M APINIS (BRANTOMS)

Garīgo spēju attīstī�ana

///

Cilvēks ļoti labprāt stājas pie savu fizisko spēku attīstī�anas un ir pilnīgi pārliecināts, ka �eit iespējami neiedomājami lieli sasniegumi. �o pārliecību tam dod acim redzamie panākumi vi�sas sporta nozarēs. Mēs visi zinām, ka tikai ar zistematisku muskuļu vingrinā�anu ir iespējams sportistam tuvoties rekorda skaitļiem. Bet ne tas tā ir ar mūsu garīgām spējām. �eit netiek rīkotas nekādas sacīkstes un nav nekādu rekordu. Tādēļ daudzi no mums domā, ka mūsu garīgie spēki nav attīstami un ka tiem ir novilkta robe�a, par kuru pāri iet nevaram.

�ādas domas ir maldīgas. Piedzīvojumi rāda ka garīgās spējas padotas tādiem pat attī�stības likumiem, kā fiziskie spēki un tādēļ pie attiecīgas vingrinājumu metodes var tapt novestas līdz neiedomājamam augstumam.

Mūsu garīgā dzīve parādas domās, sajūtās, impulsos, simpātijās, antipātijās, da�ādās interesēs u. t. t. Visas garīgās dzīves nozares var būt attīstītas un spēcīgas, bet tās var būt ari neattīstītas un nevarīgas.

Apskatīsim vispirms kāds sakars ir cilvēka garīgai dzīvei ar viņa fizisko būtību un viņa dzīvi vispār.

Nav nekādu �aubu, ka cilvēka garīgais �es" ir noteico�ais faktors visā viņa būtībā. Tas ir cilvēka būtnes augstākā vadība. Mūsu fiziskais ķermenis padodas mūsu gribai, pilnā mērā tad, ja �ī griba ir spēcīga, nepilnā mēra tad, ja griba ii vāja. Griba regulē arī mūsu darbību un ik�katru rīcību. Gribas palīgi un padomdevēji ir -r domā�anas spēja un atmiņas. Ari �is spējas ir attīstamas un spēcināmās. Jo aug�stāki būs tās attīstītas, jo pareizāka un noteik�tāka būs mūsu griba. Domā�anas spēju, gribu un atmiņu sauc par cilvēka garīgo spēku. �is spēks ir tas, kas veido mūsu dzīvi, apstākļus un mūs pa�us. No mūsu garīgā spēka ir atkarīga ari mūsu fiziskā veselība, tāpat ikkatras sekmes un panākumi dzīvē.

Tādēļ nedrīkstam taupīt pūles �a spēka at�tīstī�anai līdz iespējamai pilnibai. �ajā grā�matā mēs gribam rādīt ceļus un metodes �ā mērķa sasnieg�anai.

Veselības mācības saka, ka cilvēks esot tas ko viņ� ēd. Mums �eit jāsaka, ka cilvēks ir ari tas, ko viņ� domā. Ir pagājis tas laiks, kad teica, ka �domas muitu nemaksā", un tās uzskatīja par tādu smadzeņu procesu, kas nedara nekādu ie�spaidu uz savu apkārtni. Pēdējā laikā ir pierā�dīts, ka domas ir reālas lielas, ir matērija, lai gan gan ķīmiskā ceļā nekonstatējama, bet tomēr sa�jūtama ar mūsu prāta uztveres orgāniem, tāpat kā gaisma, elektrība un citas enrģijas, pie kufām ķī�miskie pētījumi var konstatēt viņu iedarbību, bet ne viņus pa�us.

Domu tie�ā iedarbība uz apkārtni, uz citām personām un uz domātāju pa�u ir jau senos lai�kos bijusi pazīstama, bet pēdējā laikā ta ir zinā�tniski izpētīta un konstatēta kā neap�aubāma pa�tiesība. Domātājs raida no sevis, tāpat kā raid�stacija, magnētisku viļņojumu, kuf� var būt spē�cīgāks vai vājāks, atkarībā no viņa raidītāja ener�ģijas daudzuma, tapat var būt pozitīvas vai ne�gatīvas dabas, var būt pievelko�s vai atstumjo�s.

Katram domu veidojumam ir tieksme tapt par reālu priek�metu. Doma ir katra jaunradi�anas darba pamats un pirmsākums. Domā�a�nas meistari pat apgalvo, ka domas iedarbojās netikai uz citām personām, bet arī uz dzīvnie�kiem un pat uz nedzīvam lietām. Ir novērots, ka mājas kustoņi ar laiku it kā pārņem sava saimnieka jeb kopēja īpa�ības un pat pārveido savu ārējo izskatu pēc sava kunga līdzības. Tā, piemēram suns, kaķis, zirgs, atrasdamies pastā�vīgi sava kunga tuvumā jeb kalpībā, savās kus�tībās, skatā, gaitā u. t. t. atgādina savu maizes tēvu. �o parādibu nemaz citādi nav iespējams izskaidrot, kā vienīgi tikai ar domu iedarbību. Cilvēks pats domās neapzinīgi veido savu apkārtni pēc savas līdzības.

Tāpat arī konstatēs, ka domas �pielīp" pie nedzīviem priek�metiem resp. piesātina tos, lai pēc tam atkal izstarotu līdzīgi siltuma stariem, ois izstarojums iedarbojas uz tuvumā atrodo�amies personām, tāpat kā pirmatnējie domu viļņi, tikai mazākā mērā. Ar �o izskaidrojama ta parādība, ka ieejot telpās, kur domātas labas un cēlas do�mas, piemēram, ieejot dievnamā, cilvēks sajūt pacilātību, bet, turpretim, apmeklējot telpas, kur mitu�i noziedznieki, jeb vispār, ļauni cilvēki, arvienu katram cilvēkam tur radīsies nospiests gara stāvoklis.

s

Izejot no �ī viedokļa, būtu jāsargājas no ļaunu, zemu vai noziedzīgu personu klāt�būtnes, lai viņu sliktas domas nedarītu negatīvu iespaidu uz mūsu raksturu, bet jāmeklē labu, krietnu un cēlu cilvēku sabiedrība. Tāpat nav ieteicams uzturēties slimu, nabadzīgu, vecu u. t. t. cilvēku sabiedrībā, bet gan labāku iespaidu uz mūsu rakstūru darīs jaunu, veselu un labklājlgu cilvēku klātbūtne. Jāzin tomēr, ka ne katris, kam gadu nasta aiz muguras ir tie�ām vecs, tā�pat ari uz mums ļaunu iespaidu nedarīs mūsu biedj-a trūcība vai slimība, jā tās ir pārejo�as parādibas. �Saki ar ko tu. saejies, tad es tev teik�u, kas tu esi", pau� vecs sakāms vārds.

Tāļāk, ziņot, ka domas piesātina ari nedzī�vus priek�metus, nekad nevajadzētu iegādāt vecas, jau lieto�anā biju�as lieias, piemēram, mēbeles, apģērba gabalus u. t. t. ja mēs nezinām, kas viņas lietojis un kādas domas viņas izstaro. Ari tas, ka mēs sajūtam nenoteiktu antipātiju pret da�ām vecām lietām, liecina, ka pati daba jau mūs bridina no iespējamām nelabvēlīgām sekām. Jāpiezīmē, ka citu personu domas iedarbojās uz vāju rakstūru stiprāki, kā uz stipru, tas ir, cilvēki ar stipru gribas spēku mazāk iespaidojas no ap�kārtnes, kā tie, kam gribas spēks nav attīstīts.

Domas darbojas, kā jau teicām, pievelko�i var atstumjo�i, skatoties pēc to dabas. Tā pie�mēram, ja mēs domāsim ar nievā�anu un riebumu par kādu personu, dzīvnieku, lietu jeb abstraktu priek�metu, tad mūsu domu objektam būs tieksme no mums attālināties. �ī tieksme būs lielāka vai mazāka, atkaribj no tnūsu domu stipruma, no

iiiiinu gribas spēka. Otrādi tas būs, ja mēs par K>iiit ko domāsim ar labpatiku, ar vēlē�anos ie, (Mii, un mīlestību. Tad �im mūsu domu priek��metam būs tieksme mums tuvoties.

Tādēļ, ja vēlāties kaut ko ievērojamu sa�.uiegt, vai vispārīgi tikt dzīvē uz priek�u, jutns jāveido savas domas, jādara tās stipras. Jūsu domas virzīs uz jums to, ko jūs vēlatie� iegūt, un palīdzēs jums sasniegt mērķi.

Ir arī novērota parādība, ka vienādi domājo�i cilvēki savstarpēji tuvojas. Tā labi, godīgi cil�vēki visvairāk nāk sakaros ar tādiem pat saviem līdzcilvēkiem, bet noziedznieki, jeb vispār ļauni cilvēki turpretim visur redz un satiek savus domu biedfus, neziedzniekus. Latvie�iem divi populāri sakāmvārdi apliecina so patiesību, proti: �Labam viss ir labs" jeb otrādi, un �Tāds tādu redz".

Ja nu domas jūtami iedarbojas uz apkārtni, tad vēl lielāks to iespaids ir uz pa�u domātāju. Cilvēks pats un vi (ia liktenis ir tāds, kā tas to savās domās veido. Tādēļ ja jūs vēlaties sasniegt sekmes un labklājību, jums vispirms domās sevi jātēlo par sekmīgu un labklājīgu. Jāatmet it visas naida, skaudības, nenovēlības un citas negatīvas domas. Jāuztur nesatricināma ticiba labākai nākotnei un jāattīsta pa�paļāvība. Ticiet saviem spēkiem un iedomājaties 3evi par lielu personību, iespaidīgu, labklājīgu un bagātu. Tad �āds stāvoklis ari būs viegli sasniedzams.

Jūsu -Jomas iespaido arī jūsu fizisko un ga�rīgo būtību. Tā pa piemēru, ja jūs domāsiet par veselību, domājat, ka jūs esat pilnīgi vesels, ka

r

nemaz nevariet būt slims, tad ari tie�ām slimībai būs orūti jums piekļūt, turpretim ja jūsu domas pi iai� saslim�anas iespējamību, tad slimībai būs atvieglots ceļ� uz jums. Ja jūs domājat par uviimu un nespēku, tad tie�ām jūsu jaunība āi:i beigsies. Tāpat ja jūs vēlaties, lai jūsu ārējais izskats būtu skaists, jūs nedrīkstat domās sc-vt tēlot nejauku, jums jāiedomājas, jāstāda sava gara acu priek�ā jūsu skaistuma ideāls, un jūsu sejas panti, jūsu āriene, veidosies pēc ie�domātā ideāla. Pareizas domas ir la�bākais skaistuma kop�anas lī�dzeklis.

Domām ir suģestējo�s spēks arī attiecībā uz jūsu garīgām īpa�ībām. Tā, piemēram, ja jūs do�mās iegalvojat sev, ka jums jau ir pa�ulaik kādas sevi�ķas dāvanas, teiksim talants uz mūziku, rakst�niecību, vai kaut kādu profesiju, tad �īs spējas jums lielākā vai mazākā mērā radīsies jeb stip�rināsies. Tāpat, ja jūs iedomājaties, ka jums nav vienas jeb otras negatīvas īpa�ības, piemē�ram tieksme uz alkaliolu, smēķē�anas kaislība u. t. t. tad �is tieksmes jums būs vieglāk pārva�rēt, (t. i. tādā gadījienā, ja �īs tieksmes jums piemīt un jūs vēlaties no tām atsvabināties).

Tādā kārtā caur pareizu domā�anas veidu m?s varam veidot savu garīgo būtību un iespai�dot dzīves apstākļus mums labvēlīgā virzienā.

Kā no iepriek�ējās nodaļas redzams, domu iespaids uz pa�u domātāju un uz apkārtni ir tik liels, ka to katrs cilvēks var priek� sevis prak�tiski izmantot. Tādēļ ikvienam cilvēkam, kuf� dzīvē grib kaut ko vērtīgu sasniegt, ir jāmācas domas pareizi koncentrēt.

Vispirms caur pareizu domā�anas veidu cil�vēks var vienu otru savu garīgo spēju attīstīt un savu fizisko ķermeni veidot. Bet okultās mācī�bas iet vēl tālāk �inī nozarē.

Mēs aizrādījām, ka ja vienas un tās pa�as domas raida reizē vairākas personas, tad domu spēks palielinas. Caur �o parādību izskaidrojams publisku svētī�anu un nolādē�anu iespaids.

Mēs zinām no vēstures, cik iiels sods bija baznīcas lāsti vidus laikos. Nolādētā persona parasti nīka un gāja bojā, kaut arī viņa būtu bijusi pilnīgi bez vainas, un lāstu sods netaisns. Drau�dzes un apkārtnes ļau�u nelabveligāS domns ie�darbojās kolektīvi un pazudināja attiecīgo personu.

Tāpat ari kristīgās draudzes svētība, jeb dau<1 u personu vienprātīgā dievlūg�ana ir darīju�as brīni�ķīgi labvēlīgu iespaidu, arī tad. ja �is lūg��anās, vai svētī�anas ir biju�as nevietā.

,Lūdziet, tad jums taps dots", saka blbde. Ari no mentālistu (domā�anas meistaru) viedokļa �is izteiciens ir pareizs, jo lūg�ana nav nekas cits, kā noteikta, cieta vēlē�anās jeb griba un tā tad viņai ir pa�ai par sevi iespaidojo�s spēks.

Mentālisti �o kolektīvo domu spēku cen�as izmantot praktiskos nolūkos, lai iespaidotu attie�cīgā virzienā kādu personu, jeb vispār, lai kaut kādu norisi'iājunn' varēti' veicināt vai ar', ap�birst.

�im nolūkam 'nodibina mentālistu biedrības. Visiem biedfiem �ādās biedrībās uzdod vienā un tanī pa�ā laikā koncentrēt savas domas uz kādu zināmu objektu, suģestējot to tad zināmā virzienā.

Piemēram, vajadzīgs aizkavēt kādu politisku soli no kāda valsts vira puses. Mentālisti kon�centrē savas domas uz minēto personu un suģestē to attiecīgu soli nespert. Ja domājo�o personu skaits būs pietieko�i liels un viņu domas pietie�ko�i. koncentrētas, tad minētais valsts vīrs sajutis nepārvaramu gribu suģestijai paklausīt.

Saprotams �eit krīt svarē ari suģestējamās personas gribas spēks, viņa spēja iespaidam pre�toties. Ja tas būs vāj�, tad iespaids būs pilnīgs.

Tādēļ visām personām atbildīgos amatos jābūt vispirms ar stipru rakstūru un cietu gribu. Pretējā gadijienā, lai cik cēlas būtu viņā domas, tas būs kā niedra, ko vēj� uz visām pusēm �ūpo, kamēr to nolau�.

Savās iek�ējās darī�anās mentālistu biedrī�bas cen�as veicināt katra atsevi�ķa biedra lab�klājību ar kolektīvu domu iespaidu. Piemēram, ja kāds no biedpem ir slims, tad citi biedfi zināmā laikā koncentrē savas domas uz saļimu�o, domā�dami veselības domas. Un �ādos gadījienos sli�mam izveseļo�anās tiek atvieglota.

Koncentrēties nozīmē sakopot visas savas domas, pat visu savu garīgo būtību uz vienu priek��metu un paturēt to tur tik ilgi, cik tas mums vaja�dzīgs. �āda spēja piemīt tikai retiem cilvēkiem,

Mdlem kas spēj valdīt par savām domām un jū�tām. Vislielākais vairums no mums ir izklaidīgi un mu�u domas klejo bez kādas vadības no viena priek�meta uz otru. Ikkatris nopietnāks darbs, ikkatris grūtāks uzdevums tomēr prasa koncentrētu domu spēka pielieto�anu. Jo viss, ko mēs daram ar koncentrētu uzmanību, mums izdodas, bet viss ko mēs daram izklaidīgi, beidzas nesekmīgi.

Domu koncentrācijai ir ārkārtīgi svarīga no�zīme cilvēka garīgo spēku attīstī�anā, tādēļ ne�piecie�ami �ai spējai piegriezt vērību.

Koncentrēties nozīmē: vienas domas neat�laidīgu pieturē�anu, izslēdzot visas citas, pie kam �ai domai jābūt plastiski veidotai, iedomātais priek�mets jāstāda gara acu priek�ā cik vien ie�spējams skaidris, plastiski, t. i., it kā domu objekts būtu acu priek�ā reālā veidā.

Tāļāk ņemot, koncentrācija ir visu domu, jūtu un gribas spēka sakopo�ana un mērķtiecīga virzī�ana uz vienu centru, vienu punktu, proti uz to, ko pa�ulaik dara.

�is punkts ir intreses vidus punkts, ar ci�tiem vārdiem sakot, tas ir apziņas mērķa gala, punkts. Koncentrācija pati pie tam ir zināmā mērā elektriskas straumes raidī�ana, kas ved pie mērķa galveno domu.

Koncentrācija ir spēja vērst visus garīgos spēkus katrā laikā un uz katru doto priek�metu, vai nu izslēdzot pie tam ķermeņa funkcijas, jeb vādot tās v i e n ā v i r z i e n ā. �ādā gadljienā visa cilvēka būtne un apziņa ir noskaņota vienā virzienā, tiek radīta domātāja, domas un mērķa vienība, jeb īsāki sakot � iek�ējā vienība.

Kā linzes stikls sakopo saules starus uz vienu centru tā, kā tur rodas dedzino�s karstums, tā cilvēku spēki, koncentrēti vienā punktā, spēj darīt brīnumus.

�Koncentrācija ir pārmaiņu novēr�ana do�mā�anas principā" saka kāds jogu mācības pau�dējs. Piemēram: kāds sēd savā istabā pie garī�ga darba. Piepe�i blakus istabā dzirdama stipra saruna. Tas viņu iztraucē, viņ� nevar vairs strā�dāt, viņ� dusmojas. Ko nozīmē: iztraucēt? Kā�dēļ tas ļaujas traucēties? Ja kāds cilvēks ir kon�centrēts, tad to nevar iztraucēt. Troksnis gan to aizsniedz, bet tas to uzņem tikai kā faktu. Viņ� top bezjūtīgs pret traucējumu un turpina savu darbu.

Ja turpretim, attiecīgā persona nav koncenrēta, ja viņas domas un intereses ir nediscipli�nētas, izklaidīgas, blakus iespaidiem padotas, tad viņ�, kā jau redzējām, vispirms top iztraucēts, tad tam uznāk dusmas par traucētājiem un ar augo�u niknumu tas klausas uz troksni blakus istabā. Tas ziedo savu interesi trauc ēj u m a m, bet ne darba m. Un �ī ntrese top arvienu stiprāka, tas arvienu vairāk padodas domām, ka tie�ām ir briesmīgi iztrau�cēts, un tā kā katra doma tiecas pārvērsties par patiesību, tad visa cilvēka būtne tie�ām uzņem gadījienu, kā traucējumu.

�inī gadijienā notika gan koncentrē�anās, bet nepareiza, proti: uz traucējumu. Vajadzēja domāt patiesībā �ādi: Mani peviens netraucē. Es esmu viss pie sava darba. Darbs dara man prieku un aizņem visu manu interesi.

Koncentrē�anās derīgumu, īsos vārdos kopā saņemot varam izteikt �ādi: Domu koncetrē�anās pastiprina seko�o:

1. Sajūsmu, j e b a b g a r o t i b u, kas ir nepiecie�ami vajadzīga, lai veiklu kādu sva�rīgu uzdevumu, neļaujot vairs atslābt radī�anas priekam.

2. Izdomā�anās spēju, tā kā uz�stādītais mērķis top skaidrāk saredzams un var tarn labāki sekot. Rodas iespēja plastiski priek�ā stādīt iedomāto, un tādā pa�ā mērā aug ārējās sekmes.

3. Pa�paļāvību, jo jūt sevī mosta�mies lieliem spēkiem. Kas lidz �im sekoja citu padomiem, tagad top pastāvīgs; pa�ticiba un ari darba spējas pastiprinas.

4. Uzmanību un ātras aptver��anas spēju, un caur to darba atvieglo�anu, izturību un neatlaidību, tā kā var radīt vērtības enerģiskāki, ātrāki un labāki, kas savukārt dod darba prieku un nepaliek ari no citiem neievērots.

5. A t m i ņ u, kas tādā pa�ā gaitā pieņe�mas, kādā tiek izbēgta izklaidība un domu sa�jukums, jo tie ir galvenie atmiņas vājinātāji.

6. Gribas spēku, jo tikai skaidii sa�redzot un apzinoties savu mērķi, var rasties griba un spēks viņu sasniegt.

7. Dzīves prieku, jo jūt, ka pie�ņemas visi spēki, ka top ar katru dienu veselāks, svaigāks un jaunāks. Ikdieni�ķība tiek apsauļota, un cilvēks atzist sevi, kā iek�ēju vienību, kā savas pa�a pasaules radītāju.

Nepiecie�ama ir zināma vingrinā�anās jeb treniņ� koncentrē�anās spēju attīstī�anai. Dzīvē nekas vērtīgs nav sasniedzams bez pūlēm, resp. pērkams bez naudas.

Novērojumi ir pierādīju�i, ka labāki .ir iz�vest vingrinājumus vienā un tanī pa�ā laikā un vietā, tas ir, vienā un tanī pa�ā stundā sēdot uz viena un ta pa�a krēsla un tanī pat istabā. Sēdēt vajadzīgs vai nu pret ziemeļiem, pret magnētisko zemes polu (vakaros), jeb arī pret austrumiem, zemes grie�anās virzienā (rītos).

Priek� vingrinājumiem labākais laiks, sapro�tams ir rītos, jo tad cilvēks ir atpūties un jūtas vissvaigflki. Bez tam vēl no rīta pamostoties cilvēka gars atrodas zem garīgās, spirituēlās pa�saules iespaida, kur tas kavējās pa miega laiku, un ir vēl spirituēlo spēku pilns, ir jāievēro, kā rītos mums ir visstiprākais tā saucamais saules ritms, kādēļ ari rīta vingrinājumi mūs tie�i savieno ar pieņēmu�os saules spēku.

Lai varētu koncentrēties, ir nepiecie�ams ie�priek�ējs a t s 1 ā b i n ā j u m s. Pie atslābinājuma vajadzīgs vispirms �ārējs miers. Tas izvedams mierīgā, noslēgtā istabā, kur jūs neviens netraucē, vai ari klusā me�ā. Dabas mierīgais klusums darīs ari jūs mierīgus.

Tālāk, ir vajadzīgs ķermeņa tniers un ērts stāvoklis. Jūsu locekļiem jābūt miera stāvokli un domas nedrikst nodarboties ar blakus lietām. Rū�pējaties ari par to, lai sēdeklis jūs nespiestu, lai apģērbs nebūtu par �auru un lai vispār nekādas neērtības netraucētu jūsu domām koncentrēties.

Koncentrē�anās laikā ir jāsēd taisni, kājas jātura nepiespiesti, rokas uz ceļgaliem, vai ari viena uz otras.

Atslābinājums jāiesāk ar ķermeņa at�slābina] umu Tam jānotiek ne vardarbīgi, bet mierīgi un ritmiski. Jūsu domām jādarbojas līdz. Lai atslābinājums būtu pilnīgs, tad tas jā�izved pie katra locekļa atsevi�ķi. To varat sākt teiksim, ar labās rokas īk�ķi, tad ar kreisās rokas, tad variet pāriet uz kreisā^ rokas rādītāja pirkstu, un tad tādā pat kārtībā uz citiem pirkstiem. Pēc tam varat atslābināt abas rokas līdz pleciem.

Atslābinājuma iesācējiem ieteicams veicināt ar pa�saģestiju jeb pa�pavēlo�ām domām, apmē�ram �āda satura:

Es atņemu visu spēku saviem roku musku�ļiem Viņi top vaļīgi, pavisam vaļīgi. Es nejūtu vairs savas rokas: viņas stāv brīvi, vaļīgi un ir pilnīgi atslābinātas.

Tāpat jāpārstaigā domās viss ķermenis, pie�lietojot attiecīgu pa�iedvestni. Vājadzlgs just, ka viss ķermenis top vaļīgs un slābs, ka visi locekļi paliek it kā bez spēka. Vajadzīgs sajust abso�lūtu klusumu un mieru.

Prāta uztveres spējām jātop izslēgtām no darbības. Acis nedrīkst nekā redzēt, plakstiņiem jābūt vaļīgiem un jānoslīd lejā. Ausim jābeidz uzņemt trok�ņa iespaidi. Pilnīgi jāapklust ari ir domu darbībai, izņemot tikai vienu domu par pil�nīgu mieru.

�ai domai jābūt suģestlvai, apgarotai ar ne�lokāmu gribu panākt pilnīgu mieru, un viņai jāformulējas apmēram �ādos vārdos.

Es gribu biit mierīgs un tnde] esmu tāds. Es nekā neredzu, nedzirdu, nejūtu. Priek� manis ārpasaule ir grimusi nebūtībā. Es jūtu tikai savu esamību es esmu pats miors, viss mani ir līdz�svarots un ar kosmisko dzīvības ritmu saskaņots. Es esmu atslābinājies.

Pie atslābinājuma jāievēro arī pareiza elpo��ana. Jāelpo caur degunu, mierīgi, ritmiski, vien�mērīgi. Elpa jāvelk dziļi, līdz pat plau�u apak��galiem. Jāieelpo ātrāk, bet jāizelpo lēnāk.

Vissvarīgākais tomēr it � a p z i n i g i el�pot, sajust un apzināties, ka ar katru elpas vil�cienu uzņem sevī kosmisko dzīvības spēku � pranu, kā ta piepilda katru locekli, katru atomu mūsu ķermenī, dzīvina un uztura to veselu, spē�cīgu un svaigu.

Kad atslābinājuma stāvoklis ir panākts, tad var pāriet uz domu koncentrācijas mēģinājumiem. Atsevi�ķus mēģinājumus var izvest sekosi.

Cik vien iespējams uzmanīgi aplūko kādu priek�metu, tad aizdara acis un mēģina aplūkoto priek�metu rekonstruēt tas ir iedomāties, stādīt gara acu priek�ā tādu, kāds viņ� īstenībā ir. Re�konstrukcijai jābūt tik skaidrai, ka jūsu iedomā�tais priek�mets liekas ar roku paņemams.

Ja visus sīkumus ueva r sev domās priek�ā stādīt, tad mēģinājums jāatkārto, mēģinot vēl reiz iedomāto priek�metu aplūkot un domās rekon�struēt. Tas jāatkārto tik ilgi, līdz kamēr iedomātā priek�meta domu attēls top pavisam skaidrs.

Pirmie mēģinājumi var būt vēl vienkār�āki. Vienā gadījumā ņemiet kādu mierigu punktu pie sienas. Otrā � baltu papiru ar uzzīmētu punktu un riņķi tam apkārt. Skataties uz �o punktu un fiksējiet to, domājiet tikai par �o punktu un re�dziet tikai to. .(aizbēg visi domu novirzijumi.

Mēģinājums ir tad izdevies, ja jūs neredziet ne papīru, ne riņķi, bet tikai vienīgipunktu. Pa�saulei apkārt jums jāgrimst nebūtibā. Paliek tikai jūs un punkts.

Mēģinājumiem var ņemt ari komplicētākus zīmējumus; jāuzlūko kaut kāds viens punkts un viss domu spēks jāvirza tikai uz �o punktu. Jā�cen�as panākt pēc iespējas pilnīga koncentrācija, neļaujot nevienai jūsu domai ne mirkli novirzī�ties citur. Visām citām zīmējuma daļām priek� jums ir jāgrimst miglā, vienīgi lai jūs redzētu, zi�nātu un sajustutikai �o punktu.

Ir derīgi ievērot, ka �āda priek�metu fiksē��ana (cie�a nepārtraukta skatī�anās) dod koncen�trētu skatienu. Acis beidz klejot apkārt un top mierīgas, rādot tādā kārtā jūsu iek�ējo stiprumu un noteiktību. Jūs variet citiem brīvi acīs skatī�ties, bez ka jums kādu reizi būtu acis jānolai�.

Pilna plastiska skatī�anās var notikt �āda mēģinājuma ceļā:

Liekat savu pulksteni uz galda un uzskatat to cie�i un koncentrēti. Tad aizdariet acis un mēģināt pulksteņa veidu rekonstruēt, stādot gara acu priek�ā tādu. kāds viņ� ir īstenībā.

Vai jūs variet skaidri redzēt, kā izskatas ta cipari? Vai jūs bez kavē�anās variet aprakstīt rādītāju veidu un viņu izrotājumus, kā arī lieluma attiecības to starpā? Vai jūs varat pateikt ar ko jūsu pulkstenis ārēji at�ķiras no citiem pulksteņiem

Ja jūs to vēl nevariet, tad atkārtojiet vēlreiz, un tik ilgi, kamēr esat uzņēmu�i sevi pilnīgu pulksteņa attēlojumu, un ka jūs to varētu bez kavē�anās iz�ķirt starp simtu citiem pulksteņiem. Mēģināt to, un izdarat vēl cita veida mēģināju�mus pēc saviem ieskatiem.

�ādi vingrinājumi sevi�ķi ir derīgi atmiņas spēku stiprinā�anai, jo attīsta spēju, iespaidus uz�ņemt pilnīgi, bet ne pavir�i, kas ir atmiņas pa�matnoteikums.

Visas sekmes un panākumi dzīvē ir atkarīgi no attiecīgā cilvēka koncentrē�anās spējas. Tikai �ai spējai piemītot, kā to redzēsim īpa�ā nodaļā, var būt runa par gribas spēku un rak�stura stingrību. Tādēļ katram, kam �ī spēja nepiemīt pietieko�ā mērā, ta būtu jāattīsta vingrinājumu ceļa.

Kā kavēkļi koncentrē�anās izve�anai minami negatīvas domas, miegainība, nekārtīga elpo�ana, izklaidība, pasivitāte, nogurums, neharmonisks un nospiests gara stāvoklis un �aubas panākumiem. �ie kavēkļi jānovēr�, tikai tad koncentrācijai būs pozitīvi panākumi.

Mēs visi esam dzirdēju�i par stipru un vāju gribas spēku, par stipru un vāju rakstūru jeb dabu. Mēs zinām, ka cilvēki ar stipru gribu, jeb rak�stūru tiek dzīvē uz priek�u, sasniedz savus mērķus un arī ka otrādi tas ir,ar vājas gribas, jeb ne�attīstīta rakstura indivīdiem. Tamdēļ būtu liet�derīgi uzkavēties pie �iem faktoriem.

Vardi �griba" un �rakstūrs", parasti tiek lie�toti vienādā nozīme. Bet viņu oriģinālā nozīme ir mazliet at�ķirīga.

Gribas nozīme ir vārdiska, proti: kaut ko gribēt, vēlēties. Raksturs .turpretim, ir spēja, vai nespēja �o gribu uzturēt, nemainīt un nezaudēt. Raksturs ir gribas raksturojums, viņas dabas apzīmētājs.

Vājas gribas cilvēki parasti netiek dzīvē uz priek�u. Tādēļ katram, kas grib kaut ko ievēro�jamu sasniegt, jāattīsta gribas spēks, jārada stiprs raksturs.

Vispirms, lai kaut ko gribētu, vajaga zināt, ko grib, vajaga varēt to iedomāties, stādīt to sava gara acu priek�ā skaidri un saredzami. Neviens nevar gribēt to, ko viņ� nevar iedomāties, ko ne�kad nav redzējis, sajutis jeb savādi uztvēris.

Pie stipras gribas ir nepiecie�ams priek�no�teikums iedomā�anās spēja, ledomā�anās spēja ir savukārt atkarīga no koncentrē��anās spējas.

Pie koncentrē�anās mēs vēr�am visu savu domu spēku uz kaut ko vienu, atsevi�ķu no pā�rejās pasaules. Mēs to iedomājamies, stādam sava gara acu priek�ā visā pilnībā. Jo lielāka būs mūsu koncentrē�anās spēja, jo skaidrāki mēs saredzēsim iedomāto priek�metu. Mūsu mērķis, mūsu ideāli ir iedomātā reālā attēls. Jo dzīvāks un skaidrāks būs �is attēls, jo vairāk mēs uz to tieksimies. Koncentrē�anās spēja uztur iedomātā ideāla attēlu svaigu mūsu prātā. Jo lielāka būs mums �ī spēja, jo skaidrāki tēlosies mūsu gara acu priek�ā mūsu ideāls. Līdz ar to augs mūsu

ļ

spēki, un ceļi, kas ved pie mērķa, būs skaidrāk saredzami. Tie būs tik skaidri, tik reāli un ie�spējami ka nekādi blakus apstākļi nevarēs mūs i no tiem novērst. Mums būs neteikta, negrozāma griba.

Tā tad lai attīstītu gribas speķu, vispirms jāiesāk ar koncentrē�anās mēģinājumiem, par ko runājām iepriek�ējā nodaļā.

Kad spēja koncentrēties ir sasniegta, tad var pāriet uz tie�iem gribas vingrinājumiem.

Cilvēka gribas spēks izpau�as viņa darbībā. Kam �is spēks ir stipris, tas dara tikai to, ko tas grib darīt, jeb ko viņ� atrod par labu. Kam gribas spēks, turpretim, vāfs, tas dara arī to, ko viņ� negrib darīt un ko atrod par sliktu.

Piemēram, vājas gribas cilvēks zin, ka smē�ķēt ir slikts paradums. Viu� tomēr turpina smē�ķēt, jo viņam nepietiek gribas spēka smēķē�anu atmest. Turpretim stipras gribas cilvēks atmet �o paradumu, tik līdz ko viņ� pārliecinās.es par 1a jaunumu. To viņ� darīs neatkarīgi no ta, vai tas ir patīkami vai nepatīkami, jo viņ� valda par sa�vām jūtām un var tām pavēlēt.

Vājas gribas cilvēks seko acumirklīgām sa�jūtām, stipras gribas cilvēks vadas no pārliecības un prāta slēdzieniem.

Tādēļ lai attīstītu gribas spēku, zist;mātiski jāvingrinās pretoties sajūtu impulsiem un sekot loģiskā prāta norādījumiem.

.īāitsik ar mazsvarīgām lietām, pārejot pa�kāpeniski uz svarīgākām.

Piemēram, jūs ziniet, ka viss, ko mēs da�ram, jādara ar koncentrētu uzmanību. Lldr

jūs tomēr visur bijāt izklaidīgi. Apņematies ta' -;ad uz vienu darbu koncentrēt visu uzmanību. To uz īsu laiku jums nebūs grūti izdarīt. Teik�sim, no rīta mazgājoties, dariet to tā, it kā no tās atkarātos jūsu dzīvības jautājiens. Izslēdziet katru domu par blakus lietām un domājiet tikai par tām kustībām, ko jūs pa�u laiku izdariet.

Tālāk: Jums ir kāda lieta, kas jūs uztrauc. Jūs ziniet, ka uztraukties nav labi. Apņernatie; par �o lietu vismaz vienu reizi neuztraukties. Uz�ņemiet to, kā faktu, kas uz jums neattiecas, ar ab�solūtu mieru. Tad apņematies neuztraukties ari par da�ām citām lietām. Tālāk apņematies vismaz tikai uz vienu dienu ne par ko nedusmoties.

Ja �ie vingrinājumi ir izdevu�ies, tad variet iet pat �ādu atteik�anās ceļu vēl tāļāk. Piespie��at sevi atteikties no katras nelietderīgas un kai�tīgas darbības. Studējiet savas tieksmes un im�pulsus un mācaties tos pazīt. Apņematies stingri atmest visus paradumus, kas apgrūtina jūsu garīgo attīstību. Apņematies tureties tālu no visām tām personām, kas ir jums naidīgas un antipātiskas. Atmetiet visas domas, vārdus un darbības, kas nesaskan ar jūsu mērķiem.

�āda atteik�anās griba ir līdzīga dārznieka nazim, kas no koka nogrie� nevajadzīgos, sakal�tu�os zarus un atsvabina to no parazītiem.

Ja gribas spēks jau da�as nedēļas ir vingri�nāts caur atteik�anos, tad var pāriet uz rado�o gribu, piespie�ot sevi pieturēties pie tādas domu gaitas un tādas darbības, kas saskan tikai ar jūsu mērķiem, neskatoties uz to. vai �i darbība ir pa�tīkama vai ne.

Uzņematies no sākuma tikai vieglākus vin�grinājumus, tādus, kuj-us jūs dro�i variet izpildit. Pie katra izdevu�os vingrinājuma jūsu spēks augs.

Tādā ceļā, pārejot nepārtraukti uz svarīgā�kiem vingrinājumiem, jūs pilnīgi pakļausiet gribas iespaidam savu ķermeni, domas un jūtas. Jūs valdīsiet par sevi un tas ir nepiecie�ams priek��noteikums valdītspējai par citiem.

Novērojot ikdieni�ķīgās dzīves parādības, mēs atrodam, ka da�iem cilvēkiem pienut īpatnēja spēja valdzināt un iespaidot savus līdzcilvēkus. �ādiem cilvēkiem visi labprātīgi, bez kādas pie�spie�anas paklausa, viņu uzskatiem piekrīt un to domas uzņem bez kritikas. Daudziem citiem, tur�pretim �āda iespaida nav, kaut ari tie būtu vien�alga cik izglītoti un zinā�anām bagāti. �i lielākā vai mazākā iespaido�anas spēja nav nekas cits, kā personīgais magnētisms, pie�vilk�anas jeb fascinācijas spēja.

�i spēja mums ir dota ļoti nevienādā mērā: da�iem vairāk, citiem tnazāk.

Cilvēki, kas apbalvoti ar lielāku kvantumu personīgā magnētisma parasti spēj izvest savu gribu: tie sasniedz savus mērķus un izvirzās sa�dzīves priek�galā.

Personīgā magnētisma iespaids tūliņ sajū�tams tiklīdz ko mēs nākam sakaros ar kādu, kas ar �o spēku apbalvots. �āda cilvēka klātbūtne liek mūsu asinīm straujāk ritēt un viens skatiens uz mums dara tādu iespaidu, ka mēs kļūstam par ta paklausīgiem kalpiem un apbrīnotājiem. Ar �o spēju izskaidrojama Kloopatras vara pār Anto�niju, Marijas Stuartes nepārspējamais iespaids, kufii uzskatīja par tie�o sātānn dāvānu. Ar �is brlne�ķīgās dāvānas palīdzību Gvinne turēja zem sava iespaida Kārli II.; arī Kromvelam, kuru sauca par praktisko mistiķi, piemita �ī spēja. �ī spēja bija ta, kas Napoleonu darīja par spēcīgāko vald�nieku vēsturē. Ari Krievijas galma luteklim � Raspūķinam piemita �ī spēja lielākā mērā, palī�dzēdama iegūt tituli��svētais velns"; � viņa ie�spaidam bija padota visa cāriskā Krievija. Mūs�laiku populārais diktators BenitoMusolini pār�ā�vām sekmēm var pateikties vienīgi savam perso�nīgam magnētismam.

�o suģestējo�o sp^ku, varu, spēju �cilvēks var arī pielietot attiecībā uz dzīvnieku valsti. Tas iegūst varu pār laūvām, tīģeriem, zirgiem, put�niem un �ūskām. Mums ir zināms, ka to pie�lieto arī pa�i dzīvnieki. Tā kaķis fascinē (varētu teikt hipnotizē) putnu, �ūska tāpat putnus, citus zvērus un pat cilvēku. �Ļaunās acis" no ka tik ļoti baidas da�i cilvēki, ir �īs īpa�ības sliktā puse.

Personīgais magnētisms ir jūsu sekmju un panākumu lielais noslēpums. Attīstot �o spēju, jums taps dots sp.s ks nevien pārvarēt dzives grū�tības, bet ari taps atvērts ceļ� uz pla�ākiem dzi�ves kalngaliem. Jūsu valdo�ā ska'.a spēks, jūsu magnētiskā būtne, jūsu iespaids pārcelsies pāri citu cilvēku spēkiem. Personīgais magnētisms ir apbrīnojams spēks, kuram d/;iva būtne, kam �is spēks piemit mazā mērā, nemaz nav spējīga pre�toties,

�o magnētisko spēku raida cilvēka ķerme�nis, kas pats par sevi ir liels magnets. Tas ir daļa no ta, ko zinātnieki nosauc par ēteri. �o mentālo spēju, tāpat kā muskuļu spēku, var attī�stīt un stiprināt caur attiecīgiem vingrinājumiem.

No kurienes rodns �is spēks? Pec okultām zinātnēm, visu pasaules telpu pilda ipatnējs fluidurns, ko sauc par univerzālo dzīvības principu. Minētais princips uztur visu dzīvību zemes virsū. To uzņem cilvēks ar gaisu, barību, saules gaismu un citu dabas spēku iedarbību.

Daļa no �ā dzīvības spēka ir cilvēka perso�nīgais magnētisms, no ka atkarājas fascinācijas jeb pievilk�anas spējas stiprums. Vesela cilvēka ķermenis �o spēku izstaro uz visām pusēm mag�nētiskā fluiduma veidā. �o fluidumu, kas sastāda tā saucamo cilvēka garīgo atmosfēru, sauc par auru.

Cilvēka aura sastāv no daudzām daļām. Okultisms māca, ka katrai daļai ir arī sava krāsa. Aura savu nokrāsu dabū atkarībā no cilvēka gara stāvokļa.

Personīgais magnētisms ir gribas spēka un koncentrācijas rezultāts. Tādēļ, lai piesavinātos �o iespaido�anas spēku, vispirms nepiecie�ami at�tīstīt abas iepriek�minētās spējas. It īpa�i no liela svara iemācīties valdīt par savām jūtām un iegri�bām. Tāļāk nepiecie�ama laba fiziskā veselība. Tikai veselam ķermenim piemīt īpa�ība izstarot spēku. Ja sasniegta spēja valdīt par savām ju�tām, tad zistēmātiski jāpāriet uz vingrinājumiem līdzcilvēku iespaido�anā. Prasiet no citiem, vis�pirms no mājniekiein vai piederīgiem, paklausību ļllsn gribai. To dariet vispirms mazāk svarīgās lietās, nostādot �o lietu tā, kā tie nevar jums ne�paklausīt. Ikkatris izdevies mēģinājums stiprinās jusu speķus. Tālāk pārnesiet paklausības prasību uz saviem līdzcilvēkiem darba vai dienesta vietā. Pats par sevi saprotams, ka visām jūsu prasībām jābūt pareizām un labi apdomātām. Kā tālāka nepiecie�amība minama savas kalpības apziņas iz�nīcinā�ana. Ja jūs lidz �im esat paradu�i kādam bez apdomāsanās paklausīt, tad tagad apdomā�jiet katru paklausības vai kalpības prasību, ana�lizējot, vai attiecīgai personai ir tiesība no jums prasīt paklausību un kāds labums jums no tās ceļas. Ja jūsu paklausība ir bijusi akla un nenes jums nekāda labuma, tad izbeidziet to, zināms, pakāpeniski un neuzkrīto�i.

Smalko fluidumu � magnētismu, ko izstrādā nervu centri, nervu zistēma izdala pa visu ķer�meni. Jo veselāks cilvēks, jo lielāks ir �ā flui�duma krājums. �ādiem cilvēkiem nav no svafa cik daudz magnētisma viņi iztērē. Tomēr visām magnētisma izlieto�anām vajadzētu notikt tikai zem gribas kontroles. Izlietotam magnētismam, jātop no jauna papildinātam.

Magnētismu var nelietīgi iz�ķērdēt da�ādos veidos, kā caur rūpēm, drūmumu, sliktu gara stā�vokli, dusmām, nezolidu dzīvi u. t. t. Viss, kas vājina nervu zistēmu, vājina magnētisma spēku. Tādēļ uzturiet pa �savaldī�anos visos gadījumos, un esiet Arvienu mierīgs fiziski un garīgi.

L>8

Pastāvīga domā�ana vājina magnētismu. Tādēļ iemācaties brī�iem savu domu darbību aptu�rēt. Nosē�aties ērtā sēdeklī, atslābinājiet visus muskuļus un nedomājiet nekā. Elpojiet pie tam dziļi un vienmērīgi.

�ādiem miera un klusuma brī�iem nododa�ties katru dienu vairākas reizes, tad drīz tie jums sāks darīt prieku un jūs sajutīsiet, ka jūsu spēki aug.

Gribas spēks vada magnētismu. letrenēta griba var magnētismu raidīt, neskatoties uz attā�lumu un kavēkļiem, no vienām smadzenēm uz otram. Ir iespējams arī �ādā veidā pārraidīt do�mas, kas notiek caur balss skaņu, acīm vai rokām. Kad cilvēka prāts ir �o subīīlo spēku sakopojis, tas tiek caur noteiktu piespie�anos vadīts par ner�viem uz izplūsmes vietām. Ja �is spēks izplūst caur rokām, tad var sajust vieglu niezē�anu un kutē�anu pirkstu galo<. Ja tas notiek tum�ā istabā, jūtīgai personai klātesot, tad �āda persona var pat redzēt �o magnētismu plūstam no pirkstu galiem, kā gaismas straumi vai zilganu liesmiņu. Ja iz�plū�ana notiek caur acīm, tad var da�reiz redzēt divus gaismas staru plūdumus, līdzīgi pro�ektora gaismai, tā kā par magnētiskām acīm ar pilnu tiesību var teikt, ka tās �met uguņus". Ja mag�nētismu izvada balss skaņā, tad tas vada stiprus vibrējumus atmosfērā, attiecīgā cilvēka aurā un nervu zistēmā. Magnētisms vēl bez tam izplūst no kāju pēdām, galvas un matu galiem.

Magnētisma straumei ir pat īpatnēja smai�a, ktifu sajūt sensetlvas (jūtīgas) personas. Pie at�tiecīgiem apstākļiem .�os izplūdumus var arī no�fotografēt. �ā magnētiskā spēka izplūdumu var ar domu koncentrāciju regulēt un vadit vēlamā virzienā. Tā piemēram, pie rokas spiediena (sasveicinājoties, atvadoties) jūs variet savu magnē�tismu ar domām virzīt pa jūsu roku uz to per�sonu, kuj-as roku jūs turiet savējā. Tādā gadījienā jūsu iespaids būs stiprāks. Ja nu �ī per�sona būs pietieko�i sensitīva, tad viņa magnētiskā spēka straumi sajutis kā vieglu vibrējumu savā ķermenī.

Piemēram, ja jūs turot kādas personas roku savējā cie�i un koncentrēti skatīsaties viņai acīs, pareizāki, virs deguna starp uzacīm, tad jūsu ie�spaids būs vēl lielāks. Tadā gadijienā jūsu mag�nētisms izplūdis arī no acīm. Turpretim, ja roku netura, tad jūsu iespaids aprobe�osies ar balss un acu magnetism. Iespaids būs jo lielāks ja mag�nētisma raidī�ana sakrīt ar izelpo�anu.

Tādēļ zinot aug�minētās parādibas, ir iespē�jams ar piemērotiem paņēmieni savu iespaidu pa�vairot mākslīgi. Tas jums būs no ļoti liela svara, ja jūs pie līdzcilvēkiem vēlēsaties izvest cauri savu grib'.;.

Personīgais magnētisms visvairāk nepiecie��ams tādām profesijām, kur vajadzīgs citām per�sonām kaut ko ieteikt, vai arī tās ierosināt uz kādu darbību. Tā piemēram, veikala pārdevē�jiem, skolotājiem, ārstiem, advokatiem, fascinācijas spēja ir nepiecie�ama īpa�ība. Jau mazāk ta vajadzīga ierēdņiem, zemkopjiem, fabriku stvādniekietn u. t. t. Jāzin tomēr, ka izvirzīties un tikt dzivē uz priek�u bez �īs spējas ir a b z olūti neiespējami.

Fascinācijas augstākā iedarbības pakāpe ir hipnozes stāvoklis. Pie �āda stāvokļa attiecīgā persona pilnīgi zaudē savu pa�a gribu un apziņu, un ir padota pilnā mērā hipnotizētāja gribai. Par to runāsim īpa�ās nodaļās.

Pie personīgā magnētisma attīstī�anas stājo�ties, mēs sastapsimies ar da�ādiem kavēkļiem un kuri mums ir jāpārvar jau pa�ā sākumā. Viens no �ādiem kavēkļiem būtu nepareiza d ofn ā � a n a.

Pēc rūpīgiem pētījumiem un ķīmiskiem ek�sperimentiem, zinātnieki ir pierādīju�i, ka sliktas domas saindē ķermeni. Sliktas domas ietver sevī seko�as negatīvas īpa�ības kā: rūpes, bailes, bē�das, dusmas, naidu u. t. t. radot tādā kārtā no�spiestu gara stāvokli. Vecajam sakāmvārdam ka �vesels gars mājo veselā miesā" ir divi izskaidrojumi. Parastais ir tas, ka vesela miesa dod mums iespēju būt par vesela gara īpa��niekiem. Otris izskaidrojums būtu tas, ka ja gars nav uzturēts vesela stāvoklī, tad arī miesa nevar būt vesela. Jo pēc jaunākiem uzskatiem gars ir tas, kas veido mūsu miesu pēc savas līdzības, tas ir, dara to veselu vai slimu.

No ta redzams, ka pie lascinācijas spējas iz�veido�anas nepiecie�ami vajadzīgs, lai attīstāmo dvēselisko spēku ierocis � cilvēka ķermenis, būtu ziedo�as veselības stāvoklī.

Sliktas domas piemēram rūpes, saindē ne tikai mūsu organismu, bet mazina ari nervu sp5ku, radot tādā kārtā piepe�as slimības un ar laiku padarot neiespējamu garīgo darbu. Tamdēļ cen��aties cik vien iespējams, atsvabināties no �is indes.

Rūpes ir process, kur tiek nebeidzāmi at�kārtotas vienas un tās pa�as domas, bez ka mēs nāktu pie kaut kāda noteikta slēdziena. Nelai�mīgais, rūpju nospiestais cilvēks ir it kā iemīlē�jis �īs savas nebeidzamās bēdu domas. Viņ� at�ļauj savam garam pie tām kavēties, nemeklējot nekādus līdzekļus, lai izbēgtu rūpju iemeslus. Tāds gara stāvoklis noteikti maitā veselību uu nopli�cina nervu zistēmas spēku.

Tamdēļ izsargājaties no katrām rūpēm, kas vājinātu jūsu domu spēku. Bie�i vien cilvēks pa�rasti domā par tādām lietām, par kurām tam va�jadzētu domāt vismazāk, tādā veidā iz�ķie�ot savas domas nevien nevajadzīgi, bet ari padarot tās ļoti trulas pret tām lietām, par kurām tam tie�ām va�jadzētu interesēties. Tādēļ nepārpūlējiet sevi ar lieku domā�anu un jo sevi�ķi ar rūpju un dusmu domām. Savos vaļas brī�os ļaujat ari savām do�mām atpūtu.

Otras sliktas domas ir bailes. Bailes no sli�mībām, nāves, nelaimes, u t. t. Tādas baiļu do�mas veicina ta piepildī�anos, no ka baidas, jo katrai domai ir tieksme pārvērsties par patiesību. Rūpes, bailes un citas sliktas domas var pārvarēt, pieradinot savu garu pie miera un nekā nedomā�anas tad, ja ar domām nekā pozitīva nevar pa�nākt. To sasniedz tad, ja neļauj nākt apziņā ne�vienai nejau�ai domai. Tik līdz, ka �āda patva�rīga doma parādas uz jūsu apziņas sliek�ņa, aizliedziet tai ieeju un nogrie�aties projām no tās. Tikai pret 'jā rakstura domām atļaujiet tur ienākt. Ja grib iespiesties doma par naidu un skaudību, vai tam līdzīga doma, tad dodiet vietu labvēlī�bas un līdzjūtībadomām. Turpretim ja jūs sa�grāb drūmas domas, tad domājiet, ka pasaule ir skaista, laba, ka jums nekas ļanns nenotiks un un ka viss būs labi. �ādā ceļā jums būs iespēja rūpes izmantot kā pakāpi uz kaut ko aug-tāku, un sev noderīgu.

Tāds uzdevums nav vieglis, bet ar laiku to varēs izvest dzīvē. Lieta izmēģinājuma vērts, jo nonāvējot rūpes jūs siipriiiāsiet savu gribas spēku, kas ir nepiecie�ams jūsu mērķim attīstīt personīgo magnētismu. Ari par slimību, vecumu un nāvi, tādā pat veidā liedziet domām ieeju. Domājiet tikai veselības un spēka domas. Vienmēr ar sa�vām gara acīm redziet sevi veselu, jaunu, spē�cīgu, skaistu un labklājīgu. Tikai pie �ādam do�mām slimībai ceļ� uz jums būs slēgts.

Ir zināms, ka cilvēka organismā ir divas grupas mentālo spēku, kas viena no otras stipri at�ķiras. Vienu grupu var apzīmēt, kā parasto, apzinīgo inteliģenci vai prātu, bet otru kā aug�stāku spēku, kā labāko dabu. Tai piekrīt vadīt un regulēt mūsu parastā prāta funkcijas.

Tā psiehisko parādību pētnieks Meijers, �o prātu kādā savā darbā nosauc par subliminalo, tas ir zemapziņas sliek�ņa eso�o, rādīdams kādas brīne�ķīgas iespējas slēpjas �inī zemapziņas prātā.

Zinātnē �os abus mentālos spēkus apzīmē ar da�ādiem nosaukumiem. Mēs viijus nosauksim par zubjektivo un objektīvo prātu.

Zubjektīvais jeb zemapziņas prāts ir tas, kas ir labāks, gudrāks un spēcīgāks par mums pa�iem. Tam nav vajadzīgs ne miers, ne atpūta, kā tas ir ar objektīvo prātu. Tas izvedīs dzīvē katru tam miega, transa vai pilnīga miera stāvokļos iedves�tos vēlējumus un pavēles. �is prāts uzņem un reģistrē katru notikumu cilvēka dzīvē. Miega un transa stāvokļos izvestie eksperimenti pierāda, ka nekas neiet zudumā, ko reiz ir uztvēris mūsu prāts. Viss, ko mēs kādreiz esam mācīju�ies, kaut arī tas liktos pilnīgi izdzisis no atmiņas, uzgla�bājas zubjektivā prāta archivos. Tā piemēram var izsaukt atmiņā sen aizmirstas valodas, ko esam mācīju�ies bērnībā, un mazsvarīgus notikumus, par kufiem mūsu parastais prāts nekā neatceram, Tamdēļ mūsu nolūkam no liela svara ir tas' apstāklis, ka ar �a zubjektivā prāta palīdzību var modināt apslēptās spējas, tādā ceļā izkopjot vē lamās īpa�ības un musu ķermeni padodot zub�jektivā prāta iespaidam

Kas grib attīstīt fascinācijas spēju, tam ne�piecie�ami padot savu objektīvo prātu zubjektivā prāta vadībai. Tas panākams ar pa�iedvesmi, vai nododot sevi hipnotizētāja rokās. Bet tā kā vav viegli atrast piemērotu hipnotizējāju, kam varētu uzticēties, tad ieteicams pielietot pa�iedvesmi

Pa�iedvesmi izvest nav gfūti. Pie tam ir vajadzīgs lai objektīvais prāts būtu pasīvs (bez�darbīgs), tā kā miega stāvokii, lai gan labus re�zultātus var sasniegt pie pusmiega vai snaudas

stāvokļa, tā kā tas ir no rītiem, īsi pirms atmo��anās. Būtu ieteicams pa�iedvesmei izpausties kā pēdējai domai pirms iemig�anas. Zubjektīvais gars tad �o domu iemiesos fiziskā ķermeni.

Cik vien jums iespējams, mēģiniet sevi ie�domāties tajā stāvoklī, kādā jūs vēlētos atrasties. Vispirms lai attīstītu fascinācijas apeju, tad jums jāmēģina sevi iedomāties ietītu gai�ā, spo�ā at�mosfērā. �ajā atmosfērā redziet sevi veselu uri dzīvības spēka pilnu. Redziet izstarojam dzīvī�bas spēku no katras jūsu ķermeņa �ūniņas, un plūstam viļņveidīgi uz bezgalību, piepildot ar to visu apkārtni. �o viļņojumu piepildāt ar spēka, veselības, panākuma un mīlestības domām, un at�līdzība par jūsu pūlēm neizpaliks.

Ir atrasts, ka ar �ādiem domu apgalvoju�miem tie�ām var sasniegt pozitīvus panākumus.

Garīgam treniņam apgalvojums ir tas pats, kas aksioma matemātikā. Tur pieņem kaut ko par patiesību, to nekritizē, nepierāda, bet p i eņ e rn. �āds apgalvojums pie tādiem noteiku�miem veidos dzīvības parādības pēc savas līdzī�bas. Tā piemēram, ja kāds saka: �Es esmu lai�mīgs", kad tam iet labi, tad tam ir jāmācas to pa�u apgalvot arī tad, kad tam iet slikti.

Caur �ādu iedvesmi tas radis sevī tādu gara stāvokli, kas izsauks laimes sajūtu. Ja nu �ādas domas tiek pastāvigi atkārtotas un garā pieturē�tas, tad nekādas citas negatīvas vai kaitīgas do�mas tur nevar iekļūt. Un �ādā veidā domas taps par jūsu likteņa veidotājā m.

Priek� �āda nolūka vispiemērotākie apgal�vojumi būtu sekosi,

1.���� Mans gribas spēks ir stipris un nepār�varams. Es tie�ām varu pats sevi un citus ie�spaidot.

2.���� Es esmu spēks �inī materiālajā pasaulē. Manu klātbūtni ikviens sajūt, kur es esmu klāt. Mans spēks ir tikai koncentrēts priek� visa labā, daiļā un dievi�ķā.

3.���� Visa mana būtne izstaro iespaidīgu mag�nētismu. Mana personība pievelk visus ļaudis, jo es apzinos sevi par spēka centru.

4.���� Es zinu, ka esmu dzīvs magnets, kuļ-� visu neaprobe�oti pievelk. Caur savu stipro un nesalau�amo gribas spēku es pievelku visas lie�tas: Mani ir dzīvības spēks.

5.���� Mana būtne izstaro mīlestību, un caur tās spēku es visu pievelku. Cilvēkus caur mīle�stības spēku es turu savā varā. Es vienmēr esmu mierīgs, jo zinu, ka miers nāk visai dzīvībai par svētību.

Visus �os apgalvojumus uzrakstiet uz papira gabaliņa. Uzrakstiet viņus ar lieliem, trekniem b.irtiem un īsi pirms iemig�ananas �os u�rakstus aplūkojiet. Pēc tam stādāt viņus sava gara acu priek�ā un apmēram vienu minūti par tiem do�mājiet. Tad iedomājaties ka jums jau visas �is īpa�ības piemīt. Pēc-tam izslēdziet domu dar�bību un ierniegait. Pirmo apgalvojumu ņemiet priek� 6 naktīm, otro atkal priek� (i naktīm, un tā visus pēc kārtas veselu mēnesi, tad sāciet atkal no gala. �ādas iedvesmes jums jāpielieto ne ti�kai vakaros, bet arī rītos tūliņ pēc atmo�anās, it īpa�i pusmiega vai snaudu stāvokli, kas ir no rī�tiem pirms galīgas uzrno�anās,

Lai �is suģestijas iespiestos labāki atmiņā, tad ieteicams ari dienā kādā mierīgā stundā no�sēsties un viņas atkārtot.

Ja nu jūs izvedisiet visus �os vingrinājumus pareizi un nopietni, tad jūs attīstīsiet sevi tādu speķu, par kādu jūs pa�ulaik nevariet nemaz ie�domāties. Katru dienu apņematies iet �ajā attī�stībā uz priek�u. Nevajaga cerēt no vienas die�nas pārāk daudz, pat ne no viena mēne�a, bet esiet pacietīgi. Un vēlāk jūs pa�i pārliecināsatics, ka katra piespie�anās jūsu spJui palielina.

Mēs visi esam dzirdēju�i par da�u cilvēku acs brīni�ķīgo speķu. Ir cilvēki, kufu skatienam piemīt neiedomājams iespaids: tie var ar skatu nomierināt pat plēsīgus zvērus. �ādi cilvēki ar savu skatienu iespaido ikkatru savu līdzcilvēku un liek tam izpildīt savu gribu. Tas lāda, ka acs ir ierocis, ar kura palīdzību mēs raidām no sevis magnētiska spēka straumi.

Tāpat, ka skats var būt spēcīgs un pavēlo�s, tas var būt arī gļēvs un nespēcīgs. Cilvēkam ar gļēvu acu skatienu ir grūti izvest savu gribu un iespaidot savus līdzcilvēkus.

Tādā kārtā spēcīgs skatiens var būt cilvē�kam liels palīgs dzīves cīņā un ceļā uz panāku�miem. Ar vienu skatienu tas bie�i var panākt vairāk, kā da�s ar vispārliecino�ākiem vārdiem.

�āds acu spēks var būt iedzimts, tāpat kā magnētiskais spēks vispār. Bet to var attīstīt arī apzinīgu vingrinājumu ceļā.

Lai acs būtu laba magnētiska spēka raidī�tāja, ta jāpadod īpa�iem vingrinājumiem. Vis�pirms jāpiesavinās māksla koncentrēt cie�u ska�tienu uz vienu vietu. Skatienam jābūt nekusto��am un jābūt ilgāku laiku vērstam .tikai uz vienu punktu. Nepieradu�ai acij to ir gfūti panākt. Tai ir tieksme, klejot visapkārt, raustīties, mirk�ķināties u. t. t.

Lai aci ievingrinātu koncentrētam jeb cen�trālam skatienam, ieteicams izvest �ādus vingrinā�jumus.

Nostājaties spoguļa priek�ā pusmetra attā�lumā. Uzlūkojiet cie�i un koncentrēti savu attēlu spoguli, vēr�ot skatieni! uz deguna sakni starp acīm. Acis nedrīkst novērst no zināmā punkta, plakstiņi nedrīkst kustēties nedz raustīties. �āds skatiens jāiztura lidz 5 minūtēm, bet ja acis sāk nogurt, tad vingrinājums jāpārtrauc izvedot to no jauna pēc da�ām stundām vai otrā dienā.

�ādi vingrinājumi stiprinās acu muskuļus, un darīs spēcīgākus acu nervu un attiecīgu nervu centrus. Caur to acs arī vispār taps spēcīgāka un nebūs vairs padota slimībām, vai citām nenormālībām, kā redzes aptum�o�anai, īsredzībai, acu sāpē�anai u. 1.1. Ta būs spējīga labāki veikt savu uzdevumu un saprotams, ari spēcīgāki raidīt magnētisku straumi.

Vingrinājumus var izdarīt arī vēr�ot skatienu uz kuļ-u katru punktu vai priek�metu pietieko�ā attālumā. Nedrīkst tikai ilgi skatīties uz sevi�ķi tuviem priek�metiem, jo tas veicina īsredzību.

Ja spēja nekusto�i skatīties piesavināta, tad variet �ādu skatienu vērst uz cilvēkiem, ar ko jūs runājiet. Skatiens pie runā�anas jātur tāpat uz deguna sakni. Skatiens �eit nav jātura ilgi, bet to�ties jo koncentrētāki, it īpa�i izteicot pirmo vārdu acs nedrikst klejot apkārt.

Acu spēku var stiprināt ari ar acs peldēm. Tās izdara parasti no rīta pie mazgā�anās. Seju iegremdē tīrā ūdenī un tur atver acis, atstājot tās nekusto�as tur da�as zekundes. Seju izceļot no ūdens acis neaizver, bdt galvu nosver uz sāniem, lai iztecētu no acīm ūdens. Acu muskuļi caur �ādu peldi top spēcināti un acs iegūst lielāku ie�spaido�anas spēku.

Ievingrinātais acs skatiens ir majestātiskipavēlo�s. �āda skatiena īpa�nieka gribai mums gfūti pretoties. Tas var apklusināt mūsu domas un likt mums rīkoties tā, kā to pavēl majestātis�kais skatiens.

Cilvēks raida no sevis magnētisku spēku ne tikai ar acīm, rokām un ķermeni, bet arī ar balss skaņu. Ari balss var būt iespaidīga un pavēlo�a, tāpat kā ta var būt gļēva un bezspēcīga. Mag�nētiska balss, kopā ar iezpaidīgu un majestātisku acu skatienu, var iespaidu vēl ļoti lielā mēra pa�stiprināt.

Lai balss dabūtu magnētisku spēku, nepie�cie�ami vārdus izrunāt noteikti, cieti un skaidri. .Jāizbēg izklaidīga runā�ana. K o ncentrējaties uz teikto vārdu sa�turu. Balss, uz kūpas jūs koncentrējiet savu garu, ir magnētiska.

Nevajāga domāt, ka iespaidu rada balss ska�ļums. Drīzāk gan tas ir otrādi. Kliedzo�a balss na" iespaidīga un rada nepatīkamu iespaidu. Ie�spaidīga ir tikai dabīga balss, lēna, drīzāk klusa, kā skaļa.

Runājiet skaidri, bet vienkār�i. Runā�jiet tā, kā lai jūsu vārdi butu saprotami un nepārprotāmi. lzteiciet savus apgalvojumus cieti, noteikti un ar pilnu pārliecību par to, kā tie taps uzņemti kā neap�aubāma patiesība. Ja izteicat kādam pavēli, tad nepielai�at ir domas, ka ta va�rētu tapt nepaklausīta.

Lai piedotu balsij iespaidojo�u spēku, jā�vingrinās balss skaņas pareizā nostādī�anā. Vin�grinā�anos var izdarīt �ādi: ieslēdzaties vieni savā istaba. Iedomājaties istabas lietas, piemēram, krēslus par cilvēkiem. Runājiet uz �iem, iedo�mātiem cilvēkiem tā, itkā tie būtu jūsu apak��nieki, bet jūs viņu pavēlnieks Studējiet pie tam savas balss skaņu un raugaties pie tam, lai tai būtu pavēlo�a īpa�ība Iedomājaties pie tam, ka katra jūsu pavēle un rīkojums top paklausīts un precīzi izpildīts. Cen�aties arī savu izturē�anos, �estus u. t. t. darīt dabīgus un iespaidīgus.

Studējiet arī savu draugu un paziņu balsis, un novērtējiet to iespaidīgutna mēru.

Runājot cen�aties iepriek� katru teikumu iz�domāt līdz galam. Izvēlaties nepārprotamus un iespaidīgus vārdus, un tos izrunājot koncentrēja�ties uz viņu nozīmi.

Nerunājiet daudz, bet izteiciet visu pēc ie�spējas ar maz vārdiem. Runā�ana patērē nervu . spēku, enerģiju un magnētismu. Lieka vārdu

tērē�ana, dusmīga bār�anās, lamā�anās un rupja spēka iz�ķērdība, kas neries nekāda labuma, bet gan rada sliktu gara stāvokli un bojā veselību. Runājiet maz, un tikai tad, kad tas vajadzigs Jūsu runas ritms, ar nosvērtiem, apzinīgiem un mierīgiem vārdiem darīs daudz lielāku iespaidu kā uztraukta klieg�ana. Vārdos jāieliek vi*s jūsu koncentrētais gribas un domu spēks, tad vārdi dabās suģestējo�u spēku.

Ja pie tam jūsu balss magnētisms savieno�sies ar acs iespaidojo�o spēku, tad rezultāti būs jo labāki.

Tādēļ nekavējaties attīstīt savu balsi tāpat kā citus garīgos spēkus. Ari balss ir labs ierocis dzlve3 cīņā.

Par hipnotismu nosauc spēju kādu personu novest bezap ziņas stāvoklī un to pakļaut hipnotizētāja gribai. Kipnotizē�anas spē�jas piemīt cilvēkiem, kam,ir liels personīgā mag�nētisma spēks. Hipnozes stāvokli sauc arī par mākslīgu miegu, lai gan ar miegu tam nav daudz līdzības. Miegā ciVēks nevar saprātīgi darboties, runāt u. t. t., bet hipnozes stāvoklī tas notiek, lai gan tikai pēc hipnotizētāja norādījumiem.

Hipnozes stāvoklis priek� zinātnes ir neat�minama mīkla, jo g^ūti izskaidrojamās daudzas parādības saistītas ar hipnozi. Tā piemēram, hip�notiskā miegā personai parādas tādas spējas un Ipa�ibas, kādas tai nepiemīt nomoda stāvoklī. Ir biju�i gadījieni, kad hipnotizētā persona parāda

4i

lielas muzikālas dāvanas un nospēlē sare�ģītas melodijas, kur nomodā ta pati persona no mū�zikas itnekā nezin. Tāpat nāk priek�ā runā�ana sve�ā valodā, kur �o valodu attiecīgā persona ne�maz nepārvalda. Bie�i parādas da�ādas zinā�a�nas un pat gai�redzības spēja. Daudzos gadijienos hipnoze ļoti līdzīga transa stāvok1 i m, kur pēc okultistu uzskatiem, caur attiecīgu cilvēku runā vai darbojas cita cilvēka gars.

Pēc zinātnieku uzskatiem, hipnotiskā miegā atrarsas cilvēka zemapziņas spēki un dar�bojas zemapziņas prāts. �is prāts ir pilnīgāks un spējīgāks par apzinīgo prātu. �is prāts strādā ne�mitīgi, dienu un nakti, vērtē, salīdzina un sijā faktus, līdz nāk pie nemaldīga slēdziena. �ie slē�dzieni un atziņas paliek tomēr zemapziņā, bet līdz apzinīgam prātam nonāk tikai neskaidras nojau�tas. Caur to izskaidrojamas da�ādas priek��sajūtas, jo attiecīgais notikums jau ir skaidris zemapziņā, bet apzinīgais prāts to tikai nojau�.

Bet hipnozes stāvokli zemapziņas prāts un zemapziņas atziņas parādas redzamākā veidā, caur to izskaidrojamas hipnotizētās personas neparastās zinā�anas jeb gai�redzības spējas.

Ikdieni�ķlgā dzīvē hipnotismu pielieto da��ādiem nolūkiem un da�ādos veidos. Iz�ķir in�dividuālo, masu un miega hipnozi.

Individuālo hipnozi pielieto slimību un da�ādu sliktu ieradumu ārstē�anai. Pie ārstē��anas jāņem vērā tas, ka hipnotizējamai personai cītīgi ir jāizpilda visas tās pavēles uu norādījumi, kas iedvesti miega stāvoklī. Individuālo hipnozi izved �ādā veidā:

Hipnotizētājs nosē�as pretim pacientam, sa�ņem viņa rokas savējās un cie�i uz to skatoties saka apmēram �ādos vārdos:

Es zinu, ka jums ir tieksme uz narkotisku vielu lieto�anu. Jūs gribiet no �ās kaislības atsva�bināties, bet jūs to nespējiet. Es tomēr varu jūs izārstēt, ja jūs to vēlaties. Lai to panāktu, jutns �ini acumirklī jāpadodas manai gribai. Jums uz isu laiciņu jāiemieg. Nedomājiet vairāk it ne ka, bet uzklausiet manus vārdus, lemiegiet. Aizveriet acis. Tā. Jūs jau palieciet gurdeni, jūs iemiegiet. Jūs jau esat cie�i aizmidzis. Tagad klau�sāties ko es jums teik�u. Jūs � nedrīk�stat � vairs lietot narkotiskus līdzekļus. Jums nedrīkst vairs rasties ne doma pār tādiem. Jums jāsajūt riebjums pret vi�siem �ādiem līdzekļiem. Tagad jūs esat izārstēti. Jums vairs nebūs tieksmes pēc kaitīgiem līdzek�ļiem. Uzmostaties.

Pacients �eit uzmostas, bet par hipnotizē�tāja vārdiem tas neko neatceras. Ja hipnozes stāvoklis ir bijis pilnīgs, tad attiecīgā persona tie��ām ir no savas kaislības izārstēta un tai vairs nenāk galvā doma par �a netikuma atkārto�anu. Sā ārstē da�āda rakstura defektus un netikumus, no kupem attiecīgai personai pa�ai nav pietie�ko�as gribas atsvabināties.

Visām pavēlēm, kas nodotas hipnozes stā�vokli attiecīgā persona paklausa, neraugoties uz to, ka apzinīgais prāts no �ādas pavēles nekā ne�zin. Tā kādai personai hipnozes stāvokli iedve�, ka tai zināmā dienā un zināmā stundā jāapmeklē tāds un tāds cilvēks. Tikko noteiktā stunda pie�nākusi, iedvestā pavēle nāk apziņā un hipnoti�zētā persona sajutis nepārvarāmu tieksmi pavēli izpildīt.

Ja miega stāvoklis ir pilnīgs, tad hipnoti�zētājs var savam objektam iedvest visu, ko tas tikai vēlas, pat pilnīgi absurdas lietas. Tā pie�mēram, kādam iedve�, ka viņ� tagad ir pavisam cita persona, piemēram ķeizars Napoleons. Tūliņ tas ari sāk izturēties kā ķeizaram pienākas, un da�reiz pat paraksta savu vārdu apbrīnojami lī�dzīgi iedomātai personībai. Citam iedve�, ka tas tagad brauc ar laivu, ka mājā izcēlies uguns grēks, ka tam ir sasietas rokas u. t. Visos �ādos gadījicnos hipnotizējamā persona izturēsies un rīko�sies tā, it kā iedvestais bfitu skaidrākā patiesība.

Liēli hipnozes meistari prot iespaidot uz reizi veselu grupu ļau�u v;;j pat pūli. �ādi meistari ir sastopami Indijā, kur garīgo spēju attīstī�ana tiek visvairāk kultivēta.

Ir dzirdēti ļoti daudzi gadijieni, kūr masu hipnoze izvesta apmēram �ādā veidā:

Hipnotizētājs � faķīrs runā uz saviem klau�sītājiem ar lielu pārliecību un aizrau�anos. Viņ� stāsta par noslēpumainiem dabas spēkiem, par cilvēka gara varenību u. t. t., �ādā kārtā radot klau�sītājos baigu ticību noslēpumainām varām. Kad skatītāji tādā kārtā attiecīgi noskaņoti, tad faķīrs saka:

Arī man piemīt daļa no �iem noslēpumai�niem spēkiem, par ko jūs tūliņ pārliecināsaties. Es pavēlē�u �ai slapjai malkas pagalei pa�ai no sevis aizdegties un degt spo�ās liesmās. Viņa jau deg. Jūs redzat liesmas un sajūtiet siltumu.

Un skatītāji tie�ām �redz", ka malkas pagale deg. Ta saprotams nedeg, bet ļau�u domas ir tik stipri iespaidotas, ka tie redz un dzird visu, ko saka faķīrs. Citos gadījumos skatītāji �redz", ka pats faķīrs paceļas gaisā un lido. Poc seansa faķīrs paskaidro, ka malkas pagale nemaz nav deguse, jeb ka viņ� nebūt nav lidojis par gaisu, un ka skatītāji redzēju�i nepareizi.

Nav tomēr jādomā, ka visi faķiru brīnum�darbi dibinās uz apmānī�anu. Tā tas nav. Fa�ķiru spējas daudzos gadījumos tie�ām ir tik attī�stītas, ka tie var izdarīt daudz ko tādu, ko citi ir iedomāties nevar.

Ari visiem lieliem sapul�u runātājiem un oratoriem piemīt spējas hipnotizēt pūli un iedvest tiem pārliecību par savu domu pāioizlbu. Tikai ar to var izskaidrot tos d;idzos faktus, kur pūlis uzņem pavisam absurdas idejas un seko runātā�jam visur, kur tas vēlas. Tas viss mums rāda, cik neiedomājami tālu cilvēks var attīstīt savas iespaida spējas.

Miega hipnozi, jeb iedvēsmi pielieto gal�venā kārtā pie bērniem sliktu paradumu ārstē�anai. Tās izve�anai visnoderīgākais ir pusmiega stā�voklis vakaros, kad bērns vēl nav visai cie�i aiz�midzis. Bērnam maigi glauda galvu un runā ap�mēram �ādi:

Mans bērns, tev ir slikts paradums melot. Tu man ari atkal �odien meloji. Uz priek�u to tu nekad vairs nedrīksti darīt. Tu jau rīt izteiksi man visu patiesību un vairāk nekad nemēģināsi melot.

Spēja hipnotizēt atkarīga no personīga mag�nētisma daudzuma. Bet ari tiem, kam �is spēks piemīt, no sakuma nepiecie�ami vingrinājumi, lai piesavinātos praktiskos paņēmienos un lai attīstītu ticību uz saviem spēkiem.

Mēs zinām, ka katris iesākums ir gfūts un sekmes iespējamas tikai ar laiku un pacietību. Tādēļ nevajaga gaidīt daudz no pirmiem vingri�nājumiem un nezaudzēt ticību saviem spēkiem, ja mēģinājumi neizdodas.

Lai neveiksmes gadījienā neiestātos neērts stāvoklis, nav ieteicams lietot vārdus �hipnotisms un hipnotizē�ana". Var mēģinājumus vienkār�i nosaukt par �magnētiskiem" vingrinājumiem jeb tamlīdzīgi. Tālāk jāpaskaidro objektam, tas ir hipnotizējamai personai, un klāteso�iem, ka pa�nākumi ir atkarīgi no objekta gribas un ta kon�centrācijas spējas. Jāpaskaidro arī, ka hipnotizators ir tikai �ās gribas izvedējs j b vadītājs vaja�dzīgā virzienā.

Jāprasa no hipnozes objekta, lai tas nebūtu izklaidīgs savās domās, lai apzinīgi nepretotos hipnozei un lai tas saskaņotu savas domas ar hipnotizatora domām. Ja tas būs citādi, tad vājas izredzes, ka mēģinājums izdosies.

Mēģinājumus izved vairāku personu klāt�būtnē �ādā veidā.

Vispirms visas klāteso�ās personas nosēdina mīkstos sēdekļos ap eksperimentam pusriņķi. Ir jāizrāda uz mēģinājumu nopietnību, izslēdzot visus jokus un liekas runā�anas. Mēģinājuma vadītājs runā apmēram �ādā veidā:

Mūsu sapulcē�anās nolūks ir, �eit izvest da��us psichiskas dabas mēģinājumus. Lūdzu, tādēļ esiet uzmanīgi un izpildiet visu, ko es no jums tagad prasī�u. Jums jābūt pilnīgi pasīviem, neiz�rādot ne mazāko preto�anos manam iespaidam. Izslēdziet visas citas domas un domājiet vienīgi par to, ko es jums teik�u. Vispirms, lūdzu, no�vedat savus locekļus pilnīgā pasivitātes stāvoklī, tā kā lai tie būtu pilnīgi slābi. Pēc iespējas sē�at ērti, nolai�ot rokas uz ceļiem. Pēc manas ko�mandas lūdzu pacelt pārmaiņus labo un p?c tam kreiso.

Pēc �ādiem norādījumiem vadītājs nosē�as krēslā pret klāteso�iem un komandē: �labo", pie kam visi klāteso�ie paceļ savas rokas līdzīgā kārtā un pēc pāra sekundēm tās nolai� atpakaļ uz ce�ļiem. Bezspēcīgi, bez muskuļu sasprindzinātības rokām ir jākrīt atpakaļ. Tāds pats mēģinājums tiek izdarīts ar kreiso roku. Eksperiments jāat�kārto 6 � 7 reizes. Tā kā vingrinājuma mērķis ir panākt pilnīgu klāteso�o locekļu atslābinājumu, tad vadītājam stingri jāraugas, lai rokas tie�ām kristu atpakaļ bezspēcīgi, it kā bez dzīvības.

No parastākiem hipnotiskiem eksperimen�tiem ir kri�ana uz priek�u. Tādu eksperi�mentu izdara �ādā veidā:

Personu, kuj-a seansa vadītājam liekas vis�vairāk pieejama hipnotiskiem iespaidiem, tas iz�vēlas priek� eksperimenta. Viņ� liek tai iziet ci�tiem dalībniekiem priek�ā un cie�i skatities tam acīs Visu mēģinājuma laiku eksperimentors cie�i tura savu skatienu uz mēģinājuma objektu, virzot to uz virsdeguni, tas ir, uz vietu sarp acīm. Tad viņ� ar pirkstu galiem pieskaras pie objekta galvas virsas abās pusēs starp ausiin un da�as zeķu ndes, turot rokas norādītā vietā un cie�i skatoties ob�jektam acis. Pēc tam eksperimentors atkāpjas soli atpakaļ, un velk rokas objektam pār pieri, atkārtojot �o kustību 3 reizes, saprotams, neno�lai�ot acis no objekta. Visas �ās kustības izdarot eksperimentors runā mierīgos, cietos un noteiktos vārdos. Cie�ai pārliecībai, ka objekts pakla usīs ir jāizpau�as viņa vārdos. Visu eksperimenta laiku ir jādomā suģestējo�as domas kuj-as jātkārto �ādos vārdos:

Tev tie�ām man ir jāpaklausa. Tu nemaz nevari iedomāties nepaklausīt. Tev bez kādām pretrunām ir jāizpilda visas manas pavēles. Es zinu, ka tu to darīsi.

Pēc tam liipnotizators, nenolai�ot acu no ob�jekta, runā apmēram �ādi:

Jūs sajūtiet lielu vēlē�anos krist uz priek�u zemē. Nepretojaties �ai tieksmei. Es redzu, jūs jau padodaties uz priek�u. Jūs jau krītiet.

Kritējs saprotams, jāuztver lai tas nesadau�zītos. Lietot var ari citus vārdus un izteicienus, tikai jāraugas, lai vārdi skanētu mierīgi un pār�liecino�i.

Ja mēģinājums izdevies, tad hipnotizators pavēl viņam uzmosties. Objekts pēc tam ieņem savu vietu starp klāteso�iem.

Tālākais no parastākiem mēģinājumiem ir roku sasie�ana. �eit eksperimentors liek vienam no klāteso�iem satvert viņa roku, tad cie�i objektam acis skatīdamies saka apmēram �ādos vārdos.

Jūs vairs nevariet savas rokas atvērt un at�svabināt no manējām. Vii,ias ir kā dzel�os sakal�tas un jūs nevariet tās kustināt. Jūsu muskuļi jums vairs nepaklausa. Pamēģiniet, jūs nevariet.

Ja iedvesme ir bijusi pareiza, tad objekts tie�ām nevar savas rokas pakustināt, kamēr ekspe�rimentors saka, lai viii� tās atsvabina, jo vhja rokas ir tagad brīvas.

Tādā pat kārtā var izvest acu saslēg��anu, iedve�ot hipnotizējamam, ka tas nevar savas acis kustināt nedz atvērt. Var iedvest ob�jektam ari piemēram, ka pie objektā drēbēm vai locekļiem ir uguns un tie deg. �ādi mēģinājumi tomēr bistami, jo var izsaukt lielu nemieru ob�jektā, tas var sajust stipras deguma sāpes un uz miesas var parādliies pat a p d e g u m a brūces.

�ādos veidos izvesti mēģinājumi pastavlgi stiprina eksperimentatora spējas un var novest tās lidz tādam augstumam, kur pat apzinīga preto�a�nās nevarēs atvairīt kri�anu hipnozes stāvoklī. Jāzin tomēr, ka pielietot hipnozi kaut kādos �au�bīgos nolūkos, tas ir, lai iespaidotu objektu uz kaut kādu nepareizu rīcibu, stingri aizliegts un likums par to bargi soda.

Hipnozi da�ās zemēs pielieto ari noziegumu atklā�anā, kur aizdomās turēto personu noved hip�nozes stāvoklī un pavēl tādā kārtā tam atklāt visu patiesību.

Pretēji da�iem apgalvojumiem konstatēts, ka hipnozes pielieto�ana objektam nekādu ļaunumu nenes. Bez noteiktas vajadzības tomēr �o līdzekli lietot nav ieteicams.

Ja jūs tie�ām vēlaties kādu personu iespai�dot sev labvēlīgā virzienā, tad skataties tie�i �ai personai acīs uv domājiet apmēram �ādas domas:

Mana vēlē�anās ir, lai �im cilvēkam ietu ļoti labi. Es nekad viņam nedarī�u nekā' ļauna nedz arī kaut ko sliktu par to runā�u. Veselību, ba�gātību un laimi es tam vēlu. Es koncentrēju uz to savas labākās, tīrākās un cēlākās domas.

Ar �ādām klusām labvēlīgām domām jūs pa�nāksiet seko�o:

1.���� Sekmēsiet pa�i savu labumu un savu garīgo un fizisko attīstību.

2.���� Sekmēsiet �īs otras personas labklājību un vispārējo attīstību.

3.���� Pret �is personas auras jeb garīgās at�mosfēras ļauno iespaidu jūs sevi �ādā veidā no�dro�iniet. Jūsu labās un cēlās domas nepielaidīs ļauno domu iedarbību.

4.���� Ar savām labvēlības domām aizkavējiet �o personu j&ms kaitēt, ja tāds būtu tās nolūks.

Ja jūs ar kādu personu runājiet, tad skata�ties taisni tai acīs. Jūsu vārdiem tad būs lielāks iespaids. Ja jūs klausaties ko cits uz jums runā, tad tādā gadljienā novēr�iet savu skatienu no ta, turot to uz viņa rokām vai krūts apvidu. Tādā ceļā jūs ņemsiet iespēju runātājam jūs iespaidot.

Tā piemēram, skatoties kādam cilvēkam acīs, vēr�at savu skatienu uz deguna sakni (starp uz�acīm) vai arī tie�i uz viņa kreiso aci. Turpretim, kādu personu uzlūkojot, dariet to ar pilnu apziņu un koncentrējaties garīgi uz skatienu. �ādā veidā jūsu skatiens taps magnētisks.

Lai iespaido�anas spējas pavairotu, tad no�dodaties katru dienu da�ādiem okultiem vingrinā�jumiem.

Savas rokas ejot vai sēdot ieradinājāties ar�vien turēt dūres. Jums jāzin, ka izstiepti pirksti izplūdina magnētismu tādā veidā darot jūs �ln! ziņā nabagākus.

Jūsu gaita lai vienmēr būtu viegla, tādēļ atradinājaties no smagas un neveiklas gaitas. Jau�neklīgai, vieglai un elastīgai ir jābūt jūsu gaitai. �ādā veidā jūs pavairojiet savu garīgo spēku. Savu ķermeni turiet arvienu taisni, krūtis uz priek�u.

Iemācaties da�as minūtes ilgi nekusto�i, kā akmeņa statūja stāvēt. �o metodi praktizējiet katru dienu. Tādā veidā jūs palielināsiet savu personīgo magnētismu.

Mēģiniet atmest ikkatru steigu. Darbu darot nesteidzaties, bet dariet to bez steigas ar lielu ap�domību, precizitāti un pilnīgu mieru. Jūsu runai jābūt lēnai un nosvērtai. Uzturiet savu gara stā�vokli vienmēr mierīgu. Mierīgs gara stāvoklis no�zīmē sekmes, laimi, pa�paļāvību un lielu garigu spēku.

Nekad neuztraucaties, nedusmojaties un ne�uzbudinājāties. Ja jums nav iespējams �ādu stā�vokli atvairīt, tad mēģiniet vismaz atturēties no katras darbības un runas, kamēr esiet atkal pil�nīgi mierīgi. Uztraukums, dusmas, nemiers un da�ādas citas negatīvas īpa�ības mazina jūsu personīgo magnētismu.

Izbeidziet disharmonijas savā darbā. Visu ko jūs dariet dariet ar prieku un milestību, bet ne ar nepatiku un riebjuinu. Radiet darba prieku

5i

māksligi ar pa�iedvesmi, ja jums tāds nav. Ja jūs nesajūtiet patiku pie kāda pienākuma izpil�dī�anas, tad runājiet uz sevi �ādus vārdus:

Es mīlu savu darbu un tādēļ to tūliņ darī�u. Man tas ir viegli izdarīt. Es daru �o. darbu bez piespie�anās labprāt. Visa mana interese ir pie �ī darba un tādēļ tas ātri un labi tiks padarīts.

Pie �ādām domām jūs apspiedīsiet savu kūt�rību un radīsiet darba gribu.

Nekad savā darbībā nevadaties no jūtām un impulsiem, bet vadaties tikai no prāta slē�dzieniem. Ja jūs tura par .jūtu cilvēku" tad ne�turiet �ādu komplimentu par godu.

Iznīciniet sevī uz visiem laikiem kalpības garu un baillbu. Kalpības gars spie� jūs pie zemes, bet valdonīgās domas ceļ jūs ui aug�u. Lai jūs audzinātu sevi par lielu personību, tad runājiet uz sevi katru dienu �ādus vārdus:

Es esmu liela personība. Ar savu personību es paceļos pāri saviem līdzcilvēkiem. Mans darbs priek� cilvēces ir nepiecie�ams. Es piederu pie snvas tautas labākiem. Savai tautas es esmu ne�piecie�ams. Es esmu zemes sāls.

Apzināties savu vērtību un nemitīgi strādā�jiet pie savas individualitātes attīstības. Mācaties vienmēr. Kas mācas, ir jauns, vesels un modrs, bet kas vairs nemācas, tas drīz top vecs, neva�rīgs un iet bojā.

Savās attiecībās ar līdzcilvēkiem arvien esiet mierīgs, laipns un pieklājīgs.

Mēģiniet nodibināt savos līdzcilvēkos par sevi labas domas. Ļaudis mīl spēcīgos un lai�mīgos, bet nicina vājus un nelaimīgus. Tādēļ ne�kad nesūdzaties par savu likteni, bet lau�u priek�ā nostādiet sevi par laimīgu, sekmīgu un labklājīgu personību.

Nekad nevienam neizpau�iet savus nodomus un idejas. Ja jūs visu izteiksiet, tad drīz vien savu līdzcilvēku acis tapsiet neinteresants. Ļaudis interesē tikai noslēpums.

Savās domās arvien jūtaties sekmīgi un ne�atkarīgi, tad jūs savā darbibā tādu stāvokli sa�sniegsiet

Izvedot dzīvē visus �os noteikumus, jūs at�tīstīsiet savu garigo sp�ku un varēsiet pats veidot savu likteni.

Magnētisma spēku var pielietot arī slimību ārstē�anai. Sevi�ķi ar to var iespaidot nervu sli�mības un mazināt visādas sāpes, kā zobu, galvas, reimatisma u. t. t.

Magnētiski dziedināt nozīmē: ar personīgo magnētismu pavairot dzīvības spēku dziedināmai personai un tādā ceļā sekmēt tās izveseļo�anos. Pie neārstējamām slimībām, piemēram pie ielaista vē�a, magnētisma dziedinā�ana nelīJz.

Magnetizētajam jābūt pilnīgi veselam un pie pozitīva gara stāvokļa. Starp dziedinātāju un slim�nieku jāpastāv simpātiskām attiecībām. Slimājam jābūt ar seju uz dienvidiem un muguru uz zieme�ļiem, vai jāguļ ar galvu uz ziemeļiem un kājām uz dienvidiem. īsi pēc ē�anas nedrīkst magnetizēt. Slimniekam jāiedvē� stingra ticība dziedinā�anas spēkam un pārliecība par drīzu izveseļo�anos.

Pie dziedinā�anas pacients stāv, sēd, vai guļ, un dziedinātājs stāv vai sēd pie viņa. Tas ņem pacienta rokas savējās un cie�i skatas uz to, vai ari tur vienu roku, bet otru liek uz pacieta galvas. Tad velk lēni roku, da�u centimentru attāļumā, pār pacientu, no galvas vidus līdz kā�jām, pie sirds iedobuma drusciņ apstājoties. Tad velk roku novērstā lokā atpakaļ un atkārto vilcienu. Pēc tam tādus pat vilcienus izdara, pār pacienta sāniem, ar kreiso roku velkot pār labiem sāniem un otrādi. Muguru magnetizē ar krustām salik�tām rokām.

Sāpes dziedina vislabāk ar roku uzlik�anu. Labo roku liek uz sirds vietu, kreiso uz pieres tā kā īk�ķis aizskar vietu, starp acīm. No īk�ķa un pirkstu galiem visvairāk izstaro magnētisms. �ādā veidā dziedina drudzi pie bērniem. Ļoti iespaido ari uzpū�ana uz dziedināmo vietu.

Magnētiska dziedinā�ana mūsu tautai ir pazī�stama jau no seniem laikiem, bet zinātnisku at�taisnojumu ta ir ieguvusi tikai pēdējā laikā. Mēs lasam daudzus piemērus par magnētisku dziedi�nā�anu bībele un citos vecos rakstos. Ari mūs�dienās ar magnētisma palidzibu var dziedināt, ār�stēt un darīt brīnumus. Katrā cilvēkā mīt �ī die�vi�ķīgā dzirkstele, kuļ-a izstaro magnētisma veidā. Ta ir mentāla viela, kura paceļ mūsu garu augstāki pār materaliem miesas likumiem � dodot iespēju valdīt pār tiem un mūs tuvina pilnībai. �o spēku revī krājot mēs būsim veseli un stipri. Mūsu būtnes tuvums vai rokas pieskāriens ari citus spēs darīt par veseliem un laimīgiem.

Cilvēka dzīvē lielu lomu spolē viņa atmiņas spēja. Atmiņa ir ta, kas cilvēkam rāda pagātni un dod iespēju, dibinājoties uz pagātnes notiku�miem, taisīt attiecīgus slēdzienus un izlobīt pa�mācības. Ta rāda mūsu acu priek�ā pielaistās kļūdas un attura mūs no �o kļūdu atkārto�anas. Ta tēlo arī mūsu sasniegumus un rāda pielietotos līdzekļus, ierosinot mūs tādā ceļā uz sekmīgu darbību.

Atmiņas spējai mēdz būt da�ādi novirzieni un īpatnības. Viens atmiņas virziens var būt vai�rāki attīstīts, otris mazāk, skatoties pēc attiecīgā cilvēka attīstības īpatnībām, viņa dzīves un dar�bības veida. Tā muziķis bie�i atmin uz visiem laikiem tikai vienu reizi dzirdētu melodiju, bet cits �o pa�u melodiju neatcerēsies pat nāko�ā die�nā, kaut arī būtu dzirdējis to vairākas reizes at�kārtotu. Tāpat labs veikalnieks atmin visas pre�u cenas savā veikalā, bet slikts veikalnieks cenas ir spiests skatīt grāmatas vai uzrakstīt tās uz pre�cēm. Ir zināms ari, ka da�i cilvēki spēj attcerēties un pazīt vienu reizi redzētu personu pat pēc gadiem, bet da�s nevar �o atmiņu paturēt pat līdz nāko�ai dienai.

Tāpat atmiņas spēks, v i s p ā r e j ā no�zīmē var būt ikkatram cilvēkam lielāks, vai mazāks. -

Sliktu atmiņu var attīstīt un padarīt spēcīgu ar attiecigu garīgu treniņu un vinginājumiem. Kā visnoderīgākais atmiņas spēcinā�anas vingrinājums būtu uzskatāms apzinīga pārdzīvotu nolikumu iz�sauk�ana atmiņā.

Vingrinājumu izdara �ādā veidā:

Vakarā, kad dienas gaitas nobeigtas un cil�vēks dodaa pie miera, tas koncentrēti pārdomā visu to, kas �inī dienā piedzīvots un pārdzivots. Visiem dienas notikumiem jāliek vēlreiz norisinā�ties gara acu priek�ā, kā kino lentā. � No visiem �iem notikumiem jāizdala tie, kas nebūtu aizmir�stami un jāizloba pamācības. Pārdomājot dienas gaitas, mūs tagad vēl atklāsies �is un tas, ko ag�rāk nesamanijam un kas tomēr ir ļoti svarīgs priek� mūsu nāko�ās darbības. Līdz ar to visi svarīgā�kie fakti tik dziļi iespie�ās mūsu atmiņā, ka pa�liks mūsu Īpa�ums uz visiem laikiem, būdami va�jadzības gadījienos arvienu pie rokas.

�ādā pat veidā jāpārskata notikumi starp garākiem iaika brī�iem, teiksim, katras nedēļas beigās. �eit mēs pārskatisiin tikai svarīgākos ne�dēļas notikumus, izstrādājot no to sakarības virzienlinijas mūsu nāko�ai darbībai.

�ādi pagātnes faktu atkārtojumi ar laiku top par mūsu paradumu un mūsu domas pa�as no sevis spēs izsaukt atmiņā un parādīt mums visu to, kas nedrīkst tapt aizmirsts.

Tie�ai atmiņas spēka pavairo�anai pielieto arī vēl citādus vingrinājumus. Piemēram, lai pie�savinātos spēju paturēt atmiņā reiz lasīto, dara �ādi:

Ņemiet grāmatu ar vieglu tekstu un izlasiet uzmanīgi no tās divas rindiņas. Tad aiztaisiet grāmatu un mēģiniet vārdu pa vārdam atkārtot izlasīto, ,1a divas rindas atkārtot vairs nedara ne�kādas g,r ātibas, tad pārejiet uz 3, 4, 5 un vairā�kām rindiņām. Ar �ādiem vingrinājumiem bie�i ir sasniegtas apbrīnojamas spējas. Grāmata priek� vingrinājumiem jāņem pamāco�a, lai atmiņā iespie�stos tādas zinā�anas, kas var tapt izmantotas.

Vingrinājumus var izdarīt arī da�ādos citos veidos. Visu vingrinājumu princips ir: atkartot redzēto vai drirdēto pēc iespējas precīzi. Tā, pie�mēram, ejot pa ielu jūs ieskataties kādā skatu logā. Tad aizdarot acis jūs mēģināt visu to stādīt sava gara acu prek�ā, kas veikala logā atrodas. �ādi vingrinājumi pamudina visus iespaidus uz�ņemot cie�āki, tas ir, tā kā lai tie iespiestos at�miņā.

īpa�us vingrinājumus prasa spēja atminēties redzētās personas ārējo izskatu. Kā jau aizrādī�jām, da�iem cilvēkiem �i atmiņas spēja ir ļoti ne�attīstīta: tie nespēj atcerēties ta cilvēka izskatu, ar ko tiem ir biju�as dari�anas, sakarā ar ko tie ne�pazīst savus kaimiņus, veikala klientus, priek��niecību u. t. t., caur ko bie�i nonāk neērtā stā�voklī. �āds atmiņas trūkums var būt nopietnis kavēklis ceļā uz panākumiem, tādēļ no ta ir jaatsvabinājas.

Lai iegūtu spēju atminēties cilvēku sejas, jāatradinājas no izklaidīgas skatī�anās. Ikkatris cil�vēks, ar ko nākat darī�anā, jāuzskata cie�i un koncentrēti. Jāmēģina iegaumēt ta sejas pantus un iespiest tos atmiņā. IJn vēlāk, kad �l cilvēka vairs nav jūsu klātbūtnē, jums jāmēģina stādīties sava gara acu priek�ā ta izskats, jautājot sev, vai jūs spētu to pazīt starp simtu citu cilvēku. Tālāk nepiecie�ami pastāvīgi studēt cilvēku sejas izteik�smes. Mēģiniet ikkatra sejā uztvert viņa rakstu�rīgo pazīmi, kas to iz�ķir no ikkatras citas sejas.

tā ejot pa ielu uzskatiet visus pretimnācējus, mē�ģiniet pēc sejas iedomāties ta stāvokli vai profe�siju un �ķirojiet ļaudis tipos. Tāpat studējiet visu savu paziņu un draugu sejas.

Izvedot dzīve zistemātiski un neatlaidīgi ap�rādītos vingrinājumus, atmiņas spēks .jūtami pa�stiprināsies un līdz ar to palielināsies mūsu ga�rīgā darba produktivitāte.

Sasniegumi spiritiski-okultās zinātnēs rāda, ka bez redzamās, taustamās un jūtamās materi�ālās pasaulēs eksistē vēl otra � transcendentālā jeb garīgā pasaule. �ajā garīgā pasaulē dzīvo un darbojas apzinīgas garīgas būtnes, kuj-as mēs ne�nojau�am. �ajā' pasaulē ari turpinājās cilvēka dzīve tad, kad zemes gaitas tain ir beigu�ās.

�ādas garīgas pasaules esamību apliecina neap�aubāmi fakti.

Ļoti no�ēlojami ir tas, ka tā sauktie �aka�dēmiskie zinātnieki" it sevi�ķi dabas pētnieki, ma�temātiķi, ārsti u. t. t., atzīst tikai materiālo tas ir redzamo uu t a u s t a m o pasauli un negrib atteikties no saviem iepriek� (ap�riori) noteiktiem principiem, arvien noraidot jau�nus faktus, kas nesaskan ar viņu pasaules uzska�tiem. Mums tas ir redzams no ta, kā �ādas zi�nātnes priek�stāvji izturas pret spiritismu un okul�tismu. Lai gan viņi .faktus" noliegt nevar, tomēr viņi tos noklusē un pat atteicas no tādu faktu bezpartejiskas pārbaudī�anas tikai tādēļ ka viņi tos nevar ierindot savās materiālistiskās sistēmās.

Ne tā izturas �filozofs", starp kufiem mēs sākot no veciem laikiem atrodam tādus, kufi ļoti nopietni rēķinās ar spiritisma un okultisma prob�lēmām. Tā piemēram, senātnē Aristotels mācīja ka dvēselei esot netikai matērijas forma, bet arī viņas �entelechijau tas ir, matērijas (ķermeņa) or�ganizējo�ais princips. Pēc �īs dvēseles meklēja un meklē arī �o baltu dienu daudzi ievērojami filozofi, jo �īs dienas apziņa ir tikai dvēseles �stā�voklis" un ne viņa pati. Mūsu apziņas un do�mā�anas īstais pamats ir mūsu �zemapziņa", bet pareizāk sakot �virsapziņa* jo ta ir daudz augstāka par mūsu parasto ikdieni�ķīgo apziņu.

�os faktus pareizi apgaismoja spiritisms un okultās zinātnes. Tā piemēram, mūsu vienkār�ā centrālā apziņa neko nezin par mūsu organisma konstrukciju un iek�ējo iekārtu, mēs to, nogrem�dēti hipnotiskā miegā vai transa stāvokli skaidri redzam un varam sīki aprakstīt, jo kā aug�ā teikts, mūsu ķermenis ir dvēseles, tas ir mūsu transcen�dentālā zubjekta produkts. To atzina arī apustuls Pāvils, at�ķirot miesu tikai kā �matērijas redzamo formu", no gara kā neredzamā.

Zinot par �ādu nemateriālu pasauli, mums dabīgi rodas vēlē�anās nākt sakaros ar tur dzīvo�jo�ām būtnēm un ievākt pēc iespējas vairāk zi�nā�anu par �ās pasaules apstākļiem.

Te nu izrādās, ka satiksme ar garīgām būt�nēm ir gan iespējama, bet tikai ar tādu personu starpniecību, kufas apbalvotas ar m ē d i a l ā m spējām.

Daudziem cilvēkiem �ādas spējas ir dotas jau no dabas, citi tās manto iedzimtības ceļā no pa�audzes uz paaudzi. Tā tas ir pie indusu augkstākā� kastas � braminiem, kas visi ir mazāk vai vairāk mēdiji. Ari pie mums Rīgā ir daudzi ļoti spējīgi mēdiji. Lai minam populāro gai�reģi E. Finka kungu, par kufu aculiecinieki stāsta ieģcndārus notikumus. Rigā atrodas ari daudzi spiritiski pulciņi, kufu mērķis ir nākt sakaros "ar garīgām inteliģencēm. No latvju zinātniekiem un mūsu augstskolas mācības spēkiem kā pārliecināti spiritisti mināmi prof. Kup�e, prof. Plachers, prof. Janeks, Dr. Pipirs u. ct.

Jāpiezīmē, ka da�u konfesiju noraido�a iz�turē�anās pret spiritismu ir dibināta nz pārpra�tuma, jo svētie raksti nenoliedz mums nākt sa�karos ar garīgo pasauli.

Ir zināms, ka katram cilvēkam piemīt mazāk vai vairāk mēdialo spēju. Tomēr nevienam cil�vēkam tās nav dotas tik lielas, ka nevajadzētu tās tāļāk attīstīt.

Mēdialās spējas var attīstīt un stiprināt caur piedalī�anos spiritiskos pulciņos un fenomēnu iz�sauk�anas mēģinājumiem. Spēks, ko fluidveidīgi raida no sevis pulciņa dalībnieki, darbojas kā stiprākais faktors priek� mēdija. Ja pulciņa da�lībnieki fenomēnu manifestācijai labvēlīgi nostā�dīti, tad iespējamas parādības pat pie vājām mēdija spējām. No otras puses, ja katris pulciņa dalīb�nieks zaudē daļu sava spēka, tad tas nozīmē v i n g r i n ā j u m u sakaru uzturē�anā ar sve��ām astrālām būtlbām. Ja kāda persona pie vie�niem un tiem pa�iem apstākļiem ņem dalibu pul�ciņa darbībā, jo vieglāki taps astrālām būtnēm viņa fluidu (izplūdumu, izgarojumu) uzņemt.

Tādā ceļā var panākt, ka kāda persona, kas par savām spējām nekā nezin, piepe�i atzīst sevi par mēdiju, it īpa�i tad, ja astrālai būtnei ir jau iespējams uzturēt sakarus starp savu un mēdija fluidu, un tādā ceļā mēdiju attiecīgi iespaidot.

Daudzi ievērojami zinību viri, kas spiritismu noliegu�i, bet piedalīju�ies vairākos seansos zi�nātniskos nolūkos, pa�i attīstīju�ies par mēdijiem un tapu�i par enerģiskiem spiritisma aizstāvjiem.

Lai minam Dr. med. R. Hari Vācijā, kas piedalīdamies kontroles nolūkos seansos, pats tapis par raksto�u mēdiju un varējis pārnest vēstījumus no garīgām būtnēm. Savus panākumus tas ap�raksta grāmatā �Exsperimentalle Untersuclīungen ūber Geistermanifestationen".

Tāpat okultists Lermina savā grāmatā �Die Geheimlehre" raksta par kādu Dr. Tomsenu, kas bie�i uzturēdamies kāda drauga spiritista darb�nīcā, tapis par mediju.

Liela loma mēdialo spēju attīstībā piekrīt arī barībai. Tas ir atrasts no ilggadīgiem novēroju�miem, un ari ņemot vērā astrālo būtņu norādīju�mus, kam mums nav iemesla neticēt. Jāpieņem, ka garīgām būtnēm ir tik pat liela interese ar mums uzturēt sakarus, kā mums ar tām. Uz ta pamata viņas nedos mums nepareizus padomus. Piedzīvojumi rāda, ka garīgo būtņu aizrādījumi at�tiecībā uz kādas personas mēdialo spēju pavai�ro�anu arvienu ir biju�i pareizi.

Attiecībā uz dieti, garīgās inteliģences visur un arvienu stingri norāda uz nepiecie�amību pie�turēties pie veģetāra dzīves veida. Gaļas barības lieto�ana tiek pilnīgi noliegta, tāļāk nedrīkst lietot alkaholu, tabaku un citus kairino�us līdzekļus. Barības lieto�anā tiek prasīta ari mērenība. Ar vārdu sakot pie mēdialo spēju attīstī�anas un uz�turē�anas tiek prasīts viss tas, kas nepiecie�ams cilvēkam pie dabīga dzīves veida un ziedo�as veselības.

Kā garīgās inteliģences pa�as dod padomus un norādījumus tām personām, kam ir dāvānas uz spirituālu darbību, par to jau pagāju�ā gadu simteni, 1881. gadā Dr. Nichols raksta seko�i:

Mēdijus iespaido un pamāca viņu garīgie vadoņi. Tie ieteic ieturēt tīru dieti un atturē�a�nos no narkotiskām vielām, kā nepiecie�amibu priek� augstākas manifestācijas spēju iegū�anas. Labākais mēdijs, kādu vien es pazīstu, 40 gadus nav gaļas baudījis, tas reti dzer vīnu, bet nekad nelieto kafiju vai tēju.

Attiecībā uz dzīves veidu vispārīgi, mēdialo spēju attīstī�ana prasa, lai attiecīgā persona attu�rētos no visām zemām juteklīgām baudām. Tas ari pats par sevi saprotams, jo visi �āda veida kairinājumi patērē nervu spēku un mazina dzīvī�bas enerģiju. Mēdialā darbība turpretim iespē�jama tikai pie pilna dzīvības enerģijas spraiguma.

Sakari ar garīgo pasauli izpau�as da�ādos veidos. Parastie veidi ir: 1) ziņojumu saņem�ana, kas var notikt ar rakstu, vārdiem jeb piemērotām zīmēm (klauvieniem), 2) fantomu parādības un 3) materiālizāciju fenomēni. Ļoti daudzas materiālizācijas un fantomu parādības ir piedzīvojis prof. Srenk-Nocings, Vācijā, kā to vēsta viņa grā�mata �Materialisations-Fānomene". Grāmatā ie�vietotas daudzu parādību fotogrāfijas.

Brīdinām tomēr savus lasītājus no vieglprā�tīgas pieie�anas spiritiskām zinātnēm. Nepiemē�rotai dabai �ī zinātne var izrādīties par kaitīgu un nest psichiskus sare�ģījumus, kas var nonākt līdz vājprātībai. Tāpat jazin, ka �o zinātni uzskatīt par māņiem un krāp�anu ir vairāk kā neprātīgi.

Mēdialās spējas pie zināmiem priek�notei�kumiem var tapt novestas līdz neiedomājamam augstumam, proti līdz m ā ģ i j a i. Māģisko spēju īpa�nieki spēj izsaukt fenomēnu uz savu vēlē�anos katrā laikā un to nodarbināt savos no�lūkos. Tie var priek�metus un cilvēkus, kā arī sevi pa�u demateriālizēt (novest neredzāmā stā�vokli) un atkal materializēt (darīt redzāmu). Par �ādām spējām lasam visu tautu pasakās, un tie nav tuk�i māņi.

Iz�ķir melno m ā ģ i j u, kas darbojas ar jaunu spēku palīdzību, un ko svētie raksti nosauc par �bur�anu", to stingri noliedzot, un balto maģiju, kura darbojas labos nolūkos, dibinājoties uz augstākās morāles prasībām.

Mēdialām spējām tuvu pieiet gai�redzības spēja. Nelielā mērā ta piemīt it visiem cilvēkiem, bet da�i ar to ir it sevi�ķi apdāvināti. Par gai��redzību nosauc spēju zināt nākotnes notikumus, kā ari tādus notikumus, kam nav sakaru ar at�tiecīgu cilvēku. Par �ādiem gadījumiem mums ir tik daudz piemēru, ka noliegt to nav iespējams.

Gai�redzību bie�i vien sajauc ar nojautu jeb priek�sajūtu. Nojautas pa lielākai daļai ir mūsu zemapziņas darbības sekas un tur neiedarbojas nekādi ārpus mums stāvo�i spēki. Minēsim �ādu priek�sajūtas gadījienu:

Kāds �ofers sagatavo savu auto, lai dotos tālākā braucienā. Bet tam ir tāda sajūta, ka brau�cienā notiks nelaime. Tam ir slikts gara stā�voklis un nepatika braukt. Kāda balss itkā saka: nebrauc. �oferis tomēr pārvar savu nepatiku un brauc. Bet notiek nelaime: lūzt kāds ritenis, auto apveļas un �ofers dabū smagi ciest.

Vai ta bija gai�redzība? Nebūt ne. �āda priek�sajūta izskaidrojama ar zemapziņas darbību seko�ā veidā:

Iepriek�ējā dienā �ofers bija savu ma�īnu ap�skatījis un pavir�i pārbaudījis. Viens ritenis bija mazliet sagriezies uz sāniem un pāra spieķu bija aizlflzu�i. Riteņa no�ķiebums bija tik niecīgs, ka �ofers tam nepiegrieza vērības, pat nemirkli nedo�māja par to. Tāpat spieķu ielūzumi bija tikko ma�nāmi. Acs gan tos uzķēra, bet iespaids bija tik niecīgs, ka līdz apzinīgai domai nemaz nenonāca. Ar vārdu sakot, �ofera apzinīgais prāts atrada ma��īnu pilnīgā kārtibā Bet ne ta bija ar zemapziņu. �is prāts ir spējīgāks un precīzāks. Tas visu ie�vēro un visu redz. �is prāts ari uzņēma iespai�dus par lūzumiem un riteņa nepareizo stāvokli. Zemapziņas prāts nu sāka strādāt un strādāja visu nakti. Tas vērtēja redzēto, salīdzināja un pētīja, kamēr nāca pie slēdziena, ka ma�īnas ka�tastrofa neizbēgama. �ai atziņai bija liktenīga no zīme, tādēļ ta nevarēja palikt tikai zemapziņā, bet ta nonāca ari līdz apzinīgam prātam neskaidras nojautas veidā, radot nemierīgu gara stāvokli.

Da�iem cilvēkiem �ādas nojautas ir ļoti stip�ras un tos bie�i dēvē par gai�reģiem. Patiesībā tiem ir tikai spēja uztvert zemapziņas atziņas un tās novest līdz apzinīgam prātam. Un zemapzi�ņas slēdzieni parasti ir pareizi, kļūdās ta ļoti reti.

Zemapziņas spēkus atraisīt māca indie�u jogu mācibas. Kam par to būtu interese, ieteicam tad griezties pie speciālas literatūras.

Augstākā gai�redzības pakāpe sasniedzama attistot mēdialās spējas un nododoties īpa�iem vingrinājumiem. Vingrinājumus okultās zinātnes ieteic izvest �ādi: � )

Dodaties mierīgā, tum�ā istabā un nosēstaties ar seju pret ziemeļiem. Atslābinājiet visus locekļus un elpojiet dziļi un ritmiski. Tad kon�centrējiet visas savas domas apmēram 10 minūtes ilgi uz to, ko vēlaties redzēt, jeb zināt. Tad at�slābiniet domas, bet mēģiniet uztvert visu to, kas parādas jūsu gara acu priek�ā. Vingrinājumi jā�atkārto vairākas reizes, tad panākumi neizpaliks: jums radīsies mazāk vai vairāk skaidra nojauta par to, ko vēlaties izzināt vai redzēt. Panākumi �eit atkarīgi no koncentrācijas spējas un atslābi�nājuma pakāpes: jo vairāk jūs spēsat domas kon�centrēt, jo tuvāki būsiet gai�redzības spējai.

Faķtru un jogu spējas. Ikkatris būs kaut ko dzirdējis par Indijas jogu brīni�ķīgām spējām. Tie var apklusināt kat�ras sāpes savā organismā, apturēt asins tecē�anu no ievainojuma, dziedināt saslimu�o orgānu, pār�traukt vai pastiprināt māgas, aknu, un zarnu darbu, iemigt uz pavēli u. t. t. Ari no mūsu tautie�iem daudzi ir piesavināju�ies jogu mākslu un savas spējas demonstrēju�i publikas priek�ā.

Vēl neticamākas spējas ir piesavināju�ies da�i Indijas faķīri, par ko bie�i raksta laikrakstos. Ir zināmi vairāki gadījieni, kur faķīrs labprātīgi pārirauc sevī visas dzīvības funkcijas un krīt �nā�ves miegā", Iieīc* sevi 'aprakties uz ilgāku laiku, pat da�ām nedējām, zeme, un noteiKia laikā no zārka, paceļas dzīvs un vesels. Atstāsta pat gadīilcnu, kur faķīrs kailām kājām staigājis par kvē�lojo�ām oglēm, bez ka rastos apdeguma brūces, uet sados gadljienos drīzāk, lieta grozīsies ap māģisko spēku iedarbību, nekā ap pa�a cilvēka garīgām spējām.

Turpretim spēja valdīt par savu ķermeni, orgāniem un fizioloģiskām norisēm ir pavisam da�bīga parādība un attīstama vingrinājumu ceļā.

Lai saprastu jogu mācības par da�ādu or�gānu iespaido�anu un pakļau�anu apzinīgam prā�tam, apskatīsim, kas notiek cilvēka ķermeni.

Mēs zinām, ka cilvēka ķermenis sastāv no atsevi�ķām �ūniņām, kas savienojoties grupās rada attiecīgus orgānus, kā sirdi, māgu, plau�as, u. 1.1. Pēc jogu mācībām katrai �ūniņai ir � savs indivi�duāls prāts, sajūta un griba. �is �ū�niņu prāts atsevi�ķos orgānos ir saskaņots, un tādā kārtā rodas attiecīga organa prāts.

Iek�ējo orgānu darbība top vadīta no mūsu instinktīvā prāta, tas ir, no iek�ējiem nervu cent�riem. �ie centri darbojas parasti nevainojami, bet ne katru reizi attiecīgie orgāni viņu pavēles iz�pilda kārtigi. Tie da�u reizi itkā sadumpojas, un attiecīga �ūniņu grupa uzsāk it kā streiku. Tas nekad nenotiek bez iemesla. Glu�i tāpat, kā fab�rikas strādnieki partrauc darbu, ja nesaņem pie�nācīgu algu, ari �ūniņas pieteic streiku, ja tām nepievada visas vajadzīgās vielas. Un ari ja �ī nenormālība novērsta, �ūniņas atgrie�as pie darba gausi un itkā negribot. Rodas attiecīga organa vājums un nespeja veikt savu darbu.

Pēc jogu mācībām �ādas gausas �ūniņu gru�pas var apzinīgi iespaidot uz pareizu darbību. To panaK ai griDas spēka Koncentrāciju iw. aUicCīgārn �ūniņām. Gribas spēku var koncentrēt, atkārtojot zināmus teicienus. Līdz ar uzmaniBas koncent�rāciju uz attiecīgu orgānu, tur pieplūst asinis un top novadīta dzīvības spēka � p r a n a s, straume. Tas ierosina orgānu uz pareizu darbību. Otris līdzeklis kas visvairāk top ieteikts no jogiem, ir uzmudino�as pavēles ar vārdiem. Arī �eit galveno lomu spēlē gribas spēks. �is paņē�miens dibināts uz aprādīto apstākli, ka katrai �ū�niņai un �ūniņu grupai ir savs prāts un tā tad arī spēja uztvert mūsu centrālā prāta domas un vēlē�jumus. Jo koncentrētām domām vispār piemīt ie�spaidojo�s spēks; kas ir vēl jo spēcīgāks attiecībā uz savu pa�a ķermeni.

Ka koncentrētās domas var tie�ām iespaidot fizioloģiskās norises, par to katris var pārliecinā�ties ar seko�u mēģinājumu.

Jums ir aukstas rokas. Nolieciet tagad rokas uz galda un koncentrējiet savas domas uz vienu no tām. Iedomājāties plastiski, ka uz �o roku līdz ar pastiprinātu asins straumi plūst dzīvības enerģija. Par otru roku nedomājiet. Ta ir grimusi nebūtība. Turiet savas domas �ādi koncentrētas uz roku 15 minūtes. Pēc �ām 15 minūtēm jūs vatēsiet pārliecināties, ka �ī jūsu roka ir tapusi silta, bet otra ir auksta, kā bijusi.

Apmēram �ādā pat veidā, pielietojot_gie tam suģestējo�us vārdus, jogu mācioas ieteic vajadzī�bas gadijiena apstrādāt ikkatru orgānu. Pieņem�sim, ka jūsu māga nestrādā labi un jūs vēlētos tās darbību uzlabot. Nosē�aties ērtā sēdekli. At�slābiniet visus locekļus un koncentrējiet savas domas uz māgu. Domājiet un runājiet apmēram �ā: Es gribētu lai mana māga darbotos labāki. Es raidu pa�ulaik uz to savu dzīvības enerģiju. Līdz ar to pievadu tai visas vielas, kas tai vaja�dzīgas. Es prasu no tevis, māga, lai tu strādātu labāki. Es zinu, ka tu man paklausīsi, jo tavs uzdevums ir man paklausīt.

Līdzīgā kārtā uz pastiprinātu darbību var uz�mudināt citus otganus sirdi, aknas, dziedzerus, nieres u. t. t. .logu mācības atzīst pie tam, ka katram organam esot savas īpatnības un arī sava �individualitāte".

Vislielākā sapralība piemītot sirds �ūniņām, tādēļ ar tām jāapietas ar lielāku cienību. Vismuļ�ķīgākās esot aknu �ūniņas, tādēļ tās uzmudinot nākoties pielietot stingrākus līdzekļus. Māgas �ū�niņām prāta esot pietieko�i daudz, tomēr mazāk, kā sirds �ūniņām. Vispaklausīgākās un vispacie�tīgākās esot zarnu �ūniņas.

Pavēles orgānu �ūniņām jānodod ar nopiet�nību un stingrību, tās vairākas reizes atkārtojot, pie kam noderīgi uz attiecīgu vietu uzlikt roku, viegli uzsist vai paglaudīt.

Pēc jogu mācībām ar �ādām suģestējo�ām pavēlēm var panākt stāvokli, kur visi orgāni pa�klausīgi izpilda mūsu apzinīgā prāta pavēles. Tas saprotams nav panākams ne da�ās dienās, nedz ari da�os mēne�os, bet prasa ilgāku laiku treni�ņam. Rezultātā rodas iespēja piemēram, apklu�sināt galvas sāpes, liekot asinīm atplūst atpakaļ, pastiprināt asins riņķo�anu, sasildīt salsto�us lo�cekļus, apklusināt izsalkumu, pārvarēt nogurumu u. t. t., bet ejot vēl tālāk �ajā attīstībā var sasniegt visas tās spējas, ar kūjām faķlri pārsteidz publiku.

Kolektīvais valsts pārvaldī�anas veids ir iz�rādījies par nederīgu un visās valstīs ir radusies tieksme koncentrēt valsts varu viena vadoņa ro�kās. Līdz ar �o �āds pats pa�valdī�anas princips sāk ieviesties visās privātās organizācijās un uz�ņēmumos: neatbildīgā kolektīvā vietā stājas viens atbildīgs vadonis.

Bet ļaudis, spējīgi būt par vadoņiem kaut kādā dzīves nozarē ir reti, tiem trūkst zināmas vadoņa īpa�ības � spējas vadīt ļaudis un valdīt par tiem. Tādēļ katram, kas negrib palikt neat�bildīgu sekotāju rindās, jāzin vadoņa spēju pamat�principi un jāprot tie piemērot dzīvē. Kam �ādas spējas būs, tam ari ir visas iespējas izvirzīties un ieņemt attiecīgu stāvokli.

Vadonības principi visās nozarēs vieni un tie pa�i. Ikkatras iestādes, organizācijās, uzņē�muma u. t. t. sekmīgai vadī�anai nepiecie�amas �ādas vadoņa īpa�ības:

1. I r j ā z i n uzņēmuma mērķis, tas ir jāzin, kādēļ attiecīgā iestāde vai uzņēmums pastāv un kas tam jāsasniedz. Tirdzniecības uz�ņēmumam, saprotams, �is mērķis ir lielāka peļņa, kooperatīvam � biedpi vajadzību lēta apmierinā��ana, valsts iestādei � noteiktas nozares lietderīga vadī�ana valsts dzīvē.

2. Jāzin līdzekļi, kā �is mērķis ir v i s v i e g 1 ā k i sasniedzams. �o zinā�anu ie�gūst attiecīgu nozari rūpīgi studējot, pētot visas iespējamības un pārbaudot līdzekļus.

3. Jāprot vadīt ļaudis. �ī jau ir liela māksla, un daudzpusīga zinātne. Ļaudis seko un paklausa tam, kas apmierina kādu vai vairākas viņu intereses. Vadonim jācen�as lai apmierinātu pēc iespējas vairākas savu darbinieku intereses. Kā svarīgākās no �ām interesēm būtu minamas: a) alga. Sekmīgi uzņēmumi tādēļ maksā saviem ļaudīm lielāku algu, kā tas vispā�rīgi parasts, b) Nodro�ināts stāvo k1 i s. Ikkatris strādās labāki, zinot, ka darbs un maize tam nodro�ināta un ka to neatlaidīs darba trūkuma dēļ. c) Cilvēcīga apie�anās. Nevienu darbinieku nedrīkst pazemot, rupji uzru�nāt, lamāt u. t. t. Katram cilvēkam ir zināma pa�cieņa un nav labi to aizskārt. d) I z r e d z e uz augstāku stāvokli. Ļau�u lielākais darba impulss ir � cerība uz labāku nākotni. Ta liek studentam �zubrit" cauras dienas un naktis, ierēdnim izpildīt vairāk, kā to prasa priek�niecība un meitenei � rūpīgi krāt naudu priek� �raibām lupatiņām" lai ar tārn taptu valdzino�āka un va�rētu nodibināt bezrūpīgu laulības dzīvi. �ās iz�redzes vadonim ja pabalsta, dodot iespēju sekmī�giem darbiniekiem izvirzīties un ieņemt augstaku vietu.

Bez galvenam interesēm var būt vēl citas mazākas. �ādu intere�u apmierinā�ana vadonim nekā daudz nemaksā, bet panākt var ar to daudz.

4. Jāprot ra�īgi strādāt. Lai darbs būtu ra�īgs, visā uzņēmumā jāieved noteikta kārtība un darba sadalī�ana. Sīki jānosaka katra darbinieka uzdevumi un jākontrolē to izpildī�ana. Darbi jāiekārto tā, ka lai nekas neglabātos kādā darbinieka galvā vai tikai atmiņā, bet lai viss būtu uz papīra. Katram darbam jābūt tādā kārtībā, kā darbiniekiem mainoties, attiecīgu darbu var tūliņ darit tālāk cits darbinieks. Kur tas tā nav, tur vadonis ir atkarīgs no darbiniekiem, kas nav vē�lami. Ikkatris darbinieks jāsagatavo priek� aug�stākas vietas uzņēmumā un ikkatram jau pie laika jāsagatavo vietnieks.

Attiecībā uz vadoņa pa�a darbu jāpieturas pie seko�iem pamatprincipiem: a) neielaisties sīkumos. Sikumi katrā uzņēmumā ir ļoti daudz un ja vadonis par tiem gribēs interesēties, tad pie svarīga darba netiks, b) Nedarīt to, ko spēj darīt apak�nieks. Apak�nieka darbs parasti ir vieglāks un prasa mazāk enerģi�jas un zinā�anas. Tādēļ vadonis nav priek� tā�diem. Vadonis dara tikai to, ko neviens no dar�biniekiem nevar darit. Arī �ādu darbu katrā uz�ņēmumā būs daudz un piinīgi aizņems vadoņa spējas, c) Darīt visu tūliņ, neatliekot neko ūz rītu. Vakardienas darbi ir tie, kas sa grauj enerģiju un nosit darba prieku.

5. Jāprot novērtēt jaunas i d ej a s. Sekmīgs būs tikai tāds uzņēmums, kur� prot izmantot jaunas idejas. Jo visam vecam ir konkurence, bet kas jauns un nebijis, tur nav konkurences, tur ir vislielākā peļņa. Tādēļ va�donim jāasina skats priek� jaunām iespējamlbām un jāprot ātri izmantot ikkatri jauni apstākļi.

Publiska runa ir visspēcīgākais līdzeklis ie�spaidot ļaudis. Ta ir īpatnēja spēja, neatkarīga no zinā�anām un citām garīgām dāvānām. �i spēja nepiecie�ama visiem kas grib izvirzīties sa�biedriskā vai valsts dzīvē.

Jūs variet būt visizglītotākais, un jūsu zinā��anas var būt vispla�ākās, bet ja jūs nespējiet �o savu gudrību ietērpt pareizos vārdos, nekad nespēsat vadīt pūli.

Un ne tikai sabiedrības vadoņiem vajadzīga runas māksla: ikkatru dienu mums nākas sastap�ties ar ļaudīm, uz kuriem mums jārunā un kur mums ar savu runu jāpanāk iespaids. Tādēļ ik�katram vadonim jāpiesavinājas spēja labi runāt, jo runas māksla ir spēks.

Lai runa darītu iespaidu, vispirms vajaga zinā�anas. Labi jāpārzin tās tēmāts, par ko runā. Bet ar zinā�anu vien nepietiek. Seit vispirms jāpārvalda valoda. Jāprot pareizi sa�stādīt teikumus un ātri atrast vajadzīgos vārdus.

Lai varētu pareizi runāt, jāprot pa�reizi domāt. �inī nolūkā katram jāiepazī�stas ar domā�anas zinātni, jeb loģiku. Neloģiska runa nepārliecina un neatstāj iespaidu. Runai jā�būt taktiskai un graciozai. Nevar lietot gafus daūdzdaļainus teikumus. Domai jā�plūst skaidri un vienkār�i. Runājot nedrīkst uz�dot auditorijai gfūti aptveramus jēdzienus, bet jā�lieto tikai tādi, kas tūliņ saprotami. . Katrai runai jāseko vienai pamatdomai, kas jāsadala elemen�tos, elementi jaanalizē un no tiem jāizved attie�cīgi slēdzieni.

Iesācējiem nepiecie�ami runu vispirms uz�rakstīt. Tikai labi iepraktizēju�ies runātāji var iz�teikt bez uzrakstī�anas. Runu uzrakstot, jāizmek�lē tie skaistākie un orģinālākie izteicieni. Nav labi lietot jau dzirdētus teicienus, bet gan katru reizi jāatrod jauni izteiksmes veidi.

Ļoti lielu lomu pie runas spēlē balss attīstība. Ikkatra cilvēka balss orgāns var būt labs un spēcīgs, tāpat kā tas var būt vāj� un4 neattīstīts. Balsij jābūt skaidrai, skaļai un sadzir�damai. Ta nedrīkst būt vadīta �caur degunu", nedz arī �caur zobiem". Ka balsij ir nedabīgas njskaņas, tas labāk lai nemēģina runāt � iespaids no viņa runas būs no�ēlojams.

Sliktu balsi var attīstīt ar vingrinājumiem. No tādiem minami skaļa lasī�ana. Lasiet kādu grāmatu, vislabāk tādu, kur nāk iek�ā saru�nas, skaļā balsī, studējiet pa�i savu balsi un lieciet to citam novērot. Ikkatris klausītājs �eit jums var būt labāks skolotājs, kā jūs pa�i.

Tāļāk ieteicams vingrināties runas mākslā ģimenē vai intīmos pulciņos. Ļaujiet �eit sevi nesaudzīgi kritizēt un ņemiet vērā aizrādījumus. Cen�aties lai jūsu balss skaņa būtu s i m p āt i s k a, tāpat �esti un izturē�anās. Ikkatrā runā jāieliek jūtas un temperaments. Kaut arī savādāki jūs būtu visnosvērtākais cilvēks, bet ja jūs nepratīsiet savas domas ietērpt parei�zos teikumos, tad sekmju nebūs.

Attiecībā uz runā�anas techniku jāietur seko�i noteikumi.

1.���� Runa jāpavada ar attiecīgiem' �estiem un mīmiku. �estiem jābūt glītiem un dabīgiem un īstā vietā pielietotiem.

2.���� Jāizvairas no vienmuļības, paaugstināt kur pienākas balsi.

3.���� Ja temāts atļauj, runā jāiepin �ad un tad pa komiskai sistuācijai, lai uzjautrinātu klausītā�jus un pievilktu to uzmanību.

4.���� Runājot pieturēties dabīgā pozā. Ne�drīkst runāt stāvot vai sēdot nekusto�i, statujai lldzigā stāvoklī, tāpat nedrīkst turēt rokas uz mu�guras, nav labi tās arī visu laiku turēt uz galda priek�ā. Nedrīkst atspiesties, saliekties ceļos un tamlīdzīgi, jo tas izrāda nogurumu.

5.���� Jārunā vienkār�i un bez sve�vārdiem. Ļaudis instinktīvi nojau�, ka patiesība ir vienkār�a un tādēļ pārmērīgi gudras runas uzņem ar neuz�ticību.

6.���� Runa jānobeidz efektīvi, tas ir tā, lai beigu vārdi darītu vislielāko iespaidu. Lai to pa�nāktu, beigās der saņemt īsi kopā visu saturu un uzsvērt uz vissvarīgāko, izrādod at�tiecīgu jūtu uzplūdumu. Runas beigās nedrikst novirzīties sāņus un teikt vēl �pāris vārdu" par kādu blakus lietu, �āds nobeigums var izgaisi�nāt visu runas iespaidu.

Kas grib izveidot sevi par profesonālu runā�tāju, tad saprotams jāiet vēl tālāk runas mākslas studē�anā. �eit pasniedzam tikai tās zinā�anas, pēc kufām ikkatram var rasties vajadzība. Par r nias mākslu visā pilnībā var gūt zinā�anas no at�tiecīgas literatūras.

Lai garīgs darbs būtu sekmīgs, nepiecie�ami ievērot zināmus noteikumus un zināt garīgā dar�ba higiēnu. Modernā zinātne māca, ka smadze�ņu darbība norit tāpat kā citu mūsu ķermeņa or�gānu darbība.

Līdzīgi tam, ka māga izdala gremo�anas sekretu, aknas �ulti, mutes dziedzeri siekalas, smadzenes izdala dom a s. Tādēļ lai �is domā��anas orgāns, smadzenes, varētu darboties, nepie�cie�ami apmierināt tā fizioloģiskās prasības pēc ba�rības, darba, atpūtas, uzmudinājuma u. 1.1. Tādā kārtā smadzeņu darbība lielā mērā atkarīga no citu orgānu darbības, māgas, plau�ām, sirdi, nierēm u. 1.1. Ja �ie orgāni darbosies labi un kārtīgi veiks savus uzdevumus, tad arī smadzenēm būs dota ie�spēja veikt savu uzdevumu pilnos apmēros. Ja turpretim, kāds orgāns, piemēram māga, ir sasli�musi un neveic savu uzdevumu, tad smadzenēm netiks pievadītas vajadzīgās barības vielas, tur ie�plūdis netīras vai saindētas asinis, caur ko sma�dzenes nebūs darba spējīgas.

Tādēļ lai garīgā darbība būtu pilnvērtīga, ir nepiecie�ami gādāt par ķermeņa vispārējo fizisko

veselību. *

Smadzenes top pastāvīgi bagatīgi applūdi�nātas ar asinīm. Asiņu plūsmai mitoties cilvēks zaudē samaņu. Tā tad bez asins pieplūduma sma�dzenēs cilvēks nevar domāt. Asinis apgādā sma�dzenes ar nepiecie�amām barības vielām: natronu, dzelzi, u. 1.1., bet it sev�ķi ar fosforu. Bez fosfora nav nekādu domu.

Jāzin, ka katram organam ir kaitīgas divas, lietas, proti, pārpūlē�anās un darba trūkums. Tas pat3 sakams ari par smadzenēm.

Par darba trūkumu smadzenēm musu apstāk�ļos gan nenākas runāt: modernā dzīve ir tik sare�ģīta, ka prasa ik no katra mazāk vai vairāk sma�dzeņu darba. Turpretim ļoti bie�ā parādība ir smadzeņu pārpūlē�an a.

Garīgā pārpūlē�anās var novest pie pilnigas darba nespējas un vājprātības. Labākā gadījienā tā aprobe�ojas ar nervozitāti, galvas sāpēm, un pa�mazinātām, darba spējām. Daudzi garīgi darbi�nieki ar pārpūlē�anos ir saīsināju�i savu mū�u un aizgāju�i priek�laikus kapā.

Tādēļ visi censoņi nopietni jābrīdinā nepār�pūlēt savas smadzenes. Lai pie tā nenonāktu ga�rīgai-; darbs jāierobe�o ar laiku. Nedrīkst lasīt, domāt, rēķināt, mācīties u. t. t. cauru dienu vai nakti, bet gan tikai da�as stundas diennaktī. Nor�mālais laika ilgums pie garīga darba diennaktī var svārstīties no 3 � 8 stundām. Garīgo darbu var strādāt 8 stundas tikai tad, ja tas neprasa inten�sīvu domā�anu. Tāds ir parastais biroju un kaucseju darbs, kur ierednim tas jau aprasts un top strādāts puslīdz mechāniski. Savādi tas ir, ja darbs prasa nepārtrauktu domā�anu, piemēram: mācī�a�nās, matemātikas uzdevuma atrisinā�ana, literāriska ra�ojuma rakstī�ana u. t. t. Pie. �āda darba būtu ieteicams pavadīt vairāk, kā 3 stundas dienā. Vis�labākais un ra�īgākais laiks priek� garīga darba ir no rītiem.

Pārpūlē�anos sekmē darba vienmuļība. Cil�vēks ir radīts jauktam darbam: garīgais darbs tam jājauc ar fizisko. Adi sie (lama veidi iespaido viens otru veicino�i Tā garīgais darbinieks, kas strādā pārmaiņus ari fizisku darbu, varēs vairāk panākt garīgā laukā, nekā tas, kas nodarbina tikai smadzenes. Kā pārmaiņas darbi garīgam darbi�niekam ir ieteicami dārzkopības vai zemkopības darbi.

Pie gariga darba ir jāsargājas pārpūlēt redzi. Redzes nerva pārpūlē�ana ne tikai kaitē acij, bet atstāj sliktu iespaidu ari uz gara spējām vispār, jo redzes centrs smadzenēs stāv ļoti tuvu intellekta centram.

Nedrīkst stipri nodarbināt smadzenes vakaros pirms gulēt ie�anas. Nav ieteicams �ajā laikā pat lasīt. Pirms iemig�anas smadzenēm jādod no�moda atpūta, lai no tām atvilktu tur saplūdu�ās asinis.

No liela svara priek� garīga darba ir barī�bas jautājums. Lai smadzenes uzturētu darba spēju augstumos, ir nepiecie�ama piemērota bariba, pareizos laikos un pareizos vairumos. Ba�rībai jābūt vienkār�ai, tādai, kas satur visas cil�vēka organismam nepiecie�amās daļas un ta nedrīkst būt gfūti sagremojama. Nebūtu ieteicams vienā maltītē sajaukt da�ādus ēdienus, caur ko gremo�ana top apgfūtināta. Barība top pilnīgāki izmantota, un organisms vismazāk pārpūlēts, ja vienā maltītē ēd tikai vienu ēdienu. Pie �ādas kārtības, saprotams, katrai maltītei ir jāsastāv no citām barības vielām, jo vienmuļīga barība nevar cilvēku uzturēt normālā spēka stāvokļi.

Lai barība būtu viegli uzņemama, jāraugas lai tā nesaturētu daudz stērķeļu vielu. Stērķeli orga�nisms nevar uzņemt tā jāpārvēr� cukurā. �is pro�cess patērē daudz nervu spēka, caur ko garīgais darbs var tapt apgrūtināts. Kā bezstērķeļu ēdam�vielas intelliģentam darbiniekam ieteicams: augļi, piens un piena produkti, olas un cukurvielas. No�derīgas arī da�as saknes un dārzaugi. Gaļa gan nesatur stērķelvielas, bet ta ir kaitīga citu iemeslu dēļ un tādēļ lietojama tikai nelielos daudzumos, vai pat nemaz.

Ēdot vieglu barību, garīgais darbinieks varēs iztikt ar mazāk miega, organisms netiks nogurdi�nāts ar gremo�anas procesu.

Pēc ikkatras maltītes garīgam darbiniekam vajadzīga atpūta no 1 � 2 stundas, kas pavadama vai nu pilnīga miera stāvoklī, vai pastaigājoties. Pilnīgi jāizbēg darbs tūliņ pēc stiprākas maltītes, jo ta i pirmkārt, garīgs darbs iespējams tikai ar lielu piespie�anos, un otrkārt, ja tomēr �inī laikā piespie� darboties smadzenēm, tad gremo�anas no�rise būs apgrūtināta.

Lielu iespaidu uz cilvēka gara darbu dara narkotiskas vielas kā alkahols. nikotīna n. t. t. Visi minētie līdzekļi pie neliela daudzuma no sā�kuma para spēias paaupslina turpretim _pi> tā�lākās lieto�anas tās krīt vel zemāk, Kā normālā stāvoklī. Tā piemēram smēķētajam gara darbība ir ļoti dzīva pie pirmo dūmu ievilkurna, turpre�tim sinēķi nobeidzot, tā jau būs krietni vien pa�vājinājusies.

Gara darbibu atdzīvina ari tēja un kafeja. Bet ari �eit neilgi pec �o vielu lieto�anas iestājas reakcija,

Tādēļ pie regulāra ilgsto�a gariga darba ne�kādi uzbudino�i līdzekļi n ebūtu lietojami,, jo to ie�spaids" ir īslaicīgs.

Smadzenēm kaitīgs ari darba trūkums. Tā�pat, ka ikkatris nenodarbināts orgāns, arī smadze�nes bezdarba stāvokli top vājas un darba nera��īgas. Tādēļ viens no svarīgākiem garīga darba spēju uzturē�enas līdzekļiem ir mērenība darbā un mērenība atpūtā.

Lai cilvēka garigās spējas uzturētos pienā�cīgā augstumā, tam jāņem vērā vēl da�as nepie�amlbas.

Cilvēks nedzīvo no maizes vien. Ar to ir teikts, ka cilvēkam bez materiālām vajadzībām, nepiecie�ama ari garīgā barība.

Garīgā barība meklējama dvēselisko pārdzī�vojumu sfērā.

Pirmā nepiecie�amība �eit ir � reliģija un mistika. Bez reliģijas, bez ne�aubīgas pārliecības par dieviesrības esamību, cilvēks ir �ķirts no garīgā spēka avota; cilvēkam jāapzinas, ka viņam ir dota dzirkstele no dievības gara un daļiņa no dievi�ķīgās visspēcības. Cilvēkam jā�apzinas, ka arī viņa spēkos stāv teikt �os vārdus

Lai top, un ka ar! viņa gribai ir zināms piepil�dījuma spēks. �ādu atziņu mēs varam gūt tikai no reliģijas.

Tālākā nepiecie�amība ir � estētisko jūtu izkop�ana. Cilvēkam jābūt spējī�gam uzņemt to garīgo baudu, ko sniedz māksla, daiļums un tikumība. Daiļums ir harmonija un saskaņa. Tas saskaņo mūsu gara dzīvi un dara harmoniskas mūsu dvēseliskās norises. Katra cil�vēka dzīvē nepiecie�ama augstāku i d eā 1 u piepildī�anās. Cilvēks nevar dzīvot tikai savu fizioloģisko prasību apmierinā�anai. Katrā cilvēkā mīt tieksme pēc kaut ka augstāka, un tā nedrīkst tapt apspiesta. �ī tieksme var dabūt savu piepildījumu mīlestībā uz līdzcilvēkiem: tautu, valsti, ģimeni vai cilvēcei vispārīgi. Katram no mums vajadzīgs kaut kas ārpus mums stāvo�s, ko mēs mīlētu, kam mēs ziedotu savas rūpes un gādību.

Filozofija atzīst, ka attīstīta cilvēka sastāvs ir seko�s: fiziskās spējas 15%, prāta spējas 25%, jūtas 30%, garīgais elements 40%.

Veikalnieciskā darbībā mēs tā tad varam ie�likt tikai 40% savu spēku, tas ir, fiziskās un prāta spējas. Pārējās 60% mums tā tad jāvirza uz ci�tiem mērķiem.

Pie garīgām nepiecie�amībām pieskaitama ar prieka izjūta. Prieks ir kaut kas cits, kā izprieca. Var nodoties izpriecām un prieka neizjust. Prieks iespēj ams tikai pie g arīgas harmo-

injas,_ pie l īdzsvarota s dvēseles dzives. Dzīves

prieks Tr spēka un izturības avots. Ar to var sa�sniegt vairāk, kā ar rūpēm, bēdām un īdzību.

Tādēļ mums visiem spēkiem jācen�as novērst visi tie apstākļi, kas mums neļauj sajust laimi un dzī�ves prieku.

Lai garīgie spēki varētu tapt izkopti, mums ir jāpieturas pie gai�ākā optimisma. Op�timisms ir � gai�s skats uz dzīvi, atzīstot, ka dzīve ir laba, ka ļaudis ir labi, un ka mēs pa�i esam labi. Optimisms it pretstats pesimismam, kas visu uz6kata par sliktu, visur redz tikai ļaunumu un negantību. �āds uzskats pats par sevi ļaunums, tas diktē mums tādu rīcību un vada mūs uz tā�diem ceļiem, kas neved pie panākumiem. Dzīve būs mums laba par tik, par cik mēs pa�i esam labi. Bet būt labiem un tapt vi slābākiem ir mūsu pa�u spēkos.

Mēs zinām, ka vīrie�u un sievie�u starpā ir personas, kas kā magnets pievelk un valdzina pretējo dzimumu. Lai pieminam populāro teiku par Don-�uānu, kufa fascinācijas spējai nav bi�jusi spējīga pretoties neviena sieviete, lai gan ne�viens no rakstniekiem �iem tipiem nepieraksta ne izcilus skaistumu, nedz arī augstas gara spējas. Pievilcības spēja tā tad meklējama kaut kādās citās īpa�ībās. �ādi don-�uāni ir ari starp sie�vietēm, pie tam ari tās netiek tēlotas kā reti skai�stas, nedz arī kā augsti apdāvinātas.

No otrap puses mēs redzam, ka ir ari tādi abēju dzimumu priek�stāvji, kas būdami glīta iz�skata un apdāvināti, tomēr nedara nekāda iespaida uz pretējo dzimumu. �ādi cilvēki parasti ir ne�laimīgi: tie nespēj nodibināt laulības dzīvi, un ja to izdodas panakt, tad viņu laulibas dzīve būs ne�laimīga.

Tādēļ paceļas jautajumi: kādas tad nu būtu tās īpa�ības un spējas, kas valdziņā pretējo dzi�mumu un kādā veida tās attlstamas.

Pēc lietpratēja dzimuma jautājumos, prof. Foreļa, pievilcības spējas priek�noteikumi būtu sekosi:

Sievieti valdzina pie vīrie�a īstas v ir i e t i b a s īpa�ības. Par tādām uzskatamas: fiziskais un garīgais spēks, dor�sirdiba un pa�pa�ļāvība. Sieviete neieredz sievi�ķīgu vīrieti, tāpat necie� fiziski un garīgi vājos un bailīgos. Sievietei ir tieksme piekļauties stipram un spēcīgam virietim, kas to varētu aizstāvēt dzīves vētrās. Vīrietis zaudē katru pievilcību sievietes acīs, ja tas �ādu aizsar�dzību meklē pie sievietes.

Sievieti pievelk pārākums, par citiem vīrie�iem. Grietiņa atmet mīlo�o Zībeli un pie�ķeras Faustam, tādēļ ka to tura par piedero�u pie augstākas kārtas. �ādas Grietiņas ir mazāk vai vairāk visas sievietes.

Sievieti valdzina noslēpums, tādēļ atklātas dabas vīrie�iem ir mazāk panākumu, kā noslēpumainiem.

Vismazāk sievieti interesē vīrie�a skaistums. Fiziskais spēks �eit spēlē daudz lielāku lomu. Sievieti pievelk tas vīrietis, kas pārāks par viņu fiziskā un intelltektuālā ziņā.

Tādēļ ikkatram vīrietim, kas grib iegūt spēju valdzināt sievieti, jākultivē aug�minētās īpa�ības un tās jāizceļ sievietes priek�ā. Ja turpretim �ā�das īpa�ības vīrietis nevarēs demonstrēt, tad ne�līdzēs ne pierunā�ana, nedz savu jūtu apliecinā�jumi: sieviete arvienu pieķersies tam, kam būs vairāk vīrietības.

Glu�i pretējas īpa�ības meklē vīrietis pie sie�vietes. Vīrieti pievelk tas, ko mēdz apzīmēt par �mū�īgo sievietību". Tās ir īpa�ības, kas valdzi�nāju�as vīrieti jau senos laikos un valdzinās ar�vienu. �Mū�īgas sievietlbas" Ipa�ibas ir � m a ig u m s, pi e kļāvi ba, jutība un k a un I b a. Vīrieti valdzina viss tas, kas sievietīgs un pretējs vīrietībai.

Virietis necie� vīri�ķīgas sievietes. Vīrietis nevar sajūsmināties par sievietes fizisko spēku, viņas dro�sirdību un varonību vai ari augstu intellektuālo attīstību.

Vīrietis ciena sievietes vispārējo iz�glītību, bet sievietes augstskolas izglītība to pievelk mazāk.

Sīrieti ari pievelk sievietes praktiskais prāts, skaistuma sajūta un laba gaume. Lielu iespaidu uz vīrieti dara arī sievietes zinā�anas mājturības mākslā.

Fiziskais skaistums pie sievietes gan spēlē lielāku lomu, kā pie vīrie�a, bet tomēr tas stāv o t rJ vietā. Noteico�ais ari �eit ir sievietes g a rlg ā s īpa�ības, un dvēseles dzīve.

Sakarā ar teikto, sievietēm, lai iegūtu spēju saistīt pie sevis stipro dzimumu, ieteicams pie�griezt lielāku vērību aug�minēto īpa�ību un spēju attīstī�anai, bet mazāk nodoties skaistuma kop�anai un ģērb�anās mākslai. Nav noliedzams arī, saprotams �o pēdējo līdzekļu ie�spaids, bet nepiecie�ami ir uzturēt samēru starp garīgām īpa�ībām, miesas skaistumu un viņas ie�tērpu.

Mēs zinām, ka vislielākie rezultāti garīgā spēka attīstī�anā ir sasniegti austrumu zemēs. In�dijas augstākās kastas, ktiļ-as no paaudzes uz pa�audzi nododas sava individuāla �Esu izkop�anai, ir sasniegu�as ievērojamu garīgā spēka augstumu. Mēs zinām par braminu spējām, pilnīgi valdīt par savu ķermeni, domām un jūtām. Viņu spēks par fizisko ķermeni ir tik liels, ka pat slimībai un nāvei tie nav pieejami: bramins beidz savas dzīves gaitas tad, kad viņa dzīves uzdevums ir izpildīts un kad tas nevēlas vairāk dzīvot.

Ir dibināti nostāsti par kādu augstieni Tibetā, kur dodoties no visām austrumu zemēm Tie, kas savā attīstībā sasniegu�i pārcilvēciskas spējas. �e�jienes iemītnieki esot galīgi pārvarēju�i materiālās pasaules varu, un dzīvojot kā fiziski-garīgā būtība.

Par �ādu augstieni stāsta leģendas. Bet mēs zinatn, ka ikkatrai teikai jeb leģendai ir savs ti�camības pamats.

Tādēļ mēs nedrīkstam nevērīgi paiet gafām austrumzemju mācībām �ajā nozarē. Apskatīsim �eit mācību par p r a 11 u un tās uzņem��anu.

Okultisti visos laikos ir mācīju�i, ka gaisā, ūdenī, svaigā barībā u. t. t. atrodama Īpa�a sub�tance jeb princips � p r a n a. �is princips ir visas dzīvības avots. TA ir dzlvlbasen erģija, garigā un fiziskā spēka noteicēja.

�o dzīvības spēku cilvēks var uzņemt sevi vairāk vai mazāk. Kam ir daudz pranas tas ir 'vesels, spējigs un dzives priecīgs, turpretim tam, kam pranas maz, tas ir, slimīgs, nervozs un ga�rīga darba nespējīgs.

Pranu cilvēka organisms uzņem ar barību, saules gaismu, bet galvenā kārtā ar elpo�anu. Elpojot pranu uzņem līdz ar skābekli, bet ta nav skābeklis. Gaisa skābeklis, uzņemts orga�nismā, pāriet asinīs un izdalas pa visu asins riņ�ķo�anas zistēnm. Prana, turpretim, pāriet nervu zistēmā un top izdalīta pa visiem narvu centriem. Skābekli organisms patērē priek� fiziskām nori�sēm ķermenī, prana top izlietota garigā darbā. Katra doma, katris gribas akts, un katris jūtu im�pulss, ir pranas manifestējums. Pranas centrs or�ganismā ir � vēdera smadzenes centrs jeb gang1 js � �saules pinums".

Lai uzņemtu ar elpo�anu pēc iespējas vai�rāk pranas, ir izstrādātas daudzas elpo�anas zistēmas. Populārākā no tādām ir � �ritmiskā elpo��ana". Ritmiskās elpo�anas pamatā top likta skait�ļa vienība, kas līdzinās vienam sirds pukstienam. Tādēļ vispirms jāpiesavinās sirds pukstienu ritms, kas ir katram cilvēkam savādāks. Liekat roku uz pulsu vai sirds vietu, skaitot pukstienus 1, 2, 3, 4, 5, 6; � 1, 2, 3, 4, 5, 6; kamēr �is ritms ir pilnīgi pārgājis jūsu atmiņā.

Ritmiskā elpo�ana prasa, lai ieelpo�anas un izelpo�anas laiks būtu vienāds, un lai elpas ietu�rē�anas laiks, tāpat kā laiks starp diviem elpas vil�cieniem būtu pus tik liels, kā ieelpo�anas vai izelpo�anas laiks.

Elpo�anā vingrinājās �ādā veidā:

1.���� Nosē�aties ērtā sēdeklī, krūtis, galva un kakls stāv pēc iespējas taisnā līnijā. Pleci atpakaļ, rokas guļ uz ceļgaliem. Krūtis nav jāpadod uz priek�u un vēders nav jāievelk, kā to dara pie vingro�anas.

2.���� Velciet lēni un vienmērīgi gaisu iek�ā, s e � u pulsa sitienu laikā.

3.���� ieturiet gaisu plau�ās trīs pulsa si�tienu laikā.

4.���� Tāpat lēni un vienmērīgi izpū�iet gaisu se�u pulsa sitienu laika.

5.���� Līdz nāko�ai elpas ievilk�anai turiet plau��as tuk�as trīsu pulsa sitienu laikā.

6.���� �o vingrinājumu atkārtojiet vairākas rei�zes.

Pie vingrinājuma nedrīkst plau�as pārpūlēt. Tikko nianama kaut kāda veida neērtība, vingrinā�jums jāpārtrauc.

Pēc vingrinājuma jāizdara tīrī�anas elpo�ana. Ta iztīra plau�as un dod atpūtas sajūtu. Tīrī�anas elpo�ana atsvaidzina visu organismu un dod jaunu enerģiju pie fiziskā un garīga darba. To izved �ādā veidā:

1.��� Ieņemiet pilnu vilcienu gaisa,

2.���� Ieturiet gaisu da�as zekundes.

3.���� Sataisiet lūpas tā, it kā jūs gribētu svil�pot. Tad izpū�iet nedaudz gaisa caur lūpu starpu. Apstājaties un ieturiet gaisu, pēc tam at�kal izpū�iet nedaudz gaisa. Turpiniet �ādu izelpo�anas veidu, kamēr viss gaiss izelpots. Lūpas jātur cie�i un gaiss jāizpū� ar spēku.

Ar �ādu metodi var atsvaidzināt noguruma stāvokli. Attiecīgi ievingrinoties �āda elpo�ana izliksies viegla un nepiespiesta.

Nervu zistēmas stiprinā�anai jogu mācības ieteic �ādu elpo�anas veidu:

1.��� Nostājaties taisni, svaigā gaisā.

2.���� Ievelciet pilnas krūtis gaisa un ieturiet viņu tur.

3.���� Izstiepjiet rokas taisni uz priek�u, nesasprindzinot muskuļus.

Vediet lēni rokas atpakaļ pie pleciem, pakāpeniski sasprindzinot muskuļus tā, ka plecus sasniedzot roka būtu dūrē savilkta un aiz sasprindzinātlbas viegli drebētu.

5.���� Tad vairāk reizes tāpat sasprindzinātas un dūrēs savilktas rokas izstiepjiet uz priek�u un ātri atraujiet atpakaļ pie pleciem. �āda kustība jāatkārto vairākas reizes.

6.���� Izpū�iet spēcīgi gaisu caur muti.

7.���� Izvediet tīrī�anās elpo�anu.

Sa vingrinājuma sekas atkarīgas no ātruma, ar kādu rokas top atrautas atpakaļ no izstieptā stāvokļa, no muskuļu sasprindzinātības un no plau�u piepildī�anas pakāpes.

Smadzeņu darbību atsvaidzina un prāta spējas palielina seko�i elpo�anas pa�ņēmieni:

Sē�at taisni, tā kā mugurkauls lai būtu taisnā stāvokli, Skatatie3 taisni uz priek�u. Elpojiet rit�miski, saskaņoti ar pulsa Pilieniem. Bet �eit jā�elpo ne caur abāin nāsīm, bet pārmaiņus ar vienu un otru �ādā veidā:

Ievelciet elpu caur labo nāsi, piespie�ot ar pirkstu kreiso nāsi. Tad saspie�iet labo nāsi un izelpojiet caur kreiso. Tad pirkstu neatņemot :io labās nāsis, ieelpojiet caur to pa�u kreiso, bet izelpojiet caur labo, atkal ieelpojiet caur to pa�u labo un izelpojiet caur kreiso u. t. t.

�āda elpo�ana ieteicama visiem, kas nodar�bojas ar garīgu darbu. Ta ir visvecākais jogu elpo�anas paņēmiens un labi pazīstams arī Eiropā.

Jogu zinātnes māca arī, kā uzņemt pranu līdz ar barību. �inī nolūkā ieteicama tikai stādu barību un pie tam zajā veidā. No dzīv�nieku produktiem lietojams vienīgi piens visādos veidos. Gaļa pilnīgi noliedzama un top uzskatīta par cilvēka organismam nepiemērotu barību. Krīt svarā ne tikai barības sastāvs, bet ari barības uz�ņem�anas veids. Pranu ķermenis var uzņemt ti�kai pie pozitīva .gar0 stāvoKļa. Tādēļ drīkst sesties pie maltītes tikai pie mierīga un līdzsvarota noskaņojuma. Ēdot domas nedrīkst būt izklai�dīgas, bet tās jākoncentrē uz ēdamām vielām, to gar�u, smar�u u. t. t.

Pranu uzņem arī dzerot svaigu ūdeni, tāpat ieteicamas ar bie�as peldes dabīgos ūdeņos.

Pēc jogu mācībām, pranu raida arī saules stari. Tādēļ nepiecie�ami pēc iespējas vairāk uz�turēties saules gaismā, ņemot saules peldes, vai tamlīdzīgi. Saules stari visspēcīgi iedarbojas.agxas_riii23, tādēļ ieteicams �o laiku izmantot apsāuļojoties jeb pastaigājoties saules gaismā.

Saule, gaiss un svaiga stādu barība, tie ir visbagātākie enerģijas un garīgā spēka avoti. To ir atzinu�i austrumzemju okultisti jau pirms 1000 gadiem. To tagad atzīst ari akadēmiskā zi�nātne.

Izlasot �o grāmatu, nevajaga domāt, ka �eit nu ir sakopotas visas zinā�anas par garīgā spēka attīstī�anu, uzrādīti visi ceļi, un ka tālāk iet vairs nav iespējams. Tā tas nav. �ī zinātne ir par daudz pla�a, lai to ietvertu nelielā gramatā. Mūsu grāmata domāta vairāk kā ierosinā�jums, nekā izsmeļo�a mācība. Tādēļ ieteicam musu lasītājiem nenogurt tālāku ceļu meklē�anā uz garīgiem augstumiem. Uz to novēlam visiem labas sekmes.

...

Sakarā ar pēdējo gadu desmitu sociālisma mācību panākumiem, visās zemēs bija radusies arī zināma kustība pret naudu un bagātību. �īs kustī�bas priek�gājēji mēģināja nostādīt bagātību ka kaut ko zemu un netīru. Si pati mācība kūdīja ari nabagos pret turīgiem un nostādīja pēdējos it kā noziedznieku lomā. Un kādam fran�u zinātnie�kam pieder pazīstamais teiciens: �La nropriēlē c'est le vol, (katris ipa�ums ir zagta manta).

�ās kustības sākums meklējams jau sirmā senātu \ Vidus laikos �o mācību izolatīja klostera mūki, jo to interesēs bija naudas saplū�ana klo�steros. Tie mācīja gan nicināt naudu, bet pa�i ar pateicību to pieņēma .priek� svētiem mērķiem". Par bagātības pretinieku jāuzskata art Jēzus no Nāceretes, ja viņ� tie�ām būtu teicis tos vārdus, ko viņām pieraksta. Mateusa evaņģēlija 19. no�daļā no 23 � 24 pantos stāv rakstīts: �Bei Jēzus teica uz saviem mācekļiem: Patiesi es jums saku, bagātam būs gfūti nākt debesu valstībā. Un tā�lāk es jums saku: Ir vieglāki kamielim līst caur adatas aci, nekā bagātam iekļūt Dieva valstībā".

�o pantu ir mēģināts da�ādi tulkot, bet tas ir veltigi. Tur teiktie vārdi ir tik skaidri un ne�pārprotami, ka nepielai� nekādu citu tulkojumu. Viņu nepārprotamais saturs ir: Ba ātība ir grēks un bagātais ir noziedznieks, kas caur to top iz�slēgts no Dieva �ēlastības.

Bet lietpratēji atzīst, ka �ie vārdi nevar būt Jēzus te kti. Tas liekas būt pilnīgi izslēgts, ņemot vērā (o augsto viedokli, no kāda Jēzus apskatīja dzīves parādības. No ta raugoties viņ� nekad ne�kad nevarētu pielaist tādu kļūdu, notiesāt bagātību un bagātniekus, kā tādus. Varēja būt notiesāta tikai bagātības nelietīga izlieto�ana, jeb tās ne�taisnie iegū�anas ceļi.

Kā tad nu iespējams, ka bibelē būtu ievie�su�ās �ādas nepareizības.

Kļūdas un nepareizības blbele un evaņģē�lijos nav nekas jauns. Tādas pēdējā laikā ir at�rastas vairākas. Mēs zinām, ka svētie raksti ag�rāk tapa pavairoti pārrakstī�anas ceļā. Pārrakļ-tīlāji bija mūki, kas �atteiku�ies no pasaules". Tiem nu dabīgi radās tieksme blbeles vārdus vei�dot pēc saviem ieskatiem. Tur nemaz nevajadzēja ļaunu nolūku: mūks savā vientiesībā domāja, ka tam tie�ām tā jābūt, un ka tādas ir Kristus īstās domas. Tādā ceļā radās izteicieni, kam nebija nekā kopēja ar augstās mācības garu. Vēl jo vairāk par minēto vārdu neistnmu mūs pārliecinā tas fakts, ka kļūdas un nepareizības ieviesu�ās pat Kristus izteicienos pie krusta: pat oficiālā baznīca atzīst, ka Kristus nekad nebūtu varējis teikt tam pierakstītos bezcerības vārdus: �Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis", kas ir pilnīgā pretrunā pret visu Viņa mācību, slu�dino�u ticību un cerību līdz galam.

Ar tādu pa�u skepsi mums jāuzņem ari citi līdzīgi Kristum pierakstīti teicieni, kas sludina nemīlēt pasauli un nonicināt visu, kas ir pasaulē.

Lai iegūtu pilnīgu skaidrību �inī jautājienā, painteresēsimies, kas par �o lietu stāv rakstīts citās bībeles vietās. Un te nu mēs neatrodam nevienas personas, kas noliegtu bagātību, un ne�vienas vietas visā blbelē, kur bagātība tūtu uz�skatīta kā grēks. Glu�i otrādi: mēs tur uzdura�mies uz daudzām vietām, kur bagātība top cildi�nāta kā Dieva svētība un dāvāna, kas top pie�ķirta labiem un dievbijīgiem. Par labu pasaulīgai mantai runā ari Kristus līdzība (Mateus evaņģēlijā 25, 14 � 29), kur top cildināts tas kalps, kas kunga mantu par ta prombūtnes laiku pavairojis, bet nosodīts tas, kas to nav darījis piebilstot: �jo kam ir, tam taps dots, bet kam nav, iam taps ari tas pats mazumiņ� atņemts, kas tam ir".

Kā svelos rakstos bagātība tie�ām top uzskatita par Dieva svētību, liecina sekn�as vietas blbele: 5. Mozus grāmatā 28, 11 � 12 mēs lasam: �Un tas Kungs darīs, ka tev būs bagātī�bas pārpilnība. Tas Kungs atvērs priek� tevis savus dārgumus. Un tu a i z 1 i e n ē s i daudzām tautām, bet tu pats n e n oviena neaizņemties. Salamana 111., 16 mēs lasam: �Pie viņas labās rokas ir ilgs mū�s, pie kreisās rokas bagātība un gods. Tur�pat X., 22 stāv rakstīts: �Ta Kunga svētība dara bagātu bez pūlēm". 2. Korintie�u IX., 8. �Dievs var darīt, ka visas lietas jums ir pil�nībā un ka jūs esat bagāti priek� visiem labiem darbiem. Jesaja 1. 19.: Ja jūs gribēsiet būt man paklausīgi, tad jūs baudīsiet �ās ze�mes labu ni u. �ādus izvilkumus, kur bibeles vārdi cildina mantu un bagātību mēs varētu pie�vest ļoti daudz.

Tālāk, da�us var ievest nesapra�anā bibeles vārdi, ka neviens nevar kalpot diviem kungiem: mantai un Dievam. Tas ir pareizi. Kalpot diviem kuņģiem nevar. Bet bagātība neprasa lai lai kalpotu. Glu�i otrādi: bagātība kalpo m u m s un dara mūsu dzivi labāku. Tāpat ne�vienam nevajadzētu tapt maldinātam no iztei�ciena, ka dzitijs pakaļ bagātībai neesot cilvēka dievi�ķīgās dabas cienīga rīcība. Ir gan tiesa, ka dzīties pēc bagātības nav augsti vērtējama rīciba, bet bagātības iegū�ana neprasa, lai mēs tai �dzltos pakaļ". �I grāmata māca radit apstākļus, kur bagātība p a t e meklēs ceļus uz m u m s. Ta nāks pie mums, bez ka mēs tai ,.dzītos pakaļ". To mums neatvairami pievilks mūsu griba un mūsu mērķtiecīga darbība, ne�prasot nekādu garigu intere�u upurē�anu

Novecojies un nepareizs arī sociālistu uz�skats par privātās bagātības nevēlamtbu: pēdējo gadu piedzīvojumi ir mums mācīju�i, ka tik^i privātā iniciative ir spējīga nodro�ināt tautai lab�klājību, bet ikkatra �sociālizācija" ved pie bada un nabadzības.

Tādā kārtā mēs redzam, ka neviens no ie�bildumiem pret bagātību neiztur kritikas un tā�dēļ visi aizspriedumi �inī lietā atmetami. It se�vi�ķi mums, latvie�iem, būtu jācen�as tapt saim�nieciski spēcīgākiem, lai radītu pretsparu minoritātu saimnieciskam spēkam. Ar to mēs izdaram lielu patriotisku un valstisku darbu.

Kādēļ mums būt nabagiem?

Jūs, godātā lasītāja un lasītāj, esiet maztu�rīgi nn nabadzīgi. Vai tā nav? Bet jums nav nekādas vajadzības tāļāk dzīvot �ajā nabadzibā. Jūs variet kļūt bagāti un turīgi. Jūsu liktenis ir jīisu pa�u rokās, un nav neviena likuma, nevie�nas varas pasaule, atskaitot jūs pa�us kas jūs va�rētu notiesāt uz nabadzību un trūcību. Kādēļ jus esat trūcīgi? Tādēļ ka jūs savai naba�dzībai ticējāt un �ās ticības dēļ pietulējāties pie tādām darbības un domā�anas me�todēm, kas jūs turēja tāļu nost no visiem �ās pa�saules labumiem.

Ja jūs gribiet sasniegt labklājību, tad jums vispirms jātic �ās labklājības iespējamībai. Ar �o ticību jūs atradīsiet ceļus, kas jūs vedis pie sekmēm uu panākumiem.

Pasaule ir pārpilna visādu mantu un bagā�tības. �ī pārpilnība ir tik ļoti liela, ka katru no mums var padarīt par pasakainu bagātnieku, bez ka citi ciestu trūkumu. Vai jūs, daiļā lasītāja un lasītāj, �ajā pārpilnības vidu vēl gribiet ciest trūkumu un nabadzību? Ta būtu neiedomājama muļķība. Nodro�iniet labāk ari sev daļu no �ās bagātības. To jūs variet panākt, rūpīgi iestudē�jot �īs grāmatas mācību un to izvedot dzīve. Ziniet, ka pats Dievs ir no �īs bagātības neap�robe�otu daļu priek� jums nozīmējis. Viņ� ne�grib, ka jūs, viņa mīļotais bērns, cie�at trūkumu un postu. Tādēļ prasiet �o daļu, kas priek� jums nozīmēta. Prasiet neatlaidīgi un enerģiski, jo ta ir jūs u manta. �ī prasība jums ari taps izpil�dīta, ja jūs būsiet priek� ta pietieko�i sagatavoti.

Neko dzīvē mēs nevaram iegūt bez maksas. Par visu mums agri vai veļu ir jāsamaksā. Ari sekmes pie mums nenāk pa�as no sevis, bet tās var parādīties tikai, ja esam izpildīju�i zināmus noteikumus. Tādēļ visiem tiem, kas grib dzīvē sekmes gūt jāievēro �ie noteikumi:

1. Labvēlīga apkārtne. Daudzi sekmīgi cilvēki jau �ajā apkārtnē ir iedzimu�i. .la jūs pie �iem laimīgiem nepiederiet, tad �ada ap�kārtne jums jāuzmeklē jeb pa�iem jārada.

2. Nepārtraukta garīga attī�stī�anās. Mums arvienu ir jācen�as ieveidot savu garīgo dzīvi labāku un dziļāku. Nekad mēs nedrīkstam pārtraukt mācī�anos. Kas vairs nemā�cas, tas top vecs, savīst un iet bojā.

3. Veselība. Kas grib kaut ko augstu sasniegt, tam jābūt veselam. Tādēļ studējiet mā�cību par veselību, kas ir kaut kas cits, nekā mā�cība par slimībām. Izvediet dzīvē veselības no�teikumus; ari tie būs atrodami garīgā sfērā."

4. Vājo spēju attīstī�ana. Kat�ram no mums ir stipras un vājas spējas. Stiprās spējas ātri aug un attīstas, tādēļ ka mēs tās kop�jam ar sevi�ķu milestibu. Vājās spējas mēs tur�pretim nolai�am vēl vairāk, jo mums nav nekā�das patikas ar tām nodarboties. Caur to zūd rakstura lldzsvariba un tas lMi^MЈkUa_inūsii ceļā. Cilvēkānī, kā� grib gūt sekmes, jābūt vispusīgi attīstītai personībai.

5. Zinā�anas. Sekmīgam cilvēkam ne�piecie�ams daudz zinā�anu. Zinā�anas sadalamas divās �ķirās: tādās, ko mēs esam ieguvu�i pie�spiedu kārtā: skolā, no vecākiem, no priek�nie�cības, un tādās, ko mēs esam ieguvu�i uz pa�a ierosmi. Pirmo zinā�anu vērtība iekmju iegū�anā nav visai liela, bet ļoti liela nozīme ir otra veida zinā�anām. Tādēļ jācen�as pēc iespējas vairāk tādu iegūt.

6. Ķermeņa kultūra. Mūsu miesa ir mājoklis priek� mūsu dievi�ķīgā gara. Tikai veselā miesā mājo vesels gars, jo pastāv-loti cie�a saistība starp miesu un garu: jo tik līdz ko mēs vienu nolai�am, cie� ari otris. Nenormālais ķer�meņa stāvoklis apgj-ūtina gara darbību un mazina mūsu garīgās spējas un speķus. Bet garīgās spējas ir tās, kas mūs ved uz sekmēm, un lai tādas būtu, jākopj arī miesa. Miesas kultūrai ne�piecie�ama vingro�ana, pareiza barība, normāla atpūta, saule, gaiss, svaigs ūdens u. t. t. Vaja�dzīgas zinā�anas par ķermeņa kultūru, kufu var iegūt speciālā literatūrā.

7. Izglītība. Tikai izglītots cilvēks var dzīvē tikt uz priek�u. Tādēļ katram cilvēkam, kas tiecas pēc panākumiem un ievērojama stā�vokļa sasnieg�anas, ir nepiecie�ams nepārtraukti papildināt ta izglītība. Jāseko laika garam un at�radumiem zinātnē, un technikā. Ar skolā ie�gūto zinā�anu vien �eit nepietiek. Jālasa vērtigas grāmatas, jāapmeklē priek�lasījumi, lekcijas u. 1.1. Ļoti ieteicams pēc iespējas vairāk satikties ar iz�glītotiem ļaudīm.

8. Reliģijas kop�ana. Reliģija ir satiksme ar Dievu. Reliģija ir garīga vērtība � bagātība. Reliģijas trūkums ir garīgs tuk�ums un nabadzība. Arī reliģijai ir divas �ķiras: pa�a un sve�ā. Sve�ā reliģija ir ta, ko mēs esam piesavi�nāju�ies no grāmatām, nepareiziem sludinātājiem vai ari filozofu rakstiem. �āda reliģija var nesa�skanēt arniusu īpatnējām tieksmēm un būt mūsu dabai sve�a. �ajā reliģijā mēs nākam pie Dieva ar jau gatavām, citu cilvēku sastādītām lūg�anas formulām. Pa�u jeb īstā reliģija ir ta. ko diktē mums mūsu iek�ējā saiuta. Ar �o reliģiju mēs grie�amies pie Dieva tie�i un lūdzam viņu saviem pa�a vārdiem, un ar savu sirds balsi. Pie sve�a? reliģijas pieturas garīgi vājie raksturi, kufu dvē�seles dzīve nav tik stipra un bagāta, lai radītu pate lūg�anu saviem vārdiem. Turpretim garīgi apdāvināti raksturi lūdz Dievu pa�i saviem vār�diem-Dievs uzklausa un atbild tikai tiem, kas pie ta grie�as sava pa�a valodā, bet klusē uz ie�mācītu vārdu atkārto�anu. �ādai lūg�anai parasti līdzi nedomā un arī nekādu atbildi no Dieva ne�gaida. Dievs grib lai mēs lūdzam viņu tie�i un savā lūg�ana ieliekam savu pāiliecibu. No Dieva mēs varam saņemt atbildi ja pie ta grie�amies arī attiecībā uz veikalnieciskām vai tamlīdzīgām lie�tām. �ādām atbildēm ir liela nozīme, jo tas no�stiprina mūsu vienību ar spēka un enerģijas avotu. Tādēļ ikkatram, kas cen�as pēc triumfa un sek�mēm, jāizkopj sava reliģiskā dzīve, jāprot griezties pie Dieva un saņemt atbildes no viņa.

9. Sadzīves māksla. Tas ir pats par sevi saprotams priek�noteikums, kura pama�tojums nav mums jāpieved. Jāprot grozīties sa�biedrībā, jāpārvalda pieklājības likumi un jāprot iegūt simpātijas un izglītota cilvēka cieņa. Kam �ie sabiedriskās dzives likumi nav visai labi pa�zīstami, tad ir jāgrie�as pie speciālas literatūras.

10. Personīgais magnētisms. Ta ir spēja pievilkt un iespaidot ļaudis. �ī īpa-

�lba ir nepiecie�ama visiem, kas grib gūt sekmes vienalga kādā nozare. Nepietiek ar to vien ka esiet �akli, darbīgi un centīgi. Jums jāpanāk, lai arī citi rīkotos tā, ka tas iļitns nāk par l-'hu. To "?ar sasniegt ar personīgā magnētisma jeb iespaijln�anas sp<-ju.

11.���� Kapitāls. Tas mums .ir vajadzīgs priek� saimnieciskās patstāvības, pēc ka ikkatram no mums būtu jācen�as. Finansiēlas sekmes ir gūstamas tikai ar patstavīgu darbibu. Jūsu darbī�bai ir vajadzīgs risks un bīstamība, tādēļ nodibi�niet pa�i savu veikalniecisku uzņēmumu. Risks un bīstamība ir cilvēka dzīvī�bas elements. Tikai pie �ādiem apstāk�ļiem tas var attīstīties un augt. Vispār jāsaka, ka tie ļaudis, kufu stāvoklis ir nodro�ināts un kufi ved bezrūpīgu bezmērķa dzīvi, iet neizbēgami pretī deģenerācijai un izmir�anai. No ta redzams, ka cilvēks nevar dzīvot bez cīņas, riska un darba.

12.���� Pr'ēii�s. �is vārds nozīmē labu slavu un līdzcilvēku cieņu. Preti�s ir liels fak�tors dzīves cīņā, tādēļ visi to cen�as uzturēt vi�siem līdzekļiem, izceļot visur savas gai�ās puses un slēpjot savus trūkumus. Neturiet arī jūs savu sveci zem pūra, bet rūpējaties, lai visi būtu par jurns un jūsu veikalu labās domās. Nemēģiniet tomēr preti�u celt ar lielību un pa�slavē�anu, bet lieciet runāt faktiem.

13.���� Talants. Katram cilvēkam jau ir uz kaut ko īpa�as dāvānas jeb talants. Neviens ne�nāk pasaulē bez talanta. Bet bie�i �is talants ir apslēpts un tas ir jāatrod. Katra uzdevums ir at�klāt savu talantu un to izmantot. Ja domājiet, ka jums nav nekāda talanta, tad pārbaudiet sevi un meklējiet noteikti pēc ta: jo, kas meklē, ta3 ari atrod.

14.���� Ar od u izvēle. Pie darba lauka izvēles jāpieiet ar lielu rūpību un jāķeras tikai pie tāda darba, uz ko ir spēja un talants. �eit jāņem vērā, ka vislielākās sekmes gūstamas tanī arodā, kas piemērots attiecīgā cilvēka tieksmam un raksturam un pie ka tas sajūt sevi�ķu patiku un darba prieku.

15.���� Koncentrē�anās uz vienu darbu. Nevienam nav iespējams uz reizi ķert divus zaķus. Kas to gribēs darit, tam abi zaķi izbēgs. Tāpat, kas grib apzinīgi veikt savus aroda pienākumus nevar tam pa�ā laikā dzīties oēc goda amatiem, noturot priek�lasījumus, rak�stīt romānus vai tamlīdzīgi. Kas grib gūt finansiēlas sekmes, tam jākoncentrē visas spējas un spēki uz sava veikala darī�anām, ņemot dalību politiskās kustibās, biedrībās u. t. t. tikai tik tālu, cik tās skar viņa intereses. Atstājiet �os darba laukus tiem, kas tajos var ielikt visu savu interesi.

16.���� Pa�paļāvība. Kas grib gūt sek�mes, tam jāpaļaujas uz saviem spēkiem un jā�ciena sava personība. Jāprot sevi disciplinēt, uz�turēt tādu pa�u mieru satiksmē ar sve�ām un augsti stāvo�ām personām, kā savu paziņu klāt�būtnē. Jāatmet kautrība. Ta piederas jaunai mei�tenei, bet ne veikalniekam. Nedrīkst baidīties uzņemties svarīgus un atbildīgus pienākumus. Ne�kad nekautrēties no sakaros nāk�anas ar augstāk stāvo�ām personām

17. A t m i ņ a s spēja. Katram sekmī�gam cilvēkam nepiecie�ama laba atmiņa, lai būtu pie rokas fakti attiecīga slēdziena taisī�anai. At�miņa vajadzīga, lai vienmēr būtu priek� acīm ag�rākie piedzīvojumi un novērojumi. Tādēļ nepie�cie�ami stiprināt atmiņas spēku, izvedot attiecīgus vingrinājumus.

Ar .�ādu termiņu apzīmē tādu cilvēka garīgo īpa�ību, kas dara to spējīgu iegūt un paturēt ma�teriālas vērtības jeb bagātību (vācu: Erwerbssinn). Katram cilvēkam, kas tiecas pēc bagātības, nepie�cie�ams labi attīstīts iegū�anas prāts. Bagātību da�os gadījumos gan vai iegūt ari bez �a prāta spējas, bet to paturēt un pārval�dīt ir abzolūti izslēgts. Tādēļ katram, kas grib gūt ilgsto�as sekmes un kam �ī spēja ne�būtu izkopta, ta steidzīgi jāattīsta.

Iegū�anas prāts ir garīga īpa�ība, kuj-as fi�ziskais centrs atrodas galvas smadzenēs deniņu priek�ējā daļā. Lai �o centru atrastu, jāiziet no auss cauruma un apmēram 5 centimetri uzaug�u, tad 31 /* līdz 4 centimetri uz priek�u. �ās vietas attīstības pakāpe rāda, cik daudz attiecīgam cil�vēkam saimnieciskā prāta.

�ī spēja ir visiem no mums dota, bet ļoti nevienādā mērā. Ta ir tomēr attlstama, izkop�jama un pastiprinama, bet nolai�ot ta var vēl pa�vājināties.

Iegū�anas prāts ved cilvēku pie bagātības. Ar �o prātu mēs pazīstam vērtības un atrodam ceļus, kā �ās vērtības iegūt. Ta ir spēja pelnit naudu, uzkrāt lielas bagātības, tās pārvaldīt un pavairot.

Iegū�anas prāts ir gara baņķieris un veikal�vedis. Tas māca vērtības objektu pareizi novēr�tēt un ieteic nodarbo�anās veidu vai veikala no�zari. Tas dod padomus tirgotājiem, kā iepirkt izdevīgi preces un kā tās pārdot, piedāvāt un reklamēt.

Iegū�anas prāts ir bankniecibas, tirdzniecības un rūpniecības metafiziskais mugurkauls: tāda pat liela nozime tam ir visā materiālā kultūrā. Bez saimnieciskā prāta nebūtu civilizācijas, un pa�saulē valdītu me�onība.

Kam �ī prāta spēja ir vāja, tas ir vājs vei�kalnieks. Tas bie�i iepirks gfūti pārdodamas preces, vai ari pavisam nepārdodamas preces Viņ� iepirks preces vairāk kā vajadzīgs, nepratīs, tas nedz piedāvāt nedz pārdot.

Tā jaunava ar vāju saimniecisko prātu būs slikta nama māte. Viņai nebūs intereses priek� mājas saimniecības un savus pienākumus ta iz�pildīs nolaidīgi un bez intereses. Viņa nekad ne! zinās produktu cenas, nepazīs to labumu un ne■ zinās kā un kur iepirkt labas preces. Viņa būs iz�ķērdīga un neka nesapratis no taupības. Savu naudu ta izdos ātri un nekā neietaupts priek� ne�baltām dienām. Ja nu �āda jaunava apprecēs viru ar stipru saimniecisku prātu, tad ta būs ne�laimīga laulība. Vīrs sievai pastāvīgi pārmetīs iz�ķērdību un nolaidību, bet sieva sauks vīru par skopu un pedantisku. Ja jūs, godāto lasītāj, vēl esiet neprecējies, tad nekad nepreciet �ādu jau�navu, izņemot tikai tad, ja jūs to ļoti mflat, un ja viņa dabū līdz tik lielu pūru, kā var uzturēt saimniecības vadītāju un divus kalpotājus, kam būs tad papilnam darba jūsu mājā.

Kam irstipris saimnieciskais prāts, tas prasa sev labklājību un bagatību. Viņ� ne tikai prasa, bet to iegūst. Viņa bagātības griba ir tik liela, ka tas var viegli visu savu garīgo būtību kon�centrēt uz peļņu un iegū�anu, caur ko viņ� ātri un skaidri saredz visaiespējamības, kas viņu ved pie mērķa. Bet kam �is prāts ir vājs, tas �neprasa daudz pēc naudas un mantas", kā to dzied sentimentālās dziesmās, bet ir .Jautris un priecīgs" arī nabadzībā un postā. �āds cilvēks nevar koncentrēties uz peļņas iespējarnībām un nevar savus spēkus visā visumā virzīt uz peļņu un iegū�anu. Aiz �a iemesla l;r arvienu, cik ilgi tas dzīvo, paliek proletārietis, dzīvodams no rokas mutē.

Ja jūs, daiļā lasītāja, neesiet apprecējusies, tad nekad nepreciet �ādu viru. Pie viņa jums vajadzēs pa�ai pelnīt maizi, un jūsu ģimene cietīs badu. �āda vīrie�a pazīmes ir seko�as: 1) viņ� ir vieglprātīgs un iz�ķērdīgs. Tas viegli izdod naudu, nerūpējoties par to, vai ienākums sedz izdevumus. Tas iegādā nevajadzīgas lietas, bet trūkumā vajadzīgās pārdod; 2) arvienu tam ir naudas trūkums un arvienu tas meklē aizņemties, lai gan aizņemto naudu ar labu nekad neatdod; 3) tas ilgi nepastāv vienā vietā un darbā, bet at�stāj to pie mazākām gfūtībām, lai paliktu bez darba un maizes; 4) arvienu tas �ēlojas par sa�viem līdzcilvēkiem, draugiem, radiem, pārmetot tiem skopumu un neatsauclbu; 5) tas arvienu liek lielas ceribas uz bagātiem radiem, lotereju un citiem �aubīgiem ienākuma avotiem. Gfātibās tas nemeklē izeju pats saviem spēkiem, bet grie��as pie pazīstamiem un draugiem, un ir sa�utis par tiem, ja tie tam nepalīdz.

Kam saimnieciskais prāts ir stipris, tas ciena tirgotāja amatu un tos, kas pie ta pieder. Viņ� interesējas par kursiem, bir�u, vekseļiem un tirgus cenām. Laikrakstos tas katru dienu rūpīgi izlasa visu, kas attiecas uz saimniecisko dzīvi. Viņu pievelk kantora un rēķina grāmatas, un kantona atmosfēra vispār ir tam valdzino�a.

Kam, turpretim, saimnieciskais prāts ir vājs, tas nicina tirgotāja �ķiru un lamā tās piederīgos par �spekulantiem", �krāpniekiem u. t. t. Bir�u �ie cilvēki uzskata par tautas saindētāju un vek�seļus tas tura par velna izgudrojumu, lai krāptu ļaudis". Saimnieciskās ziņas avīzē priek� viņa ir �grieķu valoda", un vērtspapīru kursu tabele � �ķinie�u ābece". Kantorgrāmatas redzot tam top nelabi, bet iedomājoties komerciēlu darbinieku, tam rodas pa�nāvības domas.

Ir bie�i dzirdēts izteiciens, ka nauda neda�rot cilvēku laimīgu. Tas ir nepatiess apgalvo�jums. Bagātība, saprotams, nedara cilvēku lai�mīgu ar vāju iegū�anas prātu, bet turpretim cil�vēku ar attīstītu saimniecisku prātu ta dara lai�mīgu, kurpretim nabadzība liek to justies dziļi nelaimīgam.

Virs, kam ir stipris saimnieciskais prāts, uz�skata par savu goda pienākumu pa�am uzturēt ģimeni ar savu peļņu. Viņ� to ari var. Viņ� labprāt neko nelūdz no otra, nepieņem citu laip�nības, un neaizņemas naudu citādi, kā tikai uz komerciāliem pamatiem. Viņ� neieredz lūdzējus un tam nav nekā priek� tādiem, ne dāvanas, ne līdzjūtības.

Jāzin, ka bagātu dara ne laimīga apstākļu sagadī�anās, bet gan saimnieciskā prāta spēks. Tāpat proletārietis nav tādēļ nabags, ka tam ne�būtu smaidijuse laime, bet gan tādēļ, ka tam nav iegū�anas prāta.

Retos gadījienos bagātību iegūst arī ļaudis ar vāju saimniecisko prātu. Bet kam �is prāts ir pietieko�i attīstīts, tas noteikti taps ba�gāts. Nonāk�ana bagātnieku skaitā tam ir ti�kai laika jaulājiens.

Kā attīstīt saimniecicisko prātu? S a m n i ec i s k o prātu attīsta, novēr�ot cik vien iespējams apziņu no visām citām spējām un koncentrējot savu garu tikai uz saimniecis�kām lietā m.

Jāievingrinājas visur prasīt pēc derīguma principa. Redzot kādu cilvēku, dzīvnieku, stādu vai lietu jums sev jajautā: cik tas tr vērts, kāds labums no viņa ceļas un vai tas ir vispār vaja�dzīgs. Jums pa�iem ir �ādi jautājumi sev jāuz�stāda un jāpūlas atrast pareizas atbildes uz tiem.

Koncentrējoties uz saimnieciskām lietām, jums tomēr nav uz visiem laikiem jāizbeidz attī�stī�anās citos virzienos. �im vispārējas attīstī�bas pārtraukumam var būt tikai pagaidu raksturs un tas var turpināties tik ilgi, kamēr attīstas saimnieciskās spējas.

Jāatradinājas spriest par ļaudim pēc viņu izskata, apģērba, vecuma, izcel�anās, titula, zi�nātnieka grāda, vai amata. Ari �eit spriedums jātaisa tikai pēc derīguma principa, l.īdz �im jūs dro�i esat sajutu�i lielu bijību pret augstiem tituļiem. Barons, princis, deputāts, doktors un visi iie, kas apģērbti eleganti un kupi runa pilna sve��vārdiem, visi �ie dro�i vien ir darīju�i uz jums lielu iespaidu. Turpretim pret tādiem, kas nav no augstas kārtas, kas baudīju�i tikai pamatsko�las izglītību, kas vienkār�i ģērbies, un strādā vienkār�u darbu, pret tādiem jūs dro�i vien ne�esat sajutu�i nekādas cienības. Tā tas uz priek�u vairs nedrīkst turpināties. Ja jūs gribiet attMit saimniecisko prātu, tad jūs nedrīkstiet �skatīt vitu no cepures". Sprie�ot par kāda cilvēka vērtību interesējāties vispirms: cik liela ir viņa bagātība, cik viņ� pelna, cik cilvēkus no sava ienākuma viņ� uztur un cikiem viņ� dod darbu un maizi.

Nedomājiet tikai, kn jums tagad jānoliedz visas citas vērtibas, kam nav materiālas dabas. Tas jums nav jādara, bet tikai jāat�slābina pagaidām interese par tām. Kad būsiet attīstīju�i savas saimnieciskās spējas un ar to pa�līdzību nostiprināju�i savu materiālo stāvokli, jums būs laika diezgan interesēties par citām vēnibām, piemeram intellektuālām, emocionēlām un spirituēlām. lntellektuālā vērtiba pastāv savu vai citu zinā�anu papla�inā�anā, emocionēlā vērtiba pa�stāv iek� visa ta, kas jūs pa�us vai citus ieprie�cina, mierina un mīl. Spirituēlā vērtība pastāv sa -ā vai cini garīgā redzes aploka papla�inā�anā, dvēseles dzīves izkop�anā, dvēselisko spēju attī�stī�anā. Pie �īm augstākām vērtībām jūs variet pieiet tikai tad, kad esiet nodro�ināju�i savu ma�teriālo pamatu un pilnīgi piesavināju�ies materi�ālo vērtību izpratni. Jāzirt, ka n e'vi e n s, k s nonicina materiālās vērtības, nevar nākt pie augstāko garīgo vērtību izpratnes un atziņas. Tā�dēļ ja jūsu saimnieciskās spējas ir tikai attīstī�a�nas stadijā, jums jāpārvar visi tie kārdinājumi, kas jūs varet'.i atraut interesi tio materiālām vēr�tībām. Jums vajaija mllrt naudu un pēc tās ne�atlaidīgi prasīt, zinot ka no visām pasaules ba�gātībām neaprobe�oti liela daia ir priek� jums nolemta. Meklējiet visur un skatiet arvienu pec gadījieua un iespējas iegūt bagātību u:i to patu�rēt. Kas meklē tas atrod.

Nepaliekat stāvot pusceļā. Puskoka lēcēju mums ir ārkārtīgi daudz, tādēļ nepalieliniet vairāk to skaitu ar sevi. Ir daudz tādu cilvēku, kas reiz ir strādāju�i un pūlēju�ies, lai taptu bagāti. Bet radās grūtības un pie pirmietn kavēkļiem tie jau palika mazdū�īgi. Caur to gfūtības rodas jo lielākas, kamēr drīz tas meta ��auteni krūmos", apmierinādamies ar to �ka ir mīļā veselība". �ādi mazdū�īgi puskoklēcēji vel bie�i mīl palielīties, ka esot .pārvarēju�i pasauli". Par to, saprotams, ir runas nevar būt: tie vien�kār�i ir no�ēlojami bēgļi no cīņas lauka.

Tas kas grib attīstīt savus spēkus materiālo vērtību iegū�anai, nedrīkst pielaist domu pār pa�do�anos liktenim. Vienalga, kādi �ķēr�ļi būtu tam ceļā, tam ne�aubīgi jātic, ka visus gfūtības taps pārvarētas un^tas dro�i nāks pie mērķa. Noslēdziet savu garu priek� �aubām un mazdū�ības.

Tiecoties pēc viena noteikta mērķa, jūs līdz ar to sasniegsiet vēl daudz citu vērtigu lietu. Jūs nostiprināsiet savu vese�lību. Cilvēkam, kam ir stipra griba un neat�laidīga vēlē�anās, pieplūst pastāvīgi jauni dzīvī�bas spēki, kas dara to spēcīgu, veselu un svaigu. Jūs pagariniet savu jaunību. (Cil�vēks, kas neatlaidīgi mācas, strādā un uzvar ir mū�īgi jauns un spēcīgs, turpretim tam, kas ir uzvatēts, kam vairs nav ne pēc ka ko censties, kas no cīņas atteicies uu padevies liktenim, tam dzīvības spēku patēriņ� vairs neatjaunojas. Dabā valda lietderības princips. Dzīvības enerģiju ne�saņem tas, kas to nevar izlietot. Tādēļ tāds cil�vēks ātri top vecs, gaudens, nevarīgs un iet bojā. Kas grib attMit saimnieciskās spējas, tam pastā�vīgi jātur acis uz tirdzniecības un rūpnieclbasdzivi. Viņam jāuzmeklē tāda sabiedrība un jā�grozās starp tādiem ļaudīm, kam ir stipris iegū��anas prāts. Draugi tam jāiegūst tikai starp �ā�diem ļaudim.

Viņa galvenais studiju priek�mets ir saim�nieciska dzīve, viņas nozares un darba metodes tik iigi, kamēr attiecīgās 3pējas attīstītas, Tam jāstudē grāmatas par tautsaimniecību, banku dar�bību, bir�u, grāmatvedību, tirdzniecības likumiem un visu, kas attiecas uz saimniecību.

Bet visstiprākais faktors saimniecisko spēju attīstī�anā ir � stipra vēlē�anās iegūt labklājību. Kam �āda velē�anās ir, tas automā�tiski novērsīsies, no ļaudīm,'kas viņa mērķus ne�var sekmēt un instinktīvi pievērsīsies tādām per�sonām, kas var būt viņam noderības. Stipra vēlē�anās būs arī ta, kas dos attiecīgam cilvēkam rokā vajadzīgās grāmatas'un vedis viņu pie saimniecisku zinību avotiem. Stipra vēlē�a�nās v.idīs viņu uz tiem ceļiem, kur vismazākā pretestība mērķa sasnieg�anā un radīs viņā tādu domu gaitu, kas attīsta viņa spējas. Kam �ī ve�lē�anās ir pietieko�i stipra un to netraucē citas biakns vēlē�anās, tam bagātības sasnieg�ana ir nodro�ināta.

1.���� Izvēlaties tādu nodarbo�anās veidu, uz ko jūs sajūtiet ne tikai tieksmi, bet kur jums ir ari talants.

2.���� Koncentrējiet savus spēkus. Ja jūs kā�du grāmatu lasiet, tad domājiet tikai par to, ko jūs lasiet. Ja jūs ejiet pastaigāties, tad domā�jiet tikai par pastaigā�anos. Ja jūs esiet savā birojā, tad domājiet tikai par to dar :u, kas jums tur jādara. Atradinājāties no netikuma, darīt di�vus darbus uz reizi, kur ir meklējams cēlonis daudzām kļūdām un nepareizībām.

3.���� Rūpējaties par savu veselību, pie kam izbēgat satiksmi ar slimiem, grozoties galvenā kārtā starp veseliem un spēcīgiem cilvēkiem Stu�dējiet �o ļau�u dzīves un domā�anas veidu.

4.���� Pavairojiet savu dzīvības enerģiju ar to, ka jūs Dievu, dzīvi, dzīvību uu savus līdzcilvēkus mīlat. Neklausāties uz da�ādu sve�u mācību pau�dējiem, kas jūs pavedina būt ļaunam un neap�mierinātam.

5.���� Apspie�iet savu baudkāri, un izbēgat ra�dī�anas elementu spermas, noplūdumu. Nela�siet erotisku literatūru. Izbēgat tādas personas un tādus izdevumus, kas seksualitāti nostāda par anekdotu priek�metu. Ja jūs runājiet ar sievie�u kārtas personu, tad runājiet ar to ne kā ar dzi�muma būtni, bet kā ar cilvēku. Jogu zi�nātnes sauc seksuālo juteklību par �naga�aki", tas ir, �ūskas spēku un māca, ka �o tieksmi ap�spie�ot var tāļu pavairot savu dzīvības enerģiju.

6.���� Taupiet savu naudu. Taupīt tomēr ne�nozīmē maz izdot, bet gan izdot naudu tikai par derīgām lietā in. Taupot naudu raugaties uz to, lai jūs paturētu savu pa�cieņu un lai taupība neizvērstos par skopumu.

7.���� Asiniet savu skatienu priek� izde�vīga g a d I j i e n a saredzē�anās. �is ir ļoti svarīgs noteikums, jo daudzi iegūst bagātību ne�jau�us izdevīgus apstākļus izmantodami. Atradi�nājāties no sava garīgā kūtruma un vienaldzī�bas, būdami arvienu gatavi nekavējo�i ķerties pie labvēlīgu apstākļu izmanto�anas. Jūsu līdz�inējā kūtrība un intereses trūkums dro�i vien ir biju�i tie iemesli, kādēļ jūsu dzīve ir tecējusi bez pār�maiņām, radot jūsos neapmierinātību. Ķeraties ar dzīvu interesi pie sava darba un sa�viem uzdevumiem, un tad būs viss citādi.

8.���� Esiet arvien �akli un darbīgi. Paruna saka: �slinkums ir visa ļaunuma cēlonis. Tādēļ mīliet savu darbu un dariet to ar ceaitlbu.

9. Ar savu darbu cen�aties tikai pēc c ēliem un nesavtīgiem mērķiem. Pats par sevi saprotams, ka vispirms jums ar savu darbu jā�pelna nauda un jāpavairo ieguldītais kapitāls. Bet otra līnijā raugaties uz to, lai jūsu darbība būtu derīga un lai jūs ar to nestu saviem līdzcil�vēkiem kādu labu. Strādāt tikai priek� ta vie�nīgā mērķa � saraust bagātību, nozīmē iet pre�tim finansiēlam, ķermeniskam uri garīgam ban�krotam. Tā rīkoties būtu ne tikai muļķīgi, bet arī nemorāliski un me�onīgi.

10.��� Attīstiet savu sabiedrisko magnētismu. Ko jums palīdz visdziļākā filozoiija, visaugstākā izglītība, vislielākā veiklība un vislabākā griba, ja jūs neesiet spējīgi citus pievilkt, ie�spaidot un pieturēt. Jums nebūs sek�mes, ja jūs ar savu disharmonisko personisko at�mosfēru, ar takta trūkumu un ļaunu dabu savus līdzcilvēkus atstumjiet.

11.��� Esiet arvienu godīgi un nenovēr�aties nevienu soli no godīguma. Daudzi cilvēki ir .dievbijīgi", tas ir tādā nozīmē, k.i viņi to sa�prot; viņi tic Dievam, iet baznīcā un tic pēcnā�ves dzivei. Bet savā ikdieni�ķīgā dzīvē tie ne�pavisam nav godīgi un izmanto savus līdzcilvēkus bez kādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Arvienu ir bijis, ka 90% no visiem cilvēkiem ir vairāk vai inazāk negodīgi. Tādēļ godīgais un krietnais iz�ceļas viņu starpā un tiek uz priek�u.

12.���� Uzticaties pa�i sev un saviem spēkiem. �Tas kas �aubas, ir nepastāvīgs visos ceļos", lasam mēs Jēkaba vēstulē (1, 8). Kas ir nepastā�vīgs, tam nav izturības, tas savu darbu nenoved līdz galam, liet darbu nenovest līdz galam no�zīmē būt nesekmīgam. �aubas un sekmes izslēdz viens otru. Tādēļ tam, kas izvēlas vienu, no otra jāalsakas.

13.��� Rādiet arvienu laipnu seju. Izbeidziet īdzību un esiet arvienu dzīves priecīgi. Priecīgs prāts pievelk ļaudis, drūms tos atgrū�. Jūsu dzī�ves prieks tomēr nedrīkst izvērsties par vieglprā�tību. Sagaidiet tikai labu. Gaidi�anai ir magnē�tisks spēks. Ta pievelk to, ko gaida. Tādēļ jā�gaida tikai patīkamais un labais.

14.��� Neķildojaties ar ļaudīm. Ja kāds jūs apvaino tad izliekaties, itkā jūs to nebūtu dzir�dēju�i. Citos gadljienos uzņemat to par joku. Ja apvainojums ir izteikts citu klātbūtnē un ta mēr�ķis jūs apvainot ir aciin redzams, tad tomēr pie�turiet pilnīgu mieru, smaidiet apvainotājiem acis un sakat ka pārtrauciet ar to visas attiecības uz visiem laikiem. Ja apvainotājs lūdz jums pie�do�anu, tad neatteicaties tādu tūliņ dot.

15.��� iegūstiet savu līdzcilvēku simpātijas. Nerunājiet ļaudīm pretim un nenoniciniet cita ie�skatus. Piekrītiet cik tas vien iespējams jūsu runas biedj-a domām. Piekri�ana un līdzjūtiba modina simpātiju, pretruna un nosodī�ana rada antipātiju.

16.��� Turiet savas lietas noslēpumā. Nekad nerunājiet ar citiem par jūsu naudas lietām, un veikala darī�anām. Neatklājiet citiem savas darba un peļņas metodes. Kas visu izpļāpā citiem, to tura par muļķi un tam neuzticas.

17.���� Strādājiet pēc iespējas vieni un pieņe�miet lēmumus tad, kad esiet vienatnē. Vediet slepenu grāmatu un neļaujiet nevienam tanī ie�skatīties. Neatklājiet savus noslēpumus pat ģimenes locekļiem, nemaz nerunājot par veikala darbinie�kiem.

18.���� Nedodiet nevienam norēķinus par savu darbibu. Nekad nepaskaidrojiet, kādēļ jūs to dariet tā, un ne savādāki, f Izejot no mājas neteiciet, pie ka jūs ejiet, un kādēļ jūs ejiet. �āda rīcība at�tīstīs jūsu pa�paļāvību un radīs līdzcilvēku cienību.

19.���� Groz īties tikai izglītotu, godīgu un sek�mīgu cilvēku sabiedrībā, lzbeidziet satiksmi ar nesekmigiem, nabadzīgiem, un neizglītotiem ļau�dīm. Itsevi�ķi izbēdziet negodīgu vai noziedzīgu sabiedrību. Nesatiekaties ar kār�u spēlmaņiem, dzērājiem, nepieklājīgu joku taisītājiem u. t. t. Ja �ādi ļaudis ir jūsu paziņu starpā, tad pārtrau�ciet satiksmi ar tiem, kas saprotams, var notikt tikai neuzkrīto�i.

20.���� Ja jūs gribat precēties, tad nevadaties no seksuālām dziņām, ko bie�i samaina ar mīlestību. Skataties uz to, lai jūsu izvēlētai būtu laba vese�lība, skaidris prāts, silta dvēsele un atlistita garīga dzīve. Nelieciet nekādu svaru uz skaistumu. Viņa var būt vienalga cik skaista, variet to vienalga cik stipri mīlēt, nepreciet to, ja ta ir neattīstīta.

21.��� Nekad nepārtrauciet mācīties un garīgi attīstīties. Kas mācas tas ir svaigs un dzīvesprie�cīgs, kas nemācas, ir saīdzis, drūms, top ātri vecs un nevarīgs.

22.���� Esiet ar vienu mierīgi un ar nosvērtu gapi stāvokli. Nesteidzaties nekad, bet visu dariet lēni, mierīgi un koncentrēti. Nerunājiet neapdo�mātas vārdus. Katrai jūsu runai jābūt nosvērtai un mierīgai.

23.���� Strādājiet arvienu �akli un apzinīgi, neskataties uz to, ja jūsu darbs art kādreiz ne�tiek pienācīgi atalgots. Ziniet to, ka labi un ap�domīgi padarīts darbs stiprinās jūsu pa�apziņu, un attīstīs jūsu spējas. Strādājot kādu darbu, ne�steidzaties nekad.

24.���� Mācaties pareizu atpūtu. Jāzin, kā p3r atpūtu var būt ne tikai miera stāvoklis, bet ar; darba pārmaiņa, darot pienākumu darba vietā patikamo darbu. Rūpējaties par labu miegu.

25.���� Studējiet ļau�u vajadzības, ra�ojiet un pārdodiet tikai tādas lietas, kas ļaudīm nepiecie��ami vajadzīgas.

26.���� Radiet pa�i pieprasījumu pēc savām precēm. Nedomājiet tomēr to sasniegt tikai ar reklāmu. Jūsu precēm jābūt tādām, kas atbilst ļau�u vajadzībām. Ja jūsu preces ir labas un reklāma laba, tad panākumi ir pilnīgi dio�i.

27.���� Lieciet savā veikalā savas pa�a domas un savu pa�a prātu. Nedariet pakaļ citiem. Jo vairāk jūs veikalā ieliksiel, no sevis pa�a, jo āt�rāki jūs tiksiet uz priek�u.

28.���� Studējiet veikalnieciskas zinības, pētiet sekmju un neveiksmju cēloņus. Studējiet darbu un darba metodes. Mācāties dzīves un domā�anas veidu no tādiem ļaudīm, kas jau tāļu tiku�i uz priek�u.

29.���� Sekojiet sekmīgu cilvēku padomiem. Cieniet tomēr tikai tādus padomus, pēc kuriem jūs prasiet, bet ne tādus, ko jums dod neprasītus.

30.���� Neuzticaties pilnīgi nevienam, pat ģi�menes locekļiem, nemaz nerunājot par veikala

il5

darbiniekiem. Novērojiet slepeni ikkatru un kon�trolējiet visus. Bezkontroles darbs var samaitāt vislabāko darbinieku.

31.���� Koncentrējiet visu savu uzmanlbuuz to, i ko vēlaties sasniegt. Atlieciet pagaidām visas ļ blakus intereses tik ilgi, kamēr galvenais mērķis ir sasniegts.

32.���� Nekad nelielāties un neizceliet pa�i sevi, bet liekat lai runā jīlsu darbi. Jūsu vārdiem neticēs, bet darbiem bez vārdiem ticēs.

33.���� Mācaties klusē�anas mākslu. Runājiet tikai to, ko vajadzīgs runāt, un izteiciet to ar tik maz vārdiem, cik tas vien iespējams. Klusē�anā jūs uzkrājiet savus garīgos spēkus. Klusē�ana rada noslēpuma atmosfēru, tā pievelk un pavairo līdzcilvēku simpātijas.

34.���� Krājiet jaunas idejas. Vislielāko peļņu nes tas, kas ir jauns un nebijis. Pierakstiet tūliņ ikkatru ideju, tiklīdz, ko tā uzliesmo jūsu sma�dzenēs, jeb arī kad to jums pateic cits.

35.���� Izstrādājiet sava darba plānu uz dienām, mēne�iem un gadiem uz priek�u. Darbojaties pēc plāna jūsu darbs būs nesalīdzināmi vieglāks un sekmīgāks, kā bez ta.

36.���� Izniciniet sevi kalpa apziņu un kultivē�jiet vadoņa spējas. Mācaties pavēlēt un valdīt. Bet valdīt par citiem var tikai tas, kas valda par sevi pa�u. Tādēļ, stājoties pie vadoņa spēju attī�stī�anas, atsvabinajaities no visa zemā, ļaunā un necienīga. Nekad nemitaties pa�i sevi apzinoties par cēlu, spēcīgu un dievi�ķīgu būtni.

Sekmes katrā darba laukā.

Katram, kas grib gūt sekmes savā darbā, vajaga milēt un cienīt �o savu darbu. Nekad ne��ēlojaties par savu amatu vai profesiju. Neienīstiet to un nedariet savus pienākumus ar nepatiku. Ja jūsu arods jums ir pretīgs, tad jūs nekādas sek�mes tanī nesasniegsiet, un ari vaļā no tā netiksiet. Tādēļ mācaties milēt savu darbu, amatu vai profesiju. Tas nav gfūti panākt, jo ne�patika gandrīz arvienu ir tikai iedoma. Iz�pildiet savus pienākumus ar interesi un centību un koncentrējiet savu garu uz tiem. Cen�aties sava darba mākslu pilnīgi piesavināties un studē�ji jt visu, kas uz to attiecas.

Atmetiet nepariezās domas, ka jūsu darbs priek� jums par grūtu, ka tas kaitīga jū<u veselībai, jeb ka tas par daudz aizņem jūsu laiku un spēkus.

Katru reizi, kad jūs par to domājiet runājiet garā ar sevi �ādi: Es mīlu darbu. Es labprāt ar to nodarbojos un izpildu to pēc labākās apziņas. Mani interesē viss, kas uz to attiecas. Manu pie�nākumu izpildī�ana dara mani laimīgu un stiprina manus spēkus. Es esmu ap sierināts ar savu darbu. Tas mani nenogurdina un vakaros no darba nā�kot, es esmu tik pat modrs un svaigs, kā no rīta.

Ja jūs �ādas domas pieturēsiet, tad jūs ie�mīļosiet savu darbu un sasniegsiet tanī lielas sek�mes. �ādā ceļā jūs atvairīsiet no sevis to nepa�reizo ticību, kas jūs attura, vājina, duļķo jūsu garu un dara jūs nelaimigtt, dusmīgu un saīgu�u, un tās vietā jums radīsies cita ticība savam darbam un saviem spēkiem, kas darīs jūs stipru, priecīgu un sekmīgu.

�ā rīkojaties ne tikai tad, kad jūs gribiet savā darbā palikt un sasniegt tarif sekmes, bet art tad, ja jūs domājiet to atstāt. Dievs jums �o nodarbo�anos ir devis, ar ko jūs pa�ulaik nopel�niet savu uzturu, un V i ij � nedos jums nevienu labāku datbu, pirms jūs ne�būsiet iemācīju�ies eso�o mīlēt, lābi izpildīt un pa�matīgi iemācīties.

Kas grib gūt sekmes, tam uz visiem laikiem jāatmet nepareizais uzskats, ka darbs būtu nasta un apgrūtinājums bet bezdarbība � dzīves laime, lkdieni�kā dzivē mums rāda, ka patiesībā lietas stāv pavisam otrādi, proti, daibs ir dzīves nepie�cie�amība, laime un svētība, bet darba trūkums � sods un nelaime.

Ar darbu cilvēks aug un āttīstas, paliek ve�sels, svaigs, jauneklīgs un dzīves priecīgs. Bez�darbība turpretim, cilvēku saēd kā rūsa, dara to saīgu�u, drūmu, gaudenu un atnes priek�laicīgu vecumu un nāvi. Tādēļ vecāki izdara lielu muļ�ķību, krādami mantu priek� saviem bērniem, lai tiem �nebūtu grūti jāstrādā", Sāgādādami ar sa�vām pūlēm bērniem bezdarba dzīvi, tie ir izau�dzināju�i �ūsku bērnu azotē: ta agri vai vēlu tos nāvīgi sakodīs. Piemēri ikdieni�ķlgā dzīvē mums rāda, ka tie bērni, kas audzināti bezrūpīgi dzīvei un nodro�ināti ar lielu bagātību, pārdzīvo savus vecākus tikai par nedaudz gadiem. Darba trūkums, baudas, izlaidība u. t. t. ātri noved jaunās dzī�vības pie gala.

Katram normālam cilvēkam ir iedzimta tiek�sme uz darbu. Lai novērojam mazus bērnus. Tie nevienu minūti nevar iztikt bez darba resp. mus�kuļu nodarbinā�anas. Pat zīdainis, kufa muskuļi vēl ir neattīstīti un vāji, lai� darbā savu vienīgo attīstīto orgānu � balss rīkli un brēc stundām ilgi bez kāda iemesla, kamēr sejiņa top sarkana un ķermenītis sāk raustīties. Tā ir dabīga norise pie aug�anas, un bie�i tie bērni, kas visvairāk brēc, aug visātrāki un top par spēcīgiem cilvēkiem

Katris paveiktais darbs dod cilvēkam prieku un labsajūtu. Kas nepazīst lab veikta darba prieku, tam ir noslēgts lielākais baudījums zemes virsu.'ļ

Pilnīga nesakanba ar darba svētību stāv visiem cilvēkiem lielākā vai mazākā mērā piemīto�a negriba strādāt. Neskatoties uz to, ka darbs ir dzīvības nepiecie�amība, visi cilvēki ir mazāk vai vairāk slinki.

Analizējot negribu straJāt, mēs atrodam, ka visgrūtākais ir darba iesāku m s, pats pirmais solis, jeb darba rika pirmais pielietojums. Ja �is pirmais iesākums veikts, nepatika piepe�i zūd un rodas dziņa strādāt tāļāk. Tā piemēram, rakst�nieks kam biju�as lislas pūles nostāties pie gal�da un uzrakstīt pirmo rindiņu, bez kādām grūtībām uzraksta visu nodaļu, ja �is grūtākais iesākums veikts ar piespie�anos.

Tālākā negatīvā tieksme �eit ir � negiiba ķerties pie grūtāka, bet gan pie mazvērtīgāka no zināmā darba. Tā da�s rakstnieks uzraksta ievadu ļoti labu, kas neprasa nekādas pūles un varēja tapt uzrakstīts kā pēdējais. Tādēļ daudzām grāmatām priek�vārds ir vislabākais, bet pate grāmata vāja.

Kā vislielākais kavēklis uzsākt darbu minama tieksme uzsāk�anu atlikt uz rītu, cerībā kā rītu būs lielāka patika to darīt. �eit katru reizi jāpie�dzīvo vil�anās: rītu tāpat nav nekādas patikas sākt darbu un tas top atlikts uz nāko�o dienu.

Tamdēļ darba māksla prasa, lai vislielākā vērība taptu piegriezta darba sākumam. �eit jā�pielieto gribas spēks. Ir jāatmet tieksme atlikt darbu uz ritu Dariet visu jau �o�dien, kas jums jādara, lai rītu jau varētu darīt citus darbus. Iesāciet darbu tūliņ', jo labi iesākts darbs ir jau pa pusei pudarlts.

Tālākais līdzeklis cīņā ar negribu strādāt ir � regulāra darba paradums. Kat�ram paradumam ir ļoti liels spēks. Kādēļ gan �o spēku nepielietot pie darba?

Ja darbs iegājis paradumā, tad tas vairs ne�kādās piespie�anās neprasa. Lai to panāktu, tad katru dienu darbs jāuzsāk noteiktā laikā un jā�veic noteikts darba daudzums. Piemēram, ja jūs mācaties sve�u valodu katru dienu sākat mācī�a�nos noteiktā laikā, �inī laikā veiciet zināmu, jau iepriek� nozīmētu paragrāfu skaitu, jeb ierobe�o�jiet mācī�anos ar notektu laiku. Sākumā �eit vavajadzēs pielietot piespie�anos, bet vēlāk radīsies tieksme un patika pati no s?vis: jūs būsiet ne�laimīgi tad, kad jums no tā būtu kaut kāda ie�mesla dēļ jāatsakās.

Tikai darbs ir visu vērtību pamats; darbs dod laimi, bagātību un dzīves prieku. Tādēļ studējiet darbu, mācaties strādāt un cen�aties labi strā�dāt. Darba māksla ir � ceļ� uz labklājību.

Time is money, laiks ir nauda. �is popu�lārais amerikāņu izteiciens ari pie mums gūst aivi^nu lielāku nozīmi. Patiesībā laiks ir vēl va i rā k. ka nauda: laiks ir pate dzīvība.

Neskatoties uz to, ka visi mēs zinām laika vērtību, katru dienu miljoniem minū�u un stundu paliek neizmantotas. Daudziem cilvēkiem nepra��ana izmantot laiku ir par iemeslu nabadzībai un trūkumam.

Laika pareizas izmanto�anas noteikumi ir se-

ko�i:

1. Atsvabinā�anās no liekiem d a r b i e rn. Mēs savā dzīvē daram daudz ne�vajadzīga un lieka. To mēs daram aiz paraduma, tādēļ ka nekad neesam domāju�i, vai tas mums ir vajadzīgs, vil ne. Pie �ādām nevajadzīgām laika iztēre�anām pieskaitama: vispirms mazvērtīgu grāmatu lasī�ana. Pie tādām pieskanami visi �saist >�ie" romāni, Seksuāla literatūra, un joku �ur�nāli. Tāpat avīzes lasī�ana no punkta līdz punk�tam nav nekas vairāk, kā laika nosi�ana. Avizi lasot pietiek izlasīt tikai tos artiķeļus, kas mums tie�i interesē, bet visas pārejās avīzes saturu mēs varam pietieko�i labi uztvert, paskatot tikai virs�rakstus. Pie �ādas nostādī�anas avīzes lasī�ana mums aizņems ne vairāk kā 15 minūtes, un mēs zinām visu, kas mums jāzin.

Tālāk visvairāk lieki pavada laiku tuk�ās sa�runās, viesu uzņem�anā un viesos ie�anā. Tāpat aizrau�anās ar darbību biedrībās, klubos, politis�kās partijās u. t. t. aizņem daudz laika un ener�ģijas, parasti neatnesot nekādu labumu.

2. Pareiza darba laika sada�lī�ana. Darba plāns jāsastāda vairākām die�nām vai nedējām uz priek�u. Katram paredza�mam darbam jānozīmē zināms laika ilgums no�teiktās stundās. �is plāns jāuzraksta un jātura tā, ka to lai katrā bridi varētu redzēt.

Piemēram, ja esiet tirdznieciska uzņēmuma vadītājs, tad jums darba plāns nāko�ai dienai var būt �āds:

pulksten 7 Uzcel�anās. ļ līdz , 8 Apģērb�anās, vanna, vingro�ana. i/s9 Kantori.

līdz � 9 Veikala aizrādijumi un apskate darbiniekiem.

� � 10 Cenu un tirgus stāvokļa pētī�ana.

� � 11 Rita pasta lasī�ana un rezolūciju taisī�ana.

12 Apmeklētāju pieņem�ana u. t. t.

� 2 Da�ādi darbi svarīguma kārtībā, �ādā pat kārtībā ir sastādams pēcpusdienas un vakara darbu plāns, saprotams, ņemot vērā uzņēmuma un personīgos 'apstākļus. Pozicljā, �Da�ādi darbi" stāv sarakstīti visi tie īpatnējie darbi, ko paredzēts �inī dienā nokārtot, liekot pa��us pirmos svarīgākos un neatliekamos. Piemē�ram: 1) Izpirkt vekseli par Ls . . . : 2) Sa�stādīt nodokļu listi. 3) Norakstīt slepenu vēstuli X personai u. t. t.

Ar �ādu laika un darbu sadalī�anu panāk seko�o: 1) Atsvabina savu prātu no rūpēm, ka kaut kas varētu tapt aizmirsts paļJarit. 2) Atkrīt gudro�ana: kas tagad būtu jādara. 3) Ienes ritmu un darbu precizitāti visā uzņēmumā.

3. Minū�u un sīko starpbrī�u izmanto�an a. Ļoti bie�i nāk priek�ā gadījieni, kur viens darbs ir pabeigts, bet iesākt nā�ko�o itkā nav laika. �ādi brī�i parasti paliek ne�izmantoti, tāpat kā braucieni tramvajos, autobu�sos un tā joprojām. Kopā ņemtas �ās nedaudzās minūtes tomēr iztaisa ]oti lielu laika sprīdi, kas gada laikā var līdzināties vairākām nedēļām darba laika.

Lai �ie brī�i neietu zudumā, jānorīko īpa�s lietderīgs darbs priek� �ādiem starpbrī�iem. Tos var, piemēram izmantot, mācoties sve�u valodu. Gfūtāki izmantot laikus, ko pavada braucienos, piemēram katru ritu un vakaru autobusos 15 mi�nūtes. Skatīt sen redzētas ielas �eit tikai, studēt līdzbraucēju sejas arī nevajadzīgs darbs. Lasīt vai rakstīt nav ērti. �ādus braucienu brī�us ie�teicams izmantot koncentrācijas vingrinājumiem. To izdara, piemēram �ādi: Nolieciet rokas uz labā ceļa vienu uz otru. Koncentrējiet uz savām rokam visas savas domas. Kamēr iu�~Sā1utiet ttrasu^ su�tumu rokās. Sādi vingrinājumi atradinās jūs no izklaidības un pavairos jūsu domu spēku, kā arī personīgo magnētismu. Līdz ar to celsies jūsu labsajūta un pavairosies darba enerģija.

4. Lietderīga atpūta. Priek� at�pūtas cilvēkam parasti ir vajadzīgs daudz mazāk laika, kā to mēdz domāt, jarūpējas par to, lai at�pūta būtu īsta un lietderīga.

Pilnīga atpūta ir miegs. Miegā cilvēkam nā�kas pavadīt no 6 � 10 stundām, skatoties pēc viņa konstitūcijas, nodarbo�anās veida u. t. t. Lai laiks, ko mēs pavadam miega stāvoklī, būtu pec iespējas mazāks, jārūpējas lai miegs vienmēr būtu pilnvērtīgs. To var panākt ievērojot seko�us no�teikumus:

1.���� Jāiet gulēt arvienu noteiktos laikos, pie kam ar tādu aprCĶnu, ka saulei lecot varētu uz�celties. Rīta laiks Īsi pēc saules uzlēk�anas ir vis�ra�īgākais darba ziņā, un to nevajadzētu nogulēt.

2.���� Gulēt higiēniskos apstākļos, tas ir, tīrā gaisā, pie piemērotas temperatūras (ap 12� R.) un ar nepārpildītu māgu.

3.���� Gulēt ejot noskaņot pozitīvi savu gara stāvokli, tas ir, atmest visas rūpju, naida, baiļu, dusmu vai citas negatīvas domas.

�os noteikumus ievērojot varēs pilnīgi at�spirgt nedaudzās stundās, un nāko�ā dienā būs ra�īga darba spējīgs.

Bez miega, cilvēkam nepiecie�ama arī no�moda atpūta. �eit valda nepareizs uzskats, ka atpūta var būt tikai bezdarbībā. Nomoda atpūta drīzāk ir -f darba pārmaiņa, bet ne bezdarbība. Tā garīga darba strādniekam atpūta ir vieglis fizisks darbs, bet fiziska darba darītājs kā atpūtu var uz�ņemt garīgas kustības, ka: grāmatas lasī�anu, saru�nu, muzicē�anu, glezno�anu u. t. t. Atpūta tā tad ir ikkatris darbs, ko dara patikas dēļ.

Tādēļ lai izmantotu laiku, nav jācen�as pēc bezdarbīgas atpūtas. Bezdarbībai ar vienu pie�vienojas gaflaiciba, kas nogurdina vairāk, kā darbs. Sakarā ar to, jāiekārtojas tā, ka lai atpūtas brī�os mums būtu pie rokas patīkama nodarbo�anās, kurai nav nekāda sakara ar mūsu parasto darbu. Tāda atpūta būs pilnvērtīga un lietderīga.

Par atpūtu nevar uzskatīt teātrus, operas vai citu sarīkojumu apmeklē�anu. �ādās vietās pa�rasti ir slikts gaiss, un priek�nesumi arī iedarbojas uz apmeklē'aju mazāk, vai vairāk uztrauco�i.

Ikkatra cilvēka sekmes un pamats ir atka�rīgi no viņa līdzcilvēku izturē�anās pret viņu. Kas prot izsaukt līdzcilvēkos labvēlību, prot ļau�dis ievilkt savu intere�u sfērā un likt tiem dar�boties viņa labā, tas ātri sasniegs to, pēc ka viņ� cen�as. It īpa�i tas būtu sakāms par finansiēlām sekmēm.

Tādēļ katram, kas grib izvirzīties uz dzīves kalngaliem, jāstudē dzīves māksla un jāzin tie noteikumi, kas dod iespēju iegūt līdzcilvēku lab�vēlību.

�āda dzīves māksla vispilnīgāk)' ietverta ja�pāņa slepenā mācībā, ko sauc par bu�ido. Ja�pāņi ir vislielākie dzīves mākslinieki. Tie prot iegūt simpātijas pat pie eiropie�iem, ko nespēj neviena cita Āzijas tauta. Japāņus dēvē par .mū��īgi smaido�o tautu� lai gan japāņu dzīves ap�stākļi ir daudz gfūtāki, ka tas ir pie citām tau�tām. Japāņi pārsteidz sve�niekus ar savu mo�o garu, dzīves prieku, darba enerģiju un nepār�spējamo laipnību. Pat uz nāvi notiesātais japānis soda vietā vēl smaida un ir priek�zīmīgi laipnis. �āds garīgs spēks ir bu�ido mācības rezultāts.

Sniegsim �eit nedaudz zinā�anas par �o mā�cību. Tā tik pat labi piemērojama mūsu zemē, kā austrumos.

Kā jait zinām, jo vairāk personu savas do�mas vēr� uz vienu un to pa�u objektu (domā�a�nas priek�metu, personu, lietu u. t. t.), jo stiprāka būs �o domu iedarbība.

�o ievērojot, bu�idoisti māca, ka katram ne�piecie�ami vajadzīgs radīt savos līdz�cilvēkos labas domas par sevi. Lai to panāktu, ir izstrādāta vesela zistēma sadzī�ves noteikumu, kufās bu�idoisti, un vispār aust�rumzemju tautas, stingri ievēro.

Tādēļ katris japāns, vienalga kāds bfllu tam sabiedrības stāvoklis vai izgītiba, vispirms, cen�as visiem spēkiem ievērot labā toņa li�kumu s. "Jo pie bu�ido mācības pieder: slikto neredzēt, nekā nenievāt, nelabvēlīgus notikumus neminēt, nekā stipri nekritizēt, ar vienu vārdu sakot, visu nepatīkamo, nelabvēlīgo vienumēr un visur, kā mutiki tā rakstiski, abzolūti ignorēt, noklusēt un neminēt.

Bu�idoistu augstākais likums ir vienmēr un visur paturēt garīgo līdz�svaru. Nekad neizrādīt dusmas, nelaipnību, sa�īgumu, neapmierinātību u t. t., ne vārdos, ne dar�bos, ne sejas izteiksmē. Nelaime, sāpes, apvai�no�anās nedrīkst tikt izrāditas, un vispār nedrīkst tikt izrādīts tas, kas notiek cilvēka iek�ienē. �ādu izturē�anos gan var uzskatīt par liekulību, bet bu�idoisti liekuļo�anu neuzskata par netikumu. Japins iet uz nāves sodu ar smaidu sejā.

Ar ķildo�anos, lamu vārdiem, nievā�anu, jeb vaidē�anu un �ēlo�anos, nekā nevar sasniegt. Panakumi dzīvē ar �ādiem līdzekļiem ir absolūti iz�slēgti. Ļaudis dara, ko viņi grib. Ja jūs viņus neiespadosiet ar savu personību, (vitālo magnē�tismu), jūsu gribai un padomiem pakļausit, tad ar vārdiem nekā nesasniegsiet. Nonievā�ana, kriti�zē�ana, lamā�anās, vaidē�ana un �ēlo�anās radīs jums tikai ienaidniekus, laupīs draugus, maitās jūsu rakstūru, kaites jūsu nerviem, slikti iespai�dos jūsu domu un gara spējas vispār, un mazi�nās jūsu personības iespaidu uz līdzcilvēkiem.

Otris bu�ido mācības pamatnoteikums ir � optimisms. Visur redzēt un izcelt tikai labo. Ļaunumu neievērot. Nekad ne�ēloties par slik�tiem apstākļiem, sliktu veselību u. t. t. un nedo�māt par to. Ja japāns zin, ka tas ir neglābjami slims, ir tad viņ� apgalvos, ka ir pilnīgi vesels, un nekad nav juties iik labi, kā taisni tagad. Ja japāņu veikalniekam stāv ritu bankrots priek�ā, arī tad viņ� vēl �odien apgalvos, ka tas stāv uz pilnīgi dro�iem pamatiem.

Attiecībā uz līdzcilvēkiem, bu�idoists nekad nevienu neapmelos, nenoliegs, nekritizēs, bet visu rīcībā un darbībā atradīs attaisnojo�o domu. Tā katru cilvēku, kas tam kaut ko stāsta, tas ar in�teresi un līdzjūtību uzklausīs un ja nevarēs stā�stītājam piekrist, tad neteiks nekā, bet mēģinās sa�runu vērst uz citu tēmatu.

�āds optimisms, kas no sākuma var būt lie�kuļots, ar laiku top par patiesu rakstūra īpa�ību un dara brīni�ķīgi labvēlīgu iespaidu uz cilvēka labsajūtu un top par spēka un dzīves prieka avotu.

Mūsu draugu, paziņu, un vispār līdzcilvēku labām domām par mums ir maģisks spēks, se�vi�ķi tajos punktos, kur �is domas sakrīt. Neviens nevar teikt �man vienalga, ko par mani domā citi."

Mūsu līdzcilvēku saskanīgās labās domas par mums rada tā saucamo �psicholoЈisko batereju", kas vairo mūsu spēkus un atvieglo mums ceļu uz sekmēm ūn panākumiem dzīvē. Tādēļ bu�idoistu augstākais mērķis ir �o psicholoģisko ba�tereju uzturēt arvienu svaigu un stipru."

Katra cilvēki, gars pēc, bu�idoistu mācības, ra�o katru dienu aprobe�otu daudzumu īpatnēju kaut ko, tā saucamo interesi. Katram cil�vēkam ir noteikts daudzums �is intereses, ko viņ� var izlietot un kad tās viņam vairs nav, tad tas nonāk stāvokli, ko sauc par garīgo tuk�umu.

Intereses, jeb interesē�anas spēja ir tie mag�nētiskie pavedieni, kas cilvēka garu savieno ar ārpasauli. Tas ir līdzeklis pievilkt un paturēt lie�tas. Atmiņa nav nekas cits, kā intereses darba rezultāts. Visas atmiņas mums ir vienādas, jo nav slikiu, nedz labu atmiņu.

Lietas, kas ir aizmirstas, patiesībā uzglabājas apak�apziņā. Neviena doma neiet zudumā un ne�kas abzolūti nevar tikt aizmirsts.

Ja kādam cilvēkam atmiņa liekas but vāja, ja tas pat neatceras nekā, ko vakar darījis, tad tur iemeslis meklējams citur, bet ne atmiņas vājumā. �ādi cilvēki savu garīgo speķu, savu interesē�anās spēju ir izlietoju�i citā virzienā un tik lielā mērā. ka priek� attiecīgā fakta atcerē�anās tiem vairs nav intereses krājumā. Piemēram, kāds veikala mā�ceklis bija tik aizmār�īgs, ka nevarēja atcerēties, kādus pienākumus izpildījis iepriek�ējā dienā, lai gan citādi viņa gara spējas bija pietieko�i lielas. Izrādījās ka viņ� visu savu interesi ziedo kādai skautu organizācijai, kufai tas bija par priek�nieku.

un kitj-ai viņ� savus pienākumus izpildīja ar ap�brīnojamu precizitāti. �is amats tam aizņēma visus garīgos spēkus, tā kā nekas vairs neatlika pāri. Viņ� izlietoja visu savu interesi vienā virzienā.

Bu�idoisti prasa no saviem mācekļiem, lai tie tūliņ varētu par kaut kādu lietu interesēties. Zināmām intereses krājumam tiem arvien jābūt gatavam priek� katras patiesi intereses cienīgas lietas. Tiem vajaga būt arī spējīgiem uz pa�vēli interesēties.

Ja interesē�anās spēju izlieto nepareizi, ne�disciplinēti, tad tas lielā mērā kaitē cilvēka rakstūram. Tā var izvērsties slimīgās idejās, kai�slīgās tieksmēs, vienpusībās un citās savādībās. Interese, kā da�s spēks, ir graujo�s, ja tas darbo�jas kā aklis spēks. Svētība no tā ceļas tikai tad, ja tā stāv zem cilvēka abzolūtas kundzības. Bu�idoisti māca labāko metodi, kā �o interesi dis�ciplinēt un vadīt.

Ir zināms, ka visi cilvēki ir e g 0i s t i. Katris grib izvest cauri savu gribu, katris cen�as pēc sava mērķa. Viss, kas veicina �āda mērķa sasnieg�anu, dara labvēlīgu iespaidu uz cilvēkiem. Tādēļ bu�idoisti māca lai ar c it i e tn cilvēkiem nekad par sevi nerunātu. Ļaudis interesējās tikai par sevi pa�iem, par saviem darbiem un savām priek�ro�cībām, par savām spējam un savām zinā�anām, par saviem labumiem un saviem draugiem, bet par citiem indivīdiem tikai tik daudz, cik no tiem var gūt kādu labumu.

Katram cilvēkam ir zinama pievilcība, jo katram ir mazāk vai vairāk gribas spēka, tādēļ sabiedrība iedarbojas dzīvino�i. Lai �o pievilcību veidotu, bu�idoisti noliedz runāt par sevi un savām interesēm, bet gan piegriezt vē�rību sava pertīmrunātaja interesēm un ieiet viņa runas tēmatā. �ādā veidā nu tiek sasniegti divi mērķi, proti, mēs disciplinējam savu inreresi, mā�cam to paklausīt mūsu prātam un daram labvē�līgu iespaidu uz savu runas biedri. Tas būs par mūsu atsaucību uz viņu interesēm ļoti aizkusti�nāts un viņa labvēlība mums būs nodro�ināta.

Bu�ido, tā tad, māca sabiedriskā satiksmē savas intereses, simpātijas un antipātijas veikli pārvaldīt, tās noklusēt un apslēpt, bet ieiet uz citu idejām un interesēm, lai tādā veidā mācītos disciplinēt savas jūtas un lai radītu citos labvēlī�gas domas par sevi.

Bet lai mūsu iespaids būtu pilnvērtīgs, va�jadzīgs vēl kaut kas, proti spēka un stipra rakstūra iespaids. Nespēcīgu, gļēvu rakstūru neviens ne�var ciest, kaut arī viņa īpa�nieks savādi būtu la�bākais cilvēks pasaulē. Ļaudis mīl tikai spēku, tādēļ bu�idoisti netaupa pūles, lai pa�rādītu sevi, kā spēcīgu rakstūru. �o panāk vien�kār�ā ceļā sekosi: Nekad nevajaga izpaust citiem savas darbības motīvus un nolūkus. Nekad neatvainoties par saviem darbiem, un neprasīt no ci�tiem ari viņu darbības pamatojumus un neievērot viņu atvaino�anos. Piemēram: Ja jūs kādu atstā�jiet, teiciet īsi, ka jūs tagad gribiet iet. Visus viņa jautājienus, kādēļ un kur, atstājiet neievērotus.

Glabājiet no-lēpumu. Nedodiet nevienam nekādus paskaidrojumus par savu darbību un ne�kādus pamatojumus.

Nekad neprasiet vispārējās lietās padomus no citiem un nedodiet tādus no savas puses. Jums jāseko tikai savai pārliecībai un jāļauj citiem arī tāpat darīt.

Cita padoms tikai tad jums būs par svētību, ja to dos speciālists kādā nozarē, par ko jums pa�iem nav zinā�anu. Visos citos gadījumos cita padomiem paklausīt nozīmē � izdarīt kļūdu un bojāt savu rakstūru.

Jūs turēs par stipru rakstūru, par spēcīgu personību un jūs tāds arī būsiet. Jo jūsu spēki pavairosies un jums būs vieglāki gūt sekmes dzivē.

Jūs būsiet egoists (patmīlis), bet lai gūtu dzīvē sekmes, cilvēkam tādam jābūt. Bet reizē ar to jūs būsiet arī altruists (labdaris), jo jūsu iztu�rē�anās nāks tikai par labu jūsu līdzcilvēkiem.

Egoisms un altruisms, pēc bu�idoistu mācī�bas, ir savienojami.

Bu�ido mācība, kā redzējām, tā tad sastāv no pareizo sadzīves formu ieturē�anas, un parei�zas domā�anas.

�īs mācības izve�ana dzīvē attīsta cilvēka garīgos spēkus. Ta ved pie disciplinētas domā��anas, pa�savaldl�anār, objektivitātes un tādā ceļā palielina personīgo magnētismu un mūsu dzīvības spēku vispār.

Nekur nav tik lielas konkurences, kā tirdz�niecībā. Mums ir liela pārpilnība visādu veikalu. Daudzi no tiem tirgo labi un viņu īpa�nieki top bagāti, citi turpretim nīkuļo un iet bojā. Lai vei�kals zeltu, ta vadītajam nepiecie�amas īpa�as aroda zinā�anas. Tās �eit pasniegt visā visumā gan nevarēsim, bet sniegsim tomēr galvenās virzienlīnijas.

Sekmīga veikala pamata noteikumi ir seko�i:

1. Izdevīga atra�anās vieta. Veikali, kas tirgojas ar masu patēriņu precēm, var atrasties tikai centros, jeb pilsētu centru ielās. Mazliet tālāk no centra var atrasties speciālu pre�u veikali, kuļu klienti nav gafām gājēji, bet gan tādi, kam retāka vajadzība pēc minētās preces un kam veikala adrese jau zināma. Pilsētas nomalēs var atrasties veikali tikai ar vietējā patēriņa pre�cēm. Atverot da�ādu vietējā patēriņa veikalu jāraugas, lai vieta būtu pietieko�i apdzīvota, un lai tuvumā nebūtu konkurences veikala. Citādi jau ir ar tādiem veikaliem kufu klienti nav apkārtējo namu iedzīvotāji, bet kas domāti visas pilsētas vai pat visa apgabala vajadzībām. �ādus veikalus nav jābaidas atvērt tur, kur blakus vai tuvumā ir otiis vai pat vairāki tādi pat veikali. Glu�i otrādi: ir bīstami �ādu veikalu ierīkot uz ielas, kur nav ne�viena līdzīga veikala: pircēji �o veikalu �eit ne�apmeklēs un neatradīs, bet gan ies uz to ielu, kur �ādu veikalu ir vairāk. Tā piemēram, mūstl Rīgā, uzvalku pircējs ies uz Marijas ielu, ādas pircējs uz Peldu ielu u. t. t. Tādē] atverot vei�kalu vispirms izstudējiet vietu un apkārtni.

2. Lētas preces. Lai preces varētu leti pārdot tās labi jāpazīst un jāprot iepirkt. Tir�gotājam jāstudē ra�o�anas apstākli un jāpārzin visas iepirk�anas iespējamības. Ari attiecībā uz p-e�u lētu pārdo�anu mūsu tirgotāji bie�i pieturas pie nepareiza ieskata. Tie domā apmēram �ā: Ko man palīdz lēti pārdot? Lēti pārdodot es par maz pelnu. Paaugstinot pre�u cenas es gan pārdo�u mazāk, bet peļņa man būs tik pat liela, jo uz katru darījumu es pelnī�u vairāk. Turklāt man būs mazāk jāstrādā Tā tad izdevigāki ir pārdot dārgāk, mazāk apgrozīt un vairāk pelnīt.

�āds uzskats ir pavisam nepareizs: un tirgo�tājam, kas pie tāda pieturas, bojā eja ir dro�a. Pirmkārt, pre�u lētums patērētāju interesē daudz, daudz vairāk, ka to mēdz domāt. Katris pircējs ta�u grib mazāk izdot, tādēļ labprāt mēro kilo�metru lielus attālumus, lai nopirktu preci par da��iem santīmiem lētāki. Otrkārt, patērētāji sajūt antipātiju pret tirgotāju, kas paaugstina pre�u ce�nas un labprāt nemīl tādu veikalu apmeklēt, kaut arī nelielā cenas starpība nekādu lomu nespēlētu.

�ādu veikalnieku klientūra sastāv galvenā kārtā no nejau�iem pircējiem, vai tādiem, kam nav laika griezties citur. Pats par sevi saprotams, ka �ādu pricēju nevar būt daudz un viņu skaits nevar pavairoties. Sakarā ar to katras sekmes �ādam veikalam izslēgtas.

Pārdodot, turpretim, preces cik vien iespē�jams lēti, tirgotāji pievilks savam veikalam ar�vienu vairāk apmeklētāju. Sakarā ar to radīsies iespēja preces iepirkt lielākā daudzumā, un tā tad lētāki. Lētāki iepirktā prece dos labu labu peļņu ari pie zemām pārdo�anas cenām. Ja nu pie �ādiem apstākļiem apgrozījums ir liels, tad ir liela arī peļņa. Uz �ādiem pamatiem di�binātam veikalam ir visas izredzes attīstīties un viņa īpa�niekam bagatība ir nodro�ināta.

3. I. a b a Apkalpo�ana. Katris cil�vēks mīl, lai viņarn rada laipnu seju, lai tam pa�glaimo un pazemīgi pakalpo. Kuf� veikalnieks �o mākslu prot, tas pievilks ar to daudzus klientus. Veikala pārdevējam jābūt laipnam pret visiem vei�kala apmeklētājiem, arī pret tiem, kas maz pērk, vai pat nepērk nekā.

4. Pircēju iespaido�ana. Ļau�dis pērk ne tikai to, kas viņiem vajadzīgs, bet arī to, ko viņiem ieteic par vajadzīgu. Tādēļ pār�devējam jāstudē pārdo�anas māksla, tam jāprot iz�celt preces labumu, iekārdināt pircēju un p i espiest: to preci nopirkt. Jāņem vērā, pircēji reti kad nopērk kādu preci pēc sava ieskata, bet gan iegūst to, ko pārdevējs viņam ieteic. Ļaudis mīl, lai tos pārliecina un iespaido.

5. Laba r e k I ā m a. Daudzi veikali ne�var uzplaukt tādēļ, ka publika neka nezin par tādu veikalu un tādu precu esamību. �eit nu tir�gotājam jānāk klajā ar reklāmu. Reklāmā jāuz�sver pre�u laDutns, lētums vai citas priek�rocības. Reklāmu veidi ir da�ādi un ar tiem jāiepazīstas katram tirgotājam.

Izvedot dzīvē �os norādījumus, katram tirgo�tājam iespējams sasniegt sava veikala zel�anu un lielus ienākumus. Jāpiezīmē, ka tirdzniecība ir arods, kur visvairāk iespējamību, gūt sekmes sa�prātīgam, un aiziet bojā neprātīgam. Tādēļ ķero�ties pie �ā bīstamā aroda, jāapbruņojas stiprām speciālām zinā�anām.

Pirmā daļa.

Vispārējās spējas.

Lpp_.

Kādēļ mums jāattīsta savas spējas �. . . 5

Pareiza domā�ana����������������. 6

Koncentrēto domu spēks������������. 10

Koncentrē�anās māksla��������. � . 12

Koncentrē�anās spēju attīstī�ana . . � � 16

Gribas spēka attīstī�ana���������.. . 20

Personīgais magnētisms������������.. 24

Magnētisma uzkrā�ana un izlieto�ana . . 27

�ķēr�ļi garīgā spēka attīstī�anā �. 30

Pa�iedvesme����������������.

Magnētiska acs����������������.. 36

Magnētiska runa . ��������������� 38

Hipnotisms������������������.. 40

Hipnotisko spēju attīstī�ana����������.. 45

Vispārēji norādījumi��������������. 49

Magnētiska dziedinā�ana ������������ 52

Atmiņas spēcinā�ana��������������.. ,r '4

Mēdialās spējas����������������. 57

Gai�redzība������������������ Ģ2

Faķīru un jogu spējas �������������.. 61

Ceļ� uz vadonību���������������.. 68

Runas māksla ����������������� 71

Garīgā darba higiēna�������������� 74

Garīgās nepiecie�amības������������. 78

Dzimumu pievilcības teorija����������.. 80

Austrumzemju mācība par garīgā spēka pa�vairo�anu 83

Otrā daļa. Finatisiēlās spējas

Vai ir grēks būt bagātam . . . Kādēļ mums būt nabagiem . . .

Sekmju pamatnoteikumi������..

Iegū�anas jeb saimnieciskais prāts Saimnieciskā prāta attīstī�ana . . Trīsdesmitse�i sekmju bau�ļi . . Sekmes katrā darba laukā . . .

Darba vērtība�����������.

Laika izmanto�ana . . . . . . Dzīves māksla �. ^ . . Veikala sekmes . . . . . .