgu (lai gan, iespējams, tuvu stāvo�u) varas pozīciju. Vai tavs personības tips pieļauj otrā plāna lomu attiecībās ar mīļoto cilvēku? Varbūt pa�cieņas dēļ tev vienmēr un it visur ir svarīgi ievērot līdztiesību? Agresīvā tipa cilvēki var būt brīni��ķīgi partneri harismātiskas personības, ar kurām kopā dzīve būs interesanta, ja vien tevi apmierinās attiecību hierarhija. Ja nespēsi ar to samierināties, tad tava dzīve būs no�ēlojama.

Sargies sacensties ar agresīvā tipa personu! Nekad nemē�ģini ap�aubīt �ī cilvēka autoritāti vai "gāzt viņu no troņa" ja vien tev rūp kopīgā nākotne. Ja ceri iemantot �īs personas cieņu, demonstrējot savu pārspēku, tad apdomā labi! Agresīvā tipa cilvēkiem patīk redzēt sev apkārt stiprus, vērtīgus, lojā�lus indivīdus, kuri ieņem hierarhiski zemāku stāvokli. Ja esi iesaistījies sāncensībā ar agresīvā tipa personu, tad uzvaras gadījumā ļauj viņam vai viņai saglabāt pa�cieņu. Pretējā gadī�jumā vari iemantot vērā ņemamu ienaidnieku.

Apzinies un nosaki savu pienākumu un/vai savas lomas robe��as, lai nejau�i ne�ķērsotu agresīvā tipa personas "teritoriju". Runājot militārā terminoloģijā, tev ir jāsaprot pavēle un pre�cīzi tā jāizpilda ne vairāk, ne mazāk.

Esi noteikts un saglabā augstu pa�cieņu! Tas, ka tev blakus ir spēka avots, vēl nenozīmē, ka tev jāpieli�ķējas vai jātop vājā�kam. Agresīvā tipa cilvēks bez lielām pūlēm nomāc apkārtējos un izrīko viņus pēc savas patikas. Tomēr agresīvā tipa persona, kas ieņem nozīmīgu vietu tavā personiskajā vai profesionālajā dzīvē, diez vai paļausies uz gļēvu partneri, kur� baidās pateikt "nē". Lai iemantotu agresīvā tipa personas cieņu vai mīles�tību, izrādi viņam savu dabisko cieņu vai mīlestību, parādi raksturu. Demonstrē savu pa�apziņu un pārliecību par savām spējām, bet ne sāncensības garu vai izaicino�u uzvedību. Stin�gri iestājies par savām interesēm! Ja ļausi agresīvajai personai gūt virsroku, riskēsi izpelnīties viņas nicinājumu un piedzīvot kaunpilnu pazemojumu.

Risinot konfliktus, kas rodas personiskajās attiecībās ar agre�sīvā tipa personu, nemēģini pierādīt savu taisnību. Citiem vār�diem sakot, neuzstāj, lai viņ� vai viņa rīkojas pēc tava prāta vai atzīst savu vainu vai kļūdī�anos. Agresīvā tipa cilvēki necie� sakāvi, tāpēc nemēģini panākt "visu vai neko" jeb "taisnība bija man, nevis tev". Centies panākt kompromisu, lai agre�sīvā tipa persona varētu saglabāt savu augsto pa�cieņu. Mēģini kaulēties un vienoties! Piemēram, izsakies �ādi: "Labi, es mai�nī�u savus plānus un pavadī�u tevi uz �o pasākumu nākamajā mēnesī, ja arī tu mainīsi savus plānus un apmeklēsi sapulci D�imija privātskolā." Ja pēk�ņi atklāsi, ka tava vēlme uzva�rēt cīniņā ir tikpat spēcīga kā tavam agresīvajam dzīvesdrau�gam, tad pavaicā sev, vai esi gatavs upurēt �īs attiecības uzva�ras dēļ! Varbūt pastāv citi paņēmieni, kas tev ļaus sasniegt iecerēto?

Apelē pie prāta, nevis jūtām. Bie�i gadās, ka agresīvā tipa cil�vēki nepie�ķir lielu nozīmi citu cilvēku emocijām. Ja gribi kaut ko panākt, tad ņem talkā racionālus argumentus jūtu izrādī��ana tikai novedīs tevi strupceļā. Bez aplinkiem izklāsti, kādus labumus agresīvā tipa persona gūs no tavas ieceres. Nesaki: "Tu to izdarīsi, ja mani mīli." Labāk ir teikt: "Ja apmeklēsi otrdienas sapulci D�imija skolā, tad uzņem�anas komisija būs

labvēlīgi noskaņota pret mūsu mazo Timiju, kur�, kā mēs abi labi zinām, ir ļoti gudrs bērns."

Ja agresīvā tipa persona ir viens no vecākiem, tad mēģini rado�i izturēties pret viņa vai viņas skarbajiem noteikumiem un priek�rakstiem. Nerausti lauvu aiz ūsām! Labāk papūlies izrādīt vecākiem cieņu un paust piekri�anu mātes vai tēva uzskatiem, nevis mest izaicinājumu, atklāti un pa�nāvnieciski dumpoties un pieprasīt ļaut tev iet pa�am savu ceļu. Vēlāk tu varēsi klusībā rīkoties pēc pa�a ieskatiem. �is padoms var noderēt arī cilvēkiem, kuriem jāsadarbojas ar agresīvā tipa personu darbavietā.

Atzīsti, ka agresīvā tipa personai ir smags raksturs, un labāk nespēlējies ar uguni! Mēģini rast citu risinājumu attiecību problēmām. Lai apslāpētu partnera dusmas, neatbildi ar pret�triecienu un neizrādi savu sa�utumu! Vienkār�i paej malā, un viņa dusmas izkūpēs kā dūmi.

Ja agresīvā tipa cilvēks līdz galējībai attīsta iepriek� minētās rakstura iezīmes, tad rodas

SADISTISKI PERSONĪBAS TRAUCĒJUMI Cilvēki, kas cie� no sadistiskiem personības traucējumiem, ir ne�ēlīgi, cietsirdīgi un tiecas citus iebiedēt. Viņi var būt arī vardar�bīgi pret saviem tuviniekiem un gūt baudu no viņu pazemo�anas.

Diagnostiskie kritēriji

DSM-IV aprakstīti turpmāk minētie sadistiskie personības traucējumi.

A. Vismaz �etras no turpmāk minētajām pazīmēm norāda uz patoloģiski ne�ēlīgu, iebiedējo�u un agresīvu uzvedību, kas

sākas agrīnā pieaugu�ā vecumā un izpau�as atkartotās situā�cijās.

1.�� Cilvēks ar sadistiskiem personības traucējumiem izmanto fizisku vardarbību, lai panāktu noteico�o lomu attiecībās (nevis sasniegtu kādu bezpersonisku mērķi, piemēram, iesit cilvēkam, lai viņu aplaupītu).

2.��� Viņ� pazemo cilvēkus citu personu klātbūtnē.

3.��� Persona ar �ādiem traucējumiem neadekvāti skarbi norāj vai soda sev pakļautu personu, piemēram, bērnu, studentu, ieslo�dzīto vai pacientu.

4.��� Viņu uzjautrina vai viņam sagādā baudu citu personu (arī dzīvnieku) garīgās vai fiziskās cie�anas.

5.��� Cilvēks ar sadistiskiem personības traucējumiem melo, lai sāpinātu citus vai nodarītu viņiem pāri (nevis sasniegtu kon�krētu mērķi).

6.��� Viņ�, izmantojot iebiedē�anu, panāk, ka citas personas dara to, ko viņ� vai viņa vēlas (pat iedve�ot �ausmas un liekot bai�dīties par savu dzīvību).

7.��� �āds cilvēks ierobe�o savu tuvinieku neatkarību, piemēram, neļauj dzīvesbiedram iziet no mājām vienatnē vai neļauj pus�audzei meitai apmeklēt sabiedriskus pasākumus.

8.�� Viņu fascinē vardarbība, iero�i, cīņas mākslas, ievainojumi vai mocības.

B. A punktā aprakstītā uzvedība neattiecas tikai uz vienu per�sonu (piemēram, dzīvesbiedru vai vienu no bērniem), un tās mērķis nav tikai seksuāla uzbudinājuma gū�ana (kā tas ir sek�suālajā sadismā).

NOPIETNAIS tips

Septiņas rakstura iezīmes

Turpmāk minētās septiņas īpa�ības un uzvedības veidi rak�sturo nopietnā tipa cilvēku. Persona, kuras rakstura iezīmes

pilnībā atbilst nopietnā tipa kritērijiem, tās demonstrē spilgtāk

nekā persona, kura tām atbilst mazākā mērā.

1.�� Vienaldzīgs. Nopietnā personības tipa cilvēks demonstrē atturīgu uzvedību. Viņ� saglabā mieru un valda pār savām emocijām.

2.��� Nepretenciozs. �ī tipa cilvēks reāli novērtē savas iespējas un vienlaikus apzinās savus ierobe�ojumus. Viņ� neļaujas tuk�ai lepnībai vai uzpūtībai.

3.��� Atbildības izjūta. Nopietnā tipa persona uzņemas atbildību par savu rīcību. �āds cilvēks nekad necen�as slēpt savas kļūdas un nenoveļ vainu uz citiem.

4.��� Racionāls. �ī tipa cilvēks ir domātājs, analītiķis, vērtētājs, apcerētājs. Viņ� vienmēr vispirms domā un tikai pēc tam rīko�jas.

5.��� Gudrs. Vīrietis un sieviete ar nopietnā personības tipa rak�stura iezīmēm prot precīzi novērtēt citus cilvēkus. Viņi skarbi kritizē citus, bet nevilcinās vērtēt arī pa�i sevi.

6.��� Nav pārsteidzams. �ī tipa cilvēks nojau� nopietnas problē�mas un, kad notiek ļaunākais, ir gatavs tās risināt.

7.��� Pa�kritisks. Nopietnā tipa cilvēks ļoti pārdzīvo, ja atskār�, ka ir bijis neiejūtīgs vai nepieklājīgs pret citiem.

Kā vajadzētu izturēties pret nopietnā tipa

personu savā dzīvē

1.��� Galvenais ir pieņemt �o cilvēku tādu, kāds viņ� ir. Necenties panākt, lai nopietnā tipa persona vienmēr saskatītu dzīves gai��ās puses vai būtu atklātāka un izrādītu vairāk dedzības, vai izvirzītu augstāku mērķi, vai pārvarētu ieradumus� kas tev �ķiet kaitino�i. Pūles mainīt �o cilvēku, tāpat kā gandrīz jeb�kura cita tipa personību, būs glu�i veltīgas.

2.��� Ļaujies pozitīvismam! Tavs partneris ir nosvērts, apveltīts ar atbildības izjūtu, uzticīgs, strādīgs, rūpīgs (reizēm pat pārmē�rīgi). Tu vari paļauties uz nopietnā tipa cilvēku kā uz cietu klinti. �ādas rakstura īpa�ības norāda uz iespēju veidot ilgsto��as attiecības.

3.��� Nedomā, ka nopietnās personas drūmais izskats liecina par viņa (vai viņas) skumīgumu. Tevi pa�u laiku pa laikam pārņem bēdīgs noskaņojums, kas varbūt izraisa zināmu pesimismu, turpretī nopietnā tipa personai �āds garastāvoklis ir glu�i pa�rasts. Ta�u, ja nopietnā drauga depresīvais izskats ietekmē tavu noskaņojumu, labi padomā, vai gribi turpināt �īs attiecības.

4.��� Tu drīksti justies laimīgs! Neapspied savas dabiskās emocijas tikai tādēļ, ka nopietnā tipa persona nereaģē tā, kā tev gribē�tos. Ja viņ� (vai viņa) "nelec gaisā", uzzinot par tavu paaugsti�nājumu, tev nav jāapvalda sava sajūsma.

5.��� Uzslavē nopietnā tipa cilvēku par visu labo, ko viņ� (vai viņa) radījis tavā dzīvē! �ā personības tipa cilvēkiem ir ļoti svarīgi dzirdēt mīļus vārdus, kaut arī viņi pa�i bie�i nespēj dalīties pozitīvās izjūtās. Tomēr, uzklausot tavus cildinājumus, �ī īpa��ība var mazināties.

6.�� Jārēķinās, ka nopietnā tipa persona vienmēr vispirms paudīs negatīvu viedokli. Piemēram, tu pārnāc mājās no frizētavas ar vienreizīgu matu sasuku, bet ņem vērā, ka nopietnā tipa per�sona vispirms izteiks piezīmi par tavu dubļiem nota�ķīto lie�tusmēteli vai nespodrajām kurpēm. Lai viņ� (vai viņa) mazliet paīgņojas, tomēr pamēģini viņu izprast. Nekādā ziņā nedomā, ka nopietnā tipa personai nepatīk tavs izskats! Vai tevi priecē jaunā frizūra? Ja tā, tad pasaki to!

7.��� Esi godīgs bez manipulācijas, bargas izturē�anās vai nosodī�juma! Pasaki nopietnā tipa personai, ka tev ir ļoti svarīgi dzirdēt uzslavas un pozitīvu novērtējumu! Saki, ka tu saproti viņam (vai viņai) nav viegli izteikt �āda veida piezīmes! Nākamajās dienās pievērs uzmanību niecīgām zīmēm, kas liecina par to, ka viņ� (vai viņa) ir tevi sadzirdējis. Tu vari neatskārst, cik dziļi nopietnā tipa persona atsaucas uz tavām jūtām.

8.��� Lai tevi nebiedē nopietnās personas �ķietamais dedzības trū�kums attiecību sākumā vai vēlākajās kopīgajās nodarbēs. Paturi prātā, ka �ā tipa cilvēks iekvēlojas ļoti, ļoti lēnām. Tādēļ vien, ka viņ� (vai viņa) nesajūsminās par iepriek� brīni�ķīgi pava�dīto laiku, tev nav jāpārtrauc aicināt viņu uz kopīgiem pasāku�miem nākotnē. Bie�i gadās, ka nopietnā tipa persona vienkār�i neprot izrādīt apmierinājumu vai jūsmīgumu, lai gan patiesībā jūt dziļu gandarījumu par jūsu kopā bū�anu. Nopietnā tipa cilvēkam ir vajadzības tāpat kā visiem pārējiem.

9.��� Neceri, ka tavs nopietnais draugs izrādīs spontānu ierosmi dari to par abiem. Parādi iniciatīvu visās kopīgajās dzīves jomās! �ādi tu pavērsi jaunas iespējas gan sev, gan savam partnerim.

Ja nopietnā tipa cilvēks savas rakstura iezīmes attīsta līdz galējībai, tad rodas

DEPRESĪVI PERSONĪBAS TRAUCĒJUMI. �ādiem cilvēkiem nav cerību ne tagad, ne nākotnē. Viņi �ķiet nespējīgi priecāties un baudīt. Viņi nespēj atslābināties, ir

kritiski noskaņoti un dusmīgi un lielāko daļu pārmetumu veltī

pa�i sev. Ja cilvēkam piemīt depresīvi personības traucējumi, tad

viņa pasaules uztverē dominē grūtsirdība un skumjas.

Diagnostiski kritēriji

DSM-IV aprakstīti �ādi depresīvi personības traucējumi.

A.�� Piecas (vai vairākas) no turpmāk minētajām pazīmēm norāda uz patoloģiski depresīvām pārdomām un uzvedības veidiem, kas sākas agrīnā pieaugu�ā vecumā un izpau�as da�āda veida situācijās.

1.��� Cilvēka ikdienas noskaņojumu raksturo nelaimes izjūta, nospiestība, drūmums, nespēja būt labā omā un priecāties.

2.��� Viņa pa�cieņa ir zema. To nosaka uzskats par savu nepilnvērtību un mazvērtību.

3.��� Cilvēks ar depresīviem personības traucējumiem sevi kritizē un vaino, noniecina savus nopelnus.

4.��� Viņ� pastāvīgi nokaujas ar drūmām domām un raizēm.

5.��� �āda cilvēka uztverē dominē noliedzo�a, nosodo�a attieksme pret citiem cilvēkiem.

6.��� Viņ� ir pesimistiski noskaņots.

7.��� Cilvēkam ar depresīviem personības traucējumiem raksturīga vainas izjūta un sirdsapziņas pārmetumi.

B.�� �āda veida traucējumi neizpau�as tikai smagā depresīvā stā�voklī, un tos nevar izskaidrot ar distīmiju (hroniski nomāktu garastāvokli).

OTRĀ DAĻA

MUMS PIEEJAMIE LĪDZEKLI

Atbildes ir viegli rodamas, ja tu pārstāj vairīties no jautājumiem.

Definējot psihiskās saslim�anas, mēs ik reizi sastopa�mies ar līdzīgiem simptomiem, tomēr ceram sagaidīt at�ķirīgus lezultātus. Laiku pa laikam es konstatēju, ka pats iekļūstu �ajā burvju lokā. Ta vienkār�i ir kārdino�a vēlme darīt to, ko vairums i ilvēku parasti dara noteiktās dzīves situācijās. Ta�u, �ādi rīkoļoties, mēs tiekam ieslēgti vecajā, ierastajā attiecību lokā ar tām pa�ām ierastajām cilvēku reakcijām. Kaut arī cilvēki reizēm iztu�ras pret mums mazliet citādi, tas notiek vienā un tajā pa�ā laikā. I atrā situācijā mums ir dota iespēja izvēlēties savu izturē�anos, lomēr �o izvēli būtiski ietekmē mūsu priek�stati par pasauli un skatījums uz pasauli. Lēmumu pieņem�anas gaitu koriģē divējādi tiliri, kas gala rezultātā dziļi ietekmē mūsu atbildes reakcijas. Tie būtībā ir notikumi un parādības, kuras mēs varam kontrolēt, un arī tādi, kuru gaitu mēs nespējam ietekmēt. Mūsu izvēli katrā ��ituācijā ietekmē daudz kas, piemēram, vecums vai dzim�anas vieta, vai mūsu dabiskās prāta spējas. Mēs varam kontrolēt savas il. ives vērtības, izglītību, zinā�anas, principus un prasmi risināt da�ādas problēmas. Arī vēsture kalpo kā lielisks pieredzes un zinā�anu avots, no kura smelties padomus, pieņemot lēmumus pa�reiz. Reizēm mēs ļaujamies neapzinātai, automātiskai uzvedī�bai, kas noteiktā izvēles brīdī liek drīzāk reaģēt nekā atsaukties, un tā rezultātā vēsture atkārtojas un mēs uzvedamies tāpat kā iepriek�. Mēs ceram, ka, vienkār�i pārveidojot vecos uzvedības modeļus, spēsim jaunradīt tagadni. Tomēr tas nenotiek. Beigu beigās mēs sākam vainot citus cilvēkus un sakām: "Tā ir viņu vaina." �ajā mirklī viss notiek, kā ierasts, un mūsu "iek�ējie netīrumi" tiek pārstrādāti, un to kaudze top arvien lielāka, līdz pārņem visas mūsu dzīves jomas. Raugi, katrs mirklis un katra situācija dāvā jaunu izvēli vai jaunu iespēju rīkoties at�ķirīgi un gūt labākus rezultātus. Tomēr cilvēki ir jokaini radījumi. Ja kaut kas mūsu dzīvē nenotiek, kā nākas, mēs dīvaina iemesla dēļ sliecamies atkal un atkal uzvesties tāpat kā līdz �im.

"Mēs esam vienīgās dzīvās būtnes, kas spēj izvērtēt, kada rīcība būtu labākā mums pa�iem, un tad darām tie�i pretējo." Nātanjels Brendens (Nathaniel Branden)

Lielākā daļa no mums zina, ka gandrīz visās dzīves situācijās atbildes ir meklējamas mūsos pa�os, tomēr mēs sliecamies igno�rēt �o atziņu. Mēs apslāpējam savu intuīciju un pat neievērojam savas vērtības, tāpēc, kad pienāk izvēles brīdis un mēs stāvam krustcelēs, lielākoties atkal un atkal atkārtojam vēsturi. Pārmai�ņas uz labu visnotaļ iespējamas, jo pastāv robe��ķirtne starp to, ko zinām, un to, ko darām. Mums nevajadzētu raizēties par �o plaisu, bet gan izzināt pa�reizējās atziņas un to, ko mums nepie�cie�ams paveikt, lai virzītos uz priek�u. Lai atbrīvotos no pagāt�nes ieradumiem un uzvedības modeļiem, nepiecie�ama apzināta rīcība, spēja uzņemties saistības un riskēt. Reizēm, kad cilvēki iestieg grūtībās, viņiem �ķiet vieglāk vainot ārējus faktorus, nevis uzņemties atbildību par notieko�o, ta�u, lai īstenotos personiskā i/.augsme, nepiecie�ama rūpīga sevis izvērtē�ana. Tomēr vairums i ilvēku pievēr�as citiem cilvēkiem un visu vainu uzveļ viņiem. "Tas notika viņa dēļ." "Ja viņa nebūtu tā rīkojusies�" "Ja tikai viņa būtu manī klausījusies�" "Ja tikai viņi spētu saprast�" �ādus apgalvojumus izsaka cilvēki, kuri rīkojas pa vecam un atkārto pagātnes kļūdas. Tāpēc es piedāvāju da�us ieteikumus, kas tev palīdzēs piedzīvot jēgpilnu un pozitīvu izaugsmi, kad vajadzēs izdarīt izvēli īpa�i savas dzīves krustcelēs.

1.�� Pārmaiņu situācijās mācies nogaidīt un ieklausīties sevī! Visas atbildes ir tevī pa�ā.

2.��� Skaidri apzinies savas vērtības un principus, kas var kalpot kā ceļrā�i lēmumu pieņem�anai!

i. Nosaki, ko tu gribi radīt savā dzīvē, un izvirzi konkrētus, sa�prātīgus mērķus, kas izpaudīsies tavā uzvedībā (citiem vār�diem sakot, �ie mērķi būs saskatāmi tavos uzvedības modeļos). ■I. Atklāj savus mērķus draugam un lūdz viņa palīdzību! Regu�lāras atsauksmes var veicināt tavas uzvedības pilnveido�anos. �is draugs var būt arī tavs dzīvesbiedrs vīrs vai sieva. 5. Personiskajā dienasgrāmatā apraksti savas problēmsituācijas un brī�us, kad jūti nepiecie�amību pārvarēt emocionāli vai citādā ziņā sare�ģītas situācijas. �o rakstisko informāciju tavs prāts analizēs produktīvāk nekā domas par iespējamām izvē�lēm. Dienasgrāmata var kalpot kā ļoti svarīgs faktors, izvērtē�jot tavu izaugsmi. (>. Izdarot ierakstus dienasgrāmatā, atsakies no �āda veida iztei�kumiem: "Tāds nu reiz es esmu." Aizstāj tos ar citiem sprie�dumiem, piemēram, "tikai līdz �odienai" vai "es izvēlos". Tas veicina pārdomu procesu, mudina nogaidīt pirms pārmaiņām un veicina aktīvu sevis izzinā�anu.

7. Reizi nedēļā tev vajag izvērtēt savas izvēles, lai priecātos par uzvarām un panākumiem, bet neveiksmes gadījumā atbilsto�i koriģētu savu rīcību. Esi iecietīgs pret sevi, jo tavs uzdevums ir censties būt labākam, nevis perfektam!

Kamēr mēs nepārstājam vainot citus, mēs nespējam atsvabi�nāties no savu emocionālo, psiholoģisko un mentālo problēmu gūzmas. Ja dzīvojam ar pārliecību, ka mūsu problēmu cēlonis ir ārējs, mēs ierobe�ojam savu izaugsmi. �ajā ziņā vēsture atkārto�jas, un visas mūsu problēmas arvien no jauna izgaismojas visā spo�umā. Cikls turpinās, un dzīve mums sniedz kārtējo pamā�cību, līdz kādā brīdī mēs atskār�am tās nozīmi. Lai risinātu pro�blēmu, neņemot vērā savu iek�ējo pretestību, ir vajadzīga drosme un pa�apziņa, tomēr �āds sevis izvērtē�anas process tev palīdz noteikt, kur tu atrodies pa�laik, kur gribi nokļūt un kas tev ir nepiecie�ams, lai turp nokļūtu. Godājamais Ard�ans Bharms, klostera abats Austrālijā, reiz teica, ka cilvēkiem, kuri grib risi�nāt savas problēmas, ir svarīgi 95 % uzmanības pievērst pa�iem sev un tikai 5 % citiem cilvēkiem. Diem�ēl parasti notiek pre�tēji 95 % sava laika mēs pavadām, apcerot problēmu iedīgļus citos cilvēkos, un tikai 5 % atvēlam domai, ka problēma slēpjas mūsos.

Reizēm tas, kam mēs dzīvē pretojamies, var dāvāt iespēju izaugsmei un mācības gū�anai. Bie�i mēs varam uzlūkot �īs problēmas par slēptām dzīves veltēm, jo tās sniedz atskārsmi par to, kas ir tas, kam mēs nepievēr�am uzmanību sevī. Nereti cil�vēki pretojas iespējai baudīt tuvību, uzticēties, riskēt, būt viegli ievainojami, būt "tagad", pārvarēt sastingumu un rīkoties spon�tāni. Cilvēki sliecas radīt apstākļus, kas patiesībā viņus mudina saglabāt ierasto komfortu, un �īs komforta zonas ierobe�o viņu izaugsmi.

Turpretī pretestības pārvarē�ana sekmē tavu izaugsmi. Pie�vēr�ot uzmanību pretestībai sevī un citos, tu vari gūt reālas atskārsmes un attīstīt alternatīvas pieejas, izkopt sevī līdzjūtību pret citiem un apgūt jaunus paņēmienus, kā veidot labas attiecī�bas ar citiem cilvēkiem. Tāpēc uzskati pretestību nevis par sastin�guma punktu, bet gan par resursu un jaunu iespēju, un tev pavēr�sies pozitīvas alternatīvas. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā izmantot iek�ējos resursus, lai sasniegtu labākus rezultātus dzīvē un izmantotu savus spēkus, ir uzņemties atbildību. Atbildības uzņem�anās apzināti ietekmē jauno situāciju rezultātus, jo dod �.pēku vienkār�i pajautāt: "Ko es varu darīt tie�i �obrīd, lai rīkotos i itādi un gūtu pozitīvu rezultātu?" Atbildības izjūta mudina tevi noteikt savas domas, rīcību un izjūtas neatkarīgi no tā, kā rīko�jas citi cilvēki. Līdz ar to mēs varam dzīvot daudz pilnvērtīgāk. Kolīdz tu sāc vairīties no atbildības, tā, apzināti vai neapzināti, noniecini savas personiskās spējas un uztici savu dzīvi citiem, pakļauj to citu ļau�u domām un emocijām.

Lūk, divpadsmit izteikumi, kas parāda veidus, ar kuru palī�dzību cilvēki bēg no atbildības:

1)� es pamēģinā�u;

2)�� ja �, tad �!;

3)��� es aizmirsu;

4)��� tā nav mana vaina;

5)�� man nebija izvēles;

6)��� es nevaru;

7)�� es nespēju savaldīties;

8)��� izlem�u pēc kāda laika;

9)��� es nezinu;

10)� tas nav mans pienākums;

11)� neviens man neteica;

12)� tāds nu reiz es esmu.

Aplūkosim sīkāk katru no �iem izteikumiem.

1.��� Es pamēģinā�u. Lai uzskatāmi nodemonstrētu �o nostādni, es lūdzu semināra dalībniekus "pamēģināt" pacelt no galda mācību grāmatas. Viņi nekavējoties veica �o uzdevumu un pacēla grāmatas augstu virs galvas. Es sacīju: "Nē, nē, nē, es jūs nelūdzu pacelt grāmatas, es jūs lūdzu mēģināt tās pacelt." Tad viņi nolika grāmatas uz galda un turpināja "censties" celt tās aug�up. Viņi īgņojās, pūta un stenēja un nesekmīgi tiecās pacelt grāmatas no galda virsmas. Lūk, kā: viņi vai nu pacēla grāmatas, vai arī nepacēla. Cen�anās izvēr�as veltīgos pūliņos. Tā parāda, ka zemapziņā mums nav nodoma veikt �o darbību. Kā tu justos, ja, meklējot auklīti savam mazulim uz pāris stundām, kādai personai pajautātu: "Vai jūs da�as stundas nepieskatītu manu bērniņu?" un �ī persona tev atbildētu: "Es pamēģinā�u."? Acīmredzot tu gribētu, lai �is cilvēks izsakās skaidrāk un viņa atbilde būtu aptuveni �āda: "Jā, protams, es to varu." Ko nozīmē "es pamēģinā�u"? Vai �is cilvēks gatavo�jas pieskatīt tavu mazuli vai ne? Ar cen�anos vien nepietiek, jo tavs bērns ir pati dārgākā dzīves velte! Vai tu uzticēsi �o neno�vērtējamo dāvanu cilvēkam, kur� saka "es pamēģinā�u"? Nu, da�i cilvēki tā rīkojas attieksmē pret savu uzņēmumu. Intervē�jot potenciālos darbiniekus vai pieņemot tos darbā, viņi nepa�mana, ka �ie cilvēki, apsverot nākamos darba pienākumus, saka: "Es pamēģinā�u." Veidojot jaunas attiecības, tu saki: "Es gribu, lai mani mīlētu visu atliku�o mū�u," un dzirdi atbildi: "Es pamēģinā�u." Tu saki: "�is ir mans uzņēmums, un man vajag, lai jūs godam pildītu darbu, kuram tiekat nolīgts," un cilvēks atbild: "Labi, es pamēģinā�u."

2.�� Ja �, tad �! Kāds klients man reiz sacīja: "Ja vien es spētu atrast kādu, kur� mani mīlētu, tad es būtu laimīgs." Cits, kuru

es uzrunāju �īs grāmatas tap�anas laikā, atzinās: "Ja man lai�mētos atrast darbu ar labu algu, kas atbilstu manām spējām, tad mana pa�apziņa noteikti būtu augstāka." Vēl kāds, ar kuru satikos, man apgalvoja, ka nepriecājas par savu darbu, tomēr būtu gatavs strādāt cītīgāk, ja vien tiktu pienācīgi atalgots. �āda veida domā�anai piemīt gau�ām vienkār�s trūkums. Cil�vēks būtu laimīgāks, ja atrastu kādu, kur� viņu mīl: vai tas nozīmē, ka �is "kāds" apzināti meklē dziļi nelaimīgu dzīves�draugu? Cilvēks, kas meklē mīlestību, ir patiesi nelaimīgs līdz brīdim, kad atrod sev piemērotu partneri. Vai tas nozīmē, ka cilvēks, kur� �ēlojas par savu darbu, nestrādā, kā nākas, un līgumā iekļautos pienākumus pilda nevis godprātīgi, bet pa roku galam, savam uzņēmumam nesniedz to, ko no viņa gaida? "Ja � tad" stratēģija paredz nosacījumus, kas nostājas starp mums un mūsu mērķiem un gala rezultātā attālina no mērķu sasnieg�anas. Nosacījumi kļūst svarīgāki par pa�iem mērķiem, un, iespējams, mēs nemaz negribam tos sasniegt. Varbūt patiesībā mēs gribam kaut ko glu�i pretēju, proti, saglabāt ierasto komfortu. Līdz neizpildīsim �os nosacījumus, mēs nekad nespēsim sasniegt mērķus. Tāpēc reizēm gadās, ka mēs provocējam uzvedību, kas mums kaitē. Piemēram, mēs sakām savam iemīļotajam: "Ja tu tā darīsi, es tevi mīlē�u līdz mū�a galam", "Ja tu tā rīkosies, es varē�u tev uzticēties", "Ja tu īstenosi �o ieceri, mana mīla uzplauks visā krā�ņumā". Mēs cilvēkus pakļaujam postam un nelaimēm, lai viņi kaut ko sasniegtu, un, ja viņi to paveic, iespējams, dāvājam viņiem mīlestību, ko pa�i izjūtam. Tomēr pēc kāda laika mēs atgrie�a�mies ierastajās sliedēs un atkal pakļaujam apkārtējos jauniem pārbaudījumiem. Ja tu patiesi vēlies sasniegt kādu mērķi, tad aizmirsti par nosacījumiem un dodies tie�i pretī mērķim; tev pa�am ir jākļūst par savu mērķi. Bie�i gadās, ka nosacījumi ir

slēpta stratēģija, ko cilvēks izmanto, lai izvairītos no atbildī�bas. Kāpēc tev pa�am neveicināt pārmaiņas un neradīt vēlamo pārdzīvojumu? Tev tikai jāsper solis pareizajā virzienā un vien�kār�i tas jāpaveic (kā teikts Nike reklāmā).

3.��� Es aizmirsu. Vispārīga aizmir�ana un vēlme neatcerēties kaut ko konkrētu ir ļoti at�ķirīga. Mūsu atmiņai piemīt īpa�a struktūra, kas mudina paturēt prātā jeb atcerēties emocionāli iespaidīgu informāciju. Tajā pa�ā laikā ērtības labad mēs tieca�mies aizmirst informāciju, kas nav bijusi emocionāli vai per�soniski saisto�a. Tāpēc, izvēloties neatcerēties, mēs vairāmies no atbildības. Glu�i neapzināti mēs raidām ziņu apkārtējiem, ka tas, ko viņi uzskata par nozīmīgu, mūsu skatījumā ne�ķiet svarīgs. Tāpēc varbūt labāk neslēpties un teikt nevis "es aiz�mirsu", bet gan "es izvēlos neatcerēties, jo �ajā brīdī man tas nav svarīgi". Cilvēki daudz vairāk, nekā nepiecie�ams, tiecas dot priek�roku savām, nevis citu cilvēku vajadzībām. Tikai uz pāris mirkļiem mainot skatpunktu un ielāgojot to, ko vēlas citi cilvēki, proti, veltot uzmanību sve�ām vajadzībām, mēs varam panākt būtisku pavērsienu pa�u dzīvē: apkārtējie vērsīsies pie mums un uzskatīs mūs par atbildīgām, rūpīgām un mīlo�ām būtnēm.

4.��� Tā nav mana vaina. Kad vainojam citus, mēs atņemam sev iespēju risināt problēmas un mācīties no savām kļūdām. Citu vaino�ana palīdz izbēgt no atbildības. Kamēr meklējam vainu citos, mēs uzveļam atbildību ārējiem spēkiem un vienlaikus slīgstam neziņā par savām iespējām risināt konfliktus. Da��kārt tā patiesi nav mūsu vaina, tomēr citu ļau�u vaino�ana mūs iedzen strupceļā vai, teiksim, noliek krustcelēs un nekādā ziņā neceļ mūsu pa�cieņu, jo mēs nemeklējam atbildes sevī, bet gaidām, līdz tās dāvās citi. Mums vajadzētu nevis mek�lēt vainu citos cilvēkos un apkārtējās lietās, bet lūkot izprast mācību, ko sniedz ikviena situācija, un rast zīmes, kas pamu�dina mainīt runas veidu, domā�anu, rīcību ikvienā situācijā. �ādi rīkojoties, tu kļūsi spēcīgāks.

'>. Man nebija izvēles. Viena no manām klientēm sacīja: "Man nebija citas izvēles kā vien pamest dzīvesbiedru, jo, raugi, viņ� nebija tāds, kādam vajadzētu būt labam vīram." Es apsēdos un klausījos sievietes vārdos un vēroju, kā viņa noliedz iespēju pa�ai izvēlēties un tādējādi vairās no savas atbildības par abu attiecībām. Viņai tāpat kā tev vienmēr ir izvēle. Tev vien�mēr ir iespēja izvēlēties, pat ja, iespējams, tev ne�ķiet tīka�mas izvēles izraisītās sekas. �ī sieviete būtu varējusi uzrakstīt uz papīra lapas visas rakstura īpa�ības, kuras, kā viņai �ķiet, nepiecie�amas labam vīram, vai varbūt izklāstīt savus apsvēru�mus par to, kādam vajadzētu būt labam dzīvesbiedram, un tad sarunā ar vīru kopīgi tos apspriest. Ta�u viņa apgalvo, ka viņai nav dota izvēle, proti, viņai nav bijis citu iespēju, un tādē�jādi uzstāj uz savām tiesībām �ādi "atrisināt" situāciju. Kolīdz cilvēku uzvedību sāk noteikt agresīvi instinkti attieksmē pret citiem, viņi mēdz teikt: "Man nebija citas iespējas, tāpēc nācās laist darbā dūres." Izvēle pastāv vienmēr. Cilvēks, kur� strīda karstumā paceļ roku pret otru cilvēku, izvairās no izvēles, lai gan patiesībā, kamēr vien esi dzīvs, izvēles iespēja tev ir dota vienmēr. Raugi, mēs spējam ietekmēt citu ļau�u atbildī�bas izjūtu, to nekontrolējot. Toties mēs varam kontrolēt pa�i savu rīcību un, izvēloties atzīt savu atbildību, gandrīz vienmēr pozitīvi ietekmējam citus cilvēkus. Reizēm tas paredz īstenot savu izvēli vai iezīmēt ceļu jaunām izvēlēm.

6. Es nevaru. �ķiet, ka Henrijs Fords ir teicis: "Tev ir pilnīga taisnība, ja domā, ka vari, un tev ir pilnīga taisnība, ja domā, ka nevari." Reizēm mēs jau iepriek� nosakām savas rīcības rezultātu, jo izvēlamies uzvesties tā, kā paģēr iepriek� noteikti

spriedumi. Pastāv vairāki iek�ēji cēloņi, kuru dēļ cilvēks paredz to, kas notiks. Piemēram, viņ� domā, ka viņam pietrūkst auto�ritātes, lai rīkotos zināmā situācijā vai veiktu noteikta veida pienākumus. Patiesībā gandrīz vienmēr cilvēkam piemīt vaja�dzīgā autoritāte, kas viņam ļautu pildīt atbilsto�o uzdevumu, tomēr viņ� atsakās uz to pretendēt. Pārliecība par nespēju veikt zināmu uzdevumu autoritātes trūkuma dēļ faktiski rāda, ka viņam trūkst drosmes darīt to, kas jādara. Līdz ar to "es nevaru" �im cilvēkam kļūst par dūmu aizsegu, kolīdz viņ� saka: "Nu, tas ir kaut kas tāds, ko paveikt nav manos spēkos."

Da�kārt cilvēki saka "es nevaru", lai gan patiesībā domā "es negribu". �āda vairī�anās no atbildības liek ap�aubīt personas spēju veikt uzticēto pienākumu vai pat viņa vārdu atbilstību darbiem. Tāpēc, pirms teikt "es nevaru" sev pa�am vai citiem cilvēkiem, mums vajadzētu nopietni apsvērt, vai mēs patiesi nevaram vai tomēr tikai negribam. Kad cilvēki nāk pie manis un saka: "Mēs nespējam dzīvot �ajā laulībā," vai: "Es vienkār�i nespēju zaudēt svaru," vai: "Es patiesi nespēju pieņemt �o jauno amatu," tad patiesībā viņi atzīstas, ka negrib darīt to, kas jādara. Tev ir jābūt skaidrībā par savām izvēlēm, savām krustcelēm. Tev ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi un jābūt godīgam pret sevi, savu varē�anu vai nevarē�anu, savu gribē��anu vai negribē�anu. �ādi tu iemantosi vairāk spēka, ļausi vaļu savām dotībām.

Es nespēju savaldīties. Gadās, ka mēs piesaucam velnu vai iek�ējos dēmonus un izmantojam �īs fantastiskās būtnes, lai attaisnotu sevi vai bēgtu no atbildības. Patiesībā mēs vaino�jam savus hormonus, Mēness fāzes, apkārtējos apstākļus un sakām: "Es vienkār�i nevarēju savaldīties," vai: "Es pēk��ņi uzsprāgu." Pasaulē ir ļoti daudz cilvēku, kuri strīdoties mēdz skaļi klaigāt un vērsties pret citiem ar dusmām. Reiz es konsultēju kādu precētu pāri par laulības problēmām. Viņi vizītes laikā atstāja ieslēgtu mobilo telefonu. Sarunas gaitā es ieteicu izspēlēt kādu no ģimenes dzīvē ierastajiem strīdiem. Sākās vārdu pārmaiņa, un jau pēc desmit minūtēm vīrs un sieva kā neprātīgi kliedza viens uz otru, apvainojumi skanēja no abām pusēm un �ķita, ka dzīvesbiedri ir dusmās zaudē�ju�i sajēgu. Ikreiz, kad viņiem atgādināju par nepiecie�amību izvēlēties mazāk skarbus vārdus, viņi attrauca, ka "vienkār�i nespēj savaldīties. Vai jūs dzirdat, ko viņa saka, un redzat, ko viņa dara?" un tā joprojām. Tad iezvanījās tālrunis. Izrādījās, ka zvana kāda draudzene, un sieva paņēma klausuli un vissal�dākajā balsī sāka rāmi un patīkami tērzēt ar personu tālruņa otrā galā. Pēc divām minūtēm viņa pabeidza sarunu, sakot, ka ir aizņemta kādā pasākumā, un pēk�ņi atsāka kliegt uz savu dzīvesbiedru. Vai �ie cilvēki nespēja savaldīties? Nu, lūk, tādu uzvedības veidu kā prasmi savaldīties mēs saglabājam, bet da�reiz situācijā, kas līdzīga iepriek� minētajai, mēs izmanto�jam emocionālus vārdus kā varas instrumentu, dusmas kā ieroci. Izsauciens "es nespēju savaldīties" ir tikai iegansts, kas mudina vairīties no atbildības konfliktsituācijā. Izlem�u pēc kāda laika. Savādi, tomēr par daudziem cilvē�kiem var teikt, ka viņi izvēlas nogaidīt, tad izlemt vairākās savas dzīves jomās. Patiesībā viņi nostājas skeptisku dzīves vērotāju pozīcijā un līdz ar to, vairoties no atbildības, meklē un arī atrod kļūdas citos cilvēkos. Viņi atturas no jebkāda atbalsta un neiesaistās attiecībās vai kāda uzdevuma veik�anā un, �ādi rīkojoties, noliedz savu atbildību. Ja attiecības nonāk strupceļā (�ādos gadījumos tās reti izvēr�as labvēlīgi), �ie cilvēki vien�mēr atkāpjas, pau�ot apmierinājumu: "Nu redzi, es jau teicu, ka tā būs. Labi, ka es nogaidīju un pavēroju notikumu gaitu." Tomēr ir skaidrs, ka atbildība par lietu norisi �ajā mirklī tiek uzvelta kādam citam. Da�i cilvēki savās attiecībās labprāt izvē�las nogaido�u pozīciju: "Nu, es pagaidī�u un pavēro�u, kurp �īs attiecības mani novedīs." Viņi vairās no jebkādām saistī�bām un tad sāk meklēt trūkumus un vainas citos. Ja meklē trūkumus, tad noteikti tos arī atrod.

Es nezinu. Āzijā es ievēroju, ka da�i manu semināru dalībnieki bez vilcinā�anās saka "es nezinu", atbildot uz ļoti daudziem un da�ādiem jautājumiem, reizēm pat visvienkār�ākajiem. Ko tev patīk darīt? Es nezinu. Kāda veida karjeru tu labprāt izvē�lētos? Es nezinu. Ko tu gaidi no laulības? Es nezinu. Ar kādām problēmām tu saskaries savā dzīvē? Es nezinu. �ie "es nezinu" var būt divējādi. Vieni faktiski ir patiesi, piemēram, tu nezini svahili valodu. Nu, da�i cilvēki to nevar, da�iem nav nekādas vajadzības mācīties svahili valodu, tāpēc viņi nemaz nevē�las to zināt. Ta�u citkārt gadās, ka īstenībā cilvēki runā �ajā valodā. Da�viet Āzijā daudzi apgalvo, ka nezina kādu valodu, tikai tādēļ, lai vairītos no atbildības un nebūtu kaut kas jādara.

Iedomāsimies, ka tavai automa�īnai ir tikko pārsprāgusi riepa. Tu atrodies kāda ciema vidū Malaizijā, un tavas auto�ma�īnas riepa ir saplakusi. Glu�i dabiski, tev ir vajadzīga palī�dzība, lai apmainītu riepu, tāpēc tu uzrunā pirmo garāmgā�jēju un jautā: "Vai tuvējā apkaimē atrodas kāds riepu veikals?" Viņ� vai viņa, baidoties no saistībām, saka: "Es nezinu", pat ja dzīvo �ajā ciemā jau divdesmit gadus! Reizēm mēs sakām, ka kaut ko nezinām, kaut gan dziļi sirdī apzināmies, ka to zinām. Mēs nevaram vai negribam risināt aktuālo jautājumu, tāpēc izmantojam "es nezinu" metodi kā aizbildinājumu savai negri�bē�anai. Ļoti bie�i tas ir vērojams attiecībās starp laulātajiem, vīru un sievu. Vīrs parasti noslēdz savu sakāmo ar vārdiem: "Nu, es nezināju, ka viņa gatavojas mani pamest." Vīrs varēja pamanīt neskaitāmas pazīmes, kas norādīja uz sievas gaidāmo

rīcību, viņ� dzirdēja viņas teiktos vārdus un ne�aubīgi juta, ka abu attiecībām pietrūkst sirsnības. Da�kārt cilvēki izlie�kas nemanām zināmus sare�ģījumus vai atturas uzņemties par tiem atbildību. Mēs sākam ignorēt netīkamas parādības, un to neievēro�ana kļūst par vieglu izeju no situācijas. Gala rezultātā mēs kļūstam bezatbildīgi, turpretī problēmu loks savelkas arvien cie�āk. Saziņa ar ļaudīm, kuri sarunās bie�i izmanto vārdus "es nezinu", var būt visnotaļ kaitino�a. Tagad semināros līdzīgās situācijās es izmantoju ļoti vienkār�u NLP metodi. Es jautāju: "Ja tu zinātu, tad kāda varētu būt atbilde?" Vismaz 90 % gadījumu tie pa�i cilvēki, kuri iepriek� sacīja "es nezinu", sāk apsvērt varbūtējās atbildes, ko vēl pirms pāris mirkļiem nespēja pat iedomāties. Izvēlēties nezi�nāt nozīmē būt bezatbildīgam.

10. Tas nav mans pienākums. Reiz es apmeklēju kādu lielveikalu �ikāgā. Es zināju, ka veikals nīkuļo un to gatavojas pār�dot citam uzņēmumam. Es brīnījos, kāpēc. Gribēju iegādāties jaunu kreklu semināram, ko gatavojos vadīt nākamajā dienā �ī pa�a uzņēmuma darbiniekiem. Iegāju vīrie�u apģērbu nodaļā un lūdzu pārdevēju palīdzēt man atrast glītu kreklu ar garām piedurknēm. �is cilvēks palūkojās uz mani un teica: "Atvainojiet, kungs, bet tas nav mans pienākums. Es atbildu par kaklasaitēm un vīrie�u aksesuāriem. Jums jādodas lejup pa �o gaiteni apmēram 50 pēdas* tālāk. Paldies jums." Es pagriezos pret pārdevēju un sacīju: "Nav brīnums, ka jūsu vei�kals bankrotē." Pārdevēja uniformai bija piesprausta zīmīte, kas lieliem burtiem vēstīja "Profesionāla klientu apkalpo��ana". Tomēr viņ� nesaprata nedz zīmītē rakstīto, nedz manis teikto. Es biju klients, un man bija vajadzīga apkal�po�ana, ta�u viņ� mani sūtīja pie cita darbinieka. Es devos ' Pēdas garums Lielbritānijā vienāds ar 22,86 cm. Red. piez.

nevis lejup pa gaiteni, bet ārā pa durvīm un iegāju citā vei�kalā tas piederēja apvienībai, kas gatavojās atpirkt neveiks�mīgā konkurenta uzņēmumu. Kreklu es iegādājos pie viņiem.

Nākamajā dienā es vadīju semināru veikala darbiniekiem un atstāstīju savus piedzīvojumus. Gadījās, ka semināra dalībnieku vidū bija pieminētais d�entlmenis. Es nesaucu viņu vārdā, tomēr, uzklausot manas domas par klientu apkalpo�anu, viņa galva liecās arvien zemāk un viņ� saruka krēslā. Pircējs nekad nedzird vārdus "tas nav mans pienā�kums" uzņēmumā, kas pazīstams ar savu labo apkalpo�anu. Ieejot Sietlas lielveikalā "Nordstroms", pircējs burtiskā nozīmē izjūt, kā no ikviena darbinieka strāvo doma par labu klientu apkalpo�anu. Disnejlendā klientu apkalpo�ana ir svarīgāka par visu. �ajā atrakciju parkā cilvēks jūtas pavisam īpa�s un priecājas, ka nav �ēlojis naudu, lai tajā nokļūtu. Katrā uzņē�mumā, kas lepojas ar augstu apkalpo�anas kultūru, ikviens darbinieks uzskatāmi apliecina, ka rūpēties par klienta ērtī�bām ir viņa pienākums. Pat ja kāds pakalpojums neietilpst pārdevēja darba aprakstā, viņ� uzskata par savu pienākumu sameklēt to darbinieku, kur� klientam palīdzēs atrast to, kas viņam vajadzīgs. Tāpēc reizēm vajag padomāt, vai, apgalvojot, ka tas nav tavs pienākums un tā nav tava atbildība, tu gala rezultātā neierobe�o sevi un citus. Vai robe�u nosprau�ana nav pārāk dārga maksa par karjeras vai attiecību sagrau�anu?

Atceros kādu sarunu ar biju�o sievu kopdzīves sākumā, kad mūsu dzīves apstākļi vēl bija diezgan trūcīgi. Es viņai sacīju: "Varbūt tu pa�reiz varētu uzņemties kādu darbu vismaz pagaidām, pāris mēne�u, kamēr nomaksājam jaunos rēķinus, kas saistīti ar mazuli un visu pārējo." Viņa paskatī�jās uz mani un teica: "Tu zini, par to esi atbildīgs tu. Tu esi vīrs, gādāt iztiku ir tavs pienākums. Mans darbs ir rūpēties

par bērniem." Lieki teikt, ka �is notikums iezīmēja mūsu attiecību beigu sākumu un laika gaitā stāvoklis kļuva arvien bēdīgāks. Lai gan attiecībām trūka dziļuma, man piemīto�ais glābēja sindroms mudināja tās arvien no jauna atdzīvināt.

11. Neviens man neteica. Esmu dzirdējis daudzus ļaudis sū�dzamies par saviem dzīvesbiedriem un darījumu partneriem: "Mans partneris nekad nesaka to, kas man ir jāzina", "Es ne�zinu, vai rīkojos pareizi, veidojot �īs attiecības", "Es nezinu, vai mans darbs ir pietiekami labs, lai sasniegtu vajadzīgo rezultātu". Vienkār�a �ēlo�anās par atgriezeniskās saiknes trūkumu ir bezatbildīga. Tev jāpamet sava komforta zona un pa�am jāiegūst nepiecie�amā informācija. Tā ir tava dzīve, tava karjera, tavas attiecības. Tev vajag būt gana rūpīgam un rīcībspējīgam, un reizēm tas nozīmē gan do�anos pie priek��nieka vai darījumu partnera, vai dzīvesbiedra, gan vaļsirdīgu atzī�anos: "Es gribu zināt jūsu domas par mūsu kopīgā darba gaitu. Man ir nepiecie�ams zināt, vai mans ieguldījums �ajā darbā atbilst mūsu kopīgajiem mērķiem un faktiskajai si�tuācijai." Da�kārt tu pat vari norādīt uz saviem nopelniem, un saruna par gaidāmajiem rezultātiem būs visnotaļ pozi�tīva. Lielākā daļa partneru, vīru un sievu atzinīgi novērtē ot�ras puses iniciatīvu uzņemties atbildību par darba izpildi vai attiecību kvalitāti, tādējādi vienkār�ojot atgriezeniskās saik�nes veido�anu. Ja nezini, kā priek�nieks vērtē tavu veikumu, tad uzņemies atbildību un to noskaidro. Ja tev nav zināms, kā jūtas tavs dzīvesbiedrs, tad ir nepiecie�ams uzņemties atbildību un to noskaidrot. Vairumā gadījumu cilvēki izvēlas būt neatbildīgi un laiski slīdēt pa dzīves un attiecību taku, izvairīdamies no personiskas klātbūtnes un neveltīdami visus spēkus pozitīva rezultāta sasnieg�anai. Tas liecina, ka viņi zaudēju�i realitātes izjūtu un kontaktu ar cilvēku, kur� varētu būt svarīgākais viņu dzīvē. Tad �ie cilvēki bezatbildīgi paziņo: "Nu neviens man neteica; kā gan es būtu varējis to zināt?" Laiku pa laikam mums ir nepiecie�ams mūsu laulātajiem drau�giem vai partneriem lūgt darīt zināmu savu viedokli īpa�i savstarpējo attiecību jomā. Vajag sākt risināt problēmas, ka�mēr tās ir iedīglī, nevis ļaut tām samilzt tiktāl, ka neviens vairs nezina, ko iesākt. Attīstot �o pieeju, tā izvērtīsies paradumā.

12. Tāds nu reiz esmu. Kad cilvēki saka �ādus vārdus, viņi izsaka atzinību sev. Viņi paziņo, ka ir labi izglītoti un viņiem nav nepiecie�ams mācīties kaut ko jaunu, un viņiem nav vajadzī�gas jaunas iespējas personiskai izaugsmei un sevis pilnveidei. Viņi atzīst, ka tas, ko redzi, labāks-nevar-būt. �āda bezatbildīga stratēģija leģitimē nevēlē�anos izkustēties no nulles punkta, tā noveļ atbildību uz citu ļau�u pleciem un attur no iespējas pa�am ietekmēt notikumu gaitu. Tomass Edisons reiz teicis: "Mēs esam vai nu zaļojo�i un augo�i, vai ari nogatavoju�ies un trūdo�i." "Tāds nu reiz esmu" atklāj, ka neesam zaļo�jo�i, ka mūsu filozofija, attieksmes, uzvedība un perspektī�vas būtībā ir nemainīgas. Beigu beigās cilvēki tekalē mums apkārt, cen�oties mūs aprūpēt, nevis sadarbojas un tādējādi atvieglo mūsu gājienu cauri �ķēr�ļiem. Tā rezultātā mēs pa�i kļūstam �ķērslis citu cilvēku ceļā, jo glu�i vienkār�i esam bezatbildīgi un negribam mainīties. �āda norobe�ota pozīcija dārgi maksā gan mums, gan citiem: tiek zaudēts attiecību pamats, un mēs konstatējam, ka tiekam sāpināti, kad citi no mums atsve�inās un mēs nesaprotam, kāpēc.

Mīlestība ir vienīgā, kas ļauj apjaust otru cilvēku viņa personības dziļākajā būtībā.

Viktors Frankls (Viktor Franki)

JVIēs visi vai nu mums tas patīk, vai ne esam ceļā uz apskaidrību, ceļā uz mācību. Pa�reiz da�iem no mums iek�ējā personība atbilst tai, kas izpau�as ārēji, turpretī citiem tā ir pil�nīgi nepazīstama. Atmodas, mācību un atklājumu process kļūst par nozīmīgu mūsu dzīves ceļojuma sastāvdaļu. Tas nosaka, cik pilnvērtīgas būs mūsu attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, kuri mūs pavada �ajā ceļojumā. �ie cilvēki var izlemt būt kopā ar mums visa ceļojuma laikā vai tikai atsevi�ķos posmos. Da�i no viņiem var mūs pamest pusceļā, bet pēc kāda laika atkal atgriezi ies mūsu dzīvē. Tāda ir mūsu esības daba un attiecību veido�a�nās būtība. Riskējot mazliet vienkār�oti analizēt abas at�ķirīgās patības atmodas stratēģijas, mēģināsim tuvāk aplūkot mācību procesu. Daudzas reliģiskās un filozofiskās skolas ir vēstīju�as, ka pastāv vairāki ceļi uz "atmodu" jeb vairākas stratēģijas, ko varam izmantot ceļā uz apskaidrību. Pirmais ceļ� ir skarbs un grūtību pilns, tas ved caur traumējo�iem pārdzīvojumiem un emocionā�lam sāpēm. Otrs ir ceļ� uz skaidro apziņu. Da�iem no mums ir vajadzīgi emocionāli pārsteidzo�i notikumi jeb modinātājzvani, kas mūs mobilizē gatavībai mainīt to, ko darām un vienmēr esam darīju�i, vai mainīt domā�anas veidu, kāds mums ir un vienmēr ir bijis.

Da�iem cilvēkiem �āds notikums var būt laulības �ķir�ana, citiem smaga slimība, darba un tātad arī ienākumu zaudē�ana, vēl citiem neveiksme eksāmenā, no kura atkarīga nākotne. Lai cik traumējo�i mūs ietekmē �ādi notikumi, tie saista mūsu uzma�nību un, ja vēlies, var tikt uzskatīti par dzīves velti, kas ļauj gūt mācību, pilnveidoties un mainīties. Emocionāli svarīgs notikums, lai cik tas būtu sāpīgs, kalpo kā katalizators, kas rosina izvēlē�ties virzību, kura noder gan mums, gan cilvēkiem mums apkārt. Tātad mums ir nepiecie�ams pastāvīgi meklēt mācību visās mūsu dzīves jomās. Savukārt "apzināta atmo�anās" nozīmē arī vēlmi padziļināt zinā�anas. Tas, ka tu lasi �o grāmatu, apliecina tavus apzinātos pūliņus papla�ināt savu sapratni. Apzināta apziņas padziļinā�ana var patiesi sekmēt efektīvākus dzīves rezultātus, jo, kolīdz mēs ielūkojamies citos cilvēkos kā savā atspulgā, mēs sākam atskārst, ka viņu rīcība, kas mums �ķiet netīkama, rak�sturo mūs pa�us.

Dienasgrāmatas rakstī�ana ir veids, kā �o sapratni padarīt efektīvāku un savā ziņā automātisku. Dienasgrāmatā mēs lielāko�ties aprakstām savas izjūtas, pārdomas un savu izturē�anos da�ā�dās situācijās. Gandrīz vienmēr mūsu prāts automātiski tiecas ģenerēt domas, un �īs domas ir tendētas uz negatīvismu. Lielāko daļu laika aizņem automātiska negatīva domā�ana. Mēs vienmēr noniecinām sevi un citus cilvēkus, turklāt pietiekami kritiski un saprātīgi. Ja tu ik dienu aprakstīsi dienasgrāmatā savas izjūtas un domas par kādu situāciju vai personu, tad atklāsi, ka arvien labāk vari izprast savu domā�anu noteiktajā situācijā vai attiecībās. Die�nasgrāmata dos iespēju stratēģiski apsvērt savu pieeju nākotnes situācijām, kurās var būt iesaistīta noteiktā persona. �āda rīcība mums ļauj godīgi ieskatīties savā dziļākajā patībā, tajā esībā, ko mēs skatām tikai retumis. Vīrietis vai sieviete, ko redzam spogulī, ir tikai ārējs atspulgs vīrietim vai sievietei, kas mājo mūsos. Iek�ējais ne ārējais cilvēks ir tas, kura priek�ā esam atbildīgi.

Da�iem cilvēkiem �ī atskārsme nāk pārāk vēlu.

Es piedāvāju izlasīt dzejoli, kas tika atrasts kāda ASV Teksasas �tata cietuma nāvinieku kamerā. Divi ieslodzītie bija sagatavoti nāvessoda izpildei. Viņi pavadīja nakti vienatnē, baudīja pēdējo maltīti un nākamajā rītā tika aizvesti uz soda izpildes vietu. Die�nas vidū cietuma uzraugi ieradās uzkopt abas kameras un vienā no tām atrada dzejoli, kas bija uzrakstīts uz sienas. Dzejoļa virs�raksts "Cilvēks spogulī".

Lūk, ko viņi izlasīja.

Cilvēks spogulī

Ja liekas, ka paveicies aug�up tikt, Kad, cik spēdams, tu cīnies par Sevi. Tad ej un spogulī paraugies: Ko teiks Cilvēks, kur� skatās uz tevi?

Kaut gan mūs vērtē slavē vai peļ Tevs, māte, sieva un draugi, Gala spriedumu tomēr dod Cilvēks tas, Kas no spoguļa pretī raugās.

Lai ko teic citi, tev svarīgs ir viņ�, Jo līdz beigām jūs būsiet tuvi. Pats grūtākais eksāmens izturēts tad, Ja �is Cilvēks par draugu tev kļuvis.

Gadu gaitā tu vari it visus krāpt Un tomēr uzslavas gūsi; Bet, ja Cilvēks spogulī piekrāpts tiks, Beigās bēdu sagrauzts tu būsi.

Atdzejojusi Māra Cielēna

Lai bērni tevi atminētos rītdien,

tev ir jābūt viņu dzīvē �odien.

JVlēs varam novērtēt un iepazīt apkārtējo pasauli tikai vienā veidā izmantojot piecas maņas. Ja tu būtu akls, kā gan tu zinātu, ka tev apkārt atrodas visas �īs daudzās lietas? Nu labi, tu tās dzirdētu. Bet, ja tu būtu kurls un akls, tad kā tu zinātu? Nu varbūt tu tās sajustu. Bet ko tad, ja tavs ķermenis pilnībā būtu paralizēts un tu nespētu nedz sajust lietas, nedz redzēt un dzir�dēt tās? Ko tad tu iesāktu? Nu varbūt tu lietas saostu vai sagar�otu. Bet ko tad, ja tu stipri saaukstētos un tev zustu spēja saost un sagar�ot apkārtējās lietas? Tu nekavējoties nonāktu izolētībā un gandrīz zaudētu pārliecību par apkārtējo lietu pastāvē�anu. Mūsu piecas maņas ir vienīgais līdzeklis, kas mums nodro�ina saskarsmi ar pasauli, apkārtējo "īstenību" un visu, kas "notiek" mūsu apkārtnē. Tāpēc �ķiet glu�i pa�saprotami, ka augstāka sensorā apziņa jauj iegūt vairāk informācijas un līdz ar to labāk apzi�nāties pasauli.

Pastāv noslēgts un patstāvīgs apziņas un sensoro spēju cikls. Jo asākas ir tavas maņas, jo apzinīgāks tu kļūsti. Jo asāka ir tava dzirde, jo labāk tu saklausi skaņas sev apkārt. Jo asāka ir tava redze, jo labāk tu vari saskatīt un vērot notikumus un ļau�u sejas izteiksmes, kas liecina par viņu iespējamo neapmierinātību ar tevis teikto. Pat smar�a vai smaka ļauj labāk apzināties varbūtējās briesmas. Ja tu no kādas biroja vietas saod toksisku dūmu smaku, bet citi uzņēmuma darbinieki to nespēj savas vājāk attīstītās o�as dēļ, tad taviem rīkojumiem paklausīs visi pārējie.

Apzināti izkopjot apziņas spēju, gūsi labākus rezultātus, ja tu izstrādāsi pareizu stratēģiju un katru dienu veiksi atbilsto��us vingrinājumus. Izpildi �os uzdevumus, un tava pasaule kļūs bagātāka!

Neinformētas personas apziņa

Savas pozīcijas saglabā�ana Pļāpīgums

Sava komforta saglabā�ana Savas teritorijas sargā�ana Veco pozīciju un uzskatu aizstāvība

Pārliecība par savu taisnību Aizsardzība

Atteik�anās dalīties ar citiem Ierasto uzvedības modeļu atkārto�ana Izlik�anās par nezinīti Pieņēmumu atzī�ana Noraido�a attieksme pret atgriezenisko saikni Jautājumu forma: "Kāpēc tas notiek ar mani?" Reakcija uz ārējiem notikumiem

Citu vaino�ana

Informētākas personas apziņa

Savas pozīcijas maiņa Uzmanīgāka klausī�anās Gatavība būt atklātam un riskēt Jaunu "medību lauku" izpēte Jaunu ideju un iespēju analīze

Jautājumu forma: "Ko tad, ja �?" Jūtīgums

Gatavība dalīties ar citiem Jaunu uzvedības modeļu izmēģinā�ana Prasība gūt skaidrību Pētniecība

Iedro�ino�a atsauksme

Jautājumu forma: "Kādu mācību es varu gūt?"

Nogaidī�ana, lai novērtētu iek�ējo stāvokli

Sevis izzinā�ana

Tagad pavaicā sev, kurus no �iem piemēriem izmanto tu un kādus rezultātus parasti iegūsti.

Ar savas pozīcijas maiņu es saprotu perspektīvas izmaiņu jebkurā situācijā, proti, spēju vērtēt norises citas personas skatī�jumā. Tā ir ļoti spēcīga apziņas stratēģija īpa�i tad, ja to apvieno ar ieklausī�anos. Tev ir ikviena apkārtējā cilvēka viedoklis, arī tā, kura situācijā tu gribi iejusties. Tu gūsi panākumus, demonstrējot spēju no at�ķirīga skatpunkta redzēt pats sevi. �āda uztvere, kas paver ceļu uz pla�ākas informācijas ieguvi, dod iespēju secināt, ka realitāte ir citāda, nekā tu domāji līdz �im. Tā var mudināt nevis skatīt lietas īstenībā, kas nav izmaināma, bet gan ievērot kādu brīnumainu iezīmi simts garāmgājējiem, kurus tu satiec ielās, ir simts at�ķirīgas perspektīvas jeb "īstenības".

Tāpēc pavaicā sev, kuru pozīciju tu negribētu mainīt, un tad sāc pārmaiņas. Kur tu varētu gūt labumu, ja godprātīgi īstenotu apzinātu stratēģiju pilnībā? Kad tu to apzinies, tu rīkojies. Kolīdz lu darbojies tajā virzienā, ko dziļāk apzinies, tu sāc realizēt savus mērķus, veidot labas attiecības ar tev nozīmīgiem cilvēkiem. Tas dara tevi stiprāku un dāvā aso uztveri, kas ļauj at�ķirīgi vērtēt ne vien pa�a dzīves gaitu, bet arī apkārtējo ļau�u pieredzi.

Tātad realizācija ir �īs darbības fāzes izpausme. Iespēju gūt papildu mācību mums sniedz varbūtējo rezultātu efektivitātes novērtējums. Kad pārtraucam darbību, lai novērtētu rezultātu, mēs pastiprinām savu apzinā�anās procesu un gūstam iespēju nonākt pozīcijā, kas mums ļauj sasniegt labāku rezultātu un, cik�lam atkārtojoties, pilnveidot savu būtību. Apzinā�anās ir mums dota iespēja. Da�i no mums atsakās mācīties dzīves skolā un tāpēc kā mēnessērdzīgi maldās savās attiecībās, savā karjerā un svarīgajos dzīves notikumos. Da�i no mums �ajā klejojumā pat zaudē ģimeni un bērnus. �ajā cikla fāzē mēs varam kļūt nezi�no�i un kurli attieksmē pret dzīves labākajiem skolotājiem un vērtīgajām mācībām, mēs varam zaudēt prieku un piepildījumu, ko dāvā dzīve. �ādos apstākļos mēs esam gatavi uzklausīt modi�nātāja zvanu, kas var izpausties gan traumas, gan sāpju veidā un dod iespēju pārslēgties no pasīvas apziņas uz aktīvu apzinā�anos, no vēro�anas uz darbo�anos.

Bezdarbības klātbūtnē mūsu apzinā�anās tiek pilnībā neit�ralizēta. Visu mū�u mēs sastopamies ar izaicinājumiem to, ko jau zinām, pārvērst rezultātos, kuri mums un citiem kalpos aug�stākā līmenī. (Vismaz mēs ceram, ka zinā�anu pieaugums ļauj iegūt pievienoto vērtību!) Dzīves dabiskie procesi nedod tūlītēju uzlabo�anos, to uzdevums ir veidot pa�apziņu un pa�kontroli. Lai pa�kontroles mehānismi sāktu darboties, ir vajadzīga zināma kustība jeb darbība. Tāpēc sāc pārzināt savas maņas un savu dzīvi TAGAD! Tava dzīve kļūs tikai labāka.

Pārmaiņa ir process, nevis notikums.

A nonlmo alkoholiķu biedrības sapul�u dalībnieki mēdz skaitīt "Mierīga prāta lūg�anu":

"Dievs, dod man mierīgu prātu pieņemt lietas, ko nevaru mai�nīt, drosmi mainīt to, ko spēju, un gudrību at�ķirt vienu no otra."

Ja tu skaidri zini, ko vari mainīt un ko ne, iegūsti sirdsmieru. Ja spējam noteikt, ko varam mainīt, varam to paveikt nekavē�joties. Ja saprotam to, kas nav maināms, iegūstam citu dzīves velti akceptu. Da�as lietas mainīt vienkār�i nav mūsu spēkos. Gandrīz visās dzīves norisēs mums ir ļoti grūti mainīt citus cilvē�kus, daudzkārt vieglāk ir pa�am mainīties. Gandrīz visos dzīves notikumos mēs nespējam mainīt realitāti, toties mēs varam mai�nīt savu attieksmi pret to. Kolīdz mainām savu izpratni, tā viss ap mums izmainās.

Cilvēki, kuriem ir nācies cīnīties ar smagu slimību, zina, ka tas nav tik viegli kā pateikt: "Ja es izmainī�u savu iek�ējo pasauli, tad atveseļo�os." Da�kārt tā patiesi notiek, tomēr �ī pārmaiņa skar daudz dziļākus slāņus par tiem, ko pa�laik izprotam. �o situāciju spilgti ilustrē aizkustino�ais stāsts par amerikāņu biznesmeni un lektoru V. Mi�elu, kur� savā grāmatā "Pārmaiņas rada nevis tas, kas ar tevi notiek, bet gan tava attieksme pret notieko�o" apraksta katra cilvēka atbildību par savu rīcību. V. Mi�els stāsta par vairā�kiem nelaimes gadījumiem savā mū�ā. To rezultātā viņam nācās pārciest daudzas operācijas un rehabilitācijas procedūras, kas ilga aptuveni divus gadus un vēlāk ļāva atgriezties dzīvē. Viņ� stāsta, ka, lai gan viņu dēvēja par "neglītu" un sakropļotu, viņ� centies aizmirst savu nepievilcīgo ārieni un visu slikto, kas atgadījies viņa dzīvē.

V. Mi�els raksta: "Lūk, ko es sapratu �ajos divos gados, kuru laikā atguvu veselību, mācījos no jauna apģērbties bez citu palīdzī�bas, vadīt automa�īnu un, jā, pat vadīt lidma�īnu: dzīve sniedz to, kam cilvēks pats pievēr�as. Ja raizējos par to, cik bēdīgs ir mans stā�voklis, vai to, cik esmu slims vai nepieņemams apkārtējiem, un pie�vēr�u uzmanību tam, ko nespēju paveikt, un tam, cik ilgsto�a ir katra mana darbība, tad vai ikreiz tā neizrādās taisnība? Bet, ja es domāju par to, cik spēcīgs esmu, par to, cik liels ir mans varbūtējais ieguldījums, un par pārmaiņām, ko mana darbo�anās var radīt uz �īs planētas, tad arī tā izrādās taisnība. Redziet, es sapratu, ka pār�maiņu rada nevis tas, kas ar tevi notiek, bet gan tas, ko tu dari."

Tagad V. Mi�els ir ļoti ietekmīgs un gudrs skolotājs. Ta�u viņa stāsts ar to vēl nebeidzas. Viņ� stāsta par to, kā iekļuva otrā nega�dījumā un uz visiem laikiem zaudēja spēju kustināt kājas. Tolaik, kad viņ� mācījās apieties ar savu jauno ratiņkrēslu, viņ� satika kādu jaunu vīrieti biju�o sportistu, kur� jutās sagrauts gan emocionāli, gan fiziski. Sportista pasaule sagruva brīdī, kad viņ� zaudēja spēju izmantot savas kājas. Saistīts pie ratiņkrēsla, viņ� vairs nevarēja slēpot un kāpt kalnos. V. Mi�els nolēma aprunāties ar �o cilvēku, un, lūk, kā viņ� apraksta abu sarunu:

"Kādu dienu, pūlēdamies atrast vārdus, kas varētu �im puisim palīdzēt un radīt viņā pārmaiņas, devos pie viņa. Es viņam teicu, ka tolaik, kad vēl nebiju paralizēts, man bija desmittūksto� darbu, ko spēju paveikt. Tagad man ir deviņi tūksto�i �ādu darbu. Pro�tams, es varu domāt tikai un vienīgi par to vienu tūkstoti darbu, ko es nekad vairs nevarē�u paveikt, un tā turpināt visu atliku�o mū�u, ta�u es varu pievērsties tiem deviņiem tūksto�iem darbu, kas man ir pa spēkam joprojām. Ja savas dzīves laikā es spētu paveikt kaut da�us simtus no tiem, tad kļūtu par vienu no izcilā�kajiem cilvēkiem uz �īs planētas. Tātad pārmaiņas rada ne jau tas, kas ar tevi notiek, bet gan tas, ko tu pats dari, lai tas notiktu."

Un V. Mi�els tāpat kā vairums uzvarētāju visu mū�u pie�vērsās tam, kas viņam deva iespēju mācīties kaut ko jaunu. Viņa filozofija ir ļoti vienkār�a:

"Vienīgie zaudētāji ir cilvēki, kuri nepiedalās sacensībās. Vie�nīgie zaudētāji ir tie, kuri atturas "mest kauliņus". Vienīgie zau�dētāji ir cilvēki, kuri necen�as radīt pārmaiņas."

Lai tava dzīve sāktu mutuļot, tev ir jāsāk ar sevi. Izvēlies vai nu tu pielāgo apkārtni, vai ari apkārtne pielāgo tevi, �is mirklis ir labākais no visiem. Vieta, kur tu atrodies, ir nevainojama. Viss, kas tev pieder, ir viss, kas tev nepiecie�ams� dzīvo�anai tagadnē.

"Visi pasaules ūdeņi nespēj tevi noslīcināt� ja vien tie neieplūst tevī."

Mērija Menina Bogsa (Mary Manin Boggs)

Katrā situācijā vai pirms katra uzdevuma Vaicā sev:

"Ko es iesāktu un kā izturētos, domātu un runātu, ja zinātu, ka man noteikti veiksies."

ICvantu fizikas pētnieki zina, ka matērijas lielāko daļu veido tuk�ums. Kad vēl mācījos skolā, fizikas skolotājs mums stāstīja par atoma uzbūvi un parādīja atoma modeli. Atomam bija kodols, un apkārt tam riņķoja elektrons. �ī simboliskā struktūra kļuva par kodolenerģijas simbolu. Tagad, aplūkojot atoma modeli un izprotot kvantu fizikas principus, es saprotu, ka mans vispārē�jais priek�stats par atoma uzbūvi bija gau�ām nepareizs. Izman�tosim piemēru. Ja mēs iztēlotos, ka atoma kodols ir aptuveni bas�ketbola bumbas lielumā, tad elektrons līdzinātos galda tenisa jeb pingponga bumbiņai. Tagad apsvērsim, kādai ir jābūt orbītai, pa kuru pingponga bumbiņa riņķo apkārt basketbola bumbai, proti, atoma kodolam. Pieņemsim, ka atoma kodols ir �ikāga. Ping�ponga bumbiņas kustība pa orbītu līdzinātos vispirms ceļam uz Losand�elosu, tad atpakaļ, tad garām Ņujorkai un vēlreiz atpa�kaļ aptuveni 80 000 rei�u sekundē! Visa �ī kustība notiek ap vienu un to pa�u kodolu.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka atoma lielākā daļa jeb 99,99 % atoma nav nekas cits kā tikai tuk�ums. Nu labi, ne glu�i tuk�ums.

To veido lādiņ�, elektriskais lādiņ�, kas reaģē uz apkārtējo vidi. Tas atsaucas uz vides norisēm un padara objektu cietu, pievelk vai atgrū� to un rada magnētiskos laukus u. tml. �is lādiņ� atbild arī uz mūsu domu spēku, kas būtībā ir enerģija. Kvantu fizikā Heizenberga nenoteiktības princips nosaka, ka fiziķis ietekmē eksperimenta gaitu, ja domā par tā rezultātu. Piemēram, ja viņ� domātu par noteiktu elementārdaļiņu, teiksim, mionu, tad �ī eksperimenta rezultātā parādītos mioni. Ja pētnieks domātu par pozitroniem, tad parādītos pozitroni. Ja viņ� domātu par me�o�ņiem, tad parādītos me�oni. (Tu saproti, ko es domāju.)

Tāpēc �ādos eksperimentos fiziķi vienmēr palūdz atstāt telpu, kurā notiek eksperiments, lai citi zinātnieki varētu skaidri saprast dabisko un nejau�o procesa norisē. Domas spēks ir patiesi pār�steidzo�a parādība. Tas tiecas ietekmēt pat elementārdaļiņas. Dīpeka �opras aizraujo�ā mācība vēsta, ka bioloģiskās psiholo�ģijas elementi iesaistās domu spēka ievirzes veido�anā, un viņam ir pilnīga taisnība. Domu spēks, realitātes apzinā�anās spēks, zinā�anas par to, kas ir reāls un kas ne, ietekmē fizikālo realitāti kopumā.

Citiem vārdiem sakot, tu domā, tātad esi. Kur mēs jau agrāk esam to dzirdēju�i? Napoleons Hils iet vēl soli tālāk un māca: "Domā un topi bagāts!" Tātad jebkura izpausme sākas elementār�daļiņu un elementār�ūnu līmenī, pat ja tās rezultātus mēs jūtam makroskopiskajā pasaulē. Svarīgi ir atzīt domu nozīmību. Domas ne vien ģenerē elektrisko enerģiju smadzenēs un ķermenī, bet arī iesniedzas apkārtējā pasaulē un ietekmē cilvēkus un apkār�tējās lietas ar neredzama enerģijas lauka un potenciālo iespēju starpniecību. Tavu domu daba nosaka �ī enerģijas lauka dabu un tādējādi tiek pārnesta "realitātē" � vismaz tavā "realitātē".

Vai tev patīk tas, ko redzi ārējā pasaulē? Ja ne, tad īsteno pār�maiņas iek�ējā pasaulē.

Tev ir jāzina vienkār�a patiesība domas pastāvīgi rosās tavā galvā. Nav neviena acumirkļa, kad tu par kaut ko nedomātu kaut ko neatcerētos vai nevēlētos. Tāpēc ikkatru brīdi tavās sma�dzenēs norisinās domā�anas process tu kaut ko atceries vai vizualizē kādu vēlmi, proti, nākotni, un katra doma starp tām ir vēlmes atcerē�anās vai, glu�i pretēji, vēlme kaut ko atcerēties. Tu nekad nepārstāj domāt jeb ģenerēt domas. Patiesi, neskaitāmi pētījumi liecina, ka smadzeņu darbība nekad pilnībā nenorimst.

Tātad smadzenes nevar pārstāt domāt. Ikkatru mirkli tu domā vai nu pozitīvi, vai arī negatīvi. Precizē�u: pozitīva vai nega�tīva doma manā izpratnē ir lietderīga vai nelietderīga. Acīmre�dzot nelietderīgas domas ir negatīvas (kavē tavu progresu), bet lietderīgas domas ir pozitīvas (�īs domas palīdz pilnveidoties). Izpausme ir vienkār�s process tu pastāvīgi parādi sevi, ta�u bez noteiktas sistēmas.

Daļu no mums mūsu garīgo ķermeni, ja tā var teikt, da�i sauc par virsapziņu, bet citi par rado�o neapzināto prātu. Lai kā mēs to nosauktu vai attēlotu, mums jāsaprot, ka mērķtiecīgi jāvin�grina iztēles spējas, lai gūtu panākumus dzīvē. Ar iztēles spēju apveltīts cilvēks, kur� radis iztēloties tikai labo, ienes dzīvē katru savas sirds vēlmi, arī veselību, labklājību, mīlestību, draudzību, nevainojamu prasmi izpausties un pat visaugstākos ideālus. Iztēli reiz nodēvēja par "prāta �ķērēm", un līdz pat �ai dienai tā nebeidz izgriezt bildītes, ko cilvēks skata savā prātā. Līdz ar to mums nav citas izvēles kā vien atpazīt savu iedabu. Senie grieķi teica īsi un skaidri: "Pazīsti pats sevi." Prātam ir trīs sastāvdaļas: zemapziņa, apziņa un virsapziņa. Zemapziņa ir tikai spēks bez virziena kā tvaiks vai elektrība. Ta dodas turp, kurp tā tiek virzīta, tai nav indukcijas spēka, un jebkas, ko cilvēks dziļi izjūt vai skaidri iztē�lojas, parādās kā nospiedums neapzinātajā prātā un atspoguļojas vissīkākajās detaļās. Apzināto prātu mēdz saukt par mirstīgo jeb laicīgo prātu. Cilvēka prāts saskata dzīvi tādu, kāda tā parādās �ī prāta priek�ā. Tas redz nāvi, postu, nabadzību, slimību, cie�anas un jebkāda veida ierobe�ojumus un tad veido nospiedumus neap�zinātajā prātā.

Virsapzinātais prāts ir daļa no Dieva prāta, kas ir katrā vīrietī un sievietē. Tā ir Platona ideju valstība, un tajā mājo ideālie vei�doli, kas radīti pēc Dieva līdzības; katrā cilvēkā ir Dieva atspulgs, un katram cilvēkam ir Dieva lemts liktenis. Tātad �is prāts tev ir jāpiepilda un to nevar izdarīt neviens cits. Tev savā dzīvē ir jāpa�veic kaut kas tāds, ko nespēj paveikt neviena cita radība. Prāta un ķermeņa saikne ir gan brīnumaina, gan sare�ģīta un vienlaikus ļoti viegli vadāma. Zinātnē un psiholoģijā mēs to dēvējam par psihoimunoloģisko, psihobioloģisko vai psihosomatisko prāta (psiho) iespaidu uz ķermeni (somo).

Lai ko prāts domātu tajos mirkļos, kad gremdējas klusās pār�domās, lūg�anā vai meditācijā, tas sāk mierināt vai ietekmēt ķermeni. Arī tad, ja prāts ļaujas smiekliem un līksmai jautrībai, atbrīvojas endorfīni un citi nervu sistēmas mediatori, kas tāpat sāk dziedēt ķermeni. Bet, ja tavā ķermenī un prātā mājo milzīgs daudzums stresa mentālas, emocionālas, garīgas spriedzes, tad notiek pretējais tavs ķermenis atsevi�ķās daļās koncentrē sek�rētu izdalītos toksīnus, un tā rezultātā orgāni top kancerogēni un saslimst. Izpausmes likumi ir ļoti vienkār�i: tu izpaud sevi katru brīdi. Tu parādi ne tikai savu būtību un visu, kas atrodas tev apkārt, bet arī to, kas notiek tavā ķermenī. Tāpēc tev vajag uzlabot savas attiecības ar ķermeni. Tev vajag uzlabot prāta un ķermeņa saikni, dziļāk apzināties domas, ko tu domā, un arī jūtas, kas izriet no tavām domām par to, KO tu vēlies, KAD tu to vēlies, KAS tu esi, KURP tu dodies un KĀPĒC tu gribi nokļūt tajā vietā. �ķiet, VISUMS kaut kādā veidā zina, KĀ tevi turp aizvadīt.

Lūko ļaudīs spēku, nevis vājumu: labo, nevis ļauno. Mēs gandrīz vienmēr atrodam to, ko meklējam.

K.atrā cilvēkā mājo bērna ego, kas ir labi iepazinis pasauli, pirms kļuvis pieaudzis. Mums �ķiet, ka mēs joprojām iepazīs�tam procesus un attiecības, ta�u patiesībā visu, kas mums jāzina par darbo�anos �ajā pasaulē, mēs iemācāmies jau astoņu gadu vecumā. Visus mums vajadzīgos priek�status par lietām, lietu norisi, pasaules attieksmi pret mūsu personu un to, kā pasaule mūs uzlūkos, mēs ieguvām, pirms sasniedzām astoņu gadu slieksni. Turpmākajā dzīvē mēs meklējam apstiprinājumu savām idejām, emocijām, domām, ietekmēm, negatīvismam itin visam, kas norisinās mūsu garīgajā dzīvē.

Starp mūsu iek�ējām patībām vienmēr pastāv dihotomija. Kad veidojam attiecības vai cen�amies pieņemt grūtus lēmumus, vienmēr ir klāt mazs TU, kas lokalizējies ap saules pinumu, un liels TU tas "tu", ko redzi spogulī un rādi citiem cilvēkiem, jeb, j.t vēlies, maska, ko tu nēsā apkārtējā pasaulē. Mazais TU atsau�cas uz lielo TU, cerebrālo "tu", kas to aizsargā. Mazais TU ir tas, kur� pārdzīvo emocijas, tas ir mazais astoņgadīgais bērns, kas joprojām mājo tevī un tic brīnumiem viņ� joprojām tic daiļajam princim vai princesei, kas viņu mīlēs mū�īgi un dāvās laimi līdz mū�a galam. Viss brīni�ķīgais, kam ticēji, dzīvē var īstenoties glu�i kā pasakā, tāpēc ticība saglabājās mazajā TU. Turpretī lie�lais TU atsaucas pasaulei pavisam citādi. Tas atceras, ko vecāki tev mācīja, kad teica aptuveni tā: "Mazi zēni neraud", "Mazas, labi audzinātas meitenes tā nerīkojas", "Tā dara slikti bērni", "Labiem bērniem vajag darīt tā", "Ja gribi gūt panākumus, tad ir jāstrādā ļoti cītīgi". �īs un citas pamācības un priek�raksti mums tika doti pirms daudziem gadiem, tie ir saglabāju�ies mūsos un kalpo mūsu aizsardzībai.

Tāpēc �ķiet, ka lielajam TU piemīt da�as nemainīgas idejas par to, kas pieklājas vai nepieklājas, un par to, kas ir nemainīgs �ajā pasaulē. �āda lielā TU attieksme rada necaurredzamu mākoni, kas ple�as tev apkārt un kam vairums cilvēku var izlauzties cauri tikai ar lielām grūtībām. Interesanti, ka tavs bērna ego ārēji izpau�as tajos brī�os, kad tu satiec kādu, ko mīli, un tev veidojas tuvas attiecības. Cilvēks, kurā tu "ieķeries", ir tāds, kam, domā�jams, tu uzticies, un tu vēlies, lai viņ� saskatītu to, kāds esi patie�sībā. Kolīdz tu ārēji izpaud mazo TU, pēk�ņi atskārsti, ka "palūk, tur lien ārā otrs bērna ego tava iemīļotā cilvēka īstā patība". �ajā acumirklī tu redzi divus bērna ego, kas sarunājas viens ar otru. Esmu to bie�i novērojis attiecībās starp laulātajiem vīru un sievu. Piemēram, ikdieni�ķā sarunā, kas notiek draugu un ģime�nes locekļu klātbūtnē, viņi viens otram jautā: "Kuru restorānu tu gribētu apmeklēt?" "Ak, es nezinu, izvēlies tu." Sieva saka: "Man patiktu ķīnie�u restorāns." Virs iebilst: "Varbūt pamēģinā�sim kaut ko jaunu, ko tu par to saki? Mēs ta�u tik bie�i apmek�lējam ķīnie�us."

Lūk, glu�i parasta lielo TU saruna. Mazo TU saruna, kas notiek bez citu personu, draugu un ģimenes locekļu klātbūtnes, varētu būt aptuveni �āda:

"Kur tu �odien gribētu vakariņot?" "Ak, es nezinu, kāpēc lev pa�am neizvēlēties?" "Ko teiksi par ķīnie�u restorānu?" "Ak, mēs ta�u vienmēr ejam uz ķīnie�iem!", un balsī ieskanētos �ēlabaini toņi. "Kāpēc mēs pārmaiņas pēc nevaram pamēģināt kaut ko jaunu?" (Un viens no dzīvesbiedriem piesistu ar kāju pret zemi.)

Lūk, tipiska saruna, kurā viens bērna ego apsprie�as ar otru bērna ego. Tava dzīve kļūs vieglāka, ja tu apzināsies vienkār�o patiesību, ka ikvienā cilvēkā mājo mazais Tu, pat ja �o cilvēku sauc di�os vārdos, piemēram, par uzņēmuma ģenerāldirektoru vai varbūt Valsts prezidentu. Tevī vienmēr ir astoņgadīgs mazulis, bērna ego. Tiklīdz tu sāc to apzināties un spēj ar viņu komunicēt emocionālā līmenī, tā tavas attiecības automātiski uzlabojas un lu spēj veidot tie�u saikni ar apkārtējiem cilvēkiem. Da�iem cil�vēkiem piemīt iek�ēja spēja radīt �ādu saikni. Tu vari viņus atpa�zīt bez grūtībām. �ie cilvēki ir apveltīti ar gandrīz maģisku spēju izraisīt uzticību bērnos un dzīvniekos. Ap viņiem dvesmo savda�bīga "harisma", kaut kas līdzīgs X faktoram. Viņi �ķiet "pavisam īsti".

"Persona" ir process plūsmā. Tā nemitīgi mainās, pielāgojas, aug un pilnveidojas. Tāpēc nevienu brīdi mēs neesam ideāli.

Tāpat kā lielākā daļa dzīvnieku, arī mēs cilvēki esam veidoti tā, ka mūsu psihe, ķermenis un prāts tiecas attālināties no visa, kas sāpina, un tuvoties tam, kas varētu sagādāt prieku. To sauc par sāpju un tīksmes principu. Tu vari itin viegli to izmantot savā labā. Lielu daļu mū�a cilvēki aizvada, novilcinot vienkār�as ikdieni�ķas darbības vai notikumus. To uzskatāmi ilustrē piemērs ar nodokļiem. Zinām, ka 14. aprīlī vienpadsmi�tos vakarā cilvēki aprēķina savus nodokļus un 15. aprīļa pēdējā minūtē nosūta deklarācijas. Tagad viņu rīcībā ir vesels gads, lai sagatavotu nākamo nodokļu aprēķinu, un jauno deklarāciju viņi varētu nosūtīt jau janvārī. Tomēr vairums cilvēku to nevēlas darīt tāpēc, ka viņiem �ķiet grūti un garlaicīgi urbties cauri skaitļu tabulām, viņus �is process nesaista. Atkal pienāk 14. aprīlis, un mēs redzam mostamies jauna veida domā�anu. Arī �oreiz pārdzī�vojumi, kas saistīti ar soda naudas maksā�anu vai pat ieslodzī�jumu, uzveic nevēlē�anos veikt smagu darbu.

Tātad mūsu uzdevums ir izvēlēties rīcību, kas izraisa pēc iespējas mazāk emociju. Mēs attālināmies no lielākām sāpēm un tuvojamies mazākām sāpēm. Mēs virzāmies no sāpju un tīksmes principa uz kompromisu, kas sagādā mums prieku: kolīdz dekla�rācija ir aizpildīta un īsi pirms pusnakts tu iemet aizlīmēto aploksni vēstuļu kastītē, tā atviegloti uzelpo: "Aāā, beidzot tas ir padarīts!" Tev ir patīkami apzināties, ka esi veicis savu uzde�vumu. �o sāpju un tīksmes principu tu vari izmantot bērnu audzinā�anā, piedāvājot viņiem da�ādas izvēles. Ta vietā, lai liktu ievēlēties "vai nu, vai", pamēģini piedāvāt nevis izvēli "melns vai balts", bet gan "pelēks vai balts" un "pelēks vai melns".

Citiem vārdiem sakot, bērnu izvēle būtībā būs tavs lēmums. Piemēram, tu vari viņiem sacīt: "Izvēlieties! Jūs varat iznest atkri�tumus tagad vai arī nest tos visas nākamās trīs dienas. Kur� vari�ants jums patīk labāk?" Bērni, visticamāk, vēlēsies iznest atkri�tumus tagad. Tu vari teikt savam vīram: "Mīļais, mūsu dienas ir �ausmīgi noslogotas un mūsu brīvais laiks pārāk niecīgs. Mēs varam izvēlēties vai nu vakariņot divatā, vai arī pavadīt nedēļas nogali ārpus mājas. Kam tu dotu priek�roku?" Ja tavs vīrs ir ļoti aizņemts cilvēks un nedēļas nogali labprāt pavada golfa laukumā, tad, visticamāk, viņ� teiks: "Iesim vakariņās �ovakar." Cilvēkiem �ķiet, ka viņi pa�i pieņem lēmumu, lai gan patiesībā tu izmanto spēcīgo sāpju un tīksmes principu savā labā. Kāpēc lai tu tā nedautu? Dzīvei nav obligāti jābūt cīņai.

Izmanto to bie�i un rado�i, un drīz vien atklāsi, ka tu labāk saproti cilvēka dabu un iek�ējo motivāciju.

Tici vai ne, bet dienas gaitā tu "pārceļo" starp vairākiem apziņas stāvokļiem. Tu burtiskā nozīmē ieej vairākos mainīgos apziņas stāvokļos un pēc tam izej no tiem. Reizēm tu sapņo vaļējām acīm un fantazē par notikumiem, saviem bērniem, dzī�vesbiedru, darbu (vai darba trūkumu). Kāds veltī laipnus vārdus taviem bērniem: "Tavs dēls ir lielisks zēns, dienās viņ� noteikti būs Valsts prezidents." Tavas domas sāk plūst uz Balto namu, un tu redzi savu mazo puisēnu jau pieaugu�a vīra kārtā. Tu stāvi viņam līdzās, viņ� saka uzrunu Amerikas nācijai un atzīstas: "Par visu savā dzīvē man jāpateicas māmiņai (vai tētim)." Tu ļaujies īstam transam. Tu nonāc hipnotiskā transa stāvoklī.

Hipnozi var raksturot kā specifisku prāta stāvokli, ko izraisa uzmanības koncentrē�ana uz kādu priek�metu vai parādību. Pievēr�ot uzmanību kādai domai, vietai, lietai vai emocijai, mēs palēnām zaudējam saskari ar apkārtējo īstenību. Citiem vārdiem sakot, visas mūsu sensoriskās uztveres spējas koncentrējas uz vienu domu, vienu skaņu, emociju vai vienu telpas punktu. Da��kārt mēs atklājam, ka, iegāju�i istabā ar noteiktu mērķi, pēk�ņi neizpratnē lūkojamies apkārt: "Es aizmirsu, kāpēc ienācu istabā." ('.ik daudz rei�u tu esi braucis pa ielu, kas ved uz māju pusi, nkai tādēļ, ka brauc pa ierastu mar�rutu, kaut gan patiesībā tev n jādodas uz citu pusi? �ādu situāciju sauc par transa stāvokli.

Dienas gaitā mēs tūksto�reiz ieslīgstam transā visnotaļ haotiskā, juceklīgā secībā. Mēs nonākam transa stāvoklī, klau�soties lekciju vai piedaloties seminārā, kolīdz ļaujam prātam .1 izklīst uz pavisam citām jomām. Reizēm mēs nododamies ero�tiskām fantāzijām, bet citkārt iek�ēji risinām sarunas. Mēs domājam par to, kas notiek mājās vai kas ir gaidāms vakariņās, vai varbūt apsveram kādu noderīgu ideju, ko paudis semināra vadītājs. Atceros kādu pētījumu, kas pirms pāris gadiem tika veikts Kostonā. �ajā pētījumā tika analizēta semināru dalībnieku uzve�dība. Atklājās, kāvienu ceturtdaļu semināra laika klausītāji veltīja atbilsto�ās tēmas apguvei, pusi semināra laika viņi ļāvās spilgtām fantāzijām par to, kas bija dienā noticis, un atcerējās notikumus saistībā ar seminārā aplūkoto tematiku. Atliku�o ceturtdaļu laika viņi pavadīja erotiskos sapņos vai nu par citiem semināra dalīb�niekiem, vai par tā vadītāju.

Ja vēlies, lai �ie vienas dienas laikā pieredzētie neskaitāmie transa stāvokļi tiktu ievirzīti stingrā, lietderīgā gultnē, atrodi laiku pārtraukumam starp savām aktīvajām nodarbēm un sāc fantazēt visnotaļ nopietnā, apzinātā formā. Iztēlojies lietas, ko tu iekāro, dzīvi, kādu vēlies! Domā par to, kādas attiecības tu vēlētos starp tuviniekiem, apsēdies krēslā, dziļi ievelc elpu un sāc ļoti lēni skaitīt atpakaļgaitā no 100 līdz 1, vienlaikus pievēr��ot uzmanību skaitļiem un savai elpo�anai. Paskaties aug�up uz savām uzacīm, pievēr�ot uzmanību to saskares vietai virs deguna izliekuma. Vienā acumirklī tu atskārtīsi, ka sapņo vaļējām acīm, un izteiksi vārdos domas par to, kas notiek tavā dzīvē un kas ne. Pēc īsa brī�a tu ieslīgsi dziļā transā. Izbaudi �o pārdzīvojumu!

Iepriek�ējā nodaļā mēs runājām par cilvēka varē�anu sap�ņot vaļējām acīm un �īs spējas lietderīgu izmanto�anu. Rodas iespaids, ka smadzenēm ir nepiecie�ama ieslīg�ana transā tūk�sto� rei�u dienā. Tai mūsu patības daļai, kas dzīvo uz �īs planē�tas, mūsu ķermeņiem, kas mājo uz �īs Zemes, mūsu prātiem, kas nodarbojas ar informācijas apstrādi, saņemot datus ar piecu maņu starpniecību, bie�i ir nepiecie�ams būt saskarē ar Augstāku spēku Apskaidroto saprāta valstību. Varbūt tas ir mūsu domu avots un dieni�ķie ceļojumi uz Fantāzijas zemi paņēmiens, ko izmanto mūsu patība, lai atkal piepildītu mūsu garu un "uzlādētu gaisto�ās baterijas".

Kad tu sāc intensīvi sapņot, tu nonāc saskarē ar sinhronitātes morfoģenētisko lauku*. Proti, �im morfoģenētiskajam laukam tai daļai no tavas patības, kas ir uzlādēta telpa 99,99 % apjomā, tiek dota iespēja tapt uzlādētam. �is lauks izple�as un mainās .itbilsto�i tavam domā�anas veidam, tavām domām, vajadzībām, vēlmēm, izjūtām tam, ko tu redzi dzīvē un burtiski uzbur savā iztēlē. Mērķtiecīgi fantazējot, tu sāc "ap�audīt" savas izpaus�mes, un �ī "ap�aude" tev apkārt rada kustīgu enerģijas lauku. �is lauks uzsūc protoplazmas enerģiju, ko tu radi ar savas enerģijas un degsmes palīdzību, un tad to novada uz objektu, personu vai situāciju, ko tu visvairāk gribi ietekmēt.

�ī enerģija radīs cerības, un degsme savienojumā ar enerģiju brīni�ķīgu emocionālo stāvokli pārliecību, kas atspoguļojas dar�bībā un realitātē. Tas ir pārsteidzo�i, jo �ajā sare�ģītajā procesā tavs prāts ir iesaistīts bez apzinātām zinā�anām. Kolīdz tu sāc sapņot vaļējām acīm, iztēloties un formulēt kritērijus tam, ko vēlies iegūt un piedzīvot savā dzīvē, tā patiesi notiek kaut kas visnotaļ pārsteidzo�s: paaugstinās tavs enerģijas līmenis, palieli�nās dzīvesprieks, un tu jūti, ka esi brīni�ķi piepildīts ar da�ādām emocijām. Tu arī baudi emocijas, un tas, kas iepriek� mutuļoja haosā, sāk nostāties sev atvēlētās vietās.

Atvēlot laiku fantazē�anai, tu piedalīsies sava ķermeņa dziedi�nā�anā, jo tas atslābināsies no spriedzes un "atgūs maņas spēju". Vērtīgs papildu ieguvums ir miers, ko iemantosi, rāmi atsauco�ties uz pasauli tev apkārt. Atvēli laiku mieram un klusumam, un laiks būs tavējais. (Esi piesardzīgs: tas, ko tu domā, īstenojas. Izvēlies gudri savas fantāzijas!)

17. nodaļa . nolūks un spēja dziedināt

N o iepriek� teiktā nepārprotami izriet, ka cilvēks, kura dziedinā�anas nolūki ir patiesi labi, spēj burtiskā nozīmē atvese�ļot cilvēkus un sakārtot viņu attiecības. Intencionalitāte cilvēka nolūks ikvienā situācijā pārveidojas viņa bioelektriskā lauka lādiņa kvalitātē. Mēs zinām, ka smadzenes ir elektrība un domas ir elektrība (�ie elektriskie impulsi ceļo pa muskuļiem un asins�vadiem, kājām un rokām), tātad mūsu būtību veido elektriskās enerģijas lauks, kas plūst pa iepriek� nosacītu gultni mūsu ķer�menī un Visumā. Akupunktūra attīsta �o uzskatu, definējot speci�fiskus starpniekus, kas pārvalda specifiskas bioloģiskas funkcijas. Tavs nolūks uzlādē lauka lādiņus, un cilvēki iemanto spēju jeb�kurā brīdī atpazīt tavas izjūtas un pat sākt atpazīt tavus nolūkus.

Red. piez.

Sievietēm �ī atpazī�ana sokas īpa�i sekmīgi, varbūt labāk nekā vairumam vīrie�u. Viņām piemīt �ī intuitīvā spēja, jo sievi�ķo smadzeņu labās un kreisās puslodes ir cie�āk savienotas nekā vīrie�iem. Corpus callosum (smadzeņu saiklis, kas savieno sma�dzeņu labo un kreiso puslodi) sievietēm ir pieckārt [16] resnāks nekā

vīrie�iem. Tāpēc arī sievie�u intuitīvās spējas ir daudz asākas un viņas prot labāk nojaust cilvēku nodomus. Tātad �ī prasme sievie�tēm padodas vieglāk nekā vīrie�iem.

Kolīdz tev apkārt izveidojas enerģijas lauks jeb tavs "lādiņ�", tā tava intencionalitāte sāk darboties dziedējo�i ne tikai attieksmē pret apkārtējiem cilvēkiem, bet ari attieksmē pret tevi pa�u. Tu sāc izmainīt gan ārējo īstenību, gan to realitāti, kas mājo tevī. Tu sāc brīni�ķīgi domāt par savu ķermeni un iztēloties, ka esi dziedi�nāts. Visa �ī enerģija kvēlo tevī, tā plūst no trauka uz trauku, no muskuļa uz muskuli, no orgāna uz orgānu, no locekļa uz locekli. Pavisam drīz tu atklāj, ka esi sācis attīrīt savu ķermeni un atsva�bināt to no visām problēmām, kas, iespējams, ir tajā samilzu�as.

�ī procesa efektīvu norisi nodro�ina joga, jo, mainoties ķer�meņa pozām, prāts koncentrēti pievēr�as da�ādām ķermeņa vie�tām. Ja tu ik dienu veic jogas vingrinājumus vai jebkurus citus vingrinājumus, kas nodarbina noteiktas muskuļu grupas, da�ādas muskuļu grupas at�ķirīgos dienas posmos, tad ikdienā tu pievērs garīgu un emocionālu uzmanību vairākām ķermeņa daļām, proti, jau tagad paveic vairāk nekā vairums cilvēku visā mū�ā. Padomā par to tie�i pa�reiz! Pamēģini pakustināt savu mazo kājas pirk�stiņu, nekustinot visu pēdu. Vairums cilvēku to nespēj. Turpretī cilvēki, kas nodarbojas ar jogu un katru dienu vingrinās da�ādu ķermeņa daļu vizualizācijā, spēj sajust �o mazo pirkstiņu. Ja tu patiesi vēlies sajust apkārtējo īstenību, tad praktizē �o intencionalitātes apziņas vingrinājumu, un tu apgūsi grūto prasmi dzie�dināt un izmainīt �o realitāti. Tu ievērosi, ka lielāko daļu laika tev būs jādarbojas savā iek�ējā pasaulē, lai pienācīgi pildītu �o uzdevumu.

Turpmākajam izteikumam, iespējams, grūti noticēt. Pozitīva domā�ana tev nepalīdz sasniegt savus mērķus. Toties tev palīdz koncentrē�anās uz pozitīvo. Protams, pozitīvi domājot par situācijām, tu jutīsies laimīgāks, labāk iejutīsies savā situācijā un to cilvēku situācijās, par kuriem tu domā. Turpretī, pozitīvi koncentrējoties, tu pievērs uzmanību visam, kas ir vērtīgs un derīgs tavos centienos sasniegt mērķi. Raugi, ja koncentrēsies uz pozitīvo, pat bez pozitīvas domā�anas tu ne�aubīgi sasniegsi sev izvirzītos uzdevumus. Kāda ir at�ķirība starp koncentrē�anos uz pozitīvo un pozitīvu domā�anu? Pozitīva domā�ana norisinās tad, ja cilvēks labi domā par kādu notikumu, to, cik pozitīvs tas ir emocionālajā ziņā, un to, cik pozitīvs tas ir, raugoties no vispārējā skatpunkta, kā arī attiecībā pret to vai citu parādību. Koncentrē�joties uz pozitīvo, tu ņem to, kas jau ir dots kā relatīvi pozitīvs, un pievērsies savām dotībām, talantiem un spējām. Tu formulē attieksmi pret to, kas tev ir dots, tu apsver savas dabiskās spējas un īpa�ības vai mazās uzvaras ceļā, kas ved uz noteikta mērķa sasnieg�anu.

Koncentrējoties uz pozitīvo, tu liec lietā apzinātus pūliņus, turpretī pozitīva domā�ana balstās uz ierastām domām. Attīstīt var abus. To sauc par "cerību staru" jeb "pozitīvu garīgu attiek�smi". Pozitīvā domā�ana patiesi ir ļoti vienkār�a. Tā ielūkojas nelabvēlīgā situācijā un konstatē tās pozitīvos ieguvumus. Piemē�ram, pēc neveiksmes eksāmenā tu vari apsvērt iespējamos labu�mus �ajā situācijā tā būtu pozitīvā domā�ana. Patiesi, bēdīgs eksāmena iznākums ļauj gūt zināmu labumu, piemēram, iespēju vēlreiz analizēt uzdoto un tādējādi vairot savu kompetenci. Gatavojoties atkārtotam pārbaudījumam, var apjēgt trūkumus mācī�anās metodikā vai domā�anas kvalitātēs. Varbūt tev vajag mainīt mācī�anās paņēmienus, varbūt vaina meklējama studiju pieredzes trūkumā lūk, pozitīvās domā�anas piemērs. Saskatot labvēlīgas zīmes itin visā, kas risinās tev apkārt, tu radi pozitīvu garīgu attieksmi. Visi dzīves notikumi izriet no tavām īpa�ajām darbībām vai domām par zināmo notikumu.

D�onatans Robinsons pirms daudziem gadiem sacerēja poēmu, kuras pamatā ir sens sūfiju nostāsts. Poēma vēsta par to, cik bie�i mēs pārsteidzīgi sprie�am par notikumu nozīmi savā dzīvē. Poēmu sauc "Vecais vīrs".

D�onatans Robinsons

Vecais vīrs

Vecs vīrs sen senim pasaulē mita; Tam nebij nedz naudas, nedz daudz kā cita. Toties zirga nevienam nebij tik laba; No zemes iztiku guva abi.

Valdnieks solīja veselu bagātību: "Ņem manu naudu. Tavu zirgu es gribu!" Bet atteica vīrs: "To es nepārdodu. Zirgs dzīvo ar mani. Es tam brīvību dodu."

Kādu dienu no zirga nebij ne miņas. "Tas nozagts!" pilsētu apskrēja ziņa. Vīrs teica: "Kaut zirgu acs neierauga, Varbūt būs labi. Vēl neskumstiet, draugi!"

"Re, kur noveda muļķība tava: Tev bija skaists zirgs, bet tagad nava. Nu nāksies no�ēlot visu dzīvi, Ka ļāvi apkārt tam klejot brīvi!"

Vezdams līdz citus, zirgs atgriezās a�i. Nu vīram bij divpadsmit rumaki bra�i. "Patiesi, vecais, tu taisnību paudi! Ar zirgiem nu svētīts," atzina ļaudis.

"Jā, divpadsmit zirgi tie�ām man doti. Bet vai svētība tā? Kur� to apgalvotu? Kas notiks to nevar aptvert ar prātu: Par maz mums ir redzams, lai secinātu."

Vīra vienīgais dēls zirgam mugurā sēdās, Lai pajādelētu apkārt bez bēdām. To darīdams, pārlauza abas kājas. "Kāda nelaime!" ļaudis nu vaimanāja.

Vīrs teica: "Draugi, jūs steidzaties ļoti: Jau sākat dziesmu, kad dzirdat vien noti. Vai kāds spēj zīlēt, kas notiks rītā? Kājas lauztas, bet nākotne miglā tīta."

Drīz sākās kar�, un cīniņā krita Visi pilsētas pui�i, cits pēc cita. Tik vīra dēlam tas secen gāja Viņu nedzina kaujā, jo lauztas bij kājas.

Ļaudis sauca: "Tu atkal to paredzēji!" "Ak, nejēgas!" vecais vīrs attrauca spēji. "Dievs vien pārzina mūsu dzīvi. Dzīvot nozīmē dzīvot brīvi."

Atdzejojusi Māra Cielena

Ko noau�am laikā, Mums jāvalkā mū�ībā.

ICāpēc cilvēki domā negatīvi, kaut arī dedzīgi interesē�jas par pozitīvu domā�anu un koncentrē�anos uz pozitīvo? Tāpēc ka vairums cilvēku negatīvas domas rada automātiski. Negatīva domā�ana ir kļuvusi gandrīz par atkarību. Kad tu satiec jaun�laulātos un uzklausi jaunā vīra vai sievas atziņas par savu dzī�vesbiedru, tu nevari vien nobrīnīties par sūdzību klāstu. Visas precētās sievietes mīl savus vīrus, tomēr negatīvi izteikumi seko cits aiz cita. Vai tā ir mīlestība? Iespējams. Tomēr būtībā �ādi izteikumi atklāj tendenci izvēlēties negatīvus argumentus da�ādu jautājumu analīzē. Kāpēc rodas �āda ievirze?

To gūstam no saviem vecākiem un skolotājiem. �ie cilvēki nemaz nevēlas būt negatīvi noskaņoti, bet viņi izvirza, piemēram, �ādus noteikumus: "Ja tu nemācīsies cītīgi un neapgūsi �o priek��metu, tad būsi neveiksminieks!" Lai mācī�anās noritētu sekmīgi, cilvēkam ir nepiecie�ama atgriezeniskā saikne. Cilvēki lūdz: "Novērtējiet manu veikumu!" vai arī saka: "Ļauj man izteikt pār�domas par tavu veikumu!" Atsauksmes, ko saņemam no citiem, mums palīdz uzlabot darba kvalitāti. Aicinājums pilnveidoties nebūt nenozīmē, ka mēs neesam pietiekami labi. Es esmu gana labs, tomēr man ir nepiecie�ams pilnveidot savu izpratni un domā�anu. To paģēr bērna ego, kas mājo mūsos. Mēs vienmēr cen�amies iepriecināt savus vecākus, aprūpētājus un skolotājus, rīkoties tā, lai pieaugu�ie mūs atzinīgi novērtētu. Mēs rīkojamies lā, lai viņi mūs pieņemtu un mīlētu. Mēs vienmēr tiecamies pēc atzinības.

Mūsu skarbākais kritiķis mīt mūsos. Katru dienu mēs sakām vārdus un darām to, kas grauj mūsu pa�cieņu. Mēs izsakām apgalvojumus, kas reizēm pārtop īstenībā, jo mēs tos atkārtojam pietiekami bie�i. Cik daudz rei�u tu esi sacījis pats sev: "Kāds es esmu muļķis!" vai: "Es kļūstu vecs" un: "Neticami, kā man nelaimējas!" Ja tu �os vārdus atkārto pietiekami bie�i, tad tavas smadzenes un prāts sāk tam noticēt un patiesi rada īstenību, kas atspoguļo tavā prātā iegūlu�os realitāti.

Varbūt pamēģini mainīt izteikumus, kas tev atņem spēku un rada negatīvas situācijas. Aizstāj tos ar pozitīviem apgalvoju�miem vai formulējumiem, kas vairo tavas spējas un ienes tavā dzīvē brīnumainus notikumus. Mēs varam attīstīt automātisku pozitīvu garīgu nostāju pozitīvo domā�anu. Tādus izteikumus kā, piemēram, "Man ir draņķīga diena", varētu aizstāt ar "Mana diena kļūst arvien labāka".

Maini

"Es nezinu, ko iesākt" uz "Esmu noteicējs pār savu dzīvi".

Maini

"Es ienīstu savu darbu, jo tas ir garlaicīgs" uz

"Katru dienu es atklāju, ka �is darbs man patīk arvien

labāk".

Maini

"Es necie�u savu priek�nieku" uz "Mans priek�nieks mani ciena un man uzticas".

Maini

"Es nekad negū�u panākumus. Nav svarīgi, ko tu zini; sva�rīgi ir tas, ko tu pazīsti" uz

"Es pārzinu savu darbu un mani paaugstinās, kolīdz bū�u tam gatavs".

Maini

"Ar viņu sarunāties nozīmē sisties pret ķieģeļu mūri. Mūsu attiecībām nav nākotnes" uz

"Mūsu mīlestība katru dienu kļūst arvien stiprāka".

Maini

"Man ir nejauks raksturs. Tas man ir iedzimts, jo tāds rak�sturs bija arī mammai/tētim" uz

"Es vienmēr esmu mierīgs un savaldīgs, un nekas man nespēj laupīt veselo saprātu".

Maini

"Es vienmēr nokavēju, tur nekas nav līdzams" uz "Es vien�mēr ierodos laikā, es nekad nekavēju".

Maini

"Neviens necie� manu klātbūtni" uz "Cilvēki manā sabied. ribā jūtas labi". Maini

"Tu nevari nevienam uzticēties" uz "Cilvēki man uzticas, jo es ticu pats sev".

Maini

"Esmu depresijā" uz "Esmu pacilāts".

Maini

"Dzīve ir no�ēlojama, un beigās mēs visi nomirstam" uz "Dzīve ir fantastiska, es neesmu gatavs mirt".

Maini

"Dzīve ir cīņa, un uzvarētājs ir tikai viens!" uz "Pīrāgs ir gana liels. Lūkosim darīt tā, lai visi būtu ieguvēji".

Maini savu zaudētāja nostāju un izvēlies būt uzvarētājs. Katru dienu pievieno �im sarakstam arvien jaunus izteikumus. Uzmini, kas notiks! Tu sāksi iztēloties un jaunradlt savu dzīvi un piedzī�vosi, ka tava dzīve pilnveidojas tā, kā iepriek� �ķita neiedomā�jami.

Tiklīdz diena ir galā, tiec no tās vaļā!

Visu, ko varēji, tu arī izdarīji. Protams, gadījās kļūdas un aplamības; aizmirsti tās, un jo ātrāk, jo labāk.

Rīt ir jauna diena; uzsāc to labi un rāmi, lai jauko noskaņu neizposta tavas reiz pieļautās muļķības.

Jaunā diena pārpārēm nes labo un skaisto. Tā ir pārāk dārga, cerību un iespēju pilna, lai tu kaut mirkli tērētu vakardienai.

Ralfs Valdo Emersons Atdzejojusi Māra Cielērta

Savādi, bet vairums cilvēku, redzot kādu nelaimīgo, kur� raud gau�as asaras, izsakās, piemēram, �ādi: "Tu esi pārāk emo�cionāls!" Līdz ar to veidojas priek�stats, ka cilvēkam nepiedien būt "pārāk emocionālam". Es nesaprotu, attiecībā pret ko un kādos apstākļos. Apsvērums par to, kas vienā situācijā ir "labi" vienam, bet "slikti" citiem, var izrādīties relatīvs un mainīties atkarībā no situācijas. Tāpēc emociju izrādī�anai un "pieņem�a�nai" ir situatīvs raksturs.

Ir pieņemts izrādīt emocijas, kad nomirst kāds tuvinieks, bet nav pieņemts raudāt un demonstrēt emocionālu uzvedību lekcijā par kodolfiziku. Mums nav "sliktu" emociju, glu�i tāpat kā mums nav "labu" emociju. Tās ir vienkār�i emocijas, tās ir tavas izjūtas.

Pastāv daudz mītu par emocijām, turklāt pla�i izplatītos uzskatus jeb psiholoģiskos mītus, ko cilvēkiem iepotē kop� agras bērnības, vēl pastiprina sociālie ierobe�ojumi. Tie sniedz maldīgu informāciju un rada greizu priek�statu par vēlamām vai nevēla�mām izjūtām, to atklāsmi, izpausmes formām un mūsu uzvedī�bas modeļiem.

Tā rezultātā mūsu īstās jūtas tiek apraktas un izkropļotas, mēs tās paslēpjam zem vērtējumu, norādījumu un priek�rakstu slāņa, kas gadu gaitā aizklāj mūsu esību. Aplūkosim se�us pla�i izplatī�tus psiholoģiskos mītus, kas kopumā nosaka emociju vai psihis�kās veselības normas. �ādi vēstījumi mūsos iesakņojas, un mēs tos iepazīstam jau agrā bērnībā, tie ir cēlonis mūsu spriedumiem par mūsu izjūtām un gala rezultātā nodara lielu postu.

1.�� Mīts par vienveidību. Saskaņā ar to mēs visi esam līdzīgi emo�cionālajā ziņā un visiem "normālajiem" un "veselīgajiem" cil�vēkiem vajag justies un reaģēt noteiktā veidā.

2.��� Mīts par labo un slikto. Jūtas ir vai nu labas, vai arī sliktas. Nepatīkamas izjūtas ir sliktas un līdz ar to skau�amas, tur�pretī patīkamas izjūtas ir labas un tāpēc būtu veicināmas.

3.��� Mīts par savaldību. Mēs spējam kontrolēt savas jūtas un emo�cijas, un mums ir jācen�as to darīt.

4.��� Mīts par pilnību. Mēs spējam tiekties pēc psiholoģiskas pilnī�bas, un tas ir mūsu uzdevums.

5.��� Mīts par psihisku saslim�anu, par kuru liecina emocionāla spriedze.

6.��� Mīts par pozitīvo domā�anu. Mēs radām savas izjūtas ar domu palīdzību. Mēs ticam, ka "viss notiek mūsu prātā" un gribas�spēks var mainīt mūsu emocijas.

Visus �os mītus ir nepiecie�ams sagraut, jo mūsu galvenā problēma ir tā, ka nepārzinām visu cilvēcisko jūtu gammu, tāpēc ka savas izjūtas bie�i slēpjam no apkārtējiem. Mums piemīt pri�vātā patība un publiskā patība, un mūsu publiskā patība bie�i liek aicināta atturēties no spilgtām jūtu izpausmēm. Tā rezul�tātā spēcīgākās emocijas izjūtam un izpau�am tikai retumis un tikai privāti ģimenes locekļu un tuvu draugu lokā. Cilvēks, kur� izplūst asarās neveiksmes reizē vai ļaujas izmisumam zaudējuma gadījumā, izskatās pavisam citādi nekā cilvēks, kur� nekavējoties sāk rīkoties. Vai pirmais ir vāj�, bet otrais stiprs? Varbūt �ie cil�vēki ir tikai da�ādi?

Emocionālāks cilvēks var būt līdzjūtīgs un saproto�s, viņ� spēj dziļāk izjust gan prieku, gan skumjas. Stoicisks cilvēks spēj vieg�lāk samierināties ar zaudējumu, toties viņam var būt laupīta spēja izjust dziļi emocionālus pārdzīvojumus. Mīts par vienveidību liek mums nosodīt citus cilvēkus, tiklīdz viņu reakcijas at�ķiras no mūsējām un tāpēc mums �ķiet nepieņemamas. īpa�i spilgti tas izpau�as vīrie�u un sievie�u attiecībās. Sievietes kritizē vīrie�us par nevēlē�anos atklātāk paust savas jūtas, turpretī vīrie�i nosoda sievietes par, viņuprāt, sakāpinātu emocionalitāti. "Kāpēc tu, pārmaiņas pēc, nevari izrādīt lielāku sajūsmu?" �ēlojas sievietes. "Kāpēc tu nevari uzvesties saprātīgāk?" aizstāvas neapmierinā�tie vīrie�i. Patiesībā vīrie�iem un sievietēm ir at�ķirīga emocio�nālā pieredze un katrs cilvēks citādi pārdzīvo savas izjūtas. Nav noteiktas "normālas" smadzeņu diagrammas.

Pētnieki smadzenēs ir atklāju�i daudzus at�ķirīgus neironu modeļus, kā arī pla�u ķīmisko savienojumu un vielmaiņas procesu spektru. Mēs katrs esam citāds. Da�i cilvēki ir mazāk emocionāli nekā citi, un tas ne vienmēr ir vērtējams negatīvi. Tas nenozīmē, ka viņi nespēj mīlēt vai būt uzticīgi vai sirsnīgi, tomēr viņi bie�i daudz dedzīgāk izjūt skaudību pret cilvēkiem, jo apzinās savu nespēju pārdzīvot spēcīgas emocijas. �ādiem cilvēkiem es pastā�vīgi apliecinu, ka vājāk attīstīta emocionalitāte ir nevis trūkums, bet gan dabiska, iedzimta īpa�ība. Apsverot mītu par vienveidību, tu konstatēsi, ka cilvēkiem ir ārkārtīgi at�ķirīgi raksturi un tem�peraments. Tu vari atteikties no pārsteidzīgiem spriedumiem un salīdzinājumiem un priecāties par krā�ņo ainu, ko rada cilvēku sabiedrības daudzveidība.

Tagad aplūkosim emocijas, kas tiek raksturotas kā labas vai sliktas. Mītu par "labajām" un "sliktajām" jūtām mēs sākam iedzīvināt jau agrā bērnībā, kad tiekam slavēti par priecīgu noska�ņojumu un bie�i atstumti vai norāti par uzvedību, kas atklāj "sliktas" jeb "negatīvas" emocijas. Mēs negūstām pārliecību, ka nemiera, skumju vai dusmu pārdzīvojums ir tikpat pieņemams kā līksmes un apmierinājuma jūtas. Mūsu dabiskā patība, tāpat kā puķupodā audzēts pundurkociņ�, tiek kropļots un graizīts tūlīt pēc asna izdīg�anas. Pārsteidzo�ā kārtā mītu par labajām un sliktajām emocijām daļēji veicina labi iecerētie, ta�u neprasmīgi vadītie centieni lolot mūsu pa�apziņu. Pa�cieņas problēma ir viens no modernās, populārās psiholoģijas stūrakmeņiem. Manu�prāt, neviltotu pa�apziņu rada pārliecība par savu veikumu un labo raksturu. Diem�ēl �ī atziņa bie�i tiek pārprasta, un pieau�gu�ie uzskata, ka bērni var justies labi, neraugoties ne uz kādiem panākumiem vai to trūkumu, ne uz savām labajām rakstura īpa��ībām vai to trūkumu.

Kas attiecas uz iedzimto temperamentu, mums diem�ēl bie�i nākas dzirdēt, ka dabiski kautrīgs jeb introverts bērns ir apveltīts ar zemāku pa�cieņu nekā sabiedriskāks un ekstravertāks bērns. Gudri vecāki saskatīs un pienācīgi novērtēs bērna biklo raksturu, vienlaikus iedro�inot viņu bie�āk uzņemties da�ādus sociālos ris�kus, lai tādējādi papla�inātu bērna emocionālā komforta zonu. Cilvēkiem jau agrā bērnībā ir nepiecie�ams saņemt pozitīvu atzi�numu: sabiedriska rosī�anās nav vērtējama augstāk par atturīgu un rāmu uzvedību. Cilvēki ir da�ādi.

Cilvēkam sasniedzot pilngadību, mīts par labām un sliktām jūtām jau ir paspējis ievērojami kaitēt viņa dabiskajām reakcijām. Mani klienti atzīstas, ka spēcīgākais un uzmācīgākais dzinēj�spēks ir kauna izjūta. Viņi pārdzīvo ne tikai dusmas vai bailes, vai depresiju, bet arī kaunu par to, ka viņiem ir �īs "sliktās" emocijas un piemīt "sliktas" rakstura īpa�ības. Kauns ir dzīves laikā iemā�cīta reakcija uz dabiskiem emocionāliem stāvokļiem. To var iepo�tēt vecāki vai skolotāji, vai reliģiskas mācības, kas cildina labās emocijas, piemēram, mīlestību un līdzcietību un nosoda "sliktas" emocijas, piemēram, skaudību vai dusmas. Ta�u reizēm dusmas var būt patiesas un taisnīgas jūtas, kas turklāt izraisa spēcīgu katarsi. Protams, pasaulē netrūkst, par ko dusmoties, tomēr bie�i �īs izjūtas tiek apslāpētas. Māci saviem bērniem, dzīvesbiedram un draugiem cienīt tavu raksturu un tavas emocijas, jo �ādi jūsu gaitas pasaulē kļūst pilnvērtīgākas, līdzjūtīgākas un patiesākas. Tāpēc apdomāsim mītu par labo un slikto. Tagad pamēģini atteik�ties no dziļi iepotētiem emociju un noskaņu vērtējumiem un pacenties domāt par tiem nevis labā vai sliktā nozīmē, bet kā par ceļazīmēm, vadugunīm.

Agrā bērnībā mums tiek iepotēts arī mīts par jūtu apvaldī��anu. Mums saka: "Esi labs zēns un neraudi." Kad paaugamies, mums saka: "Ja tu nespēj nomierināties, tad ej uz savu istabu un nenāc ārā, līdz būsi nomierinājies." Vai arī zēnam saka: "Netaisi scēnu," vai: "Ja tu nepārstāsi raudāt, dabūsi pērienu." Cik daudz rei�u tu esi to dzirdējis? Mēs apgūstam �o mācību un pieaugu�o vecumā protam rādīt publiski savaldīgu seju. Ja nekautrējamies atklāti izrādīt savas jūtas, tad, visticamāk, tiekam novērtēti kā cil�vēki ar smagu, pārmērīgi jūtīgu vai nelīdzsvarotu raksturu. Mūs pat var ieskaitīt trako kārtā, un mēs tiekam brīdināti: "Savaldi savas emocijas!" Tiklīdz mēs novirzāmies no emocionālo izpaus�mju skalas viduspunkta, tā nekavējoties saņemam aizrādījumu: "Savaldi savas emocijas!"

Gandrīz visās pasaules valstīs sievietēm ir atļauts demonstrēt pla�āku jūtu gammu nekā vīrie�iem. Sievietes drīkst būt jūsmīgā�kas un vētraināk izrādīt prieku nekā vīrie�i, viņas drīkst arī rau�dāt un parādīt sevi kā sirsnīgas, izteiksmīgas un dzīvas būtnes.

Kāpēc vīrie�i tik cie�i iegro�o savas emocijas? Tas notiek tāpēc, ka sabiedrības uzskati var būt patie�ām ne�ēlīgi. Mēs baidāmies, ka mūs novērtēs kā nevīri�ķīgus, tāpēc mīts par savaldību vīrie�iem nodara neticamu postu. Iespējams, tie�i �ādu aizspriedumu dēļ vīrie�iem zināmā dzīves posmā ir vajadzīga ārstē�ana. Sākotnējā atklāsme, ko es no saviem klientiem vīrie�iem un reizēm arī sie�vietēm bie�i dzirdu, ir �āda: "Man �ķiet, ka es tūlīt aizsvil�os. Es jūtos kā bumba, kas tūlīt eksplodēs." Sievietes cer, ka konsultā�cijas palīdzēs vīrie�iem atklātāk izrādīt savas jūtas. Tātad vīrie�i kopumā �ķiet ļoti savaldīgi, un laika gaitā emocionālā spriedze sāk līdzināties gaisam balonā. Ja gaisa spiediens sasniedz pārāk augstu atzīmi, tad balons uzsprāgst un bie�i gadās, ka iepriek� aizturētās spēcīgās emocijas izpau�as fiziskā saslim�anā vai kroplā uzvedībā, piemēram, sarkasmā vai pasīvā agresivitātē. Reizēm ir vērojams emocionāls sastingums vai noslēg�anās sevī. Vīrietis iebēg savā "alā", un �āda rīcība ir simptoms, kas norāda uz to, kas patiesībā norisinās viņa jūtu dzīvē. Protams, mēs spējam veiksmīgi apslēpt savas emocijas, tomēr tas nenozīmē, ka mēs tās joprojām nejūtam. Tāpēc apsvērsim �o mītu par savaldību, jo savu emociju pieņem�ana, nevis to nolieg�ana ir vienīgā iespēja tās padarīt harmoniskas un līdz ar to arī lietpratīgi pārvaldīt.

Mīts par pilnību, augstiem standartiem un ideāliem var būt ļoti stimulējo�s, un tā rezultātā mēs tiecamies pēc izaicinājuma, riskējam demonstrēt savu labāko veikumu un izvēlamies grū�tāko taisno ceļu, nevis vieglāko greizo taku. Tomēr �is mīts par pilnību jeb perfekcionismu mums uzspie� praktiski nesasnie�dzamus standartus. Tas mūs nolemj neveiksmei un neapmieri�nātībai. Kur� gan spēj nemitīgi būt savu uzdevumu augstumos? Vai kāds no mums var �ajā acumirklī likt lietā visas savas dotī�bas, visas prāta spējas, izlietot visus laipnības un līdzcietības resursus? Mīts par pilnveidojamību, proti, priek�stats, ka ikviens terapijas veids var pilnībā atraisīt cilvēka potenciālu un jebkura veida seminārs var pilnībā atklāt viņa iespējas, rada neierobe��otu psihoterapijas tirgu un stimulējo�us gigantus, kas ik dienu piekrauj letes ar "guru" padomiem grāmatu lappusēs un skaņu ierakstos.

�āda nerimsto�a tiek�anās pēc pilnības neizbēgami iznīcina ilūzijas par savu ievainojamību un cilvēcību. Bezgalīga pilnvei�do�anās var izraisīt nebeidzamas vil�anās un ģenerēt pastāvīgu neapmierinātību ar dzīvi nākotnē. Tagad es jūtos slikti, bet viss nokārtosies, tiklīdz apgū�u to vai citu prasmi, mainī�u to vai citu paradumu, veik�u to vai citu darbu, izteik�u tos vai citus vārdus. Cilvēks var mainīties, bet tikai noteiktās robe�ās, tāpat kā zirgs nevar �ēloties, ka viņ� nav putns. Vai nav labāk būt laimīgākam zirgam? Tāpēc apdomāsim �o mītu par pilnību. To vajag akcep�tēt kā hipotētisku programmu, kas ļauj tev godam cienīt savu dabisko temperamentu un necensties kļūt "labākam". Labāk no sirds centies būt tas, kas esi!

Mīts par emocionalitāti kā garīgu kaiti uzplauka 20. gadsimta 30. gados, kad cilvēki sāka apmeklēt psihologu konsultācijas, lai tādējādi risinātu savas emocionālās problēmas, un pla�i tika izmantota psihoterapija. Pacienti tika klasificēti un sadalīti kate�gorijās, un drīz vien neskaitāmas problēmas tika uzskatītas par personības traucējumiem. Reizēm �os traucējumus bija nepie�cie�ams ārstēt, un apdro�inātāji sāka izmaksāt atlīdzību par �o terapiju. Psihiskās veselības speciālisti roku rokā ar plauksto�o atkarību ārstē�anas industriju, pasaules klīnikām un program�mām, kas aprakstīja katru viegli pārdodamu problēmu, cilvēkiem vēlējās iedvest pārliecību, ka glu�i parastas emocionālas dilem�mas patiesībā ir sava veida slimības. Cilvēki pēk�ņi guva pārlie�cību, ka viņu psihei piemīt traucējumi, kas jāārstē, un tā rezultātā kupli sazēla psihoterapijas patēriņa kultūra. Daudzas emocionālas problēmas tika nosauktas par slimībām, lai gan patiesībā ietilpst parastā cilvēcisko jūtu pieredzē.

Daudzi profesionāli psihoterapeiti patiesi atzīst, ka vairums nosacījumu, kas rada cie�anas, nav nedz slimības, nedz traucē�jumi, nedz medicīniskas kaites, kam vajadzīga ārstē�ana. Trauk�sme jeb nemiers ir normāls stāvoklis, nevis slimība. Tāpat arī skumjas. Protams, ja trauksme vai nomākts garastāvoklis tiktāl novājina organismu, ka cilvēks nespēj pilnvērtīgi rīkoties nedz mājas apstākļos, nedz darbā, tad �āda veida izjūtas patie�ām būtu iekļaujamas personības traucējumu kategorijā. Katrs izglītots psi�hoterapeits zina, ka cilvēku nelaimēm ir daudz variantu, kas var būt gana posto�i, tomēr nav saucami par garīgām saslim�anām. Tipisks piemērs ir dusmas, ko izraisa laulības �ķir�ana.

Mīts par emocionalitāti kā slimības pazīmi mums patiesībā izdara lā�a pakalpojumu. Normālas cilvēciskas izjūtas un noska�ņojumi tiek maldīgi dēvēti par slimībām, un mēs jau tagad cie�am no �īs kļūdas izraisītajām sekām. Vārds "slimība" ietver cie�anu klātbūtni un pastiprina kauna izjūtu, un �āda destruktīva pieeja patiesi rada slimību. Mums ir nepiecie�ama ārsta palīdzība, un pats ārstē�anas fakts mazina mūsu pa�u atbildību par savām izjū�tām un noskaņojumiem. Tāpēc aplūkosim mītu par emocionālo saslim�anu no jauna, at�ķirīga skatpunkta. Mēs konstatēsim, ka mūsu iedzimto temperamentu veido da�neda�ādas visnotaļ nor�mālas emocijas, kas padara mūsu dzīvi saisto�u. Nodēvēt tās par slimībām nozīmē radīt destruktīvus rezultātus.

Visbeidzot aplūkosim mītu par pozitīvo domā�anu. Mums tiek apgalvots, ka, atklājot sevī negatīvus emocionālus uzskatus un atbrīvojoties no tiem, mēs tiekam vaļā no sāpīgām izjūtām. �āds vienkār�ots pieņēmums ir pelnījis kritiku. Vai tu neatskārt, ka viss ir tavā galvā? Muļķīgi! Kāpēc tu netiec tam pāri? Liec lietā savas smadzenes! Kur palicis tavs gribasspēks? Mēs tiekam sasaistīti ar to, ka mūsu jūtas dzimst no stūrgalvīgas nesaprātības, tomēr mēs zinām labāk, mums ir jādomā ar savu galvu. Mīts par pozi�tīvo domā�anu ir ļoti ietekmīgs, jo daļēji atbilst patiesībai. Tas, ko mēs domājam par kādu parādību, ietekmē mūsu izjūtas. Tāpēc svarīgs sevis izzinā�anas elements ir sapratne par saistību starp mūsu domām un izjūtām. Mītā paustā patiesība izriet no apgal�vojuma, ka jūtas pilnībā nosaka domas. Daudzi mani klienti ir darījumu cilvēki, kuri uzskata, ka motivējo�i audioieraksti viņiem sniedz vērtīgu palīdzību. Viņi uzskata, ka pozitīvas domas un pozitīva saruna pa�am ar sevi vai sekmīga darījuma noslēg�anas gaitas vizualizācija palīdz adekvāti uztvert noraidījumu un atkop�ties pēc neveiksmēm.

Tomēr pozitīva domā�ana nav brīnumlīdzeklis. Da�kārt nemiera un baiļu izrādī�ana kādam no taviem klientiem, draugiem vai cil�vēkiem, kurus tu gribi ietekmēt, atklāj tavu cilvēcību, jo trūkumi piemīt katram. Tu nebūt neesi galvenais viszino�ais pārcilvēks, kur� domā pozitīvi VISU laiku. Dzīvē tā nenotiek. Tev vajag pār�stāt censties apspiest savu nemieru, savas bailes, skumjas un citas negatīvas emocijas. Tev tikai vajag izjust tās līdz galam. Neļauj tām pārplūdināt savu esību! Labāk izmanto tās kā palīgu! Emo�ciju apkaro�ana, liekot lietā domā�anas spēku vai gribasspēku, nav nekāds risinājums; varmācīga rīcība tev nepalīdzēs uzveikt ba�as. Centieni nomākt trauksmes izjūtu to bie�i padara vēl spē�cīgāku. Ta�u tu vari likt lietā saprātu un gribu, lai izprastu savu raksturu un gala rezultātā panāktu vēlamo emocionālo atslā�bumu; �ādā reizē liels palīgs ir ticība saviem spēkiem. Tāpēc labi pārdomāsim mītu par pozitīvo domā�anu, jo pozitīva domā�ana, saruna pa�am ar sevi un vizualizācija ir spēcīgs palīgs cilvēkam, kur� tiecas atzīt, nevis noliegt savas cilvēciskās jūtas, tādas kā �aubas, skumjas un nemiera pavadītas bailes. Tavs uzdevums ir iegūt patiesu pa�paļāvību, nevis kavēties pie ilgpilnas domā�anas.

Tā kā jūtas ir daļa no mūsu cilvēciskās esības, kur slēp�jas cēlonis mūsu grūtībām saskarsmē ar pasauli? Kas mums liek gremdēties dziļās skumjās un izjust �ausmino�as bailes, raugoties uz pasauli sev apkārt? Kas mums liek reaģēt neadekvātā, izkrop�ļotā veidā? To nosaka mūsu uztveres veids tas, kā mēs izprotam savas domas un emocijas. Problēmu rada nevis tas, kas norisinās apkārtējā pasaulē, bet tas, kā mēs uztveram apkārt notieko�o. Mūsu izpratne izraisa jūtas, kuras savukārt rada jūtas. �ī apburtā cikla rezultāta rodas liels skaits domu, kas virknējas automātiski, tāpēc tās da�kārt sauc par automātiski negatīvām domām (ANT). Kāda ir �o domu iedaba?

Tu pastāvīgi attēlo savu pasauli un automātiski interpretē katru piedzīvoto notikumu, visu redzēto, dzirdēto, sataustīto un izjusto. Tu vērtē notikumus kā labus vai sliktus, tīkamus vai sāpīgus, nekaitīgus vai bīstamus. �is process pie�ķir tavai piere�dzei personisku jēgu. Apzīmējumi un spriedumi dzimst nebei�dzamā sarunā ar sevi pa�u. Domu ūdenskritums mutuļo lejup gar tava prāta sienu, �ī plūsma saglabājas konstanta un reti tiek pamanīta. Tomēr �īs domas ir pietiekami varenas, lai spētu radīt tavas spēcīgākās emocijas. Racionāli emocionālās uzvedī�bas speciālists Alberts Eliss �o iek�ējo dialogu sauc par sarunu ar sevi. Kognitīvās teorijas pētnieks Arons Beks radīja apzīmē�jumu "automātiskā doma". Viņ� dod priek�roku �im jēdzie�nam, jo, viņaprāt, tas precīzāk raksturo domu pārdzīvojuma gaitu. Cilvēks uztver �īs domas refleksīvi bez iepriek�ējām pār�domām un sprie�anas par to, vai iespaids ir ticams un noderīgs 0Beck, 1976).

Automātiskajām domām piemīt turpmāk minētās iezīmes.

1.�� Tās rodas kā uzliesmojums, sastāv tikai no nedaudziem jēgpilniem vārdiem un līdzinās telegrammas tekstam, piemēram, "Vientuļ�", "Slimoju", "Vēzis", "Nekā laba", "Esmu viens!", "Nobijies!". Vārds vai frāze funkcionē kā apzīmējums sāpīgām atmiņām, bailēm vai pat pa�pārmetumiem. Da�kārt automā�tisko domu nav nepiecie�ams izteikt vārdos. Tā var izpaus�ties kā ātri gaisto�s vizuāls tēls, izfantazēta smar�a vai fiziska sajūta. Automātiskā doma var būt acumirklīga fantāzija, ko izraisa liels uztraukums, piemēram, par kri�anu no ēkas jumta vai slīdē�anu lejup pa kāpnēm. Reizēm automātiskā doma ir kāda pagātnes notikuma ļoti īsa rekonstrukcija. Sāpīgas atmi�ņas var būt saglabāju�ās vietā, kur kāds cilvēks ir tevi nodevis vai varbūt dziļi sāpinājis. Pietiek uzlūkot �o vietu, lai tevi pār�plūdinātu atmiņu jūra. Reizēm automātiskā doma var izpaus�ties intuitīvu zinā�anu veidā bez vārdiem vai tēliem, proti, kā prāta iespaids. �ādos gadījumos cilvēki mēdz teikt: "Es zināju, ka man nav turp jāiet. Es vienkār�i zināju, ka �is gājiens būs veltīga laika iz�ķie�ana."

2.��� Automātiskās domas gandrīz vienmēr ir ticamas. Nav svarīgi, vai tās �ķiet loģiskas vai neloģiskas. Tām piemīt tāda pati tica�mības kvalitāte kā tie�iem sajūtu iespaidiem. Automātiskām domām tu pie�ķir tādu pa�u vērtību, kādu redzamajam un dzirdamajam reālajā pasaulē. Ja redzi kādu sievieti iekāpjam Mercedes Benz automa�īnā un tev prātā ie�aujas doma, ka �ī sieviete ir bagāta un viņas vienīgās rūpes saistītas ar pa�as personu, �is spriedums ir tikpat īsts kā redzamās automa�ī�nas krāsa.

3.��� Automātiskās domas pieredze ir spontāna. Tu tici automātis�kām domām, tāpēc ka tās ir automātiskas. Tas, �ķiet, dzimst spontāni, izrietot no notikumu norises, jo vienkār�i ie�aujas prātā, tāpēc tu tās gandrīz nepamani, ko tur vēl runāt par loģisku analīzi.

4.��� Automātiskās domas bie�i tiek izteiktas ar vārdiem "varētu", "vajadzētu" vai "vajag". Cilvēki bie�i moka sevi ar �ādiem "vaja�dzētu", piemēram, sakot: "Man vajadzētu būt laimīgam, ener�ģiskākam, rado�ākam, atbildīgākam, dāsnākam, mīlo�ākam." "Man vajadzētu būt labam vīram vai labai sievai." Katrs dzel��ainais "vajadzētu" iepriek� paredz vainas izjūtu vai varbūt pa�cieņas zaudē�anu. �os "vajadzētu" ir grūti izskaust, jo to izcelsme un funkcijas ir adaptētas. Tie ir vienkār�i dzīvo�anas likumi, kas darboju�ies pagātnē. Ja vēlies, tos var saukt par izdzīvo�anas �abloniem, kas tev ir pieejami uz karstām pēdām stresa situācijās. Problēmu rada tas, ka �ie likumi kļūst tik automātiski, ka tev pietrūkst laika to analīzei. Tie ir tik stingri iesakņoju�ies, ka tu nevari tos mainīt vai pielāgot mainīgajai situācijai.

5.��� Automātiskajām domām piemīt tendence "�ausmināties". �īs domas pareģo katastrofas, tās saskata briesmas itin visur un vienmēr gaida to ļaunāko. Sāpes vēderā nozīmē vē�a sim�ptomu, bet izklaidības vaibsts mīļotā sejā jau liecina par drīzo �ķir�anos. �ausmino�ās domas ir nemierpilnu baiļu galve�nais cēlonis. Ari tās ir grūti izskaust, jo tām piemīt spējas

adaptēties. Tas palīdz tev pareģot nākotni un sagatavo ļaunā�kajam scenārijam.

6.��� Automātiskās domas ir relatīvi idiosinkrātiskas. Piemēram, ļau�u pilnā teātrī kāda sieviete pēk�ņi pieceļas, iesit pļauku blakussēdo�ajam vīrietim un skrien uz izeju. �ī notikuma lieci�nieki reaģē visnotaļ at�ķirīgi. Kāda sieviete izjūt bailes, jo iedo�mājas, ka, atgrie�oties mājās, piedzīvos kaut ko līdzīgu. Viņa iztēlojas brutālas piekau�anas detaļas un atceras gadījumu, kad pati tika fiziski pazemota. Pusaudzis dusmojas, jo domā: "Nabaga puisis, viņ� varbūt tikai gribēja viņu noskūpstīt, bet �ī viņu pazemoja. Viņa ir briesmīga. īsta slampa!" Pusmū�a vīrietis jūtas nomākts, jo domā: "Nu, tagad viņ� ir to zaudē�jis un nekad vairs neatgūs." Viņa acu priek�ā iznirst biju�ās sievas seja ar dusmu pilnu izteiksmi. Kāda sociālā darbiniece izjūt patīkamu satraukumu un domā: "To viņ� bija pelnījis. �ēl, ka to neredzēja tās biklās sievietes, ko pazīstu." Katra no �īm reakcijām balstās uz unikālu notikuma skatpunktu un izraisa at�ķirīgas spilgtas emocijas.

7.��� Automātiskās domas ir noturīgas un mū�īgas. Tās ir grūti izskaust vai mainīt, jo ir refleksīvas un tām piemīt spēja iedvest ticamību, tās nemanāmi ieau�as tavā iek�ējā dialogā un �ķiet nākam un ejam pēc pa�u iegribas. Viena automātiska doma piesaista nākamo, un tās virknējas bezgalīgā ķēdē. Tu varbūt atceries situāciju, kad viena depresīva doma izraisa nākamo un tā atkal nākamo, veidojot garu depresīvu domu virteni.

8.��� Automātiskās domas bie�i at�ķiras no taviem publiskajiem izteikumiem. Vairums cilvēku ar citiem sarunājas glu�i citādi nekā ar sevi. Publiski viņi bie�i izklāsta dzīves notikumus, savirknētus loģiskā cēloņsakarību ķēdē. Sarunā ar sevi viņi var aprakstīt tos pa�us notikumus, pazemojot sevi, pau�ot naidpilnas dusmas vai drūmus pareģojumus. Uzņēmuma mened�eris var glu�i mierīgi paskaidrot kolēģiem: "Nu, mani atlaida no darba, tāpēc es jūtos mazliet nomākts." �is pazi�ņojums būtiski at�ķiras no viņa patiesajām domām par gai�dāmo bezdarbu un tā varbūtējām sekām. Viņ� varētu teikt aptuveni �ādi: "Esmu neveiksminieks, es nekad vairs neda�bū�u darbu. Mana ģimene cietīs badu. Es nekad negū�u panākumus." Gara acīm viņ� redz sevi krītam dziļā, tum�ā bezdibenī.

9. Automātiskās domas atkārtoti pievēr�as ierastām tēmām. Pievēr�ot uzmanību noteikta veida automātiskām domām, vienlaikus izslēdzot no apziņas pretēja rakstura domas, rodas nemiers, depresija vai cilvēks ilgsto�i izjūt niknumu. Baiļu satraukti cilvēki nemitīgi domā par varbūtējām bries�mām, viņi pareģo bīstamas situācijas, jau iepriek� iezīmējot gaidāmo sāpju horizontu. Depresīvi cilvēki bie�i pievēr�as pagātnei un nemitīgi apcer zaudējuma tēmu. Viņi nebeidz domāt par savām neveiksmēm un trūkumiem. Vienmēr dus�mīgi cilvēki automātiski reproducē domas par citu ļau�u tī�i ļaunprātīgu uzvedību. Pastāvīgā noņem�anās ar �īm ierasta�jām tēmām rada savdabīgu "tuneļa vīziju": cilvēks ir pārņemts tikai ar viena veida domām un ievēro tikai vienu apkārtējās vides aspektu. Tā rezultātā viņu pārņem viena dominējo�a un parasti arī sāpīga emocija. Viņ� ap sevi sāk iegaumēt tikai viena veida zīmes un ignorēt visas pārējās.

10. Automātiskās domas ir apgūtas mācību veidā. Jau agrā bēr�nībā cilvēkiem tiek mācīts, kā pareizi domāt. Savus nosa�cījumus uzspie� ģimene, draugi, skolotāji un pla�saziņas līdzekļi. Mēs interpretējam notikumus zināmā veidā. Gadu gaitā cilvēks apgūst un praktizē ierastos automātisko domu paraugus, tāpēc �īs domas ir grūti notveramas, kur nu vēl

pārveidojamas. Tā ir slikta ziņa. Labā ziņa ir �āda: itin visu, kas ir ticis iemācīts, var arī pārmācīt un mainīt.

Svarīgākās problēmas, ar kurām saskaramies, nevar atrisināt tajā pa�ā domā�anas līmenī, kurā atradāmies tobrīd, kad tās radījām.

Alberts Einsteins (Albert Einstein)

22. nodaļa . ka pārmodelet mūsu domā�anu

Pastāv desmit ierobe�otas domā�anas modeļi. Ja ik die�nas vingrināsies tos identificēt, tu spēsi analizēt katru domu, kas iemājo tavā galvā, pirms vēl tevi pārņem emocijas. Tu spēsi atzīt, ka �ī, iespējams, nav izsvērta domā�ana, un izvirzīsi citus apgal�vojumus, kas būs ticamāki nekā sāpīgās automātiskās, negatī�vās domas. Automātisko domu izaicinā�ana ir iedarbīgs veids, kas ļauj pretoties perfekcionismam un jūtu iegro�o�anai un pat palīdz vājināt depresijas un nemiera simptomus. Daudzas �ajā nodaļā aplūkotās kognitīvās psihoterapijas metodes 1976. gadā izstrādāja Dr. Ārons Beks, kur� pirmais sāka analizēt automātisko domu saturu un atspēkot cilvēka dabiskās atbildes reakcijas, lai tādējādi mainītu �o domā�anas veidu. Viņa izstrādāto pieeju sek�mīgi izmanto cilvēki, kuri spēj analizēt savas automātiskās domas, lai atrastu domā�anas modeļus un tematiku, apzinātos savus ierobe�otos resursus un ierobe�otās izvēles iespējas. Ja vingrinā�sies atpazīt turpmāk uzskaitītos domu paraugus, tu viena mēne�a vai pat nedēļas laikā spēsi īstenot savus mērķus, krājot liecības par un pret domām, kas patiesi rosina tavas sāpīgākās emocijas.

1.��� Pirmais no ierobe�otas domā�anas modeļiem ir forma "visu vai neko". Reizēm to sauc arī par polarizēto domā�anu, jo tā skata pasauli tikai baltos vai melnos toņos, nepieļaujot pat pelēcīgu ēnu. Tava izvēle ir "vai nu, vai", tu uztver visu tā galējā izpausmē, atvēlot ļoti �auru telpu vidusceļam. Lietas un cilvēki ir labi vai ļauni, brīni�ķīgi vai briesmīgi, burvīgi vai necie�ami. Tavas interpretācijas ir kategoriskas, un vien�līdz galējas ir tavas emocionālās reakcijas, kas strauji pāriet no vienas fāzes otrā no pacilātas sajūsmas līdz dusmām, no ekstāzes līdz teroram. Lielākās briesmas, ko rada domā�ana "visu vai neko", ir tās lielā ietekme uz cilvēka pa�vērtējumu. Tu konstatē, ka neesi nedz izcils, nedz nevainojams, tāpēc sāc uzskatīt sevi par neveiksminieku vai pat idiotu. Vidusceļa nav, un kļūdu iespējamība netiek pieļauta. Iedomāsimies, piemē�ram, autovadītāju, kur� nolamā sevi par "lāzeri", jo ir nobrau�cis no maģistrāles nepareizā vietā un tāpēc ir spiests veikt divas liekas jūdzes, lai atgrieztos uz maģistrāles un atrastu pareizo nobrauktuvi. �īs vienas kļūdas dēļ viņ� uzskata sevi par nekompetentu un nevērtīgu. Varam arī iztēloties vien�tuļo tēvu ar diviem bērniem, kur� ir apņēmies būt stingrs un gādīgs, bet noguruma vai satraukuma brīdī sāk uzskatīt sevi par vāju neveiksminieku. Viņ� domā, ka ir "nevīri�ķīgs", un sarunās ar draugiem nosoda savu nevarību.

2.��� Galēji vispārinājumi. �ajā domā�anas modelī tu izsaki pla��us vispārīgus spriedumus, pamatojoties uz atsevi�ķu atgadī�jumu vai liecību. Viens nobrucis valdziņ� tev liek secināt: "Es nekad neiemācī�os adīt." Vienu noraidītu aicinājumu uz deju tu interpretē: "Neviens nekad negribēs ar mani dejot." �āds domā�anas modelis dzīvē var izraisīt arvien striktākus iero�be�ojumus. Ja, kādreiz braucot vilcienā, cilvēks saslimst, tad, iespējams, pieņem lēmumu nekad vairs neceļot ar vilcienu.

Ja, stāvot uz septītā stāva balkona, kādam noreibst galva, tad viņ� apņemas nekad vairs nespert kāju uz �ī balkona. Ja tevi sadusmo dzīvesbiedra kārtējais darījumu brauciens, tad turp�māk tu jutīsies no�ēlojami ikreiz, kad viņ� aizceļos. Līdz ar to slikta pieredze nozīmē to, ka ikreiz līdzīgā situācijā tu atkār�tosi neveiksmīgo modeli. Galējie vispārinājumi bie�i izpau�as kategorisku apgalvojumu formā, it kā pastāvētu kāds dzel�ains likums, kas pārvalda un ierobe�o tavas iespējas būt laimīgam. Lūk, da�i tipiski vārdi, kas var parādīt tavu varbūtējo noslieci uz pārmērīgiem vispārinājumiem: visi, ikviens, neviens, vien�mēr, nekas, nekad un visa pasaule. Piemēram, tu izsaki galēju vispārinājumu: "Neviens mani nemīl" vai "Es nekad vairs nespē�u nevienam uzticēties", vai "Es vienmēr bū�u nosku�mis", vai "Man vienmēr būs stulbs darbs", vai "Neviens negri�bēs ar mani draudzēties, kolīdz būs iepazinis mani tuvāk". Otra galēju vispārinājumu pazīme ir tev netīkamu cilvēku, vietu un parādību apzīmē�ana pēc viena ģīmja un līdzības. Vīrietis, kur� atsakās meiteni pavadīt uz mājām, ir "gata�vais stulbenis", bet puisis, kur� randiņā klusē, ir "lempis un nejēga". Ņujorka ir "elle zemes virsū", televīzija "samaitā�jo�s ļaunums", bet tu pats "muļķis, kas veltīgi iz�ķie� dzīves labākos gadus". Katrā �ādā apgalvojumā var slēpties graudiņ� patiesības, ta�u, pārvēr�ot �o graudiņu kategoriskā un vispā�rīgā spriedumā, tu ignorē visas pretēja rakstura liecības un pasauli skati vienā dimensijā, stereotipiski. Prātā veiktā novērtē�ana. �o modeli raksturo īpatnēja "tuneļa vīzija". Cilvēks saskata tikai vienu situācijas aspektu un izslēdz visu pārējo. Tiek izcelta viena atsevi�ķa detaļa, kas pie�ķir jēgu visam notikumam vai situācijai. Piemēram, kāda uzņēmuma darbiniece ļoti pārdzīvo kritiskas piezīmes par sava darba kvalitāti. Kādu dienu priek�nieks uzslavē viņas veikumu

un izsaka lūgumu nākamo darbu paveikt mazliet ātrāk. Viņa dodas mājās dziļi apbēdināta, jo ir nolēmusi, ka darba devējs pārmet viņai slinkumu. Viņa ir izslēgusi dzirdēto uzslavu un pievēr� uzmanību tikai kritikai. Katrs cilvēks skatās caur savu īpa�o tuneli. Depresīvi cilvēki ir pārmērīgi jūtīgi attieksmē pret zaudējumu un akli attieksmē pret ieguvumu. Rai�pilniem cilvēkiem mazākā briesmu iespēja �ķiet zilonis situācijā, ko cits uzskatītu par gana mierīgu un dro�u. Cilvēki, kuri pār�dzīvo hroniskas dusmas, raugās uz pasauli caur tuneli, kas izceļ netaisnības, un klaigā: "Taisnību! Vienlīdzību!" Atmiņa �ādā reizē var būt ļoti selektīva. Kaut arī tev ir bagātīga dzīves pieredze, tu atminies tikai noteikta veida notikumus. �ķirojot atmiņas, tu bie�i neievēro pozitīvus pārdzīvojumus un kavējies tikai tādās atmiņās, kas tevi mudina izjust dusmas, nemieru vai nomāktību. �āds domā�anas modelis iedve� �ausmas tavām domām, izraujot no konteksta un pastiprinot negatīvo pieredzi, kā arī vienlaikus ignorējot visus pozitīvos pārdzīvoju�mus. Tavas bailes, zaudējumi un aizkaitinājumi iegūst pārspī�lētu nozīmi, jo tie līdz malām piepilda tavu apziņu, izslēdzot no tās visu pārējo. Tipiski vārdi, kas norāda uz prātā veikto �ķiro�anu, ir �ādi: briesmīgs, �ausmīgs, riebīgs, drausmīgs un tamlīdzīgi. Tipisks izteikums skan: "Es nevaru to izturēt."

4. Automātiska vērtības pazeminā�ana. �is domā�anas mode�lis piemīt cilvēkiem, kuri bie�i atvaira komplimentus. "Viņ� jau ir tikai pieklājīgs" tā mēs parasti izsakāmies par sev vel�tītiem labvēlīgiem vārdiem. �āda reakcija ir īpa�i destruktīva, ja labos vārdus saka cilvēks, kur� ir patiesi labvēlīgi noskaņots pret mums. Nereti domā�anu pārvalda depresīva hipotēze un kaut kas līdzīgs pārliecībai par savu otr�ķirīgumu vai atziņai "es neesmu tik labs, kā ļaudis domā". Daudziem cilvēkiem piemīt tā dēvētais "krāpnieka sindroms". Viņi nedomā, ka

būtu pelnīju�i mīlestību vai atzinīgus vārdus, un pat niecīgā�kās piezīmes attiecina uz sevi.

5. Pārsteidzīgi secinājumi. �o modeli var iedalīt divās daļās. Pirmā ir domu nolasī�ana, bet otrā likteņa pareģo�ana. Domu nolasī�anas stadijā tu viegli svaidies ar spriedumiem par citiem cilvēkiem, pieņemot, ka izproti viņu izjūtas un rīcī�bas motīvus. Tu izsakies aptuveni �ādi: "Viņ� dara to un to, tāpēc ka ir greizsirdīgs", "To sievieti interesē tikai tava nauda" vai "Viņ� baidās izrādīt, ka viņam nav vienalga". Ja kāds no taviem draugiem �etras vai piecas reizes nedēļā iziet sabied�rībā kopā ar jaunu paziņu, tu secini, ka viņ� dusmojas uz savu iepriek�ējo draudzeni, cerot, ka bijusī uzzinās par "sāncensi". Iespējams, ka draugs jūtas nomākts un �ādi "atspēlējas" vai arī baidās palikt viens. Ja tu neizvaicā draugu, tu nekādi nevari zināt, kura no �īm iespējām ir īstā. Mēģinot uzminēt domas, tev viena versija �ķiet tik pareiza, ka tu pieņem, ka tā ir patiesa. Tu rīkojies neatbilsto�i un līdz ar to piedzīvo nepa�tik�anas. �ādi rīkojoties, tu veido pieņēmumus arī par to, kā citi cilvēki reaģē uz tavu uzvedību. Tu iedomājies, ka zini, ko tava draudzene domā par tavu apģērbu, un jūti, ka viņas acīs esi gana nepievilcīgs. Ja arī draudzene mēģina uzminēt domas, tad viņa var apgalvot, ka uzskati viņu par bērni�ķīgu. Varbūt tev darbā ir nozīmēta neformāla tik�anās ar priek�nieku, un tu sāc domāt, ka viņ� gatavojas tevi atlaist.

�os pieņēmumus dzemdina intuitīvas nojausmas vai ļaunas nojautas, vai netīkamas atmiņas par da�iem notikumiem, ko tev ir nācies piedzīvot. Tie ir nepārbaudīti un grūti pierādāmi, bet tu tiem tici tik un tā. Domu lasī�ana sakņojas procesā, ko sauc "projicē�ana". Tu iztēlojies, ka citi cilvēki jūtas un reaģē tāpat kā tu, tāpēc tu nevēro un neklausies pietiekami cītīgi, lai pamanītu, ka patiesībā �ie cilvēki ir gau�ām at�ķirīgi.

Ja tu sadusmojies uz kādu, kur� ierodas vēlāk par paredzēto laiku, tad iztēlojies, ka visi pārējie jūtas tāpat, un, ja tu moko�i pārdzīvo noraidījumu, tad gaidi, ka vairums cilvēku jutīsies līdzīgi. Būdams ļoti striktās domās par noteikta veida paradu�miem, tu pieņem, ka citi cilvēki sprie� tāpat kā tu.

Likteņa pareģo�ana risinās pēc līdzīga scenārija, izmantojot notikumus. Tu sāc projicēt nākotnes notikumus un pieņemt, ka vairāki tavi paziņas rīkosies tā vai citādi un darīs zināmas lietas, jo �ādi iztēlojies viņu spriedumus un iedomājies viņu jūtas. Galējs pesimisms izpau�as �ādos un līdzīgos izteikumos: "Ak, es negribu velti tērēt savu laiku, runājot ar viņu, jo es labi zinu, ko viņ� sacīs. Tā bija agrāk, un tā būs arī turpmāk." Tamlīdzīgi apgalvojumi ir tipiska "likteņa pareģo�ana". Arī �ajā reizē tev nav iespēju analizēt vai pārbaudīt informāciju. Tu vienkār�i pieņem varbūtību un sāc izteikt apgalvojumus. Tā rezultātā un saskarsmē ar noteiktiem cilvēkiem iegūtas sliktas iepriek�ējās pieredzes dēļ �ādi nepārbaudīti un nepārbaudāmi izteikumi pēk�ņi pārtop patiesībā un tavas īstenības objektos. Nozīmības pastiprinā�ana un vājinā�ana. Nozīmības pastiprinā�ana padara notikumu vai parādību nesamērojamu ar reālo ietekmi. Mazas kļūdiņas izvēr�as traģiskās neveiks�mēs, bet sīki ieteikumi pārtop bargā kritikā. Vieglas sāpes mugurā rosina domāt par starpskriemeļa diska trūci, nejau�a neveiksme kļūst par izmisuma cēloni, niecīgi �ķēr�ļi pāraug nepārvaramās barjerās. Tipiski nozīmību pastiprino�i vārdi ir, piemēram, "milzīgs", "neiespējams" un "nepārvarams". �āds domā�anas modelis rada bezcerības noskaņu un rosina histērisku pesimismu. Pretējs process ir nozīmības vājinā��ana. Pastiprinot nozīmību, tu it kā skaties uz savu dzīvi caur binokli, kas vizuāli palielina tavas problēmas un visas dzī�ves negācijas un grūtības. Turpretī, vērtējot savas potences,

piemēram, spēju apzināties problēmas un rast tām risināju�mus, tu it kā raugies teleskopa otrā galā, kas pēk�ņi samazina visu pozitīvo. Tavas dotības, spējas un priek�rocības, visi tavi labie darbi un gara bagātības tas viss pēk�ņi rādās samazinātā lielumā.

7.�� Emocionāla prāto�ana. �is domā�anas modelis vērojams, kad tu sev saki: "Es jūtos vainīgs. Tātad esmu izdarījis kaut ko sliktu." Tas raksturo veidu, kā tavas emocijas �ķietami aplie�cina tavu domā�anu. Reti gadās, ka depresīva persona patiesi ap�auba �o deformētas domā�anas jeb prāto�anas paraugu. Tas ir vērojams arī attiecībās, kuru dalībnieki pēk�ņi saka �ādus vai līdzīgus vārdus: "Es itin nemaz nejūtos iemīlējies, tātad es nemīlu �o cilvēku." �āda spriedelē�ana var izrādīties ļoti bīs�tama, un daudzas attiecības izjūk līdzīgu iemeslu dēļ. Cilvēki domā, ka viņiem ir jāpārdzīvo konkrētas izjūtas, veidojot attie�cības. Mīlestība ir gana sare�ģītas jūtas, tāpēc iesākumā dau�dzi izsakās aptuveni �ādi: "Nu, es jūtos mazliet neveikli kopā ar �o cilvēku, acīmredzot viņ� ir ļoti mulsino�s vai arī apmul�sis. Man tas nepatīk." To sauc par emocionālu prāto�anu, un arī �ajā domā�anas modelī mēs iesaistāmies, pat necen�oties atrast liecības, kas pierādītu pretējo.

8.��� Pilnvarojumi un priek�raksti. �ajā domā�anas modelī tavs vadmotīvs ir nesatricināmi likumi, kas nosaka to, kā jārīkojas tev un citiem cilvēkiem. �ie likumi ir pareizi un neapstrīdami, un jebkura atkāpe no noteiktajām vērtībām vai normām ir slikta. Rezultātā tu bie�i nosodi citus cilvēkus un atrodi viņos trūkumus. �ie cilvēki tevi kaitina, jo, tavuprāt, nerīkojas vai nedomā pareizi. Viņiem piemīt tev nepieņemamas rakstura īpa�ības, paradumi vai uzskati, tāpēc viņi ir grūti pacie�ami. �iem cilvēkiem būtu jāzina tavi likumi un jārīkojas atbilsto�i �o likumu prasībām.

Iedomāsimies, piemēram, vīru, kur� dziļi sirdī ir pār�liecināts, ka sievas pienākums ir gatavot sātīgu svētdienas maltīti. Viņ� ir nolēmis, ka sievietei, kura mīl savu vīru, ir jāgatavo �āda maltīte, jo vīrs, lūk, visu nedēļu ir smagi strā�dājis, un tāpēc sievas pienākums ir masēt viņam kāju pēdas un vispār gādāt par viņa labsajūtu svētdienās. Redzot, ka sieva negrib gatavot svētdienas maltīti, viņ� nosprie�, ka �ī sieviete domā vienīgi par sevi. Tipiski vārdi, kas norāda uz �āda veida domā�anu, ir "vajadzētu", "drīkstētu" un "vajag". Alberts Eliss �o domā�anas modeli nosauca par Musterbation [17] (masterbācija). Tavi "vajadzētu" vienlīdz strikti attiecas gan uz tevi pa�u, gan citiem cilvēkiem. Tu jūties spiests būt vai darboties noteiktā veidā, ta�u nekad nevaicā sev, cik objek�tīva un jēgpilna ir �āda prasība. Tavu "vajadzētu" tirānija ir aptuveni �āda: "Manai personai ir jāiemieso dāsnums, iejū�tība, cieņa, drosme un nesavtība" vai "Man ir jābūt nevai�nojamam tēvam/mātei un draugam, mīļākajam, skolotājam, dzīvesbiedram", vai "Man ir jāspēj aukstasinīgi paciest jebku�ras grūtības", vai "Man nevajadzētu justies sāpinātam. Man vienmēr vajadzētu justies laimīgam un pasargātam", vai "Man vienmēr ir jāklausa sirdij, bet arī jāvalda pār savām jūtām", vai "Man visi bērni ir jāmīl vienlīdz stipri", vai "Es nekad nedrīkstu izjust dusmas vai greizsirdību", vai "Manām jūtām ir jābūt pastāvīgām. Ja reiz es iemīlēju �o personu, tad man viņa ir jāmīl vienmēr" vai "Man vajadzētu pa�apliecināties, tomēr es nedrīkstētu aizskart citus cilvēkus", vai "Man nekad nevajadzētu būt noguru�am vai slimam, man vienmēr jābūt savu uzdevumu augstumos", vai "Es nekad nedrīkstu kļūdī�ties".

9.�� Apzīmogo�ana. Ja uzņēmums, kurā tu esi ieguldījis līdzek�ļus, cie� zaudējumus, tu vari sākt sevi dēvēt par neveiksmi�nieku. �āda pa�noniecinā�ana ir iracionāla. Tava patība nevar tikt pielīdzināta tavam veikumam, tomēr gandrīz visos �ādas deformētas domā�anas gadījumos cilvēki nesaskata at�ķirību starp personu un tās uzvedību. �is domā�anas modelis rada situāciju, kurā personas uzvedība sāk noteikt pa�u personu, tāpēc zināmas rakstura īpa�ības tiek pastāvīgi identificētas ar �īs personas uzvedības tendencēm un tās rīcību kopumā. "Ak, es esmu tik tūļīgs" vai "Es esmu tāds cilvēks, kuru pastāvīgi māc depresija", vai "Es esmu gļēvulīgs" un tamlīdzīgi.

10.� Personificē�ana un vainas izjūta. Personificē�ana var būt divējāda. Pirmajā gadījumā tā ietver tie�u sevis salīdzinā��anu ar citiem cilvēkiem. Piemēram: "Viņ� spēlē ģitāru daudz labāk nekā es" vai "Es neesmu pietiekami gudrs, lai piebiedrotos �iem cilvēkiem", vai "Viņ� zina daudz vairāk nekā es", vai "Viņa ir tik emocionāla, turpretī es jūtos iek�ēji iztuk�ots", vai "Esmu gausākais skolēns klasē". Reizēm salī�dzinājums var būt tev glaimojo�s. Tu vari izteikties, piemē�ram, �ādi: "Viņ� ir muļķis, bet es esmu apķērīgs" vai "Esmu skaistāka nekā viņa". Iespējas salīdzināt ir bezgalīgas. Pat ja salīdzinājums atklāj tavu pārākumu, tas neizbēgami izraisa �aubas par savu vērtību zināmā jomā. Tāpēc arī turpmāk tev būs jāpārliecinās par savu vērtīgumu, pastāvīgi salīdzinot sevi ar citiem cilvēkiem. Ja izrādās, ka esi labāks, tad tevi pārņem milzīgs atvieglojums. Ta�u, ja labāki izrādās citi, tad tu jūties gau�ām pazemots. �āda domā�anas forma ir tie�i saistīta ar vainas izjūtu. Piemēram, depresijas mākta māte vaino sevi, ja redz skumjas savu bērnus acis, bet biznesmenis iedomājas, ka ikreiz, kad viņa darījumu partneris �ēlojas par nogurumu, viņ� grib pateikt, ka ir noguris no viņa klātbūtnes. Vīrs, kur� dzird sievu sūdzamies par augo�ajām pre�u cenām, �ajās �ēlabās saklausa pārmetumu par savām spējām nopelnīt ģimenei iztiku. Vīrs pārdzīvo, ka, pēc sievas domām, viņ� nesa�gādā pietiekami daudz naudas, lai viņa varētu vadīt saimniecību. �āda personificē�ana var pārtapt pretstatā un pārvērsties par vaino�anu. Cilvēki var vainot arī citus: "Ja nebūtu viņa mātes, tad mūsu laulība varētu būt veiksmīga." Cilvēks �ādā situācijā tiecas vainot citus par to, kas notiek viņa pa�a dzīvē. Viņ� nekad nepievēr�as sev, lai rastu atrisinājumu savai problēmai vai sāktu apcerēt pa�a lomu �īs problēmas izraisī�anā. Viņ� tur�pretī sāk pievērsties citiem cilvēkiem un uzskatīt, ka sve�i ļau�dis, situācijas vai atgadījumi ir kļuvu�i par cēloni viņa nelaimei.

Kolīdz tu sāksi ievērot sev piemīto�os �āda veida domā�anas modeļus un iemācīsies noteikt, kuri no tiem var būt ierobe�otas domā�anas modeļi, tu varēsi sākt izmantot �īs prasmes, analizē�jot, piemēram, domas, kuras tu uztici savai dienasgrāmatai. Vai atminies, ka es tev ieteicu rakstīt dienasgrāmatu? Lūk, iemesls, kāpēc tas jādara. Kolīdz sāksi saprast, ka tavas domas par dzīves jomām, kas �ķietami ir nonāku�as strupceļā, rosina �ie ierobe�o�tās domā�anas paraugi, tu arī sāksi apzināties, ka pastāv labāks veids, kā vērtēt da�ādas dzīves parādības un dzīves situācijas un varbūt arī daudzus un da�ādus cilvēkus, kurus iepriek� uzskatīji par savai sabiedrībai nepiemērotiem. Tu sāksi jaunu ceļojumu, kurā spēsi domāt par savām jūtām un izjust savu domu pasauli, līdz ar to iemantojot garīgu un emocionālu veselību un nerims�to�u laimes izjūtu.

Tagad tu zini, ka tavs prāts tiecas raisīt automātiskas negatīvās domas, tāpēc tev ir nepiecie�ams ceļa rādītājs, kas kal�potu kā vērtību orientieris. Ta�u arī �oreiz ir jārod atbilde uz jau�tājumu, kādas vērtības tu vari izmantot. Vai tās ir tavu vecāku vai vecvecāku vērtības? Tavu reliģisko vadoņu vērtības? Tavu skolotāju vērtības? Tavu audzinātāju vērtības? Kur� iemieso �īs vērtības? Tavs laulātais dzīvesbiedrs? Tagad tu saproti, ka nav jābūt labam, lai justos labi, �o patiesību tu sāc atskārst grāma�tas lasī�anas gaitā. Lai izprastu �o morāli, aplūkosim situāciju: ja dienas laikā tu satiec 40 000 cilvēku, tu saskaries ar �etrdesmit tūksto�iem at�ķirīgu pasaules uzskatu. Tāpēc, sprie�ot par to, kas ir vai nav pareizs atbilsto�i faktu sagrozījumiem, noklusējumiem, domā�anas principiem un vispārinājumiem, ko mēs attiecinām uz apkārtējo pasauli, es izmantoju tikai vienu kritēriju, kas man ļauj izteikt spriedumus par savu ētisko Visumu un līdz ar to pie�ņemt lēmumus.

Es pats izmantoju �os kritērijus, kuri dod iespēju spriest par ētisko pasauli un ļauj pieņemt lēmumu, un aicinu arī tevi tos izmantot. �ie kritēriji ir izturēju�i laika pārbaudi gan manā, gan manu klientu pieredzē attiecībā uz lēmumu pieņem�anu, nosakot, kam jāpievēr� uzmanība nekavējoties un ko var atlikt uz vēlāku laiku. �is ceļa rādītājs ir ļoti vienkār�s: es nosaku, kas ir lietderīgs un kas nelietderīgs zināmā situācijā. Manā ētiskajā pasaulē nav tādu pretstatu kā, piemēram, labais un ļaunais vai citi pretstati. Vienīgie kritēriji, ko izmantoju, ir lietderīgais un nelietderīgais. Vai �ajā konkrētajā situācijā manas emocijas, piemēram, dusmas vai bailes ir lietderīgas vai nelietderīgas? Ja, staigājot pa me�u, es sastopu grizlilāci, vai manas bailes ir lietderīgas? Protams, jo rada vēlē�anos bēgt, ko kājas nes. Grizlilācis ir varenāks par mani, tāpēc cīniņ� būtu nepareiza izvēle. �ajā situācijā lietderīgi ir ņemt kājas pār pleciem un joņot vēja ātrumā. Ja tava sieva nejau�i pie�dedzina vakariņu maltīti, vai dusmo�anās uz sievu ir lietderīga vai ne? Nu, tas ir atkarīgs no tevis. Ja tu gribi pierādīt savu varu ģimenē, tā ir vietā; ja vēlies, lai tev tiktu gatavotas vakariņas arī citkārt, ne. �ādā reizē ir jāliek lietā veselais saprāts un dzīves gudrība. Sapratne par to, kāda domā�ana ir lietderīga un kāda nelietderīga, tev palīdz pieņemt lēmumu par darbību vai sadar�bību noteiktā situācijā. �o kritēriju var izmantot cilvēki, kuriem vajag iz�ķirties par kādu rīcību, piemēram, romantisku attiecību turpinā�anu vai pārtrauk�anu. Vai man ir lietderīgi veidot attiecī�bas ar �o cilvēku? Vai man ir lietderīgi tagad, kad esmu precējies, stāties ārlaulības sakaros? Tavu izvēli ietekmēs arī pāra attiecī�bas. Sava nozīme būs "sadarbības līgumam", ko esi noslēdzis ar dzīvesbiedri, un taviem ētiskajiem principiem. Varbūt tev �ķitīs lietderīgi vairot sievas seksuālo interesi par savu personu? Tomēr ārlaulības sakari var izrādīties nelietderīgi, ja dziļi sāpinās tavu dzīvesbiedri, varbūt izpostīs jūsu laulību un sekmēs ģimenes izir�anu.

Da�kārt dzīves gaitās lielais Visums mums sūta draugus, mīļotos un cilvēkus, kuri kļūst par mūsu labākajiem skolotājiem. Viņi ne vienmēr saka laipnības, un ļoti bie�i gadās, ka �ie cilvēki itin nemaz nav ideāli, bet pilnveidojas tāpat kā mēs. Viņiem ir savi uzskati, un reizēm viņos kā spogulī mēs redzam savu vietu pasaulē. Da�us no �iem uzticamajiem ceļabiedriem mēs saucam par brāļiem un māsām, citus par vecākiem, vēl citus par bēr�niem. Vecāki un bērni, brāļi un māsas vētrās var izrādīties stiprs enkurs īpa�i tad, ja tev ar viņiem ir labas attiecības. Brī�os, kad vētra svaida mūsu dzīves kuģi, dziedēt var arī mīļotie, ar kuriem mēs esam saistīti dziļi un patiesi. Kad daudzi cilvēki mūs sāpina, �ie mīļotie apzināti vai neapzināti kalpo kā dziedinātāji un reizēm dāvā patvērumu, kurā mēs varam mirkli piestāt, lai atgūtu spēkus un apcerētu dzīves skaistumu, un runāties par draugiem, lai ar jaunu degsmi, spēku un enerģiju turpinātu iekarot pasauli.

Mīlēt ir brīni�ķīgi, un cilvēki, kuri mūs mīl, ietekmē elek�trisko lauku ap mums. Tā mīlestība, kas strāvo no viņu sirdīm un domām, tiecas dziedēt mūsu ķermeni un atbrīvot no indes, kas radusies no naida jūtām pret mums. Reizēm pietiek pabūt kopā ar tuvu cilvēku draugu, mīļoto vai dzīvesbiedru, kur� patie�ām jūt līdzi tavām raizēm, sēdēt viņam līdzās un kopīgi vērot saul�rietu. Cilvēkiem, kurus tu mīli, pat nekas nav jāsaka, ir tikai jāiz�jūt viņu klātbūtne un tuvums. Viņu cerības un sapņi, kas tev vel�tīti, un viņu lūg�anas par tevi dziedinās un garīgi bagātinās tevi.

Es atklāju, ka svarīgākais �ajā pasaulē ir nevis vieta, kur mēs stāvam, bet virziens, kurā dodamies.

Olivers Vendels Holmss (Oliver Wendell Holmes)

25. nodaļa . ka mainīt savas dzīves vadlīnijas

M ainīt savas dzīves vadlīnijas var vairaku iemeslu dēļ. Ja gribi kļūt par līderi un mainīt cilvēku dzīvi, tad tev ir jāsaprot, ka tavs uzdevums būs radīt viņiem pozitīvu motivāciju. Cilvēki, kuri spēj rosināt citus cilvēkus mainīt dzīves vadlīnijas, parasti ir līderi ar skaidru nākotnes vīziju. Protams, tu vari saskarties ar "dzinējiem", kuri nebeidz tevi stumdīt un grūstīt. Tad tu atklāj, ka ir ļoti grūti mudināt cilvēkus virzīties uz priek�u un daudz vieglāk ir vilkt tos sev līdzi, nevis sniegt atbalstu. Kā kļūt par cilvēku, kur� spēj mainīt dzīves vadlīnijas, un panākt, ka cilvēki viņam seko un uzticas, un varbūt ziedo dzīvību viņa labā? Napo�leons Bonaparts kaujas laukā teicis: "Es at�ķiros no citiem kara�vadoņiem ar to, ka spēju panākt, lai mani vīri mirst manis dēļ." Kā viņ� to paveica? Kā kļūt par cilvēku, kur� spēj mainīt vadlīnijas dzīvē?

1. Tev ir nepiecie�ams atvērts prāts, jābūt gatavam jauniem izai�cinājumiem un vienmēr jāmācās. Neesi vecmodīgs, esi jaunek�līgs un vienmēr centies mācīties kaut ko jaunu!

2.��� Tev jālūkojas nākotnē, jāprot saskatīt nevis problēmas, bet gan to risinājumus. Tavai domā�anai ir jābūt orientētai uz risinā�jumiem, nevis problēmām.

3.��� Tev ir jāalkst iegūt arvien jaunu pieredzi. Dzīvo pilnasinīgi un nebaidies arī tad, ja tava pieredze ir sāpīga, jo sāpes ir daļa no dzīves un varbūt tev nāks par labu apzināties, ka izvēlē�tais ceļ� nav bijis pareizs un tu būtu varējis izvēlēties arī citu virzienu. Tomasam Edisonam preses konferencē reportieris jautāja: "Es zinu, ka jūs izgudrojāt elektrisko spuldzīti, bet ko jūs domājāt, kad bijāt cietis neveiksmi 999. reizi pēc kārtas?" Zināms, ka T. Edisons bija kļūdījies 999 reizes un tikai tūksto��ajā reizē viņam izdevās radīt elektrisko spuldzīti. T. Edisons bargi uzlūkoja jauno reportieri un sacīja: "Jaunais cilvēk, es necietu neveiksmi 999 reizes pēc kārtas, es atklāju 999 veidus, kā neizgatavot elektrisko spuldzi."

4.��� Tev vajag dalīties savās izjūtās. Tevi dara cilvēcīgu prasme saklausīt, ko savās sirdīs jūt citi ļaudis, un spēja arī izprast pa�am sevi un dalīties savās atziņās ar apkārtējiem. Cilvēki gribēs identificēties ar tevi, tu iemantosi spēju un, uzdrīks�tos teikt, tiesības mainīt viņu dzīves vadlīnijas. Tava nākotnes vīzija vairos viņu komfortu.

Turpretī cilvēkus ar negatīvu motivāciju raksturo pretējas iezī�mes. Negatīvu motivāciju parasti rada cilvēki, kuri pārāk daudz biksta citus un māca, kas jādara, meklē citu cilvēku vājības. �ādi "audzinātāji" vienmēr skopojas ar uzslavām un cen�as arī citus atturēt no laipnībām. Viņi vienmēr sacen�as ar citiem, un viņu vadmotīvs ir ieguvumi nākotnē. �o cilvēku prāts ir noslēgts jau�nām idejām. Viņi gaida līdzīgus pūliņus no apkārtējiem un vien�mēr uzsver darbo�anās nozīmi: "Nav svarīgi, ko tu dari; vien�kār�i dari kaut ko!" Tādi cilvēki ir nevērīgi saskarsmē ar citiem, vienmēr tiecas citus pazemot, pau� noraido�u attieksmi pret citu izteikumiem un cen�as norādīt uz kļūdām. Viņi ir noskaņoti nai�dīgi. Tie ir "visziņi" cilvēki, kas �ķietami zina visu un nemitīgi atkārto: "Es zinu, es zinu, es zinu." Viņi strikti ievēro likumus un noteikumus un pretojas jebkurām pārmaiņām. Viņu uzmanība ir pievērsta tikai pa�iem, un viņi vienmēr domā un runā, ņemot vērā savu viedokli. Ētiskais kritērijs viņiem ir izdevīgums un pa��reizējā konjunktūra.

Savukārt cilvēki ar pozitīvu motivāciju aicina ielūkoties nākotnē. Viņi vienmēr uzdod jautājumus un dziedē ar uzmundri�no�iem vārdiem. Viņi izmanto nevis pātagu, bet pīrāgu un apelē pie izpratnes par taisnīgumu. �ādi cilvēki tiecas atklāt tavus dotu�mus un dāsni cildina tavas labās īpa�ības. Viņi vienmēr ir gatavi sadarboties ar citiem. Viņu rīcību nosaka vērtības un nākotnes vīzija. �ie cilvēki ir atklāti un jūtīgi, un viņu pieeja ir cilvēciska itin visās jomās. No apkārtējiem viņi gaida to labāko, uzsverot sasniegto. Nav svarīgi, cik daudz tu nodarbojies, galvenais ir rezultāts. Viņu ārējais tēls ir izteiksmīgs un enerģisks, viņi vien�mēr dod spēku citiem, nekad tos nenoniecina, vienmēr ieintere�sēti un aktīvi uzklausa citus. Viņi ir mīlo�i un izceļas ar rūpību un iejūtību. Cilvēki, kuri daudz mācās un tiecas sasniegt izvir�zītos mērķus un kuri apsveic jebkuru pārmaiņu, ir ļoti sabied�riski un bie�i lieto vārdus "mēs" un "mums". Viņu godīgumu un morālo skaidrību apliecina gan vārdi, gan darbi. Cilvēki, kuri spēj mainīt dzīves vadlīnijas, būtiski ietekmē visas cilvēces vēstures gaitu. Viņu ietekme slēpjas vārdos "seko man". Kur gan iepriek� tu esi to mācījies? Ak kungs, visi izcilie pārmaiņu rosinātāji, visi lielie motivācijas radītāji, kas vienmēr pratu�i apelēt pie gara un pie prāta, ir vērsu�ies pie sava "ganāmpulka" un teiku�i: "Seko�jiet man!" Hm, kur gan iepriek� tu esi to dzirdējis? Tie ir di�ākie rosino�ie vārdi, kas jebkad teikti.

TRE�Ā DAĻA

TAKA, KAS VIJAS AIZ MUMS

Daudzas asaras neaizrit līdz acīm; tās paliek sirdī.

Pagātne ir mācību un pieredzes gū�anas laiks. Tagadne ir laiks, kam jāļauj ritēt. Nākotne ir cerību un priek�nojautu laiks. Mēs esam cilvēciskas būtnes, kas apveltītas ar mīlestību, pa��cieņu un gudrību; to aizmirstot, veidojas kropla domā�ana, kuras cēloņi ir bailes būt sliktiem un tikt atraidītiem un pamestiem. Bērna apziņā atraidījums un pame�ana līdzinās nāvei. �īs dziļās bailes izvēr�as par stingru prāta cenzoru psiholoģisku aizsarg�mehānismu, kas sa�ķeļ mūsu domas un emocijas un sadala tās divās savstarpēji izslēdzo�ās kategorijās: labajā un ļaunajā, mel�najā un baltajā, dro�ajā un nedro�ajā. Tās norāda, ka esam nevai�nojami vai neveiksmīgi, svētie vai grēcinieki. No �āda skatpunkta mēs strikti vērtējam arī citus cilvēkus. Pa�kritika un pa�apmāns, pa�apziņas zaudējums, kas pavada sa�ķeltību, faktiski padara mūs bezspēcīgus, apkaunotus, niknuma un nemiera pārņemtus, lā ir dārga maksa par vēlmi izskatīties "labiem".

Lai atbrīvotos no neveselīgas vainas apziņas, mums vajag spēt akceptēt pelēkos toņus, kas faktiski nosaka mūsu cilvē�cību. Neviens nav viscaur melns vai balts. Katrs cilvēks ir salikta būtne, līdzīga mozaīkai, ko veido da�ādas domas, emocijas un uzvedības veidi. Katrs no mums atsevi�ķās jomās var sasniegt dziļāku briedumu nekā citās. Tas nenozīmē, ka esam slikti, vie�nīgi mūsu pilnveido�anās ir daudz�ķautņaināka nekā domā�anas process labā un ļaunā kategorijās. Ir daudz lietderīgāk uz domā��anu attiecināt jēdzienus "neapzināts" un "apzināts", "apziņas" un "zemapziņas". Jo dziļāka ir mūsu apziņa, jo tālāku ceļu spējam veikt, lai atbrīvotos no vainas apziņas un gūtu panākumus. Pie�mēram, tipiska pa�cieņas ierobe�o�ana ir dusmu apspie�ana, lai tiktu uzskatīts par "labu" un tādējādi tiktu pasargāts. �āda neīs�tās patības izpausme ir neapzināta un pamatojas uz ieradumu. Tikpat neapzināti ir dusmu uzplūdi, kuru rezultāts ir nevērība pret sevi un apkārtējiem.

Turpretī savu dusmu pazī�ana un izjūtu labvēlīga pieņem�ana tādā formā, kas nesāpina pa�u un citus, ir apzināta izvēle. Tu vari būt labs tēvs vai māte un tomēr reizēm zaudēt pa�savaldī�anos. Mēs varam būt sirsnīgi, ta�u reizēm savtīgi, mīlo�i un da�kārt nosodo�i, laipni un palaikam ļoti dusmīgi. Nav svarīgi, kas esam un cik cītīgi censtos sasniegt apzinīgumu un vienotu veselumu, mēs arī turpmāk kļūdīsimies. Mēs spēsim pieņemt savu cilvēcību un izvēlēties tādus uzvedības modeļus, kas maksimāli papla�inās mūsu brīvību un padziļinās laimes izjūtu, ja prāts būs atvērts un sevi nepelsim un nekaunināsim. Dziedējot vecās brūces, ko mums cirtu�i līdzcilvēki, un ļaujot pagātnei zust nebūtībā, mēs iestā�simies pret "melnā un baltā" tirāniju, pret uzmācīgo domu, ka tuvinieki cietsirdīgi izturas pret mums. Mēs dāvāsim sev atskār�smi par viņu rīcības varbūtējiem iemesliem un to, ka, iespējams, viņiem nav bijis citas izvēles. �āda domu gaita vājinās mums pie�mīto�o tieksmi spriest kategorijās "melns vai balts", "vai nu, vai arī". Tā sekmēs prāta elastību, padarīs mūs valdzino�ākus, rota�ļīgākus un vieglāk ielīksmojamus. Mēs vairs nebūsim tik strikti nelokāmi, tik ļoti pa�taisni, mēs kļūsim piemīlīgāki, iecietīgāki un brīvāki. Pagātnē pārdzīvotās sāpes mēs sāksim uzskatīt par dzīves skolu, par dāvanu vērtīgu instrumentu, ko varam izman�tot attieksmē pret saviem līdzcilvēkiem. Ja esam tiku�i sāpināti, mūsu uzdevums ir nerīkoties līdzīgi nesāpināt citus, lai viņiem nesāpētu tā, kā savulaik sāpēja mums. Sāpes, pārestība, cie�a�nas �ie pārdzīvojumi var kļūt par spēcīgu līdzekli, kas palīdzēs kļūt viedākam ceļā uz gudrības iemanto�anu.

27. nodaļa . aizmirst vai piedot

Da�i cilvēki savas sāpes nēsā līdzi kā medaļas, ar kurām lepoties. "Mani jau iepriek� ir sāpināju�i daudzi cilvēki, un jopro�jām katrs cilvēks, ko es satieku, atkal un atkal cen�as mani sāpi�nāt. Pasaule nepazīst �ēlastības." Tu noteikti esi dzirdējis �ādus un līdzīgus izteikumus, kurus da�i cilvēki izmanto kā līdzekli sevis aizsardzībai un varbūt pat kā enerģijas avotu noteiktās situācijās.

Lūk, mans aicinājums cilvēkiem, kuri mācās "piedot vai aiz�mirst" īpa�i vecākiem, kuri negribot ir sāpināju�i savus bērnus, skolotājiem, radiniekiem un audzinātājiem, kuriem ir gadījies pateikt neīstos vārdus, bet it īpa�i bērnam, kas mājo tevī: mums jāatgrie�as pie nodarījuma un tas jāpiedod. Izmanto lietderī�guma noderīguma vai nederīguma, nevis labā vai sliktā principu un mēģini saprast, kādu mācību var gūt atbilsto�ajā situācijā. Ko tu ieguvi un ko zaudēji? Izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, tev ir skaidri jāsaprot, kas ir tavs zaudējums. Tad tu sāksi saprast, ka patiesībā neesi zaudējis neko. Ja tev būtu bijusi iespēja apgūt kaut ko citu, tad tu būtu izaudzis par glu�i citu cilvēku ne to, kas esi tagad. Tas būtu lieliski atgriezties pagātnē pie bērna, kuru tu atminies kā sevi. Tu vari paveikt to tie�i �obrīd. Da�as minūtes pasēdi klusumā un ļaujies domām un ilgām pēc kāda cil�vēka, kur� varētu tev palīdzēt, un bērns no gadiem tālās pagātnes nāks un tevi aizsargās un aprūpēs. TU esi tas cilvēks, kur� var to paveikt. Atvēli sev mirkli miera, dziļi ievelc elpu, atceries laiku, kad biji �etrus vai astoņus gadus vecs un tev līdzās atradās mīlo�s cilvēks (ļoti līdzīgs tev pa�am), kur� vienmēr nostājās tavā pusē. Atgriezies �ajā laikā un paraugies uz bērnu, kas esi tu pats. Pielie�cies un apskauj bērnu cie�ā glāstā, un ļauj �im bērnam izkust tevī vai sev pa�am izkust bērnā, un dari viņam zināmu, ka esi gatavs palīdzēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem un visām zinā�anām, ko esi ieguvis.

Tava zemapziņa ir patiesi brīni�ķīga. Tā nesaskata at�ķirību starp reālo un nereālo, starp pagātni, tagadni un nākotni. Itin viss ir nesaraujami saistīts. Tāpēc �ajā gara vingrinājumā tu vari būt �etrus, astoņus, se�padsmit vai divdesmit gadus vecs. Atgrie�zies pagātnē un saki cilvēkam, kas esi tu pats: "Es dāvāju tev savu mīlestību, prieku, laimi, savas zinā�anas un savu gudrību." leplūdinot sevi iztēlotajā būtnē tevī pa�ā, tu sāc rast spēju pie�dot un varbūt arī neaizmirst. Svarīga ir tava piedo�ana cilvēkiem, kuri tevi sāpināja pagātnē. "Piedot" patiesībā nozīmē "dot". Kam tu dod, ja ne sev pa�am? Atmetot visus pāridarījumus, sāpes un ne�ēlību, ko līdzcilvēki ir uzkrāvu�i tavos plecos, tu sāc atskārst, ka ilgus gadus nesi sev līdzi līķus, jo tava emocionālā bagā�a bija ievilkta seno attiecību gūzmā. Varbūt tagad ir pienācis laiks tur�pināt ceļu vieglām kājām, jo tava gaita ved uz laimi un uz mājām. "Aizmirst" patiesībā nozīmē "iegūt". Kādu balvu tu iegūsti par to, ka dāvā piedo�anu cilvēkiem? Tu iegūsti brīvību. Tu piedod sevis labad, tu piedod citiem tādēļ, lai iemantotu vairāk zinā��anu, vairāk gudrības, vairāk atziņu; tu atver sevi jaunai piere�dzei līksmei, bagātībai un pārpilnībai, kas tev piederēju�as kop� pirmsākumiem. Raugi, tu piedzimi bagāts, bet kaut kur pusceļā pārliecināji sevi, ka neesi pelnījis �īs dzīves veltes. Tu sevi pārlie�cināji, ka neesi to cienīgs.

28. nodaļa . vērtību sistēma

Iedomājies trijstūri, ko veido savas vērtības apziņa, pa��cieņa un laime. Kolīdz viens no �iem faktoriem iztrūkst, mēs ieslīgstam depresijā un neesam laimīgi, mūsu pa�cieņa ir pārāk zema.

Ja mūsu pa�cieņa ir zema, tad mēs neesam laimīgi. Mēs jūtam, kā sadrūp savas vērtības apziņa, un līdz ar to nespējam pienā�cīgi sevi cienīt. Reizēm tas notiek tāpēc, ka jūtamies drūmi un saīgu�i, bet īgns noskaņojums bie�i mudina meklēt vainu citos. Tomēr ļoti bie�i citu cilvēku vaino�ana mūsos izraisa sliktu noskaņojumu. Jo vairāk mēs vainojam citus, jo sliktāk pa�i jūta�mies. Viens no mūsu ierastākajiem un izplatītākajiem aizsprie�dumiem ir tas, ka apkārtējo cilvēku raksturs nemainās. Mēs mēdzam domāt, ka viņi ir labi vai ļauni, gudri vai dumji, attu�rīgi vai karstasinīgi. Tomēr cilvēki tādi nav. Mēs par kādu cilvēku varam teikt vien to, ka viņ� bie�āk ir laipns nekā ļauns, bie�āk atturīgs nekā karstgalvīgs, bie�āk gudrs nekā muļķīgs. Mēs vien�mēr iedalām cilvēkus kategorijās, tomēr �āda rīcība ir aplama. Ja starp diviem cilvēkiem valda naids, vienlīdz vainojami ir abi. Lai cik liels būtu skaitlis, to reizinot ar nulli, iegūst nulli. Naidu veido divu cilvēku naidīgums vienam pret otru, un �is naids mājo abos.

Ja tu pazemini savu vērtību sistēmu, citiem vārdiem sakot, cīnies pats pret sevi, tad notiek neizbēgamais tu centies iestās�tīt pats sev, ka tevī nav nekā laba. Tu centies sev pateikt, ka neesi cienīgs saņemt visu labo, ko vēlies gūt no dzīves, arī mīlestību, ne tikai materiālas lietas, arī emocijas, ko vari iemantot no cilvē�kiem, piemēram, cieņu. Līdz ar to mēs sev liedzam pat tās dzī�ves veltes, kas jau mājo mūsos, pat tos dārgumus, ko glabājam savās sirdīs. Mēs esam kā dārgakmeņi ar daudzām �ķautnēm. Katra �ķautne reprezentē daļu no cilvēka patības. Mums katram ir at�ķirīgas emocionālās �ķautnes daudzveidīgas jūtas, atbildes reakcijas, spējas un priek�rocības, alkas un cerības, kaitīgi iera�dumi un īpa�ības, nedro�ība un aizvainojums.

Mums piemīt arī dziņa pēc varas un tieksme pēc zinā�a�nām, alkas kalpot un vēlme saistīties ar citiem cilvēkiem. Līdz ar to mūsu garīgajai �ķautnei nepiecie�ams apzināt visas pārējās �ķautnes. Attiecībām starp domām un jūtām jābūt aktīvām, lai tās varētu novērtēt, respektēt un saprast. Tāpēc, stāstot savas dzī�ves notikumus draugiem, mēs dodam viņiem iespēju mūs labāk iepazīt un ari pa�i labāk iepazīstam sevi. Domubiedru sabiedrība padara mūs stiprākus, un �ajā ziņā ģimenes un draugu loks ir ļoti nozīmīga vērtība. Tāpēc esi gudrs savu draugu izvēlē un uzma�nīgi raugies, kādiem cilvēkiem tu atklāj sevi. Tie var būt cilvēki, kas ir tev līdzās meditācijās, izklaidēs vai sporta spēlēs, kā ari vienkār�i sarunu biedri. Atklājoties citiem, tu kļūsti godīgāks pret sevi un arvien dziļāk atklāj savu patību. Ir tikai cilvēciski kļūdīties un justies nepilnīgam. Ja mēs būtu gludi kā stikls, tad varbūt varētu sasniegt pilnību. Ta�u katrs cilvēks būtībā ir pro�cess. Mēs neesam gatavas lietas, mēs esam notikumi un nori�ses, �ie notikumi joprojām risinās, un tie ir mūsu dzīves rado�ie un garīgie piedzīvojumi. Nez kāpēc mēs kādreiz mācījāmies, ka atklāta kritika ir bīstama; varbūt mēs domājām, ka nepatiksim kādam, ja kļūdīsimies vai jutīsimies aizskarti vai pazemoti. Tāpēc, iedzīvinot augstāko spēku, mēs varam celt savu vērtību un līdz ar to apliecināt savas tiesības uz kļūdī�anos. Mēs sekmējam savu izaugsmi, ja ļaujamies peldēt pa straumi vai vienkār�i būt pro�cesā. Saki sev, ka neprasīsi spēju būt pilnīgam, bet lūgsi tikai iespēju nebūt vientuļam savā dzīvē.

Cjandrīz katru dienu mēs dzirdam dziesmas, kuru vārdi un melodija pau� mūzikas un teksta autoru domas un emocio�nālos pārdzīvojumus. Es bie�i atceros dziesmu, ko dzied Meraija Kērija. "Es nespēju dzīvot, ja dzīvoju bez tevis." �ie mūzikas ska�ņās ietērptie vārdi var kļūt par iespaidīgu liecību, kas atklāj ļau�u savstarpējo atkarību mūsu sabiedrībā. Klausoties radio, mēs bie�i dzirdam �ādas un līdzīgas dziesmas, kas liek domāt, ka tā ir glu�i parasta lieta būt savstarpēji atkarīgiem vai justies ļoti atkarīgam no otra cilvēka, pieķerties otram cilvēkam, lai rastu jēgu savai eksistencei. Miljoniem cilvēku klausās �īs dziesmas tad jau visam vajadzētu būt kārtībā. Tomēr tā nebūt nav. �iem ģēnijiem dziesmu autoriem var būt neskaitāmas psiholoģis�kas problēmas, ta�u mēs tās neredzam. Autori ar dziesmu palī�dzību atbrīvojas no savām izjūtām. Viņi stāsta par savām domām, bet viņu domas nebūt nav skaidri formulētas. Reizēm viņi meklē mīlestību neīstajās vietās. Vai esi to dzirdējis jau agrāk? Kur ir īstā vieta mīlestības meklējumiem? Ja es iemīlē�os vēl kādu reizi, tad tas būs uz mū�u. Kā tu centies iemīlēties iepriek�? Kā tu biji apņēmies to darīt? Iemīlēties tikai līdz pusei? Iecere nosaka visu turpmāko lietu gaitu. Holivudā tiek sacerēti mīlas stāsti, ko vēlāk par lielu naudu producenti pārdod skatītājiem. Bet ko tie�i viņiem pārdod? Fantāziju. "Lielās depresijas" gados Amerikā uzplauka ne tikai pārtikas nozare, bet arī kinoindustrija. Skar�bās realitātes un sāpju nomāktajai publikai bija vajadzīga skaista fantāzija, kurā aizmirsties vismaz uz pāris stundām. Tie�i to mēs darām arī tagad.

Ja garas stundas pavadām pie televizora, mēs pakļaujam sevi programmu autoru rado�ā talanta izpausmēm. Atceries kaut vai D�eimsa Kamerona brīni�ķīgo mīlas stāstu "Titāniks". Salīdzini filmas si�etu ar re�isora pa�a dzīvi un cilvēkiem, ar kuriem viņ� ir mēģinājis nodibināt ilgsto�as attiecības. Tas nav viegls uzde�vums, jo, labāk iepazīstot aktieru un rakstnieku personisko dzīvi, tu atklāj, ka viņi vēl tikai meklē sevi, palieko�as attiecības, kas nav viegli īstenojamas reālajā dzīvē. Ko viņi iesāk? Viņi apraksta �os pārdzīvojumus, izsaka tos savos stāstos. Mēs pērkam �os stāstus, pilnībā ļaujamies to iespaidam un beigu beigās noticam, ka tie�i tādai ir jābūt mīlestībai. Varonis savaldzina nelaimīgo jaunkun�dzi, un abi kopā dodas vērot saulrietu. Pēcāk viņi kaislīgi nodo�sies mīlestībai, bet kuģis tikmēr grims jūras dzelmē. Kur� būs tas cilvēks, kuram tu pieķersies, kad tavs kuģis grims? Vairums cil�vēku nepadomā, ka pastaigai saulrieta stundā sekos dziļa tumsa un priek�plānā izvirzīsies �īs nezināmās tumsas skarbā īstenība. Bet varbūt tu �ajā mirklī domā: "Atklāti sakot, Skārlet, man tagad par to ne silts, ne auksts."

Tava dzīve nav kinofilma pusotras stundas garumā. Patiesi mīlo�as attiecības, vienalga, ko esi dzirdējis un skatī�jies kinofilmās, ir pieredze, kuru cilvēks uzkrāj daudzu gadu garumā. Tā līdzinās zieda uzplauk�anai. Kinematogrāfijas un fotogrāfijas radī�anas rezultātā mēs varam vērot pumpura atraisī��anos. Vispirms sēklu iesēj, tad tā uzdīgst, asns izspraucas cauri apvalkam, strauji aug garumā, pēc tam parādās pirmās zaļās lapi�ņas un visbeidzot atveras ziedpumpuri. Filmā mēs �o procesu redzam paātrinātu. "Kāpēc dzīvē nevar būt tāpat?" mēs vaicājam. Bet tie lasītāji, kuriem ir savs dārziņ� un kuri pa�i ir audzēju�i puķes, labi zina, ka dārzniekam ir jābūt pacietīgam. Nelīdz ne pierunā�ana, ne vilk�ana.

Cilvēks veido savu dzīvi ilgus gadus, un ceļ� uz sevis iepa�zī�anu ir tāls: kā gan mēs varam cerēt, ka kāds mūs iepazīs un iemīlēs vienā acumirklī tāpat kā kinofilmās? Dzīvē tā nemēdz notikt. Mīlestībā nav nekā acumirklīga protams, ja neņem talkā feromonus vai citus "stimulatorus". Mīlestībai nepiecie�ams laiks. �odien tiek pieņemts apzināts lēmums būt kopā. Un, kad esat kopā, jums vajadzētu ignorēt citu cilvēku uzskatus un viedokļus, ko uzzinām kinofilmās, teātra izrādēs, televīzijas pro�grammās, laikrakstos un grāmatās. Vajag sākt saprast, ka īstenībā tavā priek�ā ir otrs cilvēks, kuram ir bijis citāds dzīves gājums, citi vecāki, citāda skolo�anās pieredze un arī at�ķirīga iek�ējā atbildes reakcija, kura balstās uz viedokļiem, ko viņ� ir uzklausī�jis, vai saviem uzskatiem.

Cilvēki ar aktīvu iek�ējās atbildes reakciju parasti vieglāk atri�sina dzīves grūtības, jo viņi ignorē neskaitāmos viedokļus, ko viņiem uzspie� līdzcilvēki. Nav tā, ka viņi tos neņem vērā. Viņi tos uzklausa, ta�u izmanto tikai to, kas ir pieņemams pa�iem. �ādiem cilvēkiem ir pa�iem savi uzskati par dzīves norisēm. Tur�pretī cilvēki ar aktīvu ārējo atbildes reakciju ir �audīgi kā vēj�, atkarīgi no to sve�inieku uzskatiem, kurus viņi uzskata par savu sociālo lomu paraugiem vai kurus respektē un kuriem pakļau�jas, lai ko �ie cilvēki apgalvotu. Cilvēki var teikt: "Pamet �o puisi (meiteni), jo viņ� (viņa) tev neder." Tie, kuru ārējā atbildes reak�cija ir aktīva, pārjautā: "Vai jūs patiesi tā domājat?" un, saņēmu�i apstiprino�u atbildi, paklausa bez domā�anas. Daudzi no mums ir satiku�i �ādus cilvēkus. Mana bijusī sieva bija �āda persona, un tāda viņa ir joprojām.

31. nodaļa . mācību klase zeme

R.eizēm mēs neuzklausām mācību, kas mums tiek dāvāta, un vēlāk nezinām, ko iesākt, jo dzīves cikls ikreiz no jauna atkār�tojas un dzīves mācības tāpat. Process turpinās mācības atkār�tojas, līdz beidzot kāds tās ielāgo!

Reiz dzirdēju �ādu nostāstu. Kāds sludinātājs sēdēja uz baznī�cas sliek�ņa un katru nedēļu lasīja vienu un to pa�u sprediķi, un tā trīs nedēļas pēc kārtas. Beidzot ciema vecajie sanāca kopā un nosprieda, ka tā vairs nedrīkst turpināties. Ceturtajā svētdienā, noklausīju�ies to pa�u veco sprediķi, viņi uzrunāja mācītāju: "Jūsu Godība, mēs lūdzam mainīt sprediķi. Jūs atkārtojat savu sprediķi jau �etras svētdienas." Mācītājs pagriezās pret viņiem un sacīja: "Esmu apņēmies to atkārtot, līdz ļaudis to beidzot sapratīs."

Ja Zeme ir mācību klase, tad mums skolēniem ir nepiecie��ams atkārtot Zemes mācības, lai beidzot tās aptvertu. Tikai tad mūs pārcels uz nākamo klasi.

Mans jautājums skan �ādi: "Vai kādreiz pienāks brīdis, kad būsim pabeigu�i skolas mācības?" HMMM, varbūt 2 minūtes pirms nāves mums pasniegs absolventa melno apmetni un cepuri

ar pu�ķīti un izsniegs diplomu, kurā bus rakstīts: "Labi paveikts darbs."

Katru dienu dzīvo tā, it kā tā būtu tava pēdējā. Kādu dienu tā izrādīsies taisnība!

M ēs uztveram pasauli ar piecu maņu palīdzību. Mes vērojam pasaules ainas un dzirdam skaņas, kas virmo apkārt, un domājam, ka tā ir īstenība. Mēs uztveram jutekliskos signā�lus, kas mums palīdz noteikt savu īsteno atra�anās vietu apkār�tējās dzīves plūsmā, bet filtru sistēma koriģē mūsu domas par juteklisko pieredzi un izjūtas par pieredzēto. �is filtrs jeb mūsu "brilles" var mainīties vienā acumirklī. Ja kādreiz esi darbojies ar kinokameru, tad zini, ka, izmantojot at�ķirīgu krāsu filtrus, filma sāk iegūt pārsteidzo�as nianses. Tu vari iekrāsot kadru ar oran�u filtru, un visas figūras spilgti izcelsies uz fona. Tu vari ietonēt ainu ar zilu filtru, un viss gaismas spektrs satumsīs un krāsas kļūs blāvas. Tātad varam jautāt: "Kur atrodas filtru slēdzis?" �is slēdzis ir jutekliskā iztēle, ar kuru esam apveltīti.

Aplūkosim sīkāk vienu no piecām maņām, teiksim, redzes spēju, vizuālās iztēles spēju. Aplūkosim vizuālos tēlus, kas iemājo mūsu galvās, un padomāsim, ar kādiem līdzekļiem mēs pastāvīgi veidojam iztēles ainas. Pamēģini vizuāli iztēloties cil�vēku, kur� tev ir mīļ� un dārgs. Padomā, vai tu viņu redzi spil�gtās krāsās vai melnbaltos toņos? Vai �is cilvēks tev atklājas trijās dimensijās vai divdimensiju plaknē? Vai tu figūru skati stāvus vai guļus stāvoklī? Vai tā vīd tālumā vai tuvumā? Neirolingvistiskajā programmē�anā �īs iztēles ainas sauc par submodalitātēm, bet mēs tās sauksim par slēd�iem. Paspilgtinot krāsas un pastiprinot iztēli, mēs mainām veidu, kā uztvert apkārtējo pasauli. Tātad, ja nolemjam palielināt attēla dzidrumu, tad figūras sāk izgaismo�ties ko�āk, attēls kļūst dzīvāks un it kā līksmāks. Ja attēlu pada�rām neskaidrāku, tad sākam zaudēt noteiktus sensorās uztveres datus, piemēram, vizuālos tēlus. Mēs sākam nepamanīt noteik�tas lietas savā pasaules ainā. �ādi mēs varam analizēt arī citas jutekliskās sistēmas, piemēram, dzirdi, kas atklāj patības skaniskos aspektus, vai tausti, kas reprezentē kinestētisko patības daļu, proti, to mūsu sastāvdaļu, kas reaģē uz pieskārienu. Līdzīgi varam analizēt savas smar�as sajūtas un gar�as spēju. �āds padzi�ļināts skatījums pavērs brīni�ķīgu skatu uz apkārtējo pasauli, un mūsu smadzenēs aktivizēsies jauni nervu impulsi, kas stimulēs juteklisko izziņu. Mēs spēsim mazliet labāk sajust rozes smar�u un pilnīgāk izbaudīt kafijas gar�u.

33. nodaļa . kā pārvārāt savu negribē�anu

Daudzi cilvēki baidās pamest savas komforta zonas, jo

nevēlas riskēt. Riskus var iedalīt da�ādās kategorijās.

1.��� Dzīvesbiedra vai partnera risks: dalī�anās savās domās, vēl�mēs vai izjūtās par savu dzīvesbiedru vai partneri.

2.��� Draudzības risks: dalī�anās izjūtās saistībā ar kādu neatrisi�nātu konfliktu.

3.��� Darba vai karjeras risks: tiek�anās pēc paaugstinājuma vai dar�bavietu maiņa.

4.��� Finansiālais risks: iesaistī�anās nozīmīgā pensiju fonda pro�grammā vai investē�ana jaunā pasākumā.

5.��� Izglīto�anās risks: mācības vai pat grāda iegū�ana kādā citā, nevis profesionālajā jomā.

6.��� Fiziskais risks: kāp�ana kalnā un piedalī�anās komandu sporta spēlēs.

7.��� Garīgais risks: nodo�anās garīgiem vingrinājumiem un garīga no�ķirtība.

8.� Materiālais risks: jaunas automa�īnas vai mājas iegāde vai atteik�anās no zināmām pārmērībām.

9.� Emocionālais risks: neatrisinātu personisku jautājumu risinā��ana un ielūko�anās sevī.

Lai saprastu labāk, pavaicā sev, kurus no minētajiem riska vei�diem tu esi labprātīgi gatavs uzņemties un kurus uzņemtos ar lielu piespie�anos. Tad pavaicā sev, kādu mācību tev sniedz �īs atziņas un kā tās raksturo tavu personu! Lai rastu jaunas iespē�jas, tev ir nepiecie�ams pamest komforta zonas, un jaunās dzīves dimensijas tevi pamodinās aiz pretestības mūra, ko esi uzbūvējis. Augsts risks = zems risks, zems risks = augsts risks. Nespēja riskēt izraisa neskaitāmas nepilnības mūsu dzīvē. Turklāt mēs tiecamies tās atstāt neatrisinātas. �īs problēmas ietekmē mūsu integritāti. Tām ir liela ietekme uz mūsu dzīvi, jo tās nosaka mūsu ētisko vērtību un uzskatu sistēmu.

ATTIECĪBU NEPILNĪBAS

1.�� Neatrisināti konflikti.

2.��� Labvēlīgas attieksmes neizrādī�ana.

3.�� Atteik�anās piedot.

4.�� Nozīmīgu neizpaustu jūtu glabā�ana.

5.�� Nespēja atklāti runāt par savām cerībām un gaidām.

6.�� Atteik�anās lūgt piedo�anu.

7.�� Nepatiesības pau�ana.

8.�� Grūtības satikt un iepazīt jaunus cilvēkus.

9.��� Pastāvīgs ieradums bojāt attiecības.

10. Nespēja veidot tuvību ar kādu īpa�u cilvēku. I 1. Apgalvojums: "Es mīlē�u �o cilvēku, kolīdz �"

INTEGRITĀTES NEPILNĪBAS

1.��� Norunas nepildī�ana.

2.��� At�ķirīga uzvedība brī�os, kad klāt nav persona, ar kuru ir noslēgta vieno�anās.

3.��� Maldīgu ziņu snieg�ana par preci vai pakalpojumu.

4.��� Svarīgas informācijas noklusē�ana.

PROFESIONĀLĀS NEPILNĪBAS

1.��� Iestā�anās neperspektīvā darbā.

2.��� Savu dotību un prasmju neattīstī�ana.

3.��� Izglīto�anās iespēju ignorē�ana.

4.��� Darbo�anās ar minimālu piepūli, lai tikai neizpelnītos nosodī�jumu.

FINANSIĀLAS NEPILNĪBAS

1.��� Nenomaksāti parādi.

2.��� Neiesaistī�anās pensiju sistēmā.

3.��� Uzkrājumu neveido�ana.

4.��� Nerūpē�anās par bērnu izglītības finansē�anu.

5.��� Hipotēkas neizpirk�ana.

FIZISKĀS NEPILNĪBAS

1.��� Veselīgas diētas plāna neveido�ana.

2.��� Regulāras diētas programmas nepildī�ana.

3.��� Smēķē�ana.

4.��� Pārmērīga alkoholisko dzērienu lieto�ana.

MATERIĀLĀS NEPILNĪBAS

1.� Sapņi par māju.

2.�� Sapņi par jaunu automa�īnu.

3.�� Veco apģērbu glabā�ana.

PERSONISKAS NEPILNĪBAS

1.��� Lēmums nelaist pasaulē bērnus.

2.��� Apņem�anās laist pasaulē bērnus brīdī, kad patiesībā to nemaz nevēlas.

3.��� Izvairī�anās izvirzīt mērķus vai ņemt vērā iecerēto darbības plānu.

4.��� Personisko dzīves uzdevumu un vērtību nenoskaidro�ana.

5.��� Apgalvojums: "Es mīlē�u sevi, tiklīdz �"

GARĪGĀS NEPILNĪBAS

1.�� Garīgās saiknes veido�anas atlik�ana uz vēlāku laiku.

2.��� Garīgas vadības nozīmības nolieg�ana, kaut arī iek�ējā balss mudina uz atsaucību.

Ieskaties �ajā nepilnību sarakstā un atzīsti, ka �ādām nepilnī�bām ir liela ietekme uz personas būtību, kaut arī daudzi cilvēki nevēlas to saprast.

Reāla pārveide notiek tad, kad tu pārstāj lūkoties aizmugu�res skata spogulī un sāc raudzīties uz priek�u. Nepilnības pievēr� mūsu uzmanību aizmugures skata spogulim, jo mēs koncentrē�jamies uz to, kas atrodas aiz mums, uz mūsu aizgāju�o pagātni. Nepilnības spie� mūs dzīvot pagātnē, vienlaikus mazinot tagadnes pārdzīvojumu nozīmi. Nomet �o nepilnību nastu, kas ir prasījusi tik daudz laika un uzmanības! Sāc virzīties uz priek�u! Saproti, ka, vairāk riskējot, tu ar atsaucību izturies pret jaunām mācībām un aizraujo�ām attiecībām ar saviem līdzcilvēkiem un vēl neiepa�zītām personām, jaunām zinā�anām un varbūt pat dabu ne tikai to, kas ir tev apkārt, bet arī dabu, kas mājo tevī.

1N eveselīga vainas apziņa, ko izjūt cilvēks, var izpausties vairākos veidos. Es minē�u tikai ierastākās situācijas, un, esmu pārliecināts, da�as no tām nebūs tev sve�as. Lūdzu, esi iecietīgs pret sevi, atpazīstot raksturīgās izjūtas. Es tevi neaicinu nosodīt sevi un līdz ar to pastiprināt vainas izjūtu. Drīzāk tas ir uzaici�nājums papla�ināt savu apziņu un sekmēt atkalsavieno�anos ar mīlestību un brīvu izvēli, kas dota visiem cilvēkiem. Reizēm tu vari ielūkoties sevī nopietnāk, bet citkārt palīdzēs humora dzirksts.

1. Viena no neveselīgas vainas apziņas izpausmēm ir izteikums: "Esmu pārkrauts ar darbiem." Apņem�anās darīt vairāk, nekā cilvēks spēj reāli paveikt, ir neveselīgas vainas apziņas rak�sturīga pazīme. Mums ir pārāk daudz ieceru un pārāk daudz darbu, kā arī nepietiekami daudz laika, lai tos īstenotu. Tas rada stresu, ko vēl pastiprina grūtības pateikt "nē" gan mūsu pa�u vajadzībām, gan citu ļau�u cerībām, kas saistītas ar mums. Turklāt pārmērīga apkrau�anās ar darbiem ir atkarība, kas mazina baiļu un nemiera izjūtas, jo tās neizbēgami parā�dās, tiklīdz mēs paliekam vienatnē ar sevi. Tātad pārmērīga

sevis nodarbinā�ana ir paņēmiens, kas ļauj vairīties no sāpēm. Tas kavē mūsu atveseļo�anās gaitu.

2.��� Otra raksturīga izpausme ir izteikums: "Es labi zinu, ko nozīmē raizes." Ja tu sāc raizēties par visparastākajām lietām, tu faktiski padari �ausmīgus ikdieni�ķus notikumus. Alberts Eliss teica, ka jebkuru sīku atgadījumu pārvērst par pasaules mēroga katastrofu nozīmē "padarīt to �ausmīgu". Tomēr pār�steidzo�ākais ir tas, ka cilvēkam nav vajadzīgi gandrīz nekādi objektīvi pierādījumi, lai pareģotu nelaimes tuvo�anos. �ādas raizes ir mūsu dziļāko iek�ējo baiļu projekcija un mūsu apmul�suma zīme. Nepazīstot mīlestību, cilvēkam atliek tikai bailes. Viņ� nekad vairs nevar justies dro�ībā.

3.��� Es bie�i pamostos ar iek�ējas trauksmes izjūtu vai arī pārdzī�voju nemiera periodu vairāku dienu vai pat nedēļu garumā. Ja esam laimīgi, nemiers izjūtams pēc dziļā miegā pavadītas nakts. Ja nejūtamies apmierināti, tad trauksme pārņem nakts vidū vai pamodina agrā rīta stundā. Atmiņu rats sāk griezties atkal un atkal mēs atgrie�amies pagātnē, kas tagad dzīvo pati savu dzīvi. Tu sāc ar sevi sarunāties: "Ja vien es būtu darījis to� Ja vien es nebūtu darījis tā�" �īm raizēm pievienojas ari neskaidrība attieksmē pret nākotni: "Ko tad, ja notiek tas? Ko tad, ja notiek �is?" Mūsu nemiera izjūta bie�i apslēpj dusmas. Beigu beigās visi cilvēki, kurus mēs paglābjam no nelaimes, kuriem palīdzam vai kuriem demonstrējam savus sasniegu�mus, sāk līdzināties mūsu vajātājiem.

4.��� "Esmu neiztrūksto�s palīgs." Profesionāli palīdzības sniedzēji, medicīniskās māsas un ārsti, brīvprātīgie palīgi un komiteju priek�sēdētāji bie�i vien ir cilvēki, kurus moka vainas apziņa. Tiecoties palīdzēt citiem, mēs, glu�i dabiski, cen�amies sniegt viņiem mīlestību, pēc kuras pa�i ilgojamies. Ta�u, ja cilvēks nezina, kā mīlēt sevi pa�u, tad katrs mēģinājums mīlēt citus�

.Aizvainojums ir kā bīstams gaisa balons. Mēs to kā balonu pū�am arvien lielāku, un tas kā jau balons kļūst arvien lielāks. Beidzot pienāks mirklis, kad balons pārsprāgs. Tas pār�sprāgs tāpēc, ka mēs lolojam nereālas cerības attiecībā uz saviem līdzcilvēkiem, un arī tāpēc, ka koncentrējam uzmanību uz nepa�reizām lietām. Mēs bie�i uzskatām citus cilvēkus par problēmu un jūtamies ļoti aizvainoti. Tā ir vainas apziņas otra puse. 95 % no savas uzmanības mēs veltām ārpasaulei un citiem cilvēkiem un tikai 5 % pa�i sev. Faktiski par visām briesmīgajām lietām, kas notiek apkārt, mēs vainojam citus cilvēkus, nevis sevi. Ja tagad, būdami zino�āki, mēs krasi mainītu �o proporciju un 95 % no savas uzmanības pievērstu savai personai un tikai atliku�os 5 % citiem cilvēkiem un ārējai pasaulei, tad aizvainojums bīs�tamais un gandrīz jau pārsprāgu�ais gaisa balons sāktu saplakt un izgaist pats no sevis.

Gandrīz visās dzīves situācijās mūsu uztvere ir tā, kas palielina aizvainojumu. Mēs sakām, piemēram, tā: "Es jūtos aizvainots, jo viņ� manī neklausās." Vienmēr kāds cits nerīkojas tā, kā mēs gri�bētu. Mums vajag cienīt citus cilvēkus un atzīt faktu, ka viņiem ir tiesības darīt to, ko pa�i vēlas. Neviens nav spiests rīkoties atbil�sto�i mūsu vēlmēm. Protams, būtu jauki iztēloties pasauli, kurā itin viss un ikviens atsaucas uz mūsu iegribām, tomēr reālajā dzīvē �ādas kaprīzes nav īstenojamas un veselais saprāts nepie�ļauj tamlīdzīgas cerības. Tomēr daudzi cilvēki nebeidz lolot cerī�bas un, piedzīvojot vil�anos, jūtas aizvainoti, ta�u aizvainojums viņiem nepalīdz atrisināt konfliktu. Glu�i pretēji, ja gribi uzlabot attiecības ar saviem līdzcilvēkiem, tad centies iegro�ot savu aiz�vainojumu, izrādīt vairāk atbalsta un līdzcietības. Pozitīva attiek�sme palīdzēs saistīt ļau�u uzmanību un pievērst viņu domas tev.

Atceries ja vēlies, lai tu citiem cilvēkiem kļūtu interesantāks, tavs uzdevums ir likt viņiem saprast, ka arī tu par viņiem inte�resējies. Katru dienu atkārtojot vienkār�o vingrinājumu izrādot interesi par tuvinieku veikumu, domām un sapņiem, tu rosināsi mīlestību un draudzību, kas varbūt izvērtīsies mū�a garumā.

36. nodaļa . limbiskās sistēmas jeb limbic limbo radītās dusmas

Smadzeņu daļu, ko dēvē par limbisko sistēmu [18] , da�reiz sauc par "ķirzakas smadzenēm". Tā atbild par visnotaļ noderī�gajām agresivitātes jūtām un da�ās situācijās izpalīdz ar dusmu reakciju. Agresīva reakcija ir neatsverams palīgs specifiskos apstākļos un noteiktās dzīves situācijās, jo ļauj pilnvērtīgi izman�tot muskuļu potenciālo spēku. Līdz ar adrenalīna līmeņa paaug�stinā�anos asinsrites sistēmā, modrības paaugstinā�anos un fizisku reakciju uz bīstamām vai savvaļas radībām, kas ieklīdu�as mūsu "valstībā", mēs lietderīgi izmantojam Dieva doto pa�sagla�bā�anās talantu.

Problēma rodas brī�os, kad �o reakcionāro smadzeņu daļu cil�vēks pavēr� pret saviem pēcnācējiem vai dzīvesbiedru. Ja limbiskā smadzeņu daļa tiek apzināti kontrolēta, tad to var stimulēt un virzīt, lai tā nekļūtu reakcionāra. To dara vairākos veidos. Viens no tie�ākajiem paņēmieniem ir mūzikas izmanto�ana. Noteikti muzikālie toņi un maigas, relaksējo�as skaņas spēj reāli atslābināt �o smadzeņu daļu. �o uzdevumu var veikt arī pieskārieni, seksuā�las darbības un tīkamu vai iztēli rosino�u smar�u klātbūtne, jo smadzenes tie�i reaģē uz smar�ām un seksuāliem kairinātājiem. Glāsmains pieskāriens burtiskā nozīmē "masē" smadzenes, ieaijā tās atslābino�ā re�īmā. Smar�as iekļūst nāsīs, un smadzenes tās absorbē bez iepriek�ējas "apstrādes". Sekss ir varens instru�ments, ja tiek lietots pareizi. Divu cilvēku svarīgāko sasaisti lielā mērā nosaka izjustā smar�a seksuālā kontakta laikā, līdz ar to var secināt, ka �ādā ceļā veidojas ilgsto�as un dziļi noturīgas attiecī�bas. (Piebilde. Limbiskā sistēma sievietēm gandrīz vienmēr ir lie�lāka nekā vīrie�iem. Tas nozīmē, ka sievietes dzimumaktā iesais�tās ātrāk un izturas arī jūtīgāk nekā vīrie�i. Lai vīrietis sasniegtu tikpat noturīgu sasaistes līmeni, viņam vajag bie�ākus un arī ilgsto�ākus seksuālos kontaktus (ar spēcīgu smar�as klātbūtni).) Citiem vārdiem sakot, neizvēlīgums dzimumattiecībās vīrie�us satrauc mazāk nekā sievietes, jo vīrie�a acīs dzimumaktam nav reālas "nozīmes", ja tajā nav klāteso�a spēcīga patības izjūta un iepriek� norādītie apstākļi. Vēl citiem vārdiem sakot, sievietes NEVAR iesaistīties ikdieni�ķā dzimumaktā, jo vismaz no sma�dzeņu bioloģijas skatpunkta viņas tādu vienkār�i nepazīst.

Ja cilvēkam, kura iedabu raksturo spēcīgas dusmas, katru dienu nodro�ina iespēju baudīt patīkamus aromātus un bie�us seksuālos kontaktus vai masā�u, fonā skanot liegai mūzikai, tad pamazām viņ� pārvēr�as un kļūst mīksts kā vasks (burtiskā nozīmē!) tavās rokās. Vai tu jau iztēlojies �ādu ainu? Vai tā ir atbilde uz tavu jautājumu par vīrie�u psiholoģiju un to, kāpēc vīrie�i tik viegli maina mīļākās? (Pirms tu atzīsti par bezcerīgiem visus vīrie�us, arī karaļus un valstu prezidentus, jel saproti, ka, tiklīdz īstenojas noturīga "sasaiste" ar d�entlmeni, tā viņ� ir tavs uz mū�u. �ķir�anās no tevis lauzīs viņa sirdi. Viņa smadzeņu daļai un apziņai ir tavs vārds, tava balss, tava smar�a un tava glāsta nospiedums. Ja viņ� no tevis �ķiras �, tad kāda cita sie�viete ir ieņēmusi vietu viņa apziņā.)

Varbūt tu iedomājies, ka pasaulē vairs nebūtu neviena kara, ja tiktu lolota katra cilvēka smadzeņu limbiskā daļa. Tā ir pilnīga taisnība. Radi mīlu� nevis karu. Lūk, viedā gudrība.

37. nodaļa . bailes

Bailes ir brīni�ķīgas. Tas gādā par mūsu dzīvību un dro��ību. Pietiekams daudzums baiļu mūs attur mesties lejup no aug�stas nama kores (protams, gumijlēcēji un izpletņlēcēji nesaprot, par ko es runāju) vai kļūt par laupījumu me�onīgām radībām (nē, es nerunāju par taviem bērniem). Tiklīdz cilvēkam pietrūkst baiļu un vispārēju briesmu, tā viņa dzīvību sāk apdraudēt glu�i paras�tas parādības. Savukārt, ja bailes pārāk lielas, mēs iestiegam situāciju un uzdevumu vienkār�o�anā. Bailes mūs attur atklāt savu di�enumu un kavē satikt sapņu princi (princesi).

Bailes varētu saukt par "�ķietami reālu viltus liecību" [19] . tā �ķiet tik patiesa, ka ietekmē mūsu fizioloģiskās norises (elpo��anu, pulsu, muskulatūru utt.) un nervu sistēmas procesus (emo�cionālo jutīgumu, apziņu, loģiskās domā�anas spēju utt.). Bailes ģenerē sava veida priek�nojautu halucināciju: mēs tik intensīvi sākam gaidīt briesmas, apdraudējumu un sāpes, ka mūsu "ķer�menis gatavojas kaujai". Da�os gadījumos mēs rīkojamies prātīgi, steig�us bēgot projām (sastap�anās ar grizlilāci, haizivi, biju�o sievu utt.), jo piemērotākā baiļu definīcija ir "aizmirsti visu un skrien" [20] .

Lai pārvarētu bailes, vari izmantot �etrus paņēmienus.

1.�� Tev precīzi jānosaka, no kā tu baidies visvairāk. Piemēram, da�i cilvēki varbūt teiks, ka viņu lielākās bailes ir nostāties lielas auditorijas priek�ā un teikt runu.

2.��� Tev nepiecie�ams pierakstīt visu, kas, tavuprāt, varētu neiz�doties, ja tu paveiktu to, no kā baidies visvairāk. Piemēram, uzraksti, kas varētu notikt, ja tu teiktu runu. Teiksim, tu varētu aizmirst, ko gribēji teikt, vai varbūt cilvēki izsmietu tavu muļķību, vai, iespējams, tu trīcētu vai pat paģībtu. Tu varētu arī aizmirst savas uzstā�anās tēmu vai bailēs sastingt kā sālsstabs.

3.��� Izveido plānu, ņemot vērā savas lielākās bailes. Soli pa solim iezīmē tos īpa�os ceļus, kas ved uz baiļu pārvarē�anu. Pie�mēram, ko tu spēj iesākt, lai pārvarētu savas bailes uzstāties publikas priek�ā? Nu, tu varētu pievienoties grupai Toastmasters [21] vai citai līdzīgai atbalsta grupai vai iesaistīties pasākumos (skolā, darba semināros, baznīcā utt.), kur tev būtu iespēja vērot, kā citi cilvēki gatavojas uzrunāt klausītājus. Tu varētu apmeklēt retorikas nodarbības vietējā koled�ā vai institūtā (piemēram, Master Trainer Institute***). Tu varētu lasīt grāmatas par personības attīstību, piemēram, "Veiksmīgas prezentācijas stratēģija" vai kaut ko tamlīdzīgu. Tu varētu izmēģināt spē�kus vienkār�ās sapulcēs, piemēram, uzdot jautājumus grupas nodarbībās.

4. Izsaki savas baiļu izjūtas skaļi! Vizuāli iztēlojies sevi darām to, no kā tu baidies, cītīgi izpildi uzdevumu un procesa gaitā sa�ķel bailes atsevi�ķās, vieglāk pārvaldāmās daļās!

Līdz ar to kļūst skaidrs, ka jebkuru baiļu (piemēram, prasīt algas paaugstinājumu, pārtraukt attiecības, mācīties vadīt auto�ma�īnu, ieņemt jaunu amatu vai mainīt profesiju) pārvarē�ana prasa laiku. Sa�ķeļot bailes atsevi�ķās daļās, tu spēsi savlaicīgi pārvarēt savu nemieru, ja vien neatlaidīgi un pacietīgi darbosies baiļu laukā. Iz�ķiro�a nozīme ir spējai verbalizēt, vizualizēt un praktizēt to, no kā tu baidies. Zinā�anas par iespējamo risinā�jumu to, kas tev jāpaveic, ļauj kontrolēt notikumu gaitu un virzīt domā�anas un enerģijas plūsmu.

Tātad tu pārvari bailes �ādi: vispirms rūpīgi novērtē savu baiļu objektu, tad izstrādā un pieraksti rīcības plānu un visbei�dzot iesaisties lomu spēlē (piemēram, kopā ar draugu), vaicājot padomu, vācot informāciju un lūdzot palīdzību. Tu noteikti gūsi panākumus, ja iesaistīsies aktivitātēs, kas tie�i saistītas ar tavām bailēm, un meklēsi sadarbību ar citiem cilvēkiem, kas iesaistī�ju�ies līdzīgās darbībās, vai attīstīsi pozitīvu atbalsta sistēmu. Radot jaunu attieksmi, izstrādājot pozitīvas idejas, domas un ierosmes un negaidot, līdz pienāks brīdis, kad tu uzstāsies kā lietpratējs, tu mazināsi iespēju, ka jebkāda veida bailes ņems pār tevi virsroku.

Pārvarēt bailes palīdz sapratne, ka, cie�ot neveiksmi pirmo�reiz, tu varēsi mēģināt vēlreiz un tā līdz brīdim, kad bailes pār�stās būt par tavas dzīves valdītāju. Izceļot bailes dienasgaismā, tu sāksi saskatīt, ka patiesībā tās nemaz nelīdzinās lielam, tum�am negaisa mākonim. Tavs uzdevums ir tikai orientēties savā vidē gan iek�ējā, gan ārējā un mainīt savu izpratni par to. Mēs visi esam dzimu�i dabiski bezbailīgi. Mūsu audzinātājiem reiz �ķita, ka, rosinot mūsos baiļu izjūtu, viņi spēs iegro�ot dabisko zināt�kāri un tādējādi pasargās mūs no ļauna. Viņi to darīja tāpēc, ka mīlēja un rūpējās par mums (tā nav viņu vaina). Da�i no mums sāka pielāgoties �im dūmu aizsegam un kļuva par daļu no "nor�mālās" pasaules. Pārējie vienkār�i nosmaka dūmos.

Reiz kāds varens valdnieks lūdza savas karalistes jaunekļus glābt dzīvību princesei viņa meitai. Princese netika prom no kuģa, kas grima netālu no piestātnes karalistes rosīgajā ostā. Visi pilsētas ļaudis sapulcējās ostmalā un no bailēm stāvēja kā sastin�gu�i. Ap grimsto�o kuģi �audījās haizivis, elektriskie zu�i un nāvējo�i dzeļo�ās medūzas. Neviens nekustējās, un ostā valdīja klusums. Lēciens ūdenī nozīmēja dro�u nāvi, tomēr pavalstnieki mīlēja savu karali.

Valdnieks solīja pusi karaļvalsts tam, kur� izglābs viņa meitu. Pēk�ņi skaļ� ūdens �ļaksts pārtrauca pūļa klusē�anu. Visi redzēja, ka jauns vīrietis izmisīgi peld uz kuģi, kurā ieslēgta bezpalīdzīgā princese. Dro�i un apņēmīgi viņ� uzkāpa uz klāja, satvēra princesi un peldēja atpakaļ uz krastu, turot meiteni uz savas muguras.

Karalis nezināja, kur dēties no laimes, un neskopojās ar patei�cības vārdiem drosmīgajam jauneklim: "Jaunais cilvēk, prasi man, ko vien vēlies �ajā karalistē. Tikai palūdz, un tas būs tavs!" Bra��ais peldētājs uz to atbildēja: "Augstība, es negribu jūsu bagātī�bas. Tikai palīdziet atrast to bastardu, kur� mani iegrūda ūdenī!"

Reizēm, kad mums nav izvēles, mēs aizmirstam par savām bailēm un darām to, ko vēsturnieki ierindo cilvēces di�āko sa�sniegumu kārtā.

>

Dzīves mācību līklo�os īstas kļūdas nemaz nav iespēja�mas. Kļūdas ir tikai pieredze, kas māca neiet pa to vai citu ceļu un atzīt, ka tā vai cita paņēmiena izvēle nedos vajadzīgo rezul�tātu. Tomēr mēs nedrīkstam palikt uz vietas, mums ir nepiecie��ams pieļaut kļūdas. Kā gan citādi ieskanēsies pieredzes balss? Kas ir gudrība? Gudrība ir pieredze. Un no kurienes nāk �ī pie�redze? Pieredze nāk no neizdo�anās vismaz vienu reizi mū�ā. Gudrību un sirdsmieru neizstaro mācī�anās ceļ�, jo tas neved virzienā, kurā mums jānokļūst. Mūsu "gudrība", "pieredze" ļauj izvēlēties citu ceļu, iemācīties kaut ko jaunu un varbūt pat �ī ceļa gaitā mācīt citiem tās jaunās lietas, kas viņiem jāpieredz savā izaugsmē. Līdz ar to mēs spējam un arī gribam pieredzēt īslaicī�gas sāpes, lai līdz ar to iegūtu ilgtermiņā.

Ja mēs gribam gūt panākumus kādā pasākumā vai personisko attiecību jomā, tad grūtākais uzdevums ir apzināti pārciest sirds�sāpes, zaudējumus, dvēseles �aubas un nezinā�anas mokas. Tici vai ne, bet itin nekas �ajā pasaulē nenotiek nejau�ības dēļ. Itin viss notiek tie�i tā, kā tam ir jānotiek, un katrs cilvēks satiek tie�i to cilvēku, kur� viņam bija jāsatiek. Pilnība slēpjas nepilnībā, kas ir dabiski piemīto�a jebkurai izaugsmei. Izaugsmei nepiecie�ama brīva telpa uzlabojumiem psihiskiem, garīgiem, emocionāliem un fiziskiem. Ja cilvēkā vai sistēmā nav vietas uzlabojumiem, tad kā �is cilvēks vai �ī sistēma spēs sasniegt pilnību?

Tu neesi un nevari būt perfekts visu laiku. Pilnīgs ir vienīgi process. Daļa no �ī procesa tiek saukta da�ādos vārdos; mēs to dēvēsim par tavu Augstāko spēku.

�is pilnīgais process norisinās tavā ķermenī, galvā un sirdī. Tas ietekmē tavas attiecības, tavu darbu un tavus priek�status par "realitāti". �ajā "pilnīgo�anās" procesā nav nekā kļūdaina, tas ietver vienīgi mācības.

Mums vienkār�i vajag uzdrīkstēties ciest neveiksmi. Kā to panākt? Man ir kāds draugs, kur� dzīvo Malaizijā un ir sarakstījis grāmatu "Uzdrīksties ciest neveiksmi". �is cilvēks savā mū�ā bija cietis neskaitāmas neveiksmes laulībā, romantiskās attiecībās, biznesā.

Reiz viņ� pat mēģināja iesaistīties politiskā darbībā, kandidēja vēlē�anās un cieta smagu sakāvi, tomēr nezaudēja dū�u un smē�lās pieredzi savās neveiksmēs, pārvērta tās gudrības avotā un vis�beidzot sarakstīja par tām grāmatu. Tagad ir pārdoti jau 300 000 �īs grāmatas eksemplāru.

Tāpēc es tevi aicinu: pieļauj tik daudz kļūdu, cik vien vari, jo kļūdas dāvā lielu pieredzi, kas laika gaitā uzkrāsies un pārvērtī�sies zinībās un priekā. Tu būsi iemantojis rāmu gudrību.

Septītais plācenis

Reiz dzīvoja kāds ubags, kur� ielās diedelēja ēdienu. Neviens nevēlējās dot viņam ne kumosa, tomēr ubags neatlaidās. Kad saule jau gāja uz rietu, ubags satika kādu dāsnu un laipnu maiz�nieku, kur�, būdams apveltīts ar līdzjūtīgu sirdi, pasniedza vīram septiņus plāceņus. Vecais ubags ar gardu muti sāka tos ēst. Viņ� apēda pirmo plāceni, bet joprojām jutās izsalcis un tāpēc sāka mieloties ar otru plāceni. Notiesājis otro plāceni, viņ� arvien jutās izsalcis un tāpēc ķērās pie tre�ā plāceņa.

Ubags turpināja kāri ēst, līdz pienāca kārta septītajam plāce�nim. Kad arī tas bija notiesāts, nabaga vīrs beidzot jutās paēdis. Tomēr viņ� �ēli vaimanāja, un ziņkārīgais maiznieks gribēja zināt, kas viņam rada tādas cie�anas. Ubags atbildēja: "Tas bija septī�tais plācenis, kas remdēja manu izsalkumu. Ja es to būtu zinājis, tad būtu ēdis tikai septīto plāceni, bet pārējos se�us noglabājis priek�dienām."

Cik bie�i mēs �ēlojamies līdzīgās dzīves situācijās? Mūsu alkas remdēt izsalkumu beigu beigās noteikti tiks piepildītas. Ja tas vēl nav noticis, ja tu joprojām jūties izsalcis, tad atceries� tavs sep�tītais plācenis ir ceļā.

Līdzjūtība ir TAVAS sapes MANĀ sirdī.

Masu sāpēm ir at�ķirīgi veidoli. Tās var būt garīgas cie��anas, arī reāli fiziski simptomi. Reizēm sāpes kalpo kā agrīns brīdinājums: ja tu jūti sāpes kādā ķermeņa daļā, tad, iespējams, tas nozīmē, ka tavs ķermenis kliedz pēc uzmanības. Da�i cilvēki ignorē sāpes, ko jūt sevī. Piemēram, reiz mani apmeklēja kāda jauna sieviete, kura �ēlojās par sāpēm padusē. Es viņai ieteicu griezties pie ārsta un veikt medicīniskas pārbaudes, jo pretējā gadījumā viņas stāvoklis var pasliktināties. Sieviete atteicās, sakot, ka vēlas tikai kontrolēt savas sāpes un viņas ķermenis pats par sevi parūpēsies. Es atteicos viņu hipnotizēt, lai mazi�nātu sāpju iedarbību, un viņa devās pie cita psihoterapeita. Es būtu varējis novērst viņai sāpes vienā acumirklī, tomēr atteicos to darīt, turpretī otrs terapeits paklausīja viņas lūgumam, un hipnozes iedarbībā viņa pilnībā zaudēja sāpju sajūtu. Viņa varēja kustēties bez grūtībām un, paceļot roku virs galvas, vairs nejuta nekādas sāpes.

Pēc trim mēne�iem sieviete vairs nespēja pakustināt savu roku. Pienāca mirklis, kad viņai nācās iet pie ārsta: viņas ķerme�nis cieta, un viņu pastāvīgi mocīja drudzis. Ārsts konstatēja, ka pacientei ir ļaundabīgs audzējs vēzis un viņ� vairs nevar palī�dzēt. Sieviete bija nolemta nāvei. Ja viņa būtu devusies pie ārsta pirms diviem mēne�iem, tad būtu saņēmusi palīdzību audzējs tiktu izoperēts. �is bēdīgais atgadījums māca neignorēt sāpes, ko varbūt jūti savā ķermenī. Sāpes liecina, ka tavam ķermenim nepiecie�ama uzmanība, aprūpe vai kaut kas cits, ko tas tobrīd nesaņem.

Reizēm sāpes norāda uz pārmērīgu stresu kādā dzīves jomā, un, iespējams, tev vajadzētu pacensties mazāk laika veltīt dar�bam, bet vairāk atpūtai un miegam. At�ķirīgi vērtējamas ir psi�hiskās kaites un emocionālās cie�anas. Kā rodas emocionāli pār�dzīvojumi? Tos izraisa vairāki apstākļi. Viens no tiem ir cerības un gaidas, kas dzīvē netiek īstenotas. Piemēram, tu saisti savas cerības ar cilvēku, kuru mīli un kur� ir teicis, ka mīlēs tevi, un tu gaidi, ka �is cilvēks būs kopā ar tevi visu mū�u. Ta�u pēk�ņi viņ� pievēr�as citai personai. Vienā acumirklī tavas cerības paliek "karājamies gaisā", dū�a sa�ļūk papē�os, un tavas jūtas ir sagrau�tas. Tu ieslīdi cie�anu lokā un pārdzīvo to brīni�ķīgo izjūtu, ko sauc "sāpes".

Līdzīgas sāpes var pieredzēt cilvēks, kur� izmisīgi alkst pēc kādas lietas vai kādas personas. Ja tavas cerības netiek piepildītas un tu neiegūsti savu alku objektu, tad sāc pārdzīvot emocionālas sāpes. �ādas sāpes bie�i izpau�as kā fizisks simptoms un īpa�i saasinās gadījumos, kad cilvēks negūst gandarījumu par savām mokām.

Kā mēs varam atbrīvoties no sāpēm un cie�anām? Atbildi uz �o jautājumu cilvēce zināja jau pirms daudziem gadu tūksto�iem: apslāpē savas gaidas un alkas. Jāsaprot vienkār�a atziņa, ka nekas uz �īs planētas nepastāv mū�īgi. Nekas. Pilnīgi nekas. Kolīdz tu atskārtīsi �o patiesību, tā sapratīsi, ka katra lieta un katrs cilvēks tavā dzīves ceļā ir dāvana, kas palīdz apskaidrot tavu dvēseli, un brīdis, kad tu viņu satiec, saviļņo tavu sirdi un prātu. Ja dzīves ceļā iepazītos cilvēkus tu sāksi uztvert kā skaistas veltes, tad izjutīsi pateicību par viņu klātbūtni, pat ja tā izrādīsies īslaicīga. Būdami lietpratēji niecīgās cie�anās, mēs iedegamies dusmās tāpat kā kādreiz bērnībā. Vai atceries, kā �etru gadu vecumā gribēji mie�loties ar saldējumu vēl pirms pusdienām? Vai atminies, kā klie�dzi, raudāji un izraisīji skandālu, līdz beidzot piespiedi vecākus padoties un ieguvi kāroto? Nabaga muļķa vecāki! Cik viegli bija manipulēt ar viņu jūtām, izmantojot neprātīgas iegribas un emo�cionālās spēles. Sliktā ziņa ir tā, ka �is neprāts turpinās, labā mūsu neprāts beigsies, kad atteiksimies no izmisīgās pieķer�anās cilvēkiem un lietām un iegūsim citādu gudrību.

Var gadīties, ka mūs pamet cilvēks, kuru mēs patiesi un no sirds mīlam. �is cilvēks, domājams, ir laipns, mīlo�s, dāsns, dvē�seli dziedējo�s un daiļ�. Vai mēs atturēsim viņu dziedināt pasauli, ja reiz viņ� tā ir izlēmis? Ko tad, ja kādas citas cilvēciskas dvē�seles liktenis ir nesaraujami saistīts ar tās būtnes likteni, kuru mēs mīlam? Ko tad, ja no �īs īpa�ās saiknes ir atkarīga tava iemī�ļotā cilvēka dzīve un viņa nākamo bērnu dzīve un tu esi vienīgais �ķērslis viņa laimes ceļā? Ko tad, ja viņ� dosies pasaulē, būs kopā ar citiem cilvēkiem un dalīsies savās skaistajās mīlestības jūtās? �īs jūtas jūs savstarpēji saistīja attiecību sākumā.

Tāpēc negaidi, līdz cilvēki ienāk tavā dzīvē kā skaistas veltes. Labāk iedomājies sevi kā velti citu ļau�u dzīvē. Tu mājo uz �īs Zemes tikai pagaidām, un kādreiz tev būs jāaiziet. Ko iesākt ar materiālām lietām, kuras tu saņem, automa�īnām, namiem, mājas iekārtu, visiem laikazoba skartiem priek�metiem, kas tavas nāves gadījumā pāries mantiniekiem (man patīk paziņojumi lid�ma�īnas salonā: "�praktiski neiespējamā gadījumā, kad nepie�cie�ama nosē�anās uz ūdens�" Ja �ī varbūtība ir tik neiespējama, kāpēc to vispār pieminēt? Vai lidma�īnas nosē�anās uz ūdens nav tas pats, kas iegā�anās jūrā?), vienalga, taviem bērniem vai citu cilvēku bērniem? Izmanto �īs lietas un esi par tām pateicīgs, bet nepiesaisties tām. Visās lietās un visās attiecībās palai�ana brīvē ir daļa no izaugsmes. Tā ved uz emocionālu un garīgu briedumu un augstāko gudrību.

Visas nozīmīgās kaujas mes izcīnām sevī.

�eldons Kops (Sheldon Kopp)

40. nodaļa . sarunas ar sevi un trīs pamatprincipi

Sarunā ar sevi mums ir nepiecie�ams pārliecināties, ka tiekam pieņemti, atzīti un novērtēti īpa�i garīgajā jomā. Dzīve mūs pieņem tādus, kādi esam. Trīs galvenie principi, kas palīdz sadzīvot ar sevi un apkārtējiem, ir novērtē�ana, atzī�ana un pie�ņem�ana. Ja spējam apkārtējiem cilvēkiem palīdzēt sekmīgāk pie�ņemt savu būtību un pau�am atzinību, katru dienu sakot labus vārdus un liekot viņiem saprast, ka mēs novērtējam viņu klāt�būtni savā dzīvē, mēs vienlaikus ietekmējam un mainām viņu attieksmi pret mums. Līdz ar to mēs pilnveidojam savas attie�cības ar cilvēkiem jeb, citiem vārdiem sakot: ja papla�inām savu redzesloku, mēs attīstām arī mūsu attiecības un to redzējums kļūst arvien skaidrāks. Ja visi trīs principi tiek īstenoti patiesi un sirsnīgi, tad mēs sasniedzam augstāku cilvēcisko attiecību pakāpi un veidojam nepastarpinātu tuvību.

Tāpēc mācies labvēlīgi novērtēt citus cilvēkus! Katru dienu saki viņiem atzinīgus vārdus, uzslavē viņu veikumu un liec saprast, ka tu viņus pieņem, jo viņi ir brīni�ķīgi. Tas radīs abpusēju cieņu, nostiprinās jūsu saikni un vienkār�os komunikāciju, līdz ar to palielināsies jūsu savstarpējā uzticē�anās, kas parasti ļauj ātrāk atrisināt grūtas situācijas. Tas vairos ari tavu personisko spēku, tev tiks dāvāta uzticība un pavērsies jaunas izredzes. Tev būs daudz vieglāk iegūt to, ko vēlies saņemt savā dzīvē. Tu iemantosi arī dziļu sirdsmieru, jo tavas garīgās attiecības ar cilvēkiem kļūs apzinātākas un savā ziņā dziedino�as.

Atceries, ka tava attieksme pret apkārtējiem nosaka viņu attieksmi pret tavu personu. �ī savstarpējā saikne veido enerģi�jas, domu un darbību ciklu, kas sekmē tavu POZITĪVO attieksmi pret dzīvi. Tā savukārt vairo tavu enerģiju un entuziasmu, kas veicina tavu rado�umu un atsaucību un līdz ar to arī tavu pozi�tīvo attieksmi, un tad viss cikls atsākas no jauna.

CETURTĀ DALA

CEĻ�, KAS MUMS JĀNOIET

Esmu iemācījies pieņemt dzim�anu un nāvi, bet da�kārt man joprojām dara raizes tas, kas atrodas starp tām.

E�lijs Briljants (Asleigh Brilliant) � 1968

41. nodaļa . klustam vecāki un topam pieaugu�i

Katru dienu lūkojoties spogulī, mēs saprotam, ka da�as mūsu ķermeņa daļas itin labi pakļaujas Zemes pievilk�anas spē�kam. Da�as �īs daļas redzamas mūsu sejā, un reizēm cilvēki to izmaiņas sauc par noveco�anu. Tomēr tas automātiski vēl neno�zīmē, ka esam pieaugu�i. Vai pastāv at�ķirība starp noveco�anu un tap�anu par pieaugu�iem? Daudzi cilvēki mēdz teikt: "Nu, kļūstot vecāks, tu topi gudrāks un vairāk nobriedis. Tu sāc vairāk līdzināties pieaugu�am cilvēkam." Ko tas nozīmē?

Domājot par saviem vecākiem un viņu dzīves gājumu, es atskār�u, ka �ie vecie cilvēki joprojām cen�as atklāt, ko nozīmē būt pieaugu�am. Jā, viņiem ir vairāk pienākumu, jā, viņiem ir kredītsaistības par māju un par automa�īnām un tā joprojām. Jā, viņi ir laidu�i pasaulē bērnus un uzaudzināju�i tos par krietniem cilvēkiem, jā, viņi ir dzīvoju�i laulībā, bet kur viņi ir ņēmu�i savu gudrību un priek�status par pieaugu�ā dzīvi? No saviem vecā�kiem! Es tomēr vilcinātos taujāt par viņu vecākiem. Tātad mēs atgrie�amies pagātnē un atklājam, ka patiesībā daudzi cilvēki tikai izliekas, ka ir "pieaugu�i", vai arī spēlē pieaugu�ā lomu.

Katrā no mums ir klāteso�s tas bērns iek�ējais bērns, pie kura mēs tik ļoti ilgojamies atgriezties. Neīstās patības maska, ko sev uzliekam, aizsedz patieso, jautro bērnu, kur� grib izkļūt brīvībā, grib atkal mācīties un priecāties.

Varbūt vēlme "novecot kopā ar kādu" nozīmē: gribu dalīties ar otru cilvēku gudrības krā�anā vai vienkār�i pavadīt laiku sav�starpējā tuvībā. Tomēr da�iem cilvēkiem noveco�ana izvēr�as diezgan izplatītā kaitē depresijā. Kas ir depresija? Neviens nav sniedzis pilnīgi skaidru atbildi uz jautājumu "Kas izraisa depre�siju?", tomēr parasti tās cēloņus saista ar svarīgiem dzīves pavēr�sieniem, piemēram, mīļotā cilvēka zaudējumu, laulības izir�anu, atbrīvo�anu no darba vai pat �ķietami labvēlīgiem notikumiem, piemēram, laimestu loterijā. Da�kārt depresijas cēloņi nav acīm redzami. Sievietēm ir divkārt lielāks risks saslimt ar depresiju nekā vīrie�iem. Cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, depresijas gadījumi ir �etrkārt bie�āki nekā jaunākām personām. Depresija ir visbie�āk izplatītā kaite, par ko sūdzas pacienti.

Agrāk depresijas iemesli tika saistīti ar vāju raksturu un savu iegribu apmierinā�anu, proti, tādām personības iezīmēm, no kurām pacientam glu�i vienkār�i vajadzēja atbrīvoties. Tomēr nesenie pētījumi apliecina, ka depresija ir visnotaļ konkrēta un reāla saslim�ana. Smadzeņu diagnostikā, izmantojot pozitronu emisijas tomogrāfiju, ir identificētas divas smadzeņu daļas, kas dziļas depresijas brī�os funkcionē ar traucējumiem. Kreisajā frontālajā smadzeņu garozā ir fiksēts patoloģiski augsts asiņu pieplūdums, ko, iespējams, var saistīt ar depresijas stāvoklim raksturīgo negatīvo domu pastāvīgo plūsmu. Augsts asiņu pie�plūdums gan depresijas periodā, gan depresijas lēkmju starplaikā ir konstatēts arī mandeļveida ķermenī nelielā daudzfunkcionālā smadzeņu apgabalā, kas regulē cilvēka emocionālās reakcijas. Tātad neiroķīmiskā aspektā depresija ir saistīta ar pazeminātu neiromediatoru serotonīna, norepinefrlna un dopamlna līmeni. Cilvēki, kuriem ir pazemināts neiromediatoru, īpa�i serotonīna līmenis, cie� no diviem simptomiem: depresijas izjūtas un anhedonijas pavājinātas spējas izjust prieku, piemēram, par gardu maltīti, dzimumaktu vai iemīļotu nodarbo�anos.

Pazīmes, kas norāda uz depresiju:

1)��� nogurums un nespēks;

2)��� nespēja koncentrēties un pieņemt lēmumus;

3)��� gausas ķermeņa kustības;

4)��� bēdīgs noskaņojums un tuk�uma izjūta;

5)��� ē�anas paradumu maiņa;

6)��� priek�stats par sevi kā neveiksminieku un nederīgu cilvēku;

7)��� gulē�anas paradumu maiņa;

8)��� untumainība un viegla aizkaitināmība;

9)��� svara zaudējums vai pieaugums;

10) uzmācīgas domas par nāvi un pa�nāvību.

�ie simptomi rada ne tikai tūlītēju diskomfortu, bet arī pro�ducē neiromediatorus un neiropeptīdus, kas vājina imūnsistēmu, tāpēc cilvēks kļūst arvien uzņēmīgāks pret da�ādām slimībām. Ja depresija netiek atklāta un ārstēta, tad cilvēks var saslimt ar depresīvo psihozi. Vienkār�iem vārdiem sakot, depresija ir tāds apziņas stāvoklis, kad jebkura doma emocionāli tiek pārspīlēta, kaut arī pierādījumi norāda uz pretējo. Ja tu (vai cilvēks, kuru tu mīli) ilgāku laiku jūties nomākts, tad noteikti apmeklē ģimenes ārstu vai psihiatru, lai saņemtu tūlītēju ārstē�anu.

Lielākās briesmas dzīvē ir tās, ka tu varētu būt pārlieku piesardzīgs.

Alfrēds Adlers (Alfred Adler)

Daudzi cilvēki sāk skaidri apzināties, ko vēlas sasniegt un īstenot, tiklīdz atskārst, kāpēc dzīvo uz �īs planētas. Viņi jūtas piepildīti, tiklīdz atklāj savu "esības jēgu". �ie cilvēki konstatē, ka dzīves jēga nav glu�i tas pats, kas dzīves mērķis. Jēga nav cen�tieni atrast darbo�anās mērķi vai pievērsties kaut kam, sakot, ka tas nu ir vienīgais, ko cilvēks grib sasniegt. Jēga drīzāk nozīmē dzīves virzienu, teiksim, "uz austrumiem". Ja esi apņēmies iet austrumu virzienā, tad �ī ceļa gaitā tu �ķērsosi daudzas pilsētas, kuras reprezentēs mērķus, ko izvirzīsi savā dzīvē.

Tātad, ja kāds tev vaicā, kas ir tavas dzīves jēga, tad atbilde nevar būt "es gribu A" vai "es gribu B", vai "man vajag to vai �o". Tu sāksi atbildi ar vārdiem "es esmu �". Tad tu meklēsi kādu iezīmi, kas vislabāk raksturo tavu būtību, piemēram, "esmu dāsns" vai "esmu skolotājs", vai "esmu organizators", un tu pie�minēsi to rakstura īpa�ību, kas precīzi atbilst tavai iedabai. Tagad nākamajās piecās minūtēs uzraksti tās piecas iezīmes, kas visla�bāk raksturo tavu personību. Reizēm tas nebūt nav viegls uzde�vums, un, lai to paveiktu, mums vajag jautāt tuviem draugiem un ģimenes locekļiem, ko tie�i viņi domā par mums. Pieraksti �īs īpa�ības un tad godīgi izsvītro citu pēc citas, līdz atrodi to vienīgo, kas, pēc tavām domām, vislabāk raksturo tevi un to, kas varētu būt tavas dzīves jēga.

Lai atvieglotu tavu uzdevumu, es atklā�u savas dzīves jēgu: es esmu audzinātājs. Esmu lielisks audzinātājs. Man patīk mācīt cil�vēkus, izmantojot da�ādas mācību metodes un paņēmienus. Man ļoti patīk mācīt bērnus stāstot. Man patīk mācīt, rakstot grāma�tas gan �o, gan citas grāmatas un analizējot man tuvas tēmas. Man patīk mācīt, veidojot jaunas programmas televīzijā un radio. Grāmatas, radio un televīzijas raidījumi, video un skaņu ieraksti ir mērķi manā dzīves ceļā.

Lai tev veicas atrast savas dzīves jēgu un virzienu! Atceries, ka, tos reiz atradis, tu skaidri sapratīsi to, ko dari, un arvien vieg�lāk un ātrāk spēsi pieņemt efektīvākus lēmumus.

43. nodaļa . praktiski padomi, ka kļūt par veiksminieku

Veiksme bie�i ir pareizi izvēlētas rīcības rezultāts. Bū�dami pasīvi, mēs atsakāmies uzņemties atbildību par dzīves nori�sēm un līdz ar to kļūstam par visda�ādāko "nelaimes gadījumu" upuriem. Piemēram, kāda sieviete paziņo, ka, lūk, ķīmiskās tīrī�tavas darbinieks esot sabojājis viņas garās bikses. Beigās viņa vēl piebilst: "Nu, viņ� sabojāja arī manu kostīmu." Sievietes vārdi atklāj, ka neapzināti viņa ir nojautusi risku, izvēloties jaunu ap�ģērbu tīrītavu. Viņa var apmeklēt da�ādas tīrītavas, bet visur sa�skarsies ar līdzīgu problēmu, ko radīs viņas pa�as attieksme. Cita sieviete �ēlojas, cik tuk�a un veltīga ir bijusi viņas diena, un viņas domā�anas gaitu atklāj frāze: "Nu, man tā gadās vienmēr." Viņa ļauj tam notikt. Ja mēs atļaujam sev pieņemt �ādas "nelaimes", tad parasti mūsu rīcībai ir kaut kāds iemesls.

Iespējams, mēs baidāmies, ka nespēsim paveikt doto uzde�vumu, un da�i no mums �īs bailes izjūt neapzināti. Da�kārt ļaudis sliecas vainot sabiedrību par nelaimēm, kas atgadās viņu dzīvē. Sabiedrība esot tā, kas veicina narkotiku atkarību, alkoholismu un nolaidību, ta�u, uzkraujot vainu uz citu (sabiedrības) pleciem, mēs arvien retāk ielūkojamies sevī un vairāmies apsvērt mūsu pa�u atbildību par dzīves norisēm. �āda attieksme veicina pasivi�tāti. Ja mēs turpinām glabāt sevī bērnībā izjustās pārestības, tad �ķiet, ka visas mūsu nelaimes ir radu�ās vecāku vainas dēļ. Mēs pat necen�amies padarīt labāku savu pasauli, lai kur� būtu vaino�jams. Mums ir jākļūst atbildīgiem par savu dzīvi un jāsāk censties tagad �ajā acumirklī.

Es ticu, ka, atzīstot pa�a lomu nelabvēlīgu situāciju radī�anā, tu būsi gatavs pārmaiņām, un tajā brīdī viss vērsīsies uz labo pusi. Attieksmē pret likteni, nolemtību un veiksmi katram cilvēkam ir doti gan resursi un iespējas, gan zināma nevarība. Tas veids, kā tu izmanto savus dotumus, palīdz noteikt tavu veiksmi. Kā teicis �ekspīrs: "Ne mūsu zvaig�ņu vaina [mīļais Brut. A. �.], bet mūsu pa�u [ka mēs esam vergi. A. �.]."* Jo cītīgāk mēs darbo�jamies, lai būtu veiksminieki, jo vairāk gādājam, jo dro�āki jūta�mies. Mirklī, kad cilvēks paveic kaut ko labu, viņ� arī emocionāli jūtas labi. �ajā mirklī viņ� izjūt mazāk dusmu, jo savas rīcības pārvaldī�ana ir veselīgas dzīves priek�nosacījums.

Da�ādu veidu signāli tev palīdzēs saprast, kā izkļūt no nelab�vēlīgo situāciju "apburtā loka". To atkārto�anās ir sarkanais karogs tā ir zīme, ka tev vajadzētu mainīties. Da�i cilvēki mēdz teikt: "Ak, man tā neveicas mīlestībā!" Tomēr ikreiz no jauna viņi atrod partneri, kur� cie� no alkoholisma vai varbūt nespēj sagla�bāt uzticību, un līdz ar to sāk atkārtoties jau iepriek� pieredzētās neveiksmes, kas dod tikai neapmierinātību un vil�anos. Daudzi negatīvi rezultāti cilvēkus bie�i pamudina secināt, ka viņus "vajā nelaime", izvēloties dzīvesbiedru vai daudz ko citu. Ja tu sāc pamanīt, ka tavā dzīvē atkārtoti iezīmējas iepriek� pieredzētais neveiksmju modelis, tad godīgi pavaicā sev: "Kāda ir mana loma �ajos notikumos? Kāpēc es jūtos ierobe�ots un sasaistīts? Kāpēc es �ēlojos, nevis cen�os kaut ko darīt?"

Tev ir jābūt pa�kritiskam. Viena no pa�kritikas iezīmēm ir prasme konstruktīvi izvērtēt savas personiskās attiecības. Varbūt tev ir problēmu nomākti draugi, kuri ir emocionāli tik atkarīgi no tevis, ka tu sāc izjust spēku izsīkumu. Tev vajadzētu izanali�zēt �o emocionālo atkarību: "Kas mūs ievilina �ādās attiecībās?" Cilvēki ieslīgst savu draugu problēmās tikai tāpēc, ka patiesībā vēlas tajās ieslīgt. Tas viņus pasargā no daudz grūtāku uzdevumu veik�anas. Tu vari rūpēties par saviem draugiem, vienlaikus neziedojot viņiem visu dzīvi. Ja jūti, ka tevi nomāc pārāk smaga atbildības nasta, tad mēģini noskaidrot savu lomu �ajā situācijā. Pavaicā sev, vai neesi bijis pārāk piekāpīgs! Da�kārt, baidoties vai pārdzīvojot satraukumu par noteiktām parādībām vai norisēm, mēs sliecamies tās izstumt no savas apziņas. Daudzi no mums vairās pievērst uzmanību grūtībām un labāk ļaujas sapņiem par skaistu dzīvi Kārību jūras salā vai nododas da�ādām atkarībām alkoholam, pārmērīgai ē�anai, izklaidēm vai bezjēdzīgai naudas �ķie�anai. Visas �īs darbības "aizbiedē" veiksmi un bie�i nes sev līdzi nelaimi. Tā vietā, lai vairītos no satrauco�iem pārdzīvoju�miem, kāpēc nepavaicāt sev: "Ko varu darīt, lai justos labāk?" Aizmirsti par iedzer�anu, pļāpām pa tālruni vai "uzbrukumu" ledusskapim! Labāk paveic kaut ko derīgu, teiksim, izpildi kādu netīkamu mājas darbu kaut vai iztīri tualetes podu!

Ja tu gribēsi kaut ko paveikt, tad atradīsi iespēju to izdarīt. a tu negribēsi kaut ko darīt, tad atradīsi sev aizbildinājumu. Tavā dzīvē ir vai nu rezultāti, vai arī iemesli, kuru dēļ nav rezultātu.

Katrs neliels panākums tevī raisīs vēl nebiju�u patiku un arī pārliecību, jo būsi priecīgs, ka esi uzņēmies atbildību. Līdz ar katru mazo pārmaiņu tu patiksi sev arvien labāk un sāksi darbo�ties arvien lietderīgāk, uzlabojot savas dzīves kvalitāti. Daudzās mazās izmaiņas radīs pla�āka mēroga pozitīvas pārmaiņas. Tā, saprotams, būs tava veiksme.

44. nodaļa . motivācija, entuziasms un aizrautība

^/^ai esi ievērojis, ka cilvēkiem, kuriem trūkst entuzi�asma, vienlaikus nav arī pietiekamas motivācijas? �ķiet, viņi īsti nesaprot, ko nozīmē brīni�ķīgais vārds "aizrautība". Satiekot cil�vēku, kur� kaislīgi nododas savam darbam, mīļotam tuviniekam vai laika kavēklim vai kur� aizrautīgi pilnveido savas dotības, tu ievērosi, ka �im cilvēkam ir ne vien ļoti augsta motivācija, bet arī liels entuziasms. Lielisks piemērs ir mīlētāji pavēro tos, kuri ir iemīlēju�ies un saka par savu iemīļoto tikai cildino�us vārdus, kā arī, izjuzdami dziļu prieku un laimi, dalās �ajās izjūtās ar otru cil�vēku: "Ak, es mīlu �o sievieti, viņa ir tāda un �itāda, un viņa man ir viss uz �īs pasaules."

Trīs brīni�ķīgie vārdi motivācija, entuziasms un aizrautība ir saistīti dievi�ķām saitēm. �ie vārdi patie�ām iemieso "svētās govs" trejādos spēkus, ko cilvēks glabā sevī. Palielinot kādu no �iem spēkiem, piemēram, aizraujoties ar kādu nodarbi, vienalga, vai tā būtu mak�ķerē�ana, glezno�ana vai rakstniecība, tu atskārtīsi, ka līdz ar entuziasmu pieaugs arī tava degsme darboties �ajā jomā.

Itin drīz tu ievērosi, ka, pamostoties rīta agrumā, tev vairs nevajadzēs piespiest sevi kāpt ārā no gultas. Tu sāksi izjust soļu vingrumu un gaitas vieglumu. Pavēro mazos bērnus, kuriem agrā rīta stundā jāceļas, lai dotos uz skolu. Darbdienu rītos no pirmdienas līdz piektdienai viņus pamodināt ir īsta sodība. Tu vari kliegt un rāties vai pat piedraudēt ar sodiem, tomēr paiet pusstunda, līdz viņi lēnām izkāpj no gultas, gauzdamies: "Ak, vai man patie�ām jāiet uz skolu?" Ta�u, kolīdz pienāk sestdiena un svētdiena, tu pat neesi apvilcis �ības, kad viņi jau ir ielēku�i tavā gultā un jūsmīgi sauc: "Ko mēs �odien darīsim, māmiņ, � tēt?" Viņi ir tik dzīvīgi, jo viņus gaida izklaide un piedzīvojumi.

Tātad līksme, ko rada entuziasms un aizrautība, tev rada moti�vāciju, un tu ātri izlec ārā no gultas. Tad nu iedomājies ja tev patīk tas, ko dari, tad, ak, mans Dievs, kā tu modīsies rīta stun�dās? Vai tu būsi ārā no gultas ar vienu lēcienu vai laiski staipīsies un vēlāk savāksi paliekas no modinātāja, ko dusmās sviedi pret sienu? Vai tava nodarbo�anās tev rada prieku? Un tavas attiecī�bas? Un tava mājas dzīve? Ar kādām izjūtām tu gribi mosties katru savas dzīves dienu?

Tu būsi dzirdējis izteikumu: "Laiks dziedē visas brūces." Nu, reizēm tā ir taisnība, bet citkārt tie izrādās maldi. Ja tu esi �ķirtenis un tavi bērni dzīvo pie mātes tavas biju�ās sievas, tad laiks nevis dziedē tavas brūces, bet tikai padara tās dziļākas. Lai�kam ritot, daudzi cilvēki sāk izjust nevis atvieglojumu, bet tikai dziļākas sāpes. Ja tevi pamet cilvēks, kuru mīlēji un kuram bija nozīmīga vieta tavā dzīvē, un �ajās attiecībās biji ieguldījis savas patiesākās jūtas, veltījis tām savu laiku un savus spēkus, tev nākas konstatēt, ka laiks nebūt nedziedē tavas brūces. Laiks tev sniegs da�as mācības, kuras tu apgūsi. Un tas ir viss. Nekā vairāk nav. Pasaule nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija agrāk; patiesību sakot, tu esi mainījies uz visiem laikiem. Tava vienīgā iespēja ir noteikt �īs pārmaiņas virzību un intensitāti. Neaizmirsti arī to, ka attiecību jomā cīņā, kas risinās starp diviem cilvēkiem, lielāka vara ir dota tam, kur� mazāk raizējas par �īm attiecībām.

Atskatoties pagātnē un domājot par cilvēkiem, kuri mūs sāpi�nāju�i, un situācijām, kurās tikām sāpināti, mēs da�kārt sakām: "Tagad es varu pasmieties, bet toreiz man tas ne�ķita diez ko smieklīgi." Tu esi pārdzīvojis sāpīgu situāciju un tagad saki sev: "Nu tagad pēc daudziem gadiem es varu atcerēties un pasmieties par biju�o, un atzīt, ka toreiz uzvedos pārmēru muļ�ķīgi un man nevajadzēja būt tik jūtīgam." Ja zini, ka pēc daudziem gadiem varēsi pasmieties par �o situāciju, tad kāpēc nesmieties jau tagad?

Ko tu iegūsi, mainot savu attieksmi? Ja uzdosi sev �o jau�tājumu, tad burtiskā nozīmē stimulēsi "paldies, es izdzīvo�u glu�i labi" attieksmi un sapratīsi, ka, raugoties no nākotnes skatpunkta uz tagadni, pa�reizējais mirklis ir kaut kas tāds, kas izraisa smieklus, un, iespējams, tu spēsi jau �obrīd pasmieties par tagadni. Vēlāk tu iemantosi spēju pārkārtot savu dzīvi tādā formā, kas ļaus tev justies laimīgākam. Kā teica senie romie�i [22] : "carpe diem!" "baudi mirkli!"

Hindu svētajā grāmatā "Bhagavadgītā" ir aprakstīta kāda problēma, kas saistīta ar telpas-laika nepārtrauktību un ener�ģiju. �ī problēma ir atspoguļota ari kvantu mehānikā. Tas ir jau�tājums par kinētisko enerģiju, darbību un bezdarbību. Kura ir kura? Dabaszinātnes māca, ka, samazinot objekta temperatūru līdz nulles atzīmei pēc Kelvina skalas (to dēvē arī par absolūto nulli), itin viss nonāk bezdarbības stāvoklī un objekts burtiskā nozīmē pazūd no mūsu redzesloka. Tas neeksistē mūsu Visumā, un mēs nespējam to izprast atbilsto�i mūsdienu fizikas atziņām. Lejupceļā uz absolūto nulli visa matērija vibrē ar rezonējo�u latentu potenciālo enerģiju jeb tā dēvēto nulles punkta enerģiju. Zinātnieki nomaļās laboratorijās visā pasaulē jau eksperimentē ar ierīcēm, kas �ķiet spējīgas pieslēgties �im pla�ajam un brīva�jam enerģijas avotam. Domājams jo vairāk mēs "palēninām" atomiskās matērijas vibrācijas, jo vairāk enerģijas tā iemanto.

Līdzīgā kārtā, pārtraucot savu nemierīgo darbo�anos un skraidelē�anu kā vista ar nocirstu galvu, lai paveiktu �o vai to un sasniegtu to vai citu mērķi, mēs atskār�am, ka mūsu prāts spēj koncentrēties uz patiesi vajadzīgo un varbūt pat sasniegt mērķi rāmā, savaldīgā ceļā. Pirms vairākiem gadiem, kad vadīju trīs uzņēmumus vienlaikus un biju priek�sēdētājs �o uzņēmumu padomēs, man nācās saskarties ar daudziem nemierpilniem ļau�dīm. Atceros kādu kundzi, kura �audījās kā adata un nemitīgi bija aizņemta ar kādu darāmo. Viņa man atgādināja bi�u stropu, tikai iemiesotu vienā personā! �ī sieviete bija tik ļoti nodarbināta, ka dienas beigās nebija paveikusi pilnīgi neko! Viņa nepaveica neko nozīmīgu uzņēmuma attīstības labā, lai gan rosījās līdz spēku izsīkumam.

Iedomājies mazu kucēnu, kur� spēlējas ar savu asti un nemi�tīgi riņķo, cen�oties to satvert. Vai kucēns ir aizņemts ar savu darāmo? Vai tev ne�ķiet, ka arī mēs �ādi nodzīvojam savu mū�u? Mēs esam tik ļoti iesaistīti darbībā mājās un darbā, un pusceļā no darba uz mājām, ka pat mūsu brīvais un atpūtai paredzētais laiks tiek aizvadīts darbo�anās drudzī.

Mēs neatvēlam laiku rāmai apcerei un meditācijai, neatļaujamies vienkār�i būt un godbijīgi vērot Visumu, būt nekustīgiem un beidzot zināt, ka pastāv Augstāks spēks. �is spēks mūs uzrunā nekustīgā klusumā� un �ajā klusumā mēs dzirdam debess sfēru mūziku, un mūsos mostas rado�s ģēnijs.

47. nodaļa . smiekli labakās zāles

ĪComiķim Normenam Kozinsam tika diagnosticēts vēzis. Ārsti teica, ka viņam nav atlicis daudz laika, un ieteica gatavoties nāvei. Tad komiķis nolēma, ka, ja nu reiz viņam ir jāmirst, tad viņ� mirs smiedamies. Viņ� devās uz veikalu un nopirka visus tobrīd pieejamos komēdiju filmu ierakstus un televīzijas pro�grammu ierakstus humora raidījumus un parodiju �ovus, kā ari da�ādu komiķu priek�nesumus.

Nākamos trīs mēne�us viņ� pavadīja, skatoties �īs smieklīgās videofilmas un TV raidījumus, un visu �o laiku viņ� smējās līdz asarām. Kad trīs mēne�i bija pagāju�i, notika brīnums. Viņ� aiz�gāja pie ārsta, un izrādījās, ka diagnosticētais audzējs ir pazudis bez pēdām.

Lūk, kamēr viņ� smējās un skaļi līksmoja par katru joku, viņa organismā izdalījās endorfini, kas iekustināja imunitātes sistēmu un atjaunoja bojātos audus. Smadzeņu �ūnās ieplūda jauni spēki, un slimnieks atguva zaudēto veselību. Smiekliem ir liela vara tie rada mūsos emocionālu pacēlumu un dāvā garīgu atjaunotni. Tāpēc ļaujies smiekliem un dari to, cik bie�i un kā vien iespējams. Iestājies Smējēju klubā!

�āds klubs pirms da�iem gadiem tika nodibināts Indijā, un tagad tā dalībnieku skaits jau pārsniedz �etrdesmit tūksto�us. Tik�anās reizēs kluba biedri nekautrējoties ļaujas smiekliem kā vientiesīgi nelgas. Smie�anās procesā izdalās visi toksīni, kas nedēļas gaitā ir uzkrāju�ies viņu organismā. �o cilvēku veselības rādītāji pastāvīgi uzlabojas, un daudzi ārsti ir patīkami noraizēju��ies par savas profesijas nākotni.

Tev vajadzētu atrast darbu, kas līdzinātos atvaļinājumam. Ja tev patīk ceļot, tad nekavējoties uzsāki darbu tēraudlietuvē un sāc strādāt, teiksim, tūrisma aģentūrā, kur tev būs iespēja ceļot mazliet bie�āk. Ja tev patīk mācīt, tad liec pie malas nebeidzamos rasējumus un ej uz skolu, kur varēsi mācīt savas zinības vai pras�mes, ko pārzini labāk nekā vairums cilvēku. Varbūt tev piemīt kāds rado�s talants vai kādas līdz �im neatklātas dotības, teiksim, spēja iedvesmot un stimulēt apkārtējos cilvēkus?

Daudzus cilvēkus no �ādām pārmaiņām attur bailes. Viņi bai�dās virzīties uz priek�u un darīt to, par ko sapņo. Varbūt tu gribi spēlēt teātri, varbūt tu gribi rakstīt tas nebūt nenozīmē, ka tev ir jāatsakās no savas pamatnodarbo�anās. Tu vari darīt to, kas tev �ķiet tīkams, vienlaikus pelnot iztiku citā darbā. Drīz tu atklāsi, ka, atvēlot vairāk laika un ar prieku nododoties senlolotai iecerei, tu palēnām dabiski iekļausies jaunajā dzīves ritmā. Ļaudis mēdz vairīties īstenot dzīvē savus sapņus, aizbildinoties ar pienāku�miem darbā un ģimenē.

Daudzi cilvēki, kas guvu�i panākumus uzņēmējdarbībā, ir soli pa solim tuvoju�ies savu mērķu piepildījumam. Kādai manai draudzenei, kura dzīvo Montokā, Longailendā, lielu prieku sagā�dāja iepirk�anās krāmu tirdziņos tādās zemēs kā Argentīna, Bra�zīlija un Meksika, un viņa mēdza pārvest mājās da�ādus jaukus nieciņus. Sievietes draugiem �īs mazās lietiņas tik ļoti patika, ka viņi katrreiz lūdza atvest mazliet vairāk jauko nieciņu, lai varētu tos iegādāties. Drīz sieviete nolēma atvērt veikaliņu, lai glītie suvenīri būtu pieejami pla�ākam pircēju lokam. �ie mājas inter�jera priek�meti kļuva tik iecienīti, ka tagad manai draudzenei pie�der trīs vai �etri veikali Ņujorkas un Losand�elosas apkaimē. Tas ir apbrīnojami, cik viegli un bez liekām pūlēm viņa pārvērta savu hobiju ienesīgā biznesā.

\

Tu vari iegūt visu, ko vien vēlies. Tev tikai sava ener�ģija jāvirza uz vēlamo lietu, un tā maz pamazām dos rezultātu. Nelieli panākumi dāvā cerību un ģenerē neizmērojamas entuzi�asma rezerves, kas nākotnē mums dos enerģiju.

Mazās uzvaras iemieso mūsu kopību un gara pilnību. Tās vai�nago crescendo, kas sasniedz virsotni dzīves skaistākajā stundā iedvesmas pārpilnajā brīdī, kad mēs beidzot atskār�am savu vietu lielajā pasaules kārtībā un nostājamies līdzās mū�īgajam Garam mūsos.

Daudzu cilvēku problēma ir tā, ka viņi noteiktā laikā nekon�centrējas uz kaut ko vienu, bet pievēr�as vairākām lietām vienlai�kus. Vienubrīd viņi grib vienu, bet jau nākamajā brīdī kaut ko citu, vēl pēc tam viņi atgrie�as pie sākotnējās vēlmes un tā tālāk, un tā joprojām. Mans ieteikums ir praktizēt sērijveida paziņoju�mus vienā laikā paust kaut ko vienu. �āds paņēmiens attīstīs tavas koncentrē�anās spējas un iemaņas. Paziņojumu izteik�ana ir ļoti nozīmīga prasme. Tā ļauj tev aktualizēt dzīvē to svarīgo, ko ir nepiecie�ams radīt, ne tikai materiālajā, bet arī emocionālajā aspektā.

Lai sāktu praktizēt sērijveida paziņojumus, pasēdi klusu da�as minūtes un iek�ēji apceri tikai to, ko ļoti, ļoti vēlies, atmetot visu pārējo. Redzi to, dzirdi to, smar�o to un gar�o to savā iztēlē, tad pievieno �ai ainai emocijas. Izjūti lepnuma trīsas, saņemot vai iegūstot �o lietu. Ļaujies priek�nojautai, ka tā noteikti nonāks tavās rokās. Būvē �o gaidu ēku, līdz tā ple�as pla�umā, un piesaki savas tiesības uz to, pasludinot Visumam, ka tā ir tava daļa.

Tad iesēdies krēslā dziļāk un gaidi to. Izklaidē sevi ar domām par to, ko iesāksi, KAD �ī lieta pienāks, nevis JA tā pienāks. Vienkār�i, vai ne? Jā� bet ļoti iedarbīgi. Esi piesardzīgs! Dro�i pārliecinies, ka tas, ko lūdz, ir patiesi tas, ko vēlies, jo tas drīz būs tavējais.

50. nodaļa . nodo�anas kaut kam svarīgam

Tev vajag nodoties kaut kam svarīgam cilvēkam, idejai, kopīgai lietai vai pa�ai dzīvei. Cilvēku dzīve ir nepilnīga, ja to nevelta kaut kam personiski svarīgam. Tad viņi skaidri neapzinās savu virzību, nav pārliecināti par to vai citu personu, viņiem nav reāla mērķa, uz ko tiekties. Viņi �audās līdzi vējiem un ik reizi nolemj sekot tam vai citam padomam. Tas var �ķist pārsteidzo�i, ta�u cilvēks, kur� ir pilnībā nodevies kādai lietai, izjūt spēcīgu enerģijas uzplūdu un atklāj sevī resursus, par kuru klātbūtni iepriek� pat nenojauta.

�ī enerģija sāk izvērsties par daļu no dzīves cikla kolīdz tu nododies kaut kam svarīgam, tā tavā dzīvē sāk risināties pār�steidzo�i notikumi. Tu sāc iegūt skaidrību par to, ko tu patiesi vēlies paveikt. Palīdzot īstenoties cilvēkam vai idejai, vai kopīgai lietai, vai pa�ai dzīvei, tu sāc iesaistīties darbībā un topi ļoti lai�mīgs vai vismaz virzies pretī laimei.

Sāc jau �odien nododies kaut kam svarīgam. Pareizā ceļa un cilvēka, pareizo apstākļu un pareizā laika gaidī�ana ir vēstījums mūsu iek�ējai patībai, ka esam nepārliecināti un baiļu pārņemti.

�I vēsts nobloķē mūsu enerģiju un kavē ģenerēt jebkādu entu�ziasmu. Vārds "entuziasms" ir cēlies no grieķu valodas vārda entheos "ar Dievu piepildītais". Mūsos iemājo Dievi�ķā būtība no kā mums baidīties?

Problēmas un neapmierināti cilvēki

ir mums veltītās dāvanas. Reizēm mēs pa�i esam viņu dāvanas.

Ja cilvēks ir kaut kam nodevies, ja viņ� ir iek�ēji vienga�balains un seko cildeniem garīgiem principiem, tad iztēles spēks viņam paver neierobe�otas, vārdos neizsakāmas iespējas. Viņ� iemanto to apbrīnojamo spēku, kas piemīt zemapziņai (reizēm to sauc par rado�o neapzināto prātu), un viņa labā sāk darboties kāds Augstāks spēks. Ja cilvēks velti savu dzīvi godājamam mēr�ķim un tiecas paveikt uzdevumu, kas sniegs kopīgu sabiedrisku labumu, tad, lai kādā formā izpaustos viņa darbība rado�ā vei�kumā, runātos vārdos vai tie�ā saskarsmē ar cilvēkiem, no visiem Zemes stūriem izlien neredzami gari, kas viņam palīdz īstenot loloto ieceri.

Esmu daudzkārt pieredzējis kaut ko pārsteidzo�u, vērojot ļau�dis, kurus es dēvēju par "lāga dvēselēm", godīgus, krietnus, vienkār�us cilvēkus, kuri vienmēr saka to, ko domā, un patiesi domā to, ko runā. Tie ir cilvēki, kuri novilks pēdējo kreklu, lai palīdzētu sve�iniekam. Tādi, kas, tāpat kā mans tēvs, atdos pēdējo monētu, ja viņiem to palūgs. �os cilvēkus no visām pusēm ieskauj neredzami palīgi. Gandrīz �ķiet, ka �o ļau�u priek�ā atve�ras iespēju vārti. �ķiet, ka daudzi sinhroni darbojas, lai radītu to, ko viņi vēlas. Viņi pau� itin visu, ko mēs iztēlojamies, kad domā�jam par brīnumiem, kuri norisinās uz �īs planētas.

Tik�anos ar kādu no �iem cilvēkiem es uzskatu par lielu pri�vilēģiju. Kad tu iek�ēji vērosi lietas, ko gribi iemantot, dzīvi, pēc kuras alksti, un mīlu, pēc kuras ilgojies, atceries itin viss, par ko tu domā, ir magnetizēts un iezīmē tava ceļa gaitu. Tev vajadzētu saprast, ka tavas domas ietekmē arī citus. Cilvēks par tevi domā to pa�u, ko tu. Domas un jūtas, ko tu veltī kādam vīrietim vai sievietei, ir tās pa�as domas un jūtas, ko viņ� vai viņa veltī tev. Tu radi uzlādētu, slēgtu enerģijas lauku, kas pastāvīgi atjaunojas, kamēr tu nepārliecinies par domu piederību. Vai tu vari pasacīt? Vai tu vispār zini, ar ko jāsāk?

Tur bija tikai viens triks, un tas bija triks-22� Ors būtu traks, ja lidotu jaunos kaujas uzdevumos, un saprātīgs, ja nelidotu.

Ta�u, ja viņ� būtu saprātīgs, tad viņam nāktos lidot. )a viņ� lidotu kaujas misijās, tad būtu traks un viņam nenāktos to darīt, bet, ja viņ� negribētu lidot, tad būtu saprātīgs un viņam vajadzētu doties kaujā. [23]

D�ozefs Helers (Joseph Heller)

Ja esi atklājis kaut ko tādu, kas tevi interesē, tad vien�kār�i dari to, pat ja tev trūkst vajadzīgo iemaņu. Lai virzītos pretī izaugsmei, tev vajag doties tajā virzienā, kurā tavs gars sāks izplest spārnus lidojumam. Ja tu izvirzi mērķi un vienlaikus aktīvi neiesaisties �ī mērķa sasnieg�anas procesā, tad tas nozīmē tikai vienu tu nemaz negribi iegūt to, ko esi iztēlojis kā savu mērķi. Ja tu neej soli pa solim tuvāk savas vēlmes piepildījumam, tad tev nāksies atzīt, ka nemaz negribi to sasniegt.

Virzoties uz izvirzīto mērķi, tu faktiski dari to, ko �is mērķis "dara" tev. Ja tu to nedari, tad arī mērķis nestrādā tavā labā. �ajā gadījumā es runāju par brīni�ķīgo enerģijas lauku, ko esmu pie�minējis iepriek�ējās lappusēs.

Tiklīdz tu koncentrējies uz savu mērķi, tā nekavējoties to mag�netizē. �is mērķis nāk tev pretī tikpat dro�i, cik tu virzies pretī mērķim.

Kolīdz tu sper vienu soli pretī savam mērķim, vienalga, vai tas attiektos uz cilvēku, lietu, parādību vai kaut ko citu, tā arī �is cilvēks, lieta, parādība vai kaut kas cits sper vienu soli pretī tev. Ja tu zaudē degsmi, arī mērķis, uz kuru tu tiecies, atsalst. Tas ir patiesi dīvains process, tā ir daļa no brīnumu tehnoloģijas tava nepiecie�amība doties pretī savam mērķim.

Tev vajag aktīvi iesaistīties tās lietas iegū�anā, kuru tu teicies gribam. Pārējais risināsies pats no sevis. Ieskatoties "brīnumainu" notikumu aizkulisēs, iezīmējas brīnuma "darītāja" skaidrā nostāja jautājumos, kas sākas ar vārdiem ko, kur, kad, kāpēc un kur�, vien�laikus nepievēr�ot lielu uzmanību aspektam "Kā to panākt?". Pamēģini to! KO tu vari zaudēt? KUR tas tevi aizvedīs? KAD būs labāks laiks nekā tagad? KUR� būs lielākais ieguvējs? Lai Visums rūpējas par "KĀ"!

53. nodaļa . kur ir tava esība?

Es tev piedāvāju veikt interesantu vingrinājumu. Apsē�dies uz krēsla, dziļi ieelpo un, uzklausot manus jautājumus, mēģini "pieslēgties" manai domu gaitai. Es tevi aicinu padomāt, kur tu atrodies. Tava atbilde varētu būt �āda: "Esmu �eit, �ajā istabā, es sē�u uz krēsla." Jā, tie�i tā, bet iesim soli tālāk. Kur tie�i tu esi? Varbūt �āds jautājums tevi mazliet satrauks, un tu teiksi: "Es sē�u uz krēsla." Tomēr kur tie�i tu sēdi uz krēsla? "Esmu uz �ī krēsla VIRSMAS," varētu skanēt tava atbilde. "Vai tu esi savā ķermenī vai arī uz krēsla?" �ajā mirklī tu varētu teikt: "Esmu savā ķermenī." Lieliski! Pagaidām viss ir kārtībā!

Ja es paņemtu nazi un nogrieztu tev rokas un kājas, kur tad tu būtu? Vai tu būtu savās rokās un kājās vai arī atliku�ajā ķermenī? "Manuprāt, es būtu ķermenī." LABI, bet ko tad, ja es pār�ķeltu tev kaklu? Kur tu būtu rumpī vai galvā? "Manuprāt, es būtu galvā." Nu tad es izņemtu tavas smadzenes no galvaskausa. Kur tu būtu smadzenēs vai tuk�ajā galvaskausā? "Saprotams, sma�dzenēs." Bet, ja es paņemtu tējkarotīti un izgrebtu mazu gabaliņu smadzeņu? Kur tu būtu tējkarotē vai lielajā smadzeņu daļā? "Lielajā smadzeņu daļā."

Ja es turpinātu izgrebt pa karotītei, tad tu drīz konstatētu, ka tev ir atlicis tikai viens mazs pelēkās vielas pikucītis. Vai tu atrodies �ajā vielas daļiņā vai tomēr esi visu daļu kopums? �is vingrinājums palīdz saprast, ka patiesībā tu neesi �eit. Tas ļauj atskārst, ka tas "tu", ko redzi spogulī, ir kolektīva sistēma. �ūnas, kas veidoju�ās uz oglekļa bāzes, savienojas kopībā, lai radītu lie�lisko bioloģisko būtni, kas esi tu. Ķermenis, kurā tu iemājo, neesi tu. Tu esi "kaut kas" vairāk nekā ķermenis. Tu esi kaut kas nede�finējams un nesagraujams. Tu atrodies ārpus ķermeņa. Tu uz �īs planētas esi novērotājs ķermenī, un ķermenis un apkārtējās vielas ir tikai spēļmantiņas. Tās visas ir tikai lietas, kas visu mū�u TEV palīdz izprast acumirkļa skaistumu un līksmi, kura piemīt visam, kas tev pieder uz �īs planētas īsajā atvēlētajā laika sprīdī.

Esi sveicināts viesnīcā "Zeme"! Baudi vieso�anās mirkļus un dro�i lieto visus jaukumus un ierīces, kas paredzētas tavas lab�sajūtas uzlabo�anai. Tas viss ir iekļauts cenā. Starp citu, mums nav ne jausmas, kurā dienā tev palūgs izrakstīties, tomēr tu tiksi brīdināts vismaz divas minūtes pirms aizie�anas. Cita lieta� tu nevarēsi paņemt līdzi visas tās mantas, ko būsim nodevu�i tavā rīcībā. �īs mantas pārņems viesi, kuri ieradīsies pēc tavas aizie��anas.

jN^oslēpumainā māksla radīt brīnumu un veicināt lietu norisi paredz spēju veidot priek�nojautu kā centrētu lēcu, kas izgaismo brīni�ķīgo parādību sinhronismu. Sinhronisma lauks apņem katru cilvēku un katru lietu, un tā automātiskā pilotprogramma ir (burtiskā nozīmē) cerību izjūta. Pārāk daudzi cil�vēki kaut ko vēlas, bet negaida, ka to arī saņems. Viņi apsē�as un skaita lūg�anu: "Mans Kungs, dod man �o, Dievs, dod man to, Dievs, dari �o un dari to." Bet viņi necer nedz to, ka vismaz viena no �īm lietām viņiem tiks iedota, nedz to, ka viņus piepildīs varenā būtne, kurai viņi velta savu lūg�anu. Cilvēki ir tik dīvaini. Viņi uztic Dievam savu problēmu un lūdz to atrisināt, bet, lūg�a�nai beidzoties, izrauj savu problēmu no Visuma Lielā Pavēlnieka rokām un vēlāk cen�as to atrisināt pa�i saviem spēkiem. Ļauj man pateikt, ka tev ir dota iespēja iegūt itin visu �ajā pasaulē.

"Rīkoties" nozīmē ļaut sev izjust cerības un priek�nojau�tas līdzīgi bērnam, kur� jūt paļāvību, kad lūdz vecākus nopirkt viņam saldējumu. Būdams laipns un mīlo�s, tu pasniegsi bēr�nam saldējumu. Tu nedosi zēnam vai meitenei sauju zemes. Tu, būdams cilvēks, esi laipns, maigs un dāsns. Iztēlojies ideālo

Dievu, Nevainojamo Vecāku, kur� dod tev visu, ko vien tu spēj vēlēties caur tavu zemapziņu jeb tavu rado�o neapzināto prātu. Lūk, brīni�ķīgā tevis daļa, kas cer saņemt visas labās lietas, ko tu iepriek� lūdzi. Tici man, tu tās saņemsi pēc ļoti īsa laika sprī�a, bet tikai tad, ja nodosi papīra gabaliņu ar uzrakstīto lūgumu. Tu zini, par ko es runāju. �o papīra gabaliņu tu "pasniedzi" Dievam savā vakardienas lūg�anā.

Iztēlojies Visumu labu, nevainojamu un absolūti daiļu. Tagad zini, ka Augstākais spēks Dievs to iztēlojās vēl mazliet skaistāku un nevainojamāku, nekā tu spēj aptvert.

55. nodaļa . alfas noslēpums

Labākā alfas dinamikas un visu citu alfas terapiju, arī Sil�vas apziņas kontroles metodes iezīme ir principu vienkār�ība*. Jo vairāk tu atslābinies, jo viss kļūst nevainojamāks. Jo dziļāka ir tava relaksācija un pilnīgāka tava atpūta, jo dro�āka ir pārliecība par savu gudrību un dotībām, jo vairāk tu spēj, kā Bībelē teikts, "lūgt, lai tev taptu dots". To, ko tu lūdz, tu saņem.

Bet kāpēc miljoniem ļau�u ir lūgu�i, ta�u nav saņēmu�i? Viņiem tika teikts "lūdziet", tomēr tulkojot kaut kas tika pazau�dēts. �ajā gadījumā lūg�ana nav vienkār�a vaicā�ana, tā nav arī diedelē�ana. Senebreju valodā vārds "lūgt" nozīmē "prasīt" to, kas tev pienākas. Piesaki savas tiesības, un tu saņemsi prasīto. Senlaiku mistiķu ezoteriskajās mācībās alfas stāvokļa sasnieg�ana nozīmēja ieie�anu tādā apziņā, kas sniedzas ārpus parastā apzi�ņas diapazona. Smadzenes iziet caur betas apziņu, kas ir nomoda stāvoklis. Tad iestājas alfas apziņa atslābināts meditatīvs stā�voklis, pēc tam tetas apziņa dziļākas relaksācijas stāvoklis un, visbeidzot, deltas stāvoklis jeb dziļ� miegs. Alfas stāvokļa sasnieg�ana ir ļoti vienkār�a. Ja tu gribi nekavējoties sasniegt alfas stāvokļa smadzeņu ritmu, tad rīkojies �ādi: aizver acis un lūkojies aug�up 22,5 grādu leņķī. Noturi acu skatienu �ādā leņķī un skaiti atpakaļgaitā no 100 līdz 1; kad tu būsi nonācis līdz 50, tad automātiski sasniegsi alfas stāvokli. Tas ļaus tev relaksēties, un spriedze pametīs tavu ķermeni. Tiklīdz tu būsi paveicis �o uzdevumu, tā notiks kaut kas pārsteidzo�i brīnumains tu skaidri atskārtīsi, ko vēlies. Tu uzrunāsi savu zemapziņu vai lie�lāko Augstāko spēku, vai savu virsapziņu, un tā nodos tavā pār�ziņā tie�i to, ko iepriek� būsi uzbūris savā iztēlē, tu sajutīsi to pa�u skaņu, gar�u, smar�u, redzēsi to pa�u vizuālo tēlu. Citiem vārdiem sakot, ja tu ar visām piecām maņām pilnvērtīgi sajutīsi savu mērķi to lietu vai parādību, ko vēlies iegūt, tad �ī vēlme īstenosies.

Atvēli mazliet laika klusai apcerei par vareno spēku, kas mīt tevī, duso�o milzi. Tas pamostas pēc tavas pavēles un dara visu, kas tev ir vajadzīgs. Tad meditē par patiesajiem vārdiem, kas div�tūksto� gadu senā pagātnē skanēja Austrumu tuksnesī: "Kas man tic, tas arī tos darbus darīs, ko es daru, un vēl lielākus par tiem darīs* (..) ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņ�." [24]

Kas gļēvulis, mirst daudzkārt, iekams mirst, Bet drosmīgais vienreiz vien nāvi cie�.

Viljams �ekspīrs[25] (william shakespeare)

Lai mērotu ceļu, kas tev vēl tikai priek�ā, tev jādara, lūk, kas. Tev jārada sava personiskā telpa. Tā var būt atsevi�ķa telpa, bet, ja to nav iespējams iekārtot, tad radi svētnīcu savā apziņā. To māca misticisma skolas no Senās Ēģiptes laika līdz mūsdienām. �ī mācība aicina apstāties ikdienas rosmē un sadzī�viskajā kņadā un rast patvērumu savā dziedinātavā personis�kajā svētnīcā, kura iemājo cilvēka prātā un kurā viņ� var justies ērti un relaksēties alfas stāvoklī. Tu vari radīt �ādu vietu savā iztēlē. Tā līdzināsies, teiksim, zaļām ganībām: tu sēdi koka paēnā, un varbūt turpat līdzās burzguļo strautiņ�, vai arī saule noriet viņpus horizonta, līdz kuram ple�as milzīgs saulespuķu lauks.

Tā var būt vieta, kur nomierināt prātu un sirdi un pamazām atgūties no dienas gaitā krātās spriedzes. Ta var būt vieta uz �īs planētas, tā var būt vieta ārpus telpas un laika. �īs vietas izvēle ir atkarīga tikai no tavas iztēles un apstākļiem. Pat nonākot cie�tuma kamerā, �āda svētnīca tev dāvās brīvību, kas tev piederēja jau kop� pirmsākumiem. Tev pieder brīva dvēsele un brīvais gars, ko nevar ieslodzīt nekādos mūros. Vienīgie cietumi ir tie, kas pastāv mūsu apziņā.

Tas ir ļoti svarīgi radīt personisku svētnīcu. Kad es no Ņujor�kas pārcēlos uz Singapūru, lai sadziedētu nelaimīgas laulības cirstās brūces, tad radīju sev �ādu mājas svētnīcu. Es izveidoju Japānas karpu dīķi ar ūdenskritumu, izdaiļoju istabu ar Bali salā darinātām statujām un puslokā sakrāvu lielus kvarca akmens blu�ķus. Es pat uzbūvēju astoņas pēdas augstu keramikas flī�u pira�mīdu, lai tā piesaistītu Zemes enerģiju manai dziedinātavai un, rezonējot telpā, sauktu atpakaļ manu būtību. Tas bija lieliski. �ī svētnīca joprojām ir mans brīnumainais veikums.

Vairāki cilvēki, kuri mani apciemoja, sacīja: "Man gandrīz �ķiet, ka neatrodos Singapūrā. Es jūtos, it kā būtu pārcēlies ārpus laika un telpas." Viens no maniem klientiem �o vietu nosauca par "dievu mājokli". Vai tas kaut ko izsaka par paradīzi? Tomēr manas garīgās baterijas �eit uzlādējas atkal un atkal. �ī telpa ir mans patvērums brī�os, kad cīņu lauki uz Zemes �ķiet pārāk grūti izturami.

\

GALAMĒRĶIS

Mīlestībai nav svarīgi gadi, Tā pati tos aprēķina.

M ums vajadzētu teikt uzmundrino�us vārdus ne tikai citiem cilvēkiem, bet ari sev. Mēs mēdzam tik negatīvi izteikties par sevi un visapkārt jūtam tik daudz nelabvēlības, ka ir nepiecie��ams kāds, kur� aptur negatīvo domu plūsmu vai vismaz pavēr� to citā virzienā. Uzmundrinājuma vārdi var būt ļoti da�ādi tie var būt tādi, ar kuru palīdzību stiprinām savu pārliecību, tādi, ko esam lasīju�i kādā �urnālā, tie var būt vārdi, kurus vēlējāmies dzirdēt no saviem vecākiem, kad bijām jaunāki.

Tie var būt vārdi, kurus tu veltī savai krustmeitai vai krustdē�lam, savam dēlam vai meitai. Tie ir vārdi, kurus tev vajag bie�i sacīt saviem līdzcilvēkiem. Pārsteidzo�ā kārtā vairums cilvēku ir līdzīgi tev arī viņiem gribas izjust atzinību, justies novērtētiem un pieredzēt, ka viņus pieņem tādus, kādi viņi ir patiesībā. Var�būt tu vari palīdzēt viņiem justies labāk un līdz ar to sekmēt viņu spēju attīstību.

Esmu mazliet izmainījis Konfūcija teicienu, bet atceries to diendienā, un ieguvums būs dāsns:

"Saki citiem to, ko tu gribētu, lai citi saka tev."

Saruna vēl nenozīmē, ka tu saproti otra domas.

ĪClausī�anās ir ļoti nozīmīga cilvēka darbības sastāvdaļa. Patiesi, tā uzlabo saziņu ar vīru vai sievu, draugiem, vecākiem un bērniem. Mums vajag ieklausīties uzmanīgāk. Mums jāsadzird ne tik daudz ļau�u vārdi, cik emocijas, kuras viņi ieliek �ajos vārdos. Tāpēc esi piesardzīgs neklausies vārdos, ko saka tavi cilvēki, klausies, kādas emocijas slēpjas aiz �iem vārdiem! Neņem pie sirds! Cik bie�i tu dusmās esi teicis vārdus, ko patiesībā nemaz negribēji sacīt? Un cik grūti vēlāk nācās ņemt �os vārdus atpa�kaļ! Tu nemaz nespēji to paveikt. Līdzīgi klājas arī citiem. Ļau�u sarunas apņem emociju mākonis, un ne katrs spēj runāt skaidru valodu.

Tāpēc ieklausies

1) savās sāpēs. Ieklausies, kādas sāpes tu jūti savā iek�ējā pasaulē. Da�kārt tavs ķermenis tevi uzrunā ar vēdergraizēm, citkārt ar iek�ēja tuk�uma izjūtu: varbūt kāds ir tevi sāpi�nājis. Neapspied �īs sāpes, bet skaties tālāk un pamēģini saprast to, kas tev ir nepiecie�ams, lai piepildītu sevi un justos laimīgs;

2)��� citu cilvēku sāpēs. Kad cilvēki jūtas sāpināti, tad reizēm izpau� to dusmu formā. Cilvēku dusmas, kas vērstas pret jums, nav nekas cits kā sauciens pēc mīlestības, ilgas pēc atzī�anas un pieņem�anas. Dusmu kliedziens ir mēģinājums aizsniegties līdz tavai sirdij. Tāpēc saproti dusmas pareizi! Reizēm tas ir vienīgais, ko cilvēks prot izrādīt, kad cen�as izpaust savu vaja�dzību pēc cie�a apskāviena, rūpēm vai mīlestības;

3)��� Dieva sāpēs. Tas izklausās dīvaini, vai ne? Dieva sāpes? �ī iedoma mudina uzdot daudzus jautājumus. Vai dvēse�les raud? Padomā mazliet! Mēs apceram dzīvi, balstoties uz vienu cilvēka mū�a skatpunktu. �ajā ļoti īsajā un �aurajā dzī�ves ceļā mēs sākam izteikt spriedumus par to, kam vajadzētu vai kam nevajadzētu būt un pastāvēt. Mēs sprie�am vērtību izteiksmē par netaisnīgu bērna nāvi, badu Āfrikā, karu Tuva�jos Austrumos utt. Mēs iedomājamies, ka Dievam noteikti ir mērķis. Labāk padomā, kādu Dievs redz pasauli pa�reizējā mirklī!

Iztēlojies, ka tava dvēsele pieredzējusi daudzus mū�us un tev ir dota nevis vienas dzīves, bet divdesmit vai varbūt simt cilvēka mū�u perspektīva. Tu vari raudzīties uz pasauli ar divdesmit vai simt mū�us dzīvoju�as dvēseles acīm. Tu vari redzēt sare�ģītos rakstus, kas savij kopā un ietekmē da�ādu cilvēku dzīves. Tu redzi, kā viena doma ietekmē citu domu un kā dzīves rakstu savijumā iezīmējas ne vien līnija, bet arī krustpunkts, kurā tava esība atstāj jūtamu iespaidu uz citām dzīvēm un citu cilvēku mācībām.

Nedzīvojot pilnasinīgi, tu vari negatīvi ietekmēt apstākļus, kas nosaka situāciju, piemēram, tavā ģimenē. Tas visspilgtāk attēlots kinofilmā "Brīni�ķīgā dzīve". Varonim tiek dota iespēja ielūko�ties dzīvē bez viņa klātbūtnes. Jā, dzīves gaitas nebūt nav vieglas, tomēr dzīves uzdevums ir nevis cīnīties, bet dāvāt pieredzi un mācību. Cīņas rada mūsu pa�u priek�stati par pa�vērtību, godī�gumu, vainu un bailēm.

Turpretī mācības dāvā prieku, ja tās vērtē no �āda skatpunkta. Atzīstot, ka itin viss �ajā pasaulē ir laicīgs un nekas neturpinās mū�īgi, tu sāksi augstāk vērtēt "mācī�anās" nozīmi. Tu vismaz sāksi saprast, ka pasauli nevar uztvert kā kaut ko pa�u par sevi saprotamu. Pieņem ar pateicību cilvēkus un apstākļus savā dzīvē!

59. nodaļa . vietas un cilvēki, kas dziedē

R.eizēm mēs sastopam cilvēkus, kuri ir laipni un labsir�dīgi. Patiesi, viņi ir kā dzīvi eņģeļi, kuri atnāk tie�i tajā brīdī, kad tev ir vajadzīga viņu palīdzība. Satiekot �ādus cilvēkus savā dzīves ceļā, tu vari viņus atpazīt pēc �ādām īpa�ībām: viņi necen�as pierā�dīt savu taisnību, mainīt tavus uzskatus, bet cen�as tevi iedro�i�nāt. Viņu nolūks ir panākt, lai tu justos labāk, vērtētu sevi augs�tāk. �ādi cilvēki bie�āk jautās, kā tev klājas, nevis stāstīs par sevi.

Tev gandrīz �ķiet, ka viņi ir eņģeļi, kuri nevēlas atklāt savu īsto seju. �ādi cilvēki ir sastopami visur, bet da�ās vietās viņu ir ļoti daudz, un �īm vietām piemīt līdzīgas dziedino�as iezīmes. Tās var atrasties jebkur-Arizonā, Indijā, Nepālas ziemeļos vai kāda kalna pakājē. Da�i cilvēki ir devu�ies uz Indonēzijas salām, piemēram, Bali salu, lai atrastu vietu, kas dziedina. Tiklīdz tu atradīsi �ādu dziedinātavu, tā pēk�ņi, bez jebkāda redzama iemesla atskārtīsi, ka tavs iek�ējais saspringums sāk atslābt un tu sāc justies maz�liet miegains. Tā ir ķermeņa pirmā reakcija tevis remdinā�anā, kas aizsāk dziedinā�anas procesu. Tu kļūsti laisks un beidzot vari ļauties mazai atelpai.

Miegs ir ķermeņa labākā dabiskā pretinde pret toksīniem, ko rada saspringtā muskulatūra. Dziedino�u ļau�u klātbūtnē tu vis�pirms sajutīsi miegainību, kas vēlāk pārtaps neapzinātā, siltā lab�sajūtā. Tomēr �ādi cilvēki ir ļoti reti sastopami un grūti atrodami. Viņi nemēdz bie�i atklāt sevi. Kad tu sastop �ādu cilvēku, centies viņu nesāpināt un saglabāt ar viņu attiecības! Viņa tuvumā cilvē�kiem paveras lieliskas izredzes garīgajai izaugsmei, jo nepastāv cita iespēja kā tikai pilnveidoties. Tīkami rāmās un izteiksmīgās balss noskaņa ļauj viegli nojaust �ā cilvēka domas, bērni viņu mīl, viņa acis, �ķiet, raugās tavā dvēselē, un viņam patīk būt bērni�ķī�gam un baudīt līksmi.

Andrea: Nelaimīga tā zeme, kurai nav varoņu!� Galilejs: Nav tiesa. Nelaimīga tā zeme, kurai vajag varoņus.

Bertolds Brehts (Bertolt Brecht). "Galileja dzīve"

M ums visiem gribas būt brīviem brīviem no �ā un brī�viem no tā. Tu varbūt jau sen esi dzirdējis, ka cilvēki apgalvo, ka nav pieķēru�ies naudai un saviem īpa�umiem. Viņi saka, ka nav piesaistīti savām attiecībām. Viņi runā par ilūzijām, robe�ām un tamlīdzīgām lietām. Tomēr centieni rast brīvību var pārtapt da�āda veida ierobe�ojumos, va�ās, kas tevi piesaista nemitī�giem brīvības meklējumiem. Esmu redzējis ļoti daudzus cilvēkus bēgam no attiecībām, lai visu mū�u tiektos pēc brīvības. �ie cil�vēki nesaprot, ka brīvība viņiem bija dāvāta jau tad, kad viņi tikai sāka savus meklējumus.

Tatad, ja jūti nepiecie�amību meklēt brīvību, tad centies atbrī�voties no

1)�� bailēm. Kolīdz tu atbrīvojies no bailēm, tā piedzīvo ļoti daudz. Tu ļauj sev cie�āk tuvināties ar citiem cilvēkiem, atļaujies būt viegli ievainojams, un tu atveries gan sev, gan citiem;

2)��� sāpēm. To paveikt ir ļoti viegli. Atsakies no gaidām un bailēm, un tu redzēsi sāpes atkāpsies;

sevis. Tu iemantosi lielāko no brīvībām, ja atteiksies no sava ego un kalposi cilvēkiem un mūsu planētai. Tu vairs nebūsi spiests meklēt attaisnojumu savai rīcībai, tev vairs nebūs jātie�cas pēc materiālām lietām un cita veida ieguvumiem, nebūs jāraizējas par savu personu. Tu kļūsi par sirdsapziņas cilvēku, līdzīgu Mātei Terēzei. Tu būsi brīvs no vajadzībām, alkām un nepiecie�amības "turēt roku uz pulsa".

Darbs ir mīlestība, kas tapusi redzama. Halīls D�ibrāns (Kahlil Gibran)

Ģeniālais izgudrotājs un maiņstrāvas "tēvs" Nikola Tesla ticēja, ka katram cilvēkam apkārt ple�as bioloģisks elektriskais lauks. Viņ� nekad nesniedza roku citam cilvēkam, jo uzskatīja, ka viņu ietekmē sve�ais elektriskais lauks. Es ie�u vienu soli tālāk un izklāstī�u savu rezonanses teoriju, kas apraksta pievilk�anās procesu. Rezonanse ir parādība, ko rada kristāliska materiāla vai gaisa kabatiņas svārstības ar noteiktu frekvenci, izraisot līdzīga materiāla svārstības ar tādu pa�u frekvenci. �ādu "līdzjūtīgu" vibrāciju jeb rezonansi reizēm var izraisīt un sajust no liela attā�luma. Mēģināsim to likt lietā.

Ja tu kaut ko vēlies, tad tev ir tikai jārezonē ar �o iekāroto objektu. Piemēram, ja tu vēlies laimi, tad tev ir jāspēj rezo�nēt ar "laimi". Saskaņā ar rezonanses teoriju -, ja tu rezonē ar noteiktu frekvenci, tu izraisīsi atbildes rezonansi katrā savas apkaimes objektā, kam piemīt tāda pati frekvence. Citiem vār�diem sakot, molekulārās struktūras, kas tiecas pēc atbilstības identiskiem modeļiem, ir tādas pa�as, kas atsaucas uz oriģinālo struktūru.

Lūk, brīni�ķīgā atziņa: mēs varam atsaukties uz jebko pār�pilnību, veselību, mīlestību. Padomā tik! Ja tu atsaucies uz mīles�tību un skaidri zini, kuru personu vēlies iesaistīt savā dzīvē, tad �is cilvēks neap�aubāmi ienāks tavā dzīvē, jo tu viņā izraisīsi atbildes rezonansi. Ja vēlies dvēseles mieru, tad noteikti radīsi apstākļus vai izraisīsi rezonanses efektu, kas tavā enerģētiskajā laukā iesaistīs dvēseles mieru. Ja tu atsaucies uz pārpilnību, tu iesaistīsi savā enerģētiskajā laukā pārpilnību, ja atsauksies uz izbrīnu, piesaistīsi sev rado�o garu. Ja atbildēsi rado�ajam garam, iesaistīsi savā laukā brīnumu. Ja tu atsauksies, būdams pārlieci�nāts, ka Visums gādīgi piepildīs tevi ar prieka un laimes jūtām (tās tev piederēja kop� pirmsākumiem), tad gala rezultātā pats kļūsi par staigājo�u brīnumu.

Gandrīz katru pārmaiņu, ko mēs redzam dzīvē, rada patiesība tīkama vai netīkama.

Roberts Frosts (Robert Frost)

ICatra diena, ko mēs aizvadām uz �īs planētas, izvēr�as par mazu brīnumu. Ja tu ik rītu spēj mosties ar patiesu prieku un paust pateicību Dievam par nelielajiem brīnumiem savu elpu un dzīvi, tad patiesi baudi brīnumainu dzīvi un patie�ām zini, ko nozīmē dzīvot ar līksmu sirdi. Jo augstāka ir enerģijas kvali�tāte, ko tu izmanto, konstruējot savu rīcību, jo varenākus spēkus tu sevī atklāj. Ja tu meklē vienkār�as formulas vai padomus, kā iemantot vairāk spēka, tad, lūk, pareizais ceļ� esi pateicīgs ik brīdi un katru dienu gaidi ar dziļas pateicības jūtām.

Vai zini, kas ir pa�i laimīgākie uz Zemes? Manuprāt, tie ir cilvēki, kas sevī izkopu�i Gandrīz nerimsto�as pateicības jūtas.

Ērls Naitingeils (Earl Nightingale)

Da�ādie objekti un darbības, vara un dzīvesspēks, ko tev ir devis Radītājs, palīdzēs mācīties pieaugt un kļūt par līdzradītāju, mīlēt un radīt vēl vairāk piedzīvojumu, fantastisku atklājumu un nesavalgotas apskaidrības. Tavs ķermenis pats ir mazs brīnums bioloģisku �ūnu kopums, kas godībā radies, lai kalpotu lieliskai jutekliskai cilvēciskai radībai, kas esi tu.

63. nodaļa . dzīvo �aja mirkli

Tev savā dzīvē vajadzētu spēt nepārtraukti sasaistīt noti�kumus, cilvēkus un jūtas. Tev ir jādzīvo tagadnē. Cik bie�i tu dari vienu, bet vienlaikus domā par kaut ko citu? Varbūt pirmdienas rītā tev ir jāstrādā, bet tu domā par jauko atpūtu, kas tevi gaida nedēļas nogalē? Tavs bērns stāsta, kas viņam atgadījies skolā, bet tu raizējies, jo nespēj izlemt, kādus ēdienus pasniegt vakariņās. Ja tu bie�i nododies cerībām, ka kaut kas ātri paies un beigsies, vai arī pavadi daudz laika, domājot par pagātni vai nākotni, nevis pilnībā apzinies tagadni, tad tu mazini savu dzīvesprieku.

Vēlāk tu varbūt pat gribēsi justies mazāk mundrs, jo būsi dzīves un vil�anās nomākts. Lūk, vietā būtu smalka ironija. Jo pilnīgāk tu esi klāteso�s tagadnes mirklī, jo mundrāks jūties. Jo mundrāks jūties, jo pilnvērtīgāk sāc baudīt dzīvi. Jo pilnvērtīgāk tu baudi dzīvi, jo labāka tā kļūst. �o izjūtu viskodolīgāk ir for�mulējis Ri�ards Alperts [26] savā grāmatā "Esi �eit tagad". Viena no viņa mācībām, ko viņ� pastāvīgi atkārto, skan �ādi: "Esi. Eksistē sevī, mirklī, Radītājā."

Piedzīvo skaņas, savu elpu, smar�as, krāsas, nozīmes, ener�ģiju un mirkļa izjūtas, nesprie�ot par tām vārdos kritiskos vai labvēlīgos. Esi �EIT, neesi garīgi vai emocionāli citviet, jo tas nav nepiecie�ams. Būt pilnībā "�eit", kur tu jau esi, nozīmē būt visur un kopā ar ikvienu katrā laikā. Visumā itin viss ir saistīts. Esi �eit tagad ne agrāk un ne vēlāk, jo "agrāk" un "vēlāk" ir tikai temporālas ilūzijas, ko rada lineāri domājo�ā kreisā smadzeņu puslode. Vienīgā realitāte ir tagad. Tagadnes mirklis ir kā tārpa eja telpā un laikā, paverot ceļu uz katru "�eit". Vispilnīgākā pieredze vien�mēr norisinās tie�i TAGAD. Esi tagad, un tagadne kļūs par tavu velti. Katrā mirklī slēpjas visas dzīves dāvanas. Mosties tagad, tu, nomocītais milzi.

Pārmaiņas sniedz zināmu atvieglojumu, pat ja tās no ļaunuma ved pie vēl lielāka ļaunuma..i tās bie�i ir mierinājums mainīt savu stāvokli un tapt sāpinātam citviet.

Va�ingtons Ērvings (Washington Irving)

Pavaicā sev, kas tev nepiecie�ams. Jēgpilnākais jautājums, ko tu vari uzdot katram cilvēkam jebkurā dzīves situācijā ikkatru mirkli un katrā valodā, skan �ādi: "Kas tev ir nepiecie�ams?" Pie�mēram, "Kas tev ir nepiecie�ams, lai tu justos labāk?", "Kas tev ir nepiecie�ams, lai tu sasniegtu savu mērķi?", "Kādas attiecības tev nepiecie�amas?", "Kas tev ir vajadzīgs, lai tu gūtu mieru?", "Kas tev nepiecie�ams, lai tu justos mīlēts?", "Kas tev nepiecie��ams, lai tava dzīve būtu piepildīta?". �ādu jautājumu uzdo�ana parāda, ka tu cieni otru cilvēku un tev rūp viņa labsajūta. Tava neviltotā interese mudinās �o cilvēku sniegt godīgu atbildi un varbūt pat iedro�inās paust vārdos vajadzības, kuras viņ� iepriek� pat nenojauta, un tas būs gandarījums jums abiem.

Vienlaikus �ādu jautājumu uzdo�ana tevi kavēs uzskatīt, ka tu jau zini otra cilvēka vajadzības, un līdz ar to nepieļaut nepie�dodamu kļūdu. Tu tiksi pasargāts no nelaimes, ko rada cilvēku nesapra�anās. Kolīdz tu gribi atrisināt kādu problēmu, neaiz�mirsti pajautāt, kas ir vajadzīgs. Tas palīdzēs koncentrēt domas un uzsākt efektīvu darbību. Ja problēma nav acīm redzama, tad �āda jautājuma uzdo�ana vairo savstarpēju sapratni un atklāj tavu labo gribu. Tāpēc uzdod jautājumu "Kas tev ir vajadzīgs?" saīgu��am vīram (sievai), nervoziem kolēģiem, kaprīziem bērniem un depresīvi noskaņotiem draugiem, un rezultāts būs pārsteidzo�s. Tomēr atceries: palīdzot citiem apzināt viņu vajadzības, nenonie�cini pats savējās. Neatliec savas fiziskās, emocionālās un finansiā�lās vajadzības! Tas patiesi ir labs darbs palīdzēt citiem realizēt viņu vajadzības. �is veikums atstās ilgsto�u iespaidu gan uz to cilvēku dzīvi, kuriem tu palīdzēji, gan uz tavu pa�a dzīvi.

Pasaule pieder enerģiskajiem. Ralfs Valdo Emersons (Ralph Waldo Emerson)

Tu esi dalībnieks, nevis vērotājs. Protams, tu vēro pasaulē notieko�o, ta�u vienlaikus piedalies Visuma jaunradī�anā, sākot ar savu ķermeni un beidzot ar savu mājokli, savu apkaimi, savu valsti un visu planētu. Piedalies �ajā rado�ajā norisē, kļūsti par dzīves daļu! Piedalies radi ģimeni, ja vari, bet, ja nevari, paliec vienatnē un uzlūko �o brīni�ķīgo Visumu, kur� ple�as tavu acu priek�ā un kurā tu mājo! Tavs ķermenis ir tavs Visums.

Tu vari līdzradīt un jaunradīt �ūnu struktūras lieliskajā ķer�menī, kas ir tavs īpa�ums. Tu vari dot tam veselību, kā arī gādāt, lai tavas domas būtu laimīgas, dzīvi rosino�as un dziedino�as. Pavadi laiku kopā ar cilvēkiem, kuri liek tev smieties! Jo bie�āk tu smiesies, jo vairāk enerģijas radīsi. �ī enerģija sāks plūst uz visām tava ķermeņa �ūnām, tu sāksi radīt veselīgas �ūnas, un, pirms to apjautīsi, tevi pārplūdinās vitāla, dziedino�a enerģija un tu dalīsies �ajā enerģijā ar saviem līdzcilvēkiem.

Apzināti dāvā dziedinā�anu, radi mieru saviem līdzcilvēkiem un sev pa�am! Rosini tik daudz mīlestības, cik vien tu spēj sevī sakopot, lai tad ar gara spēku sūtītu to pasaulē. Atceries apkār�tējā pasaule ir spogulis, kurā redzams tas, kas norisinās tavā dziļākajā būtībā. Izmanto �ajā grāmatā iekļautos testus, lai novēr�tētu savas iespējas rīkoties pasaulē. Veido izpratni par to, kā tu rīkojies kā darbojas tavas smadzenes un ķermenis. Gādā par sevi, lai spētu dot pasaulei visas savas veltes, un tad paraugies tavs Visums sāks atraisīties visā pilnībā.

Bērnība ir valstība, kura neviens nemirst. Neviens, kas būtu nozīmīgs.

Edna Sentvinsenta Mileja (Edna St. Vincent Millay)

.A.tklāt savu vietu pasaulē tev var palīdzēt teorija, ko pirms pāris gadiem izvirzīja da�i sociologi un saskarsmes dina�mikas pētnieki. Viņi izteica pieņēmumu, ka cilvēku attiecības uz �īs planētas raksturo septiņas no�ķirtības pakāpes. Piemēram, var teikt, ka tu atrodies septītās pakāpes attālumā no Lielbritā�nijas karalienes, protams, ja vien tev nav cie�ākas saiknes ar �o personu.

To pa�u var attiecināt uz jebkuru ietekmīgu politisko līderi vai cilvēku, kur� ir izraisījis nozīmīgas (vai ne tik nozīmīgas) pār�maiņas. �ajā pasaulē katrai norisei ir sava vērtība. Mēs elpojam to pa�u gaisu, ko ieelpoja Ein�teins un Hitlers. Dzīvojot uz �īs planētas, mēs nemitīgi dibinām garīgas saites.

Ja tu sapratīsi pareizi, tad zināsi, ka atmosfērā lidinās neskai�tāmas molekulas �īs molekulas ir pasaules politisko un garīgo vadītāju un psihopātu izelpa. Vienā un tajā pa�ā laika sprīdī mēs esam atvērti pārsteidzo�i daudzveidīgiem kontaktiem garīgiem, emocionāliem un psiholoģiskiem.

Slavenais psihologs Karls Jungs gājis vienu soli tālāk un tei�cis, ka zināmā augstākā līmenī mūsu apziņas ir savienotas. Tā ir situācija, kurā darbojas "simtā pērtiķa princips". Proti, ja katrs cilvēks uz �īs planētas sāktu domāt, ka cilvēce var panākt mieru visā pasaulē, ka mēs visi esam brāļi un māsas un vienoti radnie�ciskām saitēm, ka mūsu līdzība ir lielāka nekā at�ķirība, tad �īs domas automātiski kļūtu par katra �īs planētas iemītnieka garīgo apziņu. Līdz ar to mēs neapzināti mācāmies to, ko Jungs dēvēja par "kolektīvo bezapziņu".

Uz Zemes nav tādas parādības kā neinteresants cilvēks;

Var sastapt tikai neieinteresētu personu.

G. K. �estertons (G. K. Chesterton)

A r universāliem likumiem tu vari darīt, ko vien vēlies, jo to izmanto�ana ir tikpat at�ķirīga kā dzīves situācijas un cilvēki. Universālie likumi nav absolūti. Tie var būt 7 veiksmes likumi, 10 laimīgas laulības likumi vai 14 likumi un noteikumi, kas nosaka, kā domāt par to vai citu parādību. Tie nav absolūti, itin viss ir relatīvs attiecībā pret cilvēku, kur� piemēro �os likumus.

Tāpēc ļauj man vēlreiz tevi brīdināt tev ir dota vara pār �o planētu un it visu tajā. Viss ir enerģija. Cieti objekti ir tikai uzkrājusies enerģija, kas vibrē ļoti lēnā ritmā. Mirkļos, kad nori�sinās iespaidīga ceremonija vai notiek kaut kas svarīgs, ikviens klāteso�ais uztver daļu no tobrīd ģenerētās enerģijas. �āds rituāls var būt bērna dzim�ana vai kristības, tā var būt barmicva* vai dzimumdienas svinības, tā var būt dziedinā�ana, Komūnija, kāzu ceremonija, mājas iesvētī�ana, skolas izlaidums vai pat apbedī��ana.

Svarīgs un iespaidīgs brīdis ir fiziski sasniegumi, psiholoģiska atskārsme, emocionāla atveseļo�anās vai garīga atmoda. Da�as vietas dabā uz mums atstāj ļoti lielu iespaidu, jo tajās saplūst zemes, koku, ūdens vai saules enerģija vai arī tās atrodas Zemes enerģētisko līniju krustpunktā. Da�i universālie likumi māca, ka, paņemot sev kaut ko no vietas vai notikuma, kuru apņem spēcīgs enerģijas lauks, tu iemanto daļu no �ī spēka. Es tevi mudinu iet soli tālāk. Ja tu glabā atmiņas par kādu notikumu, vietu vai cil�vēku, tad, lai kurp dotos, ar tevi vienmēr būs �is notikums, vieta vai cilvēks. Tas ir tavs ieguvums. Zemapziņā mēs to nojau�am, un tāpēc mūs tik ļoti saista vēsturiski pieminekļi, muzeji un citas tamlīdzīgas vietas.

Mēs visi esam jūrascūciņas Dieva laboratorija. Cilvēces radī�anas darbs ir tikai pusceļā.

Tenesijs Viljamss (Tennesse Williams)

IComunikācija ir tilts, kas vieno cilvēkus. Ja tev ir nepie�cie�ams atrisināt kādu problēmu vai izpētīt jaunu ideju, tad komunikācija atkarībā no tās kvalitātes uzbūvē tiltu stipru vai nedro�u tiltu, kas arī nosaka rezultātu. Nedro�s tilts nespēj balstīt cilvēka idejas, jūtas un mērķus, un saruna kādā brīdī pār�trūkst. Stiprs tilts ļauj īstenot godīgu, produktīvu domu un jūtu apmaiņu. Cilvēki ir vienoti gan apziņas, gan zemapziņas līmeņos, tāpēc stipra komunikācijas tilta būvē�ana ietver kaut ko vairāk nekā tikai sarunu. Fiziski nepiecie�ams uzmanīgi klausīties un runāt tā, lai cits cilvēks tevi saprastu. Ja tu raizējies, ka sarunas biedrs tevi nesaprot, tad palūdz viņu atstāstīt tevis teikto, lai vari pārliecināties, ka tavas domas tiek uztvertas pareizi. Ja tas neno�tiek, tad paskaidro vēlreiz savu viedokli.

Pārstāsti sarunas biedra paustās atziņas, lai dro�i zinātu, ka precīzi izproti to nozīmi. Tas ir īpa�i noderīgi konfliktsituācijās, kad cilvēki ir satraukti un nervozi. Lai saziņa īstenotos dziļākā līmenī, uzmanīgi ieklausies, kādus vārdus izvēlas sarunas biedrs. "Es redzu, dzirdu, jūtu, daru" savā atbildē izmanto sarunas biedra vārdus, jo otra cilvēka runas un ķermeņa valodas atspo�guļo�ana padziļina saskaņu. Diskusijas laikā pievērs uzmanību faktam, ka gribi panākt rezultātu, kas apmierina abas puses, un neslēp sirsnību un neviltotu gandarījumu. �āda rīcība mudinās sarunas biedru kļūt atsaucīgākam un piekāpīgākam.

Piesauc Augstāku spēku, vizualizējot spo�u, baltu gaismu, kas jūs abus ieskauj lokā, un lūdz, lai tevi vada virsapziņa. Rīcības iniciē�ana vairākos sarunu līmeņos būvēs stipru tiltu, kas balstīs tavus vārdus un virzīs tevi pretī sapratnei un risinājumam.

Dzīve mums māca, ka mīlestība ir nevis raudzī�anās vienam uz otru, bet gan skatī�anās abiem vienā virzienā. Antuāns de Sent-Ekziperī (Antoine de Saint-Exupйry)

.Attiecību vienalga, personisku vai profesionālu sā�kumā tavs partneris bie�i izrāda labvēlīgu attieksmi. Viņ� vai viņa ieklausās tavos apsvērumos, izsaka komplimentus vai pat pasniedz dāvanas. Tomēr, lai atklātu, cik dziļ� pamats ir �ādām laipnībām, pievērs uzmanību tam, kā �is cilvēks izturas pats pret sevi. Attiecību partneris var būt tavs priek�nieks vai kolēģis, mīļotais vai draugs, ta�u agrāk vai vēlāk viņ� vai viņa "izdarīs tev to, kas viņam pa�am patīk". Pavēro �ī cilvēka uzvedību un attiek�smi vai viņ� ir disciplinēts vai nevērīgs? Nelokāms vai iecietīgs? Vai viņ� ir gatavs atbildēt par savas rīcības sekām? Vai sasniegumi viņu dara laipnāku un iejūtīgāku? Vai viņ� piedod sev kļūdī�anos? Vai viņ� cen�as izprast sevi? Vai viņ� ir dāsns attieksmē pret sevi? Izveido skaidru priek�statu par �o personu!

Ja cilvēks ir kritiski noskaņots pret sevi, tad pēc zināma laika viņ� sāks kritizēt arī tevi. Cilvēks, kur� ir ļoti disciplinēts un kura uzvedības robe�as ir strikti noteiktas, nebūs saudzīgs ari pret tevi. Ja cilvēks neuzņemas atbildību par savu rīcību, tad tu būsi viens no tiem, kuru viņ� vainos par varbūtējām kļūdām. Turpretī cilvēks, kur� prot priecāties par savu dzīvi, noteikti priecāsies arī par tavējo. Ja cilvēks izturas laipni pret sevi, tad viņ� būs sirsnīgs arī pret apkārtējiem. Patiesa ir atziņa, ka cilvēks mīl citus tādā pa�ā mērā, kādā mīl pats sevi.

Pārliecinies, vai tavs jaunais draugs mīl un ciena sevi, un tikai pēc tam uztici viņam savas jūtas, naudu vai noslēpumus! Pirmo�reiz satiekot kādu cilvēku, mēģini ieņemt gudra vērotāja pozī�ciju �ādi tu radīsi objektīvas realitātes saliņu, kas tev sniegs patvērumu vilino�o ilūziju jūrā. Tu spēsi labāk izlemt, vai tie�ām vēlies būt kopā ar �o cilvēku. �āda piesardzība arī apliecinās, ka tu mīli un cieni sevi, un mudinās tevi mīlēt un godam cienīt sevi arī turpmāk.

Mīlestība ir ilūzija, ka viena sieviete vai viens vīrietis at�ķiras no pārējiem. H. L. Menkens (H. L. Menckcn)

Tu sāc atveseļoties no jebkuras slimības, pat ja tev nekas nekai�, brīdī, kad vēlies izārstēties. �ajā mirklī tu kļūsti arī par apkārtējo ļau�u dziedinātāju. Tas var �ķist neticami, ta�u da�i cil�vēki zemapziņā nemaz nevēlas kļūt veseli. Patiesībā viņu slimība kalpo kādam mērķim, tā nodro�ina kādu sekundāru labumu. Tā ļauj izjust �ēlumu un saņemt uzmanību, kas viņiem ir nepiecie��ama. Atceries, kā bērnībā māte dāvāja tev savu uzmanību brī��os, kad biji slims. Kolīdz tu saslimi, tā visa viņas uzmanība tika pievērsta tikai tev: viņa sēdēja pie tavas gultas, lika tev padusē termometru, glaudīja galvu un ļāva justies labi aprūpētam.

Tiklīdz tu izveseļojies, tā viņa skubināja tevi iet ārā pagalmā un spēlēties ar brāļiem, māsām, rotaļlietām utt. Tāpēc arī savos pieaugu�ā gados mēs atkārtojam �o veco ieradumu. Mēs saslim�stam, lai izpelnītos līdzcilvēku uzmanību, da�kārt pat neapjau��ot, cik cietsirdīga ir mūsu attieksme pret savu ķermeni, jo galu galā mūsu ķermenis nav mū�īgs. Turpretī, ja vēlies kļūt vesels, nodoms sāk tevi ārstēt. Kolīdz tu gribi būt vesels, lai palīdzētu citiem, un ilgojies pēc citu dziedinā�anas, tava persona kļūst par "zālēm" apkārtējiem. Tu rezonē ar veselību, un tavi līdzcilvēki sāk kļūt veselāki no tā vien, ka atrodas tev līdzās.

Kāda brīni�ķīga velte tu būsi cilvēkiem, kurus pulcēsi sev apkārt. 90 procenti no komunikācijas risinās neverbālā valodā zemapziņā, tāpēc cilvēki tevi mīlēs, skaidri neapzinoties, kādēļ viņi pārdzīvo �īs jūtas.

Izcilu cilvēku raksturo spēja atstat nevīsto�u iespaidu uz savā ceļā sastaptiem cilvēkiem.

Vinstons �ēr�ils (Winston Churchill)

A cis ir tik cie�i saistītas ar smadzenēm, ka, skatoties kādam acīs, tu gandrīz ielūkojies viņa smadzenēs. Atceroties fran�u filozofa Dekarta uzskatu, ka dvēsele mājo �iekurveida ķermenī (epifīzē), kas atrodas galvaskausa dobumā, nav grūti saprast, kāpēc cilvēki dēvē acis par "dvēseles spoguli". Kur tu raugies, kad sarunājies ar otru cilvēku? Uz viņa pēdām? Savu pirkstu nagiem? Vai tu skaties uz viņa muti vai vēro dvēseles izraisītas nopūtas? Vai saruna rit raiti vai arī �ķiet saraustīta un to bie�i pārtrauc klusuma brī�i? Cik daudz tu atceries no sarunas biedra teiktā? Cik ļoti tev rūp otrs cilvēks?

Ja neskaties sarunas biedra acīs, tad jūsu saruna būs tikpat pavir�a, cik tava uzmanība. Maz ticams, ka tu atcerēsies runāto. Acu kontakta trūkums sarunas biedram skaidri pavēsta, ka patie�sībā tev nerūp viņ� vai viņa un viņa vai viņas atbildes. Ja saruna tevi nervozē vai jūties neērti sarunas biedra klātbūtnē, tad acu kontakta trūkums vēl vairāk uzsver tavas izjūtas un padara tās redzamākas. Ja tā nav glu�i tā ziņa, ko vēlies pavēstīt, tad ātrs un viegls risinājums ir skatī�anās acīs. Tu tūlīt sajutīsi enerģijas uzplū�dus, jo veidosies saikne starp tavām un partnera smadzenēm.

Vēr�ot skatienu uz sarunas biedru, spēsi skaidrāk izprast gan viņa vārdus, gan pa�a teikto, un ari viņ� spēs labāk saprast tavas domas. Jo koncentrētāka ir enerģijas plūsma, jo vairāk palielinās jūsu abu enerģijas līmenis, palīdzot virzīt un nogludināt sarunas gaitu. Tu spēsi saklausīt ne tikai vārdus, bet arī vārdos slēpto patiesību, un tavam partnerim atklāsies līdzīga spēja. (Da�ās kul�tūrās skatī�anos acīs uzskata par nepieklājību, jo acu kontaktam piemīt maģiskas iedarbības spēks.) Brīnumi sāks risināties domu ātrumā. Dzīve, kas atraisīsies tavu acu priek�ā, būs tā, kuru iztē�lojies par iespējamu. Dzīve, ko tu iztēlojies kā varbūtību, kļūs par tavu iespējamību lauku un, atspoguļojoties tavās acīs, pavērs tev jaunas izredzes.

Ieraudzīt pasauli smil�u graudā, debesis pļavas ziedā, satvert bezgalību rokas delnā un mū�ību vienā dzīves stundā.

Viljams Bleiks (William Blake)

Cilvēki, notikumi, emocijas, vietas nav pabeigts vese�lums. Tie visi atrodas kustībā, nemitīgi mainoties. Nekas nav nevainojams, viss ir process, tāpat kā tu esi process. Tava zem�apziņa, tavas psihiskās sistēmas darbaspēks, palīdz taviem iedomu tēliem izpausties fiziskajā pasaulē, jo zemapziņas valoda ir plūsto�a un tēlaina. Jo dinamiskāks un saturīgāks ir iztēlotais panākumu tēls, jo varenāka un pilnīgāka būs tava veiksme rea�litātē.

Tava zemapziņa redz vienlaikus pagātni, tagadni un nākotni, turpretī loģiskā kreisā smadzeņu puslode skata laiku lineārā secībā. Atbilsto�i zemapziņai nākotne norisinās pa�reiz. Kad zemapziņa ierauga skaidru prāta bildi, kas rāda tavu mērķi, tā domā, ka tas ir reāls tagadnes fakts. Zemapziņa uzskata, ka starp fiziskajiem un psihiskajiem tēliem jāvalda harmonijai. Ja tā neie�rauga fizisku tēlu, kas atbilst tavam apziņas tēlam, tad pati sāk pielāgot fizisko pasauli tavai garīgajai pasaulei. Lai iedzīvinātu apziņā modu�os panākumu tēlus, izveido kolā�u, kas ataino da�ādus tava mērķa aspektus. Piemēram, tu vari izgriezt bildītes no laikrakstiem vai �urnāliem.

Ja tavs mērķis ir iegādāties jaunu māju, tad izgriez vēlamās mājas attēlus, kas ataino gan nama fasādi, gan interjeru. Izgriez arī bildītes, kurās attēlotas tavas iemīļotās sadzīves norises. Pie�mēram, izvēlies fotogrāfiju, kurā redzamas mājas viesības vai, teiksim, cilvēks, kur� strādā savā darbistabā. Novieto savu foto�grāfiju uz viena no �iem attēliem, bet pa�u attēlu noliec rasējamās papīra loksnes centrā, pārējās bildes salīmē apkārt kā ziedlapi�ņas. Tava zemapziņa analizē sakopotu informāciju, tāpēc telpiska kolā�a būs iedarbīgāka nekā lineārā secībā sarindoti attēli. Piekar �o "veiksmes ziedu" pie sienas. Tava zemapziņa uzlūkos �o bildi, pielāgos tai fizisko pasauli, un veiksme kļūs par tavu īstenību.

Līdz ar to cilvēki, notikumi un emocijas būs daļa no tavas ikdienas veiksmes pieredzes. Atceries lai sasniegtu mērķi, iejū�tīgi izturies pret sevi, jo tu, tāpat kā katra būtne �ajā pasaulē, neesi pilnīgs. Tu esi process. Katru dienu tu iegūsti un apstrādā jaunu informāciju, iekļaujies pārmaiņu un pa�pilnveido�anās procesā, radot sapņus un dzīves gaitā risinot problēmas ne tikai savējās, bet arī līdzcilvēku problēmas. Tu apgaismo daudzu ļau�u tum�o dzīves taku. Reizēm tev nāksies savā gaitā pārvarēt emo�cionālās tumsas brī�us, tomēr atceries, ka tie nepadara tevi par neveiksminieku. Tie norāda nevis uz tavu nevarību, bet gan uz tavu cilvēcību tu esi cilvēks, kur� jūt un pilnveidojas.

Dvēseles tum�ās naktis ir nācies pārciest pat apskaidrotiem ļaudīm. Tava rīcība dzīves drūmākajos brī�os rāda, vai pieredze tevi dara stiprāku vai vājāku. Līdz ar to tev jābūt spējīgam atpazīt savas emocijas. Ļauj tām izpausties visā pilnībā, lai tās kalpotu tavai izaugsmei, jo depresiju reizēm raisa dusmas un aizvaino�jums, kas negūst pienācīgu izpausmi. Sāpju un izmisuma ener�ģija var radīt nāves cilpu tev. Neaizmirsti, ka atbrīvotās enerģijas plūsma nedrīkst ievainot nedz tevi pa�u, nedz citus cilvēkus vai pat īpa�umu. Raudi, kliedz, dauzi dīvānu vai sit pa bumbu!

Dzīvot patiesi nozīmē pieredzēt brīnumus. Alberts Ein�steins sacījis: "Cilvēks var nodzīvot savu mū�u divējādi itin neko neuzskatot par brīnumu vai itin visu uztverot kā brīnumu." Kā dzīvo tu? Vai rītos mosties bailēs no gaidāmās dienas vai ari priecājies par tiem brīnumiem, ko nesīs gaisma un dzīve? Katrs mū�s, arī tavs, ir brīnums. Puķe, kas zied uz tavas palodzes, koks, kas aug sētmalā, ir brīnums. Saules un mēness lēkts ir brīnums. Mīlestība ir brīnumainas jūtas. Asara, kas rit pār tavu vaigu, ir brīnums. Idejas, saules gaisma, smaidi, nopūtas, draudzīgs pie�skāriens, lauvas, zirnekļi, dziesmas, uguns, valodas, elpa, nāve iespējas pieredzēt brīnumus ir bezgalīgas. Tos rada tava attieksme.

Jāpiemin arī fantastiskie notikumi, kas nepakļaujas racionālam skaidrojumam. Ir dokumentāli pierādīti gadījumi, kad neredzami spēki paglābj cilvēkus no nāvējo�a kritiena, neizskaidrojamā kārtā pazūd ļaundabīgi audzēji, delfīni izglābj nogrimu�a kuģa apkalpi un vilkumāte sasilda me�ā noklīdu�u bērnu. �ādi dramatiski notikumi neiekļaujas smadzeņu kreisās puslodes lineārajā, loģis�kajā domā�anā. Kolīdz tu uzstāj, ka īstenībai ir strikti jāatbilst prāta regulām, lai to varētu pakļaut analīzei, tā tu aiz�ķērso ceļu brīnumam. Rado�ā, emocionālā, spontāni domājo�ā smadzeņu labā puslode ir tava saikne ar brīnumu pasauli.

Atmet pārliecību, ko rada smadzeņu kreisā puslode, brīnumi nav iespējami. Tā tevi ierobe�o. Pieslej ies smadzeņu labās puslo�des uzskatam, ka viss ir iespējams. Tas tevi pietuvinās brīnumam. Un tad lūdz no visas sirds, lai brīnums notiek. Tavs sirsnīgais lūgums pēc palīdzības un stiprā apņem�anās būs zīme eņģe�ļiem Radītāja vēstne�iem, ka viņiem ir atļauts radīt brīnumus, kas dos tev vislielāko labumu. Atver durvis ticībai brīnumam, patiesi aicini to pie sevis, un tavā dzīvē ienāks brīnumaini noti�kumi un brīni�ķīgi cilvēki!

Visa mūsu dzīves gaita ved no viena spēka pie cita spēka, no vienas izaugsmes pie nākamās. Katrā ciklā ir kāpieni un kritumi; reizēm pat gadās, ka mūsu dzīves rats sāk griezties uz pretējo pusi. Tas izraisa emocionālu nogurumu, tomēr beigu beigās mēs saprotam, ka izaugsme var būt tikai divējāda. Horizontālā izaug�sme ved no vienas pieredzes pie nākamās, cikls atkārtojas, un cilvēks negūst mācību. Turpretī vertikālā izaugsme ir garīga piln�veido�anās.

Līdz ar katru gūto mācību, katrām cie�anām, katru asaru mēs sākam pilnveidoties prātam neizdibināmā veidā. Sāk pilnveido�ties mūsu dvēseles. Mēs iemantojam pla�āku vertikālo perspek�tīvu, augstākas apziņas skatījumu uz visu esību. Mēs zinām, ka, ceļoties arvien augstāk, mūsu horizonts arvien papla�inās. Da�iem cilvēkiem ir laimējies pieredzēt klīnisko nāvi notikumu, kas radikāli maina viņu dzīvi un dāvā "Augstākās apziņas" per�spektīvu. Kaut arī tas �ķiet savādi un varbūt pat jocīgi, tomēr fakts, ka mēs joprojām esam dzīvi, manuprāt, nozīmē pastāvīgu esību uz nāves sliek�ņa!

Līdz ar to kļūst skaidrs, ka svarīgāka par dzīvi ir nāve, tas, kā pienācīgi sagatavoties nāves stundai un nomirt. Vai tas būs brīdis, kad iemantosim viedumu? Divas minūtes pirms nāves? Es ceru, ka mūsu kopīgais ceļojums prāta un jūtu valstībā tev patika tāpat kā man. Es arī ceru, ka "mājupceļa" stundu mēs sagaidī�sim bezbailīgi, būdami apveltīti ar mazumiņu vairāk ne-parastā prāta.

Pats galvenais, esi iejūtīgs pret apkārtējiem un jo īpa�i� laipns pret sevi.

KAS IR PANĀKUMI?

Bie�i smieties un stipri mīlēt. Iemantot gudru cilvēku cieņu un bērnu pieķer�anos. Nopelnīt godīgu kritiķu atzinību un pārciest viltus draugu nodevību. Novērtēt skaistumu. Saskatīt cilvēkos labo. Atbrīvoties no savtīguma. Padarīt pasauli mazliet labāku uzaudzināt veselīgu bērnu, iekopt dārza stūrīti vai veidot taisnīgāku sabiedrību. Jūsmīgi smieties un rotaļāties, un dziedāt gavilējot. Zināt, ka vismaz viena dzīva radība ir elpojusi vieglāk, jo tu esi dzīvojis� Lūk, ko nozīmē panākumi.

Ralfs Valdo Emersons, dzejnieks, esejists un filozofs

PIECI IEMESLI, KAPEC IR VIEGLI but veiksminiekam

1.��� Vieglāk ir būt veiksminiekam, jo neveiksme maksā dārgi tev vajadzēs vairāk laika, lai darbs tiktu padarīts.

2.��� Vieglāk ir būt veiksmīgam, jo panākumi mudina aizmirst sakā�ves izraisītās sāpes un vil�anos.

3.��� Vieglāk ir būt veiksmīgam, jo neveiksmīgam pasākumam atvē�lētos līdzekļus nāksies tērēt vēlreiz sekmīga pasākuma īste�no�anai.

4.��� Vieglāk ir būt veiksmīgam, jo katra neveiksme mazina uzti�cību un nākamreiz būs grūtāk panākt sekmīgu iznākumu.

5.��� Vieglāk ir būt veiksmīgam, jo panākumi raisa prieku un atzi�nību, turpretī neveiksmei seko neapmierinātība un mazdū�ība.

Semjuels Trūts Keitijs (S. Truett Cathy), Chick-fil-A dibinātājs Fragments no grāmatas "Vieglāk ir būt veiksminiekam"

25 ĪPA�ĪBAS, KAS RAKSTURO UZŅĒMĒJU

DZINULIS augsta motivācija

DROSME sīkstums un neatlaidība

MĒRĶI pareiza virziena izvēle

ZINĀ�ANAS slāpes pēc tām

LABA VESELĪBA rūpes par savu ķermeni

GODĪGUMS attīstīts prāts

OPTIMISMS pozitīva attieksme

SAPRĀTĪGUMS prasme at�ķirt gudrību no muļķības

ENTUZIASMS aizraujo�a interese par dzīvi

PRASME IZMANTOT IZDEVĪBU gatavība riskēt

DINAMISMS enerģija

UZŅĒMĪBA gatavība uzņemties grūtu darbu

PĀRLIECĪBA pārdevēja iemaņas

SABIEDRISKUMS draudzīgums

PACIETĪBA UN NEIECIETĪGUMS pacietība attieksmē pret cil�vēkiem un neiecietīgums pret status quo PIELĀGO�ANĀS spēja pieņemt pārmaiņas PERFEKCIONISMS alkas sasniegt izcilību HUMORS spēja pasmieties par sevi un citiem DAUDZPUSĪBA pla�as intereses un daudzas prasmes ZINĀTKĀRE interese par cilvēkiem un notikumiem SAVAS IDENTITĀTES APZIŅA pa�cieņa un pa�paļāvība REĀLISMS/IDEĀLISMS dzīvo�ana īstenībā, tiecoties pēc ideāla IZTĒLE centieni rast jaunas idejas, kombinācijas un attiecības KOMUNIKĀCIJA skaidra un viegli saprotama runa UZTVERE modrība

Ērls Naitingeils (Earl Nightingale), Nightingale and Conant Corporation līdzdibinātājs

KADS IR LABS PRIEKSNIEKS

1.�� Ar līksmu smaidu apsveic katru darbinieku, pat viszemāk atalgoto.

2.��� Pareizi nosauc darbinieka vārdu un uzvārdu (un goda nosau�kumu, ja tas nepiecie�ams).

3.��� Nekad neuzskata, ka viņa statuss neļauj palīdzēt citiem veikt darba uzdevumus.

4.��� Deleģē atbildību, ta�u neuzveļ savus pienākumus citiem.

5.�� Ja darbinieks ir pieļāvis kļūdu, vienalga lielu vai mazu, tad izsaka viņam konstruktīvu kritiku bez liecinieku klātbūtnes.

6.��� Demonstrē savu humora izjūtu piemērotos apstākļos.

7.��� Neslēpj pa�kritiku un vienmēr uzņemas atbildību par savām kļūdām, nekad nevainojot citus.

8.��� Nemēdz noslēgties sevī, bet izrāda interesi par kolēģiem un uzmanīgi ieklausās viņu vārdos.

9.��� Nekad negaida, lai darbinieki izpildītu noteikumus, ko viņ� pats (viņa pati) nevēlas ievērot.

10. Pretējā dzimuma darbiniekus vērtē lieti�ķi un profesionāli. Nekad neprasa, lai darbinieces veiktu tradicionālos "sievie�u darbus".

D�ūna Hainsa Mūra (June Hines Moore), Moore Than Manner Consulting vadītāja Fragments no grāmatas "Izdevīguma etiķete"

13 DZĪVES LIKUMI

1.��� Pasaule nav tik slikta, kā tev �ķiet; rīts gudrāks par vakaru.

2.��� Dusmojies un tad nomierinies!

3.��� Raugi, lai tavs ego nebūtu pārāk cie�i saistīts ar ieņemamo amatu un līdz ar amatu tu nezaudētu arī savu egol

4.��� To var paveikt!

5.��� Rūpīgi apsver, ko izvēlies! Tu vari to iegūt.

6.��� Neļauj nelabvēlīgiem faktiem stāties ceļā labam lēmumam.

7.��� Pārbaudi sīkumus!

8.��� Dalies nopelnos!

9.��� Tu nevari izdarīt izvēli citu cilvēku vietā. Neļauj arī citiem noteikt savu izvēli!

10.� Saglabā mieru! Esi laipns!

11.� Radi sev vīziju! Esi prasīgs!

12.� Neklausi savām bailēm un noliedzējiem!

13.� Nevīsto�s optimisms vairo spēku. (Bruņotajos spēkos vien�mēr tiek meklētas metodes, kā palielināt karaspēku un paaugstināt efektivitāti.)

Ģenerālis Kolins Paueis (Colin Powell) No publikācijas �urnālā "Parade"

KA MUS IETEKME ATTIEKSME

Mūsu attieksme, sākot darbu, vairāk nekā jebkas cits ietekmē darba rezultātu.

Mūsu attieksme pret dzīvo radību nosaka tās attieksmi pret mums.

Mūsu attieksme pret apkārtējiem noteiks viņu attieksmi pret mums.

Pirms mēs spējam sasniegt vēlamo dzīvesveidu, mums vajag domāt, rīkoties, iet, runāt, izturēties atbilsto�i paraugiem, ko gala rezultātā gribam iemiesot.

Jo augstākas vērtības izvēlamies, jo labāku attieksmi sastopam.

Pozitīva, uz panākumiem orientēta domā�ana novēr� pasaulē visas nesaskaņas.

Ja mēs rūpēsimies, lai cilvēki justos vajadzīgi un tiktu atzinīgi novērtēti, viņi pret mums izturēsies tāpat.

Par labvēlīgu attieksmi liecina vēlme itin visur meklēt jau�nas labas idejas. Tas var atrast visur: uz automa�īnām, restorānu ēdienkartēs, grāmatās, ceļojumos un bērnu teiktajā.

Nerunā skaļi par personiskām problēmām! Tev, visticamāk, �āda runā�ana nelīdzēs, un tā nepalīdzēs arī citiem.

Nerunā par savu veselību, ja vien tā nav laba.

Izplati labvēlīgu attieksmi! Nevilcinies dalīties ar citiem par savām vīzijām, ilgām un mērķiem!

Katru sastapto cilvēku uzskati par pilntiesīgu cilvēces locekli ar visām no tā izrieto�ajām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām!

Neaizmirsti "zelta likumu": dari citiem to, ko tu gribētu, lai citi dara tev!

Teds V. Engstroms (Ted IV. Engstrom) Fragments no grāmatas "Motivācija visam mū�am"

SEPTIŅI naves grĒki

f

1.�� Bagātība bez darba

2.�� Bauda bez sirdsapziņas

3.�� Zinā�anas bez rakstura

4.�� Zinātne bez cilvēcības

5.�� Bizness bez morāles

6.�� Dieva pielūg�ana bez upurē�anas

7.�� Politika bez principiem

Autors nezināms

TAVA NĀKOTNE IR ATKARĪGA NO�

Tavu dzīvi nākamajos piecos gados nosaka trīs lietas:

grāmatas, ko tu lasi;

cilvēki, kurus tu satiec;

izvēles, ko tu īsteno.

Izvēlies �odien, kā dzīvot rīt!

Bobs un Emīlija Bārnsi (Bob und Emilie Barnes) Fragments no grāmatas "Ģimenes bud�ets 15 minūtēs"

ASTOŅI PRINCIPI, KAS TEV BŪTU JĀZINA PAR NEVEIKSMĒM

1. CIEST NEVEIKSMI NAV TAS PATS, KAS BŪT NEVEIKSMI�NIEKAM.

Cilvēkam var daudzkārt neveikties, ta�u neizdo�anās vēl neno�zīmē neveiksmi.

2.��� NEVEIKSME NAV NEGODS, KA DA�S LABS IEDOMĀJĀS. Kļūdīties ir tikai cilvēcīgi.

3.��� NEVEIKSME IR TIKAI ĪSLAICĪGS �ĶĒRSLIS. Neveiksme nekad nav pēdējā lappuse tavā dzīves grāmatā ja vien pats nepadodies un nepamet cīņas lauku.

4.��� NEKAD NEKAS VĒRTĪGS NAV TICIS SASNIEGTS BEZ RISKA CIEST NEVEIKSMI.

Cilvēks, kur� izmēģina visus līdzekļus, lai sasniegtu kaut ko patiesi vērtīgu, nav neveiksminieks, pat ja viņam neveicas.

5.��� NEVEIKSME IR DABISKA GATAVO�ANĀS VEIKSMEI.

Lai gan da�iem tas �ķiet savādi, tomēr sadzīvot ar veiksmi ir daudz grūtāk nekā samierināties ar neveiksmi.

6.��� KATRA NEVEIKSME DOD IESPĒJU SASNIEGT KAUT KO VAIRĀK.

Pārdomā apstākļus, kuros tu cieti neveiksmi, un tu iemantosi da�as atziņas par to, kā neizdo�anos pārvērst veiksmē.

7.��� KĀ TU IZTURIES PRET NEVEIKSMĒM SAVĀ DZĪVĒ, IR ATKARĪGS VIENĪGI NO TEVIS PA�A.

Neveiksme ir vai nu svētība, vai lāsts to noteiks tava atbildes reakcija.

8.��� NEVEIKSME IR IESPĒJA NOSKAIDROT, KĀ LABĀK RĪKO�TIES NĀKAMAJĀ REIZĒ, SECINĀT, KUR SLĒPJAS GRŪTĪ�BAS UN KĀ NO TĀM IZVAIRĪTIES.

Pareizi uztvert neveiksmi nozīmē mācīties no tās visu, kas vien iespējams.

Deils Gelovejs (Dale Galloway), Esberijas Teoloģiskā semināra

rektors Vilmorā Kentuki �tatā ASV Fragments no grāmatas "Kā atgūt pa�apziņu"

ASTOŅI MALDĪGI PRIEKSSTATI, KAS radĪs problĒmas

1.� VISIEM IR MANI JĀMĪL!

Uzskats, ka mums ir nepiecie�ama mīlestība un atzinība visu laiku. Ja nesaņemam pietiekami daudz mīlestības un atzinības, jūtamies no�ēlojami. Mēs domājam: "Neviens mani nemīl. Es noteikti esmu briesmīgs! Esmu tāda niecība!" Mums ir �ēl sevis ("Ak, es nabadziņ�!"). Svarīgākais ir "saņemt mīlestību". Mēs esam gatavi uz visu, lai tikai mūs vairāk mīlētu.

2.�� MAN IR JĀBŪT LABAM IT VISĀ!

Pārliecība, ka viss ir jāpaveic labi, lai tāpat varētu justies. Mēs nevaram paciest neveiksmi. Ja kādam citam veicas labāk, tad mēs jūtamies briesmīgi. Mēs sev sakām: "Esmu zaudējis, tāpēc neesmu labs. Man neveicas, jo esmu tik neveikls. Es biju tikai otrais cik �ausmīgi!" Gala rezultātā bailes no neveiksmes attur mūs no laba darba veik�anas.

3.�� DA�I CILVĒKI IR SLIKTI: VIŅUS VAJAG SODĪT!

Doma, ka cilvēki, kuri dara to, kas mums nepatīk, ir slikti. Viņus ir nepiecie�ams vainot un sodīt. Mēs domājam: "Viņ� ir slikts; viņu vajag likt cietumā. Viņa ir briesmīga; vajag tikt no viņas vaļā. Viņi ir ļauni; viņus vajag turēt cietumā." Līdzīgas domas var būt arī par sevi.

4.�� VISAM JĀNOTIEK GLU�I CITĀDI!

�ausminā�anās par situāciju, kas nav tāda, kādu mēs vēlē�tos. Mēs domājam: "Cik briesmīgi, situācija ir glu�i necie�ama." Mēs nespējam pieņemt reālo situāciju. Mēs kļūstam nikni, ja nespējam mainīt notikumu gaitu atbilsto�i mūsu priek�sta�tiem par lietu kārtību. Ta�u kālab lai mums patiktu itin viss �ajā pasaulē?

5.� TĀ IR TAVA VAINA, I<A ES JŪTOS �ĀDI!

Doma, ka kāds cits liek mums justies tā, kā mēs jūtamies. Ja esam nelaimīgi, tad tas ir tāpēc, ka kāds cits ir kaut ko teicis vai darījis. Mēs sakām: "Tā nav mana vaina, ka esmu nelaimīgs. Tu man liki justies dusmīgam. Tu mani saniknoji. Citiem cilvē�kiem ir jāmainās, lai es justos labāk. Viņu pienākums ir mainī�ties. Es tur neko nevaru līdzēt."

6.�� ES ZINU DRĪZ NOTIKS KAUT KAS SLIKTS!

Uzskats, ka mums vienmēr ir jābūt gataviem sagaidīt kaut ko sliktu. "Automa�īna var mani notriekt. Suns var man iekost. Lauva var mani apēst ceļā uz skolu. Es raizē�os par to, lai būtu tam gatavs. Man vajag būt uzmanīgam. Es nevaru atslābt."

7.�� VIEGLĀK IR NEMAZ NEMĒĢINĀT!

Pārliecība, ka viegiāk ir vairīties no dzīves grūtībām, nevis stāties tām pretī. Dzīve ir pārāk grūta, tāpēc mums nevajag pat mēģināt. Daudz labāk ir padoties tūlīt. Mēs domājam: "Es pado�os! Es gribu, lai man ir viegli. Es nevaru mēģināt. Tas ir pārāk grūti. Es negribu uzņemties atbildību."

8.�� MAN VAJAG KĀDU, KUR� IR STIPRĀKS PAR MANI!

Priek�stats, ka mums ir jābūt atkarīgiem no citiem cilvēkiem, kuri ir stiprāki par mums. "Es jūtos vāj�. Es nespēju patstāvīgi pieņemt lēmumus. Pasaki, ko man domāt un ko darīt! Parūpējies par mani!" Tomēr katrs cilvēks at�ķiras no citiem. Mums vaja�dzēs iemācīties pieņemt pa�iem savus lēmumus, jo mēs vislabāk pazīstam pa�i sevi.

9.�� ES NESPĒJU BŪT CITĀDS!

Doma, ka mēs esam tādi, kādi esam, jo to nosaka zināmi atga�dījumi mūsu bērnībā. "Es laikam vienmēr bū�u tāds. Pagātnei ir liela nozīme. Man nav cerību kļūt citādam."

10.�� MAN VAJAG SATRAUKTIES PAR TAVĀM PROBLĒMĀM.

Uzskats, ka citu cilvēku problēmām ir jākļūst par mūsu pro�blēmām. Pārliecība, ka mums vajag mainīt citus cilvēkus un mūsu pienākums ir risināt citu cilvēku problēmas un noteikt viņu uzve�dību. Viņu problēmas tagad ir mūsu problēmas. Mēs domājam: "Es parūpē�os par tevi. Es atrisinā�u tavas problēmas."

11.�� PASTĀV TIKAI VIENS RISINĀJUMS.

Pārliecība, ka pastāv tikai viens pareizais ceļ�, bet visi pārē�jie ir nederīgi. �is ir vienīgais labais risinājums. Ja mēs nerīkosi�mies vislabākajā veidā, tad notiks �ausmu lietas. Mēs domājam: "Viņam nevajag rīkoties �ādi. Viņ� visu dara nepareizi. Mums ir jārīkojas tikai tā un ne citādi."

VIENPADSMIT ATZIŅAS, KAS neradĪs problĒmas

1.�� VISIEM NAV MANI JĀMĪL.

Visiem cilvēkiem nav nedz mani jāmīl, nedz jājūt patika pret manu personu. Man pa�am nav jājūt simpātijas pret katru savu paziņu kādēļ lai es patiktu katram no viņiem? Mani priecē apziņa, ka cilvēki mani mīl un es viņiem patīku. Ja kāds no viņiem tomēr nedomā, ka esmu simpātisks, tad viņa attieksme nekādi neie�tekmē manas labvēlīgās domas par sevi un es joprojām jūtos labi. Es nevaru piespiest citus būt par mani labās domās, glu�i tāpat kā citi cilvēki nevar mani piespiest mīlēt viņus. Man nav vajadzīga nemitīga atzinība. Ja kāds mani neatzīst, nu, tas mani nesatrauc!

2.�� KĻŪDĪTIES IR NORMĀLI.

Tas ir tikai normāli, ja cilvēks kļūdās. Mēs visi kļūdāmies, bet kļūdas nemazina mūsu vērtību un labsajūtu. Ja es pieļauju kādu kļūdu, tad man nav jāsatraucas. Es cen�os kaut ko sasniegt un, ja kļūdos, turpinu censties. Es spēju sadzīvot ar savām kļūdām. Arī citi kļūdās, un tas ir tikai normāli. Es akceptēju gan savas kļūdas, gan tās kļūdas, ko pieļauj mani līdzcilvēki.

3.�� CITI IR LABI, UN ARĪ ES ESMU LABS.

Ja cilvēki dara lietas, kas man nepatīk, tad tas vēl nenozīmē, ka �ie cilvēki ir slikti. Viņi nav jāsoda tikai tādēļ, ka man nepa�tīk viņu rīcība. Nevienam nav jārīkojas tā, kā vēlos es, un arī man nav jārīkojas tā, kā grib citi. Katrs cilvēks pats izvēlas savu ceļu es bū�u tas, kas vēlos būt. Es nevaru kontrolēt vai mainīt citus cilvēkus, ta�u mēs visi esam pelnīju�i cieņu un saprātīgu attieksmi.

4.�� MAN NAV JĀUZŅEMAS KONTROLE.

Es izdzīvo�u ari tad, ja reālā situācija at�ķirsies no vēlamās. Es varu pieņemt parādības tādas, kādas tās ir; cilvēkus tādus, kādi viņi ir; un sevi tādu, kāds (vai kāda) esmu īstenībā. Man nav jāsatraucas, ja es nespēju mainīt situāciju un pielāgot to savām vēl�mēm. Tas nav iemesls, lai es mīlētu visu pasaulē. Ja man kaut kas nepatīk, es varu sadzīvot ar to.

5.�� ESMU ATBILDĪGS PAR KATRU SAVAS DZĪVES DIENU.

Es esmu atbildīgs par to, kā jūtos, un par to, ko daru. Neviens nevar mani piespiest justies citādi. Man bija draņķīga diena tas nozīmē, ka pats tai ļāvu tādai būt. Ja man bija lieliska diena, tātad es pats to panācu ar savu pozitīvo attieksmi. Citiem cilvēkiem nav jāmainās, lai es varētu justies labāk. Es pats esmu atbildīgs par savu dzīvi.

6.�� ES VARU RĪKOTIES, JA VISS NENOTIEK, KĀ NĀKAS.

Man nav jādomā par to, kas varētu noiet greizi. Parasti viss ir kārtībā, bet, ja ne, es varu rīkoties. Man nav jātērē sava enerģija raizējoties. Debesis paliks turpat, kur bija agrāk: viss nokārtosies.

7.�� SVARĪGI IR PAMEĢINAT.

Es spēju daudz. Pat ja uzdevums būs grūts, es pamēģinā�u to atrisināt. Vairoties no uzdevuma veik�anas, es zaudēju iespēju gūt panākumus un priecāties par to. Ja es pamēģinā�u, tad man būs dota �ī iespēja. Tas, ko vērts iegūt, ir pūliņu vērts. Es varbūt nespēju veikt visu, tomēr es varu paveikt vismaz daļu.

8.�� ES ESMU SPĒJĪGS.

Man nevajag, lai kāds cits risina manas problēmas. Es pats to varu. Es spēju rūpēties par savu dzīvi. Es varu pieņemt patstā�vīgus lēmumus� Es varu domāt ar savu galvu. Man nav jābūt atkarīgam no citiem cilvēkiem.

9.�� ES VARU MAINĪTIES.

Es varu mainīties. Manai rīcībai nav jābūt iepriek� noteiktai kaut kādu pagātnes notikumu dēļ. Katra diena nāk ar jaunām iespējām. Būtu muļķīgi domāt, ka es nevaru ietekmēt savu dzīvi. Protams, es to varu.

10.�� CITI CILVĒKI ARĪ SPĒJ.

Es nevaru atrisināt citu ļau�u problēmas viņu vietā. Man nav jāsatraucas par citu problēmām, it kā tās būtu manējās. Man nav jāpārveido citi cilvēki, un man nav jānosaka, kā viņiem dzīvot. Viņi pa�i spēj rīkoties un risināt savas grūtības. Es varu rūpēties par viņiem un sniegt zināmu palīdzību, bet es nevaru rīkoties viņu vietā.

11.�� ES VARU DARĪT TĀ, KĀ GRIBU.

Vienu un to pa�u rezultātu var sasniegt da�ādi. Katrs no mums var piedāvāt labas un īstenojamas idejas. Nav viena vie�nīga "labākā" ceļa. Ikviens var piedāvāt vērtīgas ierosmes. Da�as idejas man var �ķist labākas nekā citas, tomēr vērtīga ir katra ierosme, un katrs procesa dalībnieks var sniegt zināmu atbalstu.

dzīves macibas

GUDRĪBA VISAM MŪ�AM

Esmu atskārtis, ka man patīk mana skolotāja, jo viņa raud, kad dziedam "Klusa nakts, svēta nakts". (6 gadi)

Esmu aptvēris, ka nevar paslēpt brokoļu gabaliņu piena glāzē. (7 gadi)

Esmu sapratis, ka tad, ja pamāju cilvēkiem uz lauka, viņi pār�trauc darbu un māj man pretī. (9 gadi)

Esmu konstatējis, ka cilvēkam, kur� grib sevi iepriecināt, vajag mēģināt iepriecināt otru. (14 gadi)

Nav viegli to atzīt, tomēr esmu sapratis, ka klusībā priecājos par to, ka mani vecāki ir stingri. (15 gadi)

Esmu secinājis, ka klātbūtne bie�i palīdz vairāk nekā vārdos izteikts padoms. (24 gadi)

Esmu sapratis, ka man ir jādzīvo tā, lai neviens neticētu ļau�nām ļau�u valodām. (39 gadi)

Esmu pieredzējis, ka tad, ja jūtos vainīgs, visvairāk gribas vai�not citus. (46 gadi)

Esmu konstatējis, ka "Brīni�ķīgās �ēlastības" [27] dziedā�ana var mani iedvesmot uz ilgāku laiku. (49 gadi)

Esmu secinājis, ka cilvēka raksturs atklājas trijās situācijās: 1) visu dienu līst, 2) pazudusi bagā�a un 3) samezglojusies eglī�tes lampiņu virtene. (52 gadi)

Esmu apjautis, ka neatkarīgi no tā, kādas būtu tavas attiecī�bas ar vecākiem, pēc viņu nāves tu dziļi izjutīsi viņu trūkumu. (53 gadi)

Esmu secinājis, ka cilvēkam, kur� vēlas kaut ko paveikt savu bērnu labā, vajag uzlabot attiecības laulībā. (61 gads)

Esmu sapratis, ka, dzenoties pēc laimes, var palaist garām savu iespēju. Ta�u, ja rūpējies par savu ģimeni, citu cilvēku vaja�dzībām, cītīgi strādā, iegūsti jaunus paziņas un visu dari, cik vien labi spēj, tad laime pati tevi atradīs. (65 gadi)

Esmu piedzīvojis, ka, klausot sirdsbalsij, gandrīz vienmēr pie�ņemu pareizo lēmumu. (66 gadi)

Esmu apjautis, ka pat sāpju stundā neesmu viens. (82 gadi)

Esmu atskārtis, ka katru dienu vajag pastiept roku un pieskar�ties kādam. Cilvēkiem patīk rokas pieskāriens sado�anās rokās, sirsnīgs apskāviens vai draudzīgs uzsitiens uz pleca. (85 gadi)

Esmu sapratis, ka man vēl ir tik daudz, ko mācīties. (92 gadi)

No da�ādiem avotiem

DA�AS LIETAS, KAS IZRAISA NOSTALĢIJU

Pastaiga kailām kājām pa smil�ainu liedagu.

Nesteidzīga vieso�anās vietā, kur esi uzaudzis.

Me�a strauta urdzē�ana pa akmeņainu gultni un koku lapu �aboņa rudenī.

Tavas Alma mater dziesmas skandē�ana.

Bērnības fotogrāfiju aplūko�ana ģimenes albumā.

Noraudzī�anās, kā tikko pieaugu�ais "bērns" pamet mājas.

Klusa stāvē�ana pie kapa, kurā atdusas tuvs draugs vai radinieks.

Iekurināta kamīna rūkoņa un dūmu smar�a.

Nodzeltējusi vēstule, ko pirms daudziem gadiem rakstījis cil�vēks, kur� tevi mīlēja.

Kāp�ana vējainā kalna virsotnē.

Lasī�ana skaļā balsī vienatnē.

Ziemassvētku vakars, vēla nakts stunda.

Da�i dzejoļi� zināmas melodijas. Kāzas� izlaidumi� diplomi. Sniegs� slieces� kamaniņas. Atvadu vārdi.

�ārlzs R. Svindoli (Charles R. S\vindoll) Fragments no grāmatas "Nepārtraukta izaugsme gadu gaitā"

PASAULEI VAJAG CILVĒKUS,

kurus nevar nopirkt; kuru vārds ir likums; kuri raksturu vērtē augstāk par bagātību; kuriem ir patstāvīgi uzskati un griba; kuru personība ir iespaidīgāka nekā viņu amats; kuri nevilcinās izmantot izdevību; kuri pūlī nezaudē savu individualitāti; kuri ir vienlīdz godīgi sīkumos un lielās lietās; kuri nav gatavi samierināties ar ļaunumu; kuru godkāre nav saistīta ar patmīlīgām vēlmēm; kuri neattaisno savu rīcību ar vārdiem "tā dara visi"; kuri ir uzticīgi saviem draugiem priekos un bēdās, veiksmēs un neveiksmēs;

kuri neuzskata, ka ļaunums, viltīgums un spītīgums ir labākās īpa�ības panākumu gū�anai;

kuri nekaunas un nebaidās iestāties par patiesību brī�os, kad tā nav lielā cieņā;

kuri spēj pateikt skaļu "nē", kaut arī visa pārējā pasaule saka "jā".

Teds V. Engstroms Fragments no grāmatas "Motivācija visam mū�am"

KA ATRAST DZIRDĪGAS AUSIS

Izvēloties uzticības personu, meklē kādu,

kuram uzticies;

kur� prot glabāt noslēpumus;

kur� respektē tavu privātumu;

kur� pavērs tev jaunu redzējumu;

kur� aizlūgs par tevi;

kur� ir gudrs un vairāk pieredzējis nekā tu; kur� ciena uzticību laulībā;

kur� liks tev justies atbildīgam, bet nenosodīs bez taisnīga pamatojuma;

kur� pārstāv tavu dzimumu vai precētu pāri; kuru nelabvēlīgi neiespaido tava vaļsirdība.

D�eniss Longs Heriss (Jānis Long Harris) No publikācijas �urnālā "Marriage Partnership"

KA VEIDOT ATTIECĪBAS AR DRAUGU TĀLUMĀ

Izvēlieties noteiktu dienas stundu, kurā vienam par otru aiz�lūgt!

Sūti fotogrāfijas! Ne tikai skolas laiku bildītes, bet arī foto�grāfijas, kas attēlo tagadējās dzīves norises jauno frizūru, dārza vai mājas projektu, bērnu ikdienas palaidnības, nesen iepazītos draugus.

Radiet īpa�u, tikai jums abiem (abām) saprotamu kodu, kas vēsta: "Es domāju par tevi tu esi īpa�s (īpa�a)." Tā var būt, teik�sim, savdabīga uzruna vai vēstules locījuma forma.

Vienmēr sūtiet apsveikuma kartītes dzim�anas dienā ja vien iepriek� neesat vienoju�ies iztikt bez �ādām kartītēm!

Pierodi vienmēr atbildēt uz e-pastu, pat ja tā ir tikai īsa pie�zīme! Neatliec uz vēlāku laiku atbildes rakstī�anu, jo tu vari pazaudēt komunikācijas pavedienu.

Nenovērtē par zemu bie�i kritizētās Ziemassvētku kartītes tās var interesēt draugu tālumā. Vienkār�i nesūti tās visiem pēc kārtas!

Stāsti par savu draugu (draudzeni) citiem paziņām! Viņa (viņas) vārda izrunā�ana un atmiņu stāsti nostiprinās jūsu drau�dzību.

Ja tu izmanto e-pastu, tad laiku pa laikam sūti "īstu vēstuli" mīļu vai smieklīgu kartīti vai varbūt no avīzes izgrieztu komiksu, kas tevi ir ielīksmojis.

Veidojiet kopīgas tradīcijas! Mana māte un viņas labākā drau�dzene gadiem ilgi sūtīja viena otrai noteikta izskata dzim�anas dienas apsveikuma kartīti. Ikreiz viņas tai pievienoja personisku vēstuli, bet pārējā gada laikā cītīgi glabāja īpa�o velti.

Cie�i apskaujiet viens otru, kad beidzot tiekaties vaigu vaigā!

Renē Senforda (Renee Sanford) Renē dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, bet viņas

labākā draudzene Eiropā

KA IESPEJAMS MĀCĪTIES VISU MŪ�U

1.�� SĀC AR ATTIEKSMI!

Mū�izglltība sākas sirdī, kas alkst pārmaiņu, gudrības un izjūt vēlmi likt lietā savas zinā�anas.

2.�� UZDOD JAUTĀJUMUS!

Cilvēki, kuri grib mācīties, uzdod rosino�us jautājumus. Viņiem piemīt neremdināma zinātkāre ilgas zināt, atklāt, noskaidrot. Uzdod jautājumus, kas rosina skatīties dziļāk!

3.�� PIEVIENOJIES CITIEM STUDENTIEM!

Kopīga sadarbība mācību procesā klasēs, nelielās grupās, draugu un kolēģu pulkā ļaus raudzīties no at�ķirīgiem skatpunktiem un izvērtēt da�ādas pieejas. Sarunas ar cilvēkiem ir neizsmeļams zinā�anu avots.

4.�� IZPROTI OTRAS PUSES VIEDOKLI!

Pat ja otras puses viedoklis radikāli at�ķiras no tavējā, atvēli laiku tā izpratnei un analīzei. Tu vari ieraudzīt situāciju jaunā gaismā vai arī nostiprināt agrāko pārliecību. Ja personiskos uzska�tus nepakļauj kritikai, tie pamazām zaudē vērtību.

5.�� ATRODI JAUNU LASĀMVIELU!

Lasi visda�ādākās grāmatas, izvēlies at�ķirīgas tēmas un auto�rus! Pretojies kārdinājumam lasīt tikai tās grāmatas, kas pamato tavus vecos priek�status!

6.�� RAKSTI DIENASGRĀMATU!

Jauniegūto atziņu pierakstī�ana ļauj sekot sapratnes izaug�smei.

7.�� EKSPERIMENTĒ!

Izmēģini jaunas pieejas un idejas! Vecums neietekmē spēju mācīties. Astoņdesmitgadīgs sirmgalvis var mācīties "sērfot" internetā glu�i tāpat kā astoņpadsmitgadīgs jauneklis.

8.�� IZMANTO SAVAS ZINĀ�ANAS!

Sapratnes dziļumu bie�i nosaka mūsu spēja likt lietā mācīto. Praksē lietojamas zinā�anas mājo nevis galvā, bet sirdī.

Bils Mourijs (Bili Mowry) Fragmenti no publikācijas "Discipleship Journal"

KĀ PIEAUGU�I BĒRNI VAR PALĪDZĒT SAVIEM VECĀKIEM

1.�� BIE�I SAZINIES AR VECĀKIEM!

Uzturiet savstarpēju saikni, runājot pa tālruni, ejot ciemos un rakstot vēstules! Apsveiciet cits citu svētkos, dzim�anas dienās un citās nozīmīgās gadadienās!

2.�� CIENI VECĀKU NEATKARĪBU!

Taviem vecākiem, cik ilgi iespējams, vajag pieņemt patstāvīgus lēmumus par to, kur un kā viņiem dzīvot.

3.�� ATBALSTI "ATBRĪVO�ANOS" NO MANTĀM!

Palīdzi rast konstruktīvu veidu, kā atsvabināties no liekām mantām! Pievērs vecāku uzmanību lietotu apģērbu veikaliem vai mudini viņus piedalīties da�ādās palīdzības programmās! Uzklausi vecākus un bēdājies kopā ar viņiem brī�os, kad viņiem nākas atteikties no savas mājas, autovadītāja apliecības vai noteik�anas zināmās lietās!

4.�� IZRADI IEJUTIBU!

Ja tu būtu viņu vietā, kā tu rīkotos un justos?

5.�� MUDINI ATCERĒTIES!

Palīdzi atritināt pagātnes atmiņu kamolu un salikt kopā sen�dienu jūtu mozaīku!

6.�� UZKLAUSI VIŅUS!

Pacietīgi noklausies atmiņu stāstus par gūtajiem panākumiem, sarūgtinājuma un apmierinājuma mirkļiem pat ja esi dzirdē�jis tos vairākkārt! Uzklausi arī viņu tagadējās raizes! Uzzini, kas viņus biedē un iepriecina, kas viņiem dāvā cerību un līksmi!

7.�� VEICINI GARĪGO IZAUGSMI!

Sagādā viņiem Bībeli, kas drukāta lieliem burtiem! Palīdzi izvē�lēties garīgi rosino�us televīzijas raidījumus un radio program�mas! Sagādā transporta līdzekli, lai vecāki varētu apmeklēt baz�nīcu. Mudini viņus piebiedroties draudzei vai vietējai atbalsta grupai!

8.�� ROSINI VECĀKUS BŪT NODERĪGIEM!

Prasi viņiem padomu, uzslavē viņu iemīļoto nodarbo�anos un mudini viņus palīdzēt citiem!

9.�� PALĪDZI VIŅIEM IESAISTĪTIES SABIEDRISKAJĀ DZĪVĒ!

Mudini viņus uzturēt attiecības ar vecajiem draugiem un iegūt

jaunus paziņas! "Neviens no mums nedzīvo vienatnē, un neviens

no mums nemirst vienatnē."

10.�� LŪDZ PAR VIŅIEM UN KOPĀ AR VIŅIEM!

Tavu vecāku fiziskā, psihiskā, sociālā un materiālā labklājība ir cie�i saistīta ar viņu garīgo veselību.

Deivids O. Mobergs (Dāvid O. Moberg) Fragmenti no publikācijas �urnālā "Decision Magazine"

SĒRAS UN TO PARVARESANA

Tu zināsi, ka sāc atgūties pēc smagā zaudējuma, kad rūpes par sevi sniegs ne tikai mierinājumu, bet arī labsajūtu; nākotne vairs ne�ķitīs tikpat biedējo�a kā agrāk; neļausies izmisumam piemiņas dienās; meklēsi cilvēku sabiedrību, lai remdētu sāpes vai citu iemeslu pēc;

mazināsies tava emocionālā spriedze;

aizmirsīsi ievērot kādu rituālu, piemēram, kapsētas apmeklē�jumu, neļaujoties skumjām.

Māsa Terēze Makintīra (Teresa Mcintier)

KA VEIDOT VESELĪGAS ATTIECĪBAS LAULĪBA

1.�� IEINTERESĒTĪBA

Patiesa ieinteresētība nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai laulī�bas saglabā�anu. Centīgi gādā par sava dzīvesbiedra personisko izaugsmi un interesēm!

2.�� KOPDARBS

Atkārto piecus vārdus, kuriem ir svarīga nozīme katrā laulībā: "Mēģināsim darīt, kā tu vēlies!"

3.�� KOMUNIKĀCIJA

Visi (bez izņēmuma) laulātie pāri, kuri apmeklē manas kon�sultācijas, saskaras ar komunikācijas problēmām. Daļēji to nosaka tas, ka cilvēki reti izvēlas dzīvesdraugu ar līdzīgu komunikācijas stilu.

4.�� EMOCIONĀLO VAJADZĪBU APZINĀ�ANA

Atklāj un iepazīsti tuvāk sava partnera emocionālās vajadzī�bas! Kā to paveikt? Pavisam vienkār�i pajautā viņam!

5.�� KONFLIKTA RISINĀ�ANA

Konflikts laulībā ir neizbēgams. Bet tu vari vairīties no cīniņa.

6.�� ATVAINO�ANĀS UN PIEDO�ANA

Regulāri atkārto trīs darbības, kas ir veiksmīgu attiecību pamatā: atvainojies par nodarījumu pagātnē; novērtē ieguvumu tagadnē; paredzi kaut ko labu nākotnē!

7.�� VĪZIJAS RADĪ�ANA

Pavaicā sev un savam draugam: "Ja mēs skaidri zinātu, ka necietīsim neveiksmi, un spētu veidot attiecības tie�i tā, kā vēla�mies, tad kāda būtu mūsu kopdzīve?"

D�efs Herings (Jeff Herring) No publikācijas laikrakstā "The Oregonian"

18 ĪPA�ĪBAS, KĀDAS IETEICAMAS LAULĀTAJAM DRAUGAM

1.�� Pozitīva attieksme

2.�� Garīgas vērtības

3.�� Humora izjūta

4.�� Uzticība

5.�� Godīgums

6.�� Cieņa

7.�� Laba komunikācijas prasme

8.�� Uzcītība darbā

9.�� Līdzjūtība

10.�� Nebēdnība

11.�� Dāsnums

12.�� �ēlsirdība

13.�� Pielāgo�anās spēja

14.�� Paļāvība

15.�� Iejūtība

16.�� Sapratne

17.�� Veselais saprāts

18.�� Apdomība naudas lietās

STIPRAS LAULĪBAS NOSLĒPUMI

SAVĀ 20 GADUS ILGAJĀ ĢIMENES UN LAULĪBU KONSULTANTA PIEREDZĒ ESMU FORMULĒJIS ATZIŅAS, KAS MAN �ĶIET GALVENĀS KOPDZĪVĒ.

Dzīvesbiedrs ir mans labākais draugs. Kopā pavadītais laiks sagādā prieku mums abiem. Mans dzīvesbiedrs ir patīkams cilvēks. Laulība ir saistības mū�a garumā. Dzīvesbiedrs mani interesē kā personība. Laulība ir svēta.

Mums ir kopīgi sapņi un mērķi.

Bērniem ir nepiecie�amas stabilas mājas.

Mans dzīvesbiedrs ir pozitīvi noskaņots un vienmēr mani

iedro�ina.

Es vēlos, lai mūsu attiecības būtu veiksmīgas.

Mēs cienām un novērtējam viens otru.

Dzīvesbiedrs sekmē manas personības izaugsmi.

Mēs kopā smejamies.

Es uzticos savam dzīvesbiedram.

Mums ir saisto�a seksuālā dzīve.

Mēs esam izveidoju�i dro�u un komfortablu dzīvi.

Mana dzīvesbiedre pieņem mani tādu, kāds esmu.

Mums ir līdzīgi uzskati un intereses.

Mēs labi saprotam viens otru.

Es cienu savu dzīvesbiedru.

Dr. Stīvs Stīvenss (Dr. Steve Stephens), psihologs un semināru vadītājs

12 GADĪJUMI, KAD TEIKT "PIEDOD"

Saki "piedod", ja tu/tev

1)��� nav taisnība;

2)��� esi bijis nepieklājīgs;

3)��� nākas aizstāvēties;

4)��� esi neiecietīgs;

5)��� esi noskaņots nelabvēlīgi;

6)��� izturies aizvainojo�i;

7)��� esi neiejūtīgs;

8)��� esi aizmār�īgs;

9)��� esi apjucis vai samulsini citus;

10)� esi bijis nevērīgs, noraido�s vai pavir�s attieksmē pret kaut ko mīļotajam svarīgu;

11)� esi sabojājis vai nepareizi lietojis otra lietu (pat ja tā ir bijusi nejau�ība);

12)� neesi pateicis "piedod" tik sirsnīgi un steidzīgi, kā vajadzētu!

Dr. Stīvs Stīvenss, psihologs un semināru vadītājs

DA�I PADOMI JAUNAJIEM VECĀKIEM

1.�� "Pats galvenais, ko vecāki var darīt savu bērnu labā, ir mīlēt viens otru," apgalvo ģimenes psihologs Dr. Bend�amins Selks.

2.��� Dāvājot lielu mīlestību savam mazulim, neaizmirsti rūpē�ties par savu personisko dzīvi. Laiku pa laikam atļauj bēr�nam gulēt savā gultā, tomēr piesargies to darīt pārāk bie�i. Ja rocība to pieļauj, iekārto bērnam atsevi�ķu guļamistabu, cik drīz vien iespējams.

3.��� Rosini sarunas arī par citām tēmām ne tikai jaunāko zīdaiņu pārtiku vai zobu gredzenu.

4.��� Iedomājies sevi jaunā tēva lomā mēģini saprast, ka viņ� var justies nevajadzīgs un atstumts.

5.��� Vienmēr pieņem līdzcilvēku palīdzību, pat ja uzskati, ka darbs nav paveikts nevainojami. Mazulis izdzīvos arī ar saburzītu autiņu.

6.��� Apzinies, ka daudzas sievietes, aprūpējot mazu bērnu, bie�i jūtas fiziski noguru�as.

7.�� Ja dzimumattiecības tev vairs ne�ķiet tik svarīgas kā agrāk, tad gādā, lai tava attieksme nelīdzinātos noraidījumam. Izrādi tuvību un mīļumu citos veidos!

8.��� Nepazaudē saikni ar saviem draugiem!

9.��� Neatsakies no uzticamu draugu palīdzības lai viņi pieskata tavu bērnu pāris stundu!

10. Bērnam pieaugot, ievēro mērenību viņa nodarbību izvēlē. Pārslodze atņems spēku gan tev, gan bērnam.

Robs Pārsons (Rob Parsons) Fragments no grāmatas "60 minūtes laulības laimei"

VĪRIE�A UN SIEVIETES VAJADZĪBAS

VĪRIE�A GALVENĀS VAJADZĪBAS

1.�� Seksuālo vēlmju piepildījums

2.�� Kopīgas izpriecas un atpūta

3.�� Pievilcīga sieva

4.�� Mājnieku psiholoģisks atbalsts

5.�� Apbrīna

SIEVIETES GALVENĀS VAJADZĪBAS

1.�� Pieķer�anās jūtas

2.�� Sarunas

3.�� Godīgums un atklātība

4.�� Finansiāls atbalsts

5.�� Stipras ģimenes saites

Sniedzot profesionālu palīdzību tūksto�iem laulāto pāru, es atkal un atkal esmu konstatējis �īs desmit svarīgās vajadzības. Protams, katrs cilvēks tās uztver at�ķirīgi, tomēr vīrie�a un sie�vietes pamatvērtību salīdzinā�ana ļauj izskaidrot laulības pro�blēmu cēloņus.

Viljards Hārlijs (Williard Harley) Fragments no grāmatas "Viņa un viņas vajadzības"

KO TEIKT SAVAM LAULĀTAJAM DRAUGAM/DRAUDZENEI

"Es mīlu tevi." "Lūdz par mani."

"Man nebija taisnība." "Es aizlūdzu par tevi �odien."

"Labs veikums!" "Tu �odien labi izskaties kā vienmēr."

"Kas tev patiktu?" "Paldies par to, ka mani mīli."

"Tu esi brīni�ķīgs." "Es tev uzticos."

"Par ko tu domā?" "Es vienmēr varu uz tevi paļauties."

"Tas bija lieliski." "Paldies, ka pieņem mani tādu, kāds esmu."

"Ļauj man paklausīties." "Tavā klātbūtnē es jūtos labi."

"Tu esi tik īpa�s." "Tu padari gai�āku manu dienu."

"Man �odien tevis pietrūka." "Man dārgs ir katrs mirklis, ko pavadām kopā."

"Kā lai es tev palīdzu?" "Man ļoti �ēl."

"Es visu dienu nemitīgi domāju par tevi." "Man patīk redzēt, kā tavas acis mirdz brī�os, kad tu smaidi."

"Es augstu novērtēju visu, ko tu �ajos gados esi darījis/-usi manā labā."

Dr. Stīvs Stīvenss Fragmenti no grāmatas "Laulība: labākā pieredze"

20 IETEIKUMI, KAS TAVAI SIEVAI ĻAUS JUSTIES ĪPA�AI

1.��� Uzlūdz viņu uz deju, kad atskaņo jūsu mīlas dziesmu!

2.���� Nospodrini viņas kurpes īpa�u svētku reizēs!

3.���� Uzturi patīkamu sarunu, kaut arī gribi lasīt avīzi!

4.���� Pamasē viņai muguru, negaidot, ka sekos mīlē�anās!

5.���� Sagādā viņai pārsteigumu nopērc un iestādi ro�u krūmu!

6.���� Raugies, lai mājā viss būtu salabots un valdītu kārtība!

7.���� Pārliecinies, ka viņas automa�īnai ir piemērotas riepas un tā ir labā tehniskā stāvoklī!

8.��� Turi viņas roku brī�os, kad jūsu ģimene skaita lūg�anas!

9.���� Izveido svarīgāko dokumentu sarakstu un pasaki viņai, kur tie glabājas!

10.�� Atrodi iespēju ietaupīt nelielu summu no katras algas!

11.�� Pirms katra lēmuma noskaidro sievas domas!

12.�� Maigi apskauj viņu brī�os, kad viņa raud, un saki, ka viss ir kārtībā!

13.�� Uzaicini viņu uz romantisku satik�anos un parūpējies par visu nepiecie�amo, arī istabu viesnīcā!

14.�� Laiku pa laikam apmeklējiet restorānu ar Viktorijas laika interjeru, lai mielotos ar smalkmaizītēm un desertiem!

15.�� Izrādi sapratni, kad viņa aizmirst reģistrēt �eku mājas rēķinu grāmatā!

16.�� Noskujies savā brīvdienā!

17.�� Piezvani, ja kavēsies vairāk nekā piecpadsmit minūtes!

18.�� Mudini sievu pavadīt laiku kopā ar draudzenēm!

19.�� Neaizmirsti paņemt līdzi Kleenex vai tīru kabatlakatiņu, kad ejat skatīties romantisku kinofilmu!

20.�� Saki sievai, ka viņa vienmēr būs skaista, ja viņa raizējas par noveco�anu!

Els Grejs, precējies 32 gadus

20 IETEIKUMI, KAS TAVAM VĪRAM ĻAUS JUSTIES ĪPA�AM

Nepārtrauc un nepārlabo viņu brī�os, kad viņ� atstāsta kādu notikumu!

Uzslavē viņu bērnu, tavu un viņa vecāku, kā arī draugu klāt�būtnē!

Rūpējies par savu izskatu tāpat kā tolaik, kad nebijāt precēju��ies!

Ļauj viņam atpūsties, kad viņ� pārnāk mājās!

Izrādi patiesu interesi par viņa darbu un vaļasprieku!

Apbrīno viņa spēku un nozīmību!

Ja viņ� vēlas ņemt līdzi uz darbu sviestmaizes, tad iesaiņo tās!

Mēģini būt mājās (un nepļāpāt pa tālruni), kad viņ� pārnāk, un būt nomodā rītos, kad dodas uz darbu!

Priecājies kopā ar bērniem, kad viņi līksmo par tēva pārnāk��anu!

Pērc viņam jaunas zeķes un apak�veļu ikdienā, nevis pasniedz tās kā dāvanu svētkos!

Raugies, lai guļamistaba būtu gaumīgi izrotāta un rūpīgi sakopta!

Esi saproto�a, kad vīrs vēlas sportot vai atpūsties kopā ar draugiem!

Pagatavo viņa iemīļoto maltīti!

Centies nepārtērēt mājsaimniecībai atvēlētos līdzekļus!

Piebiedrojies, kad viņ� skatās savu iemīļoto TV sporta pro�grammu!

Centies iet gulēt vienlaikus ar vīru; izrādi sapratni, ja viņ� pēc grūtas darbdienas aizsnau�as uz dīvāna!

Palūdz draugiem �ad un tad pieskatīt jūsu mazuļus (citkārt jūs varat pieskatīt viņējos), lai jūs varētu pavadīt nakti divatā!

18.��� Rūpējies, lai mīlē�anās vienmēr būtu aizraujo�a, un atceries, ka viņ� to vēlas bie�āk nekā tu!

19.��� Cep mājas cepumus, ko dot viņam līdzi uz darbu!

20.��� Katru dienu pavaicā sev: "Nez kā ir būt precētam ar mani?"

Elisa Greja (A lice Gray) No semināra "Katras laulības trīs dārgumi" materiāliem

IEMĪLĒ�ANĀS

PRIECĀJIES PAR TO, KA ESAT AT�ĶIRĪGI

10 JOMAS, KURĀS CILVĒKI AT�ĶIRAS

1.�� Ekstraverts vai intraverts. Ekstravertiem cilvēkiem patīk atras�ties sabiedrībā, turpretī intravertie labāk pavada laiku vienatnē vai kopā ar tuvu draugu. Ekstravertie smeļas enerģiju apkārtē�jos ļaudīs, bet intravertos sabiedrība nogurdina.

2.�� "�ķēr�ļu pārvarētājs" vai vērotājs. "�ķēr�ļu pārvarētāji" nebai�dās riskēt; kolīdz viņi saredz iespēju, tā cen�as to izmantot, kamēr nav par vēlu. Vērotāji ir piesardzīgāki. Viņiem patīk rūpīgi pārbaudīt katru sīkumu un tikai pēc tam pieņemt lēmumu.

3.�� Konstruktors vai detaļu zīmētājs. Konstruktori skata parādību kopumā. Viņi domā par notikumu virzību un gala rezultātu. Detaļu zīmētāji pievēr� uzmanību skrūvēm un uzgrie�ņiem. Viņus interesē rezultāta sasnieg�anas process.

4.�� Tērētājs vai taupītājs. Ja tērētājiem ir lieka nauda, tad viņi grib to izlietot pirkt mantas sev vai citiem, ieguldīt kādā pasā�kumā utt. Ja taupītājiem ir lieka nauda, tad viņi grib to nogla�bāt nebaltai dienai. Viņiem nepatīk tērēt naudu, ja iemesls nav gana svarīgs.

5.�� Plānotājs vai manevrētājs. Plānotājiem patīk visu sakārtot, organizēt un rūpīgi salikt pa plauktiņiem. Viņiem patīk ievērot

grafikus un termiņus. Manevrētāji pielāgojas dzīves plūsmai un aktuālām norisēm. Viņi rīkojas spontāni un nemēdz lieki satraukties, neraizējas, ja rezultāts nav prognozējams, jo tic, ka viss nokārtosies.

1.��� Nemiernieki vai gausie. Nemiernieki vienmēr rosās. Viņu devīze ir "ātrums un efektivitāte" dari pēc iespējas vairāk un pēc iespējas ātrāk. Gausie nogaida un darbojas nestei�dzīgi. Iespējams, viņi paveic mazāk, toties dara to ar baudu.

2.��� Domātājs vai jūtīgais. Domātājus interesē fakti un principi. Jūtīgie, pieņemot lēmumus, pamatojas uz subjektivitāti un attiecībām ar apkārtējiem.

3.��� Sapņotājs vai darītājs. Sapņotāji ir rado�i ļaudis, kuriem patīk apsvērt jaunas idejas. Viņi ir optimisti un dro�i raugās nākotnē. Darītāji ir praktiķi. Viņiem patīk uzklausīt citu ide�jas un tās īstenot. Viņus interesē reālā dzīve un tagadne.

4.��� Krājējs vai ārā sviedējs. Krājēji vāc lietas. Viņiem ir grūti �ķir�ties no savām mantām, jo krājēji uzskata, ka tās reiz noderēs. Ārā sviedēji cen�as atbrīvoties no lietām. Viņi necie� jucekli un uzskata, ka lietas, kas nav izmantotas ilgāku laiku, visti�camāk, netiks izmantotas nekad.

10. "Burvju mākslinieks" vai amatnieks. "Burvju mākslinieki" ir ļoti daudzpusīgi un spēj nodarboties ar vairākām lietām vienlaikus. Amatnieki ir vienpusīgi un vienlaikus spēj pie�vērst uzmanību tikai vienai vai varbūt divām lietām. Ja viņi cen�as paveikt vairāk, tad sāk nervozēt un jūtas pārslogoti.

Mēs visi esam da�ādi un vienreizēji. Attiecībās tas veido līdz�svaru, daudzveidību un izaicinājumu. Priecājieties par savām at�ķirībām un runājiet par tām!

Dr. Stīvs Stīvenss Fragments no grāmatas "Laulība: labākā pieredze"

ES LŪDZU DIEVU

Es lūdzu spēku,

un Dievs man deva grūtības,

lai padarītu mani stiprāku.

Es lūdzu gudrību,

un Dievs man deva problēmas, ko risināt. Es lūdzu labklājību,

un Dievs man deva ķermeni un smadzenes, ko pilnveidot. Es lūdzu drosmi,

un Dievs man deva briesmas, ko pārvarēt. Es lūdzu mīlestību,

un Dievs man deva rūpju māktus cilvēkus, kam palīdzēt.

Es lūdzu palīdzību, un Dievs man deva iespējas.

Es nesaņēmu neko, ko gribēju , bet es saņēmu visu, kas man bija vajadzīgs.

� Master Trainer Institute

DESIDERATA

Ej rāmu soli steigā un kņadas vidū un atceries, kāds miers var valdīt klusumā. Pēc iespējas veido labas attiecības ar visiem cil�vēkiem, bet bez liekas pazemības. Savu patiesību paud mierīgi un skaidri; ieklausies citos, arī nomāktajos un nezino�os.

Vairies no skaļiem un agresīviem ļaudīm viņos izpau�as satraukts gars. Ja salīdzināsi sevi ar citiem, tu izjutīsi lepnību vai rūgtumu, jo vienmēr atradīsi personas, kuras būs di�ākas vai niecīgākas nekā tu.

Priecājies par panākumiem un arī savām iecerēm! Aizrautīgi seko savai izaugsmei, jo tā, lai cik necila būtu, ir reāls ieguvums dzīves nepastāvīgajā dāsnumā. Esi piesardzīgs darījumos, jo pasaulē netrūkst blēdības un viltības. Tomēr raugi, lai tas nepa�darītu tevi aklu, liedzot saskatīt visu labo pasaulē.

Esi patiess, īpa�i savās jūtās! Neesi cinisks mīlā, jo tā gan sāpina un laupa ilūzijas, tomēr ir tikpat mū�īga kā pļavas zāle.

Uzkrāj pieredzi un mīļuprāt atsakies no jaunības maldiem! Stiprini gara spēku, kas tevi pasargās pēk�ņā nelaimē. Tomēr nemoki sevi ar iedomām! Daudzas bailes dzimst no paguruma un arī vientulības. Esi stingrs, ta�u arī iejūtīgs pret sevi!

Tu esi Visuma bērns tāpat kā koki un zvaigznes, un tev ir visas tiesības būt �ajā pasaulē. Vienalga, vai tu atskārt to vai ne, Visums atklājas tavā priek�ā, kā tam arī jābūt.

Tādēļ esi mierā ar Dievu, lai kādu tu Viņu iedomātos, un saglabā dvēseles mieru, lai cik nerimtīgas būtu tavas pūles dzī�ves trok�ņainajā virpulī. Pasaule ir skaista par spīti māņiem, smagām nastām un pieviltām cerībām. Esi līksms! Tiecies būt laimīgs!

Makss Ērmans (Max Ehrmann) � Max Ehrmann. All Rights Reserved

Trīs īpa�ās izvēles

Es ceru, ka daudzi no jums apsvērs iespēju izvēlēties dzīvē trīs nozīmīgas lietas. Pirmā saistīta ar ticību kaut kam lielākam nekā tu pats, tā paredz iesaistī�anos sava laika di�o ideju īsteno�anā. Es izvēlējos prasmi rakstīt, jo patiesi ticu, ka mēs atrisināsim daudzas problēmas, kas nomoka mūsdienu sabiedrību, jo vairāk lasīsim, rakstīsim un labāk sapratīsim lasīto un rakstīto.

Pirms daudziem gadiem es pieņēmu svarīgu lēmumu, ko, cerams, apsvērsi arī tu. Vienalga, vai mēs runājam par izglītību, kar�jeru vai kalpo�anu, mēs runājam par dzīvi un dzīvei ir jābūt priek�pilnai. Cilvēkam ir jāprot priecāties! Sava mū�a nozīmīgo lēmumu apprecēt D�ord�u Bu�u es pieņēmu tāpēc, ka viņ� mani rosināja smieties. Patiesi, da�kārt mēs smējāmies caur asarām, tomēr kopīgi aizvadītās līksmās stundas būtiski stiprināja mūsu laulību.

Tre�ais, ko nedrīkst aizmirst, ir sirsnīgas attiecības ar tuvāka�jiem cilvēkiem draugiem un ģimenes locekļiem. Daudzus gadus tu esi smagi strādājis un veltījis savas dzīves stundas karjerai un profesionālai izaugsmei. Tavs darbs patiesi ir ļoti svarīgs, tomēr, pildot ārsta, advokāta vai uzņēmuma vadītāja pienākumus, neaiz�mirsti atgādināt sev, ka pirmām kārtām tu esi cilvēks un tavas cilvēciskās attiecības ar dzīvesbiedru, bērniem, draugiem ir svarīgākais ieguldījums tavas dzīves kvalitātē.

Mū�a nogalē tu neno�ēlosi, ja nebūsi veicis kādu pārbaudi, uzvarējis kādā tiesas prāvā vai noslēdzis kādu izdevīgu darījumu. Tu no�ēlosi stundas, ko nebūsi pavadījis kopā ar vīru, draugu, bērnu, māti vai tēvu.

Barbara Bu�a (Barbara Bush), ASV 38. pirmā lēdija

Tici, un tu gūsi panākumus

Panākumus dzīvē nosaka ticība sev un Dievam.

Es nesen uzrakstīju grāmatu "Tici Dievam, kur� tic tev", kura balstās uz desmit bau�ļiem. Tā Kunga bau�ļi mums tika doti, lai mēs spētu vieglāk atrast savu ceļu dzīvē.

Atceros nostāstu par mazo meiteni, kura pārteicās, skandējot 23. psalma pirmo rindiņu: "Tas Kungs ir mans gans, tas ir viss, ko vēlos!"*

Mēs runājam par panākumu plānu. Mūsu apņēmībai ir jābūt nelokāmai: mums ir jāzina, kurp ejam, kam sekojam un kur gri�bam nonākt.

Jā, patiesi, dzīve ir grūta nekur nav teikts, ka tai ir jābūt vieglai. Tāpēc mums tika doti bau�ļi lai mēs gūtu palīdzību, dvēseles mieru un arī mierinājumu.

Ja dzīvosi saskaņā ar Dieva likumiem, tad vari būt dro�s par panākumiem ne tikai garīgā, bet arī laicīgā nozīmē. Dievs tev tic un savā izvēlētā laikā dos tev cerību un sniegs to palīdzību, kas nepiecie�ama tavu mērķu sasnieg�anai.

Tev vajag tikai "ticēt Dievam, kur� tic tev".

Dr. Roberts H. �ulers (Dr. Robert H. Schuller), Kristāla katedrāles** mācītājs, draudzes dibinātājs

Vienkār�s padoms

Mans labakais padoms ir ļoti vienkār�s: nebaidies sakāves tu gūsi panākumus tikai tad, ja centīsies tos gūt!

Filips H. Naits (Philipp H. Knight), kompānijas NIKE, Inc. valdes priek�sēdētājs un izpilddirektors

Paraugu nozīme

Stāsta, ka ievērojami cilvēki gan vīrie�i, gan sievietes jau�nības gados bie�i lasīju�i un pārdomāju�i pirms viņiem dzīvoju�u izcilu personību dzīvesstāstus. Daudzi mūsdienu veiksminieki ir veidoju�i savu karjeru, mācoties no kāda slavena cilvēka Napo�leona, �ēr�ila, �veicera vai Mātes Terēzes dzīves pieredzes.

�ie izcilie vīrie�i un sievietes savos darba gados tiecās atdari�nāt apbrīnotās personas raksturu un īpa�ības. Mums visiem pie�mīt tieksme identificēties ar literāro darbu varoņiem, mēs gribam līdzināties daiļdarbos attēlotajām spo�ajām vēsturiskajām perso�nām. Iepazīstot tuvāk �o cilvēku dzīves gaitas, mēs apbrīnojam un pārņemam tās īpa�ības, kas viņus padarīja slavenus!

Es strādāju kopā ar Albertu �veiceru Lambarenā, Āfrikā, neilgi pirms viņa nāves un varu godīgi atzīt, ka �is laiks būtiski mainīja mani. Līdz pat �ai dienai es tiecos iemiesot A. �veicera "bijību pret visu dzīvo" un viņa lēnprātīgos centienus praktizēt garīgu dzīvi. Daudzi cilvēki ir guvu�i līdzīgu pieredzi saskarsmē ar Māti Terēzi vai kādu citu pozitīvi stimulējo�u un cerības dāvājo�u per�sonu.

Visbeidzot, izcili vīrie�i un sievietes mū�a nogalē palīdz citiem cilvēkiem kāpt pa "dzīves kāpnēm" un pārliecināties, ka tās ir atslietas pret īsto ēku.

Lieliski palīdz tas, ka, lasot un studējot ievērojamu cilvēku biogrāfijas un autobiogrāfijas, mēs atskārstam, ka viņi ir visno�taļ parasti ļaudis, kuri dara neparastas lietas. Un, ja viņi ir spē�ju�i to paveikt, tad arī mēs varam censties atkārtot viņu panā�kumus.

Tu to spēj! Izvēlies cildenākos paraugus un pielāgo tiem savu mū�u! Tie�i �obrīd pieņem lēmumu kļūt par izcilu vīrieti vai sievieti cilvēku, kam piemīt drosme, raksturs un dziļa, nesatricināma ticība. Rūpīgi izraugies savus varoņus un varones un dari visu iespējamo, lai kļūtu tikpat apbrīnojams kā �ie cilvēki.

Neaizmirsti, ka tu esi dzimis, lai daudz sasniegtu personiskajā dzīvē! Ikviens, tāpat kā tu, var paveikt visu, ko kādreiz iepriek� ir sasniegu�i citi, ja vien to vēlas no visas sirds un nebaidās no ilgā ceļa grūtībām. Tu SPĒJ to paveikt!

Braiens Treisijs (Brian Tracy), kompānijas Brian Tracy Internationalen prezidents

Tevī apslēptais spēks

Es ticu, ka eksistē kaut kas tāds, ko tu vienīgais vari paveikt. Uz kādas no idejām ir rakstīts tavs vārds. Tu vienīgais vari to satvert un realizēt, citādi tā nekad neieraudzīs dienasgaismu.

Nekas dzīvē nav vērtīgāks par darbu pa�am ar sevi. Izkop sevī pozitīvu attieksmi! Tā nav panākumu rezultāts. Panākumus rada attieksme.

Lielākais �ķērslis, kas tevi �ķirs no mērķiem, ir nespēja veltīt sevi darbam. Nekad nesaki: "Es pamēģinā�u." Vienmēr saki: "Es darī�u."

Lai ko tu darītu, dari to ar prieku un degsmi! Entuziasms tavā dzīvē ir tas pats, kas elektrība spuldzītē. Nekas nenotiks, iekams tu nenospiedīsi slēdzi.

Volijs Emoss (Wally Arnos), uzņēmējs un rakstnieks, kompānijas "Famous Arnos" dibinātājs

Itin viss sākas tevī. Tu radi savu pasauli, vienalga apzināti vai neapzināti. Dzīve ir iek�ējs darbs. Tev piemīt spēks sasniegt visus izvirzītos mērķus un īstenot dzīvē savus sapņus. Tu vari to paveikt!

Laimīgās takas

īstus panākumus tu gusi tikai tad, ja ceļ� uz tiem bus dāvājis

laimi un prieku. Es saucu �ādus ceļus par "laimīgajām takām".

Lai kādā virzienā tu dotos, ceļ� vietām izrādīsies grambains un varbūt tevi apdraudēs laupītāju bandas. Mani �ajās grūtībās vienmēr sargāja ticība Dievam un mīlo�ās ģimenes atbalsts.

Patiesi, nekur nav teikts, ka mūsu dzīvei ir jābūt vieglai. Savā laikā esmu dziedājis daudzas dziesmas, tomēr skaistākās vārs�mas, kas jebkad sacerētas, nav atrodamas dziesmu ierakstos. Tās var lasīt 23. psalmā: "Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka." �ie vārdi pārliecina, ka mūsu vienīgie nozīmīgie panā�kumi dzīvē ir mūsu mū�īgā dievi�ķā pestī�ana.

Ģimene tā, kurā tu piedzimi, vai tā, ko tu palīdzēsi radīt nākotnē, ir svarīgākās attiecības, kas jebkad veidosies tavā mū�ā. Ģimenes lokā mēs bie�i gūstam patiesi nozīmīgas dzīves mācī�bas mīlestību, piedo�anu, sevis disciplinē�anu un darba spējas.

Vai mūsu atmiņas par mājām būs tīkamas vai netīkamas, to noteiks mīlestība, ko izjutām vai nesaņēmām. Mūsdienu sabied�rībā, kas tik daudz vērības pie�ķir materiāliem labumiem, mēs esam uzcēlu�i namu tūksto�us, ta�u māju izjūtu spēj radīt tikai mīlestība. Tāpēc, ja viens no taviem mērķiem ir iemantot savu sapņu māju, tad raugies, lai tā nebūtu tikai materiāls objekts. Piepildi to ar mīlestību stiprāko pamatu nama būvei!

* Amerikāņu dziedātājs un aktieris; "Laimīgās takas" viena no popu�lārākajām dziesmām viņa repertuārā. Tulk. piez.

�^Rojs Rod�erss (Roy Rogers), Kovboty karalis (pseidonīms)*

Ja tavs nams būs mīlestības pārpilns, tad tu diendienā mērosi "laimīgās takas".

Nesavtīga kalpo�ana

Mūsdienu pasaulē viena no svarīgākajām cilvēka vajadzībām ir saistīta ar nepiecie�amību veidot jaunu skatījumu uz veik�smēm un neveiksmēm. Pavir�i sprie�ot, var apgalvot, ka lielus sasniegumus gūst cilvēks, kur� saņem pakalpojumus, nevis kalpo citiem. Darba vērtību bie�i nosaka nevis atkarībā no ieguldījuma vai efektivitātes, bet no darbā pavadīto stundu skaita, algas lie�luma un pūlēm. Pat cilvēks tiek vērtēts pēc spējas ņemt no dzī�ves, nevis dot.

Nekad nav par agru vai vēlu atskārst, ka izcilības mērs ir per�soniskais ieguldījums un kalpo�ana. Mums priek�ā ple�as laiks un mū�ība, un tajos slēptās iespējas. Katram cilvēkam ir dota viena dzīve tikai viena. Mums nav dotas bezgalīgas iespējas, kā pie�ķirt dzīvei jēgu. Mums ir apzināti jālemj, kā izlietot sev atvē�lēto laiku un enerģiju.

Ko tu vari darīt, lai tavs ieguldījums būtu patiesi vērtīgs? Tā būs brīni�ķīga diena tavā mū�ā, kad apņemsies būt pats īste�not savu uzdevumu, darboties savā īpa�ajā jomā. Katrs no mums pazīst intuitīvas nojausmas par savām varbūtējām spējām. Tās modās mirkļos, kad bijām laimīgi un apmierināti, jo intuitīvi nojautām savu dzīves uzdevumu. Laikam nav nozīmes tāpat kā ziedotajiem spēkiem. Mēs vienkār�i aizmirsām par sevi un bijām noreibu�i.

Mums ir jāieklausās savā sirdsbalsī. Katram cilvēkam ir jāatklāj un jālolo iedzimtās dotības un brīvi jāpau� sava neatkārtojamā individualitāte. �o sevis iepazī�anu mēs esam parādā gan sev, gan citiem. Mēs spēsim dot lielāku ieguldījumu, ja ļausim vaļu savai patiesajai iedabai un liksim lietā savu talantu un spējas.

Ta�u ko darīt tad, ja sevis iepazī�ana ir tikai ilūzija? Statistika liecina, ka 70 procenti amerikāņu izvēlas profesionālo darbību jau 15 gadu vecumā. Varbūt �ie skaitļi atklāj, cik maz uzmanī�bas tiek veltīts svarīgā lēmuma pieņem�anai. Iespējams, nodar�bo�anās tiek izvēlēta gadījuma pēc izmantojot tābrī�a iespējas vai atbilsto�i ģimenes tradīcijām. Mēs varam rīkoties apzinīgāk. Katrs cilvēks var aktīvi meklēt jomu, kurā realizēt savas dotības. Mēs varam aprunāties ar ģimenes locekļiem, draugiem vai pro�fesionāliem karjeras konsultantiem. Mēs varam iesaistīties da�ā�dās atbalsta grupās, kuru dalībnieki iedvesmos un mudinās sekot savam aicinājumam. �ie pūliņi atmaksāsies, jo, iegūstot pa�ap�ziņu, mēs spēsim brīvi dalīties savās atziņās ar citiem.

Līdz ar to, raugoties no �āda skatpunkta, patiesu panākumu vērtību noteiks mūsu devums dzīvei, nevis pa�u ieguvums. Sva�rīgs būs dzīvei veltītais, nevis tas, ko paņemsim no dzīves. Mēs varam to paveikt. Visus mūs gaida gandarījums un augstāka dzī�ves kvalitāte!

Spensers Robinsons, jaunākais (Spencer Robinson, jr.), Rotari kluba ģenerālsekretārs no 1990. līdz 1993. gadam

Bez buramvārdiem

Izglītības dzīvē nekad nevar būt par daudz (otrs izņēmums varētu būt popkorns [28] ). viss, ko iemācāmies, jebkurā vecumā maina gan mūsu pa�u, gan apkārtējo cilvēku dzīvi, jo izglītība ir tas instruments, ar kura palīdzību mēs veidojam izpratni par pasauli.

Nebijis stingrā zinā�anu pamata, ko iedibināju, strādājot fermā, un vēlāk apliecināju Purdu Universitātē, mans vārds �odien nebūtu zināms katrai mājsaimniecei. Bruņojies ar kole�d�as grādu un lielu neatlaidību, es spēju realizēt savu godkāri. To vari arī tu.

Ja esi pabeidzis tikai vidusskolu, tad tavas izredzes darba tirgū nākotnē arvien sa�aurināsies. Augstākā līmeņa izglītība būs nepiecie�ama, lai veidotu profesionālo karjeru, kas sniegs gan personisku gandarījumu, gan finansiālu ieguvumu. Tāpēc izmanto visas gan formālās, gan neformālās pieejamās izglī�tības iespējas.

Es centos ne tikai mācīties, bet arī ievērot da�us pamatprin�cipus. Nekad nepadodies! Nekad neapmierinies ar sasniegto! Saglabā iek�ējo pārliecību! Esi ietiepīgs un neatlaidīgs ceļā uz mērķi! It viss, ko vērts iemantot, ir tavu pūliņu vērts. Vai tas izklausās banāli? Godīgi sakot, �īs vienkār�ās atziņas ir tavu panākumu atslēga bez buramvārdiem.

Orvils Rcdenbahers (Orville Redenbacher),

uzņēmējs

Lai darbs dāvā prieku

Nav daudz cilvēku, kuri jau bērnībā zina, par ko vēlas kļūt. To zināt patie�ām nav tik svarīgi. Nozīmīgi ir darboties jomā, kas dāvā prieku, un strādāt cītīgi, cik vien labi spēj. Patika pret savu darbu un labs rezultāts parasti iet roku rokā.

Ko tad, ja mūsu pirmā nodarbo�anās ir neveiksmīga? Tā nav nekāda katastrofa. Cilvēkam vienmēr ir dota otra iespēja, un kļū�dās katrs, kur� apgalvo pretējo.

Man �ķiet, ka pilnvērtīgai dzīvei ir nepiecie�amas vismaz trīs lietas.

Pirmkārt, iesaistī�anās katrā pasākumā, kas apmierina tavas intereses vai ļauj realizēt savas dotības, baznīcā vai sinagogā, skolā, vietējā pa�pārvaldē, dabas vides aizsardzībā.

Otrkārt, ticība sev. Izvirzi augstus mērķus! Atceries vēsture atkal un atkal māca, ka viens cilvēks var būtiski mainīt visu.

Tre�kārt, tavam ceļam jābūt priecīgam. Saulainā dienā iemalko spirdzino�u dzērienu un izbaudi ro�u smar�u! Mēs nezinām, kurp ved �is aizraujo�ais ceļojums. Tāpēc tā vietā, lai sodītos par neizbēgamajām sadursmēm un ceļa līklo�iem, labāk nomierinies, pasmaidi un priecājies par brīni�ķīgo ainavu.

D�eks D. Kūlers (Jack D. Kuehler), kompānijas IBM Corp. prezidents

Mū�izglītība

Ļauj man tevi iepazīstināt ar da�ām atziņām, ko māca Eda Horigena Mened�menta skolā.

Pirmā atziņa ir �āda. Atkārto seno prātulu, ko noteikti esi dzir�dējis: netici visam, ko lasi, īpa�i darījumu pasaulē.

Otrā atziņa, ko man gribētos tev atklāt, ir �āda. Nekad nedomā, ka tev ir iegansts pārtraukt mācīties. Tie cilvēki, kam �odien vei�cas darījumos, nekad nav biju�i par lepnu atzīt, ka viņiem vēl ir daudz kas jāmācās. Lai veiksmīgi darbotos mūsdienu biznesa vidē, ir jāmācās visu savu darba mū�u. Jaunas metodes, jauni procesi, jaunas tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvē gaismas ātrumā.

Straujas pārmaiņas ir pamatlikums darījumu pasaulē. Jaunas tendences parādās un gandrīz tūlīt zaudē aktualitāti. Lai cienīgi stātos pretī �ādiem izaicinājumiem, nekad neapmierinies ar status quo. Amerikas biznesa vēsturē netrūkst uzņēmēju un kompāniju, kas ir pieļāvu�as �o liktenīgo kļūdu.

Katrs, kas mēģinās lēcienveidā sasniegt kāpņu aug�galu, neatsperoties uz pāris stipriem pakāpieniem vidusdaļā, visticamāk, tiks sabradāts. Korporatīvā vide mēdz būt skarba. Es to atskārtu jau agrā jaunībā, kad tirgojos ar ziepēm Bruklinā un vietējais vei�kalnieks pārtrauca manu darbo�anos, metot man ar gaļas cirvi.

Esmu nonācis pie tre�ās atziņas. Esi daļa no �ī nepārtrauktā mācī�anās procesa, izproti savu vidi un esi gatavs rūpīgi apsvērt riskus, lai nepalaistu garām iespējas. �ī ir vide, kurā vari pilnībā realizēt savu potenciālu, ja vien tev netrūks apņēmības, izaugs�mei vajadzīgo iemaņu un personiskas drosmes pieņemt tās izai�cinājumus.

Visbeidzot, gribu tev atklāt savu ceturto un pēdējo atziņu. Tiecies būt līderis, ne tikai mened�eris. Mūsdienās labi mene�d�eri ir vajadzīgi vairāk nekā jebkad agrāk. Manā skatījumā labam mened�erim ir jābūt īstam līderim. Mened�eris nodro�ina tikai to, ka uzdevums tiek paveikts, turpretī līderis iedibina pamatu jaunai izaugsmei. Mened�eris garantē darbinieka klātbūtni pro�cedūras ietvaros, turpretī līderis vairo viņa potenciālu. Mened�e�ris kontrolē cilvēkus, turpretī līderis viņus iedvesmo.

Esmu ievērojis, ka īsti uzņēmuma līderi lau�as cauri �ķēr�ļiem, lai iegūtu kāroto atlīdzību vai balvu. Viņi neslapstās aiz �oga, baidoties no saviem pienākumiem. Kad tu sasniegsi karjeras vir�sotni, tad atminies �os vārdus: "Nekad nekļūsti par leģendu pats sev." Sargā savus panākumus godam un pazemīgi!

Edvards A. Horigens, jaunākais (Edward A. Horrigan, jr.), kompānijas RJR Nabisco, Inc. biju�ais viceprezidents

Mīlētāji un līderi

Līderismu es definēju kā disciplīnu, kuras uzdevums ir apzi�nāti veidot ietekmi uz grupas dalībniekiem, lai īstenotu virzību uz rezultatīviem ilgtermiņa mērķiem, kas atbilst grupas reālajām vajadzībām.

Daudzi cilvēki ietekmes īsteno�anu saista ar varu. Viņu skatī�jumā spēcīgs līderis tik lielā mērā valda pār apkārtējo ļau�u prātu, ka viņi seko viņam (viņai) bez kurnē�anas.

Tomēr es �aubos, vai �āds "stiprais līderis" izraisa paļāvību ceļā uz noturīgi rezultatīvu mērķu sasnieg�anu. Tas, kur� spēku uzskata par līderisma sine qua non [29] , bie�i dod priek�roku tuvā nākotnē sasniedzamiem mērķiem, kas vairos viņa pa�a varenumu.

Kas tad, ja ne spēks, stimulē labu līderi? Mana atbilde ir: mīlestība.

Tā ir mīlestība, jo līderis darbojas nevis ar ierīcēm (kā mehāni�ķis) vai idejām (kā filozofs), bet gan ar cilvēkiem. Varas pārstāvji (un tādi mūsdienās ir daudzi līderi) saskarsmi ar citiem cilvē�kiem veido uz "es-tas" principa pamata. Viņi tiecas gūt ietekmi vai popularitāti, būdami neievainojami. Mīlestības dāvātāji (ja tā var teikt) rīkojas glu�i pretēji: viņi kalpo grupas vajadzībām un, �ādi rīkojoties, pakļauj sevi noraidījuma briesmām.

Mīlestību iemieso armijas virspavēlnieks, kur� riskē ar dzīvību savu vīru labā.

Mīlestību iemieso uzņēmuma izpilddirektors, kur� uzlabo darba dro�ību savās rūpnīcās.

Mīlestību iemieso darbā aizņemts speciālists, kur� ziedo savu dārgo laiku, lai pieskatītu kaimiņa bērnu invalīdu.

Mīlestība ir praktiska.

Visbeidzot, cieņu iemanto tikai tāds līderis, kur� mīl.

Protams, mīlestība ir visnotaļ riskanta līderisma forma. Mīlot no visas sirds (vienalga, vai tu mīli savu dzīvesbiedru, savus bēr�nus vai darbiniekus), tev ir jāakceptē iespēja, ka tiksi sāpināts. Manuprāt, tas ir ļoti zīmīgi, ka �āds liktenis bija cilvēces di�āka�jam līderim, kur� pieredzēja "bēdas, nievas un noraidījumu".

Un tomēr kur� gan cits, ja ne Viņ� sasniedza noturī�gus rezultatīvus mērķus un īstenoja cilvēces reālās vajadzības? Neviens cits nav paveicis vairāk. Divtūksto� gadus pēc savas nāves un aug�āmcel�anās Viņ� ir iemantojis daudzkārt lielāku sekotāju pulku nekā jebkur� politiskais līderis. Tāpēc uztver nopietni Viņa vārdus: "Nevienam nav lielākas mīlestības kā �ī, ja kāds savu dzī�vību nodod par saviem draugiem." [30]

Dr. D�ons Hegejs (Dr. John Haggai), Haggai Institutefor Advanced Leadership Training dibinātājs un prezidents

Dzīves kaislība

Mans tētis tenisa treneris D�imijs Everts uzskatīja, ka tenisa laukums ir piemērota vide, kurā augt viņa pieciem bērniem. Viņ� mums ne vien mācīja sist pa atlēku�o bumbiņu un veidot atvē�zienu no kreisās puses ar abām rokām, bet arī neskopojās ar tēvi�ķīgiem padomiem, kas man vēlāk palīdzēja gan spēles lau�kumā, gan ārpus tā.

"Nekad nezaudē savaldību" tāds bija galvenais likums. Esmu redzējusi, kā tiek zaudētas lieliskas spēles un sagrautas svarīgas attiecības tikai tādēļ, ka cilvēks zaudē savaldību. Mācies kontrolēt savu temperamentu! Tev jāsaprot, ka tevi sadusmo ne jau situā�cija, bet gan tava reakcija uz �o situāciju. �o padomu es neaiz�mir�u, pat spēlējot centrālajā laukumā Vimbldonā.

Sports dāvā iespēju izbaudīt brīni�ķīgas izjūtas. Nekādas nar�kotikas nespēj radīt baudu, ko gūst spēlētājs, kas uzvarējis grūtā spēlē. Teniss ir īpa�i aizraujo�a spēle, jo laukumā tu esi viens un neviens cits nevar spēlēt tavā vietā.

Es ticu, ka ikvienam cilvēkam (īpa�i bērnībā) ir jābūt savai kaislībai. Mana kaislība bija teniss. Tev vajag iemeslu, lai rīta agrumā pieceltos no gultas, tev vajag kādu nodarbi, kas tevi mudina pārvarēt savu ierobe�otību.

Cītīgs un jēgpilns darbs un veiksmīgs iznākums raisīs pa�paļā�vību. Ticot saviem spēkiem, tu sasniegsi jebkuru saprātīgi izrau�dzītu mērķi. Centies to sasniegt!

CJUo

Kri�a Everte (Chris Evert), tenisa �empione

Iedomājies, notici, sasniedz

Atceros, kā reiz 1984. gada rudenī es uzrunāju futbola koman�das "Lā�i" spēlētājus: "Jūs varat sasniegt itin visu, ko jūsu prāts var iedomāties un kam noticēs jūsu sirds."

�ie vārdi nav tikai ideālista sapnis. Tas ir reāls stimulējo�s fak�tors, kam ir būtiska nozīme katra cilvēka dzīvē. Vai tas tā ir? Jā, un to apliecina "Lā�u" komandas uzvara 1985. gada Super Bowl kausa izcīņā.

Cilvēka griba ir liels un varens spēks. Tā mudina paveikt daudzkārt vairāk, nekā, mūsuprāt, spējam.

Es patiesi ticu, ka mērķi, ko gribam sasniegt, vispirms nepie�cie�ams iztēloties savā apziņā, lai vēlāk meklētu metodes un principus, ar kuru palīdzību tas īstenosies.

Lai kaut ko sasniegtu jebkurā dzīves jomā, cilvēkam ir jābūt apņēmīgam un pārliecinātam, ka mērķa īsteno�anai netiks �ēloti nekādi pūliņi. Mums jāspēj pakļaut sevi stingrai disciplīnai un jābūt gataviem upurēt savas ērtības. Mums ir jābūt pārliecinā�tiem, ka iecerētie mērķi un balvas ir pietiekami vērtīgi, lai par tiem maksātu augstu cenu. Veiksme nenāk viegli.

Katrs cilvēks ir Dieva radība, un katram cilvēkam piemīt kāds Dieva dāvāts talants. Mums ir jāatrod �is talants sevī un jāizkopj, cik rūpīgi vien spējam. Citiem vārdiem sakot, katram no mums ir jācen�as sasniegt labāko iespējamo rezultātu.

Maiks Ditka (Mike Ditka), �ikāgas amerikāņu futbola komandas "Lā�i" (Bears) treneris

Mana tēva padoms

Ja es zinātu, cik stipri tu vēlies gūt panākumus, tad varētu pateikt, vai tev tas izdosies vai ne.

Vidusskolas pēdējā mācību gada vidū mūsu klases gadagrāma�tas veidotāji organizēja skolēnu aptauju. Atbildes uz jautājumiem bija paredzēts ierakstīt blakus katra absolventa fotogrāfijai.

Daudzi jautājumi bija viegli: kāda ir tava iesauka? Kādi ir tavi vaļasprieki, iemīļotās sporta nodarbības, klubi? Pēdējais jautā�jums skanēja �ādi: par ko tu vēlies kļūt?

Sirds dziļumos es zināju, ka izmisīgi vēlos būt veiksminieks. Mans elks bija tētis, kur� uzauga trūkumā, bet vēlāk izveidoja savu piensaimniecības uzņēmumu. Viņ� vienmēr atkārtoja savu iemīļoto padomu: "Tu sasniegsi jebko �ajā pasaulē, ja vien vēlē�sies to pietiekami stipri, tieksies uz to gana ilgi un būsi gatavs maksāt par to augstu cenu."

Tolaik manā izpratnē nauda bija panākumu simbols. Tāpēc es mazliet apdomāju atbildi uz pēdējo aptaujas jautājumu un tad uzrakstīju, ka mans mērķis ir kļūt par miljonāru. Es iesniedzu aptaujas lapu gadagrāmatas veidotājiem un drīz aizmirsu par to.

Pēc da�iem mēne�iem skolas gaitenī man tuvojās draugu pul�ciņ�. Viņi skaļi smējās, turēdami rokās tikko iznāku�o klases gadagrāmatu. Viņi pienāca tuvāk, un es sapratu, kas viņus tik ļoti uzjautrina.

Grāmatā bija at�ķirta lappuse, kur atradās mana fotogrāfija. Pui�i skaļi klaigāja: "Ha, ha, ha, tu gribi kļūt par miljonāru? Cik jocīgi! Tev ķīmijā ir tikai C līmenis! Sapņo vien! Tev tas nekad neizdosies! Ha, ha, ha!"

Glu�i dabiski, es jutos pazemots. Es zināju, ka formāli viņiem bija taisnība. Tomēr kaut ko viņi nezināja to, cik stipri es vēlos gūt panākumus.

Tagad pēc vairāk nekā 45 gadiem es vairs nesaistu naudu ar panākumiem, tomēr mans jaunības dienu sapnis ir piepildījies.

�ī nelielā atmiņu stāsta nolūks bija pievērst uzmanību mana tēva padomam. Tas ir labākais padoms, ko jebkad esmu uzklausī�jis, jo tam piemīt burvju vara! "Tu sasniegsi jebko �ajā pasaulē, ja vien vēlēsies to pietiekami stipri, tieksies uz to gana ilgi un būsi gatavs maksāt par to augstu cenu."

Mana tēva padoms �odien ir tikpat vērtīgs kā manā jaunībā -

TU VARI TO PAVEIKT!

Stjū Leonards (Stew Leonard), Stew Leonard's Inc. vadītājs

Esi vesels

Mūsdienu medicīna, veselības un skaistumkop�anas klīni�kas var mums palīdzēt uzturēt labā formā savu ķermeni, tomēr panākumi būs niecīgi, ja negribēsim izturēties atbildīgi pret savu veselību un dot personisku ieguldījumu tās nostiprinā�anā.

Tev vajag saprast pēc iespējas agrāk tu esi tas, ko ēd. Ne�au�bies par to! Visas baismīgās slimības vēzis, sirdskaites, diabēts un nieru problēmas rada nepareizi izveidota diēta un nelabvē�līgi ē�anas paradumi.

Būtu jāatceras, ka, rūpējoties par veselību, nepiecie�ama mēre�nība tāpat kā visās citās jomās. Pārmērīga vingro�ana ir tikpat kaitīga kā pilnīgs fiziskās aktivitātes trūkums. To pa�u var teikt par diētu uzturam ir jābūt sabalansētam. Veselīgs cilvēks rūpīgi līdzsvaro savu fizisko, psihisko un garīgo slodzi, un labsajūtu rada iek�ēji sabalansēts dzīvesveids. Katrs no mums ir personiski atbildīgs par veselīga dzīvesveida īsteno�anu.

Sena paruna vēsta: "Ja tev ir veselība, tad tev ir cerība, un, ja tev ir cerība, tad tev ir viss!"

svara vērotāju organizācijas Weight Watchers International, Inc.

dibinātāja

Sacenties pats ar sevi

Es vēlos tev atklāt kādu noslēpumu. Tomēr vispirms apsoli, ka liksi lietā manu ieteikumu. Tu redzēsi tas būs lielisks plāns veiksmīgai dzīvei.

Tu sacenties nevis ar pretiniekiem, bet pats ar sevi. Panā�kumu mērs nav ap�aubāma uzvara pār sāncen�iem. Tavus panā�kumus nosaka, salīdzinot paveikto ar tavām iespējām.

Lai piedalītos dzīves sacīkstēs, mums ir jābūt mundriem. Visu mū�u vienai no tavām galvenajām prioritātēm vajadzētu būt rūpēm par to, lai mundrs būtu gan prāts, gan ķermenis. Veselī�bai vienmēr ir jābūt svarīgākai par bagātību. Ja tev būs veselība, tad pietiks arī enerģijas un spara savu mērķu sasnieg�anai un tu iegūsi arī finansiālo labklājību.

Noslēpums ir gau�ām vienkār�s: lai iemantotu labu veselību, tev ir vajadzīgs veselais saprāts. Pareizi ēd, regulāri vingrinies un ne�ēlo laiku atpūtai lūk, dienas re�īms, kas nodro�inās tev labu veselību.

Ticība ir pamats katram veikumam. Spēcīga griba, kas balstās uz ticību, ir apbrīnojams spēks. Bailes mēs uzveicam ar ticību. Ja tev nebūs ticības, tad, dro�i vien, tu cietīsi neveiksmi. Ticot tu vari paveikt iecerēto tu vari!

_/ Volters Peitons (Walter Payton), kluba Walter Pauton, Inc. prezidents

Iespēja neklauvē

Sena paruna vēsta, ka iespēja klauvē pie durvīm tikai vienreiz.

Tā nav taisnība. Iespējas vispār neklauvē. Viņām tas nav jādara, tās jau atrodas mums līdzās. Mums ir jāsaskata iespējas un jāiz�manto to sniegtās priek�rocības.

Bērnībā un jaunībā man nepiederēja daudz materiālu labumu, tomēr man laimējās saprast, ka visapkārt ir daudz iespēju. �ī atskārsme manī modināja dzinuli, kas tomēr nebija vienkār�a dzī�anās pēc naudas. Mani rosināja lepnums par padarīto darbu, apziņa, ka labi izpildu pat niecīgāko uzdevumu. Labi padarīta darba (kaut nenozīmīga) apziņa ir ļoti svarīga izglītības sastāvdaļa.

Vienmēr būs līderi un sekotāji. Līderi nesāk savas gaitas kalna virsotnē viņi mācās un pa�i izlau� ceļu uz panākumiem. Viņi saredz iespējas, dara savu darbu, un paaugstinājums ir viņu balva.

Svarīgi ir neaizmirst līderismu var apgūt. Tas sākas ar to, ka tu labi paveic nelielu uzdevumu, lai būtu gatavs nākama�jam solim iemācīties jaunu darbu, papla�ināt atbildības loku, saņemt paaugstinājumu un pilnveidoties personiski.

Kad sāku veidot Wendy's*, es saskatīju iespēju atvērt da�us restorānus. Kad �is darbs bija paveikts, es saredzēju jaunas iespē�jas. Uzņēmums arvien papla�inājās, un tas joprojām ir atvērts jaunām iespējām.

Neviena no tām neklauvē pie durvīm, bet tās visas atrodas mums līdzās. Paraugies apkārt, un arī tu tās saskatīsi!

R. Deivids Tomass (R. David Thomas), Wendy's International, Inc. vecākais priek�sēdētājs un dibinātājs

Tavai dzīvei vajadzīgi mērķi

"Tu vari to paveikt, tev tikai jāatņem "ne" no "nevaru", un tu iegūsi "varu"," sacīja �etrgadīgais Telmed�s savam piecgadīga�jam biedram, kur� mazliet �aubījās sākt vai nesākt lasīt Tolstoja stāstu krājumu.

Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka hemorāģiju nevar apturēt ar plāksteri, tāpēc pirmā mācība, ko cen�os sniegt saviem audzēk�ņiem, ir pa�paļāvība, patstāvīga spriestspēja un iek�ēja pārliecība, ka vārds "nevaru" nozīmē vien atteik�anos pamēģināt.

Katrs mūsu audzēknis tiek mācīts ticēt, ka dzīvē netrūkst ceļa rādītāju un katrs pats var izlemt, kuru no tiem izvēlēties. Piemē�ram, mēs atgādinām skolēniem, ka dzīves ceļā viņi sastaps zīmes, kas sauksies "jautrība", "izklaides", "narkotikas", "cītīgs darbs", "izturība", "noteiktība" utt., un katram spēlētājam individuāli būs dota iespēja izvēlēties savējo. Citiem vārdiem sakot, pati pirmā mācība, ko apgūst mūsu audzēkņi, ir tā, ka �ajā pasaulē bezmaksas braucieni netiek dāvāti un tas, kur� jāj tīģera mugurā, visticamāk, savu ceļojumu noslēgs tīģera rīklē.

Tāpēc nebūt nav neparasti dzirdēt, ka �etrgadīgs mazulis saka domīgajam klasesbiedram: "Labāk gan izdari �o darbu, jo �ajā skolā tas, kur� nestrādā, nedabū pusdienas." Tad tur tas āķis! Mācības top vieglas, jo audzēkņi ir apguvu�i svarīgāko likumu: melns darbs, balta maize, un darbs dara darītāju vienalga, vīrieti vai sievieti.

Es neatlaidīgi cen�os audzināt tādu skolēnu, kuru nākotnē gri�bētu redzēt kā savu ķirurgu dzīvībai bīstamā situācijā vai piln�varoto pārstāvi, kur� spētu aizstāvēt manas svarīgākās intereses. �āda attieksme neatstāj vietu neveiksmei un aiz�ķērso ceļu vidu�vējībai un slinkumam.

t

Mēs sakām audzēkņiem, ka nav grēks nesasniegt savu mērķi, bet grēks ir dzīvot bez mērķa. Ja kāds no mūsu audzēkņiem iesniedz viduvēju sacerējumu, tad mēs viņam sakām, ka viņa darbam jābūt tādam, lai varētu to iesniegt Dievam vai nomest jebkurā pasaules malā un lepni teikt, ka tas ir viņa sacerējums. Pretējā gadījumā arī mēs nepieņemam viduvēju veikumu.

Marva Kolinsa (Marva Collins), Vestsaidas sākumskolas dibinātāja

Pa�paļāvība panākumu atslēga

Ja tu man jautātu: "Kāda kopīga īpa�ība ir vairumam sie�vie�u?", tad es teiktu, ka viņām trūkst ticības savām Dieva dota�jām spējām. Vai esi dzirdējis kādu vīrieti sakām: "Ja es varētu�", "Es ceru�" vai "Varbūt�". �ķiet, ka ar �o kaiti bie�āk slimo sievietes. Vairumam vīrie�u pietiek apņēmības lauzt sev ceļu vai vismaz tēlot pa�paļāvību, kaut patiesībā viņ� to nejūt.

Uzņēmums Mary Kay Cosmetics cen�as iedvest paļāvību sievie�tēs. Mēs atzinīgi novērtējam katru mazāko sasniegumu un līdz ar to iedro�inām viņas gūt lielākus panākumus.

Mana māte jau agrā bērnībā veidoja manu pa�apziņu, pastāvīgi atkārtojot: "Tu vari paveikt visu, ko vien vēlies, ja vēlies pietie�kami stipri un esi gatava maksāt augstu cenu!" Tu vari to paveikt!

Mērija Keja E�a (Mary Kay Ash), Mary Kay Cosmetics goda priek�sēdētāja

Tevī vienmēr ir viss, kas nepiecie�ams dzīves mērķa sasnieg�anai.

Haoss ir tikai bezgalīgi sare�ģīta kārtība aiz mūsu uztveres robe�ām.

Nekad nav par vēlu sākt dziedinā�anu.

Mūsu atbildes reakcija uz notikumu ir daudz svarīgāka par pa�u notikumu.

Maini priek�status savā apziņā, un tu spēsi mainīt pasauli.

Apskaidrota cilvēka sirds ir mīkstākais pagalvis, uz kura tu vari atdusēties.

Esi bez raizēm mēs visi nomirsim veiksmīgi.

Par autoru

Dr. Mels Gils vada mācību seminārus uzņēmējiem visā pasaulē. Viņa pārsteidzo�i rosino�ās atziņas ir publicētas daudzos ievē�rojamos pasaules laikrakstos un �urnālos. Business Times viņu ir nosaucis par labāko motivējo�o lektoru (Motivational Speaker) visā Āzijā. Viņ� ir producents un vadītājs populārai Āzijas radio pro�grammai Motivational Radio Talk Show, ko klausītāji dzird tie�raidēs visā pasaulē un interneta vietnē RafflesRadio.com.

Mela Gila pastāvīgo klientu vidū ir tādi pazīstami uzņēmumi un organizācijas kā, piemēram, Exxon-Mobil Corporation, IBM, Motorola, Asian Ministries of Education, Life Underwriter's Association un Shell, Āzijas respektablās finan�u institūcijas un neskaitāmas multinacionālās kompānijas Amerikā.

Viņa "ne-parastā" pieeja norisēm darījumu pasaulē piedāvā metodes, kas paver jaunas iespējas katram klientam. Dr. Gila mājas ir gan Ņujorkā, gan Singapūrā, un viņ� pastāvīgi ceļo, lai vadītu pārrunas un seminārus da�ādu pa�valdību, ekumenisku reliģisko organizāciju un labdarības biedrību pārstāvjiem.

Lielisko semināru Master Trainer Mentorship Program veido intensīvas nodarbības se�u dienu garumā. �īs programmas dalīb�nieki gūst vērtīgas atziņas visam mū�am, un daudzi no viņiem vēlāk kļūst par pla�i pazīstamiem un perspektīviem lektoriem un semināru vadītājiem.

Pla�āku informāciju par �o un citām programmām sk.:

www.MasterTrainer.com vai www.DMGCC.com

Mels Gils piedāvā arī psihologa konsultācijas (tikai pēc iepriek��ēja pieraksta). Viņa klientu vidū ir Who's Who of Movie zvaigznes, populāru radio un televīzijas programmu vadītāji un citas slave�nības. Pla�āku informāciju par �īm konsultācijām sk.: Āzijā

DMG Capital Corporation Pte Ltd VBox 881682, Singapore 919191 Tel. +65 6846 6168 (18 Lines) Fakss +65 6846 6179 E-pasts enquiries@dmgcc.com Amerikā

Pandora Publishing House, New York 101 West 23rd Street PMB 2688

New York, NY 10011

Tel (914) 827 5819 (Ņujorka) (312) 238 9303 (�ikāga)

Dr. Gils labprāt uzklausītu lasītāju atsauksmes un komentā�rus par grāmatā paustajām atziņām un citiem jautājumiem. Viņa jaunāko veikumu motivējo�o plakātu veido�anā un grāmatniecībā sk.:

www.SuccessCity.com vai www.Pandorapublishing.com

** Crystal Cathedral reformātu draudzes baznīca Amerikas Savienotajās Valstīs, Kalifornijas �tatā. Tas celtniecībā izmantoti 10 000 taisnstūrveida stikla bloki. Tajā paredzētas vietas 2900 dievlūdzējiem. Tulk. piez.

[1] lk.l 1:9. -Tulk. piez.

[2] Ķīmisks savienojums jeb mediators, kas smadzenēs veidojas no amino�skābēm, enzīmiem sa�ķeļot kuņģī olbaltumvielas. Tas cilvēkam rada pacilātību, spēju koncentrēties un arī laimes izjūtu. - Tulk. piez.

[3] psihedēlisks (grieķu val. psychй - dvēsele + dēlos - skaidrs, izteikts) - tāds, ko izraisa halucinogēni; psihedēliskās krāsas - spilgtas, redzi kairino�as. - Red. piez.

[4] termins "dйjа vu" burtiskā nozīmē no fran�u valodas nozīmē "jau redzēts"; raksturo izjūtas, kad cilvēks, nonācis jaunā situācijā, jūt, ka viņ� to ir piedzīvojis jau iepriek�. - Red. piez.

[5] "telpiskā mūzika" jeb "instrumentālais teātris" - eksperimenti ar mūzi�kas skaņu izplatību telpā. - Tulk. piez.

[6] sinestētika - stāvoklis, kurā viena maņu orgāna stimulē�ana izraisa sajū�tas citā maņu orgānā, piemēram, cilvēks redz smar�as vai dzird gleznas. - Tulk. piez.

[7] baptistu konfesijas pārstāvji nedrīkst dejot. - Red. piez.

[8] parafrāze par visā pasaulē pazīstamo rūķu dziesmu no V. Disneja mul�tiplikācijas filmas "Sniegbaltīte un septiņi rūķī�i": "Lai skan, lai skan, lai darba dziesma skan!" - Tulk. piez.

[9] vārds smoke angļu valodā nozīmē arī dūmot. - Tulk. piez.

[10] latvijā gan latvijas universitātes medicīnas fakultātē, gan Stradiņa Uni�versitātē mācību ilgums ir 6 gadi. - Red. piez.

[11] �o izglītības pakāpi Rietumu pasaulē pie�ķir visās zinātnēs, un nosau�kums filozofijas doktors saglabājies no viduslaikiem, at�ķirīgi ir izglītības grādu nosaukumi, ko pie�ķir atsevi�ķas universitātes. - Red. piez.

*���������� * * latvijā var iegūt medicīnas doktora (Dr. med. un Dr. habil. med.), psiholoģi- ļ.is doktora (Dr. psych, un Dr. habil. psych.) un pedagoģijas doktora (Dr. paed, un l)r. habil. paed.) grādu. - Red. piez.

[13] latvijā iespējams iegūt socioloģijas doktora grādu (Dr. sc. soc. un Dr. habil. sc. soc.). - Red. piez.

[14] histrio (latīņu vai.) - aktieris, spēlmanis. - Tulk. piez.

[15] psihisko traucējumu diagnostisko un statistisko kritēriju rokasgrāmata, kuru amerikāņu zinātnieki izstrādāja 1952. gadā, piedzīvojusi vairākus izdevu�mus. �eit domāts tre�ais, revidētais izdevums. - Red. piez.

[15] �o terminu izveidojis angļu bioķīmiķis un psihologs Ruperts �eldreiks. Viņa izvirzītajai teorijai ir daudz noliedzēju zinātnieku vidū, jo uzskata to par pseidozinātnisku. - Red. piez.

[16] citi pētnieki uzskata, ka at�ķirība ir desmitreiz lielāka. -

[17] filozofijas doktors un psihoterapeits terminu darinājis kā vārdu spēli ar masturbation (masturbācija). Ar terminu masterbācija viņ� apzīmē domas, ko va�jag domāt, un to, kā vajag darīt. A. Eliss teicis, ka masturbācija ir atzīstama un brīni�ķīga, masterbācija - ļauna un posto�a. - Red. piez.

[18] limbiskā sistēma ir galvas smadzeņu un zemgarozas veidojumi, kas atro�das lielo puslo�u pamatnē un izraisa emocionālos un afektīvos stāvokļus, kā arī regulē to izpausmi veģetatīvajās reakcijās un uzvedībā. - Red. piez.

[19] angļu vai. - false Evidence Appearing Real - �o vārdu abreviatūra veido vārdu fear - bailes. - Tulk. piez.

[20] angļu vai. - forget everything and run. ari no �o vārdu abreviatūras veido�jas angļu valodas vārds fear - bailes. - Tulk. piez.

[21] amerikas bezpeļņas organizācija, dibināta 1924. gadā, palīdz iegūt komunikācijas un saskarsmes praktiskās iemaņas. Nodarbībās piedalās aptu�veni 20 cilvēku, kas pozitīvā gaisotnē savstarpēji izsaka savu viedokli un kritiku un izpilda praktiskas darbības, lai attīstītu līdera spējas. - Red. piez.

[21] V. �ekspīra lugu "Jūlijs Cēzars" tulkojusi Mirdza Ķempe. - Tulk. piez.

[22] par �ī izteikuma autoru tiek uzskatīts Horācijs. - Red. piez.

[23] citēts no amerikāņu rakstnieka D�. Helera satīriskā romāna Catch-22 (1961); mūsdienās catch-22 apzīmē "situāciju, kurā nav uzvarētāja"; Ors - viens no romāna varoņiem, kara lidotājs. - Tulk. piez.

[23] silva mind control - metode nosaukta tās izstrādātāja Hozē Silvas (Josй Silva) vārdā. Tas mērķis ir attīstīt cilvēka IQ un pie�ķirt neparastas spējas, iz�mantojot smadzeņu darbību. - Tulk. piez.

[23] Jāņa ev. 14:12; �os vārdus Jēzus saka Savā pēdējā Vakarēdienā. - Red. piez.

[24] lūkas ev. 17:12. - tulk. piez.

[25] citēts no v. �ekspīra "jūlijs cēzars" - tulkojusi Mirdza Ķempe. - Tulk. piez.

[26] amerikāņu garīgais skolotājs, Hārvarda Universitātes psiholoģijas pro�fesors. Viņ� 1967. gadā izceļoja uz Indiju un nomainīja savu vārdu ar "Ram Dass" - Dieva kalps. Indijā viņ� pievērsās jogai un meditācijai. Pēc atgrie�anās Amerikā R. Alperts darbojas da�ādās organizācijās un lasa lekcijas. - Red. piez.

[26] Trīspadsmit gadu vecumā saskaņā ar ortodoksālo ebreju likumiem zēns kļūst par barmicvu (bau�ļu dēlu). Pirmajā sabatā pēc savas dzim�anas dienas viņ� pirmo reizi lasa Svētos rakstus no Toras tīstokļa dievkalpojuma laikā sinagogā. Sākot ar �o brīdi, viņ� tiek uzskatīts par cilvēku, kas pilnībā atbild par savu rīcību. - Red. piez.

[27] kristie�u himna, ko uzrakstījis angļu garīdznieks un dzejnieks D�ons Ņūtons (1725-1807). Sākumā to dziedāja 20 da�ādās melodijās, bet no 1835. gada to dzied "Jaunās Britānijas" melodijā. - Red. piez.

[27] 23. psalmā teikts: "Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka." - Red. piez.

[28] �ī teksta autors ir popkorna ra�o�anas kompānijas dibinātājs. - Tulk. piez.

[29] obligāts nosacījums. - Tulk. piez.

[30] jņ. 15:13. - Tulk. piez.

[30] Ātrās apkalpo�anas restorānu ķēde Amerikā. - Tulk. piez.