K. Aleksandrs Simpkins un Annelina Simpkinsa

Vienkār�ais Daoisms

Ceļvedis, kā dzīvot līdzsvarā

VIENKAR�AIS DAOISMS

Daoisms ir sena mācība, kuras avots ir vārdā nenosaucamais, mistiskais, bezformas, virzo�ais princips dao. Dao iegūst formu kā pretstatu pāris, ko sauc par iņ un jan un kas savijas kopā un sadarbojas, radot bezgalīgām iespējām pilnu pasauli.

Lai gan daoisma bāze ir mistiska, tā pielietojums dzīvē ir praktisks. Daoisms ir devis iedvesmu politikai, filozofijai, reli�ģijai, medicīnai, mākslai un zinātnei. Mūsdienās mums māca: ja ļoti pūlēsimies, mēs gūsim panākumus dzīvē. �ī intensīvā pie�pūle bie�i izsauc stresu un diskomfortu. Daoisti tic, ka cilvēks var daudz ko vairāk sasniegt bez pūlē�anās, un daoisms parāda, kā to izdarīt. Jūs kļūstat vienots ar dao nevis tāpēc, lai aizmirstu sevi, bet gan ar nolūku pieskaņoties dzīves ritmiem un pilnīgi attīstīt savas spējas. Ar �o seno mācību atklāsiet jaunu pieeju, kā rast iek�ēju mieru un rado�o iztēli, kā arī jaunu dzīves stratēģiju.

Daoisms labi saskan ar citiem filozofiskajiem virzieniem, tā�diem kā dzenbudisms un konfūcisms, un dod cilvēkam gudrības iedvesmu. Paradoksāli, bet daoisms palīdz mums atrast gaismu tumsā, kas ieskauj neizzinātās sfēras.

Par �o grāmatu

�ī darba nolūks ir palīdzēt jums saprast, kas ir daoisms un kā to praktiski izmantot dzīvē. �Vienkār�ais daoisms� ir ietverts trīs dalās. 1. dala izklāsta �īs mācības vēsturi un attīstību un ilustrē ar stāstiem, lai padarītu to tuvāku dzīvei. Tajā ir iekļauts hrono�loģiskais rādītājs ātrai avotu atra�anai. 2. daļa izskaidro galvenos jēdzienus, izgaismojot daoisma principus, kas savstarpēji saistīti kā aplis � atbilsto�i daoisma vērtībām. 3. daļa iepazīstina ar metodēm, kā ieviest savā dzīvē �īs tik senās Austrumu filozofijas atziņas, lai jūs dzīvotu saskaņā ar gudrības principiem.

�Man liekas, ka esmu dīvaina būtne, līdzīga miglas mākonim. Kā garaiņi es iekļūstu citu būtībā, un viņi, ienākot manī, kļūst par maniem iemītniekiem.�

� Mukreji, avots: Welch, 1957, 62

Daoisma sākotnējā vēsture ir neskaidra. Se�natnes migla klāj tā pirmsākumus, un ir redzamas tikai neskaidras aprises. Tā dibinātāji ir noslēpu�maini personā�i, kuru biogrāfijas sastāv no leģen�dām, alegorijām un mītiskiem notikumiem. Tiek vēstīts, ka viņi dzīvoju�i ilgu mū�u, vairāk par simt gadiem. Ir nostāsti, ka da�i no tiem nemaz nav miru�i un neuzkrīto�i dzīvojot mūsu vidū kā Nemirstīgie. Daoisms ir veidojies no pla�a meto�u un uzskatu spektra; papildu jēdzienu caurausts, tas ir kļuvis par lielisko fenomenu, ko �odien sau�cam par daoismu. Var dro�i teikt, ka �o senatnes skolotāju gars vēl arvien ir mums tepat līdzās un ietekmē pasauli!

�Pārmaiņās mājo lielais pirmsākums (dai�i). Tas rada divus sākotnējos spē�kus. Divi sākotnējie spēki rada �etrus ■* tēlus.� �etri tēli � astoņas trigrammas

� �Idzin�, 11. nodaļa, avots: Liu, 1986, 24

Daudz kas no mums zināmā par agrīno ķīnie�u filozofiju ir iegūstams no divu slavenu vēsturnieku SumaTaņa (miris no. g. p. m. ē.) un viņa dēla Suma �jeņa (145-85 p. m. ē. ) darbos. Suma Taņs bija imperatora bibliotēkas vēsturnieks; Suma Cjeņs sarakstīja apjomīgu vēstures grāmatu �Vēsturnieka pieraksti�. �o divu zinību vīru pieraksti un sacerējumi palīdzēja turpmāko laik�metu vēsturniekiem apzināt Ķīnas lielo filozofisko virzienu ne�skaidro izcel�anos.

Agrīnie uzskati

Ķīnie�u filozofijas pamats ir vienots Kosmoss, vienotība bez sākuma un beigām. Senāki par visiem ķīnie�u filozofiskajiem virzieniem bija da�i pamatprincipi, kas ļāva ķīnie�iem saprast sevi attiecībās ar pasauli: sākumā pasaule bija bezgalīgs tuk�ums,

1. attēls: vu�i, dai�i

ko sauca par vu�i. To attēloja kā neaizpildītu apli, ko veido pun�ktēta līnija. No tā radās aktīvais, kas izpau�as kā jan un ko at�veido ar tuk�u apli, un pasīvais, kas izpau�as kā iņ un ko atveido kā melnu, aizkrāsotu apli. Aktīvā un pasīvā mijiedarbību sauc par dai�i, kas redzams slavenajā pa pusei melnajā un pa pusei baltajā iņ-jan aplī (1. att.).

�Idzin�, Pārmainu grāmata

Ja viss ir viens nesadalīts, dinamisku spēku vadīts Visums, tad pareģi spēj palīdzēt valdniekiem saprast un iztulkot �os spē�kus. Lai to izdarītu, pakāpeniski tika izstrādāta zīlē�anas sistēma un teorija, kā Visumā notiek pārmaiņu cikli. Izmantojot nepa-

rastu, gadsimtu gaitā tālāk nodotu rokasgrāmatu �Idzin� (�Pār�maiņu grāmata�), eksperti komentēja tajā ietvertās diagrammas, lai skaidrotu tagadni, paredzētu nākotni un dotu noderīgus padomus, kā rīkoties. īstais autors nav zināms, bet �Idzin� tiek uzskatīta par konfiicisma galveno grāmatu, un tā tika iekļauta daoisma filozofijā.

No gigantiskā Visuma rodas vienotība un veidojas viss. Kad �ī vienotība izpau�as pasaulē, tā sadalās divās daļās: iņ un jan. �os dinamiskos pretstatus atveido �ādi: iņ ar � �padevīgu� pār�trauktu līniju- , bet jan � ar stabilu nepārtrauktu līniju

- . �Idzin� savienoja �īs līnijas kombinācijās, ko izmantoja zī�lē�anā. Ir �etri iespējamie varianti �o līniju sakārto�anai pāros: divas nepārtrauktas līnijas, divas pārtrauktas līnijas, viena nepār�traukta virs pārtrauktas līnijas un viena pārtraukta virs nepār�trauktas līnijas (2. att.).

Cilvēki uzskatīja, ka trigrammas trīs līniju kombinācijas sta�biņā atbilst noteiktām dabas īpa�ībām un Visuma darbības prin�cipiem. Pirmais �īs līnijas trigrammas izkārtoja imperators Fuhsji (2852-2739 p. m. ē.). Viņ� ieraudzīja �ādus rakstus uz bruņuru�pu�u bruņām, ko bie�i izmantoja pareģo�anai. Tika uzskatīts, ka divi galējie stāvokļi � �jeņ (trīs nepārtrauktas līnijas), rado�ais, un kuņ (trīs raustītas līnijas), uztvero�ais, � attēlo debesu un zemes dinamiku. �jeņ bija rado�ais elements, valdnieks, tēvs,

2. attēls

3. attēls: astoņu trigrammu izkārtojums

gaisma; kuņ � uztvero�ais, māte, tas, pār ko valda, tumsa. Visas pārējās trigrammas bija �o pretstatu kombinācijas (2. att.).

Astoņas trigrammas tika sakombinētas 64 iespējamās heksagrammās. Interpretējot visus modeļus, ķinie�i izstrādāja veidu, kā visprecīzāk paredzēt notikumu gaitu, ja tie noritētu saskaņā ar dabas likumiem. �Idzin� sare�ģītās zīlē�anas zinības deva pare�dzējumus ar apbrīnojamu precizitāti (3. att.).

�ī teorija kļuva par ķīnie�u dabaszinātņu pamatu; tajā sakņo�jas arī jau 1200. g. p. m. ē. izstrādātie lunārie kalendāri, ķīnie�u augu dziedniecības tradīcijas un akupunktūra.

�I UN SEN�U GARI

Senie ķīnie�i ticēja, ka Visums ir �i. Viņiem viss pasaulē bija daudz kas vairāk par bioloģisku, ķermenisku esamību. Viss bija enerģija jeb �i, vitālais Visuma spēks, ko varēja izmantot visos dzīves aspektos. Ķīnie�u medicīna, cīņas māksla un jaunrades mākslas balstās uz pareizu �i satver�anu un virzī�anu.

Turklāt senatnē ķīnie�i ticēja, ka pēc cilvēka nāves viena viņa daļa nonāk zemē, bet viņa gars turpina dzīvot debesīs kā �i un savienojas ar Visumu. Tātad visi ļaudis, gan dzīvie, gan miru�ie, tika uzskatīti par universālās enerģijas daļu. Tas ļāva dzīvajiem uzturēt saikni ar sen�iem, izmantojot da�ādus godinā�anas rituālus un ceremonijas.

Sen�i turpināja ietekmēt dzīvi �ai pasaulē, iemū�inot paaud�u mijiedarbību. Viņi bija aktīvi iesaistīti savu pēcnācēju ikdienas dzīvē.

Laiks bija nevis lineārs, kā mēs Rietumos to traktējam � ar sākumu, vidu un beigām, bet gan savstarpēji pārklājo�os apļu virkne, mainīgu ciklu nepārtrauktība. Nāve bija nevis gals, bet gan solis laika nepārtrauktā secībā ar potenciālu iegūt augstāku statusu kā sen�u garam. Arī dabas un pārdabiskie spēki bija ne�pārtrauktā plūdumā, iedarbojoties uz garīgo un materiālo pa�sauli. Robe�as bija mainīgas, elastīgas un caurlaidīgas.

Pieci elementi

Viss, ar ko mēs saskaramies pasaulē, sastāv no pieciem ele�mentiem, ko ķīnie�i uzskata par dzīves pamatu: ūdens, koka, metāla, zemes un uguns. Tā kā pēc viņu uzskatiem viss Universs nemitīgi mainās un pārveidojas, ari savstarpējā mijiedarbībā

4. attēls: piecu elementu diagramma

elementi izmainās. Da�as mijiedarbības ir papildino�as, citas � konfliktējo�as. Piemēram, koks rada uguni, veidojot papildino�u pāri, bet ūdens apdzē� uguni, tātad �ie divi elementi ir konflik�tējo�s pāris. Ja palūkojamies uz apkārtējo pasauli, redzēsim, kā elementi mainās. Mēs varam novērot destruktīvus ciklus � pie�mēram, kad izgaro ūdens vai satrūd koksne. Bet līdztekus tam ir atjaunojo�s cikls, kura laikā kondensējas ūdens un aug jauni koki. Ķinie�i uzskatīja, ka objekti pastāv, bet to eksistence ir iero�be�ota laikā neizbēgamo pārmaiņu ciklu ietvaros (4. att.).

Se�as skolas

Ķinie�u filozofiskie virzieni balstās uz vienotības un kon>

stanto pārmaiņu principiem. Katrs no tiem attīstīja savas agrīnās pamatnostādnes da�ādos virzienos, dodot cilvēkiem ievirzi, kā dzīvot veselīgu un laimīgu dzīvi.

D�ou dinastijas (ap 551-221 p. m. ē) pēdējā tre�daļā radās daudzas filozofijas � tā dēvētās �simts filozofijas�. Suma Taņs iedalīja tās se�ās skolās.

Mācīto skolas jeb Zinību vīru skolas tipisks pārstāvis ir Kon�fūcijs. �īs skolas sekotāji uzskatīja, ka morāles un tikumības ceļu var kultivēt un attīstīt ar izglīto�anu un pareizu rīcību.

Modzi skolas pārstāvji pieturējās pie vispārējās mīlestības doktrīnas. Tā bija pirmā skola, kas nostājās opozīcijā Konfūcijam. Nosaukumu skola pētīja at�ķirību starp nosaukumu un objektu. Tiesībnieku skola uzskatīja, ka pasaules problēmas var atrisināt ar stingriem likumu un pārvaldes kodeksiem, nevis ar morāles un tikumības palīdzību.

Iņ jan skola radās no pretstatu principa. Iņ ir sievi�ķais, bet jan � vīri�ķais. �o pretpolu dinamiskā mijiedarbība bija cēlo�nis, kādēļ pasaulē radās visas parādības un lietas. No �īs skolas attīstījās okultās metodes, kas vēlāk saplūda ar daoismu. Daoistu skola balstījās uz Ceļu un tā spēku, dabisko tikumību un morāli. Daoistu skolas ceļ� bija seko�ana dao. �ī grāmata izklāsta, kas tas ir un kā to izdarīt.

�Senatnes gudrie nekad neizstrādāja savu mācību sistemātiskā formā. Viņi runāja paradoksos, jo baidījās izteikt puspatiesības. Viņi sākumā runāja kā pamuļķi, ta�u beigās pa�darīja klausītājus gudrākus.�

� Okakura, 1989, 58

Vēsturnieki ir centu�ies atdalīt faktus no izdomājumiem par daoisma attīstību. Pastāv zināms vienots viedoklis par tā ra�anos un būtiskajām personībām, bet da�ādo vēsturisko tradīciju un pa�a daoisma rakstura dēļ ļoti daudz kas nav zināms.

Laodzi (dzini. 604. g. p. m. ē.), teiksmainais slavenās, bet nelielās grāmatas �Daodedzin� autors, bija cilvēks, kura dzīve ir tīta noslēpumu plīvurā. Leģenda vēsta, viņ� tika ieņemts brīdī, kad viņa māte apbrīnā lūkojās uz krīto�u zvaigzni. Viņ� esot nobriedis mātes dzemdē veselus 62 gadus. Kādudien viņa at�slējusies pret plūmes koku un dzemdējusi pieaugu�u vīrieti ar baltiem matiem un garām ausu ļipiņām (tās ir vieduma zīme). Viņ� nosauca sevi plūmes koka It) vārdā un par savu pirmo vārdu izvēlējās �auss� (er). Literatūrā viņu reizēm sauc par Ļieru

vai Laodaņu, tomēr visbie�āk viņu dēvē par Laodzi veco skolotāju.

Laodzi biogrāfija pirmoreiz pieminēta Sumas �jeņa �Vēstur�nieka pierakstos�. Suma �jeņs atzīmē, ka Laodzi dzimis �ujeņas ciemā, Ļi pagastā, �eņas valstī, kas 479. g. p. m. ē. iekļāvās �u valstī. �ajā apvidū dzīvoja gan Laodzi, gan Konfūcijs.

Laodzi strādāja galvaspilsētā Lojanā par Cou imperatoru galma Arhīvu glabātāju. �is amats deva viņam pieeju imperatora arhīvā (sava veida bibliotēkā) eso�ajiem klasiskajiem tekstiem. Viņ� bija iepazinies ar Dzeltenā imperatora (2697. g. p. m. ē.) sacerējumiem un visiem tālaika izcilajiem darbiem. Laodzi bija kādus gadus 50 vecāks par Konfūciju, kur� saskaņā ar nostāstiem esot lūdzis Laodzi informāciju par rituāliem.

Suma Cjeņs apraksta �o slaveno Laodzi un Konfūcija tik�a�nos, kuras laikā Konfūcijs palūdzis Laodzi: �Izglītojiet mani par pareizajiem uzvedības rituāliem.�

Laodzi atbildējis: �Kad laiki ir labi, cilvēkam var būt visas di�ciltīgā ārējās izpausmes. Bet, kad viņam sākas grūti laiki, viņ� mainīsies kā vēj�. īsts di�ciltīgais slēpj savu bagātību; izcili tiku�mīgais ārēji izskatās kā muļķis! Atmetiet savus augstprātīgos rituālus! Nevienam no tiem nav nekādas nozīmes mūsu patiesa�jai būtībai. Tāds ir mans padoms tev!�

Konfūciju tas dziļi iespaidoja. Viņ� teica: �Aiz manām zinā��anām ir pūķis; tas paceļas debesīs uz mākoņa, vēja nests. �odien es satiku Laodzi, un viņ� ir līdzīgs �im pūķim!� (Kaltenmark,

1969, 8.)

Leģenda vēsta, ka Laodzi apprecējās un viņam bija dēls vārdā Cuns, kur� kļuva par slavenu karotāju. Daudzas vēlākās paaudzes saista savu izcelsmi ar Laodzi. Nav zināms, vai tas tā tie�ām ir, bet �ī ziņa apliecina faktu, ka viņam Ķīnas vēsturē tika pie�ķirta liela simboliska nozīme.

Pastāv uzskats, ka Laodzi nekad neizveidoja oficiālu skolu, ta�u pie viņa nāca skolnieki, un viņam bija vairāki uzticami mā�cekli. Ja �ie izteikumi par Laodzi ir patiesi, tad viņa dzīve bija visai piepildīta un darbīga.

Tomēr vēlāk Laodzi izjuta smagu vil�anos par apkārtējās sa�biedrības morāles pagrimumu. Pilsētas dzīve neļāva viņam dzī�vot harmonijā ar daoisma uzskatiem. Nodzīvojis ļoti ilgu mū�u (160 gadus), viņ� nolēma pamest pilsētu, doties uz mazapdzīvo�tajiem Ķīnas rietumiem un dzīvot tur kā vientuļnieks. Laodzi piegāja pie pilsētas galvenajiem vārtiem, lai sāktu ceļojumu rie�tumu virzienā. Vārtu sargs viņu pazina un lūdza atstāt �eit kādu vieduma liecību. Atbildot uz lūgumu, Laodzi apsēdās un sace�rēja grāmatu ar piectūksto� rakstuzīmēm, kas tagad pazīstama kā �Daodedzin�. Vārtu sargu tik ļoti saviļņoja tās saturs, ka viņ� no�lēma pavadīt Laodzi. Abi kopā aizgāja prom, un neviens viņus pēc tam vairs nav redzējis. Viena leģenda apgalvo, ka Laodzi vē�lāk ieradies Indijā, lai pievērstu Budu savai mācībai, bet cits no�stāsts vēsta, ka Laodzi pats esot Buda!

Saistībā ar Laodzi fakti saplūst ar mītiem. Laikmetu gaitā pētnieki ir strīdēju�ies, vai viņ� tie�ām ir �Daodedzin� autors un vai Laodzi vispār ir reāla persona. Iespējams, ka ir tik grūti pār�baudīt Laodzi dzīves faktus seno ķīnie�u uzskata dēl, ka ir necienīgi rakstīt savu autobiogrāfiju: labāk pagaidīt līdz nāves brīdim, cerot, ka kāds tev izrādīs �o godu. Vēlākās paaudzes Laodzi pie��ķīra augstu statusu. Da�i daoisti uzskatīja viņu par dievību un uzcēla templi viņa dzimtajā ciemā. Daudzos Ķīnas reģionos ir daoistu tempļi, kā arī daudzi budistu tempļi.

Laodzi bija ļoti mistiski noskaņots. Viņ� ticēja, ka dao ir Vi�suma avots, iek�ējā ass. Pasaules patiesā būtība ir noslēpumaina, tā pastāv pirms vārdiem un formām. Tas, ko var nosaukt vārdā, nav dao.

�Daodedzin�

Izņemot Bībeli, neviena cita grāmata nav tulkota un lasīta tik daudz kā �Daodedzin�. Cilvēkus pie �ī mīklainā sacerējuma piesaista no tā dziļajiem izteikumiem iegūstamās fundamentā�lās atziņas. �ajā darbā izpau�as agrīnās daoisma filozofijas bū�tība. Tas sastāv no īsām poētiskām nodaļām, ar senajiem ķīnie�u hieroglifiem rakstītie vārdi ir uzlādēti ar potenciāliem skaidro�jumiem. Tādēļ katrs tulkotājs kļūst par interpretu ar �ķietami nebeidzamām izpratnes variācijām, tomēr varam saklausīt vispā�rēju rezonansi tās caurviju tēmās. Kā neatlaidīga melodija, kas pārcelta da�ādās toņkārtās, daoisma principi ieskanas atkal un atkal.

�Daodedzin� (�Klasiskais darbs par Ceļu un tā vērtību�) ir sadalīts divās daļās: pirmā ir par dao, noslēpumaino vienotību, kas virza visus cilvēkus un visas lietas, bet otrā � par de, spēku, ko iegūstam, sekojot dao. Kopā tai ir 82 nodaļas. �Daodedzin� norāda daoistu ceļu un apraksta, kā seko�ana tam radīs piepildī�jumu dzīvē. Laodzi izteica dao ar daudznozīmīgām poētiskām vārsmām, kas atmodina dao nojausmu lasītājos. Viņ� nevēlē�jās paust daoisma jēdzienus skaidri definētos vārdos, jo vārdi apslēpj dao. Pēc Laodzi uzskata, iek�ējo būtību nevar nedz pa�vēstīt citiem, nedz aprakstīt vārdos. Bet varbūt tie�i tā ir labi: būdams apslēpts, tas tiek atklāts. Pavēstī�ana ir kas vairāk par vārdiem.

Laodzi uzskati

Laodzi �Daodedzin� pau� uzskatus, kas ir sistemātiski sav�starpēji saistīti, veidojot nozīmi un sapratnes pamatu. Spēki rada viens otra pretstatu izraisītajās ķēdes reakcijās. Notikumi reālajā

pasaulē ir �o spēku iznākums. Kopīgs modelis izzūd, tiklīdz ir radies. Esamība un neesamība ir tikai abpusēji aspekti, savstar�pējā mijiedarbē radīti.

Dao ir bezdibenīgs, tomēr tuk�s, visu lietu un dzīvības sirds. Tuk�umā atrodama nemirstība. No tuk�uma dzimst izmanto�a�nas iespējas. Tuk�ā telpa tases iek�pusē padara tasi izmantojamu, jo bez �ī tuk�uma tasi nevar piepildīt.

Dao ir avots, senāks nekā daba. Daba sakņojas dao. Viss, ko mēs zinām pasaulē, nāk no dao un izpau�as kā iņ un jan. Tātad katra mūsu darbība neizbēgami rada savu pretmetu. Laodzi uz�skatīja: lai gūtu panākumus dzīvē, mums jāatkāpjas malā un jā�ļauj rasties �im līdzsvaram. Mums liekas, ka dzīves situācijas ir viena veida, bet tās ātri apliecina savu divējādo raksturu. Viedais rada sevī gandarījumu, atmetot pārmērīgas vēlmes. Vienkār�ība palīdz atbrīvoties no vēlmēm.

Viedums ir atteik�anās no konflikta. Laodzi ceļ�, jūtīgi uz�tverot katra indivīda un citu iek�ējo būtību, ved cauri noslēpu�miem un atgrie�as pie dzīvības pamata. Kad jūs vienkār�i ne�iejaucaties, apstākļi jums vairs nerada problēmas. Tie norit savā ciklā. Ļaujiet notikumiem iet savu dabisko gaitu, un pretestības cīņa samazinās. Tad par visu parūpējas aktivitātes un miera stā�vokļa modelis. Iņ un jan parāda neizbēgamo dabisko polaritāti. Atbalstot dabisko, viedais cilvēks ļauj reāli izpausties dao. Tātad viedums atrodams klusumā un mierā, kad mēs ļaujam visam ritēt savu gaitu.

�Vai tam, kur� saglabā savu ķermeni un vislabāk pilnveido savu dzīvi, kur� iedibina dao atribūtus un skaidri pa�rāda dao, nav karaliskas īpa�ības?�

� D�uandzi, avots: Legge 1962, 31 1

D�uandzi (369-269 p. m. ē.) līdzās Laodzi ir viens no vis�labāk zināmajiem un ra�īgākajiem daoisma dibinātājiem. Viņa darbi ar nosaukumu �D�uandzi� ar kolorītiem stāstiem izskaidro un ilustrē daoisma idejas. D�uandzi sacerējumi ievērojami iedves�moja ķīnie�u filozofijas, medicīnas un estētikas teorijas vispār, bet īpa�i � dai�i* un dzenbudismu. Dzena skolotāji izmanto viņa jēdzienus un metaforas, lai pavēstītu dzenbudismam ļoti tuvus principus.

D�uandzi īstais vārds bija D�aund�ou. Dzi nozīmē �skolo�tājs� un ir cieņas tituls, tāpēc viņu visbie�āk sauc par D�uan�dzi, skolotāju D�uanu. Par viņa personisko dzīvi ir zināms ļoti maz, tikai viņa pa�a rakstītais un īsa vēsturnieka Sumas �jeņa sacerēta biogrāfija. D�uandzi uzauga un dzīvoja Vei ķeizaristē ietilpsto�ajā Menas valstī, kur Laodzi pavadīja lielāko sava mū�a

* Dai�i jeb dai�i�uaņs � ķinie�u kaujas māksla, ko praktizē aizstā�vē�anas prasmes trenē�anai un veselības uzlabo�anai. Tulk. piez.)

daļu. Viņ� dzīvoja vienā laikā ar slaveno konfūcisma pētnieku Menciju, kur� rakstīja: �D�uandzi un Modzi vārdi piepilda visu pasauli!� (Mencijs, avots: Legge 1958, 9.)

D�uandzi bija pamatīgi apguvis tālaika svarīgākās filozo�fiskās mācības un klasiku, bet ļoti skaidri pauda savu atbalstu tie�i daoismam. At�ķirībā no citiem daoisma autoriem viņ� savos�darbos aplūko visus citus filozofiskos virzienus, it sevi�ķi konfūcismu. D�uandzi sacerēja daudzus stāstus, kuros daoistu viedie pārliecina citu skolu filozofus par daoisma gudrību. Viņa iecie�nītā forma ir dialogi starp Konfūciju un Laodzi. Konfūcijs, jau�nāks vīrs, uzdod jautājumus Laodzi, kā uzrunājot viedu gudro. Beigās Konfūcijs tiek pārliecināts, ka daoisms ir harmonijā ar dziļu patiesību, kas var pilnveidot viņa pa�a uzskatus.

Tipisks ir dialogs, kad Konfūcijs ieradās pie Laodzi un sacīja: �Es esmu izlasījis Se�us klasiskos darbus un uzskatu sevi par liet�pratēju. Bet neviens no 72 valdniekiem, kam es dodu padomus, nekad nav īstenojis manas idejas dzīvē. Ko es daru nepareizi?� Laodzi atbildēja: �Tu esi izlasījis Se�us klasiskos darbus, bet tev jāapzinās, ka tie ir tikai pēdu nospiedumi, nevis pa�i apavi. Paskaties uz dabu. Katrs dzīvnieks vairojas atbilsto�i savai dabai. Citi ir dzīvdzemdētāji, citi dēj olas, un te es minu tikai da�us piemērus. Katrai sugai ir sava daba, un �o dabu nevar izmainīt. Dao nevar apturēt! Kad tev ir dao, nav nekā, ko tu nevarētu iz�darīt, bet, ja tev nav dao, tu nevari izdarīt it neko!�

Konfūcijs turpmākos trīs mēne�us vienatnē pavadīja savā namā, meditējot par Laodzi vārdiem. Tad viņ� atkal ieradās pie skolotāja un sacīja: � Tagad man ir dao! Es saprotu, ka katrs dzīv�nieks vairojas savā īpa�ajā veidā saskaņā ar savu dabu. Man arī ir sava daļa harmonijā. Ja es nemācī�u valdniekus saskaņā ar dabas veidu, kā gan varu cerēt, ka viņi mainīsies?�

Laodzi atbildēja: �Tagad tev tas tie�ām ir!� (Pārfrāzēts no

D�uandzi�, 15. nodaļa, avots: Legge, 1962.) Tādējādi Laodzi palīdzēja Konfūcijam iemācīties virzīt savu darbību atbilsto�i ap�slēptajai būtībai, nevis ārējām zinā�anām.

Iek�ējās brīvības nozīme

D�uandzi iedzīvināja savu filozofiju atbilsto�i saviem princi�piem. Viņ� ļoti sargāja savu laiku un brīvību un tāpēc izvēlējās vienkār�u darbu valsts pārvaldē, kas deva viņam daudz brīva laika, ko viņ� varēja izmantot mak�ķerē�anai un filozofijai. D�uandzi bija da�i mācekļi, ar kuriem viņ� iesaistījās filozofiskās diskusijās, un viņ� nekad neļāva darba pienākumiem apdraudēt savu neatkarību.

Viens no pazīstamākajiem nostāstiem par D�uandzi ilus�trē, cik augstu viņ� vērtēja dzīvi un brīvību. �u valsts valdnieks Vei uzzināja par D�uandzi spēju skaidri un asprātīgi izteikt dzi�ļas atziņas. Kādudien valdnieks nosūtīja ziņne�us ar bagātīgām dāvanām, lai uzaicinātu D�uandzi uz savu galmu un piedāvātu viņam pirmā ministra posteni. Ziņne�i atrada D�uandzi, kur� mierīgi mak�ķerēja. Viens ziņnesis svarīgā balsī pavēstīja: �Mūsu valdnieks ir parādījis tev lielu godu un nodod tev uzaicinājumu kļūt par galveno ministru.�

D�uandzi turpināja mak�ķerēt. Tad viņ� pasmaidīja un do�mīgi teica: �Esmu pagodināts, ka valdnieks vēlas nolīgt mani tik cienījamā amatā kā pirmais ministrs. Bet, pirms jums atbildē�u, gribu uzdot vienu jautājumu. Esmu dzirdējis, ka Cu valdniekam ir svēts bruņurupucis, kas jau trīstūksto� gadus dzīvo, ieslēgts lādē uz altāra. Tagad es jums jautāju: vai bruņurupucis labāk gri�bētu būt miris, lai viņa mirstīgās atliekas apskata un godina mu�zejā, vai arī tas izvēlētos būt dzīvs un vārtīties dūņās?�

Ziņne�iem nācās atbildēt: �Protams, bruņurupucis labāk gri�bētu būt dzīvs un bradāties pa dūņām.�

D�uandzi atbildēja: �Tad ejiet jel prom � es izvēlos būt brīvs un vārtīties dūņās!� Viņ� uzskatīja, ka cilvēki dzīvos laimīgi un gandarīti, ja viņiem būs ļauts brīvi attīstīties. Viņaprāt, kat�ram indivīdam jāļauj netraucēti virzīties uz priek�u dzīves ciklos.

Relatīvās zinā�anas salīdzinājumā ar dao ABSOLŪTAJĀM ZINĀ�ANĀM

�Kad parādījās at�ķirība starp patieso un nepatieso, dao zaudēja savu veselumu. Kad dao zaudēja savu veselumu, sākās individuālās neobjektivitātes.�

����� Yutang, 1948, 44

D�uandzi uzskatīja, ka cilvēki pārāk daudz laika velta strī�diem par ikvienu dzīves aspektu. Pārāk daudz runu aizved cil�vēkus prom no dao. Viņ� teica: �Vārdi ir kā viļņi, ko iekustina vēj�, bet lietas īstā būtība pazūd.� (Legge, 1962, 214.) D�uandzi dzīvoja nestabilā Ķīnas vēstures periodā, kad ļaudis nemitīgi ķil�dojās par politiku un filozofiju. Pēc viņa domām, visi viņu argu�menti bija relatīvi. Ļaudis strīdas tāpēc, ka ir zaudēju�i saikni ar �ķietamo at�ķirību pamatā eso�o vienotību: dao pastāv pirms jeb�kurām at�ķirībām.

Skatoties caur dao prizmu, visi viedokļi ir vienlīdzīgi. Itin viss ir daļa no viena veselā. Attiecībā uz dao nav iespējams dot ierobe�ojo�u definīciju. Dao ir viss, un tas atrodas visur, tas ir gudrības pamats un bāze. Laodzi norādīja, ka cilvēks, kur� iedo�mājas, ka viņ� zina, īstenībā neko nezina, bet tas, kur� apzinās, ka viņ� nezina, ir gudrais. Gudrība rodas no iek�ējās intuīcijas, dziļākas lietu dabas. Viedoklis, zinā�anas un mācī�anās ir tikai traucēklis gudrībai.

D�uandzi visos savos sacerējumos daudzas idejas ilustrēja ar piemēriem no dabas. Viņ� uzskatīja, ka dabas ceļ� ir dao ceļ�. Kad dabai palīdz uzplaukt un bez iejauk�anās seko tās ceļam, tā attīstīsies pareizi. Ikviens ir unikālā veidā piemērots savai dzīves pasaulei. Mums nav jācen�as uzspiest ārpasaulei savu konstruk�ciju. Tā vietā mums jāatrod savs iek�ējais modelis un jāseko tam. Māksliniekiem spontāni jāzīmē vai jāglezno no dabas, un tad dzims rado�ā iedvesma. Reizēm iek�ējo modeli var noskaidrot tikai nolieguma kategorijās. Izglītības un no kultūras iemācītu ierobe�ojumu noraidījums varētu būt pirmais nepiecie�amais solis. Patiesās dabas kvēle cilvēka iek�ienē izgaismos nezināmā tumsu. Intuīcijas lēciens ir kas vairāk par pirmo soli: tas reāli virza mūs uz priek�u dzīves ceļojumā. Paradoksālā kārtā saprāts liek mums nomaldīties.

D�uandzi izskaidroja to ar piemēru par zirgiem. Pakavi ļauj tiem pārvietoties pa sasalu�u zemi un sniegu, bet apspalvo�jums � izturēt vēju un aukstumu. Daļa no zirga dabas ir ēst zāli, dzert ūdeni un auļot pa laukiem. Tad atnāca cilvēki un to visu izmainīja. Viņi apcirpa �ī dzīvnieka krēpes, pienagloja pie nagiem pakavus un uzlika tiem iejūgu uz skausta. �ādos no ār�puses uzspiestos apstākļos zirgi tagad ir ierobe�oti līdz �auram iespēju lokam un nevar pilnīgi attīstīties. �īs cilvēku darbības izjauc dabisko lietu kārtību. Tātad D�uandzi mudināja savus skolniekus īpa�i necensties būt noderīgiem, jo tad viņiem netiks uzliktas va�as un viņi nezaudēs savu spontāno iek�ējo būtību pa��iem to neapzinoties. Nederīgums savā ziņā ir noderīgs. D�uan�dzi padoms bija: kļūstiet brīvi!

Atgrie�anās pie primitīva

Ļausim visām radībām uz zemes, ieskaitot cilvēkus, dzīvot saskaņā ar savu dabu, un tad visas radības zels un uzplauks. Visi ir daļa no dao un izpau� to katrs savā individuālajā dzīvesveidā. Pēc D�uandzi domām, katram cilvēkam ir konkrētas dotības un talanti, ko izpaust. Kad cilvēki dro�i iet izvēlētajā virzienā, daba pati tiem parāda Ceļu. Viņi nevar piedzīvot neveiksmi. Kad pa�rādās problēmas, rodas risinājumi. Atgriezieties pie savām sak�nēm pirmsākumu sfērā, lai smeltos gudrību. Problēmas ir tikai �ķietamas un rodas no tā, ka mēs maldīgi sajaucam relatīvo esa�mību ar absolūto dao.

Kā vēstīts kādā slavenā D�uandzi stāstā, Sunu dinastijas vald�nieks Juaņs meklēja galma gleznotāju. Viņ� lika visiem kandidā�tiem noteiktā stundā ierasties pilī. Visi atnāca precīzi norādītajā laikā, glīti saģērbu�ies, izņemot vienu vīru, kas krietni nosebojās un bija ģērbies pavir�i. Pils sargi dīvaino, nevī�īgo mākslinieku aizraidīja prom, un viņ� atgriezās savā mājoklī. Bet valdniekam radās ziņkāre, un viņ� gribēja redzēt, ko �is vīrs spēj paveikt. Viņ� nosūtīja ziņne�us uz mākslinieka mājokli. Kad tie ieradās un gri�bēja satikt mākslinieku, viņ� noģērba visas drēbes un nometās rāpus istabas stūrī. Ziņne�i atgriezās pie valdnieka un izstāstīja �o dīvaino uzvedību. Valdnieks pavēlēja: �Tūlīt vediet viņu pie manis! Viņ� ir īsts gleznotājs.� �eit tiek pausta daoisma mākslas būtība: kaila, primitīva, spontāna, bez intereses par rotājumiem ārējā izskatā un apģērbā. Ar mākslu mākslinieks izsaka savu in�dividuālo �i, iek�ējo dzīvības spēku.

Kā gan mēs varam iemācīties sekot savai patiesajai dabai? D�uandzi atbilde atgādina budismu tajā ziņā, ka vislabākais dao atra�anas veids ir meditācija, iemācoties būt brīvam no domām un vēlmēm. Tomēr daoisms to interpretē nedaudz at�ķirīgi no

budisma: praktizējiet sava �es� aizmir�anu. Ieslīgstot nezināmā valstībā, parādīsies cilvēka iek�ējās būtības modelis. Rīkojoties spontāni, saskaņā ar iek�ējiem modeļiem, tiek atrasta pareizā uz�vedība. Tad jūs varat dzīvot bez jebkādiem ārējiem traucēkļiem. Atgriezieties pie savas dzīves pirmavota, pie pamata neizdibinā�majā, neizzināmajā bezvārdu dao un jūs iepazīsiet savu patieso dabu.

Cik svarIgi ir sapni

D�uandzi papla�ina �nezinā�anas� robe�as un ap�auba mūsu pārliecību par apziņu. Kā mēs zinām, ka tie�ām esam nomodā? D�uandzi redzēja sapnī, ka viņ� ir taurenis un laimīgs lidinās pļavā; viņ� zināja tikai �ādas pieredzes pasauli. Sapnis likās pil�nīgi reāls. Pēc pamo�anās viņ� atcerējās sapni un zināja, ka ir D�uandzi. Tad viņ� aizdomājās �ādi: vai tagad viņ� ir D�uandzi nomodā, kas atceras savu sapni, kurā viņ� ir taurenis, vai arī viņ� īstenībā ir taurenis, kas guļ un sapņo, ka ir cilvēks nomodā? Vai mēs esam aizmigu�i vai nomodā?

Pēc D�uandzi domām, neapzināto sapņa stāvokli nevar at��ķirt no nomoda apzinātā prāta stāvokļa. Dao var atrast jebkurā vietā un jebkurā laikā, bet varbūt tie�i sapņos mūs vismazāk iero�be�o apzinātie limiti. �īs idejas vēlāk attīstīja Ļēdzi (skat. 4. no�daļu), un tās var izmantot, lai sekmētu sava īstā �es� atklā�anu (skat. 17. nodaļu).

Mū�a nogale

Kad D�uandzi jau bija ļoti vecs un saprata, ka drīz mirs, viņa mācekļi solīja viņam sarīkot lielas, greznas bēres, lai aplie�cinātu savu dziļo cieņu un mīlestību. D�uandzi protestēja un

teica: �Man zārka vietā būs debesis un zeme, divu apaļo nefrīta simbolu vietā � Saule un Mēness, bet dārglietu vietā � zvaig�znāji. Vai tas nav vairāk, kā ikviens varētu vēlēties?�

Mācekļi iebilda: �Mēs baidāmies, ka vārnas jūs apēdīs.� D�uandzi labsirdīgi viņiem uzsmaidīja un teica: �No aug�as mani apēdīs vārnas. No apak�as mani apēdīs kurmji un skudras. Kaut ko dot vieniem un atņemt otriem tikai pierādītu jūsu vien�pusību. Zem dao visi ir vienlīdzīgi.� Tie bija pēdējie vārdi, ko teica D�uandzi, cilvēks, kur� pilnībā veltīja savu dzīvi daoisma ceļam.

Skolotājs Ļēdzi sacīja: �Debesu un � zemes labumi, viedā vira spējas un

pasaulē eso�o neskaitāmo objektu pielietojumi nekad nebūs ideāli itin visos aspektos. Debesu uzde�vums ir radīt dzīvību un uzcelt velvi pāri tai. Zemes uzdevums ir veidot materiālos ķermeņus un atbalstīt tos. Viedā uzdevums ir mācīt citus un rosināt tos uz labiem darbiem.�

� Giles, 1959, 19

Ļēdzi darbi izklāstīja daoisma pamatprincipus, rosinot dar�boties un rast iedvesmu. �Ļēdzi grāmata� bija liels iegtddījums klasiskajā daoistu literatūrā, kas ienesa dzīves elpu daoisma filo�zofijā. Da�i stāsti �Ļēdzi grāmatā� ir ļoti līdzīgi D�uandzi tek�stiem. Tie ir daoisma tradicionālās mācības dala. Lēdzi interpretēja citus Ķīnas filozofiskos virzienus daoisma kategorijās, atrodot dao principus visā un apvienojot vēlāko periodu domā�tājus ar daoistiem.

Ļēdzi īstais vārds bija Ļēju Kou (vai Kaņs). Viņ� dzīvoja

�enas valstī, bet vēlāk pārcēlās uz Vei valsti. Viņa skolotājs bija Hudzi (Hu�ju Liņs). Viņu piemin Mencijs, D�uandzi un citi, kas liecina, ka Ļēdzi ir bijis visai slavens ap 3. gs. p. m. ē.

Ļēdzi autentiskums vēstures gaitā vairākas reizes ticis ap�au�bīts, tomēr daudzi mūsdienu pētnieki uzskata, ka viņ� bija reāla persona. Nav zināms, vai viņ� pats ir �Ļēdzi grāmatas� autors. Saskaņā ar agrīno ķīnie�u tradīciju, iespējams, ka viņa rakstus vēlāk apkopoja viņa skolnieki. Ļēdzi piedēvētā grāmata visdrī�zāk ir vairāku autoru darbu kompilācija, kas pau� Ļēdzi atziņas. Tātad �īs idejas nāk no agrāka vēstures posma, iespējams, ap 398. g. p. m. ē., bet tika kompilētas vēlāk.

Papildu pamatojums teorijai, ka �Ļēdzi grāmata� uzrakstīta vēlāk, ir tas, ka �ajā darbā tiek pausts izlīgums ar citām teorijām. Pret Konfuciju ir cieņas pilna attieksme, tāpat kā pret Modzi, kur� tiek atzīts par dao atbalstītāju. Arī �ldzin� tiek interpretēts daoisma jēdzienu ietvarā. �ī apvieno�anas tendence attīstījās vēl tālāk, un neodaoisma periodā (220-420) Konfuciju slavināja kā izcilāko no visiem viedajiem. �Ļēdzi grāmata� ir kā tilts starp daoismu un citām filozofijām.

Ļēdzi idejas

Līdzīgi Laodzi un D�uandzi, Ļēdzi ticēja, ka iespējama in�tuitīva pieskaņo�anās dao � bez vārdiem, bez ierobe�ojumiem, klusa, mierpilna, ļoti vienkār�a. Viņ� mudināja cilvēkus uzticē�ties dabai un atrast līdzsvaru gan sevī, gan ar ārpasauli. �āds dzī�vesveids aizved pie dzīvo�anas saskaņā ar dao � bez ierobe�oju�miem, rado�i un brīvi.

Tāpat kā D�uandzi, Ļēdzi uzskatīja, ka viss pasaulē radī�tais plūst savā ciklā no dzim�anas un aug�anas līdz nāvei un sa�

irumam. Dabiskie cikli ir neizbēgami. �Virzī�anās uz priek�u un .ugrie�anās � tās secīgums ir nebeidzams.� (Ļēdzi, avots: Gra�bam, 1990, 18.)

Darbība un liktenis

�Mēs darbojamies, un mūsu darbības augļi nobriest, un rad tos likteņa vēji aiznes prom.�

���� K. Aleksandrs Simpkinss Mūsu dzīvi alla� ietekmē divas spēku grupas: cilvēku darbo�anās un liktenis. Mūsu pa�u darbība rada daudz ko � pro�fesionālo izaugsmi, prasmju pilnveido�anu. Ta�u liktenis, daudz varenāks spēks, var dot triecienu jebkurā brīdī un izmainīt mūsu dzīves ceļu. Viedais zina, ka ir veltīgi cīnīties pret likteni. Ļēdzi padoms lasītājiem bija: padariet likteni par savu sabiedroto. Tad jūs dzīvosiet harmonijā ar dao un dabiski attīstīsiet savu likteni līdz tā pilnībai.

Dzīve ir tikai sapņojums

Vispirms �lietas� rodas no dao, tad sadalās da�ādās iņ un jan kombinācijās. Viena iņ un jan izpausme ir starp realitāti un �ķi�tumu. Gaisma vienmēr rada ēnu. Skaņa rada atbalsi. Mēs vienmēr dzīvojam attiecībās starp konkrētu realitāti un iluzoro, mis�tisko ēnu, atbal�u un sapņu pasauli. Ļēdzi daudzos stāstos uzsver, ka jāiztirzā D�uandzi jautājums: �Vai es esmu cilvēks, kas sapņo, ka viņ� ir taurenis, vai arī taurenis, kas sapņo, ka viņ� ir cilvēks?� Ļēdzi pavēsta stāstu par nabadzīgu kalpu, kuru saimnieks smagi nostrādināja. Katru nakti kalps pārguris ieslīga dziļā miegā un sapņoja, ka viņ� ir milzīgas karaļvalsts valdnieks un izbauda visu bagātību un izklaides, kādas vien vēlas. Par spīti savai grū�tajai dzīvei, kalps bija laimīgs. Kad viņam pajautāja, kā gan viņ� spēj rast prieku tik nepatīkamā dzīvē, vīrs atbildēja: �Lai gan mans nomoda laiks paiet smagā darbā un grūtībās, es miegam atvēlēto otro pusi dzīves pavadu lielā līksmībā!�

Toties viņa kungs pavadīja nomoda laiku mokpilnās raizēs par savu saimniecību un bagātības sadalījumu. Arī viņ� naktīs pārguris ieslīga dziļā miegā, bet sapņoja, ka viņ� ir vergs, smaga darba nomocīts. Kāds draugs izteicās saimniekam, ka viņa nega�tīvais sapnis ir likteņa atmaksa par ne�ēlīgo izturē�anos pret kalpu. Saskatīdams patiesību �ajos vārdos, saimnieks mazināja kalpa darba slogu un atviegloja savas personīgās raizes. Viņa sapņi un nomoda laiks kļuva patīkamāki un deva lielāku ganda�rījumu.

Daoistu viedie bie�i virzīja cilvēkus uz gandarījuma pilnu un veselīgu dzīvi, izmantojot sapņus un iedomas. Ļēdzi pavēstīja stāstu, kā Dzeltenais imperators sasniedza izcilību. Tiek uzska�tīts, ka �is mītiskais imperators gudri valdīja Ķīnā tūksto� gadus pirms Kristus. Ilgus gadus valstī bija lielas grūtības, un, neraugo�ties uz visiem imperatora pasākumiem, nekas neuzlabojās. Kādu nakti viņ� sapņoja, ka ir aizbraucis uz tādu karaļvalsti, kas ne�vainojami funkcionēja bez vadītāja. Pēc pamo�anās Dzeltenais imperators atskārta, ka viņam jāmaina savas valdī�anas metodes. Viņ� vairs neiejaucās un rūpējās par tautas labklājību. Kop� tā brī�a viņa valsts uzplauka.

Daoisti vienlīdz labi jutās gan sapņu pasaulē, gan nomodā. Tradicionālās leģendas vēsta, ka viņi, atklājot maģisko iluzoro būtību un identificējoties ar to, ieguva spēju paveikt neiedomā�jamas lietas � iet cauri sienām, lidot pa gaisu utt. Daudzus no daoistu viedajiem piedēvētajiem brīnumdarbiem var izprast, at�zīstot neapzinātā, sapņojo�ā prāta nozīmi.

Jan�u

Jan�u bija vēl viens ievērojams daoistu viedais. Citi filozofi bie�i atsaucas uz Jan�u vērtību sistēmu un koncepciju. Da�i pēt�nieki uzskata, ka viņ� dzīvojis krietni sen, citi attiecina viņa dzī�ves laiku uz vēlāku periodu. Ir saglabāju�ies tikai nedaudzi viņa rakstu fragmenti pretstatā Laodzi un Ļēdzi darbiem. �Ļēdzi grā�matā� ir nodaļa �Jan�u�, kurā Jan�u mācība tiek izklāstīta vai�rākos stāstos. Da�i tulkotāji ap�auba �īs nodaļas autentiskumu un neiekļauj to �Ļēdzi grāmatā� (piemēram, Giles, 1959). Pa�zīstamais 20. gs. dzīvoju�ais ķīnie�u filozofijas pētnieks un vēs�turnieks Vincits Caņs pat neuzskata Jan�u par īstu daoistu, bet vairākums zinātnieku �im noliegumam nepiekrīt. Vēlākie daoisti akceptēja kādu no �iem abiem viedokļiem. Tomēr Ļēdzi visos savos rakstos atsaucas uz Jan�u, ilustrējot daoisma atbildes uz si�tuācijām, kas iemieso Ceļu.

Jan�u principi ir skaidri definēti. Viņ� mudina savus skolnie�kus dzīvot brīvi, spontāni, bez apzinātas iejauk�anās � saskaņā ar dao. To var īstenot gan lielus panākumus guvu�ais privileģētās �ķiras pārstāvis, gan sociālajā ziņā neko nesasniegu�ais klaidonis. Uz jautājumu, kāda ir pareizā pieeja dzīvei, Jan�u atbildēja:

�Tā ir priecā�anās par dzīvi un atbrīvo�anās no raizēm. Tādēļ tie, kas labi prot priecāties par dzīvi, nav nabagi, bet tie, kas labi prot atbrīvoties no raizēm, nekļūst bagāti.�

(Graham, 1990, 141.)

Nevar norādīt kādu principu vai noteikumu, kas orientētu cilvēkus uz pareizo uzvedību: ikviens princips vai noteikums ir vienpusējs un nepilnīgs. Dao ir vienīgais iespējamais orientieris, kas pastāv pirms noteikumiem un vārdiem kā miera stāvoklis �

visaugstākais likums. Jan�u simbolizē brīvību no noteikumiem, brīvību, kad cilvēks ir spontāns, augstu vērtē dzīvi un seko im�pulsiem, lai dotu sev gandarījumu, nevis dzīvotu saskaņā ar strik�tiem noteikumiem. Pēc Jan�u uzskata, dzīves piepildījums ir cilvēka brīva pa�izteik�anās.

Reizēm Jan�u tiek kritizēts kā hedonists, atsaucoties uz vienu fragmentu viņam veltītajā nodaļā, kur Jan�u uzdod jautā�jumu: ja viņ� varētu palīdzēt visai pasaulei, ziedojot vienu savu matu, vai viņ� to darītu. Jan�u atbild noliedzo�i, jo viņ� uzska�tīja, ka dzīves vērtības uzturē�ana ir pārāka par citiem aspektiem. Ja cilvēks izkopj savu dzīvi � Jan�u to sauca par �dzīves kultivē��anu� (Grabam, 1990, 143) �, tad viss pārējais atbilsto�i nostā�jas savās īstajās vietās.

Neodaoisti sekoja Jan�u norādēm, kam piemērs ir Bambusu birzs Septiņi gudrie, kuri ļāva brīvu vaļu saviem impulsiem (skat. 1.� nodaļu).

�Bet, kad cilvēks grib gūt prieku no dzīves pilnīgākajā un brīvākajā veidā, viņam vispirms apziņā jāiz�veido pla�s skats � kā jūras klaids vai gaisa pla�umi �, lai prāts atbrī�votos no ierobe�ojumiem un atbil�sto�i reaģētu uz visu uztverto. Tikai izcilību sasniegu�ais var rast �ādu baudījumu.�

� Liņs Sjikuns, avots: Legge, 1962, 273

Neodaoisti bija intelektuāļu grupa laikā no 220. g. līdz 420. g. � konfucisma dominē�anas periodā. Viņi centās at�griezties pie klasisko daoistu Laodzi un D�uandzi uzskatiem un �Idzin�, interpretējot sākotnējos daoisma tematus un sapludinot tos ar konfūcismu. Neodaoismu ietekmēja arī budisms, kas to�laik ātri izplatījās visā Ķīnā. Savukārt neodaoisms ietekmēs dzen�budismu, kas radīsies aptuveni pēc gadsimta.

Neodaoisti parasti bija ideālistiski jaunie�i, no kuriem dau�dzi bija ieguvu�i labu izglītību. Viņi iesaistījās tā sauktajās ��ķīs�tajās sarunās� (�intaņ) un centās izpausties kā pilnīgi autentiskas

un ļoti jūtīgas personības. Viņuprāt, katra saruna bija cildena dvēseļu satik�anās. Da�i vēsturnieki saskata paralēles starp neodaoistu un 20. gs. 50. gadu bītu* ideāliem, kuri arī tiecās būt autentiski un brīvi izteikt savu iek�ējo būtību. �ie jaunie mek�lētāji �svētlaimīgos� dialogos gribēja atrast absolūto realitāti, pa�tiesu sapratni, norobe�ojoties no personīgā labuma gū�anas, ko viņi uzskatīja par samaitājo�u.

Bambusu birzs Septiņi gudrie

Viena slavena daoistu grupa bija pazīstama kā Bambusu birzs Septiņi gudrie. Viņi satikās bambusu birzī, lai diskutētu par metafiziku un lasītu dzeju, turklāt bie�i vien krietni iedzēra un uzvedās visai dīvaini. Viņu dzīvesveids trāpīgi tika nosaukts par feņliņ � atkāp�anos no pieņemtajām normām. Var uzskatīt, ka Jan�u rakstītais bija iedvesmas avots �iem brīvdomātājiem filozo�fiem. Viens no dalībniekiem Ļulins (221-300) bija liels dzērājs un savā mājā staigāja kails. Kādudien pie viņa atnāca ciemiņ�, kur� bija �okēts, ieraugot Ļulinu bez apģērba. Mājastēvs uz viesa izbrīnu atbildēja: �Es uzskatu visu Universu par savu mājokli un savu istabu par apģērbu. Lien ta�u ārā no manām biksēm!� Vie�sis apmulsumā steig�us aizbēga (Fung Yu Lan, 1966, 235).

Neodaoisti bija spontāni un neapvaldīti. Vanhui�ī (miris 388) pamodās nakts vidū sniegputeņa laikā un pēk�ņi iedo�mājās par savu draugu Tai. Viņ� tūlīt izgāja no mājas un augu nakti laivā kuģoja līdz drauga mājai. Bet, nonācis pie Tai nam�

* Bīti (tbe Beats) � ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku pa�audze, ko raksturo tradīciju lau�ana un arī utopiski �beatific� (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās. Tulk. piez.)

durvīm, Vanui�ī apgriezās apkārt un devās mājup. Vēlāk kāds jautāja viņam, kāpēc viņ� tā rīkojies. Vanhui�ī pa�apzinīgi at�bildēja: �Es braucu uz turieni pēc savas labsajūtas impulsa, bet, kad tas izbeidzās, devos mājās. Kāpēc man būtu jāsatiek lai?� (Fung Yu Lan, 1966, 236.) Paradoksālā kārtā Vaihui�ī, brīvi izpau�ot savus impulsus, atbrīvojās no determinētas rīcī�bas va�ām. Neodaoisti ieveda daoismu no domu sfēras reālā darbībā.

Vanpi (226-249) bija ievērojams neodaoists, kas rakstīja ko�mentārus par Laodzi un �Idzin�, pārinterpretējot �os klasiskos tekstus. Viņ� nodzīvoja īsu, bet ļoti intensīvu mū�u un nomira 24 gadu vecumā. Vanpi un citi neodaoisti bija �īs jaunās kustī�bas aizsācēji.

VuVEI JUST UN DARĪT TO, KAS IR DABISKS

Neodaoisti kā savas reizēm ļoti dīvainās uzvedības pamato�jumu pa daļai minēja inovatīvu bezdarbību. Viņi uzskatīja vuvei (nedarī�anu) par dabisku un ieviesa jaunu papildu jēdzienu juvei kā pretmetu. Juvei bija darbība, ko viņi uzskatīja par nedabisku. Kad cilvēki seko savām dabiskajām slieksmēm, viņi ir vuvei, bet, ja viņi cen�as piespiest sevi kaut ko izdarīt, viņi ir juvei. D�uandzi idealizēja atgrie�anos primitīvā cēlā me�oņa stāvoklī. Neodaoisti paziņoja, ka primitīvs nozīmē autentisks vai patiess. Vissvarīgākais � rīkoties atbilsto�i savam �es� un ļaut pilnīgi un patiesi izpausties katra dzīvības spēkam: �Ja ar vārdu �primitīvs� mēs saprotam �nedeformētais�, tad tas, kura raksturs nav de�formēts, ir visprimitīvākais, pat ja viņ� nespēj izdarīt daudz ko citu.� (Fung Yu Lan, 1966, 25.)

Neodaoistiem bija citāda attieksme pret emocijām. Klasiskie daoisti uzsvēra mierīguma un kviētisma* nozīmi, lai pilnveidotu daoistisko gudrību. Neodaoisti uzskatīja, ka izjūtas un emociju izpau�ana darīs viņus viedākus. Viņi skaidroja, ka viedie nomie�rināja savu prātu, tiecoties savienoties ar dao. Ta�u viedais kā cil�vēks noteikti reizēm izjutīs emocijas � dusmas vai prieku, tāpat kā citi ļaudis. At�ķirība starp viedu daoistu un neizglītotu per�sonu ir tāda, ka emocijas viedajiem nekļūst par slazdu vai trau�cēkli. Daudzi mūsdienu �pieredzes psihoterapijas� veidi atbalsta līdzīgas atziņas. Kad jūs savienojaties ar savām jūtām, izjūtot un akceptējot tās kā dabisko reakciju daļu, jūsu emocijas pārveido�jas. Jūs varat brīvi izvēlēties savu atbildes darbību. Vanpi to iz�teica �ādi: �Viedajam ir emocijas, bet nav slazdu.� (Fung Yu Lan, 1966, 238.)

Lai izjustu emocijas, neodaoisti izkopa uztveres asumu, cen��oties uztvert ne tikai personīgo situāciju, bet arī apkārtējo pa�sauli. Viņu izjūtas par dabas skaistumu kļuva spilgtākas. Viņi pamanīja to, ko citi neievēroja. Viņi tiecās pēc izsmalcinātas estētiskas pieredzes, lai kļūtu par dzīves pazinējiem. Neodaoisti uzskatīja, ka �ādi izkopj savu personību, un augsti godāja un vērtēja dabisku, autentisku un labi attīstītu cilvēka personību.

Tomēr neodaoisti nenoliedza izglītību. Viņuprāt, izcilo rakstnieku un domātāju, tādu kā Platons un D�uandzi, pa�tiesā būtība izpaudās grāmatu rakstī�anā. Tāda bija viņu īstā daba � būt dziļdomīgiem rakstniekiem. Tātad pozitīvas ir jeb�kura veida zinā�anas vai emocijas, kas konkrētajam cilvēkam ir dabiskas.

* Kviētisms � mistiska mācība, kas sludināja, ka dievbijība sasnie�dzama ar samierinā�anos (sevi�ķi izplatīta 17. gs.); vienaldzīga, pasīva at�tieksme pret apkārtējo pasauli. (Tulk. ļriez.)

Jauns skatījums uz Konfūciju

Neodaoisti papla�ināja ietvaru praktiski orientētajai konliicisma mācībai, kas bija ietekmējusi Ķīnas filozofisko domu vairākus gadsimtus, iekļaujot tajā jautājumus par esamību un neesamību. D�uandzi un Laodzi uzsvēra Dabas ceļu, toties neodaoisti runāja par Dabas principu. Viņi nevis noraidīja daoismu, bet gan analizēja to daoisma kategorijās.

Neodaoistiem Konfūcijs kā tuk�uma meistars bija vēl di�āks par Laodzi un D�uandzi. Viņi Konfūcija pievēr�anos ikdienas dzīvei, rituāliem, ceremonijām un ārējiem apstākļiem pamatoja ar argumentu, ka viņ� esot sapratis: nav iespējams dot tie�as zi�nā�anas par vu � neesamību, tuk�umu. Tādēļ viņ� gudri sakon�centrēja visu savu uzmanību uz ju (esamību). �is skaidrojums atspoguļo Laodzi izteikto domu: �Tas, kur� zina, nerunā; tas, kur� runā, nezina.� (�Daodedzin�, 56. nodaļa, avots: Wilhelm., 1990, 52.) Konfūcijs bija visīstākais daoists, kaut arī viņ� savos rakstos ne reizi nepiemin dao.

Neodaoisti ticēja darbā �Idzin� rakstītajam: viss nepārtraukti mainās, nekas nestāv uz vietas. Viņi mudināja cilvēkus akceptēt pārmaiņas. Vecais at�ķiras no jaunā, un, lai gan tradīcijai ir sava nozīme, cilvēkiem un valsts institūcijām būtu jāmainās līdzi lai�kam. Pretstatā agrīnajiem daoistiem �ie filozofi nenoliedza visas institūcijas un morāles vērtības, tikai tās, kas neuzrādīja attīstī�bas tendences. �is uzskats ļāva neodaoistiem pārņemt noderīgus principus no citām filozofijām. Daoisms ievērojami izmainījās, paverot nākamajiem filozofiem iespēju iekļaut daoistu principus neokonfūcismā.

�Tas, ko sludina, jāīsteno praksē � tikai tad tos varēs saukt par ne�vainojamiem vārdiem un darbiem.�

� P. Chang, 1987, 188

Laodzi, D�uandzi, Ļēdzi un neodaoistu filozofija ir tikai viens aspekts pla�ākajā daoisma mācībā, ko praktizē kā reliģiju garīga piepildījuma un fiziskas labsajūtas nolūkā. Daoistu reli�ģija ir komplicēts, milzīgs para�u, rituālu un ticējumu sakopo�jums, kas nekad nav ticis noformēts vienā konsekventā doktrīnā. Daoisma reliģijas citadele bija lauku teritorijas, kur ļau�u sirdī un apziņā tā saglabājusies vairāk nekā divtūksto� gadus.

Daoisma reliģijas izveido�anās

Reliģiskais daoisms aizsākās atsevi�ķās grupās, kas iedvesmu smēlās no Laodzi un �Idzin� atziņām. Vēsturnieki uzskata, ka daoisma reliģija ir ļoti sena un satur primitīvās ķīnie�u �amanisma reliģijas. Apbedījumos ir atrasti bronzas un zelta priek�meti, kas ļauj datēt visagrāko daoisma reliģisko kultu ar 3. gs. p. m. ē. (Schipper, 1982, 6.)

Atsauces uz daoisma reliģiju atrodamas daoistisko filozofu i.ikstos, it sevi�ķi D�uandzi un Ļēdzi darbos. Tie abi vēsta par t.ilām vietām, kur dievi�ķas būtnes dzīvo brīvas no visiem pa�saulīgajiem ierobe�ojumiem, apveltītas ar varenām spējām. I �dzi rakstīja par cilvēkiem, kas spēj iet cauri sienām, ar zem�tekstu, ka nekas �ajā pasaulē nevar viņus apturēt. D�uandzi aprakstīja �os dieviem līdzīgos indivīdus pirmajā savu darbu grāmatā:

�Tālajā Kujē kalnā mīt dievi�ķas būtnes� Tās apseglo �i mākoņus un jāj spārnotu pūķu mugurā, lai nokļūtu viņpus �etrām jūrām� Sakoncentrējot apziņu, viņi spēj aizsar�gāt visas radības no sērgām un likt labi nobriest ra�ai�

Ak, �ie cilvēki! Kāds viņiem ir spēks (te)! Viņi apvieno sevī �Desmit tūksto�us lietu�, padarot tās par vienu vienīgu būtni.�

(Schipper, 1982, 7.)

Reliģiskā daoisma iedīgļi ir saskatāmi jau agrīno daoistu autoru darbos, bet reliģiskā interpretācija skaidri parādījās kris�tietības ēras sākumā. Laodzi tēls un nozīme mainījās visai līdzīgi Būdas metamorfozei: sākumā viņu uzskatīja par ļoti dziļu domā�tāju, bet beigās pasludināja par dievību. Daoisms saplūda ar se�nāko mitoloģiju un okultajām zinībām. Viena �āda kombinācija savienoja Laodzi ar Huandi, mitoloģisku izgudrotāju, ko godāja amatnieki. �o apvienojumu sauca par huanlao�īdao: Dzeltenā imperatora un Vecā skolotāja ceļu. Laodzi tika cildināts un pie�lūgts, jo bija pacelts līdz dievības statusam.

Otrās Haņu dinastijas laikā tika uzskatīts, ka Laodzi darbi vēsta par slepenām meditācijas metodēm dzīves pagarinā�anai.

Piemēram, da�viet darbā �Daodedzin� ir minēta �dzīves principa uzturē�ana� (Kaltenmark, 1969, 11). �ādi izteikumi iedvesmoja daoistus meklēt paņēmienus, kas pagarinātu dzīvi un dotu ne�mirstību.

Daoistu baznIcas dibinā�ana

Daoistu reliģija sākās kā harizmātisku dziednieku izveidotas mazas sektas, viņi apsolīja labāku dzīvi, ja cilvēks piekops vese�līgu, ētisku dzīvesveidu. Praktiskie principi �ī mērķa sasnieg�a�nai bija pareizs uzturs un ārstnieciskas receptes. Daoistu sektām attīstoties, tās kļuva par politiskām un sociālām kopienām, kur cilvēki dzīvoja, strādāja un tika aizsargāti.

Daudzās sektas nebija savstarpēji saistītas, un tām nebija ko�pīgu ticējumu. Laika gaitā vislabākos panākumus guva tie�i lie�lākās kompleksās sektas. Ap 2. gs. m.ē. izveidojās trīs galvenās sektas, un tās visas dibināja vīri ar vārdu �ans.

�anlins, dzimis imperatora Huaņa valdī�anas laikā (147� 167) bija Debe�ķīgo skolotāju sektas dibinātājs, un tā bija viena no daudzajām tālaika veselības uzturē�anas sektām. Viņ� bija misionārs un studēja senās metodes ilgmū�ības sasnieg��anai. �anlins pavēstīja savas idejas Se�uānas provinces iedzī�votājiem, uzrakstīja grāmatu par savām metodēm, un daudzi kļuva par viņa sekotājiem. Lai pievienotos �ai kustībai, bija jāsa�maksā pieci bu�eļi rīsa, un tā radās sektas nosaukums � Piecu bu�eļu sekta. Viņ� pats pieņēma titulu Tjeņ�l � Debe�ķīgais skolotājs; vēlāk �o sektu sāka dēvēt par Debe�ķīgo skolotāju sektu.

�anlina dēls �anhens pārņēma sektas vadību, un, kaut gan viņ� nedeva nekādu jaunu ieguldījumu, viņa sievai bija sakari ar Cou gubernatoru, kur� nodeva sektas rīcībā veselu armiju. Nā�kamās �anu paaudzes pārstāvis �anlu izmantoja armiju un kara�vadoni �ansju, lai papla�inātu un izplatītu �o organizāciju.

Karavadonis �ansju atdalījās no Debe�ķīgajiem skolotājiem un izveidoja savu sekmīgu veselības uzturē�anas kultu. Viņ� uz�skatīja, ka slimība ir grēku rezultāts, tāpēc izārstē�anās balstījās uz atzī�anos un no�ēlo�anu. Slimniekus reizēm ar varu turēja izolācijā, lai viņi pārdomātu savus grēkus. Viņi izpirka grēkus, uzrakstot no�ēlu uz trīs papīra lapām, no kurām viena bija jāpa�lai� debesīs, otra jāierok zemē, bet tre�ā jāiemet ūdeni. Karava�doņa �ansju kopienas pamats bija hierarhiska militāra struktūra. Priesteri bija arī karavadoņi.

Laika gaitā �anlu un �ansju sektas sāka dominēt vairākās provincēs. Sajās daoistu kopienās dzīvojo�ie no�ķīrās no pārējās Ķīnas kultūras. Daoismam izplatoties, tam radās arvien vairāk sekotāju.

�ajā daoisma vēstures visai drūmajā posmā �anlu nolēma pārņemt karavadoņa sektu. Viņ� lika nogalināt karavadoni un kļuva par abu sektu vadoni. Paradoksāli, ka �anlu sāka dedzīgi atbalstīt daudzus jaunus principus, piemēram, godīgumu un uz�ticību. Viņ� ierīkoja viesnīcas ceļiniekiem, kur tika mācīts daoisms, un �ī tradīcija turpinājās arī Tanu periodā. Debe�ķīgo sko�lotāju sekta arī mūsdienās aktīvi darbojas ĶTR un Taivānā.

Citu sektu nodibināja Ju�i, dziednieks no Ķīnas austrumiem, apvienojot Piecu elementu teoriju, bur�anu un medicīnu. Savas idejas viņ� izklāstīja �Lielā miera un �ķīstības grāmatā� (taipin�inlin�u), bet Ju�i darbība pāragri aprāvās, jo viņu noga�lināja Vu marķīzs, kur� viņā saskatīja sāncensi. Ju�i mācību tur�pināja jauna kustība, kas, izmantojot grāmatas virsrakstu, tika nosaukta par Lielā miera ceļu un ko vadīja �an�uē (kam nav ne�kādas radniecības ar �eit minētajiem Caniem). Izveidojās Debe��ķīgo skolotāju un Lielā miera un harmonijas sekta. Tām abām

bija strikta hierarhija, un pārkāpumu gadījumos tās pieprasīja publisku no�ēlas demonstrē�anu.

Valdo�ās Haņu dinastijas norieta periodā tās valdnieki kļuva arvien ne�ēlīgāki, un vidusmēra iedzīvotāju dzīves apstākļi bija ļoti slikti. Nabadzībā ieslīgu�ie ļaudis bija spiesti smagi strādāt, lai imperatora galms varētu dzīvot izvirtu�ā greznībā, un ģime�nēm palika maz resursu adekvātai iztikai. Daoisma maģiskā aura izplatījās pa visu valsti, apsolot varu, veselību un pat nemirstību, kā arī savstarpēju atbalstu daoistu kopienās.

Lielākā daļa Ķīnas iedzīvotāju līdz 184. gadam pievērsās daoismam, izņemot �auru areālu ap galvaspilsētu. Valdība jutās ļoti apdraudēta un izteica brīdinājumu, ka aizliegs daoismu. Pretreakcija bija vairāk nekā 350 000 cilvēku apvieno�anās un sacel�anās pret valdību. Sacel�anās dalībnieki nēsāja dzeltenus turbānus, tādēļ to nosauca par Dzelteno turbānu dumpi. Kaut gan gala iznākumā viņi cieta sakāvi, �ī sacel�anās būtiski vājināja Haņu dinastijas dzel�aino tvērienu.

Daoisma reliģija turpināja attīstīties un pilnveidoties. Va�doņa statuss tika nodots tālāk pa ģimenes līniju un saglabāts. Mūsdienu daoistu sektu vadītāji ir ar �ādu izcelsmi, ko gadsim�tiem ilgi tēvs nodod dēlam.

Nemirstība

Daudzas daoistu sektas tiecās pēc līdzīga mērķa: ilgas, veselī�gas dzīves, kas vestu uz nemirstību. Da�i centās fiziski pārveidot savu ķermeni, lai varētu dzīvot mū�īgi, bet lielākoties iecerētā nemirstība bija garīga. Tika izstrādātas metodes �ī rezultāta sa�snieg�anai. Tie, kuriem tas izdevās, � Nemirstīgie � nomira (vai vismaz citiem tā likās), bet, kad vēlāk atvēra viņu zārkus,

mirstīgās atliekas netika atrastas. Nemirstīgie vairs neatradās �ajā pasaulē, viņi mājoja īpa�ās debesīs vai pārdabiskās salās, tādās kā Penlai, sava veida mistiska Sangrila.

Nemirstīgie varēja būt gan vīrie�i, gan sievietes, pat dzīv�nieki. Slavena Nemirstīgā sieviete bija Sjivanmu, Rietumu impe�ratore � māte. Ķīnie�i alla� ir saskatīju�i mītiskas īpa�ības baltās dzērvēs. Tika uzskatīts, ka tās dzīvo tūksto� gadus un ka to cinobra krāsas galva ir pierādījums, ka �ie putni zina dzīvības sagla�bā�anas noslēpumu, jo pēc ticējuma cinobrs spēj pie�ķirt nemir�stību. Nemirstīgos bie�i attēloja lidojam uz dzērvju mugurām.

Nemirstība varēja būt ari garīga. Ķermenis bija nomiris, bet izcilie daoistu viedie � Laodzi, �uandzi un citi � turpināja �runāt� un parādīties daoisma piekopējiem. Da�as sektas izman�toja medijus un tā dēvēto automātisko rakstī�anu, lai sazinātos ar �iem sen�u gariem, par kuriem tika uzskatīts, ka viņi ir ieman�toju�i garīgo nemirstību.

Daoisma alķīmija

�Novecot kopā ar sauli un mēnesi un atdzimt kopā ar pavasari un vasaru, saglabāt izaugsmes dīgstus rudeni un ziemā un baroties no mū�īgās dao elpas � tādi ir daoista mērķi.�

����� Wong, 1997, 1

Daoisti ne tikai tiecās pēc personīgas nemirstības, bet arī iz�strādāja metodes dzīves uzlabo�anai un pagarinā�anai. Jau senās Ķīnas periodā, ap 200. g. p. m. ē., burvji, ko sauca par fan�ī jeb �recep�u lielkungiem� (Welch, 196, 91), gatavoja alķīmiskus maisījumus nemirstībai. Viņi eksperimentēja ar eliksīriem no cinobra (dzīvsudraba sulfīda), nefrīta un zelta, maldīgi uzskatot, ka �iem minerāliem piemīt dzīvību dodo�as īpa�ības. No �iem minerāliem darināti speciāli artefakti kļuva par spēka priek�me�tiem, un cilvēki domāja, ka tajos slēpjas ilgmū�ības atslēga. Viņi izgatavoja ē�anas un dzer�anas piederumus no cinobra, svina un zelta, ticot, ka tie paildzinās jebkura lietotāja mū�u. Neapdomī�gie, kuri dzēra �ādus eliksīrus vai ēda ar galda rīkiem, darinātiem no �īm sastāvdaļām, saslima un drīz nomira.

Beidzot alķīmiķi aptvēra, ka �ie metāli un vielas īstenībā ir bīstami un indīgi. Tad izveidojās atbilsto�āka sapratne � alķī�mija no reālas ķīmijas pārtapa par cilvēka iek�ējo alķīmiju. Ilg�mū�ības metodēs sāka izmantot simbolus, nevis vielas. Vuvei un iek�ējā miera filozofiskās atziņas tika apvienotas ar vizualizē�anas un simbolisku tēlu garīgajām metodēm.

�Pūķa-tīģera klasiskais apraksts� ir viena no vislabāk pazīs�tamajām daoistu alķīmijas grāmatām. Daudzi uzskata, kas tas ir visvecākais teksts par �o tematu, kas, iespējams, sarakstīts ap 220. gadu. Sunu dinastijas (920-1279) laikā divi daoisti Vandao un �ou�eņi �o tekstu izrediģēja un pievienoja daoistu kanonam.

�Pūķa-tīģera klasiskais apraksts� ir lakonisks un 1293 vārdos izklāsta visu filozofisko alķīmijas meto�u sistēmu, kas parāda cil�vēkiem, kā veikt garīgu pārveido�anos. Grāmata izskaidro nepie�cie�amos �ingredientus� un �aprīkojumu� un apraksta gaidāmās izmaiņas. Visi ingredienti, aprīkojums un transformācija atrodas pa�a cilvēka ķermenī. Iek�ējā pilnveido�anās ar meditāciju aiz�stāja metālu un citu ingredientu lieto�anu uzturā. Ārējās alķī�mijas karsē�anas procesu nomainīja meditācija, kas ierosināja �i enerģijas liesmas indivīda apziņā. �o lietpratēju sasniegtā augstā�kās pakāpes apgaismība bija tie�a dao pieredze vizualizē�anā un iztēlē.

�Iek�ējie alķīmiķi� ticēja, ka cilvēka ķermenis ir vienots ar kosmosu: iek�ējais atbilst ārējam. Daoisti uzskatīja dao par visu caurstrāvojo�u varenu vienotību, no kā viss cēlies. Katrs no mums ir lielā makrokosma mikrokosms, kas sastāv no iņ un jan, debesu un zemes kombinācijas. Cinobrs kļuva par ķermeņa iek��ienē eso�u simbolu, sauktu par Trim laukiem, tas atrodas galvā, sirdī un apvidū zem nabas (taņķeņā), kur mājo sargājo�ie gari. Mūsu kermenī/kosmosā mīt arī dēmoni, kas uzbrūk dzīvības�spēkam. Viens veids, kā atbrīvot miesu no dēmoniem, bija īpa�a attīrī�anās diēta, kas aizliedza lietot uzturā vīnu, gaļu, graud�augus un visus augus ar spēcīgu aromātu.

Daoistu alķīmiķi praktizēja elpo�anas vingrinājumus, tādus kā neidaņs, embrijam līdzīga elpo�ana un mērķtiecīga koncen�trē�anās. Tas viss iekļauts ciguna metodēs (skat. 13. nodaļu). Citi daoisti izstrādāja īpa�as lēnas apļveida kustības, kas vēlāk kļuva par dai�i (skat. 13. nodaļu), ko praktizēja kopā ar burvju talis�manu, maģisku deju un seksa pozu izmanto�anu.

Kaut gan sākumā �ķiet, ka �īs metodes ir visai tālas no kla�siskā daoisma sākotnējā nolūka, tā tomēr nav. Tās simbolizē būtisko daoistu atziņu, ka dzīve uzlabojas, kad atgrie�amies pie vienotības ar dao. Mēs savienojamies ar dao, kad esam iek�ēji brīvi un rāmi, elastīgi un pat �mīksti�. Simboliski notikumi pa�līdz mums to īstenot. Mēs uzturam savu iek�ējo dzīvības spēku, pieslēdzoties elpo�anas dziļākajai būtībai, Pirmatnējai elpai, kas pulsē sinhroni ar dao būtiskajiem ritmiskajiem cikliem. Maģi�jas rituāli atspoguļo daoisma filozofiju, ja akceptējam ideju, ka iek�ējā pieredze ir ārējās realitātes pasaules izpausme, un otrādi. Tad talismanu var uzskatīt par dao izpausmi reālajā pasaulē, kas sekmē iek�ējo attīstību, jo stiprina vienotību ar dao.

Daoisms integrējas budismā un konfūcismā

Tanu dinastija izturējās pret daoismu ar lielu cieņu un pie��ķīra tam augstu statusu, iekļaujot �o filozofisko virzienu ķīnie�u skolu oficiālajā mācību programmā. Tā rezultātā daoisma reliģija pla�i izplatījās un visā Ķīnā radās vairāk nekā 1500 daoistu klos�teru un daudzas daoisma sektas.

Daoismam izplatoties, to sāka ietekmēt konfūcisms un bu�disms. Veidojās jaunas sektas, kuras sapludināja �os filozofiskos virzienus ar reliģisko un alķīmisko praksi, kas jau bija daoisma sastāvdaļa. Sen�a Lu (dzimis 646. g.) dibinātā Pilnās realitātes skola bija slavena daoistu sekta, kas tās visas sapulcēja kopā.

Sencis Lu saņēma savu pirmo izglītību no ceļojo�a daoistu viedā, ko satika kādā lauku viesnīcā. Lu ieslīga dziļā miegā un redzēja vairākus sapņus, kuros viņam bija jāiziet daudzi pārbau�dījumi. Lu sapņoja, ka visa viņa ģimene un manta iet bojā lielā ugunsgrēkā, liekot viņam emocionāli atbrīvoties no visa tā, kas viņam tuvs. Tad Lu satika niknus savvaļas zvērus un nezaudēja drosmi. Pēdējā pārbaudījumā �is vīrs noraidīja vilino�u darī�jumu, kas ne visai godīgā veidā padarītu viņu bagātu, �ādi viņ� norūdīja savu morāli un raksturu. I oli līdzīgi notikumiem Ļēdzi stāstos arī Lu guva apgaismību no īpa�i orientētiem sapņiem.

Pilnās realitātes skola atbalstīja trīs dārgumu � vitalitātes, enerģijas un gara � attīstību, ko izkopa ar īpa�ām iek�ējās alķī�mijas metodēm. Dzīvības spēks jāstabilizē ar tīrām domām un darbiem un mierpilnu attieksmi. Adepti centās nepieļaut savas dzīvības spēka noplū�anu (Cleary, 1991, 75). Enerģija jāsargā, attīroties no iekārēm un izkopjot atvērtību, iek�ējo mieru un pa��kontroli. Visbeidzot, gars tiek saglabāts, ja cilvēks izbeidz raizē�ties, atlai� vaļā emocijas un kļūst �tuk�s�. Budisma nostādnes,

lādas kā atbrīvo�anās no iekārēm un �tuk�uma� izkop�ana, kļuva par primārajiem soļiem ceļā uz daoistisko apgaismību. Visaug�stākais mērķis bija nokļūt uz Lielā ceļa un atgriezties pie dao, kas liek panākts ar nedarī�anu. Sencis Lu izteica �os mērķus slavenā sentencē, ko sauc par �Simt rakstzīmju plāksnīti�:

Saudzējot enerģiju, aizmirsti vārdus un sargā to, uzvari prātu, nodarbojies ar nedarī�anu gan

darbībā, gan miera stāvoklī un apzinies, ka avota radītājs nav kāds objekts; ko gan citu tu vari meklēt?

(Cleary, 1991, 72.)

Tendence savienot budismu, daoismu un konfūcismu pie�auga Sunu dinastijas laikā, kad vienlaikus tika praktizētas �Trīs doktrīnas� (saņ�iao). Cilvēki uzskatīja, ka �īm trim reliģijām ir principi, kas var darboties saistīti, aizpildot trūkumus katrā no tām.

Daoistu rakstus apkopoja vērienīgā krājumā, ko veidoja vairāk nekā 1400 teksti un ko nosauca par �Daoistu kanonu� (daocun). �is lielais daoisma literatūras apkopojums bija līdzīgs budisma �Tripitakai�, budistu svēto rakstu kolekcijai. Tika ap�galvots, ka da�i daoisma teksti ir radu�ies no dievi�ķas atklāsmes. Daoisma gars runāja ar mediju (gan vīrie�u, gan sievie�u) roku starpniecību, kad viņi automātiski rakstīja transā. �ie teksti tika uzskatīti par dievi�ķi iedvesmotiem un svētiem.

Daoisms MONGOĻU VALDĪ�ANAS LAIKĀ )

Cingizhans (1155-1227) apvienoja mongoļu ciltis un tad iebruka Ķīnā, nesot iznīcību un asimilējot pakļautās lau

tas. �ingizhans atbalstīja daoismu un iecēla vienu daoisma patriarhu par galma padomnieku. Viņa mazdēls Hubilajhans (1216-1294) valdīja pār visu Ķīnu. Hubilajhans atradās stiprā budistu ietekmē, kas sniedza viņam lielu atbalstu � it sevi�ķi tibetie�u lamas, un viens no lamām izstrādāja mongoļu valodas rakstības sistēmu. Daoisti un budisti vairākus gadu desmitus de�batēja par filozofiju un vēsturi oficiālās sapulcēs. Tomēr vēlāk daoisms zaudēja valdnieku labvēlību un īpa�o atbalstu, un dao�isma mācība tika iekļauta neokonfūcismā.

�Dao pilnība ir tik neizmērojama, kā nakts ir dienas daļa.

�is jēdziens dod norādes ārpus sava ietvara un izzūdot saglabājas.�

� K. Aleksandrs Simpkinss

Viss, ko mēs zinām un uztveram pasaulē, nāk no dao un ir dao daļa. Daoisms uzsver noteik�tas tēmas un jēdzienus, bet, lai pa īstam saprastu daoismu, mums jāatceras, ka �ie jēdzieni nav sav�starpēji no�ķirtas kategorijas. Tie�i otrādi, tās ir savstarpēji saistītas un savītas. Neeksistē nekādas reālas atdalī�anas. Kad jūsu prāts ir atvērts Uni�versa veselumam, jums atklājas daoisma temati, palīdzot gūt dziļāku sapratni.

�Savā vislielākajā izpausmē dao ir bez�galīgs; dao vismazākajā izpausmē nav nekā vēl mazāka, ber dao ir tajā iek�ā. Dao ir tik liels, ka ietver visu. Dao ir dziļ� kā jūra, bet to nevar izmērīt.�

� Yutang, 1948, 187

Gadsimtiem ilgi dao bija ķīnie�u filozofijas daļa, tas tā bija pat vēl pirms daoisma un konfūcisma noformē�anās. Cilvēki deva norādes uz dao nozīmi, bet tas nebija ietverts konkrētā de�finīcijā. Pēc daoistu uzskata, dao padara filozofiju iespējamu.

Ķīnie�i tāpat kā indie�i uzskatīja, ka pastāv absolūtā reali�tāte, kas atrodas mūsu uztverto lietu un notikumu pamatā un apvieno tos. Viņi sauca �o realitāti par dao, kas sākotnēji nozī�mēja �ceļ��. Tas ir Visuma ceļ� vai norise, dabas kārtība (Capra,

1977, 94).

Laika gaitā dao ceļ� sadalījās. No viena dao radās trīs: de�besu dao, zemes dao un cilvēka dao. Konfūcisms pievērsās cil�vēka dao jeb sabiedrības ceļam, uzsverot pareizo, ētisko dzīves�veidu. Daoisma filozofiju sāka dēvēt par debesu dao, meklējot cilvēka �es� iek�ējo būtību ar debesu dao starpniecību. Daoisms iesākās noslēpumā, kas balstīts uz dao kā pirmprincipu. Dao ir

primārs pret visu, ko mēs zinām un uztveram; noteikti ētisko un morālo standartu kodeksi ir sekundāri. Ja esat uzticīgs dao, mo�rāle sekos bez piepūles. Tādējādi varam uzskatīt, ka daoisms, kas iestājās par spontānu, brīvu rīcību, un konfūcisms, kas uzsvēra tradicionālo ētisko uzvedību, ir nevis sāncen�i par piederību pie dao, bet gan norāda uz dao no at�ķirīgiem virzieniem. Vēlāk abu filozofiju pieejas apvienojās neokonfūcisma kustībā.

Dao kā avots

Bie�i citētais Sartra izteikums, kas lakoniski apraksta eksistenciālismu, skan: �Eksistence pastāv pirms būtības.� Toties daoistiem būtība pastāv pirms eksistences. Bez būtības nav eksisten�ces. Dao ir absolūtā būtība, fundamentālā daba, no kuras rodas viss eksistējo�ais. Piemēram, vai tad var eksistēt tase bez tuk�as vietas tās iek�pusē? Tā nav tase, kam nav �āda tuk�uma. Tas pats attiecas ari uz visu eksistenci. Eksistence nav iespējama bez savas būtības.

Dao ir avots, kas pastāv pirms radī�anas. Pirms dzīvības pa�stāv tuk�ums, tas ir dao. Dzīvība (de) seko aiz dao. Saskaņā ar daoismu, tuk�ums nav vienkār�i nekas, tas ir visa potenciāls. Telpa rada iespēju tikt aizpildītai. �ī koncepcija ir tik būtiska, ka sastopama arī Rietumu filozofijā; tāpat arī Platons atzina tuk�ās telpas svarīgumu.

� Tuk�ā telpa ir māte un ietvars visam radītajam un redzama�jam, un visām jebkurā veidā uztveramajām lietām� vispā�rējā daba, kas uzņem sevī visus ķermeņus� uz brīdi uzņemot visas lietas, tuk�ā telpa nekad nenovirzās no savas būtības.�

(Platons, avots: Arnheim, 1977, 9.)

Dao ir nemainīgā vienotība, kas ir visu mainīgo parādību pamats. Tas ir neierobe�ots pirms visiem ierobe�ojumiem. Dao ir vārds, ko lieto, lai nosauktu vārdā nenosaucamo, mierīgumu kustībā, okeānu, kuram katrs un viss ir tikai pieteka. Dao eksistē vispirms, viss pārējais tam seko. �Tas ir bezdibenīgs, un, iespē�jams, ir visu lietu pirmsencis.� (Chan, 1963, 14.)

Pasaules uztvere ir relatīva, jo tā balstās uz ārējiem kritēri�jiem, standartiem, ko ierobe�o redzesleņķis. Piemēram, attāluma uztver�ana telpā ir saistīta ar uztvero�ā subjekta spējām un iz�mēru. Sīkajai skudrai nebūs iespējams aizrāpot līdz attālam kal�nam, bet ērglim �ī pa�a kalna virsotne ir tuva un sasniedzama kā mājvieta ligzdai.

�No rīta izaugusi sēne nezina (kas notiek starp) viena mē�ne�a sākumu un beigām; īsmū/.a cikāde nezina (kas notiek starp) pavasari un rudeni. Tie ir īsas dzīves piemēri. Hu valsts dienvidos ir (koks), ko sauc par Mindlinu, un tā pavasaris ir 500 gadu ilgs, un rudens ar tādu pa�u ilgumu.�

(D�uandzi, avots: Legge, 1962, 166.)

Dao ir praktiski pielietojams

Tuk�ums nozīmē pielietojuma potenciālu. Riteņa spieķi vei�dojas ap tuk�umu � asi. Bez ass riteni nevar izmantot: tas nevar griezties. Kausa lietderība slēpjas tā tuk�umā. Jūs varat piepildīt konkrētu kausu līdz aug�ai, kad tas vairs nevar uzņemt �ķid�rumu, bet kauss nekad nezaudē savu pielietojuma potenciālu: kausa būtība ir dao. �Dao ir tuk�s (kā kauss). To var izmantot, bet tā iespējas nekad nav izsmeltas.� (�Daodedzin�, avots: Chan,

1963, 141.)

Mēs varam atrast dao gudrību, kad cilvēks ir kluss, mierīgs un elastīgs, atverot telpu, lai parādītos dao. �Tev jāsasniedz pil�nīgs tuk�ums un jāuztur nelokāms iek�ējais miers.� (�Daodedzin�, avots: Chan, 1963, 147.)

Jāatgrie�as pie tuk�ās telpas, dzīvības kodola. Tā kā centrs īstenībā ir tuk�ums, atgrie�anās pie neesamības atjauno dabisko līdzsvaru. Atjaunojot �o līdzsvaru, mēs ļaujam dao izpausties uz�tveramā veidā. Iņ un jan, dabiskā dinamisko spēku polaritāte, rodas, kad dzīvības elpā (�i) sāk eksistēt iek�ējā būtība. Daoistam jāpieskaņojas dabas pasaulei un jāiet pa �o noslēpumaino ceļu. Daoisma sekotāji mudina mūs atgriezties pie primitīvā. Pēc iespējas vienkār�āks dzīvesveids tuvāk pie dabas atklāj mūsu saikni ar dao. Dao sevī ir iesakņojis dabu, pilnu ar brīnumainiem pārsteigumiem. Ja esat jutīgs pret dao izpausmēm sevī, citos un apkārtējā pasaulē, tad jums pavērsies daoisma ceļ�.

Dao ir elastīgs, plūsto�s, nesadalīts, vienots. Daoisma caur�strāvota �celtne� būs vienkār�a, bez rotājumiem, bez kolonnām un �ķērssijām, bez sadalījuma komponentos, bez no�ķir�anas, jo centrs kā atskaites punkts jau ir viss veselais, vienotība. Katra daļa ieplūst veselajā kā kopums. Ikviena daļa iegūst nozīmi atka�rībā no savas vietas veselajā. Arī veselais kļūst atkarīgs no savām daļām, tāpat kā daļas no veselā � neatdalīti un neatdalāmi. �ajā noslēpumainajā vienotībā veselais izzūd.

Dao un jūs

Daoisms dod jums zīmi, kā atgriezties pie būtiskā. Būtība eksistē visu laiku. Mēs vienkār�i to neapzināmies, mācoties da��ādus priek�metus vai nokļūstot saspringtas rutīnas gūstā. Ta�u daoisms nenoniecina neapzinā�anos un nezinā�anu. Nezinā�ana

var atvest mūs atpakaļ pie intuitīvās sfēras, tuvāk dao. Zinot mazāk, mēs vairāk uzzināsim. Tuk�ums pietuvina mūs dao. Zi�nā�ana nenozīmē sapra�anu.

Atsakies no vieduma un atmet gudrību; tad cilvēku ieguvums būs simtkārt lielāks.

(�Daodedzin�, avots: Chan, 1963, 149.)

Daoisms piedāvā taku, pa kuru iet, lai atrastu ceļu atpakaļ pie tā, kas ir svarīgs visdziļākajā līmenī. Vienotība ar dao nozīmē, ka jums jāmaina nevis tas, ko darāt, bet gan veids, kā rīkojaties. Kad centrēsiet savu rīcību uz dao, rezultātā būs mazāk konfliktu un piepūles. Pārveido�anās nāk no iek�ienes, nevis no ārienes. Esiet vienoti ar dao, un viss jums kļūs iespējams.

Mums nav jāzina, "kas" vai �kā".

Tikai jābūt vienotiem ar savu būtību, tad cilvēks ir vienāds ar dao.

(K. Aleksandrs Simpkinss)

�Iņ un jan savienojas, kad tos abus atzīst kā patiesus; tad tie saplūst sintēzē, veidojot bezgalīgo vienību: tevi, cilvēk!�

� K. Aleksandrs Simpkinss

Dao harmonija ir primāra, to rada pasivitāte, bezdarbība. Bet, kad dao izpau�as esamībā, tas ģenerē mijiedarbīgu, dina�misku pretstatu saspēli: iņ un jan, dao uztveramo izpausmi pa�saulē. Tie savstarpēji rada viens otru kā polaritātes, kas ir daļa no esamības auduma.

Iņ attiecas uz tādiem raksturlielumiem kā mīkstums, pasivi�tāte, sievi�ķība, tumsa, ieleja, kā arī uz negatīvo, uz neesamību. Jan attiecas uz tādiem raksturlielumiem kā cietība, vīri�ķums, gai�ums, kalns, aktivitāte, esamība.

Visa aktīvā enerģija izpau�as kā �īs iņ-jan dualitātes. Ne�esamība pavada esamību. Dao izpau�as kā pārmaiņa enerģijas plūsto�ās polārās dabas rezultātā. Enerģija nav statiska, tā nav fiksēts objekts. Ņūtona otrais kustības likums nosaka: katram spēkam ir vienāds un pretēji vērsts pretspēks. Daoistu viedais uzskata, ka jebkur� spēks iedarbojas uz savu pretmetu kā poten-

ciāls, savukārt pretmets iedarbojas uz to. Tādējādi, ja valsts pret kādu grupu vēr� bargu sodu, tā vēlāk var izraisīt sodu pati pret sevi no �īs grupas puses. Ar laiku rodas pretmets, pretdarbīgais spēks, kā nakts seko dienai un ziema � vasarai. Daoistu viedais iemācās dzīvot harmonijā ar �iem aktivitātes un nedarbo�anās cikliem.

Iņ un jan rada dinamisku kustības un miera stāvokļa, akti�vitātes un pasivitātes spēku balansu, tā ka līdzsvara punkts at�grie�as centrā. Parādās pretstatu vienotība. Daudzos praktiskajos daoisma pielietojumos tā ir orientieru avots, kritērijs un stan�darts, ar ko vērtēt, kas ir pareizais, kad prāts uztver lietas.

Ge�taltpsiholoģija formulēja vispārēju likumu: veselais ir lielāks nekā tā daļu summa. Tendence veidot veselumus vai vienumus dominē tie�i mūsu uztverē. Mēs redzam visu kā veselumus, nevis kā atsevi�ķus gabalus. Ge�taltisma pārstāvji uzskata, ka mēs uztveram pasauli pēc kontrasta principa un konteksta ietva�ros. Kāds tēls vienmēr atrodas savas apkārtnes kontekstā; cilvēks eksistē attiecībā pret situāciju. Mēs uztveram savus draugus at�tiecību aspektā, viņu dzīves procesa, priek�vēstures un reālo dar�bību kontekstā. Mūsu personīgā identitāte visa mū�a gaitā cie�i savijusies ar tiem, kuri ir mums svarīgi.

Iņ un jan mūsu uztverē

Iņ un jan ir �iebūvēti� mūsu uztveres procesā. Iņ un jan kontrasts ir absolūti būtisks, lai mēs spētu ievērot objektus. Mēs pamanām at�ķirības. Ir labi eksperimentāli pierādījumi, ka tad, kad uz mūsu uztveri kādu laiku iedarbojas kaut kas vie�nāds � konstants vai relatīvi nemainīgi stimuls, mēs vairs to ne�ievērojam. Mēs visi esam to pieredzēju�i fona trok�ņu gadījumā,

piemēram, kad dobji rūc gaisa kondicionētājs vai sildītājs. Sā�kumā �is troksnis mūs kaitina, bet pēc kāda laika mēs to vairs ne�pamanām. Bet, ja izejam no istabas un vēlāk atgrie�amies, atkal dzirdam troksni. Mums ir slieksme uztvert kaut ko tikai tad, ja tas ir at�ķirīgs. Vienādība rada �tuk�u� uztvērumu� tad mēs pārstājam to pamanīt. Identiska parādība notiek ar konstantu skaņu, konstantu krāsu telpā vai konstantu smar�u. Lai mēs kaut ko pamanītu, tam jābūt at�ķirīgam. Daoisms to izskaidro, jo viss eksistē attiecībā pret savu pretstatu.

Daoisma likums par atgrie�anos SĀKUMSTĀVOKLĪ

Iņ un jan ir tik ļoti sasaistīti, ka tīrais iņ un tīrais jan iznā�kumā atgrie�as sākumstāvoklī. Spēku atgrie�anās sākumstāvoklī ir dinamisks dao likums, iņ-jan mijiedarbības noslēpumaina īpa��ība. Piemēram, ja mēs cie�i raugāmies uz sarkanu kvadrātu uz baltas sienas, aizvēru�i acis, redzēsim zaļas krāsas kvadrātu pel�dam tumsā. Kvadrāta skaidrās kontūras izplūst, un tas kļūst par amorfu tēlu. Visbeidzot kvadrāts zaudē dziļumu un iz�ķīst. Visas �īs un citas atgrie�anās sākumstāvoklī ir acu tīklenes pigmenta dabiskas reakcijas uz kairinājumu.

Nekārtība eventuāli atkal atgrie�as kārtības stāvoklī. Pat ha�otiska kustība no entropijas kļūst sakārtota. Neizbēgami pienāk brīdis, kad haotiskums ir vienādi sadalīts. Tiklīdz sasniegts galējais punkts, situācija atgrie�as savā pretmeta stāvoklī. Galējais punkts, virsotne ir individuāla un unikāla katrai materiālajai izpausmei.

Karls Rod�erss, nedirektīvās psihoterapijas dibinātājs, postu�lēja, ka negatīvās, destruktīvās, uz entropiju vērstās tendences (to zinātnieki uzskata par vienu no Visuma raksturlielumiem)

līdzsvaro�ana ir pozitīva jaunrado�a kārtības, evolūcijas un ak�tualizē�anas tendence. Viņ� to nosauca par formējo�o tendenci. Daoisms ir optimistisks attiecībā uz dzīves potenciālu un vien�mēr norāda uz būtisko un neatņemamo pārmaiņu dinamiku. �ī pozitīvā tendence dod mums cerības � cerības uz pārmaiņām un labākiem laikiem.

Iņ-JAN ATTIECĪBAS CEĻ� UZ SAPRĀTĪGUMU

Mēs varam apjaust �os stihiskos spēkus, ja izkopjam sevī pa�reizu jutīgumu. Sekojot iņ-jan plūsmai, mēs dro�i kuģosim dzī�ves okeānā. Uzticieties �iem spēkiem un akceptējiet dzīves neiz�bēgamo vitalitātes plūsmu. Līdzsvars rodas dabiski, pats no sevis. Iņ un jan attiecības dod mums saprātīgu realitātes izpratni.

Abpusējā saistība

Pla�i atzītajā psiholoģijas teorijā par to, kā bērni attīstās par pieaugu�ajiem, Zans Pja�ē izteica domu, ka nobriedu�ai in�telekta funkcionē�anai nepiecie�ams, lai mēs izietu ārpus sava pasaules skatījuma un iztēlē pārceltos uz citu. Ja tas nenotiek, intelektuālā attīstība ir neadekvāta un ierobe�ota. Nobriedu�am, prātā veselam cilvēkam viņa būtne nav Visuma centrs.

Savstarpējā saikne ir fundamentāla realitātes izpratne. Mēs iekļaujam �īs attiecības savā sapratnē par cilvēkiem, lietām un notikumiem.

�Kad bērni pieaug, viņi vairs nedomā par tādiem izteiku�miem kā �priek�ā� un �aizmugurē� absolūtās kategorijās, ku�ras norāda uz objektu atribūtiem. Tā vietā viņi sāk aptvert objektiem pasaulē piemīto�o abpusējās attiecībās bāzēto rak�sturu. Tad terminu, piemēram, �sve�inieks�, uztver nevis kā

cilvēka absolūtas īpa�ības, bet gan kā abpusējo attiecību apzī�mētāju, tā ka, ja A ir sve�inieks personai B, tad B ir sve�inieks personai A. Abpusējā saiknē indivīds spēj uztvert �lietas� arī no otra indivīda, nevis tikai no sava skata punkta.�

(Pja�ē, avots: Rosen, 1977, 54.)

Pja�ē norāda uz atziņu, ko jau ilgi ir paudis daoisms: nobrie�du�ais skatījums uz realitāti balstās uz īsto attiecību sapratni. Ja apzināsieties lietu intuitīvo dabu, attiecību sapratne radīsies pati no sevis. No iņ-jan redzējuma �īs attiecības līdzsvarojas, jo uz�tvere iekļauj arī citus skata leņķus.

Dzīvē attīstība ir interaktīva, nevis vienvirziena. Vecāki ietekmē savus bērnus, un bērni savukārt ietekmē vecākus. Sa�biedrība ietekmē savus locekļus, tie�i tāpat kā tās atsevi�ķie lo�cekļi var radīt ievērojamas pārmaiņas sabiedrībā. Viss un visi atrodas savstarpējā mijiedarbības plūsmā.

�Cilvēkam paraugs ir Zeme, Zemei paraugs ir Debess, Debesij paraugs ir dao, un dao paraugs ir daba.�

� �Daodedzin�, avots: Chan, 1963, 153

Ja jau dao ir ārpus vārdiem un nosaukumiem un to nevar ieraudzīt vai tie�i pieskarties, kā gan mēs vispār varam iepazīt dao? Atbilde ir viena � pētot dabu.

Dao dabā

Dao izpau�as dabā. Tātad mēs būsim harmonijā ar dao, ja būsim harmonijā ar dabu. Lietu dabiskais ceļ� attīstās spontāni. Koki aug, puķes zied, diena pāriet naktī. Visām dzīvajām būt�nēm ir savs instinktīvais esamības veids, kas virza to unikālo rak�sturu un dzīvo�anas stilu. Pīles dzīvo ezeros un dīķos, tās peld un nirst ūdenī. To peldpleznas un spalvas ir ideāli piemērotas �ādam dzīvesveidam. Putniem vislabākais eksistences veids ir lido�ana un sēdē�ana koku zaros. Viņu kājas ar asiem nagiem un apspalvojums ir labi pielāgoti viņu tipiskajam dzīvesveidam.

Ja dzīvniekiem, sākot ar vismazāko kukaini un beidzot ar vislie�lāko vali, ļauj dzīvot bez iejauk�anās, tie zina, kā jādzīvo un kas jādara. Katrs izpau� savu dabu, tādējādi dzīvojot saskaņā ar dao.

Arī cilvēkiem ir sava individuālā personība, cilvēces ceļa at�vasinājums. Cilvēki spēj izteikt savu universālo cilvēciskumu, sekojot dao. Dao tiek izpausts caur katru no mums mūsu kon�krētajās spējās un personībā. Mēs novēr�amies no dao, kad mē�ģinām pretoties savai dabai; tad mēs cīnāmies. Mūsdienu psiho�loģija ir pierādījusi, ka tad, ja cilvēks dzīvo autentiski, harmonijā ar savu īsto personību, viņ� jūtas labi. Ja saskaņojat savus uz�skatus un izjūtas par sevi, tas nāk par labu veselībai (Frank and Frank, 1991, 26). Konflikts rodas tad, ja jūsu dzīvesveids ir tāds, ko neizjūtat kā pareizu. Rūpīgi pieskaņojieties savai iek�ējai bū�tībai un ļaujiet tai jūs vadīt. Tad jūsu dzīvības spēks, vitālā ener�ģija virzīs jūs pa dzīves mar�rutu.

Dabiskais dzīves cikls

Daba pastāv plūdumā, augot un attīstoties, tad novecojot un iznīkstot. Visām dzīvajām būtnēm ir noteikts cikls no ra�a�nās līdz izzu�anai: tās piedzimst, dzīvo un nomirst. Dzīves cikla ietvaros notiek nepārtraukta iņ un jan, aktivitātes un pasivitātes, spriedzes un atslābuma, esamības un neesamības saspēle.

Dzīves ciklam jāļauj attīstīties dabiski un pilnīgi. Dzīve kļūst par cīņu, kad cilvēki mēģina uzspiest personīgo gribu savai iek�ē�jai būtībai un izjaukt dabiskos ciklus. Ja mēs iemācāmies, ka jāļauj visam ritēt dabiskā gaitā, mēs dzīvojam tā, kā daba to paredzējusi, un dzīves sakārto�ana un likteņa piepildījums notiek pats no sevis.

Cits rakurss, kā skatīties uz dzīves un nāves ciklu, ir esamība un neesamība. �ajā ziņā daoisms at�ķiras no budisma. Budistiem nekas neeksistē, viss atrodas mainībā, un viss, kas �ķiet eksistē-

jain, ir tikai tuk�a ilūzija sava pārejo�ā rakstura dēļ. Dao ir ne vien neesamības tuk�ums, bet arī esamības pilnīgums. Viss mūsu uztvertais pasaulē ir daļa no �ī iņ-jan cikla.

Neesamības tuk�ā telpa ir sākums. Tur, kur ir neesamība, pa�stāv dao potenciāls. Daoistu viedie atvēra sevi dao, nomierinot savu prātu meditācijā. Tas attiecas arī uz psiholoģisko aspektu. Kad cilvēks kļūst neelastīgs, jo viņu piepilda strikti uzskati un viedokļi, zūd iespēja rasties kaut kam jaunam. Iemācieties akcep�tēt to, kas vēl nav noticis, un tad jūs radīsiet jaunu potenciālu savā dzīvē � dao.

Ūdens

�Lielais dao plūst visur.

Tas var doties pa kreisi vai pa labi.�

��� D�uand/.i, avots: Chan, 1963, 186

Skatieties uz dabu, lai atklātu dao izpau�anās veidus. Daoisti izmanto ūdeni, vienu no dabas dzīvino�ajām substancēm, lai simbolizētu dao. Ūdenim ir daudz speciālu īpa�ību, kas padara to unikālu. Novērojiet ūdens darbības veidus, un jūs apzināsities dao.

Kad ūdeni samaisa, tas ir duļķains, bet, ja to netraucē nedz straumes, nedz vēj�, duļķes nosē�as dibenā. Ūdens kļūst dzidrs, un viss atspoguļojas tā virspusē. Kad mēs esam aizņemti ar da��ādu lietu risinā�anu, domas tiek saduļķotas un �īs lietas kļūst� necaurredzamas un neskaidras. Ļaujiet prātam nomierināties, un viss kļūst skaidrs. Kad apziņa ir pilnīgi mierīga, mēs atklājam dao. D�uandzi teica: �Iek�ējais miers vislabāk attēlo ūdens dabu.� (Yutang, 1948, 77.) Tikai rāms ūdens, nevis plūsto�as straumes parāda īstu atspulgu. Daoistu meditācijas māca, kā nomierināt tā dēvēto �prāta pļāpā�anu�.

Ūdens pieņem jebkuru formu, kas to ietver, tomēr nemaina savu iek�ējo dabu. Tas vienmēr ir ūdens, gan plūstot pa upes gul�tni, gan piepildot kausu. Ūdens var mainīt savu �ķidruma agre�gātstāvokli un veidot cietu ledu vai pat iztvaikot kā garaiņi, ne�mainot savu ķīmisko dabu. Tāpat arī dao ir bez formas, tomēr pielāgojas visam. Tāpat kā ūdens, dao plūst bez piepūles, mai�not savas izpausmes atbilsto�i apstākļiem, nekad neatsakoties no savas iek�ējās dabas. Jūs atradīsiet veidus, kā pieskaņoties dzīves mainīgajām situācijām, kad jūsu dzīve plūdīs kopā ar dao (skat. 13. nodaļu).

Mums var likties, ka ūdens ir �mīksts�, tomēr Lielais kanjons ir pierādījums ūdens milzīgajam spēkam. Kā skaidro Laodzi:

�Nekas pasaulē nav mīkstāks par ūdeni, ta�u mēs zinām, ka ūdens spēj noārdīt pat viscietākās lietas.�

(�Daodedzin�, avots: Kwok, 1994, 185.)

Esiet elastīgs kā ūdens, un jūs atklāsiet sevī neiedragājamu neatlaidību virzīties kopā ar jūsu ceļa plūdumu.

Ūdens vienmēr tiecas uz viszemāko punktu. Noplūde no caurules iesūcas katrā spraugā, atrodot ceļu uz leju. Dao ir atro�dams arī viszemākajās vietās.

�Es salīdzinu cilvēka visizcilākos sasniegumus ar ūdens izci�lajām spējām.

Ūdens izcilās spējas izpau�as tajā apstāklī, ka tas dod labumu visam un bez piepūles pretējā virzienā ieņem zemās vietas, kas nepatīk nevienam cilvēkam. Tādēļ ūdens ceļ� ir tuvs dao.�

(�Daodedzin�, avots: Legge, 1962, 52.)

Zinātne atzīst, ka tā ir patiesība. Katram ekosistēmas līme�nim ir svarīga loma. Ja tiek iznīcināta kāda dzīvnieku vai augu suga, izmaiņas viļņveidīgi izplatās visā sistēmā. Pat visvienkār�ā�kais organisms var kļūt par organisku vides piesārņojuma likvidētāju � zinātnieki ir atklāju�i un izveidoju�i baktēriju variācijas, kas �apēd� naftas atkritumus. No visaugstāk attīstītā līdz visze�māk eso�ajam organismam visas būtnes ir nozīmīgas pa�as par sevi, tā ir dala no dabas vienotības.

Nevairieties no pieticīga, it kā zema sākuma. Cēlais aizsākas zemajā. Tāpēc uztveriet zemo kā augstā kontrapunktu. Aptverot vienu iņ-jan pusi, jūs ļaujat veidoties arī otrajai. Abas puses mij�iedarbojas vienotībā, un tas ir dao.

Tas izpau�as mūsu ikdienas dzīvē: daoisti iesaka cilvēkiem netiekties pēc atzinības un publiskas slavinā�anas. Labāk dzīvo�jiet pieticīgi un rāmi rūpējieties par savu talantu izkop�anu. Dao tiek piepildīts nevis ārējos apbalvojumos un atzinībā, bet gan sevis pilnveido�anā. Daoisti uzskata: ja cilvēks rīkojas harmonijā ar dao, piemērots statuss un pagodinājumi viņam nāks bez pa�pildu piepūles. Tādējādi daoists daudz ko paveic, kaut gan no malas �ķiet, ka viņ� neko nedara.

Esiet kā ūdens: bez formas, tomēr mērķtiecīgs, mīksts, kā arī neatlaidīgs, skaidrs un rāms, meklējiet viszemāko, lai sasniegtu visaugstāko. �ādi rīkojoties, jūs atradīsiet dao un nekas nespēs jūs apturēt.

Sekojiet dabai

Biedro�anās ar nesamaitāto un dabisko ir īstais veselīgas dzī�vo�anas avots. Sekojiet dabas instinktīvajam veidam, nevis cil�vēku ārējām para�ām. Kad ļaudis pārāk dziļi ieslīgst kultūrā, kas ir cilvēka darinājums, �viņi pakļaujas ārējiem noteikumiem un ārējās vadības sistēmai. Viņi vairs neapzinās savu būtisko saikni ar dao caur savu iek�ējo dabu � instinktīvo nojausmu par vis�labāko rīcību konkrētajā situācijā, kas ir dao. Koncentrē�anās uz ārējo vadības sistēmu rada konfliktus un problēmas cilvēka dzīvē. Izmantojiet savu intuitīvo iek�ējo viedumu, lai saprastu, un jūs saskaņosieties ar dao. Ceļ� ir brīvs, un jums nebūs nekādu �ķēr�ļu.

�Dao, kā vienmēr, neveic it nevienu darbību, tomēr nekas nepaliek ne�padarīts.�

� �Daodedzin�, avots: Chan, 1963, 158

Ejot pa nedarī�anas ceļu (vuvei), nekas nepaliek nepadarīts un viss tiek paveikts. Pirmajā acu uzmetienā tas liekas absurds. Kā gan mēs varam kaut ko paveikt, ja neko nedarām tā īsteno��anai? Ja iedziļināsimies nedarī�anas jēdzienā, sāksim apzināties rado�as alternatīvas, kas palīdzēs realizēties mūsu centieniem.

Neviena darbība nedrīkst būt

PRETRUNĀ AR DABU

Nedarī�ana nenozīmē, ka mums tie�ām nebūtu jādara abso�lūti nekas. Nē, nedarī�ana nozīmē neizdarīt neko tādu, kas būtu pret dabu. Necīnieties pret straumi � peldiet tai līdzi, un jūs bez piepūles pārvarēsiet lielu attālumu. Piemēram, pludmales glābēji iesaka: ja prom no krasta vērsta straume sāk nest jūs jūrā, vienmēr peldiet kopā ar straumi uz krastu un necīnieties pret tās vilkmi. Ja slidena ceļa posmā automa�īna sāk slīdēt, cīnoties

pret slīdē�anu, stūrē�ana pretējā virzienā liks auto kustēties zigzagveidā, un jūs varat pilnīgi zaudēt kontroli pār situāciju. Tā vietā labs �oferis uzmanīgi un akurāti pagrie� riteņus slīdē�anas virzienā un noņem kāju no gāzes pedāļa. Tad auto stabilizēs savu kustību, un �oferis nezaudēs kontroli. Kad riepas atgūst saķēri ar ceļa segumu, autovadītājs atkal var braukt bez lielas piepūles.

īstā paveik�anas atslēga ir spēja pieskaņoties veicamā darba raksturam � nevis pūlieties panākt, lai kaut kas īstenojas, bet gan sāciet apzināties, kas reāli notiek. Vērojiet iedarbojo�os spē�kus, saskatiet situācijai jau sākotnēji piemīto�ās tendences. Neka�rojiet pret �iem spēkiem. Izmantojiet tos ar gudru apdomu. Kad sabiedrosieties ar gaidāmā notikuma attīstības tendencēm, iegū�siet kontroli un paveik�ana notiks dabiski.

Nedarī�ana ir jābalsta uz dziļu pārliecību un ticību dabis�kajiem instinktiem. Dziņas un instinkti ir �iebūvēti� katrā no mums; ļaujot tiem pa�iem attīstīties, cilvēks bie�i vien spēj labāk realizēt savu potenciālu. Ļaujiet sev būt harmonijā ar sevi, un lietas nokārtosies tā, kā vajadzīgs.

Mūsdienu psihoterapijas pētījumi ir pierādīju�i, ka iemācī�ties apzināties jūsu dzīves ceļā radu�os problēmu un peldēt pa straumi kopā ar to ir efektīvāk nekā cīnīties ar to. Piemēram, ir iegūti pozitīvi rezultāti, kā cilvēki �ādi tiek galā ar fobijām. Cilvēki bie�i cen�as apspiest bailes, izvairoties no biedējo�ajām situācijām � tie, kas baidās no liftiem, labāk kāps daudzus pa�kāpienus pa kāpnēm, nevis ieies lifta kabīnē; tie, kas baidās no tiltiem, nobrauks desmitiem kilometru pa citu ceļu, lai izvairītos no tilta �ķērso�anas. Mūsdienu uzvedības teorija ir pierādījusi: jo vairāk cilvēki izvairās no savām bailēm, jo lielākas tās kļūst. Akceptētā terapeitiskā metodika ir ekspozīcijas terapija, kas dod ieteikumus cilvēkiem, kā tikt galā ar fobijām. Ārstniecība bailēm no liftiem ir braukt ar liftu, precīzi ievērojot psihoterapeita norā�dījumus. Ar fobiju sirgsto�ais bie�i vien sākumā ir ļoti satraucies, bet, kā paredz daoisms, iek�ējā daba tomēr gūst virsroku. Liftā nenotiek nekas briesmīgs, un bailes beigās izgaist.

Identiska argumentācija attiecas arī uz cilvēku savstarpējām attiecībām. Vecāki nereti uzsāk �cīņu par varu� ar bērniem mā�jasdarbu dēļ, piedraudot ar sodu, lai bērni sāktu mācīties. Ne�darī�ana piedāvā citu pieeju: neveiciet nekādu darbību. Dziļāk paanalizējiet situācijas dinamiku. Vai jūsu atvase izvairās no mājasdarba kāda jums slēpta iemesla dēļ, varbūt tādēļ, ka cita no�darbe viņam �ķiet interesantāka? Piemēram, varbūt bērns jūt ne�piecie�amību vairāk laika veltīt rotaļām. Preto�anās pieaugu�o � ārējai � vēlmei, nevis iek�ējās vēlmes pēc rotaļām īsteno�ana var radīt vēl lielākas problēmas, otro konfliktu papildus pirmajam. Padomājiet par labāku pieeju �ī mērķa sasnieg�anai. Piemēram, izturieties pret mājasdarbiem rotaļīgāk. Padariet to par spēli. Atrodiet veidu, kā pārvērst to par izklaidi, vai izbrīvējiet laiku, lai parotaļātos ar bērnu. Risiniet �o situāciju kopumā, saskaņo�jot iek�ējo būtību ar ārējām prasībām. Efektīvi risinājumi nekad nav daļēji.

Darbība bez darbo�anās

�Plānojiet sare�ģīto no tā, kas ir viegls; sāciet lielu darbu no tā, kas ir neliels. Visgrūtākie uzdevumi pasaulē sākas no vieglā; visizcilākie sasniegumi pa�saulē sākas no nelielā.�

���� �Daodedzin�, avots: Duyvendak, 1992, 135

Daoisti vieni no pirmajiem iestājās par preventīvo taktiku. Ja rīkosieties, kamēr problēma ir sīka un viegli atrisināma, jums būs jāpadara daudz mazāk. Toties, ja gaidīsiet, līdz stāvoklis kļūst

komplicēts, būs daudz grūtāk to atrisināt. Problēmas apmēriem pieaugot, atrisinājums prasa lielāku piepūli.

Iedomāsimies baļķu kārtotāju, kas pludina kokmateriālus lejup pa straumi uz zāģētavu. Ja viņ� stāv pie pa�a gatera, vienlai�kus atpeldēs pārāk daudz baļķu, lai tos labi kārtotu, un visi baļķi uzskries cits citam virsū. Bet, ja kārtotājs paies augstāk pa straumi, viņ� viegli un precīzi novirzīs katru baļķi lejup pa upi, un to plūsma būs vienmērīga un nepārtraukta.

Mums mak�ķerē�anas laikā bija atgadījums, kas labi ilustrēja �o taktiku. Pirms vairākiem gadiem mēs baudījām atvaļinājumu Kārību salās; bijām paņēmu�i līdz zvejas rīkus un iekārtojāmies daudzsolo�ā jūras krasta vietā ar zvejas stabiem, ēsmu, āķiem un svingiņiem � visu aprīkojumu, ko izmanto mūsdienīgais mak�ķernieks. Iesviedām zvejas auklas un brīdi pagaidījām, tad sviedām vēl un vēl, bet nekas nenotika � tikai pie ūdens virs�mas riņķoja liela zivs. Viens no saliniekiem vēroja mūs ar rāmu smaidu sejā, tad pienāca klāt un draudzīgā balsī teica: � �ādā veidā ta�u nenoķersiet nevienu zivi � tikai saskrāpēsiet sānu haizivij!

�� Tie�ām? Un kas tad mums jādara? � mēs jautājām, apjē�gu�i, ka �is vietējais gudrinieks varētu ieteikt ko noderīgu.

Manāmi uzjautrināts, viņ� ie�ēlojās par mums un sacīja: � Labi, es parādī�u!

Vīrietis izņēma no kabatas mak�kerauklu, uzlika uz āka ne> > > daudz ēsmas un kādus piecus metrus augstāk uz auklas � krā�sainu pludiņu. Tad viņ� iepeldēja jūrā pāris desmitus metru, iemeta auklu un atgriezās krastā, piesienot auklu pie koka.

�� Tagad iesim uz restorānu, lai paglābtos no karstuma, un mierīgi atpūtīsimies.

Mēs gājām viņam līdzi, un mums aizsākās interesanta sa�runa, kurā mēs uzzinājām daudz ko par salinieku dzīvesveidu.

Pēc kādas stundas devāmies uz zvejas vietu un redzējām, ka pludiņ� lēkā aug�up lejup. Uz āķa bija uzķērusies zivs. Mūsu jauniegūtais draugs nevērīgi uztina auklu, izvilka krastā milzīgu 5 kilogramu smagu zivi un teica: � Tas nu gan ir skaistulis! Tagad es iemetī�u vēl vienu auklu, un vakarā mums būs zivju sacepums!

Viņ� tie�ām noķēra vēl vienu lielu zivi. Zivis tika noķertas j > > pēc nedarī�anas principa, un mēs mielojāmies ar visgardāko zivju sacepums, ko jelkad bijām ēdu�i.

Samaziniet darbo�anos līdz minimumam, darbojoties mierīgi un pārdomāti. Ielieciet piepūli galvenajā, pa�ā darbībā, nevis sī�kumos, tās apkārtējās detaļās. Cilvēki iegulda daudz pūļu, noņe�moties ar lietām, kas saistītas ar darbību, piemēram, aprīkojumu, ārējo izskatu, sagatavo�anās procesu un pat citu viedokļiem. Tad viņiem paliek mazāk enerģijas īstā mērķa realizē�anai, un iz�nākums ir mazāk sekmīgs.

�Viņ� paveic savu uzdevumu, bet nepieprasa atzinību no citiem.

Viņ� nepieprasa atzinību no citiem tāpēc, lai viņa sasniegumi

paliktu viņa rokās.�

(�Daodedzin�, avots: Chan, 1963, 140.)

�Nedarī�anas� pieeja valsts pārvaldē

�Nedarī�anas� princips ir attiecināms uz daudziem dzīves as�pektiem, bet viena joma, kas ļoti interesēja Laodzi, bija valsts pār�valde. Vienīgais temats, uz ko �Daodedzin� ir vēl lielāks atsau�u skaits, ir pats dao. Daudzas uz valdības politiku vērstās idejas var adekvāti izmantot arī uzņēmumu mened�mentā un ikdienas dzīvē mājsaimniecībā.

Daoistu politikas pamatnostādnes var pielīdzināt eiropie�u valsts neiejauk�anās politikai �laissez-faire�. Valdība, kas visma�zāk nodarbojas ar pārvaldī�anu, pārvalda valsti vislabāk. Daoistu viedie ieteica valdniekiem paiet mazliet malā un ļaut pavalstnie�kiem attīstīties. Laodzi sacīja �ādi: �Lielas valsts pārvaldī�ana ir līdzīga mazas zivs cep�anai.� (�Daodedzin�, avots: Duyvendak, 1992, 130.) Ikviens, kur� ir cepis zivi, zina: ja zivi apgriezīs pārāk bie�i, tā izjuks. Tāpat arī valdība, kas pārāk iejaucas savas tautas dzīvē, tikai radīs nopietnas problēmas.

Pārāk sare�ģīti likumi un ierobe�ojumi arī izraisīs problēmas. Laodzi, D�uandzi un Ļēdzi uzskatīja, ka strikti aizliegumi un tabu rada pretestību, dumpi un nabadzību. Jo vairāk ir likumu, jo vairāk ir arī zagļu un laupītāju.

Jo vairāk ir visādu aizliegumu, jo vairāk ir visādu rituālu,

kas liek no kaut kā izvairīties, jo Ļiudis ir nabadzīgāki�

Jo vairāk likumu tiek izsludināts, jo vairāk uzradīsies zagļu un bandītu.

Tādēļ viedais vīrs ir teicis: tikmēr, kamēr es ",nedaru neko�, cilvēki pārveidosies pa�i no sevis.

(�Daodedzin�, avots: Waley, 1958, 211.)

Ļēdzi norādīja, ka valdniekam jāprot saskatīt savu pavalst: nieku spējas. �Valsts pārvaldī�anā visgrūtākais ir saprast ci�tiem piemīto�o vērtību, nevis balstīties tikai uz savējo.� (Giles, 1959, 99.) Tātad ir svarīgi, lai valdnieks attīstītu savu pavalst�nieku spējas un ļautu tiem izpildīt viņu dzīves mērķi. Noņemot ierobe�ojumus, cilvēki izkops savas dotības, un visa valsts no tā gūs labumu.

�Nedarī�ana� no valdnieku puses nenozīmē, ka viņiem ne par ko nav jārūpējas vai vieglprātīgi jāizturas pret līdera lomu. Valdniekiem no visas sirds jārūpējas par saviem pavalstniekiem.

Smagais ir sakne vieglajam.

Mierīgums ir satraukuma pavēlnieks�

Valsts valdnieks personīgi nekādā ziņā nedrīkst vieglprātīgi izturēties pret pasauli!

Ar vieglprātīgu attieksmi viņ� zaudē saknes, ar lieku satraukumu viņ� zaudē valdī�anas prasmi.

(�Daodedzin�, avots: Wilhelm, 1990, 38.)

Valdniekam ļoti nopietni jāizturas pret savas valsts un iedzī�votāju problēmām, bet jārisina tās ar rāmu pieeju. Tad viņ� sa�glabās skaidrību un iek�ējo mieru kā gudru valdī�anas lēmumu avotu.

�Pa�ā saknē de ideja ir vara, ko īs�teno bez spēka izmanto�anas un bez liekas iejauk�anās apkārtējo ap�stākļu izkārtojumā.�

� Watts, 1975, 121 Pu: NEAPSTRĀDĀTAIS KOKA KLUCIS

Uz brīdi iedomājieties, ka esat profesionāls galdnieks. Jūs skatāties uz neapstrādātu koka kluci ar zināmām simpātijām, zinot, ka tam piemīt vēl neradīts potenciāls. Kā neapstrādāts koka gabals tas var būt jebkas iespējas ir bezgalīgas. Neviens nevar nosaukt to vārdā, jo tas vēl nav kļuvis par kaut ko un ek�sistē savā dabiskajā neskartajā stāvoklī, lielā mērā tāpat kā dao.

Daoisti uzskata: ja mēs atgrieztos stāvoklī, kas līdzīgs neap�strādātajam koka klucim (pu), mēs atrastu dao.

Dodiet cilvēkiem vienkār�ību, ko aplūkot, dodiet viņiem neapstrādāto koka kluci, ko paturēt rokā.

(�Daodedzin�, avots: Waley, 1958, 166.)

Cilvēki bie�i steidzas iegūt pabeigto izstrādājumu, kokgrie�zumu. Bet, kad priek�mets ir izgatavots, neierobe�otais dao tiek pazaudēts. Kādu objektu attēlojo�s kokgriezums ir tikai tas un nekas vairāk. Tam ir nosaukums. Tas jau sācis eksistēt. Eventuāli las nolietosies, salūzīs vai tiks nozaudēts, kad būs izgājis esamības-neesamības ciklu. Ta�u sākotnējais neapstrādātais koka ga�bals ir bez nosaukuma, ārpus definīcijām, mierpilns un atvērts. Viedais cen�as būt kā neapstrādāts klucis, atvērts potenciālam bez ierobe�ojumiem vienas definīcijas ietvaros.

�ī ideja kļūst skaidrāka ar kādu piemēru. Daudzi ļoti gata�vojas Ziemassvētkiem, pērk dāvanas draugiem un ģimenei, sūta

apsveikuma kartītes un izrotā savu māju. Pla�saziņas līdzekļi mudina ikvienu pirkt, pārplūdinot televīziju, radio un laikrakstus ar reklāmām. Da�iem �ī sagatavo�anās aizņem ļoti daudz laika un rada tik lielu spriedzi, ka �o svētku iek�ējā jēga � Ziemassvētku gars � bie�i kļūst otr�ķirīga. Daoisms iesaka mums atkāpties no izteiktajiem patērē�anas un mārketinga rituāliem un atgriezties pie Ziemassvētku autentiskās dabas.

Daudzi [angļu valodas] tulkotāji vārdu pu (neapstrādātais koka klucis) tulko kā �vienkār�ība�. Vārdu �vienkār�ība� tulko arī kā �jēlzīds�. Ķīnie�iem jēlzīds bija materiāls bez jebkādiem īpa��iem atribūtiem, pirms to krāso, iz�uj vai apstrādā jebkurā veidā, ļoti līdzīgs neapstrādātajam koka klucim. Gan jēlzīds, gan koks var kļūt par da�ādām lietām, bet savā neapstrādātajā stāvoklī tie ir piepildīti ar potenciālu. Daoisti cen�as rosināt cilvēkus atrast ceļu atpakaļ pie viņu dabiskās esamības, pirms tos ietekmē un no�formē civilizācijas kultūra. Katrā no mums mīt vienkār�a, tīra bū�tība, un tā ir vienota ar dao. Sabiedrība iemāca mums būt ierobe��otiem. Mēs saskaramies ar ierobe�ojumiem, normām, un da�ādi notikumi mūs veido. Mēs radām patvaļīgas un relatīvas definī�cijas par savu �es�, kas atsve�inātas no mūsu iedzimtās dabas.

Tāpat kā daoistu viedie, hipnoterapeits Miltons Eriksons uzskatīja, ka mūsu prāta bezapziņas daļa ir cilvēka īstais �es�. Ceļojot cauri dzīvei, mēs iemācāmies, ka pastāv robe�as. Nega�tīva pieredze kontaktos ar skolotājiem, vecākiem un apkārtējo sabiedrību, liekas, signalizē: �Tu to nevari izdarīt. Tas nav iespē�jams.� No �iem iemācītajiem ierobe�ojumiem rodas da�ādas problēmas. Eriksons ar hipnozes palīdzību mācīja cilvēkiem at�griezties pie viņu zemapziņas, jo tad viņi spēs atrisināt konflik�tus vai atbrīvoties no tiem. Zemapziņas funkcionē�anas dabiskā plūsma palīdz bez liekas piepūles rast risinājumu da�ādiem jau�tājumiem. Hipnozē jums nav jādara nekas konkrēts, tikai jāļauj notikt dabiskam procesam (skat. 3. daļu). Atgriezieties pie neap�strādātā koka klu�a, un tad jūs būsiet tāds, kāds patiesībā esat, vienots ar savu sākotnējo dabu, vienots ar dao.

Pu SPĒKS

�Dzīvo�ana tuvu avotam dod vis�lielāko baudu.�

���� Thoreau, avots: Atkinson, 1967, 292

Dao ir avots, de seko pēc tam. Daoismā de rodas no atra�a�nās pu � neapstrādātā koka klu�a � mentālajā stāvoklī. Ne�iejaucoties procesu norisē, atbalstot citus, vadot ar atļau�anu citiem izpausties, pakāpjoties sāņus, lai būtu priek�ā, sāk iedar7 boties ietekmē�anas potenciāls. Tātad valdnieks (to var traktēt arī kā uzņēmuma vadītāju vai ģimenes galvu, labu tēvu) zina, ka ir laiki, kad jāpaiet malā un jāļauj darbiniekam (bērnam) augt un attīstīties. Tad padotie neuztver vadītāju kā �ķērsli, jo tas viņus neierobe�o. Esiet apak�ā, lai būtu aug�ā. Viedais vēlas ļoti maz,

viņ� grib negribēt, un, lai vadītu notikumu plūdumu, viņ� nei iecas pēc tā, pēc kā tiecas vairākums cilvēku.

De ir dao iek�ienē. Ja cilvēks intuitīvi seko iek�ējai dabai kā ceļazīmei, tā aizved pie dao, jo tas ir harmonijā ar Visuma likumu dabu. Pieņemiet gan labo, gan slikto, gan maigo, gan ne�ēlīgo, kas pastāv dabā. Gan vētrai ar lietusgāzi, gan saulainai dienai ir savs skaistums un vērtība. Viedais saglabā mieru un pa�liek viduspunktā.

De atklā�ana, sekojot ceļam

�Esi patiess pret savu �es�, un no tā izriet, tāpat kā nakts seko dienai, ka tu nevari būt nepatiess ari pret citiem.�

��� �ekspīrs, �Hamlets�

De ir dzīvā dao izpausme mūsos un mūsu dzīvē. Ir dau�dzas de precīzās nozīmes interpretācijas: spēks, tikums, dzīve. Tās visas atspoguļo to, ka de nozīmē dzīvi un dzīvo�anas veidu, spēku un tā ietekmi dzīvē. Jau pats grāmatas �Daodedzin� no�saukums norāda, ka de neizbēgami seko aiz dao. Tie abi ir cie�i saistīti, jo dao rod izpausmi dzīvē.

�Daodedzin� otrā daļa izklāsta vadlīnijas cilvēka dzīvei un dzīvo�anas veidam, un tās visas ietver de. Laodzi māca: piln�veidojiet savu dzīvi. Dzīvi baro dao. Mūsdienu daoismu rakstu�rojo�ās garīgās �alķīmijas�, meditācijas, metodes un vingrojumi veselīgam un ilgam mū�am piedāvā praktisku pieeju.

Ir vieglāk saprast de, kad aplūkojam, cik at�ķirīgs ir to pie�lietojums konfūcismā un daoismā. Konfūcisms izmanto apzīmē�jumus �dao� un �de�, bet dara to daoismam tie�i pretējā veidā.

Konfūcisma piekritējiem cilvēks, kultūra, civilizācija un tās rituāli ir dzīves vadlīniju avots. Daoisti uzskata, ka dzīves vad�līniju avots vienmēr atrodams dao iek�ienē. Indivīda uzvedība, ģimene, kultūra un civilizācija seko dao.

Sapratne par pareizu rīcību rodas no indivīda personīgās attieksmes pret dao, nevis no likumiem, organizācijas un pat kultūras, kas tiek uzspiesta no ārpuses. Vadlīnijas rīcībai nede�finē ārēji jēdzieni, tās cilvēkam jāatrod sevī. Tātad daoisms ir uz cilvēka iek�ējo pasauli balstīta teorija, kur empātija un jutī�gums pret dzīves plūsmu ir galvenais princips, kā izturēties pret citiem.

Ja meklējam kādu orientieri savai rīcībai tikai pēc ārējām mērauklām, pēc kritērijiem, kas ir ārpus situācijas, kuras daļa mēs esam, mums tas neizdodas. Ārējie standarti ir jāindividu�alizē, lai tie būtu derīgi lieto�anai. Vispirms pārdomājiet savu konkrēto situāciju. Tad, ievērojot to, padomājiet par vispārīgu situāciju dao kā ceļazīmi. Individuālās situācijas ir lielākā mē�roga dao reālās izpausmes.

Cilvēkam, kur� pats veido personību, viņa dzīve kļūst patiesa.

Cilvēkam, kur� veido savu ģimeni, viņa dzīve kļūst pilnīga.

Cilvēkam, kur� veido savu kopienu, viņa dzīve pilnveidojas.

Cilvēkam, kur� veido pasauli, viņa dzīve kļūst pla�a.

(�Daodedzin�, avots: Wilhelm, 1990, 51.)

Dzīvojiet saskaņā ar dao, un dzīves izvēle jūs nesamulsinās. Atgriezieties pie pirmsākuma, lai zinātu nobeigumu. Neapstrā�dātais koka gabals ved pretim gudrībai. Dao ir katrā no mums, un tāpēc jūs varat papla�ināt savu dzīvi un spējas ģimenes, ko�pienas, valsts un visbeidzot visas pasaules mērogā. Atgriezieties pie savas īstās būtības, palīdziet citiem un ģimenei, lai atpazītu dao un dzīvotu saskaņā ar dao. �ādi varat rast un izpaust lielu gudrību un pareizus spriedumus. Spriediet par katru cilvēku vai lietu attiecīgās grupas vai kategorijas ietvaros, nevis pēc atsevi��ķiem indivīdiem, j

Piemēram, Laodzi uzskata: lai saprastu citas ģimenes, sāciet saprast savējo. Ja sapratīsiet savu ģimeni, tā rezultātā dabiski va�rēsiet saprast ģimenes vispār. Sāciet ar savu pa�reizējo situāciju, nevis ar kādu ārēju ideālu. Katra lieta izpau� dao un tādēļ var aizvest vispirms līdz tās individuālajam dao, un tad � līdz uni�versālajam dao. īstā būtība ir lietās un cilvēkos eso�ā augstākā realitāte.

�o atziņu ilustrē gadījums ar doktora D�ona Vaithorna � D�ona Hopkinsa universitātes slimnīcas Fipsa psihiatriskās klī�nikas nodaļas vadītāja � pacientu. Vaithornu viņa psihiatrijas rezidentūras laikā apmeklēja �izofrēnijas slimniece, kas bija ļoti nervoza un noraidīja visus mēģinājumus ar psiholoģiskās pārlie�cinā�anas metodēm mazināt viņas ārkārtīgo diskomforta izjūtu ģimenē. Viņa savu atteik�anos piedalīties ārstē�anā skaidroja �ādi: �Jūs ta�u nepazīstat manu tanti Sofiju!� Sākumā doktors Vaithorns nesaprata, par ko ir runa, bet tad viņ� satika �o tanti Sofiju. Pēc sarunas ar viņu ārsts saprata, ka pacientes problēmas ir pamatotas realitātē. Viņas tante Sofija bija pārmērīgi pra�sīga, valdonīga, spēcīga persona, ar ko ļoti grūti saprasties. Nu Vaithorns paziņoja �ai pacientei: �Jā. Es jūs saprotu. Es satiku viņu � tagad es pazīstu tanti Sofiju!� Tas kļuva par viņu kon�taktē�anās pamatu, kas izvērtās par pozitīvām terapijas attiecī�bām, kuras palīdzēja sievietei izārstēties.

Mums katram dzīvē ir sava tante Sofija � ne jau tikai kāds cilvēks, bet arī apstākļi, kas ir neatkārtojami un cie�i saistīti ar mūsu izpratni un vērtībām. Tikai tad, kad savienojamies ar �ādu

situāciju, mēs varam apjēgt, kā rīkoties, un, kad tā notiek, mūsu intuīcija ir mums labs orientieris. Tad rodas arī empātija, un mēs spējam palīdzēt citiem. Un kāda ir jūsu tante Sofija?

Vēlieties pēc iespējas mazāk

Kā mēs izpau�am dao savā dzīvē? Viena pieeja ir nevēlēties pārmērīgi daudz. Tad dzīve kļūst vienkār�āka, to nesare�ģī tas, kas pārsniedz būtiskās vajadzības.

Daoistiem domas par pārmērīgām vēlmēm at�ķiras no bu�distiem, kuriem vēlē�anās kā iekāro�ana vispār ir visu problēmu sakne. Daoisti uzskata, ka mums jāatmet kultūrā balstītās galē�jības un nedabiskās vēlmes, tādas kā vēlme krāt mantu un tiek��anās pēc varas. Pēc iņ-jan principa vienmēr tiek radīts pretstats. Ja kādam pieder pārāk daudz, rodas pretējā stāvokļa potenciāls. Parādās neizbēgamu problēmu virkne, piemēram, mantas uztu�rē�ana un raizē�anās par tās zaudē�anu. Saskaņā ar �Daodedzin�, vērtīgi priek�meti vienmēr �dzemdina zagļus�, jo ir tikai dabiski, ka citi gribēs iegūt sev lietas, ko kultūra ir pasludinājusi par vēr�tīgām. �Nav lielāka kārdinājuma par vēlmi iegūt savā īpa�umā to, pēc kā kāro citi.� (�Daodedzin�, avots: Welch, 1967, 39.)

Priek�meta vērtība ir relatīva, bie�i vien noteikta tikai ar kultūras apsvērumiem, tā pēc būtības nepiemīt pa�am objektam. Piemēram, cilvēki vēlas iegādāties arvien vairāk da�ādu dator�programmu, kaut gan tās mēdz būt visai dārgas.

Tās ir tik pieprasītas, ka ir uzradu�ies datoru pirāti, kas nele�gāli kopē un pārdod tās. Bet aborigēns, kur� nekad nav redzējis datoru, nodomās, ka datorprogrammas disks ir nederīgs plast�masas gabals un izmetīs to. �etrgadīgam bērnam CD diski ir tikai rotaļlietas.

Pārstājiet pie�ķirt lielu vērtību ārējām lietām. Atgriezieties pie intuitīvās bagātības jūsu iek�ējā pasaulē: dao. Tad jūs būsiet laimīgs, mierīgs un dabiski attīstīsiet savu de.

Atklāj savu vienkār�o būtību, aptver savu sākotnējo dabu, savaldi savu savtīgumu, ierobe�o savas vēlmes.

(�Daodedzin�, avots:

Yutang, 1948, 120.)

Vēlme kontrolēt un iegūt varu aizved cilvēkus prom no dao. Ikreiz, kad mēģinām pārņemt kontroli pār kādu cilvēku vai apstākli, tiek radīts pretējais stāvoklis. Situāciju piepilda pretestība un konflikti, apstādinot virzību uz priek�u. Atmetiet mēģinājumus iegūt kontroli � tad atklāsies patiesā situācijas dinamika, ko var ievirzīt pozitīvā virzienā. Izpalīdzīga piedalī�a�nās ir daudz spēcīgāka un ilgsto�āka nekā dominē�ana. Kad mēs esam vienoti ar dao, mums ir dziļāka sapratne un attīstītākas spējas.

To ilustrē kāds Ļēdzi stāsts. Reiz dzīvoja puisis, kuram ļoti patika kaijas. Viņ� katru rītu mēdza peldēties jūrā kopā ar tām. Putni lidoja viņam klāt, notupās uz rokām un pleciem, it kā pui�sis būtu kaija. Kādudien viņa tēvs teica: �Redzu, ka tu proti ap�ieties ar �iem putniem. Noķer man vienu kaiju, man tā būs mīļdzīvnieks.�

Puisis bija paklausīgs dēls un neko neiebilda. Nākamajā rītā, kad viņ� atkal gāja peldēties kopā ar kaijām, tās lidinājās augstu virs viņa galvas, bet nenosēdās uz pleciem. Likās, ka tās ir par kaut ko satrauktas. Pui�a attieksmes izmaiņa bija pavēstī�jusi viņa nodomu iegūt kontroli pār putniem. Viņ� vairs nebija

vienots ar kaijām, un putnu dabiskie instinkti lika tām piesar�gāties. Dzīvnieki spēj sajust nodomus un attiecīgi reaģēt (Ļēdzi, avots: Giles 1959, 46-47).

Mierpilna attieksme

Daoisma filozofiju mēs varam izjust mierpilnā attieksmē pret dzīvi. Nomieriniet prātu, pavērsiet uzmanību prom no ārē�jās pasaules un ļaujiet domām kļūt dzidrām kā avota ūdens. Tas ir ceļ� uz apgaismību. Izjūtiet vieglo viļņojumu, ievērojiet nian�ses un pustoņus. Rodiet prieku vienkār�ās lietās. Nenoslogojiet savu apziņu un psihi cauru diennakti. Atstājiet brīvus brī�us, kad mierīgi ļauties apcerei, neturot neko konkrētu prātā. Lai pil�nīgi izaugtu un attīstītos, neesiet aizņemts visu laiku! �ī atziņa ir patie�ām vērtīga.

De LABESTĪBA

�Jo vairāk viņ� dara citu labā, jo vairāk viņam pieder.

Jo vairāk viņ� atdod citiem, jo vairāk viņ� iegūst.�

���� �Daodedzin�, avots: Wilhelm, 1990, 64 ■>

De ir diskrēts spēks, kura nolūki ir labestīgi. Laodzi, D�uandzi un Ļēdzi dod daudzus ētikas padomus, kā cilvēkiem jādzīvo sava dzīve. Viņi vēlējās, lai viedie palīdz citiem � tā ir viņu uz �nedarī�anas� principu balstītā mierpilnā dzīvesveida daļa. Cil�

vēkiem jābūt savstarpēji izpalīdzīgiem. Esiet labestīgs pret laba�jiem ļaudīm un ari pret ne tik labajiem, uzticieties pozitīvajam visās lietās pasaulē, jo dzīve ir uzticība. Daoistu viedais pau� �īs vērtības, ar mierpilnu attieksmi godājot dao un augstu vērtējot jebkuru dzīvību harmonijā ar Visuma mūzikas skanējumu.

Viedais cen�as virzīt kultūru rāmā, labestīgā gultnē, kad ik�viens var īstenot savu dabisko potenciālu. Kad cilvēki pārstāj tiekties pēc savtīgiem mērķiem un atmet pārmērīgas alkas pēc mantas, viņi vairs negrib iegūt varu un kundzību pār citiem. Konflikti un problēmas izgaist pa�i no sevis. Ļaujot dzīves pro�cesiem noritēt, notikumi attīstās atbilsto�i to dabiskajam ciklam. Dzīvības spēks apriņķo, un viss izveidojas ar virzību uz labu. Izzūd karstā un asā agresija, un pasaule iegūst vēsu, saldu, mierīgu nokrāsu.

�Visas lietas ir ietvertas iņ un satur jan: pulsējo�ās enerģijas �i notur tās visas kopā.�

� �Daodedzin�, avots: Kivok, 1994, no

Ar dao ra�anos piedzimst polārie pretmeti � iņ un jan. �i ir dzīvības elpa. Agrīnie klasiskie daoisti pievērsās iegrim�anai pa�a dao pieredzē�jumā, kļūstot mierpilni un rāmi un aizmirstot par visu pārējo. Vēlākā perioda daoisti centās izteikt dao kā �i, jo �i rodas no dao un tādējādi ienes dao mūsu pasaulē. Ir daudzas jomas, kur dao ir radis pielietojumu ikdienas dzīvē. Daoisma praktizētāji sāk no mierpilna, rāma viduspunkta dao pieredzē�jumā, tad izpau� dao kustībā un dzīvē kā uz ārpusi vērstu �i. Meditācija, ciguns, Austrumu medicīna, cīņas mākslas formas, kā arī māksla un psihotera�pija ir veidi, kā izmantot �os principus veselīgākai, laimīgākai un aktīvākai dzīvei harmonijā ar dao.

�Sasniedzot vislielāko iek�ējo tuk��umu sevi un nosvērtībā vērojot klusumu, kamēr visapkārt rosās �Desmit tūksto�i lietu�, es apceru �o lietu atgrie�anos (nebūtībā).�

� �Daodcdzin�, avots: Duyvendak,

1992, 49

Mēs meklējam dao savas apziņas okeāna dzīlēs. Meditā�cija palīdz mums virzīties uz priek�u pa �o okeānu. Sekojot �i plūsto�ajam apriņķojumam kā kompasam un saskaņojoties ar dao, mēs varam veikt dziļāku izpēti. Meditācija rada domu skaidrību, iek�ēju mieru, lielāku vitalitāti, jūtīgumu, elastību un enerģiju. Daoisti uzskata, ka meditācijas praktizē�ana nodro��ina cilvēkam veselīgāku un laimīgāku dzīvi. Daudzas tradicio�nālās daoistu meditācijas ir iekļautas nākamajās divās nodaļās kopā ar mūsdienu adaptācijām, lai palīdzētu jums atrast ceļu uz dao.

Prāta nomierinā�ana

Kop� Laodzi laikiem daoisti ir atbalstīju�i prāta nomierinā��anas principu. Kaut gan agrīnie daoisti nepiedāvāja detalizētas pamācības, viņi atsaucās uz meditāciju kā atslēgu cilvēka uztveres spēju attīstī�anai. Vēlākie daoisma strāvojumi formulēja da�ādus meditācijas veidus saviem sekotājiem. �ī vingrinājumu kopa pa�līdzēs jums izkopt iek�ēju mieru un skaidru uztveri pēc daoisma metodēm, lai tas notiktu it kā bez jebkādas piepūles.

Ja jums rodas grūtības meditācijas izpildē, ieturiet pauzi. Piecelieties, pastaigājiet un tad mēģiniet no jauna. Vai arī pamē�ģiniet meditēt vēlāk, guļot gultā pirms iemig�anas vai uzreiz pēc pamo�anās no rīta. Atcerieties, ka dabiskums ir daoisma meditā�cijas stūrakmens.

Ķermeņa nomierinā�ana

Prāts un ķermenis ir cie�i saistīti. Viens ceļ� uz prāta mieru ved caur ķermeni. Jūs varat atslābināt ķermeni bez piespie�anās ar noteiktām meditācijas metodēm.

Ļaujiet ķermenim atslābt

Atrodiet vietu meditē�anai, kur jūs nekas un neviens netrau�cēs. Apgulieties uz muguras un izstiepiet rokas gar sāniem. Pace�liet ceļgalus uz aug�u, lai pēdas balstītos uz grīdu. Pāris minūtes paguliet mierīgi. Ļaujiet savai uzmanībai klīst pāri savam ķer�menim; ievērojiet, kurās vietās esat sasprindzis un kurās � at�slābināts. Vai sasprindzināt kādus muskuļus? Ievērojiet, kā jūsu ķermenis pieskaras grīdai. Vai atspie�aties pret to vai arī ļaujat, muskuļiem atslābt uz grīdas, it kā jūs ieslīgtu sūnās vai peldētu pa ūdens virsmu? Sākumā necentieties kaut ko mainīt. Vienkār�i piefiksējiet, ko jūtat, un gaidiet.

Pēc vairākām minūtēm jūsu muskuļi, iespējams, atbrīvosies no lielās spriedzes. Pagaidiet, lai jūsu ķermenis reaģē pats no sevis. Nedariet neko, tikai esiet atvērts iespējai, ka varētu vēl vai rāk atslābt. Tie, kuriem parasti ir pārāk liela muskuļu spriedze, tik ļoti pierod pie tās, ka nemaz nepieļauj izmaiņu iespējamību. Ļaujiet muskuļiem tiktāl atbrīvoties, kā tie vēlas, bet nespiediet tos ar varu. Esiet vērīgs pret gatavības sajūtu savos muskuļos. Nākamreiz paildziniet �ajā meditācijā pavadīto laiku, kā jums ir ērti. Atkārtojiet �o vingrinājumu arī citā laikā.

Domu nomierinā�ana

Ķermeņa atslābinā�ana var nomierināt prātu, kā konstatējāt iepriek�ējā vingrinājumā. Iek�ējo mieru var attīstīt arī ar psihes vingrinājumiem.

Dao vienmēr izpau�as kā pretstati. Tātad mierīgums ne vien�mēr nozīmē kustības neesamību vai pasīvumu. Tas var izpausties kā nevēlamu īpa�ību (piemēram, nepacietības vai pārsteidzīgas rīcī�bas) apvaldī�ana. Rāms prāts spēj izpausties da�ādās dzīves jomās. Jums tikai jāatklāj savs dabiskais līdzsvars starp mieru un aktivitāti.

�ai meditācijai nepiecie�ama klusa telpa. Izvēlieties laiku, kad zināt, ka neviens jūs netraucēs vismaz piecas minūtes. Ja gri�bat sekot klasiskajai tradīcijai, apsēdieties uz grīdas uz maza spil�vena. Da�iem nepatīk sēdēt uz grīdas; tādā gadījumā apsēdieties ērtā krēslā. �ajās meditācijās svarīgs ir psihiskais stāvoklis, nevis ķermeņa pozīcija.

Pāris minūtes pasēdiet rāms. Nedomājiet ne par ko kon�krētu. Ievērojiet jebkuru domu vai tēlu, kas ienāk prātā, bet neieslīgstiet nekādās pārdomās. Apzinieties tagadējo mirkli un vienkār�i sēdiet mierīgs. Tāpat kā tas bija iepriek� aprakstītajā ķer�meņa meditācijā, neko nedariet ar piespie�anos. Ļaujiet prātam pa�am atrast dabisko domu ritmu. Ja domas ātri joņo, pagaidiet, lai tās kļūst nedaudz lēnākas. Ja jūsu prāts �ķiet kā balta lapa, pajautājiet sev, vai nevarētu parādīties kādas domu virknes. Ro�siniet savas domas atrast pareizo līdzsvaru, kā boja nostabilizējas uz ūdens. Rāmi gaidiet. Pēc kāda laika apjēgsiet, ka jūsu prāts kļūst mierīgs dabiskā gaitā.

Pozitīvā aizmir�anās

Mūsu domas virzās uz apkārtējo pasauli. Mēs domājam par saviem plāniem, vēlmēm, ba�ām. Daoistu eremīti tiecās pēc iek��ēja miera, aizejot prom no ārējās pasaules. Viņi visbie�āk dzīvoja vientulībā tuvu dabai. Viņi atrada orientierus savā pieredzē visos ikdienas kontaktos ar sabiedrību. Viedie ieteica cilvēkiem kaut uz brīdi atpūsties no sabiedrības spiediena un nepiecie�amības kaut kur traukties. �Kaut gan viņ� neiziet no savas mājas, viņ� zina visu uz �īs pasaules.� (�Daodedzin�, avots: Welch, 1967, 76.)

Apsēdieties klusā, komfortablā istabā, kur nav nekādu trau�cēkļu, un aizveriet acis. Iedomājieties, ka esat aizceļojis uz vietu, ko kādreiz ar prieku apmeklējāt, vai arī uz savu sapņu atvaļinā�juma galamērķi. Izvēlieties mierīgu vietu, vēlams, tuvu pie dabas. Kad sākat iztēloties sevi tur, sajūtiet, ka visas mājas problēmas un raizes izgaist. Jums nekā netrūkst, un jūs neko nekārojat. Jums ir daudz laika, lai relaksētos un priecātos par apkārtējo dabas skais�tumu � jūs vienkār�i izbaudāt �o sajūtu. Paturiet �o ainu iztēlē vairākas minūtes. Ikreiz, kad jāatpūtina prāts, atgriezieties �ajā rāmajā stāvoklī, kur nav nekādu vēlmju.

Skaidrs prāts: spoguļa meditācija

Tīrot savu iek�ējo spoguli, vai varat noņemt no tā visus traipus?

���� �Daodedzin�, avots: Duyvendak, 1992, 36

Kad jūsu prāts kļūst tikpat rāms kā ezers bezvējā, jūs visu ieraudzīsiet �ajā atspulgā. Jūs sapratīsiet, kas tie�ām jādara un kā to paveikt: viss noskaidrojas. Iek�ējais miers palielina prāta asumu; pasaule tiek izgaismota jūsu apziņā. Jūsu uztvertais kļūst skaidrāks.

Daoisma literatūrā spogulim bija īpa�a nozīme. �Saules staru atspulgā parādās debesu ugunis.� (Robinet, 1993, 163.) Kad mē�ness tiek atspoguļots, var ieraudzīt debesu rasu. Spogulis var parādīt to, ko nesaredz parastā uztvere. Ar �o seno meditāciju palielināsiet uztver�anas asumu.

Aizveriet acis. Iztēlojieties milzīgu gai�umu, kas top arvien spilgtāks un pārvēr�as par spoguli, kas attēlo visu jūsu ķermeni, it kā jūs būtu kļuvis par spoguli. Izjūtiet spoguļa dzidrumu. Ko redzat tajā atspoguļotu? Neiejaucieties �ajā ainā ne ar kādām domām! Vienkār�i uztveriet �obrīd redzamo.

Uzturēt iek�ējo vienotību

�Tas, kur� ir ieguvis vienotību ar sevi, ir visu sasniedzis,

Tas, kur� zina vienotību ar sevi, zina visu�

Dao atklājas vispirms vienotībā ar sevi, Tādēļ tai ir nenovērtējama vērtība.�

��� Schipper, 1982, 130

Iek�ējās vienotības uzturē�ana ir daoisma metode, kas tuvina jūs dao. Noturot �o vienotību, jūs izveidosiet līdzsvaru savā dzīvē starp prātu, ķermeni un garu.

Katrs cilvēks savu reizi ir pieredzējis �o vienotību, kaut vai uz īsu mirkli � izjūtu, ka viss plūst bez traucēkļiem un ka jūs esat harmonijā ar savām domām, emocijām un apkārtējo pa�sauli. Daudz grūtāks uzdevums ir saglabāt �ādu izjūtu, kad apstākļi iedragā cilvēka līdzsvaru. Iek�ējās vienotības saglabā��anai �ādās situācijās nepiecie�amas prasmes, ko varat izkopt meditācijā.

Garīgā dimensija vienmēr ir harmonijā ar ikdienas dzīvi un vienlaikus pastāv saskaņā arī ar dabu. Kā lai mēs to praktiski īs�tenojam? Tur vajadzīgs atvērts un ass prāts. Nākamais vingrinā�jums palīdzēs izkopt �o prasmi.

Sāciet ar mazumiņu

Tūksto� kilometru gar� ceļojums iesākas ar vienu soli. Sā�ciet ar kaut ko nelielu, un viss tam sekos. Henrijam Toro* ļoti patika vērot vissīkākās nianses dabā. Sava �Voldena ezera eksperimenta� laikā viņ� daudzas stundas aizvadīja, iegrimis vēro�anā. Protams, cilvēku vairākuma rīcībā nav tik ilgs laiks, ko Toro veltīja dabas apcerēm. Kaut gan viņ� uzsver ilgāka pe�rioda nozīmi, mēs ar identiski atvērtu attieksmi arī nelielu brīdi varam izbaudīt līdzīgā intensitātē. Toro savas izjūtas aprak�stīja �ādi:

Es sēdēju savā saulstaru pielietajā lievenī no ausmas līdz rietam, saviļņots līdz pielūgsmei prie�u, hikoriju un sumahu me�ā,

* Henrijs Deivids Toro (Henry David Thoreau) (1817�1862) � amerikāņu transcendaiisma darbu autors, dzejnieks, filozofs, dabaszināt�nieks, vēsturnieks. Vislabāk pazīstams ar savu grāmatu �Voldena jeb Dzīve me�ā� ( Walden) ( 1845). Tā apkopo viņa pārdomas par vienkār�u dzīvo�anu dabas vidē un ir sarakstīta pēc divu gadu, divu mēne�u un divu dienu ilgas dzīvo�anas noslēgtībā me�ā (tā sauktais �Voldenas eksperiments�). Kopumā viņa darbu apjoms pārsniedz 20 sējumus. (Tulk. piez.)

absolūtā klusumā un vienatnē, un putni dziedāja pie manas mājas vai klusi izlidoja tai cauri� �ajā periodā es uzdīgu kā grauds vienā naktī.

(Toro, avots: Atkinson, 1965, 101.)

Izejiet ārā un atrodiet sīkumus dabā, ko novērot. Tas var būt zieds, kukainis, putns, pat smil�u graudiņ� vai zāles stiebrs. Apsē�dieties pie tā un uzmanīgi vērojiet. Centieties pamanīt visu ar to saistīto. Ja tā ir zāle � vai tā līgojas vējā? Ieraugiet puķu krāsas, filigrānās ziedlapiņas. Vērojiet putnu, kā tas lido, kādas skaņas izdod � kā izpau�as putna daba. Ļaujiet, lai tas jūs savaldzina. Ļaujiet sev izjust to, ko tie�ām jūtat par �o objektu. Apvienojiet visas savas emocijas un domas �ajā dabas uztver�anas mirklī.

Iek�ējas vienotības uzturē�ana darbībā

Kad jūtat, ka esat sekmīgi izpildījis iepriek�ējo vingrinā�jumu, izmantojiet �o atvērto, dabisko attieksmi savās ierastajās darbībās. Piemēram, izmēģiniet to pagalma vai dārza sakop�anā. Pirms sākat strādāt, nomieriniet prātu. Nesekojiet iepriek� no�teiktam plānam, ļaujiet, lai jūs vada dabiskās slieksmes, dārza iedvesmotas. Tad sāciet darboties. Pilnīgi sakoncentrējieties uz slaucī�anu vai grāb�anu. Pie katras grābekļa vai slotas kustības sekojiet līdzi augsnes kontūrām. Ja apcērpat krūmus vai kokus, pieskaņojieties konkrētajam krūmam un tā vajadzībām, kā jūs tās uztverat. Jūs sapratīsiet, kurā mirklī jāapstājas. Nepārsnie�dziet �o robe�u; ja kaut kas paliek nepadarīts, atgriezieties nā�kamreiz, kad jūtaties gatavs.

VlZUALIZĒ�ANA

Daoistu meditācijās tiek izmantota vizualizē�ana. Daoisma sektas lieto daudzas vizualizācijas formas, lai veicinātu iek�ējo transformāciju. Simbolisku tēlu grupas ir mūsdienu terapijas līdzeklis, kas ļauj iesniegties mentālajās sfērās, kur apzinātais prāts ir bezspēcīgs. Ja jums ir grūtības ar vizualizē�anu, ieskatie�ties mūsu grāmatā �Meditācijas principi� (Principles of Meditation, Simpkins and Simpkins, 1996), kur mēs piedāvājam vizuali�zē�anas ieteikumus soli pa solim.

Starp prātu un ķermeni pastāv saikne zemapziņā. Mēs ik�dienas darbībās balstāmies uz to bez apzinātiem norādījumiem. Tas, ko mēs iztēlojamies savā apziņā, bie�i kļūst par realitāti bez apzinātas darbo�anās. Lai personīgi to izjustu, padomājiet par zemeņu torti. Centieties to iztēloties spilgti un detalizēti. Vai�rākums cilvēku sajutīs siekalu pieplūdumu mutē. Daoisti da�ās savās vizualizē�anas meditācijās aktivizē �o automātisko prāta mehānismu, ko sauc par ideomotorisko efektu. �ādas meditāci�jas ar jūsu iztēles palīdzību rada pozitīvas izjūtas.

1.�� vizualizē�anas meditācija: sarkanā elpa

Apsēdieties taisni, lai jūsu elpo�anas ceļi būtu brīvi, bet varat arī darīt to stāvot. Lēnām ieelpojot, iztēlojieties, ka ieelpotais gaiss ir sarkans. Saudzīgi izelpojiet �o sarkano gaisu. Iedomājieties, ka sarkanais gaiss ir kā silta uguns jūsu iek�ienē, kas elpo�anas pro�cesā kļūst spo�āka un siltāka un plūst no jūsu vidukļa uz ekstre�mitātēm, piepildot jūs ar siltu, vibrējo�u enerģiju. Noturiet uzma�nību uz elpo�anu, vizualizējot, kā sarkanais gaiss plūst caur jums.

2.��� vizualizē�anas meditācija: Saules gaisma

Daoisti uzskata, ka mēs varam palielināt savu iek�ējo ener�ģiju, savienojoties ar apkārtējo enerģiju, kas nāk no Saules, kura

saistīta ar jan, un no Mēness, kur� saistīts ar iņ. �ajās divās me ditācijās atsauciet atmiņā ainas ar Sauli un Mēnesi vai radiet jau�nus tēlus.

Apsēdieties mierā un klusumā un mierīgi elpojiet. Iztēlojie�ties, ka jūs apspīd saules stari. Sajūtiet Saules gaismu uz ādas kā vieglu siltumu, tad �ī gaisma pamazām iespie�as jūsu ķermenī, un jūs jūtat, ka mirdzat ar spo�o, silto Saules gaismu. Iztēlojie�ties, ka �ī enerģija piesātina jūs, ka saulstari aktivizē jūsu iek�ējo enerģiju, kas plūst brīvi un bez �ķēr�ļiem. Iespējams, ka sajutīsiet kņudē�anu vai siltumu rokās un kājās. Ja tā notiek, ļaujiet �ai sajūtai pastiprināties. Iztēlodamies Saules gaismas peldi, esiet at�brīvots.

1.�� vizualizē�anas meditācija: Mēness gaisma

Apsēdieties mierā un klusumā un elpojiet mierīgi, kā iepriek�. �oreiz iztēlojieties pilnmēnesi sev virs galvas. Mēness maigais mirdzums liek jūsu ādai vizēt. Ļaujiet, lai vizma jūs caurstrāvo, un sajūtiet, ka sākat mirdzēt ar maigu, sudrabainu gaismu. Ievērojiet, kādas izjūtas jums tagad rodas. Ļaujiet ener�ģijai brīvi plūst jūsu iek�ienē, un Mēness apcerē�anā esiet mie�rīgs. Izbaudiet izjūtas no Mēness gaismas peldes.

�Kad sakoncentrē savu elpu tā, ka esi ļoti lokans, vai tu vari kļūt kā mazs zīdainis?�

� �Daodedzin�, avots: Dtijvendak,

1992,49

Elastība mūsu darbIbās

Ūdens Ceļ� ir bez formas, elastīgs, pieskaņojams un neaptu�rams. Ūdens plūst, bet tas paliek, tā daba nemainās. Ūdens var pieņemt jebkura trauka formu, kurā tas atrodas. Kad ūdeni ielej citā traukā, tas pieņem �o jauno formu. Neelastīgās darbības, kuras veicam neatkarīgi no apstākļiem, ir lemtas neveiksmei; pat ja tiek gūti īslaicīgi panākumi, neelastīgums iznākumā nav pozitīvs.

Ja iemācīsieties būt elastīgāks vispār, veidosies pozitīvas re�akcijas da�ādās dzīves situācijās. Daoistu metodes palīdz kāpināt ķermeņa lokanību un palielināt �i plūsmu. Sie paņēmieni ir da�bisks daoisma rezultāts. Lai plūstu kā ūdens, jūsu ķermenim jā�kļūst lokanam. Tālāk aprakstītie vingrinājumi palīdz jums atklāt savu elastīgo reakciju iespējas.

Lokans ķermenis >

Saskaņā ar daoisma iņ-jan teoriju, ikreiz, kad mēs virzā�mies uz vienu pusi, rodas tendence virzīties pretējā virzienā. Tas ir pierādīts mūsdienu izstiep�anas un elastības teorijās. Ameri�kas Ortopēdijas akadēmija definē lokanību kā konkrētas ķer�meņa locītavas kustības diapazonu, proti, spēju pagarināties vai izstiepties.

Pēc daoistu ieteikumiem lokanību var palielināt ar fizisko vingrinājumu programmu, kas palīdz pagarināt muskuļus. Ta�u izstiep�anas veidam var būt arī pretēja iedarbība, ja to izpilda ne�pareizi.

Izstiep�anas principi

Vairākums cilvēku zina, kas ir statiskā izstiep�ana � lēna un saudzīga. Ar �o pieeju muskuļu audus izstiepj līdz komfor�tablam stāvoklim un notur kādu laiku. Ir pierādīts, ka pēk�ņa vai nevienmērīga piepūle nedod rezultātus. Uz pēk�ņu pastiep�anu ķermenis reaģē ar vēl lielāku saspring�anu. Elpojiet viegli un veiciet izstiep�anu lēnām. Kad nesteidzīgi ieejat izstiep�anas stāvoklī, jūs apjau�at savus muskuļus un pamazām papla�ināt savas lokanības spējas.

Izpildiet visus �os lokanības vingrinājumus bez steigas, nelietojot spēku. Tiklīdz sajūtat sāpes, pārtrauciet. Ļaujiet savam meditatīvajam prātam saskaņoties ar ķermeni, fokusē�jot visu uzmanību uz kustībām. Vingrinājumu izpildē mus�kuļiem vajadzētu �noapaļoties�. Ļaujiet, lai muskuļi un lo�cītavas ir pēc iespējas mīkstāki un atspriegotāki, bet nekļūst ļengani.

Lēnas, nesteidzīgas, vienmērīgas kustības palielina lokanību. Lai jūsu kustības ir dabiskas, maigas un plūsto�as.

�āda vispārēja pieeja palīdzēs veidot ne tikai elastīgākus muskuļus, bet arī veselīgāku ķermeni, lalāk aprakstītie izstiep�a�nas paņēmieni ietver mierīgo kustē�anās veidu. Uzvelciet brīvu, ērtu apģērbu.

Kakla atslābinā�ana

Nostājieties ar kājām plecu platumā, uzlieciet rokas uz gur�niem. Aizveriet acis. Lēni pagrieziet galvu pa labi, tad pa kreisi, atkārtojiet vairākas reizes. Atgāziet galvu atpakaļ, rad pielieciet zodu pie krūtīm. Atkārtojiet �o kustību. Nesteidzieties � kus�tībai jābūt lēnai un plūsto�ai. Elpojiet bez piepūles. Fokusējiet visu uzmanību uz kaklu. Ja sajūtat kādu stīvumu kakla rotē�anas laikā, atlaidiet to.

Plecu atslābinā�ana

Ļaujiet rokām nokarāties gar gurniem. Ļoti lēnām pace�liet plecus tik augstu, kādā stāvoklī jums ir ērti tos noturēt. Tad lēnām un vienmērīgi nolaidiet plecus, līdz tie ir pilnīgi atslābināti. Fokusējiet uzmanību uz �o kustību. Atkārtojiet divas vai trīs reizes, apstājoties aug�ējā pozīcijā, pirms nolai��at plecus uz leju. Sasniedzot apak�ējo pozīciju, ieturiet pauzi, lai atslābinā�anās būtu pēc iespējas dziļāka. Tāpat kā iepriek��ējā vingrinājumā, izpildiet kustības lēnām un elpojiet brīvi. Tagad kustiniet plecus pa apli uz priek�u, tad atpakaļ. Ja kus�toties sajūtat spriegumu, centieties atbrīvoties no pārmērīgas spriedzes. i

Dai�i ķermeņa �ūpo�ana

�is vingrinājums ļauj kustēties visam ķermenim. Nostājie�ties ar kājām plecu platumā, rokas gar sāniem. Varat veikt �o vingrinājumu ar aizvērtām acīm. Lēni un nesteidzīgi pagrieziet ķermeni pa kreisi. Kopā ar grie�anos viegli �ūpojiet rokas. Neap�stājoties brīvi griezieties uz labo pusi. Nepielietojiet spēku un neizdariet asas kustības. Noturiet elpu atslābinātu un fokusējiet prātu uz �o procesu. Ļaujiet ķermenim kustēties unisonā no gal�vas līdz kāju pirkstiem ar lēnām plūsto�ām kustībām.

Varat izmantot �o lēno, atbrīvoto, nepārtraukto kustību prin�cipu citos atslābinā�anas vingrinājumos. Atbrīvojieties un kus�tieties nesteidzīgi. Elpojiet brīvi un visu laiku apzinieties savas kustības.

Elastīgs prāts

Daoisti īpa�i uzsver elastīguma nozīmi. Viena tā izpausme ir ķermeņa elastība, bet tikpat svarīga ir arī prāta elastība. Elastīgs prāts palīdzēs jums rast jaunus problēmu risinājumus un plūst kā upei, pieskaņojoties eso�ajiem apstākļiem. �āds prāts ir vissva�rīgākais rado�as iztēles faktors, jo atver jaunus rakursus pasaules uztverē. Nākamie vingrinājumi palīdzēs jums eksperimentēt ar apziņas elastību.

Figūras � zemes meditācija

Paskatieties uz ģeometrisko figūru 104. lpp. To sauc par Nekera kubu � pirmais to aprakstīja �veices kristalogrāfs L. A. Ne�ķers 1832. gadā. Kubu var aplūkot no diviem redzesleņķiem. Ja pamanīsiet otro rakursu, figūrai rodas jauna projekcija, kad

priek�puse atkāpjas atpakaļ un aug�daļa pārvietojas uz apak�u. Uz bridi atslābiniet prātu. Tagad paskatieties uz kubu. Skatie�ties, līdz tas izmainās. Ja nesaredzat izmaiņas, novērsiet skatienu un atkal paskatieties. Mainiet savu redzesleņķi, līdz panāksiet, ka kubs dabiski pārvietojas atpakaļ un uz priek�u. Padariet savu uztveri elastīgu.

Iņ-jan meditācija

�is vingrinājums saista rado�o uztveri ar iņ un jan. Apsēdie�ties ērtā pozā un aizveriet acis īsai meditācijai. Uz pāris minūtēm atslābiniet prātu (skat. 12. nodaļu). Kad jūtaties atspriegots, iz�tēlojieties sarkano krāsu. Padomājiet par to. Ja varat, vizualizējiet to. Padomājiet par kādu sarkanu objektu. Pēc pāris minūtēm padomājiet par tās pretstatu krāsu aplī (Birren, 1961, 49): zaļo krāsu. Vizualizējiet to tāpat kā sarkano krāsu. Iztēlojieties, ka objekts, par ko nupat domājāt, kļūst zaļ�. Pārslēdzieties no vie�nas krāsas uz otru.

Eksperimentējiet ar citiem pretstatu pāriem. Ļaujiet iztēlē rasties rado�iem variantiem. Pamēģiniet iedomāties kādu situā�ciju no savas dzīves un tad iztēloties tās pretstatu. Pārslēdzieties no vienas situācijas uz otru rotaļīgi un elastīgi.

�Tā kā cilvēka ķermenis ir daļa no dabas pasaules (tas īstenībā pats ir dabisks mikrokosms), tas pakļaujas tādiem pa�iem likumiem, kas valda Visumā.�

� Serizaiva, 1989, 32

Austrumu medicīnai ir sare�ģīta un augsti attīstīta pieeja ār�stē�anai, kas ir kļuvusi par daudzos miljardos dolāru vērtējamu mūsu veselības aprūpes sistēmas daļu. Austrumu medicīna var dziedināt hroniskas sāpes un da�ādus citus fiziskās veselības trau�cējumus un daudzos gadījumos palīdzēt pacientam. Turklāt Rie�tumu medicīnas praksi var papla�ināt un papildināt ar Austrumu medicīnas metodēm, un, iekļaujot tās Rietumu ārstniecības sis�tēmā, paveras jaunas terapijas iespējas. Daudzās Amerikas un Eiropas medicīnas un zobārstniecības mācību iestādēs tagad ir al�ternatīvās medicīnas kursi ārstu iepazīstinā�anai ar �o sfēru. Fran�cijā ārstiem ir iespēja specializēties akupunktūrā. ASV arvien vai�rāk cilvēku vēr�as pēc palīdzības pie akupunktūras speciālistiem.

Rietumu mediķi parasti ārstē pacientus tikai tad, kad tic sa�slimst. Ievērojot seno sakāmvārdu �Ja kaut kas nav salūzis, tad

nevajag to labot! �, Rietumu ārsts nevēlas iejaukties pacienta dzī�vesveidā. Toties Austrumu medicīnas speciālisti izvēlas preven�tīvu pieeju. Saskaņā ar tradīciju ķīnie�u ārstu uzdevums bija uzturēt cilvēku veselību. Viņi tika vērtēti pēc spējas novērst slimī�bas un saņēma algu, kad ciema iedzīvotāji bija veseli, nevis tad, kad kāds saslima. Ikgadēja veselības pārbaude ļāva prognozēt un novērst slimības, kas vēlāk radītu nopietnas problēmas. Protams, mūsdienu praktizētājiem apmaksas sistēma ir glu�i at�ķirīga, bet viņi arī pa�laik virza ārstē�anu uz optimālu veselības uzturē�anu.

Daoisms Austrumu dziedniecībā

Austrumu medicīna balstās uz daoisma vienotības teoriju. Konkrētā vidē dzīvojo�u organismu harmoniskā, mijiedarbīgā vienotība ir veselīga, jo saplūdusi ar dao. Slimība liecina par traucējumu ķermeņa sistēmas harmoniskajā līdzsvarā. Dziedi�nā�ana atjauno veselīgu, dinamisku līdzsvaru. Jebkura dishar�monija kādā ķermeņa vietā izplatās kā vilnis un ietekmē visu ķermeni.

Cilvēka organisma veselīga Funkcionē�ana ir atkarīga no �i apriņķo�anas pa asinsvadiem līdzīgiem enerģijas kanāliem � meridiāniem. Tomēr tie ir nevis asinsvadi, bet gan ceļi, ar ku�riem mācīts un jūtīgs praktizētājs ir iepazinies un kurus viņ� prot atrast. Meridiānu sistēmas galveno punktu pareiza stimu�lē�ana var atbloķēt, intensificēt vai pārvirzīt �i, sekmējot izārstē��anos. Katram meridiānam ir noteikta funkcija. Da�i meridiāni ir jan, citi � iņ, bet tie visi ir daļa no vitālās enerģijas cikliskās plūsmas caur ķermeni. Iņ un jan līdzsvars ir problēmas diagno�zes elements. Līdzsvars ir iegūstams ar akupunktūru, akupresūru, masā�u, cigunu un ārstnieciskajiem augiem, bie�i vien �īs

metodes apvienojot. �ie da�ādie ceļi uz izārstē�anu pastāv sare��ģītā mijiedarbībā.

Sākotnēji akupunktūra radās kā viena no daoisma dziednie�cības prasmēm. Vēlāk daudzas Austrumu medicīnas metodes, arī akupunktūra, atdalījās no daoisma un kļuva par patstāvīgām dis�ciplīnām. Akupresūra ir vēl viena ķīnie�u medicīnas forma; tās teorētiskie pamati ir tādi pa�i kā akupunktūrai, bet tā izmanto neinvazīvu uzspie�anu ar pirkstgaliem, nevis adatu ievadī�anu. Arī ārstnieciskie augi ietekmē iņ-jan līdzsvaru un paaugstina �i.

Ko Ārstē Austrumu medicīna

Austrumu medicīna var būt ļoti noderīga tādu slimību ārstē��anā, ko ietekmē psiholoģiski procesi, piemēram, �ūlas, pinnes, migrēna un muskuļu spazmas. Tā ir ļoti iedarbīga medicīnisku problēmu risinā�anā, ja nevar palīdzēt Rietumu medicīna. Kad jūtat sāpes ķermenī un ārsts saka: �Mēs nevaram atrast nekādu konkrētu vainu; tur neko nevar līdzēt, jums vienkār�i jāatpū�as,� vai pat �ādi: �Jums nāksies ar to sadzīvot; �ī problēma ir ļoti iz�platīta, un daudziem tā izpau�as krietni smagākā formā,� varbūt ir laiks apsvērt alternatīvo ārstē�anu. Tā kā Austrumu medicīna skata problēmu ar citādu loģiku, tai ir iespējas, kategorijas un līdzekļi daudzu veselības traucējumu novēr�anai, kas acīmredzot atrodas ārpus Rietumu medicīnas iespēju ietvariem.

Austrumu medicīnas teorija aplūko katru problēmu kā at�sevi�ķu gadījumu, pat ja konstatētie simptomi �ķiet līdzīgi. Pa�skaidrosim to ar piemēru. Tipiska sportistu trauma ir paceles cīpslas sastiepums, bet Austrumu dziednieks �o diagnozi uzskatī� par nepilnīgu. Viņ� aplūkos vairākus faktorus un centīsies atklāt modeļus, ko var izskaidrot ar iņ-jan teoriju. Dziednieks pētīs problēmu kā mijiedarbības vienotību, lai saprastu, kādi ieloņi radīju�i ārējo simptomu � savainoto paceles cīpslas muskuli.

Viens pacients, kam jāārstē hronisks paceles cīpslas sastie�pums, ir pārguris no sāpēm. Viņam ir nevienmērīgs pulss, viņ� ir bāls, ar miklu ādu un mēles aplikumu. �ī pacienta paceles cīpslas sastiepums jāuzskata par pārmērīgu iņ, nosprostotas, �aizķepu�as� �i rezultātu � �āda �i jāaizskalo, nosprostojums jālikvidē un �i aprite attiecīgajā rajonā jāstimulē. Enerģijas plūsma tiks veicināta ar akupunktūras adatām vai vieglu akupresūru uz atbilsto�ajiem punktiem gar meridiāniem, kas pretdarbosies nobloķētajai �i. Pa�cientam var noteikt diētu un ārstniecības augu, piemēram, �eņ��eņa, lieto�anu. Enerģijas stimulē�anai ieteicams būtu arī ciguns.

*

Toties cits cilvēks ar tādiem pa�iem hroniskas paceles cīpslas simptomiem ir saspringts un piesārtis, ar paātrinātu pulsu un sarkanu mēli. Pēc Austrumu dziednieka atzinuma �īs pazīmes norāda uz redzamā simptoma pretēju nozīmi: pārāk aktīvu jan elementu. �ī pacienta ārstē�anai jāizmanto citādi akupunktūras vai akupresūras punkti un stratēģija. Adatas jāievieto un masā�a jāveic meridiāna punktos tā, lai atvēsinātu, nomierinātu un no�ņemtu spriedzi, palīdzot pacienta hroniski saspringtajiem mus�kuļiem atbrīvoties no spazmām. Ārsts varētu ieteikt relaksējo�as meditācijas un nomierino�u cigunu. Pacientam var parakstīt no�mierino�u un atvēsino�u ārstniecisko augu kombināciju � lak�ricu un astragālu*. Katrā situācijā Austrumu dziednieks ārstē unikālo cēloņu kombināciju, kas ir muskuļa sastiepuma pamatā. Tā kā konkrētais simptoms tiek aplūkots saistībā ar visu cilvēka būtni, noderīgas var būt da�ādas ārstē�anas metodes. To kombi�nācijas tiek pieskaņotas atbilsto�i līdzsvara izmaiņām laika gaitā.

* Astragāli � pāk�augu dzimtas augu ģints; no da�ām �o augu sugām iegūst vērtīgus sveķus � tragantu. (Tulk. piez)

Meistarīgs dziednieks elastīgi un jūtīgi pieskaņojas pacienta arstē�anas procesam, līdzīgi rīkojas dai�i�uaņa skolotājs, kas no�darbojas ar �roku grūdieniem� (skat. 15. nodaļu). Simptomi kaut ko nozīmē, pat ja tie ir �ķietami nesaistīti. Pacienti un viņu problēmas tiek aplūkotas un ārstētas kā viena vienība. Tādē�jādi dziednieks ārstēs arī saaukstē�anās simptomus, kas parādī�sies cīpslas sastiepuma ārstē�anas laikā, vienlaikus novēr�ot abas problēmas. Pacientam atjaunojas līdzsvars, pakāpeniski virzot iņ un jan iek�ējo harmoniju uz priek�u un atpakaļ, līdz ir atrasts dinamiski plūsto�s centrs.

Akupunktūras ārstnieciskais seanss

Jau no pa�a pirmā seansa pacienti tiek ārstēti un parasti jūtas vieglāk. Austrumu dziednieki jebkurā ārstē�anas formā pirms pirmā seansa rūpīgi izskata problēmas vēsturi, tad izmeklē slim�nieku, apskatot viņa mēli, pārbaudot pulsu da�ādās ķermeņa vietās un tā kvalitātes variācijas un novērojot viņa ādas krāsu. Dziednieks uzdod ari jautājumus par enerģiju un garastāvokli. Pacienti parasti ir pārsteigti par detalizēto iejūtīgo uzmanību, kas tiek pievērsta tik daudzām īpa�ībām un niansēm, ko Rie�tumu medicīna ignorē. Sie daudzie novērojumi palīdz Austrumu praktizētājam saskatīt caurviju struktūru, kas ietekmē katru kon�krēto slimnieku. �āda diagnosticē�ana ir īsta māksla, apgūstama ilgos mācību gados; ļoti profesionāli praktizētāji �ajā procesā iz�manto arī intuīciju.

Visi izmeklē�anā iegūtie dati tiek apvienoti diagnozē, kas nosaka veselības problēmu, balstoties uz konkrētiem elementus disharmonijas un bloķē�anas veidiem un citiem netradicionā�liem parametriem. īpa�i augsta līmeņa akupunktūras eksperti

izmanto komplicētas kartes. Tas viss ir saistīts ar teoriju par iņ jan līdzsvaru, �i plūsmu caur meridiāniem, diagnosticētajām mijiedarbībām cilvēka ķermenī un attiecīgā pacienta dzīvesveidu.

Klients nogulstas uz polsterēta galda speciālo adatu ievadī��anai. Tās ir ārkārtīgi smalkas, gandrīz tikpat tievas kā cilvēka mats, un sterilizētas. Adatas tiek iedurtas pa visu ķermeni, pat ja slimības simptoms ir tikai vienā ķermeņa daļā., Ja divi punkti ir uz viena meridiāna, rokā ievietotās adatas pacients paradok�sālā kārtā var sajust pēdā. Speciālists uzmanīgi ievada adatu ķer�menī aptuveni 0,6 cm dziļi un pagrie� to �i aprites stimulē�anai. Klienti sajūt �i da�ādos veidos � kā kņudoņu, siltumu vai mie�rīgu relaksāciju. Pēc visu adatu ievadī�anas akupunktūrists ļauj apmeklētājam atpūsties divdesmit minūtes. Tas sekmē terapijas iedarbību, pateicoties �i apriņķo�anai. �ajā laikā dziednieks var nedaudz pavirpināt adatas, lai ietekmētu �i plūsmu. Tad adatas tiek izņemtas. Austrumu ārsti var parakstīt noteiktu ārstniecisko augu lieto�anu, diētu vai vingrinājumus, papildinot akupunktū�ras vai akupresūras terapiju. Vairākums cilvēku no akupunktūras seansa aiziet relaksēju�ies un nomierināju�ies.

Akupresūras teorija

Akupresūra un spiediena punktu un meridiānu tuinas* ma�sā�a ir akupunktūras teorijas novirziens. Akupresūra visbie�āk iedarbojas nedaudz maigāk nekā akupunktūra, bet labi rezultāti ir iegūti da�ādu slimību gadījumos. (Serizaiua, 1989, P Chan, 1982.) Nav nepiecie�ama adatu ievieto�ana �ajos punktos.

* Tuina � ķīnie�u manipulāciju terapijas forma, ķermeņa ārstē�ana ar roku pieskārieniem, izmantojot daoisma un Ķīnas cīņas mākslas principus, lai līdzsvarotu tradicionālās ķinie�u medicīnas 8 principus. Tulk. piez.)

Ar pilnveidotām masā�as metodēm jutīgs un prasmīgs spe�ciālists var virzīt enerģijas plūsmu, uztverot enerģijas plūsmu meridiānos ar uzmanīgām, �dzirdīgām� rokām un mainot tās virzienus. Dziednieks var intensificēt �i plūsmu uz ķermeņa vietu, kur tās pietrūkst, vai samazināt, kā arī aizvadīt lieku �i daudzumu. Reizēm pacientam jāatbloķē kāda organisma zona ar vieglu uzspie�anu uz attiecīgajiem punktiem.

Da�as akupresūras skolas (piem., dziņ�iņa) iesaka sistemā�tiski izmantot spiedienu, lai atbloķētu galvenās ķermeņa z.onas un palielinātu �i plūsmu pavājinātās funkcijas izārstē�anai vai stimulē�anai. Plūsmas secībā nākamais meridiāns tiek ārstēts pēc principa, ko sauc �Māte un dēls�, kāpinot vēlamo efektu. Cit�reiz speciālists var izlemt samazināt �i pieplūdumu hipertrofētās funkcijas apvidū, piemēram, lai mazinātu iekaisumu vai nomie�rinātu sakairinātu kuņģi.

Tāpat kā akupunktūrā, akupresūras efektu var palielināt, izrakstot lieto�anai ārstnieciskos augus ar atslābino�u iedarbību nomierino�as terapijas gadījumā vai ar stimulējo�u iedarbību, kad tas ir nepiecie�ams. Augiem piemīt sildo�as vai dzesējo�as, kā arī mitrino�as vai sausino�as īpa�ības. Tās var izmantot, lai palīdzētu pacienta ķermenim atgūt dinamisku līdzsvaru.

Akupresūras meistari spēj nomierināt vai pastiprināt un sti�mulēt pacienta pavājinātu dzīvības spēku bez ievērojama spie�diena. Akupresūras punkrus var viegli apgūt un izmantot ikdie�nas situācijās. Prasmīgs, profesionāls akupresūras speciālists var ierādīt jums, kā mājas apstākļos veikt �o ārstē�anu. Akupresūra ir paredzēta nevis kā tradicionālās medicīniskās terapijas aizstā�jēja, bet gan kā labs palīgs sadarbībā. Mūsdienu Ķīnā Rietumu medicīna tiek lietota kombinācijā ar �īm metodēm, sasniedzotlieliskus rezultātus.

Akupresūras metodes

Jūs pats mājās varat veikt akupresūru, lai apvienojumā ar tradicionālo terapiju atvieglotu sāpes un diskomfortu. Lai risi�nātu da�as veselības problēmas, piemēram, mazinātu hroniskas sāpes, muskuļu spazmas, galvassāpes, pēc pareizas apgū�anas varat izmanot akupresūru kā papildino�u ārstē�anu medikamen�tiem kopā ar meditāciju, ja netiek novērotas blakusparādības.

Akupresūrā viegli ar pirkstiem jāuzspie� uz attiecīgajiem pun�ktiem tā, lai neradītu sāpes. Da�as skolas izmanto nelielu apļ�veida kustību ap meridiāna punktu, citas vienkār�u uzspie�anu ar īk�ķi vai citu pirkstu.

Arī cigunu var lietot kā ārstē�anas papildinājumu. Ja gribat iekļaut cigunu savā terapijas re�īmā, izpildiet 13. nodaļā aprakstī�tos vingrinājumus, tad pārejiet pie �ajā nodaļā minētajiem. Da�i ir īpa�i paredzēti �i novirzī�anai uz problemātisko ķermeņa vietu un veicina izārstē�anos. Pēc Austrumu medicīnas uzskata, viens no galvenajiem slimības cēloņiem ir nosprostota vai bloķēta �i. �ie vingrinājumi apvienojumā ar 13. nodaļā aprakstītajām me�todēm parāda, kā atkal iekustināt �i apriti. Tie ir paredzēti tikai kā papildinājums, nevis tradicionālās terapijas aizstājējs.

Meditācija par veselīgo �i un nosprostoto �i

Apsēdieties mierīgi un elpojiet vienmērīgi, neforsējot ieelpu un izelpu. Ieelpojot iztēlojieties, ka ienesat sevī tīru, svaigu ener�ģiju, pozitīvo �i. Uz vairākām sekundēm aizturiet elpu un tad bez piepūles izelpojiet; iztēlojieties, ka izvadāt nosprostoto �i. Ar katru ieelpu un izelpu jūs jūtat, ka ienesat sevī veselīgo, pozitīvo apkārtējo enerģiju un izsvie�at toksīnus un sārņus.

1.��okļa apak�malā, zem auss (abās pusēs).

Masējiet apļveidīgi un tad viegli un vienmērīgi uzspiediet.

Uz laiku atvieglo apak�ējo zobu vai �okļa sāpes.

2.��vaigu kaula punktā (abās pusēs). Masējiet un uzspiediet.

Uz laiku atvieglo aug�ējo zobu un �okļa sāpes.

3.���divarpus cm virs uzacīm (abās pusēs).

Masējiet un uzspiediet.

Pref zobu un deguna dobuma sāpēm.

4.���starp uzacīm pie virsdegunes (abās pusēs).

Uzspiediet ar īk�ķi un rādītāj�pirkstu.

Pret deguna dobuma nosprostojumiem saaukstē�anās gadījumā un lai apturētu vieglu �ķaudī�anu.

5.���pie nāsīm abās deguna pusēs. Viegli uzspiediet.

Pret deguna kanālu aizsprosto�jumu.

6.���plecu punkts.

Masējiet un uzspiediet.

Pret sāpēm plecos, elkoņos un rokās.

7.���zem atslēgas kaula starp otro un tre�o ribu.

Masējiet un uzspiediet.

Pret klepu.

8.���7,5 cm zem nabas.

Ar apļveida kustībām viegli pamasējiet �o zonu, tad viegli uzspiediet.

Pret sāpēm vēdera apvidū.

9.���vidus līmenī gurna ārpusē (stāvus pozā nolaidiet rokas gar sāniem � �is punkts ir jūsu vidējā pirksta līmenī).

Masējiet, tad uzspiediet.

Pret saspringumu gurnos un ceļos.

10.piecus cm virs ceļa bļodiņas. masējiet un uzspiediet.

Pret vēdera un menstruāciju sāpēm.

11 .Apak�stilba ārpusē apmēram desmit cm zem ceļa.

Masējiet un uzspiediet.

Pret apak�stilba, ceļu, potī�u un pēdu sāpēm un sastiepumu. Nostiprina �īs zonas.

Palīdz pret alerģiju.

I2. kājas liela iek�pusē.

Masējiet un uzspiediet.

Pret apak�stilba, ceļu, potī�u un pēdu sāpēm un sastiepumu. Nostiprina �īs zonas.

Pret sāpēm muguras lejasdaļā.

13.7,5 cm virs potītes.

Glaudiet ar lineārām kustībām. Pret menstruāciju sāpēm un krampjiem.

1.�zem galvaskausa, virs abiem kakla muskuļiem pie galvaskausa pamatnes.

Masējiet un uzspiediet.

Pret lielu spiediena sajūtu galvā un galvassāpēm, deguna dobuma aizsprostojumu.

2.���uz trapecveida apvidus, kur savienojas pleci un kakls. Uzspiediet ar īk�ķi un pirkstiem, tad pamasējiet.

Pret spriegumu plecos, vispārēju

saspringumu, lielu spiediena

sajūtu galvā, galvassāpēm.

Ґ

3.��aiz lāpstiņas.

Masējiet vertikāli starp abām �o punktu grupām.

Pret muguras aug�daļas un plecu saspringumu.

4.���gar abiem muskuļiem.

Glaudiet vertikāli starp divām punktu grupām.

Pret muguras aug�daļas un vidus�daļas un plecu saspringumu.

5.��zem elkoņa iedobuma punktos starp muskuļiem.

Masējiet un uzspiediet.

Pret plaukstas locītavu un roku sāpēm; uzlabo imūnsistēmu.

6.��zem ceturtās un piektās ribas, uz muskuļu saitēm.

Masējiet, tad uzspiediet.

Palīdz pret hiperēmiju (asiņu pārpilnību kādā orgānā vai ķermeņa vietā), muguras aug�daļas, plecu un roku stīvumu.

7.���muguras lejasdaļā pie otrā jostasvietas skriemeļa, pie abu muskuļu pamatnes.

Masējiet virzienā uz vidukli.

Pret muguras stīvumu � ja tā nav traumēta.

8.��virs muskuļa uz trīsstūra starp īk�ķi un rādītājpirkstu.

Masējiet un uzspiediet tāpat kā

l.��punktā.

Palīdz pret deguna aizsprosto�jumu, saaukstē�anos, galvassāpēm un zobu sāpēm.

9.��aug�stilba bicepsa centrs. Masējiet, tad uzspiediet.

Pret muskuļu stīvumu un menstruāciju sāpēm.

Turpiniet ieelpot un izelpot bez piepūles, ļaujot palielināties savai vitalitātei un labsajūtai.

�i virzī�ana ārstē�anas veicinā�anai

Apsēdieties un vairākas minūtes elpojiet mierīgi, izpildot iepriek�ējo vingrinājumu. Ieelpojiet tīro, svaigo �i, uz brīdi patu�riet sevī, tad izelpojiet izlietoto �i. Kad jūtaties relaksējies, viegli ieelpojiet, virzot tīro, svaigo �i uz problemātisko ķermeņa vietu. Aizturiet elpu tajā, skaitot līdz noteiktam skaitlim atkarībā no veselības traucējuma atra�anās vietas. Lai risinātu problēmas ar kuņģa darbību, ieskaitot gremo�anas traucējumus un caureju, kā arī salsto�as rokas un kājas, aizturiet elpu līdz skaitlim 1. Lai no�vērstu hipertensiju, aizturiet elpu līdz skaitlim 3; lai līdzētu pret uroloģiskām problēmām � līdz skaitlim 5, bet saaukstē�anās un deguna kanālu nosprostojumu gadījumos � līdz skaitlim 7. Lai mazinātu galvassāpes vai pārgurumu, skaitiet līdz skaitlim 9. Tad nesteidzīgi izelpojiet, iztēlē aizvadot toksīnus prom no proble�mātiskās zonas un ārā no organisma. Turpiniet vingrinājumu desmit līdz piecpadsmit minūtes vairākas reizes dienā, līdz simp�tomi mazinās.

�Cīņas māksla bez dao ir kā seja bez acīm.�

� Shim, 1990,44

�i, cīņas mākslā izkopjamais spēks un spējas, palīdz prakti�zētājam salauzt dēļus un aizstāvēties no uzbrucējiem, bet var kļūt arī par veselības un ilga mū�a avotu. Cīņas mākslas lietpratēji ne tikai tradicionāli ir biju�i dziednieki, bet arī ķīnie�u dziednieki bie�i nodarbojas ar cīņas mākslas virzieniem, un gan vieni, gan otri izmanto meditāciju. Agrīnie daoisti Ķīnā praktizēja cīņas mākslu, dziedniecību un meditāciju kā vienotu metodi.

Daoisma lietpratēju apbrīnojamie darbi ar �i spēka izman�to�anu ir ieguvu�i leģendāru statusu Ķīnas vēsturē. Seni stāsti vēsta par noslēpumainiem, no skata vārgiem vecī�iem � dao�isma skolotājiem, kuriem piemita milzīgs iek�ējais spēks un kuri ar vienu pieskārienu aizsvieda spēcīgus, jaunus pretiniekus tālu prom. Viens no �iem vecajiem lielmeistariem, skolotājs Vons, spējis izsist caurumus ar smiltīm piepildītā treniņu maisā, liekot lietā tikai savu rādītājpirkstu.

Kādā mazā Ķīnas ciemā dzīvoja izcils cīņas mākslas meistars, kur� nodarbojās ar to neuzkrīto�ā veidā. Visi ciemata iedzīvotāji zināja, ka viņ� ir patie�ām vieds un ārkārtīgi stiprs, kaut gan iz�skatās vecs un vārgs. Kādudien pie meistara durvīm skaļi pie�klauvēja jauns cīnītājs: �Ļaudis runā, ka tu esi ļoti stiprs, bet man gan tu izskaties vāj� un vecs! Es izaicinu tevi uz dūru cīņu.�

Vecais vīrs centās atrunāt jaunekli no �ādas sacensības, bet beigās piekrita. Visi iedzīvotāji sapulcējās, lai to noskatītos. Abi vīrie�i nostājās viens otram pretī. Vecais meistars klusu teica: �Lūdzu, sit pirmais!� Jaunietis raidīja ļoti stipru sitienu tie�i pa sirmgalvja vēderu. Meistars nesatricināmā mierā uzņēma �o si�tienu. Jauneklis bija krietni izbrīnīts, bet atteica: �Nu labi, tagad tava kārta!�

Meistars uz mirkli aizvēra acis, sakoncentrējot savu �i, un raidīja �ķietami vieglu sitienu. Jaunietis skaļi iebļāvās un bez sa�maņas saļima zemē. Meistars noliecās un palīdzēja pretiniekam atgūties. Kad jaunietis pamodās, viņ� ar dziļu godbijību sacīja: �Skolotāj, es nepareizi spriedu par jums. Lūdzu, pieņemiet mani par savu mācekli!� Tā biju�ais sāncensis kļuva par lojālu un uzti�cīgu mācekli.

�ādi stāsti ilustrē �i pielietojumu cīņā. Pēc kaujām ne vien�mēr nepiecie�amības gadījumos bija pieejama ārstu palīdzība, tāpēc cīņas mākslas lietpratēji apguva dziedniecības meto�des. Cīņas mākslas meistarus bie�i mudināja pielietot savas ar �i saistītās spējas dziedinā�anai gan mācekļiem, gan citiem. Tas pie�ķīra cīņas mākslu skolotājam vēl vienu spēju: ne tikai radīt traumu, bet arī likvidēt to. Izmaiņas norit radī�anas un iznīcinā�anas ciklā, atkal atgrie�oties pie radī�anas, vienmēr atrodoties dinamiskā kustībā. Uz mācī�anās ceļu ved daudzi vārti.

Arī mūsdienās �ī tradīcija tiek ievērota. Doktorantu studiju programma Austrumu medicīnā ietver kursus, kuros pasniedz Austrumu cīņas mākslu (piemēram, dai�i�uaņu), kā arī medita�tīvo iek�ējās enerģijas mākslu � cigunu.

Dai�i�uaņs (dai�i)

Dai�i ir cīņas māksla, kas izpau� dao ar kustībām. Lai gan tā pirmsākumus klāj noslēpumainības plīvurs, tiek uzskatīts, ka dai�i 14. gs. izveidojis daoistu mūks �ans Saņfens. Precīzie vēsturiskie dati nav skaidri zināmi, bet Saņfenu atzīst par dibi�nātāju, jo viņ� pirmais ieviesa daoisma principus cīņas mākslu kustībās.

Cans Saņfens bijis liela auguma vīrs, visai tukls miesās. Viņ� nēsājis tikai priestera tērpu un ataudzējis garu bārdu. Saņfens spējis apēst veselu bu�eli ar pārtiku un tad iztikt bez ē�anas vai�rākas nedēļas. Viņ� pieticīgi dzīvojis mazā namiņā un kopā ar mācekli ceļojis ap Vudaņa kalnu.

Kāda leģenda stāsta, ka imperators Veicuns uzaicinājis Saņ�fenu uz savu pili, lai tas iemāca viņam savu cīņas mākslu. Saņ�fens devies uz turieni, bet ieraudzījis, ka ceļ� ir aiz�ķēr�ļots un nav iespējams tikt uz priek�u. Tonakt imperators sapņojis, ka viņam tiek iemācīta cīņas māksla. Imperators rītausmā esot ar vienu roku uzvarējis veselus simts pretiniekus! �is stāsts parāda Saņfena mācības daoistisko raksturu � dai�i tika apgūts sapnī.

Dai�i pla�i izplatījās 19. gs. sākumā un attīstījās kā trīs �īs mākslas atzarojumi � �eņ, jan un vu. Ceņ ir senākā forma, cē�lusies tie�i no Saņfena mācības. Jans Lu�aņs (1799-1872) iera�dās Honaņas provincē, lai iemācītos seno �eņ stilu. Pēc tam viņ� nodibināja skolu Pekinā, kur mācīja savu dai�i�uaņa formu, tā saukto jan stilu. Lu�aņs nodeva �o prasmi tālāk saviem dēliem, kuri turpināja mācīt jan stilu un sekmēja dai�i izplatī�anos.

Viens no Lu�aņa dēliem mācīja vīru vārdā Vu Jusjuns. Jusjuns arī devās ceļojumā, lai mācītos pie kāda �eņ skolotāja, un saņēma senas dai�i rokasgrāmatas norakstu, kas esot nodota no paaudzes paaudzē. Viņ� apvienoja jan un �eņ stilus, izveidojot

tre�o stilu, ko tagad sauc par vu. Jusjuns arī sarakstīja vairā�kas grāmatas, kurās seno pamācību principi tika kombinēti ar viņa interpretācijām. Teicienus no �iem darbiem bie�i citē vai pārfrāzē, lai raksturotu dai�i iek�ējo teorētisko bāzi un ārējos kri�tērijus.

Vu rokasgrāmatā �Trīs kinētisko kustību izskaidrojums� aprakstīja, kā jāizpilda dai�i kustības un kā ar tām jāsaskaņo praktizētāja prāts. �is nostādnes ir atvasinātas no daoisma prin�cipiem. Ja praktizētāji seko dao, viņu dai�i prasme sasniedz aug�stu līmeni. Dai�i kustības ir dabisks daoisma principu papla�i�nājums.

Visi trīs dai�i novirzieni ir savstarpēji atvasinājumi, balstīti uz vienu sākotnējo stilu. Saistot to ar daoisma filozofiju, no dao radās viens, no viena radās divi, no tiem � trīs, un no trim ir iz�veidoju�ies �desmit tūksto�i� stilu un to praktizētāju mūsdienās.

Dai�i principi

�Katrā kustībā visam ķermenim jābūt vieglam un �iglam, un visām daļām jābūt savienotām kā pērļu virtenei."

��� �Dai�i klasiskā grāmata�, avots: Liang, 1977, 17

Dai�i pamatprincipi ir aizgūti no daoisma jēdzienu sistēmas. Nepārtraukti plūsto�o, vārdos neizteikto dao viedumu izpau� ar vieglām roku un kāju kustībām. Praktizētājiem jākustas graciozi un līdzsvaroti, lai konkrētu rakstu veidojo�ās kustību kombinā�cijas balstītos uz dao principiem.

Ciguna ģenerētais iek�ējais spēks ir dai�i metodikas pamat'. Nav jāpieliek nevajadzīga piepūle, bet ir jākustas nepārtraukta ciklā. �Atkāpties nozīmē atlaist; nepārtrauktība jāturpina.� (Vn, avots: Lee, 1968, 52.) Praktizētājs ne tikai izpilda kustības ne pārtrauktā secībā, bet arī koordinē visu ķermeni kustēties uni�sonā: �Ikviena locītava visā ķermenī jāsaista kopā, lai nebūtu ne mazākā pārtraukuma.� (Lee, 1968, 59.)

Dai�i kustību tehnikā iņ un jan vienmēr tiek uzturēti plūs�to�ā harmonijā. Kreisajam seko labais, aug�upvērstajam � lejup�vērstais noteiktos roku un kāju kustību rakstos. Piekāp�anās un nepreto�anās, savieno�anās ar pretinieku un sevi pa�u palīdz praktizētājam saglabāt līdzsvaru. Lai to paveiktu, praktizētāji iemācās uzturēt tā sauktos pilnos un tuk�os faktorus. �Ir skaidri jāno�ķir pilnie un tuk�ie faktori. Katrā fāzē jābūt abiem �iem fak�toriem.� Lee, 1968, 58.) Leģenda vēsta, ka viens no Jana Lu�aņa dēliem parādījis �pilno un tuk�o faktoru� darbību. Viņ� uz atvērtas plaukstas uzlicis putnu. Ikreiz, kad putns mēģinājis izplest spārnus un aizlidot, atsperoties no viņa plaukstas, Jans jaunākais �padevies� tie�i tik daudz, lai putns nespētu aizlidot. Licies, ka putns pielipis pie viņa plaukstas. Dai�i spēks ir maldi�no�s: muskuļi ir atbrīvoti, kustības ir �amorfas� un liektas, bet, ja dai�i lietpratējs pareizi izpilda �o tehniku, viņu neviens nevar apturēt.

Dai�i praktizētāji izpilda kustības noteiktā rakstu secībā, ko sauc par veidni. Individuāla apmācība, atdarinot skolotāja kustī�bas, palīdz māceklim apgūt �īs veidnes. To skaits ir no sākotnē�jām 108 kustībām līdz īsākām un garākām versijām. Katra kus�tība tiek veikta meditatīvi, sadarbojoties prātam un ķermenim. Varat eksperimentēt ar �o principu, meditējot par kustībām nā�kamajos vingrinājumos.

Dai�i vingrinājumi

�eit iepazīstinām ar da�iem vienkār�iem kustību vingrinā�jumiem, kas ņemti no klasiskā dai�i. Praktizējiet tos, līdz varat izpildīt tikai pēc atmiņas. Ļaujiet ķermenim palikt atslābinātam un it kā noapaļotam, kā darījāt ciguna vingrinājumos. Ja jums �ie vingrinājumi iepatiksies, varbūt der uzsākt dai�i kursu ap�meklē�anu.

1.�� poza: roku pacel�ana

Nostājieties ar kājām plecu platumā un rokām gar sā�niem. Atslābiniet prātu un ķermeni. Viegli ieelpojot, lēnām celiet uz aug�u abas rokas, pavēr�ot plaukstas pret zemi, līdz sasniedzat plecu augstumu. Tad bez piepūles spiediet rokas uz leju, līdz tās atgrie�as sākumstāvoklī, bet plaukstas vēl ar�vien ir vērstas pret zemi. Viegli izelpojiet, turot galvu nedaudz paceltu uz aug�u. Kustībām jābūt vieglām, lēnām un nepār�trauktām.

Nostājieties ar kājām plecu platumā, nolaidiet rokas gar sā�niem. Atbrīvojiet savu prātu un ķermeni. Lēni celiet rokas uz aug�u, pavēr�ot plaukstas uz leju, līdz sasniedzat plecu aug�stumu. Visu laiku mierīgi elpojiet. Tad lēnām laidiet abas rokas lejup, līdz tās ir sākumstāvoklī, bet plaukstas vēl arvien ir vēr�stas uz grīdu. Mierīgi izelpojot, nedaudz paceliet galvu uz aug�u. Kustībām jābūt vieglām, lēnām un nepārtrauktām.

2.��� poza: zirga krēpju pa�ķir�ana

Viegli pastiepiet rokas atpakaļ virzienā uz vidukli. Vienā ne�pārtrauktā kustībā pagriezieties pa labi, nostājoties uz labās pēdas un saliecot labo celi. Vienlaikus stiepiet uz priek�u labo roku, pavēr�ot plaukstu pret sevi, bet kreiso roku nesteidzīgi vēzējiet

uz leju no sāna. Stiepjot un vēzējot nedaudz pārnesiet svaru uz priek�u, lai abu roku elkoņi ir dabiski izliekti.

Nolaidiet rokas sākumstāvoklī, noliekot pēdu atpakaļ elkoņu platuma pozīcijā. Tad speriet soli uz priek�u ar kreisās kājas pēdu un atkārtojiet kustību modeli.

Visām kustībām jābūt lēnām un nepārtrauktām, lai katra sa�plūst ar nākamo. Atkārtojiet �o modeli vairākas reizes.

Dai�i MEDITĀCIJA

Kad dai�i izpilda tradicionālajā daoistu veidā, tā ir meditā�cija kustībā. Kustību avots nav muskuļu spēka izmanto�ana: jūsu prāta vadīta, �i ir daudz spēcīgāka par to. Jūs kustaties mierīgi, jo �i apriņķo jūsu ķermenī. Ir vingrinājums, kur� parāda, kā sa�skaņot prātu un ķermeni, viegli un dabiski kustoties.

Nostājieties ar kājām plecu platumā un aizveriet acis. Iedo�mājieties kādu no dai�i vingrinājumiem. Iztēlojieties, ka izpildāt to, bet vēl nesāciet kustēties atbilsto�i tam. Atslābiniet ķermeni un ļaujiet tam kustēties kā vingrinājumā, ko esat iedomājies. Da�riet to nepiespiesti. Vai spējat ļaut ķermenim kustēties bez pie�pūles, it kā tas darbotos pats no sevis?

Roku grū�ana

Mācekļi pēc kāda treniņu laika sasniedz augstu līmeni mij�iedarbībai ar partneri, ko sauc par tui�ou (roku grū�anu). Kad part�nera rokas izkustas, dai�i praktizētājs seko līdzi, mācoties �klau�sīties� ar tausti. Trenē�anās izveido tādu jutīgumu, ka prasmīgs lietpratējs spēj apsteigt partnera kustības pirms to izdarī�anas. �ī spēja līdzinās daoistu empātiskajai, asajai ārējo apstākļu uztverei.

Roku grū�anas vingrinājums

�is vingrinājums palielinās jūsu jutīgumu pret citiem. Tas var noderēt, lai zibenīgi sajustu jūsu virzienā vērstu spēku. Kad pa īstam apjau�at otru personu, kļūst skaidra daoisma pieeja � nekonfliktē�ana. Padomājiet par �o vingrinājumu kā nekonfliktē�anas metaforu. Vai spējat saglabāt jutīgumu bez konfliktē�anas?

Nostājieties pretī partnerim. Lai partneris vada �o vingri�nājumu, un jūs sekosiet viņam. Vadītājs paceļ roku, izstiepjot plaukstu uz priek�u. Uzlieciet viegli savu roku uz viņa plaukstas locītavas un aizveriet acis. Jūsu partneris lēnām kustina savu roku atpakaļ un uz priek�u, uz aug�u un lejup. Jūs turaties pie partnera rokas, vieglītēm kustoties unisonā. Vai sajūtat kustību spēku, nepieliekot piepūli no savas puses?

Pēc pāris minūtēm apmainieties lomām. �o vingrinājumu var izpildīt ar katru roku atsevi�ķi. Abiem dalībniekiem visu laiku jābūt atslābinātiem.

�is vingrinājums ilustrē nekonfliktē�anu. Cilvēks, apzinoties notieko�o un atrodoties unisonā ar spēku, neiejaucas notikumu norisē. Izmantojot �ādu pieeju, notiek pozitīvas pārmaiņas, un situācija atrisinās dabiski.

D�udo, aikido un teikvondo balstās

UZ DAOISMA PRINCIPIEM

�Iek�ējās� cīņas mākslas veidos būtiska ir meditatīvā prāta fokusē�ana, un ārējā forma vienmēr ir mazsvarīgāka par iek�ējo koncentrē�anos. Da�os citos cīnās mākslas virzienos, tādos kā d�udo, aikido un teikvondo, tiek ievēroti daoisma principi.

D�udo

D�igaro Kano sistematizēja un kodificēja pats savu senākas cīnī�anās mākslas � d�iud�itsu � formu, apvienojot da�us pamatprincipus vienā stilā, nosauktā par kodokana d�udo. Pēc tam d�udo sāka mācīt visā Japānā un vēlāk arī � visā pasaulē, līdz beidzot d�udo kļuva par vienu no Olimpisko spēļu dis�ciplīnām. Laodzi piekāp�anās jēdzienu �ajā sakarā var izprast kā reālu fizisku spēku mijiedarbību.

D�udo pamatprincips ir �āds: nav jāpretojas intensīvam uz�brucēja spēkam. Tā vietā mācekļi iemācās nepretoties un plūsto�i kustēties saskaņā ar �o attieksmi, izmantojot pretinieka spēku pret viņu pa�u. Kano lakoniski raksturoja to kā maksimālās efek�tivitātes principu, uzskatīdams, ka tam ir universāls pielietojums.

Ja pretinieks grū� un jūs arī grū�at pretī, uzvar lielākais spēks, bie�i vien tas notiek par �dārgu maksu�. Bet, ja jūs velkat pretinieku uz sevi, kamēr tas grū�, viņa spēks nāk jums par labu un jūs varat gūt uzvaru ar neliela sava spēka izmanto�anu. Tad rodas iespēja nogāzt pretinieku. Agresīva kustība pret otru patērē enerģiju un noved pie nelīdzsvarotības. Tātad paradoksālā kārtā jūs uzvarat ar piekāp�anos. Tad jūs daudz iedarbīgāk izlietosiet savu jaudu, un mazs spēks ņems virsroku pār lielāku spēku. �o principu var izmantot daudzās dzīves sfērās � biznesā, priek��metu remontē�anā un pat cilvēku savstarpējās attiecībās.

Aikido

Ari aikido balstās uz daoisma koncepciju un agrīno d�iu�d�itsu tehniku, un to kā raksturīgu stilu izkopa tā dibinātājs Moreju Uje�iba ar savām pla�ajām zinā�anām un jutīgo garīgo

attieksmi. Uje�iba izstrādāja �o cīņas mākslu saskaņā ar garī�guma ziņā simbolisku principu, kas pārsniedza kaujas situācijas ietvarus: noturēties centrā, papla�ināt pozitīvās enerģijas plūsmu, uzturēt harmoniju un mieru. Kad harmonija tiek izjaukta, ai�kido speciālists rīkojas, lai to atjaunotu. Viņ� pretiniekus bur�tiski aizsvie� pa gaisu un nogā� pie zemes satvērienos, kas padara tos bezpalīdzīgus. Vēl astoņdesmit gadu vecumā Uje�iba spēja meistarīgi uzvarēt �etrus uzbrucējus, kas vienlaikus metās viņam virsū.

Visaugstākais aikido mākslas līmenis ir panākt uzvaru, ne�traumējot otru treniņa dalībnieku vai uzbrucēju. Praktizētāju mērķis ir būt meditatīvi mierīgiem un atrasties harmonijā un mierā ar Visumu. Pretinieka agresīvs uzbrukums iztraucē har�moniju, un praktizētājs cen�as to atjaunot. Ideālā atbildes kus�tība ir izsmalcināta pēc formas, bet tā sagrauj pretinieku.

Aikido praktizētājs seko pretinieka uzbrūko�ajai enerģijai, ko sauc par ki (ķīnie�u �i japāņu valodā), un savienojas ar to. Viņ� atrod dro�u virzienu, kur vērst uzbrukumu, un plūsto�ā secībā izdara vairākas dinamiskas kustības, kas liedz agresoram izpildīt sekmīgu uzbrukumu un liek tam padoties, neitralizējot sākot�nējo uzbruk�anas mēģinājumu. Aikido raksturīgas plūsto�as apļ�veida vai spirālveida kustības. Aikido lietpratējs iemācās ļoti ju�tīgi uztvert enerģijas virzienu un pozitīvi to papla�ina gan cīņas mākslā, gan ikdienas dzīvē. �ī tehnika reizēm sakrīt ar d�udo un d�iud�itsu, bet aikido kustību plūdumam un filozofiskajam pie�lietojumam ir nepārprotami unikāls raksturs.

Teikvondo

Samērā nesen radusies cīnās māksla teikvondo harmonizē in un jan, aktīvo un pasīvo, uzbrukumu un aizsardzību. Tās pie�lietojums ir atkarīgs no situācijas, cilvēka un reakcijas ātruma.

Praktizētāji rada jutīgas enerģijas, lai atrisinātu uztverto situācijas problēmu. Katra situācija ir vienreizēja, un reizēm ir jāpiekāp jas ar �mīkstu� iņ tipa reakciju, reizēm jāpretojas ar dinamisku, spēcīgu jan tipa atbildi. Teikvondo ir līdzsvarots un neitralizē pretinieka spēku jebkādā nepiecie�amajā un dabiskajā veidā. �ī pieeja saskan ar daoistu attieksmi � vienotību ar lietu dabisko stāvokli, lai kāds tas būtu, un harmonisku reaģē�anu.

Daoisma stratēģija

Nākamā attīstība pēc cīņas mākslas ir dao principu izman�to�ana stratēģijas izstrādē. �o stratēģiju var izmantot arī ikdienas dzīves situācijās.

Daoisma principi ļauj izdarīt stratēģiskus manevrus un mal�dināt pretinieku cīņas laikā, kā izklāstīts Suņdzi darbā �Kara māksla�, militāru padomu un stratēģijas rokasgrāmatā. Pēc mūs�dienu pētnieku domām, tā ir sacerēta ap 4. gs. p. m. ē., bet tās patiesais autors nav līdz galam noskaidrots, kā parasti tas ir attie�cībā uz daoisma tekstiem. Daoisti dod priek�roku noslēpumai�najam kā īstajam gudrības avotam. �ajā grāmatā tiek aprakstīti daoista un neap�aubāma kara lietu eksperta uzskati.

�Kara māksla� ir bijusi rokasgrāmata taktikas un stratēģi�jas apguvei vairāk nekā divtūksto� gadus gan Ķīnas klasiskajā periodā, gan feodālajā Japānā, gan mūsdienās. Vēstures gaitā Āzijas un vēlāk ari Rietumu pētniekiem tika noteikta obligāta prasība studēt �o tekstu, lai izprastu un noformulētu kara stra�tēģiju. ĶTR priek�sēdētājs Mao Dzeduns analizēja to un savā sekmīgajā stratēģijā un taktikā balstījās uz tajā aprakstītajām koncepcijām. Bet stratēģijas koncepcija ir pla�āka par karo�anas sfēru.

Saskaņā ar Suņdzi teoriju, karavadonim jāapsver eso�ā situā�cija, pirms veikt kādu darbību, lai viņ� spētu pielāgoties mainī�gajiem apstākļiem. Daoismā darbībai, kas ir elastīga un nav at�vairāma, jābūt kā plūsto�ai spēka upei, kas aizslauka prom savā ceļā jebkādu pretestību vai apiet to.

Daoisma stratēģija problēmas risina ar metodēm, kas balstās uz pretstatiem. Cīņas māksla augstākajos attīstības līmeņos bū�tībā ir divu apziņu kauja, un �ādi var aplūkot arī personiskos konfliktus. Rezultātā divu cilvēku apziņas saskaņo�anās dod vis�labāko risinājumu.

�Viņ� pārvietojas nemanāmi kā rēgs dienasgaismā, citi nevar viņu ieraudzīt un sadzirdēt. Viņa galvenais mērķis ir preti�nieka komandiera apziņa; uzvara ir viņa rado�ās domā�anas rezultāts. Suņdzi saprata, ka obligāts sagatavo�anās pasākums kaujai ir uzbrukums ienaidnieka apziņai.�

(Griffith, 1971,41.)

Stratēģija var būt gan tie�a, gan netie�a. �eņ un ki ir duālie jēdzieni, ko Suņdzi lietoja stratēģiskās darbības klasificē�anai kā tie�o un netie�o rīcību. �en ir tie�s uzbrukums, bet ki � netie�s. �eņ bie�i ir tradicionāls, frontāls trieciens. Ki ir pārstei�dzo�s, netradicionāls, apejo�s manevrs. Talantīgs karavadonis rada pretiniekam iespaidu, ka ir tālu, kaut gan īstenībā atrodas tuvu, un otrādi. Kad talantīgs karavadonis uzbrūk, tas notiek strauji un negaidīti, bet pa aplinkus ceļiem. Viņ� dodas prom tā, lai izsistu pretinieku no līdzsvara, tad pietuvojas cie�i klāt, pirms ienaidnieks ir paguvis sagatavoties. Uzvaru neso�ais risinājums tiek panākts, līdzsvarojot pretstatus, bet katrs līdzsvars ir pilnīgi individuāls. Katra situācija un tās vajadzības at�ķiras. Te nepie�cie�ama asa uztvere, precīzs novērtējums un laba spriestspēja.

Tā kā dao savā īstajā būtībā ir bez formas, ārējie notikumi un apstākļi, tas, kā viedais reaģē uz tiem, pie�ķir formu plūsto�a�jam dao. Esiet kā ūdens bez formas, jo Suņdzi ieteica:

�Tāpat kā ūdens veido savu plūdumu atbilsto�i gultnei, tā ari armija veido savu uzvaru atbilsto�i ienaidnieka situācijai. Tāpat kā ūdenim nav pastāvīgas formas, ari karā nav nemai�nīgu apstākļu.�

(Gnffitb, 1971, 101.)

Reaģējiet uz situāciju bez jebkāda nofiksēta mērķa. Dodiet atbildi uz konkrēto ārējo apstākļu un nosacījumu prasībām. Mai�niet stratēģiju un taktiku atbilsto�i nepiecie�amībai. �o padomu var izmantot visās dzīves sfērās, gan jūsu mājās un ģimenē, gan ārpasaulē cilvēku attiecībās.

Daoistu viedais visās saskarsmes situācijās dzīvē izvēlas nekonfliktē�anas ceļu, mierīgo pieeju. Suņdzi apzinājās to un pa�sludināja par visaugstāko savas mākas izpausmi:

�Gūt 100 uzvaras 100 kaujās nav visaugstākā prasmes vir�sotne. Pievārēt ienaidnieku bez cīņas uzsāk�anas � lūk, tā ir īstā prasmes virsotne.�

(■Griffith, 1971,77.)

�Iņ un jan saplū�anas centrā rodas liela meistarība gan mīlestībā, gan mākslas jaunradē. Tā var izpausties kaligrāfijā, dzejā, dejā vai jebkurā citā mākslas �anrā.�

� Schipper, 1982, 158

Daoisma mākslas �anri

Bezformas un bezvārda dao ir jaunrades avots. Mākslinieki no dao smeļas iedvesmu savai daiļradei. Identificējoties ar dao, aiz virspusējā �ķituma viņi spēj uztvert dziļāko būtību. Laik�metu gaitā daoisms ir iedvesmojis daudzus māksliniekus. Dao�istu glezniecība ar savu īpa�o raksturu un stilu pastāv jau gad�simtiem ilgi; da�as modernās arhitektūras formas balstās uz daoisma principiem. Lai �īs mākslinieciskās izpausmes iedvesmo arī jūs!

Daoistu glezniecība

Ķīnā dao tiek izpausts glezniecībā tūksto�iem gadu. Tā kā dao ir nekonceptuāls, viens veids, kā to izpaust un ļaut citiem to uztvert, ir ar mākslas palīdzību. Ci enerģija vienmēr atrodas kustībā, un tai jāplūst brīvi. Tika izstrādātas tehnikas, lai izteiktu to caur jūtām, kādas māksliniekiem radās par kādu konkrētu tematu. Skaisti, plūsto�i otas vilcieni izpau� un papla�ina �i māk slinieku pasaules redzējumu.

Mākslas teorētiķi rakstīja par kompozīciju iņ un jan harmo�nijas kategorijās, lai iedvesmotu līdzsvarotākas gleznas radī�anu. Iņ un jan īpa�ības tika piedēvētas da�ādiem objektiem. Piemē�ram, masīvo klinti (jan) var atveidot ar bieziem, trekniem otas triepieniem. Mākoņus, dūmus un miglu, kam piemīt iņ rak�sturs, var attēlot ar izplūdu�iem otas vilcieniem. Toties centrs, tā visa pirmsākums, ir dzīvības elpa, mākslinieka gars, ko izsaka ar otas palīdzību. Ķīnie�u glezniecībā par pamatnostādni kļuva seko�ana �i elpai un iņ un jan simbolu atveide objektos un glez�no�anas metodēs.

Vairāki ievērojami gleznotāji � Kukai�ī (344-406), Cunpins (373-443) un Vanvei (41 5-443) sacerēja daoisma garīguma iedvesmotas esejas, aprakstot savu pieeju glezno�anai. Bet �īs ide�jas tika sistematizētas un oficiāli apkopotas tikai tad, kad Sjeiho darbā �Glezniecības klasificē�anas pieraksti� (�Kuhjapiņlu�) (500. g.) noformulēja konkrētas glezniecības kategorijas, sauktas par Se�iem kanoniem. Sjeiho kategorijas kļuva par standartu, uz ko gleznotājiem bija jābalstās savā daiļradē. Turpmākie māksli�nieki un teorētiķi interpretēja un papla�ināja Se�us kanonus, bet tie palika kā teorijas stūrakmens.

Ikviens no �iem kanoniem satur pāris principus, kas dod māksliniekiem ievirzi viņu glezno�anas manierē. Katrs kanons sastāv no se�iem hieroglifiem. Pirmie �etri formulē noraidījumu vai apgalvojumu, pēdējie divi apstiprina to ar piebildi ��ījē�, kas nozīmē �un tā tam jābūt�. Vēstures gaitā �ai koncepcijai bija da��ādi skaidrojumi, bet tā vienmēr balstījās uz Se�iem kanoniem.

Divi pirmie kanoni nosaka glezno�anas tehnikas pirmcē�loni un bāzi � dao. 1. kanons izsaka visu kanonu filozofisko

pamatnostādni: �ijuņ, �eņtun, �ījē � kad apriņķo �i, dzīvība sāk kustēties, un tā tam jābūt. Viens no daudziem laika ritumā do�tajiem skaidrojumiem ir tāds, ka �i cirkulācija rada dzīvības kus�tību (Sze, 1959, 59). Kad gleznotājs ir unisonā ar dao, viņa ota virzās, gara iedvesmota. Tre�ais, ceturtais, piektais un sestais ka�nons izskaidro konkrētas metodes. Vēlāk �i apriņķo�ana (�ijuņ) kļuva par svarīgu ķīnie�u glezniecības jēdzienu un mākslas darbu vērtē�anas kritēriju. Garu (�eņ) var atklāt un panākt, lai tas sāk kustēties. �eņtun izsaka �o principu: iek�ējais elements ar dar�bību iedve� dzīvību formā.

�īsts gleznotājs tāpat kā īsts dzejnieks nevis rūpējas par for�mas līdzību, bet gan tiecas izpaust formas iek�ienē pulsējo�o ritmu, kas tiek parādīts skatītājam.�

(C. Chang, 1963, 210.)

Kukai�ī kādā vēsturiskā apcerējumā rakstīja, ka glezno�anas mērķis ir atklāt gara raksturu. Viņ� uzskatīja, ka vislabākā sa�pratne ir mijiedarbība ar gleznu. Skatītājam, aplūkojot mākslas darbu, jāļauj gleznas garam atklāties.

Ļaujoties �i plūdumam: �automātiskā zīmē�ana un rakstī�ana�*

Daoisma māksla izplūst no esamības centra, ļaujot, lai �i ierosina jūs darboties. Nākamais vingrinājums palīdzēs jums to izdarīt. Daudzi ir nodarboju�ies ar �automātisko zīmē�anu vai

* Automātiskā rakstī�ana (ari zīmē�ana) (angliski automatic writing, psycbography) teksta sacerē�ana, kura autors apgalvo, ka tā notiek, smeļoties iedvesmu no zemapziņas un/vai kāda ārēja/garīga/pārdabiska avota, autoram pa�am neapzinoties uzrakstītā (uzzīmētā) saturu. Tulk. piez.)

sacerē�anu� citas nodarbes laikā. Vai esat kādreiz neapzinoties /1 mējis ķeburus, runādams pa telefonu? �o spēju izdarīt automātis kas kustības varat izmantot, lai pilnveidotu savu rado�o fantāziju ar daoisma metodi.

Ja esat gleznotājs, sagatavojiet krāsas; dzejniekiem un rakst�niekiem jāpaņem papīrs un rakstāmais.

Vispirms izpildiet da�us �i vingrinājumus no 13. nodaļas. Sajūtot kņudoņu rokās, apsēdieties pie topo�ās gleznas vai tek�sta. Paņemiet otu vai rakstāmo. Aizveriet acis un iztēlojieties sava �i plūsmas palielinā�anos. Mēģiniet izjust kņudē�anu vai siltumu kāpjam aug�ā pa rokām. Nolieciet rakstāmo vai otu uz papīra. Iztēlojieties, ka rakstāmais pats sāk kustēties; jūs neizdarāt apzi�nātus �estus. Vienkār�i gaidiet un ļaujiet rokai kustēties patstā�vīgi. Ja esat gleznotājs, pagaidiet, kad ota sāk slīdēt pa papīru. Rakstniekiem un dzejniekiem jāļauj savai rokai rakstīt vārdus. Atbrīvojiet prātu, nedomājiet ne par ko konkrētu. Netraucējiet savām dabiskajām spējām.

Fen�ui

Kādai rūpnīcai bija problēmas ar darba ra�īgumu. Strād�nieki bija neapmierināti; darba process notika gausi. Uzņēmuma direktors bija izmēģinājis visus loģiskos risinājumus, kādus vien varēja iedomāties, bet nesekmīgi. Glu�i izmisis, viņ� pieaicināja slavenu konsultantu. Eksperts ieradās, uzmanīgi pavērās visap�kārt, bet neko neteica. Direktors nepacietīgi gaidīja, kamēr kon�sultants apstaigāja visu rūpnīcu. Beidzot tās dienas vakarā, ko eksperts bija pavadījis, neko neteikdams, tikai skatoties, staigā�jot un ieklausoties strādnieku teiktajā, viņ� pieprasīja honorāru par pakalpojumiem � tūksto� dolāru. Pēc naudas saņem�anas

viņ� ieteica: �Atveriet logu montā�as cehā, un viss būs kārtībā!� Direktors jutās apkrāpts � honorārs viņam likās pārāk liels, pārmērīga cena par dīvainu risinājumu tik nopietnai problē�mai, tomēr viņ� negribīgi izpildīja ieteikumu. Pāris dienu laikā gaisotne rūpnīcā neizprotamā veidā sāka mainīties. Strādājo�ie jutās daudz labāk � pa atvērto logu fabrikā ieplūda svaigs gaiss. Viņi visu laiku to bija gribēju�i panākt. Tagad strādnieki juta, ka viņos ieklausās, un tas radīja gandarījumu gan iek�ēji, gan ārēji. Viņi strādāja uzcītīgāk. Pāris mēne�u laikā produkcijas ra�o�ana dubultojās. Direktoram nācās atzīt, ka cena par padomu īstenībā bija ļoti maza.

Pēc fen�ui teorijas, �is vienkār�ais risinājums atbloķēja �i plūsmu, kas bija nepiecie�ams, lai rūpnīcas ēkā atjaunotos har�monija ar būtiskajiem spēkiem un strādniekiem atjaunotu har�moniju ar viņu vadību. Tad varēja palielināties darba ra�īgums.

Fen�ui darbojas gan ēkas iek�pusē, gan ārpusē, gan tuvākajā apkārtnē un rada tur harmoniju ar dabiskajiem spēkiem. Fen�ui eksperti mācās precīzi uztvert iek�ējo enerģiju �i, lai varētu pa�manīt tās tikko jūtamo ietekmi uz mijiedarbību starp ēku un tās apkārtni, ieskaitot istabas, mēbeles, pa�u celtni un pat tās iedzī�votājus. Gadsimtu gaitā tika atklātas relatīvi stabilas koncepcijas un principi priek�metu un dzīvojamo telpu izkārtojumam un iz�vietojumam, iekļaujot tos fen�ui mācībā.

Fen�ui attīstība

Fen�ui tulkojumā nozīmē �vēj�� un �ūdens�, un tie ir divi mūsu pasaules dabiskie spēki. Fen�ui pirmsākumi atrodami okul�tos rituālos, ko piekopa da�as agrīnā daoisma sektas. Kaut gan ķīnie�u okultisms balstījās uz māņticību, tajā bija arī zinātniska komponente. Okultisma praktizētāji meklēja veidus, kā kontro�lēt dabas spēkus, tāpat kā zinātne to dara mūsdienās. Ta�u dabas

spēku definīcija ietvēra gan dabisko, gan pārdabisko. Mūsdienu zinātne zināmā mērā pārklājas ar okultām mācībām, kad nesa protami un it kā pārdabiski spēki pēc kāda laika pētījumos tiek izzināti un tos definē kā dabiskas parādības.

Pirmā grāmata par fen�ui ir sarakstīta 600. gadā. Tās nosau�kums ir �Ūdens pūķa klasiskā grāmata�, un tajā aprakstīta fen�ui Ūdens pūķa skola, kas pētīja ūdenstilpes ap zemesgabalu. Citu fen�ui rokasgrāmatu ap 850. gadu izveidoja imperatora fen�ui pārzinis un zinātnieks Jans Juņsuns, kur� nodibināja fen�ui Ap�veidu un formu skolu un savos norādījumos balstījās uz zemes reljefa īpa�ībām. Pēc diviem gadsimtiem cita fen�ui skola � Kompasu skola � analizēja līdzenās plaknes un to ietekmi uz ēku izvietojumu. Ziemeļu Sunu periodā (960-1126) izveidojās Fukjeņas skola, kas ieviesa analīzi, balstoties uz laiku un debess pusēm. Fen�ui radās kā okulta, uz pārdabisko koncentrējusies mācība, bet attīstījās līdz daoisma mākslai ar praktisku lietderību mūsdienās.

Fen�ui pamatprincips

Mūsdienu fen�ui speciālisti uzskata dao par savu pamatprin�cipu: mēs esam vienoti ar Visumu � vienoti ar dao. Tā kā mēs esam viens vesels ar apkārtējo vidi, mēs rezonējam kopā ar to. Mūsu videi ir liela ietekme uz to, kā mēs jūtamies un darbo�jamies. Kad rodas disharmonija, notiek negatīvi procesi. Dzī�vei jāplūst brīvi un enerģijai �i jācirkulē. �i aizsprostojumi nav veselīgi. Logu izvietojums, ieejas durvju virziens pret debess pusēm, telpu forma, mēbeļu izkārtojums un daudzi citi faktori izmaina to, cik brīvi plūst �i un kā mēs plūstam līdzi dao gan ik�dienas dzīvē, gan savā iek�ējā pasaulē, gan kā daļa no apkārtējās pasaules.

Fen�ui vingrinājumi

Tālāk seko vienkār�s vingrinājums, ko varat izpildīt savā mā�joklī, lai pielietotu fen�ui principus. Reizēm tas, kā mēs atveram logus mājoklī, var traucēt �i apritei telpās. Ja viens logs atrodas tie�i pretī citam, �i tiks izpūsta cauri mājai un nevarēs cirkulēt tās iek�ienē. Fen�ui eksperti iesaka starp diviem logiem nolikt kādu �ķērsli, lai liktu �i pirms aizplū�anas apriņķot.

Organiskā arhitektūra

�Telpas realitāte pastāv platībā starp jumtu un sienām, nevis pa�ā jumtā un sienās.�

� Okakura, avots: Wright, 1970, 223

Tā dēvētās organiskās arhitektūras dibinātājs Frenks Loids Raits revolucionizēja arhitektūru ar savas darbības principiem. Viņ� naivi ticēja, ka izgudrojis organiskās arhitektūras pamat�nostādni, bet vēlāk, kad viņam parādīja Okakuras klasisko sace�rējumu �Grāmata par tēju�, Raits atzina, ka jau senatnē Laodzi

Fen�ui: �i apriņķo�ana jūsu mājoklī

piemin �o galveno principu, par kura autoru viņ� sevi uzskatija. Sākumā tas ievainoja Raita lepnumu, bet viņ� atguva pa�parlic �ību, kad saprata, ka ir iedzīvinājis �īs lieliskās idejas mūsdienu pasaulē:

�Sākumā es uzskatīju sevi par oriģinālo autoru, bet īstenībā tāds nebiju. Pagāja vairākas dienas, līdz atguvu pa�apziņu.

Es atkal sajutos pārliecināts par sevi, kad iedomājos: �Kur� tad galu galā to visu uzbūvēja? Kur� ielika �o ideju reā�lās ēkās? Nedz Laodzi, nedz kāds cits nav īstenojis to celt_i niecība.

(Wright, 1970, 123.)

Organiskā arhitektūra simbolizē mū�īgas, fundamentālas daoisma vērtības � dabiskumu, vienkār�ību un viengabalainību, pārveidojot tās mūsdienīgā formā. Iek�ējā telpa � tuk�ums mā�jokļa iek�pusē � dod iespēju dzīvības spēkam, mājas �i, iegūt formu. Būtiska ir veseluma iek�ējā telpa, nevis ārējās būves de�taļas: sienas, griesti vai rotājumi. Laodzi noteikti akceptētu �ādu pieeju.

Organiskās projektē�anas neatņemams elements ir mājas mij�iedarbība ar apkārtni. Pēc Raita ieceres, organiskajai mājai jābūt vienkār�ai, būvētai no dabiskiem materiāliem un atbilsto�i sais�tītai ar apkārtni un cilvēku, kur� tajā dzīvos. Raita organiskajā mājokļa projektā tas viss tika ņemts vērā. Viņ� līdz minimumam samazināja rotājumus un izgreznojumus, lietojot tos tikai mājas vai istabas pamatkoncepcijas izteik�anai. Sienas, grīdas un jumts savienojās vienā veselumā, bez papildinājumiem. Kad vien iespē�jams, sijas un stabi sienās un griestos netika lietoti. Piemēram, viesnīcā Imperial Hotel Tokijā katra stāva grīda, veidota no ma�sīvām, lietām betona sekcijām, bija nākamā stāva griesti. Raita projekti uzsvēra konstrukcijas vienotību atbilsto�i tās funkcijai.

Viņ� uzskatīja, ka mājas būtība ir atrodama tās vienotībā kā ve�selumam, nevis veidojas no sastāvdaļu īpa�ībām. Tāpat kā daoismā krūzes lietderība ir tuk�ums tās iek�pusē, Raitam noteico�ā funkcionālā vērtība bija mājas iek�telpa.

�Organiskās arhitektūras pamatideja, ka ēkas realitāte atrodas dzīvojamās telpas iek�ienē, ka mums nav jāieslēdzas mājā kā aploksnē, nenāk tikai no Austrumiem. Līdzīga nostāja pie�mīt demokrātiskajai sabiedrībai, kas deklarē indivīda kā tāda integritāti, pat ja tā netiek izteikta ar vārdiem.�

Wnght, 1970, 222.)

Raits gribēja palīdzēt ikvienam īstenot �amerikāņu sapni� � kļūt par savas privātās mājas īpa�nieku. Viņ� ierosināja, ka mājas jābūvē pēc adekvātiem projektiem, ko var atļauties arī cilvēki ar nelieliem ienākumiem, jo tajos izmantoti organiskās arhitektūras principi. Viņa agrīnie projekti deva iespēju 20. gs. pirmajā des�mitgadē uzcelt mājas tikai par 5000 dolāriem*! Raits turpināja savu darbību līdz pat 1959. gadam. D�uandzi rakstīja: ja cilvēki spētu dzīvot vienkār�i, visi būtu laimīgi un gandarīti. Viņ� vē�lējās, lai izveidotos sabiedrība, kur ikvienam piederētu adekvāts mājoklis bez pārmērībām, un centās īstenot �o teoriju praksē.

Raits uzsvēra, ka organiskajiem projektiem jābūt ļoti indivi�duāliem. Katram mājoklim jābūt unikāli pieskaņotam konkrēta�jam klientam, apkārtējai videi, pielietojuma mērķim, lai varētu �ādu mājvietu veiksmīgi izmantot. Pēc Raita koncepcijas, katra ēka ir cie�i saistīta ar savu apkārtni un ar mājas būvē�anas cē�loni � atbildi uz konkrētu situāciju. Kā teica Laodzi: �Ja cil�

* Jāuzsver, ka 5000 dolāru relatīvā vērtība 1900. gadā, pārrēķinot 2013. gada cenās, bija ļoti liela: vismaz kā 140 000 dolāru pa�laik. (Tulk. piez.)

vēks zina, kas ir harmonija, viņ� ir saskaņojies ar mū�īgo." (Yit tang, 1948, 252.) Raita panākumi parāda, ka daoisma principi ir praktiski noderīgi.

Raits izprata organisko arhitektūru kā funkcijas iemieso�jumu konkrētā formā. Pēc Raita uzskatiem, forma un funkcija ir nevis secīga virkne, bet gan viens kopums. �ī formas savieno�a�nās ar funkciju kļūst par veselo.

�Ja forma tie�ām �seko funkcijai�, kā apgalvoja Skolotājs, tad �eit ir tie�ais veids, kā izteikt formas un funkcijas vienotību: vienīgais īstais līdzeklis, ko redzēju toreiz (un redzu arī �o�dien), lai novērstu �izgriezumu un salaidumu galdniecībai� raksturīgo atdalī�anu un komplicētību un panāktu nepār�trauktas virsmas ekspresīvo plūdumu.�

(Wright, 1970, 39.)

Nepārtrauktība ir dao būtības daļa. Raits savos projektos tie�cās pēc plūsto�as vienotības bez strukturālām detaļām, kas pār�trauc savieno�anos. Viņ� pat gribēja, lai arī mēbeles tiktu iebū�vētas mājoklī, samazinot nevajadzīgu detalizāciju un apvienojot visas mājokļa daļas.

Pazīstamais amerikāņu tēlnieks Horācio Grīno vēl pirms 1850. gada norādīja un rakstīja par organiskās vienotības prin�cipu arhitektūrā un mākslā vispār (Greenough, avots: Small, 1947). Grīno izdomāja frāzi �Forma seko funkcijai�. Skaistais ne�pastāv ideālajās formās, kas jākopē un jāpieskaņo pēc kāda ārēja standarta. Pēc Grīno viedokļa, formai kā veselumam jāizpau� sava funkcija. Funkcijas iespējas, kas izpau�as darbībā, ir skais�tuma avots visos objektos.

Mēs uzskatām kādu formu par skaistu, kad tā izpilda savu funkciju. Piemēram, mēs atzīstam graciozu, ātru arābu �ķirnes zirgu par skaistu, tāpat kā eleganti izveidotu sporta auto. Ikviena

forma ir unikāla un skaista savā īpa�ajā veidā. Vecu, klibu zirgu mēs visdrīzāk neuzskatītu par skaistu, ja vien tas nav sens ģime�nes mīlulis. Arī sarūsējis un salūzis automobilis mums ne�ķiet skaists. Skaistums tiek uztverts pēc objekta atbilstības savai funk�cijai. Kustībā pastāvo�ais pilnveido�anās potenciāls rada uztve�ramu harmoniju, kas izsauc patiku. Skaistums rodas, kad forma atbilst savai iek�ējai būtībai, ļaujot potenciālajai perfekcijai brīvi izpausties realitātē. Dzīvības spēks jāīsteno darbībā.

Laba dizaina vērtība pārsniedz objekta robe�as. Kad pro�jekta stils saskan ar tā patieso iek�ējo garu, mēs izjūtam saskaņu ar savu būtību. Pieliekot projekta vienotajā stilā neiederīgus ro�tājumus, mazinās tā iek�ējā harmonija, un mēs to uztveram. Mēs to varam pamanīt intuitīvi kā skaistuma zudumu, kaut ko bez�gaumīgu, nepareizu, kaut gan nezinām konkrētu iemeslu. Har�monisks dizains rada cilvēkā pozitīvu rezonansi; labi projektētas formas iek�ienē viņ� jūtas mierīgs un iek�ēji viengabalains. Atbil�sto�u detaļu iekļau�ana objekta koptēlā ir noderīgs kritērijs gan arhitektūrā, gan jebkurā mākslas darbā.

Grīno uzskatīja; rūpīgi vērojot un izpētot arhitektūras dzi�ļākos pamatus, var noskaidrot vispārējos dizaina principus. Viņ� atzīmēja, ka �iem uzbūves principiem jākļūst par konkrētu pro�jektu bāzi, tomēr nemudināja pilnīgi atteikties no nepiecie�a�mām detaļām. Vienkār�ība prasa saprātīgus arhitekta spriedu�mus. Frenks Raits savos teorētiskajos izteikumos atbalstīja un attīstīja �īs nostādnes, iesakot izvairīties no liekām detaļām un ļaut, lai objekta dizains �runā� pats par sevi.

�Zināt, ko izlaist un ko ielikt, tie�i kurā vietā un kādā veidā, jā, to nozīmē labi apgūtas vienkār�ības zinā�anas, kas ved uz ideālu izteiksmes brīvību.�

(Wright, 1970, 37.)

Vienkār�ība bija svarīga Frenkam Raitam 20. gs., Grīno 19. gs. un daoistiem vēl pirms 6. gs. p. m. ē., un arī mums pa��laik. Vienkār�ības vērtība ved mūs atpakaļ uz dao garu, kas ir mū�īgs un tikpat nozīmīgs mūsdienās kā toreiz. Dao pilnveido mākslu un arhitektūru, iedvesmojot mūs ar savu dzīvības spēku.

�Intuīcija ir pārdabiska spēja ne lie�lākā mērā kā māka staigāt, skriet un lēkt, bet, līdzīgi tām, �īs spējas pilnīgai attīstībai nepiecie�ama re�gulāra vingrinā�anās.�

� Blofeld, 1966, 70

Atgrie�anās pie iek�ējās harmonijas ar ZINĀ�ANU IZSLĒG�ANAS METODI

Kad cilvēki grib ko mainīt, viņi parasti sāk uzreiz rīkoties. Veselais saprāts saka: dari to tagad! Bet ar izmaiņu īsteno�anu saistītā piepūle rada konfliktu un izjauc līdzsvaru. Daoisms pie�dāvā at�ķirīgu pieeju: lai viss paliek, kā ir! Sāciet ar situācijas pieņem�anu, un tad rodas kāds paradokss.

Kad beidzat pretoties un ejat līdzi notikumu plūsmai, da�biskā kārtība pati atjaunojas un sākas pārmaiņas. Dzīves pro�cess plūst cauri nepārtrauktiem cikliem no ra�anās līdz esamī�bas kulminācijai un pēc tam � sabrukumam, no dzim�anas

līdz briedumam un pēc tam � nāvei. Uzticieties �im procesam! Turpiniet pildīt savu lomu ar paļāvību, un izmaiņas notiks pa�as no sevis.

Necentieties panākt ar spēku, lai izpau�as iek�ējā būtība, un nevajag uzspiest tai kādu formu. Iek�ējā būtība pastāv pro�cesā, un jāļauj tai ieņemt dabisko formu. Ja gribat izaudzēt dārzā skaistus ziedus, ielieciet zemē sēklas un nodro�iniet tām nepiecie��amos apstākļus: atbilsto�u augsni, ūdens, saules un mēslojuma daudzumu un pareizu temperatūru. Kad puķe aug, kopiet to un ļaujiet attīstīties. Ja raustīsiet augu, lai liktu tam izaugt garākam, tas novītīs un ies bojā. Ja pārmērīgi laistīsiet vai mēslosiet to, tas tik un tā neaugs labāk. Dzīvām būtnēm vajadzīgi tādi apstākļi, kādi tām ir vajadzīgi, ne vairāk un ne mazāk. �ajā nolūkā jums nav jāpieliek savs spēks. Esiet mierīgs (vuvei), atsakieties no ne�vajadzīgas darbo�anās (juvei).

Kad atgrie�aties pie dao, rodas sprauga, atvērums nezinā�majā. Bet vispirms, lai varētu pastāvēt nezināmais, zināma�jam � tam, kas jau eksistē, � ir jābeidz pastāvēt. Atgriezieties pie zinā�anu izslēg�anas, nedarī�anas. Tas ļauj parādīties iek�ējai būtībai. Noslēpumainā veidā lietas sāk atrisināties.

Miltons Eriksons, viens no inovatīvajiem hipnoterapeitiem, izmantoja savas spējas unikālos, neparastos veidos. Kad ārstē�anas progress kādam viņa pacientam apstājās vai tika blo�ķēts, Eriksons ņēma talkā savu rado�o fantāziju. Reizēm viņ� pirms seansa ar pacientu iegāja transā un ģenerēja savā apziņā zinā�anu izslēg�anas stāvokli � lika aizmirst sev, kas ir �is pa�cients. Eriksons uzskatīja, ka �āda rado�a aizmir�ana ļauj cil�vēkiem sajust jaunu potenciālu. Kad pacients ieradās, Erik�sons sasveicinājās ar viņu kā jaunu apmeklētāju un sāka ārstēt kā pirmoreiz. Tagad viņam bija pavērtas jaunas iespējas un idejas.

Pirmoreiz satiekot kādu, mums bie�i ir intuitīva, skaidra ap�jausma par �o cilvēku. Laikam ritot, mūsu pieredze saistībā ar viņu mēdz izjaukt pareizo sākotnējo iespaidu. Daoisms ar neat�cerē�anās gudro pieeju palīdz mums kļūt redzīgākiem.

Katrā situācijā jūs varat atklāt jaunas iespējas, pavērt jau�nus variantus. No vienas puses, iepriek�ējās zinā�anas un no tām izrieto�ie uzskati var sa�aurināt iespējas striktu ierobe��ojumu dēļ. No otras puses, mēs bie�i esam uztvert spējīgāki, spontānāki un jutīgāki, darot kaut ko vai satiekot kādu pirmo�reiz. Tad mums vēl nav robe�u apziņas, tādēļ mums ir atvērta domā�ana un rado�a pieeja. Bērni bie�i ir rado�i un bezbailīgi: bērnam ir maza pieredze, un viņ� vēl neapzinās fiksētus ierobe��ojumus.

Varat iemācīties izmantot savu zemapziņas darbību un kļūt ļoti prasmīgs �ajā lietā. Dro�i paļaujieties uz savām instinktīva�jām spējām. Ikvienam no mums ir savas dotības, prasmes un spējas, ko varam instinktīvi izmantot savās problemātiskajās dzī�ves situācijās. Mums tikai jābūt gataviem izslēgt no apziņas to, ko zinām, un saprast visu ar jaunu attieksmi. Daoisti uzskata, ka cilvēkam nav nepiecie�ams daudz mācībās iegūtu zinā�anu. Iemācītais reizēm var kļūt par �ķērsli.

Vingrinājums: atgrie�anās zinā�anu izslēg�anas stāvoklī

Apsēdieties mierīgi un aizveriet acis. Padomājiet par pirmo reizi, kad satikāt kādu, kur� ir jums svarīgs. Atsauciet atmiņā, ko jūs domājāt, kā uztvērāt �o cilvēku, ko viņ� jums nozīmēja. Sa�līdziniet to ar savu attieksmi pret viņu pa�laik, ar visu līdz�inējo kontaktē�anās pieredzi. Vai jūsu pirmais intuitīvais iespaids bija at�ķirīgs, vai arī vēl tagad jūs �o cilvēku uztverat līdzīgi?

Vingrinājums zinā�anu izslēg�anā

�o vingrinājumu vislabāk izpildīt tad, kad jums ir pāris stundu brīva laika. Aizejiet uz kādu muzeju, piemēram, māks�las muzeju. Muzejā vienkār�i pastaigājiet pa telpām bez konkrēta mērķa. Paskatieties, kādi objekti tur atrodas, un ļaujiet savai re�akcijai vadīt jūs uz nākamo darbību. Nepiespiediet sevi analizēt mākslas darbus. Varat arī pastaigāties parkā vai apmeklēt biblio�tēku bez noteikta mērķa. Eksperimentējiet ar zinā�anu izslēg�anu un ar vienkār�u pasaules uztver�anu.

Zinā�anas un gudrība

Parastā pieeja, lai kaut ko zinātu, ir definēt to, konkretizēt uzdevumus un noteikt mērķus, kas jāsasniedz. Strādājot ar kādu problēmu, mēs vispirms mēdzam klasificēt vai diagnosticēt to, lai izvēlētos, kādas turpmākas darbības jāveic.

Kā mēs varam pārliecināties, ka mūsu kategorijas ir pareizas? Mūsdienās, kad informācijas apjoms visu laiku palielinās, cilvēki mēdz sajaukt zinā�anas ar gudrību. Zinā�anas nav gudrība, un gudrība nav zinā�anas. Ir ļoti informēti cilvēki, kuru zinā�anas ir iegūtas no grāmatām vai mācību iestādēm. Viņi ir iegaumē�ju�i daudzus faktus par konkrētu tematu, bet laika gaitā atsve��ināju�ies no intuitīvās iek�ējās vienotības apziņas, ko sniedz gudrība. Bet ir arī viedie, kuriem nav akadēmiskās izglītības un kuri iegaumēju�i maz faktu. Gudrība ne vienmēr rodas no faktu iemācī�anās vai datu atcerē�anās. Laodzi klusējot norāda uz to.

Gudrībai ir liela vērtība, jo tā dod cilvēkam elastīgu at�tieksmi pret dzīvi un citiem ļaudīm. Gudrība palīdz mums sa�prast, kad jārīkojas un kad labāk ir nedarīt neko un ļaut dabai

iet savu gaitu. Labi vecāki zina, kad viņiem nav jāiejaucas un ir jāpaiet malā, lai ļautu bērnam patstāvīgi augt un nobriest. �o atziņu reizēm ir grūti pieņemt � piemēram, kad jūsu bērns ģērbjas pārāk lēni un jūs kavējat darbu. Tajā brīdī ērtāk ir pār�ņemt vadību un pa�am saģērbt bērnu, bet kontroles mazinā�ana ļaus bērnam patstāvīgi pieņemt lēmumus un gūt panākumus nākotnē.

Dao ceļ� tātad ved nevis caur zinā�anām un darbību, bet gan caur zinā�anu izslēg�anu un nedarī�anu. Tas paver durvis dao.

Piekāp�anās un nekonfliktē�ana

Reizēm dusmas un sarūgtinājumu izsauc vēlme, ka mums pa�iem un citiem jābūt nevainojamiem. Mēs domās sakām sev: �Viņi nedrīkst tā rīkoties. Viņiem būtu jāzina, kas ir pareizi.� lā�u dzīvē bie�i jāakceptē citu cilvēku un mūsu nepilnības, lai varētu dzīvot un virzīties uz priek�u.

Vingrinājums iek�ējai nekonfliktē�anai

Atvēliet sev zināmu laiku, lai klusumā padomātu par kādu problemātisku situāciju. Tādos brī�os vēl nerodas atbilde un problēmas risinājums. Pagaidiet, paļaujieties uz zinā�anu izslēg��anu. Nezināmais ir sprauga, caurums nepārtrauktības �audeklā�. �ajā spraugā var rasties jauns potenciāls. Atstājiet atvērtu vietu, lai tas varētu notikt. Nestrīdieties ar sevi par faktu, ka saskara�ties ar kaut ko nezināmu. Daoisma nekonfliktē�anas princips attiecas uz jūsu domām tikpat lielā mērā kā uz ārējiem apstāk�ļiem. Kad ļaujat �aiziet� zinā�anām, jūs atļaujat atbildēm ieplūst sevī.

Piekāp�anās un nekonfliktē�ana var kļūt par svarīgu prasmi

ari attiecībās ar citiem. Ja indivīds respektē savu iek�ējo bū�tību, viņ� respektēs arī citu cilvēku iek�ējo būtību. Reizēm �ai būtībai nepiecie�ama telpa, lai izpaustu snaudo�u potenciālu. Ja iemācīsimies ļaut citiem dzīvot, mēs ar saudzīgāku, jūtī�gāku pieeju radīsim mieru visapkārt. Kad respektējot rēķināsi�mies ar savām un citu vajadzībām, mēs varēsim atrisināt dom�starpības.

Lai aptvertu, cik līdzīgi mēs esam salīdzinājumā ar citiem, mums reizēm jāatļauj gan sev, gan citiem nebūt līdz galam pil�nīgiem un nevainojamiem � tā ir daļa no līdzsvara. �āda pieeja jāpapla�ina, lai tā ietvertu mūs pa�us un citus. Ta�u �ādu gata�vību ir grūti panākt �odienas ambīciju pilnajā dzīvē, kad no vi�siem tiek gaidīti ātri panākumi. Daoisma gudrība iesaka mums nepārsteigties ar lēmumu pieņem�anu. Nepiecie�ams zināms laiks, lai atrastos atbildes. Turklāt nevajag piespiest citus ieņemt neelastīgu pozīciju vai pārsteidzīgi sniegt atbildes. Daoisti māca mums: esiet pacietīgi! Gaidiet! Debesis un Zeme pa�as veiks va�jadzīgās korekcijas.

Psihes vuvei

Mūsdienu dzīve liek uzsvaru uz apzinātu intelektuālo attīs�tību, kas bie�i nomāc prāta iracionālo zemapziņas daļu. Aizejot pārāk tālu �ajā virzienā, mēs radām nelīdzsvarotību, kur ir pārāk daudz jan bez pietiekama iņ. Pārāk akcentējot apzināto inte�lektu, rodas problēmas it kā ne no kurienes. Karls Jungs to at�zina, sakot: �Lai kā arī būtu, bet fakts ir tāds, ka neizbēgamas vienpusības vadīta apziņa tiktāl atsve�inās no arhetipiem, ka sā�kas tās sabrukums.� (Jungs, 1978, 15.)

Psihologu pieņemamās telpas ir pilnas ar cilvēkiem, kas

noliegu�i vienu savas personības daļu citas daļas interesēs. Bie�a parādība ir depresija dzīves vidusposmā. Reizēm tie�i tos, kuri no malas liekas vissekmīgākie un disciplinētākie, sāk mocīt ba�as, garlaicība un neapmierinātība ar dzīvi.

Cilvēkiem jāakceptē sevi visā pilnībā, ieskaitot savu zem�apziņas prātu, kas atbild par sapņiem. Mēs izpau�am sevi gan ap�zinātajās domās un jūtās, gan neapzinātajos sapņos, kas atrodas viņpus apziņas sliek�ņa. Iņ un jan mijiedarbībai jānotiek brīvi, lai tā izpaustos dabiski.

Psihiskā veselība pastāv tad, kad mēs ļaujam savai psi�hei būt tādai, kāda tā ir, paļaujoties, ka tās procesi pa�i attīs�tīsies. Tad izzūd iek�ējā disharmonija. Mums vairs nav jāiz�cīna iek�ējas cīņas, kad viena mūsu personības daļa konfliktē ar citu. Mūsu iek�ējā būtne atrod dabisko līdzsvaru, kā ūdens atrod savu līmeni, un mēs darbojamies harmonijā ar sevi un pasauli.

Daudz kas sāk notikt, kad akceptējam savas pieredzes da�bisko plūdumu un paliekam pie tā, neko konkrēti nedomājot un neko nedarot, lai to izmainītu. Piemēram, kāda sieviete ieradās pie mums uz konsultāciju, jo viņai rādījās smagi murgi. Mūsu kliente sapņoja, ka viņu vajā baismīgs briesmonis, un bija ļoti nobijusies. �is sapnis bie�i atkārtojās. Sieviete bija ar ļoti maigu raksturu, runāja laipni un klusā balsī. Terapijas laikā kliente at�klāja, ka nekad nav izpaudusi dusmas, jo pilnīgi tās noraidīja, uz�skatīdama, ka dusmo�anās ir nejaukas, negatīvas emocijas. Mūsu paciente baidījās: ja kaut reizi atļausies aizsvilties dusmās, viņa kļūs nekontrolējami agresīva. Ar gribasspēku sieviete apspieda �īs emocijas � vismaz tā kliente iedomājās.

Kā prognozētu daoisms, agresīvās jan jūtas neizgaisa � tās izpaudās murgos un �ausmināja viņu. Mēs ieteicām sievietei

beigt kaitēt savai personībai un atgriezties pie savas dabiskās bū�tības. Sākumā kliente ļoti intensīvi izjuta emocijas, kas radīja viņai zināmu diskomfortu, bet drīz tas izzuda. Sieviete nekādā ziņā nebija pārmērīgi agresīva persona, kā viņa iepriek� bija bai�dījusies. Tie�i otrādi, tā kā pārējā pacientes personība atguva līdz�svaru ar noliegto apslēpto daļu, sieviete atrada veidu, kā izpaust visu emociju diapazonu, nezaudējot savu maigo, rāmo attieksmi. Murgi vairs neatkārtojās; �is briesmonis bija viņas niknums, kas cīnījās, lai tiktu sadzirdēts. Kad klientes kopējā personībā tika akceptēti un iekļauti elementi, kas agrāk likās tik biedējo�i, iestā�jās iek�ēja harmonija.

Nākamie vingrinājumi saudzīgi virzīs jūs atpakaļ pie jūsu būtnes kodola.

Vingrinājums � plū�ana līdzi apziņai

�ajā vingrinājumā jūs ļaujat notikumiem noritēt un vien�kār�i sekojat apziņas plūsmai. Ievērojiet, ko uztverat, domājat un jūtat, bet nedariet neko, lai to izmainītu. Sekojiet pa savas apziņas taku, lai kādus līklo�us tā mestu. Iespējams, ka iejauk�sies jūsu intelekts, lai nonievātu kādu domu: �Ak, cik muļķīga ideja!�, vai pat mēģinās mainīt jūsu domā�anu: �Es nedrīkstu domāt �īs domas!� Pastumiet spriedumus malā!

Jūtīgi uztveriet jebkuru fantāziju vai iztēles ainu, pat ja tās tik uz mirkli parādās apziņā. Ja pārstājat apzināties �o plūsmu, uzmanīgi atgriezieties pie tās un turpiniet vērot. Sākumā da�riet to piecas līdz desmit minūtes, vēlāk palielinot laiku līdz pusstundai.

Vārti uz dao: zemapziņa

�Sapnis ir spontāns pa�portrets, kas simboliskā formā zemapziņā attēlo reālo situāciju.�

�� Jungs, 1978, 263

�Sapņi ir visīstākais ceļ� uz zemapziņu.� (Freids, 1953, 108.) Daudzi izcili psihologi (Freids, Jungs un ge�taltterapijas dibinā�tājs Fricis Perlss) ir izmantoju�i sapņus, lai interpretētu indivīda garīgo dzīvi un dotu tai ievirzes. Pirms tūksto�iem gadu daoistu viedie vīri izmantoja sapņus, lai palīdzētu cilvēkiem atrast ceļu atpakaļ pie zemapziņā slēptās gudrības.

Sagatavo�anās sapņo�anai nomodā

Darbs ar savu zemapziņu ir prasme, kas iegūstama caur praksi. Akceptējiet sapņu un fantāziju sfēru; veltiet tai tikpat lielu uzmanību kā apzinātajam nomoda psihes stāvoklim. Tālāk aprakstītie vingrinājumi palielinās jūsu jutīgumu, lai jūs būtu gatavs strādāt ar savu zemapziņas iztēli.

Apsēdieties ērti un aizveriet acis. Iztēlojieties, ka atrodaties ie�dvesmojo�ā vietā pie dabas: me�ā, pludmalē vai majestātiska kalna virsotnē. Varat atcerēties personisku notikumu vai radīt iztēlē ko pilnīgi jaunu. Da�i spēj izveidot spilgtas ainas, bet citiem rodas tikai neskaidra, vispārināta nojauta; tēlu spilgtums ir individuāls. Lai kāda būtu jūsu dabiskā vizualizē�anas spēja, jums uz to jābalstās.

Ļaujiet savai iztēlei klejot, neizvirziet sev nekādu plānu vai mērķi. Vienkār�i esiet ziņkārīgs un domās ldaiņojiet apkārt vai arī iztēlē mēģiniet kaut ko noteiktu uztvert pilnīgāk. Kad jūtat, ka esat pietiekami iztēlojies, atveriet acis.

Bie�i vien sapņi palīdz kompensēt kādu deficītu mūsu ikdie�nas dzīvē, piegādājot iņ, ja ir pārāk daudz jan, un otrādi. Jūs varat iepazīt sava �es� dziļākos aspektus, neapzinoties atrisināt problē�mas vai pat smelties rado�as idejas no sapņiem. Varat stimulēt �o procesu, izrādot pozitīvu, atvērtu ziņkārību par saviem sapņiem.

Sapņu atcerē�anās

Pirmais solis ir sapņu atcerē�anās. Da�i ļoti viegli atminas sapņus, citam tas ir grūti. Ja neatceraties savus sapņus, mēģiniet saglabāt atmiņas par tiem. Pie�i pirms aizmig�anas naktī, atgādi�niet sev, ka jūs vēlaties atcerēties savus sapņus. Pamozdamies nā�kamajā rītā, lēnām iejūtieties nomoda stāvoklī. Neatveriet uzreiz acis; brīdi paguliet, atslābinieties un centieties atminēties �īs nakts sapņa fragmentus. Turiet rakstāmo un papīru tuvu gultai un pierak�stiet, ko atceraties. Da�i pierakstī�anai labāk izvēlas magnetofonu.

Sapņu �akceptē�ana�

Jums būs vieglāk atcerēties sapņus, ja akceptēsiet to, ko pie�dāvā jūsu par sapņiem atbildīgais prāts. Neizsakiet spriedumus par saviem sapņiem un neinterpretējiet tos �auri simboliski. Sapņu interpretē�anai ir vieta analītiskajā pieejā, bet tā ved jūs prom no dao. Ar daoisma attieksmi �is process ir krietni spontānāks.

Pārdomājiet savu sapni. Ievērojiet savas izjūtas, kad atkal par to domājat. Ļaujiet nozīmēm spontāni ienākt prātā. Tāpat kā Dzeltenais imperators spēja atrast jēgpilnu nozīmi savam sapnim brauciena laikā (skat. 4. nodaļu), arī jūs izdarīsiet atklājumus no sapņos uztvertā. Ja jums nekas neie�aujas prātā, �obrīd akceptē�jiet tādu situāciju, bet palieciet atvērts pret jebkuru atskārsmi, kas parādītos citreiz. Necīnieties ar �o sapni vai savām raizēm par to, iekļaujiet sevī gan sapni, gan raizes. Sapnis ir ceļ� uz dziļāku sapratni.

Darbs ar sapņiem

Daoistu viedie bie�i deva cilvēkiem jaunas atziņas ar sapņu un nomoda sapņojumu palīdzību. Nākamais vingrinājums va�rētu arī jums sagādāt �ādu iespēju.

Padomājiet par situāciju, kas pa�laik dara jums raizes, pro�blēmu darbā vai sare�ģījumu mājās. Apsēdieties ērti un aizveriet acis. Iedomājieties tipisku mijiedarbību �ajā situācijā. Iztēlojie�ties sevi tajā, rīkojoties tā, kā esat pieradis rīkoties. Nākamais solis � iztēlojieties �o situāciju, bet visas ar to saistītās problē�mas ir izzudu�as. Vizualizējiet sevi tajā. Kā jūs rīkosieties tagad? Salīdziniet abas situācijas, pārslēdzoties no vienas uz otru. Kas ir at�ķirīgs? Kas ir līdzīgs? Vai jums rodas atziņas, kā varat izmainīt �o lietu stāvokli?

Daoisms var aizvest jūs atpakaļ pie jūsu būtnes kodola. Kad būsiet saskaņā ar dao, iegūsiet jūtīgumu, elastību un �sesto maņu� attiecībā uz vislabāko iespējamo rīcību. �i plūsma dos jums papildu enerģiju, brīvi apriņķojot un ik dienu spēcinot jūs. Dao palīdz jums pilnveidoties, atrast līdzsvaru starp iņ un jan, sekot dzīves dabiskajam plūdumam un attīstībai.

Piesaistot dao kā iedvesmas avotu un �i kā dzīvības spēku, jūs spēsiet pilnībā attīstīties un kļūt par tādu, kāds esat savās ce�rībās. Jūs atradīsiet līdzsvaru, ejot pa dao taku un priecājoties par dao ceļu!

SANU dinastija

1500-1027 p. m. ē.

Teiksmainais Dzeltenais imperators, dzīves dati nav zināmi

�īdzin�

1150. g. p. m. ē., precīzi gadskaitļi nav zināmi, autorība piedēvēta valdniekam Veņam vai Dzeltenajam imperatoram

D�OU dinastija

1027-221 p. m. ē.

Laodzi dzimis 604. g. p. m. ē.

Konfūcijs dzimis 551. g. p. m. ē.

D�uandzi 369-286 p. m. ē.

Ļēdzi

aptuveni ap 400-200 p. m. ē., precīzi dzīves dati nav zināmi �

Jan�u dzīves dati nav zināmi �

Mencijs 372-289 p. m. ē.

CJIŅU dinastija

221-207 p. m. ē.

Tiek uzbūvēts Lielais Ķīnas mūris >

HANU dinastija

200-221 p. m. ē.

Suma Tans >

miris no. g. p. m. ē., vēsturnieks �

Suma Cjeņs 145-86 p. m. ē.

Sumas Tana dēls, vēsturnieks

Ju�i ap 150. g.

darba �Lielā miera ceļ�� autors un Lielā miera ceļa sektas dibinatājs

�anlins

dzimis posmā no 157. līdz 178. g.

Debesu skolotāju sektas dibinātājs �

Dzelteno turbānu sacel�anās, sākums 184. g.

Canlu 188-220 �anlina mazdēls �

�Pūķa-tīģera klasiskā grāmata�

220. g. agrīns alķīmijas teksts

SA�ĶELTĪBAS PERIODS

220.� g. p. m. ē.-589. g. m.ē.

Neodaoisti

220-420

Lulins

221-300, neodaoists

Vanpi 226-249, neodaoists

Kūkai

344-406

ķīnie�u gleznotājs

Cunpi

373-443

ķīnie�u gleznotājs

Vanvei

415-443

ķīnie�u gleznotājs

�Se�i kanoni�, daoistu glezno�anas rokasgrāmata 500. g.

Autors � Sjēo

TANU dinastija

618-906

�Ūdens pūķa klasiskā grāmata� Pirmā fen�ui rokasgrāmata 600. g.

Sencis Lu dzimis 646. g.

Pilnīgās realitātes skolas dibinātājs

Fen�ui Apveidu un formu skola 850. g.

Dibinātājs � Jans Junsuns

SUNU dinastija

960-1279

�

Nodibināta fen�ui Kompasa skola 1050. g.

�

Nodibināta fen�ui Fukjeņas skola no0. g.

MONGOĻU VALDĪ�ANAS LAIKS

1279-1368

�

�ens Sanfens 1300. g.

Dai�i izveidotājs

�

MINU dinastija

1368-1644

�INU dinastija

1644-1911

�

Jans Lucjaņs

1799-1872 Dai�i Jana stila izveidotājs

�

Vujusjuns

1812-1880 Dai�i Vu stila dibinātājs

Atkinson, B., ed. 1965. Walden and Other Writings of Henry David Thoreau. New York: Random House.

Birren, F. 1961. Creative Color. New York:Van Nostrand Reinhold Company.

Blofeld, J. 1966. The Book of Change. New York: E.P. Dutton & Co., Inc.

Capra, F. 1977. The Tao of Physics. New York: Bantam Books.

Chan, P. 1982. How to Free Yourself from Pain. Los Angeles: Price, Stern, Sloan.

Chan,W.T. 1963. A Sourcebook in Chinese Philosophy. Princeton, N.J.: Princeton University Press.

Chang Chung-yuan. 1963. Creativity and Taoism. New York: Harper Colophon Books.

Chang Po-tuan. 1987. Understanding Reality.A Taoist Alchemical Clas�sic. Honolulu: University of Hawaii Press.

Cleary,T. 1991. Vitality, Energy, Spirit:A Taoist Sourcebook. Boston: Shambala.

Duke, M. 1972. Acupuncture. New York: Pyramid House.

Duyvendak, J. J. L. 1992. Tao Te Ching, The Book of the Way and Its Virtue. Boston: Charles E.Tuttle Co., Inc.

Fogarty, J., trans. 1977. A Barefoot Doctor�s Manuai.The American Translation of the Official Chinese Paramedical Manual. Philadel�phia: Running Press.

Frank, J. D., and J. B. Frank. 1991. Persuasion and Healing. Balti�more: The Johns Hopkins University Press.

Freud, S. 1953. 'The Interpretation of Dreams, vol. IV. Standard Edi�tion of the Complete Psychological Works of Sigmund Freud. 24 Vols. London: Hogarth.

Fudler, S. 1989. The Tao of Medicine. Rochester,Vt.: Destiny Books.

Fung Yu-Lan. 1966. A Short History of Chinese Philosophy. New York: Free Press.

Giles, L. 1959. Taoist Teachings Translated from the Book of Lieh-Tzu. London: John Murray.

Graham, A. 1990. The Book of Lieh-Tzu. New York: Columbia Uni�versity Press.

Griffith, S. B. 1971. Sun Tzu The Art of War. London: Oxford Univer�sity Press.

Henricks, R. G. 1989. Lao-tzu Te Tao Ching. New York: Ballantine Books.

Flucker, C. O. 1975. Chinas Imperial Past. Stanford, Calif.: Stanford University Press.

Jung, C. G. 1978. Psychology and the East. Princeton, N.J.: Princeton University Press.

Kaltenmark, M. 1969. Lao Tzu and Taoism. Palo Alto, Calif.: Stanford University Press.

Kaptchuk,T. J. 1983. The Web That Has No Weaver: Understanding Chinese Medicine. New York: Congdon & Weed.

Kaufmann, E., and B. Raeburn, eds. 1960. Frank Lloyd Wright: Writings and Buildings. New York: Meridan Books.

Kwok, M. 1994. Tao Te Ching. New York: Barnes and Noble Books.

Lee Ying-arng. 1968. Lee�s Modified Tai Chi for Health. Hong Kong: Unicorn Press.

Legge, J. 1962. The Texts of Taoism. 2 Vols. New York: Dover.

�. 1985. The Chinese Classics, vol. 2. Oxford: Clarendon Press.

Liang, T. T. 1977. Tai Chi Ch�uan for Health and Self-Defense. New York: Vintage.

Liu, Da. 1986. T�ai Chi Ch�uan and Meditation. New York: Schocken Books.

Mann, F. 1973. Acupuncture:The Ancient Art of Healing and How It Works Scientifically. New York: Vintage.

Okakura, K. 1989. The Book of Tea. Tokyo: Kodansha International.

Palos, S. 1972. The Chinese Art of Healing. New York: Bantam.

Robinet, I. 1993. Taoist Meditation. Albany: State University of New York Press.

Rosen, H. 1977. Pathway to Piaget. Cherry Hill, N.J.: Postgraduate International, Inc.

Saso, M. 1990. Blue Dragon White Tiger: Taoist Rites of Passage. Washington, D.C.: The Taoist Center.

Schipper, K. 1982. The Taoist Body. Berkeley: University of California Press.

Serizawa, K. 1989. Tsubo:Vital Points for Oriental Therapy. Tokyo: Japan Publications, Inc.

Shim, Sang Kyu. 1990.�Tic Religious Nature of the Martial Arts." Tae Kwon Do Times 10, no. 6 (September).

Simpkins, C. A., and A. Simpkins. 1996. Principles of Meditation: Eastern Wisdom for the Western Mind. Boston: Charles E.'Tuttle Co., Inc.

�. 1997. Living Meditation: From Principle to Practice. Boston: Charles E. Tuttle Co., Inc.

�. 1998. Meditation from Thought to Action. Boston: Charles E.Tuttle Co., Inc.

�. 1991. Principles of Self Hypnosis: Pathways to the Unconscious. New York: Irvington

Siren, O. 1963. The Chinese on the Art of Painting. New York: Schocken Books.

Small, H., ed. 1947. Form and Function: Remarks on Art by Horatio Greenough. Berkeley and Los Angeles: University of California Press.

Staff of the People�s Medical Publishing House of Beijing, China. 1984. The Chinese Way to a Long and Healthy Life. New York: Bell Publishing Company.

Ssu-ma, Ch�ien, and W. H. Nienhauser, ed. 1994. The Grand Scribe�s Records.Vol. I. Bloomington: Indiana University Press.

�. 1994. The Grand Scribe�s Records.VoWU. Bloomington: Indiana University Press.

Sze, M. 1959. The Way of Chinese Painting. New York:Vintage Books.

Waley, A. 1958. The Way and Its Power. New York: Grove Weidenfeld.

Watanabe, J., and L. Avakian. 1984. Secrets of Judo. Rutland,Vt.: Charles E. Tuttle Co., Inc.

Watts, A. 1975. Tao\ The Watercourse Way. New York: Pantheon Books.

Welch, H. 1967. Taoism, the Parting of the Way. Boston: Beacon Press.

Westwood, A., and O. Ratti. 1980. Aikido and the Dynamic Sphere.

Rutland, Vt.: Charles E.Tuttle Co., Inc.

Wilhelm, H., and R. Wilhelm. 1995. Understanding the I Ching.

Princeton, N.J.: Princeton University Press.

Wilhelm, R. 1990. Tao Te Ching,The Book of Meaning and Life. Lon�don: Arkana.

Wong, E. 1997. Harmonizing Yin and Yang:lhe Dragon-Tiger Classic. Boston: Shambala.

Wright, F. L. 1970. The Natural House. New York: Mcridan Books. Yang Jwing-ming. 1982. Yang Style Tai Chi Chuan. Los Angeles: Unique Publications.

�. 1986. Advanced Yang Style Tai Chi Chuan.Wo\. I. Boston:Yang�s Martial Arts Academy (YMAA).

Yutang, L., ed. 1942. The Wisdom of China and India. New York: Random House.

�. 1948. The Wisdom ofLaotse. New York:The Modern Library.

Ievads

I DAĻA: DAOISMS LAIKA RITUMĀ

1. nodaļa. Daoisma ra�anās un avoti

2. nodaļa. Laodzi: klasiskā ceļa izgaismotājs

3. nodaļa. D�uandzi: dao stāsti

4. nodaļa. Ļēdzi unjan�u: ceļojums pa dao taku

5. nodaļa. Neodaoisti: izjūtas un domas pilnveidojas

6. nodaļa. Turpmāka virzība uz veselības un ilga mū�a nodro�inā�anu

II� DAĻA: DAOISMA TĒMAS

7.� nodaļa. Dao: noslēpums ir primārs

8. nodaļa. Iņ un jan: eksistēt nozīmē būt saistītam

9. nodaļa. Dabas būtības atklā�ana

10. nodaļa. Vuvei: piekāpties nozīmē uzvarēt

11. nodaļa. Dzīves ceļojuma vienkār�o�ana: ceļ� uz de

III DAĻA: DZĪVAIS DAOISMS

12.� nodaļa. Meditācija: dziļ� iek�ējs miers un vitāla enerģija

13.� nodaļa. Ciguns � labsajūtas pilnveido�ana

14.� nodaļa. Dziedinā�ana: kā atrast harmoniju

15.� nodaļa. Cīņas mākslas veidi: stratēģijas avoti

16.� nodaļa. Rado�ā māksla: kā izpaust dao

17.� nodaļa. Būt par vienotu veselo: atgrie�anās pie dao, lai atrastu līdzsvaru

Secinājumi

Laikmetu norādes

Bibliogrāfija