Frederiks Beigbeders

14,99 �

Bruno Lemuts ir aizgajis.

�ī grāmata bija domāta viņam.

Bet, ta ka viņ� ir prom,

es to veltīju Kloē, kura nupat ieradās �ai pasaulē.

Nav nekāda pamata uzskatīt, ka jaunie totalitārismi noteikti līdzinās vecajiem. Valdība, liekot lietā nūjas un �āvēju komandas, mākslīgi izraisītu badu, apcietinā�anas un masu deportācijas, ir ne vien necilvēcīga (tas gan mūsdienās nevienu vairs sevi�ķi neuztrauc); tā ir kļuvusi - un to ir viegli pierādīt - neefektīva, bet strauji attīsto�os tehnoloģiju laikmetā neefektivitāte ir apgrēcība pret Svēto Garu. Patie�ām �efektīva� totalitāra valsts būtu tāda, kurā politisko vadoņu visvarenā izpildkomiteja ar savu direktoru armiju valdītu pār vergu masām, ko nevajadzētu apspiest, jo tās mīlētu savu verdzību. Likt iemīlēt verdzību - tāds uzdevums mūsdienu totalitārās valstīs ir dots propagandas ministrijām, laikrakstu galvenajiem redaktoriem un skolotājiem.

OLDOSS HAKSLIJS, jaunais priek�vārds �Brīni�ķīgajai jaunajai pasaulei", 1946

Mums uzspie� vēlmes, kuras mūs nospie�.

ALĒNS SU�ONS,

�Sentimentālais pūlis�, 1993

Kapitālisms ir pārdzīvojis komunismu.

Nu tam ir atlicis vairs tikai pa�am sevi aprīt.

�ARLS BUKOVSKIS,

�Kapteinis devās pusdienās, un matro�i sagrāba kuģi", 1998

THE NAMES HAVE BEEN CHANGED TO PROTECT THE GUILTY¹

Viss ir pagaidām - mīlestība, māksla, planēta Zeme, jūs, es. Nāve ir tik neizbēgama, ka tā visus pārsteidz nesagatavotus. Kā lai zina, vai �ī diena nav pēdējā? Mēs domājam, ka mums ir laiks. Bet te pēk�ņi - �e tev! - cilvēks noslīkst, atvēlētais laiks beidzies. Nāve ir vienīgā tik�anās reize, kura nav atzīmēta jūsu laika plānotājā.

Viss ir pērkams - mīlestība, māksla, planēta Zeme, jūs, es. Es rakstu �o grāmatu, lai mani atlaistu no darba. Ja uzrakstī�u atlūgumu pats, man neizmaksās atlai�anas pabalstu. Man ir jāzāģē zars, uz kura sē� mans komforts. Manu brīvību sauc vārdā �apdro�inā�ana bezdarba gadījumā�. Es izvēlos, lai mani atlai� no darba uzņēmums, nevis dzīve. JO MAN IR BAIL. Visapkārt kolēģi krīt kā mu�as: trieka baseinā, pārdozēts kokaīns, ko uzdod par miokarda infarktu, privātas lidma�īnas katastrofa, kabrioletu kūleņi. Nu un �onakt es sapņoju, ka slīkstu. Es redzēju sevi ar ūdeni pilnām plau�ām grimstam dzelmē un glāstām rajas. Tālu pludmalē mani sauca daiļa dāma. Es nevarēju viņai atbildēt, jo mute bija pilna ar sāļo ūdeni. Es slīku, ta�u nesaucu palīgā. Un visi, kas jūrā, darīja tāpat. Visi peldētāji slīka, bet nesauca palīgā. Domāju, ka ir laiks visu mest pie malas, jo vairs neprotu turēties virs ūdens.

Viss ir pagaidām, un viss ir pērkams. Cilvēks ir tāds pats produkts kā jebkur� cits ar noteiktu realizācijas termiņu. Tie�i tāpēc es nolēmu aiziet pensijā trīsdesmit trīs gadu vecumā. �ķiet, ka tas ir ideāls vecums atdzim�anai.

Mani sauc Oktāvs, un parasti es iegādājos apģērbu firmā APC. Es darbojos reklāmas biznesā - jā, jā, es piesārņoju izplatījumu. Esmu tas tips, kur� jums pārdod visādus mēslus. Kur� liek jums sapņot par lietām, kuras nekad neiegūsiet. Vienmēr zilas debesis, vienmēr glītas mei�as, pilnīga laime, retu�ēta ar datorprogrammas PhotoShop palīdzību. Bildes kā nolaizītas, fonā mūzika. Kad, sūri taupot, būsiet tiku�i pie savas sapņu ma�īnas - tās, kuru reklamēju iepriek�ējā kampaņā, - es to jau bū�u pasludinājis par izgāju�u no modes. Es dzīvoju trīs modes viļņus jums priek�ā un cen�os panākt, lai jūs justos vīlu�ies. Valdzinājums - tā ir zeme, kurā nav iespējams nokļūt Es jums dodu jaunuma narkotiku, un jaunumam ir tā priek�rocība, ka tas nekad nesaglabājas jauns. Vienmēr atrodas kāds jaunāks jaunums, kur� liek novecot iepriek�ējam. Mana misija ir likt jums siekaloties. Neviens manas profesijas pārstāvis nevēlas jūsu laimi, jo laimīgi cilvēki nav patērētāji.

Jūsu cie�anas ir tirdzniecības dopings. Mūsu �argonā to dēvē par �pēciepirk�anās vil�anos�. Jums nekavējoties vajadzīgs kāds izstrādājums, ta�u, tiklīdz esat to ieguvu�i, vajadzīgs kāds cits. Hedonisms nav humānisms, tā ir naudas plūsma. Tās devīze? �Es tērēju, tātad esmu.� Ta�u, lai radītu vajadzību, jāuzkurina greizsirdība, sāpes, nesātība - tie ir mani iero�i. Bet mans mērķis esat jūs.

Es vadu savas dienas, melodams jums, un par to mani dāsni atalgo. Es pelnu 13 000 eiro (neskaitot apmaksātus rēķinus par reprezentācijas izdevumiem, dienesta vāģi, opciju plānu un zelta izpletni jeb karalisku atlai�anas pabalstu). Eiro tika izgudrots, lai se�as reizes samazinātu bagātnieku algu piedauzl-gumu. Vai zināt daudzus pui�us, kuri manā vecumā pelna trīspadsmit kiloeiro? Es ar jums manipulēju, un man iedod jauno mersedesu SLK (kuram jumts savā�as automātiski) vai BMW Z3, vai Porsche Boxter, vai Mazda MX5. (Man personīgi ir vājība uz rodsteru BMW Z3, kurā apvienots karosērijas aerodinamiskais estētisms un jauda, ko dod se�i cilindri rindiņā un trīssimt divdesmit viens zirgspēks, kas ļauj 5,4 sekundēs uzņemt simt kilometru ātrumu. Turklāt �ī ma�īna atgādina milzu supozitoriju, kas ir praktiski, lai izdrāztu Zemi.)

Es pārtraucu jūsu filmas televīzijā, lai uzbāztos ar firmas zīmēm, un man apmaksā atvaļinājumu Senbartelmī salā vai Lamu, vai Puketā, vai Laskabanā (Kersī novadā). Esmu sabāzis savus saukļus jūsu iecienītākajos �urnālos, un man uzdāvina īpa�umu Provansā vai pili Perigorā, vai villu Korsikā, vai fermu Arde�ā, vai pili Marokā, vai katamarānu Antiļu salās, vai jahtu Sentropē. Es Esmu Visur. Jūs no manis neizspruksiet Lai kur jūs vērstu skatienu, visur ir priek�ā mana reklāma. Es jums aizliedzu garlaikoties. Es jums neļauju domāt Es lieku lietā jaunuma terorismu, lai varētu pārdot tuk�umu. Pavaicājiet jebkuram sērfotājam - lai noturētos virspusē, zem dēļa jābūt tuk�umam. Sērfot nozīmē slīdēt pār bezdibenīgu tuk�umu (intemeta fani to zina tikpat labi kā vindsērfinga �empioni). Es pasludinu, kas ir Patiess, kas ir Skaists, kas ir Labs. Es izvēlos manekenes, kuras jūs iekārosiet pēc se�iem mēne�iem. Viņu foto tiks tira�ēts tik daudzos eksemplāros, ka jūs tās dēvēsiet par topmodelēm; manas meitenes traumatizēs jebkuru sievieti, kas vecāka par �etrpadsmit gadiem. Jūs dievināsiet manu izvēli. �oziem krūtīm jābūt augstākām par pleciem un pavedērei - bez neviena matiņa Jo vairāk es rotaļājos ar jūsu zemapziņu, jo vairāk jūs man klausāt Ja uz jūsu pilsētas namu sienām es slavinu kādu jogurtu, garantēju, ka jūs to nopirksiet. Jūs domājat, ka tā ir jūsu briva izvēle, ta�u agrāk vai vēlāk jūs atpazīsiet manis piedāvāto produktu lielveikala plaukta un to nopirksiet - tapat vien, lai pagar�otu; ticiet man, es protu savu darbiņu.

Mmm, cik patīkami ir iespiesties jūsu smadzenēs. Es kaifoju jūsu labajā puslodē. Jūsu vēlmes vairs nepieder jums, es jums uzspie�u savējās. Es jums aizliedzu vēlēties uz labu laimi. Jūsu vēlē�anās ir rezultāts ieguldījumiem, kas mērāmi miljardos eiro. To, ko jūs gribēsiet rīt, es nosaku �odien.

Dro�i vien tas viss mani nepadara visai simpātisku jūsu acīs. Vispār grāmatas sākumnodaļās jācen�as būt saisto�am un tādā garā, ta�u negribu izkropļot patiesību - es neesmu piemīlīgs stāstnieks. Būtībā esmu drīzāk liels riebeklis, kur� sagandē visu, kam vien pieskaras. Ideāli būtu, ja jūs mani sāktu ienīst, pirms esat sāku�i ienīst arī laikmetu, kur� mani ir radījis.

Vai nav �ausmīgi vērot, ka visiem �ķiet normāla �āda situācija? Es jums liekos pretīgs, jums, no�ēlojamie vergi, kas pakļaujaties manām sīkākajām kaprīzēm. Kāpēc ļāvāt man kļūt par Pasaules Valdnieku? Es gribētu izzināt �o noslēpumu: kā ciniska laikmeta virsotnē reklāma tika kronēta par Valdnieci. Nekad vēl divtūksto� gadu laikā bezatbildīgs kretīns nav bijis tik visvarens kā es.

Es gribētu visu pamest un, paķerot līdzi nedaudz narkotiku un da�as maukas, pazust no �ejienes ar saviem iekrājumiem kādā neapdzīvotā salā. (Augām dienām es tad vērotu, kā Soraja un Tamāra apmierina viena otru, vienlaikus pucējot manu diņķi.) Ta�u man nav tādas aknas, lai iesniegtu atlūgumu. Tāpēc rakstu �o grāmatu. Atlai�ana ļaus izrauties no �ī zelta cietuma. Esmu kaitīgs, apturiet mani, kamēr vēl nav par vēlu, esiet �ēlīgi! Iedodiet man tūksto� �stabus�, un es parau�u fraciņu, goddievvārds. Ko es tur varu darīt, ja cilvēce ir izdomājusi Dievu aizstāt ar pla�a patēriņa precēm?

Es smaidu, jo var gadīties, ka tad, kad �ī grāmata būs iznākusi, mani nevis izmetīs laukā, bet gan paaugstinās amatā. Pasaulē, kuru jums aprakstī�u, kritiku sagremo, nekaunību veicina, denunciāciju atalgo, atmaskojumus organizē. Drīz jau pie�ķirs Nobela prēmiju par provokatīvāko reklāmu, un manu kandidatūru būs grūti kādam pārspēt. Dumpis ir �īs spēles sastāvdaļa. Seno laiku diktatūras baidījās no vārda brīvības, cenzēja iebildumus, apcietināja rakstniekus, dedzināja strīdīgas grāmatas. Jaukie nelietīgo autodafē laiki ļāva at�ķirt labos no ļaunajiem. Reklāmas totalitārisms ir daudz viltīgāks veids kā mazgāt rokas nevainībā. �is fa�isms ir mācījies no iepriek�ējām neveiksmēm (Berlīne 1945. gadā un Berlīne 1989. gadā - starp citu, kāpēc visi barbarismi ir ņēmu�i galu vienā un tajā pa�ā pilsētā?).

Lai cilvēci pakļautu verdzībā, reklāma darbojas pa kluso, ar izmanību un pārliecinā�anu. Mēs dzīvojam pirmajā apspie�anas sistēmā, kur cilvēks valda pār cilvēku, un pret to pat brīvība ir bezspēcīga. Glu�i pretēji, �ī sistēma saista visas savas cerības ar brīvību, tā ir sistēmas galvenais atradums. Ikviena kritika uzsver tās nozīmību, ikviens pamflets stiprina ilūziju par sistēmas salkano iecietību. Tā pakļauj arī jūs. Viss ir atļauts, neviens tevi nenolamās, ja sataisīsi bardaku. Sistēma ir sasniegusi mērķi - pat nepaklausība ir kļuvusi par sava veida paklausību.

Mūsu salauztie likteņi ir skaisti noformēti. Esmu pārliecināts, ka arī jūs, kas lasāt �o grāmatu, klusībā domājat: �Cik feins ir �is reklāmas darbonis, kur� piespļauj aku; nu, tad lasies, tu esi iedzīts strupceļā tāpat kā pārējie, tu maksāsi nodokļus tāpat kā visi citi.� Nav iespējams no �ī apļa izrauties. Viss ir smalki nostrādāts - ar smaidu uz lūpām. Jūs sasaista ar kredītiem, kas jāatmaksā, ikmēne�a maksājumiem, dzīvokļa īri. Jums pa reizei uznāk melnie? Miljoni bezdarbnieku to vien gaida, kad jūs atbrīvosiet vietu. Varat pukstēt, cik gribat, Cēr�ils jau ir devis atbildi: �Tā ir pati sliktākā no visām sistēmām.� Viņ� mūs nav apvedis ap stūri. Viņ� neteica - vislabākā sistēma, viņ� teica - pati sliktākā.

�orīt pulksten deviņos brokastoju ar vienas no pasaulē lielākajām pārtikas rūpniecības grupas Madone (1998. gadā apgrozījums 84 848 miljardi franku jeb 12 935 miljardi eiro) svaigo produktu mārketinga direktoru Alberta �pēra stila bunkurā no tērauda un stikla. Lai tajā iekļūtu, jāpierāda, ka neesi nepiedero�a persona: jogurta impēriju uzrauga sevi�ķi stingri. Nekad vēl piena produkti nav biju�i tik labi aizsargāti. Vēl tikai pietrūkst realizācijas termiņa datuma virs automātiskajām durvīm. Man izsniedza magnētisko karti, lai es varētu iekļūt liftos, pēc tam izgāju cauri caurlaidei ar metāla turniketiem glu�i kā metro un pēk�ņi sāku justies ārprāt-nozīmīga persona, it kā dotos vizītē pie valsts prezidenta, lai gan patiesībā gāju satikties tikai ar biju�o augstākās komercskolas absolventu svītrainā kreklā. Liftā domās noskaitīju Mi�ela Uelbeka pantiņu:

�efs kad moku ceļu iet,

Mirdzo�s lifts tam padots tiek.

Sekretāres garām steidz,

Dienas grimu uzlikt beidz.

Un man kļuva pavisam jocīgi ap dū�u - es jutos kā salta dzejoļa persona.

Ja tā padomā, tad �ī rīta tik�anās neap�aubāmi bija daudz svarīgāka par tik�anos ar valsts galvu. Tā bija pati svarīgākā tik�anās manā mū�ā, jo noteica visu turpmāko.

Madone ēkas devītajā stāvā visi atbildīgie par produktiem nēsā svītrotus kreklus un kaklasaites ar dzīvnieciņu attēliem. Mārketinga direktors terorizē korpulentās asistentes, kurām tāpēc rodas tūska. Viņa vārds ir Alfrēds Dīlers. Alfrēds Dīlers visas sanāksmes parasti iesāka ar �ādu teikumu: �Mēs neesam sanāku�i, lai iepriecinātu sevi, bet gan lai iepriecinātu patērētāju.� It kā patērētājs būtu citas rases pārstāvis -Untermensch², vai? Dīlers man uzdzen vēmienu - ja tāds darbojas pārtikas rūpniecībā, tas nekur neder. Varu iedomāties, kā viņ� no rīta skujas, sien kaklasaiti, traumē bērnus ar savu slikto elpu, klausās ziņas visā skaļumā, lasa �Les Echos�, virtuvē neapsēdies dzer kafiju. Sievai viņ� nav pieskāries kop� 1975. gada, ta�u viņu pat nekrāpj (viņa �o gan). Viņ� izlasa tikai vienu grāmatu gadā, un to pa�u ir sarakstījis Alēns Diamels³. Viņ� nēsā uzvalku un no visas sirds ir pārliecināts, ka spēlē iz�ķiro�u lomu savā holdingkompānijā, viņam pieder milzu mersedess, kas sastrēgumos klusi dūc, un Motorola mobilais telefons, kas melodiski pīkst, iestiprināts virs Pioneer autoradio, kur� pārraida reklāmas: Casto-Casto-Castorama, ja izvēlēsieties But, - nekļūdīsieties, just do it. Viņ� ir pārliecināts, ka atkal vērojamais ra�o�anas pieaugums ir laba ziņa, lai gan pieaugums nozīmē vienīgi arvien vairāk un vairāk nevajadzīgi sara�otas produkcijas, �milzīgu pre�u uzkrājumu� (Kārlis Markss), veselu kalnu ar jaunām lietām, kuras mūs apraks. Viņ� Tic. To viņ� ir iemācījies savā Augstākajā Skolā: tev būs ticēt pieaugumam. Sara�osim miljoniem tonnu produkcijas un būsim laimīgi! Slava ekspansijai, kas liek darboties rūpnīcām, kuras vairo ekspansiju! Galvenais - neapstāsimies ne bridi, lai padomātu!

Mēs sē�am zaļganā sanāksmju zālē - tādas ir biznesa centros visā pasaulē - ap lielu, ovālu galdu ar apelsīnu sulas glāzēm, un vakardienas vēlīnās sanāksmes padu�u dvingā ienāk verdzene sekretāre un nodurtu skatienu atnes termosu ar kafiju.

Dīlers sāk sanāksmi, uzsverot, ka �viss, kas �eit tiks runāts, ir konfidenciāls; �is mītings būs bez protokola; jāapsprie� radusies krīze; jāapsver atpirk�ana, ta�u esmu noraizējies par naudas plūsmu; konkurents ar skalu reklāmas kampaņu lai� tirgū līdzīgu preci; vairāki avoti ziņo, ka konkurenti ir nodomāju�i pārņemt daļu mūsu tirgus; uzskatu, ka tas ir uzbrukums mums�. Sekundes simtdaļā visi ap galdu sēdo�ie sāk raukt uzacis. Vēl tikai trūkst haki krāsas ķiveru un ģenerāl�tāba kar�u, tad viss izskatīsies kā filmā �Visgarākā diena�.

Pēc parastajām frāzēm par laikapstākļiem mūsu aģentūras klientu nodaļas direktors Zans Fransuā sāk uzstā�anos un izklāsta reklāmas kampaņas stratēģiju, ar kodoskopu rādīdams uz sienas transparentus.

-Tātad mēs jums piedāvāsim scenāriju trīsdesmit sekun�u ilgam rullītim, kurā aizstāvam Maigrelette pret līdzīga produkta izplatītāju uzbrukumu. Atgādinā�u stratēģisko mērķi, kuru nospraudām iepriek�ējā sanāksmē: �Panīku�ajā tirgū Maigrelette ienes jaunas vēsmas un piedāvā jaunu skatījumu uz biezpienu ergonomiskā fasējumā�.

Pacēlis acis no pierakstiem, viņ� nomaina transparentu. Uz sienas parādās teksts lieliem burtiem:

�Novērtējums klusinātos toņos (turpinājums): Emocionāls

Gar�īgs/neatvairāms Bauda/mode MAIGRELETTE Slaidums/skaistums Veselīgs/sabalansētas barības vielas

Racionāls.�

Tā kā neviens neiebilst, viņ� domu attīsta tālāk, ieskatoties tēzēs, kuras Word 6 vidē ir nodrukājusi asistente (viņas bērns tajā laikā municipalitātes mazbērnu novietnē saķēra vidus-auss iekaisumu).

- ���Kā jau divdesmit tre�ajā datumā nolēmām ar Liku un Alfrēdu, mēs uzsvērsim patērētāja ieguvumu: �Lietojot pārtikā Maigrelette, es saglabāju slaido līniju, turklāt ēdu sabalansētu produktu, jo tam pievienoti vitamīni un kalcijs.� Pārskatot brendus �ajā pārsātinātajā sektorā, mēs pārliecinājāmies, ka jāmērķē uz divkār�u insaitu - skaistums plus veselība. Maigrelette nāk par labu gan miesai, gan garam. Savā ziņā - kājām un galvai, ha-ha-hm.

�ī runa ir stratēģiskās plāno�anas departamenta (divas depresīvas �etrdesmitgadnieces) un divu par reklāmu atbildīgo vadītāja vietnieku (Di�onas Augstākās komercskolas absolventi) pārdomu auglis. Tā ir balstīta galvenokārt uz klienta vēlmēm un gaumi un ir domāta, lai a priori attaisnotu scenāriju, ko uzcepu vakar vakarā. Te nu Zefs mitējas smieties, jo nejūt atbalstu. Viņ� turpina savu vēderdeju:

- ���Mēs esam atradu�i vienojo�u koncepciju, kura, pēc manām domām, ja ievēro izstrādāto stratēģiju, patie�ām maksimāli izceļ daudzsolo�o produktu, it īpa�i tā vizuālo kodu. Nu, tad es tagad do�u vārdu Oktāvām.

Tā kā Oktāvs esmu es, tad esmu spiests slieties kājās un izstāstīt filmas projektu kapa klusumā, parādot maketu divpadsmit krāsainos attēlos, kurus uzzīmējis pārāk labi atalgotais mākslinieks.

- ���Tad nu tā: darbība risinās Malibu pludmalē Kalifornijā. Pasakains laiks. Divas izsmalcinātas gai�mates sarkanos peldkostīmos skrien pa smiltīm. Pēk�ņi viena saka: �Onomastisko ekseģēzi apkaro nesamierināmā hermeneitika.� Bet otra atbild: �Tomēr būtu jāuzmanās no ontoloģiskas paronomāzes.� Tajā pa�ā laikā divi iedegu�i sērfotāji strīdas: �Vai tu zini, ka savā �Ecce homo� Nī�e dzied absolūti hedonisku slavas dziesmu peldē�anai?� Bet otrs pārskaities atcērt: �Nekā tamlīdzīga, viņ� tikai aizstāv �labas veselības� koncepciju kā alegorisku solipsismu!� Mēs atkal atgrie�amies liedagā, kur abas meitenes smiltīs raksta matemātikas vienādojumus. Dialogs: �Ja pieņem hipotēzi, ka x kuba sakne variējas atkarībā no bezgalības...� �Jā,� piekrīt otra, �tev tikai jāsadala pirmrei-zinātājos kopums, kas tiecas uz asimptotu.�

Filmas beigās parādās Maigrelette trauciņ� tuvplānā un uzraksts: �MAIGRELETTE. JA ESMU SLAIDA, ESMU GUDRA.�

Klusums turpināja būt kluss. Mārketinga direktors vēro par produktiem atbildīgos darbiniekus, kuri cītīgi kaut ko pieraksta, lai nebūtu jāizsaka savs viedoklis. Zans Fransuā bez īpa�as pārliecības mēģina vēl vienu numuru.

- ���Zināms, beigās atskan �Mmm Madone�, pats par sevi saprotams. Ē-e... mēs spriedām, ka būtu interesanti demonstrēt cilvēkus ar lieliskiem augumiem, kad tie risina ļoti intelektuālas sarunas... Turklāt jāņem vērā, ka fitness arvien straujāk iekaro savu vietu vērtību topā. Nu, vēl ir iespējamas da�as variācijas par tēmu: titula Mis Francija ieguvējas strīdas par ģeopolitiku, konkrēti, par Brestļitovskas (1918) mieru; kaili �ipendeili, demonstrējot muskulatūru, tērgā gan par nū-dismu kā ķermeņa atbrīvo�anos, gan par postmodernās atsve�inātības noliegumu, un tā tālāk. Interesanti, vai ne?

Vadītāja vietnieki pēc kārtas izsaka piezīmes: �Tā nekas�, �Man tīri labi patīk�, �Ideja ir skaidra, ta�u nevarētu teikt, ka mani tas pārliecināja�, �Tas vēl būtu jāizstrādā�... Raksturīgi, ka glu�i kā papagailis katrs runātājs atkārto tie�i to pa�u, ko sacījis hierarhijā zemāk stāvo�ais. Līdz ierunājas pats Dīlers. Lielais �efs nav vienisprātis ar padotajiem.

- ���Kāpēc vajadzīgs humors?

Galu galā Alfrēdam Dīleram ir taisnība: ja es būtu viņa vietā, arī man nenāktu smiekli. Cīnoties ar nelabumu, kas sakāpj kaklā, cen�os pamatot savu ideju:

- ���Tas nāks par labu jūsu firmas zīmei. Humors jūs padara simpātisku. Un tas ir lielisks līdzeklis, lai iespiestos atmiņā. Patērētāji labāk atceras to, kas viņus ir sasmīdinājis, - pēc tam viņi �os jokus atkārtos pie pusdienu galda, birojos, stundu starpbrī�os. Paskatieties komēdijas, kuras pa�laik ir uz ekrāniem. Cilvēki, kuri iet uz kino, labprāt dzen jokus...

Un tad atskan Alfrēda Dīlera nemirstīgā sentence:

- Jā, bet pēc seansa viņi neapēd filmu.

Es atvainojos un eju uz tualeti, domādams: �Tu, riebīgā dirsa, esi pelnījis vietu manā grāmatā. Tu tur ieņemsi pienācīgu vietu. Sākot ar tre�o nodaļu. ALFRĒDS DĪLERS IR DIRSA�

Jebkur� rakstnieks ir sūdzībnieks. Jebkura literatūra ir denunciācija. Neredzu jēgu rakstīt grāmatas, ja vien tā nav akas piespļau�ana. Izrādās, ka esmu vairāku notikumu liecinieks un ka turklāt pazīstu kādu pietiekami traku izdevēju, kur� man ļaus tos izstāstīt. Sākumā es neko neprasīju. Es biju nokļuvis mehānismā, kas samala visu savā ceļā, un man pat prātā neienāca, ka varē�u no tā izrauties neskarts. Visās malās meklēju, kur� varētu būt tas, kas spēs pārveidot pasauli, līdz kādu dienu aptvēru, ka varbūt tas esmu es pats.

Vispārējos vilcienos - viņiem bija doma izcirst me�us un tos aizvietot ar ma�īnām. Tas nebija prātīgs un pārdomāts projekts, ne uz to pusi. Viņiem nebija ne jausmas, uz kurieni viņi dodas, ta�u turp viņi devās svilpodami - pēc viņiem kaut ūdensplūdi (vai drīzāk - skābie lieti). Pirmo reizi planētas Zeme vēsturē visu zemju cilvēkveidīgajiem bija viens mērķis - nopelnīt pietiekami daudz naudas, lai varētu līdzināties reklāmai. Pārējais bija otr�ķirīgs, kad nāksies izjust sekas, viņu tad �eit vairs nebūs.

Neliels precizējums. Es nenodarbojos nedz ar pa�kritiku, nedz arī ar publisku psihoanalīzi. Es rakstu tūksto�gades bērna grēksūdzi. Terminu �grēksūdze� lietoju tā katoliskajā izpratnē. Vēlos izglābt savu dvēseli, pirms vācos prom. Atgādinu, ka �būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgrie�as, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgrie�anās nav vajadzīga� (Lūkas evaņģēlijs). Turpmāk vienīgais, ar kuru esmu ar mieru slēgt līgumu uz nenoteiktu laiku, ir Dievs.

Vēlos atgādināt, ka esmu centies pretoties pat tad, ja zināju, ka piedalī�anās sanāksmēs vien jau ir kolaboracionisms. Tikai apsē�oties vien pie viņu galda nomāco�ajās marmora zālēs ar kondicionēto gaisu, tu piedalies vispārējā apstulbo�anā. Viņus nodod viņu kareivīgā runa: viņi runā par kampaņām, mērķauditorijām, stratēģijām, ietekmi. Viņi plāno mērķus, pirmo vilni, otro vilni. Viņi baidās no kanibalizācijas, nepakļaujas vampīriem. Esmu dzirdējis, ka firmā Mars (viņi

ra�o �okolādes batoniņus, kas nosaukti kara dieva vārdā) gads ir sadalīts divpadsmit �etru nedēļu garos periodos, viņi nesaka: �Pirmajā aprīlī�, bet gan: �4P 1N�! Viņi glu�i vienkār�i ir militāristi, kas izcīna Tre�o pasaules karu. Atļaujiet jums atgādināt, ka reklāma ir smadzeņu intoksikācijas tehnika, kuru 1899. gadā izgudroja amerikānis Alberts Deivids Las-kers, un to sevi�ķi sekmīgi izkopa kāds Jozefs Gebelss divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados ar mērķi pārliecināt vācu tautu, ka jāsadedzina visi ebreji. Gebelss bija izcils tekstu redaktors: �DEUTSCHLAND �BER ALLES�, �EIN VOLK, EIN REICH, EIN F�HRER�, �ARBEIT MACHT FREI�⁴... Vienmēr paturiet to prātā: ar reklāmu nejoko.

Nav sevi�ķi lielas at�ķirības starp �patērēt� un �iztērēt�.

Vienbrīd man likās, ka es varētu būt smil�u grauds labi ieeļļotā mehānismā. Dumpinieks zvēra vēl auglīgajā klēpī, global marketplace⁵ pirmās klases kājnieks. Es sev teicu: �Lidma�īnu nevar aizdzīt, ja tajā neiekāpj, lietas ir jāmaina no iek�ienes, kā sacījis Gram�i.� (Piesaukt Gram�i ir �ikāk nekā Trocki, ta�u nozīmē sludināt to pa�u kaitniecisko darbību. Tikpat labi es būtu varējis citēt Toniju Blēru vai Dānieļu Konu-Benditu.) Tas man palīdzēja nodarīt �o netīro darbiņu. Galu galā se�desmit astotā gada paaudze sāka ar to, ka uztaisīja revolūciju, bet pēc tam iekļāvās reklāmas biznesā; es vēlējos darīt pretējo.

Es iedomājos sevi kā tādu liberālu Ce Gevaru, dumpinieku Gu�i �aketē. Palūk, es biju apak�virspavēlnieks Gu�e! Lai dzīvo Gu�e! Lieliska firmas zīme. Ļoti viegli paliek atmiņā. Divas problēmas uztveres līmenī:

1) ���izklausās līdzīgi �Du�e�;

2) ���lielākais 20. gadsimta revolucionārs bija nevis Ce Gevara, bet gan Mihails Gorba�ovs.

Vakarā, atgrie�oties savā gigantiskajā dzīvokli, man reizēm bija grūti aizmigt no domām par bezpajumtniekiem. Patiesībā man laupīja miegu kokaīns. Tā metāliskā gar�a atkal sakāpa rīkles galā. Tualetē, pirms noriju vienu tableti miega zāļu, es masturbēju. Pamodos ap dienas vidu. Man vairs nebija sievas.

Uzskatu, ka galu galā gribēju apkārtējiem darīt labu. Tas nebija iespējams divu iemeslu dēļ: tāpēc, ka man to neļāva, un tāpēc, ka pats metu mieru. Cilvēki, kurus vadīju�i vislabākie nodomi, vienmēr kļūst par briesmoņiem. �odien es zinu, ka nekas nemainīsies, tas nav iespējams, ir jau par vēlu. Nav iespējams cīnīties pret visureso�u, virtuālu un nesāpīgu pretinieku. Pretēji Pjēram de Kubertēnam es teiktu, ka �odien galvenais ir nepiedalīties. Ir jālai�as lapās, kā to darīja Gogēns, Rembo vai Kastaņeda, tas arī viss. Doties uz neapdzīvotu salu ar An�eliku, kas iezie� ar eļļu Juliānas krūtis, kura pa to laiku tevi dra�ī. Apkopt savu marihuānas dārziņu un cerēt, ka būsi miris pirms pasaules gala. Tre�ajā pasaules karā pre�u zīmes ir uzvarēju�as cilvēkus. Tre�ā pasaules kara īpatnība ir tā, ka visas valstis tajā ir zaudēju�as vienlaikus. Paziņoju sensacionālu jaunumu: Dāvids nekad neuzvar Goliātu. Es biju naivs. �ajā korporācijā sirdsskaidrība nav pieprasīts tikums. Mani pamatīgi pie�akarēja. Starp citu, tas ir vienīgais, kas-man ar jums kopīgs.

Madone International tualetē izvēmu divpadsmit izdzertās kafijas tasītes, pēc tam ie�ņaucu vienu devu, lai atgūtos. Pirms atgrie�anās sanāksmju telpā apslacīju seju ar ledainu ūdeni. Nav nekāds brīnums, ka neviens rado�ais negrib strādāt ar Madone. Tā nav nekāda medusmaize. Ta�u man bija rezervē vēl da�i scenāriji. Es viņiem piedāvāju parafrāzi par filmu �Jokainās dāmas�, kur trīs skaistules draiskodamās mērķē pistoļu stobrus pret kameru, fonā skanot septiņdesmito gadu soulmūzikai; viņas aiztur ļaundarus, skandējot tiem Bodlēra vārsmas (d�udo paņēmieni, kungfu kāju spērieni, tuvcīņa un lēcieni); tad viena, skatīdamās tie�i objektīvā, atlau� aiz muguras roku nabaga sāpēs vaido�am gangsterim un iesaucas:

- ���Mēs nevarētu viņu aizturēt, ja nebūtu Maigrelette ar nulle procentu tauku saturu un augļu gabaliņiem. Tasļ>alīdz būt formā fiziski un garīgi!

Arī �is priek�likums tika atzīts par neveiksmīgu, tāpat kā pārējie - parodija par indie�u strukturālistu filmu, D�eimsa Bonda tipa meitenes pie psihoanalītiķa, �ana Lika Godāra �Wonderwoman� rimeiks, Dāvida Hamiltona filmētā Jūlijas Kristevas preses konference...

Globālā ciemata idiots turpināja nikni kritizēt humoru:

- ���Jūs, rado�ie, sevi uzskatāt par māksliniekiem, jūs domājat tikai par to, kā iegūt balvas Kannās, bet man ir jāatskaitās par finansēm, es atbildu par to, vai �itā lieta aizies vai ne, man jāgādā, lai precei būtu noiets, mums ir savas prioritātes, vai saprotat, Oktāv, jūs esat simpātisks puisis, jūsu joki mani

smīdina, ta�u es neesmu mājsaimniece tā ap piecdesmit, mēs darbojamies tirgū, jāabstrahējas no tā, kas pa�iem patīk, un jāpiemērojas mērķauditorijai, jāpatur prātā, ka Vezulas gond...

- ���Venēcijas, - es iebildu. - Atstājiet gondolas Venēcijā.

Prokterietim gan smiekli nenāca. �is Procter&Gamble pārstāvis ņēmās piesaukt testu rezultātus kā neapgā�amu pierādījumu. Viņa �lipsotie apak�nieki vēl arvien kaut ko skricelēja savos piezīmju blokos.

- ���Mēs sasaucām divdesmit pircējas, un viņas no tiem jūsu murgiem neko nesaprata - no viņām nevarēja dabūt ārā nevienu sakarīgu vērtējumu. Viņām vajag informāciju, redzēt produktu un zināt tā cenu, punkts un āmen. Kur �ajā gabalā ir vizuālā atslēga, ko? Jūsu rado�ās idejas ir bezgala jaukas, ta�u man jādomā, kā visu to pārdot, man vajag tādu reklāmu, ko varētu izmantot pārdo�anas vietās! Varbūt pastāstīsiet man, kā lai reklamējos internetā? Amerikāņi jau ir izdomāju�i spamu, tas ir, viņi nosūta reklāmas materiālus pa e-pastu, bet jūsu domā�ana vēl arvien ir aizkavējusies divdesmitajā gadsimtā! Tā jūs man cauri netiksiet! Esmu pietiekami pluinīts pārdo�anas biznesā. Vērtība ir tikai iekarotai vietai tirgū! Tāpēc esmu gatavs maksāt par kaut ko pārsteidzo�u, ta�u rēķinoties ar visiem ierobe�ojo�iem apsvērumiem.

Pielicis visas pūles, lai saglabātu mieru, es sacīju:

- ���Godātais kungs, atļaujiet uzdot jums vienu jautājumu. Kā jūs pārsteigsiet patērētājas, ja iepriek� vaicājat viņu viedokli? Vai tad sievai arī jūs prasāt, kādu pārsteigumu viņa gribētu saņemt savā dzim�anas dienā?

- ���Mana sieva nevar ciest pārsteigumus.

- ���Vai tāpēc viņa ar jums apprecējās?

Zanam Fransuā uznāca klepus lēkme.

Es veltīgi centos rādīt Dīleram pieklājīgu smaidu, tik un tā pa galvu maisījās Ādolfa Hitlera teiciens: �Ja vēlaties iegūt tautas masu simpātijas, jums tām jāsaka visstulbākās un visnesaudzīgākās lietas.� Nicinājums, naids pret tautu, kuru uzskata par bezpersonisku masu... Reizēm man �ķiet, ka rūpnieki, lai piespiestu patērētājus aprīt viņu produktus, ir gandrīz vai gatavi atkal izmantot lopu vagonus. Vai varu atļauties vēl trīs citātus? �Mums vajadzīga nevis patiesība, bet gan efekts.� -�Propaganda pārstāj kļūt efektīva tajā brīdī, kad pamana tās klātbūtni.� - �Jo lielāki meli, jo vieglāk tiem notic.� �ie vārdi pieder Jozefam Gebelsam (atkal viņ�!).

Alfrēds Dīlers turpināja savu aizskaro�o kritiku:

- ���Mūsu mērķis ir �ogad nogrūst divpadsmit tūksto�us tonnu. Tās jūsu mei�as, kas bizo pa pludmali, melsdamas visādas filozofiskas gudrības, - tas ir priek� intelbeņķiem, tas iederētos kafejnīcā �Flore�, ta�u vidējai mājsaimniecei no tā ne silts, ne auksts. Citēt �Ecce Homo�\ Es jau nu zinu gan, kas tas ir, ta�u patērētāji vēl var nodomāt, ka tam kāds sakars ar pediņiem. Man ļoti �ēl, bet jums nāksies visu pārstrādāt, kā es te stāvu. Vai zināt, Prokterā ir tāds teiciens: �Neuzskatiet cilvēkus par idiotiem, ta�u neaizmirstiet, ka viņi tie�i tādi arī ir!�

- ���Tas, ko jūs teicāt, ir �au�alīgi! Tātad tas nozīmē, ka demokrātija noved pie pa�iznīcinā�anās. Cik tur tālu, un �ādi izteicieni veicinās fa�isma atdzim�anu: sākumā paziņo, ka tauta ir idioti, bet pēc tam to iznīcina.

- ���Ak, jūs ta�u nesāksiet te uzstāties kā dumpīgais mākslinieks. Mēs pārdodam jogurtu un neesam te sapulcēju�ies, lai taisītu revolūciju. Kas viņam �odien lēcies? Vai vakar vakarā tevi neielaida naktsklubā, vai?

Gaisotne kļuva nokaitēta. Zans Fransuā raudzīja ievirzīt sarunu citā gultnē.

- ���Nē, nudien, kontrasts starp seksīgām meitenēm un viņu sarunām par Platona hermeneitiku... tas tie�i izsaka to, ko vēlaties pateikt: skaistums un intelekts... vai ne?

- ���Teikums ir pārāk gar�, lai to varētu uzrakstīt uz kravas furgona sāniem, - kā skaldīt noskaldīja viens no briļļainajiem pakalpiņiem.

- ���Vai drīkstu jums atgādināt vienu no reklāmas pamatprincipiem: jāpanāk humoristiska nobīde (tas, ko mēs savā �argonā apzīmējam ar �kreatīvo lēcienu�), kura izraisa skatītājā smaidu, tādējādi viņu iesaistot, un tas ļauj pārdot produktu. Kas attiecas uz tā saucamajiem prokterie�iem, tad jūsu stratēģija, atvainojiet, pieklibo: slaidums un gudrība kā �unique selling proposition�¹ - tur tas suns aprakts!

Zans Fransuā man pamāja, lai neuzstāju. Grasījos jau piedāvāt lozungu �Madone �ber alles�, ta�u pietrūka dū�as. Jums varbūt �ķiet, ka es nedaudz pārspīlēju, ka nav jau tik traki. Ta�u pavērojiet, kas �orīt risinās �ajā sanāksmju zālītē. Tā nebūt nav nevainīga reklāmas kampaņas prezentācija, �ī sanāksme ir svarīgāka par Minhenes vieno�anos. (1938. gadā Minhenē Francijas un Lielbritānijas valsts galvas, Eduārs Daladjē un Nevils Cemberlens, nodeva nacistiem Cehoslo-vākiju - tā pavisam vienkār�i, iekārtoju�ies pie galda stūra.) Simtiem tādu sanāksmju kā �ī pie Madone ik dienas nodod pasauli. Tūksto�iem Minhenes vieno�anos katru dienu! �eit risinās svarīgi notikumi: tiek nogalētas idejas, tiek aizliegti jauninājumi. Jums ir darī�ana ar indivīdiem, kuri nicina skatītājus, kuri vēlas, lai cilvēks, stulba nosacījuma refleksa vadīts, tikai visu laiku pērk un pērk. Savās domās viņi uzrunā �debiliķi zem piecdesmit�. Jūs cen�aties viņiem piedāvāt kaut ko for�u, kaut ko tādu, kas kaut nedaudz respektē cilvēkus, kas mudina viņus tiekties pēc kaut kā augstāka, jo galu galā, kad pārtrauc filmas demonstrē�anu televīzijā, jāievēro pieklājības normas. Ta�u jums to neļauj. Vienmēr viens un tas pats, vienmēr, katru dienu, ik dienas... Tūksto�iem sakāvju dienā, aste kājstarpē, kājas terilēna auduma biksēs. Tūksto�iem �gļēvu atvieglojuma nopūtu� ik dienas. Pamazām �ie simti tūksto�u kretīnisko sanāksmju panāk izkalkulēta un nicinājuma pilna stulbuma triumfu pār vienkār�u un naivu tieksmi pēc cilvēces progresa. Ideāli demokrātiskā iekārtā vajadzētu vēlēties, lai komunikācijas līdzekļu sniegtās pasakainās iespējas izmantotu prātu rosinā�anai, nevis sa�akarē�anai. Ta�u tā nekad nenotiek, jo tie, kuriem pieder �āda vara, nevēlas uzņemties nekādu risku. Reklāmas devēji pieprasa, lai viss ir viegli sagremojams, pārbaudīts, viņi negrib darbināt jūsu smadzenes, viņi grib jūs pārvērst par auniem; es nejokoju, gan piedzīvosiet, ka vienā jaukā dienā viņi jums uz delma iete-tovēs svītru kodu. Viņi zina, ka jūsu vienīgā vara ir ieslēpta jūsu kredītkartē. Viņiem ir svarīgi neļaut jums izvēlēties. Viņiem vajag jūsu gribas aktu pārvērst par pirk�anas aktu.

Preto�anās pārmaiņām ir neganta itin visās bezpersoniskajās sanāksmju zālēs. �ajā ēkā valda iesīkstējums, to personificē sīkie darbonī�i ar blaugznām nobiru�ām apkaklēm un papē�daļas paliktņiem apavos. Viņiem ir uzticētas varas atslēgas, un neviens nezina, kāpēc. Viņi ir pasaules centrs! Politiķiem ne pār ko vairs nav varas, valda ekonomika. Mārketings ir demokrātijas perversitāte - orķestris valda pār diriģentu. Politiku veido sabiedriskās domas aptaujas, reklāmu - testi, speciāli atlasītas klausītāju grupas izvēlas diskus, ko atskaņot radio, izmēģinājuma seansos nosaka, kādas būs kinofilmas beigas, audimats ietekmē televīzijas pārrai�u saturu, visi �ie pētījumi, ar kuriem manipulē tādi alfrēdi dīleri. Neviens vairs nav atbildīgs, tikai alfrēdi dīleri. Alfrēdiem dīleriem ir gro�i rokās, ta�u rati nekust ne no vietas. Big Brother is not watching you, Big Brother is testing you} Apmātība ar sabiedriskās domas aptaujām ir konservatīvisms. Tā ir atteik�anās. Neviens jums vairs nevēlas piedāvāt it neko tādu, kas VARĒTU jums nepatikt. Tādējādi tiek nonāvēts viss jaunais, oriģinalitāte, rado�a izdoma, dumpinieciskums. No tā izriet viss pārējais. Mūsu klonētās eksistences... Mūsu snaudo�ais trulums... Izolētība... Atsāpināts vispārējais neglītums... Nē, �ī nav nenozīmīga sanāksme. Pilnā sparā iet vaļā pasaules gals. Nav iespējams vienlaikus gan ievērot pasaules prasības, gan to pārveidot. Kādu dienu skolās mācīs, kā demokrātija pati sevi iznīcināja.

Pēc piecdesmit gadiem Alfrēdu Dīleru sodīs par noziegumiem pret cilvēci. Ikreiz, kad �is tips izrunā vārdu �tirgus�, tas jāsaprot kā �kūka�. Ja viņ� saka �tirgus izpēte�, tas nozīmē �kūkas izpēte�; �tirgus ekonomika� nozīmē �kūkas ekonomika�. �is virs visnotaļ atbalsta kūku liberalizāciju, viņ� grib piedāvāt tirgū jaunus, ar kūkām saistītus produktus, mesties jaunu kūku izstrādē un nekad neaizmirst piebilst, ka tā ir vispasaules kūka. Ievērojiet, viņ� jūs ienīst. Viņam jūs esat tikai nobarojami lopi, Pavlova suņi, viņu interesē vienīgi jūsu nauda, kura nonāk viņa akcionāru kabatās (Amerikas pensiju fondi - tas nozīmē: sejas ādas pacel�anas operācijas izdarīju�u pensionāru bari, kuri nīkst pie baseiniem Maiami, Floridā). Un lai tik grie�as Brīni�ķīgā Jaunā Materiālistu Pasaule!

Vēlreiz atvainojos Alfrēdam un atstāju sanāksmju zāli, jo jutu, ka tūlīt sāks asiņot deguns. Tā ir Parīzē dabūjamā kokaīna vaina - tajā ir tik daudz piejaukumu, ka to spēj izturēt tikai spēcīgas nāsis. Asinis jau pieplūda degunā. Skaļi �ņaukādamies, cēlos kājās un metos uz ateju, un tad tik sākās: deguns tecēja kā traks, kaut ko tādu vēl nebiju piedzīvojis, no�ķiedu ar asinīm it visu sev apkārt - spoguli, kreklu, dvieļu rulli, flīzes; asinis lieliem, sarkaniem burbuļiem tecēja guldzēdamas. Par laimi, neviens neienāca; paskatījies spogulī, ieraudzīju, ka seja ir vienās asinīs, zods, lūpas, apkakle, izlietne - viss karmīnsarkans, arī uz rokām asinis; nu vienreiz viņi ir uzvarēju�i, vārda pilnā nozīmē man rokas bija asinis, un tad man kaut kas ie�āvās prātā; tā nu es arī uzrakstīju uz viņu atejas sienas �pigs⁶", uz durvīm ari �PIGS� un, izgājis ārā, �pigs� uz gaiteņa sienām, uz paklāja, �pigs� liftā un laidos prom - domāju, ka novēro�anas kameras ir iemū�ināju�as �o slavas pilno bridi. Dienu, kad kristīju kapitālismu pats ar savām asinīm.

Vā! Nupat manā kabinetā ienāca aģentūras prezidents. Viņ� ir ģērbies baltās biksēs, tum�zilā bleizeri ar zeltītām pogām un baltu lakatiņu krū�u kabatiņā, kreklā ar sīkām rozā rūtiņām (protams). Tik tikko paspēju dabūt prom no ekrāna �o tekstu. Viņ� man tēvi�ķi uzsita uz pleca un teica: �Dū�īgi ra�ojam, ko?� Filips mani labi ieredz, jo jau�, ka nedaudz distancējos no sava amata. Viņ� zina, ka bez manis viņ� nav nekas - un tas ir abpusēji; ja nebūtu Filipa, ardievu, vientuļā sala, kokaīns un maukas (tvīksmīgā Veronika uz Fionas ar mākslīgo failu, bet es Veronikā). Viņ� pieder pie tiem cilvēkiem, kuru man pietrūks tad, kad sarau�u saites ar visu Francijas reklāmas pasauli, tiklīdz būs iznācis �is darbiņ�. Viņ� man maksā labu naudu, lai pierādītu savu mīlestību. Es viņu cienu, jo viņam ir lielāks dzīvoklis nekā man. Un tagad viņ� man tā dīvaini pliķē pa plecu un saspringti �ukst ausī:

- ���Paklau... Vai tu nejūties noguris?

Es paraustu plecus.

- ���Kop� esmu piedzimis.

- ���Oktāv, tu ta�u zini - mēs tevi dievinām. Tak pieraujies -�ķiet, ka �orīt pie Madone tu uztaisīji īso. Man piezvanīja Dīlers, lai izlamātos, un man nācās aizsūtīt pie viņa apkopēju brigādi satīrīt tavus mākslas darbus. Varbūt tev vajadzētu kādu brīdi atpūsties...

- ���Vai tev ne�ķiet, ka drīzāk tev vajadzētu mani atlaist?

Filips iesmejas, vēlreiz papliķē man pa muguru.

- ���Uzreiz skaļi vārdi. Par to nevar būt ne runas, mēs pārāk augstu vērtējam tavu talantu. Tava klātbūtne Rosā ir ļoti nepiecie�ama, tu ta�u zini, ka amerikāņi bija stāvā sajūsmā par Orangina-Cola⁷ reklāmas rullī�iem un tavs noslēguma teikums �Tas ir pārāk uionderful� ieguva labu reitingu Ipsos⁸ veiktajā sabiedriskās domas pētījumā; vienkār�i tev varbūt nevajadzētu tik bie�i doties uz tik�anos ar klientiem, - kā tu domā?

- Paklau, es biju pavisam mierīgs, ta�u, kad tas stulbais Dīlers sāka sprediķot par spamingu internetā, es būtu varējis palūgt �arlijam, lai tas viņam aizsūta vīrusu �Trojas zirgs� kā pievienoto dokumentu e-pastā un salai� dēlī viņa tīklu. Tas viņam maksātu krietni vairāk nekā atejas remonts.

Filips izgāja no kabineta, skaļi ķiķinot, tā bija zīme, ka joks nav pielēcis. Tomēr manai atlai�anai tā bija laba zīme, ja jau pats lielais �efs bija ieradies mani nolamāt personīgi, jo arī viņ� tikpat labi to būtu varējis izdarīt ar e-pastu pa intranetu. Cilvēki arvien retāk sarunājas; parasti tad, kad viņi tomēr saņemas, lai pateiktu acīs patiesību, tas notiek GANDRĪZ vai par vēlu.

Cilvēki man bie�i jautā, kāpēc rado�ajiem tik ārkārtīgi daudz maksā. Ār�tata �urnālistam, kur� patērējis veselu nedēļu, lai uzrakstītu vienu rakstu �Le Figaro�, samaksās piecdesmit rei�u mazāk nekā ār�tatniekam reklāmas aģentūrā, kur� desmit minūtēs uzraus vienu afi�u. Kāpēc? Glu�i vienkār�i tāpēc, ka �is reklāmnieks ir uztaisījis darbu, kas ienes vairāk naudas. Reklāmas devēja rīcībā ir vairāku desmitu vai simtu miljonu liels gada bud�ets reklāmai. Aģentūra kalkulē sev honorāru procentos no nopirktā reklāmas laukuma - parasti 9% lielu komisiju (kādreiz bija 15%, ta�u tad reklāmas devēji aptvēra, ka viņus �mauc). Patiesībā rado�ajiem maksā vēl par maz salīdzinājumā ar to, ko viņu darbs ienes. Kad paskatās, kāda nauda viņiem aiziet gar degunu, kādas summas iekā� viņu darba devēji, tad viņu alga �ķiet niecīga. Starp citu, ja kāds tekstu redaktors iedomāsies palūgt kaut nelielu papildu atlīdzību, viņu uzskatīs par ķertu. Reiz pēc kādas sanāksmes es vaicāju Markam Maronjē:

- ���Kāpēc visi ieklausās Filipā, bet manī ne?

- ���Tāpēc, ka Filips pelna piecdesmit tūksto�us eiro mēnesī, bet tu ne, - viņ� atbāza.

Rado�ajam nav jāattaisno sava alga, glu�i otrādi - tevi attaisno tava alga. Tie�i tāpat kā televīzijas raidījumu vadītājiem �ī karjera ir ļoti īslaicīga. Tāpēc jau rado�ais da�os gados nopelna tikpat, cik normāls cilvēks visa mū�a garumā. Tomēr ir krietna at�ķirība mērogos starp reklāmas biznesu un televīziju: rado�ais velta veselu gadu, lai uztaisītu trīsdesmit sekun�u garu reklāmas rullīti, turpretī televīzijas raidījuma vadītājs trīsdesmit sekundēs uzcep vesela gada programmu.

Turklāt būt par rado�o nav nemaz tik viegli. �im amatam kaitē viegla darba reputācija. Visi domā, ka arī spētu tāpat. �ārīta sanāksmes atstāsts tomēr sniedz ieskatu, ka �is darbs ir grūts. Ja attīstīsim tālāk rado�ā salīdzinājumu ar �Le Figaro� ār�tata �urnālistu, tad iedomāsimies, ka rado�ā veikumu labotu galvenā redaktora vietnieks, pēc tam galvenais redaktors, pēc tam atbildīgais sekretārs, pēc tam to pārlasītu un labotu visi, kas minēti tekstā, pēc tam to nolasītu priek�ā izraudzītai avīzes lasītāju grupai, pirms to vēlreiz pārveidotu, un galu galā ar izredzēm 90 pret 100 to nepublicētu vispār. Vai pazīstat daudzus tādus �urnālistus, kuri būtu ar mieru paciest �ādu apie�anos? Arī tāpēc mums tik daudz maksā.

Pienāk brīdis, kad kādam tomēr ir jāuztaisa reklāmas, kuras redzat it visur: aģentūras prezidents un komercdirektori tās pārdod saviem klientiem - reklāmas devējiem, par tām runā presē, tās parodē televīzijā, ķidā pētniecības birojos, tās vairo produkta atpazīstamību un pie viena arī ienākumus no pārdo�anas. Ta�u visu to kādu dienu, sēdēdams pie sava galda, savā mazajā galviņā ir izdomājis kāds gados jauns jefiņ�, un �is jefiņ� ir dārgs, ai, cik dārgs, jo viņ� ir Pasaules Valdnieks, kā jau jums to esmu paskaidrojis. �is jaunais jefiņ� atrodas pa�ā ra�o�anas ķēdes spicē - tur, uz kurieni tiecas visa industrija, tur, kur arī notiek vissīvākā ekonomiskā cīņa. Pre�u zīmju īpa�nieki izdomā produktus, miljoniem strādnieku tos sara�o uzņēmumos, un tos izplata neskaitāmi veikali. Ta�u visai �ai rosībai nebūtu nekādas jēgas, ja tas jaunais jefiņ� pie sava galda neizgudrotu, kā apsteigt konkurentus, kā uzvarēt konkurences cīņā, kā pārliecināt pircējus neizvēlēties citu mārku. �ai karā nav vietas nejau�ībai, tā nav nekāda diletantu spēlīte. Te nekas nenotiek no zila gaisa. Te risinās kaut kas visai noslēpumains, kad man pretī pie galda apsē�as Carlijs, galvenais mākslinieks, un mēs abi jūtam, ka esam atradu�i veidu, kā atkal kārtējo reizi iesmērēt trūcīgas mājsaimnieces iztikas grozā nevajadzīgu produktu. Mēs sazvērnieciski saskatāmies. Burvju triks ir izdevies - cilvēkiem, kuri to nevar atļauties, mēs esam radīju�i vēlmi nopirkt jaunu lietu, kas vēl pirms desmit minūtēm viņiem nebija vajadzīga. Un katra reize ir kā pirmā. Ideja uzrodas ne no kurienes. �is brīnums mani satrauc, pat asaras acīs sarie�as. Nudien, pēdējais laiks mani atlaist.

Mana amata īstais nosaukums ir tekstu redaktors - tā mūsdienās dēvē skrīverus. Es veidoju scenārijus trīsdesmit sekun�u garām filmiņām un saukļus reklāmas afi�ām. Vārdu �saukļi� lietoju tāpēc, lai jums būtu saprotamāk, ta�u lieciet vērā, ka vārds �sauklis� ir galīgi novecojis. �odien saka -�beigu rindiņa� vai �titrs�. Man patīk �beigu rindiņa�, ta�u �titrs� skan stilīgāk. Visi snobiskākie redaktori saka �titrs� -nezinu, kāpēc. Nu tad es arī saku, ka esmu uztaisījis vienu vai otru �titru�, jo - ja tu esi snobs, tev ir lielākas izredzes saņemt paaugstinājumu. Es raujos ap astoņiem klientiem: fran�u smar�as, kāda ra�otāja no modes izgāju�as lupatas, itāļu makaroni, sintētisks saldinātājs, mobilais telefons, attaukots biezpiens, �ķīsto�ā kafija un apelsīnu limonāde. Manas dienas paiet starp �iem astoņiem da�ādiem ugunsgrēkiem kā nemitīga pārslēg�anās no vienas dzē�anas uz citu. Man bez mitas jāspēj piemēroties da�ādām problēmām. Esmu narkotikas salietojies hameleons.

Zinu, ka jūs man neticēsiet, ta�u �o amatu izvēlējos ne tikai naudas dēļ. Man patīk izgudrot teikumus. Neviens amats nedod vārdiem tik daudz varas. Tekstu redaktors ir tādu aforismu autors, kurus iespējams pārdot. Es jau, protams, varu ienīst sevi tāpēc, ka esmu kļuvis par to, kas tagad esmu, ta�u jāatzīst, ka nav cita tāda amata, kur varētu trīs nedēļas no vietas ņemties ap vienu apstākļa vārdu. Kad Ciorāns rakstīja: �Es sapņoju par pasauli, kur cilvēki mirtu viena komata dēļ,� -vai viņ� maz nojauta, ka runā par tekstu redaktoru pasauli?

Tekstu redaktors strādā rokrokā ar galveno mākslinieku. Arī galvenie mākslinieki ir atradu�i stiķi, kā iztaisīties par snobiem, - viņi deklarē, ka esot AD (saīsinājums no Art Director).Varētu ta�u teikt GM, tak nē, viņi pasludina sevi par AD, pa britu modei. Labs ir, neskaidro�u jums visas reklām-industrijas mānijas, tas nav mans uzdevums, jums pilnīgi pietiks, ja paskatīsieties vecos Lozjē komiksus vai 70. gadu komēdijas (televīzija tās bie�i rāda svētdienu vakaros), kur reklāmas darboņu lomas parasti tēlo Pjērs Ri�ārs. Tolaik reklāma izraisīja smieklus. �odien par to neviens vairs nesmejas. Tā vairs nav jautra avantūra, bet gan neuzveicama industrija. Strādāt reklāmas aģentūrā ir kļuvis gandrīz tikpat satrauco�i kā būt par zvērinātu revidentu.

Vārdu sakot, ir pagājis tas laiks, kad reklāmas speciālisti bija tādi caurkritu�i cirka mākslinieki. Tagad tie ir bīstami biznesmeņi, nepielūdzami aprēķinātāji. Publika to jau ir pamanījusi - ieraugot reklāmu, tā pārslēdz televīzijas kanālus, plē� mūsu prospektus, necie� nojumes pie transporta pieturām, ja tās ir aplīmētas ar plakātiem, sa�vīkā afi�as. �ādu reakciju dēvē par �reklāmfobiju�. Raugi, reklāma glu�i kā astoņkājis ir izpletusi savus taustekļus un sākusi valdīt pār visu. �ī nodarbība, kura sākās it kā pa jokam, nu jau valda pār mūsu visu dzīvēm: tā finansē televīziju, diktē noteikumus presei, valda pār sportu (ne jau Francija uzvarēja Brazīliju Pasaules kausa finālma�ā, bet gan Adidas sakāva Nike), modelē sabiedrību, iespaido seksualitāti, veicina attīstību. Vēlaties kādu ciparu? 1998. gadā reklāmas devēju ieguldījumi reklāmā bija 2340 miljardi franku (pat izteikta eiro, tā ir ievērojama summiņa). Varu apliecināt, ka par �ādu naudu iespējams pārdot visu ko - it īpa�i jau nu jūsu dvēseli.

Es berzēju smaganas, tās nepārtraukti niez. Ar gadiem lūpas kļūst arvien plānākas. Nu jau man nepiecie�ami �etri grami kokaīna dienā. Sāku jau uzreiz pēc pamo�anās - pirmais celiņ� tiek ie�ņaukts vēl pirms rīta kafijas. Cik �ēl, ka cilvēkam ir tikai divas nāsis, citādi varētu ie�ņaukt vēl vairāk -kokaīns ir �rūpju aizgaiņātājs�, kā teicis Freids. Tā ir anestēzija visām problēmām. Visu dienu es kustinu �okļus, it kā mutē būtu ko�ļājamā gumija. Vakaros es apmeklēju pasākumus, kur neviens mani nepazīst.

Kāpēc amerikāņi kontrolē pasauli? Tāpēc, ka viņi kontrolē komunikācijas līdzekļus. Es atnācu uz �o amerikāņu reklāmas aģentūru tāpēc, ka zināju - te strādā Marks Maronjē. Aģentūru sauc Rosserys &�Witchcraft, ta�u visi to sauc par Rosu. �ī ir Francijas filiāle lielākajai reklāmas grupai pasaulē, kuru 1947. gadā Ņujorkā nodibināja Eds Rosrijs un D�ons Vi�krafts (5,2 miljardi dolāru konsolidētās bruto peļņas 1999. gadā). Ēka dro�i vien ir celta septiņdesmitajos gados - tolaik kuģa siluets bija modē. Tai ir liels iek�ējais pagalms un visās malās dzeltenas caurules, stils atgādina kaut ko vidēju starp Bobūra centru Parīzē un Alkatrasas cietumu, ta�u tā atrodas Parīzes pievārtē, Buloņā Bijankūrā, vieta gan nav tik �ika kā Medisona avēnija. Hallē slejas divi gigantiski iniciāļi R&W, un tos apvij mākslīgie augi. Tipini ar dokumentu mapītēm padusē �audās �urpu turpu. Itin izskatīgas mei�as runā pa mobilajiem telefoniem. Ikviens jūtas savas misijas pārņemts: jāpie�ķir jauna spozme tualetes papīra markai, jāpalai� tirgū jauns biezeņzupas koncentrāts, �jānostiprina pagāju�ajā gadā uzlabotās pozīcijas tirgus margarīna segmentā�, �jāizpēta jauni noieta tirgi �āvētajām desiņām�... Reiz man gadījās pārsteigt kādu klientu mened�eri, grūtnieci, kura raudāja gaitenī. (Klientu mened�eres neraud atklāti.) Es notēloju iejūtīgo - atnesu glāzi auksta ūdens, padevu papīra mutautiņu, papliķēju pa dupsīti. Kur spruksi - viņa piespiesti pasmaidīja, ta�u sapratu, ka viņai ir kauns kādam atzīt vājuma brīdi.

- ����onakt es sapņoju, ka manas kājas pret manu gribu mani atveda uz Rosu. Es mēģināju pretoties, ta�u tās vadīja autopilots... Tici man, nu jau ir labi, tas nekas, gan pāries.

Viņa palūdza, lai neko nesaku viņas �efam, apgalvoja, ka enerģija viņā kūsāt kūsā, ka tam nav nekāda sakara ar darbu, ka viņu drusku nomocījusi grūtniecība, tas arī viss. Atsvaidzinājusi kosmētiku, viņa lieliem soļiem aizloba. Tad es aptvēru, ka saņemu algu necilvēcīgā sektā, kas grūtnieces pārvēr� ierūsēju�os robotos.

Marks Maronjē sasveicinoties sit man saujā.

- ���Sveiks, haltūrist! Vēl arvien darba laikā raksti to savu romānu, kas sagraus reklāmas biznesu?

- ���Kā gan citādi! Tu pats ta�u man visu iemācīji!

Ļaunākais ir tas, ka tā ir taisnība. Maronjē ir Rosas rado�ais

direktors, tomēr ik pa laikam publicē kādu grāmatu, uzstājas televīzijā, iz�ķiras no sievas, raksta literatūras kritikas skandalozā nedēļas izdevumā... Viņ� dara daudzas lietas un mudina savus darbiniekus darīt tāpat, tā sakot, lai �izvēdinātu smadzenes� (bet es zinu - tāpēc, lai neļautu tiem nojūgties). Tagad Maronjē savā profesijā ir sasniedzis griestus, bet pirms kāda laika viņ� bija varen liels winner¹: Zelta Lauvas Kannās, portrets uz �urnāla �Strategies� pirmā vāka, pirmā godalga Galveno mākslinieku klubā... Viņam pieder vairāki visai pla�i pazīstami saukļi: �UN KUR� APKALPO JŪS?� telefonsakaru operatoram Buygues Telecom, �JA MĪLAT SKAŅU, ARI ATTĒLS NENĀKS PAR ĻAUNU� mūzikas kanālam MCM, �SKATIETIES MAN ACĪS, ES TEICU: ACĪS!� sievie�u veļas ra�otājiem Wonderbra, �VIENA IEK�EJA BALSS MIRST NOST, KĀ GRIBAS, BET OTRAI BŪS VIEN JĀTUR MUTE� Fordam. Tomēr pats pazīstamākais ir �is: �VECMAMMAS KAFIJA DRO�I VIEN VARĒTU ATRAST VĒL LABĀKU. �EL, KA TAD AS NEMAZ NAV.� Pie velna, izskatās tik vienkār�i, ta�u visu to vajadzēja izdomāt - jo vienkār�āks teiciens, jo sare�ģītāk to atrast. Visskaistākie teicieni ir atbruņojo�i skaidri: �JĀBŪT TRAKAM, LAI TĒRĒTU VAIRĀK�, �TAS, KAS NOTIEK IEK�PUSE, RADA EFEKTU ĀRPUSE�, �ŪDENS, GAISS, DZĪVE�, �MAIZI, VĪNU, SIERU BOURSIN�, �100 % UZVARĒTĀJU IR IZMĒĢINĀJU�I SAVU LAIMI�, �APVIENOSIM MUSU TALANTUS�, �DZĪVE IR PĀRĀK ĪSA, LAI ĢĒRBTOS VIENMUĻI�, �MAN DER TIKAI SINEPES MAILLE� , �ELEKTROPRECES SEB - TAS DER!�, �CIK VIEGLI IR NEKĻŪDĪTIES�, �NĀKAMAIS JUSU APMEKLĒJUMS NEBŪS NEJAU�S�, �JO ES ESMU TĀ VĒRTA�, �NEPAIESIM GARĀM VIENKĀR�ĀM LIETĀM�_l �NEDAUDZ SMALKUMA BRUTĀLAJĀ PASAULE�, �TĀPĒC, KA TAS JAU IR IZDARĪTS, NENOZĪME TO, KA VAR NEKO NEDARĪT� un, protams, �JUST DO IT� - labākais, kas bijis Reklāmas Vēsturē. (Lai gan, ja tā labi padomā, man tomēr vislabāk patīk �HYUNDAI. PREPARE TO WANT ONE¹�. Tā ir visgodīgākā. Kādreiz, kad spīdzināja cilvēkus, viņiem teica: �Tūlīt tu sāksi runāt,� - tagad: �Tūlīt tu gribēsi.� Tā var sagādāt lielākas sāpes, jo tās ir asākas.)

Maronjē labi pazīst �ī biznesa aizkulises. Tie�i viņ� mani iepazīstināja ar nerakstītajiem likumiem, tiem, kurus nekad nemācīs nevienā reklāmas biznesa skolā. Sev par prieku tos izdrukāju uz A4 formāta lapas un piespraudu pie sienas virs iMac monitora.

RADO�Ā DESMIT BAU�ĻI

1) ���Labs rado�ais savus tekstus adresē nevis patērētājiem, bet gan 20 cilvēkiem Parizē, kuri varētu viņu pieņemt darbā (20 labāko reklāmas aģentūru rado�ajiem direktoriem). Tātad saņemt balvu Kannās vai GM klubā ir daudz svarīgāk nekā palielināt klienta tirgus daļu.

2) ���Pirmā ideja ir pati labākā, ta�u vienmēr jāpieprasa trīs nedēļas, lai to prezentētu.

3) ���Reklāma ir vienīgā nozare, kur maksā par to, ka nedari pietiekami labi. Kad tu piedāvā ģeniālu ideju, bet reklāmas devējs vēlas to sabojāt, stipri piedomā pie savas algas, pēc tam, pakļaujoties klienta diktātam, trīsdesmit sekundēs uzmuļļā kādu draņķi un scenārijā iepin ainavu ar palmām, lai varētu doties uz Maiami vai Keiptaunu uzfilmēt reklāmas rullīti.

4) ���Uz sanāksmēm vienmēr ierodies ar nokavē�anos. Precīzs rado�ais nepārliecina. Ienākot telpā, kur visi gaida jau �etrdesmit piecas minūtes, viņ� nekādā ziņā neatvainojas, bet gan izmet: �Labdien, varu jums veltīt tikai trīs minūtes.� Vai arī citē Rolānu Bārtu: �Pārdo�anu veicina nevis sapnis, bet gan sajūta.� (Ne tik �iks variants - citēt Reimonu Leviju: �Neglīto ir grūti pārdot.�) Klienti nodomās, ka nav velti tērēju�i naudu. Nekad nevajag aizmirst: reklāmas devēji izmanto aģentūru pakalpojumus tāpēc, ka pa�i nav spējīgi neko izdomāt, ka cie� no tā un tāpēc uz mums ir dusmīgi. Tie�i tāpēc rado�ajiem pret viņiem ir jāizjūt nicinājums - produktu ra�otāji ir mazohisti un greizsir�i. Viņi mums maksā, lai mēs viņus pazemotu.

5) ���Ja neko neesi sagatavojis, jārunā pēdējam un jāpiesavinās tas, ko citi teiku�i pirms tevis. Jebkurā sanāksmē taisnība vienmēr būs pēdējam runātājam. Nekad nevajag aizmirst, ka sanāksmes mērķis ir ļaut citiem iebraukt auzās.

6) ���Starpība starp veco un jauniņo ir tāda, ka vecais saņem vairāk un strādā mazāk. Jo vairāk tev maksā, jo vairāk tevī ieklausās un jo mazāk tu runā. �ajā nozarē, jo svarīgāks tu esi, jo vairāk turi muti ciet - tāpēc, ka, jo mazāk tu pļāpā, jo ģeniālāks esi. Secinājums: lai pārdotu kādu ideju rado�ajam direktoram, tekstu redaktoram SISTEMĀTISKI jārada viņā pārliecība, ka ideja ienākusi prātā rado�ajam direktoram. Tāpēc tekstu redaktoram jāsāk savas prezentācijas �ādā veidā: �Pārdomājis to, ko tu man vakar teici...� vai �Mani sajūsmināja tā tava ideja ...� vai ari �Es atgriezos pie tava sākotnēji norādītā...�, lai gan pats par sevi saprotams, ka direktors nedz vakar ko sacījis, nedz ari viņam bijusi kāda ideja un nekādā gadījumā jau nu viņ� nav varējis norādīt kādu sākotnējo virzienu.

Vēl viens veids, kā at�ķirt veco no jauniņā: jauniņais bārsta smieklīgus jokus, par kuriem neviens nesmejas, bet vecais palai� pliekanības, par kurām smejas visi.

7) ���Ievēro prombūtnes politiku, darbā ierodies ap pusdienlaiku, nekad neatņem sveicienu, pusdienlaikā pazūdi uz trim stundām, neatbildi uz telefona zvaniem. Ja tev par to kāds atļaujas aizrādīt, saki: �Rado�ajam ir nenormēts darba laiks, viņam ir tikai termiņi.�

8) ���Nekad nevienam nejautā, ko tas domā par kādu kampaņu. Ja kāds jautā pēc citu domām, tad VIENMĒR var gadīties, ka tās kāds izteiks. Un, ja tās ir izteiktas, NAV NEIESPĒJAMI, ka tev tās būs jāņem vērā.

9) ���Visi dara to cilvēku darbu, kuri hierarhijā atrodas augstāk. Praktikants veic tekstu redaktora darbu, tas savukārt dara rado�ā direktora darbu, kur� dara prezidenta darbu. Jo svarīgāks tu esi, jo mazāk tu strādā (skat. 6. bausli). �aks Segela divdesmit gadus veģetēja uz teiciena �Rāmais spēks� -�o Leona Blūma formulu izraka divi viņa aģentūras rado�ie, kurus neviens vairs neatceras. Filips Mi�els kļuva pazīstams pla�ai publikai ar afi�ām �Rīt es noņem�u aug�u, rīt es noņem�u apak�u�, kas patiesībā bija viņa darbinieka Pjēra Bervila ideja. UZKRAUJ visu praktikantam: ja darbs būs izdevies, varēsi panākumus pie�ķirt sev, ja darbs izgāzīsies, - tā būs praktikanta vaina. Praktikanti ir jaunie vergi - strādā bez atalgojuma, bez �ēlastības pakļaujami un izstrādināmi, kuru katru dienu atlai�ami, kafijas pienesēji, fotokopiju taisītāji -pēc lieto�anas aizmetami kā Bic skuvekļi.

10) ���Ja kolēģis rado�ais tev parāda labu darbiņu, nekādā gadījumā neļauj nojaust, ka apbrīno viņa atradumu. Tev viņam jāsaka - tas nekam nav derīgs, to neizdosies pārdot vai arī - tas ir vecs triks, kas drillēts tūksto�iem rei�u, vai arī - tas ir no�pikots no vecas angļu reklāmas kampaņas. Kad viņ� tev parāda kaut ko nekam nederīgu, saki viņam, ka tā ir �kolosāla ideja�, un izliecies, ka viņu ļoti apskaud.

Tagad Marka Maronjē rokās ir aģentūras rado�ā vadība, un viņ� ir aizmirsis visus �os priek�rakstus. Kad rado�ie viņu iepazīstina ar kampaņu, viņ� noburk�ķ �tānekas� vai �dieskas-nau�. �Tānekas� nozīmē, ka tas viņam patīk un ka ir cerības uz paaugstinājumu līdz gada beigām. �Dieskasnau� savukārt -, ka jāatrod kaut kas cits, citādi tevi iesaldēs bez liekas kavē�anās. Galu galā rado�ā direktora amats nav nekas briesmīgi sare�ģīts: jāprot tikai vietā noburk�ķēt �tānekas� vai �dieskasnau�. Reizēm man pat �ķiet, ka Marks tās savas sentences bārsta uz labu laimi, kā ienāk prātā.

Viņ� mani nopētīja ar tādu kā aizkustinājumu un tikai tad pārtrauca manus sapņus:

- ����ķiet, ka tu �orīt pie Madone sastrādāji muļķības?

Un tad nu es viņam nodevu �o tirādi, vienlaikus klabinādams datora taustiņus, lai arī jūs to varētu izlasīt:

- ���Paklau, Mark, tu ļoti labi zini, ka VISI rado�ie saiet sviestā: pārāk daudz frustrāciju mūsu darbā, visu laiku kāds tev kaut ko met ģīmī, iet arvien trakāk. Vislielākais aģentūras klients ir miskaste. Kā tik mēs tās labā neesam vālēju�i! Paskaties, cik rezignēts skatiens ir tiem, kas jau ilgi darbojas reklāmā, viņu acīs nav ne miņas no cerībām. Kad vairākas reizes ir noraidītas tavas idejas, tu esi pilnībā vīlies, un pat tad, ja izliecies, ka tas tev pie pakaļas, tomēr iek�ā kāds tārps grau�. Nepietiek ar to, ka mēs visi esam caurkritu�i mākslinieki, mūs vēl piespie� apslāpēt savu patmīlību un piepildīt atvilktnes ar noraidītiem maketiem. Tu man sacīsi: tas ir labāk nekā �ansēt rūpnīcā. Ta�u strādnieks zina, ka viņ� sara�o kaut ko taustāmu, turpretī �rado�ajam� jādod ārā skanīgs sauklis, smieklīgs vārds, kas tikai satricina gaisu, un jāstrādā tik tālāk. Starp citu, visi, kas �eit nodarbināti, ir alkoholiķi, slīgst depresijā vai ir narkomāni. Pēcpusdienās viņi jau streipuļo, skaļi vāvuļo, stundām spēlē videospēles, uzpīpē zāli - katram ir savs veids, kā aizmirsties. Es nupat redzēju vienu, kur� tēloja virves dejotāju uz sijas piecpadsmit metru augstumā virs zemes. Man viss jau nāk pa nāsīm ārā, es grie�u zobus, manu seju rausta tiks, un man svīst vaigi. Bet to gan paziņoju visas �īs nīkuļu kohortas vārdā: mana grāmata atriebs visas nogalētās idejas.

Maronjē līdzcietīgi klausās kā ārsts, kuram tūlīt jāpaziņo pacientam, ka viņa HIV tests ir pozitīvs. Manas runas beigās viņ� izdara savu sitienu.

- Tev nekas cits neatliek kā uzrakstīt atlūgumu, - viņ� paziņo, iedams ārā no mana kabineta.

Man pie pakaļas, es nepado�os un nerakstī�u atlūgumu. Atlūgums būtu līdzvērtīgs paziņojumam par sakāvi pirms boksa ma�a beigām. Man labāk patīk nokauts, un lai tad mani aiznes uz nestuvēm. Lai nu kā, bet Maronjē melo: neviens man �eit neļaus aizejot aizcirst durvis; ja es arī aizvāktos kā tai sērijfilmā �Cietumnieks�, viņi mani neliktu mierā ar jautājumu: �Kāpēc jūs iesniedzāt atlūgumu?� Nekad neesmu ticis gudrs, kāpēc Ciemata vadība bez mitas uzdeva �o jautājumu 6. numuram. �odien es to zinu. Tāpēc, ka glu�i vienkār�i �ai mūsu pasaulē, ko terorizē bezdarbs un organizē darba kults, gadsimta galvenais jautājums ir: �KĀPĒC JŪS IESNIEDZĀT ATLŪGUMU?� Atceros, ka ikkatras sērijas ievadkadros es apbrīnoju Patrika Makgona viltīgo smaidu, kad viņ� kliedza: �Es neesmu numurs, esmu brīvs cilvēks!� �odien mēs visi esam 6. numurs. Mēs visi cīnāmies, lai tiktu pie beztermiņa darba līguma, patiesībā - pie bezierunu darba līguma. Un, ja esi pametis darbu, uz salas, uz kuras esi paglābies kopā ar kokaīniskām maukām, jebkurā brīdī var parādīties liela, balta bumba, kuras uzdevums būs mūs nosarku�us nogādāt atpakaļ darbavietā: �KĀPĒC JŪS IESNIEDZĀT ATLŪGUMU?�

Tolaik uz sienām, autobusu pieturās, uz ēkām, uz zemes, taksometros, uz kravas ma�īnām, uz atjaunojamo namu fasādēm, uz mēbelēm, liftos, uz bankomātiem, visās ielās un pat laukos izvietoja milzīgus reklāmas foto. Ikdienu bija pārņēmu�i krū�turi, saldēti produkti, pretblaugznu �ampūni un bārdas dzenamie ar trim asmeņiem. Nekad vēl cilvēka acs nav bijusi tik pieprasīta: kāds bija aprēķinājis, ka no dzim�anas līdz astoņpadsmit gadu vecumam jebkuram cilvēkam ir iznācis saskarties vidēji ar 350 000 reklāmām. Pat me�malās un mazu ciematiņu nomalēs, tālīnās ielejās un sniegotu kalnu virsotnēs, funikulera vagonos mūs sagaidīja firmas zīmes - Castorama, Bricod�cor, Champion Midas un La Halle aux Vêtements. Nekādas atpūtas homo consommatus acīm.

Arī klusums pamazām izzuda. Vairs nebija iespējams izvairīties no radio, ieslēgtiem televizoriem, kliedzo�iem reklāmu klipiem, kuri drīz vien iezagsies pat privātās telefonsarunās. Tas ir jauns pakalpojums par fiksētu cenu, ko piedāvājies Telecom: telefons par brīvu apmaiņai pret reklāmas iestarpinājumiem ik pēc simt sekundēm. Iedomājieties: zvana telefons, policists jums paziņo par jūsu bērna nāvi satiksmes negadījumā, jūs izplūstat asarās, ta�u vada otrā galā balss trallina: �Ar Carrefour visu var nokārtot.� Lēta estrādes mūzika skanēja visur, ne tikai uz estrādes. Mobilo telefonu zvani d�inkstēja TGV ātrvilcienos, restorānos, baznīcās, un pat benediktie�u klosteri netika galā ar apkārt valdo�o kakofoniju (tā ir - pats pārbaudīju). Saskaņā ar iepriek� minēto pētījumu rezultātiem caurmēra rietumeiropietis saņem 4000 komerciāla rakstura ziņu dienā.

Cilvēks iegāja Platona alā. Grieķu filozofs bija iedomājies, ka cilvēki alā ir pieķēdēti un uz savas ieslodzījuma vietas sienām vēro realitātes ēnas. Tagad Platona ala patie�ām eksistē -tikai nu to sauc par televīziju. Savā zilajā ekrānā mēs varam vērot �Canada Dry� realitāti - tā līdzinās realitātei, tai ir realitātes krāsa, ta�u tā nav realitāte. Logo�u tagad aizstāj logo, kurus projicē uz mūsu grotas mitrajām sienām.

Lai līdz tam nonāktu, bija nepiecie�ami divi tūksto�i gadu.

DARBĪBA RISINĀS JAMAIKA.

TRĪS ANTILIE�I GUL�ŅĀ ZEM KOKOSPALMAS, VIŅU SEJAS AIZSEDZ DREDI. AR NEAPBRUŅOTU ACI REDZAMS, KA VIŅI IR PAMATĪGI SAPĪPĒJU�IES HA�I�U UN SLĪGST PILNĪGĀ KAIFĀ. VIŅIEM TUVOJAS MILZĪGA NĒĢERIETE UN SAUC:

- ���HEY BOYS, JĀIET STRĀDĀT!

TRĪS REGEJPUI�I NECEĻ NE AUSU. VIŅI IR PĀRĀK FLAKI, LAI SPĒTU PAKUSTINĀT PAT MAZO PIRKSTIŅU. TIE VIŅAI UZSMAIDA, PARAUSTA PLECUS, TA�U STĀ-DAIGA NELIEKAS MIERĀ:

- ���AUG�Ā! DIENDUSA BEIGUSIES! PUI�I, PIE DARBA!

REDZĒDAMA, KA TRĪS "BROTHERS� VĒL ARVIEN NEKUST, VIŅA IZMISUMĀ PASTIEPJ UZ PRIEK�U ROKU AR DANETTE TRAUCIŅU. IERAUDZĪJU�I �OKOLĀDES DESERTA KRĒMU, VISI TRĪS REGEJZĒNI UZREIZ PIELEC KĀJĀS, DZIEDĀDAMI BOBA MĀRLEJA DZIESMU �GET UP, STAND UP�. MIELODAMIES AR KRĒMU, VIŅI DEJ PA UEDAGU.

KADRĀ PARĀDĀS DANETTE TUVPLĀNS UN TITRS: �DANETTE VISUS PIECEĻ KĀJĀS. �

.

�onakt neizdosies aizmigt. Kop� Sofija ir aizgājusi, tu garlaikojies katru nedēļas nogali. Tu ciet no cie�anu trūkuma. Tu skaties �The Grind� MTV kanālā. Tūkstotis bikini un pārāk īsos T krekliņos tērptu mei�u danco pa milzīgu deju placi zem klajas debess, bez �aubām, Sautbī�ā Maiami. Viņām apkārt -atlētiski melnie ar spīdīgu vēdera preslti. Raidījumam nav citas koncepcijas kā vien plastisks skaistums un tehnosviedri. Visiem ir se�padsmit gadu uz mū�īgiem laikiem. Jābūt skaistam, jaunam, sportiskam, iedegu�am, smaidīgam un ritmā. Var jau norauties, ta�u pludmalē jābūt paklausīgam un disciplinētam. Augumam piekļāvīgs tērps ir obligāts. �The Grind� -tā ir cita pasaule, perfekts liedags, nevainojamas dejas. Jo grind angliski nozīmē �mal�ana�. �is piespiedu jauneklīgums tev atgādina Lēnijas Rīfen�tāles �Gribas triumfu� vai Arno Bre-kera skulptūras.

Laiku pa laikam dibenplānā kāda mei�a, kas nenojau�, ka viņu filmē, sāk �āvāties aiz elpas trūkuma. Tad tuvojas kamera, un, tiklīdz meitene pamana objektīvu, viņa atkal uzstiepj sejai pavedino�u smaidu, ieņem pomoaktrises pozu un mākslotā nevainībā sūkā pirkstus. Nebeidzamas stundas garumā tu vēro �o kūrorta fa�ismu, �ņaukdams kokaīnu. Lai pa degunu netecētu asinis, tu uz spoguļa virsmas ilgi un pamatīgi smalcini pulveri ar zelta kredītkarti. Tu pārvērt kokaīna kristālus pūdercukurā. Jo smalkāks pulveris, jo mazāk tas kairina deguna asinsvadus. Tava dzīve ir atkarīga no diviem celiņiem. Kad tu tos ie�ņauc caur zelta salmiņu, tu atgāz atpakaļ galvu, lai pulveris iespējami mazāk skartu deguna dobumus. Sajutis mutē kokaina gar�u, tu iedzer pamatīgu glāzi vodkas ar toniku, lai apturētu nemitīgās �ķavas. Pēc alerģiskajām iesnām tu ievies jaunu slimību - kokaīna iesnas (nekrotiskas nāsis, teko�s deguns, �okļu tiks, balta un saēsta kredītkartes kante). Tā nu tu vadi nedēļas nogales pats sev virsū.

Tu redzēji, kā tev tuvojas narkotikas. Sākumā tu tikai dzirdēji par tām runājam:

- ���Visu nedēļas nogali pārtikām tikai no kokosa.

Tad draugu draugi piedāvāja:

- ���Vai negribi vienu �ņaucienu?

Vēlāk tavu draugu draugi kļuva par taviem dīleriem.

Pēc tam viens no viņiem nomira no pārdozē�anas, cits nokļuva ķurķī. Sākumā tu ie�ņauci, lai pamēģinātu, pa reizītei, laiku pa laikam, pēc tam ik nedēļas nogali - lai mērka-ķotos līdzi. Tad darbdienās, lai atgūtu jautrību. Vēlāk tu jau aizmirsi, ka tas domāts jautrības uzturē�anai, tev vajadzēja katru rītu vienu devu, lai justos normāli; ja pulverim piejaukts caurejas līdzeklis, tev ir �ķidrs vēders, bet, ja strihnīns, - niez deguns. Tu ne�ēlojies - ja ne�ņauktu pulverīti, tev, ģērbtam elektrozaļā kombinezonā, būtu jālec ar gumijām vai ar groteskiem ceļu sargiem jāvizinās uz skrituļdēļa, vai jādzied karaoke ķīnie�u restorānā, vai jāsludina rasisms kopā ar skin-hediem, vai jāvingro kopā ar novecoju�iem smukulī�iem, vai vienam pa�am jāpiedalās sportloto, vai jānododas psihoanalīzei ar dīvānu, vai jāspēlē pokers ar blē�iem, vai jārokas pa internetu, vai jāpiekopj sadomazohisms, vai jāievēro novājē�anas diēta, vai vienatnē jālok viskijs, vai dārzā jānodarbojas ar dārzkopību, vai jāslēpo, vai jākrāj markas ar pilsētu attēliem, vai jākultivē bur�uāzisks budisms, vai jānododas kabatas formāta multimedijiem vai amatniecībai barā, vai grupveida anālajam seksam. Ikvienam ir nepiecie�ama kaut kāda nodarbe, lai, tā sakot, �atslābinātos�, ta�u tu redzi, ka patiesībā cilvēki tikai cīnās pa dzīvi.

Kop� tu dzīvo viens, tu pārāk bie�i masturbē, skatoties videofilmas. Tev pie pirkstgaliem alla� ir pieķēru�ies Kleenex mutautiņu gabaliņi. Kad tu pameti Sofiju, tu viņai tomēr pateici, ka tev labāk patīk prostitūtas.

- ���Es tev esmu uzticīgs - tu esi vienīgais cilvēks, kuru man gribētos krāpt ar kādu citu.

Kā gan tas notika? Ak jā, kad tu vakariņoji ar viņu restorānā, viņa pēk�ņi paziņoja, ka gaida no tevis bērnu. �is ekskurss pagātnē nav nekādas jaukās atmiņas. Pēk�ņi tev izlauzās neapturams, ilgs monologs. Tu viņai klāji vaļā to, ko visi pasaules d�eki alkst pateikt savām grūtajām sievām:

- ���Man ļoti gribētos pārtraukt attiecības... Lūdzu, piedod... Lūdzu tevi, neraudi... Es sapņoju tikai par vienu - lai mēs iz�ķirtos... Es nosprāg�u viens kā sūdabrālis... Vācies prom, lasies lapās, sāc jaunu dzīvi, kamēr vēl esi skaista... Bēdz prom no manis... Es centos, tici man, es centos izturēt, ta�u man nesanāk... Es smoku nost, man vairs nav spēka, es neprotu būt laimīgs... Es ilgojos pēc vientulības un gadījuma sakariem... Es vēlos kā vecpuisis apceļot sve�as pilsētas... Es neesmu spējīgs audzināt bērnu, jo pats esmu bērns... Es pats sev esmu dēls... Ik rītu es pats sevi lai�u pasaulē... Esmu uzaudzis bez tēva, bet tu gribi, lai es būtu tēvs... Man nav vajadzīga tava mīlestība... Es...

Pārāk daudz teikumu sākās ar �es�. Sofija atbildēja:

- ���Tu esi briesmonis.����

- ���Ja es esmu briesmonis un tu mani mīli, tad tu arī esi tikpat stulba kā Franken�teina līgava.

Sofija tevi nomērīja ar skatienu, pēc tam piecēlās no galdiņa, lai aizietu no tavas dzīves, tā arī neatguvusi elpu. Dīvaini, bet tad, kad viņa elsodama aizskrēja, tu saprati, ka tik un tā tas esi tu pats, kas bēg projām. Tu iedvesmoji un izdzisi; tu izjuti to �gļēvo atvieglojuma sajūtu�, kas rodas ikreiz pēc jebkuras �ķir�anās; tu piezīmēji uz papīra salvetes: ��ķir�anās ir mīlestības Minhenes vieno�anās.� Un vēl: �To, ko cilvēki sauc par maigumu, es saucu par bailēm pamest vienam otru.�

Kā ari: �Ar sievietēm vienmēr ir tā - vai nu tu viņas piedrāz, vai tev no viņām bail.� Ja tu viņas nepiedrāz, tas nozīmē, ka viņas tev iedve� bailes.

Kad mei�a paziņo d�ekam, ka ir stāvoklī, jautājums, ko d�eks NEKAVĒJOTIES sev uzdod, ir nevis: �Vai es gribu �o bērnu?� - bet gan: �Vai palikt kopā ar �o mei�u?�

Galu galā brīvība ir tikai grūts brīdis, kas jāpārcie�. �ovakar tu esi nolēmis atkal aizkāpt uz iestādījumu, ko sauc bārs �Biturāts�, uz savu iemīļoto zaņķi. Pastāv uzskats, ka publiskie nami Francijā ir aizliegti, tomēr Parīzē vien tādu ir ap piecdesmit. Tiklīdz tu tādā ieej, visas mei�as tevi dievina. Viņām piemīt divas lieliskas īpa�ības:

1) ���viņas ir skaistas,

2) ���viņas tev nepieder.

Tu pasūti �ampanie�a pudeli, visām ielej, un viņas jau glāsta tev matus, laiza kaklu, viņu pirksti jau zogas tev zem krekla, skar tavu bik�upriek�u, kas sāk kļūt formīga, �ukst ausī mīļas neķītrības:

- ���Tu esi jauks, man gribas tevi sūkāt. Soņa, paskaties, cik viņ� ir skaists! Kā gribētos redzēt viņa seju, kad bū�u paņēmusi mutē. Ieliec viņa roku man biksītēs, lai viņ� jūt, cik mitra esmu. Mans klitors vibrē, - vai tavs pirksts jūt, kā tas pulsē?

Tu viņām notici uz vārda. Tu aizmirsti, ka pats viņām maksā. Sirds dziļumos tu nojaut, ka patiesībā Joannas īstais vārds ir Zanīna, ta�u, kamēr tu neesi beidzis, tev viss vienalga. Nu tu esi kā pāvs starp izsmalcinātām pāvu vistiņām. Bāra pagrabstāvā tu zīd silikona krūtis. Viņas pret tevi izturas kā mātes. Garas mēles slīd pār tavu seju. Tu skaļi taisnojies:

- ���Lai salabotu ma�īnu, ieteicams doties pie meistara. Lai uzbūvētu māju, vēlams sameklēt labu arhitektu. Ja gadās saslimt, katrs cen�as uzmeklēt zino�u ārstu. Kāpēc gan miesīgā mīlestība lai būtu vienīgā joma, kur nav nepiecie�ami speciālisti? Mēs visi esam prostitūtas. Deviņdesmit pieci procenti cilvēku piekristu pārgulēt, ja viņiem par to piesolītu tūksto� piecsimt eiro. Jebkura mei�a tevi sūkās arī par pusi. Viņa izliksies sadusmota, ar to neleposies draudzeņu priek�ā, ta�u domāju, ka par vienu tauk�ķi varēsi darīt ar viņu, ko gribi. Un pat par mazāku summu. Var dabūt ikvienu, ko grib, jautājums tikai - kāds ir tarifs: vai jūs atteiktos no minēta par miljonu, diviem, simt miljoniem? Vairumā gadījumu mīlestība ir liekulīga: skaistas meitenes iemīlas (un no visas sirds tic, ka patiesi) d�ekos, kuriem - kāda sagadī�anās - ir naudas kā spaļu un kuri spētu viņām piedāvāt skaistu, izsmalcinātu dzīvi. Vai tad tas nav tas pats, ko dara ielenes? Ir gan.

Joanna un Soņa piekrīt taviem apgalvojumiem. Viņas vienmēr piekrīt tavām spo�ajām teorijām. Ar kādu draudzējies, par tādu kļūsi - jo arī tu esi pārdevies Lielajam Kapitālam.

Turklāt �īs mei�as ir vienīgās, kas spēj tavējo pacelt pat tad, kad tavs deguns ir aizlikts kā ar vati, krāniņ� ir ieģērbts prezī un kad tu spēj vienīgi īdēt:

- Salmu sava tuvākā nāsī redz, bet baļķi savās biksēs neredz.

Tu tēlo provokatoru, kas visu izbaudījis, ta�u patiesībā tu tāds neesi. Tu apmeklē prostitūtas, ne jau cinisma vadīts, nebūt ne, glu�i otrādi, tu to dari aiz bailēm no mīlestības. Viņas tev sniedz seksu bez jūtām, baudu bez sāpēm. �Patiesība ir nepatiesības mirklis,� ir teicis Gijs Debors - pēc Hēgeļa -, un viņi abi bija gudrāki par tevi. �is teikums labi raksturo to atmosfēru, kas valda bāros, kur pakalpojumus sniedz �ādas mei�as. Ar prostitūtām nepatiesais ir patiesā mirklis. Beidzot tu esi tu pats. Kopā ar tā saukto �normālo� sievieti ir jāpiepūlas, jālielās, jākļūst labākam, tātad - jāmelo; ieleni izveido vīrietis. Turpretī bordelī vīrietis ļauj sev vaļu, necen�as par visu vari patikt, izrādīties labāks, nekā ir patiesībā. Tā ir vienīgā nepatiesā vieta, kur viņ� beidzot ir patiess, vāj�, skaists un trausls. Būtu jāuzraksta romāns ar nosaukumu �Mīlestība maksā 500 eiro�.

Priekameitas tev izmaksā dārgi, lai tu sevi neiz�ķiestu. Tu esi pārāk viegli ievainojams, lai riskētu vēlreiz iemīlēties ar visām no tā izrieto�ajām sekām: strauji puksto�u sirdi, spēcīgiem pārdzīvojumiem, pēk�ņu vil�anos, kalnu aukām. Nekas ne�ķiet tik romantiski kā doties pie maukām. Vienīgi patie�ām emocionāli cilvēki izjūt nepiecie�amību maksāt, lai vairs neriskētu ar cie�anām.

Sasniegu�i trīsdesmit gadu vecumu, visi nocietinās: piedzīvoju�as da�us skumjus brī�us, ko sniedz mīla, sievietes izvairās no briesmām un labprātāk pavada laiku ar veciem, uzticību iedveso�iem ķēmiem; vīrie�i vairs negrib mīlēt, viņi metas uz lolitām vai ielenēm; visus klāj bruņas, neviens vairs nekādā gadījumā negrib kļūt nedz smieklīgs, nedz nelaimīgs. Tu skumsti pēc tā laika, kad mīlestība nesagādāja sāpes. Se�padsmit gadu vecumā tu tikies ar meitenēm un viņas pameti vai viņas tevi pameta viegli, jautājums tika nokārtots pāris minūtēs. Kāpēc vēlāk viss kļuva tik nopietni? Loģiski būtu, ja notiktu otrādi: drāmas pusaud�a vecumā, trīsdesmit gados -nesāpīgi. Tak nē. Jo vecāks kļūsti, jo ievainojamāks. Trīsdesmit trīs gadu vecumā tu esi pārāk nopietns.

Pēc tam, atgriezies mājās, tu iedzer miega zāles un neredzi sapņus. Un tikai tad, manu nabaga zēn, tev izdodas uz da�ām stundām aizmirst Sofiju.

Pirmdienas rītā tu ierodies Rosā kā svina pielietām kājām. Tu domā par ne�ēlīgo Karaļa Mārketinga selekciju. Kādreiz bija se�desmit ābolu �ķirnes, �odien ir paliku�as tikai trīs (golden, zaļie un sarkanie). Kādreiz bija nepiecie�ami trīs mēne�i, līdz cāļi pieauga, �odien no olas līdz vistai, ko pārdod lielveikalā, paiet tikai 42 dienas, kas pavadītas briesmīgos apstākļos (25 putni uz kvadrātmetru, tos baro ar antibiotikām un vielām, kuras nomāc trauksmes stāvokli). Līdz pat 70. gadiem Normandijas kamam-bēram bija desmit da�ādas gar�as nianses, �odien - ne vairāk par trim (pateicoties termiski apstrādātā piena standartizācijai). Tas nav tavs nopelns, ta�u tā ir tava pasaule. Kokakolā (reklāmas bud�ets 1997. gadā - pusotrs miljards eiro) vairs nepievieno kokaīnu, bet piejauc fosforskābi un citronskābi, lai radītu ilūziju, ka dzēriens dzesē slāpes, un lai radītu mākslīgu pieradumu. Piena govis baro ar skābbarību, kas rūgst un izraisa cirozi, tām dod ari antibiotikas, kas veido tādu rezistentu baktēriju celmus, kuras vēlāk izdzīvo pārdodamajā gaļā (nemaz nerunājot par kaulu miltiem, kuri izraisa sūkļveida encefalopātiju liellopiem; pie tā nepakavēsimies, ar to ir pilnas visas avīzes). �o pa�u govju piens satur arvien vairāk un vairāk dioksidīnu, jo zāle, ko apēd lopi, ir saindēta. Ari zivaudzētavās zivis baro ar zivju miltiem (kas tām ir tikpat kaitīgi kā kaulu milti liellopiem) un antibiotikām... Ziemā ģenētiski pārveidotās zemenes vairs nesasalst, jo tām ir pievienots kāds auksto jūru zivju gēns. Manipulējot ar gēniem, vistu gēns tiek ievadīts kartupeļos, skorpiona - kokvilnā, kāmja -tabakā, tabakas - salātos, cilvēka - tomātos.

Tajā pa�ā laikā arvien vairāk trīsdesmitgadīgo saslimst ar nieru, dzemdes, krū�u, taisnās zarnas, vairogdziedzera, zarnu, sēklinieku vēzi, un mediķi nezina - kāpēc. Pat bērni nav pasargāti: leikēmiju pieaugums, arvien bie�āk sastopamie smadzeņu audzēji, nemitīgas bronhītu epidēmijas lielajās pilsētās... Saskaņā ar profesora Lika Montanjē uzskatu AIDS parādī�anās nav izskaidrojama vienīgi ar inficē�anos ar HIV vīrusu (kuru viņ� pats atklāja), bet arī ar blakus faktoriem, kas �saistīti ar mūsu civilizāciju�: viņ� minēja �piesārņotību� un �pārtiku�, kas novājina imūnsistēmu. Ar katru gadu spermas kvalitāte pasliktinās, cilvēces auglība ir apdraudēta.

�ī civilizācija balstās uz māņiem, kurus tu radi. Tā mirs.

Nozarē, kurā tu strādā, cirkulē liels informācijas daudzums: tā tu nejau�i uzzini, ka pastāv nenolietojamas veļas mazgājamās ma�īnas, kuras neviens ra�otājs nevēlas laist tirgū; ka viens tips ir izgudrojis zeķes, kurām nenoirst valdziņi, bet kāda liela zeķubik�u ra�o�anas firma no viņa atpirkusi patentu, lai to iznīcinātu; ka arī neplīsto�as riepas noslēpums ir palicis kaut kur atvilktnē (tas nekas, ka cena ir tūksto�iem satiksmes negadījumu ar letālām sekām katru gadu); ka naftas produktu lobijs dara visu, kas tā spēkos, lai aizkavētu elektrisko automobiļu ievie�anu (cena, ko par to maksājam, ir ogļskābās gāzes daudzuma palielinā�anās atmosfērā, kas izraisa planētas sasil�anu, tā saukto siltumnīcas efektu, kura dēļ, iespējams, notiks daudzas dabas katastrofas laikposmā līdz 2050. gadam - viesuļvētras, polārā ledus izku�ana, jūras līmeņa pacel�anās, ādas vēzis, nemaz nerunājot par naftas izplūdēm okeānā); ka pat zobu pasta ir nevajadzīgs izstrādājums, jo zobu kop�anai nepiecie�ama tīri�ana ar suku, bet pasta tikai atsvaidzina elpu; ka visi trauku mazgā�anas līdzekļi ir vienādi un ka traukus, staip citu, mazgā ma�īna; ka kompaktdiskus var saskrāpēt tie�i tāpat kā vinila plates; ka alumīnija papīrs ir vēl indīgāks par azbestu; ka sauļo�anās krēmu formula nav mainījusies kop� Otrā pasaules kara laikiem, lai gan saslim�ana ar ļaundabīgo melanomu ir ievērojami palielinājusies (sauļo�anās krēmi pasargā tikai no UVB stariem, bet ne no kaitīgajiem UVA); ka Nestl� rīkotās

reklāmas kampaņas, lai nogrūstu piena pulveri Tre�ās pasaules valstu zīdaiņu pārtikai, izraisīja miljoniem nāves gadījumu (jo vecāki pienu at�ķaidīja ar nedzeramu ūdeni).

Pre�u pasaule ir tā iekārtota, ka preces domātas pārdo�anai: tavs darbiņ� ir pārliecināt patērētājus, lai tie izvēlas tādu izstrādājumu, kur� nolietosies visātrāk. Ra�otāji to dēvē par �noveco�anas ieprogrammē�anu�. Tevi palūgs aizvērt acis un neļaut vaļu garastāvoklim. Jā, glu�i kā Moriss Papons tu vienmēr varēsi aizstāvēties, paziņojot, ka tu nezināji vai ka nevarēji rīkoties citādi, vai ka mēģināji palēnināt procesu, vai ari ka tev obligāti nebija jābūt varonim... Tā nu ir iznācis, ka veselus desmit gadus tu dzīvoji iek� viena miera. Bez tevis viss varbūt būtu iegrozījies citādi. Protams, varētu iedomāties pasauli bez visureso�ajām afi�ām, ciematus bez Nēestētisqam izkārtnēm, ielu stūrus bez ātrajām uzkostuvēm un cilvēkus �ajās ielās. Cilvēkus, kuri sarunājas. Nemaz nebija obligāti dzīvi iekārtot �ādi. Tu negribēji visu �ito mākslīgo nelaimi. Tu neesi sara�ojis visas �īs nekustīgās automa�īnas (2050. gadā uz zemeslodes jau būs 2,5 miljardi ma�īnu). Ta�u tu neko neesi izdarijis, lai pasaulē mainītu dekorācijas. Viens no Bībeles desmit bau�ļiem skan: �Netaisi sev tēlus vai dievekļus... nezemojies to priek�ā.� Tātad tevi, tāpat kā visus citus, ir pieķēru�i nāves grēkā. Un Dieva sods ir visiem zināms: tā ir elle, kurā tu dzīvo.

- ���Vai jums būtu kāds brīdis mītingam vai arī visa diena ir aizbukota?

Zans Fransuā, klientu mened�eris, kura pārziņā ir Madone, ir pabāzis galvu pa durvju spraugu.

- ���Carlijs pa�laik iepērk pabeigtos reklāmas projektus, ienāc uzreiz pēc pusdienām.

- ���Okei, - viņ� saka, - tu jau nojaut, ka vajadzēs drusku pārskatīt to Maigrelette. Lai norimtu kaislības.

- ���Valdzinājums, valdzinājums, tā ir mūsu reliģija, nekā cita uz Zemes nav, tas ir vienīgais cilvēces virzītājspēks.

Viņ� tevi tā dīvaini uzlūko.

- ���Paklau, vai tu esi pārliecināts, ka brīvdienās labi atpūties?

- ���Esmu gatavs uzsākt jauno darba nedēļu kā Krā�ņās Sabiedrības Dienderis. Uz priek�u, uz Ceturto Reihu!

Z. F. nāk tuvāk un nenovēr� skatienu no tava degungala.

- ���Tev te kaut kas balts.

Un, ar piedurkni noslaucījis tavu pulveraino snīpi, piebilst:

- ���Es laikam tūlīt ie�u uz tik�anos ārpusē, bet tu varēsi mani dabūt rokā pa mobilo.

- ���Mhm, Zef, es dievinu tevi dabūt rokā pa mobilo.

Drīz vien Carlijs ir atgriezies un apsē�as man pretī. �arlijs ir kā mūris - viņ� ir tikpat būdīgs, cik tu - izdēdējis. �arlijs ir laimīgs cilvēks, vai arī viņ� labi tēlo laimi. Viņam ir sieva un divi bērni, uz dzīvi viņ� raugās konstruktīvi - katram ir savs veids, kā tikt galā ar vispārējo absurdu. Carlijs tev piedod tavas pārmērības. Tu mīli Carliju, jo viņ� tevi kompensē. Viņ� smēķē zālīti, turpretī tu padari nejutīgus zobus. Viņ� augām dienām rokas pa internetu atbaido�āko ultrapornogrāfisko bil�u meklējumos, piemēram, sieviete sūkā zirga diņķi, tips, kur� pienaglo savus pautus pie dēļa, ļoti resna sieviete, kuru dra�ī ar plastmasas roku, - Carlijam tas �ķiet �izklaidējo�i�.

- ���Vai pazīsti �The Grind� no MTV kanāla? Es domāju, ka varētu kaut ko pasākt ar �o jestro pulciņu, vieglās dzīves estētiku, maucīgo baru.

Tinot zāles smēķi, Carlijs piekrīt:

- ���Kā nu ne, tas raidījums tak nav normāls. Būtu jāpiedāvā, lai Maigrelette to sponsorē. Un reklāmas nolūkos varētu izraudzīties divdesmit sekun�u garus iestarpinājumus, pievienojot viņu logo ekrāna aug�ējā labajā stūri, MTV logo vietā...

- ���Labs gājiens. Visi varēs apbrīnot, kā smukulī�i un dā-mītes tirina kājiņas kanālā �Maigrelette TV�. To pat varētu ierūmēt CNNlUn darīt zināmu pla�ai publikai, sarīkojot atmiņā palieko�us divu brendu vakarus �Grind-Maigrelette�!

- ���Jā! Un, tā kā televīzija raida caurām diennaktīm, tad katru dienu varētu parādīt kādu citu fragmentu - tā būtu pirmā reklāma, kas neatkārtojas!

-Tas dotu lieliskas recenzijas presē. Pieraksti to, ko nupat teici, lai varētu pieminēt reklāmas pieteikuma komunikē.

- ���Okei, bet kā lai tur dabū iek�ā saukli �Maigrelette padara skaistu un gudru�?

- ���Esmu par to domājis. Paklausies. Ir redzami simtiem jaunie�u, kas dejo house mūzikas pavadījumā milzīga baseina malā, zem elektrozilām debesīm. Bet pēk�ņi pēc divdesmit sekundēm parādās teikums: �MAIGRELETTE. JŪS TA�U VĒL NEESAT DZIRDĒJU�I, PAR KO VIŅI SARUNĀJAS.�

- ���Oktāv, tu esi ģēnijs!

- ���Nē, Carlij, tu esi pats labākais!

- ���Es zinu.

- ���Es arī.

- ���Bu�a tev.

- ���Es dievinu to, ko tu dari.

- ���Nē, es dievinu, kāds tu ESI.

Viens divi, un tu esi uzrakstījis jaunu scenāriju, kamēr �arlijs vandās pa internetu, meklēdams kārtējo video: �oreiz tas ir tips, kas pusaudzes vagīnā darbina urbi, kuram galā uzkabināts mākslīgais fails, kamēr tā sūkā izlietotu higiēnisko tamponu. Patie�ām izklaidējo�i.

Nākamajā rītā tu parādi jauno scenāriju Maronjē, kur� izsaka savu �efa viedokli (pilnīgi pareizi, viņ� jau arī ir �efs):

-Joprojām tikpat nederīgs pārdo�anai, bet, ja jums sagādā prieku mēģināt, dodiet tik vaļā. Vienīgais, ko es tev, Oktāv, lūdzu, ir - neatkārto savus grafītus �arla Mansona stilā uz mūsu vismīļā klienta telpu sienām.

Pēc tam tu atkal sazinies ar savu klientu mened�eri pa debilo mobilo.

- ���Zan Fransuā, mums kaut kas ir.

- ���Urēka!

(Tas ir �urrā� un �eirēka� apvienojums vienā vārdā.)

-Ta�u mums nepiecie�amas trīs nedēļas.

Klusums bezvada otrā galā.

-Vai jūs, pui�i, esat galīgi prātu izkūkoju�i? Man viņiem ir kaut kas jāliek priek�ā jau nākamnedēļ!

- ���Divas nedēļas.

- ���Desmit dienas.

- ���Divpadsmit.

- ���Vienpadsmit.

- ����ovakar nosūtīsim viņam ierakstu VHS kasetē, - Carlijs izlemj. - Madone būs tik sajūsmināta par mūsu �iglo reakciju, ka nopirks ideju bez garas domā�anas.

Z. F. piemetina, ka �runa galvenokārt ir par produktu, ta�u tā balstās uz vienojo�o pre�u zīmi� (citāta beigas). Tu aplaudē. Ir tik daudz rei�u teikts, ka rado�ie nicina klientu mened�erus - un otrādi. Tas nav tiesa - viņi ir nepiecie�ami viens otram, bet uzņēmumā mīl tikai tos, kuri ir vajadzīgi, ar pārējiem iepazīstas viņu atvadu ballītē. Carlijs bija formā. Un, lai nu kā, bet, kad Carlijs pieņem lēmumu, neviens nediskutē.

Sofija tev pateica �uz redzē�anos� tā, it kā būtu pateikusi �labdien�.

Tu pusdieno viens.

Kādreiz tev bija pārāk daudz draugu, bet tagad vairs nav neviena.

Tas nozīmē, ka tev tādi nekad nav biju�i.

Tu dzer, tava �akete smird pēc siera.

Jauki.

�Ļauj man tevi pamest, ļauj man aiziet, ļauj man atkal kļūt par jaunu dulburi,� tu viņai sacīji.

Tu izej ārā bez brillēm, lai neredzētu tālāk par vienu metru.

Tuvredzība ir tavs pēdējais luksuss. Viss ir brīni�ķi izplūdis kā videoklipā.

Viss ir tikai virsma.

Saturies!

Tu esi patērētājsabiedrības priek�ējā līnijā un komunikācijas sabiedrības pa�os augstumos.

Tu pasūti zosu aknu pastētes su�i ar Si�uānas pipariem, bumbieru �atniju un teļa gaļas atvārījumu, sojas mērci un bal-zametiķi.

Tev pretī uzsmaida meitene.

Tu viņu mīli. Viņa to nekad neuzzinās.

Sasodīts!

Tas bija skaists mirklis.

Elkoni atspiedis pret bāra leti, tu sapņo par jaunām sievietēm. Tev ir bijis pietiekami laika, lai saprastu, ko tu gaidi

no dzīves - vientulību, klusumu, dzert, lasīt, lietot narkotikas, rakstīt un laiku pa laikam mīlēties ar kādu ļoti skaistu mei�u, kuru tu nekad vairs nesatiksi.

Tātad �ai stundā rado�ie parasti devās pēc viena minēta. Braucot cauri Buloņas me�am, tu piestāj, lai nopirktu vienu felāciju bez pre�a. Pēc divdesmit minūtēm tu jau esi atpakaļ aģentūrā.

- ���Padzeniet mani!

Tu piekliedz Rosās halli, bet neviens tevī neklausās.

- ���Padzeniet mani!

Da�i praktikanti palai� skaļu smieklu, rādīdami uz tevi ar pirkstu, viņi domā, ka tu joko, un tāpēc, gribēdami izkalpoties, skaļi spurdz par taviem patētiskajiem, ekstravagantajiem jokiem.

- ���Padzeniet mani!

Ta�u birojā bez nevienas starpsienas neviens nedzird tavus kliedzienus. Un pēk�ņi tu acumirkli saproti, kāpēc viņi visi tā zviedz: uz tavu balto d�insu bik�upriek�as ir paliku�as lūpu krāsas pēdas.

Augu dienu televīzijā atkārto tevis izdomātos saukļus: �Nekas jauns nav jāizdomā, imitējiet�, �Kāpēc dzīvot bez �ampanie�a Krug?�, �Salope¹. Smar�as, kuras ir patīkami neieredzēt�, �Radio nova, ik brīdi citāda�, �Kenzo jungle. Pamēģiniet tos piejaucēt�, �Viagra. Pārtrauciet brid�a partiju�, �Eurostar. Kāpēc jābrauc no Ruasī uz Hītrovu, ja var braukt no Parīzes uz Londonu?�, �Canderel. Tu esi skaista, slaida, tu esi tu pati�, �Buygues Telecom. Jūs gribat runāt ar nākotni? Nenolieciet klausuli�, �Lacoste. Kļūsti par saviem vecākiem�, �Chanel N� 5. Gatavs valkā�anai visur�.

- ���Padzeniet mani!

Tu gribi gulēt mauriņā un raudāt, skatoties debesīs. Reklāma panāca to, ka tiek ievēlēts Hitlers. Reklāmas uzdevums ir likt pilsoņiem noticēt, ka situācija ir normāla, kaut gan tā tāda nav. Glu�i kā tie viduslaiku vārtnieki, reklāma, �ķiet, nemitīgi klaigā: �Guliet mierīgi, labie ļaudis, ir pusnakts, viss klusu, maizi, vīnu, Boursin, skaisto, labo aperitīvu Dubonnet, dod tik �urp cepumus Wasa, Mini-Mir, mini cenas, ta�u �is balinātājs sniedz maksimumu.� Dusiet saldi, labie ļaudis. �Visi ir nelaimīgi modernajā pasaulē,� brīdināja Saris Pegī. Taisnība: bezdarbnieki ir nelaimīgi tāpēc, ka viņiem nav darba, bet tie, kas strādā, - tāpēc, ka tiem darbs ir. Guliet mierīgi, iedzeriet nervu zāles. Galvenais - neuzdodiet jautājumus. Hier ist kein warum.¹

Jāatzīst, ka tas, kas notiek uz �īs planētas virsmas, Visuma mērogos nav nekas svarīgs. To, ko ir uzrakstījis viens zemes iemītnieks, izlasīs tikai kāds cits zemes iemītnieks. Iespējams, ka citām galaktikām nav ne silts, ne auksts no tā, ka Microsoft apgrozījums ir tāds pats kā Beļģijas iek�ējais kopprodukts un ka Bila Geitsa bagātība tiek lēsta ap 100 miljardiem dolāru. Tu strādā, pieķeries cilvēkiem, tu mīli da�as vietas, tu rosies uz olī�a, kas grie�as tumsā. Tu varētu samazināt savas prasības. Vai tu esi aptvēris, ka esi tikai mikrobs? Vai ir kāds insekticīds pret tādu kaitēkli kā tu?

Tu klausies tikai pa�nāvnieku mūziku: �Nirvana�, �INXS�, �Joy Division�, Mike Brant. Tu jūties vecs, jo tev varen labi patīk klausīties vinila skaņuplates. Francijā gadā izdara 12 000 pa�nāvību jeb vairāk nekā vienu stundā, visa gada garumā. Ja jūs lasāt �o grāmatu jau vienu stundu, TINKS, viena nāve. Divas stundas, ja lasāt lēnām, TINKS, TINKS. Un tā joprojām. Diennaktī divdesmit �etri brīvprātīgi līķi. 168 brīvprātīgas dzīvības pārtrauk�anas nedēļā. Tūkstotis ir izraudzījies nāvi katru mēnesi. Masu slepkavības, par kurām neviens nerunā. Francija ir milzīga Saules Tempļa sekta. Saskaņā ar Sofres sabiedriskās domas pētījumu datiem 13 % pieaugu�o fran�u ir �kādreiz nopietni apsvēru�i� pa�nāvības iespēju.

Ik ritu tu pārbaudi �etras pastkastītes: telefona automātisko atbildētāju mājās, darbā, mobilā telefona balss pastu un e-pastu iMac datorā. Vienīgi tava vēstuļu kastīte stāv bezcerīgi tuk�a. Tu vairs nesaņem mīlestības vēstules. Tu nekad vairs nesaņemsi papīra lapas, kas aprakstītas kautrīgā, kaligrāfiskā rokrakstā, kas slacītas asarām un iesmar�inātas ar mīlestību, kas salocītas, pirkstiem satraukumā trīcot, un ieliktas aploksnē ar rūpīgi uzrakstītu adresi, kura vēsta pastniekam: �Nepazūdi pa ceļam, ak, pastniek, aiznes �o svarīgo vēsti tik ilgotajam adresātam...� Cilvēki padara sev galu, jo pa pastu saņem tikai reklāmas materiālus.

Tu pakļaujies UV staru vilinājumam. Tiklīdz jūties nomākts, un tā tu jūties visu laiku, tu apmaksā ultravioleto staru seansu. Tas nozīmē to, ka, jo draņķīgāk jūties, jo vairāk no-sauļojies. Skumjas pie�ķir tev labu izskatu. Izmisums ir tavs saulstars. Kā lai izrāda, ka esi nelaimīgs? Tava seja vai plīst no veselības. Tu domā, ka nosauļota āda ļauj saglabāt jaunību, ta�u ir pavisam otrādi - vecus kraķus var atpazīt pēc viņu nemainīgā iedeguma. Mūsdienās vienīgi ve�iem ir laiks sauļot ģīmi. Jaunie staigā bāli un noraizēju�ies, turpretī ve�i ir nosauļoju�ies un smaidīgi (viņu pensiju apmaksā jaunie). Līdzināties �akam Segelam - vai pēc tā tu kāro? Ultravioletie tevi galu galā izcepinās.

Tas notika uz Mega Celiņa, �ķir�anās priek�pilsētā... Attaisnojums - kokaīns. Ir daudzas lietas, kuras tu nebūtu uzdrīkstējies bez tā, piemēram, pamest Sofiju vai uzrakstīt tamlīdzīgu kalambūru. Uz kokaīnu var novelt visu. Klabinot datora tastatūru un rakstot �o grāmatu, tu sevi iedomājies par slepeno aģentu, kas iefiltrējies pa�ā sistēmas sirdī, par spiegu, kura uzdevums ir paklusām izok�ķerēt sabiedriskās domas indē�anas mehānismus. (Galu galā, vai tad CIP jeb angliski Central Intelligence Agency arī netiek saukta par aģentūru?) Būdams vienlaikus gan algotnis, gan spiegs, tu savā cietajā diskā uzkrāj visslepenāko informāciju. Ja tevi kādreiz pieķers, tevi spīdzinās tik ilgi, līdz tu atjaunosi datus.

Tu nerunāsi, tu apsūdzēsi narkotikas. Kad tevi pārbaudīs ar melu detektoru, tu zvērēsi pie visiem dieviem, ka �ajā pasākumā esi bijis vienīgi tas, kur�... stāv uz vakts.

Ik dienu uz ielas pie savas mājas tu satiec kādu bezpajumtnieku, kas ir tev līdzīgs. Viņ� ir tavs līdzinieks - kārns, izstīdzējis, bāls, iekritu�iem vaigiem. Tas esi tu pats, tikai ar bārdu, netīrs, slikti ģērbies, smirdīgs, ar riņķi nāsī, bez naudas, ar smakojo�u elpu, tu drīzā nākotnē, tu, kad ritenis būs pagriezies uz otru pusi, tu gulo�s virs metro ventilācijas restēm ar asiņainām, basām pēdām. Tu viņam nopērc �Le R�verbère� - avīzi bezpajumtniekiem. Laiku pa laikam viņ� pilnā rīklē ieaurojas: �KUR� SĒJ VĒJU, PĻAUJ VĒTRU!� - un pēc tam iemieg.

Augas naktis tu pavadi pie spēļu konsoles. Par 29 eiro, ieskaitot visus nodokļus, tu esi spēļu konsoļu kluba abonents. Septiņas reizes gadā tu saņem �CD demoversijas ar pamudinājumu to iegādāties un aptaujas lapu, kas ļauj Sony novērtēt tavu ieinteresētību, tavas pircēja vēlmes, tavu apmierinātības pakāpi un tavus atklātos komentārus�.

Stundām ilgi tu vazājies pa lielveikalu, smaidīdams novēro�anas kamerām. Vēl kas, ko esi dzirdējis runājam savā amatbrālībā: drīz vien kameras derēs ne tikai tam, lai apturētu kleptomānus. Iekārtajos griestos noslēptas un savienotas ar centrālo serveri, infrasarkano staru tīmeklim pievienotas kameras ļaus pre�u izplatītājiem izzināt tavus iepirk�anās ieradumus, identificējot svītru kodus precēm, kuras tu iegādājies, un piedāvāt atlaides, dot nogar�ot jaunos produktus, ar balsi virzīt uz nodaļām, kuras esi iecienījis. Drīz vien tev pat nebūs vairs jāpārvietojas - firmas pazīs tavu gaumi, jo tavs ledusskapis būs pieslēgts intemetam, un ra�otāju pārstāvji piegādās tev mājās tās preces, kuras būs beigu�ās, un visa tava dzīve būs uzskaitīta un industrializēta. Vai tas nav brīni�ķīgi? Saki labdien kamerai. Viņa ir tava vienīgā draudzene.

Tu nupat esi saņēmis A4 formāta brūna papīra aploksni. Velti biji zaudējis cerības - kāds tev tomēr ir atrakstījis. Tu to atplēs un atrodi dīvainu melnbaltu lāzerfotokopiju. Padzisu-�as tipogrāfiskas zīmes savirknē da�us ciparus: �43 5. 0bg4 frl5 psel2 rj33 gm f 2, alr 1 i/1 ml dr55�, un aug�ējā kreisajā malā - datums un laiks. Tu esi apjucis. Starp baltajiem plankumiem uz pelēka fona tu beidzot saskati citplanētie�a aci, kas tevi stingi uzlūko, divas rokas, deguna pamatni, �eit kaut ko tādu, kas varētu līdzināties ausij... Tu atpazīsti, ka tā ir ehogrā-fija. �im abstraktās mākslas darbam ir pievienotas pāris ar roku rakstītas rindiņas. ��ī ir pirmā un pēdējā reize, kad tu redzi savu meitu. Sofija.�

Da�as dienas tu viņus neesi redzējis. �ans Fransuā ienes tavā kabinetā savu depresiju.

- Man tev jāpaziņo slikts feedback⁹ no reklāmas devēja. Pēc �The Grind� kasetes noskatī�anās Alfrēds Dīlers atzvanīja un sacīja, ka tur esot par daudz krāsaino. Viņ� paziņoja - es citēju: �Es neesmu rasists, ta�u tur ir par daudz melno, turpretī mums jāuzsver produkta franciskā izcelsme. Nav mana vaina, ka mūsu produkts ir balts un ka, lai to pārdotu, jārāda baltie; �ie vārdi neliecina ne par kādu rasismu, pie velna, mēs nera�ojam melnu jogurtu! Melnos mēs nolīgsim tad, kad tiks izlaists �okolādes jogurts!�

�ķiet, ka �ana Fransuā asistenti valdīja smieklus, kad viņ� to atstāstīja. Ta�u, kad Dīlers draudēja �o pasūtījumu atdot citai aģentūrai, nevienam vairs smiekli nenāca.

- Paklau, lai paliek, - tu samiernieciski bilsti. - �itas fa�is-telis ir īsts viduvējības iemiesojums. Tev pieklātos viņam atgādināt, ka viņ� jau ra�o Maigrelette ar dioksidīnu... Viņam būtu jāuzaicina kroplīgas, apstarotas, izķēmotas un pū�ņojo�as manekenes.

Iek�ēji tu gavilē: zaudēt vienu no lielākajiem aģentūras klientiem nozīmē taisnāko ceļu uz tavu vēlē�anos piepildījumu -apmaksātas neko nedarī�anas paradīzi, ilgu bezdarbību, ko finansējusi sabiedrība... Ta�u Zans Fransuā sevi jau iztēlojas izmestu uz ielas. Viņam �ī situācija nozīmē pavisam ko citu nekā tev - viņ� ir ieprogrammēts dzīvei bez ielām. Viņ� ir beidzis kaut kādu privātu komercskoliņu memmesdēliņiem, apprecējies ar īstu kazu un, lai varētu aizņemties naudu no bankas Soci�t� G�n�rale un iegādāties trīsistabu dzīvokli Levaluā-Perē piepilsētā Parīzē, pieļāvis, ka veselus piecpadsmit gadus viņu ir apvainoju�i un pazemoju�i darba devēji un klienti. Vienīgā izprieca? Klausīties filmas �Titāniks� mūzikas ierakstu. Viņ� nezina, ka ir iespējama citāda dzīve. Viņ� nekad neko nav atstājis nejau�ības varā - viņa dzīves ceļ� nevēlas sazaroties. Viņ� nespētu atgūties, ja Madone pamestu mūsu aģentūru. Viņ� ir tuvu asarām - �āds pavērsiens nebija paredzēts viņa karjeras plānā. Pirmo reizi kop� dzim�anas viņu piemeklē �aubas. Daudz netrūkst, un viņ� kļūs cilvēcīgs.

- ���Es zinu, ka viņ� ir īsts fa�istu riebeklis, - Zans Fransuā murmina, - ta�u viņ� ir divpadsmit miljonus eiro vērts...

Tu jau sāc viņu mīlēt. Galu galā viņdien viņ� tev noslaucīja degunu.

- ���Neuztraucies, - tu dzirdi sevi viņam sakām. - Mēs ar Carliju, gan mēs to Madoni aiz astes atvilksim atpakaļ, vai ne, �arlij?

- ���Jā-a, domāju, ka ir pienācis laiks laist darbā Muļķudro�o numur trīs.

Pa durvju spraugu pabā� galvu Marks Maronjē.

- ���Ei, pui�i, jums nu gan ir ģīmji! Varētu nodomāt, ka esat Rosserys &�Witchcraft aģentūras algoti darbinieki... Oi!

Un viņ� ar plaukstu uzsit sev pa pieri.

- ���Kā gan es varēju aizmirst! Jūs ta�u tādi arī esat!

- ���Beidz ākstīties, Mark, - Zefs sūrojas. - Mēs ar to Maigrelette patie�ām esam sūdos līdz ausīm.

- ���Nu... Liesā biezpiena ra�otāji ir cieti rieksti...

Maronjē tev uzmet augstprātīgi laipnu skatienu (divos vārdos: augstprātīgi un laipnu, jo viņ� stāv, bet tu sēdi).

- ���Oktāv, Carlij... - viņ� saka, - vai jums ne�ķiet, ka ir pienācis laiks, lai izsludinātu vispārējo mobilizāciju?

- ���Viņi jau ir laidu�i darbā Muļķudro�o numur trīs! - �efs iesaucas. - Bet... Kas īsti ir tas Muļķudro�ais numur trīs?

Te nu Carlijs demonstrē savu svinīgo �estu. Viņ� paceļ pret debesīm rokas un acis, dziļi ievelk elpu, skaļi izelpo - tā ir zīme, kas liecina, ka viņ� gatavojas teikt runu vai nogalināt kādu mīļu dzīvnieciņu. Pēc gara klusuma brī�a viņ� uzmet vēl pēdējo skatienu Maronjē.

- ����ef? Vai dosiet mums zaļo gaismu?

�efs pamāja ar galvu, pirms to aizvāca no durvju spraugas kabinetā, kurā uz brīdi iestājās glu�i vai dzenbudisks miers un apskaidrība. Carlijs lēni pagrie�as pret tevi un izmet paroli:

- ���Pēdējā Brī�a Mēsls.

- ���Aiziet!

Un Z. F. acu priek�ā, precīzi vienā minūtē tu ar Carliju uzcepat tādu reklāmu, par kādu sapņo visi reklāmas devēji, -kaut ko skaistu, mīļu, nekaitīgu un melīgu, kas domāts pla�ai blējo�u teļu publikai (jo, liekot lietā da�ādas ģenētiskas manipulācijas, nu jau ir iespējams likt teļiem blēt).

Tad tu viņam nolasi priek�ā Mēslu:

�Apburo�a sieviete (ne veca, ne jauna), BALTĀDAINĀ, kastaņbrūniem matiem (ne blonda, ne tum�mate), apsē�as �ūpuļkrēslā (ne pārāk dārgā, ne pārāk sagrabēju�ā) uz terases skaistā lauku mājā, kas iekārtota Provansas stilā (mājīgi, tomēr ne uzkrīto�i). Viņa lūkojas kamerā un iesaucas maigā, ta�u dabiskā balsī: �Vai es esmu skaista? Tā runā. Bet es sev �ādus jautājumus neuzdodu. Es glu�i vienkār�i esmu es pati.� Viņa rāmi (ne jutekliski, ne izsmalcināti) paņem trauciņu ar Maigrelette, kuru prasmīgi atver (nedz pārāk ātri, nedz pārāk lēni), un nogar�o vienu karotīti (ne jau ar kaudzi, bet ari pustuk�u ne). Izbaudīdama produktu (minimums divas sekundes), viņa tīksmi aizver acis. Pēc tam turpina savu sakāmo, lūkodamās skatītājiem tie�i acīs: �Mans noslēpums ir... Maigrelette.lielisks biezpiens bez taukvielām. Ar kalciju, vitamīniem, proteīniem. Nav nekā labāka, lai justos lieliski gan fiziski, gan garīgi.� Viņa eleganti (bet nepārspīlējot) pieceļas un ar sazvērniecisku (tomēr ne pārāk) smaidu pabeidz: �Tas ari viss mans noslēpums. Ta�u nu vairs tas nav noslēpums, jo es jums to esmu izstāstījusi, ha-hā.� Un

viņa �ķelmīgi (bet ar mēru) pasmaida. Parādās produkta attēls (vismaz piecas sekundes) un uzraksts: �MAIGRELETTE. VIEGLUMS, TIKAI NE PRĀTĀ�

Acumirklī �ana Fransuā izmisums pāriet eiforijā - �is tips nudien varētu iet mācīties par aktieri ar specializāciju mīms ciklotīmiķis. Viņ� mums bu�o rokas, kājas, vaigus.

- ���Draugi, jūs man izglābāt dzīvību!

- ���Ko niekus! Iztiksim bez familiaritātēm, - Carlijs noburk�ķ, blenzdams datora monitorā filmu par vīreli, kuru izdrā� zutis.

Bet tu aptver, kādu misēkli esi pieļāvis:

- ���Nolādēts, tad jau mani tik drīz neizmetīs. Pēc �itādas reklāmas Filips mani liks mierā vismaz divus gadus. Mēs kārtējo reizi izdrāzīsim Madoni!

Ta�u Carlijam pieder pēdējais vārds:

- ���Tu jau vari sacīt, ka mēs viņus drā�am, tak sirds dziļumos itin labi zini, ka ir otrādi.

Un �ans Fransuā priecīgs aizspriņģo ar draņķīgo scenāriju padusē. Sī aina risinājās tre�ā gadu tūksto�a sākumā pēc Jēzus Kristus Oēzus Kristus - izcils tekstu redaktors, autors daudziem slaveniem saukļiem: �MĪLIET CITS CITU�, �ŅEMIET UN BAUDIET, JO TĀ IR MANA MIESA�, �PIEDOD VIŅIEM, JO VIŅI NEZINA, KO DARA�, �PEDEJIE BUS TIE PIRMIE�, �IESĀKUMĀ BIJA VĀRDS�, - nē, tas jau pieder viņa tēvam).

Grams laba kokaina maksā 100 eiro. Tas ir ārkārtīgi dārgi -lai tikai bagātie varētu uzturēt sevi formā, bet nabagiem jāapdullinās ar aperitīvu Ri�ard.

Tu piezvani Tamārai, savai iecienītākajai meitenei pēc izsaukuma. Automātiskajā atbildētājā atskan viņas saldā balss: �Ja vēlaties mani uzaicināt iedzert kādu glāzi, nospiediet ciparu viens. Ja vēlaties uzaicināt pusdienās, - nospiediet ciparu divi. Bet, ja vēlaties mani apprecēt, lūdzu, nolieciet klausuli.� Tu atstāj sava tie�ā telefona numuru aģentūrā un ziņu: �Atzvani man, tavi pleci atgādina mīksti vārītu olu, palīdzi man izvēdināties, tas ir steidzami, vēlos iegremdēt olu karotīti tavā dzīvē, Oktāvs.� Viņai ir tāda seja, ka tu nespēj no tās atraut skatienu.

Uzminiet, kam ir dzintaraina āda, meksikānietes augums un eirāzietes acis? Atbilde: magrebietei, kuras īstais vārds nav Tamāra. Vakarā viņa atnāk pie tevis uz mājām. Tu palūdzi, lai viņa iesmar�inās ar Obsession¹⁰ - Sofijas smar�ām.

Tamārai ir piesmakusi balss, smalki pirksti, jauktas asinis. Sievietes ķermenis ir veidots no daudzām itin apburo�ām sastāvdaļām: nosauļotām cīpslām, kas savieno potītes ar lieliem, lakotiem kāju nagiem, atstatus bedrītēm (lūpu kaktiņos, virs dup�a), baltiem zobiem, kas kontrastē ar purpursarkanajām lūpām, da�ādiem izliekumiem (pēdas pacēlums, muguras lejasdaļa), daudzveidīgiem sārtumiem (vaigukauli, ceļgali,papē�i, krū�u galiņi), ta�u delmu iek�puse alla� paliek balta kā sniegs un maiga kā jūtas, ko tā izraisa.

Jā, tas bija laiks, kad pat maigums bija pārdodams.

Tamāra ir ielene, ar kuru tu neguli. Uz viņas bruncī�iem ir uzraksts �LICK ME TILL I SCREAMta�u tu aprobe�ojies ar viņas auss laizī�anu (viņa to nevar ciest). Par 500 eiro viņa nāk pie manis mājās nak�ņot. Pirms aizmig�anas jūs kopā klausāties diskus �Il �tait une fois�, �Moody Blues�, �Massive Attack�. Tu esi gatavs maksāt lielu naudu tikai par brīdi, kad jūsu lūpas tiecas pretī kā magnēti. Tu nevēlies ar viņu gulēt, tikai viņai pieskarties un izjust viņas pārpasaulīgo pievilcību. Mīlētāji ir magnēti. Tu atsakies ievadīt Tamārā prezervatīvu. Tāpēc jūs nekad nemīlējāties. Sākumā viņa nesaprata �o klientu, kur� apmierinājās ar to vien, ka apvija savu mēli viņējai. Bet pēc tam tas viņai iepatikās, patika zobi, kas kodīja muti, siekalu pikantums ar vodkas piegar�u, un tagad viņa ievada savu mēli tavā maigajā mutē, un sūk�anās kļūst arvien dziļāka, tā ir kā ieņem�ana caur muti, kad tava mēle kļūst par diņķi, tā laiza viņas vaigus, kaklu, acis, gar�a, kunksti, dva�a, kņudi-no�a iekāre. Stop. Tu apstājies, lai viņai uzsmaidītu centimetra attālumā no viņas sejas, lai nogaidītu, izgar�otu, atslābtu un atsāktu no jauna. Lietas jāsauc īstajos vārdos: skūpsts reizēm ir skaistāks par aktu.

- Es dievinu tavus matus.

-And the winner is... Maigrelette - the nymphomani

¹

Vardi ir mainīti, lai pasargatu vainīgos (angļu vai). - �eit un turpmāk tulkotājas piezīmes.

²

���Zemcilvēks (vācu vai).

³

���Fran�u politologs un �urnālists.

⁴

���Vācija pāri visam; viena tauta, viena valsts, viens vadonis; darbs dara brīvu (vācu vai.).

⁵

���Globālais noieta tirgus (angļu vai).

⁶

Cūkas (angļu vai.).

⁷

Coca-Cola vēlējās iegādāties Orangina, Francijā populāra atspirdzino�a apelsīnu dzēriena mārku, ta�u Francija to nepieļāva.

⁸

���Sabiedriskās domas pētījumu aģentūra Francijā.

⁹

Atsauksme (angļu vai).

¹⁰

Apsēstība (franiu vai).

���Daudz (angļu vai).

..

- ���Es dievinu tavus matus.

- ���Tā ir parūka.

- ���Es dievinu tavas zilās acis.

- ���Tās ir lēcas.

- ���Es dievinu tavas krūtis.

- ���Tas - pateicoties Wonderbra krū�turim.

- ���Es dievinu tavas kājas.

- ���O, beidzot īsts kompliments.

Tamāra iesmejas.

- ���Tu man liec pārāk daudz kaifot.

- ���Vai tas ir jaunie�u �argons, kas apzīmē, ka tu esi laimīga?

-Tie�i �obrīd? Jā.

- ���Tie�i �obrīd es esmu pārliecināts, ka tu izliecies.

- ���Pirmkārt, es izliekos ne jau tāpēc, ka tu man maksā. Tam nav nekāda sakara. Otrkārt, jā, es esmu drīzāk laimīga, ja ņem vērā, ka mēnesī nopelnu desmit stabus skaidrā naudā.

- ���Tad jau nauda dara laimīgu?

- ���Nebūt ne, ta�u es daudz atlieku, lai nopirktu māju un audzinātu bērnu.

- ���Cik �ēl. Man tik ļoti gribētos tevi padarīt nelaimīgu.

- ���Es nekad neesmu nelaimīga, kad lieku maksāt.

- ���Ar mani ir glu�i pretēji - es tev maksāju, lai nejustos nelaimīgs.

- ���Noskūpsti mani, �ovakar es tev do�u desmit procentu atlaidi.

Viņa noģērbj aug�iņu. Viņas vidukli apņem smalka zelta ķēdīte. Virs labās krūts ir uztetovēta roze.

- ���Vai tas ir īsts tetovējums vai novilcene?

- ���īsts, vari nolaizīt - nenoies.

Pēc da�ām magnetizācijām tu intervē Tamāru, filmēdams viņu ar digitālo kameru.

- ���Saki man, Tamāra, vai tu tie�ām gribi kļūt par aktrisi vai arī tas bija joks?

- ���Tas ir mans sapnis - strādāt par aktrisi... papildus �im darbam.

- ���Bet kāpēc tu neesi manekene?

- ���Esmu gan, dienā. Kā vairums meiteņu, kas strādā bārā �Biturāts�. Visu laiku skraidu uz kāstingiem. Nelaime tā, ka meiteņu ir daudz, bet pasūtījumu tik maz, ka iznāk krietni papūlēties, lai savilktu kopā galus...

- ���Nē, es tev to jautāju tāpēc, ka... vispār, paklausies: es gribētu tevi piedāvāt nākamajai Maigrelette reklāmai.

- ���Labs ir, �ovakar varēsi beigt man mutē par velti.

- ���Nenāk ne prātā, vai tad tu neesi sapratusi, ka esmu jaunais Robins Huds?

- ���Kā tā?

- ���Pavisam vienkār�i: es aptīru bagātos, lai dotu mei�ām.

Jā, ir vakari, kad esi izdevis 500 eiro tikai tāpēc, lai varētu viņu noskūpstīt lietū, un tas bija to vērts. Sasper nelabais, tas bija �is naudas vērts.

Pēc desmit dienām aģentūrā notiek PPM (izrunāt �pīpīem�) jeb pirmsproducē�anas mītings {�Pre-Production Meeting�). Visu sanāksmju sanāksme. Nedzird pat mu�u lidojam - tas ir normāli, viņas zina - ja lidos, tad smagi norausies. Alfrēds Dīlers ir atnācis ar saviem trim musketieriem no firmas Madone, ir ieradu�ies arī divi klientu mened�eri no Rosas, aģentūras televīzijas producente, divi rado�ie (Carlijs un tu pats), izvēlētais re�isors, vārdā Enrike Badikils, klāt ir ari viņa Parīzes producents, viņa depresijas māktā stiliste, viņa angļu dekorators un finansiste - dāma ar liftingu. Carlijs ar tevi saderēja: pirmais, kur� izrunās vārdus �radīt trauksmi� vai �pieklusināt�, būs nopelnījis pusdienas restorānā �Apicius�.

- ���Izmaiņas tika integrētas saskaņā ar sanāksmi divpadsmitajā, - uzsāk televīzijas producente. - Mēs gaidām citus kās-tingus, ta�u Enrike atzīst aģentūras izdarīto izvēli. Tūlīt jums demonstrēsim kaseti.

Ta�u, kā ikreiz �ādās sanāksmēs, videomagnetofons nedarbojas un neviens neprot ar to apieties. Ir jāsauc tehniskais darbinieks, jo neviens no �etrpadsmit klāteso�ajiem, kuru kopējā gada alga ir vairāk nekā viens miljons eiro, nav spējīgs iedarbināt aparātu, ko se�us gadus vecs bērns aizsietām acīm ieslēdz ar kreiso roku. Gaidot ierodamies glābēju, kur� pratīs nospiest pogu �play�, re�isors skaļā balsī nolasa savu ieceri:

- ���Meitenei nau jābūt pa daudz smukai, tā būs viena svaiga dāma, nobriedis jauns sieviets.

Enrike Badikils sāka kā modes fotogrāfs �urnālā �Glamour�, pirms kļuva par oran�os toņus estetizējo�u reklāmas filmu zvaigzni. Viņ� lolo savu venecuēlie�u akcentu, jo �ī eksotiskā nots ir galvenais viņa panākumu iemesls (apmēram 500 re�isoru bezdarbnieku filmē uz mata tāpat kā viņ�, tas ir, neskaidri, ar milzumdaudz filtriem un trip-hop mūziku fonā, ta�u viņiem nav pasūtījumu, jo viņi nav Enrike Badikils).

- ���Es personiski gribu, lai firmas vārds parādās pirmā kadrā. Tas i dikti, dikti svarigi. Ta�u es dom, ka i jaatstaj vieta ari priek� kreativitate.

Enriki izraudzījās tāpēc, ka D�o Pitka nebija brīvs, bet �ans Batists Mondino atteicās. Visi ar pirkstu velk līdzi Enrikes teksta fotokopijām glu�i kā pirmajā klasītē. Pēk�ņi bez klauvē�anas ienāk strādnieks zilā virsvalkā, nopū�as un ieslēdz videomagnetofonu.

- ���Paldies, �e�ē, - Zefs tencina. - Ko mēs bez tevis iesāktu?

- ���Būtu beigti un pagalam, - �e�ē atbild, atstājot telpu.

�efs piespiesti iesmejas.

- ���He-he-he! �e�ē nu gan ir viens! Labi, tad nu noskatīsimies kāstinga ierakstu.

Tā nu �etrpadsmit beigtie un pagalam vēro, kā skaistā, puskailā Tamāra melnā Wonderbra krū�turī, skatīdamās tie�i kamerā un kodīdama lūpas, paziņo:

- ���Tas ir mans sapnis - strādāt par aktrisi... papildus �im darbam. Visu laiku skraidu uz kāstingiem. Nelaime tā, ka meiteņu ir tik daudz, bet pasūtījumu - tik maz... (stop).

Tu uzreiz sāc runāt, lai pateiktu, ka tas ir neprofesionāls kāstings, vienreizēja manekene, kuru tu nejau�i nofilmēji, un ka jau rīt pat tiks noorganizēts vēl viens seanss ar �o meiteni, lai viņa norunātu vajadzīgo tekstu.

Alfrēds Dīlers grib zināt, vai viņu varēs noretu�ēt postpro-dukcijas laikā, lai padarītu gai�āku ādas krāsu.

- ���Protams, bez problēmām. Viņa būs absolūti franciska.

Dīlera reklāmas direktors, Zara uzvalkā iespīlējies resnis,

�odien atvērs muti tikai vienu reizi, lai pateiktu:

- ���Galvenais - izraisīt iekāri.

Iespaidīgi - visi �ie cilvēki, ar kuriem neviens nekniebjas, tomēr augām dienām strādā, lai izraisītu vēlmi tūksto�os patērētāju.

Televīzijas producente ieraksta savā piezīmju blokā: �OK. Tamāra ar nosacījumu, ka būs vēl viens seanss; iebud�etēt retu�u sejas balinā�anai.�

Alfrēds Dīlers atkal ierunājas:

- ���Es vēlētos uzsvērt, cik mēs esam priecīgi, ka varam strādāt ar Enriki, kura demokasete ir brīni�ķīga, un galvenokārt tāpēc, ka zinām - viņ� spēj saglabāt augstu profesionalitāti vizuālā pieejā reklāmai.

(Sinhronais tulkojums: �Mēs esam izraudzīju�ies pakļāvīgu re�isoru, kur� it neko nemainīs pārdotajā scenārijā.�)

- ���Un vēl kas, Enrike, es augstu novērtēju to, ko tu nupat sacīji par firmas zīmi. Mēs visi, �eit klāteso�ie, zinām, ka neatrodamies Dzejnieku klubā. Neap�aubāmi, Madone logo ir jāparādās jau pirmajos rullī�a kadros.

-Jā, jā. Es domāju uztaisīt viens spilgts beigu kadrs.

- ���Patiesi, - Zefs piebalso, - visa aina kopumā būs saulaina, tomēr clean¹.

Tad savu vārdu saka stiliste:

- ���Mēs nospriedām, ka apģērbu ziņā vajadzētu tādu priecīgāku noskaņu.

Un viņa izvelk krāsainus T krekliņus.

- ���Derētu sarkanu, tādas luminiscējo�as krāsas kā �ī.

- ���Jā, - piekrīt viens no atbildīgajiem par produktu, lai attaisnotu savu klātbūtni �ajā PPM (un vispārinot - arī firmā Madone), - protams, ta�u mums nepiecie�ams tāds starp-sezonu stils, lai varētu laist �o rullīti visu gadu.

- ���Saskaņā ar to, ko runājām divpadsmitā datuma sanāksmē, - piebilst finansiste dīkdiene, kuru Madone algo, lai viņa visu kritizētu un samazinātu tarifus (tikai savējos), - vajadzētu mazliet vairāk �ķelmīguma.

- ���Neap�aubāmi, - �efs piekrīt, - tas jau tika nolemts divpadsmitajā.

Visi aizrāvu�ies kā rubeņi riestā. Stiliste ir tikpat sarkana kā viņas krekliņi.

- ���Atnesu parādīt vēl arī �o kreklu...

Visi ņemas to kritizēt līdz brīdim, kad pamana, ka klientam mugurā tāds pats.

- ���Paklausieties, - saka Carlijs, - mēs esam parakstīju�i pamatlīgumu, bet filmē�anas laikā ta�u varam atļauties kādu improvizāciju?

Visu skatieni pievēr�as tam-idiotam-Alfrēdam-Dīleram.

- ���Esmu spiests atgādināt, ka Madone paraksta kadru plānu, un, ja samontētajā materiālā ieraudzīsim kaut ko citu, mēs noraidīsim visu filmu. Mums ir kontrakts, un punkts.

- ���Protams, - �efs nodreb, - aģentūra apņemas laist klajā to, ko būs jums parādījusi.

Un saruna turpinās tādā pa�ā garā stundām ilgi. Satumst vakars. Un tu visu pieraksti skrupulozi kā tiesas sekretārs, kā mūsdienu posta rakstvedis. Jo �ī sanāksme nav �detaļa� Tre�ā pasaules kara vēsturē.

- ���Filmē�anas koncepcijā jāpievieno apstākļa vārds �kāri�. Bez tā nevar iztikt.

- ���Vai tie�ām nepiecie�amas trīsdesmit sekundes? Vai tad to si�etu nevar izklāstīt divdesmit sekundēs, saīsinot visus plānus?

- ���OK, saīsināsim taimingu visiem plāniem, ta�u - ka tik neiznāk sasteigti.

- ���Būsim hiperlakoniski.

- ���Ja vien no tā necietīs Ipsos reitings, domāju, ka to var paspēt divdesmit sekundēs.

- ����Kāri� jāaizvieto ar �neatvairāmi�. Ir ļoti svarīgi to uzsvērt. Uzskatu, ka bez tā nevar iztikt.

- ���Tam jābūt produktam, no kura nevar atturēties. Atgādinā�u, ka pirms pārraidī�anas televīzijā reklāmfilmu iepriek� testēsim. Ja patērētāju iespaidu analīze nebūs precīza, mēs filmu neizlaidīsim ēterā.

- ���Vēlreiz nolasī�u koncepciju: �Produkta ē�ana: kad ir atvērta Maigrelette kārbiņa, sieviete to neatvairāmi ēdīs ar baudu un ar karoti.�

- ���Oktāv, vai tev �ķiet, ka tas ir smieklīgi?

- ���Varētu uzņemt, kā meitene iet ar jogurta kārbiņu rokā...

- ���Tik to vien ne! Es uzreiz esmu pret! Maigrelettte nav nekāds staigātāju jogurts!

Tu piezīmē visu, ko viņi saka, jo tas ir pārāk patiesi, lai būtu skaisti.

- ���Tagad pāriesim pie dekorācijām: dodu vārdu Tonijam.

- ���Mēs esam apmeklēju�i vairākas mājas Maiami apkārtnē. Ir many¹ iespējas: liela terase vai liels dārzs, vai modernāka, paskaties foto, liela terase, veranda, vai var filmēt tradicionālā Provansas lauku mājā, jā?

- ���Bet, - iebilst Enrike, - Tonij, dod mums savu rekomendāciju, ko tu rekomendē?

- ���Es domāju, ka classic¹ māja ar lieveni - tas būs tev skaistāk. Mums ta�u nevaig garlaicīgu gabalu, vai ne?

-Ja tu esi okei, es ari esu okei.

- ���Atgriezīsimies pie pa�a produkta.

-Tam jābūt tādam jogurtam kā dzīvē, nu nezinu, noliktam zālē, lai uzsvērtu dabas ideju.

- ���Tas nav pirmās nepiecie�amības produkts, bet baigi veselīgais.

- ���Mūsu galvenā vērtība, - Dīlers visbeidzot izmeta, - ir mīlestība. Mūsu klienti pērk mīlestību (tas nu gan patiktu Tamārai, tu nodomā). Mēs pārdodam nevis jogurtu, bet gan mātes pienu! Tie�i tāpēc mēs esam worldwide². Mīlestība ir visā pasaulē! Jādomā worldwide! Jāsprie� worldwide! Jādir� worldwide! Domāju, ka tā ir Maigrelette sūtība.

Pēk�ņi bez klauvē�anas ienāk Filips. Viņ� lūdz turpināt, nepievērst viņam uzmanību, tomēr sanāksmi tik un tā sāk no sākuma, tās gaitu tagad laiku pa laikam traucē vienīgi viņa neizslēgtā mobilā telefona zvani.

- ���Tā ir sievi�ķīga sieviete. Viņai mugurā ir rupja auduma d�insi, vai ne, T krekliņ� ar garām piedurknēm, un sevi�ķi jāpasvītro tas, ka viņa ir atraisīta, bet eleganta.

- ���Sārona Stouna ar brūnu ādu un jaunāka.

- ���Vai esat pārliecināti, ka provinces mājsaimniece viņā atpazīs sevi?

- ���Lieciet vērā - viņa ir vidus�ķiras pārstāve, ta�u amizanta.

- ���Viņa diez ko neizskatās pēc eiropietes.

- ���Mums nekas nav pret magrebietēm, ta�u var gadīties, ka mūsu mērķauditorija viņā nesaskata sevi.

- ���Viņa ir drusku par daudz dienvidnieciska, tāda ir tendence, tagad modē ir matēta ādas krāsa kā Inesei Sastrai-D�eniferai Lopesai-Selmai Hajekai-Penelopei Krūzai.

- ���Kas ir Seima Hajeka?

- ���Enrike ir redzējis astoņdesmit meitenes, un tie�i �ī vislabāk uztver gaismu.

- ���Viņa visnotaļ atbilst firmas vērtībām, viņa ir brīva, jutekliska, caur un cauri Maigrelette.

- ���Viņa ir lieliska.

- ���Ļoti �ika.

- ���Kas ir Seima Hajeka?

- ���Tas tiesa, ka viņa spēj novadīt emocijas līdz skatītājiem.

- ���Man nav nekas pretī apstiprināt �o izvēli pēc atkārtota seansa noskatī�anās.

- ����Mierīgas, ta�u dinamiskas lauku ainavas radīta atmosfēra. Zālei jābūt zaļai, bet tādā tonī kā Provansā. Dabiskas skaņas, dzied putni.�

- ���Nedrīkst aizmirst miksējot pielikt klāt cikādes.

- ���Kas ir Seima Hajeka?

- ���Tā ir latino modes skaistulīte.

- ���Viņa ir uz �Vogue� angļu valodā septembra numura vāka.

- ���Nepazīstu.

Stiliste, tuvu nervu sabrukumam, izliek uz galda divdesmit pārus saulesbriļļu, lai klients izvēlas, kuras Tamāra turēs uz galvas. Pēc divdesmit minūtēm beidzot tiek nolemts tās visas paņemt uz filmē�anas laukumu, lai varētu izvēlēties uz vietas. (Tātad nolemj neko neizlemt.)

- ���Mūzika: pieci mūziķi ir iesūtīju�i paraugus. Vai noklausīsimies?

Pirmais paraugs:

- ���Pārāk stilīgs.

Otrais paraugs:

- ���Par daudz hārdroka.

Tre�ais paraugs:

- ���Pārāk ki�īgs.

Ceturtais paraugs:

- ���Pārāk lēns.

Piektais paraugs:

- ���Pārāk prasts.

�Jāpasaka mūziķiem, lai pārstrādā,� producente piezīmē savā bloknotā.

- ���Esmu pret to, ka jogurta ē�ana tiek filmēta no zema skat-punkta. Man bail, ka mei�a neizskatās ķēmīga. Brendingam man labāk patiktu kaut kas klasiskāks.

Tie�i tajā brīdī Carlijs nopelnīja pusdienas restorānā �Apicius�:

- ���Vai jums �ķiet, ka tas rada trauksmi? Varam pieklusināt.

Tad prezidents Filips piecēlās kājās un pirms promie�anas pagriezās pret aģentūras televīzijas producenti:

- ���Ļoti laba sanāksme, Martin, bravo, lielisks darbs, vai tu esi jauniņā? Laipni lūdzam Rosā, Marks ir labi darījis, pieņemdams darbā tik superapķērīgus cilvēkus kā tu.

- ���Filip, mani sauc Monika, un es �eit strādāju jau piecus gadus, - ar visai piedodamu saltumu balsī atbildēja producente.

Un nu tu esi izdēdējis pavisam vāj�. Trijos mēne�os esi zaudējis septiņpadsmit kilogramus. Tagad tu barojies tikai caur degunu. Ik rītu tu pamosties ar cieta krita korķi ģip�aina-jās nāsīs. Darbā tu ierodies 17.35. Kad Marks Maronjē tev par to aizrāda, tu atbildi:

- ���Es streiko�u, līdz tu mani atlaidīsi.

- ���Kas noticis? Vai vēlies algas pielikumu?

- ���Nē, es patie�ām gribu visu pamest.

- ���Kur� tev ir izteicis piedāvājumu? CLM? BDDF?

- ���Nē ta�u, es gribu visu mest pie malas! Vai tie�ām tu nesaproti, ka es sprāgstu nost? Paskaties, kā esmu novājējis!

- ���Līdzība Keitai Mosai nekad nav bijusi iemesls atlai�anai.

- ���Bet es nomir�u ar smadzeņu audzēju!

- ���Tas nav iespējams - tev nav smadzeņu.

- ���Bet man kļūst arvien grūtāk sarunāties ar lielajiem klientiem!

- ���Zinu, ta�u tu mums esi vajadzīgs, lai runātu ar CSP ++++.

Tu valkā Eric Bergère uzvalkus, Hedi Slimane modelētu kreklu vīrie�u apģērbu veikalam Saint Laurent Rive Gauche, Berluti kurpes, tev ir Royal Oak D�Audemars Piguet pulkstenis (kamēr vēl nav ienācies Samsung Watch Phone, kuram būs arī mobilā telefona funkcijas), brilles StarckEyes, Ņujorkā pirktas apak�bikses Banana Republic. Sen�ermēndeprē kvartālā tev pieder piecistabu dzīvoklis, kuru ir iekārtojis Christian Liaigre. Tev pieder arī

� ���vertikālais Bang &�Olufsen mūzikas centrs ar 10 kompaktdisku mainītāju un programmē�anu no attāluma;

� ���GSM telefons Cosmo ar divām frekvencēm un integrētu faksu;

� ���se�i Luija XV laika krēsli no vecvecāku mājām;

� ���taburete Barcelona no Mies van der Roe\

� ���grāmatu skapis no Jean Prouv� ar visiem sērijas �La Pl�iade� sējumiem (kas ne reizi nav atvērti);

� ���multistandarta Sony videomagnetofons;

� ���jaunais Philips plakanais televizors;

� ���pārnēsājamais Sony Glasstron DVD atskaņotājs;

� ���atzveltnes krēsls (1956) no Charles Eames;

� ���Sony spēļu konsole;

� ���General Electric divdurvju ledusskapis (pilns ar Petros-sian firmas stores ikriem, La Petite Auberge zosu aknu pastēti ar trifelēm un Cristal Roederer �ampanieti) ar milzīgu saldētavu un automātisku ledus gabaliņu padevi;

� ���Sony PCI digitālā videokamera (360 grami, 12 cm augsta un 5 cm plata);

� ���Leica Digilux Zoom digitālais fotoaparāts;

� ���divdesmit �etras Puifocart kristāla glāzes;

� ���trīs mākslinieka Jean-Fran�ois Jonvelle litogrāfiju oriģināli;

� ���trīs kvadrātmetru liels Basquiat darbs un David Hockney zīmējums;

� ���viena �ana Kokto afi�a;

� ���melnkoka �urnālgaldiņ� no Mode'nature',

� ���da�i oriģināli: Pierre Le Tan, Edmond Kiraz, Ren� Gruau, Jean-Jacques Semp�, Jean-Philippe Delhomme, Voutch, Mats Gustafson\

� ���Urban Outfitters lampa;

� ���8 bē�krāsas un baltas spilvendrānas no veikala Maisons de Famille',

� ���ierāmēts Letīcijas Kastas autogrāfs;

� ���tavi portreti, ko darināju�i Mario Testino, Ellen von Unwerth, Jean-Baptiste Mondino, Bettina Rheims, Dominique Issermann',

� ���tavas fotogrāfijas kopā ar Inesi Sastru, �erāru Depardjē, Ridliju Skotu, Evu Hercigovu, Naomi Kempbelu, Kārlu Bruni, Deividu Lin�u, Tjerī Ardisonu;

� ���vīna pagrabā lērums labāko Bordo vīnu, ko piegādājis Auge vīna tirgotājs (Osmāna bulvārī 116, Parīzē ): Chasse-Spleen, Lynch Bages, Talbot, Petrus, Haut Brion, Smith Haut Laffite, Cheval Blanc, Margaux, Latour, Mouton Rothschild...

� ���tūkstotis kompaktdisku, DVD, CD-Rom un videokase�u;

� ���BMW Z3 autostāvvietā, kas noīrēta uz gadu zem kafejnīcas �Flore�\

� ���tavs līdzinieks bezpajumtnieks uz ielas pie tavas mājas;

� ���pieci pāri Berluti apavu, trīs pāri Nike Air Max, viens pāris Adidas Micropacer (ar iestrādātu hronometru un mikrodatoru, kas spēj izmērīt noskrieto attālumu) ;

� ���trīs Hermès ka�mira un trīs Louis Vuitton zam�a mēteļi;

� ���pieci Dolce e Gabbana un pieci Richard James uzvalki;

� ���milzīgs (50x70 cm) Taschen izdots Helmuta Ņūtona fotogrāfiju albums �Sumo�, kas stāv uz speciāli tam pēc Filipa Starka skices izgatavota statīva;

� ���pieci pāri Helmut Lang d�insu un pieci Gucci mokasīnu pāri;

� ���divdesmit Prada krekli un divdesmit Muji T krekliņi;

� ���desmit Huseyn Chalayan d�emperi no astoņpadsmitkār-tīgas ka�mira dzijas un desmit no Lucien Pellat-Finet (viss, kas nav no ka�mira, tev neizturami knie� ādu, vienīgi vikunja ne);

� ���skapis ar pilnīgu pēdējo desmit gadu APC apģērbu kolekciju;

� ���Ruben Alterio glezna;

� ���desmit Cutler and Gross saulesbrilles;

� ���vannasistaba, kas pilnībā iekārtota ar Calvin Klein izstrādājumiem (peldpalagi, peņuāri, ziepjutrauki, skaistumkop�anas līdzekļi, smar�as), bet losjoni nāku�i no Kiehl�s Ņujorkā;

� ���rozā iMac dators, ar kuru tiek rakstīta �ī grāmata, oran�s piezīmju dators, ko var pievienot internetam bez vada, un krāsu printeris Epson Stylus 740.

Vairums pārējo priek�metu, kas tev pieder, ir nāku�i no Colette. Ja tie nav no Colette, tad tie ir iegādāti pie Catherine

Memmi. Ja tie nav ne no Colette, ne no Catherine Memmi, tad tu neesi savās mājās.

Tu reti pusdieno restorānos, kuros maltīte maksā mazāk nekā 100 eiro vienai personai. Ja tu ceļo, tu reti nak�ņo citur kā vien luksusviesnīcās. Nu jau trīs gadus tu lido tikai biznesa klasē (citādi tev guļot piemetas stīvs kakls), apsedzies ar ka�mira segu (citas tev grau�; sk. iepriek�). Informācijai -aviobiļete Parīze-Maiami turp un atpakaļ biznesa klasē maksā 62 000 frankus (10 K eiro).

Ar visu to, kas tev pieder, un labklājīgo dzīvi, kādu tu dzīvo, tev, loģiski, būtu jābūt laimīgam. Kāpēc tu tāds neesi? Kāpēc tu bez mitas bāz savas nāsis �ņaucamajā? Kā tu spēj būt nelaimīgs ar diviem miljoniem eiro bankas kontā? Ja tu esi nonācis līdz kliņķim, - tad kas gan ir pie kliņķa durvju otrā pusē?

Pirms pāris dienām tu izplūdi asarās pie veikala Bonpoint skatloga Universitātes ielā. Skatoties uz balta koka gultiņām, lampām lācī�u apveidā, pērļpelēkiem zābaciņiem trīs mēne�us veciem mazuļiem, krū�autiņiem par 55 eiro, d�emperī�iem par 94 eiro, tu raudāji kā izkults, bet pircējas �ausmās gāja ārā no veikala, pārliecinātas, ka �is nabaga puisis, kas gau�i raud pie bērnu pre�u veikala, ir zaudējis bērnu autoavārijā, bet tev nemaz nevajadzēja avāriju, lai zaudētu savu bērnu.

Tūlīt tu piedzersies savā milzīgajā virtuvē. Tu virzies uz ultramoderno ledusskapi. Tajā redzams tavs atspulgs. Tu nervozi nospied ledus gabaliņu automātu. Pār tavas Absolut �ņabja glāzes malām birst ledus. Tu vēl arvien spied uz automāta rokturi, līdz visa virtuves grīda ir klāta ar ledus gabaliņiem. Pēc tam tu ieprogrammē automātu re�īmā �sasmalcināts ledus�. Un atkal spied. Uz melnā marmora krīt sniegs. Tu vēro savas sejas atspulgu pasaulē dārgākajā ledusskapī. Daudz vieglāk bija uzvesties kā attīstībā aizkavētam vecpuisim tad, kad zināji, ka mājās kāds tevi gaida ar mīlestību. Tu esi tā pārņemts ar kokaīnu, ka vodku ie�ņauc caur salmiņu. Tu jūti, ka kuru katru brīdi var uznākt ģībonis. Spogulī tu redzi savu kri�anu: vai tu zināji, ka vārdu �narcisms� un �narkotika� etimoloģija atvedināma uz vienu un to pa�u vārdu? Visu ledustrauka saturu tu esi iztuk�ojis uz grīdas. Tu paslīdi un atjēdzies izstiepies visā garumā uz desmit centimetru biezas sasmalcināta ledus kārtas. Tu grimsti aukstajos gabaliņos. Tu varētu aizmigt starp �iem tūksto�iem aisbergu. Iegrimt kā olīvai gigantiskā glāzē. Absolut Titanic. Tu peldi pa mākslīgā ledus slidotavu. Tavs sastingu�ais vaigs piekļaujas pie flīzēm. Zem tava ķermeņa varētu atvēsināties vesels pulks - jo tu esi armija, kas pa�ulaik atkāpjas no Krievijas. Tu sūkā zemi. Tu norij asinis, kas tek taisnā ceļā no deguna uz rīkli. Pirms zaudē samaņu, tu tik vien spēj kā pa mobilo telefonu izsaukt ātro palīdzību.

JAUNS VĪRIETIS IENĀK PA�APKALPO�ANĀS VEĻAS MAZGĀTAVĀ. VIŅ� APSTĀJAS IEPRETĪ DIVUS METRUS AUGSTAI VEĻAS MAZGĀJAMAI MA�ĪNAI. IESLIDINĀJIS ATVERE DA�US NAUDAS GABALUS, VIŅ� IZVELK NO KABATAS ARIEL VEĻAS PULVERA PACIŅU, IEBER NEDAUDZ MAZGĀJAMĀ LĪDZEKĻA SAUJĀ UN IE�ŅAUC. VIŅ� NOPURINA GALVU, IT KĀ IE�ŅAUKTAIS PULVERIS VIŅAM BŪTU DEVIS SPĒKU. PĒC TAM, ATVĒRIS VEĻAS MAZGĀJAMAI MA�ĪNAI DURVIS, VIŅ� AR VISĀM DRĒBĒM TAJĀ IEKĀPJ. APSĒ�AS CENTRIFŪGĀ KĀ KURPNIEKS. KAD VIŅ� AIZVER DURVIS, VEĻAS MAZGĀJAMĀ MA�ĪNA SĀK DARBOTIES. NU VIŅU KŪLĀ UZ VISĀM PUSĒM, AP�ĻĀC AR KARSTU ŪDENI. KAMERA VEIC APGRIEZIENU PAR 360 GRĀDIEM, LAI PARĀDĪTU, CIK ĀTRI GRIE�AS VEĻAS MAZGĀJAMĀS MA�ĪNAS MEHĀNISMS.

PĒK�ŅI TĀ APSTĀJAS. SĒDĒDAMS VEĻAS MAZGĀJAMĀ MA�ĪNĀ, JAUNEKLIS IEVĒRO, KA MAZGĀTAVĀ IENĀK ĻOTI SEKSĪGA SIEVIETE MINISVĀRKOS. VIŅA TUVOJAS MILZĪGAJAI VEĻAS MAZGĀJAMAI MA�ĪNAI. IERAUDZĪJUSI JAUNEKLI, VIŅA ATVER DURTIŅAS UN TAM UZSMAIDA. TAS IZSPĻAUJ KRIETNU MALKU ZIEPJAINĀ ŪDENS. SIEVIETE PASMAIDA, IERAUGOT UZ GRĪDAS ARIEL PACIŅU, PACEĻ BRUN�US UN NOVELK BIKSĪTES, KURAS UZSVIE� JAUNEKLIM, TAD AIZVER DURTIŅAS UN ATKAL IEDARBINA VEĻAS MAZGĀJAMO MA�ĪNU. JAUNEKLIS NOSLĪKST, LAIZDAMS BURBUĻUS PRET DURTIŅU STIKLU

ARIEL LOGO UN IESAIŅOJUMA ATTĒLS, LOZUNGS: "ARIEL ULTRA. ULTRA TĪRĪBA, PAT MAZGĀJOT VEĻAS MAZGĀJAMĀ MA�ĪNĀ. �

Jo tas bija laiks, kad stāvgrūdām industrializētās un veikaliem piebāztās bagātās valstis bija atklāju�as jaunu ticību, cilvēka tūksto�iem gadu garumā ieguldīto pūliņu cienīgu projektu: pataisīt pasauli par vienu milzīgu uzņēmumu.

RENE VIKTORS PILHESS �Nolādētājs�, 1974

Saskaņā ar Sarkanā Krusta datiem miljards cilvēku dzīvo graustos, ta�u tas nekavēja Oktāvu atgūt apetīti: skat, viņ� jau grau� nagus, un tas ir tikai sākums. Maronjē viņu nosūtīja uz vienu mēnesi ilgu dezintoksikācijas kursu Belvjū veselības centrā (11. Novembra ielā 8, Medonā), jo Keitas Bari centrā Suasonā nebija brīvu vietu. Rado�ie direktori ir kā Tour de France mediķi narkodīleri: viņi sazāļo �empionus pirms sacensībām, bet, kad tie sabrūk, saved kārtībā. Tas ir iemesls, kāpēc Oktāvs no PM nonāca PM - no Privāta Mājokļa Psihu Mājā.

Katru ritu viņ� pastaigājas pa parku, slalomē starp simtgadīgiem ozoliem un garigi slimajiem. Viņ� lasa tikai pa�nāvnieku darbus - Hemingveju, Kavabatu, Gari, Samforu, Seneku, Rigo, Petroniju, Pavēzi, Lafargu, Kreveļu, Cveigu, Drijē, Monterlānu, Mi�imu, Deboru, Lamar�u-Vadelu - un neatstāj novārtā ari dāmas - Silviju Platu un Vird�īniju Vulfu. 0a kāds lasa tikai pa�nāvnieku darbus, tas nozīmē, ka viņ� lasa daudz.) Dullodamies viņa asistenti ar ātro pastu nogādāja viņam paciņu ar pankūku miltiem. Ārstējo�ais psihiatrs �o joku pienācīgi nenovērtēja. Uz Oktāva piezīmju datoru Carlijs nosūtīja videofilmu ar mei�u, kurai viena dūre vīd pe�ā, bet otra - pakaļā. Oktāva sejā atgriezās smaids. Ārstē�anai ar eksperimentālo līdzekli BP 897 vajadzētu viņu pilnībā atradināt no kokaīna atkarības. Ja viss veiksies labi, driz vien viņ� varēs uzlūkot kredītkarti bez �ķaudī�anas.

Ēdamtelpā Oktāvs satiek jaunus slimniekus. Piemēram, viņa stāva kaimiņ� paskaidro, ka esot aidofils (tā ir jauna seksuāla perversija).

- ���Es filmēju mei�as, kuras bez pre�a drāza puisis, kas slims ar AIDS. Mei�as par to, protams, neko nezināja. Pēc tam es katru filmēju ar slēpto kameru, kad viņa devās uz laboratoriju pēc testa rezultātiem. Orgasmu es sasniedzu bridi, kad mei�a uzzināja, ka ir seropozitlva. Es ejakulēju, kad viņa atvēra aploksni. Aidofiliju izdomāju es. Ja tu zinātu, cik jauki bija viņas redzēt izplūstam asarās pie laboratorijas durvīm ar lapiņu HIV+ rokās. Ta�u man nācās pārtraukt, jo policija atņēma visas kasetes. Kad biju atsēdējis cietumā, mani ielika �ite. �ā vai tā, es drīz mir�u. Tomēr �eit man klājas labi, labi klājas. Man klājas labi. �eit ir labi �eit man klājas labi man klājas labi man klājas labi man klājas labi man klājas labi �eit man klājas labi.

Viņ� ir uzkāries, uz pūciņām apaugu�ā zoda atspļauj drusku burkānu biezeņa.

- ���Es arī, - Oktāvs atzīstas, - cie�u no visai dīvainas seksuālas psihopātijas. Esmu pagafils.

- ���Ak tā? Kas tā tāda?

-Tā ir perversija, kurai raksturīga apsēstība ar biju�o sievu. Ta�u man arī klājas labi man �eit klājas ļoti labi viss kārtībā viss kārtībā man ir ļoti labi labi man klājas labi labi labi labi.

Sofija viņu ne reizi neapciemoja. Vai viņa maz zināja, ka viņ� ir slimnīcā? Pēc trim nedēļām Oktāvs vairākas reizes skaļi smējās, skatīdamies, kā dārzā �izofrēniķi taisa grimases,- �is skats viņam atgādināja aģentūru.

- ���Dzīve sastāv no kokiem, no maniakālās depresijas slimniekiem un vāverēm.

Jā, var sacīt, ka nu viņam klājas labāk: viņ� onanē se�as reizes dienā. (Iztēlojoties Anastasiju, kas laiza Edvīnas caurumiņu, kura dzer viņa spermu.) (Nu jā, jāpiekrīt, ka Oktāvs vēl nav pavisam atveseļojies.)

Lai nu kā, viņam sen bija laiks mainīties. Viņ� bija pārāk iestidzis astoņdesmitajos gados ar savu kokaīnu, melnajiem uzvalkiem, naudas pelnī�anu un pāris gra�u vērto cinismu.

Pasaule bija gājusi uz priek�u - tagad bija smalki izlikties par nabagu un tēlot dienaszagli, nevis izrādīt panākumus un darbu. Jaunā gadsimta sākums prasīja neizlēkt. Profesionālie stahanovie�i, cik vien iespējams, centās līdzināties trūkumā grimsto�iem bezdarbniekiem. Cauri ir ar Segelas stilu - ellīgs, iededzis, zelta ķēdītēm apkāries vulgārs tips - un Ridlija Skota filmētām reklāmām ar �alūzijām vai ventilatoriem pie griestiem. Reklāmā, tāpat kā visur citur, arī valda mode: piecdesmitajos gados - kalambūrs, se�desmitajos - komēdija, septiņdesmitajos - jaunie�u bariņ�, astoņdesmitajos - teātris, deviņdesmitajos - nobīde. Nu vajadzēja valkāt vecas Adidas sporta kurpes, caurumainu Gap T krekliņu, nospeķotus Helmut Lang d�insus un ik dienas pielabot bārdu, lai tā izskatās kā trīs dienas neskūta. Matiem jābūt taukainiem, jānēsā ba-keni, micīte, jā�ķobās kā �urnāla �Dazed &�Confused� bildēs un jāpārdod melnbaltās filmas, kur anoreksijas mākti lamzaki līdz jostasvietai kaili spēlē ģitāru. (Vai arī lēnām ripojo�i limuzīni uz piesātināti zaļa fona, un puertorikāņu bērneļi lietū spēlē volejbolu.) Jo trakāk ar naudu piestūķētas kabatas (ar interneta palīdzību uzkrājumiem nāca klāt vēl trīs nulles), jo vairāk tu izskatījies pēc bom�a. Visi jaunie miljardieri valkāja nodeldētas krosenes. Starp citu, Oktāvs nolēma, ka pēc iznāk�anas no psi-henes lūgs stila konsultāciju savam līdziniekam bezpajumtniekam.

- Dīvaina sajūta: kad biju mazs, 2000. gads likās tāls kā zinātniskās fantastikas romānā. Dro�i vien esmu izaudzis, jo nu tas ir pagāju�ais gads.

Oktāvām pietika laika meditācijām �ajā lielajā 19. gadsimta beigu namā. �ķiet, ka Medonā laiks rit lēnāk. Oktāvs pastaigājas pa zālienu un paceļ divus tūksto�us gadu vecu oli. At�ķirībā no zobu pastas tūbiņām oļi nekad neiznīkst. Viņ� to aizsvie� labi tālu, tas nokrīt zem kāda koka, un olis tur gulēs arī tad, kad jūs lasīsiet �īs rindas. Iespējams, ka nākamos divus tūksto�us gadu olis pavadīs turpat. Tā nu viņ� ir -Oktāvs ir greizsirdīgs uz akmeni.

Viņ� piezīme:

Dod man savus matus Savu spēcīgo ķermeni Savu asaru sāli Skadro acu skatienu,

ta�u, tā kā nav neviena, kam �o �etrrindi veltīt, viņ� to uzdāvina savam draugam aidofilam pirms do�anās prom no slimnīcas.

- ���Aizsūti to kādam no saviem upuriem. Redzēsi, skatīties, kā sieviete lasa kaut ko citu, nevis pozitīva HĪV vīrusa testa rezultātus, arī var būt uzbudino�i.

- ���Rādi �urp... Nu nē, tu esi traks, tas tavs pantiņ� pārāk izklausās pēc kāda sērijslepkavas gabala.

Oktāvs gaidīja semināru Senegālā, lai tad arī atgrieztos darba dzīvē. Rosa ir kā armija - laiku pa laikam ir nepiecie�ami atvaļinājumi; firmā tos dēvē par �motivācijas semināriem�. Tā sanāk 250 cilvēki, kas autobusos dodas uz Ruasī lidostu. Daudzas precētas ma�īnrakstītājas (bez vīriem), neirastēniskas grāmatvedes (ar nervu zālēm bagā�ā), aizgādnieciski priek�nieki, smagi nojāta sekretāre tuklīte, kas kļuvusi par zvaigzni, kop� sākusi gulēt ar personāldaļas vadītāju, un da�i rado�ie, kuri cen�as smieties, lai izskatītos pēc rado�ajiem. Visi dzied kā karaoke klubā - ja vajag, pa�i izdomā vārdus. Ikvienu nodarbina jautājums: kur� ar kuru gulēs? Oktāvs liek lielas cerības uz vietējām prostitūtām, par kurām viņa paziņa Dorotija O�Līrija, telekanāla France 2 reportiere, dziedāja slavas dziesmas. Pa to laiku Odīle, astoņpadsmit gadi, kaila mugura, ar lenti apņemti mati, kājās klikatiņas, d�insu soma garā rokturi pār plecu, sūkā kokakolas �upa�upu. Un ari �prāto pie sevis�. Pēc kā var spriest, ka meitenei ir astoņpadsmit gadi? Vienkār�i - viņai nav ne krunciņu, ne maisiņu zem acīm, viņas vaigi ir apaļi kā bēbim, pleijeri viņa klausās Will Smith un �pie sevis prāto�.

Odīli pieņēma redakcijā par praktikanti Oktāva prombūtnē. Viņa mīl tikai naudu un slavu, ta�u tēlo naivuli. Visas jauniņās liek lietā to pa�u taktiku - puspavērtas lūpas un sajūsmā ieplestas acis kā Odrijai Marnejai Terija Ri�ardsona fotogrāfiju sērijā; �obrīd karjerisma kalngals ir izlikties nevainīgam. Odīle stāsta Oktāvām, kā vienā sestdienas pēcpusdienā viņai mēlē izdurts caurums.

- ���Nē, nekādas anestēzijas nebija, tetovētājs ar knaiblēm pavilka ārā manu mēli un iedūra tur nagliņu. Tici man, tas nemaz nesāpēja, tikai drusku traucēja ē�anas laikā, vismaz sākumā, it sevi�ķi tāpēc, ka tika iek�ā infekcija, tā ka visam, ko ēdu, bija strutu piegar�a.

Viņa nav noņēmusi saulesbrilles (�tām ir optiskie stikli�), lasa vienīgi anglosak�u �urnālus (�Paper�, �Talk�, �Bust�, �Big�, �Bloom�, �Surface�, �Nylon�, �Sleazenation�, �Soda�, �Loop�, �Tank�, �Very�, �Composite�, �Frieze�, �Crac�, �Boom�, �Hue�). Viņa apsē�as Oktāvām blakus un izņem pleijeri tikai tāpēc, lai paziņotu, ka neskatās televizoru, �ja nu retumis kanālu Arte�. Oktāvs gribētu zināt, ko viņ� �eit ir pazaudējis (viens un tas pats jautājums kop� dzim�anas). Odīle viņam norāda uz kādu augstceltni autostrādes malā.

- ���Paskaties! Tas ir priek�pilsētas dzīvojamais rajons 4000. Es tur dzīvoju. Netālu no Stade de France. Naktī, kad viss ir apgaismots, izskatās tik smuki kā filmā �Neatkarības diena�.

Tā kā Oktāvs neatbild, viņa izmanto radu�os pauzi, lai salīdzinātu, kāda epilācija ir viņai un kāda - kolēģei.

- ����orīt aizgāju uz skaistumkop�anas salonu. Lāzerepilācija ir �ausmīgi sāpīga, it īpa�i bikini zonā. Ta�u esmu priecīga, ka nu bū�u noepilēta uz visiem laikiem.

- ���Atgādini man, lai lidostā nopērku epilācijas krēmu.

- ���Cikos būsim Dakārā?

- ���Ap pusnakti. Es pa taisno do�os uz naktsklubu. Tikai trīs vakari, nedrīkst laist vējā arī �o.

- ���Velns parāvis, aizmirsu mājās Laras Fabianas kaseti!

- ���Lidma�īnā, lai āda nezaudētu mitrumu, es noņemu kosmētiku, uztaisu pīlingu un pēc tam - mitrino�u krēmu.

- ���Bet es sakopju nagus. Kamēr �ūst kāju nagi, ķeros pie rokām.

Oktāvs cen�as koncentrēties. Jānoturas bez kokaīna, jāpieņem realitāte dabiskā lielumā, jāpiedalās sabiedriskajā dzīvē, jārespektē apkārtējie, jāspēlē spēle. Viņ� grib izkļūt no psihenes laimīgā stundā. Tāpēc viņ� izmet izmēģinājuma bumbu:

- ���Klau, meitenes, ko jūs teiktu par vienu iek�ā ārā - tā ātri un sasteigti?

Viņas nopeļ Oktāvu, un tas viņam patīk.

- ���Nabaga derdzīgais tips.

- ���Tad jau labāk nosprāgt.

Viņ� pasmaida.

- ���Aplam darāt, mani atraidīdamas. Meitenes vienmēr pasaka �jā� par vēlu, kad d�eki jau ir atteiku�ies, vai ari par ātru, kamēr �ie viņām vēl neko nav prasīju�i.

- ���Turklāt esmu gatavs nobleķot līdz pat pieciem tūksto�iem.

- ���Nē, jūs tikai paklausieties! Viņ� mūs uzskata par maukām!

- ���Ko tik vēl ne! Pat par simt tūksto�iem ne!

Oktāvs iesmejas, laikam par skaļu.

- ���Atļausiet piezīmēt, ka Kazanova bie�i vien maksāja savām mīļākajām, tas nav nekas apkaunojo�s.

Pēc tam viņ� parāda pa pastu saņemto ultrasonogrāfijas attēlu.

- ���Paskatieties uz manu bērnu. Vai nu es jums pēk�ņi ne�ķietu super aizkustino�s?

Ta�u viņ� izgāzās - un pelnīti. Dzīvojamais rajons 4000 izgaist skatienam autobusa atskata spogulī. Oktāvs pat vairs neprot piecirst meitenēm. Viņ� pietiekami stipri netic �ādai iespējai. Ja nu ir kaut kas nesavienojams ar ironiju, tad tā ir valdzinā�ana. Viena no mei�ām viņam pajautā:

- ���Vai tev nebūtu kāds interjera �urnāls?

- ���Kur� no visiem - �Newlook�, �Playboy�, �Penthouse'?

- ���Ļoti smieklīgi. Kā vienmēr, Oktāvs ir ļoti asprātīgs.

- ���Vai zini, tu kļūsti vulgārs. Es jau cerēju, ka tev galviņu būs savedu�i kārtībā.

- ���Izskatās, ka darbiņ� nav padarīts līdz galam. Tu esi galīgi sagājis sviestā.

Oktāvs nodur skatienu un aplūko violetās kurpēs iespīlētās pēdas (cena - viena minimālā mēne�alga par kurpi). Pēc tam, pacēlis galvu, skaļā balsī vaimanā:

- Metu mieru blēņām! Vai jūs, jaunkundzes, esat kādreiz padomāju�as par to, ka visi cilvēki, kurus jūs redzat, visi tie idioti, kurus redzat braucam ma�īnās, visi, itin visi bez izņēmuma kādreiz nomirs? Tas tur pie sava Audi Qattro stūres. Un tā �etrdesmit gadus vecā reaktīvā kundzīte, kas nupat mums padrāzās garām miniostinā? Un visi iemītnieki daudzdzīvokļu namos, kas saspiedu�ies aiz nekam nederīgās troksni izolējo�ās sienas. Vai jel kad esat iedomāju�ās, kāda līķu kaudze tur sanāktu? Kop� pastāv pasaule, to ir apdzīvoju�i astoņdesmit miljardi cilvēku. Paturiet to prātā. Mēs staigājam pa astoņdesmit miljardiem miru�o. Vai esat iztēloju�ās, ka visi tie, kam termiņ� pagaidām ir atlikts, veido gigantisku nākotnes kapli�u, grēdu trūdo�u ķermeņu nākotnē? Dzīve ir genocīds.

Darīts, viņ� patie�ām sajauca gaisu. Nu viņ� ir apmierināts ar sevi. Marc Jacobs firmas zam�ādas bluzona kabatā viņ� plūkā zaļo nomierino�o zāļu kārbiņu. Tā viņam dod pa�paļāvību glu�i kā ciānkālijs Preto�anās kustības dalībniekam, kad tas gaidīja pratinā�anu pirms se�desmit gadiem Loristona ielā.

Lidma�īnā ir vieni vienīgi reklāmnieki. Ja tā nogāztos, sāktos Patiesības teik�anas uzvara. Ta�u dzīve ir tā iekārtota, ka lidma�īnas, kurās lido reklāmnieki, neavarē. Tās, kas nogā�as, ir pilnas ar nevainīgiem cilvēkiem, kautriem mīlētājiem, cilvēces labdariem, tajās sē� Otiss Redings, Linirds Skinirds, Marsels Dadī, D�ons D�ons Kenedijs. Iedegu�ajiem komunikācijas speciālistiem tik lielu augstprātību sniedz apziņa, ka viņi ir pasargāti, - viņus vairāk biedē krahs bir�ā nekā aviolainerī. Drukādams �o teikumu savā piezīmju datorā, Oktāvs smaida. Viņ� ir svarīgs, viņ� ir bagāts, viņam ir bail -visas �īs trīs lietas ir savietojamas. Viņ� malko vodku ar toniku lidma�īnas paaugstināta komforta klasē Komforts 127�. (�Komforta klasē jūs gaida ergonomiski un ērti sēdekļi. Tos ir iespējams atliekt 127� leņķī - tāds tas ir dabiski atslābu�am ķermenim. Jūsu rīcībā ir telefons, individuāla videoprogramma un austiņas trok�ņa slāpē�anai. Sēdekļi Komforts 127� jums sniegs ideālas ērtības darbam un atpūtai,� vēsta aviokompānijas �urnāls �Air France Madame�.)

Biznesa klasē sēdo�ie stratēģiskie plānotāji piecērt reklāmas projektu iepircējām; ģenerāldirektora vietnieki kantējas klāt TV producentēm, starptautisko projektu koordinators glāsta stilbu produktu attīstības vadītājai. (Uzņēmumā uzreiz var pazīt mei�as, kuras guļ ar kolēģi, - viņas ir vienīgās, kas ģērbjas seksīgi.) �is grupveida sekss veicina �sai�u stiprinā�anu starp uzņēmuma darbiniekiem un uzlabo iek�ējo informācijas apmaiņu cil-vēkresursu starpā�. Oktāvs bija audzināts pieņemt �ādu lietu

kārtību, turklāt dzīve bija tik īss laika sprīdis, kas mums pie�ķirts uz �ī olī�a, kur� nepaguris grie�as izplatījumā, - tad kāpēc gan lai �o īso brīdi izniekotu, nemitīgi apsūdzot ORGANIZĀCIJU? Labāk pieņemt spēles noteikumus.

- ���Mēs esam izdresēti visu pieņemt. Es sērfoju pār tuk�umu. Vai ir kāds, kur� gribētu mani izdrāzt reizi par visām reizēm?

Kādreiz viņa provokācijas izraisīja smaidu, tagad tās liek no�ēlā novērsties.

- ���Pēc visa, ko cilvēki ir darīju�i viņa labā, Dievs tomēr varētu tik daudz papūlēties un eksistēt, - vai jūs tā nedomājat?

Vientulība pūlī. Viņ� nepārtraukti pārbauda savu telefonu, ta�u tas tikai atkārto:

�Jūsu balss pastkastītē nav neviena jauna ziņojuma.�

Oktāvs aizmieg, skatīdamies filmu ar Tomu Henku (tas ir vairāk nekā aktieris - īstas miega zāles). Viņ� sapņo par filmē�anu Bahamu salās, kur viņa pirksti iztausta Vanesas Lorenco un Heidi Klumas izskūtās un mitrās pavēderes. Viņ� vairs negrie� zobus. Viņam �ķiet, ka nepatik�anas ir galā. Viņ� domā, ka no visa tā ir atgājis, distancējies, to pārvērtējis. Viņ� klusi nopū�as, un viņam noplūst sēkla Levi Strauss 501 modeļa d�insās (2001. gada rudens un ziemas kolekcija �Tristes Tropiques�).

Un tad Firma nolaidās. Saņēma bagā�u. Atkal sakāpa autobusā. Firma dziedāja Figēna dziesmas, neuztverot to ekstrēmo pesimismu: �Izdziedi dzīvi, izdziedi, / it kā tu mirtu jau rīt� un �Varbūt līdz rītdienai? / Bet varbūt līdz nāvei.� Beidzot Oktāvs ir sapratis, kāpēc starpplanētu kuģi no filmas �Star Trek� sauc �Firma�: Rosserys &�Witchcraft piemīt daudz līdzību ar starpplanētu tuk�umā sagrābtu kosmosa kuģi, kas devies ārpuszemes civilizāciju meklējumos. Turklāt daudziem kolēģiem ir spicas ausis.

Sasniegusi viesnīcu, Firma izklīst: da�as producentes metas peldbaseinā, citas - uz mārketinga pui�iem, pārējie dodas gulēt. Tie, kuriem nenāk miegs, ies uz klubu dejot ar Odīli un visām viņas krūtīm. Oktāvs viņiem seko, pasūta pudeli Gordon�s d�ina un piekrīt ievilkt dūmu no ha�i�a smēķa. Pludmalē viss nostājas savās vietās. Melnās meitenes jau gaida. Viena uzrunā Oktāvu:

- ���Nāc uz manu dzīvokli.

Bet, tā kā viņai ir biju�o Francijas koloniju iezemie�iem raksturīgais akcents, viņ� dzird:

- ���Nās uz manu sīvokli.

Smieklīgi. Meli ir abpusēji, viss nokārtojas. Aizsedzis seju ar rokām, viņ� �ukst:

- ���Mīļumiņ, es nedrā�u meitenes, es viņas lielākoties zaudēju.

Senegālas armijas sevi�ķā apsardzē eso�ajā Sali tūrisma kompleksā ietilpst piecpadsmit viesnīcas, un aģentūra bija izvēlējusies �Savannu�, kurā guļamtelpas ir ar kondicionētu gaisu, divi naktī apgaismoti peldbaseini, tenisa korti, minigolfs, tirdzniecības centrs, kazino un diskotēka, un tas viss - Atlantijas okeāna krastā. Kop� Hemingveja safari laikiem Āfrika ir mainījusies. Sobrid tas ir vispirmām kārtām kontinents, kuram Rietumu pasaule ļauj nomirt (1998. gadā AIDS tur ir nogalējis divus miljonus cilvēku, galvenokārt tāpēc, ka farmaceitiskās laboratorijas, kas ra�o preparātus tā ārstē�anai, piemēram, amerikāņu Bristol-Myers-Squibb, atsakās pazemināt savu medikamentu cenas). Tā ir ideāla vieta, lai vairotu motivāciju vidējā līmeņa vado�iem darbiniekiem: �ajā vīrusu un korupcijas plosītajā zemē, absurdas karadarbības un pastāvīga genocīda epicentrā mazais kapitālistiņ� atgūst ticību sistēmai, kas uztur viņu pie dzīvības. Viņ� pērk tipiskās melnkoka maskas, uzkrāj atmiņas, reizēm domā, ka ir parunājies ar vietējiem, izsūta pastkartes ar saulainiem skatiem, lai Parīzes ziemas nomocīto ģimeni pārņem skaudība. Reklāmistiem Āfrika tiek parādīta kā negatīvs paraugs, lai viņi steigtos atgriezties mājās un atviegloti konstatētu, ka citur klājas vēl ļaunāk. Tādējādi pārējā gada daļa izskatās pieņemama - Āfrika ir noderējusi par negatīvu paraugu. Tā kā nabagie mirst, bagātajiem ir iemesls dzīvot.

Ūdensmotocikls �ķeļ okeāna viļņus, fotografē�anās, nevienu neviens neinteresē, visi ieāvu�i basās kājas tongās. Āfrikā, kad baltais uzrunā melno, viņa balsī vairs neskan kādreizējo kolonizatoru rasistiski laipnais pārākums, tagad viss ir daudz ļaunāk. Baltajam ir priestera ie�ēlino�ais skatiens, ar kādu tas dod pēdējo vakarēdienu uz nāvi notiesātajam.

Dialogu fragmenti, noklausīti �Savana Beach Resort� peldbaseina malā.

Direktora asistente (sapurinot slapjos matus pēc peldes):

- ���Cik for�s ūdens!

Oktāvs:

- ���Tu arī.

Atbildīgā par pārdo�anu (kozdama mango auglī):

- ���Man kārojas kaut kā dabiska.

Oktāvs:

- ���Man ari.

Jaunākā mākslinieciskā direktore (dodamās uz kafetērijas pusi):

- ���Vai uzēdīsim?

Oktāvs:

-Kuru?

Motivācija rit pilnā sparā. Rīti tiek veltīti pa�apmierinātību nostiprino�ām sanāksmēm, kuru laikā uzņēmuma bilance tiek celta vai debesīs. Tādus terminus kā �pa�finansē�anās� vai �izdevumu amortizē�ana vairāku gadu garumā� bie�i vien lieto, lai attaisnotu to, ka gada beigās neizmaksās prēmiju. (Patiesībā visu filiāles nopelnīto naudu finan�u gada beigās noliek pie kājām da�iem veciem Volstrītas plikpauriem, kuri nekad nerādās Parīzē, smēķē cigārus un pat paldies nepasaka. Glu�i kā viduslaiku vasaļi vai pūnie�u kara upuri R&W Francijas filiāles vadītāji atdod akcionāriem gada guvumu,

bailēs drebēdami, kā pa�i atmaksās otras mājas iegādei paņemto kredītu.)

Pēcpusdiena paiet konstruktīvā pa�kritikā, pētot, kā uzlabot pārdo�anas apjomus. Oktāvām ir piemetusies tūristus nereti piemeklējo�ā caureja - viņ� bija pielicis pārāk daudz ledus d�inam ar toniku. Prezidents Filips un Marks Maronjē laiku pa laikam viņu paved maliņā, it kā sacīdami: �Mums prieks, ka esi izķepurojies, mēs par to ar tevi nerunāsim, tikai sazvērnieciski pasmaidīsim, esam norūpēju�ies par tavām palaidnībām, jo esam moderni un cool �efi, tikai neiesniedz atlūgumu, - sarunāts?� Tas gan nekavē Filipu atgādināt Oktāvām, cik ļoti Maigrelette reklāmas veiksme ir nozīmīga aģentūras labajām attiecībām ar Madone grupu.

- ���Nupat ar viņiem piedalījos Reklāmas stratēģiskās komitejas sēdē, un mums sadeva pamatīgu sutu.

- ���Prezident, neuztraucies, �oreiz es neapvem�u klientu. Vai zini, esmu atradis ideālu mei�u rullītim.

- ���Jā, zinu, to al�īrie�u pēcteci... Viņu gan postprodukcijā nāksies pabalināt.

- ���Neņem galvā, tas viss jau paredzēts bud�etā. Tu nemaz nevari iedomāties, ko visu �odien var dabūt gatavu - paņem mei�u ar smuku dupsīti, kurai piemontē otras seju, tre�ās kājas, no ceturtās paņem rokas, bet krūtis - vēl no piektās, īsta lupatsega no cilvēku fragmentiem, mēs esam cilvēk-�okeji!

- ���Varbūt filmē�anas grupā vajadzētu nolīgt nevis re�isoru, bet plastisko ķirurgu?

Oktāvs vairs necen�as visu noliegt, ta�u nevēlas arī zemoties; sacīsim - viņ� ir sasniedzis briedumu. Bet te pēk�ņi viņ� satraucas:

- ���Pirmām kārtām, kāpēc �ai lomai nevarētu paņemt kādu jaukteni? Neesi ta�u tāds pats nacists kā mūsu klienti! Pie velna, man ir apriebies �itas fa�isms! Ja Nike afi�as ar Nike-park tagad izskatās glu�i kā Petēna laikos, ja Nestie kategoriski iebilst pret melnādaino piedalī�anos filmā par basketbolu, tas nav iemesls rīkoties tāpat! Bet kur mēs nonāksim, ja visi turēs muti? Pat reklāmas ir kļuvu�as revizionistiskas: Gandijs pārdod makinto�a datorus! Vai spēj to aptvert? �is svētais cilvēks, kur� noraidīja jebkādas tehnoloģijas, ģērbās kā mūks un staigāja basām kājām, nu ir pataisīts par datoru pārdevēju! Citroen ir devis Pikaso vārdu vāģim, Stīvs Makvīns sē� pie forda stūres, Odrija Hepberna nēsā Tod�s mokasīnus! Vai tev ne�ķiet, ka �ie cilvēki ir apgriezu�ies otrādi savos zārkos, jo pēc nāves kļuvu�i par pre�u izplatītājiem! Miroņi ir atdzīvoju�ies! Kanibāla sarīkots holokausts! Mēs pārtiekam no līķiem! Zombiji palīdz pre�u noietam! Bet kur ir robe�a? Francijas izlo�u aģentūra pat ir izlaidusi loterijas afi�as ar Mao, Kastro un Staļina portretiem, lai tikai vairāk ieraustu no lauciņu kasī�anas. Kur� uzsauks �Stop!�, ja tu, Filip, mūsu boss, pat neiepīksties, redzot, kāds rasisms un nacistisks revizionisms valda pasaules masu medijos?

- Ak jē, cik viņ� ir apnicīgs, kop� vairs ne�ņauc! Vai tie�ām tev �ķiet, ka es nekad nedomāju? Pats par sevi saprotams, ka man �is darbs uzdzen pumpas, tikai es paturu prātā, ka man ir sieva un bērni, mani nav pārņēmusi tāda lieluma mānija, lai iedomātos, ka es bū�u tas, kur� uztaisīs revolūciju, pie velna, esi nu pieticīgāks, Oktāv! Tad izslēdz televizoru, neej uz mak-donaldu, tie mēsli, kas apkārt, nav manas vainas dēļ, bet gan jūsu dēļ, jūsu, kas pērk Nike krosenes, ko ra�oju�i vergi Indonēzijā! Viegli nogānīt sistēmu, pa�am to darbinot! Un vēl -beidz mani uzskatīt par pamuļķi tikai tāpēc, ka man ir piķa papilnam! Saprotams, ir lietas, ko es necie�u. Ne tik ļoti to, ka kāstingā jāizvēlas baltādainas meitenes, jo tur nekas nav līdzams, mērķauditorija ir rasistiska, ne jau pasūtītājs. Nedz arī brīnumu, kas liek runāt miru�ajiem: lielo mākslinieku tēls viņiem nekad nav piemitis, visi �ie ģēniji tikpat grieztos kapā otrādi, vēl dzīvi būdami. Nē, manu mīļo Gu�e, mani nervozē visi tie reklāmnieku jaunizgudrotie svētki, kas mudina cilvēkus uz patēriņu. Jau apriebies noskatīties, kā mana ģimene iekrīt �ajās lamatās, labi, lai būtu Ziemassvētki - kaut gan Ziemassvētku vecītis ir kāda amerikāņu vairumtirgotāja izgudrojums -, ta�u mar�ala Petēna ieviestā Mātes diena, Tēvu diena, tāda pa�a nosaukuma kafijas markas Vecmāmiņu diena, Helovīns, Svētā Patrika diena, Valentīna diena, pareizticīgo Jaunais gads, ķīnie�u Jaunais gads, cukura aizstājēja Nutra-sweet diena, hermētiski aizveramo Tupperware trauku izplatī�anas saieti un vēl velns zina kas! Driz vien kalendārs būs pilns ar firmas zīmēm - svēto vietā būs 365 logo!

- ���Redzi nu, �ef, man bija taisnība, ja jau esmu tevi piespiedis pie sienas. Es arī nevaru ciest Helovīnu - agrāk bija Visu Svēto diena, nesaprotu, kāpēc vajadzēja doties pāri Atlantijas okeānam pēc vēl vieniem svētkiem.

- ���Nē, ir glu�i otrādi! Visu Svēto dienā mēs gājām uz kapiem apraudzīt miru�os, turpretī Helovīnā miru�ie nāk apraudzīt mūs. Tas ir daudz praktiskāk, nemaz nav jāpiepūlas. Viss, kā nākas: PIE TAVĀM DURVĪM KLAUVĒ NĀVE! Tie�i par to jau visi ir sajūsmā! Pre�u izplatītājs Nāve, tāpat kā pastnieks, iegrū� vēstuļkastītē pasta izdotu kalendāru.

- ���Man gan �ķiet, ka cilvēkiem tūksto�kārt labāk patīk pārģērbties par briesmoņiem un iebāzt sveci ķirbī, nevis domāt par nelaiķiem tuviniekiem. Ta�u gribu tev aizrādīt, ka savā uzskaitījumā esi aizmirsis pa�us lielākos iepirk�anās svētkus - kāzas, kas ir intensīvu reklāmas un atlai�u kampaņu objekts ik gadu, sākot ar janvāri, no Printemps lielveikala gultas veļas nodaļas afi�ām līdz pat kāzu dāvanu sarakstiem Galeries Lafayette vai Bon Marche veikalos; tad vēl sievie�u �urnālu vāki, piebļauts radio un televīzijas ēters, un tā tālāk un tā joprojām. Jaunie pāri ar pamatīgi izskalotām smadzenēm domā, ka precas tāpēc, ka mīl viens otru, vai tāpēc, lai iegūtu laimi, ta�u patiesībā viņiem tikai grib pārdot servīzes, peldpalagus, kafijkannas, dīvānu, mikroviļņu krāsni...

- ���Klau, �ajā sakarā man ie�āvās prātā viena doma... Oktāv, vai atceries darbu pie itālie�u makaronu Barilla pasūtījuma, kad tu mums piedāvāji saukli, kurā bija vārds �laime�?

- ���Kaut kas tāds bija gan... Juridiskais departaments mums paskaidroja, ka nedrīkst, vai ne?

- ���Jā! Jo vārdu �laime� sev ir patentējusi Nestle'l LAIME PIEDER FIRMAI NESTLĒl

- ���Pagaidi, tas mani nemaz nepārsteidz, vai zini, ka Pepsi taisās patentēt zilo krāsu?

-Aktā?

- ���Jā, patie�ām, viņi vēlas nopirkt zilo krāsu, būt tās īpa�nieki, bet ar to vēl viss nav galā: viņi finansē izglītojo�as programmas CD-Rom formātā, kuras par brīvu izdala sākumskolās. Tādējādi bērni skolā mācās ar Pepsi datoriem, viņi pieradinās izlasīt vārdu �slāpes� blakus Pepsi krāsai.

- ���Un, kad viņi skatās Pepsi debesīs, viņu Pepsi acis iemirdzas, un, ja viņi nokrīt no divriteņa, uz viņu stilbiem parādās Pepsi plankumi...

- ���Tas pats ar Colgate: firma dāvina skolotājiem videokasetes, lai viņi izskaidro bērniem, ka zobi jātīra ar �īs firmas zobu pastu.

- ���Jā, esmu dzirdējis. L�Oreal izmanto tos pa�us paņēmienus ar �ampūnu Petit Dop. Nepietiek, ka viņi visiem skalo smadzenes, nu viņi ir ķēru�ies arī pie matiem!

Filipam uznāk smieklu lēkme, kas gan nekavē Oktāvu turpināt:

- ���Nu esmu mierīgs, ka arī tu par to visu interesējies...

- ���Man nav nekādu ilūziju - kamēr nebūs nekā cita vietā, reklāma aizņems visu brīvo laukumu. Tā ir kļuvusi par vienīgo ideālu. Ne jau daba, bet gan cerība necie� tuk�umu.

- ���Briesmīgi. Nē, pagaidi, neej prom, beidzot, kad esam sāku�i nopietnu sarunu, gribu pastāstīt vēl kaut ko labāku. Kad reklāmdevēji vairs nezina, kā pārdot savu produktu, vai arī glu�i bez iemesla, glu�i vienkār�i, lai attaisnotu savu nepieklājīgi lielo algu, viņi pasūta IZMAIŅAS IEPAKOJUMĀ. Tad nu viņi maksā bargu naudu firmām, lai tās pie�ķir jaunu imid�u viņu precei. Viņi pavada garas stundas sanāksmēs. Reiz es aizgāju uz Kraft Jacobs Suchard pie kāda pui�a ar ezītī apcirptiem matiem, viņu sauca Antuāns Puasārs vai Pon�ārs, vai Podārs, vai kaut kā tamlīdzīgi...

- ���Pudārs.

-... Kā tad, Pudārs, kā gan es to varēju aizmirst. Viņ� man parādīja vairākus logo paraugus, ko viņam piedāvāja. Viņ� gribēja dzirdēt manas domas. Viņ� bija kaifā, gandrīz vai sasniedza orgasmu - viņ� jutās noderīgs un svarīgs. Viņ� izklāja uz grīdas iepakojuma skices, un mēs bijām viens pret vienu tajā Velizī kvartāla biroju ēkā, viņ� - gludi skuvies, ar Tintin et Milou kaklasaiti, es - galīgi putraimains, mēs dzērām aukstu kafiju, ko elsdama pūzdama bija ienesusi veca sekretāre, kuru neviens nav drāzis gadus trīsdesmit. Ieskatījies viņam acīs, es tajā brīdī sajutu, ka viņ� �aubās, ka pirmo reizi dzīvē sev vaicā, ko viņ� ellē �eit dara, un es teicu, lai izvēlas jebkuru; tad, skaitīdams enik benik sikelsā, viņ� paņēma vienu, un tā �is iesaiņojums vēl līdz �ai dienai ir atrodams visos Eiropas lielveikalu plauktos... Vai nav skaista līdzība, ko? MUMS DOMĀTAIS IESAIŅOJUMS TIKA NOTEIKTS LOZĒJOT.

Nu jau Filips ir gabalā. Viņam nepatīk, ja viņu izprovocē kost rokā, kas viņu baro. Viņ� izvairās no ilgsto�as konfrontācijas. Savu atriebību viņ� novieto plauktā �ikmēne�a sevis apņirg�ana pusdienās restorānā Fouquet�s�. Tie�i tāpēc viņ� arvien bie�āk aizmieg tikai pret rītu.

Oktāvs ieelpo un izelpo silto gaisu. Burulaivas nedzirdami vago līci. Visas aģentūras mei�as ir liku�as sev sapīt matus mazās bizītēs, lai līdzinātos Imanai Bovijai (iznākums - viņas izskatās pēc Bo Derekas vecumdienās). Pastarajā tiesā, kad saņems ciet visus reklāmdarboņus un kad viņiem būs jāatskaitās, Oktāvu varēs uzskatīt tikai par daļēji vainīgu. Viņ� būs bijis tikai sīks aparat�iks, pagļēvs darbinieks, kuru reiz pat ir piemeklēju�as �aubas - viņa uzturē�anās Medonas slimnīcā noteikti tiks uzskatīta par vainu mīkstino�u apstākli, kas ie�ēlinās tiesu. Turklāt at�ķirībā no Maronjē viņ� Kannu festivālā nekad nav saņēmis Lauvu - galveno balvu.

Oktāvs piezvana Tamārai, savai platoniskajai ielenei, domādams par Sofiju - māti tam bērnam, kuru viņ� nekad neredzēs. Pārāk daudz aizgāju�u sievie�u viņa dzīvē.

- ���Vai es tevi pamodināju?

- ���Vakar man bija klients Plazā, - viņa �erksto�ā balsi stāsta, - tu nevari iedomāties, viņa rīks bija bērna rokas resnumā, bez stutes nebija ko domāt to dabūt iek�ā. MĒBELĒM UN SADZĪVES PRIEK�METIEM PAREIZĀ IZVĒLE IR BUT.

- ���Kas tas tāds?

-Ak tas? Nekas sevi�ķs, es to ieviesu, lai nevajadzētu maksāt par telefonu, par to viņi laiku pa laikam palai� kādu reklāmu, toties nav jāmaksā par sarunām.

- ���Un tu parakstījies uz �itām �ausmām?

- ���VISU, KAS NEPIECIE�AMS REMONTAM, IEGĀDĀJIETIES CASTORAMAl Nu, pie tā pierod, pats redzēsi, es jau esmu pieradusi. Tātad mans vakardienas klients, par laimi, bija galīgi pilnā, viņam nemaz nestāvēja, ta�u tēloja baigo seksma�īnu, goda vārds, beigās es viņam uztaisīju nelielu striptīzu uz gultas, viņ� paprasīja, vai drīkst kādu nieku ie�ņaukt man uz pēdām, un galu galā mēs skatījāmies teļļuku, tā ka izspruku cauri sveikā. INTERMARCHĒ IR MUSKETIERI PRE�U PĀRDO�ANĀ. Cik pulkstenis?

- ���Trīs pēcpusdienā.

- ���Ā-ā-ā, esmu nogurusi līdz nāvei, rāvos sviedriem vaigā, ka pat mākslīgās skropstas atlīmējās un pielipa pie zobiem. Un kā tev, kur esi?

- ���Senegālā. Man tevis pietrūkst. Pa�laik lasu �Mauku nozares papla�inā�anos�.

- ���Izbeidz savas stulbības, citādi izvem�os rokassomiņā. LAMPAS CAILLAUX CA1LLAUX CAILLAUĀ - SKAN ATBALSS. Vai negribi man piezvanīt mazliet vēlāk?

- ���Vai tu turi savu mobilo cie�i pie auss? Uzmanies, mobilie telefoni sarauj DNS ķēdes. Ir veikti eksperimenti ar pelēm -mobilo telefonu tie�ā tuvumā viņu mirstība palielinās par septiņdesmit pieciem procentiem. Nesen nopirku apvalku mobilajam, tev arī vajadzētu tādu iegādāties, es negribu iedzīvoties smadzeņu audzējā.

- ���Oktāv, tev nav smadzeņu. KONTINENTS - VISLIELĀKAIS SORTIMENTS.

- ���Piedod, bet nevaru paciest tos tavus d�inglus. Beidzu sarunu, guli tālāk, manu gazellt, mana berberu meitene, mana trauksme Marake�ā.

Mūsdienu cilvēka problēma nav viņa ļaunums. Glu�i pretēji, cilvēks, praktisku apsvērumu vadīts, labprātāk ir jauks. Viņ� tikai nepanes garlaicību. Garlaicība viņu biedē, kaut gan patiesībā nav nekā konstruktīvāka un cēlāka par ikdienēju pamiruma devu, sūdīgiem brī�iem, stindzino�ām nepatik�anām - vienatnē vai kopā ar kādu. Oktāvs to ir sapratis: īstais hedonisms ir garlaicība. Vienīgi garlaicība ļauj izbaudīt tagadni, ta�u visi tiecas pēc pretējā - lai aizgaiņātu garlaicību, rietumnieki bēg no tās ar televīzijas, kino, interneta, telefona, videospēļu vai glu�i vienkār�i ar �urnālu palīdzību. Viņi nekad pilnībā nenododas tam, ko dara, viņi dzīvo tikai uz pilnvaras pamata, it kā apmierināti elpot �eit un tagad būtu kāds kauns. Kamēr tu tupi pie televizora vai �ato vai kamēr zvani pa mobilo vai spēlē videospēles, tu nedzīvo. Tu esi citur, nevis tajā vietā, kur atrodies. Varbūt tu neesi miris, ta�u necik dzīvs arī ne. Būtu interesanti izmērīt, cik stundu dienā mēs pavadām kādā citā, nevis �ajā brīdī. Citur, nevis tur, kur atrodamies. Visas tās ma�īnas mūs reģistrēs kā promeso�us abonentus, un būs ļoti sare�ģīti no tā atkratīties. Visiem tiem, kuri kritizē televīzijas raidījumu komiteju, mājās stāv televizors. Visiem Patērētāju intere�u aizsardzības biedrības gānītājiem ir Visa karte. Bezizejas situācija. Nekas nav mainījies kop� Paskāla laikiem -cilvēks meklē glābiņu no savām bailēm izklaidē. Tikai izklaide ir kļuvusi tik visaptvero�a, ka tā nu ir Dieva vietā. Kā lai izbēg no izklaides? Stājoties pretī bailēm.

Pasaule ir ireāla, vienīgi tādos brī�os ne, kad tā ir sūdīga.

Oktāvs ar baudu beidzās vai nost aiz garlaicības zem kokospalmas; viņa laime nu ir vērot divus siseņus pārojamies smiltīs un murmināt:

- ���Dienā, kad visi būs samierināju�ies ar garlaiko�anos uz �īs planētas, cilvēce tiks glābta.

Viņa smalkās skumjas iztraucē burk�ķīgais Marks Maronjē.

- ���Nu tad ar Sofiju tev viss patie�ām ir cauri?

- ���Jā-ah, vispār es nezinu... Kāpēc tu man to jautā?

- ���Tāpat. Vai varu ar tevi parunāt da�as minūtes?

- ���Pat tad, ja es teiktu �nē�, tu tikpat runātu un man būtu tevi jāklausās, jo esmu tavs padotais.

-Taisnība. Tad nu turi muti. Es redzēju to scenāriju, kuru jūs pārdevāt priek� Maigrelette, - tas ir �ausmīgs. Kā jums izdevās uzcept kaut ko tik sūdīgu?

Oktāvs saberzēja ausis, lai pārliecinātos, ka ir dzirdējis pareizi.

- ���Paklau, Mark, tas biji TU, kur� mums lika kaut ko uz-dirst uz papīra �itai reklāmai!

- ���Es? Nekad neko tādu neesmu teicis!

-Tev ir atmiņas zudumi, vai? Mums bija atsviedu�i atpakaļ jau divpadsmit reklāmas projektus, un tu pats sacīji, ka jāizsludina vispārējā mobilizācija, ka jāķeras pie pēdējā brī�a mēsla, lai...

- ���Atvaino, ka tevi pārtraucu, ta�u narkomāns, kas nupat izgājis dezintoksikācijas kūri, esi tu, tāpēc nesagrozi faktus, okei? Es ļoti labi zinu, ko saku rado�ajiem. Es nekad tev nebūtu ļāvis parādīt tādu mēslu klientam, ar kuru mūsu aģentūra var lepoties. Man līdz kaklam apriebies likt biksēs aiz kauna, kad iznāk ar �iem kopā pusdienot restorānā. �Maigrelette, vieglums, tikai ne prātā.� Nē, patie�ām, kam tu gribi uzlikt mīksto?

- ���Klausies, Mark! Tas, ka tu esi slimīgi aizdomīgs, lai nu �oreiz būtu, esam jau pieradu�i. Ta�u Maigrelette scenārijs ir pārdots, veiksmīgi izgājis testus, ir jau notiku�as divas pirms-filmē�anas sanāksmes, tā ka ir mazliet par vēlu kaut ko mainīt. Es tā labi pārdomāju un...

- ���Neesmu tevi nolīdzis, lai tu domātu. Mēs vienmēr varam izdarīt labāk. Kamēr vien rullītis nav palaists televīzijā, iespējams mainīt visu ko. Tad nu es tev teik�u vienu lietu: dariet, ko gribat, bet jums ar Carliju scenārijs ir jāpārveido filmē�anas laikā. Velns ar ārā, uz spēles ir likts mūsu firmas vārds!

Oktāvs piekrīt un aizver muti. Viņ� ļoti labi zina, ka ne jau firmas vārds nodarbina tās rado�o direktoru, bet gan krēsls, kas draud pārvērsties par katapultu. Ja jau Filips bija viņam pirmīt teicis pāris vārdu, tas nozīmē, ka no Madone puses ir jūtams krietns spiediens; izskatās - o� pēc tā, ka da�am var gadīties zaudēt krēslu. Citiem vārdiem sakot, �ovakar Senegālas gaisā virmo atlai�ana, un nelaimīgā kārtā Oktāvām ir intuīcija, ka �oreiz pat nav runa par viņējo.

Otrajā vakarā atpūtas organizētājs ir sarīkojis pārgājienu uz krūmu savannu. Mērķis - lai darbinieki ar darba līgumu uz nenoteiktu laiku noticētu, ka viņi iepazīs �o zemi, ka izrausies no luksusdzīves cietuma. Protams, no tā nekas nesanāca: d�ipos aiztransportēti uz Rozā ezera krastu noskatīties afrikāņu dejas, kurām sekoja mielo�anās ar ugunskurā ceptu jēru, viņi neredzēja neko no īstās dzīves. Viņi veica �o ceļa gabalu tikai tāpēc, lai pārliecinātos, ka ainavas atbilst tūrope-ratora izsniegtajā bro�ūrā redzamajām. Tūrisms ekskursantu pārvēr� kontrolētājā, atklājumu - pārbaudē, pārsteigumu -atpazī�anā, ceļotāju - neticīgajā Tomā. Nu labi, Oktāvu tomēr sakoda kni�ļi, tātad bija iespēja daļēji izbaudīt piedzīvojumu, ja viesnīcas numurā aizmirsts pretinsektu aerosols.

Pēc vakariņām senegālie�u cīņā mērojās spēkiem semināra dalībnieki (Lacoste krāsās) un viltus cilts karotāji (pārģērbu�ies kā iezemie�i no Tarzāna filmām). Skatoties, kā, tamtamiem skanot, zem milzīga baobaba mēness gaismā un zvaig�ņu mirgā Maronjē apak�biksēs vārtās dubļos, dzerot etiķainu vīnu, dzirdot atbildīgās par ārējiem sakariem skaļos, baltzobainos smieklus, jūtot vietējo bērneļu badīgos skatienus, Kasamankas zāles svelmi, ēdot piparaino putru, Oktāvs atkal sagribēja apskaut debesis, pateikties pasaulei, ka ir nonācis �ai vietā - kaut uz īsu brīdi.

Viņam patika pastāvīgais mitrums, kas liek plaukstām slīdēt pār ādu. Tas pie�ķir skūpstiem versmainu gar�u. Ik

sīkums kļūst vērtīgs, kad nekam citam vairs nav jēgas. Pārtraukt lieto�anu ir izdzīvo�anas minimums narkomānam. �ajā obligātajā braucienā Oktāvs bija devies negribīgi, ta�u tagad saskārās ar izsmalcināto, piedūrās mū�īgajam, glāstīja dzīvi, pārspēja smieklīgo, saprata vienkār�o. Kad par Zelta dzīslu sauktais dīleris viņam piegādāja ikdienējo ha�i�a devu, viņ� izplājās liedagā, murminādams vārdu �Sofija� - vārdu, kas aizrāva elpu.

- ���Mīlestībai nav nekāda sakara ar sirdi - �o atbaido�o orgānu, asiņu pumpi. Mīlestība vispirms saņem ciet plau�as. Vajadzētu teikt nevis: �Man ir salauzta sirds� - bet gan: �Man ir aizsprostoju�ās plau�as.� Plau�as ir pats romantiskākais orgāns - visi mīlētāji saķer tuberkulozi; nav nejau�ība, ka tie�i ar �o slimību ir miru�i Cehovs, Kalka, D. H. Lorenss, Frideriks �opens, D�ord�s Orvels un Svētā Terēze no Lizjē; kas attiecas uz Kāmī, Moraviu, Budāru, Mariju Ba�kircevu un Ketrīnu Mensfildu, vai viņi būtu uzrakstīju�i tādus pa�us darbus, nebijis viņiem �īs slimības? Turklāt, lai jums zināms, ka Kamēliju dāma nomira ne jau ar miokarda infarktu - �ī sodība tiek pietaupīta stresainiem karjeristiem, nevis sentimentāliem neprā�iem.

Oktāvs kaifoja un runāja pats ar sevi:

- ���Ikvienam sirds dziļumos snau� mīlas sāpes. Sirds, kas nav salauzta, nav sirds. Plau�as gaida tuberkulozi, lai sajustu, ka tās eksistē. Esmu jūsu ftiziatriskās audzinā�anas skolotājs. Krū�kurvī jāaug ūdensrozei, kā Kloē �Dienu putās� vai �o�ā kundzei �Burvju kalnā�. Man patika tevi vērot miegā, pat tad, ja tu izlikies, ka esi aizmigusi, kad es piesūcies pārrados vēlu mājās, es skaitīju tavas skropstas, reizēm man �ķita, ka tu man uzsmaidi. Vīrietim, kas ir iemīlējies, tīk skatīties, kā viņa sieviete guļ, un laiku pa laikam izjust baudu. Sofija, vai tu mani dzirdi tūksto�iem kilometru tālumā - kā to skandina telefona operatoru reklāmās? Kāpēc cilvēkiem jāaiziet, lai saprastu, ka esi viņus mīlējis? Vai tie�ām tu neredzi, ka vienīgais, ko es tev lūdzu, bija likt man mazdrusciņ ciest, tāpat kā sākumā no plau�u vainas?

Bet nu jau uzradās atkailināju�ās ma�īnrakstītājas un pupainā praktikante Odīle; viņas laida apkārt zālītes pīpi, un spruka vaļā neskaitāmi miglaini jociņi:

- ���Kas var būt labāks par vienu stobru uz �etrām.

- ���Es sūcu, sūcu, bet nekas nenāk ārā.

- ���Vai esi pārliecināta, ka ievelc pavisam dziļi?

- ���Nu tad lai�am apkārt vēl vienu riņķi, tikai pirms tam nomazgā.

Tagad tas izklausās vulgāri, ta�u tajā kontekstā - rēcīgi.

Visiem kolēģiem, vīrie�u kārtas vado�ajiem darbiniekiem, uz pleciem ir d�emperis - vai nu sasietām piedurknēm, vai nevērīgi uzmests uz sārta Ralph Lauren polokrekliņa. Oktāvām tas �ķiet nepieņemami, un viņ� aizsvilstas:

- ���KAS VIŅIEM LĒCIES, KA VISIEM AP PLECIEM IR D�EMPERI! Vai nu viens, vai otrs: ja ir auksti, tad tas jāvelk mugurā, ja karsti, - jāatstāj mājās. D�emperis ap kaklu liecina par mīkst�aulību, nespēju pieņemt lēmumu, par bailēm no caurvēja, netālredzību un vāju raksturu, par Setlandes vilnas izrādī�anu (jo �ie kungi, protams, ir pārāk gaunerīgi, lai iegādātos ka�mira izstrādājumus). Viņi nēsā ap kaklu �o ļengano astoņkāji tāpēc, ka nav spējīgi pat izvēlēties laika apstākļiem atbilsto�u apģērbu. Ikviens, kas nēsā d�emperi ap pleciem, ir zaķpastala, bez elegances, nespējīgs, gļēvs. Meitenes, zvēriet, ka bēgsiet no tādiem kā no mēra. �NĒ� AP PLECIEM NĒSĀTU D�EMPERU DIKTATŪRAI!

Pēc tam bija nakts, diena un langustu barbekjū. Kāda runa par kolonizāciju? Nav lielākas kolonizācijas par vispasaules reklāmām: pa�ā pasaules malā vismazākajā būdiņā Nike, Coca-Cola, Gap un Calvin Klein ir nāku�i Francijas, Anglijas, Spānijas un Beļģijas vietā. Vienkār�i nabaga nēģerī�iem jāapmierinās ar druskām - atdarinātām cepurītēm, viltotiem Rolex pulksteņiem un Lacoste krekliņiem, kuru slikti imitētais krokodils noiet jau pēc pirmās mazgā�anas. Rozā vīns nedaudz sit pa galvu, - bet vai tad tas nav tam domāts? Pa astoņiem izdzērām septiņpadsmit pudeles. Carlijs ir kā no ķēdes norāvies, viņ� piedalās visos viesnīcas rīkotajos pasākumos -līnijdejās, karaokēs, slapjo T krekliņu konkursos - un dala makdonalda rotaļlietas vietējo bērneļiem, kuri klaigā: �Dāvanas! Dāvanas!�

Oktāvs zina, ka jau pirmdien �ie meli beigsies. Ta�u, kad beidzas meli, tas nebūt nenozīmē, ka tiek klāt patiesībai. Uzmanību, zem meliem var slēpties vēl citi meli.

Jēziņ, cik viss ir sare�ģīti, mirklis neuzmanības, un tevi jau ir apvedu�i ap stūri.

Carlijs klapē pa muguru Oktāvām, kur� tam pastiepj zālītes smēķi.

- ���Paklau, vai tu zināji, ka Pepsi gribēja patentēt savu zilo krāsu?

- ���Kā ta, Carlij, protams, es to zinu, kā arī to, ka laime pieder Nestl�. Ko gan tu esi iedomājies, es sekoju līdzi aktualitātēm...

- ���Tie�i tāpēc. Paskaties uz �ito! (Un viņ� pabā� man zem deguna avīzi �Le Monde�.) Man ir vēl kas labāks priek� tavas grāmatas: Mediametrijas institūts nupat izstrādājis jaunu popularitātes reitingu noteik�anas sistēmu. Tā ir kastīte, kurā iemontēta infrasarkano staru kamera, kas seko acs kustībām, un pulkstenis ar mikrofonu, procesoru un atmiņas bloku, lai varētu ierakstīt, uz ko reaģē auss. Beidzot viņi dabūs zināt, ko patērētāji skatās un klausās savās mājās un ne tikai pie televizora, bet arī ma�īnā, lielveikalos, visur! LIELAIS BRĀLIS TEVI VĒRO!

Carlijs ievelk dūmu un sāk klepot. Oktāvs ir vai pamiris no smiekliem.

- ���Kāsē vien, Mister Mūri, tas ir labākais, ko tu vari darīt. Galu galā Orvels pareizi darīja, sirgdams ar diloni. Tā viņ� pamanījās nepiedzīvot to, cik ļoti viņam bijusi taisnība.

Motivācijas seminārs sākas ar kolektīvistisku utopiju: pēk�ņi mēs visi esam kļuvu�i vienlīdzīgi, vergi uzrunā saimniekus ar �tu�, valda sociālās orģijas. Vismaz pirmajā vakarā. Tāpēc ka jau nākamajā rītā atkal veidojas klani, nenotiek nekāda sajauk�anās, tikai naktī gaiteņos mainās ar numuru atslēgām - nu vodeviļa kļūst par vienīgo utopiju. Līdz nemaņai piesūkusies juriste notupusies �urā dārzā; sekretāre pusdieno viena, jo neviens nevēlas ar viņu runāt, mākslinieciskā direktore nemitīgi lieto trankvilizatorus un tad, ja ir iedzērusi kādu lieku glāzīti, visiem dod pa purnu (bet tā nopietni - pļaukas, ar dūri pa aci, Oktāvām pat norāva kreklu); faktiski �ajā ceļojumā nav neviena normāla cilvēka. Sadzīve Firmā nav zaudējusi skolas laiku cietsirdību, tikai tagad tā ir daudz spēcīgāka, jo nav kas jūs aizstāv. Nepieļaujamas cūcības, netaisnīga agresija, seksuāla uzmāk�anās un karini varas dēļ - viss ir atļauts kā briesmīgākajās atmiņās par stundu starpbrī�iem. Māksloti atraisītā atmosfēra, kas valda reklāmistu aprindās, atkārto tūksto�ajā pakāpē skolas �ausmas. Ikviens atļaujas būt rupj� pret ikvienu, it kā visiem būtu astoņi gadi, turklāt tas jāuzņem ar smaidu, citādi nebūsi cool. Visslimākie, protams, ir tie, kuri domā, ka ir pa�i normālākie: direktora vietnieki ir pārliecināti, ka viņiem ir taisnība tāpēc, ka viņi ir direktora vietnieki, klientu mened�eri ir pārliecināti, ka viņu vienīgā vaina ir tā, ka viņi nav ģenerāldirektori, atbildīgie par pārdo�anu gaida pensiju, priek�nieki ir notupināti uz apsūdzēto sola, direktori - ķirsī. Kur galu galā ir Zefs? Oktāvs viņu nav manījis visa ceļojuma laikā. �ēl gan, �is trieciennieks būtu varējis viņam pastāstīt kaut ko par bailēm, kas nelai� vaļā Rosās vadību. Dro�i vien viņiem mugurā vēl vīd duncis, ko tur atstājis tas dirsa Dīlers.

Pludmalē Oktāvs apraudas jūtu uzplūdā, apbrīnojot meiteņu sviedriem pielipu�ās smiltis, zilumus uz viņu stilbiem, nobrāztos ceļgalus - vēl viens dūms, un viņam pietiktu muļķības iemīlēties vienā lāpstiņā. Ik dienu viņam ir nepiecie�ama dzimumzīmī�u deva. Viņ� noskūpsta Odīles delmu, jo viņa ir iesmar�ojusies ar Obsession. Oktāvs viņai stundām stāsta par viņas elkoni.

- ���Es mīlu tavu nākotnē pavērsto elkoni. Ļauj man apbrīnot tavu elkoni, kura varu neapzinies. Man labāk patīk tavs elkonis nekā tu pati. Aizkūpini cigareti, jā, tuvini liesmu sejai. Vari mēģināt novērsties, ja gribi, ta�u tu mani neaizkavēsi noskūpstīt tavu elkoni. Tavs elkonis ir mans glāb�anas riņķis. Tavs elkonis izglāba man dzīvību. Tavs elkonis eksistē, es to esmu saticis. Es novēlu savu ķermeni tavam trauslajam elkonim, kura dēļ man acīs saskrien asaras. Tavs elkonis - tas ir kauls, ko apņem āda, nedaudz nolietojusies āda, kurai tu liki asiņot, kad biji maza. Kādreiz vietiņā, kuru es skūpstu, alla� vīdēja krevele. Nav jau nekas liels - tikai elkonis, ta�u �ajā brīdī man nav citas dzīves jēgas kā vien tavs elkonis.

- ���Tu esi mīļums.

- ���Laizīt tavu elkoni - pagaidām man ar to pietiek. Pēc tam nāks nāve.

Viņ� deklamē:

Odīles elkoņi

Ir mani Ahilleja papē�i.

Pēc tam, izmantojot Odīles muguru par rakstāmpulti, mūsu iedegu�ais Valmons raksta Sofijai atklātnīti:

�Mīļā Apsēstība,

vai Tu nebūtu tik mīļa un neizglābtu mani no manis pa�a? Citādi es iemērk�u kājas ūdenī un iebāzī�u pirkstus elektrības kontaktā. Ir vēl kas ļaunāks nekā būt kopā ar Tevi - būt bez Tevis. Atgriezies. Ja Tu atgriezīsies, es Tev uzdāvinā�u jauno folksvāgena �vabolīti�. Nu jā, tas ir diezgan stulbs priek�likums, ta�u pati esi vainīga: kop� Tavas aizie�anas es kļūstu arvien nopietnāks. Esmu aptvēris, ka otras tādas meitenes kā Tu nav. No tā es secināju, ka es Tevi mīlēju.�

Nav jēgas parakstīties, Sofija atpazīs tik personisku stilu. Uzreiz pēc atklātnītes nosūtī�anas Oktāvs no�ēlo, ka nebija lūdzies, ceļos krizdams: �Palīgā es vairs nespēju es nevaru bez tevis iztikt Sofij kā tas iespējams ka neesam vairs kopā ja es tevi zaudē�u es zaudē�u visu,� - nolāpīts, jārāpo pie viņas kājām, lūk, kas bija jādara, - vai tie�ām viņ� pat uz to nav spējīgs?

Pirms Sofijas viņ� kantējās klāt meitenēm, pārmezdams, ka viņas nēsā liekās skropstas. Viņas to noliedza. Tad viņ� lūdza, lai viņas aizver acis - pārbaudei, un �o mirkli izmantoja, lai noskūpstītu viņu mirdzo�ās lūpas. Bija ari paņēmiens ar �kravas ma�īnu�:

- ���Pasaki: �kravas ma�īna�.

- ���Kravas ma�īna.

- ���Pīp-pīp! (Pieskaroties viņu krūtīm.)

Un kur tad vēl derības:

- ���Saderam, ka es varu pieskarties tavam dibenam, nepieskaroties tavām drēbēm.

- ���Okei.

- ���Zaudēji! (Uzliekot plaukstu viņām uz dibena.)

Vēl bija �tekila bum-bum�: meitenei jāsatver zobos zaļā citrona gabaliņ�, uz viņas plaukstas jāuzber sāls, tad sāli nolaiza, glāzi tekilas ar �vepi izmet sausu un meklē meitenes mutē citronu. Pēc trim �ādiem gājieniem zaļo citronu parasti aizstāja mēle.

Pretēji gaidītajam �ī viltība darbojās. Ar Sofiju bija citādi. Viņai Oktāvs lika noticēt, ka patie�ām par viņu interesējas. Un viņa izlikās, ka klausās viņā. Beigās abi noticēja tam, ko neizteica skaļi. Līdz kādu dienu Sofija viņam pajautāja:

- ���Kāpēc tu neko nesaki?

- ���Ja es neko nesaku, tā ir ļoti laba zīme - tas nozīmē, ka esmu samulsis. Ja esmu samulsis, tā ir ļoti laba zīme - tas nozīmē, ka esmu satraukts. Ja es esmu satraukts, tā ir ļoti laba zīme - tas nozīmē, ka sāku iemīlēties. Bet, kad es iemīlos, tā ir ļoti slikta zīme.

Oktāvs viņu mīlēja tāpēc, ka viņa bija precējusies. Viņ� iemīlējās, jo viņa nebija brīva. Viņi strādāja kopā reklāmas kompānijā TBWA de Plas, ta�u viņ� netika viņai klāt Viņ� mīlēja viņu arī tāpēc, ka pats bija precējies, tāpēc, ka tā nedrikstēja, tas bija jātur noslēpumā, un tas bija zemiski. Viņ� mīlēja viņu tā, kā mīl visas sievietes, kuras nav tiesību lenkt, - savu māti, māsu, tēva līgavas un savu pirmo mīlestību - neiespējamu un neatbildētu. Mīlestība rada domino efektu: atliek pirmo reizi iemīlēties un krīt ari visi pārējie cietok�ņi. Viņ� alka pēc Sofijas tāpat kā pēc visām savas bērnības skaistajām meitenēm, tas ir, viņai to nezinot Pēc tam viņ� sacīja viņai: �Kad es iemīlos, tā ir ļoti slikta zīme,� - un viņa nebija pārsteigta. Viņ� uzaicināja viņu uz satik�anos pusnaktī uz Mākslu tilta, uz tre�ā soliņa, skaitot no Fran�u akadēmijas puses, ar skatu uz Jauno tiltu, vietā, kur Sēna sadalās divās pret nākotni pavērstās gultnēs. Pēc tam viss bija pārāk skaisti, lai būtu īstenība. Pietika ar to vien, ka viņa atnāca uz satik�anos.

- ���Atvainojiet, jaunkundz, vai varētu dabūt jūsu adresi un telefona numuru, lai satiktu jūs arī turpmāk?

- ���Noteikti, godātais kungs...

- ���Mans vārds ir Oktāvs, sauciet mani par Oktāvu. Man �ķiet, ka esmu jūsos iemīlējies. Vai jums, cienītā kundze, būtu kas iebilstams, ja mani sanes pret jūsu krūtīm?

- ���Neliecieties traucēties. Bet varbūt, pirms sākat turēt mēli aiz zobiem, jūs to varētu paturēt aiz manējiem?

- ���Vai jums ir kāda pajumte?

Taisni �ēl tik vienkār�i iemīlēties. Notiek jūtu sprādziens, kas apdraud precētus cilvēkus. Bauda ir Dāmokla zobens pār laulību. Sofija aizveda viņu uz aģentūras autostāvvietu Jaunā tilta ielā, tum�u un klusu vietu, kur mīlēties stāvus starp divām dienesta automa�īnām, atspie�oties pret betona sienu. Tas bija viņu kopdzīves ilgākais orgasms. Pēc tam Sofija paņēma viņa mobilo telefonu un ievadīja tā atmiņā savu telefona numuru.

-Tagad tu nevarēsi teikt, ka esi to pazaudējis.

Oktāvs tik ļoti viņā bija iemīlējies, ka viņa ķermenis protestēja, tiklīdz bija no viņas �ķirts. Viņam izsitās pumpas, piemetās alerģija, sarkani plankumi uz kakla, vēdergraizes, nepārtraukts bezmiegs. Kad smadzenes ir iedomāju�ās, ka visu kontrolē, sirds dumpojas, plau�as iztuk�ojas. Ikviens, kur� noliedz savu mīlestību, pārvēr�as par neglīteni un saslimst. Dzīvo�ana bez Sofijas padarīja Oktāvu neglītu. Un tā tas ir vēl �odien - viņam trūkst ne tikai narkotiku.

- ���MANS DIŅĶIS IR BADĀ!

Oktāvs kliedz mikrofonā. Odīle ondulē. Viesnīcas naktsklubā Oktāvs liek diskus. Viņam jāiztiek ar to, kas ir pie rokas, - da�ām vecām ilgspēlējo�ām skaņuplatēm, fran�u estrādes mūzikas izlasēm, trim nodrillētām mazajām platītēm. Kā nu prazdams, viņ� ar �iem pieticīgajiem resursiem tomēr panāk to, ka deju grīda piepildās: skan skaistākā dziesma pasaulē �C�est si bon...�, ko dzied Eartha Kitt. Padevies kārdinājumam iet pa vieglāko ceļu, viņ� uzliek �YMCA�.

- ����Village people� ir kā vīns, - Oktāvs skandē, - jo vecāks, jo labāks.

Visu ko, tikai ne �Marcia Baila�. Laiku pa laikam, kad draudzenes to redz, Odīle viņam piekļaujas. Bet, tiklīdz tās attālinās, viņa atraujas. Ne jau viņ� Odīlei patīk, bet gan viņa pati sev draudzeņu priek�ā. Viņ� jūtas vecs un neglīts jaunības un skaistuma pasaulē. Satvēris Odīli aiz rokas, viņ� dusmīgi no�ņācās:

- ���Nav viegli izturēt astoņpadsmitgadīgas kārdinātājas.

- ���Vieglāk nekā trīsdesmit trīsgadīgus �ķirteņus. .

- ���Vienīgais, ko es tevī nespē�u mainīt, ir mans vecums.

Viņ� skrien pakaļ neskaitāmām meitenēm, lai nebūtu jādomā, kāpēc viņ� tām skrien pakaļ. Ta�u atbildi zina skaidrāk par skaidru: lai nepaliktu kopā ar kādu vienu.

Pēc tam nekas jēdzīgs nenotika. Oktāvs atveda Odīli uz savu viesnīcas numuru - viņa streipuļoja. Viņ� atlaidās gar�ļaukus gultā. Odīle ieslīdēja vannasistabā, un viņ� dzirdēja, kā viņa vemj. Pēc tam viņa norāva ūdeni un iztīrīja zobus, cerēdama, ka viņ� neko nebūs ievērojis. Kad Odīle izģērbās, Oktāvs izlikās, ka ir aizmidzis, bet pēc tam iemiga pa īstam. Istabā vējoja pēc zobu pastas smar�ojo�u vēmekļu smaka.

Atceļā lidma�īnā skanēja �ēlabas par daudzajām matu mazgā�anām un da�iem izlietotiem dezodorantiem. Oktāvs skaļā balsī skandēja Alēna Delona vārdus Dalidas dziesmai �Vārdi�:

�Dīvaini gan

Nesaprotu, kas ar mani �ovakar notiek Es tevī raugos kā pirmo reizi ieraudzījis Nezinu, kā lai tev pasaku

Bet tu esi tas skaistais mīlas romāns

Ko man nekad neapniks lasīt

Tu esi no vakardienas un no rītdienas

Tu vienmēr esi

Mana vienīgā patiesība. �

Cik dīvaini, kā zemteksti da�kārt iezogas tekstos.

�Tu esi kā vēj�, kas liek iedziedāties vijolēm un aiznes tālumā ro�u smar�u. �

Neviens viņa paaudzes pārstāvis vairs neiedro�inās tā runāt.

�Tu man esi vienīgā mūzika, kas liek zvaigznēm diet kāpās. �

Kopā ar krietni iemetu�iem draugiem viņ� tik bie�i ir klausījies �os vārdus, skaļi rēkdams. Kāpēc viņiem tie �ķita tik smieklīgi? Kāpēc romantisms mums liek justies tik neērti? Mēs kaunamies no emocijām. Patosu nīdē kā mēri. Nav vēlams slavināt bezjūtīgumu.

�Tu esi mans aizliegtais sapnis

Manas vienīgās mokas

Un mana vienīgā cerība. �

Sekretāres valda smieklus, lai gan izplūst� asarās, ja kāds puisis, skatīdamies viņām cie�i acīs, uzdrīkstētos pateikt, ka �tu esi mans aizliegtais sapnis�. Varbūt viņas tā nervozi ņirdz aiz skaudības. Viņas maina sarunas tematu, pārsprie� filmiņu attīstī�anas izdevīgās cenas, ko darbinieku pārstāvju komiteja piedāvā darbiniekiem. Priek�niekus viņas dēvē tikai iniciāļos:

- ���Vai FHP jau ir parunājis ar PIT?

- ���Par to būs jāapsprie�as ar ZFD.

- ���PPM labi tika galā ar HPT un RGP.

- ���Jā, bet LG un AD neko neapstiprināja.

Lidojuma adiku�ās stundas paiet, kurnot par pusdienu talonu zemo vērtību. Oktāvs vēl arvien cen�as smieties skaļāk par pārējiem, un reizēm viņam tas izdodas.

Pēc neredzamā vīrie�a - neuzvaramā sieviete. Pēc da�ām dienām lidma�īnā, kas lidoja pretējā virzienā, Sofija lasīja Oktāva atsūtīto atklātnīti, un tā viņai nemaz ne�ķita smieklīga. Viņa bija grūta no viņa, ta�u viņu vairs nemīlēja. Jau mēnesi viņa krāpa Oktāvu ar Marku Maronjē. Viņa brauca uz Senegālu pie Marka, kur viņ� bija nolēmis vēl kādu laiku uzkavēties.

Sākumā viņa bija cietusi elles mokas. Pamest vīrieti, kuru mīli, kura bērnu tu nēsā zem sirds, prasa pārcilvēcīgu drosmi, nē, precīzāk - necilvēcīgu drosmi - dzīvnieka drosmi. Tas ir tikpat kā amputēt sev kāju bez anestēzijas ar sarūsēju�u kabatas nazīti, tikai �ī procedūra ir daudz garāka. Pēc tam viņa gribēja atriebties. Viņas mīlestība pārvērtās naidā, un tāpēc viņa piezvanīja Oktāva �efam, pie kura pati pirms da�iem gadiem bija strādājusi. Tas viņu uzaicināja pusdienās, un restorānā viņa salūza, sāka raudāt, izstāstīja visu kā pie bikts. Maronjē nesen bija �ķīries no kārtējās manekenes, un �is pavērsiens itin labi iederējās viņa jūtu taimingā. Viņi pasūtīja vēdekļgliemenes marinādē. Oktāvs piezvanīja Sofijai uz mobilo telefonu tad, kad Marks jau zem galda bakstīja viņai ar kāju.

- ���Hallo, Sofij? Kāpēc tu nekad man neatzvani?

- ���Man vairs nav tava telefona numura.

- ���Kā tas iespējams?

- ���Es to izdzēsu no mobilā telefona.

- ���Kāpēc?

- Tas aizņēma vietu atmiņā.

Sofija pārtrauca sarunu, tad izslēdza telefonu un pēc tam jau ļāva sevi noskūpstīt pār �okolādes krēma porciju. Nākamajā dienā viņa nomainīja telefona numuru.

Sofija izdzēsa to, kas viņai aizņēma vietu atmiņā.

Oktāvs neko nezināja par Sofijas sakaru ar Marku, ta�u, ja zinātu, viņam par to būtu jājūtas laimīgam - ja tev liek ragus tavs darba devējs, tad tas ir tas pats, kas netie�a atlai�ana no darba. Arī Sofijas lidma�īna necieta katastrofā. Maronjē viņu sagaidīja Dakāras lidostā. Viņi veselu nedēļu mīlējās vienu reizi dienā. Viņiem jau bija iestājies vecums, kad tas arī jau bija daudz. Nedz viens, nedz otrs nejuta cie�anas; viņiem patika kopā dīki pavadīt laiku. Viss viņiem �ķita tik vienkār�s, pēk�ņi tik skaidrs. Novecojot cilvēks nekļūst laimīgāks, nē, tikai novieto latiņu zemāk. Cilvēks ir tolerants, pasaka, ja kaut kas neiet tā, kā vajadzētu, nezaudē mieru. Ir jānovērtē ik atelpas brīdis. Marks un Sofija viens otram nepiestāvēja, ta�u kopā viņiem bija labi, kas gadās daudz retāk. Visvairāk viņus tracināja tas, ka abu vārdi veido kādas stulbas situāciju komēdijas nosaukumu - �Marks un Sofija�.

Tomēr ne jau tāpēc viņi nolēma nomirt. Vai varbūt tomēr?

JAUNS, BĀRDAINS NARKODĪLERS STĀ VPILSĒTAS IZGĀZTUVES MALĀ, IEPLETIS ROKAS KĀ KRUSTĀ SISTAIS. AP VIŅU IR SASTĀJU�IES APLĪ DIVPADSMIT KLIENTI. VIŅI IR ĢĒRBU�IES D�EMPEROS AR KAPUCĒM, NEILONA VĒJJAKĀS, AR BEISBOLA CEPURĪTĒM GALVĀ, CITIEM KĀJĀS IR �ORTI AR KABATĀM. TIE VIŅU PIELŪDZ �AJĀ KLAJUMĀ.

PĒK�ŅI DĪLERS IERUNĀJAS:

- ���PATIESI, ES JUMS SAKU - KUR� NO JUMS PIRMAIS MAN METĪS AR AKMENI?

TAD VIENS NO APUSTUĻIEM VIŅAM SNIEDZ KOKAĪNA OLI.

- ���AK, KUNGS, TE BŪS OLIS.

TAJĀ BRĪDĪ SĀK SKANĒT BAZNĪCAS MŪZIKA, BET NO DEBESĪM NĀCIS STARS IZGAISMO BALTO OLI, KO MŪSU SVĒTAIS DĪLERS TUR IZSTIEPTAJĀ ROKĀ, UN DĪLERS SAUC:

- ���TU ESI AKMENS, UN UZ �ī AKMENS ES CEL�U SAVU PASTORĀLI.

PĒC TAM MŪSU MATAINĀ SUPERZVAIGZNE SABER� KOKAĪNA OLI BALTĀ PULVERĪ. KAD VIŅ� ATPLE� PLAUKSTU, TAJĀ IEZĪMĒJAS DIVPADSMIT PILNĪGI PARALĒLAS LĪNIJAS.

- ���ŅEMIET UN IE�ŅAUCIET VISI, TĀ IR MANA DVĒSELE, KO PAR JUMS ATDODU.

DIVPADSMIT MĀCEKĻI NOKRĪT CEĻOS MĀJSAIMNIECĪBAS ATKRITUMOS UN KLIEDZ:

- ���ALLELUJĀ! VIŅ� PAVAIROJA CELIŅUS!

PRODUKTA ATTĒLS: BALTS PULVERIS KRUSTA FORMĀ

AR TAJĀ SASPRAUSTIEM SALMIŅIEM.

SAUKLIS UN BALSS AIZ KADRA: �KOKAĪNS: JA PAMĒĢINĀSI VIENREIZ, MĒĢINĀSI VĒL NE REIZI VIEN. �

Lai iepazīstinātu publiku ar savu vesti un lai radītu kaut cik palieko�u iespaidu, mums nācās nogalināt cilvēkus.

TEODORS KA�INSKIS, saukts Unabomber Manifests, kas publicēts �Washington Post� un �New York Times� 1995. gada 19. septembri

Marka pa�nāvība mūs visus �okēja. Ta�u sacīt, ka viņa rīcība mūs izbrīnīja, nozīmētu melot. Oficiālā versija pauda, ka viņ� esot noslīcis Salī līcī, kad viņu aizrāvusi zemūdens straume. Ta�u mēs zinājām gan, ka viņ� ļāvās straumei, lai atbrīvotos no dzīves, kas viņam bija kļuvusi par grūtu. Mēs visi zinājām, ka Marks dzīvoja stresā, mēs jutām, ka viņ� mētājās kā zvērs pa krātiņu, mēs veldzējāmies viņa mākslotajā trauksmē un mainījām sarunas tematu, kad viņ� sāka runāt par pa�iznīcinā�anos. Mēs atteicāmies ticēt acīm redzamajam: Maronjē sevi beidza vai nost, bet mēs negribējām viņu glābt. Mēs gatavojām viņa bēres vēl pirms viņa nāves. �Karalis gandrīz vai ir miris, lai dzīvo karalis!� Viņa bērēs Baņo kapsētā �ņukstēja trīssimt reklāmnieku, it sevi�ķi tie, kuri Marku ienīda un jau sen vēlēja viņam galu: viņi jutās vainīgi, ka viņu vēlē�anās ir piepildījusies, un sāka pārlikt, kuru nākamo varētu sākt ienīst. Lai reklāmbiznesā tiktu uz priek�u, ir jābūt ienaidniekam, ko samīt; var glu�i vai apjukt, ja pēk�ņi ir laupīts tik nepiecie�amais dzinulis.

Mums būtu gribējies, lai �ī ceremonija būtu bijusi tikai sapnis. Mēs piedalījāmies provokatora apbedī�anā un skatījāmies, kā zārks tiek nolaists bedrē, cerēdami, ka tā ir Marka pēdējā mahinācija. Cik tas būtu bijis labi, ja pēk�ņi kamera pārietu pie cita kadra un mēs pamanītu, ka ceremoniju ir organizēju�i aktieri - priesteri tēlotu novecojo�s aktieris, noraudāju�ies draugi skaļi iesmietos, mums aiz muguras tehniķu brigāde satītu vadus un re�isors kliegtu: �Stop!� Ta�u neviens neiesaucās �Stop!�

Ļoti bie�i mēs gribam, lai mūsu dzīve būtu tikai sapnis. Kā sliktā filmā mēs gribētu pamosties un atrisināt visas savas problēmas ar �o viltību. Ja filmā kāds varonis slīkst, hops, viņ� pamostas. Cik rei�u gan mēs to neesam redzēju�i kinoekrānā: filmas varonim uzbrūk glums un plēsīgs briesmonis, iedzen viņu strupceļā, un brīdī, kad drausmais nezvērs gatavojas viņu aprīt, varonis, sviedriem noplūdis, pielec sēdus savās cisās. Kāpēc nekas tāds ar mums nenotiek dzīvē? Ko?

Kas jādara, lai pamostos, ja neguli?

Bērēs bija zārks ar īstiem pelniem tajā (Carlijs pat riek�avu iebēra sev kabatā). Mēs lējām īstas asaras. Mēs, tas ir, visa Rosse Europe - Zefs, Filips, Carlijs, Odīle, praktikanti, visvarenie, nevienam nevajadzīgie un es, Oktāvs ar Kleenex mutautiņu, Oktāvs klāt kā nagla, ne atlaists, ne iesniedzis atlūgumu, tikai nedaudz vīlies, ka Sofija nav ieradusies. Mēs, tas ir, visi parazīti, kas tiek uzturēti par Rosas naudu: televīzijas kanālu īpa�nieki, lielo raidstaciju tīkla akcionāri, dziedātāji, aktieri, fotogrāfi, dizaineri, politiķi, �urnālu galvenie redaktori, lielveikalu direktori, mēs - lēmumu pieņēmēji, mēs - sabiedriskās domas veido�anas līderi, mēs - pārdotie, atzītie vai nolādētie aktieri, mēs visi raudājām. Mēs apraudājām savu no�ēlojamo likteni: kad nomirst kāds no reklām-biznesa, avīzēs netiek publicēti raksti, nav afi�u ar sēru rāmi, programmu raidī�ana netiek pārtraukta, ir tikai nerealizēti opciju plāni un nelietots kodēts rēķins �veices bankā. Kad nomirst reklāmnieks, nekas nenotiek, viņu tikai aizstāj ar dzīvu reklāmnieku.

Pēc da�ām dienām - Sautbl�a, Maiami. Visu izmēru pamel-andersones un �anklodvandammes - cik tik nevajag. Mēs visi esam friends¹. Pirms pagrie�am seju pret sauli, pārklājam sevi ar UV staru filtru. Lai noturētos �ajā pasaulē, jāizskatās kā bu�mūlītim vai kā pomofilmu aktierim. Mēs lietojam narkotikas, jo ar alkoholu un mūziku vien nepietiek, lai sadū�otos runāt Mēs dzīvojam pasaulē, kur vienīgais piedzīvojums ir drā�anās bez prezervatīva Kāpēc mēs visi dzenamies pēc skaistuma? Jo �ī pasaule ir neglīta līdz vēmienam. Mēs gribam būt skaisti, jo gribam būt labāki. Plastiskā ķirurģija ir vienīgā ideoloģija, kas mums atlikusi. Visiem ir vienādas lūpas. Pasaule �ausminās par iespējamo cilvēku klonē�anu, lai gan tā jau tagad pastāv, un to sauc �plastiskā ķirurģija�. Visos bāros Sēra dzied �Doyou believe in love after love?� - Vai tici mīlestībai pēc mīlestības? Tagad mums jāuzdod sev pa�iem jautājums par dzīvi pēc cilvēka. Tā būs no neglītuma nodarītās netaisnības atbrīvoju�os izsmalcinātu posthumānu radījumu eksistence, un Maiami būs pasaules galvaspilsēta. Mums visiem būs vienādas skaisti izvelvētas un nevainīgas pieres, kā adass maiga āda, mandeļveida acis, visiem būs tiesības uz garām rokām ar pelēki lakotiem nagiem, visiem tiks pie�ķirtas sulīgas lūpas, augsti vaigukauli, pūkainas ausis, �ķelmīgi deguni, smalki mati, graciozi un iesmar�ināti kakli un galvenais - asi elkoņi. Visiem elkoņus! Uz priek�u, uz elkoņu demokratizāciju! Kā to jau pieticīgi ir atzīmējusi Polīna Pori�kova vienā intervijā: �Man ir patīkami, ka cilvēki mani uzskata par skaistu, ta�u patiesībā tā ir viena vienīga matemātika - attālums milimetros starp acīm un zodu.�

Stāvot jūrā, mēs ar Carliju sazvanāmies pa mobilo. Mēs vizināmies pa liedagu milzīgos d�ipos. Par spīti Maronjē nāvei, mēs neesam anulēju�i Maigrelette filmē�anu - reklāmas rullī�a ra�o�anā bija ieguldīti pārāk lieli līdzekļi. Pēk�ņi Carlijs izvilka no kabatas kastīti ar da�iem gramiem Marka Maronjē pelnu. Viņ� tos izkaisīja jūrā. Tie�i to Marks būtu gribējis - �ūpoties Maiami viļņos. Pēc tam Carlijam vēl palika da�as pelnu druskas uz plaukstas, un tad man kaut kas ie�āvās prātā. Es palūdzu, lai viņ� pastiepj roku un paver plaukstu pret sauli. Es noliecos. Un tad es ie�ņaucu to, kas palicis pāri no mana drauga, mana mentora Marka Maronjē. I�ve got Marronier runnin� around my brainI¹

Pasakiet mums arī, ja �ajā pilsētā ieraudzīsiet kaut vienu neglītu meiteni. Tie, kuri visur citur saskaņā ar statistikas datiem skaitās novirze no normas (skaistie un muskuļainie), �eit ir norma, viņi kļūst pat garlaicīgi (tomēr paturēsim prātā, ka esmu kareivīgi noskaņots pret garlaicību). Vienmēr uzrodas kāda meitene, kas ir jaunāka un skaistāka par iepriek�ējo. Maigās mocības. Bet iekāre ir viens no septiņiem nāves grēkiem. Maiami - Sodomas, Gomoras un Bābeles sadraudzības pilsēta!

Coconut Grove rajonā viens tipiņ� ir izvedis pastaigā se�us �ihuahua suņus saitītē un ar gumijas cimdu savāc viņu sūdus. Viņ� satiek salsas tirgoņus un distan�u slēpotājus uz skrituļslēpēm. Iedegu�u cilvēku grupas, kas pa mobilo tālruni sarunājas, stāvot pie �Colony�. Mēs saprotam, ka Maiami esam milzu reklāmas pa�ā vidū. Tā nav reklāma, kas kopē dzīvi, tā ir dzīve, kas kopē reklāmu. Rozā kadiljaki ar neonā izgaismotu grīdu vibrē meksikāņu repa ritmā. Tik daudz skaistuma un

bagatibas nudien var uzdzīt reibuli. �News Caf� mēs pētām topmodeles, bet labprātāk gribētu viņas izķēmot.

Maiami Art Deco rajons atrodas pilsētas dienvidu daļā jūras krastā. Tas tika izbūvēts 30. gados pensionāriem. 40. gadu sākumā Maiami mobilizēja daudzus militāros, jo ASV armija baidījās no japāņu uzbrukuma Floridai. Tad Batistas re�īma kri�ana 1959. gadā izraisīja lielu kubie�u emigrantu pieplūdumu. Tātad Maiami jukjukām dzīvo pensionāri (pensiju fondu īpa�nieki, kuru labā augu gadu strādā visi Rietumu pasaules algotie darbinieki), militārie (kuri viņus aizsargā) un kubie�i (kuri viņus nozāļo ar narkotikām) - lielisks kokteilis. 70. gados naftas krīze nomierināja pilsētu. Visi jau domāja, ka beigas klāt, ka tā ir izgājusi no modes, has been - zaudējusi agrāko spo�umu, līdz pēc desmit gadiem, 1985. gadā, reklāma tai pie�ķir jaunu elpu.

Tajā gadā Brūss Vēbers nofilmēja fotosēriju Kalvinam Kleinam Ocean Drive bulvāri. �o da�u reklāmas lappu�u parādī�anās visos pasaules �urnālos vienā mirklī padarīja Maiami par pasaules modes galvaspilsētu. Maiami ir pilsēta, kuras princis ir fotogrāfs. Ja nacistu rīcībā būtu bijusi �āda vieta ar tai raksturīgo reklāmas iedarbīgumu, viņi būtu nogalināju�i desmit rei�u vairāk cilvēku. Maiami pludmalē kāds �talantu mednieks� atrada Kristiju Tērlingtoni. Pēc tam D�anni Versa�e Maiami sagatavoja visus savus katalogus, pirms viņu turpat noslepkavoja 1997. gada 15. jūlijā. Pa trotuāriem slīd cilvēki skritulenēs, kubietes vara atspīdumiem uz ādas, geji �ortos, aizslēpu�i acis aiz firmas Oakley saulesbriļļu pēdējā modeļa. Tas nav nekas pretrunīgs. Beigu beigās nacisti uzvarēja - pat melnie krāso matus blondus. Mēs cen�amies līdzināties jestrajam hitlerjūgendam ar vēdera presīti, tik reljefu kā baltās �okolādes Galak tāfelītei. Antisemīti ir dabūju�i, ko gribēja: Vudijs Allens uzjautrina meitenes, ta�u viņas labprātāk gul ar blondo ārieti Roko Sifredi.

Bezlapainas palmas ēnā mēs vērojam pludmales volejbola sacensības, kuru laikā divas dienas savā starpā sacentīsies divas modeļu aģentūras. Tiesā Stīvens Meizels un Pēters

Lindbergs. (Starp citu, viņi tiesā planētu arī pārējās 363 gada dienas.) Perfektas būtnes sarkanos un melnos bikini sit gremdes svelmainajās smiltīs. Ar jūras ūdeni sajauku�ās sviedru lāsītes atlec no viņu blondajiem matiem un krīt uz smejo�o draudzeņu ar krēmu saziestajām nabām. Laiku pa laikam no okeāna nākusi viegla brize viņām uzdzen zosādu - pat no tālienes varam ar patiku nolūkoties, kā viņu rokas viegli notrīs. Uz smalkajiem pleciem sabirusī smilts zvīļo kā pērlītes. �is skats tvīksmi skar mūsu sirdis. Visvairāk mūs grauj viņu baltie zobi. Ja vien es būtu ierakstījis disku, kas pārdots desmit miljonos eksemplāru, mēs �eit nesēdētu. Ak jā, sacensībās uzvarēja sarkano bikini komanda. Uzvarētājkomandas kapteinei ir piecpadsmit gadu, viņai blakus Kamerona Diaza, Uma Tūrmane, Zizele Bindhena un Hītere Greima ir �etras vecas govis. Un beidziet uzskatīt, ka mēs par to vien domājam, kā �īs daiļaviņas dabūt gultā. Mums uzspļaut uz tām viņu vagīnām. Mēs gribētu ar lūpām viegli piedurties viņu acu plakstiņiem, ar pirkstu galiem skart viņu pieri, nogulties viņām blakus, klausīties, kā viņas mums stāsta par savu bērnību Arizonā vai Dienvidkarolīnā; mēs gribētu, grau�ot riekstus, kopā ar viņām skatīties seriālus pa televīziju un brīdi pa brīdim sakārtot matu sprogu viņām aiz auss - vai saprotat, ko es gribu teikt? Ak, mēs prastu par jums parūpēties, prastu pasūtīt su�i uz viesnīcas numuru, dejot lēno, skanot �Rolling Stones� dziesmai �Angie�. Smieties, atsaucot atmiņā gadījumus no liceja laikiem, jā gan, jo mums ir vienādas atmiņas par skolas gadiem (pirmā pie-temp�anās ar alu, smieklīgs matu griezums, pirmā mīlestība, kas ir arī pēdējā, d�insu bluzoni, ballītes, smagais roks, �Zvaig�ņu kari� un tā joprojām), ta�u stilīgās mei�as vienmēr dod priek�roku pediņiem bukmeikeriem un Ferrari īpa�niekiem, un tāpēc tai pasaulē viss iet griezi. Nē, es neesmu seksuālais maniaks, ta�u nav vārda, kas apzīmētu plau�u maniaku. Kaut gan nē, ir - es esmu �pneimotiskais maniaks�, tā, lūk.

Vakarā mēs vakariņojam ar da�ām zemākas klases modelēm uz īrētas jahtas. Pēc deserta Enrike Badikils sader uz tūksto� dolāriem ar vienu no manekenēm, ka viņai pietrūks dū�as novilkt biksītes un sviest tās pret griestiem, lai redzētu, vai tās tur pielīp. Mei�ai nav divreiz jāsaka, un mēs smejamies, lai gan nemaz nav smieklīgi (viņas biksītes nokrita spageti traukā). Visa pasaule ir prostituēta. Vai nu tu maksā, vai tev maksā, - tāds ir jautājums. Rupji runājot, līdz �etrdesmit gadu vecumam tev maksā, pēc tam tu maksā citiem, tā nu tas ir - Fiziskā Skaistuma Tiesa nedod apelācijas iespēju. Pleiboji ar �etras dienas neskūtu bārdu skatās, vai uz viņiem skatās, un mēs uz viņiem skatāmies, lai redzētu, kā viņi skatās, vai uz viņiem skatās, un viņi uz mums skatās, kā mēs uz viņiem skatāmies, lai redzētu, kā viņi skatās, vai uz viņiem skatās, un tas ir bezgalīgs stāsts, kas atgādina spoguļu zāli - senu gadatirgus atrakciju, kaut ko līdzīgu spoguļu labirintam, kur ienācējs uzduras pats savam atspulgam. Atceros, ka bērnībā mēs no tā nācām ārā ar puniem, kurus pa�i sev bijām uzdauzīju�i, klīzdami pa labirintu.

Ocean Drive bulvāra neona reklāmas, kuras kā ar lāzeru caurdur fluorescējo�os garāmgājējus. Siltais vēj� aiznes sev līdzi izbiju�o vakara pasākumu reklāmas lapiņas. Iepriek�ējā vakarā bārā �Living Room � mei�as dejoja kā ziloņi. Qa tu tiec iek�ā �Living Room�, tas nozīmē, ka tu esi VIP. Ja esi dabūjis galdiņu, tad jau tu esi WIP. Ja uz tava galdiņa ir �ampanie�a pudele, tu esi VWIP. Un, ja īpa�niece tevi noskūpsta uz lūpām, tad tu esi vai nu VVWIP, vai Madonna.) Maiami Bī�a ir gigantiska konditoreja - mājas atgādina saldējumu trauciņos, bet meitenes ir kā konfektes, kuras gribētos turēt uz mēles, līdz tās izkūst.

Pamo�anās se�os no rīta, lai filmētu, kamēr ir vislabākā gaisma. Mēs noīrējām miljardierim piedero�u māju Key Biscayne rajonā ar Tamāras de Lempikas gleznu kopijām pie sienām. Tamāra (mūsējā) ātri vien aprod ar savu jauno reklāmas zvaigznes dzīvi. Viņu frizē, grimē, re�isora ma�īnā apdzirda ar kafiju. Dekoratoriem jāpārkrāso zāliens (jo tas nav tik zaļ�, cik scenārijā paredzēts). Galvenais operators izsaka nesaprotamas komandas saproto�iem tehniķiem. Tie vada laiku, mērot apgaismojumu un apmainoties ar kabalistiskiem cipariem.

- ���Pamēģini ar divpadsmito pāriet uz ceturto.

- ���Nē, pamēģināsim citu fokusu, uzliec astoņi uz �etrpadsmit.

Mēs ar Carliju lokām iek�ā visu, ko vien mums piedāvā:

ko�ļājamās gumijas, saldējumus ar sieru, burbuļgumijas, hamburgerus ar lasi, saldējuma ko�ļājamās gumijas ar lasi un

vistas sieru sa�imi. Pēk�ņi pulkstenis rāda pusdeviņi, un Enrike vairs nesmaida.

- ���Debesis baltas, tāda laikā nevar filmēt.

Klients bija nepārprotami norādījis, ka grib zilas debesis un skaidri izteiktas ēnas.

- ���Bet ko t� padarīs, Dieva dota gaisma vien i�, - viņ� piebilst.

Uz ko Carlijs vis�ēlīgi norāda:

- ���Dievs ir nekam nederīgs operators.

Baltas debesis ir neiespējami pārtaisīt. Ja filmētu �ādos laika apstākļos, kadru pa kadram vajadzētu iekrāsot, un tas maksā se�us tūksto�us eiro dienā. Tā nu mēs desmit reizes ieturam brokastis, gaidīdami, kad migla izklīdīs. Televīzijas producente plē� vai matus no galvas, zvanot uz Parīzi apdro�inātājam, lai tas pie�ķir apdro�inā�anu pret neparedzētiem laika apstākļiem. Es nekrītu panikā - kop� esmu pārtraucis lietot kokaīnu, es visu laiku ēdu.

Tamāra, Carlijs un es - mēs esam Floridas Zils un D�ims. Vietējie mūs neliek mierā:

- ���Are you playing a �m�nage à trois�¹ (tie�i tā - franciski)? Visu rītu dzeram alu Corona un bez apstājas smejamies. Visi iemīlas Tamārā - viņa saņem 10 000 eiro dienā, lai tēviņos izraisītu �o ķīmisko reakciju. Bārdaiņiem galvā ir cepurīte ar nagu, viņi ir apkāru�ies ar vadiem, rācijas aparāti �erkst tuk�umā, apgaismotāji bezspēcīgi pēta debesis, mēs iezie�amies ar aizsargkrēmu, lai pievilinātu saules starus. No realitātes mūs pasargā melnas klapītes, pasaule ir paslēpusies aiz slēģiem. Bet, ja nav saules, kāds labums no Maiami?

- ���Jācen�as, lai kadrā netiek palmas, - ir domāts, ka mēs atrodamies Francijā, to neaizmirsīsim. Vai arī tad vajadzēja paredzēt dekorācijas ar papelēm un skābar�iem.

- ���Bravo, Oktāv, par �o piezīmi, beidzot tu kļūsti noderīgs. Ar �o vienu teikumu tu atpelnīji savas aviobiļetes cenu.

Carlijs joko, ta�u izskatās norūpējies. Visu rītu viņ� staigā kā kaķis ap karstu putru. Vai viņ� reiz sadū�osies? Nu tad beidzot:

- ���Vai zini, Oktāv, man tev ir kas jāsaka. Aģentūrā paredzamas lielas pārmaiņas.

- ���Paldies, ka pateici, tas ir visai iespējams pēc rado�ā direktora nāves.

- ���Tā nesaka - rado�ā direktora nāve, jāsaka - rado�ā direktora pāragrā nāve.

- ���Kā tu uzdro�inies dzīt jokus par mūsu visu mīļotā darba devēja pa�nāvību?

Tamāra smejas, ta�u Carlijs turpina uzņemto toni:

- ���Vai ievēroji, ka Zefs nebrauca uz Senegālu?

-Jā, un, kad es to pamanīju, gribēju atcelt savu uzturē�anos tur. Nezinu, kā mēs iztikām bez viņa tās �etras dienas.

- ���Beidz savas stulbības! Es zinu, kur bija �efs, kamēr mēs laidām muļķi. Mūsu dārgais klientu mened�eris bija aizdevies uz Ņujorku, vai vari iedomāties, lai Rosas dū�iem lūgtu sev prezidenta Filipa vietu.

- ���Ko tu tur mels?

- ���Mūsu Zefs bija smalki izdomājis - galvenajā mītnē viņ� ieradās ar Madone Dīlera atbalstu un sacīja, ka mums aizies gar degunu �is klients, ja nemainīs aģentūras vadību Francijā. Un vai zini, ko grupas dū�i viņam atbildēja?

- ���Go fuck yourself, Jef!¹

- ���Nekā tamlīdzīga! Amī�iem gau�i patīk �ādi tipini - pa�pārliecināti karjeristi, kas steidz ieņemt ve�u vietas, to viņi māca Hārvardas biznesa haizivīm, un tas labi redzams vesternos ar D�onu Veinu.

- ���Nē, pagaidi, tu runā galīgas muļķības. Vai tu pats visu to izdomāji?

Carlijs pagrau� nagu un nemaz neizskatās pēc fantazētāja.

- ���Oktāvio, kamēr rakstīji uzmetumus savam romānam, tu esi aizmirsis paskatīties, kas notiek tev apkārt.

- ���Kā tad, tu nu būsi īstais, kas man to saka, tu, kas augām dienām klejo pa internetu, meklējot bildes ar visādām nenor-mālībām.

- ���Nebūt ne, es tikai ievācu dokumentus par savu laikmetu. Starp citu, atgādini, lai es tev parādu fdmu par deviņdesmitgadīgu ve�u, kas ēd savas kakas. Nu, vārdu sakot. Vai redzēji, kā viņi visi kaifoja seminārā? Mosties beidzot, Zefu norīkos par Rosās ģenerāldirektoru Filipa vietā, kur� savukārt būs atbildīgais par visu Eiropu, tas tak redzams ar neapbruņotu aci! Viņu iecels par �goda prezidentu� vai kaut ko tamlīdzīgu.

- ����EFS - AĢENTŪRAS �EFS? Bet viņam nav pat trīsdesmit gadu, viņ� ta�u vēl ir puikiņ�!

- ���Varbūt, ta�u nekāds nevainīgais zēniņ� viņ� arī nav, ja gribi zināt manas domas. Laipni lūdzam divdesmit pirmajā gadsimtā, partneri! Tagad ir trīsdesmitgadīgu �efu mode. Viņi ir tikpat draņķīgi kā piecdesmitgadīgie, ta�u labāk izskatās un mazāk izmaksā. Tie�i tāpēc amī�u akcionāri sacīja okei - ar aģentūras vislielākā klienta atbalstu Zefs nepaliks zaudētājos. Jo �efs ta�u nevarēja izlikt pa durvīm Maronjē, - vai tu seko manai domu gaitai?

- ���Maucība, vai Marks būtu padarījis sev galu tāpēc, ka zināja - tas maitasputns taisās viņu izmest?

- ���Protams. Un it sevi�ķi viņam bija aizdomas, ka mēs grasāmies ieņemt viņa vietu.

Kaut arī debesis ir baltas, tas nav iemesls, lai tās gāztos pār mūsu galvām.

- ���Es laikam slikti dzirdēju, tu gribi teikt, ka Zefs mūs ieceļ par rado�ajiem direktoriem?

- ����orīt Zefs mani izsauca, lai mums piedāvātu �o amatu. Katram trīsdesmit tūksto�i eiro mēnesī, plus apmaksāti reprezentācijas izdevumi, apmaksāts dzīvoklis, dienesta automa�īna - Porsche.

Tamāra smaida.

- ���Oktāv, �abulīt, puisim, kur� gribēja panākt, lai viņu atlai�, diez kas nav, ko?

- ���Ak, aizveries tak reiz, neradījums!

-Tev taisnība, mīļumiņ, jūs esat rado�ie, bet es - neradījums.

- ���Jauki! - Carlijs iesaucas. - Ta�u tu, putniņ, kļūdies. Tagad mēs esam rado�ie direktori. Te ir maza niansīte.

- ���Paga, paga! Es neesmu teicis, ka pieņemu piedāvājumu!

- ���Tas i tads piedāvājums, ko tu nevar atteikt, - Enrike izmeta, jo izskatījās, ka visa uzņem�anas grupa ir lietas kursā, tikai es ne.

Un tie�i tajā brīdī saulei, nelietei, labpatikās atgriezties.

Varētu domāt, ka Tamāra visu mū�u ir spēlējusi komēdiju, -ja iedziļinās, tā patie�ām ir. Izsaukuma meitenes amats sagatavo aktiera amatam daudz labāk par aktieru studiju. Kameras priek�ā viņa jūtas ļoti brīvi. Viņa valdzina objektīvu, kāri loka iek�ā savu jogurtu, it kā no tā būtu atkarīga viņas dzīve. Viņa nekad nav bijusi tik spo�a kā �ajā Vidusjūras piekrastei raksturīgajā mākslīgajā dārzā, kas pārnests uz Floridu.

- She�s THE girl of the new century², - vietējais tehniskais producents pamāco�i paziņo mei�ai, kas filmē grimē�anu. Domāju, ka viņ� grib 1) viņu stādīt priek�ā D�onam Kasa-blankam no modeļu aģentūras Elite, 2) nokniebties ar viņu pa sunī�u modei. Bet ne obligāti �ādā secībā.

Mēs iebrūkam sve�ā zemē, pirms iekarojam mediju telpu. Maigrelette kampaņa ilgs līdz 2004. gadam, un tās reklāma būs redzama uz 4x3 metrus lielām afi�ām, lidma�īnās, sievie�u �urnālos, reklāmas stendos pārdo�anas vietās, atlai�u kampaņu laikā uz speciālām iesaiņojuma etiķetēm, sienām, pludmales konkursos, reklāmas pasākumos, izplatītāju tīklos, interneta lappusēs, uz pre�u stendiem, kā arī piedāvās atmaksāt preces vērtību, ja uzrādīs pirkumu apliecino�u dokumentu. Tamāra, tu būsi visur, mēs no tevis iztaisīsim beztauku biezpiena līderes emblēmu visās Sengenas valstīs.

Mēs dzeram kokteili Cape Cod, ar grimētāju runājot par Aspenu, pilsētu Kolorādo. Satiekam da�as liesās govis (tā

esam nodēvēju�i ar anoreksiju sirgsto�as mei�as, grunge stila pārstāves, kas meklē heroīnu Va�ingtona avēnijā). Mēs izliekamies, ka mirstam pie D�anni Versa�es mājas. Tūristi fotografē, kā mēs zem lo�u kārtas krītam gar zemi. Mēs ievīstāmies viesnīcas �Delano� baltajos audumos: Tamāra pārvēr�as par �eherazadi, bet es - par spociņu Kasperu. Apkārtējie ir kļuvu�i tik narciski, ka nu jau mīlējās pa�i ar sevi. Kas ir labi nodzīvota diena Maiami? Tre�daļa laika - skrituļo�ana, otra tre�daļa - ecstasy, tre�ā - masturbācija.

Filmē�anas laukumā saule atkal ir izdedzinājusi zālienu. Lai tas atgūtu zaļo krāsu, rekvizitori to apsmidzina ar pārtikas krāsvielu. �ovakar Linkolnroudā, iestādījumā �Score� ir izsludināta transvestītu cīņa: ke�a ringā par sievietēm pārģērbu�ies pediņi raus viens otram nost parūkas. �Nekam nav lielas nozīmes,� dzied Madonna, kurai pieder māja tepat apkaimē. Viņa ir izteikusi pareizu spriedumu par �o problēmu. Es mīlu Tamāru, un es mīlu Sofiju, ar rado�ā direktora algu es itin mierīgi varē�u paturēt abas. Tomēr negrasos pieņemt piedāvājumu, kas pilnībā noliedz to, ko rakstīju �īs grāmatas pirmajā lappusē: �Es rakstu �o grāmatu, lai mani padzītu no darba.� Vai arī teikums būs jālabo un jāraksta: �Es rakstu �o grāmatu, lai mani paaugstinātu amatā...� Manas pārdomas pārtrauc Tamāra:

- ���Vai tu gribi kafiju, tēju vai mani?

- ���Visas trīs savā mutē. Saki man, Tamāra: kura ir tava mīļākā reklāma?

- ����Less flower, more power�¹. Tas ir folksvāgena jaunās �vabolītes� sauklis.

- ���Nesaki �sauklis�, saki �titrs�. To gan ielāgo, ja gribi, lai tevi pieņemu darbā.

Visu pēcpusdienu pavadām dīkā pie Sony videomonitora, kas pārraida ikvienu nofilmēto kadru - Tamāra uz terases,

Tamāra uz kāpnēm, Tamāra dārzā, Tamāra tuvplānā, Tamāra tuvplānā līdz pleciem, Tamāra dabiski mākslota, Tamāra visā augumā, Tamāra māksloti dabiska, Tamāra degustē produktu (kārbiņas atvēr�ana, karotītes iegremdē�ana, izgar�o�ana), Tamāra un viņas kārdino�ais elkonis, Tamāra un viņas krā�ņās krūtis. Ta�u tā Tamāra, kas man patīk vislabāk, pieder tikai man - kailā Tamāra stringbiksītēs uz manas guļamistabas balkona, ar gredzenu kreisās kājas pirkstā un virs labās krūts uztetovētu rozi. Tā, kurai es uzdro�inos pateikt:

- ���Man negribas mīlēties ar tevi, ta�u tu mani valdzini. Tamāra, man �ķiet, ka es tevi mīlu. Tev ir lielas pēdas, ta�u es tevi mīlu. Pēc bildes retu�ē�anas uz kompja tu izskaties labāk nekā dzīvē, bet es tevi mīlu.

- ���Es pazīstu daudzus negantos, kuri izliekas, ka ir jauki, ta�u tu esi pavisam rets putns - tu esi jauks, bet izliecies, ka esi negants. Noskūpsti mani, �oreiz - par velti.

- ���Tu esi mans aizliegtais sapnis, manas vienīgās mokas un mana vienīgā cerība. Tu man esi vienīgā mūzika, kas liek diet zvaigznēm kāpās.

- ���Atkal vārdi, vienmēr tikai vārdi.

Degustācija alla� ir grūtākais darbiņ� - saules svelmē pēc pusdienām nabaga berberietei divdesmit rei�u pēc kārtas jāsimulē ekstāze, pilnām mutēm ēdot Maigrelette. Pēc da�iem dubļiem tas viņai jau nāca atpakaļ. Butaforiste vēlāk atnesa trauku, kurā Tamāra izspļāva biezpienu, tiklīdz Enrike bija nokliedzies �Stop!� Nu re, esam jums uzticēju�i mazu noslēpumu, tikai par to pārāk skaļi nerunājiet: ik reizi, kad reklāmās redzat aktieri kāri tiesājam kādu ēdienu, ziniet, ka viņ� to nekad nenorij, bet gan izspļauj speciāli tam paredzētā traukā, tiklīdz kamera ir beigusi filmēt.

Mēs ar Carliju esam apsēdu�ies plastmasas krēslos ar kilogramiem junk food - draņķīga ēdamā - savu vienīgo kompāniju. It visās reklāmrullī�u filmē�anās notiek viens un tas pats cirks - rado�os iegrū� kādā kaktā, veltot viņiem absolūtu nicinājumu un cerot, ka viņi neiedomāsies vērt vaļā muti un paziņot, ka viņi ta�u ir pa�laik uzņemamās reklāmas autori. Mēs jūtamies pazemoti, nevajadzīgi un pārēdu�ies visādus saldumus, vārdu sakot, izjūtam vēl lielāku riebumu nekā parasti. Mēs izliekamies, ka neko nemanām, jo zinām -tā kā esam nākamie Rosse aģentūras Francijā rado�ie direktori, mums vēl būs tūksto�iem iespēju nesaudzīgi atriebties.

Mēs būsim bagāti un netaisnīgi.

Mēs atlaidīsim no darba biju�os draugus.

Mēs izmantosim draudu un pielabinā�anās politiku, lai terorizētu savus darbiniekus.

Mēs piesavināsimies padoto idejas.

Mēs izsauksim jaunos re�isorus, lai no viņiem nopumpētu svaigas idejas, kārdinot viņus ar lielu pasūtījumu, kuru galu galā viņiem aiz muguras paveiksim pa�i.

Mēs atteiksimies pie�ķirt atvaļinājumu algotajiem darbiniekiem, pirms nebūsim pa�i savējos pavadīju�i Maurīcija salā.

Mēs būsim nepieklājīgi, un mūs būs apsēdusi lieluma mānija.

Mēs pietaupīsim lielākos klientus pa�i sev un pa�as sme-ķīgākās kampaņas uzticēsim nolīgtiem brīvmāksliniekiem, lai pamatīgi iedzītu depresijā savus pastāvīgos darbiniekus.

Mēs uzstāsim, lai mūsu portrets parādītos �Le Figaro�� biznesa pielikumā, pēc tam pieprasīsim, lai atlai� �urnālistu uzreiz pēc numura iznāk�anas, ja viņa raksts nebūs pietiekami krā�ņi mūs attēlojis (piedraudot avīzei, ka nekad vairs nepirksim pie viņiem reklāmas laukumus).

Mēs sevī iemiesosim fran�u reklāmas atjaunotni.

Mēs apmaksāsim preses sekretāru, lai �urnāla �Strat�gies� reklāmai veltītajās lappusēs varētu paziņot: �Ir jāprot at�ķirt koncepciju no percepcijas.�

Mēs arī bie�i lietosim teicienu �izmantot pirmpirkuma tiesības�.

Mēs būsim pārstrādāju�ies un nesazvanāmi; lai ar mums norunātu tik�anos, nāksies gaidīt vismaz trīs mēne�us (lai pēdējā brīdī kāda lecīga sekretāre mūsu vārdā �o tik�anos atceltu norunātās dienas rītā).

Mēs būsim ļoti noslēgti.

Mēs nespēsim tikt galā ar nervu depresiju, un to dabūs just visi, kas ir ap mums. Amatbrāļi par mums runās slikti, ta�u nekad neko neteiks acīs, jo baidīsies no mums.

Mēs neko nedarīsim, tomēr mūsu tuvākie pārstās ar mums satikties.

Mēs būsim bīstami un visnotaļ nevajadzīgi.

Mēs raustīsim auklas, kas darbina mūsdienu sabiedrību.

Mēs paliksim ēnā pat �visspo�ākajā gaismā�.

Mēs leposimies ar to, ka mums uzticēta tik svarīga bezatbildība.

- ���Vai grims jums apmierināt?

Mūsu murgu Pero pasakas �Perete un piena krūze� stilā pārtrauc grimētāja, kura grib dzirdēt detalizētu spriedumu. Kad būs pienācis laiks, mēs viņu iecelsim par R&W grupas galveno grima mākslinieci, jo viņa jau prot novērtēt mūsu svarīgumu, pirms ir paziņota mūsu paaugstinā�ana amatā.

- ���Pietiks ar kaut ko pavisam dabisku, - Carlijs pavēstīja tonī, kas necie� iebildumus, - viņai jābūt veselīgai/harmoniskai/ dinamiskai/autentiskai.

- ���Tad nu uztaisī�u viņai lūpas drusku glossy\ ādu neaiztik�u, viņas āda dikti lieliska.

- ���Glossy nē, - Carlijs uzstāj kā jau lielais priek�nieks, kas viņ� arī ir, - man labāk patīk shiny³.

- ���Of course⁴, shiny ir labāk nekā glossy, - es pasteidzos piebilst. - Citādi tās krāsas vairs nevarēs savākt kopā.

Grimētāja goddevīgi atkāpjas tik izcilu lūpu grimē�anas speciālistu priek�ā - uzreiz redzams, ka tie ir profesionāļi, kurus nevar paķert uz mu�papīra. Vēl tikai atliek izturēties snobiski pret stilisti kulinārijas jautājumos, un tutto⁵ būs bene⁶.

Tamāra ir iesvēlusi uguni visā komandā. Mēs visi viņu dievinām, viņas krā�ņā skaistuma apburti, mēs apmaināmies sazvērnieciskiem acu skatieniem. Mēs būtu varēju�i būt laimīgi, ja vien es visu laiku nedomātu par kādu citu. Kāpēc gan es alkstu tikai pēc tiem cilvēkiem, kuru nav tuvumā? Reizēm Tamāra uzlika savas plaukstas man uz sejas - tas viņu nomierināja. Man bija nepiecie�ama kāda deva viegluma. Klau, redz, kur� mums varētu piegādāt labu glābējlozungu: �Maigrelette. Ikvienam ir nepiecie�ama kāda deva viegluma.� Jāpieraksta, ko var zināt - varbūt noderēs.

- ���Nu, tātad tu pieņemsi to lielo naudu, ko tev piedāvā?

- ���Tamāra, nauda nedara laimīgu, tu ta�u to zini.

- ���Pateicoties tev, es to tagad zinu. Agrāk es to nezināju. Lai uzzinātu, ka nauda nedara laimīgu, nepiecie�ams piedzīvot abus: gan naudu, gan laimi.

- ���Vai gribi ar mani apprecēties?

- ���Nē, vispār - jā, tikai ar vienu noteikumu: lai mūsu kāzās būtu helikopters, kas nogā� veselu rozā pastilu Chamallows lietu.

- ���Bet ko mēs iesāksim ar baltajām pastilām?

- ���Tās mēs apēdīsim!

Kāpēc viņa nodur skatienu? Mēs abi jūtamies neveikli. Es saņemu viņas ar hennas zīmējumu izrotāto roku.

- ���Kas ir? Kas noticis?

- ���Nav labi, ka tu esi tik labs. Man vairāk pa prātam, kad tu izliecies, ka esi slikts.

- ���Bet...

- ���Izbeidz! Tu ļoti labi zini, ka mani nemīli. Es gribēju būt tikpat tuk�paurīga kā tu, tikai man ir apriebies tēlot, vai zini, es padomāju un nolēmu visu mest pie malas, ar to naudu, ko bū�u nopelnījusi �ajā reklāmā, varē�u nopirkt mājiņu Marokā, man ir jāaudzina meita, kuru esmu atstājusi pie savas mātes, un man meitas tik ļoti pietrūkst... Paklausies, Oktāv, tev jāatrod sava līgava un jārūpējas par jūsu bērnu. Viņa tev sniedz visskaistāko dāvanu - pieņem to!

- ���Velns ar ārā, kas jums visām ir? Tiklīdz ar jums ir labi, jums uzreiz jāsāk runāt par zīdaiņiem! Jūs nevis atbildat uz jautājumu �Kāpēc dzīvot?�, bet problēmu tikai palielināt!

- ���Liecies mierā ar savu lēto filozofiju. Par �ādām lietām nejoko. Manai meitai nav tēva.

- ���Nu un tad? Arī mani tēvs neaudzināja, un es no tā nekādu drāmu netaisu!

- ���Paklau, vai tu esi paskatījies uz sevi no malas? Tu pamet meiteni, kurai esi uztaisījis bērnu, un pavadi naktis ar maukām!

- ���Jā, tā ir... bet es vismaz esmu brīvs.

- ���Brīvs? Es laikam sapņoju! Brīvs - tikai ne tu! Nekad mū�ā! Tu esi īstākais otrā gadu tūksto�a beigu produkts! Ieskaties man acīs, es teicu: acīs! Bērnam, kur� drīzumā piedzims, VAR būt tēvs. Pirmo reizi dzīvē tu vari būt kaut kam derīgs. Cik ilgi vēl izturēsi, vazādamies pa netīriem naktsklubiem, klausoties vienas un tās pa�as vulgārās blēņas, kuras stāsta vieni un tie pa�i stulbie un impotentie dzērāji? Cik ilgi vēl, velns lai parauj! Vai tā ir tā tava brīvība, Sūdabrāli?

Ir sastopami psihoanalītiķi, kas ņem 150 eiro par seansu; Tamāra ir moralizētāja, kas ņem 460 eiro stundā.

- ���At�ujies ar savām morāles lekcijām! Sūdu!

- ���Izbeidz man uzbrukt, vai arī man pārplīsīs aneirisma. Morāle varbūt arī ir vecmodīga, ta�u vēl arvien nav atrasts nekas labāks, lai at�ķirtu labu no ļauna.

- ���Nu un tad? Man labāk patīk būt riebīgam un brīvam, jā, brīvam, tu dzirdēji pareizi, nekā ētiskam un justies kā cietumā! �Tev, cilvēk svabadais, ikreiz pēc sūrā alkt!� Es ļoti labi saprotu, ko tu man stāsti, bet vai tu vari iedomāties, ka ģimenes laime varbūt ir vēl dramatiskāka nekā sājie jociņi, ko apdzēries idiots stāsta se�os no rīta, - vai pielēca? Turklāt -kā lai es, pēc tavām domām, rūpējos par bērnu, ja iemīlos ik pēc desmit minūtēm, maucība! Oi!

Te nu es pārkāpu pamatnoteikumu, kas bija jāievēro, runājot ar Tamāru: tikai viņa drīkstēja lietot vārdu �maucība�; ja to izrunāja kāds cits, viņa to uztvēra kā apvainojumu. Viņa izplūst asarās. Es mēģinu visu vērst par labu.

- ���Neraudi, lūdzu, piedod, tu esi svētā, tu to labi zini, es tev to esmu teicis un atkārtojis neskaitāmas reizes. Es jau tāpat biju d�eks, kas maksāja maukām, lai ar viņām negulētu, tagad vēl es bū�u kļuvis par tādu, kas vienu saraudina. Nekāds varoņdarbs tas nav, vai ne? Aizdod man savu mobilo, es tūlīt gribu paziņot Ginesa rekordu grāmatai, hallo! Savienojiet mani, lūdzu, ar nodaļu �Visneveiklākais vīrietis pasaulē�.

Vinnēts - viņa vāri pasmaida, grimētājai tikai būs jāpielabo skropstu tu�a. Atvēzienā turpinu savu pa�analīzi:

- ���Mana mīļā imigrante, paskaidro man, lūdzu, vienu lietu: kāpēc, tiklīdz tu, cilvēks, iemīlies kādā sievietē un viss notiek, viņa tevi grib pārvērst knēveļu audzētājā, nolikt starp mums abiem veselu baru sīko, bērnu armiju, kas vienā laidā kliegs un neļaus pabūt divatā? Sasodīts, vai tad ir tik briesmīgi palikt diviem vien? Man itin labi patika būt DINS pārim (Dubults Ienākums Nav Sīko), kāpēc gan pataisīt mūs par ĢIMENI (Ģenerējam Izsīku�u Mīlestību Elementāri Nevajadzīgajai Eksistencei)? Vai tev ne�ķiet no�ēlojami laist pasaulē bērnus? Paskaties uz visiem tiem romantiskajiem pāriem, kas runā vienīgi par ņam-ņam! Vai brāļi Galaheri tev �ķiet seksīgi, kad viņi slauka saviem sīkajiem degunus? Tad jau jābūt mēslu mu�ai! Turklāt manā sporta vāģī BMW Z3 nav vietas bērnu sēdeklītim!

-Tie�i tu esi no�ēlojams. Ja tavai mātei nebūtu bijis bērnu, tu �eit neattīstītu savas stulbās teorijas!

- ���Nekāds lielais zudums nebūtu!

- ���Muti!

- ���Pati turi muti!

- ���IZBEIDZ IZSAUKUMA TEIKUMUS!!! - viņa iesaucas caur �ņukstiem.

Viņa iz�ņauc degunu. Ak Dievs, cik viņa ir lieliska, kad pink�ķ! Ja vīrie�i nodara sievietēm tik daudz sāpju, tad noteikti tāpēc, ka viņas ir tik skaistas, kad raud.

Tamāra paceļ galvu un nu ir atradusi īstos vārdus, lai mani pārliecinātu.

- ���Mēs varēsim pa kluso satikties arī turpmāk.

Lai dzīvo �ī morāle! Blēzs Paskāls ir teicis: �īstā morāle pasmejas par morāli.� Un, kamēr es ar Seven Up salmiņu uzsūcu viņas asaras, mēs abi domājām par vienu un to pa�u.

- ���Vai zini, kāpēc mums abiem kopā nekas nesanāks?

- ���Jā, zinu, - es atbildēju. - Tāpēc, ka es neesmu brīvs, bet tu esi par daudz brīva.

Re nu, filmē�ana ir beigusies: trijās dienās esam iztērēju�i trīs miljonus franku (500 K-eiro). Pirms kameru iesaiņo�anas palūdzām, lai Enrike nofilmē reklāmas trash versiju. Ko padarīsi, mēs visi bijām pilnā, arī Tamāra, bet Carlijs iesaucās:

- ���Paklausieties! KLAUSIETIES VISI! Listen to me, please. Pēdējo reizi, kad redzēju Marku Maronjē dzīvu, viņ� nolamāja �eit klāteso�o Oktāvu, sacīdams, ka scenārijs, kuru nupat beidzām filmēt, ir no�ēlojams un ka vajadzētu uzrakstīt citu.

- ���Tiesa, - es piebildu. - Viņ� pat sacīja �os vārdus, kuri uz mū�iem paliks iekalti manā atmiņā: �Mēs vienmēr varam izdarīt labāk.�

- ���Dāmas un kungi, Ladies and Gentlemen, vai tie�ām mēs neizpildīsim nelaiķa pēdējo vēlē�anos?

Tehniķi nebija necik sajūsmināti. Pēc da�ām pārrunām ar televīzijas producentu un Enriki tomēr tika pieņemts lēmums ātri nofdmēt vienu gabalu aģentūras iek�ējai lieto�anai - bez montā�as, ar rokas kameru �Dogmas� stilā (toziem visam, kas tika filmēts �Video gag� manierē, piekarināja �o dāņu intelektuālā kino birku).

Lūk, kas iznāca no Maigrelette �Dogmas� stilā. Tamāra pastaigājas pa tīkkoka dekorācijām, verandā graciozi noģērbj T krekliņu, palikusi kailu ķermeņa aug�galu, ieskatās kamerā un nozie� ar jogurtu vaigus un krūtis. Viņa virpuļo, basām kājām spriņģo pa dārzu un uzrunā jogurtu ar pazeminātu tauku saturu, kliedzot: �Maigrelette! I�m gonna eat you!⁷�, pēc tam vāļājas pa

svaigi pārkrāsoto zāli, viņas krūtis klāj zaļā krāsa un jogurts, un Tamāra nolaiza no virslūpas jogurtu, kunkstot (tuvplāns - seja, pār kuru plūst baltais kārums): �Mmm... Maigrelette. It�s so good when it comes in your mouth}"

Kas par talantu! Nolemjam �o versiju aizsūtīt uz vispasaules reklāmfilmu festivālu Kannās, nerādot Madonei. Ja dabūsim Lauvu, Dīlers būs spiests aplaudēt.

Maronjē būtu novērtējis �ādu pa�aizliedzību. Mēs varam atgriezties Parīzē ar tīru sirdsapziņu, lai pēc tam iekārtotos viņa vēl siltajā krēslā. Ta�u ar to vien nepietiek Carlijam -cietoksnim, kas vēl nekad nav bijis tik neieņemams. Tajā pa�ā vakarā pēc dzīrēm bārā �Liquid� par godu fdmē�anas beigām viņ� mūs aizvilka no�ēlojamā izgājienā pa pilsētu, kuru diem�ēl esmu spiests �eit atstāstīt.

Stroboskopi sadalīja telpu �etrstūros. Veca sadomazohiste �ķērsoja deju grīdu, iespīlējusies korsetē, kas viņas vidukļa apkārtmēru samazināja līdz desmit centimetriem. Viņa atgādināja smil�u pulksteni melnā ādā.

- ���Vai zini, uz kādām domām mani uzvedina �is tantuks? Eiropā uzņēmumi atlai� no darba tūksto�iem darbinieku, lai Maiami pensionāriem būtu vairāk naudas, vai ne?

- ���E-e, vispār - jā. Floridas vecūk�ņi visi kā viens ir starptautisko kompāniju pensiju fondu dalībnieki, tātad shematiski tā sanāk.

- ���Nu tad, ja jau mēs esam �eit, varbūt apciemosim kādu no planētas vecajiem īpa�niekiem? Būtu tomēr stulbi atrasties te un neizskaidroties ar kādu no viņiem, varbūt pat izdotos viņu pārliecināt, lai nākamreiz nevienu neatlai� no darba, - ko tu par to saki?

- ���Es saku, ka tu esi piesūcies, bet, okei, varam aizstaigāt.

Un tā nu mēs trijatā - Tamāra, Carlijs un es pats personīgi -

devāmies Maiami ielās vispasaules akcionāra meklējumos.

- ���Kling-klang! Kling-klang! Kling-klang!

�ajā pilsētā pat durvju zvani tīko pēc ievērības - �is spēlēja Mocarta �Mazo naktsmūziku�, nevis kā visi notrink�ķēja �dzinn�. Mēs jau stundu bijām klīdu�i pa Coral Gables savrupmāju rajonu, raudzīdamies pēc kāda pensiju fonda dalībnieka, ko nolamāt. Beidzot Carlijs piezvanīja pie kādas lieliskas villas marokāņu stilā.

- ���Yes ?

- ���Good evening Madame, do you speak French?⁸

- ���Jā, jā, protams, tā druski, bet kāpēc tu zvanāt tik vēlu?

- ���Nu, te Tamāra (pasmaida novēro�anas kamerā) apgalvo, ka esot jūsu mazmeita, Vērda kundze.

Bzzzz.

Durvis atveras, parādās mūmija. Vārdu sakot, būtne, kura pirms daudziem, daudziem gadiem ir bijusi sieviete kādā tālā, tālā galaktikā. Deguns, mute, acis, piere, vaigi - bāztin piebāzti ar kolagēnu. Pārējais ķermenis atgādina sa�uvu�u kartupeli - uz �o analoģiju dro�i vien vedināja rītakleita, kas to apņēma.

- ���Pacelta ir tikai viņas āda, - Carlijs zīmīgi konstatē.

- ���Ko jūs teicāt? Kāda mazmeita? Es...

Par vēlu. Vecā pat nepaspēja iepīkstēties, kad Tamāra viņu jau bija nolikusi uz lāpstiņām (viņai ir brūnā josta d�udo). Mēs ieejam ar masīvu zeltu dekorētā mājā. Viss, kas nav no zelta, ir no balta marmora. Pē! Tamāra un Carlijs aiznes Vērda kundzi uz dīvānu ar psihedēliskiem rakstiem, kur� dro�i vien bija modē vienlaikus ar tā īpa�nieci. Bez �aubām, kaut kad 20. gadsimtā.

- ���Tā kā jūs, Vērdkājūstursauc kundze, saprotat fran�u valodu, jūs būsiet tik laipna un uzklausīsiet mūs. Vai jūs �eit dzīvojat viena?

-Jā, I mean, NO⁹, nebūt ne, tūlīt ieradīsies policija. Palīgā! HEEEELP¹⁰!

- ���Aizbāzīsim viņai muti. Tamāra, padod �alli!

" �e!

Tamāra iebā� vecajai rīklē �alli, Carlijs uzsē�as virsū savam upurim, un es jums garantēju, ka viņ� ir tikpat smags kā viņa jociņi. Beidzot pensionāre varēs mierīgi noklausīties, kas viņam ir sakāms.

-Tā viņ� ir, cienītā, pa rokai pagadījāties jūs, ta�u tikpat labi varēja pagadīties jebkur� no tiem, kas atbildīgs par mūsdienu nelaimēm. Jums jāzina, ka, sākot ar �odienu, �āda veida apmeklējumi kļūs par parastu parādību. Amerikāņu pensiju fondu akcionāriem ir pienācis laiks uzzināt, ka viņi nedrīkst nesodīti postīt miljoniem ne pie kā nevainīgu ļau�u dzīvi, agrāk vai vēlāk par to nāksies atskaitīties, - vai es izsakos pietiekami skaidri?

Carliju ir pārņēmusi iedvesma. Tā vienmēr notiek ar klusētājiem - ja tie reiz atver muti, tos vairs nevar apturēt.

- ���Vai jums ir gadījies dzirdēt par Luija Ferdinanda Selīna �Ceļojumu uz nakts beigām�?

- ���Mmmfffgrrmmghhh.

- ���Nē, Selīns nav apavu firma. Tas ir fran�u rakstnieks. Viņa slavenākā romāna galveno varoni sauc Bardamī, un viņ� apceļo planētu, meklēdams vainīgo. Viņ� iziet cauri karam, trūkumam, slimībām, viņ� dodas uz Āfriku, Ameriku, bet tā arī neatrod, kur� atbildīgs par mūsu izmisumu. Grāmata iznāca 1932. gadā, un pēc pieciem gadiem Selīns atrada grēkā�us -tie bija ebreji.

Tamāra aplūko mājokli, atver ledusskapi, pacienājas ar alu un atnes mums pa vienam. Es klausos Carlijā, kur� tik sprediķo tālāk, apsēdies jāteniski uz mūmijas, kas noplāta uz pa�as riebīgās sofas.

- ���Mēs visi zinām, ka Selīna maldu ceļi viņu noveda riebīgā antisemītismā, bet atvainojiet man �o liekvārdību. Ta�u mēs ari, glu�i kā Bardamī, meklējam kādu atbildīgo. �o jauno dāmu sauc Tamāra, un viņa grib zināt, kāpēc viņai jāpārdod sava pakaļa, lai varētu nosūtīt naudu meitai. Tas kretīns man blakus ir Oktāvs, un arī viņ� bez mitas uzdod sev jautājumus, kā jūs to varat spriest pēc viņa tuberkuloznieka ģīmja. Kas pārvēr� trūdos pasauli? Kas ir tie ļaunie? Serbi? Krievu mafija? Islāma fundamentālisti? Kolumbie�u narkokarteļi? Tie visi ir tikai peramie zēni! Tie�i tāpat kā ��īdu masonu sazvērestība� trīsdesmitajos gados! Lēdij Makinto�, vai saprotat, uz ko es tēmēju? Mūsu peramais zēns esat jūs. Ikvienam no mums uz �īs planētas ir jāapzinās savas rīcības sekas. Piemēram, ja es pērku Monsanto firmas izstrādājumus, es atbalstu ģenētiski pārveidotus organismus un lauksaimniecības sējumu privatizāciju. Savus ietaupījumus jūs esat uzticējusi finan�u grupai, kas jums ienes pietiekami lielus procentus, lai jūs varētu apmaksāt �o atbaido�o villu Maiami dārgajos kvartālos. Iespējams, ka jūs neesat īsti labi apdomājusi, kādas jums var būt sekas no �ī jums nekaitīgā, bet mums iz�ķiro�ā lēmuma, - vai saprotat? Jo �is lēmums jūs ir padarījis par PASAULES VALDNIECI.

Carlijs viņai papliķē vaigu, lai viņa atver asaru pilnās acis. Ve�a izdve� �ēlabainus pīkstienus, ko noslāpē �alle.

- ���Vai zināt, - Carlijs turpina, - kad es biju mazs, es dievināju D�eimsa Bonda filmas, tajās vienmēr bija sliktais, kur� gribēja kļūt par Pasaules Valdnieku, un tad nu viņ� lika lietā savu slepeno armiju, kas bija paslēpusies pazemes cietoksnī, un draudēja uzspert gaisā planētu ar Uzbekijā nozagtiem kodoliero�iem. Vai atceraties �īs filmas, madam Kājūstursauc? Ta�u pavisam nesen es atklāju, ka D�eimss Bonds, tāpat kā Luijs Ferdinands Selīns, ir trāpīju�i galīgi garām. Pasaules Valdnieks it nemaz nav tāds, - smieklīgi, vai ne? Pasaules Valdnieks ir tērpies no�ēlojamā peņuārā, dzīvo nekam nederīgā mājā, nēsā zilu parūku, ir apsējis ap kaklu ko�u lakatu, turklāt pats nemaz nezina, ka ir Pasaules Valdnieks! Tā esat jūs, madam Kājumsbijvārds! Un vai zināt, kas esam mēs? Aģenti nulle nulle septiņi! Ta-ta-ta-tā, ta-ta-ta-tā!

Carlijs dungo D�ona Bari melodiju. Viņ� dzied pareizi, ta�u tas netraucē Pasaules Valdniecei patētiski pink�ķēt, iebāzu�ai galvu Versa�es (kur� nav miris, jo viņa darbi dzīvo) stila kliedzo�u krāsu spilvenā.

- ���Nemaz nemēģiniet mani ie�ēlināt, Bambālkundze. Vai jūs atmaigāt, kad veselus reģionus izpostīja masveida darbavietu likvidē�ana, intensīvas pārstrukturē�anas, nepamatotu sociālo programmu īsteno�ana, kas domāta tikai jūsu labsajūtai? Tā ka nav ko lauzīties, lūdzu! Nedaudz cieņas, un viss noritēs gludi. My name is Bond, James Bond. Mēs atnācām tikai jums palūgt, lai jūs pasakāt savam Templtonas pensiju fondam, kur� pārvalda divsimt miljardus eiro, ka turpmāk tas vairs nevarēs pieprasīt tādu pa�u peļņu no saviem uzņēmumiem, jo citādi arvien vairāk un vairāk tādu cilvēku kā mēs apmeklēsim tādus cilvēkus kā jūs - norunāts?

Tajā bridi iejaucās Tamāra.

- ���Pagaidi, Carlij, man �ķiet, ka viņa mēģina tev kaut ko parādīt.

Patie�ām, ve�a ar saviem mezglainajiem pirkstiem rādīja uz �urnālgaldiņa noliktās ierāmētās fotogrāfijas virzienā. Melnbaltajā foto bija redzams skaists, smaido�s amerikāņu armijas kareivis ar ķiveri galvā.

- ���Mmmffhghhhmmffhh! - viņa kunkstēja, norādot uz portretu.

Es noņēmu apsēju no viņas mutes, lai varētu labāk saklausīt, ko viņa gribēja teikt ar to savu mmffhghhhmmffhh. Viņa sāka brēkt pilnā balsī:

- ���WE SAVED YOUR ASS IN '44! MY HUSBAND DIED IN NORFUCKINGMANDY!¹¹ Paskaties, riebekli, uz MANA VĪRA foto, viņ� kritis PIE JUMS Sabiedroto izcel�anās laikā!

Es personīgi domāju, ka viņas piezīme bija īsti vietā, ta�u tas Carliju tikai vēl vairāk satracināja. Man nebija ne jausmas par notikumiem viņa ģimenē. Pirmā dzirdē�ana, goda vārds.

- ���Paklau, mis. Nav ko visu vakaru plātīties ar saviem miru�ajiem. Tajā karā jūs piedalījāties tikai tāpēc, lai varētu eksportēt kokakolu. IT'S COCA-COLA WHO KILLED YOUR HUSBAND!¹² Bet mans tēvs izdarīja pa�nāvību tāpēc, ka viņu izmeta no darba, lai firmai būtu lielāka peļņa. Es viņu atradu pakāru�os, - vai saproti, tu, vecā maita? YOU KILLED MY FATHER!¹³

Carlijs viņai iecirta pārlieku stipru pliķi. Vecajai sāka asiņot deguns. Zvēru, ka mēģināju Carliju atturēt, ta�u alkohols dubultoja viņa spēkus.

-TU NOGALINĀJI MANU TĒVU, VECĀ CŪKA, PAR TO TU TAGAD SAMAKSĀSI!

�arlijs bruka viņai virsū, ar dūrēm trieca pa acīm, sadauzīja savu alus pudeli pret ve�as degunu, izsita no mutes zobu protēzi un iebāza to viņai pe�ā, tādējādi mēs varējām uzskatīt, ka viņ� bija nolēmis darīt galu mokpilnai eksistencei, kura tikpat jau sliecās uz beigām, ta�u man �ķiet, ka to tikpat labi varēja nodēvēt arī par neprāta uzplūdu. Vārdu sakot, pēc piecām minūtēm (kas ir gar� laika sprīdis - boksa raunds, piemēram, ir īsāks) Vērda kundze vairs neelpoja un istabā izplatījās sūdu smaka. Versa�es dīvāna pārklāju varēja nest uz ķīmisko tīrītavu.

Tamāra, kura, �ķiet, bija pieradusi pie da�ādām neprāta izpausmēm, ne aci nepamirk�ķināja. Pataustījusi vecenei pulsu, tas ir, konstatējusi viņas nāvi, Tamāra lielā ātrumā metodiski ķērās pie postījumu novēr�anas. Viņa lika mums novietot pensionāres līķi lejā pie grieķu-romie�u kāpnēm. Pēc tam mēs uz pirkstgaliem izlavījāmies no �īs briesmīgās villas, pa ceļam gan sadauzot novēro�anas kameru ar dārzā atrastiem oļiem.

- ���Vai tu domā, ka tā ir ieraksto�ā videoiekārta?

- ���Nē, tas ir tikai telefonisks mājas ieejas savienojums ar iek�telpām.

- ���Lai nu kā, pat tad, ja ir paliku�as kādas pēdas, �eit mūs neviens nepazīst.

�is pēdējais teikums izraisīja lielus smieklus sargiem, kuri pārlūkoja da�ādus apsardzes iekārtu monitorus (viens no viņiem, kāds haitietis, teko�i runāja franciski); viņiem pārgāja smiekli, kad bija pamanīju�i, ka Vērda kundze ir gājusi bojā uzbrukumā un ka viņiem nāksies sastādīt ziņojumu Maiami policijas departamentam.

Tie�i no tā brī�a es pārstāju domāt. Kvartāls bija kā izmiris. �arlijs bija atguvies no neprāta. Viņ� piekrita Tamārai:

- ���Tas viņas dīvāns nudien bija galīgi nejēdzīgs.

Vakaru mēs noslēdzām striptīzklubā �Madonna�, kur stringbiksītēs tērptas dejotājas, viscaur plastisko ķirurgu pārtaisītas (varētu pat izdomāt jaunu salikto vārdu �īm kiber-sievietēm - pārperfektētas), ar lūpām satvēra desmit dolāru naudaszīmes, ko vīrie�i bija iespraudu�i bik�upriek�ā. Mēs skaļi aplaudējām neticami iespaidīgām, ta�u neīstām krūtīm.

- Un tā vienmēr ar tām sievietēm, - �arlijs piezīmēja, - vai nu viņas mums sagādā cie�anas, vai uzdzen riebumu.

Tamāras profesionālais lepnums tika aizskarts, un viņa beigās mūs apbalvoja ar brīni�ķīgu �ovu uz bāra letes, sūkājot alus Corona pudeles kakliņu un padarot tvirtus savu krū�u galiņus ar ledus gabaliņiem no manas vodkas glāzes, līdz mūs izmeta ārā par nelojālu konkurenci. Pēc tam mēs visi trīs aizmigām pie viesnīcas maksas telekanāla, kas demonstrēja lielisku porno ar dubultu anālo plastmasas dūres drāzienu -nezināju, ka tāds tehniski ir iespējams, - un jāatzīst, ka aktrises kliedzieni lika man pabeigt biksēs.

Nākamajā rītā, kad sēdāmies lidma�īnā, lai dotos atpakaļ uz Parīzi (joprojām biznesa klasē par pusmiljonu eiro vienai personai, ēdienkartē �griķu mīklas ligzdiņas ar stores ikriem un svaigu tomātu sulas stīdziņām�), �arlijs man paziņoja, ka piekrītot iecel�anai par rado�o direktoru. Es lūdzos, kaut lidma�īna nogāztos, ta�u, kā parasti, - kas tev deva. Un tādējādi es vienas dienas laikā kļuvu gan par aģentūras �efu, gan līdzdalībnieku slepkavībā.

Atgriezu�ies Parīzē, savos datoros atradām cirkulāru, kas pa e-pastu tika izsūtīts visiem Rosserys &�Witchcraft grupas darbiniekiem (iespējams, ka teksts bija tulkots ar tulko�anas programmas palīdzību).

Dārgie draugi!

Viens no maniem galvenajiem pienākumiem pret mūsu klientiem, akcionāriem un ikvienu no jums ir iezīmēt Rosserys &�Witchcraft nākotni. Pēdējos gados mums visiem ir bijusi tā laime strādāt izcilu mened�eru vadībā. Tie ir talantīgi cilvēki, kas mums, globālā un integrētā mārketinga speciālistiem, ļāva sasniegt mērķus, padarot mūsu komandu par līderiem komunikācijas nozarē. �odien vēlos atzīmēt viņu nozīmi �o panākumu kaldinā�anā un sagatavot augsni Rosserys &�Witchcraft izaugsmei nākamajā gadu tūkstotī.

Ar lielu prieku un lepnumu paziņoju jums par �ana Fran-suā Parko iecel�anu Rosserys Parīzes biroja ģenerāldirektora amatā. Filips An�evēns tiek pārcelts par Eiropas departamenta prezidentu, un viņam tiek pie�ķirts tituls �goda priek�sēdētājs�. �īs izmaiņas stājas spēkā ar �odienu. Kā goda priek�sēdētājs Filips varēs vairāk laika veltīt tam, kas viņam patīk, - aktīvi strādāt, lai ieviestu tirgū globālos rezultātos integrētu augstāku komunikāciju kvalitāti.

�ana Fransuā jaunais amats ļaus viņam koncentrēt visus spēkus tam, ko viņ� prot vislabāk, - kopā ar mums paaugstināt kvalitāti un izstrādāt stratēģiskus jauninājumus, ko mēs ienesam tirgū rūpēs par starptautisku izaugsmi. Kop� 1992. gada ar savu dinamismu un darbaspējām Zans Fransuā ir pratis intensificēt sadarbību ar Madone.

Vēlos personīgi pateikties Filipam par milzīgajiem panākumiem, kurus viņ� guvis, vadot mūsu filiāli Francijā. Nav nekādu �aubu, ka viņ� pratīs likt lietā gan savas zinā�anas par tirgu, gan savu klientu portfeli Eiropas filiāļu tīkla ietvaros.

Zans Fransuā grib atjaunināt vadību Francijā, ieceļot Oktāvu Parango un Carliju Nagū Marka Maronjē vietā, kura traģiskā nāve ir satriekusi visus viņa draugus un kolēģus. Zans Fransuā jūs informēs par citām izmaiņām organizācijas struktūrā. Izmanto�u izdevību, lai pateiktu Marka ģimenei, cik ļoti viņa sevi�ķā konceptuālā intuīcija un rado�ās veiksmes bagātināja gan aģentūras vēsturi, gan globālās komunikācijas evolūciju.

Protams, es palīdzē�u Zanam Fransuā, Oktāvām un �arlijam, cik vien būs manos spēkos, un esmu pārliecināts, ka jūs rīkosieties tāpat.

Es ar lepnumu un paļāvību raugos Rosserys &�Witchcraft nākotnē. 21. gadsimtā R&W līdera pozīcijas glu�i vienkār�i tiks uzturētas visaugstākajā līmenī.

Ar vissirsnīgākajiem sveicieniem -

Edvards S. Faringers Jun.

Tas stulbais Carlijs bija devis piekrīto�u atbildi mūsu abu vārdā nedēļu pirms filmē�anas. Man atlika tikai parakstīt da�us dokumentus. Klusībā nodomāju, ka, esot �ajā amatā, varbūt manā varā būs kaut ko mainīt. Maldi - varu nekad nedod tiem, kuri varētu to izmantot. Starp citu - kādu varu? Vara ir sen pagāju�u laiku izdomājums. �odien vara ir tik daudzveidīga un izplūdusi, ka varas sistēma ir kļuvusi nevarīga. Bet mēs bez mitas atkārtojām savu no Gram�i patapināto kredo: �Lai nozagtu lidma�īnu, tajā vispirms ir jāiekāpj.� Kāda likteņa ironija! Nu, kad esam iegāju�i pilota kabīnē ar granātām rokās un, piedraudot ar �autenēm, gatavi dot pavēles pilotam, mēs atklājam, ka pilota nav. Mēs gribējām nozagt lidma�īnu, kuru neviens neprata vadīt.

DARBĪBA RISINĀS CARROUSEL DU LOUVRE 7.AĪ.F. NOTIEK GATAVO�ANĀS LIELAI MODES SKATEI. PŪLIS DRŪZMĒJAS PIE IEEJAS, KURU APSARGĀ SKAISTI PUI�I NO JANSON-DE-SAILLY LICEJA AR SARKANĀM KAKLASAITĒM. MĒS IESPRAUCAMIES ZĀLĒ, KURA IR PILNUM PILNA AR VIPIEM NO VISAS PASAULES.

NODZIEST GAISMA. IELŪGTO VIESU PŪLIS APMIERINĀJUMĀ NOEL�AS. TECHNO-DIRTY-METAL-HARD-ACID-HOUSE MŪZIKAI SKANOT, PA MĒLI DEFILĒ PILNĪGI KAILAS MEITENES.

SKATĪTĀJI IR SAJŪSMĀ LĪDZ EKSTĀZEI PAR �ĪM IZSMALCINĀTAJĀM, KAILAJĀM MEITENĒM: KARALISKAS KRŪTIS, APAĻI DUPSĪ�I, KĀJAS LĪDZ PADUSĒM, KAUNUMA APMATOJUMS IZCIRPTS TAISNSTŪRĪ. PĒK�ŅI MĒLES VIDŪ VIŅAS APSTĀJAS, IESLIDINA MANIKIRĒTĀS ROKAS PADUSĒS UN ATROD TUR RĀVĒJSLĒDZĒJA AIZDARI! TAD VIŅAS ATVELK VAĻĀ SAVU SAMTAINO ĀDU UN IZKĀPJ NO SAVĀM EPIDERMĀM KĀ NO ŪDENSLĪDĒJA TĒRPA. PUBLIKĀ PAĢĪBST KĀDA VECA HERCOGIENE. BĀRDAINIS AR SAULESBRILLĒM EJAKULĒ UZ PRIEK�Ā SĒDO�Ā KAIMIŅA �AKETES. DIVPADSMITGADĪGA MEITENE SŪKĀ LEDUS GABALU FALLA FORMĀ, GLĀSTOT SEV KĀJSTARPI.

ZEM MĀKSLĪGĀS ĀDAS BIJA PASLĒPU�IES METĀLA TOPMODEĻI. RŪDĪTA TĒRAUDA KIBORGI, VIZUĻOJO�I ANDROĪDI. VIENU MEI�U KLĀJ SIMT EIRO BANKNOTES. OTRA SĀK SPĻAUT METĀLA MONĒTAS. TRE�Ā SVAIDA KREDĪTKARTES KĀ KONFETI. ĪSTI ROBOTI-KRĀJKASĪTES (VIENA MODELE, STARP CITU, NO SAVIEM METĀLIS-

KAJIEM DZIMUMORGĀNIEM ŅEM ARA NAUDU KA NO BANKOMĀTA).

PŪLIS APLAUDĒ, KĀJĀS STĀVOT. CILVĒKI KUNKST NO BAUDAS. ATMOSFĒRA IR ELEKTRIZĒTA. MŪZIKA KĻŪST ARVIEN STRAUJĀKA, LĪDZ TOP NEPANESAMA. EJĀS STARP KRĒSLIEM PĀRPLĪST VIEN OTRA GALVA. AR NO�ĒLU NĀKAS KONSTATĒT DA�AS SIRDS APSTĀ�ANĀS UN VAIRĀKAS KOLEKTĪVAS IZVARO�ANAS OTRAJĀ RINDĀ.

NOSLĒGUMA KADRS - MONĒTU LIETUS PĀR TAIZE-MIE�U PUSAUDZES KAILO ĶERMENI.

Uzraksts pār visu ekrānu:

EJIET TIE�I UZ MĒRĶI: LAI JUMS NOIET AR IELENI.

Seko juridisks brīdinājums: �TAS BIJA FFANA (FRANCIJAS FEDERĀCIJA ATKLĀTO NAMU ATJAUNO�ANAI) ZIŅOJUMS. �

Noslēgtā sabiedrībā, kur visi ir vainīgi, vienīgais noziegums ir tikt pieķertam. Zagļu pasaulē vienīgais nelabojamais noziegums ir stulbums.

HANTERS S. TOMPSONS �Lasvegasas paranoiķis�, 1971

Ir pavisam jocīgi atgriezties Rosā kā uzvarētājam. Pirmām kārtām aģentūra ir pārcēlusies uz citām telpām - tā kā vecais kuģis gruva kopā, jūs ļāvāt tam nogrimt, un Marsela Sembā laukums Buloņā Bijankūrā nu izskatās kā pamests stāpelis ar reperu stilā tērptiem bezcerībā ieslīgu�iem dokeriem, kas jau iestāvēju�i bedri pie makdonalda. Lai uzceltu jauno mītni trīssimt metru tuvāk centram, jūs nojaucāt vecu rūpnīcu un tās vietā, velns zina kādēļ (azbesta putekļi? arhitekta nekompetence? varbūt pa daļai no abiem iemesliem?), uzbūvējāt identisku. Ēku vainago divdesmit metru augsts skurstenis glu�i kā sarkanu ķieģeļu fails. Pa to nekādi dūmi nekad neizplūst - vēl ne.

Jūs esat itin gandarīts par profesionālo karjeru. 300 neo-darbinieku iebiedētie skatieni. Kādreiz pret jums vienaldzīgu darbinie�u nimfomāniskās lūpas. Kādreiz augstākstāvo�o, tagad - padoto sarunas toņa maiņas. Tikpat neviltots, cik nesens biedriskums no to cilvēku puses, kuri pēk�ņi atklāj, ka ir jūsu sensenie �omi un draugi. Goddevība ir tiesību zaudē�ana. Ta�u Carlija un tavs triumfs ir pieticīgs. Jūs sapulcējat visu aģentūru un noturat �ādu runu:

�Mīļie draugi, doma par mūsu iecel�anu par rado�ajiem direktoriem ir tik nejēdzīga, ka mums nekas cits neatlika kā pieņemt �ana Fransuā priek�likumu. Lai viņam pateiktu �jā�, bija nepiecie�ama lielāka drosme, nekā lai pateiktu �nē�. Mēs esam gatavi grūtam posmam: pirmkārt, tāpēc, ka nav vienkār�i ieņemt �o vietu pēc tāda patiesa ģēnija, kāds bija Marks (�eit jūs ieturat �etru sekun�u un desmit simtdaļu garu saviļņotu pauzi), otrkārt, tāpēc, ka mēs esam reklāmisti, kas baidās no publikas, un mums nāksies pārvarēt �o paradoksu ar jūsu palīdzību. Reklāmas rada piesārņojumus, un mūsu uzdevums būs izgudrot komunikāciju ekoloģiju. Mēs būsim -un tātad arī jūs būsiet - spiesti rīkoties gudri, lai respektētu patērētājus. Izbeigsim nevienam nevajadzīgus attēlus uz izniekotas lentes! Mēs esam nolēmu�i atvērt aģentūras durvis jauniem rado�ajiem darbiniekiem - nepazīstamiem rakstniekiem, neatzītiem dzejniekiem, noraidītiem situāciju komēdiju scenāristiem, andergraunda grafiķiem, pornofilmu re�isoriem. Ir pienācis laiks, kad reklāmām jāpieslēdzas sava laikmeta mākslas avangardam. Rosai jākļūst par eksperimentālu laboratoriju, kāda tā bija savos pirmsākumos; mēs centīsimies būt to rado�o ambīciju augstumos, kas biju�as raksturīgas mūsu firmai.

Iesāksim ar da�iem simboliskiem pasākumiem (kas stāsies spēkā jau �odien): vispirms skaļruņi nepārtraukti atskaņos grupas �Ottauian� dziesmu �Tu esi OK, tu esi skaists, tu esi topā�, kas skanēs arī telefona gaidī�anas re�īmā. Firmas pieņem�anas telpās telefonistes un sekretāres apmeklētājus sagaidīs kailas līdz viduklim. Visas reklāmas kampaņu prezentācijas notiks tikai un vienīgi pie mūsu klientiem, un tajās piedalīsies aktieri komiķi, kurus būsim nolīgu�i kabarē, un noskaņas radī�anai spēlēs krievu mūzikas orķestris. Visiem Rosās darbiniekiem sasveicinoties noteikti būs jāsaskūpstās uz lūpām. Visiem rado�ajiem tiks izsniegtas Sony PCI kameras, lai viņi varētu realizēt it visas idejas, kas ie�aujas prātā.

Mums jāatgrie�as pie sākotnējās nevainības, mākslas bērnības. Būsim vienmēr IZBRĪNĪTI. Ir jālau� �ī pa�apmierinātā sistēma, ir jāpārsteidz, mainot spēles noteikumus, citādi vairs nav iespējams aizsniegt cilvēkus: mēs kaisām vējā savu klientu naudu. Nekad neaizmirstiet, un ar to arī vēlamies beigt savu uzrunu, ka jūs esat �eit, lai sagādātu prieku SEV, un ka, tikai PASI gūstot prieku, jūs varēsiet sagādāt prieku mūsu klientiem. Jaunā Rosās Francijas filiāles devīze ir sera

Tenesija Konrana vārdi: �Cilvēki nezina, ko vēlas, tikmēr, kamēr viņiem to nepiedāvā.� Jau rit no rīta to iegravēs virs ieejas durvīm. Paldies par uzmanību, un lai svētki turpinās!� Aplausi bija pamatīgi, lai gan sākās pēc īsa brī�a. Jūs uzaicinājāt savus 300 jaunos padotos uz kādu glāzi iek�ējā pagalma sanāksmju telpā. Algotie darbinieki bija gandrīz vai pārliecināti, turpat vai pietaisīdami bikses jūsu runas laikā, ka jūs teicāt patiesību un ka kaut kas tie�ām mainīsies. Jums tikai nāksies viņus pamazām pievilt, pirms pazudīsiet kā jūsu priek�gājējs (kur� kasē uztaisīja 20 miljonu eiro iztrūkumu).

Savos mūsdienīgu un svarīgu jauno priek�nieku dienas plānotājos jūs ierakstīsiet knifus, kas jūs vērtīs populārus: �11.00 būt laipnam pret kādu nenozīmīgu cilvēku,

13.30 neaizmirst padomāt,

15.15 uzrunāt kādu zemu atalgotu darbinieku priek�vārdā (noskaidrot personāldaļā, kā viņu sauc),

17.10 pavaicāt slima padotā meitai, kā viņam klājas (liecinieku klātbūtnē),

19.00 ejot prom no darba, pasmaidīt.�

Jūsu amatā stā�anās kokteiļa noslēgumā �arlijs noorganizēja pārsteigumu visiem vecākajiem rado�ajiem darbiniekiem: vakaru �Atēdiens�. Tā nu jūs visi ietērpāties milzīgu orangutanu tērpos, pirms devāties vakariņot atsevi�ķā salonā restorānā �Lapērouse�, kur divpadsmit nolīgtas mei�as, kājas iepletu�as, kailas stāvēja uz galvas, lai jūs varētu baudīt viņu kājstarpē novietotās svaigās austeres. Tam Carlijam nu gan piemīt nenoliedzamas spējas motivēt darbiniekus.

Jūsu pirmā prezentācija klientiem tomēr sanāca no�ēlojama. Madone birojā Dīlers un viņa sala�ņas demonstrēja Maigrelette reklāmas rullīti (aseptisko versiju) patērētājām, un izmēģinājuma seansa rezultāti nebija nekādi di�ie: vētrainas telefonkonferences laikā jums bija jācīkstas pret nepilnus piecdesmit gadus vecu mājsaimnie�u pasludināto spriedumu. �Pārāk apgarots�, �pārlieku daudzsolo�s�, �izraisa nemieru�, �neapmierino�a atpazīstamība�, �nerada vajadzīgo iespaidu�, �tā mei�a par daudz izskatās pēc imigrantes�, �nopietni iebildumi pret stilu un manieri�, �nav skaidri saredzams produkta attēls reklāmas beigās�... īsta sagrāve. Visas videokonferences laiku jūs cīnījāties kā lauva, uzsverot, ka �ir iespējamas izmaiņas lentes skaņu noformējumā�, �var palielināt produkta attēlu postprodukcijas laikā�, �krāsu paleti pielabos asap (as soon as possible - cik vien ātri iespējams)�, �ir nepiecie�ami formas jauninājumi �ajā produktu segmentā�, �nav noliedzams, cik apetītlīgi tiek pasniegts produkts un kā tas paliek atmiņā patērētājam�, bet, kad jūs nolikāt klausuli, klients deva savu piekri�anu �ar nosacījumu, ka tiks izpildītas izteiktās piezīmes par pārmontē�anu, kas fiksētas sanāksmes protokolā, kuru asap atfaksējiet�.

Jūs atklājat, ka �efa amats nepasargā no muguras locī�anas. Rado�ais direktors ir kā galdnieks, kuram klients būtu pasūtījis galdu ar greizām kājām tikai tāpēc, ka pats par to maksā. Reklāmdevēji to pat nemana, ta�u aiz piesardzības lielāko daļu savas naudas tērē, lai piespiestu jūs padarīt rek-

lāmu nemanāmu. Viņiem ir tik ļoti bail neiepatikties saviem klientiem (to viņi apzīmē ar �mainīt pamatpriek�status�), ka tāpēc kļūst tik tie�ām nemanāmi. Viņi parādās jūsu teleekrānos, ta�u baidās tikt pamanīti. Jūsu - rado�o direktoru uzdevums ir ratificēt viņu �izofrēniju.

Un tā darbojas varenā nicinājuma ķēde reklāmas laukā: re�isors nicina aģentūru, aģentūra nicina reklāmas devēju, reklāmas devējs nicina publiku, publika nicina kaimiņu.

Redz, kas palicis pāri no 30 sekundēm Maiami nofilmētās Maigrelette reklāmas: tā ir nevis pārmontē�ana, bet gan amputēta locekļa amputācija (plāksteris neeso�am mironim?).

�Tamāra, filmēta līdz viduklim, sē� skaistas lauku mājas terasē (neizcelt ievadkadrus pirms produkta parādī�anās; anamorfet aktrises kājas, lai pasvītrotu patērētāju insaitu; piestrādāt pie sejas krāsas, lai to padarītu gai�āku). Viņa ieskatās kamerā un iesaucas: �Vai es esmu skaista? Tā runā. Ta�u es sev tādus jautājumus neuzdodu. Es glu�i vienkār�i esmu es pati.� (Noņemt �Ta runā�, kas vedina uz �aubām, kā ari �Ta�u es sev tādus jautājumus neuzdodu�, kas ir glu�i lieks. Ja jau viņa �sev tādus jautājumus neuzdod�, kāpēc to vispār pieminēt? No tā pāri ir palicis: �Vai es esmu skaista? Es glu�i vienkār�i esmu es pati.�) Tamāra paņem Maigrelette trauciņu, to graciozi atver un sāk ar karotīti ēst (Produktu rādīt tuvplānā.) Viņa tīksmi aizver acis, izgar�ojot produktu. (Vai iespējams paildzināt �o kadru? Neaizmirsīsim, ka runa ir par �galveno vizuālo tēlu�, kam jāparādās izmēģinājuma demonstrācijās. Vitāli nepiecie�ams padarit akūtu vēlmi pēc produkta, lai izceltu gar�as baudījumu, par ko nav jājūtas vainīgam.) Pēc tam Tamāra turpina tekstu, raudzīdamās teleskatītājiem tie�i acīs: �Mans noslēpums ir... Maigrelette. Lielisks biezpiens bez taukiem. Ar kalciju, vitamīniem un proteīniem. Nav nekā labāka, lai justos lieliski gan garigi, gan fiziski.� (Neaizmirst trisdimensionālu produkta attēlu - jogurts līst dāsnā strūklā, un pāri attēlam trekniem burtiem parādās vārdi �kalcijs�, �vitamīni�, �proteīni�, �tauki 0%�, lai tas iespiestos atmiņā/uzrunātu mūsu patērētājas.) Tamāra pieceļas kājās un ar sazvērniecisku smaidu paziņo: �Tas ir mans noslēpums. Bet nu tas vairs nav tikai mans vien, jo es jums to atklāju, ha-ha.� (Noņemt nevajadzīgo jociņu, kas aizņem trīs sekundes no laika, ko varētu veltīt produkta tuvplānam. Pilnīgi pietiks, ja atstās tikai �Tas ir mans noslēpums�, kas konkurences kontekstā izsaka daudz vairāk un konkrētāk.) Produkta attēls un sauklis: �Maigrelette.Vieglums, tikai ne prātā.� (Vai ir iespējams izmēģināt vēl citas noslēguma rindiņas? Jātēmē uz da�ādām patērētāju mērķauditorijām: bērniem, veciem cilvēkiem, pieaugu�ajiem, jaunie�iem, vīrie�iem, sievietēm. Turklāt neko nezaudējot no pēdējās modes tendencēm.) Seko Madonefirmas d�ingls �Mmm Madone�.

Par noslēguma rindiņu jums nospļauties, jo viena jums ir rezervē: �Maigrelette.Ikvienam ir nepiecie�ama kāda deva viegluma.� (Sk. IV cēlienu, 4. ainu.)

Beidzot Kannas, festivāls, nē ta�u, ne jau kinematogrāfijas festivāls, bet tas otrs, īstais, tas, kur� notiek paklusām, tāpat kā Pasaules tirdzniecības organizācijas sanāksmes vai Davosas simpoziji, tas, kur� notiek katru gadu jūnijā - mēnesi pēc spon-sorizētās maskarādes: Vispasaules reklāmas nedēļa, angliski �48^th International Advertising Festival� vai �Cannes Lions 2001�. Uz turieni sabrauc visi diskrētie visvarenie, tie, kas finansē pilnmetrā�as filmas, kurās ir �izvietots produkts� (piemēram, BMW filmās par D�eimsu Bondu vai Peugeot filmās �Taksists-1� un �Taksists-2�). Tie, kas nopērk filmstudijas par savu kabatas naudu (piemēram, Seagram tā iegādājās Universal, Sony - Columbia tri-Star, AOL - Wamer Bros), tie, kas taisa filmas vienīgi kā �papildinājumu kolekcijai�, lai veicinātu savu produktu pārdo�anu (kā Lucas vai DisneyfHni), tie, kam pieder planēta (visās vārda �pieder� nozīmēs). Viena 30 sekun�u gara reklāmfilma sasniedz daudz lielāku auditoriju nekā viena pusotru stundu gara kinofilma (piemēram, Maigrelette reklāmas rullī�a mediju plāns paredz sasniegt 75% no iedzīvotāju skaita valstīs, kurās tas tiks rādīts).

Galveno fran�u reklāmas devēju izdevumi (1998. gada dati)

Vivendi ���2 miljardi franku

L�Orēal ���1,8 miljardi franku

Peugeot-Citroen ���1,8 miljardi franku

France-Telecom ���1,5 miljardi franku

Nestie ���1,5 miljardi franku

Madone ���1,3 miljardi franku

Visas �is firmas ir absolūti neaizskaramas. Tām ir tiesības jūs uzrunāt, bet jums nav tiesību tām atbildēt. Presē jūs varat klāstīt �ausmu lietas par cilvēkiem, ta�u pamēģiniet tikai aiztikt reklāmas devēju, un jūsu rīcība ātri vien radīs draudus jūsu preses izdevumam zaudēt miljoniem eiro reklāmas ienākumu. Televīzijā ir vēl trakāk: likums aizliedz pieminēt pre�u zīmes, lai izvairītos no slēptas reklāmas; patiesībā tas neļauj tās kritizēt. Pre�u zīmēm ir iespējas izteikties, cik vien tās vēlas (un tās par �īm tiesībām maksā bargu naudu), ta�u atbildēt tām nedrīkst nekad.Kas attiecas uz grāmatām... Ļoti iespējams, ka �is romāns tiks pakļauts cenzūrai, jo tas �nomelno reģistrētu pre�u zīmi�, �ir atdarinājums�, �parazitē�, �ceļ neslavu�, �ļaunprātīgi izmanto� vai �rada nelojālu konkurenci�.

Angļu valodā �reklāma� ir advertising¹⁴ - �īs profesijas izgudrotāji ir mēģināju�i mūs brīdināt.

Lidostā darbiniece jums jautā:

- Vai jums ir bagā�a?

Jūs atbildat:

-Jā, man ir diploms par augstāko izglītību mārketingā, bet viņ� ir studējis Mākslas akadēmijā.

Tu ar Carliju Kannās iemieso panākumu kalngalus: jauni, nosauļoju�ies, bagāti, biedējo�i jūs klīstat pa Kruazetes bulvāri, ģērbu�ies Rosas T krekliņos (uzraksts priek�pusē: �Rosā visi rosās�, mugurpusē: �Rosā strādā arī Boss� - to izdomāja kāds nenozīmīgs uz laiku par minimālo algu pieņemts darbinieks) un Helmut Lang Opticalsmelnām saulesbrillēm uz acīm un New Balanceapaviem kājās, jūs esat vēsie biezie. Loģiski, ka jums būtu jāpiecērt mei�ām karjeristēm, kuras �eit ierodas nosist cenu un kuras, ie�miegu�as padusē mapīti ar tāmēm, dodas uz �Jane�s Club�,ko noīrējusi Première Heure (liela producentu aģentūra, kas atsteigusies uz �ejieni pieglaimoties rado�ajiem). Pagaidām jūs dodaties ieturēt brīv-pusdienas viesnīcas �Carlton�pludmalē pie viena galdiņa ar Alēnu Bernāru un Aramu Kevorkjanu, Pac�efiem {Pacir Première Heuresīvākie ienaidnieki, viņi �eit ir tāpēc, lai uzturētu labas darījumu attiecības ar saviem bērnības draugiem). Reizēm jūs pārņem īss prieka vilnis, īsi neizskaidrojamas laimes mirkļi - tos jūs dēvējat par �Near Life Experience�¹⁵.

Pie bufetes galda jūs pazīstat visus jaunos reklāmas dū�us, kuri ģērbu�ies kā bom�i, - neskūtus matainus (vai mati noskūti uz nulli) saplēstos T krekliņos, izbaloju�os d�insos un saplīsu�ās krosenēs, bet kuri saņem vislielākās algas valstī. Viņu vārdi rakstīti uz krū�u piespraudēm:

Kristofs Lambērs, CLM-BBDOģenerāldirektors (bruto peļņa 62,5 miljoni eiro, klienti - Total: �Nākamais jūsu apmeklējums nebūs nejau�s�, France Telecom: �Mēs jūs piespiedīsim iemīlēt 2000. gadu�, Pepsi-Cola: �The choice of a new generation�¹⁶)', Paskāls Greguārs, Leagas Delaneyprezidents un rado�ais direktors (neliela aģentūra, varena Adidasreklāmas saukļa autore 1998. gada Pasaules kausam futbolā: �Uzvara ir mūsos�);

Gabriels Goltjē, Māksliniecisko direktoru kluba prezidents, �ī asociācija apvieno visus Francijas reklāmu māksliniekus, un Young &�Rubicamrado�ais direktors (bruto peļņa 73,5 miljoni eiro, klienti - Orangina:�Pamatīgi sakratiet Oranginapudeli, citādi biezumi paliks dibenā�, Stimorol: �Ko�ļājiet kā dogs�, Ricard: �Rēķinieties ar ūdeni�);

Kristiāns Bla�ā, CB News�efs (katru svētdienas vakaru jūs varat viņu redzēt kanālā M6kopā ar Tomā Ervē vadām raidījumu �Culture Pub�);

Ēriks Tongs Kuongs, kā to norāda viņa vārds, RSCG Babinet Erra Tong CuongEiropas filiāles prezidents (bruto peļņa netiek deklarēta, klienti - Evian: �Jūsu ķermeņa jaunības avots�, Peugeot: �Lai brauk�ana ar automa�īnu vienmēr sagādātu baudu�, Canal+: �Kamēr skatāties Canal+, jūs vismaz nenositat laiku pie televizora�);

Benuā Devarjē, firmas Devarrieux-Villaret dibinātājs (bruto peļņa 19,21 miljoni eiro, klienti - Cr�dit Lyonnais: �Jūsu banka sniedz norēķinus jums�, Volvic: �Volvic minerālūdens ir veiksmīga izvēle�);

Bernārs Biro, Ogilvy &�Mather viceprezidents (bruto peļņa 72 miljoni eiro, klienti - Perrier. �Ūdens, gaiss, dzīve�, Ford Ka: �...Ka jūs esat apmierināti�);

Zerārs Zans, Jean &�Montmarin līdzdibinātājs (klienti -Yop: �Yop gadi�, Teisseire: �Jums nu gan viņiem nevajadzēja atņemt Teisseire�, Herta: �Nepaiesim garām vienkār�ām lietām�);

�ans Pjērs Barbū, viens no BDDP@TBWA neskaitāmajiem rado�ajiem direktoriem (bruto peļņa 127 miljoni eiro, klienti - Me Donald's �Makdonalds tuviem draugiem�, SNCF: �Mēs parūpēsimies par to, lai jūs izvēlētos vilcienu�, 1664: �4 cipari, kas stiprāki par vārdiem�);

Kristiāns Venss, DDB Francijas filiāles ģenerāldirektora vietnieks (bruto peļņa 128,6 miljoni eiro, klienti - Volkswagen: �Cik viegli ir nekļūdīties�, FNAC: �Musinām kop� 1954. gada�, Badoit. �Vai kāda maltīte ir iedomājama bez Badoit?�) ;

Bertrāns Si�ē, aģentūras Louis XIV dibinātājs un prezidents (klienti - Audi: �Izskats ir domāts tādēļ, lai tas maldinātu�, Regina Rubens: �Uzelpojiet, jūs esat sieviete�, Givenchy: �Nedaudz tālāk par bezgalību�).

Turpat vien grozās arī Bzz, kuram �āda iesauka ir dota tāpēc, ka no visām producentu kompānijām viņ� pieņem apmaksātus ceļojumus uz Gvadelupu, kur tek Moskītu upe (it visur, kur vien viņ� parādās, viņu sagaida ar zumē�anu, viņa kolēģi sāk dūkt: �Bzz-bzz,� - tas ir smieklīgi, ta�u dīvainā kārtā viņam pa�am gan smiekli nenāk).

Turpat var sastapt arī visus tos vīreļus ar alus vēderiņiem, kuriem pirms gadiem divdesmit bija da�as labas idejas un kuri no tām pārtiek vēl �odien. Viens no viņiem tie�i tā ari sarausa savu bagātību, da�ādiem klientiem pārdodot vienu un to pa�u saukli: �Kindy- tās tik ir zeķītes�, �Kiri- tas tik ir siers�, �Banania- tas tik ir kakao�, �Kelton- tas tik ir pulkstenis�, �Bata- tie tik ir apavi�... Jūs visi lienat vai no ādas ārā, lai izskatītos pēc tādiem, kam ir jautri. Būt jautram - tas ir tāpat kā izdarīt pa�nāvību, tikai ar to at�ķirību, ka jautrs var būt katru dienu. Tiklīdz Carlija un tavā klātbūtnē izrunā vārdu �Maronjē�, jūs savelkat situācijai pieskaņotu ģīmi: �Ak vai, labāk par to ar mani nerunā, mums viņa ļoti pietrūkst, vai zini, vēl arvien pienāk pasts uz viņa vārda, ImageBankkatalogi, pie velna, viņi ta�u varētu atjaunot savu adre�u grāmatu, nolādēts, viss reklāmas bizness sēro pēc viņa, lai nu kā, ar Kannām ir cauri... �ovakar pēc �ortlista satiksimies bārā �Martinez�,sarunāts?�

�ortlists ir �ūrijas izraudzītās 100 labākās reklāmas filmas pasaulē (no 5000 kandidātēm). Un, vai varat iedomāties, tajā iekļauta arī jūsu Maigrelette, �It�s so good when it comes in your mouth�.�ūrija, kuras sastāvā ietilpst amatbrāļi no Japānas, Lielbritānijas, Vācijas, Amerikas, Brazīlijas un Francijas, atzina �o kadru par tik drosmīgu, ka iekļāva rullīti �ortlistā, par spīti da�iem svilpieniem, kas atskanēja lielajā zālē. Savu versiju �Dogmas� stilā jūs pieteicāt pēdējā brīdī, pēc tam kad tā tika vienu reizi demonstrēta pulksten trijos naktī pa jaunie�u kanālu Canal Jimmy.Tādējādi juridiski to var uzskatīt par oficiālas kampaņas sastāvdaļu, lai gan klients to nekad nav gribējis demonstrēt un publika to nekad nav redzējusi (turpretī versija, saukta par �miroņa plāksteri�, tiek raidīta maksimāli bie�i pa telekanālu TFlik vakaru ar jauno saukli �Maigrelette.Ikvienam ir nepiecie�ama kāda deva viegluma�, ta�u lieki piebilst, ka tā �eit izkrita jau pirmajā tūrē). Tamārai vajadzētu atbraukt pie jums rīt, tas tomēr būtu brīni�ķīgi, ja jūs dabūtu balvu vienu mēnesi pēc tam, kad esat iecelts par Rosserys &�WitchcraftFrancijas filiāles vadītāju. Jūs uzkāpsiet uz skatuves, jūsu teikto citēs televīzijā un presē: �Francijai, kas vienmēr bija palikusi iepakaļ citām Rietumvalstīm reklāmas jomā, tomēr ir izdevies iegūt da�as godalgas, lai minam Zelta lauvu par Madoneprodukta Maigrelettereklāmu - parodiju par pornofilmu, ko radījusi aģentūra Rosserys &�Witchcraft,kura nupat tikusi pie diviem jauniem rado�ajiem direktoriem.� �urnālā �Strategies" būs publicēta jūsu fotogrāfija ar �ādu parakstu: �Oktāvs Parango un Carlijs Nagū mums teica: �Ir nepiecie�ams apvienot komandas entuziasmus rītdienas krustcelēs. ��

Pie viesnīcas �Majestic�ūdensslēpo�anas pontona saklausīti izteicieni, kurus izmet cilvēki, kas sasveicinoties viens otram sit saujā:

- ���Diors mani garlaiko.

- ���Vai esi redzējis to reklāmu ar zaķi, kas lec ar gumijām?

- ���Un to Me'ganereklāmu, kur, bremzējot ma�īnai, izjūk frizūra?

- ���Baigi izdevusies. To-tāli re-ā-li.

- ���Tas, ko Gondrī uztaisīja priek� Air France,ir lielisks.

- ���Es par jauno Dieselreklāmu neesmu pārāk lielā sajūsmā.

- ���Tag Heuerkampaņa ir kaut kas traģisks.

- ���Ta�u jaunākā Pepsireklāma man ir galīgi piegriezusies.

- ���Ko tu domā par Kiss FMar to garo nēģeri, kas dzied savā �vabolītē�?

- ���Nāvīgi labs. Super.

- ���Tie norvēģi atkal visu savāks.

- ���Tam pēdiņām, kuram sit kanti meitene, visi aplaudēs, kājās stāvot.

- ���Tā tik ir ideja.

- ���Vai redzēji tos divus �aļus saunā? Tur jau pa gabalu smird pēc zelta.

- ���Tava Maigreletteir burvīga, ta�u stulbi, ka tur nav neviena dzīvnieka. Suņi, kaķi - tie�i tas vajadzīgs Kannām.

- ���Vai tu zini, ka mūsu tēvi gandrīz vai bija firmas līdzīpa�nieki?

- ���Ak tā? Nu tad apskaujamies. Kā tevi sauc?

- ���Natālija Fo�tona.

- ���Jā, vai zināt, man patīk būt izaicino�am...

Samocīts smaids.

- ���Es tev pateik�u vienu lietu: ja tu neesi ar mani, tad tu esi pret mani.

- ���Ak tā! Bet es domāju, ka tu runā nopietni.

- ���Cauri, pietiek: ziemā es dodos uz dienvidu puslodi.

- ���Vai redzēji mūsu mazo Maigrelette?

- ���Ūberfashion¹.

- ���Ideja ir baigi labā, bet ne izpildījums.

- ���Nu tad galu galā - tev patīk vai nepatīk?

- ���Ja man jāizvēlas starp �patīk� un �nepatīk�, tad drīzāk �nepatīk�.

- ���Izbeidz, man ir vāja imūnsistēma.

- ���Nē, es runāju blēņas. Patiesību sakot, tā ir lieliska, ta�u jums vajadzēja saglabāt noslēguma rindiņu fran�u valodā, �it comes in your mouth�pārāk jau izklausās pēc vārdu spēles.

- ���Un tomēr. Tie amī�i ir tik puritāniski, ka visi nobalsos par. Tiklīdz runa ir par seksu, tas viņiem �ķiet ellīgi drosmīgi, jo pa�iem nav dū�as kaut ko tādu dabūt iek�ā savās reklāmās.

Izsliets īk�ķis.

- ���Viendien es te biju uz tik�anos ar klientu, un �is man paziņo: �Viss ir ļoti labi, tikai vajadzētu drusciņ vairāk �odienības.� Vai zini, ko es viņam atbildēju? �Varbūt arī drusciņ rītdienības?�

Smiekli kā no pakaļas.

- ���Bet man ir grupas �efs, kur� man visu laiku skandina par �smeķīgumu�! Viņ� nezina vārdu �gar�a�.

- ���Komercskolās gar�u nemāca.

- ���Lai nu kā, vienmēr ir labāk sacīt �Es tevi dievinu� nekā -�Es tevi nevaru ciest�.

- ���Bet visvislabākā ir tā, kur dzied �get up... ah�,gaidot vāģi, kas katru dienu brauc garām.

- ���Neesmu redzējis, vai iedosi kaseti?

-Tā vispār ir par reklamējamo produktu, bet tajā pa�ā laikā tīra idejas realizācija.

- ���Tas ir par ēterisku.

-Jā, toties ļoti hetero.

- ���Nevaru saprast, kā Nikevarēja gadīties �ortlistā, ja Hilka sievas liecības tur nav.

- ���Dro�i vien japāņiem nekas nav pielēcis.

- ���Uztaisīt Maigrelettepornoreklāmu - tur vajag aknas.

- ���Tā ir tik stulba, ka iedarbojas momentā.

- ���Būs īsts tesiņ�.

- ���Vai zini pēdējos jaunumus par Toniju Keju? Viņ� pieprasījis, lai uzbūvē tuneli un pie tā sienām pienaglo se�simt zelta zivtiņas, bet tā arī to tuneli neizmantoja.

- ���Es taisos izdot jaunu masu izdevumu, man par to noteikti ar tevi jāparunā, to sauks ��urnalogs� - tas būs kaut kas vidējs starp �urnālu un katalogu.

- ���Kāpēc tu to nesauc par katālu?

Skatiens debesīs.

- ���Kā klājas Sofijai?

- ���Viņa gaida bērnu.

- ���Kas to būtu domājis! Dīvaini, es gaidu dīvānu.

- ���e-sveiciens.

Redz, kur nāk Matjē Kokto, kādreizējais redaktors aģentūrā BDDP, kur� tagad nodarbojas ar interneta saitu izveidi.

- ���e-labdien. Nu, vai tavs e-biznesiņ� ripo?

- ���e-jāa. Se�os e-mēne�os es uztaisīju divsimt e-miljonus.

- ���Bet ko tu e-ellē te e-dari?

- ���Man e-jūs esat nepiecie�ami. Man vajadzīga reklāma, lai reklamētu tos savus sūda saitus, un ari tajos jāiebā� reklāma, lai varētu tos finansēt ar naudu, ko ieņem�u no banneru pārdo�anas. Jaunā ekonomika it nemaz nav jauna. Glu�i tāpat kā vecā, tā eksistē, tikai pateicoties reklāmai.

- ���Zini, ko es tev teik�u: pēc tam kad astoņdesmitajos gados bijām publikai apriebu�ies ar savām reklāmām, mūsu varonība bija tā, ka deviņdesmitajos gados likām tai noticēt, -esam izgāju�i no modes, un divtūksto�ajā -, ka internets mūs ir apsteidzis. Ta�u mēs nekad vēl neesam biju�i tik powerfulM

- ���e-labs ir. Nav pārāk daudz e-laika ar jums tērgāt. Jāiet uz pludmales internetkafejnīcu iz�ekot meilus. Nu tad e-�au.

- ���Bye-bye.com!

Bet vakarā bārā �Nibarland�jūs visi dejojat, nepieceļoties no saviem krēsliem kā paralītiķi. Tā mode ir nākusi no Ņujorkas - tur mērija tik ļoti pacentās ierobe�ot naktsklubu skaitu, ka visi uzdzīvotāji pulcējas bāros, kuros aizliegts dejot. Tā nu bāros �Spy�, �Velvet�, �Jet�, �Chaos�, �Liquid�, �Life�visiklausās pilnā skaļumā dārdo�u housemūziku un, nepieceļoties no bāra taburetes, kustina rokas. Un nu �ī tendence jau ir sasniegusi Atlantijas otru krastu. Ir augstākā mērā vulgāri kratīties stāvus deju placī. Lai būtu topā, visur pasaulē galvenais ir palikt sēdus apkārt valdo�ajā kakofonijā. Kannu diskotēkā vietējos var pazīt uzreiz - apmierināti kā run�i, viņi dejo ar vietējām skaistulēm, turpretī reklāmisti neceļas no sēdvietām un sūc kokteilī�us, lai parādītu līdzcilvēkiem, ka nupat ir atgriezu�ies no Ņujorkas. Bet Carlijs un tu, jūs speciāli desmit rei�u pieceļaties no galda un dodaties uz ateju, tur piecas minūtes nogaidāt un tad atgrie�aties izspūru�iem matiem, �ņaukājaties un, kasot degunu, tuk�ojat lielas glāzes ūdens, lai japāņiem no Dentsu parādītu, ka jums ir kokaīns, bet viņiem - nav.

�oreiz jums �ķiet, ka esat nokļuvis Deivida Lin�a filmā -aiz policejiskas un smaidīgas ārienes slēpjas kaut kas tum�s, apslēpta vardarbība, destruktīvs neprāts, kas jums liek smaidīt vēl platāk.

Bet tagad iejūtieties 53 gadus vecā komisāra San�esa Ferlosio ādā, kā viņ� tur sē� savā �aurajā kabinetā Kannās. Ir darba dienas beigas, jūs mierīgi gaidāt tuvojamies nedēļas nogali, un dzied cikādes, un stacijas bufetē jūs gaida baltvīna krūka, bet te pēk�ņi atskan kaujas trauksme: pa e-pastu jūs saņemat starptautisku aizturē�anas orderi un pielikumā videoierakstu. Jūs divreiz noklik�ķināt uz ikonas un ieraugāt melnbaltā attēlā trīs fran�us, kas iziet no villas, skaļi klaigādami: �Vai tu domā, ka tā ir ieraksto�ā videoiekārta?� - �Nē, tas ir tikai telefonisks mājas ieejas savienojums ar iek�telpām.� - �Lai nu kā, pat tad, ja ir paliku�as kādas pēdas, �eit mūs neviens nepazīst,� - un tad tuvojas objektīvam ar lielu oli rokās.

Jūs ar mokām izburtojat tekstu angļu valodā ar virsrakstu �First degree murder prosecution�¹⁷ (tomēr), jūs slikti saprotat angļu valodu, ta�u lielos vilcienos �ķiet, ka Floridas policija ir sūtījusi pieprasījumu Maiami policijai par izsniegto atļauju filmē�anai brīvā dabā februāri. Jums gar acīm aizslīd trīs aizdomās turēto fran�u vārdi, un, uzzināju�i viņu profesiju, uzreiz saprotat, kāpēc jūs ir patraucēju�i, tie�i jūs, pa�ā Kannu Reklāmas filmu festivāla laikā. Jūs ar skumjām atceraties laikus, kad jūsu amats bija lēns un grūts, un tā nu jūs paņemat telefonu, lai piezvanītu un noskaidrotu, kādi viesi ir apmetu�ies Kruazetes bulvāra lepnajās viesnīcās.

Jūs ar Tamāru pamostaties, kad diena jau sliecas pret vakaru: viesnīcas �Carlton� aizkari ir ļoti biezi, un pietiek uzkabināt uz durvju roktura zīmīti �Do not disturb�¹⁸, lai stāva apkalpotāja liktu jums svētu mieru. Jūs visu nakti dzerstl-jāties, ta�u tu vēl arvien neesi atsācis lietot kokainu - jums labpatika pamēģināt sēnes, kas atvestas no smart-shop Amsterdamā. Pateicoties sēnītēm, tu ap �etriem no rīta atradi ideju reklāmu konkursam, kuru izsludinājusi firma Humex Fournier (pastilas pret iesnām):

�Blondīne ar iefenotiem matiem sē� mersedesa pakaļējā sēdeklī blakus bagātam arābam. �oferim ir milzīgas iesnas. Pēk�ņi, kad ma�īna iebrauc tunelī pie Almā tilta, viņ� grasās no�ķaudīties: �Ap-ap...� Melns ekrāns. Dzirdama riepu �vīkstoņa un drausmīgs spēcīgas sadursmes troksnis. Parādās Humex Fournier logo un sauklis: �Humex Fournier. Apturiet savas iesnas, pirms tās nav apturēju�as jūs.��

Tā nekas, tu nospried, turēdams rokā salveti, uz kuras esi uz�ņāpis �o konceptu, par kuru saņemsi miljonu eiro. Ta�u var izdomāt vēl ko labāku.

�D�ons D�ons Kenedijs pilotē mazu lidma�īnu pār Longailendu. Viņ� ir ļoti iesnains, bez mitas kāsē un �ķauda. Viņa sieva KaroEna ir nedaudz noraizējusies, un tas labi saskan ar viņas meitas uzvārdu - Beseta'. Viņa piedāvā D�onam D�onam Humex Fournier ra�oto preparātu, ta�u viņ� atsakās, jo viņi ir ļoti aizkavēju�ies un var nepaspēt laikā uz māsīcas kāzu svinībām. Pēk�ņi viņ� sāk stipri �ķaudīt, un tas izraisa lidma�īnas novirzī�anos no kursa. Parādās Humex Fournier logo un sauklis: �Humex Fournier. Tikai nesāciet piķēt ar degunu!��

Vakar vakarā jūs pirmo reizi mīlējāties, un tas bija zaftīg� un loģisks jaukums. Oktāv, tu godam attaisno savu speciālista reputāciju iespie�anās rādītājos. Pa MTV grupa �REM" dziedāja: �Ir pasaules gals, un es jūtos lieliski.� Tamāra pievirzījās tev tuvāk, tu taustījies pēc salvetes, ar ko noslaucīt mīklā ceptu aprikozi ēdot notaukotos pirkstus; viņa sāka tev laizīt plaukstu, pēc tam visu pārējo. Tu iejaucies, vai arī jūs sajaucāties - grūti iz�ķirt. Viņas lūpas bija cukurainas (mīklā ceptas aprikozes). Viņa tevi glāstīja ar saviem gausajiem matiem. Tamāras āda bija tik mirdzo�a, ka tajā varēja spoguļoties. Uzreiz pēc tam, kad tu biji beidzis, tev sacēlās atkal. Kaut kas tāds sen nebija gadījies. Ja dzīvo kopā ar kādu, tad otra erekcija parasti neseko. �o spēlīti no jauna neatsāk. Ta�u tas ir tik jauki - jūs nupat esat ejakulējis, skatāties viens uz otru, padzeraties nedaudz ūdens, uzsmēķējat, paķiķināt, un tad pēk�ņi - viens skatiens, vēlme atkal sit augstu vilni, un viņas kājstarpe jau ir mitra, bet pa�am stroķis smeldz - tik stingrs tas ir kļuvis. Nobeiguma rindiņa: Tamāra, stroķis gaisā, un viss sākas no jauna.

Miegā uz viņas pleciem un pieres kā rasas lāsītes ir izspiedu�ies sviedri. Viņai piemīt, kā teicis Pols Zans Tulē savā darbā �Mana draudzene Nane�, � snaudo�ā grācija, kāda piemīt tikai kreolietēm, kuras ir tik noguru�as no pastāvīgas nekā nedarī�anas�. Tu nekādi nespēj saprast, kā tik ilgi varēji ķēpāties, velkot viņai nost balto krekliņu. Ja tu būtu zinājis, ka tas būs tik saldi... Viņa ir nokrāsojusi matus, ta�u tie nav gai�i, nē, tie ir kri-to�i. Vakar vakarā pie viesnīcas �Majestic� peldbaseina, ēzdama grieķu nacionālo ēdienu taramu, Tamāra ierunājās:

- ���Vai gribi, es tev to izdarī�u?

- ���Ei, tavi krū�u gali ir kā bultas!

- ���Jā, parasti es vispirms nomērķēju un tad �auju.

Kad viņa pagrieza galvu, d�ekiem sagriezās galvas. Viņas profils bija kā izdreijāts (viņas mati ir nevis gai�i, bet krīto�i; profils smalks, ta�u kā izdreijāts; acis - nevis zeltainas, bet sarkanbrūndzeltenas: uz viņu skatoties, viss �ķiet pastiepjamies garāks, pat vārdi, ar kuriem viņu aprakstīt). Viņas krīto�ie mati bija lēnāki par viņu, tie netika līdzi, viļņojās pār muguru un uzvēdīja smar�u, kas tev pazīstama, - Obsession...

Sofijas smar�as tolaik, kad viņa pārbaudīja savu varu pār tevi, kaprīzi uzmetusi lūpu un pavērusi muti kā presē publicētajās Carolina Herrera reklāmās. Un tu atceries, ka jūs drāzāties bez pre�a.

- ���Uzmanies, Tamāra, es esmu baigi auglīgais.

- ���Man viens pīpis - es jau desmit gadus dzeru tabletes. Ceru, ka tu vismaz neesi slims?

Jūs abi izliekaties, ka esat aizmigu�i, skatoties kabeļtelevīziju. Jūs pamodina Carlija ķērk�ana klausulē:

- ���Mums ir AIDS! Mums ir AIDS!

-Kas?

- ���Beidzot tas ir noticis: Veselības aizsardzības ministrija mums uzticējusi AIDS profilakses bud�etu, - vai nav skaisti? Divi miljoni eiro bez tendera!

Tamāra pagrie�as pret mani.

- ���Kas tur zvanīja?

- ���Nekas... Tas bija Carlijs... Mums ir AIDS.

Vakar no rīta jūs ieēdāt no Amsterdamas atvestās haluci-nogēnās sēnītes (katrai 4 galvas un 3 kātiņi), un jūsu sarunas ieguva jaunu pavērsienu.

-Tev ir divas galvas.

- ���Skapis eksplodēs.

- ���Esmu ieņēmusi zvaig�ņu devu.

- ���Es gribu noskatīties kādu filmu, - bet kāpēc? Vai tas ir normāli?

- ���Kamēr saprotu, ko tu man gribi teikt, ir jau par vēlu atbildēt.

- ���Man galvā visu laiku spieto domas.

- ���Es sakāvos ar minibāru.

- ���Kaķa lāsti debesīs kāpj.

- ���Es atkal kļūstu es pats.

- ���Man nav ne mazākās vēlē�anās skatīties porņukus. Bet nu labi, noskatīsimies ar�.

- ���Mums vajadzētu jums, meitenes, dot iemeslu, lai jūs mūs paturētu.

- ���Man uzdzen �ausmas teikumi, kas sākas ar �Man uzdzen �ausmas�.

- ���Tu dzesē manas slāpes.

- ���Tu nemitīgi mani krāp.

- ���Jā, bet es varētu izrīkoties vēl ļaunāk un tevi apprecēt.

Vai jūs zināt, kāda ir at�ķirība starp bagātajiem un nabagiem? Nabagi pārdod narkotikas, lai nopirktu Nike krosenes, bet bagātie pārdod Nike krosenes, lai nopirktu narkotikas. *

Jūra dejoja gar tum�ā lī�a krastu. Jūrai, tai gan nebija vizuļojo�u atspīdumu. Un tikai nākamajā dienā Tamāra tev paziņoja, ka dodas prom uz visiem laikiem.

- ���Ar kuru?

- ���Ar Alfrēdu Dīleru, tavu klientu no Madonel Viņ� ir kā traks pēc manis. Mana telefona balss pastā viņ� atstāj divdesmit ziņu dienā. Pagāj�nedēļ mēs pārgulējām, viņ� mani aizveda uz �Trianon Palace�, viņ� bija kā apmāts, nobijies kā diegs, tas bija tik mīļi. Vai zini, viņ� ir itin jauks, un es dabūju dzirdēt simtiem kvēlu mīlas vārdu; man �ķiet, ka viņ� patie�ām grib pamest sievu, zini, viņam ir dzīves apnikums.

- ���Nu, tas nav nekāds sensacionālais jaunums - ari viņ� ir apnicis miljoniem cilvēku. Bet ko tu iesāksi ar meitu, vai atstāsi viņu Marokā?

- ���Nebūt ne, Alfrēds ir ar mieru viņu paņemt uz Franciju, viņ� grib, lai mēs dzīvotu kopā, viņ� pieprasīs �ķir�anos, viņ� grib, lai mēs apprecamies, vispār - pilns komplekts. Vai zini, tas tomēr ir traki, ka var tā apgāzt ar kājām gaisā viena piecdesmit gadus veca vīrie�a dzīvi, ja ir slaids viduklis un lunkana mēle...

- ���Un divdesmit gadu mazāk nekā viņa sievai.

- ���Paklau, nu nedusmojies, tu ļoti labi zini, ka �āda izdevība negadās bie�i. Tā ir manas dzīves veiksme! Beidzot es varē�u iekārtoties, kļūt par īstu augstākās sabiedrības dāmu. Man pirmo reizi mū�ā būs pa�ai sava māja. Es varē�u to ierīkot pēc sava prāta, un mani uzrunās: �Dīlera kundze�, bet manu meitu: �Dīlera jaunkundze�, mums būs ma�īna, un brīvdienas mēs pavadīsim Provansā. Es bū�u dro�ībā, beidzot es drīkstē�u pieņemties svarā! Ta�u es tevi neaizmirsī�u, - tu ta�u atnāksi uz kāzām, vai ne? Es pat gribēju tevi aicināt par liecinieku, bet Alfrēds neparko, viņ� ir ļoti greizsirdīgs uz manu pagātni.

- ���Vai tu viņam visu esi izstāstījusi? Uzmanies, viņ� tomēr ir mans lielākais reklāmas devējs.

- ���Nū-u... Nē, visos sīkumos neizstāstīju, starp citu, viņu tie arī neinteresē, ta�u viņ� nojau� gan, ka mēs kopā esam draiskoju�ies.

- ���Kas neatbilda patiesībai - līdz vakardienas vakaram.

-Jā, tie�i tāpēc es tevi izvaroju, tas mani kaitināja, ka nekad

to nebijām darīju�i. Klau, bet tu biji lieliskā formā, tev bija labi, - vai esi apmierināts? Es negribēju tevi pamest, pirms nebiji nomēģinājis preci. Tikai pateicoties tev, es piedzīvoju to, kas ar mani tagad notiek... (to sacīdama, viņa ar pirkstu norāda uz �Elle� pirmo vāku, uz kura ir �ana Marī Perjē uzņemts viņas smaido�ais foto un virsraksts �Tamāra - melnīgsnēja Maigrelette�).

- ���Bet vai tu negribi nākt uz Lauvu pasnieg�anas ceremoniju?

- ���Zini, Alfrēds uz to nepastāv, viņ� ir ļoti privātīpa�nie-cisks, tā ka labāk viņu nekaitinā�u. It īpa�i tāpēc, ka viņam taisnība: viņ� apgalvo - ja es gribu uzsākt kinokarjeru, man vairs nav ko mētāties pa reklāmām.

- ���Tātad viss ir beidzies? Un es jau sāku tevi mīlēt!

- ���Liecies mierā! Iepriek�ējo reizi, kad tu man to pateici, tas bija par agru, bet tagad jau ir par vēlu.

Re nu, viņa tevi pēdējo reizi noskūpsta, un tu ļauj izslīdēt no plaukstas viņas smalkajam delmam. Tu ļauj viņai aiziet, jo tu ļauj aiziet visiem. Tu ļauj viņai traukties pretī superzvaigznes karjerai, kura jums visiem tik labi pazīstama. Tu jūties arvien dilonīgāks un dilonīgāks. Mirklī, kad aiz viņas aizveras durvis, sākas nostalģija pēc visiem iepriek�ējiem mirkļiem.

Debesis izkūst okeānā - to sauc par horizontu. �Tre�ās tūksto�gades rītausmā...� Tik ilgi mums par to ir skandināju�i, ka nu, kad tā ir pienākusi, kļūst pavisam jocīgi -�tre�ās tūksto�gades rītausma...�. Nav nemaz tik briesmīgi. Līci �ķērso tankkuģi, atstājot aiz sevis varavīk�ņainu (tas ir, piesārņotu) ķīļūdeni. Tu skaties uz Sofijas ehogrāfiju, kas kļūst arvien blāvāka un blāvāka, ta�u tu nemirk�ķini acis, tu tās turi pla�i ieplestas, līdz tavi vaigi kļūst mitri.

Jūs satiekat cilvēkus, kuri pārveido jūsu eksistenci, ta�u viņi pa�i to nezina un pēc tam jūs paklusītiņām krāpj, jūs redzat, kā viņi noslēdz paktus ar jūsu ienaidniekiem, un visbeidzot jūs noskatāties, kā viņi aiziet - kā marodieru armija drupu un rieto�as saules fonā.

Jūs esat laikmeta produkti. Nē. Pārāk viegli ir izvirzīt apsūdzību laikmetam. Jūs glu�i vienkār�i esat produkti. Tā kā globalizācija vairs neinteresējas par cilvēkiem, jums nācās kļūt par produktiem, lai sabiedrība sāktu interesēties par jums. Kapitālisms pārvēr� cilvēkus ātri bojājo�os jogurtos, izklai�u atkarīgās būtnēs, tas ir, tādās, kas ir izdresētas samīt savu tuvāko. Lai tiktu no jums vaļā, pietiek, ja jūsu vārdu aizslidina pa ekrānu līdz papīrgrozam, pēc tam no izvēlnes izraugās operāciju �iztuk�ot papīrgrozu�; dators pavaicās: �Vai vēlaties galīgi iznīcināt �o elementu? Atcelt. Labi.� Lai jūs aizvāktu prom, pietiek ar vienu klik�ķi uz �Labi�. Reiz kādā reklāmā bija teikts: �Mazs klik�ķis ir labāks par lielu blīk�ķi�, ta�u �odien mazs klik�ķis izraisa lielu blīk�ķi.

Ja nu reiz jūs esat produkts, jums gribētos, lai jums ir neizrunājams, sare�ģīts, grūti iegaumējams vārds (tāds kā smagajai narkotikai), gribētos būt kaku krāsā un stiprai skābei, kas stundas laikā spēj iz�ķīdināt zobu, gribētos būt pārāk saldam �ķidrumam ar dīvainu gar�u un, par spīti visiem acīmredzamajiem trūkumiem, joprojām palikt par pasaulē vispazīstamāko pre�u zīmi. Jūs gribētu būt saindēta Coca-Cola skārdene.

Bet pagaidām, ja jūs būtu �arlijs Nagū viņa viesnīcas istabā, jūs sērfotu pa da�ādām seksam veltītām interneta adresēm un būtu visnotaļ apmierināts, lejuplādējot kādu �izklaidējo�u� (kā jūs to parasti dēvējat) video ar jaunu aziāti,

kas sūkā zirga diņķi, bet pēc tam izvemj litru tā sēklas; un tas jums atsauc atmiņā, ka ir pēdējais laiks sapost sevi Lauvu pasnieg�anas ceremonijai. Tikai viena bēda: Odile, kura vairs nebūtu praktikante, bet nesen būtu paaugstināta par vecāko direkcijas asistenti, aizņemtu vannasistabu veselas �etrdesmit piecas minūtes.

Bet, ja jūs būtu Oktāvs Parango, jūs stāvētu pie Festivālu pils lielās zāles, jūs jau zināt - tās lielās blokmājas neonacistu stilā Kruazetes bulvāra galā, tur, kur Kannu festivāla laikā kinozvaigznes fotogrāfu zibspuld�u ugunīs kāpj aug�ā pa kāpnēm. Jūs nīktu īrētos smokingos tērptu no visas pasaules sabrauku�u reklāmistu pūlī, kas gatavojas būt klāt balvu pasnieg�anā, kurai pa�i suminātie arī aplaudēs. Jūs dzirdētu murdoņu, ieelpotu piesātinātu parfīmu un izbaiļu sviedru smaku. Jūs vērotu pludmali, tās smalko smilti un baltās jahtas. Lai cik jūs grieztu galvu atpakaļ, sev aiz muguras jūs redzētu nevis divtūksto� gadus, bet gan vienu idiotu holandieti. Jūs atkal pievērstu acis piecdesmit tūksto�us gadu vecajai smiltij, kurai par jums ne silts, ne auksts. Kas gan ir divas tūksto�gades pret smiltīm? Tikai tāpēc vien, ka jums gadījies piedzimt da�us gadus pirms kalendāra maiņas, to nav ko izpūst kā nez kādu notikumu.

Jūs zināt, ka vienmēr izkulsieties sveikā. Pietiek ar vienu ideju. Jūs alla� atradīsiet kādu muļķību, lai atkal tiktu atpakaļ zirgā: pārdosiet cilvēkiem pornofilmas, kur viņi mīlējās ar vecākiem, kas pārveidoti ar datora palīdzību, nogādāsiet bada piemeklētā zemē liesā jogurta Maigrelette kravas, palaidīsiet tirgū narkotikas tūplī ievadāmu svecī�u veidā vai svecītes faila formā, Coca-Cola ra�otājiem piedāvāsiet iekrāsot dzērienu sarkanu, lai ekonomētu uz etiķe�u rēķina, Savienoto Valstu prezidentam sacīsiet, lai bombardē Irāku ikreiz, kad viņam gadīju�ās problēmas iek�politikā, ieteiksiet Kalvinam Kleinam ra�ot ģenētiski pārveidotus pārtikas produktus, Madone- radīt ekoloģiskus apģērbus, Bilam Geitsam -nopirkt visas nabadzīgās valstis, Nutella ra�ot ziepes ar pra-linē pildījumu, Lacoste - pārdot krokodila gaļu vakuum-iesaiņojumā, Pepsi-Cola - izveidot pa�ai savu zilo televīzijas kanālu, grupai Total-Fina-Elf - visos benzīntankos atvērt bārus ar ielenēm, Gillette - sākt ra�ot skuvekli ar astoņiem asmeņiem... Jūs ta�u vienmēr izkulsieties, vai ne?

Nu tad uz priek�u, nāciet musu pulka!

Zāle ir pārpildīta. Jūsu sirds pukst strauji. Jūs izbraucat ar plaukstu cauri matiem un iepū�at mutē dezodorantu Deomint. Ir pienācis jūsu slavas bridis. Jūs nedaudz ņemat ļaunā Tamārai, ka viņa nav jums piebiedrojusies, ta�u tas nekas, Odlle skūpsta �arliju, zālē ir sapulcēju�ies 6000 cilvēki, un varbūt jūs pat kāpsiet uz skatuves, ja būsiet ieguvis balvu... Viss ir kārtībā. Ta�u kāpēc smaids kļūst arvien stingāks un stingāks?

Jūs uzsākat sarunu ar dāmu jums pa kreisi:

- ���Sveika! My name is Charlie¹⁹, bet viņa - Oktāvs.

- ���Es zinu - jūs esat jaunie Rosas �efi.

- ���Skat, man nu gan ir paveicies - francūziete. Un kur jūs strādājat?

- ���Rosā. Mani sauc Adelīna, esmu no producentu grupas.

- ���Ak jā, protams, tagad es tevi, Adelīna, pazinu. Piedod mums, pēdējās trijās dienās esam par maz gulēju�i.

- ���Nekas. Vai jūs domājat, ka Maigrelette reklāmai ir izredzes?

- ���Grūti pateikt. Iespējams. Tā ir tik idiotiska, ka var iziet cauri.

- ���Labi, ka atcerējos - man jums jāsaka, ka Lēdiju Di un D�onu D�onu testēs.

- ���Zinu, zinu. Mums ir AIDS.

- ���Jā, esmu aware²⁰. Esam jau preparing fāzē.

Gaisma nodziest. Piesātināta plauk�ķinā�ana. Jūs sakrustojat kājas, ieskatāties pulkstenī, gaidāt, kad pienāks kārta jūsu kategorijai (Milk &�Dairy products²¹), ar plaukstām atkal pieglau�at matus. Gar jūsu acīm slīd planētas visrado�ākās reklāmas: neprātīgs prieks par kukurūzas pārslām, svara samazinā�anas diētas, smar�as, d�insi, �ampūni, vodka, �okolādes tāfelītes, nūdeles, picas, datori, bezmaksas interneta saiti, barība suņiem, pilnpiedziņas auto, iztēles un pa�ironijas brī�i, kas brīnumainā kārtā izspruku�i no reklāmas devēju modrās uzraudzības, neredzētas burtu formas, lieli laukumi ar izplūdu�iem zaļu ābolu attēliem, graudaina faktūra uz 16 mm lentes, nākotnes dizains, �uzrunājo�i� izteicieni, sarkani trīsdimensiju logo, hinduistu multiplikācijas, parodiska mūzika -vieni vienīgi astotie pasaules brīnumi, krustvārdu mīklas, iztērēta nauda, ar roku saskrāpēta filmlente, pūlis palēninātos kadros, atbrīvotas emocijas un alla� - skaistas meitenes, jo viss balstās uz skaistām meitenēm, nekas cits cilvēkus neinteresē. Jūs cen�aties izskatīties atbrīvojies līdzās savai blakussēdētājai, kas dīdās krēslā un klusi dungo, lai tēlotu relaksāciju. Ja Albērs Koens būtu redzējis �īs ainas pirms 1968. gada (ta�u pirms 1968. gada tās nebija iespējamas, jo tās ir 1968. gada sekas), viņ� būtu no tām iedvesmojies, savā romānā �Tā Kunga skaistule� aprakstot babuīnu ālē�anos.

¹

Vai jums ir dancis pa trim? {Angļu un fran�u vai.)

²

Viņa IR jauna gadsimta meitene (angļu vai).

³

¹Mirdzo�s (angļu vai.).

⁴

���Protams (angļu vai).

⁵

���Viss (itālie�u vai).

⁶

���Labi (itālie�u vai).

⁷

Es tevi tūlīt ēdī�u! {Angļu vai)

⁸

���Labvakar, kundze, vai jūs runājat franciski? (Angļu vai.)

⁹

���Es gribēju teikt - nē (angļu vai.).

¹⁰

���Palīgā! (Angļu vai.)

¹¹

���Mēs izglābām jūsu pakaļas �etrdesmit ceturtajā! Mans virs krita jūsu sadirstajā Normandijā! (Angļu vai.)

¹²

���Tavu vīru nogalināja kokakola! (Angļu vai.)

¹³

���Tu nogalināji manu tēvu! (Angļu vai.)

¹⁴

Angļu valodas vārds advertising celies no fran�u valodas darbības vārda avertir- brīdināt, darīt zināmu.

¹⁵

���Viņpus dzīves/�aipus dzīves pieredzejumi (angļu vai).

¹⁶

���Jaunās paaudzes izvēle (angļu vai)

¹⁷

Tiek apsūdzēts tī�ā slepkavība (angļu vai.).

¹⁸

���Ludzu, netraucet! (Angļu vai)

¹⁹

���Mans vārds ir �arlijs (angļu vai).

²⁰

���Lietas kursā (angļu vai).

²¹

���Piens un piena produkti (angļu vai).

-And the winner is... Maigrelette - the nymphomaniac by Rosserys &�Witchcraft FranceI¹

Slavēts Tu, Zelta lauva! Ozianna augstībā! Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mū�īgi mū�os, āmen.

Prieks jūs plē� pu�u,

-yyyesss!

jūs dodaties uz skatuvi, uzkāpjat pa skatuves pakāpieniem

un verat vaļā muti, lai tencinātu re�isoru Enriki, �bez kura palīdzības mēs nestāvētu uz �īs skatuves�, un skaisto Tamāru,

�kurai pateicoties tas viss bija iespējams�, lai pavēstītu, ka jūs gribējāt �dziedāt himnu dzīvei, kura respektē cilvēka taimingu�, un tā tālāk, un tā joprojām, kad viņi jums uzklūp.

Trīs policisti jūs saņem ciet visu pasaules reklāmas profesionāļu acu priek�ā, un pats komisārs San�ess Ferlosio jums uzliek roku dzel�us par misis Vērdas slepkavību Coral Gables rajonā, Maiami iecirknī, Floridas �tatā.

Zināmā mērā varētu sacīt, ka jūs pats sevi esat izslēdzis no sacensībām.

�Un tā paiet dzīve - jūs piedzimstat, nomirstat un starplaikā jums sāp vēders. Dzīvot - tas nozīmē visu laiku just vēdergraizes: piecpadsmit gadu vecumā tāpēc, ka esat iemīlējusies, divdesmit piecu gadu vecumā - tāpēc, ka esat noba�ījusies par nākotni, trīsdesmit piecu gadu vecumā - tāpēc, ka jūs dzerat, �etrdesmit piecu gadu vecumā - tāpēc, ka pārāk daudz strādājat, piecdesmit piecu gadu vecumā - tāpēc, ka vairs neesat iemīlējusies, se�desmit piecu gadu vecumā - tāpēc, ka esat noba�ījusies par pagātni, septiņdesmit piecu gadu vecumā -tāpēc, ka jums ir vēzis pēdējā stadijā. Starplaikos jūs to vien darījāt kā klausījāt vecākus, pēc tam - skolotājus, pēc tam -priek�niekus, pēc tam - vīrus, visbeidzot - ārstus. Reizēm jums radās aizdomas, ka viņi pārjums ņirgājas, bet ir jau par vēlu, un kādu dienu viens no viņiem jums paziņo, ka drīz mirsiet, un, kad tas ir noticis, lietainā dienā jūs ieliek koka kastē un aprok Parīzē Baņo kapsētā. Domājat, ka jums tas nedraud? Jo labāk jums. Kad lasīsiet �īs rindiņas, es jau bū�u mirusi. Jūs, jūs gan dzīvosiet, bet es - ne. Vai tas nav satrieco�i? Jūs pastaigāsieties, dzersiet, ēdīsiet, drātēsieties, jums būs izvēle, bet man nekas no visa tā nebūs lemts, es bū�u citur, vietā, kuru nepazīstu nedz es, nedz jūs, ta�u kuru es bū�u iepazinusi, kad lasīsiet �īs rindiņas. Mūs �ķir nāve. Tas nav skumji, tā ir tikai patiesība, ka mēs - es, mirusī, un jūs, kas lasāt �o vēstuli, - katrs savā nepārkāpjamas sienas pusē tomēr varam sarunāties. Dzīvot un dzirdēt mironi, kas ar jums runā, - intemets ir praktiska ierīce.

Jūsu iecienītākais spoks -

Sofija.�

Sofijas vecāki un tu lūkojaties cits citā kā nikni run�i: varētu domāt, ka jums izdosies veidot sarunu tik�anās telpā -ja tik�anās telpas būtu domātas sarunām, tas būtu zināms -tagad, kad Sofijas vairs nav, kaut gan jums sarunas nevedās jau tad, kad viņa bija dzīva. Sofijas vecāki ir ieradu�ies tevi apmeklēt Taraskonas iepriek�ējā ieslodzījuma izolatorā, tevi, Oktāvu, slikto tēvu, pret kuru ģimenes saietos viņi vienmēr ir izturēju�ies snobiski nevērīgi. Viņu acis ir pamatīgi aizpampu�as un ar lieliem, ziliem lokiem. �etras lielas, sarkanas, izmisu�as bumbiņas.

- ����o vēstuli viņa ir nosūtījusi pa e-pastu no kādas viesnīcas Senegālā. Vai jums nav kādas ziņas no viņas kop�...

- ���Kop� mūsu �ķir�anās? Nē. Un ne jau tāpēc, ka es nebūtu mēģinājis.

Tu izturi �o triecienu. Viņa bija Senegālā, kad Maronjē izdarīja pa�nāvību... Vai viņi kopā būtu padarīju�i sev galu? Ko viņa, ellē, tur darīja ar Maronjē? Sūdīgi ir uzzināt, ka esi ragnesis, it īpa�i, ja �ī ziņa pienāk pēc viņas nāves, turklāt ķurķī...

- ���Tas nav iespējams, tā nav tiesa, tā nav tiesa, tas nav iespējams (�os divus teikumus jūs pārmaiņus sakāt veselu stundu, nav jēgas vārds vārdā atkārtot �o jeremiādi).

Tu vēro abus ve�us, kuriem trīc zods. Izgājis no sarunu telpas, tu izplūsti asarās, ieraudzījis �urnālā aviokompānijas Air Libert� reklāmu. Nav jau pirmā reize, kad tu pink�ķi, kop� esi ietupināts. Patiesību sakot, lai arī esat cieti zeļļi, tu un �arlijs raudat itin bie�i. �arlijs pat bija tā nobimbājies, ka mēģināja pakārties nākamajā rītā pēc nonāk�anas tuptūzī. Un tu gaudies:

- ���Es viņu vairs nemīlēju, bet es viņu vienmēr mīlē�u, tikai es viņu mīlēju par maz, lai gan esmu viņu mīlējis vienmēr, nemīlēdams viņu tā, kā būtu vajadzējis viņu mīlēt.

Arī tagad, rakstot �īs rindas, tu raudi.

Bergsons ir definējis smieklus kā �dzīvai miesai pievienotu mehānismu�. Asaras tātad ir pretējais - dzīvā miesa pievienota mehānismam. Tas ir sabojājies robots, dendijs, kuru pārņēmis dabiskums, samākslotībā ielauzies patiesums.

Pēk�ņi kāds sve�inieks jums dāvā dak�iņas dūrienu vēderā. Pēk�ņi kāds sve�inieks jums du�as telpā piedāvā sodomijas aktu. Pēk�ņi kāda sve�iniece jums dāvā ardievas, nosūtot ehogrāfijas attēlu. Kad pa�nāvību izdara sieviete stāvoklī, ir divas nāves par vienu cenu - glu�i kā veļas pulvera reklāmās. Un izaicino�ā Milena Fārmere tik dzied pa radio: �Ja man jākrīt no liela augstuma, /Lai tad mans kritiens ir lēns.�

DZĪVOKLĪ BEZ MĒBELĒM UZ GRĪDAS SĒ� VIENTUĻ� VĪRIETIS.

RETROSPEKCIJA PALĒNINĀTOS KADROS (MELNBALTA): TIESAS IZPILDĪTĀJI APRAKSTA VISU, KAS VIŅAM PIEDERĒJIS, REDZAMS STRĪDS AR SIEVU, KAS AIZIET, AIZCĒRTOT DURVIS, IR SKAIDRS, KA NU VIŅAM VAIRS NAV NEKĀ.

PĒK�ŅI KAMERA PIEVĒR�AS VĪRIETIM, UN VIŅ� RAIDA OBJEKTĪVĀ IZMISU�U SKATIENU.

VIŅU UZRUNĀ BALSS AIZ KADRA: JŪS IR PAMETUSI SIEVA? JUMS VAIRS NAV PALICIS NE EIRO? JŪS ESAT NEGLĪTS UN STULBS? VISS VAR VĒRSTIES PAR LABU VIENĀ ACUMIRKLI.�

VĪRIETI IR IEINTERESĒJUSI NUPAT DZIRDĒTĀ BALSS. VIŅ� NOMĀKTI PAMĀJ AR GALVU. PĒK�ŅI IZVILCIS NO KABATAS REVOLVERI, VIŅ� NOMĒRĶĒ TĀ STOBRU SEV PRET DENIŅIEM.

BALSS AIZ KADRA TURPINA: �NOMIRT - TAS IR BŪT BRĪVAM. TIKPAT BRĪVAM KĀ PIRMS DZIM�ANAS. �

VĪRIETIS IE�AUJ SEV LODI GALVĀ. VIŅA GALVASKAUSS SA�ĶĪST, SMADZENES IZTRIEPTAS PA SIENU. TA�U VIŅ� VĒL NAV MIRIS. IZSTIEPIES UZ GRĪDAS, VIŅ� RAUSTĀS, SEJU KLĀJ ASINIS. KAMERA TUVOJAS VIŅA MUTEI. VĪRIETIS �UKST:

- PALDIES, NĀVE.

VIŅ� VAIRS NEKUSTAS, IEPLESTĀS ACIS IR VĒRSTAS PRET GRIESTIEM.

AIZKADRA BALSS SECINA SAZVĒRNIECISKĀ TONĪ: �SAKI NĀVEI �TU� - NOGALINI SEVI! PA�NĀVĪBA ĻAUJ PĀRTRAUKT DZĪVI UN TĀS NESKAITĀMĀS RŪPES!�

Sauklis un FMPF logo:

�NEKĀDU KREŅĶU VAIRS: NĀVE IR ATRISINĀJUMS�, KURAM SEKO PASKAIDROJUMS:

��O VĒSTĪJUMU JUMS SŪTA FRANCIJAS MIERĪGĀS PA�NĀVĪBAS FEDERĀCIJA (FMPF).�

CITI IESPĒJAMIE SAUKĻI:

�NĀVE IR MODĒ�

�NEKĀDUDZĪVI, VISPIRMS NĀVE�

�DZĪVE? ATSTĀJ TO SAVIEM DRAUGIEM�

Es teicu - nē, nebūs nekādu pasakainu vietu, uz kurieni doties, kad bū�u pabeidzis koled�u, un tā tālāk. Klausies ar ausīm. Fz'ss būs pilnīgi citādi. Mums vajadzēs braukt liftā ar �emodāniem un milzumu mantu. Vajadzēs apzvanīt visus un atvadīties un sūtīt viņiem pastkartes no visiem hoteļiem, kur apmetīsimies. Un es strādā�u kādā iestādē, rausī�u naudu, brauk�u uz darbu ma�īnā vai Medisona avēnijas autobusā, lasī�u avīzes, spēlē�u brid�u katrā brīvā brīdī, ie�u uz kino un skatī�os milzumu stulbu īsfilmu, grāvēju reklāmas un kinohronikas. Kinohronikas! Lai Dievs man �ēlīgs! Vienmēr kādas idiotiskas zirgu skrie�anas sacīkstes vai dāma sasit pudeli pret kuģa sāniem, vai bik�ots �impanze brauc ar divriteni. Nekas vairs nebūs tā kā tagad. Bet tu jau nesaproti, ko es runāju.

D�. D. SELIND�ERS �Uz kraujas rudzu laukā�, 1951 (no angļu valodas tulkojusi A. Bauga)

Viņi nav miru�i - viņi ir uz salas. Viņi elpo un spriņģo. Marks Maronjē un Sofija izskatās smieklīgi, bet viņiem vienalga. Vaininieks ir prieks, tas pie visa vainīgs. Viņi dzīvo ūdenī. Beigu beigās viņi iemīlas, jo, ja mīlējās, galu galā �ajā procesā piejaucas jūtas. Viņi pameta Senegālu, lai dotos uz būdiņu, kur nav ne televizora, ne radio, ne diskotēku, ne kondicioniera, ne alus bund�iņu, nekā cita, tikai viņi vien. Viņi cep uz uguns ciemata zvejnieku noķertu zivi un ēd to ar kokosriekstu skaidiņām, zem baltiem mākoņiem vienā laidā dzerdami pun�u. Senegālas pludmalē viņi nesatika nevienu cilvēku, tikai kādu patīkamu amerikāni. Viņiem klājas labi, paldies, viņi ir aizbēgu�i no visiem, viņi ir uzvarēju�i. Viņi paklusām smejas. Viņus nogalināja �is amerikānis.

Jaunie�i, kas dedzina automa�īnas, ir visu sapratu�i par sabiedrību. Viņi tās dedzina nevis tāpēc, ka nevar tādas iegādāties, - viņi tās dedzina tāpēc, lai pēc tādām nekārotu.

Cik viņi ir apburo�i! Marks un Sofija attaisno savus situāciju komēdijas personu vārdus.

Spoku sala Kaimanu Salu arhipelāgā. Kā gan viņi tur nokļuvu�i? Amerikāņa vārds bija Maiks, ta�u tam nav nozīmes, starp citu, varbūt tas nemaz nebija viņa īstais vārds. Ar savu kā akmenī cirsto seju viņ� atgādināja fotogrāfu Pīteru Bērdu. Viņ� stādījās priek�ā kā pensionējies FIB aģents. Abiem viņ� uzreiz iepatikās viesnīcas �Savanna� pludmalē Salī piekrastē. Pēc pāris kopā pavadītiem uzdzīves vakariem viņi tam izstāstīja par sevi: kā Marks izlaupījis firmas līdzekļus, par gaidāmo atlai�anu, Sofijas grūtniecību, viņu vēlmi visu pamest. Maiks viņiem piedāvāja darījumu: pazust uz visiem laikiem. Uzdoties par miru�iem, lai aizbēgtu. Viņam bija labi zināms, kā to dara, jo gadiem ilgi bija FIB uzdevumā pārkvalificējis mafijas �grēku no�ēlniekus�. Viņa profesionālā darbība bija paslēpt biju�os kriminālnoziedzniekus, veikt viņu sejai plastisko operāciju, mainīt vārdu un aizsūtīt uz kādu noslēpumā turētu vietu. Un nu viņ� ir atradis veidu, kā dāsni papildināt savus ienākumus - ļaut savu prasmi izmantot privātpersonām. Maiks pieprasīja pildīt tikai vienu noteikumu: viņi nekad nedrīkstēs atgriezties savās mājās. Lai nogalinātu Marku un Sofiju, viņam vajadzēja tikai vienu polaroīda fotoaparātu un īstas ASV pases, veselu lērumu valsts iestā�u zīmogu, un Marks ar Sofiju pārvērtās par Patriku un Karolīnu Bēmemiem.

Ja cilvēkiem pārāk bie�i atkārto, ka viņu dzīvei nav nekādas jēgas, reiz pienāk brīdis, kad viņi visi zaudē prātu, viņi skraida, skaļi klaigādami, nespēj atzīt, ka viņu dzīvei nav mērķa; ja tā apsver - ir diezgan grūti apzināties, ka tu te atrodies vienīgi tādēļ, lai nomirtu, kāds tur brīnums, ja visi uz pasaules kļūst ķerti.

Kas ir laime? Tā ir balta smilts, zila debess, sāļ� ūdens. �Ūdens, gaiss, dzīvība,� kā sacīts Perrier reklāmā. Laime - tas ir nokļūt uz Perrier afi�as, kļūt par Pacific reklāmas tēlu ar slaveno no jūras izkāpu�as basas pēdas nospiedumu, kas acumirklī izkūp uz saulē nokaitētā pontona. Marks un Sofija ra�oja reklāmas, �odien par reklāmu ir kļuvu�i Patriks un Karolīna. Viņi ir izvēlēju�ies nodzīvot mū�u kādā no pa�u radītajām pasaulēm, atbilst iedegu�am stereotipam, �urnāla �Voici" pirmajam vākam, Maigrelette kampaņai ar tīkkoka verandu eksotiskas dabas fonā, tūrisma aģentūras Club Med reklāmai ar tās skaisto logo, kam visapkārt balta maliņa.

Scenārijs

PATRIKS VĒL IR JAUNS UN SKAISTS. VIŅ� BRAUC PA JŪRU AR MOTORLAIVU. �O LOMU VARĒTU TĒLOT MARKS MARONJĒ. IZLĒCIS NO PILNĀ GAITĀ EJO�AS MOTORLAIVAS, VIŅ� PELD UZ KRASTU. VIŅAM PRETĪ NĀK VALDZINO�A SIEVIETE, TUROT ROKĀS SKAISTU, SMAIDĪGU ZĪDAINI. VIŅ� SKRIEN ABIEM PRETĪ. AIZKUSTINO�A GABRIEL YARED MŪZIKA. MEITENES LOMU VARĒTU UZTICĒT SOFIJAI, OKTĀVA BIJU�AJAI. VIŅI KĻAUJAS VIENS OTRAM KLĀT, CEĻOT PRET SKAIDRAJĀM DEBESĪM SAVU BĒRNU. TAJĀ BRĪDĪ PĀR VIŅIEM PĀRLAI�AS HIDROPLĀNS. KAMERA PIEVĒR�AS ABU SEJĀM, KURĀS ATSPOGUĻOJAS IZBRĪNS. BĒRNS IESMEJAS. KAMERA ATPAKAĻ PIE LIDMA�ĪNAS, KURA, IZRĀDĀS, PIEDER SABIEDRĪBAI CANAD-AIR, UN KĻŪST SAPROTAMS, KĀPĒC VIŅU SEJAS ATPLAUKA: VEIKUSI VIRĀ�U UZ VIENA SPĀRNA, LIDMA�ĪNA NOBER PĀR VIŅIEM PIECDESMIT TONNU DAUDZKRĀSAINA KONFETI. MŪZIKA PIEŅEMAS SPĒKĀ (PAAUGSTINĀT SKAŅAS STIPRUMU POSTPRODUKCIJĀ). PALĒNINĀTS KADRS, ATBRAUCIENS ATPAKAĻ UZ PLUDMALI, PĒC TAM NO AUG�AS AR KUSTĪGO KAMERU. SKATĪTĀJAM BŪTU VAI VISAS ACIS JĀIZRAUD, RAUGOTIES �AJĀ TĪRA SKAISTUMA MIRKLĪ - SATICĪGS PĀRIS, PERFEKTA AINAVA, NEVAINĪGS ZĪDAINIS, SARKANU, ZILU, DZELTENU, ZAĻU UN BALTU KONFETI LIETUS. REDZAMS, KA VIŅI

ATRODAS UZ NEAPDZĪVOTAS SALAS AR KOKOSPALMĀM UN BALTU SMILTI.

PARAKSTS (PĒC IZVĒLES):

LAIME IR NELAIMES NEVEIKSME.

LAIME NEDARA NELAIMĪGU.

LAIME PIEDER TIKAI NESTLĒ.

BŪT LAIMĪGAM IR LABĀK NEKĀ NEKAS, LAIME IR KAS VAIRĀK NEKĀ TIKAI LABI.

Viņi ir perfekti. Viņi mīlējās uz lēzenas privātas salas Kaimanu Salu arhipelāgā. Spoku sala nav atrodama nevienā pasaules kartē. Dienas tur paiet, skatoties uz debesīm un uz jūru, un uz bērnu, kas smaida, skatoties uz debesīm un uz māti. Koku marka nav nosakāma - tiem nav piekarināts logo �kokospalma�. Karolīna un Patriks ir atradu�i izeju - klausīties klusumā, vislabāk - gul�ņājot �ūpuļtīklā.

- ���Nevis es rūpējos par meitu, bet meita rūpējas par mani, -Karolīna saka.

Viņi ir paļāvības pilni pret �o pasauli, jo domā, ka ir no tās aizgāju�i. �īs pasaules lietas nav tik spēcīgas kā �īs pasaules dzīve. Beidzot viņi ir uzzināju�i, ko nozīmē - mīlēt. Viņi skatās uz savu meitu, skatās viens uz otru, tad atkal uz meitu, un tā bez gala. Zīdainis vēro pelikānus. Viņi nedara neko citu stundām, dienām, nedēļām ilgi. No tā jau var piemesties stīvs sprands, un visi tie, kam nekas tāds nav gadījies, ir nudien jāno�ēlo.

- ���Es aizgāju tāpēc, ka viss bija padarīts, - trūka telpas.

- ���Ko tu teici?

- ���Es aizgāju tāpēc, ka man trūka elpas.

Kaut kur Kārību jūras ūdeņos starp Kubu un Hondurasu Dievs kā pūderi ir pabēris Kaimanu Salas. Tur var nokļūt ar

mazu lidma�īnu. Mazās Kaimanu Salas lidostas skrejceļ� �ķērso salas vienīgo autostrādi. Ciematā ir 110 iedzīvotāju, neskaitot iguānas. Lielajā Kaimanu Salā atrodas 600 finan�u iestādes ar kodētiem kontiem. Kaimanu Salas ir britu kolonija, kurai ir neatkarīga valdība un 35 000 of�oru, kas ierakstīti tās uzņēmumu reģistrā. Lai nokļūtu Spoku salā, jākāpj slepenā taksipirogā (Maiks viņus pavadīja).

Viņi tur jutīsies labi. Starp citu, viņi jau jūtas labi: kokosrieksti, vaniļas rums, medus, gar�vielas, sāļ� gaiss, Kalvina Kleina Obsession, ha�i�s un lietus novakarēs. Ziedu un sviedru smar�a.

- Es dzeru tavas lūpas, es laizu tavus zobus, es sūkāju tavu mēli. Es ieelpoju tavas nopūtas un noriju tavus kliedzienus.

Par miljonu eiro skaidrā naudā Maiks noorganizēja visu: neīstu pelnu nogādā�anu uz Parīzi, Sofijas atvadu e-pastu, naudas pārskaitījumu no �veices bankas kontiem... Ne jau pirmo reizi viņ� nosūtīja klientus uz �Escape Complex Castaneda� -viesnīcu, kur visu gadu ir labs laiks. Hibisku un plimēriju bie�ņas ieskauts palisandra bungalo komplekss, filao un tīkkoki.

Viņi ir iekārtoju�ies niedru būdiņā uz pāļiem virs debeszilas lagūnas. Ik vakaru viņi satiek citus salā mīto�os viltus miru�os: dziedātāji Klods Fransuā (62 gadi) un Elviss Preslijs (66 gadi) klausās, kā mazais Kurts Kobeins (34 gadi) sacer kantridziesmiņas ar D�imiju Hendriksu (59 gadi); biju�ais premjerministrs Pjērs Beregovojs (76 gadi) mēļo ar Fransuā Grosuvru (81 gads); rakstnieks Romēns Garī (87 gadi) rokrokā pastaigājas ar savu sievu D�inu Sēbergu (63 gadi); rek-lāmnieks Filips Mi�els (61 gads) spēlē tenisu ar Mi�elu Bergeru (54 gadi); Arno de Ronē (55 gadi) pasniedz vindsērfinga stundas Alēnam Kolā (58 gadi); D�ons D�ons Kenedijs (41 gads) pastaigājas rokrokā ar savu tēvu D�onu Ficd�eraldu Kenediju (84 gadi) un aktrisi Merilinu Monro (75 gadi).

Kad viegla brīze pārvēr� palmu lapotni milzīgos vēdekļos, Patriks un Karolīna bauda apelsīnu limonādi ar Ser�u Geinsbūru (73 gadi) un Antuānu Blondēnu (79 gadi), kuri dzīvo salas otrā krastā bambuskoka būdā ar palmu lapu jumtu kopā ar Klausu Kinski (75 gadi) un Sarlu Bukovski (81 gads). Pa�a vārdā nosauktās �Escape Complex" līdzdibinātājs (kopā ar Pablo Eskobaru, �odien jau miru�u) un psihedēliskais rakstnieks Karloss Kastaņeda (apmēram 61 gads) uzko� Meksikas kaktusu ar �anu Justa�u (63 gadi), pētot Spoku salas akciju cenu. Slepenā sala patie�ām pārtiek no procentiem par kapitālu, ko iemaksā visi tās iedzīvotāji (ieejas biļetes cena - 3 miljoni ASV dolāru). Mediķu ģenētiku un biomehānikas ķirurgu komanda gādā par to, lai salinieku mū�u pagarinātu apmēram līdz 120 gadiem. Pasaulei visi Spoku salas iedzīvotāji oficiāli skaitās miru�i¹, ta�u tas nav iemesls, lai palaistos, - plastiskā ķirurģija, transplantācijas, liftings, implanti un silikona injekcijas ir bez maksas - starp citu, tāpat kā viss pārējais. Tie�i tāpēc Romija Sneidere nemaz neizskatās 63 gadus veca, kad sprie� par ķinīti ar Morisu Ronē, savu draugu no �Baseina� filmē�anas, kuram ir 74 gadi, vai kad plē� jokus ar 57 gadus veco Koli�u.

Turpat mīt arī Diāna Spensere un Dodi AI Fajeds, kuriem attiecīgi ir 40 un 46 gadi.

Viņi vada mierīgas dienas �ajā miljardieriem domātajā atpūtas namā, kur televīzija, telefons, internets un jebkur� cits saziņas līdzeklis ar ārpasauli ir stingri aizliegts. Atļautas tikai grāmatas un kompaktdiski - ik mēnesi bungalo izvietotajos plazmas ekrānos automātiski tiek lejuplādēti 10 000 pasaules nozīmīgākie jaunumi literatūrā, mūzikā un kinematogrāfijā. Abu dzimumu bērni prostitūtas (noīrēti uz gadu) ikvienam saliniekam un saliniecei piedāvā apmierinat jebkuru erotisko iegribu.

Jā, ja tā apdomā, tas, ko viņi grib mums iebarot, it īpa�i, ja nekā cita nav un ja mēs �eit esam nonāku�i nejau�i, ir apmēram tikpat stulbi kā iesmērēt mums bārdainu dievu, ko apstājis eņģeļu pulks; un ticēt plūdiem, Noasa �ķirstam un Ādamam ar Ievu ir tikpat absurdi kā ticēt Lielajam Sprādzienam un dinozauriem.

Patriks un Karollna dzer pie tirklzzilās jūras. Viņi norij pa malkam ananasu sulas zem liānām apvītiem mangrovju kokiem, un visapkārt lidinās plaukstas lieluma tauriņi. Ik ritu glītā Hermēs koferītī uz paklāja pie viņu mītnes tiek noliktas visas iespējamās narkotikas. Ta�u viņi tās lieto ne vienmēr, gadās pat, ka vairākas dienas no vietas viņi ne apdullinās, ne nodarbojas ar grupveida seksu, ne spīdzina vergus. Karolīna dzemdēja Spoku salas ultramodernajā klīnikā, kas iesaukta par �Hemingveja slimnīcu� (smalks mājiens uz amerikāņu rakstnieka �ķietamo nāvi Kenijā 1954. gadā).

Drīz vien valstis tiks aizvietotas ar uzņēmumiem. Mēs vairs nebūsim kādas valsts pilsoņi, bet gan apdzīvosim pre�u zīmes: mēs mitīsim Mikrosoftijā vai Makdonaldlendā; mēs būsim kalvinkleinie�i vai pradie�i.

Viņi tērpjas nebalināta lina drēbēs. Viņi ir atbrīvoju�ies no nāves, tātad no laika. Neviens visā pla�ajā pasaulē uz viņiem vairs nemērķē. Tā nu viņi mācās brīvību kā Jēzus Kristus, kad izkāpa no sava kapa trīs dienas pēc si�anas krustā un kad viņam nācās rēķināties ar acīmredzamo: pat nāve ir īslaicīga, vienīgi paradīze ilgst mū�īgi. Viņi skatās, kā viņu meita gu-gina ar aukli. Viņa ar acīm seko pērtiķiem un necie� pāvus. Karolīna ir skaista, tātad Patriks ir laimīgs. Patriks ir laimīgs, tātad Karolīna ir skaista. Krasta bangu ritmā pulsējo�a mū�ība. Sarkanu un dzeltenu kannu audzē viņi mielojas ar gar�īgām, uz restēm ceptām vietējām zivtiņām, eļļā ceptām mencu kotletēm un langustiem ar vaniļu. Viņu vienīgais apģērbs? Atpogāti krekli pār sērfotāju �ortiem. Viņu galvenās rūpes? Neapdedzināt pēdas baltajās smiltīs. Kas viņus �obrīd nodarbina? Ieiet du�ā, lai noskalotu sāli. Viņu vienīgās raizes? Uzmanīties peldot, jo ir straumes, kas varētu viņus ievilkt dzelmē un nogalināt pa īstam.

Kad viņi ieņēma vietas apsūdzētajiem domātajā nodalījumā, tiesas priek�sēdētājs uzaicināja klāteso�os apsēsties, bet Carliju un Oktāvu - piecelties, ta�u viņi nodūra galvu. De�urējo�ie policisti viņiem noņēma roku dzel�us. Sajūta bija tāda kā baznīcā - kodeksi, svinīgi rituāli, amata tērpi (starp tiesas zāli un misi Parīzes Dievmātes katedrālē nav lielas at�ķirības). Tikai ar vienu izņēmumu - viņi nesaņems piedo�anu. Tas nebija Oktāva un Carlija nopelns, ka Tamāra ir izsprukusi sveikā, ta�u tas viņus priecēja. Tā kā tiesas sēde bija atklāta, visa reklāmistu brālība sēdēja publikā - visi tie pa�i, kas Maronjē bērēs. Caur sava nodalījuma netīro stiklu abi varēja tos redzēt un saprast, ka viss turpināsies bez viņiem. Viņi dabūja desmit gadus, ta�u �ēloties nav pamata (laimīgā kārtā Francijas justīcija atteicās viņus izdot; ja tiesa notiktu Amerikā, viņus nocepinātu kā Herta firmas vācu desiņas).

...MICROSOFT. CIK TĀLU JŪS IESIET? Ieraudzījis �o tekstu pie kameras griestiem piekārtā televizora ekrānā, es pasmaidu. Tātad tik tālu gan. Viņi turpina tādā pa�ā garā kā iepriek�. Un vēl ilgi tā turpinās. Viņi pilnā balsī dzied, smejas, nepaguru�i dejo. Bez manis. Es visu laiku klepoju. Esmu saķēris tuberkulozi. (�īs slimības izplatība arvien pieaug, sevi�ķi - cietumnieku vidē.)

Viss ir pagaidām, un viss ir pērkams, tikai Oktāvs ne. Jo es �eit, �ajā smirdīgajā karcerī, izpērku grēkus. Viņi man atļāva

(pret nelielu atlīdzību) kamerā skatīties televizoru. Cilvēki, kas ēd. Cilvēki, kas patērē lietas. Cilvēki, kas vada automa�īnas. Cilvēki, kas mīl. Cilvēki, kas fotografējas. Cilvēki, kas ceļo. Cilvēki, kas tic, ka viss vēl ir iespējams. Cilvēki, kas ir laimīgi, bet to neizbauda. Cilvēki, kas ir nelaimīgi, ta�u nedara neko, lai tādi nebūtu. Viss, ko cilvēki izdomā, lai nebūtu vieni. �Laimīgi cilvēki man uzdzen vēmienu,� mēdz teikt Lielais Riebeklis Reizers. Laimīgi cilvēki (piemēram, tas briļļainais tips pie autobusa pieturas, kuru redzu pa ķurķa logu un kur� abām rokām ir satvēris kādas rudmates plaukstu, dro�i vien pavisam aukstu), tie �happy few�¹, es nosprie�u, man neuzdzen vēmienu, bet gan liek raudāt aiz dusmām, aiz skaudības, aiz apbrīnas, aiz bezspēka.

Es iedomājos Sofiju mēness gaismā ar rasas lāsītēm uz krūtīm un Marku, kur� viņai glāsta elkoņa ieloku, �o tik maigo vietiņu, kas pat nosauļota izskatās caurspīdīga. Uz viņas mitrajiem pleciem atspoguļojas zvaigznes. Kādu dienu, kad būs pienācis laiks nosprāgt, es do�os pie viņiem - tālu, ļoti tālu, uz kādu salu, lai uz sava bērna mātes mēles iz�ļāktu spermu ar visu dziedzeri. Un, kad saule būs aizslīdējusi aiz apvār�ņa, es viņu ieraudzī�u. Es jau tagad viņu redzu Gogēna gleznas �Piroga� reprodukcijā savā pēc mīzaliem smirdo�ajā kamerā. Pats nesaprotu, kāpēc izgriezu �o bildi no kāda �urnāla un piespraudu virs savām cisām. Tā glezna mani vajā. Man �ķita, ka es baidījos no nāves, ta�u izrādījās, ka man bija bail no dzīves.

Viņi vēlas mani �ķirt no manas meitas. Viņi ir darīju�i visu, lai es neredzētu tavas tik lielās acis. Starp divām klepus lēkmēm es varu tās netraucēti iztēloties. Divas lielas, melnas pogas, kas atklāj pasauli. Sadisti, viņi rāda Evian reklāmu ar bērniņiem, kas iedomājas, ka ir Estere Viljamsa. Viņi veido sinhronās peldē�anas figūras, skanot �Bye-Bye Baby� melodijai.

Viņi plē� pu�u manas dusulīgās plau�as. Divas mirdzo�as acis sārtas sejiņas vidū. Viņi man neļauj to izbaudīt. Mazulītes mutīti, ko ieskauj apaļi vaidziņi. Sīkās roķeles, kas ieķēru�ās manā trīco�ajā zodā. Ieelpot viņas kakla pienīgo smar�u. Iebāzt degunu viņas ausīs. Viņi man neļāva notīrīt tavu kakaino dupsi. Viņi man neļāva nosusināt tavas asaras. Viņi neļāva tevi apsveikt ar ienāk�anu �ajā pasaulē. Izdarot pa�nāvību, viņa ir nogalinājusi tevi.

Viņi man atņēma manu meitu, kas guļ, saritinājusies kamoliņā, un skrāpē sev vaigus, strauji elpo, pēc tam no�āvājas un sāk elpot lēnāk, pierāvusi pie ķermeņa elkonī�us un celī�us, mana mazulīte ar vampīra uzliektajām skropstām, granātsarkano muti un bālo seju, mana lolita ar caurspīdīgo ādu uz deniņiem un plakstiņiem, kuriem spīd cauri asinsvadi, viņi man neļāva iepazīt tavus smieklus, kas atskan, kad tev pakņudina degunu, neļāva iepazīt tavas perlamutra austiņas kā glieme�vākus, viņi man aizliedza uzzināt, ka Kloē mani gaida dzīves ceļa viņā galā. Ja nu tā bija viņa, ko es meklēju, skriedams pakaļ visām pasaules mei�ām? Pūkainais pakausis, caururbjo�ās, melnās acis, izzīmētās uzacis, maigie vaibsti - visu to tik ļoti biju mīlējis citās meitenēs tāpēc, ka tās vēstīja par manu meitu. Es tik ļoti biju iecienījis ka�miru, lai pierastu pie tavas ādas. Vakarus es pavadīju ārpus mājas tāpēc, lai pieradinātos pie tavas dienaskārtības.

Ek! Ja nu patiesībā tas neesmu es, kas sē� cietumā, bet gan mans līdzinieks bezpajumtnieks, bomzis no manas ielas, ja nu tas ir viņ�, kas tup �ajā sūda kamerā, bet es esmu devies prom, vai dzirdat - PROM. Es būtu samainījies vietām ar viņu, un viņ� varētu justies laimīgs - zem jumta un pabarots, bet es staigātu uz brīvām kājām otrā pasaules malā. Visiem no tā būtu tikai ieguvums. Nu gan aizsapņojos. Manas plau�as ir �upā.

Esmu pabeidzis rakstīt grāmatu, kuras cena ir 14,99 eiro. Stulbi, nupat izdomāju labāko parakstu Maigrelette jogurtam

- �Neesiet vienlaikus gan skaisti, gan stulbi�. Vajadzētu tikai vēl atpirkt Zaķa Brela autortiesības uz dziesmu, kurā viņ� noblējas �skaists un stulbs vienlaaaik�, un pielikt �o gabalu reklāmai. Piemontējot to klāt aizkadra tekstam, iznāktu -�Maigrelette. Neesiet skaists un stulbs vienlaaaik�. Būtu trāpīju�i desmitniekā. �ēl gan.

Dēļ tām restēm manas kameras vienīgais logs atgādina svītru kodu.

Televīzija rāda grupas �Les Enfoire's� koncertu - tos trakos �anu �aku Goldmani, Fransisu Kabrelu un Zazī, un citi viņiem korī piebalso: �Aizved mani uz pasaules malu,/ aizved mani uz brīnumu zemi./ Man �ķiet, ka saulītē / trūkums būs vieglāk panesams.�

Un visi tie slepkavnieki, kas aug�stāvā augām dienām kliedz un vaid, un kunkst, man galu galā pavisam saplacina dū�u. Vajadzēja labi apdomāt, pirms slaktē nost cilvēkus. Vakar Carliju atrada guļam asiņu peļķē - viņ� bija pārgriezis sev vēnas ar Saupiquet sardīņu kārbu. Tas neprātis pamanījās to nofilmēt ar slepeni ienestu digitālo kameru un pa tie�o noraidīt �o skatu internetā. Galvenais, ka viņi nenotvēra Tamāru, es priecājos, ka viņa ir izsprukusi sveikā, visu ko, tikai nedrīkst samaitāt viņas dzīvi.

Bet es savā VIP kamerā (esmu viens pats, man ir televizors un grāmatas, var iztikt, kaut arī smird pēc �urām un es spļauju asinis) ar sko�u pielīmēju pie sienas Gogēna �Pirogu�-gleznu, kas datēta ar 1896. gadu. Tā ietilpst Sergeja ��ukina kolekcijā un ir izstādīta Ermitā�ā Ļeņingradā. Visu dienu es klepoju, skatoties uz �o gleznu: vīrieti, sievieti, abu bērnu, kā viņi rāmi zviln pie savas pirogas kādā Polinēzijas pludmalē.

Vienā no savām pēdējām vēstulēm Gogēns rakstīja: �Esmu savvaļnieks.�

Man patīk domāt, ka esmu nevis cietumā, bet atbrīvots no pasaules. Mūki arī dzīvoja noslēgtībā.

Es skatos uz �Pirogu�, �o idillisko ainu, uz vīrieti un sievieti un viņu bērnu, bet fonā Gogēns ir uzgleznojis spilgti sarkanu saulrietu, glu�i kā atomsprādzienu, un es peldu pie viņiem, ielecu pirogā, es viņiem pievieno�os uz viņu salas, viņi mani iemīlēs, es kraulā metos uz pludmali, savā ceļā satieku mēneszivis, rajas glau�as man pie plaukstām, es nokļū�u pie viņiem, mēs visi kopā mīlēsimies, Tamāra ar Sofiju, Dīlers ar Maronjē, es visam tik�u pāri, viņi ir aizbēgu�i no sabiedrības, mēs izveidosim jaunu ģimeni, mēs �etratā drāzīsimies, un es ēdī�u Kloē pēdas, Kloē ir tik maza, ka viņu var noturēt vienā rokā, tu redzēsi, es viņiem piebiedro�os uz Spoku salas, jūs tam ticat, bez �aubām, man da�as skrūves kļuvu�as vaļīgas, un es nirstu, esmu sarijies ūdeni, es jūtos tik labi, un Gogēna saulriets patie�ām atgādina atomsprādzienu.

Pa tam Spoku salā ir pagāju�i da�i mēne�i. Viņiem ir apriebies būt miru�iem. Viņiem �ķiet, ka saulītē trūkums ir daudz grūtāk panesams. Viņi cie� no pareizas pārtikas. Viņi veģetē, leknas veģetācijas pārņemti. Kad viņi ir formā, viņi meklē citu cilvēku pūlī�u sabiedribu - Karolīna sūkā Riveru Fēniksu, kamēr Patriks izdrā� pakaļā Airtonu Sennu; �ī noslēgtā pasaulīte drā� cits citu, izjāj, ņem mutē, laiza spermu, pūcē klitoru, sit kulakā, ejakulē uz sejas, �ķeļ pa pāksti, ar pletni dauza sev krūtis, �urā cits citam virsū, nododas lesbiskiem priekiem un masturbē priecīgi un bezrūpīgi.

Ta�u pēc zināma laika apriebjas arī tas. Tad var izkopt tenisa spēles tehniku, nodarboties ar zemūdens zveju atklātos ūdeņos pie atola, izmest līkumu pa līci, padauzīt pingpongu zem milzīgas nojumes, stringa biksītēm kājās uzspēlēt petanku, sarīkot Dom Pērignon �ampanie�a kaujas, un pat -jūs neticēsiet - �ovakar Karolīna pati izgludināja Patrika T krekliņus, un viņ� bija tik aizkustināts, kad viņa pieprasīja gludināmo dēli, nevis sasauca apteksnes, viņam pat prātā neienāca, ka būs tik aizkustināts, no jauna izjutis sadzīves vienkār�ību. Bie�i vien viņi tā atpū�as skaņas necaurlaidīgās kamerās vai uz matra�iem ar burbuļojo�u ūdeni starplaikā starp aromterapijas masā�ām un �iatsu seansiem.

Pa�reizējai pasaulei nav alternatīvas.

Zilgme, zilgme, zilgme, zilgme, viņi ir pārdozēju�i zilgmi, viņiem ir piemetu�ās vēdergraizes no paradīzes, kad viņi tā zviln �ēzlongos vai pītajos krēslos, kādi redzami filmā �Emanuella�, kasa pakaļu pie peldbaseina, kurā plun�ājas Mona, Taņa un Lola - algotas nimfetes, ar kuru caurumiem bez apmatojuma gurdeni dalās trīs gludi skūti efēbi. Viņiem ir tukls vēders. Viņi ir pārēdu�ies, viņu vēders karas pāri �ortiem, kas �ķīst pa visām vīlēm. Tuklā miesa nodod rausējus. Paskaties uz tiem laimīgajiem idiotiem, kurus pa�u gļēvums ir padarījis par alkoholiķiem, - biezs tauku slānis klāj viņu apmierinātos vaibstus. Glu�i nesodīti viņi dejo lambadu. Viņi ir aizbēgu�i no cilvēkiem, kas viņiem ir mazsvarīgāki par puķēm un upēm, kuras ietek jūrā. Viņi klausās Kalifornijas regeju. Viņiem ir līdz kaklam apniku�as trifeles un kaviārs. Liels kā viņu bēbis. Karolīna �ubinās ap bērnu, Patriks rosās pa dārzu, bēbis bubina. Laime uzdzen paģiras.

1998. gadā katra fran�u ģimene pārtikai iztērēja vidēji 640 franku nedēļā. Coca-Cola stundā pārdod miljonu skār-deņu. Eiropā ir divdesmit miljoni bezdarbnieku.

Viņi gribētu avīzes, televizorus, rosību, ta�u viņiem ir tikai remdenais aptrulums, ko nes cita citai līdzīgas dienas.

Pasaulē ik sekundi tiek pārdotas divas Bārbijas. 2,8 miljardi zemeslodes iedzīvotāju iztiek ar nepilniem diviem dolāriem dienā. 70% planētas iedzīvotāju nav telefona un 50 %- elektrības. Militārais bud�ets visā pasaulē kopumā ik gadus pārsniedz 4000 miljardus dolāru jeb ir divreiz lielāks par jaunattīstības valstu ārējo parādu summu.

Karolīnai sāk �ķist briesmīgi, ka meita jāaudzina �īs bla-zētās sektas vidū.

- Viņa nekad nevarēs no �ejienes doties projām? Viņai ir nepiecie�ams vides piesārņojums, troksnis, izplūdes gāzes!

Bambuskoku ēnā Patriks nododas drūmām pārdomām. Pat viļņu �ļaksti pret krastu nevienu vairs neieaijā. Pār viņiem slīd stundas. Viņi apreibinās ar daudzkrāsainiem kokteiļiem, viņiem visu laiku sāp galva. Sāļais vēj� uzdzen migrēnu. Vizuļojo�ā jūra atkārtojas. Okeāns slīgst marasmā.

Bila Geitsa bagātība ir tikpat liela kā Portugāles iek�ējais kopprodukts. Klaudijas Sīferes īpa�umus lē� pāri par 30 miljoniem eiro. 250 miljoni bērnu pasaulē strādā par da�iem santīmiem stundā.

Atgriezties, atgriezties tur! Man �ķiet, ka ari putniem ir migrēna... Patrikam ir idejas afi�ām, pilna galva ar koncepcijām, tās nāk un iet, nāk un iet, viņ� atceras. D�EKIEM, KAS MĪL D�EKUS, KURI MĪL IELENES, KURAS MĪL KOKAĪNU, KAS MĪL NAUDU.

Pa�reizējai pasaulei nav alternatīvas.

Viņi precas, �ķiras, atkal precas, taisa bērnus, rūpējas nevis par viņiem, bet audzina citu bērnus, bet citi audzina viņējos. Katru dienu pasaules 200 bagātākie cilvēki papildina savus ienākumus par 500 dolāriem ik sekundi. Ausma ir riets, tikai otrādi. Krēsla - atpakaļ attīta rītausma. Abos gadījumos tās ir sarkanas un ilgst pārāk ilgi. Tiek uzskatīts, ka 25 % no visām dzīvnieku sugām varētu tikt iznīcinātas līdz 2025. gadam. Pasakas par princesēm vienmēr beidzas ar �ādiem vārdiem: �Un viņi dzīvoja laimīgi, un viņiem bija daudz bērnu.� Beigas. Mums nekad nestāsta par to, kas notiek pēc tam: burvīgais princis nav savu bērnu tēvs, viņ� sāk dzert, pamet princesi kādas gados jaunākas sievietes dēļ, princese piecpadsmit gadus apmeklē psihoanalītiķi, viņas bērni kļūst par narkomāniem, vecākais beidz dzīvi pa�nāvībā, jaunākais pārdod savu miesu Trokadēro apstādījumos.

Patriks un Karolīna vada savas dienas, gaidīdami vakaru, bet naktis -, gaidīdami rītu. Drīz vien viņi mīlēsies nevis tāpēc, ka tas viņiem sniedz baudu, bet gan lai nedēļu būtu miers. Visi �ie kristāldzidrie līcī�i, koraļļu rifu ieskautās lagūnas noder tikai tam, lai viņus ieslodzītu zilgmē. Viņu no koraļļiem un mangrovju koka celto māju viscaur apņem ūdens. �ī sala ir noburta pils. Caurām dienām var plūkt margrietiņu ziedlapiņas - �mīlu, nemīlu, ne visai, ne pārāk, ne ļoti, mazāk nekā vakar, vairāk nekā rīt�. Pasaules gals pienāks pēc pieciem miljardiem gadu, un, kad uzsprāgs Saule, Zeme sadegs kā �iekurs no ugunsmetēja liesmas. Saules stari iespīd caur izkaltu�o palmu lapotni. Saule ir dzeltens laika atpakaļskai-tītājs. General Motors gada apgrozījums (168 miljardi dolāru) ir vienāds ar Dānijas iek�ējo kopproduktu. Mēness dienas vidū, kājas ūdenī, klusie viļņu �ļaksti, �ķebino�ais vējiņ�, bu-genvileju smar�a, �akarandu pu�ķi, no tās puķu smirdoņas var laist pār mēli kā no Airuiick atejas dezodoranta Stick-up.

Ta�u pienāk diena, kad debesis apmācas; un Patriks ļaujas straumei, kas viņu nes; viņ� redz, kā attālinās krasta līnija; tālumā, liedagā, viņu sauc Karolīna, bet viņ� nespēj atbildēt, jo mute ir sāļā ūdens pilna; viņ� peld uz muguras, un viļņi viņu nes atklātā jūrā - arvien tum�ākā un tum�ākā, arvien dziļākā un dziļākā; ļauties viļņiem; kļūt par koka gabalu; par jūrā iemestu pudeli, kas nesatur nekādu vēstījumu; virs viņa ir putni, bet zem viņa - zivis; viņ� sastop haizivis, aurātas, delfīnus; rajas viņam glāsta plaukstas; un Patrika smadzenēs valda īsts juceklis; viņ� ir ieniris; viņ� sarijas ūdeni; viņ� jūtas tik labi; �un kop� tā laika es peldos jūras poēmā� (Rembo); lai nu kā, es jau esmu miris un apglabāts; izkaisiet manus pelnus ūdenī; pēk�ņi sāk līt svelo�s lietus, kas ko� sejā; un saule nosarkst; vairs neiet cauri sasmalcināta stikla lāsēm; vairs nelocīt darbības vārdus; es tu viņ� mēs jūs viņi; kļūt par nenoteiksmi; kā lieto�anas pamācībā vai pavārgrāmatā; iegrimt; iziet cauri spogulim; beidzot atpūsties; saplūst ar pirmatnējo stihiju; purpursarkanajiem stariem raksturīgais okers; nekas nepastāvēja pirms Lielā Sprādziena, un nekas nepaliks pāri pēc saules eksplozijas; debesis kļūst asinssārtas; dzert rasas asaras; sāli no tavām acīm; viņu skarbo zilgmi; nokrist; saplūst ar jūru; kļūt par mū�ību; vienu minūti bez elpo�anas, pēc tam divas, pēc tam trīs; vienu stundu bez elpo�anas, pēc tam divas, pēc tam trīs; pēc pieciem miljardiem gadu jūra būs aizgājusi kopā ar Sauli; vienu nakti bez elpo�anas, pēc tam divas, pēc tam trīs; atgūt mieru; �tu esi skaistāks par nakti, atbildi man, okeān, vai gribi

būt mans brālis?� (Lotreamons); �ūpoties uz ūdens kā ūdensrozei; sērfot pār bangām; palikt nekustīgi; plau�as pilnas ar ūdeni; ūdens dvēsele; aiziet uz visiem laikiem; pirms pieciem miljardiem gadu - nekā; pēc pieciem miljardiem gadu - nekā; cilvēks ir negadījums starpzvaig�ņu tuk�umā; lai pārstātu mirt, pietiek, ja pārstāj dzīvot; pazaudēt kontaktu; kļūt par atomzemūdeni, kas paslēpusies okeāna dzīlēs; būt bez svara; peldēt kraulā starp eņģeļiem un sirēnām; peldēt debesīs; lidot jūrā; viss ir patērēts; iesākumā bija Vārds; stāsta, pirms nāves cilvēks redz aizslīdam gar acīm savu dzīvi, ta�u Patriks redzēja pavisam ko citu:

CARTE NOIRE KAFIJA, KURAS VĀRDS IR ILGAS ES PAR TO SAPŅOJU SONY TO IZDARĪJA GAP VISA PASAULE TĒRPUSIES ĀDĀ SNCF PROGRESAM IR JĒGA TIKAI TAD, JA TAS PIEEJAMS VISIEM FRANCE TELECOM LAIPNI LŪDZAM DZĪVĒ. COM EDF MĒS JUMS ESAM PARĀDĀ DAUDZ VAIRĀK NEKĀ GAISMU RENAULT SC�NIC TIKAI NESAJAUCIET TO AR AUTO ROCHE BOBOIS ĪSTĀ DZĪVE SĀKAS MĀJĀS NISSAN RA�OTS KVALITĀTES ZĪMĒ SOCI�T� G�N�RALE APVIENOSIM MŪSU TALANTUS SFR PASAULE BEZ VADIEM CR�DIT LYONNAIS MĒS JUMS ESAM PARĀDĀ JAUNU BANKU JŪS NEMAZ NEVARAT IEDOMĀTIES, KO VISU CITRO�N VAR IZDARĪT JŪSU LABĀ CARREFOUR JO MĒS TOPAM KATRU DIENU NESTL� PROT GATAVOT �OKOLĀDI BNP PARUNĀSIM PAR NĀKOTNI NOKIA CONNECTING PEOPLE NIVEA VISSKAISTĀKAIS VEIDS, KĀ BŪT PA�AI ADECCO TAS NEPĀRVEIDO PASAULI, BET GAN PALĪDZ TO PĀRVEIDOT LVR�AL JO ES ESMU TĀ VĒRTA TIK DAUDZ TRUMPJU PIEMĪT TIKAI DAEWOO CHARLES GERVAIS VIŅ� IR BRIESMĪGS, TA�U DIEVĪGS SELF TRADE BET JA NU BIR�AS KURSS BŪTU LABVĒLĪGS VISIEM, TAD VISI VARĒTU ATĻAUTIES RENAULT CLIO TERAPIJU MENNEN

MUMS, VĪRIE�IEM ERICSSON PASTĀSTIET PAR SAVĀM IZJŪTĀM PASTS MĒS VISI NO TĀ IEGŪSTAM MONOPRIX PILSĒTĀ KŪSĀ DZĪVE TROIS SUISSES BŪT PAR SIEVIETI IR VEIKSME LE B� TON DE BERGER VIENU TĀDU APĒST VAR JEBKURĀ LAIKĀ WILLIAMS JA IR DĀRGA SAVAS ĀDAS LABSAJŪTA MOBALPA MĒS TIE�I TĀPĒC ESAM �EIT JAUNAIS POLO IESPĒJAMS, JUMS BŪS GRŪTI VIŅU PAZĪT SEGA TAS IR STIPRĀKS PAR TEVI LAIPNI LŪDZAM CLA CAMPBELL ZEMĒ PĀRMĒRĪGA ALKOHOLA LIETO�ANA IR KAITĪGA VESELĪBAI LIETOT AR APDOMU GILLETTE PERFEKCUA VĪRIE�U DZIMTĒ LEERDAMMER VAI ARĪ ES PAR SEVI NEATBILDU NINA RICCI BELLE DE MINUIT NĀK NAKTS UN ARĪ ZĒNI NĀK MICHELIN VISLABĀKIE PRIEK�NESUMI IR TIE, KAS NEBEIDZAS UZREIZ VISA PREMIER DZĪVĒ IR NE TIKAI NAUDA KAMĒR SKATĀMIES CANAL+, VISMAZ NENOSITAM LAIKU PIE TELEVIZORA SAVU AUTOMA�ĪNU VIENMĒR VAJADZĒTU SALĪDZINĀT AR PEUGEOT306 LE PARISIEN LABĀK, JA TAS PIEDER KĀ AVĪZE GALERIES LAFAYETTE VĒLMJU PLANĒTA IENĀK JŪSU DZĪVĒ GAZ DE FRANCE �EIT TUR JUMS RĪTDIENAI LIBERTY SURF BRĪVI PIESLĒDZIETIES RĪTDIENAS BAGĀTĪBĀM CAROLL KATRU DIENU IR LABS LAIKS VIENMĒR COCA-COLA KO�ĻĀJAMĀ GUMIJA HOLLYWOOD DZĪVE SVAIGUMA PASAULĒ ON LINE FREEDOM OF MOVEMENT UNITED COLORS OF BENETTON BARILLA MĒS VISI ESAM DRUSCIŅ ITĀLIE�I RATP IESIM KĀDU GABALIŅU KOPĀ T�L� 2 KĀPĒC GAN ZVANĪT PAR DĀRGU MAKSU OENO-BIOL MANS ĶERMENIS SAPŅO PAR JAUNĀKU ĀDU IBM RISINĀJUMI MAZAI PLANĒTAI CLUB MED BŪT PEUGEOT 206 ARĪ MŪSDIENĀS VĒL VAR JUSTIES SAVIĻŅOTS ADIDAS JŪS PADARA LABĀKUS TROPICANA

JŪS MOSTATIES DZĪVEI HERMÈS 2000 GADS PIRMIE SOĻI JAUNĀ GADSIMTĀ YOPLAIT TAS IR KRIETNI LABĀKS, KAD IR GAR�ĪGS AIR FRANCE PADARĪT DEBESIS PAR SKAISTĀKO VIETU ZEMES VIRSŪ GIVENCHY NEDAUDZ TĀLĀK PAR BEZGALĪBU RHONE POULENC ESIET SVEICINĀTI JAUNĀ PASAULĒ

ESIET SVEICINĀTI JAUNĀ PASAULĒ Parīzē, 1997-2000

Konvertācija eirovalūtā 2001

�is romāns tiek pārveidots ciparu formātā.

Drīz vien tas būs pieejams virtuālās realitātes programmā CD-Rom diskos, kas lietojami gan IBM, gan iMac datoros.

Tad jūs to varēsiet izdzīvot.

14,99 � oriģinālais celiņ� ir pieejams vietnē www.aprilfish.fr

Tamāras tērpus darinājusi Stella Makartnija no Chloe.

Pateicos Manuel Carcassone, Jean-Paul Enthoven, Gabriel Gaultier, Thierry Gounaud, Michel Houellebecq, Pamela Le Moult, Pascal Manry, Vincent Raval�e, St�phane Richard, Delphine Vallette.

�ī grāmata ir radusies arī viņu vainas dēļ.