Valdis Artavs un Gunārs Bērziņ�

Esam Eiropā līdz kaklam

Vienmēr gadās kāda liga,

-Gaidām daudz, bet sanāk piga.

To, lūk, bildītēs un dzejā

Vēstīs jums �ī epopeja.

Nu tik pērciet to un lasiet!

Visās grāmatnīcās prasiet.

Bet, ja saka - nav, tad raudiet,

Bodi uzpridzināt draudiet.

Pārdevēji, protams, bīsies,

Eksemplārs jums atradīsies!

Ādams uzmundrina Trīni:

- Būs mums, ve�iņ, apelsīni.

Ja jau Valdis Birkavs saka,

Tad tā lieta ir kā makā!

Abi, paņēmu�i maisu,

Aiz�āpo pa svaigu gaisu,

Saukdami ar skaļu muti:

- Kur tie mūsu frutti-tutti?

Sociālais aprūpētājs

Tā kā spārnus rokas mētā:

- Tūliņ do�u, turiet sauju!

Kur tad es lai viņus rauju?

Tantiņa uz ielas stūra

Met ar roku �iem no būra:

- Pokupaite apelsini

Iz Paļerma i Turini!

Ādams iz�ķīries par domu

Sūtīt sūdzību uz Romu:

�Pienāk jūsu apelsīni,

Tikai ne jau man ar Trini!�

Vaid un mokās tante Grieta,

Sāp tai dikti jostasvieta.

Masier's saka: - Divi lati.

Ja par dārgu - masē pati.

Tiklīdz miers ar jostasvietu,

Zobu sāpe moka Grietu.

Sastingst mute, vērta plati:

Viena plomba - pieci lati!

Bet, kad pierimu�i zobi,

Makā atkal jauni robi.

Sirds tai grab kā veci rati,

Viena �price - desmit lati!

Kaimiņ� Ādams smej par Grietu:

- Varu ieteikt labu lietu:

Kamēr dzīva, skrien pēc vīna,

Izģērbs tevi medicīna.

Prognoze ik dienas mainās,

Tantei nav nekādas vainas.

Ierauj viņa mazu graķi,

Uzdzied divatā ar kaķi.

.

Meitenes, kas gaida zvanu,

Cer uz greznu uzņem�anu.

Ta�u laba klientūra

Nesvaidās uz katra stūra.

Kaimiņmājas puika Tedis

Joko, draugus ciemos vedis

Uzdod, mei�u aicinādams,

Adresi, kur dzīvo Ādams.

Trīne pārnākusi brīnās:

Vecais mei�as skavās cīnās.

- Nesaucu es tevi, trakā,

Nav ne santīma man makā!

Trīne, paņēmusi kruķi,

Izvada uz ielas skuķi:

- Es tev do�u desmit latus!

Norau�u no galvas matus!

- Stāsti, vecais, kā tur bija?

- Mīļo sieviņ, komēdija.

- Vēlreiz manī�u to skuķi,

Pa�am sado�u ar kruķi!

.

Kungs ar kundzi sē� pie galda.

Tiem, kā redzams, dzīve salda:

Abi miesās uzburbu�i,

Galdā banāni un zu�i.

Buldogs glauns ar nepatiku,

Aplūkojis kaulu pliku,

Saka plu�ķim: - Es gan riju

Tikai angļu pedigriju.

Tiekas divi lepni kiskas.

Abi, protams, slavē Whiskas,

Cik tur esot minerāļu,

Tauku, vitamīnu, sāļu�

Divi ve�i sarunājas,

Abi knapi velkot kājas:

- �odien nogar�osim kisku,

Kas ir nobarots ar visku.

Kungi izsludina balvu.

�Nozagts suns ar melnu spalvu�,

�Kaķis pazudis� - Ak, bēdas!

Miljons tam, kas sadzīs pēdas!

.

Vai tie jaunie�i, vai kraķi,

Katrs otrais brauc pa zaķi.

Jāpieņem ir stingri mēri,

Kontrolieri kļūst kā zvēri.

Lai �iem atspēlētos, Tedis

Trolejbusā suni vedis,

Svārkus ģērbis tam un hūti

Tā, lai pazīt būtu grūti.

- Onkul, jūsu biļetīti!

-Onkuls klusē, kā par spīti.

Kontrolieri nolemj: bliezīs,

Ja viņ� galvu nepagriezīs.

Gadās braucēji, kas klaigā.

Da�am asaras ir vaigā.

Ta�u �is, ak, tavu postu,

Zobus atņirdzis, lai kostu!

Abi niknie kontrolieri

Projām aizlai�as kā jēri.

Zinās varoņi un bļauri:

Nevar katram bliezt pa pauri!

,�

Grieta rokdarbniece liela,

Viņas darbu visi liela.

Cimdus, zeķes viņa ada

Neskaitāmus pārus gadā.

Reizēm viņas draugs un palīgs

Uzvedas kā muļķis galīgs.

Vai nu pele jāķer bija

Tur, kur novietota dzija?

Pats maestro Zaķakāja

Grietas durvīm garām gāja.

Dzird viņ� gau�i raudam Grietu.

Jānoskaidro, kas par lietu?

Diriģents prot plātīt rokas,

Uztī�anas darbi sokas,

Gars jūt garu, liesmu - liesma:

- Grietiņ, jūs kā skaista dziesma!

Tenkotājas �ukstas klusi:

- Grieta vīru noķērusi.

- Vai nu run�a vaina bija?

Pati cilpā iemānīja.

.

Nabags guļ un krāc kā zāģis.

Bagātais, kam grezns vāģis,

Un pie tam vēl stāv uz ielas,

Nakti vada bailēs lielās.

Rādās tam, ka �ķiras krūmi,

Izlien laukā tipi drūmi,

Lielas atslēgas tur rokās

Un ap viņa vāģi lokās.

Blē�i visus knifus'zina:

Atmūķē un iedarbina.

Vai tad briesmu signāls klusēs,

Kamēr saimnieks miegā dusēs?

Lūk, jau aizbrauc viņa dampis!

Hugo Knābis, bikses kampis,

Izskrien pusnaktī no mājām.

Gaudo sirēna bez stājas.

Grietas runcis, apkārt klīdis,

Sē�, uz greznā Volvo līdis

Un, kā jucis, balsī skaļā,

Mīlas dziesmu lai� tik vaļā!

.

Slavens tēlnieks Oto Zibens

Izstādījis darbu Dibens.

Ādams izdibināt rauga:

- Vai tas jūsējais vai drauga?

Rīgas māksliniece kāda

Savu gleznu tautai rāda.

Ādams neiztiek bez smīna:

- Vai tā govs vai �ujma�īna?

Bet, ja lūr uz citu sienu,

Daiļaudēja gobelēnu

Izaudusi neparasti:

Auzu maiss ar zirga asti.

Kritiķis, kā āzis blējo�s,

Saka: - Darbs ir fascinējo�s!

Man, to skatot, stājas elpa,

-Komēta trauc zvaig�ņu telpā.

Ziedi savdabīgā traukā.

Tie�ām harmonija jauka.

Ādams smej: - Pirms darba grūta

Laikam iedvesma te gūta!

.

Zvēru dārzā �ajā gadā

Zvēri mitinās pusbadā.

Gaļas nav un lauva raudot,

Direktoru apēst draudot.

Tedis, kas te strādāt sācis,

Ir pie gudras domas nācis:

Lauva, sakrustots ar kazu,

Ēdīs siena devu mazu.

Rītā lauva uzpūsts smagi,

Bet no kazas ragi, nagi.

Smaida nezvērs, �okļiem kustot,

Lai tik vedot vēl, ko krustot!

Direktors spļauj zilu guni:

- Tevi jāpadzen kā suni!

Kas man atlīdzinās kazu?

Tā jau alga man par mazu.

Tagad jauhais zoopētnieks

Namu pārvaldē ir sētnieks.

Nenāks atelpa par ļaunu,

Gan viņ� izgudros ko jaunu.

.

Klāt ir laiciņ� pavasarīgs,

Tagad katrs brīdis svarīgs:

Jāņem uzko�amo sainis,

Urbis pamatīgs un spainis

Ierāvu�i krietnu �ļuku,

Draugi atrod bērzu smuku,

Nebūs kokam liela skāde,

Tecēs sen�u limonāde.

Siltā saule kausē sniegu,

Grādīgs dzēriens uzdzen miegu.

Mopsis, izvandījis saini,

Papildina sulu spaini.

- Nu jau pietiks, tek jau pāri!

-Draugi slāpes remdē kāri.

- Kas par gar�u, kas par baudu!

- Tādu nenopirkt par naudu.

Mājinieki dzer un viebjas:

Tā kā smēķē, tā kā riebjas,

Tā kā �uras, tā kā fanta,

Nevar saprast, kāda manta.

.

Diriģēdams, Zaķakāja

Alla� dziedātājus rāja:

- Mīļie basi, dārgie alti,

Dziediet, nevis celiet gvalti!

Tagad pats viņ� Grietu skolo.

Korī viņa dzied jau solo.

Bet, ja runcis blakus panāk,

Reizēm arī duets sanāk.

Grieta draugu sauc par zaķi.

Lec kā traks, kad ierauj graķi.

Sābri bā�oties jau spiesti:

Ka tik neielūstot griesti!

Politika, politika�

Vai tad jums vēl neapnika

�itās partijas un grupas?

Lai tak viņas lasās pupās!

Latvie�i jau sen to zina:

Dziesma sirdi atspirdzina

Nāciet, ne�ēlojiet centus,

Dziedās koris Vipiventus

.

Nez, kas to ir izpētījis,

-Pirtnieks �ampa �ekists bijis.

�ekus devis tiem, kas peras,

Vannā mazgājas vai sveras.

Kā tad tālāk viņam klājies?

�ampa zemessargos stājies.

Reiz, kad naktī mājās skrējis,

Laupītāju aizturējis.

Bet, kad blēdi gaismā vedis,

Skatās - viņa puika Tedis.

Lieku glāzi dzēris krogā

Un pie meitām līdis logā.

�ampa zemessarga ādā

Arī �odien pirtī strādā.

Vienmēr uzcirties ir glīti,

�eku sauc par biļetīti.

Nopietni, vai dzenot velnu,

Katram atrast var ko melnu.

Saspļāvis, kā saka, saujās,

Tādēļ arī Milbergs raujas.

..

Cik to stendu, cik to būdu,

Cik tai Rīgā savests sūdu!

Trīnei uzmācas kāds ziķers:

- Pērciet, tante, gar�īgs snikers!

Ādamam kāds trauku rāda:

- Djadja, spirtika ņinada?

-Tiem, kas tirgo tādas lietas,

Monopols pie vienas vietas.

Katrs paviljons līdz griestiem

Pieblīvēts ar gaļām, sviestiem,

Tauta badaina un plika,

Cenas - tīrā fantastika.

Tas, kam lati ripo ķe�ā,

Neaiziet no tirgus be�ā.

Bet, ja pensijā ir gra�i,

Ko var nopirkt - spriediet pa�i.

Tā kā gaļai maks par vāju,

Ve�i nopērk vistas kāju.

Bet, kad abi pārnāk mājās,

Nav vairs arī vistas kājas.

Iecerēto mājās vedis,

Baigi varonīgs ir Tedis

Vecī�i ja cel�ot traci,

Abi dabū�ot pa aci.

�ampa savelk seju bargu:

- Ko tu biedē zemessargu!

Siksnu noņemt man nav grūti,

Tevi nopēr�u un brūti.

Var jau atrisināt visu,

Ja vien meklē kompromisu.

- Gulēsit līdz kāzām �ķirti!

-�ampa bilst un iet uz pirti.

Pārnāk �ampa mājās vēlu,

Sieva sūdzas �im par dēlu:

Ļaudis zaimojot un Dievu,

Guļ ar brūti kā ar sievu.

Neatradis alkoholu,

�ampa uzko� Stimorolu,

Tūdaļ ve�iņai dod bu�u

Un �ie abi iet uz �u�u.

.

Tedis cēlies ielu slauka,

Laimcerīte miegā jaukā

Nemana, ka ko� to mu�as.

Brokastis sen atdzisu�as.

Nav jau tā, ka jaunie sliņķi.

Pamēģiniet uzlikt smiņķi,

Acis ietonēt un vaigus!

Pūliņus tas prasa baigus.

Tad nāk tērpu pletē�ana,

Draudzenes pa starpām zvana,

Pastāstot par kādu dēku,

Krodziņu vai diskotēku.

Svilst gan kokvilna, gan vilna,

Istaba jau dūmu pilna,

Spainis ja pa rokai grābjams,

Jāglābj viss, kas ir vēl glābjams.

Alla� defekts kādā lietā

Gadās redzamākā vietā.

Ne tur ielāpu �ūt iek�ā.

Ne tur roku aizlikt priek�ā.

�.

Dievs, cik mums to roka grupu!

Tā kā laukos mēslu �upu.

Dauza bungas, lec kā klauni,

Brēc kā izrūnīti auni.

Grupa �izo, grupa Freno�

�Kas �īs grupas īsti vieno?

Ja tos vārdus kopā liksit,

�Skaidrībā mazlietiņ tiksit.

- Bū�u tava, tava, tava,

Ja tev gultā citas nava!

-Baigi gaudo �anna Ciska,

Satrakoti erotiska.

Skaņa zālē brā� kā taifūns,

Visi sajūt baigo kaifu,

Tedis rēc un rokas svaida,

Draugam Jūlim mūli �ķaida.

Jūlis pretī blie� cik spēka,

Kāda varza, kāda brēka!

�upā ģitāras un pauri,

Viss okei un balle cauri.

.

Ja pret kādu naidu jūti,

�odien atriebties nav grūti.

Vectēvu, kas puiku pēris,

Viens nupat kā gaisā spēris.

Skolotāja Milda Krika

Divnieku reiz sliņķim lika.

Nu ar raķeti tai tika

Tā, ka nevar sēdēt Krika.

Ļaudis naktīs trūkstas bāli.

Blīk�ķi tuvi, blīk�ķi tāli

Liek tiem kratīties kā rokā.

Pats Kristovskis esot �okā.

Visi Rīgas detektīvi

Noskrēju�ies glu�i stīvi.

Terorists ir projām �maucis,

Veikli visas pēdas jaucis.

Pēterītim jokot bauda.

Spridzekļiem tam ir vēl nauda.

Sūtīs kādu dzērājveci,

Lai tik iepērk jaunu preci!

.

Kas tev �odien taupīs dabu,

Ja var pelnīt naudu labu.

Andelmaņi stiepj uz Rīgu

Ieguvumu bagātīgu.

Pircējam vai slejas mati:

Viena meija - pieci lati!

Ja vēl vainags pērkams klātu,

Tad jau pazaudēt var prātu.

�anis �ampa viesus gaida,

Alu brūvē, spirtu �ķaida.

- Latviets biju, latviets bū�u!

-Dzied viņ�, uzpravījis dū�u.

Tedis pats ar lielu sparu

Nolau� brangu ozolzaru.

Kā nekā tam tēvs ir �anis,

Tulkojumā mūsu Jānis.

Sen�u tikumi vēl dzīvi.

Nu mēs varam līgot brīvi,

Tuk�ot kausu, laipni sniegtu,

Nav vairs pel�u, kas to liegtu.

.

Brūte aizgāja pie cita,

Tedis izmisumā krita,

Vēlāk sacīja: - Pie joda!

Lai tak viņa iet uz poda.

Sveika, putekļainā Rīga!

Tedi saimnieks tirgū līga:

Dzer�ot laukos svaigo pienu,

Palīdzē�ot pļaut �im sienu.

Bet, kad abi uzņem vālu,

Palīgs netiek visai tālu.

Vai nu izkapts ir par �vaku,

Vai nu pļāvējs ir par traku?

Saimnieks kādu citu dienu

Liek �im sagrābt sauso sienu

Vai tas rīks no �vaka koka,

Vai tam vīram dzel�a roka?

Bet, kad blakus kratās pupi,

Pilsētnieki nav tik glupi.

Kamēr saimnieks pieri dzesē,

�is ar kundzi sienu presē.

.

Daiļo Laimcerīti grābis,

Steidz uz savu jahtu Knābis.

Viņa ceļojuma plānā

-Salas Klusā okeānā.

�odien mūsu miljonāri

Eksotisko baudu kāri.

Dod �iem kokosu un mango,

Kaislo Argentīnas tango!

Hotentotiem smaidi sejās.

Lec tie kareivīgās dejās:

- Latvie�us mēs gaidām ļoti,

Tādi vēl nav nogar�oti!

Maksu piesolot jebkādu,

Knābis izglābj savu ādu.

Atstāj Laimcerlti ķīlā.

Lūk, jums miljonāra mīla!

Vēstulē no tālās salas

Nelaimīgā bēdās dalās:

�Tedi, darīju tev pāri,

Izglāb mani, ja vien vari!�

.

�Uz e�iņas galvu liku!�

-�ampa dzied ar labpatiku.

Viņ�, kā visi patrioti,

Alla� kareivīgs ir ļoti.

Saka virsnieks skaidrā mēlē:

- �odien būs mums kara spēle.

Izlūkmāku vajag slīpēt.

Iesim naktī. Nedrīkst pīpēt.

Tumsā pamatīgi svīdis,

Ierakumiem pāri līdis,

�ampa spo�i nobeidz spēli,

Pārved ienaidnieka mēli.

Virsnieks nedod vis �im bu�u,

Salīdzina �o ar Ru�u:

- Vai tev skaidrais prāts ardievu?

Sagūstīji īstu krievu!

Visi sprie�: būs jezga traka.

Ta�u krievi paldies saka.

Zaldātiņ� ir dezertējis,

Piedzēries un me�ā skrējis.

.

Atnes pastnieks Tedim ziņu.

Ziņa, protams, satriec viņu.

Sveika sēja, sveika pļauja,

Viņ� kā Antiņ� dosies kaujā!

Visa sabiedrība kājās,

Ziedojumu summa krājas.

�Latvju jaunava ir briesmās!�

Skandinieki skandē dziesmas.

Knābis pazudis kā peklē.

Policija viņu meklē.

Vai to vilnis dzelmē grābis,

Vai pa ceļam apēsts Knābis?

Operācijai tiek dota

Lidma�īna apbruņota,

Kurai mei�a nelaimīgā

Steig�us jānogādā Rīgā.

Priekus aprakstīt ir grūti.

Tedis atkal apskauj brūti.

Latvie�i ir solidāri,

Kad tiem sve�ie dara pāri!

.

Kāpēc Siguldā pie alām

Ļaudis plūst no malu malām?

Ja no dzīvokļiem �os dzī�ot,

�ie te mājas atradī�ot!

Tedis divatā ar Jūli

Rāda ziņkārīgo pūlim,

Kā bez naftas un bez gāzes

Dzīvot var �ais sen�u bāzēs.

Laimcerlte modes rāda.

Dienvidzemēs tērpā tādā

Ļaudis nevis raud, bet smaida.

Ari mūs �ie prieki gaida!

Var jau ari ideāli

Cilvēks baroties ar zāli.

Ja vien plūkt to veikli manās

Un kā �etrkājainie ganās.

Dodot māksliniekiem naudu,

Teic kāds deputāts ar baudu:

-Jūsu priek�likumu paka

Saeimai būs jāiesaka!

..

Zaķakāja zi�ļa vietā

Vāku rullīti liek lietā.

Lēnām viņa fantāzijā

Rodas gurķu simfonija

Nekrīt mūzika no gaisa,

Pati dzīve viņu taisa.

Kastroļu un vāku �ķindā

Burkas stāj kā notis rindā.

Simfonijas beigu daļa

Bū�ot neparasti skaļa:

Rībēs bungas, dimdēs �ķīvji,

Dabu slavinot un brīvi.

- Mīļo Zaķīt, - saka Grieta,

-Mūzika ir laba lieta,

Klausīties to būtu jauki,

Ja vien neplīstu man trauki.

Runcis, pētot katru noti,

�ķiet, ir apmierināts ļoti.

Komponistam pirmie glaimi:

- Trauki saplīsa uz laimi!

.

�igāns lasa �igānsēnes,

Bāli dzeltenas kā mēness.

Ebrejs gailenītes kārpa,

Tajās nav neviena tārpa.

�ampa atzīst tikai bekas.

Zin viņ� visas me�a tekas.

Veco ierakumu vietās

Redz viņ� reizēm briesmu lietas.

Atbraukusi limuzīnā,

Kāda melna dāma brīnās:

- Pa�as skaistākās no sēnēm

Vietējie nez kāpēc neņem?

Kad jau grozi ir ar kaudzi,

Skrieti kilometri daudzi,

Uztankoties nav par grēku,

Lai līdz mājām pietiek spēku.

- Redziet, bērni, - kuilis saka,

- Ļau�u pēdas, ļau�u smaka!

-Jautā tēvam sivēntiņi:

- Kas ir cūkas - mēs vai viņi?

]

Kaut kur tālā, tālā malā,

Klusā okeāna salā

Cilvēks, ģērbies zvēru ādās,

Lūr, vai kuģis neparādās.

Tas, bez �aubām, Hugo Knābis.

Kailo dzīvību viņ� glābis,

Apaudzis ar bārdu dikti,

Bet nav iekārtojies slikti.

Aizņemta tam katra diena,

Kand�u dzen no kokospiena,

Dāma, ko viņ� pa�reiz cienā,

Viņa brūte Priekadiena.

Robinsonam bija kaza.

Knābim - bufetīte maza.

Slauc viņ� naivos saliniekus,

Kuri brauc te baudīt priekus.

Vairs jau diena tā nav tālu,

Kad ar krietnu kapitālu,

Viņ� uz kuģa pirmklasīga

Atkal atgriezīsies Rīgā.

.

Mājās pārradies ir Knābis,

Melnu dāmu līdzi grābis.

Saucot to par Priekadienu.

Dzer tā tikai kokospienu.

Ādams lūr ar aci �ķību:

- Dod nu tādai pilsonību!

Nez vēl kādus gēnus gūsim?

Melnraibi ar laiku kļūsim.

Bet, kā zināms, miljonāri

Visiem likumiem iet pāri,

Un bez pūlēm, mirklī vienā

Saņem pasi Priekadiena.

Noskaidroja policija,

Ka tur pārpratums vien bija

Un ka likumīgi Knābis

Esot dzīvību sev glābis.

Slāvu asinis mums sve�as.

Tagad konflikts tālāk ple�as:

Melnais pigments duras acīs.

Gaidīsim, ko Grīnblats sacīs?

.

Ziema vitamīnus prasa,

Būtu ogas jāielasa,

Bet, kad ejam purvā iek�ā,

Visur tantiņas jau priek�ā.

Tedis māca draugu Jūli:

- Izģērbies un sarauc mūli.

Skraidi apkārt, rokas mētā,

Sauc: �Kur mana izredzētā?�

Teātrim ir spo�as sekas,

Tantiņas lai� vaļā ļekas.

- Tēviņ� tas nudien ir jucis!

- Būs no trako mājas sprucis!

Draugi paliek vieni pa�i.

Nu tik ogas jāvāc a�i,

Kamēr atkal tantes kādas

Redzeslokā neparādās.

Mājās braucot autobusā,

Tantiņa �ukst balsi klusā:

- Tas, kas aizmugurē kratās,

�Vairs pēc trakā neizskatās.

.

Smalkie talcinieki

Sakiet, kas te īsti noris?

Kartupeļu talkā koris!

Grieta - solo dziedātāja,

Pats maestro Zaķakāja.

Lai nu laucinieki brīnās

-Lec pa vagām balerīnas,

Vieglas tā kā taurenī�i,

Visām rokās tupenī�i.

Saimnieks iet gar lauka malu,

Dala talciniekiem alu.

�Ko tur brīnīties, ka talkā

Tāda kompānija smalka.

Di�i tautas mākslinieki,

Kuru vārdus minēt lieki,

Teatrālā tupus pozā

Veikli bumbuļus met grozā.

Saimniece nes speķa rau�us,

Arī tie, kas mākslu taisa,

Tos no rokām izķer rau�us.

Nepārtiek no svaiga gaisa.

.

Tedim acīs prieka vizma:

Iekārtojies SIA Klizma.

Lai nu esot darbs ar smaku,

Pelnīt varot naudu traku.

Klientūra pirmklasīga

-Visa pārtikusī Rīga.

�Restorānu pavārstiķi

Zarnās pārvēr�as par piķi.

Melnā dāma,raudot klusi,

Bālu vīru atvedusi:

- Ēdām fran�u var�u kājas

Kāpēc viņam grūti klājas?

Ko tur Tedis samaisīja,

Viņa noslēpums tas bija.

Bet, kad beidzās procedūra,

Knābis pazuda aiz stūra.

Priekadienai atkal bēdas:

Kā lai sadzen vīra pēdas?

Bija cilvēks rāmi ejo�s,

Tagad holandietis skrejo�s.

.

�odien tas jau redzams aklam:

Esam Eiropā lidz kaklam.

Ielās mersedesi, fordi,

Kādos nemēdz braukt pat lordi.

Spekulanti bauda dzīvi,

�Reketieri jūtas brīvi,

Laupītāji dro�i laupa.

Zin, ka likums viņus taupa.

Dāmas baigi eiropiskas

(Kādi dibeni un ciskas!)

Piedāvā ar pieve�anu.

Firma �ekums gaida zvanu.

Ir mums eiropiski prieki,

Eiropiski bezdarbnieki.

�Un pat eiropiski pļāpas

Saeimā cik uziet trāpās.

Ko par cenām sacīt varam?

Esam Eiropai jau garām.

Tikai pēteriem un jāņiem

Algas tā kā afrikāņiem.

.

Hugo Knābim vaļā mute:

Nav vairs bankas Dro�ā Stute.

�Vienā naktī bankrotēja,

Visa viņa nauda vējā.

Viegli nav, kad sieva melna,

Tūksto�i ir jānopelna.

Kā lai nopērk kokospienu?

Jā�ķiras ar Priekadienu.

Jūras ostā intervijā

Aizbraucējai teikt ko bija:

-Jūs tie īstie hotentoti,

Jūs viens otru ēdat ļoti!

D�ungļos virsaitis �ai jautā:

- Kāda ir tā latvju tauta?

- Ne jau plika, ne jau melna,

Ta�u ka�ķīga pēc velna!

Hugo Knābis pat pa miegam

Dzenas pakaļ Hugo Diegam,

Kas nesen ar saldu muti

Reklamēja Dro�o Stuti.

.

Skaistā Rīga - mūrs pie mūra,

Ubagi uz katra stūra.

Da�am iztika ir knapa,

Da�am mammas nav un papa.

Dakters krata tuk�u hūti:

Slimos ārstēt ļoti grūti.

Kas pusdzīvi - badam lemti,

Beigtie guļot neizņemti.

Juzdama, ka makā krīze,

Ubagot iet lauku Līze:

- Kuro gadu es jau raudu,

Atdodiet man piena naudu!

Skan gan vaimanas, gan raudas.

Nav jau valdībai tās naudas.

Premjers pats, ne jau no priekiem,

Mangot brauc pie ārzemniekiem.

Kas tos parādus reiz dzēsīs?

Artavs, protams, jokus plēsīs,

Bērziņ� velnu dzīs kā senāk,

Maksāt mums pat prātā nenāk!

V

�ampu dzimtas nams stāv Rīgā.

Manta visai iespaidīga.

(Blaumanis to pieminēja,

Kad par veco �ampu smēja.)

Advokāts uz pantiem rāda:

-Jums vēl, �ampa, jāpierāda,

Ka jūs esat īstais �ampa,

Kura sencis mantu kampa.

Daudz ir skraidīts, daudz ir gaidīts,

Daudz ir visur naudas svaidīts.

Nu par sen�iem, kas jau kapā,

Lietā simts un viena lapa.

�ampa dzīvokļos iet iek�ā,

Visur nabagi stāv priek�ā.

Tie nav, draudziņ, tādi vīri,

Kas tev maksās lielu īri!

Māju guvis, �ampa zūdās:

- Labums kā no suņu būdas.

Nav man uzturēt to jaudas,

�ēl tās izniekotās naudas.

.

- Lai gan presei cena traka,

Pasūtī�u, - �ampa saka,

-Avīzi, kas aizdzen �āvas.

NC lasa pat uz lāvas!

- Neatkarīgā mūs stutē,

Ūdens nesmeļas lai mutē,

-Trini pārliecina Ādams,

Ķe�ā gra�us grabinādams.

Pats maestro Zaķakāja Bilst:

- Ja NC pietrūkst mājā,

Pietrūkst sabiedrības smalkas,

Nevar remdēt mākslas alkas.

Un pat bankrotējis

Knābis Atzīst, atlikumu grābis:

- NC uzlabo man dū�u.

Drīz es atkal bagāts kļū�u!

NC tīkotāju pūlī

Redzam, protams, arī Jūli.

Kad mēs salsim salā stiprā,

Varbūt sauļosies viņ� Kiprā?

.

Tie, kas �odien neprot laupīt,

Lai ar skubu mācās taupīt.

Ja ir grūti savilkt galus,

Apgaismei var lietot skalus.

Kas tur raud, ka zobi klabot?

To var zibenīgi labot.

Latvijā vēl turas �uguns,

Nav vēl izdzisusi uguns.

Vectēvs, pārdzīvojis krīzes,

Atceras, kā pinis vīzes,

Kad mēs bijām vēl zem cara.

Skatiet, jaunie, kā to dara!

Namamātei, kas nav glupa,

Pat no cirvja sanāk zupa.

Sauja grūbu, picka tauku,

Dieviņ, kas par smar�u jauku!

�igāns zirgu badināja,

Ilgi neēst radināja.

Zirgam maksāja tas dārgi.

Mēs gan neesam tik vārgi!

.

Katrs kompartijas jefiņ�,

Nieka sekretārs vai �efiņ�

Skrēja ālēties ar bisi,

Kad mēs biedri bijām visi.

Tagad kungi me�ā siro.

Bet vai zvēri viņus �ķiro?

Zvēri dusmīgi kā senāk,

Padoties pat prātā nenāk

Kuilis laikam badains bijis,

�ampas sviestmaizītes rijis,

It kā prasa, muti verot,

Ko �is tādu saldu dzerot?

Fināls tāds nudien nav gaidīts.

Stiprs Royal's neat�ķaidīts,

Ja jau gā� no kātiem zvēru.

Ļaudis dzeriet to ar mēru!

Draugi slavē �ampas lomu:

�ito ģeniālo domu!

Turpmāk ņem�ot līdzi visi

Rojalspirtu, nevis bisi.

�.

Nevar saprast ļau�u prāti,

Kas tie ir - sertifikāti?

Pilnvērtīga nauda makā,

Vai vēl tikai naudas smaka?

Vieni atdod tos par gra�iem,

Citi saka - derēs pa�iem,

Dzīvokļus un zemi gū�ot,

Baigie bagātnieki kļū�ot.

Runcis pārsteidz Grietastanti:

Kāds tam astē sējis banti.

Bantē rakstīts akurāti:

�Kaķī�a sertifikāti�.

Grieta lapai uzmet skatu:

- Mīļo dieviņ, tūksto� latu!

-Skaidrs, protams, abiem Zaķiem:

Tāda naudiņa priek� kaķiem.

Bērns, kas runcim banti sējis,

Blē�u domu uzminējis:

Izspēlēt ar tautu triku,

Solīt daudz, bet iedot �iku.

.

Ir gan laiks! No vienas vietas

Notiek brīnumainas lietas:

�ekas maisos sastūķētie,

Visi izrādās ir svētie!

Godavīrs ar zagli cīnās.

Vai tad tur nav jānobrīnās:

Pulgo nevis to, kas spēris,

Bet gan to, kas blēdi ķēris.

Robe�sargam redze spo�a,

Dzirde teicama un o�a.

Ta�u �ūksnis papīriņu

Pēk�ņi hipnotizē viņu.

Ministrs sev pili cēlis.

Katra nagla, katrs dēlis

Pirkts no pa�a algas tika.

Vai tad tā nav fantastika?

Nu un beidzot jāpabrīnās,

Kā tie vecī�i vēl cīnās,

Iztiekot ar nieka gra�iem?

Tas ir brīnums viņiem pa�iem!

.

Trīne vīru rāj un baksta,

Deklarāciju lai raksta.

Savu labumu jau gū�ot,

Varbūt siltums lētāks bū�ot.

Liela rinda durvīm priek�ā.

Cumlaks visus sauk�ot iek�ā.

Ādamam trīc rokā lapa:

- Man tak likās, ka viņ� kapā.

Brīnās Cumlaks, mapi �ķīris:

- Kas jums teica, ka es miris?

Mūsu suga nemirstīga,

Cumlaku ir pilna Rīga.

Ādamam nu jāpierāda,

Ka neviens to neapgādā,

Ka neko viņ� nepiepelna

Un ka viņam nav ne velna.

Cumlaks apmierināts smaida:

- Viņi palīdzību gaida!

Paskraidīs un liksies mierā,

Dabūs caurumus no siera.

.

Zampiene, kā parasts, gaudās:

- Grūti laiki, maz tās naudas�

Tedis uzstāja: - Es precos.

Kāzas būs kā laikos vecos!

Kāzas tie�ām lepnas bija,

Viesi gardas mantas rija,

Sauca rūgts! un glāzes tvēra,

Jaunam pārim laimes dzēra.

Vecenes, kas visu zina,

Kāzu dienā mēles trina:

- Līgava ar vēderiņu,

Ka tik neparautu viņu.

�oreiz viņas notrāpīja.

Tie�i kāzu naktī bija

Jāsauc ātrā. Steigā lielā

Iegriezās tā Miera ielā.

Viesi atkal glāzes tvēra

Un par troņmantnieku dzēra.

- Viņ� no Zampām, būs pēc manis,

-Teica �ampa, - lai ir �anis!

.

Lai nu kā ir �ogad bijis,

Katrs drusku ietaupījis.

Katrs, Ziemassvētku gaidās,

Mazlietiņ ar naudu svaidās.

Tirgotājiem lielā pļauja:

Spēj tik latus skaitīt saujā!

Var ar Ziemassvētku veci

Aizlaist neejo�u preci.

Jauki iedegt sveces dakti,

Klusi dungot Svēto nakti,

Pajūsmot par to, kas sili

Izvēlējās, nevis pili.

Tie, kam galdā la�i, zu�i,

Ari drusku atmaigu�i.

Sērdienī�iem gra�us ziedos.

(Dievs par to tiem grēkus piedos.)

Bērni dziedās balsī saldā:

- Ienaids rimis, miers lai valda..

Vai nu rūp tiem kāda manta?

Ka tik banāni un fanta!

.

Svins krīt �urkstot ūdens traukā.

Visiem noskaņa ir jauka,

Palūkosim, ko kur� lējis,

Vēlējies un izzīlējis?

- Lējums izskatās pēc maka.

Varbūt kungi, - Ādams saka,

-Pensijai ko pieliks klātu?

Dievs, dod Gailim labu prātu!

Grieta klusi lolo domu

Redzēt Parīzi un Romu.

Kori, ko maestro vada,

Visur gaidīs jaunā gadā.

Troņmantnieku mājās vedis,

Svinu kausē arī Tedis:

- Cūka! Tātad cūkas laime.

Zels un kuplos �ampu saime.

Artavs nav sev laimi lējis.

Laimīgs viņ�, ka gardi smējis.

Bērziņ� uzsāk: - Tur es dzēru�

-Viss ir labs, kas ir ar mēru.

Valdis Artavs un Gunārs Bērziņ� Esam Eiropā līdz kaklam Karikatūras

Vāku mākslinieciski noformēja - Indulis Martinsons.

Tehniskā redaktore Ilona Flugina.

Korektore Elga Rūberga.

Datorā tekstu ierakstīja Regīna Reķe.

Maketēja Anita Krūze, Antra Balka.

Parakstīta iespie�anai l.XII 94. Ofseta papīrs. Balt Stone Sen/garnitūra. Ofsetiespiedums. 3 loksnes. Metiens 20 000 eks. Līgumcena. Izdevēja SIA NC LV-1081, Rīgā, Balasta dambī 3. Licence 0053. Iespiesta a/s Preses nams tipogrāfijā LV-1081, Rīgā, Balasta dambī 3. Pasūt. Nr.1438.