Eldons Teilors

PRĀTA PROGRAMMĒ�ANA NO SMADZEŅU SKALO�ANAS LĪDZ PA�PALĪDZĪBAI

Ja velaties, lai kaut kas būtu kvalitatīvs, izturieties tā, it kā tas jau tāds būtu. Izmēģiniet ja nu tehniku.

Viljams D�eimss

Jūs būtu pārsteigti, uzzinot, ka mūsdienās daudzu akadēmiķu vidū kais�mīgi tiek apspriests brīvās gribas trūkums. Tam ir vairāki iemeslu. Pē�dējos gados daudzi pētījumi ir parādīju�i, ka apziņa tikai domā, ka ir noteicēja. Izrādās, ka patiesībā lēmumus pieņem zemapziņa un apziņa tikai sagudro stāstus, lai izskaidrotu �os lēmumus. Alberts Ein�teins pār�frāzēja vācu filosofa Artura �openhauera vārdus: "Cilvēks glu�i mierīgi var darīt, ko vien grib, bet viņ� nevar ietekmēt to, ko viņ� grib."1

Akadēmiskajās aprindās tiek atbalstīta ideja, ka cilvēki nav nekas vairāk kā "gaļas ma�īnas" - bioloģiski mehānismi, kas ieprogrammēti uzvesties konkrētos veidos. Ir citēts Tafta Universitātes profesora Daniela Deneta izteikums: "Kad prātojam, vai brīvā griba ir ilūzija vai realitāte, mēs lūkojamies bezdibenī. �ķiet, mēs krītam nihilismā un izmisumā."2 Vai brīvā griba ir ilūzija? Ja lēmumus pieņem zemapziņa, tad kas vai kur� to programmē? Ceru, ka man izdosies parādīt vairākus galve�nos vaininiekus, no kuriem da�i ir diezgan acīmredzami, savukārt par citiem jūs varat nopietni �aubīties.

Kad kuģojam caur �ķietami nebeidzamajām iespējām, kas stumda mūs uz priek�u un atpakaļ, kas programmē mūsu tieksmes un nosaka noskaņojumu, kad palūkojamies aiz aizvērtajām durvīm uz to, kur�, kas, kad un kur manipulē ar mūsu prātu un uzvedību, mēs arī apmeklējam krātuves, kas pilnas lieliskām iespējām papla�ināt izpratni, paaugsti�nāt prāta spējas, uzlabot dzīvi un gūt daudzus citus labumus, tostarp veselību un ilgmū�ību. Tāpēc �ai grāmatai es izvēlējos nosaukumu "Prāta programmē�ana". (Vienīgā cita iespēja, ko varēju iedomāties, jau bija aizņemta - "Prāts kā dziednieks, prāts kā slepkava". Tas izsaka visu.)

Es vēlos, lai �is darbs jums liktos saisto�s un sniegtu daudzas iespē�jas. Man ir subjektīva pārliecība, un es tūlīt jums par to pavēstī�u. Es ticu cilvēka potenciālam un tā attīstībai virzienā uz mīlestību un mieru. Es ticu jums. Es domāju, ka katrā no mums slēpjas pla�a iespēju krā�tuve, kas parasti paliek neaizskarta. Kad mēs katrs atmostamies un ap�zināmies savu individuālo potenciālu, mēs virzāmies uz visas planētas apziņas atmo�anos, jo, kā teicis Laodzi, "pasaule atmostas pa vienam cilvēkam vien". Manuprāt, zinā�anas sniedz pārliecību, ka jūs piedzī�vosiet visu labāko tajā realitātē, ko radāt pats sev, tāpat es ticu, ka �ī grāmata kaut nedaudz var jums palīdzēt to paveikt.

Kad palūkojos atpakaļ pats uz savu ceļu, �ķiet, es vienas dzīves laikā esmu izdzīvojis daudzas. Esmu bijis veiksmīgs tirgonis un tirdzniecības daļas vadītājs, uzņēmējs, sacīk�u zirgu treneris un tiesnesis hipodromā, melu detektora testu eksperts un izmeklētājs pats savā izlūko�anas un pretizlūko�anas aģentūrā, garīgais padomdevējs un mācītājs, motivā�cijas treneris elitāriem sportistiem, biznesmeņiem un skatuves māksli�niekiem, bestselleru autors, hipnozes un subliminālās komunikācijas eksperts un tas vēl nav viss. Tas ir bijis brīni�ķīgi piepildīts un dzīves�priecīgs ceļojums, kādu es nekad nebūtu varējis iepriek� izplānot.

Tātad - kāda ir galvenā doma? Manas daudzveidīgās apmācības un pieredzes laikā ir atkārtoti noskaidrojies viens kopsaucējs: prāta kon�trole. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir sportists vai izmeklētājs, ja viņ� iz�prot to, kā prāts sajaucas ar emocijām, kā tas iespaido ķermeni un itin visa apļveida virzību, viņ� sasniedz sava prāta kritisko robe�u.

Cilvēki ir tā iekārtoti, ka dod "atsauksmes" jeb norādes ar visu, ko dara vai saka� vai ari nedara un nesaka. Turklāt iepriek� paredzami psiholoģiskie mehānismi ļauj relatīvi viegli manipulēt ar cilvēkiem - ari ar jums un mani.

Tas, ko jūs darāt, kas jums pieder, ko plānojat, kam ticat, ko par sevi domājat, ko gribat un vēl daudz kas vairāk - tas viss ir jums iemācīto uzskatu un vērtību rezultāts, tas viss jums ir jāgrib, un tam visam ir jums jābūt. Daļa no tā visa ir kultūras vērtību apgū�anas rezultāts, bet - ja nolūks ir bijusi apzināta manipulācija, kultūras vērtību apgū�ana pati par sevi ir neatbilsto�s apzīmējums.

Es uzskatu, ka jūs esat pelnīju�i zināt, kas ir iespējams, ko dara citi un ko jūs varat darīt, lai atgūtu sava prāta spēku. Es gribu, lai mani dēli Rojs un Viljams būtu tik brīvi no �īm ietekmēm, cik vien tas iespē�jams, - vai vismaz pilnībā informēti par tām. �ī grāmata ir veltīta �im mērķim un līdz ar to Rojam, Viljamam un jums.

Tu kļūsi tik mazs kā vēlmes, kas tevi kontrolē, tik liels kā tavi galvenie centieni.

D�eimss Allkns

Prāta pētījumos esmu aizvadījis 30 gadus, bet patiesībā �ajā sfērā es ienācu pa sētas durvīm. Sākotnēji manai interesei nebija nekāda sakara ar personīgo izaugsmi vai garīgumu, bet gan ar mana darba specifiku, kad strādāju par melu detektora ekspertu un izmeklētāju. Tomēr - jo vairāk es uzzināju par prāta darbības principiem, jo vairāk sāku novēr�tēt to neticamo potenciālu, kas piemīt mums visiem.

Savā agrāk sarakstītajā grāmatā "Izvēles un ilūzijas" (Choices and Illusions) es aplūkoju to, ka izvēli nevada mūsu pa�u kultūras vērtību apgū�ana un līdzcilvēku spiediens. �ajā grāmatā aplūko�u to, cik tālu atsevi�ķi cilvēki ir gāju�i, lai izprastu prāta darbības principus un varētu manipulēt ar cilvēku domām, vēlmēm un uzskatiem. Daudzējādā ziņā tas nav noslēpums, piemēram, mēs visi labi zinām, ka tirdzniecības pār�stāvji pastāvīgi izmanto �ādu taktiku. Tomēr daudzi no mums pat ne�nojau�, cik tālu un dziļi �ie pētījumi sniedzas.

Da�iem �ī informācija var likties pārmērīga, un �ie cilvēki var ap�galvot, ka viņus neinteresē sazvērestības teorijas. Savukārt citi turpina ticēt, ka subliminālā komunikācija nedarbojas. Vienīgi parādot visus mēģinājumus kontrolēt jūsu domas - izskalot smadzenes, ja vēlaties, - es varu jūs pārliecināt par domu kontroles realitāti.

Patiesībā �īs ir divas grāmatas vienā. Lai gan ir iespējams, ka da�us cilvēkus interesēs tikai viena no tām, pabeigtības vārdā esmu iekļāvis tās abas. Pirmā grāmata sagatavo augsni. Tajā izskaidrots, kā darbojas prāts un detalizēti parādīts, cik lielu darbu ir paveiku�i konkrēti cilvēki, apgūstot �o informāciju ar mērķi jūs izmantot. Pirmā grāmata nav se�vi�ķi iedvesmojo�a, bet tajā sniegtā informācija beidzot pieliek punktu uzskatiem par to, ka "subliminālā komunikācija nedarbojas", "cilvēku nevar piespiest darīt ko tādu, ko viņ� nevēlas" un "neviens to neizmanto". Detaļas ir gau�ām pamāco�as, un pētnieku interesi vairs nav iespējams noliegt.

Pirmajā grāmatā ietverts gandrīz viss, ko esmu uzzinājis par subli- minālo komunikāciju. Lielākoties savu darbu esmu veltījis tam, lai pie�rādītu pats sev, kas ir efektīvs, turklāt kad un kādā veidā - ja vien tas vispār ir efektīvs. Tagad esmu pārliecināts, ka prātam piemīt neierobe��otas spējas gan radīt mūsu sapņu dzīvi (veselību, labklājību, mīlestību un tā tālāk), gan sniegt visu to, ko uzskatām par nevēlamu (slimību, na�badzību, vientulību un tamlīdzīgi). Es bagātīgi aprakstī�u pārliecinā�a�nas tehnoloģiju - sevi�ķi subliminālo metodi un to, kādā veidā tā tiek izmantota pret mums. Pierādījumi ir milzīgi un neapstrīdami. Es jūs iepazīstinā�u arī ar subliminālās komunikācijas pozitīvajiem aspektiem un veiktajiem pētījumiem, lai parādītu, ka �ī tehnoloģija spēj dot lielu labumu.

Kad būsiet izlasīju�i pirmo grāmatu, jūs pilnībā novērtēsiet otrās grāmatas nepiecie�amību. Tā ir kā atslēga uz to, kā tikt galā ar ikdienas dzīvi 21. gadsimtā. Tajā sniegti daudzi instrumenti, tehnikas un vingri�nājumi, kas palīdzēs kļūt par tādu cilvēku, kādam jums jābūt.

Abu grāmatu nepiecie�amību vislabāk paskaidrot ar metaforas pa�līdzību: iztēlojieties, ka jūsu prāts ir kā svaigs, dzirksto�s ūdens, kas plūst no augstkalnu strauta. Plūstot lejup no kalna caur maziem ciematiņiem, tas uzņem da�us sārņus, tomēr joprojām ir uzskatāms par tīru un dze�ramu ūdeni. �ajā analoģijā mazie ciematiņi ir mūsu agrīnā bērnība - vai vismaz vēlamā agrīnā bērnība.

Turpinot plūst lejup caur lielām pilsētām un mazākām pilsētiņām, tas sevī uzņem vēl vairāk sārņu. Tas vairs neizskatās tīrs un dzirksto�s, bet joprojām tiek uzskatīts par piemērotu dzer�anai - sevi�ķi gadījumos, ja to pirms lieto�anas uzvāra. �īs lielākās apmetnes līdzinās vairumam to manipulāciju mūsu dzīvē, kas ir gandrīz neizbēgamas un svārstās no pārdevēju izmantotās taktikas, lai pārliecinātu jūs nopirkt lielāku televizoru, līdz to līdzatkarīgo cilvēku manipulācijām, kuri jau ir zau�dēju�i pa�i savu prātu.

Tālāk ūdens plūst cauri lielai industriālai pilsētai. Straumē tiek izgāzti atkritumu kalni, un tā kļūst brūna un lēna. Tajā vairs nevar izdzīvot ne�viena zivs. Lai �is ūdens atkal kļūtu dzerams, tam jāiet cauri notekūdeņu attīrī�anas iekārtām. Lielpilsēta līdzinās rupji ļaunprātīgai pārliecinā��anas tehniku izmanto�anai reklāmā, mūzikā un filmās. Tiem, kuri iz�manto �īs metodes, rūp tikai viņu personiskais ieguvums. Viņi vēlas, lai jūs pirktu lietas, kas jums nav nepiecie�amas un var pat būt jums kaitī�gas. Viņi vēlas, lai jūs izjustu tādas emocijas kā naids, dusmas un bailes.

�ajā pilsētā vardarbīgi incidenti ir kļuvu�i par ikdieni�ķu lietu. Aiz�vien pierastāka kļūst �au�ana skolās, lielveikalos, naida izraisīti nozie�gumi, aprobe�otība, agresija uz lielceļiem un vēl, un vēl. Noziegumi tiek paveikti uz ielas gai�ā dienas laikā, turklāt neviens nesteidzas palīgā cietu�ajam. Pasaule ir tum�a, pelēka un neglīta. Tā ir pilna ar tādiem tei�cieniem kā "Ja atmaksā, tad atmaksā dubultā!", "Dzīve ir mēsls, un tad tev jāmirst!", "Labākie mirst pirmie!" un tā tālāk.

Varētu likties, ka ar ūdeni, kas savu ceļojumu uzsāka kā vēss kalnu strauts, viss sliktākais jau ir noticis, bet tā nav taisnība.

Straumes lejtecē dzīvo cilvēki, kuri vēlas ūdenī liet toksiskus kodol�atkritumus. Par laimi, viņi atrodas piepilsētā, tādēļ - ja darbosimies kopā, varēsim nepieļaut, ka mūsu dzīves straumē iekļūst �is ļaunums.

Toksiskais piesārņojums līdzinās smadzeņu skalo�anas mēģinājumiem, par kuriem da�i apgalvo, ka tādi nekad nav notiku�i. Tomēr tepat līdzās dzīvo cilvēki, kuri ne tikai vēlas iegūt jūsu pirktspēju vai balsi vēlē�a�nās, bet arī kontrolēt ikvienu jūsu būtības �ķiedriņu - tiecas iegūt varu pa�as varas dēļ.

Otro grāmatu var uzskatīt par attīrī�anas iekārtu. Tajā ir instrumenti, priek�stati un uzskati, kas smagi piesārņoto ūdeni lēni, bet dro�i atkal padarīs skaidru un dzirksto�u. Kad �ī straume sāk atkopties, tā var izvē�lēties citu ceļu, iespējams, tādu, kas ved caur pļavām, laukiem, akme�ņainiem kanjoniem un laimīgiem ciematiņiem. Tas var beigties arī citādi - iespējams, jūrā. Otrā grāmata nav galapunkts, tā ir brīni�ķīga ceļojuma sākums. Tā piedāvā tehnikas un vingrinājumus, kas izveidoti, lai palīdzētu dro�i nostāties uz ceļa, pa kuru jums jāiet, - uz ceļa, ko veido mācī�anās, mīlē�ana, izbaudī�ana un dzīvo�ana tajā brīnumainajā vietā, ko sauc par dzīvi.

Lasot pirmo grāmatu, jūs varat nodomāt, ka tā jūsu gaumei ir pārāk tehniska vai tum�a. Ja tā, izlasiet tikai kopsavilkumus katras nodaļas beigās un ātri pārejiet pie otrās grāmatas. Iespējams, turpinot savu ce�ļojumu, jūs vēlēsieties padalīties ar kādu citu savās jaunajās zinā�anās. Varbūt �is cilvēks būs jāpārliecina, ka prāta trenē�ana ir nepiecie�ama. Tādā gadījumā pirmajā grāmatā sniegtais materiāls var izrādīties no�derīgs.

�ajā grāmatā iekļauts arī lnnerTalk� subliminālais kompaktdisks, lai jūs pats varētu ar to eksperimentēt. [1] mēdz teikt, ka visu labāk pār�baudīt pa�am, un �ī iemesla dēļ es vēlos, lai jums būtu iespēja veikt �o pārbaudi. Kompaktdisks lieliski noder tajos brī�os, kad jūtaties satraukts vai noguris un vēlaties nedaudz miera. Izmēģiniet to - jums patiks! (Lūdzu, aplūkojiet 4. pielikumu, tajā jūs atradīsiet sarakstu ar apgal�vojumiem, kas ierakstīti �ajā programmā.)

Lai lietotu �o kompaktdisku, vienkār�i klusi atskaņojiet to fonā, vei�cot ikdieni�ķas darbības, ta�u tāpat varat to atskaņot arī naktsmiega laikā. Lai gan jūs, iespējams, fonā dzirdēsiet runā�anu, nekoncentrējie�ties uz to! Tāpat arī nepārdzīvojiet, ja jūs to nevarat sadzirdēt - tas, cik daudz cilvēki uztver, ir atkarīgs no pa�a cilvēka un tā, cik atslābinājies viņ� ir.

Jums nav jāuzregulē lielāks skaļums - kamēr vien varat sadzirdēt mūziku, lai arī cik klusa tā �ķistu, lnnerTalk vēstījumi uzlabos jūsu iek��ējo runu. Jo bie�āk atskaņosiet �o programmu, jo lielāks būs jūsu iegu�vums.

Izbaudiet ceļojumu!

Ja spējat kontrolēt vārdu nozīmi, atturēt cilvēkus no kritiskas novērtē�anas un uzjundīt mehāniskas dziņas, jūs spējat kontrolēt masas. Tie ir manipulatora galvenie instrumenti.

Eldons Teilors

Pamosties katru rītu, apņemoties būt laimīgs� nozīmē uzstādīt savus nosacījumus katras dienas notikumiem. Tas nozīmē kontrolēt apstākļus, nevis jaut tiem kontrolēt sevi.

Rai.fs Vai do Emkrsons

Iztēlojieties, ka jūsos mīt d�ins - īsta radī�anas ma�īna, kas spēj sniegt it visu iekāroto - gan labo, gan slikto. Iedomāsimies, ka jūs nezināt par �o d�inu sevī vai ari esat par to dzirdējis, bet neesat varējis noticēt. Var�būt jūs mēģinājāt noticēt un atklājāt, ka tas nav īsts un stāsti par iek��ējo d�inu izrādīju�ās tikai māņticīgu ļautiņu pļāpas.

� Mēs visi esam dzirdēju�i tādas frāzes kā "domu spēks", "prāts ir pārāks par matēriju" un "prāta un ķermeņa saikne". F.sam dzirdēju�i par pēk�ņu izdziedinā�anos vai sapņu dzīves radī�anu. Vairums no mums pa�i ir pieredzēju�i ko tādu - pat ja tikai pavisam nelielā mērogā.

Gandrīz visi mūsdienās ir vismaz dzirdēju�i par grāmatu un filmu "Noslēpums" (The Secret). Tām bija glu�i apbrīnojams noiets, un, lai gan tajās nav nekādu īstu noslēpumu, tās pārstāsta visu laiku iek�ējās mistiskās mācības. "Noslēpums" informēja lasītājus un skatītājus par to, ka cilvēka prāts ir sava veida d�ins, jo visu, kas tajā pastāv pietiekami detalizētā veidā, tas pievilks vai radīs, turklāt �ie divi vārdi �ajā kontek�stā patiesībā bija savstarpēji aizstājami.

Iespējams, jūs noskatījāties Opras Vinfrijas �ovu, raidījumu Larry King Live vai kādu citu programmu un padzirdējāt par brīni�ķīgo lab�klājību un pārticību, ko cilvēki ir piesaistīju�i ar "Noslēpuma" palīdzību. Iespējams, jūs uzreiz ķērāt pēc grāmatas, kompaktdiska vai DVD diska, kurā stāstīts par Pievilk�anās likumu, lai atbildētu uz jautājumiem "kā?" un "kāpēc?".

Nu, bruņoju�ies ar slepenajām zinā�anām un tik daudzu cilvēku lie�cībām, jūs izveidojāt iztēles tāfeli un izdrukājāt apgalvojumus, kurus izvietojāt visās iespējamās vietās, lai tie pastāvīgi būtu acu priek�ā. Jūs sākāt vizualizēt visu, ko vēlējāties piesaistīt, un katru dienu pat nodevā- ties meditācijai. Jūs atvērāt interneta pārlūku un meklējāt tādus apzī�mējumus kā New Age un metafizika. Jūs pierakstījāties daudzos abonentu sarakstos, klausījāties radiostacijas New Age Radio �ovus internetā un sākāt pirkt pa�palīdzības grāmatas. Tomēr - nekas brīnumains nenotika.

Diem�ēl �ādu vil�anos ir pieredzēju�i gandrīz visi cilvēki, kas bija no�skaņoju�ies uz ideju par iek�ējo d�inu. Tomēr da�i ieguva at�ķirīgu re�zultātu. Viņi ieguva savu māju, jaunas attiecības vai ko līdzīgu.

Es atgādinu - to neieguva daudzi, bet da�i gan. Kāpēc?

Prāts ir �is d�ins, kā arī durvis uz vēlmju realizāciju, lai gan tā loma bie�i tiek pārprasta. Tas ir ieejas punkts, nevis manifestācijas instru�ments. Prāts sniedz bildītes, nevis sajūtu. Tas organizē mūsu rīcību, lai mēs izveidotu iztēles tāfeli, izlīmētu apgalvojumus un tā tālāk. Tas �ajā procesā iegulda apgūto izpratni (gaidas). Patiesībā prāta svarīgākais uz�devums ir kavē�ana. Ļaujiet man to pateikt vēlreiz: prāta svarīgākais uzdevums ir kavē�ana!

Vai nu mums tas patīk, vai ne, mēs visi esam miljoniem gadu ilgas izdzī�vo�anas evolūcijas produkts. Ikvienā no mums - neatkarīgi no tā, cik augstmanīgi esam, jo tas attiecas arī uz attīstītākajām cilvēciskajām būtnēm, - slēpjas primitīvi mehānismi, kuri reaģē uz primitīviem un reizēm pavisam vulgāriem stimuliem. Stimuli, kurus apzināti saucam par peļamiem, zemapziņā bie�i tiek apstrādāti tādos veidos, kas liek mek�lēt tādus pa�us stimulus. �ie mehānismi reaģē uz cīņu un bēg�anu, tabu attēliem, sabiedriski biedējo�u atraidījumu un līdzīgiem stimuliem - no tā arī izriet apzīmējums mehānisms.

Cilvēka smadzenes ir evolūcijas brīnums, un viens no to lieliskāka�jiem sasniegumiem saistībā ar cilvēka apziņu ir smadzeņu garoza. Viens no maniem agrīnajiem skolotājiem profesors Karls Laprehts mēdza teikt: "Ja jūs dabā kaut ko ievērojat lielā daudzumā, pievērsiet tam uzmanību.

Tas sistēmai ir kritisks." Smadzeņu garoza jeb pelēkā viela ir nesalīdzi�nāmi lielākā smadzeņu daļa. Un tie�i �ajā garozā slēpjas kavē�anas spējas.

Smadzeņu garoza ir bremzes. Tās spēks apspie� impulsus, kuru uz�tver�ana nav mūsu interesēs vai kuri nav mūsu labāko nolūku rezultāts. Smadzeņu garoza izslēdz televīziju, kad tur rāda vardarbību, iestāsta par slimībām un savārgumu vai ataino kādu citu materiālu, kas ir pil�nīgs mēsls. Prāts ir kā liels atkritumu konteiners: mēs varam tajā likt visu pēc kārtas. Un - kā jau atkritumu konteinerus - tos ir grūti iztīrīt. Atkritumu konteinerus nav viegli apgriezt ar kājām gaisā, tādēļ - lai �īs tilpnes iztīrītu, nākas tajās kāpt iek�ā, iespējams, ar dārza �ļūteni, kar�sta ūdens spaini, tīrī�anas līdzekļiem, sukām un tamlīdzīgi. Cik apni�cīgs un nejauks darbs!

Nē, izrādās, ka pirmās ieelpas brīdī mūsu prātā jau ir ierakstītas zināmas predispozīcijas un pat zinā�anas (�ūnu atmiņa un ne tikai tā). Ta�u prāta saturs, kas tiek iegūts pēc dzim�anas, ir sākums tam, ko mēs ar-laiku uzskatīsim gan par savu identitāti, gan zinā�anām/uzskatiem.

Iespējams, jūs esat dzirdēju�i par trim Pievilk�anās likuma sastāvdaļām - lūdz, tici un saņem. Tas izklausās patie�ām viegli, līdz jūs sākat �aubīties par savas ticības līmeni, un �ajā brīdī vairums cilvēku izgā�as. Patie�sībā es iedalu ticību trīs komponentos, kas jāaktivizē pareizajā secībā, lai realizētu savas vēlmes ar iek�ējā d�ina palīdzību. �ie komponenti ir:

Viss, kas traucē mums domāt, just un apzināties �os trīs komponen�tus, ir tie�i proporcionāls traucēklis centieniem realizēt savas vēlmes.

Zinot to, kļūst vieglāk saprast, kāpēc da�i cilvēki vispirms realizē sa�vas vēlmes, lai pēc tam iegūtos dārgumus zaudētu un nonāktu vēl slik�tākā situācijā nekā sākumā. Savukārt da�iem tas vispār neizdodas, bet citiem, �ķiet, izdodas realizēt nevis meklēto, bet tie�i pretējo.

To apzinoties, jūs varat sev uzdot tādu pa�u jautājumu, kādu es uz�devu arī sev: Kāpēc �ķiet, ka lielākā da(a cilvēku ir ierobe�oti, nespējot izmantot iek�ējo d�inu un radīt tādu realitāti, kādu ir pelnīju�i?

Līdzība ar atkritumu konteineru ir pirmā �ī jautājuma atbildes no�rāde. Ja atkritumi, kurus da�i cilvēki glabā savā galvā, būtu redzami, tie �ķistu biedējo�i. Kā filmu varonis vācu aitu suns Stronghārts [3] rak�stīja savās vēstulēs Būnam: "Cik baismīgi ir redzēt cilvēku sejas tikpat nepilnīgas kā viņu prāts."[4] Es pārfrāzētu: "Cik �ausmino�i ir redzēt cil�vēku sejas tik groteskas kā jaunākais, kas norisinās viņu prātā."

Es vēlētos iztēloties pasauli, kas pilna prieka, miera, līdzsvara un har�monijas. Ir patie�ām grūti to paveikt, kad daba �ķiet tik cietsirdīga un plēsonīga. Domājot par to, es saprotu, ka antropomorfizēju dabu, tā�pēc pievēr�u domas cilvēkiem un atklāju: tik briesmīgs notikums kā tas, ka lauva nogalina jēru, ir salīdzino�i nevainīgs. Kā lai mēs patie�ām atrodam mieru, līdzsvaru un harmoniju? Kā lai iegūstam garīgu patie�sumu un sapludinām to ar pareizo prāta un emociju līdzsvaru, lai reali�zētu pasauli, pilnu miera, līdzsvara un harmonijas?

Da�i vēlas realizēt tādas lietas kā ma�īnas, peldbaseinus, mājas un bagātības, kā arī iegūt �o un to seksīgu un apmierināt savas jutekliskās vēlmes. Garīgi patiesie vispirms vēlas realizēt mieru, līdzsvaru un har�moniju un tikai tad veselību un individuālo laimi. Tie ir sare�ģīti jautā�jumi, kuriem nevar piekabināt raksturojo�u apzīmējumu, tāpēc varam aprobe�oties ar �o: katram cilvēkam ir iemesls, kāpēc viņ� �eit atrodas; kad cilvēki tiecas attīstīties saskaņā ar savu uzdevumu, viņi apskaidro pa�i sevi un apkārtējo pasauli.

Atgrie�oties pie svarīgākā: prāts ir gan aizdedze, gan bremzes. Pa�mostoties no rīta, es vispirms atveru acis un sāku sarunāties ar sevi. Ma�nas domas var kavēties pie sapņa vai nekavējoties pievērsties jaunās dienas plāniem.

Prāts nekavējoties sāk atbrīvot iek�ējo domu, uzskatu, ambīciju, mērķu un tamlīdzīgo lietu pasauli. �ī pastāvīgā apziņas plūsma - iek�ējā runa - informē mūs par noskaņojumu, attieksmi, to, kas mums pa�iem patīk, kas nepatīk un par vēl daudz ko vairāk. �ī apziņas plūsma atspoguļo mūsu "atkritumu konteinera" saturu.

�o nodaļu sākām, iztēlojoties mūsos d�inu. Es ticu, ka �is iek�ējais d�ins eksistē, bet - ja jūs neticat, tas nekas. Mans nolūks ir parādīt, ka �is d�ins ir radījis nemitīgu realitāti, pat ja jūs domājat, ka tā ir tikai kāda sagud�rota shēma, kā kļūt bagātam. Patiesībā - jo sliktāka liekas jūsu dzīve, jo lielāka iespēja, ka d�ins smagi strādā un piepilda ikvienas jūsu bai�les (emocijas), domas (gaidas) un garīgos uzskatus ("Dzīve ir mēsls, un tad tu mirsti!").

Tie�i �ādā veidā jūsu cerības un ambīcijas tiek iznīcinātas. Tādējādi jūsu prāts ir kļuvis par slepkavu.

Lai adekvāti ilustrētu �o apgalvojumu, man jāizmanto piemērs, kas mūs novedīs da�ās tum�ās vietās. Gadiem ilgi es nodarbojos ar krimi�nālistiku. Tajā laikā es izdarīju pārbaudes ar melu detektoru, kā arī veicu izmeklē�anu, kriminālistikas hipnozi un tamlīdzīgas darbības. Es labi atceros gadījumu, kad jauns vīrietis tika apsūdzēts savas mātes slepka�vībā pēc tam, kad bija viņu seksuāli izmantojis. Tas teju bija tum�ākais un ļaunākais noziegums, pie kāda vien iespējams strādāt. Uzmanīgi re�konstruējot visu zināmo par notiku�o, man gadījās (piedodiet par iztei�cienu) "�ķebino�i brī�i". Kad es iesaistījos, apsūdzētais dēls bija atzīts par vainīgu nozieguma pastrādā�anā. Morāle, ko vēlos jums pavēstīt, ir �āda: zēns nebija pastrādājis �o noziegumu, un mēs to pierādījām. Tā rezultātā viņ� ir uz brīvām kājām, ļa es būtu atteicies izmeklēt �o tum�o noziegumu, viss varēja notikt pavisam citādi, jo apsūdzētais brī�vību atguva, pateicoties maniem atklājumiem un liecībai.

Jau atkal - lai izdarītu atklājumu, mums jārunā par da�ām nejau�kām lietām, glu�i kā to dara detektīvi. Es vēlos, kaut būtu kāds cits ceļ�, bet tāda nav. Patie�ām, ir tik daudz maldīgas informācijas, ka mūsu argumentiem - vienalga, vai tie būtu apstiprino�i vai noliedzo�i, - vi�sādā ziņā jāpaceļas pāri cīņai. Reizēm tas nozīmē skatī�anos dāvināta zirga mutē.

Manā dzīvē bija brīdis, kad es centos iegūt labas kontaktpersonas uz ielas (informatorus). Lai nodibinātu �os kontaktus, man reizēm bija jā�dodas uz viņu midzeņiem un jāiederas. Ja paliksiet kopā ar mani, es apsolu, ka mēs iznāksim no �īm vietām ar dziļāku izpratni par sevi un apkārtējo pasauli. Tomēr es jūs brīdinu - ja esat absolūti nevainīgi un tādi arī vēlaties palikt, nenāciet man līdzi! Aizveriet grāmatu jau tagad! Tomēr - ja līdzināties vairumam cilvēku un patie�ām vēlaties saprast, kādā veidā jūsu izvēles ir ieprogrammētas, kā jūsu domā�ana bie�i tiek kontrolēta, kā ik dienu pret jums tiek pielietota pārliecinā�anas māksla un kā to izmantojat jūs pa�i, tad palieciet ar mani. Turpmākajās lappu�sēs jūs atradīsiet to un vēl daudz ko citu.

Vēl viens brīdinājums: da�as �īs grāmatas daļas nav paredzētas bēr�niem. Lūdzu, turiet to viņiem nepieejamā vietā! Tā nav "Kamasūtra", un jūs �ajā grāmatā neatradīsiet erotiskus piedzīvojumus, bet tajā ir da�i vizuāli ilustrēti brutāli psiholoģiskie fakti un to ļaunprātīgas izman�to�anas piemēri. Esmu pārliecināts, ka �is un tas no turpmākā būs aiz�vainojo�s, tādēļ jau iepriek� atvainojos. Bet es zinu arī to, ka jūsos patie�ām mīt d�ins. Tādēļ - kad iztīrīsiet atkritumu konteineru, kad pa�vēlēsiet smadzeņu garozas spēkam apturēt ievades procesu, kas ievada muļķības, un kad ieraudzīsiet pretlīdzekli, kas palīdz viegli atbrīvoties no atkritumiem, ceļojums būs bijis vairāk nekā noderīgs. Iek�ējais d�ins ir jūsu pirmdzimtās tiesības un Radītāja godības realizē�ana, izpildot savu uzdevumu, tā ir augstākā un labākā dāvana, kādu jūs varat dot Devējam.

Viens no manas dzīves uzdevumiem ir atklāt neatbilsto�as pārlieci�nā�anas tehnikas izmanto�anu un pretoties tai, vienlaikus attīstot un izveidojot arī atbilsto�us pielietojumus. Ceru, ka pēc �īs grāmatas izla�sī�anas jūs sapratīsiet, ka esmu dzīvojis atbilsto�i savai izpratnei, vis�maz daļēji.

Mūsu prāts ir iztēles un ambīciju avots. Esmu piedāvājis iek�ējo d�inu kā metaforu mūsu prāta spējai radīt dzīvi pēc pa�u izvēles. Tomēr pie�kļūt �im d�inam nav glu�i tik viegli. Lai gan mums patīk domāt par sevi kā par visattīstītākajiem dzīvnieku valsts pārstāvjiem, mūsu būtībā slēp�jas primitīvi mehānismi. Dzīve, līdzcilvēku spiediens, kultūras vērtību apgū�ana un plānveida manipulācijas ar �iem mehānismiem - tas viss ietekmē mūsu iek�ējo d�inu. Tā rezultātā var likties, ka dzīve ir izgājusi ārpus kontroles. Kā gan �īs manipulācijas aizsākās?

Lai kļūtu par zvaigzni, jums jāatbrīvo pa�iem sava gaisma, jāiet pa�iem savs ceļ� un nav jābaidās no tumsas, jo tie�i tad zvaigznes mirdz visspo�āk.

Autors nezināms

Es neesmu sazvērestības teoriju piekritējs, patiesībā es pārsvarā noraidu tā dēvētās sazvērestības teorijas. Tomēr pasaulē, kurā ir iespējams ma�nipulēt, nav nekas nepieņemams jautāt: "Vai ar mums manipulē?"

Atbilde ir: "Protams!" Kāds ar mums manipulē katru dienu un, iespē�jams, ir manipulējis visu mū�u. Apģērba izvēle, ma�īnas, ar kurām brau�cam, pārtika, ko ēdam, izklaides, uzskati un pat prizma, caur kuru uzlūkojam pa�i sevi, - tas viss ir izveidots tādā veidā, ka nav iespējams atdalīt mūsu identitāti no tā procesa, kas novedis mūs tur, kur atro�damies pa�laik. Tadi vārdi kā kultūras vērtības, etnocentrisms un egocen- trisks attiecas uz pieņēmumu, ka vide veido iespaidus, personības un tā rezultātā arī spriedumus un uzskatus. Vairums �o manipulāciju tiek uz�skatīts tikai par dzīves faktu, un tas patie�ām tā ir. Meriama-Vebstera vārdnīca vārdu propaganda definē kā "ideju, informācijas vai baumu izplatī�anu ar mērķi palīdzēt vai kaitēt kādai institūcijai, idejai vai cilvē�kam; idejas, fakti vai apgalvojumi, kas tī�i izplatīti, lai popularizētu kādu ideju vai kaitētu pretrunīgai idejai". Agrāk propaganda tika klaji iz�mantota, lai pārliecinātu veselas sabiedrības, ka to netaisnīgā rīcība ir attaisnojama. Vairums no mums zina patie�ām daudz, bet - vai jums ir informācija par to, kā propaganda izcēlās un cik lielā mērā tā tiek lietota? Kā ir iespējams pārliecināt veselas sabiedrības pārkāpt savu morāli vai ētiku, piemēram, tādā veidā, kādu pasaule skatīja holokausta laikā?

Kā gan saprātīgi cilvēki tiek pārliecināti, ka nesaprātīgas darbības ir attaisnojamas un taisnīgas? Kas slēpjas to masu psiholoģijā, kuras mobilizē zemessardzes pasākumus, kuri neatbilst indivīdu uzskatiem? Vai ir cilvēki, grupas, aģentūras un valdības, kas vēlas apgūt un izman�tot �īs cilvēku vājības? Vai domāt citādi ir muļķīgi vai vienkār�i naivi?

Ar ko lai sākam? Vai dosimies līdz pa�iem pirmsākumiem - līdz pa��am civilizācijas �ūpulim - vai arī mums sākt ar kaut ko daudz mūsdie�nīgāku? Apzinoties �ajā grāmatā uzstādītos mērķus, ļaujiet man sākt ar stāstu par Edvardu Bērniju un to, kas mūsdienās pazīstams kā pro�paganda.

20. gadsimta sākumā Bērnija tēvocis slavenais psihoterapeits Zigmunds Freids izvirzīja teorijas par dinamisko, aktīvo lēmumu pieņēmēju - zem�apziņu. Ievērojamais amerikāņu filosofs-psihologs Viljams D�eimss �o modeli noraidīja. Darbā "Psiholoģijas principi" (The Principles of Psychology) D�eimss apgalvoja, ka prāts aprobe�ojas tikai ar apzinā�tajiem procesiem un ka tā dēvētie zemapziņas procesi ir "tikai fiziski". D�eimss paziņoja, ka divas apziņas at�ķirības ir vienkār�i at�ķirīgas metafiziskas substances: apziņa bija cilvēka saprāta kronis; zemapziņa bija tikai ķermeņa funkcija.1

Lai gan D�eimsa darbi uzvedības zinātnēs ir kļuvu�i par īstu klasiku un viņ� patie�ām bija apsteidzis savu laiku, inteliģentās zemapziņas no�liegums bija kļūdains. Laika gaitā pēc daudziem strīdiem ir izrādījies, ka prāts lielā mērā sastāv no zemapziņas, turklāt ir pierādāms, ka tā apgādā apziņu ar domu saturu.2 �os pētījumus 1967. gadā sākotnēji veica Bend�amins Libets, un tie ir vairākkārt apstiprināti; pēdējais tos apstiprināja D�ons Dilans Heinss Bern�teina Skaitļo�anas neirobiolo- ģijas centrā Berlīnē: "Pētot smadzeņu aktivitāti, kas noved līdz apzināta lēmuma pieņem�anai, pētnieki identificēja signālus, kuri ļauj uzzināt to, ka studenti izlēmu�i pakustēties 10 sekundes pirms to uzzināja pa�i. Aptuveni 70% gadījumu pētnieki varēja arī prognozēt, kuru pogu stu�denti piespiedīs."3

Berilijs vēlējās izmantot zemapziņu. Viņ� dēvēja savu pieeju par "piekri�anas tehnoloģiju" un argumentēja to ar tēvo�a Freida darbu, tādējādi piekabinot savai tehnikai apzīmējumu zinātnisks. Savā ietek�mīgākajā grāmatā "Propaganda" Bērnijs apgalvoja: lai demokrātija un tās ekonomika darbotos, manipulācija ar masām ir absolūti nepiecie��ama:

Apzināta un inteliģenta manipulācija ar organizētajiem ieradumiem un viedokļiem ir svarīgs demokrātiskas sabiedrības elements. Tie, kuri manipulē ar �o neredzamo sabiedrības mehānismu, veido neredzamu valdību, kas ir mūsu valsts vara. Mēs tiekam pārvaldīti, mūsu prāti tiek veidoti, gaume formēta, idejas ierosinātas; galvenokārt to dara vīri, par kuriem mēs nekad neesam dzirdēju�i. [..] Gandrīz katrā ikdienas dzī�ves rīcībā - vai tā būtu politika vai bizness -, mūsu uzvedībā vai ētiskajā domā�anā, mūs pārvalda relatīvi neliels cilvēku skaits� kuri visi izprot masu mentālos procesus un sabiedriskos �ablonus. Viņi rausta aukliņas, kas kontrolē sabiedrības prātu.4

. Lai sasniegtu mūsu mērķus, ir svarīgi saprast, ka no Freida viņ� smē�lās kaut ko vairāk par inteliģento zemapziņu. Svarīgāka bija centrālā loma, ko personības veido�anā un zemapziņas stratēģiju un aizsardzī�bas mehānismu izveidē spēlē seksualitāte. Izpratne par �o ievirzi laika gaitā ir veidojusi izklaides pasauli gandrīz visās vietās.

�eit varētu noderēt īss Freida psiholoģijas pārskats. Freids psiholoģisko attīstību asociēja ar seksuālo enerģiju (psihoseksuālo). Saskaņā ar viņa teoriju, mainoties mūsu seksuālajai enerģijai, mainās arī psiholoģiskā attīstība. Freids izvirzīja trīs attīstības fāzes: orālo, anālo un fallisko.

To iespējams skaidrot ar polimorfo perversitāti - spēju gūt erotisku baudu no jebkuras ķermeņa daļas. �o fā�u laikā bērns rod baudu tā�dos veidos, kas pieaugu�o vidū tiktu uzskatīti par perversiem. Pirmā ir orālā fāze. Pirmo divu dzīves gadu laikā bērns koncentrējas uz orālu apmierinājumu. Anālo periodu uzskata par otro fāzi, kas ir saistīta ar tualetes lieto�anas apmācību un kuru bērns piedzīvo divu vai trīs gadu vecumā. Tre�ā ir falliskā fāze, kad bērns gūst baudu falliskās sajūtās; �ī fāze parasti norisinās vecumā starp trīs un se�iem gadiem.

Ja attīstība tiek bremzēta, bērns var aizkavēties vienā no �īm fāzēm arī pieaugu�a cilvēka vecumā. Problēmas pirmajā fāzē pieaugu�o dzīvē izpau�as kā nepiecie�amība smēķēt vai pārēsties. Tas var liecināt par nepabeigtu orālo fāzi, piemēram, agrīnu at�ķir�anu no krūts, sodu ba�ro�anas laikā (iespējams, pliķi, kad bērns, kuram �ķiļas zobi, ko�) vai pārlieku ilgsto�u baro�anu ar krūti, kas da�os gadījumos ilgst līdz pat tre�ajai fāzei. Problēmas otrajā fāzē parasti rodas kā rezultāts sodam podiņmācības laikā. �eit meklējams cēlonis aizturei anālajā fāzē. Freids uzskatīja, ka tre�ās attīstības fāzes laikā bērns uzskata sava dzimuma vecāku par sāncensi cīņā par pretējā dzimuma vecāka uzmanību; �eit rodas priek�stati par Fdipa un Elektras kompleksiem.

Saskaņā ar Freida teoriju tālāk personība tiek iedalīta trīs kompo�nentos: Id, superego un ego. Id ir instinktīvs un pirmatnējs, tas tiecas maksimalizēt baudu un minimalizēt cie�anas. Tiek uzskatīts, ka tas veido gan dzīvības spēku, gan nāves instinktu. Tas vada arī seksuālās tiek�smes, jo vairo�anās ir daļa dzīves spēka. �ajā kontekstā rodas Freida priek�stats par libido, kura impulsi var saturēt pamudinājumu uz nāvi, jo tie ietver gan dzīvi, gan tās pretmetu. Ir svarīgi izprast subliminālos iespiedumus, kurus atstāju�i drukātie mediji un nāves un mir�anas ainas, kas bie�i ir sublimināli atainotas reklāmā.

Superego ir mūsu apgūto kultūras vērtību autoritatīvā iek�ējā balss. Tās ir mūsu socializēto "tā vajag" priek�statu mājas. Superego tiecas uz�spiest morāli un runā ar mums caur apziņu.

Ego atrodas pa vidu starp Id alkatīgajām dziņām, kas bie�i konfliktē ar sabiedrības tikumiem, un superego pieprasījumu tās apspiest. Ego rada to, par ko vairums domā kā par sabiedriski pieņemama ceļa atra��anu. Piemēram, seksualitāte tiek izpausta laulībā, nevis dzīvnieciskākā veidā, bet tas, protams, attiecas uz sociāli pielāgoju�os cilvēcisku būtni.

Kad atgadās �ie konflikti starp Īd un superego, ego var izmantot jeb�kuru no vairākām aizsardzības stratēģijām, lai izstumtu notikumu no apziņas, ta�u zemapziņā konflikts joprojām pastāv.

Ego ir prāta konstrukcija. Praktiskām vajadzībām tas lai� spēcīgas saknes individuācijas procesa laikā - parasti ap divu gadu vecumu. Zi�nātniskā literatūra ir pilna ar da�ādu mūsu prātā eso�o vai norisino�os aktivitā�u dalījumiem.

Mūsu mērķu sasnieg�anai izmanto�u �etras prāta kategorijas:

1.���� Pirmsapziņa ir atmiņas vai zinā�anu da|a, kuru varam atsaukt, bet �ajā brīdī neturam apziņā.

2.���� Apziņa ir tas, ko mēs pilnībā apzināmies.

3.���� Zemapziņa atrodas zem apziņas un parasti ir apslēpta.

4.���� Bezapziņa ir dziļa miega vai komas stāvoklis un, iespējams, ir tā prāta daļa, ko analītiskās psiholoģijas pamatlicējs Karls Jungs uzskatīja par pastāvīgu kolektīvās apziņas līdzdalībnieci - tele�fona līniju vai vadu, ja vēlaties.

, Ego aizsardzības mehānismi ir noliegums, apspie�ana, regresija, pro�jekcija, sublimācija, reakciju veido�anās un izstum�ana. Kā atklāsies nākamajās nodaļās, �ie uztveres aizsardzības mehānismi patiesībā var apslēpt no mūsu acīm viegli saskatāmo. Bet tas, vai piekrītam Freidam vai nepiekrītam, izvirzīto mērķu sasnieg�anai nav svarīgi. Saprotot �o shēmu, mēs varam uzzināt, kāpēc reklāmdevēji un citi apzināti izmanto atsevi�ķus attēlus, ieskaitot tabu. Nākamajā nodaļā lasāms pilnīgāks pār�skats par aizsardzības mehānismiem, stratēģijām, kuras tie izmanto, un piekri�anas principiem, kas bie�i tiek izmantoti pret ikvienu no mums. Ta�u tagad turpināsim stāstu par Edvardu Bērniju un propagandu.

Bērnijs vēlējās izveidot tādu komunikācijas formu, ko, izsakoties viņa vārdiem, varētu izmantot dumjo masu kontrolē�anai. Lai to paveiktu, viņ� Freida teorijas attīstīja līdz tādam līmenim, kādu mūsdienu psiholoģija joprojām mēģina sasniegt. Bērnijs Freida uzskatiem piemēroja zinātnisku pieeju. Viņ� noalgoja uzvedības zinātniekus, lai tie pētītu cilvēku reakci�jas uz da�ādiem stimuliem. Tika pārbaudīta cilvēku grupu reakcija uz konkrētiem vārdiem, attēliem un daudz ko citu. Izmantojot �īs izsmal�cinātās analīzes rezultātus, tika veidotas reklāmas un izdarītas jaunas pārbaudes. Lieki teikt, ka viņa metodes bija ļoti veiksmīgas.

īsumā sakot, Bērnijs radikāli pārveidoja reklāmas, pārdo�anas un sabiedrisko attiecību pasauli. �is vīrs nomira 1995. gadā un tika pla�i atzīts par "sabiedrisko attiecību tēvu". Bērnija ietekme ilga vairāk nekā 70 gadus, un viņa klientu vidū bija elitārie "Fortune 500" uzņēmumi [5] , politiķi un publicisti. 1929. gadā viņ� organizēja elektriskās spuldzītes izgudro�anas 50. gadadienu. Svinības pazīstamas ar Gaismas zelta ga�dadienas nosaukumu, un to laikā nopelni par �īs ierīces izgudro�anu tika pie�ķirti Tomasam Edisonam; gadadienas pasākums bija tik veiksmīgs, ka uz visiem laikiem padarīja Edisonu par elektriskās spuldzes atklājēju, lai gan patiesībā �ai slavai vajadzēja pienākties D�ozefam Svonam.5

Edvards Bērnijs nebija iemīļots tēls. Viņ� mainīja vārda "propaganda" nozīmi, kas agrāk bija "patiesības izpau�ana ar mērķi izskaust nezinā��anu un dezinformāciju", līdz �is vārds ieguva pa�reizējo nozīmi, ko dau�dzi cilvēki pilnīgi pamatoti uzlūko ar aizdomām. Arī viņa augstprātība un nevērība pret "mazo cilvēku" izraisīja sabiedrisku nosodījumu. Vēl svarīgāk ir tas, ka, no mūsu perspektīvas raugoties, Bērnijam izdevās sapludināt socioloģiju ar mārketingu tādos veidos, kas reizēm psiholo�gus ar mārketinga grādiem padarīja veiksmīgākus nekā konsultantus ar psiholoģijas grādiem.

Saskaņā ar advokāta un rakstnieka Augusta Buloka teikto 1950. gadu beigās "tika lēsts, ka gada laikā motivācijas pētījumos tiek investēti miljards dolāri un vēl desmit miljardi dolāru tiek iztērēti reklāmai ko�pumā. [..] Apzinoties, ka maizes klaips tolaik maksāja 17 centus, tie bija milzīgi izdevumi."6 Savā saisto�ajā grāmatā "Slepenie pārdo�anas paņē�mieni" (The Secret Saies Pitch) Buloks apraksta to, kā veikti da�i no �iem motivācijas pētījumiem. īss ieskats par da�iem pētnieku uzdota�jiem jautājumiem atklāj viņu interesi par zemapziņas iemesliem, kāpēc cilvēki patērē da�ādas lietas. Piemēram, pētnieki uzdeva �ādus jautājumus: "Kādas ir jūsu pirmās atmiņas par cepumu?" un "Kādas ir jūsu sajūtas, kad ēdat cepumu?"' Turpinājumā, kā norāda Buloks, "�ie seansi bie�i tika filmēti un tos analizēja pētnieku komandas".8

Grāmatu veikalu plaukti ir pilni ar materiālistiskām apmācības ide�jām un metodēm, kuras aizvainotu vairumu cilvēku. Tirgotāji apgalvo, ka zina, ko mēs gribam, tādēļ sper brutālus soļus, lai nodro�inātu, ka mēs to dabūjam. Ietverot tādas grāmatas kā "Slepenie pārdo�anas pa�ņēmieni" un pa�a Bērnija "Propagandu", aģentūru vēstījums ir skaidrs: cilvēki ir neizglītoti, un viņus vislabāk apkalpot ar manipulācijas palī�dzību. Izsakoties Bērnija vārdiem, "demokrātiju administrē inteliģents mazākums, kas zina, kā disciplinēt un vadīt masas".9

Grāmatā "Propagandas laikmets" (Age of Propaganda) tās autori Pratkanis un Āronsons izsaka vairākas trāpīgas domas par to, kā sī�kumus, kas �ķietami neattiecas uz konkrēto jautājumu, var izmantot, lai vadītu lēmumu pieņem�anu - arī tik liela mēroga rīcību kā nācijas sakūdī�anu uz karu. Vienā �ādā diskusijā norādīts, ka sīkas līdzības potenciāli var sasaistīt pa�reizējos notikumus ar vēsturisku rīcību. Pie�mēram, ja divi prezidenti nāk no viena �tata, līdzīgu situāciju ga�dījumā viena prezidenta rīcību iespējams pielīdzināt otra prezidenta rīcībai.10

Pēc Bērnija populārs kļuva D�ord�s Orvels un viņa klasiskā grāmata "1984". Orvels iztēlojās nākotni, kurā masas kontrolē valdība, kas pazīstama ar vārdu "Lielais Brālis". �is re�īms izmantoja tehnoloģijas, lai uzraudzītu un kontrolētu sabiedrību. Orvela romāns "1984" tika publicēts 1949. gadā, pēc pieciem gadiem autors mira, tā arī neuzzinā�jis, cik pravietiska patiesībā bijusi viņa grāmata."

1946. gadā reklāmas aģents Ernests Dihters Ņujorkā nodibināja Motivācijas izpētes institūtu. Dihters bija strādājis ar tādiem uzņēmu�miem kā Chrjsler un Procter & Gamble un atklāja: motivācijas pētī�jumus var izmantot kā "kvalitatīvus pētījumus, kas paredzēti, lai atklātu patērētāju zemapziņas motivāciju vai apslēpto motivāciju, kura nosaka pirk�anas uzvedību".12

Dihteram tiek pie�ķirts padziļinātās intervijas izveidotāja gods. Viņ� bija pārliecināts, ka cilvēki nevēlas un/vai nespēj godīgi pateikt, kāpēc pērk lietas. Tāpēc padziļinātās intervijās tika pētītas asociācijas, idejas, emocijas un vēl daudz kas cits. Mūsdienās �is patērētāju izpētes veids zināmā mērā sāk atgriezties.13

1957. gadā Ņūd�ersijā tirgus pētnieks D�eimss Vikarijs apgalvoja, ka ir palielinājis komisijas pārdo�anas apjomus, filmas laikā atainojot īsus subliminālu ziņojumu "Ēdiet popkornu!" un "Dzeriet Coca-ColaV uzplaiksnījumus. Subliminālā komunikācija jeb tās teorija nebija nekas jauns, akadēmiķi to bija pētīju�i jau labu laiku. Da�ādas subliminālās stimulācijas formas un to ietekme uz indivīdu ir vērtēta kop� 19. gad�simta beigām. At�ķirība bija vien tā, ka viņ� publiski paziņoja par slepenu tehnoloģijas izmanto�anu pret sabiedrību personiska labuma gū�anai. Es atgādinā�u: līdz tam laikam zinātniskajās aprindās subliminālā in�formācijas apstrāde bija apspriesta pavisam nedaudz. Vienīgās nesaska�ņas radās par to, cik liela ir stimulu ietekme, cik lielā mērā uzvedību iespējams veidot vai vadīt, cik ilgsto�a varētu būt stimulācijas ietekme un tā tālāk. Būtībā - un tie�i tas ir svarīgi - valdīja vienprātība, ka sub�liminālā informācija (audio, vizuālā vai kinestētiskā stimulācija) tiek uztverta un tā varētu predisponēt gan domas, gan rīcību, kas veidota no �īs stimulācijas būtības.

Vensa Pakarda darbs "Apslēptie pārliecinātāji" (The Hidden Persuaders) tika publicēts 1957. gadā, un, lai gan daudzi to ap�aubīja, 1960. gadu bei�gās tas nonāca daudzu augstskolu obligātās literatūras sarakstā. Pa- kards citēja Londonas laikraksta Sunday Times rakstu par Ņūd�ersijas kinoteātri, kurā filmas laikā uz ekrāna tika rādītas saldējuma reklāmas, kuru rezultātā palielinājās saldējuma pārdo�anas apjomi; nekā citādi �is noieta palielinājums nebija izskaidrojams. Avīze �o tehniku dēvēja par "zemsliek�ņa efektiem".14

Izmeklē�anas rezultātā D�eimss Vikarijs noliedza, ka viņa kinoteātrī jebkad būtu notiku�i izmēģinājumi ar popkorna, kokakolas un sal�dējuma reklāmu. Tā ari nav pierādīts, vai tā ir patiesība vai ne. Mēs zinām, ka Vikarijam bija iespēja to izdarīt, bet, iespējams, viņ� tikai izplatīja �o apgalvojumu, lai pārdotu aprīkojumu, ko izgatavoja viņa uzņēmums Precon Processing.

1990. gadā ar bēdīgi slaveno grupu Jūdas Priest Reno Nevadā sais�tās tiesas prāva, kuras laikā tika izmeklēti netaisnīgas nāves apstākļi; daļēji tika pierādīts, ka subliminālā stimulācija smagā metāla grupas albumā Stained Class bija cēlonis divu jaunu vīrie�u nāvē, abiem no��aujoties. Dziesmas tekstā tika atrasta subliminālā komanda "Dari to!", �ādā veidā neslēpti atbalstot pa�nāvību; turklāt �ī dziesma tika atkār�toti atskaņota tie�i pirms zēni devās ārā un veica pa�nāvību. Vienam tas izdevās nekavējoties, bet otrs ie�āva sev sejā un nomira pēc trīs ga�diem. (Sīkāku informāciju par �o gadījumu, lūdzu, meklējiet 5. pieli�kumā, kas aizgūts no manas jau agrāk sarakstītās grāmatas "Domā�ana nedomājot" (Thinking Without Thinking).)

Es vēlos uzsvērt: tolaik mediji bija pārplūdināti ar apgalvojumiem, ka subliminālā informācija netiek izmantota, bet - ja tā tiktu izman�tota, noteikti nedarbotos. Patiesībā tika apgalvots, ka subliminālā teh�noloģija ir joks un krāp�ana. Ja mēs izsekojam sebliminālās teorijas attīstībai tā laika likumdo�anas un sabiedrisko problēmu kontekstā, ir viegli nonākt pie secinājuma, ka 1990. gados tika sagatavots ceļ�. "Ceļa sagatavo�ana" �ajā gadījumā nozīmē sabiedrības pārliecinā�anu par to, ka subliminālā komunikācija ir tikai liels farss. Iespējams, mūsu �ī�brī�a at�ķirīgās domas liecina par paranoju. Varbūt visi pierādījumi pa�tiesībā ir rikai liela sagadī�anās - bet var gadīties, ka tā nav taisnība.

Grāmatā "Propagandas laikmets" tās autori Pratkanis un Āronsons izsaka �ādu apgalvojumu:

Visbeidzot, ticība subliminālajai pārliecinā�anai kalpo daudziem cilvē�kiem. Mūsu propagandas laikmetā pilsoņiem tiek sniegts ļoti maz in�formācijas par pārliecinā�anas dabu. Tā rezultātā galvenie sabiedriskie procesi daudzus cilvēkus mulsina. Subliminālā pārliecinā�ana tiek attē�lota kā iracionāls spēks, kas atrodas ārpus vēstījuma saņēmēja kontroles. Savā būtībā tā iegūst pārdabisko "sātans lika man to izdarīt" kvalitāti; tas var attaisnot un izskaidrot to, kāpēc amerikāņi bie�i tiek pārliecināti veikt �ķietami iracionālas darbības. Kāpēc es nopirku �o nekam nederīgo produktu par tik augstu cenu? Subliminālā burvestība.15

Turpinot pārbaudīt pierādījumus, jūs redzēsiet atkārtotus mēģinā�jumus izsmiet tos, kuri runā par subliminālās komunikācijas efektivi�tāti. Izsakoties pa�ieceltās organizētās atmasko�anas grupas vārdiem, kas citēja rakstnieku un kritiķi H. L. Menckenu: "Zirga smējiens ir desmit siloģismu vērts."16 Citiem vārdiem sakot, ja varat kādu sasmīdināt jau pa�ā sākumā, tad vairs nav jālieto inteliģenti un efektīvi argumenti.

Tomēr patiesībā zinātniskā literatūra skaidri parāda, ka sublimi�nālās tehnoloģijas ir reālas. Informācija, kas pasniegta �ādā veidā, pre- disponē viedokļu veido�anos un lēmumu pieņem�anu, iespaido uzvedību un ne tikai to. Patie�ām, veikto pētījumu metaanalīze uzrāda spēcīgus un nenoliedzamus rezultātus par labu subliminālajai ietekmei.1 Ta�u sabiedrība joprojām lielā mērā ir skeptiski noskaņota, tā jūtas dro�a, ka neviens nevarētu vai neuzdrīkstētos pret to izturēties tik cietsirdīgi un ciniski, kā to piedāvāja Edvards Bērnijs.

Vai citi apzināti manipulē ar mums peļņas dēļ? Dokumentālajā filmā "Nācijas programmē�ana" (Programming the Nation) producents D�efs Voriks atstāj to jūsu ziņā.18 Es darī�u to pa�u. Lai saprastu, kā, kad, kur un kāpēc ar mums varētu manipulēt, sīkāk jāizpēta aizsardzības mehā�nismi un piekri�anas principi.

Manipulācija vienkār�i ir dzīves fakts, ta�u atsevi�ķas cilvēku grupas ir pacēlu�as to ļoti augstā līmenī. Edvarda Bērnija aizsāktā pētniecības joma ir veltīta tam, lai saprastu prāta primitīvos mehānismus ar vienu vienīgu mērķi - izmantot tos. Kādi ir mūsu dziļākie piekri�anas prin�cipi un preto�anās mehānismi, kas padara mūs tik uzņēmīgus pret ma�nipulācijām?

Mēs zaudējām, jo pateicām sev, ka esam zaudēju�i.

Ļevs Tolstojs

Mēs bie�i veicam darbības, kas ir pretrunā ar mūsu personīgajām vēr�tībām un kas nav mūsu interesēs. Iespējams, jūs pazīstat cilvēkus, kuriem �āda veida pieredze ir dārgi izmaksājusi. Iespējams, viņi iztērēju�i pā�rāk daudz naudas, pērkot ma�īnas, kurpes vai citas rotaļlietas.

Krāpnieki, tirdzniecības aģenti un citi bie�i specializējas manipulā�cijas prasmēs. Kādi principi izraisa piekri�anu? Kā mēs pieņemam lē�mumus? Kas rada īssavienojumu mūsu lēmumu pieņem�anas procesā? �ajā nodaļā tiks izpētītas manipulācijas stratēģijas, uztveres aizsardzī�bas mehānismi un sistemātiskie reakcijas kontroles paņēmieni.

Tālāk aplūkosim piekri�anas kontroles ētiku. Kādos gadījumos pie�kri�anas stratēģijas ir nepiecie�amas, piemērotas vai ētiskas? Kas at�ķir ekspluatāciju no noderīgas cilvēku motivē�anas, produktu pārdo�anas un apkārtējo iespaido�anas?

Pirmais �īs nodaļas teikums var iespiesties mūsu prātā. Vieglāk ir sevi izskaidrot, nevis saprast. Kāpēc ir nepiecie�ams tik ilgs laiks, lai sa�prastu? Iespējams, jūs esat redzēju�i, kā nohipnotizēti cilvēki reaģē uz posthipnotisko suģestiju. Viņi racionalizē. Viņi sagudro iemeslus, kāpēc rīkoju�ies savādi, liekot noprast, ka bijis glu�i saprātīgi izvilkt maku un izmantot to kā basketbola bumbu. Tad viņi jūtas ērtāk. Viņi reti uz�min, ka notikusi hipnotiskā suģestija.

Racionalizē�ana darbojas! Tā arī noslēpj vērtīgo izpratni. Kādā brīdī jūs izdarīsiet kaut ko neraksturīgu. Ja apiesiet pareizo atbildi uz saviem jautājumiem, gūsiet lietderīgāku izpratni. Varat sākt ar to, ko iemācī�sieties �ajā grāmatā.

Mēs katru dienu piedzīvojam mēģinājumus mūs iespaidot. Da�i no tiem nāk mums par labu, bet da�i ne. Da�i cilvēki var mums palīdzēt atbrī�voties no atkarības, da�i - labi nopelnīt, padarot mūs atkarīgus. Cik daudz jūs zināt par to, kā �ī iespaido�ana notiek?

Mēs atkārtoti saskaramies ar piekri�anas procedūrām. Smalkākās manipulācijas var paslīdēt nepamanītas arī apmācītu profesionāļu ska�tienam. Iztēlojieties, ka kāds varētu manipulēt ar mums, liekot pirkt produktus, pievienoties klubiem un pat ļaujot sve�iniekiem bez mak�sas izvietot ziņojumu dēļus piemājas zālienā. Izklausās smieklīgi?

Valdības, uzņēmumi un baznīcas ir ilgi pētīju�as piekri�anas meto�des. Vēl ilgāku laiku �īs metodes ir virzīju�as masas. Piekri�anas principi irīsceļi, kurus mēs izmantojam, lai noteiktu savu uzvedību. Un tie�i tādēļ tie ir iedarbīgi.

Pusaud�a vecumā es pārdevu �ujma�īnas un putekļu sūcējus, staigājot no mājas uz māju. Darba devēji mācīja mani kontrolēt pakļau�anos, un es pakļāvos savai apmācībai. Man bija daudz jāmācās par �o tēmu. Tajos laikos "iebaro�anas un pārslēg�anas" taktika bija likumīga. Es gan teiktu, ka tā nebija nelikumīga. Tā sākās ar piedāvājumu, kas bija pārāk labs, lai būtu patiesība. 1960. gadu sākumā kredīts bija atkarīgs no iemaksas - tajā laikā pirmo iemaksu veidoja 10 procenti. Kredīts bija brīvi pieejams. Pārdo�anā grūtākā daļa bija panākt pirmo iemaksu, tāpēc uzņēmums, kurā es strādāju, izveidoja sistēmu �īs iemaksas iegū�anai.

Kā tas notika? Potenciālie klienti piedalījās konkursos. �im mērķim kalpoja izloze vietējā pārtikas veikalā, uzdevums "saskaiti apslēptās sejas" svētdienas avīzē un da�ādi citi paņēmieni. Kāds ieguva pirmo balvu. Visi citi ieguva otro balvu - kuponu 170 dolāru vērtībā jaunas �ujma�ī�nas pirk�anai, kuras cena visā valstī bija izreklamēta kā nieka 199,99 do�lāri. Mēs parādījām �iem "uzvarētājiem" reklāmu, parasti kādā populārā �urnālā. Par nieka 29,99 dolāriem ikviens otrās vietas ieguvējs varēja kļūt par laimīgo jaunas �ujma�īnas īpa�nieku. Lielisks darījums!

�ujma�īna, kuru varēja nopirkt par 29,99 dolāriem, bija pilnīgs mēsls. Tomēr manas ma�īnas bagā�niekā atradās jauna, augstākās klases �uj�ma�īna, kuras cena visā valstī bija izreklamēta kā 499 dolāri. Ja jūs bijāt otrās vietas ieguvējs un piemaksājāt 299 dolārus, varējāt iemainīt tikko nopirkto mazvērtīgo �ujma�īnu un iegūt �o pirm�ķirīgo modeli. Turklāt jūs jau bijāt iemaksājis 10 procentu pirmo iemaksu 29,99 do�lāru apmērā. Pēc tam jums jāmaksā tikai 10 dolāri mēnesī, līdz būsiet atmaksājis 299 dolārus. Lai gan par pirmo �ujma�īnu jūs bijāt iztērējis tikai 29,99 dolārus, jūs ieguvāt tās pilno izreklamēto cenu kā iemai- nī�anas vērtību. Oho, cik lielisks darījums!

�is pārdo�anas paņēmiens bija tik iedarbīgs, ka kļuva nelegāls. Iespē�jams, jūs uzminējāt, ka reklāmām nacionālajos pla�saziņas līdzekļos bija tikai viens mērķis. Īstenībā neviens un nekad nemēģināja nopirkt kādu no �īm ma�īnām par uzpūsto reklāmas cenu.

Kad es pametu iznēsājumtirdzniecību un devos strādāt pie liela ma- zumtirgotāja, man vēl nebija apritēju�i 20 gadi. Arī �is uzņēmums iz�mantoja iebaro�anas un pārslēg�anas taktiku, bet ar citiem nosacījumiem. Lai gan �āvētājs tika reklamēts par 88 dolāriem, mēs to "aizturējām" - tas nozīmēja "nepārdot". Ja pircējs noteikti uzstāja, es varēju to pārdot. Ta�u - ja es pa durvīm izlaistu pārāk daudz �o 88 dolārus vērto pre�u, noteikti varētu sākt meklēt jaunu darbu, turklāt nevis par lētu �āvētāju pārdo�anu, bet gan par kompetences trūkumu.

Tirgotāji pārdeva, izmantojot lētu ēsmu jeb paņēmienu, ko sauca par "pārdot dārgāk, nositot cenu". Pārdevējs parādīja pircējam visdārgāko �āvētāju veikalā, uzsverot visas papildu funkcijas un ieguvumus, ta�u pataupot 400 dolāru cenas zīmi uz beigām. Ta�u pēk�ņi - tā sauca�majā godīguma uzplūdā - viņ� varēja teikt: "Ziniet, man gan nemaksā par to, ka es atrunāju jūs no naudas iz�ķie�anas, bet �eit man ir viens jauns �āvētājs. Tas ir pagāju�ā gada modelis. �ī gada modelī nekas nav mainījies, izņemot to, ka vadības pults izskatās nedaudz citādi. Tur�klāt es varu jums palīdzēt ietaupīt vairāk nekā 100 dolārus. �āvētājs dara visu to pa�u, ko es jums tikko nodemonstrēju, bet tas maksā daudz mazāk. Tā ir jūsu izvēle. Vai jūs izvēlēsieties iztērēt papildu naudu un iegādāties �ī gada modeli?"

Ievērojiet, ko dara �is pārdo�anas paņēmiens: tas noskaņo pircēju piekri�anas virzienā un koncentrē uzmanību uz mazāku naudas dau�dzumu. (�ajā gadījumā darbojas vairāki piekri�anas principi, kurus es sīkāk aprakstī�u turpmākajās lappusēs.)

Pirmām kārtām pārdevējs �ķiet godīgs. Viņ� var pat piebilst: "Jūs man patīkat, es sākumā negribēju jums rādīt �o �āvētāju, jo mums ir palicis tikai viens. Un es negribēju, lai jūs padomātu, ka es to saku tikai tāpēc, lai piespiestu jūs pirkt." Pircējam rodas viltus iespaids par godīgumu. Tikai nedaudzi iedomāsies, ka tie ir meli. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs vēlamies draudzību, mums patīk patikt, mēs vēlamies veikt darījumu, viņ� izdara mums pakalpojumu un ļauj gūt labumu savas autoritātes dēļ. Tirgoņi ilgi un smagi plāno, lai ievietotu �ajās nelielajās runās visu, ko spēj.

Pārdo�anas prezentācija paveic vēl kaut ko - tā koncentrē pircēja uzmanību uz zemāku cenu. Aizmirstiet, ka �is �āvētājs maksā 249 do�lārus- par 161 dolāru vairāk nekā reklamētais 88 dolārus lētais �āvē�tājs. Nē, uzmanība tiek pārslēgta uz zemāku cenu - uz daudz zemāku cenu nekā tam �āvētājam, kur� spēj paveikt visas tās brīni�ķīgās lietas. Uzmanība arvien smalkāk tiek pārslēgta uz �o vienu vienīgo iespēju. Pircējs ar savu naudu varētu izdarīt neskaitāmi daudzas lietas, bet ta�gad viņ� domā par to, ka būs jāmaksā mazāk. Viņ� vairāk domā par zemāku cenu.

�ī mazumtirdzniecības organizācija definēja trīs apmācības kompo�nentus: zinā�anas par produktu, entuziasms un motivācija. Viņi ne�mācīja daudz par tehniku. Mana pārdo�anas vēsture ātri piesaistīja uzmanību. Uzņēmums mani paaugstināja, un es kļuvu par vadītāju. Es apmācīju citus, un viņu pārdo�anas apjomi palielinājās.

Tehnika piedāvā noteikumus, kas garantē rezultātus. Ievērojot �os no�teikumus, cilvēkus var noskaņot piekrist prasībām.

Da�ādi autori izmanto da�ādas piekri�anas principu kategorijas. Roberts Kialdini savā slavenākajā grāmatā "Ietekme" (Influence) deta�lizēti apraksta se�as kategorijas.1 Mūsu vajadzībām es aprakstī�u tās un vēl �etras. Sagatavojieties iepazīties ar konsekvenci, savstarpīgumu, sa�biedrības apstiprinājumu, asociē�anu, zemapziņas stimulu ietekmi, pa�tik�anu, autoritāti, deficītu, dziņām un attaisno�anu.

�īs nodaļas sākumā es ierosināju, ka jūs varētu ļaut sve�iniekiem bez at�līdzības novietot ziņojumu dēli zālienā pie mājas. Kialdini stāsta tie�i par �ādu notikumu. Brīvprātīgais darbinieks palūdza mājas īpa�niekus parakstīt petīciju par Kalifornijas skaistuma saglabā�anu. Pēc da�ām nedēļām cits brīvprātīgais vērsās pie tiem pa�iem cilvēkiem un lūdza, lai katrs no viņiem novieto savas mājas priek�pagalmā ziņojumu dēli ar aicinājumu vadīt auto uzmanīgi. Pētnieki D�onatans Frīdmens un Skots Freizers atklāja, ka 76 procenti cilvēku, kuri bija parakstīju�i petīciju, ziņojumu dēli novietoja - pretstatā tiem 17 procentiem māju īpa��nieku, kuriem nebija lūgts parakstīt petīciju. �ķiet, pirmais piekri�anas akts - nevainīgas petīcijas parakstī�ana - izraisīja ievērojamas pilsonis�kās apziņas un līdzdalības izjūtas. Vairumā gadījumu pirmais lēmums noveda pie otrā lēmuma, jo bija nepiecie�amība saglabāt konsekvenci. Tas ir, �ie cilvēki vienreiz pateica jā, tāpēc viņiem radās sajūta, ka tas jā�dara atkal. Tādējādi neliela piekri�ana noveda pie lielākas piekri�anas.2

Cilvēkiem patīk būt iek�ēji konsekventiem un izskatīties ārēji konsek�ventiem. Pieņemsim, ka pircējs ienācis veikala mājsaimniecības tehni�kas nodaļā un uzdod jautājumu: "Vai jums �is ledusskapis ir arī krāsā "zelta rudens"?"

Pārdevēji iemācās neatbildēt tikai ar "jā". Viņi iemācās padarīt jau�tājumu "noslēgtu", atbildot ar pretjautājumu: "Vai jūs vēlaties ledusskapi "zelta rudens" krāsā?"

Protams, lielākā daļa pircēju atbild apstiprino�i. Jebkura cita atbilde nozīmētu, ka viņi vienkār�i tērē laiku - gan pārdevēja, gan savu. Kad �is lēmums ir pieņemts un publiski paziņots, nepiecie�amība saglabāt konsekvenci liek cilvēkam atbildēt uz nākamo jautājumu: "Kad jums labāk to piegādāt - otrdien vai ceturtdien?" Prece ir pārdota bez ne�piecie�amības sīkāk apspriest ledusskapjus. Pircējam netiek lūgts pirkt. Tā vietā katrs nākamais jautājums apstiprina iepriek�ējo pieņēmumu par to, ka pirkums tiks veikts. Pircējs saglabā konsekvenci: "Jā, es gribu zelta krāsā, un labāk piegādājiet otrdien."

Laika gaitā es pametu tirdzniecības biznesu un sāku mācīties da�ādās izlūko�anas, dro�ības un pratinā�anas skolās. Beigu beigās es ieguvu melu detektora eksperta licenci. Kā izmeklētājs un melu detektora eks�perts es pratinā�anā izmantoju da�ādas piekri�anas tehnikas. Kāpēc gan kādam būtu jāatzīstas noziegumā, kas viņu ieslodzītu cietumā uz daudziem gadiem? Kas liktu cilvēkiem uzrādīt vainu apstiprino�us pie�rādījumus?

Turpinājumā lasāmais dialogs liek aizdomās turētajiem dot nepa�tiesu liecību. Tas ar nolūku izveidots tā, lai piespiestu viņus melot. Vēlāk tas tiek izmantots, lai kontrolētu un vadītu viņu nepiecie�amību pierādīt savu godīgumu un attaisnot spriedumus, kas apstiprina nozie�guma veik�anu. Neliela uzticē�anās noved pie lielas uzticē�anās.

Iztēlojieties, ka esat ieradies uz pārbaudi ar melu detektoru. Eksperts ar cie�u skatienu raugās tie�i jums acīs, silti pasmaida un jautā:

"Jūs ta�u neesat atnācis, lai man melotu, vai ne?" "Nē."

"Tātad jūsu nolūks �odien ir izstāstīt man taisnību?"

"Jā."

"Tas ir labi, jo jūs izskatāties pēc godīga cilvēka un es esmu jūsu pusē. Mēs varam izmantot �o pārbaudi, lai pierādītu jūsu nevainību. Jūs ta�u to gribat, vai ne?" "Jā."

"Labi, es jums ticē�u. Jūs izskatāties pēc godīga cilvēka. Es pastās�tī�u par visiem jautājumiem, kurus �odien uzdo�u, vēl pirms izmanto�u tos pārbaudē. Es vēlos tos rūpīgi izskatīt kopā ar jums, un - ja kaut kas jautājumā jūs satrauc, pārrunāsim to. Tas ir svarīgi, jo satraukuma gadī�jumā es to ieraudzī�u diagrammās; iespējams, tas ir kas nenozīmīgs - varbūt kāds nepiederīgs sīkums, kam nav nekāda sakara ar �o lietu. Tāpēc esiet dro�s: ja tas jūs satrauc, pasakiet man. Labi?"

"Protams."

"Tātad jūs neesat tāds cilvēks, kur� melo un zog. Pareizi?"

"Pareizi."

"Un jūs nemelotu kādam, kur� jums uzticas, un tāpat jūs neaplau- pītu tādu cilvēku, vai ne?" "Nē!"

"Labi. Es �odien uzdo�u �ādu jautājumu: vai jūs kādreiz esat melo�jis cilvēkam, kur� jums uzticas? Vēlāk es jautā�u: vai jūs esat kaut ko nozadzis, teiksim, laikā starp 10 un 20 gadu vecumu?"

Iepriek�ējā dialogā iesaistīti daudzi piekri�anas principi. Nepareizas atbildes izraisītu neveiklību vēl izteiktāk nekā pārdo�anas dialogā. Uz jautājumiem gandrīz nav iespējams atbildēt citādi. Kā eksperts zina, ikviens kādā savas dzīves brīdī melo savai mātei, tēvam, brāļiem vai mā�sām un otrajai pusītei - tiem, kas viņam uzticas. Gandrīz katrs ir kaut ko nozadzis, kaut vai tie būtu tikai da�i centi no vecāku maka. Izjau�tā�anas process nostāda izjautājamo tādā pozīcijā, kuru izjautājamais var izmantot vairāk nekā vienam mērķim.

Kāpēc gan tā ir parasta prakse? Palūkosimies uz 11 piekri�anas prin�cipiem, kas liek cilvēkam atbildot piekrist.

1. Sabiedriskie uzskati

Sabiedriskie uzskati ir vieni no spēcīgākajiem indivīda principiem, un tie bie�i nonāk konfliktā ar personīgajām vēlmēm. Tie�i �ie principi veido sabiedrības audeklu. Politiķi un spekulanti spēlē �os uzskatus, ilgas un to izraisītos konfliktus kā mūziķi savus instrumentus. Sabied�riskie uzskati, savtīgās intereses un konflikti veido piekri�anas principu pamatprincipus.

2. Savstarpīgums

Pētījumi ir parādīju�i, ka do�anas akts izraisa nepiecie�amību to at�maksāt. Atceros, ka ar �ī principa palīdzību tika pārdotas "mazās, zaļās cūciņas". Mazā zaļā cūciņa bija putekļu sūcējs, un iznēsājumtirdzniecības pārstāvji pasniedza cilvēkiem litra pudeli viņu iemīļotā atspirdzi�no�ā dzēriena, ja tie atvēra durvis. Pārdo�anas triks sākās ar kaut ko tādu: "Man jums ir dāvana. Kur� no �iem dzērieniem ir jūsu iecienītā�kais?" Tad jūs saņēmāt to, kuru bijāt izvēlējies. Kamēr pudele vēl bija jūsu rokā un komivoja�ieris pie jūsu durvīm, tika izteikts nākamais jautājums: "Vai jūs esat dzirdējis par mazo, zaļo cūciņu?" Sākot no �ī brī�a, jūsu atbildes tikai pasliktināja situāciju� ja vien jūs patie�ām nevēlējāties dzirdēt visu par �o putekļusūcēju, kas bija labāks par vi�siem citiem putekļusūcējiem. Tas, ka bijāt pieņēmis dzēriena pudeli, lika jums izjust pienākuma apziņu. Mazākais, ko jūs varējāt darīt, bija veltīt jaunajam cilvēkam piecas minūtes sava laika, lai paklausītos par mazo, zaļo cūciņu. Sākot ar tā saucamo silto rokasspiedienu un beidzot ar iek�ējo informāciju un bezmaksas priek�metiem, kas tiek piedāvāti �odien, pasniegta dāvana rada apziņu, ka kaut kas jādod pretī. Kialdini to sauc par "veco, labo do�anu un ņem�anu� un ņem�anu".[6] ja daudzi cilvēki par kaut ko vienojas, tai jābūt taisnībai, tam jābūt kam labam un vēlamam. Un ne tik sen daudzi ticēja arī tam, ka Zeme ir plakana.

Sabiedrisks apstiprinājums sevi�ķi labi darbojas demokrātijas ap�stākļos. �īs pārliecības ap�aubī�ana liek ap�aubīt mūsu nākotni.

4. Asociācijas

Asociācijas tiecas sasaistīt vēlamās sajūtas ar produktu vai mērķi. Mēs redzam politiķus ar ābolu pīrāgiem, zīdaiņiem un Amerikas karogu. Mēs redzam brīnumainus cilvēkus visneticamākajās vietās, ģērbtus visneti�camākajās drānās, tikai tāpēc, lai sasaistītu viņu veidolu ar produktu.

Glu�i tāpat, kā tas ir ar visiem �iem principiem, jūs varat ielūkoties tālāk par acīmredzamo. Izmantojiet, piemēram, projektu, kura uzde�vums bija izmērīt to, kā vado�o kredītkar�u logotipi ietekmē pirk�anu. �o pētījumu veica Ri�ards Feinbergs, un tajā tika atklats: ja telpā ir re�dzams kādas vado�ās kredītkartes logotips, cilvēki tērē par 29 procen�tiem vairāk naudas, lai iegādātos preces, kuras var pasūtīt pa pastu. Vēl vienā �ī pētnieka veiktā pētījumā atklājās, ka koled�as studenti bie�āk ziedo naudu labdarībai, ja telpā ir kredītkartes logotips. Tikai 33 pro�centi studentu ziedo labdarībai, ja telpā nav kredītkartes logotipa, savu�kārt, ja tas ir telpā, ziedo 87 procenti - un tas viss par spīti tam, ka ziedojot kredītkartes netika pieņemtas. Naudas izdo�anu palielināja tikai asociācijas vien.5 Reklāmdevēji izmanto arī skaņu, sevi�ķi mū�ziku, kas jau sen atzīta kā jaudīgs ietekmētājs. Iespējams, jūs esat pie�tiekami vecs, lai atcerētos veco Marlboro televīzijas reklāmu, kurā tika izmantots muzikālais motīvs no klasiskās filmas "Lieliskais septītnieks" (The Magificent Seven). Reklāma sasaistīja emocijas no filmas un mūzi�kas ar cigare�u smēķē�anu.

Televīzijas producenti izmanto ierakstītus smieklus, lai uzsvērtu smieklīgās vietas komēdijā, lai gan daudzi cilvēki to nemaz nepamana. Mūsu kultūrā cilvēki bie�i apzināti neievēro skaņu.

Skaņa iesniedzas līdz mūsu pirmatnējai būtībai. Mūsu pirmās zinā�a�nas par ārpasauli nāk no skaņām, kuras dzirdam, atrodoties dzemdē.

Savā darbā es bie�i esmu koncentrējies uz jomu, kuru dēvēju par "audio norādījumiem". Viens no maniem pētnieciskajiem projektiem, kuru finansēja kāds Nevadas uzņēmums, bija saistīts ar monētu apa�rātu modeļiem. Vai spēlētājus pievelk skaņa, ko rada nauda, iekrītot metāla tvertnē? Tā jau mēs domājām. Vai skaņas var paildzināt spēlē��anas laiku, liekot spēlētājiem izjust jautrību, pat ja viņi zaudē naudu? Tā jau mēs domājām.

Nevērtējiet par zemu pat visnevainīgākās pazīmes, kas pavada pro�duktu vai reklāmu. �īs pazīmes veidojo�ie uzņēmumi ik gadu iztērē miljardus, lai apzināti izmantotu zinā�anas un manipulētu ar jums.

5. Zemapziņas stimulu ietekme un asociācijas

Da�i autori apvieno zemapziņas stimulus un asociācijas.6 �ie lielumi darbojas pārī. Kredītkar�u logotipu pētījumā tiek pieņemts, ka kredīt�kartes asociējas ar baudu; tas ir zemapziņas stimulu ietekmes princips, ta�u iepriek�ēja negatīva pieredze ar kredītkartēm atceļ tieksmi uz tērē�anu.7

Es nodalu �os principus, jo klasisko zemapziņas stimulu ietekmi pa�vada subliminālā stimulācija. (Pilnīgu aprakstu par subliminālo zemap�ziņas stimulu ietekmi meklējiet manā grāmatā "Subliminālā mācī�anās: eklektiska pieeja" (Subliminal Learning: An Eclectic Approach).) Aso�ciāciju princips ir saistīts ar vismaz nelielu apzinātu stimulācijas pazī��anu, bet subliminālā stimulācija apgā� �o pieņēmumu. Citiem vārdiem sakot, lai gan stimulācija ir saistīta ar reakciju, kā tas ir klasiskas zem�apziņas stimulu ietekmes gadījumā, pa�us stimulus apziņa nepazīst. Piemēram, ja ļaudīm atkārtoti tiek sublimināli rādītas cilvēku sejas, viņi sāk justies aizvien ērtāk atainoto cilvēku klātbūtnē. Jo bie�āk tie tiek sublimināli rādīti, jo vairāk cilvēkiem patiks �īs personas, kad viņi tās vēlāk satiks. Tas notiek pat tad, ja cilvēki neapzinās, ka viņiem tiek sublimināli rādītas �īs sejas.8

Daudzas asociācijas formas var apiet apziņu un ne visas no tām obligāti ir klasificējamas kā subliminālas. Mums ir uztveres aizsargme�hānismi, kas laiku pa laikam burtiski aizsien mums acis. Tāpat kā ar asociācijām, kas apzināti iestrādātas vairumā reklāmu, atsevi�ķas apziņas nereģistrētas asociācijas var iedarboties uz eso�o zemapziņas stimulu ietekmi un apvienoties ar to, lai izveidotu jaunu ietekmi.

6. Patik�ana

Jo vairāk mēs identificējamies ar kādu un jūtamies labi viņa klātbūtnē, jo vairām mums �is cilvēks patīk un jo bie�āk mēs izpildām �ī cilvēka pra�sības. Var likties smieklīgi, ka es runāju par kaut ko tik acīmredzamu, bet patik�anas principam ir nianses, kas vairumam 110 mums nav pa�zīstamas. Tam ir mehāniskas īpa�ības.

Neirolingvistiskās programmē�anas zinātne (NLP) bie�i sākas ar ra�porta mehāniku. Tā iedala �o parādību trīs daļās: pielāgo�anās, tempa uzdo�ana un vadī�ana. Pielāgojies, pieņemot cilvēka runas stilu, fizis�kos �estus un tā tālāk. Uzdod tempu, turpinot tā darīt, un vadi, izdarot jaunu �estu vai pamainot savu balss toni. Kamēr citi seko jūsu piemē�ram, jūs varat turpināt viņus vadīt. Jums ir raports!

NLP ir jaudīga tehnoloģija, kas mūsdienās ne�ķirojot tiek mācīta ikvienam - sākot ar veselības aprūpes profesionāļiem un beidzot ar tirdzniecības organizācijām un politiskiem un reliģiskiem grupējumiem. Reliģiskās apvienības ir kļuvu�as par lielāko noieta tirgu �īs tematikas grāmatām. �ī jaudīgā tehnoloģija var darboties gandrīz tikpat mehā�niski kā ceļgala reflekss, kad pa to uzsit ar gumijas āmurīti. (Sīkākai informācijai skatiet Ri�arda Bandlera un D�ona Grindera grāmatas.) Tādējādi NLP tehnikas paaugstina spēju veidot raportu, paaugstināt patik�anu un tā tālāk, gandrīz ikviens izmeklētājs valstī ir ticis tām pakļauts. Patik�ana bie�i attīstās sadarbības apstākļos. Mēs visi zinām, ka "politiku veido īslaicīgi sabiedrotie" un ka eksistē stratēģija nesa�mierināmu grupu apvieno�anai, mudinot tās cīnīties pret kopīgu ienaid�nieku. Televīzijas reklāmas mūs bie�i informē: "Ir gripas sezona, un jūs ir sasniedzis jauns, biedējo�s un naidīgs vīruss. Tas tuvojas jūsu pilsē�tai! Tas var jūs atrast, bet nebīstieties, jo jūs pasargās XYZ." Pirmkārt, reklāma mūs biedē ar jaunu ienaidnieku un padara �os draudus par kopīgo ienaidnieku. Otrkārt, reklāma sola atvieglojumu un uzticamas zāles.

�ķiet, ieguvumi no izārstē�anās ir svarīgāki par veselības saglabā��anu. Es to uzskatu par viltīgu piekri�anas principu izmanto�anu. Manuprāt, �ādas reklāmas patiesībā pārdod slimību. Godīgi sakot, lai pārbaudītu �o tēmu, es bie�i esmu iztēlojies kādu scenāriju.

Iztēlojieties vēr�anos pie Amerikas iedzīvotājiem ar visiem piekri��anas instrumentiem. Izmantojiet aktieri, kur� ir ģērbies kā ārsts un informē sabiedrību, ka tikko atklāta jauna slimība. �ai slimībai ir ne- specifiski simptomi - nogurums, nemiers, neregulāras galvassāpes, nieze, sāpes (sevi�ķi mugurā un locekļos) un reizēm sausa āda, ko pavada aiz- kaitināmība un depresija. Viņ� izskaidro, ka agrāk �ī slimība nav bijusi zināma, lai gan tā ir ļoti izplatīta un potenciāli bīstama. Tāpat aktieris pastiprina un izceļ savu paskaidrojumu ar aprēķiniem par lielo skaitu cilvēku, kuri, iespējams, slimo ar �o kaiti, tomēr nekad nav saņēmu�i diagnozi, nemaz nerunājot par ārstniecību. Visbeidzot, viņ� piedāvā zāles ar vienkār�u paskaidrojumu - teiksim, tabletes vai �ķidrumu par pieņemamu cenu! Un skatieties vien, kā Amerikas ļautiņi metas uz aptieku.

Domājat, tas nav iespējams? Nesen vietnē www.msnbc.com tika publicēts raksts ar nosaukumu "Bez reklāmām nemierīgās kājas var do�ties pārgājienā" (Without Ads, Restless I.egs May Take a Hike). Trāpī�gais nosaukums atklāj raksta saturu. Tajā tiek citēts Dr. Kristofers D�. Ērlijs, asociētais neiroloģijas profesors D�ona Hopkinsa Universitātē. Krlijs skaidro: "Nemierīgo kāju sindroms ir lielisks piemērs no zila gaisa uzpūstai slimībai." Vispirms parādījās televīzijas reklāma, kurā tika ap�rakstīti tik vispārīgi simptomi, ka vairums cilvēku bija izjutu�i da�us no tiem, bet pēc tam reklāma piedāvāja palīdzību (ārstniecisku līdzekli). Cilvēki nekavējoties metās pēc �ī līdzekļa. Tad, beidzoties reklāmām, izzuda arī slimība vai vismaz tās beigas bija gaidāmas. Nav glu�i tā, ka �ādas kaites nebūtu, vienkār�i slimības izplatība un simptomu vispā- rīgums tika pasniegts tik pārspīlētā veidā, ka daudziem cilvēkiem radās aizdomas, ka viņi cie� no �īs saslim�anas.9

7. Autoritāte

Autoritāte, autoritāte, autoritāte. �im vārdam piemīt pareizais skanē�jums, tas līdzinās tirdzniecības veiksmes noslēpumam: vieta, vieta, vieta! Lai arī kur mēs pagrieztos, mūs visur instruē un informē kāda autori�tāte - autoritāte, kurai mēs uzticam pat savu dzīvi. Kā mēs izdzīvojām laikos, kad mums vēl nebija tik daudz da�ādu ekspertu?

1960. gados sociālpsitiologs profesors Stenlijs Milgrams veica vienu no svarīgākajiem eksperimentiem vēsturē. Naivi brīvprātīgie saņēma norādījumus dot 450 voltu elektriskās strāvas triecienu citiem brīvprā�tīgajiem (pētījuma asistentiem), kuri bija piesieti krēsliem ar elektrības vadiem. Viņi bija jāsoda par neveiksmi kādā nenozīmīgā uzdevumā, piemēram, atmiņas pārbaudē. Cilvēks, kur� saņēma triecienu, protes�tēja pret strāvas jaudas palielinā�anu ar sāpju kliedzieniem un brīdinā�jumiem, ka viņiem kļūst slikti ar sirdi.

Kā jūs domājat, ko cilvēki darīja? Ko jūs pats darītu? Autoritāte - zināt�nieks savā baltajā halātā - uzstāja, lai viņi dotu vairāk triecienu. Brīvprā�tīgie paklausīja. Autoritātes vara iedvesa tādu godbijību, kas lika ignorēt brīvprātīgo smago psiholoģisko konfliktu. Cīņa bija redzama pat fiziski: viņu sejas nobāla, viņi svīda, drebēja un raudāja, tomēr paklausīgi izpildīja norādījumus palielināt strāvu pat pēc tam, kad "upuris" tēloja miru�u.10

Neviens negribēja ticēt, ka tā ir noticis. Cilvēki atkārtoja Milgrama eksperimentu tikai tāpēc, lai mēģinātu pierādīt, ka viņam nav taisnība, bet ieguva tos pa�us rezultātus. Autoritātes Spīdzinā�anas eksperiments deva tos pa�us rezultātus neatkarīgi no brīvprātīgo rases, dzimuma, kul�tūras, valodas, tautības, izglītības un citām mainīgajām iezīmēm.

Roberta Kialdini stāsts par līdzīgiem rezultātiem, ko ieguvu�i Hof- lings, Brocmans, Dalrimpls, Greivss un Pīrss, ir publicēts �urnālā The Journal of Nervous and Mental Disease.u �ajā pētījumā zinātnieki piezvanīja uz 22 medmāsu posteņiem. Zvanītājs uzdevās par ārstu un instruēja uz telefona zvanu atbildēju�o medmāsu nozīmēt pacientam 20 miligramus Astrotēna. 95 procentos gadījumu medmāsa izpildīja no�rādījumu, lai gan pirms �ī zvana nekad nebija �o pa�pasludināto ārstu satikusi, redzējusi vai runājusi ar viņu. Turklāt pētnieku nozīmētais medikaments nebija slimnīcas apstiprināto medikamentu sarakstā un deva divreiz pārsniedza maksimālo diennakts devu (10 miligramus), kas bija redzamā vietā nodrukāta uz iepakojuma.12 Pētnieki apturēja med�māsas, pirms viņas patie�ām iedeva pacientam medikamentu.

Kaut kādā veidā �is eksperiments man neliek justies dro�i. Medmā�sas gadiem ilgi mācās, lai kļūtu par apmācītiem speciālistiem, tomēr viņas akli sekoja norādījumiem. Nepazīstamas, neapstiprinātas autori�tātes pavēles kaut kādā veidā apgāza visu viņu apmācību.

Itin viss mums tiek pārdots, daļēji izmantojot autoritātes varu. Aug�sto tehnoloģiju sabiedrībā mums reizēm jāpaļaujas uz �ādu kompetenci, tomēr akla paklausība ir absolūti muļķīga. Par laimi, aizvien vairāk cil�vēku sāk izturēties pret autoritāti ar aizdomām. Vēl svarīgāk - mūsdienu tehnoloģija ļauj ikvienam no mums pārbaudīt informāciju un tā sauca�mos ekspertus daudz ātrāk.

8. Deficīts

Tas ir pēdējais - labāk ņemiet to. Rīkojieties tagad. Ierobe�otā dau�dzumā. Neatlieciet. Nenokavējiet. Laiks ir ierobe�ots. Izpārdo�ana beidzas �odien. Steidzieties - kur� pirmais brauc, tas pirmais maļ. Tie ir tikai da�i no nepietiekamības apgalvojumiem, kurus mēs atrodam reklāmās visam - sākot ar marinētiem dārzeņiem un beidzot ar zeķu- biksēm. Kāpēc mūs vada nepietiekamības piekri�anas princips? Vienā vārdā sakot: alkatība!

Retākos gadījumos nepietiekamība un līdzīgas īpa�ības vairumam cilvēku nozīmē vērtību. Ekonomikas teorija vērtību definē kā attiecību starp pieprasījumu un piedāvājumu - tas ir, nepietiekamību. �eit at�bilst teiciens "�oga otrā pusē zāle vienmēr ir zaļāka". Mēs visi vēlamies to, kā mums nav, līdz brīdim, kad to iegūstam. Saprotams - jo lielāks pieprasījums, jo retāk sastopams produkts. Mēs uzticamies vērtības sa�biedriskajam apstiprinājumam: ja �is produkts ir tik pieprasīts, tam jābūt labam. Vai tad tā nav? Neviens negrib palikt ārpusē. Ikviens ir dzir�dējis par vienīgo iespēju dzīvē, ko kāds ir palaidis garām. Nepietiekamība ceļ cenu un motivē pircējus tērēt naudu. Tomēr ne visa nepietiekamība ir ierobe�ota laika, nepietiekamas piegādes un tamlīdzīgas dabas jau�tājums. Tie, kuri manipulē ar piekri�anas principiem, reklamē arī cita veida nepietiekamību.

Kad es veicu nopratinā�anu, bie�i izraisīju godīguma deficītu. Galu galā - godīgums nepazīst procentuālo vērtību. Tas vai nu ir, vai tā nav� ļoti līdzīgi kā uzticība. Vairumu cilvēku neinteresē dzīvesbiedrs, kur� ir uzticīgs par 90 procentiem. Trūksto�ie 10 procenti neliks jums mieru. Atbalstot ideju, ka cilvēkam ir grūti būt godīgam, uzsverot pār�baudītāja atklātību, cilvēks tiek predisponēts teikt taisnību. Deficītam - tāpat kā citiem piekri�anas principiem - ir daudzi smalki varianti, ku�rus pat profesionāļiem nav viegli at�ķirt.

Vēl viena taktika, kas saistīta ar �o piekri�anas principu, ir priek�stats, ka kaut kas "vairs nav pieejams". Grāmatu izdevēji zina, ka viens 110 labākajiem veidiem, kā pārdot grāmatu, ir panākt, ka kāda grupa �o grāmatu aizliedz.

9. Dzinuļi

Dzinuļi ir pamata nepiecie�amības. Psiholoģijā tiek izdalīti �etri cilvēku dzinuļi: cīnīties, bēgt, ēst un stāties ārlaulības sakaros. Es sliecos domāt, ka mēs esam attīstīju�ies, uzplaukstot mūsdienu tirdzniecībai un atlik�tajam maksājumam. Tādējādi mans viedoklis ietver piecus spēkus, no kuriem pēdējais ir pavisam vienkār�s: vairāk!

Pievienojiet to pirmajiem �etriem elementiem un redzēsiet, ka ne�vienam nepietiek, visi vēlas vairāk. Vairāk kaut kādā veidā ir kļuvis vēlams pats par sevi. Mūsdienās vārds vairāk ir līdzvērtīgs varai, presti��am, statusam, mierīgam prātam un tā tālāk. Tagad tas nozīmē ne tikai kvalitāti, bet ari kvantitāti. Neatpalieciet no kaimiņiem.

Eksperti zina, kā atmodināt un izmantot �os dzinuļus ar piekri�a�nas principu palīdzību. Kad piekri�anas praktiķi vēlas kādu veikli pār�liecināt, viņi izmanto ar dzinuļiem saistītas stratēģijas, kas nemainīgi izraisīs ievainojamību, pakļāvību, lojalitāti un tā tālāk. Ja kaut kas ir biedējo�s (bēgt), vardarbīgs (cīnīties), piepildo�s/apmierino�s (ēdiens) un/vai seksuāls, to pērk. Ja iespējams apvienot visus �os elementus, pārdo�anas apjomi kāpj debesīs! Ja produktā patie�ām nav neviena no �iem elementiem, tad asociē�ana ar tiem paaugstinās pārdo�anas apjo�mus un produkta tēlu. Patiesībā Kialdini ziņo par Smita un Engela veiktu pētījumu, kurā "vīrie�i, kas redzēja jaunas ma�īnas reklāmu ar valdzi�no�u, jaunu sievieti, vērtēja �o ma�īnu kā ātrāku, pievilcīgāku, dār�gāka izskata un labāka dizaina nekā tie vīrie�i, kuri redzēja �īs pa�as ma�īnas reklāmu bez modeles".13 Ta�u - kad pirmās grupas vīrie�iem tika jautāts par reklāmu un viņu reakciju, viņi noliedza iespēju, ka val�dzino�ajai sievietei bijis jebkāds sakars ar ma�īnas vērtējumu.

10. Attaisnojums

Attaisnojums ir princips, ka vainu mīkstino�i apstākļi var attaisnot ra�dikālu rīcību. Patie�ām, mūsu jurisprudences sistēmas doktrīna tie�i to pieļauj. Tāpēc likumos ir ietverti tādi jēdzieni kā attaisnojama slep�kavība, pa�aizsardzība un tā tālāk. Iespējams, �is princips ir visbie�āk neievērotais piekri�anas instruments. Kādā senā televīzijas reklāmā atrodams lielisks �ī spēka piemērs. Skatītājs redz sievieti, kura veic visus pilnīgi neprātīgas dienas uzdevumus: iepērkas, aprūpē bērnus, dodas uz banku un tamlīdzīgi. Dienas beigās viņa (ļoti skaista un pavedino�a) atslābinās vannā ar putām. Reklamētas tiek vannas putas, un reklāma beidzas ar apgalvojumu: "Ļaujieties XYZ produktam pacelt jūs debe�sīs!" Tā ir lieliska reklāma, kurā tiek izmantots vairāk nekā viens pie�kri�anas princips. Tomēr �o reklāmu tik spēcīgu padara priek�stats par attaisnojamu sevis palutinā�anu. Kā citādi lai pārdod vannas putas?

Vēsturē ir dokumentēti savādi notikumi. Aptverot tādu piemērus kā vācu mēģinājumu likvidēt ebrejus un D�ima D�onsa sekotāju masveida slepkavību, vēsture apliecina, ka cilvēki rīkoju�ies neprātīgi. Kāpēc? Viņiem visiem bija iemesls. Der jebkur� no tiem. Vai jūs varat iedomā�ties kaut ko nepārliecino�āku par aizbildinājumu spīdzinā�anai Milgrama autoritātes eksperimentā? Cilvēku rīcībai nepiecie�ams iemesls, un �ai patiesībai ir ari sava labā puse. Viktors Frankls - vīrs, kur� pārdzīvoja nacistu koncentrācijas nometni, - �ajā sakarībā citē filosofu Fridrihu Nī�i: "Tas, kam ir iemesls dzīvot, var samierināties ar gandrīz jebkā�diem apstākļiem,"14 Mums pa�iem jāveido savi spriedumi - pa�iem savi iemesli -, jo pretējā gadījumā to darīs kāds cits.

11. Apzinātā piekri�ana

�o principu apzinā�anās ne vienmēr atbrīvo mūs no to spēka. �ie prin-, cipi lielāko daļu sava spēka iegūst no automātiskas darbības. Tie neno�tiek pārdomā�anas rezultātā. Glu�i pretēji - Kialdini �o reakciju dēvē par mehānisku - "klik, trr".15

Viņ� un citi sociologi �o automātismu uzskata par nepiecie�amu.

Parasti mēs gūstam labumu no tā, ka turamies kopā ar patīkamiem cilvēkiem, ar tiem, kuri mums izdarīju�i pakalpojumus un tamlīdzīgi.

K.is notiktu, ja mēs vienkār�i atmestu �os �ablonus? Padomājiet par to. Mēs izmantojam �īs reakcijas, jo tās darbojas, turklāt reizēm mums nepiecie�ams reaģēt ātri un pilnībā informēti.

�os �ablonus sauc par sprieduma heiristiku, un tie tikai nesen iegu�vu�i sistemātisku uzmanību. Tajos ietilpst reflekss sargāt savus ceļus, tie palīdz ātrās palīdzības mediķiem strauji pieņemt lēmumus un ļauj diplomātiem panākt lēmumus ANO. (Var �ķist, ka pēdējais piemērs nav sevi�ķi izdevies, jo ANO strādā cilvēki, kuri aktīvi izmanto �os �ablo�nus cits pret ciru, kā arī pret mums pārējiem.)

Vienkār�a zinā�ana jums nepalīdzēs izvairīties no piekri�anas. Ta var jums vienīgi dot iespēju pārāk vēlu uzzināt, kas noticis. Kialdini iesaka: ja jūtat, ka ar jums manipulē, uzskatiet, ka tā patie�ām ir, un ejiet prom. Un tad izanalizējiet situāciju.

Pratinātāji tiek apmācīti pamanīt daudzas lietas un klausīties nedaudz citādāk, nekā to dara vairums cilvēku. Viņi pavada daudzas stundas īpa�ās apmācībās, apgūstot da�ādās metodes, kas tiek izmantotas (un patie�ām - bie�i arī ieviestas) tiesā ar lielāku ticamību, nekā atklājumi pārbaudēs ar melu detektoru. Esiet dro�i, ka manipulējo�ie cilvēki vai da�i pārdevēji pārzina �o pa�u tehnoloģiju.

Kā jau redzējāt da�u piekri�anas principu gadījumā, pastāv vairākas pretdarbības, kuras varat veikt, lai izvairītos no tā, ka ar jums manipulē. Viena ir "uzmanieties no norādēm". Norāde ir izpau�ana. Da�as no�rādes var atrast ķermeņa valodā, piemēram, cilvēks var māt ar galvu, kamēr jūs uzrādāt pierādījumus, ka viņ� izdarījis noziegumu.

NLP māca, ka jūs varat stimulēt �īs norādes, atspoguļojot un atda�rinot to, ko dara otrs cilvēks. Jūs varat ap�aubīt kādu, kamēr atdarināt viņa ķermeņa pozu, mājat ar galvu un sākat izpaust savu empātiju par to, kāpēc viņ� varētu būt izdarījis noziegumu. Protams, ja subjekts nav vainīgs, viņ� daudz drīzāk pieņems jūsu modulāciju un sāks māt ar galvu.

Cits norā�u tips ir pazīstams ar nosaukumu "Freidiskā kļūme". Pa�stāv arī �īs kļūmes mazāk pazīstama versija, kas tikpat labi noder komunikācijā. Piemēram, 2008. gadā Kalifornijā kampaņā ar mērķi vairot demokrātu prezidenta pārsvaru senators Baraks Obama pazi�ņoja, ka "mazpilsētu iedzīvotāji ir vīlu�ies un jūt rūgtumu, f..] ķeras pie iero�iem, reliģijas vai nepatikas pret cilvēkiem, kas nav tādi, kā viņi, vai sāk atbalstīt pretimigrantu uzskatus vai prettirdzniecības uzskatus kā veidu, lai izskaidrotu savu vil�anos". Tika uzskatīts, ka Obamas ko�mentāri bija domāti par Pensilvānijas iedzīvotājiem.

Politiskie visziņi pla�i diskutēja par Obamas komentāriem un to, vai tā bijusi vienkār�a pārteik�anās vai "Freidiskā kļūme", kas norā�dītu uz elitāristu mentalitāti. Viņ� publiski paziņoja, ka kļūdaini iztei�cies - sajaucis vārdus -, ta�u tā nebija pirmā un, iespējams, arī pēdējā reize, kad tā notika.

Tomēr vēlāk, joprojām būdams Pensilvānijā, Obama apstrīdēja sena- tores Hilarijas Klintones kampaņas taktiku, saukdams to par "virtuves izlietnes" taktiku. Viņ� sacīja, ka Klintones kampaņa ir tāda, it kā viņa mestu ar virtuves izlietni, Ķīnas servīzi un bufeti. Obama nesaprata, ka �is apgalvojums bija īsta norāde. Ja viņ� patie�ām centās līdzināties tēraudlējējiem, fermeriem un citiem Pensilvānijas lauku iedzīvotājiem, tad ko gan nozīmē tas, ka viņ� pievienoja "Ķīnas servīzi" un "bufeti"? Skaidrs, ka Obamas virtuvē nelido izlietne, melamīna trauki, kafijas krūzes vai katli un pannas; viņa virtuvē lido Ķīnas servīze un bufete. Tas nenozīmē, ka Pensilvānijas lauciniekiem nav jaukas Ķīnas servī�zes, bet virtuvē jūs to diez vai atradīsiet - ja nu vienīgi īpa�os gadījumos. Pēc manām domām, �eit ir at�ķirība starp Obamas raksturoto virtuvi un fiziskā darba strādnieka laucinieku virtuvi. Saturs un konteksts var nozīmēt visu. Kā jau redzējām, pastāv metodes mūsu pārliecinā�anai, un tās atrodas daudzu tādu cilvēku rokās, kuriem mēs patie�ām nevē�lētos pie�ķirt tik lielu varu. To apzinoties, mēs kļūstam vēl vairāk iein�teresēti aizsargāties ne tikai pret norādēm, piekri�anas reakcijām un. psiholoģiskajiem mehānismiem, bet arī apgūt aizsarglēcas - sava veida īpa�as saulesbrilles, kas varētu izfiltrēt reakcijas, kuras mums rāda citi.

Kad kļūstam uzmanīgi, mūs kļūs grūtāk savaldzināt kādam triku meistaram, jaunai hipotēkas shēmai vai kam citam, kas, visticamāk, vēlāk liktu mums uzdot sev jautājumu: kāpēc es to izdarījuf

Iepriek� es minēju aizsardzības mehānismu lomu izmanto�anā. Tie kalpo gan mūsu personīgajām interesēm, gan sabiedrības interesēm ko�pumā. Ir pierādījies: �o aizsardzības mehānismu nozīme ir tik liela, ka tie ir atbildīgi par cilvēka stāvokli tikpat lielā mērā kā gēni. Tie ir attīs�tīju�ies kopā ar mums un pievienojas piekri�anas principiem, lai palī�dzētu apslēpt to darbību.

Aizsardzības mehānismu akadēmiskie pētījumi aizsākās senāk nekā piekri�anas principu gadījumā. Tā rezultātā vairums pētnieku izmanto kategorijas, kuras līdzinās �eit aprakstītajām.

-��� Noliegums ir vienkār�i nolieg�anas mehānisms. Mēs varam redzēt to darbībā, kad liekuļoti komplimenti tiek uztverti kā īsti. Katrā no mums dziļi mīt vēlme patikt citiem, tāpēc reizēm varam noliegt to, ka mums glaimo. Cilvēki, kuri par sevi domā slikti, var pat nepieņemt patiesu komplimentu. Katrā gadījumā mēs varam vienkār�i pieņemt jaunumus un pārbaudīt to patiesumu kaut kur citur. Noliegums bie�i izpau�as caur projicē�anu (tā tiks aplūkota tālāk tekstā). Mēs varam projicēt vainu vai kļūdu uz citu cilvēku, lai pa�iem nenāktos atzīt savu vainu.

-Fantāziju veido�anās liek uztvert fantāzijas par realitāti. Reizēm mēs nevaram apmierināt sevi objektīvajā ārpasaulē. Mēs vienmēr varam iztēloties un radīt savu sapņu pasauli. Vairums mūsu izklai�u apmierina vēlmi pēc fantāzijām par piedzīvojumiem, mīlestību un dro�ību.

-��� Introjekcija ļauj uzņemties vainu. Uz sevi virzīta vaina vai sods aiz�sargā pret vil�anos, ilūziju zudumu un nedro�ību. Piemēram, ja vecāki nepievēr� uzmanību bērnam, tas sāk domāt, ka nav uzmanības cienīgs. Bērns reti uzdrīkstas apsvērt iespēju, ka viņ� vecākiem vienkār�i nerūp. �is mehānisms bie�i liek pieņemt autoritāru vadību, pat ja pagātnē bērns no tās uzstājīgi baidījies. Maiga, tomēr izplatīta �ī mehānisma forma ir �āda: "Es neesmu gana gudrs. Es dro�i vien kaut ko pārpratu."

-���� Izolē�anās nozīmē izvairī�anos no asociācijām, kas izraisa satrau�kumu. Viens datu komplekts ir izolēts no saistīta datu komplekta: cilvēki karā izolē uzvaru no cie�anām un nāves, kodoliero�u arsenālus no nāvējo�ām �ausmām. Atcerieties automa�īnu vērtējumus, kur vī�rie�i ma�īnu, kas atainota kopā ar pievilcīgu sievieti, novērtēja kā āt�rāku nekā to, kas bija atainota viena pati, tomēr noliedza, ka modele būtu viņus iespaidojusi. Ma�īnu vērtējo�ie vīrie�i bija izolēju�i sievieti no sava vērtējuma; atzīt pretējo nozīmētu sajust draudus. �o mehānismu var izmantot arī asociācijās, starp kurām nav tie�as saistības, piemē�ram, dzim�anas un nāves gadījumā.

-���� Projekcija pārvieto mūsu nolūkus, attieksmi, vainu vai atbildību uz kādu citu. Padomājiet par daudzajiem televīzijas klipiem, kuros aktrise īsos svārciņos var piesaistīt gandrīz ikviena vīrie�u kārtas garāmgājēja uzmanību. Kā jūs domājat: kāds viņu fantāziju veido�anās projekcijai uz aktrisi bija sakars ar viņu gatavību tālu stiept smagas pakas? Nor�mālu projekciju no patoloģiskas �ķir �aura robe�a. Daudzi izvarotāji uzskata, ka upuris "patie�ām to vēlējās".

-���� Regresija ir atgrie�anās agrākā attīstības stadijā, parasti laikā, kad cilvēks bijis atkarīgs no citiem, kad juties dro�ībā un ērti. Cilvēks at�grie�as agrākā attīstības stadijā, kad kāds cits uzņēmās atbildību un kad viņam uzstādīto prasību bija mazāk, tās bija vienkār�ākas un pri�mitīvākas. Parasti �is mehānisms darbojas slimības laikā. �is mehā�nisms ir cie�i iesaistīts vannas putu reklāmā, kurā pārstrādājusies māte dienas beigās atpū�as vannā, kā arī citās vienkār�ākās pieejās. Tāpat tas ir pretgripas medikamentu reklāmās un arī da�ās baudas priek�metu reklāmās. (Tiem, kas ir pārāk jauni, lai atcerētos "dzenies pēc baudas" televīzijas reklāmas, varu pateikt, ka tās bija paredzētas, lai pārdotu ideju, ka jūs dzīvojat vienreiz, tāpēc pārliecinieties, ka darāt to ar mak�simālu prieku, aizrautību un patiku.) Lutino�as, bezrūpīgas vēlmes un citi bērni�ķīgi reklāmas kampaņu elementi piesauc �o mehānismu.

-���� Apspie�ana cenzorē vai apslēpj no apziņas atmiņas, asociācijas un uzstādījumus. Kā neredzams filtrs �is mehānisms neļauj apziņai saskatīt sāpīgas atmiņas 1111 kavējo�us motīvus. Apspie�anas prizma bie�i izplū- dina personīgos pieredzējumus, kas svārstās no apkaunojuma līdz ne��ēlībai. �eit jau atkal nozīmīgu lomu spēlē sociālo un kultūras vērtību apgū�ana. Piemēram, viens no iemesliem, kāpēc cilvēks neierauga lielu dzimumlocekli burbona reklāmā, iespējams, ir saistīts ar "neķītro domu" argumentu. Saskatīt dzimumlocekli nozīmē atzīt (kaut vai tikai sev), ka mēs domājam neķītri. Tāpēc mēs to neredzam vai vismaz apspie�am faktu, ka esam to pamanīju�i.

- Sublimācija maina galvenos dziņu mehānismus. Tas nozīmē aizstāt pieņemamu uzvedību, lai apmierinātu galvenos motīvus, ko vienlīdz labi var sasniegt primitīvā ziņā ar kādu nepieņemamas uzvedības formu. Sports bie�i sublimē agresiju. �is mehānisms ir visnoderīgākais asociā�cijās - īpa�i seksuāla rakstura. Piemēram, sporta ma�īnu var padarīt par sociāli pieņemamu seksualitātes izpausmi.

Da�i teorētiķi uzskata, ka vairāki da�ādi izvairī�anās un aizsar�dzības mehānismi stimulē �os astoņus galvenos uztveres aizsardzības mehānismus. Katrs no tiem kalpo, lai pasargātu mūs no tā, ko nevē�lamies - vai arī psiholoģiski nevaram atļauties - zināt par sevi un ap�kārtējo pasauli.

Piekri�anas profesionāļi ļoti labi pazīst gan principus, gan uztveres aizsargmehānismus. Patiesībā �ie eksperti visbie�āk strādā reklāmas sfērā tie�i �ī iemesla dēļ.

Būtu ļoti neuzmanīgi beigt piekri�anas tēmu, nemaz neaplūkojot izmai�nītos apziņas stāvokļus, kuri ietver fenomenu, ko profesionāļi sauc par paaugstinātas ietekmējamības stāvokli. Patie�ām, pirmā grāmata par NLP kā atsevi�ķu jomu bija argumentēta ar medicīnas doktora Miltona H. Friksona lielisko hipnozes izpēti un terapiju. Mūzikas ritmi, skatiena pa�cel�ana un fiksē�ana un gaismas uzplaiksnījumi var radīt hipnotisku efektu. Savā darbā "Subliminālā komunikācija" (Subliminal communication) es ieskicēju da�us veidus, kādos reklāmisti, reliģiskas organizācijas, po�pulārās kustības un līdzīgie izmanto iespaidojamības tehnikas, kas tika atklātas un attīstītas hipnozē. Pietiks ar �ādu apgalvojumu: ja televīzi�jas skatī�anās laikā jūtaties tā, it kā ieietu vieglā transā (piemēram, nedzirdat, ka dzīvesbiedrs ar jums runā), iespējams, tie�i tā arī ir noticis.

Daudzi hipnoterapisti izmanto netie�ās norādes, kas var izraisīt piekri��anu. �ī tehnika galvenokārt darbojas caur iek�ējiem lēmumiem. Ļoti vienkār�a forma eksistē alternatīvo lēmumu formulējumos. Piemēram, pārdevējs nekad jums nelūdz pirkt. Viņ� vienkār�i apgrie� otrādi pārdo��anas līgumu un vaicā: "Vai jūs izmantosiet manu pildspalvu vai savējo?"

Hipnotizētājs var likt hipnotizējamajam iztēloties vienu magnētu pie savas pieres un otru - uz plaukstas, lai izraisītu rokas levitāciju, kas ir izplatīta ievadī�anas procedūra. Hipnotizētājs lūdz subjektam sajust magnētus un izlemt: "Vai magnēts pievelk stiprāk no rokas uz galvu vai no galvas uz roku?" Citiem vārdiem sakot, kur� magnēts ir stip�rāks? Nav svarīgi, ko subjekts atbild. Galvenā doma ir �āda: jautājumā tiek iepriek� pieņemts magnētiskais spēks, un iek�ējā konsekvence prasa, lai tas pievilktu roku pie galvas. Voila - hipnotizētājs kontrolē subjekta ķermeni. Vai tas līdzinās kādam no tirdzniecības dialogiem, par ko esat lasījis vai piedzīvojis pats?

�o tehniku un principu izmanto�ana ir neizbēgama un vērtīga, lai gan es neatbalstu to nepareizu pielietojumu. Tā teikt, lai nolīdzinātu spēles laukumu, es uzskatu, ka patērētājam, balsotājam vai iesācējam tehni�kas saņēmēja galā ir tiesības uz tām pa�ām zinā�anām, kuras pārvalda piekri�anas profesionāļi.

Manuprāt, aizsardzības mehānismi un vērtējuma heiristika ir piekri��anas principu veidojo�ie materiāli. Sabiedrība ir arhitekts, bet mūsu ģimene un paziņas liek ķieģeļus un pienaglo dēļus.

Aizsardzības mehānismi, tāpat kā piekri�anas principi, ir būtiski un nepiecie�ami individuālās un sociālās labklājības elementi. To labās vai sliktās īpa�ības nosaka veids, kādā tie tiek izmantoti. Ētiskais im�peratīvs ir tos izmantot prasmīgi un ar labiem nolūkiem.

Piekri�anas principi ir piemēroti mārketingam, ja vien tie netiek sa�grozīti. Reklāma virza produktus, kuri virza ekonomiku, un tas mums ir devis fiziskas iespējas pabarot un apģērbt visus pasaules cilvēkus, lai arī cik slikti mēs to darītu.

Pielietot �os principus, lai pārdotu produktus, slepeni izmantojot subliminālus tēlus, kas var paaugstināt naidīgumu, ir neētiski un bez�atbildīgi. Mūsu jutīgums pret vardarbību �ajā desmitgadē ir dramatiski pazeminājies. Es pat apgalvoju, ka turpmāka psihes bakstī�ana un ma�nipulē�ana ar cilvēkiem ar laiku var sagraut mūsu sociālo kārtību. Vai domājat, ka nekad neesat atteicis drauga lūgumam tikai tāpēc, ka jūs izmantojis kāds, ko esat uzskatījis par draugu?

Visa �ī informācija veido īsu pārskatu par pieejamajiem datiem. Tā var veicināt mūsu izpratni par da�ām manipulācijām un pasargāt mūs no tām. Tā var veicināt ētisku piekri�anas �ablonu izmanto�anu un to noliegumu.

Piekri�anas principi var iespaidot lēmumus un aktivizēt automātiskos procesus, kas liek cilvēkam nosliekties piekri�anas virzienā. Profesio�nāļi izmanto �os priek�rakstus, lai sasniegtu savus mērķus, pārdotu pre�ces vai sprediķotu nākamajiem jaunpievērstajiem.

Aizsardzības mehānismi var kavēt vai novērst informācijas pazī�anu. To esamība paskaidro, kāpēc tā saucamā subliminālā drukātā reklāma var saturēt uzkrīto�u seksuāla rakstura materiālu, kas paliek nepamanīts. Zinā�anas palīdz aizsargāties pret �iem principiem un mehānismiem.

Es patie�ām ceru, ka nu jūs zināt mazliet vairāk.

Nauda ir jaunā verdzības forma, no iepriek�ējās tā at�ķiras tikai ar to, ka ir bezpersoniska - starp īpa�nieku un vergu nepastāv cilvēciskas attiecības. Ļevs Nikolajevi�s Tolstojs

Brīdinājums: �ī nodaļa satur seksuāla rakstura informāciju un nav paredzēta gados jauniem lasītājiem. Es uzskatu, ka ir svarīgi iekļaut arī nevēlamā ma�teriāla istu at�ifrējumu, lai demonstrētu to, kā domā da�i reklāmdevēji, un tādējādi nepieļautu argumentu, ka ievietotais materiāls tur ir nokļuvis nejau�i.

Reklāma ir liels bizness. Palūkojieties uz konkrētiem priek�metiem nā�kamajā televīzijas programmā vai filmā, ko skatīsieties. No ma�īnām līdz datoriem, �is tā �ķietami ikdieni�ķais izvietojums patiesībā nepa�visam nav ikdieni�ķs - tā ir ļoti efektīva reklāma.

Padomājiet par �o: Man�esteras pusnakts pastaigas - labdarības pastaiga, ko organizē Svētās Annas hospiss Man�esterā Anglijā, - rekla�mētājs vienojās, ka pasākuma reklāmas plakāts tiks izvietots prominentā vietā un nofilmēts Apvienotās Karalistes ziepju operā Coronation Street. Aina, kurā tika parādīts plakāts, bija īpa�i dramatiska un kritiska si�eta vieta. Saskaņā ar laikrakstu Mancbester Evening News �ī "PR trika" re�zultātā ārkārtīgi palielinājās pieteikumu skaits Svētās Annas hospisa līdzekļu vāk�anai.1

Neilgi pēc manas grāmatas "Subliminālā mācī�anās" (Subliminal Learning) publicē�anas anonīms lasītājs man atsūtīja reklāmas apmācības rokasgrāmatu. �is mazais "kūpo�ais ierocis", kā to nodēvēja da�i mani ko�lēģi, izklāsta subliminālās reklāmas tehniku un motivāciju. Tas ir papildināts ar īstām reklāmām, kas parādīju�ās vado�ajos medijos. Par spīti pierādī�jumiem daudzi cilvēki vienkār�i turpināja vilkt veco meldiņu: "Mēs to neizmantojam, mēs nekad nedarītu ko tādu, turklāt tas nedarbojas."

Mārketinga pasaule ir labi aprīkota, lai ietekmētu psihi, kas ir cil�vēka dabas pamatā. Nesen Eox ziņu raidījumā dzirdēju, ka reklāmas in�dustrija 2007. gadā tirgus izpētei iztērējusi 149 miljardus dolāru. Lai jūs gūtu pilnu ieskatu, jānorāda, ka tie ir 500 dolāri uz cilvēku! Reklāmisti ir nodarbināju�i labākos psihologus un sociologus, nodro�ināju�i viņus ar vislabāko aprīkojumu pētniecības laboratorijās, izgudroju�i un izman�toju�i tehnoloģijas, kas novērtē zemapziņas domas un daudz ko vairāk, jo dedzīgi ir vēlēju�ies uzzināt, kas liek mums darboties. Izmantojot izsmalcinātas bioloģiskās atgriezeniskās saites ierīces, viņi ir novēroju�i reakcijas uz pilnu komplektu stimulu, cen�oties atklāt vissīkākās detaļas, kas veido izvēli un uzvedību. Tas viss attiecas ne tikai uz mārketinga pē�tījumiem, kā redzēsiet, kad nākamajā nodaļā runāsim par da�ādām sma�dzeņu skalo�anas tehnikām. Turklāt ir zināms, ka 1960. gados vairākās radiostacijās tika izmantota subliminālā reklāma. Patiesībā KT1.A-TV Los- and�elosā "parakstīja līgumu 60 000 dolāru vērtībā, kurā piekrita ievietot subliminālus komunālo pakalpojumu ziņojumus televīzijas programmās".2 1972. gadā kanādie�u profesors Vilsons Braians Kejs publicēja pla�i apspriesto grāmatu "Subliminālā pavedinā�ana" (Subliminal Seduction). Kejs atmaskoja reklāmu pēc reklāmas, kuras visas bija pilnas attēliem, kas bija apslēpti vai maskēti normālai uztverei. Kejs un viņa studenti Rie- tumontario Universitātē bija atklāju�i tā saucamās optiskās ilūzijas un citas viltības reklāmās, kas tika publicētas populārākajos drukātajos medijos. Keja darbs ir zināmā mērā strīdīgs, bet viņa grāmatā "Reklāmas subliminālie piedzīvojumi erotiskajā mākslā" (Subliminal Ad-Ventures in Erotic Art) norādīts: ASV reklāmas aģentūru starptautiskais vēriens nozīmē, ka tās kontrolē medijus "lielā mērā visā nekomunistiskajā pasaulē". Kejs turpina: "Patērētāju reklāmas mediji izglīto nabadzīgos cilvēkus mantrausīgajā bagāto cilvēku vērtību sistēmā� uzkrīto�ās patērē�anas nebeidzamajā orģijā, kuras veik�anai viņi ir sublimināli ieprogrammēti."3

Ja jūs interesē subliminālā reklāma, es no sirds iesaku izlasīt Vilsona Braiena grāmatu "Reklāmas subliminālie piedzīvojumi erotiskajā mākslā" un Augusta Bulloka darbu "Slepenie pārdo�anas paņēmieni" (The Secret dilles l'itch). Alti autori ii ieguldīju�i daudz laika, lai pa sastāvdaļām izjauktu daudzas reklāmas un ilustrētu to subliminālo saturu. Pro- tams, daudzi cilvēki nepiekrīt viņu atklājumiem, izmantojot tā dēvēto neķītro domu argumentu. Citiem vārdiem sakot, viņi uzskata: ja jūs reklāmā atrodat tabu attēlus, iespējams, jūs atradīsiet tos arī māko�ņos. �ie visziņi izmanto sava veida Ror�aha testu un apgalvo, ka sub�liminālā informācija ir joks un krāp�ana, ka to neviens neizmanto un ka tā jebkurā gadījumā nemaz nedarbotos.

Ta vietā, lai rādītu reklāmas un piedāvātu savu interpretāciju, es jums parādī�u, ko saviem mācekļiem piedāvā reklāmas pasaule - vismaz ro�kasgrāmatā, kas man tika atsūtīta. Esmu pieminējis �o rokasgrāmatu arī iepriek�ējās grāmatās, bet nekad neesmu atklājis tik daudz aprak�stu, kāpēc, ko, kad un kur ievietot reklāmās.

Apmācības rokasgrāmata sākas ar krāsainu renderējumu, kas kļūs par alkoholiska dzēriena reklāmu. Zem zīmējuma skaidri uzrakstīti vārdi "Reizēm jums jāapiet rakstītais likums". �eit pavado�ais attēls ir meln�balts, bet jūs varat aplūkot krāsaino versiju tie�saistes adresē wwvv. eldontaylor.com/mindprograniming.html.

1. attēls

Pēc titullapas ar nosaukumu "Pilnīgi slepeni" sākas rokasgrāmata:

Viegla peļņa miljoniem amerikāņu ir beigusies. Nekļūstiet naivi un neuzķerieties uz "ar mani tas nevar notikt" sindroma, jo, kā to apstipri�nās pla�i pētījumi, uz tā ir uzķēru�ies daudzi. Bezdarbnieku rindas pēc pabalsta un zupas virtuvēs ir pārpildītas ar nabaga dvēselēm, kuras sevi uzskatīja par neaizvietojamām, ta�u galu galā atmodās ne�ēlīgajā dzīves realitātē bez gra�a kabatā.

Rokasgrāmata garantē darbu tiem, kas pabeigs savu mākslas skolu, kuras uzdevums ir iemācīt subliminālās manipulācijas mākslu. Laikā, kad �is dokuments tika nodrukāts, 60 dienu kursa mācību maksa bija 2578 dolāri (iespējams, tagad tā ir daudz augstāka); turpinājumā mā�cību kurss piedāvāja "ceļojumu uz prāta robe�ām, kas izaicina pat vis�spēcīgākos indivīdus". Kursa apraksta turpinājumā lasāms:

Jūs iemācīsieties, kā un kāpēc izmantot tabu tēlus, grupu motivācijas teorijas, kas argumentētas ar kolektīvo attimus un aniina simbolismu, sapratīsiet, kā iedarbināt lēnos domu viļņus un iekļūt alfa, teta un delta prāta līmeņos, tāpat apgūsiet krāsu, formu un rakstu emocionālo no�zīmi un galvenās ilustrē�anas un notu�ē�anas tehnikas�

Iniciācija mākslas kursa psiholoģiskajās koncepcijās un manipula- tīvajās viltībās bie�i ir �oks tiem naivajiem indivīdiem, kurus dators izvēlējies kļūdaini.

Materiāls tiek pārdots topo�ajam studentam gan kā noslēpums, gan �okējo�a informācija, un �īs divas pieejas pārdo�anā jau pa�as par sevi ir ļoti iedarbīgas. Rokasgrāmata turpina di�oties ar savu slepenību un �okēt, apgalvojot tādas lietas kā "36% visu iepriek�ējo kandidātu rie�bumā izstājās pirmo trīs dienu laikā". Tālāk tiek izmantota �āda ma�o pieeja: "Tā kā nauda netiek atdota atpakaļ, mēs cen�amies uzsvērt, ka atsevi�ķiem pārlieku jūtīgiem cilvēkiem �ī straujā, slepenā biznesa psi�holoģiskās prasības nav piemērotas." Ievērojiet, kā �ī pieeja vienlaikus pozicionē un izaicina.

Viņu mērķis? "Radit māksliniekus un ideju personālu, no kuriem visi būtu nodevu�ies un padevīgi reklāmas vajadzībām, kas ir saistītas ,u Amerikas ra�o�anas un patērē�anas ciklu."

Rokasgrāmata turpinās ar apgalvojumiem par reklāmas industriju, tas ienākumu radī�anu un tā tālāk. Pēk�ņi - tie�i pirms vāka attēla ana�līzes - rokasgrāmatā rakstīts:

Cilvēks dzīvo simbolu vidē un ir ārkārtīgi svarīgi kaut nedaudz saprast simbolu veido�anas procesu, jo simboli ir cilvēka domas un visas ko�munikācijas izejmateriāls. Mēs pavir�i domājam, ka vārdi ir vienīgā komunikācijas forma, jo dzīvojam tik verbālā atmosfērā. Tomēr patie�sībā visu laiku norisinās daudz pla�āka neverbālā komunikācija, kurā vārdu vietā tiek izmantoti citi simboli.

Jūs varētu vaicāt, kāpēc es tik daudz citēju �o rokasgrāmatu. Atbilde ir vienkār�a: es varētu interpretēt materiālu, bet tad tie būtu netie�i pierādījumi kā tiesas sēdē; tāpat es varētu nodot savu liecību publiskai izskatī�anai un ļaut jums būt �ūrijai. Pieredze liek man izmantot pē�dējo pieeju, jo citādi daudzi cilvēki noraidītu to kā kārtējo sazvēres�tības teoriju. Jūs ne tikai lasāt manu interpretāciju par informāciju, jo tā visa patie�ām ir rakstīta apmācības rokasgrāmatā.

Pirms turpinu apspriest rokasgrāmatu, gribu uzsvērt vēl kaut ko. At�cerieties, ka aģentūras un tirgus pētnieki ir veiku�i pētījumus, lai uzzi�nātu, kā tie�i un uz ko cilvēki reaģē. Viņi ir rādīju�i erotiskus un daļēji erotiskus attēlus cilvēkiem, vienlaikus novērojot viņu ķermeņa funkci�jas, piemēram, ādas galvanisko reakciju (ādas vadītspēju), sirdsdarbību un tā tālāk. Tādējādi viņi zina, kā konkrēti simboli, krāsas un attēli tiek interpretēti emocionāli un arī no vispārējās kognitīvās perspektī�vas. Turpinot analizēt rokasgrāmatas saturu, izrādās, ka ir ļoti vērtīgi saprast Freida psihoseksuālo shēmu.

Tātad, izsakoties viņu vārdiem:

Iek|autie fotoattēli [skat. 1. un 2. attēlu] lieliski ilustrē da�as no �im "re�klāmas vajadzībām", turklāt sniedz vizuālu apkopojumu mūsu skolā mācītajam.

Vienā fotogrāfijā atainota seksīga blonda sieviete, kas rokā tur kok�teiļa glāzi. "Kārtējā glītā sejiņa" - tāds ir attēla vizuālais iespaids uz vai�rumu novērotāju. |..ļ Palūkosimies cie�āk uz māksliniecisko stratēģiju, ko esam izmantoju�i, lai palielinātu reklāmas pamudino�o spēku.

Pirmām kārtām sieviete ir seksuāli pievilcīga. Vai blondīnēm ir jaut�rāka dzīve? Tāpat tas varētu nozīmēt, ka blondines ir seksuālākas, vieglāk pavedināmas un izbauda seksu vairāk nekā citu matu krāsu īpa�nieces. Tā kā �īs reklāmas subliminālā tēma ir kliedzo�a seksualitāte, blondie mati darbojas kā emocionāls katalizators, nodro�inot ļs/cļ to, ka ska�tītāja zemapziņa to interpretēs seksuālā veidā.

Satīrs uz sievietes koljē vai apkaklītes vēl vairāk pastiprina reklāmas zemapziņas tēmu. Satīrs ir mū�vecs vīrie�a pamatinstinktu simbols, viņa primitīvās, miesaskārīgās tum�ās puses simbols. Tas identificē tā valkātāju kā saistītu ar instinktīvu erotismu.

Apkaklīte ap sievietes kaklu ir vizuāls indikators viņas pakļāvībai satīra erotismam. Tā kā apkaklīte savā pakļāvīgajā simbolismā ļoti at�gādina klaklasisksnu (�ajā kontekstā), tas lielā mērā ir tas pats - viņa būs paklausīga un pakļāvīga kā suns, izpildot pavēlnieka (skatītāja) ero�tiskās vēlmes. Viņa ir seksa verdzene.

Ja palūkojamies cie�āk, redzam, ka �ī blondā sieviete kokteiļa glāzi tur savādi un neatbilsto�i. Viņas labā roka ir saliekta, tikai rādītājpirksts stāv taisni. Viņas rādītājpirksts ir izstiepts un norāda uz "ledus gabali�ņiem" kokteiļa glāzē.

"Ledus gabaliņos" ir iestrādāti un notu�ēti vairāki erotiski simboli. �ie simboli paredzēti, lai aktivizētu skatītājā sociālās tabu domas un emo�cijas. Aktivizējot �os dziļos, instinktīvos domu procesus, mēs garantējam klientam skatītāja vai potenciālā patērētāja emocionālo iesaistī�anos. Mēs radām vēlmes, kuras iespējams apmierināt, vienīgi patērējot kon�krēto produktu.

Simboli "ledus gabaliņos" var likties neredzami, bet pētījumi hipnozē ir parādīju�i, ka 95% gadījumu zemapziņa tos uztver. Zemapziņa spēj uztvert apbrīnojami lielu daudzumu informācijas. �ī informācija ceļā uz apziņu tiek izfiltrēta sociāli pieņemamā veidā. Pārējais paliek zem�apziņā, kur vēlāk izpau�as kā vēlmes un alkas, kas tiek apmierinātas patērē�anas ce|ā.

Da�iem cilvēkiem �īs vajadzības var tikt - un reizēm tiek - realizētas. Tās nevis vienkār�i redz un apstrādā informāciju, bet arī īsteno to so�ciāli pieņemamos veidos. Būtu interesanti noskaidrot, cik daudz sa�aukstē�anās slimības ir radu�ās medikamentu reklāmu iespaidā vai cik daudzi �āvēji skolās realizē vajadzības, ko izraisīju�i zemapziņas līdzekļi. Tomēr turpināsim ar rokasgrāmatā rakstīto:

"Ledus gabaliņi", uz kuriem norāda sievietes rādītājpirksts, veido ere- ģētu dzimumlocekli. �ie divi ledus gabaliņi ir iekrāsoti miesas krāsā, un pēc pamanī�anas tos ir viegli ievērot no vairāku pēdu attāluma. Ievē�rojiet, kā dzimumloceklis attēlots pareizā vīri�ķīgas erekcijas leņķī. Tā . kā dzimumloceklis glāzē tiek uzskatīts par tabu, �is attēls nekavējoties tiks apspiests. Cilvēki redz tikai to, ko sagaida ieraudzīt.

Sievietes lūpas atrodas ļoti tuvu �im erģētajam miesas krāsas dzi�mumloceklim. �o fellācijas ideju pastiprina satīrs, kas spēlē flautu jeb falliskas formas objektu. Orālais sekss ir visu vecumu vīrie�u pla�i iekā�rota nodarbe un fantāzija. Retu�ējot un iestrādājot �o simbolisko sek�suālo vēstījumu, mēs esam padarīju�i vienkār�u viskija glāzi par spēcīgu afrodiziaku.

Blakus �im ereģētajam dzimumloceklim ir sarkans ķirsis. Sarkanā ir karsta, skaļa un aktīva krāsa. Pa labi no �ī sarkanā ķir�a ir līksms, vais�līgs trusis. �is trusis ir atbilsto�s mīlestības un seksa simbols. Visi zina, ka �urnāla Playboy logotips ir vaislīgais trusis. Vīrie�u lielība par sa�sniegumiem seksā bie�i tiek saistīta ar uzsvaru uz partneres spēju "p- [mans saīsinājums, arī turpmāk grāmatā �ādi saīsinājumi] kā trusim". Ievērojiet, ka ledus gabaliņi ap tru�a asinīm pieplūdu�o dzimumlocekli ir krēmīgi balti. Arī ledus gabaliņi ap ķirsi ir krēmīgi balti, nevis caur�spīdīgi. �ajā kliedzo�i seksuālajā kontekstā krēmīgi baltā krāsa korelē

ar krēmīgo spermas baltumu. Acīmredzot fcllācijas rezultātā ejakulācija būs veiksmīga, un tas paaugstina �ī produkta vīri�ķīgo pievilcību.

Zem vaislīgā tru�a atrodas laimīgi smaido�a cilvēka seja, kura sim�bolizē dzērienu, kas labi gar�o un darīs cilvēku laimīgu. Tas sasaucas arī ar baudu, ko sagādā orālais sekss, - viņa gaido�i laiza lūpas.

Vai �is materiāls jūs �okē? Diem�ēl daudziem cilvēkiem tas �ķiet tik �okējo�s, ka viņi noliedz iespēju, ka kāds varētu pret viņiem izmantot �ādu simbolismu. Atcerieties, es tikai citēju ļoti presti�a reklāmas uzņē�muma apmācības rokasgrāmatu. Izvēlēties ignorēt �o informāciju no�zīmē dot �ai organizācijai klusu piekri�anu to izmantot - un viņi to izmanto pret jums katru dienu!

Pirms turpinām, aplūkosim apspriesto attēlu.

Pirmais aplūkotais attēls bija koncepts. īstā reklāma izskatījās �ādi:

3. attēls

� Cie�āk aplūkojot apvilktās kontūras, mēs iegūstam īsto attēlu

Kad vizuālais materiāls ir pilnībā atmaskots, turpināsim ar �ī attēla veidotāju skaidrojumu. Kad būsim beigu�i, esmu pārliecināts: jūs ne��aubīgi ticēsiet, ka �ajā reklāmā nekas nav vienkār�a sagadī�anās, kā da�i varētu uzstāt. Tāpat arī noticēsiet tam, ka mani novērojumi nav vienkār�i neķītro domu izraisīts "tintes traipa" produkts. Rokasgrāmata turpinās:

Zem �īs smaido�ās sejas ir vairāki citi dzimumlocekļi da�ādās uzbudi�nājuma stadijās. Pa kreisi no uzbudinātajiem dzimumlocekļiem atrodas vairākas sievie�u figūras ar lielām krūtīm. Lielas krūtis palīdz aktivizēt instinktīvos zī�anas impulsus, kas saistīti ar baudas principu. Sievie�u figūras vizuāli stimulē visas skatītāja apspiestās seksuālās vēlmes.

Modeles kreisās rokas vidējais pirksts vizuāli pieskaras lielkrūtainās sievietes figūras ģenitāliju apvidum. Vidējais pirksts tiek asociēts ar seksu un tādiem seksuāliem �estiem kā "F-you"; seksuālā blakusnozīme �eit ir dzimumsakari. Tas, ka sieviete ar savu vidējo pirkstu pieskaras ģenitā- lijām, zemapziņā tiek interpretēts tā, ka viņa ir biseksuāla vai izlaidīga (gatava uz visu) pēc rakstura. Ta kā vīrie�u fantāzijās bie�i ietilpst lez- bisma akti, mēs iekļāvām �o vizuālo kārdinājumu seksuālajā repertuārā, ar ko mūsu izlaidīgā dāma kārdina skatītāju.

Agrāk tika paziņots, ka satīrs un apkakle norāda uz modeles gatavību būt seksuāli padevīgai skatītāja fantāzijām. Lai palīdzētu �ai pakļāvīgajai interpretācijai, mēs likām modelei skatīties uz aug�u. �is aug�upvērstais skatiens vizuāli novieto viņu zemākā pozīcijā par skatītāju. �ajā kon�tekstā tas zemapziņā tiks interpretēts tā, ka viņa tup uz ceļiem vai atro�das tādā augstumā, kas ir atbilsto�s orālā seksa veik�anai. Viņas acu lielie baltumi tika retu�ēti, pieskaņojot tos baltajiem, krēmīgajiem ledus gabaliņiem. Izsmeļo�i pētījumi norāda, ka zemapziņa to iztulko �ādi: viņa koncentrējusi skatienu uz spermas iz�au�anos, viņai patīk spēcīga bauda, viņa ir vuāriste.

Pat reklāmas tekstam jāpieskaņojas erotiskajai tēmai. Aptuveni pa vidu tekstam lasāmi vārdi "maigākā lieta pēc ādas". Tas korelē ar maigo dzimumlocekļa ādu, uz kuru viņa norāda.

Apzinoties reklāmas subliminālo seksuālo ietvaru, arī pārējais teksts ir samērā seksuāls. Vārdi "tas atmodina draiskuli ikvienā no mums"

attiecas uz primitīvo seksuālo vēlmju atbrīvo�anu un impulsiem, kas mīt ikvienā cilvēkā.

Rokasgrāmata vēl, protams, turpinās, bet ar to vajadzētu pietikt, lai doma kļūtu skaidra.

�ajā pa�ā rokasgrāmatā ir aplūkota vēl kāda reklāma, kuras sakarā ir vērts izpētīt diskusiju par baiļu pārdo�anu, jo bailes ir tikpat spēcīgs pārdo�anas instruments kā sekss. �oreiz tā ir cigare�u reklāma. Turpi�nājumā aplūkojama mākslinieka skice un galaprodukts, kurā izman�toti profesionāli modeļi, - tāpat kā tikko izpētītajā alkoholiskā dzēriena reklāmā.

5. attēls (Cigare�u nosaukums labās puses attēlā ir noņemts juridisku iemeslu dēļ.)

Rokasgrāmatā aprakstīta �ī reklāma un norādīts, ka 99,7 procenti jauno studentu izstājas no mācību iestādes. Viņi apgalvo, ka tie�i tādēļ notikusi izpēte par to, kāpēc cilvēki izstājas no programmas. Rokas�grāmatā atklāts:

�īs izmeklē�anas atklājumi norādīja, ka vairums jauno studentu Teta līmeņa divdomības apie�anas laikā pārsniedz savu traumatiskās pārslo�dzes slieksni. �īs �ķebīgās ideoloģiskās apstrādes laikā pārlieku jūtīgie tipi tiek "izravēti". Nesenais ārkārtīgi lielais atbiruma procents norāda, ka daudzi nebija gatavi 20. gadsimta pārdo�anas mākas varmācīgajam aspektam. Sekss un vardarbība ir vienas medajas divas puses, kuras nevilcinoties tiek izmantotas pedantiski koordinētā veidā, lai veicinātu līdzsvarotu patērētāju īpa�ību psihisku izaugsmi. �īs īpa�ības ir atzītas par nepiecie�amām nākotnes korporatīvajai izaugsmei. Vardarbība kā manipulatīvs spēks ir neatņemama �īs līdzsvarotās pieejas sastāvdaļa.

Rokasgrāmatas turpinājumā ir pozicionēti apgalvojumi, kuros tiek norādīts, ka uzņēmums neatdusas uz lauriem vai morāles, bet gan iz�manto klientu labā visu nepiecie�amo. Pēc tam rokasgrāmatā izskaid�rota cigare�u reklāma:

Pati reklāma �ķiet pietiekami nevainīga apziņas interpretācijām: jaunu mīlnieku pāris izbauda rāmu saulrietu pie ezera un cigareti. Tas nav se�vi�ķi spēcīgs emocionālais spiediens, lai pamudinātu cilvēku uzņemties risku saslimt ar vēzi.

Kop� ieceres ra�anās 1960. gados XYZ [mans saīsinājums) cigare�u subliminālā pārdo�anas stratēģija ir veidota no pilnīgi slepenā "pārdot kaut pa�u velnu" teorijas varianta. Lai vizuāli apsolītu skatītājam atbrī�vo�anos no nāves un dvēseles atdo�anas velnam, jārada emocionāls āķis, kuru da�ādos veidos un da�ādiem klientiem esam izmetu�i atkal un atkal. Reliģiskā pārliecība un uzskati par nāvi uzjunda dziļākas emoci�jas nekā bie�i pielietotās seksuālās stratēģijas.

�ajā kontekstā ir iekļauti [skat. 5. attēlu] divi fotoattēli, kas ilustrē vienu "pārdot kaut pa�u velnu" tehnikas variantu. Vienā fotoattēlā re�dzama īstā cigare�u reklāma, savukārt otrs fotoattēls ir ilustrācija, kas uzsver reklāmas zemapziņas emocionālo nozīmi (bez zieda).

Ievērojiet, ka īstās reklāmas fotoattēlā debesis ir nespodrā, drūmā un nedzīvi pelēkā krāsā. Ja mēs būtu gribēju�i, noteikti izvēlētos krā�saināku un romantiskāku saulrietu. �īs nespodrās, nedzīvās debesis ap�tver vāji kvēlo�u, rieto�u sauli. Tumsa strauji tuvojas. Apgalvojumi par

sauli un tas simbolismu sik.ik liks i/.skaidroti nedaudz tālāk. Tikai patu�riet prātā, ka tā ir drūma un vāji blāzmojo�a.

Pārim, kas bauda �o nomāco�o, neizteiksmīgo saulrietu, ir skaidrāk redzams siluets, bet ne ķermeņa dcta|as. Vīrie�a sejas siluets ir skarbs. Viņa mati virs pieres veido izcilni. Viņa deguns ir ass un smails, nevis apaļ� vai uzrauts. Vīrie�a īk�ķis vizuāli pagarina viņa zodu. Zoda ap�gabals ir retu�ēts tā, ka zods un īk�ķis saplūst.

6. attēls

Rokas un īk�ķa novietojums pie zoda projicē ideju, ka �is garzo- dainais vīrietis domā. Viņa galva ir viegli paliekta uz priek�u, lai palī�dzētu pozu interpretēt kā domā�anu. �īs interpretācijas apstiprinājums ir pieejams mūsu pētniecības nodaļā.

�ajā brīdī, lūdzu, pievērsiet uzmanību reklāmas vizuālajam cen�tram un koncentrējieties uz abu mīlnieku sadotajām rokām. Ievērojiet,

Tas pats princips

7. attēls

ka rokas veido velna galvas siluetu, kas Ildzinās vīrie�a sejas siluetam. Viņa smailais matu cekuls sakrīt ar velna ragu (vīrie�a kreisais īk�ķis). Viņa garais zods, kas retu�ēts veido vienu veselumu ar īk�ķi, sakrīt ar velna silueta garo zodu (sievietes rādītājpirksts). Vīrietis lūkojas pa labi, nedaudz noliecis galvu uz leju (elles virzienā). Velna seja, ko veido viņu savienotās rokas (ļaunuma pakts), arī ir pavērsta pa labi un no�liekta uz leju. Ievērojiet, ka sievietes galva ir nedaudz paliekta tuvāk vīrie�a galvai. Tā ir ļoti tuvu "domājo�ā vīrie�a" galvai. �īs reklāmas kontrolētajā kontekstā kombinācija, ko veido vīrie�a "velni�ķīgi" gar- zodainais siluets, viņa domīgā poza, abu roku veidotais velna sejas siluets un pieru tuvums, zemapziņas līmeni skatītājam stāsta, ka viņ� vēro kādu pārdabisku situāciju, kurā gars ir pārāks par miesu.

Turpinājumā lasāms noderīgs īstās rokasgrāmatas lappuses atvei�dojums. Daļa no redzamā apsteidz mūsu diskusiju, bet mēs atgūsim nokavēto.

Lai vēl vairāk sekmētu �o interpretāciju, mēs esam novietoju�i velna galvas roku kombināciju tie�i virs saules. Velna galva vizuāli ir pārākā (uzvaro�ā) pozīcijā virs saules. Pie zemākās �īs vāji blāzmojo�ās (iz�dziesto�ās) saules daļas ir horizontāla līnija, kas beidzas pie saules krei�sās apak�malas. �ī vienkār�ā līnija, kas novietota zem neskaidrā fona apvār�ņa, norāda, ka saule noriet iek�ā ezerā, nevis aiz tā. Saules nāve, ko izraisīju�i sātaniski "prāts pār matēriju" spēki, �ķiet nenovēr�ama! Protams, apziņas līmenī tas fiziski nav iespējams. Saule simbolizē pa�u Dzīvi. Viss dzīvais, kādu mēs to pazīstam, nevar izdzīvot bez saules. Vizuāla dzīvības gala aina izraisa tik visaptvero�u emocionālu triecienu, ka skatītāja prāts meklē veidu, kā apspiest �o tēmu. Lai nodro�inātu izeju no �īs satrauco�ās domas, mēs esam ievietoju�i pamanāmu augu tie�i zem horizontālās saules noslīk�anas līnijas. �is augs relatīvi viegli nodro�ina apziņai kaut ko, uz ko nofiksēties. Apziņai ir vieglāk inter�pretēt horizontālo līniju kā daļu no auga, nevis emocionāli pieņemt saules nāvi (apziņā �āda realitāte korelē ar kodolziemu).

�is ļaunais pāris, kam pa vidu iesprostota mirsto�ā saule, ir ģērbies vienādas krāsas un stila biksēs. Viņas melnā ādas siksna ir ļoti plata un izskatās vīri�ķīga; tā nav �aura, smalka vai sievi�ķīga. Pie�ķirot viņai smalkas vīri�ķīgas iezīmes, mēs esam sublimināli izmainīju�i viņas dzi�mumu uz pretējo. Vairākas �īs lomas maiņas detaļas atklāsies, pakā�peniski izskaidrojot reklāmu.

Fakts, ka viņu bikses ir zaļas, nav nejau�ība. Zaļā krāsa tiek aso�ciēta ar raganām. Uz Helovīna svētkiem balstīta izpēte apstiprina ļs/c], ka vairums bērnu, kuri izvēlas pārģērbties par raganām, izvēlas zaļu kosmētiku. Bērnu pasakās bie�i uzzīmētas zaļas raganas.

Abu mīlnieku bik�u zaļā krāsa saplūst ar zaļajiem savvaļas augiem, starp kuriem viņi stāv. Nekopti vai neapgriezti augi (�ajā kontekstā) pārstāv me�onīgo, nekontrolējamo, necivilizēto dabisko elementu. Viņu kurpes jeb kājas ir tā retu�ētas, lai saplūstu ar �o me�onīgo, zālaino, zafo zemi. Kājas bie�i simbolizē cilvēka pamatu un ir stūrakmens, uz kura balstīta viņa dzīve. Velni bie�i tiek attēloti ar �ķeltiem nagiem. Gļēvulīgi ļaundari filmās, teātros un televīzijas programmās bie�i klibo vai staigā ar kruķi. Tas simbolizē kroplo, vājo un izkropļoto pamatu, uz kura balstīta viņu dzīve. Iepludinot pāra kājas zālainajā un me�onī�gajā priek�plānā, pēc tam iestrādājot velnu un biedējo�as sejas, mēs esam vizuāli parādīju�i, ka abu tēlu dzīve ir balstīta uz ļaunumu un iznī�cību� viņu pēdas (dvēseles) ir ļaunas. Lai vēl vairāk pastiprinātu �o ļaunās būtības interpretāciju, vīrie�a ceļi ir mākslinieciski deformēti un izliekti. Tie liecas uz iek�u neatbilsto�ā attālumā, norādot uz mazdū�īgu un savītu struktūru. Sievietes ceļu apgabalā ir neatbilsto�as krunkas. Viņu abu biksēs ir daudz dziļu krunku un burzījumu, kas vēl vairāk pa�stiprina vājo, izliekto un izkropļoto interpretāciju. (Viņi nav tādi, kas valkātu stīvu, kārtīgu un sociāli pieņemamu apģērbu.)

Sievietes kāju apvidū iestrādāts milzīgs zirneklis. Vēl viens milzīgs zirneklis atrodas arī zemāk, kur tas ar kājām uz aug�u guļ uz zemes. (Samazinātā izmēra dēļ netrenētai acij varētu būt grūti, varbūt pat ne�iespējami apziņas līmenī pamanīt �os zirnekļus un �ausmīgās sejas priek�plānā. Tomēr lasītājs var būt dro�s, ka �ie divi arahnoīdi te ir atrodami.)

Tuvplānu vai krāsaino versiju varat aplūkot tie�saistē: www.eldontaylor.com/mindprogramming.htinl .

8. attēls

�ie divi zirnekli ir savienoti ar vēderiem un norāda uz to, ka tie pāro�jas. Tā kā mazi zirnekļi Fobiju indeksā baiļu izraisī�anā atrodas ļoti augstu (otrajā vietā pēc �ūskām), ir saprotams, ka lielākie zirnek|i, kuri d-�as, sniegs nepiecie�amo emocionālo triecienu, lai apziņa tos apspiestu. Neatbilsto�ās norādes ir tievās, nedaudz iegravētās un gan�drīz vertikālās līnijas, kas veido zirnekļu kājas. �īs supersmalkās kāju līnijas ir daudz garākas par apkārtējiem me�onīgajiem augiem un tie�vākas par visām krunkām vai burzījumiem. Saskaņā ar Darfstinkla likumu par jutīgumu pret audumu un kroku veido�anos zirnekļu apa|ie ķermeņi ir vēl viena neatbilsto�a norāde, ko skatītāja zemapziņa nevar nepamanīt.

Kad mēģināju izpētīt "Darfstinkla likumu par jutīgumu pret audumu un kroku veido�anos", es neko neatradu. Iespējams, tas ir pilnīgs safabricējums, lai izskatītos iespaidīgi topo�o studentu acīs, tāpēc turpinu ar teksta fragmentu no rokasgrāmatas:

Dabiskā vide, kurā atrodas �is ļaunais pāris, ir labvēlīga zirnekļiem. Zirnekļi bie�i mitinās plaisu un aizu tuvumā. Tas korelēs ar dziļajiem ielokiem un burzījumiem viņu sakrunkotajās biksēs. Zirnekļi lavās caur zālainiem apgabaliem, meklējot medījumu, un pavada visu savu dzīvi starp augiem. Zirnekļi bie�i mēdz būt zaļi vai spēj mainīt krāsu, lai sa�plūstu ar vidi (zaļajām biksēm). Zirnekļi bie�i ir aktīvāki naktī (rieto�ā saule).

Ievērojiet, ka vīrie�a kabatā ir kaut kas gar� un ciets; par to liecina nodevīgais izspiedums un kroka. Tas atrodas ļoti tuvu viņa ģenitāliju apvidum. Velna galvas siluets atrodas priek�ā viņu abu ģenitāliju apvi�dum. �ī "prāts pār matēriju" ļaunā situācija iegūst seksuālas vairo�a�nās spējas turpmāko elementu saspēlē: nedabiski milzīgie zirnekļi, kas kopojas, cietais falliskais objekts (nazis) vīrie�a kabatā un velna galva, kas izveidota netālu no viņu abu ģenitālijām.

Milzīgie zirnekļi norāda arī uz slēptu tīklu un lamatu izmanto�anu. [..] Sātans noķēris viņus savos tīklos f..ļ noķēris nāves un izmisuma tīklā. Zirnekļi bie�i paralizē savus upurus, lai izsūktu tos sausus, kad vien pa�iem iegribēsies. Sāpjpilna un �au�alīga nāve. Tas nav kaut kas tāds, ar ko cilvēks gribētu nodarbināt savu prātu apziņas līmenī� tādējādi tas ir viegli apspie�ams materiāls.

Abiem cilvēkiem mugurā ir sarkans krekls. Sarkanā krāsa tiek aso�ciēta ar elli un velnu. Tāpat sarkanā un zaļā ir savstarpēji pretējas krāsas. Ta kā abi �ie cilvēki ir ģērbu�ies tikai sarkanā un zaļā krāsā, tas apzīmē pretstatu savieno�anu un saistās ar līgumu ar nelabo. Tā ir velna (sar�kanā) apvienība ar raganu (zaļo), lai izveidotu varenu ļauno spēku, kas spēj pārvarēt Dzīvību (sauli).

Pedantiski novietojot abus mīlniekus, mēs esam pie�ķīru�i viņu si�luetam daudzas asas un stūrainas iezīmes. Smailas formas darbojas kā katalizatori agrīniem bērnības sāpju pieredzējumiem, ko izraisījusi pēk��ņa saskare ar asu priek�metu (uzskrie�ana uz galda stūriem). Vīrie�a muguras lejasdaļā ir smaile vai asa forma, kas disonē ar apaļīgo formu, kāda parasti ir d�empera krokai. Viņa mugurkauls izskatās izkropļots.

daru, asu smaili veido ari atstarpe starp viņa kāju apak�daļu. Sievietes sejas apvidū ir iestrādāta matu �ķipsna. Tā vizuāli padara viņas degunu garu un smailu kā raganai. Ari viņas jostas sprādze veido asu formu. Gar viņas galvas virsu ir iezīmētas divas mazas smailes, kas �ajā kontrolē�tajā kontekstā norāda uz ragiem. Divi cilvēki pavērsu�i savas cigaretes viens pret otru. �īs cigaretes ir tievākas neka īstās, un �is tievums lie�cina par to, ka abi objekti ir adatveidīgi un izraisa sāpes. Patiesībā �ie cilvēki nevis smēķē, bet ir pieķerti, durot viens otram. Tas norāda uz viņu sadistisko vēlmi radīt un arī izjust sāpes.

�ī sāpes mīlo�ā sieviete nav mazāka par vīrieti un ir tikpat gara kā viņ�. Viņam mugurā ir svīteris ar augstu apkakli un garām piedurknēm, bet viņa ir ģērbusies plānā īspiedurkņu krekliņā. Parasti sieviete ir ma�zāka par vīrieti un vēsā laikā ģērbjas plānāk nekā viņ�. Augstas apkak�les svītera valkā�ana vasaras laikā (zaļās zāles) ir neatbilsto�a attiecībā pret sievieti īspiedurkņu krekliņā un norāda uz vēlmi pārlieku sildīties; �ajā ļaunuma kontekstā |.. vēlme pēc karstuma, pēc elli�ķīgas svelmes. �ie nesaskanīgie elementi - garums un apģērbs - ir vēl viens viltīgs veids, kā nodot mainītās lomas; viņa ir garāka un "izturīgāka" nekā vairums sievie�u, savukārt viņ� ir īsāks un salīgāks nekā vairums vīrie�u. Vairā�kās līdzīgās reklāmās vasaras laikā tika izmantots "vilnas d�emperis", kas ir uzkrīto�āks nekā �ajā reklāmā izvēlētais plānais svīteris. Jau atkal lasītājam �ajā jautājumā jānotic mums uz vārda (lai arī kāda būtu tā vērtība).

Ievērojiet, ka vieno�anās ar nelabo tiek noslēgta pie ūdens. Tas sim�bolizē atra�anos uz jauna pieredzējuma (nāves) robe�as. Ūdens mala ir vieta, kur viena matērijas forma (zeme) sastopas ar citu (ūdeni). Divas pretējas formas sastopas un savienojas. Tas korelē ar savienotajām rokām un zirnekļiem. Savienotu pretstatu forma pie�ķir spēku sublirn- inālajai �ausmu tēmai. Ūdenim bie�i piemīt garīgas un reliģiozas aso�ciācijas (tas tiek izmantots kristību ceremonijās utt.), jo tas spēj mainīt formu. Tas var būt garaiņu, �ķidrā vai cietā veidā, turklāt pastiprina mistisko apkārtni ļaunajai "prāts pār matēriju" situācijai, kas konfrontē ar skatītāju. Skatītājs ir uz jauna pieredzējuma - sāpju un �ausmu pie�redzējuma - sliek�ņa. Nedzīva matērija bie�i izskalojas krastā un sakrā�jas ūdens malā. Plēsīgie radījumi (gan ūdens, gan zemes) klaiņo pa piekrastēm bie�āk nekā pa iek�zemes teritoriju. Nu pat pavir�ākajam skatītājam būtu jāsaprot, ka viņ� atrodas SLIKTĀ situācijā. Situācijā, kurā mū�īgā tumsa, sāpjpilna nāve un dvēseles atdo�ana Sātanam ir neizbēgama! Nostādot skatītāju �ādā Dzīvības un Nāves situācijā, mēs aktivizējam zemapziņā mīto�os pa�saglabā�anās instinktus līdz maksi�mumam (tikai da�u sekun�u laikā� laikā, kas nepiecie�ams, lai pār�ķirtu grāmatas lapu). Ļoti nedaudzi cilvēki vēlas mirt cie�anās tikai tāpēc, lai pavadītu mū�ību ellē. Patiesībā vairums cilvēku darītu gandrīz jebko, lai izvairītos no tik ellīgas situācijas. Un �eit uz skatuves parādās XYZ (cigare�u zīmols) cigaretes.

Ievērojiet, ka �īs reklāmas aug�ējā daļā uzsvērts vārds "Labs". Tas ir nostādīts vienā rindā 3 reizes. �is vizuālais uzsvars uz "labumu" liek vārdam izcelties un tikt saistītam ar XYZ cigaretēm. Novietojot skatī�tāju sliktā situācijā un vienlaikus apsolot viņam LABUMU ar XYZ, mēs esam paaugstināju�i XYZ tēlu 110 parastajām "zārka naglām" līdz pārnēsājamām aizsardzības paciņām, kurām piemīt maģiskas dvēseles glāb�anas spējas.

Mūsdienu pasaulē, kas ir vardarbības piesātināta, kur ik pēc da�ām sekundēm notiek laupī�anas, slepkavības un seksuāla rakstura uzbru�kumi, zemapziņā alla� tiek kārots LABUMS un aizsardzība (pa�sagla�bā�anās). Ikdienas rīcība ir saistīta ar kontaktiem ar sve�iniekiem un cilvēka dzīvības nostādī�anu uz līnijas� uz robe�as. �is ir stresa un satraukuma laiks. Mēs solām glāb�anu un aizsardzību no tiem pa�iem satraukumiem, kurus pa�i provocējam, patērējot produktus. "Iedarbi�not" bailes no jaunā, nezināmā, no mir�anas un nokļū�anas ellē, mēs rokam emocionālu zeltu. Da�ādas "Labais pret 1,.auno" stratēģijas pār�dod virkni mūsu un konkurentu produktu. �o "pārdot kaut pa�u velnu" stratēģiju pastiprina Baznīca. Tas, ka patērētājsabiedrība apmeklē reli�ģiska rakstura pasākumus, pastiprina garīgo elles realitāti. Tas netie�i pastiprina mūsu "pārdot kaut pa�u velnu" stratēģiju emocionālo tica�mību un "dzinējspēku". Apzinoties, ka "vidusmēra amerikānis" dienas laikā noskatās vai noklausās vairāk nekā 800 reklāmas, �is "dzinējspēks" iedve� bijību.

Tā kā dzer�ana un smēķē�ana ir tik "augstu likmju" vienības, mēs ne�varam ļaut veselības modei vai pilsoniski noskaņotajiem, nepaklausīgajiem

labdariem izstumt �is nodarbes no tirgus. Alkoholisma un plau�u vē�a saslimstības augstie koeficienti sniedz statistisku pierādījumu �o vien�kār�o, bet emocionālo pārdo�anas stratēģiju efektivitātei. Tāpat �ie rā�dītāji ir pierādījums mūsu gatavībai cīnīties kā nelabajiem (kalambūrs ir apzināts) par mūsu bagāto klientu tiesībām. Reklāmas jomā gana bie�i tiek radītas "asins sūk�anas tehnikas", kas ļauj mums jāt uz pa�reizējo reliģisko, sociālo un ekonomisko kustību muguras par nieka naudiņām, varbūt pat par velti. Patiesais skaistums slēpjas tajā, ka patērētājs patie��ām maksā, lai viņam tiktu "izskalotas smadzenes", kamēr mēs - kor�poratīvie "resnie run�i" - smejamies visu ceļu līdz bankai.

Jums tas �ķiet pretīgi? �is tonis līdzinās tam, ko izmanto noziedz�nieki, kad atklāti plāno noziegumu, attaisno un, pie sevis smiedamies, izbauda to.

Ja jebkad esat izsmēķējis kaut vienu cigareti, kā tas liek jums jus�ties? Vairāk nekā 40 gadus es smēķēju divas līdz trīs paciņas dienās, un tikai tad saskatīju patieso ziņojuma jēgu, bet tas ir cits stāsts. Rokas�grāmatas turpinājumā lasāma sīkāka iedziļinā�anās �ajā konkrētajā un citās reklāmās, citos attēlos, citās tēmās, kas ir to būtībā, un citos aprakstos par katru sīkāko detaļu, kas iestrādāta reklāmas materiālā (tehniski apstrādāta un novietota).

Pēc izlasītā kļūst skaidrs, ka reklāmas ir rūpīgi pārdomātas. Varētu �aubīties par �iem pieņēmumiem, bet reklāmas aģentūru rīcībā eso�ie pētījumi nav pieejami sabiedrībai. Miljoniem dolāru ieguldīti privātos psiholoģiskos pētījumos, kas pieder privātiem uzņēmumiem, reklāmas aģentūrām un tamlīdzīgiem īpa�niekiem, tādēļ nav sabiedrības īpa�ums un nav pla�i pieejami uzvedības zinātnes sabiedrībai. Pat apmācītiem profesionāļiem atliek pārbaudīt pieņēmumus vai strādāt, izmantojot to informāciju, kas jau ir zināma publiskākas izpētes rezultātā.

Nākamajā nodaļā aplūko�u, kādi psiholoģiskie pētījumi par pār�liecinā�anas tehnikām - konkrēti par subliminālajiem efektiem - ir sabiedrības īpa�umā. Varu jau iepriek� apgalvot: esmu pilnīgi un zināt�niski argumentēti pārliecināts, ka reklāmistu izmantotās tehnikas un stratēģijas ir balstītas uz pārbaudītiem, ta�u privātiem pētījumiem. (Tas ir, �ie pētījumi pieder tikai tiem, kuri ir samaksāju�i par izpēti.)

Pierādījumi, kas atbalsta iepriek� izteiktos pieņēmumus apmācības rokasgrāmatā, un finansējums, kas ir atļāvis daudzkārt atkārtot da�as no �īm reklāmām, reizēm iztērējot miljoniem dolāru par vienu vienīgu reklāmu, demonstrē vai nu kampaņu efektivitāti, vai reklāmdevēja stulbumu- izlemiet pa�i. Pirms beidzam �o nodaļu, izteik�u vēl pēdējo piebildi. Mūsdienās tiek veikti pilnīgi jauna veida pētījumi, ko sauc par "neiromārketingu". Tajos tiek izmantota izsmalcināta tehnoloģija, tāda kā funkcionālā magnētiskās rezonanses attēlveido�ana (fMRl) un elek- troencefalogrāfija (EEG), lai novērotu smadzeņu aktivitāti, kamēr cil�vēki tiek pakļauti da�ādai stimulācijai. Septiņus miljonus dolāru vērts neiromārketinga pētījums ir atklājis jaunu informāciju, piemēram, faktu, ka brīdino�ā uzlīme uz cigaretēm pastiprina vēlē�anos smēķēt, tādē�jādi radot pretējo efektu tam, kas tika gaidīts un kārots."4

Nesen publicētajā grāmatā "Pirk�anas zinātne" (Buyology) tās autors Martins Lindstrēms atkārtoti atsaucas uz savu darbu ar pētnieku ko�mandu Oksfordā Anglijā un atklājumiem, ka patērētājus virza neapzi�nāti motīvi.5 Lindstrēms, uzņēmuma Lindstrom Co. vadītājs un valdes priek�sēdētājs, izpētīja aptuveni 2000 cilvēku reakcijas piecās valstīs. Lūk, kas viņam bija sakāms �urnālam Advertising Age par savu darbu un atklājumiem: "Neiromārketings līdzinās āmuram. Tas ir atkarīgs no tā, kādam nolūkam un kā jūs to izmantojat. Jūs varat to izmantot, lai iznīcinātu, kā arī lai pieliktu pie sienas skaistu gleznu."6

Gadiem ilgi daudzi cilvēki ir ignorēju�i seksuālo "subliminālo vēstī�jumu" izmanto�anu reklāmā, norakstot tos visus uz atsevi�ķu skatītāju neķītrajām domām. Tomēr mūsu rīcībā eso�ie reklāmas mil�u sniegtie pierādījumi pilnībā atspēko �o argumentu. Vairs nevar būt �aubu par to, cik tālu atsevi�ķi cilvēki ir gatavi iet, lai manipulētu ar mūsu do�mām un vēlmēm.

Lai gan vairums cilvēku subliminālo uzsvaru lietojumu reklāmā uz�skata par nepieņemamu, jaunā produktu izvietojuma tehnika nav daudz labāka. Patiesība var nebūt tik aizraujo�a, lai kalpotu par iedvesmu interesantam televīzijas si�etam, bet tā palīdzēs mums visiem pieņemt i icionālu datu argumentētus lēmumus. Visā �ajā nodaļā bija stāstīts par psiholoģisko pārliecinā�anas tehniku izmanto�anu vai ekspluatāciju, I.ii pārdotu preces. Pārdodot preces, tiek pasniegtas arī idejas un uz�skati. �o ideju atkārto�ana nozīmē, ka tās tiek pastiprinātas līdz punk- i.un, kad da�ādos veidos tiek iestrādātas da�ādos apziņas līmeņos. Tā ka �īs tēmas nemitīgi tiek uzspiestas, ar laiku �ie uzskati parādās kultūrā. Reizēm tie atrod ceļu uz izklaidi un kļūst par apzinātu mūsu modelē�a�nas procedūru daļu. Mēs ne tikai sākam pārņemt �īs idejas, piemēram, cigaretes "LABUMU", bet iestrādājam �īs tēmas kā attiecīgajā brīdī populāru priek�statu, nosakot, ka atriebties ir pareizi ("Ja es atmaksāju, tad atmaksāju dubultā!"). �ie priek�stati jeb konstrukcijas neatspoguļo iniisu patieso būtību, tie ari neatbilst mūsu lielākajam potenciālam, īsumā, ļoti daudzos veidos mēs kļūstam par patērēto pre�u produktu.

Lai gan esmu jums aiztaupījis vairumu pieejamā grafiskā satura, jau no da�iem manis ievietotajiem attēliem kļūst skaidrs, ka nav pienācīgi novērtēta to zinā�anu nozīme, kas veido mēģinājumus manipulēt ar mums. Es ceru, ka �is ceļojums to cilvēku domās, kuri ir gatavi jums pār�dot jebko - sākot ar veselības aprūpes un beidzot ar lūpu krāsu -, ir bijis patie�ām informatīvs.

Televīzija ir domāta, lai izskalotu mums visiem smadzenes, bet internets - lai likvidētu pēdējo preto�anos.

Pols Karvels

Meriama-Vebstera vārdnīca smadzeņu skalo�anu definē kā: (1) "pie�spiedu ideoloģisko apstrādi, lai piespiestu cilvēku atteikties no savas politiskās, sociālās vai reliģiskās pārliecības un pieņemt pretējas kon�trolētas idejas" un (2) "pārliecinā�anu ar propagandas vai pārdo�anas mākas palīdzību".

Vispirms aplūkosim "pārliecinā�anu ar propagandas vai pārdo��anas mākas palīdzību". Manā agrāk sarakstītajā grāmatā "Izvēles un ilūzijas" (Choices and lllusions) stāstīts par to, kā mēs iemācāmies vai apgūstam valodu, kurā runājam, un uzskatus, kas mums ir dārgi, kā arī par alternatīvām, kuras varētu apsvērt. �ī grāmata, protams, ir par rāmjiem, kādos parasti domā mūsu prāts. Darbā rakstīju par sievie�u kārtas ērgli Ņinu, kuru uzaudzināju�as vistas. Ņina ļoti cen�as būt laba vista, lai gan zina, ka vairākas viņas īpa�ības nemaz nelīdzinās vistu īpa�ībām. Kad kāds cits ērglis cen�as parādīt Ņinai viņas īsto poten�ciālu, viņa izvēlas noliegt �o patiesību un turpina dzīvot kā vista, rakā�joties pa dubļiem, nevis lidojot debesīs.

�ī stāsta morāle ir acīmredzama. Vairums cilvēku apgūto kultūras vērtību iespaidā pieņem un tic konkrētām lietām, kas var neļaut atrai�sīties viņu īstajam potenciālam un, visticamāk, to arī dara. Kā vistas sprostā mēs visi esam apzīmogoti. Uzvedības zinātnieki izmanto �o ap�zīmējumu procesiem, kuru dēļ dzīvnieki cen�as tikt pieņemti, iebiedējot sev līdzīgos. Ērglis vai pīlēns, kas uzaudzis vistu sprostā, uzvedīsies kā vista un tā tālāk. Daudziem - at�ķirībā no neglītā pīlēna tāda pa�a no�saukuma stāstā - beigās palīgā neieradīsies gulbis. Ta�u - ja tā notiek, visticamāk, viņ� saņems tādu pa�u attieksmi kā otrs ērglis gadījumā ar Ņinu.

Cilvēki glu�i vienkār�i ir kontrolēti tādos veidos, kas rada ierobe�otu domā�anu - vai, drīzāk, trenētu domā�anu. Patie�ām, tas tiek darīts tik labi, ka vairums no mums ir zināmā mērā akli. �o neziņu reizēm labi ilustrē tas, ko kognitīvie teorētiķi dēvē par kontekstam piesaistīto domā�anu.

Ellena Langera no Hārvardas Universitātes par �o jēdzienu lieto pāris analoģiju. Pirmā ir aicinājums padomāt par siekalām savā mutē. Kad siekalas paslidina gar mēli, tās gar�o labi un rodas laba sajūta, it se�vi�ķi salīdzinājumā ar sausu muti. Tad Langere iesaka iztēloties, ka jūs izspļaujat siekalas priek�ā novietotā glāzē un pēc tam tās izdzerat. Kaut kas mainījās jūsu domās par �o spļāvienu - vai ne? Pareizajā kontek�stā jeb mutē tās ir lieliskas. Tomēr kā dzēriens� vairumam cilvēku tās �ķiet pretīgas. Kāpēc?1

Pirms pievēr�amies Langeres otrajai analoģijai, ļaujiet man norādīt uz kaut ko. Ja produkts ir ievietots kontekstā, kas pēc definīcijas ir vē�lams, tad mēs parasti neredzam alternatīvu kontekstu. Vairums smē�ķētāju cigareti uzskata par savu draugu. Tā remdē satraukumu un atvieglo stresu.

Tā vienmēr ir pa rokai, gar�o labi un palīdz skaidri domāt. Tā no�darbina rokas un ļauj izturēt daudzas lietas, kas citādi būtu grūti iztu�ramas, piemēram, sēdē�anu un klausī�anos garās sarunās. Patie�ām, cigarete var likt sarunām ievilkties vēl ilgāk (pajautājiet par to jebkurai viesmīlei, kas ir apkalpojusi smēķētājus). Tās visas, protams, ir blēņas, bet smēķētājs tā nedomā. Kāpēc? Tāpēc, ka tabakas industrija ir rū�pīgi ierāmējusi (izveidojusi kontekstu) �o procesu tādā veidā, ka mēs zinām - �is priek�stats vienkār�i neradās, tas tika radīts. Kad smēķē�tājs maina kontekstu uz "spļāvienu glāzē", kļūst viegli atteikties no smēķē�anas. �is apgalvojums var �okēt daudzus smēķētājus, bet tā ir patiesība. Hs smēķēju vairāk nekā 40 gadus un spēju atteikties no at�karības vienīgi tad, kad saskatīju cauri cigare�u kontekstam. Tabaka r/.raisa atkarību, bet fizisko atkarību pārvarēt ir daudz vieglāk nekā psiholoģisko. Ja koncentrējamies uz katru atsevi�ķo dūmu, cigaretes patiesībā negar�o labi, tās padara smēķētāju par vergu un tā tālāk. Es varētu to izskaidrot sīkāk, bet domai ir jābūt skaidrai. Cigaretes ir lielisks piemērs konteksta izveidei. Tāpat kā ar siekalām mūsu mutē - vienā kontekstā ar tām viss ir kārtībā, bet citā gan ne. Langeres otrais piemērs ir aptuveni �āds: iedomājieties, ka kādu vakaru, teiksim, ap deviņiem vakarā kāds klaudzina pie jūsu durvīm. Jūs atverat durvis, un tur stāv jūsu draugs. Viņ� saka: "Es piedalos atkritumu vāk�anas konkursā un, ja man izdosies atrast koka plāksni trīs reiz septiņu pēdu izmērā, varu laimēt 10 000 dolāru. Ja tev ir �āda plāksne, es sadalī�u balvu uz pusēm ar tevi." Jūs brītiņu padomājat un tad sakāt: "Piedod, man nav malkas grēdas un nekā tamlīdzīga. Es nevaru tev palīdzēt." Un jūs aizverat savas trīs reiz septiņas pēdas lielās koka durvis. Lange- rei ir taisnība: mēs nedomājam par durvīm kā par koka plāksnēm. Mēs bie�i vispār nedomājam. Mēs esam sasaistīti ar definīcijām, kontekstiem un citiem uzskatiem, kas ierobe�o mūsu uztveri. Da�i cilvēki domā tā: ja viņi kaut ko redz, tas eksistē, un otrādi. Patiesība ir pavisam citāda. Grāmatā "Izvēles un ilūzijas" es parādu, cik nepareizs ir �is pieņēmums, un tie�i par to pa�u liecina stingri pētījumi: "Mūsu uztvere vairāk vei�dojas no gaidām un ticības nekā no neatkarīgas interpretācijas."2

Cilvēkā ir daudzas lietas, kas ir patie�ām brīni�ķīgas, un tikai da�as, ku�ras vairums gribētu noliegt. Viens no �iem "slēpjamajiem" faktiem ir tas, ka mums visiem piemīt slēpti aizspriedumi. Visiem tie nav vienādi, bet katram ir savi aizspriedumi, kurus mums ir neērti atzīt. Afroame- rikāņu pilsoņtiesību aktīvists D�esijs D�eksons reiz teica: "Mani �ajā dzīves brīdī nekas nesāpina vairāk kā tas, ka es eju pa ielu un dzirdu soļus, un sāku domāt par laupī�anu - tad apskatos apkārt, ieraugu kādu balto un jūtos atvieglots."3

Pētījumos ir noskaidrots, ka aizspriedumi bie�i ir slēpti, nevis at�klāti. Tas ir, daudzi no tiem eksistē, bet mēs apzināti un formāli tos pat neapzināmies. Vairums cilvēku atzīst savus aizspriedumus pret Hit�leru un citiem vēsturiskajiem tirāniem, pret organizācijām, kas atzītas par peļamām, piemēram, pret kukluksklanu, kā arī pret tiem politis�kajiem spēlētājiem, kuru viedokli viņi neatbalsta. Tas ir acīmredzami, bet to pa�u nevar teikt par mūsu neapzinātajiem uzskatiem. Piemēram, D�esiju D�eksonu dro�i vien patie�ām izbiedēja pa�a reakcija.

Pētījumā, kura mērķis ir atrast aizspriedumus, baltajiem pirmssko�las vecuma bērniem tiek rādītas dusmīgas sejas, kuras viņi bie�āk krāso tum�as, nevis baltas. Tikpat interesants ir fakts, ka priecīgās sejas �ajā pētījumā tika krāsotas baltas.4 Tie abi ir zemapziņas aizspriedumu piemēri.

Kad civildrēbēs ģērbu�ies policisti bija no�āvu�i Rietumāfrikas imi�grantu Amadū Diallo, pētnieki gribēja atklāt, vai rezultāts būtu bijis citādāks, ja jaunais vīrietis būtu bijis baltais. Viņi izveidoja datorspēli, kurā brīvprātīgajiem tika rādīti 100 attēli ar cilvēkiem, kuriem rokās bija redzamas pistoles, maki vai telefoni. Puse no viņiem bija baltie, puse - melnie; spēlē tika mērīts reakcijas laiks pirms tie tika vai netika no�auti. Pētījumā atklājās izteikti rasu aizspriedumi, pieņemot lēmumu �aut.5 Arī pa�i varat izmēģināt �o spēli adresē http://backhand.uchicago . edu/Centcr/ShooterEffect/.

Atsauciet atmiņā līdz �im izlasīto un padomājiet par televīzijas sta�cijām tādās Vidējo Austrumu valstīs kā Saūda Arābija un Irāna, kas ebrejus un amerikāņus ataino tādā gaismā, lai tie izskatītos pēc ļaun�dariem. (�ī labi dokumentētā prakse ir norisinājusies gadiem ilgi un turpinās arī tajā brīdī, kad rakstu �o grāmatu.) Ilgi pēc tam, kad ap�zinātais konflikts ir atrisināts, dziļi iesēdu�ies slēptie un atklātie aiz�spriedumi paliek un ietekmē visas iesaistītās puses. Patie�ām, ir grūti iztēloties, ka �ajā brīdī visā pasaulē starp da�ādiem reliģiskiem un po�litiskiem grupējumiem nerodas, iespējams, viņu pa�u izraisīti aizsprie�dumi. Da�i no tiem ir acīmredzami, da�i nav. Svarīgi ir tas, cik viegli ir pieņemt lēmumu, argumentējot to ar slēptiem aizspriedumiem. Tāpat kā vairumā gadījumu, zinā�anas ir labākais veids, kā sagatavoties aiz�sardzībai.

Bērnu izklaidei - sākot ar televīzijas skatī�anos un beidzot ar dator�spēļu spēlē�anu - var būt tālejo�as sekas. Izpēte atklāj, ka pirmsskolas vecuma bērni televīziju skatās aptuveni 60 stundas nedēļā, bet skolēni parasti to skatās 25 līdz 30 stundas nedēļā. Parēķinot sanāk, ka gada laikā viņi noskatās apmēram 20 000 reklāmu. Sasniedzot pusaud�u vecuma vidu, viņu prātā ir noglabāts aptuveni 200 000 reklāmu. Tur�klāt ir aprēķināts, ka viņi ir redzēju�i 33 000 slepkavību!

Ar bērnu paradumiem intensīvi skatīties televīziju ir saistīti daudzi zināmi efekti, nemaz nerunājot par viņu pa�tēlu un cerībām. Lūk, īss iespējamo negatīvo efektu uzskaitījums: televīzija var negatīvi iespaidot sensorisko attīstību, palielināt agresiju un naidīgumu un pasliktināt mazu bērnu dzirdes attīstību. Ta aizvieto fizisko aktivitāti un līdz ar to negatīvi iespaido veselību. Tā pārdozē bērnus ar mākslīgo gaismu un var izrai�sīt bezmiegu. Tā ir līdzvainīga sliktā kognitīvajā un intelektuālajā attīs�tībā, var palēnināt valodas apguvi un ir saistīta ari ar sliktu lasītprasmi. Televīzija negatīvi ietekmē arī sociālo attīstību un realitātes uztveri.6

Mazs bērns visu redzēto uztver kā īstu. Pieaugu�ie zina, ka var spē�lēt paslēpes, vienkār�i paslēpjoties aiz papīra lapas un tad, par milzīgu pār�steigumu mazam bērnam, izlecot no otras puses. Bērnam �ķiet, ka seja (cilvēks) ir maģiski izzudis un atkal parādījies. Ir saprātīgi uzskatīt, ka �im pa�am bērnam reāls ir arī viss, kas notiek televīzijā. Tas attiecas uz vardarbību, briesmoņiem un izvirtību, ko ataino tik daudzas program�mas. Domājo�am cilvēkam bērna interesēs vajadzētu kontrolēt televīzi�jas skatī�anos tikpat stingri, kā da�i mēdz kontrolēt pieeju internetam.

Patie�ām - ja televīzija tiek izmantota pareizi, tā ir varens ierocis. Iespējas uzlabot mācības, apgūt tēlotājmākslu un bagātināt izglītību ir glu�i vai lieliskas. Ja cilvēkiem būtu izvēle, kāpēc lai viņi izvēlētos ska�tīties kādu riebīgu realitātes �ovu vai vardarbīgu filmu, ja tā vietā varētu paklausīties operu, paskatīties dabas programmu, redzēt pēdējos astronomijas atklājumus vai pat paskatīties kādu vēsturisku pārraidi, piemēram, arheoloģisko izrakumu norisi?

Pajautājiet sev: ko es izvēlos skatīties un kāpēc? Vai jūs esat atka�rīgs no kādas konkrētas izklaides formas vai arī izmantojat televīziju kādam mērķim, piemēram, satraukuma remdē�anai? Vai tas ir veids, kādā sapulcējas jūsu ģimene: jūs ēdat, skatāties filmu un atkal ēdat? Vai jūs pulcējaties ap televizoru, nevis ap ugunskuru un ļaujat citiem stāstīt jums stāstus? Vai tie tie�ām ir stāsti, ar kuriem vēlaties piepildīt savu prātu?

�ajā brīdī ir viegli redzēt, cik tālu mēs, iespējams, esam aizmaldīju�ies pa�i no sevis. Mūsu pārliecība, tabu, vēlmes un interpretācijas var būt manipulētas un iesmērētas ļoti līdzīgā veidā kā mēs apguvām dzimto valodu. Mūsu patērē�anas ieradumi, filmu elki, mūsdienu tikumi, ape�tīte un pat slimības ir implantētas prātā vēl slepenākā veidā. Un kur� to ir izdarījis? Nu, protams, pārdevēji. Pre�u sagādnieki, pakalpojumi, valdība un pat reliģija - tie visi un vēl vairāk ir piedalīju�ies �ajā procesā.

Tad kas ir īsts? Kas jūs patiesībā esat? Vai tam ir kāda nozīme?

Ja tā ir smadzeņu skalo�ana, vai tā nav tādā vai citādā veidā norisi�nājusies vienmēr? Kā lai cilvēki atklāj, kas viņi patiesībā ir, un izbēg no �iem spaidiem? Kas paliek, ja cilvēks pārvar aklo domā�anu un iziet ārpus ierobe�ojo�ajiem rāmjiem?

Daļēji �ī grāmata aplūko �os jautājumus. Otrajā grāmatā es aplū�ko�u tie�i kā, kas, kad un kur var atklāt savu īsto patību. Patie�ām, ar subliminālās komunikācijas un smadzeņu viļņu sinhronizācijas meto�dēm es pozitīvā gaismā izskaidro�u tādus instrumentus kā hipnozi un neirolingvistisko programmē�anu. �os instrumentus bie�i izmanto ļaun�prātīgi, lai padarītu cilvēku vājāku, ta�u tos var izmantot arī spēci�no�iem nolūkiem. Pārdomāta, izpētīta un plānota propaganda ir mūsu kultūras daļa. Tā ir visur, kur ir vēlama patērē�ana - vienalga, vai tā ir ideju vai pre�u patērē�ana. Simboli, stereotipi un daudz kas cits bie�i tiek izmantoti, lai izslēgtu vārdus. Arī �ī tehnika ir apzināta, un tai ir izveidota pa�ai sava filozofija - jau atkal, lai apietu kritisko domā��anu, lai liktu tai izskatīties nevajadzīgai. Savā obligāti izlasāmajā grā�matā "Sabiedriskais viedoklis" (Public Opinion) Valters Lipmans �o praksi raksturo �ādi:

�ī filosofija ir vairāk vai mazāk organizēta attēlu virkne neredzamās pasaules aprakstī�anai. Bet ne tikai tās aprakstī�anai. Arī tās vērtē�anai. Un tāpēc stereotipi ir pārpildīti ar priek�rokām, pārplūdināti ar patiku vai nepatiku, saistīti ar bailēm, kaislībām, spēcīgām vēlmēm, lepnumu, cerībām. Tas, kas atmodina stereotipu, tiek vērtēts ar atbilsto�ām jū�tām. Izņemot brī�us, kad mēs apzināti aizturam savus aizspriedumus, mēs nepētām cilvēku un neizlemjam, ka viņ� ir slikts. Mēs redzam sliktu cilvēku. Mēs redzam spirdzino�u rītu, sarksto�u jaunavu, svētu priesteri, angli, kuram nav humora izjūtas, bīstamu komunistu, bezrūpīgu bohē- mistu, slinku indieti, blēdīgu austrumnieku, sapņainu slāvu, nepastā�vīgu īru, alkatīgu ebreju, simtprocentīgu amerikāni.'

Es varētu piebilst, ka jūs redzat durvis, nevis koka plāksni. Jūs redzat pretīgu spļāvienu, nevis siltas, muti veldzējo�as siekalas.

Atgriezīsimies pie Edvarda Bērnija. Psihoanalīzes jēdzienu modificē��ana, pielāgojot tos patērētāju izpētei, ir novedusi pie ļoti izsmalcinātas simbolu, stereotipu un daudzu citu instrumentu izmanto�anas un attīstības, tostarp arī sekmējot idejas, kas pārvērstas morālā attieksmē. Vienu no �ādiem mūsdienu priek�statiem var noformulēt tā: "Atrieb�ties ir labi." Tas ir tikai viens piemērs idejai, kura ir kļuvusi tik popu�lāra, ka tikusi pieņemta vērtību sistēmā.

Lipmanam par mūsu vērtībām bija sakāmi �ādi vārdi, turklāt mūs�dienās �is viedoklis ir tikpat aktuāls kā pirms 80 gadiem:

Morāle, laba gaume un forma vispirms standartizē un tad uzsver atse�vi�ķus no �iem pamatā eso�ajiem aizspriedumiem. (Aizspriedums jau agrāk ir formulēts kā "ne taisnīgums, ne �ēlastība, ne patiesība nav pie�dalīju�ies �ī sprieduma veido�anā, jo spriedums ir apsteidzis pierādīju�mus".) Pielāgojoties savam kodam, mēs pielāgojamies faktiem, ko uz�skatām par saistītiem ar �o kodu� jo morāles kods ir uzvedības shēma, kas tiek pielietota virknei tipisku gadījumu. Uzvesties tā, kā norāda kods, nozīmē kalpot tam nolūkam, kādam kods ir izgudrots.8

Kādam nolūkam kalpo priek�stats "atriebties ir labi"? Kā jau minēju iepriek�, "Ja es atmaksāju, tad atmaksāju dubultā!" ir vismaz vienas automa�īnas bufera uzlīmes tēma, kas kalpo �im kodam. Kā tas rodas? Uz ko tas aicina?

Pirms vairākiem gadiem publicētā rakstā par vardarbību skolās es pro�gnozēju vairākas lietas, kurām nevajadzētu jūs pārsteigt. Pirmā bija var�darbības pieaugums. Otrā prognoze, kas bija pirmās cēlonis, noteica, ka mediji turpinās palielināt vardarbības un citu stimulu apjomu, jo �ie fenomeni tiek izmantoti kā līdzeklis, kas palīdz pārdot attiecīgo produktu. Tre�ā prognoze noteica, ka tas paaugstinās pamudinājuma slieksni, uzspie�ot aizvien atklātāku vardarbību, seksu un citas stimu�lācijas metodes. Beigās pamudinājuma slieksnis ne vien kļūs tik augsts, ka ļaus cilvēkiem uzlūkot nāvi, sadalī�anu gabalos un daudz ko vēl ļau�nāku bez emocijām, bet arī novedīs pie jaunie�u emociju nonivelē�a- nas pret nāves nozīmi un vērtībām kopumā. Lai redzētu �ādu nākotni, nebija jābūt gai�reģim.

Mūsdienās mēs redzam daudz vairāk vardarbības. Mazi, vēl pus�aud�u vecumu nesasniegu�i bērni sa�auj cilvēkus gabalos. Reizēm viņi to dara no kalna nogāzes, demonstrējot savu �au�anas prasmi, ko ir daudzkārt trenēju�i kādā vienkār�ā datorspēlē. Tie�i tāpat kā terorists var mācīties vadīt lidma�īnu stimulatorā vai izsmalcinātā programmā klēpjdatorā, arī bērns iemācās izmantot ieroci un nogalināt līdzcilvēkus.

Pirmās personas �au�anas spēļu (FPS[7]) popularitāte ir palielināju�sies kop� 1993. gada, kad senators D�o Lībermans vadīja senāta no�klausī�anos, kurā tika izmeklētas vardarbīgās video spēles. �ie pārskati noveda pie programmu vērtējumiem, bet �ie vērtējumi, tāpat kā brīdi�nājumi uz cigare�u paciņām, tikai kārdina jaunie�us atrast veidu, kā iegūt aizliegtās spēles. Vēl viens simbols ir sagrozīts, lai kļūtu par kār�tējo pamudinājumu pirkt.

Ir vērts pieminēt, ka apzināmies, cik dziļi un pla�i iesniedzas tas, kas Vebstera vārdnīcā nodēvēts par "pārliecinā�anu ar propagandas vai pārdo�anas mākas palīdzību", lai varētu turpināt ar pirmo smadzeņu skalo�anas definīciju: "Piespiedu ideoloģiskā apstrāde, lai piespiestu cilvēku atteikties no savas politiskās, sociālās vai reliģiskās pārliecības un pieņemt pretējas kontrolētas idejas."

Atsevi�ķas apgūtas un sev uzspiestas tendences ir radīju�as īssavieno�jumu mūsu patiesajā domā�anā. Cilvēki ir socializēti līdz tādam līmenim, ka garīgie procesi ir kļuvu�i ierobe�oti. Daudzas tā saucamās izvēles ir starp tādām alternatīvām, kas ir izplānotas mūsu nobrie�anas laikā. Tādējādi mēs izvēlamies darīt A, nevis B vai C, bet nekad nepadomājam par to, ka ir vesels iespēju alfabēts. Mūsu etiķetes, definīcijas, domā�a�nas �abloni un tamlīdzīgi ir padarīju�i mūs aklus. Mēs it kā dzīvojam domu kastītēs, kas ierobe�o alternatīvas.

Mēs zinām, ka cilvēkus var piespiest darīt jebko. Ir tikai jāatrod pareizie līdzekli.

D�ūlzs Romēns

Vismaz viena lieta, kas mūsu kultūrai ir kopīga ar visu pasauli, ir sa�zvērestības teorijas. To ir tik daudz un da�as ir tik acīmredzami stulbas (man riebjas lietot �o vārdu, bet neviens cits �eit neder), ka ar kādu drusciņu pa�cieņas to atmasko�ana ir gandrīz obligāta. Tomēr, apzino�ties to, ne visas sazvērestības teorijas ir blēņas. Politoloģijas un filoso- fijas aprindās ir labi pazīstama �āda ideja: "Labi meli sākas ar patiesības sēkliņu." Vai nu ar nolūku, vai sākumā bez pārspīlējumiem, bet da�as sazvērestības teorijas satur vairāk nekā vienu patiesības elementu.

Tas nenozīmē, ka tās visas ir meli, un drīzāk liecina par to, ka, pagrie��ot muguru sazvērestības teorijai, mēs varam ignorēt kādu patiesību. Vairums cilvēku būs pārsteigti (un �ausmināti) uzzinot, ka �īs nodaļas epigrāfs ir aizgūts no citāta, kas atrasts 1960. gada CIP pētījumā par smadzeņu skalo�anu. Pilnais citāts skan �ādi: "Tagad mēs zinām, ka cilvēkus var piespiest darīt jebko. Ir tikai jāatrod pareizie līdzekļi. Ja vien mēs pietiekami pacen�amies un darbojamies pietiekami lēni, varam piespiest viņus nogalināt savus novecoju�os vecākus un apēst tos sau�tējumā."1

�ajā kontekstā nodaļā izpētītas piespiedu jeb uzspiestās smadzeņu skalo�anas tehnikas, tostarp lasāms īss pazīstamāko tehniku pārskats. Vēlāk izpētīsim da�us no instrumentiem, kas, kā tiek uzskatīts, tiek iz�mantoti �ajās tehnikās, piemēram, hipnozi, smadzeņu sinhronizācijas metodes, frekvences rezonansi, subliminālo komunikāciju jeb koman�das un �o tehnoloģiju kombināciju.

Iespējams, jūs pārsteigs tas, ka ikvienā diskusijā par smadzeņu skalo��anu vienam no svarīgākajiem sākumpunktiem ir jābūt sabiedriskās izglītības sistēmai.

Amerikā netrūkst sazvērestības teoriju par izglītību. Internets ir stāv�grūdām pilns ar rakstiem, komentāriem, pirmās personas liecībām, vēsturiskiem dokumentiem, ļaunumu cildinājumiem un tā tālāk. Ja vē�laties, varat to visu aplūkot. Es izvēlos koncentrēties uz acīmredzamo - uz Amerikas izglītības sistēmas milzīgo ietekmi pār to, kā mēs domājam un uzvedamies, pār mūsu cerībām un daudz ko citu. Savā grāmatā "Izvēles un ilūzijas" es daudz laika veltu tam, lai ilustrētu, kā tie�i mūsu domā�ana ir ievietota "rāmjos". Lai saprastu, kā un kāpēc daudzi uz�skata, ka �is potenciāli nenovērtējamais instruments ir pārveidots val�do�ās elites labā, noderēs īss ieskats sabiedriskās izglītības aizsākumos.

Firmā publiskā obligātās izglītības sistēma tika izveidota Prūsijā 1819. gadā. Sistēma tika sadalīta trīs līnijās, kas piedāvāja trīs at�ķirī�gus izglītības līmeņus (nejaukt ar klasēm). Līnijas bija izveidotas trim bērnu grupām. Saskaņā ar pensionēto skolotāju rakstnieku D�onu Gato pirmā līnija bija paredzēta tiem, kuri kļūs par valdniekiem, otrā līnija bija domāta tiem, kuri kļūs par valdnieku palīgiem un profesionāļiem, piemēram, ārstiem, juristiem un tamlīdzīgi, un tre�ā līnija - tiem, pār kuriem valdīs. Pēdējā grupa saņems izglītību, kas nepiecie�ama, lai no�dro�inātu viņu pakļau�anos autoritātei (valdniekiem). Pavalstnieki vei�doja 90 procentus iedzīvotāju.2

�ī zemākā klase jeb pārvaldītie tika izglītoti, bet novirzīti no domā��anas un sprie�anas. Mācību priek�metu un meto�u variācijas izglītos masas matemātikā, sabiedriskajās zinātnēs, eksaktajās zinātnēs, sve��valodās un mākslā - bet tas viss notiks veidā, ko es dēvēju par "domā��anu rāmjos"; turklāt es �o vārdu izmantoju patvaļīgi, jo patiesībā tā nemaz nav domā�ana.

Laika gaitā �ī sistēma tika ņemta par paraugu un eksportēta uz dau�dzām citām valstīm. Līdz 1800. gadu beigām tā pilnībā bija ieviesta Amerikā, kur da�u cilvēku aizbildniecībā uzplauka. Viens no ietekmī�gākajiem tā laika vīriem filosofs D�ons Djūijs uzskatīja, ka publisko skolu uzdevums ir "aktīvi piedalīties nākotnes sabiedriskās kārtības izveidē� atbilsto�i tam, kā skolotāji pievienojas jaunākajiem spēkiem, kas veido ekonomisko spēku sabiedrisko kontroli."3

Amerikas sabiedriskās izglītības vēsturē liela ietekme bija arī Ed- vardam Lī Torndaikam. Torndaikam apmācība bija:

Māksla dot un aizturēt stimulus, lai izraisītu vai aizkavētu konkrētas reakcijas. �ajā definīcijā apzīmējums "stimuls" tiek pla�i izmantots, lai apzīmētu katru notikumu, kas iespaido cilvēku� vārdu, kas viņam pateikts, skatienu, teikumu, ko viņ� izlasa, gaisu, ko ieelpo utt. Apzī�mējums "reakcija" tiek lietots, lai apzīmētu katru viņa reakciju� jaunu domu, interesi, fizisku darbību, katru fizisku stāvokli, kas rodas stimu�lācijas rezultātā. Skolotāja uzdevums ir izraisīt vēlamas un novērst nevēlamas izmaiņas cilvēkos, sekmējot un novēr�ot zināmas reakcijas. Skolotāja rīcībā ir stimuli, ar kuriem viņ� var ietekmēt skolnieku� sko�lotāju vārdi, �esti un āriene, skolas telpu stāvoklis un ierīces, izmanto�jamās grāmatas, redzamie objekti un tā tālāk veido garu to lietu un notikumu sarakstu, ko skolotājs var kontrolēt."4

Ir skaidrs, ka pastāv iespēja kontrolēt/trenēt skolnieku domā�anu un vismaz da�i no ievērojamākajiem un ietekmīgākajiem izglītības sis�tēmas veido�anā iesaistītajiem cilvēkiem apmācību paredzēju�i, lai socializētu, nevis izglītotu. Viņi pat domāja, ka izglītībai jāpakļauj skol�nieku filosofijai, kas uzsver sabiedriskās kārtības doktrīnu kā pārāku pār intelektuālisma attīstību. Par neko labu neliecina arī tas, ka tādi cilvēki kā Djūijs un Torndaiks piedalījās Skolotāju koled�as direkcijas iz�veidē, radot daļu no Kolumbijas Universitātes. Saskaņā ar D�imu Keitu, grāmatas "Kontrole pār prātu, kontrole pār pasauli" (Mind Control, World Control) autoru: "Līdz 1950. gadiem Skolotāju koled�a neapstrī�dami bija lielākais spēks Amerikas izglītībā, tajā bija akreditēta aptuveni viena tre�daļa visu skolu prezidentu un dekānu un viena ceturtdaļa visu Amerikas skolotāju."5

Kad nākamreiz izlai�at savu bērnu no ma�īnas pie skolas vārtiem, padomājiet par �o: jūs nopērkat bērnam zīmuļus un citas lietas, bet vē�lāk uzzināt, ka skolotājs to visu paņēmis un salicis kopā ar citu skolnieku zīmuļiem kopīgā traukā, kuru var izmantot visi. Pajautājiet sev: kāpēc? Vai tas veicina individualitāti un īpa�umtiesības vai�? Nākamreiz, kad dzirdēsiet, ka skolā notiek kaut kas savāds, varat pajautāt sev: ko es daru, lai mati nebūtu jāredz, ka tuvējās skolās norisinās kaut kas tāds� Nākamreiz, kad dzirdēsiet, ka Uzticības zvērests tiek skaitīts, iz�lai�ot atsevi�ķus vārdus, pajautājiet sev: kāds �is Zvērests būs nāka�majos gados?

Kā pieminēju jau iepriek�, īsi aplūkosim da�as no psiholoģiskajām no�sliecēm, kas atvieglo smadzeņu skalo�anu.

Daudzi cilvēki atceras, ka 1974. gadā tika nolaupīta Patrīcija Hērsta. Neilgi pēc viņas nolaupī�anas laikraksta mantiniece tika nofotografēta ar automātisko bisi rokās, palīdzot saviem nolaupītājiem Simbiotiska- jai atbrīvo�anas armijai (SLA)[8] aplaupīt banku.

īsuma sakot, Stokholmas sindroms ir upura tieksme da�os gadījumos uzticīgi saistīties ar nolaupītāju, ķīlnieku ņēmēju vai pat pāridarītāju, mēģinot pievienoties �ai personai un izvairīties no papildu cie�anām. Cits �ī sindroma variants ir pazīstams kā psiholoģiska identificē�anās ar spēcīgāko pāridarītāju. Upuri ar �iem traucējumiem bie�i sargā to ģimenes locekli, kur� darījis viņiem pāri. Ta bija noticis ar Petiju Hērstu. Viena psiholoģiska nosliece, kas piemīt daudziem cilvēkiem un atvieglo viņu apkrāp�anu vai smadzeņu skalo�anu, ir pazīstama kā psiholoģiskā augstprātība. Būtībā �is stāvoklis rada priek�statu, ka viss, ko �is cil�vēks domā, ir pareizi. Tā rezultātā racionāli mēģinājumi izdibināt pa�tiesību tiek ignorēti. Savā ziņā tā ir smadzeņu skalo�ana pa�am sev.

Mūsu sabiedrības audekls un vajadzība tikt pieņemtiem rada dau�dzus iemeslus, kāpēc mūs var tik viegli pārliecināt. Iespējams, man ir aizspriedumi, bet, manuprāt, ir interesanti, ka visā cilvēces vēsturē ir pastāvējusi ticība garīgai realitātei jeb Dievam. Seno apbedījumu vietu artefakti apstiprina faktu, ka cilvēki vienmēr ir ticēju�i dzīvei pēc nāves.

Mūsdienīgākā veida neirobiologi ir demonstrēju�i, ka cilvēka smadze�nēs ir reliģiozitātes centri.6 Citiem vārdiem sakot, mēs esam veidoti tā, lai ticētu. Lai radītu ateistu, ir nepiecie�ama sabiedrības rīcība un kon�trolēti skolotāju centieni. �ajā ziņā ateisms ir smadzeņu skalo�anas produkts.

Jau redzējām, kāda var būt masu mārketinga grupu, tirdzniecības organizāciju, politiķu un patz/�M (ja Amerikā tās vēl joprojām var saukt par ziņām, nevis komentāriem un ievadrakstiem) ietekme uz cilvēku prātu; savukārt mums visiem pārdotās tēmas var nebūt tik acīmredza�mas. Padomājiet, piemēram, par mītu, ka veģetārie�i lielākoties ir inte�lektuāļi, vai liellopa gaļas industrijas priek�statu: lai tu būtu īsts vīrs, tev jāēd gaļa! Padomājiet par visām tām tēmām, kas jums ir dārgas un �ķiet patiesas. Cik daudzas no tām ir mīti, izkropļojumi, pārspīlējumi vai vienkār�i vecie, labie meli?

�ajā vienādojumā jāiekļauj arī grupu uzvedība. Zinātniskā literatūra ir pilna dokumentētiem grupu histērijas gadījumiem. Reizēm tā patie�ām noved līdz fiziskiem simptomiem. Kādā gadījumā vidusskolas skolotāja klasē saoda benzīnam līdzīgu smaku. Viņai sākās galvassāpes, nelabums, elpas trūkums un reibonis. Arī skolnieki sāka sūdzēties par līdzīgiem simptomiem. Skola tika evakuēta un ieradās medicīniskais personāls no vairākiem apgabaliem. Todien 100 cilvēki devās uz vietējās slimnīcas uzņem�anu ar simptomiem, kurus viņi saistīja ar uzturē�anos skolā. Tomēr fiziskas un laboratoriskas pārbaudes neatklāja pierādījumus tok�siskam simptomu cēlonim.

Filipa Zimbardo 1971. gadā Stenfordas cietumā veiktais eksperiments bija klasisks piemērs ietekmei, kāda var būt lomām un grupām uz indivi�duālu cilvēku uzvedību. �ajā labi pazīstamajā pētījumā brīvprātīgie studenti tika sadalīti sargos un ieslodzītajos. Ļoti īsā laika periodā sargi, kam piederēja liela autoritāte un vara pār ieslodzītajiem, uzvedās tādos veidos, kas bie�i aprakstīti kā necilvēcīgi. Kas attiecas uz ieslodzīta�jiem, viņu loma pazemoja cilvēcību tādos veidos, kuri, pēc Zimbaro domām, negatīvi iespaido cietumu sistēmas arī mūsdienās. Izsakoties viņa vārdiem: "Cietums ir ļauna vieta, kas pazemo cilvēcību. |..| Uz sar�giem tas iedarbojas tikpat slikti kā uz cietumniekiem."8

Prāta kontrole un tā dēvētās psiholoģiskās operācijas [9] bie�i tiek izman�totas zinātniskās fantastikas filmās. Patiesībā tā ir arī joma, kurai pa�saules valdības tērē miljardiem dolāru. Atstā�u jūsu pa�u ziņā izvēlēties, vai piedēvēt �ai jomai kādu motīvu, īpa�i - slepenu, kura izpildī�anā iesaistīti pilsoņi, kas nav pieteiku�ies kā brīvprātīgie.

Slavenajā filmā "Mand�ūrijas kandidāts" (The Manchurian Candi- date) atainota posthipnotisku ierosinājumu izmanto�anu, lai aktivizētu ieprogrammētu uzvedību. Uzvedība ir saistīta ar Amerikas intere�u sa- botā�u. Kad �o filmu pirmo reizi laida klajā, tika izteiktas lielas ba�as par filmā norādītajām smadzeņu skalo�anas iespējām. Profesionāļi ātri norādīja, ka tā ir mākslas filma un tajā atainotais nav iespējams. Daudzkārt tika izplatīts �āds apgalvojums: "Nav iespējams hipnozes iespaidā likt cilvēkam darīt kaut ko pret viņa gribu!"

Kop� filmas pirmās demonstrē�anas 1962. gadā �is arguments ir pa�licis nemainīgs, ta�u ļoti daudz cilvēku uzskata, ka valdība un citi slepe�nās operācijās turpina programmēt cilvēkus ļaunos nolūkos. 1987. gadā Amerikas psiholoģijas asociācijas (APA) Psiholoģijas sociālās un ētiskās atbildības padome (BSERP[10]) noraidīja smadzeņu skalo�anas teorijas, norādot, ka tām "trūkst zinātniskās precizitātes un objektīvas kritiskās pieejas, kas nepiecie�ama APA apstiprinājumam".9

Daļējo sazvērestības teorijas baro nesaskaņas profesionāļu un tā dēvēto ekspertu starpā. Daudzi profesionāļi mūsdienās uzskata, ka atse�vi�ķi smadzeņu skalo�anas aspekti patie�ām ir iespējami, un �ī piekri��ana tālāk iedvesmo teroristus, kuri APA vai tādu valdības organizāciju kā CIP noliegumu uzskata par slēp�anu.

Izpētīsim da�as teorijas un apspriedīsim iespējas, tāpat pārrunāsim vēs�turi, kas aptver �ķietamo smadzeņu skalo�anas vaininieku darbību ASV valdībā. Prezidents Franklins D. Rūzvelts deva atļauju izvedot Informā�cijas koordinatora biroja (COI) [11] , lai tas kalpotu Amerikas aizsardzī�bai pret psiholoģisko karu ("sir�u un prātu savaldzinā�anu", kā to sauc mūsdienās). COI attīstījās par Stratēģisko pakalpojumu biroju (OSS)[12] un ar laiku par cip.

Saskaņā ar oficiāliem protokoliem "visi plāni par Stratēģisko pakal�pojumu biroja veicamajiem projektiem tiks iesniegti izskatī�anai Vieno�tajai ASV personāla vadībai ar Vienotās psiholoģiskā kara komitejas starpniecību".10 Publicētās atskaites parāda, ka Stratēģisko pakalpojumu birojs izveidoja Prāta kontroles operāciju, kas "psiholoģisko karu at�tīstīja par efektīvu ieroci pret vietējiem un ārvalstu civiliedzīvotāju un militāristu prātiem".11

Saskaņā ar Valteru Bovartu, kā D�ims Keits citē savā grāmatā "Kon�trole pār prātu, kontrole pār pasauli", D�ord�s Estabrūkss no Kolgeita Universitātes koled�as piedāvāja izmantot hipnozi Otrā pasaules kara sākumā, lai trenētu spiegus un algotņus. Keits turpina:

Kādā reizē 1968. gadā, pļāpājot ar izdevuma Providence Evening Bul- letin reportieri, Estabrūkss kļuva pārāk vaļsirdīgs. Tā rezultātā rakstā parādījās atsauce uz to, ka "Dr. Estabrūkss teica, ka atslēga uz efektīva spiega vai algotņa radī�anu slēpjas� personības dalī�anās izveidē ar hip�nozes palīdzību; labais ārsts �o procedūru nodēvēja par "bērnu spēli"". Estabrūkss pat izvirzīja priek�likumu, ka Lī Hārvijs Osvalds un D�eks Rubijs "tikpat labi varēja darboties hipnozes iespaidā".12

OSS savās pētniecības metodēs neaprobe�ojās ar hipnozi vien. Keits vēlreiz pārskata kādu pilnīgi slepenu pētījumu, kura mērķis bija atklāt patiesības serumu:

�ī projekta mērķis bija salauzt spiegu un karagūstekņu preto�anos. Pro�jekts tika veikts, piesaistot brīvmūrniekus, un to pārraudzīja superinten- dants Vinfreds Overhulsers, Skotu ceremoniju galvenais psihiatrs Svētās Elizabetes slimnīcā Va�ingtonā. Tāpat tika piesaistīta pētnieciskā ko�manda, ko veidoja Federālā narkotiku apkaro�anas biroja vadītājs Harijs D�. Enslingers un toreizējais Amerikas Psihiatrijas asociācijas prezidents Dr. Edvards Strekers. Pētījumā tika izpētīta meskalīna, sko- polamīna, pejotas un barbiturātu lieto�ana, bet tas apstājās pie mari�huānas un tabakas apvienojuma, mēģinot pilnveidot maisījumu, kas stimulētu "bezatbildības stāvokli". Tad OSS zinātnieki nāca klajā ar spēcīgu marihuānas ekstraktu, kura nosaukums ir TD. Tā lieto�anas rezultāti bija minēti OSS ziņojumā: "Izrādās, ka TD atslābina jebkādu kavē�anu un padara nejutīgus tos smadzeņu apgabalus, kuri pārvalda cilvēka apdomību un piesardzību."13

OSS beidza pastāvēt 1945. gada 20. septembrī, kad prezidents Franklins D. Rūzvelts parakstīja rīkojumu pārtraukt tā darbību. Allens Dalīs pārņēma jaunā CII' vadību.

Psiholoģiskā kara agrīnā vēsture ir auglīga augsne daudzām sazvērestī�bas teorijām. Valdības un citu organizāciju eksperimenti, kas tika veikti kara laikā un pēc tā beigām, �ķiet, paaugstina iespēju, ka daudzās no �īm hipotēzēm ir vairāk patiesības nekā izdomājuma. Piemēram, CIP Pret�izlūko�anas nodaļas vadītājs D�eimss Jesus Engltons definēja trīs savas Mand�ūrijas kandidāta programmas mērķus (programmai dots grā�matas un filmas nosaukums). Uzdevumos ietilpa izpēte ar hipnozes palī�dzību: "( I) nezino�u subjektu strauja hipnotiska iesauk�ana; (2) spēja izraisīt ilglaicīgu amnēziju un (3) ilglaicīgu, noderīgu hipnotisku ieros�inājumu iedve�ana".14 Estabrūkss jau bija nodemonstrējis CIP, ka jau�nus ierindniekus ar zemu izglītības līmeni var ieprogrammēt iegaumēt sare�ģītu verbālu informāciju. Pētnieks D�. G. Votkinss veica turpmā�kas pārbaudes ar Estabrūksa zemā ranga neizglītotajiem padotajiem.

Kā ziņo Keits, Votkmss parādīja, ka "pretstatā pieņemtajiem uzskatiem par �o tēmu hipnozes iespaidā �iem vīrie�iem var likt veikt tādas dar�bības, kas ir pretrunā ar viņu morālo kodeksu, nemaz nerunājot par militāro kodeksu. Vienā no Votkinsa veiktajiem eksperimentiem armi�jas ierindnieki tika nohipnotizēti un viņiem tika pateikts, ka tajā pa�ā telpā eso�ais virsnieks ir ienaidnieka iesūtīts. Votkinss pateica hipnoti�zētajiem padotajiem, ka virsnieks mēģinās viņus nogalināt. Pēc koman�das kareivji visi bez izņēmuma vardarbīgi uzbruka virsniekam."15

Viens no maniem hipnozes skolotājiem bija Harijs Āronss, kur� lielāko daļu agrīnās karjeras bija pavadījis centienos saprast, kā ziemeļkorejie- �iem izdevās tik veiksmīgi izskalot smadzenes amerikāņu karagūstekņiem Korejas kara laikā. Kop� tā laika ir veikti daudzi citi eksperimenti ar no�lūku manipulēt ar cilvēkiem un viņu uzskatiem vai kontrolēt tos. Par �o tēmu ir sarakstīts ne mazums grāmatu, tāpēc parunāsim par pla�āk pazīstamajiem eksperimentiem.

Antons �aitkins �urnāla British Psychiatry rakstā "No eigēnikas līdz slepkavo�anai" (Frum F.ugenics to Assassination) ziņoja, ka vīrs vārdā Morze Allens pētījis ideju par vienas reizes lieto�anai paredzētiem slep�kavām projekta Bluebird ietvaros.16 Saskaņā ar materiāliem, kas atro�dami Bluebird grāmatā, mēs uzzinām, ka:

Atslepenotā CIP dokumentā, kas datēts ar 1953. gada 7. janvāri, ap�rakstīts, kā divām deviņpadsmitgadīgām meitenēm eksperimentāli izrai�sīta personības dalī�anās. "�īs meitenes ir uzskatāmi demonstrēju�as, ka viņas no pilnīga nomoda stāvokļa var ieiet dziļā H (hipnotiskā) kon�trolētā stāvoklī, telefoniski saņemot rakstisku vēstījumu vai izmantojot kodu, signālu vai vārdus, turklāt kontroli pār �īm nohipnotizētajām var relatīvi vienkār�i nodot no viena cilvēka citam. Eksperimentējot ar �īm meitenēm, ir arī parādīts, ka viņas pret savu gribu var kalpot kā informācijas kurjeri."17

Saskaņā ar �aitkinu CIP atbalstīja Minesotas Universitātē veiktu Aldena Sīrsa pētījumu, kura uzdevums bija iedvest cilvēkiem personī�bas dalī�anos. �is darbs norisinājās vienlaikus ar Bluebird projektu.

Projekts "Arti�oks" turpināja Bluebird iesākto - da�i saka, ka aizstāja to, - un izpaudās kā sadarbība starp CIP un Federālo narkotiku apkaro�a�nas biroju. "Projekta uzdevums bija īsi izklāstīts dienesta vēstulē, kas datēta ar 1952. gada janvāri; tajā bija teikts: "Vai mēs varam iegūt tādu kontroli pār cilvēku, lai viņ� izpildītu mūsu rīkojumu pret savu gribu un pat pretotos tādiem fundamentālajiem dabas likumiem kā pa�sa�glabā�anās?"18 Projektā tika pētīta hipnoze un morfijs piespiedu atkarī�bas un atradinā�anās situācijās. Pēc projekta "Arti�oks" tika veikti daudzi citi projekti. Da�i no tiem bija Chatter, "MKDelta", "MKNaomi", "MKUltra" un "HAARP". Tie�i par "MKUltra" un "HAARP" mūsdie�nās, iespējams, tiek rakstīts visvairāk. Tādēļ īsumā aplūkosim tos.

"MKUltra" bija kodētais nosaukums slepenai CIP operācijai, kurā tika pētīta prāta kontrole un ķīmiskā pratinā�ana. Kongresa noklausī�anās laikā Senātā 1977. gadā senators Teds Kenedijs teica:

CIP direktora vietnieks atklāja, ka vairāk nekā trīsdesmit universitātes un organizācijas bija iesaistītas "pla�ā testē�anas un eksperimentē�anas" programmā, kas ietvēra slepenus narkotiku testus ar neinformētiem pilsoņiem "visos sabiedrības līmeņos - gan augstos, gan zemos ar ame�rikāņiem un ārzemniekiem". Vairākos no �iem testiem "nezino�iem cil�vēkiem da�ādās sociālajās situācijās" tika nozīmēts LSD. �īs aktivitātes izraisīja vismaz vienu nāvi, Dr. ļFrenka] Olsona. Pati Pārvalde atzina, ka �iem testiem nebija lielas zinātniskas nozīmes. Novēro�anu veiku�ie aģenti nebija kvalificēti zinātniskie novērotāji.19

Projekta apzināti netie�ais CIP nosaukums ir veidots no saīsinājuma "MK", un tas nozīmē, ka projektu sponsorēja pārvaldes Tehnisko pakalpojumu nodaļa; �o saīsinājumu turpinājumā noslēdz patvaļīgais vārdnīcā izvēlētais vārds uItra.20 (Ievērojiet, ka plānu noslepkavot Fidelu Kastro Kenedija administrācijas laikā izstrādāja tie�i Tehnisko pakal�pojumu nodaļa.)

Nesenais Pola D�. Nortona sarakstītais pārskats "Izmeklē�anas ziņojums: "MKUltra" un nacisms ASV valdībā" aicina uz antipropa- gandas pasākumiem. Nortons kategoriski apgalvo, ka CIP turpina projekta darbu. Saskaņā ar Nortona izteikumiem �urnālā Freedom of Thought Public Journal: "Izvaro�anas, slepkavības, miesas bojājumi, pretlikumīga novēro�ana, agresijas kari, gandrīz viss iedomājamais, ko varētu darīt cilvēku ienaidnieki, - CIP ir darījusi to visu un vēl vairāk."21

Atslepenotie dokumenti par "MKUltra" ir ļoti informatīvi, lai ne�teiktu vairāk. 1977. gada 3. augustā 95. kongresa pirmajā sēdē es citēju Vienoto noklausī�anos Izlūko�anas komisijai un Cilvēkresursu komi�sijas Veselības un zinātnisko pētījumu apak�komisijai:

Desmit gadu ilgajā programmas norises laikā tika izveidoti daudzi "pa�pildu līdzekļi cilvēku uzvedības kontrolē�anai" (tas ir papildinājums ķīmiskajiem un bioloģiskajiem līdzekļiem), lai piemērotu tos izpētei "MKUltra" privilēģiju ietvaros. Tie ir "radiācija, elektro�oks, da�ādas psi�holoģijas, psihiatrijas, socioloģijas un antropoloģijas, grafoloģijas jomas, novārdzino�as substances un paramilitāras ierīces un materiāli"22 .

Daudzi domā, ka "MKUltra" vai tā atvasinājums joprojām darbo�jas visā pasaulē - ne tikai Savienotajās Valstīs. Patie�ām, Kanādā ir pla�i izplatīts uzskats, ka ASV ir izmantoju�as subliminālus ziņojumus Radio America raidījumos un citus psiholoģiskus līdzekļus citviet pa�saulē. Kad grāmatu "Superatmiņa" (Super Memory), "Supermācī�anās" (Super Learning) un "Psihiskie atklājumi viņpus Dzelzs priek�kara" (Psychic Discoveries behitid the Iron Curtain) autore Linna �rēdere man rakstīja par manu darbu "Domā�ana nedomājot", viņa pievienoja materiālu, kas bija viņai atsūtīts anonīmi.

�o informāciju pārbaudīt bija pietiekami viegli. �ķiet, vado�ais FIB zinātnieks piekritis ierosināt izmantot prāta kontroles ierīci, lai mai�nītu Deivida Kore�a uzvedību Vako ielenkuma laikā Teksasā. Dr. Igors Smirnovs no Maskavas Medicīnas akadēmijas "10 amerikāņu militā�rajām, izlūkdienesta un likumsargu amatpersonām Va�ingtonā demon�strēja ierīci, kura, kā viņ� apgalvoja, var sublimināli iedvest domas cilvēku prātā un līdz ar to kontrolēt viņu rīcību".23 Patie�ām, FIB ne�izmantoja �o aprīkojumu tikai tādēļ, ka Krievijas zinātnieki nevarēja garantēt, ka tas "nedos pretsitienu un neizraisīs vēl lielāku vardarbību".24 Tomēr viņi nepārtraukti izmantoja skaļas skaņas un citas prāta teh�noloģijas.

Daudzām konspirācijas teorijām ir kāda fona nokrāsa, kas vēl nav ap�lūkota. Būtībā tas ir organizācijas "Galvaskauss un kauli" arguments; tā uzstāj, ka aiz kulisēm "Jaunā pasaules kārtība" koordinē rūpīgu plānu, lai izveidotu ne tikai pasaules vadoņus, bet arī kārtību.

"Galvaskausa un kaulu" ordenis, kas sākotnēji bija pazīstams kā Nāves brālība, ir slepena pēdējā kursa studentu apvienība, kas atrodas Jēla Universitātē. Ir apgalvots, ka biedrība tika izveidota, lai nodarbo�tos ar narkotiku kontrabandu no Ķīnas, galvenokārt ar opija ieve�anu. "Biedrības absolventu organizācija, kurai pieder īpa�umi un kas pār�rauga visas organizācijas aktivitātes, ir pazīstama kā Rasela Trasta aso�ciācija (R.T.A.) un ir nodēvēta par godu vienam no dibinātājiem."25

�ī teorija apgalvo, ka daudzi pasaules vadoņi ir biju�i labprātīgi CIP, MI5 un citu līdzīgu aģentūru kohortas slepenos mēģinājumos kontro�lēt masas. Teorija min daudzus specifiskus piemērus, kuru kompetence sniedzas ārpus �īs nodaļas uzdevumiem, bet kurus viegli atrast internetā. Galvenā doma ir tāda, ka propaganda, slepeni smadzeņu skalo�anas eks�perimenti un pat da�i reālās pasaules scenāriji (traģēdijas) ir to cilvēku veidota propaganda, kuri sponsorē un atbalsta Jauno pasaules kārtību.

�āda domā�ana raksturīga ne tikai "Galvaskausa un kaulu" biedrī�bai. Patie�ām, daudzi uzskata, ka "Ilumināti" - slepena biedrība, kura, pēc daudzu domām, aizgūtnēm vada visus procesus pasaulē, - galu galā ir pamatā �im mēģinājumam kontrolēt cilvēci. �īs sazvērestības aiz�virzās pārāk tālu no mūsu mērķiem, tāpēc tālāk es neturpinā�u.

Manuprāt, ar to vajadzētu pietikt, lai jūs saprastu, kāpēc eksistē sa�prātīgas raizes par smadzeņu skalo�anu. �o tēmu tālāk neturpinā�u, vien aprunāsimies vēl par "HAARP" un to, uz ko tas mūs vedina.

"HAARP" ir saīsinājums no "Augstfrekvences aktīvās polārblāzmas izpētes programmas" [13] . tā tika izveidota, lai "izstarotu 1,7 gigavatus (miljardi vatu) lielu starojumu jonosfērā - elektriski lādētajā slānī virs Zemes atmosfēras."26

interneta rakstā ir paskaidrots:

"Augstfrekvences aktīvās polārblāzmas izpētes programma" ("HAARP") ir izpētes projekts, lai "saprastu, simulētu un kontrolētu jonosfēras pro- � cesus, kuri var mainīt komunikācijas un novēro�anas sistēmu snie�gumu". �is projekts tika uzsākts 1993. gadā, un ir paredzēts, ka tas turpināsies divdesmit gadus ilgā periodā. Projektu kopīgi finansē Savie�noto Valstu Gaisa spēki, Jūras kara flote, Aļaskas Universitāte un Pro�gresīvās aizsardzības pētniecības projektu aģentūra.2 '

Attiecībā uz "HAARP" pastāv daudzas ba�as, piemēram, kā skaidro Dr. Niks Begi�s, "atmosfēras aug�ējā slāņa uzvārī�anās", bet laikap- stākļu pārzinā�anu, globālos draudus un tamlīdzīgus jautājumus atstā�sim citiem.28 Mums rūp kaut kas cits.

Patiesībā "HAARP" ir otrādi apgriezts radioteleskops - tas pārraida, nevis uztver. Tas ir pastāvīgi pieaugo�s pārraides antenu tīklojums, kas izskatās ļoti līdzīgi satelītantenām, kuras tiek izmantotas mobila�jiem telefoniem. Teorētiski "HAARP" spēj pārraidīt visa veida infor�māciju nesēj frekvencēs. Tās ir frekvences, kas var nopietni ietekmēt cilvēku veselību un labklājību, kā arī spēj sinhronizēt smadzeņu viļņu aktivitāti. Pārraidītā informācija var būt arī sublimināli vēstījumi, kas tiek pārraidīti mūsu dzirdes tā saucamajās miru�ajās zonās. Teorētiski, izmantojot augstfrekvences nesējviļņus, iespējams pārraidīt patie�ām nedzirdamu subliminālo vēstījumu.

Pirms da�iem gadiem es pusdienoju kopā ar Petu un Geilu Flenege- niem. Dr. Pets Flenegens mūsdienās ir labāk pazīstams ar savu neiro- fonu (neuropkone), kas smadzenēm pievada audio informāciju, apejot pierastos dzirdes kanālus. �is izgudrojums tika patentēts kā ierīce dzir�des invalīdiem, un drīz pēc tam to savā pārziņā pārņēma ASV Nacio�nālās dro�ības aģentūra. 25 gadus izgudrotājs nevarēja gūt pieeju pats savai ierīcei.

Pets patie�ām ir ģēnijs un pirmatklājējs. Būdams jauns zēns, viņ� uzbū�vēja pirmo agrās brīdinā�anas ierīci, kas spēja reģistrēt kodolsprādzienu. Mūsu valdība ieguva �o tehnoloģiju, un viņ� pēk�ņi kļuva pazīstams kā brīnumbērns.

Vairākus gadus pirms mūsu sastap�anās es biju veicis pētījumus, izmantojot hipnozi, subliminālus apgalvojumus un neirofonu. Tik�anās laikā mēs sākām apspriest manu agrāko darbu ar Peta neirofonu un drīz runājām arī par "HAARP" tēmu. Programmas darbības laikā viņ� bija apmeklējis galveno apgabalu un zināja par dro�ību, kas to ieskauj. Līdz vakara beigām mēs secinājām, ka "HAARP" neap�aubāmi dod kādam iespēju veikt īstus eksperimentus ar cilvēkiem, izmantojot to, kas mums zināms par frekven�u �abloniem un subliminālo informā�ciju. Katru dienu, dodoties uz savu biroju, es eju garām aizdomīga iz�skata antenai, kas atsauc man atmiņā �o sarunu.

"HAARP" var izmantot, lai radītu nepārtrauktu vai pulsējo�u ne- sējvilni, uz kura var uzsēdināt daudz ko, arī elektrisko strāvu. Tas ir svarīgi, jo pētījumi ir skaidri parādīju�i elektriskās stimulācijas ietekmi uz smadzenēm. Patie�ām, nedaudz novirzoties no tēmas, jānorāda, ka mūsdienās eksistē tehnoloģija, lai uztvertu precīzu da�ādu lietu frek�venci, to svārstību no farmaceitiskiem līdz elektriskiem signāliem. �is "paraksts", tā sakot, spēj radīt efektus cilvēka ķermenī, kas pielīdzināmi tam, ko pazīstam kā rezonansi. Citiem vārdiem sakot, vibrējiet parakstu vai piegādājiet to caur �ķidrumu, un ķermenis reaģēs. Saskaņā ar vienu avotu "HAARP" "pārraida tajās pa�ās frekvencēs, kādās darbojas cil�vēka smadzenes, un to iespējams noregulēt specifiskam pielietojumam visai cilvēcei. �o tehnoloģiju var izmantot ari tam, lai projicētu vārdus un attēlus tie�i uz visas sabiedrības prātu".29 "HAARP" ir arī spējīgs sinhronizē�anas instruments. Tam piemīt spēja ģenerēt signālu, kas no�saka smadzeņu viļņu aktivitātes tempu.

�īs tehnoloģijas mehānisms ir veidojis to, ko D�erijs Smits dēvē par intracerebrālo prāta kontroli.30 Saskaņā ar Smitu viņa grāmatā "HAARP: galējais sazvērestības instruments" (HAARP: The Ultimate Weapon of Conspiracj) liela daļa "HAARP" darba ir atbilde Padomju Savienī�bas sasniegumiem prāta kontroles tehnoloģijās. Viena no �īm tehnolo�ģijām, kas pazīstama kā "Dzenis" (Woodpecker), bombardēja mūsu vēstniecību Maskavā, un ir pierādīts, ka tas izraisīja saslim�anu un nāvi. �ī mikroviļņu bombardē�ana turpinājās 15 gadus, pirms ASV valdība to apstiprināja. Biju�ie vēstniecības darbinieki un viņu ģimenes atminas, ka, atrodoties Maskavā, sirgu�i ar savādām slimībām un vairākiem diag�nosticēts vēzis. Tika uzsākta pilna medicīniskā izmeklē�ana.31

Bet atgriezīsimies pie mūsu tie�ās tēmas. Dr. Hose M. R. Delgado grāmatā "Fiziskā prāta kontrole: ceļā uz psihocivilizētu sabiedrību" (Physical Control of the Mind: Toivard a Psychocivilized Society) ir demonstrēta dzīvnieku uzvedības manipulācija, izmantojot elektrisko strāvu.32 Jēla Universitātes profesoram Delgado vēlāk izdevās radīt tos pa�us efektus bez implantētiem elektrodiem - panākt kontroli no attāluma. Turpinot �os pētījumus, neiroķirurgam Dr. Robertam G. Hī�tam no Tulanas Universitātes izdevās tālāk manipulēt ar cilvēku uzve�dību caur elektrisku stimulāciju. Grāmatā "Eņģeļi nespēlē "HAARP" arfu" (Attgels Don't Play This HAARP), ko sarakstījis Dr. Niks Begi�s un D�īna Meninga, stāstīts, ka "tāpat kā Dr. Delgado, arī neiroķirurgs |L)r. Hīts] secināja, ka F.SS (elektriskā smadzeņu stimulācija) var izsaukt halucinācijas, kā arī bailes un baudu. Tādējādi iespējams manipulēt ar cilvēku pēc savas vēlē�anās."33

Ir vērts pieminēt, ka da�i cilvēki uzskata: tā nav tikai sagadī�anās, ka frekven�u josla, kas tiek izmantota mobilajiem telefoniem, ir tā pati, ko atklāja Vilhelms Reihs, lai iespaidotu domu pārraidi. Kāds rakstnieks, aprakstot Reiha otrās viļņu kārtības efektu (kas �odien tiek izmantota mobilajos telefonos), raksta �ādi: "Reihs vairāk nekā 5 gadus - no 1947. gada līdz 1952. gadam - slepeni strādāja pie �ī projekta CIP uz�devumā, līdz saprata, pret ko CIP plāno pielietot prāta kontroli - pret Amerikas iedzīvotājiem."34

Vēl viena svarīga ierīce - Persingera ķivere - ieguvusi nosaukumu no sava izgudrotāja Dr. Maikla Persingera. Kad viņa pētījumi par elek�tromagnētisko frekven�u izmanto�anu noveda pie atklājuma, ka, sti�mulējot da�ādus smadzeņu apgabalus, var iegūt at�ķirīgus rezultātus, viņ� strādāja par neirobiologu Ontario Lorensas Universitātē Kanādā. Saskaņā ar rakstnieku un sazvērestības teoriju atbalstītāju Glenu Krav- �uku vēlāk Persingers bija iesaistīts arī operācijā "Melnā skaistule", kas bija saistīta ar ledusskapja izmēra elektromagnētiskas pārraides ierīces izveidi, lai pēc tam tā tiktu izmantota sacel�anos un citu masveida ne�kārtību gadījumā.35 Saskaņā ar D�imu Keitu, grāmatas "Kontrole pār prātu, kontrole pār pasauli" autoru: "Runā, ka �ī ierīce izmanto mai�nīga laika, īpa�i - zemas frekvences, enerģijas laukus, pārraidot frekven�cēs, kuras svārstās starp 1 un 10 herciem un izraisa vem�anu ikvienam, pret ko �ī ierīce tiek izmantota."36

1990. gados es runāju ar Dr. Robertu Beku, kur� bija strādājis ar padomju "Dzeņa" signālu un kam bija liela pieredze darbā ar īpa�i zemu frekven�u (ELF)* modulāciju. Viņ� izstāstīja, kā abi ar draugu netālu no kāpnēm, kas ved uz mācību ēku Kalifornijas Universitātes studentu pilsētiņā, izmantoju�i vienu no ierīcēm, kuras viņ� bija izgatavojis uzvedības kontrolē�anai.

Ja jūs domājat, ka neiroelektriskie vai neiroelektromagnētiskie iero�i vēl ir tālu, padomājiet par �o. Ja Google meklētājā pameklēsiet Voice- to-Skull device, atradīsiet ASV armijas interneta vietni. Tomēr, uzklik��ķinot uz saites, jūs atklāsiet, ka lapa ir izņemta. Tomēr apraksts ir palicis Amerikas Zinātnieku federācijas interneta vietnē. Tur ierīce aprakstīta �ādi:

Nenogalino�s ierocis, kas iekjauj (1) neiroelektromagnētisku ierīci, kas pielieto skaņas mikroviļņu pārraidi cilvēku vai dzīvnieku galvaskausā pulsēta-modulēta mikroviļņu starojuma veidā, un (2) nedzirdamas ska�ņas ierīci, kas var pārraidīt skaņu tie�i uz cilvēku vai dzīvnieku galvas�kausu. Ievērojiet: skaņas modulācija var būt sublimināli balss vai audio ziņojumi. Viens no V2K pielietojumiem: to iespējams izmantot kā elek�tronisku putnu biedēkli, lai aizbiedētu putnus lidostu apkaimē.3

�ai mikroviļņu skaņas pārraidei ir vēl viens nosaukums - Medūza. Kādu laiku �o projektu finansēja ASV Flote, un bija iecerēts, ka tas būs mikroviļņu skaņas ierocis. �ī pārraides forma ir nedzirdams audio signāls, kas īstenībā ievieto trok�ņus cilvēka galvā.38 Ir izteiktas do�mas, ka to varētu izmantot zemā jaudas līmenī, lai radītu �ukstu, kas ir pārāk kluss, lai to uztvertu apzināti, bet kas varētu cilvēku iespaidot zemapziņā.59

Ir daudzi citi projekti un implikācijas, kā arī �ajā grāmatā neaprak�stīti pielietojumi. Netrūkst arī sazvērestības teoriju vai personisku liecību, kurās runāts par �o projektu ļaunprātīgu izmanto�anu.

Manipulācijas ar prātu

Es neesmu sazvērestības teoriju eksperts, tāpat arī neaizraujos ar sle�penību un prāta manipulācijas teorijām. Darbs mani ik pa laikam novedis pie sastap�anās ar cilvēkiem un vietām, kas ir daudz labāk in�formēti par �iem jautājumiem. Ar pārliecību varu teikt - un jums tas jāsaprot pēc �īs nelielās tūres caur �ādām idejām -, ka atsevi�ķus fak�tus ir vērts paturēt prātā.

Pirmkārt, saistībā ar reklāmas pasauli ir izveidoti un veikti daudzi pētījumi, lai noteiktu, kā un kādos apstākļos vislabāk manipulēt ar cil�vēku uzvedību, tāpat ir pētīts kādiem mērķiem to vislabāk izmantot. Otrkārt, ir tehniskas iespējas kontrolēt cilvēkus, izmantojot da�ādas metodes, kas svārstās no tie�ām un acīmredzamām līdz daudzām sle�penām iespējām. Tre�kārt, visus �os pētījumus joprojām ieskauj liela slepenība. Patie�ām, daudzos gadījumos vairums datu atklājies vienīgi izmeklē�anas laikā pēc kāda ziņu piegādātāja izpaustas informācijas vai iek�ējās informācijas noplūdes. Ceturtkārt, arī ekspertu vidū nav vienprātības par to, kas ir zināms, un to, ko iespējams izdarīt. Atsevi�ķa informācija ir atslepenota, bet melnie plankumi �ajos dokumentos kopā ar visu to, kas aizzīmogots slepenībā, atstāj vietu milzīgam daudzumam diskomforta. Apvienojiet to visu, un noteikti radīsies materiāls vairā�kām sazvērestības teorijām.

Nu mēs esam nonāku�i līdz visa klāsta beigām, izpētot to, cik tālu da�i cilvēki ir ar mieru iet, lai uzzinātu, kā ar mums manipulēt. Pārliecinā��ana, manipulācija un smadzeņu skalo�ana - tā visa ir realitāte - neatkarīgi no tā, vai to dara mūsu mīļotie, tirgoņi vai pati valdība. �īs nodaļas uzdevums bija informēt un papla�ināt izpratni par pārliecinā��anas mākslu. Zinā�anas ir spēks. Informācija ir kritiskais faktors, lai pieņemtu lēmumus, un �ķiet, daudzi cilvēki un grupas vēlas pieņemt �os lēmumus mūsu vietā

Blēdība un nodevība ir tādu muļķu paradumi, kuriem nepietiek prāta, lai būtu godīgiem.

Bend�amin� Franklins

Tagad esam redzēju�i, cik vienkār�i ir manipulēt ar mūsu domām un uzskatiem. No visām aplūkotajām metodēm es savus pētījumus gandrīz 30 gadus esmu koncentrējis tie�i uz subliminālo komunikāciju. Subli�minālā komunikācija varētu tikt izmantota pret mums katru dienu, bet tā sevī slēpj arī lielāko apsolījumu palīdzēt mums piepildīt mērķus un sapņus. �ī iemesla dēļ es uzskatu, ka ir ļoti noderīgi aplūkot �o jomu dziļāk.

Tehniskā nozīmē "subliminālā" ir jebkura komunikācijas forma, kas netiek apzināti uztverta. Mūsu nolūkiem ir atbilsto�as �ādas definīcijas un vārdu lietojuma un nozīmes at�ķirības:

-��� Vārds supralimināls tiek izmantots ar nozīmi "uztverams", lai gan galvenokārt apziņa to neuztver. Tādas asociācijas kā politiķis un zīdai�nis un kontekstuāli secinājumi, piemēram, par to, ko izdarām, redzot politiķi ar bērnu, ir supraliminālās komunikācijas piemēri.

-��� Vārds apak�uztverc attiecas uz kaut ko tādu, kas parasti nav uz�tverams ar apziņu viena vai vairāku aizsardzības mehānismu darbības dēļ. Piemērs ir iegults tabu tēls.

-��� Vārds sublimināls nozīmē kaut ko tādu, ko apziņa nevērtē, patei�coties kādai tehniskai īpatnībai, kas apslēpj to vērtējumam (ja vien sā�kotnēji netiek pielietotas kādas tehniskas atklā�anas spējas), vai retos gadījumos pateicoties zināmiem izmainītiem apziņas stāvokļiem.

-��� Supraliminālā komunikācija ietver ikdieni�ķu sarunu, kurai var piemist zemapziņas elementi, un apak�uztveres komunikācija ietver sava veida manipulāciju, ko reizēm izmanto reklāmdevēji drukātajos medijos. �is abas komunikācijas formas trenētam novērotājam ir pie�ejamas, neizmantojot īpa�a tehniska aprīkojuma palīdzību vai instru�mentus.

-�� Tādā gadījumā subliminālā komunikācija attiecas uz komunikāciju, kas izveidota ar tehnisku palīdzību (tas ir, ar aprīkojumu, instrumentiem vai tehnoloģiju kopumā), kuru apziņa nevar uztvert tie�i - neatkarīgi no novērotāja treniņa vai zinā�anām par �iem jautājumiem. Piemēram, skaņu in�enieris var atmuguriski nomaskēt (atskaņot vārdu, tekstu vai frāzi atmuguriski) ierunātu vēstījumu smagā metāla ierakstā, radot sub- liminālu stimulu klausītājam. �ajā gadījumā in�enieris nespēj apzināti uztvert subliminālo vēstījumu galaproduktā vairāk kā jebkur� cits klau�sītājs, neizmantojot īpa�a tehniska aprīkojuma palīdzību.

Senākos subliminālās komunikācijas pētījumus varētu būt veikusi M. Suslova, kas 1863. demonstrēja iz�ķirtspējas sliek�ņa attiecību pret subliminālo elektrisko stimulāciju. 1894. gadā Dr. med. V. R. Danhems uzrakstīja izcilu komentāru par subliminālo prātu un subliminālo komu�nikāciju, ko pat pēc 100 gadiem da�i cilvēki joprojām uztver kā zināt�nisko fantastiku.1

Savās agrākajās grāmatās "Subliminālā mācī�anās, subliminālā komu�nikācija" un "Domā�ana nedomājot" es aplūkoju lielu daļu pētījumu, kas tika veikti subliminālās komunikācijas jomā pirms Judas Priest prā�vas. Bez strīdiem, kas ieskāva �o lietu (pilna informācija par to atro�dama grāmatās "Domā�ana" un "Izvēles un ilūzijas"; tas pats aprakstīts arī 5. pielikumā), zinātnieki vilcinājās sīkāk izpētīt �o jomu. Patiesībā izturētā vai pārbaudītā rakstā, kas tika publicēts �urnāla Journal of the American Psychotberapy Association annālēs, es argumentēju, ka akadēmiķi attur ambiciozus jaunus studentus no subliminālās komu�nikācijas teoriju izpētes dezinformācijas dēļ, kas ieskauj Judas Priest jautājumu.2 Tāpat es norādīju, ka - pretstatā populārajam akadēmiķu un neprofesionāļu viedoklim - nekādi likumi neaizliedz subliminālo meto�u izmanto�anu uz sabiedrību. Turklāt subliminālo stimulus var veidot ļoti at�ķirīgas tehnoloģijas.3

Tomēr ļoti nesen �ajā jomā tika veikti jauni pētījumi, kas atkārtoti apstiprināja agrākos atklājumus. 2007. gadā kognitīvais neirobiologs Kens Pallers Ziemeļrietumu universitātē demonstrēja, ka apziņā nepa�manītas sejas izteiksmes tiek reģistrētas sublimināli. Kamēr es rakstu �o grāmatu, �ie rezultāti tiek sagatavoti publicē�anai Journal of Cognitive Neuroscience. Izsakoties Pallera kolēģa Vena Lī vārdiem, kuru citē �ārzls �oi interneta vietnē Live Science: "Mūsu rezultāti parāda, ka ar zem�apziņu uztverts draudu signāls, piemēram, mirklīga sejas izteiksme, kas liecina par bailēm, var uzburbuļot un neapzināti iespaidot sociālos vērtējumus un mūsu rīcību."4

Saskaņā ar rakstu, kas tika publicēts zinātniskajā �urnālā New Scientist un ievietots interneta vietnē NewScientist.com, Johans Karremens no Nid�megenas Universitātes Nīderlandē sublimināli pamudināja cilvēkus dot priek�roku konkrētam dzērienam. Karremens izmantoja gan izslā�pu�us, gan vidēji izslāpu�us cilvēkus un viņu priek�ā atainoja 23 sekun�des tūksto�daļas ilgu subliminālu vēstījumu Lipton Ice. Kad viņiem vēlāk tika lūgts izvēlēties dzērienu, abas grupas ievērojami deva priek�roku Lipton Ice zīmola dzērienam, turklāt no izslāpu�o grupas �ādu izvēli veica 80 procenti eksperimenta dalībnieku. �is rezultāts norāda, ka sub�liminālā vēstījuma klātbūtne tiek pastiprināta vai iedarbojas ātrāk, ja pastāv atbilsto�s dzinulis (slāpes).5

2007. gada 26. februārī CBC ziņu reportā�ā no Ontario Kanādā tika ziņots par spēļu automāta izņem�anu no apgrozības, jo tajā esot atainoti sublimināli laimesta attēli: "Da�i psihologi CBC ziņām atklāja, ka spēles laikā sekundes piektdaļu mirgoja laimesta d�ekpota simboli; tas tika da�rīts pietiekami ilgi, lai smadzenes tos ievērotu, pat ja spēlētāji nezināja par vēstījumu." Automātus ra�ojo�ais uzņēmums Konami apgalvoja, ka tā ir tikai "programmatūras kļūda". CBC ziņās piebilda: "Elektronisko spēļu speciālists Horbijs sacīja, ka spēlētāji sūdzas par to, ka ma�īnas ietekmē viņu domā�anu. Viņi nevar precīzi uzrādīt problēmu, bet "tam var būt kāds sakars ar to, kas, pēc viņu domām, jauc viņiem galvu"."6

Pētnieki Jeruzalemes Universitātē pārbaudīja arī subliminālo karogu kā simbolu ietekmi. 2007. gadā viņi ziņoja par saviem atklājumiem �urnālā Proceedings ofthe National Academy of Sciences. Viņi atklāja, ka ar subliminālu "Izraēlas karoga parādī�anu pietika, lai liktu cilvē�kiem pieņemt mērenākus uzskatus".'

Virsraksti 2008. gada martā slavēja gandrīz maģisko Apple logotipa ietekmi uz rado�umu. Profesori Geivens Ficsimons un Taņa �ārtrande no Djūka Universitātes �ajā eksperimentā pievienojās Greinam Ficsi- monsam no Vaterlo Universitātes Kanādā. Subjektiem tika sublimināli rādīti vai nu IBM, vai Apple logotipi (varavīksnes versija), lai pārbau�dītu to abu ietekmi uz rado�umu. Pētnieki pieņēma, ka Apple logotipam būs lielāka ietekme uz rado�umu, jo zīmols tiek asociēts ar rado�umu, un tie�i to viņi atklāja. Laikrakstā Information Week publicētā rakstā autors Tomass Klabērns ievēroja: "Ir skaidrs, ka �ie atklājumi atkal atmodinās interesi par subliminālo mārketingu, jo papildu tests parā�dīja, ka neuztverama pakļau�ana citiem labi pazīstamiem zlmoliem arī izraisīja reakciju subjektos. Piemēram, kad viņiem tika parādīts Disneja kanāla logotips, dalībnieki uzvedās godīgāk nekā tie, kam tika parā�dīts E! Channel logotips."8 (Intereses atdzim�ana? It kā tirgotāji kādreiz būtu pārstāju�i izmantot subliminālo tehnoloģiju!)

2008. gada februārī Channel Ten Austrālijā notika izmeklē�ana par subliminālās reklāmas izmanto�anu mūzikas balvas pasnieg�anas pro�grammā. Liecībās bija apgalvots: "Oktobrī televīzijas raidījuma laikā uz ekrāna pa vidu katrai apbalvojuma kategorijai 1/25 sekundes daļu (standarta subliminālā vizuālā vēstījuma laikposms) mirgoja sponsoru logotipu rāmji. Programmas sponsoru logotipi - Chupa Chups, KFC, Toyota, BigPond un Olay - parādījās arī pirms un pēc katra segmenta."9 Ir viegli saprast, kādu labumu reklāmdevēji cen�as iegūt, to darot.

Apvienotajā Karalistē pētnieku komanda no Universitātes koled�as Londonā izmantoja smadzeņu skenē�anas rezultātus - vizuālus attēlus un funkcionālās magnētiskās rezonanses attēlus -, lai novērotu, kā sep�tiņi cilvēki apstrādā subliminālo informāciju. Viņi novēroja aktivitāti smadzeņu garozas redzes zonā, kad piegādāja subliminālo informāciju "vienkār�a uzdevuma" ietvaros (piemēram, izvēloties burtu H no dau�dzu burtu virknes). Tomēr viņi atklāja, ka apstākļos, kas bija definēti kā "sare�ģītāki", rezultāti nebija tik izteikti.10 Tad rakstā bija norādīts, ka subliminālā reklāma Apvienotajā Karalistē ir aizliegta, bet Savieno�tajās Valstīs joprojām atļauta. Tas beidzās ar komentāriem, kas būtībā apgalvoja �o: labi, nu mums ir fiziski pierādījumi, ka smadzenes ap�strādā subliminālos vēstījumus, - bet tas nenozīmē, ka tās iespaidos uz�vedību. (Patiesi - vai nu jūs tam ticat?)

2000. gadā un 2003. gadā veiktos pētījumos tika atklāts, ka zemap�ziņas kognitīvā apstrāde var izraisīt seksuālu reakciju. Tas var norādīt uz informācijas apstrādes zemapziņas dabas papildu spēku, runājot par subliminālo stimulāciju. Ja tā, tas apliecinātu tikai to, ko aģentūras pē�tījumi acīmredzot atklāju�i jau sen. Saskaņā ar pētniekiem Boutu, Braueru, Everaerdu un Karsdorpu, kuri rakstīja �urnālā Journal of Sex Research: "Vīrie�iem sublimināli parādītas seksuālas norādes veicināja seksuālu mērķu pazī�anu. Bez nepiecie�amības veikt apzinātu novērtē�jumu seksuāli kompetenti stimuli aktivizēja netie�o seksuālo atmiņu un izraisīja seksuālu rekciju."11 Runājot nespeciālistu valodā, pētnieki atklāja, ka, teiksim, sievietes krū�u subliminālā parādī�ana izraisīja sek�suālas reakcijas vīrie�os.

� Pētījumā tika testēta arī sievie�u reakcija uz subliminālu stimulāciju. Rezultāti bija nedaudz at�ķirīgi, tas pats attiecas arī uz pētnieku seci�nājumu: "Lai gan netie�ā informācijas apstrāde sievietēm un vīrie�iem ir kvalitatīvi līdzīga, iespējams, pastāv kvantitatīvas at�ķirības. Izrādās, ka vīrie�i seksuāli ir spēcīgāk motivēti nekā sievietes."12

2007. gada martā Amerikas Psiholoģijas asociācijas Patērētāju psi�holoģijas nodaļas prezidents Jagdi�s Siets paziņoja: "Vienmēr ir pastā�vēju�as domstarpības par cilvēku nostājas maiņu. To jūs nedrīkstat darīt! Jūs drīkstat tikai pamudināt uz attieksmi vai noslieci." �is Sieta apgalvojums tiek citēts interneta reklāmā, kas imitē redaktora rakstu. �ķita, ka viņ� sniedz atbildi uz jautājumu, vai subliminālā reklāma un subliminālās pretaizdzī�anas tehnikas (kas rakstā dēvētas par reklām- trikiem) patie�ām varētu darboties.13 Man uzreiz rodas jautājums: kas gan attieksmē ir tāds, kas liecina, ka ar to nevarētu manipulēt?

Grāmatā "Slepenā pārdo�anas māka" Augusts Bulloks ziņo par pē�tījumu, ko 1982. gadā veicis D�eralds Gorns un kurā ir demonstrēts, ka produkta apvieno�ana ar mūziku var predisponēt pircēja izvēli.14

Būtībā Bulloks savā grāmatā min precedentu patērētāju zemapziņas stimulu ietekmei klasiskās zemapziņas stimulācijas veidā, ko pārdo�māti realizēju�i reklāmisti. Viņ� raksta tā:

Reklamētāji, protams, vēlas slepeni stimulēt mūsu zemapziņu, lai mēs pirktu viņu produktus. Rakstā Wall Street Journal tika citēti uzņēmuma Coca-Cola "komunikāciju izpētes mened�era" izteikumi: "Mēs izvir�zām Pavlovu par mūsdienu reklāmas tēvu. Pavlovs izmantoja neitrālu tēmu un, asociējot to ar jēgpilnu objektu, lika tai simbolizēt ko citu� tie�i to mēs cen�amies izdarīt."15

Esmu pārliecināts, ka man nav jums jāatgādina, kādus centienus re�klāmisti ir pielietoju�i, lai izmantotu subliminālo vēstījumu pētījumu rezultātus. Tomēr jums jāatceras arī tas, ka, izmantojot �īs tehnikas, tiek pārdoti ne tikai produkti. 2000. gada prezidenta vēlē�anās izska�nēja skaļi protesta saucieni par republikāņu reklāmu, jo tika atklāts, ka pār Ala Gora seju izvietots sublimināls vārds RATS (�urkas). Tika sniegti daudzi paskaidrojumi, kas svārstījās no "tā bija nejau�ība" līdz apgalvojumam, ka "RATS ir tikai vārda DEMOCRATS (demokrāti) no�beigums". Viss �is incidents tika padarīts par lielu joku, kad D�ord�s Bu�s pat nebija spējīgs pareizi izrunāt vārdu sublimināls, un jautājums tika noklusināts ar apmēram �ādu komentāru: "Un kas tur liels? Tas ir tikai viens kadrs no visas reklāmas!"

Jums varētu būt interesanti uzzināt, ka tajā pa�ā laikposmā pie manis vērsās kāda slavena politiķa pārstāvis no citas valsts un uzdeva jautājumus par subliminālās reklāmas izmanto�anu. Pēc neilgas saru�nas es devu padomu politiķim izmantot subliminālos vēstījumus tikai tad, ja auditorija ir informēta. Tapat �o tehniku kampaņā varēja izman�tot, lai piesaistītu uzmanību un ievietot reklāmā subliminālu vēstījumu "Noteikti nobalsojiet!". �is teksts tikai iedro�ina balsot, nevis izvēlē�ties konkrētu kandidātu. Politiķis izvēlējās neizmantot nekādus subli- niinālus vēstījumus vai arī vismaz neizmantot manu palīdzību �ādas programmas izveidē.

Bet atgriezīsimies pie RATS reklāmas, kurā tika pārdots prezidents - vai arī notika atpirk�anās no cita kandidāta, ja jums tā labāk patīk. Tika veikts papildu pētījums, lai noteiktu, cik efektīva varēja būt �ī televīzijas reklāma. Psihologs D�oels Veinbergers no Adelfi Universitātes Gārden- sitijā Ņujorkā un viņa kolēģi Drū Vestenna no Emorijas Universitātes Atlantā izveidoja aptauju, kuru izvietoja interneta vietnē. Tajā viņi lū�dza apmeklētājus novērtēt potenciālos kandidātus no to attēliem. Eks�perimenta veicēji mirklīgi atainoja vienu no �etriem burtu komplektiem uz kandidāta sejas: RATS (�urkas), STAR (zvaigzne), ARAB (arābs) un XXXX. Subjekti tika sadalīti grupās pēc burtu komplekta, kuru tie sublimināli uztvēra.

Sids Pērkinss ziņoja par �o pētījumu vietnes Science News Online rakstā ar nosaukumu "Netīrās �urkas: kampaņas reklāma varēja sub�limināli sa�ūpot vēlētāju nostāju" (Dirty Rats: Campaign Ad May Haue Swayed Voters Subliminally). Viņ� paziņoja: "Vārds RATS pētījumā vienlīdz negatīvi iespaidoja gan vīrie�us, gan sievietes. Turklāt dalīb�nieki, kuri identificēja sevi kā republikāņus, reaģēja uz vārdu RATS tikpat negatīvi, kā demokrāti." Turpinājumā �is pētījums parādīja, ka subliminālā ietekme bija spēcīgāka, kad kandidāta attēlu pavado�ie apgalvojumi bija negatīvi.16

�īs grāmatas tap�anas laikā ziņās arvien vairāk parādās līdzīga veida paziņojumi. Televīzijas kanālā KMSP, kas pieder Fux Television un atro�das Mineapolisā/Sentpolā, fonā stāstam par teroristu seksuālu uzbru�cēju parādīja Baraka Obamas seju. Raidstacija apgalvo, ka tā bijusi kāda kļūda. Tāpat D�ona Makkcina un viņa sievas Sindijas sejas nesen tika atrastas iegultas Fox News logotipā. Es uzskatu, ka �ī attēlu kombinā�cija nevar būt nejau�ība - drīzāk katrs no �iem gadījumiem ir sublimi�nālās norādes piemērs. Paskatieties pa�i un izlemiet, vai jūs piekrītat. Ieejiet www.youtube.com un pameklējiet Who's That Hiding Iti My Fox 5 Neivs Logo? (Kas slēpjas manā Fox S News logotipā?).

Savā grāmatā "Subliminālie reklāmas piedzīvojumi erotiskajā mākslā" (Subliminal Ad-Ventures in Erotic Art) Vilsons Braians Kejs stāsta par vairākiem gadījumiem, kad politiķi izmantoju�i subliminālās tehnikas, tostarp zaimojo�u vārdu iegul�anu uz kandidātu plakātiem.1 Sapāro- �anas (asociācijas) vērtība ir acīmredzama, tāpat arī bīstama.

2008. gada martā karsti apspriestā demokrātu kandidāta izvēles procesa laikā virsraksti laikrakstos atainoja, kā senatori Obama un Klintone mētājas ar netie�iem mājieniem par personu noslepkavo�anu un citiem netīriem paņēmieniem. �ī mēne�a laikā izdevumā Newsweek tika publicēts raksts ar nosaukumu "Rases un dzimuma politiskā psi�holoģija" (The Political Psychology of Race and Gender), tā bija sa�runa ar diviem vīriem, kuri tikko kopā bija sarakstīju�i tāda pa�a nosaukuma rakstu �urnālā Law Revietv. Abiem autoriem - Kornelas jurisprudences studentam Gregorijam Parksam un profesoram D�efri- jam Rahlinskim - bija psiholoģijas doktora grādi. Rakstā bija aptverta virkne da�ādu jautājumu, bet �eit atbilsto�s ir citētais pētījums ar no�saukumu "Amerikānis nozīmē "baltais"" (American Equals White). Rahlinskis raksta:

Un tas (pētījums "Amerikānis nozīmē "baltais"") mums parādīja, ka slēptā līmenī cilvēki balto rasi pielīdzina amerikāņu tautībai, savukārt melna ādas krāsa tiek pretstatīta ar amerikāņu tautību. Vēl vairāk - 2008. gada vēlē�anu pētījumi ir parādīju�i: kad dodat cilvēkiem norādi ar Amerikas karogu - subliminālā līmenī, tāpēc ziņojums tiek parādīts tikai sekundes tūksto�daļu, - tam ir tendence likt baltajiem cilvēkiem izrādīt mazākas simpātijas pret Baraku Obamu. Tas liek atgriezties pie jautājuma par to, kāpēc Obamam nav Amerikas karoga piespraudītes, un apsūdzībām par to, ka viņ� neuzlika roku uz sirds, dziedot valsts himnu. �ie jautājumi ir sare�ģīti, īpa�i - apzinoties to, ka da�i oponenti ap�auba viņa patriotismu.18

Ta�u tāpat daudz tika runāts par republikāņu kandidātu Maiku Hakabiju un tā dēvēto subliminālo krustu, kas atradās fonā vienai no viņa reklāmām. Tajā gadījumā krusts patiesībā neizrādījās sublimināls, lai gan, skatītājam koncentrējoties uz viņa seju un vēstījumu, �ķita, ka tas noteikti tāds ir. Daudzi mediju komentāri norādīja: apzinoties Ha- kabija izslavēto uzmanību pret detaļām, ir maz ticams, ka tā bija tikai nejau�ība.

Līdztekus publiskajam noliegumam, ko popularizē cilvēki, kas netic subliminālo tehnoloģiju izmanto�anai un citām prāta zondē�anas vai kontrolē�anas tehnoloģijām, 2007. gadā sabiedrība uzzināja, ka ASV Tēvzemes dro�ības departaments testēja un, iespējams, veica pārrunas, lai iegādātos 2.0. �o ierīci izveidoja Krievijas organizācija, izmantojot ne�laiķa Igora Smirnova un viņa sievas ļeļenas Rusalkinas celmlau�a darbu.

Rusalkina vada Psihotehnoloģijas pētniecības institūtu Maskavā. Sa�skaņā ar �aronu Veinbergeru, kas rakstīja �urnālam Wired, Rusalkina apgalvo, ka viņas ierīce ir "jutīgāka par melu detektoru, un to var iz�mantot lidostās", lai atklātu teroristus. Ierīce pārraida subliminālus attēlus �ķietami nevainīgas datorspēles fonā. "Galvenā tehnoloģija ir tāda, ka teroristi pazīs nevī�īgu terorista attēlu, to pat neapzinoties, un viņus nodos pa�u zemapziņas reakcija uz attēlu."19

Lai gan Smirnovs bija krievu tautības, viņ� kā viens no vado�ajiem cilvēkiem deva ieteikumus FIB Vako Deivida Kore�a aplenkuma laikā (skat. 6. nodaļu). Veinbergere nevilcinās norādīt, ka viedokļi par Smir�nova darbu, Vako notiku�o un Mindreader aparātu dalās. Lai gan rakst�niecei neizdevās iegūt komentārus no Tevzemes dro�ības departamenta, viņa norādīja, ka saskaņā ar iesaistītajām personām līgums ir nenovēr��ams. Citējot D�efu �ēnbaumu, neirobiologu no Merilendas Universi�tātes Medicīnas skolas, pastāv �aubas par to, vai �ī tehnoloģija reāli darbojas. Lai gan "nav �aubu, ka smadzenes spēj uztvert informāciju, kuru apziņa nespēj izpaust vai identificēt", tas nenozīmē, ka ir pie�rādījumi mūsu "spējām izveidot tādu specifiku un jutīguma pakāpi, lai pazītu teroristu".20

To apzinoties, ASV pretterorisma centienu nākotne vismaz daļēji varētu būt saistīta ar subliminālām norādēm, kas atklāj zemapziņas motīvus.

Ir vēl simtiem citu gadījumu, kurus varētu citēt. (Apmeklējiet www. progressiveawareness.org, tur atrodami vēl vairāk nekā 800 piemēri, lai gan datu bāze nav atjaunināta jau vairākus gadus; tāpat varat izklai�dēties un vietnē www.youtube.com pameklēt vārdu "sublimināls".) Pat apzinoties visus pētījumus, daudzi cilvēki joprojām tik un tā apgalvo, ka subliminālās informācijas apstrāde ir joks. Vienā �ādā rakstā, kas tika publicēts kādā �urnāla Real Magick numurā, Tods Stārks sacīja: "Publicētie empīriskie dati, protams, parāda, ka subliminālā audio ietekme ir vai nu ārkārtīgi vāja, vai arī nepastāv. Un vairums �ī efekta teorētisko pamatojumu labākajā gadījumā ir ap�aubāmi."21

Starka raksts ir tikai viens no daudzajiem, kas uzrādās internetā ik�reiz, kad tiek meklēts vārds "sublimināls". Vai subliminālā informācija ir karaļa jaunais tērps no pasakas? Sublimināls - tikai kārtējais joks. Subliminālā informācija - pseidozinātne, kas �ķiet saisto�a cilvēkiem ar ierobe�otām spējām. Jau atkal es citēju grāmatas "Propagandas laik�mets" autoru Pratkanisa un Āronsona teikto: "�oreiz tas bija iesaistīts New Age uzskatos, kas apgalvo, ka cilvēka personībā slēpjas varens spēks, ko iespējams pilnībā kontrolēt ar maģijas, kristālu un sublim- inālu komandu palīdzību."22 Cik brīnumaini labi nostādīts apgalvo�jums - kristāli, maģija un subliminālās komandas. Ja jūs ticat vienam, pēc asociācijas principa jums jāpieņem arī otrs - vismaz uz to tiek norādīts. Tā ir nāve pati par sevi - vai arī tā ir inteliģentas izpētes no�galinā�ana ar izsmiekla palīdzību?

Iespējams, vismaz vēsturiski Skeptical Enquirer ir viskvēlākais vis�zinis, kas uzstāj, ka subliminālā komunikācija nedarbojas, reklāmisti to neizmanto un �īs tehnoloģijas pa�palīdzības pasākumi ir mānī�anās. Bet pat �ajā zinātniskajā �urnālā, kur� savulaik ir �ķietami atmaskojis daudzas lietas, kuru patiesums vēlāk tika pierādīts, nu atzīst, ka pastāv pierādījumi subliminālās stimulācijas izraisītām uzvedības izmaiņām. Tomēr tas notika tikai pēc Judas Priest tiesas.23 Paturiet to prātā, lasot nākamo nodaļu.

Mēs esam aplūkoju�i tikai nelielu daļiņu pētījumu par subliminālo komu�nikāciju. Esmu aplūkojis pētījumu vēsturi savās iepriek�ējās grāmatās.

Mūsdienās eksistē pla�s pierādījumu klāsts, kas atbalsta subliminālās informācijas efektivitāti, turklāt tas turpina krāties. Nākamajā nodaļā izpētīsim da�u cilvēku mēģinājumus apiet likumdo�anu, lai kontrolētu subliminālās komunikācijas ļaunprātīgu izmanto�anu vai vismaz pie�prasītu auditorijas informē�anu.

Par �o tēmu turpinās strīdi. Skaidrs, ka to motīvi ir saistīti ar gandrīz visām pozīcijām, pat ja iemesls ir tikai cilvēka pa�a pētījumu aizsar�dzība. Subliminālo stimulu tēma ne vienmēr ir labi definēta, tā arī nav lineāra, kas ļautu to tie�i izpētīt no ārpuses un iek�puses. Nē, tā vairāk līdzinās pa�ai apziņai. �ī tēma ir dinamiska - process, nepārtraukts pro�cess, kas reizēm ļaujas tie�ai izpētei un reizēm darbojas novēloti. Lai nu kā, jāsaprot, ka tas ir reāls. Subliminālās komandas nav nieki, ma�ģija, New Age kristāli vai kas tamlīdzīgs.

Sods vairs nav modē� jo tas uzstāda morālas at�ķirības starp cilvēkiem, bet demokrātiskam prātam tās �ķiet pretīgas. Mēs dodam priek�roku bezjēdzīgai kolektīvajai vainai, nevis jēgpilnai individuālai atbildībai. Tomass �acs

Vairums cilvēku pieņem, ka pastāv likumi, kas viņus pasargā pret ļaun�prātīgu subliminālās komunikācijas izmanto�anu. Diem�ēl tā nav. Da�ļējs iemesls likumu trūkumam ir neskaidrības ar definīcijām. 1984. gada kongresa noklausī�anās laikā vienīgā reālā panāktā vienprātība liecināja par to, ka jebkuram rakstiskajam likumam vajadzētu pieiet �im jautā�jumam tā, kā to darīja tiesnesis Vaitheds Judas Priest tiesas prāvas laikā, - tas ir, no "informētas piekri�anas" pozīcijas.1

Kongress pieaicināja virkni ekspertu, lai tie liecinātu 1984. gada noklau�sī�anās laikā. Līdztekus daudziem citiem jautājumiem tika apspriesta tēma par cilvēku "mehāniku", kas saistīta ar subliminālās informāci�jas apstrādi. Izplatītākais pieņēmums lielā mērā bija balstīts uz San�francisko Kalifornijas Universitātes pētnieka Bend�amina Libeta darbu; viņ� bija celmlauzis zinātnieks cilvēka apziņas jomā. Ir lietderīgi, lai neteiktu vairāk, aplūkot da�as no �īm liecībām. Subliminālās informā�cijas pētnieka un eksperta Hovarda �evrina iesniegtā dokumentā tika runāts par apziņas/zemapziņas dabu; �ī dokumenta autors liecināja arī

Judas Priest lietā apsūdzības pusē. Vispirms �evrins izdalīja zemapziņu kā piederīgu psihoanalīzei un nevajadzīgu pērējai psiholoģijai. Noņe�mot �o konstrukciju no trases, viņ� izmantoja tie�āku, apstiprināmu pie�eju �im jautājumam. Viņ� sāka ar Libeta darbu:

1967. gadā Libets un citi ziņoja, ka smadzeņu garozā var iegūt somato- sensoriski izraisītu reakciju, ja subjekta āda tiek stimulēta ar zemsliek- �ņa elektrisko strāvu. Lai gan subjekts pastāvīgi ziņoja, ka neko nejūt, izsauktais potenciāls uzrādīja noteiktu smadzeņu garozas reakciju. Smadzenes varēja uzrādīt smadzeņu garozas reakciju, ko cilvēks pats neapzinās.

�evrins turpināja ar apjomīgu tehnisko diskusiju, argumentētu ar sma�dzeņu garozas reakcijas eksperimentiem (smadzeņu reakciju uz stimu�lāciju - informācijas apstrādi), apliecinot, ka pētījumi skaidri parāda:

Ja mēs apvienojam abus Libeta atklājumus - pirmo, kas parāda, ka subliminālā stimulācija izraisa primāru smadzeņu garozas reakciju, un otro, kas nosaka: lai cilvēks kaut ko piedzīvotu apzināti, jāsinhronizē smadzeņu garozas pulss, mēs secinām, ka somatosensoriskie stimuli var tikt reģistrēti smadzeņu garozā bez apziņas līdzdalības un apzināts pieredzējums ir kādas papildu sistēmas funkcija, kurai ir savas noteik�tas īpa�ības.2

Vēlāk Zinātnes un tehnoloģijas komitejas priek�ā �evrins izteica savu viedokli par subliminālās informācijas potenciālo ietekmi uz uzvedību; būtībā viņa atbilde nenorādīja ne uz ko konkrētu. Ta�u Judas Priest lietā �evrins mainīja savu nostāju.3 Ir pieminē�anas vērts, ka līdz tam laikam �evrins varēja argumentēt savu nostāju ar desmit gadiem pē�tījumu un citu atklājumu, uz kuriem viņ� varēja balstīt savu liecību Reno Nevadā.

Arī Ņujorkas Universitātes psihologs Dr. Loids Silvermens 1984. gadā liecināja Kongresa priek�ā. Silvermens izskaidroja subliminālās informācijas apstrādi, balstoties uz psihoterapijas modeļiem par dinamiski domā�jo�o zemapziņu. Darbs ar simbiotiskiem vēstījumiem (saplūsto�iem vēstījumiem) pārliecināja Silvermenu, ka subliminālā informācija var un tie�i iespaido uzvedību.

Lai gan par subliminālo vēstījumu efektivitāti bija at�ķirīgas liecības, likumdo�anas priek�ā palika likumdo�anas un konstitucionālo jautā�jumu problēma - galvenokārt Pirmo Konstitūcijas grozījumu problēma.

Sagatavotā oficiālā formulējumā, kas tika prezentēts noklausī�anās laikā, �urnāls Southern California Law Review aplūkoja �o jautājumu kon�tekstā. Sākotnēji autori aplūkoja �ķietamo subliminālo vēstījumu iz�manto�anu, lai pārdotu koncesijas uzkodas 1957. gadā filmas "Pikniks" (Picnic) laikā. No publiska protesta, ko radīja ar da�ādām uzvedības kon�troles formām saistītas morālās dilemmas, raksts pārgāja pie da�ādajiem viedokļiem. Kopā ar konstitucionāliem un likumīgiem jautājumiem tika daiļrunīgi izklāstītas arī morālās, sociālās un ētiskās problēmas. Rakstnieki atzina grūtības, ko rada "subliminālās uztveres" definē�ana, un galu galā kā vado�o izmantoja �o definīciju:

Process, ar kura palīdzību atsevi�ķiem cilvēkiem un cilvēku grupām var sniegt vizuālo un dzirdes informāciju, viņiem nezinot par to, ka viņi tiek pakļauti �ai informācijai, bet uz kuru viņi selektīvi reaģē.4

Svarīgākais ir tas, ka �ajā definīcijā ietilpst termins reakcija. Citiem vārdiem sakot, bez selektīvas reakcijas informācija netiek uzskatīta par subliminālu stimulu.

Liecības, par kurām ziņoja zinātniskās literatūras pārskats, svārstījās no pla�ām atsaucēm uz Normena Diksona darbu un viņa pētījumiem, kuri skaidri parādīja subliminālās komunikācijas ietekmi uz uzvedību,

līdz sabiedrības pieejai aprīkojumam, kas paredzēts subliminālā satura nodo�anai. Juridiskie eksperti paziņoja, ka subliminālo ierī�u izman�to�ana palielinās un, vēl vairāk, "nesen izgudrotās ierīces tika īpa�i vei�dotas tā, lai to izmanto�ana būtu nenosakāma."5 Viņu secinājumi un ieteikums ir citē�anas vērti:

Norisinās ievērojami strīdi par to, vai �īs tehnikas spēj izraisīt uzvedību vai arī tikai pastiprināt tādu uzvedību, uz kuru cilvēks jau ir predispo- nēts. Tomēr iespējams izdarīt vairākus vispārinājumus par eso�ajiem pētniecības atklājumiem.

(1)�� Cilvēki spēj saņemt informāciju, kas tiek sniegta tādos līmeņos, ko viņi neapzinās, un viņi apzināti novērtēs �o informāciju un reaģēs uz tās saturu, pretojoties negatīvam saturam un atsaucīgāk pieņemot pozitīvo saturu. Tas var liecināt par to, ka cilvēks cenzorē subliminālo informāciju tādā pa�ā veidā, kādā cenzorē jeb novērtē supraliminālo informāciju, - reaģējot iepriek� noteiktā veidā tā, ka ar viņu nav vieg�lāk manipulēt vai mainīt, nekā gadījumā, ja viņ� būtu apzināti uztvēris �o informāciju. Ja tā ir, subliminālā komunikācija nebūtu efektīva sma�dzeņu skalo�anas tehnika.

(2)� Cilvēkiem pirmsapziņas apziņas līmeņos var iemācīt jaunas reak�cijas, un subliminālo informāciju var izmantot efektīvākai problēmu risinā�anai.

(3)�� Efektīvam subliminālam pamudinājumam ne vienmēr nepiecie��ama predisponēta uzvedība vai reakcija un iespējams izraisīt konkrē�tas jaunas reakcijas. �is atklājums atbalsta raizes, ka subliminālā ko�munikācija var likt cilvēkiem darīt kaut ko tādu, ko viņi citādi nebūtu pat apsvēru�i, - ka tā "manipulē", nevis "atgādina".6

Viņu viedoklis turpinās ar vēl trim punktiem:

(4)�� Cilvēki uz subliminālajicm ziņojumiem, kas viņiem uzrādīti vie�nādā intensitātē un ar vienādu laika periodu, nereaģē vienādi.

(5)�� Zināmas personības iezīmes var predisponēt da�us cilvēkus būt vieglāk iespaidojamiem no subliminālajām norādēm.

(6)� Subliminālās komunikācijas efektivitāte zināmā mērā var būt at�karīga no informācijas saņēmēja motivācijas un emocionālā stāvokļa.

Nobeigumā secinājumos norādīts, ka svarīgākais jautājums ir auto�nomijas un privātuma aizsardzība, turklāt eksistē Pirmais grozījums - tiesības uz domu procesu brīvību. Tika meklēts precedents, īpa�i tāds, kas attiecas uz "idejiskā satura būtību kā privātuma aspektu". Vis�beidzot, tika izteikts priek�likums pieprasīt "pilnu izpau�anu par vēs�tījuma izmanto�anu un saturu" - apzinātu piekri�anu.8

Tāds ir pārskats. Ja jūs interesē pilns �īs noklausī�anās at�ifrējums - un tā ir aizraujo�a lasāmviela - lūdzu, sameklējiet norakstu "Subliminālās komunikācijas tehnoloģijas" (Subliminal Communication Tecbnologj), ko izdevusi ASV Pārstāvju palāta.9

Neilgi pēc �īs noklausī�anās ASV Pārstāvju palātas Zinātnes un tehno�loģijas komitejas priek�ā Jutā tika pieņemts likums par apzinātu pie�kri�anu. Bija 1986. gads.

Pēc divdesmit diviem gadiem - lai gan vairāki �tati un pat Savienoto Valstu Kongress bija ieviesu�i likumdo�anu, kas aizliedza subliminālo informāciju sabiedriskās komunikācijas medijos, - nekādi likumi ne�tika pieņemti. 1986. gadā Jūtas Pārstāvju palātas pārstāvis Frensiss Merils ieviesa likumu, kas aizliegtu subliminālo komunikāciju bez ap�zinātas piekri�anas. Citiem vārdiem sakot, tie�i tāpat kā restorānos bija prasība izvietot paziņojumus par mikroviļņu krā�ņu izmanto�anu, pie�mēram, mazumtirgotājam, kur� izmanto pretaizdzī�anas "subliminā- los paziņojumus", būtu jāinformē tie, kuri varētu dzirdēt �īs audio programmas. Visticamāk, arī smagā metāla grupām, kuru mūzikā tiek izmantoti sublimināli paziņojumi, būtu jāizvieto atbilsto�i brīdinājumi, un tas pats būtu jādara ari citiem �ādas komunikācijas izmantotājiem.

Es biju iesaistīts �ajā likumdo�anas procesā, tāpat arī mans bizness. Tolaik biju viens no vadītājiem radio sarunu �ovā un mēs ar darbinie�kiem pārraidījām �o diskusiju radio viļņos. Es uzskatīju, ka likumam par apzinātu piekri�anu ne tikai ir jēga, bet tad un tagad tas likās vienīgais likumīgais paņēmiens, kuru bija iespējams izmantot un kas neierobe�o konstitucionālās brīvības. Kad vērsāmies pie Jūtas Pārstāvju palātas komitejas, iespējams, man nevajadzēja būt tik pārsteigtam, ta�u es atceros, ka biju gandrīz �okā par lielo skaitu profesionāļu, kuri pār�stāvēja da�ādas intereses, tostarp reklāmas aģentūras, un bija ieradu��ies, lai uzstātos pret likumdo�anu. Mēs domājām, ka lokālais lēmums acīmredzot ir gan nacionālas, gan pat starptautiskas nozīmes.

Runasvīri no Ņujorkas argumentēja, ka likumdo�ana nav vaja�dzīga - neviens �o tehniku neizmanto, tā ir pārāk dārga un nedarbojas. Komiteja noklausījās abas puses, un mans birojs un pārējie centās to vismaz ietekmēt nosūtīt �o jautājumu pilnajai palātai balsojumam.

Komiteja apstiprināja piedāvāto likumu Palātas izskatī�anai, bet palāta nobalsoja pret. Līdz pat �im laikam joprojām neeksistē likumīga aizsardzība pret subliminālu ielau�anos cilvēku privātajā dzīvē.

Subliminālās komunikācijas ierī�u izmanto�anai nav likumdo�anas no�teiktu ierobe�ojumu. ASV Patentu birojs ir apstiprinājis vairāk nekā 100 patentus, un mans patents ir tikai viens no tiem. Da�as no �īm ierīcēm pievieno subliminālu saturu apkārt eso�ajām fona skaņām; da��as ieraksta specifiskus skaņas �ablonus vai skaņas celiņus, savukārt citas ievieto vizuālo vai audio materiālu un projicē to ar līdzīgiem me�dijiem, piemēram, televīziju. Ir ierīces, kas pievieno subliminālu saturu mūzikas sistēmām veikalos, un aparatūra, kas izmanto attēlu uzplaik�snījumus uz jebkā un ko var kontrolēt atbilsto�i gaismas stiprumam, piemēram, jaudai vatos; citas ierīces automātiski pielāgojas gaismas stiprumam telpā, pārraidot subliminālo informāciju nedaudz vājākā jaudā un vēl, un vēl� tik daudz ierī�u un nekādu likumu, kas sodītu par to bezatbildīgu izmanto�anu.

Federālo komunikāciju komisijas (FCC)* kodifikācija neaizliedz sub�liminālā satura ievieto�anu. Būtībā tas ir brīdinājums pārraidītājiem (pilnvarotas personas man ir teiku�as, ka tehniski FCC varētu atņemt pārraidītāja licenci par tā pārkāp�anu), bet tas atkal ir atklā�anas jau�tājums. Piemēram, kad televīzijas stacija pārraida rota|lietu reklāmu ar sublimināliem vēstījumiem, kas pasniegti nedaudz asinhroni, apslēp�tais virziens kļūst acīmredzams: "Pasaki mammai, lai nopērk tūlīt." Norūpēju�ies pilsoņi sūdzējās, bet visi noliedza, ka būtu izveidoju�i �o vēstījumu.

Ja mēs nespējam to atklāt, tad ko darīt tālāk? Citiem vārdiem sakot, bez soda apraksta krimināllikumā viss nonāk līdz sadarbībai. Tas, ko tehniski ir iespējams izdarīt un kas praktiski tiek paveikts, parasti nav viens un tas pats. Mēs zinām, ka tikko apspriestās reklāmas gadījumā nekas nenotika. Kad Bu�a kampaņa atzina, ka RATS (�URKAS) vārdā DemocRATS (demokrāti) ir apzināta rīcība, netika pieņemti nekādi likumīgi mēri.

Jūs, iespējams, jūtaties silti un ērti, domājot, ka likumi nepieļauj ielau��anos jūsu personīgajās domās, bet īstenība ir glu�i citāda - vismaz praksē.

Satraukums par subliminālās komunikācijas izmanto�anu ir mainījies kop� 1953. gada. Noraizēju�ies cilvēki ir pieprasīju�i stingru kontroli un ir izvirzīti daudzi likumprojekti. Neviens nav ticis apstiprināts.

Par spīti daudzu cilvēku centieniem piecdesmit gadu garumā, neek�sistē nekādi likumi, kas kontrolētu subliminālo komunikāciju. Līdz 1990. gadam nebija noticis neviens precedents, lai saskaņā ar Pirmo grozījumu pasargātu subliminālo komunikāciju kā runas brīvību. �ķiet, �ī 18. gadsimta dokumenta nevienam neizdevīgā interpretācija ir sa�kauta. Tā joprojām var likt �ķēr�ļus nākotnes likumdo�anai.

Subliminālās komunikācijas regulē�ana izvirza daudzas problēmas. �ādas regulē�anas izveide var izrādīties gan apgrūtino�a, gan dārga, tur�klāt regulē�anas mēģinājumi parasti ir izgāzu�ies.

Pētījumu mērķis ir ieraudzīt to, ko visi ir redzēju�i, un domāt to, par ko neviens cits nav iedomājies.

Alberts Sent-DjOrdji

Viens no iemesliem, kāpēc subliminālo komunikāciju ieskauj tik daudz strīdu, ir tas, ka tās radī�anai tiek izmantotas at�ķirīgas metodes. Tirgū ir arī daudz subliminālo audio pa�palīdzības programmu, kuras vien�kār�i nedarbojas, jo to izveides procesā ir pieļautas nopietnas kļūdas, piemēram, apgalvojumi otrajā personā (nevis pirmajā personā) un tādi vēstījumi, kas ir tik tālu zem primārās nesēj frekvences, ka visām praktiskajām vajadzībām tie vienkār�i neder.

Es uzskatu, ka subliminālās pa�palīdzības programmas ir da�i no spēcīgākajiem pieejamajiem prāta treniņa instrumentiem, tāpēc gribu padalīties ar jums teorijā, kas veido manas lnnerTalk (iek�ējā runas) programmas.

Manos pētījumos ir novērtēti audio subliminālie vēstījumi, izman�tojot īpa�u metodi, kuru es pirmo reizi patentēju 1988. gadā. Tā ir pazīstama kā "Teilora metode" (vai - patentā - kā "Visu smadzeņu sub�liminālā metode") un nu bie�āk tiek dēvēta par lnnerTalk; tā nedaudz at�ķiras no citām audio metodēm. Tas nenozīmē, ka nav citu audio meto�u, kuras varētu darboties, drīzāk es vēlos nodalīt �o tehnoloģiju no tām, kas iekļautas Ērika Spangenberga pētījumā "Etiķe�u efekts" (Effect of Labels) un kas tika pasniegts kā pierādījums, ka subliminā�lie audio vēstījumi Judas Priest lietā nedarbojas. Turpinājumā snieg�u īsu pārskatu par pētījumu, ta�u pilns apraksts ir atrodams grāmatā "Izvēles un ilūzijas".

�ajā pētījumā doktorants izveidoja pētniecisku projektu, izmantojot subliminālās ierakstu lentes no pieciem da�ādiem uzņēmumiem. Len�tes bija divu veidu: viena, lai uzlabotu atmiņu, un otra, lai paaugsti�nātu pa�cieņu. Tomēr etiķetes tika samainītas, lai uz pa�cieņas lentēm būtu lasāms "Atmiņa" un otrādi. Pēc pārbaudes perioda beigām tika novērtēti dalībnieku īstie uzlabojumi. Tie, kuri domāja, ka atskaņo atmiņas subliminālos vēstījumus, ziņoja par atmiņas uzlabojumiem, un tie, kuri ticēja, ka klausās pa�apziņas vēstījumus, ziņoja par pa�augstinātu pa�apziņu. Instrumenti nevarēja identificēt statistiski nozī�mīgas izmaiņas nevienā no gadījumiem. �ajā brīdī ir atbilsto�i paziņot par noteiktu etiķetes ietekmi, bet - kā ir ar subliminālās komunikāci�jas reālo efektu?

Visi pieci uzņēmumi, kas bija izdevu�i lentes, apgalvoja, ka savām programmām izmantoju�i da�ādas metodes un vēstījumus - gan otrajā, gan pirmajā personā. Audio analīzē neizdevās reģenerēt vēstījumus ne�vienā no programmām. Da�i uzņēmumi izmantoja �aubīgus apgalvo�jumus un citos veidos radīja materiālu, kas padarīja vienu produktu at�ķirīgu no cita. Visus rotāja etiķete "sublimināls", bet tas noteikti nenozīmēja, ka tie bija vienādi.

Tāpēc mēs neskatāmies uz zinātnisku pētījumu ar viēnu mainīgo. Mēs jaucam kopā daudzus mainīgos un izdarām vienu secinājumu - un tā vienkār�i nav nopietna zinātne!

Bet atgriezīsimies pie innerTalk. īsi aprakstot, �ī metode maskējas ar uz priek�u ierunātiem vēstījumiem vienā kanālā un atmuguriski izru�nātiem vēstījumiem pretējā kanālā. Kanālu diferenciācija ir virzīta uz smadzeņu puslodēm saskaņā ar to primāro informācijas apstrādes uz�devumu. Tas nozīmē, ka tiek izmantota ierīce, kas pārveido audio sig�nālu elektriskajā, ieraksta divus audio signālus kā elektriskos signālus un ieslēdz tos precīzā pieaugo�ā proporcijā. �ādā veidā subliminālā vēstījuma signāla stiprumu var padarīt daudz lielāku nekā parastajās apslēp�anas procedūrās, kur subliminālais vēstījums var būt tikai 60 līdz 80 decibelus zem primārās nesēj frekvences (ārējā skaņas �ablona, līdzīga veida kā okeāna skaņas, mūzika, burbuļojo�s strauts un tam�līdzīgi).

Izmantots iepriek� aprakstītajā veidā, signāla stiprums ir lielāks, tādēļ patie�ām vairums klausītāju ziņo, ka dzirdēju�i kaut ko līdzīgu attā�lām balsīm, bet nevar saprast, ko tie�i tās saka. Tie�i tāpēc da�i kritiķi manu darbu ir dēvēju�i par "nesubliminālu".

Kanālu diferenciācijas izmanto�ana padara iespējamu dihotisko nodo�anu, kas vienu vēstījumu parastajā runā piegādā pa labo kanālu, kur� paredzēts kreisajai puslodei; �is vēstījums ir pieļaujo�s, piemē�ram, "ir labi būt labam". Tajā pa�ā laikā pa kreiso kanālu tiek pārraidīts autoritatīvs vēstījums, kas tēmēts uz labo puslodi (vairumam labro�u), piemēram, "es esmu labs".

Sākumā es teoretizēju, turklāt arī pētījumos bija atklāts: ja cilvēki vienkār�i pasaka sev: "Es esmu labs!" - kreisā puslode, kurā mitinās loģika, spriestspēja un daudzi aizsardzības mehānismi, atbildēs ar kaut ko tādu: "Jā, kā tad. Labs, bet kam?"

Subliminālo vēstījumu mērķis ir apiet kritisko apziņu un instruēt iek�ējo runu. Tas ir, mēs vēlamies, lai vēstījumi/apstiprinājumi nāktu no iek�puses uz āru. Mēs pie�ķiram lielāku ticamību mūsu pa�u, nevis citu cilvēku domām, tāpēc �ī metode patie�ām var iemācīt optimismu un pielikt punktu destruktīvajai iek�ējai runai, kurai tik daudzi cilvēki atļauj ierobe�ot savu pasauli.

Būtībā tas apkopo lnnerTalk tehnoloģiju, bet vēl aplūkosim da�us pētījumus, no kuriem es atvasināju savus secinājumus. Ja jūs neinte�resē pētījumu tehniskie aspekti, varat izvēlēties pār�ķirt �o sadaļu un iepazīties ar da�iem no neatkarīgajiem pētījumiem un rezultātiem, kas iegūti, izmantojot lnnerTalk, un norādīti �īs nodaļas beigās.

lnnerTalk vienlaikus pārraida parasto un reverso runu, ko no�ķir ka�nālu diferenciācija un kas tiek piegādāta skaņas līmenī skaņas informā�cijas robe�as frekven�u joslas platumā. Informācijas piegāde norisinās ārpus fāzes. (Abi skaļruņi nevis kopā grū�, bet var grūst un vilkt. Visas tehniskās detaļas ir pieejamas ASV patentā numur 5 170 381.) �ī me�tode ļauj viegli noteikt subliminālo vēstījumu ar mājas stereo aprīko�jumu. Atskaņojot ierakstu parastā veidā, klausītājs �o informāciju nepamana. Kā redzēsiet �īs nodaļas beigās, daudzi neatkarīgi pētnieki ir demonstrēju�i, ka �ī metode ir efektīva da�ādos apstākļos (Ro�e, 1993'; Plante, 19932 ; E�lijs, 19933 ; Izaks, 19914 ; Pelka, 19915 ; Kruse, 19916 ; Golbraits un Bārtons, 19907 un Reids, 19908 ). �o sarakstu es varu pa�pildināt ar maniem personiskajiem pētījumiem, dubultaklajiem un klī�niskajiem (Teilors, 19869, 199010 un 199111 ). Tā ir tikusi dēvēta par "nesubliminālo" metodi (Mūre, 1990).12 Citi to izmantoju�i, lai atbal�stītu subliminālo teoriju (Urbāns, 1992).13

�ī metode attīstījās no mana darba laboratorijā, kas sākās 1982. gadā. Daudzi priek�stati ir atvasināti no smadzeņu lateralitātes un puslo�u darbības pētījumiem, kas uzlūkoti caur Karla Pribrama hologrāfisko modeļu prizmu.14 1987. gadā es publicēju savu pirmo metodes ap�rakstu, ko pēc tam arī patentēju. Profesors Pēters Kruse no Brēmenes Universitātes nodēvēja to par "Teilora metodi", lai nodalītu no citām subliminālajām tehnoloģijām un paziņoja: "Teilora metode darbojas!"15 Nepublicētā dokumentā es izvirzīju spoguļraksta informācijas ap�strādi (MIP) kā darba modeli, lai aprakstītu sava patenta galveno elementu.16 Pētījumi ir parādīju�i, ka smadzenes var apstrādāt doto informāciju reversā.17 Oriģinālā teorija lnnerTalk būtībā aplūkoja kaut kādā ziņā reversu informācijas uztveri - kā analoģisku "statenisku" vizuālo informāciju, kas pasniegta apgrieztā veidā.

Turpinājumā iepazīsimies ar lnnerTalk izveides vēsturi un diskusiju par �īs metodes teorētisko un mehānisko dabu.

Patiesībā mans pētījums par informācijas apstrādi aizsākās tirdznie�cības nozarē, bet pirmais ieskats smadzeņu darbības mehānismā notika obligātajos kursos koled�ā. Pats par �o tematu saku interesēties tikai tad, kad mana vecākā meita And�ela sāka iet skolā.

And�elai bija grūtības, un viņas pirmās klases skolotāja nodēvēja viņu par dislektiķi. Viņas disleksija �ķita mērena un tāda, kuru varētu pāraugt. Mēs strādājām ar viņu, lai palīdzētu to pārvarēt.

Viņa kopēja burtus un skaitļus no priek�ā uzrakstīta piemēra, bet bie�i veidoja da�ādus �o simbolu spoguļattēlus. Tas mani satrieca, jo ko tādu es varēju izdarīt vienīgi ar grūtībām. Mani īpa�i ieintriģēja S burti, jo tie bija nevainojami.

9. attēls

Kad strādāju ar And�elu, kļuva acīmredzams, ka viņas rokas un acs izvēle mainīja - kaut vai nedaudz - reverso simbolu raksturu viņas rakstībā. Aizverot acis vai pamainot roku, mainījās simboli un da��ādās kļūdas. Ar laiku viņa izauga no savas disleksijas un es zaudēju interesi par �o tēmu. Es saglabāju da�us savus pierakstus, bet turpi�nāju nodarboties ar citiem jautājumiem.

1981. gadā es apmeklēju Harija Āronsa vadītu hipnozes kursu �ikāgā. Harijs empātiski apgalvoja, ka smadzenes apstrādā informāciju, zināmā mērā kūleņojot. Viņ� apgalvoja, ka tam patiesībā jānorisinās kādā fiziskā smadzeņu apgabalā, un pielīdzināja �o darbību spēļu kauliņu metējam. Viņ� aprakstīja �o kūleņo�anu kā daļu no procesa, ko pats dēvēja par "zemapziņas domā�ana". Tādējādi vārdi - un pat burti vārdos - sajaucās, apgriezās otrādi un samaisījās. �ī sajauk�anās pa�rasti norisinās pilnībā neapzināti.

Sajauk�anās procesa rezultātā vārdi var pārkārtoties citos teikumos, kas var pilnībā mainīt apgalvojuma nozīmi. Teikumu konstrukcija jā�veido rūpīgi, lai izvairītos no nevēlamām transformācijām. Mani īpa�i ieinteresēja �is viedoklis.

Aronss izmantoja apgalvojumu piemēru. Smēķē�anas apjoma sama�zinā�anai paredzēts apgalvojums var būs apmēram �āds: "Es uzskatu, ka ar 10 cigaretēm dienā man ir vairāk nekā pietiekami." Āronss iero�sināja, ka �ī �ķietami noderīgā frāze var pārveidoties uz �ādu: "Es uz�skatu, ka ar vairāk nekā 10 cigaretēm dienā man pietiek."

�ī ideja �ķita savāda. Man nebija iemesla neticēt �im vīram. Tomēr mani nodarbināja tas, kā un kāpēc smadzenes funkcionēja �ajā procesā. Es sāku uzskaitīt saistīto korespondenci starp pieņemtajām teorijām un informācijas apstrādes modeļu un redzamās pasaules anomālijām.

Smadzeņu puslo�u atspoguļo�ana

Līdz 1984. gadam es biju kļuvis pārliecināts, ka smadzeņu puslodes funkcionāli atspoguļo viena otru daudzos līdz �im neizpētītos aspek�tos. Tajos noteikti ietilpa mācī�anās procesi, kas saistīti ar loģikas un spriestspējas attīstību (īpa�i emocionālās orientācijas), kā arī valodas un matemātikas problēmas (īpa�i trīsdimensiju matemātiskie modeļi).

1985. gadā es saskāros ar grāmatu "Hologrāfiskā paradigma un citi paradoksi" (The Holographic Paradigm and Other Paradoxes). Karla Pribrama un Deivida Boma darbs mani piesaistīja.18 �ķita, ka pasaules fizika atbilst smadzeņu mehānikai un pat metafizikai. Pēk�ņi - vismaz manā - uzmanības lokā nonāca smadzeņu puslo�u atspoguļo�anas modelis. Manī auga pārliecība un intuitīva skaidrība, ta�u man nebija ne jausmas, kā to objektīvi nodemonstrēt. 1987. gadā pārgalvīgā jūtu uzplūdā es ievietoju ideju par hologrāfisko informācijas apstrādi savā grāmatā "Subliminālā mācī�anās: eklektiska pieeja".

Kā apgalvoju jau iepriek�, daudzi Teilora metodes teorētiskie pamati ir atvasināti no smadzeņu puslo�u lateralizācijas un darbības pētījumiem, kā arī aplūkoti caur Karla Pribrama hologrāfiskajiem modeļiem.19 Viņ� izteica priek�likumu, ka smadzenes atmiņu uzglabā hologrāfiski un ar rezonējo�u modulētu frekven�u palīdzību. Deivida Boma piedāvātajam fiziskā Visuma hologrāfiskajam modelim ir līdzīga struktūra.20 Holo�grāfiskais MIP modelis varēja izskaidrot atmiņas uzglabā�anas anomā�lijas, kā arī nespēju atgūt atmiņu vai rast tai pieeju. Tas acīmredzami pierādās pārlieku lielas stimulācijas gadījumos, piemēram, tādos, kas demonstrēti klasiskajos B. F. Skinera "gudrās labirinta �urkas" ekspe�rimentos.21

�ajā gadījumā atbilst arī paralēli apstrādāto modeļu koordinācija, kas novērota pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) skenē�anas analīzē, kuru aplūkoju kā holonomisko informācijas apstrādi.22 PET skenē�a�nas analīze precīzi nosaka stimulācijas epicentrus. No �iem epicentriem, kas atbilst un veido daļu no novērotās puslo�u asimetrijas, stimulāci�jas informācija izple�as frekven�u modulācijas ceļā. Ir iespējams, ka �ī uzglabā�anas sistēma ple�as pat tālāk par smadzenēm, iesniedzoties tajā, ko dēvē par "nulles punkta lauku". Teorētiski �is lauks ir vienojo��ais spēks, kas veido Visuma potenciālu un eksistenci. (Kā interesantu lasāmvielu un papildu informācijas avotu skat. Linna Maktagarta grā�matu "Lauks" (The Field).)23

MIP modelis ir atvasināts no darba ar puslo�u asimetriju. Agrīnais darbs ar atdalīto smadzeņu puslo�u pacientiem demonstrēja izteiktas at�ķirības smadzeņu garozas puslo�u funkcijās attiecībā pret dominē�jo�o (D) un nedominējo�o (ND) puslodi.24

Līdz 1980. gadu sākumam psiholoģijas literatūra bija pārpilna ar aprakstītām funkcijām, kas diferenciēja D un ND nodalījums. Tipiskiem labro�iem ar D parasti tiek apzīmēta kreisā puslode un ar ND - labā puslode. �ajos nodalījumos milzumdaudzi uzdevumi ir piesaistīti pri�mārajām puslo�u funkcijām. Parasti uzdevumi tika iedalīti lineāri- deduktīvajos un ge�taltu-holistiskajos procesos. Smadzeņu puslodes uzrāda izteiktu anatomisku at�ķirību, jo demonstrē līdzvērtīgi izteiktas funkcionālas at�ķirības, kā secināja E. Zaidels.25 Tikko minētās diho- tomijas demonstrē �o dalījumu.

Zaidels attēlo abu puslo�u runas un valodas funkcijas, D lietojot pie�augu�a cilvēka smadzenēm un ND - trīs līdz se�us gadus veca bērna smadzenēm.26 S. Blum�teins un V. Kūpers demonstrēja, ka ND puses aktivitāte palielinājās, pastiprinoties cilvēka runas intonācijai.27 E. Ross apgalvo, ka aizmugurējā ND puslode ir atbildīga par intonācijas iz�pratni, savukārt priek�ējā ND puslode kontrolē runas veido�anu.28

Viens no puslo�u funkcionālās specifikas pionieriem ir Roberts Orn- �teins, kur� pētīja puslo�u asimetriju un tās saistību ar apziņu. Viņ� uzskata, ka cilvēka augstākās funkcijas izpau�as vienīgi abu puslo�u attīstības gadījumā. Viņ� izvirzīja ideju, ka Rietumu sabiedrība liek tik lielu uzsvaru uz D puslodi, ka tās spēju aptvert "veselumus" ir aizstājusi fragmentācija.29 (Jāpiebilst, ka daudzas Orn�teina sākotnējās idejas par puslo�u īpatnībām laika gaitā ir mainīju�ās, ta�u tas ir noticis precizi�tātes ziņā, nevis no vispārīgas perspektīvas).

Citiem vārdiem sakot, meklējot koka lapas, mēs esam pazaudēju�i me�u un pametu�i novārtā visu pasauli par labu redukcionistiskai detaļu izpētei un novērtē�anai. Orn�teins sākotnēji identificēja �o dihotomiju kā pielīdzināmu at�ķirībām starp Austrumu un Rietumu domā�anas stiliem.30

M. Fērgusona atklājums demonstrēja, ka dzirdes lateralizācijai ir liela nozīme bērnības disleksija. Fērgusons ziņoja no Kjelda Johansena darba, ka "jaunie�i, kuri nespēj lasīt, uzrādīja daudz vājāku noslieci uz labo ausi, kas ir saistīta ar verbāli dominējo�o labo puslodi".31 �ī informā�cija nav nekas jauns. Tomēr Johansens to izmantoja, lai apstiprinātu agrāko darbu. Viņ� ierosināja, ka jau sen ir bijusi nepiecie�ama �īs izpratnes jomas koncentrēta papildu izpēte.32

Disleksija bija viena no pirmajām jomām, kas tika pētīta, izmanto�jot dihotiskas (vienas vai otras) klausī�anās procedūras.33 Līdzīgi da�rīja arī subliminālajās prezentācijās, kas tika lateralizētas, izmantojot tahistoskopisko tehnoloģiju (tajā tiek izmantots aparāts, kas īslaicīgi uzrāda vizuālus stimulus un tiek izmantots, pētot mācī�anos, uzma�nību un uztveri). Lai gan �is darbs joprojām ir strīdīgs, tas pamudināja S. Springeru un G. Doi�u secināt, ka zināmām puslo�u asimetrijas īpat�nībām ir loma disleksija.34

Tāpat Springers un Doi�s pārskatīja datus par dislektiķu anatomis�kajām asimetrijām un atklāja pozitīvu korelāciju starp to, kura roka ir vado�ā, puslo�u asimetrijām un disleksiju. Tomēr viņi brīdināja pārlieku nevispārināt un ierosināja: "[Smadzeņu asimetrijas] virzienmaiņa mij�iedarbojas ar citiem faktoriem, izraisot disleksiju."35

Semjuels T. Ortons izvirzīja ideju, ka lasītnespēja (disleksija) ir D pus�lodes "nespēja dominēt".36 Viņ� pieņēma, ka vāja smadzeņu dominance izraisa disleksiju. Lai gan pētnieka sākotnējais modelis neatbilda zināt�niskās precizitātes kritērijiem savā vispārinājumā par visu disleksiju cēloni, tomēr tas piedāvā funkcionālu mehānisku modeli, kura kļū- dainums vēl nav pierādīts. Iespējams, da�i no Ortona pieņēmumiem ir nomaldīju�ies, bet pa�a modeļa dzīvotspēja saglabājas. M1P paradig�mas kontekstā �ī at�ķirība kļūst pat vēl svarīgāka.

Ortons puslo�u asimetriju galvenokārt pētīja disleksijas un stostī- �anās jomās. Viņ� domāja, ka �o disfunkciju izraisa puslo�u sacensība par runas kontroli. Viņa informācijas apstrādes un puslo�u asimetrijas modelis pieņēma, ka mēs attēlojam vizuālo informāciju "pretējos virzienos divās puslodēs".37 Ortons izvirzīja ideju, ka ar kājām gaisā uz pareizo pus, vizuālā korekcija mehānisk, ir atspoguļo�anas process (skat. 10. attēlu).38

Attiecīgi precīzāks MIP hologrāfiskā modeļa vizuāla.s atainojums paradīts 11. attēlā.

Ortons izveidoja apzīmējumu strepbosimbolija, lai raksturotu stā�vokli, kad atspoguļo�anas process �ķita nepietiekams vai tā nebija vis�pār, jo pastāv "pietiekami attīstīta smadzeņu dominance� kad viena puslode ir normāli orientēta un otra - apgriezta otrādi".39

Stimuls

/ \

KAĶIS

Deivids Outss uzstāj, ka jebkurai runai ir jēgpilns reverss. Acīmredzot zemapziņa spēj �ādi komunicēt. Se�u gadu laikā viņ� pedantiski vāca ierakstus un apgrieza tos otrādi, lai analizētu reverso runu. Viņ� atkār�toti novēroja jēgpilnus reversus, kas parasti papildina vai runā pretī uz priek�u vērstās runas saturam. Tāds apgalvojums kā "es beidzu darbu un devos uz pārtikas veikalu" var saturēt komplementāru vēstījumu, pie�mēram, "maizes klaips". �ādi reversi pievieno informāciju, kas atbilst uz priek�u vērstajam vēstījumam. Pretrunīgs ziņojums var pavēstīt "ienīsti to", lai gan uz priek�u vērsts apgalvojums ir "tas ir patie�ām normāli."40

Arī es esmu saskāries ar �o parādību. 1984. gadā es pārbaudīju ierakstus no melu detektora pārbaudes; �is darbs bija saistīts ar ma�nuālu audiolentes apgrie�anu otrādi uz len�u magnetofona atskaņo�a�nas galviņām, cen�oties izolēt specifisku reakciju. Kad atskaņoju lenti reversā, izdzirdēju vārdu melis. Tas tika izteikts skaidri, un vēlāk citi vienkār�i demonstrēja to pa�u. Klausoties ierakstu normālā virzienā, pārbaudāmais vienkār�i teica: "Nē!" Reversā �is "nē" saturēja vārdu "melis". Diagrammas skaidri demonstrēja satraukumu, kas norāda uz apmānu. Vēlāk pārbaudāmais apstiprināja �o apmānu atzīstoties. Ja Outsam bija taisnība, �is incidents nebija nejau�ība.

Outss ziņoja, ka līdztekus reversa fenomena izmanto�anai krimi- nālizmeklē�anā, terapeitiem ar ieraksta palīdzību bija izdevies atrast pacientu traumas. Vienā no piedāvātajiem piemēriem bija stāstīts par sievieti, kura devās pie terapeita tādu iemeslu dēļ, kuri būtiski at�ķīrās no seksuālas izmanto�anas, kas atklājās, noklausoties viņas runas ierakstu reversā.41

Mums vissvarīgākais ir tas, ka Outss atskaņoja lentes uz otru pusi, samazinot ātrumu par aptuveni 20 procentiem. Skaņas, kuras bērns rada stadijā starp zīdaiņa bubinā�anu un jēgpilnu runu, reversā satu�rēja tādas frāzes kā "Tētis spēlēsies?", "Mamma mājās?" un tā tālāk.42 Acīmredzot - pirms iemācāmies runāt, mēs radām reverso runu. Vairums no mums rada �o reversu labajā puslodē. Kā minēts iepriek�, manis apkopotie klīniskie dari atbalsta �o hipotēzi.43

Es pavadīju vairākus gadus, veicot balss stresa analīzi, meklējot mikrotremora klātbūtni, kas eksistē apmēram astoņos ciklos sekundē. Tas pastāv tik ilgi, kamēr autonomā nervu sistēma darbojas relatīvi bez stresa. Iestājoties satraukumam, mikrotremors izzūd. Daudzreiz "no�devīgā balss aizlū�ana" atgadās satraukuma brī�os. Kreisā puslode ievēro teikuma struktūras, tempa, vārdu izvēles, loģikas noteikumus� bet vai labā puslode veido runu ietekmējo�o struktūru?

Tāpat kā runa norāda uz puslo�u starpspēli, grafoloģiskais (rokrak�sta) reverss pieprasa līdzīgu izskaidrojumu.44 Literatūrā par hipnozi un parapsiholoģiju bie�i ir ziņots par atmugurisko rakstī�anu. Turot �ādu rakstu pie spogu|a, to var skaidri izlasīt. Transa laikā kreisās pus�lodes aktivitāte pazeminās un �ķiet, tas ir vēls viens smadzeņu virzien- maiņas piemērs. Vai kritiskais prāts (kreisā puslode) ir nenoteikts? Reliģiskas pielūgsmes vai emocionālas katarses laikā daudzi cilvēki ir runāju�i mēlēs. Cik lielā mērā tas patiesībā ir saistīts ar runas virzien- maiņu, kā to piedāvāja Outss?45

Runas virzienmaiņas implikācijas, kuras ir radu�ās, runātājam par tām nezinot (vismaz ne apzināti), ir ārkārtīgi satrauco�as, turklāt at�bilsto�o novērojumu saraksts arī ir ļoti gar�. Pirms Outsa atklājumu noklausī�anās es uzlūkoju reversās runas informāciju tikai no ieplūdes perspektīvas. Vai smadzenes skaidri un jēgpilni tulko reverso runu? Da�i raksti apgalvoja: "Nekādā ziņā!"46

Pētījumos tika testēti reversās informācijas apzinātie novērtējumi. Reversās runas sniegums varēja tikt testēts caur instrumentu, piemē�ram, tematiskās apercepcijas testē�anā, kas paredzēta, lai noteiktu zem�apziņas kūleņo�anu un reakciju (labo puslodi). Tā vietā tic izvēlējās novērtēt apzināti pazītu nozīmi (kreisā puslode), kas nekavējoties seko reversās runas prezentācijai. Ņemot vērā MIP modeli, �ādam dizai�nam ir neliela vērtība, ja vispār tāda ir, un no tā atvasinātie secinājumi ir nederīgi.

Tagad mums ir vismaz teorētiska izpratne par manu pieeju. Aplūko�sim svarīgāko. Kas norisinās vidusmēra cilvēka smadzenēs?

Tas saņem sensorus stimulus, un dominējo�ā (D) puslode ģenerē sta�bilu attēlojumu. Nedominējo�ā (ND) puslode ģenerē pretēju attēlojumu. Tas var atbilst iepriek� izveidotajiem attēlojumiem (uzskatiem). Pēc rezonanses, izmantojot hologrāfisko metaforu, pretējais attēlojums var izraisīt atbilsto�us attēlojumus visās smadzenēs. Pretējā attēlojuma un izveidotā attēlojuma kombinācija var pārņemt visu D attēlojumu.

Apgalvojumi ir vienkār�s piemērs tam, kā tas darbojas. Kad es saku: "Es piedodu�" - es jau atceros cilvēkus, kuriem vēl neesmu piedevis.

�ķiet, apgalvojumi labi darbojas, lai izveidotu uzskatus, kurus vēl ne�esam atbrīvoju�i. Alternatīvi apgalvojumi palīdz arī atklāt uzskatus, kuri mūs bloķē. Kad tie ir atklāti, varam izmantot efektīvus līdzekļus, lai strādātu ar tiem.

Reversās runas gadījumā D puslode tai nepie�ķir nozīmi. ND pus�lode kā jau vienmēr ģenerē pretējus attēlojumus. Vienam no vienkār��ākajiem - laika virzienmaiņai - ir nozīme. �im pretējam attēlojumam nepiemīt pietiekams signāla stiprums, lai tas ieietu apziņā vai stimulētu pretēju-pretēju attēlojumu. Tādējādi atkārtojums var izveidot repre�zentāciju (uzskatu), nesatraucot apziņu vai neģenerējot pretrunīgus attēlojumus.

lnnerTalk ievieto vienlaicīgu informāciju gan uz priek�u vērstajai, gan reversajai runai. Kreisajā kanālā (labajai puslodei) tā piegādā auto�ritāru apgalvojumu, piemēram, "es esmu labs", labajā kanālā piegādā�jot pieļaujo�u secinājuma apgalvojumu, piemēram, "ir labi būt labam". Es izvēlējos izmantot un vēlāk patentēju �o vienlaicīgo piegādā�anu vai�rāku iemeslu dēļ, no kuriem svarīgākie ir:

1.���� Abas smadzeņu puses tiek uzrunātas atbilsto�ā veidā, proti, pie�ļaujo�ā vai autoritārā - loģikas un spriestspējas dēļ centrālā ir kreisā smadzeņu puslode, savukārt labā puslode ir rado�ais, māk�slinieciskais centrs.47

2.���� Kad tiek nodarbinātas abas smadzeņu puslodes, domā�ana palē�ninās, kā tas redzams Strūpa efektā. Tāpat ir mazāk ticams, ka cilvēks dzirdēs runu, lai gan vēstījumi ir viegli nosakāmi, izman�tojot kādu stereo aprīkojumu. (Strūpa testā ir uzrakstīti krāsu nosaukumi da�ādās krāsās, kas neatbilst krāsas patiesajam no�saukumam. Piemēram, vārds dzeltens būs uzrakstīts ar zaļu tinti, vārds zils būs uzrakstīts sarkanā krāsā un tā tālāk. Ja vēlaties pārbaudīt to pats, lūdzu, apmeklējiet www.eldontaylor.com/ mindprogramming.html.)

Ieraksts piegādā �os vēstījumus mūzikas un dabas skaņu ieraksta frek�ven�u joslas platumā nedaudz zem ārējās malas maksimālā skaļuma. Labā stereo kvalitātē jūs varat atklāt subliminālos vēstījumus: vienkār�i pilnībā noregulējiet skaļruņu līdzsvaru pa labi, noregulējiet stabili- zatora frekven�u joslas uz 500k un lk un palieliniet �o divu frekven�u amplitūdas līdz maksimumam. Jūs varēsiet viegli at�ķirt balsis, kuras ierunā vēstījumus.

Es izvēlos tādu subliminālā definīciju, kurā tam ir pie�ķirta pragma�tiska vērtība. Subliminālās informācijas vērtība ir un vienmēr ir bijusi spēja piegādāt informāciju bez apziņas iejauk�anās. Daudzi ir daiļru�nīgi aizstāvēju�i tās priek�rocības. Pla�ākai informācijai par sublimināli sniegtas informācijas stratēģijām un priek�rocībām es iesaku Normana Diksona darbus (1991).48

Tagad pievērsīsimies pētījumu atklājumiem un tam, par ko tie liecina saistībā ar uzvedību. Man jāpaskaidro, ka daudzus no turpinājumā aprakstītajiem pētījumiem veica neatkarīgi pētnieki tālās iestādēs (pie�mēram, universitātēs) un es tajos vienkār�i nodro�ināju subliminālu audio un placebo audio ierakstu. Vairumā gadījumu placebo audio pro�gramma saturēja labdabīgu subliminālo vēstījumu, piemēram, "cilvēki staigā" tikai tādēļ, ka, izmantojot �o tehnoloģiju, bie�i - kaut vai ne�jau�i-gadās noteikt kādu balsi. (Pētījumi sīkāk aprakstīti 1. pielikumā.)

Viens no maniem pirmajiem pētījumiem ar �o tehnoloģiju notika Jūtas �tata cietumā. �is pētījums mainīja manu dzīvi, jo tas ne tikai nostādīja mani uz jaunas karjeras ceļa, bet arī iezīmēja jauna dzīves veida sākumu. Pētījums demonstrēja, cik svarīga ir piedo�ana, lai visās ziņās pavērtu ceļu personīgajiem uzlabojumiem. (�is pētījums sīkāk aprakstīts senākās publikācijās, un vairāk informācijas pieejams 1. pie�likumā.) Ļaujiet man uzsvērt, ka �ī iejauk�anās ne tikai bija efektīva, bet es arī sapratu, ka piedo�ana ir visvarenākā un absolūti nepiecie�amā garīgā pārmaiņa, lai atbrīvotu mūsu potenciālu. (Sīkāk to aplūko�u 12. nodaļā.)

Turpinājumā es pārvirzīju lnnerTalk iespaidu uz stresu. Divi stu�denti (P. Golbraits un B. Bārtons) no Valsts Vēberas Universitātes, manas pēdējā kursa alma mater, vēlējās notestēt jauno tehnoloģiju kā stresa pazeminā�anas palīglīdzekli. Kā mērījumu instruments tika izmantots pa�novērtējuma tests State Trait Atixiety lnventory. Subjekti, kuri iz�mantoja lnnerTalk programmu, piedzīvoja ievērojamu stresa pazemi�nā�anos.49

No Valsts Vēberas Universitātes materiāls nonāca Valsts Kolorado Universitātē, kur D�eimss D�ozefs Reids veica dubultaklo pētījumu ar depresijas māktiem cilvēkiem. Secinājumi neuzrādīja nekādus nozīmī�gus atklājumus cilvēkiem, kuri programmu izmantoja mazāk nekā 17 stundas. Tomēr visi subjekti, kuri programmu izmantoja 60 dienu pētījuma laikā vairāk nekā 17 stundas, uzrādīja nozīmīgas at�ķirības Beka depresijas inventārā (vidējais pazeminājums bija 10 punkti). �is pētījums ne tikai demonstrēja lnnerTalk subliminālo efektivitāti kā te�rapijas papildinājumu, bet arī norāda uz atbilsto�o izmanto�anas devu.50

No universitātes vides līdz operāciju zālei: citā pētījumā tika novēr�tēts subliminālās audio stimulācijas efekts, pazeminot nepiecie�amo anestēzijas līmeni ķirurģijā. �ajā pētījumā piedalījās 720 pacienti, un to veica Roberta Jangblada ķirurģiskā komanda. (Dr. Jangblads ir plas�tiskais ķirurgs Soltleiksitijā Jūtā.) Subliminālā audio programma tika specifiski izveidota, lai pazeminātu stresa līmeni pirms operācijas, tās laikā un pēc tās. Puse no pacientiem (360) veidoja kontrolgrupu. Pārējie 360 pacienti klausījās subliminālo ierakstu svarīgās trīs stundas. Visiem subjektiem tika pavēstīts, ka pirms operācijas, tās laikā un pēc tās vi�ņiem tiks atskaņoti sublimināli "pozitīvi vēstījumi". Vidēji pacienti izmantoja programmas trīs stundas. Rezultāti norāda, ka sublimināli sniegti verbālie vēstījumi pazemina nepiecie�amību pēc anestēzijas ķi�rurģijas laikā par 32 procentiem.51

Uztveres nestabilitāti novērtēja profesors Pēters Krūze no Brēmenes Universitātes Vācijā. �ajā pētījumā tika pētīta teorija par traucējumu ietekmi uz kognitīvajiem procesiem kā mehānistisku elementu, kas iesaistīts pirmsapzinātā informācijas apstrādē (subliminālā uztverē). Pētījuma atklājumi norāda, ka, izmantojot subliminālos stimulus, var manipulēt ar cilvēka uztveri līdztekus vērtību līnijām.52

Arī Vācijā, strādājot Federatīvo Bruņoto spēku universitātē Minhenē, profesors Rainiers B. Pelka testēja subliminālo vēstījumu ietekmi uz svara kontroli. Pētījumā piedalījās trīsdesmit �etras sievietes vecumā no 24 līdz 49 gadiem. Aptuveni 25 procenti no pētījuma dalībniecēm sa�ņēma medicīnisku ārstē�anu svara problēmu dēļ. Eksperimenta laikā dalībnieces neveica nekādas izmaiņas savā parastajā diētā vai fizisko vingrinājumu apjomā. Pēc lnnerTalk izmanto�anas vidēji deviņas ne�dēļas svara zudums bija aptuveni 6,4 kilogrami. Tāpat dalībnieces zi�ņoja, ka jūtoties slaidas, vitālas un labā formā.53

T. D�. Plante, B. T. Douns, M. P. DiGregorio un G. M. Manuels no Stenfordas Universitātes un Santaklaras Universitātes aplūkoja lnner�Talk ietekmi uz cilvēkiem, kurus pārņēma trauksme pirms pārbau�dījumiem. �ī pētījuma uzdevums bija izpētīt un salīdzināt, kādu efektu dod neilgi aerobikas vingrinājumi un relaksācijas treniņi, izmantojot lnnerTalk subliminālo programmu ar nosaukumu "Es izcili nokārtoju eksāmenus" (/ Excel in Exams) un "Elpo�ana" (Breathing), kuru izde�vēji bija New Harbinger Publications. Pētījumā kopumā bija iekļauti 52 subjekti, kuriem nejau�i tika nozīmēti vieni no trim apstākļiem: aerobikas vingrinājumi, relaksācijas treniņ� vai kontrole (�urnāla lasī��ana). Dati demonstrēja subliminālo vēstījumu efektivitāti satraukuma mazinā�anā pirms pārbaudījumiem.54

Kims Ro�e no Fēniksas Universitātes Arizonā testēja lnnerTalk sub�liminālo vēstījumu izmanto�anu bērniem ar UDS un UDHS dubultaklā eksperimentā. Atklājumi uzrādīja nozīmīgi pozitīvu efektu.55

Manis veiktā pētījumā tika izveidota vē�a remisijas audio subliminālā programma, kas tika izsniegta vē�a slimniekiem ar viņu ziņu un ārstē�jo�ā ārsta aprūpi. Ierakstu saņēmu�o subjektu apseko�ana tika veikta pa pastu. Vispārināti pirmie atklājumi sastāv no �ādiem novērojumiem:

1.���� Vidēji pacienti nodzīvoja vairāk nekā 12 mēne�us ilgāk par sā�kotnēji prognozēto laika periodu (ilgākais laiks bija trīs gadi un 6 mēne�i), un ārstu vērtējumi norādīja uz pozitīvu korelāciju starp subliminālo audio vēstījumu un pacienta attieksmi pret savu slimību.

2.���� Ārstu attieksme nosaka pacienta ārstē�anās rezultātu, atbilsto�i agrāk atrastām korelācijām starp mirstības koeficientu un ārstu attieksmi.

3.���� No pacientiem, kuri izmantoja programmu, 43 procentiem iestā�jās remisija.

Ar �ī pētījuma anketas palīdzību tika novērtētas �etras kategorijas:

1.�� Pacienta attieksme (pirms un pēc programmas izmanto�anas).

2.��� Pacienta dzīves kvalitāte.

3.��� Remisija/izdzīvo�ana.

4.��� Ārsta attieksme.

Virknē papildu pētījumu ir demonstrēta lnnerTalk subliminālo vēs�tījumu izmanto�anas efektivitāte daudzās jomās, tostarp pārbaudot kavē�anos, laika organizē�anu, pa�pārliecību, trauksmi, pozitīvas attie�cības, uzstājību, pa�cieņu un vēl vairāk. (Vairāk informācijas meklējiet 1. pielikumā vai apmeklējiet www.progressiveawareness.org , kur atra�dīsiet �os un simtiem citu pētījumu, kas sniegti izdevuma Clinician's Desk Reference tie�saistes versijā.)

�ai vēstures drusciņai vajadzētu padarīt skaidru, ka subliminālā infor�mācija patie�ām tiek apstrādāta un ietekmē rīcību. Tas nenozīmē, ka visi subliminālie, supraliminālie un līdzīgie stimuli ir "vienādi" vai, kā redzējām, darbojas viss, kas tiek dēvēts par "subliminālu". Tomēr ir iemesls uzdot lielo jautājumu: "Cik daudz �ādu lietu mani ietekmē pa�laik?"

Patiesībā neviens nevar būt pilnīgi dro�s, jo prāts ir pārāk sare�ģīts, lai būtu iespējams veikt �ādus aprēķinus. Mēs varam būt pārliecināti, ka kopumā ietekme pastāv. Katram no mums atsevi�ķi ir daudz vieglāk klausīties savā iek�ējā runā, dzirdēt, kā mēs pa�i novērtējam savus uz�skatus un attieksmes, pievērst uzmanību tam, ko un kāpēc vēlamies, kā arī ievērot, ko vēlamies, bet nekad tā īsti nespējam iegūt. Lai gan da�os veidos ir gandrīz neiespējami palīdzēt sev kā psihoterapeitam, mums ir jāiepazīst sevi daudz dziļāk un jēgpilnāk, nekā mūsdienās ir pieņemts.

Es domāju, ka vairumam no mums noteikti piemīt spēks un spēja izprast savas iek�ējās dimensijas atbrīvojo�os veidos. Sākumā var būt grūti apstrādāt da�as lietas, bet, tās pazinu�i, varam arī atbrīvot.

Padomājiet, piemēram, par cilvēkiem, kuri apjēdz, ka ir patmīlīgi un egocentriski. Parasti viņi vai nu vaino, vai ignorē citus cilvēkus un to jūtas. Tomēr - kad �ī atklāsme notiek, norisinās fundamentālas iek�ē�jas pārmaiņas attiecībā uz to, kā viņi uzlūko sevi un interpretē citus. Transformācija var nebūt pilnīga, bet tomēr tās ir pārmaiņas.

Novērtēt, ko un kāpēc meklējam, ir labs veids, kā atklāt vairāk infor�mācijas par sevi, kā arī to, cik lielā mērā mūs ietekmēju�as da�ādas pārliecinā�anas ierīces. Tomēr pieņemsim, ka jūs izvēlaties apgriezt situā�ciju otrādi un izmantot �īs ierīces, lai strādātu ar saviem uzskatiem un cerībām. Tā nu jūs nopērkat subliminālo programmu vai hipnotisku ierakstu vai arī izmēģināt kādu citu personiskās izaugsmes instrumentu. Ko jums sagaidīt?

Tie�i �ādi mēs esam izveidoju�ies informācijas uzkrā�anas rezultātā. Mēs esam iemācīju�ies tādu �argonu kā "turpini vien, tad tu redzēsi". �im �argonam mēs pievienojam ķermeņa valodu un iegūstam poten�ciālu naidīgumu. Mūsu leksikonā var ietilpt aizgūtas un banālas frāzes, tāpat arī ķermeņa valoda var reaģēt atbilsto�i izvēlētajai nostājai. Es varētu turpināt, bet doma ir skaidra: mums visiem ir scenāriji, kas ak�tivizē ķermeņa valodu un sejas izteiksmi vai kā citādi pavada konkrēto situāciju - pat ja scenārijs ir iestudēts spoguļa priek�ā. �ī fantazē�ana un scenāriju praktizē�ana gandrīz var ņemt virsroku pār reālo perso�nību. Citiem vārdiem sakot, vai tu pats zini, kas ir īstais "tu"?

Apzinoties visu uzkrāto, iestudēto un scenārijos praktizēto �argonu, rīcību un tā tālāk, nevajadzētu brīnīties, ka mēs, iespējams, nespējam to visu mainīt vienā mirklī. Ak, bet mēs dzīvojam pasaulē, kura visu vēlas nekavējoties: ātri pagatavojamu pudiņu, ātrvārāmos rīsus, auzu pārslas tikai 3 minūtēs, tūlītēju baudu. Tikai tūlīt vai ātrāk ir labi. Tāpēc ir cilvēki, kuri meklē �o piekto ātrumu - vairāk - un gaida tūlītējus rezultātus. Nav nekāds brīnums, ka tik daudzi cilvēki tikai turpina mek�lēt. �ķiet, viņiem nekas nedarbojas, jo viņu vajadzība pēc apmierinājuma ir tūlītēja; bet pārmaiņas pa�as par sevi nenoved pie kaut kā tūlītēja.

Pēc brītiņa es atgriezī�os pie �ī priek�stata par tūlītēju atalgojumu, bet �obrīd jāizpēta kaut kas cits un saistīts ar mūsu cerībām. Atceros Mehiko pavadīto laiku, kas man bija ļoti pamāco�s. Tikko kā biju pa�beidzis prezentāciju un atklājis jautājumu uzdo�anas sadaļu, kad piecēlās kāda sieviete. Es ļāvu �ai sievietei runāt, un viņa paskaidroja, ka nopirkusi subliminālo lnnerTalk programmu (vienu no maniem produktiem), ta�u tā nedarbojas. Viņa to klausījās atkal un atkal vis�maz stundu dienā (ta�u parasti divas vai vairāk stundas) 30 dienas bez pārtraukuma, bet bez rezultātiem.

Es pajautāju, kā programmu sauc, un uzzināju, ka tās nosaukums ir "Rado�ā rakstniecība" (Creative Writing). Tad es pajautāju, par ko viņa strādā, un uzzināju, ka sieviete ir rakstniece. Patie�ām, viņa rak�stīja ikdienas sleju avīzē un bija uzrakstījusi vairākas grāmatas un rak�stus. Patiesībā viņa bija diezgan pazīstama rakstniece. Es pajautāju, ko tie�i viņa bija gribējusi iegūt, nopērkot "Rado�ās rakstniecības" pro�grammu. Viņa atbildēja: "Vairāk rado�uma - vairāk ideju rakstniecībai." Es pajautāju, vai viņa ir izlasījusi programmai pievienotos apgalvojumus, un viņa apgalvoja apstiprino�i. Tad es jautāju, vai �o apgalvojumu vidū bija tādi, kuriem viņa jau tāpat netic - patie�ām dziļi sevī netic. Viņas atbilde? "Nē!"

Tātad �eit nu bija tas gadījums, kad programma nekādu labumu cilvēkam dot nevarēja. Iedomājieties, ka jūs esat pārliecināts veģetārietis un es jums iedodu programmu, kas būtu paredzēta tam, lai palīdzētu jums kļūt par veģetārieti. Cik lielas pārmaiņas jūs pieredzētu?

Tūlītējs atalgojums

Rakstniece to saprata, tāpēc sāka strādāt ar citu programmu un guva panākumus ar to, bet ir vēl kaut kas cits, kas atkal noved mūs pie tūlī�tējā atalgojuma tēmas.

Esmu redzējis, ka daudzi cilvēki gandrīz nekavējoties reaģē uz dau�dzām programmām. Esmu dzirdējis, kā vienas nakts laikā izzudu�as galvassāpes, kas mocīju�as visu mū�u, kā mazais D�onijs pārstājis sla�pināt gultā pēc nepilnas nedēļas, kā cilvēki pārstāju�i grauzt nagus pirmajā dienā, kā citi zaudēju�i svaru, atmetu�i smēķē�anu un vēl daudz ko - un tas viss noticis ļoti ātri. Reizēm �ie ziņojumi radu�ies hipnozes programmas rezultātā, ta�u citkārt - subliminālā ieraksta vai audio treniņprogrammas iespaidā, bet mana doma ir vienkār�a: lai gan tādas lietas notiek, tās nav tipiskas (ja vispār tā notiek). Nē, parasti pār�maiņas ir pakāpeniskas un notiek laika gaitā.

Aplūkosim, kam paredzēta audio subliminālā pa�palīdzības programma un ko mēs no tās varam sagaidīt. Labākais, ko varam iegūt, ir tas, ka apgalvojumi sagatavos mūsu iek�ējo dialogu. Citiem vārdiem sakot, apgalvojumi izpaudīsies mūsu domās, mūsu iek�ējā runā. Padomājiet, piemēram, par svara zaudē�anas programmu. Tā var iekļaut tādus ap�galvojumus kā "man gar�o ūdens, es dzeru ūdeni, man gar�o svaigi augļi un dārzeņi, man patīk vingrot, es atstāju ēdienu uz �ķīvja" un tā tālāk. �ādi apgalvojumi ir veidoti, lai mainītu to, kā mēs uzlūkojam un izmantojam ēdienu kā ikdienas ēdienkarti. Tāpēc tie iesaka dārzeņus, augļus un ūdeni - jo tie ir gan barojo�i, gan attīro�i, nemaz nerunājot par to, cik daudz labāki par daudziem citiem ēdieniem un dzērieniem - kā arī, visbeidzot, vingrojumus.

Apgalvojumi sagatavo mūsu iek�ējo runu, līdz mums rodas apmē�ram �ādas domas: Man gar�o ūdens. Jā, man tas patie�ām gar�o. Domāju, man tagad mazliet jāpadzeras. Pirmās novērojamās izmaiņas, iespē�jams, izpau�as kā nedaudz lielāks ūdens patēriņ�. īsāk sakot, nekādu brīnumu. Svars ir uzkrājies gadiem ilgi un, zaudējot to atbildīgi un uz visiem laikiem, mēs negūsim tūlītēju atalgojumu. Ja sagaidām ko tādu, ka 30 dienu laikā pazudīs viss liekais svars, tad �īs cerības neattaisno�sies, jo tās ir nesaprātīgas. Toties - ja saprotam, ka vispirms jāmainās rīcībai un attieksmei, mēs, iespējams, pamanīsim arī to, ka sāk uzkrā�ties pārmaiņas - sākumā pakāpeniski, bet laika gaitā to daudzums, visticamāk, palielināsies.

Tas pats attiecas uz citām pārliecinā�anas formām. Jūs varat izmē�ģināt hipnozes ierakstu un, tam beidzoties, nodomāt, ka esat vienkār�i iesnaudies: "Cik garlaicīgi. Tas nekad neiedarbosies - es vienkār�i aiz- miegu." Fakts ir tāds, ka vairums cilvēku hipnozes laikā domā, ka iesnaudu�ies, ja vien tas nenotiek kopā ar hipnotizētāju, kur� viņus brīdina, ka tie var tā justies, un kas nodro�ina pārliecino�us argumen�tus, piemēram, izolētu muskuļu grupu kataleptiskos testus. Labi hip�notizētāji izskaidro visu, ko zina par iespējamajām sajūtām, - kaut vai tikai tāpēc, lai padziļinātu hipnozi, jo cilvēki sajutīs tie�i to, kas viņiem teikts. Bie�i �āda veida norādes iegūst zināmas dubultaklās īpa�ības, kas apiet kritisko apziņu, tāpat kā magnētu testa rezultātā, kas aplū�kots iepriek�.

Izpratne par norā�u ietekmi ir sevi�ķi svarīga, lai saprastu sevi un to, cik lielā mērā mēs rīkojamies citu cilvēku ietekmē, pa�i to neapzinoties. �īs izpratnes var veidoties no mūsu pa�u cerībām un uzskatiem vai norādēm, ko sagatavoju�i citi cilvēki, kuri izmanto atklātas un slepe�nas tehnoloģijas, kas izraisa mūsu piekri�anu.

Jūs esat pelnīju�i, mazākais, eksistēt tā, kā izvēlaties, ciktāl tas vien ir iespējams. Jūsu prāts ir jūsu! Jūs varat un, iespējams, esat spēlēju�i tā�dos veidos, par kuru eksistenci, iespējams, pirms �īs grāmatas izlasī�a�nas pat nenojautāt. Tomēr ikvienā cilvēkā mīt spēks un spēja, par ko es runāju iepriek�, kas var aiz matiem izcelt viņu no muklāja, kurā viņ� var būt nonācis, apstājoties un aplūkojot, ko dzīve ir nozīmējusi un ko viņ� ar to ir izdarījis.

Galu galā mēs esam daudz vairāk nekā patērētāji, kas patērē to un �o, kamēr citādā ziņā ķeram pa�i savu asti. Tāpēc es, kā teiktu Fox News raidījuma No Spin Zone vadītājs Bils Oreilijs, astes ķer�anu pārtraucu jau tagad - un ceru, ka to pārtrauksiet arī jūs!

Spoguļraksta informācijas apstrāde (M1P) ir modelis procesam, kā dati tiek apstrādāti cilvēka smadzenēs. MIP veicina pilnīgāku izpratni par to, kā mēs apstrādājam, iemācāmies, atceramies un radām informā�ciju; �ī modeļa prognozes par mūsu reakciju uz valodu ir tiku�as pla�i pārbaudītas. Iespējams, kāds alternatīvs modelis labāk izskaidro �os rezultātus. Ta�u neatkarīgi no tā, ko mēs varētu uzzināt nākotnē, vien�laicīga uz priek�u vērstas un reversas runas piegāde ar mērķi pavēstīt subliminālu informāciju ir pierādījusi savu efektivitāti daudziem per�soniskās izaugsmes mērķiem.

Pārliecinā�anas instrumentu izmanto�anu sevis pilnveido�anai vaja�dzētu pavadīt saprātīgām cerībām. �o tehnoloģiju izmanto�ana un iz�pratne par to darbību var veicināt personīgā progresa novērtē�anu. Atcerieties - pārmaiņas nenotiek acumirklī.

Ja Dieva �ēlastība brīnumaini darbojas, tā, iespējams, to dara caur subliminālajām durvīm.

Viljams D�kimss

Parastā subliminālās informācijas definīcija ir "klāteso�i un nosakāmi, lai gan parasti nepamanāmi dati". Tomēr nedzirdamo informāciju var piegādāt, izmantojot divus subliminālās piegādes sistēmu veidus. Abas �īs metodes pēc visiem normālajiem standartiem ir bez skaņas un nav nosakāmas, ta�u daudzos veidos arī izteikti at�ķiras. �ajā nodaļā aplū�koti �ie patie�ām nedzirdamie un neredzamie informācijas piegādes veidi.

Doma par patie�ām nedzirdamu subliminālo vēstījumu izsauc zināmu mulsumu. �ādos ierakstos esot verbāla informācija. Apgalvo, ka tie at�skaņo frekvences modulācijas (fm) skaņu nedzirdamā diapazonā. Attie�cīgi - atskaņojot �o programmu, nav dzirdama ne skaņa. Jūs dzirdat tie�i to pa�u, ko dzirdētu, ja atskaņotu tuk�u kompaktdisku.

Saskaņā ar subliminālo programmu aizstāvjiem zemapziņa nosaka, apstrādā un darbojas ar �o informāciju. Esmu dzirdējis par pētījumiem, kuros patie�ām demonstrēta �ī ietekme. Esmu mēģinājis iegūt informā�ciju par tiem, bet līdz �im tas man vēl nav izdevies.

Bet tie�ām pastāv pierādījumi, ka cilvēki apstrādā informāciju, kas atrodas ārpus dzirdamā diapazona. Piemēram, nedzirdamās suņu svilpes

ir apvienotas ar elektro�oku, lai demonstrētu klasiska nosacījuma refleksa izveidi. Papūtiet svilpīti un dodiet strāvas triecienu; pēc kon�krēta atkārtojumu skaita roka noraustīsies, gaidot elektriskās strāvas triecienu. Lai gan frekvences apstrāde nav tas pats, kas lingvistiskas informācijas apstrāde, pati frekvence, kā jau redzējāt, var būt svarī�gāka nekā jebkur� verbālais saturs.

Es izlēmu veikt pats savu eksperimentu, kurā tika izmantots vienkār�s subliminālais "briesmu" vēstījums. (Tika izveidota subliminālā audio programma, izmantojot vēstījumu "Briesmas, briesmas, uzmanieties, briesmas!" ar specifiskiem intervāliem.) Reālajā pētījumā tika demon�strētas autonomas reakcijas, kas atbilda "cīnīties vai bēgt" reakcijām, kuras cilvēki varētu sagaidīt, ja pēk�ņi izdzirdētu �ādu vēstījumu.

Diagramma 12. attēlā iegūta no cilvēka, kur� klausījās tikai okeāna skaņas, savukārt 13. attēlā - no cilvēka, kur� klausījās okeāna skaņas ar subliminālo "briesmu" vēstījumu.

12. attēls

Papildu diagrammām subjekti pēc eksperimenta aizpildīja vienkār�u aptaujas anketu. Atbildes konsekventi atklāja, ka eksperimentālās gru�pas dalībnieki domāju�i par nāvi un mir�anu.

13. attēls

Pirms �ī pētījuma es veicu pilotpētījumu savā birojā. �ajā laikā es izdarīju divus papildinājumus testa protokolam. Vispirms es gribēju izmēģināt informācijas piegādi, izmantojot nedzirdamu subliminālo komunikāciju, tāpēc eksperts �ajā jomā sagatavoja ierakstu ar to pa�u vēstījumu, kuru iedevu da�iembrīvprātīgajiem. Otrkārt, es gribēju pār�baudīt piegādes metodi, izmantojot skalāras informācijas antenu, ko bija izgudrojis mans draugs. (Tiek uzskatīts, ka skalārie viļņi ir jauns elektromagnētisko vi|ņu veids, kas eksistē tikai tuk�as telpas vakuumā - atstarpēs starp atomiem mūsu ķermenī, kā ari tuk�umā, ko redzam nakts debesīs.) Es izmantoju �o metodi ar vienu subjektu.

Melu detektora ieraksts neuzrādīja nekādu reakciju subliminālās prezentācijas (fm) laikā, bet tas uzrādīja reakciju skalārās pārraides sub�jektam. �is rezultāts neļauj izdarīt nekādus secinājumus, bet pamudi�nāja mani izplānot pētījumu, izmantojot tikai skalārās informācijas pārraidi.

Var gadīties, ka jūsu interese ir modusies. Esiet uzmanīgi: tāpat kā subliminālās programmas, arī skalārās antenas at�ķiras cita no citas. Pieredze liek man uzskatīt, ka tiem nedaudzajiem cilvēkiem, kuri apgalvo, ka viņiem ir pieredze darbā ar skalāro potenciālu, tā ir pietiekami liela,

lai viņi varētu uzbūvēt jebkādu izmērāmi efektīvu ierīci. Sarunā ar nei- rotehnoloģiju pētnieku Dr. Tomasu Budzinski es noskaidroju, ka viņ� arī mēra psiholoģiskās reakcijas uz līdzīgiem stimuliem. Arī viņ� pārbau�dīja, vai fm frekvences piegādā subliminālo informāciju, un - tāpat kā es - neatrada korelāciju ar fizioloģiskajām reakcijām. Viņ� ierakstīja reakcijas uz tādu vārdu subliminālu piegādi, kuri tika pasniegti gan nor�mālā, gan reversā veidā, maskēti ar okeāna skaņām.

Es atradu pierādījumus pret subliminālās informācijas fm pārraidi vienīgi veidā, kas pazīstams kā "nedzirdamā subliminālā informācija". Iespējams, tuvākajā laikā tas mainīsies. Bet, iespējams, nemainīsies.

Pastāv iespēja, ka ASV valdība ir veikusi kādu darbu ar fm audio. Noteikti visvarenākās valdības ir pla�i pētīju�as subliminālo komuni�kāciju un manipulācijas. Varbūt kāds izmantos Informācijas brīvības likumu, lai to noskaidrotu.

Neskaidrībām ar subliminālo informāciju ir jābeidzas, jo �o jomu nevajadzētu papla�ināt tik tālu, lai tā iekļautu tādas piegādes formas, kas sniedzas ārpus jomas, par kuru parasti domā kā par audio vai vizuālo subliminālo informāciju. Ja iegūstat subliminālo pa�palīdzības programmu, atskaņojiet to. Vai jūs neko nedzirdat? Ja vien uz iepako�juma nav skaidri uzrakstīts "Nedzirdamā subliminālā informācija", sū�tiet to atpakaļ. Ja jūs neko nedzirdat� iespējams, tur nekā nav.

Pirms daudziem gadiem es saskāros ar ziņojumiem par to, ka Padomju Savienība izmanto subliminālo tehnoloģiju (iepriek� minētais projekts "Dzenis"). Domājams, viņi izmantoja mikroviļņu translāciju, lai pie�gādātu ārkārtīgi zemas frekvences (ELI; ) informāciju. Kilometriem garie nervi cilvēka ķermenī liek vislielākajiem radioteleskopiem izskatīties pēc punduriem. Cilvēka nervu sistēma ir uztvērusi informāciju. Kā tā apstrādātu �ādu informāciju? Kā tā reaģētu?

Esmu pazīstams ar da�iem cienījamiem cilvēkiem, kuriem ir pieeja aizliegtai informācijai. Da�i no viņiem uzstāja, ka Padomju Savienības pārstāvji tie�i �ādā veidā izraisīja ASV vēstniecībā strādājo�o cilvēku saslim�anu. Ir pla�i zināms par mikroviļņu pārraidēm, kas bija virzītas uz vēstniecību, lai gan joprojām nav zināms, vai Padomju Savienība �ajās pārraidēs izmantoja El.F vai cita veida informāciju. Ir pierādījumi, kas liecina, ka iekļautu informāciju var izmantot kā ieroci.1

Patie�ām, kā jau esam redzēju�i ar HAARP, tehnoloģijas var iespai�dot mūs visus, mums pa�iem to nemaz nezinot.

Da�i cilvēki ir mainījusi priek�statu par subliminālo komunikāciju tālāk par tā pieņemtajām robe�ām. Mani pētījumi ir norādīju�i, ka vismaz da�i nedzirdamās subliminālās komunikācijas veidi, kas atrasti pa�pa�līdzības tehnoloģijās, nedarbojas. Tomēr, skalāro subliminālo vēstījumu piegādes pārbaude norādīja, ka tai var būt kāds efekts. Rādās, ka ari valdības ir aplūkoju�as �o metodi.

Tā kā �ī ir pēdējā nodaļa pirmajā grāmatā, nav lielas nozīmes, ka, �ķiet, pastāv daudzi veidi, kādos ļaunprātīgi kā ķirurga skalpeli iz�mantot visas subliminālās informācijas pārliecinā�anas tehnoloģijas, tostarp tās, kas iekļauj hipnozi, narkotikas un NLP.

Galvenā tēma pirmajā grāmatā ir bijusi negatīvā puse; tā galveno�kārt stāstīja par pārliecinā�anas metodēm, kas tiek izmantotas pret jums. Otrajā grāmatā vairāk laika tiks veltīts alternatīvām pārliecinā��anas metodēm, kuras var izmantot, lai trenētu prātu vēlamajā virzienā. Citiem vārdiem sakot, nākamajā sadaļā sāksim aplūkot pārliecinā�a�nas meto�u pozitīvo pusi.

Mums jābūt iemiesojumam - veiksmes iemiesojumam. Mums jāizstaro veiksme, pirms tā atnāk pie mums. Mums vispirms garīgi - no attieksmes viedokja - jākļūst par tiem cilvēkiem, par kuriem mēs vēlamies kļūt. Ērls Naitingeils

Visbīstamāk vairumam no mums ir nevis uzstādīt pārāk augstu mērķi un to nesasniegt, bet uzstādīt pārāk zemu mērķi un sasniegt to.

Pirmajā grāmatā aplūkojām ideju par divām smadzeņu daļām - labo un kreiso puslodi - un novērtējām �o priek�statu no informācijas ap�strādes perspektīvas. Tomēr pastāv vēl viens veids, kā varam uzlūkot �o teoriju.

Labā puslode ir atdalīta no kreisās tādā veidā, ka tas liecina: abas puslodes ne tikai da�ādi apstrādā informāciju, bet arī uztver pasauli pilnīgi atsevi�ķi un at�ķirīgos veidos. Labā puslode piedzīvo tagadni - tie�i pa�laik -, savukārt kreisā nodarbojas ar nākotni un pagātni. Sa�skaņā ar Dr. D�ilu Bolti Teilori, prominentu neirobioloģi, labā puslode ne tikai piedzīvo "tagad", bet arī dara to telpiskā veidā, kā rezultātā cilvēks saplūst ar visu - izsakoties viņas vārdiem, ar "īsto nirvānu". Savā neaizmirstamajā prezentācijā, kurā Dr. Teilore stāstīja par to, kā pie�dzīvojusi trieku un spējusi izpētīt savas smadzenes no visām pusēm, viņa ļoti skaidri izklāstīja: ikvienā mirklī mums ir izvēle pieņemt lēmumu, kā piedzīvosim pasauli. Mēs varam izvēlēties darīt to pakāpeniski, pie�dzīvojot citu notikumu pēc cita un virzoties no pagātnes uz nākotni, vai arī varam izvēlēties dzīvot paralēlā veidā - "tagadnē", par kuru runā tik daudzi cilvēki. �obrīd mēs izjūtam sevi at�ķirīgi - vienotus ar citām būtnēm uz planētas Zeme, tādus, kuri dala vienotu enerģiju ap�maiņā ar dzīvi. (Es 110 sirds iesaku jums noskatīties D�ilas Boltes Tei- lores stāstu vietnē Ted Talks: HttpV/blog. ted.com/2008/03/jill_bolte_tayl.php

vai arī izlasīt viņas grāmatu "Kā mani ķēra atklāsme" (My Stroke of Insight).)

Pēc �īs grāmatas pirmās da|as izlasī�anas priek�stats par izvēlē�anos izjust dzīvi "tagadnē" var likties nedaudz kā lidinā�anās pa mākoņiem, bet atkāpsimies mazliet no izvēlētās tēmas un uzdosim sev lielo jautā�jumu: Kas es esmu?

Kad mācījos vidusskolā, man bija īpa�a skolotāja - misis Fostere -, kura iedro�ināja mani rakstīt dzeju. Man dzeja patika un patīk jopro�jām. Viena no lietām, kas man visvairāk iespiedusies atmiņā, bija viņas vēlē�anās būt brutāli godīgai. Es vairākkārt pārstrādāju dzejoli, līdz biju dro�s, ka tas ir tie�i tāds, kādu viņa vēlējās, un tika tad nodevu to misis Fosterei. Viņa atdeva papīru man atpakaļ ar sarkanu uzrakstu: "Tas ir tik banāls, ka Ādams izspēra caurumu sava �ūpuļa sānā, kad to izdzirdēja." Lai gan skolotājas komentārs mani aizvainoja, es viņu pārāk cienīju, lai ignorētu viņas sakāmo. Tā rezultātā es strādāju pie dzejoļa, līdz sasniedzu ļoti augstus standartus.

Jautājums Kas es esmu? ir vismaz tikpat banāls kā misis Fosteres kritizētais dzejolis, tomēr ļoti daudzi cilvēki nav atradu�i uz to atbildi un vēl vairāk cilvēku pat nav par to domāju�i. Iespējams, mums vaja�dzētu pārfrāzēt jautājumu: Ko nozīmē būt cilvēkam?

Kas ir cilvēcība? Kā tā at�ķiras - ja vispār at�ķiras - no jebkuras citas dzīvnieciskās eksistences? Ar mūsu �ķietamo potenciālu, ar visiem vēsturiskajiem nopelniem, kurus var izmantot, lai pierādītu mūsu ģe�nialitāti un noskaidrotu, vai mēs, cilvēki, esam rikai gudrāki par citiem dzīvniekiem konkrētos veidos?

Es uzskatu, ka tas ir daudz vairāk nekā tikai vienkār�s jautājums. Pa�tie�ām, es uzskatu, ka izvēlētā atbilde norāda uz pa�u cilvēces nākotni. Mēs esam redzēju�i, kā da�i cilvēki manipulētu ar mums un izmantotu mūs - lielā mērā līdzīgi, kā mēs varētu ieprogrammēt robotus nākotnē. Zināmi sociālie noteikumi, ieradumi, tradīcijas, cerības un daudz kas cits padara mūs iepriek� paredzamus. Sīkāk izpētot, mums jāievēro arī tas, ka mūsu iepriek�paredzamība izriet no mūsu reakcijām, nevis pārdomātas atbildes.

Kā ar reakciju apveltīti cilvēki mēs daudz laika neveltām tam, lai dzī�votu tagad, un vēl mazāk laika, lai pārdomātu savu cilvēcību. Mēs pa�zaudējam sevi patērējot, un reizēm tas nozīmē patērēt sevi.

Mēs dzīvojam tik ātru dzīvi, ka nav laika darīt ko citu, kā tikai tiek�ties pēc nākamā mērķa, kur atkal kaut ko patērēsim.

Mēs patērējam savu laiku ar daudzām pieejamajām elkveidīgām aktivitātēm, piemēram, datorspēlēm, televīziju, Nintendo DS, PSP, PS2 un tā tālāk. �ķiet, visi mūsdienīgie izgudrojumi veicina to, lai mēs aiz�mirstu pa�refleksiju. Mūsu kultūra nodarbina sevi ar visu - sākot no kosmētiskām pārvērtībām līdz realitātes televīzijai. Vai var sagaidīt, ka cilvēces stāvoklis patie�ām uzlabosies, kamēr mēs darbosimies �ajā re�īmā?

Kāds ir cilvēka potenciāls? Tas ir viens aspekts no tā, ko nozīmē būt cilvēkam. Vai to ierobe�o kāda galīga evolūcija - "pī�ļi pie pī�ļiem" esības modelis? Vai mēs esam nolemti būt par patērē�anas robotiem, kas vairo labklājību un varu cilvēkiem, kuri mūs kontrolē? Es domāju, ka tā nav, un esmu pārliecināts, ka jūs tam piekrītat.

Vairums cilvēku, ar kuriem esmu runājis, uzskata, ka mūsu manipu�latoru metodes ir pretīgas. Tie pa�i indivīdi, un es pat uzdrīkstē�os teikt, visi, kurus jebkad esmu saticis, uzskata, ka kaut kādā veidā kaut kur viņos pa�os mīt lielāks un neizmantots potenciāls. Sākumā da�i ļau�dis var pretoties �im pieņēmumam, bet - kad �ie cilvēki apiet da�ādos aizsardzības mehānismus, kurus mēs visi laiku pa laikam izmantojam, viņiem rodas apjausma par "lielāko potenciālu", kas neatmodināts at�dusas mūsos.

Definēt �o lielāko potenciālu ir labs sākums, lai atbildētu uz jautā�jumu Ko nozīmē būt cilvēkam?. �im nolūkam uzskaitīsim da�us cilvēcī�bas atribūtus, par kuriem varam domāt kā par mūsos mīto�o "lielāko potenciālu". Es domāju, saraksts izskatītos apmēram �ādi:

■� Līdzcietīgs.

■� Pacietīgs.

■� Pieņemo�s un piedodo�s.

■� Mīlo�s.

■� Mierīgs.

■� Līdzsvarots.

■� Priecīgs.

■� Empātisks.

■� Līdzjūtīgs.

■� Augstsirdīgs.

■� Devīgs.

Mēs varētu vēlēties pievienot arī tādas īpa�ības kā "garīgs".

Kad nopietni domājam par cilvēka būtību, lūkojamies uz sevi caur prizmu, kas liek sagaidīt no mūsu sugas kaut ko vairāk nekā no pārē�jiem dzīvniekiem. Kaut kāda veidā - patiesā vai nepatiesā - vairums pievieno cilvēcībai īpa�u kvalitāti, kas pārsniedz pasaulīgo eksistenci. Jūs varat domāt par to kā par garu, dvēseli vai vienkār�i par mūsu pa�tības kvintesenci, bet vairumam cilvēku visas vēstures laikā bū�ana cil�vēkam ir ietvērusi dzīvi pēc nāves.

Mēs varam būt ateisti, agnostiķi vai ticīgie, ta�u doma ir vienkār�a: mēs visi no cilvēka sagaidām kaut ko vairāk nekā no mūsu pērtiķveidī- gajieni radiniekiem un suņveidīgajiem un kaķveidīgajiem draugiem. Tajā pa�ā laikā ir pilnīgi skaidrs, ka da�iem no �iem mūsu biedriem dzīvnie�kiem piemīt vairāk no tā, ko mēs uzskatām par augstākajām cilvēciska�jām īpa�ībām, nekā daudziem cilvēkiem. Piemēram, es nesen zaudēju |oti mīļu draudzeni Balto; tas bija vācu aitu suns. Viņa bija manas ģimenes loceklis kop� da�u nedēļu vecuma. Ledus vētras laikā, kas 1996. gadā skāra Spokani Va�ingtonas apgabalā, lielākā daļa cilvēku palika bez elektrības. Tā rezultātā da�u pirmo nedēļu laikā, kuras Balto bija ar mums, viņa lielāko daļu laika pavadīja vai nu iestūķēta manā jakā, lai mana ķermeņa siltums viņu sasildītu, vai saritinājusies kopā ar ģimeni, kad drūzmējāmies pie kamīna.

Balto izrādījās lielisks suns. Viņa bija mūsu draugs, sargsuns un biedrs. Neatkarīgi no tā, kas norisinājās, viņa vienmēr bija klāt, izrādīdama, cik ļoti mūs mīl. Kad Balto kļuva vecāka un viņai sākās artrīts, sunīte nekad nesūdzējās, pat ja mani bērni spēlējoties nejau�i uzkrita viņai virsū. Da�u pēdējo dzīves gadu laikā viņai bija hroniski sausas acis, kas bija jāapstrādā divreiz dienā. Viņa nekad neraizējās arī par to un tikai mīlēja mūs vēl vairāk. Pēdējās divās nedēļās viņai pārstāja darboties nieres. Viņa cieta lielas sāpes, tomēr nekad nesūdzējās un vienkār�i mīlēja mūs.

Viņas iemidzinā�ana bija viens no grūtākajiem darbiem, kas man jebkad bijis jāpaveic.

Balto bija piemērs beznosacījumu mīlestībai. Tad kas tie�i ir cilvēcība? Problēmas definēt cilvēcību rada fakts, ka tas ir dinamisks pieredzējums ar da�ādām iezīmēm, kuras cilvēka prāts bie�i ekstrapolē vai antropomor- fizē no pārējās dabas. Iespējams, uz to mums ir jākoncentrējas. Kad esam aculiecinieki darbībai, kas izsauc siltas jūtas, prieka asaras, smaidu, zosādu un tā tālāk, tās ir cilvēciskas jūtas, un tāpēc daļa no mūsu cilvēcības.

Ievainots suns, kur� velk bērnu ārā no dego�as mājas, izsauc pār�steigumu, godbijību un mīlestību. Mēs antropomorfizējam dzīvnieku un saprotam, ka gan suņa drosmīgā rīcība, gan mūsu emocijas ir daļa no cilvēcības.

Cilvēcībai ir lielāks sakars ar to, kas mūs iedvesmo, nevis ar to, ko varam uzskaitīt kādā stāstījumā. Tās ir emocijas, ta�u tādas, kas pār�sniedz primitīvās ar dzinuļiem saistītās jūtas. Stāsti, kas mūs uzrunā, rado�ums, kas mūs satrauc, piedzīvojumi, kas mūs motivē, kaislība, kas pamudina tiekties pēc kaut kā labāka, prieks un godbijība - tas viss un vēl vairāk ir cilvēcība. Tāpat kā ar suni, kas bērna dzīvības vārdā riskē ar savējo, augstākā mūsu sugas spēja ir atzīt, ka cilvēcība aicina ikvienu no mums tiekties pēc kaut kā augstāka, sasniegt kaut ko vairāk un atdot vairāk no sevis. Mums ir lemts būt patiesiem pret savu augstāko un la�bāko būtību. Tas ir autoritatīvs paziņojums - vai nu mēs to apzinā�mies, vai ne.

Es apgalvoju, ka tiek�anās pēc individuālā augstākā un labākā ir vienī�gais veids, kādā jebkad varēsim atrast sevi. Tā ir rīcības pasaule - par spīti tiem, kuri mums māca, ka tā ir bezdarbības vieta. �ādi fatālisti uzsver: lai arī kas notiktu, tam tā ir bijis jānotiek, tāpēc neko nedara. Viņi var apgalvot: ja redzat, ka kādam uzbrūk, jums jāpaiet garām, necen�oties palīdzēt. Viņi izmanto vienkār�o apgalvojumu, ka "viss notiek tie�i tā, kā tam jānotiek" kā aizbildinājumu savai bezdarbībai - tam, ka viņi turas pie sava kūtruma. �ie pa�i cilvēki var teikt, ka mūsu jūtas un kaislības rada ego, tādēļ tās jāuzveic. Esmu dzirdējis argumen�tus, kuros ego tiek apsūdzēts kā ļaunums un kaut kas tāds, kas jāuzvar. �ie cilvēki liks mums meditēt un veikt nesavtīgas darbības, lai aizvili�nātu mūs no pasaules.

Valoda var būt slazds. Vienkār�s apgalvojums var novest pie daudzām interpretācijām un interpretāciju interpretācijām. Kādā brīdī - neatka�rīgi no tā, vai viss notiek tā, kā tam jānotiek, - ikvienam no mums jāizvēlas sava rīcība, reaģējot uz to, ko redzam norisināmies visapkārt. To apzinoties, iejauk�anās pret kādu vērstā uzbrukumā patiesībā var būt tie�i tas, "kam bija jānotiek".

Raugoties no zinā�anu perspektīvas, es saprotu, kā lēkt pār kārti. Es varbūt esmu redzējis simtiem lēcienu un aprēķinājis trajektoriju, ātrumu un precīzo leņķi, kādā pirms lēciena jānovieto kārts� bet tas viss ne�padara mani par kārtslēcēju. Lai zinātu, kas ir kārtslēk�ana, man pa�tie�ām ir ar to jānodarbojas.

Arī dzīve darbojas tādā pa�ā veidā. Ja es nevēlos, lai ar mani mani�pulē, man kaut kas jādara, lai �ī manipulācija beigtos. Ja es uzskatu, ka cilvēcība ir pelnījusi ko labāku, man jārunā vai kādā citā veidā jāpie�ceļas un jāsagatavo ceļ� kaut kam labākam.

Iepriek�ējās paaudzēs tika uzskatīts, ka cilvēku darbības kontrolē dievi. Ideja par sevis pilnveido�anu vai personīgo iespējo�anu ir relatīvi jauna, tomēr mūsdienās tas ir daudzus miljonus vērts bizness. Psiholoģija ir pieņēmusi mūsdienu tehnoloģijas un sasniegumus, tādēļ brīvības defi�nīcija ir novesta pie tādas mobilas sabiedrības, kāda nav bijusi nekad agrāk. Mūsu dzīvesvieta un cerības kļūst aizvien mobilāki lielumi, un mēs patie�ām ticam, ka sabiedrības locekļi var būt gandrīz jebkas, kas vien viņi patie�ām vēlas būt.

Jāatzīst, ka �ajā viedoklī ne viss ir ņemts vērā. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka prātā nekad nevajadzētu iejaukties, tie ir cilvēki, kuri ir pārliecināti, ka hipnozi, psihoterapiju un daudz ko citu ir radījis velns, tic, kuri būtībā tic, ka cilvēki ir grēcīgi un tiem jāizlūdzas ceļ� uz pestī�anu. To�mēr lielākajā daļā Rietumu kultūra pieņem, ka cilvēks var veidot savu likteni - vai vismaz uzlabot savu dzīvi.

Mēs ceram, ka skolas māca bērniem uzņemties atbildību, pareizi ēst, vingrot, trenēt prātu un iztēloties neierobe�otus panākumus. Kad sasto�pamies ar skolotāju, kur� nodod mūsu uzticību, paziņojot bērniem, ka viņi ir ierobe�oti radījumi, kas nespēj piepildīt savus sapņus, mēs �o skolotāju izstumjam. Tātad priek�stats par personīgo iespējo�anu cil�vēces vēsturē ir ne tikai relatīvi jauns, bet ir arī kļuvis par vērtību, ko daudzi no mums lolo un nodod tālāk saviem bērniem.

Kāpēc tas ir svarīgi? Vēsture ir varens skolotājs. Cīņām, kuras no 13. gad�simta Lielās brīvības hartas noveda pie mūsdienu priek�statiem par brīvību un taisnīgumu, ir tālejo�as sekas. Uzlūkojot mūsdienu pasauli un tās sociāli ekonomiskās un politiskās attiecības, mēs uzzinām par �ķirtni, kura joprojām pastāv starp to, ko varētu dēvēt par vieno�anos par pirmajiem principiem.

Kas ir pirmais princips? �ajā ziņā es gribētu domāt par to kā par sā�kuma platformu mieram pasaulē. Padomājiet, piemēram, par ideju, ka dzīvība ir svēta. �ķiet, visi varētu vienoties par to - sava veida morālu imperatīvu, kas attiecas uz visiem. Mēs noformulētu savu pirmo prin�cipu �ādi: "Ikvienam cilvēkam ir tiesības dzīvot."

Zinātnē par pirmo principu tiek uzskatīta premisa vai hipotēze, kuru nevar pierādīt. Kā izteicās izcilais matemātiķis Kurts Gēdels: "Visi pir�mie principi pēc būtības ir nepierādāmi."1 Tomēr kaut ko var izdarīt arī ar pirmo principu - piemēram, Lielo sprādzienu, kuru slavenu pada�rīja teorētiskais fiziķis Dr. Stīvens Hokings. �ajā sakarā var pārbaudīt principu, pārbaudot teorijas, kas izriet no tā.2 Piemēram, no Lielā sprā�dziena izriet Visuma izple�anās. Pārbaudiet to, un - ja �is pieņēmums apstiprinās, tas atbalsta pirmo principu.

Pirmā principa attiecinā�ana uz cilvēkiem varētu būt at�ķirīga no tā tradicionālā pielietojuma. Tomēr, pēc manām domam, tas ir gan nepiecie�ami, gan atbilsto�i. Lūk, kāpēc: pirmie principi dara vismaz divas lietas sabiedrībām, kas iesaistītas �ajā pielietojumā. Pirmā ir va�dīt �īs sabiedrības, izpētot implikācijas un izveidojot metodes, lai veici�nātu savstarpēju papildinā�anu starp tādām disciplīnām kā ķīmija un fizika. Otrā ir nodro�ināt vizuālu ainavu, ja vēlaties, kuru var aptvert visi - gan speciālisti, gan nespeciālisti.

Labi, pieņemsim, ka mums ir pirmais princips, kuru dēvējam par "dzīvību". Mēs pieņemam, ka visu cilvēku dzīvība ir dārga un visiem cil�vēkiem ir tiesības dzīvot. Mēs nevaram pierādīt �o principu vairāk nekā Lielā sprādziena teoriju, bet varam izstrādāt daudzus veidus, lai pār�baudītu �o principu - īpa�i politoloģijas, socioloģijas, psiholoģijas un tamlīdzīgās disciplīnās. Tāpat mēs varam izveidot vizuālu karkasu, ko vismaz sākotnēji aptvers vairums no mums. Tāpēc - un tas notiek tie�i tik vienkār�i - tā elegance slēpjas vienprātībā par to, ka "visiem cilvē�kiem ir tiesības dzīvot".

Ja pasaule pieņemtu �o vienu vienkār�o premisu, karus varētu iz�beigt. Bet fakts ir tāds, ka pasaules sabiedrība to nedara. Nē, patie�ām ir daudzi, kas uzskata, ka viņu pienākums ir nogalināt. Viņu acīs citu cilvēku dzīvībai nav īpa�as nozīmes vai vērtības, ja �ie citi cilvēki netic kaut kam konkrētam. To visu apzinoties, kādā veidā un kur mums sākt rīkoties, lai panāktu vienkār�o vienprātību, ka visu cilvēku dzīvība ir svētai

Personīgā iespējo�ana sākas ar pa�refleksiju. Jautājums "kas ir cilvē�cība?" acīmredzot ir ikvienas nopietnas pa�refleksijas daļa. Zigmunds Freids un citi cilvēki vienkār�i ieņem vietu uz evolūcijas kāpnēm, pozī�ciju, kurā viņiem ir vairāk "pelēkās vielas", tāpēc lielākas kavē�anas spē�jas. Cilvēces brīnumainās smadzenes bija ne tikai izsmalcinātākas savas spriestspējas dēļ, bet arī spēcīgākas savā spējā apspiest impulsus. Pēdējā iezīme ir iz�ķiro�ā, jo saskaņā ar Freidu zemapziņa ir kūsājo�s dzīvniecisku vēlmju katls, kur� nemitīgi jākontrolē. Zemapziņā vai kur citur cilvēkā nemitinās nekāda augstāka patība. Glu�i pretēji - cilvēki bija dzīvnieki, kurus no citiem dzīvniekiem at�ķir galvenokārt viņu spēja apslēpt savu dzlvnieciskumu un izmantot intelektu unikālos veidos.

Filosofi ir ilgi apspriedu�i cilvēcību. �ajās dienās un laikmetā, kad mums sniegtas tik daudzas iespējas un izdevības (da�iem cilvēkiem - problēmas), mēs varētu domāt, ka pirmie principi, kas padara mūs at��ķirīgus, jau atkal varētu būt ļoti interesantas tēmas. Ir viegli būt cinis�kam no vēsturiskās perspektīvas un piekrist tādiem apgalvojumiem kā: "Cilvēce māca savus bērnus kļūt absurdiem un tādējādi normāliem" un "Dieva vārdā cilvēce ir nogalinājusi�". Tomēr - ja vēlamies kļūt par aktīviem pilsoņiem, ir vienkār�i nepieņemami samierināties ar �ādām prognozēm.

Pasaule mainās pa vienam cilvēkam. Es ticu, ka katrā cilvēkā mīt tik sevi�ķas spējas, ka kādu dienu jautājums "ko nozīmē būt cilvēkam?" būs tik banāls, cik banāls vien kaut kas var būt, jo atbilde būs tik acīm�redzama, cik acīmredzams vien kaut kas var būt. Iespējams, mēs visi iemācīsimies nedaudz vairāk uzturēties savu smadzeņu labajā puslodē. Mēs varam uzzināt vairāk par "tagadni" un mūsu savstarpējo enerģijas apmaiņu un zināt nedaudz mazāk par detaļām, kuras izmantojam, lai nodalītu sevi no visiem un visa.

Manuprāt, galvenā doma ir tāda: es jums ticu! Vēl vairāk, es zinu: kad ikviens no mums ticēs citiem, notiks fundamentāla pārmaiņa. Tā ir lielā pārmaiņa, kas sevī slēpj apsolījumu par dzīvi mierā.

Kopsavilkums

�ajā nodaļā aplūkojām, ko nozīmē būt cilvēkam un vai cilvēki ir vai nav pelnīju�i, lai pret viņiem izturētos labāk, kā to ir darīju�i atsevi�ķi tirgotāji un slepenas aģentūras. Ja jau reiz par to runājam, tāpat ap�spriedām, kā �īs institūcijas var turpināt pret mums izturēties.

Liela sabiedrības daļa tic, ka mūsos slēpjas kāds potenciāls, un es ticu, ka tiekties pēc sava augstākā individuālā labuma ir vienīgais veids, kā mums atrast sevi.

Nākamajā nodaļā aplūkosim, ko es pats domāju par visspēcīgāko un, iespējams, visgrūtāk apstrādājamo cilvēcības aspektu - piedo�anu.

Turēties pie savām dusmām ir kā grābt ar roku karstas ogles, lai mestu ar tām kādam citam, jo beigu beigās apdedzinies tie�i tu pats.

Buda

Gandrīz viss, ko esmu uzrakstījis vai ierakstījis pēdējo divu desmitga�u laikā, satur piedo�anas jēdzienu. Man jums godīgi jāsaka, ka tā ir bijusi viena no manām grūtākajām mācībām, iespējams, tāpēc arī es jopro�jām atgrie�os pie tās. Redziet, esmu sapratis, ka piedot nenozīmē tikai piedot sev vai kādam citam, tas nozīmē arī piedot dzīves veidam un at�brīvoties no tā.

Vispirms ļaujiet man atklāt vienu no saviem senākajiem ieskatiem. Gadiem ilgi esmu izmantojis subliminālās komunikācijas teoriju un teh�noloģijas da�ādiem pa�palīdzības nolūkiem. Reizēm tam bija nepiecie��ams ierakstīt sarunas ar klientiem.

Rakstot skriptu subliminālai programmai, viena no atseg�anas meto�dēm, ko esmu izmantojis, nosakot relatīvi satrauco�u saturu, ir vienkār�a, pa�izveidota un uz lietvārdiem balstīta testa izmanto�ana, interpretējot to ar psiholoģiskā stresa novērtējuma (PSE)* palīdzību. Lietvārdu sa�rakstā ietilpst tādi vārdi kā māte, tēvs, mīlestība, naids, piedo�ana un vaina. PSE izveidoja divi militārā izlūkdienesta pulkve�i, lai pārbau�dītu subjekta apgalvojumu ticamību, neizmantojot fizisku arestu. Būtībā tas mēra muskuļu mikrotremora aktivitāti, kas pavada patvaļīgu mus�kuļu kustību - parasti starp 8 un 14 cikliem sekundē. Mikrotremors rodas no mijiedarbības starp simpātisko un parasimpātisko autonomās nervu sistēmas daļu.

PSE ir ārkārtīgi izsmalcināts instruments, ko es kā licencēts melu detektora pārbau�u veicējs gadiem ilgi izmantoju krimināllietās (gan slepkavību, gan zādzību izmeklē�anā) un civillietās, kas svārstījās no pirmsnodarbinātības pārbaudes līdz vado�o darbinieku psiholoģiskā portreta veido�anai. Instrumenta precizitāte smalkos stresa mērījumos (pretstatā spēcīgam stresam) padara to par vērtīgu stresa atklā�anas ierīci. Daudzi psihologi to izmanto �im mērķim, un ar PSE palīdzību ir veikti vairāki interesanti atklājumi. Piemēram, trīs apgalvojumi, kas vienmēr izraisa stresu, ir piedo�anas komplekts.

Ikvienā subliminālajā programmā, kuru esmu izveidojis vairāku aiz�vadīto gadu laikā, ir bijis iestrādāts tas, ko es saucu par "piedo�anas komplektu". Esmu pārliecināts, ka, izmantojot tikai �os vēstījumus kopā ar simbiotiskiem ziņojumiem, tiks paaugstināta ikviena cilvēka aktivitātes dinamika. Piedo�anas komplektu veido trīs vēstījumi: "Es piedodu sev. Es piedodu visiem citiem. Man ir piedots." (Da�os gadī�jumos pēdējais teikums skan �ādi: "Mums ir piedots.") Es ticu - un to ir parādīju�i mani pētījumi -, ka mēs tik precīzi pārvietojam atbildību par jebko savā dzīvē, ka samazinām iespēju atbrīvoties no jebkādiem sajustajiem ierobe�ojumiem. (Skat. grāmatas "Izvēles un ilūzijas", "Sub�liminālā mācī�anās" un "Domā�ana nedomājot".) Kad uzņemamies pilnu atbildību, iespējojam sevi pārmaiņām.

Visas manas pārbaudes ar PSE un citiem mērījumiem demonstrē tie�u saikni starp bailēm un dusmām, vainu un kaunu, kā arī piedo�anu. Mai�not �o pa�sakaujo�o cilpu, pazūd arī problēmas, kas izpau�as kā zems pa�novērtējums vai pat pa�a cilvēka izraisītas veselības problēmas. (Sīkākai informācijai par "baiļu un dusmu" cilpu skat. prāta modeli, kas aplūkots grāmatā "Izvēles un ilūzijas".)

Tapat es uzskatu, ka zināma �ūnu mācī�anās aizvieto jeb dezorganizē �ūnu atmiņu. Rezultāts ir slimība. Paradoksāli, bet reizēm slimība ir uz ārpusi vērsta emociju izpausme, kas pati ir ģenerēta caur tādu prizmu, kas parasti ir atkarīga no kļūdainas interpretācijas par pieņem�anas un atgrū�anas tēmu vai piedo�anu.

Tātad - visa uzvedība izriet no izvēles, pat ja tā ir pa�iznīcino�a (kāda pārsvarā ir izvairī�anās uzvedība). �ajā ziņā, izvēloties darbības, mēs pamudinām savas �ūnas mācīties no jauna (dezorganizējam kār�tību). Mēs ļoti reālā nozīmē izvēlamies savas slimības. Tāpēc mēs bie�i radām to, no kā visvairāk baidāmies. Mēs kļūstam par to, kam preto�jamies; to, kas mums nepatīk citos, mēs iekļaujam sevī. Interesanti, bet adaptācijas process (izvairī�anās vai atgrū�ana) paradoksāli darbojas, kad raugāmies ārpus prāta likuma, ko varētu saukt par nepakļau�anos (nepiecie�amību pēc unikālas pa�izpausmes). Mēs varētu arī teikt, ka manipulācijas stratēģija �ī mērķa sasnieg�anai ir mūsu psiholoģijas likums.

Tādējādi prāta likums ir nepakļau�anās, savukārt psiholoģijas likums ir manipulācijas stratēģija, un galvenais to abu upuris parasti esam mēs pa�i. Filosofi �im paradoksam pie�ķir tik lielu vērtību tā relatīvo vērtību cikliskuma dēļ. Tēze ar to nomaino�u antitēzi sniedz ieskatu sintēzē. Galvenais cilvēku paradokss ir tas, ka daudzi no saglabā�anas mehā�nismiem darbojas, lai iznīcinātu, nevis saglabātu.

To apzinoties, ļaujiet man izstāstīt pāris klīnisku gadījumu. Pirmais ir stāsts par jaunu zēnu, kas tika uzskatīts par neizdziedināmi slimu. Otrais ir stāsts par mani pa�u un to, ko es tagad uzskatu par laimīgu sirdi. Es varētu jums izstāstīt arī citus gadījumus, kā esmu to darījis savās iepriek�ējās grāmatās, bet �ie divi atklāj to domu, kuru vēlos uzsvērt tagad.

Es joprojām uzskatu, ka pirmais gadījums ir fascinējo�s. Pirmo reizi tas tika publicēts pirms aptuveni 20 gadiem manā grāmatā "Subliminālā mācī�anās". Manuprāt, tas joprojām sniedz ieskatu visintriģējo�ākajā cilvēcības aspektā un liecina par potenciālu, kas mīt mūsos visos. Tas ir lielisks piemērs par prātu kā dziednieku/prātu kā slepkavu. Tāpat tas vēstī par subliminālās tehnoloģijas pozitīvu un dziedino�u pielietojumu.

VI) bija �etrpadsmitgadīgs zēns ar ilgu fizisku saslim�anu vēsturi. Viņ� piedzima ar balss sai�u paralīzi, kas apgrūtināja norī�anu un gre�mo�anu. Ta tika labota ar traheotomijas palīdzību, un divu gadu vecumā viņ� spēja normāli funkcionēt. Drīz pēc tam viņa vecākiem piedzima vēl viens bērns. VD sāka uzrādīt smagākas saslim�anas simptomus, viņam tika diagnosticēta muskuļu distrofija. �etrpadsmit gadu vecumā viņ� jau bija piekalts ratiņkrēslam ar ierobe�otām iespējām apģērbties un no�mazgāties. Papildu tam viņam bija skolioze (mugurkaula izliekums uz sāniem) ļoti smagā formā un smagas plau�u problēmas. Ārsti domāja, ka skolioze pastiprina viņa plau�u problēmas un nepiecie�ama mugur�kaula izliekuma operācija, izmantojot sakausējumu un metāla stieņus.

Lai gan atzina procedūras efektivitāti, viņi uzskatīja, ka VD plau�u problēmas ir tik smagas, ka zēns, iespējams, nespēs pārdzīvot operā�ciju - apburtais loks, ja tā var teikt.

VD tēvs atnāca uz Progressive Aivareness Research institūtu, lai sa�staptos ar konsultatīvās padomes locekļiem un apspriestu iespēju izgata�vot specializētu programmu savam dēlam. VD slimības vēstures pārskats norādīja uz vairākiem nozīmīgiem faktoriem. Pirmkārt, VD saslim�a�nas smagums un simptomi palielinājās vai samazinājās proporcionāli saņemtajai uzmanībai. Otrkārt, viņ� izmantoja slimību, lai kontrolētu savā ietekmes sfērā eso�os cilvēkus (ģimeni un draugus). Tre�kārt, �o slimību rezultātā ģimenē valdīja intensīva brāļu sāncensība. Ceturtkārt, vecāki bija radīju�i nekonsekvenci un strīdus par jaunā zēna aprūpi un ārstniecību, un viņ� ar tiem manipulēja, izmantojot �o ieganstu.

Es izveidoju īpa�u subliminālo programmu, izmantojot vīrie�a, sie�vietes un bērna balsi, kas visas vērsās pie zēna ar pilnu atbalsi un ska�nējumu, un liekot lietā puslo�u apstrādi. Apgalvojumi tika nodoti autoritatīvā un rekomendējo�ā dialogā, kas bija mērķēts uz �ādām jo�mām: pa�novērtējumu, atbildību par sevi, viengabalainību, veselību, �ūnu spēju nevainojami atjaunoties, pieņem�anu, mīlestību. Tāpat dialogā bija dzirdami specifiski ziņojumi, kas tika virzīti uz VD ķermeņa bojā�tajiem apgabaliem. Papildu tiem bija iekļauts arī piedo�anas komplekts un simbioze ar tēti/mammu.

Ta kā VD bija piesaistīts ierobe�otai vietai, da�ādi ieraksti tika radīti, samiksējot apgalvojumus ar primārajām nesēj frekvencēm. Viena primārā nesēj frekvence bija sajauktas okeāna un dabas skaņas, lai ļautu VD mācīties, skatīties televizoru un veikt citas darbības, izmantojot ierak�stu kā neuzkrīto�u fonu. Citas izvēlētās nesēj frekvences bija balstītas uz viņa un citu ģimenes locekļu mūzikas izvēli.

Laikā, kad tika izveidotas �īs programmas, VD bija izņemts no sko�las un slimības komplektācijas dēļ mācījās mājās. Se�as nedēļas viņ� pastāvīgi klausījās �īs programmas. �ī perioda beigās VD tika veiktas plau�u pārbaudes, kurās tika konstatēti neticami uzlabojumi. Ārstus tā iedro�ināja pārbaudes rezultāti, ka viņi sāka domāt: tagad VD ir pietiekami spēcīgs, lai pārdzīvotu mugurkaula operāciju. Tomēr divu nedēļu laikā pēc plau�u pārbaudēm viņa mobilitāte bija ārkārtīgi palie�linājusies. Viņa tēvs aizsūtīja uz Progressive Awareness Research sava dēla attēlu, kurā bija atainots, kā zēns, kas agrāk bija piekalts ratiņ- krēslam, kāpj aug�up pa kāpnēm.

Pēc da�ām nedēļām VD radās problēmas ar ogļskābās gāzes saglabā��anu, tāpēc viņ� tika pieslēgts skābekļa aparātam, lai atvieglotu elpo��anu. Kādu vakaru viņa vecāki atklāja, ka skābekļa padeve ir uzregulēta vairāk nekā divas reizes stiprāk par paredzēto līmeni. Viņ� tika ievietots reanimācijā, kur saņēma nepiecie�amo aprūpi. Kamēr VD tur atradās, viņa tēvs ievēroja, ka dēla elpo�anas ritms līdzinās tam, kāds viņam bija balss sai�u paralīzes periodā. Ārsti apstiprināja, ka VD ir tā pati paralīze, un viņam tika veikta traheotomija.

VD pilnībā atkopās. Man ir fotogrāfijas, kurās �is jaunais cilvēks stāv līdzās savai jaunajai ma�īnai, gatavs kļūt par normālu, veselīgu jaunieti. Ārsti apgalvo, ka vienīgais, ko iespējams pateikt par viņa veselības stā�vokli, ir tas, ka viņam ir vāji muskuļi. Iespējams, sublimināli saskaroties ar slikti pielāgojo�os aizsardzības mehānisma pamatiem, VD regresēja līdz punktam savā slimības vēsturē, kurā viņa veselība un uzmanība bija optimālā līmenī.

Otrs gadījums, kuru vēlos izstāstīt, saistīts ar mani un ideju, ka ar pie�do�anu sev un citiem nepietiek - mums jāpiedod un jāatbrīvo idejas, domā�anas �abloni, atkārtojumi un daudz kas cits (jāatbrīvojas no tiem). Es to paskaidro�u sīkāk, bet vispirms izstāstī�u savu gadījumu.

To, cik svarīga ir piedo�ana, es sapratu 1980. gados pa�izziņas jeb patiesas personiskās atbildības ceļā. Kā minēju iepriek�, Jūtas �tata cietumā veiktais pētījums pārliecināja mani, ka tas ir nepiecie�ams. Es nekavējoties uzņēmos uzdevumu piedot visiem, ko varēju iedomāties, un da�os gadījumos zvanīju un rakstīju vēstules, kurās atvainojos par savām kļūdām. Pēdējais �ķita atbilsto�i tajos gadījumos, ja man bija jā�piedod sev par tādu rīcību, kas bijusi savtīga un kā citādi sāpinājusi citus.

Es sāku lasīt lekcijas un rakstīt grāmatas par piedo�anas spēku. Iz�veidoju prāta modeli, kas ilustrēja to, kā bez piedo�anas mēs viegli pārvietojam atbildību un vainojam kādu vai kaut ko citu. Es izveidoju pārliecino�us argumentus, ka mēs nespējam mainīties, līdz dodam sev spēku un atļauju to darīt. Kamēr mēs vainojam kādu vai kaut ko, mēs esam bezspēcīgi, jo tā nav mūsu vaina, tādēļ nav neviena, kuru būtu nepiecie�ams mainīt.

Es sāku iekļaut piedo�anas komplektu visos savos ierakstos un 1990. gadu sākumā izlēmu: piedo�ana ir tik svarīga, ka mans uzņē�mums padarīs ierakstu pieejamu bez maksas. Citiem vārdiem sakot, mēs izmantojām savu visvairāk pārdoto programmu un sākām to iz�platīt bez maksas (tā joprojām ir bezmaksas - katram klientam pa vie�nai interneta vietnē www.innertalk.com ).

Es jutu, ka daru savu darbu. Protams, man bija daudz jāmācās, bet es patie�ām uzskatīju, ka ar �o tēmu esmu trāpījis desmitniekā. Patie�sībā kādu dienu jauns puisis nozaga priek�metu manā grāmatu veikalā, un mans draugs kliedza, lai es dzenos pakaļ zaglim, kad tas skrēja prom pa ietvi. Atceroties �o notikumu, iespējams, biju gau�ām pārņemts ar sevi, jo vienkār�i atteicu savam draugam: "Viņ� nevar mani apzagt. Ja viņam tas ir tik ļoti vajadzīgs, tad tā ir mana dāvana." Doma ir �āda: es pat nevainoju zagli par to, ka viņ� mani apzaga.

Tomēr �ajā brīdī man jāatkāpjas no stāsta. Kā jūs zināt, es gadiem ilgi veicu melu detektora pārbaudes, izmeklē�anas, novēro�anu un tā tālāk.

Mans tēvs strādāja likuma uzraudzībā un gandrīz visās manās atmiņās ir ģērbies uniformā un ar lielu ieroci pie sāniem. Mans tēvs bija iestā�jies armijā, atstādams savu iepriek�ējo darbu me�a izstrādē, un kļuva par Otrā pasaules kara veterānu, saņemot medaļu "Purpura sirds". Viņ� tika atsūtīts atpakaļ uz Savienotajām Valstīm, kur kļuva par apmācī�bas ser�antu. Viņ� bija diezgan despotisks cilvēks ar aizspriedumiem - mūsdienās da�i to sauktu par fanātismu.

F.s tiku uzaudzināts ar tādu ētiku un morāli, kas da�os veidos bija ļoti aizspriedumaina. Mans tēvs to uzskatīja par labu strādnieku �ķiras morāli. Kad kļuva pieejama televīzija, mūsu ģimene skatījās kovboju vai policistu filmas. Tajās vienmēr bija labais puisis un sliktais puisis; ja filma bija vismaz kaut ko vērta, mēs ļoti aizrāvāmies un vēlējāmies, lai labais puisis atriebjas. Tādējādi manī mita daudzas īstenas Rietumu klasiskās filmas, tostarp Shane un The Good, the Bad, and the Ugly. Tāpat jāatzīst, ka man bija iecienītākās filmas, kuras esmu noskatījies atkal un atkal, piemēram, Pale Rider un Tombstone.

Labi, iespējams, jūs gribat uzzināt, kāds tam visam sakars ar piedo��anu. Lūk, ko es sapratu: mani iedomātie ļaundari dzīvoja manī un iedomātā varoņa loma gaidīja savu izdevību iziet uz skatuves. (Patie�sībā esmu piedzīvojis �o varoņa lomu, kad atguvu nolaupītus bērnus viņu mātēm un tiku godināts par cilvēka dzīvības glāb�anu; �ajā sakarā atzīstu: tas lika man justies labi.) Citiem vārdiem sakot, manī mita aiz�spriedumi, kas gaidīja brīdi, lai varētu izpausties.

Es bie�i "lasu" cilvēkus un atklāju, ka ir viegli pārvirzīt savu nosodī�jumu par noziedzību uz politiku un morāles jautājumiem, piemēram, par cilvēka klonē�anu, abortu un tā tālāk. Rezultāts? Es nespēju pie�dot un atlaist to, kas mita manī kā potenciālās dusmas vai skarbs no�sodījums.

Uz skatuves parādās cits jautājums, ar kuru es atradu korelācijas un ko mācīju gadiem ilgi. Savā grāmatā "Labklājība: tikai prāta stāvok�lis" (Wellness: Just a State of Mind) un citās publikācijās es runāju par to, ka slimība atbilst konkrētām cilvēka īpa�ībām un vajadzībām. Pie�mēram, dziedātājs, kuru �ausmina uzstā�anās, necie� no sastieptas po�tītes, kā tas būtu ar dejotāju, bet viņam sāk sāpēt kakls. Acīmredzot slimība var darboties kā bēg�anas mehānisms, un tādējādi skatuves mākslinieks godpilnā veidā izvairās no biedējo�as situācijas, Es saska�tīju zināmu korelāciju, kas liecināja par to, ka sirds slimības, visdrī�zāk, ir to cilvēku problēma, kuri ir naidīgi un agresīvi, savukārt vēzis bie�āk sastopams intravertiem cilvēkiem vai tādiem, kuri patur emoci�jas sevī. Mana doma nav aizstāvēt �o korelāciju, bet drīzāk izteikt iek��ējo pārliecību.

2007. gada pavasarī es pavadīju laiku ar zirgiem un izbaudīju svaigu gaisu, strādājot pilnu nedēļu, kā to dara tik daudzi cilvēki. Ta�u tad es sajutu dedzino�as sāpes kreisajā plau�ā. Tās parādījās, kad vingroju uz Treadmill skrejceliņa vai braucu ar velosipēdu, bet es spēju tās pārva�rēt, tādēļ tās pazuda. Es nejau�i izstāstīju par to savai sievai, jo sāpes �ķita savādas, bet biju pārliecināts, ka man, iespējams, ir kāda jauna alerģija.

Pagāja pāris nedēļu un kādu rītu mana sieva atvēra jaunu brokastu pārslu paku. Gatavojoties bērt tās saturu bļodiņā, viņa ievēroja brīdi�nājumu uz pakas. Viņa noraizējusies atnāca pie manis. Uz �īs pārslu pakas bija precīzi aprakstīti mani simptomi un izteikts brīdinājums, ka tās ir tuvojo�ās sirdslēkmes pazīmes.

Nav jāsaka, ka man drīzumā tika veikts stresa tests, kurā uzrādītais rezultāts nebija apmierino�s. Tad tika veikta angiogramma, pēc kuras mana sieva un jaunākais dēls izplūda asarās. Uz �o brīdi mēs prātā bi�jām sagatavoju�ies �untē�anai, bet neviens nedomāja par koronārās artērijas operāciju.

īsumā - man vienkār�i ļoti paveicās (vai arī es biju labi pieskatīts). Divas no trim galvenajām artērijām manā sirdī bija pilnībā nobloķētas un tre�ā bija bloķēta par 99 procentiem, tomēr ķermenis bija atradis vei�dus, kā asinis varēja plūst caur visu sirdi. Sirds nebija bojāta.

Operācija deva man laiku pārdomāt daudz ko. Es pamanīju, ka sā�kumā jutos nodots un biju dusmīgs. Es biju vingrojis, vairs nesmēķēju, lietoju uzturā maz sāls un vēl mazāk cukura, daudz dārzeņu un augļu - kāpēc es? Dziļāk izpētot savas dusmas, es atklāju divas lietas. Pirmā: par spiti pārliecībai, ka esmu piedevis, es to nebiju izdarījis. Manī mita da�ādi dusmu pilni scenāriji, kuri gaidīja izdevību, lai varētu izpausties. Tie bie�i bija radīti manā bērnībā, bet - ja nebija, tad būtu varēju�i. Ci�tiem vārdiem sakot, manā domu plūsmā ietilpa pilnīgs miera pretstats.

Redziet, kad jūs dzīvojat piedo�anas stāvoklī - tas ir, piedodat sev un visiem citiem -, jūs dzīvojat īpa�ā iek�ēja miera stāvoklī.

Piedo�ana ir pretstats dusmām, atbildībai, vainai un tā tālāk!

Lai pārbaudītu savu teoriju, es iegādājos programmatūras/aparatūras iestatni no Sirds matemātikas institūta jūs varat aplūkot to manā interneta vietnē www.eldontaylor.com/mindprogramming ). Es uzstā�dīju programmu un sāku strādāt ar sistēmu. Tā ir izveidota, lai novēr�tētu vairākus mērījumus, ieskaitot pulsa bie�umu un sirds ritmu, bet vissvarīgākais - tā māca cilvēku attīstīt sirds koherenci. Tā ir vienkār�a, tomēr varena ierīce, un es ātri saskatīju atbilstību starp domām, kas bija dusmīgas un nesaskanīgas, nevis mierpilnas, mīlo�as vai pat smejo�as.

Es pārbaudīju citus. Manai skaistajai sievai bija ļoti saskaņots sirds ritms - līdz es palūdzu, lai viņa padomā par ko tādu, kas viņu sadusmo. Ienāca dusmas un saskaņa pazuda, un tā tas bija ar visiem, ko pārbau�dīju. Es mācījos vairāk - ne tikai par piedo�anas spēku, bet arī par to, ko es nosaucu par laimīgo sirdi.

Kas ir nepiecie�ams, lai jums būtu laimīga sirds, un kāpēc jums tāda būtu jāvēlas? Lūk, esmu uzzinājis �o: vai jūs ticētu, ka smaga sirds kavē jūsu imūnās, endokrīnās un autonomās nervu sistēmas optimālo darbību? Tas nozīmē, ka jūsu dzīve, visticamāk, saīsināsies un tās kvalitāte paze�mināsies. "Dzīve ir mēsls, un tad tu mirsti" ir pa�piepildo�s pareģojums un atspoguļo attieksmi, kas raksturīga smagai sirdij.

Kāda ir at�ķirība starp smagu un laimīgu sirdi? Vai zinājāt, ka pa�rasti mazāk nekā vienas minūtes laikā, ko pavadāt pie televizora, jūs ieejat izmainītā apziņas stāvoklī (smadzeņu viļņu aktivitātē), kas tiek uzskatīts par ārkārtējas ietekmējamības stāvokli?1 Tas ir precīzi tāds stāvoklis, ko varētu definēt kā hipnozei raksturīgu. Kādi hipnotiski ieteikumi iekļūst jūsu prātā televīzijas skatī�anās laikā un kas tos vēlāk iedarbinās? Varbūt jūs esat apmeklējis lielveikalu un impulsīvi paņēmis kādu produktu, ko nekad agrāk neesat pircis. Kāpēc? Vai varētu būt, ka jūs reaģējat uz zināmu posthipnotisku ierosinājumu (komandu), kas ir rāmi gulējis, līdz impulss, attēls vai simbols nostrādā, kad ieraugāt pro�duktu veikalā (pat ja tikai ar sānu redzi)?

Vai jūs zināt, kas ir sirds koherence? To var redzēt vienveidīgos un vienmērīgos viļņu �ablonos. Skatoties uz EKG diagrammu vai citu vi�zuālu sirds aktivitātes ataino�anas metodi, jūs redzat rekursīvus sinusa viļņus - vienmērīgus, vienveidīgus sinusa viļņus. (Skat. 14. attēlu.) Kad koherences nav, sirds piepūlas (nedarbojas optimāli), un daudziem cil�vēkiem tas kļūst par normālu dzīves tempu.

14. attēls

Vai jūs zinājāt, ka sirds koherence stāsta par laimīgu vai smagu sirdi? Vai jūs zinājāt, ka spēles, kas saistītas ar "no�auj viņus, pif-paf" tēmām, sagrauj sirds koherenci? Un kā ar faktu, ka dusmas, pārliecīgs satrau�kums un stress izraisa saskaņas trūkumu? Vai jūs zinājāt, ka, skatoties filmas, jūs piedzīvojat sve�u vardarbību un citus nekrietnus pārdzīvo�jumus, kas nav savietojami ar laimīgu sirdi (sirds koherenci)?

Vai jūs zināt, ka domas ir saistītas ar sirds koherenci un tikai tas, ka jūs glabājat atmiņas par kaut ko skumju, ļaunu, sliktu vai vardarbīgu - tikai domas par kādu, uz ko joprojām dusmojaties, - izraisīs neregulā�rus un nesaskanīgus sirdsdarbības �ablonus? Citiem vārdiem sakot, do�mas tiek pārtulkotas jūtās.

Vai jūtas ilgst mū�īgi? Nav grūti saskatīt, kāpēc ir tik svarīgi aizsar�gāties pret klejojo�u un nevēlamu domu iekļū�anu mūsu prātā un tik svarīgi neitralizēt visas negatīvās emocijas. Mans padoms, pārfrāzējot citātu no grāmatas "Izvēles un ilūzijas", ir smaidīt (smaids apmuļķo sma�dzenes, liekot palielināt ķermeņa dabisko nomierino�o līdzekļu izdalī��anu) un izlikties, līdz jums sāk izdoties!

Domas ir lietas. Kop� to visu esmu atklājis, esmu arī sapratis, ka komē�dijas un pacilājo�as pārraides ir daudz veselīgākas. Es joprojām skatos da�us vecus, labus vesternus, bet mazāk nekā iepriek�, un vairs nekad personīgi neiesaistos. Ja tā notiek, filma tiek vienkār�i izslēgta.

Man daudzkārt ir jautāts: "Kā lai izvairāmies no visas �īs neveselī�gās programmē�anas?" Atbilde ir vienkār�a, bet, kā jau tas ir ar daudzām lietām, runāt un darīt nav viens un tas pats. Sāciet ar to, ka izslēdzat televizoru.

Apzināti izvēlieties programmas un neskatieties reklāmas - sevi�ķi tās, kuras informē par (norāda uz/pārdod) slimību. Apdomājiet, ko ielie�kat savā prātā, un atceliet visas iespējamās domas, kuras apdraud iek��ējo mieru un klusumu - jūs jau saprotat. Problēmas sākas, kad tas viss patie�ām jāsāk darīt.

Mēs dzīvojam laikā, kad ir atbilsto�i palikt noskaņotiem uz pasau�les politiku un piedalīties vēlē�anās kā informētiem vēlētājiem. Mums ir brīvība un atbildība, kas izriet no uzturē�anās pasaulē. Tomēr esmu pārliecināts, ka mēs visi varam dzīvot saskaņā ar to, ko saka mūsu ap�ziņa, un darīt to, nepiesaistoties rezultātam. Tādā veidā varam piedzī�vot uzskatu un viedokļu maiņu, ta�u tajā pa�ā laikā neradīsies patiesi pretinieki vai piekritēji, kas iedarbojas uz emocijām. Ja domājat, ka kaut kas var būt konkrētā veidā - pasakiet to un ļaujiet tam iet.

�ajā nodaļā redzējām, kā domas, apziņa un zemapziņa var iespaidot ķermeni konkrētos veidos un to ari dara. Iepriek�ējās nodaļās redzējām, cik viegli kādam citam ir iedēstīt mūsu prātā domas, kas nerodas mūsos pa�os. Tāpēc ir jābūt vēl skaidrākam, kāpēc ir tik ļoti svarīgi pasargāt sevi no nevēlamām domām.

Lai atgūtu kontroli pār savu prātu, vispirms ir jāiemācās piedot un atlaist. Tika doti piemēri, kas var notikt, ja tas netiek izdarīts.

Tālāk aplūkosim uzskatu un nolūku spēku.

Raizējies pirms likmes veik�anas, nevis tad, kad rats jau sācis griezties.

Maksvels Malts

Mūsdienās tiek daudz runāts par nolūku un uzskatu spēku.

�ķiet, uzskatu spēks veido mūsu pa�piepildo�os pareģojumus, ieskai�tot spēju manifestēt personīgo realitāti. Tiek uzskatīts, ka nolūka spēks ir enerģija, ko varam kaut kur iedvest (mans apzīmējums). Piemēram, meditētāju grupas nolūks pazemināt kriminogēno līmeni tika iedvests laukā jeb to cilvēku kolektīvajā apziņā, kuri pilsētā guva labumu no meditācijas. Kad izrādījās, ka meditētāji ievērojami pazemināja nozie�dzības līmeni Va�ingtonā, tas kļuva par pierādījumu nolūku spēkam.1 Tādēļ - kad cilvēki kolektīvi lūdz par kādu un �is cilvēks tiek izdzie�dināts, arī tā ir nolūku spēka izpausme. Patie�ām, da�os prātos nulles punkts (vienojo�ais spēks, kas veido Visuma potenciālu un eksistenci) var glabāt atmiņas un nolūkus mums visiem, kurus var aktivizēt ar domu spēku (nolūku). Varbūt tā var būt sava veida dzīvā Aka�as hro�nika? Saskaņā ar daudzām Austrumu reliģiskajām pārliecībām Aka�as hroniku var uzskatīt par bibliotēku, kurā ikvienam no mums ir sava "dzīves grāmata". Savā grāmatā mēs atradīsim ierakstītu ikvienu mūsu darbību, domu, motivāciju, emociju un tā tālāk.

Ta visa pamatā ir fizika, kas bie�i prasa izskaidrojumu, ta�u pat daudz dīvainākas lietas ir izrādīju�ās patiesas. Es atstā�u to laika un fiziķu ziņā (iespējams, manas brīni�ķīgās krustmeitas, kura pa�laik studē kosmo�loģiju doktorantūrā Kembrid�as Universitātē, - vai pieņemsi izaicinājumu, meitēn?). Drīzāk es vēlos pievērsties at�ķirībai starp pārliecību un nolūku.

Pārliecības spēks ir gana labi dokumentēts, turklāt tā ir viena no tām vispārpieņemtajām lietām, kuras sapra�anai jums nav jākļūst par ra- ķe�zinātniekiem. Vairums mazu bērnu to saprot. Jau vismaz 60 gadus plakāti publiskajās skolās ir popularizēju�i �o ideju. Mēs visi zinām stāstu par "Mazo Motoriņu, kas varēja" (A Little Engine that Could): "Domāju, es to varu, domāju, es to varu, domāju, es to varu�" Tomēr vairums no mums reti apsver to, kāpēc pārliecības spēks ir tik acīmre�dzams. Pieņemot, ka man ir taisnība un pārliecības spēks tie�ām ir acīm�redzams, jāuzdod jautājums, kāpēc mūsu pārliecība bie�i ir tik pārprasta vai pa�ierobe�ojo�a?

Salīdzinājumā ar ikvienu tehnoloģijas formu prāts ir brīni�ķīgs instru�ments. Tas tālu pārsniedz jebkura tā dēvētā mākslīgā intelekta, dator�programmas, kalkulatora un tamlīdzīgo instrumentu formu. Tomēr daudziem cilvēkiem tas ne�ķiet tik acīmredzami. Ir viegli domāt, ka da�toram ir nevainojama atmiņa, kas bez kļūdām atrisina vissare�ģītākos matemātiskos vienādojumus, darbojas neticamā ātrumā un tā tālāk. Ir tikpat vienkār�i domāt, ka organiskajam prātam ir grūti mācīties, uz�skatīt cilvēka atmiņu par kļūdainu un neveltīt sevi�ķu uzmanību mūsu pa�u ātrumam. Bet prāts ir daudz pārāks par operētājsistēmu, piemē�ram, programmatūru vai atmiņas sistēmu, vai vietu cietajā diskā. Pa�tie�ām, tā lielākais potenciāls �ajā �aurajā salīdzinājuma jomā slēpjas spējā izveidot, radīt, iztēloties un ap�aubīt. Tomēr prātam piemīt vēl va�renāka spēja - spēja ticēt!

Lūkojoties no abstraktas perspektīvas, ticība ir interesanta konstrukcija. Kas rada ticību? Kāpēc tā ir tik spēcīga? Kur ir robe�a starp racionālu un iracionālu pārliecību? Kad tā kļūst par ieroci, lai kaitētu sev? Vai tā patie�ām spēj pārvietot kalnus - tas ir, iespaidot fizisko pasauli?

Lai definētu ticības efektu, sociologi lieto daudzus apzīmējumus. Tas ir ticis dēvēts par placebo efektu (apkaunojo�o izdziedinā�anu ar cukura tableti), Pigmaliona hipotēzi spēju pārņemt vai imitēt citu cilvēku gaidas - līdzīgi hameleonam, kas maina krāsas), gaidu faktoru (to, kā gaidas ietekme rezultātu) un nenoteiktības principu, kas ir pazīstams fizikā un piedāvā pierādījumus matērijas izpausmei atbilsto�i eksperi�menta veicēja gaidām. Mistiķi un reliģiskie skolotāji bie�i ir atsauku��ies uz pārliecības spēku, kas tiek definēts kā pamatā eso�s ticībai, ar kuras palīdzību viss potenciāls kļūst redzams.

Saistībā ar cilvēci ir skaidrs, ka pārliecība ir novedusi pie gandrīz ik�viena sasnieguma, ieskaitot bioloģisko progresu. Patie�ām, cilvēka ap�ziņa ir neatrisināmi iesaistīta sugu evolūcijā, jo bez nolūka evolūcijas nebūtu. Da�i �o nolūku ir sauku�i par morfoģenētisko lauku vai sava veida informācijas lauku, ko gan veido, gan iespaido apzināta rīcība.2 Citi ir apkopoju�i informāciju, kas, iespējams, norāda uz nulles punkta lauka eksistenci (vienojo�o spēku, kas veido Visuma potenciālu un eksistenci).3 Da�i uz to atsauku�ies kā uz "savtīgajām �ūnām" un �ūnu atmiņas memiem. (Saskaņā ar Ri�ardu Dokinsu mems ir �ūnu atmiņas vienība, kas tiek nodota nākamajām paaudzēm visnotaļ līdzīgā veidā kā tiek nodoti gēni.)4 Citi �o procesu ir aplūkoju�i kā "�ķidro kristālu apziņu": tā ir �ūnu apziņa, kas kopumā sekmē sugas zinā�anas par ap�ziņas un zemapziņas dabu.5 Lai arī kā sauktu pirmcēloni - atmiņa, no�lūks jeb apziņas doma -, tā ir prāta īpa�ība.

Prātu nav viegli izprast, ja domājam par to no norobe�ojo�u robe�u perspektīvas, jo tām ir tendence aprakstīt gan to, kas kaut kas ir, gan to, kas nav nekas. Prāts līdz �im nav iekļāvies �ajā kārtīgajā rāmītī. Pa�tiesībā tas parasti noved pie diskusijas par apziņu. Definēt apziņu ir lī�dzīgi kā definēt bezgalību. Nav vienkār�as atbildes - un prāts ir daudz vairāk nekā tikai smadzenes, tāpēc �is jautājums var kļūt diezgan drūms un pretrunīgs, un atkarīgs no perspektīvas.

Tomēr mūs interesējo�ais prāts nav glu�i tik drūms. Tas ietver per�sonīgu sapratni kopā ar tās apziņas un zemapziņas atribūtiem. Tas ir potenciāla, atklājumu, izaugsmes, vieduma un rado�uma avots. Mēs centīsimies saprast savu personīgo iek�ējās esības pasauli. Tas ir jūsu prāts - māja sapņiem, ambīcijām, mērķiem, bailēm, vil�anām, plāniem, virziena izvēlei un uzdevumam. Galu galā - tas ir jūsu labākais sabied�rotais un ļaunākais ienaidnieks. Ta�u tagad nepiecie�ams izprast �o pa�identifikācijas prātu.

Prāts var radīt it visu, ko tas spēj pietiekami detalizēti iedomāties. "Domas ir lietas!", "Prāts ir kauzālais faktors!" un "Ticiet, viss pārējais jums tiks piemests!" ir apgalvojumi, kas �ķiet patiesi da�u cilvēku in�tuitīvajai izpratnei; tomēr daudzi sev un citiem uzspie� ierobe�ojumu likumu. Kāds ir �is likums un kur mēs to apgūstam?

Iztēlosimies scenāriju, kas var palīdzēt intelektuāli un emocionāli ap�tvert priek�statu par sev uztieptiem ierobe�ojumiem. Iztēlojieties vidi, kas nepazīst naida, dusmu, neuzticības, skaudības, alkatības, baiļu, greiz�sirdības un citu līdzīgu emociju. Un nu iztēlojieties bērnu, kas ir piedzi�mis �ajā vidē. Bērns uzaug, pazīstot tikai atbalstu un mīlestību, nekad nejūtoties pamests, atstāts vai nedro�s. Viņ� tiek audzināts ticēt, ka ar pacietību un neatlaidību viss ir iespējams. Bērnam tiek sniegts ikviens zināmais mācību instruments, viņ� tiek iedro�ināts pētīt un būt neat�karīgs, kā arī tiek atalgots ar uzslavu par neatlaidību un panākumiem. Ja bērnam neizdodas, tas nekas! Viņ� tiek vienīgi iedro�ināts. Bērns sāk domāt, ka spēj apgūt visas disciplīnas. Viņ� atkal un atkal gūst sekmes. Laika gaitā bērns sāk vēlēties pārbaudīt savu spēju robe�as.

Nu pretstatiet to bērnībai, kāda pazīstama vairumam no mums. Vide bija pilna ar laika un resursu trūkumu. Pasaule bija pilna dusmu, alkatības, cie�anu, baiļu un citu negatīvu emociju, un �o informāciju daudzkārt pastiprināja televīzija, radio, drukātie mediji, mamma un tētis, vienaud�i, skolotāji un citi. Kad �ajā vidē tiek izsmieta bērnu iz�tēle (parasti iedomu draugu vai tamlīdzīgu lietu pārpilna), vairums no viņiem sāk ap�aubīt pa�i savu saprātu. Viņus izsmej, un viņiem draud. Iespējams, viņi tiek fiziski sodīti un emocionāli �anta�ēti ar līdzatkarī- gām bezjēdzībām, piemēram, "ja tu mani mīlētu, tu to izdarītu manis dēļ", "ja tu mani cienītu, tu pildītu manas vēlē�anās" un tā tālāk un tā joprojām.

Padomājiet brītiņu. Kā jums �ķiet, kāda būs at�ķirība starp �iem bēr�niem? Vai būs at�ķirības pārliecībā - ticībā sev, pasaulei un tās iespē�jām? Ja būs at�ķirības pārliecībā - vai būs kontrasts starp to, ko �ie bērni radīs?

Lūdzu, apdomājiet to kādu brīdi. Iztēlojieties, ka esat uzaudzis pir�majā scenārijā. Kur jūs būtu un ko spētu paveikt, ja nekad nebūtu sa�traucies, ka jums nesanāks, minstinājies, izjutis nogurumu, jums nekad nebūtu draudēts, kļuvis slikti, jūs nebūtu piedzīvojis atstum�anu, jums nebūtu vardarbīgi uzbrukts, jūs nebūtu spiests veidnē, kas nekad jums nederēs? Jau atkal - pirms turpināt, padomājiet kādu laiciņu - patie��ām sajūtiet to.

Vairums cilvēku ir savas vides produkti. Mūsu pārliecība ir mantota lielā mērā tādā pa�ā veidā, kādā tiek apgūta valoda; tas veido perspek�tīvu, no kuras mēs redzam un interpretējam pasauli. Bie�āk mēs saņemam to, ko sagaidām. Mēs radām to, no kā bīstamies. Parasti mēs sastopa�mies ar to, ko iztēlojamies.

Kā redzējām, pārliecības spēks iespaido cilvēku, bet vai ir vēl kāds spēks - nolūku spēks? Vai viena cilvēka nolūks var iespaidot citus bez viņu zinā�anas vai piekri�anas?

Ir dokumentēti gadījumi, kad ticīgos bez tie�a kontakta iespaido�ju�i citi, piemēram, da�as no vudū metodēm, kuras izmanto tā dēvētie bokori. �ajos gadījumos reti gadās atrast kādu, kur� nav neko zinājis par vudū, bokoru vai par �ķietamo lāstu, kas beigu beigās piepildās, ta�u tas nav obligāti.6

Pieaug arī to pētījumu skaits, kuri atbalsta kādu mēdiju īpatnību, kriminālnoziegumu risinā�anā savienojot mēdiju ar upuri vai noziedz�nieka prātu. (Kad pirms daudziem gadiem veicu izmeklē�anas, veik�smīgi izmantoju mēdiju sniegto informāciju.)

Pastāv pla�s klāsts pierādījumu apgalvojumam, ka prāts nav lokāls notikums. Eksistē liels daudzums datu, kas �o mistēriju tikai papla�ina, nevis sa�aurina, ko mēs varētu sagaidīt nesenās zinātniskās izpētes iespaidā. Tāpēc es atkal jautāju: Vai ir kāda tie�a ietekme, ko mēs va�ram uzskatīt par nolūku spēku f

Nesen lasīju par tuvākajā laikā publicējamu rakstu, kas apstiprināja pierādījumus par nolūku spēku. Tas mani ieintriģēja, un es sazinājos ar Intelektuālo zinātņu institūtu (lONS)[15], lai iegūtu tā kopiju vai pla�āku informāciju par to. Strādāt ar �o organizāciju bija tīrais prieks, un tā saveda mani kopā ar vado�o pētnieku - Dr. Dīnu Radinu. Es biju pazīstams ar da�iem viņa agrākajiem darbiem un sajūsminājos, redzot viņa rakstu "Ar nolūku palīdzību uzlabotas �okolādes ietekme uz no�skaņojumu" (Effects of Intentionally Enhanced Chocolate on Mood).

Pirms biju redzējis visu rakstu, savā pirmajā pētījumā jautāju Dr. Ra�diņam, kāda ir at�ķirība starp placebo un nolūku ietekmi. Manuprāt, tas ir intriģējo�ākais elements, ko varētu noskaidrot dubultaklā zinātniskā pētījumā. Kā tika prognozēts, pārliecības efekts at�ķiras no nolūka efekta. Bet - ja nu mēs pievienotu nosūtītāja nolūku saņēmēja pārliecībai, kādu apvienotu efektu un at�ķirību varētu noteikt?

Kā izrādījās, pētījumā netika kontrolēts gaidu /placebo efekts - at�ķi�rībā no tā saucamā nolūka efekta. Lai gan �is ir labs pētījums, tas mani apbēdināja, jo vairāk vēlējos uzzināt datus, kas norāda uz attiecībām (papildu gaidītajām) starp placebo!gaidām un nolūku ietekmi. Turpmā�kajā korespondencē Radins norādīja:

Grupa cilvēku bez gaidām dotajā gadījumā nebūtu daudz palīdzējusi, jo - lai pārbaudītu, vai hipotētiskai ārstniecībai ir efekts, mums jāsalī�dzina gaidas pretstatā gaidām + ārstniecībai.

Lai padarītu to skaidrāku, sauksim kontrolgrupu par bezgaidu + bez ārstniecības stāvokli, savukārt placebo - par gaidu + nekādas ārstniecī�bas stāvokli un ārstniecību par gaidu + ārstniecības stāvokli. Kontrol- grupas stāvoklis pretstatā placebo stāvoklim varētu būt interesants, jo tas parādītu, kāds efekts ir gaidām vienām pa�ām, bet es neesmu pār�liecināts par kontrolgrupas pārbaudi pretstatā ārstniecībai.

Iespējams, nākotnē Radins noteiks at�ķirību. �obrīd galvenā doma ir tāda, ka ir zināmi pārliecības un nolūka efekti, bet es uzskatu, ka "nolūks" �ajā ziņā ir nedaudz pārāk pla�s apzīmējums. Tā varētu būt vizuāla aina, emocijas, verbāla shēma, nejau�a doma, vudū burvestība, lūg�anas izraisīta dievi�ķa iejauk�anās un tā tālāk. Tomēr kolektīvais spēks, kas piemīt daudziem cilvēkiem, kuri domā par mieru, līdzsvaru un harmoniju, ne vienmēr obligāti ietekmēs citus, tie�i tāpat kā kolek�tīvais gudrības trūkums, domas par varu, agresiju un savtīgumu arī ietekmē citus.

Domu spēks - kur jūs esat ieguldīju�i savu? �ķiet, mūsu prāts kā raid- uztvērējs ir pakļauts citu cilvēku domām. Varbūt ir pienācis laiks no�mainīt kanālu un uzskaņoties uz jaunu staciju, it kā mūsu galvā būtu radio.

Izrādās, ka pārliecība un nolūks iespaido ne tikai mūsu dzīvi, bet arī vi�sus citus. Mēs visi esam dzirdēju�i par pozitīvas domā�anas spēku, bet nu redzam, ka enerģija spēj vēl daudz ko vairāk. Prāts spēj radīt it visu, ko vien spēj pietiekami detalizēti aptvert. Domas ir lietas un prāts ir kauzālais faktors!

Tumsa nespēj padzīt tumsu, to var izdarīt vienīgi gaisma. Naids nespēj izdzēst naidu, to spēj vienīgi mīlestība. Naids vairo naidu, vardarbība vairo vardarbību, un stingrība vairo stingrību lejupvērstā iznīcības spirālē. /../ Ļaunuma ķēdes reakcija - naids dzemdina naidu, kari izraisa vēl vairāk karus - ir jāpārcērt, citādi mēs tiksim iemesti tum�ajā iznīcības bezdibenī.

Dr. Martins Luters Kings, juniors

Da�iem cilvēkiem izmainīts apziņas stāvoklis ir tabu. Tas nozīmē nie�ko�anos ar prātu, ta�u ar to niekoties nedrīkst. Es vienmēr esmu uzska�tījis �o apgalvojumu par naivu, jo ikviens cilvēks katru dienu piedzīvo da�ādus izmainītus apziņas stāvokļus. Kad cilvēks pievēr�as televīzijai, viņ� parasti nonāk izmainītā apziņas stāvoklī.

Patie�ām, bērni nonāk izmainītā apziņas stāvoklī da�u minū�u laikā pēc tam, kad sāku�i skatīties televīziju. Pētījumi ir parādīju�i: pat tad, kad bērni ir pieslēgti tādām smadzeņu viļņu novēro�anas ierīcēm kā elektroencefalogrāfam (EEG) un kad, motivējot ar balvu, viņiem tiek sevi�ķi pieteikts saglabāt skaidru apziņu, mazāk nekā piecu minū�u laikā viņi vairs nespēj saglabāt parastu nomoda stāvokli. Bērns nonāks tā sauktajā alfa apziņas stāvoklī (pēc mirkļa paskaidro�u sīkāk). Kad cil�vēks nododas sapņo�anai ar atvērtām acīm, viegli iesnau�as vai aizdo�mājas, lēni mostas no dziļa miega vai koncentrējas praktiski uz jebko, �is cilvēks gandrīz vienmēr ir izmainītā apziņas stāvoklī.

Tātad - kas ir izmainīts apziņas stāvoklis? Parasti apziņa tiek ieda�līta �etrās kategorijās. Normālu apziņu sauc "beta", nedaudz izmainītu "alfa", dziļ� miegs it "teta", savukārt bezsamaņas stāvokļi ir "delta".

�os līmeņus iedala pēc smadzeņu viļņu ātruma (cikliem sekundē). Beta stāvoklis parasti ir 15 līdz 30 cikli sekundē, alfa ir 8 līdz 14 cikli sekundē, teta ir 4 līdz 8 cikli sekundē un delta - mazāk nekā 4 cikli sekundē.

Tagad parunāsim par �o tēmu saprotamākā valodā.

Parastos, ikdieni�ķos nomoda apziņas stāvokļos prāts darbojas no savas viskritiskākās platformas. Tas pastāvīgi izvērtē ievadi no cilvēka pa�a (viņa iek�ējo runu) un citiem. Tas novērtē un reaģē. Patie�ām - galve�nokārt tas reaģē. Pat ja mēs uzskatām, ka novērtējam, bie�āk spriedums jau ir pieņemts, pirms vēl esam sāku�i to darīt. Zemapziņas uzskatu sis�tēmai ne tikai ir prizma, caur kuru tiks uzlūkots it viss, bet tā arī slēpj aiz sargājo�a priek�kara informāciju, kura varētu likt mums pieņemt kļūdainus lēmumus.

Citiem vārdiem sakot, normālos nomoda stāvokļos zemapziņa dar�bojas kā datorprogramma, kas ikdienas dzīves plūsmu lai� caur interpre�tāciju mozaīku, kura veidota no izvairī�anās un pievilk�anās principiem (piedzīvotiem un iedomātiem). Tāpēc - kad apziņa saka ko tādu kā: "Es to varu izdarīt. Esmu pietiekami labs, lai būtu pārāks un gūtu sek�mes!" - zemapziņa sūta iek�ējās runas vēstījumu, kas līdzinās �im: "Patiesi? Pietiekami labs, bet kam? Un kā ar�? Vai atceries?"

Varbūt zemapziņa sūta negatīvu ziņojumu, pateicoties kādām bai�lēm no pagātnes vai trauksmes, kas projicējas caur iztēli. Iespējams, tas notiek līdzcilvēku, vecāku vai citu personu sniegtas negatīvas in�formācijas dēļ. Tāpat ir iespējams, ka atbilde "nē" rodas no personīgām domām, ka neesat tā vērts, kas savukārt rezultējas vajadzībā sodīt sevi. Tas pat varētu būt rezultāts kādai dziļai pārliecībai, piemēram, tiek�smei kļūt veiksmīgam, kas konfliktē ar mūsu vēlmēm; tāpat tas var būt rezultāts iek�ējai pārliecībai, kas darbojas pēc apmēram �ādas loģikas: "Ja es vēlos tikt izglābts debesīs, man jāupurējas �eit un tagad. Tālāk - naudas mīlē�ana ir visa ļaunuma sakne." Var pastāvēt arī miriāde citu iemeslu un virtuāls sasaistes labirints to visu starpā.

Lai iesniegtos zemapziņā, parasti jātiek pāri apziņas sardzei vai tā jā�apiet. Viens veids, kā to izdarīt, ir mainīt smadzeņu viļņu ritmu. Parastā beta apziņas stāvoklī var iekļūt ļoti nedaudz jaunas informācijas - vismaz salīdzinājumā ar alfa apziņas stāvokli. Pirms dodamies tālāk, jānorāda, ka supermācī�anās (superlearning) un suģestoloģijas (sug- gestopedia) metodes skaidri parāda, kādas priek�rocības alfa apziņas stāvokļos dod zinā�anas par valodu, matemātiku, zinātni un tā tālāk.1

Alfa apziņas stāvoklis visvairāk attiecas uz galveno stāvokli, ko cilvēks piedzīvo hipnozes laikā; �is stāvoklis ir aplūkots no daudzām perspektī�vām, un tam vēsturiski ir bijusi ne viena vien definīcija. Tomēr mūsdie�nās vispārpieņemtā hipnozes definīcija ir "paaugstinātas iespaidojamības stāvoklis". Tie�i uz to norāda definīcija. Alfa apziņas stāvoklī mēs esam īpa�i predisponēti pieņemt prasmīgi dotu ieteikumu. Pamudinājuma būtība ir atkarīga no tā, kur� to dod. Hipnoterapijas speciālists izteiks veselīgus un pozitīvus komentārus, savukārt pārdevējs, kas apmācīts hip�notiskās pārdo�anas mākslā, var dot tādus ieteikumus, kas kalpo viņa pa�a mērķiem.2 Ieteikuma spēks un piekri�anas psiholoģija ikdienā tiek izmantoti masveida mārketinga stratēģijās, lai pārdotu visu - sākot no slimības un beidzot ar reliģiju.3

Kad atrodamies alfa apziņas stāvoklī - vai tas būtu iestājies dabiski vai izraisīts mākslīgi -, mūsu iek�ējā runa palēninās un kļūst orientēta uz attēliem un/vai ļauj tiem sevi vadīt, pretstatā pastāvīgi pa�ierosinā- tajam (lai gan bie�i neapzināti) stāvoklim, kuru Freids sauca par "netī�o". Mēs dzīvojam mūsdienīgā sabiedrībā, tāpēc tiekam pakļauti da�ādiem stimuliem, par kuriem mūsu priek�te�iem nebija ne jausmas. Ļaujiet man sniegt pāris piemēru.

Vairums mūsdienu televīzijas, radio un drukāto mediju daudz stāsta par vardarbību, seksu un tā dēvētajām tabu tēmām. Svarīgākais vārds ir sensacionālisms. Jo sensacionālāks materiāls, jo labākas atsauksmes, lielāki ienākumi, pla�āka auditorija un tā tālāk. Kā tika aplūkots iepriek�, pēdējo 20 līdz 30 gadu laikā uzbudinājuma slieksnis sabiedrībā ko�pumā ir sistemātiski palielinājies. Tādēļ - lai uzturētu sensācijas līmeni, aizvien lielāks uzsvars tiek likts uz atklātām jomām.

�ādā veidā tiek iespaidota mūsu iek�ējā runa, fantāzijas un pat iztēle. Tā visa rezultātā radusies jaunā tolerance pret atriebību, dusmām, bai�lēm, vardarbību, seksualitāti un līdzīgām tēmām ir iedragājusi mūsu sabiedrību. Vērtības ir samazināju�ās tik tālu, ka da�iem cilvēkiem nav pat nojausmas par to, kam dzīvē ir kāda nozīme. Viņi domā, ka dzīve ir dzīvo�anai un ņem�anai, minimalizējot sāpes un maksimalizējot baudu. Divpadsmitgadīgi bērni ieiet skolā un no�auj skolotājus un skolas bied�rus. Narkotikas, bērnu prostitūcija, bandu vardarbība, �au�ana no ga�rāmbrauco�ām ma�īnām un tamlīdzīgi jautājumi ir mūsdienu vecāku galveni satraukuma avoti. Kā mūsu sabiedrība tik tālu deģenerējās? Mums pilnīgi noteikti ir nojausma.

Daudzi psihologi, psihiatri, sociologi, antropologi un arī politologi ir izteiku�i skaļu protestu pret mūsu laika neirotisko dabu. Viņi apvie�nojas mēģinājumā pārtraukt to, ka mediji regulē uzbudinājuma sliek�sni un vērtlborientācijas. Mūsdienās vislielākā ietekme uz cilvēkiem, iespējams, ir tie�i televīzijai. Tā nosaka mūsu pirkumus un sniedz infor�māciju, kas vēstī par pasauli vai ikvienu jautājumu vai notikumu, kas tajā norisinās. Tā iztirgo it visu - sākot no apģērba un frizūras līdz vese�lībai, pat vairumā tirgojot saaukstē�anos: "Ir gripas sezona un gripa tuvojas jūsu pilsētai! Saslims visi! Jūs varat atslābināties un pa�ēlot sevi, nodoties savām kaprīzēm un atpūsties - varbūt pat nostiprināt attie�cības -, ja pa rokai ir XYZ."

Kā jūs domājat, cik daudz slimību tiek pārdots ar mediju starpnie�cību tādā pa�ā veidā kā attieksme un pārliecība? Mēs to jau aplūko�jām iepriek�, bet ir vērts papētīt mazliet dziļāk.

Jūs varat sacīt: "Teilor, tu esi jucis. Televīzija nevienu nepadara slimu. Nav iespējams saķert gripu no televizora." Piekritu. Palūkosimies cie��āk. Zinātniskā literatūra skaidri parāda: kad cilvēks atrodas alfa apzi�ņas stāvoklī, piemēram, hipnozes laikā, ķermeni iespējams vadīt veselības vai slimības virzienā. Hipnotizētājs var brīdināt par apdegumu, uzlikt jums uz rokas ledus gabaliņu, un gandrīz nekavējoties parādīsies apdeguma �ūla. Būdams hipnotizētājs, personīgi esmu bijis aculiecinieks parādībām, kas ilustrē prāta kontroli pār ķermeni līdz tādam līmenim, ka ierosināt iesnas ir, kā teiktu �erloks Holmss, "elementāri". Ta�u - lai sasaistītu �o alfa stāvokļu iespaidojamību ar televīzijas skatī�anās radītajām problē�mām, jāizpēta kāda cita zinātniskās izpētes joma, kas var jūs pārsteigt.

Pētījumi ir parādīju�i, ka vidusmēra cilvēks nonāk alfa smadzeņu viļņu stāvoklī vienas minūtes laikā pēc iedziļinā�anās televīzijas pārraidē.4

Padomājot par to, statistikai nevajadzētu jūs pārsteigt. Cik bie�i esam redzēju�i kādu, kur� ir iegrimis televīzijas radītā transā tik lielā mērā, ka viņa uzmanības pievēr�anai nācies kliegt?

Labi, atgriezīsimies pie alfa apziņas stāvokļa un iesnu sezonas. Es vēlreiz jautāju: kā jums �ķiet, cik daudz slimību ir pārdots, lai izveidotu tirgu, kurā medikamentiem ir noiets?

Jāsaprot, ka alfa apziņas stāvoklis ir ne vien dabisks, tas var radīt arī lielisku izdevību ievadīt pozitīvu informāciju bioloģiski skaitļojo��ajā prātā/smadzenēs. Būtiskākais alfa apziņas pielietojums var būt vai nu izvēles, vai pieraduma jautājums. Atceros, ka lielveikalā reiz redzēju izkārtni par TV ceļve�a publikāciju tirdzniecību. Izkārtnē zem �ī pazi�ņojuma bija rakstīts "Izmēģini!". �o uzsaukumu pavadīja tikai televizora attēls ar iniciāļiem "TV" tajā. Cik bie�i jūs esat dzirdēju�i vai lietoju�i frāzi "es skatī�os televīziju un izmēģinā�u"? Kad domājam par televī�ziju, parasti lietojam tādus apzīmējumus kā izslēgties, izsūknēt prātu un tā tālāk. Nodosim savu prātu televīzijas gādībā, atbrīvosimies no raizēm un ļausim kādam citam sevi programmēt.

Kāpēc "izmēģini"? Apziņas alfa stāvokļos palielinās endorfīnu līme�nis. Endorfīni ir ķermeņa dabiskie nomierino�ie līdzekļi, tāpēc liek mums justies labi - reizēm varbūt pārāk labi.

Pirms turpinām diskusiju par smadzeņu stāvokļiem, ļaujiet man minēt noderīgu piemēru. Ja domāsiet par smadzeņu viļņu aktivitāti kā par virkni līniju uz 2,5 centimetrus plata milimetrpapīra, tad saskatīsiet prāta aktivitātes vizuālu attēlu, kādu iegūstam, izmantojot EEG aparatūru.

Padomāsim par to nevis kā par līnijām uz papīra, bet kā par sētu. Jo tu�vāk līnijas ir cita citai, jo smalkāks materiāls, no kā sēta izgatavota, - kā cie�i savīts drā�u �ogs. Jo smalkāks �oga materiāls, jo mazāk caur to var iekļūt - mūsu analoģijā, teiksim, putni. Prāts tam ir ļoti līdzīgs. Jo cie�āks drā�u ie�ogojums, jo mazāk informācijas (stimulu) varam apstrādāt un atcerēties. Tāpēc supermācī�anās stāvokļos tiek izmantota alfa apziņa. Kad smadzeņu darbība palēninās, starpas mūsu �ogā kļūst lielākas un caur tām var iekļūt vairāk informācijas (skat. 15. attēlu).

Teta apziņas stāvokli bie�i asociē ar dziļu miegu un ļoti dziļiem hip�nozes vai meditācijas stāvokļiem. Tiek uzskatīts, ka tā saucamās pār�cilvēciskās īpa�ības, kas piemīt daudziem garīgajiem skolotājiem, piemēram, viņu spēja ēst karstas ogles, kontrolēt ķermeņa funkcijas un tā tālāk, tiek iegūtas, atrodoties teta apziņas stāvoklī. Patie�ām, mis�tiķi māca, ka, palēninoties smadzeņu viļņiem, mainās ķermeņa vibrā�cijas. Tādējādi kļūst iespējamas daudzas lietas, kas tika uzskatītas par neiespējamām. Vibrāciju bie�umu var uzskatīt par analoģisku tam, ka gaisma vibrē daudz ātrāk nekā stikls, tāpēc spēj izkļūt cauri stiklam. Savukārt akmens vibrē daudz lēnāk nekā stikls, tādēļ tas nespēj izkļūt cauri stiklam, nesaplē�ot to. Tādējādi esam ieguvu�i pierādāmu apgrieztu proporciju smadzeņu viļņu aktivitātei un ķermeņa vibrācijai. Runā, ka, palēninoties smadzeņu viļņu aktivitātei, ķermeņa vibrāciju frekvence paaugstinās.

Delta apziņas stāvokli parasti uzskata par bezsamaņu. Gadiem ilgi tika domāts, ka tas ir tā noskaņots pats uz sevi, ka ārējie stimuli paslīd ga�rām pilnīgi nepamanīti. Tomēr Olivers Sakss parādīja pasaulei, ka pat �ajā apziņas stāvoklī apziņa darbojas. Savā darbā (skat. viņa grāmatu "Atmo�anās" (Aivakenings)) viņ� izmantoja ārkārtīgi lielas dopamīna devas, lai atmodinātu (vismaz uz īsu brīdi) vairumu savu pacientu. �ie cilvēki ziņoja par da�ādajām atmiņām un sajūtām ārstniecības laikā, par slimnīcas iek�ējās kārtības noteikumiem, apkārtējo vidi un tā tālāk.5 Maz ir zināms vai noskaidrots par dziļiem delta apziņas stāvokļiem, tomēr ir skaidrs, ka tie nenorisinās pilnīgi bez apziņas klātbūtnes.

Ir �etri smadzeņu stāvokļi: beta, alfa, teta un delta. Vairums cilvēku saprot, ka tādas tehnoloģijas kā hipnoze ir tik efektīvas tāpēc, ka izraisa izmainītu smadzeņu darbības stāvokli (no beta līdz alfa) un �ajā stā�voklī cilvēks ir vieglāk iespaidojams. Redzējām, ka alfa apziņas stāvoklī mēs nonākam bie�i - īpa�i tad, kad skatāmies televīziju. Tāpēc liels dau�dzums informācijas iekļūst mūsu prātā ar papildu spēku, jo mūsu aiz�sardzības mehānismi nedarbojas. Ja pievērsīsim uzmanību �ai parādībai un attiecīgi rīkosimies, varēsim vairāk kontrolēt to, kas programmē mūsu prātu.

Visas patiesības kļūst viegli saprotamas, kad tās ir atklātas; svarīgākais ir tās atklāt.

Gauihjs

Kas ir pārmaiņas? Ideja �ķiet pietiekami vienkār�a. Da�i uzskata, ka pārmaiņas ir "lieta" vai patēriņa priek�mets. Piemēram, atsevi�ķi cil�vēki vēlas lielāku labklājību savā dzīvē, un veiksmes pierādījums ir nauda. Labi, �ajā gadījumā pārmaiņas ir nauda, ja? Nē, nauda ir tikai ārējais simbols, kas atspoguļo pārmaiņas.

Ikvienā cilvēkā mīt spējas mainīties. Pārmaiņas nav lieta. Piemēram, lai cilvēki kļūtu turīgāki, viņiem jādomā citādā mērogā nekā tiem, kuri jūtas apmierināti, ja vienkār�i tiek ar visu galā. Vismaz viens elements viņu dzīves stratēģijā jāmaina, un tikai tad var notikt pārmaiņas.

Lai to ilustrētu, pieņemsim, ka mūsu hipotētiskais indivīds, kas vēlas būt turīgāks, tika uzaudzināts ar pārliecību, ka mīlestība pret naudu ir visa ļaunuma sakne. Tāpēc zemapziņas stratēģija var sabotēt viņa cen�tienus iegūt reālu finansiālu veiksmi. Citiem vārdiem sakot, ego uz�skata, ka, izvairoties no ļaunuma/naudas, tas būs dro�ībā.

Tajā pa�ā laikā mūsu hipotētiskais cilvēks var uzskatīt, ka nozīme ir tikai naudai. Tomēr arī �ajā gadījumā var pastāvēt kādas traucējo��as zemapziņas stratēģijas. Piemēram, pieņemsim, ka viņ� vēlas izvei�dot lielu uzņēmumu, bet baidās publiski uzstāties. Kā iespējams izveidot lielu un veiksmīgu uzņēmumu, ja tā dibinātājs nesazinās ar citiem? Kad iejauksies baiļu (no publiskas uzstā�anās) stratēģija un izstums mērķa (liela uzņēmuma) stratēģiju? Kā abas stratēģijas konkurēs?

Preto�anas

Gandrīz ikvienā no mums mīt �ādas konkurējo�as stratēģijas. Tās bie�i liek veidot to, ko psihologi dēvē par "kognitīvo disonansi", - procesu, kad cilvēkam ir divi savstarpēji izslēdzo�i uzskati, bet viņ� nemaz ne�apzinās iek�ējo konfliktu. Patie�ām, savstarpēji pretdarbojo�ās stratē�ģijas pārsvarā pārveido arī "sublimāciju" vai nepieņemamu fantāziju realizē�anu sociāli pieņemamā veidā.

Nav grūti saprast, kāpēc pārmaiņas var būt tik sare�ģītas, sevi�ķi tāpēc, ka tās nozīmē arī atteik�anos no kaut kā. �is "kaut kas" var būt neauglīga pārliecība, konkurējo�a stratēģija vai arī kaut kas materiāls, piemēram, mierino�ā sajūta, ko var sniegt ēdiens. Vairumam cilvēku atteik�anās no vienas lietas nozīmē tās aizvieto�anu ar citu. Smēķētājs prāto, kas aizvietos cigareti - varbūt kosjājamā gumija?

Atteik�anās, līdzīgi kā pa�as pārmaiņas, ir tikai "lieta" tās visattālā�kajā formā. Atteik�anās no cigaretēm patiesībā nav saistīta ar cigaretēm, bet drīzāk ar sajūtām, kas saistītas ar cigare�u smēķē�anu. �īm sajūtām var būt 10, 20, 30 vai vairāk konfliktējo�u un konkurējo�u stratēģiju, kas visas paslēpu�ās visattālākajā uzvedībā, �ajā gadījumā - smēķē�anā.

Kad atsakāmies no kaut kā, mums vienmēr jāsaskaras ar nezināmo. �ī konfrontācija bie�i atmodina nedro�ības jūtas. Vairums cilvēku nejū�tas ērti, ja nevar prognozēt savas sajūtas vai reakcijas. Bailes no nezi�nāmā kļūst par vēl vienu �ķērsli cilvēkam, kas izvēlējies pārmaiņas.

Lai ieviestu dzīvē reālas pārmaiņas, mums vispirms jābūt gataviem uz�ņemties atbildību par sevi un savām izvēlēm. Kop� studēju prāta dar�bību un palīdzu citiem uzlabot dzīvi, esmu sastapis daudzus cilvēkus, kuri sākumā paziņo, ka vēlēju�ies mainīties, bet tad piedāvā daudzus iemeslus, kāpēc nav spēju�i ieviest dzīvē izvēlētos centienus, tādēļ mans uzdevums bija palīdzēt to izdarīt.

Jūs var pārsteigt, ka daudzi cilvēki ir vienkār�i atkarīgi no pa�palīdzī�bas procesa. Viņi pavada daudz laika, meklējot da�ādus instrumentus un tehnikas, bet nekad nedod nevienai sistēmai pietiekami daudz laika iedarboties. Kad �ķiet, ka kaut kas varētu nostrādāt, viņi vienmēr atrod iemeslus, kāpēc �ī sistēma nav viņiem piemērota. Jo aktīvāk jūs �ādiem cilvēkiem norādāt uz to, ka viņiem jāmaina kāda acīmredzama pretes�tība, jo nelokāmāki viņi kļūst nostājā, ka nav pie tā vainīgi, jo ir pa��palīdzības eksperti! Protams, ka vainīga izrādās tehnika.

Ir daudzas metodes, kā uzlabot sevi, bet vispirms jums patie�ām jā�vēlas mainīties. Tāpēc es izveidoju personīgās atbildības aptaujas anketu, kas ir pierādījusi savu efektivitāti, palīdzot izlemt, cik labi cilvēkiem veiksies izraisīt pa�u izvēlētās pārmaiņas. �ī aptauja ir atrodama 2. pie�likumā, tādēļ varat pa�i to izmēģināt.

Pārmaiņas var izraisīt preto�anos - izvairī�anos no pārmaiņām. Tas var izpausties da�ādos veidos. Patiesa transformācija nekad nenorisi�nās bez piepūles, un nekas nemainās, līdz nemaināmies mēs pa�i! Tam nepiecie�ama vēlē�anās pārdzīvot kādas grūtības, atlaist, mainīt per�spektīvu attiecībā uz vainu un personīgo atbildību, kvēla vēlē�anās rea�lizēt savu potenciālu un nopietnas pārmaiņas veidā, kā uzlūkojam sevi. Pēdējās tēmas sakarā es pirmo reizi iedomājos par dziļajām prāta saik�nēm (DML[16]).

Kas ir DML? Ikvienam uzvedības aspektam ir tūksto�iem atmiņu, kuru cēlonim iespējams izsekot. �is vienkār�ais "pirmcēlonis" jeb pir�mais princips ir DML punkts. �ādi punkti kalpo kā enkuri mūsu uz�skatu vai vērtību sistēmai, kā arī uzvedībai.

Kad palūkojamies uz attēlu datora ekrānā, patiesībā lūkojamies uz pikseļiem. Nelielā attēlā var būt desmitiem tūksto�u pikseļu. Mēs redzam attēlu, nevis pikseļus, tomēr - kad datormākslinieki pamaina sīciņus attēla aspektus, viņi visbie�āk palielina kādu nelielu apgabalu, teiksim, 200 reizes, līdz ir palielināju�i attēlu, iespējams, par 40 vai 50 pikseļiem uz ekrāna, tikai tas ir izdarīts kādā mazā attēla vietā. Tad mākslinieks var pārveidot vai iekrāsot attēlu pa vienam pikselim. Kad attēla ekrāna izmērs tiek atjaunots, pārmaiņas ir nelielas, bet pamanāmas.

DML ir kā pikseļi. Prāta dzīlēs slēpjas sīciņi sākumpunkti, kas ir saistīti kopā kā pikseļi. Pietuvināta izvērtē�ana atklāj defektus da�os no mūsu pikseļiem, lai gan - ja pakāpjamies atpakaļ un palūkojamies uz attēlu, ir redzami tikai ļoti lielie (uzkrīto�ie) defekti. �ie lielākie defekti patiesībā ir traucējumi, kas interesē psihologus un psihiatrus. Garīgās veselības diagnostikas rokasgrāmatas piedāvā sistemātiskus lielo defektu sarakstus. �ie pa�i izdevumi piedāvā atbilsto�us defektus, kas norāda uz iespējamajām problēmām, ja tā drīkst izteikties, blakus eso�ajos "pikseļos".

Vairumam no mums pikseļi nav tik nopietni bojāti, lai būtu nepie�cie�ama profesionāļa palīdzība. Tomēr - kad vēlamies pa�aktualizēties, izmantot un realizēt savu lielāko potenciālu, tad dziļo prāta saikņu no�vērtē�ana ir kritiski svarīga. Līdzīgi kā mākslinieks, kas apstrādā pikseli pēc pikseļa, mēs varam sākt ar savām DML. Vairums tehniku, kuras ap�lūkosim turpinājumā, ir paredzētas tie�i tam. Tomēr ļoti prasmīgiem māksliniekiem bie�i mēdz būt efektīvi īsceļi. Pēc problēmas identificē��anas pārmaiņu veik�anai viņi var izmantot pulverizatoru vai otu.

Turpmākajā materiālā mēs aplūkosim "pikselis pēc pikseļa" tehno�loģiju. Cerams, jūs iemācīsieties, kā apstrādāt sīkākās savas dzīves jomas un padarīt tās tik nevainojamas, cik vēlaties. Tāpat mēs izmēģināsim da�us pulverizatora un otas instrumentus.

Vienu no maniem novērojumiem par pārmaiņām var izteikt �ādi: "Mainiet uzvedību, un jūs mainīsiet domā�anu. Mainiet domā�anu, un jūs mainīsiet uzvedību. Izjūtiet pozitīvu atgriezenisko saiti no pārmai�ņām, un jūs tās pastiprināsiet. Pamainiet pārmaiņu fokusu no sevis uz to, lai pakalpotu pasaulei, un tas ietvers labāko no jums pa�a un sa�biedrības kopumā."

Savā grāmatā "Mīlestība ir atbrīvo�anās no bailēm" (Love Is Letting Go ofFear) D�eralds Jampoļskis pau� līdzīgu novērojumu. Jampoļskis, licencēts psihiatrs no Kalifornijas, ievēroja, ka pat neārstējami slimi pacienti, kas cie� neizturamas sāpes, aizmirsa savu agoniju un pārva�rēja citus fiziskos ierobe�ojumus, kad devās palīgā citam pacientam. Kaut kādā veidā mīlestības akts, iesaistī�anās rūpēs par citiem, audzi�no�ā sajūta, ka dodam kaut ko no sevis kādam citam, un koncentrē�anās uz citiem, nevis uz sevi iedzīvina jaunu dzīvi. No vecās ādas pieceļas jauns cilvēks. �o jauno cilvēku dziedina palīdzē�ana citiem. Tas atgā�dina seno parunu: "Ja gribat kaut ko iemācīties, māciet to citiem."

Ja vēlaties kārtīgi restaurēt gleznu, ko sauc "patība", sāciet ar to, ka koncentrējaties uz citu vajadzībām - nevis izdabājiet viņu vēlmēm, bet māciet viņiem to, ko pats vēlaties iemācīties. Paudiet personīgās at�bildības priek�status mīlo�ā, palīdzīgā veidā. Atbalstiet, nevis �ēlojiet citus. Palīdziet, atsakoties pieļaut sevis lutinā�anu. Iedragājiet veco ego iemiesojumu, esiet paraugs, kādu jūs pats visvairāk cienītu.

Reiz Soltleiksitijā es vadīju radio �ovu ar nosaukumu "Labo ziņu stunda" (The Good Netvs Hour). Vienā no �iem �oviem es aplūkoju sejas izteiksmes un to, cik cie�i tās saistītas ar smadzenēm. Piemēram, vai jūs zinājāt, ka smaidī�ana - vecā, labā platā smaida fiziskā iz�pausme - apmuļķo prātu, liekot tam noticēt, ka dzīve ir lieliska? Jā! Smaidiet, un mainīsies smadzeņu ķīmija.

Vienkār�a izteiksme var gandrīz nekavējoties atvieglot drūmu no�skaņojumu.

Kā jau minēju iepriek�, savienojuma procesu var izmantot ar nolūku, lai mainītu noskaņojumu. Todien mana radio raidījuma līdzvadītāja - jauna sieviete vārdā Darlīna no Vestvellijsitijas - deva kādu padomu, ko es nekad neaizmirsī�u: "Manuprāt, tas nozīmē tēlot, līdz sāk izdoties!"

Tēlot, līdz sāk izdoties, ir ārsta norīkojums, kas attiecas uz pārmai�ņām. Atcerieties agrāko aksiomu: "Mainiet uzvedību, un jūs mainīsiet domu. Mainiet domā�anu, un jūs mainīsiet uzvedību."

Ja sākam uzvesties citādi, varam pārvietot DML enkurus ar lielu otu. Izdabā�ana sev un ego sīkmanība stimulē vecmodīgās un zemap�ziņā mīto�ās aizsardzības stratēģijas. To var pielīdzināt lieliem bojātu pikseļu blokiem, kas sabojā lielo attēlu. Ar piedo�anu un rūpēm vecie pikseļi izzūd. Vispārējais rezultāts ir gandrīz tūlītējs, tādēļ varam no�slīpēt atsevi�ķus pikseļus attēlā. Arī mistiķi vienmēr ir teiku�i: izdzē�ot karmu, mēs ieejam �ēlastībā. Piedo�ana ir �ēlastības akts.

�ķiet, manis aprakstītais process kaut kādā veidā iedarbina mistisku pieredzējumu. Tas kļūst par dinamisku cilvēka dzīves daļu. �ķiet, iz�mainītais cilvēks uzlūko visu pasauli tādā veidā, it kā tā būtu sapnis. Tie�i tāpat kā nebūtu jēgas nomodā patie�ām satraukties par kaut ko sapnī redzētu, tāpat reālajā dzīvē nav lielas jēgas kādu tiesāt vai vai�not. Tad piedo�ana pārsniedz visu to, ko parasti uzlūkojam kā reālo jeb fizisko pasauli. Nekas nav jāpiedod, jo vienkār�i nekas nav atgadī�jies. Tikai sapnī ļaundarībai tiek pie�ķirts kāds spēks. Mū�īgajā reali�tātē kļūda nav notikusi.

�im stāstam esmu devis nosaukumu "�etri viedokļi". Kādam viedam meistaram bija �etri skolnieki, kuri pārspēja pārējos. Kādu dienu visi pieci sapulcējās, un meistars uzrunāja pirmo skolnieku: "Pasaki man, ko tu redzi, kad lūkojies pasaulē."

"Es redzu me�onību. Planēta ir izlaupīta. Pasaule slēpjas no patiesī�bas. Viss ir piesārņots. Debesīs atrodas elementārdaļiņu piesārņojums un skābais lietus. Lietus me�i un ozona slānis tiek iznīcināti. Valda izglī�tības trūkums un savtīgums. Pasaulē nepiecie�ams tik daudz labojumu."

Meistars atbildēja: "Tev taisnība, un es sauk�u tevi par Labotāju, jo tu ar savu redzējumu esi nodevies pasaulei, kurā valda trūkumi."

Otrajam skolniekam meistars uzdeva to pa�u jautājumu: "Pasaki man, ko tu redzi, kad lūkojies pasaulē."

Otrais skolnieks atbildēja: "Meistar, es redzu veltīgumu. Pasauli nav iespējams mainīt, lai gan da�i no�ēlos un aicinās uz pārmaiņām. Tomēr cilvēku rīcība ir nolēmusi pasauli iznīcībai. Zinātne mums māca, ka dzimst pārāk daudz cilvēku, iznīcināts jau pārāk daudz, zinātnei tiek pie�ķirts pārāk maz naudas, lai tā varētu palīdzēt, savukārt cilvēkiem pārāk maz rūp ētika un vērtības. Noziedzības līmenis aug, bet ģimenes izirst. Likums ir zudis."

"Arī tev ir taisnība, un es sauk�u tevi par Pa�taisno, jo tavs sa�u�tums ierauga pasauli, kas ir tik samaitāta, ka to vairs nav iespējams la�bot, bet tava sirds cie� mokas. Tu kļūsi slavens savu vārdu dēļ, un tava rīcība paudīs tavas sirds skumjas.

Meistars pavērsa savu skatienu pret tre�o skolnieku. "Un tu, ko redzi tu?"

"Es redzu pasauli, kurai nepiecie�ams, lai tiktu atjaunots likums. Es nedomāju, ka cerības ir zudu�as. Es atrodu iedro�inājumu savu brāļu vārdos, jo arī viņi atzīst, ka pārmaiņas ir nepiecie�amas. Es ar pārliecību jūtu, kā cilvēce vēlas mainīties. Vienīgā labā valdība ir tā, kuru veido cilvēki un kas izveidota cilvēku dēļ. Pārmaiņas iespējams realizēt ar li�kuma un valdības palīdzību. Masas sekos valdības pareizajai rīcībai un attieksmei. Ir iespēja mainīties, un �o iespēju sniedz likums un valdība."

"Tev arī ir taisnība. Es sauk�u tevi par Valdību, jo tavi vārdi virza ta�vus novērojumus un kļūst par to, ko tu māci. Tāpēc tu nodosies likuma un kārtības darbam ar valdības starpniecību."

Visbeidzot meistars uzdeva to pa�u jautājumu ceturtajam skolnie�kam: "Un ko redzi tu?"

"Meistar, es redzu tikai brīnumus. Dzīve ir brīnums; visa eksistence ir brīnums; apziņa ir brīnums. Visā radītajā es saskatu Dievu. Es sajūtu mīlestības skaistumu zieda smar�ā, bērna smaidā, mīlētāju aizrautībā un zvaig�ņu mirdzumā. Kad uzlūkoju pasauli, mani sveic tās noslēpumi. Katra diena atklāj savu skaistumu ar godbijību un bijību. Es zinu, ka viss ir labs un katra lieta izpau� savu labumu tādā veidā, kas tai ir atbil�sto�s attiecīgajā brīdī. Es zinu, ka tas, par ko runā mani brāļi, ir tikai ilūzija, jo īsts ir tikai mū�īgais. Es nedo�u spēku domām par trūkumu, ierobe�ojumiem vai vajadzībām, jo viss, kas patie�ām ir vajadzīgs, ir �eit, lai mēs to varētu ieraudzīt, pazīt un pieņemt. Es tikai vēlos pie�ķirt pasaulei tādu skatienu, kāds ir dots man. Jo ar �īm vienkār�ajām acīm un maņām manu sirdi uzmundrina esamības krā�ņums."

Meistars pasmaidīja un tad sāka runāt: "Un tevi, mans izredzētais skolniek, es sauk�u par Patiesību, jo tev piemīt patiesības redzējums, un tā balva ir saskatītā realitāte. Tu dosies pie cilvēces un mācīsi tai savu redzējumu, jo tas saskata patieso, un viss, kas ir iespējams, atpū�as savā mierā. Visi cilvēki tevi pazīs pēc tava rāmuma un miera ietērpa."

Uzrunājot viņus visus, meistars piebilda �ādus vārdus: "Jūsu svētība ir jūsu redzējums. Pasaule jums atklājas tāda, kādu jūs to redzat. Jūs pa�zīsiet pasauli pēc tā, kādu to redzēsiet. Katram no jums tiks attiecīgā ska�tījuma darbi. Jūs pieredzēsiet dzīvi atbilsto�i savam redzējumam."

Izvēles jautājums ir ne tikai mūsu realitāte, bet ari spēks, kādu mēs tai pie�ķiram. Tikai mū�īgais ir neuzpērkams, tāpēc tikai mū�īgais ir pa�tiess. Viss pārējais pēc definīcijas ir nepatiess. Lai kļūtu par meistaru, cilvēkam jārīkojas kā meistaram. Lai augtu, mums jādod. Senajam tei�cienam par to, ka "pilnā traukā neko nevar ieliet", ir pilnīga taisnība attiecībā uz cilvēku stāvokli. Ko sējam, to pļaujam. Tāpēc pirmais solis pa�aktualizācijā ir piedo�ana un rūpes. Senās prāta dzīļu atmiņas izzūd; jaunās atmiņas kļūst gan par procesu, gan mērķi.

Mūsdienās gandrīz par daudz tiek runāts par tehnoloģiju. Tomēr, in�formācijas laikmetam nobriestot, ikviens, kur� ieradīsies par vēlu, glu�i kā iedomātais Rips van Vinkls, būs ne tikai apjucis, bet, iespējams, pat nespēs atrast pareizo virzienu. Mūsdienu valoda aizvien vairāk un vai�rāk kļūst par datora valodu. Komunikācijas modalitātes ir daudz mazāk saistītas ar tādiem uzvedības aspektiem kā sejas izteiksmes un ķermeņa valoda, jo tik liela daļa komunikācijas norisinās caur kibertelpas liel�ceļiem, faksa aparātiem, sintētiskas balss apsveikumiem un tamlīdzīgām lietām. Mēs varam tikai iztēloties, kāds būs komunikāciju tīklojums turpmākajās divās vai trīs desmitgadēs.

Iespējams, tehnoloģijas ir cilvēces lielākais sasniegums. Tās ir sasnie�gu�as tādu attīstības pakāpi, ko lielākā daļa pasaules iedzīvotāju jopro�jām nespēj iztēloties. Zinātnes un tehnoloģiju iespējas mūsdienās ir patie�ām neaptveramas. Varbūt tie�i tāpēc zinātne tik daudziem ir kļu�vusi par dievu.

Tomēr jānorāda, ka �ī pielūgsme ir novedusi pie da�ām no cilvēces zemiskākajām rīcībām.

Zinātne atzīst, ka tā vēl nav galīga, tomēr daudzi uzvedas tā, it kā galīgais spriedums būtu izteikts. Piemēram, kāda ir at�ķirība starp sin- gularitāti (kādas lietas stabilu stāvokli), Aristoteļa visu lietu kustinā�tāju, Mozus Dievu, vēdām un tā tālāk? Lielā sprādziena izskaidrojums tikai uzdod jautājumus un pārdēvē pazīstamas konstrukcijas. Galu galā - ka lai galīgais izprot bezgalīgo? Manuprāt, vislabāk mēs to sa�protam ar modeļu palīdzību, piemēram, nelaiķa Deivida Boma modeli. Dr. Boma hologrāfiskais Visums ieguva Nobela prēmiju - kā tam arī bija jānotiek. Tomēr viņ� bija pirmais, kas norādīja uz to, ka implika- tīvā kārtība norāda uz kosmisku izcelsmi, kas uzdod to pa�u jautā�jumu, ko cen�as izskaidrot.1

Pirms aizmaldāmies pārāk tālu, vienosimies, ka tehnoloģijas ir sva�rīgas ikvienam. Mūsdienās tās ir ceļ� uz personīgu iespējo�anu - ļoti līdzīgi kā a�rami, privātie un slepenie ordeņi un tamlīdzīgi veidojumi bija pagātnē. Tehnoloģijas izraisa ārpusķermeņa pieredzējumus, instruē iek�ējo runu, rada izmainītus apziņas stāvokļus, paātrina izdziedinā��anās procesu un paveic tik daudz ko vairāk. �āds uzskaitījums pats par sevi būtu monumentāls uzdevums.

Vienkār�as tehnoloģijas ar varenu jaudu eksistē līdztekus sare�ģī�tām līdziniecēm, kurām nav sevi�ķas ietekmes. Tomēr, līdzīgi kā gald�nieka vai mākslinieka instrumentiem, katrai no �īm tehnoloģijām var būt vieta ikvienā cilvēkā. �īs nodaļas pārējā daļā pārskatīsim un izmē�ģināsim da�as no tām.

Pa�hipnoze un pa�iedvesma ir divi no labākajiem instrumentiem, kas pieejami lēti vai bez maksas. Tie izmanto prāta spēku, tāpēc tos iespē�jams pilnībā izveidot pa�am. Tomēr - lai ar tiem atbilsto�i rīkotos, jā�sāk ar vizualizāciju.

Vizualizācija ir process, kurā tiek izmantotas gara acis, lai radītu at�tēlus, ainas, sajūtas, izjūtas un tā tālāk. Maksvels Malts savā brīni�ķī�gajā grāmatā "Psihokibernētika" (Psycho-Cybernetics) informē mūs, ka prāts nespēj at�ķirt reālu un iedomātu pieredzējumu, ja otrais iedomāts pietiekami detalizēti.2 Atmiņa tos abus uzglabā kā vienlīdz patiesus. Darbs neirālo meto�u modelē�anā ir parādījis, ka iedomāti pieredzējumi var likties tik reāli, ka izraisa muskuļu reakciju. Pielieto�jot �o tehniku, daudzi atlēti iztēlojas savu sniegumu - gara acīm skatot un sajūtot, kā sīciņās muskuļu grupas reaģē uz garīgo pieredzējumu, - un tādējādi iegaumē rīcību.3 Patie�ām, ir demonstrēts, kādas reālas fi�ziskas priek�rocības dod iedomāti vingrojumi. Tikai pietiekami detali�zēti iztēlojoties, norit garīgs muskuļu treniņ�, kas sāk uzskaņot fizisko ķermeni.4

Mēs visi esam redzēju�i sapņus, kas �ķitu�i tik reāli, ka mums bijis rūpīgi jāpadomā, lai izlemtu, vai tie notiku�i patiesībā vai ne. �āda veida sapņi ir spilgti, izjusti un sajusti da�ādos veidos un emocionāli spēcīgi. Cilvēkam ir iedzimts garīgs vadojums, kam piemīt spēja ģenerēt sin�tētiskus pieredzējumus, kuri ir apveltīti ar īstu notikumu spēku. Mūsu atmiņa ieraksta notikumu - sintētisku vai reālu -, un �ādā veidā infor�mācija kļūst organizēta kā daļa un ķīpa no vispārējās pieredzes.

Atmiņa ir varens spēks, kas spēlē būtisku lomu cilvēka pa�tēlā, cerī�bās, fantāzijās un vispārējā labklājībā. Tā veido asociācijas ar visiem pieredzējumiem. �ie savienojumi jeb prāta dzīļu saiknes informē mūs par esības kontinuitāti. Bez �īs kontinuitātes eksistence ir epizodiska un to mierīgi varētu uzskatīt par mākslīgu. Atmiņa mums atgādina, kas mēs esam, kas no mums tiek gaidīts, kā mēs esam izvēlēju�ies uzlūkot pasauli, kāda ir mūsu pārliecība, kas notika vakar un aizvakar un tā tālāk. Atņemiet atmiņu, mostieties, neko neatceroties, un ik diena kļūs pilnīgi citādāka. Nedaudz padomājiet par to.

Kad cilvēkiem dziļā hipnozē tiek likts aizmirst atsevi�ķus notikumus, viņu raksturs mainās. Kad tiek ieviesti mākslīgi notikumi, viņu rak�sturs jau atkal pārveidojas. Kad cilvēkiem dziļā transā tiek paziņots, ka viņi tiek apdedzināti ar ledus gabaliņa pieskārienu, parādās �ūla. Kad pacientiem ar personības dalī�anos pārslēdzas personības, var mainīties viņu cukura līmenis asinīs, acu krāsa vai citas līdzīgas iezīmes. Atmiņa nosaka kontinuitāti, kas veido mūsu dzīvi!

Atmiņa nekad nav tikai faktiskā informācija. Prāts nav balta lapa, kurā tiek ierakstīti visi notikumi. Patiesi - ikreiz, kad atmiņa tiek pār�cilāta, tā tiek arī izmainīta. Pierādījumi liecina, ka to sa�ķiebj arī cerī�bas, bailes, satraukums, alkas un daudz kas cits. Ļoti reālā veidā mēs izmēģinām tās atmiņas, kuru eksistenci vēlamies, un tad iegaumējam tās. Reizēm �is mēģinājums notiek pirms notikuma, reizēm notikuma laikā un reizēm pēc tā. Vēl vairāk - tas tiek pielāgots ikreiz, kad to atceramies, un ir saskaņots ar mūsu ieguldījumu. Citiem vārdiem sa�kot, atmiņām, kuras tiek uzskatītas par ļoti svarīgām, ir lielāks enerģi�jas ieguldījums; parasti tā ir emocionālā enerģija.

Emocijas ir galvenais komponents. Pat sajūtas, kas netiek uzskatī�tas par saistītām ar atmiņu, apstiprina savu ietekmi. Piemēram, da�as atmiņas tiek nostumtas prāta dzīlēs ļoti dziļu, un mēs pat neapzināmies, ka tās atceramies. Tas var notikt, pateicoties emocionālajam noskaņo�jumam pieredzējuma laikā vai pēc tā. Traumas piedzīvoju�i cilvēki bie�i atceras traumatiskos notikumus� līdz aizmirst tos. Tas gan var izklau�sīties gau�ām idiotiski, bet tas ir fakts: lai aizmirstu, mums jāatceras. Kāds prāta darbības līmenis pasargā mūsu labsajūtu, apspie�ot atmiņu. Tas atceras, ka atmiņas jāpatur zem pārklāja, tāpēc izveido taktisku struktūru, lai pasargātu aizmirstās atmiņas. Atmiņas netiek izdzēstas- tās tiek apspiestas.

Visām �ādām atmiņām ir savs taktiskais mehānisms, kas patur tās apspiestas.

Tajā ir iebūvētas stratēģijas, kuras atvaira pieprasījumu. Bie�i �īs stratēģijas mēdz būt pa�iznīcino�as. Subliminālais prāts glabā �os sub- liminālos uzskatus, apslēptās atmiņas un taktiskās stratēģijas, lai �ķie�tami aizsargātu mūsu pa�tēlu un labsajūtu. Reizēm �īs stratēģijas ir orientētas uz preto�anos un reizēm - uz pievilk�anu, bet būtībā tā vien�mēr ir diversija, kas svārstās no kompensējo�as rīcības līdz pa�sakrop- ļojo�ai uzvedībai.

Diversija ir veidota tā, lai atturētu mūs no rūpīgas savu motīvu pār�baudes, kas patiesībā veido jebkuru rīcību. Da�i no mūsu motīviem ir saistīti veidā, kas orientēts uz izdzīvo�anu, savukārt citi ir prāta dzīļu saikņu rezultāts, kas nomaskē vai apslēpj apslēpto motivāciju ar aso�ciāciju palīdzību. Da�i no mūsu motīviem ir smadzeņu garozas aug�stākās funkcijas - piemēram, pati pa�aktualizācija.

"Tēlainības izmanto�anai ir divas būtiski svarīgas lomas. Pirmā ir sniegt instrumentu, ar kura palīdzību var radīt atmiņas par izvēli, piemēram, labsajūtu. Otrā ir nonākt kontaktā ar tādiem mūsu pa�u aspektiem, kurus citādāk varam nespēt sasniegt. Kad iztēlojamies informāciju, aina iespie�as visās sensoriskās ievades saiknēs. Tādējādi - kad atsaucam atmiņā notikumu, ļaujot sev to pilnībā attēlot, izjust un visādi citādi sajust, �is notikums bie�i apiet kritisko prātu un tā aizsargmehānismus.

Ainavas var ielauzties un iztrūcināt mūs, bet lingvistiskā pieejā parasti izdodas iegūt atklāsmi "solīti pa solītim".

Viena no lielākajām hipnozes dziedino�ajām spējām ir tās spēja at�klāt - galvenokārt spēja atgūt informāciju ilustrētos notikumos, kas atklājas kā uz filmas ekrāna, vienlaikus atdalot cilvēku no �ī notikuma sniegtajām emocijām. Tāpēc hipnotiskā regresija/atsauk�ana atmiņā ir vareni dziedinā�anas instrumenti.

Iemācī�anās vizualizēt ir brīni�ķīga iespēja gūt pieeju iek�ējai dzīvei, kā arī pārrakstīt atsevi�ķu atmiņas informāciju, tāpēc aplūkosim to, kā mēs vizualizējam. Tas ir pārsteidzo�i, cik daudzi cilvēki, aizverot acis, neredz ainas. Pārsteidzo�i ir arī tas, cik daudzi uzskata, ka nesapņo. Mēs visi sapņojam - mums tas jādara, citādi mēs zaudētu prātu. Tomēr at�cerēties �os sapņus ir glu�i kas cits.

Tā kā tik daudzi cilvēki ziņo, ka viņiem nav iek�ēju attēlu, sāksim no sākuma. Lai iemācītos iztēloties, es iesaku divas metodes. Pirmā - izmantojiet kādu attēlu, kurā atainota, piemēram, ēdiena gatavo�ana ārā uz uguns (bet tam jābūt kaut kam tādam, ar ko jūs patie�ām varat identificēties pieredzes dēļ). Skatieties uz attēlu, līdz varat saost un sa�just ainu vai līdz tā kļūst gandrīz reāla. Visproduktīvāk ir izmantot aso�ciācijas un attēlu, kas jums atsauc atmiņā patīkamus notikumus.

Lūkojieties uz ainavu, līdz to sajūtat. Ļaujiet sev nedaudz notrīsēt. Kad tas ir paveikts, aizveriet acis un turpiniet skatīt attēlu ar gara acīm. Ja jums sākumā neveicas, mēģiniet atkal. Atkārtojiet �o procesu, līdz pilnais attēls atrodas uz jūsu prāta "ekrāna".

Otrā pieeja ir izmantot kaut ko, par ko jums jau ir izveidoju�ās spēcīgas taktilas asociācijas, piemēram, citronu. Turiet citronu rokā un koncentrējieties uz to. Koncentrējieties uz to, kādas izjūtas tas sniedz. Domājiet par to, kā tas gar�o, un ļaujiet citrona sulai savilkt jūsu muti. Pielieciet to pie deguna un pasmar�ojiet. Skatieties uz tā spilgto krāsu un domājiet par sauli un tās līdzīgo krāsu. Ļaujiet sev asociēt citronu ar jebkuru citu informāciju, kas ienāk prātā. Tad aizveriet acis un redziet citronu joprojām savā rokā tie�i pretī sejai. Dariet to divas vai rrīs reizes, un jūs sāksiet atvērt iek�ējās redzes lauku, kas nepiecie�ams vizualizācijai.

Un tagad pieņemsim, ka mēs visi spējam iztēloties. Ko mēs vizuali�zējam? Cik bie�i? Kad? �im procesam jābūt katras dienas sastāvdaļai. Ja no rīta vizualizēsim veiksmīgu, apmierino�u dienu, pastāvēs lielas iespējas, ka tā tāda arī būs. Daudzi cilvēki vizualizē cie�anas savā dzīvē, to nemaz neapzinoties. Viņi gremdējas baiļpilnās domās, prāto par vardarbīgu at�riebību un atmaksu, dodas gultā ar dusmu pilnu rīcību no televīzijas un izklaidēm, iztēlojas ļaunākos briesmoņus un tā tālāk. Visas �īs darbības ir vizualizācija. Vēl vairāk - kad iztēlojamies (vizualizējam) cīņu, pasaule sniedz mums cīņu. Kaut kā cīņa nekad nav glu�i tāda, kādu mēs to bijām iedomāju�ies, tādēļ, to sapratu�i, iztēlojamies mierpilnākus notikumus.

Kad izmēģinām to, ko grasāmies kādam pateikt, izmantojam vizuali- zācijas iemaņas. Lai tās izmantotu aizsargā�anās nolūkos, nepiecie�ams aizsargāties no kāda. Visums pielāgojas - �ī ir jūsu iespēja aizstāvēties! Kad izmantojam �īs iemaņas, lai pastiprinātu sajūtu, ka kaut kur iede�ramies, piedalāmies dzīves triumfā, priekā un labklājībā; Visums kaut kādā veidā sniedz mums tie�i �īs iespējas. Varat to saukt par pievilk�a�nās likumu. Fakts ir tāds: lai arī kāds būtu mehānisms, mēs piesaistām to, ko ieguldām savās domās/vizualizācijās. Tāpēc varam redzēt, ka vairums cilvēku jau izmanto �īs iemaņas ikdienā. Mēs tikai ieguldīsim enerģiju at�ķirīgi.

Nākamajiem diviem vingrinājumiem ir at�ķirīgi virzieni. Pirmais pa�redzēts, lai atklātu vai atsauktu atmiņā apslēptu informāciju - man pa�tīk to saukt par "jaudīgo attēlveido�anu". Otrais paredzēts, lai izveidotu matrici, ar kuras palīdzību radīt kādu notikumu, piemēram, veiksmi.

Norādījumi: Izlasiet vingrinājumu, aizveriet acis un veiciet aprakstītās darbības.

Iztēlojieties, ka sē�at ērtā krēslā. Jums aiz muguras ir diaprojektors ar tālvadības pulti, kura atrodas jums rokā. Jūsu priek�ā ir ekrāns.

Diaprojektorā tiks attēlotas sasaistītas domas, ainavas, sajūtas un attēli. Jūs iepriek� nezināt, kā diapozitīvi ir sakārtoti. Jūs skatīsieties �o slaid- �ovu, lai gan pat dro�i nezināt, cik daudz diapozitīvu tur ir.

Tagad padomājiet, piemēram, par to, kāds jūs vēlaties kļūt, piemē�ram, turīgs vai populārs. Varat izmantot arī bailes, bet atcerieties, ka tālvadības pults var izslēgt diaprojektoru jebkurā mirklī.

Ielieciet savas prāta ainas kontekstā bailes vai ambīcijas. Tas ir pir�mais diapozitīvs. Projektors automātiski sasaistīs �o diapozitīvu ar vi�siem citiem atbilsto�ajiem diapozitīviem un sakārtos tos jēgpilnā veidā. Iespējams, jūs to nesapratīsiet, tāpēc vienkār�i ticiet, ka tas ir jēgpilns.

Uzlieciet pirmo diapozitīvu uz ekrāna, vienkār�i saskatot to tur. Vel�tiet brītiņu tam, lai attēls jūs pilnībā iesaistītu. Ja ainavā bija skaņas, sadzirdiet tās; ja bija smar�as, saodiet tās; ja bija kādas citas taktilas norādes, atcerieties vai iztēlojieties tās. Jūs varat bagātināt �o attēlu, cik vien vēlaties. Varat pievienot ovācijas, sajust zosādu un tamlīdzīgi. Viss, ko jūs sajūtat, ir atbilsto�s, lai iedzīvinātu �o diapozitīvu - dariet to uz sava prāta ekrāna.

Kad esat to paveicis, nomainiet attēlu, nospie�ot pogu uz pults. Varat izmantot īk�ķi un rādītājpirkstu, lai veicinātu iztēli. Viegli piespiediet īk�ķi pie rādītājpirksta, un diapozitīvs nomainīsies. Cie�i saspiediet roku, un projektors izslēgsies.

Ir pieļaujams prātot, kāds diapozitīvs varētu būt nākamais, bet vien�kār�i ļaujiet tam notikt. Jūs varat būt pārsteigts.

�is vingrinājums ir logs uz mūsu vēlmēm, ambīcijām un bailēm. Tas var atklāt pa�ierobe�ojo�us uzskatus, kurus jūs vairs nevēlaties paturēt. Tas var dot attēlus, kurus vēlaties padarīt nejutīgus. Lai to paveiktu, izmantojiet nākamo vingrinājumu.

Norādījumi: Izlasiet vingrinājumu, aizveriet acis un veiciet aprakstītās darbības.

Iztēlojieties, ka atrodaties sare�ģītā filmu studijā. Jūs grasāties noska�tīties materiālu, kurā esat nofilmēts kādā īpa�ā pasākumā. Jūs varēsiet samontēt �o materiālu un padarīt to tie�i tādu, kādu vēlaties.

Studija ir pilnībā aprīkota ar labāko audio un video aparatūru. Ek�rāns ir lielāks nekā jebkurā kinoteātrī, kādu jebkad esat redzējis. Tas jūs apņem! Kad sāksiet atainot materiālu, atklāsiet, ka rodas tāda sa�jūta, it kā jūs patie�ām būtu tajā iek�ā. At�ķirībā no kinoteātriem jūsu studija spēj reproducēt nofilmēto materiālu tādā veidā, ka gandrīz nav iespējams noteikt at�ķirību starp pārveidojumu un īsto pieredzējumu.

Jūs sē�at ērtā krēslā, un jums ir ar domām vadāma saskarne ar visu aprīkojumu. Kad vēlaties mainīt, montēt, pārveidot, pievienot jaunu materiālu vai arī veikt jebkuru citu darbību, kuru uzskatāt par atbil�sto�u, jūs vienkār�i padomājat par to, un filma ir gatava atainot tie�i to, ko vēlaties.

Kad izvēlaties savu fragmentu, paturiet prātā, ka tajā ir neierobe��otas datu uzglabā�anas ierīces, lai atainotu vai ierakstītu informāciju. Pirms turpinām, ļaujiet man nedaudz sīkāk paskaidrot, kā izmantot �o īpa�o studiju.

Studija, kādā jūs pa�laik atrodaties, ir ļoti īpa�iem cilvēkiem.

Da�i no �iem cilvēkiem ir sportisti, da�i ir biznesmeņi, da�i zinātnieki un da�i - mākslinieki. Ak, tikai nosauciet profesiju un sapratīsiet, ka labākajiem savā jomā ir prāta studija. Iemesls ir vienkār�s: viņi zina, ka var vispirms radīt savu darbu �eit. Tā darot, �ie cilvēki samazina ne�skaidrības, risku un �ķēr�ļus, ar kuriem varētu saskarties ārējā pasaulē. Tā atlēts nāk uz �ejieni, lai izveidotu materiālu, kurā atainota viņa vai viņas nevainojamā spēle, savukārt biznesa cilvēks rada filmu par saviem panākumiem. Da�i pārlūko veco materiālu un izmaina to. Reizēm viņi maina tikai savas jūtas pret to, citreiz patie�ām izmaina ainas. Senas atmiņas tiek padarītas nejūtīgas, ja skatāmies nofilmēto materiālu ar at�ķirīgām emocijām - teiksim, ar piedo�anu vainas apziņas, citu vai�no�anas un kauna vietā.

Lūk, kur viņi izmanto viedumu par izprasto mū�īgo. �eit viņi atbrī�vojas no ierobe�ojo�ām sajūtām, bailēm un domām.

Varat izmantot no pieredzes atvasinātu attēlu, tādu, kas ir atturējis jūs no bailēm, agrīnas bērnības atmiņām vai jebkā cita, kas joprojām jūs kontrolē. �ajā studijā jūs varat atņemt tam spēku, vienkār�i pārska�tot attēlu un koriģējot emocijas, līdz iegūstat produktu, kas liek justies labi. Tad �ī jaunā epizode tiek noglabāta atmiņas bankās un kļūst par attēlu, ar ko prāts strādā. Ja vēlaties sasniegt kādu mērķi, izjūtiet jaunu pa�pārliecības līmeni un tā tālāk, tad izveidojiet nofilmētu materiālu - tie�i tādu, kādu vēlaties redzēt.

Sāciet pārskatīt fragmentu, kuru grasāties izmantot. Mainiet jebko, kas jūs neiepriecina. Iespējojiet sevi ar bagātīgām sajūtu detaļām. Dzir�diet, kā pūlis aplaudē, vai izjūtiet patiesu piedo�anu - jebko, kas ir atbilsto�s. Atainojiet nofilmēto materiālu vēlreiz, kad esat to izrediģē�jis; varat to darīt tik daudzas reizes, cik vien vēlaties. Palieciet pie tā, līdz tas ir pilnīgi nevainojams - tie�i tāds, kādu vēlaties. Kad esat to izda�rījis, atlaidiet to. Aizejiet prom no studijas un pagaidiet vēl kādu dienu, lai strādātu pie kaut kā cita.

Ja nepiecie�ams vairāk nekā viens apmeklējums, lai ainu padarītu tādu, kādu vēlaties, atgriezieties pie tās tik bie�i, cik nepiecie�ams. To�mēr nedodieties pie citām jomām, iekams neesat apmierināts ar savu darbu pie katras vienības.

Nu pa�hipnozei būtu jānorisinās diezgan viegli, tikai papla�inot zinā�a�nas, kuras ieguvāt iztēles seansos. Iespējams, labākais veids sāk�anai ir izmantot to, ko hipnotizētāji sauc par "progresīvās relaksācijas tehniku".

Norādījumi: Izlasiet procedūru un izvēlieties klusu vietu, kur netiksiet iztraucēts vismaz 20 minūtes.

Vingrinājuma laikā jūs izmantosiet apgalvojumu. Tas ir svarīgi, tāpēc pirms sāk�anas uzrakstiet to. Vārdus izvēlieties rūpīgi un tā, lai tie visi būtu pozitīvi. Pa�am apgalvojumam jābūt iespējami īsam. Piemēram, ja vēlaties iegūt lielāku pārliecību par sevi, apgalvojums var skanēt �ādi: Es esmu pārliecināts par sevi. Kad izmantojat apgalvojumu, izjūtiet to. Izjūtiet to visās dimensijās. Citiem vārdiem sakot, izjūtiet, kā pār�liecība piepilda jūsu būtību, apgalvojumam cirkulējot caur jums.

Noregulējiet modinātājpulksteni, lai tas iezvanītos pēc 20 minūtēm. Lai signāls atgrie� jūs normālā apziņā, līdz laika periods kļūst par no�sacījuma refleksu, - parasti tam nepiecie�ami trīs līdz �etri seansi.

*

Ērti apgulieties vai atlaidieties un atbrīvojiet savu apģērbu. �ī vingrinā�juma laikā fonā varat atskaņot nomierino�u mūziku vai dabas skaņas. Ja tas ir iespējams, pamēģiniet dedzināt arī patīkamu smar�kociņu. Aptum�ojiet vai izslēdziet gaismu.

Ar aizvērtām acīm iztēlojieties, ka atpū�aties dabā, kur liega saule glāsta jūsu ķermeni. Jūs sajūtat, kā tās siltums pieskaras visam ķer�menim. Koncentrējieties uz elpo�anu un iztēlojieties apmaiņu. Izelpas sniedz dzīvības spēka enerģiju augu pasaulei, tie�i tāpat kā jūsu ieelpas sniedz dzīvības spēka enerģiju jums. Starp jums un pasauli pastāv siner- ģija - sava veida simbiotiskas attiecības. Sajūtiet to un iztēlojieties, kāda ir sajūta, kad esība ar katru elpas vilcienu iesniedzas iek�ā un ārā visā dzīvajā.

Brītiņu elpojiet dziļi un vienmērīgi. Ieelpojiet, skaitot līdz trīs, aiztu�riet elpu, skaitot līdz trīs, izelpojiet, skaitot līdz trīs, un aizturiet elpu, skai�tot līdz trīs. To darot, viegli smaidiet, un paveiciet to vismaz trīs reizes.

Iztēlojieties, ka no aug�as plūst spilgta, mirdzo�a gaisma, kas ietie�cas jūsu galvas virsū. Sajūtiet, kā gaisma sāk virzīties uz leju cauri jūsu ķermenim, ieplūst kaklā, dodas lejup pa muguru, izplūst caur kājām un tie�i lejup līdz pat jūsu kāju pirkstu galiņiem. Un ar vēl vienu dziļu ieelpu gaismas enerģija izple�as uz ārpusi, starojot vairākas pēdas ārpus ķermeņa. Visa jūsu būtība kvēlo.

Nedaudz paveriet muti un norijiet siekalas. Ļaujiet galvas musku�ļiem pilnībā atslābt. Domājiet: "Atslābinies, - tagad atslābinies!" - un tie visi atbrīvosies. Turpiniet atslābināties, it kā jūs tikko būtu norijis kādu burvju dziru. Atbrīvojiet �okļa un rīkles muskuļus, kaklu, plecus, rokas, muguru, vēderu, sē�as muskuļus, ciskas, lielus, potītes, pēdas un ikvienu kājas pirkstiņu. Vienkār�i sūtiet katram atsevi�ķam apgabalam domu: "Atslābinies, tagad atslābinies."

Kad viss ķermenis ir atslābinājies, atgādiniet sev, ka nekas nav jā�dara. Tagad ir īstais brīdis nedarīt neko. Tikai atlaidiet un esiet� atslā�binājies. Ar nelielu prāta piepūli sakoncentrējiet visu savu būtību vienā no kājas pirkstiem. Esiet tik pilnīgi un galīgi tajā pirkstā, ka visa jūsu būtne izjūt ikvienu sīkāko sajūtu. Dariet to ar vienu pirkstu uz katras kājas un tad novietojiet visu savu apziņu saules pinuma apgabalā.

Sirds apgabals ir tie�i virs �ī punkta. Nosūtiet savu apziņu starp sau�les pinumu un sirdi. Izmantojiet vienu vienīgu svarīgu apgalvojumu un sāciet redzēt, kā tas plūst uz priek�u un atpakaļ starp �iem diviem jūsu ķermeņa centrālajiem punktiem. Jūs to redzat un dzirdat.

Tiklīdz redzat un dzirdat to skaidri, ļaujiet tam uzsākt savu ceļojumu caur ķermeni. Tas pazūd, bet joprojām tur ir. Tas ceļo no �ūnas uz �ūnu ceļojumā pa ķermeni un tāpat atgriezīsies, lai ceļotu vēlreiz. Patiesībā turpmāk apgalvojums ceļos caur jums atkal un atkal. Kad tas tuvojas apziņai, tas var atkal kļūt redzams un dzirdams. Bet tam nav nozīmes, jums tas jāatlai�. Tas visai jūsu būtībai pavēsta: "Tā tas ir."

Kad noskan modinātājs, lēni atveriet acis. Ļaujiet sev atpūsties ap�tuveni piecas minūtes, pirms atgrie�aties pie ikdienas darbiem.

�

Labākais veids, kā stimulēt savu zemapziņu ar hipnotiskām norādēm, ir atkārto�ana. Pamēģiniet to darīt katru dienu vienu vai divas nedēļas. Ja tā darīsiet, atklāsiet, ka nejau�us pielabo�anas seansus var paveikt gandrīz jebkur un gandrīz jebkādos apstākļos. Tam var būt daudzi prak�tiski pielietojumi, nemaz nerunājot par fiziskajiem un garīgajiem iegu�vumiem.

Pa�iedvesma ir pa�hipnozes nākamā pakāpe. Da�iem cilvēkiem �ī teh�nika darbojas pati. Tās spēks slēpjas domas vai frāzes atkārto�anā, kas līdzinās tai atkārto�anai, kāda ieteikta grāmatās par pozitīvo domā�anu.

Daudzkārt prātā atkārtojiet kādu frāzi, piemēram, pa�pārliecības ap�galvojumu no iepriek�ējā vingrinājuma. Uzrakstiet to uz kartītes, ko nēsājat sev līdzi. Izveidojiet sarakstu ar ieguvumiem, kas radīsies �ī ap�galvojuma piepildī�anās rezultātā, un nēsājiet to līdzi.

Paņemiet avīzes un �urnālus, lai atrastu attēlus, kas raksturo jūsu mērķi. Izgrieziet tos un zem tiem uzrakstiet savu apgalvojumu. Piestip�riniet attēlus uz ledusskapja, pie vannasistabas loga, ma�īnā un visur citur, kur varēsiet tos regulāri redzēt. Ikreiz, kad atkārtojat apgalvojumu vai pamanāt to, prāts ieraksta informāciju. Jūs sākat identificēties ar attēliem. �ādā veidā automātiskais mehānisms, ko varam dēvēt par zem�apziņas mehānismu, ieraksta un sāk rakstīt iek�ējo runu un ticību, vei�dojot to no atkārtotajiem apgalvojumiem.

Lai instruētu iek�ējo runu ar prāta valodu, fonā izmantojiet lnnerTalk disku vai kādu citu iedarbīgu ierakstu. Izmantojiet �o audio pro�grammu, guļot, braucot ma�īnā, skatoties televīzijas pārraides un vei�cot citas darbības. Pozitīvo ievadi nevar pārdozēt. Apgalvojumi instruē jūsu iek�ējo runu, iekļūstot prāta dzīlēs un apejot kritisko prātu. Kādu dienu iek�ējā runa atspoguļos ārējās noformulētās vēlmes, nevis sabo�tēs tās.

Kā noskaidrojām iepriek�, mūsu aplūkoto tehnoloģiju ir pētīju�i da��ādi neatkarīgi pētnieki vado�ajās universitātēs, tostarp Stenfordā. Ir atkārtoti demonstrēts, ka tā efektīvi maina pa�sakaujo�ās stratēģijas, uzvedības problēmas un pat tā dēvēto fizisko simptomātiku. Apgalvo�jumi svārstās no svara zaudē�anas un pa�pārliecības līdz skaidriem sapņiem un pa�izdziedinā�anai. Ir pat nosaukumi tādām situācijām kā UDHS un vē�a remisija. (Lai iegūtu sīkāku informāciju, skatiet re�sursu sarakstu �īs grāmatas nobeigumā.)

Kā jau minēju iepriek�, �ajā grāmatā ir iekļauta lnnerTalk pro�gramma "Rāmums" (Serenity). Atskaņojiet �o disku fonā dienas laikā vai pat visu nakti, kamēr guļat. Periodiski aplūkojiet drukātos apgal�vojumus (skat. 4. pielikumu) un vērojiet, kā tie kļūst par jūsu iek�ējās runas sastāvdaļu.

Ir daudz labu grāmatu par neirolingvistisko programmē�anu. Viena no manām iecienītākajām ir Bendlera un Grindera "Vardes par prin�iem" (Frogs into Princes).5 NLP bie�i tiek asociēta ar hipnotiskām proce�dūrām, un to varētu raksturot kā "draudzīgu valodu". Tā noenkuro emocijas un sajūtas, atspoguļo un pielāgojas, lai uzdotu tempu citam cilvēkam ar mērķi izveidot raportu, kā arī izmanto dubultsaites un metaforas. �is daudzu terapeitu un citu cilvēku instruments ir izsmalci�nāta tehnoloģija, kas ir pārāk sare�ģīta, lai to detalizēti aplūkotu �ajā darbā, tāpēc izolēsim tikai nelielu daļiņu no NLP protokoliem.

Metafora ir spēcīgs attēls, kas iespaido mūs burtiski, pārnesti un emocionāli, kā arī modelē tēlainību, kas noglabājas dziļi prātā. Es pa�tie�ām uzskatu, ka visspēcīgākās metaforas atbalsta mīti. Tie uzrunā cilvēka dabas daļu, kas mīt katrā. Karls Jungs, analītiskās psiholoģijas pamatlicējs, bie�i runāja par mīta spēku, kas rodas no universālā arhetipa.6

Metafora ir kas tāds, ko mēs varam izmantot un izmantojam ikdienā. Mēs esam pa�u radītas metaforas. Man reiz bija draugs, kur� mēdza teikt: "Pēdējais, kas d�ungļos cietīs badu, ir tīģeris!" Viņ� bija atvaļināts smag- svara cīkstonis un uzlūkoja sevi kā tīģeri. Viņ� nesaprata to, ka būt tīģe�rim nozīmē rīkoties un domāt kā tīģerim. Tīģeri dzīvo agresīvā, naidīgā pasaulē, un viņiem bie�i ir nesaskaņas ar citiem tīģeriem. Mans draugs dzīvoja tie�i tādā vidē.

Apzināti izvēlēta pozitīva metafora var reprezentēt to, kas mēs izvē�lamies būt. Lai tās ietekme būtu pilnīga, tai jābūt stāsta formā. Ikvie�nam no mums ir savs mazāku metaforu apkopojums, kas ataino mūsu uzskatus. Sports var būt metafora izcilībai, sacensībai un nepārvaramu �ķēr�ļu pārvarē�anai. Stāsti par Artūru, Kamelotu un Svēto Grālu; par Zevu, Afrodīti un visu grieķu mitoloģiju; par Ēdenes dārzu, ījabu un tā tālāk - tās visas ir metaforas ar pamāco�iem tēliem, kas sniedz ticī�bas un uzvedības modeļus. Sabiedrību it visur vada �ādi stāsti.

Izveidojiet metaforu, kas atspoguļo jūs. Atrodiet laiku, lai apsēstos un uzrakstītu stāstu, kas ataino jūs un jūsu uzskatus, cerības, centienus, mēģinājumus un rezultātus. Vispirms uzrakstiet īsu stāstiņu, kas parāda ceļu, ko esat redzējis dzīvē. Tad pārveidojiet �o stāstu, lai tas būtu tāds, kādu vēlaties savu dzīvi.

Izveidojiet galveno varoni tādu, kāds vēlaties būt. Lieciet �im cilvē�kam izdzīvot visus pārdzīvojumus, ko esat pieredzējis pats, un izvediet viņu tiem cauri kā stiprāku, gudrāku, cilvēcīgāku un garīgāku personību. Dodiet �im varonim vārdu, izskatu un manieres, ko jūs apbrīnojat. Aprakstiet viņu pietiekami detalizēti, lai prāts patie�ām saskatītu �o cilvēku. Glabājiet sava stāsta/metaforas varoni prātā. Aizveriet acis un ļaujiet sev atstāstīt pasaku, kamēr vērojat to uz prāta ekrāna. Lai arī kā�das likstas uznāktu, domājiet par savu varoni. Sajūtiet viņa spēku un gudrību un rīkojieties, un runājiet kā �is tēls. Jūs ļoti reālā veidā esat �is varonis, un tajos gadījumos, kad izmantojat viņu, lai modelētu savu rī�cību, jūs ar viņu apvienojaties vēl cie�āk.

Ievērojiet, kā varonis jūsu metaforā staigā un kāda ir viņa stāja; aplū�kojiet sejas izteiksmes un novērtējiet �estikulāciju. Varoņi stāv stalti izslē- ju�ies, krūtis uz priek�u un pleci atpakaļ. Viņiem ir draudzīga, gudrības apdvesta sejas izteiksme, silts rokasspiediens un pa�pārliecināta gaita.

Tiklīdz esat pabeidzis aplūkot un izjust savu stāstu un galvenā varoņa lomu un spēku, atveriet acis un dodieties pie spoguļa - ja iespējams, tāda, kas ataino jūs pilnā augumā. Stāviet spoguļa priek�ā un ievērojiet, kā jūs parasti staigājat un stāvat. Tad mainiet savu stāju uz iztēlotā varoņa stāju, skatieties tā, kā skatās jūsu varonis, un staigājiet tā, kā to dara viņ�. Sajūtiet papildu pārliecību, ko nekavējoties iegūstat, un piedzīvojiet pārmaiņas savā reakcijā. Tas ir standarts, ko vienmēr vēla�ties pārstāvēt. Sāciet nekavējoties, veicot jebkādus nepiecie�amos pielā�gojumus, lai attēlotu savu ķermeni tādu, kāds tas ir jūsu varonim.

D�ons Daimonds ir sarakstījis brīnumainu, mazu grāmatiņu ar nosaukumu "Jūsu ķermenis nemelo" (Your Body Doesn't Lie). Viena no �ī darba tēmām stāsta par to, kā ķermenis reaģē uz jūsu domām: ar spēku vai vājumu/bailēm. Jūs trenējat sevi. Kad ķermenis reaģēs, prāts tam sekos. Nav iespējams just �ēlumu pret sevi un vienlaikus rēkt smiek�los. Līdzīgi kā smie�anas, arī poza iespaidos prātu/smadzenes, un mai�nīsies ķermeņa ķīmija.

Ja nepiecie�ams, pārģērbieties. Cilvēkiem ir tendence izturēties pret jums atbilsto�i tam, kā jūs sevi pasniedzat. Es varu uzvilkt kovboja zābakus un vecos d�insus, pastrādāt ārpus mājas, līdz kļūstu mazliet netīrs, aizskriet uz pilsētu un atklāt, ka vairums cilvēku izturas pret mani citādāk nekā tajos gadījumos, kad esmu ģērbies uzvalkā un vestē. Tā nevajadzētu būt, bet tā ir. Apģērbs un ārējais izskats var būt iedarbīgs veids, kā nekavējoties mainīt priek�statu par sevi, kā arī atgriezenisko saiti, ko saņemat no citiem. Kad esmu ģērbies zābakos un d�insos, jūtos citādāk nekā apģērbā, kur� ir piemērots lekciju lasī�anai; mainās pat mana leksika. Tomēr atcerieties, ka jūs strādājat ar savas esības kodolu.

Kad kļūstat spēcīgs, apģērbs un tā iespaids uz citiem cilvēkiem vairs nav tik svarīgs, lai gan laiku pa laikam tas tomēr var būt diezgan ami�zanti.

Mijiedarbojoties ar citiem, izmēģiniet spoguļa un gaitas tehniku. Uz�manīgi klausieties, ko cilvēks saka. Skatieties, kā viņ� izmanto savu ķer�meni un neuzkrīto�i imitējiet to. Kad viņ� runā, piekrīto�i mājiet ar galvu.

Smaidiet, kad viņ� smaida, kad viņ� sakrusto kājas, sakrustojiet tās arī jūs. Pēc da�u minū�u ilgas imitē�anas sāciet uzdot toni. To dara, ievie�ot kādas nelielas izmaiņas, piemēram, pārliekot pretējo kāju. Ska�tieties: ja būsiet veiksmīgi imitējis, visbie�āk otrs cilvēks ievēros jūsu piemēru, līdz ar to būs izveidojies raports.

Kad sākat runāt, dariet to no viņa skatu punkta. Izmantojiet kaut ko no viņa teiktā un vēlreiz apstipriniet apgalvojumu. Tad sāciet veidot sa�vus komentārus un interpretācijas. Vērojiet viņa ķermeni. Ja viņ� sakrusto rokas un kājas, ziniet, ka viņ�, visdrīzāk, cen�as jūs izslēgt. Palēniniet tempu un atgūstiet viņa uzticību.

Ķermeņa valodas, atspoguļo�anas, pielāgo�anās un tempa uzdo�a�nas māksla ir vairāk vērta nekā laiks, kas nepiecie�ams, lai izlasītu pāris labu grāmatu par �īm tēmām. Ir pieejami daudzi resursi, tāpēc - ja jūs tas interesē, �īs tehnikas var būt brīni�ķīgi instrumenti, kas palīdz pa�augstināt pa�pārliecību un stiprināt attiecības.

M3 ir lielums, ko es izmantoju, lai apzīmētu atmiņas (par reāliem un iedomātiem pieredzējumiem), noskaņojuma un modelē�anas spēku. Ja kopā ar M 1 formulu izmantosiet jebkuru vai visus no �ajā grāmatā do�tajiem instrumentiem vai, iespējams, kādus citus, rezultāti uzlabosies. Formula ir �āda: izveidojiet noskaņojumu, kas iespaido ķermeni, rada ainas, domas un citas vēlamas asociācijas; modelējiet �īs sajūtas un aso�ciācijas metaforā par sevi un iegaumējiet tās. M3 nozīmē: noskaņojums reiz modelē�ana reiz metafora ir vienāds ar atmiņu M xM xM = M �)[17]. atmiņa ir esamības kontinuitāte. Iepriek� aplūkotie DMI. ir M3 notikumi.

Kā jau ieskicēju, pastāv daudzas prāta prakses. Da�as no tām dabiski noved pie garīgākām praksēm. Manuprāt, to iespējams izskaidrot ar cil�vēka smadzenēs iebūvētu nepiecie�amību pēc reliģiskiem pieredzējumiem. Patie�ām - smadzenēs ir apgabals, kas, elektriski stimulēts, izraisa re�liģisku pieredzējumu.8 Da�i var apgalvot, ka tas ir tikai evolūcijas ata�visms, kas palicis no tiem laikiem, kad sugai reliģija bija nepiecie�ama, un ka mūsdienās cilvēks ir pāraudzis �o vajadzību. Es neesmu viens no �iem cilvēkiem. Esmu pārliecināts, ka cilvēku garīgā predispozīcija, ieskaitot arī anatomiski klāteso�o, eksistē tie�i tā iemesla dēļ, ka Vare�nais Organizējo�ais Dizaineris (Dievs) to tur ievietojis.

Nu mana nostāja ir skaidra, tādēļ ļaujiet pievienot arī �ādu detaļu: dati pilnīgi skaidri apliecina, ka tie�i tie cilvēki, kuri jūtas savienoti ar kādu nolūku, kādu garīgu zinā�anu, nodzīvo veselīgāko un ilgāko mū�u. Tā nav kādas reliģijas sludinā�ana; drīzāk tā ir pa�a garīguma vērtības pārbaude.

Garīgās vērtības cilvēkiem ir svarīgas, tāpēc varat vēlēties ielūkoties daudzajos īpa�ajos garīgajos vingrinājumos. Galu galā - tie ir izveidoti ne tikai tāpēc, lai nodro�inātu jūs ar lielāku garīgo kontroli, bet arī lai atklātu jūsu esības nozīmi. Lai to panāktu, iesaku ikdienas meditāciju, kā sākumpunktu izmantojot elpo�anas jogu. Tas var būt tik vienkār�i kā koncentrēties uz savu elpo�anu, ar nolūku mainot haotiskos elpo�a�nas �ablonus uz ritmiskiem. Piemēram, vienkār�i ieelpojiet caur degunu, skaitot līdz trīs vai �etri (kā jums ērtāk), aizturiet elpu, izskaitot līdz tam pa�am skaitlim (teiksim, trīs), izelpojiet caur muti, skaitot līdz trīs, aizturiet elpu, skaitot līdz trīs, un tad atkal ieelpojiet caur degunu, skai�tot līdz trīs. Glu�i vai apbrīnojami, kā prāts nomierinās, kad dodat tam �o vienkār�o uzdevumu, un cik ātri attīstās sirds koherences ritms, kā tika norādīts iepriek�.

Joga pati par sevi ir brīni�ķīgs gara, prāta un ķermeņa instruments. Jogas medicīniskais pielietojums ir pla�i izplatīts tā vispārējās efektivi�tātes dēļ, jo spēj uzturēt prātu un ķermeni mundrus. Joga neattiecas tikai uz ķermeņa lokanumu, kā da�i domā; tā ir lielisks stresa novērsējs, kā arī brīni�ķīgs veids, kā disciplinēt visu cilvēku. Pla�ākai informācijai es iesaku Dr. Vid�ajendras Pratapa grāmatas un mācības. Viņ� ir SKY Foundation dibinātājs, un jūs varat palūkoties viņa interneta vietnē www.skyfoundation.org .

Reliģiskās prakses ir tik daudzas un da�ādas, ka pārsniedz �īs grā�matas redzesloku. Tomēr garīgais komponents visā paveiktajā pievieno bagātīgumu un nozīmi, ko var tikai piedzīvot, nevis izskaidrot.

Par meditāciju ir pieejamas daudzas brīni�ķīgas grāmatas, bet mans mērķis ir iepazīstināt ar da�ādām tehnoloģijām, kas parasti tiek izman�totas personīgai izaugsmei un pa�aktualizācijai, tāpēc snieg�u vienkār��us vingrinājumus un īsus paskaidrojumus. Vingrinājumi iedarbosies; jebkuras tehnikas izmanto�ana sniegs jums instrumentus sevis iespējo- �anai. Es atgādinu, ka par gandrīz ikvienu no �eit aplūkotajām procedū�rām ir sarakstīti veseli sējumi. Ja vēlaties izmantot tikai vienu sistēmu, iesaku jums izlasīt par to tik daudz, cik vien iespējams.

Patiesībā meditācija ir sistēma. Manuprāt, galvenā at�ķirība starp me�ditācijas tehniku un hipnozes procedūru izmanto�anu slēpjas liktenī vai mērķī, nevis smadzeņu viļņu aktivitātē vai metodē, ar kuras palī�dzību tiek sasniegts izmainīts apziņas stāvoklis. Patie�ām, labs hipno- terapeits būs studējis daudzas meditācijas metodes un varēs izmantot kādas no tām, lai nohipnotizētu cilvēku. Tomēr galvenais hipnozes mērķis ir terapeitisks, savukārt meditācijas mērķis ir kontakts ar Vissvē�tāko, Universālo Garu, Augstāko Spēku vai ari kādu apzīmējumu jūs izvēlaties. Meditācija tiecas pieskarties mūsu pa�u un visa cita esības kvintesences kodolam.

Pastāv metodes, ar kuru palīdzību izmantot ķermeni meditācijā, pie�mēram, eiritmika un fiziskā joga. Tāpat ir tādas prāta tehnikas kā d�nāna joga (intelekta joga), transcendentālā meditācija un sajūtu meditācijas no sirds un saules pinuma. Da�i izmanto mantru palīdzību un sāk ar vizuālām ainām, piemēram, mandalām. Pastāv arī meditācijas sistēmas, kas veidotas, izmantojot dabas resursus, un kuras pielieto, piemēram, Lakotas siū (Amerikas indiāņu cilts). Ta�u starp �iem daudzajiem vingri�nājumiem ir zināmi kopsaucēji, tādēļ savējo mēs balstīsim uz univer�sālās tēmas eklektisku pielietojumu. Mēs nomierināsim prātu. "Esi rāms un apzinies!" - tas ir rakstīts gandrīz visās tradīcijās. Mēs tieksimies kļūt rāmi.

Uzdevums: Izlasiet vingrinājumu un veiciet to.

Izvēlieties ērtu, klusu vietu, kur varat atslīgt krēslā vai atgulties. Aiz- dedziet patīkami smar�ojo�u smar�kociņu un divas baltas sveces. No�vietojiet sveces tā, lai jūs varētu redzēt tās abas, tad izslēdziet vai aptum�ojiet pārējo apgaismojumu. Fonā ļoti klusi atskaņojiet kādu maigu mūziku vai dabas skaņu ierakstu. Paņemiet kādu priek�metu, ko uzskatāt par garīgu - piemēram, Bībeli, grāmatu "Mācība par brīnu�miem" (A Course in Miracles), Upani�ādu sējumu vai jebko citu jums piemērotu. Kad esat atbrīvojis savu apģērbu, ielieciet priek�metu klēpī. Uzstādiet modinātājpulksteni pēc 30 līdz 40 minūtēm.

Sākumā skatieties uz svecēm. Skatieties, kā liesmas raustās un dejo, un domājiet par dzīves deju. Iztēlojieties dzīvības spēku kā liesmu. Do�mājiet par uguni, it kā tā atrastos jūsu sirds centrā, domājiet par to kā par nebeidzamu liesmu. Koncentrējieties uz liesmām. Aizveriet acis un joprojām redziet, kā tās dejo. Atveriet acis un atkal lūkojieties uz tām, aizveriet acis un redziet liesmas, tad atveriet acis un lūkojieties atkal. Starp acu atvēr�anu un aizvēr�anu izmantojiet aptuveni minūti ilgus intervālus. Izdariet to trīs reizes. Tad turiet acis ciet un paturiet liesmas uz sava prāta ekrāna.

Koncentrējieties uz ekrānā redzamajām liesmām. Ja prātā ie�aujas domas, kas novēr� jūsu uzmanību, atvediet tās pie liesmām. Ļaujiet tām dejot ugunī, bet pats palieciet tā visa priek�ā. Domas var uzlūkot kā garāmgājējus - cilvēkus, kas iet pa taku garām liesmām. Jūs neesat kucēns. Jūs nesekojat katram kāju pārim. Jūs vienkār�i ļaujat tām pa�iet garām, kamēr pats paliekat liesmu priek�ā. Jūs pat varat sākt gaidīt, kad kārtējā jaunā doma (kāju pāris) varētu paiet garām. Jūs pamanī�siet: kamēr tās gaidāt, domas izbeidzas. Liesmas, jūsu domās ir vienīgi liesmas. Vienīgi liesmas uz jūsu prāta ekrāna. Dzīvības uguns. Dzīvības spēka enerģija. Liesmas - tās aptvēris, jūs sapratīsiet, ka tās kļūst spē�cīgākas un spilgtākas. Tās var sākt piepildīt jūsu prātu ar tādu dau�dzumu gaismas, ka viss prāta ekrāns kvēlos balts.

Esiet rāms - tikai liesmas. Ļaujiet savai būtībai saplūst ar liesmām. Ļaujiet savam prātam kļūt par uguns prātu. Esiet uguns. Papla�iniet uguni. Ļaujiet liesmām �auties aug�up un celieties līdz ar tām. Nav ro�be�as, cik tālu tās var celties. �aujieties ar liesmām aug�up, aug�up un aug�up. Ceļoties aug�up, tās apvienojas. Viena liesma, viena varena, spilgta liesma. Tā sniedzas tik augstu, ka pievienojas uguns bumbai. Jūs redzat tuvojamies bumbas spo�umu. Brīni�ķīgs mirdzums, kam līdzīgu nekad neesat redzējis. Jums tuvojoties, zeltainais mirdzums, zeltainā mirdzuma prizmas veido lodi kā karalisku oreolu.

Jūs virzāties aizvien tuvāk vienai uguns lodei - mirdzo�ai, zeltaini baltai ugunij. Jūsu uguns zilās un sarkanās liesmiņas ielec lodē. Kad ieejat oreolā, ugunis saplūst un vairs nav iz�ķiramas. Tā ir viena krā�ņa lode, zeltaini baltas uguns lode. Jūs esat viens, ugunī. Visi vizo�ie aspekti, kurus redzējāt tuvojoties, piemīt vienai individuālai lodei, jo nu jūs esat esamības zeltaini baltajā krā�ņumā.

Jūtiet mieru. Jūtiet siltumu. Jūtiet spēku. Jūtiet universālo mīles�tību. Iegremdējieties �ajā sajūtā un paturiet domās gaismas krā�ņumu.

Esiet - vienkār�i esiet �eit tagad. Esiet - vienkār�i esiet, absolūti tagad.

*

Kad esat atgriezies no �i vingrinājuma, domājiet par divām liesmām, kas vispirms kļuva par vienu un tad pievienojās daudzajām, iespējams, miljoniem, kļūstot par vienu. Divas gaismiņas simbolizē fiziskās un ga�rīgās realitātes vienotību un at�ķirtību. To spēks ir varens, kad tās kļūst par vienu. Tas abas ir liesmas, kas simbolizē jūsu fizisko klātbūtni uz �īs planētas un jūsu mū�īgo dzīvības spēku. Viena Dzīvības Spēka Ener�ģija, kas ir viss. Ikreiz, kad izmantosiet �o vingrinājumu, jutīsiet lielāku harmoniju ar Vienoto Dzīvības Spēku, piedzīvosiet aizvien dziļākas at�klāsmes, jūsu esamības klātbūtne būs spēcīgāka, turklāt jūs tik dau�dzos citos veidos iegūsiet zinā�anas no rāmuma. Ja no �ī materiāla izmantosiet tikai vienu vingrinājumu, es aicinu jūs izmantot tie�i �o.

�is ir varens vingrinājums. Jūs risināsiet dialogu starp sevi un kādu citu sevis pa�a aspektu. Lai to paveiktu, vienkār�i atslābinieties. Lai notiek, kas notikdams.

Vispirms paņemiet rakstāmo un papīru. Paņemiet pildspalvu vai zīmuli un sagatavojieties rakstīt dialogu. Uz pirmās līnijas uzrakstiet "Pirmā persona" un ielieciet kolu. Izlaidiet pāris līnijas un zemāk uzrak�stiet "Otrā persona"; arī aiz �iem vārdiem ielieciet kolu.

Jūsu dialogs norisinās starp pirmo personu (jums) un otro personu (augstāko apziņu). Jūs varat atklāt, ka otrā persona kādā brīdī iegūst at�ķirīgu identitāti. Daudzi ir ziņoju�i par sarunām ar eņģeļiem, pa�domdevējiem un skolotājiem. �ī vingrinājuma galvenā doma neslēpjas jūsu sarunu biedrā, bet gan pa�ā komunikācijā. Nav svarīgi, vai otrā persona ir reāla, iedomāta, alter ego, pagātnes skolotājs vai kāds kon�krēts cilvēks. �is vingrinājums palīdzēs jūsu izaugsmē un izpratnē, kā arī satuvinās jūs ar sevi pa�u.

Uz pirmās līnijas pēc "Pirmā persona:" uzrakstiet jautājumu. Pado�mājiet brītiņu un iztēlojieties, ka tūdaļ uzzināsiet visgudru atbildi. Ja tas palīdz, iedomājieties, ka uzdodat �o jautājumu kādam, ko apbrī nojāt, mīlat un kam uzticaties. Izvēlieties cilvēku, kur� nekad jūs neno dotu, kādu, kur� pret jums izjūt vienīgi mīlestību un kur� zina atbildes uz visiem jūsu iespējamiem jautājumiem. Noformulējiet jautājumu ar �o sirsnību un padariet to vienkār�u. Centieties izvairīties no saliktiem jautājumiem. Mēģiniet jautāt kaut ko jums svarīgu, bet neiekļaujiet visas iespējamās tēmas vienā jautājumā.

Brītiņu padomājiet par to - vienu svarīgu, tie�u jautājumu. Tam nav jābūt tādam, uz ko var atbildēt vienīgi pārlieku vienkār�otajā "jā" vai "nē" formātā. Uzrakstiet jautājumu un atslābinieties. Ļaujiet atbil�dei vienkār�i atnākt un pierakstiet to. Neesiet kritisks. Neap�aubiet to un centieties iepriek� nenoskaņoties, kāda veida atbildi vēlaties saņemt. Vienkār�i pierakstiet to, kad atnāk kādas domas. Kas zina, kurp tās novedīs? Vienkār�i pierakstiet to, kā to darītu sekretāre.

Ja atbilde jūs noved pie nākamā jautājuma, pierakstiet to, ievērojot pirmās personas/otrās personas formātu. Pat ja �ķiet, ka jūs to visu iz�domājat, ļaujiet jautājumiem un atbildēm nākt un veiciet vingrinājumu.

*

Strādājiet ar �o vingrinājumu vismaz nedēļu. Atcerieties, ka jums vien�kār�i jāuzticas tam, kas nāk, un jāļauj tam notikt. Esmu sapratis, ka liela daļa manas dzīves darba ir dota caur �o instrumentu. Man apsē�o�ties, lai kaut ko rakstītu, ļoti bie�i esmu sajutis kaut ko tādu, kas nenāk no ego apzinīgā manis. Es ticu, ka mans labākais darbs un rado�ākās atklāsmes lielā mērā ir dotas �ādā veidā.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks tic vai netic iepriek�ējām dzīvēm, karinai un dharmai, regresijas vingrinājums var būt ļoti vērtīgs. Pragmatiķim tas ir akadēmiskas dabas jautājums, kas nav atkarīgs no tā, vai atklātā informācija patie�ām nāk no iepriek�ējās dzīves vai ne. Svarīga ir pa�u datu kvalitāte un nozīme. Tāpēc, pārvietojot atbildību, regresiju var uzlūkot kā spēju piekļūt dziļākām patības daļām: "Tas neesmu es - tas ir no citas dzīves." Citiem tas viss �ķiet tik reāls, ka kļūst par pierā�dījumu iepriek�ējām dzīvēm. Vēl citi var uzskatīt, ka �ai procedūrai ir kāda saistība ar kolektīvo zemapziņu. Tāpēc, iespējams, informācija ir atmiņa - bet ne personīga atmiņa kā tāda.

Un atkal - vai tam ir kāda nozīme? Es domāju, ka nav, vismaz ne ar mērķi, lai labāk izprastu sevi. Ja tam ir kāda nozīme, piedzīvotās un novērotās parādības predisponē mani ticēt iepriek�ējām dzīvēm. Bet es arī uzskatu, ka ikvienam no mums piemīt iedzimta garīgā inteliģence, kas var būt da�ādos nomoda stāvokļos. Patie�ām, vairumu atklāsmju, nojautu un talantu veikt atklājumus zinātnē varētu saukt par "anomālo atmiņu" - tas ir, to, ko cilvēks atcerējies bez konteksta. Mēs zinām, ka informācija ir patiesa, bet mums trūkst pavado�o zinā�anu: kur mēs to iemācījāmies, kas mums pateica un tā tālāk. �ķiet, iegaumē�anas pro�cess pastiprinās, paātrinoties atmo�anās procesam.

Lai jūs varētu spriest pa�i, izmēģināsim kādu vingrinājumu. Da�i apgalvo, ka eksistē kāds ieraksts, kurā atrodams viss jebkad izdarītais. Bibliotēka, ja vēlaties, kurā ietilpst ieraksti par mums, kā arī par visām dvēselēm. Austrumos tiek uzskatīts, ka mūsu pa�reizējo dzīvi veido karma un dharma. Pirmais ir cēloņu un seku likums, savukārt otrais ir ceļ�, kurā mēs visu izlabojam. Tātad karmiskās sekas tam, ka iepriek�ējā dzīvē esam pastrādāju�i ne�ēlīgu rīcību, var būt tādas, ka pa�reizējā dzīvē pa�i saņemam �ādu rīcību. Dharma ap mums izkārto cilvēkus un apstākļus, lai piepildītu karmisko parādu. Mums ir karmiskie parādi un arī priek�rocības, tādēļ varam izmantot dharmu, lai izveidotu dzīvi, kurā izmantojam savas priek�rocības, lai tās palīdzētu izaugsmei vai visu būtņu uzlabojumiem. Tomēr - kad notiek viena cilvēka izaugsme, notiek arī mūsu visu izaugsme.

Pirms uzsākt vingrinājumu, aplūkosim da�us veidus, kā varat izman�tot savu pieredzi, lai paaugstinātu garīgo zinā�anu. Kā jau teicu, man patīk par to domāt kā par iedzimtās garīgās inteliģences atmodinā�anu. Kad tā atmostas, palielinās garīgais IQ (Intellectual Quotient) jeb ga�rīgais koeficients (SQ) (Spiritual Quotient). Pieredze man ir atkārtoti mācījusi, ka, palielinoties SQ, uzlabojas arī dzīves kvalitāte. Cilvēki vienkār�i dzīvo ilgāku un veselīgāku dzīvi.

Es atklāju, ka ar paaugstinātu SQ ir saistītas arī citas iepriek�paredza- mas lietas. Patiesībā es uzskatu, ka tā saucamās atklāsmes, par kādām ziņo vēstures ģēniji, patiesībā ir anomālas atmiņas. Ein�teins, piemēram, atceras, ka telpa ir izliekta. Viņam nav ietvara �ādām atmiņām - bet viņ� ir pārliecināts bez pierādījumiem. Viņu sagatavoju�i arī visas dzīves laikā veiktie pētījumi, tāpēc viņ� pielieto uzzināto, lai demonstrētu vai pierādītu to, ko jau zina. Tā ir anomāla atmiņa.

Es paredzu: jums progresējot, citas dzīves jomas sniegs atklāsmes uzplaiksnījumus. Vai tās ir atmiņas? Viens veids, kā novērtēt regresijas vingrinājumu laikā iegūto informāciju, ir to rūpīgi apdomāt. Lai to pa�veiktu, jums jāapzinās da�i aspekti, kuriem vairums cilvēku nepievēr� uzmanību.

Sākumā paņemiet papīru un rakstāmrīku. Sadaliet papīru divās kolon�nās. Kreisajā kolonnā būs lasāmi jautājumi, un pēc vingrinājuma iespēju robe�ās jūs aizpildīsiet labās puses kolonnu. Te būs jautājumi:

1.���� Kāda stila mēbeles tur bija? No kāda koka un audumiem tās bija izgatavotas? Aprakstiet tās detalizēti. Uzzīmējiet ikvienu krā�ņu kokgriezumu.

2.���� Kāda bija ēku sienu apdare no iek�puses un ārpuses? Kā tā bija veidota?

3.���� Kāda veida apģērbu jūs redzējāt? Aprakstiet audumu krāsas, stilus un tā tālāk.

4.���� Kādas smar�as jūs sajutāt?

5.���� Kā izskatījās ainava?

6.���� Kādus citus ievērojamus priek�metus vai datumus jūs redzējāt vai kādu citu informāciju ieguvāt?

Pirms atgrie�aties normālā apziņas stāvoklī, jūsu pirmā prioritāte ir atbildēt uz jautājumiem. Jābūt acīmredzamam, ka tie var saturēt kādu apstiprino�u informāciju. Citiem vārdiem sakot, ja jūs prātojat, vai tikko neesat safabricējis pieredzējumu - nav glu�i tā, ka tam būtu kāda nozīme, ja nu vienīgi akadēmiskā, - tad varat sākt sistemātiski pārbaudīt savu pie�redzējumu.

Aizveriet acis un ieņemiet ērtu un atslābinātu prāta stāvokli. Elpojiet dziļi, kā iemācījāties iepriek�ējos uzdevumos. Atbrīvojieties no visa un pavērsiet savu prātu iek�up, jo jūsu ceļojums sākas no būtības centra. Koncentrējiet visu savu garīgo apziņu uz saules pinumu.

Jūs redzat savā priek�ā iluminatoru - tādu kā tie, kas ir lielajos luk�susa okeāna laineros. �is iluminators ir lielāks nekā parasti. Pēc brī�tiņa jūs atvērsiet to kā logu un iziesiet. Jūs ziniet, ka ceļosiet uz aug�u un ārā tajā, kas vispirms �ķiet kā ārējā telpa, lai pēc tam dotos tālāk - dziļi iek�ā kādā �ķietami pazīstamā reģionā, kuru jūs tomēr neatcera�ties. Jūs jutīsieties ērti un dro�i. Jūs ceļojat augstāk un augstāk, līdz sasniedzat aizmirsto bibliotēku. Ēka būs balta ar lielām, krā�ņām ko�lonnām. Uz kolonnām būs apzeltītas skulptūras. Jūs ieiesiet bibliotēkā, atradīsiet bibliotekāru un palūgsiet viņam aizzīmogoto savas dzīves grāmatu.

Skaidri saskatiet savu ceļojumu. Tiklīdz sajūtat līdzsvaru, esat savas būtības centrā un gatavs sākt. �ajā brīdī atveriet portālu un izejiet. Ce�ļojiet vēl augstāk un augstāk - laukā kosmosā - aug�up un aug�up. Tam nepiecie�ami da�i brītiņi domas ātrumā - aug�up un aug�up. Skatiet bibliotēku 110 attāluma kā mirdzo�u ēku uz saliņas kosmosā. Ievērojiet, kā tā tuvojas. Jūs esat dro�s un mierīgs. Jūs esat pārliecināts, ka tagad atradīsiet kaut ko ārkārtīgi svarīgu. Jūs varat būt mazliet satraukts - kas tur būsi Atbrīvojieties no �īs domas un ierodieties bibliotēkā.

Uzkāpiet pa kāpnēm un ieejiet ēkā. Tā ir vismilzīgākā ēka, kādu vien varētu iztēloties, un tā ir pilna ar skaisti izgatavotām un iesietām grāma�tām, sējums pēc sējuma. Katra no tām ir īsts mākslas darbs. Palūdziet bibliotekāram savas dzīves grāmatu un lapu, kurā aprakstīta jūsu pē�dējās dzīves pēdējā diena. Pavadiet bibliotekāru un paņemiet sējumu, bet neskatieties uz lapu. Labāk uzlieciet uz tās roku un sāciet sajust un nomanīt �o dzīvi.

Kā filmā jūsu gara acu priek�ā atklāsies aina no jūsu pēdējās dzīves pēdējās dienas. Nedariet neko - vienkār�i ļaujiet tam notikt. Izskaitiet līdz trīs, izmantojot rāmo, kluso iek�ējo balsi, un ziniet, ka līdz ar skaitli trīs jūs tur būsiet� jūsu iepriek�ējās dzīves pēdējā dienā. Jūs būsiet tur ar savām emocijām, vērtējumu, sāpēm un citām grūtībām. Jūs tajā no�lūkosieties it kā no malas, it kā skatītos filmu par citiem cilvēkiem. Iz�skaitiet līdz trīs un tagad esiet tur.

Kādu brītiņu palūkojieties apkārt. Ievērojiet: kā jums veicās �ajā dzīvē? Ko jūs iemācījāties? Dodieties tie�i uz to brīdi, kad atstājāt fizisko pa�sauli. Ko jūs atstājāt un ko - paņēmāt?

Pakavējieties vēl bridi un aplūkojiet savus tuviniekus. Vai pazīstat kādu no viņiem savā pa�reizējā dzīvē? Kā slīcējam jūsu acu priek�ā pa�skrien visi svarīgie notikumi - viss jūsu dzīves stāsts paslīd gar acīm vienā mirklī. Ko jūs darījāt? Vai paveicāt to, kā dēļ bijāt nācis? Vai izveidojāt kādus �ablonus, no kuriem mācīties nākamajā dzīvē? Ļaujiet ainām glu�i kā klipiem ienākt sevī un iziet jums cauri. Vienkār�i vērojiet ainas. �oreiz jūs �eit neesat kāda cita iemesla dēļ. Ļaujiet scenārijiem atklā�ties jūsu priek�ā.

Pakavējieties brītiņu un tikai tad nāciet atpakaļ. Ir laiks atgriezties. Dariet to, skaitot atpakaļ no pieci līdz viens. Pie skaitļa viens jūsu acis atvērsies; jūs būsiet mo�s un spirgts, jutīsieties ļoti labi un atcerēsieties visu redzēto. Jūs atcerēsieties to bez vērtējuma.

Sāciet ar skaitli pieci: nu jūs sākat atgriezties� necentieties palikt� jūs nākat atpakaļ. Skaitlis �etri: atgriezieties� rāmi un ērti. Jūs atgrie��aties ar mācībām no iepriek�ējās dzīves. Skaitlis trīs: jūs nākat atpakaļ� esat jau gandrīz klāt. Skaitlis divi: tagad jūs patie�ām nākat atpakaļ. Skaitlis viens: jūs esat atgriezies� �eit un tagad.

Atveriet acis un pievērsiet uzmanību papīra lapai, kuru sagatavojāt pirms ceļojuma. Veltiet tik daudz laika, cik nepiecie�ams, lai atbildētu uz jautājumiem, un pierakstiet visus citus komentārus, kas jums ir sva�rīgi. Kā jūs jūtaties? Padomājiet par to. �ovakar, dodoties pie miera, vēl�reiz pārdomājiet redzēto. Jūs varat izmantot �o pa�u vingrinājumu, lai atgrieztos jebkurā dzīvē - tikai sāciet ar gājienu uz bibliotēku. Rak�stiet �o apmeklējumu dienasgrāmatu un meklējiet �ablonus, kas iemā�cīs to, ko vēlaties apgūt. �ablons ilustrēs mācību, atgrie�oties pie tās pa�as atkārtotās problēmas vai jautājuma. Jūs var pārsteigt tas, cik dau�dzas reizes varat sastapties ar to pa�u �ablonu, pirms pazīstat to.

Sapņi ir varens komunikācijas veids ar virkni skaidrojo�o teoriju. Ir skaidrs, ka sapņi ļauj vaļu neatrisinātiem konfliktiem, apvieno atmiņas un kalpo vēl citos pamāco�os veidos. Lai atklātu patiesību un pamācītu. Daudzi cilvēki vai nu uzskata, ka nesapņo, vai aizmirst savus sapņus.

Tomēr sapņu tēli var mūs vajāt, iespaidot attieksmi un emocijas, pat ja mēs tos neatceramies.

Labākais veids, kā to visu kontrolēt, ir sākt rakstīt sapņu dienasgrā�matu. Katru rītu pierakstiet savus sapņus. Lai sāktu, izvēlieties interpre�tācijai vienu ļoti grafisku un spēcīgu. Ļaujiet man parādīt jums lietderīgu interpretācijas metodi, kas var iztulkot citādi neskaidro valodu.

Izmantojiet vienu no saviem sapņiem un izveidojiet stāstu. Izvēlieties galveno tēlu kā varoni vai ļaundari un uzrakstiet īsu si�eta uzmetumu. Izveidojiet sarakstu ar redzētajām ainavām. Ja sapņojāt par briesmoni, aprakstiet to kā, teiksim, pūķi vai kas nu tas bija. Blakus katram vār�dam sarakstā uzrakstiet citu vārdu, simbolu vai definīciju. Piemēram, blakus pūķim es varētu uzrakstīt baismīgs, biedējo�s, bīstams vai (auns. Pārdēvējiet katru tēlu par sajūtu. Kad esat to paveicis, pārrakstiet sapni, izmantojot vārdus no sava saraksta. Tātad - ja es sapņoju, ka pūķis mani vajāja, es varu rakstīt apmēram �ādi: "Mani vajāja bailes."

Ar �īs vienkār�ās tehnikas palīdzību visneskaidrākās nozīmes var pa�darīt kristālskaidras. Atcerieties, ka tēli sapnī gandrīz vienmēr ir kāds jūsu aspekts. Ja sapņojat par melno bruņinieku, kas cīnās ar balto bruņi�nieku, jūs redzat iek�ējo cīņu starp to, ko vairums sauktu par ļauno un labo.

Mistiķi dzīvi raksturo kā sapni sapnī, un skaidrā sapņo�ana ir ļoti tuva sajūtai, kā tas varētu būt. Izsakoties vienkār�ākiem vārdiem, jūs sap�ņojat un savā sapnī to apzināties. Tas nodro�ina brīnumainu iespēju projektēt rezultātus. Skaidro sapņo�anu jūs varat iemācīties daudzos veidos, tostarp izmantojot ievērojamo skaidro sapņu ma�īnu, ko izga�tavojis īsts �īs jomas eksperts Dr. Stīvens Laber�ē.9

Aplūkosim da�us vienkār�us veidus, ar kuru palīdzību varat atbrī�vot un trenēt skaidro sapņo�anu. Nostādiet savā prātā "sargkareivi". Jūs varat teikt, ka tā ir iedomu būtne, - tā ir jūsu prāta daļa, kas uzrau�dzīs miegu un sapņus. Kad naktī dodaties gulēt, instruējiet sargkareivi pamodināt jūs, kad sākas sapnis. Uzraugam jāpiebiksta jūsu apziņai tikai tik daudz, lai jūs sāktu apzināties, ka sapņojat. Tas ir vienkār�s process, bet nevērtējiet to par zemu.

Kad sargkareivis jūs sauc, necentieties pamosties. Vienkār�i apzinie�ties brīdinājumu un sāciet uzraudzīt sapni. Ja tas uzņem pavērsienu, kas jums nepatīk, mainiet to. Ieejiet sapnī un mainiet darbību. Atkal atska�ņojiet to tie�i tāpat, kā darījāt studijas vingrinājumos iepriek�. Izdariet izmaiņas, tad ļaujiet, lai tas turpina atklāties. Ja nepiecie�ams, pārvei�dojiet to atkal.

Vēl viena vienkār�a metode ir izmantot lūgumu zem spilvena. Instruē�jiet savu augstāko patību uzraudzīt sapņus un pasakiet, par ko vēlaties sapņot. Jūs varat izvēlēties ieraudzīt kaut ko apslēptu, iegūt atbildi, ra�dīt sajūtu un tā tālāk. Pierakstiet savu vēlē�anos un instrukcijas, tad palieciet uzrakstīto zīmīti zem spilvena. Nolieciet ūdens glāzi blakus gultai. Savos norādījumos iekļaujiet prasību būt pilnīgi nomodā, ja jums neizdodas pazīt sapni, kad tas sākas. Prasiet arī to, lai nākamajā rītā jūs atcerētos sapni.

Kad nakts vidū pamostaties, izdzeriet pusglāzi ūdens. Sakiet sev: "Es instruēju apziņas ūdeņus ar pusi manu nomoda spēju, lai tie tagad sapņo un atceras sapni." Dodieties atkal gulēt. Jūs redzēsiet sapni.

Vides, domu un citu faktoru izraisītie smalkie efekti maina fiziskās vibrācijas ķermenī, kas ir analoģiskas radio skaņotājam. Jūsu ķermenis vibrē frekvencē, uz kuru ir noskaņotas jūsu domas. Reizēm �ī doma ir radusies kolektīvā ķermeņa iek�ienē, ta�u reizēm - ārpusē. Visbie�āk tā ir radusies abējādi.

Mūsu apģērba krāsa iespaido vibrāciju; tāpat to dara apēstais ēdiens, tas, ko mēs smēķējam un dzeram, apģērba stils un tā ierobe�ojumi, ista�bas krāsa, apgaismojums, telpas izjūta un tā tālāk. Ir pieejamas daudzas grāmatas un ir publicēti vairāki pētījumi par �iem efektiem. Atsevi�ķi mēdiji redz �īs vibrācijas auru veidā. Kirliana fotogrāfija, kas pazīstama arī kā elektrofotogrāfija, ir izmantota, lai diagnosticētu un prognozētu slimības tuvo�anos, pamatojoties uz auras fotogrāfijām, ko sauc arī par "bioplazmu" vai "koronizlādi".10

Turpinājumā aprakstīts vingrinājums, kas mainīja manu dzīvi.

Pārstājiet ēst gaļu

Edgars Keisijs, ko da�i uzskata par vienu no Amerikas labāk dokumen�tētajiem mēdijiem, apgalvoja: ķermeni uzņemtas vibrācijas iespaido prātu. Viņ� uzstāja, ka vislabāk atvērties augstākai zinā�anai, tā sauk�tajām mēdija spējām, izslēdzot no savas ēdienkartes gaļu. Lai novēr�tētu �o pieņēmumu, Edgara Keisija fonds izveidoja pētījumu, un man bija tā veiksme tajā piedalīties.

Keisijs uzskatīja, ka bailes un citas negatīvās emocijas dzīvniekā tiek pārraidītas caur vibrāciju frekvenci cilvēkam, kad dzīvnieks tiek apēsts. �īs zemākās vibrācijas pazemina cilvēka rezonansi. Ja pret dzīvnieku ir izturēju�ies necienīgi, ja tam ir liegta brīvība, ja tas ir me�onīgi no�kauts vai kā citādi nav saņēmis cieņpilnu izturē�anos, tad bailes, dus�mas un da�ādās �ausmu emocijas iespaidos cilvēka attīstību.

Lai pārbaudītu �o hipotēzi, jums tikai jāpārstāj ēst gaļa uz 30 die�nām. Ja teorija jums �ķitīs tikpat patiesa, kāda tā likās man, rezultāti būs acīmredzami. Turklāt �ai pārmaiņai ir tendence pastiprināt gai��redzības spējas.

"Mīliet sevi" ir sena pamācība, kas mūsdienās ir tikpat patiesa, kāda tā bija jebkurā brīdī vēsturē. Daudziem no mums var būt grūti patiesi mīlēt sevi. Mēs varam just kaunu vai vainu vai arī uzlūkot savu ķer�meni vai atsevi�ķas tā daļas ar nicinājumu. Luisa Heja ir sarakstījusi brīnumainu grāmatu "Jūs varat izdziedināt savu dzīvi" (You Can Heal Yuur Life), kas būtu jāizlasa ikvienam. Da�os pārliecino�os vārdos viņa parāda, ka mums jāmīl pat savas slimības vai kaites." Tomēr tas nenozīmē, ka mums jāpriecājas, ja saslimstam. Nē! Tas vienkār�i nozīmē, ka mīlestība ir nepārspējams dziedino�s spēks. Lai būtu patiesi pret sevi, mums jāpieņem tas, kas mēs esam. Nav izaugsmes sevis mal�dinā�anā vai noliegumā, jo tas līdzinās smil�u piļu būvē�anai.

Mērķu uzstādī�anas spēks ir tik pla�i pazīstams, ka daudzi to uzskata par vecmodīgu. Tā nav! Mērķi ir svarīgi veiksmei. Par �o tēmu ir tūk�sto�iem grāmatu un disku, tāpēc mēs savā diskusijā aprobe�osimies ar da�iem vienkār�iem soļiem.

Lai izmantotu tehnikas �ajā jomā, jums vispirms jānosaka skaidrs mērķis. Tam jābūt sasniedzamam un reālistiskam - varbūt ļoti ambi�ciozam, bet tomēr iespēju robe�ās -, turklāt tādam, kādu jūs to patie�ām vēlaties! Ļaujiet man uzsvērt pēdējo apgalvojumu ar stāsta palīdzību.

�ķiet, ka prātīgs, jauns puisis reiz Austrumos meklēja skolotāju. To at�radis, viņ� pieprasīja, lai skolotājs iemāca viņam Visuma noslēpumus un patiesības. Skolotājs palūkojās uz jauno cilvēku un aizgāja prom.

Jaunais cilvēks bija aizvainots. Viņ� bija veiksmīgs, saprātīgs, izglī�tots un pieradis, ka pret to izturas ar lielāku cieņu. Gadiem ilgi jaunais cilvēks izsmēja skolotāju, ka tas esot tikai blēņu stāstītājs.

Tomēr kādu dienu jaunais cilvēks atkal sajuta pamudinājumu mek�lēt skolotāja mācību; skolotāja slava kop� viņu pirmās tik�anās bija tikai augusi. Kad jaunais cilvēks �oreiz tuvojās skolotājam, viņ� sirsnīgi lūdza atļauju kļūt par viņa skolnieku. Viedais kādu brītiņu viņā nolūkojās un teica: "Kad tu būsi gatavs." Nepasakot vairs neviena vārda, skolotājs aizgāja prom.

Jaunais cilvēks vairākus mēne�us domāja par skolotāja vārdiem. Tad kādu dienu viņ� atgriezās. Viņ� atrada skolotāju mazgājam drēbes pie strauta. Jau atkal viņ� tuvojās. "Skolotāj," viņ� paziņoja, "es patie��ām vēlos uzzināt Visuma noslēpumus. Es gribu būt jūsu skolnieks."

Skolotājs stingri saņēma jaunā cilvēka galvu savās rokās un pabāza to zem ūdens. Pēc brītiņa viņ� pacēla jaunekļa galvu un ielūkojās viņam acīs. "Saki man, ko tu visvairāk vēlējies, kamēr tava galva bija zem ūdens?"

Jaunais cilvēks atbildēja: "Gaisu. Protams, gaisu, ko tad citu."

Skolotājs pasmaidīja. "Kad tu vēlēsies zinā�anas tikpat ļoti kā vēlē�jies gaisu, tad tu būsi gatavs."

�is stāsts nesen ir kritizēts kādā no Ekharta Tolles darbiem.12 To�mēr �o stāstu es izmantoju, lai pievērst uzmanību koncentrē�anās lie�lajai nozīmei.

Pirmais solis ir izkristalizēt savu domā�anu un noformulēt mērķi - ar alkām! Nākamais solis ir identificēt skaidrus soļus līdz mērķim. Tiem jābūt orientieriem, kas apliecina jūsu sasniegumus un apņem�anos. Pie�rakstiet soļus un laika termiņus. Kad tie tiks sasniegti vai paveikti?

�is mērķu saraksts ir kā trepes, uz kuru pēdējā pakāpiena atrodas pē�dējā vēlē�anās. Jūs tur nonāksiet soli pa solim. Katrs pakāpiens ir solis, ko jūs ar darbu un kādu reālistisku plānu spēsiet veikt. Pat ja nepaspēsiet laikā, nezaudēsiet drosmi, jo būsiet iekvēlinājis savu mērķi ar alkām!

Pajautājiet diviem vai trim profesionāļiem, cik daudz laika viņi pa�vada, turpinot izglītoties, lasot �urnālus un uzturot savu profesionālo līmeni. Viņi visi jums atbildēs, ka vidēji stundu dienā. Profesionāļi zina, ka informācija pastāvīgi mainās, ka jaunas tehnikas, atklājumi un pētī�jumi pastāvīgi uzlabo viņu zinā�anas. Vairums licencē�anas prasību uzstāj uz pastāvīgu izglītību, lai nodro�inātu kvalitāti, kas citādi va�rētu būt neeso�a.

Rīkojieties kā profesionāls sevis aprūpētājs! Katru dienu atvēliet sev laiku. Atjauniniet savu zinā�anu banku, veiciet pa�aprūpi un pa�aktuali- zācijas treniņu, tiecieties pēc personiskās izaugsmes vai vienkār�i vecās, labās atpūtas. Izbrīvējiet laiku sev! Ja nepiecie�ams, ieplānojiet tik�a�nos ar sevi, ierakstot laiku savā ikdienas plānotājā un nosoloties izpil�dīt apņem�anos. Neatkarīgi no tā, vai jūs izmantojat �o laiku ikdienas meditācijai vai lasī�anai, klusai pastaigai dabā vai izbaudāt citu cil�vēku humoru un kompāniju, palutiniet sevi katru dienu ar laiku, ko pavadāt kopā ar sevi un tikai sev.

Nejau�as iespējas nenodro�inās sistemātisku ietvaru, kas nepiecie�ams jūsu personīgajai iespējo�anai. Fakts, ka jums ir instrumenti, bet jūs tos neizmantojat laika trūkuma dēļ, ir analoģiski tam, kā cirst nokaltu�u koku me�ā ar akmeni, jo jums pietrūcis laika atnest motorzāģi.

Investējiet sevī - glu�i kā to dara jebkur� profesionālis. Apmeklējiet rado�ās darbnīcas un seminārus, lasiet grāmatas, klausieties diskus, skatieties atbilsto�us videoierakstus un tā tālāk. Mūsdienu pasaulē jūs ik dienu tiekat bombardēts ar tādu daudzumu atkritumu un negatīvisma, ka ir būtiski katru dienu stundu pavadīt pozitīvam sevis treniņam. Un laiku pa laikam palutiniet sevi. Lolojiet sevi. Jūs esat to pelnījis!

Sargājiet savu iek�ējo runu. Uzmanieties, ko sakāt un domājat. Kā jau redzējāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi! Izvairieties no tādiem veciem izteicie�niem kā: "Es saķēru iesnas." Ko nozīmē: jūs "saķērāt" iesnas? Jūs dzinā- ties tām pakaļ un noķērāt tās? Atcerieties: jūs pieprasāt to, ko sakāt! Un jūs visai drīz pieprasīsiet savas domas, ja tās neatcelsiet.

Instruējiet domas ar informāciju, kas rada siltuma un patiesas lab�klājības sajūtas. Es visu dienu un nakti fonā cen�os atskaņot lnnerTalk diskus. Pasargājiet savas domas no bezjēdzībām un atkritumiem! Izvē�lieties audio programmas, kas atbilst jūsu personīgajiem mērķiem.

Tirgū ir pieejamas daudzas ierakstītas apgalvojumu programmas. Vienu man simpātisku sēriju sauc Self-Talk. Tās autors �eds Helmsteters ir paveicis lielisku darbu, veidojot apgalvojumus, kas tiek daudzkārt atkārtoti. Ideja ir vienkār�a: jūs klausāties pozitīvus, pa�apstiprino�us apgalvojumus un prātā tos atkārtojat. Pēc daudziem atkārtojumiem materiāls patie�ām nostiprinās jūsu prātā.13 Apgalvojumu ieraksti, piemēram, tie, kurus piedāvā izdevniecība Hay House un citas, tostarp Self-Talk sērija, var būt ārkārtīgi noderīgi.

Ja atklājat, ka iek�ējā runa "runā pretī", noliedzot pozitīvos apgal�vojumus ar �aubām un tamlīdzīgi, paņemiet savu lnnerTalk programmu un aizskalojiet �aubas.

Rīkstnieciba ir prakse, kas, kā apgalvo tās praktizētāji, palīdz atrast apslēptu vai pazemes ūdeni, metālus, dārgakmeņus vai citus līdzīgus objektus, neizmantojot zinātnisko aparatūru. Vai jūs būtu pārsteigti, uzzinot, ka Savienotajās Valstīs ir apgabali, kur vairums aku ir izvei�dotas ar rīkstniecības, nevis zinātnes un tehnoloģiju palīdzību? Tā ir taisnība. Es, piemēram, dzīvoju Va�ingtonas apgabalā, un mani astoņi kaimiņi ierīkoja aku vietā, kuru bija norādījis rīkstnieks. Tas ir likumīgi. Patie�ām - tas bija viens no labākajiem veidiem, kā militāristi Vjetnamā varēja atrast maskētās mīnas.

Varat nodarboties ar savu emociju rīkstniecību. Muskuļu pārbaude izmanto ķermeņa spēka reakcijas, lai atklātu informāciju, kas prātam kaut kādā veidā ir zināma. Ir lieliski, ja jums ir divi cilvēki vai smalki instrumenti, ar kuru palīdzību atklāt emocionālos blokus. Tomēr rīkst�niecības lieliskā īpa�ība ir tā, ka tai nav nepiecie�ams otrs cilvēks.14

Ja vēlaties izpētīt �o tēmu, ir daudzi un da�ādi rīkstniecības instrumenti un daudzas labas grāmatas, kas māca �o mākslu. Es atsauk�os uz vienu kon�krētu materiālu, un �eit jūs iemācīsieties vienkār�u un atklājo�u praksi. Izmantojiet vārdu, domu, cilvēka vārdu vai kādu citu tēmu, kura, jūsuprāt, var būt saistīta ar kāda veida emocionālajiem traucējumiem, un uzrakstiet to uz maza papīrī�a. Salociet papīru tā, lai iegūtu mazu, plakanu lapiņu; tad sagatavojiet piecus identiskus papīrī�us, uz kuriem nekas nav rakstīts. (Tuk�ās papīra lapiņas paredzētas tam, lai neļautu jums iespaidot rezultātu.)

Nolīdzsvarojiet karoti uz sava rādītājpirksta ar smeļamo daļu pārējo trīs pirkstu virzienā, kuriem jābūt atliektiem atpakaļ. Rāmā kustībā sā�ciet virzīt karoti pār katru papīra gabaliņu. Domājiet vienīgi �o: "Vai ir problēma ar ļto, ko esat uzrakstījisļ, ko es neesmu atrisinājis?" Turpi�niet lēno, vienmērīgo kustību virs papīrī�iem desmit reizes. Ja karote nesniedz nekādu reakciju, varat būt relatīvi dro�s, ka ieilgu�u problēmu nav. Ja reakcija ir, tā var norādīt, ka jums jāgrasās atrisināt iespēja�mais konflikts.

�ī tehnika palīdz palikt godīgiem pret sevi. Tai ir īpa�as priek�rocī�bas, kad pamanām, ka kaut kas vai kāds cits mums uz kaut ko norāda,

16. attēls

ko mēs, iespējams, esam noliegu�i vai ignorēju�i. Izmēģiniet to! Neļau�jiet tās vienkār�ībai jūs maldināt!

�ī tehnoloģija nedaudz at�ķiras no tikko aplūkotās. Ir pieejama virkne sinhronizācijas instrumentu, lai palēninātu smadzeņu viļņu aktivitāti. Tie svārstās no gaismas un skaņas ierīcēm līdz datorizētiem smadzeņu viļņu sinhronizatoriem. Da�as iespējas ir ļoti dārgas. Tāpēc aplūkosim pie�ejamās metodes, kā izraisīt izmainītu apziņas stāvokli ar mehāniskiem līdzekļiem, kas vispārīgi pazīstami kā "sinhronizācijas līdzekļi".

Virkne ierakstu izdevniecības uzņēmumu piedāvā audio ierakstus, kas sinhronizēs prātu. Tā ir salīdzino�i lēta metode, kā mehāniski sa�sniegt izvēlēto mērķi. Ja esat izpildīju�i �ajā nodaļā iekļautos vingrinā�jumus, jūs jau esat piedzīvoju�i izmainītu apziņas stāvokli. Tomēr - ja vēlaties izraisīt �ādu stāvokli ļoti specifiskiem mērķiem, piemēram, ār- pusķermeņa pieredzei, disks ir ātrākais veids.

Lai izraisītu da�ādus efektus, �īs audio programmas apvieno da�us izsmalcinātus frekven�u formātus. Izmantojot tādas tehnoloģijas kā seko�ana frekvencei, ritma dzē�ana, binaurālie ritmi un reizēm pat frekvences no radioelektronikas, literatūras labākie diski rada matrices �ablonu, kas smadzenēs izsauc specifiskas reakcijas. Līderis �ajā jomā ir Monro Institūts, un es personīgi iesaku viņu materiālu. Progressive Aivareness izdod veselu virkni izklaides programmu da�ādiem mērķiem un pielietojuma parametriem. Ta kā es pats tos izgatavoju, iesaku arī tos.

Mūsu pārskats par da�ām no labākajām personīgās pilnveides iespē�jām ir pabeigts - bet ne pilnīgs! Cilvēka attīstības jomā ir pieejamas un tiek veidotas daudzas citas tehnoloģijas. Piemēram, pastāv sevi�ķi zemo frekven�u (ELF) programmu vienības, kas kontrolē elektromagnētisko vidi, smadzeņu garozas elektrostimulācijas (CES[18]) ma�īnas, kuras iespaido smadzeņu ķīmiju un par kurām ir ziņots, ka tās ievērojami uzlabo /Q.15 Patiesībā esmu strādājis ar vienu no vado�ajiem CES eks�pertiem Dr. �ārlzu Makkaskeru, un tas ir instruments, par kuru jūs nākotnē vēl daudz dzirdēsiet.

Lai aplūkotu visu prāta treniņiem pieejamo aprīkojumu, nepiecie��ama atsevi�ķa grāmata, un tas pārsniedz �ī darba kompetenci. Tomēr ir da�as lietas, ar kurām es jūs iepazīstinā�u, jo tās ir manas iecienītākās.

Pirms daudziem gadiem man bija iespēja strādāt ar Peta Flenegena neirofonu. Sākotnējo atklājumu es aprakstīju savā grāmatā "Sublimi�nālā mācī�anās".16 Ir parādīts, ka �ī ierīce elektroniski inducē valo- diskus vēstījumus caur ādas kontaktu; sākotnēji tā tika izgudrota, lai dzirdes invalīdi varētu izbaudīt skaņu, piemēram, Baha fūgas.

Lai gan ASV Nacionālās dro�ības aģentūra to izņēma no tirgus, mans kolēģis Kanādā ieguva vienu ierīci. Mans draugs izglītības psihologs un es nekavējoties sākām eksperimentēt ar da�ādiem komunikācijas līme�ņiem caur ierīci, salīdzinot tos ar līdzīgiem līmeņiem bez ierīces. Neiro- fonam ir izvades kontrole, kas, tiekot paaugstināta, liks elektroniskajiem signāliem kļūt dzirdamiem smadzenēs, it kā skaņa būtu radusies ārpus auss. Pazeminot tā pulsēs to pa�u signālu, bet tas nebūs pietiekami in�tensīvs, lai tiktu apzināti uztverts.

Peta Flenegena tiesības vēlāk tika atdotas viņam, un nu neirofons ir pieejams. Tā galvenais trūkums ir monofoniskā izvade. Tā kā manis patentētajai tehnoloģijai nepiecie�ama stereo izvade, es sāku meklēt līdzīgu ierīci ar �o iespēju un atradu to ierīcē, kas tiek dēvēta par eho- fonu (Echofone). �īs brīni�ķīgās ierīces izpētei esmu veltījis ilgu laiku, un esmu sapratis, ka tā visādā ziņā darbojas tāpat kā neirofons, ta�u uz�labo audio ar savu stereofonisko spēju. Par ehofonu vairāk varat izlasīt, izmantojot meklē�anas sadaļu manā interneta vietnē www.innertalk.com .

Ja jums patīk bioloģiskā atgriezeniskā saite un datorspēles, ideāli pie�mērota ir Wild Divine. �ī programma nemaksā daudz, un to ir jautri izmantot. Saskarne ir vairāk nekā tikai diagramma, kas mēra ādas va�dītspēju un tā tālāk, lai gan jūs, iegūstot programmu, iespējams, vē�laties tie�i diagrammas re�īmu. Programma ir izveidota kā maģisks ceļojums, kurā jūs pārvietojat objektus un paveicat atsevi�ķus varoņ�darbus, vadot savu bioloģisko reakciju. Jūs ātri varat atrast �o pro�duktu internetā vai arī atkal doties uz manu interneta vietni www. innertalk.com un izlasīt daudz vairāk.

Ja jūs interesē īsta prāta kontrole un uzlabota bioloģiskā atgriezeniskā saite, ir kāda programma, kuru veido aparatūra (radio raidītāji) un programmatūra, kas man patie�ām patīk. Tas nav tikpat lēts ieguldījums kā iepriek� aplūkotie. Cena iesniedzas tūksto�os dolāru, bet tā ir jaunākā prāta treniņa produktu tehnoloģija. Ierīce ir pazīstama vienkār�i kā IBVA. IBVA Technologies, Inc. ļauj reālā laika smadzeņu viļņu aktivi�tātei kontrolēt digitālos video, mūziku, mājas automatizācijas sistēmas un daudz ko vairāk. Divu personu saskarne ļauj pat izcīnīt sava veida prāta cīņas ar dzīvu pretinieku. Par IBVA sistēmu vairāk varat izlasīt www.ibva.com .

Kā norādīju jau iepriek�, ir daudz ma�īnu un programmu, kas pa�redzētas, lai ievestu prātu īpa�ā stāvoklī. Vienas no interesantākajām varētu būt adaptācijas, kas ir veiktas Persingera ķiverei un tika aplū�kota �īs grāmatas pirmajā daļā. Da�i �o ierīci ir nosauku�i par "Dieva ķiveri", jo tiek uzskatīts, ka tā izraisa reliģisku pieredzējumu.

Nesen uzzināju, ka ir nopērkama �ī produkta adaptācija, tādēļ pa�sūtīju tā saukto �akti ķiveri. Es apspriedos ar Todu Mērfiju, kam pie�der jauno ierīci ra�ojo�ais uzņēmums. Viņ� telefoniski pateica, ka uzskata: smadzenēs ir nevis Dieva centrs, bet drīzāk Dieva process. Pagaidām es nevaru izteikties par �īs ierīces efektivitāti, jo tā vēl nav piegādāta. Es nolēmu iekļaut informāciju vienkār�i tāpēc, ka man tā �ķiet ļoti in�triģējo�a.

Ļaujiet man darīt jums zināmu arī �o brīdinājumu: saskaņā ar Ri��ardu Dokinsu, grāmatas "Dieva maldi" The God Delusion) autoru, ķivere nedarbojas, ja jūs neticat Dievam. Es ļau�u jums pieņemt lē�mumu - ticēt Dokinsa apgalvojumam vai ne. Par to varat pārliecinā�ties, pameklējot internetā vai apmeklējot vietni, kurā to pasūtīju es: www.spiritualbrain.com .

Visbeidzot, manuprāt, iepriek� �ajā nodaļā aplūkotie netehnoloģis- kie instrumenti ir vislabākie iesācējiem un neprofesionāļiem. Nav ne�piecie�ams iztērēt simtiem vai tūksto�iem dolāru, lai sāktu ceļojumu uz to, lai jūs kļūtu tāds, kādam jums ir tiesības kļūt kop� dzim�anas. Jau atkal - neprofesionālim manis aplūkotās tehnoloģijas ir gan pieeja�mākās, gan arī vieglāk apgūstamās. Visas ir pieejamas un sniegs jums milzīgas priek�rocības. Ceru, jums patiks!

Lai programmētu prātu un atceltu programmē�anu, ko veiku�i citi, var tikt izmantotas daudzas da�ādas tehnikas. Tehnikas svārstās no vizualizācijas līdz automātiskajai rakstī�anai, turklāt vairumam to nav nepiecie�ams nekāds speciāls aprīkojums. �ajā nodaļā tika aprakstīta virkne vingrinājumu, kas palīdzēs gūt pieeju prāta spēkam. Tāpat tika ieteikta virkne tehnoloģisku veidu. Svarīgākais ir izmēģināt da�ādas teh�nikas, uzzināt, kurām metodēm dodat priek�roku, un tad regulāri ar tām strādāt. Atcerieties, jūsu cerībām jābūt saprātīgām.

Intelektuālie tikumi par savu dzim�anu un aug�anu ir parādā galvenokārt izglītībai� bet morālie tikumi rodas ieraduma rezultātā.

Aristotelis

�ī nodaļa nodarbojas ar morāles un cieņas jautājumiem. Es vilcinājos tos iekļaut, jo man nav vēlē�anās lasīt kādam morāli par vērtībām. Ta�u, par spīti nodaļas īsumam, es nevarēju tos neiekļaut. Jautājumi kopumā ir pārāk svarīgi, sevi�ķi - jaunāko paaud�u nākotnei.

Paskatieties sev apkārt. Pavērojiet ziņu raidījumus un paklausieties, kā jaunie�i sarunājas ar saviem vecākiem. Dodiet telemārketinga aģen�tam mirklīti vai divus, pirms pasakāt: "Nē, paldies," - un noklausie�ties viņa reakciju. Pievērsiet uzmanību citiem autovadītājiem un viņu izrādītajam draudzīguma un laipnības līmenim. Kad veicat �os novē�rojumus, var gadīties, ka jūs uzdosiet sev to pa�u jautājumu, kuru uz�dodu sev es: "Kur palikusi laipnība?"

Atzīstu, ka mani kaitina tas, ka, atbildot uz kāda aģenta telefona zvanu, nākas dzirdēt ko tādu: "Hallo, Eldon, - tas ir Eldons, ja?" Tas mani kaitina daudzu iemeslu dēļ, arī tādēļ, ka mans telefona numurs ir "nezvaniet" sarakstā. Bija laiks, kad zvanītājs būtu sveicis mani kā mis�teru Teiloru un bijis laipns, jo tā bija daļa no pārdo�anas paņēmiena. Kas noticis ar �o pieklājību?

Visur, izņemot Kongresu (un pat tur naidīgos apstākļos) un, iespē�jams, ārsta kabinetu, tiek lietoti vārdi. "Sveika, Bembij, es zvanu no kongresmeņa Koula biroja" vai "Sveiks, Tom, es zvanu no doktora Smita biroja" ir vienīgie redzamie formalitātes vai īstas pieklājības piemēri, un pat tad tie parasti vērsti vienā virzienā. Visās valodās ir formāli un neformāli veidi, kā sasveicināties ar kādu vai uzdot jautājumu. Kā ārzemniekam, kur� apmeklē citu valsti - piemēram, Meksiku -, jums vienmēr labāk izmantot formālo variantu.

Kāpēc tas ir svarīgi? �īs valsts un neap�aubāmi lielākās pasaules da�ļas nākotne ir mūsu jaunie�u rokās, kuri tiek pastāvīgi bombardēti ar stimuliem, kas nemāca ētiku, morāli vai vispārīgos etiķetes noteikumus. Pieklājības vietā viņi tiek apmācīti, kā virtuāli nogalināt, sakropļot un izvarot spēles vārdā. Bērni mūsdienās vēlas visu un sagaida, ka to iegūt būs viegli; pretējā gadījumā viņi domā, ka viņiem kaut kas tiek atņemts. Kopumā - pārāk daudzi jauni cilvēki dzīvi uzskata par pa�saprotamu. �ie un daudzi citi stimuli rezultējas aizvien pieaugo�ā bērnu vardar�bības līmenī. Bērni �auj cits uz citu, sit cits citu un ieraksta to visu video, viņi nogalina un pēc tam pavēr� ieroci pret sevi.

Vēl nesen bērniem tika atļauts ņemt uz skolu iero�us un �aut ar tiem �au�anas nodarbībās. Vai jūs varat to iztēloties mūsdienās? Vēl nesen filmas, kas paredzētas cilvēkiem, kuri nav jaunāki par 17 gadiem, saturēja mazāk vardarbības un seksa vai kailuma nekā mūsdienās tās filmas, kuras atļauts skatīties bērniem no 10 gadu vecuma. Es jau iepriek� teicu, ka sabiedrības emocijas par to, kas agrāk bija pilnīgi ne�pieņemami, tiek sistemātiski nonivelētas.

Cilvēkiem nepiecie�ama stimulācija. Ikvienam no mums ir slieksnis, kuram neiecie�ams pārkāpt pāri, lai stimuls mūs satrauktu. Kad mēs atkal un atkal saskaramies ar �o stimulu, tā signāla spēks iedarbībā uz kairinājumu pavājinās. Lai apmierinātu prasības, kas saistītas ar kairi�nājuma izraisī�anu, laika gaitā ir nepiecie�ami aizvien spēcīgāki sti�muli. Tādējādi sekss kļūst atklātāks, tāpat arī vardarbība. Galu galā mēs nonivelējam cilvēka pieklājību.

Vēsture liecina par morālās dekadences nākotni un kulturāli atbil�sto�ām vērtībām, kas ļauj ikvienam darīt gandrīz jebko viņa vērtību sistēmas vārdā. Sabiedrība saskaras ar daudziem izaicinājumiem, un �is ir viens no tiem!

Vairumam no mums labākais veids, kā cīnīties ar �o stimulu bombar�dē�anu, ir izslēgt to. Dariet to bērnu un arī sevis dēļ. Es pat ietu tik tālu, ka ieteiktu atgriezties pie iepriek�ējo paaud�u formālajiem paradumiem, jo tie ieaudzina zināmu kārtību, kas palīdz veidot mums nepiecie�amo cieņu - cieņu pret sevi un citiem, cieņu pret visu dzīvo.

Vienā no iepriek�ējām nodaļām es aplūkoju, ko nozīmē būt cilvē�kam. Iespējams, da�iem tās ir tikai nevajadzīgas blēņas. Man - un es patie�ām ceru, ka arī jums, - tas ir sākumpunkts, lai par jaunu noaustu stingru, veselīgu sabiedrības audeklu. Visām tehnoloģijām un metodēm, kas ieskicētas �ajā grāmatā, nav nekādas vērtības, ja tās tiek izmanto�tas personiska labuma gū�anai. Tomēr - kad palielinās atsevi�ķa cil�vēka spēks, kas veicina arī plauksto�as ģimenes saites, labākas kaimiņu attiecības un tā tālāk, tad pasaule patie�ām var mainīties uz labo pusi - pa vienam cilvēkam vien. Viena rīcība, kuru nomaina nākamā, izveido jaunu ieradumu.

Ir ļoti viegli uzskatīt, ka sabiedrībā notieko�ās pārmaiņas ir tikai laiku zīme. Tomēr - ja pievēr�at uzmanību notieko�ajam, jūs joprojām varat izvēlēties, vai �īs pārmaiņas nāk par labu vai ne. Pastāvīgi apzinoties stimulācijas uzlidojumu, kuram mēs visi esam pakļauti, ir iespējams at�rast veidus, kā to samazināt un atgriezties pie ieradumiem, kas ir daudz veselīgāki mums pa�iem, mūsu ģimenēm un attiecībām.

Viss, ko jūs redzat, sakņojas neredzamajā pasaulē.

Forma var mainīties, tomēr būtība nemainās.

Viss skaistums izzudīs, visi skaistie vārdi pagaisis, Bet nezaudējiet cerību, Tie visi nāk no mū�īga, augo�a, Zarojo�a avota, sniedzot jaunu dzīvi un jaunu prieku.

Avots ir jūsos, un no tā strāvo visa pasaule. D�alAls ad-Dins ar-Rūmī

Ko jūs darītu, ja jums būtu atlicis dzīvot tikai 50 dienas? Ko domājat par iespēju, ka jums varētu būt vēlē�anās nomirt, lai gan �obrīd jūs par �o domu neko nezināt? Vai ir iespējams zemapziņā radīt laika robe�u, kad aiziet no dzīves? Vai ir iepriek� noteikts aizie�anas laiks, ko ir iespējams mainīt? Vai domājat, ka dzīvnieks jūsu dēļ varētu atdot savu dzīvību un līdz ar to ļaut dzīvot jums?

Pirms da�iem gadiem man bija brīni�ķīgs suns vārdā Djūks. Neilgi pēc tam, kad biju ievācies jaunā mājā, Djūks tika no�auts. Viņam bija brūce vēderā, un suņuks izdzisa septiņu stundu laikā. Man �ķiet, es zinu, kur� viņu no�āva. Es tuvojos �im cilvēkam ar milzīgu daudzumu dusmu un sāpju, ta�u viņ� noliedza �o incidentu. Daudzie pratinā�anā un izmeklē�anā pavadītie gadi ļāva man atmaskot viņa iebildumus tik uzkrīto�i un ātri, ka bija nepiecie�ama visa mana drosme, lai es neiz�darītu kaut ko tādu, ko vēlāk no�ēlotu. Es aizgāju prom, pilns dusmu. Es zināju, ka man jāpiedod, bet es to vienkār�i nespēju. �ķita, ka manas domas apsēdu�as visnejaukākās, atriebīgākās fantāzijas, kādas vien ir iespējamas. Tas bija vienīgais veids, kā remdēt sāpes.

Pēc da�ām dienām ieradās mana draudzene Jolanda no Meksikas. Viņa ir |oti apdāvināts cilvēks. Es viņu ļoti cienu un respektēju viņas uzskatus. Draudzene paskatījās uz mani un teica: "Eldon, tavs suns no�mira tāpēc, lai nebūtu jāmirst viņa saimniekam. Viņ� tev izdarīja pa�kalpojumu, tāpat arī tas vīrs, kas viņu no�āva. Kad biju jauna, arī es zaudēju savu suni. Tomēr viņ� atnāca pie manis un pavēstīja man, ka mājdzīvnieki ļoti bie�i mirst, lai izglābtu savus saimniekus. Dzīvnie�kam tā ir sevi�ķi cildena rīcība, kas viņu pagodina."

Atzīstu, ka �ī doma lika man justies labi - bet tā �ķita arī absurda. Pēc da�ām dienām man tika paziņots par manis pa�a "50 dienām" (vai�rāk par to pastāstī�u vēlāk). Jolandas stāstu un manas tā sauktās "50 die�nas" es apspriedu ar ļoti nedaudziem cilvēkiem Tad kādu dienu draugs atnesa man grāmatu un mudināja mani to izlasīt. Tā bija Oga Man- dino grāmata "Izvēle" (The Choice), �ī rakstnieka vārdus es patie�ām turu ļoti augstā vērtē. �ajā grāmatā autors stāsta par vīru, kur� bijis pā�rāk aizņemts, lai veltītu laiku savai ģimenei. Kādu dienu viņ� apstājies un pilnībā mainījis savu karjeru, lai būtu kopā ar bērniem un izbau�dītu kopdzīvi ar sievu. Viņ� kļuvis par pa�palīdzības grāmatu rakst�nieku un uzzinājis par savu gaidāmo nāvi. Galu galā viņ� atdevis visu Dieva rokās un ļāvies notikumu gaitai. �ī tēla vārdi ir vieni no spēcī�gākajiem, kādus jebkad esmu lasījis. Katras viņa dienas novērtējums ir mērojams viņa ieelpās, kas atklāj �im vīram dzīves vērtību.1 Kad iz�lasīju �o grāmatu, man piezvanīja vecākā meita And�ela. Tolaik viņas dēls D�ons Deivids bija astoņas nedēļas vecs. And�ela teica: "Tēti, es gribu tev pastāstīt kaut ko savādu. Es gribētu dzirdēt tavu viedokli. Pirms da�ām dienām nomira mana kaķene, un tad es redzēju sapni. Sapnī mana kaķene atnāca pie manis un pateica, ka nomirusi, lai D�ons Deivids varētu dzīvot. Viņa it kā bija visi kaķi kopā, bet tomēr tikai viens. Viņa atnāca, lai pateiktu man, ka ar viņu viss ir kārtībā, bet man ir laiks mosties, jo D�ons Deivids ir pārstājis elpot. Es nekavējoties pa�modos, un D�ons Deivids neelpoja. Es sāku viņu elpināt no mutes mutē, un tagad viņam nekas nekai�. Vai tas nav traki?"

Kā jūs domājat? Vai tas ir traki? Es noteikti nevaru pie�ķirt �īm trim situācijām tik ikdieni�ķu apzīmējumu kā "sagadī�anās".

Ja kaut ko ir nepiecie�ams izskaidrot, visu ikdieni�ķo var raksturot pavisam vienkār�i - kā ikdieni�ķu. Tur nav nekā sevi�ķa. �ī definīcija ērti iederas tajos dzīves izskaidrojumos, kas apgalvo, ka cilvēce ir tikai evolūcijas produkts bez radītāja, bez nākotnes, bez dzīves pēc nāves, bez jebkā cita, kā tikai fiziskā �eit un tagad. Ja pieredzam kaut ko tādu, kas nepakļaujas �im izskaidrojumam, rodas cerība, ka dzīve ir kaut kas vairāk nekā tikai nīcīgā pasaule. �ī pieredze mudina mūs atzīt aug�stāku nozīmi visās jomās - labo visā - godbijību, kas reizēm var kļūt par Ahā!

Neilgu laiku pēc And�elas telefona zvana mani no miega pamodināja trīs vēstne�i. Viņi stāvēja da�as pēdas virs zemes pie mana gultas gala un vienkār�i teica: "Tev atliku�as 50 dienas. Ko tu vēlētos?"

Es zināju, ka varu iegūt slavu, bagātību vai jebko citu, ko vien varu iedomāties, bet izlēmu pavadīt savas 50 dienas, darot savu darbu un esot kopā ar ģimeni. Es atklāju, ka pārsteidzo�s ir ne tikai �is notikums, bet arī mana izvēle. Tomēr �is lēmums deva man daudz miera, un nākama�jās 30 dienās es nedaudz piedomāju pie katras negatīvās puses un tā vietā koncentrējos uz katru atsevi�ķo dienu. Es centos rakstīt un saistīt da�us trūksto�os pavedienus, bet atklāju, ka tikpat svarīgi ir arī kvali�tatīvi pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Sniegs vairs nemaz nebija neērtība, drīzāk tā bija godbijību iedveso�a dabas parādība. Aukstums deva iespēju izbaudīt kamīna siltumu. Sapņi, ambīcijas, plāni, bailes un kas tik vēl ne kļuva tāli un neskaidri, ja vien tie nebija svarīgi turpmākajās 50 dienās. Nākamajai dienai vienkār�i nebija nozīmes.

Es nejutu paniku, tikai pārliecību, kas uzstāja: gala termiņ� ir reāls, kaut vai pārnestā nozīmē. Es zināju, ka man jādzīvo �īs dienas, it kā tās būtu pēdējās manā dzīvē. Tad pienāca diena, kad es ieturēju pauzi. Kāpēc es pieņēmu priek�statu par 50 dienām? Kur ir mans cīnītāja gars - gribasspēks?

Da�u nākamo dienu laikā es sistemātiski veidoju prāta karti ar visiem iemesliem, kāpēc man bija vērts dzīvot, un ikvienu konfliktu, ko iespē�jams atrisināt, ja nebiju to izdarījis. Pārsteidzo�i, bet es atklāju, ka manī norisinājās dziļa ciņa, kas �ķietami bija atrisināma, tikai izejot ārpus �ī plāna. Lūk, tā ir cīņa! Tas ir pārāk personīgi, lai to �eit pārstāstītu, bet galu galā tas izrādījās apburtais loks.

Es apsēdos kopā ar konfliktā iesaistīto cilvēku un atklāti to pārru�nāju. Kaut kādā ziņā es sajutu atvieglojumu, tikai izlai�ot to visu laukā no sevis. Mēs nepanācām atrisinājumu, tikai godīgumu. Izrādījās, ka arī otrs cilvēks jūt nemieru. Mēs vienkār�i vienojāmies ļaut viens ot�ram atrast savus risinājumus un darīt to ar cieņu un godu. Es atbrīvo�jos no tā visa, pavērsu to pretējā virzienā un svētīju.

Atlai�ana ir vēl viena patiesa mācība, kas izriet no �ī 50 dienu plāna. Kad dzīvojat, it kā jūsu dzīves dienu skaits patiesi būtu ierobe�ots - pārāk īss, lai teiktu: "Es to izdarī�u rīt!" - vai ar tā saucamo lo�u ne�caurlaidīgo mentalitāti, ar kādu tik daudzi iet caur dzīvi, - jums jāat�lai�. �ī atbrīvo�anās ir nāves sastāvdaļa. Jūs atlai�at plānus, sapņus, ambīcijas, cilvēkus, lietas un vēl vairāk. Daudz kas no tā ir sāpīgs un daļa sniedz pārsteidzo�u atvieglojumu. Ievērojiet tos abus. Kur ir sāpes, tur ir arī liels prieks un cerība. Kur ir atvieglojums - nu, iespējams, jums vajadzētu atbrīvoties no �īm lietām ar 50 dienu plānu vai bez tā.

�ī procesa laikā es uzzināju vairākas lietas par sevi. Vispirms, man bija tendence atlikt ilgtermiņa plānus, kavējot to īsteno�anu līdz pēdē�jam brīdim. Es to atklāju vienīgi tad, kad bija paliku�as tikai 50 dienas pabeigt visu iesākto. Otrkārt, man nebija skaidru prioritā�u manā darbā. Mana filosofija bija parūpēties par steidzamajiem jautājumiem un pārējiem pieķerties tikai attiecīgu iespēju gadījumā.

Tre�ais atklājums bija saistīts ar jautrību. Es bie�i atliku darbu, iz�brīvējot laiku izpriecām. Es varēju atrast laiku, lai izdarītu mazas lie�tiņas, bet man bija maz laika, lai priecātos! Mana personība brīvu laiku kaut kādā ziņā uzskatīja par izniekotu vai kaut ko tādu, kas notiks, kad man būs vairāk laika. Nu tas patiesi ir apburtā loka arguments, kam nav nekādas jēgas.

Nākamā mācība izpaudās attiecību vērtības kontekstā. Es vienmēr kavējos atzvanīt neatbildētiem telefona zvaniem un nosūtīt īpa�as vēstis, tāpat es nevarēju atrast laiku, lai pagatavotu kaut ko īpa�u savam dēlam Rojam, kuram tolaik bija divi gadi.

Savā ziņā es biju nonācis tajā pa�ā vecajā grāvī. Pēk�ņi manā dzīvē ienāca jauns satraukums. Es veidoju plānus, lai darītu lietas, ko nekad nebiju darījis. Es aizrautīgi uzsāku jaunus projektus. Es atcerējos visus dzīves sniegtos priekus. Daudzu lietu skaistums mani vēlreiz sāka sa�jūsmināt, iesaistīt un izraisīt emocionālu godbijību.

Kļuva pilnīgi skaidrs, ka laikā, kad redzēju sapni par ziņne�iem, es vairāk par visu citu gribēju atrast laiku, ko pavadīt kopā ar Roju. Es ilgojos tikai apskaut dēlu un spēlēties ar viņu - vērot viņu un iztēloties, kā norisināsies viņa dzīve. Nākamajā rītā pēc sapņa man bija tikpat skaidrs, ka nevēlos izsludināt nekādu trauksmi.

Da�as dienas pēc sapņa viens no maniem vecākajiem dēliem pārnāca dzīvot pie manis. Viņam bija nepatik�anas skolā, un viņa māte bija pārliecināta: ja kaut kas nemainīsies, pilnīgi noteikti notiks kāda ne�laime. Viņ� man deva nākamo mācību. Vienīgā skumjā lieta, kas saistās ar dzīvi ir tā, ka mēs to izniekojam, kamēr mums tā vēl ir. Dzīvo�ana, it kā būtu atliku�as tikai 50 dienas, iedve� apjausmu par katras dienas vērtību, katra saullēkta krā�ņumu, katra smaida siltumu, prieku, ko sagādā smie�anās, mīlestību, kas atbalsta, nevis smacē, un vēl daudz ko citu. Tam ir arī tendence automātiski pie�ķirt da�ām lietām prio�ritāti.

Es ticu, ka �is sapnis bija pamāco�a metafora. Tas pamudināja uz lielu rado�umu un pat uz vēl vienu bērnu. Es gribēju rakstīt kaut ko tādu, kas galvenokārt būtu motivējo�s, nevis piesaistīts zinātnei. Patie�sībā es zināju, ko vēlos pavēstīt, bet tā paveik�anai nebiju veltījis laiku. Man bija mīļ� projekts, ko biju atlicis: izveidot albumu, kas paredzēts, lai padarītu daudzas ezotēriskas mācības pieejamas vienkār�os un sa�protamos vingrinājumos. Tāpēc es nekavējoties nodevos to abu realizē��anai. (�o albumu sauc "Mistiskais prāts" (Mystical Mind), un daudzi cilvēki man ir teiku�i, ka �ī kolekcija ir ļoti spēcīga.)

Protams, es nedaudz piedomāju arī par tādām lietām kā mans tes�taments. �ajā jomā biju pilnīgi nesagatavots. Tomēr man jāatzīst arī tas, ka ļoti maz enerģijas bija veltīts �ādas dabas jautājumiem.

Parādījās skaidras prioritātes, iz�ļācās jauns entuziasms, un es gan�drīz nepazinu noguruma. Garlaicība bija kaut kas nepieņemams, tāpat arī sliktas attiecības un skarbi vārdi. Tomēr es atradu sevī spēku būt ļoti stipram. Es nekļuvu pasīvs un nezaudēju cerību. Man joprojām nepa�tika tās lietas, kas nebija patiku�as agrāk, - un, iespējams, biju kļuvis vēl nepacietīgāks. Es tie�ām nezinu, vai tas bija neproduktīvi vai atklājo�i, varbūt abi kopā. Ber es iemācījos, ka viltus cildenums ir zemisks; vil�tus jūtas ir meli. Ja dzīve man kaut ko ir iemācījusi, tad to, ka mums jābūt patiesiem.

Es uzrakstīju grāmatu ar nosaukumu "ESI" (BE) un pārliecinājos, lai tā tiktu pabeigta manu 50 dienu laikā. Vāka un iek�lapu noformē�jums un tā tālāk - gatavs drukai. Grāmatā stāstīts par esību. Kā mums vienkār�i būt? Ikviens no mums ir unikāls. Ikvienam ir savas stiprās puses un savi Ahilleja papē�i. Dzīvot nozīmē pieņemt to, kas mēs esam. Zināt, kad mēģināt salabot kaut ko sevī un kad kaut kas vienkār�i ir būtības daļa, - tā var būt interesanta pārbaude. Bet esmu pilnīgi pār�liecināts, ka mums jābūt patiesiem pret sevi! Vairāk kā jebko citu mans 50 dienu plāns atklāja, kas es esmu un kas ir svarīgs. Uzzinātais mani pārsteidza.

Mums visiem dzīvē ir daudzas cīņas un konflikti. Patiesi - �is process veido lielu daļu mūsu izaugsmes. 50 dienu limits skaidri atklāj saspī�lējumus un to relatīvo nozīmi. Da�i var būt mazāk svarīgi, citi var izrādīties konflikti, ar kuriem vienmēr esam dzīvoju�i, un vēl citi var būt �abloni, kuriem nepiecie�ams risinājums, bet kuri līdz �im ir igno�rēti. Ārējā pasaule galvenokārt ir iek�ējās vides atspoguļojums. Kad iek��ienē pastāv nemiers, tas ir klāteso�s arī tā saucamajā ārpusē. 50 dienu plāns ātri uzrāda mūsu nemieru. Tomēr jau atkal - lai tas tie�ām darbo�tos, mums jāpieiet plānam tā, it kā �īs 50 dienas patie�ām būtu pēdējās.

Esmu sapratis arī daudz ko citu par sevi un cilvēkiem sev apkārt. Esmu dro�s, ka iemācī�os vēl vairāk, pirms mans laiks būs iztecējis. Man ir ļoti spēcīga ticība dzīvei, un tā ir kļuvusi daudz spēcīgāka un spējī�gāka novērtēt, ļums jātic dzīvei vairāk nekā nāvei! Par to esmu dro�s.

Padomdevēji un skolotāji man ir devu�i daudzas iespējas un pieredzē�jumus. Kā jau sacīju, nu es �īs 50 dienas uzskatu par metaforu. No tā, ko jau esmu iemācījies, es ieteiktu �o vingrinājumu ikvienam.

Izlemiet, ka dzīvosiet nākamās 50 dienas tā, it kā tās būtu pēdējās. Pieņemiet lēmumus, apzinoties �o laika robe�u. Es garantēju: ja patie��ām to izdarīsiet, tas mainīs jūsu dzīvi! Tomēr atcerieties: jūs dzīvosiet, lai atkal un atkal atkārtotu �īs 50 dienas - tas ir tik jautri! Paldies, paldies, paldies!

Ir viegli ļaut dzīvei sevi ievilkt, pārdzīvot par daudziem notikumiem un aizmirst, kas mēs esam. 50 dienu plāns ir brīnumains vingrinājums, kas liek koncentrēties uz tām lietām, kas ir patie�ām svarīgas. Vairumam mācība, kas gūta no �ī procesa, mainīs dzīvi.

Ja mēs saskaramies ar nozīmīgu problēmu, nevaram to atrisināt, atrodoties tajā pa�ā domā�anas līmenī, kas �o problēmu izraisījis.

Alberts Ein�teins

Tagad es vēlos aplūkot kaut ko tādu, ko esmu nosaucis par "Galvenā noslēpuma septiņiem balstiem" jeb atslēgu uz patie�ām veiksmīgu dzīvi. �ie septiņi principi var atbrīvot tik lielu spēku no iek�ienes un ir tik acīmredzami, ka var jūs samulsināt tikpat stipri, kā tie mulsināja mani vairākus gadus. �ie principi man tika doti, kā es to saucu, "auto�mātiskās rakstī�anas seansa" laikā. Varbūt tie nāk no manas zemapzi�ņas, bet, iespējams, no kolektīvās zemapziņas, ta�u galu galā - izlemiet pa�i.

Kas ir veiksme? Vai kādreiz esat prātojis, kāpēc da�iem izdodas viss, bet citiem - nekas? Kāpēc diviem cilvēkiem var būt vienādas iespējas, bet viens ir laimīgs un otrs nelaimīgs? Vai tāpēc nav taisnība, ka laime veido patieso veiksmes nozīmi?

Veiksme ir laime! Patie�ām veiksmīgi cilvēki ir apmierināti, savu�kārt - kad esat priecīgs un apmierināts ar sevi, visās labās lietas ievēro �o piemēru. Tad no kurienes rodas laime un veselums? Kā cilvēks, kur� dzīvē piedzīvo vil�anos, kļūst pilnīgs? Vai personības veselums var no�dro�ināt laimi, uzlabot pa�novērtējumu un novest pie bagātības, sla�vas, miera, līdzsvara un harmonijas? Vai attiecības ar ģimeni, draugiem un kolēģiem uzlaboties, jo viens cilvēks pieņems, ka atbildība viņam ir jāuzņemas personīgi, tādēļ sāks izstarot prieku un laimi un izmantos iespēju uzņemties kontroli pār savu dzīvi? Atbildes uz visiem �iem jau�tājumiem slēpjas galvenā noslēpuma septiņos balstos.

1. pamatlikums: Jūs

Vispirms aplūkojiet absolūti brīni�ķīgo un neticamo sevi! Tas neesat jūs, kurā mīt �aubas par sevi, tas, kur� baidās no atstum�anas vai neiz�do�anās un ap�auba savas spējas, bet gan īstais jūs! Tās citas balsis ne�esat jūs. Tie ir sintētiskie jūs, kas veidoti uz ierobe�otiem un neīstiem priek�statiem par to, kas esat un par ko varat kļūt.

Vairumam no mums �īs kļūdainās idejas rodas nobrie�anas laikā. Savos sākotnējos centienos tikt pieņemtiem mēs bie�i pametam savu īsto patību. Vēlme būt mīlētam ir tik spēcīga, ka daudzi no mums pār�stāj rūpēties par sevi vai cienīt sevi, lai iegūtu dro�ību. �is kompromiss nekad nedarbojas, jo tas, par ko neesam dro�i, mīt mūsos pa�os.

Laime ir prāta stāvoklis. Valstība slēpjas mūsos pa�os. īstais jūs ir augstāks un varenāks spēks, kas mīt jūsos un ir pieejams ikreiz, kad to lūdzat vai meklējat. Fakts ir tāds, ka jūsu iedzimtās tiesības ir mani�festēt pa�a neticamo godību. Jums piemīt spēks un spēja izbaudīt visus labumus un daudzus brīnumus - jo jūs pats esat brīnums un viss, kas jūs esat vai jebkad varat kļūt, ir dāvana!

Tātad - pirmais pamats esat jūs. Spēks mīt jūsos, un neviens cits to nevarēs izdarīt jūsu vietā. Jūsu domas ir cerību atspoguļojums. Jūs pļau�jat to, kas ir iesēts zemapziņā. �aubas rada neizdo�anos, bailes rada dusmas, un ticība ierobe�ojumiem ir visvarenākais no pa�picpildo�a- jiem pareģojumiem.

2. pamatlikums: Domas ir lietas

Domas atklāj mūsu uzskatus par sevi. Ieklausieties, kā runājat ar sevi. Vai jūsu valoda atspoguļo optimismu vai arī tā ir pilna negatīvu un pa�- ierobe�ojo�u ideju?

Mēs dabūjam to, ko gaidām. Zinātne �o parādību dēvē par Pigma- liona efektu. Tas ir fakts: ja sagaidām sliktāko, mēs to arī dabūjam. Un laikam vairumam no mums tas patīk, jo mēs turpinām to saņemt! Ak, mēs varam par to sūdzēties, varam kliegt un bļaut, kad tas notiek, bet ko vairums no mums ar to iesāk? Mēs runājam un rīkojamies tā, it kā neko nevarētu lietas labā padarīt. Galu galā - vai dzīve nav pilna ikdieni�ķu notikumu, kas izraisa saprātīgas reakcijas? Vai nav normāli sadusmoties, kad sastrēgumstundā tiekam iesprostoti satiksmes jūrā? Vai nav normāli sākt baiļoties, kad priek�nieks runā skarbi? Vai nav saprātīgi just vil�anos, kad bērns neizrāda cieņu vai neuzņemas atbil�dību par savu rīcību? Vai nav tā, ka visi mēdz nonākt strupceļā vai arī vienkār�i pienāk brīdis, kad viņiem viss apnīk? �ādas reakcijas varbūt ir normālas, bet vai tās ir piemērotas laimei? Vai dusmas jūsos kādreiz ir radīju�as mierpilnu harmonijas izjūtu? Vai tās kādreiz ir atrisināju��as problēmu vai novedu�as pie kaut kā cita, nevis pie vēl lielākām dusmām, vainas apziņas un sajūtas, ka zaudējat kontroli? �ādas reak�cijas varbūt ir normālas, bet cits vārds, kā apzīmēt normālo ir viduvējs, ko var definēt kā labāko no sliktākā un sliktāko no labākā. Neviena no �īm definīcijām neapzīmē jūsu patības augstāko izpausmi.

Jūs esat jūsu domas. Jūs manifestējat savus zemapziņas uzskatus visā piedzīvotajā. Vai uzskatāt, ka esat pelnījis laimi, veselību un panākumus? Lai labās lietas varētu piepildīties, jums visos būtības līmeņos jāzina, ka tās ir jūsu. Jūs radāt savu realitāti. Notikumi nav dzīves galvenie punkti; jūs esat savas dzīves centrālais punkts. Kad jūsu domas atbilst vēlmēm, tas, par ko sapņojat, maģiskā veidā materializēsies.

3. pamatlikums: Aizmirsti un atlaid

Sākumā �ī doma var likties nedaudz satrauco�a, bet padomājiet par to mirklīti. Vai uzskatāt sevi par apstākļu upuri? Vai arī esat gatavs uzņem�ties atbildību par to, kas esat? Ir divi veidi, kā pasaulē kļūt sasaistītam. Viens no veidiem izpau�as, kad jūs burtiski un fiziski sasien kāds cits, savukārt otrs - kad jūs sevi sasienat pārnestā nozīmē, atsakoties atlaist uzskatus, kas ierobe�o jūsu spēju izpaust pilnīgo patību. Citiem vārdiem sakot, kamēr jūs pārvietojat atbildību, vainojot kādu vai kaut ko par to, kas un kāds esat, jūs padarāt savu spēku daļēju un nepilnīgu.

Ikviena rīcība ir izvēles rezultāts. Reizēm mūsu lēmumi tiek pieņemti neapzinātā vai zemapziņas līmenī. Piemēram, mēs gribam izvairīties no konflikta, apspie�ot savas patiesās jūtas. Vēlāk emocijas kļūst tik spē�cīgas, ka mēs vairs nespējam tās apspiest, un kāds nenozīmīgs notikums izraisa milzīgu reakciju. Tas ir reaktīvais modelis - mēs esam zaudēju�i kontroli. Kad uzņemamies atbildību par ikvienu savas dzīves aspektu, nonākam saskarē ar savām dziļākajām bailēm un jūtām. Vara, ko iegūs�tam pār iepriek�ējo reaktīvo uzvedību, sniedz spēju atbilsto�i reaģēt uz visiem stimuliem. Tas ir proaktīvais modelis - mēs vienmēr visu kon�trolējam.

Ir teikts, ka apziņas augstākā rīcība ir apspie�ana - dzīvnieciskā "stimuls-reakcija" nosacījuma refleksu ierobe�o�ana. Kad uzņemamies atbildību par ikvienu savu domu un rīcību, iespējojam sevi, veicot �o augstāko apziņas rīcību, bet tas nozīmē, ka mums vairs nav neviena, ko vainot.

Patiesībā - kamēr kādu vainojam, efektīvi likvidējam savu spēju augt, kontrolēt vai izjust mieru, līdzsvaru un harmoniju. Spēja augt mīt piedo�anā. Atlai�ana padarīs mūs brīvus. Ja piedodam visiem, ieskai�tot sevi, tas sniedz iespēju kļūt par kaut ko vairāk nekā mēs esam biju�i, kas daudzos gadījumos ir bijusi tikai ēna no īstās patības. Un tajā visā slēpjas ironija: vairums no mums zina, ka esam daudz vairāk, nekā esam realizēju�i savā dzīvē!

4. pamatlikums: Mīlestība

Visvarenākais spēks pasaulē ir mīlestība. Tā atceļ bailes, kas ir vienīgais pārvaramais �ķērslis, lai visi mūsu pieredzējumi iegūtu jaunas nozīmes un prieka dimensijas. Tā ir nevis romantiskā saikne, bet beznosacī�jumu mīlestība, kādu dodam saviem bērniem. Kādā attiecīgā attīstības stadijā mēs visi esam bērni, kas mācās, kā dzīvot laimē un priekā. Kad to patie�ām saprotam, kļūst viegli piedot citiem par savtīgu un egois�tisku rīcību - un piedot arī sev. "Vairāk par visu cieniet sevi," teica

Pitagors. Lai rūpētos par citiem, mums vispirms jālolo pa�iem sevi. No tuk�a trauka neko nevar izliet.

Mūsdienīgie pētījumi par uzvedības traucējumiem, kas svārstās no mācī�anās grūtībām līdz kriminālām darbībām, norāda uz vienu kop�saucēju: zemu pa�vērtējumu. Tas rodas no bailēm, ka kāds varētu mūs atstumt - tuvinieks, darba devējs, sve�inieks vai jebkur�, kas varētu smieties par mūsu centieniem vai varētu pārprast vai nosodīt. Savu�kārt augsts pa�vērtējums rodas no sevis pieņem�anas, kas liecina par mīlestību pret sevi. Mēs nevaram rūpēties par kādu citu, ja nerūpējamies par sevi.

5. pamatlikums: Pieņem�ana ir meistarība

Mīlēt bez nosacījumiem nozīmē pieņemt citus tādus, kādi viņi ir. Vēl vairāk - tas nozīmē pieņemt sevi kā pilnīgu un veselu būtni mācī�anās ceļojumā, ko saucam par dzīvi.

Pieņem�ana, mīlestība un piedo�ana ir neizbēgami savstarpēji sais�tīti lielumi - tie kā trijstūra malas veido kopējo figūru. Pieņem�ana ir dabisks process, kuru iepazinām, būdami bērni. Kad gaisma izdzisa un iestājās nakts, mēs visi zinājām, ka tie�i tā tas notiek, un iemācījāmies dzīvot saskaņā ar to. Kļūdami vecāki, mēs sākām kontrolēt savu pasauli ar elektrības palīdzību. Ar da�ām lietām var un pat vajag manipulēt sava labuma dēļ - tumsas pārvēr�ana gaismā, ieslēdzot lampu, varētu būt viena no tām. Bet visapkārt ir citi elementi, pār kuriem mums nav pilnīgi nekādas kontroles, jo tādai arī nav jābūt. Mēs nevaram kon�trolēt citus cilvēkus un padarīt viņus tādus, kādus vēlamies, tomēr tie�i tā daudzi no mums ir pavadīju�i savu dzīvi.

Labākais veids, kā varam iespaidot savu apkārtni, ir ar klātbūtnes palīdzību. Kad pieņemam citus cilvēkus tādus, kādi viņi ir, speram pirmo soli uz sevis pieņem�anu un veicinām ikvienu apstākļu vai situācijas uzlabojumus. D�idu Kri�namurti apgalvoja: "Tu esi pasaule." Kad no savas esības dziļākajiem līmeņiem atspoguļojam mieru un prieku, tas tiek atspoguļots atpakaļ mums. Kad tiesājam, nosodām, ienīstam, iekā�rojam un tā tālāk, apkārtējā vide parāda mums �īs īpa�ības. Pasaule ir spogulis, jo tās galvenais uzdevums ir dot mums iespēju mācīties.

Mēs bie�i kļūstam par to, kam pretojamies. Tas, kas mums visvairāk nepatīk citā cilvēkā, gandrīz vienmēr ir kāda mūsu aspekta atspulgs. Kad mīlam un pieņemam sevi, darām to pa�u arī ar citiem. Ikviens cil�vēks, kur� ienāk mūsu dzīvē, ir skolotājs; katram ir kaut kas, ko iegul�dīt mūsu mācībā. Savukārt mums ir kaut kas tāds, ko pievienot citu cilvēku pieredzei. No �īs perspektīvas ikviena mijiedarbība pārsniedz manipulācijas ierobe�ojumus.

Piektais pamatlikums ir nosaukts par Zelta likumu: izturies pret citiem tā, it kā viņi būtu tu un saskaņā ar labāko "tevi" - un pārējais notiks pats no sevis. Jūs saņemat atpakaļ to, kas izriet no jums. Tie�i kā Bībeles stāsts par pazudu�o dēlu māca mums, ka Dievs jau ir mūs pieņēmis un piedevis mums, tāpat �is pamatlikums norāda, ka niecīgā�kais no mūsu brāļiem un māsām esam biju�i mēs pa�i! Ja pieņemam un mīlam sevi, tas dod spēju pieņemt un mīlēt citus, tāpat kā rūpes par citiem sniedz spēju rūpēties par sevi.

6. pamatlikums: Savstarpējā atkarība

Martins Luters Kings reiz teica: "Es nekad nevaru kļūt par to, par ko man jākļūst, iekams jūs neesat kļuvu�i par to, par ko jākļūst jums, un jūs nekad nevarat kļūt par to, par ko jākļūst jums, iekams es neesmu kļuvis par to, par ko jākļūst man." Tālāk viņ� sacīja, ka savstarpēji sais�tītais realitātes tīklojums ir cilvēces audekls.1

Tātad sestais pamatlikums ir princips, ka katrs no mums ir kopuma aspekts. Ikviens no mums izsauc cieņu vai necieņu atkarībā no tā, ko dodam citiem. Gadsimtu gaitā �im priek�statam ir doti da�ādi nosau�kumu, ieskaitot populāro vārdu "karma". Likumdo�anā to sauc par "savstarpīgumu". Mēs patie�ām pļaujam to, ko sējam.

Savstarpēja atkarība nozīmē to, ka mēs individuāli uzņemamies at�bildību par jebkuru stāvokli, kas ir pretrunā ar cilvēcību tās augstā�kajā formā, un tad rīkojamies tā, lai no attiecīgā stāvokļa vai situācijas iegūtu līdzsvaru un harmoniju visiem. Tas nenozīmē, ka mēs ņemam cēloņus un sastumjam kāda cita rīklē. Tas nozīmē, ka mēs varam dar�boties harmonijā caur piemēru un pareizu rīcību, lai izveidotu mīlo�u un lolojo�u vidi ikvienam.

Daudzi cilvēki darbojas līdzatkarīgā veidā. Viņi uzņemas atbildību, manipulējot ar citiem, vainojot viņus, meklējot nepilnības vai pieņemot apmēram �ādu vieno�anās tipa nostāju: "Ja es izdarī�u to, vai tu�"; "Ja tu mani mīlētu, tad tu�"; "Vai tu nepārdzīvo par to, ka es jūtos�"; "Tev vajag, lai es�" un tā tālāk. Līdzatkarība nozīmē manipulē�anu ar otru cilvēku, lai nodro�inātu jums dro�ību, sajūtas un varu. Ja kāds cits nespēj dzīvot vai funkcionēt bez jums, jūsu pa�vērtība ir attaisnota un otrādi. �āds cilvēks ir gan savas apkārtnes, gan citu cilvēku upuris. Vajadzība kontrolēt citu ir klasisks līdzatkarības simptoms, kas izriet no nedro�ības. Jebkura nedro�ība ir ārupvērsta. Līdzatkarīgais redz stimulus caur gaidu prizmu, tā ir vieno�anās, kas ir apmēram �āda: "Ja es rīko�os �ādi, tad tu rīkosies tā." Bailes no nepiepildītām cerībām iz�raisa iek�ējo konfliktu. Laime ir esības stāvoklis. Tā pastāv no brī�a līdz brīdim mū�īgajā tagadnē. Ja tās nav, tās vietu ieņem konflikts - pat ja vienīgā cīņa ir starp to, kas mums, mūsuprāt, būtu jāpiedzīvo, un to, ko mēs piedzīvojam. Citiem vārdiem sakot, kad mums ir tas, ko vēlamies, mēs jūtam prieku. Vēl vairāk - kad kaut kas ir bez nosacījumiem, nevis balstīts uz līgumsaistībām, tad mēs piedzīvojam vienīgi prieku.

Nedro�ība rada bailes, bet bailes ir ļoti rado�s spēks. Tāpēc mēs bie�i radām savos pieredzējumos to, no kā visvairāk bīstamies. Tā vietā, lai pieņemtu patiesību, mēs projicējam to, kas varētu būt, vai apraudam to, kas varētu būt bijis. Mēs esam atbildīgi tikai katrs par sevi individuāli. Mums jākļūst par veselu personību, lai jebkur� notikums mūsu dzīvē varētu pastāvēt. Tāpēc īsta savstarpējā atkarība salabo cilvēka patību.

7. pamatlikums: Dari to tagad

Septītais pamatlikums ir visu iepriek�ējo kulminācija. Tā ir rīcības, nevis atlik�anas pasaule. Lai kaut kas mainītos, jums kaut kas jādara. Nekas nenotiek, līdz jūs tam neliekat notikt! Tikai jūs varat to izdarīt savā labā.

Ja �ī būtu teorētiska pasaule, neviens no mums �eit nebūtu. �ajā plānā nekas nestāv uz vietas un negaida. Neviena darbība nav bezdarbība, un ikviena bezdarbība ir darbība. Forma un funkcija ir viens un tas pats. Dzīvojiet, zinādami, ka Dieva klātbūtne ir it visur!

Daudzi cilvēki ir man teiku�i, cik ļoti viņus iespaidoju�i septiņi pamat�likumi. Izmantojiet �o filosofiju, lai tā vadītu jūs visās mijiedarbībās, un atklāsiet, ka dzīve kļuvusi daudz gai�āka. Tad pilnībā spēsiet kļūt par tādu cilvēku, par kādu jums jākļūst.

Visa matērija rodas un j)astāv vienīgi sļ)ēka ietekmē. [..] Mums jāpieņem, ka �ī spēka pamatā ir saprātīgs un inteliģents Saprāts.

�is Saprāts ir visas matērijas matrice.

Makss Planks

Mēs dzīvojam laikā, kad aizvien vairāk cilvēku izjūt akūtu nepiecie��amību atrast garīgo komponentu savā dzīvē. Ironiski, �is ir arī laiks, kad ģimenes attiecības sāk sairt, jaunie�u bandas traucas caur dzīvoja�majiem rajoniem un ap�auda nevainīgus cilvēkus no automātiskajiem iero�iem, skolu pedagogi strauji kļūst par bruņuvestes kandidātiem un izklaidei ir noiets tikai tad, ja tā ir pilna grafiskas vardarbības un sensacionālu seksuālu ainu. Ir gandrīz tā, it kā divi konkurējo�i spēki ar galvu pa priek�u mestos viens otram virsū - to apjoms pārsniedz ik�vienu citu laikmetu mūsdienu vēsturē. �is vērtību pretstatījums ir iz�raisījis milzīgus plīsumus sabiedrības audeklā.

Daudziem zinātne un tehnoloģija ir Dievs, dzīve ir tikai sensācijas, vērtības ir novecoju�i reliģiski priek�stati un reliģijas ir viduslaiku in�strumenti, kas mūsdienības gaismā ir jāatmet. Kamēr aizvien vairāk ļau�u vēr�as pie garīguma nozīmes, daudzi arī virzās aizvien tālāk prom no garīgām vērtībām.

Zinātne nav izņēmums �im �ablonam. Daudzi no gai�ākajiem prā�tiem �ajā jomā Dievu atrod savā darbā. Patie�ām - viena no bioloģisko " zinātņu patiesajām fantastēm ir veltījusi vairāk kā 20 gadus, lai atrastu zāles pret AIDS, pamatojoties ar vārdiem, kas viņai tika doti prezentā�cijas vidū. Jūs varētu atvairīt �o priek�statu, ja vien nezināt, ka zināt�niece ir Dr. Kendisa Pērta, grāmatas "Emociju molekulas" (Molecules

of Emotioti) autore, vai arī - ja brītiņu nepadomājat par to, kā pats Ein�teins aprakstīja iek�ējo redzi, kas noveda pie laiktelpas liekuma pierādī�anas.

Aizvien vairāk zinātnisko pierādījumu turpina demonstrēt, ka prāts ir kauzāls faktors. Da�as no presti�ākajām zinātniskās sabiedrības orga�nizācijām ir atklāti kļuvu�as par mistiskām - leģitimizējot apziņas, parapsiholoģijas un seno garīgo tradīciju pētījumus. Ir pierasts dzirdēt, ka zinātniskā dokumentā iekļauti piemēri un citāti no garīgajām sis�tēmām.

Otrā galējībā ir zinātnieki, kuri ar savu darbu atklāti aicina uz to, lai tiktu atmestas jebkādas norādes uz augstāko apziņu, superapziņu, paranormālo, Dievu un visām citām jomām, kas varētu liecināt, ka cil�vēks ir kaut kas vairāk nekā mirstīgs dzīvnieks laicīgā pasaulē ar sav�tīgiem gēniem.

Lai gan Alberta Ein�teina apgalvojums: "Es vēlos uzzināt Dieva do�mas� viss cits ir tikai detaļas." - ir neatvairāms, citi uzskata, ka priek��stats par Dievu ir "neirotisks kruķis cukura glazūrā", citējot Zigmundu Freidu. �ādā kontekstā praktiskajai metafizikai veltīto nodaļu da�i var uzlūkot ar zināmu nicinājumu. Tomēr neatkarīgi no individuālajām garīgajām nosliecēm - ja mēs �ajā pieejā metafiziku definējam kā "pie�eju dzīvei, kura nodro�ina tāda indivīda pa�aktualizāciju, kas iesaistījies dzīves priekos un ko aizkustina godbijības Gars," tad turpinājumam nevienu nevajadzētu ne aizvainot, ne mulsināt.

Lai izvairītos no iesaistī�anās teoloģijā, �ajā pieejā metafizikai ar no�lūku izmantoju vārdu praktiskā. �ī pieeja ir raksturīga veselajam saprā�tam: vai tas darbojas? Turpmāk izklāstītās idejas ir pārbaudītas, un tās darbojas! Vairums no tām ir vienkār�i ikdieni�ķi atgādinājumi par dzīves lieliskumu. Savā būtībā tās pievieno elementu vai perspektīvu, kas iespējo ikvienu lietotāju. Tas ne tikai padara dzīvi aizraujo�āku, bet arī patie�ām izmaina ķermeņa ķīmiju, stiprina imūnsistēmu un uzlabo veselību un labklājību kopumā.

Sāciet katru dienu ar pateicību sirdī. Katru rītu, kad atveru acis, es klusi pasaku �os vārdus: "Paldies, paldies, paldies!" �ī nelielā pārmaiņa rīta prāta stāvoklī mainīja senās negācijas "paldies Dievam, ir piektdiena", "dzīve ir mēsls, un tad tu mirsti" vai "sasodīts, man jātiek laukā no gul�tas" uz pozitīvām gaidām un dienas novērtējumu. Ja patiesi veiksiet �o vienkār�o vingrinājumu, tas ienesīs skaistumu un mieru dzīves satrau�co�ākajās situācijās. Kāpēc? Tāpēc, ka pārsvarā gadījumu bēdīgie pār�dzīvojumi nav tik svarīgi, kādus mēs tos padarām. �ī atklāsme noved pie vēl vienas vienkār�as prakses.

"Nu un?", iespējams, ir visvērtīgākais terapeitiskais instruments, ar kādu esmu strādājis. Tā izmanto�ana ir apmēram �āda: es par kaut ko raizējos. Varbūt es satraucos par savu biznesu, domājot, ka notiks kaut kas tāds, kas to iznīcinās. Raizes nogulsnējas manā prātā, un es nevaru no tām atbrīvoties. Tās vienkār�i turpina atgriezties par spīti visam, tāpēc es vienkār�i apstājos un jautāju: "Nu un?" Kas ir sliktākais, kas var notikt? Ar tūlītējo atbildi parasti tas viss nebeidzas. Teiksim, atbilde ir apmēram �āda:

"Nu, un ko tu tad darīsi? Tirgosi kurpes, lai nopelnītu iztiku?"

Es atkal jautāju: "Nu un?"

Atbilde var būt �āda: "Vai to tu gribi? Pievilt visus?"

Mana atbilde atkal ir: "Nu un?"

Ap �o laiku domas var kļūt nejaukas: "Tas beigsies ar bankrotu, lūk, kas! Kā tev tas patiktu?"

"Nu un?"

"Tad tev atkal viss būs jāsāk no sākuma, tev nekā nebūs."

"Nu un?"

"Vai tevi neuztrauc tas, ka tu vari būt tik vieglprātīgs?"

"Nu un?"

"Nu, un ja nu notiek kaut kas neatliekams, bet tev nav naudas? Tu esi uz ielas, aukstumā. Tu un tava ģimene. Kā tu jūties tagad?"

"Tad mēs savāksimies kopā un sāksim no jauna. Nu un?"

"Un ja nu beigās tu kļūsi pliks un nabags?"

"Un ja nu kļū�u? Nu un?"

Ar katru jautājumu pārmaiņa attieksmē atnes gan atrisinājumu, gan apjausmu par prioritātēm rai�u sakarā. "Nu un?" ļauj paskatīties uz situāciju no pavisam citas perspektīvas. Patie�ām, satraukums bie�i kļūst nesvarīgs, un risinājums ir acīmredzams.

�ī procesa spēks slēpjas izpratnē, ka raizes neko nepanāks. Tās visu padara tikai ļaunāku. Aiz raizēm ir cerība, kas galu galā vienmēr noved pie garīgas izpratnes. Kas būs, tas būs. Mēs neesam noteicēji un tikai muļķojam sevi, ja domājam, ka tādi esam. Viss, ko varam darīt, ir cen�sties no visas sirds. "Nu un?" tā saucamo problēmu padara smieklīgu.

Ikvienā problēmā, ar ko saskaramies, mitinās iespēja. Izpratne par to ir pla�s solis uz priek�u pa�aktualizācijā. Apgrūtino�as problēmas eksistē da�ādu iemeslu dēļ, un ikviena no tām izaicina mūs uz izaugsmi. Tipis�kās problēmas vienmēr ir vērstas uz ego. Tās rodas no vil�anās. "Es sa�gaidu to vai to!"; "Manas cerības ir izgaisu�as!"; "Tas nav godīgi!"; "Kāpēc tas vienmēr ir tik grūti?" un tā tālāk. Kad skatāmies pasaulē ar cerībām, esam izvēlēju�ies ticēt, ka varam prognozēt un tādējādi vismaz zināmā mērā kontrolēt pasauli, kurā dzīvojam. Ja pastāv pierādījumi par prātu kā kauzālo faktoru, eksistē ari daudzi prāti, kas rada vai veicina cēloni. Ne visi no tiem ir tādi, ko varētu saukt par apskaidrotiem. Reak�cija uz stimuliem ir viss, pār ko mums jebkad ir bijusi teik�ana. Tas, kur izvēlamies ieguldīt savu garīgo enerģiju un noskaņojumu, ir izejas punkts, no kurienes rodas problēmas. Ja piebilstam, ka problēmas, iespējams, ra�dīsies atkarībā no tā, kur ieguldām savu enerģiju un ticību, to var uzska�tīt par apburtā loka argumentu. Tomēr, kā jau tas ir lielākajā daļā ga�dījumu ar patiesībām, kad atrodat paradoksu, jūs esat ļoti tuvu tam, lai redzētu cauri konfliktam. Apburtais loks ir viens no �iem paradoksiem.

Ja visās lietās sagaidīsiet to labāko, uz problēmām raudzīsieties apmē�ram �ādi: "Es nespēju sagaidīt, lai uzzinātu, kas labs no tā iznāks!"

Lūk, apgalvojums, kas piesaistīts skeptiķa uzmanību: pa�aktualizēju- sies personība no visa sagaida labo. Nav jāvērtē; uztvere vienkār�i no�rāda, vai mēs vēlamies vairāk vai ne. Vērtē�ana un iz�ķirtspēja nav viens un tas pats.

"Labs" nav vērtējums. Ja to sagaidām, tas ir saistīts ar mūsu pa�u attieksmi un personīgās atbildības sajūtu. Ja viss atnāk pie mums kāda iemesla dēļ, tad kaut kur tajā jābūt kam labam. Alternatīva - sagaidīt slikto - ir pa�piepildo�s pareģojums, kas, visticamāk, dos nepatīkamus augļus.

Praktiska jeb pragmatiska pieeja pasaulei apsver alternatīvas. Ja tas, ka sagaidām slikto, rada tendenci atrast slikto, tad mainīt �īs gaidas ir iespējams vienkār�i ar veselā saprāta palīdzību. Lai izvēlētos pozitīvo alternatīvu, nav nepiecie�ama psiholoģiskā terminoloģija vai kosmiska muldē�ana.

Vairākas jaunās zinātniskās teorijas apliecina apziņas un tās mijiedar�bības lomu prāta sasaistī�anā ar Visumu. �īs teorijas būtībā apgalvo, ka prāts ir kauzālais faktors! To implikācijas liku�as daudzu disciplīnu zinātnieku galvai apreibt no iespējamām sekām. Da�i uzskata, ka mēs atrodamies uz pavisam jaunas zinātniskās paradigmas sliek�ņa. Tā iekļaus prātu kā faktoru visos novērojumos, eksperimentos, rezultātos, Visuma audeklā, subjektīvo notikumu būtībā un tā tālāk.

Iespējams, viena no provokatīvākajām jaunajām teorijām var ne�daudz izgaismot �o domu. Ir vispārpieņemts uzskats par prātu kā spēku Visumā. �is viedoklis ir īpa�i prevalējo�s tādās jomās kā parapsiholo�ģijas pētījumi. Kad, piemēram, nejau�o skaitļu ģenerators reaģē uz prātu, �o rezultātu ir viegli uzskatīt par prāta spēku. Tāpēc spēks!

Tomēr cita teorija aizstāv tā saukto lēmuma palielinā�anas teoriju DAT[19]). saskaņā ar dat prāta darbība nemaina dabu. Tā apgalvo, ka prāts vienkār�i ir piedalījies kādā lielākā "prāta lauka" vai mijiedar�bojies ar ģeneratoru; lai gan �ī mijiedarbība/līdzdalība nav bijusi apzi�nāta, tā ir veicinājusi lēmuma pieņem�anas procesu.1 Lai ari kāds būtu pa�reizējo prāta efekta deba�u iznākums, ir skaidrs, ka prāts ir gan spēks, gan lauks, kas piedalās ar pārējiem līdzīgajiem laukiem, iespē�jams, tas ir "lauks" jeb nulles punkts, kā norāda Maktagarts.2 Mums jāsaprot, ka viss piedzīvotais ir mums piesaistīts kāda iemesla dēļ. Ik�vienam no mums ir loma tajā, ko piedzīvojam; mēs neesam nejau�i pa�sa�ieri bezjēdzīga likteņa jūrā. Tā kā mūsu ceļojums pārsniedz strikti laicīgo jomu, ko saucam par "realitāti", tad piedzīvoto rada vēl kaut kas reālāks - apslēptais, kas kļūst par atklātu. Sagadī�anās ir kaut kas tāds, kas notiek tā saucamajā nejau�ajā veidā. Lai gan reizēm var būt parocīgi dzīvi uzlūkot �ādā veidā, tā vienkār�i nav patiesība. Nav nekā tāda kā sagadī�anās!

Ja visu notiku�o sagaidām ar labu un apzināmies, ka sagadī�anās nepastāv, varam palūkoties uz pasauli caur pilnīgi at�ķirīgu prizmu. Praktiskā puse nodro�ina sajūsmu un izaugsmi, vienlaikus minimalizē- jot konfliktus un sāpes. Ikvienu dienu sagaidām ar sajūsmu: ko Visums man atnesīs �odien? Ko es iemācī�os? Ikvienu sastapto mēs sveicam ar at�ķirīgām cerībām, zinot, ka visi cilvēki �eit ir kāda iemesla dēļ. Pasau�les sinhronitāte atklāj mērķi, attiecības, harmoniju, universālo radnie�cību un mīlestību, un mēs zinām, ka miers un līdzsvars ir rezultāts.

Nav iespējams izteikt pārāk daudz par godbijības. Kad esam bērni, pa�saule ir pilna godbijības. Pilnīgi viss ir aizraujo�i! Tā ir godbijība. Ja tās nav, ir auksts, neīsts lepnums, kas uzstāj, ka nav nekā, par ko izjust godbijību, jo mēs zinām, kā viss darbojas, no kurienes tas nāk un kā to izmantot.

Pieaugot iemācījāmies lietu nosaukumus un pieņēmām, ka zinām, kas tās ir. Mēs saprotam, kas ir elektrība, jo varam to nosaukt vārdā un izmantot. Mēs zinām visu par Visuma radī�anu, jo zinām par Lielo sprā�dzienu. Bet vai mēs tie�ām zinām? Lai gan elektrība ir daļa no gandrīz ikviena cilvēka dzīves, zinātne to joprojām nesaprot. Kā tika norādīts agrāk, Lielais sprādziens ir tikai cits veids, kā pateikt: "Sākumā bija Viens. Tad Viens tapa par daudziem."

Zināt kādas lietas nosaukumu nav tas pats, kas zināt, kas tā ir. Kad nonākam līdz kādas lietas izpra�anai, saprotam, ka patiesība zinām ļoti maz. Pasaulē ir maz kā tāda, kas nav pelnījis godbijību. Tomēr - lai �is brīnums kļūtu zināms, mums jābūt gataviem kļūt nevainīgiem un nezi�no�iem. Mums jābūt gataviem ziedot savu iedomību, lai pārvarētu neziņu.

Daudzi pētījumi ir demonstrēju�i iesaistī�anās dziedino�o vērtību. Pa�tie�ām - kad izpētām aizvien pieaugo�ās simtgadnieku paaudzes (cil�vēku, kuri ir sasniegu�i simt vai vairāk gadus) īpa�ības, atklājam, ka kopsaucējs ir līdzdalība. �ie cilvēki ir iesaistīju�ies sabiedriskajas nori�sēs vai nodarbēs, un viņi visi izjūt dziļu garīgu saikni. Patiesībā tas vis�bie�āk ir iemesls viņu līdzdalībai citā darbā.

Līdzdalība ir gan pa�piepildo�a, gan terapeitiska. Un viss pa�piepil- do�ais savā ziņā kļūst pa�identificējo�s. Līdzdalība ir saistība, kas instruē mūs kļūt atbildīgiem par visu savā dzīvē. Kad esam saistīti ar citiem, nekas nav neapzināts; ikviena darbība iespaido kaut ko vai kādu. Mēs izjūtam uzmanības pilnas rūpes par citu cilvēku labklājību, planētu un visu dzīvo.

Mēs varam stiprināt sasaistītības sajūtu, strādājot ar grupām vai at�sevi�ķiem cilvēkiem. Tāpat varam veidot �o saikni, pavadot laiku dabā, kas vienmēr ir bijusi cilvēces labākais skolotājs un pacietīgākais padom�devējs. Māksla būt cilvēkam �ķiet sare�ģīta, līdz aplūkojam mākslu būt sienāzim, vardei, vāverei vai briedim. Sienā�i neizliekas par vardēm vai vāverēm. Viņi vienkār�i ir sienā�i - viņi pastāv kā sienā�i.

Savukārt cilvēki bie�i aizmirst, ko nozīmē būt cilvēkam. Ko nozīmē: "Es vēlos būt es pats!"? Daba ir lielākais skolotājs, kas caur visām dzī�vības formām ilustrē, ko nozīmē vienkār�i būt. Daba neciena nekādas spēles, nekādas pretenzijas, nekādas personas, mākslīgas bezjēdzības un presti�u statusu. Iemācīties biti ir svarīgs pa�aktualizācijas aspekts, kas noved gan definīciju, gan nozīmi līdz līdzdalībai.

Tā nu ir sagadījies, ka man patīk futbols. Kādā spēles brīdī vienmēr tiek rādīta reklāma, kas saka ko tādu: "Eksperti piekrīt - �is būs vissliktā�kais gads gripas ziņā. Jūs saslimsiet! Izmantojiet mūsu ātrās iedarbības zāles un palutiniet sevi!" Man ne vienmēr pa rokai ir tālvadības pults, lai pārslēgtu kanālu un apturētu �o bezjēdzību, pirms tā iekļūst manās smadzenēs. �ādos gadījumos es vienkār�i apgalvoju ar pietiekami spē�cīgām emocijām, lai klausītājs padomātu, ka esmu dusmīgs: "Atcelt, atcelt, atcelt!"

�ī iedarbīgā tehnika ļauj prātam atcerēties, ka jūs apzināties �ādas psihogēnas iniciatīvas un negrasāties tajās iesaistīties. Tas ir arī lietde�rīgs instruments, lai atceltu pa�sakaujo�as domas. Patie�ām - pieaugot izpratnei, kļūst aizvien svarīgāk uzraudzīt savu iek�ējo runu. Uzraugiet, pastipriniet vai pārveidojiet un atceliet bezjēdzības. Tas tie�ām ir tik vienkār�i: ja prāts tic, ka saslimsiet, jūs patie�ām saslimsiet! Ja prāts tic, ka neesat kaut ko pelnījis, tiks uzskatīts, ka jūs tie�ām neesat to pelnī�jis. Kad ticība nāvei kļūst spēcīgāka nekā ticība dzīvei, jūs mirstat.

Es katru dienu dzirdu kādu sakām kaut ko tādu: "Es to nesaprotu!" - vai "Es zinu, ko man vajadzētu darīt, bet es vienmēr tā uztraucos!" Kad cilvēki tā runā pa�i ar sevi vai kādu citu, viņi pieprasa �o situā�ciju. Ikreiz, kad izjūtat kārdinājumu pateikt kaut ko, kas norāda uz situāciju vai stāvokli, kuru nevēlaties saglabāt, vienkār�i pievienojiet burvju vārdus līdz �im laikam.

Palūkojieties, kas notiek, ja izmantojam vienu no mūsu piemēriem un pievienojam �o frāzi: "Es zinu, kas man būtu jādara, bet es vienmēr tā uztraucos - līdz �im!" Tiek radīta pilnīgi jauna telpa, kas palīdz at�cerēties, ka pieprasām to, ko sakām un domājam.

�eit nav likumu vai ierobe�ojumu. Ir likums, kas būtībā apgalvo: "Tas, ko uzskatāt par īstu, būs īsts; jūs dabūjat to, ko sagaidāt; tas, kā runājat ar sevi, ir tas, kā redzat sevi, un tur jūs arī būsiet!"

Mēs visi esam "saķēru�i iesnas", un uz �o runas stilu tika norādīts jau iepriek�. Mēs visi esam teiku�i arī kaut ko tādu kā: "Tas ir �ausmīgi labi." Kāds gan �ausmīgi ir sakars ar labi? Vārdi, kurus izmantojam un domājam, veido kontekstu, pat ja pilnībā neapzināmies, ko sakām. Jau redzējām, kā konteksts var aizkavēt intelektuālu izpratni, - atcerie�ties iepriek� pieminētās trīs reiz septiņas pēdas lielās koka durvis?

Ja sāksiet apzināties savu izteiksmes veidu, tas varēs izmainīt jūsu domā�anas �ablonus. Ja patie�ām vēlaties domāt ārpus slavenajiem rām�jiem, tad atklāsiet, ka �is vienkār�ais solis ir ļoti iedarbīgs.

Iestrādājiet �os vienkār�os vingrinājumus jums atbilsto�ās aktivitātēs (cerams, daudzas no tām ir iepriek� aplūkotas �ajā grāmatā), un jūsu dzīve kļūs tikpat apmierino�a kā pārdro�ākie sapņi.

Cilvēks, kur� ar neko neriskē, neko nedara, viņam nekas nepieder, viņ� nekas nav un ne par ko nekļūst. Viņ� var izvairīties no cie�anām un bēdām, bet viņ� vienkār�i nevar mācīties un just, un mainīties, un augt, un mīlēt, un dzīvot.

Leo K Buskaglia

Mēs sākām �o grāmatu, pielīdzinot savu prātu ceļojumam, ko uzsāk tīrs un spirdzino�s strautiņ�, kas plūst lejup no augstiem kalniem - lejup vistum�ākajās un netīrākajās pilsētās. Nu mūsu metaforiskais prāts ir beidzis savu ceļojumu. Tas ir nonācis vietā, kur iespējams izkopt tā da�bisko tīrību un izfiltrēt piesārņojumus, Prātu var no jauna piepildīt ar domām, kas rada mieru, līdzsvaru un harmoniju, - iek�pusē un ārpusē.

Es patie�ām ceru, ka jūs neesat viens no tiem mānīgajiem un izvai�rīgajiem tipiem. Pārlieku neieslīgstot detaļās, esmu vēlējies sniegt pietie�kamus pierādījumus, ka visa �ī "iebiedē viņus ar smiekliem un izsmieklu" bezjēdzība ir zaudējusi savu spēku. Tā darot, es ticu, ka jūs un citi varat labāk aizstāvēties pret tādu garīgu iejauk�anos, kas ir patie�ām bīs�tama un sabotē jūs no iek�ienes.

Manuprāt, mums visiem, kā saka psihologs un pētnieks Martins Zēligmans, ir "maksimālā patība", kas ir daudz lielāka, nekā vairums no mums pieņem. It visur pastāv negatīva programmē�ana, tādēļ, iespējams, kļūst skaidrs, kāpēc var likties grūti pieņemt daudz lielāku potenciālu. Daudzi ir piemuļķoti un ievilināti īpa�ā iemācītā bezpalīdzībā - tādā, kas, kā varētu apgalvot Edvards Bērnijs, nozīmē, ka viņi ir pelnīju�i tikt ganīti, jo vienkār�i nespēj inteliģenti līdzdarboties. Kas attiecas uz jums - cerams, ka nu jūsu acis ir pla�i atvērtas un liktenis ir jūsu pa�u rokās.

Mans draugs Stivens D�eimss D�oiss grāmatā "Apmācot skudru pūzni cīnīties" (Teacbing ati Anthill to hetch) atklāj brīni�ķīgu stāstu.1 Viņ� apraksta ascīdijas - savādus radījumus, kas neilgi pēc piedzim�anas meklē pastāvīgu vietu, kur piestiprināties. Kad tas atrod vietu un no�stiprinās, tas apēd savas smadzenes. Ir tā, it kā �ai radībai smadzenes būtu nepiecie�amas tikai tāpēc, lai ērti iekārtotos. Daudzi cilvēki ir krietni vien līdzīgāki ascldijām nekā varētu domāt pirmajā acu uzme�tienā. Iespējams, sabiedrībā eksistē tik daudz manipulācijas tikai tāpēc, ka mēs vienkār�i nevēlamies zināt patiesību. Līdzīgi kā ascīdijas mēs tikai gribam, lai mums ir ērti.

Esmu pastāstījis arī da�us piemērus par to, kā pārliecinā�anas teh�noloģijas var darboties cilvēces labā. Citos darbos - īpa�i grāmatā "Iz�vēles un ilūzijas" - esmu atvēlējis daudz vairāk vietas pārliecinā�anas instrumentu pozitīvajai pusei. Turpretī �ajā grāmatā apzināti izvēlējos darīt zināmu �o jaudīgo meto�u ļaunāko pusi visiem, kuri tiecas kļūt informētāki. Es lūdzu piedo�anu par visām lietām, kas var būt �ķitu�as briesmīgi bezgaumīgas, bet tie�i tās atklāj īsto stāstu.

Paturot to prātā un izmantojot vienkār�os �ajā grāmatā sniegtos instrumentus, dzīvi iespējams mainīt uz labo pusi - to es jums apsolu!

Aprīkots ar piecām maņām, cilvēks pēta Visumu ap sevi un sauc �o piedzīvojumu par 'Zinātni.

Edvīns Pauels Habi.s

Es vienmēr esmu intuitīvi nojautis, ka prāts Visumā ir kauzālais fak�tors. Kaut kā - un es nedomāju, ka tas ir sagadī�anās rezultāts, - mana lasāmviela vienmēr ir svārstījusies starp fiziku un garīgumu/metafiziku. Man vienmēr ir bijusi zināma nosliece uz matemātiku, un es sapratu ģeometriju, pirms vēl sāku to mācīties. Tas var izklausīties smieklīgi, bet tā ir taisnība. Kad pirmo reizi iegāju ģeometrijas nodarbībā un paņēmu mācību grāmatu, materiāls bija tik pazīstams, ka, pārlapojot grāmatu, tas likās jau zināms. Mācības man vienmēr �ķita interesantas, bet tikai nesen �īm zinā�anām radās nozīme, kas attiecas uz to, ko es daru.

Ģeometrija man vienmēr ir bijusi dievi�ķa zinātne. Tas ir, esmu sa�gaidījis, ka tie�i ģeometrija galu galā būs tā loģiskā zinātne, kas atklās Visuma skaistumu un noslēpumus. Es nesen izlasīju daļu no Ein�teina pēdējo 30 gadu darbiem - tie bija veltīti ģeometrijai. Viņ� aplūkoja vie�noto lauku no �īs perspektīvas. Ta bija gau�ām at�ķirīga domā�ana cil�vēkam, kur� izvietoja iedomātus pulksteņus apkārt pasaulei, lai uzskatāmi iztēlotos un parādītu savu relativitātes teoriju.

Viņa darbs mani satrieca, un ar mani atgadījās sava veida vispārīgo sistēmu ge�talts. (Ievērojiet, ka es saku ar mani - nevis man.) Kādu va�karu es likos gultā, galvā maisoties visai �ai matemātikai/ģeometrijai, stīgu teorijai, kvantu teorijai un vispārīgajai relativitātei. Es atmodos �etros no rīta un sāku taisīt prāta karti.

Prāta kartē�ana man ir bijis praktisks instruments - tāds pats kā pā�rējie �ajā grāmatā aplūkotie. Es sliecos no da�ādām sistēmām izvilkt sev vispiemērotāko konstrukciju. Varbūt jūs to jau esat pamanīju�i. Attie�cīgi, ievērojot �o �ablonu, aplūkosim manis izmantoto prāta kartē��anas formu (lai uzzinātu īsta eksperta viedokli, skat. Tonija Buzāna grāmatu "Kā veidot prāta kartes" (How to Mind Map)x ).

Sākumā izvēlieties jautājumu vai problēmu un koncentrējieties uz to, it kā tas būtu visa svarīgā kodols - vismaz uz brīdi. Tuk�as papīra lapas centrā uzzīmējiet mazu aplīti (jo lielāka lapa, jo labāk). Tad ļau�jiet vaļu da�ām brīvām asociācijām. Domājiet par jautājumiem, kas saistīti ar jūsu problēmu. Ikvienai asociācijai uzzīmējiet līniju no cen�trālā apļa (problēmas) uz asociāciju, kā parādīts 17. attēlā.

Ja asociāciju problēma sāk provocēt saistītās idejas, izvietojiet tās ap pirmo asociāciju un tā tālāk, kā parādīts 18. attēlā.

Kā redzat, jūs veidojat to, ko es saucu par orbītām starp lietām, - primārās un sekundārās asociācijas. Pirmām kārtām �is orbītu �ablons

18. attēls

19. attēls

palīdz saistīt un iegaumēt informāciju, k.i arī, t.i teikt, "izdabūt to ārā no galvas".

Kad esat pabeidzis savu sākotnējo prāta karti, savienojiet ar bul�tiņām taciņas, kas sekundārās informācijas sakopojumus aizved tie�i līdz primārajām problēmām, ja tas ir atbilsto�i. Piemēram, aplūkojiet vienu no manām prāta kartēm (19. attēls), kas radās kādā naktī, kad pievērsos apvienotā lauka teorijai.

Nu esmu parādījis, kā veidot prāta karti, tādēļ dosimies uz pa�ām dzīlēm; iespējams, man vajadzētu precizēt: es do�os uz pa�ām dzīlēm. Redziet, es teoretizēju, ka mēģinājumos nostiprināt apvienotā lauka teoriju prāts ir kauzālais spēks. Turpmākais ir tikai mani prātojumi. Es neesmu fiziķis, tāpēc, lūdzu, piecietiet mani. Galvenokārt tas ir vin�grinājums sekot idejām un tam, ko tās var izraisīt. Es ticu, ka idejas ir dāvanas un tās nedrīkst ignorēt. Noslēdzot �os ievadvārdus - te nu būs!

Vienkār�oti izsakoties, kvantu sfēra ir saistīta ar stiprajiem un vāja�jiem spēkiem zematomu līmenī, relativitāte ir saistīta ar telpu/laiku, gravitācija izliec gaismu, bet to ir grūti izskaidrot gan makroskopiskā, gan elementārdaļiņu līmenī, savukārt stīgu teorija apgalvo, ka viss Visumā ir vibrācijas, tāpēc tie�i tā ir fizikas varenā apvienotā teorija. Citiem vārdiem sakot, gravitācija, gaisma (elektromagnētiskā nepār�trauktība) un stiprā un vājā kvantu sadarbe ir būtiskākie Visuma spēki, ko var uzlūkot kā vibrācijas, kas analoģiskas, teiksim, tām, ko rada arfas stīgas.

Gan intuitīvi, gan no visa lasītā un apgūtā perspektīvas stīgu teori�jai, Visumam kā vibrācijām jeb frekvencei jābūt vismaz tuvu tam, kā lietas darbojas. Un tomēr kāds zināms spēks tiek palaists garām. Ne�esmu dro�s, vai tas jāuzlūko kā mūziķis ar arfas stīgām vai kā arfas vibrācijas sekas, bet es jūtu, ka tas ir tie abi.

Spēks, kura trūkst visos vienādojumos un/vai izskaidrojumos, piemīt prātam. Nejau�o ciparu ģeneratori, psī eksperimenti, darbs ar M-laukiem2 un vienkār�s veselais saprāts mums ir sniedzis ārkārtīgi daudz pierādījumu, lai intuitīvi atzītu prātu kā spēku Visumā. Da�i apgalvo: Heizenberga nenoteiktības princips norāda, ka gan novērotājs, gan novērojamais ir fundamentāli nepiecie�ami viens otram. Patie�ām - ir daudz �ādu ele�gantu un daiļrunīgu vado�o fiziķu viedokļu par prāta lomu realitātē. Da�i pat postulē sava veida prāta lauku vai nulles punkta enerģijas lauku.

Lūdzu, atcerieties, ka es par to visu runāju, lai izvirzītu hipotēzi, kas attīstījās no idejas par vienoto lauku teoriju. Ja būsiet tik laipni un pa- cietīsiet mani, fizika pati par sevi ne�ķitīs svarīga - svarīgs ir manis ievērotais process, kas ļāva nonākt līdz �ai diskusijas vietai; un tie�i tāpēc esmu grāmatā iekļāvis �o epilogu.

Kā vaicāts senā filosofu mīklā: "Ja me�ā nokrīt koks un tur nav ne�viena, kur� dzirdētu to nokrītam, vai tas izraisa skaņu?" Atbilde vien�mēr ir atkarīga no perspektīvas, no kuras �is jautājums tiek aplūkots. Tomēr - ja novērotā attiecības ar novērojamo ir fundamentāli svarī�gas, tad nav koka, kas varētu nokrist.

Tādējādi es devos �ajā avantūrā ar prātu - individuālo un kolektīvo - kā kauzālo faktoru/spēku. Prātā slēpjas galīgā atslēga uz vienotā lauka teorijas izpratni un apvieno�anu. Tā saucamā vājā sadarbe bie�i ir spē�cīgākā; to ir visgrūtāk izmērīt vai noteikt tās daudzumu. Matemātiku veido loģiska nepiecie�amība - uzticamība. Mēs varam iegūt �o vērtību, vienkār�i izmērot daudzu riņķu rādiusu un perimetru. Attiecība kļūst matemātiski acīmredzama. Tā ir konstante jeb tai ir nemainīga vēr�tība: 7t = 3,14.

Varbūt prāts ir konstante, bet ir ticamāk, ka - ja tas vispār ir iespē�jams - to raksturos vienādība, kurā tiek izmantota konstante. Iespējams, līdzīgi kā taisnas līnijas attiecībā ar liektu līniju mēs atradīsim kon�stanti, kas izpau�as vienādības ietvaros, bet kam nepiecie�ama prāta mainīgo (prātu skaits, prāta enerģija [fokuss] un tā tālāk) vienādība. Es paredzu, ka pēdējais minējums izrādīsies patiesība. Patie�ām, es iztēlojos, ka prāta efektu novērtējums, iespējams, darbojies atpakaļ�gaitā, secināts kā n, izmantojot da�us datus no labākajiem eksperi�mentiem, kas demonstrē prāta ietekmi.

Mana hipotēze izriet no prāta kartes. �o hipotēzi veido aksiomas, kuras zinātne jau ir atzinusi ar vienu nelielu papildinājumu: fizika ir saistīta ar prātu tāpat, kā ķermenis ir saistīts ar fiziku. Tāpēc mana hi�potēze apgalvo, ka prāts dabā ir nepiecie�ams ekvivalents spēks.

Mans darbs jau ir parādījis, ka prāts modulē ķermeni un ķermenis rezonē ar frekvenci. �ūnām ir vibrējo�s paraksts. Pati imūnsistēma ir signālsistēma, kuru iespējams identificēt pēc tās vibrējo�ā paraksta. It viss Visumā rezonē, tostarp arī prāts. Prāta izstarotā enerģija ir kaut kas vairāk nekā nelielās elektriskās emisijas, ko iespējams izmērīt ar EEG aparatūru. Tās raiduztvērējam līdzīgās īpa�ības norāda uz līdzību ar kādu elektromagnētiskās nepārtrauktības aspektu, piemēram, radio�viļņiem. Maksvela vienādojumi norāda uz elektromagnētiskās nepār�trauktības aspektiem, kas vēl nav tie�i novēroti. Un tomēr prāts ir kaut kas vairāk nekā elektromagnētisma aspekts. Prāts un pats dzīvības spēks ir cie�i ievīti redzamajā un neredzamajā.

Tad man radās cita doma un es nekavējoties sāku pie tās strādāt. Es tūlīt apsēdos un uzrakstīju priek�likumu. �is epilogs tapa, jo viena ideja rada citu, ja tā netiek ignorēta. Mēs ne vienmēr līdz galam sekojam pirmajai idejai.

Nākamā ideja izvirzīja hipotēzi, ka cilvēcei piemīt iedzimta inteliģence un tās attīstībai vai atmodai ir gan neatliekamas sociālas sekas, gan arī tūlītēji individuāli veselības ieguvumi.

Es piedāvāju �o hipotēzi sākotnēji pārbaudīt jomās, kurās iepriek��ējie pētījumi ar klīnisku kognitlvi-biheiviorālu intervenci, kura noti�kusi, izmantojot subliminālās audio programmas, ir devu�i rezultātus, kas apstiprina ārstniecības efektivitāti. Kā jau zināt, esmu izveidojis InnerTalk audio programmas, kas ir pētītas gan klīniskajos, gan du- bultaklajos apstākļos. Tāpat esmu izveidojis InnerTalk programmas, kas ir pētītas citās jomās, kuras saistītas ar cilvēku veselību un laimi, - sākot ar laika mened�mentu un beidzot ar attiecībām.

Mana pieredze liecina, ka apgalvojumi, kas uzrunā augstāku esības apjausmu - augstāko radī�anas mērķi, pa�as dzīvības skaistumu un brīnumaino dabu -, ir devu�i ievērojamus rezultātus. Tāpēc es piedā�vāju virkni pētījumu, kas atkārtoja �o sākotnējo izpēti. Tomēr �ajās pār�baudēs uzsvars uz iedzimtās garīgās inteliģences atmodinā�anu aizstās iepriek� izmantotos klīniskos dialogus (apgalvojumus).

Rakstītajā un mutvārdu vēsturē nav aprakstīta neviena sabiedrība, kas būtu uzplaukusi, būdama agnostiska vai ateistiska. Patie�ām, vēsture apliecina nebeidzamos centienus atrast Dievu un dzīvot garīgi apmie�rino�u dzīvi. Pagātnē nekas nav acīmredzamāks par reliģiskās pārliecības ietekmi uz virzienu un likteni. Taisnība, ka vēsturē, iespējams, vairāk cilvēku ir cietu�i un miru�i reliģijas vārdā nekā jebkura cita iemesla dēļ. Tomēr taisnība ir arī tas, ka, �ķiet, cilvēka garu virza kāda iedzimta ga�rīga zinā�ana, vajadzība vai jēga.

�ī cilvēku tendence pamudināja mani ticēt, ka nepiecie�amais ele�ments individuālās labklājības vienādojumā, kā arī sabiedrības audeklā kopumā ir atkarīgs no mainīgā, kuru zinātne pēdējos 300 gadus ir iz�vēlējusies ignorēt. Izcilo domātāju vārdi ir klajā pretrunā ar zinātnes acīmredzamo izvairību no reliģiskiem pētījumiem. īzaks Ņūtons paziņoja: "Mani metafiziskie raksti ir svarīgāki nekā mana zinātne." Savukārt Hanss Keplers to visu izteica �ajos vārdos: "Es domāju Dieva domas."

Mēs dzīvojam pasaulē, kas lielā mērā ir nodarbināta ar alternatīvo dziedinā�anu, anomāliem fiziskajiem efektiem, parapsiholoģijas atklā�jumiem, garīgo padomu grāmatām un tamlīdzīgām lietām. �is ir laiks, kad zinātne sāk atklāt saskarni starp cieto fizisko matēriju un prātu un apziņas ietekmi uz eksperimentiem - vai nu tās būtu ma�īnas, pie�mēram, nejau�o ciparu ģeneratori, vai dziedinā�anas modeļi, piemē�ram, grupu meditācijas. Finansēti projekti godam pēta senos �amaņu un guru rakstus un prakses.

Mēs dzīvojam laikā, kad cilvēkiem vai nu jāpaveic kaut kas nozī�mīgs, vai, iespējams, jāpārstāj pazīt pasaule tāda, kāda tā ir tagad. �is ir laikmets progresīvām hipotēzēm, piemēram, Gajas principam, mor- foģenētisko lauku teorijai un apziņas sasniegumiem no attāluma. �is ir aizraujo�s laiks, pilns iespēju dot ieguldījumu harmoniskas pasaules izaugsmē un izpratnē. Tāpēc es sāku pētīt to, kas tiek dēvēts par iek��ējo garīgo inteliģenci.

Stāsts par garīgo dziedinā�anu ir senāks nekā mums pieejamā vēs�ture. Ideja par cilvēces saistību ar prātu, kas ir visa dzīvā rado�ais spēks, ir tikpat sena. Pārliecība, ka valstība mīt mūsos, ir kopīga visu pastā�vo�o reliģiju avotos. Vecajo svētie raksti no visām kultūrām apstiprina priek�statu, ka dzīve ir ceļojums, caur kuru iziet nemirstīgā dvēsele. Vai�rums tradīciju arī apgalvo, ka cilvēkā ir atmiņas par to, kas mēs visi esam: dievi�ķas būtnes, ko radījis Dievs un kas radītas no Dieva.

Zinātnes pasaulē ir viegli atmest �īs idejas kā novecoju�as, kā tādas, ko mēs esam pāraugu�i. Mēs sliecamies izmantot jaunas definīcijas, bet bie�i nepasakām neko jaunu. Mūsdienās ir moderni runāt par emocio�nālo koeficientu (EQ), tāpat kā par intelekta koeficientu (IQ). Pēdējais ir atvasināts no cilvēka stāvokļa matemātiskās interpretācijas vienā nelielā jomā - inteliģencē. Neatkarīgi no pretrunām, ar ko laiku pa lai�kam saskaras IQ testē�ana un interpretācija, IQ novērtējumam vien�mēr būs zināmas prognozējo�as vērtības, un tāpēc tam ir nodro�ināta vieta nākotnē. Rādās, ka jaunākajai idejai par EQ piemīt daļa no tā pa�a prognozējo�ā spēka un tāpēc tā noteikti iegūs vietu psihometrijas tehniku atbalstītāju vidū.

Es apgalvoju, ka garīgajam koeficientam (SQ), ko pieminēju agrāk �ajā grāmatā, būs tā pati spēcīgā prognozējo�ā vērtība. �im nolūkam viens no pa�reizējā pētījumu piedāvājuma uzdevumiem ir izveidot tie�i tādu instrumentu. Kā minimums tam jākorelē ar ģimeni un veselības jautājumiem. Lai gan ir veikti zināmi mēģinājumi no�ķirt to cilvēku pro�filu, kuriem piemīt tā saucamās gai�reģu spējas, nav izdarītas korelāci�jas, kas pārsniedz relatīvo psiholoģiskās stabilitātes salīdzinājumu starp tiem, kam �īs spējas piemīt, un tiem, kam tās nepiemīt.

Konsultējoties ar pla�u loku garīgo skolotāju, es izveidoju sarakstu ar mū�īgās dzīves apgalvojumiem (ELA)[20]. ja mans apgalvojums ir pa�tiess, tad �ie apgalvojumi darbosies kā sava veida maģiskā lode. Tāpēc to pa�u apgalvojumu kopu var izmantot ikvienā pētījumu jomā. Katra joma tiks nodalīta no citām, iestrādājot ne vairāk kā desmit ar subjektu saistītus apgalvojumus (SRA)[21]. tiek uzskatīts, ka �iem sra piemīt vienīgi asociāciju spēks ar ELA. Citiem vārdiem sakot, kad mirklīgā problēma tiek aplūkota 110 mū�īgās būtnes viedokļa, problēma ne vien samazinās, bet var pat pavisam izzust.

Piedāvātajai izpētei ir trīs tūlītēji uzdevumi. Pirmais ir pārbaudīt hipo�tēzi: "Vai pastāv iedzimta garīgā inteliģence?" Vai �o inteliģenci var nodemonstrēt caur to pa�u kognitīvi-biheiviorālās modifikācijas inter�vences tehniku, kas iepriek� tika izmantota ar klīniskajiem apgalvoju�miem? Otrais uzdevums ir izmērīt iedzimto garīgo inteliģenci (ISI)** pirms un pēc pārbaudes. Kad �ī inteliģence atmostas (tiek atsaukta atmiņā), dzīvi dziedino�ajiem ieguvumiem teorētiski jākļūst acīmredza�mākiem. Subjektīvākajai ISI atmodinā�anas dabai jābūt izmērāmai caur pa�novērtējuma novērtē�anas instrumentu. Tiek sagaidīts, ka at�klāsies augsta korelācija starp instrumentu rezultātiem un objektīvajiem rezultātiem no da�ādiem pētījumiem. Tre�kārt, es apzinājos zināmus aizspriedumus, kas pie�ķir vērtību ISI atmodinā�anai gan indivīdam, gan sabiedrībai kopumā. Es uzskatu, ka ISI ir nekonfesionāls. Manu�prāt, pieticīgas atmiņas instruē�anas rezultāts būs daudz produktīvāks nekā stimulācijas intensitātes. Citiem vārdiem sakot, iek�ējās runas instruē�ana ar noēnotiem (maskētiem) vēstījumiem dos pilnīgākas dzī�ves pārmaiņas nekā iek�ējās runas instruē�ana ar klīnisku informāciju, lai arī cik personīgi atbilsto�a vai noderīga tā būtu.

Es saprotu, ka pastāv iespēja interpretēt datus tādā veidā, lai tie iz�rietētu no personīgās garīgās intereses kā Freida "kruķis cukura gla�zūrā", tāpēc pastāv iespēja, ka kāds apgalvos: visspēcīgākie atklājumi ne vienmēr reprezentē ISI demonstrāciju. Ja tas ir iespējams, tā arī būs, bet tikai tad, ja ISI un personīgajai interesei ir kopīga saikne. Tas bija paredzams.

Pēc manām domām, pētījumi atklas, k.i iedzimtā garīgā inteliģence ir dinamiska. Tas ir, tai tiekot atmodinātai, garīgais koeficients palieli�nāsies. Patiesībā es uzskatu, ka vareno zinātnieku iedzimtā garīgā ten�dence ir bijusi viņu pa�u atmo�anās produkts. Tas bie�i tiek piedzīvots kā anomālā atmiņa. Informācija, par kuru zinātnē bie�i domā kā par iedvesmu vai talantu uz atklājumiem, vismaz daļēji ir rezultāts atmi�ņām par informāciju bez konteksta, kurā �īs atmiņas ievietot. Tāpēc ir tāda sajūta, it kā informācija būtu zināma, bet nav zināms, kā vai kāpēc tā ir zināma. Es to saucu par "anomālo atmiņu". Turklāt augstam garī�gajam koeficientam jānorāda uz pozitīvu korelāciju ar augstu emo�cionālo koeficientu un vismaz abstraktās domā�anas spēju attiecībā uz intelektuālā koeficienta instrumentiem.

Kopumā iedzimtās garīgās inteliģences atmodinā�anas rezultātā pa�augstināsies garīgais koeficients un būs prognozējo�as vērtības attiecībā uz rado�umu, abstraktās domā�anas spēju, veselību, labklājību, ilg�mū�ību un emocionālo stabilitāti. (Skat. 3. pielikumā ISI apgalvoju�mus un aptaujas lapu.)

Piedāvātais pētījums nav veikts. Kad pirmo reizi izvirzīju hipotēzi, saskāros ar krietnu pretestību. Varbūt vienkār�i nebija pienācis īstais laiks. Tomēr - ja vēlaties veikt �o eksperimentu ar sevi, varat lejup- ielādēt programmu, apmeklējot www.eldontaylor.com/mindprograinming . html un uzklik�ķinot uz Free SQ MP3. Jūs varat izmantot aptaujas anketu 3. pielikumā kā mērījumu gan pirms, gan pēc testa. Es priecā�tos uzzināt jūsu rezultātu.

Epilogā ir paskaidrots, kā viena ideja var novest pie citām, un norādīts, ka mēs ne vienmēr līdz galam sekojam pirmajai idejai. Vēl vairāk - idejas ir dāvana, un tās nevajadzētu ignorēt, pat ja �ķiet, ka tās saistītas ar pilnīgi neaizsniedzamām jomām. Sekojot pirmajai idejai, rodas citas idejas, un agrāk vai vēlāk viens no jaunajiem priek�statiem kļūs sasnie�dzams. Saka, ka jauni panākumi ir tikai vienas idejas attālumā.

Man visaizraujo�ākais zinātnes aspekts �ķiet emerģentā likumība, kas tiek pie�ķirta tās jomas pētījumiem, kuri strādā ar "prātu". Es ceru, ka jums patika �is darbs, ka ieguvāt da�us vērtīgus instrumentus, uzzi�nājāt �o to par sevi un ieinteresēja citi intriģējo�i jautājumi.

Paldies!

Subliminālās komunikācijas efektu pētījums, piedaloties Jūtas �tata cietuma iemītniekiem Teilors, E., Makkaskers, K. un Listons, L. (1985-1986) Jūta, ASV

�ī dubultaklā Jūtas �tata cietuma sistēmā veiktā pētījuma mērķis bija izvērtēt pa�pārliecības audio subliminālo programmu, piedaloties ieslo�dzītajiem no Mazgadīgo noziedznieku nodaļas (jaunie�i, kas izdarīju�i noziegumu pirmo reizi un ir jaunāki par 25 gadiem). �ajā pētījumā tika izmantots MMPI ar Fowler lens, kas izveidots ieslodzījuma vie�tām gan pirms, gan pēc testa. Tajā tika izmantota arī Tērstona Tempe�ramenta skala kā iztver�anas instruments pirms testa, pēc tā un norises laikā. Eksperimenta izpildītāji datorizēti katram subjektam veica MMPI. Tērstona skalu nozīmēja viens no eksperimenta veicējiem, kur� nezi�nāja, kurai grupai dalībnieki ir pieskaitīti. Pēc pirmstesta procedūras 38 subjekti tika nejau�i ieskaitīti vienā no trim grupām (eksperimen�tālā - 14, placebo - 13 un kontroles - 11). 20 dienas subjekti no eksperimentālās grupas saņēma un atskaņoja subliminālo programmu, kas saturēja verbālus vēstījumus, kuri paredzēti, lai paaugstinātu pa��apziņu un pazeminātu adaptāciju pret dominējo�u un agresīvu uzve�dību. Tāpat 20 dienas placebo grupa atskaņoja to pa�u ierakstu bez subliminālā satura. Kontroles grupa ierakstu neklausījās.

Eksperimentālās un kontroles grupas salīdzinājums demonstrēja ievē�rojamu pazeminājumu dominances skalas rezultātos, savukārt domā��anas un stabilitātes skalu rezultāti palielinājās eksperimentālajai grupai (vēlamie efekti). Kontroles grupā palielinājās dominances skalas rezultāti, bet samazinājās uz domā�anas skalas novērotie. Eksperimentālajā grupā �ie rezultāti tika prognozēti, koncentrējoties uz subliminālajiem vēstī�jumiem. Pretējo efektu, kas tika novērots placebo grupā, var izskaid�rot ar faktu, ka subjekti klausījās ierakstu bez vēstījuma un nejuta nekādas pārmaiņas. Tāpēc viņi, iespējams, juta vil�anos. Jāievēro, ka tas bija pilotpētījums ar ierobe�ojumiem, īpa�i attiecībā uz realizācijas laiku un parauga apjomu. Ievērības cienīgi ir arī tas, ka Jūtas �tata cie�tums �ī pētījuma atklājumu dēļ izmanto subliminālās audio program�mas kā regulāru daļu no savām rehabilitācijas procedūrām un turpina novērot savus darbiniekus-konsultantus.

Golbraits, P. un Bartons, B. (1990) Vēbera Universitāte, Jūta, ASV

�is pētījums tika veikts, lai noskaidrotu, vai subliminālās audio pro�grammas ir efektīvi relaksācijas instrumenti un - ja tā ir, cik ilgsto�s ir efekts. Hipotēze norādīja, ka subliminālie vēstījumi izraisīs zemākus satraukuma rezultātus gan psiholoģiskajos, gan subjektīvajos mērījumos un �os rezultātus var saglabāt vismaz 24 stundas. īstais eksperimenta nolūks bija apslēpts no subjektiem, lai samazinātu aizspriedumus, kas varētu pavadīt prasību īpa�ības. Eksperimenta veicēji nezināja sublimi�nālo un placebo programmu saturu, līdz tika pārbaudīti visi subjekti.

Tika izmantoti trīs bioloģiskie satraukuma mērījumi:

1.�� Vidējā un rādītājpirksta ādas galvaniskā reakcija.

2.��� Perifērā ādas temperatūra, dokumentēta pie plaukstas locītavas.

3.��� Digitālais atliecējmuskuļa potenciāls.

Lai iegūtu subjektīvā satraukuma līmeņa mērījumus pirms un pēc testa, tika izmantots State Trait Anxiety inventārs.

Lai gan bioloģiskās atgriezeniskās saites mērījumi eksperimentam neapstiprināja eksperimenta sākotnējo hipotēzi, State Trait Anxiety in�ventārs uzrādīja nozīmīgu pazeminājumu, pateicoties subjektu pakļau��anai subliminālajam ierakstam.

Subliminālā ieraksta Free of Depressioti pētījums

D�eimss D�ozefs Reids (1990) Kolorado Universitāte, Kolorado, ASV

�1 pētījuma mērķis bija pārbaudīt subliminālā audioieraksta Free of Depression efektivitāti ar 28 subjektiem, kuriem bija depresija un tika veikta terapija. Subjektiem tika izmērīti vairāki mainīgie lielumi (depre�sijas līmenis, ticība subliminālajiem ierakstiem, progress un iesaistī�a�nās terapijā) pirms un pēc 30 dienu perioda, kura laikā viņi klausījās ierakstu.

Pētījuma secinājums nenorādīja nozīmīgus atklājumus subjektiem, kuri izmantoja programmu mazāk nekā 17 stundas. Tomēr visi subjekti, kuri 60 dienas ilgajā pētījumā programmu izmantoja vairāk nekā 17 stun�das, uzrādīja nozīmīgas at�ķirības Beka depresijas inventārā (vidējais rezultāts pazeminājās par 10 punktiem). �is pētījums norāda ne tikai uz subliminālo ierakstu izmanto�anas efektivitāti terapijas papildinā�jumā, bet arī atbilsto�o izmanto�anas bie�umu.

Subliminālās audio stimulācijas efekts ķirurģijas apstākļos, kuros nepiecie�ama anestēzija

Eldons Teilors (1990) Setd�ona Universitāte, ASV

�ajā pētījumā tika izmeklēts subliminālās dzirdes stimulācijas efekts, pazeminot ķirurģijā nepiecie�amību pēc anestēzijas. To veica Eldons Teilors un Soltleiksitijas plastiskā ķirurga Roberta Jangblada ķirurģi�jas komanda; pētījumā piedalījās 720 pacienti. Subliminālā audio pro�gramma tika specifiski izveidota, lai pazeminātu stresa līmeni pirms ķirurģijas, pēc ķirurģijas un tās laikā. Puse dalībnieku jeb 360 pacienti bija kontroles grupa. Otra puse jeb 360 pacienti klausījās subliminālo programmu trīs atbilsto�as stundas. Visiem subjektiem tika paziņots, ka pirms operācijas, pēc operācijas un tās laikā tiks atskaņots sublimi- nāls "pozitīvs vēstījums". Pacienti izmantoja programmas vidēji trīs stundas. Rezultāti norāda, ka sublimināli pārraidīti verbālie vēstījumi pazemināja nepiecie�amību pēc anestēzijas pai 52 procentiem, papil�dinot un replicējot Hesa (1981) darbu.1 �is pētījums norāda, ka sub- liminālos audio vēstījumus var sekmīgi izmantot kā palīginstrumentu medicīniskas intervences laikā.

Norādījumi un uztveres nestabilitāte: subliminālās audio ietekmes

Krūze, P., Stedlers, M. un Kobss, M. (1991) Brēmenes Universitāte, Vācija

�ajā pētījumā tika pārbaudīta teorija par iejauk�anās ietekmi uz kog- nitīvajiem procesiem kā mehānisku elementu, kas iesaistīts priek�apzi- nātajā apstrādē (subliminālajā uztverē). Pētījums tika veikts vācu valodā, izmantojot Eldona Teilora izveidoto Whole Brain� InnerTalk tehno�loģiju. Efekti tika izmērīti, izmantojot tematiskas apercepcijas testē�a�nas līdzekļus.

Atklājumi izteikti demonstrēja efektu uz eksperimentālo grupu.

Subliminālās terapijas izmanto�ana cilvēkiem ar lieko svaru

Rainiers B. Pelka (1991) Bruņoto spēku universitāte, Minhene, Vācija

�ī pētījuma mērķis bija pārbaudīt svara zaudē�anai paredzēto sublimi�nālo audio programmu efektu uz cilvēkiem ar lieko svaru. Izmantotā tehnoloģija bija Eldona Teilora izveidotā Whole Brain InnerTalk pro�gramma. Subliminālie vēstījumi tika ierakstīti vācu valodā.

Eksperimenta subjekti bija trīsdesmit �etras sievietes vecumā no 24 līdz 49 gadiem. Aptuveni 25 procentiem subjektu tika pielietota medi�cīniska ārstē�ana specifiski svara problēmu dēļ. Eksperimenta laikā subjekti nemainīja savu parasto ēdienkarti vai vingrojumu apjomu. Pēc deviņas nedēļas ilgas ieraksta izmanto�anas vidējais svara zudums bija 6,4 kg. Subjekti arī ziņoja, ka jūtoties slaidas, vitālas un labā formā. Pēc eksperimenta vairums subjektu ziņoja, ka vairāk cen�as ieturēt ve�selīgu diētu.

Iegūtie rezultāti atbilda iepriek�ējam Loida Silvermena un Roberta Beka darbam un tika novērtēti par tik daudzsolo�iem, ka tika ieteikts veikt papildu pētījumu.

Aerobikas vingrinājumu un relaksācijas treniņa ietekme cīņā ar trauksmi pirms eksāmeniem Plante, T. G., Douns, B. T., Digregorio, M. P. un Manuels, G. M. (1993) Stenfordas Universitāte, Kalifornija, ASV un Santaklaras Universitāte, Kalifornija, ASV

�ajā pētījumā tika pārbaudīts un salīdzināts, kā cilvēkus ietekmē īsa aerobikas nodarbība un relaksācijas treniņ� ar Whole Brain lnnerTalk subliminālo audio programmu I Excel in Exams un Breathing, kuras izdevusi izdevniecība Harbinger Publications.

52 pētījuma subjektiem tika nejau�i nozīmēts viens no trim stāvok�ļiem: aerobikas nodarbība, relaksācijas treniņ� vai kontrolstāvoklis (�urnāla lasī�ana). Statistiskie dati norādīja uz nozīmību, kas atbalstīja hipotēzi, ka Whule Brain lnnerTalk subliminālā tehnoloģija var būt efektīvs instruments, lai samazinātu trauksmi pirms eksāmeniem.

Diāna E�lija (1993) Dienvidkalifornijas Universitāte, Kalifornija, ASV

�ī pētījuma uzdevums bija noteikt atbalsto�u faktisku subliminālo vēs�tījumu (izmantojot MIP) efektus uz faktu atcerē�anos. Tika iesaistīti 62 subjekti - 25 eksperimentālajā grupā un 37 kontrolgrupā. Eksperi�mentālajai grupai tika parādīts video ar ieprogrammētiem tekstuāliem sublimināliem vēstījumiem, kas atbalstīja supraliminālo informāciju. Kontrolgrupai tika parādīts tas pats video ieraksts, bet bez sublimināliem vēstījumiem. Atklājumi uzrādīja nozīmīgu iegaumē�anas pieaugumu eksperimentālās grupas studentu vidū.

Whole Brain subliminālās programmas ietekme uz bērniem, kam diagnosticēts uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindroms

Kims Ro�e (1993) Kolorado Universitāte, Kolorado, ASV

Whole Brain InnerTalk subliminālā programma tika izveidota speci�fiski bērniem ar uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindromu. Lai pār�baudītu �īs programmas efektu, tika veikts dubultakls eksperiments, un atklājumi norada uz ievērojami pozitīvu efektu.

Gareniskais pētījums: vē�a remisija Eldons Teilors (1988-91, ziņots 1992-1993) Progressive Awareness Research institūts, Va�ingtona, ASV

Vē�a remisijas subliminālais audioieraksts tika izveidots un ar ārsta piekri�anu ārstē�anas laikā padarīts pieejams vē�a slimniekiem. Ierak�sta saņēmēju apseko�ana tika veikta pa pastu.

Sākotnējos atklājumus veido �ādi novērojumi: vidēji pacienti nodzī�voja par 12 mēne�iem ilgāk nekā tika prognozēts (galējība bija trīs gadi un se�i mēne�i). Ārstu vērtējumi norādīja uz pozitīvu korelāciju starp subliminālo informāciju un pacientu attieksmi pret slimību. Ārstu at�tieksme norāda uz pacientu rezultātu saskaņā ar senākām korelācijām starp mirstīguma koeficientu un ārsta attieksmi. 43 procentiem pacientu, kuri izmantoja programmu, sākās remisija.

�im pētījumam izveidotā aptaujas anketa bija veidota tā, lai novēr�tētu �etras kategorijas:

1.�� Pacientu attieksme (pirms un pēc ieraksta).

2.��� Pacienta piedzīvotā dzīves kvalitāte.

3.��� Remisija/izdzīvo�ana.

4.��� Ārsta attieksme.

D�ulians īzaks (1991) The Other 90%, Kalifornija, ASV

Eksperimenta veicējs D�ulians īzaks un viņa komanda izpētīja �im pētī�jumam izveidotās Eldona Teilora subliminālās audio programmas. Tas ir saistīts ar septiņām at�ķirīgām tēmām:

1.�� Kavē�anās.

2.��� Laika mened�ments.

3.�� Pa�apziņa.

4.��� Satraukums.

5.��� Pozitīvas attiecības.

6.�� Pa�pārliecība.

7.�� Pa�cieņa.

Pēc trim pētījumiem tika secināts, ka programmas noteikti ir ievē�rojami efektīvas to paredzētajos virzienos.

1.��� Vai jūs uzskatāt sevi par veiksmīgu cilvēku?

2.��� Vai jūs uztrauc, ko citi par jums domā?

3.��� Vai jūs mēdzat fantazēt

par to, ka nodarāt kādam pāri?

4.��� Vai jums patīk vardarbīgas filma!

5.��� Vai ir viegli pieņemt citu cilvēku kļūdas?

6.��� Vai jūs kavējaties atmiņās

par negatīviem pieredzējumiem?

7.��� Vai jūs sagaidāt, ka nodzīvosiet ļoti ilgu mū�u?

8.��� Vai jums ir ienaidnieki?

9.��� Vai jūs vainojat kādu par savu dzīves situāciju?

10.��� Vai jums patīk jūsu darbs?

11.��� Vai jūs ticat dzīvei?

12.��� Vai jūs baidāties no nāves?

13.��� Vai jūs labi rūpējaties par sevi?

14.��� Vai jums patīk savs ķermenis?

15.�� Vai jūs uzskatāt sevi par veiksminieku?

16.��� Vai jūs vainojat sevi?

17.��� Vai jūs vainojat citus?

18.��� Vai jūs �ēlojat cilvēkus?

19.�� Vai jums viņu ir �ēl?

20.��� Vai jūs satrauc laikapstākļi?

Personīgas atbildības pārbaude

21.��� Vai jūs mēdzat dusmoties?

22.��� Vai jūs kliedzat uz citiem?

23.��� Vai jūs baidāties riskēt?

24.��� Vai kavē�ana jūs satrauc?

25.��� Vai jūs satrauc jūsu veselība?

26.��� Vai dzīve jūs sajūsmina?

27.��� Vai jūs vēlaties, lai varētu izrēķināties ar kādu?

28.��� Vai kāds ir traucējis jums paveikt ko labu?

29.��� Vai jūs esat pelnījis ko vairāk?

30.��� Vai jūs apskau�at citus?

31.��� Vai jūs esat greizsirdīgs?

32.��� Vai jūs esat cienīgs ko iegūt?

33.��� Vai jūsu darbs jūs sadusmo?

34.��� Vai citi jūs aizkaitina?

35.��� Vai jūs sev patīkat?

36.��� Vai jums bail no sāpēm?

37.��� Vai jums bail saslimt?

38.��� Vai jūs esat laimīgs?

39.��� Vai jūs labi saprotaties ar citiem cilvēkiem?

40.��� Vai jūs satrauc zaudējums?

41.��� Vai jūs vēlaties būt citādāks?

42.��� Vai dzīve ir laba pret jums?

43.��� Vai jūs viegli iedraudzējaties?

44.��� Vai ir svarīgi, lai jums būtu taisnība?

45.��� Vai jūs melojat citiem cilvēkiem?

46.��� Vai jūs mēdzat pārspīlēt savus pieredzējumus?

47.��� Vai jums ir viegli kādu mīlēt?

48.��� Vai jums patīk mācīties?

49.��� Vai jūs priecājāties piedzīvot kaut ko jaunu?

50.��� Vai jūs gaidāt jaunus piedzīvojumus?

īpa�ie noradījumi/atteik�anas no atbildības

Izpildiet �o testu tikai savam priekam. Tā noderība nav testēta. To ap�zinoties, �ī instrumenta novērtējums nav balstīts uz stingri zinātniskām metodēm un tāpēc rezultāti vairāk jāuzskata par izklaidējo�iem, nevis informatīviem vai izglītojo�iem.

Rezultātu aprēķinā�anas norādījumi

A.��� Saskaitiet visas atbildes "Reizēm". Sareiziniet ar 1 un atņemiet no 100.

B.���� Saskaitiet atbildes "Bie�i" uz jautājumiem 3, 4, 6, 8, 9, 12, 16-25, 27, 28, 30, 31, 33, 34, 36, 37, 40-12, 44-46. Sareiziniet ar 2 un atņemiet no rezultāta, ko ieguvāt punktā A.

C.�� Saskaitiet atbildes "Nekad" uz jautājumiem 1, 2, 5, 7, 10, 11, 13, 14, 15, 26, 29, 32, 35, 38, 39, 43, 47-50. Sareiziniet ar 2 un atņemiet no rezultāta B.

-��� 80 punkti un vairāk: �is cilvēks uzņemas atbildību par savu dzīvi un parasti neslimo ar sezonālām vai citām psiholoģiski saasinātām slimībām. 80 vai vairāk punktu rezultātu var arī izmantot nolieguma izvērtē�anai. Dzīves apstākļi, veselība un sāpju slieksnis atklās, vai rezul�tāts 80 punkti vai vairāk norāda uz personīgo atbildību/kontroli vai citiem mehānismiem, tostarp negodīgām atbildēm.

-��� 70 līdz 80 punkti: �is cilvēks parasti visu kontrolē, viņam ir augsts sāpju slieksnis, viņ� uzskata, ka dzīve ir uzmundrino�a, viņ� ir optimis�tiski noskaņots, un kopumā viņam patīk dzīvot.

-�� 60 līdz 70 punkti: Parasti �is cilvēks tiecas pēc pa�aktualizējo�iem mērķiem. Iespējams, viņ� strādā pie personīgās izaugsmes un/vai aug caur traumu vai katastrofu. Viņa skats uz dzīvi sliecas uz personīgu vadību, bet viņ� nav gatavs pieņemt ideju, ka viņ� patie�ām ir audekls, ko veido reakcijas uz dzīves stimuliem.

-��� 50 līdz 60 punkti: �is cilvēks vēlas ticēt, ka var mainīt apstākļus, bet nevēlas atbrīvoties no tradicionālās upura lomas.

-�� 40 punkti un mazāk: �is cilvēks uzskata, ka pasaule rīkojas ar viņu un viņ� var tikai reaģēt. Viņam ir mehānisks skatījums uz pasauli, vese�lību un pārējo. �is cilvēks ir upuris naidīgā vidē.

Atbildības pakāpes novērtējuma tabula

Es esmu dzīvības enerģija.

Es esmu savienots ar Dieva prātu.

Mēs visi esam Viens.

No Viena nākam mēs visi.

Es esmu Dieva radība.

Es esmu Dieva pilnība.

Caur mani plūst visu zino�s, saproto�s prāts.

Es esmu atmodies.

Es atceros.

Es esmu apskaidrots.

Mana apziņa papla�inās.

Mana esamība ir neierobe�ota un mū�īga.

Mana apziņa ir atvērta un uztverīga.

Es esmu harmonijā ar visu dzīvo.

Mana būtība ir Prieks un Mīlestība.

Es esmu Mīlestības radījums.

Es esmu Mīlestības dāvana.

It viss, kas es varu būt, ir dāvana.

Es saskatu Dievu visos cilvēkos un visā radītajā.

Es esmu beznosacījumu mīlestība.

Es izstaroju beznosacījumu mīlestību pret visu.

Es bez nosacījumiem mīlu un pieņemu sevi.

Es esmu cienīgs saņemt.

Es esmu pacietīgs un saproto�s.

Es pieņemu savu svēto esamību.

Es citiem daru to, ko vēlētos, lai citi dara man.

Es esmu dro�ībā un brīvs.

Es dzīvoju tagadnē. Es atlai�u pagātni.

Ikvienu dienu visos iespējamajos veidos es kļūstu labāks - labāks,

labāks un labāks. Es dzīvoju valstībā, kas ir mūsos. Es jūtu spēku sevī. Es esmu atbildīgs par savu dzīvi. Es esmu patiess.

Mana būtība ir mū�īgā patiesība.

Es esmu godīgs.

Es esmu pazemīgs un drosmīgs.

Es sajūtu citus.

Manī mīt empātija pret visu.

Es sapņoju skaidrus sapņus.

Mani sapņi sarunājas ar mani.

Es atceros savus sapņus.

Es cienu sevi.

Es cienu visus citus.

Es dzīvoju tagadnē.

Mans prieks ar katru dienu palielinās.

Man ir spēcīga iztēle.

Es viegli vizualizēju.

Es izmantoju savu iztēli, lai pie�ķirtu spēku vizualizācijai.

Man piemīt spējas radīt.

Es radu prieku, laimi, veselību un Mīlestību.

Manas vēlmes tiek strauji īstenotas.

Pārmaiņas ir izaugsme.

Es pieņemu pārmaiņas.

Es atrodu godbijību it visā.

Viss mani iedvesmo.

Rado�ums ir dabisks.

Mani talanti un spējas katru dienu palielinās. Es varu izdarīt visu. Es esmu ģēnijs.

Esmu koncentrē�anās meistars. Es esmu dziedinā�anas līdzeklis. Es ticu sev.

Es ticu saviem iespaidiem.

Es redzu svētumu visā.

Mīlestība izdziedina visu.

Es esmu beznosacījumu Mīlestība.

Es esmu tas, kas esmu.

Mans ķermenis ir spēcīgs un varens.

Mans prāts ir ass un modrs.

Mana imūnsistēma darbojas nevainojami.

Mans ķermenis funkcionē optimāli.

Es esmu pilnīgi vesels un dzīvoju labklājībā.

Es esmu starojo�a veselība un vitalitāte.

Es esmu dro�ībā.

Man ir ērti.

Es esmu pasargāts.

Es esmu piepildīts.

Mana būtne plaukst.

Es esmu pārticis.

Es pieņemu mieru.

Es pazīstu tādu mieru, kas nepakļaujas izpratnei. Mana būtība ir mierīga. Es jūtu mieru, harmoniju un līdzsvaru. Paldies, paldies, paldies, un tā tas ir!

Atbildiet uz turpinājumā lasāmajiem apgalvojumiem atbilsto�i tam, kā parasti jūtaties. Nav pareizo atbil�u. Lūdzu, atbildiet pēc iespējas godī�gāk. Novērtējiet savas parastās izjūtas ar vienmēr, reizēm, reti un nekad.

Es jūtu, ka manai dzīvei ir plāns.

Es jūtos pasargāts.

Man ir bijis garīgs pieredzējums.

Es ticu ceļve�iem vai eņģeļiem.

Man ir biju�i gai�redzības ieredzējumi.

Mani sapņi ir mani vadīju�i.

Priek�stats par Dievu liek man justies ērti.

Es uzskatu, ka cilvēce ir necienīga.

Es parasti jūtos vainīgs.

Vainas sajūta ir dabiska.

Ir cilvēki, kurus es vainoju.

Reizēm dusmas ir attaisnojamas.

Man ir daudz draugu.

Es uzticos saviem draugiem.

Es esmu uzticīgs cilvēks.

Es sev patīku.

Es ticu, ka pasaulei ir mērķis.

Garīgums man ir svarīgs.

Es ticu, ka cilvēce ir mū�īga.

Es uzskatu, ka dzīvība ir svēta.

Es ticu, ka ir Velns.

Es neticu spokiem.

Es neticu pārdabiskajam.

Es jūtu, ka Dievs mani ir sodījis.

Es ilgojos ticēt Dievam, bet neticu.

Es uzskatu sevi par ateistu.

Man patīk medīt.

Man patīk mak�ķerēt.

Man patīk uzturēties dabā.

Mani sāpina tas, ja redzu ievainotu

dzīvnieku. Es pārdzīvoju, kad citi cie�.

Es jūtos savienots ar visu dzīvo.

Es neticu dzīvnieku tiesībām.

Dzīvnieki paredzēti tam,

lai cilvēks pār tiem valdītu.

Planēta paredzēta tam,

lai cilvēks to izmantotu.

Man patīk palīdzēt citiem.

Es bie�i iejaucos, ja varu palīdzēt.

Es sagaidu, ka bū�u veiksmīgs.

Es esmu veiksmīgs.

Es baidos saslimt.

Es slimoju divas vai vairāk reizes gadā.

Es katru gadu gatavojos saaukstēties.

Man patīk mans darbs.

Man patīk cilvēki, ar ko es strādāju.

Es esmu pārliecināts par sevi.

Cilvēkiem es patīku.

Cilvēki mani ciena.

Man patīk dzīvnieki.

Man patīk bērni.

Man patīk smieties.

Es gulu mierīgi.

Kauns var būt veselīgs.

Es sveicu katru jaunu dienu.

Es iesaistos dzīvē.

Garīgā dzīve ir svarīga.

Mana garīgā dzīve mani apmierina.

Garīgās lietas ir blēņas.

Zinātne ir iznīcinājusi reliģiju.

Zinātne un reliģija nekad netiks samierinātas.

Domājo�i cilvēki nenoņemas ar māņticību.

Reliģija ir māņticība.

Es ticu sev.

Es izbaudu dzīvi pilnībā.

Es ticu, ka dzīve ir paredzēta tam, lai mēs dotu.

Es ticu, ka dzīve ir

paredzēta mīlestībai.

Es ticu, ka dzīve ir paredzēta priekam.

Es uzskatu, ka ciest ir netaisnīgi.

Es domāju, ka cilvēki ir zaudēju�i savu cilvēcību.

Dzīve ir mēsls, un tad tu mirsti.

Es esmu apmierināts ar savu dzīvi.

Manu dzīvi piepilda godbijība.

Es uzskatu, ka cilvēkiem nevar uzticēties.

Es uzskatu, ka cilvēkam pa�am sevi jāsargā.

Mani satrauc noziedzība.

Es uzskatu, ka pasaule atrodas bezcerīgā stāvoklī.

Es jūtu bezcerību.

Es cienu citu cilvēku uzskatus.

Es domāju, ka visiem jātic tāpat, kā es to daru.

Bailes ir rado�s spēks.

īstais tests kopā ar rezultātu aprēķinā�anas instrukciju pieejams pēc pieprasījuma. Lūdzu, apmeklējiet interneta vietni www.eldontaylor.com/ mindprogramming.html.

Tas ir jauns instruments. Lai gan tiek uzskatīts, ka tajā ir gan derī�guma, gan ticamības elementi, novērtējums joprojām ir tikai eksperi�mentāls. No piedāvātajiem pētījumiem iegūtie dati galu galā radīs �ī instrumenta relatīvo veiksmi (paredzamibu).

Lūdzu, ievērojiet, ka �ajā sarakstā ietilpst pozitīvi vārdi un frāzes, kā arī ikdieni�ķi apgalvojumi.

Es esmu atslābinājies.

Es esmu dro�ībā.

Es esmu mierīgs.

Es palieku mierīgs un savaldīgs.

Es esmu mīlestība.

Es esmu dāvana.

Es esmu pateicīgs par dāvanu.

Es esmu svētīts.

Es pieņemu Dievi�ķo plānu.

Visums ir jēgpilns.

Es esmu rāms.

Es visā atzīstu labo.

Es netiesāju.

Es rūpējos un dalos.

Es mīlu.

Es esmu līdzcietīgs.

Es turos savrup no pasaulīgajām likstām.

Es atpazīstu ilūziju.

Vienīgi mū�īgais ir īsts.

Es ieguldu sevi mū�īgajā.

Es esmu nebeidzama gudrība.

Es esmu nebeidzama savaldība.

Es esmu rāms un mierīgs.

Es esmu labs.

Es esmu Dieva rokās. Es uzticos. Es nepretojos. Es necīnos. Es pieņemu. Es ļauju.

Mans gars mani vada.

Gara pla�ums ir kā skaidras debesis.

Netraucēts.

Mierpilns.

Mierīgs.

Es esmu mierā ar sevi.

Mierā ar pasauli ap mani.

Pateicīgs.

Laimīgs.

Priecīgs.

Viss ir tik labi.

Viss ir pilnīgā kārtībā.

Paldies.

Paldies.

Paldies.

Es piedodu sev. Es piedodu visiem citiem. Man ir piedots.

(Ar atļauju pārkopēts no Eldona Teilora grāmatas "Domā�ana nedomājot")

Ir 1994. gads, pagāju�i desmit gadi pēc Orvela aprakstītā gada. Mums joprojām ir Amerika, brīvo zeme un drosmīgo mājas. "Lielā Brāļa" nav.

Amerikāņi ērti atpū�as. Viņi izbauda savas tehnoloģijas. Televīzija, video atskaņotāji, radio un citas izklaides sistēmas �alo korī. Fonā skan iecienītākā mūzika. Uz dīvāniem un galdiem stāv �urnāli. Infor�matīvi raksti un reklāmas stāsta mums visiem par jaunāko un labāko no visa, ko vien var iedomāties.

Pirms mazāk nekā simt gadiem visas �īs ikdieni�ķās lietas būtu liku��ās brīnumainas! Kur gan citur, ja ne Amerikā tas viss būtu tik pieejams? Daudzi televizori un radio, pārnēsājamie datori, spēles, kas simulē rea�litāti un mijiedarbojas ar bērniem, slideni, spīdīgi �urnāli tiek pienesti tie�i pie durvīm, bezmaksas televīzijas kanāli ar neticamu da�ādību, satelītpārraides un kabeļtelevīzija ar smieklīgu da�ādību - tikai Ame�rikā. Amerikā, pārpilnības zemē - brīvo zemē, drosmīgo mājās.

Brīvība un taisnīgums visiem. Mēs zinām un lolojam �o ideālu. Mēs zinām, ka mums tas jāsargā. Mēs zinām, ka sapņi var pārtapt murgos. Tāpēc atcerēsimies kādu dienu no 1985. gada.

Diviem pusaugu zēniem bija grūti pielāgoties dzīvei. Rejs tikko bija iz�ķīries ar savu draudzeni. D�eimss tikko bija zaudējis darbu. Neviens no viņiem nebija bez vainas. Abi bija apjuku�i. Vairumam jaunu cil�vēku ieie�ana pieaugu�o kārtā sagādā grūtības. Tā tam jābūt.

Divas dienas pirms Ziemassvētkiem Rejs uzdāvināja D�eimsam mū�zikas ierakstu. Mūzikai bija īpa�a nozīme. D�eimss agrāk bija kolek�cionējis �ī mūziķa ierakstus. Viņ� atklāja, ka �ī mūzika apgāna viņa kristie�a uzskatus. Viņ� atmeta tos visus.

Tas notika pirms da�iem gadiem. D�eimsam vairs nebija nekādu reliģisku jūtu. Viņ� bija novērsies no reliģijas. Daud/.i cilvēki tā dara kādā savas dzīves bridi.

23. decembrī D�eimss saņēma albumu. Zēni nolēma to atskaņot, kamēr dzēra alu. Viņus ieinteresēja vienas konkrētas dziesmas vārdi un melodija. Viņi to atskaņoja vairakkārt. Vairāku dziesmu teksts mudināja uz pa�nāvību ar tādiem vārdiem: "Atstāj dzīvi ar visiem tās grēkiem, tā nav paredzēta dzīvo�anai." [22]

Iztēlojieties �os divus jaunie�us: pievilcīgi, nedaudz kalsni, ne tikai vienā nozīmē, viņiem priek�ā gaidāma dzīve, kas pilna ar grūtībām un vil�anās dzītiem grandiozuma maldiem, viņi izliekas, ka ir algotņi vai iztēlojas sevi par varoņiem.

Pēcpusdienas vidū teksti, kas riņķoja viņu galvā, iekļāva �ādu vār�dus: "Kāpēc tev jāmirst, lai kļūtu par varoni?"*"' Abi saskatījās, it kā piedalītos kādā filmā. Tie�i pirms sākas slaktiņ�, varonis saka: "Darī�sim to!" Viens no zēniem teica: "Darām to!" Abi sāka skandēt: "Darām to!" Viens no viņiem paķēra �aujamieroci. Viņi caur guļamistabas logu izgāja uz baznīcas spēļu laukumu. Rejs nolika ieroci zem �okļa. D�eimss skandēja: "Dari to!" Rejs iz�āva. �āviena troksnis apdullināja D�eimsu. Rejs bija miris.

D�eimss pacēla ieroci, kas bija mitrs no asinām. Vēlāk viņ� teica, ka esot drebējis. Viņam bija bail. Viņu varēja vainot Reja nāvē. Viņ� prā�toja, kāpēc abi bija skandēju�i "darām to". Viņ� palika ieroci zem sava �okļa. Viņ� nospieda gaili.

D�eimsam nebija izdevies ieroci nostiprināt. Kad viņ� nospieda gaili, ierocis paslīdēja uz priek�u. �āviens atrāva viņam daļu sejas. Tas viņu nenogalināja. Pēc �āviena viņ� palika smagi ievainots un sakropļots. Viņ� nodzīvoja vēl gandrīz trīs gadus.

Jūsu prātā ir grafiskas ainas. Divi jaunie�i ir no�āvu�ies, raidīju�i nāvi un ievainojumus pa�i savām rokām - vai arī tās nebija viņu ro�kas? Vai mēs varam izskaidrot tik bezjēdzīgu, neatsaucamu rīcību? Vai mēs varam to aizkavēt?

Pamēģiniet iztēloties, ka jūs ar draugu pēk�ņi izlemjat piecelties un kopā veikt pa�nāvību! Cilvēkiem, kuri izdara pa�nāvību, nepiecie�ams ilgs laiks, lai nonāktu pie lēmuma to izdarīt. Viņi atkal un atkal prātā pārcilā �o ideju. Pat ja viņi tī�ām nerunā par pa�nāvību, tā kļūst par daļu no abu sarunas. Viņi to plāno. Viņi prāto, kas notiks pēc viņu nāves. Policija vienmēr cer atrast pirmsnāves vēstuli. Pa�nāvība reti tiek veikta kopīgi. Tajos retajos gadījumos policija cer atrast manifestu. Vai jūs zināt par vēl kādu impulsīvas dubultpa�nāvības gadījumu? Pro�tams, tik neaptveramai un savādai traģēdijai nepiecie�ams izskaidro�jums un efektīva reakcija.

Acīmredzot mēs neko nevaram darīt miru�o labā. Tāpēc mēs to ap�lūkosim kā vispārīgu gadījumu. Ja norādām uz iesaistītajiem cilvēkiem un to grupām, tas liecina, ka viņi ir uzvedu�ies at�ķirīgi un ir vairāk vai�nojami. Pat ja tā ir, tas varētu novērst uzmanību no uzdevuma, kur�, es ceru, mums ir kopīgs. Jau atkal, es necen�os kādu vainot. Es mek�lēju izpratni, ko mēs visi varam izmantot savā dzīvē.

Iespējams, jūs nedaudz pārzināt fizikas vēsturi. Varbūt jūs skolā esat veiku�i kādus fizikas eksperimentus. Tad jūs zināt, cik fizikā grūti ir at�klāt, pat nerunājot par izolē�anu, pierādī�anu un cēloņu un seku izmē�rī�anu. Psiholoģijā tas ir vēl grūtāk.

Ieraksts, kas zēniem tik ļoti patika, bija "apstrādāts". Viņi to nezināja, bet tajā bija iekļauti apgalvojumi, kurus klausītājs nevarēja apzināti sa�klausīt. Vai tam varēja būt kāda ietekme? Savādai un neparastai rīcībai mēdz būt savādi un neparasti cēloņi.

Iespējams, jūs esat redzēju�i, ka cilvēki nonāk tuvu līdz fiziskam uz�brukumam, pat nepamanot, ka emocijas ir izraisījis viņu balss tonis - pat ne konkrēti vārdi. Pla�i pētījumi demonstrē, ka mēs varam reaģēt uz to, ko psihologi sauc par "subliminālo uztveri". Mēs varam reaģēt uz notikumiem, apzināti tos neievērojot un neatceroties. Mums tā jādara. Iedomājieties, ka jums apzināti jāuztver un jāreaģē uz visu informāciju par līdzsvaru un asinsspiedienu, un muskuļu sarau�anos un atslāb- �anu, un iek�ējo orgānu sajūtām, kas nepiecie�amas, lai nostāvētu, pat nerunājot par staigā�anu! Bokseri zina, ka viņiem jāreaģē, pat pirms viņi apzinās iemeslu - jo pretējā gadījumā būs par vēlu. Iespējams, jūs zināt par kādiem klīniskajiem pētījumiem, kuros cilvēki da�ādos stāvokļos ir reaģēju�i uz stimuliem, apzinati nezinot, ka attēli, drukā�tie materiāli, skaņas vai vārdi ir eksistēju�i.

Jaunie�u dzirdētajā ierakstā ietilpa primitīvas un agresīvas bezjēdzī�bas, piemēram: "Dziedi, mans ļaunais gars, pie�zt To Kungu�" [23] - un ļoti vienkār�ā komanda: "Darām to!" Komanda bija izrunāta normālā formā. "Sātaniskie" vēstījumi - atmuguriski. Zēni ar apziņu neuztvēra subliminālo saturu. Viņi tikai skandēja: "Darām to!" Un tad viņi to iz�darīja.

Ir pagāju�i trīs gadi. D�eimss ir miris. Tiesas zālē zēnu dzimtajā pilsētā advokāts stāv tiesne�a priek�ā. Viņ� uzstājas kā aizstāvis savam klientam. Advokāts uzstāj, ka viņa klientam, starptautiskai mediju korporācijai, kas laidusi klajā mūzikas albumu un kam pieder lielākās apraides sis�tēmas pasaulē gan radio, gan televīzijai, pieder konstitucionālas tiesības ievietot savā produkcijā, ko vien viņi vēlas; to var darīt subliminālās informācijas formā vai jebkuras pārraides vai citu informācijas līdzekļu veidā, jo tās ir tiesības, ko pie�ķir Konstitūcijas pirmais grozījums par runas brīvību.

Tiesnesis piedāvā hipotētisku gadījumu. Iedomājieties, ka Mediju Gigants izmanto subliminālos vēstījumus, lai pārdotu mums politiķi. Viņ� jautā advokātam, vai viņi uzskata, ka Pirmais grozījums atbalsta �ādu rīcību. Advokāts apstiprina, ka tās patie�ām ir viņu tiesības - bet viņi nekad to nedarītu. Kāpēc gan ne? Viņi varētu.

Nedēļas pārtop mēne�os. Lietas izskatī�ana turpinās. Mediji ziņo par tiesvedību kā par smieklīgu nodokļu maksātāju naudas iz�ķie�anu. Eksperti, kas strādā ar miru�o jaunie�u ģimenēm, pacie� izsmieklu. Mediji ataino viņus vissliktākajā gaismā.

Mediju Gigants neiesniedz oriģinālo 24 celiņu mūzikas eksemplāru analīzei. Viņi saka, ka nevarot to atrast. Tiek nolīgts biju�ais Skot�lendjarda detektīvs, lai sameklētu oriģinālu. Viņ� zem zvēresta apgalvo tiesai, ka viņam nav ticis ļauts ielūkoties seifos.

Darbinieki un pārējie uzskata: ir ļoti savādi, ka Mediju Gigants nevar atrast autorierakstu, kas ienesis tiem miljoniem dolāru un ir nepiecie��ams, lai izdotu albumu.

Mediju Gigants ar spējīgu un dārgu advokātu palīdzību apgalvo, ka nekādu subliminālu vēstījumu nav. Tiesnesis noklausās at�ifrētos vēstī�jumus. Mediju Gigants paskaidro, ka tā ir "skaņas nejau�ība". Grupas dalībnieki, kas ierakstīja mūziku, ir atzinu�i, ka iestrādāju�i ierakstos subliminālus vēstījumus. Tagad viņi noliedz, ka tādi biju�i �ajā ierakstā.

Mediju Giganta advokāti izmanto savu liecinieku liecības. Viņi ap�galvo, ka "visu var aprēķināt" un "nav pierādījumu, ka subliminālais vēstījums varētu likt kādam cilvēkam kaut ko darīt". �ie liecinieki presē saņem labu vērtējumu.

Tie�i pirms tiesas procesa ievērību guva kāds psihologs, kur� uzstājās pret subliminālajiem vēstījumiem. Jūs kļūstat par ekspertu, ja neesat vietējais pilsētnieks. Viņam neap�aubāmi bija atbilsto�a kvalifikācija. Viņ� bija no Kanādas. Pirms da�iem gadiem viņ� bija uzrakstījis rakstu, kurā ieteica Amerikai ignorēt subliminālās "lietas" dziesmās, reklāmā un tamlīdzīgi, jo tās nedarbojas. Tad viņ� kļuva par Mediju Giganta liecinieku.

Agrāk tiesā bija jāpierāda, ka "subliminālie vēstījumi" pastāv. Mediju Giganta liecinieki veica zinātniskus pētījumus, kuri pierādīja, ka subli�minālie vēstījumi nevar ietekmēt cilvēkus. Tam nepiecie�ama jauna jēdziena "sublimināls" definīcija. Saskaņā ar jauno definīciju, ja kāda analīze var noteikt informācijas klātbūtni, tad tā ir "supralimināla" informācija - nevis "subliminālā" -, tāpēc tā tiek aizsargāta kā runas brīvība. Informācija tiek uzskatīta par subliminālu tikai tad, ja to ne�kādā veidā nav iespējams noteikt. Nav iespējams nekas vēl subliminā- lāks! Tā ka jums jāpiekrīt.

Tiesas procesa nobeigumā tiesnesis uzzināja, ka Mediju Gigants par lielu naudu bija manipulējis ar medijiem pirms tiesas, pēc tiesas un tās laikā. Izmantojot publicitātes un sabiedrisko attiecību firmu, tas izdeva daudzus preses izdevumus. �ādām firmām un izdevumiem ir vienkār�s uzdevums: kontrolēt sabiedrisko domu. Tiesnesis sava sprieduma nola�sī�anas dienā brīdināja Mediju Gigantu, ka "tiesa izmeklēs �o rīcību, jo daļa no materiāla, kas publicēts preses relīzēs, ir pilnīgi nepiedienīgs un var tikt uzskatīts par neslavas cel�anu". Tad viņ� uzlika Mediju Gigantam naudassodu 40 000 dolāru apmērā par izmeklē�anas pro�cesa kavē�anu un oriģinālā mūzikas autorieraksta neuzrādī�anu.

Tomēr tiesnesis paziņoja, ka miru�o jaunie�u advokatiem nav izde�vies pierādīt, ka albumā ar nolūku ir ierakstīta subliminālā komanda. Tālāk tiesnesis secināja, ka �ie divi jaunie cilvēki biju�i riska grupā un, iespējams, būtu veiku�i pa�nāvību bez subliminālajiem ziņojumiem.

Tiesa beidzās. Mediji ziņoja par pilnīgi nelietderīgu nodokļu maksā�tāju naudas iz�ķie�anu tik muļķīgā lietā. Avīzes un �urnāli visā pasaulē saņēma mediju informāciju, kurā tika izsmiets subliminālās uztveres jēdziens. Bagāti reklāmdevēji izsūtīja presei vienpusīgu informāciju un izvietoja reklāmu, ja tā tika nodrukāta. Mediju Giganta eksperti sāka publiski uzstāties. Viņi apgalvoja, ka subliminālās informācijas apstrāde nav nekas cits, kā tikai tēma, par ko pasmieties, un ka tā ir atkarīga no muļķīgās idejas par gudro zemapziņu, kas spēj uztvert un apstrādāt subliminālo informāciju.

Visbeidzot parādījās ziņojums - it kā ASV Armijas pētījums -, kas atmaskoja subliminālās informācijas apstrādi līdztekus virknei citu po�pulāru priek�statu, piemēram, hipnozi, meditāciju un tamlīdzīgi. īsumā, saskaņā ar �o ziņojumu jebkas, kam ir kāds sakars ar tā saucamo zem�apziņas spēku, ir kategoriska bezjēdzība.

Pēc jautājumu saņem�anas armija teica, ka nav neko zinājusi par pētījumu. Prese neziņoja, ka ierosināta izmeklē�ana pret aģentūru, kas par to paziņojusi Nacionālo pētniecības padomi [24] ), jo tā ir veikusi neat�bilsto�u nodok|u naudas izlietojumu un ir atdevusi līdzekļus valdībai, kurus tās darbinieki izmantoju�i neatbilsto�ā veidā. Prese ignorēja arī to, ka tie pa�i cilvēki sniedza iepriek�ējo ziņojumu, ko daudzi zinātnieki kritizēja kā skandalozu un nepatiesu datu atspoguļojumu. Prese nesais�tīja to ziņojo�o aģentūru kontekstā.

Tā sauktais zinātniskais ziņojums, ko �ķietami sniegusi armija, pa�tiesībā pēc viņu pa�u iniciatīvas sagatavots organizācijā. Mēs atklājam: cilvēki, kas nelokāmi pretojas idejai, ka subliminālie vēstījumi varēja vei�cināt divu jauno vīrie�u nāvi, visi bija saistīti caur publiskām prezentā�cijām un/vai dokumentiem ar Paranormālo ziņojumu zinātniskās izpētes komiteju (CSICOP)[25] un vienu no tās dibinātājiem. �is "dibinātājs" izveidoja arī ateistisku izdevniecību. Viens no CSICOP locekļiem caur

vienu no organizācijas nodaļām reiz paziņoja: "Man ir vajadzīgi cil�vēki, kuri ir gatavi sasmērēties. ļ..ļ Mēs izmantosim ļoti rūpīgu un pie�rādītu tehniku, lai izskaidrotu tiem cilvēkiem, kuri nav uzrādīju�i spēju spriest." Ko viņi ar to domā?

Da�iem cilvēkiem ir vāja spriestspēja. CSICOP dibinā�anas biedrs reiz teica: "Reliģija ir optimistu paranoja."

Vairumam cilvēku ir vāja spriestspēja attiecībā uz kaut ko. Reizēm atsevi�ķi cilvēki apzināti vāji sprie� par kaut ko. Reizēm ir grūti noteikt at�ķirību. Palūkojieties tikai uz augstākminētajiem spriedumiem.

Daudziem cilvēkiem ir jāmācās domāt. Mēs varam iemācīt loģiku. Da�i ir izmantoju�i "loģikas trūkumu" kā manipulācijas līdzekli.

Rūpīgā izpētē esam atradu�i vairākas savstarpēji saistītas organizāci�jas, kurām ir vieni dibinātāji vai izpildkomitejas locekļi. Visas �īs orga�nizācijas noliedz uzskatus, kuri norāda uz to, ka mēs esam kas vairāk nekā spējam apzināties. Tās noliedz meditāciju, parapsiholoģiju, holis- tisku veselību, garīgās vērtības, priek�status par zemapziņu vai super- apziņu un tā tālāk. Kā savu galveno taktiku tās ir izmantoju�as izsmieklu: "Zirga smējiens ir desmittūksto� siloģismu vērts."

Ko jūs par to domājat? Vai jūs gribētu tikt pakļauts propagandai �ādā veidā? Vai jūs vēlētos, lai jūsu bērni dzīvotu �ādā vidē? Pirms izlemjat, turpināsim mūsu stāstu.

Cits psihologs, pieaicināts kā Mediju Giganta liecinieks, ziņoja, ka trīs dubultakli pētījumi (katrs no tiem cita eksperimenta replikācija) skaidri parādīju�i, ka subliminālie efekti ir rezultāts vienīgi gaidām jeb placebo stimulācijai. Viņ� atsaucās uz trim pētījumiem, un divi no tiem bija daļa no mārketinga zinātņu studenta doktora disertācijas. �ajā pētījumā tika aplūkota audiokase�u etiķe�u ietekme uz gaidām. Pētījuma dizains ne�bija veidots tā, lai izmērītu pa�u audiokase�u ietekmi. Triju pētījumu dizains nereplicēja cits citu.

Studenta nolūks nebija pētīt subliminālos vēstījumus. Pētījuma mēr�ķis bija izmērīt etiķe�u ietekmi uz gaidām. �ajā pētījumā tika izmantoti

komerciāli subliminālie ieraksti, kurus bija i/gatavoju�i uzņēmumi, kas, iespējams, nebija zināju�i, ko dara. �ie pētījumi neaplūkoja neko zināt�nisku attiecībā uz kontrolētu vēstījumu vai kontrolētu subliminālo teh�noloģiju.

Akadēmiskajos �urnālos kūsāja pretrunas. Tika gaidīta apelācija. Parādījās jauni ziņojumi, ka subliminālie vēstījumi ir bezjēdzība. �ie zi�ņojumi turpināja būt galveno ziņu godā populāros �urnālos. Daudzi zinātniskie raksti demonstrēja pretējo.

Mūsu informētais Kanāda eksperts, kur� rakstīja, ka Amerikai ne par ko nav jāsatraucas, jo subliminālā komunikācija nedarbojas, iesniedza sūdzību Amerikas Psiholoģijas asociācijas (APA) Ētikas komitejai. Sūdzībā viņ� apgalvoja, ka viens no viņu biedriem, licencēts psihologs, apgalvojis, ka subliminālie vēstījumi darbojas, palīdzot cilvēkiem ar uzvedības iz�maiņām, un ka viņ� ir pielietojis �o tehnoloģiju. APA ētikas komiteja vien�balsīgi noraidīja sūdzību. Mūsu informētais eksperts turpināja kampaņu kopā ar lielu alkoholisko dzērienu uzņēmumu, kas bijis apsūdzēta par subliminālās informācijas izmanto�anu savā reklāmā. Kopā viņi paziņoja Amerikai: "Neuztraucieties! Tas nedarbojas, un mēs nekad to nedarītu."

Tas viss patie�ām notika.

Iespējams, jūs esat sāku�i iztēloties apzinātu sazvērestību ar mērķi paturēt Ameriku neziņā par subliminālās komunikācijas spēku. Lai to izskaidrotu, nav nepiecie�ama sazvērestība. Iztēlojieties sevi viņu vietā.

Iedomājieties, ka esat kļuvis tik bagāts kā rokmūziķis vai uzkalpo- jies līdz vado�am amatam milzīgā korporācijā, - vai jūs gribētu do�māt, ka kāds no jūsu produktiem ir veicinājis dubultpa�nāvību? Vai jūs nevēlētos ticēt jebkam citam? Iedomājieties, ka esat sev izcīnījis kar�jeru universitātē un autoritātes reputāciju savā jomā, - vai jūs negribētu popularitāti un slavinājumus, un naudu ārpus akadēmijas robe�ām? Vai jūs negribētu teikt un rakstīt par to, kas jums to visu sniegtu? Vai jūs nejustos labāk un nepatiktu sev vairāk, ja varētu likt sev tam noticēt?

Orvels kļūdījās. Darbā "1984" aprakstītas izsmalcinātas tehnolo�ģijas un spīdzinā�ana, ko vadoņi izmantoja, lai liktu cilvēkiem pievilt ne tikai citus, bet arī pa�iem sevi. Mums nav nepiecie�ams nekas sa�re�ģīts. Mēs to darām katru dienu. Mēs pa�i to nodarām sev.

Lūdzu, atgādiniet sev, ka mums jāatsaucas uz reālu un konkrētu incidentu, lai ilustrēt galvenos principus. Nav pierādīts, ka �eit minē�tās konkrētās korporācijas un profesionāļi būtu cietsirdīgāki un bezat�bildīgāki par līdzīgām korporācijām un profesionāļiem. Jums jāpasargā sevi, neļaujot sev iztēloties ko citu.

Vai kādi neapgā�ami pierādījumi liecina par subliminālo vēstījumu spēku? Acīmredzot tas kļuva par galveno jautājumu Reno Nevadas tie�sas prāvā, kur Reimonda Belknapa un D�eimsa Venca ģimenes ierosināja lietu pret CBS un rokgrupu Judas Priest par netaisnīgo nāvi neso�o notikumu. Kā vienam no lieciniekiem man tika jautāts, vai kāda tie�a praktiska izpēte ir parādījusi, ka subliminālie stimuli var izraisīt tik no�pietnu rīcību, kādu veica Vencs un Belknaps.

Var tikt izvirzīti tādi jautājumi, uz kuriem nepiecie�amas sare�ģītas atbildes. �is kritiskais jautājums satur ideju, ka kāds pētnieks ir iz�mantojis noraizēju�os jaunie�us, iedevis viņiem alu, pakļāvis suicidā- liem apgalvojumiem, kas ietvēru�i bērni�ķīgus izskatus par drosmi un romantiku, pievienojis emocionāli pievilcīgu un mulsino�u nonsensu un papildinājis to ar subliminālām komandām, kas mudina uz rīcību. Tāds pētījums nekad nav veikts. Paldies Dievam! Kop� Otrā pasaules kara zinātnē nav dokumentēts tik �au�alīgs pētījuma dizains. Neviena eksperimentu dalībnieku komiteja nepieļautu �ādu pētījumu.

Tiesas laikā es skaidroju, ka �āda veida pētījums būtu bezatbildīgs. Tāpat es atsaucos uz pētījumiem ar subliminālo stimulāciju, kas apvie�nota ar alkoholu un depresiju. Daudzi pozitīvi rezultāti demonstrēja, ka subliminālā informācija var atvieglot cilvēku cie�anas. Iespējams, cilvēki ir veiku�i �os pētījumus tikai tāpēc, ka tie varēja novest pie peļ�ņas iespējām. Lai pierādītu pretējo, ir veikts ļoti maz pētījumu.

Es varēju apspriest to visu daiļrunīgāk un argumentēt pārliecino�āk nekā tiku darījis tiesas sēdē. Lūk, ko es teicu!

Sākumā man jautāja, kā esmu nonācis pie saviem secinājumiem par to, vai subliminālie vēstījumi veicināja vai neveicināja dubulto �au�anu.

Tātad - es aplūkoju visu informāciju un, izmantojot savas zinā�anas, teicu, ka dotajā laika brīdī �ie divi zēni varētu būt izprovocēti veikt var�mācīgu rīcību pret sevi vai sabiedrību kopumā. Lai noteiktu, vai

subliminālais saturs bija cēlonis �ai pa�nāvībai, man bija jāpārliecinās, ka notika kaut kas neparasts, kas varēja �o lēmumu paātrināt.

�o jaunie�u dzīvē norisinājās daudz notikumu, tāpēc es meklēju, vai konkrētajā dienā bija kādas pazīmes, kas liecinātu, ka neviens no �iem jaunie�iem nebūtu domājis par pa�nāvību vai darījis to. Manu�prāt, Reimonda Belknapa gadījumā par to liecina tas, ka viņ� nogrieza matus, savukārt D�eimss Vencs hipnozes laikā aprakstīja to, kā gājis du�ā. Tāpēc es uzskatu, ka aptuveni 1.00 naktī Reimondam un 2.00 naktī vai ap to laiku D�eimsam nekas nenorādīja, ka �ie jaunie�i 23. decem�brī būtu plānoju�i izdarīt pa�nāvību.

Bija jānotiek kam citam. Lai gan viņi smēķēja marihuānu un lietoja alkoholu, tā bija zemas kvalitātes marihuāna un nepietiekams daudzums alkohola, turklāt tas nebija nekas neparasts viņu dzīves veidam.

Es ņēmu vērā tādus paātrino�os faktorus kā �ķietamais strīds, kas notika ar Venca vecākiem, algas �eka pazaudē�anu un faktu, ka bija 23. decembris. Ziemassvētki ir svarīgi kristie�u svētki, un neatkarīgi no reliģiskās pārliecības cilvēki tomēr apzinās, ka tas ir morāli nozīmīgs kristie�u pasākums. Ņēmu vērā to, ka tuvojās Ziemassvētki un kā svētku dāvana tika pasniegts mūzikas albums Stained Class. Atcerieties, �is al�bums iepriek� tika aizmests prom, jo, vismaz pēc D�eimsa domām, pa�stāvēja konflikts starp viņa vērtību perspektīvu un attieksmi pret grupas Judas l'riest interpretāciju.

Izmantojot man iesūtītos materiālus, es sistemātiski izpētīju zinātnisko literatūru par subliminālajiem pētījumiem �o jauno cilvēku rakstura gaismā. Es izvērtēju vai sākotnēji meklēju veiktos pētījumus, kuros bija mēģināts sasaistīt subliminālās stimulācijas un depresijas klātbūtni.

Pētījumā, ko 1975. gadā veica Henlijs, bija noteikts, ka sublimi�nālā stimulācija iespaido lēmumu pieņem�anu un mēs analizējam un integrējam informāciju, kad tā tiek atklāta metakontrasta veidā jeb ar subliminālās metodes palīdzību.1

Pētījumā, ko 1980. gadā veica Kostandovs, tika noteikts, ka sublimi- nālajai ietekmei ir nozīme reakcijas izvēlē, proti, tai ir noteico�ā loma mūsu reakcijas izvēlē vai lēmumu pieņem�anā.2

Es izvērtēju faktu, ka Vencs ir pārdzīvojis tēva zaudējumu, viņam nevis nomirstot, bet, kā es saprotu, pametot ģimeni. Es izdarīju, manuprāt, derīgus secinājumus un meklēju specifiskus pētījumus, kam būtu sakars ar primārā aprūpētāja zaudējumu un subliminālās stimulācijas klātbūtni.

Es atradu pētījumu, ko veikusi D�ila Millere Ņujorkas Universi�tātē, kurā būtībā bija teikts: kad cilvēki, kuri zaudēju�i kādu no vecā�kiem, tiek pakļauti subliminālai agresīvai stimulācijai, viņiem tiek bojāti hipomānijas aizsardzības mehānismi un pastiprināta depresija.3

Es meklēju iepriek�ēju suicidālu draudu vai mēģinājumu ietekmi un pētījumus, kas būtu tie�i vai netie�i atbilsto�i, kā rezultātā uzgāju Rat- �teina 1973. gadā veiktu pētījumu. Tas demonstrēja, ka pēc agresīvas subliminālās stimulācijas suicidāli noskaņotiem cilvēkiem padziļinās depresija.4

Turpinājumā es meklēju kādus konkrētus pētījumus, kuros būtu kombinētas �īs agresīvās tendences un depresija. Es atradu pētījumu, ko veicis De Martino no Ņujorkas Universitātes. �ajā pētījumā autors sniedza vēstījumus "Nogalināt" un "Pateikt" un noteica, ka subliminā�lās stimulācijas efekti iedarbojās uz tiem cilvēkiem, kuri pa�novērtē�juma indeksā bija identificēju�i sevi kā agresorus.5

Es atradu vēl citu pētījumu, ko veicis Silvermens; �is pētījums parādīja, ka agresīva stimulācija maina patoloģiju - patiesībā izpau� patoloģiju. Patiesībā Silvermens apgalvoja, ka atbilsto�as dziņas nosaka patoloģi�jas izpausmes pakāpi.6

Es meklēju tie�us uzvedības saistības pētījumus, kuru rezultāti uz�rādītu ietekmi uz uzvedību. Meklējumu rezultātā atradu 1983. gadā dokumentētu Dr. Lī pētījumu. Pētījums tika veikts ar agorafobiem. Pēc tam es izmantoju pa�a darbā gūtās zinā�anas, tostarp no pētījuma, kas veikts Vēbera Universitātē - vienā no manām pēdējā kursa skolām. Lai redzētu, kā sublimināli vēstījumi iespaido uzvedību, kas saistīta ar stresu,8 pētījumā tika izmantots stāvokļa-iezīmes modeļa indekss.

Turpinājumā es aplūkoju reliģisko konfliktu, jo tas �ķita būtisks hipomānijas aizsardzības reakcijām. Parasti mēs to aplūkojam tradicio�nālajā psihoanalītiskajā nozīmē kā konfliktu starp ego un superego - superego ir joma, kurā atrodas tabu - mūsu morālās vērtības -, un ego ir vidutājs, kurā rodas mūsu dzinuļi - 11). Es aplūkoju Leklerka atpakaļgai�tas maskē�anas pētījumu - tā, protams, ir atpakaļgaitā sniegta informā�cija. Leklerka pētījums tika veikts Monreālas Universitātē Kvebekā.9

Leklerka pētījums parādīja, ka atpakaļgaita pasniegta informācija - kad runa ir par subliminālu audio, reizēm to sauc par metakontrastu, bet tas nav precīzs un atbilsto�s vārda metakontrasts pielietojums -, tiek izpildīta un uztverta.

Es meklēju un atradu Henlija 1975. gadā veiktu pētījumu, kuru pie�minēju jau iepriek�; �ajā pētījumā mūzika tika atskaņota vienā ausī ar sublimināliem vārdiem, bet otrā ausī maskēta atpakaļgaitā, un tai bija ievērojams sublimināls efekts.10

To visu es papildināju ar savu pieredzi no daudzajiem ziņojumiem par cilvēkiem, kas strādāju�i ar programmām, kuras izgatavojām spe�cifiskai veselības aprūpes intervencei, kā arī programmām, kas realizē�tas tādos apstākļos, par kādiem es pat nekad nevarētu iedomāties. Piemēram, mans draugs izglītības psihologs aizveda savai māsasmeitai, kura slimnīcā Soltleiksitijā gulēja komā, subliminālu ierakstu par dzie�dinā�anu un atskaņoja to autoreversa atskaņotājā. Kad meitene atmo�dās no komas, viņas medmāsas un ārsti teica, ka pirmie viņas izrunātie vārdi bija no ieraksta.

Misters Makkenna vienā no saviem pēdējiem telefona zvaniem man pavēstīja, ka izglītības psiholoģe ar zvērestu apliecinājusi, ka pazīst D�eimsu Vencu, un esot norādījusi: zēns viņai teicis, ka abi ar draugu skandēju�i: "Darām to!"

Esam iepazinu�ies ar aprakstiem par saistību ar mūziku un vārdiem, agresīvām tieksmēm un tādu pa�u uzvedību, kā arī skandē�anu. Tā visa kontekstā es nonācu pie secinājuma, ka subliminālie vēstījumi albumā Stained Class bija faktors dubultajā �au�anā.

CBS un Judas Priest aizstāvības advokāte jautāja:

J.: Vai varat pateikt, cik lielā mērā tie to ietekmēja?

A.: Es nedomāju, ka pasaulē ir kāds cilvēks, kur� ir pietiekami kva�lificēts, lai to apgalvotu.

J.: Tas nozīmē, ka atbilde uz jautājumu ir "nē", - to nevarat pateikt ne jūs, ne kāds cits, pareizi?

A.: Situācijas būtība� es apzinos, ko jūs vēlaties, lai es pasaku, mis Fulstone.

J.: Es tikai cen�os iegūt atbildi uz jautājumu.

A.: Es nedomāju, ka �īs situācijas būtība ļauj atbildēt ar "jā" vai "nē". Es nedomāju, ka mēs varam sadalīt visus elementus, kas tajā dienā apvienojās, lai pateiktu, ka viens bija svarīgāks par citu. Ja cil�vēks stāv uz jumta dzegas un apcer pa�nāvību un kāds pasaka: "Tu neesi labs, dari to!" - vai tas ir faktors? Mēs sliecamies domāt, ka ir. Cik lielā mērā tas ir faktors, ja jūs sadalāt �os faktorus? Es saku, ka nevaru dot jums atbildi, es nevaru to izskaidrot. Es vēlētos, kaut es to spētu.

J.: Un tomēr, jautājums bija: vai varat pateikt, cik lielā mērā tie bija faktors. Un es vēlos saņemt atbildi uz �o jautājumu. Jūs kratāt galvu. Vai tā ir atbilde?

A.: Vai jūs gribat zināt procentuālo lielumu?

J.: Es jautāju, vai jūs varat pateikt, cik lielā mērā, jūsuprāt, sublimi�nālie vēstījumi bija veicino�s faktors �ajā dubultajā �au�anā?

A.: Vadoties pēc savas cie�ākās pārliecības, pēc tā, kā saprotu in�formāciju, kas atrodas manā priek�ā, es uzskatu, ka bez �iem vēstījumiem, bez �īs skandē�anas, bez asociācijām ar tekstu "�ī pasaule nav dzīvo�a�nas vērta" un tā tālāk �ie jaunie�i nebūtu nogalināju�i sevi tajā dienā.

J.: Es atkal atgriezī�os pie sava jautājuma un konkrēti ierobe�o�u jūsu atbildes iespējas - jūs teicāt, ka uzskatāt: subliminālie vēstījumi albumā Stained Class bija faktors dubultajā �au�anā. A.: Jā.

J.: Mans jautājums ir: vai varat pateikt, cik lielā mērā tas bija faktors?

A.: Es domāju, ka jau esmu atbildējis uz �o jautājumu. Ja godīgi, es neesmu pārliecināts, ka saprotu, ko tie�i jūs tagad jautājat.

J.: Jūs to apvienojāt ar pateikto, skandē�anu un, ziniet, ar faktiem, kuri, jūsuprāt, ir jūsu rīcībā. Es cen�os panākt, lai jūs man pateiktu, vai varat izolēt subliminālos vēstījumus kā faktoru un atklāt man, cik lielā mērā tie bija faktors. Vai arī pasakat, ka nevarat to izdarīt, jo es sākumā sapratu, ka tie�i to jūs sakāt.

A. Es nedomāju, ka varu jums pateikt, cik lielā mērā tie bija faktors.

J.: Vai jūs uzskatāt, ka Reja Belknapa un Reimonda Venca pa�nā�vība un pa�nāvības mēģinājums nebūtu noticis, ja nebūtu subliminālo vēstījumu?

A.: Tajā konkrētajā dienā - jā.

J.: Ja tā, vai jūs izdalāt subliminālos vēstījumus no citiem faktoriem, kurus esat aprakstījis?

A.: Es nedomāju, ka tas ir iespējams, misis Fulstone.

J.: Labi. Pēc kā jūs varat pateikt, ka pa�nāvība 1111 pa�nāvības mēģi�nājums nebūtu noticis, ja nebijis subliminālā vēstījuma?

A.: Es uzskatu, ka tajā dienā apvienojās daudzi faktori, arī albuma atskaņo�ana, kas pats par sevi bija nozīmīgs misteram Vencam un mis�teram Belknapam. Tas bija Belknapa draudzības apliecinājums miste�ram Vencam. Tas bija kaut kas, ko misters Vencs bija atmetis konflikta iespaidā, kas radās viņa kristie�a pasaules uzskatā. �is albums saturēja viņu skandēto tekstu "darām to", un es uzskatu, ka da�iem cilvēkiem �ķiet, ka albuma norāda uz to, ka dzīve nav dzīvo�anas vērta, kas savu�kārt kombinējās ge�taltā, izraisot pilnīgu atsve�inā�anos no dzīves un fundamentālu izmisumu.

J.: Būtībā tie visi ir pieņēmumi, vai ne?

A.: Es gribētu jums lūgt precizēt, ko nozīmē jēdziens "pieņēmumi", misis Fulstone. Ja jūs ar vārdu "pieņēmumi" domājat to, ka es izdaru pieņēmumus par nezināmu situāciju, neizmantojot zināmo, es teiktu "nē". Ja jūs ar to domājat, ka es izdaru secinājumus, ekstrapolēju, daru labāko, kas ir manos spēkos, lai apkopotu visu informāciju, ko esmu apguvis savas dzīves laikā da�ādos veidos, lai izdarītu secinājumu, tad es teiktu "jā".

J.: Tātad - jūs jau teicāt, ka pa�nāvība nebūtu notikusi, ja nebūtu subliminālā satura, vai tad tāpat tā nebūtu notikusi, ja tajā dienā ne�būtu lietots alkohols un narkotikas?

A.: Nē, to es nesaku. Atbilde ir "nē".

).: Vai jūs sakāt, ka pa�nāvība un pa�nāvības mēģinājums nebūtu noticis, ja nebūtu bijis strīda ar Venca vecākiem?

A.: Es pieņemu, ka strīds ar Venca vecākiem varēja būt veicino�s fak�tors. Es neteiktu, ka to ir iespējams izolēt. Jau atkal es uzskatu - nozī�mīgi faktori tajā konkrētajā dienā bija strīds, algas �eka zaudējums, Ziemassvētku tuvo�anās, jaunie�u izmisums, ko, �ķiet, vismaz daļēji iz�raisījis tas, ka visas �īs lietas sanāca kopā. Tapat tika noklausīts albums Stained Class ar tā tekstuālo, kā arī subliminālo saturu un visām pārē�jām nozīmēm, kādas Vencu zēns tajā saskatīja.

Es uzskatu: fakts, ka nozieguma veik�anai viņi izvēlējās baznīcas pagalma aizmuguri cie�ā saistībā ar citiem konfliktiem ir kaut kas vai�rāk par sagadī�anos.

Tiek citēts, ka Vencu zēns teicis: viņ� redzējis, ka no Belknapa pakau�a iz�aujas uguns - nekas tāds, protams, nenotika; �is fakts norādītu, ka viņa uztvere bija zināmā mērā izkropļota, un es uzskatu, tas ir kaut kas vairāk nekā sagadī�anās, jo uz albuma vāka attēlots tas, ko Vencs teicās redzējis.

Es uzskatu, ka ir īstais laiks ņemt visus �os elementus un apvienot, jo tos vairs nevar izskaidrot ar sagadī�anos.

Pateicības

"Aiz laba vīrie�a stāv laba sieviete." "Ceļ� uz panākumiem ir pilns sievietēm, kuras stumj uz priek�u savus vīrus." "Aiz katra laba vīrie�a ir vēl labāka sieviete." Visi �ie izteicieni raksturo dzīvi ar manu sievu. Mana sieva - cik neatbilsto�i ir likt vārdu mana pirms vārda sieva, it kā tā būtu kāda lieta, kas man pieder, līdzīga manai mājai, manai grāmatai, manam kontam! Mūsu valoda reizēm �ķiet tik nepiemērota tam, lai varētu izpaust patiesās jūtas.

Man jāpau� visdziļākā pateicība apburo�ajam cilvēkam, kas sauc sevi par manu sievu. �ī grāmata nebūtu tapusi, ja nebijis viņas nepagursto�ā atbalsta. Ja �ī grāmata izpilda savu uzdevumu un informē jūs par to, kā iespējams atņemt jūsu spēku un kā jūs varat to atgūt, tas ir viņas nerimsto�ās neatlai�dības un biedriskā iedro�inājuma dēļ.

Paldies, Ravindera! Tev pieder mana mīlestība, cieņa, atzinība un patei�cība, ko tu tik ļoti esi pelnījusi!

Man jāpateicas arī savai lieliskajai redaktorei Sjūzenai Breidijai. Vairāk nekā 20 gadus viņa ir bijusi gan mana uzticama draudzene, gan talantīga redaktore. Ja jums vispār patīk mans darbs, tad atzinība pienākas jums, jo jūs vienmēr paņem manus skricelējumus un nopulēja tos tā, kā tikai jūs to spējat.

Paldies jums, Sjūzena!

Es gribu pateikties arī neticamajai komandai izdevniecībā Hey House: D�esikai Kellijai, kas vairakkārt pucēja un strukturēja manuskriptu, D�ilai Krēmerei, kas ir viens no produktīvākajiem cilvēkiem, ar ko esmu strādā�jis, �ārlzam Makstravikam par lielisko vāka dizainu, visiem citiem ko�mandas locekļiem, kuri strādāja aizkulisēs, un, protams, Luisai Hejai un Reidai Treisijai par viņu neticamajiem sasniegumiem.

Paldies, Hay House'.

Godinot Roju un Loisu Bejus, bez kuriem �ī darba nebūtu.

20. attēls

Priek�vārds

1.�� Overbye, D. 2007. "Free Will: Now You Have It, Now You Don't." New York Times, Jan. 2.

2.��� Turpat.

1.����� nodaļa

1.�� Locke, J. 1996. An Essay Concerning Human Understanding. Kenneth P. Winklcr (ed.) Indianapolisa, Indiana: Hackett Publishing Companv.

2.��� Boone, J. A. 1939. Letters to Strongheart. Apersedlrivera, Ņūd�ersija: Pren- tice Hall.

2.����� nodaļa

1.�� Baars, B. 1997. In the Theater of Consciousness: The Workspace ofthe Mitid. Oksforda, Apvienotā Karaliste: Oxford University Press.

2.��� Libet, B. un citi 1967. "Unconscious Process and the Evoked Potential." Science, 158, 1957. lpp.

3.��� Soon, C. S.; Brass, M.; Heinze, H. 6c Haynes, J. 2008. "Unconscious determi- nants of free decisions in the human brain." Nature Neurosctence, 11, 543-545. Citēts: Hotz, R. 2008. Get Outof Your Own Way. Wall Street Journal, 27. jūnijs, A9. http://online.wsj.com/public/article_print/SBl 21450609076407973.html.

4.��� Bernays, E. 2005. Propaganda. Bruklina, Ņujorka: Ig Publishing.

5.��� Ament, P. 2006. "Fascinating Facts About Joseph Swan: Inventor of the Light Bulb in 1879." http://www.ideafinder.com/history/inventors/swan.htm .

6.��� Bullock, A. 2004. The Secret Saies Pitch. Sanhosē, Kalifornija: Norwich Publishers.

7.��� Turpat.

8.�� Turpat.

9.��� Bernays, F.. 2005. Propaganda. Bruklina, Ņujorka: Ig Publishing.

10. Pratkanis, A. un Aronson, E. 2001. Age of Propaganda. Ņujorka: W. H. Freeman.

11.� Orwell, G. 1992. 1984. Ņujorka: Everyman's [,ibrary.

12.� Obrec, L. 1999. Marketing, Motivē and I)r. Freud. Detroiter Magazine. Detroita. 1999.

13.� Turpat.

14.� Packard, V. 1957. The Hiddett Persuaders. Ņujorka: Pocket Book.

15.� Pratkanis, A. un Aronson, E. 2001. Age of Propaganda. Ņujorka: W. H. Free- man.

16.� Hansen, G. P. 1992. "CSICOP and the Skeptics: An Overview." The Journal ofthe American Society for Psychical Research, Vol. 86.

17.� Bornstein, R. F. un Pittman, T. S., redaktori. 1992. Perception Without Aware- ness: Cogitive, Clinical, and Social Perspectives. Ņujorka: Guilford Press.

18.� Warrick, J. Dir. 2008. Programming The Nation. Ignite Productions.

3.�� nodaļa

1.�� Cialdini, R. B. 1992. Influence: Science and Practice. Ņujorka: Harper Collins.

2.�� Turpat.

3.�� Turpat.

4.�� Turpat.

5.�� Turpat.

6.�� Turpat.

7.�� Feinberg, R. A. 1990. "The Social Naturc of the Classical Conditioning Phenomena in People." Psychological Reports, 67, 331-334.

8.��� Bornstein, R. F.; Leone, D. R. un Gallev, D. J. 1987. "The C>eneralizability of Subliminal Mere Exposure Effects." Journal of Personality and Social Psychology, 53, 1070-1079.

9.�� Aleccia, J. 2008. "Without Ads, Restless Legs May Take a Hike." MSNBC. 2008. gada 14. maijs, www.msnbc.msn.com/id/24603237 .

10.� Milgram, S. 1963. "Behavioral Study of Obedience." Journal of Ahnormal and Social Psychology, 67, 371-378.

11.� Cialdini, R. B. 1992. Influence: Science and Practice. Ņujorka: Harper Collins.

12.� Turpat.

13.� Turpat.

14.� Franki, V. 1963. Man's Search for Meaning. Ņujorka: Pocket Books.

15.� Cialdini, R. B. 1992. Influence: Science and Practice. Ņujorka: Harper Collins.

4.�� nodaļa

1. Donohue, S. 2008. "Corrie Coup for Slater PR." Manchester Evening News. 27. maijs.

2.��� Bullock, A. 2004. The Secret Saies Pitch. Sanhosē, Kalifornija: Norwich Publishers.

3.�� Key, W. B. 1992. Subliminal Ad-Ventures In Erotic Art. Brandona, Ver- monta.: Brandon Books.

5.�� nodala

1.�� Langer, E. J. 1990. Mindfulness. Ņujorka: Perseus Books Group.

2.�� Taylor, E. 2007. Choices and Illusions. Karlsbāde, Kalifornija: Hay House.

3.�� Gergen, D. 1996. "Harvard's 'Talented Tenth.'" U. S. Neivs and World Re- port. 10. marts.

4.��� Carpenter, S. 2008. "Buried Prejudice." Scientific American Mind, 2008. gada maijs, 33-39.

5.�� Correll, J.; Park, B.; Judd, C. M. & Wittenbrink, B., 2002. "The Police Officer's Dilemma." http://home.uchicago.edu/~jcorrell/TPOD.html .

6.�� Jackson, H. 2004. "Research of the Effects of Television." www.labouroflove . org/tv-toys-8c-technology/television/research-on-the-effects-of-television.

7.�� Lippmann, W. 1997. Public Opinion. Ņujorka: Free Press.

8.�� Turpat.

6.�� nodafa

1.�� Romains, J. 1960. "CIA Study on Brainvvashing." http://www.fdrs.org/ brainwashing_america.html

2.��� Keith, J. 1997. Mind Control, World Control. Kemptona, Ilinoisa: Adven- tures Unlimited Press.

3.�� Turpat.

4.�� Turpat.

5.�� Turpat.

6.��� BBC. 2003. "God on the Brain." http://bbc.co.uk/science/horizon/2003/ godonbrain.shtml.

7.�� Jones, T. F. 2000. "Mass Psychogenic Illness: Role of the Individual Physi- cian." American Family Physician. Dec. 15.

8.�� Alexander, M. 2001. "Thirty Years Later, Stanford Prison Experiment Lives On." Stanford Report, 22. augusts.

9.��� Amitrani, A. un Di Marzio, R. 2001. "Blind, or just don't want to see?" Cult and Society, 1. izdevums, Nr. 1, 2001.

10.�� Keith, J. 1997. Mind Control, World Control. Kemptona, Ilinoisa.: Ad- ventures Unlimited Press.

11.�� Turpat.

12.�� Turpat.

13.�� Turpat.

14.�� Turpat.

15.�� Turpat.

16.��� Chaitkin, A. 1994. "From Eugenics to Assassination." British Psychiatry. 7. oktobris.

17.��� Wanttoknow.info. 2008. "Mind Control Cover-up: The Secrets of Mind Control." www.wanttoknovv.info/mindcontrol .

18.�� Ronson, J. 2004. The Men That Stare at Goats. Ņujorka: Simon and Schuster.

19.��� Keith, J. 1997. Mind Control, World Control. Kemptona, Ilinoisa: Adven- tures Unlimited Press.

20.���wikipedia. Project MKUItra.wunv.en.wikipedia.org/wiki/Mkultra.

21.��� Norton, P. J. 2008. "Bush and the CIA." Freedom of thought, Public Jour�nal. 12. marts, http^/journals.aol.com/pomansings/freedom-of-thought/entries/ 2008/03/12/clinton-george-h.w.-bush-and-the-cia/1032.

22.��� Select Committec on Intelligence. 1997. Project MKULTRA, The CIA's Pro- gram of Research in Behavioral Modification. Joint Hcaring, U. S. Senate. Va�ingtona: Government Printing Office.

23.��� Drosnin, M. 1994. "Mind Control in Waco? The FBI, the Russians and Dāvid Koresh." The Village Voice, 39, 18. lpp.

24.��� Turpat.

25.��� Wikipedia. Skull and Bones. http://en.wikipedia.org/vviki/Skull_and_Bones .

26.��� Begich, N. un Manning, J. 2002. Angels Don't P!ay This HAARP. Enkori- d�a, Aļaska: Earthpulse Press.

27.��� Wikipedia. High Frequency Aurorai Research Program. http://en.wikipedia . org/wiki/High_Frequency_Active_Auroral_Research_Program.

28.��� Begich, N. un Manning, J. 2002. Angels Don't Play This HAARP. Enkori- d�a, Aļaska: Earthpulse Press.

29.��� Keith, J. 1997. Mind Control, World Control. Kemptona, Ilinoisa.: Ad- ventures Unlimited Press.

30.��� Smith, J. E. 1998. HAARP: The Ultimate Weapon of Conspiracy. Kemptona, Ilinoisa.: Adventures Unlimited Press.

31.��� Unknown. 197. The Microwave Furor. Time Magazine, 1976. gada 22. marts. http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,911755,00.html .

32.��� Begich, N. un Manning, J. 2002. Angels Don't Play This HAARP. Enkori- d�a, Aļaska: Earthpulse Press.

33.�� Turpat.

34.��� Adachi, K. 2006. "Mind Control: The Ultimate Terror." Educate Yourself: The Freedom of Knotvledge, The Power of Thought. http://educate-yourself.org/mc/ .

35.��� Krawczyk, G. 1993. "Mind Control and the New World Order." Nexus Magazine. Februāris/marts.

36. Keith, J. 1997. Mind Control, World Control. Kemptona, Ilinoisa: Adven- tures Unlimited Press.

37. Weinberger, S. 2007. "Army Yanks 'Voice-To-Skull Devices' Site." Wired Blog Netivork. http://blog.wired.com/defense/2008/05/army-removes-pa.html .

38. Weinberger, S. 2007. "The Other MEDUSA: A Microvvave Sound Weapon." Wired Blog Netivork. http://lilog.wired.com/defense/2007/08/the-other-medus . html

39. Hambling, D. 2008. "Microwave ray gun controls crowds with noise." New-Scientist.com news service. http://technology.newscientist.com/article/ dnl4250-microwave-ray-gun-controls-crowds-with-noise.html.

7. nodaļa

1.�� Dunham, W. R. 1984. The Science of Vitai Force. Bostona, Masa�ūsetsa. Damrell and Upham.

2.��� Taylor, E. 2007. "Subliminal Information Theorv Revisited: Casting Light on a Controversy." Annals: The Journal of the American Psychotherapy Association, 2007. gada rudens, 29.-33. Ipp.

3.�� Taylor, E. 2007. Choices and lllusions. Carlsbad, Calif.: Hav House.

4.��� Choi, C. 2007. "Subliminal Messages Fuel Anxiety." Live Science, http:// www.livescience.com/health/070802_micro_expressions.html .

5.��� Motluk, A. 2006. "Subliminal Advertising May Work After All." New Scientist, 2549, 16.

6.��� CBC News. 2007. "Ontario removes video slot maehines flashing win- ning iniages." CBCNEWS. Kalifornija, 26. februāris, http://www.cbc.ca/ canada/story/2007/02/25/video-lottery.html.

7.��� Nauert, R. 2007. "The Influence of Subliminal Messages." Psych Central News. http://psychcentral.com/news/2007/12/27/the-influence-of-subliminal- messages/1712.html.

8.��� Claburn, T. 2008. "Apple's Logo Makes You More Creative Than IBM's." InformationVVeek, 19. marts, http://www.informationweek.com/news/ internet/showArticle.jhtml?articleID=206904786.

9.��� Lee, J. 2008. "Ten investigated on split-second ads." The Sidney Mornittg Herald, 21. februāris.

10.��� BBC News. 2007. "Subliminal images impact on brain." 9. marts, http:// news.bbc.co.uk/2/hi/health/6427951.stm.

11.�� Spiering, M.; Everacrd, W.; Karsdrop, P.; and Both, S. 2006. "Nonconscious Process of Sexual Information: A Generalization to Women." The Journal of Sex Research, 43.

12.�� Turpat.

13.� Shrinkage Control Technologies. 2007. "l)(x's Subliminal Programming Work?" 20. marts. http://www.shrinkagecontrol.net/work.asp?page=work .

14.� Bullock, A. 2004. The Secret Saies Pitch. Sanhosē, Kalifornija: Norvvich Publishers.

15.� Turpat.

16.� Perkins, S. 2003. "Dirty Rats: Campaign ad may have swayed voters sub�liminal^." Science News, 163/8, 116.-117. Ipp.

17.� Key, W. B. 1992. Subliminal Ad-Ventures In Erotic Art. Brandona, Vēr- monta: Brandon Books.

18.� Romano, A. 2008. "Expertinent: The Political Psychology of Race and Gender." Neu>sweek, 12. marts, http://blog.newsweek.com/blogs.stumper/ archive/ 2008/03/12/expertinent-the-political-psychology-of-race-and-gender.aspx.

19.� Weinberger, S. 2008. "The Weird Russian Mind-Control Research Behind a DHS Contract." Wired, 20. septembris, http://www.wired.com/politics/ security.news/2007/09/mind_reading?currentPage=all.

20.� Turpat.

21.� Stark, T. I. 2007. "Do Subliminal Audio Tapes Work?" Real Magick. www. realmagick.com/articles/50/550.html.

22.� Pratkanis, A. and Aronson, E. 2001. Age of Propaganda. Ņujorka: W. H. Free- man.

23.� Epley, N. 1999. "What Every Skeptic Should Know about Subliminal Per- suasion." Skeptical lnquirer, Septembris-oktobris.

8. nodaļa

1.��whitehead, j. e. (1991) "vance, j., vance, e. j. r., Vance, P., Robertson, A., -vs- Judas Priest, CBS et ai." Case No. 86-5844 and 86-3939. Dept. No. 1. Judicial District Court of the State of Nevada in and for the County of Washoe.

2.��� U. S. House of Representatives. 1984. Subliminal Communication Techno- logy: Committee on Science and Technology. Honolulu, Havaja.: University Press of the Pacific.

3.���whitehead, j. e. (1991) "vance, j., vance, e. j. r., Vance, P., Robertson, A., -vs- Judas Priest, CBS et al." Case No. 86-5844 and 86-3939. Dept. No. 1. Judicial District Court of the State of Nevada in and for the County of VVashoe.

4.��� U. S. House of Representatives. 1984. Subliminal Communication Techno- logy: Committee on Science and Technology. Honolulu, Havaja.: University Press of the Pacific.

5.�� Turpat.

6.��� Turpat.

7.��� Turpat.

8.�� Turpat.

9.�� Turpat.

9. nodaļa

1.�� Roche, K. 1993. "The Effects of Auditory Subliminal Messages on the Be- havior of Attention Deficit Disordered Children." Fīniksas Universitāte, Arizona.

2.��� Plante, T. G., Doan, B. T� DiGregorio, M. P. & Manuel, G. M. 1993. "The Influence of Aerobie Exercise and Relaxation Training on Coping With Test-Taking Anxiety." Bērnu Veselības padome/Stenfordas Universitāte, Kalifornija.

3.��� Ashley, D. 1993. "The Effect of Subliminally-Presented Reinforcing Stimuli on Factual Material." Dienvidkalifornijas Universitāte, Kalifornija.

4.��� Isaacs, J. 1991. Nepublicēts ziņojums. "The Other 90%", Kalifornija.

5.��� Pelka, R. 1991. "Application of Subliminal Therapy to Over Weight Sub- jeets." Bruņoto spēku Universitāte, Minhene, Vācija.

6.��� Kruse, P. un citi 1991. "Suggestion and Perceptual Instability: Auditory Subliminal Influences." Brēmenes Universitāte, Vācija.

7.��� Galbraith, P. & Barton, B. 1990. "Subliminal Relaxation: Myth or Method." Vēbera Universitāte, Jūta.

8.��� Reid, J. 1990. "Free of Depression Subliminal Tape Study." Kolorado Uni�versitāte, Kolorado.

9.��� Taylor, E.; McCusker, C. &C Liston, L. 1986. "A Study of the Effects of Subliminal Communication on Inmates at the Utah State Prison." Sub�liminal Communication. Medikalleika, Va�ingtona: R. K. Books.

10.�� Taylor, E. 1990. "The Effect of Subliminal Auditory Stimuli in a Surgical Setting Involving Anaesthetic Rcquirements." Progressive Avvareness Re�search, Va�ingtona.

11.�� Taylor, E. 1992. "Longitudinal Study: Cancer Remission." Progressive Awareness Research, Va�ingtona.

12.��� Moore, T. 1990. Radio tie�raidē.

13.��� Urban, M. 1992. "Auditory Subliminal Stimulation: A Re-Examination." Journal of Perceptual and Motor Skills, 74:515-541.

14.��� Pribram, K. 1982. Holographic Paradigms and Other Paradoxes. Redak�tors Ken Wilbur. Boldera, Kolorado: New Science Library.

15.��� Kruse, P. un citi 1991. "Suggestion and Perceptual Instability: Auditory Sub�liminal Influences." Brēmenes Universitāte, Vācija.

16.�� Taylor, E. 1990. "The MII' Paradigm." Nepublicēts dokuments.

17.��� Smith, G. & Oanielsson, A. 1979. "Anxiety and Defensive Strategies in Childhood and Adolescence." Psychology Issues, 12 (3. monogrāfija). Inter�national University Press.

18.�� Pribram, K. 1982. Holographic Paradigms and Other Paradoxes. Ed. by Ken Wilbur. Boldera, Kolorado: New Science Library.

19.�� Turpat.

20.��� Turpat.

21.��� Skinner, B. F. 1930. "On the Inheritance of Maze Behavior." Journal of General Psychology, 5, 427-458.

22.��� Taylor, E. 1988. Subliminal Learning: An Eclectic Approach. Medikalleika, Va�ingtona: R. K. Books.

23.���mctaggart, L. 2002. The Field: The Quest fot the Secret Force of the Uni- verse. Ņujorka: Harper Collins.

24.��� Sperry, R. W. 1969. "A Modificd Concept of Consciousness." Psychological Review, 76: 532-36.

25.��� Zaidel, E. 1985. The Dual Brain. Ņujorka: Guilford Press.

26.��� Turpat.

27.��� Blumstein, S. ik Cooper, W. 1974. Hemisphcric Processing of Intonation Contours. Cortex, 10, 146-158.

28.��� Ross, E. 1981. "The Aprosodias: Function-Anatomic Organisation of the Affective Components of Language in the Rich Hemisphere." Archives of Neurobiology, 38, 561-569.

29.��� Ornstcin, R. 1970. The Psychology of Consciousness. Orlando, Florida: Harcourt Brace Jovanovich.

30.��� Turpat.

31.��� Ferguson, M. 1991. "Auditory Laterality - the Dominance of One Ear or the Other - Is a Key Factor in Childhood Dyslexia." New Sense Bulletin, 16 (9):7.

32.��� Turpat.

33.��� Springer, S. P. and Dcutsch, G. 1981. Left Brain Right Brain. Ņujorka: Freeman and Co.

34.��� Turpat.

35.��� Turpat.

36.��� Turpat.

37.��� Turpat.

38.��� Turpat.

39.��� Turpat.

40.��� Oates, D. 1991. Reverse Speech. Mineapolisa, Minesota: Knovvledge Sys- tems, Inc.

41.��� Turpat.

42.�� Turpat.

43.�� Taylor, E. 1991. Thinking Without Thinking. Medikallcika, Va�ingtona: R. K. Books.

44.��kappas, J. 1985. Professional Hypnotism Manual: Introducing Physical and Emotional Suggestibility and Sexuality. Vannuisa, Kalifornija: Pano- rama Publishing Co.

45.�� Oates, D. 1991. Reverse Speech. Mineapolisa, Minesota: Knovvledge Sys- tems, Inc.

46.�� Moore, T. 1992. "Subliminal Perception: acts and Fallacies." Skeptical lnquirer, 16:273-81.

47.�� Wonder, J. & Donovan, P. 1984. Whole Brain Thinking. Ņujorka: First Ballantine Books.

48.�� Dixon, N. 1981. Preconscious Processing. Ņujorka: John Wiley and Sons.

49.�� Galbraith, P. and Barton, B. 1990. "Subliminal Relaxation: Myth or Method." Vēbcra Universitāte, Juta.

50.�� Reid, J. 1990. "Free of Depression, Subliminal Tape Study." Kolorado Uni�versitāte, Kolorado.

51.�� Taylor, E. 1990. "The Effect of Subliminal Auditory Stimuli in a Surgical Setting Involving Anaesthetic Requirements." Medikalleika, Va�ingtona: Progressive Avvareness Research.

52.�� Kruse, P. un citi. 1991. "Suggestion And Perceptual Instability: Auditorv Subliminal Influences." Brēmenes Universitāte, Vācija.

53.�� Pelka, R. 1991. "Application of Subliminal Therapy to Over Weight Sub- jects." Bruņoto Spēku Universitāte, Minhene, Vācija.

54.�� Plante, T. G., Doan, B. T., DiGregorio, M. P. & Manuel, G. M. 1993. "The In�fluence of Aerobie Exercise and Relaxation Training on Coping With Test- Taking Anxiety." Bērnu Veselības padome/Stenfordas Universitāte, Kalifornija.

55.�� Roche, K. 1993. "The Effects of Auditory Subliminal Messages on the Behavior or Attention Deficit Disordered Children." Fīniksas Universitāte, Arizona.

10. nodaļa

1. Taylor, E. 1991. Thinking Without Thinking. Medikalleika, Va�ingtona: R. K. Books.

1 ī. nodaļa

1.���godel, K. 1992. On Formally Vndecidable Propositions of Principia Mathe- matica and Related Systems. Mineola, Ņujorka: Dover Publications.

2.���hawking, s. 1998. a brief history oftirne: from the big Bang to Black Holes. Ņujorka: Bantam.

1. Nelson, J. 1987. The Perfect Machine: TV in the Nuclear Age. Ontario, Ka�nāda: Dec Book Distribution.

13.� nodaļa

1.�� Hagelin, J. S.; Rainforth, M. V.; Ormc-Johnson, D. W.; Cavanaugh, K. L.; Alexander, C. N.; Shatkin, S. F.; Davies, J. L.; Hughes, A. O.; Ross, E. 1999. "Effects of Group Practice of the Transcendcntal Meditation Program on Preventing Violent Crime in Washington, DC: Results of the National Demonstration Project June-July 1993." Social Indicators Research, 47, 2, 153-201.

2.��sheldrake, r. 1995. the presence of the past: morphic Resonance and the Hahits ofNature. Ro�estera, Vērmonta: Park Street Press.

3.��mctaggart, L. 2002. The Field: The Quest for the Secter Force of the Universe. Ņujorka: Garper Collins.

4.�� Davvkins, R. 1978. "The Selfish Gene." Oksforda, Apvienotā Karaliste: Oxford University Press.

5.�� Lipton, B. 1991. "Liquid Crystal Consciousness." Nepublicēts dokuments.

6.�� Dossey, L. 1997. Healing Words. Ņujorka: HarperOne.

7.�� Radiņ, D. 2008. Privāta komunikācija.

14.� nodaļa

1.�� Sheila O. and Schroeder, L. 2007. Superlearning 2000. Ņujorka: Dell.

2.��moine, D. and Lloyd, K. 1990. Unlimited Selling Poiver: How to Master Hypnotic Selling Skills. Ņujorka: Prentice Hall Press.

3.�� Taylor, E. 1991. Thinking Without Thinking. Medikalleika, Va�ingtona: R. K. Books.

4.�� Nelson, J. 1987. The Perfect Machine: TV in the Nuclear Age. Ontario, Kanāda: Dec Book Distribution.

5.�� Sacks, O. 1999. Aivakenings. Ņujorka: Vintage Press.

15.� nodaļa

1.�� Bohm, D. &C Peat, D. 1987. Science Order and Creativity. Ņujorka: Bantam.

2.�� Maltz, M. 1969. Psycho-Cyhernetics. Ņujorka: Pocket Books.

3.��richardson, a. 1994. individual differences in lmaging: Their Measure- ment, Origins, and C,onsequences (Imagery and Human Development). Emitivilla, Ņujorka: Baywood Publishing Co.

4.�� Turpat.

5.�� Bandler, R. and Grinder, J. 1979. Frogs Into Princes. Boldera, Kolorado: Real People Press.

6.�� Jung, C. 1968. Man and his Symbols. Ņujorka: Dell.

7.�� Diamond, J. 1989. Your Body Doesn't Lie. Ņujorka: Grand Central Publishing.

8.�� Penfield, W. 1955. "The Role of the Temporal Cortex in Certain Psychical Phenomena." Journal of Mental Science, 1955. 101:451-65.

9.�� LaBerge, S. 1991. Exploring The World of Lucid Dreaming. Ņujorka: Ballantine Books.

10.� Taylor, E. 1991. Thinking Without Thinking. Medikalleika, Va�ingtona: R. K. Books.

11.� Hay, L. 1984. You Can Heal Your Life. Hay House. Karlsbāde, Kalifornija.

12.� Tolle, E. 200. A New Earth. Ņujorka: Penguin Books.

13.�� Helmstetter, S. 1990. What to Say When You Talk To Yourself. Ņujorka: Pocket Books.

14.� Havvkins, R. 2002. Power vs. Force. Karlsbāde, Kalifornija: Hay House.

15.�� McCusker, C. 2000. Cranial FJectrotherapy Stimulation. http//home.comcast. net/~charlesmccusker/website.htm.

16.�� Taylor, E. 1988. Subliminal Learning: An Eclectic Approach. Medikalleika, Va�ingtona: R. K. Books.

17.�nodaļa

1. Mandino, O. 1986. The Choice. Ņujorka: Bantam.

18.�nodaļa

1. King, M. L. 2000. A Knock at Midnight: Inspiration from the Great Ser- mons of Reverend Martin Luther King, Jr. Ņujorka: Grand Central Publishing.

19.�nodaļa

May, E.; Utts, J. M.; un Spottisvvoode, S. J. P. 1995. "Decision Augmentation Theory: Toward a Modei of Anomalous Phenomena." Journal of Para- psychology. 59, 195-220.

McTaggart, L. 2002. The Field: The Quest for the Secret Force of the Uniuerse. Ņujorka: Harper Collins.

20.��nodaļa

1. Joyce, S. J. 2007. Teaching an Anthill to Fetch. Kalgari, Kanāda: Mighty Small Books Publishing.

Buzan, T. 2002. How to Mind Map. Ņujorka: Thorsons.

Sheldrake, R. 1995. The Presence of the Past: Morphic Resonance and the Habits of Nature. Ro�estera, Va�ingtona: Park Street Press.

1. pielikums

1. Hess, J. 1981. "Subliminal suggestion during anaesthesia to control post- operative complications." (Vēstule). AANA Journal, 49 (2), 209-210.

5. pielikums

1.�� Henley, S. H. 1975. "Cross modal effects of subliminal verbal stimuli." Scandinavian Journal of Psychology, 16 (1), 30-36.

2.��� Kostandov, E.; Arzumanov, J.; Vazhnova, T.; Reschikova, T. &c Shostakovich, G. 1980. "Conditional mechanisms of decision making." Pavlovs Journal of Biological Science, 15 (4), 142-150.

3.�� Miller, J. -VI. 1974. "The effects of aggressive stimulation upon young adults who experienced the death of a parent during childhood or adolescence." Dissertation Abstracts International, 35 (2-5), 1055-1056.

4.��� Rutstein, E. H. & Goldberger, L. 1973. "The effects of aggressive stimulation on suicidal patients. An experimental study of the psychoanalytic theory of suicide." Psychoanalysis and Contemporary Science, 2, 157-174.

5.�� De Martino, C. R. 1969. "The effects of subliminal stimulation as a function of stimulus content, drive arousal and priming and defense against drive." Dissertation Abstracts, 29 (12-B), 4843.

6.�� Silverman, E. H. & Candell, P. 1970. "On the relationship betvveen ag�gressive activation, svmbiotic merging, inactness of body boundaries, and manifest pathology in schizophrenics." Journal for Netvous Mental Disorders, 150 (5), 387-399.

7.�� Lee, I.; Tyrer, P. &c Horn, S. 1983. "A comparison of subliminal, supraliminal and faded phobic cine-films in the treatment of agoraphobia." British Journal of Psychiatry, 143, 356-361.

8.�� Galbraith, P. un Barton, B. 1990. "Subliminal Relaxation: Myth or Method." Vēberas Universitāte, Jūta.

9.�� Leclerc, C. & Freibergs, V. 1971. "The influence of perceptual and symbolic subliminal stimuli on concept formation." Canadian Journal of Psycho- logy, 25 (4), 292-301.

10. Henley, S. H. 1975. "Cross modal effects of subliminal verbal stimuli." Scandinavian Journal of Psychology, 16 (1), 30-36.

Par autoru

Eldons Teilors visu dzīvi ir pētījis cilvēka prātu un ieguvis psiholoģijas un metafizikas doktora grādu. Viņ� ir Amerikas Psiholoģijas asociācijas (APA) biedrs un nekonfesiālais mācītājs.

Būdams praktizējo�s kriminālizmeklētājs vairāk nekā desmit gadus, Eldons Teilors pārraudzīja un veica izmeklē�anas un testus, lai noteiktu mal�dinā�anu. Viņa iepriek�ējais darbs ar iek�ējās pārliecības mainī�anu tika veikts �ajā vidē, tostarp arī dubultaklie pētījumi Jūtas �tata cietumā laikā no 1986. gada līdz 1987. gadam.

Eldons ir uzņēmuma Progressive Aivareness Research, Inc. prezidents un direktors. Vairāk nekā 20 gadus viņa grāmatas, audio programmas, lek�cijas, radio un televīzijas uzstā�anās ir aplūkoju�as personīgo pilnvaro�anu no piedo�anas, pateicības, personiskās atbildības un cieņas pret visu dzīvo perspektīvas.

Viņ� dzīvo Va�ingtonas �tatā laukos ar savu sievu un diviem dēliem. Pēc ģimenes un darba viņa lielā kaislība ir zirgi.

Ja jums patika �ī grāmata un gribētu uzzināt kaut ko vairāk par instru�mentiem, kas var palīdzēt kļūt par tādu cilvēku, par kādu jums bijis lemts kļūt, apmeklējiet Eldona interneta mājaslapu www.eldontaylor.com .

InnerTalk izplatī�ana

ASV

Progressive Avvareness Research, Inc.

PO Box 1139

Medical Lake, WA 99022

00 1 800 964 3551

00 1 509 244 6362

www.innertalk.com

Apvienotā Karaliste Vitalia Health

The Marina, Harleyford Estate Henley Road, Marlow, Bucks S17 2DX UK

00 44 1628 898 366 www.innertalk.co.uk

Vācija

Axent Verlag Steinerne Furt 78 86167 Augsburg Germany

00 49 821 70 5011 www.axent-verlag.de

Meksika

Dialogo Interno

Calle Retorno Cerro De Acazulco No. 6 Col. Oxtopulco Universidad Del. Coyoacan Mexico D. F. C. P. 04318 Mexico

00 52 555 339 5742 www.dialogointerno.com.rax

Malaizija/Singapūra/Bruneja/Austrālija/Jaunzēlande/Papuajaungvineja

InnerTalk Sdn Bhd

2-2 Jalan Pju 8/5E, Perdana Bus. Cntr. Bandar Damansara Perdana 47820 Petaling Jaya Selangor, Malaysia 00 60 37 729 4745 www.innertalk-au.com www.innertalk.co.nz www.innertalk.com.my

Taivāna un Ķīna

Easy MindOpen

3F, No. 257, Ho-Ping East Rd. Sec. 2 Taipei, Taiwan, R. O. C 00 886 (227) 010-468(1) www.iamone.com.tw

Indija

VAS InnerPotentia Solutions Marketing Pvt. Ltd.

T. C. 39/1730 (3), Pournami,

Manacaud P. O.

Trivandrum 695009

Kerala State, India

00 0471-2459444

www.innertalk.co.in

Izplatī�anas pieprasījumi

Progressive Awareness Research, Inc.

PO Box 1139

Medical Lake, WA 99022

1-800-964-3551

1-509-244-6362

www.innertalk.com

Tirgoņi vāc liecību pēc liecības no uzticīgiem un apmierinātiem lietotā�jiem, lai pārdotu mums savas preces. Karnevāla sīktirgotāji iekārdina skatītājus ar lielās, mīkstās rotaļlietas ieguvējiem. Tirgotāji un politiķi - līdzīgi kā sludinātāji - bie�i iesēj sēklu masveida pārie�anai viņu pusē, savervējot ielikteņu armiju, kas "ierodas ar mainīgiem starplaikiem, lai radītu iespaidu par masveidīgu cilvēku pieplūdumu".4 Mēs uzskatām:

** Why do you have to die to be a hero?

[1] kompaktdisks ir iekļauts grāmatas angļu valodas izdevumā. �ajā izdevumā tas nav iekļauts, jo subliminālie vēstījumi oriģinālajā kompaktdiskā ir ierakstīti angļu valodā un iedarbosies uz angliski runājo�o cilvēku zemapziņu. Tomēr - ja jūs labi pārvaldāt angļu valodu, ieraksts bez maksas ir pieejams internetā vietnē www.innertalk.com . (�eit un turpmāk - tulkotājas piezīmes.)

[2] kaismīga un pārliecināta emocionālā ievade.

[3] strongheart (tulkojumā - spēcīgā sirds) ir vācu aitu suņa Etzela von Ērin- gena (01.10.1917-24.06.1929) skatuves vārds. Suns filmējies daudzās mākslas fil�mās, tostarp arī slavenajā "Baltajā ilknī" (1925).

[4] pārliecība/prāta elements, kas var vienkār�i un patiesi kaut ko vizualizēt un pēc tam to atlaist, zinot, ka tas piepildīsies.

[5] 500 lielāko asv industriālo uzņēmumu saraksts, ko ik gadu publicē �urnāls Fortune.

[6] sabiedrības apstiprinājums

[7] first-persun-shooter games.

[8] svmbionese leberation Army.

[9] psyops.

[10] board of social and Ethical Responsibility for Psychology.

[11] coordinator of Information.

[12] office of strategic Services.

[13] high frequency active Aurorai Research Program.

[13] Extremely Low Frequency.

[13] Federal Communications Commission.

[14] mirror information processing - spoguļraksta informācijas apstrāde.

[14] Psychological Stress Evaluatur.

[15] institute of noetic Sciences.

[16] deep-mind links.

[17] mood times modeling times metaphor equals memory.

[18] cortical Electrostimulation.

[19] decision augmentation theory.

[19] eternal life affirmations.

* subject-related affirmations.

[21] * innate spiritual intelligence.

[22] leave this life with all its siti; it's not for living in.

[23] sing my evil spirti, f-the lord�

[24] national research council.

[25] committee for the scientific Investigation ofClaims of the Paranormal.