D�ozefs Merfijs

Tavs zemapziņas spēks darbībā

Zemapziņa pieņems un darīs visu, ko apziņa pie�ņem un uzskata par patiesu. Ticiet veiksmei, dievi�ķai vadībai, pareizai rīcībai un dzīves svētībai. Jūs esat savas dvēseles (zemapziņas) kapteinis un sava likteņa pavēl�nieks. Atcerieties, ka jums ir dota iespēja izvēlēties. Izvē�lieties dzīvi! Izvēlieties mīlestību! Izvēlieties veselību! Izvēlieties laimi!

Vai neesat apmierināts ar karjeru? Vai jūsu izaugsmi kavē �ķietams iespēju trūkums? Vai vēlaties gūt panākumus savu mērķu īsteno�anā? Neļaujiet, ka jūs ierobe�o dogmatisks priek�nieks vai birokrātiski �ķēr�ļi, nepaļaujieties tikai uz laimīgu gadījumu vai nejau�ību. Jums piemīt iek��ējs spēks, lai uzņemtos atbildību par savu karjeru.

Viss, ko mēs sasniedzam, un viss, ko nesasniedzam, ir tie�s mūsu pa�u domā�anas rezultāts. Mūsu stiprās un vājās puses, �ķīstība un neķīt�rība pieder vienīgi mums. Tikai mēs pa�i varam tās mainīt. Visi mūsu lai�mes un cie�anu avoti ir mūsos. Mēs esam tie, kā domājam; mēs paliekam tie, kā turpinām domāt.

Protams, ir da�as lietas, ko nevar mainīt: planētu kustība, gadalaiku maiņa, okeānu paisums un bēgums, kā arī saules lēkts un riets. Bet jūs varat mainīt sevi! Jūs varat pārvērsties, atjaunojot prātu. Tā ir atslēga karjeras uzlabo�anai. Prāts ir kā ierakstu aparatūra, un visi priek�stati, iespaidi, viedokļi un idejas, ko pieņem apziņa, glabājas zemapziņas dzī�lēs. Iemācoties virzīt zemapziņu, varat iegūt kontroli pār karjeru.

Jā, jūsu spēkos ir mainīt to, kas mīt zemapziņā. Vispirms mēģiniet domāt cēlas domas. Domājiet par skaistumu, mīlestību, gudrību un ra�do�ām idejām. Zemapziņa attiecīgi reaģēs, pārveidojot prātu, ķermeni un dzīves apstākļus.

Tas jo īpa�i attiecas uz karjeras izaugsmi. Ļoti daudziem karjeras iz�augsmi kavē bailes no priek�nieka neapmierinātības, konkurentiem un birokrātiskiem �ķēr�ļiem. Jā, bailes var ietekmēt karjeru, bet tikai tad, ja ļausit tam notikt.

Ja esat pārliecināts par savām spējām un efektīvi strādājat, lai sa�sniegtu sava uzņēmuma mērķus, jūs izmantosit zemapziņas spēku, lai pārvarētu visus �ķēr�ļus.

Jauns, spējīgs advokāts D�ūlzs H., dabūjis darbu lielā juridiskā firmā, konstatēja, ka vesels ducis jaunu advokātu ir viņa konkurenti tālākam pa�augstinājumam. Visi bija ļoti kompetenti un tikpat godkārīgi. D�ūlzs ievēroja, ka vairākums kolēģu nemitīgi sūdzas par garajām, rutīnas pilna�jām darba stundām, kas jāpavada birojā. Viņi vēlētos veikt interesantākus juridiskos pienākumus. D�ūlzs, arī tikpat vīlies, vērsās pie zemapziņas spēka. "Protams, �is darbs ir garlaicīgs un notrulina smadzenes, bet tā ir nodeva, kas man jāmaksā, lai tiktu dzīvē uz priek�u. Es darī�u �o darbu ne tikai ar smadzenēm, bet arī ar sirdi. Es izturē�os pret to tā, it kā man būtu jāpaveic vissare�ģītākie uzdevumi Juridiskajā skolā." Pēc neilga laika priek�niecība, pamanījusi viņa izcilību, sāka uzticēt sare�ģītākas lietas, un viņ� izvirzījās priek�ā saviem sāncen�iem.

Psihologi un psihiatri norāda � kad domas tiek novadītas uz zem�apziņu, to nospiedumi parādās smadzeņu �ūnās. Tiklīdz zemapziņa kādu ideju pieņem, tā to nekavējoties īsteno. �ajā gadījumā tā darbojas, izman�tojot ideju asociācijas, un liek lietā ikvienu zinā�anu graudu, ko esat savā�cis dzīves laikā. Tā izmanto jūsu bezgalīgo iek�ējo spēku, enerģiju un gudrību. Lai panāktu savu, tā liek darboties visiem dabas likumiem. Da��reiz tā rod tūlītēju risinājumu problēmām, citreiz tas var prasīt dienas, nedēļas un vēl ilgāku laiku.

Zemapziņa ir kā augsne, kas pieņem jebkuru ideju � gan labu, gan sliktu. Domas ir aktīvas, un tās var salīdzināt ar sēklām. Negatīvas,

destruktīvas domas turpina attīstīties zemapziņā, un ar laiku no tām iz�augs atbilsto�a rīcība. Atcerieties, ka zemapziņa necen�as pierādīt, vai iusu domas ir labas vai sliktas, patiesas vai maldīgas. Ta�u tā reaģē saskaņā ar jūsu domām un suģestiju.

Piemēram, ja apzināti pieņemat kaut ko par patiesu, lai gan tas tā nebūt nav, zemapziņa to pieņems par patiesu un turpmāk izraisīs dar�bību, kam būtu loģiski jāseko, ja �is pieņēmums būtu patiess. Zemapziņa nespēj izdarīt pretrunīgus spriedumus. Tādējādi, ja jūs tai iedvesīsit ne�pareizas domas, tā pieņems tās par pareizām un turpinās īstenot kā nosa�cījumus, pieredzi un notikumus. Zemapziņu bie�i vien dēvē par subjek�tīvo prātu. Tas izzina apkārtējo vidi ar līdzekļiem, kas nav atkarīgi no piecām maņām.

Subjektīvais prāts to uztver ar intuīciju. Tā ir vieta, kur mīt jūsu emo�cijas un glabājas atmiņas. Subjektīvais prāts veic svarīgākās funkcijas, kad objektīvais prāts uz laiku atrodas neaktīvā, miegainā vai snaudas stāvoklī. Subjektīvais prāts spēj redzēt, neizmantojot dabiskos redzes orgānus. Tam piemīt gai�redzības un tāldzirdības spējas.

Kad apziņa un zemapziņa darbojas mierīgi un saskaņoti, rodas har�monija, veselība, miers, prieks un laime. Viss pasaules ļaunums, sāpes, cie�anas, posts, kari, noziegumi un slimības rodas apziņas un zemapziņas nesaskaņotas darbības dēļ. Atcerieties, zemapziņa ir bezpersoniska un nav selektīva.

Ierastais domā�anas veids atstāj dziļas pēdas zemapziņā. Gan jums, gan karjerai nāk par labu, ja ierastās domas ir harmoniskas, mierīgas un konstruktīvas.

Ja ļaujaties bailēm, raizēm un destruktīvām domām, zāles pret to ir atzīt zemapziņas visvarenību un sludināt brīvību, laimi, lielisku veselību un labklājību. Būdama rado�a un vienota ar dievi�ķo pirmsākumu, zem�apziņa ķersies pie darba, lai radītu brīvību un laimi, ko tik dedzīgi sludi�nājāt.

Nejau�ība vai gadījums nav atbildīgs par to, kā virzās karjera; veik�sme vai neveiksme nav arī iepriek� noteikta likteņa nolemtība. Zemapzi�ņai nav svarīgi, cik patiess vai maldīgs ir tas, ko apziņa jūt vai uzskata par

patiesu. Izvēlieties tikai to, kas ir patiess, skaists, cēls un dievi�ķs, � un zemapziņa atbilsto�i reaģēs.

Lai gan filozofi, teologi un domātāji to zina jau gadsimtiem ilgi, kat�rai paaudzei tas jāatgādina atkal no jauna un jāpanāk, lai tas darbotos �īs paaudzes pārstāvju labā.

Doktors D�ozefs Mērfijs izstrādāja �o koncepciju savā populārākajā grāmatā "Tavs zemapziņas spēks" un turpmākajos darbos. Tūksto�iem cilvēku apmeklēja viņa lasītos sprediķus un lekcijas daudzās valstīs, un miljoni klausījās viņa vadītās radiopārraides.

Doktors Mērfijs pārvēr� savas teorijas praktiskā dzīves skolā. Viņ� piedāvā nopietnu programmu, kā pārstāt sevi nosodīt. Jūs redzēsit, ka jums ir tiesības būt tam, kas vēlaties būt. Jums var piederēt tas, pēc kā ilgojaties. Varat darīt to, ko vēlaties. Jūs varat dzīvot �ādā garīgā stāvoklī. Ar osmozes palīdzību tas pamazām no apziņas nonāks zemapziņā, kļūs�tot par pārliecību, ja to lolosit un stiprināsit. Visi ierobe�ojumi izzudīs, un jūs atdzimsit kā Fēnikss no pelniem un kļūsit par jaunu cilvēku.

Jūs iegūsit jaunu skatījumu uz dzīvi, jaunu pa�tēlu, jaunu sapra�anu. Jūs vada un kontrolē dziļi iesakņoju�ās pārliecības, ko emocionāli akcep�tējat. Jebkura ideja vai pārliecība, kas valda zemapziņā, pārņem savā kon�trolē domas, darbības un reakcijas. Jūs nevarat gūt panākumus, ja esat pārliecināts par sakāvi. Jūs varētu cītīgi strādāt astoņpadsmit stundu dienā, bet, vienalga, piedzīvotu neveiksmi, jo tā ir valdo�ā doma jūsu prātā. "Lai jums notiek pēc jūsu ticības!" Tāda ir prāta darbības zinātne.

Jūs iemācīsities gaidīt vislabāko un ar cerībām raudzīties lieliskajā nākotnē, ticot, ka tā ir iespējama. Ar �ā jaunā pa�tēla palīdzību piedzīvo�sit prieku un saviļņojumu par sava sapņa piepildī�anos. Jūs iemācīsities izmantot �os principus, lai attīstītos un virzītos uz priek�u darbā un kar�jerā.

Lai gan �īs grāmatas saturs pamatā balstās uz doktora Mērfija dar�biem, tos paspilgtina papildu informācija un piemēri, lai parādītu, cik vērtīgs ir tās nestais vēstījums 21. gadsimta lasītājiem.

Tā kā doktors Mērfijs bija mācītājs, daudzi viņa ieteikumi balstās uz nelokāmu ticību Dievam. Vienalga, vai esat ticīgs cilvēks, agnostiķis vai ateists, jūs varat pieredzēt, kā bezgaligais saprāts darbojas jūsu labā. Jums nav vajadzīga noteikta reliģija. Jūs to aicināsit, un jums atbildēs. Tas ir bezpersonisks; tas nerespektē atsevi�ķu personību. Ticīgiem cilvēkiem �is bezgalīgais saprāts ir Dievs. Pārējie to var uzskatīt par kaut ko mīto�u pa�ā cilvēkā. Ja vēlaties, varat to dēvēt par pārcilvēcisko saprātu vai zem�apziņas garu.

Ja jums ir kāda garīga, fiziska vai emocionāla problēma, kas traucē darbā, pajautājiet sev: "No kā es cen�os izvairīties? Kam es nevēlos stāties pretī? Vai mēģinu slēpt savu nepatiku un naidīgumu pret kādu?" Stā�jieties pretī �ai problēmai. Risiniet to, izmantojot dziļā iek�ējā gara zinā��anas, apzinoties, ka dzīvības princips vienmēr tiecas dziedēt un atjau�not. Dzīvības princips ir vitālais spēks, kas dara mūs rosīgus. Tas nekad nenosoda. Tas nekad nesoda. Tas nekad netiesā. Tas to nevar. Jūs pats tiesājat sevi savā prātā, savās domās, secinājumos un spriedumos. Atce�rieties � dzīvības princips nevar sodit. Tas nevar tiesāt. Jūs tiesājat pats sevi. Un jūs veidojat savu likteni, jo esat tas, ko domājat savā sirdī un zemapziņā.

Tādēļ apzinieties, ka domas ir lietas; jūs pievelkat to, ko jūtat; kļūstat par to, ko iztēlojaties. Ja tā rīkosities, jūsu dzīvē notiks brīnumi. Jo ir tikai viens spēks, un �is spēks ir jūsos. Jūs esat kapteinis uz komandtiltiņa; jūs dodat komandas, un zemapziņa paņems to iespaidu, ko jūs tai sūtāt, un īstenos to, vienalga, vai tas ir patiess vai maldīgs, kā jau iepriek� minēts. Tādēļ pieņemiet tikai to, kas ir patiess.

Prāts ir pārblīvēts ar nepatiesiem priek�statiem, idejām un viedok�ļiem; un mū�īgās patiesības tajā nav skaidri saredzamas. Baiļu iedve�ana cilvēkam, kam piemīt stingra pārliecība un ticība, nedos nekādu rezul�tātu. Tā tikai stiprina pārliecību un ticību panākumu principam. Tā pa�stiprina ideju, ka bezgalīgais spēks nevar piedzīvot neveiksmi, un jebkura suģestija, kas saistīta ar neveiksmi, rada vēl lielāku ticību �im personības iek�ējam spēkam.

Neskaitāmi psihologu un psihiatru veiktie eksperimenti ar cilvē�kiem hipnozes stāvoklī pierādīju�i, ka zemapziņa nespēj veikt atlasi un salīdzinā�anu, kas nepiecie�amas sprie�anas procesā.

Jāsaprot, ka apziņa ir kā sargkareivis pie vārtiem. Tās galvenā funkcija ir aizsargāt zemapziņu no maldīgiem iespaidiem. Tagad jau zināt vienu no galvenajiem prāta darbības likumiem: zemapziņa pakļaujas suģestijai. Kā jau zināt, zemapziņa nespēj ne salīdzināt, ne pretstatīt; tā nespēj arī spriest vai pati kaut ko izdomāt. �o pēdējo funkciju pilda apziņa. Tā tikai reaģē uz iespaidiem, ko tai sūta apziņa. Tā neatzīst par labāku kādu no�teiktu darbības virzienu.

Atcerieties, ka suģestija nespēj zemapziņai neko uzspiest pret ap�ziņas gribu. Apziņas varā ir noraidīt jebkuru maldīgu vai negatīvu su�ģestiju.

Jums jābūt pārliecinātam, ka iedve�at zemapziņai tikai tādas suģesti�jas, kas dziedē, svētī, pacilā un iedvesmo jūs visos iespējamos veidos. At�cerieties, ka zemapziņa tur jūs pie vārda. Tā saprot jūs burtiski. Ja nepār�traukti atkārtojat: "Es nevaru dabūt �o paaugstinājumu amatā; es nevaru savilkt galus kopā," � zemapziņa parūpēsies, lai jūs to nevarētu.

Vēl viens faktors, kas ietekmē zemapziņu, ir citas personas iedvestās suģestijas. Jebkurā vecumā suģestijas spēkam bijusi zināma nozīme cil�vēka dzīvē visos laikos un visā pasaulē. Daudzās valstīs tas izpau�as kā reliģijas kontrolējo�ais spēks, nepārtraukti atkārtojot tādus apgalvoju�mus kā "tu esi grēcinieks" "velns tevi paraus", "kad nomirsi, tu nonāksi ellē" un tamlīdzīgi. Tie pārbiedē cilvēkus līdz nāvei.

No pa�as mazotnes vairākums cilvēku ir pakļauti negatīvai suģestijai. Konstruktīva suģestija, bez �aubām, ir brīni�ķīga un lieliska. Negatīvajā izpausmē suģestija ir viens no destruktīvākajiem prāta reakcijas veidiem, kuras dēļ var izcelties kar�, posts, cie�anas, rasu un reliģiskie aizspriedumi un katastrofas. Pasaules diktatori, despoti un tirāni zina suģestijas spēku. To izmantoja Staļins; to izmantoja Hitlers; to izmantoja Osama bin Ladens, apelējot pie cilvēku reliģiskajiem un rasu aizspriedumiem. Atkārto�dami noteiktus vārdus, viņi suģestēja miljoniem cilvēku, kad tie atradās ārkārtējā emocionālā uzbudinājuma stāvoklī.

Jūs tiekat pakļauts negatīvai suģestijai visās dzīves jomās. Lūk, da�i bie�i dzirdami negatīvās suģestijas piemēri, kas attiecas uz darbu un kar�jeru: "tu nevari", "tu nekad neko nesasniegsi", "tu nedrīksti", "tu izgā�zīsies", "tev nav ne vismazāko izred�u", "tev nav taisnība", "nav vērts", "svarīgi nav tas, ko jūs zināt, bet ko jūs pazīstat", "kāda jēga?", "nevienu tas neinteresē", "nav vērts tā censties" "tu esi par vecu" "viss kļūst tikai slik�tāk un sliktāk", "dzīve ir nebeidzamas mokas", "tu vienkār�i nevari uzva�rēt" "drīz tevi atlaidis", "nevar uzticēties nevienai dzīvai dvēselei".

�īs ir zemapziņai domātas pavēles, kas pārvērtīs jūsu dzīvi par elli. Jūs būsit vilies, neirotisks un nomākts. Jūs būsit bie�s viesis pie psihiatra, jo ietekmējat sevi ar �īm destruktīvajām suģestijām.

Jūs varat atgrūst �īs negatīvās suģestijas ar lūg�anām, kā ari pirms aiz�mig�anas lasot iedvesmojo�us meditatīvus tekstus. Tas neitralizēs de�struktīvās domas.

Nedrīkst ļaut sevi ietekmēt destruktīvai negatīvai suģestijai. Atska�toties pagātnē, varat viegli atsaukt atmiņā, kā jūsu vecāki, draugi, radi�nieki, skolotāji, priek�nieki un garīdznieki deva savu artavu �is negatīvās suģestijas kampaņā. Vairākumā gadījumu tās nolūks bija kontrolēt jūs vai arī iedvest bailes. Konstatēsit, ka daudzos gadījumos suģestijas nolūks bija likt jums domāt, just un rīkoties tā, kā vēlas citi, un izvēlēties to ceļu, kas ir izdevīgāks viņiem.

Jūs neesat marionete citu rokās. Jums jāizvēlas savs ceļ�, kas ved uz pilnīgumu, ceļ� uz brīvību. �is ceļ� ir jūsos. Visu, ko uzskatīsit par patiesu apziņā, piedzīvosit zemapziņā. Tādēļ ticiet, ka Dievs vai bezgalīgais sa�prāts jūs vada. Pareiza rīcība ir augstākais valdnieks. Jūs pārvalda Dieva likums un kārtība. Dievi�ķais miers pilda jūsu dvēseli. Sāciet ticēt tam visam. Jūs to neradāt, bet varat aktivizēt, ļaujot iedarboties uz savu dzīvi.

Domājiet patstāvīgi. Jūsu spēkos ir kontrolēt savas emocijas. Saistībā ar darbu un karjeru tie�i jūs, nevis priek�nieki vai darbabiedri nosakāt savu likteni.

Gūstiet iedvesmu no cēlām lietām. Ja apzināti pieņemsit �īs pa�tiesības, zemapziņa to visu īstenos, un jūs konstatēsit, ka nekas vairs nekavē sasniegt mērķus, ka dodaties pa�a izvēlētajā karjeras un dzīves virzienā.

Mums jātic, ka spējam uzlabot savu dzīvi. Uzturēta noteiktu laik�posmu, pārliecība � gan patiesa, gan maldīga, gan pavisam neitrāla � asimilējas un iekļaujas mūsu mentalitātē. Ja vien tai netiek pretstatīta pretēja pārliecība, agrāk vai vēlāk �ī pārliecība iegūst noteiktu formu un tiek izteikta vai pārdzīvota kā fakts, forma, nosacījums, apstāklis vai dzī�ves notikumi. Mūsu spēkos ir aizstāt negatīvās pārliecības ar pozitīvajām un tādējādi mainīt dzīvi uz labu.

Redaktors Arturs R. Pells, Ph.D.

I DAĻA

Ka izkopt personiskās īpa�ības, kas nodro�ina veiksmīgu karjeru

"Da�i piedzimst izcili, da�i sasniedz izcilību, un da�iem izcilība tiek uzspiesta."

V. �ekspīrs. "Divpadsmitā nakts"

Lai gan da�iem panākumi tiek uzspiesti no malas, visbie�āk, lai tos gūtu, jā�sper noteikti soļi. Diem�ēl ļoti daudzi neapzinās savu iek�ējo spēku, lai izkļūtu no nelaimes un sāktu kāpt aug�up pa panākumu kāpnēm.

Katrā no mums slēpjas latenti spēki, ko neizmantojam un kas gaida, lai tos aktivizētu. Iespējams, mums trūkst pa�paļāvības vai pa�cieņas. Varbūt nepār�traukti raizējamies vai baiļojamies. Varbūt mums jāsaskaras ar negaidītiem un �ķietami nepārvaramiem �ķēr�ļiem karjerā vai citās dzīves jomās. Daudziem ir darbs bez izaugsmes iespējām vai arī riebjas celties katru rītu un doties uz darbu, kas nesniedz nekādu gandarījumu un jādara nepatīkamā vidē. Mēs vēlētos to mainīt, bet nejūtamies spējīgi to paveikt.

Jūs varat mainīt savu dzīvi. Tam nepiecie�amie līdzekļi glabājas jūsos. Viss, kas jums jādara, ir tos uzasināt, izmantot un aplūkot rezultātu.

Turpmākajās nodaļās iztirzā�u personiskās īpa�ības, kas sekmē panākumus, un parādī�u, kā, ievirzot zemapziņas spēku noteiktā gultnē, varat paātrināt savu ceļojumu uz veiksmīgu karjeru.

*

Lai kaut ko saņemtu pirti, ir jādod. Ja veltāt uzma�nību saviem mērķiem, ideāliem un iniciatīvai, dziļākais iek�ējais gars jūs atbalstīs.

Visi veiksmīgi cilvēki sāk ar mērķi. Mērķu noteik�ana un darbs pie to sasnieg�anas ir pirmais solis, kas jāsper garajā ceļā uz panākumiem. Zinot, uz kurieni dodaties un kā plānojat tur nokļūt, spēsit koncentrēt laiku, uzmanību un emocijas un izvēlēties pareizo ceļu �o mērķu sasnieg��anai.

Kuģis, kam salūzusi stūre, var pavadīt jūrā veselu mū�ību, var doties pilnā gaitā uz priek�u, var visu laiku atrasties kustībā, bet tā arī nekur ne�nonākt. Tas nekad nesasniedz nevienu ostu, ja nu vienīgi nejau�ības pēc; un, ja tas atrod kādu dro�u ostu, tā krava var izrādīties nepiemērota tur dzīvojo�ajiem cilvēkiem, klimatam vai apstākļiem. Kuģim jādodas uz no�teiktu ostu, kurai paredzēta tā krava un kur pēc tās ir pieprasījums, un nepārtraukti jāvirzās pa noteikto kursu kā saulainā laikā, tā negaisā, cauri vētrai un miglai.

Arī cilvēks, kas vēlas gūt panākumus, nedrīkst bezmērķīgi dreifēt dzīves okeānā, viņam jāstūrē tie�i uz paredzēto ostu, kad okeāns ir mie�rīgs, kad straumes un vēji ir labvēlīgi. Viņ� nedrīkst novirzīties no kursa, arī atrazdamies pa�ā vētras epicentrā, � pat tad, ja visapkārt ir bieza vil��anās migla un pretestības dūmaka. ___

Vai jums ir sapnis � nākotnes vīzija? Vai savā sapnī esat bagāts? Sla�vens? Laimīgs? Lielākā daļa cilvēku sapņo par �ādu nākotni � bet vairā�kumā gadījumu tas arī paliks tikai sapnis.

Arī veiksmīgiem cilvēkiem biju�i �ādi sapņi, bet viņi tos pārvērtu�i mērķos un pēc tam īstenībā. Ta�u viņu sapņi nebija tikai vājas cerības uz veiksmi; tie bija sapņi par konkrētiem panākumiem, uz kuriem viņi mēr�ķēja. Edisons sapņoja par pasauli, kuru naktī apgaismos elektroenerģija. Stīvensons sapņoja par lokomotīvi, kas vilks vilcienus un izskaudīs mo�ko�o darbu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Bēthovens sapņoja par mū�ziku, kas liks dvēselei lidot. Izcili aktieri, mākslinieki, mūziķi, rakstnieki sapņoja � ne tikai par slavu, bet arī par to, kā izmantos savu talantu, lai gūtu panākumus.

Sapņo�ana neattiecas tikai uz �ādiem ģēnijiem. Visi veiksmīgi cilvēki atzīst, ka viņu panākumi sākās ar cerību, ar sapni. Gadu gaitā simtiem vīrie�u un sievie�u apstiprināju�i, ka viņu panākumi sākās ar sapni, kas kļuva par darbības plānu un galu galā neizbēgami noveda pie mērķa īste�no�anas.

Sapņo�ana neattiecas tikai uz jaunie�iem. Nekad nav par vēlu redzēt sapni, kas ved uz jauniem mērķiem un tālāk uz panākumiem. Apbrīno�jami, ko sasniegu�i ļaudis, kas savu sapni nosapņoju�i brieduma gados. Bend�aminam Franklinam bija jau pāri piecdesmit, kad viņ� sāka studēt zinātni un filozofiju. Miltons bija akls un vairāk nekā piecdesmit gadus vecs, kad pabeidza savu episko poēmu "Zaudētā paradīze".

Sapņo�anu neierobe�o laikmeta viedokļi un aizspriedumi. Ilgus ga�dus sievietēm bija ļoti ierobe�otas iespējas mēģināt kaut ko sasniegt. Viņu karjeras mērķi aprobe�ojās ar tā dēvētajiem sievie�u darbiem. Bija nepiecie�ama apņēmība un drosme, lai uzdro�inātos domāt par karjeru citās jomās. Labs piemērs tam ir Eleina Peid�elsa, Prinstonas Universitā�tes profesore un populāras grāmatas autore par gnosticismu un agrīno kristietību. Viņa stāstīja, ka izglītību ieguvusi laikā, kad meitenēm mācīja pat nedomāt par nopietnu karjeru. Viņa jutās pietiekami brīva, lai nodar�botos ar to, kas patika, un tikai vēlāk atklāja, ka spēj ar to nopelnīt iztiku. Viņas sapnis bija kļuvis par mērķi.

�odien �is barjeras ir zudu�as gandrīz visās darbības jomās. Piemē�ram, gandrīz visās juridiskajās, medicīnas un citās profesionālajās augst�skolās Amerikas Savienotajās Valstīs puse vai pat vairāk studentu ir sie�vietes.

Deviņdesmitajos gados un 21. gadsimta sākumā daudzi amerikāņu uzņēmumi sāka uzticēt da�ādus darbus līgumdarbiniekiem no valstīm, kur darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas. Tā tūksto�iem cilvēku zaudēja darbu. Da�i aizgāja pensijā; da�i padevās, turpināja dzīvot no so�ciālajiem pabalstiem un aizvadīja daudzus gadus, sūrojoties par ļauno likteni. Bet vairākums lika lietā savus iek�ējos resursus un pārkvalificējās darbam citās nozarēs. Sākumā bija mazāka alga nekā iepriek�ējā darba�vietā, bet ar atjaunotu enerģiju un entuziasmu viņi atkal sāka kāpt aug�up pa karjeras kāpnēm.

Pat smadzenēm ir otr�ķirīga nozīme salīdzinājumā ar apņēmību. Tikai tie, kam piemīt stingra pārliecība, ka nekas nespēs viņus kavēt, zina, ka ar neatlaidību un rakstura stingrību gus panākumus. Sapņi pārvēr�as mērķos, un mērķi kļūst par sasniegumiem tiem, kas pūlas pietiekami ilgi un cītīgi.

Mēs varam pateikties sapņotājiem par lielajiem dzīves jaukumiem, kas padara dzīvi vērtīgu, atbrīvo mūs no grūtā, garlaicīgā darba un paceļ pāri ikdienībai un neglītumam.

Diem�ēl pārāk daudzi sapņotāji paliek vienīgi sapņotāji. Sapņi tā arī paliek tikai sapņi. Lai sapņi īstenotos, tie jāpārvēr� mērķos. Tad tās vairs nav tikai fantāzijas, bet konkrēti uzdevumi, ko varat sev uzdot, kā karte ceļā uz panākumiem. Jums jāpie�ķir saviem sapņiem noteikts nolūks, ap�ņem�anās, ka darīsit visu iespējamo, lai savu sapni īstenotu.

Tērpu dizainere Rei�ela Roja ir sieviete, kurai bija sapnis un kura to pārvērta veiksmīgā mērķī. Rei�elas mīlestību uz modi iedvesmoja bērnībā redzētās kinofilmas. Tērpi, ko valkāja ekrānā redzamās sievietes, pie�ķīra viņām pa�paļāvības un panākumu auru. Rei�ela sapņoja, ka varētu radīt tādu pa�u auru arī sev un citām sievietēm � izsmalcinātu izskatu, kas raisītu pozitīvu pa�cieņu.

Reizi gadā viņa kopā ar ģimeni devās iepirkties skolai. Viņu uztrauca interesantu apģērbu trūkums vietējā veikalā, un viņa bija pārliecināta, ka varētu radīt labākus modeļus, ja būtu �āda iespēja. Māte paskaidroja, ka tas ir iepircēja darbs. Tagad viņas sapnim bija vārds � iepircēja. �ajā brīdī, viņa sacīja, viņas sapnis kļuva par mērķi � kļūt par iepircēju mo�des pre�u nozarē.

Vispirms viņa strādāja par veikala noliktavas pārzini, bet pēc neilga laika kļuva par mened�era asistenti, pircēju konsultanti, stilisti da�ā�dos veikalos. Drīz vien viņa jau modelēja tērpus un bija ceļā uz galveno amatu savā uzņēmumā.

Kad viņas vīrs Deimons De�s vēlējās sākt savas neatkarīgās apģērbu līnijas ra�o�anu, Rei�elai vajadzēja pieņemt lēmumu � pamest savu veiksmīgo karjeru, lai sāktu jaunu biznesu kopā ar Deimonu. Viņa no�lēma sākt visu no jauna, veltot sevi darbam, pildot jebkurus nepiecie�a�mos pienākumus, uzskaitot visu, ko darīja, lai dotu savu ieguldījumu, un iesaistoties visos iespējamajos uzņēmuma darbības aspektos. Viņa vēlē�jās kļūt neaizstājama. Pēc se�iem gadiem viņa grasījās ieviest ra�o�anā jaunu apģērbu līniju, bet Deimons uzņēmumu pārdeva. Tolaik Rei�ela jau bija pārliecināta, ka spēj vadīt biznesu pati, un nodibināja savu uz�ņēmumu. Modes industrija uzņēma viņas modeļus ar gavilēm, un �o�dien viņu uzskata par vienu no ievērojamākajām dizainerēm modes industrijā.

Pastāv bezgalīgs attālums starp tiem, kas vēlas, un tiem, kas dara. Rei�ela Roja bija kas vairāk par sapņotāju un vēlmju paudēju. Viņa savu sapni pārvērta mērķi un smagi strādāja, lai �o mērķi sasniegtu.

Zemapziņai piemīt milzīgs spēks izraisīt mūsos gaidas, ticību, ka īstenosim savus centienus, ka mūsu sapņi piepildīsies.

Ieradums cerēt, ka nākotne sola daudz laba, ka būsit turīgs un lai mīgs, ka jums būs jauka ģimene, skaista māja, veiksmīga karjera un ka būsit nozīmīgs cilvēks, ir labākais kapitāls, ar ko sākt jaunu dzīvi.

Vienmēr jācen�as izteikt savus ideālus vārdos. Zemapziņa attiecīgi reaģēs, un vēlamais piepildīsies, vai tā būtu stipra veselība, cildenas rak�stura iezīmes vai izcila karjera. Mēģinot to iztēloties pēc iespējas spilgtāk un visiem spēkiem cen�oties īstenot, pastāv daudz lielāka varbūtība, ka tas piepildīsies, nekā tad, ja neko nedarītu.

Ta�u vēlme ir efektīva tikai tad, ja tā izkristalizējas apņēmibā. Tie�i vēlme, apvienota ar spēcīgu apņēmību to īstenot, atraisa rado�o spēku. Tie�i tieksme, ilgas un cen�anās kopā rada vēlamo rezultātu.

Ja vēlaties pilnveidot sevi kādā noteiktā veidā, iztēlojieties vēlamo īpa�ību, cik spilgti un spēcīgi vien varat, un izraugieties izcilāko ideālu, kas atbilst jūsu mērķim. Vienmēr centieties paturēt to prātā, līdz jūtat tā radīto garīgo pacēlumu un īsteno�anos savā dzīvē. Jūs esat dzimis, lai uz�varētu, iekarotu un piedzīvotu triumfu savā dzīvē. Jums vajadzētu gūt lieliskus panākumus izvēlētajā darbā, attiecībās ar cilvēkiem un visās citās dzīves jomās.

Jo skaidrākus norādījumus dodat zemapziņai, jo vairāk tā var palī�dzēt. Iek�ējais gars reaģē uz jūsu pavēlēm, tāpat kā okeāna lainera ko�manda, kas atbild par kuģa dzinēju un vadību, reaģē uz kapteiņa koman�dām. Ja pavēle ir precīza un nepārprotama, komanda pagrie� kuģi noteiktajā virzienā un palielina tā ātrumu atbilsto�i pavēlei.

Bet, ja jūs, kapteinis, nezināt, ko īsti gribat, zemapziņa saņems ne�skaidru signālu un jūsu kuģis dosies pa nejau�i izraudzītu, gadījuma rak�stura vai riņķveida kursu.

Jums precīzi jāpasaka zemapziņai, ko vēlaties. Jādod tai komanda pa�līdzēt sasniegt jūsu mērķus. Zinot, kāda ir jūsu patiesā vēlē�anās, zemap�ziņa nekļūdīgi virzīs uz priek�u vēlamajā virzienā. Bet tai jāzina, ka jūs patiesi, dedzīgi un nelokāmi vēlaties �o mērķi un ka to neatmetīsit citu pretēju un pretrunīgu vēlmju, ideju un īslaicīgu aizrau�anos dēļ, kas ie�autos prātā. �ādi kļūstat par pozitīvu domātāju un varat ķerties pie savu mērķu īsteno�anas.

Labklājība sākas prātā, un to nav iespējams iegūt, kamēr prātam pret to ir naidīga attieksme. Liktenīga kļūda ir darīt vienu, bet cerēt uz kaut ko citu, jo viss vispirms jārada prātā un viss atbildīs prātā izveidotajam mo�delim.

Nevarat kļūt turīgs, ja pieļaujat iespēju, ka būsit nabags. Parasti mēs saņemam to, ko gaidām, un negaidīt neko nozīmē neko nesaņemt.

Kad katrs jūsu spertais solis ved ceļā uz neveiksmi, kā gan varat ce�rēt, ka veiksmīgi nonāksit pie mērķa? Skatī�anās nepareizajā virzienā, kas ved uz tum�u, nomāco�u, bezcerīgu perspektīvu � lai arī, iespējams, darbojamies pretējā virzienā �, iznīcina mūsu pūļu rezultātus.

Domas ir kā magnēti, kas pievelk līdzīgo. Ja prāts kavējas pie naba�dzības un slimībām, tas ari atnesīs nabadzību un slimības. Nav iespējams radīt kaut ko pretēju tam, kas ir prātā, jo domā�anas veids ir projekts, kas tiek realizēts dzīvē. Sasniegumi vispirms tiek paveikti prātā.

Bailes no neveiksmes un bailes nonākt trūkumā un piedzīvot iespē�jamo pazemojumu neļauj daudziem iegūt tie�i to, ko viņi vēlas, vājinot vita�litāti un padarot rīcībnespējīgus rai�u un uztraukuma dēļ, jo panākumu gū��anai nepiecie�ams efektīvs, rado�s darbs.

Esiet optimists! Izkopiet ieradumu raudzīties uz visu konstruktīvi, no gai�ās, cerību pilnās puses, no ticības un pārliecības puses. Metiet pie malas �aubas un nedro�ību. Apgūstiet ieradumu ticēt, ka notiks labākais un taisnība uzvarēs. Ticiet, ka patiesība noteikti gūs uzvaru pār maldiem, ka harmonija un veselība ir realitāte, bet nesaskaņas un slimības tikai īslaicīgs nepatīkams stāvoklis. �ī ir optimistam raksturīga attieksme, kas galu galā pārveidos pasauli.

Ir tikai viens cilvēks visā pasaulē, kas var uzvest jūs uz panākumu ceļa. �is cilvēks esat jūs pats.

Pirms pieņemat lēmumu, ar kādiem mērķiem sākt �o ceļu, sevi jāiz�vērtē. Kārtīgi pārdomājiet un izvelciet no zemapziņas, ko patie�ām vēla�ties no dzīves, un noskaidrojiet, kādi jums piemīto�i resursi palīdzēs sas�niegt mērķi.

Jums jābūt reālistiskam. Varbūt vēlaties noteikt mērķi, kas �ķiet pie�vilcīgs, bet jums nepiemīt vajadzīgo īpa�ību, lai to sasniegtu. Varbūt gri�bat kļūt par kinozvaigzni vai operdziedātāju, bet jums nav talanta. Jūsu sapņu karjera var būt kādā jomā, kurā jums nav reāli iespējams darboties. Tomēr, iespējams, jums piemīt spējas un prasmes, kuras nemaz neapzi�nāties un kuras var īstenot gandarījuma pilnu un ienesīgu karjeru.

Kā to noskaidrot? Ielūkojieties dziļi sevī. Rūpīga introspekcija to pa�rādīs. Vairākums pieaugu�o jau zina, ko spēj un ko nespēj darīt, kas viņiem patīk un kas ne. Tas var nebūt acīmredzams, bet introspekcija ļauj pārsniegt acīmredzamā robe�as un iedziļināties sevī.

Labs piemērs ir �onda Raimsa, televīzijas seriālu "Grejas anatomija" un "Privātprakse" autore un producente. Jau bērnībā viņa zināja, ka kļūs par rakstnieci. Viņa izdomāja stāstus un ierunāja tos magnetofona lentē, jau pirms iemācījās rakstīt. Māte iedro�ināja viņu, at�ifrējot un pierakstot �os stāstus, tādējādi padarot tos reālus.

Jums jāveic sistemātiska izglītības, iepriek�ējās pieredzes, hobiju un intere�u analīze. Meklējiet tos savas dzīves aspektus, kuros esat bijis veik�smīgs un no kuriem esat guvis gandarījumu un prieku. Tie norāda uz jo�mām, kurās gūsit panākumus nākotnē. Bet tas ir tikai sākums.

Veiksmīgi cilvēki jau karjeras sākumposmā iemācās saprast, kādus resursus viņi var izmantot. Veiciet visu savu iespējamo aktīvu un resursu inventarizāciju. Neskatieties tikai uz to, ko līdz �im dzīvē esat sasniedzis, bet ari uz to, ko varat sasniegt. Vairākums jaunie�u sāk savu karjeru ar nelielām zinā�anām par savām prāta spējām un atklāj tās pamazām, soli pa solim.

Vairākums cilvēku atklāj tikai nelielu daļiņu no savām spējām un nekad netiek augstāk par slikti apmaksātu zema līmeņa darbu. Viņi ir viduvējības, kas lēni velkas pa dzīvi, bet arī viņu rīcībā ir resursi; ja vien tos varētu atklāt, tie varētu palīdzēt viņiem pacelties daudz augstākā stā�voklī.

Kaut kāda iemesla dēļ viņi nekad nesaskaras ar īsto, ambīcijas rosino�o materiālu. Viņi nenonāk īstajā, ambīcijas rosino�ajā vidē vai arī negūst kontaktu ar nepiecie�amo materiālu, lai aizdedzinātu savu snau�do�o gigantisko iek�ējo spēku.

Viens veids, kā noskaidrot savu apslēpto potenciālu, ir veidot visu savu izglītības sasniegumu, veikto darbu un citu aktivitā�u sarakstu, ku�rās esat bijis iesaistīts. Pēc tam padomājiet, kuras no �īm aktivitātēm jums vislabāk patika darīt, kas deva vislielāko gandarījumu un ko īsti nepatika darīt.

D�o�s D., divdesmit piecus gadus vecs koled�as absolvents, jutās ļoti nelaimīgs, strādādams par klientu prasību izskatī�anas speciālistu apdro��inā�anas aģentūrā. Viņ� bija studējis biznesa vadību un pieteicies uz �o darbu, cerēdams, ka tas būs solis ceļā uz vado�u amatu. Sastādījis vei�camo darbu sarakstu, viņ� saprata, ka vismazāk viņam patīk darīt darbus, kas prasa iedziļinā�anos sīkās detaļās. Viņ� ievēroja, ka viņa tie�ais priek��nieks un priek�nieka priek�nieks arī dienas lielāko daļu aizvada līdzīgās aktivitātēs. Viņ� arī ievēroja, ka tie darba aspekti, kas viņam patika visla�bāk, ir tik�anās ar poli�u turētājiem, pārrunas ar viņiem un kopīgs darbs pie viņu pretenzijām. Pārskatot skolas aktivitātes un darbu vietējā sabied�riskajā organizācijā, viņ� konstatēja, ka vislielāko gandarījumu devis darbs ar cilvēkiem. D�o�s to pārrunāja ar savas kompānijas personāla da�ļas darbiniekiem, un viņi ierosināja, ka viņ� varētu atrast savu ni�u un veiksmīgāk darboties apdro�inā�anas poli�u pārdo�anas jomā. D�o�s mainīja amatu un tagad gūst prieku savā darbā un ir ceļā uz veiksmīgu karjeru.

Veiksmīgi cilvēki ir pārliecināti, ka nepiecie�ama pilnīga nodo�anās savam mērķim. Apņēmībai, kas nepieļauj iebildumus, piemīt milzīgs spēks � tas ir neatlaidīgs un stingrs nodoms, kas nodedzina aiz sevis visus tiltus, novāc visus �ķēr�ļus savā ceļā un nonāk pie mērķa, lai cik ilgu laiku un kādus upurus vai izmaksas tas prasītu.

Lai gūtu panākumus, visas prāta spējas jākoncentrē uz �o nelokāmo mērķi, nepiecie�ama dzel�aina apņem�anās, kas nozīmē uzvaru vai navl. Jebkāda cita tieksme, kas kārdina, ir jāapspie�.

Cilvēks ar vienu talantu, koncentrējoties uz konkrēto lietu, sasniedz vairāk nekā cilvēks, kuram piemīt desmit talanti, bet kur� iz�ķie� ener ģiju, īsti nezinādams, ko grib darīt. Koncentrējot spēkus vienai lietai, pat visvājākais var kaut ko sasniegt; izkliedējot spēkus daudzām lietām, pat visspēcīgākajam var neizdoties ko sasniegt.

�aujampulvera daudzums, kas ietilpst vienā uzpirkstenī, �autenē iegūs lielāku spēku nekā vesela autokrava �aujampulvera. �autenes stobrs ir tas nodoms, kas pie�ķir �aujampulverim mērķi, bez kura tas, lai cik aug�stas kvalitātes, būtu bezspēcīgs.

Tie�i vienīgais mērķis nodro�ina uzvaru. Veiksmīgiem cilvēkiem ir sava programma. Viņi nosaka kursu un stingri to ievēro. Viņi veido plā�nus un tos izpilda. Viņi dodas taisnā ceļā uz savu mērķi. Viņi nenovirzās ne uz vienu, ne otru pusi katru reizi, kad ceļā gadās grūtības; nespējot pārkāpt pāri �ķērslim, viņi lau�as tam cauri. Paturot prātā galveno mērķi, nepārtraukta un apņēmīga savu spēju izmanto�ana dod spēku un varu, turpretī bezmērķīga spēju iz�ķie�ana tikai novājina. Prātam jākoncen�trējas uz noteiktu mērķi, pretējā gadījumā tas līdzināsies vārpstai bez spararata.

Pirmais solis ceļā uz panākumiem � gan karjerā, gan ikvienā citā dzīves jomā � ir noteikt pamatotus un sasniedzamus mērķus. Zemapziņā jāiedēsta sēkla, kas palīdzēs akceptēt un īstenot �os mērķus. Lūk, septiņi soļi, kas sekmēs �o procesu.

1. Mērķiem jābūt skaidri formulētiem. Pasakiet skaidri, ko vēlaties sas�niegt. Esiet konkrēts un apņēmīgs, formulējot savu mērķi. Piemēram: "Mans mērķis ir kļūt par labāko pārdevēju manā uzņēmumā," skan labi, bet labāk ir būt vēl precīzākam: "Mans mērķis ir panākt pārdo�anas apjomu konkrētā naudas izteiksmē nākamajā finan�u gadā un nodro�ināt desmit procentu pieaugumu ik gadu turpmākos trīs gadus." Tagad jūs zināt savu mērķi, un zemapziņa palīdzēs jums koncentrēt visus spēkus �o rādītāju sasnieg�anai.

2.�� Mērķiem jābūt iedvesmojo�iem. Pārāk viegli sasniedzams mērķis motivēs tikai uz minimālu darbu. Nosakiet mērķus, kas iedvesmos virzī�ties uz priek�u un strādāt daudz cītīgāk, lai tos sasniegtu. Veiksminieki saprot, ka, tiklīdz mērķis ir sasniegts, nekavējoties jānosaka jauns mērķis, kas liks saspringt, lai turpinātu augt un pilnveidoties.

3.� Mērķiem jābūt izmērāmiem. Ne vienmēr iespējams izmērīt mērķus kvantitatīvi. Da�us mērķus var izteikt naudas vai citā skaitliskā izteiksmē. Varat sev noteikt pārdo�anas apjomu, ko vēlaties sasniegt mēnesī, ceturk�snī vai gada laikā � pārdotās produkcijas vienībās vai naudas izteiksmē. Varat noteikt ra�o�anas mērķus pēc sara�otās produkcijas daudzuma. Pat nemateriālas dabas mērķus, ko nevar saskaitīt, var izteikt izmērāmā veidā. Lielos mērķus var sadalīt atsevi�ķos segmentos, un katra segmenta sasnieg�anai var izstrādāt laika grafiku. Tādējādi varat izmērīt, cik tuvu atrodaties katra segmenta sasnieg�anai, un koriģēt savas darbības, lai lai�kus nodro�inātu mērķa sasnieg�anu.

4.� Mērķiem jābalstās uz darbību. Mērķi paliks tikai un vienīgi sapņi, ja netiks apzinātas to īsteno�anai nepiecie�amās darbības. Darbība prasa aktivitāti � garīgo, fizisko un emocionālo. Garīgi jābūt gataviem domāt par saviem mērķiem katru brīvu brīdi, kā arī par to, kādas darbības jāveic, lai tos realizētu. Zemapziņa palīdzēs domas pārvērst darbībā.

5.�� Mērķus vajadzētu pierakstīt. Viens veids, kā nodro�ināt, lai mērķi neaizmirstas un nepazūd haotiskajā ikdienas dzīvē, ir tos pierakstīt. Vei�dojiet savu ilgtermiņa mērķu sarakstu; sadaliet tos vidēja termiņa un īstermiņa mērķos. Uzrakstiet tos uz papīra lapas lieliem burtiem un pie�spraudiet vietās, kur varat tos redzēt katru dienu, � virs rakstāmgalda, uz ledusskapja, uz spoguļa. Izlasiet tos, iegaumējiet, vēlreiz pārlasiet un katru dienu sev pajautājiet: "Ko es daru, lai sasniegtu �os mērķus?"

6.����� Mērķus vajadzētu izstāstīt kādam cilvēkam. Vēl viens veids, kā no�dro�ināt, lai ar jūsu mērķiem nenotiek tāpat kā ar Jaungada naktī sev dotajiem solījumiem, ir pastāstīt par tiem citam � kādam, ko cienāt; kā�dam, kurā ieklausāties. Bills Vilsons, viens no Anonīmo alkoholiķu kustības dibinātājiem, apgalvoja, ka svarīgs faktors, kas palīdz �īs kustības dalībniekiem atturēties no dzer�anas, ir savu mērķu atklā�ana citiem. D�ina Nide�a, Svara vērotāju dibinātāja, stāstīja par līdzīgu pieredzi.

7. Mērķiem jābūt elastīgiem. Ir situācijas, kad mainās apstākļi un jūsu noteiktais mērķis vairs nav aktuāls. Ekonomiskā situācija var būt ne�labvēlīga jauna biznesa sāk�anai; inovatīvas tehnoloģijas var padarīt jūsu mērķi par novecoju�u; iespējams, pieļāvāt kļūdas aprēķinos un jūsu mērķis nav reāli īstenojams. Tas nenozīmē, ka mērķis jāatmet pavisam. Iespējams, nepiecie�ama jauna domā�ana vai jauni pētījumi. Ja saskara�ties ar �ādu situāciju, izanalizējiet notiku�o un veiciet nepiecie�amās ko�rekcijas.

Ja uzskatīsit sevi par neveiksminieku un iztēlosities, ka esat zaudētājs, piedzīvosit neveiksmi. Domājiet par panākumiem. Apzinieties, ka esat dzimis, lai gūtu panā�kumus un uzvarētu. Iztēlojieties, ka esat veiksmīgs, lai�mīgs un brīvs, un jūs tāds būsit. Viss, ko apzināti uzska�tāt par patiesu, iespie�as zemapziņā un parādās pieredzē. Tāds ir prāta darbības likums, nelokāms, stin�grs, neierobe�ots laikā un nemainīgs. Ticiet � un jūs pārvarēsit visus �ķēr�ļus.

Ir neskaitāmi iemesli, kāpēc viens cilvēks var būt veiksmīgs kar�jerā vai biznesā, bet cits ne. Daudzu gadu laikā, saskaroties ar cilvē�kiem � bagātiem un nabagiem, slaveniem un parastiem, līderiem un sekotājiem �, esmu novērojis, ka viens no būtiskajiem faktoriem, kas predestinē cilvēku uz panākumiem vai arī to trūkumu, ir tas, kā viņ� pats sevi uztver. Tiem, kas patie�ām sevi mīl, kas uzskata sevi par vērtīgiem cilvēkiem, ir daudz lielākas izredzes gūt dzīvē panākumus nekā tiem, ku�riem �ādas pārliecības trūkst.

Kas piemīt veiksmīgam cilvēkam, un kā citiem var trūkt? Tā ir pa��cieņa vai pa�apziņa. Viņi tic sev un saviem iek�ējiem spēkiem.

Pa�cieņa ir attieksme, kurā izpau�as savas vērtības apzinā�anās. Cil�vēki ar augsti attīstītu pa�cieņu uzskata, ka viņiem ir labas izredzes gūt panākumus gandrīz visā, ko dara. Viņi ciena sevi un zina, ka citi ciena viņus. Tas nenozīmē, ka viņi vienmēr ir optimistiski noskaņoti pret jebko un ka vienmēr ir priecīgi un smaidīgi. Mums visiem ir savas sliktās die�nas, un mēs piedzīvojam reizes, kad viss, �ķiet, iet greizi. Cilvēki ar augsti attīstītu pa�cieņu spēj to pieņemt un neļauj neveiksmēm viņus satriekt.

Pa�apziņa ir neatņemama pa�cieņas sastāvdaļa. Jums sev jātic, lai Initu dro�s par pa�a pieņemtajiem lēmumiem. Jums patie�ām jātic, ka esat ko vērts. Ja jums trūkst pa�apziņas, kā gan varat būt pārliecināts, ka jūsu lēmumi ir vērtīgi?

Kāpēc cilvēkiem trūkst pa�apziņas? Viens tipisks iemesls ir tas, ka viņi piedzīvoju�i neveiksmi kādā darbībā savas dzīves sākumā un baidās, ka tas notiks atkal. Vēl viens iemesls ir tas, ka citi cilvēki � bie�i vien skolotāji vai pat vecāki � nekad nav biju�i apmierināti ar viņu paveikto skolā vai citās jomās un izraisīju�i viņos mazvērtības kompleksu.

Vēl citi piedzīvoju�i, ka panākumiem vienmēr seko neveiksme, tā�pēc ļāvu�i neveiksmei pārņemt prātu un padevu�ies pa�paļāvības trūku�mam it visā, ko dara.

Zemapziņai ir atslēga, kā mainīt izjūtas pret sevi. Vienīgais ceļ�, kā piekļūt zemapziņai, iet caur apziņu. Zemapziņu vienmēr kontrolē kāda dominējo�ā ideja. Zemapziņa vienmēr pieņems spēcīgāko no diviem pretrunīgiem spriedumiem. Ja jūs sakāt: "Es vēlos būt pa�apzinīgs, bet nespēju tāds būt; es tik ļoti cen�os; piespie�u sevi skaitīt lūg�anas; izman�toju visu savu gribasspēku," � jums jāsaprot, ka kļūda ir pārmērīga cen��anās.

Da�i mēģina sasprindzināt "gribasspēku", lai mainītu savus uzskatus. Gribasspēks ir neslēpts mēģinājums to darīt. Lai gūtu rezultātus, jums jāatbrīvo zemapziņa no negatīvā formā izteiktām domām, bet gribas�spēks �īs domas tikai pastiprina. Nevar piespiest zemapziņu piekrist jūsu idejai, sasprindzinot gribasspēku. �ādi mēģinājumi ir lemti neveiksmei,

un jūs saņemat pretējo tam, ko lūdzat. Koncentrējoties uz gribasspēku, jūs tikai pastiprināt zemapziņā to darbību, ko vēlaties pārvarēt. Piemē�ram, ja smēķētājs, cen�oties atmest �o ieradumu, izmanto gribasspēku, viņ� visu laiku klusībā atkārto: "Es nesmēķē�u." Zemapziņa tādējādi kon�centrējas uz smēķē�anas darbību. Turpretī, ja smēķētājs koncentrējas uz prieku, ko gūst no nesmēķē�anas � tīru elpu, svaigu gaisu bez dūmu smakas un citiem ieguvumiem �, zemapziņa attiecīgi reaģēs.

Apziņā mīto�ās negatīvās domas jāaizstāj ar pozitīvajām, un tad tās iefiltrēsies zemapziņā.

Jūs vada pa�novērtējums, jūsu projekts un pārliecība par sevi. Tā nav citas personas pārliecība par jums. Ja kāds jums saka: "Tu esi neveiksmi�nieks, tu nekad neko nesasniegsi," � ko jums vajadzētu darīt? Sakiet sev:' "Tas, ko par mani runā kāda cita persona, nav svarīgi. Esmu dzimis, lai uzvarētu, lai gūtu panākumus. Man jābūt veiksmīgam. Es gū�u panāku�mus neparastā un unikālā veidā."

Katru reizi, kad kāds apgalvo, ka piedzīvosit neveiksmi, rodas sti�muls stiprināt ticību zemapziņas spēkam, kas nekad nezaudē. Citiem vār�diem, nekad nevainojiet savās neveiksmēs citus. Nevainojiet apstākļus. Veiksmīgi cilvēki strādā, lai pārvarētu nelabvēlīgus apstākļus. Protams, gadīsies arī neveiksmes, bet tas nenozīmē, ka jūs esat neveiksminieks. Jums piemīt rado�ais spēks, lai vērstu neveiksmi par labu, lai virzītos uz panākumiem. Neviena cita persona jūs nekontrolē. Nevienas citas perso�nas varā nav ar jums manipulēt, ja vien to neļausit.

Pa�cieņa augs lidz ar katru gūto panākumu. Pa�cieņa augs arī tad, ja reizēm cietīsit neveiksmi, ja vien atcerēsities, ka spēks vēl joprojām pie�der jums un jūs tam ticat un esat to pierādījis ar saviem darbiem.

Jūs esat tāds, kāds esat savās domās. Jūs radāt sevi tēlā, ko izveidojat prātā. Pa�cieņa un pa�apziņa nav nekas cits kā pa�tēla projekcija. Ja sagla�bāsit spēcīgu pozitīvu pa�tēlu, būsit laimīgāks un veiksmīgāks. Jūs spēsit pārvarēt �ķēr�ļus savā ceļā � lai cik sare�ģīti tie būtu � un sasniegt no�teiktos mērķus.

Jūsu lielākā nepiecie�amība ir ticēt sev, tam, ko darāt, un savai sūtī�bai. Pa�paļāvība vai pa�apziņa iegūst vislielāko spēku, ja tās pavada ticība, ka jūsu īstais Es ir Dieva dots un ar Dieva palīgu it viss ir iespējams.

Pieņemiet lēmumu tūlīt, �ajā pa�ā brīdī. Jums var piederēt viss, ko vēlaties iegūt; un lai jums notiek pēc jūsu ticības. Ņemiet vērā �o seno patiesību: pārliecinieties, ka jums ir taisnība, un tad dodieties uz priek�u. Neļaujiet nekam novirzīt jūs no ceļa vai satricināt jūsu pārliecību. Pada�riet to par savas mentalitātes sastāvdaļu. Un ar �o ticību neizbēgami gūsit panākumus un tiksit dzīvē uz priek�u.

Psihologi apgalvo, ka ikviens no mums raksta scenāriju savai dzīvei. �is scenārijs var būt gan optimistisks, gan pesimistisks, tāds, kas dara mūs laimīgus vai rai�u māktus, tāds, kas atspoguļo pozitīvu attieksmi un pa��cieņu, vai arī tāds, kur valda negatīvisms un, iespējams, pat riebums pret sevi. Vīrie�i un sievietes, kas savas karjeras sākumā piedzīvo neveiksmi, zaudē pa�cieņu un pa�apziņu. �ī agrīnā neveiksme ietekmē viņu psihi. Zemapziņā viņi var uzrakstīt sev neveiksmju pilnu dzīves scenāriju � un būs neveiksminieki, ja vien neatgūs ticību sev.

Ja esat uzrakstījis sev neveiksmju scenāriju, tas valdīs jūsu domās un darbos. Vienmēr uzskatīsit sevi par neveiksminieku un būsit neveiksmi�nieks. Ja vien nepārrakstīsit �o scenāriju, būsit nolemts neveiksmēm un nelaimēm mū�a garumā.

Vairākums veiksmīgu vīrie�u un sievie�u nepiedzima ar gēnos ieko�dētiem panākumiem. Stāsti par �iem izcilajiem cilvēkiem bie�i vien pa�rāda, kā viņiem bijis jācīnās ar nabadzību, depresiju un jāuzveic �ķietami nepārvarami nelabvēlīgi apstākļi, pirms sasniedza savus mērķus.

Viņi to paveica, pārrakstot savus mentālos dzīves scenārijus un mai�not pa�tēlu no negatīva uz pozitīvu. Tad ar neatlaidību, aizrautību un smagu darbu viņi sāka izdzīvot scenārijā ierakstītos panākumus.

Diez vai kāds sācis dzīvi zemākā stāvoklī kā Frederiks Duglass. Viņ� piedzima verdzībā un strādāja kokvilnas plantācijā. Saistībā ar pa�attīstības un pa�pilnveides iespējām viņ� atradās tikpat bezcerīgā un nelabvē�līgā stāvoklī kā jebkur� cits viņa situācijā. Pieņemsim, ka brīdī, kad viņ� sāka apzināties nebrīvi un stāvokļa bezcerīgumu, viņ� sev būtu teicis: "�eit nu es esmu, vergs. Lai kādi būtu mani godkārīgie mērķi un lai cik ļoti es vēlētos izrauties no �īs vides, man nav nekādu iespēju to izdarīt, jo esmu piedzimis verdzībā. Mani vecāki ir vergi, un mani vecvecāki bija vergi. Man nav nekādu iespēju iegūt izglītību vai sākt dzīvi ārpus �īs plan�tācijas."

Ja viņ� tā būtu domājis, vai mēs jebkad būtu kaut ko dzirdēju�i par Frederiku Duglasu? Protams, nebūtu. Viņ� būtu dzīvojis un nomiris ver�dzībā, tāpat kā miljoniem citu viņa likteņa biedru. Ta�u viņam piemita vēlme uzvarēt. Viņ� neteica: "Es nevaru, un es nedarī�u." Viņ� teica: "Es varu, un es strādā�u, lai izkļūtu no �ā briesmīgā verdzības stāvokļa."

Viņ� uzrakstīja sev dzīves scenāriju, piesaucot noslēpumaino latento spēku, kas piemīt katram cilvēkam un vienmēr atsaucas uz aicinājumu, un uzveica visus �ķietami nepārvaramos �ķēr�ļus, kas stāvēja starp viņu un brīvību un izglītību. Viņ� apguva alfabētu no plakātiem uz �ogiem, no apdrukāta papīra driskām un no vecas gadagrāmatas, ko bija uzgājis plan�tācijā. īstu grāmatu viņ� ieraudzīja jau pēc tam, kad bija iemācījies lasīt.

Sākot dzīvi tik no�ēlojamā stāvoklī, tik skarbā vidē, �im vergu zēnam izdevās iegūt brīvību un izglītību. Viņ� iemantoja starptautisku cieņu kā savas paverdzinātās rases tiesību aizstāvis, kam veltīja visu savu dzīvi. Viņa darbs piesaistīja Amerikas Savienoto Valstu prezidenta uzmanību, kur� iecēla viņu par vēstnieku Haiti.

Arī jūs varat pārrakstīt scenāriju, kas tur jūs iestigu�u dubļos dzīves bedres pa�ā dibenā. Tas prasa ziedo�anos un nenogursto�as pulēs, bet, ja vēlaties izrāpties ārā no bedres, jūs to varat, un jums tas patie�ām jādara.

� Mīliet un cieniet sevi. Pretējā gadījumā jūs nevarat gaidīt, lai citi jūs mīl un ciena.

� Uzticieties sev. Nevilcinieties pieņemt savai dzīvei nozīmīgus lēmu�mus. Ja noteiksit sev mērķus un būsit pārliecināts, ka gūsit panākumus, nebaidieties pieņemt lēmumus, kas palīdzēs jums �os mērķus sasniegt.

�� Uzsveriet pozitīvo. Protams, ceļā var gadīties neveiksmes, bet ne�kavējieties pie tām. Koncentrējieties uz sasniegumiem, ko gūstat ik dienu, un jūsu panākumu scenārijs kļūs vēl spēcīgāks. Pa�cieņa var ātri iznīkt. Tā vienmēr jābaro un jāstiprina. Tā barojas no vārdiem, no dar�biem, no attieksmes, no pieredzes un no jūsu apņēmības to uzturēt.

�� Prasiet no sevis daudz. Ja gūstat nelielus panākumus, apsveiciet sevi, bet tas nav iemesls kļūt pa�apmierinātam. Izmantojiet nelielos panā�kumus par stimulu, lai tiektos pēc vēl augstākiem sasniegumiem.

��� Atkārtojiet klusībā slavenā fran�u filozofa Emīla Kuē teicienu: "Katru dienu ikvienā veidā es kļūstu labāks un labāks."

Ir reizes, kad pa�cieņai nepiecie�ams atbalsts. Dariet tāpat kā sporta komandas treneris. Ja komanda zaudē, treneris cen�as to motivēt � saka uzmundrino�u runu. Ar pareizi izvēlētiem vārdiem treneris iedve� entu�ziasmu, pa�apziņu un ne tikai vēlmi uzvarēt, bet arī apņēmību pielikt visas pūles �ā mērķa sasnieg�anai.

Mums nepiecie�ami uzmundrino�i vārdi arī kā indivīdiem. Mums tie vajadzīgi, kad dzīves entuziasms izsīkst, kad jūtamies nomākti, kad esam piedzīvoju�i neveiksmes. Kad pa�apziņa izplēn un ticība sev ir satri�cināta. Bet kur ir treneris?

Mums pa�iem jābūt sev treneriem. Lai mainītu prātā ierakstīto sce�nāriju, uzaiciniet sevi uz uzmundrino�u sarunu. Pasakiet sev, ka esat labs, ka esat uzvarētājs, ka esat guvis panākumus jau iepriek� un gūsit tos atkal. Ar �iem uzmundrino�ajiem vārdiem jūs iedēstāt apziņā pa�cieņas sēklu. Tie, atkal un atkal atkārtoti, iespiedīsies zemapziņā un kļūs par jūsu uzve�dības saknēm.

Pa�cieņa pavada mūs visu dzīvi. Jaunībā tā dzen uz priek�u, brie�duma gados spēcina, bet dzīves nogalē atjauno.

Izkopiet ieradumu aizstāt negatīvos vārdus personīgajā scenārijā ar pozitīviem vārdiem. Izmisuma vārdu vietā lieciet cerības vārdus; neveiks�mes vārdu vietā radiet panākumu vārdus; sakāves vārdu vietā izdomājiet uzvaras vārdus; rūpju vārdu vietā pievienojiet uzmundrinājuma vārdus; apātijas vārdu vietā lieciet entuziasma vārdus; naida vārdu vietā lietojiet mīlestības vārdus. Aizstājiet visus negatīvos vārdus ar pa�cieņas pilniem vārdiem � un, tāpat kā naktij seko jauna diena, pa�cieņa un pa�apziņa caurvīs jūsu dzīvi.

Pa�apziņa var tikt iedragāta, saskaroties ar �ķēr�ļiem. Plāni nepildās, rodas negaidīti kavēkļi, un �ķiet, ka viss jūk un brūk. Pienācis laiks atjau�not ticību sev. Laiks likt lietā visas iek�ējās rezerves, ko Dievs jums devis, un dro�i stāties pretī problēmai un uzvarēt. Jūs gūsit panākumus, un �ie panākumi vēl vairāk cels pa�cieņu.

Visi izcilākie uzņēmumu vadītāji ir vienisprātis � jo lielāks �ķērslis, jo lielāku pa�apziņu tas prasa, jo vērtīgāka ir �ī pieredze. Karjeras sākumā A. G. Leflijs, vēlākais Procter and Gamble izpilddirektors, bija atbildīgs par uzņēmuma darbību Āzijas reģionā laikā, kad Japānā notika posto�a zemestrīce un Āzijas ekonomika sabruka. Viņ� sacīja, ka viņam izdevies izvest savu uzņēmumu cauri �iem grūti pārvaramajiem �ķēr�ļiem, nekad nezaudējot ticību sev un paturot prātā domu, ka krīzes laikā cilvēks iemā�cās desmitreiz vairāk nekā parasti.

D�efs Immelts, pa�reizējais General Electric (GE) izpilddirektors, arī guva krīzes rūdījumu līdzīgā veidā. 1988. gadā, kad miljoniem ledus�skapju kompresoru tika konstatēts ra�o�anas defekts, izpilddirektors D�eks Vel�s iecēla viņu par atbildīgo situācijas noregulē�anai, lai gan 1mmeltam nebija iepriek�ējas pieredzes ne darbā ar ledusskapjiem, ne pro�dukcijas atsauk�anu. Viņ� apgalvo, ka �obrīd nekādā ziņā nebūtu izpild�direktors, ja viņam nebūtu bijusi pārliecība par savām spējām paveikt �o "neiespējamo" darbu situācijā, ko daudzi GE strādājo�ie uzskatīja par ne�pārvaramu �ķērsli.

Vēl viens piemērs, kā pārvarēt nopietnu �ķērsli, ir Cisco izpilddirek�tors D�ons �eimberss. Viņ� pazīstams kā viens no visdinamiskākajiem un visiedvesmojo�ākajiem oratoriem biznesa pasaulē. Gatavojoties pre�zentācijām, viņ� iegaumē tie�i tik daudz informācijas, lai uzstā�anās lik�tos spontāna. Viņ� atstāj tribīni, lai uzrunātu klausītājus personiski. Viņ� nekad nezaudē acu kontaktu ar auditoriju. Viņ� ir skatuves burvis, kura runas rūdītā biznesa prese sauc par "apbrīnojamām".

Grūti noticēt, ka �im daiļrunīgajam vīram bija jāpārvar milzu �ķēr�ļi, lai rastu pa�apziņu uzstāties auditorijas priek�ā. Kas gan viņam to deva? Spēks, ko viņ� guva, cen�oties uzveikt disleksiju. Lai vispār varētu uzrunāt auditoriju, �eimbersam vajadzēja piekopt spartisku darba ētiku. Viņ� ne�ēlojās, bet izmantoja �o izaicinājumu, lai pārveidotu sevi. Viņ� sacīja, ka disleksija viņu piespiedusi saskatīt kopainu, nevis iegrimt nenozīmī�gās detaļās. Tā palīdzēja arī oratora prasmē, jo detaļas auditoriju garlaiko. Disleksija arī piespie� iemācīties lielāko daļu prezentācijas no galvas un gatavoties daudz rūpīgāk, nekā to dara citi, kas pie�ķir viņa prezentāci�jām neparastu spontanitātes un svaiguma nokrāsu. Ja iegaumēto materiā�lu pasniedz dzīvi, tā nekādā ziņā nav iekal�ana un (a ir daudz iedarbīgāka nekā lasī�ana no papīra. D�ons Ceimberss nav tikai izdzīvotājs cīņā ar smagu fizisku trūkumu no bērnības. Viņ� neļāva �im trūkumam noteikt savu dzīvi. Viņ� smagi strādāja, lai attīstītu pa�apziņu, un rezultātā viņ� ir biznesa līderis, kas skaidri un pārliecināti runā par cilvēku sapņiem, par savu produktu vērtību un par kopainu, ko mēs visi vēlamies saskatīt.

Savā pieredzē iegūsit to, ko pilnībā pieņemat prātā � par spīti nosa�cījumiem, apstākļiem vai varām. Atkārtojiet �is patiesības: paaugstinā�jums amatā ir mans, panākumi ir mani, pareiza rīcība ir mana, bagātība ir mana. Tādējādi �is patiesības nogulsnēsies zemapziņā, rado�ajā vidē, un jūsu dzīvē notiks brīnumi.

Kāda jurista sekretāre sūdzējās savam mācītājam: "Man darbā nekad nav pārtraukuma. Priek�nieks un citi darbinieki birojā izturas pret mani zemiski un cietsirdīgi. Radinieki visu dzīvi darīju�i man pāri. Dro�i vien mani vajā lāsts. Es nekam nederu. Man vajadzētu noslīcināties ezerā."

Mācītājs paskaidroja, ka garīgā ziņā viņa pati pret sevi izturas cietsir�dīgi un ka pa��austl�ana un sevis �ēlo�ana acīmredzot materializējas un apstiprinās arī ārējā dzīves plaknē. Ja būsit zemisks pret sevi, arī citi iztu�rēsies zemiski pret jums, lai kur jūs dotos visā pla�ajā pasaulē. Ja uzskatī�sit, ka esat tārps, ikviens kāps jums uz galvas. Citiem vārdiem, apkārtējo cilvēku attieksme un rīcība apliecināja un apstiprināja viņas dvēseles iek��ējo stāvokli.

Viņa nekavējoties pārtrauca sevi sodīt. Viņa iztēlojās, kā darba de�vējs uzteic viņu par labi padarītu darbu. Viņa arī iztēlojās, kā darba devējs paziņo par algas pielikumu. Turpmāk viņa vienmēr pret savu darba de�vēju un citiem kolēģiem pauda mīlestības pilnu attieksmi un vēlēja viņiem labu. Cītīgi strādājusi pie �ā iedomātā tēla vairākas reizes dienā vairāku nedēļu garumā, viņa bija ārkārtīgi pārsteigta, kad darba devējs ne tikai uzteica viņu par lielisku darbu, bet pēc da�iem mēne�iem paaugsti�nāja par nodaļas vadītāju. Tādējādi īsā laikā viņa saprata, kādi brīnumi notiek prāta dzīlēs. Viņa bija atradusi atslēdziņu, ar ko piekļūt dārgumu krātuvei.

Normens Kazinss, The Atlantic Monthly redaktors un grāmatas "Sli�mības anatomija un cilvēka izvēle" autors, ir dzīvs piemērs tam, kā zem�apziņas spēks dod iespēju atraisīt iek�ējos, bie�i vien neizmantotos re�sursus.

Kazinsu pārsteidza slimība, kas gandrīz pilnīgi paralizēja viņa kaklu, rokas un kājas. Pēc tūlītējas hospitalizācijas tika noteikta diagnoze � no�pietna saistaudu saslim�ana. Ārsts paziņoja: "Jūsu iespējas pilnīgi izvese�ļoties ir viens pret pieci simti."

Sākumā Kazinss ļāva ārstam "darīt savu darāmo". Viņam tika izraks�tīti medikamenti, veiktas pārbaudes � visas apstiprināja noteikto diag�nozi.

Kazinss atteicās samierināties ar savu likteni. Viņ� nelokāmi ticēja, ka smiekliem, pārliecībai un dzīvotgribai ir terapeitisks efekts.

Kazinss drīz vien izveidoja plānu, kā tiekties pēc pozitīvām emocij.im. Viņa plānā ietilpa medicīniskie resursi, cilvēciskā atbalsta sistēma, smiekli un viņa ģimenes mīlestība. Tad viņ� atstāja slimnīcu, noīrēja istabu viesnīcā, nolīga sev medicīnas māsu un skatījās komēdijas un iz�klaidējo�as televīzijas programmas. Viņ� uzskatīja, ka desmit minūtes kārtīgas izsmie�anās nodro�inās divas trīs stundas bezsāpju miega � pir�mo reizi vairāku mēne�u laikā.

Ar katru nedēļu Normens Kazinss kļuva nedaudz spēcīgāks; ar katru gadu viņa kustību spēja uzlabojās. Kazinss nelokāmi ticēja, ka viņa piere�dze bija un ir pierādījums tam, kā dzīvotgriba un pa�apziņa spēj atraisīt un atbrīvot milzīgos iek�ējos spēkus. Kazinss nodzīvoja vēl se�padsmit aktīvus un ra�īgus dzīves gadus.

Pārliecība ir visu panākumu pamatā. Pārliecībai, ka varam kaut ko paveikt, piemīt milzīgs spēks. Cilvēki, kam piemīt liela ticība sev, ir brīvi no nemitīgām raizēm par to, vai atrodas īstajā vietā, no �aubām par savām spējām un bailēm par nākotni.

Lai arī �ajā brīdī jūs, iespējams, negūstat tik izcilus panākumus kā citi, dro�i vien kaut ko protat labāk. Iespējams, ka neesat labākais darbi�nieks savā nodaļā, bet jums var būt kāda īpa�a prasme, kas liek jūs cienīt. Iespējams, ka nebijāt tik labs sportists kā citi klasesbiedri, bet varbūt ra�dījāt izcilus darbus mākslas nodarbībās. Iespējams, ka nepelnāt tik daudz kā kaimiņi, bet jūs protat salabot visu, kas sabojājas gan jūsu mājā, gan viņējā.

Uztraukties par savām vājībām ir cilvēciski � da�iem tas dod sti�mulu kļūt labākiem, bet citiem liek justies mazvērtīgiem. Tā vietā, lai no�kautos ar domām par to, ko nevarat paveikt labi, slaviniet savās domās to, ko darāt patie�ām labi. Tā jūsu pa�cieņa un pa�apziņa pieaugs un mudi�nās doties uz priek�u un gūt panākumus it visā, ko sāksit.

�Ja uzskatīsit sevi par neveiksminieku un iztēlosities, ka esat zaudē�tājs, jūs piedzīvosit neveiksmi. Domājiet par panākumiem. Iztēlojieties, ka esat veiksmīgs.

� Pieņemiet lēmumu tūlīt, �ajā pa�ā brīdī. Jums var piederēt viss, ko vēlaties iegūt; un lai jums notiek pēc jūsu ticības.

�Ja nemīlat un necienāt sevi, jūs pat nevarat sākt veidot savu pa�tēlu. Nav iemesla saglabāt negatīvu pa�tēlu uz visiem laikiem. Ja vēlaties būt veiksmīgs, jums jāizveido pozitīvs pa�tēls.

� Nekad nedomājiet par sevi savtīgi, �auri un slikti, nekad neuzska�tiet sevi par vāju, neprasmīgu vai slimu, bet gan par pilnīgu, lielisku un veselu.

�Jūsu karjeras ceļā, bez �aubām, radīsies �ķēr�ļi. Nekad nezaudējiet pa�apziņu. Ceļ� uz panākumiem reti ir viegls. Lai sasniegtu savus mērķus, ieprogrammējiet zemapziņu būt gatavai un spējīgai drosmīgi pārvarēt barjeras.

Dzīves likums ir ticības likums. Ticība ir doma jūsu prātā. Neticiet tam, kas jums kaitē vai rada sāpes. Ticiet zemapziņas spēkam, kas jūs dziedina, iedvesmo, stiprina un veicina labklājību. Lai jums notiek pēc jūsu ticības!

Noliedzēji nekad neko nesasniedz. Negatīvismā nav dzīvības, ir tikai pagrimums, posts un nāve. Noliedzēji ir milzīgi progresa ienaidnieki. Cil�vēki, kas vienmēr visu noniecina, kas vienmēr �ēlojas par grūtiem laikiem un nelabvēlīgu situāciju biznesā, sliktu veselību un nabadzību, piesaista destruktīvo, negatīvo ietekmi un padara par nebiju�ām visas savas pūles.

Konstruktīva doma ignorē tos, kas vienmēr domā destruktīvi un runā destruktīvā valodā, jo viņiem nav nekā kopīga ar pozitīvo, nekā, ar ko to piesaistīt. Rado�ie principi nevar dzīvot negatīvā, destruktīvā gai�sotnē, un tādā nav iespējams neviens sasniegums. Tāpēc negatīvi noska�ņotie ļaudis vienmēr grimst, vienmēr izrādās neveiksminieki. Viņi zaudē pozitīvo spēku un ļaujas pa�plūsmai, nespēdami tikt dzīvē uz priek�u.

Nodo�anās negatīvām domām paralizēs jūsu ambīcijas. Saindēs jūsu dzīvi. Nogalinās pa�apziņu, līdz kļūsit par apstākļu upuri, nevis valdīsit pār tiem. Spēja kaut ko paveikt lielā mērā ir jautājums par ticību sev, par pa�apziņu. Lai ko jūs sāktu, to nekad nepaveiksit, līdz nesāksiet domāt, ka to varat. Nekad neapgūsit kādu prasmi, ja vispirms neizjutīsit savu meistarību un neizdarīsit �o darbu domās. Vispirms kaut kas jāizdomā, un pēc tam to var realizēt. Pirms materiālā sasnieguma jābūt garīgam sa�sniegumam.

Daudzi ļauj bailēm un domām par neveiksmi valdīt pār savu dzīvi. Tā viņi samierinās ar darbu bez izaicinājuma, bez izaugsmes iespējām, kas veido vien viduvējus ienākumus, viduvēju dzīvesveidu un sniedz minimālu gandarījumu par karjeru. Pat tad, ja viņiem ir konstruktīvas, inovatīvas idejas, viņi baidās tās ierosināt. "Kāda tam jēga," viņi domā. Viņi ir pārliecināti, ka priek�likumi tiks noraidīti.

Vīrie�i un sievietes ar pozitīvu attieksmi nevēlas būt tikai "parasti pui�i un meitas". Baiļu vietā nāk pārliecība, un viņu karjera plaukst un zeļ.

Ja jūsu galvā perinās tum�as domas � bīstamas, nesakarīgas, slimī�gas, ļaunas �, dodiet sev komandu: "Stāt! Apkārt griezties!" Pavērsiet seju pret sauli; apņemieties, ka ari tad, ja nevarēsit paveikt neko labu �ajā pasaulē, jūs nesēsit indes � ļaunprātības un naida � sēklu.

Gan darbā, gan citās dzīves jomās vienmēr domājiet laipnas, �ēlsir�dīgas, augstsirdīgas, mīlīgas domas par jebkuru cilvēku. Tad jūs viņus nenomāksit un nekavēsit, bet ēnas vietā sēsit saules gaismu, skumju vietā � prieku, mazdū�ības vietā � palīdzību un iedro�inājumu.

Sākot strādāt jaunajā darbā, Marisa L. ievēroja, ka ir vienīgā afroamerikāniete visā nodaļā. Viņa centās sadraudzēties ar kolēģiem, bet tika atraidīta. Viņu ne tikai ignorēja, bet bija jūtams, ka kolēģi darīja visu iespējamo, lai padarītu viņas dzīvi nepatīkamu.

Marisas pirmā doma bija ziņot personāla daļai, ka pārkāptas vienlī�dzīgas darba tiesības, bet, visu labi apdomājusi, viņa nolēma tikt galā pati. Viņa nevis ieņēma aizsardzības pozīciju un sāka konfliktu ar �īm sievie�tēm, bet izvēlējās pozitīvu nostāju. Viņa aizstāja savu nepatiku ar sapratni par kolēģu attieksmi un prātoja, kā to varētu mainīt. Viņa izpētīja kolēģu darba ieradumus un darīja visu iespējamo, lai dalītos savās profesionāla�jās zinā�anās, kuru dēļ bija pieņemta �ajā darbā.

Relatīvi īsā laikā viņa iemantoja kolēģu cieņu un ar laiku arī drau�dzību un kļuva par savējo.

Neviens ieradums nespēj uzlabot garastāvokli vairāk kā cerību pilna attieksme, ticība, ka viss vērsīsies uz labo, nevis slikto pusi; ka gūsim pa�nākumus, nevis piedzīvosim neveiksmi; ka būsim laimīgi, lai kas arī no�tiktu vai nenotiktu.

Nekas tā nepalīdz vairot darba prieku un veidot attiecības kā opti�mistiska, cerīga attieksme � attieksme, kas vienmēr meklē un gaida la�bāko, augstāko, laimīgāko un nekad neļauj ieslīgt pesimistiskā, nomāktā noskaņojumā.

Ticiet no visas sirds, ka paveiksit to, ko jums lemts paveikt. Nekad ne uz mirkli ne�aubieties, ka gūsit panākumus. Izdzeniet �aubas no prāta, ja tās vēlas tur ienākt. Uzņemiet pie sevis tikai "domas draugus", ideālus, ko vēlaties īstenot dzīvē. Raidiet projām "domas ienaidniekus", visas emoci�jas, kas atņem drosmi, jebko, kas uzvedina uz domām par neveiksmi un nelaimi.

Ariana Hafingtone, ievērojamā televīzijas zvaigzne un ietekmīgā elektroniskā laikraksta Hujfington Post dibinātāja, uzauga Grieķijā. Jau būdama skolniece, viņa ieraudzīja �urnālā Kembrid�as Universitātes fo�togrāfiju un paziņoja savai ģimenei un draugiem, ka vēlas turp doties. Visi, un jo īpa�i viņas tēvs, uzskatīja, ka tā ir smieklīga iedoma, kas neka�vējoties jāatmet. Bet māte iegādājās lētas aviobiļetes, lai kopā ar savu ap�ņēmīgo meitu varētu apmeklēt Kembrid�u un labāk iztēlotos Arianu �ajā skolā. Sava apmeklējuma laikā viņas netikās ne ar kādiem skolu direkto�riem vai ko tamlīdzīgu; viņas tikai pastaigājās lietū un iztēlojās, ka Ariana tur jau dzīvo.

Trīs gadus vēlāk Ariana ieguva stipendiju studijām Kembrid�as Uni�versitātē. Viņa apgalvo, ka māte devusi pārliecību vienmēr izmēģināt ko jaunu un ka viņa jau bērnībā sapratusi � pozitīva attieksme ļauj pārvarēt �ķēr�ļus. Turpmākajos gados pozitīvā attieksme deva viņai iespēju gūt pa�nākumus politikā, televīzijā un būt sava elektroniskā laikraksta izdevējai.

Vienalga, ko jūs cen�aties paveikt vai kas vēlaties būt, vienmēr iztu�rieties pret to ar gaido�u, cerību pilnu, optimistisku attieksmi. Jūs būsit pārsteigts, redzot, cik ļoti palielinās jūsu spējas un cik daudz labāks kļūs�tat kopumā.

Divi brāļi kopā sāka biznesu, un vairākus gadus viņiem visumā vei�cās labi. Tad viņi sāka spēlēt bir�ā nākotnes līgumu tirgū un pre�u tirgū un zaudēja visu, ieskaitot savu biznesu un visus uzkrājumus. Viņiem bija parādsaistības 50 tūksto�u dolāru apmērā, ko viņi nespēja samaksāt, un bankrotēja.

Viens brālis, kam piemita ļoti pozitīva attieksme, sacīja: "Esmu zau�dējis naudu. Es to atkal nopelnī�u un vēlreiz sāk�u savu biznesu. Esmu guvis labu mācību, kas reiz atmaksāsies. Neesmu zaudējis ticību, pārlie�cību vai spējas atkal piecelties un augt. Man ir daudz, ko piedāvāt, un es atkal gū�u milzīgus panākumus." Viņ� sāka strādāt brokeru firmā un, pa�teicoties pla�ajam draugu lokam, bez grūtībām spēja piesaistīt jaunus klientus savam darba devējam.

Turpretī viņa brālis jutās pazemots un apkaunots, jo bija zaudējis visu. Viņ� visiem sastaptajiem cilvēkiem sāka stāstīt par saviem zaudēju�miem un monotonā balsī kā mantru atkārtoja, ka tā ir viņa brāļa vaina, cen�oties attaisnot savus nepareizos lēmumus un kļūdas. Draugi sāka no viņa vairīties, bet nomāktība un grūtsirdība nopietni iedragāja viņa vese�lību. Viņ� atteicās meklēt profesionālu palīdzību un dzīvoja no sociālā pabalsta.

Lūk, divi brāļi, kas piedzīvoja vienu un to pa�u zaudējumu. Viens reaģēja konstruktīvi, bet otrs negatīvi ar pilnīga tuk�uma izjūtu. Nav tik liela nozīme, kas ar mums notiek; svarīgas ir mūsu domas par to, mūsu reakcija, kas var būt gan konstruktīva, gan negatīva. Viens brālis gudri izmantoja iztēli, izveidojot domās jaunu modeli, saskatot nākotnes iespē�jas, liekot lietā ticības un iztēles spārnus, lai veidotu labāku dzīvi. Viņ� atklāja, ka panākumi un bagātība jāmeklē pa�a prātā.

Dzīvojot ar negatīvām domām, dzīvības spēks zemapziņā apsīkst, tāpat kā, ar kāju uzkāpjot �ļūtenei, pārtrūkst ūdens plūsma. Tad zemap�ziņā iesprostotās negatīvās emocijas izlau�as uz āru da�ādu garīgu un fizisku slimību veidā.

Izskaudiet negatīvismu, nelabvēlību, kritiku un pa��austī�anu, pie�pildot dvēseli ar konstruktīvām domām par harmoniju, veselību, mieru, prieku un labvēlību, un jūs pārveidosit savu dzīvi.

Domājot konstruktīvi un balstoties uz universāliem principiem, jūs varat mainīt visus negatīvos domā�anas �ablonus prātā un pēc tam dzīvot burvīgu dzīvi.

Dodoties karaliskajā ceļā uz visa veida bagātībām � garīgām, men�tālām, materiālām un finansiālām �, jūs nedrīkstat likt �ķēr�ļus un ka�vēkļus ceļā citiem; tāpat nedrīkstat būt greizsirdīgs, skaudīgs vai aizvai�nots. Atcerieties, jūsu domas ir rado�as, un viss, ko domājat par citiem, radīsies pa�u dzīvē un pieredzē.

Daudzos darba kolektīvos darbinieki sacen�as cits ar citu par paaug�stinājumu amatā vai lielāku ietekmi. Da�i ir tik pārņemti ar konkurenci, ka gatavi nonākt galējībās, lai sabotētu sāncen�us cīņā par kāroto paaug�stinājumu amatā.

Berija G. darba rezultāti vairāku gadu laikā bija izcili. Viņ� bija saņē�mis uzslavas par savām inovācijām un komplimentus par darba kvalitāti. Gada nogalē viņa priek�nieks grasījās doties pensijā, un Berijs cerēja iegūt viņa amatu. Ta�u pirms se�iem mēne�iem uz viņu nodaļu pārcēla Kārlu R. Viņ� nebija saņēmis paaugstinājumu iepriek�ējā darbā un tagad sāka kampaņu, lai to dabūtu �ajā nodaļā.

Kāris atzina Beriju par savu galveno konkurentu cīņā par �o paaug�stinājumu un meklēja veidu, kā viņu pazemot un nostiprināt savas izre�dzes. Sapulcēs viņ� nicino�i izteicās par Berija ierosinājumiem. Līda vai no ādas ārā, lai pievērstu priek�nieka uzmanību savam veikumam, un, kur vien iespējams, centās padarīt Berija darbu grūtāku.

Berijs bija ārkārtīgi sa�utis. Viņ� bija cītīgi strādājis gadiem ilgi, lai dabūtu �o paaugstinājumu, un tagad Kāris nostūma viņu malā. Pēc ilgām domām, pārrunām ar tuviem draugiem un savu mācītāju Berijs saprata, ka nevar sakaut tādu intrigantu kā Kāris, spēlējot pēc viņa noteikumiem. Viņ� izvēlējās citu ceļu.

Viņ� nolēma koncentrēties uz saviem sasniegumiem, nevis uz Kārla viltībām. Viņ� prātoja: "Kāris ir kompetents darbinieks. Viņa ambīcijas ir pamatotas, un viņ� var būt vērtīgs ieguvums mūsu nodaļai. Es katrā ziņā esmu tikpat labs un esmu sevi pierādījis neskaitāmas reizes. Es turpinā�u koncentrēties uz savu darbu un sava mērķa sasnieg�anu. Nekas, ko Kāris dara vai saka, nespēj ietekmēt manu darbu vai manas domas par sevi."

Tādējādi Berija darbs arī turpmāk bija izcils, un, kad priek�nieks de�vās pensijā, viņ� saņēma paaugstinājumu amatā.

Negatīva doma vai cita cilvēka suģestija ir bezspēcīga, ja vien nepie�dod tai spēku. Suģestija ir spēks, bet tas nav tas spēks, kas liek visam kus�tēties, kā harmonija, skaistums, mīlestība un miers. Ja apkārtējie izsaka negatīvas domas vai raida jūsu virzienā negatīvu suģestiju, vienmēr atce�rieties, ka spējat garīgi vienoties ar iek�ējo bezgalīgo saprātu, kura pamat�principi ir mīlestība, augstsirdība un harmonija, nevis negatīvisms.

Nekad neizsakiet domu negatīva apgalvojuma formā; tūlīt pat mai�niet to uz pozitīvu, un jūsu dzīvē notiks brīnumi. Ja nododaties bailēm, raizēm un citām destruktīvām domā�anas formām, zemapziņa uztvers �īs negatīvās domas kā lūgumus un ķersies pie to īsteno�anas jūsu pieredzē. Zāles pret to ir sākt veltīt savas domas laipnībai, mieram un piedo�anai. Būdama rado�a, zemapziņa sāks veidot jūsos īpa�ības, ko tik patiesi pie�saucāt.

Ik reizi, kad domājat vai izsakāt negatīvas domas, jūs paildzināt si�tuāciju, kas grauj jūsu dvēseles mieru un nodro�ina neveiksmi visiem jūsu centieniem. Patiesībā jūs skaitāt lūg�anas pret sevi. Panāciet, lai jūsu iek�ējās slēptākās domas saskan ar kāroto mērķi. Neveiksme ir negatīva domā�ana. Tai ir vairāki cēloņi. Viens no tiem � iespējams, visbūtiskā�kais � ir pārliecība, ka neveiksme ir neizbēgama.

Ikviena jūsu būtības daļiņa tad pau� �īs domas; jūsu ārējā dzīve de�monstrēs to, ko apzināti iedve�at zemapziņai. Tādēļ nekad iek�ēji neap�galvojiet neko, ko nevēlaties pieredzēt ārēji.

Daudziem dzīvē klātos pavisam labi, ja būtu kāds, kas visu laiku pa�mudina, uzlādē, rosina entuziasmu, iedvesmo; tā kā pa�iem nav ne mazā�kās tieksmes to darīt, viņi paliek viduvējības. Viņu dzinējspēks atkarīgs no citiem. Kad jūs viņus kārtīgi norājat, atraisāt viņu cerības un iededzat ambīcijas, izstāstot, kādas iespējas viņiem paveras, jūs viņus uzlādējat tā�pat kā automa�īnas akumulatoru. Da�as dienas viņi lieliski darbojas, un jums jau �ķiet, ka viņi pār�ķirs jaunu lappusi un nezaudēs entuziasmu, bet pēk�ņi atkal sabrūk. Enerģija ir izsīkusi, un viņi atkal jāuzlādē.

Viņi absolūti nav spējīgi sākt kustību pa�i. Viņiem trūkst iniciatīvas, pa�vadāmības. Viņus vajag bīdīt kā figūras pa �aha galdiņu. Apzinoties, ka stāv vieni pa�i un nav neviena, uz ko atbalstīties vai no kā smelties dzinējspēku, viņi ir apmulsu�i; �ķiet, ka viņi nezina, ko iesākt.

Ir ļoti daudz cilvēku, kas �ķiet ļoti ambiciozi, bet kam trūkst pa�gā�jēja spēka. Viņi gaida, kad kaut kas notiks, kāds ietekmīgs draugs iebīdīs viņus amatā, virzīs aug�up.

�ie cilvēki slīd pa mazākās pretestības ceļu. Viņi ļoti vēlētos gūt pa�nākumus, bet baidās maksāt vajadzīgo cenu. Veiksmīga dzīve viņiem ir pārāk saspringta. Tajā ir pārāk daudz grūtību; tā prasa pārāk lielu ziedo��anos un izturību �ķietami nepārvaramu �ķēr�ļu priek�ā. Viņi dzīvo ar nekonkrētu ideju, ka kaut kur dzīvē kaut kas viņus gaida un ka tas kaut kā nejau�i līdz viņiem nonāks, ja vien pietiekami ilgi gaidīs. Pa to laiku viņi ir apmierināti, ka viņus balsta citi. �is pa�paļāvības trūkums, �ī atkarība no ārēja spēka ir nāvējo�a jebkurai izaugsmei un sasniegumam.

Sems L. bija vīlies. Viņam nekad pat prātā nebija ienācis, ka vajadzēs meklēt darbu. "Es vienmēr domāju, ka tēvs vai tēvocis pieņems mani darbā savā uzņēmumā. Pat tad, kad viņu bizness bankrotēja, es uzskatīju, ka, ņemot vērā mūsu ģimenes sakarus, kāds mani pieņems darbā," viņ� stāstīja darba konsultantam.

Sems nekad nebija apsvēris domu, ka varētu darīt kaut ko pats. Visu dzīvi kāds kaut ko darīja viņa labā. Ta�u, par spīti labai izglītībai, pirmo reizi viņam nebija neviena, uz ko paļauties, izņemot sevi.

Semam bija dro�i jāstājas pretī reālajai pasaulei. Vairākas nedēļas strādājot kopā ar konsultantu, Sems spēja izvērtēt savas stiprās un vājās puses, tās darbības jomas, kurās jutās laimīgs, un to, ko viņam nepatika darīt, darba iespējas da�ādās jomās, papildu mācības, kas būtu nepiecie��amas, lai iegūtu kāroto darbu, bet galvenokārt viņ� trenēja prātu, lai pie�ņemtu to, ka jābūt pa�paļāvīgam, ka nevar paļauties ne uz vienu citu, ja vēlas būt patie�ām harmonisks.

Parasti neviens nejau�i nenokļūst no graustiem un pamestības līdz bagātībai, godam un slavai, izglābjot kādu no noslīk�anas jūrā vai sasto�pot miljonāru, kam jūs iepatīkaties. Iegaumējiet vienkār�o patiesību: griba vienmēr parāda raksturu, dvēseles stāvokli. Raksturs ir jūsu likte�nis. Raksturs ir tas, kā jūs domājat, jūtat un ticat, jūsu dvēselē cienītās garīgās vērtības, jūsu dvēselē iesakņojies godīgums un taisnīgums. �īs īpa�ības pelna dividendes.

Ideāls veids, kā atbrīvoties no negribētām emocijām, ir likt lietā aiz�stā�anas likumu. Aizstājiet negatīvu domu ar pozitīvu, konstruktīvu domu. Kad negatīvās domas ie�aujas prātā, necīnieties ar tām, bet sakiet sev: "Es ticu visām labajām lietām." Jūs konstatēsit, ka �īs negatīvās domas izzūd, tāpat kā gaisma kliedē tumsu.

Da�reiz konstatēsit, ka prāts atgrie�as atpakaļ pie vecajiem ieradu�miem raizēties, satraukties, ba�īties un nebeidzami atkārtot citu cilvēku spriedumus. Kad �ādas domas ie�aujas prātā, dodiet sev pavēli: "Stāt! Manas domas ir veids, kā es baroju savu zemapziņu." Vienalga, vai runa ir par darbu vai personisko dzīvi, dariet to kaut simt rei�u dienā, ja nepie�cie�ams, pat tūksto� rei�u.

Piedzīvojot katastrofu, daudzi cilvēki zaudē cerību un ieņem nega�tīvu nostāju pret visu. Turpretī citus pat visbriesmīgākie apstākļi padara stiprākus un dod viņiem varonīgu motivāciju. Sūzanai un �ērmenam Gold�teiniem piedero�o viesnīcu Martas Vinjārdā (Masa�ūsetsas �tatā) 2001. gada decembrī nopostīja ugunsgrēks. Viņiem tas bija tik liels satri�cinājums, ka veselu mēnesi nebija laika pagatavot sev pusdienas, drau�giem vajadzēja viņus barot, bet citas viesnīcas īpa�niekam dot pajumti.

Gold�teini neļāva �ai katastrofai ietekmēt savu dzīvi. Viņi nolēma vispirms atjaunot viesnīcas restorāna darbu, lai saglabātu savu uzņēmu�mu pilsētā, un restaurācijas darbu laikā ietina izpostīto viesnīcu milzīgā apvalkā, uz kura bija rakstīts: "Kad dzīve pasniedz jums citronus, gatavo�jiet limonādi." Gold�teini izmantoja iespēju pārveidot visai pieticīgo viesnīcu ar vecām un �aurām telpām augstākās klases uzņēmumā un pār�dēvēja to par Mui�as namu, kas spēja apkalpot lielāku klientu loku. Sūzana apgalvo, ka ugunsgrēks, kas izpostīja tik daudz, patiesībā palīdzēja viņiem sasniegt jaunu līmeni. Pozitīvā domā�ana palīdzēja viņiem atjau�not viesnīcu un atsākt darbu.

Iztēlojieties, kā tiksit galā ar izaicinājumiem, ar kuriem saskaraties ikdienā. Ja jums jāuzstājas pārdo�anas prezentācijā vai jāsagatavo ziņo�jums vadības sanāksmei, vai arī jāveic kāda cita produktīva darbība, pre�cīzi izplānojiet prātā, ko tie�i teiksit, kā teiksit, kādus soļus spersit, lai to panāktu. Izmēģiniet to domās vēl un vēlreiz. Tas iespiedīsies dziļi zemap�ziņā; tas iesūksies ikvienā smadzeņu �ūnā. Jūs koncentrēsities uz panāku�miem, un tad, kad patie�ām mēģināsit pārdot savu produkciju klientam, stāvēsit vadības grupas priek�ā vai veiksit kādu citu darbību, zemapziņa pārņems vadību un jūs sasniegsit vēlamos rezultātus.

Paldies Dievam, pirmdiena ir klāt

Teicienu "Paldies Dievam, piektdiena ir klāt" tagad uztver kā tipisku lielākās daļas amerikāņu attieksmi pret darbu. Mēs gaidām nedēļas no�gali un tās piedāvāto atelpu no darba un karjeras. Tur nav nekā slikta, jo mums visiem jāizbauda savas atpūtas dienas. Ta�u godkārīgi un veiks�mīgi cilvēki tikpat nepacietīgi gaida iespēju atsākt darbu pirmdienā.

Daudzi runā par "drūmo pirmdienu". Viņi jau padodas liktenim un sāk pa�i vērt ciet savu dzīvi. Viņiem pirmdiena pienāk ar zināmu rezig�nāciju: svētdien viņi apzināti domāja par savu nākotni, un viņu zemap�ziņa attiecīgi reaģēja. Ļoti iespējams, ka viņi pat nenojauta, ka kalu�i nā�kotnes plānus un tādējādi radīju�i savu "likteni". Ja aizstāsit �o rezignāciju ar pozitīvām domām par savu darbu un jaunu izaicinājumu un iespēju gaidām, jūs izskaudīsit �o pirmdienas rītu drūmumu.

� Pozitīva domā�ana sākas ar izpratni par zemapziņas spēku.

�� Pārņemiet kontroli pār savu karjeru. Neļaujiet priek�niekam, dar�babiedriem vai kādam citam stūrēt jūsu "karjeras kuģi". Neaizmirstiet, ka jums piemīt iek�ējais spēks, lai pārvarētu negatīvo ietekmi, kas varētu traucēt karjeras izaugsmi.

� Nekas tik ļoti nepalīdz kā optimistiska, cerīga attieksme � attiek�sme, kas vienmēr meklē labāko, augstāko, laimīgāko un nekad neļauj ieslīgt pesimistiskā, nomāktā noskaņojumā.

� Nekad neizsakiet domu negatīva apgalvojuma formā; tūlīt pat mai�niet to uz pozitīvu, un jūsu dzīvē notiks brīnumi. Būdama rado�a, zemap�ziņa sāks veidot jūsos īpa�ības, ko tik patiesi piesaucāt.

� Iztēlojieties, kā tiksit galā ar izaicinājumiem, ar kuriem saskaraties ikdienā. Ja jums jāuzstājas pārdo�anas prezentācijā vai jāsagatavo ziņo�jums vadības sanāksmei, vai arī jāveic kāda cita produktīva darbība, pre�cīzi izplānojiet prātā, ko tie�i teiksit, kā teiksit, kādus soļus spersit, lai to panāktu.

Vīrie�i un sievietes ir cilvēciski magnēti. Tāpat kā tērauda magnēts, izvilkts cauri atkritumu kaudzei, pievilks lietas ar līdzīgām īpa�ībām, arī mēs vienmēr pievelkam un veidojam attiecības ar lietām un cilvēkiem, kas atbilst mūsu domām un ideāliem.

Kāpēc da�i cilvēki viegli piesaista citu uzmanību, spēj uzreiz iedrau�dzēties un iemanto apkārtējo apbrīnu, bet citiem tas padodas ar grūtī�bām?

Tiekoties ar da�iem cilvēkiem, uz mums bie�i vien lielu iespaidu at�stāj viņu "patīkamā personība". Tas, kā viņi sevi pasniedz, liek mums uz viņiem paļauties, apbrīnot un justies ērti viņu sabiedrībā. �ie cilvēki ir apguvu�i pievilk�anas likumu. Viņi piesaista savu priek�nieku, klientu un citu cilvēku uzmanību. �ādus vīrie�us un sievietes izvēlamies par saviem mentoriem. Tie�i viņus izvēlas par uzņēmumu vadītājiem, un viņi strauji kāpj aug�up pa panākumu kāpnēm.

Amerikāņu psihologs Viljams D�eimss definēja personību kā indivi�duāli attīstīju�os raksturīgu uzvedības modeļu kopumu, kas nosaka cil�vēka ikdienas funkcionē�anu gan apziņas, gan zemapziņas līmeni. Uz�skata, ka tā nodro�ina līdzsvaru starp iedzimtām dziņām, kā ari apzinātu un ārējo kontroles mehānismu kopumu.

Svarīgi atcerēties, ka �īs īpa�ības var attīstīt. Da�as mūsu personības �ķautnes ir iedzimtas � ārējais izskats, intelekts un da�i talanti �, bet ikviens spēj maksimāli izmantot iedzimtās īpa�ības un tās attīstīt, lai iz�veidotos par tādu "personību", ko citi apbrīnotu. Mēs varam iemācīties, kā izmantot pievilk�anas likumu.

Nav viegli kļūt par tādu personību, kāda vēlaties būt, bet viss sākas ar stipru vēlē�anos un apņēmību attīstīt iedzimtās rakstura iezīmes. Jūs va�rat izkopt sabiedrisku, optimistisku un pozitīvu izturē�anās veidu � per�sonību, ko atzīs par labu vīrie�i un sievietes, ar ko ikdienā kontaktējaties.

Viljams D�eimss definēja personību kā visu īpa�ību summu. Tā ietver ķermeni un psihiskās iezīmes, kā arī apģērbu, mājokli, laulāto un bērnus, sen�us un draugus, reputāciju un darbus, īpa�umus un bankas kontu. Visas �īs lietas izraisa vienas un tās pa�as emocijas. Ja tās plaukst un zeļ, jūs jūtaties lieliski; ja tās novīst un iznīkst, esat noskumis � par vienu lietu vairāk, par citu mazāk, bet vienmēr tādā pa�ā veidā.

Ar savu personību mēs pau�am sevi apkārtējai pasaulei. Mēs neesam tikai bara dzīvnieki, kam patīk būt cilvēku vidū, mums piemīt arī iedzimta tieksme tikt pamanītiem un iegūt citu cilvēku labvēlību.

Daudzām personībām piemīt kas vairāk nekā tikai fiziskais skais�tums un zinā�anu bagā�a. Personības �arms ir Dieva dāvana, kas ietekmē pat visstiprāko raksturu, nodro�ina augsta līmeņa amatus karjerā un da��reiz pat nosaka valstu likteņus.

Cilvēki, kam piemīt �is magnētiskais spēks, mūs neapzināti ietekmē. Brīdī, kad esam viņu klātbūtnē, mums rodas palielinājuma sajūta. Viņi iedvesmo savus padotos un savus klientus un ir paraugs citiem karjeras un dzīves veido�anā. Viņi atraisa mūsos iespējas, par kurām iepriek� pat nenojautām. Mūsu apvārsnis papla�inās; jūtam, ka jauns spēks caurstrāvo visu mūsu būtību; jūtam atvieglojumu, it kā liels smagums, kas ilgu laiku gūlās mums virsū, tagad būtu noņemts.

Liela daļa personības �arma saistīta ar patīkamām, izsmalcinātām manierēm. Arī takts ir ļoti svarīgs elements � iespējams, ka vissvarīgā�kais. Ir jāzina, kā kurā brīdī uzvesties. Laba spriestspēja un veselais sa�prāts ari ir neatņemamas personības sastāvdaļas tiem, kas cen�as iegūt �o magnētisko spēku. Laba gaume arī ir viens no personības �arma elemen�tiem. Nevar aizskart citu cilvēku gaumi, neaizvainojot viņus.

Viena no labākajām investīcijām ir izsmalcinātu manieru, sirsnības un augstsirdības � burvīgās iepatik�anās mākslas � apgū�ana. Tā ir ne�salīdzināmi labāka par naudas kapitālu, jo visas durvis atveras saulainām, patīkamām personībām. Viņi ir vairāk nekā gaidīti; viņus visur nepacie�tīgi meklē.

Rakstura īpa�ības var iegūt. Pieņemot, ka visiem ir vienlīdzīgas tiesī�bas un iespējas, jāatzīst, ka visiem nav vienāds intelekts, fiziskais spēks un enerģijas līmenis; tomēr, lai kāds ari būtu stāvoklis, to var paaugstināt ar pa�izglītības un pa�attīstības palīdzību. Tie, kas alkst pēc zinā�anām un vēlas izcelties, protams, neatlaidīgi virzīsies uz priek�u. Jūs varat izvēlē�ties rakstura īpa�ības, ko vēlaties iegūt, un strādāt pie tām. Svarīgākais faktors ir centība.

Galvenās īpa�ības, kas veido cienījamu cilvēku, ir pacietība, laipnība, cēlsirdība, pazemība, pieklājība, nesavtība, labs garastāvoklis un sirsnība. �īs īpa�ības nav iedzimtas; tās var izkopt. Ņemiet �īs īpa�ības par pamatu personībai, ko vēlaties izveidot no iezīmēm, ko atrodat savā sare�ģītajā dabas dotajā raksturā.

Diem�ēl da�us cilvēkus, kam piemīt visas �īs rakstura īpa�ības, neuz�skata par patīkamiem, jo viņi nav ārēji pievilcīgi. Lai radītu labu iespaidu, nav jābūt glītai sejai vai augumam. Bet, ja neģērbsities glīti un kārtīgi, ja sejā nerotāsies smaids, ja sarauksit pieri, ja nebūsit tīrs un kopts, jūsu vēr�tīgās rakstura īpa�ības paliks neievērotas.

Izskats ir svarīgs, jo bie�i vien tie�i pirmais iespaids, kas par jums rodas, nosaka, vai būs iespēja demonstrēt savas izcilās rakstura īpa�ības.

Ne tikai jūs vērtē pēc izskata, bet arī jūs citus pēc tā vērtējat. Cilvēki instinktīvi cen�as izkopt sevī tādas pa�as pozitīvā izskata iezīmes, kādas piemīt tiem, ko viņi apbrīno. Valkā līdzīga stila apģērbu, atdarina matu griezumu un izturas tāpat kā viņu elki. Jūs varat darīt līdzīgi arī ar citām īpa�ībām. Koncentrējieties uz to cilvēku rakstura īpa�ībām, kurus apbrī�nojat un cienāt. �ajā personā varat vizualizēt to personību, kāda vēlaties būt. Izvēlieties ne tikai pazīstamus vīrie�us un sievietes, bet ari izcilākās pagāju�o laiku un mūslaiku personības.

Ir pavisam viegli soļot pa dzīvi, meklējot labo un skaisto, nevis ne�glīto, cēlo, nevis zemisko, spilgto un priecīgo, nevis tum�o un drūmo, ce�rīgo, nevis izmisu�o, redzēt gai�o, nevis tum�o pusi. Pavērst seju pret sauli ir tikpat viegli kā saskatīt ēnas, bet tas pilnībā maina raksturu: starp ap�mierinātību un neapmierinātību, starp laimi un cie�anām. Tas maina ari dzīvi: starp labklājību un likstām, starp panākumiem un neveiksmēm. No�glabājiet �īs domas zemapziņā. Tādējādi liksit lietā pievilk�anas likumu.

Pēc tam iemācieties meklēt gaismu. Kategoriski atsakieties dot pat�vērumu ēnām un traipiem, negatīviem tēliem, disonansei. Turieties pie tā, kas rada prieku, kas palīdz un iedvesmo, un jūs mainīsit savu skatī�jumu uz lietām, kā arī ļoti īsā laikā pārveidosit savu personību.

Viens veids, kā attīstīt labākās rakstura iezīmes, ir meklēt tās citos cilvēkos. Izturoties augstsirdīgi pret visiem sastaptajiem cilvēkiem, cen��oties izlauzties cauri �o cilvēku maskai līdz iek�ējai būtībai un izkop�jot laipnu izturē�anos pret visiem, ir iespējams iegūt �o nenovērtējamo dāvanu.

Nekas neatmaksāsies vairāk kā iegūta spēja likt citiem justies brī�viem, laimīgiem un apmierinātiem ar sevi. Saulaini cilvēki kliedē melan�holiju, nomāktību, ba�as un raizes visiem, ar ko viņi nonāk saskarsmē, tāpat kā saule kliedē tumsu. Ieejot ļau�u pilnā telpā, kur sarunas nevedas un ikviens jūtas garlaikots, viņi tūlīt maina tur valdo�o gaisotni � kā saule, kas pēc negaisa izlau�as cauri bieziem, melniem mākoņiem. Ik�viens pārņem priecīgo noskaņojumu no tikko atnāku�ās laipnās dvēseles, mēles atraisās, iepriek� gausās sarunas kļūst dzirksto�as un dzīvas, un gaiss gandrīz vibrē no prieka un līksmības.

Izrādiet empātiju. Empātiski cilvēki iejūtas cita pārdzīvojumos. Viņi ne tikai dzird, ko �is cilvēks stāsta, bet arī saprot, ko viņ� izjūt. Kā gan būtu iespējams pret �ādiem cilvēkiem neizturēties pozitīvi?

Ja jūsu dvēselē mīt sarūgtinājums un viltus un jūs katru dienu neuz�tverat kā svētību, par ko jāpriecājas un kas jāizbauda, jums būs nelaimīga un, ļoti iespējams, neproduktīva dzīve.

Mēs nevaram darīt darbu no visas sirds, ja perinām atriebīgas do�mas. Mūsu spējas atklājas vislabāk, strādājot pilnīgā harmonijā. Sirdī jā�būt labai gribai, citādi nevaram paveikt labu darbu ne ar galvu, ne rokām. Naids, atriebība un greizsirdība ir inde, tikpat nāvējo�a visam labajam mūsos kā arsēns fiziskajam ķermenim.

Laipnība un labvēlība pret citiem ir labākā aizsardzība pret rūgtu naidu vai jebkādām aizskaro�ām domām.

Laipnai personībai piemīt �arms, kam ļoti grūti pretoties. Ir grūti noraido�i izturēties pret �ādu cilvēku. Viņam piemīt kaut kas tāds, kas pievelk. Lai cik aizņemts vai noraizējies jūs būtu un lai cik ļoti jums nepa�tiktu traucējums, kaut kādu iemeslu dēļ trūkst drosmes atraidīt patīkamu personību.

Emersons saka: "Tas, kas jūs esat, izsaka tik daudz, ka es nevaru sa�dzirdēt to, ko jūs sakāt." Mēs nevaram noslēpt to, kas esam, kā jūtamies, jo izstarojam savu būtību, savu personību; tā ir silta vai auksta, pievilcīga vai atbaido�a atbilsto�i dominējo�ajām rakstura īpa�ībām un dzīves vērtī�bām.

Savtīgs cilvēks, kas vienmēr domā par sevi un meklē izdevīgumu sev, kas ir auksts, nesimpātisks, alkatīgs, nevar izstarot siltumu un maigumu. Ja savtīgums, vienaldzība, mantrausība un alkatība dominē raksturā, cil�vēks �īs īpa�ības izstaro un atgrū� citus, jo �īs ir iezīmes, pret kurām citi instinktīvi jūt riebumu.

Īpa�ības, kas piesaista, ir aizplūsto�as, dzīvespriecīgas; īpa�ības, kas atgrū�, ir ieplūsto�as; proti, cilvēki bez magnētisma ir vērsti uz sevi; viņi pārāk daudz domā par sevi, pārāk maz dod, vienmēr cen�as kaut ko dabūt sev, gūt kādu labumu, panākt kādu priek�rocību sev. Viņiem trūkst līdz�jūtības, sirsnības, biedriskuma jūtu; viņi ir nesabiedriski.

Magnetizēta tērauda gabals pievilks tikai dzelzsrūdas izstrādājumus. Tas nepievilks koku, varu, gumiju un jebkuru citu vielu, kurā nav dzelzs. Bērnībā konstatējāt, ka pie jums piedero�ā nelielā magnēta pielīp adata, bet nepielīp sērkociņ� vai zobu bakstāmais irbulītis. Magnēts pievelk tikai sev līdzīgo.

Vīrie�i un sievietes ir cilvēciski magnēti. Tāpat kā tērauda magnēts, izvilkts cauri atkritumu kaudzei, pievilks lietas ar līdzīgām īpa�ībām, arī mēs vienmēr pievelkam un veidojam attiecības ar lietām un cilvēkiem, kas atbilst mūsu domām un ideāliem.

Vide, darbabiedri un attiecīgā situācija kopumā ir mūsu garīgās pie�vilcības rezultāts. Fiziskā līmenī �īs lietas nonāca pie mums, jo mēs uz tām koncentrējāmies, bet mums ar tām ir arī garīga kopība; tās ir mums radniecīgas būtnes un paliks kopā ar mums, kamēr vien mūsu dvēsele izjutīs simpātijas pret tām.

Daudziem piemīt dabas dots magnētisms, bet, analizējot viņu rak�sturu, konstatēsit, ka viņiem piemīt īpa�ības, ko mēs visi instinktīvi ap�brīnojam, īpa�ības, kas piesaista ikvienu cilvēcisku būtni, tādas kā devība, augstsirdība, sirsnība, līdzjūtība, pla�s skatījums uz dzīvi, izpalīdzība, op�timisms. Viņi ievēro pievilk�anas likumu.

Starp �īm īpa�ībām nav nevienas, ko jūs nevarētu izkopt un pastipri�nāt. Ja to darīsit, iegūsit tādu spēju uzklausīt, kas citiem nepiemīt.

Vienalga, kādā jomā darbojaties, jūsu reputācija un panākumi lielā mērā būs atkarīgi no iespaida, kādu atstājat uz citiem. Tādējādi jauniem vīrie�iem un sievietēm nav nekā svarīgāka par to, kā izmantot pievilk�a�nas likumu un attīstīt magnētisku, spēcigu, pievilcīgu personību. Izko�piet savu dvēseli. Intelektam ir maza saistība ar personības magnētismu vai arī tās vispār nav. Tie�i spēja mīlēt, nevis intelekts piesaista un notur cilvēkus.

Tas nav nekas ļoti sare�ģīts. Ikviens var izkopt rakstura stingrību un spēju sagādāt prieku, kas liks viņu uztvert kā reālu spēku �ajā pasaulē. Zinot pievilk�anas likumu � rakstura īpa�ības, kas at�ķir magnētisko no nemagnētiskā, � ir samērā viegli izkopt pirmo un atbrīvoties no otrā. Proti, ja izkopsim devību, augstsirdību, dzīvesprieku un izpalīdzību un izskaudīsim pretējās īpa�ības, konstatēsim, ka proporcionāli tam palieli�nās mūsu interese par citiem un viņi savukārt arvien vairāk interesējas par mums. Kļūstot par magnētiskām personībām un veidojot ap sevi labu domu, vārdu un darbu auru, kas katru dienu dod savu artavu bagātas, magnētiskas personības veido�anā, konstatēsim, ka esam gaidīti, lai kurp mēs dotos.

Uzsūcot zemapziņā īpa�ības, ko apbrīnojat citos � tās pa�as īpa�ī�bas, kas pievelk jūs, � kļūsit pievilcīgs citiem.

Pirmais solis, veidojot magnētisku personību, ir veselības nostipri�nā�ana. Stipra veselība kopā ar pareizu domā�anas veidu, optimistisku, cerības pilnu, dzīvespriecīgu prātu lieliski vairos jūsu magnētismu.

Veselīgs cilvēks izstaro spēku, enerģiju un drosmi, bet tāds, kam trūkst vitalitātes, ņem to no citiem, nevis dod. Fiziskais spēks un kūsājo��ais prieks par veselību palīdz radīt magnētisku, spēcīgu personību. Dzī�vespriecīgiem cilvēkiem ar mo�u garu, mirdzo�ām acīm un atsperīgu gaitu, kuru fiziskā vitalitāte plūst pāri malām, ir milzīgas priek�rocības salīdzinājumā ar tiem, kam trūkst vitalitātes un mo�a gara.

Viens veids, kā atgrūst cilvēkus, ir kļūt par iedomīgu, uzpūtīgu un augstprātīgu indivīdu, kas nekad neatzīst savas kļūdas.

Investīciju guru Vorens Bafets, iespējams, viens no bagātākajiem cil�vēkiem pasaulē, ne tikai zina, kā izmantot "neveiksmes" un "kļūdas", bet iet pat tik tālu, ka tās reklamē. 1989. gadā viņ� oficiāli sāka sevis aprunā��anas praksi, publicējot savu kļūdu sarakstu "Vēstulē investoriem". �ajā vēstulē Bafets ne tikai atzina pieļautās kļūdas, bet arī zaudētās iespējas gadījumos, kad nebija atbilsto�i rīkojies. Bafets ir pārliecināts, ka �āda vaļsirdība mened�erim dod vismaz tādu pa�u labumu kā akcionāram. Viņ� to skaidro �ādi: izpilddirektors, kas publiski maldina citus, galu galā var maldināt sevi privātajā dzīvē. Bafets uzskata, ka ir vērtīgi izpētīt savas kļūdas, nevis koncentrēties tikai uz panākumiem.

Iespējams, ka tie�i �is vaļsirdības līmenis ļauj Vorenam Bafetam strā�dāt ar prieku. Kā zināms, viņ� vienmēr ir pozitīvi noskaņots, gatavs sniegt atbalstu. Viņ� piesaista cilvēkus. Vai tas ir tāpēc, ka viņ� ir bagāts? Vai arī otrādi?

Jums jāliek cilvēkiem just, ka viņi ir satiku�ies ar sirsnīgu personību. Sasveicinoties nesakiet standartfrāzes "Sveicināti!" vai "Priecājos ar jums iepazīties!" vienaldzīgā tonī. Esiet sabiedrisks! Ieskatieties jebkuram sa�tiktajam cilvēkam acīs un lieciet viņam just jūsu personību. Sagaidiet viņu līksmi, ar smaidu un laipniem vārdiem, lai liktu viņam atcerēties, ka viņ� ir sastapies ar reālu spēku, un lai viņam būtu prieks ar jums atkal tikties.

Ja vēlaties būt populārs, jums jāizkopj sirsnība. Jums pla�i jāatver savas sirds durvis, nevis jāatstāj vaļā tikai neliela sprauga, kā to dara dau�dzi, � tik vien, lai varētu teikt: "Jūs varat palūrēt, bet nedrīkstat ienākt, līdz nebū�u dro�s, ka esat vēlams paziņa." Ļoti daudzi skopojas ar sir�snību. �ķiet, ka viņi to glabā kādam īpa�am gadījumam vai tuviem drau�giem. Viņi uzskata, ka tā ir pārāk vērtīga, lai sniegtu ikvienam.

Jūs būsit pārsteigts, redzot, ko panāk patīkams rokas spiediens un sirsnīgs sveiciens, kāda labvēlības saikne rodas starp jums un sastapta�jiem cilvēkiem. Viņi klusībā sacīs: "Jā, �ī ir patie�ām interesanta perso�nība. Es vēlos uzzināt ko vairāk par �o dāmu vai kungu. Tā ir neparasta sasveicinā�anās. Acīmredzot �is cilvēks saskata manī ko tādu, ko vairā�kums nepamana."

Izkopiet sirsnību. Sagaidiet cilvēkus ar siltu, patiesu, sirsnīgu svei�cienu. Tas paveiks brīnumus. Jūs konstatēsit, ka stīvums, nedro�ība un vienaldzība, intereses trūkums par citiem, kas jums pa�laik tik ļoti traucē, izzudīs. Cilvēki redzēs, ka jūs par viņiem patie�ām interesējaties, ka vēla�ties iepazīt, iepriecināt un ieinteresēt viņus. Sirsnības izkop�ana pilnīgi mainīs jūsu ietekmi sabiedrībā. Jūs izkopsit pievilcīgas rakstura īpa�ības, par kādām iepriek� pat nesapņojāt. Citi pulcēsies ap jums, vēlēsies, lai jūs viņus vadāt, un palīdzēs īstenot jūsu sapņus.

Lielisks veids, kā gūt panākumus karjerā, ir atrast mentoru un tam sekot. �im vīrietim vai sievietei piemīt visas iepriek� iztirzātās īpa�ības, un viņ� vai viņa ne tikai spēj, bet arī vēlas dalīties tajās ar citiem.

Mentori ir labi apguvu�i pievilk�anas likumu. Viņi var sniegt ne tikai zinā�anas, bet arī vadīt jūs, iepazīstinot ar visām korporatīvās kultūras niansēm.

Un pēc tam, kad esat guvis panākumus un nokļuvis vado�ā amatā, kļūstot par mentoru jaunpienācējam savā organizācijā, jūs varat atlīdzi�nāt savam mentoram, veidojot �ā cilvēka karjeru.

�Ja jūsu dvēselē mīt sarūgtinājums un viltus un jūs katru dienu ne�uztverat kā svētību, par ko jāpriecājas un kas jāizbauda, jums būs nelai�mīga un, ļoti iespējams, neproduktīva dzīve. Padzeniet negatīvismu no savām domām.

� Izziniet pievilk�anas likumu � rakstura īpa�ības, kas at�ķir magnē�tisko no nemagnētiskā. Mēs varam izkopt devību, augstsirdību, dzīves�prieku un izpalīdzību un izskaust pretējās īpa�ības; mēs konstatēsim, ka proporcionāli tam palielinās mūsu interese par citiem un viņi savukārt arvien vairāk interesējas par mums.

������� Mācieties no vīrie�iem un sievietēm � gan tiem, ko pazīstat per�sonīgi, gan izcilākajām pagāju�o laiku un mūslaiku personībām, par ku�rām esat lasījis un kuras apbrīnojat. Izmantojiet viņus par savas uzvedības paraugu.

�� Iemācieties izstarot prieku un augstsirdību. Dāsni izdāļājiet savu līksmi.

��� Izrādiet empātiju. Empātiski cilvēki iejūtas cita pārdzīvojumos. Viņi ne tikai dzird, ko �is cilvēks stāsta, bet arī saprot, ko viņ� izjūt. Pret �ādiem cilvēkiem nav iespējams neizturēties pozitīvi.

�� Esiet entuziasma pilni. Entuziasti, kas sāk savu darbu ar pārlie�cību par panākumiem, panāks solījumu piepildī�anos. Entuziasms vairo spēku un paaugstina jebkuras piemīto�ās spējas līdz augstākajam līme�nim.

� Viens veids, kā ieviest pievilk�anas likumu darbavietā, ir iedro�ināt darbiniekus izteikt savas idejas, jo īpa�i tad, ja tās at�ķiras no jūsējām. Tas ne tikai dod jums jaunas idejas, bet arī ļauj viņiem apzināties, ka atzīstat viņu talantus un uzskatāt viņus par partneriem, nevis padotajiem.

� Atrodiet sev mentoru un sekojiet viņam, personībai, kuru apbrī�nojat un no kuras varat mācīties. Kad esat guvis panākumus, piedāvājiet savus pakalpojumus, kļūstot par mentoru citiem.

Veiksmīgākajiem cilvēkiem entuziasms ir panā�kumu slepenā sastāvdaļa un laimes ģenerators.

Vārds "entuziasms" cēlies no grieķu valodas un burtiski nozimē 'Dievam piedero�s'. Tas nozīmē pilnīgu nodo�anos vai apsēstību ar kādu interesi vai nodarbi. Jums jātic, ka bezgalīgā spēka enerģija iedvesmo jūs un jūsu rado�ās idejas, atklājot visu, ko vēlaties zināt. Jums nepiecie�ama ticība, ka bezgalīgais spēks atsauksies, lai palīdzētu sasniegt mērķi. Tas izraisa entuziasmu, ko pamodina jūsu pozitīvā ticība. Pamazām jums sāk pavērties jauna sasniegumu pasaule.

Cilvēkus ar patīkamu personību iejūsmina dzīve, darbs, attiecības un savi mērķi. Entuziasms nāk no viņu dziļākās būtības. Entuziasmu ne�var viltot. Neīstu entuziasmu var viegli pazīt pēc samākslotiem �estiem, neīsta smaida un pārspīlētiem izteikumiem. Ja uzskatāt, ka tas, ko darāt, ir vērtīgs, nozīmīgs, aizraujo�s un sasniedzams, tas atspoguļosies jūsu iz�turē�anās veidā un darbībā.

Kādēļ viens darbinieks var paveikt trīs �etras reizes vairāk nekā cits? �ī at�ķirība ne vienmēr saistīta ar spējām. Bie�i vien at�ķirību izskaidro da�āds pielikto pūļu daudzums. Veiksmīgi cilvēki vairāk cen�as. Viņi strādā ar entuziasmu, kas paaugstina gan kvalitāti, gan kvantitāti.

Esmu bie�i dzirdējis no rīta darbiniekus sakām, ka viņus baida ikdie�nas darbs, ka stundas velkas gausi, ka viņi atviegloti uzelpo, kad �īs mocī�bas ir beigu�ās. Viņi nestrādā ar entuziasmu. Kā gan cilvēks, kas uzskata darbu par mocībām un dodas strādāt kā ar pātagu dzīts vergs, varētu ce�rēt gūt panākumus?

Uzvaras laurus plūc tie darbinieki, kas pret savu darbu izturas ar mīlestību, lepojas ar to. Nekas tā neuztrauc darba devēju kā fakts, ka viņa darbinieki dara savu darbu bezmērķīgi un vienaldzīgi, it kā tas būtu ne�piecie�amais ļaunums, ar ko jātiek galā, lai pasargātu sevi no bada.

Darbinieki, kas veic savus uzdevumus enerģiski, apņēmīgi, ar entu�ziasmu, dod darba devējam pārliecību, ka viņu sāktais pasākums ne tikai tiks īstenots, bet tiks īstenots labi.

Ja darbinieki tūļājas, it kā dzīve viņiem būtu smaga nasta, ķeras pie darba ar riebumu vai bailēm, darba devējs zina, ka viņi nekad neko nesa�sniegs.

Pasaule vienmēr ir devusi ceļu entuziasmam. Tas vairo spēku un ceļ jebkuras jums piemīto�ās spējas augstākajā līmenī.

Entuziasms pievelk darījumus. Tas ir tik lipīgs, ka mēs pat nepama�nām, ka esam ar to inficēju�ies, pat ja mēģinām tam pretoties. Ja darbā ieliekat savu sirdi, jūsu entuziasms liks potenciālajam klientam aizmirst, ka jūs tikai cen�aties noslēgt pārdo�anas darījumu.

Ir cilvēki, kas lieliski veic darbu, ja entuziasms kūsā. Jūtot iedvesmu, viņi ir produktīvi, pārpilni jaunām idejām, oriģināli, rado�i, spēcīgi un efektīvi, bet, tiklīdz entuziasms noplok, dū�a ir papē�os. Viņu prasības pazeminās, un �ajā bēguma periodā viņi nekam neder. Viņiem vienkār�i jāgaida, kad atkal iestāsies paisums. Kādu dienu, iepazīstoties ar viņiem, jums �ķiet, ka viņi paveiks brīnumus, bet, iespējams, jau nākamajā dienā viņi ir pesimistiskā noskaņojumā; darbs viņiem neveicas un trūkst spēka, līdz viņi atkal saņem jaunu enerģijas lādiņu.

Krista Hokina ir sieviete, kas nekad nezaudē entuziasmu. Katru ne�dēļu viņa iekvēlina simtiem potenciālo klientu, un ir ar to slavena. Viņa nav mened�ere, pārdo�anas speciāliste vai līdere �o vārdu parastajā no�zīmē. Viņa vada ekskursijas Hyundai Motors rūpnīcā Montgomerijā, Ala�bamas �tatā, vienā no tehniski vismodernākajām ra�otnēm pasaulē, kur dienā izlai� tūkstoti automa�īnu.

Krista stāsta tik aizrautīgi, ka tūristus pārvēr� klientos. Viņa izrāda personisku interesi par vīrie�iem un sievietēm, kas piedalās ekskursijā, iedro�ina viņus uzdot jautājumus un sniedz izsmeļo�as atbildes vienkār�ā valodā, neizmantojot tehniskus terminus.

Speciālisti zina, ka ikviens, kas strādā pie kāda zīmola, reprezentē to pārējai pasaulei, un ikviena komunikācija ir iespēja pie�ķirt zīmolam enerģisku, atraktīvu tēlu. Krista pret to attiecas nopietni, tie�i tādēļ viņa ir efektīva. Viņa apgalvo, ka skaidri redz, ko rūpnīca ir paveikusi vietējās sabiedrības un Alabamas �tata labā, tāpēc viņai ir viegli būt laimīgai. Viņa nekad nelieto terminu "darbinieki". Viņai ikviens ir komandas loceklis, un automobiļu kvalitāte ir tie�i saistīta ar enerģiju, ko tajos ieliku�i ra�o�tāji. Viņa nesāk ekskursiju ar mērķi pārdot automa�īnas; viņas mērķis ir izklaidēt un informēt apmeklētājus, un tas ir atmaksājies kā pārdo�anas apjoma pieaugums.

Entuziasms ir trausls. To var viegli zaudēt. Ir liela māksla prast sagla�bāt entuziasmu situācijās, kas atņem drosmi, bet �o mākslu ir viegli ap�gūt. Tas vienkār�i ir jautājums par domu kontrolē�anu. Mēs varam nelaist negatīvas domas savā prātā. Nekas tā nemazinās entuziasmu un aizrau�tību kādā pasākumā kā destruktīvu, pretrunīgu domu uzplūdi. Mēs va�ram kontrolēt savu noskaņojumu, un labākais veids, kā izvairīties no tumsas, ir piepildīt prātu ar saules gaismu.

Viens veids, kā ģenerēt entuziasmu, ir uzņemties lomu, ko vēlaties spēlēt, un tad spēlēt to ar entuziasmu. Ja jums ir ambīcijas darīt lielas lie�tas, jums jāattiecas pret sevi ar entuziasmu un jāuzņemas attiecīgā loma.

Toms D�. zināja, ka nebūs viegli pierunāt savu priek�nieku moder�nizēt uzņēmuma datorsistēmu. Lai pārvarētu priek�nieka ba�as par pa�pildu izmaksām, viņ� sagatavoja aizraujo�u prezentāciju, kā paredzētā sistēma paātrinās darbu un mazinās kļūdas. Viņ� zināja, ka priek�nieks parasti negribīgi piekrīt jaunām idejām, un viņa pirmā doma bija: "Kāpēc pūlēties? Viņ� tāpat neko nedarīs," bet viņ� attiecās pret �o projektu ar tādu entuziasmu, ka pārvarēja �aubas un sagatavoja aizraujo�u un ener�ģisku prezentāciju, un panāca priek�nieka atbalstu jaunajai sistēmai.

Entuziasma pilnu cilvēku radītajai gaisotnei, kuri tic, ka uzvarēs, pie�mīt kaut kas īpa�s; arī viņu izskatam piemīt kaut kas īpa�s, kas uzvar pusi cīņas, pirms izdarīts pirmais sitiens.

Koncentrējiet prātu uz to, ko vēlaties sasniegt, tik izlēmīgi, tik no�teikti, ar tādu apņēmības pilnu entuziasmu un ielieciet savā apņēmībā tik daudz rakstura stingrības, lai nekas visā pasaulē nespētu novirzīt jūs no mērķa, līdz to sasniegsit.

Lūsija A. meklēja pirmo darbu par administratora palīdzi medicīnas nozarē. Viņai bija koled�as diploms medicīnas administrācijā, bet viņa jau vairākas reizes bija saņēmusi atteikumu darba pieredzes trūkuma dēļ. Dodoties uz nākamo interviju, viņa bija apņēmusies dabūt darbu. Viņa uzmundrināja sevi ar vārdiem: "Es gribu �o darbu. Man ir visas tehniskās zinā�anas. Esmu cītīga un apzinīga darbiniece. Es ārstam varu būt īsts ieguvums." Viņa to atkārtoja atkal un atkal pa ceļam uz ārsta praksi. Viņa pa�paļāvīgi iegāja ārsta kabinetā un atbildēja uz visiem ārsta jautājumiem ar tādu entuziasmu, ka viņ� piedāvāja viņai darbu. Pēc se�iem mēne�iem ārsts pastāstīja, ka, redzēdams iesniegumā, ka viņai nav pieredzes, bija nolēmis piekrist darba intervijai tikai pieklājības pēc un tad atteikt, bet viņas entuziasms bija pārliecinājis izmēģināt viņu �ajā amatā. Savu entu�ziasmu viņa ielika arī darbā un kļuva par vērtīgu administratīvo darbi�nieku komandas locekli.

Ir divu veidu cilvēki � tikai divu veidu. Ne jau labie un sliktie, jo visiem zināms, ka labie ir pa pusei slikti un sliktie pa pusei labi. Ne lai�mīgie un bēdīgie, ne bagātie un nabagie, ne pazemīgie un lepnie. Nē. �ie divu veidu cilvēki pasaulē ir tie, kas ceļ smagumus, un tie, kas paļaujas uz citiem. Lai kurp jūs dotos, konstatēsit, ka cilvēku masas iedalās tie�i �ajās divās grupās. Un, lai cik dīvaini tas būtu, jūs konstatēsit, ka ir tikai viens cēlājs uz katriem divdesmit, kas paļaujas uz citiem. Vai jūs esat cēlājs? Vai arī esat �inkstētājs un paļāvīgais? Vai balstāties uz citiem? Jums ir jāaug, jāpāriet jaunā kvalitātē. Jūs esat �eit, lai sastaptos ar problēmām, grūtī�bām un izaicinājumiem un tos pārvarētu. Jūs neesat �eit, lai bēgtu no tiem. Prieks ir grūtību pārvarē�anā. Ja krustvārdu mīkla jau iepriek� būtu aizpildīta, būtu ļoti garlaicīgi. Prieks slēpjas mīklas atrisinā�anā.

Būvējot tiltu, in�enieris priecājas, pārvarot visus �ķēr�ļus, neveiks�mes un grūtības. Jūs esat �eit, lai asinātu savus mentālos un garīgos iero��us, tādējādi pieņemoties gudrībā, spēkā un izpratnē. Jūs esat �eit, lai vairotu entuziasmu gan savā, gan citu jums pazīstamu cilvēku dzīvē.

Ja darbu darām ar entuziasmu, to caurau� aizrautība, prieks un gan�darījums. Nav viegli ar aizrautību darīt visus ikdienas darbus, bet tas ir iespējams, ja pacen�amies.

Iznākumu nosaka tas, kas norisinās prātā. Ja patie�ām izjūtat entuzi�asmu, to var saskatīt jūsu acu mirdzumā, jūsu trauksmainajā, mo�ajā per�sonībā. To var redzēt jūsu atsperīgajā gaitā. To var redzēt visas jūsu būtī�bas kvēlē. Entuziasms maina jūsu attieksmi pret cilvēkiem, darbu, pasauli. Tas ārkārtīgi vairo dedzību un prieku par cilvēka eksistenci.

Protams, ir nepiecie�ams just entuziasmu attiecībā uz sevi un savām spējām, bet tāpat ir nepiecie�ams izturēties ar entuziasmu pret to, ko da�rāt � pret ra�ojamo vai pārdodamo produktu, komponējamo mūziku vai rakstāmo eseju.

Kā var sākt izjust entuziasmu pret kaut ko? Vispirms jātic tam, ko darāt. Uzziniet pēc iespējas vairāk par produktu, ideju vai koncepciju, ar ko nodarbojaties. Iegūstiet pēc iespējas vairāk informācijas. Iedziļinieties sava darba priek�metā. Dzīvojiet tajā. Jo vairāk jūs iemācīsities un padarī�sit sava darba priek�metu par savu dzīvi, jo lielāks būs jūsu entuziasms.

Studējot izcilu vīrie�u un sievie�u dzīves stāstus, gan valdības darbā, gan biznesā, gan zinātnē un mākslā, viens kopīgs elements, kas raksturīgs viņiem visiem, ir entuziasms. Entuziasms ļāva Bēthovenam sacerēt viņa izcilākās simfonijas par spīti kurlumam. Entuziasms ļāva Kolumbam pār�liecināt karalieni Izabellu finansēt viņa ekspedīciju un turpināt iesākto, kad gūt panākumus �ķita neiespējami.

Arī jums piemīt �is spēks. Atraisiet savus talantus un spējas un attīs�tiet degsmi un entuziasmu, lai labāk iepazītu savus iek�ējos spēkus. Tad jūs varēsit pacelt sevi pārsteidzo�os augstumos. Lūdziet savam iek�ējam augstākajam saprātam dot jums visu nepiecie�amo, un tas jums atsauk�sies. Apzinieties, ka bezgalīgais saprāts jūs vada, atklājot jūsu slēptos ta�lantus, atverot jums jaunas durvis, rādot ceļu, pa kuru iet; un jūsu iek�ē�jais vado�ais princips rādīs ceļu un vadīs visās jūsu gaitās.

� Koncentrējiet prātu uz to, ko vēlaties sasniegt, tik izlēmīgi, tik no�teikti, ar tādu apņēmības pilnu entuziasmu un ielieciet savā apņēmībā tik daudz rakstura stingrības, lai nekas visā pasaulē nespētu novirzīt jūs no mērķa, līdz to sasniegsit.

� Veiksmīgi cilvēki vairāk cen�as. Viņi strādā ar entuziasmu, kas pa�augstina gan kvalitāti, gan kvantitāti.

� Ja darbu dara ar entuziasmu, to caurau� aizrautība, prieks un gan�darījums. Nav viegli ar aizrautību darīt visus ikdienas darbus, bet tas ir iespējams, ja pacen�as.

� Entuziasms ir lipīgs. Kad izjūtat entuziasmu, jūsu acis mirdz, balss vibrē, gaita kļūst atsperīgāka. Tas iesūcas ikvienā jūsu izturē�anās un per�sonības aspektā. To redz jūsu priek�nieks; to jūt jūsu padotie un līdz�strādnieki; tas ietekmē jūsu klientus.

� Entuziasms ir trausls. To var viegli zaudēt. Ir liela māksla prast sa�glabāt entuziasmu situācijās, kas atņem drosmi, bet �o mākslu ir viegli apgūt. Tas vienkār�i ir jautājums par domu kontrolē�anu. Mēs varam nelaist negatīvas domas savā prātā. Nekas tā nemazinās entuziasmu un aizrautību kādā pasākumā kā destruktīvu, pretrunīgu domu uzplūdi. Mēs varam kontrolēt savu noskaņojumu, un labākais veids, kā izvairīties no tumsas, ir piepildīt prātu ar saules gaismu.

Zemapziņas pārliecība un nosacījumi diktē un kontrolē visas mūsu apzinātās darbības. Jūs varat sa�kārtot prātu, identificējoties ar mū�īgajām patiesībām. Varat izkopt brīni�ķīgu un lielisku personību, piepildot prātu ar tādiem jēdzieniem kā miers, prieks, mīlestība, labs garastāvoklis, laime un labvēlība. Nodarbiniet prātu ar �īm domām. Tādējādi tās iespiedīsies zemapzi�ņas līmenī!

Jūs esat dzirdējis veco teicienu "Nevajag labot to, kas nav salūzis". Tajā slēpjas zināma patiesība, jo pārmaiņas tikai pārmaiņu dēļ ir neproduktīvas. Tomēr, lai virzītos uz priek�u, lai ķertos pie jauniem izaicināju�miem, pārmaiņas bie�i vien ir nepiecie�amas. Ir viegli darīt vienu un to pa�u atkal un atkal. Vēl lielāks kārdinājums ir pretoties pārmaiņām tad, ja tas, ar ko nodarbojaties, ir jūsu pa�a veidots un attīstīts. Mēs bie�i vien "iemīlamies" savās idejās un nevēlamies apsvērt pārmaiņu nepiecie�a�mību pat tad, ja tās novestu pie kāda uzlabojuma.

Vēl viens iemesls, kāpēc daudzi cilvēki atsakās apsvērt pārmaiņas, ir bailes no neveiksmes. Neviens nevēlas ciest sakāves sāpes, bet neviens pasākums nevar būt veiksmīgs, ja to nepamēģina, un katrā mēģinājumā pastāv risks, ka tas var neizdoties.

Lai jūs būtu gatavs pārskatīt un no jauna izvērtēt savu darbību, kā arī veikt nepiecie�amās pārmaiņas, jums jāliek zemapziņai pielāgoties. Nepārtraukti pastiprinot atvērtības un elastīguma idejas, jūsu zemapziņa nevis pretosies pārmaiņām un saglabās eso�o stāvokli, bet kļūs par jaunu ideju pieņem�anas līdzekli. Veiksmīgi cilvēki uzņemas risku. Viņi neap�robe�ojas ar jau iepriek� pārbaudītiem paņēmieniem.

Protams, jūs varat piedzīvot neveiksmi, bet jums jāizkopj sīkstums, lai varētu pieņemt un pārvarēt neveiksmes. Mums jāmācās no savām kļū�dām un jāizmanto gūtā mācība, lai pārvarētu savas neveiksmes. R. H. Meisijam bija jāslēdz pirmie septiņi savi veikali, ta�u viņ� nevis padevās un kļuva par neveiksminieku, bet turpināja censties un kļuva par vienu no Amerikas produktīvākajiem mazumtirgotājiem. Beibs Rūts izsita bumbu ārpus spēles laukuma 1300 rei�u savā karjerā, bet neviens to neatceras, pateicoties viņa 714 "mājupskrējieniem".

Tomass Edisons nekad nepadevās, bet ar neatlaidību vien vēl ne�pietiek. Katru reizi, kad kāds eksperiments neizdevās, viņ� pētīja ne�veiksmes cēloņus un turpināja meklēt risinājumus. Neveiksmes vēl vai�rāk norūdīja viņa sīkstumu un spēju pielāgoties. Tās viņu neuzveica, bet motivēja censties vēl vairāk.

Ja jūsu domā�ana ir stīva un neelastīga, jums �is stīvums jāpārvar. Neviens cits jūsu vietā to nevar izdarīt. Pirmais princips, kas jums jāpie�ņem, ir tas, ka vienīgi jūs varat sevi mainīt. Tas ir sākums reālām pārmai�ņām jūsu personībā.

Domās sadaliet sevi divos da�ādos cilvēkos: jūsu pa�reizējais es un tas, kas vēlaties būt. Palūkojieties uz domām par bailēm, raizēm, nemieru, greizsirdību vai naidu, kas varbūt jūs nomāc un tur savā gūstā. Jūs sadalī�jāt sevi divās daļās, lai disciplinētu. Viena jūsu daļa ir cilvēka prāta dar�bība, otra � bezgalīgais saprāts, kas cen�as ar jūsu starpniecību izpaus�ties. Viss ir atkarīgs no tā, kā jūs sevi redzat.

Kādā Āzijas valstī ir leģenda par zemnieku, kas devās pie ciema gud�rākā vīra un izstāstīja par savu dzīvi un to, cik grūti viņam klājas. Viņ� baidījās no nākotnes. Viņ� nezināja, kā tikt ar to galā. Bailes par nākotni dominēja viņa prātā. Viņ� gribēja padoties. Viņ� bija noguris cīnīties. Viņam �ķita, ka, tiklīdz viena problēma ir atrisināta, parādās jauna.

Gudrais vīrs lūdza viņu aiziet uz ezeru un atnest spaini ūdens. Tad viņ� salēja ūdeni trīs katlos un uzkāra tos uz āķiem virs uguns. Drīz ūdens sāka vārīties. Pirmajā viņ� ielika sai�ķīti burkānu, otrajā da�as olas, bet tre�ajā iebēra �ķipsniņu tējas lapu.

Pēc pusstundas viņ� noņēma katlus no uguns. Viņ� izņēma burkā�nus no katla un ielika bļodā; pēc tam viņ� izvilka olas un ielika citā bļodā, un visbeidzot viņ� ielēja tēju tre�ajā bļodā. Pagriezies pret zemnieku, viņ� jautāja: "Pastāsti � ko tu redzi?"

"Burkānus, olas un tēju," zemnieks atbildēja. Tad gudrais vīrs sacīja: "Paņem burkānus un pastāsti, ko tu jūti." Zemnieks tā ari izdarīja un teica: "Burkāni ir mīksti." Tad viņ� lika zemniekam paņemt olu un to sa�sist. Nolobījis �aumalu, viņ� ievēroja, ka ola ir kļuvusi cieta. Beidzot gud�rais vīrs lūdza zemnieku iemalkot tēju. Zemnieks pasmaidīja, nogar�ojis tās bagātīgo aromātu. Tad zemnieks jautāja: "Ko tas viss nozīmē?"

Gudrais vīrs paskaidroja, ka visi �ie priek�meti bija saskāru�ies ar vienu un to pa�u dzīves pārbaudījumu � verdo�u ūdeni. Katrs uz to re�aģēja at�ķirīgi. Burkāns nonāca ūdenī ciets un stingrs, ta�u verdo�ā ūdens ietekmē kļuva mīksts un vāj�. Ola bija trausla. Tās plānā ārējā �aumala aizsargāja mīksto iek�ējo saturu, bet verdo�ais ūdens to padarīja cietu. Bet tējas lapas bija unikālas. Pēc tam, kad tās bija pabiju�as verdo�ajā ūdenī, tās mainīja ūdeni.

"Kas esat jūs?" viņ� jautāja zemniekam. "Kā jūs reaģējat, kad likstas klauvē pie durvīm? Vai jūs esat burkāns, ola vai tējas lapa?"

Raugoties uz problēmām, ar ko saskaraties savā dzīvē, pajautājiet sev: "Kas es esmu? Vai esmu burkāns, kas ārēji �ķiet stiprs, bet kļūstu vāj� un zaudēju spēkus sāpēs un likstās? Vai esmu ola, kam sākumā ir trausla sirds un nepastāvīgs gars, bet pēc darba zaudē�anas, attiecību pārtrūk�anas, finansiālām grūtībām vai kāda cita pārbaudījuma kļūst cietāka un stiprāka? Vai arī esmu kā tējas lapa? Lapa patiesībā maina ūdeni � īsto sāpju cēloni. Kad ūdens sakarst, tējas lapa izdala smar�u un aromātu. Ja līdzināties tējas lapai, apstākļiem pasliktinoties, jūs kļūstat labāks un maināt apkārtējo situāciju. Kad pienāk vistum�ākais brīdis un vissmagākie pārbaudījumi, vai jūs paceļaties augstākā līmenī? Kā jūs tie�kat galā ar dzīves likstām? Vai esat burkāns, ola vai tējas lapa?

Atcerieties �o svarīgo patiesību: jums nav jārīkojas saskaņā ar ierasto praksi vai sistēmu vai jāreaģē mehāniski tie�i tāpat, kā darījāt iepriek�. Reaģējiet un domājiet pa jaunam. Jūs vēlaties būt veiksminieks. Tāpēc, sākot no �ā brī�a, nedrīkstat identificēties ar negatīvām domām, kas velk uz leju. Jums jāpielāgo domā�ana savu problēmu risinā�anai jaunā un at��ķirīgā veidā.

Stāsts par vienu no Amerikas izcilākajiem valstsvīriem nav stāsts par viegliem panākumiem, bet gan par neatlaidību. Divdesmit viena gada ve�cumā viņ� piedzīvoja neveiksmi biznesā un 1833. gadā cieta sakāvi �tata likumdevēja varas vēlē�anās. Viņu ievēlēja �tata parlamentā 1834. gadā. Viņa mīļotā sieviete nomira 1835. gadā. 1836. gadā viņam bija nervu sa�brukums. 1838. gadā viņ� cieta sakāvi �tata pārstāvju palātas priek�sē�dētāja vēlē�anās. 1840. gadā cieta sakāvi elektoru kolēģijas locekļu vēlē�a�nās. 1843. gadā viņ� cieta sakāvi kongresa vēlē�anās. Beidzot 1846. gadā viņu ievēlēja kongresā uz vienu termiņu, bet 1848. gada kongresa vēlē�a�nās viņ� atkal cieta sakāvi. 1855. gadā viņ� cieta sakāvi senāta vēlē�anās, 1856. gadā viceprezidenta vēlē�anās un 1858. gadā atkal senāta vēlē�anās. Visbeidzot, 1860. gadā viņu ievēlēja par Amerikas Savienoto Valstu pre�zidentu. �ie ir tikai da�i atsevi�ķi notikumi Ābrahama Linkolna dzivē.

Nekas visā pasaulē nevar aizstāt neatlaidību. Talants to nespēs. Ne�kas nav bie�āk sastopams par neveiksmīgiem talantīgiem cilvēkiem. Ģe�nialitāte to nespēs. Teiciens "Neko nesasniedzis ģēnijs" kļuvis gandrīz par sakāmvārdu. Izglītība vien to nespēs. Pasaule ir pilna ar izglītotiem nelai�mes putniem. Tikai neatlaidība un apņēmība ir visvarenas pa�as par sevi.

Viss �ajā pasaulē mainās. Mēs tur neko nevaram darīt. Mainās valdī�bas. Iespējams, jūs kādu ritu pamodīsities un kaut kur būs jauns prezi�dents, jauns karalis vai revolūcija. Viss atrodas nepārtrauktā kustībā.

Saskaroties ar lieliem �ķēr�ļiem, uzmācas tieksme padoties un ieslīgt depresijā, bet vienmēr atcerieties seno leģendu par ķēniņu Zālamanu.

Būdams drūmā noskaņojumā, ķēniņ� Zālamans lūdza saviem pa�domniekiem atnest viņam gredzenu, ko reiz bija redzējis sapnī. "Kad esmu apmierināts, es baidos, ka tas nebūs uz ilgu laiku. Kad esmu neap�mierināts, baidos, ka manas skumjas nekad nebeigsies. Atrodiet man gre�dzenu, kas remdēs manas cie�anas!" viņ� pavēlēja.

Zālamans aizsūtīja visus padomniekus meklēt, un galu galā viens no viņiem satika kādu vecu juvelieri, kas vienkār�ā zelta stīpiņā iegravēja uz�rakstu "Arī �is reiz beigsies". Kad ķēniņ� saņēma gredzenu un izlasīja uz�rakstu, viņa skumjas pārvērtās priekā un viņa prieks skumjās, un tad tos abus nomainīja nosvērtība.

Jā, jūsu pa�reizējai problēmai pienāks gals. Jūs nevarat būt neapmie�rināts visu laiku. Ir kaut kas, ko jūs un es varam darīt, lai mainītu attieksmi pret �īm mū�īgajām pārmaiņām. Svarīgs ir nevis tas, kas notiek, bet tas, ko mēs domājam par notieko�o.

Visi pasākumi nevar būt veiksmīgi. Prieks par panākumiem mijas ar neveiksmes rūgtumu. Konstruktīvi tiekot galā ar neveiksmi, mēs bie�i vien varam pārvērst �o neveiksmi panākumos.

Zemākais punkts Lī Jakokas karjerā bija viņa atlai�ana no darba Ford Motor Company. Stāsts par to, kā viņ� pārvērta savu neveiksmi panāku�mos jaunajā amatā, būdams Chrysler izpilddirektors, ir labi zināms. Auto�biogrāfijā viņ� minēja, ka tūlīt pēc jaunā darba sāk�anas viņam bija jāpie�dzīvo vēl posto�āka sakāve. Chrysler bija uz bankrota robe�as. Kāds vājākas dabas cilvēks uzreiz būtu padevies, nevis pārgājis no vienas ne�veiksmes uz otru.

Jakoka neļāva grūtībām sevi pieveikt. Viņ� ņēma talkā visus savus iek�ējos resursus. Viņ� jau iepriek� bija izjutis neveiksmes gar�u un �oreiz negrasījās ļaut tai notriekt sevi zemē. Viņ� koncentrēja savas labākās īpa��ības � spēju pielāgoties, novatorismu, rado�o domā�anu un neatlai�dību �, lai stātos pretī �ai krīzei un to sakautu.

Attieksmes ir nemateriālas substances, no kā mēs veidojam spējas, nosvērtību un labklājību. Tās nosaka mūsu dzīves virzību, un mūsu mai�nītā attieksme var mainīt visu pārējo. Kas ir jūsu domā�anas veids? Tās, protams, ir domas, kas var izraisīt izcilu un apbrīnojamu pieredzi un re�zultātus. Mainot domā�anu, jūs maināt ķermeni, jo ķermenis ir prāta ēna. Jūsu ķermenis ir kondensēts prāts. Jo jums notiek pēc jūsu ticības.

Tie�i negatīvā domā�ana daudziem cilvēkiem neļauj būt izturīgiem, kad notiek kas slikts. Viņi neļauj zemapziņai atvērties, lai pielāgotos aps�tākļiem un mainītos.

Jūsu vado�ā doma ļauj jums pārvarēt �o negatīvismu. Jūs varat, ja domājat, ka varat. Jūsos glabājas izturības sēklas, un jūs varat �īs sēklas uzdiedzēt, izmantojot bezgalīgo spēku, kas jūs stiprina. Gandrīz ikviens zina, cik neiespējami ir cīnīties pret kādu dominējo�u negatīvu domu vai emociju, bet jūs to varat. Kad negatīvā doma ienāk jums prātā � bailes, aizvainojums, nosodījums, naids, lai kas tas arī būtu, � tieciet ar to galā nekavējoties. Nocērtiet tai galvu. Neļaujiet tai augt un pieņemties spēkā, apdraudēt jūsu varu, jūs sakaut un nest jums slimības un augoņus un visu pārējo. Ja aizvainojums aug jūsu domās, tas sāk dominēt pār jums. Jūs iekrāsojat it visu savā dzīvē ar baiļu nokrāsu, ja tās dominē jūsu prātā. Tās nosaka visu, ko darāt, runājat un domājat, turklāt neļauj jums izmantot savas rado�ās spējas, lai ieviestu jauninājumus un pielāgotos jaunajai situācijai.

Stāsta, ka Tomass Edisons, cen�oties izgudrot kvēlspuldzi, piedzī�voja neveiksmi tūksto� rei�u, līdz viņam tas izdevās, bet viņ� nekad ne�ļāva negatīvām domām sevi apturēt, turpinot uzlabot un precīzi noregu�lēt �o procesu.

Kā jau minēts �ajā nodaļā, Lī Jakoka izmantoja savu spēju pielāgo�ties un rado�o garu, lai pārliecinātu kongresu pie�ķirt līdzekļus, kas pa�glāba Chrysler no bankrota.

Vīrie�i un sievietes, kas vēlas nodzīvot dzīvi pēc iespējas pilnvērtī�gāk, nekad nepārstāj augt. Viņi vienmēr atrodas ceļā, jo viņu mērķis ar�vien attālinās, kļūstot lielāks, pla�āks un produktīvāks. Pa ceļam viņi ap�stājas tikai da�ās pieturās, lai izņemtu no ceļasomas lietas, kas vairs nav vajadzīgas, � traucēkļus, kuri apgrūtina kustības, � un tad atsāk ceļo�jumu. Tas ir ceļojums visa dzīves ceļa garumā.

Ja vēlaties piekļūt saviem apslēptajiem resursiem, stimulējiet savu izaugsmi un spēku; jums vienmēr sevi jāpilnveido kādā jomā � jāpaaug�stina intelekts, veicot rūpīgus un precīzus novērojumus, nepārtraukti pa�pildinot zinā�anas, papla�inot garīgo apvārsni, pavēr�oties prom no sevis un papla�inot savas darbības un palīdzības jomu. Pārstājiet baidīties no pārmaiņām. Esiet pārliecināts par savām spējām stāties pretī izaicināju�miem ar jaunām un rado�ām idejām.

Burberry izpilddirektore And�ela Ārendsa izskaidro savus panāku�mus ar ievērojamāko �ajā nozarē strādājo�o cilvēku novēro�anu un cen��anos viņiem līdzināties. Viņa apgalvo, ka ir apguvusi prasmi darboties ar skaitļiem no Lindas Vahneres, kas vadīja apģērbu gigantu Warnaco, un rado�o prasmi no Donnas Karanas � vēl vienas līderes modes biznesā. Linda bija eksperte skaitļos, un Donna viņai daudz ko iemācīja dizaina jomā.

Karjeras sākumā viņa pameta Donnas Karanas uzņēmumu, lai palī�dzētu atvērt 50 Bendei veikalus visās ASV malās. Ta�u pēc astoņpadsmit mēne�iem valde �o projektu apturēja, ko Ārendsa apraksta kā "�ausmī�gāko triecienu savā karjerā". Tomēr viņa ātri atguvās, tiklīdz viņu pieņēma darbā Liza Kleiborna. �ajā firmā viņa varēja likt lietā gan savas biznesa, gan rado�ās prasmes, lai pārliecinātu viņus papla�ināties, nopērkot uzņē�mumu )uicy Couture, ko Karanas cilvēki bija vilcināju�ies darīt.

Kad starptautiskās veikalu ķēdes Burberry ilggadējā izpilddirektore aizgāja pensijā, And�elu Ārendsu iecēla viņas vietā. Viņas novatoriskās koncepcijas un atbalsts jaunām idejām ļāva uzņēmumam veiksmīgi pa�pla�ināties un plaukt.

Kad jūs nomāc problēmas, domājiet par slepenajiem iespēju kamba�riem, kuru durvis ir atslēgu�i neskaitāmi And�elai Ārendsai līdzīgi cil�vēki. Pateicoties �ādiem piemēriem, �odien dzīvo tūksto�iem cilvēku, kas kļuvu�i izcilāki vīrie�i un sievietes, labāki viri un sievas, labāki juristi, la�bāki ārsti, labāki valstsvīri. Nav cita tik spēcīga pa�atklāsmes līdzekļa kā iedvesmojo�a grāmata vai ieklausl�anās izcilā oratorā. Tas bie�i vien aiz�kustina mūs līdz pa�ām dvēseles dzīlēm un atmodina jaunus impulsus, jaunus spēkus un apņēmību daudziem no mums, kas līdz �im biju�i aiz�snaudu�ies, lai varētu iepazīt un izmantot mūsu iek�ējos spēkus. Iespē�jams, ka jums ir bijusi līdzīga pieredze, klausoties kādu izcilu sludinātāju vai lektoru, kur� it kā atvēra jūsos tādas jomas, kas citādi būtu paliku�as apslēptas uz visiem laikiem.

Jo vairāk mēs izkopjam savas spējas, jo pamatīgāk izmantojam savus resursus, jo vairāk atklājam savu apslēpto es, jo pla�āks kļūst mūsu re�dzesloks. Dzīve kļūst par nepārtrauktu attīstību.

Ir ļaudis, kas neapzinājās savas iespējas līdz pusmū�a vecumam. Tad viņi pēk�ņi it kā pamodās no ilgas gulē�anas, izlasīju�i kādu iedvesmo�jo�u, rosino�u grāmatu, noklausīju�ies kādu sprediķi vai lekciju vai sati�ku�i kādu draugu � ar augstiem ideāliem �, kur� saprata, ticēja un iedro�ināja viņus.

Ir milzīga at�ķirība, vai esat kopā ar cilvēkiem, kuri jums tic, iedro��ina un uzslavē jūs, vai ari ar tādiem, kuri vienmēr cen�as salauzt jūsu el�kus, sagraut jūsu cerības un uzgāzt ledainu ūdeni jūsu centieniem.

Labs piemērs ir Andrea Vonga � Lifetime Network prezidente un izpilddirektore. Viņa stāsta, ka vecākiem, audzinot viņu, bija svarīgi ļaut viņai piedzīvot neveiksmes. Tas deva viņai daudz spēka. Kad viņa zau�dēja skolas prezidenta vēlē�anās, viņa iemācījās nopurināt putekļus un doties tālāk. Viņa �o pieredzi izmantoja savā karjerā haotiskajā televīzijas producenta lauciņā, kur uz katru veiksmīgu televīzijas hitu ir neskaitāmi citi raidījumi, kas nekad neierauga dienas gaismu. Kad viņai ienāca prātā ideja pārnest britu televīzijas �ovu "Dejo ar zvaigzni" uz Amerikas Savie�notajām Valstīm, �ajā industrijā strādājo�ie cilvēki uzskatīja viņu par ju�ku�u, bet viņa tam ticēja un pierunāja kompānijas vadību to parādīt.

Togad tas kļuva par vienu no populārākajiem raidījumiem. Savā jaunajā televīzijas kompānijas vadītājas lomā viņas izaicinājums ir attīstīt Lifetime zīmolu, un, lai to paveiktu, viņa liek lietā garīgo pa�paļāvību, ko sāka attīstīt jau bērnībā, kā arī nerimsto�os centienus mācīties un pilnvei�doties.

Ja intervēsit milzīgo neveiksminieku armiju, uzzināsit, ka ļoti daudzi cieta neveiksmi tāpēc, ka nekad nenonāca stimulējo�ā, iedro�ino�ā vidē, tāpēc, ka viņu ambīcijas nekad netika atmodinātas, vai arī tāpēc, ka ne�bija pietiekami stipri, lai pretotos nomāco�ajiem, drosmi laupo�ajiem vai ļaunajiem apstākļiem. Daudzi ļaudis, kurus sastopam cietumos vai na�bagmājās, ir piemērs vides ietekmei, kas viņos atraisīja sliktāko, nevis la�bāko.

Lai ko jūs darītu savā dzīvē, ziedojiet visu nepiecie�amo, lai paliktu vidē, kas stimulēs jūs attīstīt sevi. Uzturiet cie�as attiecības ar cilvēkiem, kas jūs saprot, tic jums, un tas palīdzēs jums atklāt sevi un iedro�inās sas�niegt maksimāli iespējamo. Tas var pilnīgi mainīt jūsu dzīvi no viduvējas eksistences uz grandioziem panākumiem. Turieties pie tiem, kuri vēlas kaut ko paveikt un būt kaut kas �ajā pasaulē � cilvēki ar augstiem mēr�ķiem un cēlām ambīcijām. Ambīcijas ir lipīgas. Jūs aplipsit ar savā vidē valdo�o noskaņojumu. Ja pa�am līdz �im nav veicies tik labi, apkārtējo cilvēku panākumi iedro�inās un stimulēs jūs pūlēties vēl vairāk.

Nikolass Hols zina, ka neveiksme ir relatīvs jēdziens. Viņ� ielicis vārdu "neveiksme" sava uzņēmuma nosaukumā. Viņ� ir populārās interneta vietnes startupfailures.com dibinātājs, jo vēlējās reģistrēt piedzīvoju�mus uzņēmējdarbībā. Viņ� apgalvo, ka panākumu gū�ana saistīta ar spēju atgūties pēc neveiksmes un pārvarēt �aubas par sevi. Viņ� uzskata ne�veiksmi par veiksmes tuvu radinieci un pazīst abas. Viņ� arī sniedz iedro��inājumu un padomus, kā atkal tikt atpakaļ uz sliedēm.

Hols ir cie�i pārliecināts, ka vienīgā īstā neveiksme rodas no necen�anās. Viņ� arī apgalvo, ka neveiksme ir dabiska parādība �ajā jomā, ka ikviens, kas jebkad guvis panākumus vai nu personiskajā, vai profesionā�lajā dzīvē, ir arī piedzīvojis neveiksmes. Viņ� saka, ka tikai vēlme atspēlē�ties dod iespēju atkal iesist vārtus.

Pat ja jaundibinātais uzņēmums izrādās veiksmīgs, viņ� nepazīst ne�vienu uzņēmuma dibinātāju, kas nebūtu saskāries ar reālu vai �ķietamu neveiksmi neskaitāmas reizes, lai pie �īs veiksmes nonāktu pat tādi kā Microsoft un Apple1 . Viņ� atzīst, ka ļoti daudzi cilvēki, sākot jaunu biznesu, saprot, ka neveiksme ir neatņemama �ā procesa sastāvdaļa, bet viņi, vien�alga, cer, ka varēs no tās izvairīties.

Lai atgūtos no neveiksmes, lielākais �ķērslis ir �aubas par sevi. Bet viena mierino�a doma ir tā, ka, lai gan ar laiku pieņemt neveiksmi varbūt nekļūst vieglāk, atgū�anās no tās �ķiet vieglāka. Galvenais ir uztvert to vienkār�i kā neatņemamu procesa sastāvdaļu, kā nosacījumu palik�anai spēlē.

������� Jums nav jāpakļaujas negatīvam domām vai reakcijām. Kategoriski atsakieties reaģēt mehāniski. Reaģējiet un domājiet pa jaunam. Jūs vēla�ties būt mierīgs, laimīgs, starojo�s, vesels, turīgs un iedvesmots. Sākot no �ā brī�a, atsakieties identificēties ar negatīvām domām, kas velk jūs uz leju.

��� Nebaidieties no pārmaiņām. Nevilcinieties, domājot, ka jūsu priek�nieks vai citi nepiekritīs. Esiet gatavs pielāgot, radīt, labot un asināt savas idejas, lai tiktu galā ar izaicinājumiem darbā.

�� Nekas visā pasaulē nevar aizstāt neatlaidību. Talants to nespēs. Nekas nav bie�āk sastopams par neveiksmīgiem talantīgiem cilvēkiem. Ģenialitāte to nespēs. Teiciens "Neko nesasniedzis ģēnijs" kļuvis gandrīz par sakāmvārdu. Izglītība viena pati to nespēs. Pasaule ir pilna ar izglīto�tiem nelaimes putniem. Tikai neatlaidība un apņēmība ir visvarenas pa��as par sevi.

� Kad negatīva doma ienāk jums prātā, tieciet ar to galā nekavējoties.

Neļaujiet tai sevi sakaut. Ja aizvainojums jūsu domās aug, tas sāk valdīt pār jums; tad jūs visu savā dzīvē iekrāsojat ar baiļu nokrāsu.

� Vienmēr domājiet par pozitīvu pieeju problēmu risinā�anai, un, barojot zemapziņu ar domām par elastīgumu un vēlmi pielāgoties, pārva�rēsit bailes no pārmaiņām un vairosit pretestību negatīvai domā�anai.

� Lai ko jūs darītu savā dzīvē, ziedojiet visu nepiecie�amo, lai paliktu vidē, kas stimulēs jūs attīstīt sevi. Uzturiet cie�as attiecības ar cilvēkiem, kas jūs saprot, tic jums, un tas palīdzēs jums atklāt sevi un iedro�inās sas�niegt maksimāli iespējamo. Tas var pilnīgi mainīt jūsu dzīvi no viduvējas eksistences uz grandioziem panākumiem.

� Var gadīties neveiksmes, bet neļaujiet tām sevi sagraut. Viss paiet. Svarīgs ir nevis tas, kas notiek, bet tas, ko mēs domājam par notieko�o.

Viss okeāna ūdens nenogremdēs pat nelielu laiviņu, ja ūdens tajā neiekļūs; tāpat arī visas pasaules problē�mas, izaicinājumi un grūtības nenogremdēs jūs, ja vien neļausit tiem iekļūt sevī.

Ilgsto�as raizes laupa vitalitāti, entuziasmu un enerģiju, padarot par fizisku un garīgu vraku. Profesionāli mediķi norāda, ka raizes ir cēlonis neskaitāmām slimībām, tādām kā astma, alerģija, sirdsdarbības traucē�jumi, augsts asinsspiediens un milzumdaudz citu slimību, pārāk daudz, lai tās visas uzskaitītu.

Rai�u mākts prāts ir apmulsis, sa�ķelts un bezmērķīgi domā par dau�dzām nepatiesām lietām. Lai gan daudziem no mums ir reālas problēmas, tādas kā ģimenes locekļa slimība vai darba zaudējums, bie�i vien liela daļa rai�u saistītas ar kūtrumu, slinkumu, apātiju vai vienaldzību. Pamos�toties no rīta, nevajag sākt domāt rai�pilnas domas. Jūs varat domāt par harmoniju, mieru, skaistumu, pareizu rīcību, mīlestību un sapratni. Ne�gatīvās domas varat aizstāt ar konstruktīvām.

Stīvs L. bija noraizējies par savu veselību, bet pēc pilnīgas izmeklē�a�nas ārsts paziņoja, ka fiziski ar viņu viss ir kārtībā, ta�u viņ� cie� no ne�miera neirozes. Nemiera neiroze ir smalka frāze, kas vienkār�ā valodā nozīmē hroniskas raizes. Un vārda "raizes" sakne sākotnēji nozīmēja "�ņaugt, smacēt", un tie�i to Stīvs sev nodarīja.

Viņ� nepārtraukti raizējās arī par naudu, darbu un savu nākotni.

Mū�īgās raizes izjauca viņa sapņus par panākumiem un turību, un sa�traukums atņēma visu enerģiju. Viņ� vienmēr jutās noguris un nomākts.

Viņam ieteica trīs �etras reizes dienā vienatnē veikt klusus meditāci�jas seansus un svinīgi deklarēt, ka visvarenais viņam ir devis iedvesmu un cerību, un viss, kas viņam jādara, ir noskaņoties uz bezgalīgo saprātu un ļaut tā harmonijai, mieram un mīlestībai plūst caur viņu. Viņam ieteica �ādu meditāciju:

"Dievs jeb augstākā gudrība deva man �o vēlmi. Visvarenais spēks ir manī, dodot man iespēju būt, darīt un iegūt. �ī visvarenā gudrība un spēks mani balsta un ļauj piepildīt visus mērķus. Es vairs nedomāju par �ķēr�ļiem, kavēkļiem, traucējumiem un neveiksmēm. Es zinu, ka pastā�vīga domā�ana �ajā virzienā vairo manu ticību un pa�paļāvību un palie�lina spēku un pa�kontroli, jo Dievs mums nav devis baiļpilnu garu, bet gan spēku, mīlestību un skaidru prātu."

Viņ� regulāri un sistemātiski izmantoja �os meditācijas vārdus. �īs patiesības iespiedās viņa apziņā, un tad smadzenes izsūtīja �īs dziedino��ās vibrācijas pa visu organismu. Tās nonāca viņa zemapziņā un, līdzīgi garīgam penicilīnam, iznīcināja rai�u, baiļu, nemiera un visu negatīvo domu baktērijas. Pēc mēne�a viņ� jau apzinājās to spēku, varē�anu un intelektu, kas viņam bija dots kop� dzim�anas. Viņ� ir uzveicis savas rai�zes, lietojot garīgus medikamentus un izmantojot savas zemapziņas dzī�lēs ieslēgto bezgalīgo saprātu.

Kāds in�enieris Endijs F. stāstīja, ka viņ� raugās uz savām raizēm kā uz tehnisku problēmu. "Saskaroties darbā ar kādu tehnisku problēmu, es to izanalizēju un sadalu sīkās sastāvdaļās," viņ� sacīja. Tad es sev jautāju: "No kurienes katra detaļa nāk? Ko katrs gabaliņ� nozīmē? Kā es to varu saistīt ar visu problēmu kopumā?" Par raizēm es jautāju: "Vai �īm raizēm piemīt kāds spēks? Vai aiz tām slēpjas kāds noteikts princips?"

Ar vēsas, racionālas domā�anas un loģiskas analīzes palīdzību viņ� sadala savas raizes sastāvdaļās un saprot, ka tās ir tikai ēnas viņa prātā, maldīgas un iluzoras, nevis realitāte.

Ēnai nepiemīt nekāds spēks! Tie�i tādas pārsvarā ir raizes: ēnas jūsu prātā. Tā nav realitāte, tur nav vērojams nekāds princips, aiz tām neslēp�jas patiesība. �īs raizes nav nekas cits kā draudīgu ēnu sakopojums. Likvi�dējiet �īs ēnas, pārvēr�ot tās realitātē un tiekot ar tām galā.

Ārsti jums pastāstīs, ka daudzi viņu pacienti tik ļoti raizējas par sli�mībām, kuru viņiem nav, ka cie� no �o slimību simptomiem. Ārsti to ap�zīmē ar terminu "psihosomatisks". �is vārds ir saliktenis no "psiho", kas nozīmē 'prāts', un "somatisks", kas nozīmē 'ķermenis'. Tas, ko domājat savā prātā, atspoguļojas jūsu ķermeņa reakcijā.

Lielas apdro�inā�anas kompānijas Hartford viceprezidents Konektikutā raizējās, ka viņam ir sirdskaite. Viņa tuvākais draugs, divdesmit ga�dus vecāks vīrs, tikko bija pārcietis sirdstrieku, un viņ� bija pārliecināts, ka arī viņam draud tas pats. Viņ� griezās pie sirds slimību speciālista, kas veica kardiogrammu un konstatēja, ka viņa sirds ir normāla un problēma ir psihosomatiska. Drauga sirdstrieka izraisīja pārmērīgas raizes par viņa pa�a sirdi, un viņ� patie�ām sajuta spazmas un citus sirdsdarbības traucē�jumu simptomus. Ārsts paziņoja, ka līdzeklis pret �o problēmu atrodams nevis medicīnas grāmatās, bet gan viņa zemapziņā. Viņam ieteica meditā�ciju par labu veselību, līdz �ī maldīgā doma tiks izdzēsta no viņa psych un viņa soma uz to attiecīgi reaģēs. Tam bija vajadzīgas tikai da�as nedēļas. Viņ� lika lietā izcilo aizstā�anas likumu, atkārtojot labo domu atkal un atkal, līdz prāts pieņēma �o patiesību, kas darīja viņu brīvu un mierīgu.

Ikreiz, kad jūs pārņem bailes vai raizes, vai arī ikreiz, kad jums �ķiet, ka nevarat kaut ko paveikt, nomierinieties un apldustiet, un apzinieties, ka bezgalīgums ir jūsos, ka Dievs ir bezgalīga mīlestība, bezgalīgais sa�prāts, apbrīnojama gudrība, absolūtā vara, absolūtā harmonija.

Ja jūs to piesaucat, tas jums atsaucas. Bezgalīgais saprāts reaģē uz jūsu domām. �āda veida lūg�ana vai meditācija izraisīs pilnīgu relaksā�ciju, nomierinās prātu. Atrodoties �ajā relaksācijas stāvoklī, pārdomājiet, kas vēlaties būt, ko darīt vai ko iegūt, un jūsu iek�ējais bezgalīgais gars atsauksies uz jūsu ticību tam un pārliecību par to. Ticība iesūksies jūsu zemapziņā un pastiprinās �o vareno spēku, tiekot galā ar visām problē�mām, ar ko saskarsities.

Gadiem ilgi Karloss D�. zīmēja diagrammas un grafikus sava uzņē�muma mārketinga nodaļai. Tā kā viņam bie�i izteica uzslavas par skai�drību un precizitāti, Karloss jutās ļoti dro�s par savu darbu. Ta�u, attīsto�ties datortehnoloģijām, cilvēks ar Karlosa prasmēm vairs nebija vajadzīgs. Karloss ne�inkstēja par netaisnību un nesūrojās par savu nelaimi, bet pārliecināja uzņēmumu apmācīt viņu datorgrafikā. Viņ� cītīgi mācījās un apguva jaunas metodes. Viņ� uzzināja, ka iepriek�ējā pieredze darbā ar diagrammām devusi viņam labu izpratni par datorgrafiku, un viņ� apguva �o priek�metu un kļuva par labāko speciālistu.

Lai nekas jūs neuztrauc, lai nekas jūs nebiedē, lai nekas jūs netraucē, lai nekas jūs nesadusmo. Jūs esat noteicējs. Jūs esat atbildīgs par savu uz�tveri: savām domām, jūtām, emocijām un reakcijām. Jūs esat karalis, kas valda pār savu uztveri. Kad jūs sasniedz kāda negatīva suģestija, jūs varat teikt: "Man piemīt iek�ējās spējas un spēks, lai to pārvarētu. Ar bezgalīgā spēka palīdzību es spē�u rast risinājumu."

Raizes un bailes var valdīt pār jūsu dzīvi tikai tad, ja to pieļausit. Jūsu varā ir izslēgt tās no savas dzīves. Jums piemīt nosvērtība, iek�ējais spēks, lai mainītu savu dzīvi. Ar lūg�anām un meditāciju, uzticoties savam garī�gajam es, paļaujoties uz dievi�ķo, jūs pārvarēsit raizes un ba�as. Ja barosit apziņu ar pozitīvām domām, zemapziņa, saskaroties ar problēmām, re�aģēs pozitīvi un radīs risinājumus, kas nodro�inās jums laimīgāku, mierī�gāku un gandarījuma pilnu dzīvi.

Daudzi cie� neveiksmi, jo nepārtraukti apstājas, lai prātotu, kā viņiem galu galā viss iznāks, vai viņi gūs panākumus vai negūs. �ī nepār�trauktā iespējamā rezultāta ap�aubī�ana izraisa �aubas, kas ir nāvējo�as sasniegumiem.

Panākumu noslēpums gan darbā, gan citās dzīves jomās ir koncen�trē�anās. Jebkura veida raizes un bailes ir liktenīgas garīgai koncentrē�a�nās spējai un nogalina rado�o garu. Viens no parastākajiem iemesliem, kāpēc strādnieki darbā izjūt cie�anas, ir valdonīga priek�nieka izraisītas bailes � priek�nieka, kas vienmēr draud sodīt vai pat atlaist darbiniekus, kuri viņu sadusmos. Nav viegli strādāt tādos apstākļos, un daudzi visu laiku jūtas no�ēlojami. Viss viņu garīgais organisms vibrē no konfliktējo��ām emocijām, produktivitāte ir neiespējama.

Maz ticams, ka varēsit mainīt priek�nieka personibu, bet varat iemā�cīties ar to sadzīvot, neļaujot tai sevi iztuk�ot. Katru reizi, kad pieķerat sevi raizējamies vai �ēlojamies, vai uztraucamies par �ādu izturē�anos, vienkār�i uz brīdi ieturiet pauzi un sakiet sev: "Tā nedrīkst dzīvot gudra, domājo�a būtne; tā nav īsta cilvēka dzīve." Protams, ja ir iespējams mainīt darbu vai nu �ajā organizācijā, vai arī no tās aizejot, dariet to. Bet, ja �ādas iespējas nav, katru reizi, kad priek�nieks jūs rāj, klusībā atkārtojiet: "Es neļau�u tam izpostīt manu dzīvi. Es darbā saglabā�u nosvērtību, un es zinu, ka daru visu, ko spēju, par spīti priek�nieka attieksmei. Es neļau�u sevi pazemot." Varbūt �āda domā�ana neatvieglos situāciju, bet tā dos jums iespēju to pieņemt un meklēt citas jomas ārpus darba, kur rast gan�darījumu un sasniegumus.

Nākamajā dienā ir jūsu gadskārtējās atestācijas termiņ� un paredzēta saruna ar vadītāju. Ko jūs darāt? Ļoti iespējams, jūs raizēsities, ko viņ� sacīs. Atsauksit atmiņā visas pieļautās kļūdas, nokavētos termiņus un citas problēmas. Jūsu zemapziņai ir uzkrauta tik liela negatīvisma nasta, ka naktī aizmigt nevarēsit.

Ta�u pieņemsim, ka zināt prāta darbības likumus un gara paradu�mus. Jūs neraizējaties par gaidāmo atestāciju, bet apsē�aties uz krēsla vai dīvāna un mobilizējat uzmanību. Vispirms jūs atslābināties. Kad ķerme�nis ir relaksējies, prāts nomierinās. Jūs klusībā sakāt: "Mani kāju pirksti ir atslābināti, pēdas ir atslābinātas, vēdera muskuļi ir atslābināti, sirds un plau�as ir atslābinātas, mugurkauls ir atslābināts, kakls ir atslābināts, ro�kas un plaukstas ir atslābinātas, smadzenes ir atslābinātas, acis ir atslābi�nātas, visa mana būtība no galvas līdz kājām ir pilnīgi atslābinājusies."

Kad esat atslābinājies, ķermenim ir jāklausa; kad atslābināties un ticat, jūsu lūg�anas vienmēr tiek uzklausītas. Ja neatslābināties, negūstat gaidītos rezultātus. Relaksējieties un ticiet. Atslābinot ķermeni, jūs relaksējat prātu. Prāts kļūst kluss un mierīgs. Tātad � ko jums vajadzētu darīt, lai sagatavotos notikumam, kas vienmēr bijis smags pārbaudījums? Jums vajadzētu koncentrēties uz visiem saviem sasniegumiem iepriek�ējā gadā, uz izmaksām, ko samazinājāt, inovācijām, ko ierosinājāt, klientiem, kurus apmierinājāt, un visām pozitīvajām darbībām, ko pieredzējāt. Ja noskatīsities �o filmu savā prātā un turpināsit domāt tādā garā, jūs būsit gatavs.

Tiekoties ar vadītāju nākamajā rītā, jūs ienāksit viņa kabinetā ar spē�cīgu pozitīvu attieksmi. Raizes būs aizstājusi pa�paļāvība. Protams, vadī�tājs var norādīt uz jomām, kurās nepiecie�ams uzlabojums. Tas ir viņa darbs, un mēs visi varam uzlabot savu veikumu. Bet jūs to pieņemsit kā konstruktīvus ierosinājumus, nevis kritiku. Jūs esat ieprogrammējis zem�apziņu aizstāt ba�as un raizes par savu darbu ar pārliecību, ka jums veicas labi un jūs vēlaties un spējat strādāt vēl labāk.

Ir kāds sens stāsts par gudru vīru, dzīves noslēpumu mīlētāju, mistiķi, kas lika visiem cilvēkiem pasaulē izveidot lielu apli. Apļa centrā viņiem vajadzēja nolikt visas savas problēmas, pārestības, nesapra�anās, dziļas vil�anās, slimības, trūkumus un ierobe�ojumus, visus iespējamos sare�ģījumus.

Tad viņiem deva atļauju � patiesībā pavēli � izpētīt visu �o no�ē�lojamo kaudzi (�o grūtību sakopojumu) un izvēlēties jebkuru no tām sev. Cilvēku pūli pārņēma dziļ� klusums. Viņi sastinga.

Pēc ilgām pārdomām un pamatīgas apdomā�anās ikviens vīrietis, ikviena sieviete atgriezās apļa centrā, un katrs izvilka no tā savas problē�mas un devās mājup. Neviens no viņiem, neviena vienīga dvēsele neizvē�lējās paņemt un uzkraut uz saviem pleciem kāda cita cilvēka rūpju nastu, bēdas, pārbaudījumus un likstas.

Ir tik kārdino�i mēģināt risināt citu cilvēku problēmas. Tie ir maldi un pilnīga mūsu enerģijas iznieko�ana un iz�ķie�ana. Ar visu pasaules labo gribu un labajiem nolūkiem � lai cik ļoti mēs to vēlētos � mēs neesam kompetenti atrisināt cita cilvēka situāciju.

Bet tie esam mēs, vienīgi mēs pa�i, kas galu galā spējam sakārtot savu dzīvi � jo tā ir mūsu pa�u radīta. Mēs to varam mainīt un uzlabot, mai�not savu pārliecību, atceroties, kas mēs patiesībā esam. Mums nepār�traukti sev jāatgādina pieņemt mūsu mantojumu, mūsu iedzimtību, visu labo, patieso un skaisto.

Daudziem dzīvē pienāk brīdis, kad darbā viss iet greizi. Nepadarītie darbi krājas kaudzēs. Termiņi netiek ievēroti. Vienalga, cik cītīgi strādā�jat, nekad visu nepagūstat paveikt. Jūs sāk mākt depresija.

Kad jūtat tuvojamies depresiju, enerģiski koncentrējiet domas tie�i pretējā virzienā. Atcerieties, ka jau iepriek� esat saskāries ar krīzi darbā un to pārvarējis. Turieties pie jautrības, pa�paļāvības, pateicības un labās gribas ideāliem, un jūs būsit pārsteigts, cik ātri zudīs ienaidnieki, kas se�koja jums pa pēdām un padarīja jūsu dzīvi no�ēlojamu, tāpat kā pazūd tumsa, kad atver logu slēģus un iek�ā ieplūst gaisma. Mēs nedzenam tumsu ārā, bet izmantojam tās pretmetu � gaismu �, kas acumirklī to neitralizē. Kad izjūtat spriedzi, lai paveiktu darbu noteiktajā termiņā, kad priek�nieks noraida jūsu projektu un liek to pārstrādāt, kad neizdodas kāds normas izpildei nepiecie�ams pārdo�anas darījums un �ķiet, ka viss iet greizi, un jūtat, ka jūs pārņem grūtsirdība, pārtrauciet darīt visu citu un ķerieties pie �o ienaidnieku izdzī�anas sev no prāta, neitralizējot tos, iznīcinot ar pretējas suģestijas palīdzību. Jūs lieliski zināt, ka gai�a, skaista doma, lai cik grūti jums būtu to paturēt prātā cie�anu brīdī, drīz dos atvieglojumu. Pieņemiet priecīgo, cerīgo tikumu, ja jums tas vēl nepie�mīt, un drīz tas būs jūsu.

Ja esat sava garastāvokļa upuris, metieties iek�ā notikumu straumē un ņemiet tajos aktīvu dalību, izrādot patiesu interesi par notieko�o. At�lieciet uz brīdi malā savas darba problēmas. īsa atelpa bie�i vien atsvai�dzina prātu un, atgrie�oties pie darba, palīdz domāt skaidrāk. Esiet lai�mīgs un izrādiet interesi par citiem. Neļaujiet domām koncentrēties uz sevi. Novērsiet tās, aizrautīgi iesaistoties da�ādos pasākumos kopā ar draugiem vai ģimeni vai arī citu apkārtējo cilvēku plānos un priekos.

Nekoncentrējieties uz rūpēm. Padomājiet par iepriek�ējiem sasnie�gumiem un to, kā tos panācāt. Atcerieties to grūto uzdevumu, ko atri�sinājāt, kad citi bija tam atmetu�i ar roku. Atcerieties, kā priek�nieks iepriek� slavēja jūsu rado�o garu, centību un lojalitāti. Pakavējieties pie uzvarām, nevis mokieties domās par neveiksmēm. Tas padarīs prātu skaidrāku un palīdzēs rast risinājumus problēmām.

Nevērtējiet nākotni pēc sīkajām likstām, ar ko saskaraties. Melnie mākoņi, kas aizsedz sauli, rīt jau būs izgaisu�i. Iemācieties tālredzīgi ska�tīties uz dzīvi un pie�ķirt lietām pareizo vērtību.

Jūs esat savu domu un reakciju pavēlnieks. Jūs varat izrīkot savas do�mas, kā vēlaties, pievēr�ot uzmanību jebkam, par ko izvēlaties meditēt. Jūs esat savas konceptuālās karaļvalsts monarhs. Jūs varat dot pavēles sa�viem pavalstniekiem � domām un jūtām � saskaņā ar savām vēlmēm, un tiem jums ir jāpaklausa. Jūs esat absolūtais monarhs savā garīgajā ka�raļvalstī, jūsu varā ir padzīt visus ienaidniekus no savas teritorijas.

Raizes un bailes ir maldīgas pārliecības prātā. Maldīgās pārliecības nomirs, ja nepievērsīsit tām uzmanību. Jebkādas raizes ir dabisks bries�mu signāls, ka jūsu pārliecība ir maldīga. Pārmaiņas domā�anas veidā jūs atbrīvos. Cilvēki, kas raizējas, vienmēr gaida, ka kaut kas noies greizi. Viņi izstāstīs visus iemeslus, kāpēc varētu notikt kaut kas slikts, un nevie�nu iemeslu, kāpēc vajadzētu notikt vai varētu notikt kaut kas labs. �ādas raizes padara viņus vājākus, nespējīgākus stāties pretī iespējamiem izaici�nājumiem, un viņi pievelk tie�i tādus apstākļus, pie kādiem kavējas viņu domas.

Baiļpilnā, rai�pilnā perspektīva, ko uzspie�am savai zemapziņai, pa�tiesībā garantē attiecīgu problēmu vai grūtību pēk�ņu ra�anos.

1.�� Iemācieties relaksēties. Atrodiet darba dienas gaitā kādu brīdi, kad da�as minūtes varat pabūt vienatnē ar sevi, lai nodotos dziļai meditācijai vai noteiktiem relaksācijas vingrinājumiem. Neliels pārtraukums bie�i vien atsvaidzina prātu un, atgrie�oties pie darba, palīdz domāt skaidrāk.

2.�� Dodieties pastaigā. Ja varat tikt projām no sava kabineta vai darba galda, dodieties pastaigā. Izejiet ārā no ēkas. Apejiet apkārt kvartālam vai autostāvvietai. Ja jums jāpaliek ēkā, pastaigājiet pa to. Attālinā�anās no stresu izraiso�ās vietas bie�i vien palīdz nomierināties.

3.�� Ticiet sev. Neļaujiet citu cilvēku spiedienam vai kritikai kontrolēt jūsu emocijas.

4.� Izziniet savu garīgumu. Ikreiz, kad sākat izjust stresu, vērsieties pie savas reliģijas vai garīgās pārliecības, lai tā vadītu jūs uz dvēseles mieru.

5.�� Turpiniet mācīties. Nepārtraukta mācī�anās pieredze palīdz sagla�bāt mo�u garu, atvērtu prātu un rosīgumu.

6.��� Izveidojiet savu atbalsta grupu. Izvairieties no nopietna stresa, iegūstot draugus vai komandas biedrus, kas var jūs atbalstīt, kad klājas slikti.

7.�� Piekrītiet tikai tām saistībām, kas ir svarīgas jūsu darba misijas pa�veik�anai. Pieklājīgi noraidiet citus projektus, kas izsūc jūsu laiku un enerģiju.

8.�� Meklējiet jaunus veidus, kā likt lietā savu rado�o garu. Pārdomājiet, kā veicat ikdienas darbus, lai padarītu tos mazāk garlaicīgus un saspring�tus. Izstrādājot rado�u pieeju jauniem uzdevumiem, jūs padarāt tos vieg�lāk paveicamus.

9.�� Uzņemiet pārmaiņas pozitīvi. Uzskatiet tās par jauniem izaicināju�miem, nevis draudiem eso�ajam status quo.

�� Raizējoties par darbu, jūs bie�i vien nokaujaties ar domām par daudzām un da�ādām lietām, kas nekad nenotiks, un iztērējat vitalitāti, entuziasmu un enerģiju.

� Ja saglabāsit ieradumu raizēties, jūs varat pievilkt to, par ko raizē�jaties.

�� Raizes un bailes ir maldīgas pārliecības prātā. Maldīgās pārliecības nomirs, ja nepievērsīsit tām uzmanību. Jebkādas raizes ir dabisks briesmu signāls, ka jūsu pārliecība ir maldīga. Pārmaiņas domā�anas veidā jūs atbrīvos.

Saskaroties ar nenormālām bailēm, koncentrējiet savu uzmanību uz kaut ko, ko nekavējoties vēlaties iegūt. Pievērsieties savai vēlmei un iegrimstiet tajā. �āda attieksme dos pa�paļāvību un uzmundrinās garu. Jūsu zemapziņas bezgalīgais spēks darbojas jūsu labā. Tam nevar neizdoties. Tādēļ miers un pārliecība ir jūsu. Bai�les no neveiksmes pa�as rada neveiksmes pieredzi.

Vairums no mums raizējas par problēmām darbā vai dzīvē, un, kā tika minēts iepriek�ējā nodaļā, mēs varam iemācīties tikt ar tām galā. To�mēr ir reizes, kad problēmas �ķiet pārāk smagas un mēs vienkār�i nespē�jam stāties tām pretī. Mūsu apziņā pa�paļāvību aizstāju�as bailes.

Bailes ir visdaudzveidīgākais no visiem slimīgajiem garīgajiem stā�vokļiem, kas tik posto�i atspoguļojas cilvēka organismā. Tām ir daudzas pakāpes un gradācijas � no galēja satraukuma, izbailēm un �ausmām līdz visvājākajai nojautai par gaidāmo ļaunumu. Bet pamatā tas ir viens un tas pats � paralizējo�s iespaids uz dzīvības centriem, kas nervu sistē�mas darbības dēļ ikvienā organisma �ūnā var izraisīt visda�ādākos pato�loģiskos simptomus.

Bailes ir kā organismā iesūknēta tvana gāze. Tās izraisa mentālu, mo�rālu un garīgu nosmak�anu un reizēm nāvi � nāvi enerģijai, audiem un jebkādai attīstībai.

Neskaitāmi cilvēki pārdzīvo bailes no kāda gaidāmā ļaunuma. Tās viņus vajā pat laimīgākajos brī�os. Tās saindē viņu laimi tā, ka viņi nekur nerod daudz prieka vai mierinājuma. Tās ir kā banketā ieradies spoks, kā skelets skapī. Tās ir ieēdu�ās visā viņu dzīvē, un tās vēl vairāk pastiprina viņu pārmērīgais biklums, ierau�anās sevī un kautrīgā izturē�anās.

Mēs bie�i baidāmies, ka mūsu darbā pieņemtie lēmumi beigsies ar izgā�anos, priek�nieka dusmām, pazeminā�anu amatā vai pat darba attie�cību izbeig�anu. Tas var izraisīt galvassāpes, �ūlas un emocionālas dabas problēmas. Bailes ir viens no galvenajiem cēloņiem darbā izjustām cie�a�nām, nespējai virzīties uz priek�u karjerā vai pat atlai�anai no darba.

Raizes, nemiers, dusmas, greizsirdība un biklums ir agrīni baiļu simptomi. Ja tie netiek identificēti un novērsti, tie veidos baiļu metastā�zes. Bailes ir galvenais nelaimīguma un neprasmīguma cēlonis, un tās ir padarīju�as vairāk cilvēku par gļēvuļiem, neveiksminiekiem un viduvējībām nekā jebkas cits.

Ikviens darbs, ko dara, izjūtot bailes vai ļaunu priek�nojautu, ir mazproduktīvs. Bailes apslāpē oriģinalitāti, drosmi, pārgalvību; tās nogalina individualitāti un pavājina visus garīgos procesus. Nekas izcils nekad ne�tiek paveikts, baidoties no iespējamām briesmām. Bailes ir vājuma un gļēvulības indikators. Tās slepkavo gadus, upurē laimi un godkāri un sa�grauj karjeru.

Bailes nomāc normālu garīgo darbību un padara cilvēku nespējīgu gudri rīkoties ārkārtējā situācijā, jo, baiļu paralizēts, neviens nespēj do�māt skaidri un rīkoties gudri. Kad ieslīgstat melanholijā un zaudējat drosmi darboties, kad jūs pārņem bailes no neveiksmes un vajā nabadzī�bas un cie�anās ieslīgu�as ģimenes rēgs, jūs pievelkat tie�i to, no kā baidā�ties, un graujat sava biznesa labklājību. Pirmām kārtām jūs esat garīgs neveiksminieks.

Nevajag baidīties. Iestāstiet to sev atkal un atkal. Pamazām zemap�ziņa to pieņems. Un zemapziņa tam ticēs, jo jūsu apzinātais, spriestspējīgais prāts tam tic. Zemapziņa pastiprinās un izpaudīs it visu, kam patie��ām tic apziņa. Nesvārstieties un neizvairieties. Zemapziņa zina, kad esat patiess. Tā zina, kad jūs patie�ām ticat; tad tā jums atsauksies. Ja jūs neat�laidīgi lolojat domas par labklājību, nepadodoties bailēm, ja saglabājat cerību pilnu un optimistisku attieksmi un veicat savus darījumus siste�mātiski, ekonomiski un tālredzīgi, īstas neveiksmes gadīsies reti.

Mēs spējam viegli likvidēt bailes, vienkār�i mainot domas. Bailes nomāc, apspie�, �ņaudz. Ja padosimies tām, tās pārvērtīs pozitīvu, rado�u domā�anas veidu neproduktīvā un negatīvā attieksmē, un tas ir nāvējo�i jebkuram sasniegumam. Baiļu dēļ, īpa�i tad, ja baidī�anās kļuvusi par ieradumu, izsīkst pats dzīvības avots. Ticība, kas nāk baiļu vietā, izraisa tie�i pretēju ietekmi uz ķermeni un smadzenēm. Tā palielina un atraisa dabas spēku, dod �ūnām dzīvību un paaugstina intelektu.

Bailes rada briesmīgu jucekli iztēlē, kas iedomājas visda�ādākās drausmīgās lietas. Ticība tam ir lielisks pretlīdzeklis, jo, ja bailes redz tikai tumsu un ēnas, ticība saskata sudraba maliņu, sauli aiz mākoņiem. Bailes raugās uz leju un gaida visļaunāko; ticība raugās aug�up un gaida visla�bāko. Bailes ir pesimistiskas, ticība ir optimistiska. Bailes vienmēr prog�nozē neveiksmi, ticība prognozē panākumus. Ja prātā dominē ticība, nav iespējams baidīties no nabadzības vai neveiksmes. �aubas nespēj pastā�vēt ticības priek�ā. Tā stāv pāri visām dzīves likstām.

Endrū L. bija ļoti talantīgs vijolnieks. Viņ� bija labākais vijolnieks vidusskolas orķestrī, un skolotāji mudināja viņu izvēlēties koncertējo�a mūziķa karjeru. Endrū nesagādāja nekādas grūtības rādīt labāko snie�gumu orķestrī un spēlēt solo nelielai auditorijai. Kad skolas orķestrim deva godpilno iespēju izpildīt Bēthovena vijoļkoncertu lielā zālē, Endrū uzticēja spēlēt vijoles solo. Mēģinājumos viņa izpildījums bija brīni�ķīgs, bet koncerta vakarā, ieraugot līdz malām pārpildīto zāli, Endrū sastinga. Viņu pārņēma tādas bailes, ka viņ� nespēja spēlēt, un viņu vajadzēja aiz�vest projām no skatuves.

No �ā brī�a Endrū atteicās spēlēt. Viņ� izvēlējās citu karjeru, bet vienmēr sapņoja par mūziķa dzīvi. Vai Endrū mūziķa karjeru nevarēja glābt? Protams, varēja. Citi vīrie�i un sievietes ir pārvarēju�i lampu dru�dzi un kļuvu�i par izciliem aktieriem, mūziķiem, dziedātājiem un orato�riem. Viņi neļāva vienai vai pat septiņām neveiksmēm sevi sakaut. Viņi ticēja sev.

Nelokāma ticība ir liels ieguvums, jo tā nekad neraizējas; tā raugās tālāk par īslaicīgu traucēkli, nesaskaņām, nepatik�anām; tā redz sauli aiz mākoņiem. Tā zina, ka viss būs kārtībā, jo redz mērķi, ko acis nespēj sa�skatīt.

Pirms ķeramies pie baiļu pārvarē�anas, vispirms mums jāsaprot, no kā baidāmies. Tas vienmēr ir kaut kas, kas vēl nav noticis, � tas neek�sistē. Nepatik�anas ir kaut kas mūsu iztēlē, par ko mēs domājam un kas mūs biedē ar savu iespējamību.

Vairākumam cilvēku ir bail iet pa �auru laipu augstu virs zemes. Ja �ī pati �aurā līnija būtu atzīmēta uz grīdas telpā, viņi lieliski varētu pa to noiet un pat neiedomātos par līdzsvara zaudē�anu. Visbīstamākās, ejot pa �ādu vietu, ir bailes nokrist. Nosvērti cilvēki ir bezbailīgi; viņi neļaujas domām par iespējamām briesmām, bet saglabā pilnīgu kontroli pār sa�vām fiziskajām spējām. Akrobātam tikai jāpārvar bailes, lai izpildītu vai�rākumu numuru, kas pārsteidz skatītājus.

Ņemsim ļoti izplatītas bailes � bailes zaudēt darbu. Cilvēki, kas pa�dara savu dzīvi no�ēlojamu, raizējoties par �o iespējamo nelaimi, nav zau�dēju�i darbu; viņi ne no kā necie�, viņiem nedraud trūkums. Pa�reizējā situācija ir apmierino�a. Ja atlai�ana notiek, tad ir pārāk vēlu raizēties par tās iespējamību, un visas iepriek�ējās raizes ir biju�as veltīgas, tās neko labu nav devu�as, drīzāk gan padarīju�as cilvēku vājāku nepiecie�amajā cīņā par citu darbavietu. Tad vajadzēs raizēties par nespēju atrast jaunu darbu. Ja darbu izdosies atrast, visa raizē�anās atkal būs veltīga. Nekādos apstākļos raizes nevar attaisnot ar attiecīgajā brīdi pastāvo�o situāciju. To objekts vienmēr ir kāda iedomāta situācija nākotnē.

Pārvarot savas da�ādās bailes, izsekojiet katrai no tām līdz loģiskam noslēgumam un pārlieciniet sevi, ka pa�laik tas, no kā baidāties, neeksistē ārpus jūsu iztēles. Vai nu tas piepildīsies kaut kad nākotnē, vai arī nepie�pildīsies, jūsu bailes ir veltīga laika, enerģijas, kā arī fizisko un garīgo spēku iz�ķie�ana. Pārstājiet raizēties, tāpat kā jūs pārstātu ēst vai dzert kaut ko, kas pagātnē jums noteikti izraisīja sāpes. Ja jums tie�ām par kaut ko jāraizējas, raizējieties par rai�u posto�o ietekmi; tas var palīdzēt jums izārstēties.

Nepietiks ar to, ja vienkār�i pārliecināsit sevi, ka tas, no kā baidā�ties, ir iedomāts, līdz nebūsit ietrenēju�i prātu mest projām jebkādus baiļu ierosinātājus un apkarot visas domas, kas pie tām noved. Tas prasa nepārtrauktu modrību un garīgu piepūli. Kad sāk uzmākties ļauna priek�nojauta vai raizes, sāciet suģestēt sevi nepakļauties tām un neļaut tām izaugt lielām un melnām. Pievērsiet domas kādai konstruktīvai, po�zitīvai darbībai, ko varat veikt.

Ja jūs māc bailes no personiskas neveiksmes, nedomājiet, cik mazs un vārgs esat, cik slikti sagatavots grūtajam uzdevumam, cik liela ir ne�veiksmes iespējamība, domājiet par to, cik spēcīgs un kompetents esat, ka iepriek� esat paveicis līdzīgus uzdevumus un ka izmantosit visu iepriek�ējo pieredzi un rīkosities atbilsto�i attiecīgajā situācijā, paveicot uzdevumu ar uzvaru, un jūs būsit gatavs vēl lielākam izaicinājumam. Tie�i �āda attieksme, apzināta vai neapzināta, virza cilvēku augstāk un augstāk. �o pa�u principu baiļu izdzī�anai ar dzīvespriecīgām, cerības pil�nām, pa�paļāvīgām domām var izmantot, cīnoties ar citām neskaitāma�jām bailēm, kas māc mūs ik dienu un ik stundu.

Tāpat kā bailes var novājināt, baiļu pārvarē�ana var pamudināt uz izciliem sasniegumiem. Kādā lietainā un vējainā dienā garkājainu medi�cīnas studentu māca raizes. Viņam bija jāpiedalās skrie�anas sacīkstēs, un viņ� bija bāls no bailēm. Vēlāk tika aprakstīts, ka viņ� izskatījies pēc tāda, kas dodas uz elektrisko krēslu, un iepriek�ējā vakarā izdvesis tādas ska�ņas, ko cilvēks izdod spīdzinā�anas laikā. Viņa treneri māca līdzīgas bai�les par laikapstākļiem, bet viņ� tās paturēja pie sevis, kad abi sēdēja vilcienā viens otram pretī. Skrējējs baidījās, ka vēj�, kas bija pieņēmies spēkā, pieliks katram skrējiena aplim klāt kritiski svarīgo sekundi. Trene�ris zināja, kādu postu �āda veida �aubas var nodarīt atlētam, tāpēc iedro��ināja skrējēju, ka viņam ir dotas kājas, lai paveiktu to, kas jāpaveic, ar pareizo motivāciju, pareizo iemeslu, kāpēc viņam jāgrib to izdarīt. Viņ� stāstīja baiļu pārņemtajam skrējējam, ka prāts spēj uzveikt visas dzīves likstas un ka viņ� pazina kādu izcilu atlētu Īrijā, kur� uzvarēja svarīgās sacīkstēs bez jebkādiem treniņiem vai atbilsto�as diētas, tikai ar gribu uz�varēt. "Un ko tad," jautāja treneris, "ja �ī ir tava vienīgā iespēja?" Pēc tam skrējējs atzina, ka viņam bija nepiecie�ams, lai treneris pateiktu, ka viņ� to spēj izdarīt. Viņam tikai vajadzēja dzirdēt �o zemo balsi pasakām to, ko viņ� iek�ēji juta kā patiesību: ka viņ� spēj tikt galā ar �o lielo izaicinājumu par spīti apstākļiem. Treneris Frics �tamfs vēlāk rakstīja, ka bez labas fiziskās sagatavotības skrējēja lielākā priek�rocība ir vēss, analītisks prāts, ko papildina pārliecība un drosme. Viņam to vajadzētu zināt: viņ� tikko bija devis Rod�eram Benisteram drosmi noskriet jūdzi ātrāk nekā �etrās minūtēs.

Mums jāiemācās kontrolēt savas domas, jūtas un reakcijas. Mēs ne�drīkstam ļaut bailēm pieņemt lēmumus mūsu vietā. Mums jāuzņemas atbildība un tām jāpaziņo: "Es esmu noteicējs; es izrīko�u savas domas; es nebaidos pieņemt �o lēmumu." Pasakiet tām, kam jāpievēr� uzmanība, un tad jūs būsit kā darba devējs, kas liek darbiniekiem izpildīt viņa norā�dījumus.

Jums jārūpējas par savu prātu; neļaujiet citiem to pārvaldīt jūsu vietā. Vidusmēra cilvēka prātā valda ticība, dogmas, tradīcijas, aizsprie�dumi, bailes un nezinā�ana. Lielākais tuksnesis pasaulē nav Sahāra, bet gan vidusmēra cilvēka prāts. Pārāk daudziem cilvēkiem nepieder viņu pa�u prāts, viņi necen�as domāt patstāvīgi. Viņi ļauj, lai mājās pār viņu prātu valda kāds apņēmīgs ģimenes loceklis, bet darbā vada priek�nieku vai enerģisku darbabiedru domas. Neļaujiet, lai tā notiek ar jums. Stipri�niet zemapziņas spēku, lai pretotos citu cilvēku kundzībai un aizstāvētu savas spējas noteikt savu likteni.

Kādas lielas daudznacionālas korporācijas pārdo�anas nodaļas vadī�tājs atzinās, ka, sākot strādāt par pārdevēju, viņam vajadzējis piecas se�as reizes apiet apkārt kvartālam, lai saņemtu dū�u ierasties pie klienta.

Viņa vadītājai bija gan liela pieredze, gan asa uztvere. Kādu dienu viņa sacīja: "Nebaidieties no briesmoņa, kas slēpjas aiz durvīm. Nekāda briesmoņa nav. Jūs esat maldīgas pārliecības upuris."

Tad vadītāja viņam pastāstīja, ka, sajūtot pirmās baiļu trīsas, viņa tām nepakļāvās. Viņa lūkojās tām sejā, skatīdamās tie�i acīs. Tad viņa vienmēr konstatēja, ka bailes pakāpeniski izgaist un sarūk, kļūstot neno�zīmīgas.

Sāras M. priek�niece Agnese bija tirāns. Viņa nepārtraukti uzrau�dzīja visu savu padoto darbu. Viņa neskopojās ar kritiku, bet nekad neiz�teica uzslavu vai atzinību par labu darbu. Sāra baidījās iet uz darbu un burtiski drebēja, kad Agnese tuvojās viņas darba vietai.

Viņa ievēroja, ka darbabiedrene Rebeka �ķietami nekad neuztraucas par Agneses aso kritiku. Sāra jautāja, kā viņa spēj būt tik mierīga �ādos apstākļos. Rebeka paskaidroja: "Sākumā, kad �eit ierados, Agnese mani �ausmināja, un es jau grasījos iesniegt atlūgumu, bet man bija vajadzīgs darbs. Es nolēmu, ka ne Agnese, ne kāds cits nesabojās man dzīvi, ja es to neļau�u. Es sapratu, ka vienīgais cilvēks, kas var padarīt mani nelaimīgu, esmu es pati. Ja ļau�u Agnesei likt man justies mazvērtīgai, es bū�u maz�vērtīga. Tāpēc, kad viņa mani noniecina, es ļauju tam ieiet pa vienu ausi iek�ā, pa otru ārā. Es nobloķēju negatīvismu un koncentrējos uz labajām lietām savā dzīvē. Es tikai pamāju ar galvu un saku: "Jā, kundze," un tur�pinu darbu. Izmēģiniet to. Tas nenotiks uzreiz, bet pēc kāda laika jums izdosies panākt, ka Agneses bļaustī�anās jūs neskar."

Sāra ņēma vērā Rebekas padomu. Lai gan darba vide nebija mainīju�sies, viņas izpratne un reakcija uz to padarīja darbu cie�amāku.

Iespējams, ka pagātnē jūs ir piemeklējusi kāda rūgta vil�anās. Atska�toties uz to, jums var �ķist, ka esat bijis neveiksminieks vai labākajā gadī�jumā viduvējs darbarūķis. Varbūt neesat guvis panākumus kādā noteiktā lietā, ko cerējāt paveikt; varbūt esat zaudējis naudu, kad plānojāt labi nopelnīt; varbūt esat zaudējis sev dārgus draugus un ģimenes locekļus. Iespējams, ka esat zaudējis savu uzņēmumu un pat māja jums ir atņemta, jo nevarējāt samaksāt hipotekāro kredītu slimības un tai sekojo�ās darba nespējas dēļ. Acīmredzot kāds nopietns negadījums ir laupījis jums dar�baspējas. Jaunais gads var solīt jums visai drūmu perspektīvu. Tomēr, par spīti visām �īm nelaimēm, ja atsakāties uzskatīt sevi par sakautu, tālāk ceļā jūs gaida uzvara.

Nevajag justies mazvērtīgam, ja zaudējat drosmi skatīties pasaulei acīs tikai tāpēc, ka pieļāvāt kādu kļūdu vai paklupāt tāpēc, ka bizness izrā�dījies neveiksmīgs, īpa�umu iznīcinājusi kāda liela katastrofa vai arī kādas citas nelaimes dēļ, ko neizdevās novērst.

�is ir pārbaudījums jūsu drosmei: cik daudz vēl palicis jūsos pēc tam, kad esat zaudējis visu sev apkārt? Ja tagad apgulsities, pacelsit rokas un atzīsit sevi par sakautu, tad necik daudz jūs neesat vērts. Turpretī, ja ar dro�u sirdi un nākotnē vērstu skatu atsakāties padoties un zaudēt ticību sev, ja nicināt sakāvi vai atkāp�anos, jūs pierādīsit, ka esat lielāks par sa�viem zaudējumiem, smagāks par savu nastu un nozīmīgāks par jebkuru sakāvi.

Varbūt jūs teiksit, ka esat piedzīvojis neveiksmes pārāk bie�i, ka nav vērts pūlēties, ka jums ir neiespējami gūt panākumus un ka esat kritis pārāk bie�i, lai pat mēģinātu nostāties atkal uz kājām. Blēņas! Sakāve nav iespējama cilvēkam, kura gars ir nesalauzts. Lai cik vēla jau ir stunda, lai cik daudzas un bie�as biju�as jūsu neveiksmes, panākumi joprojām ir iespējami. Atkal un atkal ikdienas dzīvē, laikrakstu hronikās, biogrāfijās vai acu priek�ā mēs redzam vīrie�us un sievietes, kas atguvu�ies no pagāt�nes neveiksmēm, piecēlu�ies kājās no zaudētas drosmes apstulbuma un atkal dro�i raugās uz priek�u.

Ja esat dzimis uzvarētājs, ja jums piemīt rakstura stingrība un dū�a, neveiksmes, zaudējumi un sakāves tās pamodinās un padarīs vēl stiprāku. Kā sacīja mācītājs Henrijs Vords Bī�ers: "Tie�i neveiksme pārvēr� kaulu kramā un skrimsli muskulī un padara mūs neuzvaramus."

Ir jācīnās atkal un atkal un jāizrauj uzvara sakāvei no rokām. Tāds ir visu jebkad dzīvojo�o drosmīgo un cēlo ļau�u panākumu noslēpums.

Cik daudzas reizes mūsu dzīvē iestājas krīze, kad mēs saduramies ar kādu �ķērsli, kas, mūsuprāt, nesīs lielu nelaimi vai pat iznīcinās mūs, ja nespēsim no tā izvairīties! Mēs baidāmies, ka mūsu ambiciozie plāni tiks izjaukti vai ari mūsu dzīve sagrūs! Bailes no trieciena, kas, mūsuprāt, mūs satrieks, kad virzāmies tam arvien tuvāk un tuvāk un nekādi nespējam to novērst, ir kaut kas �ausmino�s.

Da�i nodzīvo pusi dzīves glu�i jauki, kamēr viss norit gludi. Kamēr viņi vairo savu īpa�umu, iegūst draugus un reputāciju, viņu raksturs �ķiet stingrs un līdzsvarots; bet brīdī, kad rodas grūtības, neveiksme biznesā, panika vai milzīga krīze, kurā zaudē visu, � viņi ir pilnīgi satriekti. Viņi krīt izmisumā, zaudē drosmi, ticību, cerību un spēju mēģināt atkal � zaudē visu. Bailes iesūcas zemapziņā un ietekmē viņu personību.

Ja nepiecie�ams, atdodiet visu pārējo, bet nekad nezaudējiet kontro�li pār sevi. Nepakļaujieties bailēm. Aizstājiet tās ar cerību. Turieties pie tās visiem spēkiem. Jūs esat daudzkārt lielāks par jebkuru materiālas da�bas neveiksmi, kas var jūs piemeklēt, tāpēc to tikai garāmejot pieminēs jūsu biogrāfijā, un to uzskatīs vienīgi par nelielu epizodi jūsu karjerā � nepatīkamu, bet ne visai nozīmīgu.

� Bailes un raizes liek mums pievilkt tie�i tās lietas, no kā baidāmies. Ieradums baidīties grauj veselību, saīsina dzīvi un paralizē produktivitāti. �aubas un bailes nozīmē neveiksmi; ticība ir optimistiska, bailes ir pesi�mistiskas.

������� Ticība ir lielisks pretlīdzeklis bailēm, jo, ja bailes redz tikai tumsu un ēnas, ticība saskata sudraba maliņu, sauli aiz mākoņiem. Bailes raugās uz leju un gaida visļaunāko; ticība raugās aug�up un gaida vislabāko. Bai�les ir pesimistiskas, ticība ir optimistiska. Bailes vienmēr prognozē ne�veiksmi, ticība prognozē panākumus.

� Izslēdziet no domām visas maldīgās pārliecības, neobjektivitāti un aizspriedumus. Sakārtojiet prātu un domas, lai no visas sirds pieņemtu, ka tas, ko meklējat, jau eksistē bezgalīgajā saprātā, un jums tikai garīgi un emocionāli ar to jāidentificējas, un tas nāks jums talkā.

� Pārāk daudzi cilvēki baidās izmantot prātu. Viņi ļauj, lai darbā viņu prātu vada priek�nieku vai enerģisku darbabiedru domas. Neļaujiet, lai tā notiek ar jums. Stipriniet zemapziņas spēku, lai pretotos citu cilvēku kun�dzībai un aizstāvētu savas spējas noteikt savu likteni.

�Jūs esat daudzkārt lielāks par jebkuru materiālas dabas neveiksmi, kas var jūs piemeklēt. Lai kādas sakāves, vil�anās vai neveiksmes būtu jāpiedzīvo, jūs esat pārāks par tām. Nekad nezaudējiet nosvērtību.

Iztēle ir varenākā no mūsu spējām. Iztēlojieties kaut ko jauku un ar labu reputāciju. Jūs esat tāds, kādu sevi iztēlojaties.

Rado�ais gars sākas ar iztēli. Mēs runājam par disciplinētu, kontro�lētu un vadītu iztēli. Iztēloties nozīmē kaut ko iedomāties, iespiest to zemapziņā. Viss, kas iespie�as zemapziņā, parādās uz telpas ekrāna kā forma, funkcija, pieredze vai notikums. Ja vēlaties būt veiksmīgs, vis�pirms jums sevi jāiztēlojas par veiksminieku. Ja vēlaties būt bagāts, vis�pirms jums sevi jāiztēlojas par bagātu cilvēku.

Kad pasaule apgalvo: "Tas ir neiespējami; to nevar izdarīt," � cil�vēks ar iztēli saka: "Tas jau ir izdarīts." Iztēle spēj iekļūt realitātes dzīlēs un atklāt dabas noslēpumus.

Kāds izcils rūpnieks stāstīja, kā viņ� sāka savu darba dzīvi nelielā vei�kalā. Viņ� sacīja: "Es mēdzu sapņot par lielu korporāciju ar filiālēm visā valstī." Viņ� piebilda, ka bija regulāri un sistemātiski iztēlojies gigantiskas ēkas, birojus, rūpnīcas un veikalus, zinādams, ka ar prāta alķīmijas palī�dzību viņ� varētu radīt audumu, no kura darināt sapņus. Viņam veicās, un saskaņā ar universālo pievilk�anas likumu viņ� sāka pievilkt idejas, personālu, draugus, naudu un visu pārējo, kas bija nepiecie�ams viņa ideāla īsteno�anai.

Tādējādi �is virs patie�ām izmantoja savu iztēli un dzīvoja kopā ar �iem mentālajiem iztēles augļiem, līdz viņa iztēle tos ietērpa noteiktā formā. Viņ� secināja: "Iztēloties sevi veiksmīgu ir tikpat viegli kā iztēlo�ties neveiksmi; un tas ir daudzkārt interesantāk."

Lai ko jūs iedomātos, varat pie�ķirt tam noteiktas aprises. Tas nozīmē iekodēt to zemapziņā kā noteiktu idejas vai ideāla attēlu. Neredzamās lie�tas jau kop� mū�seniem laikiem ir skaidri saskatāmas. Kā apgalvoja mūsu sen�i, dvēsele var redzēt prātā notieko�ās neredzamās lietas. Kur rodas izgudrojums? Kur rodas jauna luga? Kur pa�laik atrodas jūsu slepenais iz�gudrojums? Jūsu prātā. Tas ir reāls. Tam piemīt forma, veids un substance citā prāta dimensijā. Ticiet, ka jums tas ir, un jūs to saņemsit.

Labs piemērs tam, kā viena vīra iztēle radīja vienu no veiksmīgāka�jiem uzņēmumiem, ir Starbucks. Lai jaunā iecere gūtu panākumus, ne�piecie�ama personība ar vīziju, gara spēku un nelokāmu ticību.

�ulcu pieņēma darbā Starbucks, toreiz nelielā kafijas vairumtirdznie�cības uzņēmumā, kam piederēja arī da�i veikaliņi Sietlā, par mazumtirdz�niecības un mārketinga mened�eri. Viņ� bija tikai divdesmit deviņus ga�dus vecs, tikko precējies. Lai pieņemtu �o jauno darba piedāvājumu, viņ� ar sievu pameta mājas Ņujorkā.

Aptuveni pēc gada �ulcs apmeklēja Itāliju, lai veiktu iepirkumus. Klejojot pa Milānu, viņ� ievēroja, cik nozīmīga ir kafijas loma itāļu kul�tūrā. Parasti darbadiena sākas kafejnīcā ar tasi aromātiskas kafijas. Pēc darba draugi un kolēģi atkal tiekas kafejnīcā, lai nesteidzīgi pavadītu laiku pirms do�anās mājup. Tā ir Itālijas sabiedriskās dzīves centrs. �ulcs iztē�lojās, ka varētu �ādas kafejnīcas ideju pārnest uz ASV. Iepriek� tas nekad nebija darīts. Bet viņ� juta, ka tas varētu izdoties, pateicoties Starbucks kafijas augstajai kvalitātei.

�ulcs iztēlojās simtiem Starbucks kafejnīcu visā ASV. Kafejnīcu, ku�rās iegrieztos darījumu cilvēki pa ceļam uz darbu un ienāktu atpūsties pēc darba. Veikalu apmeklētāji tur iegrieztos, lai sagaidītu kādu, kas aiz�vedīs viņus uz mājām pēc iepirk�anās. Jaunie�i pavadītu savus randiņus ar kafijas tasi, nevis kokteiļiem. Ģimenes ienāktu uzkost pirms kinoteātra apmeklējuma un pēc tā.

�ī ideja �ulcam kļuva par apsēstību. Viņ� bija apņēmies izveidot na�cionālu kafejnīcu ķēdi, balstoties uz Itālijas kafejnīcas koncepciju, bet uzņēmuma īpa�nieki to uzņēma negribīgi. Viņi darbojās kafijas pupiņu vairumtirdzniecības biznesā; viņiem piedero�ie restorāni bija tikai nie�cīga viņu biznesa daļa.

Lai īstenotu savu mērķi, �ulcs pameta Starbucks un izveidoja jaunu uzņēmumu. 1986. gadā �ulcs atvēra savu pirmo kafejnīcu Sietlā. Tā uz�reiz guva panākumus. Drīz vien �ulcs atvēra vēl vienu kafejnīcu Sietlā un tre�o Vankūverā. Nākamajā gadā viņ� nopirka Starbucks Company un pārdēvēja �ajā vārdā savu uzņēmumu. Gadsimtu mijā Starbucks jau bija kļuvis par būtisku amerikāņu kultūras sastāvdaļu un izvērsis savu darbību daudzās valstīs visā pasaulē.

Losand�elosas biznesmenis Ri�ards D. bija cietis neskaitāmus finan�siālus zaudējumus. Viņ� lūdzās, lai Dievs viņam norāda, kādus soļus spert, lai tiktu dzīvē uz priek�u. Viņam radās nepārvarama vēlme doties tuksnesī. Kamēr viņ� tur nodevās pārdomām, viņam prātā ienāca ideja. Viņ� �o ideju izstāstīja kādam senam paziņam, kas Losand�elosā vadīja veiksmīgu nekustamā īpa�uma firmu. Viņ� izstāstīja viņam par milzīgo potenciālu, ko bija saskatījis �ajā tuksne�ainajā vietā. Viņ� iztēlojās, ka cilvēki pamet Losand�elosu un pārceļas no Austrumkrasta uz dzīvi �eit, kur pa�laik bija tikai tuksnesis. Gara acīm viņ� redzēja, kā viņi ceļ mājas, slimnīcas, skolas, un tas viss notiek �ajā vietā. Viņa draugs pieņēma viņu darbā par nekustamā īpa�uma mākleri � lai veicinātu �īs tuksne�ainās zemes attīstību. Viņa panākumi noveda pie partnera statusa �ajā firmā, un �odien, darbodamies nekustamā īpa�uma biznesā, viņ� ir kļuvis par multimiljonāru.

Zemapziņā slēpjas intelekts un gudrība, kas nāk talkā ārkārtējās situācijās, kad pēc tiem rodas tie�s pieprasījums. Ir zināmi neskaitāmi �ādi gadījumi, kad, piemēram, zinātnieki ir radu�i atbildi uz savām lūg�a�nām pēc tam, kad nevarēja iegūt �o atbildi nekādā citā veidā.

Nikola Tesla, izcilais zinātnieks elektrotehnikas jomā, kas radījis vis�pārsteidzo�ākos izgudrojumus, stāstīja, ka tad, kad viņa prātā ienāk kāda izgudrojuma ideja, viņ� to attīsta iztēlē, zinot, ka zemapziņa to rekons�truēs un parādīs apziņai visas sastāvdaļas, kas nepiecie�amas, lai to ra�otu. Klusi pārdomādams ikvienu iespējamo uzlabojumu, viņ� netērēja laiku defektu labo�anai un spēja iedot tehniķim perfektu sava prāta produktu. Viņ� apgalvoja: "Mana ierīce vienmēr darbojas tā, kā es to iztēlojos. Div�desmit gadu laikā nav bijis neviena izņēmuma." Zemapziņa deva atbildi uz visiem viņa izgudrojumiem.

Platons mācīja, ka viss eksistē idejās vai domu tēlos, pirms rod kādu ārēju realizāciju. Ir maldīgas un patiesas idejas, pareizs un nepareizs do�mā�anas veids. Maldīga vai nepareiza ideja var izpausties ķermenī kā sli�mība. Roberta Fultona ideja izpaudās tvaikonī un Semjuela Morzes ideja telegrāfā. Rūpnīca vai liels universālveikals ir reālā izpausmē koncentrēta uzņēmēja ideja.

Televīzija, radio, radari, virsskaņas reaktīvās lidma�īnas un visi citi modernie izgudrojumi nāku�i no iztēles pasaules. Iztēle ir bezgalības dār�gumu krātuve, kas no zemapziņas izvelk ārā visus vērtīgos mūzikas, mākslas, dzejas un izgudrojumu dārgakmeņus. Var palūkoties uz kādām senām drupām, senu templi vai piramīdu un rekonstruēt zudu�ās pagāt�nes hroniku. Vecas kapsētas drupās var saskatīt arī modernu pilsētu, kas atdzimusi visā savā iepriek�ējā skaistumā un spo�umā.

Iztēlojieties uz brīdi ievērojamu, talantīgu arhitektu. Prātā viņ� uzceļ modernu pilsētu veciem ļaudīm ar peldbaseiniem, akvāriju, atpūtas cen�triem, parkiem utt. Domās viņ� var uzbūvēt visskaistāko pili, ko cilvēka acs jebkad ir skatījusi. Viņ� var iztēloties celtnes visā kopumā, pilnīgi pa�beigtas, pirms iedod savus plānus celtniekiem. Viņa iek�ējās bagātības rada ārējās bagātības gan viņam pa�am, gan neskaitāmiem citiem cilvē�kiem.

Jūs esat savas nākotnes arhitekts. Tagad jūs varētu paskatīties uz ozolzīli un gara acīm uzburt lielisku me�u, pilnu ar upēm, strautiem un tērcītēm. Jūs varētu iemitināt �ajā me�ā visda�ādākās dzīvības formas; turklāt jūs varētu pakārt loku uz katra mākoņa. Jūs varētu raudzīties uz tuksnesi un likt tam līksmot un uzplaukt kā rozei. Cilvēki, kas apveltīti ar intuīciju un iztēli, tuksnesī atrod ūdeni un rada pilsētas tur, kur citi agrāk saskatīja tikai tuksnesi un me�onīgu dabu.

Tas, ko jūs iztēlojaties kā patiesu, patie�ām eksistē jūsu prātā, un, ja paliekat uzticīgs savam ideālam, tas kādu dienu piepildīsies. Jūsu iek�ējais meistars arhitekts uz redzes ekrāna projicēs to, kas būs iespiedies prātā.

Mario A. bija jauns ķīmiķis, kur� strādāja uzņēmumā, kas bija mēģi�nājis ra�ot kādu noteiktu krāsvielu, bet tas nebija izdevies. Kad viņu pie�ņēma darbā, viņam uzticēja �o uzdevumu. Viņ� ignorēja iepriek�ējo ne�veiksmes vēsturi un sintezēja �o savienojumu bez jebkādām grūtībām.

Viņa vadītāji bija pārsteigti un vēlējās uzzināt noslēpumu. Viņ� atbil�dēja, ka bija iztēlojies, ka ir jau atradis atbildi. Kad vadītāji nelikās mierā, viņ� paskaidroja, ka bija varējis prātā skaidri saredzēt vārda "Atbilde" bur�tus liesmojo�i sarkanā krāsā; tad zem �iem burtiem viņ� iztēlojās tuk�u�mu, zinot, ka, tiklīdz zem burtiem iztēlosies ķīmisku formulu, zemapziņa to aizpildīs. Tre�ajā naktī viņ� bija redzējis sapni, kurā skaidri parādījās visa formula, kā arī tehnoloģija �ā savienojuma ra�o�anai. �im jaunajam ķīmiķim tas nodro�ināja lielisku paaugstinājumu vado�ā amatā �ajā orga�nizācijā.

Ticiet savam mērķim, saglabājiet ticību katrā solī ceļā uz to, esiet ne�atlaidīgs līdz galam un apzinieties savā sirdī, ka mērķis ir dro�s, jo saska�tījāt to. Saskatot mērķi, jūs ar gribu rodat līdzekļus �ā mērķa īsteno�anai.

Rado�ais gars nav tikai māksliniekiem, izgudrotājiem vai uzņēmē�jiem piemīto�a īpa�ība. �is spēks ir mūsos visos. Mums tikai tas jāattīsta un jāizvelk virspusē. Lūk, da�i ierosinājumi, lai palīdzētu jums to pa�veikt.

1.�� Iztēlojieties, ka darāt kaut ko ļoti patīkamu un savas izjūtas �ajā procesā, un jūsu darbā un karjerā notiks brīnumi.

2.� Gara acīm iztēlojieties sevi kā pilnīgu, nevainojamu un veiksmīgu karjerā, dzīvojam skaistā mājā kopā ar laimīgu, priecīgu ģimeni. Tiecie�ties pēc �ā garīgā tēla un izbaudiet brīni�ķīgos rezultātus.

3.�� Iztēlojieties, ka jūsu ieguldījumu uzņēmuma vai nodaļas mērķu sasnieg�anā atzīst vadība; iztēlojieties, ka jūs apsveic ar gūtajiem panāku�miem.

4.�� Atrodoties ārpus savas darba vietas un koncentrējot domas uz darbā risināmajām situācijām, bie�i vien prātā radīsies pilnīgi un gatavi risinājumi bez jebkādas piepūles.

5.��� Iztēlojieties soļus, kas jums jāsper, lai kāptu pa karjeras kāpnēm vai attīstītu biznesu. Padariet tos spilgtus, reālus, dramatiskus un aizrau�jo�us. Zemapziņa pieņems to, ko iztēlojaties un jūtat, un tas īstenosies dzīvē.

Viljams Harimens iztēlojās dzelzceļu pāri visai Amerikai. Paņēmis papīru un zīmuli, viņ� novilka iedomāto līniju pāri kontinentam. Viņa prātā izloloto tēlu balstīja ticība un pārliecība. Tas izraisīja apvērsumu rūpniecībā un tirdzniecībā un deva darbu miljoniem cilvēku, atnesot ne�izsakāmu bagātību kā viņam pa�am, tā daudziem citiem.

Tagad iedomājieties savas vēlmes piepildī�anos un izdzīvojiet �o lomu iztēlē. Jūsu iek�ējai darbībai ir jāatbilst tai darbībai, ko jūs fiziski veiktu pēc savas vēlmes īsteno�anas.

Nepieļaujiet, ka bailes tikt noraidītam varētu bremzēt jūs izteikt ra�do�us ierosinājumus. Gērijs F. lauzīja galvu par kādu ideju, kas varētu pa�lielināt produktivitāti, ievie�ot vienkār�as pārmaiņas tehnoloģijā. Vai viņam vajadzētu to stāstīt savam priek�niekam? Pēdējo reizi, kad viņ� bija izteicis ierosinājumu, priek�nieks to bija noraidījis. Viņ� teica, ka tas nes�trādās. Nedeva viņam pat iespēju neko paskaidrot. Kādēļ tagad pūlēties?

Ir viegli pakļauties situācijai, kas atņem drosmi, bet, ja neturpināsit izteikt jaunas idejas, apslāpēsit savas rado�ās spējas. Novatorismu vajag stimulēt, to nepārtraukti izmantojot. Cilvēkiem piemīt tieksme sevi cen�zēt, raizējoties, kā citi uzņems viņu idejas. Pa�cenzūra ir sliktāka par citu izteikto kritiku, jo iesūcas zemapziņā un liek justies nepilnvērtīgiem. Pro�tams, jūs pieļausit kļūdas; izteiksit ierosinājumus, kas nedarbosies; priek�nieks vai darbabiedri var jūs pat izsmiet. Neļaujiet tam sevi apturēt. Ein�teinu, Edisonu, Vitniju un Vatu izsmēja daudzas reizes. Turpiniet nākt klajā ar rado�ām idejām.

Ir daudz veidu, kā attīstīt rado�o garu. Sāciet ar pastāvo�o meto�u izzinā�anu; pajautājiet sev, kā tās varētu uzlabot, un tad izmantojiet iztēli, lai rastu veidu, kā to panākt. Lūk, da�i konkrēti paņēmieni rado�o spēju stimulē�anai.

1. Novēro�ana. Būt rado�am nenozīmē nosapņot idejas. Jums apkārt eso�o lietu novēro�ana un uzzinātā attiecinā�ana uz citām situācijām ir tikpat rado�a kā izgudro�ana no jauna.

Stens L., Hooper Steel mened�eris Lasvegasā, ievēroja, ka, augot pa��apkalpo�anās degvielas uzpildes staciju skaitam, kas vairs nepiedāvāja eļļas maiņas un automa�īnu ieeļļo�anas pakalpojumus, strauji palielinājās ātrās ieeļļo�anas apkopes staciju skaits, lai apmierinātu �īs vajadzības. Stens izmantoja vienas �ādas stacijas pakalpojumus savai automa�īnai un bija apmierināts ar darba ātrumu un kvalitāti.

Gadiem ilgi Hooper Steel sūtīja savas kravas automa�īnas uz dīlera ser�visa centru, lai veiktu kārtējo ieeļļo�anu. Tas nozīmēja sūtīt divus cilvēkus, lai nogādātu automa�īnu uz dīlera remontdarbnīcu (vienam vajadzēja otro atvest atpakaļ savā ma�īnā), atstāt ma�īnu pie dīlera uz visu dienu un atgriezties, lai automa�īnu savāktu � atkal tērējot divu cilvēku laiku.

"Kādēļ gan nevarētu izmantot ātrās ieeļļo�anas staciju pakalpojumus kravas automa�īnām?" domāja Stens. Rezultāts: aizsūtot vienu �oferi uz ātrās ieeļļo�anas staciju un liekot viņam 30 minūtes pagaidīt, līdz tiek izdarīta automa�īnas apkope, Stens ietaupīja uzņēmumam 1600 dolāru mēnesī, rēķinot apkopes izmaksas un zaudēto laiku. Turklāt viņi varēja izmantot �o kravas ma�īnu gandrīz visu dienu.

2.�� Pārveido�ana. Vai varat pārveidot kādu eksistējo�u produktu vai koncepciju vai arī radīt kaut ko citu? Think Big dibinātāji pārveidoja stan�darta produktus, izveidojot to palielinātus variantus. Gigantiski populāru produktu faksimili, no zīmuļu un telefona īsziņu reklāmām līdz dzīvnie�kiem un mēbelēm, radīja pavisam jaunu reklāmas, noformē�anas un jau�numu tirgu.

3.� Aizstā�ana. Bie�i vien neprasmi var pārvarēt un problēmas atrisi�nāt, ievie�ot jaunas tehnoloģijas. Bet ir daudz situāciju, kad iztēle spēj koriģēt stāvokli vienkār�āk un efektīvāk. Mass. Mailers biroja vadītājai Darlēnai A. bija grūti paturēt darbiniekus ļoti garlaicīgā un monotonā darbā � bro�ūru un produktu paraugu salik�anā aploksnēs. Darba spe�cifika bija tāda, ka to nevarēja veikt standarta automatizētā iekārta. Auga ne tikai izmaksas darbinieku mainības dēļ, bet viņa nekad nevarēja būt pārliecināta, ka strādnieki būs darbā, kad nepiecie�ams. Viņa prātoja � parastam darbiniekam �is darbs var �ķist garlaicīgs, bet tā varētu būt laba iespēja cilvēkam ar garīgās attīstības traucējumiem, kas vēlas uzņemties lielāku atbildību. Viņa sazinājās ar pansionāta darbiniekiem, pārrunāja ar sociālajiem darbiniekiem un noorganizēja da�iem vīrie�iem un sievietēm ar garīgās attīstības traucējumiem iespēju pamēģināt �o darbu. �ī jaunā pieeja ļāva viņai pieņemt darbiniekus, kam patika �is darbs un kas kļuva par pastāvīgiem un vērtīgiem darbiniekiem.

4.� Izslēg�ana. Viens no galvenajiem iemesliem laika zudumam un pa�pildu izmaksām ir nevajadzīgu papīru kārto�ana. Uzņēmumiem augot, birokrātijas palielinā�anās tendence un ar to saistīto da�ādo veidlapu un atskai�u savairo�anās var no�ņaugt produktivitāti. Vai visas �īs veidlapas tie�ām ir nepiecie�amas?

Gils V. bija pārskaities. Viņa kompānija bija ieviesusi vēl vienu veid�lapu, ko pārdevējiem vajadzēja aizpildīt. Kā gan viņ� varēja doties pie klientiem un nodarboties ar pārdo�anu, ja bija tik daudz papīra darbu? Kad viņ� sūdzējās vadītājai, viņa tikai paraustīja plecus un teica, ka "aug��stāvā" viņiem ir nepiecie�ama informācija. Gils paņēma visas veidlapas, ko vajadzēja aizpildit, nolika tās citu citai blakus un izanalizēja, kāda in�formācija tajās tiek prasīta. Bija acīm redzams, ka liela daļa datu dublējās. Tā vietā, lai par to sūrotos, Gils izveidoja jaunu veidlapu, kas dotu vadībai nepiecie�amos faktus un būtu viegli aizpildāma. Ta ne tikai atvieglināja pārdevēja darbu, bet arī ietaupīja uzņēmumam krietni lielu laika un nau�das daudzumu. Papildu labums bija tāds, ka uzņēmums sāka sistemātiski pārskatīt visas eso�ās dokumentu formas un atteikties no daudzām nove�coju�ām un nevajadzīgām atskaitēm.

S. Pielāgo�ana. Rado�ais gars nenozīmē tikai nākt klajā ar pilnīgi jau�nām idejām. Rado�i cilvēki bie�i vien pārņem to, kas jau iepriek� ir dar�bojies � ne vienmēr identiskās situācijās �, lai atrisinātu problēmu, ar kuru saskāru�ies.

North ersey Limousine Service nodro�ina autotransportu no da�ā�dām pilsētām Ņūd�ersijā uz lielākajām lidostām Ņujorkas apkaimē. Viņu pastāvīgie klienti regulāri sūdzējās par ilgo laiku, ko vajadzēja patērēt au�toma�īnas pasūtī�anai. Katru reizi viņiem atkal vajadzēja nosaukt savu vārdu, adresi, telefona numuru, kredītkartes numuru un citus datus. Viens no uzņēmuma vadītājiem bija regulārs klients kādam uzņēmu�mam, kas nodarbojās ar pre�u pasūtī�anu pa pastu. Viņ� ievēroja, ka pēc pirmā pasūtījuma viņam vairs neprasīja nekādu informāciju, izņemot to, kas saistīta ar viņa pasūtījumu. Viņ� noskaidroja, ka viņiem ir elektro�niskā datu bāze, kurā glabājas visa ar klientiem saistītā informācija, un, kad klienti zvanīja, viņus identificēja pēc zvanītāja identifikācijas numura, un attiecīgie dati nekavējoties parādījās uz datora ekrāna. Pielāgojot �o sistēmu North ersey Limo vajadzībām, viņi saīsināja pasūtījuma pieņem��anas laiku no trim minūtēm līdz divdesmit piecām sekundēm.

�ie ir tikai da�i veidi, kā var stimulēt rado�o potenciālu. Elastīgi iz�mantojot iztēli, papla�inot redzesloku, lau�ot tradicionālo pieeju problē�mām, jūs varat kļūt izdomas bagātāks, atrisināt sare�ģītas problēmas, kā ari ierosināt un īstenot aizraujo�as jaunas koncepcijas. Tas ne tikai dos labumu uzņēmumam, bet arī jums to lielisko labi paveikta darba izjūtu, kas rodas, redzot savu ideju veiksmīgu Isteno�anos dzīvē.

Diem�ēl rado�ā liesma, kas, pareizi audzināta, deg tik spo�i, dau�dziem cilvēkiem ir apslāpēta jau kop� bērnības skolotāju, vecāku un vēlāk priek�nieku uzspiestās pārliecīgās analīzes un pakļau�anās dēļ. Bie�i vien rado�o garu nobloķē domā�ana luksofora sarkanās gaismas re�īmā "Ap�stājies". "Tas ir pretrunā ar uzņēmuma politiku", "Mēs nekad to nedarī�jām �ādi". Tā vietā, lai meklētu iemeslus jaunu ideju neizmēģinā�anai, skatieties uz jaunām idejām ar atvērtu prātu. Ieslēdziet zaļo gaismu. Pē�tiet tālāk. Papla�iniet savu domā�anu ārpus acīm redzamā robe�ām.

Ne jau katra ideja darbosies dzīvē, un ne ar visām ir vērts nodarbo�ties. Tomēr varat izpētīt idejas dzīvotspēju, vismaz padomājot par to un pārrunājot ar citiem. Ja tā jānoraida, noskaidrojiet iemeslus. Nezaudējiet drosmi. Bie�i vien kāda ideja, lai cik laba tā būtu, neder konkrētajam lie�tojumam vai nav piemērota attiecīgajā laikā. Tas nenozīmē, ka tā ir slikta. To nevajadzētu uztvert ari par personisku apvainojumu. Noraidīja ideju, nevis jūs.

>

Ir neskaitāmi piemēri uzņēmumiem, kas atradās uz bankrota robe��as, ta�u tie ne tikai izdzīvoja, bet arī strauji uzplauka, pateicoties savu līderu rado�ajai domā�anai.

Gandrīz �etrdesmit gadus Pitney Bowes kontrolēja 100 procentus sveramo pasta sūtījumu tirgus. Gandrīz puse visu pasta sūtījumu ASV izgāja cauri �ā uzņēmuma ma�īnām. Bet tam visam pienāca gals, kad bei�dzās ASV Pasta monopolstāvoklis. Tā konkurenti guva virsroku ar inovatlvām idejām un sagrāva P-B tirgus daļu.

Par laimi, jauns līderis Freds Allens stājās izpilddirektora amatā un spēja palūkoties uz Pitney Bowes citādā gaismā. Viņ� paziņoja, ka P-B jā�uzskata sevi nevis par pasta sūtījumu svēr�anas uzņēmumu, bet par kom�pāniju, kas nodro�ina tehnoloģijas un pakalpojumus ziņojumapmaiņai vispār. Allens redzēja, ka pienācis faksa un pavairojamo aparātu laiks, produktu, kas var dot peļņu, pateicoties �ā uzņēmuma tehniskajām zinā��anām, kā arī reputācijai pārdo�anas un pakalpojumu snieg�anas jomā. Jaunā vīzija darbojās, un astoņdesmito gadu beigās jau pusi P-B ienā�kumu deva tikai pirms trim gadiem ieviesti vai vēl jaunāki produkti. īste�nojot Freda Allena rado�o vīziju, veiksmīgi tika attīstīta jauna mārketinga stratēģija, kā arī izstrādāti visjaunākie biroja produkti, kas bija nepiecie��ami jaunajam biznesa modelim.

Citi izcili uzņēmumi ir saglabāju�i savu izcilību, drosmīgi pārvērtē�jot, revidējot, sakārtojot un mainot mārketinga stratēģiju virzienu. Pārti�kas veikalu ķēde Kroger pilnīgi pārkārtoja savu struktūru, izveidojot di�veikalus, tā pārspējot savus lielākos konkurentus. Zāļu tirdzniecības gigants Abbott sakāva konkurentus farmācijas rūpniecībā, koncentrējo�ties uz diagnostiku un slimnieku uzturu.

Lai gūtu panākumus, viņiem bie�i vajadzēja pārvarēt direktoru vai citu augstākā līmeņa vadītāju pretestību. Freds Allens nekad nezaudēja cerību. Viņ� ticēja, ka viņa iztēle, rado�ais gars un drosme dos apbrīnoja�mus rezultātus viņa ieceru īsteno�anā.

Kad jūs māc �aubas, atcerieties tādu līderu sasniegumus kā Freds Allens. Atrodiet goda vietu savā prātā gara tēliem, idejām un domām, kas dziedē, svētī, veicina uzplaukumu, iedvesmo un stiprina jūs. Ir tiesa, ka jūs kļūstat par to, par ko sevi iztēlojaties. Nepārtraukti stiprināta, iztēle spēj pārveidot pasauli. Ticiet, ka prāta likumi darīs jums labu, un jūs pie�dzīvosit visu dzīves svētību un bagātību.

�� Ikviens var būt rado�s. Nevajag būt ne Edisonam, ne Billam Geitsam, lai jūs būtu novators. Jums piemīt spēja rosināt iztēli. Jūsu varā ir to attīstīt.

�� Pateicoties savai spējai iztēloties gala rezultātu, jūs varat kontrolēt jebkuru situāciju vai nosacījumu. Ja vēlaties panākt kādas vēlmes, idejas vai plāna īsteno�anos, izveidojiet prātā �ā piepildījuma mentālu tēlu.

Vienmēr iztēlojieties vēlamo realitāti. Tādējādi �is tēls iespiedisies zem�apziņā, un jūs liksit tam īstenoties dzīvē.

� Jūsu iztēle spēj ietērpt vārdos vai pie�ķirt priek�metisku apveidu jebkurai idejai vai vēlmei. Jūs varat iztēloties pārpilnību, kur valda trū�kums, efektivitāti, kur valda neprasmīgums un izaugsmi, kur iestājusies stagnācija.

��� Novērojiet, ko darīju�i citi uzņēmumi, saskaroties ar līdzīgām situācijām. Pārņemot metodes, kas darboju�ās viņu situācijā, jūs varat efektīvi tikt galā ar savu problēmu.

�� Izmantojiet iztēles spēju. Meklējiet savā darbā vai biznesā jomas, ko varētu uzlabot. Nebaidieties izmēģināt jaunu pieeju. Jums var gadīties neveiksmes, bet, asinot rado�ās spējas, jūs varat gūt panākumus visos sa�vos centienos.

Lai kādi slikti ieradumi jums būtu izveidoju�ies, lai kādas vājības jūs vēl�tos uzveikt, tam nepiecie�amās zā�les atradīsit sevī. Vienalga, vai ieradums ir ļauns vai arī kāds muļķīgs sīkums, kas jums kaut kādā veidā traucē, jūs varat no tā atbrīvoties; varat pārvērst �o vājību stip�rajā pusē; varat sakaut visus savu panākumu un laimes ienaidniekus, saucot palīgā savu dievi�ķību, jūsos ap�slēpto di�eno spēku.

Visiem cilvēkiem piemīt noteikti ieradumi. Saskaroties ar konkrē�tām situācijām, mēs tās mēdzam risināt noteiktā veidā. Ieradumu var de�finēt kā "atkarību" "para�u" "uzvedības veidu" vai "dabu". Da�i ieradumi vai rituāli var būt visai noderīgi. Tie iedibina tradīciju vai rutīnu, tādējādi pie�ķirot dzīvei zināmu kārtību, efektivitāti un nozīmi. Diem�ēl da�i iera�dumi var ieslēgt jūs neelastīgos prāta un ķermeņa �ablonos un nomākt atvērtību pārmaiņām. Ieradumi ir dzīvesveids � uzvedības modeļi, kam mēs sekojam, jo esam pieradu�i tiem sekot. Da�i ieradumi ir labi, citi slikti. Ieradumi, ko izstrādājam, veicot savu darbu, bie�i vien nosaka at��ķirību starp viduvējību un izcilu veikumu. �ajā nodaļā iztirzāsim, kā ieradumi veidojas un kā mēs varam pārvarēt sliktus ieradumus, aizstājot tos ar labiem, un izveidot tādus uzvedības modeļus, kas veicinās panā�kumus.

Rado�ās, pozitīvās īpa�ības kļūst par rakstura dominanti, nepār�traukti atkārtojot pozitīvas darbības un rado�as domas, līdz �ie smadzeņu procesi kļūst ierasti. Atkarībā no domā�anas ieraduma mēs varam izvei�dot spēcīgu vai vāju raksturu. Ja izkopsim pa�paļāvīgu, pa�pārliecinātu, izlēmīgu domā�anas veidu, mēs kļūsim stipri un rado�i; ja �aubīsimies, svārstīsimies, būsim nenoteikti, aizdomu pilni, bikli, sevi noliedzo�i, mēs kļūsim negatīvi un neveiksmīgi. Jautājums ir par to, kādā virzienā orien�tējat savas smadzenes ar domā�anas ieradumu palīdzību.

Esam daudz dzirdēju�i, kā laimīgs gadījums vai apstākļi nosaka pa�nākumus karjerā vai arī to trūkumu. Protams, tiem var būt zināma no�zīme, bet daudz bie�āk tie�i mūsu izstrādātie un izmantotie ieradumi nosaka, kādā virzienā dodamies. Mums nemaz nevajag izvēlēties doties nepareizā virzienā. Mums tikai jāseko savām tieksmēm, kaislībām, savai kārei, prāta inercei, un ieradums paveiks visu pārējo. Ieradums nekad neatpū�as, miegā vai nomodā, tas nepārtraukti au� savus neredzamos tīklus ap mūsu domām, mūsu raksturu. Gan laimē, gan nelaimē ieradums pa�mazām pārņem mūs savā varā. To, ko mēs �odien darām no brīvas gribas, rīt paveiksim jau vieglāk, un nākamajā dienā ar vēl lielāku izveicību.

Labākais veids, kā izkopt labus ieradumus, ir nevis censties izskaust kādu defektu vai sliktu īpa�ību, bet attīstīt pretējo īpa�ību. Neatlaidīgi pie tā strādājot, nevēlamā īpa�ība izzudīs. Iznīciniet negatīvo, izkopjot po�zitīvo.

Tiek�anās pēc kaut kā augstāka un cēlāka ir labākais līdzeklis vai zā�les pret zemiskām tieksmēm, no kurām ikviens cen�as atbrīvoties. Kad izveidojas vispārīgs ieradums vienmēr tiekties pēc kaut kā, virzīties aug�up, censties sasniegt ko augstāku un labāku, nevēlamās īpa�ības un ieradumi izzūd; tie iet bojā barības trūkuma dēļ.

Nav viegli pārvarēt kādu sen iesakņoju�os ieradumu. Bet to, ka tas ir iespējams � jebkurā vecumā �, pierādīju�i tūksto�iem vīrie�u un sie�vie�u, kuriem izdevās uzveikt ieradumus, kas gandrīz bija iznīcināju�i viņu karjeru un izpostīju�i dzīvi.

Cen�oties atbrīvoties no sliktiem ieradumiem un izkopt labos, vairā�kums cilvēku neapzinās savu iek�ējo apslēpto spēku un nepietiekami skaļi sauc talkā savu augstāko, spēcīgāko Es. Viņi neizmanto ne pusi no zemapziņas spēka, vareno sviru, ko Dievs ir mums devis, lai mēs varētu pacelt sevi dievi�ķā stāvoklī. Viņu apņēmība ir vāja. Viņi neieliek tajā pie�tiekami daudz spara un izturības.

Lielisks veids, kā darīt galu sliktam ieradumam, ir apslāpēt to, nedo�dot sliktajam ieradumam to, no kā tas iepriek� barojās. Neizturieties maigi pret sliktu ieradumu, necentieties to salauzt pamazām, pa drusci�ņai. Uzbrūciet �im ienaidniekam strauji un drosmīgi. Izmantojiet profe�sora Viljama D�eimsa ieteikto metodi, kā atbrīvoties no veca ieraduma spēka un iegūt jaunu.

"Mums jācen�as," viņ� teica, "izrauties no vecā ieraduma, izrādot tik spēcīgu un izlēmīgu iniciatīvu, cik iespējams. Mums jāsakopo visi iespē�jamie faktori, kas pastiprinās pareizo motīvu. Mums neatlaidīgi jānostāda sevi situācijās, kas veicina jauno uzvedības veidu. Mums jāuzņemas sais�tības, kas nav savienojamas ar iepriek�ējo. Mums jāattīsta sava apņēmība visiem iespējamiem līdzekļiem."

Vienīgais veids, kā kaut ko atmest, ir cie�i apņemties, ka jums vairs nebūs nekā kopīga ar sāpes izraiso�o ieradumu. Ja izturēsities pret savu lēmumu nopietni un nodedzināsit aiz sevis visus tiltus, pati �ī apņem�a�nās sauks jums palīgā apslēptos resursus, par kuru eksistenci jūs, iespē�jams, neko nenojautāt. Ta�u, ja atstāsit sev atkāp�anās ceļu un domāsit, ka varēsit mazliet nodoties vecajam ieradumam, kad kārdinājums kļūs pārāk liels, jūs vājināsit savas iespējas to uzveikt.

To nav viegli izdarīt attiecībā uz darbu, un daudzi "sliktie ieradumi" ir iesakņoju�ies jūsu problēmu risinā�anas veidā. Bie�i vien jūs kādas me�todes esat izmantojis tik bie�i, ka uzskatāt � tās darbosies vienmēr. Tās kļūst par jūsu "ierasto strādā�anas veidu". Bet apstākļi mainās, un tas, kas labi darbojās pagātnē, vairs nav efektīvs. Daudzi cilvēki spītīgi turas pie saviem ieradumiem. "Tas darbosies, jo vienmēr ir darbojies iepriek�."

Gudri cilvēki saprot un pieņem, ka ierastais problēmu risinā�anas veids ne vienmēr ir labākais, atbrīvojas no tā un meklē jaunu pieeju.

Kad kāda valsts mēroga mazumtirdzniecības veikalu ķēde uzaicināja pieredzēju�u biznesa administrācijas profesoru izstrādāt un vadīt mācību programmu vadlbzinlbā veikalu vadītājiem, viņ� plānoja nodarbības, iz�mantojot tās pa�as metodes, kas bija veiksmīgi darboju�ās universitātē. Nepagāja ilgs laiks, līdz viņ� saprata, ka nespēj tikt galā ar kursu dalīb�niekiem.

Pēc da�ām nodarbībām profesors un uzņēmuma mācību vadītājs pārrunāja viņa neveiksmi. Mācību vadītājs teica: "�ie vīrie�i un sievietes ir aktīvi ļaudis, un lekcijas viņus ātri sāk garlaikot."

"Bet es lasu tikai lekcijas," atbildēja profesors. "Tas ir vienīgais veids, kā izņemt visu viņiem nepiecie�amo materiālu atvēlētajā laikā. Lekcijas vienmēr ir biju�as iedarbīgas. Viņi pie tām pieradīs."

Mācību vadītājs nepiekrita: "Jums viņi vairāk jāiesaista mācību pro�cesā. Koled�ā izmantotais mācī�anas stils �eit nederēs."

Profesors ilgi un cītīgi par to domāja. Viņ� bija izkopis, kā pats uz�skatīja, interesantu, da�reiz pat aizraujo�u lekciju lasī�anas stilu, par ko bie�i vien bija saņēmis komplimentus. Mainit �o stilu nozīmēja lauzt ieradumu, ar kuru viņ� bija ļoti apmierināts. Viņ� apņēmās izmēģināt jaunu pieeju. Viņ� pats nolēma piebremzēt, lai gan apzinājās, ka būs grūti atturēties no lekciju lasī�anas, un vairāk iesaistīt nodarbībā pa�us dalīb�niekus.

Nākamās nodarbības tēma bija darbinieku pieņem�anas process. Viņ� nevis nolasīja sagatavoto lekciju, bet jautāja veikalu vadītājiem, ar kādām problēmām viņi saskaras, piesaistot un atlasot jaunos darbinie�kus. Cits pēc cita kursu dalībnieki stāstīja par savām metodēm, panāku�miem un neveiksmēm, kā arī ba�ām konkrētajā jomā. Profesoram uzmā�cās kārdinājums sniegt viņiem garas, akadēmiskas atbildes, bet viņ� atcerējās apņem�anos iesaistīt mācību dalībniekus. Viņam par prieku va�dītāji cits pēc cita stāstīja par savu pieredzi, bie�i vien palīdzot citiem ar to, ka dalījās savos panākumos un brīdināja par bie�āk sastopamajām problēmām. Viņ� papildināja viņu stāstus ar īsiem komentāriem un ap�kopojumiem. Līdz nodarbības beigām daudz no tā, par ko viņ� bija iece�rējis runāt lekcijā, bija pārrunāts diskusijā, un dalībnieki devās projām, ieinteresēti un nepacietīgi gaidīdami nākamo nodarbību.

Profesors ziņoja mācību vadītājam, ka �ī bijusi grūtākā nodarbība, ko viņ� jebkad vadījis, jo atteicies ietekmēt auditoriju ar savām idejām, tomēr kopīgā darbo�anās bija veiksmīga un gan viņam, gan kursu dalīb�niekiem sniegusi gandarījumu.

Viens no izplatītākajiem sliktajiem ieradumiem ir darba atlik�ana uz vēlāku laiku.

"Rīt, rīt, ne �odien," saka visi sliņķi.

Nevajag nemaz būt sliņķim, lai vilcinātos. Vairākums cilvēku vilci�nās. Mums piemīt tieksme atlikt nepatīkamos darbus vai tos, no kā bai�dāmies, līdz pēdējam iespējamajam brīdim. Ir daudzi iemesli, kāpēc mēs vilcināmies. Iespējams, mums nepatiktas, kas jādara; varbūt gribētu kādu citu uzdevumu, bet bie�i vien vilcināmies tāpēc, ka baidāmies no ne�veiksmes.

Ļoti bie�i lieliskas spējas nomāco�o, drosmi laupo�o baiļu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi izmantot. Daudzu kompetentu cilvēku pūles līdzi�nās nullei, un viņu spēju kaut ko sasniegt ir iznīcinājusi �ā briesmoņa attīstība, kas ar laiku visizlēmīgāko cilvēku padarīs svārstīgu, visspējī�gāko � biklu un neprasmīgu.

Nav cita izdevīgāka brī�a kā tūlīt pat. Nav cita laika, tūlītēja spēka un enerģijas, izņemot tagadni. Ar enerģiju, kas tiek veltīgi iz�ķiesta, atliekot �odienas pienākumus līdz rītdienai, bie�i vien darbu varētu paveikt. Tur�klāt, cik daudz grūtāk un nepatīkamāk ir darīt jau iepriek� atliktu darbu. Darbs, ko iepriek� varēja paveikt ar prieku vai dedzīgu entuziasmu, die�nām vai nedēļām ilgi atlikts, kļūst par garlaicīgu rutīnu.

Tūlītēja rīcība neļauj pienākumam kļūt garlaicīgam. Atlik�ana pa�rasti nozīmē neizdarī�anu, un grasī�anās darīt nozīmē palikt nedarītam. Pienākuma veik�ana līdzinās sēklu sē�anai; ja to neizdara pareizajā laikā, tad īstā aug�anas sezona tiks nokavēta. Mū�ības vasara nebūs pietiekami gara, lai nogatavinātu nokavētas darbības augļus.

Cilvēki, kas vienmēr rīkojas nekavējoties, pat ja viņi reizēm pieļauj kļūdas, gūs panākumus tur, kur novilcinātāji cietīs neveiksmi, pat ja viņi ir saprātīgāki.

� Vilcinā�anās nav tikai termiņu neievēro�ana � tā ir darba nesāk�ana laikus. Tādēļ sāciet kustēties! Atcerieties Bena Franklina teicienu: "Neatlieciet uz rītdienu to, ko var paveikt �odien."

�� Pārvariet bailes darīt kaut ko jaunu vai at�ķirīgu. Iedziļinieties at�tiecīgajā lietā un rīkojieties.

�� Saskaroties ar kādu komplicētu projektu, neļaujiet tam sevi pār�ņemt. Sadaliet to kontrolējamos komponentos. Nosakiet laika grafiku katram komponentam.

� Dariet to, no kā visvairāk baidāties vai kas jums visvairāk nepatīk, tad, kad jūtaties mo�s.

� Nosakiet projekta starpposmu pabeig�anas termiņus. Var būt grūti motivēt sevi sākt projektu, kas nenesīs augļus vēl ilgu laiku. Bet, nosakot pabeig�anas termiņus katram projekta posmam, jūs gūsit gandarījumu, redzot jau paveikto progresu.

�� Nosakiet sākuma termiņu. Ja nezināt, kā sākt sare�ģītu projektu, veiciet sagatavo�anās priek�darbus un sāciet rīkoties, nevis bezgalīgi prā�tojiet par to. Pats darbs stimulēs smadzenes. Ja kaut kas neizdodas, varat sākt visu no sākuma. Ir labāk uzņemties aktīvu lomu, nevis novilcināt projekta sāk�anu.

� Strādājot pie kāda īpa�a projekta, kas jāveic papildus jūsu parasta�jam ikdienas darbam, ir vilino�i to atlikt līdz brīdim, "kad man būs brīvs laiks". Ieplānojiet katru dienu noteiktu laiku, lai pie tā strādātu.

� Pie�ķiriet sev balvu par laikā paveiktu uzdevumu, ko parasti atliekat uz vēlāku laiku.

Ja jums piemīt kāds nelāgs ieradums, kas visu laiku velk jūs atpakaļ un traucē gūt panākumus darbā, jūs stiprināsit savas spējas to pārvarēt, klusībā atkārtojot: "Es zinu, ka �ī lieta (nosauciet to vārdā) mani aizkavē. Es neesmu tik prasmīgs, kā varētu būt; es nedomāju tik skaidri, es nespēju kontrolēt savu prātu tik labi, kā to varētu, ja man netraucētu �ī vājība. Es nicinu ieradumus, kas velk mani atpakaļ, kas cen�as padarīt mani par ne�veiksminieku. Es zinu, ka gadījumā, ja nemainī�u �o ieradumu, tas mani sasaistīs vēl cie�āk un mana iespēja atbrīvoties no tā kļūs vēl niecīgāka."

Sarunājieties ar sevi �ādi, kad esat vienatnē, un jūs būsit pārsteigts, cik ātri �ī sadzirdamā suģestija vājinās �ā ieraduma tvērienu. īsā laikā sa�runas ar sevi padarīs apņēmību tik stipru, ka spēsit pilnīgi izskaust savu vājību.

Volijs L. bija viens no tiem priek�niekiem, kam �ķita, ka viņam pil�nīgi jākontrolē sava nodaļa. Viņa pakļautībā bija divpadsmit tehniķi, kuru darbu, lai gan viņi visi bija kompetenti, Volijs atkal un atkal pārbaudīja pēc katra uzdevuma � un bie�i vien arī darba veik�anas laikā. Tā kā dar�binieku mainība �ajā nodaļā bija daudz augstāka nekā citās struktūrvienī�bās, vadītājs izsauca viņu pie sevis, lai to pārrunātu.

"Volij, darba uzteik�anas pārrunās atklājās, ka darbiniekiem, kas pa�met jūsu nodaļu, ir vienas un tās pa�as sūdzības. Viņiem nepatīk, ka jūs jaucaties viņu darbā. Jūs pieņemat darbā profesionāļus. Ļaujiet viņiem darīt savu darbu."

"Bet es esmu atbildīgs par savas nodaļas darbu," atbildēja Volijs. "Ja es viņus neuzraudzī�u, es neveik�u savus darba pienākumus."

"Volij, labiem darbiniekiem jāļauj strādāt, neskatoties viņiem pār plecu visu laiku. Es esmu atbildīgs par jūsu darbu, bet nesekoju līdzi kat�rai jūsu kustībai, jo es jums uzticos. Jums jāuzticas cilvēkiem, kuri pie jums strādā."

"Bet, ja lik�u viņus mierā, es laikus nepamanī�u kļūdas, lai tās izla�botu, vai arī vispār nepamanī�u."

"Pastāv arī citi veidi, kā saglabāt kontroli. Ir pārbaudītas metodes, kā efektīvi deleģēt darba pienākumus. Apgūstiet un izmantojiet tās."

Viņ� izskaidroja da�as no metodēm, kas iztirzātas �īs grāmatas 11. nodaļā 123. lappusē.

Volijs par to ilgi un saspringti domāja. Viņ� baidījās atteikties no stingrās kontroles, bet zināja, ka tas jādara.

Volijam nebija viegli pārstāt jaukties savu darbinieku pienākumos. Kad uzmācās kārdinājums skatīties kādam tehniķim pār plecu, viņ� sev teica: "Nedari to. Tev viņam jāuzticas."

Ar laiku viņ� iemācījās izkopt nepiecie�amo uzticību katram darbi�niekam un atzina, ka, lai arī reizumis gadījās kļūdas, kontrolpunktos teh�niķi tās ātri konstatēja un novērsa. Volijam kļuva vieglāk strādāt, un sprie�dze viņa nodaļā mazinājās, darbinieku mainība mitējās, un Volijam radās laiks, lai papla�inātu savu pienākumu loku.

Emīlija R. vienmēr steidzās. Jau būdama skolniece, viņa steigā pil�dīja mājas darbus, jo nepacietīgi vēlējās tos ātrāk pabeigt un doties ārā spēlēties. Dabūjusi pirmo datu ievadī�anas operatores darbu, viņa pie�kopa līdzīgu taktiku. Viņa vienmēr pirmā paveica savu darba uzdevumu, bet tas bie�i vien bija pilns ar kļūdām un to vajadzēja pārstrādāt. Vadītāja brīdināja Emīliju būt uzmanīgākai, bet veco skolas gadu ieradumu bija grūti lauzt. Pēc kāda laika vadītāja noteica Emīlijai pārbaudes laiku. Viņa teica: "Emīlij, tu esi gudra darbiniece, bet tavs ieradums ātruma vārdā upurēt precizitāti nekad neļaus tev paveikt darbu labi. Tev jālau� �is iera�dums. Ja tu nelabosies, mums būs no tevis jā�ķiras." Viņa ieteica nākamajā reizē koncentrēties uz precizitāti un nedomāt tikai par laiku.

Emīlija bija satriekta. Viņai patika darbs, un viņa jo īpa�i lepojās ar ātrumu. Viņa apņēmās mēģināt lauzt �o ieradumu. Veicot nākamo darbu, viņa kādu brīdi strādāja lēnāk, bet drīz vien atkal sāka steigties. Pēk�ņi viņa apstājās, pārbaudīja izdarīto un ievēroja, ka pirmā daļa bija pilnīgi precīza, bet nākamajā daļā, kur viņa bija strādājusi ātrāk, ieviesu�ās vairā�kas kļūdas. Viņa izlaboja kļūdas un turpināja darbu.

Viņa sev sacīja: "�is sliktais ieradums mani darbā nostāda neērtā situācijā; tas padara mani par apsmiekla objektu, par sliktāku darbinieci nekā citi. Es zinu, ka esmu spējīgāka nekā daudzi citi, kas sasniedz daudz vairāk. Tagad es uzveik�u �o ieradumu, kas grauj manas nākotnes izre�dzes. Es atbrīvo�os no �īs tieksmes izvirzīt ātrumu augstāk par precizitāti, lai cik grūti tas būtu."

Emīlijai vajadzēja vairākas nedēļas, lai ieprogrammētu zemapziņu pieņemt viņas apņem�anos samazināt ātrumu un koncentrēties uz preci�zitāti. Galu galā viņa kļuva par vienu no labākajām darbiniecēm savā no�daļā.

Atzīstiet savus sliktos ieradumus. Neizvairieties no problēmas. Jūs nevarēsit pārvarēt sliktu ieradumu, ja atsakāties to atzīt.

Jūs dzīvojat pa�a radītā psiholoģiskā cietumā. Jūs sasaista jūsu pār�liecība, viedokļi, mācību un vides ietekme. Tāpat kā vairākums cilvēku, jūs dzīvojat, balstoties uz ieradumiem. Jums ir izstrādājies ieradums re�aģēt tā, kā to mēdzat darīt.

Jūs varat iekodēt ideju par savu darba ieradumu uzlabo�anu prātā tā, ka tā sasniedz zemapziņas dzīles. Tajā brīdi gūsit jaunu izpratni par to, kā darbojas jūsu prāts. Jūs atklāsit sevi neizsmeļamus resursus, lai atbalstītu savu apņem�anos un pierādītu sev �o patiesību.

Ja dedzīgi vēlaties atbrīvoties no �ā kaitējuma savām spējām, jūs jau pa pusei esat izdziedināts. Kad vēlme atmest slikto ieradumu kļūs lielāka nekā vajadzība to saglabāt, jūs busit pārsteigts, redzot, ka uzvara ir tikai soļa attālumā.

Prāts palielina ikvienu domu, pie kā to noenkurojat. Nodarbiniet prātu ar domām par veiksmi un panākumiem. Koncentrējiet uzmanību �ajā jaunajā virzienā. Tādējādi izraisāt sajūtas, kas pakāpeniski piepilda veiksmes un panākumu jēdzienus. Ikvienu ideju, ko jūs �ādi emocionāli piesātināt, zemapziņa pieņem un īsteno dzīvē.

Nekad nav viegli lauzt sliktus ieradumus, bet to var izdarīt. Lūk, des�mit ieteikumi, kas varētu jums palīdzēt atbrīvoties no uzvedības mode�ļiem, kuri neļauj jums būt tādam, kāds jūs patie�ām vēlaties būt.

1.�� Izvēlieties ieradumu, ko vēlaties mainīt. Izvēlieties par mērķi tādu ieradumu, kas ir ne tikai traucējo�s elements jūsu dzīvē, bet arī neļauj sasniegt mērķus. Izvēlieties kādu problēmas izraiso�u uzvedības �ablonu, uz ko varat koncentrēt savu neapmierinātību un ko varat pārvērst tā konstruktīvā pretpolā.

2.�� Izvērtējiet problēmu. Kad esat izvēlējies savu mērķi, nosakiet, ko patiesībā darāt un ko vēlaties darīt. Sadaliet lielu problēmu kontrolēja�mos viena kumosa gabaliņos.

3.�� Nosakiet stimulējo�u un sasniedzamu mērķi un laika grafiku. Mēr�ķiem jābūt pietiekami stimulējo�iem, tomēr sasniedzamiem; ja pareizi un pakāpeniski papla�ināsit apvārsni un darbības lauku, jums vajadzētu sasniegt vēlamos mērķus.

4.�� Esiet gatavs skumt par ieraduma zaudējumu. Gan pirms ieraduma zaudē�anas programmas sāk�anas, gan �ā procesa gaitā neesiet pārsteigts, ja manāt sāpīgu, ja arī ne pilnīgu zaudējuma izjūtu. Jums var pietrūkt ap�mierinājuma, ko izjūtat, kontrolējot citu cilvēku darbu, vai arī eiforijas, ko pārdzīvojat, pabeidzot projektu ātrāk par citiem � pat tad, ja tas nav visakurātākais darbs. Ta�u ar laiku zemapziņa pielāgosies un jūs vairs ne�izjutīsit �o zaudējumu.

5.�� Apspriedieties ar treneri vai konsultantu. Izmantojiet drauga, mentora vai profesionāla konsultanta gudrību, kas varētu darboties kā jūsu treneris sākumposmā. Viņ� palīdzēs jums noteikt mērķus, dos ieteiku�mus un atbalstu, kā tikt galā ar nepatīkamām emocijām, kas, ļoti iespē�jams, parādīsies, kā arī sniegs suģestiju un iedro�inājumu, ja atpaliksit no noteiktā grafika.

6.�� Rīkojieties. Dariet to! Speriet pirmo soli. Jūs drīz vien jutīsit atbil�des reakciju attiecībā uz to, ko varat un nevarat izdarīt ar pieejamajiem resursiem. Jūs noteikti gūsit ieskatu savās zinā�anās par vitāli svarīgiem izdzīvo�anas jautājumiem, prasmēm un citiem kritiski svarīgiem atbalsta faktoriem.

7.�� Pievienojieties kādai grupai, kas vēlas lauzt tādu pa�u slikto iera�dumu vai izveidot jaunu ieradumu. Kad sadarbojas vairāki cilvēki ar ko�pīgu mērķi, atbalsts, ko katrs sniedz pārējiem grupas locekļiem, iegūst papildu dimensiju. Palūkojieties uz tādām grupām kā "anonīmie alkoho�liķi" un līdzīgām organizācijām, kas veidotas, lai palīdzētu tikt galā ar konkrētām situācijām.

8.�� Dariet to sistemātiski. Uzvedības pārveido�ana ir pakāpeniskas at�tīstības process, kas bie�i iziet cauri trim skaidri izteiktām fāzēm: 1) at�brīvo�anās no vecā uzvedības modeļa; 2) pārmaiņu veik�ana; 3) jaunā modeļa apgū�ana. Pirmā fāze ietver problemātisko uzvedības �ablonu at�zī�anu un sāk�anu no tiem atbrīvoties. Otrā fāze mēģina iekļaut jaunas prasmes, līdzekļus, resursus un pozitīvas darbības. Ja pirmais izraisa dep�resiju, vidus fāze var radīt satraukumu, kad neveikli mēģināt likt lietā jauno atskārsmi. Noslēdzo�ā fāze iestājas tad, kad mēģinājumi un kļūdas, kā arī vingrinā�anās noved pie jaunā ieraduma apgū�anas. Pārmaiņas sāk �ķist daudz dabiskākas.

9.� Nepadodieties! Vienas no vilino�ākajām lamatām, kurās var iekrist, mainot uzvedību, ir tās, ka procesa sākumā da�reiz mācī�anās notiek ļoti strauji. Un tad iestājas plato fāze. Nepadodieties. Nekļūstiet pārlieku op�timistisks, gūstot ātras uzvaras, vai pārāk sa�ļucis, saduroties ar �ķēr�ļiem. Dabai ir raksturīgs paisums un bēgums� tikt notriektam zemē un tad celties kājās un atkal doties uz priek�u.

Panākumi nozīmē vēlreiz celties kājās, kad pakrītam; vēlreiz būt drosmīgam, kad baidāmies; vēlreiz uzticēties, kad esam noraizēju�ies.

10.��� Turpiniet ceļu. Turpinot iesākto ceļu, da�ādu �ķēr�ļu un kavēkļu pārvarē�ana ir neatņemama mācī�anās procesa sastāvdaļa. Dziļi iesakņo�ju�os, sare�ģītu uzvedības modeļu ķēdes lau�ana, veido�ana un apgū�ana ir mācī�anās process visas dzīves garumā.

Nedomājiet par citiem sliktu, jo tādējādi jūs sain�dējat sevi. Mīlestība ir veids, kā saprasties ar citiem. Mīlestība ir citu dievi�ķības respektē�ana.

Panākumi karjerā bie�i vien ir atkarīgi no citiem cilvēkiem. Tie var but jūsu organizācijā strādājo�i cilvēki, tādi ka priek�nieki, padotie un kolēģi. Da�reiz tie varbūt cilvēki ārpus organizācijas, tādi ka pircēji, klienti un citi.

Jums vajadzēs motivēt savus darbiniekus, mened�erus un pat klientus un piegādātājus strādāt kopā ar jums. Lai sasniegtu noteiktos mērķus, jāizkopj ko�munikācijas prasmes un spēja pārliecināt citus pieņemt jūsu idejas, jāiemācās ap�ieties ar sare�ģīta rakstura cilvekiem, kā nepiekrist citiem, neizklausoties nelaip�nam, kā maksimāli izmantot savu laiku un galu galā kā kļūt par efektīvu līderi.

Turpmākajās nodaļās uzzināsit, kā to visu paveikt, vairojot zemapziņas spēku, lai panāktu to vīrie�u un sievie�u sadarbību un kopdarbību, ar kuriem sa�strādājaties ceļā uz panākumiem.

Jūs nekad negūsit panākumus kā līderis, ja neticē�sit, ka varat būt līderis. Jums jāiedve� zemapziņai divi vienkār�i nosacījumi: jātic, ka tas, ko vēlaties, var piepil�dīties. Jātic, ka tas notiks.

Ne visi veiksmīgi cilvēki ir līderi. Bet visi labi līderi ir veiksminieki. Viņi ne tikai pa�i gūst panākumus, bet iedvesmo arī citus. Viņi ne tikai pa�i bauda savu panākumu augļus, bet arī cen�as palīdzēt citiem kļūt veiksmīgiem.

Pārliecība, ka par līderi piedzimst, nevis izveidojas, jau gadsimtiem ilgi pastāv kā vispāratzīts apgalvojums. Patie�ām, �ī pārliecība bija feodā�lisma un absolūtās monarhijas sistēmas pamatā. Pat ASV, kur daudzi vienkār�as izcelsmes ļaudis ir sasniegu�i augstu stāvokli, daudzi joprojām tic, ka piedzimu�i ar tādām rakstura īpa�ībām, kas padarīja viņus par līde�riem.

Vairākumā organizāciju atsevi�ķi vīrie�i un sievietes kāpj pa karjeras kāpnēm, līdz sasniedz atbildīgus un vado�us amatus. Vai visi �ie ļaudis ir "dabiski līderi"? Pieredze rāda, ka ne vienmēr.

Cilvēku nokļū�anai vado�os un atbildīgos amatos ir daudzi iemesli: darba stā�s, ievēlē�ana (sabiedriskajā sektorā), radu bū�ana vai izcili darba rezultāti. Viņus neizvēlējās vadītāja spēju vai pieredzes dēļ, tāpēc viņus vajadzēja apmācīt par vadītājiem. Augstāka amata sasnieg�ana vēl nenozīmēja panākumus līdera lomā. Viņiem vajadzēja iemācīties būt līderiem. Viņi apgūst vadī�anas prasmes un lasa iedvesmojo�as grāmatas, apmeklē lekcijas un apgūtās zinā�anas izmanto praksē.

Lai gan katram no pagātnes un �odienas izcilajiem līderiem ir savas raksturīgas iezīmes, kas nosaka viņu izcilību, viņu personībai piemīt da�i kopīgi elementi. Manuprāt, visiem izciliem līderiem piemīt �ādas īpa�ības.

1. Izcili līderi atrod, attīsta un iedvesmo dedzīgus sekotājus.

Ir maz tādu uzņēmumu, kas var izdzīvot un plaukt bez darbiniekiem, kuri īsteno dzīvē līdera programmu. Ikvienā paaudzē, ikvienā valstī tie�i �ie cilvēki ir nodro�ināju�i uzvaru armijām, iedvesmoju�i izcilus mākslas un mūzikas darbus, attīstīju�i veiksmīgus uzņēmumus un dinamiskas or�ganizācijas. Līdera visaugstākā māksla ir prasme mērīt citus, nosvērt viņus, "noteikt lielumu", novērtēt viņu spēku un likvidēt vājības.

Viņi pulcina ap sevi cilvēkus, kam piemīt tās spējas, kuru pa�iem trūkst, kas var papildināt viņu vājības un trūkumus ar spēku un prasmi. Tādējādi visi kopā viņi padara sevi par ietekmīgu spēku. Lai to panāktu, labam līderim bie�i vien jāpārstrukturē sava organizācija vai pa�am jāpa�iet malā.

Labs piemērs tam ir �ons Peries, proteīna cepumu ra�otāja Bakery Barn dibinātājs. Viņ� palielināja uzņēmuma gada apgrozījumu līdz se��iem miljoniem dolāru nepilnos piecos gados, pārdodot savu produkciju fitnesa klubos un 7-11 gadus veciem patērētājiem. Bet ap 2005. gadu Bakery Barn aug�upeja apstājās, liekot Peri�am par jaunu izvērtēt savu ko�mandu, tostarp arī sevi. Uzņēmums bija pārorientējies uz jauniem pro�duktiem, balstoties uz viņa pa�a idejām, ko neviens nebija ap�aubījis. Viņa augstākās vadības komanda (galvenokārt ģimenes locekļi) sākumā bija bijusi apmierino�a, bet tagad viņ� saprata, ka ne viņam pa�am, ne citiem nebija vajadzīgo zinā�anu kulinārijā un biznesa pieredzes, lai glābtu uzņēmumu. Bija nepiecie�amas svaigas asinis. Tāpēc viņ� pieņēma pilnas slodzes darbā revidentu un sāka intervēt potenciālos kandidātus uzņēmuma prezidenta amatam. Viņ� ari izveidoja pētniecības un attīstī�bas komandu trīs cilvēku sastāvā, lai tā sniegtu jaunu un objektīvāku vie�dokli par vadības lēmumiem.

�āda drosmīga un sare�ģīta rīcība bija nepiecie�ama arī Deividam Nīlemanam, daudz lielāka mēroga uzņēmuma JetBlue dibinātājam un kādreizējam vadītājam. Lai gan viņ� joprojām bija direktoru padomes priek�sēdētājs, Nīlemans saprata, ka viņam trūkst vadītāja prasmju, lai paceltu JetBlue augstākā līmenī. Tas nenozīmēja, ka viņ� nav izcils vizionārs un uzņēmējs. Glu�i pretēji, tas pierādīja, ka viņ� ir arī vēl kas vairāk: īsts līderis.

2.� Izcili līderi koncentrē savas pūles.

Izcili līderi zina, ko grib, un koncentrē savas pūles, lai �os mērķus sasniegtu. Cilvēki, kas jau dzīves sākumā neiemācās sakopot spēkus, ne�vienā jomā negūs ievērojamus panākumus. Cilvēki, kuriem piemīt spēja apvienot un kuru pūles ir vērstas uz kādu vienu galveno mērķi, sasniedz augstākās virsotnes. Viņi saprot, ka iz�ķiro�ais ir nevis kādā laikposmā paveiktais darba daudzums, bet gan neatlaidība. Dzīves kaujā uzvaru no�dro�ina ilgsto�a, nepārtraukta piepūle, neuzvarams mērķis un neatslāb�sto�a cen�anās.

3.� Izcili līderi ir saskāru�ies ar lielām grūtībām un pārvarēju�i tās.

Da�us cilvēkus dzīves likstas var iznīcināt, bet visi izcilie līderi ir sa�skāru�ies ar likstām un pārvarēju�i tās, iemantojot vēl lielāku slavu. Roberts Fultons, tvaikoņa izgudrotājs, cieta neveiksmi vairākas reizes. Viņa kuģi jau nicīgi dēvēja par "Fultona muļķību", līdz tas spēja doties pirmajā veiksmīgajā braucienā un radīja apvērsumu ūdens transportā. Helēna Kellere, piedzimusi akla un kurla, pārvarēja �o fizisko trūkumu un kļuva par cienītu un dievinātu rakstnieci un izglītības darbinieci.

Kautrīgais, vienkār�ais uzņēmuma jurists Darvins E. Smits 1971. gadā kļuva par Kimberly-Clark, toreiz panīku�as, tradicionālas papīrfabri�kas, izpilddirektoru. Uzņēmuma akciju vērtība vairāku gadu laikā bija ievērojami kritusies. Vismaz viens direktors nekautrējās Smitam atgādi�nāt, ka viņ� nav pietiekami kvalificēts, lai vadītu uzņēmumu, tomēr tas neapslāpēja jaunā izpilddirektora ieceri pilnīgi pārveidot Kimberly-Clark no neinteresanta zīmola par ievērojamāko papīra patēriņa produktu ra��otāju pasaulē. Smits bija uzaudzis trūkumā un izmantoja �o pieredzi, lai stiprinātu apņēmību. Divus mēne�us pēc stā�anās izpilddirektora amatā viņam konstatēja vēzi un paziņoja, ka atlicis gads, ko dzīvot. Viņ� izman�toja �o nelaimi, lai vēl vairāk stiprinātu savu apņēmību. Viņ� ieprogram�mēja zemapziņu ticēt, ka spēs uzveikt slimību un izslēgt no prāta jebkā�das domas par bailēm no neveiksmes. Viņ� atteicās apgulties gultā un nomirt. Viņ� turpināja doties uz darbu apstaro�anas laikā un izglāba ne tikai sevi, bet arī pārveidoja uzņēmumu. Viņ� nodzīvoja vēl divdesmit piecus gadus.

Tomēr tas, ko biznesa pasaule visvairāk apbrīno saistībā ar maz zināmo Darvinu Smitu, ir viens no viņa pirmajiem lēmumiem vadītāja amatā: pārdot papīrfabriku. Viņ� un viņa komanda bija izlēmu�i, ka krītpapīra ra�o�ana nav tas virziens, kurā uzņēmumam turpmāk būtu jādar�bojas, un ka uzņēmuma iesaistī�anās asās konkurences cīņā papīra patē�riņa produktu tirgū liks tam vai nu uzplaukt, vai arī iet bojā. Tas bija vispārdro�ākais lēmums, kāds jebkad pieredzēts. Biznesa prese nosodīja �o lēmumu, un bir�a vēl vairāk pazemināja uzņēmuma akciju cenu. Bet Smita apņēmība palika nelokāma. Pēc divdesmit pieciem gadiem Smita konkurenti bija sakauti, un �odien �is uzņēmums ir līderis savā nozarē. Smits skaidroja savus panākumus, sacīdams, ka glu�i vienkār�i nekad ne�pārstāja ticēt sev un sava uzņēmuma dzīvotspējai.

4. Izcili līderi no sevis gaida vairāk nekā no citiem.

Panākumi nav atkarīgi tikai no kvēlās apņem�anās, no pa�paļāvības, bet arī no citu cilvēku uzticē�anās jums; �ī uzticē�anās lielā mērā atspo�guļo jūsu ticību sev, iespaidu, ko jūsu personība uz viņiem rada. Tātad pa�a attieksme ir līdzeklis, kā panākt citu cilvēku uzticē�anos. Jūsu kvēlā apņem�anās ir lipīga. Tā ietekmē ikvienu, ar ko jāsaskaras, jo īpa�i tos, kuri jums jāpārliecina vai nu kā skolotājam, oratoram, advokātam, tirdz�niecības pārstāvim, lieltirgotājam, potenciālajam darbiniekam, vai arī kādā citā veidā. Ir kaut kas gandrīz vai maģisks veidā, kā pa�apzinīga iztu�rē�anās ietekmē citus cilvēkus. Ja jūs to pārņemsit vai apgūsit, būsit pār�steigts, redzot, cik ātri tā izplatīsies uz citiem, vairojot viņu pārliecību par jūsu spējām paveikt sākto lietu.

Nekad nezaudējiet pa�paļāvību. Ja kādreiz sāk mākt �aubas par sa�vām spējām un spēkiem, vēlreiz izlasiet �īs grāmatas 2. nodaļu un stipri�niet zemapziņas spēku, lai atjaunotu pa�paļāvību.

5. Izcili līderi nebaidās pieņemt smagus lēmumus.

Gan vadot valsti, gan uzņēmumu, katru dienu līderis saskaras ar problēmām, kas prasa pieņemt lēmumus. Da�os gadījumos ir pietiekami daudz laika, lai apdomātu, izsvērtu un izvērtētu visus ar problēmu saistī�tos apstākļus, bet diezgan bie�i nepiecie�ams tūlītējs lēmums. Labam līde�rim �ādi lēmumi ir jāpieņem.

Izcils �ādas situācijas piemērs ir 1982. gada septembra notikums, kad septiņi cilvēki mira pēc tailenola lieto�anas. Tika konstatēts, ka vairā�kās �ā produkta pudelītēs bija ar nāvējo�u indi cianīdu injicētas tabletes. McNeil Laboratories, tailenola ra�otāja Johnson & Johnson struktūrvie�nība, nekavējoties sāka rīkoties. Viņi izņēma visu produkciju no apgrozī�bas un to iznīcināja. Vēl vairāk, uzņēmuma augstākā vadība uzstājās tele�vīzijā un skaidroja radu�os situāciju. Viņi apliecināja sabiedrībai, ka tailenola tirdzniecība neatsāksies, līdz netiks veikti visi nepiecie�amie pasākumi, lai garantētu tā nekaitīgumu.

Tūlītējās sekas bija katastrofālas. Uzņēmuma tirgus daļa samazinājās no trīsdesmit pieciem procentiem līdz astoņiem. Ta�u McNeil un J&J āt�rās un atklātās reakcijas dēļ gada laikā tirgus daļu izdevās ne tikai atgūt, bet vēl palielināt.

Vēl viens piemērs vadītājam, kas pieņēma smagu un nepopulāru lē�mumu, ir �ārlzs R. Korks Volgrīns, kur� pārņēma uzņēmuma Walgreens Drug Co vadību 1975. gadā. Tolaik lielākajā daļā aptieku bija pusdienu lete, kas deva nozīmīgu daļu ienākumu. Korks Volgrīns juta, ka ātrās ēdi�nā�anas ķē�u izaugsmes dēļ aptieku ēdinā�anas pakalpojumi ir noveco�ju�i, un nolēma, ka uzņēmuma nākotne ir zāļu tirdzniecībā, nevis ēdi�nā�anas pakalpojumos. Tas bija pretrunīgs lēmums, jo uzņēmumam piederēja piecsimt restorānu. Saikne ar �o uzņēmuma daļu bija drīzāk emocionāla, nevis finansiāla. Walgreens pārtikas pakalpojumu struktūr�vienību bija izveidojis jau Korķa vectēvs, tāpēc Korkam Volgrinam bija nepiecie�ama liela apņēmība, lai pieliktu tam visam punktu. Korķa lē�mums atmaksājās, jo �odien Walgreens ir ienesīgākais uzņēmums savā nozarē � un pārtikas letes ir izzudu�as praktiski no visām aptiekām.

6.�� Izciliem līderiem ir vīzija un maksimāla ticība savām spējām to īste�not dzīvē.

Ikvienam pasaules izcilam līderim bijusi sava vīzija. Viņi zināja, ko vēlas sasniegt, iztēlojās �o rezultātu un veltīja visu savu enerģiju un emo�cijas, lai �o vīziju īstenotu dzīvē. Vēl svarīgāk ir tas, ka viņi patiesi ticēja savām spējām to paveikt. �āda ticība dod viņiem spēku �os mērķus sa�sniegt.

American Express izpilddirektors Kens �eno bija pieredzējis daudzus pārsteigumus un līklo�us, bet neviens nebija tik dramatisks kā tas, kas notika tie�i pretī American Express galvenajai ēkai 2001. gada 11. sep�tembrī.

Viņ� dēvē �o traģēdiju par personību veidojo�u pieredzi, kas vairoja viņa jau tā apbrīnojamās līdera īpa�ības. Devītajā septembrī �eno saska�tīja acīm redzamo � bija iestājusies krīzes situācija, un daudzi to uzska�tītu par milzīgu �ķērsli savā līdera darbā. �eno nevilcinājās pieņemt iz�ķi�ro�us lēmumus. Viņa ticība savām spējām vadīt citus ļāva likt lietā līdera prasmes. Piekrītot, ka visvērtīgākā pieredze vienmēr parādās kādā krīzes formā, �eno saka, ka �ādā situācijā ir svarīgi izmantot īpa�ības, kas patie��ām nepiecie�amas, un koncentrēties uz tām, lai varētu likt lietā ne tikai neapzināti, bet arī apzināti. Tas dod līderim priek�rocību. Viņ� saka, ka ikviens var izdarīt apzinātu izvēli būt līderim. Izcilus līderus, ar kuriem viņ� pats vēlas strādāt kopā, �eno sauc par "racionāli un emocionāli iesaistītiem cilvēkiem".

7.� Izciliem līderiem ir augsti mērķi attiecībā uz sevi, savu uzņēmumu un saviem darbiniekiem.

Lai cik nabadzīgs jūs būtu, lai cik necils liktenis, skatieties uz aug�u. Nebaidieties mērķēt par augstu. Nenovērsiet acis no savas zvaigznes. Lai citi jūs izsmej, ja vēlas, bet neļaujiet viņiem vājināt jūsu skatiena noturī�gumu. Tie�i �āda skatiena koncentrē�ana uz vienu vienīgu zvaigzni rak�sturo izcilus vīrie�us un sievietes ikvienā paaudzē.

Mērija Keja E�a, Mary Kay Cosmetics dibinātāja, skaidro savus panā�kumus ar dzīves mērķi sasniegt augstāko virsotni. Viņas pārdevējas kar�jera sākās uzņēmumā Stanley Home Products, tie�ās tirdzniecības mārke�tinga firmā. Viņa bie�i izteicās, ka pirmais darba gads viņai nemaz nebijis veiksmīgs un viņa bijusi gatava darbu pamest. Viss mainījās, kad viņa ap�meklēja pirmo Stanley pārdo�anas semināru.

Viņa stāstīja: "Tur es ieraudzīju, kā �o garo, slaido, skaisto, veiksmīgo sievieti kronēja par karalieni, kas bija balva par labākajiem rezultātiem starp uzņēmuma darbiniekiem, un apņēmos nākamajā gadā pati būt ka�raliene, kas tobrīd �ķita neiespējami. Tomēr es nolēmu uziet aug�stāvā un paziņot prezidentam, ka grasos nākamajā gadā būt karaliene.

Viņ� par mani nesmējās, bet ieskatījās acīs, saņēma roku un sacīja: "Nez kādēļ man �ķiet, ka jūs tā būsit." �ie vārdi deva man sparu, un nāka�majā gadā es biju karaliene."

Mērija Keja sāka savu biznesu 1963. gadā 500 kvadrātpēdu lielās vei�kala telpās ar savas ģimenes palīdzību, 5000 dolāru lieliem pa�as ietau�pījumiem un tikai deviņiem pārdevējiem. Gadu gaitā viņas vadībā uzņē�muma izaugsme nepārtraukti turpinājās. Demonstrējot uzticību gan pa�as, gan uzņēmuma panākumiem, viņa iedvesmoja pārdevējus pa�iem noteikt augstus mērķus un cītīgi strādāt, lai tos sasniegtu. 2007. gadā or�ganizācijā Mary Kay bija vairāk nekā miljons neatkarīgu tirdzniecības pārstāvju, un tās kopējais tirdzniecības apgrozījums pārsniedza 2 400 000 000 dolāru.

Viena no galvenajām prasībām līderim ir spēja un vēlme uzticēt lē�mumu pieņem�anu padotajiem. Pārāk daudzi vadītāji to dara negribīgi. Veiksmīgi līderi apzinās, ka nespēj izdarīt visu. Viņi pieņem darbā un ap�māca visspējīgākos darbiniekus, ko var atrast, un ļauj pieņemt lēmumus viņu kompetences robe�ās, tādējādi pa�i veltot laiku augstāka līmeņa jau�tājumiem.

Vairākumam vadītāju ir vairāk darba, nekā viņi spēj paveikt darba dienas laikā. Lai viss tiktu padarīts, viņiem daļa darba jāuztic padota�jiem.

Deleģēt nozīmē uzticēt padotajam pienākumus vai uzdevumus, kā arī varu un pilnvaras, lai tos izpildītu. Tas nenozīmē vienkār�i likt darīt padotajiem vienkār�āko vai nepatīkamāko darba daļu. Efektīva deleģē��ana prasa uzticēt citiem nozīmīgu darba daļu. Tas ne tikai dod vadītājam brīvu laiku, lai pievērstos svarīgākiem uzdevumiem, bet arī dod iespēju padotajam iegūt pieredzi.

Biznesa līderi bie�i vien teiku�i, ka ir tik ļoti pieradu�i pildīt daudzus savus pienākumus � un veic tos tik labi �, ka negribīgi uztic tos citiem. Kā stāstīja kāds mened�eris: "Esmu ievērojis, ka skatos saviem darbinie�kiem pār plecu, kad viņi strādā. Uzticot darbu citiem, es nejūtos ērti."

Pirmais solis ir atzīt, ka, lai gan varat paveikt darbu ātrāk un, iespē�jams, pat labāk nekā padotie, jūsu laiks ir pārāk vērtīgs, lai to iz�ķiestu mazsvarīgiem uzdevumiem. Lūk, da�i ieteikumi, kas jums palīdzēs dele�ģēt ar pilnu pārliecību.

� Izvēlieties spējīgus darbiniekus. Pārliecinieties, ka viņi var veikt ne tikai to darbu, kura dēļ viņus pieņemat, bet viņiem arī piemīt potenciāls mācīties, lai varētu ieņemt atbildīgākus amatus.

� Skaidri un precīzi formulējiet, ko jūs deleģējat. Lai pārliecinātos, ka padotais saprot, ko no viņa gaidāt, nejautājiet: "Vai jūs saprotat?" Vairā�kums cilvēku vienkār�i atbildēs "jā". Iespējams, viņi patie�ām saprot; var�būt domā, ka saprot, bet viņu interpretācija par to, ko vēlaties, at�ķiras no jūsējās; vai arī viņi neko nesaprot, bet kautrējas to pateikt. Uzdodiet kon�krētus jautājumus, ko viņ� domā darīt, lai izpildītu uzticēto uzdevumu.

� Nosakiet kontrolpunktus. Kontrolpunkts ir vieta, kurā apstājaties, izvērtējat paveikto un, ja ir pieļautas kādas kļūdas, izlabojat tās. Ja būtis�kas kļūdas netiks konstatētas līdz pēdējam brīdim, problēma kļūs nekon�trolējama. Kontrolpunkts nav negaidīta inspekcija. Padotais precīzi zina, kad ir noteikts katrs kontrolpunkts un kas līdz tam jāpaveic. Kontrol�punktu noteik�ana nenozīmē, ka neuzticaties �im darbiniekam. Lieciet darbiniekiem pa�ā sākumā saprast, ka uzticaties viņiem, un uzsveriet, ka kontrolpunkti ir domāti, lai palīdzētu, nevis uzraudzītu. Tas ļauj viņiem pa�iem izmērīt savu veikumu.

� Dodiet darbiniekiem nepiecie�amos līdzekļus un pilnvaras, lai va�rētu izpildīt darbu. Ja uzdevums prasa kādus naudas tēriņus, iekļaujiet deleģētajos pienākumos darbam nepiecie�amo bud�etu un pie�ķiriet par darbu atbildīgajai personai pilnvaras izmantot atvēlēto bud�etu, nepra�sot jūsu apstiprinājumu katram tēriņam. Ja nepiecie�ams pieņemt darbā papildu personālu vai likt darbiniekiem strādāt virsstundas, pie�ķiriet viņiem �ādas pilnvaras kā deleģēto pienākumu sastāvdaļu. Tādējādi jūsu darbs netiks nepārtraukti traucēts, lai risinātu �ādus jautājumus.

� Sniedziet palīdzību, ja un kad tas ir nepiecie�ams. Varētu likties, ka te ir kāda pretruna. Jūs deleģējat pienākumus citiem, lai mazinātu savas aktivitātes deleģētajā jomā. Ja piedāvājat palīdzību, vai jūs neveicināt sava darba traucē�anu? Lai samazinātu �ādām aktivitātēm tērējamo laiku, prasiet, lai darbinieks, nākot pie jums ar kādu problēmu, piedāvā arī �īs problēmas risinājumu. Tādējādi viņam vajadzēs par to domāt, un bie�i vien viņ� atradīs risinājumu un nemaz pie jums nenāks. Un, ja viņ� tie��ām atnāks, problēmas risinā�anai patērētais laiks būs daudz īsāks.

Pirms iesaistāties sacīkstēs un nostājaties uz panākumu celiņa, vis�pirms nepiecie�ams konkrēts nolūks, augsts nelokāms mērķis un vēl ne�piecie�ama drosme, gara spēks un apņēmība nenovirzīties no tā, lai arī kas stātos ceļā vai būtu jūsu pretinieks.

Ja jums nepiemīt līdera dotības, nekad negūsit panākumus kā līde�ris, ja vien tam patie�ām nenoticēsit. Zemapziņai jāiedve� divi vienkār�i nosacījumi: jātic, ka tas, ko vēlaties, var notikt. Jātic, ka tas notiks.

Runātajam vārdam piemīt spēks, ko nevar uzjundīt, to pa�u atkārto�jot domās. Izrunāti skaļi, tie rada ilgsto�āku ietekmi uz prātu. Daudzus no mums spēcīgāk ietekmē un iedvesmo izcilas lekcijas vai sprediķa noklau�sī�anās nekā �o pa�u vārdu izlasī�ana. Mēs atceramies runāto vārdu, kad aizmirstam auksto burtu rakstu, kas pārnes domas uz mūsu smadzenēm. Tas rada lielāku ietekmi uz mūsu iek�ējo Es.

Mēs varam sarunāties ar savu iek�ējo Es vai zemapziņu tāpat, kā sa�runātos ar bērnu; un no pieredzes zinām, ka tā mūs uzklausīs un darbo�sies saskaņā ar mūsu suģestiju. Mēs nepārtraukti sūtām suģestiju vai komandas savai zemapziņai. Varam to nedarīt skaļi, bet klusībā, mentāli. Neapzināti dodam padomus, ierosinām, cen�amies to ietekmēt noteiktos virzienos.

Uzrunājot to apzināti, sadzirdamā veidā, atklātās sarunās ar sevi pa�u, konstatējam, ka varam ietekmēt savus ieradumus, motīvus un dzī�vesveidu glu�i materiālā veidā. Patiesībā iespējas ar �ādiem līdzekļiem ietekmēt raksturu un dzīvi ir praktiski neierobe�otas.

Apkopojiet sarakstā tās īpa�ības, kas veido spēcīgu, drosmīgu, veik�smīgu raksturu, un uzskaitiet pretējās īpa�ības, kuras padara to vāju, bik�lu, neveiksmīgu, un tad izpētiet sevi, lai redzētu, kāds ir jūsu vērtējums �ajā sarakstā. Nosauciet tās skaļi: ticība, drosme, pa�paļāvība, godkāre, entuziasms, neatlaidība, koncentrē�anās spēja, iniciatīva, jautrība, opti�misms, pamatīgums utt. Pavaicājiet sev, vai jums piemīt �īs lieliskās īpa�ī�bas vai arī tiecaties uz pretējo pusi.

Nebaidieties saskatīt savas vājās vietas vai nosaukt trūkumus īstajos vārdos. Izvelciet tos gaismā, ieraugiet tos tādus, kādi tie ir, un tad sāciet cīņu pret tiem. Jūs nevarat atļauties būt niecīgāks par to, ko Dievs jums lēmis, niecīgāks par to, kādam, jūsuprāt, jums vajadzētu būt un jūs varat būt, nevarat ļaut savu dzīvi izbojāt kādam trūkumam, ko spējat pārvarēt.

Kad esat izanalizējis konkrētas rakstura iezīmes, uzdodiet sev �os pla�ākos jautājumus, vienmēr iztēlojoties un uzrunājot sevi vārdā:

"Bob, kādēļ tu �eit atrodies? Ko tu nozīmē pasaulei? Kādu ziņu tava dzīve, tava karjera tai sūta? Ko tu nozīmē savam uzņēmumam, organizā�cijai vai sabiedrībai?"

"Beta, par ko tu iestājies? Ko tu pārstāvi? Vai tu to dari pacietīgi, ne�atlaidīgi, apņēmīgi, bez kurnē�anas, �ēlo�anās vai izvairī�anās?"

Pajautājiet sev: "Vai es sapņoju par lielajām lietām, ko darī�u rīt, vai arī vienkār�i daru mazās lietas, ko varu paveikt �odien?"

Iedziļinieties sevī �ādi, līdz gūsit skaidru priek�statu par sevi, godīgu sevis novērtējumu, līdz zināsit gan savas stiprās puses, gan trūkumus, varēsit skaidri saskatīt tās lietas, kas velk atpakaļ, kādu trūkumu rak�sturā, kas jūs kavē. Jūsu vājības samazina spējas vidēji par desmit, divdes�mit, piecdesmit vai pat septiņdesmit pieciem procentiem. Tad enerģiski uzbrūciet saviem ienaidniekiem, savu panākumu, lietpratības, laimes ienaidniekiem. Vienmēr drosmīgi aplieciniet savu uzvaru pār tiem, to bezspēcību valdīt pār jūsu dzīvi un izpostīt karjeru.

�ādas atklātas sarunas ar sevi var pilnībā mainīt jūsu raksturu un ra�dīt apvērsumu karjerā. Lai kādas būtu jums trūksto�ās īpa�ības � ticība, drosme, iniciatīva vai jautrība �, iztēlojieties īpa�ību, ko vēlaties iegūt, izsakiet pozitīvu apgalvojumu, ka tā jums jau piemīt, trenējiet to, kad vien iespējams, koncentrējieties uz to, un jūs būsit pārsteigts, cik ātri iegūsit vēlamo.

Mums ir jāpaziņo savai zemapziņai, ko vēlamies. Mums tā jāievirza, lai palīdzētu sasniegt mērķus. Kad zināsit, kāda ir jūsu patiesā vēlme, zemapziņa jūs nekļūdīgi dzīs uz priek�u. Bet tai jāzina, ka jūs patiesi, de�dzīgi un nelokāmi vēlaties sasniegt �o mērķi un ka neupurēsit to citu pre�tēju un pretrunīgu vēlmju, ideju un mirkļa aizrau�anos dēļ.

Spēks rodas no iek�ienes jeb no nekurienes. Esiet pats. Ieklausieties savā iek�ējā balsī. Katrā profesijā, katrā amatā un katrā biznesā ir iespējas pilnveidoties. Pasaulei vajadzīgi cilvēki, kas var strādāt pa jaunam un la�bāk. Nedomājiet, ka neviens jūs neuzklausīs, jo jūsu idejai vai plānam nav precedenta un esat jauns un nepieredzējis. Cilvēku, kuram ir kaut kas jauns un vērtīgs, ko piedāvāt pasaulei, uzklausīs un viņam sekos. Ja jums piemīt spēcīga individualitāte un uzdro�ināties domāt savas domas un radīt savas metodes, ja nebaidāties būt pats un neesat kāda cita kopija, jūs ātri gūsit ievērību.

Jūs nespēsit tikt uz aug�u, līdz neizdzēsīsit no vārdu krājuma tādus vārdus kā "liktenis", "nevaru" un "�aubas". Jūs nevarat kļūt spēcīgs, kamēr uzturat pārliecību par savu vājumu, vai laimīgs, kamēr nododaties do�mām par savām bēdām un nelaimēm.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā motivēt sevi, ir pilnībā nodoties tam, ko vēlaties sasniegt. Kad viss iet greizi, kad �ķēr�ļi �ķiet nepārva�rami, kad parādās risks zaudēt drosmi, uzticība mērķim motivēs jūs tur�pināt cīņu.

Vienīgais veids, kā attīstīt savu spēku, ir jau dzīves sākumā apņem�ties nekad nelaist garām iespēju to darīt. Nekad neizvairieties no tā, kas dos jums vairāk disciplīnas, labāku sagatavotību un lielāku pieredzi. Lai cik arī nepatīkams tas būtu, piespiediet sevi to darīt. Nekas tā nepalīdz attīstīt spējas kā atbildība. Tas nekas, ja amats ir grūts; uzņemieties to un apņemieties, ka strādāsit labāk nekā jebkur� cits iepriek�.

Līderiem pa�iem jāizlau� ceļ�, jāiemin sava taka, citādi viņi neradīs lielu ietekmi uz pasauli. Uzmanību piesaista tie�i uzkrīto�a oriģinalitāte. Lai būtu līderis, nesekojiet citiem. Neatdariniet. Nedariet lietas tā, kā visi pārējie ir darīju�i iepriek�, bet izmēģiniet jaunus, asprātīgus veidus. Parā�diet cilvēkiem savā specialitātē, ka precedents nerada uz jums nekādu lielo iespaidu un ka izstrādāsit savu darbības programmu.

Nebaidieties uzticēties sev. Ticiet savām spējām domāt oriģināli. Ja jūsos ir kāds potenciāls, pa�paļāvība to izcels gaismā. Lai ko jūs darītu, izkopiet �ajā darbības veidā neatkarības garu.

�Jūs nekad negūsit panākumus kā līderis, ja vien patie�ām nenoticē�sit, ka varat būt līderis. Zemapziņai jāiedve� divi vienkār�i nosacījumi: jums jātic, ka tas, ko vēlaties, var notikt. Jums jātic, ka tas notiks.

� Viena no galvenajām prasībām spējīgam līderim ir spēja un vēlme uzticēt lēmumu pieņem�anu padotajiem. Pārāk daudzi vadītāji to dara negribīgi. Veiksmīgi līderi apzinās, ka nespēj izdarīt visu. Viņi pieņem darbā un apmāca visspējīgākos darbiniekus, ko var atrast, un ļauj viņiem pieņemt lēmumus viņu kompetences robe�ās, tādējādi pa�i var veltīt lai�ku augstāka līmeņa jautājumiem.

� Nedomājiet, ka tādēļ, ka jūsu idejai vai plānam nav precedenta, vai tādēļ, ka esat jauns un nepieredzējis, jūs neviens neuzklausīs. Cilvēku, kuram ir kaut kas jauns un vērtīgs, ko piedāvāt pasaulei, uzklausīs un viņam sekos.

� Nebaidieties saskatīt savas vājās vietas vai nosaukt savus trūkumus īstajos vārdos. Izvelciet tos gaismā, ieraugiet tos tādus, kādi tie ir, un tad sāciet cīņu pret tiem. Jūs nevarat atļauties būt niecīgāks par to, ko Dievs jums ir lēmis, niecīgāks par to, kādam, jūsuprāt, jums vajadzētu būt, un jūs varat būt, nevarat ļaut savu dzīvi izbojāt kādam trūkumam, ko spējat pārvarēt.

� Lai būtu līderis, nesekojiet citiem. Neatdariniet. Nedariet lietas tā, kā visi pārējie ir darīju�i iepriek�, bet izmēģiniet jaunus, asprātīgus vei�dus. Parādiet cilvēkiem savā specialitātē, ka precedents nerada uz jums nekādu lielo iespaidu un jūs izstrādāsit savu darbības programmu.

Veliet citiem to pa�u, ko vēlat sev. Tā ir atslēga har�moniskām cilvēku attiecībām.

Pēdējās desmitgades laikā strādājo�ā pasaule ir radikāli mainījusies, un tā turpina mainīties daudz straujāk nekā jebkurā citā laikposmā kop� rūpnieciskās revolūcijas. Da�ās nākamajās desmitgadēs viss dro�i vien mainīsies vēl radikālāk.

Agrāk augstākā līmeņa vadība mēdza pieņemt visus lēmumus un pēc tam tos novadīt cauri vairākām pakāpēm organizācijas struktūrā līdz parastajiem darbiniekiem. Mēs esam piedzīvoju�i un turpinām piedzī�vot, ka �o modeli aizstāj uz sadarbību balstīta organizācija, kurā no visu līmeņu darbiniekiem tiek gaidīts ieguldījums ikvienā organizācijas darbī�bas aspektā. Darbu izpildi tagad uzņemas komandas � cilvēku grupas, parasti komandas līdera vadībā, kas kopā plāno, realizē un kontrolē savu darbu.

Komandas būtība ir kopīgas saistības. Bez �im saistībām komandas locekļi darbojas kā atsevi�ķi indivīdi; ar tām viņi kļūst par spēcīgu kolek�tīvā darba vienību.

Ideālā komandā ikviens loceklis veic savas funkcijas tā, ka tās saska�ņojas ar citu komandas locekļu funkcijām, dodot komandai iespēju sas�niegt tās mērķus. �ādas sadarbības rezultātā veselums kļūst lielāks par atsevi�ķu daļu summu.

Lielisks piemērs tam ir ķirurgu komanda. Ikviens komandas lo�ceklis � ķirurgi, anesteziologs, operācijas māsas un pārējais tehniskais personāls � profesionāli veic savas individuālās funkcijas. Prasmīgi funkcionējo�ā komandā starp visiem tās locekļiem mijiedarbības plūsma norit bez aizķer�anās. Visi darbojas viena mērķa � pacienta veselības� labā.

Veiksmīgu komandu piemērus var atrast jebkurā darbības jomā un jebkurā biznesā: sporta komandas �empionātā, komandas medicīnas pē�tījumu jomā, ugunsdzēsēju komandas.

Ja jūsu filozofija cilvēku vadī�anā ir tāda: "Dariet tā, kā es lieku, vai arī būsit uz ielas," � tad jums jābūt gatavam radikālām pārmaiņām. Ko�mandas līderis nedrīkst funkcionēt kā vecmodīgs tirāns. Viņ� ir koordi�nators, kas izveido un koordinē gudru, motivētu komandu, lai paveiktu kādu darbu. Uzsvars ir jāliek uz prasmju attīstī�anu un inteliģentu, moti�vētu kolēģu komandas pūļu koordinē�anu.

Neesiet priek�nieks � esiet līderis

Lai izveidotu dinamisku, motivētu komandu, jums jāpārtrauc do�māt kā priek�niekam. Priek�nieki pieņem lēmumus un izdod pavēles. Komandu līderi koordinē domājo�u pieaugu�u cilvēku grupas, kas saska�ras ar problēmām un tās atrisina. Veiksmīgi līderi rada gaisotni, kurā viņu komandas locekļi tiek mudināti pa�i veikt problēmu analīzi, piedāvāt risinājumus un piedalīties lēmumu pieņem�anā. Aplūkosim da�us vei�dus, kā komandas līderi to dara.

� Viņi nodro�ina, ka komandas locekļi zina organizācijas un koman�das vīziju un misiju un koncentrējas uz to sasnieg�anu.

� Viņi ir komunikācijas eksperti un apzinās, ka komunikācija ir div�virzienu kustības iela. Līderiem ir svarīgi pastāstīt savas idejas un dot no�rādījumus komandas locekļiem, bet tikpat svarīgi ir būt gataviem uzklau�sīt komandas locekļu idejas un ierosinājumus.

�� Viņi cen�as attīstīt savu komandas locekļu prasmes un spējas.

Veiksmīgi līderi atrod laiku, lai noskaidrotu katra komandas locekļa stiprās un vājās puses un strādātu kopā ar viņiem pie viņu darba rezultātu uzlabo�anas. Viņi iedro�ina komandas locekļus pievērsties izglītībai mū�a garumā un iesaka avotus � gan organizācijas iek�ienē, gan ārpus tās �, kas var palīdzēt viņiem pilnveidoties kā indivīdiem un dot savu ieguldījumu komandas darbā.

� Viņi darbojas kopā ar komandas locekļiem, lai izstrādātu skaidrus, sasniedzamus un izmērāmus darba rezultātu kritērijus un iedibinātu veidu, kā ļaut darbiniekiem zināt, kā viņiem veicas.

�� Viņi motivē un iedvesmo katru komandas locekli personiski, iz�mantojot atzinību, uzslavas un apbalvojumus. Viņi motivē un iedvesmo visu komandu ar uzmundrino�ām sarunām, atzinību komandai, kā arī entuziasma pilnu gaisotni.

"Izturieties pret citiem tā, kā jūs vēlētos, lai citi izturas pret jums." �is zelta likums kaut kādā veidā parādās visās pasaules lielākajās reliģijās. Bie�i vien to sauc par reliģijas būtību. Aicināts apkopot Svētos rakstus vienā galvenajā mācībā, izcilais ebreju zinātnieks Hillels, kas dzīvoja gad�simtu agrāk nekā Jēzus, atbildēja: "Vissvarīgākā doma ir nedarīt savam tuvākajam to, ko jūs nevēlaties, lai viņ� nodara jums." Mūsdienu psiho�logi atkārto �o likumu kā galveno faktoru veselīgu attiecību veido�anai starp cilvēkiem.

Kas gan ir kopīgs seko�anai "zelta likumam" un kļū�anai par veiks�mīgu komandas līderi? Hillels dod atbildi ari uz �o jautājumu: "Ja es pats neiestājos par sevi, kas gan iestāsies par mani? Bet, ja es esmu tikai par sevi, kas es esmu?" Jā, Dievs deva mums spēju iegūt bagātību un pārpil�nību. Mūsu pienākums ir maksimāli izmantot savu talantu un iespējas, bet līdz ar to nāk pienākums rūpēties ne tikai par sevi, bet arī par citiem.

Jūs atradīsit �o "zelta likumu", ievītu kā zelta pavedienu, visās galve�najās filozofiskajās sistēmās un reliģijās. Varbūt tas nebūs izteikts tie�i tādiem vārdiem, bet pati doma ir identiska: mums citu labā ir jādara, jāļauj un jātiecas pēc tām pa�ām ticības, reliģijas, sasniegumu un iegu�vumu brīvībām, kādas vēlamies sev.

Ja pieņemam �o attieksmi par savu ētikas kodeksu � savu vado�o principu �, tas kļūst par dinamisku ietekmes un enerģijas avotu ikdienas dzīvē. Tā ir gudrības krātuve mūsu būtības dzīlēs � gids, iek�ējā direk�tīva, kas nāk no katra vīrie�a un sievietes sirds un dvēseles.

Mums jāieprogrammē zemapziņa pieņemt, ka mēs neeksistējam tikai sev, bet esam daļa no komandas un katrs komandas loceklis ir part�neris, persona, kas uzņemas atbildību par komandas panākumiem un vēlas godīgi ieguldīt daļu pūļu un attieksmes to nodro�inā�anā.

Dodot citiem pilnīgu brīvību domāt, runāt un pieņemt lēmumus ar prātu un sirdi � mēs esam par viņiem tikpat augstās domās kā par sevi. Ta ir partnerība, kurā mēs dodam vismaz tikpat daudz, kā ceram saņemt.

Kā jau iepriek� minēts, komandas līderis nav priek�nieks, bet gan pirmais starp līdzīgajiem. Visiem komandas locekļiem jāstrādā kopā, lai sasniegtu tās mērķus. Komandas locekļa panākumi sākas ar to, ka katrs lieliski dara savu darbu. Tomēr ar izcilu veikumu vien vēl nepietiek. Ir vajadzīgs vēl daudz vairāk, lai kļūtu par izcilu komandas locekli. Lūk, da�i ieteikumi, lai sasniegtu �o mērķi.

��� Piedalieties komandas apspriedēs un aktīvi klausieties. Dodiet savu ieguldījumu ikvienā diskusijā. Pat ja jums nav oriģinālu ideju, ko piedāvāt, izsakiet savas domas par citu komandas locekļu ierosinājumiem un uzdodiet labus jautājumus. Piedāvājiet savu atbalstu. Piesakieties pa�līdzēt.

�� Motivējiet sevi. Nosakiet sev personiskos mērķus, kas saskan ar komandas misiju. Piedalieties komandas mērķu noteik�anā. Jums būs jā�strādā, lai tos sasniegtu, tādēļ jums jāsaka savs vārds to noteik�anā.

� Izmēģiniet jaunas lietas. Nebaidieties riskēt. Tas ir veids, kā tikt uz priek�u. Atcerieties bruņrupuci. Tas savā �aulā atrodas pilnīgā dro�ībā, bet, ja vēlas tikt uz priek�u, tam jāizbā� kakls.

� Skatieties tālāk par savu komandu. Izpētiet savas organizācijas kull iii u. IIzziniet un izprotiet tās misiju. Nosakiet, cik pilnīgi jūsu komanda .illulsl visas organizācijas un struktūrvienības mērķiem. Palūkojieties, kā jusu darbs iederas kopainā.

���� Esiet atvērts citiem viedokļiem. Ieklausieties citu komandas biedru domās. Nebaidieties izteikt savu viedokli, pat ja tas ir at�ķirīgs vai pretējs visu pārējo domām. Esiet gatavs uz kompromisu, lai panāktu vienprātību.

�� Esiet komandas spēlētājs. Sadarbojieties. Nekonkurējiet. Atbals�tiet savus komandas biedrus. Palīdziet viņiem augt, daloties informācijā, uzņemoties sare�ģītus uzdevumus, kā arī apmācot un konsultējot jaunos biedrus. Uzslavējiet kolēģus, kas ir paveiku�i labu darbu. Izsakiet atzinību tiem komandas biedriem, kas biju�i īpa�i izpalīdzīgi jums vai komandai.

�� Iepazīstiet savus komandas biedrus. Iepazīstiet viņu stiprās puses un spēju robe�as. Uzziniet viņu personiskos mērķus un ambīcijas. Iepa�zīstiet viņu dīvainības un raksturīgos sapīkuma iemeslus. Tas jums ļaus vieglāk un patīkamāk sastrādāties.

� Celiet savu pa�apziņu. Vēlreiz izlasiet �īs grāmatas 2. nodaļu un lie�ciet lietā uzzināto. Turklāt lasiet pa�attīstībai veltītās grāmatas un rakstus. Izziniet sevi. Apzinieties tās jomas, kur jums nepiecie�ams pilnveidoties. Piemēram, ja esat kautrīgs, trenējiet pa�pārliecinātību; ja esat slikts runā�tājs vai rakstītājs, piesakieties kursos, lai to labotu.

� Neļaujiet konfliktiem aizkavēt komandas progresu. Ja jums un kā�dam komandas biedram ir nesaskaņas vai nopietnāks konflikts, atrisiniet to, cik ātri vien iespējams. Neļaujiet tam pū�ņot. Tiklīdz tas atrisināts, aizmirstiet to. Neturiet ļaunu prātu. "Lai pagātne pati apglabā savus miru�os."

� Apgūstiet citus darbus savas komandas ietvaros. Iemācieties darīt citu komandas locekļu darbu. Tādējādi palielināsit savu vērtību ko�mandā, jo varēsit aizstāt kolēģi viņa prombūtnes, pārāk lielas darba slo�dzes vai citu neparedzētu apstākļu gadījumā.

�� Uzskaitiet savu paveikto. Periodiski pārskatiet savus personiskos un komandas mērķus. Novērtējiet, cik tuvu esat, lai tos sasniegtu. Esiet gatavs veikt pasākumus, lai koriģētu problēmas, kas kavē progresu.

Komandas jēdziens balstās uz principu, ka visi tās locekļi strādā kopā, lai sasniegtu vēlamos rezultātus. Tas nozīmē, ka visi komandas lo�cekļi dara visu, kas darāms, lai paveiktu darbu. Tas ietver tādu pienākumu pildī�anu, kas jums nepatīk, palīdzē�anu lēnākiem komandas locekļiem panākt pārējos, sev mīļu projektu atlik�anu malā, lai komanda varētu iekļauties grafikā, veicot augstākas prioritātes uzdevumus.

Uzticība ir jebkuru attiecību pamatā � gan darbā, gan ārpus tā. Ja komandas locekļi neuzticas savam līderim vai arī vienam vai vairākiem biedriem, komanda nekad negūs panākumus.

Komandas līdera panākumi atkarīgi no viņa vai viņa komandas uzti�cības. Ja cilvēki jums uzticas, jūsu teiktais tiks sadzirdēts, ja neuzticas � lielākā daļa no jūsu sacītā ies pa vienu ausi iek�ā, pa otru ārā.

Nevajag daudz, lai cilvēks zaudētu uzticību. Komandas līderis kaut ko apsola un netur solījumu. Uzticība ir zaudēta. Komandas loceklis slēpj no citiem nepiecie�amo informāciju; neviens viņam vairs neuzticas.

Atgūt uzticību nav viegli. Ja komandas locekļu vidū valda neuzticība, līderis var iejaukties, lai problēmu mazinātu. Turpretī, ja komandas līde�ris ir zaudējis locekļu uzticību, būs jāveltī daudz pūļu, lai atjaunotu uzti�cības pilnas attiecības.

Vīrie�iem un sievietēm, kurus uzskatāt par cienīgiem būt jūsu līdz�strādniekiem, ir jāuzticas sev, jātic savām spējām domāt oriģināli. Ja viņiem piemīt kāds iek�ējs potenciāls, pa�paļāvība to atklās ārīgi.

Lai ko jūs darāt, iedro�iniet komandas locekļus izkopt neatkarības garu plānu īsteno�anā. Dodiet viņiem iespēju izpausties darbā. Lai ne�kļūtu par skrūvīti lielā mehānismā, iedro�iniet viņus domāt patstāvīgi un realizēt savas idejas, cik vien tas ir iespējams, pat ja tas nozīmē strādāt pie cita darba devēja.

Pārmaiņas nav viegls process

Nav viegli mainīt strādā�anas veidu. Tam vajadzīgas radikālas pār�maiņas attieksmē pret darbu un pret sevi. Nevienam patiesībā nepatīk mainīt darba stilu. Jūs esat pieradis darīt darbu noteiktā veidā. Ir ērti tur�pināt to darīt tāpat. Pārmaiņas ved ārā no �īs komforta zonas. Bet nekādu progresu nevar panākt, ja nekļūst neērti. Jums ir jāiespie�as dziļi zemap�ziņā un jāattīra tā no veciem ieradumiem, kā arī jāiedibina jauns veids, kā kaut ko darīt.

Tas ir sare�ģīts process, bet ir tā vērts.

1.�� Jūsu darbs. Tas ir pavisam vienkār�i. Ja uzņēmums bankrotē, jūs paliekat bez darba. Ja uzņēmums plaukst, jums ir ne vien darbs, bet arī jaunas iespējas, uzņēmumam papla�inoties. Ja �odienas sīvās konkuren�ces pasaulē uzņēmums vēlas plaukt � vai pat izdzīvot �, tam nepiecie��ams mainīties. Bet neviens uzņēmums nespēj mainīties, ja visi tā darbi�nieki nedod savu ieguldījumu �ajās pārmaiņās. Pieņemot pārmaiņas, jūs dodat nelielu ieguldījumu uzņēmuma dzīvotspējas uzturē�anā. Dedzīgi atbalstot pārmaiņas, jūs palielināt uzņēmuma spēju izturēt konkurenci.

2.� Jūsu personiskā izaugsme. Komandas vide prasa, lai tās locekļi iz�mantotu savu intelektu, rado�o garu, prasmes, strādājot pie komandas problēmām. Tagad, bie�i vien pirmo reizi mū�ā, jūs varat izteikt savas idejas par darba norises veidu. Tas rosina jūsu prātu un iedro�ina papildi�nāt zinā�anas. Līdz ar katru veiksmi pa�apziņa pieaug. Kad gadās kāda neveiksme � un tādas noteikti būs �, koncentrē�anās uz iepriek�ējiem panākumiem palīdz izkopt dzīvesprieku, lai �īs neveiksmes pieņemtu un mācītos no tām.

3.� Jūsu karjera. Ja mērķis ir kāpt pa karjeras kāpnēm savā organizā�cijā, aktīva dalība komandas aktivitātēs sniegs pieredzi līdera lomā. Jūs piedalīsities sanāksmju un projektu vadī�anā, kolēģu apmācī�anā un * konsultē�anā. Kad jūsu ieguldījums izpelnīsies atzinību, piesaistīsit aug�stākā līmeņa vadītāju uzmanību. Kad tiks veidotas jaunas komandas, jūs būsit gatavs kļūt par komandas līderi.

Iespējams, ka pārmaiņām pretojaties ne tikai jūs, bet citi darbinieki jūsu organizācijā arī cīnās pret jebkādiem mēģinājumiem pāriet no darba grupām uz komandām. Vairākums cilvēku pretojas pārmaiņām un atra�dīs jebkādu aizbildinājumu, lai saglabātu pastāvo�o kārtību.

Bie�i vien, runājot par darba norises veidu, reakcija ir tāda: "Bet mēs to vienmēr esam darīju�i �ādi." Lai ieviestu pārmaiņas darba norises veidā, komandas locekļi ir jāpārliecina par �o pārmaiņu dotajām priek��rocībām.

Vēl viens iemesls, ko cilvēki min par labu eso�ās situācijas saglabā�a�nai, ir tāds: "Nevajag labot to, kas nav salūzis," � vai arī: "Nesabojājiet panākumus."

Bez �aubām, daudzi procesi, procedūras un metodes, saskaņā ar ku�riem strādāts, biju�i veiksmīgi. Pārmaiņas jāievie� ne pa�u pārmaiņu dēļ. Pat tad, ja process "nav salūzis" un darbojas veiksmīgi, tas jāpārskata, lai redzētu, kādas pārmaiņas varētu ieviest, lai padarītu to vēl efektīvāku, kad tas transformēsies komandas darbībā.

Pāreja uz komandas darbu nekādā ziņā nebūs veiksmīga, ja uzņē�muma augstākā vadība nebūs pārliecināta par tās nozīmīgumu un ne�sniegs atbalstu.

Zemākā līmeņa vadītāji var baidīties, ka viņu nozīme mazināsies un varbūt viņu amats tiks likvidēts, un raudzīties uz pārmaiņām kā statusa zaudē�anu.

Pāreja no darbu vadītāja uz komandas līdera lomu nevar notikt vienā dienā. Tam vajadzīgs laiks, un da�reiz tas ir grūti. Viņiem skaidri jāparāda, kā viņi gūs labumu no �īm pārmaiņām. Viņi jāpārliecina, ka, uzdodot �īs funkcijas veikt citiem, viņiem būs vairāk laika, lai uzlabotu visus procesus kopumā, ķertos pie jauniem projektiem un papla�inātu pienākumu loku. Barojot apziņu ar �o pārliecību, zemapziņa to uzsūks, pielāgosies un palīdzēs viņiem pieņemt nepiecie�amās pārmaiņas.

Komanda sastāv no locekļiem, kam piemīt da�ādas prasmes, kuras var apvienot, lai sasniegtu komandas mērķus. Ir skaidri jānosaka, kas ko

i l.ii .i, un tam jābūt saskaņā ar komandas darba virzību. Visiem komandas loc ekļiem jāzina, kā viņi iederas kopainā un kā, kopā strādādami, sasniegs daudz vairāk, nekā to varētu paveikt kā atsevi�ķi indivīdi.

Plānojot komandai veicamos darbus, komandas līderim jāizmanto priek�rocības, ko sniedz visu komandas locekļu īpa�ā kompetence un pieredze. Tāpat kā komandas mērķi, arī darbu plānojums � mērķu sa�snieg�anai izmantojamie procesi un metodes � ir daudz efektīvāks, ja tos nosaka visa komanda.

Veco teicienu "labāk divas galvas nekā viena" var izvērst, apgalvojot, ka "labāk trīs galvas nekā divas" un tā tālāk. Ja varam izmantot citu cii; vēku smadzeņu potenciālu kombinācijā ar savējo, iespēja gūt panākumus palielinās.

Cie�i sadarbojoties ar komandas locekļiem un speciālistiem jomās, j kur jums pietrūkst kompetences, jūs ne tikai mācāties no viņiem (un viņi \ no jums), bet �ī mijiedarbība grupas ietvaros stimulējo�i iedarbojas ari uz jūsu domā�anu. Tā asina jūsu intelektu; tā izgaismo nākotnes perspekļ tlvu, tā stimulē rado�o garu. Tā vairo zemapziņas spēku, ļaujot pieņemt i novatoriskākus un gudrākus lēmumus.

Diezgan bie�i viena cilvēka idejas dod ierosmi citu cilvēku idejām. Smadzenes spēj radīt neierobe�otu daudzumu domu. Liela daļa smaļ dzeņu potenciāla snau� dziļi zemapziņā. Tas tikai gaida, lai to atklātu. Kad cilvēku grupa apsprie� kādu situāciju, kaut kas no kāda komandas locekļa sacītā izvelk idejas no zemapziņas. Jebkura ideja var iesēt sēklu cita cilvēka prātā, no kuras izaugs cita ideja; kamēr viens cilvēks izsaka domas un idejas, visi pārējie dalībnieki tās uzsūc, pielāgo un pie�ķir tām noteiktu apveidu apziņā, un �īs kopīgās darbības rezultāts ir jauna domā��ana, kas citādi nebūtu varējusi rasties.

Piedaloties lēmuma pieņem�anā, cilvēki apņemas gūt panākumus. Tas, ka viņi ir līdzdarboju�ies lēmumu pieņem�anas procesā, dod viņiem

"īpa�umtiesības" uz �o programmu. Un nekas tik spēcīgi nevairo entuzi�asmu kā īpa�umtiesības. Viņu prāts atkal un atkal atkārto: "Tas ir mans projekts. Tam ir jāizdodas."

Rezultātu nosaka tas, kas notiek prātā. Kad indivīds ir patie�ām en�tuziasma pilns, jūs to varat saskatīt viņa acu mirdzumā, viņa modrajā, vibrējo�ajā personībā. Jūs to varat novērot viņa atsperīgajā gaitā. Jūs to varat saskatīt visas viņa būtības kvēlē. Entuziasms maina cilvēka attiek�smi pret citiem ļaudīm, pret savu darbu, pret pasauli. Tas lielā mērā vairo aizrautību un prieku par cilvēka eksistenci.

Mi�ela Pelūzo, ļoti veiksmīgas interneta ceļojumu aģentūras Travelocity izpilddirektore, vienmēr nodro�ina sev aizrautīgu komandu atbalstu, panākot viņu pilnīgu iesaistī�anos darbā. Viņas filozofija ir tāda, ka darbi�nieki dodas uz darbu tāpēc, ka tic apkārtējiem cilvēkiem: līdzcilvēkiem, kolēģiem un savai pārliecībai, ka viņu uzņēmums dara kaut ko izcilu klientu labā.

Pelūzo iesaista darbiniekus uzņēmuma dzīvē da�ādos veidos. Viņa sūta tiem iknedēļas e-pasta ziņojumus, aprakstot, kā Travelocity aizstāv klientu intereses. Viņa lūdz darbiniekiem nominēt kolēģi, kas vislabāk atspoguļojis uzņēmuma pamatvērtības, un publisko viņu vārdus un sa�sniegumu aprakstus. Viņa mudina komandu locekļus uzturēt regulāru komunikāciju komandas iek�ienē � ne tikai lai risinātu kādu problēmu. Viņa tie�i kontaktējas ar visām savām komandām, rīkojot ikmēne�a sviestmai�u pusdienas, kurās var piedalīties ikviens, un viņa ir atvērta ne�oficiālām, atklātām sarunām. Reizi ceturksnī viņa apmeklē visus birojus un atklāti apsprie� uzņēmuma finanses, vakantos amatus un citus jautā�jumus, kas rada lielu ietekmi uz komandas locekļiem, jo ir patīkami uzzi�nāt, ka viņu pūles dod rezultātus.

y

Atbildība ļoti attīsta spēku. Kur ir atbildība, tur ir izaugsme. Cilvēki, kas nekad nav biju�i atbildīgā amatā, nekad neattīsta savu reālo spēku. Tā

I i mi,n nekad nav biju�i spiesti pa�i kaut ko plānot, viņi nekad nav izko�pusi s.ivu oriģinalitāti, atjautību, iniciatīvu, neatkarību, pa�paļāvību, rak�stura stingrību un izturību. Spēja radīt, veidot kombinācijas, tikt galā ar ārkārtējām situācijām, spēks, kas rodas no nepārtrauktas koncentrē�anās, lai tiktu galā ar sare�ģītām situācijām, pieskaņotu līdzekļus paredzētajam mērķim, kā arī izturība vai spēks, kas ļauj cilvēkam pārvarēt milzīgu krīzi visas valsts dzīvē, attīstās tikai gadiem ilgas praktiskas pieredzes rezultātā, uzņemoties lielu atbildību.

� Komandas būtība ir kopīgas saistības. Ja vien tās jau nepastāv. Bez �īm saistībām komandas locekļi darbojas kā atsevi�ķi indivīdi; ar tām viņi kļūst par spēcīgu kolektīvā darba vienību.

� Neesiet priek�nieks � esiet līderis. Jums jāpārtrauc domāt kā priek��niekam. Priek�nieki pieņem lēmumus un izdod pavēles. Komandu līderi koordinē domājo�u, pieaugu�u cilvēku grupas, kas, kopā strādājot, saska�ras ar problēmām un kopā tās atrisina.

� Veiksmīgi līderi rada gaisotni, kurā komandas locekļi tiek mudināti pa�i veikt problēmu analīzi, piedāvāt risinājumus un piedalīties lēmumu pieņem�anā. Līdzdalība ir panākumu atslēga.

� Pārmaiņas izved ārā no komforta zonas. Ta�u nekādu progresu ne�var panākt, ja nekļūst neērti. Jāiespie�as dziļi savā zemapziņā un jāattīra tā no veciem ieradumiem, kā ari jāiedibina jauns veids, kā kaut ko darīt.

� Uzticība ir jebkuru attiecību pamatā gan darbā, gan ārpus tā. Ja ko�mandas locekļi neuzticas savam līderim vai arī vienam vai vairākiem biedriem, komanda nekad negūs panākumus.

Ikviens vēlas tikt mīlēts un novērtēts. Ikviens �ajā pasaulē vēlas justies nozīmīgs. Ņemiet vērā, ka citi cil�vēki apzinās savu patieso vērtību. Tāpat kā jums, viņiem ir gods būt par visiem cilvēkiem kopīgā vienotā dzīvības principa izpausmes veidu. Izsakot atzinību apzināti un prasmīgi, jūs stiprināsit �os cilvēkus un viņi jums atlīdzi�nās par jūsu mīlestību un labo gribu.

"Zālamana pamācībās" Zālamans saka: "Steidzies izteikt uzslavu, kad tā ir pelnīta." Un tā ietver atzinību, laipnību un pieklājību. Katru dienu mēs novērojam �ādas uzvedības trūkumu daudziem indivīdiem un ģimenēm. Konfūcijam bija taisnība, sakot: "Morāles praktiska lieto�ana sākas ar indivīdu viņa pa�a mājās." Ir diezgan pierasts dzirdēt: "Lai cik daudz es daru, nekad nav pietiekami. Viņ� (vai viņa) nekad to nenovērtē un pat nepasaka "paldies!"."

Rodas acīmredzams jautājums: "Cik bie�i jāsaka: "Paldies, es jūs augstu vērtēju. Uzskatu, ka esat vērtīgs mūsu komandas loceklis."?" Ja vē�laties dzirdēt �os stimulējo�os vārdus, ir gudri tos teikt arī citiem � katru dienu, ja tas ir ērti, � un domāt tos tie�ām nopietni. �ajā gadījumā zelta likums izpau�as kā atzinība darbībā.

Pārāk bie�i uzskatām savus darbiniekus un līdzstrādniekus par kaut ko pa�u par sevi saprotamu. Mēs pieņemam, ka viņi zina, cik augstu viņus vri It'j.im, un esam �okēti, kad viņi aiziet no darba un pieņem citu darba piedāvājumu.

Kad Tonijs E. uzteica darbu uzņēmumā Building Maintenance Comf>any, pēdējās pārrunās viņam jautāja, kas viņam �ajā uzņēmumā patika visvairāk un kas vismazāk. Tonijs atbildēja, ka, lai gan alga un citas priek��rocības bija labas, viņ� nekad nejutās kā daļa no �is organizācijas. "Es vienmēr jutu, ka uz mani skatās tikai kā uz sīku ma�īnas zobratiņu," viņ� sacīja. "Deviņu mēne�u laikā, kop� strādāju �ajā nodaļā, es izteicu vairā�kus ierosinājumus, piedāvājos uzņemties papildu projektus un mēģināju izmantot rado�u pieeju vairākos man uzticētajos darbos. Mans vadītājs nesaskatīja ieguldījumu, ko es būtu varējis dot."

Ja organizācijas vadītāji būtu saskatīju�i Tonija spējas un izrādīju�i atzinību, apsprie�ot viņa ierosinājumus, kā arī novērtēju�i viņa darbu, viņi būtu paturēju�i ļoti vērtīgu darbinieku.

Izcilais amerikāņu psihologs Viljams D�eimss apgalvoja, ka visdzi�ļākā vēlme cilvēka dabā ir alkas pēc atzinības. Ikdienas dzīvē kā personis�kajās lietās, tā darbā bie�i vien aizmirstam izteikt atzinību tiem, kas pa�dara mūsu panākumus iespējamus.

Mēs tiecamies meklēt lietas, ko kritizēt, nevis iemeslus atzinības izteik�anai. Atzinības izteik�ana ne tikai padara savstarpējās attiecības darbā daudz patīkamākas, bet arī veido sadarbības un līdzdarbo�anās garu komandā. Tā padara ļaudis pakļāvīgākus, kad nepiecie�ams pārlieci�nāt viņus piekrist jūsu domām.

Padariet vismaz draudzīgu attiecību uzturē�anu un optimālajā gadī�jumā siltas, cie�as attiecības ar visiem kolēģiem par svarīgu prioritāti. Viens veids, kā to panākt, ir izteikt atzinību �iem cilvēkiem par viņu pū�lēm un visu, ko viņi dara, lai jums palīdzētu.

Daudzi biznesa vadītāji uzskata, ka algas pielikums vai prēmija ir pietiekams indikators atzinībai par labi paveiktu darbu. Protams, darbi�nieki gaida kādu taustāmu atlīdzību par labu darbu, bet ar naudu vien nepietiek.

Kāds biznesmenis Merilendā stāstīja, ka viņ� darīja vēl vairāk. Viens viņa darbinieks konsekventi paveica vairāk nekā citi. Viņ� darbā bija ieguldījis daudz vairāk, nekā prasīja darba pienākumi. Viņa prēmija bija lielāka nekā pārējiem, bet nauda neizteica vadītāja izjūtas, tādēļ viņ� uz�rakstīja personisku atzinības vēstuli, ko pievienoja prēmijas �ekam. Vēs�tulē biznesmenis pateicās darbiniekam un pastāstīja, cik daudz viņ� no�zīmē uzņēmumam. Vēlāk �is darbinieks pateicās par vēstuli. Viņ� teica, ka tā viņu aizkustinājusi līdz asarām un viņ� to glabās kā lielu dārgumu visu mū�u.

Iepirk�anās drud�a laikā pirms Pateicības dienas vairāki biroja dar�binieki Stew Leonards pārtikas veikalā Norvolkā, Konektikutas �tatā, ievēroja garās rindas pie kasēm un bez jebkāda pamudinājuma no vadī�bas puses pameta savus ikdienas darba pienākumus, lai dotos palīgā ka�sieriem salikt iepirkumus maisiņos, kas paātrināja rindas virzī�anos uz priek�u.

Veikala īpa�nieks Stjū apņēmās izdarīt kaut ko īpa�u to darbinieku labā, kas izlīdzēja sare�ģītā situācijā. Pēc tam, kad svētku iepirk�anās dru�dzis bija beidzies, viņ� nopirka katram darbiniekam skaistu trikotā�as kreklu ar iz�ūtu uzrakstu "Stjū Leonarda VTPS balva". �is saīsinājums nozīmē "Vairāk un tālāk, nekā pienākums sauc". Izsakot īpa�u atzinību darbiniekiem, kas paveic vairāk, nekā prasa viņu amats, viņ� ne tikai pa�rādīja godu tiem, kas to bija pelnīju�i, bet arī lika visiem saprast � gan saviem partneriem, viņu darbiniekiem un vadītājiem, gan klientiem �, ka viņ� novērtē īpa�as pūles.

i

Bie�i vien pieņem, ka atzinība tiek netie�i izteikta, pasakot "paldies!" Da�reiz pat to neuzskata par nepiecie�amu, jo cilvēks "tikai dara savu darbu". Reizēm atzinība izpaliek, jo persona, kurai vajadzētu to izteikt, uzskata to par vājuma pazīmi vai aizdomājas par pa�a nepiemērotību. Viņi zemapziņā domā: "Ja es viņiem pateik�u, ka viņi paveica labu darbu, viņi (un pārējie) var iedomāties, ka esmu sliktāks par viņiem." �ādam m'i m.iļiim.nn nav nekāda pamata. Visi izcilie cilvēki daudzreiz iztei!� mm .il/inibu tiem, kas viņiem ir palīdzēju�i. Patiesībā tas vēl vairāk uzla�bo to spēcīgo tēlu, ko viņi ir iemantoju�i, un izraisa vēl augstāku uzticības pakapi sekotājos.

Nevajag arī būt eksaltētam, izsakot atzinību. Godīgs apliecinājums, ka jūtaties attiecībā uz viņu paveikto darbu, izdarīto pakalpojumu, vai arī jūsu lepnums par viņu īpa�o veikumu ir pietiekams. Neviens nekad ne�nogurst, saņemot godīgu atzinību. Pieņemt, ka atzinīgi vērtējat kādu cil�vēku, neizsakot to vārdos, nozīmē krāpt viņu. Pasakiet �im cilvēkam, ka novērtējat paveikto un kādēļ tā jūtaties. Situācijās, kas saistītas ar kādu īpa�u rīcību, izsakiet atzinību, cik drīz vien iespējams. Tāpat kā kūkas glazūra, jūsu atzinība saldinās prieku par pa�u veikumu.

Atzinībai jābūt patiesai

Cilvēkam ir patie�ām jājūt un jātic tam, ko viņ� saka, lai otrs to uz�tvertu kā patiesu. Nepatiesumu nevar noslēpt aiz izsmalcinātiem vār�diem. Balss, acis un ķermeņa valoda atspoguļo patiesās izjūtas. Nav iemesla izlikties, izsakot atzinību. Vairākumam no mums ir tik daudz darbu, ko augstu vērtējam, un tik daudz cilvēku, kuri pelnīju�i mūsu dzi�ļāko pateicību.

Ir jānovērtē darbinieku vai komandas locekļu papildu pūles, īpa�ā empātija, ko saņemam no saviem draugiem vai radiniekiem, papildu iedro�inājums, ko mums sniedz kolēģi. Izpratnei, ka �iem cilvēkiem par tik daudz ko esam pateicību parādā, vajadzētu pārpildīt īstas un patiesas pateicības aku, kas ir paslēpta dziļi mūsu sirdī. Ļaujiet tai plūst pāri ma�lām. Neapslāpējiet to, kad tā nonāk jums līdz lūpām. Ļaujiet tai izlīt pār to cilvēku ausīm, kas to ir pelnīju�i, un todien gan viņu, gan mūsu pa�u dzīve būs mazliet labāka.

Autokrātisks vadītājs nepārtraukti kritizē, nosoda, sūdzas un nekad neaizmirst negatīvu veikumu. Bet viņ� vienmēr uzskata labu darbu kā pa�u par sevi saprotamu. �obrīd vadītāji ir konstatēju�i, ka, uzsverot labo līdzstrādnieku darbā, nevis gau�oties par kļūdām un neprasmi, var pa�nākt labāku darba atmosfēru un augstāku produktivitāti.

Nepārtraukti dzirdot kritiku, cilvēki sāk justies mazvērtīgi un aizvai�noti. Pat ja kāds darbinieks ir paveicis kaut ko neapmierino�i, vajadzētu to koriģēt, nevis likt cilvēkam justies slikti.

Slavenais psihologs B. F. Skiners ievēroja, ka kritika bie�i vien pa�stiprina sliktu uzvedību (vienīgā reize, kad likumpārkāpēji gūst uzma�nību, ir tad, kad viņus kritizē). Viņ� ieteica mazināt reakciju attiecībā uz sliktu uzvedību un maksimāli palielināt atzinību par labu uzvedību. Ne�pārtraukti saņemot kritiku, cilvēkiem izveidojas neveiksmes �ablons, kas iespie�as zemapziņā. Viņi uzskata sevi par prasībām neatbilsto�iem, un tas vēl vairāk palielina viņu neveiksmju daudzumu. Lai no tā izvairītos, aizstājiet kritizē�anu ar vadību.

Nelamājiet darbinieku, ja viņ� kaut ko izdarījis slikti, bet klusu pasa�kiet: "Jūs darbā esat panācis zināmu progresu, bet mums vēl tāls ceļ� ejams. Ļaujiet man parādīt veidu, kā to var paveikt ātrāk." Kad darbs pa�tie�ām uzlabojas, nekavējieties uz to vērst uzmanību. Tādējādi zemapzi�ņā tiek iepotētas pozitīvas, nevis negatīvas domas.

Da�i vadītāji baidās, ka uzslavas izteik�ana norāda uz zināmu viņu vājumu: "Mēs nevēlamies lutināt savus padotos." Uzslava nav vājuma pa�zīme � tā ir pozitīva pieeja, kas pastiprina labu veikumu. Kad pārstāsit domāt par saviem darbiniekiem kā par padotajiem, bet uzskatīsit viņus par partneriem, kas visi strādā kopā, lai sasniegtu kopīgus mērķus, pie�mērota uzslava kļūs par dabisku attieksmes sastāvdaļu.

Cilvēciskas būtnes barojas no uzslavas. Lai gan uzslava mums visiem ir nepiecie�ama, lai justos labi, nevar slavēt cilvēkus bez apdoma � uz�slava jāpataupa sasniegumiem, kas ir īpa�as atzinības vērti. Kā izturēties pret cilvēkiem, kas nekad nepaveic neko īpa�as uzslavas vērtu?

Marija C. saskārās ar �o situāciju tekstapstrādes darba grupā.

I >.i>n'in operatoriem bija izveidojusies attieksme, ka viņi strādā ap�mierino�i, ja vien izpilda darba normas. Viņu uzslavē�ana par darba normu izpildi tikai pastiprināja pārliecību, ka nekas vairāk no viņiem netiek gaidīts. Darbinieki, kritizēti, ka viņi dara tikai tik daudz, lai iekļau�tos normās, atbildēja: "Es savu darbu padaru."

Marija nolēma izmēģināt pozitīvu attieksmes pastiprinājumu. Viņa deva vienam operatoram īpa�u uzdevumu, kam nebija noteiktas nekādas produktivitātes normas. Kad tas bija paveikts, Marija uzslavēja �o darbi�nieku par lielisko darbu. Viņa turpināja �o praksi ar visiem turpmākajiem darba uzdevumiem, un galu galā viņai radās iespēja sirsnīgi uzslavēt ik�vienu tekstapstrādes grupas darbinieku.

Da�reiz tiecaties meklēt lietas, ko kritizēt, nevis iemeslus, lai varētu izteikt atzinību. Tā kā jūs gaidāt no saviem darbiniekiem labu darbu, jā�koncentrējas uz to, lai stiprinātu vājās vietas. Duglass P., kādas Kalifornijas lielveikalu ķēdes reģionālais mened�eris, regulāri apmeklēja astoņus savas pārraudzības veikalus. Viņ� stāstīja, ka, ierodoties veikalā, meklējis problēmas. Viņ� kritizēja veikalu vadītājus par to, kā bija izvietoti pro�dukti, par lielajām rindām pie kasēm un par visu citu, ko bija pamanījis. "Mans darbs," viņ� sacīja, "ir pārliecināties, ka viss tiek darīts pareizi."

Kā varat nojaust, ikviens �o veikalu darbinieks baidījās no �iem ap�meklējumiem. Duglasa vadītājs atzina, ka ir svarīgi uzlabot to, kas tiek darīts nepareizi, bet arī norādīja, ka veikalu vadītājiem nepiecie�ams dzirdēt atzinību par panākumiem, jo viņi pārsniedza plānoto apgrozī�jumu un saglabāja izmaksas zemā līmenī. Vadītājs ieteica Duglasam pie�vērst uzmanību labajām lietām un izteikt atzinību. Duglasu mudināja izteikt ierosinājumus nepiecie�amajiem uzlabojumiem, bet nepadarīt to par sava apmeklējuma galveno mērķi.

Lai gan tas nebija viegli, Duglass ņēma vērā sava vadītāja padomu. Pēc da�iem mēne�iem veikalu vadītāji jau gaidīja viņa apmeklējumus. Viņi sāka dalīties jaunās idejās un lūdza viņa padomus ar veikala darbību saistītos jautājumos. Administratīvie darbinieki un pārējais veikala per�sonāls drīz pārvarēja bailes no "lielā priek�nieka" un labprāt uzklausīja viņa atsauksmes un ierosinājumus.

Lai cik liela nozīme uzslavai ir cilvēku motivē�anā, tā ne vienmēr darbojas. Da�i vadītāji uzslavē ikvienu niecīgāko aktivitāti, mazinot uz�slavas vērtību par reāliem sasniegumiem. Citi izsaka uzslavu tādā veidā, ka tā �ķiet neīsta. Lai jūsu uzslava būtu nozīmīga, ņemiet vērā �os ietei�kumus.

1.�� Nepārspīlējiet to. Uzslava ir salda. Arī konfektes ir saldas, bet, jo vairāk tās ēdat, jo nesaldāka katra nākamā �ķiet, un jūs varat dabūt vēder�graizes. Pārāk daudz uzslavas mazina labumu, ko dod katra atsevi�ķā sa�stāvdaļa, ja to pārspīlē, tā pilnīgi zaudē savu vērtību.

2.�� Esiet patiess. Uzslavu nevar viltot. Jums patie�ām jātic, ka tas, par ko slavējat savu darbinieku, ir slavējams. Ja pats tam neticat, neticēs arī darbinieks.

3.� Miniet konkrētu iemeslu savai uzslavai. Nesakiet: "Lielisks darbs!" Labāk sakiet: "Jūsu iesniegtais ziņojums par XYZ lietu ļāva man labāk izprast �ā jautājuma sare�ģītību."

4.� Lūdziet kolēģiem padomu. Nekas nav tik glaimojo�s kā lūgums pēc padoma, kā rīkoties konkrētā situācijā. Lai gan �ī pieeja var izraisīt arī pretēju efektu, ja nepieņemsit doto padomu. Ja padoms ir jānoraida, uzdo�diet jautājumus par �o nepiemēroto ieteikumu, līdz cilvēki pa�i saskatīs savas kļūdas un dos labāku padomu.

5.�� Publiskojiet uzslavu. Ja aizrādījums jāizsaka zem �etrām acīm, uz�slavas izteik�ana jādara publiski (kad vien iespējams). Da�reiz jautājums, par kuru tiek izteikta uzslava, ir privātas dabas, bet bie�i vien ir pareizi iesaistīt visu grupu. Ja pārējie darbinieki zina, ka kolēģim izteikta uzslava, tā mudina viņus strādāt cītīgāk, lai saņemtu līdzīgu atzinību.

Da�os gadījumos uzslava par ievērojamiem sasniegumiem jāizsaka publiski, piemēram, sanāksmēs un uzņēmuma darbinieku kopīgos pasā�kumos. Kad uzslavas cienīgais veikums tiek publiskots un panākumu gu�vējus slavina kolēģu priek�ā, tas mudina pārējos viņiem līdzināties.

11. nodaļā lasījāt par Mēriju Keju. Viens veids, kā viņas uzņēmums motivēja savus darbiniekus, bija atzinības izteik�ana tiem strādājo�ajiem, kas uzrādīju�i izcilus darba rezultātus. Bez saņemtajiem apbalvojumiem un goda plāksnītēm balvu ieguvējus sumina uzņēmuma kopsapulcēs, un viņu vārdus publisko uzņēmuma avīzē. Piedalī�anās Mary Kay kopsa�pulcē ir kā uzvaras svinību apmeklē�ana: uzvarētājus uzaicina uz skatu�ves, un viņiem pasniedz balvas auditorijas gaviļu un aplausu pavadībā. Balvu ieguvēji apgalvo, ka uzņēmuma vadības atzinība un kolēģu vētrai�nie aplausi dod tikpat lielu gandarījumu kā pati balva.

Da�ādos uzņēmumos apbalvojumi ir da�ādi � no lētām plāksnītēm un �etoniem līdz naudas balvām, luksusa precēm un eksotiskiem ceļo�jumiem.

Mary Kay augstākais un iekārojamākais apbalvojums ir slavenais rozā kadiljaks, ko pasniedz sekmīgākajiem darbiniekiem uzņēmuma balvu pasnieg�anas ceremonijā. Lai iegūtu �o apbalvojumu, pārdevējiem jātiek galā ar virkni izaicinājumu un jāatbilst vairākiem kritērijiem. Nav viegli būt uzvarētājam, bet katru gadu arvien vairāk Mary Kay darbinieku nonāk �ajā kategorijā.

Mary Kay nenodod automa�īnu darbinieka īpa�umā. Uzņēmums nomā automa�īnu katram uzvarētājam vienu gadu. Lai automa�īnu patu�rētu vai iegūtu nākamā gada modeli, tirdzniecības pārstāvim jāturpina uz�rādīt tādus pa�us rezultātus. Kāds lielisks stimuls turpmākam labam dar�bam! Tādējādi samērā nelielam skaitam uzvarētāju jāatdod automa�īna.

Nav nepiecie�ams pie�ķirt izsmalcinātas dāvanas, tādas kā Mary Kay kadiljaki. Vienalga, kāda veida godalgas pie�ķirat saviem darbinie�kiem � lielas vai mazas �, ir vērts iztērēt vēl nedaudz naudas, lai tām pievienotu atzinības rakstu vai plāksnīti. Darbiniekiem patīk piekārt �īs atzinības zīmes pie sienas savā kabinetā, virs sava darbagalda vai mājās. Nauda tiek iztērēta, preces nolietojas, ceļojums kļūst par senām atmi�ņām, bet apliecība vai plāksnīte, vai pat vienkār�a pateicības vēstulīte ir nezūdo�s atgādinājums par saņemto atzinību.

Hilarija M., liela nekustamā ipa�uma tirdzniecības uzņēmuma pār�do�anas mened�ere Floridā, mēdz sūtīt atzinības vēstules tiem pārdo�a�nas darbiniekiem, kas paveic ko īpa�u � pārdod īpa�umu, kam bija grūti atrast pircēju, iegūst izdevīgas ēkas pārdo�anas tiesības vai arī izmanto rado�u pieeju, lai noslēgtu pārdo�anas darījumu.

Pirmajai �āda veida vēstulei, ko Hilarija nosūta pārdevējam, viņa pievieno kartotēkas mapi ar nosaukumu "Panākumu kartotēka" līdz ar �ādu ieteikumu: "Ielieciet saņemto vēstuli �ajā mapē. Pievienojiet tai jeb�kādas citas atzinības vēstules, ko saņemsit no manis, no citiem mened�e�riem, no klientiem vai kāda cita. �ajā kartotēkā uzskaitiet arī savus īpa�os sasniegumus, tādus kā izcīnītās pārdevēja balvas, pārsniegtās pārdo�anas normas, jauna sare�ģīta klienta piesaistī�ana utt. Laika gaitā jūs varat pie�dzīvot neveiksmes vai vil�anās. Var pienākt laiks, kad nejutīsities labi. Kad tā notiks, pārlasiet �īs vēstules. Tas ir pierādījums, ka esat veiksmīgs, ka esat spējīgs, ka esat īpa�s cilvēks. Jūs paveicāt to iepriek�, jūs varat pa�veikt to atkal!"

Hilarijas vēstuļu saņēmēji atkal un atkal stāsta, kā �o vēstuļu pārlasī��ana palīdz viņiem pārvarēt pārdo�anas kritumu, depresijas posmus un vispārējo vil�anās sajūtu, kad darbs nesokas labi. Tā "pārprogrammē" viņu psihi, pastiprinot pa�cieņu, un palīdz risināt problēmas ar jaunu sparu un pārliecību.

Vēl viens veiksmīgs motivācijas veids ir kolēģu izteiktā atzinība. Pie�mēram, uzņēmumi mudina savus darbiniekus izteikt uzslavu vai oficiālu atzinību kolēģiem, kas padarīju�i viņu darbu vieglāku vai patīkamāku. Viens veids, kā to darīt, ir uzskatīt tos kolēģus, ar kuriem viņi sadarbojas, par iek�ējiem klientiem vai iek�ējiem piegādātājiem.

Darbu vadītāji, mened�eri un komandu līderi nav vienīgie, kas redz īpa�ās pūles, ko pieliek viņu darbinieki. Visi komandas locekļi un kolēģi katru dienu redz cits cita paveikto. Viņiem dotā iespēja izteikt atzinību kolēģiem ne tikai izvirza priek�plānā sasniegumus, ko vadītāji varbūt nav ievēroju�i, bet arī liek gan nominētājam, gan nominētajam justies piede�rīgam pie vienotas, savstarpēji saistītas un atsaucīgas organizācijas.

Viens uzņēmums, kas �ādā veidā sasniedzis izcilus rezultātus, ir Minicircuit Labs, kam ir rūpnīcas Bruklinā, Ņujorkā un Hialejā, Floridā. �ī firma apgādā savus darbiniekus ar veidlapām "Jūs padarījāt manu dienu veiksmīgu", uz kurām ikviens darbinieks var uzrakstīt pateicības vēstulīti jebkuram kolēģim, padotajam vai personāla loceklim, kas pelnī�jis viņa īpa�u atzinību �ajā dienā.

A&G Merchandising Company Vilmingtonā, Delavēras �tatā ko�mandu līderiem izsniedz pateicības kartī�u paciņas, kurām priek�pusē ir skaisti uzdrukāti vārdi "Pateicos jums", bet kartītes iek�puse atstāta tuk�a. Kad kāds darbinieks izdara kaut ko īpa�as atzinības vērtu, �īs personas komandas līderis uzraksta uz kartītes vēstījumu, izklāstot īpa�o sasnie�gumu un apsveicot darbinieku ar �o veikumu. Saņēmēji glabā �īs kartītes kā dārgumu un rāda tās draugiem un ģimenei.

�� Neviens nekad nenogurst, saņemot godīgu atzinību. Pieņemt, ka atzinīgi vērtējat kādu cilvēku, neizsakot to vārdos, nozīmē krāpt otru cil�vēku. Pasakiet �im cilvēkam, ka novērtējat paveikto un kādēļ tā jūtaties.

�� Nepārtraukti dzirdot kritiku, cilvēki sāk justies mazvērtīgi un aiz�vainoti. Lai gan kāds darbinieks varbūt kaut ko ir paveicis neapmierino�i, jums vajadzētu koriģēt �o uzvedību, nevis likt cilvēkam justies slikti.

�� Kad cilvēkus nepārtraukti kritizē, viņiem izveidojas neveiksmes �ablons, kas iespie�as zemapziņā. Viņi uzskata sevi par prasībām neatbils�to�iem, un tas vēl vairāk palielina neveiksmju skaitu. Lai no tā izvairītos, aizstājiet kritizē�anu ar vadību. Tā vietā, lai izlamātu darbinieku, ka viņ� kaut ko izdarījis slikti, klusu pasakiet �im cilvēkam: "Jūs darbā esat panā�cis zināmu progresu, bet mums vēl tāls ceļ� ejams. Ļaujiet man parādīt veidu, kā to var paveikt ātrāk." Kad darbs patie�ām uzlabojas, nekavējie�ties to atzīmēt. Tādējādi zemapziņā tiek iepotētas pozitīvas, nevis negatī�vas domas.

� Uzslava nav vājuma pazīme � tā ir pozitīva pieeja, kas pastiprina labu veikumu. Kad pārstāsit uzskatīt savus darbiniekus par padotajiem, bet domāsit par viņiem kā par partneriem, kas visi kopā strādā, lai sa�sniegtu kopīgus mērķus, piemērota uzslava kļūs par dabisku jūsu uzvedī�bas sastāvdaļu.

� Uzslava jāpataupa sasniegumiem, kas ir īpa�as atzinības vērti.

�� Koncentrējoties uz pozitīvām lietām � pievēr�ot uzmanību un izsakot atzinību par labu darbu �, jūs pastiprināt cilvēku vēlmi rīkoties pareizi.

� Kad uzslavas cienīgais veikums tiek publiskots un panākumu guvē�jus slavina kolēģu priek�ā, tas mudina pārējos viņiem līdzināties.

� Mudiniet savus darbiniekus izteikt uzslavu vai oficiālu atzinību ko�lēģiem, kas padarīju�i viņu darbu vieglāku vai patīkamāku.

Cilvēkiem, kas prot labi runāt, izteikt domas pievil�cīgā veidā, uzreiz spēj citus ieinteresēt ar savu runas spēku, ir ļoti lielas priek�rocības salīdzinājumā ar tiem, kuri varbūt zina vairāk, bet neprot izteikties tik viegli un daiļrunīgi.

Lai panāktu, ka darbs tiek izdarīts, mums jāsazinās ar cilvēkiem, ar kuriem kopā strādājam. Bez vārdiem, vai nu izrunātiem, vai uzrakstītiem, nekādu darbu nevar paveikt.

Tomēr ne tikai tas, ko sakām, bet arī veids, kā sakām (vai uzraks�tām), noteiks, vai mūsu vārdi radīs vēlamo rezultātu. Mums jāpanāk, ka cilvēki, ar kuriem sazināmies, ne tikai saprot, ko sakām, vai nu tā ir pa�vēle, ierosinājums vai ideja, bet arī akceptē to.

�odien komunikācija � tas, ko jūs sakāt un kā sakāt, � var noteikt, vai gūsit panākumus vai arī piedzīvosit neveiksmi. Minē�u, piemēram, Ronaldu Reiganu. Daudzi amerikāņi uzskata, ka viņa galvenā raksturīgā iezīme bija spēja efektīvi (un telegēniski) komunicēt ar vēlētājiem.

�o prasmi, kas piemīt vairākumam veiksmīgu profesionāļu, biznesa vadītāju un valdību līderu, arī jūs varat apgūt. Viss, kas vajadzīgs, ir griba un apņēmība. Uzlabojis komunikācijas prasmi, varat efektīvāk izklāstīt savas idejas priek�niekam, kolēģiem, klientiem, savai komandai un pat draugiem un ģimenei.

Vārda spēks ir lielāks nekā ūdeņra�a bumbai vai atomiero�iem tā vienkār�ā iemesla dēļ, ka vārdi nosaka, vai �ie iero�i tiks izmantoti vai arī paliks latentā stāvoklī. Vārda spēku var izmantot, lai liktu atoma spēkam vadīt kuģi pāri okeānam vai arī iznīcināt pilsētu vai veselu nāciju. Kādā seminārā par komunikācijas prasmju uzlabo�anu dalībniekiem stāstīja, ka vārdi var nodro�ināt pasakainus rezultātus. Viņiem ieteica izvēlēties da�us vārdus pēc patikas un izrunāt tos atkal un atkal vismaz desmit minūtes divas reizes dienā. Vai arī, ja viņiem tas patīk labāk, uzrakstīt to, ko viņi vēlas sasniegt, un pēc tam domās atkārtot �os apgalvojumus laiku pa laikam, tādējādi pakāpeniski iepotējot �īs idejas zemapziņai.

Viens no dalībniekiem, apdro�inā�anas aģents, dro�i sacīja: "Tagad es piesaistu tikai tos vīrie�us un sievietes, kuri ir ieinteresēti un kuriem ir nauda, ko ieguldīt savu bērnu izglītībā un savā labklājībā." Neatlaidīgi at�kārtojot �os pozitīvos vārdus, viņ� ir piesaistījis vairāk ieinteresētu cil�vēku nekā jebkad agrāk. Pārdo�anas pavedieni tagad nonāk viņa rokās it kā ne no kurienes, un viņ� ir spēris milzīgus soļus uz priek�u attiecībā uz savu dzīves līmeni un visām daudzveidīgajām dzīves izpausmēm.

Gan uzrunājot cilvēku grupu, gan gatavojoties individuālai sarunai, iepriek� jāizdomā galvenā doma, ko vēlaties pavēstīt, un veids, kā to pa�sniegt. Da�reiz jādomā steigā vai arī bez sagatavo�anās, bet visbie�āk, kad nepiecie�ams kaut ko apspriest, varat sagatavoties ļoti ātri.

Darbā jūs parasti komunicēsit ar citiem par lietām, kas jums ir pil�nībā zināmas: par darbu, par jautājumiem jūsu kompetences jomā vai par problēmām, kas skar jūsu uzņēmumu. Tomēr jums ir jāpārskata fakti, lai pārliecinātos, ka esat lietas kursā par visu pieejamo informāciju un esat gatavs atbildēt uz jebkuru jautājumu.

Laiku pa laikam jums var lūgt ziņot par jautājumiem, ar kuriem ne�esat pazīstams. Jūsu uzņēmums, piemēram, vēlas iegādāties jauna veida datorprogrammatūru un lūdz jums to pārbaudīt. Lūk, kā jums vajadzētu ķerties klāt �ādiem darba uzdevumiem.

� Uzziniet pēc iespējas vairāk par attiecīgo lietu.

�� Uzziniet daudz vairāk, nekā, jūsuprāt, jums vajadzētu zināt, lai sa�gatavotu prezentāciju.

��� Sagatavojiet piezīmes par iecerētā iepirkuma plusiem un mīnu�siem, piedāvāto risinājumu un tā tālāk.

�� Vienalga, vai sniegsit �o ziņojumu vienai personai (piemēram, sa�vam priek�niekam) vai arī mened�eru vai tehnisko speciālistu grupai, esiet gatavs apspriedē atbildēt uz jebkuru jautājumu.

Puse labas komunikācijas saistīta ar auditorijas pazī�anu. Pat vis�prasmīgākajiem oratoriem neizdosies efektīva komunikācija, ja audito�rija viņus nesapratīs. Izvēlieties vārdus, ko klausītāji viegli varētu uztvert. Ja cilvēkiem, kurus uzrunājat, ir tehniskā sagatavotība, varat izmantot tehnisko terminoloģiju, ko klausītāji skaidri un viegli saprot. Bet, ja runā�jat par kādu tehniskas dabas jautājumu ar auditoriju, kas nav ar to pazīs�tama, atmetiet tehnisko valodu. Ja klausītāji nesapratīs, vēstījums būs zudis.

In�enierim Denisam K. lūdza izskaidrot viņa izstrādāto koncepciju grupai finansistu, no kuriem viņ� cerēja dabūt finansējumu sava uzņē�muma projektam. Viņ� lūdza padomu savam vadītājam. "Es bez grūtī�bām spēju izklāstīt savas idejas citiem in�enieriem," viņ� sacīja. "Mēs ru�nājam vienā valodā, bet �ie baņķieri nāk no citas pasaules. Es ļoti baidos, ka viņi mani vispār nesapratīs."

Vadītājs sacīja, ka Deniss ir atbildīgs par to, lai viņa vēstījums būtu saprotams, nevis baņķieri. Viņam jāpārtulko tehniskās lietas nespeciālis�tam saprotamā valodā. Ja nepiecie�ams izmantot tehnisko valodu, atvē�liet laiku, lai izskaidrotu terminu, lietojot to pirmo reizi, un vismaz vēl vienu reizi, ja jūtat, ka skaidrojumu nepiecie�ams nostiprināt.

Deniss ņēma vērā �o padomu, un gan viņa vadītājs, gan kolēģi izteica komplimentus par �o prezentāciju, tādējādi baņķieri finansēja projektu.

Tomēr nerunājiet ar auditoriju kā ar bērniem. Kāds liels uzņēmums nolīga advokātu Bernardu R., kas specializējas darba tiesību jautājumos, lai apmācītu savu rūpnīcu darbu vadītājus jautājumos, kas saistīti ar likumdo�anu par vienlīdzīgām tiesībām uz nodarbinātību un citiem reg�lamentējo�iem dokumentiem. Bernards pieņēma, ka �ie darbu vadītāji neko nezina par likumiem, un veltīja veselu rītu, lai izklāstītu pamatzinā��anas. Viņ� ievēroja, ka dalībnieki izskatās garlaikoti un nemierīgi. Tikai pusdienas pārtraukumā Bernards uzzināja, ka viņi nesen piedalīju�ies darba likumdo�anai veltītā seminārā un gaida, lai viņ� izskaidrotu sare��ģītākus likumu interpretācijas un piemēro�anas aspektus. Bez �aubām, mened�erim, kas viņu nolīga, to vajadzēja paskaidrot, bet labi komunikatori uzskata par savu pienākumu uzzināt pēc iespējas vairāk par klausītā�jiem un viņu zinā�anu līmeni atiecīgajā jomā un tādējādi spēj komunicēt efektīvi.

Izsakot savas domas, svarīgs ir ne tikai tas, ko sakāt, bet arī tas, kādu vēstījumu pau� ķermenis. Cilvēki sazinās ne tikai ar vārdiem, bet arī ar sejas izteiksmi un ķermeņa kustībām. Ja būtu ķermeņa valodas vārdnīca, mēs zinātu, ko �ie signāli nozīmē, bet ķermeņa valoda nav tā standarti�zēta kā verbālā valoda, tādēļ to nevar apkopot.

Veidu, kā izmantojam savu ķermeni, ietekmē mūsu kultūra vai et�niskā piederība, vecāku neverbālās izteiksmes veids un citi individu�ālās pieredzes elementi. Katra cilvēka ķermeņa valoda ir at�ķirīga. Da�i �esti � piemēram, galvas mājiens vai smaids � var �ķist universāli, bet ne visi izmanto ķermeņa valodu vienādi. Kontaktējoties ar konkrētu cil�vēku, mēs nevaram būt pārliecināti, ka viņ� sūta mums tos signālus, ko gaidām.

Piemēram, jums runājot, klausītājs māj ar galvu. Tas ir labi, jūs pie�ņemat, ka viņ� jums piekrit. Ne vienmēr. Ir cilvēki, kas māj ar galvu, tikai lai parādītu, ka klausās. Ja kāds, jums runājot, sakrusto rokas uz krūtīm, jūs varētu domāt, ka �āda darbība ir neapzināta nepiekri�ana, bet iemesls varētu būt tikai tas, ka �im cilvēkam salst! Pastāv neverbālo signālu nepa�reizas nolasī�anas briesmas.

Atvēliet laiku, lai iepazītu katra cilvēka ķermeņa valodu. Izpētiet to cilvēku ķermeņa valodu, ar kuriem kopā strādājat. Jūs varbūt ievērosit, ka katram D�ona smaidam ir sava nozīme. Vai arī, ja D�eina kaut kam nepie�krīt, viņa rauc pieri. Centieties apzināti izpētīt un iegaumēt cilvēku indi�viduālo ķermeņa valodu.

Vai apzināties savu ķermeņa valodu? Viens veids, kā ieraudzīt pau��am savu vēstījumu, ir izmēģināt uzstā�anos spoguļa priek�ā. Tādējādi varat pamanīt �estus, sejas izteiksmi vai kustības, kas novēr� uzmanību no vēstījuma vai pat ir pretrunā ar jūsu verbālajiem apgalvojumiem. Vēl efektīvāks veids ir palūgt kādam nofilmēt jūsu īsto prezentāciju ar video�kameru. Rūpīgi to izanalizējot, spēsit koriģēt nevēlamo iespaidu un pa�spilgtināt tos �estus, kas pastiprina jūsu galveno domu.

Pieņemsim, ka kolēģis nāk pie jums ar problēmu un lūdz palīdzību. Jūs sākat uzmanīgi klausīties, bet pēc īsa brī�a domas aizklīst. Jūs nevis ieklausāties �ajā problēmā, bet domājat par nepadarīto darbu kaudzi, kas krājas uz jūsu galda, ieplānoto tik�anos ar uzņēmuma viceprezidentu, dēla izraisīto kautiņu skolā. Jūs dzirdat, ka kolēģis runā, bet patiesībā viņā neklausāties.

Vai tā gadās ari jums? Protams, gadās. Ta notiek ar visiem. Kādēļ? Mūsu prāts spēj apstrādāt informāciju desmit rei�u ātrāk, nekā mēs runā�jam. Kamēr kāds runā, jūsu prāts var aizsteigties runātājam priek�ā. Savā prātā pabeidzat runātāja domu � bie�i vien nepareizi �, pirms viņ� to izsaka. Tāda ir cilvēka daba. Bet tas nav attaisnojums, lai mēs būtu slikti klausītāji.

Pieņemsim, ka bijāt izklaidīgs un nedzirdējāt, ko otrs cilvēks jums teica. Jums ir neērti atzīties, ka neklausījāties, tādēļ tēlojat uzmanību. Jūs izvēlaties da�us pēdējos dzirdētos vārdus un izsakāt savas domas, balsto�ties uz tiem. Jums veicas, ja �ie komentāri ir saprātīgi. Bet iespējams, ka palaidāt garām pa�u sarunas kodolu.

Ja neklausījāties, jums nav nepiecie�ams to atklāti atzīt: "Piedodiet, es aizsapņojos." Viens veids, kā atkal uztvert sarunas pavedienu, ir uzdot jautājumu vai izteikt komentāru par pēdējo dzirdēto domu: "Vai mēs va�rētu uz brīdi atgriezties pie tāda un tāda jautājuma?" Vēl viena iespēja ir izteikt savas domas �ādi: "Lai es labāk saprastu jūsu viedokli �ajā jautā�jumā, lūdzu, izklāstiet to pla�āk."

Protams, daudz labāk trenēt prātu, izvairoties no sapņo�anas vaļē�jām acīm un atvairot izklaidību.

Agnese Ganda bija Modernās mākslas muzeja prezidente laikā, kad tā ēkā bija ieplānoti liela mēroga pārbūves darbi 800 miljonu dolāru ap�jomā. Viņai bija jāstrādā ar katru muzeja nodaļu, lai panāktu, ka visi pie�krīt �im projektam, kaut gan sākumā viedokļi nebūt nesaskanēja. Gandai vajadzēja izkopt prasmi pārliecināt cilvēku, lai viņi piekristu, pēc viņas domām, labākajam risinājumam. Ganda atzina, ka viņai piemīt tieksme neuzmanīgi klausīties un, lai gan ir mākslas eksperte, trūkst zinā�anu būvniecībā. Ganda izprata zemapziņas spēku un pievērsās meditācijai, lai spētu klausīties un koncentrētos uz to, ko būvniecības speciālisti ieteica. Rezultātā projekts tika veiksmīgi pabeigts, izraisot minimālu spriedzi.

Papildus tam, ka ieprogrammējat zemapziņu klausīties, jūs varat spert arī da�us aktīvus soļus, lai uzlabotu klausī�anās prasmes. Tā vietā, lai vienkār�i sēdētu vai stāvētu atvērtām ausīm, sekojiet �iem ieteiku�miem.

� Skatieties uz runātāju. Acu kontakts ir viens no veidiem, kā izrādīt interesi, bet nepārspīlējiet. Lūkojieties uz visu cilvēku kopumā, bet ne�blenziet viņam acīs.

� Izrādiet interesi ar sejas izteiksmi. Atbilsto�ās vietās pasmaidiet vai izrādiet rūpes.

� Parādiet ar galvas mājieniem vai �estiem, ka sekojat sarunai.

� Uzdodiet jautājumus. Jūs varat to pārfrāzēt: "Tātad, cik saprotu, tas ir�" vai arī uzdot konkrētus jautājumus par atsevi�ķiem punktiem. �ī tehnika var palīdzēt ne tikai noskaidrot neskaidros jautājumus, bet arī saglabāt modrību un koncentrēt uzmanību.

� Nepārtrauciet. Pauze nav signāls, ka jums jāsāk runāt. Pagaidiet.

Viens iemesls, kāpēc sarunas neizdodas, ir empātijas trūkums. Mēs esam pārāk egoistiski, pārāk nodevu�ies rūpēm par savu labklājību, pārāk iekapsulēju�ies savā mazajā pasaulītē, pārāk koncentrēju�ies uz sevis vir�zī�anu uz priek�u, lai izrādītu interesi par citiem. Neviens nevar būt labs sarunas biedrs, neizrādot empātiju. Lai jūs būtu labs klausītājs vai labs runātājs, jums jāspēj ienākt cita cilvēka dzīvē, jādzīvo tā kopā ar viņu. Jums jāieiet to cilvēku dzīvē, ar kuriem sarunājaties, un jāpieskaras tiem jautājumiem, kas viņus interesē. Nav svarīgi, cik daudz jūs zināt par kādu jautājumu, � ja tas neinteresēs cilvēkus, ar kuriem sarunājaties, jūsu pū�les būs veltīgas.

Daudzi uzņēmumi ir ieguldīju�i līdzekļus sare�ģītās un dārgās ko�munikācijas sistēmās, lai varētu ātri un efektīvi apkalpot klientus, bet teh�noloģija lielā mērā ir dehumanizējusi �īs organizācijas un padara sazinā��anos ar �īm organizācijām ne tikai par nepatīkamu, bet bie�i vien arī frustrējo�u pieredzi. Tā sagrauj pa�u komunikācijas būtību � ātru, vien�kār�u un patīkamu sazinā�anos ar klientiem un sabiedrību.

Visiem klientiem ir apniku�as automātiskās telefonu pāradresācijas sistēmas, kas liek zvanītājam gaidīt vai ari atvieno pavisam. Sīvas kon�kurences apstākļos uzņēmumi tērē miljonus reklāmai, bet nonāk spru�kās, kad potenciālais klients zvana. Uzņēmuma nevēlē�anās atvērt komu�nikācijas līnijas starp sevi un klientiem sūta nepārprotamu signālu, ka "klienti neskaitās".

Diem�ēl ir maz uzņēmumu, kas vismaz mēģināju�i risināt �o prob�lēmu, jo tic, ka automātisko komunikācijas sistēmu pozitīvie faktori � lētās izmaksas un iespēja sistemātiski risināt ikdienas darba jautāju�mus � ir daudz svarīgāki par negatīvajiem. Viens no biznesa vadītājiem, kas uzskatīja, ka ir svarīgi, lai viņa darbinieki uzturētu personiskus kon�taktus ar klientiem, ir Bobs Kierlins, lielākā ASV rūpniecības ra�ojumu izplatītāja Fastenal dibinātājs un valdes priek�sēdētājs. Viņ� pats atbild uz telefona zvaniem un tūlīt sarunas gaitā norunā tik�anos ar zvanītājiem. Viņam nav vārtu sargu, rupju asistentu un sabiedrisko attiecību speciā�listu, un viņ� ir izveidojis divus miljardus vērtu uzņēmumu ar diviem tūksto�iem veikalu. Atbildot uz jautājumu, kāds ir viņa noslēpums, viņ� runā par tādām lietām, ko citi uzskata par "sīkumiem", � par komunikā�ciju, par savu pieejamību. Turklāt komunicē ne tikai Kierlins. Biznesa prese ziņo, ka viņa darbinieki rīkojas tie�i tāpat. Viņi pat atzvana saviem zvanītājiem.

Vēl viens labas komunikācijas �ķērslis ir tas, ka daudzi cilvēki bai�dās � izsakot ierosinājumu, kam vadītājs nepiekritīs, viņi tiks pazemoti. Lai nepiedzīvotu �ādu noraidījumu, viņi patur savas idejas pie sevis. Otra medaļas puse ir tā, ka da�i vadītāji vilcinās noraidīt pat sliktas padoto ide�jas, baidoties, ka vienas idejas noraidī�ana laupīs viņiem drosmi izteikt ierosinājumus nākotnē.

�ādi domāt nedrīkst. Jums jāiedro�ina cilvēki, ar kuriem kopā strā�dājat vai sadarbojaties, izteikt savas idejas un piedāvāt ierosinājumus. Jums jāiemācās diplomātiski noraidīt sliktus ierosinājumus, nevienu ne�aizvainojot. Jums tie jānoraida, neizraisot aizvainojumu. Lūk, da�as ide�jas, kā noraidīt sliktus ierosinājumus.

Nekad nenoraidiet cilvēka ierosinājumu, citiem dzirdot. Tas viņu pazemo un liek justies neērti kolēģu priek�ā. Pasakiet viņam paldies par ierosinājumu un pavēstiet, ka vēlāk paziņosit savu lēmumu. Pat ja ierosi�nājums �ķiet nederīgs, izanalizējiet to. Iespējams, ka kļūdāties. Un pazi�ņojiet savu lēmumu, cik ātri vien iespējams.

Saņemot acīmredzami kļūdīgu ierosinājumu, varat teikt: "Mēs to iz�mēģinājām jau agrāk, un tas nedarbojās," � ja tā ir patiesība. Vēl labāk ir izmantot �ādu frāzi: "Mēs kaut ko tamlīdzīgu izmēģinājām jau pirms diviem gadiem, un mums radās vairākas problēmas."

Pievērsiet uzmanību at�ķirībai vārdu lietojumā. Pirmais komentārs: "Tas nedarbojās", ir galīgs. Tas neatstāj vaļā atvērtas durvis otra cilvēka atbildei. Otrā pieeja "Mums radās vairākas problēmas" atstāj durvis at�vērtas. Visdrīzāk gaidāmā atbildes reakcija uz �ādu komentāru ir: "Kādas bija �īs problēmas?" Tiklīdz otrs cilvēks uzzina, kas izraisīja iepriek�ējo neveiksmi, viņ� var teikt: "Es par to neiedomājos. Manuprāt, man to va�jadzētu rūpīgāk apsvērt." Tā vietā, lai apspiestu nākotnes idejas, mēs esam pamudināju�i viņu turpināt domāt, un, iespējams, viņam radīsies kāda saprātīga ideja: "Es padomāju par �īm problēmām, un man ir tām risinā�jumi." Viena no sadarbības priek�rocībām ir tā, ka jūs pieņemat � jums nav gatavas atbildes uz visiem jautājumiem un citi var skatīties uz lietām tādā kontekstā, kas jums palicis nepamanīts.

Tā vietā, lai atklāti noraidītu kādu ideju, iztaujājiet personu, kas to ierosināja. �ādi Sokrāts stimulēja savus skolniekus izdomāt lietas līdz ga�lam. Sokrāts nevienam skolniekam neteica, ka viņ� kļūdās. Ja kāds no au�dzēkņiem deva nepareizu atbildi, Sokrāts uzdeva vēl vienu jautājumu. Rūpīgi noformulējot jautājumus, �is izcilais skolotājs mudināja audzēk�ņus izdomāt problēmu līdz galam un �ajā domā�anas procesā rast pareizo risinājumu.

To joprojām sauc par "Sokrātā pieeju". Ar rūpīgas iztaujā�anas palī�dzību varat rosināt cilvēku, kas izteica ierosinājumu, to pārdomāt un, at�kārtoti izvērtējot ideju, nākt klajā ar derīgāku ierosinājumu. Tādējādi jums nekad nenākas noraidīt kādu ideju. Labie jautājumi ļaus indivīdam, kas to ierosināja, pa�am noraidīt savu slikto ideju un aizstāt to ar labāku. Izmantojot �o metodi, neradīsies aizvainojums, bet gan pamudinājums domāt. Vēl viens labums no jautājumu uzdo�anas ir tas, ka tādējādi kļūs�tat par labāku klausītāju.

Da�i cilvēki ir ļoti jūtīgi. Viņi nespēj viegli pieņemt kritiku un ieņem aizsardzības pozīciju, kad kādu viņu ideju noraida. Pieņemsim, kāda jūsu darbiniece veltījusi vairākas dienas jaunas programmas izstrādā�anai un tagad ir to iesniegusi jums, un viņa gaida ne tikai �īs programmas apstip�rinā�anu, bet arī apsveikumus. Jūs konstatējat, ka, lai arī tajā ir daudz labu domu, vairākās vietās nepiecie�ami būtiski uzlabojumi.

Kā jūs to pateiksiet, lai �ī jūtīgā persona nezaudētu savaldī�anos, ne�apvainotos un vairākas dienas nebūtu sliktā garastāvoklī?

Vispirms izsakiet viņai komplimentus par visām labajām program�mas daļām. Tad, neizsakot iebildumus, uzdodiet konkrētus jautājumus par katru punktu, kam nepiekrītat. Uz jūsu jautājumiem iespējamas trīs veidu atbildes.

Viena atbilde: "Es par to nebiju iedomājusies. Labāk es �o doku�mentu pārskatī�u un piedāvā�u labāku risinājumu." Tādējādi jūs mudināt viņu paveikt visu nepiecie�amo, lai padarītu programmu praktiski reali�zējamu.

Otra atbilde: "Es par to nebiju iedomājusies. Ko man tagad darīt?" �āda reakcija norāda uz to, ka viņa piekrīt � koncepcija nav pareiza, ta�u nevis mēģina �o problēmu risināt, bet pamet to jums. Ir vilino�i pastāstīt viņai, kas darāms, � un, ja tā ir krīzes situācija, iespējams, jums tie�i tā jārīkojas, lai darbs tiktu paveikts laikā. Tomēr labāk ir mudināt cilvēkus pa�iem risināt savas problēmas. Jūsu atbildei vajadzētu būt tādai: "Apdo�mājiet to vēlreiz, un mēs par to �onedēļ vēlāk parunāsim."

Tre�ā atbilde: viņa atbild uz jūsu jautājumu, un jūs saprotat, ka viņai ir taisnība un iebildums bijis nepamatots. �ajā gadījumā pasakiet viņai paldies par jautājuma izskaidro�anu un pārejiet pie nākamā.

Uzdodot jautājumus, nevis kritizējot, varam saņemt no cilvēkiem labāko, uz ko viņi ir spējīgi, neizraisot aizvainojumu. Darbinieks noraida savas sliktās idejas un tiek rosināts piedāvāt citas � labākas. Tādējādi attīstīsies jūsu partneru rado�ās prasmes un iegūsit vairāk novatorisku ideju, kas palielinās nodaļas darba efektivitāti.

Mēs sūtām savu vēstījumu citiem, bet ari pretī saņemam vēstījumu. Mums jāiemācās, kā iedro�ināt citus dalīties savās idejās, un, tas ir vēl svarīgāk, mums jāiemācās patie�ām uzklausīt to, ko mums stāsta. Lai ko�munikācija būtu efektīva, nepiecie�ams uzturēt nepārtrauktu atgrieze�nisko saiti starp komunikācijas procesa dalībniekiem. Vēstījuma sūtītā�jam vienmēr jāpārliecinās, ka saņēmējs nosūtīto ziņu ir sapratis un pieņēmis. Lai to panāktu, sūtītājam jāuzdod jautājumi, jānovēro tas, kas ir novērojams, un, ja radu�ies kādi pārpratumi, tie jāizlabo un jānodro��ina, ka �ie labojumi ir saprasti. Viņam jātiecas pēc tā, lai saņēmējs �ai komunikācijai piekristu, lai tādējādi rastos patiesa gatavība paveikt vē�lamo darbu.

Ievērojot �os labas komunikācijas pamatprincipus, ne tikai jūsu vēs�tījums tiks vieglāk uztverts, bet arī darbs tiks paveikts laikā.

�� Labi komunikatori ir ietrenēju�i zemapziņu dot viņiem spēku un spēju projicēt savas idejas, vēlmes un dziļākās ba�as uz citiem, un viņu ieceres izrādīju�ās veiksmīgas.

�� Puse no labas komunikācijas saistīta ar auditorijas pazī�anu. Izvē�lieties vārdus, ko klausītāji viegli uztvers. Ja viņi nesapratīs jūsu lietotos vārdus, galvenā doma pazudīs.

�� Katra cilvēka ķermeņa valoda ir at�ķirīga. Kontaktējoties ar kādu indivīdu, mēs nevaram būt pārliecināti, ka viņ� sūta mums tos signālus, ko gaidām. Apzināti centieties izpētīt un iegaumēt cilvēku individuālo ķermeņa valodu.

�� Esiet aktīvs klausītājs. Tā vietā, lai vienkār�i sēdētu vai stāvētu at�vērtām ausīm, sekojiet �iem norādījumiem.

� Skatieties uz runātāju.

� Izrādiet interesi ar sejas izteiksmi. Parādiet ar galvas mājieniem vai �estiem, ka sekojat sarunai.

� Uzdodiet jautājumus par sacīto.

� Nepārtrauciet.

� Izrādiet empātiju. Lai jūs būtu labs klausītājs vai labs runātājs, jums jāspēj ienākt cita cilvēka dzīvē, jādzīvo tā kopā ar viņu.

� Labi komunikatori pielai� klausītājus sev tuvu klāt. Viņi atver sirdi un atklāj pla�u, brīvu dvēseli un atvērtu prātu.

�� Noraidot citu cilvēku ierosinājumus, nekritizējiet un nenosodiet viņus. Izmantojiet Sokrātā pieeju. Uzdodiet labus jautājumus, un viņi pa�i sapratīs savas kļūdas.

���� Lai komunikācija būtu efektīva, nepiecie�ams uzturēt nepār�trauktu atgriezenisko saiti starp komunikācijas procesa dalībniekiem. Vēstījuma sūtītājam vienmēr jāpārliecinās, ka saņēmējs nosūtīto ziņu ir sapratis un pieņēmis.

Zemapziņa ir kā skaņu ierakstu aparatūra, kas re�producē ierastās domas. Domājiet par citiem labu, un jūs patiesībā domāsit labu par sevi.

Cilvēku attiecībās nav nevienas problēmas, ko nevar atrisināt mie�rīgi un par labu visām iesaistītajām pusēm. Kad jūs apgalvojat, ka ar kādu kolēģi birojā ir grūti saprasties, ka viņ� ir ka�ķīgs, sīkumains, skaļ� smaga rakstura cilvēks, vai apzināties, ka, ļoti iespējams, tas atspoguļo jūsu pa�a garīgo stāvokli? Atcerieties arī, ka tāds tādu pievelk. Vai nevar būt tā, ka kolēģa untumainā, īgnā, kritiskā attieksme ir jūsu iek�ējās frustrācijas un apspiesto dusmu atspoguļojums? Tas, ko �is cilvēks saka vai dara, patie�sībā nevar jūs sāpināt, ja vien neļaujat viņam izjaukt jūsu garīgo līdzsvaru. �is cilvēks var jūs aizkaitināt, tikai izmantojot j ūsu pa�a domas.

Tas ir tāpēc, ka jūs pasaulē esat vienīgā domājo�ā būtne. Tikai un vienīgi jūs esat atbildīgs par to, ko domājat par citiem cilvēkiem. Piemē�ram, ja kļūstat nikns, jums jāiziet cauri �etriem dvēseles stāvokļiem. Jūs sākat domāt par to, ko otrs cilvēks teica. Jūs nolemjat sadusmoties un izraisāt niknuma stāvokli. Tad nolemjat rīkoties. Iespējams, jūs atbildat vai arī reaģējat tādā pa�ā veidā. Lai izceltos strīds, vajadzīgas divas iesais�tītās puses. Redzat, ka domas, emocijas, reakcija un darbība norisinās jūsu pa�a prātā. Tikai un vienīgi jūs esat atbildīgs.

Zemapziņa bez iebildumiem pieņems visu, ko apzināti uzskatāt par patiesu. Esiet ļoti uzmanīgs, lai pieņemtu tikai to, kas ir patiess, cēls un dievi�ķs.

Henrijs F. nespēja saprast, kādēļ visi apkārtējie cilvēki viņu kaitināja. Viņ� runāja par to ar savu psiholoģijas konsultantu. Konsultants norā�dīja, ka viņ� vienmēr glauda cilvēkus pret spalvu. Viņ� juta nepatiku pret sevi un bija pa�nosodijuma pārpilns. Viņ� runāja ļoti saspringtā, ka�ķīgā toni. Viņa asums krita citiem uz nerviem. Viņ� perināja ļaunas domas pret sevi un bija ļoti kritisks pret citiem.

Konsultants paskaidroja, ka, lai gan nepatīkamā pieredze �ķietami saistīta ar citiem cilvēkiem, viņa attiecības ar �iem cilvēkiem noteica viņa domas un izjūtas pret sevi, kā arī pret apkārtējiem. Nicinot pats sevi, viņ� nevar izjust labvēlību un cieņu pret citiem. Tas nav iespējams, jo prāta darbības likums ir tāds, ka cilvēki vienmēr projicē domas un jūtas uz sa�viem kolēģiem un apkārtējiem.

Henrijs sāka saprast � kamēr vien viņ� projicēs uz citiem aizspriedumainlbu, naidīgumu un nicinājumu, tie�i to viņ� saņems atpakaļ, jo viņa pasaule nav nekas cits kā noskaņojuma un attieksmes atbalss.

Konsultants ieteica ierakstīt zemapziņā �ādas domas. Atcerieties, jūsu apziņa ir kā pildspalva, un zemapziņā varat ierakstīt visu, ko vēlaties. Lūk, ko viņ� ierakstīja:

"No �ā brī�a es praksē izmantoju Zelta likumu. Tas nozīmē, ka es domāju, runāju un izturos pret citiem tā, kā vēlos, lai citi domā, runā un izturas pret mani. Es patie�ām visiem vēlu mieru, labklājību un veiksmi. Es vienmēr esmu nosvērts, rāms un mierīgs. Citi mani augstu vērtē un ciena, tāpat kā es cienu sevi. Dzīve man parāda lielu godu, jo tā mani ir bagātīgi apveltījusi. Dzīves sīkumi mani vairs neuztrauc un nekaitina. Kad uzmācas bailes, raizes un �aubas vai arī citu cilvēku kritika klauvē pie durvīm, manas dvēseles durvis atver ticība, labestība, patiesība un skais�tums. Aiz tām neviena nav. Citu cilvēku apgalvojumi un suģestija ir bez�spēcīgi. Es zinu, kā dziedēt aizskartas jūtas. Vienīgais spēks piemīt manis pa�a domām."

Henrijs atkārtoja �īs patiesības no rīta, pusdienlaikā un vakarā un iegaumēja visu �o lūg�anu no galvas. Viņ� ielika �ajos vārdos dzīvi, mīles�tību un nozīmi. Ar osmozes palīdzību �īs domas iespiedās zemapziņas slāņos, un viņ� kļuva par pavisam citu cilvēku. Viņ� pastāstīja: "Es mācos, kā izkļūt no viduvējības līmeņa. Man veicas glu�i labi. Darbā esmu saņē�mis paaugstinājumu. Tagad es zinu, ko nozīmē Bībeles teiciens: "Un, kad es tik�u no �īs zemes pacelts, es visus vilk�u pie sevis."

Viņ� saprata, ka problēma bija viņā pa�ā. Viņ� nolēma mainīt domas, jūtas un reakciju. Ikviens var darīt to pa�u. Tam nepiecie�ams lēmums, neatlaidība un dedzīga vēlme mainīties.

Tam nevajadzētu būt nekādam pārsteigumam, ka ar da�iem cilvē�kiem �ajā pasaulē ir grūti saprasties. Daudzi ikdienas dzīvē bie�i vien mīl strīdēties, nesadarbojas, ir ka�ķīgi, ciniski un saīgu�i. Da�iem ir slima psihe. Viņu prāts ir deformēts un izkropļots, iespējams, kādu pagātnes pārdzīvojumu dēļ. Citiem darbā var būt pārāk liels stress vai problēmas personiskajā dzīvē.

Kā rīkoties, ja vajag kontaktēties ar �ādu cilvēku? Rodas vilinājums atdot negatīvo enerģiju viņiem atpakaļ nepatikas formā. Bet, lai to izda�rītu, vispirms jums �is negatīvisms ir jāuzņem sevī ar visām negatīvajām sekām, ko tas radīs jūsu būtībai. Tādēļ centieties "atmaksāt ļaunu ar labu". Tas izveido bruņas, kas neļauj viņu negatīvajai un nepatīkamajai attiek�smei jūs ietekmēt, un jūsu izrādītā līdzjūtība un sapratne iekustinās pro�cesu, kas viņus pārmainīs."

Ļaunās Attieksmes kundze juta greizsirdību un naidu pret savu bi�roja vadītāju. Viņa cieta no aizvainojuma. Viņai bija kuņģa �ūla un augsts asinsspiediens. Tiklīdz viņa sāka apzināties piedo�anas un labvēlības ga�rīgo principu, viņa saprata, ka ir uzkrājusi pārāk daudz aizvainojuma un nenovīdības un ka �īs negatīvās, pretīgās domas pū�ņo zemapziņā. Viņa mēģināja runāt ar savu vadītāju, cen�oties nokārtot savstarpējās attiecī�bas, bet �ī sieviete viņu strupi atraidīja. Ļaunās Attieksmes kundze katru rītu pirms do�anās uz darbu un katru vakaru desmit minūtes atkārtoja harmonijas un labvēlības principus. Lūk, kā viņa to darīja. Viņa atkārtoja �ādus vārdus: "Es ieskauju Vadītājas kundzi harmonijā, mīlestībā, mierā, priekā un labvēlībā."

Tā nav nekāda nesakarīga burvju vārdu skaitī�ana. Viņa zināja, ko dara un kādēļ to dara. �īs domas jeb idejas iespie�as zemapziņā. Zemap�ziņa ir vienota, un otrs cilvēks to uztver. Viņa teica: "Tagad mūsu starpā valda harmonija, miers un sapratne. Iedomājoties par Vadītājas kundzi, es ikreiz saku: "Lai Dieva mīlestība piepilda jūsu dvēseli.""

Pagāja da�as nedēļas, un Ļaunās Attieksmes kundze devās uz San�francisko pavadīt nedēļas nogali. Iekāpjot lidma�īnā, viņa konstatēja, ka vienīgā brīvā vieta ir blakus Vadītājas kundzei. Viņa sirsnīgi sveicināja un saņēma tikpat sirsnīgu atbildes sveicienu. Viņas kopā pavadīja saskanīgu un priecīgu nedēļas nogali Sanfrancisko. Tagad viņas ir draudzenes, un viņu darba attiecības ir uzlaboju�ās tik ļoti, ka abas ir saņēmu�as paaug�stinājumu amatā.

Bezgalīgais saprāts sagatavoja augsni �īs problēmas risinājumam tādā veidā, par kādu Ļaunās Attieksmes kundzei nebija ne jausmas. Pār�maiņas Ļaunās Attieksmes kundzes domā�anas veidā mainīja visu pārē�jo, ieskaitot pilnīgu �ūlas izārstē�anu un asinsspiediena normalizē�anos. Viņa sāpināja pati sevi. Neviens cits cilvēks, izņemot jūs, nav atbildīgs par to, kā domājat un jūtaties, jo jūs esat vienīgā domājo�ā būtne savā pa�saulē. Tikai jūs esat atbildīgs par to, ko domājat par citiem cilvēkiem.

Lī J., restorāna viesmīlis augstas klases viesnīcā Havaju salās, stāstīja, kā izturējies pret īpa�i ka�ķīgu klientu. Katru gadu ekscentrisks miljonārs ieradās viņu viesnīcā no kontinenta. �is apmeklētājs izrādījās skops tips, kam nepatika dot oficiantam vai izsūtāmajam zēnam dzeramnaudu. Viņ� bija neaptēsts, ar sliktām manierēm, rupj� un vienkār�i nepatīkams. Nekas viņu neapmierināja. Viņ� nepārtraukti sūdzējās par ēdienu un apkalpo�anu. Viņ� rupji kliedza uz viesmīļiem ik reizi, kad viņu apkal�poja.

Lī stāstīja: "Es sapratu, ka viņ� ir slims. Kahuna (vietējais havajie�u garīdznieks) pastāstīja, ja cilvēki tā izturas, viņus kaut kas grau� no iek��ienes. Tādēļ es nolēmu uzveikt �o kaiti ar laipnību." Lī vienmēr izturējās pret �o vīru pieklājīgi, laipni, ar cieņu, klusībā atkārtojot: "Dievs viņu mīl un rūpējas par viņu. Es viņā saskatu Dievu, un viņ� saskata Dievu mani." Viņ� praktizēja �o metodi apmēram mēnesi, kura beigās ekscentriskais miljonārs pirmo reizi pateica: "Labrīt, Lī! Kāds �odien laiks? Jūs esat vislabākais viesmīlis, kas mani jebkad ir apkalpojis." Lī bija ārkārtīgi pār�steigts. "Es gandrīz paģību," viņ� sacīja. "Es gaidīju ņurdē�anu, bet sa�ņēmu komplimentu. Aizbraucot viņ� man atstāja 500 dolārus dzeram�naudā."

Vārds ir izteikta doma. Lī vārdi un domas bija adresēti untumainā, ķildīgā viesa zemapziņai. Pamazām tie izkausēja ledu viņa sirdī. Viņ� uz tiem atbildēja ar mīlestību un laipnību.

Sendija L., reklāmas aģentūras mākslinieciskā vadītāja, kas strādāja nepilnu darba laiku, dalīja savu rakstāmgaldu ar citu pusslodzes darbi�nieku, kuram bija ieradums aizejot vienmēr atstāt galdu nesakārtotu. Viņa lūdza personāldaļas vadītājai padomu, kā panākt, lai darbabiedrs kļūtu kārtīgāks. Personāldaļas vadītāja ierosināja: "Bez �aubām, lūdziet viņam galdu sakārtot. Bet, lai saglabātu lieti�ķas un biedriskas attiecības, labāk runājiet ar viņu personiski, nevis atstājiet zīmīti, pat ja tas nozīmē doties uz darbu savā brīvdienā. Pamēģiniet teikt �ādi: "Jūs man patie�ām palīdzētu, ja pirms aizie�anas sakārtotu galdu. Citādi es baidos, ka nejau�i pazaudē�u kādu jūsu dokumentu."

Sendija pēc tam stāstīja, ka �ī problēmas risinā�anas metode, nera�dot jaunu problēmu, darbojās tik labi, ka viņa un otrs pusslodzes darbi�nieks iekārtoja atsevi�ķas kastītes ienāko�ajiem dokumentiem, un galds tika sakārtots katru dienu. Problēma, kas varēja kļūt par iemeslu aizvai�nojumam, tika atrisināta koleģiāli, tas gan prasīja mazliet vairāk laika un pūļu, bet bija to vērts.

Ja esat vadītājs citiem cilvēkiem, jūs kādā brīdī neizbēgami saskarsities ar negatīvu attieksmi savā darba grupā. Ar to saskaras ikviens koman�das līderis vai darbu vadītājs. Tas var padarīt jūsu dzīvi no�ēlojamu vai arī kļūt par nepārtrauktu izaicinājumu. Negatīvismu nedrīkst ignorēt � ar to ir jātiek galā.

Negatīva personība var būt arī vadītājiem. Gandrīz katrā organizā�cijā visos vadības līmeņos ir sava Negatīvā Nela vai Negatīvais Neds. Tie var būt arī darbabiedri, svarīgi klienti, valdības ierēdņi vai citi cilvēki, ar ko jums jāsadarbojas. Ja jūs esat par kaut ko, viņi ir pret. Viņiem vienmēr ir zināms iemesls, kādēļ tas, ko vēlaties paveikt, nav iespējams. Viņi var sagraut jūsu komandu ar savu pesimismu.

�ā personības negatīvisma cēlonis var būt kāds reāls vai iedomāts pāridarījums no jūsu organizācijas puses. Ja tā ir, iedziļinieties �ajā jautā�jumā. Ja personas negatīvajai attieksmei ir attaisnojo�i iemesli, mēģiniet viņu pārliecināt, ka pagātne ir pagātne, bet jāskatās nākotnē. Ja radies pār�pratums, mēģiniet to noskaidrot.

Saskaroties ar negatīvi noskaņotiem cilvēkiem, atzīstiet viņu argu�mentus un pārlieciniet darboties kopā ar jums, lai pārvarētu saskatītās problēmas un projekts virzītos uz priek�u. Iesaistiet �o cilvēku problēmas risinā�anā, nevis padariet viņu par vēl vienu problēmu.

Opāla ir viena no tiem cilvēkiem, kas izstaro negatīvismu. Problēma nav viņas vārdos, bet gan rīcībā. Viņa uzskata ikvienu ierosinājumu par personisku apvainojumu un uzņemas jebkuru jaunu pienākumu tik ne�gribīgi un īgni, ka noskaņo visus pret sevi.

Tādi cilvēki kā Opāla neapzinās, kādu iespaidu rada uz citiem. Dro�i vien viņi tā rīkojas gan personiskajā dzīvē, gan darbā. Viņi pieder pie to cilvēku tipa, kas nespēj saprasties ar ģimenes locekļiem, kam ir maz draugu un kas vienmēr ir opozicionāri. Ja jūsu komandā ir Opālai līdzīgi cilvēki, atklāti izrunājieties ar viņiem, lai viņi zinātu, kā viņu attieksme ietekmē komandā valdo�o noskaņojumu. Pārsteidzo�i, bet daudziem ne�gatīvi noskaņotiem cilvēkiem nav ne jausmas, ka viņu uzvedība traucē pārējiem. Viņiem jāiemācās atbrīvot zemapziņu no negatīvisma, veidojot apziņā pozitīvas domas.

Vēlreiz pārlasiet 3. nodaļu un palīdziet Opālai un viņai līdzīgajiem izmantot ieteikumus, kā negatīvu attieksmi mainīt pret pozitīvu, aplieci�no�u un pa�apzinīgu pret karjeru un visu savu dzīvi.

Palīdzības programma darbiniekiem jeb PPD ir uzņēmuma sponso�rēts psiholoģisko konsultāciju pakalpojums. Daudzi uzņēmumi ieviesu�i �īs programmas, lai palīdzētu darbiniekiem tikt galā ar personiskām problēmām, kas negatīvi ietekmē viņu produktivitāti. Konsultanti nav uzņēmuma darbinieki, bet neatkarīgi eksperti, kurus noalgo īpa�i katram gadījumam. Ir divi veidi, kā ierosināt izmantot PPD pakalpojumus.

Da�reiz pats darbinieks uzņemas iniciatīvu kontaktēties ar uzņē�muma PPD. Uzņēmums informē darbiniekus par �o programmu ar e-pastu vai ziņu biļetenu, kā arī izplatot paziņojumus uzņēmuma laik�rakstā, sanāksmēs un nosūtot darbiniekiem adresētas vēstules. Bie�i vien tiek ieviests īpa�s uzticības telefons.

Piemēram, Ģērtija uzskata, ka viņai nepiecie�ama palīdzība. Nebei�dzamā ķildo�anās ar pusaudzi meitu padarījusi viņu saspringtu, niknu un frustrētu. Tas neļauj viņai koncentrēties darbā, un viņa vairākkārt zaudē�jusi savaldī�anos attiecībās ar kolēģiem.

Viņa izmantoja PPD un piezvanīja pa "uzticības tālruni". De�urējo��ais konsultants uzklausīja Ģērtijas problēmu un ieteica viņai griezties pie ģimenes konsultanta. Ģērtija sarunāja tik�anos sev izdevīgā laikā � ārpus darba laika. PPD nav attaisnojo�s iemesls darba kavē�anai. Tā kā procedūra ir konfidenciāla, nekāds ziņojums par konsultāciju uzņēmu�mam netika iesniegts. Vairākumā gadījumu netiek atklāti pat to darbi�nieku vārdi, kas izmanto konsultantu pakalpojumus.

Otrs veids, kā var sākt �o procedūru, ir vadītāja iniciatīva vērsties PPD. Pieņemsim, ka pēdējā laikā vienam no labākajiem darbiniekiem pazemināju�ies darba rezultāti. Vadītāja bie�i vien redz viņu sē�am dīkā pie galda, un viņa domas acīm redzami klejo kaut kur tālu projām. Viņa jautā, kas noticis, bet viņ� tikai nevērīgi atrunājas: "Ar mani viss kār�tībā � esmu tikai noguris." Pēc vairākkārtējām sarunām viņ� beidzot atzīstas, ka radusies problēma ģimenē. �ajā brīdī vadītāja varētu ieteikt viņam vērsties uzņēmuma PPD.

Lai gan vadītāja izteica �o ierosinājumu un darbinieks to pieņēma, viņai netiek sūtīti nekādi ziņojumi par konsultāciju gaitu. No �ā brī�a lieta tiek uzskatīta par konfidenciālu. Atgriezeniskā saite veidojas, novē�rojot uzlabojumu darba rezultātos, ja konsultācijas palīdz atrisināt attie�cīgo problēmu.

Palīdzības programmas darbiniekiem izmaksā samērā dārgi, bet or�ganizācijas, kas tās izmantoju�as vairākus gadus, ziņo, ka atmaksājas. PPD izglābj prasmīgus un pieredzēju�us darbiniekus, kas, nesaņemot pa�līdzību, varbūt būtu pametu�i darbu.

Terijs ir labs darbinieks, bet laiku pa laikam viņ� zaudē savaldī�anos un kliedz uz darbabiedriem. Viņ� ātri nomierinās, bet viņa uzvedība ietekmē visas komandas darbu, un nepiecie�ams zināms laiks, lai darbs atkal atgrieztos normālā ritmā.

Nav viegli strādāt vidē, kur cilvēki kliedz un brēc. Tas ne tikai izjauc konfliktā tie�i iesaistīto cilvēku darba ritmu, bet ietekmē arī visus pārējos darbavietā. Vēl vairākas stundas pēc tam viņiem var būt grūti strādāt ar pilnu atdevi. �āda situācija nav pieļaujama. Parasti �ādas situācijas jāri�sina darbu vadītājam vai komandas līderim, bet da�reiz var iesaistīties kāds uzticams kolēģis, lai �o cilvēku nomierinātu un izvairītos no jebkā�dām oficiālām sankcijām.

Lūk, da�i ieteikumi, kā tikt galā ar cilvēku, kam uznākusi dusmu lēkme.

� Kad cilvēks nomierinājies, vadītājam vai, ja iespējams, kādam ve�cākam darbiniekam, vai arī personāldaļas pārstāvim vajadzētu ar viņu atklāti izrunāties. Paziņojiet, ka ir glu�i saprotami, ka ne vienmēr iespē�jams savaldīties, bet �ādas dusmu lēkmes darbavietā nav pieļaujamas.

�Ja �āda dusmu lēkme atkārtojas, �ai personai jāliek atstāt darba tel�pas, līdz tā nomierinās. Ļaujiet �ai personai saprast, ka pēc nākamā pārkā�puma sekos disciplinārsods.

�Ja kritizējamā persona sāk raudāt vai zaudē savaldī�anos, ejiet pro�jām! Pagaidiet desmit minūtes un atkal mēģiniet ar viņu parunāt. Aplie�ciniet, ka tas nav pret viņu vērsts personisks uzbrukums, bet gan veids, kā labot radu�os situāciju. Atcerieties, privāts kabinets nav ieteicama vieta �ādu sarunu risinā�anai. Nav laba doma atstāt pārmērīgi satrauktu per�sonu kabinetā vienu pa�u. Ir biju�i gadījumi, kad satraukts darbinieks dusmās izdemolē kabinetu. Labāk izvēlieties apsprie�u telpu.

�� Protams, darbinieki, kas kļūst agresīvi, jānogādā ārpus darba tel�pām un viņiem jāsaņem disciplinārsods.

Galēja rīcība ir darba attiecību izbeig�ana. Cilvēkus, kam bie�i uznāk dusmu lēkmes, nevajadzētu paturēt darbā. Sperot �o soli, vadītājiem jāie�vēro uzņēmuma politika un, ja nepiecie�ams, ar arodbiedrību noslēgtās vieno�anās.

Vai jums kādreiz gadījies strādāt kopā ar kolēģi, kura lielākais prieks dzīvē ir pamanīt, ka citi pieļauj kļūdas? Cilvēki, kas spēlē �o spēli, cen�as izrādīt savu pārākumu. Tā kā viņiem pa�iem nav oriģinālu ideju vai kons�truktīvu ierosinājumu, viņi gūst baudu, pieķerot citus kļūdāmies, vie�nalga, vai tas ir viņu kolēģis vai priek�nieks. Viņi mēģina samulsināt otru cilvēku un likt viņam justies neērti. Ja jūs �ādi mēģina izaicināt, nesagā�dājiet viņiem gandarījumu, spēlējot �o spēli. Pajokojiet: "Kāda izgā�a�nās!" � vai pasmaidiet un sakiet: "Paldies, ka pievērsāt tam manu uzmanību, pirms radās reāla problēma." Ja �ie "pieķertgribētāji" redzēs, ka viņu spēle jūs neizsit no līdzsvara, viņi apstāsies un mēģinās gūt baudu citur.

Ļoti iespējams, ka jūsu darba grupā būs vismaz viens nelaimīgs cil�vēks. Mums visiem gadās kāds posms dzīvē, kad mājās vai darbā kaut kas nav kārtībā, un tas ietekmē gan darbu, gan attiecības ar citiem darbinie�kiem. Vadītājiem jābūt modriem attiecībā uz �o iespējamību un jāatvēl laiks sirsnīgai sarunai ar darbinieku. Iespēja izrunāt problēmu bie�i vien mazina spriedzi. Pat ja problēma netiek atrisināta, izrunā�anās palīdz kliedēt mākoņus un darbinieks atkal var normāli funkcionēt.

Bet da�i cilvēki vienmēr par kaut ko jūtas nelaimīgi. Viņus neapmie�rina darba pienākumi. Pat tad, ja izpildāt viņu lūgumus un ņemat vērā sūdzības, viņi nav apmierināti. Viņi pau� savu nelaimīgumu ar negatīvu attieksmi. Piemēram, ja tiek noraidīts kāda cilvēka lūgums mainīt atvaļi�nājumu grafiku, viņ� var kļūt dusmīgs un izrādīt to gan atklāti, gan slēpti ar savu attieksmi.

Jūs nekad visus nespēsit darīt laimīgus. Ir nepiecie�ams takts un pa�cietība, lai mainītu to cilvēku noskaņojumu, kuri uzskata, ka pret viņiem izturēju�ies negodīgi. Vadītāji var izvairīties no �ādām situācijām, izskaid�rojot lēmumu iemeslus, kad tie tiek pieņemti. Piemērā par atvaļinājumu jūs varētu paskaidrot, ka uzņēmums apstiprina atvaļinājumu grafiku vai�rākus mēne�us iepriek� un ka �ajā laikā atvaļinājumā dodas divi citi dar�binieki. Tad skaidri pateikt, ka jūsu grupā vienlaikus atvaļinājumā nevar būt vēl vairāk darbinieku. Jūs varētu arī ierosināt, lai neapmierinātais dar�binieks pats atrod kādu kolēģi, ar kuru mainīt atvaļinājuma laiku.

Tikt galā ar nelaimīgu kolēģi ir grūtāk nekā ar padoto, jo jūsu varā nav labot situāciju, kas var būt �ā nelaimīguma cēlonis. Viens veids, kā atvieglot situāciju, ir būt uzmanīgam un iejūtīgam klausītājam un palī�dzēt samierināties.

Bie�i vien visvairāk palīdz sirsnīga izrunā�anās ar �o cilvēku. Tas jo īpa�i attiecas uz gadījumiem, kad sarunas ierosinātājs ir labs draugs vai iejūtīgs kolēģis.

Eva S. bija �āda veida cilvēks. Viņas darba grupa uzskatīja viņu par tādu kā aud�umāti. Tie�i pie viņas darbabiedri griezās ar savām problē�mām � gan personiskos, gan darba jautājumos. Viņa bija laba klausītāja un, lai gan ne vienmēr problēmu atrisināja, deva viņiem iespēju izklāstīt savas ba�as un bie�i vien palīdzēja rūpīgāk apdomāt radu�os situāciju.

Da�i cilvēki rod padomu meditācijā vai lūg�anā. Viena lūg�ana, kas ļoti palīdzējusi tūksto�iem cilvēku, ir doktora Reinholda Nībūra Dvēse�les miera lūg�ana: "Dievs, dod man dvēseles mieru pieņemt to, ko es nespēju mainīt, drosmi mainīt to, ko spēju, un gudrību at�ķirt vienu no otra."

Nelaimīgumu, tāpat kā negatīvismu, izraisa pa�cieņas trūkums. Jūs varat palīdzēt citiem � gan padotajiem, gan kolēģiem �, stiprinot viņu pa�cieņu. �īs grāmatas 2. nodaļā atradīsit daudzas vispārīgas idejas, kā to darīt.

Kā vadītājs varat palīdzēt viņiem koncentrēties uz panākumiem, ne�vis neveiksmēm. Vairākums cilvēku neienīst sevi, bet viņi var piedzīvot īslaicīgu pa�cieņas kritumu, un viņiem nepiecie�ams iedro�inājums. Ja viņi netiek galā ar �o pa�cieņas kritumu, tam var būt nopietnākas sekas. Vairākumam cilvēku nav vajadzīga profesionāla palīdzība; viņi var tikt galā pa�i.

Pa�cieņas zudumu izraisa neveiksme. Mēs visi darbā un dzīvē pie�dzīvojam gan neveiksmes, gan panākumus. Koncentrējoties uz neveiks�mēm, pa�cieņa sarūk. Tā vietā koncentrējieties uz gūtajiem panākumiem. Lūk, da�i ieteikumi.

�� Ieviesiet panākumu uzskaites �urnālu (sk. 13. nodaļu). Lieciet sa�viem darbiniekiem atzīmēt �ajā �urnālā visus panākumus, ar ko viņi lepo�jas, � visu, par ko saņēmu�i uzslavu. �ie fakti pierāda, ka viņi pagātnē guvu�i panākumus, un kalpo kā pārliecība, ka viņi atkal var būt veiksmīgi.

�� Izsakiet viņiem pozitīvu vērtējumu par jebkādiem sasniegumiem un uzslavējiet par panākumiem darbā. Tikpat svarīgi ir izrādīt pozitīvu attieksmi, ja viņiem rodas kāda laba ideja vai arī viņi dod nozīmīgu iegul�dījumu komandas diskusijās un aktivitātēs. Cilvēkiem ar zemu pa�cieņu nepiecie�ams pastāvīgi atkārtot, ka jūs, viņu vadītājs, viņus cienāt un uz viņiem paļaujaties.

������� Dodiet viņiem uzdevumus, ar kuriem viņi noteikti var tikt galā, un paredziet papildu mācības, treniņus un atbalstu, lai nodro�inātu viņu pa�nākumus. Panākumu gar�a ir nekļūdīgs veids, kā celt pa�cieņu.

� Ierosiniet, lai viņi apmeklē kursus, kuru mērķis ir celt pa�cieņu, vai arī pa�pārliecinātības treniņu programmas. Sagādājiet viņiem iedvesmo�jo�us audioierakstus vai grāmatas.

�ie pasākumi zemapziņā pastiprinās viņu pozitīvās domas par sevi un paveiks brīnumus, lai pārvarētu sakāvniecisko attieksmi.

� Kamēr vien projicēsit savus aizspriedumus, nelabvēlību un nicinā�jumu uz citiem, tie�i to saņemsit pretī, jo pasaule nav nekas cits kā jūsu noskaņojuma un attieksmes atbalss.

� Cilvēki, kas vienmēr sūdzas, varbūt tikai tiecas pēc uzmanības. Lai izvairītos no da�ām viņu sūdzībām, dodiet viņiem iespēju regulāri izteik�ties.

�� Izrādiet empātiju. Ja esat vadītājs, lieciet saviem darbiniekiem sa�prast, ka esat gatavs uzklausīt visu, kas viņus nomāc. Ja neesat vado�ā amatā, jūs tāpat varat palīdzēt saviem kolēģiem, atverot sirdi viņu rai�zēm.

�Ja kādam cilvēkam radusies nopietna problēma, kas pārsniedz jūsu iespējas palīdzēt, iesakiet viņiem kādu, kur� to spēj. Uzņēmumu sponso�rētās palīdzības programmas darbiniekiem ir viens �ādas palīdzības avots.

��� Saskaroties ar smaga rakstura cilvēkiem, rodas vilinājums vērst viņu negatīvo enerģiju viņiem atpakaļ nepatikas formā. Bet, lai to izda�rītu, vispirms jums �is negatīvisms ir jāuzņem sevi ar visām negatīvajām sekām, ko tas radīs jūsu būtībai.

� Saskaroties ar negatīvi noskaņotiem cilvēkiem, atzīstiet viņu argu�mentus un pārlieciniet darboties kopā ar jums, lai pārvarētu viņu saskatī�tās problēmas un jūsu projekts virzītos uz priek�u. Iesaistiet �o cilvēku problēmas risinā�anā, nevis padariet viņu par vēl vienu problēmu.

Pārtrauciet meklēt tuk�us aizbildinājumus, piemē�ram: "Man nav laika visu pārraudzīt," � vai: "Irpārāk daudz darba," � uti. �ādi apgalvojumi tikai palielina un vairoju�u zaudējumus.

Pieņemsim, kāds ierodas pie jums un saka: "Es jums maksā�u 86 400 dolāru katru dienu, bet jums visa �ī summa vienā dienā jāiztērē." Jūs katru dienu saņemsit vienādu naudas summu. Jūs to nevarat ne paturēt, ne uz�krāt. Vai tā nebūtu brīni�ķīga dāvana? Dievs mums katram pie�ķir līdzīgu dāvanu � 86 400 sekun�u dzīves ik dienu. Mums �īs sekundes jāizmanto katru dienu. Mēs tās nevaram ne paturēt, ne uzkrāt. Mēs varam �īs sekun�des izniekot da�ādās vieglprātīgās nodarbēs vai arī izmest vējā, nedarot neko. Vai arī mēs tās varam izmantot, lai attīstītu prātu, strādātu, rotaļā�tos, pabūtu kopā ar draugiem vai ģimeni, palīdzētu citiem cilvēkiem. Iz�mantojiet �o dāvanu lietderīgi. Tā ir Dieva dāvana.

Daudzi neapzinās varu, kas mums dota, lai kontrolētu sava laika izmanto�anu. Mēs esam kā tā nabaga sieva, kas visu dzīvi bija nodzīvojusi atpaliku�ā nostūrī. Viņa pārcēlās uz progresīvu ciematiņu, kur sev par milzīgu pārsteigumu konstatēja, ka viņas jaunajā mājā ir elektrība. Viņa neko nezināja par elektrību un nekad nebija pat redzējusi elektrisko ap�gaismojumu, tādēļ mazās, astoņu sve�u jaudai līdzvērtīgās elektriskās spuldzītes, ar kurām bija aprīkota māja, viņai �ķita apbrīnojamas.

Kādu dienu viņas mājā iegriezās vīrs, kas pārdeva jauna veida elek�triskās spuldzes, un lūdza sievietei atļauju vienas mazās spuldzītes vietā ieskrūvēt jaunu, se�desmit sve�u jaudai līdzvērtīgu elektrisko spuldzi, vienkār�i lai demonstrētu tās izraisīto efektu. Viņa piekrita un stāvēja kā pienaglota, kad strāva atkal iedegās. Viņai tā �ķita īsta burvestība, ka tāda neliela spuldzīte var radīt tik spo�u gaismu, gandrīz kā saules gaismu. Viņai pat sapni nebija radusies doma, ka jaunās gaismas avots atradās �eit visu laiku; ka daudz spo�āko apgaismojumu radīja tā pati elektriskā strāva, kas baroja astoņu sve�u jaudas spuldzītes.

Mēs smaidām par nabaga sievas nezinā�anu, bet vairākums vēl ma�zāk apzinās savu spēku, nekā viņa apzinājās elektriskās strāvas spēku. Mēs soļojam cauri dzīvei, izmantodami niecīgo astoņu sve�u jaudai līdzīgo spuldzīti, uzskatīdami, ka izmantojam visu mums pieejamo spēku, visu, ko varam izteikt vai ko liktenis mums var dot, būdami pārlie�cināti, ka mūsu rīcībā var būt tikai astoņu sve�u jaudai līdzīgas spuldzītes. Mēs pat nesapņojam, ka bezgalīgā strāva � strāva, kurā mēs nepārtraukti peldamies, � pārpludinātu mūsu dzīvi ar gaismu, ar neiedomājami spo��āku un skaistāku gaismu, ja mēs tikai ieskrūvētu lielāku spuldzīti, izvei�dotu jaudīgāku savienojumu ar bezgalīgās strāvas avotu. Mūsu izmanto�tie vadi ir tik niecīgi, ka pa tiem var plūst tikai neliela dala milzīgās strāvas, tikai da�u sve�u jaudas ekvivalents, bet miljoniem rei�u spēcīgāka strāva plūst gar pa�ām mūsu mājas durvīm. Mūsu rīcībā ir neierobe�ots �īs bez�galīgās strāvas daudzums, ko varam izmantot.

Mūsu laiks ir līdzīgs �ai strāvai. Daudzi ir apmierināti, ja var to izmantot kā astoņu sve�u spuldzīti, tajā pa�ā laikā mums piemīt iek�ējais potenciāls izmantot savu laiku daudz efektīvāk. Tāpat kā jaudīgākas spul�dzītes ieskrūvē�ana var dot spo�āku gaismu, arī pārmaiņas laika pārval�dībā dod iespēju dzīvē sasniegt daudz vairāk.

Pirmais solis labā laika pārvaldībā ir noteikt mērķus, ko vēlaties sas�niegt kādā laikposmā. Diem�ēl daudzi ir orientēti uz darbību, nevis uz mērķiem. Viņi domā tikai par nākamo veicamo darbību, nevis vēlamo rezultātu. Terminēts mērķis ir tāds, kas saista sasniedzamā rezultāta nozī�mīgumu ar atbilsto�u darba grafiku.

Tiklīdz mērķi ir skaidri noteikti, plānojiet savu laiku tā, lai jūsu prio�ritāte būtu tie jautājumi, kas palīdz �os mērķus sasniegt. Ja rodas konflikts par to, ko darīt vispirms, tai darbībai, kas vērsta uz jūsu mērķu sasnieg��anu, jāpie�ķir augstākā prioritāte, ja vien ārkārtēja situācija neprasa tūlī�tēju rīcību.

Nosakiet prioritātes un turieties pie tām

�ārlzam �vābam, vīram, ko Endrū Kārnegijs izvēlējās par Camegie Steel vadītāju un ko vēlāk izraudzījās par jaunā uzņēmuma Bethlehem Steel Company izpilddirektoru, patika stāstīt, kā viņ� iemācījies pārvaldīt laiku.

Viņ� konsultējās pie Aivija Lī, viena no pirmajiem mened�menta konsultantiem. Da�i no viņa slavenākajiem klientiem bija D�. P. Morgans, D�ons Rokfellers, kā arī DuPont un citas gigantiskās korporācijas. �vābs viņam teica: "Pa�reiz es nevadu uzņēmumu tik labi, cik varētu. Mums ir nepiecie�amas nevis zinā�anas, bet gan darī�ana. Ja varat iedot kaut ko, kas palīdzēs mums darīt to, ko jau zinām, kā vajadzētu darīt, es jūs labprāt uzklausī�u un maksā�u, cik prasīsit."

"Jauki," teica Lī. "Es jums tūlīt iedo�u kaut ko, kas palielinās jūsu ak�tivitāti un darbību par 50 procentiem." Lī lūdza �vābam uzrakstīt se�us svarīgākos darbus, ko viņam nākamajā dienā vajadzēja izdarīt, un sarin�dot tos pēc nozīmīguma. Tad viņ� teica: "Kad rīt atnāksit uz darbu, pa�skatieties uz pirmo uzdevumu un sāciet pie tā strādāt, un neķerieties pie kāda cita darba, kamēr nebūsit to paveicis. Dariet tāpat ar otro uzde�vumu, tad tre�o un tā tālāk līdz darbadienas beigām. Neuztraucieties, ja paveiksit tikai divus trīs vai pat tikai vienu darbu. Jūs strādāsit pie vissva�rīgākajiem jautājumiem. Pārējie var pagaidīt. Katru darbadienu atvēliet vismaz piecas minūtes, lai veidotu līdzīgu sarakstu nākamajai dienai. Uz�skaitiet nepabeigtos darbus un pievienojiet jaunus, kas parādīju�ies. At�kal sakārtojiet tos prioritārā secībā. Varbūt konstatēsit, ka da�i jaunie darbi ir svarīgāki par tiem, kas bija iepriek�ējās dienas sarakstā, un �ie nepabeigtie darbi atkal nostāsies saraksta beigās. Ja tas notiek atkārtoti, tas nozīmē, ka �ie jautājumi jums nav biju�i pietiekami svarīgi. Tos var vai nu svītrot no saraksta, vai arī uzdot paveikt kādam citam.

Pēc da�ām nedēļām konstatēsit � ja nevarat paveikt visus darbus, izmantojot �o metodi, jūs to nevarētu arī ar citas metodes palīdzību, un bez jebkādas sistēmas pat nevarētu izlemt, kuri ir vissvarīgākie. Kad būsit pārliecinājies par �īs sistēmas vērtīgumu, panāciet, lai visi jūsu darbinieki izmanto �o pa�u sistēmu. Izmēģiniet to, cik ilgi vēlaties, un tad atsūtiet man �eku, kas izsaka tās vērtību."

Saruna ilga 25 minūtes. Pēc divām nedēļām �vābs atsūtīja Lī �eku par 25 000 dolāru � tūksto� dolāru minūtē. �vābs bie�i vien stāstīja, ka �ī mācība bija visienesīgākā, ko jebkad bija uzzinājis. Vai tā darbojās? Piecu gadu laikā �vābs pārvērta savu jauno uzņēmumu Bethlehem Steel par lielāko neatkarīgo tērauda ra�otāju pasaulē, kas �vābam ienesa bagā�tību 100 miljonu dolāru vērtībā.

Ņemiet vērā Aivija Lī padomu: nosakiet prioritātes un turieties pie tām. Tas ir būtisks efektīvas laika pārvaldības elements. Izmantojiet sa�rakstus. Sāciet ar pamatuzdevumu saraksta veido�anu, kurā pierakstāt visu, ko vēlaties izdarīt. Pierakstiet darbus tādā secībā, kādā tie nāk prātā. Svarīgumam nav nozīmes. Atsevi�ķu papīra lapu vietā izmantojiet pie�zīmju bloknotu, kur var atzīmēt visu, ko vēlaties paveikt.

Katru dienu pārskatiet savu pamatuzdevumu sarakstu. Sadaliet lie�los projektus viegli vadāmos komponentos. Nosakiet prioritātes. Kuri darbi jāpaveic �odien; kurus var atlikt; kurus var deleģēt. Veidojiet dienas sarakstu, uzskaitot darbus, ko plānojat paveikt �odien, un pagaidu saraks�tus atliku�ajām nedēļas dienām. Atzīmējiet kalendārā darbus, ko atlikāt uz vēlāku laiku.

Izvērtējiet savu dienas darbu sarakstu pēc to nozīmīguma attiecībā uz jūsu mērķu sasnieg�anu. Ieplānojiet sarakstā minētajiem darbiem ne�piecie�amo laiku. Apsveriet katra darba steidzamību un tā vērtību sai�stībā ar jūsu mērķiem.

Apzinīgi veicot �o procedūru, pieradināsit zemapziņu izvērtēt ikdie�nas darbus saistībā ar laiku. i

Katram cilvēkam ir noteikts enerģijas līmenis, kas dienas gaitā mai�nās. Noskaidrojiet stundas, kad jums ir augsts enerģijas līmenis. Da�i labāk strādā no rīta; citi dienas otrajā pusē. Da�i strādā labāk tūlīt pēc ē�anas; citi stundu pēc pusdienām jūtas miegaini. Ieplānojiet grūtus un sare�ģītus uzdevumus laikā, kad jums ir augsts enerģijas līmenis.

Vai jūs zināt, kā tērējat savu laiku? Vairākums cilvēku nepievēr� uz�manību tam, kā paiet laiks. Esmu uzdevis �o jautājumu neskaitāmiem cilvēkiem. Nebija nekāds pārsteigums, ka daudzi par to nemaz nebija aiz�domāju�ies, bet viņiem piemita neizskaidrojama iedzimta spēja izmantot laiku efektīvi. Citi bija ieviesu�i laika uzskaites �urnālu, kur atzīmēja, kā viņi tērē darba laika stundas.

Jūs varat jautāt, vai aizņemts cilvēks spēj atlicināt laiku, lai fiksētu darbības laika uzskaites �urnālā. Jā, tas ir apnicīgs darbs, un da�reiz varat būt iesaistīts kādā aktivitātē, ko nav iespējams pārtraukt, lai veiktu ierak�stu �urnālā. Reāli domājot, pēc iespējas jācen�as turēties pie �īs program�mas, bet, ja kādu dienas daļu palai�at garām, reģistrējiet to vēlāk, cik ātri vien iespējams.

Nav vajadzīgs veikt ierakstus visu laiku. Tas jādara vismaz trīs �etras reizes nedēļā apmēram divas trīs nedēļas, lai gūtu labu ieskatu, kā tērējat laiku. Tad varat izpētīt �īs laika uzskaites lapas un izanalizēt, kur paliek lielākā daļa laika.

Tiklīdz noskaidrosit, kurās jomās laiks tiek iz�ķiests nelietderīgi, jā�domā, kā to labot. Da�as korekcijas ir viegli izdarāmas; citas sare�ģītākas.

Jūs bijāt saplānojis pilnu darbadienu. Bija izstrādāts lielisks laika gra�fiks. Tagad diena ir galā, un tikai niecīga daļa ieplānoto darbu ir paveikta. Kur palika laiks?

Visdrīzāk patie�ām bijāt nodomājis ķerties klāt savā pamatuzde�vumu sarakstā atzīmētajiem darbiem, lai tos paveiktu, bet, tiklīdz sākāt strādāt, uzbruka viena vai vairākas sērgas, kas zog laiku. �ādu laika zagļu ir du�iem. Pārskatiet savu laika uzskaites �urnālu � un redzēsit, kādi ir galvenie laika zagļi, kas jums uzmācas, un ko var darīt, lai mazinātu to nodarīto postu.

Dro�i vien darbu iztraucē kāds darbinieks, kam radu�ās problēmas, kuras, viņaprāt, prasa jūsu tūlītēju uzmanību. Ļoti iespējams, da�i jūs iz�traucē bie�āk nekā citi. Viņi nāk pie jums ar katru visniecīgāko problēmu, nevis cen�as pa�i rast risinājumus. Viens veids, kā identificēt �os cilvēkus, ir uzskaitīt �os traucējumus. Atzīmējiet cilvēka vārdu, problēmu vai jau�tājumu un to risinā�anai patērēto laiku. Periodiski pārskatot uzskaites �urnālu, redzēsit, kas tērē jūsu laiku un ar kādām problēmām �ie cilvēki pie jums vēr�as.

Reizēm �īs problēmas ir svarīgas un jūsu padoms, viedoklis vai rīko�jumi viņiem ir vajadzīgi, lai turpinātu darbu. Bet visbie�āk pie jums vēr��as ar jautājumiem, ko vajadzētu risināt katram patstāvīgi.

D�eks Vel�s, spo�ais General Electric izpilddirektors, stāstīja, ka dar�binieki vērsās pie viņa ar problēmām, ko, viņaprāt, vajadzēja risināt viņiem pa�iem. Viņ� atbildēja darbiniekiem ar jautājumu: "Ko, pēc jūsu domām, vajadzētu darīt?" Tādējādi viņ� piespieda darbiniekus padomāt par to vairāk. Pēc kāda laika viņi pārstāja nākt, ja vien viņa lēmums nebija absolūti nepiecie�ams. Ņemiet vērā Vel�a praksi. Pasakiet saviem darbi�niekiem, ka, nākot pie jums ar problēmu, viņiem jābūt arī vismaz vienam ierosinājumam, kā to varētu risināt. Tā viņi būs spiesti to pamatīgāk pārdomāt un bie�i vien pa�i atrisinās problēmu. Un, ja viņiem patie��ām būs ar jums jārunā, sarunai veltītais laiks būs daudz īsāks.

Uzņēmuma Fortune 500 izpilddirektors man pastāstīja, ka pastāvīgā darbinieku iera�anās ar problēmām un jautājumiem bija tā nokaitinājusi, ka viņ� paziņoja � ja vien situācija nav tik steidzama, ka kavē�anās var izraisīt neatgūstamus zaudējumus, �ie jautājumi jāpatur pie sevis līdz pulksten pieciem. Katru dienu �ajā laikā viņ� atvēra kabineta durvis, lai pievērstos �iem jautājumiem. Nepagāja ilgs laiks, līdz darbinieki sāka mē�ģināt risināt problēmas pa�i, nevis gaidīja līdz darbadienas beigām.

Jūs sē�at pie galda, dziļi iegrimis darbā, un zvana telefons. Tas ir ko�lēģis ar kādu lieti�ķu jautājumu. Bet vai �is kolēģis uzreiz ķeras pie lietas? Ne vienmēr. Pirms sāk lieti�ķu sarunu, viņ� papļāpā par laikapstākļiem, nedēļas nogali vai saviem atvaļinājuma plāniem. Lieti�ķām telefona saru�nām iztērēto laiku varētu ievērojami samazināt, ja cilvēki koncentrētos tikai uz apsprie�amo jautājumu. Tomēr bez personiskas papļāpā�anas nevar iztikt. Neliela sadzīviska saruna nogludina cilvēku savstarpējās at�tiecības un palīdz veidot patīkamāku darba vidi, tā uzlabojot sadarbību un komandas darbu.

Saīsiniet sadzīvisko sarunas daļu līdz minimumam. Ja otrs cilvēks uzstāj uz garām sarunām, kas neattiecas uz lietu, pieklājīgi pasakiet: "Es ar prieku uzzinātu ko vairāk par �o ballīti, bet man te ir sakrājusies doku�mentu kaudze, ar ko nekavējoties jātiek galā." Un tad pārejiet pie lieti�ķā sarunas aspekta.

Runājiet pa telefonu īsi un kodolīgi. Izplānojiet sarunu iepriek�. Pie�rakstiet galvenos punktus, ko vēlaties pārrunāt, un atzīmējiet tos, kuri ir izrunāti. Kāds aizņemts uzņēmuma vadītājs vienmēr sāk telefona sarunu, piebilzdams, ka viņam ir tikai desmit minūtes laika pirms do�anās uz sa�nāksmi, un lūdz sarunas dalībnieku runāt īsi. Ja iespējams, sazinieties pa e-pastu, nevis telefonu.

Ja strādājat rosīgā birojā, ļoti iespējams, ka citi darbinieki nāks pie jums parunāties. Vairākumā gadījumu tie ir ar darbu saistīti jautājumi, bet bie�i vien gadās arī sadzīviskas sarunas. �ādi apmeklējumi ir patī�kami, jo kliedē dlrbadienas vienmuļību un da�reiz palīdz veidot tuvākas attiecības ar citieļn kolēģiem, bet tie var prasīt daudz laika.

Mēģiniet ierobe�ot sadzīviskas sarunas līdz minimumam. Ja kolēģis mēdz ienākt pie jums vienkār�i papļāpāt, diplomātiski pabeidziet sarunu, cik ātri vien iespējams.

Ja kāds cilvēks ierodas pie jums neaicināts, piemēram, tirdzniecības pārstāvis, satiecieties ar viņu vestibilā, nevis savā kabinetā. Neaiciniet uz savu kabinetu, ja vien jūs patie�ām neinteresē attiecīgais produkts vai pa�kalpojums. Vestibilā sarunu var pabeigt da�ās minūtēs. Atrodoties kabi�netā, var būt nepiecie�ams daudz ilgāks laiks, lai atbrīvotos no tirdzniecī�bas pārstāvja.

Vēl viens veids, kā samazināt traucējumus, ir ieplānot sev katru rītu vienu stundu "privātā laika". Uzlieciet uz durvīm zīmi: "Lūdzu netrau�cēt!" Ieslēdziet balss pastu, kas atbildēs uz visiem ienāko�ajiem telefona zvaniem. Paziņojiet darbiniekiem, ka �ī ir privātā stunda un jūs nedrīkst traucēt, izņemot ārkārtējus gadījumus. Pārliecinieties, ka vadītājs to zina un akceptē, tādējādi viņ� neielauzīsies jūsu privātajā laikā. Jūs būsit pār�steigts, cik daudz varēsit paveikt �ajā stundā.

Mums visiem ir dzīve ārpus darba. Mums nepiecie�ams laiks ģime�nei, ārpusdarba aktivitātēm un sev pa�iem. Neļaujiet, lai darbs jūs pār�ņem savā varā.

D�efs Vain�teins Santamonikā, Kalifornijas �tatā, izveidoja veiks�mīgu ātrās ēdinā�anas ķēdi The Counter, kurā klienti var pasūtīt sev īpa�i pagatavotus hamburgerus. Restorānu ķēdei augot, viņ� strādāja 24 stundas septiņas dienas nedēļā, neatvēlot laiku ne ģimenei, ne sev. Viņ� mēģināja veidot laika grafiku un plānot laiku. Viņ� mēģināja neņemt darbu uz mājām, bet nekas nelīdzēja, līdz saprata, kā to paveikt. Viņ� saprata, ka, tāpat kā burgerus var pagatavot pēc pasūtījuma, arī laiku var plānot pēc pasūtījuma.

Galvenais triks, viņ� saka, ir būt elastīgam, viegli pāriet no vienas dzīves jomas uz citu. Viņa grafiks ir tāds, ka dienas sākumā viņ� velta laiku sev. Pirms darba dodas uz sporta zāli. Darbā ierodas vēlāk, bet la�bākā noskaņojumā, labāk izturēdamies pret saviem darbiniekiem un tā�dējādi paaugstinot viņu produktivitāti. Viņ� paveic vairāk, un viņam ir vairāk laika, ko pavadīt kopā ar ģimeni.

Viens veids, kā rast vairāk laika sev, ir deleģēt vairāk pienākumu, ko parasti veicat pa�i, citiem. Izanalizējiet savu darba slodzi. Jūs konstatēsit, ka bie�i vien darāt darbu, ko pilnībā spēj veikt citi darbinieki. Lai ari jums patie�ām patīk �ie darba pienākumi, ir daudz efektīvāk ļaut tos darīt citiem. Pārskatiet 11. nodaļā minētos ieteikumus, kā efektīvi deleģēt darba pienākumus.

Viena no visbie�āk dzirdamajām sūdzībām ir tā, ka cilvēki jūtas pār�strādāju�ies. "Man jau tā ir pārāk liela slodze � un priek�nieks uzdod vēl vienu projektu. Ko lai es daru?" Jums nav jāuzņemas visi darba pienā�kumi. Bie�i vien priek�nieks nemaz neapzinās visas lietas, pie kā strādā�jat. Izsakiet savu viedokli. Neapvainojieties un nezaudējiet savaldī�anos. Mierīgi paskaidrojiet, pie kā pa�laik strādājat, un palūdziet priek�niekam noteikt katra darba uzdevuma prioritātes. Priek�nieks var ieteikt pār�traukt darbu pie mazāk svarīgiem jautājumiem vai arī uzticēt jauno darba pienākumu kādam citam. V

Ne tikai jūsu priek�nieks var lūgt izdzīt kādu lietu, kam jums nav laika. Kolēģis arī var lūgt palīdzēt viņam. Sabiedriskā organizācija, kuras biedrs jūs esat, var uzaicināt darboties kādā komitejā. Pirms pieņemat vai noraidāt �ādus lūgumus, rūpīgi pārdomājiet, cik daudz laika tas prasīs. Ja patie�ām esat pārāk aizņemts, veicot kādu ļoti svarīgu darbu, pieklājīgi atsakieties.

Laika pārvaldība nenozīmē, ka viss jādara steigā. Daudzi reāli sasnie�gumi ir ilgu un pacietīgu pūliņu rezultāts. Pārāk daudziem cilvēkiem trūkst pacietības. Visu nevar paveikt uzreiz. "Nevaru gaidīt" ir �ā gad�simta raksturīga iezīme, un tā parādās it visur: komercijā, skolā, sabie�drībā, baznīcā.

�� Veidojiet pamatuzdevumu sarakstu prioritārā secībā un to ievē�rojiet.

� Ieplānojiet sev katru dienu stundu privātā laika � kad neviens ne�traucēs un nenovērsīs uzmanību. Izmantojiet �o laiku, lai pārskatītu darba grafiku un koriģētu to atbilsto�i prioritātēm.

�� Plānojiet dienu tā, lai izmantotu tās stundas, kad jums ir augsts enerģijas līmenis, sare�ģītiem jautājumiem, un tās stundas, kad ir mazāk enerģijas, mazāk svarīgiem jautājumiem.

�� Mazāk svarīgus jautājumus uzticiet kādam citam, tā varēsit veltīt vairāk laika nozīmīgiem uzdevumiem.

� Iemācieties pateikt "nē". Apzinieties sava laika robe�as un iemācie�ties, kā taktiski pateikt "nē" gadījumos, kad tas palīdzēs jums sasniegt mērķi.

Palieliniet pārdo�anas apjomu, atkal un atkal at�kārtojot: "Mans pārdo�anas apjoms ar katru dienu uz�labojas; es katru dienu virzos uz priek�u, progresēju un kļūstu bagātāks."

Gan darbā, gan citās dzīves jomās bie�i cilvēki jāpārliecina pieņemt jūsu idejas. Lai gūtu panākumus, jums jādomā kā pārdevējam. Izzinot un izmantojot veiksmīgu pārdevēju lietotās metodes, uzlabosit savas spējas to panākt.

No daudzajiem elementiem, kas veido pārdo�anas zinātni, neviens nav būtiskāks par pārliecinā�anu. Pārdevēji bie�i vien konstatē, ka poten�ciālā klienta viedoklis ir pilnīgi pretējs. Klienti nevēlas attiecīgo preci vai vismaz domā, ka tā viņiem nav vajadzīga, un negrasās to pirkt. Viņi ir ga�tavi pretoties jebkāda veida pārliecinā�anai vai ietekmē�anai darīt to, ko nolēmu�i nedarīt.

Bet pēc neilga brī�a viņi priecīgi iegādājas �o priek�metu, samaksā par to un ir pārliecināti, ka tas viņiem tie�ām vajadzīgs. Pārliecinā�anas māksla ir pilnīgi mainījusi viņu attieksmi, uzveikusi viņus, un tas viss ir panākts ar secīgu, loģisku soļu palīdzību, kurus vajadzēja spert noteiktā kārtībā, citādi rezultāts būtu bijis neveiksmīgs.

Tāpat kā vīrie�i un sievietes piedzimst ar dabas dotu talantu mūzikā

vai mākslā, citiem vīrie�iem un sievietēm piemīt izcilas dabiskas īpa�ības, kas ļauj pārliecināt citus piekrist viņu domām.

Tiesa, da�iem cilvēkiem piemīt vairāk attīstītas dabiskās spējas nekā citiem, bet patiesība ir arī tā, ka trenējoties vairākums cilvēku var apgūt prasmes, kas nepiecie�amas, lai gūtu panākumus. Turklāt daudzās jomās, piemēram, vieglatlētikā, runas mākslā vai tirdznieciskos darījumos, tre�nēts cilvēks var sasniegt tādus pa�us rezultātus kā talantīgs, bet netrenēts cilvēks.

Neizskaidrojiet zaudētu pārdo�anas darījumu vai sliktu lēmumu ar "veiksmes trūkumu". Bie�i vien to izraisa pārdo�anas vai vadības principu nezinā�ana. Bizness ir kā zinātne, un gandrīz ikviens godīgs, dedzīgs un apņēmīgs cilvēks tajā var kļūt par ekspertu, ja ir gatavs nodoties �ai lietai.

Aplūkosim vienu darbu, kurā pārliecinā�anas spēja ir svarīgākais ele�ments, � pārdo�anu. Pat ja nepārdodat preces vai pakalpojumus, bet pārdodat savas idejas, jums jādomā par sevi kā par pārdevēju.

Lai noskaidrotu, vai jums piemīt spēja pārliecināt, jāizanalizē savs talants. Ta�u �ajā gadījumā jāņem vērā tas, ka cilvēka daba, īpa�i jaunībā, ir plastiska un ka mūs var veidot citi cilvēki vai arī mēs varam veidot pa�i sevi.

Pat ja jums nepiemīt izteikts pārdevēja talants, to var apgūt. Pareizi trenējoties pārdo�anas mākslā, kas nozīmē lasīt attiecīgas grāmatas, no�vērot, klausīties un pareizi praktizēties, jūs varat attīstīt savas spējas un kļūt par labu pārdevēju.

Lai pārliecinātu otru cilvēku iegādāties produktu vai pakalpojumu vai pieņemt jūsu idejas, vispirms pilnībā jāpiesaista viņa uzmanība, citādi nekas no jūsu teiktā netiks uzklausīts. Bie�i vien nebūt nav viegli piesais�tīt tāda cilvēka uzmanību, kuru labākajā gadījumā neinteresē, kas jums sakāms, un kur� sliktākajā gadījumā var būt noskaņots pret jums. Tomēr ir absolūti nepiecie�ams piesaistīt cilvēka uzmanību, pirms sākat pārlieci�nāt darīt to, ko vēlaties.

Ja jums ir darī�ana ar cilvēku, ar kuru kopā strādājat, varat piesaistīt viņa uzmanību, izsakot domas par kaut ko, kas viņu interesē. Lai pie�vērstu cilvēka uzmanību, nav nepiecie�ams runāt par sadzīviskām vai ar darbu nesaistītām lietām. Tie�s jautājums vai komentārs par attiecīgo darba situāciju ir labs pirmais solis.

Piemēram, ja vēlaties pierunāt kolēģi darboties komisijā, kas izvēr�tēs jauno iekārtu, komentārs par bie�o pa�reiz lietotās iekārtas sabojā�anos noteikti piesaistīs uzmanību.

Da�reiz ir jāsper radikālāki soļi, lai piesaistītu to cilvēku uzmanību, kuri vilcinās vai nevēlas pieņemt to, ko pārdodat. Deviņdesmito gadu sā�kumā aviokompānija Continental Airlines ierindojās pēdējā vietā starp lielākajām aviokompānijām pēc klientu apkalpo�anas līmeņa. Birokrātija bija sagrābusi �ņaugos visu, no iekāp�anas talonu aizpildī�anai lietoto zīmuļu krāsas apstiprinā�anas līdz noteikumiem, kā salocīt veidlapu. Rīko�anās saskaņā ar noteikumu grāmatā minētajiem priek�rakstiem � �āda grāmata tie�ām pastāvēja � tika uzskatīta par svarīgāku nekā rado�u lēmumu pieņem�ana. Vilcināties vairs nedrīkstēja. Lai paziņotu darbi�niekiem, ka noteikumu grāmata tiek atcelta uz visiem laikiem, izpilddi�rektors Gordons Betjūns aizveda darbinieku grupu uz autostāvvietu. Viņ� iemeta noteikumu grāmatu 50 galonu tilpuma mucā, uzlēja tai virsū benzīnu un aizdedzināja. �ī ziņa izplatījās kā me�a ugunsgrēks � un Continental sāka uzlabot darbinieku noskaņojumu un atkal gūt panā�kumus.

Uzmanības piesaistī�anai ne vienmēr jābūt tik dramatiskai. Da�reiz to paveiks viena galvenā jautājuma uzdo�ana. Noformulējot jautājumu veidā, kas liek domāt, ka jūsu rīcībā ir problēmas risinājums, jūs noteikti piesaistīsit otras puses uzmanību. Kad Darlēna D. vēlējās pārdot priek��niekam ideju par elastīga darba grafika ievie�anu nodaļā, viņa vērsās pie viņa ar jautājumu: "Deiv, es zinu, cik noraizējies jūs esat par produktivi�tātes kritumu pēdējā laikā. Viens no iemesliem ir grūtības piesaistīt labus administratīvos darbiniekus. Ja būtu kāds veids, kā piesaistīt kvalifi�cētākus darbiniekus, jūs ta�u vēlētos to zināt, vai ne?" Vienīgā atbilde, ko Deivs varēja sniegt, bija: "Jā." Viņa bija piesaistījusi priek�nieka uzmanību un varēja izklāstīt argumentus, kādēļ bija vērts apsvērt viņas priek�likumus.

Vēl viens veids, kā piesaistīt uzmanību, ir būt rado�am. Natālija Karlsone, ceļojumu apģērbu ra�otāja TravelSmith sievie�u apģērbu nodaļas vadītāja, piesaistīja priek�nieka uzmanību ar saviem rado�ajiem meklēju�miem. Viņa teica: "Pajautājiet jebkurai sievietei, ko viņa uzskata par vis�būtiskāko apģērba gabalu savā drēbju skapī. Visdrīzāk viņa atbildēs: "Mazā melnā vakarkleita."" TravelSmith biju�ais izpilddirektors Skots Sklārs neuzskatīja, ka kleitām ir vieta viņa uzņēmuma katalogā. Karlsones kundze domāja citādi. Karlsone pavadīja garās nedēļas nogales Pa�rīzē � tur strādāja viņas vīrs � un zināja, ka viņai ir taisnība. Tādēļ viņa sāka meklēt nevainojamu, neburzīgu, melnu trikotā�as kleitu, kas viņai liktu justies ērti citu stilīgu sievie�u sabiedrībā svinīgos banketos. Neva�rēdama atrast tādu kleitu, viņa pati modelēja un izstrādāja savu nevaino�jamo, mazo, melno ceļojumu kleitu, parādot, kā tā atrisina visas problē�mas. Sklārs klausījās un bija ietekmēts. Kop� tā laika mazā, melnā, neburzīgā ceļojumu kleita uzņēmuma katalogā ir produkts Nr. 1. Tas deva Natālijai Karlsonei paaugstinājumu amatā, viņai kļūstot par uzņē�muma viceprezidenti pārdo�anas veicinā�anas jautājumos.

Tiklīdz esat piesaistījis uzmanību, nākamais solis ir panākt, lai attie�cīgā persona pamatīgi ieinteresējas par jūsu priek�likumu. Jums jāmo�dina vēlme pieņemt ierosināto ideju. Līdzko tas ir panākts, ideja gandrīz noteikti tiks pieņemta. Lai to paveiktu, jums jāapelē pie emocijām � pie sirds, nevis prāta.

Jums nekad neizdosies pamodināt kādā cilvēkā vēlmi, runājot par to, ko vēlaties jūs. Pirmām kārtām noskaidrojiet, ko vēlas �is cilvēks. Kas viņam ir svarīgs? Kas viņu aizrauj? Lai to izdarītu, uzmanīgi jāklausās, ko cilvēks saka, atbildot uz jūsu jautājumiem. Klausieties uzmanīgi. Esiet gatavs uztvert smalkas nianses, kas var dot norādījumus par viņa patiesa�jām interesēm. Pēc tam, pieskaņojot savus komentārus �īs personas vēl�mēm, būsit gatavs spēlē gūt iz�ķiro�o punktu.

Nesen runāju ar da�iem draugiem par kāda jauna pārdevēja straujo karjeras izaugsmi, kas pārsteidza ikvienu, kur� viņu pazina. Viens no ma�niem draugiem sacīja, ka noslēpums slēpjas viņa apbrīnojamajā spējā pārliecināt cilvēkus mainīt viedokli, likt potenciālajam klientam paska�tīties uz lietām no viņa viedokļa. Viņ� teica, ka nekad agrāk nav saticis cilvēku, kas spēj tik veiksmīgi mainīt cilvēku domas atbilsto�i savam do�mā�anas veidam. "Un tā," viņ� piebilda, "ir pārdo�anas būtība jeb kvinte�sence � spēja panākt, ka otrs cilvēks ierauga lietas tādas, kādas mēs tās redzam."

Kā viņ� to darīja? Viņ� meklēja un atrada to, kas slēpjas potenciālā klienta sirdi. Kas ir tā vienīgā lieta, kura tie�ām ietekmē potenciālā klienta domā�anu? Uzmanīgi klausoties, vērojot sejas izteiksmi un ķer�meņa valodu, viņ� konstatēja �o atslēgas faktoru. "Visbie�āk," viņ� man sacīja, "tas ir kāds emocionālas, nevis praktiskas dabas faktors."

Labākie un veiksmīgākie skolotāji ne vienmēr ir viszino�ākie, bet gan tie, kas atrod ceļu uz savu skolēnu sirdi; viņu laipnība, personiskā ieinteresētība un līdzjūtība ir tās īpa�ības, kas papildus zinā�anām veido labākos skolotājus. �īs pa�as īpa�ības dod mums visiem galvenos elemen�tus, lai kļūtu par pārliecinā�anas meistariem.

Lai gan izglītība un intelekts ir obligāti nepiecie�ami, cilvēku popu�lāru un veiksmīgu dara nevis gudrība, bet gan sirds siltums.

Da�iem cilvēkiem piemīt kaut kas līdzīgs hipnotiskam spēkam, ko var uztvert kā spēju pārliecināt un kas sākumā ļauj viņiem iegūt visu, ko viņi vēlas, bet tas nebalstās uz godīgumu, tāpēc dara nopietnu kaitējumu viņu biznesam. Labs piemērs tam ir magnētisks, valdzino�s tirdzniecības aģents, kas bie�i vien panāk lielākus pasūtījumus nekā citi tirdzniecības aģenti, bet beigās zaudē klientus un grauj uzņēmuma reputāciju. Labāks ir tāds, kas sākumā tik daudz nepārdod, bet iegūst daudz vairāk draugu, pa�tur savus klientus, jo rūpējas par viņu interesēm un cen�as pārdot tikai to, kā iegādā�anās nāks viņiem par labu. Izpētot viņu vajadzības un iegūstot uzticību un labvēlību, viņi veido savstarpēji izdevīgas ilgsto�as attiecības.

Spēja likt citiem domāt tā, kā domājat jūs, ir milzīgs spēks un liela atbildība. Ja to neizmanto laipni un godīgi, tā kļūst par bumerangu un visstiprāk ievaino cilvēku, kas to izmanto. Tādus cilvēkus drīz vien sāk dēvēt par "daiļrunātājiem", un citi no viņiem novēr�as.

�odien vairākums cilvēku vēlas godīgu, atklātu sarunu un skaidrus faktus. Tomēr cilvēki, kam piemīt pārliecinā�anas spēja, var pasniegt �os faktus tā, lai potenciālais klients justu, ka pārdevējs ir draugs un darbojas klienta interesēs. Nevienu nesajūsmina doma, ka ar viņu manipulē, un, lai cik ļoti kādam patiktu glaimi, jūsu motīvi tiks ap�aubīti, ja mēģināsit tos izmantot.

Turpretī taktiska un godīga uzslava ļoti palīdzēs jūsu centienos. At�cerieties, ka cilvēks, ar ko jums ir darī�ana, vienmēr saglabās modrību attiecībā uz jebkāda veida krāp�anu un meklēs jebkādas negodīguma pa�zīmes. Neviens nevēlas tikt piekrāpts un piemuļķots. Galvenokārt atce�rieties, ka patiesumam nav aizstājēja nevienā jomā.

j

Nekas mūsu dzīvē nav absolūti skaidri redzams, vienkār�s, godīgs un laipns. Zelta likums ir vienīgais uzvedības likums, kas sniegs īstus panā�kumus jebkurā darbības jomā.

Ja �aubāties, kā jūsu rīcība ietekmēs kādu citu, uzdodiet sev jautā�jumu: "Vai es gribētu, lai kāds to nodara man?"

Jautāts, kas visvairāk veicināja panākumus viņa apbrīnojamajā kar�jerā, Nātans Strauss, universālveikala Macy's dibinātājs un ievērojams filantrops, atbildēja: "Es vienmēr esmu centies darījuma pretējā pusē sa�skatīt cilvēku." Viņ� teica, ka varēja paciest, ja bija noslēdzis darījumu sev par sliktu, lai gan zaudējumi bija ievērojami, bet nekad nepieļautu, ka da�rījumu partneris noslēdz ar viņu sev neizdevīgu darījumu. Paturot to prātā un vienmēr skatoties uz darījumu no otras puses viedokļa, Strauss darījumos koncentrējās uz to, ko otra puse uzskatīja par sev izdevīgu po�zīciju.

Svarīgs solis, lai kļūtu par pārliecinā�anas meistaru, ir izzināt savas spējas iedziļināties otrā cilvēkā, spēju noteikt cilvēka raksturu. Padariet cilvēku un viņu rīcības motīvu izpēti par ikdienas nodarbi.

Izpratne par cilvēka dabu pārliecinā�anā ir tikpat vērtīgs līdzeklis kā tiesvedības procedūru zinā�ana juristam vai diagnostikas prasmes ār�stam. Tiem, kas spēj izprast otra cilvēka dabu, spēj citus ātri novērtēt un precīzi noteikt cilvēka raksturu, lai kāda būtu viņa nodarbo�anās vai pro�fesija, ir liela priek�rocība salīdzinājumā ar citiem.

Spēju dziļi ielūkoties otra cilvēka raksturā var izkopt, un mums ir lieliskas iespējas to attīstīt, ja jākontaktējas ar daudziem un da�ādiem cil�vēkiem. Ieradums mērīt, svērt un vērtēt sastaptos cilvēkus ir sava veida izglītība, jo �ādi uzlabojam novēro�anas spējas, attīstām uztveri, uzlabo�jam spriestspēju.

Veiksmīgi vīrie�i un sievietes savus panākumus karjerā skaidro ar citu cilvēku mentalitātes un motivācijas izpratni. Tā ir palīdzējusi viņiem veiksmīgāk saprasties ar priek�niekiem, padotajiem, kolēģiem, klientiem, pārdevējiem un sabiedrību.

Nav divu cilvēku ar pilnīgi vienādu mentalitāti, un katram ir jāatrod sava pieeja, izmantojot mazākās pretestības ceļu. Uzziniet, kādas ir viņu personiskās intereses. Ja cilvēks kaislīgi aizraujas ar mūziku vai golfu vai ari ir skulptūras vai kādas citas mākslas nozares pazinējs, tas var dot jums mājienu, kāda būtu pareizākā pieeja.

Izcilākie pārdevēji mēdz rūpīgi izok�ķerēt potenciālo klientu intere�ses, hobijus un īpa�ās rūpes, piemēram, potenciālo klientu iemīļotos sporta veidus, viņu bērnu vecumu utt. un iekļaut �o informāciju savās pārdo�anas prezentācijās. Tas darbojas tikpat veiksmīgi, kontaktējoties ar tiem cilvēkiem jūsu organizācijā, ar kuriem jāveido labas attiecības, lai kāptu aug�up pa karjeras kāpnēm.

Vērtējot cilvēkus, neizdariet pārsteidzīgus spriedumus un nenoformulējiet savu viedokli pārāk ātri. Nesteidzieties paust lēmumu, kamēr neesat izlasījis cilvēka sejā un uzvedībā ierakstītos rakstura hieroglifus, jo tie ir svarīgi un katram sava nozīme. Citiem vārdiem, izlasiet visas per�sonas pazī�anās zīmes vai rakstura etiķetes, savāciet visus pierādījumus, bet nerīkojieties, balstoties uz pirmo pavir�o iespaidu, jo daudz kas atka�rīgs no jūsu sprieduma precizitātes. Vēlreiz izlasiet 14. nodaļā izklāstīto tēmu par ķermeņa valodu.

Seja ir kā ziņojumu dēlis; tā ir izrādes, kas notiek cilvēka iek�ienē, programma, un ir svarīgi iemācīties to lasīt ātri un precīzi. Sejas izteiksme, attieksme, izturē�anās, runas veids, acu skatiens ir rakstura alfabēta burti, kas izsaka cilvēka personību.

Viss dabiskais, spontānais, iepriek� neplānotais norāda uz noteik�tām cilvēkam piemīto�ām īpa�ībām; un, ja �is cilvēks izliekas vai pozē, jūs varat redzēt cauri �ai maskai un ignorēt to.

Vieglāk ir pārliecināt pazīstamus cilvēkus nekā sve�iniekus. Viens no svarīgākajiem elementiem pārliecinā�anā ir parādīt, ka tas, ko vēlaties, lai viņi dara, ir vērtīgi arī viņiem. Attiecībās ar sve�iniekiem � tādiem kā potenciālie klienti � nav viegli uzzināt, kas viņiem svarīgs. Bet, runājot par cilvēkiem, ar kuriem kopā strādājat vai kurus pazīstat, jums jau vaja�dzētu zināt viņu jūtas, vēlmes un attieksmi.

Neaizmirstiet, ka cilvēki ir da�ādi, un tas, kas pārliecina vienu, var neradīt nekādu ietekmi uz otru. Iepazīstiet savus darbiniekus, kolēģus un cilvēkus no citām nodaļām un organizācijām, ar kurām jūs kontaktēja�ties, kā atsevi�ķus indivīdus. Visiem jūsu darbabiedriem ir dzīve ārpus darba, kas parasti ir svarīgāka nekā darbs. Runājot ar kolēģiem par lietām, kas viņiem tie�ām rūp ārpus darba, jūs liekat saprast, ka viņi jūs interesē kā cilvēki � ne tikai kā darbinieki.

Runā�ana ar viņiem ir tikai sākums. Nav nepiecie�ams bāzt degunu viņu privātajā dzīvē, bet, klausoties viņos, izrādot empātiju, vērojot viņu reakciju, jūs varat daudz ko uzzināt par to, kā viņi jūtas, kādi viņi ir patie�sībā un kas viņus motivē.

Takts ļoti palīdz dzīvē gūt panākumus. Daudzi izcili uzņēmumu va�dītāji apgalvo, ka takts ir galvenā sastāvdaļa viņu panākumu receptē. Pārē�jās trīs lietas ir personība, entuziasms un zinā�anas biznesā.

Takts palīdz tikt garām sargiem, vārtiem un barjerām un iekļūt pa�ā svētnīcā, kur netaktisks cilvēks nekad neiekļūst. Takts panāk iespēju tikt uzklausītam, kur ģēnijs to nespēj; to pieņem tur, kur talantam liedz ienākt; to uzklausa tur, kur spējas bez takta izjūtas nespēj panākt noklau�sī�anos.

Aleksis bija spo�s in�enieris. Viņa zinā�anas datorzinātnē bija nepār�spējamas. Lai gan viņa prezentācijas uzņēmuma vadībai tehniski bija ne�vainojamas, ar savu augstprātību viņ� noskaņoja klausītājus pret sevi. Kā viens mened�eris izteicās: "Kad viņ� atbild uz maniem jautājumiem, viņ� liek man justies kā stulbenim, jo esmu ko tādu jautājis." Kad viņam iz�teica kritiku par takta trūkumu, viņ� atbildēja: "Slikti gan, ka viņi ir pārāk stulbi, lai mani saprastu."

Pēc tam, kad viņam vairākas reizes nepie�ķīra paaugstinājumu amatā, Aleksi pierunāja doties pie konsultanta. Aleksim vajadzēja vairā�kas nedēļas, lai pārvarētu tieksmi uzspiest citiem savas idejas, nevis tās pārdot. Ar vingrinājumu un meditācijas palīdzību viņam izdevās ietrenēt zemapziņu pieņemt, ka ar viņa izcilajām zinā�anām vien vēl nepietiek, lai nodro�inātu izaugsmi karjerā, ko viņ� tik ļoti kāroja. Tādējādi viņ� spēja pieņemt citu cilvēku vājības un sāka meklēt viņu stiprās puses, nevis ap�smēja nezinā�anu. Ar laiku Aleksis mainīja attieksmi savstarpējās attiecī�bās, prezentācijās izrādīja vairāk takta un cieņas pret citu cilvēku jūtām, tā sasniedzot savus karjeras mērķus.

Izklāstot citiem savas idejas, ļoti iespējams, jūsu koncepcijā būs kādi aspekti, pret kuriem radīsies iebildumi. Uzskatiet to par izaicinājumu, nevis problēmu. Pārdevējiem patīk iebildumi. Tie palīdz viņiem noteikt, ko potenciālais klients patiesībā vēlas, un dod iespēju �o problēmu risi�nāt, tādējādi palielinot izredzes noslēgt pārdo�anas darījumu. Labi pār�devēji jau iepriek� paredz, kādi iebildumi varētu tikt izteikti, un ir gatavi tos atspēkot. Jums būtu jārīkojas līdzīgi.

Ja vēlaties pārliecināt citus pieņemt kādu koncepciju, izanalizējiet visus negatīvos aspektus, pret kuriem citiem varētu rasties iebildumi, un esiet gatavs tos atspēkot vai ari, ja tie ir pamatoti, pierādīt, ka jūsu kon�cepcijas priek�rocības ir daudz svarīgākas par tās trūkumiem. Sagatavo�jiet faktus un skaitļus, lai pamatotu savu pozīciju � bet padomājiet arī par nemateriālajiem aspektiem un apelējiet pie emocijām. Tāpat kā darī�juma noslēg�ana � klienta galīgā piekri�ana � ir pārdo�anas procesa kulminācijas punkts tirdzniecības aģentam, jūsu ideju pieņem�ana pār�liecinā�anas rezultātā ir tas mērķis, pēc kā jūs tiecaties.

Kad visi iebildumi ir izrunāti, jūs esat gatavs noslēgt darījumu. Pirms sperat �o pēdējo soli, sakiet sev da�us uzmundrino�us vārdus: "Es zinu, ka �ī ir saprātīga ideja un organizācijai tā būs ļoti vērtīga. Esmu gatavs darīt visu iespējamo, lai pārliecinātu priek�nieku to pieņemt." Tas aktivi�zēs zemapziņu un stiprinās pārliecību, ka gūsit panākumus. Tad speriet iz�ķiro�o soli, lai noslēgtu darījumu.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pārdot kādu ideju citai perso�nai, ir lūgt piedalīties koncepcijas izvērtē�anā. Sadaliet papīra lapu divās slejās. Vienā uzrakstiet "Negatīvais vērtējums" bet otrā "Pozitīvais vērtē�jums". "Negatīvā vērtējuma" slejā ierakstiet visus galvenos izteiktos iebil�dumus, bet "Pozitīvā vērtējuma" slejā visus pretargumentus �iem iebil�dumiem. Vēl "pozitīvajā" slejā ierakstiet visus apspriestos papildu labu�mus. Ja esat paveicis savu mājas darbu, jums vajadzētu būt daudz vairāk pozitīvo argumentu nekā negatīvo. Tad paziņojiet: "Aplūkosim da�us ie�meslus, kas liek jums vilcināties pieņemt �o ideju, un salīdzināsim tos ar iemesliem, kas runā tai par labu. Pēc jūsu domām, kuri iemesli ir svarīgā�ki?" Atbildei vajadzētu nosvērties pozitīvajā pusē.

Tiklīdz esat panācis piekri�anu savai koncepcijai, sakiet: "Tā kā jūs piekrītat, ka �ī ir laba ideja, es vēlētos apspriest nākamo soli � par tās īsteno�anu."

Ja koncepcija ir jāpārdod jūsu priek�nieka priek�niekam vai citiem vadības pārstāvjiem, lai to varētu pieņemt, ierosiniet, ka jūs labprāt pie�dalītos prezentācijas sagatavo�anā.

Rūpīgi sagatavojoties un izmantojot veiksmīgu pārdevēju metodes, varat pasniegt un pārdot savas idejas citiem un gūt milzīgu gandarījumu, redzot, ka jūsu koncepcijas tiek pieņemtas un īstenotas dzīvē.

� Gan darbā, gan citās dzīves jomās bie�i jāpārliecina cilvēki pieņemt jūsu idejas. Lai gūtu panākumus, jums jādomā kā pārdevējam.

� Lai pārliecinātu otru cilvēku iegādāties jūsu produktu vai pakalpo�jumu vai pieņemt jūsu idejas, vispirms pilnībā jāpiesaista viņa uzmanība, citādi nekas no jūsu teiktā netiks uzklausīts.

�Jums jāmodina cilvēkā vēlme iegūt lietu, ko pārdodat, vai izmantot ideju, ko ierosināt. Līdzko tas ir panākts, ideja gandrīz noteikti tiks pieņemta. Lai to paveiktu, jums jāapelē pie emocijām � pie sirds, nevis prāta.

� Lai cik gudrs un kompetents jūs būtu, karjeras izaugsme atkarīga no labām attiecībām ar citiem cilvēkiem � priek�niekiem, kolēģiem, pa�dotajiem, klientiem un citiem cilvēkiem, ar kuriem jāsadarbojas.

� Ņemiet vērā, ka cilvēki ir da�ādi, un tas, kas pārliecina vienu, var neradīt nekādu ietekmi uz otru. Iepazīstiet savus darbiniekus, kolēģus un cilvēkus no citām nodaļām un organizācijām, ar kurām kontaktējaties, kā atsevi�ķus indivīdus.

� Ja vēlaties pārliecināt citus pieņemt kādu koncepciju, izanalizējiet visus negatīvos aspektus, pret kuriem varētu rasties iebildumi, un esiet gatavs tos atspēkot vai arī, ja tie ir pamatoti, pierādīt, ka jūsu koncepcijas priek�rocības ir daudz svarīgākas par tās trūkumiem.

�� Pirms sperat pēdējo soli, sakiet sev da�us uzmundrino�us vārdus. Tie aktivizēs zemapziņu un stiprinās jūsu pārliecību, ka gūsit panāku�mus.

Vienīgais veids, kā kāpt aug�up, ir nenovērst acis no savas zvaigznes. Iztēlojieties, kas vēlaties būt; vienmēr paturiet to prātā un visiem spēkiem strādājiet �ā mērķa labā. Svarīgi ir, lai jūsu darba pamatā būtu kāds dzinu�lis, priek�ā kāds iedvesmojo�s mērķis, kaut kas liels un grandiozs, ko gaidīt, kaut kas, kas dos stimulu ambīci�jām un apmierinās jūsu centienus.

Vai vēlaties būt lielāks, nekā esat? Vai vēlaties būt di�enāks, izcilāks, cēlāks? Tad jums jābūt gatavam atmest bailes, nenovīdību, īgnumu un sevis nosodī�anu. Lai saņemtu, kaut kas jādod pretī. Lai domātu kons�truktīvi, jāatsakās no negatīvās domā�anas. Jums jāmīl tas cilvēks, kas vēlaties būt. Jāatsakās no tā cilvēka, kas esat pa�laik. Jābūt gatavam atteik�ties no vecā, lai varētu piedzīvot jauno.

Jūs varat pievērsties mūzikai, mākslai, un jūs varat iedziļināties liku�mos. Jūs varat apsēsties un padomāt par veselību, laimi, dvēseles mieru, pārpilnību, dro�ību, pareizu rīcību, harmoniju, iedvesmu un vadību. Jūs varat apcerēt karjeru, kas dos ne tikai finansiālu atalgojumu, bet arī prieku un gandarījumu, darot to, ko mīlat un kas ir vērtīgs. Jūs varat pār�domāt to visu, veltīt tam uzmanību, uzticību un lojalitāti. Arī jūs varat tikt aizrauts, savaldzināts, pārņemts un ieinteresēts; un zemapziņas likums jums atbildēs. Jūs esat tāds, kā domājat savā sirdī vai zemapziņā. Tā jūs rīkosities un par tādu kļūsit.

Svarīgs ir tas, ko jūs domājat sirdi, nevis prātā, jo domas jāpārdzīvo emocionāli un jāizjūt kā patiesas. Ikviena jūsu apcerētā doma, ikviena ideja izraisa noteiktu reakciju un emociju. Turpinot apcerēt �o domu, tā nosē�as zemapziņā, iesūcas tajā un kļūst nepārvarama, tādēļ esat spiests būt, darīt un izteikt to, par ko domājāt.

Ja jūsu mērķis nav pilnībā skaidrs, ja tam ir tieksme mazināties, jo īpa�i mazdū�ības dēļ, jums tas jāceļ un jāstiprina visos iespējamos veidos. Piemēram, ja strādājat kādā komercfirmā, apņemieties kļūt par liela uz�ņēmuma vadītāju; gatavojieties kļūt par partneri jūsu darba devēja uzņē�mumā. Tā ir pilnīgi pamatota ambīcija, ko īstenoju�i daudzi cilvēki, kuri sāka karjeru pa�ā zemākajā karjeras kāpņu līmenī. Jau doma par to, ka redzat savu vārdu uzrakstītu uz iestādes durvīm, kurā tagad strādājat kā ierēdnis, dos milzīgu stimulu darbam, un nav svarīgi, vai jūsu vārds parā�dīsies tie�i uz �īm durvīm vai neparādīsies, jo jūs celsit savu kvalifikāciju, sagatavosities kaut kam tikpat labam vai vēl labākam. Lai kas notiktu, �is mērķis un gatavo�anās �ai partnerībai būs jums labākais attīstības sti�muls.

Lerijs V. ir vīrs, kas iemantojis izcilu reputāciju un vietu biznesa pa�saulē, un jau kop� bērnības viņ� uzdod tempu savām ambīcijām, katru dienu atvēlot laiku sirsnīgai sarunai ar sevi, vienmēr cen�oties "pacelt sevi vēl augstāk" kā pats izsakās, līdz savam augstākajam līmenim.

Lerijs ir pārliecināts, ka liela daļa viņa panākumu ir sasniegta tāpēc, ka viņam jau agri izveidojās ieradums nenogursto�i sevi uzraudzīt, vienmēr skubinot sevi paveikt vislielāko iespējamo uzdevumu. Viņ� ap�galvo � ja nebūtu uzmanījis savas ambīcijas, ja nebūtu tās aktivizējis, pēc da�iem mēne�iem viņa prasības būtu pazemināju�ās, enerģija nopla�kusi, ideāli mazināju�ies un dzīve pasliktinājusies.

Pirmais būtiskais solis ceļā uz panākumiem ir atrast kaut ko, ko jums patīk darīt, un tad to darīt. Ja nemīlat savu darbu, jūs nevarat uzskatīt sevi par veiksmīgu �ajā jomā, pat ja visa pārējā pasaule slavē jūsu izcilos panā�kumus. Mīlot savu darbu, jums rodas dziļa iek�ējā vēlme to darīt. Ja jūs saista psihiatra darbs, nepietiek tikai iegūt diplomu un piekārt to pie sie�nas. Jūs vēlēsities sekot jaunākajiem sasniegumiem �ajā nozarē, apmeklēt konferences un turpināt pētīt, kā darbojas cilvēka prāts. Jūs apmeklēsit citas klīnikas un studēsit jaunākos zinātniskos �urnālus. Citiem vārdiem, jūs strādāsit, lai būtu informēts par progresīvākajām metodēm, kā atvieg�lot cilvēku cie�anas, jo savu pacientu intereses liekat pirmajā vietā.

Bet ko darīt, ja, lasot �os vārdus, iedomājaties: "Es nevaru spert �o pirmo soli, jo nezinu, ko vēlos darīt. Kā lai es atrodu darbības jomu, kam veltīt savas pūles un ko mīlē�u?" Ja atrodaties �ādā situācijā, lūdziet pa�domu, skaitot �ādus lūg�anas vārdus:

"Manas zemapziņas bezgalīgais saprāts atklāj man manu īsto vietu dzīvē."

Atkārtojiet �o frāzi savās dziļākajās domās klusi, ar pozitīvu attiek�smi un mīlestību. Ja saglabāsit ticību un pārliecību, atbilde radīsies kā sajūta, nojauta vai nosliece noteiktā virzienā. Ta parādīsies jums skaidri un mierīgi kā klusa iek�ējā apzinā�anās.

Otrais solis ceļā uz panākumiem ir specializēties kādā noteiktā no�zarē un censties sasniegt tajā izcilību. Pieņemsim, ka izvēlaties ķīmiju par savu profesiju. Jums ir jākoncentrējas uz vienu no daudzajām nozarēm �ajā jomā un jāvelta viss savs laiks un uzmanība izvēlētajai specialitātei. Entuziasmam vajadzētu radīt jūsos vēlmi uzzināt visu iespējamo par �o nozari. Jums vajadzētu dedzīgi interesēties par �o darbu un vēlēties to izmantot, lai kalpotu pasaulei.

Tre�ais solis ir vissvarīgākais. Jums jābūt pārliecinātam, ka tas, ko vē�laties darīt, sekmē ne tikai jūsu panākumus. �ī vēlme nedrīkst būt savtīga. Tai jādod kāds labums cilvēcei. Jāizveidojas noslēgtai ķēdei. Citiem vār�diem, jūsu idejai jāizplatās tālāk, lai nestu svētību vai kalpotu pasaulei. Tad tā atgriezīsies pie jums daudz lielāka un svētības pilna. Ja strādājat tikai savam labumam, jūs nenoslēdzat �o būtisko ķēdi. Arēji jūs varat �ķist veiksmīgs, bet dzīvē radītais īssavienojums ar laiku var izraisīt iero�be�ojumus un slimības.

Apsverot �os trīs soļus ceļā uz panākumiem, jūs nekad nedrīkstat aizmirst visam pamatā eso�os zemapziņas rado�os spēkus. Tā ir enerģija, kas baro visus �os soļus ikvienā panākumu gū�anas plānā. Jūsu domas ir rado�as. Sakausētas kopā ar jūtām, domas kļūst par subjektīvu ticību vai pārliecību.

Izcilais vācu dzejnieks Johans Volfgangs fon Gēte, saskaroties ar grū�tībām un likstām, gudri lika lietā iztēli. Kā apgalvo Gētes biogrāfi, viņ� mēdza pavadīt daudzas stundas iedomātās sarunās. Viņ� iztēlojās, ka viņam pretī sēd kāds viņa draugs. Viņ� iztēlojās, ka draugs sniedz pareizas vai atbilsto�as atbildes uz viņa jautājumiem, ko pavada viņam raksturīgie �esti un balss īpatnības. Viņ� iztēlojās visu �o ainu tik dzīvi un spilgti, cik iespējams.

Kad to izlasīja Gerija P., jauna finan�u konsultante, viņa nolēma ap�gūt �o Gētes tehniku. Viņa sāka risināt iedomātas sarunas ar kādu multi�miljonāru investoru, kuru pazina un kur� viņu bija kādreiz uzslavējis par gudru un saprātīgu vērtējumu, iesakot viņam investīciju iespējas. Viņa izspēlēja �o iedomāto sarunu, līdz tā nostiprinājās viņas zemapziņā kā pārliecība.

Gerijas iek�ējā saruna un kontrolētā iztēle noteikti atbilda viņas mērķim veikt saprātīgus ieguldījumus klientu labā, pelnīt viņiem naudu un redzēt, kā, pateicoties viņas gudrajiem padomiem, viņu bagātība zeļ un plaukst. Viņa joprojām darījumos izmanto zemapziņu un ir guvusi spo�us panākumus savā darbības jomā.

Iespējams, visbūtiskākā veiksmīgu cilvēku pazīme ir viņu spēja pie�ņemt lēmumus � ātri un precīzi �, kā ari spēja īstenot �os lēmumus un sekot to izpildei, lai nodro�inātu, ka attiecīgā problēma tiek veiksmīgi at�risināta.

Daudzu gadu gaitā, uzklausot vīrie�us un sievietes, kas lūdzās, lai pa�līdzu viņiem izkulties no neveiksmēm, es konstatēju, ka viena kopīga īpa��ība visiem bija pavir�a attieksme pret lēmumu pieņem�anu. Saskāru�ies ar nepiecie�amību risināt kādu problēmu, viņi vilcinājās un bija pārāk piesardzīgi. Un, kad lēmums bija pieņemts, viņi nesekoja tā izpildei.

Viena no lielākajām dāvanām, ar ko Dievs ir apveltījis cilvēkus, ir brī�vas izvēles iespēja � spēja analizēt problēmas, pieņemt lēmumus par to risinā�anu un īstenot tos dzīvē.

Tomijam F. vajadzēja pieņemt svarīgu lēmumu par karjeru. Viņam vajadzēja izlemt, vai meklēt jaunu darbu. Lai gan viņam patika pa�reizē�jais darbs, viņ� nepelnīja pietiekami daudz, un, tā kā bizness neveicās, bija maz iespēju, ka viņ� varētu saņemt algas pielikumu. Kāds konkurents piedāvāja viņam darbu, kurā varētu nopelnīt mazliet vairāk, un izaugsmes iespējas �ķita labas. �is konkurents vēlējās saņemt atbildi nekavējoties, bet Tomijs pierunāja viņu pagaidīt lēmumu līdz nākamajai piektdienai. Piedāvājums bija labs, un viņam vajadzēja vairāk naudas. Tomēr viņ� rai�zējās, ka doties strādāt pie konkurenta nav godīga attieksme pret pa�rei�zējo darba devēju, kas bija viņu apmācījis un palīdzējis apgūt darbā ne�piecie�amās prasmes. Viņ� noskaitīja lūg�anu un izmeta �o domu no prāta, jo zināja, ka zemapziņa pieņems pareizo lēmumu.

Pavisam negaidot, tre�dien priek�nieks izsauca viņu pie sevis un pa�ziņoja, ka ir noslēgts ļoti izdevīgs kontrakts un viņ� būs par to atbildīgs, iegūstot mened�era amatu un labu algas pielikumu.

Viņ� bija pārliecināts, ka tā bija Dieva griba, lai viņ� paliktu strādāt �ajā uzņēmumā, un ka zemapziņa neļāva tūlīt pieņemt darba piedāvāju�mu, lai varētu saņemt �o paaugstinājumu.

Liza F. uzskatīja, ka ir gatava paaugstinājumam un tālākai izaugsmei, bet bija apvainojusies uz savu tie�o vadītāju. Viņa juta, ka �ī sieviete bloķē viņas paaugstinā�anu amatā. Viņa to pārrunāja ar kādu vecāku un gu�drāku draudzeni, kas paskaidroja, ka viņa rīkojas negodīgi pret sevi, pace�ļot �o sievieti uz pjedestāla un padarot viņu lielāku par savu bezgalīgo iek�ējo spēku. �āda attieksme ir bezjēdzīga. Pieņemot, ka vadītāja ir lie�lāka par bezgalīgo spēku, viņa noliedza �o bezgalīgo spēku, kas ir visva�rens un visspēcīgs.

Liza atguva līdzsvaru, atkārtojot: "Ar bezgalīgā spēka palīdzību pa�augstinājums ir mans; izaugsme ir mana, panākumi ir mani." Ar laiku viņa zemapziņā pārstāja vainot vadītāju par to, ka nesaņem paaugstinājumu amatā. Tā vietā viņa sakopoja visus spēkus, lai uzlabotu savu darbu un attieksmi, kas galu galā noveda viņu pie kārotā paaugstinājuma.

Jūs pievelkat to, ko jūtat, un kļūstat par to, ko iztēlojaties. Jūs varat iztēloties sevi kā dīkdieni; varat iztēloties, ka slepus ielecat vilcienā kā klaidonis. Bet jūs varat arī iztēloties, ka gūstat milzīgus panākumus, ka esat izcils aktieris; jūs varat iztēloties sevi skatītāju priek�ā, liekot viņiem raudāt un smieties, apzinoties savu spēku atklāt �ekspīra darbu skai�stumu un bagātināt savu klausītāju dzīvi.

Da�i saka, ka nespēj tikt dzīvē uz priek�u, jo strādā vietā, kur nav iz�augsmes iespēju vai kur algas nosaka pēc stingri noteiktiem kritērijiem. Tas viss ne vienmēr ir taisnība. Jūs varat izmantot prāta likumus, lai augtu un tiktu dzīvē uz priek�u. Noslēpums ir mīlēt to, ko jūs darāt, un darīt visu iespējamo pa�reizējā amatā. Esiet sirsnīgs, laipns, pieklājīgs un lab�vēlīgs. Nosakiet lielus mērķus un domājiet par bagātību, un pa�reizējais darbs būs tikai atspēriena punkts ceļā uz triumfu. Apzinieties savu īsto vērtību un prātā piesakiet savas tiesības uz bagātību, un prasiet bagātību ikvienam dienas gaitās sastaptajam cilvēkam, vienalga, vai tas ir jūsu priek�nieks, kolēģis, meistars vai draugs � visiem apkārtējiem cilvē�kiem. Jūs drīz jutīsit �o bagātības un izaugsmes starojumu un atvērsit sev jaunu iespēju durvis.

Cilvēki pastāvīgi jautā: "Kā lai es tieku dzīvē uz priek�u, uzlaboju savus apstākļus, saņemu algas pielikumu, iegādājos jaunu automa�īnu un jaunu māju un tieku pie naudas, kas nepiecie�ama, lai darītu to, kas man jādara, kad vēlos to darīt?"

Atbildi uz visiem �iem jautājumiem var rast, iemācoties izmantot prāta likumus: likumu par cēloņiem un sekām, pieauguma likumu un pievilk�anas likumu; �ie prāta likumi darbojas tikpat precīzi un noteikti kā fizikas, ķīmijas un matemātikas likumi un pavisam noteikti kā gravitā�cijas likums.

Savas izaugsmes nodro�inā�anā nevarat paļauties tikai uz tie�o vadī�tāju. D�o�s K. bija labs strādnieks. Viņa priek�nieks Kens bie�i vien sla�vēja viņa darbu un izteicās, ka, aizejot pensijā, ieteiks D�o�u iecelt viņa amatā. Diem�ēl Kens pēk�ņi nomira, un uzņēmums par nodaļas vadītāju iecēla cilvēku no malas. D�o�a kandidatūru pat neizskatīja. Kādēļ? Ne�viens augstākajos organizācijas līmeņos D�o�u nepazina. Viņ� bija nepa�manāms. Daudzās organizācijās ir daudzi augsti kvalificēti cilvēki, kas, līdzīgi D�o�am, nekad negūs panākumus, jo neviens nezina, kas viņi ir. Lai virzītos uz priek�u karjerā, jums jākļūst pamanāmam ne tikai sava priek�nieka, bet arī citu vadītāju acīs.

Nav vajadzīgs nolīgt sabiedrisko attiecību konsultantu, lai citi cilvēki uzzinātu, cik kompetents, gudrs, rado�s vai spējīgs esat. Jūs varat spert piecus vienkār�us soļus, lai panāktu, ka citi cilvēki jūsu organizācijā jūs pazīst.

1.�� Izsakiet savu viedokli. Piedalieties sanāksmēs, ko apmeklējat. Ne�sēdiet klusu. Nebaidieties izteikt savas idejas un ierosinājumus. Brīdinā�jums: sagatavojieties sanāksmei, izskatiet darba kārtības punktus un pār�liecinieties, ka zināt faktus un savu izteikto ierosinājumu nianses.

2.� Palīdziet citiem, sniedzot viņiem darbā nepiecie�amo informāciju. Va�lērija P. mēdza izgriezt rakstus no profesionāliem �urnāliem un nosūtīt tos kolēģiem un mened�eriem, kurus, viņasprāt, tie varētu interesēt. Viņa iemantoja labu reputāciju kā cilvēks, kam rūp citu cilvēku intereses, un tas bija svarīgs noteico�s faktors viņas karjeras izaugsmē �ajā uzņēmumā.

3.� Piesakieties brīvprātīgi. Piesakieties pildīt pienākumus, no kuriem citi izvairās. Bills M. brīvprātīgi pieteicās vadīt uzņēmuma gadskārtējo līdzekļu vāk�anas kampaņu labdarības organizācijai United Way. Pildot �o uzdevumu, viņ� apmeklēja visas organizācijas struktūrvienības un iepazinās ar visiem nodaļu vadītājiem. Pēc da�iem mēne�iem kāds mene�d�eris, kas papla�ināja savu darbību, piedāvāja Billam aizraujo�u un labi atalgotu amatu jaunajā komandā.

4.� Aktīvi darbojieties profesionālajās organizācijās. Darlēna A. strādāja augstas kvalitātes patēriņa produktu firmas mārketinga nodaļā. Viņas no�daļā bija vairāki jauni mārketinga speciālisti, un visi sacentās par paaug�stinājumu amatā. Visi viņas konkurenti bija gudri un rado�i un, tāpat kā Darlēna, labāko skolu absolventi. Darlēnai vajadzēja kaut ko darīt, lai iz�celtos.

Kā Amerikas Mārketinga asociācijas vietējās nodaļas biedre viņa pieteicās darboties Darba programmas komisijā. Viņas pirmais uzde�vums bija atrast runātāju aprīļa sanāksmei. Viņas izvēle bija uzņēmuma viceprezidents mārketinga jautājumos. Lai gan Darlēna nekad nebija ru�nājusi ar �o vadītāju un bija pārliecināta, ka viņ� nezina, kas viņa ir, viņa uzaicināja viņu. Viņ� ne tikai piekrita, bet teica, ka jūtas pagodināts, saņe�mot �o uzaicinājumu. Pirms sanāksmes viņ� divas reizes tikās ar Darlēnu, lai pārrunātu savu uzstā�anos. Sanāksmes laikā Darlēna sēdēja viņam līdzās uz paaugstinājuma un iepazīstināja klausītājus ar uzaicināto runā�tāju. Kop� tā laika viceprezidents Darlēnu ievēroja, un viņa sāka strauji virzīties uz aug�u, apsteidzot konkurentus.

5.�� Uzrakstiet rakstu. Vairākums profesionālo izdevumu labprāt pub�licē nozarē strādājo�o cilvēku rakstus, kuros iztirzāti da�ādi viņu darba aspekti. Raksta publikācija pie�ķir tā autoram redzamību � ne tikai savā organizācijā, bet arī citos nozares uzņēmumos. Tā kā karjeras izaugsmes dēļ bie�i vien jāmaina darbs, �ī publikācija ne tikai paaugstina jūsu sta�tusu, bet arī pievēr� citu uzņēmumu vadības un vado�ā personāla atlases speciālistu uzmanību. Brīdinājums: pirms iesniedzat publicē�anai rakstu, kas skar kādu jūsu pa�reizējā darba aspektu, vienmēr saņemiet atļauju no attiecīgās kompetentās struktūrvienības jūsu organizācijā, lai izvairītos no uzņēmumam piedero�as informācijas izpau�anas un juridis�kiem sare�ģījumiem.

Var pienākt bridis, kad jūsu izaugsme darbā ir apstājusies un, lai do�tos tālāk, jums jāatrod jauns amats vai nu pa�reizējā uzņēmumā, vai citur. Iespējams, ka vajadzēs spert da�us soļus atpakaļ, lai pēc tam varētu doties uz priek�u.

Da�us biznesa līderus nevajag spiest mainīt kursu. Viņi intuitīvi zina, cik vērtīgi ir laiku pa laikam to darīt. Elena Kulmane, DuPont augstākā līmeņa vadības pārstāve, pameta svarīgu, atbildīgu darbu kādā DuPont struktūrvienībā, lai izveidotu jaunu dro�ības produktu nodaļu �ajā uzņē�mumā. Tas �ķita kā liels solis lejup, jo viņa atstāja atbildīgu amatu, lai va�dītu jaunu pasākumu bez jebkādiem aktīviem un tikai ar trīsdesmit dar�biniekiem. Puse viņas DuPont kolēģu uzskatīja, ka viņa izdarījusi kaut ko sliktu un pazemināta amatā, bet otra puse domāja, ka viņa ir vienkār�i "jukusi". Ta�u, par spīti �aubām un apkārtējo negatīvajai attieksmei, jo ieteica viņai to nedarīt, viņa saprata, ka rīkojusies pareizi, kad jaunais pa�sākums izvērtās par 5,5 miljardus vērtu biznesu. Kulmanes padoms citiem, kas saskaras ar pretestību, pieņemot smagus lēmumus, ir "pārinventarizēt" savu dzīvi, nevis stagnēt.

Savas karjeras sākumā Liza Smita, kas vēlāk kļuva par Avon Products prezidenti, bija Kraft Foods gigantiskā zīmola Jell-0 mened�ere. Tā vietā viņa izvēlējās pāriet darbā uz nelielu ASV importa uzņēmumu, kas bija iesaistīts kāda Eiropas uzņēmuma pārņem�anā. Viņa stāsta, ka visi uzska�tīja viņu par traku, bet viņa zināja, ka vajadzīga jauna pieredze pārdo�anā un pre�u izplatī�anā globālajā tirgū, un, darot ko negaidītu un neļaujot kritikai sevi ietekmēt, viņa to guva.

Gūt panākumus nozīmē paaugstināt savas dotības un spējas visās jomās un visos virzienos, lai mēs varētu atraisīt savus iek�ējos spēkus. Pa�augstinājums amatā, nauda un kontakti, ko vēlamies nodibināt, ir to dvē�seles stāvokļu tēli, atveidi un fiziskās formas, kas tos izraisa.

Dzīve ir vairo�ana. Vairojiet savu bagātību, spēku, gudrību, zinā�a�nas un ticību, studējot apziņas un zemapziņas darbības likumus. Sakiet: "Mans labums plūst pie manis nepārtraukti, nenogursto�i, līksmi un ba�gātīgi." Un Dieva bagātības ieplūdīs jūsu uztverīgajā, atvērtajā prātā.

�� Pirmais būtiskais solis ceļā uz panākumiem ir atrast kaut ko, ko jums patīk darīt, un tad to darīt. Ja nemīlat savu darbu, jūs nevarat uzska�tīt sevi par veiksmīgu �ajā jomā, pat ja visa pārējā pasaule slavē jūsu izci�los panākumus.

� Tie, kas baidās pieņemt lēmumus vai izdarīt izvēli, patiesībā atsa�kās atzīt savu dievi�ķību.

�� Nekad nepārtrauciet mācīties. Seko�ana līdzi jaunākajiem sasnie�gumiem savā nozarē ir viens veids, kā jūs varat nodro�ināt ilgsto�us panā�kumus karjerā.

�� Sāciet klusībā atkārtot vārdu "panākumi" ar ticību un pārliecību. Zemapziņa to pieņems kā patiesību par jums, un tā jūs piespiedīs gūt pa�nākumus.

� Dariet visu iespējamo savā pa�reizējā amatā. Esiet sirsnīgs, laipns, pieklājīgs un labvēlīgs. Apzinieties savu īsto vērtību un prātā piesakiet savas tiesības uz bagātību, un prasiet bagātību ikvienam dienas gaitās sa�staptajam cilvēkam, vienalga, vai tas ir jūsu priek�nieks, kolēģis, meistars vai draugs, � visiem apkārtējiem cilvēkiem. Jūs drīz jutīsit �o bagātības un izaugsmes starojumu un atvērsit sev jaunu iespēju durvis.

� Kļūstiet redzams. Panāciet, lai lēmumu pieņēmēji jūsu organizācijā zina jūsu spējas un noderīgumu. Pārskatiet iepriek� iztirzātos piecus so�ļus, kā kļūt redzamam.

Apgāds "Jumava" piedāvā

Apgāda "Jumava" iznāku�as:

Koens Dirkss, Teo Eizermanss TAVA PRĀTA KLUP�ANAS AKMENI

Sigi

Ērihs Fromms MĪLESTĪBAS MĀKSLA

Leila Laundesa SLEPENIE SEKSUĀLIE SIGNĀLI

www.jumava.lv

Izdevējs � apgāds "Jumava", Dzirnavu ielā 73, Rīgā, LV-1011 Iespiests SIA "Latgales druka", Baznīcas ielā 28, Rēzeknē, LV-4601

Robiņa Norvuda SIEVIETES, KAS MĪL PAR DAUDZ