VALDIS ARTAVS

TIEM KAS netaisās uz �u�u

�

TIEM,KAS netaisās uz �u�u

*

��� Inflācija, inflācija! �

Varasvīri kori dzied.

��� Jāsāk taupīt, jāsāk taupīt,

Cie�āk jostas pievelciet!

Viss būs dārgāks, viss būs dārgāks,

Maize dārgāka un piens,

Un uz algas pielikumu

Lai pat necer vairs neviens.

Tautas kalpi, jūtot raizi,

Pusbadā uz sēdēm ies.

Lei�kalns grauzīs sausu maizi,

Kalvīt's svarā kritīsies.

Nu tik brīnumi būs zili!

Kas par to, ka bikses krīt,

Celsim lepnu Gaismas pili,

Pietiek tumsā velnu dzīt!

Man tos priekus nebaudīt

Vienam otram apvaicājos,

Lūdzu padomu lai dod:

Kurā partijā lai stājos,

Lai var labi padzīvot?

Gribu kļūt par deputātu,

Būs man naudiņa un rangs.

Tur jau nevajagot prātu,

Ka tik dibens būtu brangs.

Ļaudis teica: � Iekams lemt,

Mēģini pēc kārtas ņemt!

Protams, iesāku ar Pirmo.

"Vīrs un vārds" �iem sauklis cēls.

Svētais gars ir viņiem Slesers,

Peters tēvs un Peters dēls.

Tādai Trīsvienībai klāt

Būtu neērti man stāt.

Tautas partija, cik redzams,

Arī man nav medus pods.

Nenopērkami �ie esot.

Tautas gods ir viņu gods.

Kur tik celi saukļi skan,

Skaidrs � nav ko darīt man.

Atliek tie, kas nepadodas,

Un vēl tie, kas ar un slauc.

Ta�u pēk�ņi �aubas rodas,

Vai man spēka būs tik daudz?

Labāk sievai padoties

Un pa druskai badoties.

Tā nu tagad skaidri manu,

Saeimā man neiekļūt.

Tikai godīgie un cēlie,

Un vēl dro�ie tur var būt!

(Dziesmiņa divām balsīm)

��� Cik �odien maksā deputāts?

��� Ne visai daudz, ak vai!

��� Tad pārītis būs jāpaņem.

��� Davai, davai, davai!

��� Tas viens pie jūras zemīti

Mums izgādās, ak vai!

��� Bet otrs lobēs Saeimā.

Davai, davai, davai!

��� Tik jāuzzin', vai naudiņu

Tie ņems no mums, ak vai?

��� Par to pat lieki �aubīties,

Davai, davai, davai!

��� Ka tikai KNABs to neizo�

Un mēdiji, ak vai!

��� Nekāda riska, esi dro�s,

Davai, davai, davai!

��� Ik partija �ķiet savāda,

Ar kuru sākt, ak vai?

��� Bet apetīte vienāda,

Davai, davai, davai!

� Un vēl mums būtu jāuzdzied

Par morāli, ak vai!

� Lai morāle uz poda iet,

Davai, davai, davai!

Pie dziedājums:

Lustīgi dzīvojam,

Rai rīdi rā,

Visu pērkam, pārdodam,

Ha, ha, ha, ha, ha.

Jāprot sevi reklamet

Katrā valstī ir kas savs:

Anglijā daudz sugas suņu.

Mums ir viena zila govs

Un simttūksto� zildeguņu.

Itālie�i picas ēd,

Fran�i var�u kājas bauda,

Un, pa starpām uzdzerot,

�ampanie�a korķus �auda.

Ta�u mūsu rūgu�piens,

Ja tam klāt vēl zirņus maisa,

Pasaulē visgardākais

Un bez korķiem trok�ņus taisa.

Vācu alus desiņām

�a�liku mēs pretī liekam. �

Latvju ēdiens tautiskais

Visu fein�mekeru priekam!

Latvija kā brīnums zils

Tirgū iet ar savu preci:

Meitenes un jūgendstils �

Baudiet jauni, baudiet veci!

Naivie ārzemnieki lasa,

Nezinot, ka rāpojam,

Tiklīdz Brisele ko prasa.

Stendzenieks prot reklamēt.

Nauda netiks mesta vējā.

Viņ� tak Pirmo partiju

Vēlētājiem iesmērēja.

(Veltījums visiem, kas nepiedalījās

referendumā)

Nekur nav tik labi kā gultā,

Zem pūkainas segas turklāt,

Kad nevajag rauties tev darbā

Un nevar neviens tevi rāt.

Nekur nav tik labi kā gultā,

Kad novilktas kurpes, kas spie�,

Un neuztrauc tevi ne cenas,

Ne tas, ko tur Saeimā sprie�.

Nekur nav tik labi kā gultā,

Kad siltums un miers tevi skauj

Un domā tu, laizdamies miegā:

� Lai velns visu pasauli rauj!

Nekur nav tik labi kā gultā,

Kad vari pa sapņiem tu klīst,

Un, protams, ka būtu vēl labāk,

Ja nebūtu jāceļas mīzt�

Digitāla gaisma ausa,

Virtuāla saule lec.

Bērnus datorspēles maitā,

Pieaugu�os internets.

Mīl vai nemīl? � ziediņ� teica,

Kad reiz meita plūca to.

Tagad nabadzīte mokās,

Spaidot savu mobilo.

Jaunie neprecas, bet gultā

Raujas tā, ka ceļas tvaiks.

Brūtēm esot pagarināts

Izmēģinājuma laiks.

Bārenī�i, bārenī�i

Tik uz kakla valstij krīt�

Bārenī�u taisītājus

Vajadzētu izrūnīt!

Tur, kur galvā mode valda,

Prātiņ� paiet maliņā.

Kniede lūpā, kniede vaigā,

Kniede vēdergaliņā.

Repo, rcpo repotāji�

Ko �ie pierepo? Nekā.

Pārspēj visus repotājus

Repotāji Saeimā.

(Mūsdienu pasaka)

Teiksmainajā Ventiņlendā,

Naudas sarausis ka biezs,

Dzīvo mērkaķītis Lembijs.

Viņ� tur valdnieks ir un Die's.

Lembijs valkā platu hūti,

Lai vēl glaunāks liktos mums.

Visi Ventiņlendas d�ungļi

Viņa privātīpa�ums.

��� Paklau, tu ar lielo hūti! �

Lauva teica Lembijam,

��� Mums ar ganībām ir grūti,

Atdod pļavu Bembijam.

��� Stulbais tēviņ�! � brēca Lembij

Viņ� vēl mani apcelt sāks!

Kā lai zinu es, vai Bembijs

Vai kāds cits pie manis nāks?

��� Kā bez skaidras pavadzīmes

Tādas lietas kārtot var?

Viņ� var būt no Disnejlendas

Un no �uk�ulendas ar'! �

Tā nu Ventiņlcndā Bembijs

Nav vēl ielaists ganīties.

Mazais mērkaķītis Lembijs

Nebeidz brēkt un gānīties:

� Kas man lauva? Man nav grūti

Pa�u Lauvu pārmācīt! �

Redzot d�ungļos lielo hūti,

Nemēģiniet jokus dzīt!

(2006)

�lāgeru mums top bez skaita.

�ermuļi pa kauliem skrien!

Katrs auns un katra aita

Blēt pie mikrofona lien.

Puisim d�insi vienās driskās,

Jau vai mantas cauri'spīd.

��� Vai tev suns ir klupis ciskās?

��� Tāda mode, onkulīt!

Meitas rāda plikas nabas:

���� Lūdzu, skatieties, nav �ēl! �

Var jau būt, ka da�a laba

Rādīs kaut ko zemāk vēl.

�odien vientuļajām mātēm

Statistikā milzīgs svars.

Tā, lūk, iet, kad bērnus taisa

Nevis vīrs, bet svētais gars.

Vēl jau tum�a mūsu tauta,

Gejiem mēslus virsū gā�.

Vai jums, muļķi, nav vienalga,

Kas kam bā� un kur ko bā�?

Olas dārgākas drīz bū�ot.

Lai simt latu maksā tās!

Stulbeņi tās pa�i ēdīs,

Nevis gejus apmētās.

(Variācija par populāras dziesmas tēmu)

Par to, ka cenas kāpj

un pat nedomā stāt,

Par to, ka aldziņām

tikai gra�us met klāt,

Par to, ka partijas

tikai solīt prot,

Par to, ka atņems rīt

to, ko �odien mums dod.

Raudāja māte, raudāja meita,

raudāja sivēns aizgaldā.

Raudāja māte, raudāja meita,

jēgas nekādas tik un tā.

Par to, ka blē�iem tiek

tikai nosacīts sods,

Par to, ka nozagtais

netiek atpakaļ dots,

Par to, ka partijas

tikai solīt prot,

Par to, ka atņems rīt

to, ko �odien mums dod.

Par to, ka vēderus

stingrāk nāksies mums jozt,

Par to, ka zemniekam

banka bikses velk nost,

Par to, ka partijas

tikai solīt prot,

Par to, ka atņems rīt

to, ko �odien mums dod.

.

Kad tiks iz�ķirts galu galā

Maisu liktcn's bēdīgais?

Tad, kad beidzot atdos galus

�ekas aģents pēdīgais.

� Dieviņ, ko mēs ievēlējām!

Daudzi, matus plē�ot, sauc.

Domāju, ka plikpaurainie

Kļūdīju�ies tikpat daudz.

La�a kundze acis bola.

Ai, kā tās sāk vizēt!

La�a kungs tai rīt jau sola

Jūru privatizēt.

"50 procentu atlaides!"

Reklāmām pilna Rīga.

Bet baznīcā grēku atlaide

Simtprocentīga.

Pēteris, uz zirga jā�us,

Dusmās sprāgst vai pu�u,

It kā teikdams: � Nu maķ va�u

Zanogu i v du�u!

Teātris nav, mīļie draugi,

Vecu mantu bodele.

Lā�plēsis būs tagad biezais,

Spīdola būs modele.

� Rokas nost no krievu skolām! �

Mazie demonstranti brēc.

Halo, Pliner un Cilevi�,

Vai tas jums nav adresēts?

Tā lūk iet, kad Saeimā

Ielai� Svēto garu.

Gars, par velnu pārvērties,

Cīņu sāk par varu.

Klauni rādīs meistartrikus,

Zvēri rēks un zobus ņirgs�

Ta�u mūsu politiķus

Nez vai pārspēs Rīgas cirks.

���� Ļaujiet legāli mums strādāt! �

Prostitūtas kori sauc.

���� Kāpēc tautas deputātiem

Atļauts tas, kas mums nav ļauts?

Brīvas zemes mums cik uziet.

Apstrādāt to nav vairs vērts.

Mācies, zemniek, spēlēt golfu,

Bumbiņas un nūju pērc!

Laksa Lembergam klūp krāgā,

Krūmiņ� melnās dusmās tūkst�

Ej nu iz�ķir, ko kur� zaga,

Kuram vairāk naftas trūkst?

Kas tā "saprātīgā peļņa"?

Vienam miljons, otram lats?

Kāpēc es par savu darbu

Algu nenosaku pats?

Godavīri gaismu sauca.

Nezināja tie, ka drīz

Vieni gavilēs �ai gaismā,

Citi valsti izlaupīs.

�odien cilvēkam ir jābūt

Dumjākam par telēnu,

Lai viņ� tie�ām nezinātu

It neko par Helēnu.

Gan ar drosmi, gan ar daili

Spēj tā visus valdzināt.

Raiņa Spīdola �ai ziņā

Demakovai nestāv klāt.

Gaismas pilij pirmo pāli

Viņa pa�rocīgi dzīs.

AB dambī koncertzāli,

Lien vai nelien, iebāzīs.

Māksla metīs augstu vilni,

Galvās vējos vējiņ� svaigs,

Muzeji būs ļau�u pilni,

Lielveikalos tuk�ums baigs.

"Es kā ministre�" �os vārdus

Demakova lieto daudz,

Lai ar sētnieci kaut kādu

Dieva dēļ to nesajauc!

Mainās viss zem saules diska,

Vai tas patīk mums vai ne,

Kultūra kļūst hēlēniska.

(Ne jau grieķu izpratnē!)

(Jaunas variācijas)

Kas tikai nenotiek �ai valstī!

Nu pēk�ņi attapāmies mēs,

Ka medicīna korumpēta

Un iestigusi aploksnēs.

Bet ja nu pa�i slimi kļūsim,

(Kaut labāk būtu neslimot),

Nez vai tik apzinīgi būsim

Un nedosim, kam vajag dot?

Kas tikai nenotiek �ai valstī!

Neviens vairs negrib palikt vecs

Zūd krunkas vecenī�u sejās

Un kraķi jaunas meitas prec.

Kāds ārsts jau rājis dāmu kādu:

� Ko vēl no manis gribat jūs?

Uz vēdera ja savilkt ādu,

Zem zoda jums jau bārda būs!

Kas tikai nenotiek �ai valstī!

Gan dzimstība ik gadu rūk,

Gan vairāk �ķiras nekā precas

Un vecāki no bērniem mūk�

Vai tie�ām izmirs tauta mana

Un nebūtības dzelmē grims?

Ne velna! Ir vēl klonē�ana,

Un latvie�i vēl kolbās dzims!

(Paula Krogus dziesmiņas meldiņā)

Lai tautas kalpiem gods un slava!

Tak ne jau pa�labums tiem rūp.

No baigās slodzes darbā savā

Tiem bikses dilst un pauri kūp.

Starp viņiem nav neviena vīra,

Kam kādreiz aptraipīts ir gods,

Un viņu sirdsapziņa tīra

Kā tikko skalots klozetpods.

Un tiesne�iem lai arī slava!

Tiem alla� likums bijis svēts.

Neviens uz ķepas ņēmis nava,

Bet ja kas ņemts, tad joka pēc.

Un, protams, muitniekiem lai slava,

Kas veikli kontrabandu ķer!

Ja arī izmūk kāda krava,

Tad tāpēc vien, ka zibens sper.

Un, beidzot, policistiem slava,

Kam rokā zizlis bargi zib!

Pat muļķa teļ�, kas ganās pļavā,

Var viegli saprast, ko tie grib.

Kad es jauno dzeju lasu,

�ķiet, ka sāku drusku jukt.

Jauno mūziku kad klausos,

Gribas prom no zāles mukt.

Kur nav sakarīgas domas,

Kāda dzeja tur var būt?

Kur vairs nedzird melodiju,

Kādu baudu tur var gūt?

Karavīru sargā kaska.

Bet, kad Dziesmu svētki būs,

Lai no Karlsona un Vaska

Mīļais Dieviņ� sargā mūs!

Ar to jauno koncertzāli

Jokus pieredzēsim mēs,

Kad pa Daugavu uz jūru

Balalaikas aizpeldēs.

Estrāde ar kompaktdiskiem

Pievilina, ķērc un brēc:

Albums vārnai, albums vistai,

Albums vardei tira�ēts.

Saskatījies seriālu,

Esmu sācis puļķus drāzt.

Ja no krūtīm izsprāgs tapa,

Būs vismaz ko vietā bāzt.

Reiz buldurējām krieviski,

Nu angļu vārdi modē.

Daudz smalkāk sacīt second hand,

Un nevis lupatbode.

Un vai nav skaistāk arīdzan,

Kad paziņām tu klāsti:

� Hotdogi baigi gar�o man! �

Jo cīsiņi skan prasti.

Mēs fryed chikens uzko�am,

Un nevis ceptus cāļus.

Mēs sparklinpļ water uzdzeram,

Un nevis minerālus.

Kad bullis pļavā lec uz govs

Un gaisā astes vijas,

Mēs līksmi saucam: � Seksa �ovs!

Kā Playboy fantāzijās!

Partiju mums savairojies

Tā kā mu�u mēslainē.

Ej nu tagad izdibini

Kurai ticēt, kurai ne.

Arī Piebalgā jau esot

Partija, kam reitings augsts.

Ķencis tai par runasvīru,

Goda priek�sēdētājs �vauksts.

Piebaldzēni alu darot,

Kautu cūku plaucējot

Un no prieka danci lecot,

Tikai kules traucējot.

.

Nu, kai tu tī dzeivoj, Onton,

Sēņu un myglas solā?

Es te ar myusu bārnim

Navaru tikt vairs golā.

Puika jau dzer un peipej,

Moceitīs �am par gryutu.

A mcitine guļ ar draugu,

It kai pracāti byutu.

Paļdis, ka syuti naudu

Un pa ratam vēļ zvoni.

Paļdis Dīvām, ka pasaulē

Ir taidi �ampinjoni!

Vīnu lyudzu tev, Onton,

Namet uz cytom aci.

Cytai�i brauk�u pi tevis

Un saceļ�u Ielu traci.

Apgrīs�u kojom gaisā

Vysu tū īru solu,

Tu un tova brvute �

Obi dabosit golu!

Nu tod ardīvu, Onton,

Najem ļaunā, kū soku.

Brauc, cik viņ drei�i vari,

Mojos ar pylnu moku!

Mīlā Geleite tova,

skumdoma Pu�mocovā

Hau du ju du, mai bjūti?

Ilgas pēc tevis jūtu!

Redzi, es jau pa druskai

Angliski murmuļot prūtu.

Bjūti nūzeimej skaista,

Ar taidim kai tovi byudim.

A �ampinjoni aug �ķiuņūs

Uz tryudim un zyrga syudim.

Cauru dīnu jūs losu,

Nav dīz cik solda smoka.

Bet, ja samoksoj labi,

Nauda nasmird, kai soka..

Es te uz ēs�onas taupu, �

Dorga iztykas paika,

Tai ka jimtīs ar seksu

Nav ni spāka, ni laika.

Dālam soki, ka gudreibu

Es jam ar mītu dzei�u.

A meitas bryvgonu, mudaku,

Atbraucis izrūnei�u.

Nu jau vēstulē byu�u

Tev es pastostējs vysu.

�au, gudbai, muna mīļo!

Sajem nu manis kisu!

Ontons Īrijas solā,

po�ā pasauļa pjolā

Kaidu kisu tu syuti?

Es kai sīvīte prosta

Par tū paceņu tovu

Vakar vaicoju postā.

Postnīki nūlyktovā

Porkrove pakas vysas,

Skatējos vairokas reizes �

Nav maņ nikaidas kisas!

Posta prik�neica ryuce:

� Duraku dēļ te tra�i! �

A vīna krīvīte breinējos:

Voi ta var syuteit ka�i?

Beistūs, ka tu tur esi

Porsaēds �ampinjonu.

Nūteikti aizej pi ārsta!

Gaidei�o tovu zvonu.

Geļa

Porprotums myusu storpā,

Muna mīļo, ir sods

Topēc, ka angļu volūdu

Tu nimoz nesamocīs.

Kisa ir solda bu�a,

Tu tok maņ esi kreizi.

Palīc vasaļa, mīļo!

Zvanei�u cytu reizi.

Skotos vordncicā Geļa,

Kū tod vordneica soka?

Tū, ka angļu volūdā

Kreizi nūzeimej troka.

(2006)

Jau agri atmiņā man gūla

No abiem galiem lasāms joks,

Ka alus arī ira sula

Un vesels tas, kas sulu lok.

Ar prieku saldo sulu baudu.

Lai mū�am slavēts mie�a grauds!

Daudz bēdu pasaulē un gaudu,

Bet prieka nav nemaz tik daudz.

Kad atkal ceļu alus kausu,

Kā cilvēks jūtos, nevis prauls.

Es dzīvot netaisos pa sauso

Tik tāpēc vien, ka nedzer Pauls.

Lai skauģi pareģo man galu,

Lai kraukļi, cik tik uziet, ķērc,

Es alla� saucu, dzerot alu:

� Ir dzīvot vērts! Ir mīlēt vērts!

Kamēr mie�i vēl augs,

Mucā virpuļos raugs,

Kokā apinis kāps,

Man slāps, man slāps!

(Pilsētas 800gadu jubilejā)

Ja tu esi kurpes plēsis,

Ceļu izstaigādams daudz,

Zini, draugs, ka arī Cēsis

Tevi viesmīlīgi sauc.

Te, kur Gauja plūst netālu,

Sena pils kā teiksma stāv.

Te vēl brūvē tādu alu,

Kāda citur, protams, nav.

Kā dzintars putām klāts

Ir Cēsu alutiņ�.

Ar mīlu darināts,

Kā mīla salds ir viņ�.

Kā dzintars putām klāts

Ir Cēsu alutiņ�.

Ar mīlu darināts,

Kā mīla stiprs viņ�.

Vāci, krievi juku jukām

�urpu mēdza bariem nākt,

Gan pēc cēsiniecēm smukām,

Gan to gardo alu lakt.

Bet vai kāda sve�a vara

Nomākt cēsiniekus var?

Te, kur tādu alu dara,

Mū�am dzīvs ir kaujas gars!

Blaumanis reiz pajokoja:

Kad jau atkal pavasaris?

Tad, kad divi pāri cimdu

Ziemas darbos novalkāti.

Tagad klāt ir pavasaris,

Kad skrien divi simti vīru

Kūlu dzēst, ko dedzinājis

Laukmalā viens idiotiņ�.

Ja pie durvīm klauvē Nāve,

Nesteidzies tās atdarīt.

Saki, nav neviena mājās

Un ka nebūs ari rīt.

���� Kas tur runā? � jautās Nāve.

Atbildi, lai labi dzird:

���� Runā Rīga! Vienmēr pirmais.

Ta�u ne jau pirmais mirt.

Betlēmes zvaigzne pār kūtiņu spīd,

Jāzeps ar ganiņiem jokus sāk dzīt:

Skat, kāda gaisma, kaut vakars jau vēls!

Gaidījām meiteni, piedzima dēls.

Nesaprotu, ko tie ļaudis

Var par nabadzību rūkt.

Ja ar ma�īnu var braukāt,

Kā var maizei naudas trūkt?

Ja var to�kā �ņabi nopirkt,

Vai tad pienam nepietiek?

Ja pa mobilo var pļāpāt,

Kāpēc īrei neatliek?

Ir jau, protams, nabadziņi,

Kuriem var it visa trūkt.

Tikai dīvaini, ka viņi

�odien mēdz vismazāk rūkt.

Ulmanis un Rainis

Apgriezties var zārkā,

Dzirdot to, kas �odien

Darās Me�aparkā:

Bezkaunīgi meli,

Liekulības varza�

Blē�u rokas stiepjas

Jau pēc Saules dārza.

Kāpēc Rīgas bērniem

Tīkot svaiga gaisa?

Lai pie Ķī�ezera

Kungi villas taisa.

Sakopta būs vide,

Nokrāsoti �ogi,

Neklaiņos gar krastu

�ādi tādi �mogi.

Mazajiem tak Rīgā

Iespējas ir lielas

Audzēt puķes podos,

Spēlēties uz ielas.

Ezerā tak pelde

Bīstama no tiesas!

Bērneļi var peļķēs

Atsvaidzināt miesas.

Neraudāsim, mīļie,

Saules dārzu bedot!

Partijām par paldies

Ziedojumus nedod.

Domāja KNABs, ka no blē�iem mūs glābs,

Te tev nu bija � glābāt!

Aizmirsa KNABs, nabaga KNABs,

Ka ne jau visus var knābāt.

Mazos - jā gan, tālu lai skan:

� Redz, kā tos nelie�us ravē! �

Lielos, ak vai � labāk nu lai

Cildina, cienī un slavē.

Lielajiem balsts � likums un valsts,

Tāpēc ka lielie te valda.

Domāja KNABs, ka no blē�iem mūs glābs,

Diem�ēl nav lielāka malda.

*

Izklausas man � rekviems skan,

Simtbalsīgs koris to skanda.

Aplausi �alc, melns paliek balts,

Gavilē nelie�u banda.

(2007)

Tālā hotentotu zemē

Esot vērtīgs paradums,

Kuru iespējami ātrāk

Būtu jāievie� pie mums:

Vecī�iem liek rāpties kokā,

Tad mēdz koku sakratīt,

Pārbaudot, vai vecais turas,

Vai kā ābols zemē krīt.

Nokritu�o �miedz uz vietas.

(Tādam pensiju vēl dot!)

Hotentoti tādā veidā

Kaudzēm naudas ietaupot.

Neuztveriet to kā joku.

Vērtīgs paradums ir tas,

Tur, kur ve�u daudz un koku,

Bet tās naudiņas par maz.

.

Paskat. Jau uz �etrām turas!

Smar�īgas pat viņa �urās.

Darbs riebjas, miegs ir varen ciets,

No rītiem kājustarpī miets.

Sirds nevelk, kājas knapi tur

Un dibens gaisu nesatur.

Kas mums vairs dzīvē atliek,

Kad esam veci un slimi?

Poliklīnika, aptieka, televizors un "Rimi".

.

Sapulcējās �akāļi

Tum�ā me�ā klusi

Un par savu karali

Izraudzījās trusi.

Kāpēc tie�i garausi,

Bet ne Lauvu tēti?

Tāpēc, lai var �akāļi

Laupīt netraucēti.

Gau�as Antiņ� nabadziņ�,

Piepūlēdams prātu:

� Kad būs gatavs Stikla kalns,

Lai es tajā jātu?

Stikla kalns sāks �ilbināt

Visus tuvi tāli,

Kad reiz izbeigs tautu jāt

Tavi lielie brāļi!

Augstlēk�anā sacen�as

Maize, Piens un Gaļa.

Jauniem cenu rekordiem

Ļauta pilna vaļa.

Augstāk ceļas latiņa,

Liels ir lauru vākums.

Paturēsim prātiņā,

Ka tas ir tikai sākums.

Sadomāja zaķī�i

Darbiņu sev gādāt.

Ie�ot vilku bariņā

Me�a valdē strādāt.

Zaķiem labi nodomi,

Zaķiem labi vārdi�

Smīn un klusē pelē�i,

Laizīdamies gardi.

Me�a televīziju

Me�a cūkas skatās.

Dzīvo viņas cūciski,

Uzvedas tāpatās.

Dzenis, kokā tupēdams,

Smejas, knābim klabot:

��� Te 100 gramu kultūras

Nez vai spēs ko labot!

Vecim bija mobilais

Un ne gra�a plika.

Pēk�ņi Zelta zivtiņa

Ve�a tīklā tika.

Diem�ēl nekļūst mazāki

Ve�a makā robi.

Izrādās, tai zivtiņai

Haizivs zobi.

���� Pērciet atstarotājus! �

zaķiem saka vilki.

��� Cilvēki, tos lietojot,

dzīvo ļoti ilgi.

Zaķi vilku padomu

pārdomā bez steigas:

���� Ja mums ļipas spīdēt sāks,

tās būs mūsu beigas!

Bij' reiz dakter's Aikāsāp,

Diem�ēl nav vairs tādu.

�odien slimiem zvēriņiem

Ārsti dīrā ādu.

Honorāri aug un aug

Pāri katram mēram.

Novēlēsim neslimot

Pat ļaunākajam zvēram!

� Kas tad notiek Latvijā? �

Cūku fermā kādā

Jānis Domburs pusnaktī

Diskusiju vada.

Cūkām ļau�u bū�anas

Izprast visai grūti.

Tādu lielu cūcību

Nav pat cūku kūtī.

Risinājums būs!

� Ja vien grib, tad visu var

Rīgas Dome lielās.

Drīz jau sāk�ot likvidēt

Korķus Rīgas ielās.

Lai tik pavingrināties

Domes vīriem ļaujot.

Jauno gadu sagaidot,

�ie jau korķus raujot.

Sveic jubilāru run�i

Trīs run�i kādā krogā

"Lai dzīvo Raimonds!" sauc,

Un sprie�, ka viņam gadu

Vēl nav nemaz tik daudz.

Ka, redzot, ko viņ� dara,

Tie skaitļi rūk un zūd.

Un tāda darba spara

Pat jauniem nemēdz būt.

Ir dziesmu mums ar kaudzi �

To labi zin' ikviens.

Priek� kaķiem raksta daudzi,

Par kaķiem � Raimonds viens.

Un pateicīgie run�i

Tam mīļu paldies teic,

Ceļ baldriāna kausus

Un atkal pildīt steidz!

No kroga mājup run�iem

Jau kājas greizi iet,

Jau pelītes tiem rādās

Un tie vēl skaļāk dzied.

Te pēk�ņi krīt no gaisa

Un baigi nogrāb kauls.

Un kas pie visa vainīgs-?

Nu, protams, Raimonds Pauls!

Savulaik dzejnieks Pēteris Jurciņ�

uzdāvināja man savu dzejoļu

krājumu "Vasaļa, muos, vasals,

brouļ!" Grāmatā daudz jauka

latgalie�u humora. Izrakstīju

da�us neparastākus vārdus:

Trūbys � taures.

Ļūbeit � mīlēt.

Grū�ys � bumbieri.

Lytkys � ciskas.

Zbani � alus kannas.

Caca � rotaļlieta.

Bubyns � bungas.

Zobs � vairogdziedzeris.

Un, lūk, kāds dzejolis man sanāca:

Es trūbys trūbeju,

Tevi es ļūbeju.

Ci�y, kai grū�ys

īt maņ pi dū�ys.

Lytkys, kai �bani

Kairynoj mani.

Tu muna caca,

Ko� esi vaca.

Bubynā sytu,

Nagrybu cytu.

Nakroti zobu,

Parodi nobu!

Tā kā da�i pedagogi un morālisti

"Pūt, vējiņi!" dēvē par dzērāj-

dziesmu, piedāvāju savu variantu.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,

Aizdzen mani Kurzemē!

Kurzemniece man solīja

Sav' meitiņu baltrocīt'.

Solīt sola, bet nedeva,

Teic man' traku braucējiņ'.

Teic man' traku braucējiņu,

Ceļa stabu lauzējiņ'.

Kuru stabu es nolauzu,

Kam es kaķi nobendēj'?

Pa�i stabi virsū skrēja,

Kaķi bēga ņaudēdam'.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,

Aizdzen mani Kurzemē,

Lai meitiņa laivā lēca,

Tēvam, mātei nezinot.

Mēs tevi atceramies, Eld�u,

Kad smar�o ievas Skultes pusē

Un ākstu karalis uz troņa,

Mūs sveicot, dziļdomīgi klusē.

Mēs tevi apbrīnojam, Ed�u,

Kā tu mūs uzjautrināt spēji,

Un, visiem dāvinādams smaidu,

Kā pats caur asarām tu smēji.

Mēs tevi atceramies, Ed�u,

Kā tur, kur liekulība valda,

Tu tautas dziesmu skuju svārkos

Sev vedi līdz pie dzīru galda.

Mēs tevi apbrīnojam, Ed�u,

Kā godā valodu tu cēli,

Kad mūsu ķiļķeni un klimpas

Jau sāka aizmirst latvju mēli.

Mēs tevi atceramies, Ed�u.

Nu kā var aizmirst Hugo Diegu,

Un pa�u bra�āko no run�iem,

Kas jauca kaķenītēm miegu?

Mēs tevi apbrīnojam, Ed�u,

Kā �ķiedi reiz tu vīra spēkus,

Un ticam, ka Dievs kungs tai saulē

Tev sen jau piedevis ir grēkus!

(Variācija par ukraiņu

tautas dziesmas tēmu)

Jūdziet, pui�i, zirgus vaļā,

Es jums vēlu labunakt'.

Pats es ie�u dārzā zaļā,

Ie�u dziļu aku rakt.

Raku, raku dziļu aku,

Nevar ārā izrāpties.

Skatos, mei�a stāv virs akas

Un bez biksītēm, ak die's!

��� Sniedz, meitiņa, spaini pretī,

Lai var ūdentiņu smelt!

��� Ko tu, pagāns, mani pētī? *

Kā nav kauna acis celt!

Nāk pie akas kazaks jaunais

Savu zirgu padzirdīt.

Sāk viņ� meņģēties ar mei�u,

Spainis man uz galvas krīt.

��� Tas par traku! � es �iem saku,

Lienu ārā knapi dzīvs.

�ie jau noņemas ar seksu,

Arī man kaut kas jau stīvs.

Televizors, televizors�

Pelēcīgās dzīves sāls.

Izniekots un nepamanīts

Paiet mū�s kā seriāls.

Ja tāds prieks reiz sen�iem būtu,

Tad es dro�i pasaku:

Nebūtu mums tautas dziesmu,

Mīklu, teiksmu, pasaku.

Kas gan Jāņos līgot ietu?

Kas gan ietu ķekatās?

Ik vakaru seriāli

Visiem būtu jāskatās.

Ko mēs mantojumā gūtu?

Ko mums sen�i dotu līdz?

Nez vai pāris cimdu būtu

Latvju rakstiem noadīts.

Ta�u progress paliek progress,

Kas gan apstrīdēt to ies!

Atņem ļaudīm seriālus �

Garlaicībā nobeigsies.

.

Skrien pa ielu Milda Pluk�a,

Nauda rokā, soma tuk�a.

Nosalusi zili zaļa,

Skatās, kur ir sviests vai gaļa.

Pretī kaimiņiene nesas �

Skārnī dodot lētās desas,

Lai tik skrienot, vēl jau esot!

Milda sāk uz skārni desot.

Svērājs vaiga sviedros raujas,

Tantiņas ar somām kaujas.

Tur, kur rinda iet bez steigas,

Katrai draudzībai ir beigas.

Tiklīdz pienāk Mildas rinda,

Beidzas jautrā svaru �ķinda.

Pūlī atskan baigie auri:

� Mēs bez desām! Prieki cauri!

Gastronomā vista kārna

Guļ kā nosprāgusi vārna.

Milda o�ņā to un cilā �

Kājas garas, miesa zila.

Pēk�ņi kāds to rauj no saujas.

Milda nedod, pretī kaujas.

��� Atdaj, dura, maja kura!

��� Ņiatdam, sama ti dura!

Apkārt saskrien nikna tauta,

Vista tiek uz daļām rauta,

Katrs kaut ko izplēst rauga,

Mildai paliek dējamsprauga.

Reiz kombainieris Jānis Stops

Bij' darbā apdzēries kā lops.

Viņ� me�a malā auzas pļāva,

Tad pēk�ņi grāvim pāri rāva,

Tik tikko neno�miedza teļu

Un sāka sētā novākt veļu;

Sit priek�sēdētājs galdā dūres:

� Nost �ito pļēguru no stūres! �

Bet Stops it mierīgs mājās guļ

Un skalo rīkli: buļ, buļ, buļ�

Kur pārliecības �im tik daudz?

Kādēļ nekas to neuztrauc?

Nav �oreiz atminējums grūts.

Lec, protams, dusmās sirds no krūts,

Ir priek�sēdētājs cilvēks ar',

Bet sakiet � kas lai pļauj un ar?

Un rītā viņ� pie Stopa brauc

Un laipni Stopu darbā sauc.

Un Stops to zin', ka viņu sauks,

Jo nevar palikt nekopts lauks,

Un atkal piedzēries viņ� brauks�

Bet citādi viņ� cilvēks jauks.

Vai nu netī�i, vai tī�i �

Nevar saprast, sit vai nost! �

Viss, ko dara a�gārnī�i,

A�gārns pa�os pamatos.

Taupa rubli � raud un �ņaugās,

Smej � kad simtnieks vējā iet.

Noklāj jumtu � atstāj spraugas,

Mūrē krāsni � dūmvads ciet.

Ja ir bedre ceļam priek�ā,

Gaidiet vien, ka aizbērs drīz!

Vienīgi, ja viņu priek�nieks

Tajā "Volgu" salauzīs,

Tad būs a�gārnī�i sprukās.

(Tādas ziepes, vai tu traks!)

Bedri aizraks, ieraus �ļuku,

Nu, un� blakus jaunu raks.

A�gārnī�iem gads no gada

Plāns ir alla� izpildīts.

Visas a�gārnības vada

Atbildīgais a�gārnīt's.

Reizēm pats viņ� kļūdas labo,

Reizēm citi labot sāk,

Bet, ja arī neizlabo,

Dzīvot var, jo alga nāk.

Kur gan rodas a�gārnī�i?

Kas gan tur un stutē tos �

Vai nu netī�i, vai tī�i?

Nevar saprast, sit vai nost!

�itā, zvēri, dzīvodami,

Kur mēs nokļūsim, ak die's?

Lācim būda sabrukusi,

Bebri saka � nospļauties!

Zaķu tēvam kuro reizi

Traktors grāvī apgāziēs�

Citi zaķi, arī greizi,

Dzer un saka � nospļauties!

Lapsa fermā cāļus paņem.

Vai nu �ī vēl maksāt ies!

Suns, kas sarga algu saņem,

Snau� un saka � nospļauties!

Vai kas lūst vai grūst, vai pelē,

Kas tev skries vai ausis slies!

Visiem tikai viens uz mēles,

To vien dzirdi � nospļauties!

Kam te morāli lai lasa?

Kam lai sūdzas, velns lai rauj?

Ko no kamieļa lai prasa,

Kas no dzim�anas jau spļauj?

Kā tas beigsies galu galā,

To zina tikai mīļais die's.

Ja ir miers un silta ala,

Man jau arī � nospļauties!

Ir iedegu�ās kaislības,

Ņem vistas jaunas saistības.

Ik dienu dē�ot divas olas,

Bet da�a trīs pat izdēt solās!

Zib pīļu pleznās spalvaskāti,

Tark� zosu kinoaparāti,

Kā nagla klāt jau �agata

Ar mikrofonu kabatā.

Tai gailis interviju sniedz

Un filmēties pie vistām diedz.

"Būs olas stipras mums un lielas,

Tik daudz, ka varēs bruģēt ielas.

Lai skauģi to sev liek aiz auss:

Tiks pārspēts afrikānis strauss!"

���� Kluks, kluks, urā! Lai vistām slava!

Sauc tītars apsveikumā savā.

��� Kad visi spēki kaujā sviesti,

Trīs olas dienā vēl nav griesti! �

Bet cāļi, lai gan nav tiem skolu,

Zin' precīzi, ka vienu olu

Var dienā izdēt viņu mamma

Un vairs ne grama.

(1976)

Es jums teik�u, mīļie draugi,

Tie�ām glābiņa vairs nav!

�orīt atnāku uz darbu �

Trīs ar hronometriem stāv.

��� Viena minūte par vēlu! �

Un uz mani baigi lūr.

Es �iem saku: � Vai tad �eitan

Starta laukums Baikonūrs?

Vai tad raķeti jau laidīs,

Sekundes jau skaitīt sāk?

Varbūt man kā kosmonautam

Skafandrā ir jāatnāk? �

Kādas gvaltes, kāda kņada,

Mani sodī�ot, ak die's!

��� Bet, kas bija Piektā gadā,

Tas jums, biedri, piemirsies?

Naudas sodi, strostē�ana,

Tā kā tagad akurāt,

Un pēc kāda laika, raugi,

Revolūcija bij' klāt! �

Skatos, kontrolieri �ukstas,

Kaut ko pārbiju�ies sprie�,

Nāk man klāt, lai mierinātu,

Atvainojas, roku spie��

Sāku strādāt. Te pēc brī�a

Sirēna un bremzes kauc.

Pametu pa logu aci �

Ātrā palīdzība brauc.

Ienāk dakter's, ne jau sīciņ�,

Tāds, kā boksā trenējies.

Stren�os �odien bū�ot mītiņ�,

Lai es braucot uzstāties.

��� Nē, � es saku, � darba laikā

Apkārt blandās tikai slaists.

Vediet tos, ar hronometriem,

Kas to raķeti grib laist!

Drīz pie mazmājiņas vaktēs

Cilvēkus, kam vēders �vaks. �

Dakters nopū�as un saka:

��� Nevar saprast, kur� te traks!

Rindā dzimu, rindā augu,

Rindā mū�u nodzīvoju.

Rindā gāju iepirkties,

Rindā pirtī mazgāties.

Man māmiņa iemācīja

To, ko visi bērni prot:

"Kas ir, lūdzu, pēdējais?

Sakiet, lūdzu, � ko te dod?"

Rindā man bārda auga,

Rindā man ūsas dīga,

Rindā sieva gadījās

Tāda traki valodīga.

Nevar viņu aizrunāt,

Nevar viņu aizdziedāt,

Ja būs rindu ieņēmusi,

Citus priek�ā nelaidīs!

Kas kaitēja nestāvēt,

Ja zināju, ka dabū�u.

Ja zināju � nedabū�u,

Tāpat vien pastāvēju.

Nav bez dziesmas dziedā�anas,

Nav bez rindas dzīvo�anas.

Rindā var vislabāk just:

Kamēr cilvēks dzīvs, viņ� kust!

(1968)

Gau�as maiznieks Tarakāns:

��� Atkal paaugstināts plāns! �

Katru rītu jāskrien kājām

Tam uz ceptuvi no mājām.

Darba apstākļi tik smagi,

Ka pat nagi svilst un ragi.

Toties Blusa dej un lec:

Darba būtībā nekāda,

Jāpamasē kādam āda,

Bet par to tai � spec, spec, spec.

Spec ēdnīca, spec dziednīca,

Spec frizieris, spec skroders,

Spec kūrorts Rīgas jūrmalā,

Kur Blusa taukus nodzen.

Nu spriediet: kāda velna pēc,

Par ko to Blusu lutina?

Par to, ka viņa augstāk lec?

Par to, ka citus kutina?

Laiks viņai būtu noprasīt:

��� Kādēļ tu gribi vairāk rīt?

Kas līdz ar visiem darbā lec,

Tam nedrīkst būt nekādu spec!

(1964)

Tūliņ jums, biedri, celsies katrs mats,

Pat tādiem, kam uz pakau�a nav matu.

Es stāstī�u, ko piedzīvoju pats,

Es lasī�u jums balādi par Blatu.

Man pa�am Blats nekad nav bijis rads.

Te kādu dienu redzu drūmu skatu:

Raud pārdevēji � esot miris Blats,

Neviens nekad vairs nesastap�ot Blatu!

Un tie�ām � kapos piemineklis plats

Un grezni ziedi, dabūti pa blatu,

Un zelta burtiem milzu uzraksts: "BLATS"

Bet vairāk it nekādu citu datu.

Es naktī ņēmu rokā lāpstu pats:

Kaut zārkā viņam uzmetī�u skatu!

Bet zārks bij' tuk�s, tur negulēja Blats.

Viņ� pat no nāves izbēdzis pa blatu!

Reiz bija laiks � tas briesmu laiks,

Bet nu jau sen tas pāri,

Kad vienās bailēs dzīvoja

Kāds blēdīgs �urku pāris.

Viņ� noliktavā strādāja

Pie cukura un miltiem,

Bet viņa rāvās ceptuvē

Pie pīrādziņiem siltiem.

Te "no�uvums", te "nobirums",

Te sverot maza "kļūda"�

Un to, kas pāri palika,

Pa kaktiem �urkas grūda.

*

Bet ko tā lielā manta dod,

Kas negodīgi krāta,

Ja nevari to izmantot,

Ja alla� restes prātā?

Un �urkas tā kā ubadzes

Pusnopluku�as klīda:

Ne kristālu, ne paklāju,

Vien cisu maiss uz grīdas.

Bet tad viss pēk�ņi grozījās

Reiz, kādā dienā jaukā.

Un nu vairs �urkas nebaidās

Vilkt salaupīto laukā.

Var blē�i priecāties un smiet,

Lai cik ir pilns tas vadzis:

Ja runcis noķēris nav ciet,

Vairs neskaitās, ka zadzis!

Bet ko viņ�, nabags, nosargās,

Ja �urkas malu malās

No galdiem ķer, no maisiem sper

Un savā starpā dalās.

Ja kāda �urka ķezā tiek,

Tad arī nav ne vainas.

Tās vietā citu �urku liek,

Un aina neizmainās.

Un atkal visas sper un dzer,

Un veikli vilto aktus�

Bet runcis ķepas noplāta:

� Lai ņemtu ciet, trūkst faktu!

Nu �urku pārim blēdīgam

Ir atraisītas rokas:

Pie Rīgas uzcelts grezns nams

Un somu pirts pie Slokas.

Par sagādnieku �urka likts

Un spriezdams pīpi ļurkā:

� Ir izredzes vēl augstāk tikt,

Mans draugs � vēl lielāks �urka!

Ir �urkām savs lukss "�igulis".

Kad viņas brauc tai kastē,

No priek�as zelta zobi viz,

Bet pakaļ velkas aste. .

Tā �odien daudzas �urkas brauc,

Ceļ vasarnīcas greznas,

Pa restorāniem tostus sauc

Un pasūta pat gleznas.

Es vienu gleznu redzēju:

Glauns �urka resnu punci

Ar sievu dodas pastaigā

Un ved pie saites runci.

Teofils Janovi�s Tupurāpa

Ir nopietns vadītājs, nevis pļāpa.

Viņ� pats savā kantorī neprāto daudz,

Bet visu, it visu saskaņot brauc:

Kad vistām uz laktas ir jāiet pie miera?

Cik caurumiem jābūt ir Holandes sierā?

Vai, ejot uz darbu un bu�ojot sievu,

Tai jāsaka mīļi "atā" vai "ardievu"?

Kam deguns kā vējrādis alla� ir jutīgs,

Tam pareizu nostāju ieņemt nav grūti.

Un Janovi�s parāda lieliskas spējas:

Ja priek�nieki smejas, tad Janovi�s smejas.

Ja priek�nieki raud, viņam acīs ir rasa.

Ja priek�niekiem niez, arī Janovi�s kasās.

Kad reiz savu darbīgo dzīvi viņ� beigs,

Viņ� klausuli nocels un sērīgi teiks:

� Es pūlētos vēl, bet tie spēki par knapiei

Vai atļausit nomirt un doties uz kapiem? -

Un klausule kritīs un atskanēs "kliks",

Un kolēģi zārkā to �etrrāpus liks.

Lai ērgļi trako, gaisos skrienot,

Kur saule lec un gaisma svīst.

Es tārpiņ� sīks, es tikai lienu.

Hei, draudziņ mīļais, mācies līst!

Pār ērgļu galvām negaiss krājas

Un pērkons sper, un zibens �ķīst.

Bet man ir miers un labi klājas.

Hei, draudziņ mīļais, mācies līst!

Lūst ērgļiem spārni, reizēm kakli

Un ilgi rētas nesadzīst.

Es dzīvs un vesels lienu �akli.

Hei, draudziņ mīļais, mācies līst!

Raug, cits pēc cita noiet malā,

Kas strauji kāpj un smagi svīst.

Bet es, tas rāmais, � kalna galā!

Hei, draudziņ mīļais, mācies līst!

�igāns Ādams govis gana,

Dziesmu dungo basā:

��� Varen pla�a zeme mana,

D�imbai rūdi rasā! �

Saulesbrilles, pīckā rokā,

Tranzistors pie sāniem�

��� Nu, � es prasu, � kā tev sokas?

Kā tev iet ar plāniem?

��� Fermā tagad tādi plāni,

Ka jedritvai micīt!

Drīz būs jāieskrūvē krāni

Govij katrā cicī.

Vistas kā no lielgabala

Olas ārā bliezīs,

Cūkai dos no viena gala,

Otru galu griezīs.

Agrāk ļaudis bija tievi,

Da�s no bada pampa.

Tagad visi, ak vai dieviņ,

Tik tai māgā stampā.

Ēd un ēd, un vēl nav gana,

Sviestu, gaļu prasa.

Tad nu raujas ferma mana,

D�imbai rūdi rasā!

Ādams, vienreiz muldēt sācis,

Nevar beigt, kā rādās:

��� Vai tu zini, kādēļ acis

Govij skumjas tādas?

Nabadzīte neredz bulli,

Kau�u gaidīt gaida.

Visi tikai slauc kā dulli,

Tik tos pupus spaida!

Var jau kapeiciņu savu

Gūt ar darbu �aklu. �

Ādams dēlam pirk�ot "Javu".

���� Ka tik nelau� kaklu.

Jauniem visi ceļi brīvi,

"Dod!" un "dod!" tik klaigā.

Cel tu viņam gai�o dzīvi,

Pats bez biksēm staigā.

Tad nu raujos es pēc traka.

Aiziet viss kā akā.

Sieva katru rītu saka:

"Pamaz naudas makā!"

"Tu man dārgāka par zeltu!"

Es �ai dodu druku.

"Ja es tevi gaisā celtu,

Būtu beigts ar bruku!"

Tā, lūk, dzīvo vecais Ādams,

Dziesmu dūkdams basā,

Garo pīcku plīk�ķinādams,

D�imbai rūdi rasā!

No laika gala centu�ies

Ir visi gai�ie prāti

Ikvienai mantai uzlabot

Tā saukto kvalitāti.

Ja iesprau� smilgu dunduram,

Tas kļūst par lidma�īnu.

Ja grib, lai zirdziņ� ātrāk skrien,

Var ieziest terpentīnu.

Var dāma sevi izdaiļot

Ar krāsām un ar lakām.

Ja runcim baldriānu dod,

Lap�enoks nestāv blakām!

Kā kurā katrā nozarē

Te daudz ir diletantu.

Bet netrūkst arī meistaru,

Kas taisa īstu mantu:

Suj svārkiem lieku pogu klāt

Un pie�uj cenu traku;

Ar uzlabotu gludekli

Blie� pircējam pa maku;

Bā� vecu reņģi konservos �

Spie� kvalitātes zīmi;

Sāk līmēt modes apavus

Ar ekstra puņķu līmi;

Pie desām ragus, nagus maļ,

Kas dārgāki par speķi,

Un piekarina "�igulim'

Vēl vienu spo�u bleķi.

Drīz tualetes papīru

Gan iesmar�os, gan glancēs

Un kvalitātes emblēmu

Uz peļu slazdiem �tancēs�

Jo dzīvē iet, kā dziesmā dzied

Maļ mū�u liktens dzirnas,

Tās algas velkas nopakaļ,

Bet cenas skrien kā stirnas!

Kā zināms, ar lauksaimniecību

Mums gājis ir raibi ļoti.

Kādi tik norādījumi

Un padomi nav tai doti!

Gan kukurūza ir bijusi,

Gan melnraibo govju efekts,

Bet neiet un neiet tā bū�ana,

Un nevar saprast, kur defekts?

Da�s muld, ka iet grīstē radība �

Te slapji gadi, te sausi�

Cits mel�, ka nav gudra vadība.

Bet kur tad tu gudru rausi?

Un tā, lūk, kamēr mēs strīdamies,

Vai nu dziedi, vai raudi,

Jādod bur�ujam naudiņa,

Jāpērk Kanādā graudi.

Ir jau, protams, mums varoņi,

Kas dzīvo lepni, ar �iku.

Bet ar to maizi un pieniņu

Tie arī nopelna �iku.

Vai "Lā�plēsis" kļuva bagāts,

Sēdams gar Daugavas malu?

Atņemiet alu "Lā�plēsim",

Un varonis dabūs galu.

Vai domājat, zelta āderi

Uzgāja Āda�u vīri?

Āda�u zelta ādere �

Plēves un suvenīri.

Bet "Juglas zieds" vēl nav iesēdies

Krietnā parādu peļķē,

Jo taisa ma�īnām sēdekļus,

Kas ienes vairāk par neļķēm.

"Nākotnē" nabaga Cikste

Kļuvis bagāts ar agaru.

Jūs nezināt, kas ir agars?

Nudien jums vajaga �agaru!

No jūras zālēm to gatavo

Un sauc vēl par �elatīnu.

Bet citi varoņi Pleskavu

Lenca ar ābolu vīnu,

Ieņēma Orlu un Smoļensku,

Gāzās no kātiem Grodņa�

Visus jau nevar apdzirdīt,

Mums tak liela tā rodņa!

Nu, un par beigtajiem gādājot,

Kad kapiņi jauki sāk zaļot,

Talsu "Draudzība" pelnījās,

Kapu akmeņus kaļot.

Ja tu vēl skaidrībā netiki,

Ka turība nekrīt no gaisa,

Iedzer ābolu etiķi,

Ko Bauskas "Uzvara" taisa!

(1979)

Lai nu skrien uz sve�ām zemēm

Kaisīt naudu, kas ir glups.

Manas vēlmes apmierina

"Kinoceļojumu klubs".

Grie�u pogu un pa logu, �

Ko par ekrānu mēdz saukt,

Skatos, kur tad biedrs diktors

Mani uzaicinās braukt?

Ne tam anketa no svara,

Ne kāds galvotāja zvans

Un vai krievu-turku karā

Vectēvs piedalījies mans.

� Brauksim, � saka viņ�, � uz Sveici,

Tur, kur Monblāns sniegots snau�,

Vai uz Āfriku, kur tveice,

Pinkains lauva kaulu grau�!

Un pēc brī�a es jau braucu.

Priek�nieks mans var mierīgs snaust,

Es pie lauvām nepalik�u,

Man ir pa�am kauls, ko grauzt.

Bet, ja uznāk "nostalģija"

(Vārds, ko katrs tūrists maļ),

Atliek tikai pagriezt pogu:

Klaks, un esmu atpakaļ!

(1979)

Goda nosaukumu jomā

Ir mums tradīcija jauka

Pirmrindniekus apbalvot,

Mākslas laukā, darba laukā

Goda nosaukumus dot.

Bet vai neskanētu skaisti,

Ja reiz būtu nodrukāts:

"Gada izcilākie slaisti",

"Blata meistars � laureāts",

"Svērēj-spērējvirtuozi" �

Tur, kur desa, sviests vai siers,

Un uz tirgus vīrs ar rozi �

"Zelta rozes kavalier's".

Var būt arī "Meistartriepējs",

Kam tā ota greizi ris.

"Republikas gumijstiepējs",

"Savienības brāķdaris".

Un, lai cunftes gods nav dragāts,

Citiem ceļas gars un spars:

"Nopelniem un pelniem bagāts

Skursteņslauķis � dropmeistars".

Kā jūs visi labi zināt,

Vāja dzimstība ir mums.

Kādēļ vēl nav nodibināts

"Tautas tēva" nosaukums?

Tam, kam lieli alimenti,

Kuru vajā sievu bars,

Dosim ordeni ar lenti,

Kamēr viņ� vēl spēka zars!

Jo, kad sāks jau klabēt vārsti,

Kad viņ� nelietojams kļūs,

Vairs nekādi Tautas ārsti

To pie sievām nedabūs!

(1980)

"Ekstra" vodka, baigi glauna,

Stāv uz letes bodē.

Saturs vecs, bet cena jauna,

Kā jau tagad modē.

Arī "Kristāls" vodkai blakus

Izstutējis krūti.

Nevar ta�u līgavainis

Prastāks būt par brūti!

Velti da�s ar gudru smīnu

Paredz vodkas galu,

Ceļot godā sauso vīnu,

Saucot talkā alu.

Ja tos radu rakstus pēta,

Sens ir vodkas amats:

Karaliene nekronētā!

Kroņa kases pamats!

Jānis Bargais pirmo krogu

Krievzemē kop� vēris,

Kas tik metis nav to ogu,

Proti, vodku dzēris!

Viri, sametu�ies pilnā,

Jutīs spēka zari.

Klupa ienaidniekam vilnā

Un cits citam arī.

Mēs jau arī savās mājās

Nebijām tik svēti:

Edgars follā zirgu jāja,

Krustiņ� krāpa tēti.

Kad no troņa gāza caru,

Kungus trieca ratā,

Vodka saglabāja varu,

Noturēties prata.

Un pie tam vēl, jods lai rautu,

Gadās brīnums dabā!

Viņa reibināja tautu

Pa�as tautas labā.

Kas par to, ka viņu pēla,

Teica: � Vodka � ļaunums!

Vodka rūpnīcas mums cēla,

Spēkstacijas jaunas.

Tādēļ ziniet, biedri, brāļi,

Ja jums �aubas mostas:

To ir apgalvojis Staļins,

Nevis Benders Ostaps.

Par to rubli, ko tu ienes

�odien bodē lieku,

Mēness rāpulis uz Mēness

Lo�ņā tev par prieku.

D�ungļos braukt ar samosvalu

Limbo māca Mambi,

Kamielis pie Nīlas malas

Lūr uz milzu dambi.-

Un par raķetēm kad ziņo,

Nāk man prātā vot kas:

Vai tik degvielu priek� viņām

Netaisa no vodkas?

Velti da�s ar gudru smīnu

Paredz vodkas galu.

Bet ja cilvēks nedzer vīnu?

Ja viņ� negrib alu?

Vai tad, svinot jubileju,

Savu vārda dienu,

Liksim tam ar skābu seju

Pumpēt rūgu�pienu?

Un ja viņ� tā rūgu�piena

Izdzers visu spaini,

Nobeigdamies otrā dienā,

Vai tad piens būs vainīgs?

Visiem kontinentiem pāri,

D�ungļos vai Cukotkā

Ir trīs vārdi populāri:

Dru�ba, mir un vodka!

(1970)

par tematu "Pre�u zīmes"

Nopirku peldbikses, pārlasu birku

un ticēt atsakās prāts:

"Ra�ojis ar Ņevas Aleksandra ordeni apbalvotais

Ledus kaujas 700. gadadienas trikotā�as kombināts"!

Neviļus ledi un krustne�i prātā nāk,

peldbikses uzvelkot, drebuļi kratīt sāk.

Aptiekā pārdod parasto zīdaiņu knupi.

Ra�otājs artelis nosaukts par godu

Celtnieku brigādei, kura pirms termiņa

beigusi montēt dambi pār upi.

Kāds gan tam sakars ar zīdaini un ar knupi?

Varbūt tik daudz, ka tas bērns palai� upi?

Bet krievu-japāņu karā kritu�ā

varonīgā artilērista Srapneļa kombināts

taisa mazbērnu podus.

Ko tik mēs nesaucam slaveniem vīriem par godu!

Izkārtnēs virknējas izcili vēstures dati,

me�ģījas mēle un brīnoties ceļas mati:

"Krū�turus ra�ojis Lielās Oktobra sociālistiskās

revolūcijas 60. gadadienas Liepājas galantērijas

kombināts."

No kurienes uzradies brīnums tāds?

Vēl nesen saucām par "Laumu", nu deviņi vārdi klātu.

Ko dievs grib sodīt, tiem viņ� atņem prātu.

Un tā nu sanāk mūsu tehnikas laikmetā straujā:

krū�turos revolūcija, peldbiksēs Ledus kauja!

Kas tik mūsu mū�ā

Dzirdēts nav un manīts,

Kādās taurēs taurēts,

Kādos zvanos zvanīts!

Likās jau, ka esam

Visiem tālu priek�ā.

Likās jau, ka būsim

Leiputrijā iek�ā�

Bet arvien tai ceļā

Kāda ķeza gadās

Un no skaistā sapņa

Atkal jāatvadās,

Un mēs atkal esam

Tajā vietā iek�ā,

Kas, kā labi zināms,

Neatrodas priek�ā.

Lustīga dzīvo�an',

Lai tālu skan, lai tālu skan!

Bija reiz kāds onkul's.

Raustot platās ūzas,

Skaidroja, kāds labums

Būs no kukurūzas.

Viņam arī pieder

Ģeniālā doma:

Nost ar savu govi,

Piens ir gastronomā!

Āboliņu arām,

"Sveiks lai dzīvo!" saucām

Govi laidām �ķirā

Un uz bodi braucām.

Ta�u izrādījās

Pēk�ņi kādu dienu,

Ka tam gastronomam

Nav, kas pieved pienu.

Ta�u izrādījās,

Ka no kukurūzas

Pamazām, bet dro�i

�ļūk uz leju ūzas.

Lustīga dzīvo�an',

Lai tālu skan, lai tālu skan

Nāca otrs onkul's.

Tas to pirmo pēla,

Personīgo govi

Atkal godā cēla,

Mācīja, lai taisām

Saimniecības lielas,

Tad nu gan papilnam

Bū�ot ēdamvielas.

Nu kā Sibīrija

Saimniecība da�a.

Pla�umi jau lieli,

Tikai knapa ra�a.

Nu kā karaspēka

Govju da�ā kūtī,

Piena dod gan pamaz,

Toties bra�i pļūtī.

Lustīga dzīvo�an',

Lai tālu skan, lai tālu skan!

Apkārics ar zvaigznēm,

Aizgāja viņ� kapā.

Tad uz kādu brīdi

Tā kā gai�āk tapa.

Nāca tre�ais onkul's.

To jūs arī zināt.

Nolēma viņ� blē�iem

Pēdas pakutināt.

Viss jau gāja labi,

Tikai atkal bēdas:

Pats pēc īsa laika

Atstiepa viņ� pēdas.

Lustīga dzīvo�an',

Lai tālu skan, lai tālu skan!

Ceturtais, kas nāca

Valdīt pa�ā aug�ā,

Nodzēris bij' aknas,

Nopīpējis plau�as.

Sprieda viņ�, ja darbos

Mums vēl esot gausums,

Vainīgs esot mitrums,

Vainīgs esot sausums.

Pat pirms nāves rokā

Viņam bija lapa,

Kaut ko boksterēdams,

Aizgāja viņ� kapā.

Lustīga dzīvo�an',

Lai tālu skan, lai tālu skan!

Nu jau gaisā vējo

Tā kā strāva jauna.

Cerēsim, ka jokus

Nu vairs neņems ļaunā.

Cerēsim, ka netiks

Satīriķis aprāts.

Cerēsim, ka beidzot

Valdīs skaidrais saprāts!

1950.-2000. g.

*

(T. dz. "Trīs jaunas māsas" meldiņā)

Kolhozam bija trīs raibas govis.

Kur tagad viņas, nav vairs nc miņas.

��� Ņem, brālīt, vienu, es ņem�u otru,

Tre�ā bez pupiem lai paliek glupiem.

Atveda divus eukura maisus,

Priek�sēdis draugiem dala un kaisa:

��� Ņem, brālīt, vienu, es ņem�u otru,

Nav mums vairs tre�ā, kolhozs lai be�ā.

Gadījās fermā trīs sivēntiņi,

Nākamā dienā pazuda viņi.

��� Ņem, brālīt, vienu, es ņem�u otru,

Tre�o bāz maisā, sitīsim gaisā.

Ne vien ar eūkām, arī ar pļavām

Priek�nieki darās tā kā ar savām:

��� Ņem, brālīt, vienu, es ņem�u otru,

Tre�ā ar eiņiem lai paliek viņiem!

(Kuplejas sacerētas Filharmonijas

koncertbrigādei, kas piecdesmito gadu

sākumā brauca pa kolhoziem.)

Vai to var uzskatīt par triku,

Vai, biedr, tas ir sasniegums,

Ja tikai vienu Ameriku

Reiz Kolumbs atklājis ir mums?

Kauns taisni sacīt � tikai vienu.

Ai, Kristofor, nu kā tā var!

Mēs atklājam tās katru dienu,

Pat divas vienā dienā ar'.

Lūk, viena otra Amerika,

Kas atklātas nupat kā tika:

Lai būtu gaļa, sviests un piens,

Ir govij jāizbaro siens,

Zirgs prasa savu auzu tarbu,

Bet cilvēks samaksu par darbu.

Vai tas nav izcils atklājums

Gan visai cilvēcei, gan mums?

Sē� priek�nieki uz mīkstiem krēsliem

Un domā cītīgi un daudz�

� Hei, ra�a nevar augt bez mēsliem!

Kāds, gaisu paostījis, sauc.

Un atkal Amerika vaļā,

Un atkal visi balsī skaļā

Sprie�, ka ir radies kaut kas svaigs.

Sveiks, lielo atklājumu laiks!

(1956)

Da�s di�vīrs upei pāri brida,

Da�s vannā plun�ājās mazliet,

Un it neviens pat nenoģida,

Ka var �ai mākslā tālāk iet.

Bet Mao miesām neder seklums.

Tām dziļums vajadzīgs, vai dzi'!

Viņ�, bikses nometis un kreklu,

Peld pāri platajai Janczi.

Viņ� peld uz muguras un sāniem,

Uz vēdera un kā vien prot�

Par Ķīnas celtniecības plāniem

Viņ� peldot instrukcijas dod.

Baigs azarts klāteso�os kveldē,

Tie sauc "Urā!" un skaļi kliedz.

Un tādi, kas pat neprot peldēt,

Lec dzelmē un pie zivīm iet.

Kults nenokrīt no zila gaisa.

Ir teiciens: "Zivs no galvas pūst."

Viens dullais citus dullus taisa

Un trako, kamēr vadzis lūst.

(1960)

Ēģiptē, kur faraoni

Kādreiz uzdevu�i toni,

Nevar valdīt katrs smerdel's.

Tādēļ Abdels, Bezdels, Perdels

Jeb Nasers, kā viņu sauc,

Iecerējis ļoti daudz.

Nozvērējies viņ�, kā zināt,

Izraēlu iznīcināt,

Lielos, mazos kaut un �miegt

Un no Palestīnas triekt.

� Hei, jūs, musulmaņi mani,

Kamieļu un kazu gani,

Pietiks teltīs sievas �amdīt,

Laiks ir ienaidnieku tramdīt! �

Mar�als Amers uzsauc: � Mar�!

Sākas Se�u dienu kar�.

Kreisais flangs un labais flangs,

Katrā pusē krievu tanks,

Mīnmetējos krievu mīnas,

Gaisā krievu lidma�īnas.

Kas tad notiek jūdu pusē?

Sie tik bārdās smīn un klusē,

Un pa kluso aerodromos

Sakāpj "Mirā�os", "Fantomos".

PIRMĀ DIENA. Nasers ārdās,

Rabīniem drīz cirp�ot bārdas!

OTRĀ DIENA. Labas ziņas:

Naidnieks padodas bez cīņas!

TRE�Ā DIENA. Priecīgs zvans:

Gūstā saņemts pats Dajans!

CETURTAJĀ Nasers smejas,

�tābā dzer�ana un dejas.

PIEKTĀ DIENA. Atkal zvans:

��� Kas pie tālruņa?

��� Dajans.

Tas, kas bija tavs, nu mans!

��� Nolādēts ar vienu aci! �

Nasers taisa baigo traci:

��� Kur mans mar�als palicis,

Pļēgurs, brun�u varonis? �

Paspēlēta visa banka,

Nav neviena krievu tanka,

Nav nevienas krievu mīnas

Un nevienas lidma�īnas.

Visi gūstā tā kā maisā,

Galvas smiltīs, dibens gaisā.

SESTĀ DIENA, pēdīgā

Arī visai bēdīga.

Sabiedrotie sīrie�i,

Liekas, nav vairs vīrie�i.

Jordānie�i tā kā meitas

Bēg pār upi, ceļot kleitas.

Skaidrs viens, ka Huseins ar'

Tik ar bābām karot var.

Tā nu sanāk �muce baigā.

Ta�u Nasers atkal klaigā,

Atkal piedraud viņ�, vai zināt,

Izraēlu iznicināt.

� Saskaņā ar ANO pantu,

Atdodiet man manu mantu!

Manā pusē Allahs � dievs,

Atkal palīdzēs man krievs!

Kas tad darās jūdu pusē?

Sie tik bārdās smej un klusē.

Nez vai kādu pirdiens biedēs,

Pat ja pūcei aste ziedēs.

Sacerēts 1967. gadā pēc Se�u dienu kara.

(Nosūtīts uz Izraēlu draugiem)

Sudrabkalna īstais vārds bija

Arvīds, tāds pat kā Kompartijas

CK sekretāram Pel�em, niknā-

kajam Līgo svētku nīdējam.

�o dzejoli cenzūra izmeta no krā-

juma "Bumerangs" 1975. gadā.

Jānim Sudrabkalnam

O, slavenais neeso�o zemju valdniek!

O, di�ais Olivereto! Ja izsver

tavu un manu tīrsvaru jeb tā

saucamo "neto", tu � banāns, bet

es � tikai niecīga miziņa. Vari

tam ticēt bez aptīrī�anas tresta izziņas.

Dziļā bijībā tavā priek�ā izkratu savas

kabatas, lai tu redzi, ka nav tur

iek�ā ne kniepadatas, ne adatas.

Pelniem pakausi kaisu, krustos ar

ūdeni svētītu, lai bez ne�ķīstām

domām tavus cildenos ciltsrakstus

pētītu.

Kad tu savus pirmos soļus zvēru dresūrā

spēri, tavā rīcībā bija sekojo�i

zvēri: ēzelis, gailis, cīrulis. (Trīsreiz

skaitīju � liekas, viss.)

Visi tie bija gau�ām progresīvi un ar tevi

uz vienu roku cīnījās sīvi pret gara

trulumu, tuk�umu, �aurumu� Un

vairāk kā zvejas tīklā bija tavā

makā un zeķēs caurumu.

Bet vēlāk vienīgi cīrulis tavām idejām

palika uzticīgs pamatā, jo gailis

dro�i vien krita karā, bet ēzelis

iekļuva lielā amatā.

Kad kopā ar igauņiem svinēt Jāņus

sauci mūs Līgo vakarā zilajā,

ēzelis sabozies skatījās sāņus

un ausis �aubīgi cilāja. Un, vērojot

viņa ausu dīvainās kustības,

likās, ka viņam mīļāks tas vārds, ko

devu�i tev tavās krustībās.

Ar cīruli kopā tu klīdi pa kalniem,

stepēm un taigām un nebiedrojies

ar tiem, kas uz �etrām mēdz staigāt.

Ar ganiem apskāvies, kvasu un

kumisu dzēri un latvju cīruļa

dziesmai durvis uz pasauli vēri.

Par to lai tev slava ar mū�īgu svētījumu,

o, di�ais Olivereto! Es ceru, ka

ēzelis, izlasījis �o pētījumu, neuzliks

veto.

Viss pēc �ablona tiek taisīts,

Sekcijas un dīvāni�

Bet pa Latviju kad braucu �

Visur priek�ā Līvāni

Un, kad noguru�as kājas,

Krītu gulēt dīvānos,

Visur jūtos es kā mājās,

Vienmēr esmu Līvānos.

(1975)

Rēzekne � tie jums nav sīkumi!

Septiņos pakalnos esam.

Rēzeknē septiņi līkumi

�odien ir rindai pēc desām.

Septiņiem �uburiem sve�turus

Taisa te podnieku dzimta.

Salonā podiņ� vai sve�turis

Maksā jau tuvu pie simta.

Septiņi gadsimti nodzerti

Pilsētā jaunā un senā.

�odien te mili�a svilpaunieks

Pēdējos pļēgurus dzenā.

(1985)

Pusstops slīka ezerā,

Alus kanna bēdājās:

� Nebūs man precinieka,

Kur es vīru sadabū�u? �

Nebēdājies, alus kanna,

Mēs tev vīru sameklēsim.

Bagātajā Kurzemē

Skābst bez sievas putras pods,

Bagātajā Vidzemē

Alus strucis vecpui�os,

Latgalē kand�as katli �

Spēka vīri neprecēti.

(1978)

Nu ir laiki pienāku�i,

(Kas to spētu zīlēt!),

Nespēj partija vairs tautu

Piespiest sevi mīlēt.

Nespēj partija vairs tautu

Piespiest sevi slavēt.

Vienīgais, ko spēj vēl viņa

Piespiest tautu gavēt.

(1989)

Ai, partija, jau sen, ne tikai nule

Tu svārsties �urpu turpu tā kā kule.

Pie sienām jaunus lozungus tu sakar

Un aizmirsti, ko sludināji vakar.

Kad dalīts tiks tas komunisma rausis,

Mums neredzēt kā personīgās ausis.

Bet tavi biedri labumus jau dala,

To mīļo tautu pastūmu�i malā.

Te, Latvijā, tik tādi vien ir priek�ā,

Kas Maskavai bez ziepēm lien jau iek�ā

Tie modrā Pel�es izraudzītie bosi,

Gan drīzuļi, gan mīzuļi, gan vosi.

Lai kā tie tagad smilkstētu vai rietu,

Mēs sūtām tos uz attiecīgu vietu.

Gan pārdzīvosim mēs �o ziedu laiku,

Sper viņus velns ar visu balalaiku!

Sacerēts 1989. gadā, daudz lasīts

sarīkojumos atmodas laikā.

Sarkanbalti sārtais

Atkal vējos plīv.

Tauta sauc: "Lai dzīvo!"

Ļurbas kliedz: "Nav brīv!"

Ļurbām, kā jau alla�,

Izkalpoties prieks.

Bail, ka djadja Vaņa

Dusmīgs nepaliek.

Ta�u likteņdzirnas

Mūsu labā maļ.

Vecie ļurbu laiki

Nenāks atpakaļ!

Nolasīts VEF kultūras pilī

Rozen�trauha koncertā

1988. g. oktobrī.

Kādēļ jāsēj rudzi, kvie�i,

Kādēļ vajag aust vai �ūt?

Jūs tak, mīļie alūksnie�i,

Varat viegli peļņu gūt:

Savāeiet tās daiļās meitas,

Kas uz skaistumskatēm iet,

Tērpiet viņas brūtes kleitās

Un uz eksportu � aiziet!

Bet ja reklāmu tām vajag,

Lūk, jau gatavs man ir pants:

"Meid in Alūksne nevesta,

Cara brūtes variants!"

(1990)

(Dziesmiņa no leļļu lugas

"Diega zīme, Diega darbi")

Vai nu tas kas jauns?

Tas ir bijis sen:

Vieni �ņabi pērk,

Citi kand�u dzer.

Vai nu tas kas jauns?

Tas ir numurs vecs:

Vieni meitas mīl,

Citi meitas prec.

Vai nu tas kas jauns?

Tas ir bijis sen:

Vieni darbā svīst,

Citi velnu dzen.

Vai nu tas kas jauns?

Tas ir numurs vecs:

Tie, kas zemu lien,

Tie visaugstāk lec.

Vai nu tas kas jauns?

Tas ir bijis sen:

Muļķus ilgi tur,

Gudros projām dzen.

Vai nu tas kas jauns?

Tas ir numurs vecs:

Muļķis cauri tiek

Tur, kur iekrīt specs.

Vai nu tas kas jauns?

Tas ir bijis sen:

Viens par bēdu spļauj,

Otrs pū� un sten.

Vai nu tas kas jauns?

Tas ir numurs vecs:

Viens par joku smej,

Otram nepielec.

Tu � mana vienīga!

Drūmas man ritēja dienas,

Dunēja kapsētas zvans,

Nebija būtnes nevienas

Tuvas un mīļotas man.

Reibstu no prieka un laimes,

Liekas, ka virpulis nes.

Nobāl visspo�ākās zvaigznes,

Tevī kad lūkojos es.

Modeli nomaina firma,

Aitiņu atstāj reiz gans.

Tu � mana vienīgā, pirmā,

Klasiskais modelis mans.

Būsi man mīļa, jel zini,

Vai tas ir vakars, vai rīts.

Valkā vai māksi, vai mini,

Skrie�u kā taksis tev līdz.

Gangsteri bankā mēdz lauzties,

Naivajam paparde zied�

Atļauj pie kājām tev glausties,

Sirdi kā kaulu man svied!

Sanāk televīzijā

Ne jau bērni mazi,

Sanāk vīri nopietni,

Kurus visi pazīst.

� Kas tad notiek Latvijā? �

Intervētājs jautā..

Tad nu vīri nopietnie

Sāk to skaidrot tautai.

Izrādās, ka Latvijā

Notiek brīnumlietas.

Izrādās, ka zibeņi

Baigi sper tais vietās,

Kur uz mūsu robe�as

Būtu jāpārbauda,

Kādas kravas apgrozās,

Kam tiek dota nauda?

Dro�i vien, ka Pērķoņtēvs

Vasarā ir dzēris.

Vecītis nav apjēdzis,

Kur viņ� īsti spēris,

Sapostītas kameras �

Mūsu muitas acis!

Bet vai tāda nieka pēc

Būtu jāceļ tracis?

Tur, kur o�a darbojas

Un vēl tauste arī,

Acis nav tik svarīgas,

Tur tām nav ko darīt.

Ciet ir mūsu robe�a

Tā kā bik�u priek�a.

Bet, ja kāds to atpogā,

Robe�sargs ir iek�ā.

Kuru katru brīdi viņ�

Gatavs cīņai celties!

Ja, no tadam parraidem

Daudz ko varam smelties.

.

Ko tik nemēdz sarunāt:

Drīz būs pastardiena klāt.

Esot smalki izskaitļots,

Kad reiz nāks tas dieva sods.

Zemnieks smagi pū� un sten:

Viņ� to galu jūtot sen.

Drīz vairs nebū�ot ko kost,

Bikses nost un vilna nost!

Bezdarbnieks, ko kaķi lenc,

Kļuvis urnu revidents:

� Man vienalga, kas tur nāks,

Man bez pastardienas vāks!

Kas sev jaunu tērpu �ūs?

Palagi drīz modē būs.

Tie, kam naudas nepietiks,

Arī dvieļus lietā liks.

Ne jau viss, ko sludina,

Mūs uz skumjām mudina.

Uzsauksim cits citam: � Sveiks!

Vairs nekas mūs nepārsteigs.

Nu ir blē�iem gaisma zaļā,

Visus trikus lai� tie vaļā.

Piena sieva, slaucot krānu,

Divkārt pārsniedz peļņas plānu.

Agrāk, redzot lopu beigtu,

Saimnieks bedri izrakt steigtu.

Nu uz tirgu prāts tam nesas:

� Iznāks pirmklasīgas desas!

Ma�īneļļā reņģes licis,

Smejas zvejnieks Zvīņu Frieis:

� Atbrauks uzpircējs no Rīgas,

Ņems kā �protes augstvērtīgas!

Maizes kukuļus da�s taisa

Jau gandrīz no zila gaisa:

Baloniņi piepū�ami.

Katrā mīklas pieci grami.

Kādreiz vecos laikos bija

Kvalitātes inspekcija.

�odien velns ar sievasmāti

Ellē skatās kvalitāti.

Slēpotāji Gaiziņkalnā

Atvadas no ziemas svin.

Cik te dzerts un slēpju salauzts,

Tikai Dievs un Gaiziņ� zina.

Var par lāstekām un sauli

Skaistu dzeju uzrakstīt,

Un pat nobrak�ķēt var kauli,

Lāsteka ja virsū krīt.

Pavizināties ar lediem

Puikām ir gan risks, gan prieks.

Varoņus jau krastā gaida

Upju flotes pavēlnieks.

Tie, kas dzīvo upes malā,

Atkal izmisumā krīt:

Ka tik nenāktos uz jumta

Kādas dienas pavadīt.

Roka grupa "Jautrie run�i"

Koncertus bez maksas sniedz.

Pateicīgie klausītāji

Naktī acu neaizmiedz.

Agrāk nabags �ķendējās,

Tagad atkal lādas:

Kungi bija, kungi ir,

Starpības nekādas.

Birokrātu iestādes

Bija visvisādas.

�odien to ir tikpat daudz,

Starpības nekādas.

Nebija mums kārtības,

Ta�u �odien rādās

Visur tāds pats bardaks vien,

Starpības nekādas.

Dzērām tā kā lopiņi

Dziras �ādas tādas.

Tagad dzeram tikpat daudz,

Starpības nekādas.

Zaga toreiz strādnieki,

Zaga varas balsti,

Ta�u tā, kā �odien zog,

Nav vēl zagts �ai valstī.

Kur vien skaties, malu malās

Vieni ve�i iet un brauc.

Kur to ve�u mūsu valstī

Saradies tik traki daudz?

Diviem strādājo�iem �odien

Ir viens vecis jāuztur.

(Tā mums statistika stāsta,

Cik nu taisnības ir tur.)

Varētu tos vecos kraķus

Savākt kopā �ā vai tā,

Sabāzt vienā lielā maisā,

Noslīcināt Daugavā.

Bet par dzīvokli kas maksās,

Tramvajniekicm naudu dos?

Jaunie vizinās par zaķiem,

Dzīvo vienos parādos.

Un pie tam no ve�iem naudu

Jaunie regulāri slauc.

Tā nudien vēl Dieva laime,

Ka mums ve�u ir tik daudz!

Nē, Jefiņ� nevaid miris,

Viņ� mūsu vidū mīt,

Un daudzos tautas kalpos

To viegli atpazīt.

Kā deputātu viņu

Mēs varam apbrīnot,

Kā ministru, kas vadīt

Un gudri runāt prot:

� Kādēļ mums turēt fermas,

Ja kazu varam slaukt!

Kādēļ mums audzēt maizi,

Ja kokvilna var augt!

Bet rūpniecībā Jefiņ�

Vēl vairāk spējis veikt,

Jo tur vairs nav ko iesākt

Un arī nav ko beigt.

Ja Dreslers dzīvs vēl būtu,

Viņ� iesauktos: � Ak die's,

Nudien es necerēju,

Ka dēls tik tālu ies!

Laimei jau nevajag daudz

Tik vienu pa�u konfekti

Vai saldējuma tūtu!

Ak Dievs, cik maz ir vajadzīgs,

Lai bērns jau laimīgs būtu.

Tik vienu daiļu meiteni

Un drusciņ maigu jūtu!

Ak Dievs, cik maz ir vajadzīgs,

Lai puisis laimīgs būtu.

Tik vienus vārtus uzvarai,

Ko viņa elki gūtu!

Ak Dievs, cik maz ir vajadzīgs,

Lai vīrs jau laimīgs būtu.

Tik vienu mazu graķīti,

Kad dzīve �ķiet par grūtu!

Ak Dievs, cik maz ir vajadzīgs,

Lai ve�uks laimīgs būtu.

Tik vienu gudru valdību,

Kas naudu sadabūtu!

Ak Dievs, cik maz ir vajadzīgs,

Lai valstij labi būtu.

Latvijā kop� senām dienām

Kungu dēļ ir trok�ņa daudz.

Barons brauca, ku�ier's sauca:

� Ceļu, ceļu, lielkungs brauc!

Savā valstī saviem kungiem

Arī nācās ceļu dot.

Kauca greznie limuzīni,

Muļķa zirgus biedējot.

Krievu laikā vajadzēja

Iebraukt kādam burlakam,

Lai jau mili�i ar svilpēm

Ceļu izbrīvētu tam.

Tagad policisti auro,

Nost no ceļa visus trenc.

� Kas ir iebraucis? Pidrilkins,

Cu�mekijas prezidents!

Viesim gods ir jāparāda,

Tradīciju nevar pelt.

Bet vai tādēļ visā Rīgā

Tādu troksni vajag celt?

Dievs, cik mums to roka grupu!

Tā kā laukos mēslu �upu.

Dauza bungas, lec kā klauni,

Brēc kā izrūnīti auni.

Grupa "�izo", grupa "Freno"�

Kas �īs grupas īsti vieno?

Ja tos vārdus kopā liksit,

Skaidrībā mazlietiņ tiksit.

� Bū�u tava, tava, tava,

Ja tev gultā citas nava! �

Baigi gaudo Zanna Ciska,

Satrakoti erotiska.

Skaņa zālē brā� kā taifūns,

Visi sajūt baigo kaifu,

Tedis rēc un rokas svaida,

Draugam Jūlim mūli �ķaida.

Jūlis pretī blie�, cik spēka,

Kāda varza, kāda brēka!

�upā ģitāras un pauri,

Viss okei un balle cauri.

Ziema vitamīnus prasa,

Būtu ogas jāielasa,

Bet, kad ejam purvā iek�ā,

Visur tantiņas jau priek�ā.

Tedis māca draugu Jūli:

� Izģērbies un sarauc mūli.

Skraidi apkārt, rokas mētā,

Sauc: "Kur mana izredzētā?"

Teātrim ir spo�as sekas,

Tantiņas lai� vaļā ļekas.

��� Tēviņ� tas nudien ir jucis!

��� Būs no trako mājas sprucis!

Draugi paliek vieni pa�i.

Nu tik ogas jāvāc a�i,

Kamēr atkal tantes kādas

Redzeslokā neparādās.

Mājās braucot autobusā,

Tantiņa �ukst balsi klusā:

� Tas, kas aizmugurē kratās,

Vairs pēc trakā neizskatās.

Kāpēc Siguldā pie alām

Ļaudis plūst no malu malām?

Ja no dzīvokļiem �os dzī�ot,

Sie te mājas atradī�ot!

Tedis divatā ar Jūli

Rāda ziņkārīgo pūlim,

Kā bez naftas un bez gāzes

Dzīvot var �ais sen�u bāzēs.

Laimcerīte modes rāda.

Dienvidzemēs tērpā tādā

Ļaudis nevis raud, bet smaida.

Arī mūs �ie prieki gaida!

Var jau arī ideāli

Cilvēks baroties ar zāli.

Ja vien plūkt to veikli manās

Un kā �etrkājainie ganās.

Dodot māksliniekiem naudu,

Teic kāds deputāts ar baudu:

� Jūsu priek�likumu paka

Saeimai būs jāiesaka!

Kādā �urku kompānijā

Priek�sēdētājs jāvēl bija.

Visi sauca: � Tikai to �

Stiprāko un veiklāko!

� Veikls! � kāda �urka bilda, �

Kad savs vēders jāpiepilda.

Sīkām pelītēm lai bads

Un uz dzīvi bēdīgs skats.

� Lieciet kandidātam mieru!

Kur� no mums nav zadzis sieru?

Kuram aptraipīts nav gods? �

Sauca �urka nobarots.

Visi vienprātīgi bija,

Stipro, veiklo izraudzīja.

Kā nekā, bet blēdis savs,

Laupīs pats un citiem ļaus.

Tā kā spēks ir �urku pusē,

Pelītes, bez �aubām, klusē

Un uz drupa�iņām cer.

�urkas �ampanieti dzer.

Darvins pirmais sniedza ziņu

Mums par mūsu vectētiņu.

Varam izsmiet to vai nīst,

Ta�u fakts ir jāatzīst.

Tad mēs nokāpām no koka,

Darba rīkus ņēmām rokā,

Gādājām, ko ģērbt un kost,

Astes atmetu�i nost.

Turība arvienu kāpa,

Lai nu ko da�s pētnieks pļāpā,

Darbs it visam bija balsts,

Radās ģimene un valsts.

Nu bez darba daudzi kūko,

Uzkost, iedzert velti lūko.

Kas tev ko par velti dos,

Visa valsts ir parādos.

Atkal kokos rāpties nāksies,

Atkal viss no gala sāksies,

Atkal dzīvosim kā viņ� �

Mūsu vecvecvectētiņ�.

Nu jau vasarā vai ziemā

Skaistumkonkurss katrā ciemā.

Galvenais, lai katrai Mis

Ir kā Afrodītei viss.

Ārdās ciema priek�nieks Rumba:

� Mana meita jums ir bumba?

Es jums rādī�u, kā smiet!

Tūdaļ būs jums �aunas ciet!

� Kas vēl iebildīs pret viņu,

Manu mīļo drostaliņu?

Manai meitai skaists ir viss,

Viņa būs �ī ciema Mis!

Raud no bēdām daiļā Grieta:

� Man tak pienākas tā vieta, �

Ta�u velti gaust un pūst,

Spēks un nauda punktus gūst.

Jaunā Mis uz troņa līda,

Pēk�ņi norībēja grīda,

Vai nu tronis bija �vaks,

Vai nu svars pārlieku traks.

Agrāk tante govi slauca,

Vairs tik prasti nevar būt.

Tagad tantiņai ir projekts,

Pupus spaidot, pienu gūt.

Saimnieks projektē, kā cūku

Kādā jaukā dienā �miegt.

Cūka projektē, kā glābties,

Pretoties un skaļi kviekt.

Un pat mazulis, kas rāpo,

Kam pie dup�a pampers klāt,

Mammai dziļdomīgi saka:

� Man il plojekc paculāt!

Nodoms, iecere � nav modē,

Plānam sen jau pateikts nē.

Visiem projekti ir �odien,

Ari bērnus projektē.

Da�u projektu kad pēta,

Labi ilgi jādomā.

Ta�u te ir skaidri redzams,

Kāds �iem projekts padomā.

Sludinātājs da�s te braukā

Un par pagāniem mūs saukā.

Tantiņas ar elli biedē,

Neglābjami slimos dziedē.

Darbu beidzis, brālis Spiro

Bezbēdīgi krogā dzīro

Un lambadu lec ar skuķiem,

Kas vēl dienā bij ar kruķiem.

� Rīt es parādī�u triku, �

Saka viņ� ar labpatiku, �

Kā ar vienu vārdu manu

Mēmais atgūst runā�anu.

Bet, kad nakts ir pavadīta,

Pats viņ� paliek mēms no rīta:

Vairs no skuķiem tikai smaka,

Nav ne uzvalka, ne maka.

Velti vāvuļi to gaida.

Sludinātājs lāstus raida:

� �itie tum�ie eūku gani

Blē�i lielāki par mani!

Cenas nolaistas uz pusi

Un vēl vairāk da�uviet.

Nu tik nepalaidiet garām!

Izpārdo�ana jau iet.

Katru neej o�u preci

Vajag mācēt iztirgot.

Mēteļus ar visām kodēm

Jau gandrīz par velti dod.

Apavus, kas gulēju�i

Desmit gadus ārzemēs,

�odien jau par smiekla naudu

Varam iegādāties mēs.

Latvija kā mēslu bedre,

Kur var visu iek�ā grūst:

To, kas izgājis no modes,

To, kas noliktavās pūst.

Ko var patriotam ieteikt,

Kas uz latvju preci kārs?

Jau par santīmu ir lētāks

Novecojis kalendārs.

Katrai vilnai sava kode,

Katram ākstam sava mode.

Tie, kam ofisi un �opi,

Ģērbjas tā kā krievu popi.

Reketieri ciena ādu.

Veikalnieki, redzot tādu

Komisāru ādas jakā,

Tūdaļ naudu meklē makā.

Da�a eleganta meita

Staigā jau tik īsā kleitā,

Ka no nepiesegtās spraugas

Tā kā Iļji�s pretī raugās.

Kas tad jauns ir pui�u daļā?

Da�s ir kreklu laidis vaļā.

Vai nav laika ģērbties bijis,

Vai būs bikses pietaisījis.

Nu, un tie, kam alla� prātā

Mode nepieradinātā,

Grib pie tās mūs pieradināt.

Pieradinās ar', vai zināt!

Veiklo kabatzagli Maksi

Neredz braukājam ar taksi.

Viņ� pa trolejbusiem klejo

Un no ķe�ām naudu zvejo.

Viendien tante Rozālija,

Kas reiz lepna dāma bija,

Suni somā paslēpusi,

Jo� uz trolejbusa pusi.

Maksis tantes somu pēta:

Tur gan manta sastūķēta!

Jāielai� ir somā plauksta,

Maigi saturs jāpatausta.

Ta�u pēk�ņi somas saturs

Mak�a pirkstus zobos patur.

Velti roku rausta blēdis.

Suns, kā saka, zin', ko ēdis.

Stāstam pamāco�a doma:

Dro�āk ir, ja suns ir somā

Bet, ja �ūsku sadabūsit,

Tad pavisam dro�i būsit.

Bija laiks, kad bērniņi

Mātei paklausīja,

Trīcēja kā zaķēni,

Tēvs kad dusmīgs bija.

Tagad mazie dārziņā

Spridzekļus jau taisa

Un, ja ve�i nepatīk,

Ņem un uzsper gaisā

Ne jau pēk�ņi jauneklis

Iemīļoto skāva.

Gaidīja, kad bu�iņu

Viņa bikli ļāva.

Tagad pati jaunava

Puisi izģērbj pliku,

Pati viņam virsū lec,

Rāda seksa triku.

�odien, protams, smieklīga

Morāle jebkāda.

�odien televīzija

Paraugus mums rāda.

Ļaudis rūc, ja bezpajumtnieks

Pagrabā vai trepēs lien.

Bet pret kaķiem līdzjūtība.

�ēl to kaķī�u, nudien!

Tādi skaisti, tādi mīļi,

Un tik maigi ņaudēt prot,

Ka pat skopākie no ve�iem

Iznāk viņus pabarot.

Kas ir vajadzīgs, lai straujāk

Pavairotos kaķu cilts?

Mīlestība, saticība,

Un lai laiciņ� būtu silts.

Lepnie tak�i, resnie mop�i,

Jums jau dod pa pilnam rīt.

Bārenī�us neaiztieciet,

Nemēģiniet projām dzīt!

Gan kāds nabags paglābs viņus,

Kad sāks sniegi putināt.

Pensijām jau kaķu tiesu

Nupat piemetu�i klāt.

Bandīts Vaņka Balalaikins,

Nosēdējies cietumā,

Cen�as tagad atgūt laiku,

Drā�as vēja ātrumā.

Reketieris Janka Stopiņ�

Nav par Vaņku labāks daudz.

Viņ� pie stūres dzer kā lopiņ�

Un kā lopiņ� arī brauc.

Tos, kam vara un kam nauda,

�odien nebiedē nekas.

Viņiem gāzi spiest ir bauda.

Mūeiet malā, plukatas!

Ne jau visi pamūk malā,

Atskan brem�u kauk�ana.

Kad reiz beigsies galu galā

Me�onīgā brauk�ana?

Ta�u var ar visu sarast,

Kas tur liels, ja no�miegts kāds!

Vainīgais, kā tas jau parasts,

Nosacīti notiesāts.

Vēl viens zaglis palaists vaļā.

Ļaudis brīnās: kā tad tā?

(Arī tiesne�iem par velti

Neceļ villas jūrmalā.)

Domnieks kukuli ir ņēmis.

� Kauns un negods! � biedri sauc.

(Tātad ņēmis neprasmīgi

Un pie tam ne visai daudz.)

Antikorupcijas likums

Izbeig�ot reiz blēdības.

(Ari vilki nolēmu�i

Turpmāk neiet medībās.)

Miljonus, kas nolaupīti,

Protams, atdabūsim mēs.

(Tad, kad mūsu "detektīvi"

Divreiz vairāk iztērēs.)

Sodīt slepkavas ar nāvi

Eiropa mums neatļaus.

(Turpmāk visus necilvēkus

Tikai nosacīti �aus.)

Sāka krokodilus audzēt

Latvju zemnieks Vilis Grauds.

Peļņa viņam nesanāca,

Toties briesmu tika daudz.

Apārstējies, apdomājies,

Licis pieredzi aiz auss,

Pievērsās viņ� strauskopībai,

Kamēr saknāba to strauss.

� Tā kā banāni ir lēti, �

Sprieda Vilis, � sāk�u es

Personiskam zoodārzam

Audzēt da�as �impanzes.

Izaug mērkaķi un uzsāk

Pārsteidzo�u akciju:

Saeimā �ie kandidē�ot,

Dibinā�ot frakciju.

Nu tik saprot zemnieks Vilis,

Kādu labumu viņ� gūs:

Lauku izaugsmei un plauksmei

Saeimā reiz atbalsts būs.

� Pietiks lauciniekus muļķot,

Tas jau, kungi, ir par daudz! �

Bruņojies ar mēslu dak�ām,

Brauc uz Rīgu Vilis Grauds.

Rīgas kungi padzirdu�i,

Ka būs ļembasts baigi bargs,

Visas durvis noslēgu�i.

Durvīm priek�ā bruņots sargs.

���� Laidiet iek�ā! � nokliedz Vilis,

���� Gribu kungiem pajautāt,

Kāpēc man par manu darbu

Ir vēl jāpiemaksā klāt?

Kamēr Vilis kādā krogā

Dzer un nopū�as: � Ak vai! �

Traktors ierūcas aiz loga

Un kāds tips tam sauc: � Gud bai!

*

Zagļi �odien katru dampi

Vienā mirklī aizdzīt prot.

� Nu ir sūdi! � spļaudās Vilis,

Mājup kājām stampājot.

Vai tad vērts ir ra�ot pienu,

Prāto zemnieks Vilis Grauds,

Ja par skaidru ūdentiņu

Citi saņem divtik daudz!

� Saturieties, konkurenti

"Rāmava" un "Mangaļi"!

Manas akas minerāli

�ivļi dzers un �angaļi.

� Sanāk nu, kas sa�vakojis,

Kas pret sievu kļuvis vēss!

Tiem, kam nepalīdz "Viagra",

Brīnumveldze palīdzēs.

Ta�u neredz gan, ka tauta

Viļa uzņēmumu lenc.

Nopērk vienu kuli ūdens

Kāds pagalam impotents.

Miljoni no akas smelti

Bija tikai sapnis vien,

Un kā agrāk Viļa sieva

Govi slauc un mēslus brien.

Mazs bij' tēva novadiņis,

Bet di�eni turējās.

Lai tam �odien naudas trūka,

Sņabulī�a nepietrūkst.

Visi sīki kadiķī�i

Zied sudraba ziediņiem.

Vēl ko�āki, vēl baltāki

U�ņu lauki noziedēj'.

Arājs ara kalniņā,

Avots teka lejiņā.

Ārzemnieki maizi veda,

Ūdentiņu arīdzan.

Visiem labi, visiem labi

Mana tēva zemītē.

Blē�iem labi blēdīties,

Meļiem mēles luncināt.

Vecā dziesmā jaunus vārdus

Dziedādami saliekam.

Vai bij' labi, vai bij' slikti,

�ai zemītē paliekam!

Pajautājiet Vilim Graudam,

Ko viņ� vēlas pasūtīt?

� "Lauku Avīzi", bez �aubām! �

To viņ� darī�ot tūlīt.

"Lauku Avīze", viņ� saka,

Lauku ļaudīm atbalsts dro�s,

Un viņ� lasī�ot to alla�,

Kamēr Krustiņ� dzīvs un O�s.

Vīri sprie�, cik ilgi zemnieks

Sitā ķepuroties spēs

Un vai valdība to beidzot

Subsidēs vai nogremdēs?

Vilis, arī gulēt iedams,

Savu avīzi ņem līdz.

Viss, ko pārdod, pērk un maina,

Tiek jo sīki izpētīts.

Sieva kuro reizi saka:

� Vai nu avīze, vai es! �

Ta�u viss no gala sākas,

Tiklīdz pastnieks pastu nes.

Tiem, kas lēkā, zobiem klabot,

Grūti padomu ir dot,

Kā �o stāvokli var labot,

Ja to vēl var izlabot.

Kara laikā kādā bildē

Bija risinājums labs:

Mamma pū�, bet krāsni silda

Izģērbies līdz pusei paps.

Eskimosiem roņu tauki

Bargo ziemu pārciest ļauj.

�itā sildīties ir jauki,

Tikai kur lai roņus rauj?

Lā�i auksto laiku vada

Siltā midzenī uz auss.

Jauka gulē�ana tāda,

Bet vai mums to vēders ļaus?

Kā bez apkures var iztikt

Viena gudra nācija,

Pingvīnus jau iztaujājot

Mūsu delegācija.

�ņukst klusi cūkas kopēja,

Bet saimnieks nazi trin.

Ka notiks kaut kas dramatisks,

To cūka nez vai zin'.

Bet atvadām no lopiņa

Nāk savi prieki līdz:

Būs pupiņas, būs zirnī�i,

Būs cūkas �ņukurīt's.

Kam nebūs gaļas cepe�u,

Tas zivju galdu klās

Un Ziemassvētku eglīti

Ar reņģēm izrotās.

Uz robe�as jau aizturēts

Ir Salatētis kāds:

� Tev, vecīt, deguns aizdomīgs!

Kur spirts tev noglabāts?

� Reiz me�ā dzima eglīte��

Drīz bērni dziedāt sāks

Un me�sargs skries kā dusmīgs vilks,

Bet tēti nepanāks.

Davai, davai!

Optimistiskas rīmes � 7

Man tos priekus nebaudīt 8

Davai, davai! 10

Jāprot sevi reklamēt 12

Nekur nav tik labi kā gultā 14

�odien viss �ķiet virtuāls 15

Par mērkaķīti Lembiju un 17

brie�a bērnu Bembiju

Tādi laiki pienāku�i 19

Velti raudāts 20

Pipariņu izlase 22

Kur� gan nezin' Helēnu! 25

Kas tikai nenotiek� 26

Kuplejas par godavīriem 27

Ne jau viss, kas jauns, ir labs 28

Traki gribas smalkiem būt 30

Vēl viena 31

Latgalie�u īriāda 32

Alus arī ira sula 36

Cēsu alus dziesmiņa 37

Dro�as pazīmes 38

Saprast nevar vairs neko 39

Atvadu vārdi Saules dārzam 40

Balāde par KNABu 41

Vērtīgs paradums 42

Cilvēka mū�s 43

Mini pasaciņas 44

Sveic jubilāru run�i 49

Atze�onos mīlesteibā 50

Bezalkoholiskais "Pūt, vējiņi!" 51

Mēs tevi atceramies, Ed�u! 52

Jūdziet, pui�i, zirgus vaļā 53

Paiet mū�s kā seriāls 54

Atmiņas par ziedu laikiem

Jautri panti par Mildastanti 57

Bet citādi viņ� cilvēks jauks 59

A�gārnī�i 60

Āp�a monologs 61

Kluks, kluks, urā! 62

Neticami, bet fakts 63

Kas kaitēja nestāvēt! 65

Fabula par kutelīgu tēmu 67

Balāde par Blatu 68

�urkiāda 69

Dro�s paliek dro�s 72

Tārpa kuplejas 73

D�imbai rūdi rasā! 74

Par kvalitāti 76

Traktāts par lauksaimniecību 78

Kinoceļojumu klubs 81

Viena otra svaiga doma 83

Goda nosaukumu jomā

Traktāts par vodku 85

Spurainas rīmes 89

Lustīga dzīvo�an', 91

lai tālu skan, lai tālu skan!

No nepubliceta

1950.-2000.g.

Ņem, brālīt, vienu, es ņem�u otru 97

Par kāda rajona prātvēderiem 98

Mao pārpeld Janczi 99

Se�u dienu kar� 100

Jānim Sudrabkalnam 103

Pēc vienas �nites 105

Rēzeknei 700 gadu jubilejā 106

Mierinājums 107

Kad vara zūd 108

Domas par partiju 109

Piebilde diskusijā par karogu 110

Padoms alūksnie�iem 111

Vai nu tas kas jauns? 112

Tu � mana vienīgā! 114

Pie visa vainīgs Pērkoņtēvs 115

Vairs nekas mūs nepārsteigs

Vairs nekas mūs nepārsteigs 119

Kas māk, tam nāk 122

Pavasarīgs popūrijs 125

Agrāk un tagad 128

Vecie un jaunie 131

Veltījums Jefiņtēva Jāņa Dreslera simtgadei 134

Laimei jau nevajag daudz 137

Kungi brauc! 140

Grupas un �upas 143

Dzērvenēs 146

Kas mūs nākamībā gaida? 149

Uzvar stiprākais arvien 152

Un sāksies viss no gala 155

katrā ciemā sava mis

Visi tikai projektē

Dots pret dotu

Lielā izpārdo�ana

Katram ākstam sava mode

Spērāji un ķērāji

Progress acīmredzams

Zēl to kaķī�u, nudien!

Kas visātrāk �odien brauc

Ja līdz galam pasacīt

Ko tik zemnieks nemēģina

Vilis Grauds uz Rīgu brauc

Viļa Grauda komercija

Tāds nu ir tas novadiņ�

Vienīgā mīlestība

Siltumproblēma

Ziemassvētku gaidās