Valdis Artavs Gunārs Bērziņ�

Vēl Cerība Nav Zaudēta

Ja tu iz�āvies kā plinte,

Nelīdz papīrs, nelīdz tinte.

Kur lai jaunu tēmu ķer?

Vēl pa vienam jāiedzer!

Lai nav runā�ana sausa.

Sēstamies pie alus kausa.

Bet kad kauss ir iztuk�ots,

Vēl nekas nav izgudrots.

Kad pie sestā kausa tikts,

Melnais runcis klāt, kā likts:

� Man ir jautrs si�etiņ�! �

Aci miegdams, saka viņ�.

Bufetniece baigi brīnās:

Ko tie abi ve�i cīnās?

Vai tos apsēdis kāds velns?

Kā te radies runcis melns?

Mākslas dzivē sensācija:

Kādā Rīgas galerijā

Izstādīts ir desas luņķis.

Darba autors Janka Pļuņķis.

Lietpratēji slavē Pļuņķi:

� Sito brīni�ķīgo luņķi!

No�āvētu, piparotu,

Dziļu domu apgarotu.

Tā kā mākslā gaļa sniegta,

Suņiem ieeja ir liegta.

Dusmīgs �veicars durvīm priek�ā,

Ari kaķus nelai� iek�ā.

Otrā rītā skatās Pļuņķis:

Pazudis ir desas luņķis.

Kāds pa nakti iek�ā bijis,

Mākslas darbu nolaupījis.

�veicars, īstais grēka āzis,

Smejas, desu māgā bāzis:

� Mākslu saprast man par grūtu,

Es ar vēderu to jūtu.

Mēdiji ir tie, kas mēdās,

Blēdiji ir tie, kas blēdās,

Biznesmeņi � tie, kas bizo,

�izofrēniķi � kas �izo.

Tos, kas �odien neēd picu,

Vajag pārmācīt ar vicu.

Tiem, kam negar�o hot dogi,

Naktī jāizdauza logi.

Visu lemsim tikai topos,

Iepirksimies tikai �opos,

Zināt, kas ir supermārkets?

Siļķes, rozīnes un parkets.

Katru suni vārdā D�eri,

Nejauciet ar mened�eri.

Maikls ir tas pats, kas Mi�a,

Katrai blaktij sava ni�a.

Kāpēc ciema dogi rēja?

Krupis sesku sponsorēja.

Seskis bija pats par slinku.

Lai sev sagādātu drinku.

Nu ir blē�iem gaisma zaļā,

Visus trikus lai� tie vaļā.

Piena sieva, slaucot krānu,

Divkārt pārsniedz peļņas plānu.

Agrāk, redzot lopu beigtu,

Saimnieks bedri izrakt steigtu.

Nu uz tirgu prāts tam nesas:

� Iznāks pirmklasīgas desas!

Smejas zvejnieks Zvīņu Fricis:

Ma�īneļļā reņģes licis,

� Atbrauks uzpircējs no Rīgas,

Nems kā �portes augstvērtīgas!

Maizes kukuļus da�s taisa

Jau gandrīz no zila gaisa:

Baloniņi piepū�ami.

Katrā mīklas pieci grami.

Kādreiz vecos laikos bija

Kvalitātes inspekcija.

�odien velns ar sievasmāti

Ellē skatās kvalitāti.

Vai tu, cilvēks, slidas ņēmis,

Zini, ko tev liktens lēmis?

Da�s, kas nodzen lieko svaru,

Mirkli izlaidis tev garu.

Vai tu, cilvēks, vergu ņēmis,

Zini, ko tev liktens lēmis?

Zivis ķerdams, viens un divi

Pats tu vari kļūt par zivi.

Vai tu, cilvēks, bisi ņēmis,

Zini, ko tev liktens lēmis?

Var tev iet, kā gadu mijā

Krievam gāja �e�enijā.

Vai tu, cilvēks, pol�u ņēmis,

Zini, ko tev liktens lēmis?

Follā braucot mazi joki,

Pretī izlec lieli koki.

Vai tu, cilvēks, sievu ņēmis,

Zini, ko tev liktens lēmis?

Ja tu Auns, bet viņa Dvīņi,

Katru gadu būs jums trīņi!

Reņģēdējam Kauķitim

Bail pat draugiem zvanīt.

Apzags viņu Telekoms,

Nevarēs pat manīt.

Bail tam naktī spuldzi degt,

Elektrību taupa.

Kauķīts zin, cik briesmīgi

Latvenergo laupa.

Iepērkoties Kauķītis

Katru gramu skaita:

Atkal nokrāps santīmu

Pārdevēja, maita!

Un kad satumst vakarā

Viņ� pat neiet ārā.

Ka tik maku neatņem

Kāda roka kārā.

Durvīm nomainījis viņ�

Atslēgu un eņģes.

Bail, ka zagļi neuzlau�,

Saodu�i reņģes.

*

Veiklo kabatzagli Maksi

Neredz braukājam ar taksi.

Viņ� pa trolejbusiem klejo

Un no ķe�ām naudu zvejo.

Viendien tante Rozālija,

Kas reiz lepna dāma bija,

Suni somā paslēpusi,

Jo� uz trolejbusa pusi.

Maksis tantes somu pēta:

Tur gan manta sastūķēta!

Jāielai� ir somā plauksta,

Maigi saturs jāpatausta.

Ta�u pēk�ņi somas saturs

Mak�a pirkstus zobos patur.

Velti roku rausta blēdis.

Suns, kā saka, zin, ko ēdis.

Stāstam pamāco�a doma:

Dro�āk ir, ja suns ir somā.

Bet, ja �ūsku sadabūsit,

Tad pavisam dro�i būsit.

Varam smieties ļoti, ļoti,

Visi esam izjokoti.

Vai nav jautri, ka ik rit�

Cenas ceļas, bikses krīt?

Ievēlējām Rīgas domi,

Dome zvetē mūs ar bomi:

Siltums dārgāks, tramvajs ar�,

Visi laupa, kas vien var.

Tiem, kas firmās naudu lika,

Naudas vietā dziesma tika:

� Reiz es biju bagāts vīrs,

Tagad raugos, lai ir tīrs.

Skolotāji troksni cēla,

Savas mazās algas pēla,

Cerēja, ka vairāk tiks.

Trok�ņa daudz, bet rokā �iks.

Tautas saimniecība plauk�ot,

Pensijas tai līdzi aug�ot.

Ozianna! Glorija!

Smiesim krematorijā.

Kādēļ vizināt par brīvu

Katru vārguli pusdzīvu?

Kas par to, ka slims vai vecs?

Naudas nav � uz kruķiem lec!

Ko tur sūdzas vīrs, kas bija

Spaidu darbos Sibīrijā?

Tāds tak badu paciest prot.

Kādēļ atlaides tam dot?

Velti jaunās mātes klaigā:

Ja jau bērns uz �etrām staigā,

Nav ko viņu �ubināt,

Prasot pabalstu turklāt.

Slimnīcām var apcirpt tāmi.

(Vārgie ātri dziest un rāmi.)

Skolām vajag mazāk dot.

(Nav ko visus izglītot.)

Kā tad savādāk, vai zināt,

Bud�etu var izlīdzināt?

Tikai laupot nabagos.

Bagātie jums pigu dos!

Slēpotāji Gaiziņkalnā

Atvadas no ziemas svin.

Cik te dzerts un slēpju salauzts,

Tikai Dievs un Gaiziņ� zin.

Var par lāstekām un sauli

Skaistu dzeju uzrakstīt,

Un pat nobrak�ķēt var kauli,

Lāsteka ja virsū krīt.

Pavizināties ar lediem

Puikām ir gan risks, gan prieks.

Varoņus jau krastā gaida

Upju flotes pavēlnieks.

Tie, kas dzīvo upes malā,

Atkal izmisumā krīt:

Ka tik nenāktos uz jumta

Kādas dienas pavadīt.

Roka grupa �Jautrie run�i�

Koncertus bez maksas sniedz.

Pateicīgie klausītāji

Naktī acu neaizmiedz.

Students noķer pirmo mu�u,

Vēl pa pusei sakaltu�u,

Ta�u gaļas gar�u jūt.

Bada sajūta jau zūd.

Jūsmo vecie kulināri:

Zālītei dīgst asni vāri,

Tos jau zupā varēs likt

Un pie vitamīniem tikt.

Vārnulēni ir kā cāļi.

Nogar�ojiet, bēdubrāļi!

To, ka tas patie�ām tā,

Lasiet Baltā grāmatā.

Ķerveļi pie celmiem sildās,

Da�am labam grozs jau pildās.

Tam, kas �odien bezdarbnieks,

Tas nav tikai vaļasprieks.

Bērzu sula pil jau traukā,

Putni �ivina jau laukā,

Saules siltums glābs mūs drīz,

Latvenergo nelaupīs.

Tiem, kas lasīju�i Danti,

Prātā �ausmino�i panti,

Baigās grēcinieku mokas.

Ka tad �odien ellei sokas?

Velni dak�as cilā smaidot:

Gūtmani �ie ļoti gaidot.

Par to Telekoma lietu

Rezervēju�i tam vietu.

Ellē daudz vēl veco bosu:

Pel�e vāroties ar Vosu,

Noviks kauc, ka svilstot pekas.

�ēl, ka viņ� te viens no �ekas!

Siltums tagad lielā cenā.

Velnus kreditori dzenā.

Varbūt elle bankrotē�ot,

Nez vai visus uzņemt spē�ot.

Meistarcepējs, melns kā nēģers,

Raud, ka sveikā tik�ot Ģēģers,

Un, ka, dziedot �ņāciminnu.

Neceps Kehri viņ� un Kinnu.

Bija kādreiz spēka vīri,

Bra�ie latvju karavīri:

Naidniekus kā zāli pļāva,

Ozolus ar saknēm rāva.

Nav viņ� spējīgs agri mosties,

Nav viņ� spējīgs ātri posties.

Saprast pavēles � par glupu.

Zin tik vienu: � Mamma, pupu!

�odien sirds mums pilna ba�u,

Redzot jaunkareivi da�u:

Tievs kā slieka, krūts kā zaķim,

Spēka mazāk vēl kā kaķim.

Mamma �ēli balsi loka:

� Manu mīlulīti moka!

Visi mūsu aizsargspēki �

Cietsirdīgi necilvēki!

Mātes balss tiek uzklausīta,

Un jau nākamajā rītā

Raksta prese, raida Rīga:

��� Armija kļūst cilvēcīga!

Katrai vilnai sava kode,

Katram ākstam sava mode.

Tie, kam ofisi un �opi,

Ģērbjas tā kā krievu popi.

Reketieri ciena ādu.

Veikalnieki, redzot tādu

Komisāru ādas jakā,

Tūdaļ naudu meklē makā.

Da�a eleganta meita

Staigā jau tik īsā kleitā,

Ka no nepiesegtās spraugas

Tā kā Iļji�s pretī raugās.

Kas tad jauns ir pui�u daļā?

Da�s ir kreklu laidis vaļā.

Vai nav laika ģērbties bijis,

Vai būs bikses pietaisījis.

Nu un tie, kam alla� prātā

Mode nepieradinātā,

Grib pie tās mūs pieradināt.

Pieradinās ar, vai zināt!

�odien homoseksuāļi

Nav nekādi bēdubrāļi.

Lieli svētki būs tiem Rīgā,

Lustē�anās pamatīga.

Kāzas ari paredzamas.

Laulā�oties divas dāmas.

Kura viņ� un kura viņa,

Esot tikai Dieva ziņā.

Kungs ja kungu lūgs uz deju,

Nebūs izbrīnītu seju.

Bārdains onkuls, ģērbis kleitu,

Tik�ot uzskatīts par meitu.

Ja uz Eiropu mēs ejam,

Ceļu lezbietei un gejam!

Vai nu raudi, vai nu smejies,

Citādi �ie balsot neies.

Vīru pārim trūk�ot spēju

Radīt kādu pēcnācēju.

Bet kur dāmu pāris bū�ot,

�ī un �is par mammām kļū�ot.

Kādēļ �odien jānopūlas,

Tecinot no bērziem sulas,

Ja visapkārt gardas mantas:

Kokakolas, sprites, fantas�

.

Cenas nolaistas uz pusi

Un vēl vairāk da�uviet.

Nu tik nepalaidiet garām!

Izpārdo�ana jau iet.

Katru neejo�u preci

Vajag mācēt iztirgot.

Mēteļus ar visām kodēm

Jau gandrīz par velti dod.

Apavus, kas gulēju�i

Desmit gadus ārzemēs,

�odien jau par smiekla naudu

Varam iegādāties mēs.

Latvija kā mēslu bedre,

Kur var visu iek�ā grūst:

To, kas izgājis no modes,

To, kas noliktavās pūst.

Ko var patriotam ieteikt,

Kas uz latvju preci kārs?

Jau par santīmu ir lētāks

Novecojis kalendārs.

Nelīdz tīkli, nelīdz murdi,

Visiem cauri iziet kurdi.

Liec vai kādu sardzi priek�ā,

Atkal Latvijā tie iek�ā.

Sapņo tie par zviedru krastu.

Mūsu maize tiem par prastu,

Neesot nekādi cūkas,

Lai tūliņ �iem dodot kūkas!

Komforts ar tūliņ lai būtu!

Gultās gulēt �iem par grūtu,

Platus dīvānus lai nesot,

�iem tak daudzsievība esot.

Kad tos pretī ņem�ot zviedri?

Tur jau esot viņu biedri.

Kādēļ kuģis nenāk malā?

Cik var gaidīt, galu galā!

Beidzot kuģis piestāj krastā.

Zviedru karogs plīvo mastā:

� Atdodam jums jūsu kurdus,

Uzlabojiet savus murdus!

Vīru, spēcīgu kā zirgu

Saimnieks izraugās sev tirgū.

Rausies tāds par latu dienā,

Maizes riku, krūzi piena.

Jauna meita stāv pie staba:

īsi brun�i, plika naba,

Izkrāsota, smaida plati�

Cena � tikai pieci lati.

Vienu otru kārtībnieku

Nopirkt var par desmitnieku.

(Diem�ēl ne jau kristāltīri

Visi formās tērptie vīri).

Muitniekam jau simtnieks jādod,

Kontrabandas preci rādot.

Bet ja �is vēl taisa traci,

Tūkstotis, lai piemiedz aci.

Pati augstākā no cenām

Pasaulē kop� dienām senām

Blē�iem, kas ir varas balsti

Un pa daļām pārdod valsti.

Ļaudis rūc, ja bezpajumtnieks

Pagrabā vai trepēs lien.

Bet pret kaķiem līdzjūtība.

�ēl to kaķī�u, nudien!

Tādi skaisti, tādi mīļi,

Un tik maigi ņaudēt prot,

Ka pat skopākie no ve�iem

Iznāk viņus pabarot.

Kas ir vajadzīgs, lai straujāk

Pavairotos kaķu cilts?

Mīlestība, saticība,

Un lai laiciņ� būtu silts.

Lepnie tak�i, resnie mop�i,

Jums jau dod pa pilnam rīt.

Bārenī�us neaiztieciet,

Nemēģiniet projām dzīt!

Gan kāds nabags paglābs viņus,

Kad sāks sniegi putināt.

Pensijām jau kaķu tiesu

Nupat piemetu�i klāt.

Kā lai �odien naudu taupa,

Kad visapkārt zog un laupa?

������ Rak�u zemē, � prāto Kūkums, �

Paņem�u, kad pienāks trūkums.

Ta�u zagļi uztaustīja,

Kur tā manta slēpta bija.

Ja jau zemē atrod mīnas,

Kas tad lai par naudu brīnās?

Kā lai �odien naudu taupa,

Kad visapkārt zog un laupa?

���� Lik�u bankā, � prāto Kūkums, �

Izņem�u, kad pienāks trūkums.

Bet, kad viņ� pēc naudas gāja,

Bija tuk�a bankas māja.

Apkārt vaimanas un gaudas,

Nav ne baņķieru, ne naudas.

Tie, kas piemuļķoti, zūdās,

Analizē banku kļūdas.

Gudrie Kanāriju salās

Atmiņās par muļķiem dalās.

Sludinātājs da�s te braukā

Un par pagāniem mūs saukā.

Tantiņas ar elli biedē,

Neglābjami slimos dziedē.

Darbu beidzis, brālis Spiro

Bezbēdīgi krogā dzīro,

Un lambadu lec ar skuķiem,

Kas vēl dienā bij ar kruķiem.

� Rīt es parādī�u triku, �

Saka viņ� ar labpatiku, �

Kā ar vienu vārdu manu

Mēmais atgūst runā�anu.

Bet kad nakts ir pavadīta,

Pats viņ� paliek mēms no rīta:

Vairs no skuķiem tikai smaka,

Nav ne uzvalka, ne maka.

Velti vāvuļi to gaida.

Sludinātājs lāstus raida:

���� �itie tum�ie cūku gani

Blē�i lielāki par mani!

No skābēm, kas jums zobus maitā,

No kariesa ar tai skaitā

Jums Dirols zobus pasargās.

Bet labāk neēdiet nemaz!

Ja gribat dzīvot īsu laiku,

Tad uzpīpējiet Laki Straiku.

Bet firmas Prince tabaka

�im nolūkam vēl labāka.

Par Impulsu viens otrs saka:

� Patie�ām satrieco�a smaka! �

Tām, kuras apprecēties cer,

Ar viņu uzmanīties der.

Vai dāma kājām iet, vai braukā,

Bez paketes ne soli laukā!

Ar paketi gan ērtāk jāt,

Gan nevainību aizsargāt.

Daudz tautasdziesmu skandinājām,

Ka alus vīrus gā� no kājām.

Bet Zelta alus dzerts ja būs,

Visskaistāk nolūzīsit jūs.

Jāsaka, jedritvaj nazīt,

Da�u �odien grūti pazīt:

Bija komunists ar raudzi,

Tagad komersants kā daudzi.

Tad, kad valdīja te krievi,

Markss un Ļeņins bij tam dievi.

Dievnamam viņ� garām gāja,

�īso kursu� sludināja.

�odien baznīcā to redzam,

Krustāmies un sveces dedzam.

Nu viņ� citus pantus skaita:

Markss ir blēdis, Ļeņins maita.

Daudz mums patriotu tādu:

Maina krāsu, maina ādu,

Un ar pārākumu vaigā

Da�s ar ordeni jau staigā.

Mēs, kas viņiem paklausījām,

Muļķi palikām kā bijām.

Viņiem atkal kungu dzīve,

Mums tās pastalas un brīve.

Dzerot cilvēks zaudē mēru.

Tad tik sākas, vai dieniņ:

� Pats par savu naudu dzēru,

Pats skrēj savu kumeliņ!

Da�am labam bāleliņam

Piemit vēl �is sen�u grēks,

Tikai dzel�a kumeliņam

Ātrums cits un ari spēks.

Tas, kas savu zirgu skrēja,

Dzīvs varbūt vēl �odieniņ.

Kas ar auto avarēja,

Pārcēlies uz debestiņ.

Dieviņ� novicina dūres:

� Ko tu pagāns traucē mūs!

Tiem, kas dzēru�i pie stūres,

Tikai ellē vieta būs.

Ta�u ellē vietu pamaz,

Toties grēcinieku daudz.

Dzērāji, to zinādami,

Vēl joprojām dzer un brauc.

Agrāk, �etoni kad bija,

Cilvēks ērti piezvanīja

Gan no stacijas, gan ielas,

Netērējot summas lielas.

�� Pietiek tirgot lētu preci! �

Sprieda Telekoma speci,

��Telefoni automāti

Nabagiem nav izdomāti.

Nu uz stūriem greznas būdas.

Ļaudis sa�utu�i zūdās:

��� Telekarte divi lati!

Tie�ām �ausmās ceļas mati.

Rīgā ticis reiz pa gadu,

Zemnieks nesazvana radu.

� Kāpēc man ir jāpērk tele?

Beidziet mani apcelt jele!

Reti kādu zvanot mana.

Laikam Gūtmanis vien zvana,

Ziņo Kangaram uz elli:

� Redz, kas es par veiklu zelli!

9

Puisi sludinājums saista:

Sacīts nav, cik mei�a skaista,

Vai tā dū�īga, vai vāja,

Ta�u veikals tai un māja.

�is nu steidzas meklēt viņu.

Satiek ceļā vecmāmiņu:

� Kur te dzīvo Genoveva,

Sludinājumu kas deva?

Puisi mājās ievedusi.

Vecenīte izdve� klusi:

� Es tā esmu, laime tava,

Neskaties, ka zobu nava.

� Tas nekas, ka maz man matu,

Toties zeķe pilna latu.

Pats Dievs kungs tev mani lēmis,

Ko tu sāksi, pliku ņēmis?

Tomēr ņēmis mei�u pliku,

Saka viņ� ar labpatiku:

� Kas man manta? Velns ar viņu.

Uzdziedāsim Rudentiņu!

Nu jau vasarā vai ziemā

Skaistumkonkurss katrā ciemā.

Galvenais, lai katrai Mis

Ir kā Afrodītei viss.

Ārdās ciema priek�nieks Rumba:

� Mana meita jums ir bumba?

Es jums rādī�u, kā smiet!

Tūdaļ būs jums �aunas ciet!

� Kas vēl iebildīs pret viņu,

Manu mīļo drostaliņu?

Manai meitai skaists ir viss,

Viņa būs �ī ciema Mis!

Raud no bēdām daiļā Grieta:

� Man tak pienākas tā vieta, �

Ta�u velti gaust un pūst,

Spēks un nauda punktus gūst.

Jaunā Mis uz troņa līda,

Pēk�ņi norībēja grīda,

Vai nu tronis bija �vaks,

Vai nu svars pārlieku traks.

Trine, krītot miega varā,

Brīnās, ko tas vecais dara?

Jāiet gulēt, pusnakts pāri,

Ko viņ� lūr tai kastē kāri?

Rāda �Playboy� fantāzijas.

Bikses �ļūk un skūpsti mijas..

Dievs, cik izdarības straujas!

Tā kā viņam reiz pie Gaujas.

���� Kā nav kauna! � Trine rājas �

Vai tad tev to skatīt klājas?

Vai tad maz vēl prieka tika?

Sānos dūrēji un krika.

Ta�u, bridi runājusi,

Trine sē� un domā klusi:

Es vēl trakāka reiz biju,

Savējo kad ieraudzīju.

Kad nu gultā abi liekas,

�ķiet, ar jaunību tie tiekas.

Trīne apskauj savu veco,

Mīlestība nenoveco!

Mūsu sen�i, kā jūs zināt,

Mēdza elkus pielabināt,

Mēdza viņiem kaut ko dot

Upurējot, ziedojot.

Elkus kungi nomainīja.

Kungiem arī jādod bija,

Kā to apliecina mums

Mērnieklaiku vēstījums,

Marksisti un ļeņinie�i,

Protams, neņēma tik tie�i,

Ta�u rezultāts tas pats �

Visu regulēja blats.

Tagad atkal kungu vara,

Blē�i ko vien grib, to dara.

Reketieris, birokrāts, �

Katrs �ziedojumus� vāc.

�odien modē joki lēti:

� Visi dū�i korumpēti! �

Es gan sprie�u, joka pēc:

Vismaz viens nav korumpēts.

VISI NĀKOTNI GRIB ZINĀT

Milda, staigājot pa pļavu,

Zilē nākamību savu.

Precēt solījies to Janka,

Teicis: � Dro�i, tā kā bankā!

Kundzīte, kā puķe vīstot,

Raud, ka virs pie citām klīstot.

Tūdaļ būs pēc kārtīm sprie�ams,

Vai viņ� atpakaļ vēl grie�ams.

�igāniete visu zina:

� Kungam vāģi projām dzina.

Ja tu ļoti devīgs būsi,

Zagļus rokā sadabūsi.

Da�ā sabiedrībā smalkā

Kafijbiezumus ņem talkā

Zilējot, kad Rep�e kritis,

Dolārs latu zemē sitis?

Citi izsauc Kārļa garu:

��� Kura partija gūs varu?

��� Mīļie, kā lai es to zinu?

Es tās visas ratā dzinu!

Lai skan līgo malu malās,

Gadu simtiem gavilēts!

Jāņos dziedi savas dziesmas,

Nevis tās, ko jeņķi brēc.

Lai dzer citi sve�o alu,

Tu to Jāņos nedzer vis!

Tavu alu izbrūvējis

Mūsu pa�u aldaris.

Lai ēd citi sve�o sieru,

Tu to sieru negar�o!

Jāņu māte sieru deva

Pasaulē visgardāko.

Lai mīl citi sve�as meitas,

Latvju meitai roku sniedz!

Tikai jums plaukst Jāņu naktī

Papardītes brīnumzieds.

Ja to ziedu atradīsit

Un ja saderēsit jūs,

Tad jau nākamgad uz martu

Pa�iem Jānītis jums būs.

Lai uz Kanāriju salām

Resnie naudas maisi brauc.

Man tepat pie Gaujas malas

Alla� prieka bijis daudz.

Nav ne miņas te no roka,

Cita mūzika te skan:

Lakstīgala balsi loka,

Cīrulītis uzdzied man.

Esot skaistas dāmas melnās,

Vēderdejas dejot prot.

Visas sūtu es pie velna,

Savu dāmu ieraugot.

Te, pie augstās klin�u kraujas,

Abiem mums tik karsti kļūst,

Ka pat tvaiki kūp no Gaujas,

Upe acīmredzot �ūst.

Kas man Rīga, galu galā?

Tikai liekas raizes klāt.

Varu dzīvot Velna alā

Un ne velna nemaksāt!

Daudz mums sve�u kungu bija,

Visi tautu apdzirdīja.

Katrā mui�ā klau�u slogs,

Katrā ceļa malā krogs.

Tad tā brīvlai�ana nāca.

Ko tad vēsture mums māca?

Dzer vēl vairāk cilvēks brīvs,

Kamēr krīt gar zemi stīvs.

Beidzot savu valsti guvām.

Bet vai labāki mēs kļuvām?

Kur tad naudu ņēma valsts?

Dzērājs bija kases balsts.

Pārdzīvojām kara briesmas,

Izdziedājām kara dziesmas:

�Paliec sveiks, mans mazais draugs!��

Plūda pāri kand�as trauks.

Krievu laikā dzērām traki.

Vai lai tagad kļūstam �vaki?

Latvji, dū�u uztaisiet,

Lai uz NATO varam iet!

Nav jau jābūt lielam prātam.

Deputāta kandidātam

Galvenais ir vārdi skaisti,

Solījumi tautā laisti:

� Es tas gudrais, citi aitas.

Es tas labais, citi maitas.

Tikai es jums visu do�u,

Tikai es jūs aplaimo�u.

Ja nu es pie varas tik�u,

Visiem sērdienī�iem lik�u

Izsniegt sviestmaizes bez naudas,

Lai vairs neskan �ēlas raudas.

Pensijas tiks divkār�otas,

Pirtīs dos par velti slotas,

Bankās nauda noblēdītā

Atdota tiks rit no rīta. �

Tā ja reklamēsi sevi,

Visi nobalsos par tevi.

Bet pēc tam, kā tautā saka:

Sveiki! Solīts nekrīt makā.

Kādā d�ungļu republikā

Ordenis reiz izkalts tika,

Lai ir varoņiem ko dot,

Godavīrus apbalvot.

Pirmiem augsto balvu sniedza

Tiem, kas pa�u lauvu �miedza,

Krokodilu sita nost,

Lai viņ� nevar ļaudis kost.

Ta�u cilts bij maza ļoti,

Tādēļ tika apbalvoti

Ari tie, kas skaļāk bļauj,

Augstāk lec un tālāk spļauj.

Tā nu visiem balva tika.

Tad kāds gudrais priek�ā lika:

� Apbalvosim ari �os,

Mūsu brāļus astainos!

D�ungļos tagad jautra brēka,

Visur apbalvotie lēkā.

Pakaļpusē � dibens sārts,

Priek�ā � spo�ais bleķis kārts.

Tantiņas uz tirgus prāto,

Kāpēc neuznem mūs NATO?

Ko �ie vaļā kratoties

Un uz krievu skatoties?

Viri brīnās: � Kas par desām?

Vai tad mēs par �vakiem esam?

Vai tad NATO nederēs

Tādi zaldāti kā mēs?

Pilsoņiem, kas uzkost kāto,

Pa�u vēders ir NATO.

Rūc pavisam draudīgi

Tiem, kas mazāk naudīgi.

Da�i deribas slēdz strikti:

� Būsim NATO tā kā likti!

Tas, kas netic, visai drīz

Savu hūti apēdīs.

Vecī�i, kas kaķus milē,

Visai īpatnēji zīlē,

Kur tie solījumi būs,

Ja tas NATO neņems mūs.

Darvins pirmais sniedza ziņu

Mums par mūsu vectētiņu.

Varam izsmiet to vai nīst,

Ta�u fakts ir jaatzīst.

Tad mēs nokāpām no koka,

Darba rīkus ņēmām rokā,

Gādājām, ko ģērbt un kost,

Astes atmetu�i nost.

Turība arvienu kāpa,

Lai nu ko da�s pētnieks pļāpā,

Darbs it visam bija balsts,

Radās ģimene un valsts.

Nu bez darba daudzi kūko.

Uzkost, iedzert velti lūko.

Kas tev ko par velti dos,

Visa valsts ir parādos.

Atkal kokos rāpties nāksies,

Atkal viss no gala sāksies,

Atkal dzīvosim kā viņ� �

Mūsu vecvecvectētiņ�.

Kādā �urku kompānijā

Priek�sēdētājs jāvēl bija.

Visi sauca: � Tikai to �

Stiprāko un veiklāko!

� Veikls! � kāda �urka bilda, �

Kad savs vēders jāpiepilda.

Sīkām pelītēm lai bads

Un uz dzīvi bēdīgs skats.

���� Lieciet kandidātam mieru!

Kur� no mums nav zadzis sieru?

Kuram aptraipīts nav gods? �

Sauca �urka nobarots.

Visi vienprātīgi bija,

Stipro, veiklo izraudzīja.

Kā nekā, bet blēdis savs,

Laupīs pats un citiem ļaus.

Tā kā spēks ir �urku pusē,

Pelītes, bez �aubām, klusē

Un uz drupa�iņām cer.

�urkas �ampanieti dzer.

Klaigā tantiņas kā glupas,

Karotes pret podiem klaudz.

Ja jūs zināt roka grupas,

Sakiet, kā lai �ito sauc?

Daudz mums deju visvisādu,

Bie�i koncertos tās redz.

Bet kā sauksim deju tādu,

Kuru nosalu�ie lec?

Ja nu sekend henda bodē

Modes skati sarīkot,

Kādu nosaukumu �odien

Latvju tērpam varam dot?

Cirka meistars triku taisa,

Brīnums tāds, ka elpa ciet!

Bet, ja bankā miljons gaisa,

Kādēļ normāli tas �ķiet?

Rietumniekiem rokas laizām.

Nav tiem aizdevumu �ēl.

Noēdīsim, notērēsim,

Ko mēs laizīsim tiem vēl?

�odien mums visapkārt bizness:

Kaut ko ienes, kaut ko iznes,

Kaut ko noliek, kaut ko paņem,

Kaut ko atdod, kaut ko saņem�

Bērni jau no skolas sola

Mācās saukt: � Kas vairāk sola? �

Da�s nav beidzis pirmo klasi,

Bet jau pārdod tēva pasi.

Rīgas ielās avī�nieki,

Tie nu gan ir drosminieki!

Nāvei izbēdzis par matu,

Tāds jau dienā pelna latu.

Tirgū �alenes un �aļi

Sauc gan paklusām, gan skaļi:

� Vodka, spirtik, sigareti! �

Trenkā viņus visai reti.

Da�a jaunkundze ar smaidu

Pārdod triperi vai aidu.

Muļķa puisis pretī smaida,

Nezinot, kas viņu gaida.

Tik vienu pa�u konfekti

Vai saldējuma tūtu!

Ak Dievs, cik maz ir vajadzīgs,

Lai bērns jau laimīgs būtu.

Tik vienu daiļu meiteni

Un drusciņ maigu jūtu!

Ak Dievs, cik maz ir vajadzīgs,

Lai puisis laimīgs būtu.

Tik vienus vārtus uzvarai,

Ko viņa elki gūtu!

Ak Dievs, cik maz ir vajadzīgs,

Lai vīrs jau laimīgs būtu.

Tik vienu mazu graķīti,

Kad dzīve �ķiet par grūtu!

Ak Dievs, cik maz ir vajadzīgs,

Lai ve�uks laimīgs būtu.

Tik vienu gudru valdību,

Kas naudu sadabūtu!

Ak Dievs, cik maz ir vajadzīgs,

Lai valstij labi būtu.

Kur vien skaties, malu malās

Vieni ve�i iet un brauc.

Kur to ve�u mūsu valstī

Saradies tik traki daudz?

Diviem strādājo�iem �odien

Ir viens vecis jāuztur.

(Tā mums statistika stāsta,

Cik nu taisnības ir tur.)

Varētu tos vecos kraķus

Savākt kopā �ā vai tā,

Sabāzt vienā lielā maisā,

Noslīcināt Daugavā.

Bet par dzīvokli kas maksās,

Tramvajniekiem naudu dos?

Jaunie vizinās par zaķiem,

Dzīvo vienos parādos.

Tā nudien vēl Dieva laime,

Ka mums ve�u ir tik daudz!

Un pie tam no ve�iem naudu

Jaunie regulāri slauc.

Gāja tantiņa pēc gaļas,

Stāj un lāgā nesaprot:

Vai tad cilvēkus pa daļām

�ajā bodē izpārdod?

Miļie, kur mēs �odien esam?

Kā lai savām acīm tic?

Likās, ka uz letes desa,

Ta�u izlikts kaut kas cits!

Priek�as daļa, pakaļdaļa,

Fui, cik neķītrību daudz!

� Nāciet iek�ā, veikals vaļā! �

Laipna pārdevēja sauc.

Svētās dusmās iekarsusi

(Tādi baiļu nepazīst!),

Tantiņa uz visām pusēm

Blie� ar kruķi tā, ka �ķīst.

Policisti aktu stāda,

Iekarsu�o sievu bar:

� �odien, mammiņ, valsts mums tāda,

Ka it visu pārdot var.

Laikā lietainā vai jaukā

Suņi saimniekus ved laukā.

Jau no pa�a agra rīta

Visa Rīga pieķēzīta.

Kaudzītes no vienas vietas,

Lielas, mazas, mīkstas, cietas

Parkos un uz ietvēm klājas

Tā, ka nav kur paspert kājas.

Sodi paredzēti bargi,

Ta�u visi modrie sargi

Stāvoklī ir gau�i glupā:

Pierādi, kam pieder �upa!

Turi suni � proti godu.

Ej tam pakaļ kaut ar podu.

Ielās vai uz lauka zaļa

Tīrība ir ļau�u daļa.

Lai cik prasts kāds suns ir sētā,

Citus mēsliem neapmētā,

Kā to, iekarsu�i ļoti,

Dara da�i patrioti.

Kam par valodu vairs bēda?

Kas vairs atcerās kā bij?

Kādreiz otros siltos ēdām,

Tagad visi karstos rij.

Bija normāls mucu alus.

Dzērām cik tik māgā iet.

Tagad izlejamo tirgo,

Pērc un vari ārā liet.

Tīņi tīnē! Kas par velnu?

Kas ir tīne katrs zin,

Bet kā radies vārdiņ� �tīņi�,

To lai vecmāmiņa min.

Saimniece kad govi slauca

Un pa spaini spēra govs,

Saimnieks teica: � Kumēdiņi! �

Nezinādams vārda ��ovs�.

Pazinām reiz godavīrus,

Nu �is novērtējums zūd.

Ja ir imid�s labs un reitings,

Cieņā var pat blēdis būt.

Apģērbs nūdistiem par slogu.

Ne tiem siksnu, ne tiem pogu,

Bikses, kleitas maitā skatu,

Pietiek, ja ir drusciņ matu.

Lai nu dullie taisa trikus!

Ta�u �odien redzam plikus

Tos, kas apģērbti reiz bija,

Kurus plikus pataisīja.

Godmanis tiem ņēma maku,

Birkavs norāva jau fraku,

Gailis sāka novilkt veļu,

Citi iet to pa�u ceļu.

Puse Latvijas jau plika,

Citiem drusku gaidīt lika.

Jauna Saeima kad bū�ot,

Tad jau visi pliki kļū�ot.

Ko vairs atņemsi no plika?

Būs mums nūdistrepublika,

Un, lai pilnīgāka aina,

Ģerbonis būs jāizmaina.

Var pēc lielas naudas dzīties,

Var pa druskai piepelnīties,

Iegūt ienākumu mazu,

Turot vistiņu vai kazu.

Ogo�ana ienesīga

Sevi�ķi ja tuvu Rīga.

Pielasīji pilnu spaini,

Un pret latiem tirgū maini.

Sēņo�ana � tā ir bauda.

Te pat svarīga nav nauda.

Kas gan �odien vilka bīstas?

Da�s pat me�ā iepazīstas.

Dārziņ� mazs ar labu ra�u

Ari ienes latu da�u.

Gurķī�i, kas burkā likti,

Krauk�ķīgi un gardi dikti.

Ko vēl vēlēties tu vari,

Kad nāks ziemas novakari?

Mīļu vārdu, pilnu punci

Un pie kājām siltu runci.

Dzīvo vecītis ar ve�u,

Dusmīga ir ve�iņa.

Baidās vecītis no ve�as

Tā kā krievs no �e�ena.

Tiklīdz vecais nopērk alu,

�ī tūliņ jau virsū dod:

� Gribi dzerdams dabūt galu?

Cik var ilgi pļēgurot!

Taisās vecītis uz zveju,

Āķīti pie auklas sien.

�ī jau sarauc bargu seju:

��� Atkal izklaidēsies viens!

Atnāk draugi uzraut zoli,

Atkal ve�ai spriedums īss:

� Tā jau pensija ir maza,

Vēl to pa�u aizlaidīs!

Ta�u ve�uks savu ve�u

Mīl un bu�iņu tai dod.

Zinātne �o fenomenu

Diem�ēl nespēj izskaidrot.

Bija laiks, kad katra �irka

Desas tā kā malku pirka,

Konjaku no krūzēm dzēra.

Maizes klaipu kājām spēra,

Tagad nevar vairs tā lustēt.

Beidzot smadzenes sāk kustēt.

Garozas, ko meta ārā,

Daudzi liek uz zoba kārā.

Toreiz mēs pat nedomājām

Simtu metru noiet kājām.

Tagad katrs zeņķis zina:

Vairs par velti nevizina.

Strādā, nestrādā, vienalga

Nāca prēmijas un alga.

Dievs, kā tehniku mēs lauzām!

Sējām traktorus starp auzām.

Vai kāds savu atstās laukā?

Kopj, ar lakatiņu slauka.

Nu var citu vietā paņemt.

Kas ir pelnīts, to var saņemt.

Minot pedāļus ar sparu,

Kundzīte grib nodzīt svaru.

Nu jau svars uz leju iet,

Tikai jāuzko� mazliet.

Kungam bija pamaz matu.

Viņ�, lai uzlabotu skatu,

Pirka preparātu ��iks�.

Tagad viņam pauris pliks.

Dakters vārdo dāmu kādu:

� Savilk�u jums stingrāk ādu,

Afrodlte kļūsit jūs!

Tūksto� latiņu ja būs.

Jauneklis ar ā�a smaku

Ari spiests ir atvērt maku:

Nebū�ot vairs meitu bieds,

Pirk�ot smar�as �Neļķes zieds�.

Ne jau visi kaisa latus,

Kopjot figūru un matus.

Vecī�iem, kam dienā lats,

Jau tāpat ir sportisks skats.

Latvijā kop� senām dienām

Kungu dēļ ir trok�ņa daudz.

Barons brauca, ku�iers sauca:

� Ceļu, ceļu, lielkungs brauc!

Savā valstī saviem kungiem

Ari nācās ceļu dot.

Kauca greznie limuzīni,

Muļķa zirgus biedējot.

Krievu laikā vajadzēja

Iebraukt kādam burlakam,

Lai jau mili�i ar svilpēm

Ceļu izbrīvētu tam.

Tagad policisti auro,

Nost no ceļa visus trenc.

� Kas ir iebraucis? Pidrilkins,

�u�mekijas prezidents!

Viesim gods ir jāparāda,

Tradīciju nevar pelt.

Bet vai tādēļ visā Rīgā

Tādu troksni vajag celt?

�odien visi diletanti

Savu mākslu lai� pār kanti.

Plankums, uztriepts kā ar pleznu,

Tiek mums piedāvāts par gleznu.

Atnācis ar krāmu saini:

Lustru, zābaku un spaini,

Instalators, veikls zeņķis,

Rāda darbu �Gaismas leņķis�.

Radio, griez kuru vilni,

Visi asprātību pilni:

���� Halo, klausītāj, ko dari?

Man niez dibens, vai tev arī?

Roka grupai �Vēdergraize�

Ar! jānopelna maize.

�itie vīri gan prot kniedēt!

Pērciet disku vārnas biedēt.

Da�i komerciju taisa,

Suvenīrus sitot gaisā.

Ja tu latvju mākslu mīli,

Nopērc sivēnu vai pīli!

Da�s mēslus ber spainī,

Da�s savāc tos maisā,

Bet ir tādi ļaudis,

Kas paciņas taisa.

Un ejot pa ielu,

Vai parkā pa taku,

Tie vietiņu meklē,

Kur nomest to paku.

Spēj paciņa da�a

Ar ro�ainu banti

Gan pievilkt, gan izbiedēt

Ziņkāru tanti.

Bet paciņu taisītājs

Reizēm ir sprukās,

Un dabū no sētnieka

Kārtīgas sukas.

Vai domājat � tas

Viņā izbīli raisa?

Viņ� turpmāk vēl skaistākas

Paciņas taisa.

Agrāk nabags �ķendējās.

Tagad atkal lādas:

Kungi bija, kungi ir.

Starpības nekādas.

Birokrātu iestādes

Bija visvisādas.

�odien to ir tikpat daudz,

Starpības nekādas.

Nebija mums kārtības,

Ta�u �odien rādās

Visur tāds pat bardaks vien,

Starpības nekādas.

Dzērām tā kā lopiņi

Dziras �ādas tādas.

Tagad dzeram tikpat daudz,

Starpības nekādas.

Zaga toreiz strādnieki.

Zaga varas balsti,

Ta�u tā, kā �odien zog.

Nav vēl zagts �ai valstī.

īres griesti izzudīs,

Saimnieks plēsīs naudu,

Nu tik latvis latvi ris,

Un pie tam ar baudu.

Nu tik izlik�ana būs,

Auniet ceļam kājas!

Gaida, bāleliņi, mūs

Sociālās mājas.

Nepilsonis, protams, smej

Jaunceltajā namā.

Nedraud viņa ģimenei

Izlik�anas drāma.

Sadalījām mantiņu,

Katram savi prieki.

Nepazīst vairs Antiņu

Brāļi bagātnieki.

Kādam alla� vairāk būs,

Bet vai tas no svara?

Latvju dziesma vieno mūs,

Sadziedāsim barā!

Tiem, kas lēkā, zobiem klabot,

Grūti padomu ir dot,

Kā �o stāvokli var labot,

Ja to vēl var izlabot.

Kara laikā kādā bildē

Bija risinājums labs:

Mamma pū�, bet krāsni silda

Izģērbies līdz pusei paps.

Eskimosiem roņu tauki

Bargo ziemu pārciest ļauj.

�itā sildīties ir jauki,

Tikai kur lai roņus rauj?

Lā�i auksto laiku vada

Siltā midzenī uz auss.

Jauka gulē�ana tāda,

Bet vai mums to vēders ļaus?

Kā bez apkures var iztikt

Viena gudra nācija,

Pingvīnus jau iztaujājot

Mūsu delegācija.

Ne, Jefiņ� nevaid miris,

Viņ� mūsu vidū mīt,

Un daudzos tautas kalpos

To viegli atpazīt.

Kā deputātu viņu

Mēs varam apbrīnot,

Kā ministru, kas vadīt

Un gudri runāt prot:

���� Kādēļ mums turēt fermas,

Ja kazu varam slaukt!

Kādēļ mums audzēt maizi,

Ja kokvilna var augt!

Bet rūpniecībā Jefiņ�

Vēl vairāk spējis veikt,

Jo tur vairs nav ko iesākt

Un ari nav ko beigt.

Ja Dreslers dzīvs vēl būtu,

Viņ� iesauktos: � Ak Dies,

Nudien es necerēju,

Ka dēls tik tālu ies!

Vai atceraties skaisto dzeju?

Kad zvani skan un egles mirdz,

�Bāls eņģelis pa ielām staigā,

Aiz sāpēm sa�ņaudzas tā sirds��

�is rindas Poruks uzrakstīja.

Un mums vēl atliek piebilst klāt,

Ka arī �ajā svētku reizē

Ir viss kā toreiz akurāt.

Vēl trakāk. Eņģelim kāds pavēl:

� Nost drēbes! Spārnus arī dod! �

Un saprot eņģelis, ka projām

Viņ� nevarēs vairs aizlidot.

Lai kaut mazlietiņ sasildītos,

Viņ� kādā limuzīnā tiek,

Pat nemanot, ka reketieris

Jau spridzekli zem viņa liek.

Un atskan blīk�ķis. Bridi vēlāk

Dievs eņģeli sāk pratināt:

� Ko nozīmē �ī izģērb�anās?

Un kādēļ auto spārns tev klāt?

Ja banka bakrotējusi,

Pagalam viss, kas krāts,

Vēl cerība nav zaudēta,

Ir spēļu automāts.

Ja izmet jūs no dzīvokļa,

Tad nav ico dzīvi pelt.

Vēl cerība nav zaudēta,

Var būdiņu sev celt.

Ja darbu nevar sadabūt,

�o to tak pārdot var.

Vēl cerība nav zaudēta,

Varbūt kāds nopirks ar.

Ja vēderā jums vardes kurkst

Un bērniem nav ko dot,

Vēl cerība nav zaudēta,

Var acis pamielot.

Ja zālēm naudas pietrūcis

Un jums, kā saka, vāks,

Vēl cerība nav zaudēta,

Vēl palīdzība nāks!

Sāka krokodilus audzēt

Latvju zemnieks Vilis Grauds.

Peļņa viņam nesanāca,

Toties briesmu tika daudz.

Apārstējies, apdomājies,

Licis pieredzi aiz auss,

Pievērsās viņ� strauskoplbai,

Kamēr saknāba to strauss.

��� Tā kā banāni ir lēti, �

Sprieda Vilis, � sāk�u es

Personiskam zoodārzam

Audzēt da�as �impanzes.

Izaug mērkaķi un uzsāk

Pārsteidzo�u akciju:

Saeimā �ie kandidē�ot,

Dibinā�ot frakciju.

Nu tik saprot zemnieks Vilis,

Kādu labumu viņ� gūs:

Lauku izaugsmei un plauksmei

Saeimā reiz atbalsts būs.

9

Tie, kas �odien neprot laupīt,

Lai ar skubu mācās taupīt.

Ja ir grūti savilkt galus,

Apgaismei var lietot skalus.

Vectēvs, pārdzīvojis krīzes,

Atceras, kā pinis vīzes,

Kas tur raud, ka zobi klabot?

To var zibenīgi labot.

Latvijā vēl turas �uguns.

Nav vēl izdzisusi uguns.

Kad mēs bijām vēl zem cara.

Skatiet, jaunie, kā to dara!

Namamātei, kas nav glupa,

Pat no cirvja sanāk zupa.

Sauja grūbu, picka tauku,

Dieviņ, kas par smar�u jauku!

�igāns zirgu badināja,

Ilgi neēst radināja.

Zirgam maksāja tas dārgi.

Mēs jau neesam tik vārgi!

Ir gan laiks! No vienas vietas

Notiek brīnumainas lietas:

�ekas maisos sastūķētie

Visi izrādās ir svētie!

Godavīrs ar zagli cīnās.

Vai tad tur nav jānobrīnās:

Pulgo nevis to, kas spēris,

Bet gan to, kas blēdi ķēris.

Robe�sargam redze spo�a,

Dzirde teicama un o�a.

Ta�u �ūksnis papīriņu

Pēk�ņi hipnotizē viņu.

Ministrs sev pili cēlis.

Katra nagla, katrs dēlis

Pirkts no pa�a algas tika.

Vai tad tā nav fantastika?

Nu un beidzot jāpabrlnās,

Kā tie vecī�i vēl cīnās,

Iztiekot ar nieka gra�iem?

Tas ir brīnums viņiem pa�iem!

�odien tas jau redzams aklam:

Esam Eiropā līdz kaklam.

Ielās mersedesi, fordi,

Kādos nemēdz braukt pat lordi.

Spekulanti bauda dzīvi,

Reketieri jūtas brīvi,

Laupītāji dro�i laupa,

Zin. ka likums viņus taupa

Dāmas baigi eiropiskas

(Kādi dibeni un ciskas!)

Piedāvā ar pieve�anu.

Firma ��ekums� gaida zvanu.

Ir mums eiropiski prieki,

Eiropiski bezdarbnieki.

Un pat eiropiski pļāpas

Saeimā cik uziet trāpās.

Ko par cenām sacīt varam?

Esam Eiropai jau garām.

Tikai pēteriem un jāņiem

Algas tā kā afrikāņiem.

Skaistā Rīga � mūrs pie mūra,

Ubagi uz katra stūra.

Da�am iztika ir knapa,

Da�am mammas nav un papa.

Dakters krata tuk�u hūti:

Slimos ārstēt esot grūti.

Kas pusdzīvi � badam lemti,

Beigtie guļot neizņemti.

Juzdama, ka makā krīze,

Ubagot iet lauku Līze:

� Kuro gadu es jau raudu,

Atdodiet man piena naudu!

Skan gan vaimanas, gan raudas.

Nav jau valdībai tās naudas.

Premjers pats, ne jau no priekiem,

Mangot brauc pie ārzemniekiem.

Kas tos parādus reiz dzēsīs?

Artavs, protams, jokus plēsīs,

Bērziņ� velnu dzīs kā senāk,

Maksāt mums pat prātā nenāk!

.

Kā tie jociņi mums top

Sensācija

Skaidrojo�ā vārdnīca nejēgām

Kas māk, tam nāk

Horoskopi, horoskopi�

Baiļu sindroms

Spērāji un ķērāji

Visi esam izjokoti

Iz�ķērdība jāizbeidz

Pavasarīgs popūrijs

Jau mazlietiņ vieglāk kļūst

Ieskats mūsdienīgā ellē

Kur tie bra�ie karavīri?

Katram ākstam sava mode

Tādu svētku vēl nav bijis

Kam tā sula vajadzīga

Lielā izpārdo�ana

Nelīdz tīkli, nelīdz murdi

Kāda kuram �odien cena

�ēl to kaķī�u, nudien

Taupītāji un laupītāji

Dots pret dotu

Ja pa īstam reklamēt

Kā var cilvēks izmainīties!

Kad vējiņ� galvā

Gribi zvanīt, jāpērk tele

Uzdziedāsim rudenliņu!

Katrā ciemā sava mis

Mīlestība nenoveco

Alla� kādam vajag dot

Visi nākotni grib zināt

Jāņos tikai latvisko

Nabaga prieki

Iedzer, brālīt, granapipku!

Saeimā ja gribi tikt

Da�uviet vēl trakāk iet

Visi prāto tik par NATO

Un sāksies viss no gala

Uzvar stiprākais arvien

Jautājumi, jautājumi

Tas trakais tirgo�anās laiks

Laimei jau nevajag daudz

Vecie un jaunie

Intīmpreces

Visa Rīga pieķēzīta

Jauni laiki, jauni vārdi

Nūdisti pret pa�u gribu

Sīkais bizness

Fenomens

Beidzot smadzenes sāk kustēt

Katram gribas skaistam būt

Kungi brauc!

Nu ir diletantu laiks

Pakotāji

Agrāk un tagad

Sadziedāsim barā!

Siltumproblēma

Veltījums Jefiņtēva Jāņa Dreslera simtgadei

Viss tā kā toreiz

Vēl cerība nav zaudēta

Ko tik zemnieks nemēģina

Taupība ir mūsu glābiņ�

Notiek brīnumainas lietas

Esam Eiropā līdz kaklam

Ubaglaiks

Ne tikai laba lasamviela, bet lieliska dāvana!

Apgāda �Preses nams�

oriģinālliteratūra Zenta Mauriņa vēstulēs un atmiņās.

Grāmata veltīta Z. Mauriņas simtgadei. Hilda Vīka atmiņās, mākslā, rakstniecībā. Tekstu bagātīgi papildina H. Vīkas gleznu reprodukcijas. Harijs Gulbis. �Dego�i debesu akmentiņi�. Romāns kādas dzimtas dzīvesstāsts. Sērijā �Likteņi, fakti, atmiņas, versijas�

Skaidrīte Gailīte. ��un tad ienāca postītājs�. Arvīds Skalbe. �Juceklības�. Tas ir miniatūrizdevums dziļu, �odienīgu atziņu krājums. �ī grāmatiņa gan svētkos, gan ikdienā var iepriecināt kā skolasbēmu, tā dzīvi baudīju�u domubiedru. Tekstu papildina autora fotodokumenti.

Ārzemju literatūra - apgāda �Preses nams� sērijā �Dzīve gaismā� Fransuāza Dolto, fran�u psihoanalītiķe, darbā �Viss ir valoda� dalās domās, kā� satikt ar bērniem, pusaud�iem, vecākiem un aizbildņiem. Mēs cie�am savstarpējas nesapratnes dēļ, reizēm to piedzīvojam glu�i maziņi, un nesaskaņas traumē mūsu dzīvi. Nevajag maldināt citam citu. Ir jāizrunājas, jāatrod īstais brīdis un pareizie vārdi, tas palīdzēs mums kļūt cilvēciskākiem. Autore dara saprotamu vārda sacī�anas jēgu.

�aka Fransuā Pikardā�biklā cilvēka lielā rokasgrāmata�� apskau�ami mūsdienīgs un apjomīgs padomu krājums, kā tikt galā ar rakstura nepilnībām un uzsākt dinamisku dzīvi: atraisīties biznesā, attiecībās ar līdzcilvēkiem un savā ģimenē.Vēl nav rimu�as runas par grāmatu �smillas jaunkundzes sniega izjūta�, filmu �Smillasjaunkundze�, vēl lasām romānu �sieviete un pērtiķis�.Nu apgāds �Preses nams� laidis klajā dāņu rakstniekaPētera Hēgajaunu darbu�varbūt viņi derēja�- par neierastu vidi: garīgi atpaliku�u jaunie�u mācību iestādi, netradicionālām savstarpējām attiecībām un uzvedības izpausmēm. vēl cerība nav zaudēta Valda Artava un Gunāra Bērziņa

kopoti nedarbi Datorsalikums. Reģistrācijas apliecība nr. 2-0610. Formāts 70X90/32.

Ofseta tehnika. 6,5 fiz. iespiedi. Metiena otrā daļa 2000 eks. Līgumcena.

Iespiesta a/s "Preses nams", LV-1081, Rīgā, Balasta dambī 3.