♦ Jēdziens ka doma�anas forma ♦ Jēdziens un vārds ♦ Jedziena

loģiskā struktūra

Esiet gudri kā �ūskas un bez viltus kā balo�i.

Mateja evaņģēlijs

� 2.1. JĒDZIENS KĀ DOMĀ�ANAS FORMA

<v- Priek�meta īpa�ības un pazīmes Vispārējās un īpatnējās pazīmes Būtiskās un nebūtiskās pazīmes Jēdziena definīcija

Pirmie jēdzieni mūsu tālajiem sen�iem parādījās ilgsto�as filoģenēzes (organismu vēsturiskā attīstība) rezultātā. Arī bērniem, kas savā ontoģenēzē (organismu individuālā attīstība) saīsinātā formā atkārto visas filoģenēzes pakāpes, pirmie vienkār�ie jēdzieni parādās tikai 2�3 gadu vecumā.

Uz jautājumu, ko nozīmē domāt, Sokrāts atbildēja, ka tas nozīmē prast izteikt savas domas jēdzienu formā. Bet kas ir jēdziens? Lai atbildētu uz �o jautājumu, jānoskaidro, kas ir priek�meta īpa�ības un pazīmes.

PRIEK�META ĪPA�ĪBAS UN PAZĪMES Katram priek�metam piemīt vairākas īpa�ības. Jāņem vērā, ka ar vārdu �priek�mets� loģikā saprot visu, par ko var domāt. Domāt var par visu � taisnstūri un ekoloģiju, Baltijas valstīm un policijas iecirkni, taisnību un mīlestību, bezgalību un nārām. Bet kas ir priek�meta īpa�ības?

Īpa�ība ir tas, ar ko priek�meti līdzinās vai at�ķiras viens no otra.

Piemēram, huligānisma īpa�ības ir tādas, kas pielīdzina �o parādību visiem noziegumiem. Ta�u tam piemīt ari tādas īpa�ības, kas pielīdzina huligānismu visiem noziegumiem pret sabiedrisko dro�ību, kārtību un iedzīvotāju veselību, bet tajā pa�ā laikā at�ķir to no citiem noziegumu veidiem. Huligāniskajām tieksmēm ir ari specifiskās iezīmes: tās parādās pēk�ņi un ātri pieņem sabiedrībai bīstamus apmērus; tām raksturīgs iegansta niecīgums vai tā acīmredzamā neatbilstība darbībām; tās tiek paustas uzskatāmā un apkārtējiem uztveramā veidā.

Domas par priek�meta īpa�ībām sauc par priek�meta pazīmēm. Tātad pazīmes no īpa�ībām at�ķiras vienīgi ar to, ka priek�meta pazīmes ir noteiktas īpa�ības fiksācija mūsu apziņā, respektīvi � priek�meta iedomātas īpa�ības.

Piemēram, noteikta parazītisma pazīme ir krasi izteikts kriminogēns potenciāls. Lietas būtība nemainīsies, ja mēs �o pazīmi nosauksim arī par parazītisma īpa�ību. To pa�u varētu teikt arī attiecībā uz tādām reci-dīvistu grupām raksturīgām pazīmēm (īpa�ībām) kā izteikta stabilitāte un ilgsto�a noziedzīga darbība. Loģikā, par cik tā ir zinātne par domā�anu, ir pieņemts galvenokārt lietot kategoriju �pazīme�.

VISPĀRĒJĀS UN-ĪPATNĒJĀS pazImes Pazīmju skaits ir atkarīgs no priek�meta sare�ģītības. To var redzēt, piemēram, ņemot pat visvienkār�āko priek�metu, proti � ja trīsstūrim ir tikai divas pazīmes (būt ģeometriskai figūrai ar trim savstarpēji krustojo�ām malām), tad kvadrātam tādas pazīmes jau ir �etras (būt ģeometriskai figūrai ar �etrām savstarpēji krustojo�ām malām, kurām jābūt vienādām, bet visiem leņķiem taisniem).

Ir jāņem vērā arī tas apstāklis, ka konkrēta priek�meta raksturojo�as pazīmes ir nevis vienkār�s to kopums, bet gan noteikta sistēma, kas veido mūsu priek�status par �ī priek�meta būtību.

Piemēram, atbilsto�i amerikāņu autoru viedoklim krietna policista pazīmes ir noteiktu īpa�ību sistēma � tam jābūt drosmīgam, izlēmīgam, uzticamam, izturīgam, aizrautīgam, saprātīgam, godīgam, gudram, lojālam, taktiskam un nesavtīgam.⁴

Pazīmes iedalāmas vispārējās, kas pieder vairākiem priek�metiem, un īpatnējās, ar kurām atsevi�ķs priek�mets at�ķiras no visiem pārējiem un pat tam ļoti līdzīgiem priek�metiem.

Piemēram, jebkura cilvēka vispārējās pazīmes ir viņa dzimums, vecums, sociālais un ģimenes stāvoklis, nodarbo�anās veids, izglītības līmenis, piederība pilsētu vai lauku iedzīvotājiem un citas pazīmes. Ta�u katram cilvēkam ir arī individuāli specifiskās pazīmes, piemēram � pirkstu nospiedumi vai rokraksta īpatnības. Viena no kriminālistikas apak�nozarēm, proti � kriminālistiskā habitoloģija (lat. �habitus� ārējais izskats), nodarbojas ar sevi�ķu un uzkrīto�u cilvēka pazīmju analīzi (vārdiskā portreta sastādī�ana u.c.).

Kvalificējot kādas pazīmes kā vispārējas, jāņem vērā, ka �ī kvalifikācijā attiecināma tikai uz noteiktu priek�metu vai priek�metu kopumu. Piemēram, da�iem noziegumiem pret personu (atbilsto�i KK 101. un 107. pantiem) ir raksturīgas tādas vispārējas nozieguma subjekta pazīmes (īpa�ības) kā neprasme kontrolēt savu rīcību un ieradums lietot alkoholu, bet tās nav raksturīgas noziedzniekiem, kas, piemēram, specializējas krāp�anā.

BŪTISKĀS UN NEBŪTISKĀS PAZĪMES Jebkura priek�meta pazīmju kopums ir sadalāms divās lielās grupās.

Priek�meta būtiskās pazīmes raksturo tā kvalitatīvu noteiktību (lat. qualitas � kvalitāte). Tās ir pazīmes, kas ir nepiecie�amas un savā kopumā arī pietiekamas priek�meta kvalitātes raksturo�anai. Tādas, piemēram, ir piecas nācijas pazīmes: ekonomiskās "clzīves kopība, kopīga valoda un etniskā teritorija, kopīgas kultūras un mentalitātes īpatnības.

Priek�mets, palikdams tas pats, nevar zaudēt savas būtiskās pazīmes. Un otrādi � ja kāda priek�meta būtiskā pazīme ir zaudēta, tad tas padara to par kādu citu priek�metu.

Piemēram, krietna policista būtiska īpa�ība (pazīme) ir sevis pilnīga ziedo�ana darbam. Ja �īs īpa�ības konkrētam cilvēkam pietrūkst, viņa ierindo�ana krietnu policistu skaitā ir visai problemātiska (sk. ari �īs tēmas moto ar Jēzus Kristus aicinājumu saviem apustuļiem).

Priek�metu būtisko pazīmju pareiza noteik�ana ir ļoti svarīgs priek�nosacījums nozieguma sastāva precizē�anai. Nozieguma sastāvs (lat. �corpus delieti�) ir būtisko pazīmju kopums, kas raksturo kādu noteiktu nodarījumu kā noziegumu.

Piemēram, lai apvainotu kādu bankrotēju�o firmu vai banku vadītāju krāp�anā, jāpierāda, ka tas jau noguldītāju naudas saņem�anas brīdī ir noteikti zinājis, ka izmaksāt solītos procentus nevarēs. Citiem vārdiem sakot, lai ierosinātu krimināllietu, jāpierāda, ka �is firmas vadītājs darbojās ļaunprātīgi (Kriminālkodeksa 142.p.). Pretējā gadījumā attiecības starp neveiksmīgiem naudas noguldītājiem un biznesmeņiem regulēs Civillikums.

At�ķirībā no būtiskām nebūtiskās pazīmes nav obligātas visiem vienveidīgiem priek�metiem. Tās var būt, bet var arī nebūt. Piemēram, zādzību var realizēt kā lietojot tehniskus līdzekļus, tā arī bez tiem. Tomēr �ī pazīme neietekmē sve�as mantas slepenas vai atklātas nolaupī�anas kvalificē�anu (Kriminālkodeksa 139.p.) kā zādzību.

Minētais pazīmju iedalījums būtiskās un nebūtiskās nav absolūts. Tas ir lielākā mērā atkarīgs arī no aplūkotāja viedokļa. Piemēram, botāniķi baltas ūdensrozes var ieinteresēt dabaszinātniskā aspektā, bet dziesmas �Ūdensroze� autoram Eduardam Rozen�trauham būtiski bija tas, ka tās zied Vecpiebalgas pusē un ar to radīju�as mākslinieciskas ainas.

No teiktā izriet, ka noteiktos apstākļos un zināmās situācijās nebūtiskās pazīmes var kļūt būtiskas un otrādi. Piemēram, pusaud�u vecums no samērā nebūtiskas pazīmes pārvēr�as būtiskā juridiska aspektā, jo pusaud�i līdz 14 gadiem atbilsto�i spēkā eso�iem likumiem tiek atbrīvoti no kriminālatbildības, ko nereti izmanto pieaugu�ie noziegumu organizētāji. Reakcijas ātrums ir nebūtiska grāmatve�a pazīme, bet ātrās reaģē�anas vienības policistam tā ir ļoti būtiska pazīme.

Muzikālās dotības principā ir nebūtiska pazīme kriminālpolicijas darbiniekiem, bet noteiktā situācijā �ī pazīme (īpa�ība) var ne tikai palīdzēt speciāla uzdevuma izpildē, bet ari izglābt no nāves. Atcerēsimies �ajā sakarībā kaut vai �Murku� virsleitnanta �arapova atskaņojumā bandas midzenī no filmas �Tik�anās vietu mainīt nedrīkst�.

Noteiktās situācijās zināmas īpa�ības trūkums interpretējams ari kā būtiska priek�meta pazīme. Piemēram, vīrie�u impotence ir būtiska pazīme atsevi�ķu pret personu vērstu nodarījumu izmeklē�anā. Arī nozieguma pēdu trūkums notikuma vietā interpretējams kā būtiska pazīme � darbojas pieredzējis noziedznieks vai situācija ir inscenēta utt.

JĒDZIENA DEFINĪCIJA Jebkur� jēdziens atveido noteiktas zināma

priek�meta pazīmes. Pazīmes, kas raksturo priek�meta galveno saturu, ir būtiskas pazīmes. Tādējādi kāda priek�meta jēdziens ir nekas cits kā tā būtisko pazīmju kopums.

Jēdziens ir domā�anas forma, kas atveido priek�metu tā būtiskās pazīmēs. Piemēram, jēdziens �nozieguma subjekts� ietver likumā stingri noteiktu pazīmju kopumu, kuram pastāvot personai par nodarījumu var iestāties kriminālatbildība.

Jebkuras zinātnes nozares saturu pirmkārt nosaka noteikts tās jēdzienu kopums. Piemēram, krimināltiesiskās zinātnēs tie ir tādi jēdzieni kā �noziegums�, �kriminālsods", �nepiecie�amā aizstāvē�anās�, �līdzdalība�, �kriminālatbildības noilgums� un citi.

Jēdzienu saturs nav nemainīgs � līdz ar dzīves un zinātnes attīstību tas mainās, attīstās un padziļinās. Nav grūti atcerēties tādu jēdzienu piemērus kaut vai fizikas jomā (�atoms�) vai socioloģijā (�sociālisms�). Nule teiktais pilnā mērā attiecas arī uz tiesību zinātnes nozarēm un apak�nozarēm.

Piemēram, ar jēdzienu �kriminālistika� (lat. �criminalis��attiecināms uz noziegumu) līdz pat XIX gadsimta vidum tika izteikts viss zinātņu komplekss, kas ir saistīts ar kriminālnozicdzību. VSlāk līdz ar tiesību zinātnes diferenciāciju kriminālistikas jēdziens pakāpeniski sa�aurinājās. Mūsdienu izpratnē tā ir tiesību zinātne par pierādījumu atra�anu, izņem�anu un fiksāciju nolūkā atklāt un novērst noziegumus.

A Priek�metiskā un jēgas nozīme -v* Vai �Pēterim� ir nozīme? ^ �Spiegs� un �izlūks� Tulkojuma problēma Sinonīmi Homonīmi ^ Termini un terminoloģija

Jēdzienu pastāvē�ana un attīstība ir nesaraujami saistīta ar vārdu kā valodas pamatvienību.

PRIEK�METISKĀ UN JĒGAS NOZĪME Jēdziena izteiksme valodas formā ir vārds vai vārdkopa (gramatiski saistīta vārdu grupa).

Piemēram, jēdzienu �policija� mēs izsakām ar vienu vārdu, jēdzienu �sevi�ķi bīstams recidīvists� � ar trim vārdiem, bet jēdzienu �Deklarācija par Latvijas valstiskās neatkarības atjauno�anu� � ar se�u vārdu kopu.

Vārds (vārdkopa) raksturojas ar priek�metisko un ar jēgas nozīmi. Vārda priek�metiskā nozīme ir domas virzība uz noteiktu priek�metu vai to kopumu. Piemēram, vārda �izspie�ana� priek�metiskā nozīme ir viss domātais �ī veida noziegumu kopums. Jāuzsver, ka vārda (vārdkopas) priek�metiskā nozīme nav pats reāli pastāvo�ais priek�mets vai to kopums, kuru apzīmē ar attiecīgo valodas izpausmi. Īstenībā eksistējo�o priek�metu sauc par denotātu (lat. �denoto� � apzīmēju). Ta�u vārdu priek�metiskā nozīme ir tikai mūsu domas virzība uz saviem denotātiem attiecīgajā aspektā.

Vārda jēgas nozīme ir ar to domāts būtisko pazīmju kopums attiecībā uz konkrētu denotātu. Piemēram, vārda �izspie�ana� jēgas nozīmi izveido �ī nozieguma veida būtisko pazīmju kopums atbilsto�i Kriminālkodeksa 143. pantam. Jāpiebilst, ka vācu valodas terminoloģiskās iespējas ļauj lietot precīzākas kategorijas priek�metiskās un jēgas nozīmes at�ķirībai. Vācu matemātiķis un loģiķis Gotlobs Frēge priek�metisko nozīmi apzīmēja ar vārdu �Bcdcutung" (�nozīme�), bet jēgas nozīmi � ar vārdu �Sinn� (�jēga�).

vai �PĒTERIM� -IR NOZĪME?Vārdiem un vārdkopām lielākoties ir abas nozī _mes � kā priek�metiskā, tā ari jēgas. Ta�u ir arī izņēmumi.

Da�iem vārdiem (vārdkopām) ir tikai priek�metiskā, bet nav jēgas nozīmes. Tādi ir da�i īpa�vārdi. Piemēram, personvārdam �Pēteris�, kā arī nosaukumam �Spartaks' pa�iem par sevi nav jēgas nozīmes. Tādi īpa�vārdi neizteic jēdzienus, bet tikai apzīmē noteiktus denotātus.

Teiktais neattiecas uz visiem īpa�vārdiem. Piemēram, personvārdam �Rainis�, vietvārdam �Rīga�, nosaukumam �Latvijas Policijas akadēmija� ir kā priek�metiskā, tā arī jēgas nozīme. Abas nozīmes ir arī vārdkopām �apustulis Pēteris�, �policists Pāvils�, �futbolkomanda �Spartaks��. Būtība ir tāda, ka visos minētajos piemēros ir domāts ne tikai denotātam �piestiprināts� apzīmējums, bet arī attiecīgs būtisko pazīmju kopums.

�eit jāpiebilst, ka ari īpa�vārdiem bezjēgas nozīmes �ī īpatnība attiecas tikai uz ārpusvalodas realitāti, respektīvi � uz konkrēto denotātu. Ta�u visiem īpa�vārdiem ir arī sava iek�ējā ctimolo-ģiskā nozīme, kas saistīta ar vārda izcelsmi, piemēram: Viktors (no latīņu �victoria� � uzvara); Zēnons (no grieķu "Zeus" � augstākais dievs sengrieķu mitoloģijā); Dace (no grieķu �Doroteja ': �d�ron� + �theos� = Dieva dāvana).

�SPIEGS� UN �IZLŪKS� Vārdu un to nozīmju saistības problēma nav tik vienkār�a. Bie�i vien vārda nozīmi nosaka

konteksts, kurā �is vārds tiek lietots. Piemēram, vārdam �gudrs� ir it kā samērā noteikta nozīme, bet kontekstā �esi gan tu gudrs� tā mainīsies uz �viltīgi gudrs�.

Arī viens un tas pats denotāts var iegūt diferencētas nozīmes un at�ķirīgus vārdu apzīmējumus da�ādu novērtējumu kontekstā. Salīdzināsim divus vārdus: �spiegs� (vāc. �Spion�, angl. �spy�) un �izlūks� (vāc. �Aufkl�rer�, angļ. �secret service man� jeb �agent�). Ir pietiekami skaidrs, ka abu vārdu denotāts ir viens � tie ir reāli cilvēki, kas nodarbojas ar slepenas informācijas ieguvi un pilda citas specifiskas funkcijas. Tomēr minēto vārdu nozīmes at�ķiras visai būtiski.

To pa�u varētu teikt arī par PSRS piedalī�anos afgāņu karā 80-jos gados. Kas tad tas īsti bija � �internacionālā pienākuma pildī�ana� vai �intervencija�?

TULKOJUMA PROBLĒMA Ja uz vienu un to pa�u denotātu attiecinātu vārdu nozīmes visās valodās sakrīt, tad attiecīgie vārdu apzīmējumi da�ādās valodās mazākā vai lielākā mērā at�ķiras. Tā, piemēram: �nevēlama persona� un �persona non grata�

(lat.); �Tēvzeme�, �Vaterland� (vāc.) un �fatherland� (angļu). �eit it kā viss būtu skaidrs, ja ne viens �bet�, un proti � tulkojuma problēma.

Jebkurām dabiskām valodām vēsturisko un kultūras tradīciju ietekmē ir da�ādas morfoloģiskās, sintakses un citas īpatnības. Tāpēc burtisks tulkojums (lat. �ad verbum� � vārds vārdā) no vienas valodas uz otru ir mazefektīvs.

Da�iem vārdiem vispār nav līdzīgu ekvivalentu citās valodās.

Piemēram Jēdziens ��вор в законе� ir tīri krievisks jēdziens.* Nekā līdzīga Rietumos nav. Tāpēc �īs vārdkopas tulkojums latvie�u valodā kā �likumīgais zaglis� būtu ne tikai neadekvāts, bet arī dezorientējo�s un absolūti bezjēdzīgs.

Minētie apstākļi nopietni apgrūtina tulko�anas problēmu. No vienas puses, tulkojumam lielākoties ir jābūt absolūti precīzam, jo pat mazākā kļūda da�u dokumentu (juridisku, starptautisku u.c.) tulkojumā var izraisīt nopietnas negatīvas sekas. No otras puses, daiļliteratūras tekstu tulkojumā informācijas pārne�ana �ad verbum� nav pats galvenais; �eit ne mazāk svarīgi ir atspoguļot noteiktu nacionālo mentalitāti.

Lielākā mērā tas attiecas uz dzejas tulkojumiem, kur ļoti bie�i tiek izmantots metaforas paņēmiens, respektīvi�viena vārda nozīmes pārne�ana uz citiem vārdiem, kuri ar �o vārdu tie�i nav saistīti. Tāpēc lasīt dzeju, kā arī dziedāt dziesmas labāk tomēr oriģinālvalodā, nevis tulkojumā.

Arī vienas un tās pa�as valodas vārdi nav viennozīmīgi �piestiprināti� noteiktām nozīmēm, jo vienu un to pa�u nozīmi var izteikt ar da�ādiem vārdiem. Runa ir par jebkuras dabiskas valodas svarīgām īpa�ībām � sinonīmiju un homonīmiju.

SINONĪMI Sinonīmi ir noteiktas valodas vārdi vai vārd

kopas ar vienādu vai maznozīmīgi at�ķirīgu jēgas nozīmi, piemēram � �karstums� un �svelme�, �sieva� un �dzīvesbiedre�.

Da�ādi vārdi ne vienmēr ir sinonīmi, bet sinonīmi vienmēr ir da�ādi vārdi. Sinonīmiem nav pieskaitāmi vienas un tās pa�as valodas vārdi, kas savā starpā at�ķiras vienīgi ar rakstības vēsturiskām īpatnībām, piemēram, vārdi �ieiet� un �eccct� (tā rakstīja �o vardu divdesmito gadu grāmatās) nav sinonīmi.

Sinonīmiem sakrīt arī priek�metiskās nozīmes. Pats par sevi saprotams ari tas, ka sinonīmiem ir viens un tas pats denotāts. Teiktais parādīts shēmā (D � denotāts, N � nozīme, V¹ un V² � vārdi vai vārdkopas).

* ��Вор в законе� ir noteikta profesionālo kriminālnoziedznieku kategorija, kuras �autoritate� bez ierunām tiek atzīta kriminālpasaulē.

Jēgas nozīmju absolūta sakritība gadās ne pārāk bie�i: latvie�u valodā �Dzimtene� un �Tēvzeme�; vācu valodā �Geige� un �Violine� (vijole); krievu valodā �xpa6pbiH� un �cMejļbm� (dro�sirdīgs); angļu valodā �felony� un �criminal offence� (kriminālnoziegums). Daudz bie�āk absolūta sinonīmija gadās starp valodas izpausmēm ar vārdu saknēm no da�ādām valodām: �viesmīlis� un �oficiants� (vāc. �Officiant�); �tiesību norma� un �juridiskā norma� (lat. �iuris� � tiesības).

Vienas rindas sinonīmi lielākoties tomēr at�ķiras ar da�ām jēgas nozīmes niansēm, piemēram � �dārzeņi� un �saknes�, �pavasaris� un �ziedonis�. Bie�i vien sinonīma izvēli nosaka blakusvārdi, piemēram: ieiet (ūdenī) un ienākt (istabā); identifikācija (līķa) un uzzīmē�ana (personas vai priek�meta); aptauja (socioloģiskā) un iztauja (liecinieka).

Vārda jēgas nozīmes nian�u izpratne, kā arī noteikta sinonīma izvēle nereti nosakāma ar kontekstu. Piemēram, sinonīmi �apvainotājs� un �apsūdzētājs� tiek lietoti da�ādos kontekstos: pirmais � parastā, otrais �juridiskā. Tas attiecināms arī uz sinonīmiem �apmelojums� (parastā kontekstā) un �neslavas cel�ana� (tiesiskā kontekstā atbilsto�i Kriminālkodeksa 127.p.).

Vēlreiz jāuzsver, ka sinonīmiem sakrīt kā denotāti un priek�metiskās nozīmes, tā ari jēgas nozīmes. Ja kaut viens no �iem nosacījumiem netiek izpildīts, vārdi sinonīmiem nav pieskaitāmi. Piemēram, vārdkopām �soda nauda� (civiltiesībās) un �naudas sods� (krimināltiesībās) ir tuvas jēgas nozīmes, bet denotāti un priek�metiskās nozīmes ir da�ādas.

Nav pieskaitāmas sinonīmiem arī vārdkopas �Latvijas galvaspilsēta� un �vislielākā pilsēta Daugavas krastos�, jo tās ir valodas izpausmes ar vienādu priek�metisko nozīmi un denotātu, bet ar da�ādām jēgas nozīmēm. To pa�u un tādu pa�u iemeslu dēļ varētu secināt arī attiecībā uz vārdkopām �pirmais Bībeles tulkotājs latvie�u valodā� un �Alūksnes mācītājs Ernests Gliks�.

HOMONĪMI Homonīmi (no grieķ.: �homos� � vienāds un

�onyma� � vārds) ir noteiktas valodas vienādi izrunājami un rakstāmi vārdi ar at�ķirīgu nozīmi. Piemēram, vārda �tiesa� at�ķirīgas nozīmes da�ādos runas kontekstos: 1) �nodot tiesai�; 2) �lauvas tiesa�; 3) �vai nav tiesa?�.

Homonīmi var norādīt uz priek�metiem, starp kuriem nav nekā kopīga. Jebkurā gadījumā homonīmiem at�ķiras kā nozīmes (jēgas un priek�metiskā), tā arī denotāti. Tas parādīts shēmā (V� vārds, N¹ un N² � nozīmes, D¹ un D² � denotāti).

Parasti kāda vārda daudznozīmīgums vienā valodā neveido ekvivalentu nozīmju kopumu �ā vārda tulkojumā citās valodās. Piemēram, latvie�u valodas homonīmi �aizsargs� (futbolspēlētājs un sabiedriski politiskas organizācijas loceklis), �pants� (likuma pants un dzejas pants) nedod attiecīgu nozīmju ekvivalentu krievu valodā. Arī lielākā daļa krievu valodas homonīmu neveido ekvivalentu nozīmju kopumu tulkojumā latvie�u valodā, piemēram: заключение договора � līguma noslēg�ana, заключение эксперта � eksperta slēdziens, предварительное заключение � iepriek�ējais ieslodzījums.

Nule teiktā izņēmums ir vārdi cie�i saistītās radnieciskās valodās, piemēram, tādās trīs slāvu valodas zara austrumslāvu atzara valodās kā krievu, baltkrievu un ukraiņu. Arī latvie�u un krievu valodas homonīmu nozīmes nereti sakrīt tie�ā tulkojumā, piemēram: pensionārā nodro�inā�ana (пенсионное обеспечение) un pierādījumu nodro�inā�ana (обеспечение доказательств).

Tomēr �āda veida da�ādu valodu homonīmu nozīmes sakritība ir raksturīga galvenokārt vārdiem, kas ir aizgūti citās valodās. Da�i piemēri: �kvalifikācija" (no lat. �qualitas�)�nozieguma kvalifikācija (квалификация преступления) un darba kvalifikācija (трудовая квалификация); �objekts� (no lat. �objeetum� � priek�mets) � militārs objekts (военный объект), pētī�anas objekts (объект исследования), nozieguma objekts (объект преступления); �protokols� (no fr. �protocole�) � diplomātisks protokols (дипломатический протокол), nopratinā�anas protokols (протокол допроса).

Vārdu homonīmiju aktīvi lieto noziedznieku �argonā. Dienesta lieto�anai da�ādās valstīs, arī Latvijā (prof. A. Kavaliera redakcijā), izdotas vairākas �āda tipa vārdnīcas. Parasti Latvijas teritorijā noziedznieku �argonā tiek izmantotas krievu valodas vārdu dubultnozīmes (��мужик�, ��петух�, ��посадить на иглу�). Policijas darbiniekiem jāņem vērā, ka noziedznieku �argona vārdu nozīme ar laiku mainās; tiek ieviesti arī jauni vārdi.

TERMINI UN TERMINOLOĢIJAVārdus vai vārdkopas, kas tiek lietotas speciālā zinātniskā nozīmē, sauc par terminiem (lat. �terminus� � robe�a).

Zinātnes valoda sastāv kā no dabiskiem (tautas radītiem), tā arī no mākslīgiem (noteiktai zinātnei speciāli radītiem) terminiem. Terminu kopumu, kas ir pieņemts noteiktā zinātnes nozarē, sauc par tās terminoloģiju. Zinātnes nozares (apak�nozares) speciālā terminoloģija veido tās kategoriālo aparātu.

Juridiskās terminoloģijas sistēma iekļauj savā sastāvā kā stingri juridiskus terminus (�tiesību norma�, �nozieguma subjekts�, �amnestija�, �cietu�ais�, �iepriek�ējā izmeklē�ana�), tā arī literārās valodas vārdus, kurus lieto tiesiskā nozīmē (�sods�, �nodoms�, �cietsirdība�, �dokuments�', �īpa�ums�, �galējā nepiecie�amība�).

Juridiskās terminoloģijas pirmsākumi meklējami antīkās Romas privāto un publisko tiesību sistēmā . Tāpēc ievērojama mūsdienu juridiskās terminoloģijas daļa ir gandrīz burtisks tulkojums no latīņu valodas, piemēram : �iniuria verbalis� � �apvainojums ar vārdu�; �iniuria rea-lis� � �apvainojums ar rīcību�. Vairāki mūsdienu juridiskie termini da�ādās valodās pieņemti bez tulkojuma un tikai ar nelielām valodas transkripcijām: �adoptio�, �alimentum�, �casus�, �consensus�, �contractus�, �conventio�, �creditor�, �iuris consultus�, �legitimus�, �privatum�, �testamentum�.

Juridiskās terminoloģijas noskaidro�anai un precizē�anai ir liela teorētiskā un praktiskā nozīme. Da�ādās mūsdienu tiesību zinātņu apak�nozarēs pastāv tradicionālu kategoriju precīzas interpretācijas problēmas, bet Latvijas Kriminālkodeksa likumprojektā (1994.g.) ietverti tādi pilnīgi jauni termini kā kriminālpārkāpums, ierobe�otā pieskaitāmība u.c.

Kriminoloģija joprojām ir aktuāla kategoriju �noziedznieka personība�, �noziedzīga personība�, �vainīgā personība� un �nozieguma subjekts� jēgas nozīmju attiecības problēma. Arī So jēdzienu krimināltiesisks skaidrojums nav viennozīmīgs. Atcerēsimies, ka biju�ajam PSRS aizsardzības ministra vietniekam Valentīnam Varcņņikovam pēc Maskavas I991.g. notikumiem bija izvirzīta apsūdzība Dzimtenes nodevībā. Ta�u pēc valsts apsūdzētāja ieteikuma apsūdzētais 1994. gada augusta tika attaisnots, jo lietā vairs nav objekta (PSRS) un tās subjekta (PSRS pilsoņa).

Pat viena un tā pa�a termina jēgas nozīmes nianses at�ķirībai mēdz būt ļoti aktuāla praktiskā nozīme. Piemēram, noziedznieku ierindo�ana sevi�ķi bīstamos recidīvistos saskaņā ar KK 24. pantu notiek, ņemot vērā izdarīto noziegumu sistemātiskumu un bīstamību. �o nosacījumu dēļ 1994. gadā Valmieras sevi�ķa re�īma cietuma (pēc agrākās klasifikācijas vienīgajā tada re�īma i retumā Latvija) izcieta sodu gan sodītie par vairākām slepkavībām, gan notiesātie par atkārtotām zādzībām. Ko formālās puses viss it kā bija pareizi, bet �ķiet, ka pareizāk būtu kaut kādā veidā d.i/adus sevi�ķi bīstamos recidīvistus sadalīt kategorijās soda izcie�anas ziņā.Ta�u �īs problēmas risinā�ana prasī ja jēdziena �sevi�ķi bīstams recidīvists� jēgas nozīmes nianses precizē�anu.

Jēdziena saturs un apjoms Noteikti un nenoteikti jēdzieni Noteiktības �ķēr�ļi *0* Kur izeja?

Jebkur� jēdziens ir iek�ēji organizēta sistēma, kuru veido vārda (vārdkopas) jēgas un priek�metiskās nozīmes. Savukārt vārda (vārdkopas) jēgas nozīme veido jēdziena saturu, bet priek�metiskā nozīme � jēdziena apjomu.

Austrie�u izcelsmes amerikāņu filozofs un loģiķis Rūdolfs Karnaps (1891�1970) kategorijas �priek�metiskā nozīine�(vāc. �Bedeutung�) vietā ieviesaekstensionāla kategoriju, bet kategorijas �jēgas nozīme" (vāc. �Sinn�) vietā �intensionāla kategoriju. Lietas būtību tas nemaina, jo saskaņā ar �o koncepciju termins �ekstensionāls� neapzīmē neko citu kā jēdziena priek�metisko virzību (jēdziena apjoms), bet termins �intensionāls� �jēdziena jēgas nozīmi (jēdziena saturs).

Saturs un apjoms ir jēdziena loģiskās struktūras nepiecie�amie un vienīgie elementi. Katram jēdzienam ir saturs un apjoms, kas ir saistīti ar attiecīgo denotātu.

JĒDZIENA SATURS UN APJOMS Priek�meta būtisko pazīmju kopums, kas ietverts konkrētā jēdzienā, veido tā saturu. Piemēram, jēdziena �noziegums� saturs ir nenoteikta nozieguma (denotāts) vispārināts atveidojums mūsu domās, kuram saskaņā ar Kriminālkodeksa 7. pantu piemīt �ādas būtiskās pazīmes: 1) tas ir sabiedriski bīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība); 2) �is nodarījums izdarīts tī�i vai aiz neuzmanības; 3) par �o nodarījumu draud kriminālsods.

Arī jēdziena �notiesātais, kas izcie� sodu Latvijas ieslodzījuma vietās� saturu raksturo attiecīgā denotāta būtisko pazīmju kopums, un proti: 1) �is ir cilvēks, kas izdarījis noziegumu Latvijas teritorijā; 2) �is ir cilvēks, kas par izdarīto noziegumu sodīts; 3) �is ir cilvēks, kuram saskaņā ar tiesas spriedumu jāizcie� kriminālsods brīvības atņem�anas veidā.

Ar noteiktu saturu raksturojas ne tikai priek�meti ar ārēji eksistējo�u denotātu, bet ari ideāli priek�meti kā mūsu domā�anas, iztēles un fantāzijas parādības. Piemēram, Zenta Mauriņa latviskā sievietes ideāla saturu ir izteikusi ar formulu �4xS�: strādīgums, spīvums, sīkstums un skaidrība.

Priek�metu kopums, kas ietverts dotajā jēdzienā, veido tā apjomu. Piemēram, jēdziena �noziegums� apjomā ietverti visi noziegumi neatkarīgi no to veida, realizācijas vietas un laika.

Ari jēdziena �notiesātais, kas izcie� sodu Latvijas ieslodzījuma vietās� apjomā ietverts katrs no aptuveni 6500 reāliem denotāta pārstāvjiem (1995.g.) neatkarīgi no to dzimuma, vecuma vai Kriminālkodeksa panta, saskaņā ar kuru tiek izciests sods.

Katram jēdzienam ir sava loģiskā telpa, respektīvi � satura un apjoma sfēra, ārpus kuras nav domājams neviens dotās sfēras priek�mets. Un otrādi: neviens priek�mets, kas atrodas ārpus �īs telpas, nav domājams tās satura un apjoma sfērā.

Piemēram, jēdziena �noziegums� jēgas un priek�metisko nozīmju sfērā neviens nodarījums ar citu pazīmju kopumu (piemēram, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums) nav domājams. Un otrādi � neviens noziegums nav domājams to nodarījumu sferā, par kuriem jāapbalvo ar naudas prēmiju vai atzinības rakstu.

Savā starpā jēdzieni atrodas visda�ādākajās loģiskajās attiecībās. �o attiecību uzskatāmībai ir pieņemts jēdzienu apjomus attēlot ar apļu shēmām. Tās izcilā fran�u matemātiķa un astronoma Leonharda Eilera (1707�1783) vārdā sauc par �Eilera apļiem�.

Ievietotā shēmā attēlota jēdzienu apjomu �noziegums� (N) un �krāp�ana� (K) attiecība.

Pastāv ari citas jēdzienu apjomu attiecību attēlojuma sistēmas. Viens no matemātiskās loģikas pamatlicējiem vācu matemātiķis Johans Lamberts (1728�1777) ir piedāvājis minētās attiecības attēlot ar taisnām līnijām (�Lamberta līnijas"). �ehu filozofs un matemātiķis Bernards Bolcano 5o attiecību attēlojumam pla�i izmantoja taisnleņķa diagrammas. Tomēr Eilera apļu attēlojuma sistēma pla�āk izplatījās prakse.

NOTEIKTI UN NENOTEIKTI-jedzieni Ja ir precīzi zināms jēdziena būtisko pazīmju kopums, tad var apgalvot, ka �is jēdziens ir noteikts. Noteiktam jēdzienam saturs ir skaidrs,

bet apjoms precīzs (kontrastains).

Tādi, piemēram, būtu jēdzieni �sporta meistars� un �policists�, jo mēs varam dro�i novilkt robe�u starp sporta meistariem un visiem pārējiem, kā arī starp policistiem un visiem tiem, kas nav policisti. Ari jēdziena �nepilngadīgo atbildība� saturs ir absolūti skaidrs un apjoms precīzs � �etrpadsmit līdz se�padsmit gadu vecas personas, kas izdarīju�as noziegumu, saucamas pie kriminālatbildības tikai par KK 10. pantā minētiem noziegumiem.

Pastāv arī jēdzieni ar nepietiekami skaidru saturu un neprecīzu (nekontrastainu) apjomu. �ādi jēdzieni ir nenoteikti. Tādi, piemēram, ir jēdzieni �labs sportists� un �piedzēries�, jo bez ierunām nevaram novilkt precīzu robe�u starp labiem sportistiem un visiem pārējiem, starp piedzēru�iem un visiem tiem, kuri tiem nav pieskaitāmi. Citiem vārdiem sakot, mēs nevaram viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu � kādas objektīvas pazīmes nodro�ina mums kritēriju dro�i at�ķirt un norobe�ot , viena jēdziena saturu un apjomu (A) no visa tā, kas paliek ārpus A (ne-A). �ī situācija ar nekontrastainu apjomu attēlota shēmā.

Vēl viens piemērs jēdzienam ar neskaidrām robe�ām. Sakarā ar jēdzienu �nepiecie�amā aizstāvē�anās� Kriminālkodeksa 13. panta 2. daļā ir teikts, ka par nepiecie�amās aizstāvē�anās robe�u pārkāp�anu atzīstama acīm redzama aizsardzības nesa-mērība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību. Kā rāda tiesu prakse, pats grūtākais � un atbildīgākais! � �ajā sakarībā ir ne visai noteiktās pazīmes �acīm redzama� precīza interpretācija.

Tomēr citas izejas līdzīgās situācijās nav. Pastāv objektīva un subjektīva rakstura �ķēr�ļi jēdzienu absolūtai (ideālai) noteiktībai.

NOTEIKTĪBAS -�ĶĒR�ĻI Pirmkārt, lietu un parādību objektīvas kvalitatīvas robe�as ne vienmēr ir noteiktas. Piemēram,

huligānisms tie�i robe�ojas ar daudziem pārkāpumiem, kuri gan ir saistīti ar sabiedriskās kārtības un morāles normu ignorē�anu, bet nav noziegumi. Tāpēc tiesu praksē nereti rodas kļūdas, norobe�ojot �ādus pārkāpumus no kriminālsodāmā huligānisma, kā arī nodalot tā saukto sadzīves huligānismu no mazāk bīstamiem noziegumiem pret personu.

Kur novilkt robe�u starp stingru likuma ievēro�anu un birokrātismu? Vai pastāv acīmredzama robe�a starp vienkār�u un noziedzīgu nevērību (piemēram, �aujamiero�a nevērīga glabā�ana)? Tic ir retoriski jautājumi, jo vienas kvalitātes pāreja citā notiek pakāpeniski un ļoti bie�i cilvēks, pa�am nemanot, pārkāpj mēra robe�as un nokļūst negaidītās un neparedzētās situācijās.

Otrkārt, da�i jēdzieni jau pēc savas dabas ir nenoteikti. Tā vispār ir viena no raksturīgākām dabiskas valodas īpa�ībām, bet uz da�iem jēdzieniem �ī īpa�ība attiecas lielākā mērā. Tādi, piemēram, ir jēdzieni �smags�, �liels�, �gudrs�. Bez papildskaidrojumiem (kādā attiecībā �smags� un �liels�, kādā aspektā �gudrs�) jēdzienu jēgas nozīmes ir ļoti nenoteiktas. Jēdzieniem �dvēsele� vai �mīlestība� diez vai vispār izdosies atrast viennozīmīgu pazīmju ekvivalentu.

Tre�kārt, cilvēka izziņa bie�i vien pamatojas noteiktās sociālās un personiskās vērtībās. Da�ādiem sociāliem slāņiem, grupām un pat indivīdiem �īs vērtības ir at�ķirīgas. Kas ir �valsts neatkarība�? Vai neatkarība citas valsts sastāvā ir reāla valsts suverenitāte? Kas ir �likumīga valdība� un �likumīga vara�? Vai Ļeņina vadītā valdība un boļ�eviku vara 1917. gadā bija likumīga? Kas ir �īpa�i nopelni Latvijas valsts labā�?

Da�ādi cilvēki uz tādiem jautājumiem sniedz ļoti at�ķirīgas atbildes tāpēc, ka katrs realitāti uztver caur noteikto sabiedrisko vērtību un intere�u prizmu. Varbūt tas ir slikti, bet tāda ir cilvēka dzīves sociālā realitāte. Liīk, ko �ajā sakarā teicis fran�u rakstnieks Fransuā Laro�fuko (1613� 1680): �Ir tādi noziegumi, kas kļūst nevainojami un pat slavināmi to vēriena, skaita un apmēra dēļ. No tā izriet, ka visas sabiedrības apzag�anu sauc par izveicību un provinces prettiesīgu piesavinājumu � par iekarojumu.�

Teiktajam jāpiebilst, ka jēdzienu precizitāti un noteiktību samazina ne tikai sociālās, bet arī cilvēka individuālās vērtības, jo, kā mēdz teikt, vienam patīk māte, bet otram meita. Piemēram, sengrieķu dramaturgs Eiripids (ap 480�406 p.m.ē.) par kādu vīrie�iem aktuālu jēdzienu un problēmu savu viedokli izteica �ādi: �Ne jau skaistumā ir sievas vērtība vīram, bet viņas krietnumā, un tas izpau�as sievas spējā pilnīgi pieskaņoties vīram.�

KUR IZEJA? Cilvēciskā eksistence un sociālā realitāte pagaidām vēl ir ļoti tālu no cilvēka un sabiedrības ideāliem. Bet, ja pilnības nav esamībā, tad vismaz pa�paļāvīgi būtu to meklēt apziņā un domā�anā. Dabiskas valodas absolūta noteiktība ir līdzīga horizontam, kuram var tuvoties, bet nevar pienākt klāt.

Pat zinātnes valodas ievērojama jēdzienu daļa pa�reiz ir nenoteikta, piemēram, jēdzieni �visums�, �bezgalība�, �dzīve�. Visiem it kā skaidrs, kas ir revolūcija, bet ar ko tā at�ķiras no valsts apvērsuma? Kārtējā valsts apvērsuma organizētājs pasludina sevi par revolucionāru, bet zaudējuma gadījumā to pasludina par valsts noziedznieku.

Ari tradicionālais zinātņu sadalījums eksaktās un visās pārējās ir visai nosacīts, jo nav noteikts (precīzs) pats jēdziens �precizitātes augstā pakāpe�. Biologs dro�i apgalvos, ka viņa zinātnē jēdzienu precizitātes pakāpe, salīdzinot ar humanitārajām disciplīnām, ir ļoti augsta. Fiziķis un ķīmiķis par bioloģiju pamatoti izteiksies, ka tā ir ļoti neprecīza zinātne, sakarā ar ko nebūtu par ļaunu tās �fizikalizācija� vai �ķimizācija� Matemātiķis ar vēl lielāku pārliecību pateiks, ka visas zinātnes, izņemot matemātiku, ir neprecīzas. Katram būs sava taisnība, jo jebkurai fundamentālai zinātnei ir sava precizitātes rakstura specifika. �ī specifika piemīt ari tiesību zinātnēm. Tajā pa�ā laikā arī jurisprudence darbojas ar da�ām ne visai precīzām kategorijām, ta�u daļēji atbildība par �o neprecizitāti jāuzņemas citām zinātņu nozarēm.

Piemēram, kaut gan ne visai precīzā jēdziena �nepieskaitāmība� pareizai interpretācijai ir liela nozīme tiesu praksē, principā tā ir psihiatrijas, nevis jurisprudences kategorija. Juridiskajā zinātnē un praksē jēdzienu nenoteiktības samazinā�ana ir visnotaļ vēlama. Acīmredzot tie�i �ā iemesla dēļ Kriminālkodeksa likumprojektā (1994.g.) ir ietverts jauns termins � �ierobe�otā pieskaitāmība�.

Jēdzienu nenoteiktības samazinā�anai ir ari da�i citi paņēmieni. Viens no tiem ir vieno�anās par jēdziena interpretāciju pla�ā vai �aurā nozīmē. Piemēram, atslēgas lieto�ana tajā pa�ā laikā nozīmē arī tās izmanto�anu. Tas būtu jēdziena �lieto�ana" pla�s skaidrojums.Ta�u ir iespējama ari �ī jēdziena �aura interpretācija, kāda domāta likuma �Par policiju" 14. pantā: par �aujamiero�a lieto�anu uzskatāms tikai mērķtiecīgs �āviens, bet par tā izmanto�anu � �āviens trauksmes signālam vai izsaucot palīdzību.

Tiesiskās terminoloģijas noteiktība ir tiesību zinātnes un prakses pamats. Tomēr �eit jāizvairās kā no tiesību nihilisma (lat. �nihil� � nekas), tā arī no tiesību feti�isma (fr. �fetichc� � elks) galējībām. Ja tiesību nihilisms, kas izpau�as likuma burta ignorē�anā, var novest pie tiesiskas un sociālas anarhijas, tad tiesību feti�isms neizbēgami noved pie personiskas nespējas orientēties reālās dzīves situācijās.

Visiem dzīves un prakses gadījumiem sagatavot speciālas instrukcijas nav iespējams. Piemēram, uzskaitīt visus sabiedriskās kārtības traucējumu variantus vai absolūti precīzi noteikt jēdziena �skaļa dziedā�ana sabiedriskās vietās� robe�as diez vai ir pa spēkam pat visgudrākajam likumdevējam.

Prātīgam policijas darbiniekam �ādos gadījumos ir tikai viena �instrukcija� � pareizi novērtēt situāciju un rīkoties saskaņā ar likumu.

VINGRINĀJUMI 1- uzdevums. No jēdzieniem iekavās izvēlieties tikai tos, kuri ir būtiskā un nepiecie�amā sakarā ar galveno jēdzienu.

1. Policists (vīrietis, latvietis, zvērests, skaistums, vecums).

2. Spēle (kārtis, spēlmaņi, kazino, biljards, noteikumi).

3. Nāvessods (e�afots, valsts noziegums, tiesas spriedums, izpildītājs).

4. Upe (krasts, zivis, mak�ķernieks, ūdenszāles, ūdens).

5. Avīze (patiesība, pielikums, informācija, fotoattēls, redaktors, papīrs).

6. Zādzība (automobilis, nakts, manta, kabata, nolaupī�ana).

7. Valsts (liels, teritorija, bagāts, valoda, armija).

8. Kar� (lidma�īna, lielgabals, kauja, �autene, karavīrs).

9. Students (uniforma, lekcija, sports, uzmanība, atzīme).

10. Pilsēta (automobilis, ēka, pūlis, iela, velosipēds).

11. Lasī�ana (acis, grāmata, attēls, poligrāfija, vārds).

12. Noziegums (darbība, kriminālsods, neuzmanība, cietu�ais, persona).

2. uzdevums. Vai �ie vārdi un vārdkopas ir sinonīmi?

1. Dro�sirdīgs. Drosmīgs. Bezbailīgs.

2. Kvadrāts. Vienādmalu taisnstūris. Taisnleņķa rombs.

3. Atklājums. Izgudrojums.

4. Kauja. Batālija. Ciņa.

5. Advokāts. Aizstāvis.

6. Daugava. Dvina.

7. Operas �Zelta zirgs�autors. Arvīds �ilinskis.

8. Lidma�īna. Aeroplāns.

9. Liecinieks. Aculiecinieks.

10. Pistole. Revolveris.

11. Tiesību zinātne. Jurisprudence.

12. Nīlzirgs. Hipopotams. Bchemots.

13. Acs. Redzes orgāns.

14. Policija. Militarizēta valsts institūcija.

15. Atgadījums. Notikums.

16. Cilvēkēdājs. Kanibāls.

17. Amnestijas akts. Ap�ēlo�anas akts.

3. uzdevums. Norādiet �ādu homonīmu nozīmes.

1. Kabinets.

2. Postenis.

3. Aparāts.

4. Re�īms.

5. Atslēga.

6. Pārkāpums.

7. Rota.

8. Mezgls.

9. Objektīvs.

10. Stops.

11. Ordenis.

12. Plāns.

13. Lira.

14. Kārts.

15. Grifs.

16. Laiks.

17. Mūlis.

4. uzdevums. Atklājiet minēto jēdzienu saturu un apjomu. Nenoteiktos jēdzienos norādiet nenoteiktības cēloņus.

1. Policija.

2. Sociālisms.

3. Galēja nepiecie�amība.

4. Cerība.

5. Līdzdalība.

6. Bērns.

7. Soda veids.

8. Ārzemnieks.

9. Sevi�ķi bīstams recidivists.

10. Progress.

11. Mantas konfiskācija.

12. Taisnīgs kar�.

13. Atbildību pastiprino�s apstāklis.

14. lntemacionālists.

15. Psihopāts.

16. Cietums Latvijas teritorijā.

17. Pu�ists.

18. Rīgas Ziemeļu rajona policijas iecirknis.

19. Dzēruma stāvoklis.

20. Plikgalvis.

21. Pieredzējis policists.

22. Skaista sieviete.

23. Izcils �ahists.

3. nodala. JEDZIENA SATURS UN APJOMS

9

♦ Jed/icnu veidi pec apjoma un satura ♦ Klase, apak�klase

un klases elements ♦ Jēdziena satura un apjoma sakarība

Jēdzieniem �tikumisks cilvēks� un �krietns pilsonis�, �ķiet, nav viens un tas pats saturs.

Aristotelis

3.1. JĒDZIENU VEIDI PĒC APJOMA UN SATURA

Atsevi�ķie un vispārējie jēdzieni Reģistrējo�ie un nereģistrējo�ie jēdzieni ❖ Absolūti un korelatīvi jēdzieni ^ Pozitīvi

un negatīvi jēdzieni

Kā pēc apjoma, tā arī pēc satura jēdzieni iedalāmi da�ādi.

Pēc apjoma jēdzieni iedalāmi atsevi�ķos un vispārējos, bet vispārējie � reģistrējo�os un nereģistrējo�os.

ATSEVI�ĶIE UN Atsevi�ķo jēdzienu apjomā tiek ietverts tikai VISPĀRĒJIE JĒDZIENI viens priek�mets. Tādi ir jēdzieni �planēta Marss�, �Latvijas valsts�, �Iļģuciema cietums�, �dzejnieks Fricis Bārda�.

Vispārējo jēdzienu apjomā tiek ietverti divi vai vairāki priek�meti. Tādi ir jēdzieni �Saules sistēmas planēta�, �Baltijas valsts�, �cietums Latvijas teritorijā�, �latvie�u dzejnieks�. Visas pazīmes, kas attiecinātas uz vispārēja jēdziena apjomu kopumā, attiecināmas arī uz katru tā pārstāvi atsevi�ķi.

Kā atsevi�ķo, tā arī vispārējo jēdzienu vidū ir pieņemts izdalīt kopības jēdzienus. Kopības jēdzienā vienveidīgo priek�metu kopums uzskatāms kā vesela sistēma. Tāpēc kopības jēdzienu pazīmes tiek attiecinātas nevis uz katru sistēmas elementu atsevi�ķi, bet gan uz visu sistēmu kopumā.

Piemēram, atsevi�ķa kopības jēdziena �latvie�u tauta� pazīmes attiecinātas nevis uz katru latvju tautas pārstāvi, bet gan uz visu latvie�u tautu kopumā. To pa�u varētu teikt ari par tādiem atsevi�ķiem kopības jēdzieniem kā �Saules sistēma�vai �Latvijas Iek�lietu ministrijas Sardzes pulks�.

Arī vispārēja kopības jēdziena �pūtēju orķestris� pazīmes attiecas ' nevis uz katru orķestra muzikantu, bet gan uz visu orķestri kopumā. To pa�u varētu teikt ari par tādiem vispārējiem kopības jēdzieniem kā �me�s�, �bataljons� vai �bruņota banda�.

Jāņem vērā, ka vispārējo jēdzienu lieto�ana kopības vai parasta sadalījuma nozīmē bie�i vien ir atkarīga no prātojuma konteksta.

Piemēram, vispārējs jēdziens �Policijas akadēmijas students� lietojams divējādi. Kontekstā �Policijas akadēmijas studenti mācās loģiku" �im jēdzienam ir sadalījuma nozīme, jo teiktais attiecas uz katru attiecīga kursa studentu. Kontekstā �Policijas akadēmijas studenti mar�ēja dziedādami� tam pa�am jēdzienam ir kopības nozīme, jo teiktais attiecas uz visiem studentiem kopumā, nevis uz katru atsevi�ķi.

Salīdzināsim vēl divus apgalvojumus: 1) �ieslodzītie, kas izbēga no Pārlielupes cietuma, ir noķerti�; 2) �ieslodzītie, kas izbēga no Pārlielupes cietuma, rūpīgi veica bēg�anas priek�darbus". Pirmā apgalvojumā jēdzienam �ieslodzītie, kas izbēga no Pārlielupes cietuma� ir sadalījuma nozīme, jo teiktais attiecas uz visiem ieslodzītiem kopumā un katru atsevi�ķi. Turpretī otrā apgalvojumā tam pa�am jēdzienam ir kopības nozīme, jo teiktais attiecas nevis uz katru ieslodzīto atsevi�ķi, bet uz. visiem kopumā.

Vispārēji jēdzieni iedalāmi reģistrējo�os un nereģistrējo�os.

REĢISTRĒJO�IE UN NEREĢISTRĒJO�IE JEDZIEM Reģistrējo�ie jēdzieni ir tie vispārējie jēdzieni, apjoms attiecas uz noteiktu priek�metu skaitu, respektīvi, tie ir galīgi jēdzieni pēc apjo

ma. Tādi, piemēram, ir jēdzieni �Eiropas valsts�, �Rīgas pilsētas policijas iecirknis�, �Latvijas valsts prezidents�, �Rūdolfa Blaumaņa luga�.

Nereģistrējo�ie jēdzieni ir tie vispārējie jēdzieni, kuru apjoms attiecas uz nenoteiktu priek�metu skaitu. �is skaits var būt bezgalīgi liels (�vesels pozitīvs skaitlis�) vai praktiski nesaskaitāms. Kaut gan pēdējā gadījumā priek�metu skaits ir galīgs, praktiski tos uzskaitīt nav iespējams. Tādi, piemēram, ir jēdzieni �latvietis�, �noziegums�, �revolveris�, jo �o jēdzienu apjomā ietverti visi pagātnes, tagadnes un nākotnes latvie�i, noziegumi un revolveri.

Kā reģistrējo�iem un nereģistrējo�iem vispārējiem jēdzieniem, tā arī atsevi�ķiem jēdzieniem ir noteikts saturs. Pēc satura visi jēdzieni iedalāmi absolūtos un korelatīvos, pozitīvos un negatīvos.

ABSOLŪTI UN KORELATĪVI JEDZIENI Absolūts jēdziens atveido priek�metu, kas uztverams neatkarīgi no citiem priek�metiem.

Piemēram, tādi ir jēdzieni �tiesiskā valsts�, �zinātne�, �līgums�, �ceļu policijas inspektors�.

Korelatīvs jēdziens atveido priek�metu, kas uztverams tikai sakarā ar kādu citu priek�metu. �is nosacītais pāris savdabīgi ietilpst korelatīva jēdziena saturā. Piemēram, jēdziena �vecāki� satura neatņemama sastāvdaļa ir doma par bērniem. Jēdzienā �iecirkņa priek�nieks� tiek iekļauti tam pakļautie iecirkņa inspektori. Jēdziena �kukuļņem�ana� attiecīgs denotāts eksistē tāpēc, ka pastāv kukuļdo�ana.

Jāņem vēl ā, ka da�os gadījumos absolūtu jēdzienu satura neatkarībai ir relatīvs raksturs. Tiesa gan, tādiem jēdzieniem kā �akmens�, �cilvēks�, �loģika� nav korelatīva jēdziena pazīmju. Tomēr da�iem jēdzieniem �īs pazīmes parādās, kaut gan īsti korelatīvi jēdzieni tie nav. Piemēram, jēdziens �policija� tie�i asociējas ar jēdzienu �tiesiskā kārtība�, bet jēdziens �noziegums� � ar jēdzienu �sods�.

POZITĪVI UN -NEGATĪvi JĒDZIENI Pozitīvs jēdziens atveido priek�metam piemīto�as pazīmes. Tādi ir lielākā daļa jēdzienu, piemēram, jēdzieni �loģisks�, �ticīgs�, �kārtība�, �likumīgs�, �atbildība�.

Negatīvā jēdzienā tiek noliegtas pazīmes, kas veido pozitīvā jēdziena saturu. Tādi ir jēdzieni �neloģisks�, �neticīgs�, �nekārtība�, �nelikumīgs�, �bezatbildība�.

Kā latvie�u, tā arī krievu valodā negatīvos jēdzienus parasti izsaka ar vārdiem, kuriem ir nolieguma priedēkļi �ne� un �bez�. No sve�valodām aizgūtos vārdos visbie�āk sastopams nolieguma priedēklis �a�, piemēram � �asimetrija�, �amorāls�,�apolitisks�.

Jēdzienu loģisko iedalījumu pozitīvos un negatīvos nedrīkst sajaukt ar mūsu politisko, morālo un cita veida attieksmi pret jēdzienā izteikto saturu. Piemēram, pozitīvi morālā un politiskā ziņā novērtējamais jēdziens �neatkarība� ir negatīvs loģikas ziņā. Juridiskā un morālā ziņā negatīvi novērtējamais jēdziens �noziegums" loģikas ziņā ir pozitīvs.

Pamatojoties uz minēto par jēdzienu veidiem, var dot jebkura jēdziena vispārīgo loģisko raksturojumu pēc tā apjoma un satura. Da�i piemēri: ��Latvijas valsts prezidents Jānis �akste� (atsevi�ķs, absolūts, pozitīvs); �nozieguma subjekts" (vispārējs, nereģistrējo�s, korelatīvs, pozitīvs); �nepieskaitāmība� (vispārējs, nereģistrējo�s, absolūts, negatīvs); �Raiņa luga� (vispārējs, reģistrējo�s, absolūts, pozitīvs); �Rēzeknes policijas futbolkomanda �Vairogs�� (atsevi�ķs, kopības, absolūts, pozitīvs).

A Klase un klases elements Apak�klase ^ Universālā klase Par nārām un Francijas karali

Jēdzienu loģiskās attiecības ir noteiktu priek�metu kla�u (daudzuma) 'attiecības. �o attiecību apzīmē�anai loģikā lieto klases, apak�klases un klases elementa kategorijas.

KLASE UN KLASES ELEMENTS Klase (�kopa�, �daudzums�) ir priek�metu loģiskais kopums, kuri apvienoti atbilsto�i noteiktām pazīmēm. Piemēram, pret personu vērsto nodarījumu klase ir Kriminālkodeksa sevi�ķās daļas tre�ās nodaļas noziegumu kopums. Loģisko klasi bie�i apzīmē ar burtu �M� � pēc vācu vārda �Menge� (daudzums) pirmā burta.

Klase sastāv no elementiem, respektīvi � �ajā klasē ietilpsto�iem priek�metiem. Piemēram, pret personu vērsto noziegumu klase sastāv no tādiem elementiem kā �slepkavība�, �nove�ana līdz pa�nāvībai�, �izvaro�ana� u.c. Noteikto elementu ietilp�anu klasē ir pieņemts apzīmēt �ādi: a, b, c e M (�a�, �b� un �c� ir klases �M� elementi).

Lai parādītu, ka kāds elements neattiecas uz noteikto klasi (piemēram, ka laupī�ana nepieder pie noziegumiem pret personu), tiek izmantots apzīmējums a e M.

Klase var sastāvēt no viena elementa (piemēram, klase �izņēmuma soda veids�) vai no vairākiem elementiem (piemēram, klase �noziegums pret īpa�umu�). �ajā sakarībā jāņem vērā, ka viens un tas pats priek�mets var ietilpt vairākās klasēs. Piemēram, tī�a slepkavība ietilpst gan pret personu vērsto, gan smago noziegumu klasē. Kāds Imantas policijas iecirkņa kārtībnieks ietilpst gan policistu klasē, gan vīrie�u klasē, gan varbūt arī citās klasēs (piemēram, teicamu sportistu un Latvijas Policijas akadēmijas studentu klasēs).

APAK�KLASE Starp klasi un tās elementiem var atrasties apak�klase (�apak�kopa�, �apak�daudzums�). Tā ir noteikta klases daļa ar saviem elementiem. Piemēram, valsts noziegumu klase ietver smago valsts noziegumu apak�klasi. Klases un apak�klases attiecība apzīmējama �ādi: M¹ c M (M¹ ir klases M apak�klase). Amerikāņu loģikas literatūrā �o simbolu, kas apzīmē apak�klases ietilp�anu klasē, sauc par �pakavu�.

Tātad jebkuri apak�klases elementi ir arī attiecīgās klases elementi:

a, b, c e M' c M. Piemēram, spiego�ana, diversija un kaitniecība ir

smago valsts noziegumu apak�klases elementi, ka ari valsts noziegumu klases elementi.

UNIVERSĀLĀ KLASE Pastāv loģiskās klases, kas ietver visus konkrēta pētījuma lauka priek�metus. Tādas klases sauc par universālām klasēm (daudzumiem). Astronomijā tas ir debess ķermeņu daudzums, botānikā � augu daudzums, krimināltiesībās � noziegumu daudzums, kriminoloģijā � noziedznieku daudzums.

Grafiski universālo klasi attēlo kā taisnstūri. Shēmā parādītas

noziegumu universālās klases (U), pret personu vērsto noziegumu klases (M), pret personu vērsto smago noziegumu apak�klases (M¹) un tī�as slepkavības (a) loģiskās attiecības. Tās pa�as attiecības formulas veidā izskatīsies �ādi: a e M¹ c M c U.

par NĀRĀM UN FRANCIJAS karali Līdz ar universālo klasi loģikā tiek runāts arī par tuk�o klasi. Tuk�as klases jēdziens ir tāds, kuram nav denotāta.

Bie�i vien mācību literatūrā to sauc par nulles jēdzienu, bet tas nav precīzi.Tuk�as klases jēdzieniem ir gan priek�metiskā, gan arī jēgas nozīme (sk. 2. nodaļu). Tāpēc tuk�as klases jēdzieni, kā arī jebkur� cils jēdziens ir atsevi�ķi (�mūsdienu Zviedrijas prezidents�) vai vispārēji (�kentaurs�) jēdzieni.

Jāat�ķir divi tuk�as klases paveidi. Viens no tiem ir loģiski tuk�a klase, kuru veido iek�ēji pretrunīgi jēdzieni, piemēram � �apaļ� kvadrāts�, �vislielākais skaitlis�, �krāp�ana, kas izdarīta aiz neuzmanības�. Loģiski tuk�as klases jēdzieniem pieskaitāmas arī �fictio iuris� (juridiskās fikcijas). Piemēram, jēdziens �suverēna valsts PSRS sastāvā� ir tipiskākā juridiskā fikcija, jo viena neatkarīga valsts nevar ietilpt citas valsts sastāvā.

Otrs tuk�as klases paveids ir faktiski tuk�a klase. �ī klase ir tuk�a nevis iek�ēja loģiska pretrunīguma dēļ, bet uz faktiska pamata. Faktiski

tuk�u klasi, piemēram, veido jēdzieni �mū�īgais dzinējs�, �cilvēks, kur� nodzīvoja 500 gadu�, �Marsa iedzīvotājs�.

�eit jāņem vērā ne tikai dabaszinātņu, bet arī laika aspekts. Jēdzienu �mūsdienu Francijas karalis� nevarēja pieskaitīt tuk�as klases jēdzieniem XVII gadsimtā, bet XX gs. tās ir tuk�as klases jēdziens. Un otrādi � jēdziens �mūsdienu Latvijas prezidents� no tuk�as klases 1992. gadā pārgāja uz netuk�o klasi 1993. gada septembri.

Tuk�as klases jēdziens skar ari eksistences problēmu filozofijā. Ja jēdziena �reāla eksistence� apjomu aprobe�otu tikai ar ārēji materiālas esamības sfēru, tad jēdzienus �Sniegbaltīte� un �Salavecis� viennozīmīgi nāktos attiecināt uz tuk�as klases jēdzieniem, ta�u diez vai tāda reālas eksistences sfēras sa�aurinā�ana būtu konstruktīva. Pasaku, mitoloģijas un daudziem citiem cilvēka rado�ās fantāzijas tēliem un ainām ir zināma garīgā un kultūras realitāte ar saviem denotātiem. Tāpēc mūsu prātojumi par nārām (klase), Baltezera nārām (apak�klase) un visskaistāko Baltezera nāru (klases elements) loģikas ziņā ir absolūti korekti.

Apgrieztas attiecības likums Ģints un sugas ❖ Jēdziena vispārinā�ana Jēdziena ierobe�o�ana Vai virsser�ants ir

ser�ants?

Jēdziena saturs un apjoms atrodas savstarpējas sakarības attiecībā. �ī sakarība izpau�as vienā no svarīgākajiem loģikas likumiem.

APGRIEZTAS ATTIEC'ĪBAS LIKUMS Salīdzinot jēdzienus �amatnoziegums� un �noziegums� pēc apjoma, nav grūti secināt, ka pirmā jēdziena apjoms ir �aurāks. Savukārt jēdziena �noziegums� apjoms ir pla�āks, jo tajā ietilpst ne tikai amatnoziegumi, bet arī citi noziegumu veidi.

Ko varam teikt par �o jēdzienu satura attiecībām? �eit viss ir otrādi. Jēdziena �amatnoziegums� saturs ir pla�āks (bagātāks), jo tajā ietilpst visas nozieguma pazīmes un vēl tādas, kas raksturo amatnozieguma specifiku. Savukārt jēdziena �noziegums� saturs ir �aurāks (nabagāks), jo tā pazīmes noziegumu raksturo tikai kā tādu.

No teiktā izriet, ka jēdziena satura un apjoma sakarība izpau�as apgrieztas attiecības likumā: jo �aurāks jēdziena apjoms, jo pla�āks tā saturs, un otrādi � jo pla�āks jēdziena saturs, jo �aurāks tā apjoms. No �ī likuma būtības izriet �ķietami paradoksāls secinājums, proti � ja

jēdziena �B� apjoms ir jēdziena �A� apjoma dala, tad jēdziena �A� saturs ir jēdziena �B� satura daļa.

Teiktais par jēdzienu apjomiem neizraisa pārpratumus, bet teiktais par jēdzienu saturiem var radīt jautājumu: kā lielākais (A) var būt par mazākā (B) daļu?

Neskatoties uz to, viss ir ļoti vienkār�i. Piemēram, jēdziena �pulks� (A) saturs ir tikai daļa no jēdziena �mobilais policijas pulks� (B) satura, jo pēdējā jēdziena saturs ir pla�āks (bagātāks). Tas ietver gan visas pulka (A) pazīmes, gan arī mobilā policijas pulka (B) specifiskās pazīmes.

ĢINTS UN SUGAS Iepriek� minētajā shēmā ārējais aplis (A) simbolizē pakārtotāju jēdzienu, bet iek�ējais aplis

(B) � pakārtoto jēdzienu. Saskaņā ar loģikā pieņemto terminoloģiju tāda veida attiecības starp jēdzieniem sauc par ģints un sugas attiecībām. Aptvero�o jēdzienu sauc par ģints jēdzienu, bet aptverto � par sugas jēdzienu.

Terminus �ģints" un '�suga" lieto ne tikai loģika, bet arī dabaszinātnēs. Atcerēsimies, ka zooloģijā ar ģints kategoriju apzīmē stingri noteiktu dzīvu būtņu kopumu (piemēram, kaķu ģints), bet ar sugas kategoriju � stingri noteiktus �ā kopuma paveidus (piemēram, kaķu ģintī ietilpst 28 sugas: tīģeris, mājas kaķis u.c.).

At�ķirībā no �o kategoriju nozīmēm dabaszinātnēs ģints un sugas attiecībām loģikā ir relatīvs raksturs. Lielākā daļa jēdzienu vienlaikus var būt kā sugas, tā arī ģints attiecībās. Piemēram, jēdziens �policija� (B) ir sugas jēdziens attiecībā uz jēdzienu �apbruņota militarizēta institūcija� (A) un ģints jēdziens attiecībā uz jēdzienu �valsts policija� (C). Jēdziens �nekustama manta� (B) ir sugas jēdziens attiecībā uz jēdzienu �manta� (A) un ģints jēdziens attiecībā uz jēdzienu �privāta nekustamā manta� (C).

Runājot par jēdziena satura un apjoma sakarības likumu, jāņem vērā, ka tas ir spēkā tikai attiecībā uz ģints un sugas jēdzieniem. Jautājumam par to, vai jēdziens �zādzība� ir pla�āks (pēc satura vai pēc apjoma) par jēdzienu �laupī�ana�, nav jēgas, jo tiem ir nevis ģints-sugas, bet cita veida savstarpējās attiecības (sk. 4. nodaļu).

Jēdzienu ģints un sugas attiecības, kā arī satura un apjoma apgrieztas attiecības likums visspilgtāk izpau�as jēdzienu vispārinā�anas un ierobe�o�anas loģiskajās operācijās.

JĒDZIENA VISPĀRINĀ�ANA Jēdziena vispārinā�ana (lat. �generalisatio�)

izpau�as pārejā no sugas uz ģints jēdzienu. Tātad loģiskās vispārinā�anas būtība ir jēdziena apjoma palielinā�ana (papla�inā�ana), pakāpeniski izslēdzot no sākotnējā jēdziena satura noteiktas pazīmes.

To var parādīt arī shematiski (iekavās mazie burti apzīmē jēdziena

pazīmes, tātad � tā saturu). Piemēram, jēdziena �kolts� divkārtējs vispārinājums veido �ādu virkni: �kolts� (C) � �revolveris� (B) � �individuālais �aujamierocis� (A). No jēdziena �kolts� satura pakāpeniski tika izslēgtas pazīmes, kas at�ķir koltus no citu veidu revolveriem, bet tālāk pazīmes, kas at�ķir revolverus no citu veidu individuāliem �aujamiero�iem.

Vai jēdzienu vispārinā�anai ir robe�as? Tādas robe�as pastāv, un tie ir universālas klases jēdzieni. Sasniedzot �o robe�u �ad maximum� (maksimāli), tālākai vispārinā�anai nav praktiskas nozīmes. Piemēram, jēdziena �kolts� vispārinā�anas robe�a ir iero�a jēdziens (�kolts� � �revolveris� � �individuālais �aujamierocis� � ��aujamierocis� � �ierocis�). Cits vispārinā�anas piemērs līdz universālas klases robe�ai: �vīrie�u koris �Dziedonis�� � �vīrie�u koris� � �koris� � �mākslas kolek-tivs .

�ajā sakarā jāņem vērā, ka universālas klases jēdziens jeb �genus generalissimum� (augstākā ģints) ir relatīvs. Piemēram, viena jēdziena vispārinājumā mēs varam pakāpeniski sasniegt piecu zinātņu nozaru universālas klases (U) jēdzienus: �pūdelis" � �suns" (kinoloģijas U) � �dzīvnieks� (zooloģijas U)��organisms" (bioloģijas U)� �daba� (ekoloģijas U) � �esamība� (filozofijas U).

Jebkura jēdziena vispārinā�ana pieļauj da�ādus variantus. Piemēram, jēdziena �Bēthovena Devītā simfonija� divkārtējs vispārinājums varētu būt �āds: �Bēthovena Devītā simfonija� � �Bēthovena simfonija� � �simfonija�. Ta�u var vispārināt arī �ādi: �Bēthovena Devītā simfonija� � �izcils skaņdarbs� � �izcils mākslas darbs�.

Jēdzienu loģisko vispārinājumu nedrīkst sajaukt ar vispārinā�anu pēc principa �no daļas uz veselo�. Izskatīsim jēdzienu virkni: �Smiltenes pagasts� � �Valkas apriņķis� � �Vidzemes novads� � �Latvijas valsts�. �eit nav loģiskā vispārinājuma, jo starp minēto jēdzienu apjomiem nepastāv sugas un ģints attiecības.

Ari vispārinā�anai pēc subordinācijas principā nav nekā kopīga ar loģisko vispārinā�anu. Piemēram, �ķietams vispārinājums būtu tādu jēdzienu virknē: �Rīgas pilsētas rajona prokurors� � �Rīgas pilsētas prokurors� � �Latvijas Republikas ģenerālprokurors�.

Loģiskā vispārinā�ana efektīvi izmantojama versiju analīzē. Piemēram, pakāpeniski papla�inot sadzīves slepkavībā aizdomās turēto loku (tuvi radinieki�radinieki�pazīstami utt.), kriminālpolicijas inspektors var �uztaustīt" noziedznieku.

JĒDZIENA IEROBE�O�ANA Jēdziena ierobe�o�ana (lat. �determinatio�)

izpau�as pārejā no ģints uz sugas jēdzienu.

Būtībā �ī loģiskā darbība ir pretēja vispārinā�anai, proti � tā ir jēdziena apjoma samazinā�ana (sa�aurinā�ana).

Kā redzams shematiskajā attēlojumā, jēdziena ierobe�o�ana notiek pakāpeniski, iekļaujot sākotnējā jēdziena saturā papild-pazīmes. Piemēram, jēdziena �speciālists� divkārtēja ierobe�o�ana veido virkni:

�speciālists� (A) � �eksperts�(B) � �eksperts kriminālists� (C). Jēdziena �speciālists� saturā pakāpeniski tika iekļautas ierobe�ojuma locekļu raksturīgās pazīmes.

Noteiktas robe�as ir arī jēdzienu ierobe�o�anai. �īs robe�as jeb �species specia-lissima� (zemāka suga) ir atsevi�ķie jēdzieni. Sasniedzot �o robe�u, tālākā ierobe�o�ana nav iespējama, piemēram: �savienība� � �noziedzīga savienība� � �banda� � �banda �Melnais kaķis��. Cits piemērs: �krīze� � �valdības krīze� � �Latvijas Republikas valdības krīze� � �Latvijas Republikas valdības krīze 1934. gadā�.

Kā vispārinā�ana, tā arī ierobe�o�ana pieļauj da�ādus variantus. Piemēram, jēdziena �dro�ība� divkārtējs ierobe�ojums varētu būt �āds: �dro�ība� � �valsts dro�ība� � �Latvijas valsts dro�ība�. Ta�u var rīkoties arī �ādi: �dro�ība� � �starptautiskā dro�ība� � �starptautiskā dro�ība Viduseiropas reģionā�.

Jēdzienu loģisko ierobe�ojumu nedrīkst sajaukt ar ierobe�o�anu pēc principa �no lielākā uz mazāko�. Izskatīsim �ādu jēdzienu virkni: �valsts robe�a� � �pilsētas robe�a� � �pilsētas rajona robe�a�. �eit nav loģiskā ierobe�ojuma, jo starp minēto jēdzienu apjomiem nepastāv ģints un sugas attiecības.

Arī ierobe�o�anai pēc subordinācijas principā nav nekā kopēja ar loģisko ierobe�o�anu. Piemēram, �ķietams ierobe�ojums būtu �ādu jēdzienu virknē: �Iek�lietu ministrija� � �Policijas departaments� � �Kārtības policijas pārvalde�.

VAI VIRSSER�ANTS IR SER�ANTS? Loģiskā ierobe�o�anā nedrīkst rīkoties mehāniski, jo pretējā gadījumā var rasties vēl viens �ķietama ierobe�ojuma paveids. Piemēram, pēc analoģijas ar pareizo ierobe�ojumu (�komandieris� � �rotas komandieris�) da�i studenti ari attiecību �ser�ants� � �virsser�ants� izprot kā loģisko ierobe�ojumu. Tā ir kļūda, jo jēdzienam �virsser�ants� nav visas jēdziena �ser�ants� pazīmes, kā jābūt pareizā ierobe�ojumā.

Tāda veida loģiskā kļūda nereti noved pie pleonasma (grieķ. �pleo-nasmos� � pārpilnība), respektīvi � pie izteicieniem ar liekiem elementiem. Pleonasmu piemēri: �pirmā debija� (vārds �pirmais� ir lieks, jo otrā debija vairs nav debija); �iek�ējais interjers� (interjers nevar būt ārējs); �negaidīts pārsteigums� (gaidīts pārsteigums nav pārsteigums).

Interesanti, ka �ehu filozofa un matemātiķa Bernarda Boleano jēdziena satura un apjoma apgrieztas attiecības likuma kritika faktiski pamatojas piemērā ar pleonasmu. Lūk, �is piemērs: jēdzieni �lode� un �apaļa lode� pēc apjoma ir līdzīgi, tomēr otrā jēdziena saturs ir lielāks. Būtībā �ī argumentācija pamatojas uz pārpratumu, jo jēdzienu �lode� un �apaļa lode� saturs ir absolūti vienāds. �Būt apaļai� ir jēdziena �lode� būtiskā pazīme, jo jēdziens �neapaļa lode� ir iek�ēji pretrunīgs.

Loģiskā ierobe�o�ana efektīvi izmantojama policijas operatīvajā darbībā, pakāpeniski sa�aurinot meklē�anas loku. Piemēram, sākotnējas informācijas par automa�īnu �Volvo� divkārtējs ierobe�ojums (�Volvo zilā krāsā� � �Volvo zilā krāsā ar pirmo numura ciparu 7�) gandrīz uzvedina uz auto īpa�nieku.

VINGRINĀJUMI 1. uzdevums. Vispārējiem jēdzieniem norādiet vismaz vienu to apak�klasi un vienu elementu, bet atsevi�ķiem jēdzieniem � apak�klasi un klasi. Nosakiet tuk�as klases jēdzienus.

1. Policija.

2. Kamerkoris �Ave sol".

3. Krimināltiesības.

4. Tēvzeme.

5. Precēts vecpuisis.

6. Futbolkomanda�Skonto�.

7. Policijas iecirknis.

8. Cēlonis.

9. Slēgtais cietums Latvijā.

10. Pretuzbrukums.

11 Alfrēda Kalniņa opera �Baņuta�.

12. Cilvēks, kas pārvalda visas Eiropas valodas un neprot latvie�u valodu.

13. Valmieras cietums.

14. Mantas aresta akts.

15. Ceļu policijas inspektors.

16. Prasītājs.

17. Nejau�ība.

18. Pirmais [.atvijas prezidents.

19. Daļēji slēgtais cietums Latvijā.

20. Progress.

21. Bezmiegs.

22. Visums.

23. Latvijas basketbolists, kas ir garāks par visiem Latvijas basketbolistiem.

24. Atturība.

25. Pastiprināta re�īma cietums mūsdienu Latvijā.

26. Latvijas Policijas akadēmija.

27. Anarhija.

28. Advokāts.

29. Noziedzība.

30. Anonīms.

31. Kopija.

32. Brāļadēls.

33. Varoņdarbs.

2. uzdevums. Kādā tuvākajā loģiskajā klasē ietilpst minētās jēdzienu grupas? Ja uzskaitījums nav pilnīgs, tad papildiniet to ar vismaz vienu attiecīgās klases elementu.

1. Zādzība. Laupī�ana. Krāp�ana.

2. Gustavs Zemgals. Alberts Kviesis. Kārlis Ulmanis.

3. Jelgavas cietums. Matīsa cietums. Liepājas cietums.

4. Metrs. Kilograms. Sekunde. Stops.

5. Slepkavība. Izvaro�ana.

6. Ēvalds Valters. Eduards Pāvuls. Kārlis Sebris. Harijs Liepiņ�.

7. Merkurs. Marss. Saturns.

8. Policijas kaprālis. Policijas ser�ants.

9. Jānis Lūsis. Helmūts Balderis. Mihails Tāls.

10. Skrie�ana. Pauko�ana. Peldē�ana. Jā�ana.

11. Brīvības atņem�ana. Naudas sods. Nāvessods.

12. Policijas virsser�ants. Policijas leitnants.

13. Ēvalds Vilks. Visvaldis Lāms. Alberts Bels.

14. Terora akts. Diversija. Kaitniecība.

15. Policijas iecirknis �Brasla�. Policijas iecirknis �Purvciems�. Policijas iecirknis �Jugla�.

16. Ojārs Vācietis. Imants Ziedonis. Jānis Peters.

17. Iecirkņa inspektors. Ceļu policijas inspektors. Nepilngadīgo lietu inspektors.

18. Luga �Zelta zirgs�. Luga �Indulis un Ārija�. Luga �Uguns un nakts�.

10. 1,5, 7, 9.

20. Efedrīns. Solutāns. Klofelīns,

21. Jānis Pliek�āns. Pēteris Stu�ka. Jānis Jansons-Brauns.

22. Andrejs Jurjāns. Emīls Dārziņ�. Jāzeps Vītols.

23. Kri�jānis Valdemārs. Juris Alunāns. Kri�jānis Barons.

24. Brāļi Kaudzītes. Rūdolfs Blaumanis. Jānis Poruks. Rainis.

25. Ātr�au�ana no pistoles. Peldē�ana.300 metru distancē. Lodes grū�ana.

3. uzdevums. Ja starp minētajiem jēdzieniem pastāv ģints un sugas attiecības, tad nosakiet ģints un sugas jēdzienus. Kura jēdziena saturs ir pla�āks?

1. Noziegums pret personu. Slepkavība.

2. Kvadrāts. Taisnstūris.

3. Krāp�ana. Izspie�ana.

4. Nolaidība. Amatnoziegums.

5. Brālis. Pusbrālis.

6. Spiego�ana. Valsts noziegums.

7. Policijas ser�ants. Policijas leitnants.

8. Latvijas pilsēta. Balvi.

9. Policijas leitnants. Policijas virsleitnants.

10. Saules sistēma. Zeme.

11. Tiesību nozare. Labo�anas darbu tiesības.

12. Stops. Pusstops.

13. Metāls. Bronza.

14. Latvijas Policijas akadēmija. Augstskola.

15. Latvija. Rīga.

16. Skola. Skolas izlaiduma klase.

4. uzdevums. Veiciet jēdzienu divkārtēju loģisko vispārinā�anu.

1. Rīgas policija.

2. Kvadrāts.

3. Olaines cietums.

4. Rūdolfa Blaumaņa luga �Indrāni�.

5. Ielau�anās ierocis.

6. Latvijas valsts prezidents.

7. Izspie�ana organizētā grupā.

8. Latvie�u rakstnieksAndrejs Upīts.

9. Slēgtais cietums Latvijā.

10. Kriminālistika.

11. Sievie�u koris �Dzintars�.

12. Policijas iecirkņa �Ķengarags� inspektors.

13. Sevi�ķi bīstams recidīvists.

14. Mobilais policijas pulks.

15. Futbolkomanda �Vairogs�.

16. Komponists Raimonds Pauls.

17. Latvijas Saeima.

5. uzdevums. Pārbaudiet �ādu vispārinājumu pareizību.

1. Zādzība�noziedzīga rīcība�prettiesiska rīcība.

2. Pilsētas pa�valdība�vietējā pa�valdība�pa�valdība.

3. Ieslodzītā bēg�ana no Grīvas cietuma�ieslodzītā bēg�ana no Rīgas Centrālcietuma� ieslodzītā bēg�ana.

4. Sekunde�minūte�stunda.

5. Kriminālpsiholoģija�psihopatoloģija�psiholoģija.

6. Nozieguma vietas apskate�medicīniskā apskate�apskate.

7. Līguma pants�likuma pants�pants.

8. Nepamatota apsūdzība�apsūdzība�publiska apsūdzība.

9. Zolitūde�Zemgales priek�pilsēta�Rīga�Latvija.

10. Latvijas policija�policija�tiesību aizsardzības iestāde.

11. Tiesu bioloģija�bioloģija�zinātne.

12. Kara reglaments�dienesta gailas reglaments�reglaments.

13. Rīta blāzma�agrs rīts�rīts.

14. Iepriek�ējā izmeklē�ana�tiesas izmeklē�ana�izmeklē�ana.

15. Tiesu fotogrāfija�mākslas fotogrāfija�māksla.

16. Patiesa liecība�liecība�nepatiesa liecība.

17. Atraduma piesavinā�anās�-mantas piesavinā�anās�piesavinā�anās.

18. Kontrabass�vijole�mūzikas instruments.

19. Nosacīta atbrīvo�ana no soda�atbrīvo�ana no soda�atbrīvo�ana no apcietinājuma.

20. Nacionālais karogs�valsts karogs�karogs.

21. Aizstāvē�anās robe�u pārkāp�ana�pilnvarojuma pārkāp�ana�varas robe�u pārkāp�ana.

22. Pamatskolas izglītība�vidējā izglītība�augstākā izglītība.

6. uzdevums. Veiciet jēdzienu divkārtēju loģisko ierobe�o�anu.

1. Tiesību nozare.

2. Trīsstūris.

3. Kodekss.

4. Notiesātais.

5. Galvaspilsēta.

6. Konstitūcija.

7. Pasaules �empions.

8. Slepkavība.

9. Nāvessods.

10. Policijas iecirkņa priek�nieks.

11. Rīts.

12. īpa�ums.

13. Policijas virsnieks.

14. Māksla.

15. Noziegums pret īpa�umu.

16. Literatūra.

17. Likums.

18. Mācību grāmata.

19. Politiskā partija.

20. Kultūra.

7. uzdevums. Pārbaudiet �ādu ierobe�ojumu pareizību.

1. Kartotēka�daktilokartotēka:�Rīgas policijas pārvaldes daktilokartotēka.

2. Tiesa�Augstākā tiesa� krimināltiesa�darba tiesa�biedru tiesa.

3. Studenti�studentu grupa�students.

4. Kukuļdo�ana�kukuļņem�ana�kukuļa provokācija.

5. Nekārtībās --masu nekārtības Brasas cietumā�masu nekārtības Jelgavas cietumā.

6. Kurzemes novads�Liepājas apriņķis�Priekules pagasts.

7. Medicīna�onkoloģija�liesu medicīna.

8. Atriebība�asinsatriebība�asinsatriebība Abhāzijā.

9. Naudas vienība�lats�santīms.

10. Nodoms�noziedzīgs nodoms�krāp�anas nodoms�nodoms teicami nolikt visus eksāmenus.

11. Incidents�robe�incidents Latvijas robe�ā�robe�incidents Baltijas jūrā.

12. Pārdo�ana�atkalpārdo�ana�nekustamas mantas atkalpārdo�ana.

13. Kriminālistika�trasoloģija�odoroloģija�ballistika.

14. Trīsstūris�vienādsānu trīsstūris�vienādmalu trīsstūris.

15. Nopratinā�ana�liecinieku nopratinā�ana�aizdomās turētā nopratinā�ana.

16. Psiholoģija�noziedzības psiholoģija�pret personu vērsto noziegumu psiholoģija� seksuālo noziegumu psiholoģija.

17. Tiesas runa�apsūdzības runa�aizstāvības runa.

18. Radniecība�asinsradniecība�laulības radniecība�juridiskā radniecība.

19. Dumpis�bruņots dumpis�bruņots dumpis Rīgas Centrālcietumā.

20. Vilto�ana�naudaszīmju vilto�ana�dokumentu vilto�ana.

21. Apkrāp�ana�pircēju apkrāp�ana�pircēju apkrāp�ana ar nepilnu svaru�pircēju apkrāp�ana ar nepilnu skaitu�pircēju apkrāp�ana ar nepilnu skaitu Āgenskalna tirgū.

22. Policijas kapteinis�policijas virsleitnants�policijas leitnants.

23. Antropoloģija�filozofiskā antropoloģija�kriminālā antropoloģija.

24. Laupī�ana�jūras laupī�ana�jūras laupī�ana Klusajā okeānā.

25. Zinātnieks�tiesību zinātnieks�starptautisko tiesību zinātnieks�krimināltiesību zinātnieks.

26. Mūziķis�diriģents�pianists�kormūzikas diriģents Imants Kokars.

27. Tiesiskums�revolucionārais tiesiskums�tautu deportācijas revolucionārais tiesiskums.

28. Liecība�nepatiesa liecība�-apzināti nepatiesa liecība�cietu�ā apzināti nepatiesa liecība� liecinieka apzināti nepatiesa liecība.

29. Apsprie�ana�likumprojekta apsprie�ana�likumprojekta pieņem�ana�likumprojekta pieņem�ana pirmajā lasījumā.

30. Kratī�ana�telpu kratī�ana�personas kratī�ana.

+ Nesalīdzināmie un salīdzināmie jēdzieni ♦ Attiecības starp savienojamiem jēdzieniem ♦ Attiecības starp nesavienojamiem jēdzieniem ♦ Loģiskās darbības ar jēdzienu klasēm

Kas nav pret mums, tas ir ar mums.

Marka evaņģēlijs

Jebkuri divi vai vairāki jēdzieni atrodas noteiktās loģiskās attiecībās. Ņemot vērā jēdzienu saturu, tie pirmkārt iedalāmi nesalīdzināmos un salīdzināmos.

NESALĪDZINĀMIE UN SALĪDZINĀMIE -JEdZIENI Par nesalīdzināmiem sauc jēdzienus, kuriem nav nevienas kopīgas pazīmes, respektīvi, kuru saturā nqav nekā kopīga Tādi, piemēram, ir jēdzieni

�pērtiķis� un �dziesma�, �kriminālistika� un �līgava�, �zādzība� un �maigums�.

Var iedomāties jēdzienu pārus, kurus no formālās puses it kā nedrīkstētu pieskaitīt nesalīdzināmiem. Piemēram, tādu jēdzienu saturu kā �grāmata" un �meteorīts �lats� un �runcis� apvieno kaut viena vienīga, tomēr kopīga pazīme � būt materiālam ķermenim ar noteiktu atomu molekulāru struktūru. Ta�u ari tādi jēdzieni faktiski skaidrojami kā nesalīdzināmi, jo no to attiecībām nekādi konstruktīvi secinājumi teori jā vai praksē neizriet.

Kaut gan tas var likties dīvaini, loģiski nesalīdzināmi ir arī tādi jēdzieni kā �policists� un �policija�. Vai policisti nestrādā policijā? Strādā gan, ta�u pazīmes �strādāt policijā�(policists) un �būt valsts institūcijai� (policija) attiecas uz jēdzieniem no da�ādām kategoriālām (jēdzienu) kārtām.

Piemēram, jēdziens �policija� ir salīdzināms ar tādiem ne pārāk līdzīgiem pēc satura, tomēr vienas kārtas jēdzieniem kā �parlaments� vai �valsts ieņēmuma dienests�, jo visas trīs ir valsts institūcijas. Ari jēdziens �policists� ir salīdzināms ar jēdzienu �nodokļu inspektors� (abi ir valsts ierēdņi) un pat ar tādu diezgan at�ķirīgu pēc satura jēdzienu kā �noziedznieks� (abi ir cilvēki). Ta�u jēdzieni �policija� un �policists� nav savstarpēji salīdzināmi, jo tiem nav nevienas kopīgas pazīmes. To pa�u varētu teikt arī par tādiem jēdzienu pāriem kā �noziedznieks� un �noziedzība�, �kriminālists� un �kriminālistika�, �students� un �lekcija�.

Par salīdzināmiem sauc jēd�ienus, kuru saturā ir kaut vai viena tiem kopīga pazīme. Tie�i kopēju pazīmju pastāvē�ana ļauj �os jēdzienus salīdzināt. Piemēram, jēdzieni �zādzība� un �krāp�ana� ir salīdzināmi pēc pazīmes �būt noziegumam pret īpa�umu�.

Salīdzināmie jēdzieni iedalāmi savienojamos un nesavienojamos jēdzienos.

Savienojamie ir tie salīdzināmie jēdzieni, kuru apjomi kaut vai daļēji sakrīt. Tādi, piemēram, ir jēdzieni �dzīvokļa zādzība� un �ielau�anās

zādzībā�, jo apjoma daļa, kura sakrīt, bus �dzīvokļa zādzība ar ielau�anos�.

Nesavienojamie ir tie salīdzināmie jēdzieni, kuru apjomi viens otru izslēdz. Piemēram, kaut gan �kabatzādzība� un �zādzība ar ielau�anos� ir salīdzināmie jēdzieni (abas ir zādzības), ta�u to apjomi pilnībā izslēdz viens otru, jo nav kabatzādzības, kas būtu arī ielau�anās zādzība, un otrādi.

Tāpatības attiecības Krusto�anās attiecības Pakārtojuma

attiecības

Savienojamie jēdzieni var atrasties tāpatības, krusto�anās un pakārtojuma attiecībās.

TĀPATĪBAS ATTIECĪBAS Tāpatības attiecībās (lat. �identitatis notionum�)

atrodas jēdzieni, kuru apjomi pilnīgi sakrīt.

Piemēram, tādi ir jēdzieni �pirmais Latvijas valsts prezidents� un �prezidents Jānis �akste�, �izņēmuma soda veids�

un �nāvessods� (KK 22.p.), �Iek�lietu ministrijas Policijas departamenta priek�nieks� un �valsts policijas priek�nieks� (saskaņā ar likuma �Par policiju� 16. pantu).

Tāpatlgo jēdzienu apjomu sakri�anu attēlo ar diviem savstarpēji pārklātiem apļiem. Attēlojums lasāms: �jebkur� A ir B un jebkur� B ir A� (iesvīt-rotais laukums �eit un turpmāk nozīmē jēdzienu apjomu sakri�anu).

Izmantojot klases, apak�klases un klases elementu kategorijas (sk. 3.2. sad.), tāpatības attiecības var izteikt ar formulu: (AcB) = (BcA). Formula lasāma: �A ir klases B apak�klase (elements) un B ir klasesA apak�klase (elements)�.

Tāpatlgo jēdzienu apjomos mēs domājam vienu un to pa�u priek�metu (denotātu). Ta�u būtu nepareizi secināt, ka tāpatlgie jēdzieni ir sinonīmi. Tāpatīgiem jēdzieniem ir viena un tā pati priek�metiskā nozīme, bet jēgas nozīmes ir da�ādas. At�ķirībā no sinonīmiem (sk. 2.2. sad.) tāpatīgie jēdzieni ir da�ādi jēdzieni, kuri sakrīt pēc apjoma, bet at�ķiras ar saturu.

Izskatīsim �ādu atsevi�ķu jēdzienu attiecības: �pirmais latvie�u dzejnieks, kura dzejoļi iespiesti grāmatiņā� un �Neredzīgais Indriķis�; �himnas �Dievs, svētī Latviju� mūzikas autors� un �Baumaņu Kārlis�. Tiem, kas orientējas Latvijas kultūras vēsturē, ir skaidrs, ka abos gadījumos tiek runāts par vienu un to pa�u personu, tomēr diez vai kāds uzdro�ināsies apgalvot, ka �o jēdzienu pāru saturs ir identisks.

Vēl ^la�i piemēri: �Kārlis Ulmanis� un �Latvijas mazpulku virsva-donis 30-os gados�; �apustulis Pēteris� un �apustulis, kur� atteicās no Jēzus Kristus�. Arī �ie ir jēdzieni ar vienu un to pa�u denotātu, bet at�ķirīgiem saturiem.

Izskatītā tāpatīgo jēdzienu attiecības īpatnība ir raksturīga ne tikai dabisku, bet arī mākslīgu valodu sistēmām. Piemēram, matemātiskām izteiksmēm �3x5" un �20-5�, �2+2� un �VT6� ir viens un tas pats denotāts (attiecīgi �15� un �4�), bet jebkur� matemātiķis teiks, ka �o izteiksmju saturs ir da�āds. To pa�u teiktu arī mūziķis par tādiem viena priek�metiska satura jēdzieniem kā "nots re-diēzs� un �nots mi-bemols�.

KRUSTO�ANĀS ATTIECĪBAS Krusto�anās attiecībās atrodas jēdzieni, kuru apjomi sakrīt tikai daļēji. Tādi, piemēram, ir jēdzieni �Latvijas Saeimas deputāts� un �jurists�, �zemes īpa�ums� un �valsts īpa�ums�, �policists� un �Rēzeknes futbol-komandas �Vairogs� futbolists�.

Krustojo�os jēdzienu apjomus attēlo ar savstarpēji daļēji pārklātiem apļiem. Attēlojums lasāms: �Tikai da�i A ir B un tikai da�i B ir A.� Piemēram, jēdzienu �slepkavība aiz greizsirdības� (A) un �tī�a slepkavība� (B) attiecības �ajā attēlojumā izlasāmas �ādi: ir tāda slepkavības aiz greizsirdības apak�klase, kad slepkavība tiek izdarīta bez iepriek�ēja nodoma; ir tāda slepkavības aiz greizsirdības apak�klase, kad slepkavība tiek izdarīta tī�i (ar iepriek�ēju nodomu); ir tāda slepkavības ar nodomu (tī�as) apak�klase, kas nav slepkavības aiz greizsirdības.

Pats par sevi saprotams, ka jēdzienu krustojumā ir jābūt vismaz vienam jēdzienam. Piemēram, jēdzienu �Latvijas pilsēta� (A) un �valsts galvaspilsēta� (B) krustojumā tie�i ir tikai viens jēdziens, proti � atsevi�ķs jēdziens �Rīga�. Arī jēdzienu �latvietis� un �budists� attiecības skaidrojamas kā krusto�anās attiecības tikai tad, ja konstatē kaut vienu reāli eksistējo�u latvie�u tautības budistu.

Krusto�anās attiecībās jāņem vērā ari tas, ka atsevi�ķo jēdzienu apjomi nekādi nevar daļēji sakrist ar kāda cita jēdziena apjomu. Teiktais izriet no atsevi�ķo jēdzienu būtības, jo nevar ta�u �atdot� sava apjoma daļu tāds jēdziens, kura apjomā ietilpst tikai viens vienīgs priek�mets.

PAKĀRTOJUMA ATTIECĪBAS Pakārtojuma attiecībās (lat. �subalternatio�)atrodas jēdzieni, no kuriem viena jēdziena apjoms pilnīgi ietilpst otrā jēdziena apjomā, neizsmeļot to. Piemēram, tādās attiecībās atrodas jēdzieni �daktilosko-piskā ekspertīze� un �kriminālistiskā ekspertīze�, �mantojuma lieta� un �civillieta�, �nāvessods no�aujot� un �nāvessods�.

Pakārtojuma attiecības attēlo ar iek�ējo apli (B), kas simbolizē pakārtoto sugas jēdzienu, un ārējo apli (A), kas simbolizē pakārtotāju ģints jēdzienu. Attēlojums lasāms: �jebkur� B ir A, bet ne katrs A ir B�.

Piemēram, jēdzienu �slepkavība aiz mantkārības� (B) un �slepkavība ar nodomu� (A) attiecības �ajā attēlojumā lasāmas �ādi: jebkura slepkavība aiz mantkārības ir slepkavība ar nodomu (tī�a slepkavība), bet pastāv arī slepkavības ar nodomu, kas nav saistītas ar mantkārības motīviem.

Pakārtojuma attiecības starp jēdzieniem izsaka attiecības starp priek�metu klasi un apak�klasi (klases elementu): BcA. Formula lasāma: �B irklasesA apak�klase (klases elements)�. Piemēram, daktiloskop�anas tehnika (B) ir kriminālistikas tehnikas (A) apak�klase; militāras bāzes (B) ir militāro objektu (A) apak�klase.

Pakārtojuma attiecībās starp jēdzieniem ir spēkā viss teiktais par sugas-ģints attiecībām, kā arī par jēdzienu vispārinā�anas un ierobe�o�anas loģiskajām darbībām (sk. 3.3. sad.). Tāpēc loģiskā pakārtojuma attiecību nedrīkst jaukt ar attiecību starp veselu priek�metu un tā daļu, kā arī ar subordinācijas attiecībām.

Piemēram, starp jēdzieniem �Latvija� un �Bauskas rajons�, �Mobilais policijas pulks� un �Mobilā policijas pulka speciālo uzdevumu vienība� pastāv nevis loģiska pakārtojuma (ģints-sugas), bet veselā un daļas attiecības. Starp jēdzieniem �iecirkņa priek�nieks� un �iecirkņa inspektors�, �Kārtības policijas bataljona komandieris� un �Kārtības policijas bataljona operatīvās reaģē�anas rotas komandieris� pastāv subordinācijas attiecības, ta�u arī �eit nav ģints-sugas (loģiska pakārtojuma) attiecību.

Līdzpakārtojuma attiecības Pretējības attiecības -$■

Pretrunības attiecības ^ Jēdzienu attiecību 10 kombinācijas

Nesavienojamie jēdzieni var atrasties līdzpakārtojuma, pretējības un pretrunības attiecībās.

LĪDZPAKĀRTOJUMA ATTIECĪBASLīdzpakārtojuma attiecībās (lat. �coordinatio notionum�) atrodas jēdzieni, kuru apjomi pilnīgi izslēdz viens otru un tajā pa�ā laikā pilnīgi ietilpst pla�āka jēdziena apjomā.

Līdzpakārtojuma attiecības attēlojums vienkār�ākajā gadījumā lasāms: �A un B ir C sugas�. Piemēram, jēdzieni �kriminālpolicija� (A) un �kārtības policija� (B) atrodas līdzpakārtojuma attiecībās ar jēdzienu �policija (C). Jēdzieni �mutvārdu paziņojums� (A) un �rakstveida paziņojums� (B) atrodas līdzpakārtojuma attiecībās ar jēdzienu �paziņojums�(C).

Jedzieni �brīvības atņem�ana� (A) un

�nāvessods� (B) atrodas Iīdzpakārtojuma attiecībās ar jēdzienu �soda veids� (C).

Jēdzienu attiecības viennozīmīga interpretācija kā līdzpakārtojums da�reiz izraisa zināmas problējnas. Kā jau teikts (sk. 2. 3. sad.), da�i jēdzieni interpretējami pla�ā un �aurā nozīmē. Viena no tām bie�i tiek . izmantota speciālas terminoloģijas vajadzībām. Atkarībā no noteikta jēdziena pla�a vai �aura skaidrojuma arī tā attiecības ar citiem jēdzieniem var mainīties.

Piemēram, jēdziena �zirgs� parasts �aurs skaidrojums kā �mājas zirgs� novieto to Iīdzpakārtojuma attiecībās ar jēdzienu �ēzelis �. Ta�u tā pa�a jēdziena pla�s zinātnisks skaidrojums (zirgu ģints) dara jēdzienu �zirgs� pakārtotāju jēdzienu attiecībā uz jēdzienu �ēzelis�. �ajā nozīmē jebkur� ēzelis ir zirgu ģints pārstāvis.

Vai pla�ā interpretējumā izmeklē�anā eso�ais nav aizdomās turētais? Laikam ir, tātad starp �iem jēdzieniem pastāv sugas un ģints attiecības. Ta�u �aurā tiesiskā izpratnē jēdzieni �aizdomās turētais� un �izmeklē�anā eso�ais� (kā arī �tiesājamais�) ir Ifdzpakārtoti jēdzieni, jo tie atspoguļo da�ādas kriminālprocesa pakāpes. Teiktais attiecas ari uz jēdzienu �bezvēsts prombūtnē eso�ais� un �bez vēsts pazudu�ais�. Pla�ā nozīmē tie ir pakārtoti (ģints un sugas) jēdzieni, bet �aurākā civiltiesiskā nozīmē � līdzpakārtotie.

Izmantojot klases, apak�klases un klases elementa kategorijas, Iīdzpakārtojuma attiecības vienkār�ākajā gadījumā var izteikt ar formulu: (A,B)c C. Formula lasāma: �A un B ir klases C apak�klases (elementi)�. Piemēram, krimināltiesības (A) un civiltiesības (B) ir tiesību (C) apak�klases.

Uz Iīdzpakārtojuma attiecībām pamatojas jēdzienu loģiskā iedalī�ana (sk. 5. nodaļu).

PRETĒJĪBAS ATTIECĪBAS Pretējības attiecībās atrodas pēc satura galēji at�ķirīgi (lat. �contrariae�) divi līdzpakārtoti sugas jēdzieni. Tādi, piemēram, ir jēdzieni �uzbrucējs� un �aizsargs�, �iebrauk�anas vīza� un �izbrauk�anas vīza�, �tiesiska rīcība� un �prettiesiska rīcība�.

Kā parādīts shēmā, pretējie jēdzieni neizsmeļ pakārtotāja (ģints) jēdziena apjomu. Piemēram, jēdzieni �priek�laicīga aizstāvē�anās� (A) un �novēlota aizstāvē�anās� (B) neizsmeļ jēdziena �aizstāvē�anās� apjomu, jo pastāv arī savlaicīga aizstāvē�anās.

Da�reiz �īs pretējības attiecības īpatnības apzināta ignorē�ana tiek izmantota kā viltīgs paņēmiens. Piemēram, atklātas balso�anas proceduru sapulces vadītājs var organizēt �āda paātrinātā varianta: �Vai neviens neiebilst pict �o priek�likumu? Neviens. Tātad priek�likums tiek pieņemts vienbalsīgi�. Sapulces vadītājs vienkār�i �aizmirsa�, ka pastāv arī tre�ais balso�anas variants � atturēties. No rezultāta, ka neviens nav �pret�, loģiski vel neizriet, ka visi ir �par".

Vārdus ar pretējām nozīmēm sauc par antonīmiem (pastāv speciālas antonīmu vārdnīcas). Jāņem vērā, ka vienam un tam pa�am vārdam atkarībā no tā nozīmes var būt at�ķirīgi antonīmi. Piemēram, vārda �labs� antonīmi ir �slikts� un �ļauns�.

Daudziem vārdiem savu antonīmu vispār nav (�grāmata�, �zādzība�), bet da�u vārdu pretējība pastāv tikai noteikta konteksta robe�ās (�policists� � �likuma pārkāpējs�, �ziedoņdvesma� � �rudens vēsma�). Noteico�a loma �eit var būt arī politiskajam kontekstam. Piemēram, vārda �baltais� parastais antonīms ir �melnais�, bet Krievijas pilsoņu kara kontekstā � �sarkanais�.

PRETRUNĪBAS ATTIECĪBAS Pretrunības attiecībās atrodas divi līdzpakārtoti jēdzieni, no kuriem viens vienkār�i noliedz otra jēdziena saturu. Piemēram, tādi ir jēdzieni �vainīgs� un �nevainīgs�, �pilngadība� un �nepilngadība�, �darbība� un �bezdarbība�.

Pretrunīgie jēdzieni (lat. �contradictoriae�) vienmēr izsmeļ pakārtotāja jēdziena apjomu. Ta�u �ī īpa�ība nav pietiekama, lai raksturotu noteiktu attiecību starp jēdzieniem kā pretrunīgu jēdzienu attiecību. Ģints jēdziena apjomu var pilnībā izsmelt arī divi vienkār�ie līdzpakārtotie jēdzieni. Piemēram, jēdzieni �fiziskā persona� un �juridiskā persona�, nebūdami nedz pretēji, nedz pretrunīgi jēdzieni, pilnībā izsmeļ pakārtotāja jēdziena �man-totspējīga persona� apjomu (saskaņā ar Civillikuma 385. pantu).

Pretrunīgo jēdzienu specifika ir noliedzo�ā jēdziena satura nenoteiktība, jo tas nav savienots ar kādas jaunas pozitīvas pazīmes uzrādī�anu. Piemēram, jēdzienā �neuzvarēt� (ne-A) domāts jebkur� cīņas vai sacensības iznākums, kas neietilpst jēdziena �uzvarēt� (A) apjomā. Jēdzienā �nesodāma rīcība" (ne-A) domāts jebkur� rīcības veids, kas neietilpst jēdziena �sodāma rīcība� (A) apjomā.

Pretrunīgo un pretējo jēdzienu neapzināta vai apzināta sajauk�ana var radīt tālejo�us secinājumus. �Kas nav ar mums, tas ir pret mums�, � �is ir viens no XIX gs. Krievijas revolucionāru pagrīdes organizācijas �Tautas izrēķinā�anās� principiem.

I nktiski tie ir otrādi apgriezti Evaņģēlija vārdi (sk. �īs nodaļas moto). Ta�u aplūkosim �ī izteiciena loģisko pusi.

Jēdzienam �tie, kas ar mums ' pretrunīgs jēdziens ir �tie, kas nav ar mums�, pretējs��tic, kas pret mums�. Tātad tie, kas �pret mums�, ietilpst to skaitā, kas �nav ar mums�. No teiktā izriet, ka nevis visi, bet tikai daļa no tiem, kas �nav ar mums�, ir ari �pret mums�. Kā redzam, ultra-radikāla tieksme visus �ne mūsējos� ieskaitīt ienaidniekos pamatojas uz loģisku kļūdu, proti � pretēja un pretrunīga jēdziena sajauk�anu.

Parasti viens no pretrunības attiecības locekļiem tiek veidots ar nolieguma partikulas (�ne�, �bez�) pievieno�anu vārdam, kas apzīmē attiecīgo

* pozitīvo jēdzienu. Tas gan nenozīmē, ka ar nolieguma priedēkļa mehānisku atņem�anu mēs vienmēr arī iegūsim pretrunības attiecības otro locekli. Piemēram, vārda �negatīvs� vai vārdkopas �bezvēsts pazudu�ais� nolieguma priedēkļa atņem�ana nenodro�ina pretrunības attiecības pāra jēdziena veido�anos.

Da�reiz abus pretrunības attiecības locekļus izsaka ar pozitīviem jēdzieniem. Piemēram, jēdzieni �rīcībspēja pilnā apjomā� un �ierobe�ota rīcībspēja� atrodas pretrunības attiecībās, jo otrs �īs attiecības pāris pēc satura nenozīmē neko citu kā �rīcībspēja nepilnā apjomā�.

�is piemērs liecina par to, ka robe�a starp pretējības un pretrunības attiecībām ir relatīva. Da�ām jēdzienu attiecībām piemīt abu attiecību pazīmes.

Piemēram, tādas ir attiecības starp jēdzieniem �atklāta balso�ana� un �aizklāta balso�ana�. No vienas puses, tie ir pretēji jēdzieni, kas galēji at�ķiras pēc sava satura. No otras puses, tie ir pretrunīgi jēdzieni, jo ar aizklāto balso�anu ir jāsaprot balso�ana, kas nav atklāta.

To pa�u varētu teikt ari par attiecību starp jēdzieniem �vīrietis� un �sieviete�, �ar nodomu izdarīts noziegums� un �aiz neuzmanības izdarīts noziegums�, �notiesājo�s kriminālspriedums� un �attaisnojo�s krimināl-spriedums�.

JĒDZIENU ATTIECĪBU 10KOMBINĀCIJĀSIzskatītie savienojamo un nesavienojamo jē dzienu attiecību veidi var sasaistīt ne tikai divus, bet trīs un vairākus jēdzienus. Turklāt attiecību kombinācijas var būt visda�ādākās. Izskatīsim to da�us tipiskus variantus.

I. Sāksim ar savienojamo jēdzienu attiecību kombinācijām. Viena no tām ir trīs jēdzienu savstarpēja saistība ar krusto�anās un pakārtojuma attiecībām, piemēram: �privātuzņēmēja darbība�

(A), �noziedzīga darbība� (B), �krāp�ana� (C). �o jēdzienu

attiecības kombinācija veido 5 loģiskas apak�klases, kas lasāmas un apzīmējamas �ādi: 1) privātuzņēmēja darbība, kas nav noziedzīga darbība (a);

2) privātuzņēmēja darbība, kas ir noziedzīga darbība, bet nav krāp�ana (a b);

3) privātuzņēmēja darbība, kas ir krāp�ana (a � b ■ c); 4) krāp�ana, kas nav saistīta ar privātuzņēmēja darbību (c � b); 5) noziedzīga darbība, kas nav saistīta ar privātuzņēmēja darbību un kas nav krāp�ana (b).

2. Cita savienojamo jēdzienu attiecību kombinācija ir trīs savstarpēji krustojo�ies jēdzieni, kas veido jau 7 loģiskās apak�klases, piemēram:

�iero�a zādzība" (A), �bruņota zādzība' (B), �ielau�anās zādzība" (C).

3. Sare�ģītāku savienojamo jēdzienu attiecību kombināciju veido �etri pāros krustojo�ies jēdzieni ar pakārtojuma elementiem. Piemēram: �krāp�ana� (A),

�krāp�ana ar vērtspapīriem�

(B), �krāp�ana Latvijas teritorijā� (C), �Latvijas teritorijā izdarītais noziegums� (D). Arī �ajā kombinācijā saskaitāmas 7 apak�klases.

4. Apak�kla�u skaits savienojamo jēdzienu attiecībās var sasniegt pat desmit un vairāk apak�klases. Piemēram:

�amatpersona� (A), �materiāli atbildīga amatpersona� (B),

�aizdomās turama persona�

(C), �Latvijas pilsonis� (D). �o jēdzienu attiecību kombinācijā saskaitāmas 11 apak�klases.

5. Nesavienojami jēdzieni parasti kombinējas ar savienojamiem jēdzieniem un ar tiem savstarpēji veido da�ādus attiecības variantus. Viena no tādām kombinācijām ir trīs līdzpakārtoto jēdzienu (pakārtotais tikai

domāts) krusto�anās ar vienu un to pa�u jēdzienu, piemēram: �krimināllikums� (A), �civillikums� (B), �kriminālprocesuāls likums� (C), �Latvijas Republikas likums� (D). Nav grūti saskaitīt, ka �o jēdzienu attiecības

veido 7 apak�klases.

6. Savstarpēji krustojo�os �etru jēdzienu attiecības, divi no kuriem ir nesavienojami, var veidot jau kombināciju no 11 apak�klasēm. Piemēram: �ceļu policijas inspektors� (A), �Latvijas policists� (B), �kriminālpolicijas inspektors� (C), �vīrietis� (D).

7. Nesavienojamo jēdzienu attiecības var kombinēties ne

tikai ar krusto�anas, bet vienlaikus arī ar pakārtojuma attiecībam. �īs kombinācijas piemērs ar 6 apak�klasēm: �apvainojums mutvārdiem� (A),

�publisks apvainojums� (B), �apvainojums rakstveidā� (C), �apvainojums presē� (D).

8. Nelielas izmaiņas iepriek�ējā shēmā, un proti � pakārtotā jēdziena

pārvieto�ana uz vidējo apli, jau veido kombināciju no 8 apak�klasēm, piemēram: �cietu�ā liecība� (A), �nepatiesa liecība� (B), �liecinieka liecība� (C), �apzināti nepatiesa liecība� (D).

9. Vēl viena krusto�anās un pakārtojuma attiecību kombinācija, kad

krustojo�os jēdzienu skaits samazinās līdz diviem, bet līdzpakārtoto jēdzienu skaits palielinās līdz trim. Piemēram: �tī�s noziegums� (A), �amatnoziegums� (B), �nolaidība� (C), �kukuļņem�ana� (D), �dienesta viltojums� (E). �o jēdzienu attiecības veido 6 apak�klases.

10. Pēdējā no izskatītām jēdzienu attiecības tipiskām kombinācijām ir pretrunīgo un krustojo�os jēdzienu attiecību kombinācija: �kustamais īpa�ums� (A),

�nekustamais īpa�ums� (B), �zemes īpa�ums� (C), �valsts īpa�ums� (D). �o attiecību kombinācijā arī saskaitāmas 6 apak�klases.

❖ Loģiska saskaitī�ana Loģiska rcizina�ana A Loģiska atņem�ana ❖ Loģiskais papildinājums

Attiecības starp jēdzieniem var apskatīt kā attiecības starp jēdzienu klasēm. īpa�as loģiskās darbības ar divām vai vairākām klasēm (apak�klasēm) veido jaunas jēdzienu kopas.

�īs darbības ir loģiskā saskaitī�ana, loģiskā reizinā�ana, loģiskā atņem�ana un klases loģiskā papildinā�ana.

LOĢISKĀ SASKAITĪ�ANA Kla�u loģiskās saskaitī�anas rezultāts ir to elementu kopa, kuri ietilpst vismaz vienā klasē.

Vienkār�ākajā gadījumā �īs loģiskās darbības formula lasāma �A vai B� (A+B). Citiem vārdiem sakot, A un B klases loģisko summu veido tie �o kla�u elementi, kas ietilpst katrā klasē atsevi�ķi vai abās klasēs kopā.

Izskatīsim kla�u loģisko saskaitī�anu attiecībā uz pakārtotiem, krusto-jo�amies un līdzpakārtotiem jēdzieniem (�eit un turpmāk iegūtās kopas iesvītrotas).

Pakārtotu jēdzienu loģiskā summa ir vispla�ākais ģints (pakārtotājs) jēdziens. Piemēram, jēdzienu �kristietis� (A) un �katolis� (B) loģiskā summa ir visu kristie�u kopa, ieskaitot gan katoļu, gan cilu konfesiju pārstāvju apak�klases.

Krustojo�os jēdzienu loģiskā summa ir jēdzienu apjomu gan sakrīto�ās, gan nesakrīto�ās daļas. Pifcmēram, jēdzienu �smags miesas bojājums�(A) un �tī�s miesas bojājums� (B) loģiskā summa ir gan tī�o smago miesas bojājumu (piemēram, atbilsto�i Kriminālkodeksa 105. p.) apak�klase, gan netī�o smago miesas bojājumu (piemēram, atbilsto�i KK 108. un 110. pp.) apak�klase, gan tī�o nesmago, respektīvi, vieglo vai vidēja smaguma, miesas bojājumu (piemēram, atbilsto�i KK 106. un 109. pp.) apak�klase.

Līdzpakārtoto jēdzienu loģiskās saskaitī�anas rezultāts ir vienkār�a to apjomu summa. Piemēram, jēdzienu �slēgtais cietums� (A) un �atklātais cietums� (B) saskaitī�anas rezultāts ir slēgto un atklāto cietumu daudzums.

LOĢISKĀ REIZINĀSANA Kla�u loģiskās reizinā�anas rezultāts ir to elementu kopa, kuri ietilpst visās klasēs.

Vienkār�ākajā gadījumā �īs loģiskās darbības formula lasāma �A un B� (A � B). Citiem vārdiem sakot, A un B

klases loģisko reizinājumu veido tic un tikai tie �o kla�u elementi, kas ietilpst abās klasēs.

Pakārtotu jēdzienu loģiskais reizinājums ir vis�aurākais sugas (pakārtots) jēdziens. Piemēram, jēdzienu �kristietis� (A) un �katolis� (B) reizinājums ir katoļu apak�klase, jo tikai tajā ietilpst gan katoļi, gan kristie�u daļa.

Krustojo�os jēdzienu loģiskais reizinājums ir jēdzienu apjomu sakrīto�ās daļas. Piemēram, jēdzienu �smags miesas bojājums� (A) un �tī�s miesas bojājums� (B) reizinājums ir tikai tī�o smago miesas bojājumu (piemēram, atbilsto�i KK 105. p.) apak�klase.

Līdzpakārtoto jēdzienu loģiskais reizinājums ir tuk�a klase. Piemēram, jēdzienu �slēgtais cietums� (A) un �atklātais cietums� (B) reizinā�ana dod tuk�u klasi, jo tiem nav

kopcju elementu, respektīvi, nepastav neviena reala cietuma, kas vienlaikus ietilptu abu jēdzienu apjomā.

Kla�u loģiskās atņem�anas rezultāts ir vienas klases elementu kopa, kuri neietilpst otrā klasē. �īs loģiskās darbības formula lasāma �A izņemot B� (A-B). Loģiskās atņem�anas rezultāts ir A un B kla�u loģiskā starpība, tātad tā A jēdziena apjoma daļa, kas neietilpst B jēdziena apjomā.

LOĢISKA

ATNEM�ANA

Pakārtotu jēdzienu loģiskā starpība ir ģints (pakārtotāja) jēdziena

apjoma daļa, kas neietilpst sugas (pakārtota) jēdziena apjomā. Piemēram, jēdziena �kristietis� (A) un �katolis� (B) loģiskā starpība ir visu nekatoļu kristīgo konfesiju pārstāvju daudzums.

Krustojo�os jēdzienu loģiskā starpība ir viena jēdziena apjoma daļa, kas neietilpst otrā jēdziena apjomā. Piemēram, jēdzienu �smags miesas bojājums� (A) un �tī�s miesas bojājums� (B) loģiskā starpība ir netī�o smago miesas bojājumu (piemēram, atbilsto�i Kriminālkodeksa 108. un 110. pp.) apak�klase.

Līdzpakārtotu jēdzienu lo-ģiskā*starpība ir vienā no to apjomiem. Piemēram, jēdzienu �slēgtais cietums� (A) un �atklātais cietums� (B) loģiskā starpība ir slēgto cietumu apak�klase.

A B=A

LOĢISKAIS PAPILDINĀJUMS Klases loģiskais papildinājums ir universālās klases elementu kopa, kas neietilpst dotajā klasē.

�īs loģiskās darbības formula: A + A¹ = U. Formula lasāma �ādi: kāda loģiskā klase (A) ar citu kla�u (A¹) pielik�anu tiek papildināta līdz savai universālai klasei (U).

Būtībā �ī darbība ir loģiskās atņem�anas paveids. Lai noteiktu kādas

Latvijas valsts prezidenti� (A¹). Klases �daktiloskopiskā ekspertīze� (A) loģiskais papildinājums ir loģiskā kopa �kriminālistiskās ekspertīzes, kas nav daktiloskopiskās ekspertīzes� (A¹).

VINGRINĀJUMI 1. uzdevums. Atrodiet jēdzienus, kas ir tāpatīgi minētajiem jēdzieniem, neizmantojot īpa�vārdus.

klases (A) loģisko papildinājumu (A¹), no universālās klases jāatņem �ī klase (U-A=A'). Piemēram, klases �Latvijas valsts prezidents� (A) loģiskais papildinājums ir loģiskā kopa �valsts prezidenti, kuri nav

1. Mēness. 2. Latvijas galvaspilsēta. 3. Vienādmalu taisnstūris. 4. Maķedonijas Aleksandra audzinātājs. 5. Rainis. 6. Lielākā pilsēta Senas krastos. 7. Vienādleņķu trīsstūris. 8. Augstākais kalns Himalajos. 9. Pirmais cilvēks uz Mēness. 10. Konstitūcija. 1 I. Latvie�u alfabēta pirmais patskanis. 12. Valsts prezidents.

2. uzdevums. Sameklējiet jēdzieniem krustojo�os, pakārtotājus un pakārtotos jēdzienus. Jēdzienu attiecības attēlojiet apļu shēmās.

1. Latvijas policists. 2. Slepkavība. 3. Suns 4. Galvaspilsēta. 5. Slēgtais cietums. 6. Pasaules �empions �ahā. 7. Aizstāvības liecinieks. 8. Zagļu perēklis. 9. Latvijas upe. 10. Kara noziedznieks.

11. Simfonija. 12. Smags noziegums. 13. l atvie�u rakstnieks. 14. Monarhija. 15. Ārpolitika.

16. Mantkārīgs noziegums. 17. Valsts īpa�ums. IX. Revolveris 19. Asinsatriebība. 20. Republika.

21. Students. 22. Varas pārstāvju apvainojums. 23. Pirātu kuģis. 24. Deputāts. 25. Konfiscēta manta. 26. Policijas ser�ants. 27. Pirmstermiņa atbrīvo�ana no soda. 28. Mācību grāmata.

29. Viltots dokuments. 30. Komponists. 31 Baptists. 32. Rakstveida paziņojums. 33. Latvietis.

34. Ekonomiskā politika. 35. Lauku iedzīvotājs. 36. Civilprocesa kodekss. 37. Sieviete.

38. Valsts prezidents. 39. Nepilngadīgo lietu inspektors.

3. uzdevums. Sameklējiet jēdzieniem vismaz divus līdzpakārtotus jēdzienus. Jēdzienu attiecības attēlojiet apļu shēmās.

1. Noziegums pret personu. 2. Augstākā mācību iestāde. 3. �etrstūris. 4. Kriminālsoda veids. 5. Vardarbība. 6. Kristietis. 7. Vēlē�anu komisija. 8. Pilsētu transports. 9. Kriminālistiskā ekspertīze. 10. Virsnieks. 11. Stigu instruments. 12. Slepkavība. 13. Pierādījums. 14. Daiļliteratūra. 15. Zādzība. 16. Jaunstrāvnieks. 17. Pistole. 18.Amatnoziegums. 19. Glezna. 20. Apvainojums. 21. Nozieguma motīvs. 22. Komandieris. 23. Latvijas Republikas likums. 24. Latvie�u dzejnieks. 25. Kustama manta. 26. Karalis. 27. Jaunlatvietis. 28. Liecinieks. 29. Koris. 30. Morāles norma.

4. uzdevums. Sameklējiet jēdzieniem pretējos un pretrunīgos jēdzienus. Jēdzienu attiecības attēlojiet apļu shēmās.

I. Godīgums. 2. Vekseļa devējs. 3. Reģistrēta noziedzība. 4. Rīcībspēja. 5. Pilntiesīgs. 6. Līguma izpilde. 7. Zeme ar aukstu klimatu. 8. Revolucionārs. 9. Atkarība. 10. Atbildību mīkstino�ie apstākļi. 11. Nevardarbības princips. 12. Liels. 13. Taisna līnija. 14. Stiprs. 15. Nepareiza dienestrīcība. 16. Divsievība. 17. Patiesība. 18. Slepkavība ar nodomu. 19. Zinātne.

20. Brīvprātīgs liecinieks. 21. Uzticība. 22. Aizliedzo�a norma. 23. Iek�politika. 24. Likumīgs.

25. Ierobe�ota monarhija. 26. Harmonisks. 27. Attaisnojo�s pierādījums. 28. Draugs. 29.Aktīva līdzdalība. 30. Tiesisks līdzeklis. 31 .Vīrietis. 32. Slēgta sēde. 33. Prokurors. 34. Viegls miesas bojājums. 35. Lauku iedzīvotājs. 36. Demokrātija. 37. Izlūkdienests.

5. uzdevums. Atbildes uz jautājumiem pamatojiet ar jēdzienu savstarpējās attiecības apļu shēmām.

1. Kādu priek�metu pasaulē vairāk: zaļu vai no koka?

2. Kā pasaulē vairāk: nc-cilvēku vai ne-policistu?

3. Kādu zēnu mācās Policijas akadēmijā vairāk: garu vai gudru?

4. Vai pasaulē vairāk ne-suņu vai ne-dzīvnieku?

5. Kā dabā ir vairāk: nc-koku vai augu?

6. Kādu noziegumu vairāk: ne-zādzību vai noziegumu pret īpa�umu?

7. Vai ģeometrijā vairāk rombu vai taisnstūru?

8. Vai pasaulē vairāk ne-iero�u vai ne-�aujamiero�u?

9. Vai pasaulē vairāk ne-maizes vai ēdamu lietu?

10. Kādu ziedu pasaulē vairāk: ro�u vai dzeltenu?

II. Kādu cilvēku vairāk: ne-policistu vai ne-sievie�u?

12. Vai ģeometrijā vairāk taisnleņķa rombu vai vienādmalu taisnstūru?

13. Vai pasaulē vairāk ne-kaķu vai dzīvnieku?

14. Kādu noziegumu vairāk: ne-kukuļņem�anu vai ne-amatnoziegumu?

15. Kā dabā vairāk: ne-ro�u vai ne-ziedu?

6. uzdevums. Nosakiet �ādu jēdzienu attiecības un parādiet tās apļu shēmās.

1. Darījuma līdzdalībnieks. Nozieguma līdzdalībnieks. Latvijas pilsonis.

2. Ballistiskā ekspertīze. Papildckspcrtīze. Kriminālistiskā ekspertīze.

3. Zādzība. Noziegums pret personisko īpa�umu. Krāp�ana.

4. Uzvārds. Meitas uzvārds. Pirmslaulības uzvārds.

5. Likums par dabas aizsardzību. Spēku zaudējis likums. Latvijas Republikas likums.

6. Komponists. Baumaņu Kārlis. Jaunlatvie�uJ(ustības dalībnieks.

7. Kriminālpolicijas inspektors. Ceļu policijas inspektors. Sporta meistars.

8. Tī�s noziegums. Amatnoziegums. Diversija.

9. Nozieguma no�ēlo�ana. Nozieguma aktīva no�ēlo�ana. Nozieguma vaļsirdīga no�ēlo�ana.

10. Ballistiskā ekspertīze. Atkārtota ekspertīze. Medicīniskā ekspertīze.

11. Ser�ants. Ģenerālis. Leitnants. Kaprālis.

12. Varas bezdarbība. Noziedzīga bezdarbība. Tī�a bezdarbība.

13. Zemes īpa�ums. Valsts īpa�ums. Privātīpa�ums.

14. Autoritāra valsts. Ick�kontinentāla valsts. Daudznāciju valsts.

15. Civillieta. Krimināllieta. Mantojuma lieta.

16. Seksuāls noziegums. Noziegums pret personu. Pabeigts noziegums.

17. Zādzība. Laupī�ana. Krāp�ana.

18. Diplomātiskā korespondence. �ifrēta korespondence. Mīlestības korespondence.

19. Pilsoņu kar�. Partizāņu kar�. Sauszemes kar�.

20. Rīcībspējīgs pilsonis. Ārvalsts pilsonis. Rīcībnespējīgs pilsonis.

21. Romāna �Zvejnieka dēls" autors. Latvijas PSR Ministru padomes priek�sēdētājs. Romāna �Putni bez spārniem� autors.

22. Mū�a ieslodzījums. Ieslodzījums vieninieka kamerā. Iepriek�ējs ieslodzījums.

23. Kratī�ana dzīvoklī. Kratī�ana sevi�ķi nelabvēlīgos apstākļos. Atkārtota kratī�ana.

24. Eiropa. Latvija. Rīga.

25. Krimināllikums. Latvijas Republikas krimināllikums. Spēkā eso�ais likums

26. Izpildvara. Vietējā vara. Tiesu vara.

27. Grupveida izvaro�ana. Nepilngadīgās izvaro�ana. Izvaro�ana vainu pastiprino�os apstākļos.

28. Ienākumi no nodokļiem. Neiegūtie nodokļi. Visas valsts nodokļi.

29. Iek�politika. Ārpolitika. Ekonomiskā politika.

30. Administratīvā aizturē�ana. Nelikumīga aizturē�ana. Aizturē�ana nozieguma vietā.

31. Rombs. Kvadrāts. Taisnstūris

32. Prezidentāl a republika. Unitāra valsts. Federatīva valsts.

33. Tiesisks dokuments. Viltots dokuments. Valsts dokuments.

34. Rektors. Prorektors. Kursa priek�nieks.

35. Romāna �Laikmeta grie�os� autors. Kārlis Skalbe. Andrejs Upīts.

36. Bēg�ana uz ārzemēm. Bēg�ana no gūsta. Bēg�ana no apcietinājuma.

37. Ārpolitiska darbība. Diplomātiskā darbība. Graujo�a darbība.

38. Tēvs. Dēls. Brālis.

39. Slēgta sēde. Tiesas sēde. Atklāta sēde.

40. Neapstrīdams pierādījums. Lietisks pierādījums. Attaisnojo�s pierādījums.

41 .Viltus liecinieks. Uzpirkts liecinieks. Neobjektīvs liecinieks.

42. Nozieguma vieta. Darba vieta. Dzīves vieta.

43. Apgabala vēlē�anu komisija. Iecirkņa vēlē�anu komisija. Centrālā vēlē�anu komisija.

44. Tēvocis. Brālis. Brāļadēls.

45. Vardarbīga brīvības atņem�ana. Likumiska brīvības atņem�ana Brīvības atņem�ana Latvijas teritorijā.

46. Aktīva līdzdalība. Līdzdalība noziegumā. Pasīva līdzdalība.

47. Izlaupī�ana lielos apmēros. Izlaupī�ana, izdarot vardarbīgu uzbrukumu. Izlaupī�ana sīkos apmēros.

48. Valsts galva. Ārvalsts galva. Valdības galva.

49. Konfiscēta manta. Mantota manta. Kustama manta.

50. Notiesātais, kas izcie� sodu. Latvijas Republikas pilsonis. Notiesātais, kas izcie� sodu Latvijas teritorijā.

51. Būtisks apstāklis. Jaunatklājies apstāklis. Neapstrīdams apstāklis.

52. Vainu pastiprino�i apstākļi. Noziegumu veicino�i apstākļi. Vainu mīkstino�i apstākļi.

53. Valsts vara. Likumdo�anas vara. Izpildvara.

54. Prokurora secinājums. Eksperta secinājums. Varbūtības secinājums.

55. Apsūdzo�a versija. Attaisnojo�a versija. Izmeklē�anas versija.

56. Varmācīgs noziegums. Noziegums pret dzīvību. Smags noziegums.

57. Pirmstermiņa atbrīvo�ana no soda. Nosacīta atbrīvo�ana no soda. Atbrīvo�ana no soda saskaņā ar amnestijas aktu.

58. Bruņots apvērsums. Valsts apvērsums. Galma apvērsums.

59. Divsievība. Divlaulība. Divvīrība.

60. Slepkavība aiz greizsirdības. Slepkavība aiz mantkārības. Slepkavība ar nodomu 61 .Aizstāvības liecinieks. Brīvprātīgs liecinieks. Uzpirkts liecinieks.

8. uzdevums. Veidojiet jedzienu kla�u loģisko papildinājumu, attēlojot to apļu shēmā.

I. Noziedzīga rīcība. 2. Latgalietis. 3. Policijas leitnants. 4. Vecticībnieks. 5. Dokumentu vilto�ana. 6. Tanku bataljons. 7. Ēzelis. 8. Grupveida izlaupī�ana. 9. Lietisks pierādījums. 10. Mutvārdu paziņojums. 11. Latvijas Policijas akadēmija. 12. Vainu pastiprino�i apstākļi. 13. Slepkavība aiz mantkārības. 14. Parlamentāra monarhija. 15. Saules sistēma. 16. Cilvēka nolaupī�ana. 17. Manto�anas tiesības. 18. Eksperiments. 19. Apcietinā�ana. 20. Apvainojums ar darbiem. 21. Efedrīns. 22. Recidīvists. 23. Zeme. 24. Konstitūcija. 25. Kriminālistika.

9. uzdevums. Sameklējiet jēdzienus, kuru attiecības atbilst sekojo�ām shēmām.

♦ Loģiska iedalījuma būtība + Iedalī�anas kārtulās ♦ Dihotomiskais iedalījums ♦ Klasifikācija

Labāk ir vispārīgi nekādu īpa�u solījumu nedot nekā solīt un nepildīt.

Salamans Mācītājs

5.1. LOĢISKĀ IEDALĪJUMA BŪTĪBA

Elementos vai apak�klasēs? ^ Principium divisionis *0* Iedalījuma pamatu krustojumā ^ Subdivisio Loģiskās sugās vai sastāvdaļās? ^ Prast �salikt pa plauktiem�

Iedalī�ana ir loģiskā darbība, kas atklāj jēdziena apjomu, uzskaitot tā sugas.

Iedalāmo jēdzienu uzskata par ģinti un tā apjomu iedala līdzpakār-totās sugās.

Minimālais iedalījuma locekļu skaits ir divi līdzpakārtotie sugas jēdzieni. Piemēram, piespie�ana iedalāma fiziskā un psihiskā.

A � īcdalamais jedziens; B, C, D iedalījuma locekļi

Vēl viens jēdziena iedalījuma piemērs atbilsto�i ievietotās shēmas iedalījuma locekļu skaitam.

Kriminoloģiskā izpratnē konkrētas dzīves situācijas iedalāmas trīs grupās: 1) atbildību pastiprino�ās (piemēram, noziegums sabiedriskā posta apstākļos); 2) atbildību mīkstino�ās (piemēram, ja noziegums izdarīts draudu vai piespie-

�anas ietekmē); 3) no atbildības atbrīvojo�ās (piemēram, galēja nepiecie�amība).

No teiktā izriet, ka atsevi�ķi jēdzieni pēc apjoma nav iedalāmi. Piemēram, vispārējs jēdziens �Baltijas valsts� iedalāms līdzpakārtotās sugās, jo tam �īs sugas pastāv (Zviedrija, Igaunija, Latvija u.c.), bet atsevi�ķs jēdziens �Latvijas valsts� pēc apjoma nav dalāms, jo tā denotāts (reāla Latvijas valsts) ir pārstāvēts tikai ar vienu elementu.

ELEMENTOS VAI APAK�KLASĒS? Ja elementu skaits, kas ietilpst iedalāma vispā-_rīg_a jēdziena apjomā, nav pārāk liels, tad iedalījums ir iespējams ar vienkār�u attiecīgo elementu uzskaitījumu. Piemēram, jēdziena �republikas pilsēta Latvijā� apjoms iedalāms septiņos iedalījuma locekļos: Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Rēzekne un Ventspils.

Tajā pa�ā laikā jāņem vērā, ka �is iedalī�anas paņēmiens kļūst mazefektīvs, ja iedalāmā jēdziena elementu skaits ir samērā liels un tāpēc grūti pārskatāms. Teiktais attiecas uz tādiem jēdzieniem kā �Latvijas politiskā partija� (ap 40 elementu), �ķīmiskais elements� (vairāk nekā 100 elementu).

Nule minētais iedalī�anas paņēmiens kļūst vispār neizmantojams attiecībā uz nereģistrējo�iem jēdzieniem (�dzīvnieks�, �iedzīvotājs�, �zādzība�).

Ta�u izeja no �īs situācijas pastāv. Jēdziena apjomu var atklāt, uzskaitot nevis atsevi�ķus iedalāmā jēdziena elementus, bet gan apak�klases. �ajā gadījumā jebkura jēdziena iedalījums kļūst iespējams, pie tam krasi samazinoties iedalījuma locekļu skaitam.

Piemēram, jēdziens �zādzība� iedalāms slepenas zādzības apak�klasē un atklātas zādzības apak�klasē. Arī jēdziens �Latvijas politiskā partija� saskaņā ar �o paņēmienu iedalāms tikai piecos iedalījuma locekļos (apak�klasēs): kreisās, centriski kreisās, centriskās, centriski labējās un labējās partijas.

PRINCIPIUM DIVISIONIS Izskatīto iedalī�anas paņēmienu būtība ir icdalījums pēc sugas veidotājas pazīmes. �o pazīmi nosaka iedalījuma pamats (lat. �principium divisionis�). Iedalījuma pamatam ir īpa�i svarīga loma jēdziena iedalī�anas loģiskajā darbībā, jo. tie�i tas nosaka iedalī�anas virzienu.

Iedalījuma pamatam jābūt skaidram un noteiktam. Piemēram, tāds būtu īpa�uma apdraudējuma iedalījums pēc apdraudējuma veidiem (zādzība, laupī�ana, krāp�ana, izspie�ana un citi). Ta�u, iedalot grāmatas interesantās un neinteresantās, bet cilvēkus � labos un sliktos, iedalījuma pamati būtu pārāk nenoteikti un subjektīvi.

Jebkura jēdziena iedalījuma pamati var būt da�ādi, bet to izvēle ir atkarīga no iedalī�anas mērķa. Piemēram, valstis iedalāmas pēc ģeogrāfiskā principa, pārvaldes formām, ekonomikas attīstības, noziedzības līmeņa un citām pazīmēm. Jēdziens �noziedznieka persona� iedalāms pēc da�ādām pazīmēm: vecuma, dzimuma, izglītības līmeņa, nodarbo�anās, sodāmības un citiem iedalījuma pamatiem.

Ļoti bie�i vajadzība pēc vairākiem iedalījuma pamatiem rodas krimināltiesībās, kā arī attiecīgos policijas darbības aspektos. Tā, zādzību iedalījums pēc to pamatveidiem slepenās un atklātās (Kriminālkodeksa 139.p.) katra atsevi�ķā gadījumā nav pietiekams nedz praktiskām policijas darbības vajadzībām, nedz �ī nozieguma veida tiesu kvalifikācijai. Tāpēc pastāv jēdziena �zādzība" iedalījums arī pēc vairākiem citiem pamatiem: paņēmienu (vienkār�a zādzība un ielau�anās zādzība),objekta (zādzība no telpām, zādzība no transporta līdzekļiem un kabatzādzība), priek�meta (mantas zādzība, iero�u zādzība, automobiļu zādzība u.c.),a/j/om� (sīkas zādzības, vidējas zādzības, lielas zādzības). Iespējami ari citi jēdziena �zādzība� iedalījuma pamati.

Līdzīga situācija pastāv ari pārējās tieslietu nozarēs, piemēram, kriminālprocesā. Tā, vismaz �etri pamati ir jāņem vērā kriminālpolicijas darbiniekam jēdziena �pierādījums" iedalījumā:

I) pēc veida (tie�ie un netie�ie pierādījumi): 2) pēc formas (lietiskie, dokumentārie un liecinieku liecības); 3) pēc ievirzes (apsūdzo�ie un attaisnojo�ie pierādījumi); 4) pēc pamatotības (neapstrīdamie, nepietiekamie un nepatiesie).

IEDALĪJUMA PAMATU KRUSTOJUMĀ �ajā sakarībā ir jāņem vērā arī cits svarīgs apstāklis. Viena un tā pa�a jēdziena iedalījumi pēc da�ādiem pamatiem savā starpā krustojas, kā rezultātā rodas da�ādas kombinācijas. Piemēram, �īs nodaļas moto no Vecās Derības aizplīvurotā formā ietverts cilvēku iedalījums pēc diviem pamatiem: 1) cilvēkos, kas dod solījumus un kas nedod solījumus; 2) cilvēkos, kas pilda solījumus un kas nepilda solījumus. �o pamatu krustojums dod �etras kombinācijas: 1) cilvēki, kas dod solījumus un pilda tos (sacīts � darīts); 2) cilvēki, kas dod solījumus, bet tos nepilda (sacīts, bet nav darīts); 3) cilvēki, kas nedod solījumus, bet izpilda iecerēto (nav sacīts, bet ir darīts); 4) cilvēki, kas nedod solījumus un nepilda iecerēto (nav sacīts un nav darīts).

Nav grūti pamanīt, ka kombināciju kopskaits nevar būt lielāks par iedalījuma locekļu skaitu pēc katra no klasifikācijas pamatu reizinājuma rezultātiem (2x2=4, 2x3=6 utt.).

Labākai pārskatāmībai �īs kombinācijas varētu parādīt ar vertikāli horizontālām tabulām. Tādas tabulas efektīvi darbojas ne tikai krimināltiesībās, bet praktiski visās tiesību nozarēs, jo bie�i vien

iedalījums pēc viena pamata prasa konkretizāciju ar iedalījumu pēc cita pamata.

Jāņem vērā, ka kombināciju kopējais skaits var arī nesakrist ar iedalījuma locekļu skaitu pēc katra no iedalījuma pamatiem vienkār�a reizinājuma. Piemēram, jēdziena �brīvības atņem�anas sods� iedalījums pēc brīvības atņem�anas iestā�u veidiem (4 veidi) un pēc re�īma pakāpēm (3 pakāpes) saskaņā ar Latvijas sodu izpildes kodeksu⁵ krustojumā dod nevis divpadsmit, bet tikai se�as kombinācijas.

Ja ir vajadzība uzskatāmi paradīt iedalījuma locekļu krustojumu pēc trim iedalījuma pamatiem, tad �iem mērķiem izmantojamas kuba skaldnes. Piemēram, iespējams jēdziena �nozieguma recidīvs� iedalījums pēc trini da�ādiem pamatiem. Pēc izdarīto atkārtotu noziegumu skaita: (1) parastais (vienreizējs) un (2) daudzkārtējs (trīs un vairāk noziegumu) recidīvs. Pēc izdarīto noziegumu smaguma: (3) smagu noziegumu recidīvs un (4) mazāk bīstamu noziegumu recidīvs. Pēc izdarīto noziegumu rakstura: (5) speciālais recidīvs (tāda pa�a vai viena veida nozieguma izdarī�ana) un (6) vispārīgais recidīvs (da�āda veida noziegumu izdarī�ana).

SUBDIVISIO Iedalījums pēc sugas veidotājas pazīmes var būt daudzpakāpenisks. Tas nozīmē, ka jēdziena iedalījums apak�klasēs var turpināties ar to iedalījumu vēl sīkākās apak�klasēs. Būtībā tas ir loģiskas sugas iedalījums apak�sugās (�subdivisio�).

Piemēram, valsts pārvaldes formas iedalāmas divās tuvākās sugās (monarhijas un republikas), savukārt katra no tām dalāma divās apak�-

sugās (monarhijas � absolūtās un ierobe�otās, republikas � parlamentārās un prezidentālās), bet kāda no �īm apak�sugām varbūt ir dalāma vēl sīkākās apak�sugās. Tāda veida daudzpakāpenisko iedalījumu vieglāk saprast shematiskā attēlojumā:
Jebkura jēdziena loģiskais iedalījums klasēs un apak�klases var turpināties līdz iedalījuma robe�ai, respektīvi, līdz apak�kla�u elementiem.

LOĢISKAS SUGAS VAI SASTĀVDAĻĀS?Jēdziena loģisko iedalī�anu nedrīkst jaukt ar veselā sadalī�anu sastāvdaļās. �ī samērā bie�i sastopamā kļūda daļēji izskaidrojama ar abu vārdu līdzīgo skanējumu latvie�u valodā (iedalī�ana � sadalī�ana). Krievu valodā abos gadījumos vispār tiek lietots viens un tas pats vārds (деление), kaut gan latīņu valodā �ajos gadījumos tiek izmantoti da�ādi vārdi: �divisio� � attiecībā uz jēdziena loģisko iedalījumu, bet �distri-butio� � attiecībā uz veselā sadalī�anu sastāvdaļās.

At�ķirība starp priek�meta dalī�anu sastāvdaļās un jēdziena iedalījumu ir ļoti vienkār�a. Piemēram, par katru jēdziena �bataljons� iedalījuma locekli var sacīt visu, kas atliecas uz dalāmā jēdziena saturu. Kā policijas Mobilā pulka bataljonam, tā arī Iek�lietu ministrijas Sardzes pulka bataljonam piemīt visas bataljona īpa�ības. To pa�u teikt par rotām � kā bataljona sastāvdaļām � nevar, tātad jēdziens �rota� nav jēdziena �bataljons� loģiska iedalījuma loceklis.

Vēl viens piemērs. Vai iek�lietu ministrija sadalās departamentos? Jā. Vai iek�lietu ministrijas iedalās Latvijas, Francijas, Krievijas un citās Iek�lietu ministrijās? Ari �eit atbildei jābūt apstiprino�ai. Tagad pārbaudīsim � vai abos gadījumos sadales ( iedalījuma) locekļiem piemīt visas sadalāmā (iedalāmā) jēdziena pazīmes, kā tam ari jābūt/ojļu'fcf iedalījumā? Nē, diez vai mēs varam apgalvot, ka iek�lietu ministrijas departamentam piemīt visas iek�lietu ministrijas pazīmes. Vesela daļas nav jēdziena sugas, jo veselā daļām nekad nav visas veselā īpa�ības.

Tātad �is nav jēdziena loģiskais iedalījums, bet veselā (iek�lietu ministrija) sadalī�ana sastāvdaļās (departamentos). Tajā pa�ā laikā mēs varam dro�i apgalvot, ka Latvijas Iek�lietu ministrijai, kā ari citu valstu iek�lietu ministrijām piemīt visas iek�lietu ministrijas īpa�ības, jo citādi tās tā nesauktos. Tādējādi �is ir jēdziena �"iek�lietu ministrija� loģiskais iedalījums.

Bie�i vien kontekstā var viegli saprast, kādā nozīmē tiek lietoti vārdi un vārdkopas �sastāv no�, �iedalās'�, �sadalās�, �ietver sevi� u. tml. Piemēram, no teikuma �līgums sastāv no preambulas un līguma pamat-daļām� ir skaidrs, ka tiek runāts par veselā sadalī�anu sastāvdaļās. Tajā pa�ā laikā, ja līgumi tiek iedalīti nomas, dāvinājuma, brīvprātīga apdro�inājuma, aizdevuma utt. līgumos, mēs runājam par jēdziena �līgums� loģisko iedalījumu apak�klasēs.

PRAST �SALIKT PA PLAUKTIEM� Teiktais nenozīmē, ka pareizai veselā sadalī�anaisastāvdaļās ir mazāka nozīme, salīdzinot ar jēdziena loģisko iedalī�anu. Svarīga ir nepiecie�amība at�ķirt �īs da�ādās domā�anas darbības izziņas procesā. Katrai no tām ir sava vieta un loma esamības, lietu un parādību analizē.

Studējot jebkuras likumdo�anas pamatus, jau pa�ā sākumā jābūt precīzam priek�statam par attiecīgā studiju objekta struktūru un tā iek�ējo loģiku. Tas visnotaļ atvieglo turpmāko mācību materiāla apgū�anas procesu, ejot no vispārējā uz atsevi�ķo.

Piemēram, pirms Civillikuma.atsevi�ķu pantu studē�anas ir ļoti vēlams apgūt tā vispārējo struktūru. �ī struktūra nav īpa�i sare�ģīta, bet daudzpakāpeniska: materiāls kopumā sadalās daļās, daļas � nodaļās, nodaļas � apak�nodaļās, apak�nodaļas � atsevi�ķos pantos. Tā, Civillikuma ģimenes tiesību daļa sadalās �etrās nodaļās, savukārt 1. nodaļa �Laulība� �etrās apak�nodaļās: 1) Saderinā�anās; 2) Laulības noslēg�ana un izbeig�ana; 3) Laulāto personiskās tiesības; 4) Laulāto mantiskās tiesības.

Ar materiāla sadali sastāvdaļās nākas saskarties arī, veicot jebkuru rakstu darbu (kursa darbs, diplomdarbs, disertācija). �eit jābūt īpa�i uzmanīgiem, plānojot rakstu darba vispārējo loģisko struktūru: ievads, pamatdaļa, nobeigums, literatūras saraksts. Ari pamatdaļas struktūras plānojumā jāievēro noteiktas prasības: I) pamatdaļas nodaļu skaitam jābūt nc mazāk kā divām;

2) pamatdaļas nodaļām jābūt savstaiļiēji proporcionālām, respektīvi, aptuveni līdzīgām pēc apjoma. �īs prasības attiecas arī uz tālāko nodaļu iedalījumu apak�nodaļās

Iedalī�ana jāizdara pēc viena pamata Iedalījumam jābūt samērīgam ❖ Iedalījuma locekļiem jāizslēdz vienam otru ^ Iedalījumam jābūt nepārtrauktam

Jēdziena iedalī�anas procesā jāievēro noteiktas kārtulas. Pretējā gadījumā iedalījums būs juceklīgs, kas latīņu valodā saucas �divisio confusa�.

IEDALĪ�ANA JĀIZDARA PĒC VIENA PAMATA Kā jau teikts, jēdziena iedalījuma pamati var būt da�ādi, ta�u sajaukt da�ādus pamatus vienā iedalījumā nozīmē pieļaut nopietnu loģisku

kļūdu.

�

Tāda veida kļūda, piemēram, ir �ādā apgalvojumā: �Noziegumi iedalās noziegumos ar iepriek�ēju nodomu, neuzmanības dēļ i/darītos noziegumos un dzērumā izdarītos noziegumos�. Nav grūti saprast, ka �eit sajaukti divi iedalījuma pamati.

Izskatīsim vēl vienu iedalījumu: �Valsts formas ir republika, monarhija, federācija un demokrātija�. �ajā apgalvojumā sajaukti pat trīs iedalījuma pamati: pēc valsts pārvaldes formām (monarhija un republika), pēc valsts iekārtas formām (federācija) un pēc politiskā re�īma formām (demokrātija).

IEDALĪJUMAM JĀBŪT SAMERĪGAM Iedalījuma locekļu apjoma summai jābūt vienlī-d/.īgai ar iedalāmā jēdziena apjomu (A=B+C+D).

�īs kārtulas pārkāp�ana rada trīs veidu kļūdas.

1. Nepilnīgs iedalījums, kad netiek uzrādīti visi iedalījuma locekļi

(A > B+C+D).

Tāda veida kļūda ir �ādā gadījumā: �Nopratinā�anas iedalās aizdomās turētā nopratinā�anās, apsūdzētā nopratinā�anās un cietu�ā nopratinā�anās�. Te netiek norādīts vēl viens iedalījuma loceklis: �liecinieka nopratinā�ana�.

Izskatīsim citu iedalījuma piemēru: �Atklātas zādzības tiek izdarītas ar vardarbību vai piedraudot ar vardarbību�. �ajā iedalījumā netiek minēti vēl divi iedalījuma locekļi: �izmantojot pēk�ņuma momentu� un �apzogot stipri iereibu�us cilvēkus�.

2. Iedalījums ar liekiem iedalījuma locekļiem (A < B+C+D). Bie�i vien �ajā gadījumā tiek pārkāpta arī iepriek�ējā kārtula.

Tāda veida kļūda ir �ādā iedalījumā: �Politiskie re�īmi iedalāmi demokrātiskos, autoritāros, totalitāros un monarhiskos� Pēdējais iedalījuma loceklis �eit ir lieks, jo monarhija ir nevis politiskā re�īma, bet valsts pārvaldes forma.

3. Apvienota kļūda, kad nav norādīti visi iedalījuma locekļi un tajā pa�ā laikā ir norādīti lieki iedalījuma locekļi.

Izanalizēsim �ādu iedalījumu: �Noziegumi pret personu ir slepkavība, nonāvē�ana aiz neuzmanības, miesas bojājuma nodarī�ana un izspie�ana�. No vienas puses, �eit nav minēti visi iedalāmā jēdziena �noziegums pret personu� locekļi, piemēram, �nove�ana līdz pa�nāvībai�, �izvaro�ana� un citi. No otras puses, viens no iedalījumā minētajiem locekļiem (izspie�ana) nav attiecināms pie noziegumiem pret personu, jo tas ir noziegums pret īpa�umu.

IEDALĪJUMA LOCEKĻIEM JAIZSLEDZ VIENAM -OTRU �I kārtula prasa, lai iedalījuma locekļi būtu

līdzpakārtoti jēdzieni. �is kārtulas pārkāp�ana

parasti ir saistīta ar iepriek�ējo kārtulu pārkāp�anu.

Izskatīsim �ādu iedalījumu: �Republikas iedalās demokrātiskās, parlamentārās un prezidentālās�. Tas patie�ām tā ir. Bet vai prezidentāla, kā arī parlamentāra republika vienlaikus nevar būt arī demokrātiska? Tātad iedalījuma locekļi neizslēdz viens otru. Turklāt �ajā iedalījumā tiek pārkāpta arī pirmā kārtula, proti � sajaukti divi da�ādi iedalījuma pamati.

No izskatāmās kārtulas faktiskas pārkāp�anas jāat�ķir �ķietamās pārkāp�anas, kad viens no iedalījuma locekļiem it kā �pieskaras� citu iedalījuma locekļu apjomam. Tāds ir me�u iedalījums lapu, skuju un jaukto koku me�os. Loģiskas kļūdas �eit nav, jo iedalījuma locekļi izslēdz viens otru. Nav kļūdas ari analogā iedalījumā: �Atbrīvo�anas no soda iedalās nosacītās, pirmstermiņa un nosacīti pirmstermiņa atbrīvo�a-_ >� nas .

Diem�ēl pretrunā ar �īs kārtulas prasībām da�reiz atrodas ari da�i jau par tradīciju kļuvu�i zinātnisko jēdzienu iedalījumi. Piemēram, pa�reiz pieņemtajā kriminālistikas tehnikas apak�nozares iedalījumā trasoloģijā, daktiloskopijā, odoroloģijā, ballistikā utt. iedalījuma locekļi neizslēdz viens otru. Par to nav grūti pārliecināties, jo arī pa�i kriminālisti nenoliedz, ka, piemēram, daktiloskopija (pētī cilvēku identifikāciju pēc rokas pirkstu nospiedumiem) irtrasoloģijas (pētī pēdu izcelsmes likumsakarības un mehānismu) apak�nozare.

IEDALĪJUMAM JA BŪT �ī kārtula prasa,�lai, iedalot ģints jēdzienu, pār-NEPARTRAUKTAM j_e(_{u uz} tuvākām sugām, nepārlecot tām pāri.

Citiem vārdiem sakot, no iedalāmā jēdziena pakāpeniski jāpāriet pie tā pa�a līmeņa sugas jēdzieniem.

�īs kārtulas pārkāp�ana rada kļūdas �lēciens iedalījumā� (lat. �saltus in dividendo�). Bie�i vien �īs kārtulas neievēro�ana izraisa ari iepriek�minēto kārtulu neievēro�anu.

Izanalizēsim jēdziena �gribas izteik�ana� iedalījumu Civillikumā (saistību tiesību daļas 1428. pants): �Gribu var izteikt vai nu noteikti, vai klusējot. Noteikti gribu var izteikt vai nu ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme�. Lai labāk izprastu �o iedalījumu, sastādīsim shēmu:

Kā var redzēt no shēmas, jēdziena �gribas izteik�ana� iedalījums tiek realizēts trīs pakāpju līmeņos. Mēs pieļautu kļūdu, ja to neņemtu vērā un iedalītu jēdzienu �gribas izteik�ana� �ādi: �Gribu var izteikt vai nu klusējot, vai ar zīmēm, vai rakstiski, vai mutiski�. Kaut gan visi iedalījumi locekļi �eit minēti, saprast lietas būtību ir daudz grūtāk, jo ir sajauktas trīs da�ādu līmeņu iedalījuma pakāpes. Izskatīsim �ādu jēdziena �huligānisms� iedalījumu: �Huligānisma veidi ir sīks huligānisms, ļaunprātīgs huligānisms un sevi�ķi ļaunprātīgs huligānisms�. �eit acīmredzama nepilna iedalījuma kļūda, jo nav minēts viens iedalāmā jēdziena paveids � tā sauktais vienkār�ais huligānisms. Kļūda nebūtu pieļauta, ja sākotnējā pakāpē mēs aprobe�otos ar diviem iedalījuma locekļiem � huligānisms ar administratīvu atbildību (sīks huligānisms) un huligānisms ar kriminālatbildību. Tikai turpmākajā iedalījuma pakāpē otrais no sākotnējā iedalījuma locekļiem būtu tālāk iedalāms �vienkār�ajā" huligānismā (KK 204.p. 1. daļa), ļaunprātīgajā huligānismā (KK 204.p. 2. daļa) un sevi�ķi ļaunprātīgā huligānismā (KK 204.p. 3. daļa).

5.3. DIHOTOMISKAIS IEDALĪJUMS

^ Dihotomijas specifika Priek�rocības un trūkumi Dihotomiskās virknes

Bez iedalījuma pēc sugas veidotājas pazīmes iz�ķir ari dihotomisko iedalījumu. �is sengrieķu vārds burtiskā tulkojumā nozīmē �iedalījums divās daļās�. Dihotomisko iedalījumu lietoja jau sengrieķu filozofs Platons IV gadsimtā p.m.ē.

Dihotomiskā iedalījuma būtība ir iedalāmā jēdziena apjoma dalī�ana divos pretrunīgos jēdzienos, piemēram:

�Aresti iedalās likumiskos un nelikumiskos�.

Līdz ar to divi iedalījuma locekļi

pilnībā izsmeļ iedalāmā jēdziena apjomu. Ja mēs iedalīsim cilvēkus pilngadīgos un nepilngadīgos, tad dro�i varam apgalvot, ka visi cilvēki pēc vecuma iekļaujas pirmā vai otrā grupā.

DIHOTOMIJAS -SPECIFIKA Jāuzsver, ka �ī iedalījuma veida galvenā at�ķi_rib_a no jau izskatītā iedalījuma pēc sugas veidotājas pazīmes nav iedalījuma locekļu skaitā. Iz�ķiro�ais nav arī tas, ka divu iedalījuma locekļu apjomu summa izsmeļ iedalāmā jēdziena apjomu. Tas ir svarīgi, bet tas vēl nav viss, jo minētajām pazīmēm atbilst ari tāds iedalījums: �Vardarbība pret personu var būt vai nu fiziska, vai psihiska�. Nav grūti saskatīt, ka �is iedalījums veikts pēc sugas veidotājas pazīmes.

Dihotomiskajam iedalījumam atbilst tikai iedalījums pretrunīgos jēdzienos, lai tie būtu arī �ķietami apslēptas pretrunības attiecībās (sk. 4.2. sad.). Piemēram, jēdziena �nozieguma puse� iedalījums jēdzienos �nozieguma objektīvā puse� un �nozieguma subjektīvā puse� ir diho-tomisks iedalījums, jo tā otrajā loceklī ir domāta nozieguma �ne-ob-jektīvā�, respektīvi, subjektīvā puse. Arī jēdziena �pilsonība� iedalījums jēdzienos �iedzimtā pilsonība� un �iegūtā pilsonība� ir dihotomija, jo tās otrajā loceklī ir domāta �ne-iedzimta�, tātad iegūta pilsonība.

Svarīgākais dihotomijas specifikā ir tas, ka tajā iz�ķiro�a loma ir nevis iedalījuma pamatam, bet pirmā iedalījuma locekļa izvēlei. Ja, piemēram, jēdziena �kaķis� dihotomisko iedalījumu sāk ar iedalījuma locekli �svītrains kaķis�, tad gribot negribot otram iedalījuma loceklim ir jābūt �ne-svītrains kaķis�. Ja pirmais iedalījuma loceklis būtu �kaķis, kas dzīvo Brasas cietuma pagalmā�, tad nolūkā aptvert ar dihotomiju visus kaķus pasaulē otrajam iedalījuma loceklim jābūt �kaķis, kas nedzīvo Brasas cietuma pagalmā�.

PRIEK�ROCĪBAS UNTRŪKUMI Galvenā dihotomiskā iedalījuma priek�rocība ir tā, ka tajā neviena iedalī�anas kārtula nav pār

kāpjama. Piemēram, noziegumu iedalījumā reģistrētos un nereģistrētos visas iepriek� izskatītās kārtulas tiek ievērotas �piespiedu� kārtā. Saskaņā ar dihotomijas būtību �is iedalījums nevar būt nedz nesamērīgs, nedz izdarīts ar da�ādu iedalījuma pamatu sajauk�anu utt.

Minētā dihotomijas stiprā puse nosaka tās pla�o izmanto�anu da�ādās zinātņu nozarēs, kā arī praktiskos mērķos. Atcerēsimies tikai da�us jau pierastus dihotomiskos iedalījumus: nosacījuma un beznosacījuma

ielieksi (fizioloģijā); patvaļīga un nepatvaļīga uzmanība (psiholoģijā); morāla un amorāla rīcība (ētikā). Dihotomijas principus pla�i lieto arī skaitļo�anas tehnikā.

Arī tiesību zinātnēs dihotomiskais iedalījums ir diezgan populārs, piemēram � sabiedriski bīstamo nodarījumu iedalījums darbībā un bezdarbībā. Cits piemērs � mantisko noziegumu iedalījums noziedzīgos apdraudējumos, kas ir saistīti ar vardarbību (laupī�ana, izspie�ana un citi), un noziedzīgos apdraudējumos, kas nav saistīti ar vardarbību (slepena zādzība, krāp�ana un citi).

Tomēr dihotomiskam iedalījumam piemīt arī vairāki trūkumi. Galvenais no tiem ir tas, ka dihotomijas noliedzo�ā daļa bie�i vien ir pārāk nenoteikta.

Piemēram, jēdziena �krāp�anas paņēmieni�� dihotomiskais iedalījums pretrunīgos jēdzienos �izmantojot viltus ziņas par personu � un �neizmantojot viltus ziņas par personu� diez vai būs lietderīgs un efektīvs. �eit' vietā būtu parasts iedalījums pēc sugas veidotājas pazīmes. Saglabājot �īs dihotomijas pirmo iedalījuma locekli, varētu turpināt: �izmantojot viltus ziņas par priek�metiem�, �izmantojot viltus ziņas par notikumiem vai darbībām�, �dodot nepatiesus solījumus�.

DlHOTOMlSKĀS VIRKNES Ari dihotomisks iedalījums nc vienmēr beidzas ar divu pretrunīgu jēdzienu konstatāciju. Da�

reiz vienu no tiem vēlreiz iedala divos pretrunīgos jēdzienos utt. Tātad dihotomisks iedalījums var būt daudzpakāpenisks.

Daudzpakāpenisks dihotomisks iedalījums ir ļoti efektīvs da�ādās situācijās, kas prasa iedalāmā jēdziena apjoma pakāpenisku samazinā�anu saskaņā ar iedalījuma mērķiem. Piemēram, soda mēra precīzai noteik�anai būtisks faktors ir notiesātā vecums. Saskaņā ar spēkā eso�o likumdo�anu �eit ir svarīgs cilvēku iedalījums noteiktās vecuma kategorijās ar tām noteiktu ierobe�otu kriminālatbildību. �is iedalījums parādīts shēmā:

Dihotomiskajam iedalījumam otrajā un turpmākajās pakāpēs var pakļaut gan negatīvu (kā iepriek� izskatītajā iedalījumā), gan arī pozitīvu jēdzienu.

Dihotomiskais iedalījums tiek pla�i lietots arī pirmstiesas izmeklē�anas praksē, analizējot izvirzītās versijas. Pie tam dihotomijas virknes var būt diezgan garas, līdz nonāk pie noziedznieka noteik�anas.

Varētu iedomāties tādu pilnīgi reālu kriminālpolicijas inspektora veiktu dihotomiju ar attiecīgām iedalījuma pakāpēm (katrā pakāpē tālāk tiek iedalīts otrais no minētajiem iedalījuma locekļiem):

1) vai aizdomās turētais nozieguma īsteno�anas brīdī nav bijis / ir bijis Rīgā;

2) ja viņ� ir bijis Rīgā, tad vai viņam ir / nav alibi;

3) ja viņam nav alibi, tad vai viņ� nav / ir bijis nozieguma vietā;

4) ja viņ� ir bijis nozieguma vietā, tad vai viņ� nav / ir piedalījies �ajā noziegumā;

5) ja viņ� ir piedalījies �ajā noziegumā, tad vai viņ� bija / nebija nozieguma izpildītājs.

�ajā piemērā, kā arī citos prātojumos pēc dihotomijas principa galvenais un svarīgākais ir pareizi sastādīt dihotomisko virkni, stingri ievērojot �ī iedalījuma veida specifiku.

Dihotomiskais iedalījums efektīvi izmantojams arī, nopratinot aizdomās turēto, liecinieku vai cietu�o. Uzdodot jautājumus, uz kuriem ir iespējamas tikai savstarpēji izslēdzo�as atbildes (�jā� vai �nē�, �biju� vai �nebiju� utt.), izmeklē�anas darbinieks īsākā laikā var iegūt vajadzīgo informāciju, kā arī pārbaudīt izvirzītās versijas patiesumu.

Lai pārbaudītu dihotomisko iedalījumu darbībā, pamēģiniet uzminēt jūsu biedra iedomāto skaitli no 1 līdz 1000, uzdodot viņam ne vairāk kā lOjautājumu. Uzjautājumiem drīkst atbildēt tikai ar "jā� vai �nē�.

■v* Dabiskā klasifikācija ^ Palīgklasifikācija Klasifikācijas pamatu

krustojumā Klasifikācija pakāpēs'^ Klasifikācija un dzīve

Viss teiktais attiecībā uz jēdziena iedalī�anu pilnībā attiecas arī uz klasifikāciju (lat. �classis� � grupa, �facio� - taisa). No parastās iedalī�anas klasifikācija at�ķiras ar vienu vienīgo īpatnību, proti � ar relatīvi stabilu raksturu.

Iz�ķir dabiskās un palīgklasifikācijas.

DABISKĀ KLASIFIKĀCIJA. Dabiskās klasifikācijas priek�meti tiek iedalīti apak�klasēs atbilsto�i reālajām būtiskajām īpa�ībām. Pla�i pazīstami ir klasifikācijas piemēri da�ādās zinātņu nozarēs: Mendcļejeva ķīmisko elementu klasi

fikācija, augu klasifikācija botānikā, dzīvnieku klasifikācija zooloģijā. Arī zinātniskās bibliotēkas sistematizētais katalogs pēc zinātņu nozarēm un apak�nozarēm pamatojas uz dabiskās klasifikācijas principiem.

Vairākās tiesību zinātnes apak�nozarēs dabiskā klasifikācija ir svarīga izziņas un darbības plāno�anas metode. Tāda, piemēram, ir izmeklē�anas versiju klasifikācija kriminālistikā vispārīgās versijās, īpa�ās versijās un detalizētās versijās. Tāda ir arī penitenciārās psiholoģijas un pedagoģijas meto�u klasifikācija: pārliecinā�anas metode, piespie�anas metode un apspie�anas metode.

Efektīva cīņa ar noziedzību nav iespējama bez skaidra priek�stata par noziedzības būtību un cēloņiem, kā arī par noziedznieku tipu klasifikāciju. Tāpēc vairākām dabiskām klasifikācijām kriminoloģijā ir īpa�i liela ne tikai teorētiskā, bet arī praktiskā nozīme. �ajā sakarā minēsim cēloņu kriminoloģisko klasifikāciju: 1) noziedzības kā sociālas parādības cēloņi; 2) atsevi�ķo noziegumu grupu cēloņi; 3) konkrētu noziegumu cēloņi.

Da�ām klasifikācijām ir liela praktiskā nozīme nevis atsevi�ķu, bet vairāku iek�lietu ministrijai pakļautu dienestu darbībā. Piemēram, tāda ir zagļu recidīvistu klasifikācija divās grupās: I) noziedznieki, kas izdara zādzības personibas degradācijas rezultātā (hroniski alkoholiķi, klaidoņi u.c.); 2) noziedznieki, kuri apzināti un mērķtiecīgi pievēr�as zādzībām nolūkā nodro�ināt sev parazītisku dzīves veidu. �i klasifikācija lietojama gan kriminālpolicijas, gan kārtības policijas, gan penitenciāro iestā�u darbībā, kā arī kriminoloģijā.

PALĪGKLASIFIKĀCIJA Palīgklasifikācijās priek�metus iedala apak�klases uz nebūtisku Īpa�ību pamata. Piemēram, uz palīgklasiftkācijām balstās vārdnīcas un cita veida rokasgrāmatas. Arī bibliotēkas alfabētiskais katalogs � pēc grāmatas autora uzvārda vai grāmatas nosaukuma pirmajiem burtiem � pamatojas uz palīgkla-sifikācijas principiem.

Palīgklasifikācijas tiek pla�i lietotas arī vairākās tiesību apak�nozarēs. Tāda, piemēram, ir noziedznieku klasifikācija kriminoloģijā atbilsto�i notiesāto personu vecuma grupām: 1) personas vecumā līdz 30 gadiem (vislielākā grupa); 2) personas vecumā no 30 līdz 49 gadiem; 3) personas no 50 gadiem (vismazākā grupa).

Palīgklasifikācijas nebūt nav maznozīmīgas, jo noteiktās situācijās priek�meta nebūtiskās pazīmes var kļūt būtiskas. Piemēram, cilvēku klasifikācija pēc apavu izmēriem psihologam ir mazsvarīga, bet apavu firmas direktoram tā ir ļoti būtiska.

Arī da�ādās iek�lietu ministrijas darbības nozarēs noteiktu klasifikāciju nozīme var svārstīties no vairāk līdz mazāk nozīmīgai. Piemēram, zagļu dabiskā klasifikācija kabatzagļos, dzīvokļu apzadz�jos utt. ir būtiski svarīga kriminālpolicijas ierēdņiem, bet pcnitenciāro iestā�u darbiniekiem svarīgāka ir zagļu palīgklasifikācija pēc vecuma vai izglītības līmeņa.

KLASIFIKĀCIJAS PAMATU KRUS TOJUMAKlasifikācija, tāpat kā vienkār�s iedalījums, ir iespējama pēc da�ādiem pamatiem. Piemēram, noziedznieki klasificējami pēc īstenotā nozieguma rakstura, tā sabiedriskās bīstamības pakāpes, noziedznieku sociāli demogrāfiskām un citām pazīmēm.

Tāpat kā jebkurā jēdziena iedalījumā ir jāņem vērā, ka klasifikācijas pamatus nosaka tai izvirzītie mērķi. Tāpēc noziedznieku klasifikācijas krimināltiesībās, labo�anas darbu tiesībās vai kriminoloģijā var būt da�ādas.

Piemēram, kriminoloģijā, izejot no noziedznieku antisociālās virzības stabilitātes, ir pieņemts piecās kategorijās iedalīt personas, kas tī�i izdarīju�as noziegumus: 1) gadījuma noziedzniekos; 2) situācijas noziedzniekos; 3) noturīgajos noziedzniekos; 4) ļaunprātīgajos noziedzniekos; 5) sevi�ķi bīstamajos noziedzniekos.

Zināmas problēmas var rasties, vienlaikus izmantojot klasifikācijas pēc da�ādiem iedalījuma pamatiem.

Piemēram, miesas bojājumu klasifikācija pēc nozieguma subjektīvās puses izskatās �ādi: 1) ar nodomu nodarīts miesas bojājums (normālā psihiskā stāvokli � atbilsto�i Kriminālkodeksa 105., 106. un 109. pp., stipra psihiskā uzbudinājuma stāvokli � atbilsto�i KK 107. p.); 2) miesas bojājums, pārkāpjot nepiecie�amās aizstāvē�anās robe�as (KK 108. p.);

3) aiz neuzmanības nodarīts miesas bojājums (KK 110. p.).

Mainot klasifikācijas pamatu, miesas bojājumi pēc to objektīvām sekām arī iedalāmi trīs grupās: 1) smagos;* 2) vidēji smagos; 3) vieglos. Problēma slēpjas tajā apstāklī, ka visi �is klasifikācijas locekļi skar arī visus iepriek�ējās klasifikācijas locekļus. Tā, piemēram, smags miesas bojājums �atrodams� gan 105. ūn 107., gan 108., gan 110. pantos.

Tāda veida situācijas sastopamas samērā bie�i gan krimināltiesībās un kriminālprocesā, gan kriminoloģijā un citās tiesību nozarēs. �eit būtiski svarīga nozīme ir prasmei apvienot da�ādus klasifikācijas pamatus nolūkā iegūt pareizu priek�statu par aplūkojamo parādību. Piemēram, nodomu (nolūku) klasifikācija tie�os un netie�os (eventuālos) vēl nav pietiekama konkrēta nozieguma precīzai klasifikācijai. Jāpievieno vēl vismaz divi klasifikācijas pamati:

1) iepriek� apdomāti un pēk�ņi nolūki; 2) noteikti, alternatīvi un nekonkretizēti nolūki.

Klasifikācijas locekļu � pēc da�ādiem pamatiem � labākai pārskatāmībai ieteicami jau minētie paņēmieni (5.1. sad.).

KLASIFIKĀCIJA-PAKĀPĒS Kā vienkār�ā iedalījumā, tā ari vairākās klasifikācijās veidojas izvērstas daud/.pakāpeniskas

sistēmas.

Piemēram, uzsākot krimināltiesību studijas, galvenā uzmanība jāpievēr� kā Kriminālkodeksa vispārējai struktūrai (vispārīgā daja un sevi�ķā daļa), tā ari noziegumu klasifikācijai. �ī klasifikācija sevi�ķajā daļā dota trijos līmeņos: 1) visi nozieguma sastāvi pēc at�ķirības apdraudējuma objektā sakārtoti nozieguma klasēs (nodaļās); 2) katra �ī nozieguma klase savukārt iedalīta pasugās (apak�klasēs) pēc atsevi�ķo noziegumu rakstura (atsevi�ķos pantos); 3) vairākas apak�klases (atsevi�ķi noziegumu veidi) satur savu iek�ēju iedalījumu pēc nozieguma smaguma.

Vairākas daudzpakāpeniskas klasifikācijas sastopamas arī, studējot Civillikumu. Kā piemēru minēsim radniecības klasifikāciju. Ja Civillikuma ģimenes tiesību daļas 207. un 208. pantos teikto attēlotu shēmā, tad radniecības klasifikācija izskatītos �ādi:

Kā redzam, �īs klasifikācijas daudzpakāpenību arī shematiski attēlot tīri tehnisku iemeslu dēļ nav viegli. Vēl grūtāk saprast lietas būtību bez shematiska attēlojuma. Jebkuru klasifikāciju labāk ir vienu reizi redzēt nekā desmit reizes dzirdēt.

KLASIFIKĀCIJA UN DZĪVE Kaut gan klasifikācijai ir liela nozīme jebkurā zinātņu nozarē, tomēr ikvienai klasifikācijas

sistēmai ir arī savi trūkumi.

Galvenais no tiem ir tas, ka, iedalot noteiktas klases priek�metus stingri norobe�otās grupās, klasifikācija padara �īs robe�as nemainīgas. Ta�u reālā dzīvē nemainīgu robe�u nav, jo lietas un parādības pasaulē ir savstarpēji saistītas.

Mēs esam pieradu�i jēdziena �plēsoņa� apjomā iekļaut tikai da�us dzīvniekus un putnus. Bet vai nepastāv arī plēsīgi augi? Apstiprino�a atbilde uz �o jautājumu ienestu nopietnas korekcijas organiskās dabas klasifikācijā.

Krievijā joprojām nenorimst strfdi par to, kādu sabiedrisko iekārtu radīja Staļins. Vai tas bija vai nebija sociālisms? Ja vadās pēc tradicionālās marksistiskās vēstures klasifikācijas piecās sabiedriski ekonomiskās formācijās, lad viennozīmīgi uz �o jautājumu atbildēt nevar, jo patiesībā Staļina �jaunā kārtība" bija savdabīga triju sociālo sistēmu � vergturu, feodālisma un kapitālisma� sintēze.

Ne vien dabas, bet ari daudzas sabiedriskās un garīgās dzīves parādības bez iebildumiem ir visai grūti pieskaitīt kādai noteiktai grupai. Tāpēc arī jebkura un pat vislabākā klasifikācija ir nosacīta. To kārtējo reizi pierādīja XX gs. zinātnes attīstība. Piemēram, klasificēt mūsdienu zinātni nav nemaz tik viegli, jo �odien pastāv ari tādas kompleksas zinātņu nozares, kas nav ieskaitāmas nevienā tradicionālajā nozarē (fizikālā ķīmija, astrofizika, bioķīmija, biomehānika, bioģeogrāfija, matemātiskā loģika, sociolingvistika, tiesu psiholoģija).

Līdz ar samērā tradicionālām tiesību nozarēm (valsts tiesības, krimināltiesības, civiltiesības, administratīvās tiesības) pa�laik eksistē arī tā saucamās resoru tiesību nozares (me�u tiesības, jūras tiesības, kosmosa tiesības, sodu izpildes tiesības). �ajā ziņā mūsdienu tiesību nozaru vienota klasifikācija arī rada zināmas problēmas.

Jebkura klasifikācija līdz ar dzīves, zinātnes un prakses attīstību tiek mainīta, papildināta vai pat aizstāta ar jaunu un precīzāku klasifikāciju. Piemēram, XX gs. beigās iero�u klasifikācija nevar neat�ķirties no iero�u klasifikācijas gadsimta sākumā. Izmainījusies pat parasto iero�u klasifikācija (aukstie, �aujamiero�i un raķe�u iero�i), nemaz jau nerunājot par jaunas iero�u klases parādī�anos, proti � masveida iznīcinā�anas iero�iem (kodoliero�i, ķīmiskie un bakterioloģiskie iero�i).

Iero�u klasifikācijas problēma skar arī policijas darbības sfēras. Tiesībās pastāvo�ā tradicionālā iero�u klasifikācija �aujamiero�os un aukstajos iero�os mūsdienu apstākļos ir ne visai efektīva. Problēma rodas tādēļ, ka noziedznieki �odien izmanto iero�u veidus, kurus be/. nopietnām iebildēm grūti pieskaitīt noteiktam iepriek� minētajam iero�u veidam, piemēram, nazi, kas izmet asmeni pistoles �āviena attālumā. Ari tādi XX gadsimta izgudrojumi kā gāzes pistoles (baloniņi) vai elektro�oka ierīces neiekļaujas tradicionālajā iero�u klasifikācijā.

Saskaņā ar pēdējiem Latvijas speciālistu pētījumiem (A. Lepse un A. Melnalksnis) iero�u klasē ietilpst trīs apak�klases: �aujamiero�i (pistoles, revolveri, medību bises u.c.); aukstie iero�i (duro�ie, cērto�ie, duro�i-cērto�ie un sito�ie); meto�ie iero�i (loks, arbalets

u. c.). Līdz ar iero�iem atsevi�ķā klasē tiek izdalīti speciālie līdzekļi ar apak�klasēm: gāzes pistoles (revolveri), gāzes baloniņi un elektro�oka ierīces.⁶

Laika prasības skar klasifikācijas pilnveido�anas problēmas ari likumdo�anā. Piemēram, no Latvijas kriminālkodeksa sevi�ķās daļas 1992. gadā izslēgta otrā nodaļa �Noziegumi pret valsts vai sabiedrisko īpa�umu� (85.�97. pants), bet no 5. nodaļas � 140. pants (�Atklāta zādzība�).

Ari jaunajā Latvijas kriminālkodeksa likumprojektā (1994.g.) ir paredzētas da�as klasifikācijas izmaiņas un precizējumi. Ietverti, piemēram, jauni noziegumu veidi: ekoloģiskie noziedzīgie nodarījumi, noziedzīgie nodarījumi transportā, noziedzīgā kārtā iegūtu ienākumu legalizācija (�netīrās naudas atmazgā�ana�) u.c. Paredzēta arī sodu veidu klasifikācijas izmaiņa.

Tātad konkrētas klasifikācijas sistēmas relatīva stabilitāte nenovēr� tās izmaiņas iespējamību. Glu�i otrādi � jebkuras klasifikācijas eksistences nepiecie�amais nosacījums ir tās nemitīga pilnveido�anās. Pretējā gadījumā klasifikācija atpaliek no reālās dzīves prasībām un kļūst nederīga.

VINGRINĀJUMI 1. uzdevums. Veiciet �ādu jēdzienu apjomu dihotomisko iedalījumu un iedalījumu pēc sugas veidotājas pazīmes.

1. Latvijas policists. 2. Kriminālsods. 3. Āfrikas valsts. 4. Brīvības atņem�ana. 5. Jurists.

6. Latvijas Saeimas deputāts. 7. Zinātne. 8. Kriminālpolicijas inspektors. 9. Jelgavas cietums.

10. Latvietis. II. Valsts noziegums. 12. Zādzība. 13. Latvijas pilsēta. 14. Nozieguma līdzdalībnieks. 15. Policijas virsnieks. 16. Kinofilma. 17. Latvijas Policijas akadēmija. 18. Avīze.

19. Kārtības policijas priek�nieks. 20. Latvijas politiskā partija. 21. Koncerts. 22. Slepkavība.

23. Literatūra. 24. Latvijas vēsture. 25. Pistole.

2. uzdevums. Eso�ajos iedalījumos norādiet iedalāmo jēdzienu, iedalījuma locekļus un iedalījuma pamatu. Nepareizajos iedalījumos norādiet, kuras kārtulas ir pārkāptas.

1. Noziegumus iedala noziegumos ar iepriek�ēju nodomu, neuzmanības dēļ izdarītos noziegumos un amatnoziegumos.

2. Valsts pārvaldes formas iedala republikāniskās, demokrātiskās un monarhiskās.

3. Ekspertīzes akts sastāv no ievada, izpētes un slēdziena.

4. Leņķus iedala �aurleņķos, platleņķos, taisnleņķos un krustleņķos.

5. Gads sastāv no divpadsmit mēne�iem.

6. Latvijas sastāvā,ir Vidzeme, Kurzeme, Latgale un Zemgale.

7. Dziedā�ana mēdz būt solo, kamerdziedā�ana un kora dziedā�ana.

8. Veikalā pārdod piena un pārtikas produktus.

9. Arestus iedala pamatotos, nepamatotos, personas arestos, mantas arestos un korespondences arestos.

10 Ticīgie iedalās luterāņos, katoļos, budistos, kristie�os, jūdaistos, vecticībniekos un dievturos.

11. Apliecības iedalās dzim�anas apliecībās, mir�anas apliecībās, laulības apliecībās, kvalifikācijas apliecībās un autovadītāju apliecībās.

12. Nopratinā�anas iedalās aizdomās turētā, apsūdzētā, tiesājamā un cietu�ā nopratinā�anā

13. Cilvēki iedalās lasītpratējos un lasītnepratējos.

14. Atbildības veidi ir kriminālatbildība, civiltiesiskā un administratīvā atbildība.

15. Politisko re�īmu veidi ir autoritārs, demokrātisks un fa�istisks re�īms.

16. Klimata veidi ir aukstais, mērenais, karstais, jūras un kontinentālais klimats.

17. Pēdas iedalās uzlau�anas pēdās, kāju pēdās un pēdu nospiedumos.

18. �etrstūri iedalās paralelogramos, taisnstūros, rombos un kvadrātos.

19. Latvijas armija 30-jos gados miera laikā sastāvēja no vienas tehniskās un �etrām kājnieku divīzijām.

20. Cilvēki dalās tajos, kas aizņemas naudu, un tajos, kas aizdod naudu.

21. Studenti dalās jaunie�os, jaunietēs un vienaud�os.

22. Trīsstūri dalās taisnleņķa, vienādsānu un vienādmalu.

23. Monarhijas iedalās absolūtās, ierobe�otās un konstitucionālās.

24. Senās Latvijas iedzīvotāji bija zemgaļi, kur�i, lībie�i, sēļi un latvie�i.

25. Paziņojums: �Bērni līdz 16 gadiem un pusaud�i erotiskās filmās netiek ielaisti".

26. Noziegumi dalās atklātos, neatklātos un iepriek� plānotos.

27. Pierādījumi iedalāmi tie�os, netie�os, lietiskos un dokumentāros.

28. Demokrātiskajās valstīs varas sadales princips realizējas likumdo�anas, izpildu, tiesu un politiskās varas sadalē.

29. Valodas iedalās dabiskās, mākslīgās un tautu valodās.

30. Goda aizskārumu (apvainojumu) paveidi ir mutvārdiem, rakstveidā un ar darbiem.

31. Cilvēki iedalās smēķētājos, nesmēķētājos un latvie�u valodas pratējos.

32. Tiesu spriedumi iedalās apsūdzo�os, attaisnojo�os un nepamatotos.

33. Teātra izrādes iedalās pievilcīgās un garlaicīgās.

34. Valsts vara ir militāra, politiska, ekonomiska, likumdo�anas un izpildvara.

35. Cilvēki dalās baltās, sarkanās, dzeltenās, melnās un jauktas rases cilvēkos.

36. Protokoli iedalās nopratinā�anas, kratī�anas, apskates un balso�anas protokolos.

37. Zinātnes iedalās grūtās un vieglās.

38. Apskates paveidi ir notikuma vietas apskate, ārējā apskate, lietisko pierādījumu apskate, izmeklē�anas apskate un eksperta apskate.

39. Pēc savām redzes spējām cilvēki iedalās tuvredzīgos un tālredzīgos.

40. Iero�i iedalāmi kaujas, medību, mācību, aukstajos un �aujamiero�os.

41. Koki sastāv no saknēm, stumbra un lapotnes.

42. Pēc izglītības cilvēki iedalāmi ar pamatskolas, vidusskolas, augstskolas izglītību un doktora zinātnisko grādu.

43. Iz�ķir luterticīgo, pareizticīgo, katoļu, baroka un renesanses, akmens un koka baznīcas.

44. Kriminālsodu veidi ir brīvības atņem�ana, mantas konfiskācija, naudas sods, nāvessods un citi.

3. uzdevums. Minēto jēdzienu iedalījumus attēlojiet shēmās.

1. Izlases pētījumā konstatēja, ka 90% personu, kas notiesātas par huligānismu, �o noziegumu bija izdarīju�as dzērumā, turklāt no tām stipra reibuma pakāpe bija 30%, vidēja reibuma pakāpe � 51%, bet viegla reibuma pakāpe �9%.

2. Slepeno zādzību galvenie veidi ir materiālo vērtību nolaupī�ana no aizslēgtām vai neaizslēgtām telpām, no pieejamā vietā atstātiem personiskiem transportlīdzekļiem, kā arī piedzēru�u pilsoņu apzag�ana un kabatas zādzības.

3. Apstākļi, kas atvieglo nozieguma izdarī�anu, parasti ir saistīti ar nozieguma objektu, vietu un situāciju. Tic var būt gan prettiesiski (dienesta nolaidība), gan amorāli (vienaldzība), gan no tiesību viedokļa neitrāli (aparatūras tehniskie trūkumi).

4. Pēc valsts piederības Latvijas iedzīvotāji iedalās pilsoņos, ārpilsoņos, ārvalstniekos, bezvalstniekos un nevalstniekos.

9

♦ Definē�anas būtība + Definē�anas kārtulās ♦ Definē�anai

līdzīgi paņēmieni

Izglītība ir neatņemams ieguvums.

Mcnandrs

6.1. DEFINĒ�ANAS BŪTĪBA

Definitio Dcfinicndum et diTinicns Klasiskā definīcija Gēnus provimum -Ф- Dil'f'erentia specillca -v* Nestandarta situācijas -ф- Ģenētiskā definīcija -Ф- Cik definīciju ir vienam priek�metam?

Kā jau bija teikts, jēdziena apjoms atklājas ar iedalī�anas loģisko darbību. Jēdziena saturs atklājas ar definē�anu.

DEFINITIO Definē�ana ir loģiskā darbība, kas atklāj jē

dziena galveno saturu. Definē�anas rezultāts ir definīcija. Piemēram, jēdziena �republika� definē�anas rezultāts ir �āda definīcija: �Republika ir valsts pārvaldes forma, kur augstākās valsts varas institūcijas tiek ievēlētas�.

Tātad definē�ana ir definīciju izveido�ana. �ī terminoloģiskā nianse visās valodās nepastāv. Piemēram, krievu valodā abos gadījumos tiek lietots viens vārds ��определение�.

Latīņu vārda �definitio� sakne �finis� burtiskā tulkojumā nozīmē �gals�, �robe�a�. Tātad definīcija ir jēdziena precīzas robe�as noteik�ana. Definēt kādu priek�metu vai parādību nozīmē norādīt robe�as, kas atdala to no citiem līdzīgiem priek�metiem vai parādībām.

Definīcijas koncentrētā veidā izsaka mūsu zinā�anas par priek�metiem. Sokrāts �ajā sakarībā izteicās kategoriski: zināt � tas nozīmē

prast dot definīciju. Piemēram, ja kāds nespēj dot jēdziena �organizēta noziedzība� definīciju, viņam nav arī zinā�anu par �o parādību.

Tātad apgūt zinā�anas kādā zinātnes nozarē vai mācību priek�metā pirmkārt nozīmē apgūt galveno tā pamatjēdzienu saturu.

Definīcijas pilda arī svarīgu komunikatīvu funkciju. Vai skuju kokiem ir lapas? �ajā jautājumā var diskutēt ļoti ilgi, ja mūsu rīcībā nav precīzas jēdziena �lapa� definīcijas. Vai Dievs eksistē? Arī �eit mēs nenonāksim pie noteiktas atbildes bez iepriek�ējas jēdziena �eksistē�ana� definē�anas.

DEFINIENDUM ET-DEF1NĪENS Definīcijas struktūru veido divi tās pamatele menti: 1) definējamā objekta jēdziens (�definiendum�); 2) pazīmju kopums, kas atklāj definējamā objekta jēdziena galveno saturu (�definiens�). �o otro definīcijas elementu ir pieņemts saukt par delīnētāju jēdzienu.

Tātad jebkurā definīcijā (Df) iz�ķir definējamo jēdzienu (Dfd) un definētāju jēdzienu (Dfn).

Izskatīsim definīciju: �Tiesībpārkāpums ir pretsabiedrisks nodarījums, par ko likumā paredzēta sankcija�. �ajā definīcijā (Df) definējamais jēdziens ir �tiesībpārkāpums� (Dfd), bet definētājs jēdziens � �pretsabiedrisks nodarījums, par ko likumā paredzēta sankcija� (Dfn).

KLASISKĀ DEFINĪCIJA Visizplatītākās ir definīcijas, kas min ģinti un sugas at�ķirību. Tāda veida definīcijas bie�i sauc par klasiskām. Aristotelis, izklāstīdams �īs definīcijas pamatprincipus savā �Topikā�, to nosauca par universālo. Ari iepriek� minētie definīcijas piemēri ir definīcijas ar ģinti un sugas at�ķirību.

Klasiskā definīcijā tiek norādīta definīcijas objekta piederība noteiktai priek�metu klasei (ģints) un tā at�ķirība no visiem citiem �īs klases priek�metiem (sugas at�ķirība). Piemēram, definīcijā �tiesājamais ir apsūdzētais, kas nodots tiesai" norādīts, ka definējamais jēdziens �tiesājamais� ietilpst apsūdzēto klasē (ģints jēdziens) un at�ķiras no visiem citiem apsūdzētajiem ar to, ka viņ� ir nodots tiesai (sugas at�ķirība).

Ja mēs definējamo jēdzienu apzīmēsim ar burtu �A�, pla�āko klasi (ģints) � ar burtu �B�, bet sugas at�ķirību � ar burtu �C�, klasiskas definīcijas formula izskatīsies �ādi:

A = B C

�ī formula lasāma: �A ir tas pats, kas B un C�. Zīme (=) nozīmē ekvivalences (vienlīdzības) attiecību starp definējamo un definētāju jēdzieniem, bet punkts starp �B" un �C� ir loģiskā reizinājuma zīme.

Lietosim �o formulu nule dotā jēdziena �tiesājamais� definīcijai. Pirmkārt, mums jāsāk: �tiesājamais�(A) ir tas pats, kas �apsūdzētais, kur� nodots tiesai� (B � C). Kas attiecas uz formulas labo pusi, tad saskaņā ar loģiskā reizinājuma kārtulām (sk. 4. nodaļu) jāsecina, ka definējamā jēdziena apjomā ietilpst tic un tikai tic apsūdzētie

(B), kas ir nodoti tiesai (C).

�o jēdzienu loģiskā reizinājuma rezultātu var parādīt arī shematiski.

Klasisko definīciju parasti sauc par definīciju ar tuvāko ģinti un sugas at�ķirību (�per gēnus proximum et differentiam specificam�).

Kāpēc tiek runāts nevis par ģints jēdzienu kā tādu, bet par tuvāko ģinti?

GĒNUS PROXIMUM Jebkurā definē�anā pēc klasiskas definīcijas formulas pirmkārt jāatrod definējamā jēdziena ģints, respektīvi � jāatrod loģiska klase, kurā definējamais jēdziens ietilpst kā apak�klase.

Ja �ajā sākotnējā definē�anas pakāpē pieļauj kļūdu, tad var gadīties kā kādā vecā anekdotē � skolotājs stāsta bērniem par zvejniecību, bet pēdīgi jautā: �Kas ir tīkls?� Skolēns atbild: �Tīkls ir caurumi, kurus diegi satur kopā.�

Ja ģints jēdziens tiek atrasts pareizi, vai tad jau varam īstenot definē�anu? Principā varam, ta�u, ja ģints jēdziena apjoms, salīdzinot ar definējamā jēdziena apjomu, būs pārāk pla�s, tas var nopietni sare�ģīt definīcijas konstrukciju. Katrā ziņā, �āda definīcija nebūs visīsākā.

Teikto paskaidrosim ar pavisam vienkār�u piemēru. Jēdzienu �kvadrāts� varētu definēt ar tā ģints jēdzienu ��etrstūris�: �Kvadrāts ir �etrstūris, kuram visi leņķi ir taisni un malas savā starpā vienādas�. Ja kvadrāta definē�anā izmanto tuvāko ģinti, definīcija kļūst lakoniskāka, un proti: �Kvadrāts ir taisnstūris ar vienādām malām�.

Atcerēsimies, ka tuvākā ģints ir tie�i pla�ākā priek�metu klase, kurā kā sugas ietilpst attiecīgas apak�klases vai klases elementi. Tātad � pirms sakt jēdziena definē�anu, jāatrod definējamā jēdziena tuvākā ģints (�gēnus proximum�). Piemēram, jēdzienam �laupī�ana� (Kriminālkodeksa 141. p.) tāds būtu jēdziens �uzbrukums nolūkā iegūt mantu� � nevis daudz pla�ākais jēdziens �noziegums�.

DlFFERENTIA SPECIFICA Tuvākā ģints ir atrasta. Tagad jāmeklē sugas at�ķirība, kas raksturo definējamā jēdziena īpat

nības. �ajā sakarībā jāņem vērā, ka sugas at�ķirību (�differcntia specifica�) ne vienmēr var izteikt ar vienu vienīgu pazīmi. Bie�i vien tādu pazīmju skaits ir krietni lielāks.

Ikviena �ī pazīme ir nepiecie�ama, bet, tikai visas kopā ņemtas, tās ir arī pietiekamas precīzai definīcijai. Ja kaut viena definējamā jēdziena būtiskā pazīme tiek izlaista, tad arī definīcija nebūs pareiza. Piemēram, ja organizētas noziedzības definīcijā mēs izlaidīsim tādu pazīmi kā noziedznieku vides saistība ar valsts varas struktūrām (policija, tiesa, pa�valdība utt.), tad diez vai tā pareizi virzīs sabiedrību cīņā pret �o parādību.

Minēsim da�us definīcijas piemērus ar to loģisko analīzi.

Definīcija no Latvijas kriminālkodeksa (17.¹ p.): �Organizēta grupa (A) ir vairāk nekā divu personu izveidota stabila apvienība (B), kura radīta kopīgi (Cl) izdarīt noziedzīgus nodarījumus (C2) un kurā iepriek�ējas norunas laikā (C3) starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi (C4)�. Apzīmējumu at�ifrējums: A � definējamais jēdziens, B � tuvākā ģints, Cl, C2, C3, C4 � sugas at�ķirības pazīmes.

Definīcija no Civillikuma saistību tiesību daļas (2002. p.): �Pirkums (A) ir līgums (B), ar ko viena puse apsola otrai (Cl) par norunātas naudas summas samaksu (C2) atdot noteiktu lietu vai tiesību (C3)�. Apzīmējumu at�ifrējums: A � definējamais jēdziens, B � tuvākā ģints, Cl, C2, C3� sugas at�ķirības pazīmes.

Teikto summējot, klasiskās definīcijas struktūru var attēlot �ādi:

NESTANDARTA SITUĀCIJAS

Jēdzienu definē�anā gadās ari vairākas nestandarta situācijas. Minēsim tikai da�as no tām. Definējamais jēdziens var atrasties nevis definīcijas sākumā, kā tas parasti pieņemts, bet gan tās beigās, kā, piemēram, Civillikuma ģimenes tiesību daļas 215. p. definīcijā: �Viena laulātā attiecību ar otra radiniekiem sauc par svainību�.

Da�reiz ari tuvākā ģints atrodama nevis pēc definējamā jēdziena, bet j�an citā vietā, piemēram: �Tiesību norma ir valstiski reglamentēts vispārobligāts vispārējas uzvedības noteikums�. Ģints jēdziens (�vispārējas uzvedības noteikums�) �eit atrodas definīcijas beigās, bet sugas at�ķirības pazīmes (�valstiski reglamentēts� un �vispārobligāts�) � tūlīt pēc definējamā icdziena.

Tuvākā ģints nc vienmēr ir izteikta skaidri. Da�reiz tā ir tikai domāta, kā tas ir �Iek�lietu iestā�u disciplinārreglamenta� 1. pantā: �Latvijas Republikas iek�lietu iestā�u disciplinārreglamcnts (A) nosaka iek�lietu u-stā�u ierindas un komandējo�ā sastāva darbinieku dienesta apbalvo-Himu veidus (Cl) un disciplināro sodu veidus (C2), kā arī kārtību, kādā lic piemērojami un pārsūdzami (C3)�. Kā redzams, tuvākā ģints �ajā definīcijā izlaista, bet tā ir domāta tūlīt pēc definējamā jēdziena: �...ir disciplinārreglaments, kas nosaka...�. Trīs sugas at�ķirības pazīmes tekstā .it/imētas ar pieņemto apzīmējumu.

Da�reiz ne likai tuvākā ģints, bet arī definējamais jēdziens ir saskatāmi, izejot tikai no definīcijas konteksta. Izskatīsim definīciju no likuma "Par policiju� (23. p ): �Profesionāls risks iil zīstams par attaisnotu, ja policijas darbinieks rīkojies atbilsto�i viņa rīcībā eso�ajai informācijai l'.ii faktiem un apstākļiem (Cl), bet likumīgais mērķis nav bijis sasniedzams bez riska darbībām (C2) un ja viņ�, pieļaudams risku, darījis visu iespējamo kaitējuma novēr�anai (C3)". �ajā definīcijā skaidri izteiktas tikai sugas at�ķiribas pazīmes (atzīmētas tekstā). Definējamais jēdziens �iskatāms definīcijas kontekstā: �attaisnots profesionāls risks�. Pēc �ī definējamā jēdziena tiek dom&ta arī tuvākā ģints: �ir risks noteiktā situācijā, kad policijas darbinieks...�.

ĢENĒTISKĀDEFINĪCIJA Līdz ar nule izskatītā veida definīcijām reizēm tiek lietota ģenētiskā definīcija. No klasiskās definīcijas tā at�ķiras tikai tādējādi, ka sugas .iisķirības vietā tiek norādīts definējamā priek�meta izcel�anās (ģenēzes) veids.

Ģenētiskās definīcijas pla�i lieto matemātikā, piemēram: �Lode ir I l īmenis, kas rodas, riņķim grie�oties ap diametru�. Bie�i vien matemātikā klasiskā tipa definīcijas nav arī iespējamas, jo tā operē ar augstākās pakāpes abstrakcijas jēdzieniem. Tāpēc definējamam jēdzienam pla�ākais (i�iiits) jēdziens vienkār�i nepastāv.

Ģenētiskās definīcijas lieto arī likumdo�anas sfērā. Piemēram, �ī tipa definīcija izmantota �Operatīvās darbības likumā� (14. p.): �Operatīvo n kļū�anu veic, slepeni iekļūstot dzīvoklī, telpās, transportlīdzekļos un i ilns publiski nepieejamos objektos, lai nodro�inātu operatīvās darbības Imin�kurnu īsteno�anu�.

C IK DEFINĪCIJU IR VIENAMPRIEK�METAM? Līdz ar dzīves, cilvēka un sabiedrības attīstību mainās un attīstās arī jēdzienu definīcijas.

Zinātnē nemainīgu definīciju ir pavisam nedaudz, jo visās tās nozarēs notiek nemitīga

definīciju precizē�ana.

Vairākas noteikta priek�meta definīcijas koeksistē ne tikai laikā. �ī koeksistē�ana notiek arī vienā un tai pa�ā laika posmā. Jo bagātāks, sare�ģītāks un daudzpusīgāks ir definējamā priek�meta saturs, jo da�ādākas var būt tā definīcijas.

Piemēram, filozofijas un kultūras vēsturē nepastāv vienprātība cilvēka definē�anā. Grūti teikt, vai vispār atrodams kāds jēdziens ar tik lielu skaitu daudzveidīgu definīciju. Visinteresantākais ir tas, ka gandrīz visas �īs definīcijas ir pareizas no loģikas viedokļa.

Minēsim tikai da�as jēdziena �cilvēks� raksturīgākās definīcijas. Sengrieķu filozofs Platons: �Cilvēks ir vienīgā būtne, kas jutīga pret ar prāto�anu pamatotām zinā�anām�. Aristotelis: �Cilvēks ir politiska būtne�. Viduslaiku filozofs Akvīnas Toms: �Cilvēks ir būtne ar nemirstīgu dvēseli�. XVI gadsimta fran�u rakstnieks Fransuā Rablē: �Cilvēks ir dzīvnieks, kur� smejas". XIX gadsimta vācu filozofs Hēgelis: �Cilvēks ir dzīvnieks ar kauna sajūtu�. XIX gadsimta amerikāņu etnogrāfs Lūiss Morgans: �Cilvēks ir dzīvnieks, kur� izgatavo darbarīkus�. XX gadsimta amerikāņu filozofs un psihologs Ērihs Fromms: �Cilvēks ir dzīvība, kas sevi apzinās�.

Juridiskās terminoloģijas viennozīmīgums ir ļoti svarīgs priek�nosacījums, lai izvairītos no izmeklē�anas un tiesas kļūdām. Piemēram, tādu jēdzienu kā �nodoms�, �nepiecie�amā aizstāvē�anās� vai �slepkavība� definīcijas precizitāte var būtiski ietekmēt tiesas spriedumu konkrētu lietu izskatī�anā.

Ilustrēsim �o domu ar nesenas pagātnes piemēru. Austrumvācijas dati liecina, ka, mēģinot �ķērsot �Berlīnes mūri�, laikā no 1976. gada nogalināti 192 cilvēki (eksperti uzskata, ka upuru skaits varētu būt līdz 600). Vai tās bija slepkavības, vai ari �eit jāmeklē cits nozieguma sastāvs? 1992. gada jūlijā biju�o komunistiskās Vācijas līderi Ē. Honekeru �ajā sakarībā apsūdzēja kā organizatoru līdzdalībā 49 slepkavībās; biju�ajamAustrurpvācijas reģionālās kompartijas vadītājam

H.Albrehtain, kas 1993. gada septembri tika notiesāts par nogalinā�anas pavēlēm, 1994. gada jūlijā �ī apsūdzība tika aizstāta ar apsūdzību tie�ās slepkavībās.

Pēdējos gados medicīnā, ētikā un jurisprudencē nenokļūst strīdi sakarā ar eitanāziju (dzīvības atņem�ana neglābjami slimiem cilvēkiem saskaņā ar viņu personīgo vai tuvu radinieku lūgumu). Arī �eit ne tikai morālā, bet arī tiesiskā interpretācija un kvalifikācija ir būtiski atkarīgas no jēdzienu �slepkavība� vai �nonāvē�ana� viennozīmīgām definīcijām.

Teiktais attiecas ari uz starptautisko tiesību problēmām. Kas tad īsti notika Baltijas valstīs 1940. gada jūnijā: aneksija vai okupācija? Diskusijas asumu �ajā aspektā vismaz daļēji varētu mazināt ar viennozīmīgam attiecīgo jēdzienu definīcijām. Okupācija (lat. �occupatio��sagrāb�ana) ir citas valsts teritorijas vai tās daļas sagrāb�ana uz laiku ar bruņotu spēku un tās valstisko funkciju pārņem�ana. Visas minētās okupācijas pazīmes raksturoja politisko situāciju Latvijā ne tikai padomju (no 1940. gada jūnija), bet ari vācu okupācijas laikā�līdz 1944. gada oktobrim.

Kas ir aneksija (lat. �annexio� � pievieno�ana)? Tā ir kādas valsts teritorijas vai tās daļas pievieno�ana citai valstij pretēji tās iedzīvotāju gribai. Ari aneksijas pazīmes raksturoja politisko situāciju Latvijā ka 1940. gada vasarā, ta arī pēckara periodā līdz 1991. gada augustam. Protams, arī jēdziens �iedzīvotāju griba� prasa definīciju, bet, kā rāda 20. gadsimta pasaules vēsture, tas jau drīzāk ir spēka, nevis teorijas un loģikas jautājums. Tomēr vismaz jautājumā par okupācijas un aneksijas savstarpējām attiecībām Baltijas valstu situācijā varētu but vairāk vai mazāk viennozīmīga atbiIde � tā bija okupācija ar turpmāko aneksiju.

Ari prasība pēc juridiskās terminoloģijas precizitātes nenovēr� situācijās, kad viens un tas pats jēdziens ne tikai pieļauj, bet arī prasa vairākas definīcijas atkarībā no priek�meta analīzes aspekta. �ādos gadījumos da�ādas definīcijas viena otru neizslēdz, bet savstarpēji papildina.

Raksturīgs piemērs �eit būtu jēdziena �noziegumu recidīvs� definīcijas krimināltiesībās un kriminoloģijā. Recidīva jēdziens, kas izstrādāts, pamatojoties uz krimināltiesisko recidīva izpratni, ir legālais recidīvs. Noziegumu recidīvs �ajā izpratnē ir jauna nozieguma izdarī�ana pēc notiesā�anas par agrāk izdarītu noziegumu, ja ir saglabājusies sodāmība par to. Tajā pa�ā laikā kriminoloģiskais recidīva jēdziens ietver faktisko noziegumu atkārto�anos neatkarīgi no sodāmības fakta, kriminālatbildības noilguma vai sodāmības saglabā�anās termiņa izbeig�anās.

Definīcijai jābūt samērīgai Definīcija nedrīkst būt apļveida ❖ Definīcija pēc iespējas nedrīkst būt noliedzo�a ^ Definīcijai jābūt

skaidrai un precīzai

Definīcijas pareizība ir atkarīga no definē�anas kārtulu (pareizības noteikumu) ievēro�anas.

definīcijai JĀBŪTSAMĒRĪGAI �ī kārtula prasa, lai definējamā jēdziena apjoms būtu vienlīdzīgs ar definētāja jēdziena apjomu.

Attiecībā uz klasisko definīciju ar tuvāko ģinti un sugas at�ķirību �īs kārtulas prasība izsakāma iepriek� minētā formulā (A s B C). �

Pareizā definīcijā definējamam un definētajam jēdzieniem jābūt savstarpēji aizstājamiem. Līdz ar to, lai pārbaudītu, vai izskatāmā kārtula nav pārkāpta, ir pietiekami definējamo un definētāju jēdzienus apmainīt

vietām un pirms definētāja jēdziena pievienot �jebkur�� (�jebkura�) vai �tikai�.

Izskatīsim definīciju: �Zādzība (A) ir sve�as mantas slepena vai atklāta nolaupī�ana (B � C)�. Pirmā pārbaude: �Jebkura sve�as mantas slepena vai atklāta nolaupī�ana ir zādzība�. Otrā pārbaude: �Tikai sve�as mantas slepena vai atklāta nolaupī�ana ir zādzība�. Abos gadījumos definīcijas vispārīgā jēga paliek bez izmaiņām, tātad � zādzības definīcija ir samērīga.

�īs kārtulas pārkāp�ana izraisa trīs veidu kļūdas.

1. Pārāk pla�as definīcijas kļūda ir tad, kad definētāja jēdziena apjoms ir pla�āks par definējamo.

Izskatīsim definīciju: �Saderinā�anās (A) ir solījums savienoties laulībā (B ■ C)�. Vai �ī definīcija ir samērīga? Pārbaudei izmantosim mums jau pazīstamo paņēmienu: �Jebkur� solījums savienoties laulībā ir saderinā�anās�. Tagad kļūda ir acīmredzama, jo jebkur� solījums savienoties laulībā nevar būt kvalificējams kā saderinā�anās. Saskaņā ar Civillikuma ģimenes tiesību daļas 26. pantu tādam solījumam jābūt savstarpējam. Tātad pareiza definīcija būtu �āda: �Saderinā�anās ir savstarpējs solījums savienoties laulībā�.

Izskatīsim definīciju no krimināltiesību jomas: �Neslavas cel�ana (A) ir nepatiesu, otru personu apkaunojo�u izdomājumu izplatī�ana (B � C)�. Arī �eit ir pieļauta pārāk pla�as definīcijas kļūda, jo atbilsto�i Kriminālkodeksa 127. pantam attiecīgiem izdomājumiem jābūt apzināti nepatiesiem. *

2. Pārāk �auras definīcijas kļūda ir tad, kad definētāja jēdziena apjoms ir �aurāks par definējamo.

Izskatīsim definīciju: �Cietu�ais (A) ir persona, kurai ar noziegumu nodarīts fizisks vai mantisks kaitējums (B � C)�. Pārbaudīsim �īs definīcijas samērīgumu: �Tikai personas, kurām ar noziegumu nodarīts fizisks vai mantisks kaitējums, pieskaitāmas cietu�iem�. Tagad kļūda ir viegli saskatāma, jo cietu�o personu skaitā ir arī tādas, kam ar noziegumu ir nodarīts psihisks (morāls) kaitējums.

Izskatīsim citu definīciju: �Krāp�ana (A) ir mantas iegū�ana, ļaunprātīgi izmantojot uzticību (B � C)". Arī �eit ir pieļauta pārāk �auras definīcijas kļūda, jo atbilsto�i KK 142. pantam ne tikai mantas, bet arī tiesību iegū�ana uz mantu, no vienas puses, kā ari ne tikai ļaunprātīgi izmantojot uzticību, bet ari ar viltu, no otras puses, izveido kopumā nepiecie�amas un pietiekamas nozieguma �krāp�ana� pazīmes.

3. Apvienota pla�as un �auras definīcijas kļūda satur abu nule izskatīto kļūdu veidu pazīmes.

Izskatīsim definīciju: �Laupī�ana (A) ir uzbrukums nolūkā iegūt mantu, ja uzbrukums saistīts ar vardarbību (B � C)'\ No vienas puses, �ī definīcija ir pārāk pla�a, jo ne katrs uzbrukums nolūkā iegūt mantu, pat arī ja tas saistīts ar vardarbību, kvalificējams kā laupī�ana atbilsto�i Kriminālkodeksa 141. pantam. Tādas pa�as pazīmes var būt ari atklātai zādzībai (KK 139.p.), bet laupī�anas raksturīga pazīme ir vardarbība, kura ir bīstama cietu�ā dzīvībai vai veselībai.

No otras puses, analizējamā definīcija ir pārāk �aura, jo laupī�anas nozieguma sastāvu veido ne tikai uzbrukums, kas saistīts ar tie�o vardarbību (kura ir bīstama cietu�ā dzīvībai vai veselībai), bet arī uzbrukums, kas ir saistīts ar �ādas vardarbības piedraudējumu.

DEFINĪCIJANEDRĪKST BŪT -APĻVEIDA �ī kārtula prasa, lai defmētāja jēdziena saturs

būtu skaidrs bez definējamā jēdziena izmanto�anas.

�īs kārtulas pārkāp�ana izraisa apļa kļūdas (�circulus in definiendo�), kad definētāja jēdziena saturs nav izskaidrojams citādāk kā tikai ar definējamā jēdziena starpniecību. Tāda tipa kļūda, piemēram, ir definīcija: �Tī�a slepkavība ir slepkavība ar nodomu�.

Apļveida definīcijas paveids ir tautoloģija (grieķ. �tas pats vārds�). Tā ir definē�ana ar definējamo jēdzienu. Tāpēc tautoloģijas kļūdas nosaukums latīņu valodā ir �idem per idem� (tas pats ar to pa�u). Tautoloģijas piemēri: �Kriminālists ir speciālists kriminālistikā�; �nolaidība ir nolaidīga attieksme pret saviem pienākumiem�; �krāpnieks ir cilvēks, kas nodarbojas ar krāp�anu�.

Tautoloģijai nedrīkst pieskaitīt da�us spārnotus izteicienus, kuri nav definīcijas. Piemēram, latīņu izteiciens �dura lex, sed lex�, ko nereti tulko �likums ir likums�, nav jēdziena �likums� definīcija. Būtībā tas ir lakonisks juridisko likumu raksturojums: likums ir bargs, bet tomēr tas ir likums (respektīvi � lai kāds būtu likums, tas jāievēro).

Da�reiz izvairīties no apļveida definīcijām nav iespējams, jo da�i korelatīvi jēdzieni ir definējami tikai ar attiecību savā starpā. Piemēram, da�u filozofijas kategoriju definīcijas satur apslēpto apli: �Cēlonis ir noteiktu apstākļu kopums, kas nepiecie�ams, lai izraisītu noteiktas sekas�. Savukārt seku jēdziens ir definējams tikai ar jēdziena "cēlonis� starpniecību: �Sekas ir tas, kas izraisāms ar noteikto cēloni".

DEFINĪCIJA PĒC-IESPĒJAS NEDRĪKST-BŪT NOLIEDZO�A �ī kārtula nosaka, ka defmētāja jēdzienā jāno _rā<ļa pazīmes, kuras piemīt definējamam jēdzie _nam, nevis jāuzskaita pazīmes, kuru tam nav.

Piemēram, kaut arī definīcijas �nepiecie�amība nav brīvība� vai �audzinā�ana nav dresūra� satur noteiktu informāciju pārdomām, tomēr tās nedod skaidru priek�statu par to, kas ir nepiecie�amība un audzinā�ana. To pa�u varētu teikt arī par definīciju �komunisms ir bez�ķiru sabiedrība, kurā nav ekspluatācijas�.

No noliedzo�ām definīcijām (�via negationis�) jāizvairās, cik vien tas iespējams. Tomēr �ī prasība nebūt nav obligāta jebkurai definīcijai. Pirmkārt, tas attiecas uz negatīvo (noliedzo�o) jēdzienu definīcijām, kurām sugas at�ķirība parasti ir noliedzo�as pazīmes. Te jāmin viena no slavenām Platona definīcijām: "Necieņa pret filozofiju � tā ir cilvēka nostāja, kur� neieredz sprie�anu�.

Negatīva jēdziena definīcijas piemērs no Kriminālkodeksa: �Nepaklausība ir militārs noziegums, kas izpau�as priek�nieka pavēles tī�ā neizpildī�anā� (227.p.). Noliedzo�a definīcija no civiltiesību jomas: �Bezsaimnieka manta ir manta, kurai nav īpa�nieka vai kuras īpa�nieks nav zināms�.

Atsevi�ķos gadījumos noliedzo�as definīcijas ir pieļaujamas arī attiecībā uz pozitīviem jēdzieniem. Bie�i vien tādas definīcijas izmanto matemātikā un filozofijā. Piemēram: �Punkts ir tas, kam nav daļu" (Eiklīda �Elementi�); �slābums � tas ir izvairī�anās no darbiem� (Platona �Definīcijas�). Būtībā �ajos gadījumos noteiktu pazīmju nolieg�ana satur arī apgalvojo�u informāciju par definējamo jēdzienu, kā, piemēram, �ādā Platona definīcijā: �Vīri�ķība �tā ir dvēseles spēja nepadoties bailēm�.

Pastāv arī definīcijas, kuras var nosaukt par kombinētām � tās satur defmētāja jēdzienā gan nolieguma, gan art pozitīvas pazīmes. Tā, piemēram: �Liekēdis ir pilngadīgs pilnvērtīgs cilvēks, kur� nestrādā, nemācās un dzīvo uz citu rēķina�.

Kombinētas definīcijas piemērs no krimināltiesībām: �Huligānisms ir tī�as darbības, kas rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību un izpau�as acīm redzamā necienībā pret sabiedrību� (KK 204.p.).

Da�as minētā tipa definīcijas atbilsto�i pretstatī�anas principam apvieno apgalvojo�as un noliedzo�as pazīmes. It sevi�ķi �is paņēmiens ir raksturīgs filozofijā. Sengrieķu filozofs Dēinokrits: �Ne jau tas ir labdaris, kas tīko pēc atalgojuma, bet gan tas, kas labu dara bez kādiem blakus nolūkiem�. Vācu filozofs Imanuels Kauts: �Morāle, taisnību sakot, nav mācība par to, kā mums jiuhira sevi laimīgus, bet ir mācība par to, kā mums jākļūst laimes cienīgiem".

DEFINĪCIJAI JĀBŪT SKAIDRAI UN-PRECIZAI Svarīga skaidras definīcijas prasība ir maksimālsdefmētāja jēdziena lakonisms. Galvenais princips �eit būtu daudzmazumā� (�multum in prāvo�), respektīvi � dziļ� saturs nedaudzos vārdos.

Vispirms jāizvairās no pazīmēm, kas neizsaka definējamā jēdziena specifiku. Citiem vārdiem sakot, definīcija nedrīkst būt �ar pārpalikumu�. Piemēram, definīcijā �kvadrāts ir taisnstūris ar vienlīdzīgām malām un diagonālēm� viena no pazīmēm, proti � �vienlīdzīgas diagonāles�, ir lieka, jo taisnstūrim ar vienlīdzīgām malām diagonāles nevar būt nevienlīdzīgas.

Dot lakonisku definīciju nemaz nav tik viegli; tas katrā ziņā ir daudz grūtāk nekā formulēt daudzvārdīgu definīciju. To ļoti labi zina juristi, kuri ir saistīti ar likumu izstrādi un pilnveido�anu, jo likumam jābūt īsam, respektīvi � īsi formulētam (�legem brevem esse oportct�).

Definīcijas lakonisms nav pa�mērķis vai tīrs estētisms, jo tā atklāj tikai jēdziena galveno saturu. Tāpēc arī definīcijas no 20 un vairāk vārdiem jāatzīst par mazefektīvām. Ta�u kāda kriminoloģijas priek�meta definīcija⁷ sastāv no 40 vārdiem!

Pats par sevi saprotams, ka skaidrā definīcijā nav pieļaujamas iek�ējas pretrunas. Da�reiz tādas pretrunas kļūst par tradīciju un tāpēc ilgu laiku tās it kā nepamana. Raksturīgs piemērs � pēdējās PSRS Konstitūcijas (1977.g.) 76. pants, saskaņā ar kuru savienotā republika (arī Latvija) ir suverēna valsts, kas ietilpst PSRS sastāvā. No loģikas viedokļa �eit būtu vietā jautājums � kā var viena suverēna valsts (bet �suverenitāte� nozīmē varas pilnību) būt par citas valsts sastāvdaļu? Tikpat daudz �loģikas� bija arī Latvijas Komunistiskās partijas ietilpinā�anā PSKP sastāvā. Partija partijā?

Pareizas definīcijas svarīga prasība ir arī tā, ka definētājam jēdzienam jānorāda pazīmes, kuras pa�as par sevi vairs nav jādefinē. Pretējā gadījumā rodas kļūda, ko sauc �obscurum per obscurius� (�izskaidrot neskaidro ar neskaidro�). �ādas kļūdas piemērs: �Tiesību zinātne ir jurisprudence�.

Tāda veida kļūda ir arī definīcijā �daktiloskopija ir trasoloģijas apak�nozare�, ja lasītājam vai klausītājam nav iepriek�ēja priek�stata par kriminālistikas nozarēm vispār un trasoloģiju to skaitā.

�eit svarīga nozīme ir mūsu zinā�anu līmenim. Protams, cilvēkam, kur� zina, kas ir pistole, būs saprotama definīcija: �Revolveris ir pistole ar rotējo�u cilindrisko aptveri 4�12 patronām�. Ja kādam indivīdam jēdziena �pistole" nozīme nav zināma, tad tā irjādefmē vai arī jāmēģina dot jēdziena �revolveris� definīciju, neizmantojot tuvāko ģinti �pistole", piemēram: �Revolveris ir individuālais daudzlādiņu vītņu �aujamais ierocis ar rotējo�u cilindrisko aptveri dzīvu mērķu iznīcinā�anai 50�100 m attālumā�.

Viens no neprecīzas definīcijas iemesliem ir nenoteiktu jēdzienu lieto�ana, piemēram: ��ūpība ir sistemātiska (?) pārmērīga (?) alkoholisku dzērienu lieto�ana�. Ar jautājuma zīmēm ir parādīts, ka minētās defmētāja jēdziena pazīmes ir pārāk nenoteiktas, lai noteiktu precīzu robe�u starp �ūpību un parastu alkoholisku dzērienu lieto�anu.

Nolūkā samazināt nenoteikto jēdzienu negatīvo efektu definīcijās bie�i lieto terminoloģiskās konvencijas (lat. �conventio� � vieno�anās, noruna) paņēmienu, respektīvi � vienojas par lietotās terminoloģijas nozīmi.

Piemēram, at�ķirībai starp jēdzieniem ��aujamiero�a lieto�ana� un ��aujamiero�a izmanto�ana� ir konvencionāls raksturs, jo, abstrakti sprie�ot, �lieto�ana� var tikt interpretēta kā �izmanto�ana�, un otrādi. Praktiskos nolūkos �iem jēdzieniem jābūt definētiem viennozīmīgi. Tāpēc likuma �Par policiju� 14. pantā ir teikts, ka par �aujamiero�a lieto�anu uzskatāms tikai mērķtiecīgs �āviens.

Kas ir �pilngadīgs cilvēks�? Atbildot uz �o jautājumu, tāpat nav iespējams iztikt bez terminoloģiskās konvencijas paņēmiena. Piemēram, Grieķijā pilngadīgs skaitījās cilvēks, kur� bija sasniedzis 21 gada vecumu. Ta�u saskaņā ar Latvijas Civillikumu (ģimenes tiesību daļas 219.p.) pilngadība iestājas 18 gadu vecumā.

*

Izskaidrojums ar uzskaitījumu Izskaidrojums aprakstot A Izskaidrojums salīdzinot ❖ Definitio verbalis ^ Izskaidrojums

demonstrējot

Jēdzienu precīza definē�ana ir visai efektīvs līdzeklis pret juceklīgu domā�anu, ta�u arī �is līdzeklis jāizmanto ar mēra izjūtu.

Jēdzienu precīzas definīcijas saskaņā ar loģikas kārtulām ne vienmēr ir iespējamas. Pirmkārt, tas attiecas uz da�iem visaugstākās abstrakcijas pakāpes jēdzieniem (�esamība�, �gars�, �lieta�, �īpa�ība�). Pastāv desmitiem Dieva definīciju, bet tās neiztur kritiku no loģikas viedokļa.

Starp citu, Bībeles tekstos nav nevienas Dieva definīcijas, bet kādā Jaunās Derības grāmatā ir vienkār�i teikts: �Dievs ir mīlestība� (I. Jānis 4:16).

Arī da�i vidējas abstrakcijas pakāpes jēdzieni (�taisns�, �sausums�, �zilums�) nav definējami saskaņā ar loģikā pieņemtām shēmām un formulām. Ja arī stingri noteiktas definīcijas principā ir iespējamas, to lieto�ana praksē ne vienmēr attaisnojama.

Tāpēc da�os gadījumos lieto paņēmienus, kas ir līdzīgi definē�anai.

IZSKAIDROJUMS ARUZSKAIIIJUMU �ī paņēmiena būtība ir dot pilnu vai daļēju izskaidrojamā jēdziena apjoma atsevi�ķo elementu vai apak�kla�u uzskaiti, piemēram: �Noziegums pret īpa�umu ir zādzība, laupī�ana, krāp�ana, izspie�ana un citi. Izskaidrojums ar uzskaitījumu ir efektīvs didaktikas (mācī�anas teorija) paņēmiens, jo mācību agrīnās pakāpēs uzreiz apgūt attiecīgas definīcijas ir samērā grūti.

Juridiskajā praksē �is paņēmiens ir visai efektīvs situācijās, kad parastas definīcijas izrādās pārāk abstraktas. Piemēram, smaga nozieguma jēdzienu Kriminālkodeksa 7.¹ panta pirmajā daļā izskaidro �ādi: �Par smagiem noziegumiem atzīstamas �ā panta otrajā daļā minētās tī�ās darbības, kam ir paaugstināta sabiedriskā bīstamība�. Tālāk seko to noziegumu uzskaitījums, kas pieskaitāmi smagiem noziegumiem.

Ari jēdzienu �sevi�ķi bīstams recidīvists� (KK 24. p.), �atbildību mīkstino�i apstākļi� (KK 36. p.) un �atbildību pastiprino�i apstākļi� (KK 37. p.) izskaidrojumi doti atbilsto�i �im principam.

Apskatītais paņēmiens da�reiz izmantojams kombinācijā ar parasto definīciju, kad tiek dota arī definējamā priek�meta funkciju uzskaite. Tāda, piemēram, ir definīcijas un izskaidrojuma ar uzskaitījumu kombinācija likuma �Par policiju� 1. pantā: �Policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pa�valdības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpa�umu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem�'.

IZSKAIDROJUMS-APRAKSTOT �ī paņēmiena būtība ir dot izskaidrojamā priek�meta ārējo pazīmju aprakstu vai parādīt tā raksturīgās izpausmes situācijās. Kas ir �bagāts cilvēks�? Lai atbildētu uz �o jautājumu ar definīciju, iepriek� vajadzētu i/analizēt materiālās labklājības līmeni da�ādās valstīs un laikos, bet varētu ari atbildēt ar latvie�u tautas sakāmvārdu: �Bagāts tas, kam pietiek�.

Izskaidrojums aprakstot (lat. �deseriptio�) nevar aizstāt definīciju, ta�u da�os gadījumos �is paņēmiens efektīvi papildina tīri loģisko definē�anu. Kas ir daiļrunība? Runas mākslas teorijā (retorika) �ī jēdziena zinātniskā definīcija būtu vietā, bet, lūk, kā �ī cilvēka dotiba tiek aprakstīta XVII gs. fran�u rakstnieka Fransuā Laro�fuko aforismā: �īsta daiļrunība ir pateikt visu, ko vajag, un vienīgi to�.

Kas ir personības brīvība? Arī �eit attiecīgas filozofiskās definīcijas nav pretrunā ar latvie�u rakstnieka Reiņa Kaudzītes aforistisku aprakstu: �Ja vari darīt visu. ko gribi, un ja tad dari tikai to, kas der, � tad tev ir īsta brīvība�.

Ir lādas cilvēka dzīves, psihes un dvēseles sfēras, kur izskaidrojums ar aprakstu ir pal efektīvāks par definīciju. Piemēram, �āds ir mīlestības apraksts Jaunā Derībā: �Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskau�, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas... Tā 11u paliek ticība, cerība, mīlestība, �ās tiis; bet lielākā no tām ir mīlestība� (I. Kor. 13:4�7, 8, 13).

izskaidrojums SALĪDZINOT �ī paņēmiena nosaukums izsaka tā būtību. Arīsalīdzinājums ir izskaidrojuma neaizstājams līdzeklis, kad jēdziena īsta definīcija vispār nav iespējama vai konkrētā situācijā nav vajadzīga, piemēram: �pusdarīts darbs kā neaprakts mironis�; �nejēga līdzīgs gailim, kas dzied nelaikā�; �dzīvot nozīmē cīnīties� (�vivere est militare�).

Izskaidrojumā salīdzinot pla�i izmanto visda�ādākās metaforas (grieķ. �mctaphora� � pārne�ana), kad viena priek�meta pazīmes tiek piedēvētas citam priek�metam, piemēram: �Arhitektūra ir sastingusi mūzika�; �zinā�anas ir spēks� (�scientia est potentia�); �darbs � zelts, slinkums � lāsts�; �prieks ir vislabākais ārsts�; �atkārto�ana ir zinā�anu māte� (�repetitio est mater studiorum�).

Ne velti runā, ka viss ir izzināms salīdzinājumā. Tāpēc izskaidrojums salīdzinot nav tikai definē�anas �palīgs�, bet ari patstāvīgs patiesas izziņas līdzeklis. Lūk, ar kādu salīdzinājumu uz jautājumu �kas ir mīlestība?� atbildēja Imanucls Kants: �Mīlēt Dievu ir tas pats, kas � labprāt izpildīt viņa pavēles; mīlēt savu tuvāko nozīmē: labprāt izpildīt katru pienākumu pret viņu".

Kas ir �vīrietis", un kas ir �sieviete�? Atbildēt u��o jautājumu varētu kā ar tīru definīciju, tā ari izmantojot izskaidrojumu ar uzskaiti vai izskaidrojumu araprakstu, ta�u Rainis atbildēja ar salīdzinājumu: �Vīrietim viss iziet uz zinā�anu, sievietei uz ju�anu. Vīrietim taisnība, sievietei mīla. Vīrietim loģika, sievietei impulss. Vīrietim lieta un darbība, sievietei � pa�as mīlamie cilvēki�.

DEFINITIOVERBALIS �ī paņēmiena būtība ir vārda nozīmes izskaidrojuins. Atbilsto�i tradīcijai �ajā sakarībā lieto vārdkopu �verbālā definīcija� (lat. �verbum� � vārds), kaut gan būtībā �is paņēmiens ir definē�anai līdzīga vārda nozīmes izskaidro�ana.

Parasti nozīmes izskaidrojumu prasa sve�valodu vārdi ar stabilu zinātniskas terminoloģijas lomu. Tiesību zinātnēs �ie termini visbie�āk

ir no latīņu valodas. Da�i verbālās definīcijas piemēri: �absurds ir bezjēdzība� (lat. �absurdus� � nejēdzīgs, nesakarīgs); �ierasties inkognito nozīmē slēpjoties zem sve�a vārda� (lat. �incognito� � slepeni); �latenta noziedzība ir slēpta noziedzība� (lat. �lateo� � būt paslēptam, neredzamam).

Da�u vārdu nozīmes izskaidrojums prasa atklāt to etimoloģiju (grieķ. �vārda izcel�anās�). Tas ir īpa�i svarīgi, ja sve�vārda oriģināls ir salikts vārds. Tā, piemēram, vārda �republika� latīņu etimoloģija ir �āda: �res" (lieta, darbs, pasaule) + �publicus� (sabiedrisks, vispārīgs). Kaut arī latiņu vārda �respublica� viennozīmīgs burtisks tulkojums nav iespējams, ta etimoloģija tomēr palīdz saprast jēdziena �republika� mūsdienu nozīmi.

Minēsim vēl da�us juridisko jēdzienu ctimoloģiskās analīzes piemērus � jurisprudence (tiesību zinātne): �iuris� (tiesības) + �prudentia� (tālredzība, gudrība); kriminoloģija (zinātne par noziedzību): �crimen� (lat. �noziegums�) + �logos� (grieķ. �vārds�, �mācība�); viktimoloģija (mācība par cietu�ā lomu nozieguma ģenēzē): �vietima� (lat. �upuris�) + �logos�; kinoloģija (zinātne par suņiem): �kynos� (grieķ. �suņa�) + �logos�.

Nepievēr�ot pietiekamu uzmanību zinātnisko terminu etimoloģijai, ļoti viegli var nonākt neērtā situācijā. Kas ir karpoloģijal Varbūt tā ir zinātne par karpām? Pievērsīsimies etimoloģijai: �kārpos� (grieķ. �auglis") +� �logos". Izrādās, ka karpoloģija ir botānikas nodaļa, kas pētī augu augļus un sēklas.

Vārdu etimoloģijas zinā�ana ir lietderīga arī redzesloka papla�inā�anai. Piemēram, irta�u interesanti zināt, ka 19. gadsimta beigās izgudrotā pistoles veida nosaukuma ctimoloģiskais pamats ir latīņu paruna �Para bcllum!� (�gatavojies karam!�).

�ī ir tā sauktā ostensīvā definīcija (lat. �osten-do� � norādu, demonstrēju) � norādām uz priek�metu un vienlaikus to nosaucam. Protams,

IZSKAIDROJUMS

DEMONSTRĒJOT

īstenībā �definīcija demonstrējot� nav definīcija, tomēr �is izskaidrojuma paņēmiens ir efektīvs līdzeklis, lai sniegtu pa�u elementārāko priek�statu par vārda nozīmi.

Izskaidrojums demonstrējot ir īpa�i populārs pedagoģijā, proti, didaktikā kā mācī�anas paņēmiens, piemēram, apgūstot sve�valodas. Arī attēli da�āda veida rokasgrāmatās būtībā pilda ostensīvās definīcijas funkcijas. �o paņēmienu bie�i izmanto, iepazīstinot ar tehniku, piemēram, kriminālistikā.

Tomēr ostensīvās definīcijas efektivitāti nevajag pārspīlēt, pat kā pedagoģisko paņēmienu. Demonstrē�anas metode ir efektīva tikai mācību sākotnējās stadijās. Būtībā �ī paņēmiena mērķis nav jēdziena

satura izskaidrojums, bet sakarības demonstrē�ana starp vardu un ta denotātu (reālu priek�metu).

VINGRINĀJUMI 1. uzdevums. Norādiet definīcijās definējamo jēdzienu un definētāju jēdzienu, bet definētājā jēdzienā � ģinti un sugas at�ķirības.

1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika (Satversmes 1. p.).

2. Par noziegumu atzīstams Latvijas Republikas krimināllikumā paredzēts sabiedriski bīstams nodarījums (darbība vai bezdarbība), kur� izdarīts tī�i vai aiz neuzmanības un par kura izdarī�anu draud kriminālsods (Kriminālkodeksa 7. p.).

3. Kriminālkodekss ir likumdo�anas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas krimināltiesību normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.

4. Ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt otrai darbu par atlīdzību (Civillikuma 2178. p.).

5. Zemes gads ir periods, kurā Zeme izdara pilnu apgriezienu ap Sauli.

6. Konkrēta nozieguma cēloņi ir tādas parādības un procesi, kas attiecīgai personai izraisīju�i apņēmību izdarīt tī�u noziegumu vai biju�i pamatā aiz neuzmanības izdarītam noziegumam.

7. Punkts ir divu tai�ņu krusto�anās vieta.

8. Veto tiesība (lat. �veto� �aizliedzu) ir tiesība aizliegt vai apturēt likumdo�anas iestādes pieņemtā likuma stā�anos spēkā.

9. Par upju un ezeru robe�u ar piekrastes zemi uzskatāma ūdenslīnija normālā ūdensstāvoklī (Civillikuma 1105. p.).

10. Stiprs vēj� ir gaisa kustība ar ātrumu 12�18 m/s.

11. Mantotāja atteik�anās līgums ir tāds līgums, ar ko viena puse atsakās no manto�anas tiesības, kas viņai būtu piederējusi pēc otras puses nāves (Civillikuma 766. p.).

12. Nulle ir skaitlis, kas, saskaitīts ar skaitli �a�, rezultātā dod �a�.

13. Nozieguma sastāvs ir krimināllikumā paredzēto pazīmju kopums, kuras raksturo sabiedriski bīstamu nodarījumu kā noziegumu.

14. Huligānisms ir tī�as darbības, kas rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību un izpau�as acīmredzamā necienībā pret sabiedribu (Kriminālkodeksa 204. p.).

15. Agremāns (fr. �agrement� � piekrist) ir valdības piekri�ana citas valsts diplomātiskā pārstāvja kandidatūrai.

16. Par izpildītāju uzskatāma persona, kas noziegumu tie�i izdarījusi.

2. uzdevums. Noskaidrojiet, vai �ie izteicieni ir definīcijas. Nepareizajās definīcijās norādiet pārkāptās kārtulas.

1. Zādzība ir valsts vai personiskā īpa�uma nolaupī�ana.

2. Par nozieguma organizētāju uzskatāma persona, kas vadījusi nozieguma izdarī�anu.

3. Mācība ir visaugstākā manta.

4. Liecinieks ir persona, kas par kaut ko liecina.

5. Līdzdalība ir divu personu kopīga piedalī�anās nozieguma izdarī�anā.

6. Zvaigznes esot Dieva acis.

7. Apmelotājs ir cilvēks, kas nodarbojas ar apmelo�anu.

8. Pirk�ana-pārdo�ana ir līgums par īpa�uma tiesību pārņem�anu.

9. Civiltiesības regulē attiecības, kuras paredz civilkodekss.

10. Zādzība ir pilsoņu personīgā īpa�uma slepena nolaupī�ana.

11. Labs kaimiņ� ir zelts.

12. Tiesas spriedums ir lēmums, kuru tiesas sēdē pieņem tiesa jautājumā par tiesājamā vainu un par soda mēra piemēro�anu viņam.

13. Izvaro�ana ir dzimumsakari, lietojot vardarbību vai draudus.

14. Mēness ir Zemes pavadonis.

15. Veģetārietis ir cilvēks, kas uztrurā nelieto gaļas produktus.

16. Paralēlas taisnes ir taisnes, kas nekrustojas.

17. Optimists ir cilvēks, kur� nav pesimists.

18. Cilvēks ir divkājains dzīvnieks, kuram nav spalvu.

19. Muca ir trauks �ķidrumu glabā�anai.

20. Bezdarbība ir visu netikumu māte.

21. Tre�diena ir nedēļas tre�ā diena.

22. Kvadrāts ir �etrstūris ar vienādām malām.

23. Iztrūkums ir, kad kaut kā pietrūkst.

24. Ķīmija ir zinātne, kas pētī organiskus savienojumus.

25. Kaķis ir mājdzīvnieks.

26. Diametrs ir taisne, kas savieno divus riņķa līnijas punktus.

27. Himalaji ir pasaules augstākie kalni.

28. Degvīns ir zaļais pūķis.'

29. Tumsa ir gaismas trūkums.

30. Astronomija ir zinātne par zvaigznēm.

31. �urnālists ir avīzes vai �urnāla darbinieks.

32. Valzivs nav zivs.

33. Prostitūta ir persona, kurai dzimumattiecību uzturē�ana par materiālām un citām vērtībām ir galvenais ienākumu veids vai ari nodarbo�anās.

34. Pornogrāfiska rakstura materiāli ir tādi, kuros detalizēti un atklāti naturālistiski attēlots vai aprakstīts dzimumakta process da�ādās tā izpausmēs un kuriem nav mākslas vai zinātniskas vērtības (Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ieve�anu, izgatavo�anu, izplatī�anu, publisku demonstrē�anu un reklamē�anu. � 1995.g. 22. novembri).

3. uzdevums. Veiciet izcilu domātāju izteicienu un definīciju loģisko analīzi.

1. Prātīgs ir cilvēks, kas neskumst pēc tā, kā viņam nav, bet preicājas par to, kas ir (Dēmoktrits).

2. Būt izturīgam nozīmē � turēties pretim, savaldība ir � būt pārākam (Aristotelis).

3. Dzīvot būtībā nozīmē just vai domāt (Aristotelis).

4. Parasti mēdz būt tā, ka rakstura di�ums ir vairāku savstarpēji pretēju īpa�ību dabiska izlīdzsvarotība (Didro).

5. Grēks jeb morāla nekrietnība ir nevis ārēja fiziska rīcība vai kustība, bet gribas iek�ēja novirzī�anās no saprāta un reliģijas likumiem (Bērklijs).

6. Ir grūti definēt, kas ir mīla. Pateikt var tikai to: dvēselē tā ir kaislība, kas tiecas valdīt, garā tā ir simpātija, bet miesā tā ir vienīgi slēpta un maiga dziņa pēc daudzām aplinkus spēlēm iegūt to, ko mīl (Laro�fuko).

7. Praktisko brīvību var definēt arī kā gribas neatkarību no ikviena cita likuma, izņemot vienīgi morālo likumu (Kants).

8. Koks � tas ir zemes tiek�anās pret debesīm (K. Skalbe).

4. uzdevums. Veiciet Platona definīciju loģisko analīzi.

1. Mū�īgais ir tas, kas eksistē visos laikos.

2. Vakarblāzma � tā ir dienas nāve.

3. Potence � tas ir iek�ējs rado�s spēks.

4. Labais ir tas, kas eksistē kā pa�mērķis.

5. Likums � tas ir varas risinājums strīdīgās lietās.

6. Mērenība � tas ir vidus starp pārpilnību un trūkumu.

7. Netaisnība � tā ir likumu nicinā�ana.

8. Cerība � tā ir labā gaidī�ana.

9. Likumdo�anas māksla � tā ir māksla radīt labi organizētu valsti.

SPRIEDUMS

1

♦ Spriedums ka doma�anas forma ♦ Vienkār�u spriedumu pamatveidi ♦ Spriedums un jautājums

Laboromnia vincit improbus.

Neatlaidīgs darbs uzvar visu.

7.1. SPRIEDUMS KĀ DOMĀ�ANAS FORMA

Kas ir spriedums? Vai jautājums izsaka spriedumu?

Da�ādi izteikumi ar vienādu domu -v- Da�ādas domas vienā izteikumā Deskriptīvie un loģiskie termini Vienkār�i un salikti

spriedumi

Materiālās un garīgās esamības formas raksturojas ar sakaru un attiecību daudzveidību. Cilvēka domā�anā �ī daudzveidība izpau�as jēdzienu savstarpējā sakarībā spriedumos.

KAS IR SPRIEDUMS? Spriedums ir domā�anas forma, kurā tiek kaut k_as apgalvots par domas priek�metu. Par domā�anas priek�metu rfiēs varam apgalvot tā noteiktu īpa�ību vai attiecību esamību vai trūkumu, piemēram: �Bils Klintons spēlē saksofonu�; �gods nav par zeltu pērkams�; �labāk cirvis bez kāta nekā vīrs bez prāta�.

Ja jēdziena izteiksmes forma ir vārds vai vārdkopa (2. nod.), tad spriedumu izsaka ar teikumu. Ta�u ne katrs teikums izsaka spriedumu. Kā to saprast?

Teikums ir gramatiski organizēts vārdu kopums, kas izsaka pabeigtu domu. Tātad jebkur� teikums ir gramatiskas formas un satura jēgas vienība, kurā tiek atveidota noteikta priek�metiska situācija.

No teikuma jāat�ķir izteiksme kā vārdu vai jebkuru gramatiski saskaņotu vārdu grupa. Teikums ir izteiksmes atsevi�ķs gadījums. Turpretī

tādas izteiksmes kā �pēc pavēles� vai �ar iepriek�ēju nodomu� nav pabeigtas domas un tāpēc tic nav teikumi.

Ar ko tad spriedums at�ķiras no citām domā�anas formām, kas ari ii izteiktas teikumos? Spriedums ir tāds jēdzienu savienojums, kurā tiek apgalvots kaut kas patiess vai aplams par priek�metisko situāciju. Spriedums ir patiess, ja tā saturs atbilst īstenībai (savai priek�metiskai situācijai), bet aplams pretējā gadījumā. Tātad sprieduma būtiska īpa�ība ir patiesuma vērtība.

No teiktā izriet sprieduma galīgā definīcija: tā ir doma par priek�metu noteiktu Īpa�ību vai attiecību esamību vai trūkumu, kas raksturojas ar patiesuma vērtību.

VAI JAUTĀJUMS izsakaSPRIEDUMU? Spriedumu lielākoties izsaka stāstījuma teikuma gramatiskā formā. Ta�u ir arī da�i izņēmumi.

Spriedumu neizsaka bezjēdzīgi teikumi. Piemēram, stāstījuma teikums �loģikas likumi ir sarkanā krāsā� neizsaka spriedumu, jo attiecīgajam saturam nav patiesuma nozīmes � tas nav nedz patiess, nedz aplams.

Turpretī teikums ��erloks Holmss dzīvo Londonā� izsaka spriedumu, jo attiecīgajam izteikumam ir patiesuma nozīme � patiesa vai aplama atkarīgi no tā, vai vīrietis ar vārdu �erloks Holmss dzīvo vai nedzīvo Londonā.

Neizsaka spriedumu jautājuma un pamudinājuma teikumi, jo arī tiem nav patiesuma vērtības. Piemēram, par domas priek�metu nekas netiek apgalvots vai noliegts jautājuma teikumā �kas izdarījis �o slepkavību?�. Tas pats jāsaka arī par pamudinājuma teikumiem, piemēram: �Caur ērk�ķiem uz zvaigznēm!� (lat. �per aspera ad astra!�).

Atsevi�ķos gadījumos spriedumu izsaka ar retoriskiem jautājuma teikumiem (retoriskie jautājumi neprasa atbildi), piemēram: �Vai akls aklam ceļu var rādīt? Vai abi nekritīs bedrē?� (Lūkas evaņģ. 6:39). v�ie jautājumi satur iek�ējo apgalvojumu, tāpēc tie būtībā ir spriedumi ar patiesuma vērtību. Spriedums ir izteikts arī fran�u filozofa Mi�ela Montēņa retoriskā jautājumā: �Vai gan vēl kāds ir no�ēlojamāks par cilvēku, kur� kļuvis pats par savu izdomājumu vergu?�

īpa�u vietu izziņā un praksē ieņem normatīvie teikumi, kuri izsaka spriedumus ar noteiktu modalitāti (sk. 10. nod.).

Spriedumu noteiktā gramatiskā formā, respektīvi � sprieduma un to izsako�ā teikuma vienību, sauc par izteikumu.⁸ Tāpat kā jēdziena un

varda attiecības, sprieduma jēgas satura un to izsako�a teikuma savstarpējās attiecības nav viennozīmīgas.

DA�ĀDI IZTEIKUMI ar VIENĀDU DOMU Viens un tas pats jēgas saturs var būt izteikts da�ādās valodās, kā arī vienas valodas da�ādās gramatiskās konstrukcijās.

Piemēram, izteikumiem �gals vainago darbu� un �finis coronat opus� (lat.) ir vienāds jēgas saturs. Viena un tā pati doma ir ari izteikumos ��ī persona nav vainīga� un ��ī persona ir nevainīga�.

Ar minēto sprieduma un teikuma savstarpējās attiecības īpatnību saistīta idiomas (gr. �savdabīgs izteiciens�) tulkojuma problēma. Idiomas ir citās valodās burtiski netulkojamas noteiktas valodas vārdkopas (parunas, sakāmvārdi u.c.). Idiomātisko izteicienu tulkojums ir iespējams tikai domas jēgas ekvivalentu meklējumu ceļā, respektīvi, ņemot vērā attiecīgās kultūras un vēstures tradīcijas. To ilustrē da�i latvie�u un krievu paralēlu sakāmvārdu piemēri: �vienam patīk māte, otram meita� (�на вкус и цвет товарищей нет�); �ne mana cūka, ne mana druva� (��моя хата с краю�); �ne vienmēr runcim krējuma pods� (�не все коту масленица�).

DA�ĀDAS DOMASVIENĀ IZTEIKUMĀ Teikuma un tā jēgas saturā attiecības izpau�as arī tādējādi, ka viena un tā pa�a izteikuma loģiskā uzsvara variācijas var mainīt domas loģisko jēgu. Analizēsim �ādu izteikumu ar vairākiem loģiskā uzsvara variantiem: �Aizdomās turētais (!) nav bijis �ī nozieguma (!) izpildītājs (!)�.

Ar pirmā uzsvara palīdzību izteikta doma, ka tie�i aizdomās turētais nav bijis �ī nozieguma izpildītājs, bet kāds cits indivīds. Ar otra uzsvara palīdzību izteikta doma, ka aizdomās turētais nav bijis �ī, bet kāda cita nozieguma izpildītājs. Ar tre�ā uzsvara palīdzību ir izteikta doma, ka aizdomās turētais nav bijis �ī nozieguma izpildītājs, bet varbūt piedalījies tajā kā organizētājs, kūdītājs vai atbalstītājs.

DESKRIPTlviE UN LOĢISKIE terminiVisi sprieduma elementi iedalāmi divās lielās grupās � tie ir deskriptīvie un loģiskie termini.

Deskriptīvie termini (lat. �descriptio� � aprakstu) noteikti kaut ko norāda (apraksta) īstenajā vai iedomātajā esamības sfērā. Piemēram, spriedumos �mīlestība ir akla� un �neviens godīgs darbs cilvēkam nav par kaunu� deskriptīvie termini ir jēdzieni �mīlestība� un �akls�, �godīgs darbs�, �cilvēks� un �kauns�.

Tuipretī loģiskie termini neko nenorāda; tie saista deskriptīvus terminus un attiecas tikai uz domas loģisko formu. Minētajos spriedumos loģiskie termini � �ir�, �neviens�, �nav�. Arī tādi vārdi un vārdkopas kā �visi�, �da�i�, �vai�, �nav tiesa�, �iespējams�, �tātad� u.c. ir loģiskie termini. Loģiskiem terminiem nav attiecīga priek�metiska ekvivalenta, jo nav iespējams norādīt uz kaut ko tādu (aprakstīt), ko sauktu, piemēram, par �ir�, �visi� vai �da�i�.

Loģiskie termini bie�i vien tiek aizvietoti ar speciālām zīmēm. Abstrahējoties no domas satura, arī deskriptīvos terminus var nomainīt ar īpa�ām zīmēm. Rezultātā iepriek�minētie spriedumi pārveidosies loģiskās izteiksmēs (sk. 7.2. sad.).

VIENKĀR�I UN SALIKTI SPRIEDUMI Spriedumu klasifikācija iespējama, izejot no vairākiem pamatiem. Atbilsto�i vienam klasifikācijas pamatam visi spriedumi iedalāmi

vienkār�os un saliktos.

Vienkār�a sprieduma pamatelementi ir savstarpēji saistīti jēdzieni. Piemēram, vienkār�a sprieduma �Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika� (Satversmes 1. p.) pamatelementi ir jēdzieni �Latvija� un �neatkarīga demokrātiska republika�. Tāpat vienkār�a sprieduma �labāk briesmām pilna brīvība nekā mierīga verdzība� pamatelementi ir jēdzieni �briesmām pilna brīvība� un �mierīga verdzība�.

Salikta sprieduma pamatelementi ir divi vai vairāki vienkār�i spriedumi, kas tiek saistīti ar da�ādiem loģiskiem saikļiem (sk. 9. nod.). Minēsim sengrieķu fdozofa Dēmokrita izteikumu: �Ārsta māksla atbrīvo ķermeni no slimībām, bet gudrība � dvēseli no kaislībām�. �im izteikumam ir salikta sprieduma loģiskā struktūra, jo tā pamatelementi ir divi vienkār�i spriedumi. Salikta sprieduma struktūra, tikai ar citu loģisko saikli, ir arī �ādā Dēmokrita izteikumā: �Ja baudās pārkāpj mēru, tad vislielākā bauda dzemdē cie�anas�.

■- Atributīva sprieduma uzbūve Predikāta pareiza noteik�ana Eksistences spriedumi -Ф- Attiecību sprieduma uzbūve Attiecību spriedumu loģiskās īpa�ības

Atkarībā no iek�ējās loģiskās struktūras vienkār�i spriedumi iedalāmi atributīvajos, eksistences un attiecību spriedumos.

atributīva SPRIEDUMA UZBŪVE Atributlvs spriedums (lat. �attributum� � īpa-�ība, pazīme) ir doma par kaut kādas īpa�ības piederību domas priek�metam. Piemēram, atri-butīvā spriedumā �Rīga ir valsts galvaspilsēta� tiek domāta īpa�ības �būt valsts galvaspilsētai� piederība domas priek�metam �Rīga".

Atributīvā sprieduma pamatelementi ir subjekts, predikāts un kopula.

Subjekts (lat. �subjeetum� kas ir pamatā) ir jēdziens par sprieduma priek�metu. Sprieduma subjekts apzīmējams ar burtu �S�. Minētā atributīvā sprieduma subjekts ir jēdziens �Rīga�.

Predikāts (lat. �praedicatum� � teiktais) ir jēdziens par īpa�ību, kura raksturo domas priek�metu. Sprieduma predikāts apzīmējams ar burtu �P�. Minētā atributīvā sprieduma predikāts ir jēdziens �valsts galvaspilsēta�.

Kopula (lat. �copula� � saitiņa) izsaka attiecību starp sprieduma subjektu un predikātu. Minētā atributīvā sprieduma kopula � �ir�.

Parasti atributīvo spriedumu kopulu latvie�u valodā izsaka ar vārdiem �ir�, �nav�, krievu valodā � ar vārdiem ��есть�, ��является�, vācu valodā � ar vārdu �ist�. Ta�u daudzos gadījumos kopulu neizsaka ar vārdiem: tā tiek aizstāta ar domuzīmi (bie�āk krievu valodā) vai eksistē tikai domās. Piemēram, atributīvā spriedumā �ļauns joks beidzas slikti� kopula nav izteikta ar vārdiem, bet tiek domāta: �ļauns joks ir tas, kas beidzas slikti�.

Tātad vienkār�a atributīva sprieduma struktūra atbilst formulai:

S �P

Līdz ar sprieduma terminiem (S un P) un kopulu atributīva sprieduma sastāvā var būt ari kvantitatīvie un modālie operatori.

Kvantitatīvs operators (kvantors, kvantora vārds) izsaka domu par predikātā izteiktas īpa�ības piederību vai nepiederību visiem (nevienam) vai da�iem subjekta klases pārstāvjiem. Kvantitatīvo operatoru izsaka ar loģiskajiem terminiem �visi�, �neviens�, �da�i� (sk. 8. nod.). Vienu no

minētiem kvantoriem atrodam slavenā Atēnu valstsvīra Solona (VI gs. p. m. ē.) izteicienā: �Neviens mirstīgo pārkāpums nepaliek ilgi bez soda�.

Modālais operators izsaka sprieduma satura novērtējumu noteiktā aspektā. Modālo operatoru izsaka ar loģiskajiem terminiem �iespējams ', �aizliegts� un citiem (sk. 10. nod.).

PREDIKĀTA PAREIZA NOTEIK�ANA Sprieduma loģiskā uzbūve ne vienmēr sakrīt ar attiecīgā teikuma gramatisko uzbūvi. Glu�i otrādi, tāda sakritība sastopama samērā reti un tikai visvienkār�ākajos spriedumos. Piemēram, atributīva sprieduma �izspie�ana ir noziegums� subjekts sakrīt ar teikuma priek�metu, bet predikāts � ar izteicēju.

Ta�u lielākoties teikuma gramatiskā uzbūvē ietilpst ari papildinātājs, apzīmētājs, apstāklis un citi teikuma locekļi. Piemēram, teikuma �vaļsirdīga atzī�anās ir vainu mīkstino�s apstāklis� gramatiskā uzbūve ir pla�āka un bagātāka par sprieduma loģisko uzbūvi.

Jebkur� atributīvs spriedums skaidrojams ne tikai ar noteiktas īpa�ības piederību domas priek�metam, bet arī ar sprieduma priek�meta (S) pilnu vai daļēju piederību / nepiederību noteiktai priek�metu klasei (P). Tāpēc atributīvie spriedumi interpretējami arī ar subjekta un predikāta attiecībām pēc apjoma.

Piemēram, spriedums �diversija (S) ir valsts noziegums (P)� interpretējams divējādi: 1) kā doma par valsts nozieguma (P) pazīmju piederību domas priek�metam �diversija� (S); 2) kā doma par diversijas (S) piederību valsts noziegumu apak�klasei (P). Otrajā gadījumā sprieduma subjekta un predikāta attiecības skaidrojamas kā pakārtojuma (sugas un ģints) attiecības.

Ļoti bie�i atributīvo spriedumu subjekta un predikāta attiecību analīzē rodas pareizas predikāta noteik�anas problēma.

Izskatīsim spriedumu: �Saeimu ievēlē uz trim gadiem� (Satversmes

10. p.). Par �ī sprieduma subjektu �aubu nav � tas ir jēdziens �Saeima�. Bet kas ir predikāts'? �ķietami mehāniskā atbilde �ievēlē uz trim gadiem� nav pareiza, jo �ī izteiksme neizsaka jēdzienu. Ta�u jebkura sprieduma deskriptīvie termini vienmēr ir jēdzieni ar savu saturu un apjomu.

Tādās situācijās predikāta noteik�anai ir domās jāmaina teikuma gramatiskā struktūra � mūsu piemērā: �Saeima (S) ir tas, ko ievēlē uz trim gadiem (P)�. Ar doto gramatisko konstrukciju sprieduma predikāts ir acīmredzams: �is ir jēdziens �tas, ko ievēlē uz trim gadiem�. Līdz ar tādu pārveidojumu subjekta un predikāta attiecību noteik�ana nerada problēmas � tā ir pakārtojuma attiecība, kas atbilst iepriek� attēlotajai apļu shēmai.

Jāņem vērā arī tas apstāklis, ka subjekta un predikāta gramatiskais izvietojums var būt da�āds. Parasti subjekts ir pirms predikāta, ta�u atsevi�ķos gadījumos var ari būt cita secība.

Piemēram, sprieduma �ne viss ir zelts, kas spīd� predikāts atrodas pirms subjekta. Ari �ādās situācijās spriedumu loģiskās jēgas izpratne da�reiz prasa teikuma gramatiskās konstrukcijas pārveido�anu. �ajā gadījumā pārveido�anas rezultātā iegūstam: �Da�s no tā, kas spīd (S), nav zelts (P)�. Tagad sākotnējā sprieduma subjekta un predikāta attiecība kļuvusi daudz skaidrāka un līdz ar to shematiski viegli attēlojama.

EKSISTENCES SPRIEDUMI Līdz ar atributīviem spriedumiem parasti izdala ari eksistences spriedumus (lat. �exsisto� � būt,

pastāvēt). Eksistences spriedums ir doma par priek�meta pastāvē�anas faktu, piemēram: �Eksistē citplanētu civilizācijas�; �neeksistē beziemesla parādības�.

Jebkur� eksistences spriedums skaidrojams arī kā atributīvs spriedums. Piemēram, spriedumā �eksistē neatklātie noziegumi� jēdziens �eksistēt� interpretējams arī kā subjekta �neatklātie noziegumi� predikāts: �Neatklātie noziegumi (S) ir tas, kas eksistē (P)�.

No klasiskās loģikas viedokļa stai�p atributīviem un eksistences spriedumiem būtisku at�ķirību nav. Tomēr, runājot par eksistences spriedumiem, jāņem vērā, ka īpa�ība �eksistēt� nav interpretējama kā parasta pazīme, kas atrodas vienkopus ar citām pazīmēm. No filozofijas viedokļa eksistence ir ļoti īpatnēja īpa�ība.

�ajā sakarā Imanuels Kants rakstīja: �Esamība nav reāls predikāts, citiem vārdiem sakot, tā nav jēdziens par kaut ko tādu, kas varētu tikt pievienots lietas jēdzienam. Tā ir tikai domā�ana par lietu kā pa�u par sevi ⁹.

No teiktā izriet, ka ar klasiskās loģikas līdzekļiem eksistences spriedumu sīkāka analīze nav iespējama. Tāda analīze lietderīga tikai ar loģikas, matemātikas un filozofijas savstarpējo mijiedarbību, kas arī tiek darīts mūsdienu neklasisko loģiku speciālās nodaļās.

ATTIECĪBU -SPRIEDUMA UZBŪVE Līdz ar subjekta-predikāta struktūras spriodumiem pastāv arī spriedumi ar pavisam citu loģisko uzbūvi. Tie ir attiecību spriedumi.

Attiecību spriedums ir doma par noteiktas attiecības pastāvē�anu starp diviem vai vairākiem priek�metiem. Piemēram, attiecību sprieduma �uzvara mīl rūpes� (lat. �amat vietoria curam�) izteikta doma par attiecību starp uzvaru un rūpēm, kuras jāveltī tās sasnieg�anai.

Attiecību sprieduma struktūra vienkār�ākajā gadījumā atbilst formulai:

a R b

Formula lasāma �ādi: starp priek�metiem �a� un �b� pastāv attiecība �R� (pēc lat. �relatio� � attiecība). To pa�u priek�metu pretēja attiecība izsakāma ar formulu �a R b�. Piemēram, ja sprieduma �darbi saskan ar vārdiem� formula būtu �a R b�, tad sprieduma �darbi nesaskan ar vārdiem� formula ir �a R b� .

Noliegums var attiekties ne tikai uz attiecību kā tādu, bet uz visu spriedumu kopumā. Tādā gadījumā nolieguma izvietojums būs �āds: a R b. �ai formulai, piemēram, atbilst attiecību spriedums: �Nav tiesa, ka huligānisms pilsētās ir mazāk izplatīts nekā lauku apvidos

Ar attiecību spriedumiem izsaka telpas (�Rīga ir tālāk uz rietumiem nekā Rēzekne�), laika (�Aleksandrs �aks ir Viļa Lā�a laikabiedrs�), radniecības (�Elza Rozenberga ir Jāņa Pliek�āna dzīvesbiedre�) un cita veida attiecības (vairāk-mazāk, vieglāk-grūtāk utt.).

Bie�i vien ar attiecību spriedumiem formulē da�ādus salīdzinājumus, piemēram: �Pareizais mērs ir vienmēr dro�āks nekā pārmērība� (Dēmo-krits); �labāk padara vienu rūpīgu darbu nekā simts pavir�u�. Arī visda�ādākās analoģijas (sk. 16. nod.) parasti balstās uz attiecību sprieduma loģisku struktūru: �Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci nekā bagātam ieiet Dieva valstībā� (Matejs 19:24).

I.īdz ar binārām attiecībām (lat. �bis� � divreiz), respektīvi � attiecībām starp diviem priek�metiem, pastāv arīigrnārās attiecības (lat. "ter� � trīsreiz), respektīvi � attiecības starp trim priek�metiem. Piemēram, sprieduma �Bērziņ� (a), Priede (b) un Ozols (c) ir radinieki (R) � lormula izskatās �ādi: �R (a, b, c)�. Attiecību apzīmējums staip �etriem un vairākiem priek�metiem

ii analoģisks.

Jāņem vērā, ka jebkur� attiecību spriedums arī saprotams kā atribu-tivs spriedums. Piemēram, spriedums �doktors Vatsons ir Serloka Holmsa draugs� pieļauj divas loģiskas interpretācijas: 1) kā attiecību spriedums, kurā domāta draudzības attiecība (R) starp doktoru Vatsonu (a) un �erloku Holmsu (b); 2) kā atributīvs spriedums, kurā domāta viena no doktora Vatsona (S) pazīmēm �būt �erloka Holmsa draugam� (P).

ATTIECĪBU SPR1EDUMULOĢISKAS ĪPA�ĪBAS Attiecību spriedumu svarīgākās īpa�ības ir refleksivitāte, konversija un transitīvisms.

j Attiecību spriedumu refleksivitāte (lat.

�reflexio� � grie�anās atpakaļ) izpau�as priek�metu attiecībā pret sevi pa�u.

Attiecība ir refleksīva, ja katrs no attiecības locekļiem atrodas tādā pa�ā attiecībā arī pats pret sevi. Visas citas attiecības ir nerefleksīvas.

Refleksīvas attiecības formula:

aRb=aRa=bRb

Formula lasāma: attiecība starp �a� un �b� ir ekvivalenta �a� un �b� attiecībām pret sevi.

Piemēram, attiecības �būt līdzīgam� vai �vienlaikus� ir refleksīvas, jo tās starp jebkuriem priek�metiem raksturo ari katru no �iem priek�metiem attiecībā pret sevi pa�u.

Toties attiecības �vairāk�, �agrāk� vai �būt radiniekam� ir nere-lleksivas, jo, piemēram, nav iespējams būt radiniekam attiecībā pret sevi pa�u.

2. Attiecību spriedumu konversija (lat. �conversio� � pārmaiņa) izpau�as attiecību locekļu pārvieto�anā. Iespējami trīs konversijas varianti.

Attiecība ir simetriska, ja tās locekļu pārvieto�ana neizraisa attiecību izmaiņas. Simetriskas attiecības formula:

a R b = b R a

Formula lasāma: attiecība �a� pret �b� ir ekvivalenta attiecībai �b� pret �a�. Simetriskās ir tādas attiecības kā �vienaudzis�, �radinieks�, �nospēlēt neiz�ķirti�� vai �dienēt vienā bataljonā�.

Simetriskas attiecības var būt gan refleksīvas, gan arī nerefleksīvas.

Izskatīsim attiecību spriedumu: �Cietu�ā si�ana (a) notika vienlaikus (R) ar draudē�anu viņam (b)". �eit izteiktā attiecība ir simetriska un refleksīva. Cits piemērs: ��Krastiņ� (a) ir Gorbunova (b) līdzdalībnieks (R) slepkavībā�. �ajā spriedumā izteiktā attiecība ir simetriska un nerefleksīva,ļo nav iespējams būt līdzdalībniekam sev pa�am.

Attiecība ir asimetriska, ja tās locekļu pārvieto�ana maina attiecību uz pretēju. Asimetriskas attiecības formula:

a R b = b R a

Formula lasāma: attiecība �a� pret �b� ir ekvivalenta pretējai attiecībai �b� pret �a�. Asimetriskās ir tādas attiecības kā �vairāk� (�mazāk�), �agrāk� (�vēlāk�), �vecāki� (�bērni�), �kreditors� (�parādnieks�), �priek�nieks� (�padotais"), ��uzvarēt� (�zaudēt�). Asimetriskas ir ari cēloņa un seku attiecības.

Asimetriskas attiecības vienmēr nnerefleksivas. Patie�ām, neviena iepriek� minēta attiecība nevar īstenoties vienam attiecības loceklim attiecībā pret sevi pa�u. Piemēram, M. var Imt K. parādnieks, bet neviens no �īs attiecības dalībniekiem nevar būt parādnieks sev pa�am.

Attiecība ir nesimetriska, ja tās locekļu pārvieto�ana padara attiecību par nenoteiktu. Nesimetrisko attiecību konversija nav iespējama.

Nesimetriskas ir tādas attiecības kā �cienīt�, �apskaust�, �mīlēt�, �ienīst�. Piemēram, no informācijas, ka aizdomās turētais (a) neieredzēja (R) nogalināto (b), grūti uzreiz secināt kaut ko noteiktu par nogalinātā attiecību pret aizdomās turēto � tas varēja būt gan abpusējs naids (R), gan vienaldzība; nav izslēgtas arī patiesas simpātijas (R).

3. Attiecību spriedumi raksturojas arī ar transitīvisma (lat. �tran-sitivus� � pāreja) īpa�ību. Iespējami trīs transitīvisma varianti.

Attiecība ir transitīva, ja no attiecībām starp �a� un �b� un starp �b� un �c� tā pāriet uz attiecību starp �a� un �c�. Transitīvas attiecības formula:

a R b

h R c

a R c

Formula lasāma: ja starp priek�metiem �a� un �b�, kā ari starp priek�metiem �b� un �c� pastāv noteikta attiecība R, tad �ī attiecība pastāv arī starp priek�metiem �a� un �c�.

Vairākas iepriek� minētās attiecības ir transitīvas: �vienlaikus�, �vienaudzis�, �agrāk� (�vēlāk�), �vairāk� (�mazāk�), �augstāk� (�zemāk�). Piemēram, no informācijas, ka M. ir bijis nozieguma vietā agrāk nekā N., bet N. ir bijis tur agrāk nekā P, varam secināt, ka M. ir bijis nozieguma vietā agrāk nekā P.

Transitīvas ir lielākā daļa simetrisko attiecību (arī visas refleksīvās attiecības), kā ari daļa asimetrisko attiecību. Da�reiz transitīvisma īpa�ība ir atkarīga no attiecības locekļu virknes garuma. Piemēram, simetriska attiecība '�radinieks" ir transitīva, ja radniecisko attiecību virkne nav pārāk gara telpā vai laikā. Pretējā gadījuma jedziens � radinieks�' zaudē ne tikai juridisko, bet ari praktisko nozīmi.

Attiecība ir intransitīva, ja no kādas attiecības starp �a� un �b� un staip �b� un �c� viennozīmīgi seko �īs attiecības trūkums starp �a� un �c�.

Piemēram, attiecība �būt tēvam� ir intransitīva � ja Kaspars (a) ir Aivara (b) tēvs (R), bet Aivars (b) ir Ojāra (c) tēvs (R), tad Kaspars nekādi nevar būt Ojāra tēvs; Kaspars ir Ojāra vectēvs.

lntransitīvo attiecību paveids ir attiecības ar pakāpēm � �divreiz augstāk�, 'trīsreiz mazāk�. Piemēram, no informācijas, ka Madonas rajonā noziegumu atklā�anas procents ir divreiz augstāks nekā Bauskas rajonā, bet Bauskas rajonā tas ir divreiz augstāks nekā Kuldīgas rajonā, varam secināt, ka Madonas rajonā noziegumu atklā�anas procents ir �etrreiz augstāks nekā Kuldīgas rajonā.

Attiecība ir netransitīva, ja no kādas attiecības starp �a� un �b� un starp �b� un �c� konstatācijas neizriet viennozīmīgs secinājums par tās pa�as attiecības esamību / neesamību starp �a� un �c�

Netransitīvas ir da�as simetriskās attiecības, daļa asimetrisko attiecību un visas nesimetriskās attiecības.

Piemēram, asimetriskā attiecība �būt parādniekam� ir netransitīva, jo no informācijas, ka M. ir N. parādnieks, bet N. ir D. parādnieks, neko noteikt par to, vai M. ir / nav D. parādnieks, nevaram.

Netransitīvas ir arī nesimetriskās attiecības. Piemēram, ja Pāvilam patīk Ināra, bet Inārai patīk Gunārs, viennozīmīgi secināt par Pāvila attieksmi pret Gunāru ir grūti.

Da�reiz gadās situācijas, kad netransitīvas attiecības praktiski interpretē kā savdabīgu "atransitivismu � pēc �ādas shēmas: attiecība starp �a� un �b� un starp �b� un �c� pāriet pretējā attiecībā starp �a� un �c�. Piemēram, attiecība �būt ienaidniekam� principā ir netransitīva, ta�u noteiktā kontekstā to skaidro ka atransitivu: �Mana ienaidnieka ienaidnieks ir mans draugs�.

Izskatītās attiecību spriedumu loģiskās īpa�ības veido savā starpā da�ādas kombinācijas, jo jebkura noteikta attiecība vienlaikus raksturojama: 1) kā refleksīva vai nerefleksīva; 2) kā simetriska, asimetriska vai nesimetriska; 3) kā transitīva, intransitīva vai netransitīva.

Piemēram, attiecība �vienlaikus� ir refleksīva, simetriska un transitīva; attiecība �nospēlēt neiz�ķirti" ir nerefleksīva; simetriska un netransitīva; attiecība �bul padotam � ir nerefleksīva, asimetriska un transitīva: attiecība �būt mātei� ir nerefleksīva. asimetriska un intransitīva; attiecība �kreditors" ir nerefleksīva, asimetriska un netransitīva; attiecība �apskaust" ir nerefleksīva, nesimetriska un netransitīva.

^ Jautājuma pamatfunkcijas Spriedums kā jautājuma priek�noteikums A Informatīvie un pētnieciskie jautājumi Tie�ie jautājumi ^ Netie�ie jautājumi Jautājumam jābūt precīzam Korekti un nekorekti jautājumi

No gramatiskās uzbūves viedokļa viens no sprieduma vistuvākiem �radiniekiem� ir jautājums, jo valodā abus izsaka ar teikumu.

Jautājums ir domā�anas forma, kas i/saka zinā�anu trūkumu par objektu un prasa atbildi. �īs atbildes pieprasījums tie�i izpau�as jautājuma teikuma gramatiskā formā.

JAUTĀJUMA PAMATFUNKCIJAS Jautājuma loma cilvēka dzīvē, zinātne un praksē izpau�as tā divās pamatfunkcijās � komunikatīvā un izziņas funkcijā.

Mūsdienu cilvēku komunikācija nav iespējama bez dialoga, ta�u tas vienmēr notiek jautājumu un atbil�u formā. Realizējot komunikatīvo funkciju, jautājumi palīdz ne tikai ievirzīt dialogu (sarunu) vēlamajā gultnē un kontrolēt tā gaitu, bet ari saņemt papildinformāciju vai kaut ko precizēt.

Arī izziņas process interpretējams kā savdabīgs cilvēka dialogs ar apkārtējo pasauli. Bez jautājuma izziņa nebūtu iespējama, jo tie�i tam ir �tilta� loma starp zināmo un vēl neizzināto. Jebkuras eso�ās zinā�anas ir atbilde uz noteiktu jautājumu.

Izcilais dialoga meistars Sokrāts (470�399 p.m.ē.) mācīja, ka māksla uzdot jautājumus ir svarīgākais līdzeklis, lai rastos patiesība. Pareiza ievirze jautājumu loģikas teorijā¹⁰ ir īpa�i svarīga tiesībaizsardzības institūciju darbībā, jo tā ir nepārtraukts komunikācijas un izziņas dialogs.

SPRIEDUMS KĀ JAUTĀJUMA priekSnoi EIKUMS Kaut gan jautājuma teikums neizsaka spriedumu, jebkur� jautājums balstās uz noteiktu spriedumu vai spriedumu kopumu. Tas ir dabiski, jo jautājums pamatojas uz jau eso�ajām zinā�anām, kuru nepilnība (nenoteiktība) jānovēr�. Tas, kas ir absolūti nezināms, nevar izraisīt nekādu jautājumu.

Piemēram, vienkār�s jautājums �kas ir Latvijas galvaspilsēta?� satur divus iek�ējus apgalvojumus: 1) pastāv Latvijas valsts; 2) jebkurai valstij ir galvaspilsēta. Ari jautājums �kur� izdarījis �o noziegumu?� balstās uz diviem apgalvojuma spriedumiem: 1) �izdarīts noteikts noziegums�; 2) ��o noziegumu izdarīja noteikta persona (personas)�.

Jautājums ir cie�i saistīts ar spriedumu ne tikai no savu priek�noteikumu puses. Jebkuram jautājumam ir jēga tikai sistēmā �jautājums� atbilde�. Savukārt jebkura atbilde arī ir noteikts spriedums vai spriedumu kopums. Teiktais par jautājuma un sprieduma abpusējām attiecībām attēlots shēmā:

Iespējamas da�adas jautājumu klasifikacijas: pec to lomas komunikācijas un izziņas procesā, jautājumu formas un citiem pamatiem.

INFORMATĪVIE -UN PĒTNIECISKIE JAUTĀJUMI Pēc lomas komunikācijas un izziņas procesā jautājumi iedalāmi informatīvajos un pētnieciskajos.

Informatīvie jautājumi virzīti uz jau zinā

mas informācijas retranslāciju. Tādu jautājumu galvenais mērķis ir komunikatīvo funkciju realizācija, piemēram: �Cikos man �odien jābūt orķestra mēģinājumā?�

Savukārt informatīvie jautājumi sadalāmi divos paveidos: 1) jautājumi, uz kuriem atbildes jautātājam iepriek� zināmas; 2) jautājumi, uz kuriem atbildes jautātājam nav zināmas, bet otrai dialoga pusei �ī atbilde noteikti ir zināma.

Pirmā tipa jautājumu piemērs būtu pasniedzēja jautājumi studentam vai kriminālpolicijas inspektora jautājumi lieciniekam nolūkā pārbaudīt tā vaļsirdību. Otrā tipa jautājumu piemērs ir izziņas inspektora jautājums aizdomās turētajam par viņa atra�anās vietu noteiktā laikā.

Jāņem vērā, ka minētais sadalījums ir visai nosacīts un ir atkarīgs no konkrētas situācijas. Piemēram, jautājumu �kas ir tomahauks?� var uzdot gan skolotājs skolniekam, gan jebkur� cilvēks sev pa�am. Pēdējā gadījumā atbilde viegli atrodama �Enciklopēdiskā vārdnīcā�: �Tas ir indiāņu sitamais un metamais ierocis�.

Pētnieciski jautājumi virzīti uz jaunu zinā�anu ieguvi. Tādu jautājumu galvenais mērķis ir izziņas funkcijas realizācija. Tādi, piemēram, ir jautājumi versiju izvirzī�anā par nozieguma motīviem un līdzdalībniekiem.

Arī �eit jāņem vērā zināma nosacītība jautājumu sadalē pētnieciskos un informatīvos. Piemēram, minētie pētniecisko jautājumu piemēri pēc nozieguma atklā�anas kļūst par informatīviem jautājumiem, ko �urnālisti policijas darbiniekiem uzdod preses konferencēs.

Pētniecisko jautājumu īpa�s paveids irproblēma (grieķ. �uzdevums�). Vārds �problēma� īstajā nozīmē lietojams zinātniski un praktiski sare�ģīta risinājuma apzīmē�anai. Problēma ir izziņas procesā radies jautājums vai jautājumu komplekss, kā atrisinājumam ir būtiska praktiskā vai teorētiskā nozīme (sk. \1. nod.).

Pēc loģiskās un gramatiskās uzbūves formām kā informatīvie, tā arī pētnieciskie jautājumi iedalāmi tie�os uņ netie�os.

TIE�IE

JAUTĀJUMI

Tie�i jautājumi ir �vai� tipa jautājumi, kuros divi vai vairāki atbil�u varianti izteikti pa�ā jautājuma konstrukcijā: �vai patiesi...�, �vai patie�ām...�.

Tie�i jautājumi sadalās vienkār�os un saliktos.

Vienkār�ie tie�ie jautājumi lielākoties prasa viennozīmīgu �jā nē� atbildi: �Vai taisnība, ka pirmais Latvijas valsts prezidents bija Jānis �akste?�; �vai patie�ām vakar vakarā jūs bijāt savās mājās?�.

No loģikas viedokļa vienkār�ie tie�ie jautājumi ir visdro�ākie, jo prasa absolūti noteiktas un viennozīmīgas atbildes. Tie�i tāpēc socioloģiskajos pētījumos tādiem jautājumiem tiek dota priek�roka.

Galvenais vienkār�o tie�o jautājumu trūkums ir noliedzo�as atbildes nenoteiktība (līdzīgi jēdziena dihotomiskam iedalījumam). Piemēram, noliedzo�a atbilde uz pieprasījumu adre�u birojā �vai pilsonis K. pa�laik dzīvo Rīgā?� nenozīmē, ka �ī persona dzīvo kādā citā vietā vai dzīvo vispār.

Noliedzo�as atbildes ir maksimāli precīzas tikai gadījumā, ja attiecīgie pretējie un pretrunīgie jēdzieni sakrīt saturā. Piemēram, noliedzo�a atbilde uz jautājumu �vai �is noziegums ir tī�s?� vienlaikus apgalvo, ka �is noziegums izdarīts aiz neuzmanības (jēdziens �ne-tī�s� ekvivalents jēdzienam �aiz neuzmanības�).

Visos pārējos gadījumos precīzi noteikt, kas tiek apgalvots ar noliegumu, nav viegli. Piemēram, tiesājamā noliedzo�o atbildi uz jautājumu �vai jūs atzīstat sevi par vainīgu tī�ā slepkavībā?� varētu interpretēt vismaz divējādi: 1) tiesājamais pilnīgi noliedz savu piedalī�anos inkriminētā nodarījumā; 2) tiesājamais nenoliedz slepkavības faktu, bet interpretē savas darbības kā slepkavību, pārkāpjot nepiecie�amās aizstāvē�anās robe�as.

Salikti tie�ie jautājumi balstās uz diviem vai vairākiem jautājuma priek�noteikumiem, kas izteikti salikto spriedumu formā.

Ja �ie priek�noteikumi izteikti savstarpēji izslēdzo�ā formā, tad atbildē notiek vienkār�a izvēle starp diviem vai vairākiem variantiem, piemēram: �Vai cietu�o M. jūs pēdējo reizi satikāt vakar vai aizvakar?� (izvēle no diviem variantiem); �vai vakar vakarā jūs bijāt savās mājās, Vērmaņa dārzā vai kādā citā vietā?� (izvēle no trim variantiem).

�ādu jautājumu noteiktības pakāpe ir ļoti augsta. Jāņem vērā, ka tāda tipa tie�ā saliktā sadalāmā jautājumā jānorāda uz visiem iespējamiem variantiem.

Gadījumā, kad jautājuma priek�noteikumi izteikti neizslēdzo�ā formā, atbilde jādod uz katru jautājuma sastāvdaļu; piemēram: �Vai jūs atzīstat sevi par vainīgu izvaro�anā vai slepkavībā?� Noliedzo�a atbilde �eit būtu

pietiekama, bet apgalvojo�a? Acīm redzami, ka atbilde �jā, atzīstu� ir nenoteikta: �atzīstu izvaro�anu?�; �atzīstu slepkavību?�; �atzīstu abu noziegumu izdarī�anu?�. Tāpēc tādus jautājumus labāk sadalīt vairākos vienkār�os jautājumos.

Tas attiecas arī uz situāciju, kad tie�a jautājuma priek�noteikumi izteikti savienojuma formā, piemēram: �Vai jūs atzīstat sevi par vainīgu izvaro�anā un slepkavībā?� Apstiprino�a atbilde �eit būtu pietiekama, bet noliedzo�a? Acīm redzami, ka noliedzo�a atbilde �neatzīstu� ir nenoteikta: �neatzīstu tikai slepkavību?�; �neatzīstu tikai izvaro�anu?�; �neatzīstu abu noziegumu izdarī�anu?�.

NETIE�IEJAUTĀJUMI Netie�i jautājumi ir �K� tipa jautājumi: �kas?�,

�kur?�, �kad?�, �kāpēc?�, �kāds?�. Arī �ie jautājumi sadalāmi vienkār�os un saliktos.

Vienkār�o netie�o jautājumu piemēri: �Kas bija Latvijas Republikas pēdējais pirmskara prezidents?�; �kur atrodas Gaujas nacionālais parks?�; �kādi bija �ī nozieguma motīvi?�. Kā redzams, netie�o jautājumu loģiskā un gramatiskā uzbūve nepiedāvā gatavas atbildes pa�ā jautājuma konstrukcijā.

�o netie�o jautājumu īpatnība da�reiz prasa to daļēju reducē�anu uz vairākiem tie�iem jautājumiem. Piemēram, netie�ais jautājums �kādas bija jūsu attiecības ar cietu�o?� viegli reducējams kaut uz tādiem tie�iem jautājumiem: �Vai jums bija tuvas attiecības ar cietu�o?�; �vai jūsu attiecībās nebija savstarpēju antipātiju?�.

Salikta netie�a jautājuma piemērs: �Kad tika dibināta Latvie�u opera, un kas bija tās pirmais vadītājs?� Dabiski, ka atbil�u skaits uz tādiem jautājumiem pilnībā un vienmēr sakrīt ar uzdoto vienkār�o jautājumu skaitu. �ajā gadījumā: �1913. gadā� un �^komponists Pāvuls Jurjāns�.

�ī salikto netie�o jautājumu īpa�ība prasa, lai mutvārdu sarunā pēc iespējas atturētos no tādas jautājumu konstrukcijas. Piemēram, salikta jautājuma vietā �kur jūs bijāt un ko darījāt vakar vakarā?� labāk pakāpeniski uzdot divus vienkār�us netie�os jautājumus: �Kur jūs bijāt vakar vakarā?� un �ko jūs tur darījāt?�.

Visai efektīvs paņēmiens sarunā ir tie�o un netie�o jautājumu pareiza secība. Piemēram, apstiprino�a atbilde uz tie�u jautājumu �vai jūs pazīstat �o personu?� veido nepiecie�amo pamatu saliktam netie�am jautājumam: �Kurā vietā un kādos apstākļos jūs redzējāt viņu pēdējo reizi?� Savukārt �is saliktais jautājums viegli sadalāms divos vienkār�os netie�os jautājumos.

jautājumam JĀ BŪT PRECIZAMKā jau zinām, at�ķirībā no spriedumu izsako�iem stāstījuma teikumiem jautājuma teikums

neapraksta priek�metisko situāciju un nesatur tās apgalvojumu vai noliegumu (sk. 7.1. sad.). Tāpēc jautājumiem nav patiesuma vērtības, tic nav interpretējami kā patiesi vai aplami.

Jautājumu novērtējums atbilsto�i to lomai izziņas un komunikācijas procesā atrodas citā plāksnē. Jautājums efektīvi pilda savas funkcijas tikai tad, ja tas ir formulēts pareizi un precīzi.

Jautājumu pareizai formulē�anai ir ļoti svarīga nozīme gan parastā sarunā vai diskusijā, gan ESM programmu veido�anā, gan socioloģiskajos pētījumos (intervijā, anketē�anā). Izmeklē�anas praksē neprecīzi formulētam jautājumam atsevi�ķās situācijās var būt iz�ķiro�a loma lietas izskatī�anā un pat tiesas spriedumā.

Jautājuma pareizam un precīzam formulējumam ir gan loģiskas, gan ārpusloģiskas prasības. Piemēram, pārāk gar� jautājuma formulējums, kaut arī tas atbilst visām loģiskajām prasībām, ir grūti uztverams un tāpēc komunikatīvā aspektā nav efektīvs. Citos līdzīgos gadījumos � jo jautājums ir lakoniskāks, jo tas ir precīzāks.

Svarīga prasība jautājuma precizitātei ir tajā ietilpsto�o jēdzienu noteiktība. �ī prasība skar gan tie�os, gan netie�os jautājumus.

Piemēram, diez vai iespējama apzināti noteikta atbilde uz tādu netie�u jautājumu: �Kāda ir jūsu attieksme pret demokrātiju?� Jēdziens �demokrātija� ir pārāk nenoteikts, lai to izmantotu kā pamatjēdzienu jautājumu formulējumos. Arī tie�am jautājumam �vai ma�īnai ir domā�anas spējas?� ir līdzīgs trūkums, jo vārdam �domā�ana� ir vairākas jēgas nozīmes.

Apzināta ncprecizo jēdzienu izmanto�ana jautājumu konstrukcijās ir pazīstams demagoģisks paņēmiens visda�ādāko līmeņu sabiedriskā viedokļa aptaujās. Tādi jautājumi var psiholoģiski ietekmēt un pat iz�ķirt atbildi.

Atcerēsimies kaut vai 1991. gada PSRS referenduma viltīgi gudro jautājumu: �Vai jūs esat ar mieru dzīvot PSRS kā neatkarīgu valstu savienībā?� K.ā zināms, biju�o PSRS republiku iedzīvotāji, izņemot Baltijas republikas, atbildēja uz �o jautājumu pozitīvi. Referenduma organizētāji jautājumā ietvēra tik lielu jēdziena �neatkarīgu valstu savienība� nozīmju diapazonu, ka PSRS labā ar vieglu sirdi nobalsoja gan tās atbalstītāji, gan pretinieki.

Da�reiz jautājuma pareizs skaidrojums ir atkarīgs no tā pareiza loģiska akcenta. Lūk, kāda dialoga piemērs. Skolotājs: �Kāpēc dzērve stāv uz vienas kājas?� Skolēns: �Ja viņa paceltu otru kāju, tad nokristu.� Skolēna atbilde nav neprecīza, jo skolotāja jautājumā nebija loģiski akcentēts vārds �vienas�, respektīvi � �kāpēc dzērve stāv tie�i uz vienas, nevis uz divām kājām?�.

Precīzo jautājumu prasību ievēro�ana vēl negarantē precīzu un patiesu atbildi, ja jautājums ir loģiski nekorekts.

KOREKTI UNNEKOREKTI JAUlAJLMlPar loģiski korektu sauc pareizi formulētu jautājumu, uz kuru ir iespējams sniegt patiesu atbildi. Pretējā gadījumā jautājums ir loģiski nekorekts.

Loģiski korekta jautājuma piemērs: �Kur� ir izdarījis bruņotu uzbrukumu inkasatoru ma�īnai Sarkandaugavā 1993. gada jūnijā?� Zināmu laiku uz �o jautājumu nebija patiesas atbildes, ta�u principā tāda atbilde bija iespējama.

Loģiski nekorekts ir jautājums ar aplamiem priek�noteikumiem. Piemēram, vienkār�s netie�s jautājums �kāpēc krokodili lido ļoti zemu?� ir nekorekts, jo tas balstās uz diviem aplamiem apgalvojumiem (priek�noteikumiem): 1) �krokodili lido�; 2) �krokodili lido ļoti zemu�. Skaidrs, ka pat principā patiesa atbilde uz tādiem jautājumiem nav iespējama.

Pietiek kaut viena aplama priek�noteikuma, lai jautājumu kvalificētu kā loģiski nekorektu. Piemēram, nekorekts ir vienkār�s tie�s jautājums �vai mūsdienu Zviedrijas prezidents ir vīrietis?�. Nav grūti pārliecināties, ka �is jautājums balstās uz aplamu priek�noteikumu � �mūsdienu Zviedrija ir republika�. Kā zināms, �ī Skandināvijas valsts ir parlamentāra monarhija, kur valsts galva ir karalis. Loģiski nekorekti jautājumi nav tas pats, kas bezjēdzīgie jautājumi. Bezjēdzīgiem jautājumiem ne tikai nav atbildes, tie arī neizsaka domas. Piemēram, jautājums �kāpēc policija uz priek�u ar dziesmu?� ir bezjēdzīgs. Turpretī jautājums �vai Veneras iedzīvotāji mācās loģiku?� ir apzināts, bet nekorekts.

Parasti nekorektie jautājumi balstās uz loģisko kļūdu �fallacia plurium interrogationum� (�daudzu jautājumu kļūda�). Kļūdas būtība ir da�ādu jautājumu apzināta vai neapzināta sajauk�ana vienā jautājumā.

Klasisks �īs kļūdas piemērs ir sengrieķu sofisms (II. nod.) jautājuma formā: �Vai tu pārtrauci sist savu tēvu?�Tas ir vienkār�s tie�s jautājuins.kas principā prasa viennozīmīgu �jā� nē" atbildi.Ta�u tāda atbilde iespējama tikai gadījumā, ja uzdotais jautājums attiecas uz cilvēku, kas patie�ām sit savu tēvu. Pārējos gadījumos kā apgalvojo�a, tā arī noliedzo�a atbilde uz minēto jautājumu noved pie paradoksāliem secinājumiem: 1) �Jā�. ��Tātad tu siti viņu�; 2) �Nē�. � �Tātad tu turpini viņu sist�.

No tiesu izmeklē�anas prakses ir zināms, ka pratinā�anas procesā jautājumi ar dubultnozīmi var psiholoģiski ietekmēt stiprāk nekā korekti tie�i vai netie�i jautājumi. Atcerēsimies �ajā sakarībā kapteiņa �iglova pamācību uzdot jautājumus, piemēram, jautājuma vietā �vai jūs atzīstat sevi par vainīgu sievas slepkavībā?� pajautāt: �Kādēļ nogalinājāt dārgo dzīvesbiedri?�

�āda psiholoģiska uzbrukuma paņēmiena efektivitāte nemaina attiecīgo jautājumu loģisko kvalifikāciju � tie ir loģiski nekorekti.

Jautājuma priek�noteikumu patiesums ir obligāts auglīgu sarunu vai diskusiju nosacījums, un otrādi � nekorekti formulēts jautājums parasti noved dialogu strupceļā. Piemēram, jautājums: �Kas stabilai demokrātiskai sabiedrībai ir svarīgāka � brīvība vai kārtība?� Atbildot uz �o jautājumu, noteikti atradīsies gan brīvības, gan kārtības piekritēji. Ta�u pārbaudīsim jautājuma priek�noteikumu � tas ir aizplīvurots aplams apgalvojums, ka brīvība un kārtība ir divas nesavienojamas parādības. Tas neatbilst īstenībai, jo demokrātiskas sabiedrības ekonomiskā un politiskā stabilitāte nav iespējama nedz bez brīvības, nedz bez kārtības.

Da�reiz arī loģiski korekts jautājums var saturēt iek�ējo dubultnozīmi, ņemot vērā to mērķi, ar kādu jautājums tiek uzdots. Piemēram, jautājums �vai jūs redzējāt tuvumā policistus?� gaidāmās atbildes aspektā skaidrojams vismaz divējādi �jautātājam ir vajadzīga policijas palīdzība vai, glu�i otrādi, policijas klātbūtne viņam irabsolūti nevēlama.

No teiktā varam secināt, ka loģiski nekorekti jautājumi var izprovocēt izvairīgas un pat melīgas atbildes. Protams, korektām jābūt arī atbildēm. Vai drīkst uz jautājumu atbildēt ar jautājumu? Dialogā �is paņēmiens ir sastopams samērā bie�i. �Kāpēc jūs to neizdarījāt?� � �Bet jūs?� Skaidrs, ka tāda veida polemika ir absolūti nekonstruktīva un ātri noved sarunu strupceļā.

VINGRINĀJUMI 1. uzdevums. Kuri no izteikumiem izsaka un kuri neizsaka spriedumus? Atbildi pamatojiet.

1. Izvēlies Latvijas preci!

2. Kāpēc tu neizvēlējies Latvijas preci?

3. Kā var neizvēlēties Latvijas preci'.'

4. Es izvēlējos Latvijas preci.

5. Kas ir patiesība? (�quid est veritas?�).

6. Darbi, nevis vārdi (�facta, non verba�).

7. Par naudu cilvēks nekļūsi.

8. �Bērniņi, sargaities no elkiem� (I. Jānis 5:21).

9. �Kā varaizmirst, kā var aizmirst meiteni, ko mīlēji?�

10. Atkārto�ana ir zinā�anu māte (�repetitio est mater studiorum�).

11. Ar pūlēm un centību (�opera et studio�).

12. Lai iet labumā!

13. �Ak rudens, tu negantniek, kāpēc tu atnāci?"

14. Pacietība ved pie mērķa.

2. uzdevums. Kuri no minētajiem spriedumiem ir vienkār�i un kuri ir salikti? Vienkār�ajos spriedumos nosakiet to veidu un loģisko uzbūvi.

1. Tiesību normām ir piespiedu raksturs.

2. Gars ir miesas saimnieks.

3. Liecinieks Ozoliņ� nav cietu�ā radinieks.

4. Laba slava labāk der nekā liela bagātība.

5. Eksperta slēdziens ir pierādījuma veids.

6. Zeltu pārbauda uguni, cilvēku � cie�anās.

7. Nazis, ar kuru izdarīta slepkavība, ir garāks par nazi, kas tika atrasts pie aizdomās

turētā.

8. Pilns vēders nelabprāt mācās.

9. Hēgelis bija Bēthovena laikabiedrs.

10. Godīgi dzīvot grūti, bet labi.

11. Kuldīga ir viena no Latvijas skaistākajām pilsētām.

12. Labu darīt ir daudz vieglāk nekā patiesību sacīt.

13. Viens no aizdomās turētajiem izcēlās ar garu augumu.

14. Viens no aizturētajiem bija ievērojami garāks par pārējiem.

15. Vai nu atradī�u ceļu, vai pats izlauzī�u ('�aut viam inveniam, aut faciain�).

16. Sākums ir veselā puse (�principiuni dimidium totius").

17. Ar labu vārdu tālāk tiksi nekā ar pātagu.

18. Da�i noziegumi pret personu ir smagi noziegumi.

19. Darbs � zelts, slinkums � lāsts.

20. Likuma un tiesas priek�ā visi pilsoņi ir vienlīdzīgi (Satversmes 82. p ).

21. Labs vīrs vairāk vērts nekā trīs sieki sudraba.

22. �Ir liela negudrība vēlēties būt vienīgajam gudrajam" (Laro�fuko).

23. Kas netaisnību sēs, tas bēdas pļaus.

3. uzdevums. Vai �ajos spriedumos izteiktās attiecības ir simetriskas, asimetriskas vai nesimetriskas?

1. Jānis �akste ir vecāks par Kārli Ulmani.

2. Noziedznieks pazina cietu�o.

3. �Labāks ir nabags, kas staigā skaidrībā, nekā bagāts, kas iet aplamus ceļus" (Sal. Pam.

28:6).

4. Parazītisms ir cie�i saistīts ar noziegumu recidīvu.

5. Aizdomās turētā augums ir lielāks nekā noziedznieka augums pēc liecinieku apraksta.

6. Firmas �Pilārs� ģenerāldirektors firmas �Pārdaugava" vadītāju tur aizdomās krāp�anā.

7. Salīdzinājumā ar personām, kuras izdara noziegumus pirmo reizi, recidivisti mazāk īsteno noziegumus grupās.

8. �Tas, kas no mīlestības atsakās galīgi, nav mazāk slims kā tas, kas tai par daudz nododas� (Eiripīds).

9. Atbilsto�i Kriminālkodeksa 204. p. (huligānisms) notiesāto personu skaitā sievie�u ir krietni mazāk nekā vīrie�u.

10. Jānim patīk Ināra.

11. Kapteinis Zaķis ir leitnanta Lā�a priek�nieks.

12. Pirms Otrā pasaules kara no Rietumu lielvalstīm Latvijai viscie�ākās ekonomiskās un politiskās saites bija ar Lielbritāniju.

13. �Ir labāks kāpostu virums ar mīlestību nekā barots vērsis ar naidu�(Sal. Pani. 15:17).

14. JurisAlunāns ir Kri�jāņa Valdemāra laikabiedrs.

15. �Ne�ēlības māte ir gļēvulība� (Montēņs).

4. uzdevums. Vai �ādas situācijas ir iespējamas? Atbildes pamatojumam izmantojiet attiecību spriedumu konversijas īpa�ības.

1. Viņa ir mana kaimiņiene, bet es viņai neesmu kaimiņiene.

2. Viņ� ir mans vectēvs, bet es neesmu viņa mazdēls.

3. Es tev esmu meita, bet tu man neesi māte.

4. Man ir māsa, bet manai māsai māsas nav.

5. uzdevums. Vai �ajos spriedumos izteiktās attiecības ir transitīvas, intransitlvas vai netransitīvas?

1. Recidīvists K. nogalinājis recidīvistu M.. bet rccidīvists M. pirms tam nogalinājis rccidīvistu N.

2. Daugavpils atrodas tālāk uz dienvidiem nekā Madona, bet Madona atrodas tālāk uz dienvidiem nekā Valmiera.

3. Aizdomās turētais A. pazīst aizdomās turēto B., bet aizdomās turētais B. pazīst aizdomās turēto C.

4. Anna ir Daigas meita, bet Daiga ir Skaidrītes meita.

5. Lietuvas teritorija ir lielāka par Latvijas teritoriju, bet Latvijas teritorija ir lielāka pai Igaunijas teritoriju.

6. uzdevums. Sniedziet pilnu attiecību loģisko raksturojumu pēc refleksivitātes, konversijas un transitīvisma īpa�ībām.

I. Turēt aizdomās. 2. Valdzināt. 3. Būt brālim. 4. Būt radiniekam. 5. Būt labākam. 6. Mācīties vienā augstskolā. 7. Būt priek�niekam. 8. Draudzēties. 9. Vienlaikus. 10. Būt pazīstamiem. II . Agrāk. 12. Cienīt. 13. Augstāk. 14. Būt laikabiedram. 15. Piekrāpt. 16. Būt vecākam. 17. Kārdināt. 18. Atrasties uz rietumiem.

7. uzdevums. Sniedziet jautājumu loģisko raksturojumu (tie�i�netie�i, vienkār�i�salikti) un noformulējiet tā priek�noteikumus. Nekorektos jautājumos norādiet uz kļūdas cēloni.

1. Kad dibināta Latvijas Policijas akadēmija?

2. Vai �is papīrs ir balts?

3. Vai 1917. gada Oktobra revolūcija Krievijā bi ja nenovēr�ama?

4. Kādu Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaits ir mazāks par vienu miljonu?

5. Vai students Kalniņ� mācās spāņu vai itāļu valodu?

6. Kur� bija �īs slepkavības līdzdalībnieks?

7. Kāda sala hercoga Jēkaba laikā piederēja Kurzemes hercogistei?

8. Vai mūsdienu Rumānijas karalis ir plikgalvis?

9. Cik burtu latvie�u alfabētā?

10. Kāds skaitlis, kur� beidzas ar4, dalās ar 2?

II. Kāds skaitlis, kur� beidzas ar 4, nedalās ar 2?

12. Kas pa�laik ir Japānas prezidents?

13. Kad jūs bijāt pirmo reizi saukts pie kriminālatbildības?

14. Kāds pa�laik irAtlantīdas iedzīvotāju etniskais sastāvs?

15. Kad un par kādu noziegumu jūs bijāt saukts pie kriminālatbildības?

16. Vai agrāk jūs bijāt saukts pie kriminālatbildības?

17. Kāda sala Atlantijas okeānā bija latvie�u kolonija, un kad tas bija?

18. "Kam esat tik bailīgi, jūs mazticīgie?� (Matejs 8:26).

8. uzdevums. Kādi atbil�u varianti iespējami uz �iem tie�ajiem jautājumiem atkarībā no loģiskā uzsvara variantiem?

1. Vai tu brauksi mājās?

2. Vai tas ir jūsu bērns?

3. Vai jūs atzīstat sevi par �ī nozieguma izpildītāju?

4. Vai tuvākajā sesijā man jāliek eksāmens loģikā?

5. Vai Raimonds Pauls ir �īs mūzikas autors?

8. nodala. VIENKĀR�AIS ATRJBUTĪVAIS SPRIEDUMS

♦ Atributīvu spriedumu kvalitāte un kvantitāte ♦ Terminu izvērstlba atributīvajos spriedumos ♦ Attiecības starp atributiviem spriedumiem

Fortcs fortuna adiuvat.

Dro�sirdīgam palīdz liktenis.

8.1. ATRIBUTĪVU SPRIEDUMU KVALITĀTE UN KVANTITĀTE

^ Apgalvojuma un nolieguma spriedumi ^ Iek�ējs un ārējs noliegums Vispārēji un daļēji spriedumi Divas vārda �da�i� nozīmes ❖ Izdalo�ie spriedumi A Apvienotā klasifikācija

Sarunu un zinātniskās valodas praksē visvairāk izplatīti ir atributīvie spriedumi. To būtiski raksturojumi ir kvalitāte un kvantitāte.

Atributīvo spriedumu kvalitāte ir to piederība apgalvojuma vai nolieguma spriedumiem. Atributīvo spriedumu kvantitāte ir to piederība vispārējiem vai daļējiem spriedumiem.

APGALVOJUMA UN Apgalvojuma spriedumā domāta pilna vai da-

NOLIEGUMA lēja subjekta apjoma ietilpinā�ana predikāta SPRIFDUMI � _ ¹

apjoma, piemēram: �Huligānisms ir tī�s noziegums�; �da�i policisti ir studenti�.

Apgalvojuma sprieduma īpatnība ir apgalvojo�a kopula. Līdz ar to apgalvojuma spriedumu var izteikt ar formulu �visi (da�i) S ir P�.

Nolieguma spriedumā domāta pilna vai daļēja subjekta apjoma izslēg�ana no predikāta apjoma, piemēram: �Emīls Dārziņ� nav gleznotājs�; �da�i noziegumi nav tī�i�.

Nolieguma sprieduma īpatnība ir noliedzo�a kopula. Līdz ar to nolieguma spriedumu var izteikt ar formulu �neviens (da�i) S nav P�.

Nolieguma spriedumi jāat�ķir no apgalvojuma spriedumiem, kuros predikāts ir izteikts ar negatīvu jēdzienu. Piemēram, spriedums �Latvija ir neatkarīga valsts� ir apgalvojo�s, bet spriedums �Latvija nav atkarīga valsts� � noliedzo�s.

Svarīga apgalvojuma un nolieguma spriedumu īpa�ība ii to savstarpēja apgrie�amība. Attiecībā uz apgalvojuma spriedumiem �ajā sakarībā paliek spēkā viduslaiku loģikas formula �omiiis determinatio est negalu�� (�katrs apgalvojums ir noliegums�). Piemēram, apgalvojuma sprieduma saturs �slepkavības galvenokārt izdara vīrie�i� skaidrojams arī tā, ka slepkavības subjektu lielākā daļa nav sievietes.

Arī jebkur� nolieguma spriedums viegli pārveidojams apgalvojuma spriedumā. Piemēram, nolieguma sprieduma saturs �valsts prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu� (Satversmes 38. p.) skaidrojams arī tā, ka valsts prezidenta amats ir nesavienojams ar citu amatu.

Minētās apgalvojuma un nolieguma sprieduma īpa�ības dēļ da�reiz nav viegli iz�ķirties par viennozīmīgu konkrēta sprieduma kvalitātes skaidrojumu. Piemēram, spriedums �bagāta maize nenāk bez darba� pieļauj divējādu interpretāciju: 1) �bagāta maize irtas, kas nenāk bezdarba� (apgalvojuma spriedums); 2) �bagāta maize nav tas, kas nāk bez darba�. �ādās situācijās vienkār�i jāvienojas par attiecīga atributīva sprieduma kvalitātes interpretējumu.

IEK�ĒJS UN ĀRĒJS NOLIEGUMS Līdz ar iek�ējo noliegumu, kam atbilst visi iepriek� minētie nolieguma spriedumi, pastāv arī ārējs noliegums. Salīdzināsim divus spriedumus: 1) �M. nav vainīgs�; 2) �Nav tiesa, ka M. ir vainīgs�. Noliegums pirmajā spriedumā ir iek�ējs, jo tas attiecas tikai uz predikātu. Noliegums otrajā spriedumā ir ārējs, jo tas attiecas uz visu sprieduma saturu.

Valodā ārējo noliegumu parasti izsaka ar vārdkopām �nav tiesa� vai �nav pareizi�. Ja ārējs noliegums attiecas uz apgalvojuma spriedumu, tad rezultātā iegūstam vienkār�u noliegumu, piemēram: �M. ir vainīgs� (a) � �nav tiesa, ka M. ir vainīgs� (ā).

Ta�u ārējs noliegums var attiekties arī uz nolieguma spriedumu, respektīvi � spriedumu ar iek�ējo noliegumu. Ņemot vērā, ka pirmais noliegums �eit jau ir noticis ar iek�ējo noliegumu, ārēja nolieguma rezultātā iegūstam dubulto noliegumu (angļ. �double negation�), piemēram: �M. ir vainīgs� (a) � �M. nav vainīgs� (ā) � �Nav tiesa, ka M. nav vainīgs� (a).

Nav grūti secināt, ka noliedzo�a sprieduma ārējs noliegums pēc satura ir ekvivalents (līdzīgs nozīmes ziņā) attiecīgajam apgalvojo�am sprie-

dūmam. Tas ir dubultnolieguma likums, kas bija zināms jau sengrieķu filozofam Elejas Zēnonam (ap 490 -430 p.m.ē.): nolieguma noliegums noved pie apgalvojuma. �ī formula lasāma: apgalvojuma sprieduma �a� dubultnoliegums ir ekvivalents apgalvojuma spriedumam.

Ņemot vērā, ka sākotnējais spriedums (a) var būt gan patiess, gan aplams, varam formulēt �ādas kārtulas: 1) ja �a� ir patiess, tad tā vienreizējs noliegums ir aplams, bet dubultnoliegums � patiess; 2) ja �a� ir aplams, tad tā vienreizējs noliegums ir patiess, bet dubultnoliegums � aplams (tabulā: 1 � patiess, 0 � aplams).

Noliegumu virkne var nebeigties dubultnolieguma posmā, bet turpināties trīskār�ā un lielākā noliegumu skaitā. Arī �ajos gadījumos spēkā paliek nule teiktais par vienreizēju un dubultu noliegumu, tikai tas formulējas vispārinātās kārtulās, proti:

1. Jebkur� noliegumu nepārskaitlis ir ekvivalents vienam noliegumam.

2. Jebkur� noliegumu pārskaitlis ir ekvivalents apgalvojumam.

Formulētās kārtulas nav tīri teorētiskas konstrukcijas; uz tām pamatojas cilvēku refleksīvā (analītiskā) domā�ana visda�ādākajās situācijās, kas liek domāt pretinieka vietā.

Tāda prasme ir vajadzīga ne tikai �aha spēlē, bet arī jebkuras personiskas intelektuālas cīņas situācijās. �ādās situācijās uzvar tas, kas pacēlies augstākā refleksijas (nolieguma) līmenī.

Piemēram, ja es kaut ko zinu par pretinieka (noziedznieka) plāniem, tad man ir zināma priek�rocība (1). Ja pretinieks zina, ka es zinu par

viņa plāniem, tad priek�rocība pāriet viņa pusē (2). Ta�u priek�rocība atkal būs manā pusē, ja es zinu, ka viņ� zina, ka es zinu par viņa plāniem (3). Tādējādi, zinot, ka pretinieks gaida no manis attiecīgu rīcību, es varu pārsteigt viņu ar negaidītu manevru. Protams, nav izslēgts, ka viņ� zina, ka es zinu utt. (4). �ādā gadījumā priek�rocība atkal pāriet pie pretinieka (sk. shēmu).

�

Ilustrācijai izmantosim vēstures piemēru. Labi zināms, ka pirms Otrā pasaules kara sākuma Staļins neticēja izlūku ziņojumiem par plānu �Barbarosa�. Tādu absolūti slepenas informācijas ziņojumu bija pārāk daudz, tāpēc Staļinam bija

pietiekams pamats uzskatīt tos par dezinformāciju. Ta�u nav izslēgts, ka Hitlers tie�i uz tādu Staļina reakciju arī cerēja un speciāli nelika �ķēr�ļus informācijas �noplūdei". Ja tas tā ir, tad Hitlers vienkār�i pārspēja Staļinu augstākā refleksijas (nolieguma) līmeni.

Mākslai domāt pretinieka vietā ir ļoti liela loma ari pretizlūko�anas dienestu vervē�anas un pārvervē�anas pasākumos.

Izsekosim tādai pārvervē�anas virknei: 1) Krievijas aģentu pārvervēja ASV slepenais dienests (pirmais noliegums); 2) bet �ī �ķietamā pārver-vē�ana bija jau iepriek� ieplānota no Krievijas speciālo dienestu puses (dubultnoliegums); 3) ta�u Krievijas aģents atzinās, ka tā ir krievu izlūko�anas ieplānota pārvervē�ana (tre�ais noliegums); 4) bet arī �ī fiktīvā atzī�anās bija Krievijas dienestu iepriek� ieplānota (ceturtais noliegums).

Nav grūti saprast, ka nule iztirzātā noliegumu virkne var gadīties ari policijas darbā ar aģentiem. Jāņem vērā, ka jebkur� aģents var vest divkosīgu spēli. Ja tas ir tā, var jautāt � kur� var dro�i zināt par �ī aģenta noliegumu virknes pēdējo posmu?

Viss teiktais par iek�ējā un ārējā nolieguma attiecību pilnā mērā skar ne tikai atributīvo, bet arī attiecību un eksistences spriedumus.

VISPĀRĒJI UN DAĻĒJI spriedumi Vispārējo spriedumu predikāts attiecas uz visu subjekta apjomu. Vispārēji spriedumi var būt kā apgalvojo�i, tā arī noliedzo�i, piemēram: �Visi noziegumi ir sabiedriski bīstamas darbības�; �neviena krāp�ana nav noziegums, kas ir izdarīts aiz neuzmanības�.

Vispārējs spriedums izsakāms ar formulu �visi (neviens) S ir (nav)

P�.

Vispārējos spriedumos nav nozīmes tam, vai subjekts ir vispārīgais vai atsevi�ķais jēdziens. Piemēram, spriedumā �Aristotelis ir loģikas ciltstēvs� predikāts attiecas uz visu subjekta (atsevi�ķs jēdziens �Aristotelis�) apjomu. Tāpēc no loģiskas struktūras viedokļa tas ir vispārējs spriedums.

Vispārēja sprieduma subjekts var būt arī nulles klases jēdziens. Piemēram, vispārējā spriedumā �visskaistākās nāras dzīvo Vecpiebalgas pusē� predikāts attiecas uz visu subjekta (tuk�as klases jēdziens �visskaistākā nāra�) apjomu.

Līdz ar vārdiem �visi� un �neviens� kvantitatīvo operatoru lomā vispārējos spriedumos izmanto arī loģiskos terminus �ikviens�, �jebkur��, �tikai�, �katrs� un citus. Jāņem vērā, ka lielākoties kvantitatīvs operators vispārējos spriedumos tiek izlaists un ir tikai domāts. Piemēram, spriedumā �nepakļau�anās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma� (likuma �Par policiju� 22. p.) domāts kvantitatīvs operators �jebkura�. Spriedumā �cilvēki alkst laimes� tiek domāts kvantitatīvs operators �visi�.

Daļējo spriedumu predikāts attiecas tikai uz subjekta apjoma daļu. Arī daļēji spriedumi var būt kā apgalvojo�i, tā arī noliedzo�i, piemēram: �Da�i Latvijas Saeimas deputāti ir juristi�; �da�iem policistiem nav augstākās izglītības�.

Daļējs spriedums izsakāms ar formulu �da�i S ir (nav) P�.

Līdz ar vārdu �da�i� kvantitatīvo operatoru lomā daļējos spriedumos izmanto ari loģiskos terminus �daudzi�, �vairāki�, �parasti�, �galvenokārt� un citus, piemēram: �Daudzi pusaud�i noziegumus izdarīju�i tikai grupas biedru ietekmēti�; �liela daļa recidīvistu ir hroniski alkoholiķi�.

Arī daļējo spriedumu kvantitatīvs operators bie�i vien tiek izlaists un ir tikai domāts. Piemēram, spriedumā �ne viss ir labs, kas skaists� domāts kvantitatīvs operators �da�s� (�da�s, kas ir skaists, nav labs�).

Starp atributīviem spriedumiem īpa�a vieta ir izslēdzo�iem spriedumiem. Tādu spriedumu predikāts attiecas uz visu subjekta apjomu, izņemot da�us gadījumus, uz kuriem predikāts neattiecas. No formālās puses �ādi spriedumi apvieno gan vispārējo, gan daļējo spriedumu īpatnības, ta�u pēc būtības izslēdzo�ie spriedumi tomēr ir daļējie spriedumi.

Izslēdzo�a sprieduma piemērs ar apgalvojo�u kopulu: �Rajona (pilsētas) tiesai ir piekritīgas visas krimināllietas, izņemot tās, kuras ir piekritīgas apgabaltiesai� (Kriminālprocesa kodeksa 31. p.). Izslēdzo�a sprieduma piemērs ar noliedzo�o kopulu: �Nevienam, izņemot ar likumu īpa�i pilnvarotas personas, nav tiesību iejaukties operatīvās darbības subjektu un to amatpersonu operatīvajā darbībā� (Operatīvās darbības likuma 25. p. 4. daļa).

DIVAS VĀRDA �DA�I� NOZĪMES Svarīga daļēju spriedumu īpatnība ir tā, ka kvantitatīvais operators �da�i� tiek izmantots

gan noteiktā, gan nenoteiktā nozīmē.

Vārdam �da�i� ir noteikta nozīme, ja predikātā domāti tikai da�i subjekta apjomā atspoguļotas klases priek�meti.

Piemēram, daļējais spriedums �da�i policisti ir eksperti kriminālisti� ir noteikts, jo policijā pastāv arī citas specializācijas. Arī daļējais spriedums �da�i dzejnieki nav dramaturgi� ir noteikts, jo ir ari dzejnieki dramaturgi (piemēram, Pu�kins un Rainis).

Vārdam �da�i� ir nenoteikta nozīme, ja predikātā domāti vismaz dati subjekta apjomā atspoguļotas klases priek�meti.

Piemēram, ja, apmeklējot Latvijas Policijas akadēmiju, ārzemju (Iclcgācijas locekļi konstatē, ka �da�i studenti ir labi sportisti�, tad �is apgalvojums neizslēdz, ka ari visi LPA studenti ir labi sportisti.

At�ķirt noteiktus un nenoteiktus daļējus spriedumus nav gruti, ja ir precīzi zināms subjekta un predikāta saturs. Arī izmantojot loģisko akcentu, mutvārdu runā ir viegli saprast, kādā nozīmē lieto kvantitatīvo operatoru �da�i�. Piemēram, izteikumā �da�i (!) bandas locekļi ir recidīvisti� runas akcents rāda uz �ī daļējā sprieduma noteikto nozīmi (�tikai da�i�).

Nereti vārda �da�i� vietā situāciju atvieglo citu loģisko terminu lieto�ana. Piemēram, daļēja sprieduma �huligānismu parasti izdara iereibu�as personas� nenoteikta interpretācija ir izslēgta ar vārdu �parasti", tātad � tikai da�reiz, bet ne vienmēr.

Gadījumos, kad kvantitatīva operatora �da�i� precīza nozīme nav skaidra, ir pieņemts attiecīgus daļējus spriedumus interpretēt nenoteiktā nozīmē, respektīvi � �vismaz da�i, bet varbūt arī visi (neviens)�.

IZDALO�IE SPRIEDUMI Starp vispārējiem un daļējiem spriedumiem īpa�a vieta ir izdalo�iem spriedumiem, jo tiem

ir raksturīga subjekta un predikāta attiecības

maksimālā noteiktība.

Izdalo�ajos spriedumos kaut ko apgalvo vai noliedz tikai par attiecīga sprieduma subjektu.

Izdalo�ie spriedumi ir visi vispārēji spriedumi, kur subjekts un predikāts ir tāpatīgie jēdzieni. Piemēram, izteikums �Alfrēds Kalniņ� ir operas �Baņuta� mūzikas autors� ir izdalo�s spriedums, jo operas �Baņuta� mūzikas autors ir tikai un vienīgi komponists Alfrēds Kalniņ�.

Izdalo�ie spriedumi ir arī da�i daļējie spriedumi. Jāņem vērā, ka izdalo�s daļējs spriedums vienmēr ir ari noteikts daļējs spriedums, bet ne otrādi. Parastos noteiktos daļējos spriedumos tiek precizēts subjekta apjoms, ta�u tā attiecība ar predikātu paliek samērā nenoteikta. Piemēram, no izteikuma �tikai da�i liecinieki ir devu�i liecības� nav skaidrs, vai citas personas (cietu�ais, apsūdzētais) ir / nav sniegu�as liecības.

Izdalo�ā daļējā spriedumā subjekta un predikāta attiecība ir maksimāli noteikta: �tikai da�i S, un tikai S, ir P . Piemēram, izteikumā �da�i noziegumi ir laupī�anas� domāts, ka tikai da�i noziegumi un tikai noziegumi ir laupī�anas.

APVIENOTĀKLASIFIKĀCIJA Jebkur� spriedums raksturojams kā ar noteiktu kvalitāti, tā arī ar noteiktu kvantitāti. Tāpēc apvienotajā klasifikācijā visi atributlvie spriedumi iedalāmi �etros veidos.

Vispārēja apgalvojuma spriedumi tiek apzīmēti ar burtu �A� pēc latiņu vārda �affirmo� (�apgalvoju�) pirmā patskaņa. �ī sprieduma veida formula:

Visi S ir P

Daļēja apgalvojuma spriedumi tiek apzīmēti ar burtu �I� � pēc latīņu vārda �affirmo� otrā patskaņa. �ī sprieduma veida formula:

Da�i S ir P

Vispārēja nolieguma spriedumi tiek apzīmēti ar burtu �E� � pēc latīņu vārda �nego� (�noliedzu�) pirmā patskaņa. �ī sprieduma veida formula:

Neviens S nav P

Daļēja nolieguma spriedumi tiek apzīmēti ar burtu �O� � pēc latīņu vārda �nego� otrā patskaņa. �ī sprieduma veida formula:

Da�i S nav P

8.2. TERMINU IZVERSTĪBA ATRIBUTĪVAJOS SPRIEDUMOS

Kas ir terminu izvērstiba? A Terminu izvērstība vispārēja apgalvojuma spriedumos ❖ Terminu izvērstība daļēja apgalvojuma spriedumos ^ Terminu izvērstība vispārēja nolieguma spriedumos A Terminu izvērstiba daļēja nolieguma

spriedumos

Sprieduma iek�ējā analīze, kā ari to savstarpējo attiecību loģiskā analīze nav iespējamas bez deskriptīvo terminu (subjekta un predikāta) izvērstības noteik�anas.

KAS IR TERMINU Terminu izvērstība izsaka attiecību starp sub-izverstJba? jekta un predikāta apjomiem.

Termins ir izvērsts, ja tā apjoms pilnīgi ietilpst otra termina apjomā vai arī pilnīgi izslēgts no tā.

Piemēram, sengrieķu filozofa Talesa (VI gs.p.m.ē.) izteikumā

�audzinā�anas trūkums grūti izturams� sprieduma subjekts (�audzinā�anas trūkums�) ir izvērsts, jo tas domāts kā pilnīgi ieslēgts predikāta (�tas, kas ir grūti izturams�) apjomā.¹¹

Sengrieķu dzejnieka Menandra (IV gs.p.m.ē.) izteikumā �mantkārīgie cilvēki nekad nav brīvi� ir izvērsts kā sprieduma subjekts (�mantkārīgie cilvēki�), tā arī predikāts (�brīvi cilvēki�), jo to apjomi ir domāti kā pilnīgi izslēgti viens no otra.

Termins nav izvērsts, ja tā apjoms tikai daļēji ietilpst otra termina apjomā vai arī daļēji izslēgts no tā.

Piemēram, spriedumā �da�as Raimonda Paula dziesmas joprojām ir populāras� subjekts (�Raimonda Paula dziesmas�) un predikāts (�populāras dziesmas�) nav izvērsti, jo katra apjoms domāts kā tikai daļēji ieslēgts otra termina apjomā.

Spriedumā �da�iem Ļeņina pieminekļiem nav mākslinieciskas vērtības" subjekta apjoms (�Ļeņina pieminekli�) nav izvērsts, jo tas domāts kā daļēji izslēgts no predikāta (�pieminekļi ar māksliniecisko vērtību�) apjoma. Turpretī �ī sprieduma predikāts ir izvērsts, jo tas ir domāts visā savā apjomā.

Atkarībā no sprieduma kvalitātes un kvantitātes tā terminu izvērstība pakļauta noteiktām kārtulām.

TERMINU IZVĒRSTĪBA Vispārēja apgalvojuma spriedumos subjekts

VISPĀRĒJA vienmēr ir izvērsts, bet predikāts var būt gan

APGALVOJUMA j/vērsts, gan neizvērsts.

SPRIEDUMOS ... . . . .. . . , _

subjekta un predikāta apjomu attiecība domāta kā pakārtotas sugas (subjekts) un pakārtotāja ģints (predikāts) jēdzienu attiecība � saskaņā ar formulu �visi S, bet ne tikai S, ir P� (�visi S ir da�i P�).

No teiktā izriet, ka tādu spriedumu subjekts ir, bet predikāts nav izvērsts. Piemēram, spriedumā �nepakļau�anās policijas darbinieka likumīgajām prasībām (S) ir sodāma (P)� (likuma �Par policiju� 22. p.) subjekta apjoms domāts kā pilnīgi ieslēgts predikāta apjomā, bet predikāta apjoms (�sodāma rīcība�) domāts kā tikai daļēji ieslēgts subjekta apjomā (pastāv arī citas sodāmas darbības).

TERMINU IZVERSTIBA DAĻĒJA APGALVOJUMA SPRIEDUMOS

Da�os vispārēja apgalvojuma spriedumos, kuros subjekts un predikāts ir tāpatīgie jēdzieni (izdalo�os spriedumos), subjekts un predikāts ir izvērsti, jo to apjomi pilnīgi ietilpst viens otrā, piemēram: �Nāvessods (S) ir izņēmuma soda veids (P)� (Kriminālkodeksa 22. p. 1. d.). Tādu spriedumu loģiskā uzbūve atbilst formulai �visi S, un tikai S, ir P� (�visi S ir visi P�).

Daļēja apgalvojuma spriedumos subjekts vienmēr nav izvērsts, bet predikāts var gan būt, gan arī nebūt izvērsts.

Parastos noteiktos daļēja apgalvojuma sprie-dūmos subjekta un predikāta apjomu attiecība domāta kā krustojo�os jēdzienu attiecība � saskaņā ar formulu �tikai da�i S ir da�i P�.

Tādu spriedumu subjekts un predikāts nav izvērsti. Piemēram, spriedumā �bie�i vien ļaunprātīgais huligānisms (S) izpau�as kā preto�anās policijas darbiniekiem (P)� subjekts (�ļaunprātīga huligānisma izpausme�) un predikāts (�rīcība, kas izpau�as kā preto�anās policijas darbiniekiem�) nav izvērsti, jo katra apjoms domāts kā tikai daļēji ieslēgts otra termina apjomā.

Ta�u izdalo�ajos daļēja apgalvojuma spriedumos subjekta un predikāta apjomu attiecība ir domāta kā pakārtotāja ģints (subjekts) un pakārtotās sugas (predikāts) attiecība

saskaņā ar formulu �tikai da�i S, un tikai S, ir P� (�tikai da�i S ir visi P�).

Tādu spriedumu subjekts nav izvērsts, bet predikāts ir izvērsts. Piemēram, spriedumā �da�i policisti (S) ir kriminālpolicijas inspektori (P)� predikāta apjoms domāts kā pilnīgi ieslēgts subjekta apjomā, bet subjekta apjoms � kā tikai daļēji ieslēgts predikāta apjomā.

TERMINU IZVĒRSTĪBAVISPĀRĒJĀ NOLIEGUMA SPRIEDUMOS Vispārēja nolieguma spriedumos subjekts un predikāts vienmēr ir izvērsti. Piemēram,

spriedumā �neviens darījums, kas neatbilst X. . � �

Civillikuma prasībām (S), nav spēkā (P)� subjekts un predikāts (�darījums, kas ir spēkā�) ir izvērsti, jo to apjomi ir domāti kā pilnīgi izslēgti viens no otra.

TERMINU IZVĒRSTlBA-DAĻEJA NOLIEGUMA Daļēja nolieguma spriedumos subjekts vien _m^_{r nav} j_zvērsts, bet predikāts vienmēr ir izvērsts. Ta�u subjekta un predikāta attiecībās �eit ir iespējami divi varianti.

Pirmajā variantā subjekts un predikāts ir krustojo�ies jēdzieni. Piemēram, spriedumā �da�i noziedznieki (S) nav pilngadīgi (P)� subjekta apjoms ir domāts kā daļēji izslēgts no predikāta (�pilngadīgas personas�) apjoma, bet predikāta apjoms ir domāts visā

savā apjoma.

Otrajā varianta subjekts un predikāts ir pakārtotie jēdzieni. Piemēram, spriedumā �da�i noziedznieki (S) nav recidīvisti (P)� predikāta apjoms domāts kā pilnīgi ieslēgts subjekta apjomā, bet subjekta apjoms � kā tikai daļēji ieslēgts predikāta apjomā.

Nobeigumā varam formulēt

divas vispārinātas kārtulas attiecība uz subjekta un predikātā izvērstibu atributīvajos spriedumos:

1. Subjekts vienmēr ir izvērsts vispārējos un nekad nav izvērsts daļējos spriedumos.

2. Predikāts vienmēr ir izvērsts noliedzo�os spriedumos, bet apgalvojo�os spriedumos tas var būt gan izvērsts, gan neizvērsts.

8.3. ATTIECĪBAS STARP ATRIBŪTIVIEM SPRIEDUMIEM

A Pretrunas attiecības Pretējības attiecības Zempretējības attiecības Pakārtojuma attiecības Kopsavilkums

Atributīvus spriedumus ar vienādu subjektu un predikātu sauc par

vienadmatērijas spriedumiem. Tie

var at�ķirties pēc kvalitātes (A-E, 1-0) un kvantitātes (A-I, E-O) vai gan pēc kvalitātes, gan arī pēc kvantitātes (A-0, E-I).

Attiecības starp tādiem spriedumiem pēc to vienlaicīga patiesuma iespējamības apskata ar �loģiskā kvadrāta� shēmas palīdzību.

�i shēma, ko izmantoja jau viduslaiku loģiķi, ir ļoti vienkār�a. Kvadrāta stūri simbolizē atributīvus spriedumus ar vienādu subjektu un predikātu. Kvadrāta malas un diagonāles simbolizē noteiktas attiecības starp spriedumiem. �īs

attiecības ir: 1) pretrunas attiecības (oppositio contradictoria); 2) pretējības attiecības (oppositio contraria); 3) zempretējības attiecības (oppositio subcontraria); 4) pakārtojuma (subalternatio) attiecības.

Minētās attiecības pakļautas noteiktām kārtulām (loģiska kvadrāta kārtulas). Izskatīsim visus attiecību variantus, lietojot vienu un to pasu ilustrējo�o spriedumu.

PRETRUNAS-ATTIECĪBAS Pretrunas (kontradiktārās) attiecībās atrodas vis pārēja apgalvojuma un daļēja nolieguma spriedumi (A-O), kā arī vispārēja nolieguma un daļēja apgalvojuma spriedumi (E-I).

Pretrunas attiecības ir maksimāli noteiktas: pretrunīgi spriedumi nevar būt nedz reizē patiesi, nedz reizē aplami. Ja viens no pretrunīgiem spriedumiem ir patiess, tad otrs noteikti ir aplams, bet, ja viens no tiem ir aplams, tad otrs noteikti ir patiess.

Shematiski visus pretrunas attiecības variantus var attēlot �ādi (�p� � patiesi, �a� � aplami):

A(p)*0(a) E(p)?l(a) ()(p)^A(a) I(p)^E(a)

Piemēram, ja spriedums �visi izsauktie liecinieki ir ieradu�ies � (A) ir patiess, tad spriedums �da�i izsauktie liecinieki nav ieradu�ies� (O) noteikti ir aplams un otrādi. Ja spriedums �neviens izsauktais liecinieks nav ieradies� (E) ir patiess, tad spriedums �da�i izsauktie liecinieki ir ieradu�ies� (I) noteikti ir aplams un otrādi. Pārējās attiecību kombinācijas ir analoģiskas.

PRETĒJĪBASATTIECĪBAS Pretējības (kontrārās) attiecībās atrodas vispārēja apgalvojuma un vispārēja nolieguma spriedumi (A-E).

Pretēji spriedumi nevar but reizē patiesi, bet tie var but reize aplami.

Piemēram, ja spriedums �visi izsauktie liecinieki ir ieradu�ies� (A) ir patiess, tad spriedums �neviens izsauktais liecinieks nav ieradies� (E) noteikti ir aplams un otrādi. Ta�u no pirmā sprieduma aplamības dro�i secināt par otra sprieduma patiesumu mēs nevaram, jo tas var būt gan patiess, gan arī aplams (ja faktiski ieradu�ies ir tikai da�i izsauktie liecinieki).

Shematiski pretējības attiecības pamatvariantus var attēlot �ādi ("p?a nozīmē �nenoteikti�):

A (p) - E (a) A (a) -E (p?a)

E (p) -A (a) E (a) -A (p?a)

Izņēmums no �īm kārtulām ir attiecības starp vispārējiem spriedumiem, kuros subjekts ir atsevi�ķais jēdziens. Tādu spriedumu savstarpējās attiecības ir pakļautas pretrunīgu spriedumu attiecību kārtulām. Piemēram, ja spriedums �aizdomās turētais N. ir bijis nozieguma vietā� (A) ir patiess (aplams), tad spriedums �aizdomās turētais N. nav bijis nozieguma vietā� (E) noteikti ir aplams (patiess).

ZEMPRETĒJĪBASATTIECĪBAS Zempretējības (subkontrārās) attiecībās atrodas daļēja apgalvojuma un daļēja nolieguma spriedumi (I-O). Termins �zempretēji� nozīmē tikai to, ka daļēji spriedumi (I un O) ir loģiski pakļauti vispārējiem spriedumiem (A un E), kas savā starpā ir pretēji jēdzieni.

Zempretējības attiecība ir savdabīgs pretējības attiecības spogulis � zempretēji spriedumi nevar būt reizē aplami, bet tie var būt reizē patiesi.

Jāņem vērā, ka loģiskā kvadrāta attiecībās kvantitatīvo operatoru �da�i� iztulko nenoteiktā nozīmē � vismaz da�i, bet varbūt arī visi (neviens).

Piemēram, ja ir aplami, ka �da�i izsauktie liecinieki ir ieradu�ies� (I), tad katrā ziņā ir patiesi, ka �da�i izsauktie liecinieki nav ieradu�ies� (O). Ta�u no patiesa apgalvojuma �da�i izsauktie liecinieki ir ieradu�ies� viennozīmīgi vēl neizriet sprieduma �da�i izsauktie liecinieki nav ieradu�ies� aplamība (jo īstenībā varbūt ne tikai da�i, bet arī visi izsauktie liecinieki ir ieradu�ies).

Shematiski visus zempretējības attiecības variantus var attēlot �ādi: I (a) -> O (p) I (p) -* O (p ? a)

O (a) - I (p) O (p) -► I (p ? a)

PAKĀRTOJUMA-ATTlECĪBAS Pakārtojuma attiecībās atrodas vienādas kvalitātes spriedumi: vispārēja apgalvojuma un daļēja apgalvojuma (A-I), kā arī vispārēja nolieguma un daļēja nolieguma spriedumi (E-O).

Pakārtojuma attiecībās pastāv �etri varianti.

1. Ja pakārtotājs (vispārējs) spriedums ir patiess, tad arī pakārtots (daļējs) spriedums noteikti ir patiess.

Piemēram, ja patiesi, ka �visi izsauktie liecinieki ir ieradu�ies� (A), tad jo vairāk ir patiesi, ka �da�i izsauktie liecinieki ir ieradu�ies� (I). �īs attiecības shematisks attēlojums:

A(p)-*ī(p) E(p)-0(p)

2. Ja pakārtotājs spriedums ir aplams, tad pakārtots spriedums var būt gan patiess, gan ari aplams.

Piemēram, no pakārtotāja sprieduma �visi izsauktie liecinieki ir ieradu�ies� (A) aplamības mēs nevaram dro�i secināt par pakārtota sprieduma �da�i izsauktie liecinieki ir ieradu�ies� (I) patiesumu (jo īstenībā varbūt neviens izsauktais liecinieks nav ieradies). �īs attiecības shematisks attēlojums:

A (a) -* I (p?a) E (a) - () (p?a)

3. Ja pakārtots (daļējs) spriedums ir patiess, tad pakārtotājs (vispā rējs) spriedums var būt gan patiess, gan arī aplams.

Piemēram, ja pakārtots spriedums �da�i izsauktie liecinieki ir ieradu�ies� (I) ir patiess, tad jautājums par pakārtotāja sprieduma �visi izsauktie liecinieki ir ieradu�ies� (A) patiesumu paliek atklāts (jo īstenībā var būt, ka da�i izsauktie liecinieki nav ieradu�ies). Minētās kārtulas pārkāp�ana bie�i noved pie pārsteidzīgas vispārinā�anas kļūdas (sk. 15. nod ). �īs attiecības shematisks attēlojums:

1 (P) -* A (p?a) O (p) -� E (p?a)

4. Ja pakārtots spriedums ir aplams, tad ari pakārtotājs spriedums noteikti ir aplams.

Piemēram, ja aplami, ka �da�i izsauktie liecinieki ir ieradu�ies� (I), tad jo vairāk aplami, ka �visi izsauktie liecinieki ir ieradu�ies� (A). �īs attiecības shematisks attēlojums:

I (a) -> A (a) O (a) -� E (a)

Tātad no minētiem �etriem pakārtojuma attiecību variantiem absolūti noteiktas ir tikai divas attiecības pirmā un ceturtā.

KOPSAVILKUMS Visas izskatītās loģiskā kvadrāta kārtulas ir savstarpēji saistītas. Lai pārliecinātos, ka tas tā tie�ām ir, to varam izsekot, virzoties pa kvadrāta malām un diagonālēm. �ī virzība var būt da�āda, kaut vai �āda:

A(p) -* I(p) -� E(a) -*� A(p?a)

E(p) -� I(a) -* A(a) O(p) -� E(p?a)

I(a) -* E(p) -> O(p) -> A(a) -* I(p?a)

Summējot teikto par visām �etrām loģiskā kvadrāta attiecībām, varam secināt:

1. Spriedumi, kas atrodas pakārtojuma attiecībās (A I, E-O), ir savienojamie spriedumi, jo tie var būt reizē patiesi, kā arī aplami.

2. Spriedumi, kas atrodas zempretējības attiecībās (I-O), ir daļēji savienojamie spriedumi, jo tic var būt reizē patiesi, kaut gan nevar būt reizē aplami.

3. Spriedumi, kas atrodas pretējības (A-E) un pretrunas attiecībās (A-O, E-I), ir nesavienojamie spriedumi, jo tie nevar būt reizē patiesi.

Katra atributīvā sprieduma veida attiecības (premisa) ar trim pārējiem

* sprieduma veidiem (secinājums) pēc to vienlaicīga patiesuma iespējamības parādītas zemāk tabulā.

Attiecības starp atributīviem spriedumiem atbilsto�i loģiskajam kvadrātam pla�i izmantojamas loģiskā analīzē. Ja mūsu rīcībā eso�ā informācija ļauj kvalificēt kādu atributīvo spriedumu kā patiesu vai aplamu, tad saskaņā ar loģiskā kvadrāta kārtulām var izdarīt vairāk vai mazāk dro�us secinājumus par trīs atliku�o spriedumu � ar to pa�u subjektu un predikātu � patiesumu.

Piemēram, ja konstatējam, ka spriedums �da�i aizdomās turētie ir bandas �Melnais kaķis� locekļi" (I) ir patiess, tad varam secināt: I) spriedums �neviens aizdomās turētais nav bandas �Melnais kaķis� loceklis�� (E) noteikti ir aplams: l(p) -� E(a); 2) spriedums �visi aizdomās turētie ir bandas �Melnais kaķis� locekļi" (A) var būt gan patiess, gan arī aplams: l(p) -� A (p?a);

3) spriedums �da�i aizdomās turētie nav bandas �Melnais kaķis" locekļi" (O) arī var būt gan patiess, gan aplams: I (p) -* O (p?a).

Cits piemērs. Pieņemsim, ka konstatēta sprieduma �da�as pēdas neatstāja noziedznieks� (O) aplamība. �ādā gadījumājāsecina: I) spriedums �visas pēdas atstāja noziedznieks� (A) noteikti ir patiess: O (a) -* A (p); 2) spriedums �nevienu pēdu neatstāja noziedznieks� (E) noteikti ir aplams: O (a) -* E (a); 3) spriedums �da�as pēdas atstāja noziedznieks� (I) noteikti ir patiess: O (a) -� I (p).

VINGRINĀJUMI 1. uzdevums. Nosakiet �ādu atributlvo spriedumu loģisko uzbūvi, kvalitāti un kvantitāti. Nosakiet terminu izvērstību un attēlojiet apļu shēmās attiecības starp subjektu un predikātu.

1. Kratī�ana ir izmeklē�anas darbības veids.

2. Daudziem notiesātiem pusaud�iem ir zems kultūras līmenis.

3. Tī�s dzīvības apdraudējums ir visrupjākā antisabiedriskas uzvedības izpausme.

4. Da�i noziegumi netiek izdarīti ar iepriek�ēju nodomu.

5. �Netaisnīgais ir bezgodis� (Marks Aurēlijs).

6. Huligānisms ir noziegums, kas viscie�āk saistīts ar �ūpību un alkoholismu.

7. Bie�i vien autotransporta vadītāju noziedzīgās rīcības motivācijai raksturīgi avantūrisma un azarta elementi.

8. �Neviens cilvēks, kas ir krietns, nav man sve�s� (Mcnandrs).

9. Krāp�anas subjektiem vidēji ir samērā augsts izglītības līmenis.

10. Starp personām, kas notiesātas parslcpcnām zādzībām, ir visaugstākais speciālā recidīva līmenis.

11. Ne vienmēr tam taisnība, kas stipri bļauj.

12. Vairāk nekā puse personu, kas notiesātas par slepkavību, agrāk jau sodītas par citiem noziegumiem.

13. Likumdo�anas vara Latvijas Republikā pieder Saeimai.

14. Nevienam lieciniekam nav tiesības atteikties no liecinā�anas tiesā.

15. Pieredze ir labākais skolotājs (�usus magister est optimus�).

16. Zādzības veicina atsevi�ķu iedzīvotāju bezrūpīga attieksme pret savas mantas glabā�anu.

17. Zinā�anas ir spēks (�scientia est potentia�).

18. Pēc Kriminālkodeksa 100. panta (jaunpiedzimu�a bērna slepkavība, ko izdarījusi bērna māte) tiek notiesātas tikai sievietes.

19. Mantiskie noziegumi pret personisko īpa�umu galvenokārt tiek izdarīti pilsētās.

20. �Mums nav nekādu citu ideju par visaugstāko būtni, izņemot tās idejas, kuras uzzinām, pārdomājot pa�i savas garīgās spējas� (Hjūms).

21. Nepilngadīgajiem ir nosliece apvienoties neformālās grupās.

22. Vara pār sevi ir augstākā vara.

23. Amatnoziegumiem var būt nopietnas ekonomiskas sekas.

24. Viduslaiku filozofi devu�i lielu ieguldi jumu loģikas attīstībā.

25. Visizplatītākā ļaunprātīga huligānisma forma ir huligānisms, kas saistīts ar vardarbību.

26. Samērā daudz nepilngadīgo pirms nozieguma nav ne mācīju�ies, ne strādāju�i.

27. Ne viss ir zelts, kas spīd.

28. �Pa�savaldī�anās trūkums ir kaitīgs� (Taless).

29. Huligānismu visvairāk izdara gados jauni cilvēki.

30. �Nelaikā pateikts vārds var visu dzīvi izpostīt�(Mcnandrs).

31. Darbs dara meistaru (�fit fabrieando faber�).

32. Personas, kas nodarboju�ās ar krāp�anu, parasti rīkoju�ās skaidrā prātā.

33. �Nevarība ir vienīgais netikums, ko nav iespējams labot" (Laro�fuko).

34. Iereibis cilvēks bie�āk nokļūst konflikta situācijās.

35. Prieks ir vislabākais ārsts.

2. uzdevums. No spriedumu terminiem ar norādi uz to izvērstību veidojiet atributivus spriedumus. Attiecības starp subjektu un predikātu attēlojiet apļu shēmās.

1. Noziegums (S, izv.). Sabiedriski bīstama darbība (P, nav izv.).

2. Latvijas policists (S, nav izv.). Kriminālpolicijas inspektors (P, nav izv.).

3. Laupī�ana (S, nav izv.). Noziegums pret personisko īpa�umu (P, izv.).

4. Policists (S, nav izv ). Mācību teicamnieks (P, nav izv.).

5. Latvijas pilsēta (S, izv.). Eiropas pilsēta (P, nav izv.).

6. Zādzība (S, nav izv.). Noziegums pret valsts īpa�umu (P, nav izv.).

7. Valmieras cietums (S, izv.). Slēgtais cietums (P, nav izv.).

8. Augs (S, nav izv.). Koks (P, izv.).

9. Rīga (S, izv.). Latvijas lielākā pilsēta (P, izv.).

10. Zinātnieks (S, nav izv.). Komponists (P, nav izv.).

11. Planēta (S, izv.). Zvaigzne (P, izv.).

12. Vainīgā personības novērtējums (S, nav izv.). Nosacījums taisnīga soda piesprie�anai (P, nav izv.).

13. Sengrieķu filozofs (S, nav izv.). Loģikas ciltstēvs (P, izv.).

14. Eduards Pāvuls (S, izv.). Izcils skatuves mākslinieks (P, nav izv.).

3. uzdevums. Attēlojiet apļu shēmās attiecības starp atributīvo spriedumu subjekta un predikāta apjomiem.

1. Da�i policisti mācās.

2. Tikai da�i policisti mācās.

3. Da�i policisti, un tikai policisti, mācās.

4. Visi policisti, un tikai policisti, mācās.

5. Visi policisti, bet ne tikai policisti, mācās.

6. Neviens policists nemācās.

7. Da�i policisti nemācās.

8. Tikai da�i policisti nemācās.

9. Da�i policisti, un tikai policisti, nemācās.

10. Da�i policisti, bet ne tikai policisti, nemācās.

4. uzdevums. Uzskatot, ka �ie spriedumi ir patiesi, nosakiet, ko var teikt par trīs pārējo spriedumu patiesumu saskaņā ar loģiskā kvadrāta kārtulām.

1. Vaļsirdīga atzī�anās ir vainu mīkstino�s apstāklis.

2. Kriminālsods nav pa�mērķis.

3. Da�i augi nesatur indīgas vielas.

4. Da�i studenti mācās vācu valodu.

5. Lakstīgala ir dziedātājputns.

6. �im likumam nav atpakaļejo�a spēka.

7. Da�as pilsētas ir valstu galvaspilsētas.

8. Da�as sēnes nav ēdamas.

9. Rēzekne nav Kurzemes pilsēta.

10. Studentiem jāliek eksāmeni.

11. Neviens sliņķis nav pelnījis uzslavu.

12. Da�i otrā kursa studenti mācās labi.

13. Visas nāras dzied skaistas dziesmas.

14. Zemgale ir Latvijas līdzenākais rajons.

15. Laupī�ana ir pabeigts noziegums uzbrukuma brīdī.

5. uzdevums. Uzskatot, ka minētie spriedumi ir aplami, nosakiet, ko var teikt par trīs pārējo spriedumu patiesumu saskaņā ar loģiskā kvadrāta kārtulām.

1. Visi bandas �Vilka midzenis� locekļi ir recidīvisti.

2. Neviena �ūska nav indīga.

3. Da�i noziegumi nav sabiedriski bīstami.

4. Da�as zvaigznes ir apdzīvotas.

5. Visi liecinieki M. lieta deva patiesas liecības.

6. Daugava ietek Kaspijas jūrā.

7. Neviens noziegums nevar tikt izdarīts bezdarbības veidā.

8. Da�i studenti nenoliek eksāmenu loģikā.

9. �ie gredzeni ir zelta.

10. Mēness ir Zemes mākslīgais pavadonis.

11. Neviena Eiropas zeme nav unitāra valsts.

12. Visi komponisti ir pianisti.

13. Jebkur� melu veids pelna nosodījumu.

14. Neviens cilvēks nenodzīvo līdz 100 gadiem.

9. nodala. SALIKTI SPRIEDUMI

♦ Konjunkcija ♦ Vāja disjunkcija ♦ Stingra disjunkcija +

Implikācija

No�ēlojams ir tas, kur� maz ko vēlas un daudz kā baidās.

Frānsiss Bekons

Salikti spriedumi sastāv no diviem vai vairākiem vienkār�iem spriedumiem, kas tiek saistīti ar da�ādiem loģiskiem saikļiem.

Atkarībā no loģiskā saikļa rakstura iz�ķir trīs salikto spriedumu pamatveidus: 1) savienojuma spriedums (konjunkcija); 2) sadalāmais spriedums (disjunkcija); 3) nosacījuma spriedums (implikācija).

9.1. KONJUNKCIJA

Konjunkcijas būtība un īpatnības Konjunkcijas saīsinātās formas ^ Komutācijas likums Konjunkcijas locekļu grupē�ana

-$� Konjunkcijas patiesuma nosacījumi ^ Konjunkcija loģiski tiesiskā analīzē Konjunkcija tiesību normu definē�anā

Saskaņā ar loģikā pieņemto terminoloģiju savienojuma spriedumus sauc par konjunktīviem spriedumiem jeb konjunkciju (lat. �coniunctio� � saistība).

Konjunkcija tiek veidota no vairākiem vienkār�iem spriedumiem ar loģisko saikli �un�. Konjunkcijas piemērs, kurā savienoti divi vienkār�ie

KONJUNKCIJAS BŪTĪBA UN ĪPATNĪBAS

spriedumi: �Bij� vasara toreiz tik zaiga, un ziedēja pļavas un sils�.

Konjunkcijas visvienkār�ākā formula �a A b� lasāma: �a� un �b� (zīme � A � ir apgriezts burts �v�).

Da�reiz izmanto ari citu konjunkcijas apzīmējumu: �a b Lai kopējas salikto spriedumu kombinācijas būtu vieglāk pārskatāmas, nereti vienlaikus izmanto abus apzīmējuma variantus.

Jāņem vērā, ka konjunkcijā saiklim �un� ir nevis gramatiskā, bet loģiskā nozīme. Tāpēc gramatiskā saikļa �un� vietā konjunktīvos spriedumos izmantojami arī gramatiskie saikļi �bet�, �arī� un citi, piemēram: �Katrs par taisnību taurē, bet ne katrs taisnību mīl�. Galvenais konjunkcijas specifikā ir tas, ka jebkuram gramatiskam saiklim ir savienojuma, bet nevis kāda cita nozīme.

Bie�i vien konjunktīvais saiklis vispār netiek izteikts ar vārdiem (gramatiskiem saikļiem), bet ir tikai domāts, piemēram: �Skaistums zūd, tikums pastāv�; ��aklums dod maizi, slinkums � trūkumu�.

KONJUNKCIJAS -SAĪSINĀTĀS FORMASParastā sarunvalodā, kā ari tiesību normu formu lējumos konjunkcijas (arī citu salikto spriedumu veidu) sastāvdaļas samērā reti formulē pla�i izvērstā formā, respektīvi � katru ar savu subjektu un predikātu. Daudz bie�āk konjunkciju izsaka saīsinātās formās.

Pirmā no tām ir konjunkcija ar kopējo subjektu, kas attiecas uz da�ādu vienkār�u spriedumu predikātiem, piemēram: �Latvijas valsts dro�ību sargā policija, armija un zemessardze�.

Satversmes 36. pants tiek formulēts saīsinātas konjunkcijas formā ar kopējo subjektu un diviem da�ādiem predikātiem: �Valsts Prezidentu ievēlē (S) aizklāti balsojot (P^l) ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu (P²)�. �o konjunkciju veido divi vienkār�ie spriedumi: �S ir P¹� un �S ir P²�.

Fran�u filozofa Voltēra izteikumā kopējais subjekts attiecas uz trim da�ādiem predikātiem: �Darbs (S) mums palīdz izsargāties no trim lieliem ļaunumiem: no garlaicības (P¹), netikuma (P²) un trūkuma (P³)�. �o konjunkciju veido trīs vienkār�ie spriedumi: �S ir P¹�, �S ir P²� un �S ir P³�.

Otra konjunkcijas saīsināta forma ir konjunktīvais spriedums ar kopējo predikātu, kas attiecas uz da�ādu vienkār�u spriedumu subjektiem, piemēram: �Latvija, Lietuva un Igaunija ir Eiropas valstis�.

Antīkās pasaules filozofa Epikūra izteikumā kopējais predikāts attiecas uz diviem da�ādiem subjektiem: �Miesas veselība (S¹) un netraucēts dvēseles miers (S²) ir laimīgas dzīves piepildījums (P)�. �o konjunkciju veido divi vienkār�ie spriedumi: �S¹ ir P� un �S² ir P�.

Operatīvās darbības likuma 8. panta 3. daļa formulēta saīsinātas konjunkcijas formā ar trim da�ādiem vienkār�o spriedumu subjektiem un vienu tiem kopējo predikātu: �Operatīvās darbības pasākumu organizācija (S¹), metodika (S²) un taktika (S³) ir dienesta noslēpums (P)�. So konjunkciju veido trīs vienkār�ie spriedumi: �S¹ ir P�, �S² ir P� un �S³ ir P�.

Pastāv ari tre�ā � jaukta konjunkcijas saīsinātā forma, kad vairāki subjekti attiecas uz katru no vairākiem predikātiem un tie pa�i predikāti attiecas uz katru no vairākiem subjektiem.

Piemēram, Operatīvās darbības likuma 4. panta 1. daļas formulējumā divi subjekti attiecas uz katru no �etriem predikātiem, bet katrs no predikātiem � uz katru subjektu: �Operatīvā darbība organizējama (S¹) un veicama (S²), pamatojoties uz likumību (P¹), ievērojot vispārējās cilvēka tiesības (P²), sadarbojoties ar iedzīvotājiem (P³) un balstoties uz viņu palīdzību (P⁴)� �o konjunkciju veido astoņi vienkār�ie spriedumi: �S' ir P¹�, �S¹ ir P²�, �S¹ ir P³�, �S¹ ir P⁴�, �S² ir P¹�, �S² ir P²�, �S² ir P³�, �S² ir P⁴�.

KOMUTĀCIJAS LIKUMSAttiecībā uz konjunkciju darbojas komutācijas likums (lat. �commulativus� � mainīgais), sa

skaņā ar kuru salikta sprieduma locekļu secība nemaina tā kopējo saturu. �ī likuma formula attiecībā uz konjunkciju: a A b = b A a.

Piemēram, izteikts konjunktīva sprieduma formā sakāmvārds �uzmanies, ko tu saki, kad un kam� pilnā mērā saglabās savu saturu un jēgu, ja mēs �o konjunkcijas veidoto trīs vienkār�o spriedumu secību (�uzmanies, ko tu saki�, �uzmanies, kad tu saki� un �uzmanies, kam tu saki�) mainīsim jebkurās citās kombinācijās.

Nav grūti pārliecināties, ka teiktais attiecas ari uz likuma �Par policiju" 5. pantu, kura konjunktīvais formulējums ietver septiņus vienkār�us spriedumus: �Policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību (a), humānismu (b), cilvēka tiesības (c), sociālo taisnīgumu (d), atklātumu (c), vienvadību (f) un balstoties uz iedzīvotāju palīdzību (g)".

Jāņem vērā, ka atsevi�ķos gadījumos, īpa�i tiesību normu formulējumos, konjunkcijas locekļu secībai var būt noteikta nozīme. Tas

attiecas uz gadījumiem, kad, tikai pateicoties iepriek�ējam konjunkcijas loceklim, var saprast katru nāko�o konjunkcijas locekli.

Izskatīsim Civillikuma 1042. pantu: �Zemes īpa�niekam pieder ne vien tās virsa (a), bet arī gaisa telpa virs tās (b), kā arī zemes slāņi zem tās (c) un visi izrakteņi, kas tajos atrodas (d)�. Acīm redzami, ka �īs konjunkcijas locekļu secības pārveido�ana prasīs arī visa panta jaunu formulējumu, jo eso�ajā loģiskajā konstrukcijā pēdējo konjunkcijas locekli (d) nekādi nevar pārvietot konjunkcijas sākumā.

Ar komutācijas likuma palīdzību viegli at�ķirt īsto konjunkciju no tā sauktās �ķietamās konjunkcijas, kurā saiklim �un� ir nevis savienojuma, bet cita nozīme.

Salīdzināsim divus Bībeles pantus. No Jaunās Derības: �Daudzi, kas bija pirmie, būs pēdējie, un kas bija pēdējie, bus pirmie� (Matejs 19 : 30). Viegli pamanīt, ka �is konjunkcijas veidoto divu vienkār�u spriedumu vietas pārmaiņa nemainīs citētā panta kopējo jēgu. Ta�u diez vai to pa�u mēs teiktu par �ādu Vecās Derības pantu: �Slinkums ieaijā miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu' (Sal. Pam. 19: 15). �i saliktā sprieduma divu vienkār�o spriedumu secība ir būtiska, jo ar tās izmaiņu citētā panta kopējā jēga būtu pazaudēta. Gramatiskam saiklim �un" �eit ir acīmredzama nevis konjunktīva (savienojuma), bet cita nozīme (sk. 9. 4. sad ).

KONJUNKCIJAS LOCEKĻUGRUPĒ�ANA Ja pilnībā abstrahējas no salikta sprieduma satura (kā to ari dara matemātiskā loģika), tad

attiecībā uz konjunktīvo spriedumu komutācijas likumam būtu absolūts un bezierunu raksturs. Ta�u dabiskas valodas runas konstrukcijas atsevi�ķos gadījumos prasa komutācijas likuma ierobe�ojumu. Kā izpau�as �is ierobe�ojums?

Bie�i vien nolūkā pareizi interpretēt konjunkcijas jēgu tās locekļus nākas sadalīt atsevi�ķās grupās. Izskatīsim spriedumu: �Neesiet pasīvi cietēji, bet esiet aktīvi domu domātāji, aktīvi darba darītāji� (K. Ulmanis). Ņemot vērā �īs konjunkcijas saturu un kopējo jēgu, trīs to veidojo�os vienkār�os spriedumus ir lietderīgi shematiski attēlot nevis ar parastu uzskaitījumu, bet ar iekavu palīdzību: a A (b A c).

Izskatīsim citu konjunkciju: �Dari pats, spried pats, un lai tevi nebiedē citu spriedumi� (R.Kaudzīte). Arī �is konjunkcijas trīs sastāvdaļas shematiski lietderīgi attēlot ar iekavu palīdzību, tikai citā kombinācijā, proti: (a A b) A c.

Vel vairāk teiktais attiecas uz konjunkcijām ar sare�ģītākām loģiskām struktūrām. Izskatīsim Jaunās Derības pantu: �Bērniņi, nemīlēsim vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību� (I. Jānis 3:18). �o konjunktīvo spriedumu veido �etri vienkār�ie spriedumi: �Bērniņi, nemīlēsim vārdicm' (a); �bērniņi, nemīlēsim ar mēli� (b); �bērniņi, mīlēsim ar darbiem� (c); �bērniņi, mīlēsim ar patiesību" (d). Ņemot vērā minētā izteikuma kopējo jēgu, konjunkcijas loģiskā struktūra shematiskā attēlojumā izskatīsies �ādi: (a a 1>) a (c a d).

Arī izteiktas konjunkcijas formā tiesību normu precīzs skaidrojums da�reiz prasa kombinēt konjunkcijas locekļus atsevi�ķās grupās. Izskatīsim Kriminālprocesa kodeksa 41. panta 1. daļu: �Prokurors kriminālprocesā uzrauga izziņas iestā�u darbību (a), organizē (b), vada (c) un veic (d) pirmstiesas Izmeklē�anu, kā arī uztur valsts apsūdzību tiesā (e)�. �īs konjunkcijas otro, tre�o un ceturto sastāvdaļu (b, c un d) ir lietderīgi grupēt kopā, jo tās visas attiecas uz prokurora dienesta pienākumiem pirmstiesas izmeklē�anā. Tāpēc �īs konjunkcijas kopējais shematiskais attēlojums izskatīsies �ādi: a A (1) A c A d) A e.

KONJUNKCIJAS PATIESUMANOSACĪJUMI Konjunkcija ir patiesa tikai tad, ja patiesi ir visi tās locekļi. Gadījumā, ja kaut viens konjunkcijas loceklis ir aplams, tad ir aplama arī visa konjunkcija kopumā.

Teikto var parādīt konjunkcijas patiesuma tabulā ar diviem konjunkcijas locekļiem (1 � patiesi, 0 � aplam). Izskatīsim konjunkcijas formā

izteiktu Civillikuma 163. pantu (ģimenes tiesību daļa): �Adoptētājam jābūt rīcības spējīgam (a), vismaz divdesmit piecus gadus vecam (b) un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo (c)�. Gadījumā, ja reālā situācijā adoptētājs neatbilst kaut vai vienai no trim �ajā pantā minētajām prasībām, adoptē�ana nav iespējama. Tikai visas trīs prasības veido nepiecie�amo nosacījumu kopumu, lai kāda persona varētu pretendēt uz adoptētāja statusu.

Konjunkcijas patiesuma nosacījumu būtība ir loģiskais reizinājums (4. 3. sad.). �ajā ziņā konjunkcijai ir analoģija ar kontaktshēmas virknes saslēgumu.

Kā zināms, �āda veida saslēgums darbojas tikai tad, ja visi ķedes kontakti ir savienoti.

KONJUNKCIJA LOĢISKI 1IESISKA-ANAL1ZE Tiesību normu lielum lielais vairākums izteikts salikto spriedumu' formā. Tāpēc salikto spriedu_mļJ ļoģjjļķļ tiesiskai analīzei ir ļoti svarīga nozī

me atsevi�ķu likuma pantu un tiesisko definīciju interpretē�anā un to juridiskās jēgas noskaidro�anā.

Kā jau redzējām iepriek�minēto pantu analīzē, da�as tiesību normas ir izteiktas tīras konjunkcijas formā. Atsevi�ķu pantu tiesiskā analīze galvenokārt prasa to iek�ējās loģikas noskaidro�anu, bet analīzes rezultātā � attiecīgas loģiskas konstrukcijas shematisko attēlojumu.

Izskatīsim Kriminālkodeksa 29. panta 2. daļu: �Naudas sods atbilsto�i izdarītā nozieguma smagumam un vainīgā mantas stāvoklim nosakāms vienas līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēne�algu apmērā (minimālajās mēne�algās), spriedumā norādot arī �ā naudas soda summu

Latvijas Republikas naudas vienības�. �I tiesību norma izteikta konjunktīva sprieduma formā. Konjunkcijas sastāvdaļas:

1) naudas sodam jāatbilst izdarītā nozieguma smagumam (a);

2) naudas sodam jāatbilst vainīgā mantas stāvoklim (b);

3) naudas sods nosakāms vienas līdz simt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēne�algu apmērā (c);

4) nosakot naudas sodu, spriedumā jānorāda arī �ā naudas soda summa Latvijas Republikas naudas vienībās (d).

Ņemot vērā izskatītā panta loģisko konstrukciju un tiesisko jēgu, tā shematiskais attēlojums būs �āds:

(a A b) A (c A d)

Izskatīsim Civillikuma (ģimenes tiesību daļa) 56. pantu: �Laulā�ana notiek, personīgi klātesot līgavainim un līgavai, kā ari diviem pilngadīgiem lieciniekiem�. �ī tiesību norma ari izteikta konjunktīva sprieduma formā. Konjunkcijas sastāvdaļas:

1) laulā�ana notiek, personīgi klātesot līgavainim (a);

2) laulā�ana notiek,pcrsonīgi klātesot līgavai (b);

3) laulā�ana notiek, personīgi klātesot lieciniekiem (c);

4) lieciniekiem jābūt diviem (d);

5) lieciniekiem jābūt pilngadīgiem (c).

Ņemot vērā izskatītā panta loģisko konstrukciju un tiesisko jēgu, tā shematiskais attēlojums būs �āds:

a A b A [c � (d A e)j

KONJUNKCIJA Jebkura definīcija būtībā ir noteikts salikta sprie-

TIESĪBU NORMU DEFINĒ�ANA duma paveids, kam nepiecie�ama rūpīga loģiskāanalīze. Vairākas tiesību normu definīcijas ir izteiktas konjunktīvo spriedumu formā.

Izskatīsim definīciju: �Neslavas cel�ana ir apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojo�u izdomājumu izplatī�ana� (Kriminālkodeksa 127. p.). �is lakoniskais formulējums tomēr prasa izvērstu loģiski tiesisko analīzi, jo tā sastāvā domāti se�i konjunktīvi saistīti vienkār�ie spriedumi:

1) neslavas cel�ana ir apzināts darījums (a);

2) neslavas cel�ana ir izdomājums (b);

3) �is izdomājums ir nepatiess (c);

4) �im izdomājumam ir apkaunojo�s raksturs (d);

5) neslavas cel�ana attiecas nevis uz sevi pa�u, bet uz otru personu (e);

6) neslavas cel�ana tiek izplatīta (f).

Neslavas cel�anā nozieguma sastāvs ir tikai tad, ja konstatē visus se�us izskatītās konjunkcijas locekļus. Ņemot vērā definīcijas loģisko konstrukciju, tās shematiskais attēlojums izskatīsies �ādi: a A |b � (c A d) ļ A e A f

Izskatīsim Civillikuma (mantojuma tiesību daļa) 427. pantu: �Ar atstum�anu no mantojuma jāsaprot rīkojumā nāves gadījumam izteiktā griba, lai tas, kam ir tiesība mantot pēc likuma, nekļūst par mantinieku�. �ī definīcija izteikta konjunktīva sprieduma formā. Konjunkcijas sastāvdaļas:

1) atstum�ana no mantojuma ir rīkojuma nāves gadījumam izteiktā griba (a);

2) atstum�ana no mantojuma attiecas uz subjektu, kam ir tiesības mantot pēc likuma (b);

3) atstum�anas no mantojuma mērķis ir noteikta subjekta nekļū�ana par mantinieku (c).

Tādējādi izskatītās definīcijas loģiskas konstrukcijas shematiskais

attēlojums būs �āds:

a A [b A cļ

Izskatīsim vēl vienu Civillikuma (saistību tiesību daļa) definīciju: �Dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības pie�ķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību� (1912. p.). Ari �ī definīcija izteikta konjunktīva sprieduma formā. Konjunkcijas sastāvdaļas:

1) dāvinājums ir tiesisks darījums (a);

2) dāvinājums ir devības izpausme (b);

3) dāvinājums attiecas uz otru personu (c);

4) dāvinājums nav saistīts ar atlīdzību (d);

5) dāvinājums ir kādas mantiskas vērtības pie�ķir�ana (e).

Izskatītās definīcijas loģiskās konstrukcijas shematiskais attēlojums: aAbAcAdAe

Ļoti bie�i konjunkcija, t.sk. ari tiesību normās un definīcijās, tiek lietota da�ādās kombinācijās ar citām salikto spriedumu formām.

9.2. VĀJA DISJUNKCIJA

1�.

Vājas disjunkcijas būtība un īpatnības Vājas disjunkcijas patiesuma nosacījumi Distribūcijas likumi Vājas disjunkcijas un konjunkcijas kombinācijas

Saskaņā ar loģikā pieņemto terminoloģiju sadalāmus spriedumus sauc par disjunktīviem spriedumiem jeb disjunkciju (lat. �disiunctio� � sadalījums). Disjunkciju veido no vairākiem vienkār�iem spriedumiem ar loģisko saikli �vai�.

Loģiskajam saiklim �vai� ir divas loģiskās nozīmes � neizslēdzo�a un izslēdzo�a. �ī at�ķirība nosaka divu disjunktīvo spriedumu veidu pastāvē�anu � vājas disjunkcijas un stingras disjunkcijas.

VĀJASDISJUNKCIJAS BUIIBAĪPATNĪBAS-UN .. , , . . ' _IV -

Vaja disjunkcija loģiskajam saiklim �vai� ir

savienojuma sadalāma nozīme: vājas disjunkcijas locekļi neizslēdz, viens otru. Piemēram:

�Ikviens, kuram savā profesijā lieli panākumi,

ir vai nu apdāvināts, vai strādīgs�. �īs disjunkcijas divi locekļi neizslēdz

viens otru, jo lieli profesionālie panākumi var būt vienlaikus kā

apdāvinātības, tā arī strādīguma rezultāts.

Vājas disjunkcijas vienkār�ākā formula �a V b� lasāma: �a� vai �b� (vai �a� un �b� kopā). Zīme �V� ir veidota pēc latiņu vārda �vel" (vai) pirmā burta.

Līdzīgi konjunkcijai disjunkciju bie�i vien izsaka saīsinātās formās � ar kopējo subjektu un vairākiem predikātiem, ar vairākiem subjektiem un kopējo predikātu, kā arī jauktās formās.

Arī disjunkcijā saiklim �vai� ir nevis gramatiskā, bet loģiskā nozīme. Tāpēc gramatiskā saikļa �vai� vietā disjunktīvos spriedumos izmantojami arī citi gramatiskie saikļi. Nereti disjunktīvais saiklis vispār netiek izteikts ar vārdiem (gramatiskiem saikļiem), bet ir tikai domāts. Galvenais disjunkcijas (kā vājas, tā arī stingras) specifikā ir tas, ka starp disjunktīva sprieduma locekļiem ir domāta sadalāma, nevis kāda cita attiecība.

Izskatīsim spriedumu: �Krāp�anā vainīgās personas nereti izmanto viltotus dokumentus (a), falsificētus priek�metus (b), formas tērpu (c), kā arī citus līdzekļus (d)�. �ī disjunkcija izteikta saīsinātā formā (viens kopējais subjekts un �etri predikāti), un tās locekļi atrodas savienojuma sadalāmās (neizslēdzo�ās) attiecībās.

Tāpat kā uz konjunkciju, uz disjunkciju attiecas komutācijas likums: a V b = b V a. Ta�u arī �eit ir jāņem vērā ne tikai disjunkcijas formālā struktūra, bet ari di.,junktīvas konstrukcijas iek�ējais saturs.

VĀJAS DISJUNKCIJASPATIESUMANOSACĪJUMI Vāja disjunkcija ir patiesa, ja ir patiess kaut viens tās loceklis.

Teikto attēlosim vājas disjunkcijas patiesu

ma tabulā ar diviem disjunkcijas locekļiem. Izskatīsim vājas disjunkcijas formā izteiktu Kriminālkodeksa 121. panta definīciju: �Izvaro�ana ir dzimumsakari, lietojot vardarbību (a), draudus (b) vai izmantojot cietu�ās bezpalīdzības stāvokli (c)". Gadījumā, ja reāla situācija atbilst vismaz vienam no trim �ajā definīcijā

izteiktajiem nosacījumiem, konstatējams izvaro�anas nozieguma sastāvs.

Vājas disjunkcijas patiesuma nosacījumu būtība ir loģiskā saskaitī�ana (4.3. sad.). �ajā ziņā vājai disjunkcijai ir analoģija ar kontakt-

shemas paralēlo saslēgumu. Ka zināms, tada veida slēgums darbojas, ja kaut viens ķēdes kontakts ir saslēgts (savienots).

diSTRIBŪCIJAS

LIKUMIVisi nule minētie saliktie spriedumi ilustrēja tīras disjunkcijas vai tīras konjunkcijas. Starp �im salikto spriedumu formām pastāv savstarpēja sakarība, kura izpau�as divos distribūcijas (lat. �distributio� � izvietojums) likumos. Būtībā tie ir disjunkcijas un konjunkcijas apgrie�amības likumi.

Saskaņā ar pirmo distribūcijas likumu disjunkciju konjunkcija ir konjunkciju disjunkcija. Vienkār�ākajā gadījumā, kas ir attēlots kontakt-

shēmas veidā, konjunkcija ar vienu iek�pju disjunkciju ir ekvivalenta disjunkcijai starp divām konjunkcijām. Zem shēmas ievietotā formula lasāma: �a� un (�b� vai �c�) ir tas pats, kas (�a� un �b�) vai (�a� un �c�), vai ( �a� un �b�) un ( �a� un �c�) kopā.

Algebrā �is likums izpau�as labi zināmā attiecībā: a(b+c) = ab + ac. Salikta sprieduma piemērs, kura loģiskā struktūra atbilst ievietotai shēmai un kur� viegli pārveidojams saskaņā ar pirmo distribūcijas likumu: �Policijas akadēmijas studenti pārvalda latvie�u (a) un angļu (b) vai vācu (c) valodu".

Saskaņā ar otro distribūcijas likumu konjunkciju disjunkcija ir disjunkciju konjunkcijā. Vienkār�ākajā gadījumā, kas ir attēlots kontakt-shēmas veidā, disjunkcija ar vienu iek�ējo konjunkciju ir ekvivalenta

konjunkcijai starp divām disjunkcijām. Formula zem shēmas lasama: �a� vai (�b� un �c�) ir tas pats, kas (�a� vai �b�) vai �a� un �b� kopā un (�a� vai �c�) vai �a� un �c� kopā.

Algebrā �is likums nav spēkā, par ko nav grūti pārliecināties: a+(b ■ c) ^ (a+b) � (a+c). Salikta sprieduma piemērs, kura loģiskā struktūra atbilst ievietotajai shēmai un kur� viegli pārveidojams saskaņā ar otro distribūcijas likumu: ��I amata pretendentam jāpārvalda angļu (a) vai fran�u (b) un spāņu (c) valoda�.

Kā jau redzējām, vājas disjunkcijas formā izsaka da�as tiesību normas un definīcijas. Ta�u daudz bie�āk �ajā sakarībā lieto disjunkcijas un konjunkcijas kombinācijas. Izskatīsim da�us �o kombināciju variantus loģiski tiesiskas analīzes aspektā.

VĀJAS DISJUNKCIJASUN KONJUNKCIJAS KOMBINĀCIJAS Kā pirmo izskatīsim komplicēto konjunkciju ar divām iek�ējām disjunkcijām. �ai kombinācijaiatbilst krāp�anas (Kriminālkodeksa 142. p.)

definīcija: �Krāp�ana ir mantas (a) vai tiesību uz mantu (b) iegū�ana, ļaunprātīgi izmantojot uzticību (c) vai ar viltu (d)�.

�o salikto spriedumu kombinācijas formula izskatīsies �ādi: (a V b) A (c V d). Formulas attēlojums kontaktshēmas analogā dod

iespēju uzskatāmi iedomāties attiecīgo kombināciju skaitu, jo katrs pirmās disjunkcijas loceklis vai tie abi kopā var kombinēties ar katru otrās disjunkcijas locekli vai ar tiem abiem kopā. Saskaņā ar pirmo distribūcijas likumu �ī komplicētā konjunkcija ir ekvivalenta deviņu konjunkciju disjunkcijai:

Tātad krāp�anas sastāvs parādās jebkurā no minētiem variantiem, piemēram: i) kad manta iegūta, ļaunprātīgi izmantojot uzticību (a A c); 2) kad tiesības uz mantu iegūtas ar viltu (b A d); 3) kad manta un tiesības uz mantu iegūtas, ļaunprātīgi izmantojot uzticību [(a A b) A c]; 4) kad tiesības uz mantu iegūtas, ļaunprātīgi izmantojot uzticību un ar viltu [b A (c A d)].

Izskatīsim vēl vienu vājas disjunkcijas un konjunkcijas iespējamo kombināciju: komplicēto konjunkciju ar iek�ējo konjunkciju un iek�ējo disjunkciju. �ai kombinācijai atbilst goda aizskar�anas (Kriminālkodeksa 128. p.) definīcija: �Goda aizskar�ana ir tī�a (a) personas goda (b) un cieņas (c) pazemo�ana mutvārdiem (d), rakstveidā (e) vai ar darbiem (f)�.

�o salikto spriedumu kombinācijas formula ir �āda: (a A b A c) A (d V V e V 1). Formulas attēlojums kontaktshēmu analogā rāda, ka iek�ēja kon

junkcija (a A b A c) var kombineties ar katru iek�ējas disjunkcijas locekli atsevi�ķi vai ar diviem no tiem jebkurā variantā, vai ar visiem trim kopā.

Nav grūti saskaitīt, ka saskaņā ar pirmo distribūcijas likumu �ī komplicētā konjunkcija ir ekvivalenta septiņu konjunkciju disjunkcijai. No teiktā izriet, ka goda aizskar�anas sastāvs parādās jebkurā no �iem variantiem, piemēram, kad tī�a personas goda un cieņas pazemo�ana notiek mutvārdiem [(a A b A c) A d], rakstveidā [(a A b A c) A e] vai mutvārdiem un ar darbiem [(a A b A c) A (d V f)].

Cita konjunkcijas un vājas disjunkcijas iespējamā kombinācija � komplicēta konjunkcija ar iek�ēju komplicētu konjunkciju, kurā ietilpst disjunkcija. �ai kombinācijai atbilst Operatīvās darbības likuma 31. panta (1. daļa) formulējums: �Slepenļe palīgi ir valsts aizsardzībā (a), un ziņas par viņu identitāti (b) un slepeno sadarbību ar operatīvās darbības subjektu (c) ir valsts noslēpums (d)�.

�o salikto spriedumu kombinācijas sākotnējā formula izskatās samērā sare�ģīti: a A [(b V Vc)Adļ. Pamēģināsim to vienkār�ot. Saskaņā ar pirmo distribūcijas likumu sākotnējās formulas iek�ējā komplicētā konjunkcija pārveidojama �ādi: [(b V c) A d] = [(b A d) V (c A d)]. Tagad saskaņā ar to pa�u likumu pārveidosim visu konstrukciju: [a A [(b A d) V (c A d)]] = ļaA A (b A d)ļ V ļa A (c A d)ļ.

Iegūtais rezultāts dod vienkār�u sākotnējās formulas attēlojumu

kontaktshēmas analogā. Kā redzams shēmā, �is kombinācijās konstrukcija paredz trīs iespējamos �ī panta skaidrojuma variantus.

Tagad izskatīsim komplicētas disjunkcijas ar iek�ēju konjunkciju

variantu. �ai kombinācijai atbilst Sodu izpildes kodeksa 50.¹ panta I. daļas formulējums: �Slēgtajos cietumos soda izcie�anu uzsāk personas, kurām nāvessods aizstāts ar brīvības atņem�anu (a), personas, kuram piespriests mū�a ieslodzījums (b), un personas, kuras izdarīju�as smagus noziegumus (c), izņemot nepilngadīgos (d) un sievietes (e)�.

Trīs pēdējie kombinācijas locekļi prasa precizējumu. Saskaņa ai izskatāmā panta saturu tajos ir runa par pilngadīgiem vīrie�iem, kas izdarīju�i smagus noziegumus [c � (d A e)], sakarā ar ko tiem jāuzsāk

soda izcie�ana slēgtajos cietumos. Tapcc kombinācijās kopēja izskatīsies �ādi: a V b V [ c � (d A e�. Formulas attēlojums kontaktshēmas analogā rāda, ka tre�ais komplicētas disjunkcijas loceklis ir spēkā tikai tad, ja ir spēkā visas trīs iek�ējās konjunkcijas sastāvdaļas.

Nobeigumā izskatīsim komplicētas disjunkcijas ar trim iek�ējām konjunkcijām variantu. �ai kombinācijai atbilst �āds Vecās Derības pants: �Bēdas tiem, kas ļaunu sauc par labu (a) un labu par ļaunu (b), kas tumsību tur par gaismu (c) un gaismu par tumsību (d), kas rūgtu dēvē par saldu (e) un saldu par rūctu (f)� (Jesajas 5 : 20).

�o salikto spriedumu kombinācijas formula izskatīsies �ādi: ( a A b )V V(cAd)V(cAf). Formulas attēlojums kontaktshēmas analogā uzskatāmi rāda septiņus �ī Bībeles panta skaidrojuma kombināciju variantus.

A Stingras disjunkcijas būtība un īpatnības Alternatīva Stingras disjunkcijas patiesuma nosacījumi Stingras disjunkcijas un konjunkcijas vienkār�as kombinācijas ^ Stingras disjunkcijas un konjunkcijas jauktas kombinācijas Stingras un vājas disjunkcijas kombinācijas ar konjunkciju

Kā jau teikts, loģiskajam saiklim �vai� ir divas nozīmes. �is apstāklis nosaka ne tikai vājas, bet arī stingras disjunkcijas pastāvē�anu.

STINGRASDISJUNKCIJAS BŪTlBA UN īpatnības At�ķirībā no vājas disjunkcijas stingrā disjunkcijā loģiskajam saiklim �vai� ir izslēdzo�i sadalā-_{ma no7}j_me � stingras disjunkcijas locekļi izslēdz, viens otru. Tā, piemēram: ��is noziegums ir izdarīts tī�i vai aiz neuzmanības�. Minētās disjunkcijas locekļi izslēdz viens otru, jo jebkur� noziegums viennozīmīgi kvalificējams kā tī�s vai kā izdarīts aiz neuzmanības.

Stingras disjunkcijas vienkār�ākā formula �a V b� lasāma: vai nu �a�, vai �b� (bet ne �a� un �b� kopā).

Līdzīgi vājai disjunkcijai un konjunkcijai stingru disjunkciju bie�i izsaka saīsinātās formās. Līdz ar saikli �vai� stingra disjunkcija var būt izteikta ar citiem gramatiskiem saikļiem jeb tā vispār netiek izteikta ar vārdiem, bet tikai domāta. �eit jābūt īpa�i uzmanīgiem, lai nesajauktu stingro disjunkciju ar citām salikto spriedumu formām.

Piemēram, Civillikuma 385. pants ir izteikts �ķietamas konjunkcijas formā: �Mantot spēj fiziskas (a) un juridiskas (b) personas�. Ta�u �ī panta būtība ir tā, ka jebkuras personas tiesiskais statuss likumā tiek viennozīmīgi kvalificēts kā fiziskas vai kā juridiskas personas statuss un to apvieno�ana nav iespējama (a V b).

Līdzīgi vājai disjunkcijai un konjunkcijai uz stingro disjunkciju attiecas komutācijas likums: a V b = b V a.

Izskatīsim Kriminālkodeksā 17. panta 2. daļas formulējumu: �Bez izpildītajiem (a) par nozieguma līdzdalībniekiem uzskatāmi arī organizētāji (b), uzkūdītāji (c) un atbalstītāji (d)�. �īs stingrās disjunkcijas secības iespējamie varianti nemaina sprieduma loģisko būtību. Ta�u �āds secības variants vislabāk atbilst dotās disjunkcijas konkrētam saturam.

ALTERNATĪVA Ar stingru disjunkciju formulē savstarpēji izslēdzo�as iespējamības, respektīvi � alternatīvas (fr. �altemative�, no lat. �alter� � viens no abiem, vai viens, vai otrs).

Piemēram, alternatīvas formā izteikti vairāki latiņu sakāmvārdi: �aut disce, aut discede� (vai nu mācies, vai ej projām); �aut vincere, aut mori� (uzvarēt vai mirt).

Savstarpēji izslēdzo�u iespējamību skaits var būt divas, trīs vai vairākas alternatīvas. Alternatīvas loģiskā īpatnība ir tā, ka attiecīgi iespējamību varianti izslēdz viens otru, piemēram: �Nozieguma brīdī aizdomās turētais M. vai nu ir bijis, vai nav bijis Rīgā.�

�ī ir stingra disjunkcija ar divām alternatīvām. Alternatīvas piemērs no Civillikuma mantojuma tiesību daļas (390. p.): �Mantinieki manto pēc likuma, mantojuma līguma vai testamenta�. �ī stingrā disjunkcija sastāv no trim alternatīvām (a V b V c).

STINGRASDISJUNKCIJASNOSACĪJUMI Stingra disjunkcija ir patiesa, ja patiess ir tikai

viens tās loceklis.

PATIESUMA Teikto var parādīt stingras disjunkcijas

, , _ ... i. ... . i

patiesuma tabula ar diviem disjunkcijas locekļiem. Izskatīsim stingras disjunkcijas formā izteiktu Kriminālkodeksa 139. panta definīciju: �Zādzība ir sve�as mantas slepena (a) vai atklāta (b) nolaupī�ana�. Gadījumā, ja reāla situācija atbilst vienam (un tikai vienam!) no �ajā definīcijā izteiktajiem diviem nosacījumiem, konstatējams zādzībās nozieguma sastāvs. Tā ir galvenā at�ķirība no vājas disjunkcijas, jo abu nosacījumu vienlaicīga konstatācija �eit nav iespējama.

Ja turpinātu analoģijas ar kontakt-shēmām, tad stingras disjunkcijas patiesuma nosacījumiem ir līdzība ar dinamisku (tā saukto skrejo�o) reklāmu.

Kā jau redzējām, stingras disjunkcijas formā ir izteiktas da�as tiesību normas un definīcijas. Piemēram, stingrai disjunkcijai atbilst Civillikuma (mantojuma tiesību daļa) 655. panta formulējums: �Mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi (a) vai ar viņa izsludinā�anu par miru�u ar tiesas lēmumu (b)�.

Ta�u daudz bie�āk tiesību normu un definīciju formulē�anā lieto visu iepriek� minēto salikto spriedumu formu kombinācijas.

STINGRAS DISJUNKCIJAS UN KONJUNKCIJAS VIENKĀR�AS KOMBINĀCIJAS

Sākumā izskatīsim kombinācijas, kurās konjunkcijas iek�ējā struktūrā ietilpst viena vai vairākas vienkār�as disjunkcijas, un otrādi � kad stingrās disjunkcijas struktūrā ietilpst konjunkcija.

Komplicētai konjunkcijai ar divām vienkār�ām iek�ējām stingrām disjunkcijām atbilst nozieguma (Kriminālkodeksa 7.p.) definīcija: �Par noziegumu atzīstams Latvijas Republikas krimināllikumā paredzēts sabiedriski bīstams nodarījums � darbība (a) vai bezdarbība (b) �, kur� izdarīts tī�i (c) vai aiz neuzmanības (d) un par kura izdarī�anu draud kriminālsods (e)�. �īs kombinācijas pamatelementi:

1) noziegums ir LR krimināllikumā paredzēts sabiedriski bīstams nodarījums darbības vai bezdarbības formā (a V b);

2) tas ir tī�i vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums ( c V d );

3) par �ī nodarījuma izdarī�anu draud kriminālsods (e).

No teiktā izriet, ka analizētās loģiskās konstrukcijas kopējam shematiskam attēlojumam jābūt �ādam:

Cits komplicētas konjunkcijas variants ar divām vienkār�ām iek�ējām stingrām disjunkcijām pēc Civillikuma (ģimenes tiesību daļa) 114. panta: �Savas mantiskās tiesības laulātie var nodibināt (a), pārgrozīt (b) un izbeigt (c) ar laulības līgumiem kā pirms do�anās laulībā (d), tā arī laulības laikā (c)�. �ī kombinācija sastāv no diviem pamatelementiem: 1) savas mantiskās tiesības laulātie var nodibināt, pārgrozīt un izbeigt (a V b V c); 2) teiklo laulātie var izdarīt kā pirms do�anās laulībā, tā arī laulības laikā ( d V e). Tātad �ī tiesību panta kopējā loģiskā konstrukcija būs �āda:

Komplicētai konjunkcijai ar vienu vienkār�u iek�ēju konjunkciju un vienu vienkār�u iek�ēju stingru disjunkciju atbilst naudas soda (Kriminālkodeksa 29. p.) definīcija: �Naudas sods ir naudas piedziņa (a), ko tiesa uzliek likumā noteiktajos gadījumos (b) un apmēros (c) kā pamatsodu (d) vai papildsodu (e)�. Arī �īs kombinācijas sastāvā ir tikai divi pamatelementi: 1) naudassods ir naudas piedziņa, ko tiesa uzliek likumā noteiktajos gadījumos un apmēros (a A b A c ); 2) naudas sods tiek uzlikts kā pamatsods vai papildsods ( d V e). No teiktā izriet �āda analizētās definīcijas kopējā loģiskā struktūra:

�is kombinācijas līdzīgam variantam atbilst Civillikuma (lietu tiesību daļa) 2005. panta formulējums: �Par pirkuma līguma priek�metu var būt visas lietas, ko atļauts (a) un iespējams (b) atsavināt, saprotot ar to ne vien ķermeniskas lietas (c), bet ari lietu (d) un saistību tiesības (e)�. Dotās kombinācijas elementi:

1) par pirkuma līguma priek�metu var būt visas lietas, ko atļauts un iespējams atsavinat (a A b);

2) ar to jāsaprot ķermeniskas lietas (c);

3) arto jāsaprot arī lietu tiesības vai saistību tiesības (d V e).

Izskatītā panta kopējā loģiskā struktūra attēlojama �ādi:

Nobeigumā izskatīsim komplicētas stingras disjunkcijas variantu ar vienu vienkār�u iek�ējo konjunkciju, kam atbilst Civillikuma (ģimenes tiesību daļa) 375. pants: �Aizgādnība par promeso�ā mantu izbeidzas: kad viņ� atgrie�as atpakaļ savā dzīvesvietā (a) vai ziņo par sevi (b) un pats dod rīkojumus par savas mantas pārvaldību (c); kad dabūtas noteiktas ziņas par viņa nāvi (d); kad tiesa izsludina viņu par miru�u (e)�\ �ī kombinācija sastāv no �etriem pamatelementiem: 1) aizgadniba par promeso�ā mantu izbeidzas, kad viņ� atgrie�as savā dzīvesvietā (a); 2) tā izbeidzas, kad promeso�ais ziņo par sevi un pats dod rīkojumus par savas mantas pārvaldību (b A c); 3) tā izbeidzas, kad dabūtas noteiktas ziņas par promeso�ā nāvi (d); 4) tā izbeidzas, kad tiesa izsludina promeso�o par miru�u (e). No teiktā izriet analizētās loģiskās konstrukcijas kopējā shēma:

�īs kombinācijas at�ķiras no iepriek� izskatītajām ar to, ka stingras disjunkcijas vai konjunkcijas sastāvā ietilpst komplicētas konjunkcijas vai stingras disjunkcijas, kas savukārt arī sastāv no iek�ējām konjunkcijām un iek�ējām stingrām disjunkcijām da�ādās kombinācijās.

STINGRAS DISJUNKCIJAS UN KONJUNKCIJAS JAUKTAS KOMBINĀCIJAS

Komplicētai konjunkcijai ar iek�ējo divu stingru disjunkciju konjunkciju atbilst likuma �Par policiju� 17. panta formulējums: �Kārtības policijas funkcijās ietilpst noziegumu (a) un citu likumpārkāpumu (b) novēr�ana (c) un atklā�ana (d), kā ari sabiedrības dro�ības garantē�ana (e)�. �o spriedumu kombināciju struktūrā ietilpst divi pamatelementi, bel viens no tiem savukārt arī sastāv no diviem pamatelementiem:

1) kartības policijas funkcionālās darbības sfēra ietilpst noziegumi un citi likumpārkāpumi (aVb);

2) �ī funkcionālās darbības sfēra realizējas novēr�anā un atklā�anā (c V d);

3) kārtības policijas funkcijās ietilpst sabiedrības dro�ības garantē�ana (e).

No teiktā izriet, ka analizētās loģiskās konstrukcijas shematiskam attēlojumam jābūt �ādam:

�īs kombinācijas papla�ināts variants ir pārstāvēts Kriminālprocesa kodeksa 172. panta 4. daļas formulējumā: �Izņemtās (a) vai atņemtās (b) narkotiskās (c) vai psihotropās (d) vielas jāiesaiņo (e), iesaiņojums jāapzlmogo (f) un uz tā jānorāda izņemto vielu īpa�ās pazīmes (g), svars (h) un daudzums (k)�. Dotās kombinācijas vienkār�ie un saliktie elementi: 1) minētā K.PK norma nosaka izņem�anas vai atņem�anas procedūru (a V b); 2) �īs procedūras objekti ir narkotiskās vai psihotropās vielas (c V d); 3) �ie objekti jāiesaiņo (e); 4) �is iesaiņojums jāapzīmogo (f); 5) uz iesaiņojuma jānorāda izņemto vielu īpa�ās pazīmes, svars un daudzums (g A h A k). Analizētās loģiskās konstrukcijas kopējais shematiskais attēlojums:

Komplicētai konjunkcijai ar vienu vienkār�o stingro disjunkciju un stingro disjunkciju konjunkciju atbilst Kriminālprocesa kodeksa 73. panta 1. daļas formulējums: �Paraksts par dzīvesvietas nemainī�anu uzliek aizdomās turētajam (a), apsūdzētajam (b) vai tiesājamam (c) par pienākumu neatstāt savu dzīvesvietu (d) vai pagaidu uzturē�anās vietu (e) bez izziņas izdarītāja (f), prokurora (g) vai tiesas (tiesne�a) atļaujas (h)�. �īs kombinācijas elementi saistīti trīs blokos: 1) paraksts par dzīvesvietas nemainī�anu attiecas u> aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām (a V b V c); 2) �is paraksts uzliek par pienākumu neatstāt savu dzīves vai pagaidu uzturē�anās vietu (d V e); 3) to izdarīt nepiecie�amības gadījumā var tikai ar izziņas iestādes darbinieka, prokurora vai tiesas (tiesne�a) atļauju (f V g V h). Analizētās loģiskās konstrukcijas kopējais shematiskais attēlojums būs �āds:

Nobeigumā izskatīsim komplicētas konjunkcijas variantu ar divām iek�ējām konjunkcijām un divām iek�ējām disjunkcijām. �im

variantam atbilst laupī�anas (Kriminālkodeksa 141. p.) definīcija:

�Laupī�ana ir uzbrukums nolūkā iegūt mantu (a), ja uzbrukums (b) saistīts ar vardarbību (c), kura ir bīstama cietu�ā dzīvībai (e) vai veselībai (f), vai ar �ādas vardarbības piedraudējumu (d)�. �ī vienkār�u spriedumu kombinācijas loģiskā konstrukcija balstās uz �ādiem elementiem:

1) laupī�anas nolūks ir mantas iegū�ana (a);

2) laupī�ana ir uzbrukums (b);

3) �is uzbrukums ir saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu (c V d),

4) �is uzbrukums ir bīstams cietu�ā dzīvībai vai veselībai (c V I).

No teiktā izriet, ka �ī panta formulējuma kopējā loģiskā struktūra atbilst shēmai:

STINGRAS UN VAJAS DISJUNKCIJAS KOMBINĀCIJAS AR KONJUNKCIJU

jās kombinācijās lieto visas iepriek� izskatītās salikto spriedumu formas. Visvienkār�āko �ādas kombinācijas variantu varētu ilustrēt ar sengrieķu filozofa Dcmokrita izteikumu: �Godīgo (a)

un negodīgo (b) cilvēku var iepazīt ne tikai pēc tā, ko viņ� dara (c), bet arī pēc tā, ko viņ� vēlas (d)�. �ī izteikuma loģiskā struktūra:

Analizēsim Civillikuma (mantojuma tiesību dala) 418. panta loģisko struktūru: �Katru vienpusēju rīkojumu (a), ko kāds dod savas nāves gadījumam (b) par visu savu mantu (c) vai par kādu mantas daļu (d), vai par atsevi�ķām lietām (e), vai tiesībām (f), sauc par testamentu�. �īs testamenta definīcijas loģiskie pamatelementi:

1) testaments ir vienpusējs rīkojums, ko kāds dod savas nāves gadījumam (a a b);

2) testaments var attiekties uz visu testatora mantu vai kādu tās daļu (c V d);

3) testaments var attiekties ari uz atsevi�ķām lietām (e);

4) testaments var attiekties arī uz atsevi�ķām tiesībām (f)-

Tādējādi kopējā izskatītās definīcijas loģiskā konstrukcija ir �āda:

Cita konjunkcijas, stingras un vājas disjunkcijas kombinācija ir Civillikuma (ģimenes tiesību daļa) 198. panta formulējumā: �Vecāku vara i/bcidzas: ar vecāku (a) vai bērna (b) nāvi; kad pazudu�ais no vecākiem (c) atzīts par miru�u (d); kad ar vecāku piekri�anu (e) bērnu adoptējusi tre�ā persona (f); kad bērns sasniedzis pilngadību (g); kad tā atņemta ar tiesas spriedumu (h)�\ �ī panta loģisko konstrukciju nosaka �ādi elementi: 1) vecāku vara izbeidzas ar vecāku vai bērna nāvi (a V b);

2) vecāku vara izbeidzas, kad pazudu�ais no vecākiem atzils par miru�u (c a d); 3) vecāku vara izbeidzas, kad ar vecāku piekri�anu bērnu adoptējusi tre�ā persona (e A f); 4) vecāku vara izbeidzas, kad bērns sasniedzis pilngadību (g); 5) vecāku vara izbeidzas, kad tā atņemta ar tiesas spriedumu (It). Izskatītās spriedumu kombinācijas kopējā loģiskā struktūra ir �āda:

Tagad izskatīsim pēdējo salikto spriedumu pamatformu, kas kombinācijā ar disjunkciju un konjunkciju dod iespēju visās iespējamās loģiskās konstrukcijās izteikt jebkuras domas saturu.

■v* Implikācijas būtība un īpatnības -v- Implikācijas patiesuma nosacījumi ^ Dubultimplikācija un tās patiesuma nosacījumi ^ Implikācijas un konjunkcijas kombinācijas > Implikācijas un disjunkcijas kombinācijas ^ Implikācijas, konjunkcijas un vājas disjunkcijas kombinācijas Implikācijas, konjunkcijas un stingras disjunkcijas kombinācijas Universālās salikto spriedumu

kombinācijas

Saskaņā ar loģikā pieņemto terminoloģiju nosacījuma spriedumus sauc par implikatīviem spriedumiem jeb implikāciju (lat. �implico� � cie�i saistu).

IMPLIKĀCIJAS Implikāciju veido no diviem vienkār�iem sprie-BŪTlBA UN ĪPATNĪBAS dūmiem ar loģisko saikli �ja... tad...�. Implika-tlva sprieduma piemērs: �Ja policijas darbiniekam nav augstākās izglītības, tad viņam netiks pie�ķirta majora speciālā dienesta pakāpe�.

Implikācijas formula �a -� b� lasāma: ja �a�, tad �b� (�a� izraisa �b�, no �a� izriet �b�). Implikatīvais spriedums izsaka pamata (a) un seku (b) attiecības. Implikācijas pamatu sauc par implikācijas antecedentu (lat. �antecedens� � iepriek�ējais), bet implikācijas sekas � par implikācijas konsekventu (lat. �consequens� � sekojo�ais).

Implikācijas īpatnība ir tā, ka tajā nedarbojas komutācijas likums. Jebkur� implikācijas variants, ja art tā iek�ējā struktūrā ietilpst vairākas

konjunkcijas un disjunkcijas, sastāv no diviem - un tikai diviem � pamatelementiem. Implikācijā domātās attiecības starp antecedentu un konsekventu aizliedz tos apmainīt vietām, jo implikācijas locekļu secībai ir būtiska nozīme.

Attiecībā uz konjunkciju un disjunkciju mēs redzējām, ka to locekļu secība nemaina salikta sprieduma kopējo saturu. Ta�u attiecībā uz impli-kāciju nav garantiju, ka, apmainot vietām antecedentu un konsekventu, iegūsim patiesu spriedumu.

Par to nav grūti pārliecināties. Izskatīsim ļoti vienkār�u implikācijas piemēru: �Ja skaitlis dalās ar 10 bez atlikuma, tad tas dalās bez atlikuma arī ar 5�. Bet otrādi? Apmainīsim vietām �īs implikācijas antecedentu un konsekventu: �Ja skaitlis dalās ar 5 bez atlikuma, tad tas dalās bez atlikuma arī ar 10�. At�ķirībā no patiesas pirmās implikācijas otrā ir aplama.

No kriminālprocesā likuma izriet, ka, ja prokurors ir cietu�ā radinieks, viņ� ir noraidāms. Ja nu kāda konkrētā gadījumā prokurors tiek noraidīts, tad vai no �ī fakta viennozīmīgi izriet, ka viņ� ir cietu�ā radinieks? Neizriet, jo prokuroru var noraidīt arī citu iemeslu dēļ.

Tāpat kā visos pārējos salikto spriedumu veidos, implikatīvam saiklim �ja... tad...� ir nevis gramatiskā, bet loģiskā nozīme. Tāpēc jebkuram citam gramatiskam saiklim nosacījuma spriedumos jābūt implikatīvai, nevis citai nozīmei.

Gramatisko saikļu da�ādība implilcatīvos spriedumos ir ļoti liela, piemēram: �kad�tad� (�kad strādāsi, tad arī Dievs dos�); �kur�tur� (�kur daudz vārdu, tur maz darbu�); �kas�tas� (�kas nav mācīts, tas ir lācīt�s�); �kam�tam� (�kam iesākumā grūti iet, tam beidzot laime smaida�).

Tāpat kā citās salikto spriedumu formās implikatīvais saiklis bie�i vien vispār netiek izteikts ar gramatiskiem saikļiem un ir tikai domāts, piemēram: �vīrs sola � vīrs dara�. Ari da�as implikācijas tiesību normās nereti formulē bez gramatiskiem saikļiem, piemēram, Civillikuma 1034. pantā: �Ar īpa�nieka nāvi īpa�uma tiesība pāriet uz viņa mantiniekiem�.

Da�reiz gramatiskais saiklis �ja... tad ' i/saka nevis implikāciju, bet konjunkciju, piemēram: �Ja pagāju�ajā spēlē �Vairoga� futbolisti izcīnīja uzvaru, tad �ajā spēlē viņi zaudēja Implikācijā �eit ir �ķietama, jo starp dotā saliktā sprieduma elementiem pastāv konjunktīvas (savienojuma) attiecības.

Bie�i vien teikuma gramatiskā konstrukcija nesakrīt ar iniplikā-cijas loģisko konstrukciju un konsekvents tiek minēts pirms antecedenta, piemēram: �nekas nav labs, kas viegli sasniedzams�; �pazūd cilvēka saprāts, ja naids pār to valda�.

Tādas gramatiskās konstrukcijas nereti izmanto arī tiesību normu

formulējumos, piemēram, Civillikuma (ģimenes tiesību daļa) 64. pantā: �Par neeso�u atzīstama laulība, kuras noslēg�anas laikā viens no laulātajiem atradies citā laulībā�. Ja antccedents un konsekvents noteikti nepareizi, tad arī visa turpmākā loģiski tiesiskā analīze ir kļūdaina.

IMPLIKĀCIJAS patiesuma NOSACĪJUMI Implikācija ir aplama tikai tad, ja antecedents ir patiess, bet konsekvents aplams. Visos pārējos gadījumos implikācija ir patiesa.

Teikto parādīsim implikācijas patiesuma tabulā. Implikācijas specifika nosaka arī da�as �īs tabulas satura īpatnības. Jāņem vērā, ka implikācijas struktūrā tās locekļi pilda da�ādas funkcijas.

Implikācijas antccedents attiecībā uz konsekventu ir pietiekams, bet nav nepiecie�ams nosacījums. Implikācijas konsekvents attiecībā uz antccedcntu ir nepiecie�ams, bet nav pietiekams nosacījums (sk. 11.4. sad.).

Teikto ilustrēsim ar jau minēto skaitļa dalāmības (bez atlikuma) implikāciju: �Ja skaitlis dalās ar 10, tad tas dalās ari ar 5". Skaitļa dalāmība ar 10 ir pietiekams, bet nav nepiecie�ams nosacījums tā dalāmībai ar 5. Citiem vārdiem sakot, ja kāds skaitlis dalās ar 10, tad pilnīgi dro�i varam secināt, ka tas dalās ar 5. Ta�u, ja kāds skaitlis nedalās ar 10, tad dro�i apgalvot, ka tas nedalās arī ar 5, mēs nevaram, un proti � skaitlis 13 nedalās ne ar 10, ne ar 5, bet skaitlis 15 nedalās ar 10, bet dalās ar 5.

No otras puses, saskaņā ar minēto implikāciju skaitļa dalāmība ar 5 ir nepiecie�ams, bet nav pietiekams nosacījums ta dalāmībai ar 10, respektīvi �ja kāds skaitlis nedalās ar 5, tad dro�i varam secināt, ka tas nedalās arī ar 10.Ta�u, ja kāds skaitlis dalās ar 5, tad dro�i apgalvot, ka tas dalās arī ar 10, nevaram, proti skaitlis 20 dalās ar 5 un arī ar 10, bet skaitlis 25 dalās ar 5, bet ar 10 nedalās.

Izskatīsim Civillikuma (ģimenes tiesību daļa) 60. panta 2. daļu: �Laulība, kas noslēgta fiktīvi, atzīstama par neeso�u� (formulējums nedaudz vienkār�ots). No patiesuma tabulas izriet, ka �ī implikācija ir aplama tikai otrā variantā, respektīvi, ja fiktīvas laulības noslēg�anas nosacījumu (patiess antccedents) apvieno ar iespējamību to atzīt par eso�u (aplams konsekvents). Ta�u no patiesa antccedenta nekādā gadījumā nevar izrietēt aplams konsekvents.

Visos pārējos variantos �ī implikācija ir patiesa. Pirmais variants nerada jautājumus � no patiesa anteeedenta var izrietēt tikai patiess konsekvents. Arī ar ceturto variantu nav problēmu � kombinācijā ar aplamu konsekventu antecedents var būt tikai aplams, līdz ar to implikācija kopumā patiesa, proti � ja kāda laulība atzīta par eso�u, tad dro�i var secināt, ka tā nav noslēgta fiktīvi.

Paliek tre�ais variants. Konsekventa patiesums neprasa obligātu antecedenta patiesumu, kā to prasa antecedents attiecībā pret konsekventu. Tāpēc, ja konsekvents ir patiess, bet antecedents aplams, tas nav pretrunā ar implikācijas būtību. Ja laulība nav noslēgta fiktīvi (aplams antecedents), bet tā tomēr atzīta par neeso�u (patiess konsekvents), implikācija kopumā tomēr ir patiesa, jo laulību var atzīt par neeso�u arī citu iemeslu dēļ.

DUBULTI IMPLIKĀCIJA UN TĀS PATIESUMA-NOSACIJUMI Savdabīgs implikācijas paveids ir dubultimpli- kācija, ko sauc arī par ekvivalences (lat. �aequivalens� � tāds, kas līdzinās) spriedumu. Ekvivalences spriedums veidots no diviem vienkār�iem spriedumiem ar loģisko saikli �tad un tikai tad, ja... tad...�. Angļu valodā � �if and only if�, vācu � �dann und nur dann�.

Ekvivalences sprieduma formula �a ^ b� lasāma: ja �a�, tad �b�, un ja �b�, tad �a�. Cits iespējamais ekvivalences sprieduma apzīmējums: �a = b�.

Būtībā dubultimplikācija ir divu implikāciju konjunkcija: (a -> b)A

A (b -> a). Tāpēc attiecībā uz ekvivalences spriedumiem komutācijas likums ir spēkā � mainot antecedenta un konsekventa secību, ekvivalences patiesums saglabājas.

Par to nav grūti pārliecināties ar parastas implikācijas un dubultimpli-kācijas salīdzino�o analīzi.

Parastas implikāci jas spriedums: �Ja �Vairoga� futbolisti uzvarēs �ajā spēlē (a), tad viņi kļūs par Latvijas �empioniem (b)�. No antecedenta patiesības viennozīmīgi izriet ari konsekventa patiesība (a -* b).Ta�u. ja galīgā rezultātā �Vairoga" futbolisti tomēr kļuvusi par Latvijas �empioniem (konsekventa patiestba), tad no �i fakta vēl neizriet viennozīmīga informācija par antecedenta patiesumu (b -� ?). Spēlē, par kuru ir runa, Rēzeknes polici jas futbolisti varēja arī zaudēt, bet, uzvarot atliku�ajās spēlēs, tomēr kļtīt par Latvijas �empioniem.

Dubultimplikācijas spriedums: �Tad un tikai tad, ja �Vairoga� futbolisti uzvarēs �ajā spēlē (a), viņi kļūs par Latvijas �empioniem (b)�. Arī �eit no antecedenta patiesības izriet konsekventa patiesība (a -* b), ta�u no antecedenta aplamības viennozīmīgi �ari konsekventa aplamība (ā -* b). No otras puses, ja Latvijas �empiona tituls iegūts, dro�i varam secināt, ka �ajā spēlē izcīnīta uzvara (b -� a). Ta�u, ja cerības uz �empiona titulu tiek atliktas uz nākamo sezonu, tas nozīmē, ka iz�ķiro�ajā spēlē uzvara nav iegūta (6 -� ā).

No teiktā izriet ekvivalences patiesuma nosacījumu specifika. Ekvivalences sprie-

dūms ir patiess, ja tās locekļiem ir vienāda patiesuma vērtība � vai abi ir patiesi, vai abi ir aplami. At�ķirībā no parastas implikācijas ekvivalencē antecedenta patiesums ir ne tikai pietiekams, bet arī nepiecie�ams patiesa konsekventa nosacījums (parastā implikācijā � tikai pietiekams). No otras puses, tādas pa�as funkcijas pilda konsekvents attiecībā uz antece-dentu (parastā implikācijā konsekvents ir tikai nepiecie�ams antecedenta nosacījums).

Ekvivalences formā formulē da�as tiesību normas ar vienkār�u struktūru. Izskatīsim Kriminālprocesa kodeksa 76. p. 1. d. formulējumu: �Apcietinājumu var piemērot (b), ja izdarīts noziegums, par kuru krimināllikums paredz brīvības atņem�anas sodu (a)�. Tas ir ekvivalences spriedums (konsekvents atrodas pirms antecedenta) � ja izdarīts noziegums, par kuru krimināllikums paredz brīvības atņem�anas sodu, tad var piemērot apcietinājumu (a -� b), bet, ja apcietinājums ir piemērots saskaņā ar likumu, tad varam secināt, ka tas izdarīts sakarā ar noziegumu, par kuru krimināllikums paredz brīvības atņem�anas sodu (b -� a).

Kā ekvivalence, tā arī parastā implikācija daudz bie�āk tiek izmantotas da�ādās kombinācijās ar citām salikto spriedumu formām.

IMPLIKĀCIJAS UNKONJUNKCIJASKOMBINACIJAS Implikācijas un konjunkcijas kombinācijas pastāv da�ādos variantos. Viens no tiem ir implikācija, kurā antecedents vai konsekvents, vai tie abi kopā tiek pārstāvēti ar parastām vai komplicētām konjunkcijām.

�eit iespējamas vairākas kombinācijas. Vienkār�ākā no tām ir implikācija, kur antecedents ir konjunkcija, bet konsekvents � vienkār�s spriedums. Tāda, piemēram, ir Civillikuma (mantojuma tiesību daļa) 470. panta formulējuma loģiskā struktūrai �Ja testamentā iecelti vairāki mantinieki (a), nenoteicot katra mantojamo daļu (b), tad viss mantojums dalāms starp viņiem līdzīgās daļās (c)�. Shematiskā attēlojumā tas izsakāms �ādi:

Tādai pa�ai loģiskai struktūrai � tikai ar pretēju antcccdcnta un konsekventa gramatisku izvietojumu � atbilst Civillikuma (saistību tiesību daļa) 2004. partfa formulējums: �Pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu (c), kad abas puses vienoju�ās par pirkuma priek�metu (a) un maksu (b)�.

Cits minētai loģiskai Struktūrai atbilsto�s piemērs ar konsekventa gramatisko izvietojumu starp antecedenta (konjunkcija) sastāvdaļām: �Kas deviņreiz melo (a), tam netic (c), kaut desmito reizi arī taisnību runātu (b)�\

Minētai loģiskai struktūrai var atbilst ari dubultimplikācija. Tā, piemēram, Sodu izpildes kodeksa 50.⁷ panta 1. daļa izteikta ekvivalences sprieduma formā: �Audzinā�anas iestādēs nepilngadīgajiem brīvības atņem�anas soda izcie�anu uzsāk (c) vīrie�u dzimuma (a) nepilngadīgie notiesātie (b)�. Shematiskā attēlojumā tas izpau�as �ādi:

Konjunkcijas formā izteikts antecedents Civillikuma (saistību tiesību daļa) 1699. pantā sastāv no trim elementiem: �Vairākas personas (a), kas galvoju�as par vienu un to pa�u parādnieku (b) un vienu un to pa�u parādu (c), atbild solidāri (d)'\ Shematiskā attēlojumā tas pieņem �ādu formu:

Tādai pa�ai loģiskai struktūrai ar konsekventa gramatisku izvietojumu starp antecedenta (konjunkcija) sastāvdaļām atbilst Civillikuma tās pa�as daļas 1638. panta formulējums: �Par tiesību aizskārumu (a), ko izdarījis apak�nieks pēc priek�nieka pavēles (b), pirmais nav vainojams (d),ja darbība nav pati par sevi noziedzīga (c)�\

Cita implikācijas un konjunkcijas kombinācija ir implikācija, kur antecedents ir vienkār�s spriedums, bet konsekvents pārstāvēts ar konjunkciju. Tāda, piemēram, ir sengrieķu rakstnieka Sofokla izteikuma loģiskā struktūra: �Ja tevi nomāc bēdas (a), tad neizklāsti tās daudziem (b), bet paciet klusēdams (c)�. Shematiskā attēlojumā tas izsakāms �ādi:

Cita implikācijas un konjunkcijas kombinācija ir implikācija, kur kā antccedents, tā arī konsekvents ir pārstāvēti ar konjunkcijām. Tāda, piemēram, ir Kriminālprocesa kodeksa 41. p. 5. daļas formulējuma loģiskā struktūra: �Ja, izskatot lietu tiesā (a), prokurors atzīst, ka celtā apsūdzība tiesas izmeklē�anā nav apstiprinājusies (b), viņa pienākums ir atteikties no apsūdzības (c), motivējot savu atteik�anos (d) �. Shematiski to var attēlot �ādi:

Gandrīz tādai pa�ai loģiskai struktūrai, tikai ar trim antecedenta (konjunkcija) sastāvdaļām, atbilst Kriminālkodeksa 143.¹ panta 2. daļas formulējums: �Par izspie�anu (a) organizētas grupas sastāvā (b), ja izspie�ana izdarīta, pielielojol vardarbību (c). � soda ar brīvības atņem�anu uz

laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem (d), konfiscējot mantu (e)�. Shematiska attēlojumā tas izsakāms �ādi:

�ai loģiskai struktūrai var atbilst arī dubultimplikācija. Piemēram, Civillikuma (saistību tiesību daļa) 1533. pants izteikts ekvivalences sprieduma formā: �Līgums (d) uzskatāms par galīgi noslēgtu (e) tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vieno�anās (a) par darījuma būtiskām sastāvdaļām (b) ar nolūku savstarpēji saistīties (c)�. Shematiskā attēlojumā:

Implikācijas antecedents un konsekvents var būt pārstāvēti ar konjunkciju, kuras sastāvā ir savas iek�ējas konjunkcijas. Piemēram, ar konsekventu �konjunkcija konjunkcijā� tiek formulēts Kriminālkodeksa 16. pants: �Persona, kas labprātīgi (b) atteikusies no nozieguma izdarī�anas (a) līdz galam (c), saucama pie kriminālatbildības (d) tikai tajā gadījumā, ja tās faktiski izdarītajā nodarījumā (e) ir cita nozieguma sastāvs (f)�\ Shematiski to attēlo �ādi:

Implikācijas un konjunkcijas kombinācijas pastāv ari komplicētas konjunkcijas variantos, kuras locekļi ir parastas vai komplicētas implikācijas.

Vienkār�ākais no �iem variantiem ir konjunkcija no vienas vai vairākām implikācijām. Piemēram, tāda ir Lūkas evaņģēlija 16. nodaļas 10. panta loģiskā struktūra: �Kas vismazākā lietā ir uzticams (a), tas arī lielās lietās ir uzticams (b), un, kas vismazākā lietā ir netaisns (c), tas arī lielās lietās ir netaisns (d)�. Shēmā to var attēlot �ādi:

Konjunkcijā no trim implikācijām izteikts Mateja evaņģēlija 7. nodaļas 7. pants: �Lūdziet a), tad jums taps dots (b); meklējiet (c), tad jūs atradīsit (d); klaudziniet (e). tad jums taps atvērts f).� Shematiskā attēlojuma tas izsakāms �ādi:

Konjunkcija ar komplicēto implikāciju vienā vai vairākos tās locekļos var būt pārstāvēta ar implikāciju un iek�ējo konjunkciju.

Piemēram, tāda ir Jaunās Derības Jāņa 1. vēstules 4. nodaļas 16. panta

loģiskā struktūra: �Dievs ir mīlestība (a), un, kas paliek mīlestībā (b), tas paliek Dievā (c) un Dievs viņā (d)". Shēmā to var attēlot �ādi:

Citu komplicētas konjunkcijas variantu ar implikāciju un iek�ējo konjunkciju viena no saviem locekļiem varētu ilustrēt ar fran�u filozofa Renē Dekarta izteicienu: �Liels likumu skaits (a) bie�i vien noder par attaisnojumu netikumiem (b), un valsti daudz labāk pārvalda (e) tad, ja ii nedaudz likumu (c), kurus stingri ievēro (d)�\ Shematiskā attēlojumā tas izpau�as �ādi:

Implikācijas un disjunkcijas kombinācijas arī pastāv da�ādos variantos. Viens no tiem ir implikācijas un vājas disjunkcijas kombinācija. Viena no tādām kombinācijām ir implikā

IMPLIKĀCIJAS UN DISJUNKCIJAS KOMBINĀCIJĀS

cija, kur antecedents ir vāja disjunkcija, bet konsekvents � vienkār�s spriedums. Tāda, piemēram, ir Civillikuma (saistību tiesību daļa) 1592. panta formulējuma loģiskā struktūra: �Neviens līgums, kas veicina kaut ko pretlikumīgu (a), netikumīgu (b) vai negodīgu (c), nesaista (d)�. Shematiskā attēlojumā tas izsakāms �ādi:

Tādai pa�ai loģiskai struktūrai. likai ar pretēju antecedenta un konsekventa gramatisko izvietojumu, atbilst Satversmes 20. panta formulējums: �Saeimas prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde (d), ja to prasa Valsts Prezidents (a), ministru prezidents (b) vai ne mazāk kā viena tre�ā daļa Saeimas locekļu (c)�.

Cita implikācijas un vājas disjunkcijas kombinācija ir implikācija, kur ar disjunkciju pārstāvēts nevis antecedents, bet konsekvents.

Piemēram, tāds ir Civillikuma (saistību tiesību daļa) 1829. panta formulējums: �Ja izpildījumam nav noteikts termiņ� (a), tad kreditors var to prasīt katrā laikā (b), bet parādnieks var katrā piemērotā laikā izpildīt (c)�. Shematiskā attēlojumā tas pieņem �ādu formu:

Implikācijas un stingras disjunkcijas kombinācijas arī pastāv vairākos variantos.

Vienā no tām implikācijas antecedents ir stingra disjunkcija, bet konsekvents � vienkār�s spriedums. Tāda, piemēram, ir Civillikuma (mantojuma tiesību daļa) 397. panta formulējuma loģiskā struktūra: �Ja

laulība �ķirta (a) vai atzīta par neeso�u (b), tad biju�ie laulatie viens no otra nemanto (c)�. Shematiskā attēlojumā tas izpau�as �ādi:

Tādai pa�ai loģiskai strukturai, tikai ar prct�jo antcccdenta un konsekventa gramatisko izvietojumu, atbilst Civillikuma (ģimenes tiesību daļa) 71. panta formulējums: �Laulātais var prasīt laulības �ķir�anu (c), ja otrs laulātais apdraud viņa dzīvību (a) vai veselību (b)'\

Cita implikācijas un stingras disjunkcijas kombinācija ir implikācija, kur ar disjunkciju pārstāvēts nevis antccedents, bet konsekvents. Piemēram, tāds ir Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.² p. 1. daļas formulējums: �Par likumā noteiktās vēlē�anu aģitācijas kārtības pārkāp�anu (a) izsaka brīdinājumu (b) vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem (c)�. Shematiskā attēlojumā tas izsakāms �ādi:

Ar stingro disjunkciju var būt pārstāvēti kā implikācijas antecedents, tā arī konsekvents. Tādai loģiskai struktūrai atbilst Kriminālkodeksa 139. p. 1. daļas formulējums: �Par sve�as mantas slepenu (a) vai atklātu (b) nolaupī�anu � soda ar brīvības atņem�anu uz laiku līdz �etriem gadiem (c) vai naudas sodu līdz �etrdesmit minimālajām mēne�algām (d)�. Shematiskā attēlojumā tas būtu:

Da�reiz tiesību normu formulējumos izmanto arī implikācijas ar ājas un stingras disjunkcijas kombināciju.

Piemēram, tādai struktūrai atbilst Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1. panta formulējums: �Par sprāgstvielu glabā�anas (a), izlieto�anas (b) un uzskaites noteikumu pārkāp�anu (c) izsaka brīdinājumu (d) vai uzliek naudas sodu amatpersonām līdz simt piecdesmit latiem (e)�. Shematiski to attēlo �ādi:

Da�as �o kombināciju vispārējās struktūras ir analoģiskas jau iztirzātajām variācijām, bet da�ām ir arī noteiktas īpatnības.

Implikācijas formā ar vājo disjunkciju antecedentā un konjunkciju konsekventā ir

IMPLIKACIJAS, KONJUNKCIJAS UN VĀJAS DISJUNKCIJAS KOMBINĀCIJAS

izteikta Kriminālkodeksā 17.¹ p. 2. daļa: �Organizētās grupas izveidotājs (a) vai tās vadītājs (b) atbild par visiem �ās grupas izdarītajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem (c), ja tie ietilpst viņa nodoma (d)�. Shematiskā attēlojumā tas pieneni �ādu formu:

Implikācija var būt izteikta ari ar vienkār�u konjunkciju antece-dentā un komplicēto konjunkciju konsekventā, kurās viena no sastāvdaļām ir vāja disjunkcija. �ādai loģiskai struktūrai atbilst likuma �Par policiju� 18. panta formulējums: �Ja tiek organizēta noziegumu atkla�ana (a) un veikti pasākumi to personu aizturē�anai, kuras izdarīju�as noziegumus (b), kārtības policijas (c) un pa�valdību policijas darbiniekiem (d) obligāti jāievēro kriminālpolicijas amatpersonu norādījumi (c)�. Shematiskā attēlojumā tas izpau�as �ādi:

Tāda pati kā �īs shēmas konsekventa struktūra ir antecedenta struktūra Kriminālkodeksa 145. p. 1. daļas formulējumā: �Par mantas iegādā�anos (a) vai realizē�anu (b), zinot, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā (c), � soda ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēne�algām (d)�\ Shematiski to attēlo �ādi:

Nedaudz sare�ģītāka loģiskā struktūra ar divu disjunkciju konjunkciju anteccdentā un ar �konjunkciju konjunkcijā� (ar iek�ējo disjunkciju) konsekventā ir Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. p. 14. daļas formulējumam: �Par viltotu (a) vai normatīvi tehnisko dokumentu prasībām neatbilsto�u (b) alkoholisko dzērienu uzglabā�anu (c) vai tirdzniecību (d) uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem (e), konfiscējot uzglabā�anas (g) vai tirdzniecības (realizācijas) vietās (h) eso�os attiecīgā veida (nosaukuma) alkoholiskos dzērienus (f)�. Shematiskā attēlojumā tas iegūst �ādu formu:

Arī �īs kombinācijas pastāv da�ādos variantos. Viens no tiem ir implikācija ar vienkār�u konjunkciju vai disjunkciju antecedentā vai konsekventā.

Implikācijas formā ar vienkār�u konjunkciju antecedentā un vienkār�u stingro

IMPLIKĀCIJAS, KONJUNKCIJAS UN STINGRAS DISJUNKCIJAS KOMBINĀCIJAS

disjunkciju konsekventa izteikta Kriminālkodeksā 204. p. 1. daļa: �Par

huligānismu, tas ir, par tī�ām darbībām (a), kas rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību (b) un izpau�as acīm redzamā necienībā pret sabiedrību (c), � soda ar brīvības atņem�anu uz laiku līdz vienam gadam (d) vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēne�algām (e)�. Shematiski tas attēlojams �ādi:

Sare�ģītāka loģiskā struktūra ir implikācijas, kurās viens no pamatelementiem izteikts ar kombinēto konjunkciju vai disjunkciju. Piemēram, Kriminālkodeksa 146. p. 1. daļas formulējuma antecedents ir konjunkcija, kurā viens no elementiem ir stingra disjunkcija: �Par sve�as mantas (a) tī�u (b) iznīcinā�anu (c) vai bojā�anu (d) soda ar brīvības atņem�anu uz laiku līdz �etriem gadiem (c) vai naudas sodu līdz simt minimālajām mēne�algām (0�- Shematiskā attēlojumā tas izsakāms �ādi:

Citā antecedenta un konsekventa gramatiskā izvietojumā, bet ar līdzīgu antecedenta struktūru, formulēts Civillikuma (ģimenes tiesību daļa) 54. pants: �Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis (a) vai garīdznieks (b) nelaulā (d), ja viņiem ir zināmi �ķēr�ļi laulības noslēg�anai (c)�. Shematiski to attēlo �ādi:

Gan antecedents, gan konsekvents, gan abi kopā var būt izteikti ar komplicētu konjunkciju vai disjunkciju. Tāda loģiskā struktūra, piemēram, ir Kriminālkodeksa 139. p. 3. daļas formulējumam: �Par zādzību (a), ja tā saistīta ar vardarbību (b), kas nav bīstama cietu�ā dzīvībai (d) vai veselībai (e), vai ar �ādas vardarbības piedraudējumu (c), � soda ar brīvības atņem�anu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem (f), konfiscējot mantu (g) vai bez mantas konfiskācijas�. Shematiski tas attēlojams �ādi:

�ajās kombinācijās ietilpst visi iespējamie salikto spriedumu veidi: konjunkcija, vāja un stingra disjunkcija, implikācija. �o kombināciju pārāk lielās da�ādības dēļ dot kaut vai loti nosacītu to

UNIVERSĀLĀS SALIKTO SPRIEDUMU KOMBINĀCIJAS

klasifikāciju diez vai būtu lietderīgi. Tāpēc izskatīsim da�us rakstungakos

universālas kombinācijas piemērus, ņemot vērā teikto par jau izskatītām atsevi�ķām kombinācijām.

Sāksim ar samērā vienkār�ām universālām kombinācijām. Kriminālkodeksā 111. p. 1. daļas implikatīva formulējumā ietilpst komplicēta vāja disjunkcija ar iek�ējo konjunkciju antecedentā un vienkār�a stingra disjunkcija konsekventā: �Par tī�u si�anu (a) vai piekau�anu (b), kā arī par citādu vardarbību (c), kas saistīta ar fizisku sāpju nodarī�anu (d), � soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām amatalgām (e) vai ar sabiedrisko nopēlumu (f)�\ Shematiskā attēlojumā tas izpau�as �ādi:

Implikācijas formā tiek izteikta arī Kriminālkodeksa 143.' p. 1. daļa ar vienkār�u vājo disjunkciju antecedentā un komplicēto stingro disjunkciju ar iek�ējo konjunkciju konsekventā: �Par organizētas grupas izveido�anu (a) vai piedalī�anos tajā izspie�anas nolūkā (b) � soda ar brīvības atņem�anu uz laiku no se�iem līdz desmit gadiem (c), konfiscējot mantu (d) vai bez mantas konfiskācijas�, shematiskā attēlojumā:

Ar tādu pa�u konsekventa loģisko konstrukciju, bet ar sare�ģītāku antecedentu formulēta Kriminālkodeksa 139. p. 2. daļa: �Par zādzību (a), ja tā izdarīta atkārtoti (b) vai ja to izdarījusi personu grupa (c) pēc iepriek�ējas vieno�anās (d), � soda ar brīvības atņem�anu uz laiku līdz se�iem gadiem (e), konfiscējot mantu (0 vai bez mantas konfiskācijas�. Shematiskā attēlojumā tas izsakāms �ādi:

Vēl sare�ģītāka antecedenta loģiskā struktūra ir Operatīvās darbības likuma 10. p. 1. daļas formulējuma: �Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā (a) ir pamatota informācija (b) par personu gatavotu (c) vai izdarītu noziegumu (d) vai citu prettiesisku rīcību (e), vai valstij svarīgu intere�u apdraudējumu (f), ir atļauta �o personu (g) un ar tām saistīto personu novēro�ana (h)�. Shematiski to var attēlot �ādi:

Salikto spriedumu kombinācijās ar lielu iek�ējo apak�līmeņu skaitu jābūt īpa�i uzmanīgiem, lai loģiskās analīzes procesā nesajauktu da�āda līmeņa apak�struktūras.

Nobeigumā izanalizēsim Kriminālkodeksa 8. pantu: �Noziegums (h) atzīstams par izdarītu ar nodomu (k), ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības (b) vai bezdarbības (c) sabiedriski bīstamo raksturu (a), paredzējusi (e) tās sabiedriski bīstamās sekas (d) un vēlējusies (f) tās vai apzināti pieļāvusi (g) �o seku iestā�anos�. Shematiskā attēlojumā tas izpau�as �ādi:

�I salikto spriedumu kombinācija kopumā ir dubultimplikācija (ekvivalence), kuras antecedents ir liela komplicēta konjunkcija no diviem pamatelementiem, bet konsekvents � vienkār�a konjunkcija.

Pirmais no antecedenta pamatelementiem ir komplicēta konjunkcija, kurā viens no elementiem ir stingra disjunkcija � persona apzinājusies savas rīcības sabiedriski bīstamo raksturu (a) un �ī rīcība izpau�as darbībā vai bezdarbībā (b V c).

Otrais no antecedenta pamatelementiem arī ir komplicēta konjunkcija, kurā viens no elementiem savukārt ari ir iek�ēja komplicēta konjunkcija, kurā viens no elementiem ir vāja disjunkcija �savas rīcības sabiedriski bīstamās sekas (d) persona nc tikai paredzējusi (e), bet �o seku iestā�anos vēlējusies vai apzināti pieļāvusi (f V g).

Konsekvents ir vienkār�a konjunkcija �ja personas rīcība raksturojas ar visiem antecedentā minētiem priek�nosacījumiem, tad tā ir noziegums, kas izdarīts ar nodomu (h A k).

Un otrādi �ja mēs kādu rīcību kvalificējam kā ar nodomu izdarītu noziegumu (tī�i), tas nozīme, ka �aj ā rīcībā jābūt visām antecedentā minētajām pazīmēm (dubultimplikācijas atgriezeniskā saite).

VINGRINĀJUMI 1. uzdevums. Nosakiet salikta sprieduma veidu un izsakiet tā struktūru ar formulu.

1. Noziedzību kā organisku kopumu raksturo tās stāvoklis, struktūra un dinamika.

2. Kas vecākus neciena, tam Dievs nepalīdz.

3. Cienījams cilvēks izvairās no trim lietām��ūpības, izlaidības un azaita spēles.

4. Lielākā daļa slepkavību, smagu miesas bojājumu un izvaro�anu tiek izdarītas dzēruma stāvoklī.

5. Kriminoloģija ir zinātne par noziedzību kā sociālu parādību, tās cēloņiem, noziedznieka personību un pasākumiem noziedzības novēr�anai.

6. Negatīvās mikrovides iespaids kļūst sevi�ķi spēcīgs, ja tajā dominē liekē�i un agrāk sodītas personas.

7. Ja agrāk Māris strādāja ceļu policijā, tad tagad - kriminālpolicijā.

8. Ko neizdziedina vārdi, to dziedina karceris; ko neizdziedina karceris, to dziedina

�agari.

9. Lai iegūtu tiesības vadīt transporta līdzekli, pilsoņa sociāli demogrāfiskajam, psiholoģiskajam un medicīniskajam statusam jāatbilst noteiktām prasībām.

10. Krimināllieta ir izmeklē�anas iestā�u savāktie materiāli sakarā ar izdarīto noziegumu.

11. Dziedi vai raudi, bet darbs jāpaveic laikā.

12. Tiesas spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam.

13.1 .aupī�anas gadījumā vardarbība var būt gan fiziska, gan psihiska.

14. Tā kā pusaud�iem trūkst dzīves pieredzes un stabilu tikumisko u/.skatu, viņi ne vienmēr spēj at�ķirt slikto 110 labā un viegli pakļaujas negatīvai ietekmei.

15. Kriminālsods izpau�as noteiktu notiesātā tiesību ierobe�o�anā vai atņem�anā.

16. Ja tiesas spriedums nav pamatots, tad tas ir nelikumīgs.

17. īpa�uma manto�ana tiek realizēta atbilsto�i likumam vai pēc testamenta.

18. Vilis Plūdonis, Fricis Bārda un Kārlis Skalbe ir latvie�u rakstnieki.

19. Nav spēkā darījums, kur� neatbilst likuma prasībām.

20. Ja trīsstūrim visas malas ir vienādas, tad tam arī visi leņķi ir vienādi.

21. Alkoholisms un �ūpo�ana var būt gan tie�ais nozieguma cēlonis, gan arī, k;i tas ir vairumā gadījumu, veicināt nozieguma izdarī�anu.

22. Kas grib iegūt augstāko juridisko izglītību Latvijā, tam jāmācās Latvijas Policijas akadēmijā vai Latvijas Universitātē.

2. u/devums. Sastādiet loģisko shēmu, kuru izpildot darbosies kon-taktshema (ar burtiem apzīmētas kontakta vietas).

3. u/dcvums. Vai varam viennozīmīgi noteikt sprieduma �b� patiesuma nozīmi (ja varam, tad kādu), ja ir zināms, ka spriedums �a� ir patiess, bet kopēja salikta sprieduma patiesuma nozīme ir �āda:

1. �a A b" ir patiess; 2. �a A b�� ir aplams; 3. �a V b� ir patiess; 4. �a Vb"ir patiess; 5. �aV V b" ir aplams; 6. �a -� b" ir patiess;7. �a -* b" ir aplams; 8. �aļ£ b" ir patiess; 9. �aļ£b" ir aplams.

4. uzdevums. Veiciet Latvijas Republikas konstitucionālā likuma �Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi� pantu loģiski tiesisko analīzi. Analīzes rezultātus attēlojiet salikto spriedumu shēmās.

1. Latvijas Republikas pilsonību var iegūt, saglabāt vai zaud�t tikai likumā noteiktajā kārtībā (5. p. 2. daļa).

2. Pilsonim jābūt uzticīgam Latvijas Republikai, viņam ir tiesības un pienākums aizsargāt tās brīvību, neatkarību un demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu (ll.p.l. d.).

3. Nāvessodu var piespriest tiesa tikai izņēmuma gadījumos par sevi�ķi smagiem noziegumiem (13. p.).

4. Aizturē�ana, apcietinā�ana, kratī�ana vai citāda personas brīvības ierobe�o�ana pieļaujama tikai likumā noteiktajā kārtībā (15. p. I.d.).

5. Ģimeni, laulību, kā arī mātes un bērna tiesības aizsargā valsts (36. p. I. d.).

6. Valsts garantē iespēju iegūt obligāto izglītību bez maksas, kā arī nodro�ina turpmāko izglīto�anos atbilsto�i katra spējām (38. p. 2. d.).

7. Katra pienākums ir ievērot Latvijas Republikas likumus, cienīt latvie�u tautas un Latvijā dzīvojo�o nacionālo un etnisko grupu tradīcijas un para�as, kā arī respektēt citu personu nacionālo pa�cieņu (41. p ).

8. Dabas, kultūrvides, ainavu, vēstures un arhitektūras pieminekļu un vides aizsardzība ir katras personas, visas sabiedrības un valsts pienākums (43. p.).

5. uzdevums. Veiciet Latvijas kriminālkodeksa pantu loģiski tiesisko analīzi un tās rezultātus attēlojiet salikto spriedumu shēmās.

1. Tiesības atņem�anu ieņemt noteiktus amatus vai tiesības atņem�anu uz zināmu nodarbo�anos tiesa var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem tiklab k;i pamatsodu, tā arī kā papildsodu (27. p. I. d ).

2. Par mantas piesavinā�anos, ja to izdarījusi persona, kurai �ī manta uzticēta vai atradusies tās pārziņā, � soda ar brīvības atņem�anu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēne�algām (144. p. I ,d ).

3. Par zādzību, ja tā saistīta ar iekļū�anu telpā vai citā glabātavā, � soda ar brīvības atņem�anu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu (139.p. 4. d.).

4. Par medicīniskas palīdzības nesnieg�anu slimniekam bez attaisnojo�iem iemesliem, ja personai, kas to nav sniegusi, ir pienākums to darīt pēc likuma vai pēc speciāla noteikuma, soda ar naudas sodu līdz piecām minimālajām amatalgām vai ar sabiedrisko nopēlumu (116 p.

I d.).

5. Par krāp�anu, kas izdarīta atkārtoti vai ko izdarījusi personu grupa pec iepriek�ējas norunas, � soda ar brīvības atņem�anu uz laiku līdz se�iem gadiem vai ar naudas sodu līdz se�desmit minimālajām mēne�algām (142. p. 2. d ).

6. Mantas konfiskācija ir notiesātā īpa�umā eso�ās mantas vai tas daļas piespiedu bezatlīdzības atsavinā�ana valsts īpa�umā (32. p. 1. d.).

7. Par personas sagrāb�anu ar vardarbību vai draudiem vai aizve�anu ar viltu (personas nolaupī�ana) atriebības, mantkārīgā vai �antā�as nolūkā�soda ar brīvības atņem�anu uz laiku no trim līdz desmit gadiem (125/ p. I. d.).

8. Par laupī�anu, ja tā izdarīta, lietojot vai mēģinot lietot �aujamiero�us vai sprāgstvielas, vai ja tā saistīta ar smagu miesas bojājumu nodalī�anu cietu�ajam, � soda ar brīvības atņem�anu uz laiku no desmit līdz septiņpadsmit gadiem, konfiscējot mantu (141. p. 4. d.).

9. Par valsts aizsardzībā eso�o kultūras pieminekļu, kā ari dabas objektu tī�u pilnīgu vai daļēju iznīcinā�anu � soda ar brīvības atņem�anu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēne�algām (206. p ).

10. Par pieprasījumu bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesības uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietu�ajam vai viņa tuviniekiem vai piedraudot izpaust apkaunojo�as ziņas pārcietu�o vai viņa tuviniekiem, vai piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu (izspie�ana), soda ar brīvības atņem�anu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas (143. p. I. d.).

6. uzdevums. Veiciet Civillikuma pantu (ievads, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas) loģiski tiesisko analīzi. Analīzes rezultātus attēlojiet salikto spriedumu shēmās.

1. Jūras piekrastes ūdeņos zveja ir brīva katram Latvijas pilsonim zvejniecības likumā paredzētā kārtībā (1114. p.).

2. Zvejas tiesība pieder katram sava īpa�uma robe�ās, un īpa�nieks var aizliegt, ciktāl likums nenosaka citādi, tre�ām personām zvejot tajās (1113. p.).

3. Lai privāts testaments būtu spēkā, jābūt pārliecībai, ka to taisījis mantojuma atstājējs un ka tas izteic pareizi viņa pēdējo gribu (445. p.).

4. Ja mantojums piekritis vairākām personām kopīgi, tad viņas var vai nu valdīt to nedalīti, vai prasīt tā dalī�anu (715, p ).

5. Ar īpa�nieka gribu viņa īpa�uma tiesība uz kadu lietu izbeidzas, kad viņ� lietu atmet, nenododams citam, kā ari kad viņ� īpa�uma tiesību uz to atdod citam (1032. p.).

6. Kas uz sve�as zemes nejau�i atradis apslēptu mantu, iegūst pusi no tās, bet otra puse piekrīt zemes īpa�niekam (953. p).

7. Me�os, kas pieder vairākiem īpa�niekiem, katram no tiem jāapzīmē sava robe�a ar stigu pusotra metra platumā un pēc tam tā jātur tīra (1100. p ).

8. Mantinieki manto pēc likuma, kad nav mantojuma līguma vai testamenta vai kad tie nav spēkā (390. p.).

9. Ar jaunu testamentu agrākais nav atzīstams par atceltu, kad jaunais neap�aubāmi ir tikai agrākā papildinājums vai kādas tā daļas grozījums (796. p.).

10. Visi kopīpa�nieki, samērīgi ar katra daļu, saņem visus labumus, kādus kopējā lieta dod, un tādā pa�ā samērā ari nes zaudējumus, kādi tai ceļas (1069. p.).

11. Ja testamentā atrod tum�us, divdomīgus vai neveikli lietotus izteicienus, tad tic iztulkojami saskaņā ar �ķietamām testatora domām, pie kam sevi�ķi jāievēro viņa attiecības pret mantinieku, kā arī viņa parastais domu un runas veids (633, p.).

12. Ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav paliku�i vai �ie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklā�anos nav ieradu�ies vai nav pierādīju�i savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij (416. p.).

13. Publiskie ūdeņi ir valsts īpa�ums, ciktāl uz tiem nepastāv īpa�uma tiesības privātai personai (I 104. p.).

14. Ja uz robe�as augo�s koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesības prasīt, lai koka īpa�nieks to nocērt, bet, ja pēdējais atteicas, pa�am to nocirst un paturēt sev (1098.p.).

15. Testaments, kas palicis nepabeigts vai kurā visi rīkojumi ir pretlikumīgi vai nesaprotami, kā arī testaments ar noziedzīgu vai pretlikumīgu saturu, pats par sevi nav spēkā un tiesa to nenolasa (785. p.).

16. Kas ļaunticīgi apsēj vai apstāda sve�u zemi, zaudē savu darbu un sēklu par labu zemes īpa�niekam un nevar prasīt par to nekādu atlīdzību (979. p.).

17. Tas, ko iznīcinājis testators pats, bet netī�i, vai ari kāds cits bez testatora piekri�anas, paliek spēkā, ja vien var salasīt vai kā citādi pierādīt tā saturu (804. p.).

18. Rakstisks testaments, kuru taisīju�i: 1) persona tādos apstākļos, kuros viņai nav bijis iespējams pieaicināt lieciniekus; 2) karadienestā eso�a persona kara laikā; 3) vecāki par labu bērniem un 4) laulātais par labu otram laulātam, � ir spēkā arī tad, ja tas taisīts bez lieciniekiem (462. p.).

19. īpa�nieks, kā dzīvojot, tā ari nāves gadījumam, var atsavināt un atdot citam savu īpa�umu, pilnīgi vai pa daļai, vai tikai zināmas īpa�umā ietilpsto�as tiesības (1037. p.).

20. Kad testators pats vai viņa uzdevumā kāda tre�ā persona tī�i iznīcina visu testamentu, to ieplē�ot, sagrie�ot vai sadedzinot, vai arī tikai pārsvītrojot visu tā saturu, vai kā citādi,�tad visi tajā eso�ie rīkojumi, ja tas nav uzglabājies vēl kādā citā oriģināleksemplārā, zaudē spēku (802. p.).

21. Prasīt, lai testamentu atzīst par spēkā neeso�u visā tā sastāvā vai atsevi�ķās daļās, ieinteresētās personas var �ādos gadījumos: I) kad mantojuma atstājējs nav bi jis spējīgs testamentu taisīt; 2) kad. testamentu taisot, nav ievērota noteiktā forma; 3) kad testamenta taisī�ana panākta ar spaidiem vai viltu vai kad notikusi maldība (786. p.).

22. Ja par mantojuma atstājēja nodomu nav nekādu �aubu, tad testaments nezaudē spēku tādēļ, ka testators maldījies nosaukumā vai aprakstā vai ka personā vai lietā norādītā īpa�ība vēlāk izzudusi (465. p.).

7. uzdevums. Veiciet Civillikuma pantu (saistību tiesību daļa) loģiski tiesisko analīzi. Analīzes rezultātus attēlojiet salikto spriedumu shēmās.

1. Tiesisks darījums, kas noslēgts spaidu dēļ, pats par sevi nebūt nav spēkā neeso�s, bet piespiestais var to apstrīdēt (1467. p.).

2. Kas klusējot vai noteikti izteic savu piekri�anu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskām sekām un nevar vairs vēlāk savu piekri�anu ierobe�ot (1432. p.).

3. Darījums nav spēkā, ja viņa priek�mets vai tā lielākā daļa vairs nepastāv (1454.p.).

4. Tiesiski darījumi, ko taisīju�as rīcības spējīgas personas nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī, nav spēkā (1409. p.).

5. Ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevi�ķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk nekā pēc noliktā termiņa notecējuma (1828. p ).

6. Ja kāds ar darbību, par ko viņ� ir vainojams un kas ir prettiesīga, nodara otram miesas bojājumu, tad viņam jāatlīdzina tam ārstē�anās izdevumi un bez tam, pēc tiesas ieskata, varbūtēja atrautā peļņa (2347. p ).

7. Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priek�metu: tāds darījums nav spēkā (1415. p ).

8. Rīcības spējas trūkst nepilngadīgiem, personām, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai iz�ķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimiem, ja likums tie�i nenosaka citādi (1408. p.).

9. Saistības izpildījums ir spēkā tikai tad. ja to izdarījusi un saņēmusi īstā persona īstā vietā, īstā laikā un pienācīgā kārtā (1812. p.).

8. uzdevums. Veiciet Civillikuma pantu (ģimenes tiesību daļa) loģiski tiesisko analīzi. Analīzes rezultātus attēlojiet salikto spriedumu shēmās.

1. Aizliegta laulība personām, kuras tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ (34. p.).

2. Laulību var �ķirt, ja laulības dzīve ir tik izirusi, ka laulāto turpmāka kopdzīve un ģimenes saglabā�ana nav iespējama (75. p.).

3. Kamēr vecāki nav sasniegu�i pilngadību, izņemot gadījumus, kad viņi stāju�ies laulībā, viņi nevar pārstāvēt bērnu viņa personiskajās vai mantiskajās attiecībās (203. p. 3. d ).

4. Par saistībām, ko noslēgu�i vecāku varai pakļautie nepilngadīgie bez vecāku ziņas un piekri�anas, vecāki neatbild, ja viņi pa�i nav no tā ieguvu�i kādu labumu (197. p.).

5. Par neeso�u atzīstama laulība, kas nav slēgta ne dzimtsarakstu nodaļā, ne pie garīdznieka (60. p. I. d.).

6. Pūrs, ko sievietei laulības gadījumam pie�ķīru�i vecāki, radi vai citas personas, pieder sievai, kaut arī tas būtu nodots vīram (III. p ).

7. Neviens nedrīkst piesavināties aizbildņa tiesības pār nepilngadīgajiem un viņu mantu, kamēr nav iecelts par aizbildni pēc likuma vai testamenta (238. p.).

8. Pienākums uzturēt biju�o laulāto atkrīt, ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības izir�anu vai devies jaunā laulībā (82. p.).

9. Ja saderinā�anos atceļ vai ja kāds saderinātais no tās atkāpjas, katram saderinātajam jāatdod visa manta, ko viņam dāvinājis otrs, viņa vecāki vai cita persona sakarā ar nodomāto laulību (27. p. I.d).

10. Nav jādod atpakaļ dāvanas, ja laulība nenotiek tāpēc, ka: 1) saderinātais dāvinātājs miris; 2) dāvinātājs atteicies doties laulībā bez svarīga iemesla un 3) dāvinātāja uzve�anās bijusi otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulības atteikties (27. p. 2. d ).

11. Bērns, kas piedzimis sievietei ne vēlāk kā 306. dienā pēc laulības izbeig�anas, ja sieviete jau ir stājusies jaunā laulībā, ir uzskatāms par dzimu�u jaunajā laulībā (146. p.2. d.).

12. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis vai garīdznieks var laulāt bez iepriek�ējas izsludinā�anas, ja līgavainis dodas kara gaitās vai arī ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību apdraud slimība (55. p).

13. Viena laulātā tiesības pārvaldīt un lietot otra laulātā mantu izbeidzas uz likuma pamata. I) kad viens laulātais mirst; 2) kad laulība �ķirta vai atzīta par neeso�u; 3) kad vienu laulāto atzīst par maksātnespējīgu parādnieku (102. p ).

14. Pazudu�o var atzīt par miru�u: I) ja viņ� ir pazudis kaujas laukā un divu gadu laikā 110 karadarbības izbeig�anās nav ziņu par viņu; 2) ja viņ� atradies uz bojā gāju�a kuģa vai lidma�īnas vai nokļuvis citās nāves briesmās un se�u mēne�u laikā nav ziņu par viņu (378. p.).

15. Ja laulību �ķir vai atzīst par neeso�u un vecāki nevar vienoties, pie kura 110 viņiem lai paliek bērni, tad �o jautājumu, uzklausot pēc iespējas bērnu vēlē�anos, ja viņi sasniegu�i septiņu gadu vecumu, iz�ķir tiesa, ievērojot bērnu intereses (180. p.).

16. Ja saņemtas dro�as ziņas par promeso�ā nāvi, viņa manta pakļaujama vispārējiem noteikumiem par manto�anu un nododama pēc saraksta un norēķina tai personai, kas promeso�ā nāves brīdī bijusi viņa tuvākais mantinieks (376. p.).

17. Laulātais atbild tikai ar savu atsevi�ķo mantu: 1) par saistībām, ko viņ� noslēdzis tikai uz savu rēķinu vai bez otra laulātā piekri�anas; 2) par saistībām, ko viņ� noslēdzis, aizskarot otram laulātajam pie�ķirtās tiesības uz mantas kopībā ietilpsto�ās mantas valdījumu (132. p.).

18. Pazudu�o tiesa izsludina par miru�u pēc ieinteresētu personu, bet, ja tādu nav, �pēc viņa mantas aizgādņa vai prokurora lūguma, kuru var iesniegt, tiklīdz notecēju�i desmit gadi no tā gada beigām, kad par pazudu�o saņemtas pēdējās ziņas (377. p.).

19. Pār personām, kas, izlaidīgi vai iz�ķērdīgi dzīvojot, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lieto�anas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tiesa pēc radinieku vai piederīgo lūguma vai prokurora priek�likuma var nodibināt aizgādnību (365. p.).

20. Ja vecāki nelietīgi izlieto vecāku varu un ar bērniem apietas sevi�ķi slikti, tiesa var vainīgajam no vecākiem atņemt vecāku varu, atstājot bērnus otra varā, kā arī iecelt bērniem aizbildni, ja vara, ko izlieto otrs no vecākiem, nepietiekami aizsargā bērnus no vainīgā kaitīgā iespaida vai ja vainīgi abi vecāki (200. p.).

21. Par neeso�u atzīstama laulība, kuras noslēg�anas laikā viens no laulātajiem bijis atzīts par ricibas nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai arī bijis tādā stāvoklī, ka nav varējis saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt (62. p.).

22. Kad tiesa izsludinājusi pazudu�o par miru�u, viņa manta, ja viņ� nav atstājis testamentu, nododama tiem mantiniekiem, kas pieņemamā nāves dienā, ja tā noteikta tiesas lēmumā, vai, ja �o dienu nevar noteikt, lietas ierosinā�anas bridi biju�i viņa tuvākie radinieki vai laulātais (379. p ).

9. uzdevums. Izdariet Sodu izpildes kodeksa (SIK), Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK), Operatīvās darbības likuma (ODL) un likuma �Par policiju" (LPP) pantu loģiski tiesisko analīzi. Analīzes rezultātus attēlojiet salikto spriedumu shēmās.

1. Policijas darbiniekam nav saisto�i partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību vai to pārstāvju rīkojumi un lēmumi (LPP 23. p. 2. d).

2. Notiesātajiem ar brīvības atņem�anu uz visu mū�u (mū�a ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņem�anu, slēgtajā cietumā jāizcie� ne mazāk kā desmit gadi (SIK 50.� p. 3. d.).

3. Par ieceļo�anas, uzturē�anās un darbu veik�anas noteikumu pārkāp�anu pierobe�as zona izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem, vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm (APK 194.' p.).

4. Ja policijas darbinieks ir saņēmis priek�nieka pavēli, rīkojumu vai norādījumu, kas ir pretrunā ar likumu, viņ� ievēro likuma prasības (LPP 23. p. 1. d.).

5. Par obligātajam valsts dienestam vai tā uzskaitei pakļautas personas izvairī�anos ierasties pēc valsts dienesta pārvaldes uzaicinājuma izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem, vai piemēro administratīvo arestu līdz piecām diennaktīm (APK 201.¹ p. 1. d.).

6. Atklātajos cietumos soda izcie�anu uzsāk personas, kas noziegumu izdarīju�as neuzmanības dēļ, un par tī�iem noziegumiem pirmo reizi notiesātie ar brīvības atņem�anu līdz vienam gadam (SIK 50/� p. 1. d.).

7. Policija aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses neatkarīgi no to pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma un vecuma, izglītības un valodas, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības (LPP 5. p. 2. d.).

8. Ja sakarā ar slepeno sadarbību rodas reāli draudi slepena pailga un viņa ģimenes locekļu dzīvībai, veselībai, mantiskajām un citām likumīgajām interesēm, savlaicīgi jāveic nepiecie�amie dro�ības pasākumi �o draudu novēr�anai, ieskaitot dzīvesvietas maiņu un personu apliecino�o dokumentu nomaiņu (ODL 31. p. 4. d.).

9. Par nepilngadīgu bērnu audzinā�anas un izglīto�anas pienākumu nepildī�anu, ko izdarīju�i vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, � vecākiem vai personām, kas viņus aizstaj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem (APK 173. p. 1. d ).

10. Kriminālpolicijas funkcijās ietilpst smagu un bīstamu noziegumu novēr�ana un atklā�ana, to personu meklē�ana, kuras slēpjas no izziņas, izmeklē�anas un tiesas, izvairās no soda izcie�anas vai pazudu�as bez vēsts, kā arī kriminālistikas speciālistu piedalī�anās nodro�inā�ana izmeklē�anas darbībās (LPP 18. p. 2. d.).

11. Operatīvā korespondences kontrole, operatīvā informācijas iegū�ana no tehniskajiem līdzekļiem, operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausī�anās (ari pa tālruni, ar elektroniskajiem un cita veida sakaru līdzekļiem) un operatīvā iekļū�ana veicama tikai sevi�ķajā veidā un ar tiesne�u akceptu (ODL 7. p. 4. d ).

10. uzdevums. Veiciet Svēto Rakstu pantu loģisko analīzi un tās rezultātus attēlojiet salikto spriedumu shēmās.

1. Neatbildi nejēgam pēc viņa nezinā�anas, lai tu nekļūtu līdzīgs viņam (Sal. Pani. 26 : 4).

2. Pacietīgais ir labāks nekā stiprais, un kas ir kungs pats pār savu garu un sirdi, tas ir labāks par to, kas iekaro pilsētas (Sal. Pam. 16 : 32).

3. Kas rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca (Sal. Pam. 13 : 24).

4. Kur ir skaudība un ķilda, tur ii juceklis un visāda nelietība (Jēkabs 3 : 16).

5. Dvēsele, kas bagātīgi svēti citus, laps stiprināta, un kas bagātīgi veldzē citus, kļūs arī pats veldzēts (Sal. Pam. 11 : 25).

6. Kas labprāt dzīvo priekos, tam pietrūks, un kas mīl vīnu un eļļu, tas nekļūs bagāts (Sal. Pam. 21 : 17).

7. Kas ir jau bijis, tas atkal būs, un kas jau ir noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules (Sal. Māc. 1 : 9).

8. Un ja man būtu pravie�a dāvanas, un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas (1. Korint. 13:2).

11. uzdevums. Veiciet izcilo domātāju izteicienu loģisko analīzi un tās rezultātus attēlojiet salikto spriedumu shēmās.

1. Ķildas nebūtu tik ilgsto�as, ja vainīga būtu tikai viena puse (Laro�fuko).

2. Kad tu slinko, tad kārdinā�ana strādā (R.Kaudzīte).

3. Gara labsajūtu cilvēks iegūst, ja baudās ietur mēru un dzīvo harmoniski (Dēmokrits).

4. Nepieņem to spriedumu, ko izsaka tavs apvainotājs, vai ari to, ko viņ� gribētu, lai tu pieņem, bet skaties, kā ir īstenībā (Marks Aurēlijs).

5. Ne jau radniecības sakari rada draudzību, bet gan intere�u kopība un domu saskaņa (Dēmokrits).

6. Kam gan citam var patikt viltus gods un kuru gan var nobiedēt melīga apsūdzība kā vienīgi to, kur� pats ir neīsts un melis (Horācijs).

7. Ņem sev par piemēru kādu stingru raksturu un kādu paraugu un vadies pēc tā tiklab tad, kad esi vienatnē ar sevi, kā tad, kad tu esi ļaudīs (Epiktēts).

8. Tas, kur� iedomājas, ka var iztikt tikai ar sevi un citi ļaudis viņam nemaz nav vajadzīgi, ļoti maldās, bet tas, kur� iedomājas, ka citi nevar iztikt bez viņa, maldās vēl vairak (Laro�fuko).

9. Ja kāds ir kārtīgs cilvēks tikai tādēļ, ka par to uzzinās citi un, to uzzināju�i, viņu vairāk . cienīs; ja kāds veic labus darbus tikai tādēļ, lai par to uzzinātu citi, tad tas nav cilvēks, no kura var

gaidīt daudz laba (Montēņs).

10. Par netaisnajiem es teik�u: ja viņu pārkāpumi jaunos gados arī netiek atklāti, tad ar laiku tic nāk gaismā, viņus visi izsmej un vecumdienās viņus nicina kā pilsoņi, tā sve�zemnieki (Platons).

11. Kas nav pienācīgs, to nedari; kas nav patiess, to nesaki; lai tieksme nāk no tevis (Marks Aurēlijs).

12. Nav iespējama tāda izlik�anās, kas ilgi ļautu apslēpt mīlu, kur tā ir, vai notēlot to tur, kur tās nav (Laro�fuko).

♦ Aletiska modalitāte + Epistemiska modalitāte ♦ Deontiska

modalitāte

Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.

Mateja evaņģēlijs

Jebkur� vienkār�s vai salikts spriedums raksturojas ne tikai ar noteiktu loģisko uzbūvi, bet ari ar sprieduma satura vērtējumu noteiktā aspektā. �is novērtējums izpau�as sprieduma modalitātē.

Loģikā sprieduma modalitāti (no lat. �modus� � veids) izsaka ar modāliem operatoriem �iespējams�, �pierādīts�, �atļauts�, �labi� un citiem. Tā, piemēram: �Iespējams, ka M. nav vainīgs�; �pierādīts, ka �o laupī�anu izdarīju�i K. un P.

Spriedumu modalitātes shematiskais apzīmējums M (a) lasāms: spriedums �a� raksturojas ar modalitāti �M�. Ņemot vērā sprieduma �a� loģisko uzbūvi (atributīvs vai attiecību spriedums), iegūstam divas pamat-shēmas:

M (S � P) M (aRb)

Viens izteikums var saturēt vairākus pakāpeniskus modālos vērtējumus da�ādos aspektos, piemēram: �Labi (MP), ka ir pierādīts (M¹), ka pilsonis Ozols (S) nav vainīgs (P).� Shematiskā attēlojumā tas izskatās �ādi:

M² [M� (S � P)]

Nereti sprieduma modālais raksturojums nav izteikts tie�ā formā, piemēram: �Vienai personai var būt ari vairākas dzīves vietas� (Civillikuma 7. p.). Sī panta skaidrojums ar tie�i izteiktu modālo operatoru: �Atļauts (nav aizliegts), ka vienai personai ir vairākas dzīves vietas.�

Spriedumu modalitātes loģisko teoriju kā neklasiskās loģikas apak�nozari pēta modālā loģika. Mūsdienu modālā loģikā pastāv vairāki pētījumu pamatvirzieni, kurus nosacīti dēvē par patstāvīgām �loģikām� � cpistēmiskā loģika, deontiskā loģika un citas.

Klasiskā loģika aprobe�ojas ar spriedumu novērtējumu to patiesuma aspektā, ņemot vērā tikai divas patiesuma nozīmes (patiesi�aplami). Tātad tā ir divvērtlbu loģika. Modālās loģikās spriedumu saturs tiek vērtēts arī da�ādos citos aspektos, turklāt ņemot vērā trīs un vairāk vērtību nozīmes. Modālās loģikas ir daudzvērtlbu loģikas.

Lielākā praktiskā nozīme ir trim spriedumu modalitātēm: alētiskai, epistēmiskai un deontiskai.

Nepiecie�amības spriedumi ^ Iespējamības spriedumi <0* Neiespējamības spriedumi

Alētiskā (grieķ. �nepiecie�amība�) modalitāte ir sprieduma satura novērtējums tā nepiecie�amības aspektā.

Dziļu alētiskas modalitātes analīzi atrodam jauAristoteļa traktātos �Metafizika� un �Pirmā analītiķa�. Alētiskās modalitātes izpēte turpinās ari viduslaiku filozofijā, bet Jaunajos laikos � Gotfrīda Leibnica un Imanuela Kanta darbos.

Alētiskai modalitātei ir trīs pamatnozīmes (tās sauc par alētiskām modalitātēm): 1) nepiecie�ami; 2) iespējami; 3) neiespējami. Pirmo un tre�o sauc par alētiskās modalitātes stiprām nozīmēm (pozitīvo un negatīvo), bet otro � par alētiskās modalitātes vājo nozīmi.

Jāņem vērā, ka alētiskas modalitātes pamatnozīmes raksturo spriedumu objektīvo saturu, nevis mūsu attieksmi pret to.

Svarīgākā loģiskā problēma ir alētiskas modalitātes pamatnozīmju savstarpējās attiecības, kā ari to attiecības ar īstenības spriedumiem, kuros tiek fiksēta vienkār�a faktu konstatāci ja.*

Īstenības spriedumos, ko da�reiz sauc par asertotiskiem (lat. �asser-to� � apgalvoju), modālais operators nav domāts (�a�).

NEPIECIE�AMĪBASSPRIEDUMI Sprieduma saturs vērtējams kā nepiecie�ams, ja tas balstās uz objektīviem esamības un domā�a

nas likumiem. Nepiecie�amības spriedumus da�reiz sauc par apodiktiskiem (grieķ. �dro�ticamība �).

Tāda satura spriedumos runā par to, kas ir un nevar nebūt, piemēram: �Plakana trīsstūra iek�ējo leņķu summa ir līdzīga diviem taisniem leņķiem�.

� � __

Nepiecie�amības spriedumu apzīmējums �U a� lasāms: nepiecie-

�ams, ka �a�. Parasti modālais operators �nepiecie�ams� nav izteikts ar vārdiem, bet ir tikai domāts.

Nepiecie�amības un īstenības attiecība izpau�as pamatformulā: kas nepiecie�ams, tas ir īstenībā. No formulas shematiskā attēlojuma varam

redzēt, ka no �a� nepiecie�amības viennozīmīgi izriet �a� īstenība (citādi tā nebūtu nepiecie�amība). Ta�u no �a� īstenības loģiski neizriet tās nepiecie�amība. Piemēram, no fakta konstatācijas, ka komponists Alfrēds Kalniņ� dzimis 1879. gadā, loģiski neizriet, ka tam obligāti vajadzēja būt un ka nevarēja nebūt citādāk.

Nepiecie�amības un īstenības spriedumi izsaka divu veidu patiesību �prāta patiesību un fakta patiesību. Tās raksturojot, vācu filozofs G.Leibnics rakstīja, ka prāta patiesības ir nepiecie�amas, jo tām pretējais nav iespējams, bet fakta patiesības ir nejau�as, jo tām pretējais ir iespējams.¹²

No iepriek�minētās nepiecie�amības un īstenības pamatformulas izriet radītā formula: kas nav īstenībā, tas nav ncpiccie�anis (a -> l J a).

Ari �ai formulai ir parastas implikācijas raksturs, jo no �a� nepiecie�amības nolieguma loģiski neizriet �a� īstenības noliegums. Piemēram, ja nav nepiecie�ams, ka eksistē citplanētu civilizācijas, tad no tā vēl neizriet, ka tās neeksistē īstenībā.

Alētiskā modalitātē jāat�ķir tās ontoloģiskais un loģiskais aspekts. Alētiskā modalitāte ontoioģiskā (grieķ. �mācība par esamību�) aspektā raksturo esamības eso�o faktisko sakarību un attiecību. Alētiskā modalitāte loģiskā aspektā raksturo mūsu domā�anas struktūru iek�ējo sakārtotību.

Līdz ar to alētiskas modalitātes pamatnozīmes izpau�as divējādi � kā ontoioģiskā (faktiskā) vai kā loģiskā modalitāte.

Ontoloģiski nepiecie�ami ir esamības likumi un visas no tiem izrieto�ās sekas. Loģiski nepiecie�ami ir loģikas un matemātikas likumi un visas no tiem izrieto�ās sekas. Viss, kas ir loģiski nepiecie�ams (LN), ir arī ontoloģiski nepiecie-

�ams (ON), bet ne otrādi. Piemēram, ja kādas loģiskā kvadrāta kārtulas izsaka loģisko nepiecie�amību, tad tās ar nepiecie�amību izpau�as arī īstenības faktiskās attiecībās. Ta�u ontoloģiski (faktiski) nepiecie�amam gravitācijas likumam un no tā izrieto�ām sekām nav loģiskas nepiecie�amības statusa, jo Visuma uzbūve uz citu dabas likumu pamata loģiski nav neiespējama.

Sprieduma saturs novērtējams kā iespējams, ja tas nav pretrunā ar objektīviem esamības un domā�anas likumiem. Tāda satura spriedumos

IESPEJAMĪBAS

SPRIEDUMI

runā par to, kas var būt, bet var arī nebūt, piemēram: Policijas kaprālis Bērziņ� kļiīs par Latvijas iek�lietu ministru�.

Iespējamības spriedumu apzīmējums � 0 a � lasāms: iespējams, ka

�a�. Bie�i vien modālais operators �iespējams� nav izteikts ar vārdiem, bet ir tikai domāts.

Iespējamības un īstenības attiecība izpau�as formulā: kas ir īstenībā, tas ir iespējams. No formulas shematiskā attēlojuma varam redzēt, ka no �a� īstenības viennozīmīgi izriet �a� iespējamība (citādi tā nebūtu īstenība). Ta�u no �a� iespējamības loģiski neizriet tās īstenība. Piemēram, no pieņēmuma, ka slepkavību izdarījis M. (0 a), vēl nevaram secināt, ka tie�i tā bija arī īstenībā (a).

Uz iespējamības un īstenības savstarpējām attiecībām balstās divi viduslaikos formulēti izziņas un tiesību metodoloģiskie principi:

1) ab esse ad posse valet consequentia � pamatojoties uz kaut kā reālu pastāvē�anu (�in re�), var secināt, ka tas ir iespējams;

2) a posse ad csse non valet consequentia � pamatojoties uz kaut ko iespējamu (�in potentia�), nevar secināt, ka tas reāli pastāv.

Iespējamības un nepiecie�amības attiecība izpau�as formulā, kas radusies no iepriek� minētajām �nepiecie�amības�īstenības� un �īstenības�iespējamības� attiecību formulām: kas ir nepiecie�ams, tas ir iespējams. No formulas shematiskajā attēlojumā varam redzēt, ka no �a� nepiecie�amības viennozīmīgi izriet �a� iespējamība (citādi tā nebūtu nepiecie�amība). Ta�u no �a� iespējamības loģiski neizriet tās nepiecie-

�amība. Piemēram, no iespējamības jebkuram cilvēkam nodzīvot līdz 100 gadiem ( 0 a) neizriet, ka tas ar nepiecie�amību realizēsies katra cilvēka dzīvē (D a).

Ņemot vērā visu teikto par iespējamības un nepiecie�amības modalitā�u savstarpējo attiecību, kā ari to attiecību ar īstenības spriedumiem, varam formulēt un shematiski attēlot pareizu un nepareizu secinājumu variantus.

Pareizi secinājumi ir iespējami:

1) no nepiecie�amības uz īstenību; 2) no īstenības uz iespējamību; 3) no nepiecie�amības uz iespējamību. Pareizi secinājumi nav iespējami: 1) no iespējamības uz īstenību; 2) no īstenības uz nepiecie�amību; 3) no iespējamības uz nepiecie�amību.

Uz pareizām pamatattiecībām balstās radu�os attiecību formulas. Viena no tādām attiecībām izteikta ar ekvivalences formulu:

Formula lasāma: �a� ir iespējams tad un tikai tad, ja nav nepiecie�ams �ne-a� (un otrādi). Piemēram, tas, ka M. ir bijis nozieguma vietā, iespējams tikai tad, ja nav nepiecie�ams, ka viņ� tur nevarēja būt (citiem vārdiem, ja viņam nav �alibi�).

Cits alētiskas modalitātes attiecību variants izsakāms ar �ādu ekvivalences formulu:

Formula lasāma* �a� nav nepiecie�ams tad un tikai tad, ja ir iespējams �ne-a� (un otrādi). Piemēram, tas, ka M. ir bijis nozieguma vietā, nav nepiecie�ams tikai tad, ja ir iespējams, ka viņ� tur nebija.

Arī iespējamības spriedumus skar alētiskas modalitātes ontoioģiskā (faktiska) un loģiska aspektu at�ķir�ana.

Ontoloģiski iespējams ir tas, kas nav pretrunā ar esamības likumiem. Loģiski iespējams ir tas, kas nav pretrunā ar loģikas vai matemātikas likumiem. Viss, kas ir ontoloģiski iespējams (01), iespējams ari loģiski (LI), bet ne otrādi. Piemēram, faktiski iespējamais cilvēka kosmiskais lidojums u7. Mēnesi ir iespējams arī loģiski. Ta�u loģiski iespējamā dzīvības pastāvē�ana uz Veneras nav iespējama faktiski, jo uz tās virsmas temperatūra ir dzīvībai nepiemērota.

Sprieduma saturs novērtējams kā neiespējams, ja tas ir pretrunā ar objektīviem esamības vai domā�anas likumiem. Tāda satura spriedumos runā par to, kas nav un nevar būt, piemēram: �Kas izdarīts, nevar kļūt par neizdarītu (par nenotiku�u)�.

NEIESPĒJAMĪBAS

SPRIEDUMI

Neiespējamības spriedumu apzīmējums �0 a� lasāms: nav iespējams, ka �a�.

Neiespējamības, īstenības un nepiecie�amības savstarpējās attiecības loģiski izriet no visām iepriek� izskatītajām alētiskās modalitātes pamatattiecībām. Ņemot vērā, ka neiespējams ir viss, kas nav iespējams, nonākam pie divām pamatformulām: 1) kas ir neiespējams, tas nav

īstenība; 2) kas ir neiespējams, tas nav nepiecie�ams. No formulu shematiska attēlojuma varam redzēt, ka no �a� neiespējamības viennozīmīgi izriet kā �a� faktiskas esamības, tā ari tās nepiecie�amības noliegums.

Ta�u arī �īs parastās implikācijas neparedz viennozīmīgu secinājumu no sekām uz pamatu. Piemēram, no konstatācijas, ka smagu miesas bojājumu nodarī�ana nenoveda pie nāves (ā), nevaram loģiski viennozīmīgi secināt, ka �ajā gadījumā noziedznieki nebija paredzēju�i letālu iznākumu (0 a).

Uz minētajām alētiskas modalitātes attiecībām balstās viens no romie�u tiesību principiem: �Ad impossibilia nemo obligatur� (�neviens neliek spiests darīt neiespējamo�).

No izskatītajām pamatformulām izriet radu�os attiecību formulas. Viena no tādām attiecībām ir izteikta ar ekvivalences formulu:

Formula lasāma: �a� ir neiespējams tad un tikai tad, ja ir nepiecie�ams �ne-a� (un otrādi). Piemēram, tas, ka nozieguma vietā atklātās pēdas atstāja noziedznieks, nav iespējams tikai tad, ja nepiecie�ams, ka tās atstāja kāda cita persona (nc-noziedznieks).

Cits alētiskas modalitātes attiecību variants izteikts ar �ādu

fkvivftlnnr.es formulu:

Formula lasāma: �a� ir nepiecie�ams tad un tikai tad, ja nav iespējams �nc-a�(un otrādi). Piemēram, izvirzītā nozieguma versija ir nepiecie�ama tikai tad, ja nav iespējama cita versija. □ _a � Oa

Teiktais par alētiskas modalitātes pamatnozīmju attiecībām kopsavilkumā attēlojams ar loģiskajam kvadrātam līdzīgu shēmu. Attēlotās attiecības formulē �ādi: I) ja �a� ir nepiecie�ams (□ a), tad tas ir iespējams un nav neiespējams; 2) ja �a� ir neiespējams (0 a), tad tas nav nepiecie�ams;

3) ja �a� ir iespējams (0 a), tad tas var būt gan nepiecie�ams, gan nav nepiecie�ams; 4) ja �a� nav nepiecie�ams (□ a), tad tas var būt gan iespējams, gan neiespējams.