<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?><FictionBook xmlns="http://www.gribuser.ru/xml/fictionbook/2.0" xmlns:l="http://www.w3.org/1999/xlink"><description><title-info><genre>prose_history</genre><author><first-name/><last-name>J. Ankers Larsens</last-name></author><book-title>Marta un Marija</book-title><annotation><p>J. Ankers Larsens</p><p>Marta un Marija</p><p>Rom&#x101;ns</p><p>Neatkar&#x12B;gi no Ankera Larsena reli&#x123;iozajiem uzskatiem, rom&#x101;ns �Marta un Marija" ir iev&#x113;rojams darbs, kur� ar saviem sabiez&#x113;tiem dabas un raksturu t&#x113;lojumiem atg&#x101;dina lielo d&#x101;&#x146;u valodas meistaru J&#x101;kobsenu. Tikai, ja mekl&#x113;sim p&#x113;c c&#x113;luma, k&#x101;ds saskatams vi&#x146;a cilv&#x113;kos, to n&#x101;ksies izskaidrot ar rakstnieka reli&#x123;iozajiem uzskatiem. Ankera Larsena cilv&#x113;ki sauc atmi&#x146;&#x101; b&#x12B;beles v&#x101;rdus: �Sv&#x113;t&#x12B;gi ir tie sirds�&#x137;&#x12B;stie, jo tie Dievu redz&#x113;s".</p><p>No d&#x101;&#x146;u valodas tulkojusi Lizete Skalbe 1939</p><p>Apg&#x101;dniec&#x12B;ba �Gr&#x101;matu Draugs" R&#x12B;g&#x101;, Gr&#x113;cinieku iel&#x101; Nr. 25</p><p>J. ANKER LARSEN MARTHA OG MARIA</p><p>iespiests��Gr&#x101;matu Draugs:*� spiestuv&#x113; R&#x12B;ga, Gr&#x113;cinieku iel&#x101; 25</p><p>Noskan&#x113;jis gr&#x101;matu un� failu izveidojis Imants Lo�melis <a l:href="mailto:imantslochmelis@inbox.lv">imantslochmelis@inbox.lv</a></p><p>Yandex � GR&#x100;MATAS - <a l:href="https://disk.yandex.ru/d/2JO3dvhReBIF-A">https://disk.yandex.ru/d/2JO3dvhReBIF-A</a></p></annotation><date/><coverpage><image l:href="#cover"/></coverpage><lang>lv</lang><src-lang>da</src-lang><translator><first-name>Lizete </first-name><last-name>Skalbe </last-name></translator></title-info><document-info><author><first-name>Imants</first-name><last-name> Lo�melis</last-name><email> imantslochmelis@inbox.lv</email></author><program-used>ABBYY FineReader 12, FictionBook Editor Release 2.6.6, fb2cut 2.6.3</program-used><date value="2025-11-15">134076912110710000</date><src-ocr>ABBYY FineReader 12</src-ocr><id>{171AC3A3-8DEE-43B2-89AF-17ACF2C9F84B}</id><version>1</version></document-info><publish-info><book-name>Marta un Marija</book-name><publisher>Gr&#x101;matu Draugs</publisher><year>1939</year></publish-info></description><body><section><p>J. Ankers Larsens</p><p>Marta un Marija</p><p>Rom&#x101;ns</p></section><section><title><p>M&#x16A;�&#x12A;BAS MEKL&#x112;T&#x100;JS</p></title><p>D&#x101;&#x146;u literat&#x16B;r&#x101;, vair&#x101;k k&#x101; jebkur&#x101; cit&#x101;, sastopam reli&#x123;iozas un &#x113;tiskas atzi&#x146;as un dz&#x12B;ves j&#x113;gas mekl&#x113;jumus. Viens no �&#x101;diem mekl&#x113;t&#x101;jiem ir J. Ankers Larsens. Vi&#x146;� ne tikai k&#x101; nav viens starp saviem laika biedriem, vi&#x146;am ir iev&#x113;rojami priek�te�i vair&#x101;k&#x101;s paaudz&#x113;s. Viens no laika zi&#x146;&#x101; tuv&#x101;kiem Ankera Larsena skolot&#x101;jiem ir Ludvigs Feilbergs (1849�1912), viens no iespaid&#x12B;g&#x101;kiem sava laika gariem D&#x101;nij&#x101;, dzi&#x13C;�, apgarota pr&#x101;ta cilv&#x113;ks, kur� m&#x113;&#x123;ina savienot dabas izpra�anu ar nodzi&#x13C;in&#x101;�anos dv&#x113;seles nosl&#x113;pumos un cen�as p&#x101;rnest fiziskos likumus uz dv&#x113;seles dz&#x12B;vi. Bet Feilbergs, Ankers Larsens un daudzi citi ir tikai liel&#x101; d&#x101;&#x146;u filozofa S&#x113;rena Kjergegora sekot&#x101;ji. Kjergegors dzi&#x13C;i ir ietekm&#x113;jis nevien D&#x101;nijas un Norv&#x113;&#x123;ijas, bet ar&#x12B; cittautu rakstniekus un dom&#x101;t&#x101;jus. Ibsena Brants literariski atspogu&#x13C;o Kjerkegoru. No t&#x101;s pa�as saknes ir izaudzis Bjernsona �P&#x101;ri m&#x16B;su sp&#x113;kiem".</p><p>Ankera Larsena rom&#x101;ni uzr&#x101;da visas Kjergegora un Feilberga mantojuma paz&#x12B;mes. 1923. gad&#x101; Gildend&#x101;la izdevniec&#x12B;bas lielo godalgu par lab&#x101;ko d&#x101;&#x146;u rom&#x101;nu ieg&#x16B;st Ankers Larsens par reli&#x123;iozo pasaules un dz&#x12B;ves uzskata rom&#x101;nu �Gudr&#x12B;bas akmens".</p><p>Rom&#x101;n&#x101; saturs ir seko�ais:</p><p>Tr&#x12B;s ciema z&#x113;ni mekl&#x113; �gudr&#x12B;bas akmeni", tas ir atzi&#x146;u, kas savieno plaisu starp redzamo un neredzamo pasauli. Viens iestieg tum�&#x101; mistik&#x101; un non&#x101;v&#x113;jas, otrs non&#x101;k l&#x12B;dz nedogmatiskai kristiet&#x12B;bai. Vist&#x101;l&#x101;k tiek tre�ais z&#x113;ns, str&#x101;dnieku b&#x113;rns ar noziedz&#x12B;g&#x101;m tieksm&#x113;m, Holgers Enke, kas beidzot vis&#x101; iek�&#x137;&#x12B;gi skata Dievu, k&#x101; neaptveramo visumu;</p><p>vi&#x146;am ir dota d&#x101;vana nodzi&#x13C;in&#x101;ties sev&#x12B; un p&#x101;rdz&#x12B;vot m&#x16B;�&#x12B;bu. Tas vi&#x146;am dod sirds skaidr&#x12B;bu, kur&#x101; tas beidzot, k&#x101; piedz&#x12B;vojis, bet vienties&#x12B;gs, god&#x12B;gs gars, var run&#x101;t par sava laika b&#x113;rniem un vi&#x146;u tr&#x16B;kumiem. Lielais, gr&#x16B;ti lasamais darbs ir p&#x101;rbag&#x101;ts t&#x113;liem un notikumiem. Tas nevien r&#x101;da sava laika pasaules uzskatus un reli&#x123;iozos novirzienus, bet ar&#x12B; visp&#x101;rcilv&#x113;cigus notikumus un p&#x101;rdz&#x12B;vojumus. T&#x101; piem&#x113;ram, sirsn&#x12B;gais &#x12B;patn&#x113;jais rakstnieks apbr&#x12B;nojami prot iedz&#x12B;voties b&#x113;rnu valod&#x101; un vi&#x146;u gara pasaul&#x113;.</p><p>Daudz skaidr&#x101;k savus reli&#x123;iozos uzskatus Feilberga gar&#x101; Larsens izsaka rom&#x101;n&#x101; �Marta un Marija", autobiogr&#x101;fiskaj&#x101; darb&#x101; �Pie va&#x13C;&#x113;j&#x101;m durv&#x12B;m" (For aaben Dor) un t&#x101; turpin&#x101;jum&#x101; �Draudze, kas ieaug debes&#x12B;s" (Sognet som vakser ind i Himlen).</p><p>Neatkar&#x12B;gi no Ankera Larsena reli&#x123;iozajiem uzskatiem, rom&#x101;ns �Marta un Marija" ir iev&#x113;rojams darbs, kur� ar saviem sabiez&#x113;tiem dabas un raksturu t&#x113;lojumiem atg&#x101;dina lielo d&#x101;&#x146;u valodas meistaru J&#x101;kobsenu. Tikai, ja mekl&#x113;sim p&#x113;c c&#x113;luma, k&#x101;ds saskatams vi&#x146;a cilv&#x113;kos, to n&#x101;ksies izskaidrot ar rakstnieka reli&#x123;iozajiem uzskatiem. Ankera Larsena cilv&#x113;ki sauc atmi&#x146;&#x101; b&#x12B;beles v&#x101;rdus: �Sv&#x113;t&#x12B;gi ir tie sirds�&#x137;&#x12B;stie, jo tie Dievu redz&#x113;s".</p><p>Vi&#x146;� pats sav&#x101; aug�min&#x113;t&#x101; rom&#x101;n&#x101; k&#x101;d&#x101; viet&#x101; saka: �Tas, kur� visur izj&#x16B;t Dievu, redz ikvien&#x101; cilv&#x113;k&#x101; Dieva &#x12B;pa �umu, un m&#x16B;�&#x12B;bas saule pati no sevis caur vi&#x146;u iesp&#x12B;d cilv&#x113;k&#x101;, kuru tas ir sastapis." Dabas t&#x113;lojumi Ankera Lar sena darbos ir dzi&#x13C;i saist&#x12B;ti ar cilv&#x113;ku p&#x101;rdz&#x12B;vojumiem. Rakstnieks r&#x101;da mums d&#x101;&#x146;u tautas cilv&#x113;kus t&#x101;d&#x101; apskaidrot&#x12B;b&#x101;, k&#x101;du varam saskat&#x12B;t m&#x16B;su Aps&#x12B;�u J&#x113;kaba �Andra t&#x113;v&#x101;". Cilv&#x113;ku paz&#x12B;�anu Ankeram Larsenam devusi pati dz&#x12B;ve.</p><p>Ankers Larsens dzimis 1874. gad&#x101; k&#x101; st&#x16B;rma&#x146;a d&#x113;ls. Jau agri tas s&#x101;cis iet gar&#x12B;gas mekl&#x113;�anas ce&#x13C;us, pirms stud&#x113;dams teolo&#x123;iju, tad jurisprudenci, p&#x113;c tam reli&#x123;ijas filozofiju. Viss tas vi&#x146;am nav devis mekl&#x113;t&#x101; gar&#x12B;g&#x101; apmierin&#x101; juma. To vi&#x146;� rod tikai v&#x113;l&#x101;k p&#x113;c daudz&#x101;m iek�&#x113;j&#x101;m c&#x12B;&#x146;&#x101;m un p&#x101;rdz&#x12B;vojumiem.</p><p>�ais atzi&#x146;&#x101;s, kuras vi&#x146;a dv&#x113;selei beidzot ir devu�as visliel&#x101;ko saldumu, Ankers Larsens labpr&#x101;t grib&#x113;tu dal&#x12B;ties ar citiem un to ar&#x12B; dara savos darbos.</p><p>Ankera Larsena dz&#x12B;v&#x113; iet l&#x12B;dztekus it k&#x101; tr&#x12B;s straumes: gar&#x12B;gie mekl&#x113;jumi, darbs te&#x101;tr&#x12B; un rakstnieka darbs. Pabijis vienu gadu par suflieri, Ankers Larsens asto&#x146;i gadi darbojas k&#x101; aktiers uz Dagmarteatret un Folketeatret skatuves. Vair&#x101;k k&#x101; piecpadsmit gadu Ankers Larsens str&#x101;d&#x101; k&#x101; re�isors, visp&#x113;d&#x12B;gi �Karalisk&#x101; te&#x101;tr&#x12B;".</p><p>Rakstnieka darb&#x12B;bu Ankers Larsens uzs&#x101;k ar st&#x101;stu kr&#x101;jumu �Nepiel&#x16B;dzam&#x101; dz&#x12B;ve" (1905). Turpm&#x101;kie darbi ir st&#x101;stu kr&#x101;jumi �Ciema Mada&#x13C;a (1908) un �Cilv&#x113;ku acis" (1918). T&#x101;l&#x101;k n&#x101;k: st&#x101;sti �Vasarsv&#x113;tku saule" (1910), �Kar&#x113;na Kruse" (1912) un �L&#x12B;cis" (1919). Lugas: �Ciema Mada&#x13C;a"</p><p>(1912), �Gr&#x101;fa b&#x113;rni" (1921). Rom&#x101;ni: �Gudr&#x12B;bas akmens" (1923), �Marta un Marija" (1925). Autobiogr&#x101;fiskie �Pie va&#x13C;&#x113;j&#x101;m durv&#x12B;m" (psicholo&#x123;iski v&#x113;rojumi) un �Draudze, kas ieaug debes&#x12B;s", pirmais 1926. gad&#x101;, otrais � 1928. gad&#x101;. Kop&#x101; pr Egilu Rostrupu Ankers Larsens ir uzrakstijis vair&#x101;kas lugas.</p><p>Savos pirmajos darbos Ankers Larsens visu v&#x113;r&#x12B;bu pie grie� iek�&#x113;jiem p&#x101;rdz&#x12B;vojumiem. Rom&#x101;n&#x101; �Reibums" (1931), rakstnieks uzst&#x101;da ar&#x12B; &#x101;r&#x113;jus ide&#x101;lus, sevi�&#x137;i m&#x12B;lest&#x12B;bas un laul&#x12B;bas jaut&#x101;jumos. Rom&#x101;ns ir sam&#x113;r&#x101; bag&#x101;t&#x101;ks ar darb&#x12B;bu un ar&#x12B; saisto�s, bet m&#x101;ksliniecisk&#x101;s v&#x113;rt&#x12B;bas zi&#x146;&#x101; tas nesasniedz iepriek�&#x113;jos.</p><p>L. Sk.</p></section><section><title><p>1. NODA&#x13B;A </p></title><p>Reiz dz&#x12B;voja v&#x12B;rs, v&#x101;rd&#x101; Nilss. Viena k&#x101;ja vi&#x146;am bija st&#x12B;va, jo vi&#x146;� bija bijis kar&#x101;; ar&#x12B; pakurls tas bija; vi&#x146;� teica, tas n&#x101;kot no t&#x101;, ka vi&#x146;am turpat pie auss esot spr&#x101;dzis lielgabals.</p><p>V&#x12B;ram bija b&#x113;rni, Marija un Marta, un z&#x113;ns, kas ar vi&#x146;&#x101;m kop&#x101; netur&#x113;j&#x101;s, t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka bija liel&#x101;ks, un ka vi&#x146;as bija tikai meitenes. Par to vi&#x146;as jo vair&#x101;k pie&#x137;&#x113;r&#x101;s viena otrai.</p><p>M&#x101;tes vi&#x146;as neatcer&#x113;j&#x101;s un t&#x113;va daudz neredz&#x113;ja, jo tas gandr&#x12B;z ik dienas bija prom un brauca par ormani. Bet Rasm&#x12B;ne pal&#x12B;dz&#x113;ja t&#x113;vam m&#x101;jas darbos, tur&#x113;ja k&#x101;rt&#x12B;b&#x101; vi&#x146;u dr&#x101;nas, k&#x101; ar&#x12B; r&#x16B;p&#x113;j&#x101;s par to, lai vi&#x146;i b&#x16B;tu pa&#x113;du�i. Meitenes bija asto&#x146;i un septi&#x146;i gadi vecas, Marija bija t&#x101; vec&#x101;k&#x101;.</p><p>Vi&#x146;as draudz&#x113;j&#x101;s ar gov&#x12B;m, ait&#x101;m, zirgiem un vist&#x101;m, un pazina K&#x16B;l&#x113;ja Jensu, kur� str&#x101;d&#x101;ja vi&#x146;u m&#x101;j&#x101;s cauru gadu. T&#x101;s zin&#x101;ja, ka gar&#x101; rinda dienas str&#x101;dnieku ik r&#x12B;tu agri un ik vakaru iet gar&#x101;m uz mui�u, bet redz&#x113;t vi&#x146;as tos redz&#x113;ja pa liel&#x101;kai da&#x13C;ai vakaros. Vi&#x146;i lumpa�oja st&#x12B;viem locek&#x13C;iem. Izskats vi&#x146;iem bija t&#x101;ds, it k&#x101; vi&#x146;i k&#x101;dreiz agr&#x101;k, darb&#x101; pagurdami, b&#x16B;tu sastingu�i zin&#x101;m&#x101; st&#x101;vokl&#x12B; un t&#x101; paliku�i, nevar&#x113;dami no t&#x101; vairs izk&#x13C;&#x16B;t. Tie g&#x101;ja katrs sav&#x101; zin&#x101;m&#x101; gait&#x101;. �Vi&#x146;i ir noguru�i," Marta teica, �un iet tagad uz m&#x101;ju, jo diena nu ir gal&#x101;." Marija nek&#x101; neteica, tikai ilgi noraudzij&#x101;s vi&#x146;iem paka&#x13C;, jo tie vi&#x146;ai kautko atg&#x101;din&#x101;ja. Ik vien&#x101;m koka tupel&#x113;m bija sava &#x12B;pata ska&#x146;a, k&#x101; seku-miem, l&#x101;pstai un dak�&#x101;m, kad t&#x101;s noliek, ir sava. Un ar&#x12B; teikt vi&#x146;i nek&#x101; neteica, bet bija tikpat klusi, k&#x101; veci r&#x12B;ki, kuri mums atg&#x101;dina darbu, kas ar tiem ir padar&#x12B;ts; rav&#x113; t&#x101;ja l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s gr&#x101;beklim ar izl&#x16B;zu�iem zobiem, viens no</p><p>v&#x12B;riem izskatij&#x101;s k&#x101; sekumi ar salauztu k&#x101;tu, cits klaudz&#x113;ja k&#x101; va&#x13C;&#x12B;gs pakavs, tre�ais bija k&#x101; dak�as ar pusotra zara, ceturtais k&#x101; sar&#x16B;s&#x113;jusi, ieloc&#x12B;ta l&#x101;psta; bet visus tos v&#x113;l mazliet var&#x113;ja lietot. Un tas bija labi, jo cit&#x101;di vi&#x146;iem vajadz&#x113;tu iet nabagu m&#x101;j&#x101;, t&#x101; Rasm&#x12B;ne teica.</p><p>Marta un Marija glu�i labi ieredz&#x113;ja Rasm&#x12B;ni, vi&#x146;&#x101;m tikai nepatika palikt iek�&#x101; sestdienas vakaros, kad t&#x101; sa&#x146;&#x113;ma naudu par nodz&#x12B;voto ned&#x113;&#x13C;u, jo tad vi&#x146;a izskatij&#x101;s sve�a. T&#x101; st&#x101;v&#x113;ja, nenolaizdama acu no t&#x113;va, kur� vilcin&#x101;damies skaitija vi&#x146;ai priek�&#x101; naudu, tik l&#x113;n&#x101;m un skum&#x12B;gi, it k&#x101; vi&#x146;am b&#x16B;tu gr&#x16B;ti no t&#x101;s �&#x137;irties. Rasm&#x12B;ne st&#x101;v&#x113;ja un gaidija, seju saraukusi, laikam dom&#x101;dama, ka vi&#x146;ai pien&#x101;ktos da�u �ili&#x146;u vair&#x101;k. Bet cauru ned&#x113;&#x13C;u vi&#x146;a g&#x101;ja apk&#x101;rt visu r&#x16B;p&#x12B;gi pieskat&#x12B;dama un r&#x101;d&#x12B;dama t&#x101;du seju, it k&#x101; t&#x101;s nek&#x101; nemaks&#x101;tu. Var&#x113;ja ar&#x12B; b&#x16B;t, ka seja vi&#x146;ai bija saraukta t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka t&#x101; kaun&#x113;j&#x101;s &#x146;emt naudu par savu darbu.</p><p>T&#x16B;li&#x146; p&#x113;c Rasm&#x12B;nes vi&#x146;as vislab&#x101;k ieredz&#x113;ja Trini V&#x101;r&#x12B;t&#x101;ju, kas n&#x101;ca suk&#x101;t linus un st&#x101;st&#x12B;ja vis&#x101;das teiksmas. T&#x101;s pal&#x12B;dz&#x113;ja vi&#x146;ai str&#x101;d&#x101;t, un Tr&#x12B;ne uzteica vi&#x146;as, ka vi&#x146;as esot krietnas meitenes. �Tev rokas ir mazas k&#x101; princesei," vi&#x146;a teica Martai, �bet vi&#x146;as tev ir &#x12B;st&#x101; viet&#x101; un, tu manu dieni&#x146;, cik &#x101;tri t&#x101;s prot darb&#x101; kust&#x113;ties. � Tev rokas ir liel&#x101;kas," t&#x101; teica Marijai, �laikam t&#x101;d&#x113;&#x13C; t&#x101;m nav tik viegli cil&#x101;ties. Jo liel&#x101;ki m&#x113;s esam, jo vair&#x101;k vietas mums vajaga, lai m&#x113;s var&#x113;tu pakust&#x113;ties, un jo vair&#x101;k laika tas prasa. Griba tev ir laba, manu meit, bet vislab&#x101;k tu tom&#x113;r pal&#x12B;dzi tad, ja st&#x101;vi un skaties."</p><p>Marta smaidi ja savu v&#x113;l&#x12B;go smaidi&#x146;u, un maz&#x101;s rokas �akli kust&#x113;j&#x101;s. Marija paskat&#x12B;j&#x101;s uz sav&#x101;m, t&#x101;s vi&#x146;ai nelik&#x101;s esam visai skaistas, vi&#x146;ai bija mazliet s&#x101;p&#x12B;gi, ka rokas bija tik neveiklas, un nepat&#x12B;kami, ka t&#x101; tas bija tie�i ar vi&#x146;as rok&#x101;m. Vi&#x146;a noskatij&#x101;s uz Martas rok&#x101;m, kas klusu un &#x101;tri cil&#x101;j&#x101;s. T&#x101;s l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s diviem maziem, m&#x12B;&#x13C;iem zv&#x113;ri&#x146;iem, kas kautko str&#x101;d&#x101;ja, ko prata, un Marta izskatij&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;a tikai ar prieku piepal&#x12B;dz&#x113;tu mazajiem zv&#x113;ri&#x146;iem. Bet darbs pa tam raisij&#x101;s.</p><p>Darbs! V&#x101;rds skan&#x113;ja Marijai aus&#x12B;s; bija k&#x101;ds vai kautkas � kas vi&#x146;ai to bija pa�ukst&#x113;jis, lai vi&#x146;u t&#x101; &#x12B;sti pa m&#x101;c&#x12B;tu, ko darbs paties&#x12B;b&#x101; noz&#x12B;m&#x113;ja. Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja, klaus&#x12B;dam&#x101;s v&#x101;rd&#x101; un noraudz&#x12B;dam&#x101;s uz kulst&#x12B;kli un brauktuvi. Vi&#x146;a visu dzird&#x113;ja un redz&#x113;ja, v&#x113;roja roku un brauktuves kust&#x12B;bas, sen vi&#x146;a visu to gandr&#x12B;z jau b&#x16B;tu var&#x113;jusi izdar&#x12B;t, gandr&#x12B;z t&#x101; jau b&#x16B;tu var&#x113;jusi izteikt v&#x101;rdu �darbs" glu�i t&#x101;, k&#x101; tas skan&#x113;ja vi&#x146;ai aus&#x12B;s. Un dro�i vien, ja vi&#x146;a tai pa�&#x101; laik&#x101; var&#x113;tu to izdar&#x12B;t piln&#x12B;gi t&#x101;, ka neb&#x16B;tu starp&#x12B;bas starp vi&#x146;u un darbu � protams, iek�&#x137;&#x12B;gi � un ja vi&#x146;a p&#x113;c tam v&#x101;rdu var&#x113;tu izrun&#x101;t glu�i t&#x101;, k&#x101; tas vi&#x146;ai skan&#x113;ja aus&#x12B;s tad vi&#x146;a p&#x113;k�&#x146;i un uz visiem laikiem b&#x16B;tu tikpat izveic&#x12B;ga, k&#x101; Marta.</p><p>Tur tik maz tr&#x16B;ka no var&#x113;�anas, ka vi&#x146;a atrada par iesp&#x113;jamu pam&#x113;&#x123;in&#x101;t � bet tai pa�&#x101; acumirkl&#x12B; vi&#x146;a redz&#x113;ja k&#x101; Tr&#x12B;ne un Marta smejas, un pie tam par vi&#x146;u. Vaigi vi&#x146;ai pietv&#x12B;ka, jo darbs vi&#x146;ai bija gal&#x12B;gi izsl&#x12B;d&#x113;jis no rok&#x101;m, taisni tad, kad vi&#x146;a visa bija pilna ar to un gandr&#x12B;z jau b&#x16B;tu k&#x13C;uvusi sp&#x113;j&#x12B;ga vis&#x101;s liet&#x101;s.</p><p>Vi&#x146;a nokaun&#x113;j&#x101;s, jo to tak abas p&#x101;r&#x113;j&#x101;s nevar&#x113;ja saprast, ka vi&#x146;a bija pielikusi visas p&#x16B;les taisni tad, kad bija iegrimusi dom&#x101;s, k&#x101; vi&#x146;as teica.</p><p>Bet varb&#x16B;t vi&#x146;a var&#x113;ja saprast, ko vi&#x146;as abas dom&#x101;ja, kad vi&#x146;as t&#x101; sm&#x113;j&#x101;s, ja ar&#x12B; t&#x101;s l&#x101;ga nevar&#x113;ja to pateikt. L&#x16B;k, da�s jau b&#x16B;tu r&#x101;jies, bet vi&#x146;as sm&#x113;j&#x101;s. Varb&#x16B;t tom&#x113;r Tr&#x12B;ne zin&#x101;ja vair&#x101;k, nek&#x101; parasti citi cilv&#x113;ki.</p><p>�K&#x101; es varu pal&#x12B;dz&#x113;t, ja es st&#x101;vu un skatos?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja, izlikdam&#x101;s sa&#x12B;gusi, jo to vi&#x146;a zin&#x101;ja, ja vi&#x146;a jaut&#x101;s tie�i t&#x101;, k&#x101; vi&#x146;a dom&#x101;ja, Tr&#x12B;ne paskat&#x12B;sies uz vi&#x146;u, acis vi&#x146;ai iepl&#x113;t&#x12B;sies, lielas un spo�as, vi&#x146;a t&#x101;s nogriez&#x12B;s un t&#x101;pat pateiks kautko. Bet sev&#x12B; vi&#x146;a nodom&#x101;s tai parastaj&#x101;, pa�-gudraj&#x101; k&#x101;rt&#x101;, k&#x101;da ir pieaugu�iem: �t&#x101; nu gan veca nepaliks."</p><p>Tr&#x12B;ne sa&#x12B;gumu uz&#x146;&#x113;ma nopietni un teica:</p><p>�Tas tev ir ac&#x12B;s."</p><p>�K&#x101; t&#x101;?" Marija jaut&#x101;ja. Vi&#x146;ai �&#x137;ita, ka p&#x113;c Tr&#x12B;nes do-</p><p>m&#x101;m darbs vi&#x146;ai ir ac&#x12B;s, t&#x101;pat k&#x101; tas vi&#x146;ai bija skan&#x113;jis ausis.</p><p>Bet Tr&#x12B;ne t&#x101;l&#x101;k netika.</p><p>�Da�&#x101;m ir j&#x101;str&#x101;d&#x101;, da�&#x101;m j&#x101;skatas," vi&#x146;a teica. �Bet tiem, kam ir j&#x101;skatas, jau visvair&#x101;k vajadz&#x113;tu Dieva padoma," vi&#x146;a piebilda. �Kas par skaistu bunti."</p><p>Marija pameta acis uz Martas gl&#x12B;to, mazo darbi&#x146;u. Tur tas bija, jau nobeigts un labi padar&#x12B;ts, gatavs lietojams. Un Marta pati izskati j&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; t&#x101; ko g&#x101;rdu b&#x16B;tu ap&#x113;dusi. Vi&#x146;as v&#x113;l&#x12B;gais smaidi&#x146;� r&#x101;dija, ka vi&#x146;a ir gatava palikt vai iet rota&#x13C;&#x101;ties, k&#x101; nu Tr&#x12B;ne grib&#x113;s.</p><p>Tr&#x12B;ne, l&#x16B;k, var&#x113;ja atlaist meitenes br&#x12B;vas, ja grib&#x113;ja, vi&#x146;a n&#x101;ca str&#x101;d&#x101;t tikai uz dien&#x101;m. Cit&#x101;di tas bija ar Rasm&#x12B;ni, kurai vajadz&#x113;ja vi&#x146;as uzaudzin&#x101;t un iem&#x101;c&#x12B;t t&#x101;m str&#x101;d&#x101;t. Marijai tas s&#x101;p&#x113;ja, ka vi&#x146;a aizvien bija p&#x113;d&#x113;j&#x101;, kautgan vi&#x146;a bija t&#x101; liel&#x101;k&#x101;. Rasm&#x12B;ne nebija cieta, bet vi&#x146;ai tom&#x113;r tas bija j&#x101;saka: �Ir jau labi, ja cilv&#x113;ks ir �akls gr&#x101;matnieks" (Marija bija iem&#x101;cijusies las&#x12B;t un labpr&#x101;t to darija), �bet vispirms mums vajaga �aklu roku, jo no t&#x101; mums ir j&#x101;dz&#x12B;vo."</p><p>Marija labpr&#x101;t to b&#x16B;tu grib&#x113;jusi, bet vi&#x146;a tikai s&#x101;ka pr&#x101;tot, k&#x101; tas &#x12B;sti bija ar t&#x101;m �aklaj&#x101;m rok&#x101;m, un ja gad&#x12B;j&#x101;s, ka vi&#x146;as patlaban s&#x113;d&#x113;ja, liedamas sveces, tad vi&#x146;a vai nu nom&#x113;rca tauku traukam gar&#x101;m, vai ar&#x12B; pavediens neiem&#x113;rc&#x101;s viss, un, vi&#x146;ai to &#x101;r&#x101; ce&#x13C;ot, tauki nopil&#x113;ja uz dr&#x101;n&#x101;m. �Ak tu aita t&#x101;da," Rasm&#x12B;ne teica, un Marija apmulsusi noskat&#x12B;j&#x101;s, k&#x101; Martas pavediens iegrima trauk&#x101;, viegli un &#x101;tri pac&#x113;l&#x101;s atkal aug�&#x101; un tika nolikts k&#x101; n&#x101;kas, kam&#x113;r tauki b&#x16B;s apsus&#x113;ju�i. Neviens piliens neuzpil&#x113;ja uz dr&#x101;n&#x101;m vai kur citur, kur tas nebija vajadz&#x12B;gs. V&#x113;l&#x12B;gais smaidi&#x146;� uz l&#x16B;p&#x101;m r&#x101;dija, ka vi&#x146;ai tas �&#x137;iet gandr&#x12B;z pat&#x12B;kami. Bet Marija dom&#x101;ja: �Kaut tak mums nevajadz&#x113;tu</p><p>liet sve�u. Vai kaut tak man tas n&#x101;ktos tikpat viegli k&#x101; Martai."</p><p>Vi&#x146;u nomocija tas, ka vi&#x146;a aizvien palika t&#x101; neveikle, un vi&#x146;a mazlieti&#x146; apskauda Martu k&#x101; vi&#x146;as izveic&#x12B;bas, t&#x101; uzslavas d&#x113;&#x13C;. Bet Marta piln&#x101; m&#x113;r&#x101; apbr&#x12B;noja Mariju. Ma-</p><p>rija to zin&#x101;ja un pr&#x101;toja, k&#x101;da iemesla p&#x113;c tas var&#x113;tu b&#x16B;t, bet nevar&#x113;ja to izprast. Marta par to negudroja, tikai apbr&#x12B;noja t&#x101;pat vis&#x101; vienties&#x12B;b&#x101;.</p><p>Varb&#x16B;t tam par c&#x113;loni bija br&#x12B;vlaiks. Jo tad Marija m&#x113;dza s&#x113;d&#x113;t klusi k&#x101; pel&#x12B;te un izdom&#x101;t jaunas rota&#x13C;as. Marta dedz&#x12B;gi rota&#x13C;&#x101;j&#x101;s, un t&#x101; laiks aizg&#x101;ja. Marijai bija liel&#x101;ks prieks t&#x101;s izdom&#x101;t un redz&#x113;t Martu t&#x101;s izvedam, nek&#x101; pa�ai rota&#x13C;&#x101;ties.</p><p>Martai bija ar&#x12B; v&#x113;l k&#x101;ds sevi�&#x137;s iemesls apbr&#x12B;not Mariju. Marija zin&#x101;ja, kas ir dv&#x113;sele; t&#x101; vi&#x146;a pati teica. Pirmais, pie k&#x101; vi&#x146;a to bija atradusi, bija K&#x16B;l&#x113;ja Jenss. Vispirms vi&#x146;a, protams, bija dzird&#x113;jusi, ka mums ir nemirst&#x12B;ga dv&#x113;sele, v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a par to bija lasijusi, bet iedom&#x101;ties, k&#x101;da t&#x101; bija, to vi&#x146;a nevar&#x113;ja.</p><p>Bet tad vi&#x146;as k&#x101;d&#x101; dien&#x101; l&#x101;pi ja ze&#x137;es, s&#x113;d&#x113;damas �&#x137;&#x16B;&#x146;a priek�&#x101;, kur Jenss k&#x16B;la kvie�us ar spriguli. Martas adata te pazuda ze&#x137;&#x113;, te izl&#x12B;da atkal &#x101;r&#x101;, l&#x12B;dz cauruma vairs nebija. Marijai rokas st&#x101;j&#x101;s, klausoties sprigu&#x13C;a klaudz&#x113;�an&#x101; �&#x137;&#x16B;n&#x12B;. Te p&#x113;k�&#x146;i viss apklusa, Jensam bija j&#x101;iet &#x101;r&#x101; p&#x113;c jauna zu�a &#x101;das gabala, ar ko piesiet spriguli pie k&#x101;ta. K&#x16B;l&#x113;ja Jensam apk&#x101;rt aizvien bija pat&#x12B;kams sviedru tvaiks; vi&#x146;� pag&#x101;ja meiten&#x113;m cie�i gar&#x101;m, un tvaiks izpl&#x16B;da gais&#x101; vi&#x146;am apk&#x101;rt; vi&#x146;� uzsmaidija b&#x113;rniem, tvaiks pal ka gais&#x101;, kad Jenss bija jau pazudis, un ari smaids it k&#x101; bija palicis tan&#x12B;. Toreiz Marija bija pazaud&#x113;jusi ze&#x137;i un atradusi dv&#x113;seli. Jo Jenss bija aizg&#x101;jis, un tom&#x113;r tur v&#x113;l bija viss, kas paties&#x12B;b&#x101; bija Jenss. T&#x101; juta vi&#x146;u degun&#x101;. T&#x101; cilv&#x113;ks var&#x113;ja b&#x16B;t miris, un dv&#x113;sele tom&#x113;r dz&#x12B;voja. P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;a atsk&#x101;rta, ka vi&#x146;ai ir zin&#x101;m&#x101;s visu cilv&#x113;ku dv&#x113;seles. Tie var&#x113;ja iet gar&#x101;m, vi&#x146;ai ar aizv&#x113;rt&#x101;m ac&#x12B;m s&#x113;dot, vi&#x146;a gan pateiks, kur� bija Jenss, kur� t&#x113;vs, kura Rasm&#x12B;ne. Dv&#x113;sele jau ar ac&#x12B;m nebija redzama. Tas bija laim&#x12B;gs atradums, par kuru vi&#x146;ai ilgi vajadz&#x113;ja dom&#x101;t. Kad vi&#x146;a uzmod&#x101;s no sav&#x101;m p&#x101;rdom&#x101;m, Marta s&#x113;d&#x113;ja, ska�&#x12B;dam&#x101;s vi&#x146;&#x101; uz aug�u, un jau bija sal&#x101;p&#x12B;jusi vi&#x146;as ze&#x137;i. �Paldies," Marija teica pa paradumam, jo tas bija n&#x101;cis priek�&#x101; ar&#x12B; jau agr&#x101;k, �tagad es zinu, kas ir dv&#x113;sele. � Cik tas ir jauki no tevis, atkalreiz!" Vi&#x146;ai p&#x101;rlaid&#x101;s &#x113;na p&#x101;r seju. Savu dv&#x113;seli vi&#x146;a bija jutusi k&#x101; vieglus sirdsapzi&#x146;as p&#x101;rmetumus. Bet vi&#x146;a jau nemaz nebija to grib&#x113;jusi, lai Marta padara vi&#x146;as darbu, par to t&#x101; tagad b&#x16B;s &#x13C;oti m&#x12B;&#x13C;a pret vi&#x146;u. T&#x101; past&#x101;st&#x12B;s vi&#x146;ai kautko, ko t&#x101; nevienam negrib&#x113;ja teikt. Varb&#x16B;t t&#x101; var&#x113;ja past&#x101;st&#x12B;t vi&#x146;ai par trolli.</p><p>Bet varb&#x16B;t Martai b&#x16B;s bail, lab&#x101;k b&#x16B;s vispirms par to padom&#x101;t, k&#x101; tas bija ar trolli.</p><p>Un s&#x101;kdama dom&#x101;t, vi&#x146;a aizmirsa st&#x101;st&#x12B;t. Vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja, l&#x16B;kodam&#x101;s kr&#x113;sl&#x101;, kas klusu n&#x101;ca no vis&#x101;m pus&#x113;m, p&#x101;r jumtu un gar &#x123;&#x113;vel&#x113;m, kam&#x113;r ap�u lapas p&#x101;rst&#x101;ja dreb&#x113;t.</p><p>Marta nek&#x101; nedab&#x16B;ja zin&#x101;t; vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja, bij&#x12B;gi l&#x16B;kodam&#x101;s aug�up, m&#x101;sas nopietnaj&#x101; sej&#x101;, un vi&#x146;ai tom&#x113;r lik&#x101;s, ka Marija ir laba.</p><p>Vi&#x146;ai bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, ka vi&#x146;ai ir j&#x101;paliek s&#x113;d&#x101;m, k&#x101; mazam sun&#x12B;tim, un j&#x101;raugas, lai Marija �piln&#x12B;gi neaizmirstos".</p><p>Marija jau grib&#x113;ja st&#x101;st&#x12B;t, vi&#x146;ai tikai vajadz&#x113;ja v&#x113;lreiz visu to skaidri redz&#x113;t, pirms vi&#x146;a var&#x113;ja to pateikt. Kr&#x113;sla n&#x101;ca zag�us, viegla, m&#x12B;ksta un zilganpel&#x113;ka k&#x101; vilna, kad meln&#x101; un balt&#x101; ir sak&#x101;rstas kop&#x101; un m&#x12B;ksti bez ska&#x146;as iesl&#x12B;d kurv&#x12B;, kas uz to gaida. Ar&#x12B; apses tagad gaidi ja, t&#x101;s klus&#x113;ja un gaidi ja, padev&#x12B;gi iestumdamas vai&#x146;agus zilpel&#x113;kaj&#x101; viln&#x101;, kas t&#x101;s ap&#x146;&#x113;ma un atst&#x101;ja t&#x101;s turpat st&#x101;vam, bet tom&#x113;r t&#x101;s pa&#x146;&#x113;ma. Kl&#x113;ts un k&#x16B;ts gaidija, k&#x101;da govs, pa�vadzin&#x101;jusi kakla saiti, steidz&#x12B;gi atkal apklusa, zilganais pel&#x113;kums iepl&#x16B;da caur �&#x137;&#x16B;&#x146;a durv&#x12B;m, un tur valdi ja klusums. Marija gandr&#x12B;z var&#x113;ja dzird&#x113;t, k&#x101; tas �ukst&#x113;ja, apsaukdams visu; un viss apklusa. Jumta mala liec&#x101;s uz zemi, it k&#x101; grib&#x113;dama dot vi&#x146;ai k&#x101;du padomu, pirms v&#x113;l bija par v&#x113;lu, bet apst&#x101;j&#x101;s � un p&#x113;k�&#x146;i vairs nebija at�&#x137;irama no zilganpel&#x113;k&#x101;s vilnas, kas tagad ap&#x146;&#x113;ma visu, k&#x101; da&#x13C;a no kautk&#x101;, kas n&#x101;ca aizvien tuv&#x101;k un tuv&#x101;k. Tas bija trollis, vilna bija vi&#x146;a dr&#x101;nas. Vi&#x146;� ie&#x146;&#x113;ma sev&#x12B; visu un palika t&#x101; cauru nakti, un koki, &#x113;kas un akme&#x146;i, kas labpr&#x101;t&#x12B;gi &#x13C;&#x101;v&#x101;s vi&#x146;am, dab&#x16B;ja zin&#x101;t visu, kas r&#x12B;t notiks. Un ja k&#x101;ds cilv&#x113;ks nerun&#x101;tu, bet labpr&#x101;t&#x12B;gi iek&#x13C;autos</p><p>vi&#x146;&#x101;, tad to zin&#x101;tu ari cilv&#x113;ks. Jo troll&#x12B; viss sl&#x113;p&#x101;s. Bot vajadz&#x113;ja labpr&#x101;t&#x12B;gi &#x13C;auties vi&#x146;am, k&#x101; to darija apses, un pa to laiku nedr&#x12B;kst&#x113;ja dom&#x101;t ne par ko uz pasaules. Vi&#x146;a juta to, s&#x113;d&#x113;dama un gaid&#x12B;dama t&#x101;pat, k&#x101; to darija apses un jumta mala. Zilganpel&#x113;kais vill&#x101;nums iepl&#x16B;da vi&#x146;&#x101; vis&#x101;, k&#x101; &#x16B;dens dr&#x101;n&#x101;, un kad vi&#x146;a visa bija pilna ar to, tad zin&#x101;ja visu, kas notika. Bet vi&#x146;a neuzdro�in&#x101;j&#x101;s t&#x101; palikt, jo vi&#x146;a nekad nevar&#x113;ja saprast, vai trollis bija labs, vai &#x13C;auns. &#x13B;auns ar nol&#x16B;ku vi&#x146;� nebija, bet vi&#x146;am bija vienalga, vai tas, kas notika, bija labs vai n&#x113;. T&#x101;d&#x113;&#x13C; bija lab&#x101;k aiziet, pirms t&#x101; v&#x113;l bija k&#x13C;uvusi t&#x101;da k&#x101; viss cits, kas labpr&#x101;t&#x12B;gi bija iegrimis troll&#x12B;.</p><p>�Iesim iek�&#x101;," vi&#x146;a &#x101;tri teica. Marta ielika savu mazo roci&#x146;u vi&#x146;as rok&#x101; un juta, ka Marija to cie�i saspie�, it k&#x101; vi&#x146;ai b&#x16B;tu mazliet bail no kautk&#x101;. Marta paskatij&#x101;s uz gaismu, kas n&#x101;ca no loga, un s&#x101;ka &#x101;tri iet. Un tad vi&#x146;as skr&#x113;ja abas, cik vien bija jaudas.</p><p>Istab&#x101; Rasm&#x12B;ne pie tauku sveces sm&#x113;r&#x113;ja maizi. Vi&#x146;as &#x113;na kust&#x113;j&#x101;s, melna un dz&#x12B;va, gr&#x12B;dai p&#x101;ri, aug�up pa sienu, pie griestiem. Marta grib&#x113;ja iet tai p&#x101;ri, bet Marija strauji atr&#x101;va vi&#x146;u atpaka&#x13C; un aizvilka vi&#x146;u Rasm&#x12B;nei priek�&#x101;. En&#x101; bija p&#x101;r&#x101;k daudz no tro&#x13C;&#x13C;a. Vi&#x146;a aps&#x113;d&#x101;s uz sola un, tauku svec&#x113; skat&#x12B;dam&#x101;s, bija &#x13C;oti priec&#x12B;ga, ka var liet sveces. N&#x101;ko�&#x101; reiz&#x113; vi&#x146;a l&#x16B;kos dar&#x12B;t visu, kas bija vi&#x146;as sp&#x113;k&#x101;. T&#x101; laikam bija k&#x101;da no Martas svec&#x113;m, t&#x101; bija tik skaista un sp&#x12B;d&#x113;t sp&#x12B;d&#x113;ja.</p><p>Apgrauzusi savu rupj&#x101;s maizes �&#x137;&#x113;li visapk&#x101;rt, t&#x101; �&#x137;elm&#x12B;gu skatu r&#x101;dija to Martai, teikdama: �Tas ir Hjelies-</p><p>marks."</p><p>Marta sm&#x113;j&#x101;s, vi&#x146;a glu�i labi iz�&#x137;&#x12B;ra, ka maize atg&#x101;din&#x101;ja sal&#x12B;ku�u v&#x12B;ru ar l&#x101;di uz muguras.</p><p>Hjellesmarks bija stiklinieks un dz&#x12B;voja lej&#x101; pie j&#x16B;ras, kur tas zvejoja, kad nestaig&#x101;ja apk&#x101;rt iestiklodams logus. L&#x16B;pas vi&#x146;am bija izstiepu�&#x101;s uz priek�u, it k&#x101; vi&#x146;� tais&#x12B;tos svilpot, un vaigi vid&#x16B; bija iekritu�i, it k&#x101; kautko s&#x16B;k&#x101;jot. Tas bija t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka tie k&#x101;dreiz agr&#x101;k bija sa�&#x16B;ti kop&#x101;. Jo</p><p>l&#x16B;k, Hjellesmarkam reiz lode bija izg&#x101;jusi caur muti. T&#x101;d&#x113;&#x13C; valoda vi&#x146;am vairs nebija skaidra, bet vi&#x146;� run&#x101;ja caur degunu, st&#x101;st&#x12B;dams, ka vi&#x146;am lode bija izskr&#x113;jusi caur muti. Tas bija p&#x101;r&#x101;k joc&#x12B;gi, un b&#x113;rni laim&#x12B;gi sm&#x113;j&#x101;s, kad vi&#x146;� t&#x101; st&#x101;stija. Bet Marija un Marta nesm&#x113;j&#x101;s, jo tas bija noticis kar&#x101;, un ar&#x12B; vi&#x146;u t&#x113;vam bija st&#x12B;va k&#x101;ja no t&#x101;. Hjellesmarkam bija divi z&#x113;ni, 3�4 gadi vec&#x101;ki par Martu un Mariju, tie bija r&#x101;tni un �akli, un vi&#x146;a sieva bija laba.</p><p>Marijai un Martai lik&#x101;s, ka vi&#x146;as jau ilgi ir dz&#x12B;voju�as un pieredz&#x113;ju�as daudz da�&#x101;du lietu. Viens gads bija tik gar�, ka to nemaz nevar&#x113;ja saprast, un bija pavasari, vasaras un ziemas. Ziemu vakari bija tik pat&#x12B;kami, jo tad t&#x113;vs bija m&#x101;j&#x101;s. Rasm&#x12B;ne s&#x113;d&#x113;ja pie pa�as kr&#x101;sns, pie glu�i maza �etrst&#x16B;raina galdi&#x146;a, uz kura st&#x101;v&#x113;ja tauku svece, un k&#x101;rsa vilnu vai v&#x113;rpa. Marijai bija gr&#x101;mata rok&#x101;s, un Marta rota&#x13C;&#x101;j&#x101;s, ja t&#x101; nestr&#x101;d&#x101;ja nek&#x101; der&#x12B;ga. Pie loga s&#x113;d&#x113;ja t&#x113;vs un p&#x12B;p&#x113;ja, K&#x16B;l&#x113;ja Jenss gremoja tabaku un sp&#x13C;&#x101;va, t&#x101; ka vi&#x146;am priek�&#x101; dr&#x12B;z vien bija vesels ezers, un Rasm&#x12B;ne sauca vi&#x146;u par siv&#x113;nu, vai z&#x12B;daini, kas nevar izgul&#x113;t sauss, bet Marta un Marija sm&#x113;j&#x101;s. Kalpu puisis un vi&#x146;u br&#x101;lis, abi gul&#x113;ja uz sola un kr&#x101;ca. T&#x113;va un K&#x16B;l&#x113;ja Jensa balsis no kr&#x113;slas pat&#x12B;kami aizskan&#x113;ja l&#x12B;dz b&#x113;rniem, kas s&#x113;d&#x113;ja gaismas plankum&#x101; pie Rasm&#x12B;nes. &#x100;r&#x101; bija trollis, kur� visu bija uz&#x146;&#x113;mis sev&#x12B;.</p><p>Kad pulkstenis jau bija daudz, Rasm&#x12B;ne s&#x101;ka snaudu&#x13C;ot pie darba, un beidzot vi&#x146;a iemiga. Tad bija K&#x16B;l&#x113;ja Jensa k&#x101;rta atriebties par slapjumu, un vi&#x146;� kutin&#x101;ja ar spalvu Rasm&#x12B;nei zem deguna, l&#x12B;dz vi&#x146;a uztr&#x16B;k&#x101;s un katrreiz teica: �N&#x113;, es negulu." Tas atk&#x101;rtoj&#x101;s ik vakaru un aizvien sac&#x113;la tikpat lielu jautr&#x12B;bu.</p><p>Reiz uz pavasara pusi, Jenss, pakausi kas&#x12B;dams, s&#x101;ka ilg&#x101;k noraudz&#x12B;ties uz b&#x113;rniem un izskatij&#x101;s neapmierin&#x101; s. Vi&#x146;as br&#x12B;nij&#x101;s, un vi&#x146;&#x101;m lik&#x101;s, ka vi&#x146;� glu�i labi b&#x16B;tu var&#x113;jis to ar&#x12B; pateikt, ja tas par kautko bija nikns uz vi&#x146;&#x101;m. Beidzot Marija tie�i noprasija vi&#x146;am: �Ko tu dom&#x101;, Jenss,</p><p>t&#x101; st&#x101;v&#x113;dams un pakausi kas&#x12B;dams?"</p><p>Jenss atkal pakasija pakausi, padom&#x101;ja, nosp&#x13C;&#x101;v&#x101;s un</p><p>pa&#x146;&#x113;ma jaunu tabakas gremokli, kad ar no�&#x113;lo�anu bija noskat&#x12B;jies uz veco, izs&#x16B;k&#x101;to.</p><p>�Tavu nelaimi, ka j&#x16B;su m&#x101;te vairs nav dz&#x12B;va," vi&#x146;� noteica un aizg&#x101;ja.</p><p>B&#x113;rni skati j&#x101;s viens uz otru.</p><p>�Tur tak m&#x113;s nek&#x101; nevaram dar&#x12B;t," Marta teica.</p><p>�Diezin k&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;� t&#x101; teica?" Marija jaut&#x101;ja. Vi&#x146;as ieg&#x101;ja iek�&#x101;, jo jut&#x101;s pie tam mazliet sav&#x101;di. Bet bija sestdienas vakars, tie�i ap to laiku, kad Rasm&#x12B;ne parasti sa&#x146;&#x113;ma naudu, to vi&#x146;as negrib&#x113;ja redz&#x113;t un t&#x101;d&#x113;&#x13C; palika gaid&#x101;m &#x101;r&#x101;, virtuv&#x113;. Vi&#x146;as dzird&#x113;ja kronas �&#x137;indam uz galda, un tad viss palika klusu. T&#x16B;li&#x146;, kad Rasm&#x12B;ne t&#x101;s b&#x16B;s p&#x101;r-skaitijusi, vi&#x146;a pateiks �paldies", un tad vi&#x146;as ies iek�&#x101;.</p><p>Rasm&#x12B;ne tom&#x113;r neteica vis paldies, bet: �Tev, Nils, b&#x16B;s j&#x101;apskatas p&#x113;c cita meitie�a, kas lai zin par m&#x101;ju un b&#x113;rniem," vi&#x146;a teica.</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; t&#x101;?" Nilss jaut&#x101;ja, un b&#x113;rni skatij&#x101;s viens uz otru, dom&#x101;dami to pa�u.</p><p>�Es vairs to nevaru," Rasm&#x12B;ne teica.</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; tad n&#x113;?" Nilss jaut&#x101;ja.</p><p>�Es laikam prec&#x113;�os," Rasm&#x12B;ne teica.</p><p>P&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a Nilss teica:</p><p>�T&#x101;."</p><p>�Ce&#x13C;a Madss grib mani &#x146;emt," Rasm&#x12B;ne teica.</p><p>Pag&#x101;ja br&#x12B;dis, un Nilss noteica:</p><p>�T&#x101;."</p><p>Pec ilg&#x101;ka laika Nilss piebilda:</p><p>�Madss jau ir p&#x101;rticis v&#x12B;rs."</p><p>�Es dom&#x101;ju gan," Rasm&#x12B;ne atteica.</p><p>�J&#x101;, viegli tas neb&#x16B;s," Nilss teica.</p><p>�Tev j&#x101;apskatas p&#x113;c cita cilv&#x113;ka," Rasm&#x12B;ne atbild&#x113;ja, �es pagaid&#x101;m te v&#x113;l palik�u, Madss at&#x13C;auj, bet vi&#x146;� skubina pasteigties."</p><p>Tas nebija labi no Ce&#x13C;a Madsa, kuru vi&#x146;as tik bie�i bija redz&#x113;ju�as. T&#x101; lik&#x101;s laikam ar&#x12B; Rasm&#x12B;nei, jo vi&#x146;&#x101;m vakar&#x101; apgu&#x13C;oties, Rasm&#x12B;ne nosk&#x16B;psti ja vi&#x146;as abas un noslauci ja acis.</p><p>�Marta un Marija*</p><p>Vi&#x146;&#x101;m bija �&#x113;l Rasm&#x12B;nes, kurai laikam ar&#x12B; nepatika, ka Ce&#x13C;a Madss grib&#x113;ja vi&#x146;u &#x146;emt. Vi&#x146;as tikai nesaprata, k&#x101; Madss dr&#x12B;kst&#x113;ja t&#x101; dar&#x12B;t.</p><p>Vi&#x146;as ar&#x12B; nevar&#x113;ja saprast, k&#x101; Rasm&#x12B;ne, kad K&#x16B;l&#x113;ja Jenss n&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; teica vi&#x146;ai: �Nu jau tev b&#x16B;s labi, Ras-</p><p>m&#x12B;n," var&#x113;ja atbild&#x113;t: �J&#x101;, b&#x16B;s jau gan."</p><p>Bija pag&#x101;jis taisni tik ilgs laiks, ka b&#x113;rni jau vairs nedom&#x101;ja par to, ka Rasm&#x12B;ne ies prom. Te vi&#x146;a vien&#x101; dien&#x101; teica Nilsam:</p><p>�Madss prasa p&#x113;c manis."</p><p>Br&#x12B;di klus&#x113;jis, Nilss beidzot teica:</p><p>�T&#x101;?"</p><p>Tovakar Rasm&#x12B;ne daudz raud&#x101;ja un teica b&#x113;rniem:</p><p>�Dievs Kungs lai st&#x101;v jums kl&#x101;t. B&#x16B;tu es var&#x113;jusi pa&#x146;emt j&#x16B;s sev l&#x12B;dzi."</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; vi&#x146;as tur vairs nebija. B&#x113;rni staig&#x101;ja apk&#x101;rt ne&#x113;du�i, jo Nilss bija prom un brauca, k&#x101; aizvien. Bet Rasm&#x12B;ne bija g&#x101;d&#x101;jusi par to, lai pieliekam&#x101; kambar&#x12B; b&#x16B;tu &#x113;diens, un vi&#x146;as pa&#x146;&#x113;ma to pa�as. Tas gandr&#x12B;z bija pat&#x12B;kami.</p><p>Marta izslaucija istabu, kautgan neviens nebija teicis, ka vi&#x146;ai tas b&#x16B;tu j&#x101;dara.</p><p>�Tas ir t&#x101; k&#x101; gr&#x101;mat&#x101;," Marija teica, �m&#x113;s atrodamies neapdz&#x12B;vot&#x101; viet&#x101;, un mums pa�&#x101;m ir j&#x101;tiek gal&#x101; ar visu."</p><p>Vi&#x146;a skatij&#x101;s apk&#x101;rt, pr&#x101;todama, ko labu vi&#x146;a var&#x113;tu izdar&#x12B;t.</p><p>Dienas aizg&#x101;ja, pieliekamais kambaris iztuk�oj&#x101;s. Nilss par to r&#x16B;p&#x113;j&#x101;s, cik labi var&#x113;dams, bet vi&#x146;� pie t&#x101; nebija pieradis, n&#x101;ca v&#x113;lu m&#x101;j&#x101;s, un no r&#x12B;tiem vi&#x146;am agri vajadz&#x113;ja doties prom, t&#x101; ka labs nekas no t&#x101; neizn&#x101;ca.</p><p>Vi&#x146;as nekad nebija l&#x101;g&#x101; pa&#x113;du�as, un kalpa puisis aizb&#x113;ga uz m&#x101;ju pie saviem vec&#x101;kiem, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka nedab&#x16B;ja k&#x101; n&#x101;kas pa&#x113;st.</p><p>�T&#x101; tas vairs t&#x101;l&#x101;k nevar iet," K&#x16B;l&#x113;ja Jenss teica.</p><p>�N&#x113;, esmu jau ar&#x12B; pats par to dom&#x101;jis," Nilss teica.</p><p>Jenss paskati j&#x101;s uz vi&#x146;u, padom&#x101;ja un nol&#x113;ma uzman&#x12B;ties. Da�as dienas v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;� teica Nilsam:</p><p>�Tu laikam esi nodom&#x101;jis prec&#x113;ties?"</p><p>�J&#x101;."</p><p>�Vai esi ar&#x12B; dro�i p&#x101;rliecin&#x101;ts, ka t&#x101; b&#x16B;s t&#x101; &#x12B;st&#x101;?"</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; gan n&#x113;?"</p><p>Jenss klus&#x113;ja.</p><p>�Man vajaga viena pie b&#x113;rniem," Nilss piebilda.</p><p>�Vi&#x146;ai jau pa�ai to ir vair&#x101;k nek&#x101; vajaga," Jenss teica.</p><p>�Vi&#x146;a ir diezgan bra�a sieva," Nilss atteica.</p><p>Jenss palocija galvu. �Un vi&#x146;a izskat&#x101;s labi," vi&#x146;� teica, �ja tam priek� tevis ir k&#x101;da noz&#x12B;me."</p><p>Nilss pasm&#x113;j&#x101;s, drusku apjucis.</p><p>�M&#x113;s jau gribam, lai vi&#x146;&#x101;m b&#x16B;tu ar&#x12B; k&#x101;ds skats, ja mums vi&#x146;as ir j&#x101;&#x146;em," vi&#x146;� atbild&#x113;ja.</p><p>�Es dom&#x101;ju, ka tu tam vecumam b&#x16B;tu jau p&#x101;ri," Jenss teica.</p><p>�Ir jau labs laiks, kam&#x113;r mana sieva ir mirusi," Nilss atteica.</p><p>�Nu, j&#x101;," Jenss atbild&#x113;ja, �mazliet jaun&#x12B;bas jau tev&#x12B; varb&#x16B;t v&#x113;l ir. Bet pieraugi, lai tava pa�a b&#x113;rniem kl&#x101;tos tikpat labi, k&#x101; vi&#x146;as. Vai tu par to esi dro�s, ka vi&#x146;a tevi klaus&#x12B;s?"</p><p>�Vai no t&#x101; tu baidies?" Nilss jaut&#x101;ja.</p><p>Jenss cie�i noraudzij&#x101;s vi&#x146;&#x101; gudr&#x101;m ac&#x12B;m:</p><p>�Es no t&#x101; nebaid&#x12B;tos, ja tu, Nils, neb&#x16B;tu teicis, ka nu jau ir labs laiks, kam&#x113;r tava sieva ir mirusi."</p><p>Bridi klus&#x113;jis, vi&#x146;� piebilda:</p><p>�Sievietei ir liels sp&#x113;ks, kas, Nils, nesl&#x113;pjas d&#x16B;r&#x113;s," vi&#x146;� teica.</p><p>Nilss sm&#x113;j&#x101;s glu�i jaunekl&#x12B;gi, un Jenss noraudzij&#x101;s vi&#x146;&#x101; p&#x101;rbaudo�i.</p><p>�J&#x101;, puikam jau gan nekas nekait&#x113;s," vi&#x146;� teica, �jo tas pa liel&#x101;kai da&#x13C;ai brauk&#x101; tev l&#x12B;dzi, un meitenes � j&#x101;, k&#x101;d&#x113;&#x13C; gan lai vi&#x146;a par t&#x101;m ner&#x16B;p&#x113;tos. Maizi ta�u g&#x101;d&#x101;si tu."</p><p>�Ar savu pirmo v&#x12B;ru jau vi&#x146;a sadz&#x12B;voja labi," Nilss izteica savas domas.</p><p>�Tiesa gan," Jenss piekrita, �t&#x101; nebija vi&#x146;as vaina, ka vi&#x146;� nomira."</p><p>K&#x101;d&#x101; dien&#x101;, kad Marija s&#x113;d&#x113;ja istab&#x101; un m&#x101;cija Mar-</p><p>tai las&#x12B;t, t&#x113;vs ien&#x101;ca pie vi&#x146;&#x101;m, un vi&#x146;am l&#x12B;dzi ien&#x101;ca liela sieva.</p><p>�J&#x101;, te nu vi&#x146;as ir," Nilss tai teica. Vi&#x146;� skatij&#x101;s uz b&#x113;rniem. �T&#x101; ir j&#x16B;su jaun&#x101; m&#x101;te." Meitenes priec&#x12B;gi g&#x101;ja vi&#x146;ai kl&#x101;t, bet, v&#x113;l glu�i kl&#x101;t nepieg&#x101;ju�as, apst&#x101;j&#x101;s un skatij&#x101;s uz vi&#x146;u. Marta smaidija savu v&#x113;l&#x12B;go smaidi&#x146;u. Sieva noskati j&#x101;s uz vi&#x146;&#x101;m un teica tad:</p><p>�Tas lab&#x101;kais b&#x16B;s, ka pie t&#x101; pa�a apskatos ari m&#x101;ju."</p><p>Nilss ieveda vi&#x146;u cit&#x101;s istab&#x101;s, meitenes bridi norau-dzij&#x101;s uz aizv&#x113;rtaj&#x101;m durv&#x12B;m, p&#x113;c tam pagriez&#x101;s un raudzi-j&#x101;s viena otrai sej&#x101;, bet nek&#x101; neteica. Tad vi&#x146;as sa&#x137;&#x113;r&#x101;s rok&#x101;s un izg&#x101;ja &#x101;r&#x101;.</p><p>�Vai tu dom&#x101;, ka vi&#x146;a ir laba?" Marta jaut&#x101;ja.</p><p>�Es nezinu," Marija atbild&#x113;ja.</p><p>K&#x16B;l&#x113;ja Jenss g&#x101;ja vi&#x146;&#x101;m gar&#x101;m uz stalli, kur vi&#x146;am kautkas bija darams.</p><p>�Nu, vai nu j&#x16B;s redz&#x113;j&#x101;t Klaud&#x12B;ni?" vi&#x146;� teica.</p><p>B&#x113;rni neatbild&#x113;ja, tikai skatij&#x101;s viens uz otru. T&#x101; tad vi&#x146;ai bija Klaud&#x12B;ne v&#x101;rd&#x101;.</p><p>�Man �&#x113;l, ka vairs nevaram atcer&#x113;ties m&#x101;tes," Marija teica.</p><p>�Vai tev lab&#x101;k pat&#x12B;k Ce&#x13C;a Madss?" Marta jaut&#x101;ja.</p><p>Marija neatbild&#x113;ja.</p><p>Ned&#x113;&#x13C;u v&#x113;l&#x101;k meite&#x146;u t&#x113;vs bija bazn&#x12B;c&#x101;, kautgan bija darbdiena. Ari meiten&#x113;m b&#x16B;tu vajadz&#x113;jis pavad&#x12B;t vi&#x146;u, bet vi&#x146;&#x101;m nebija pietieko�i gl&#x12B;tu dr&#x101;nu, jo Rasm&#x12B;ne nu jau ilg&#x101;ku laiku nebija likusi t&#x101;m roku kl&#x101;t. Vi&#x146;&#x101;m nekas nebija pretim palikt m&#x101;j&#x101;s, jo Rasm&#x12B;ne bija atkal atgriezusies. � Madss bija atlaidis vi&#x146;u uz �o vienu dienu; vi&#x146;a dz&#x12B;voja pa virtuvi, cepdama un v&#x101;r&#x12B;dama.</p><p>�Cik labi te smar�o," Marta teica.</p><p>�J&#x101;, �odien jums b&#x16B;s labs &#x113;diens," Rasm&#x12B;ne teica, �k&#x101; jau k&#x101;z&#x101;s."</p><p>Vi&#x146;as paskatij&#x101;s viena uz otru. Tad t&#x101;d&#x113;&#x13C; t&#x113;vs bija bazn&#x12B;c&#x101;. Tad vi&#x146;as gan b&#x16B;tu v&#x113;l&#x113;ju�&#x101;s ar&#x12B; b&#x16B;t tur kl&#x101;t.</p><p>�Nu vi&#x146;i brauc," Rasm&#x12B;ne teica, izdzirdusi ratus r&#x12B;bam. Vi&#x146;a piesteidz&#x101;s pie loga un b&#x113;rni vi&#x146;ai paka&#x13C;.</p><p>Tas bija �arabans. Br&#x101;lis s&#x113;d&#x113;ja uz bukas un brauca. T&#x113;vs un Klaud&#x12B;ne s&#x113;d&#x113;ja uz viena s&#x113;dek&#x13C;a, bet Klaud&#x12B;nei l&#x12B;dz&#x101;s s&#x113;d&#x113;ja meitene, maz&#x101;ka par Martu. Uz pret&#x113;j&#x101; s&#x113;dek&#x13C;a s&#x113;d&#x113;ja divas citas meitenes un divi z&#x113;ni.</p><p>Visi pieci b&#x113;rni ien&#x101;ca istab&#x101; un, k&#x101; var&#x113;ja redz&#x113;t, juzdamies sve�i, sast&#x101;j&#x101;s m&#x101;tei apk&#x101;rt. Nilss ar vieglu smaidu noraudzij&#x101;s uz saviem:</p><p>,*,Te jums b&#x16B;s rota&#x13C;u biedri," vi&#x146;� teica.</p><p>Marta smaidija, bet sve�ie b&#x113;rni izskatij&#x101;s nopietni. Marija st&#x101;v&#x113;ja un raudzij&#x101;s uz vi&#x146;iem tik ilgi, ka sejas k&#x13C;uva &#x12B;gnas.</p><p>�Tagad &#x113;d&#x12B;sim," Nilss teica. Vi&#x146;� aps&#x113;d&#x101;s pie galda l&#x12B;dz&#x101;s Klaud&#x12B;nei, un vi&#x146;as b&#x113;rni saspied&#x101;s tik cie�i vi&#x146;ai apk&#x101;rt, cik vien bija iesp&#x113;jams. Martai un Marijai izn&#x101;ca s&#x113;d&#x113;t otr&#x101; galda gal&#x101;. Uz sola bija iepl&#x113;ties meite&#x146;u br&#x101;lis. Marija zin&#x101;ja, ka vi&#x146;� dara to tikai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, lai iebaid&#x12B;tu sve�os b&#x113;rnus. Vi&#x146;a skatij&#x101;s �&#x137;&#x12B;v&#x12B; un &#x113;da dom&#x101;s nogrimusi, izlaist&#x12B;dama &#x113;dienu. Klaud&#x12B;ne to iev&#x113;roja.</p><p>�Domas tev nav pie t&#x101;, kas tev ir priek�&#x101;," vi&#x146;a teica. Marija nosarkdama nolieca galvu; k&#x101;di p&#x101;ris no sve�ajiem b&#x113;rniem paklus&#x101;m iesm&#x113;j&#x101;s, r&#x101;d&#x12B;dami, ka vi&#x146;i ir labi audzin&#x101;ti, Nilss l&#x113;n&#x12B;gi pasmaidija, un vi&#x146;a d&#x113;ls r&#x101;dija niknu seju.</p><p>P&#x113;c &#x113;�anas Klaud&#x12B;ne izg&#x101;ja &#x101;r&#x101; pie Rasm&#x12B;nes, un vi&#x146;&#x101;m ab&#x101;m kautkas steidz&#x12B;gs kop&#x101; bija darams; Rasm&#x12B;ne izskatij&#x101;s dusm&#x12B;ga. Martai un Marijai izn&#x101;ca iet gar virtuves durv&#x12B;m, kas st&#x101;v&#x113;ja va&#x13C;&#x101;, un vi&#x146;as dzird&#x113;ja Rasm&#x12B;ni cieti un skarbi sakam:</p><p>�J&#x101;, es t&#x101; nebiju, Nilss bija tas, kas tam piekrita."</p><p>Vi&#x146;as paskatij&#x101;s viena uz otru un nodom&#x101;ja: �Kaut tik nu vi&#x146;a nesadusmotu Klaud&#x12B;nes."</p><p>Vakar&#x101; Nilss teica mazliet kaun&#x12B;gi, tom&#x113;r bra�i pasmiedamies:</p><p>�J&#x101; � nu jau mums laikam dr&#x12B;z vajadz&#x113;s iet gul&#x113;t."</p><p>�B&#x113;rni, ejta gul&#x113;t," Klaud&#x12B;ne teica saviem.</p><p>�J&#x101;, tiesa gan, k&#x101; tad tu &#x12B;sti to gul&#x113;�anu esi nok&#x101;rtojusi?" Nilss jaut&#x101;ja.</p><p>�Meitenes gul&#x113;s tcri istab&#x101; blak&#x101;m gu&#x13C;amam kambarim/' Klaud&#x12B;ne teica, �un abi z&#x113;ni viesu kambar&#x12B;. M&#x113;s ar Rasm&#x12B;ni visu nok&#x101;rtoj&#x101;m."</p><p>�Vai tad tai istab&#x101; b&#x16B;s vietas vesel&#x101;m piec&#x101;m gult&#x101;m?" Nilss jaut&#x101;ja.</p><p>�Tur ir tikai tr&#x12B;s," Klaud&#x12B;ne teica.</p><p>Nilss pakas&#x12B;ja sev aiz auss.</p><p>�J&#x101;, man jau tak ar&#x12B; ir k&#x101;ds p&#x101;ris b&#x113;rnu," vi&#x146;� teica.</p><p>�Tavs d&#x113;ls jau gu&#x13C; pui�u kambar&#x12B;," Klaud&#x12B;ne atteica.</p><p>�J&#x101;, tas vi&#x146;am ir j&#x101;dara t&#x101;d&#x113;&#x13C;, lai b&#x16B;tu tuv&#x101;k pie zirgiem," Nilss atteica, �bet k&#x101; tad ir ar meiten&#x113;m?"</p><p>�M&#x113;s vi&#x146;&#x101;m nolik&#x101;m vienu gultu uz istabaug�as.'</p><p>Marija un Marta paskatij&#x101;s viena uz otru.</p><p>�Uz istabaug�as?" Nilss atk&#x101;rtoja mazliet stiepti.</p><p>�Vai tev tur kas ir pretim?"</p><p>�Nu, vi&#x146;as jau bija radu�as gul&#x113;t tur, kur tu tagad esi noguldijusi savas."</p><p>�Manas arvien ir gul&#x113;ju�as man tuvum&#x101;," Klaud&#x12B;ne teica, �un tev nevajaga aizmirst, ka vi&#x146;as �e ir atn&#x101;ku�as sve�&#x101; viet&#x101;. Tav&#x101;m te viss ir zin&#x101;ms, vi&#x146;as tak ir sav&#x101; m&#x101;j&#x101;."</p><p>�J&#x101;�6," Nilss teica, �bet v&#x113;l jau ir ar&#x12B; dz&#x12B;vojam&#x101; istaba."</p><p>�Mums tak ir vajadz&#x12B;ga viena istaba, kur var ien&#x101;kt k&#x101;ds cilv&#x113;ks," Klaud&#x12B;ne teica.</p><p>Nilss pakasija sev aiz auss. �K&#x101; izr&#x101;d&#x101;s, tad m&#x101;ja tie�&#x101;m ir par mazu," vi&#x146;� teica, sav&#x101; nelaim&#x113; izlikdamies t&#x101;, it k&#x101; tas b&#x16B;tu joks.</p><p>Marija zin&#x101;ja, k&#x101; vi&#x146;am bija ap sirdi, un l&#x16B;koja sa&#x146;emties un vi&#x146;am pal&#x12B;dz&#x113;t:</p><p>�M&#x113;s glu�i labi varam gul&#x113;t uz istabaug�as," vi&#x146;a teica, �ja mums dod sveci l&#x12B;dzi tur aug�&#x101;."</p><p>�Nu, j&#x101;," Nilss teica, �nu tad jau t&#x101; lieta iet."</p><p>�J&#x16B;s nevarat dedzin&#x101;t sveces tur aug�&#x101;," Klaud&#x12B;ne teica, �jo salmu jumts var aizdegties, bet es uzie�u jums l&#x12B;dzi aug�&#x101; un palik�u, kam&#x113;r j&#x16B;s b&#x16B;siet apgulu�&#x101;s."</p><p>Vi&#x146;a g&#x101;ja pa priek�u, vi&#x146;as tr&#x12B;s maz&#x101;s meitenes nozuda istabi&#x146;&#x101;, kur Marija ar Martu parasti bija gul&#x113;ju�as,</p><p>Marta &#x101;tri iemeta acis tur gar&#x101;mejot, bet Marija nov&#x113;rsa galvu.</p><p>Vi&#x146;u gulta atrad&#x101;s turpat skurstenim blak&#x101;m.</p><p>�Tad jums te b&#x16B;s silt&#x101;k ziemu," Klaud&#x12B;ne teica, �ar labu nakti, b&#x113;rni."</p><p>Istabas aug�a bija liela, gara un tum�a.</p><p>�B&#x16B;tu m&#x113;s vismaz bie�&#x101;k biju�as �e aug�&#x101;," Marta teica.</p><p>Vi&#x146;a piepe�i atcer&#x113;j&#x101;s, ka nekad nebija dr&#x12B;kst&#x113;jusi n&#x101;kt �e aug�&#x101; pa vakariem, un vi&#x146;a sa&#x146;&#x113;ma Marijai aiz rokas.</p><p>�Vai varu pie tevis piespiesties?" t&#x101; jaut&#x101;ja.</p><p>�Vai tev ir bail?"</p><p>�Drusku."</p><p>�L&#x16B;gsimies J&#x113;zu," Marija teica.</p><p>�Dar&#x12B;sim to," Marta atviegloti piekrita.</p><p>Pa&#x137;&#x113;ru�&#x101;s viena otrai zem rokas, vi&#x146;as salika plaukstas, un abas noskaitija m&#x16B;sut&#x113;vsdebes&#x12B;s.</p><p>�&#x100;men, J&#x113;zus v&#x101;rd&#x101;."</p><p>�Tas bija labi," Marta teica, pagriezdam&#x101;s uz s&#x101;niem. Mirkli v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a gul&#x113;ja, t&#x101; cauru dienu tik daudz bija skraidijusi un tek&#x101;jusi.</p><p>�Marta laikam ir daudz lab&#x101;ka, nek&#x101; es," Marija izbr&#x12B;-nijusies dom&#x101;ja. Vi&#x146;ai l&#x16B;g�ana pal&#x12B;dz&#x113;ja tikai tik ilgi, kam&#x113;r vi&#x146;a to skaitija. Vi&#x146;ai ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101; trollis, kur� l&#x113;n&#x101;m n&#x101;ca, uz&#x146;emdams jumtu sev&#x12B;. Vi&#x146;a pati bija redz&#x113;jusi, k&#x101; jumta mala padev&#x12B;gi bija iek&#x13C;&#x101;vusies troll&#x12B;. Nu vi&#x146;a gul&#x113;ja tie�i zem jumta, bet nedr&#x12B;kst&#x113;ja labpr&#x101;t&#x12B;gi pa&#x13C;auties vi&#x146;am, jo vi&#x146;a nezin&#x101;ja, vai trollis ir labs, vai &#x13C;auns. Varb&#x16B;t vi&#x146;� nebija ne vien&#x101;ds, ne otr&#x101;ds. Bet cilv&#x113;ks nevar t&#x101;ds b&#x16B;t. M&#x113;s esam vai nu labi, vai &#x13C;auni, bet j&#x101;b&#x16B;t mums ir labiem. J&#x113;zus t&#x16B;li&#x146; bija pal&#x12B;dz&#x113;jis Martai. Vi&#x146;a s&#x101;ka atkal skait&#x12B;t m&#x16B;sut&#x113;vsdebes&#x12B;s, un kam&#x113;r vi&#x146;a l&#x16B;dza Dievu, vi&#x146;a bija mier&#x12B;ga. Vi&#x146;a skaitija l&#x16B;g�anu vair&#x101;k rei�u, l&#x12B;dz nogura. Vi&#x146;a dzird&#x113;ja Martas mier&#x12B;gos elpas vilcienus un pagriez&#x101;s pret vi&#x146;u. Nu vi&#x146;a bija t&#x101;, kas uzman&#x12B;gi uzlika plaukstu Martai uz rokas un �ukst&#x113;ja klusu, lai vi&#x146;u neuzmodin&#x101;tu:</p><p>�Vai varu pie tevis piespiesties?"</p><p>Vi&#x146;a klausij&#x101;s mier&#x12B;gajos elpas vilcienos, l&#x12B;dz pati iegrima mieg&#x101;. �</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; Nilss svilpoja iej&#x16B;gdams zirgu, pl&#x12B;k�&#x137;in&#x101;ja ar p&#x101;tagu un dungoja pie sevis, izbraukdams no s&#x113;tas.</p><p>K&#x16B;l&#x113;ja Jenss dom&#x12B;gi nor audzi j&#x101;s vi&#x146;am paka&#x13C;.</p><p>Dienas mier&#x12B;gi rit&#x113;ja labu laiku. Neviens paties&#x12B;b&#x101; nebija iev&#x113;rojis, k&#x101; un kad p&#x101;rmai&#x146;a bija ies&#x101;kusies. Bet p&#x113;k�&#x146;i t&#x101; bija redzama un turkl&#x101;t jau ilg&#x101;ku laiku.</p><p>Martai bija t&#x101;da daba, ka vi&#x146;a daudz negudrodama skr&#x113;ja turp, kur vi&#x146;u s&#x16B;tija, un t&#x16B;li&#x146; padarija to, ko vi&#x146;ai lika. Beidzot vi&#x146;a skr&#x113;ja vienm&#x113;r. Klaud&#x12B;ne bija s&#x101;kusi dzen&#x101;t vi&#x146;u no viena darba pie otra. Vi&#x146;a, protams, darija to glu�i mechaniski, galvu no darba nepaceldama. Marta aizvien bija turpat pie rokas, jo past&#x101;v&#x12B;gi n&#x101;ca past&#x101;st&#x12B;t, ko vi&#x146;a patlaban bija padarijusi. Un Klaud&#x12B;ne tad teica: �Tas ir labi, aizskrien nu un pac&#x113;rt drusku kurin&#x101;mo un tad pasteidzies izslauc&#x12B;t istabas." Un Klaud&#x12B;nes b&#x113;rni m&#x101;cij&#x101;s no m&#x101;tes, Marta skr&#x113;ja priek� vi&#x146;iem visiem; tas t&#x101; izn&#x101;ca pats no sevis. Marija teica. �To tak vi&#x146;i var ar&#x12B; pa�i." � �T&#x101; tikai velt&#x12B;gi paiet laiks ar vi&#x146;iem &#x137;ildojoties," Marta atteica, �un man tom&#x113;r tas b&#x16B;s j&#x101;padara."</p><p>Un vi&#x146;a teci&#x146;us steidz&#x101;s prom.</p><p>T&#x101; ab&#x101;m m&#x101;s&#x101;m neizn&#x101;ca visai daudz b&#x16B;t kop&#x101;, iz&#x146;emot, kad vi&#x146;as gul&#x113;ja. Tad Marija gul&#x113;dama labpr&#x101;t b&#x16B;tu grib&#x113;jusi drusku parun&#x101;ties, bet Marta, kura visu dienu bija skraidijusi, t&#x16B;li&#x146; iekrita mieg&#x101;, tikl&#x12B;dz bija no&#x123;&#x113;rbusies.</p><p>Marijai neg&#x101;ja tik labi. Vi&#x146;a neveikli &#x137;&#x113;r&#x101;s liet&#x101;m kl&#x101;t un daudz apdom&#x101;j&#x101;s, kad vi&#x146;ai kur bija j&#x101;steidzas, t&#x101; nepag&#x16B;dama nek&#x101; padar&#x12B;t. Klaud&#x12B;ne b&#x101;r&#x101;s, un jo vair&#x101;k vi&#x146;a b&#x101;r&#x101;s, jo neveikl&#x101;ka k&#x13C;uva Marija, t&#x101;d&#x113;&#x13C; vien, ka bija nelaim&#x12B;ga, un ar&#x12B; t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka p&#x101;r&#x101;k bie�i dom&#x101;ja par to, k&#x101; tai k&#x13C;&#x16B;t izveic&#x12B;g&#x101;kai, bet kam&#x113;r vi&#x146;a dom&#x101;ja, rokas st&#x101;v&#x113;ja mier&#x101;. �Nav noz&#x12B;mes, ka lieku tev ko dar&#x12B;t," Klaud&#x12B;ne teica, �bet vismaz lopus apkopt tu ta�u var&#x113;si, tu sli&#x146;&#x137;e t&#x101;da."</p><p>T&#x101; Marija g&#x101;ja uz k&#x16B;ti, palika tur, cik vien ilgi var&#x113;-</p><p>\</p><p>dama, raud&#x101;ja, gudroja, iedraudz&#x113;j&#x101;s ar kusto&#x146;iem, v&#x113;l&#x113;dam&#x101;s k&#x13C;&#x16B;t izveic&#x12B;ga; bet tam vajadz&#x113;ja n&#x101;kt p&#x113;k�&#x146;i, vi&#x146;ai uz reizes vajadz&#x113;ja tapt izveic&#x12B;gai. Izveic&#x12B;ba sl&#x113;p&#x101;s vi&#x146;&#x101; kautkur k&#x101;d&#x101; viet&#x101;, bet netika &#x101;r&#x101;. Da�reiz daudz no t&#x101; netr&#x16B;ka, t&#x101;pat k&#x101; toreiz, kad vi&#x146;a bija st&#x101;v&#x113;jusi, skat&#x12B;dam&#x101;s uz kulst&#x12B;klas, grib&#x113;dama teikt �darbs", bet tad vienm&#x113;r iemaisij&#x101;s Klaud&#x12B;ne, vai nu ar v&#x101;rdiem, vai ar skatiem, kas r&#x101;dija, ka bija kautkas, ko Marija bija aizmirsusi, vai izdarijusi nolaid&#x12B;gi. Un izveic&#x12B;ba nogrima kautkur dzi&#x13C;um&#x101; un nebija vairs saskatama.</p><p>Bet par ko dom&#x101;t bija tik daudz. Bija govis, kuru domas vi&#x146;a gandr&#x12B;z var&#x113;ja uzmin&#x113;t, un aitas, par kur&#x101;m vi&#x146;ai bija j&#x101;smej as un da�reiz j&#x101; v&#x113;las, kaut vi&#x146;a b&#x16B;tu tikpat mu&#x13C;&#x137;e, k&#x101; t&#x101;s. Bija v&#x12B;toli �og&#x101;, kuriem vienm&#x113;r bija labi. Bija gaiss, kas vi&#x146;ai gandr&#x12B;z lika tic&#x113;t, ka vi&#x146;a var atcer&#x113;ties savu m&#x101;ti.</p><p>Un tad notika da�&#x101;das lietas: k&#x101;d&#x101; dien&#x101; t&#x113;vs p&#x101;rn&#x101;ca m&#x101;j&#x101;s ar lampu. Visa &#x123;imene klusu st&#x101;v&#x113;ja, to apskat&#x12B;dama, kam&#x113;r t&#x101; gul&#x113;ja uz galda. T&#x101; bija karam&#x101; lampa, �jo es negribu nek&#x101;das galda lampas, kas var apg&#x101;zties un aizdedzin&#x101;t m&#x101;ju," Klaud&#x12B;ne teica. Vakar&#x101; vajadz&#x113;ja to aizdedzin&#x101;t. Atkal visi vi&#x146;i st&#x101;v&#x113;ja pulci&#x146;&#x101;; bija tur ar&#x12B; K&#x16B;l&#x113;ja Jenss. �Ar to petrolejas kr&#x101;mu vajaga b&#x16B;t uzman&#x12B;giem," vi&#x146;� teica, un Nilss aizst&#x16B;ma s&#x113;rkoci&#x146;u k&#x101;rbi&#x146;u pa lielu gabalu prom no aizprap&#x113;t&#x101;s pudeles. Klaud&#x12B;ne uzvilka s&#x113;rkoci&#x146;u un l&#x113;nam stiepa roku lampai kl&#x101;t. Marija uzman&#x12B;gi skati j&#x101;s, kas nu tagad notiks, un k&#x101; vajadz&#x113;ja r&#x12B;koties. Vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka Klaud&#x12B;n&#x113; pa�&#x101; viss tas jau bija iek�&#x101;. Klaud&#x12B;ne zin&#x101;ja to visu, vi&#x146;&#x101; viss tas bija iek�&#x101;, un nu tas, kam vajadz&#x113;ja notikt, n&#x101;ca no vi&#x146;as &#x101;r&#x101;, k&#x101; diena ar saviem notikumiem r&#x12B;tos n&#x101;ca &#x101;r&#x101; no tro&#x13C;&#x13C;a; un vi&#x146;a s&#x101;ka pr&#x101;tot, vai Klaud&#x12B;ne bija &#x13C;auna vai laba, vai ar&#x12B; nebija ne �is, ne tas. Vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka pareizs b&#x16B;s p&#x113;d&#x113;jais, un t&#x101; s&#x101;ka dom&#x101;t, vai Klaud&#x12B;ne varb&#x16B;t nav k&#x101;dreiz �labpr&#x101;t&#x12B;gi atdevusies trollim", kam vi&#x146;a gan l&#x101;ga nevar&#x113;ja tic&#x113;t.</p><p>Pa tam Klaud&#x12B;ne bija iededzin&#x101;jusi lampu, un visi</p><p>run&#x101;ja un skatij&#x101;s. Bet Marija st&#x101;v&#x113;ja dom&#x101;s nogrimusi un &#x101;tr&#x101;k nezin&#x101;ja, ka lampa ir aizdedzin&#x101;ta, k&#x101; tikai tad, kad Marta piegr&#x16B;da vi&#x146;ai ar roku, lai vi&#x146;a izsaka savas domas.</p><p>Tad Marija paskatij&#x101;s uz lampu, kas kar&#x101;dam&#x101;s sp&#x12B;d&#x113;ja, un vi&#x146;a pati iedeg&#x101;s gai�&#x101; laim&#x113;, jo nu vi&#x146;a zin&#x101;ja, ka reiz vi&#x146;a k&#x13C;&#x16B;s sp&#x113;j&#x12B;ga, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka sev&#x12B; tik &#x13C;oti to v&#x113;l&#x113;j&#x101;s. Vi&#x146;a juta, ka var �v&#x113;l&#x113;ties", jo vi&#x146;ai priek�&#x101; mirdz&#x113;ja k&#x101;da piepild&#x12B;ta v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s, ko t&#x101; reiz bija sev&#x12B; lolojusi un izteikusi. Nu vi&#x146;a to izteica ska&#x13C;i un gavil&#x113;jo�i:</p><p>�Nu mums vairs nav j&#x101;lej sveces!"</p><p>Klaud&#x12B;ne no aug�as greizi pa�&#x137;iel&#x113;ja uz vi&#x146;u, un Marija juta, ka vi&#x146;as sauciens bija bijis tik ska&#x13C;�, br&#x12B;vs un priec&#x12B;gs, k&#x101; kad vi&#x146;a atrastos sav&#x101;s &#x12B;staj&#x101;s m&#x101;j&#x101;s un vi&#x146;ai neb&#x16B;tu sve�a m&#x101;te.</p><p>�J&#x101;, par to vien tu dom&#x101;," Klaud&#x12B;ne teica, �k&#x101; tu var&#x113;tu tikt no k&#x101;da darba va&#x13C;&#x101;. Bet katru dienu jau nu gan m&#x113;s petrolejas nededzin&#x101;sim."</p><p>Pielikusi roku pie cilindra, vi&#x146;a uzman&#x12B;gi izp&#x16B;ta lampu. Bet jau pirms tam vi&#x146;a bija izp&#x16B;tusi gaismu Marij&#x101;.---</p><p>K&#x101;du laiku v&#x113;l&#x101;k K&#x16B;l&#x113;ja Jenss aizg&#x101;ja uz �&#x137;&#x16B;ni un s&#x101;ka lauzt caurumu m&#x16B;r&#x12B;. Marija ieg&#x101;ja tur, n&#x101;kdama no k&#x16B;ts, un ieraudzija Jensu postam m&#x16B;ri.</p><p>�Ko &#x12B;sti tu tur dari?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>�Roku pats savu kapu," Jenss atteica.</p><p>Tas gan bija joks, bet Marija zin&#x101;ja, ka aiz t&#x101; sl&#x113;p&#x101;s nopietn&#x12B;ba, kuru Jenss negrib&#x113;ja atkl&#x101;t. Bet vi&#x146;a jaut&#x101;ja br&#x101;lim, kam caurums vajadz&#x12B;gs.</p><p>�Ku&#x13C;ma�inai," vi&#x146;� plati atbild&#x113;ja.</p><p>Kas gan ku&#x13C;ma�&#x12B;na t&#x101;da bija?</p><p>To vi&#x146;a dr&#x12B;z dab&#x16B;ja zin&#x101;t, kad t&#x101; bija uzst&#x101;d&#x12B;ta, un vi&#x146;as ar Martu tika nor&#x12B;kotas �likt k&#x16B;l&#x12B;�us uz d&#x113;&#x13C;a". Nilss pats �laida iek�&#x101;", vi&#x146;a d&#x113;ls �&#x146;&#x113;ma nost", un Jenss s&#x113;ja salmus k&#x16B;&#x13C;os.</p><p>Marta steidz&#x101;s padot k&#x16B;l&#x12B;�us, uzsmaid&#x12B;dama Marijai, ma�ina d&#x16B;ca tik ska&#x13C;i, ka vi&#x146;as nevar&#x113;ja dzird&#x113;t, ko vi&#x146;as pa�as saka. Tas bija jauki. Ar&#x12B; Marijai lik&#x101;s, ka b&#x16B;tu</p><p>jauki, ja vien atliktu laika pakav&#x113;ties. Bet uz d&#x113;&#x13C;a jau vienm&#x113;r vajadz&#x113;ja b&#x16B;t k&#x16B;l&#x12B;�iem. Martai tom&#x113;r bija tik �aklas k&#x101;jas, ka Marijai da�reiz atlika ari laika drusku pakav&#x113;ties. Pielikusi roku pie m&#x16B;ra, vi&#x146;a r&#x101;dija Martai, k&#x101; visa &#x113;ka dreb&#x113;ja, putek&#x13C;i pl&#x16B;da &#x101;r&#x101; no ma�inas r&#x12B;kles br&#x101;lim tie�i sej&#x101;, kur� tapa glu�i melns no tiem; vi&#x146;� rausa ar gr&#x101;bekli, Jenss met&#x101;s salmiem virs&#x16B; un s&#x113;ja tos. Nilss laida ma�in&#x101; iek�&#x101;, kas ier&#x16B;c&#x101;s ska&#x13C;&#x101;k pie katra jauna kumosa, ko tai pameta; tuvum&#x101; t&#x101; d&#x16B;ca sav&#x101;d&#x101;k un t&#x101;lum&#x101; atkal sav&#x101;d&#x101;k, no vi&#x146;as dreb&#x113;ja visa &#x113;ka, dreb&#x113;�ana p&#x101;rg&#x101;ja uz Marijas un citu rok&#x101;m, ma�ina bija vi&#x146;os visos, katrs dari ja savu darbu, bet ma�ina dreb&#x113;ja vi&#x146;os visos, un nebija nek&#x101;das starp&#x12B;bas starp vi&#x146;iem visiem, un tas bija jauki. Jenss bija varens, un t&#x113;vs bija varens, un Marta, un dr&#x12B;z vien ar&#x12B; vi&#x146;a b&#x16B;s t&#x101;da, jo nu darbs piln&#x12B;gi bija vi&#x146;&#x101;, nu tas dr&#x12B;z ies va&#x13C;&#x101;, un vi&#x146;a b&#x16B;s tikpat �akla, k&#x101; citi � p&#x113;c &#x12B;sa acumirk&#x13C;a, kad vi&#x146;a par to nemaz nedom&#x101;s, bet tikai b&#x16B;s, &#x13C;aus tam notikt. Bet acumirklis nen&#x101;ca, t&#x101; viet&#x101; n&#x101;ca k&#x101;ds skats. Tas bija vi&#x146;as t&#x113;va skats. Vi&#x146;� r&#x101;dija uz tuk�o d&#x113;li. Marta kautkur t&#x101;lu kakt&#x101; c&#x12B;nij&#x101;s ar k&#x16B;li, kas kautkur bija iespr&#x16B;dis. Ma�ina skr&#x113;ja tuk�a. T&#x113;vs sita ar roku uz tuk�&#x101; d&#x113;&#x13C;a, vi&#x146;a nevar&#x113;ja dzird&#x113;t v&#x101;rdu, bet zin&#x101;ja, ka tas noz&#x12B;m&#x113;:</p><p>�Kur tavas domas ir atkal!"</p><p>Vaigi vi&#x146;ai pietv&#x12B;ka un ac&#x12B;s saskr&#x113;ja asaras, vi&#x146;a met&#x101;s k&#x16B;l&#x12B;tim paka&#x13C;, bet nejau�i p&#x101;rr&#x101;va saiti par agru. Sagr&#x101;busi atkal lab&#x12B;bu, vi&#x146;a atgriez&#x101;s pie d&#x113;&#x13C;a p&#x113;c tam, kad Marta jau bija paguvusi aiznest savu k&#x16B;li turp. Marta paskati j&#x101;s uz vi&#x146;u, aizsteigdam&#x101;s p&#x113;c jauna k&#x16B;&#x13C;a, un Marija m&#x101;nij&#x101;, ka Martai ir vi&#x146;as �&#x113;l, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka vi&#x146;a atn&#x101;kusi par v&#x113;lu. Paties&#x12B;b&#x101; �&#x113;lot vajadz&#x113;ja Martu par to, ka vi&#x146;a bija iegrimusi dom&#x101;s. Vi&#x146;a m&#x12B;l&#x113;ja Martu un sarg&#x101;j&#x101;s atkal aizmirsties.</p><p>Vakar&#x101; vi&#x146;a gaidija, ka vi&#x146;u r&#x101;s, bet visi bija aizmirsu�i vi&#x146;as nolaid&#x12B;bu, iz&#x146;emot vi&#x146;u pa�u. T&#x113;vs ar Jensu st&#x101;v&#x113;ja un skati j&#x101;s uz ma�inu.</p><p>�Nevaru t&#x101;s ciest," Jenss teica. �T&#x101; ir mana n&#x101;ve."</p><p>��K&#x101; t&#x101;?" Nilss jaut&#x101;ja.</p><p>�T&#x101; ap&#x113;d manas dienas," Jenss teica, �t&#x101; padara vien&#x101; m&#x113;nes&#x12B;, ko es pa visu ziemu."</p><p>Nilss smaidi ja, vi&#x146;am jau tas n&#x101;ca par labu, bet Jenss teica:</p><p>�Ne&#x146;irg&#x101;jies, Nils, par to, ka atn&#x101;cis ir tas, kas ap&#x113;d&#x12B;s manu m&#x16B;�u, jo tas, kas tev padar&#x12B;s galu, ir jau ce&#x13C;&#x101;."</p><p>�Kas tas ir?" Nilss jaut&#x101;ja.</p><p>�Tas ir dzelzsce&#x13C;�," Jenss teica. �Sliedes jau izvilktas, vilciens n&#x101;ks dr&#x12B;z, un tas padar&#x12B;s tev galu, Nils; tas aizved&#x12B;s vien&#x101; reiz&#x113; tik daudz, cik tu divdesmit vezumos."</p><p>Marija to nesaprata, bet dr&#x12B;z dab&#x16B;ja man&#x12B;t, ka tas bija taisn&#x12B;ba. Jo dr&#x12B;z visiem vi&#x146;iem izbeidz&#x101;s lab&#x101;s dienas.</p><p>Nilss gan dab&#x16B;ja da�us pievedumus dzelzsce&#x13C;am, bet ne pietieko�i. Vajadz&#x113;ja sa�aurin&#x101;ties un taup&#x12B;t. Agr&#x101;k Marija un Marta aizvien tikai mazliet bija biju�as izsalku�as, un, taisn&#x12B;bu sakot, pa�as savas vainas p&#x113;c. Klaud&#x12B;nes b&#x113;rni &#x113;da &#x101;tri un p&#x113;c tam l&#x16B;dza, lai vi&#x146;iem dod v&#x113;l, un t&#x101; Marijai un Martai nekad neizn&#x101;ca vair&#x101;k k&#x101; vienreiz; un pat ja v&#x113;l izn&#x101;ktu, vi&#x146;as nel&#x16B;gtu, jo reiz vi&#x146;as to bija dariju�as, bet taisni toreiz Klaud&#x12B;ne bija bijusi dusm&#x12B;ga un bija atbild&#x113;jusi:</p><p>�J&#x16B;su t&#x113;vs nav vair&#x101;k nopeln&#x12B;jis, k&#x101; tikai vienu porciju jums katrai, un ja ar to ir par maz, tad t&#x101; vi&#x146;a vaina."</p><p>P&#x113;c tam vi&#x146;as vairs nekad nel&#x16B;dza vair&#x101;k, pat tad n&#x113;, kad Klaud&#x12B;ne nebija dusm&#x12B;ga.</p><p>Bet no t&#x101; laika, kam&#x113;r bija ievests dzelzsce&#x13C;�, vi&#x146;as bija stipri izsalku�as. Vi&#x146;as nesauca &#x113;st, un ja vi&#x146;as n&#x101;ca pa�as, Klaud&#x12B;ne sk&#x101;bi teica:</p><p>�T&#x101;, � j&#x16B;s abas ar&#x12B; esat kl&#x101;t."</p><p>J&#x101;, vi&#x146;as palika st&#x101;vam &#x101;r&#x101; un skat&#x101;mies, k&#x101; Klaud&#x12B;ne un vi&#x146;as b&#x113;rni &#x113;da, t&#x101; nem&#x101;ja vi&#x146;&#x101;m, lai vi&#x146;as n&#x101;k iek�&#x101;.</p><p>�Lai tak vi&#x146;as n&#x101;k pa�as, ja vi&#x146;&#x101;m vajaga &#x113;st," vi&#x146;a teica pie sevis. Bet vi&#x146;a zin&#x101;ja glu�i labi, ka meitenes nedr&#x12B;kst&#x113;ja to dar&#x12B;t vi&#x146;as d&#x113;&#x13C;, lai gan vi&#x146;a nekad nebija tie�i liegusi vi&#x146;&#x101;m &#x113;dienu. Vi&#x146;as ar&#x12B; ieg&#x101;ja iek�&#x101;, ja t&#x113;vs ga-dij&#x101;s m&#x101;j&#x101;s, bet tas notika reti.</p><p>Klaud&#x12B;ne bija p&#x101;rv&#x113;rtusies. Vi&#x146;a, glu�i atkl&#x101;ti sakot, bija &#x13C;auna pret Nilsa b&#x113;rniem, ne t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;a t&#x101; butu grib&#x113;jusi, bet t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;a cit&#x101;di nevar&#x113;ja.</p><p>Z&#x113;ns v&#x113;l kautk&#x101; tika gal&#x101;, jo vi&#x146;� bija iesv&#x113;t&#x12B;ts un var&#x113;ja dab&#x16B;t vietu cit&#x101;s lauku m&#x101;j&#x101;s, un glu�i atkl&#x101;ti tas teica Nilsam:</p><p>�Negribu palikt m&#x101;j&#x101;s pie t&#x101;s vecenes."</p><p>�Kas tad ar vi&#x146;u ir?" Nilss jaut&#x101;ja, bet atbildes negaid&#x12B;ja. Ieg&#x101;jis stall&#x12B;, vi&#x146;� jaut&#x101;ja pats sev: �Kas tad ar vi&#x146;u ir?" Jo kautkas tie�&#x101;m bija.</p><p>Lieta t&#x101;, ka Klaud&#x12B;ne jut&#x101;s pievilta.</p><p>Vi&#x146;a nebija &#x13C;auna no dabas, ne ar&#x12B; otr&#x101;di. Lieta bija tikai t&#x101;, ka vi&#x146;a, k&#x101; liel&#x101;k&#x101; da&#x13C;a cilv&#x113;ku, iedom&#x101;j&#x101;s, ka vi&#x146;a ir pasaules vidus punkts; un viss, &#x101;rpus vi&#x146;as, bija vai nu vi&#x146;as d&#x113;&#x13C;, vai atrad&#x101;s tik t&#x101;lu, ka bija tai vienaldz&#x12B;gs.</p><p>Reiz vi&#x146;a bija bijusi gl&#x12B;ta, labi noaugusi meita, pareiziem, varb&#x16B;t drusku par daudz stingriem, sejas vaibstiem. Vi&#x146;ai bija bijis daudz piel&#x16B;dz&#x113;ju, tik daudz, ka tai glu�i negribot vajadz&#x113;ja dom&#x101;t, ka visi draudzes pui�i ir tikai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, lai vi&#x146;ai b&#x16B;tu liel&#x101;ka izv&#x113;le. Vi&#x146;a mazliet bija �aubijusies starp Ratnieka P&#x113;teri un M&#x16B;rnieka Kristoferu. Kristofers bija tas skaist&#x101;kais. Mazliet vilcin&#x101;jusies, vi&#x146;a bija izv&#x113;l&#x113;jusies P&#x113;teri un dz&#x12B;voja laim&#x12B;gi ar vi&#x146;u. Bet Kristofers aizbrauca uz Ameriku un tika aizmirsts t&#x101;lum&#x101;, kur atrad&#x101;s viss vienaldz&#x12B;gais.</p><p>Kad vi&#x146;iem bija piedzimis piektais b&#x113;rns � tas g&#x101;ja tik &#x101;tri, cik vien var b&#x16B;t � P&#x113;teris nomira un vi&#x146;a palika atraitne, kam bija gr&#x16B;ti j&#x101;c&#x12B;nas, lai apg&#x101;d&#x101;tu piecus b&#x113;rnus.</p><p>Vi&#x146;a m&#x12B;l&#x113;ja savus b&#x113;rnus, tie tak bija vi&#x146;as b&#x113;rni, un t&#x101; gr&#x16B;ti c&#x12B;nij&#x101;s vi&#x146;u d&#x113;&#x13C;. Bet viegli tas nebija. Turkl&#x101;t vi&#x146;a v&#x113;l bija jauna un tur&#x113;ja p&#x101;r&#x101;k lielas lietas no sevis un saviem b&#x113;rniem, lai nodotos k&#x101;d&#x101;m izlaid&#x12B;b&#x101;m. Vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka liktenis ir bijis mazliet netaisns pret vi&#x146;u.</p><p>T&#x101; tas bija, kad Nilss n&#x101;ca un piesolija vi&#x146;ai &#x123;imeni un m&#x101;jas. Vi&#x146;a noskatij&#x101;s uz saviem b&#x113;rniem un nodom&#x101;ja, ka tie tak tad b&#x16B;s apg&#x101;d&#x101;ti, un Nilss tak tom&#x113;r bija v&#x12B;rietis, kaut ar&#x12B; t&#x101; nekad vi&#x146;a neb&#x16B;tu &#x146;&#x113;musi vi&#x146;a pa�a d&#x113;&#x13C;.</p><p>Kad Nilss t&#x101; &#x12B;sti dab&#x16B;ja zin&#x101;t, cik gl&#x12B;ta vi&#x146;a bija, izr&#x101;di-j&#x101;s, ka vi&#x146;&#x101; bija v&#x113;l &#x13C;oti daudz jaun&#x12B;bas spara. K&#x101;du laiku viss bija labi, bet vien&#x101; dien&#x101; Klaud&#x12B;ne, noskatijusies Nils&#x101;, atrada, ka vi&#x146;am tas nepiest&#x101;v. No t&#x101;s dienas vi&#x146;a k&#x13C;uva &#x12B;gna, un no t&#x101;s dienas Nilsam vairs nebija citu domu, k&#x101; tikai iekarot vi&#x146;u ar mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gu jaunekl&#x12B;gumu. T&#x101; norauazij&#x101;s vi&#x146;&#x101; ar zobgal&#x12B;gu smaidu, un vi&#x146;� k&#x13C;uva vi&#x146;as pazem&#x12B;gais vergs.</p><p>Tad vi&#x146;a atcer&#x113;j&#x101;s Ratnieka P&#x113;teri un s&#x101;ka pie�&#x137;irt noz&#x12B;mi tam, ka Nilsam bija st&#x12B;va k&#x101;ja, ka vi&#x146;� bija pakurls un vi&#x146;am bija gara b&#x101;rda. Seja vi&#x146;ai k&#x13C;uva barga, un vi&#x146;ai tas lik&#x101;s nepareizi, ka Nilsam ar&#x12B; pa�am bija b&#x113;rni. Vi&#x146;a tak bija dom&#x101;jusi, ka vi&#x146;� b&#x16B;s par pal&#x12B;gu vi&#x146;ai un vi&#x146;as &#x123;imenei.</p><p>Tad rad&#x101;s dzelzsce&#x13C;�, un s&#x101;k&#x101;s dz&#x12B;ves �aur&#x12B;ba. Vi&#x146;a negrib&#x113;ja atraut pati saviem b&#x113;rniem, jo tas noz&#x12B;m&#x113;tu piemu&#x13C;&#x137;ot vi&#x146;us, k&#x101; vi&#x146;a pati bija piemu&#x13C;&#x137;ota. Lai tad cie� vi&#x146;a pa�a b&#x113;rni, ja vi&#x146;� nevar&#x113;ja lab&#x101;k g&#x101;d&#x101;t par m&#x101;ju.</p><p>Bet nav labi likt ciest nevain&#x12B;giem. Klaud&#x12B;ne to apzin&#x101;j&#x101;s, juta, ka vi&#x146;a ir &#x13C;auna; tas vi&#x146;u padarija &#x12B;gnu, un vi&#x146;a k&#x13C;uva no t&#x101; v&#x113;l &#x13C;aun&#x101;ka.</p><p>Un nu vajadz&#x113;ja v&#x113;l notikt tam, ka Kristofers atgriez&#x101;s m&#x101;j&#x101;s no Amerikas. K&#x101;ds draugs vi&#x146;am bija aizrakstijis: �Klaud&#x12B;ne ir atraitne, ja tev v&#x113;l patiktos &#x146;emt vi&#x146;u ar pieciem b&#x113;rniem."</p><p>Kristofers neatbild&#x113;ja, jo pats bija apprec&#x113;jis bag&#x101;ta Jovas fermera atraitni. Bet kad Dievs Kungs k&#x101;d&#x101; sniega v&#x113;tr&#x101; bija aizsaucis atraitni, Kristofers nogaidija tikai vasaru un brauca uz m&#x101;ju savai jaun&#x12B;bas dienu iecer&#x113;tai paka&#x13C;.</p><p>Par v&#x113;lu. Bet vi&#x146;� tom&#x113;r aiziet viesos. Nilss bija izbraucis darb&#x101;.</p><p>�N&#x101;ku atvad&#x12B;ties," Kristofers teica, �es r&#x12B;t aizbraucu."</p><p>�Tev jau esot bag&#x101;tas m&#x101;jas, kur tu vari atgriezties, k&#x101; dzird run&#x101;jam," Klaud&#x12B;ne teica.</p><p>�Esmu p&#x101;rticis cilv&#x113;ks," Kristofers teica. �Paties&#x12B;b&#x101; atbraucu tev jaut&#x101;t, vai gribi ar mani dal&#x12B;ties vis&#x101;, kas man ir. Bet ir jau par v&#x113;lu."</p><p>�Varb&#x16B;t tev pietiktu naudas, ko nopirkt m&#x101;jaa, lai tu var&#x113;tu palikt �e," Klaud&#x12B;ne jaut&#x101;ja.</p><p>�Es var&#x113;tu nopirkt kuras katras m&#x101;jas �e draudz&#x113;," Kri-stofers teica; �bet nu man vairs nav neviena, k&#x101; d&#x113;l �o palikt."</p><p>�Tu esot bijis prec&#x113;jies," Klaud&#x12B;ne teica, �vai tev ir b&#x113;rni?"</p><p>�N&#x113;," Kristofers teica, �esmu viens un laikam t&#x101;ds palik�u ar&#x12B; turpm&#x101;k."</p><p>Tad Klaud&#x12B;ne j&#x16B;t&#x101;s pievilta; un t&#x101; k&#x101; likuma priek�&#x101; vi&#x146;a Nilsa nevar&#x113;ja dar&#x12B;t atbild&#x12B;ga, &#x13C;aunums palika vi&#x146;&#x101;, un vi&#x146;a s&#x101;ka ien&#x12B;st Nilsu un vi&#x146;a b&#x113;rnus. Vi&#x146;as b&#x113;rni b&#x16B;s nabagi un b&#x16B;tu var&#x113;ju�i k&#x13C;&#x16B;t par bag&#x101;tu &#x13C;au�u b&#x113;rniem. To vi&#x146;a nekad nevar&#x113;ja piedot. Vi&#x146;a sita pretim un t&#x113;m&#x113;ja Nilsam un vi&#x146;a b&#x113;rniem viss&#x101;p&#x12B;g&#x101;k&#x101; viet&#x101;, Nilsam vi&#x146;a kaisl&#x12B;b&#x101; un b&#x113;rniem v&#x113;der&#x101;. Vi&#x146;u sird&#x12B;m tuvoties t&#x101; nesaprata ne ar labu, ne ar &#x13C;aunu.</p><p>Nilss nezin&#x101;ja, ka vi&#x146;as badojas, k&#x101; tikai, kad vi&#x146;am sve�i &#x13C;audis to past&#x101;stija.</p><p>Hjellesmarka sieva bija t&#x101;, kas to bija atradusi un to pateica. K&#x16B;l&#x113;ja Jenss tagad tikai reti atn&#x101;ca uz m&#x101;j&#x101;m. Bet k&#x101;d&#x101; dien&#x101; Marija ar Martu bija nog&#x101;ju�as lej&#x101; uz j&#x16B;rmalu pie Hjellesmarka m&#x101;jas. Iebridu�as &#x16B;den&#x12B;, vi&#x146;as atrada, ka a&#x13C;&#x123;&#x113;s bija j&#x16B;ras v&#x113;z&#x12B;�i. Marta bija t&#x101;, kas tos atrada un pasauca Mariju. Tad vi&#x146;as pie&#x137;&#x113;ra to, cik var&#x113;ja, un &#x113;da tos dz&#x12B;vus.</p><p>Hjellesmarka sieva izn&#x101;ca &#x101;r&#x101; un teica:</p><p>�Ko j&#x16B;s, b&#x113;rni, tur &#x146;emat tie�i no s&#x101;&#x13C;&#x101; &#x16B;dens un b&#x101;�at mut&#x113;?"</p><p>�J&#x16B;ras v&#x113;z&#x12B;�us," Marta atteica.</p><p>�Lai Dievs pasarg&#x101;, j&#x16B;s tak ne&#x113;dat to j&#x113;lu?"</p><p>Vi&#x146;as klus&#x113;ja, izskat&#x12B;dam&#x101;s apjuku�as.</p><p>�Vai m&#x113;s nedr&#x12B;kstam to dar&#x12B;t?" Marta jaut&#x101;ja.</p><p>�T&#x101; jau to nedara. Ien&#x101;ciet iek�&#x101;, es iedo�u jums kautko, ko &#x113;st, ja esat izsalku�as."</p><p>Vi&#x146;a iedeva vi&#x146;&#x101;m pa gabalam maizes un grib&#x113;ja iet pie darba, bet uzmeta vi&#x146;&#x101;m acis un palika st&#x101;vam. Kad</p><p>meitenes maizi bija ap&#x113;du�as, vi&#x146;a dab&#x16B;ja t&#x101;m v&#x113;l maizi un st&#x101;v&#x113;ja un skatij&#x101;s, k&#x101; vi&#x146;as &#x113;da.</p><p>�Vai gribat v&#x113;l?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>Vi&#x146;as nokaun&#x113;ju�&#x101;s skatij&#x101;s uz zemi.</p><p>�Sakiet vien, ja gribat," vi&#x146;a teica.</p><p>�J&#x101;," vi&#x146;as atbild&#x113;ja.</p><p>Vi&#x146;a uzsildi ja vi&#x146;&#x101;m drusku zir&#x146;u.</p><p>�Kur&#x101; laik&#x101; j&#x16B;s &#x113;dat pusdienu?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>Vi&#x146;as vilcin&#x101;j&#x101;s br&#x12B;di, bet neatbild&#x113;t ta�u nevar&#x113;ja.</p><p>�Kad gadas," Marta teica.</p><p>�Varb&#x16B;t tas neg&#x101;d&#x101;s katru dienu," Kar&#x113;na Hjelles-marka asi teica.</p><p>Marta skatij&#x101;s uz zemi un smaidija apjukusi, no vi&#x146;as v&#x113;l&#x12B;g&#x101; smaidi&#x146;a bija atlikusi vairs tikai &#x113;na. Marijai acis k&#x13C;uva valgas. Abas purin&#x101;ja galvu. Kar&#x113;na Hjellesmarka neteica nek&#x101;, kam&#x113;r vi&#x146;as nebija pa&#x113;du�as.</p><p>�Izejta nu drd parota&#x13C;&#x101;ties," vi&#x146;a teica. �K&#x101;rli!" vi&#x146;a sauca, pagriezusies pret d&#x101;rzu, kam&#x113;r b&#x113;rni g&#x101;ja uz lie-d&#x101;gu.</p><p>Vi&#x146;as jaun&#x101;kais d&#x113;ls K&#x101;rlis ien&#x101;ca iek�&#x101; un it k&#x101; jaut&#x101;dams noskat&#x12B;j&#x101;s uz vi&#x146;u. M&#x101;te pameta &#x101;tru skatu uz vi&#x146;u, vi&#x146;� iev&#x113;roja vi&#x146;as sav&#x101;d&#x101;s acis. Ari balss vi&#x146;ai skan&#x113;ja sav&#x101;di, kad vi&#x146;a teica:</p><p>�Noej, K&#x101;rl&#x12B;t, lej&#x101; un pavizini Nilsa meitenes k&#x101;du gabalu ar laivu."</p><p>�J&#x101;," K&#x101;rlis atteica un aizg&#x101;ja. Vi&#x146;� dzi&#x13C;i bija bijis no-grilnis k&#x101;d&#x101; lab&#x101; gr&#x101;mat&#x101;, un vi&#x146;am gr&#x16B;ti n&#x101;c&#x101;s no t&#x101;s atrauties, bet m&#x101;tes sav&#x101;d&#x101;s acis un balss ska&#x146;a bija aizdzinusi visu nepatiku, un vi&#x146;� pats bija p&#x101;rsteigts, ka vi&#x146;am grib&#x113;j&#x101;s izvizin&#x101;t abas meitenes ar laivu. Sav&#x101;d&#x101; k&#x101;rt&#x101; tas lik&#x101;s pat&#x12B;kami.</p><p>Vi&#x146;� st&#x16B;ma laivu ar meiten&#x113;m pa seklo &#x16B;deni. Pats vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja un raudzi j&#x101;s p&#x101;r j&#x16B;ru ar vieglu smaidu, kas n&#x101;ca no t&#x101;, ka vi&#x146;� visu laiku juta, cik labi bija t&#x101; st&#x101;v&#x113;t un izvizin&#x101;t vi&#x146;as k&#x101;du gabalu.</p><p>Marta bija atradusi lapu ar garu k&#x101;tu un vilka to pa &#x16B;deni. Marija s&#x113;d&#x113;ja priek�gal&#x101; un skatij&#x101;s uz K&#x101;rli, kuru</p><p>t&#x101; diezgan maz pazina. Vi&#x146;ai tas lik&#x101;s br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gi, ka vi&#x146;� bija n&#x101;cis un vi&#x146;&#x101;m jaut&#x101;jis, vai vi&#x146;as negrib pabrauktie� ar laivu k&#x101;du gabalu. Vi&#x146;a nevar&#x113;ja saprast, k&#x101; vi&#x146;� to var&#x113;ja grib&#x113;t; vi&#x146;u pa�u br&#x101;lis to neb&#x16B;tu darijis. T&#x101; redz&#x113;ja vi&#x146;a vieglo smaidu, kas nebija dom&#x101;ts nevienam; vi&#x146;� smaidija tikai t&#x101;pat pie sevis, un meitene noraudzij&#x101;s uz vi&#x146;a ac&#x12B;m, kas mirdz&#x113;ja p&#x101;r j&#x16B;ru glu�i t&#x101;pat, k&#x101; saule. Lik&#x101;s, ka ac&#x12B;s atsp&#x12B;d&#x113;tu saule. Bija pat&#x12B;kami t&#x101;s redz&#x113;t. Saule jau vienm&#x113;r ir jauka, bet �e da&#x13C;a no t&#x101;s it k&#x101; atrad&#x101;s cilv&#x113;k&#x101;, un tas bija v&#x113;l jauk&#x101;k.</p><p>K&#x101;rlis juta, ka uz vi&#x146;u skatas, un pagrieza seju uz Marijas pusi.</p><p>�Ko tu tur s&#x113;di un v&#x12B;psn&#x101;?" vi&#x146;� teica, pats smaid&#x12B;dams.</p><p>�Es nezin&#x101;ju, ka smejos," vi&#x146;a teica, noliekdama galvu.</p><p>�Tu laikam par kautko dom&#x101;," vi&#x146;� teica.</p><p>Vi&#x146;a purin&#x101;ja galvu, jo tas, kas vi&#x146;ai tagad bija ien&#x101;cis pr&#x101;t&#x101;, bija tik mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gs, ka vi&#x146;a nevar&#x113;ja to teikt. Tie, l&#x16B;k, bija pirmie dzeltenie krokusi, kurus vi&#x146;a bija redz&#x113;jusi tai dien&#x101;, kad atsk&#x101;rta, ka ziema bija pagalam. Vi&#x146;a redz&#x113;ja tos tagad, un dom&#x101;ja par to, ka zemei dro�i vien bija labi, kad t&#x101; pirmos krokusu asnus izdzina saul&#x113;. Vi&#x146;a gandr&#x12B;z bija gatava tic&#x113;t, ka kautkur vi&#x146;&#x101; pa�&#x101; d&#x12B;ga mazs, dzeltens krokuss.</p><p>K&#x101;rlis no jauna bija pagriezis seju uz j&#x16B;ras pusi, kad vi&#x146;a paskatij&#x101;s uz aug�u. Vi&#x146;a mekl&#x113;ja ar ac&#x12B;m to saules da&#x13C;u, kas atrad&#x101;s vi&#x146;a ac&#x12B;s un mirdz&#x113;ja p&#x101;r j&#x16B;ru. Tuv&#x101;k apskatijusies, vi&#x146;a redz&#x113;ja, ka t&#x101; apsp&#x12B;d&#x113;ja visu vi&#x146;a seju, ka ar&#x12B; sv&#x101;rkus un pat iel&#x101;pus, padar&#x12B;dama tos skaistus. Tie izskatij&#x101;s labi. Tos bija uz�uvusi vi&#x146;a m&#x101;te, kas dro�i vien bija priec&#x101;jusies par K&#x101;rli, to dar&#x12B;dama. Bet viena poga bija va&#x13C;&#x12B;ga, b&#x16B;tu �&#x113;l, ja vi&#x146;� to pazaud&#x113;tu; beidzot vi&#x146;ai tas paspruka:</p><p>�Tev iztr&#x16B;ks poga."</p><p>�T&#x101;," vi&#x146;� teica, p&#x101;rlaizdams acis p&#x101;r sv&#x101;rkiem.</p><p>Marta pac&#x113;la acis no &#x16B;dens.</p><p>�Marta un Marija &gt;</p><p>�Vai lai to ie�uju?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>Tas vi&#x146;ai bija pasprucis tik &#x101;tri, ka K&#x101;rlis to nebija sapratis, un Marija stipri piegr&#x16B;da vi&#x146;ai pie rokas. K&#x101;rlis bija uzgriezis vi&#x146;&#x101;m muguru, lai nogr&#x16B;stu a&#x13C;&#x123;es no k&#x101;rts. Marta iz&#x146;&#x113;ma no kabatas mazu diega kamoli&#x146;u, kur&#x101; bija iesprausta �ujam&#x101; adata, un paskatij&#x101;s uz Mariju.</p><p>�J&#x101;, bet �" vi&#x146;a teica, bet Marija &#x101;tri ieb&#x101;za kamoli&#x146;u ar adatu atkal vi&#x146;ai kabat&#x101; atpaka&#x13C;. Marta izskatij&#x101;s izbr&#x12B;n&#x113;jusies, bet nek&#x101; neteica. Marija dro�i vien kautko zin&#x101;ja, ko vi&#x146;a nesaprata.</p><p>K&#x101;rlis s&#x101;ka stumties t&#x101;l&#x101;k, Marta rota&#x13C;&#x101;j&#x101;s ar lapu, bet Marija s&#x113;d&#x113;ja, tais&#x12B;dam&#x101;s teikt K&#x101;rlim:</p><p>�Vai lai es ie�uju pogu, mums ir l&#x12B;dzi adata un diegs?"</p><p>Vi&#x146;a atk&#x101;rtoja to desmit reizes sev&#x12B; un jau tr&#x12B;s reizes tais&#x12B;j&#x101;s izteikt citiem dzirdot, bet katrreiz nosarka un izlik&#x101;s nok&#x101;s&#x113;jamies. Pie tam vi&#x146;a visu laiku skat&#x12B;j&#x101;s uz pogu, beidzot tas tak bija j&#x101;dara. Tad nok&#x101;s&#x113;jusies, vi&#x146;a sa&#x146;&#x113;m&#x101;s.</p><p>Bet K&#x101;rlis, kur� bija iev&#x113;rojis, ka acis vi&#x146;ai kav&#x113;j&#x101;s pie pogas, izr&#x101;va to un ieb&#x101;za kabat&#x101;.</p><p>�Nu t&#x101; vismaz nepazud&#x12B;s," vi&#x146;� teica.</p><p>Marija smaidija, lai gan vi&#x146;a bija dzi&#x13C;i apb&#x113;din&#x101;ta.</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; Nilss satika Kar&#x113;nu Hjellesmarku, kad vi&#x146;� patlaban bija ce&#x13C;&#x101; uz dzelzsce&#x13C;a staciju. T&#x101; pam&#x101;ja vi&#x146;am:</p><p>�Pieturi drusku, Nils!"</p><p>�Tpru," Nilss teica, �vai tu gribi braukt l&#x12B;dzi?"</p><p>�N&#x113;, man nekur nav j&#x101;tiek. Atn&#x101;cu �urp t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka man tev kautkas ir sakams."</p><p>�Nu?" Nilss teica.</p><p>�Tavi b&#x113;rni st&#x101;v ne&#x113;du�i," Kar&#x113;na teica.</p><p>�Ko tu saki?!" Nilss iesauc&#x101;s.</p><p>�Klaud&#x12B;ne nedod taviem b&#x113;rniem &#x113;st."</p><p>�N&#x113;�&#x113;," Nilss teica, it k&#x101; v&#x113;l&#x113;damies, lai tas neb&#x16B;tu taisn&#x12B;ba. Kar&#x113;na past&#x101;stija par dz&#x12B;vajiem j&#x16B;ras v&#x113;z&#x12B;�iem un ko vi&#x146;a no b&#x113;rniem bija izvilkusi.</p><p>Nilsa acis k&#x13C;uva nemier&#x12B;gas, vi&#x146;� t&#x16B;li&#x146; zin&#x101;ja, ka tas Ir taisn&#x12B;ba.</p><p>�T&#x101; tas palikt nevar," vi&#x146;� teica.</p><p>�To jau es ar&#x12B; dom&#x101;ju."</p><p>�Bet ko gan lai m&#x113;s daram," Nilss teica.</p><p>�Vai nu lai Klaud&#x12B;ne g&#x101;d&#x101; par taviem b&#x113;rniem, vai ar&#x12B; tu ar p&#x101;tagu izdzen vi&#x146;u no m&#x101;jas," Kar&#x113;na Hjellesmarka teica.</p><p>�Man jau tas vi&#x146;ai ir j&#x101;saka," Nilss teica, �bet redz&#x113;jis es to neesmu."</p><p>�Tad saki, ka es to teicu," Kar&#x113;na teica.</p><p>�To laikam neatmaks&#x101;sies dar&#x12B;t," Nilss dom&#x101;ja, �bet &#x113;diens vi&#x146;&#x101;m vis&#x101;d&#x101; zi&#x146;&#x101; ir vajadz&#x12B;gs."</p><p>Vakar&#x101; vi&#x146;� run&#x101;ja ar Klaud&#x12B;ni. N&#x101;ko�&#x101; vakar&#x101; vi&#x146;� piedz&#x113;ris atgriez&#x101;s m&#x101;j&#x101;s. St&#x12B;v&#x101;m k&#x101;j&#x101;m vi&#x146;� uzk&#x101;pa aug�&#x101; uz istabas aug�as un pamodin&#x101;ja b&#x113;rnus.</p><p>��e, &#x113;diet," vi&#x146;� teica.</p><p>Vi&#x146;as bija miegainas un noguru�as, bet &#x113;da visu, ko vi&#x146;�, no kabat&#x101;m izvilcis, t&#x101;m deva. Vi&#x146;� s&#x113;d&#x113;ja pie vi&#x146;&#x101;m, kam&#x113;r vi&#x146;as &#x113;da; tums&#x101; vi&#x146;as nevar&#x113;ja redz&#x113;t, ka vi&#x146;� slauci ja acis, bet Marija saoda, ka no mutes vi&#x146;am n&#x101;ca degv&#x12B;na smaka.</p><p>�Vai esat pa&#x113;du�as?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>�J&#x101;, paldies," vi&#x146;as atbild&#x113;ja.</p><p>Tad Nilss nor&#x101;p&#x101;s lej&#x101; pa k&#x101;pn&#x113;m.</p><p>Vi&#x146;as gul&#x113;ja br&#x12B;di, vir&#x101;damas acis.</p><p>�T&#x113;vs ir labs," Marta teica.</p><p>�J&#x101;," Marija piekrita.</p><p>Tad vi&#x146;as no jauna iemiga.</p><p>K&#x101;rlis Hjellesmarks g&#x101;ja pie m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja iesv&#x113;t&#x12B;�anas m&#x101;c&#x12B;b&#x101;. T&#x101; vi&#x146;am ik p&#x101;rdienas izn&#x101;ca iet uz pils&#x113;ti&#x146;u, un kad vi&#x146;� g&#x101;ja Nilsa m&#x101;j&#x101;m gar&#x101;m, Klaud&#x12B;ne bie�i vien l&#x16B;dza vi&#x146;am, lai vi&#x146;� �o to izdara priek� vi&#x146;as.</p><p>Marija cent&#x101;s b&#x16B;t pie m&#x101;jas, kad K&#x101;rlis n&#x101;ca atpaka&#x13C; un atdeva, ko bija nopircis.</p><p>Mat&#x113; vi&#x146;am bija st&#x101;stijusi, ka Klaud&#x12B;ne nedod b&#x113;rniem &#x113;st, un vi&#x146;� dzi&#x13C;i nicin&#x101;ja vi&#x146;u, nemaz necenzdamies to apsl&#x113;pt. Tas skaidri bija redzams vi&#x146;a sej&#x101;, kad Klaud&#x12B;ne st&#x101;v&#x113;ja, apskat&#x12B;dama mantas, kuras vi&#x146;� bija p&#x101;rnesis. �Kad tik vi&#x146;a nejau�i nepaskatos uz vi&#x146;u," Marija dom&#x101;ja.</p><p>Bet vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;a to izdari ja, un Marija palika b&#x101;la. Klaud&#x12B;ne bija ieskatijusies tie�i z&#x113;na nicin&#x101;�anas pilnaj&#x101; sej&#x101;. �Ko nu?"</p><p>Z&#x113;na izteiksme nemainij&#x101;s, vi&#x146;a seja palika k&#x101;da bijusi, vi&#x146;� nek&#x101; nesl&#x113;pa. Z&#x113;na l&#x16B;pas savilk&#x101;s viegl&#x101;, zobgal&#x12B;g&#x101; smaid&#x101;, Klaud&#x12B;ne ieurb&#x101;s sav&#x101;m aukstaj&#x101;m ac&#x12B;m vi&#x146;a ac&#x12B;s. Vi&#x146;� neapmulsa, zobgal&#x12B;gais smaids vi&#x146;am uz l&#x16B;p&#x101;m k&#x13C;uva redzam&#x101;ks. Klaud&#x12B;nes &#x12B;gnums izpl&#x113;n&#x113;ja, p&#x101;rv&#x113;rzdamies p&#x101;rsteigum&#x101;. Vi&#x146;a nesaprata �o pretest&#x12B;bu. Z&#x113;na ac&#x12B;s iedeg&#x101;s mazs spo�ums, maza saul&#x12B;te, zobgal&#x12B;ba vi&#x146;am uz l&#x16B;p&#x101;m p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s jautr&#x101; uzvaras apzi&#x146;&#x101;. Vi&#x146;a smaids gandr&#x12B;z jau l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s smiekliem. Marijai mute ie-pl&#x113;t&#x101;s no p&#x101;rsteiguma, acis vi&#x146;ai bija lielas un apa&#x13C;as, vi&#x146;a &#x101;tri aprija ar ac&#x12B;m visu, ko vien var&#x113;ja, un tikai v&#x113;l&#x101;k viss tas nogul&#x101;s vi&#x146;&#x101;. Jautr&#x101; saule z&#x113;na ac&#x12B;s glu�i atkl&#x101;ti sp&#x12B;d&#x113;ja Klaud&#x12B;nei sej&#x101;, r&#x101;d&#x12B;dama to jaun&#x101; gaism&#x101;. Tan&#x12B; bija lasama p&#x101;rsteiguma pilna v&#x113;r&#x12B;ba, t&#x101; k&#x13C;uva negrib&#x12B;gi piek&#x101;p&#x12B;ga, to apsp&#x12B;d&#x113;ja p&#x113;k�&#x146;i izlauzies gai�ums, kas p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s smaid&#x101;, Klaud&#x12B;ne k&#x13C;uva skaista, Klaud&#x12B;ne izskatij&#x101;s laba. Vi&#x146;as acis jaunekl&#x12B;gi mirdz&#x113;ja K&#x101;rlim pretim.</p><p>�Ej prom, puika," vi&#x146;a teica, �ko tu te st&#x101;vi un v&#x12B;psn&#x101; par mani."</p><p>K&#x101;rlis pasm&#x113;j&#x101;s un v&#x113;l arvien skati j&#x101;s vi&#x146;ai ac&#x12B;s. Klaud&#x12B;nes smaids k&#x13C;uva apbr&#x12B;nojami maigs.</p><p>Z&#x113;na sej&#x101; p&#x113;k�&#x146;i par&#x101;di j&#x101;s izbr&#x12B;na, vi&#x146;a skats l&#x113;n&#x101;m nosl&#x12B;d&#x113;ja p&#x101;r vi&#x146;as augumu. Tad vi&#x146;� pietv&#x12B;ka k&#x101; uguns un aizg&#x101;ja.</p><p>Klaud&#x12B;ne noraudzij&#x101;s vi&#x146;am paka&#x13C;, smaids v&#x113;l nebija izgaisis. Kad K&#x101;rlis nozuda aiz m&#x101;jas �oga, vi&#x146;a strauji pameta ar roku un piec&#x113;l&#x101;s. Seja vi&#x146;ai bija tum�a un &#x13C;auna, un Marija izzag&#x101;s &#x101;r&#x101; uz ce&#x13C;a, lai neb&#x16B;tu vi&#x146;ai pa k&#x101;j&#x101;m.</p><p>Tur &#x101;r&#x101; st&#x101;v&#x113;ja K&#x101;rlis un gaidi ja. Tas m&#x101;ja vi&#x146;ai,</p><p>�M&#x101;te man lika teikt, lai j&#x16B;s ar Martu noskrienot lej&#x101; pie vi&#x146;as, kad vien jums t&#x12B;koties."</p><p>Izvilcis no kabatas pap&#x12B;ra sain&#x12B;ti, tas sniedza to vi&#x146;ai.</p><p>�Vai gribi to?" vi&#x146;� teica. �Tur ir divas baltmaiz&#x12B;tes, nopirku t&#x101;s pils&#x113;t&#x101;, bet netiku t&#x101;s ap&#x113;dis, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka negrib&#x113;j&#x101;s. Tur b&#x16B;s jums ab&#x101;m, katrai pa vienai."</p><p>�Paldies," Marija teica.</p><p>Vi&#x146;a bija no raud&#x101;t&#x101;j&#x101;m. Kad t&#x101; paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u, vi&#x146;ai, protams, saskr&#x113;ja asaras ac&#x12B;s, un vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja t&#x101;s atkal nolaist.</p><p>�Tu esi laba meitene," vi&#x146;� t&#x113;vi�&#x137;&#x12B;gi teica, pats b&#x16B;dams v&#x113;l tikai iesv&#x113;t&#x101;mais z&#x113;ns.</p><p>Tad, sab&#x101;zis rokas bik�u kabat&#x101;s, vi&#x146;� gariem, gausiem so&#x13C;iem dev&#x101;s uz m&#x101;ju. Putni todien bija tik &#x13C;oti lab&#x101; om&#x101;, ka vi&#x146;am visu laiku bija j&#x101;smejas par vi&#x146;u mu&#x13C;&#x137;&#x12B;go svilpo�anu.</p><p>Marija aps&#x113;d&#x101;s uz gr&#x101;vja malas un gaidija Martu, kura bija aizg&#x101;jusi uz dzirnav&#x101;m p&#x113;c mie�u miltiem.</p><p>Klaud&#x12B;ne t&#x101; tad var&#x113;ja b&#x16B;t ar&#x12B; laba! S&#x113;d&#x113;dama uz gr&#x101;vja malas, vi&#x146;a juta K&#x101;r&#x13C;a acis sav&#x101;s. Ja vi&#x146;a t&#x101; dr&#x12B;kst&#x113;tu skat&#x12B;ties uz Klaud&#x12B;ni, Klaud&#x12B;ne k&#x13C;&#x16B;tu cit&#x101;da, un vi&#x146;&#x101;m kl&#x101;tos labi. Bet to vi&#x146;a laikam gan nekad neuzdro�in&#x101;sies.</p><p>Nu Klaud&#x12B;ne zin&#x101;ja, ka vi&#x146;as cietsird&#x12B;ba pret Nilsa b&#x113;rniem bija zin&#x101;m&#x101;. Hjellesmarka sieva st&#x101;stija to &#x13C;aud&#x12B;m, un Hjellesmarku z&#x113;ns bija st&#x101;v&#x113;jis, nekaun&#x12B;gi izr&#x101;d&#x12B;dams &#x13C;au�u domas tie�i vi&#x146;ai sej&#x101; un neb&#x113;d&#x101;dams par vi&#x146;as dusm&#x101;m. Vi&#x146;a nicin&#x101;�ana bija bijusi tik liela, ka t&#x101; vairs neatst&#x101;ja vietas bail&#x113;m. Vi&#x146;a klusot bija izstumta. Tas modin&#x101;ja vi&#x146;&#x101; nevar&#x12B;gu niknumu, jo vi&#x146;a bija paradusi skat&#x12B;ties uz sevi k&#x101; uz vidus punktu un paraugu. Tas bija s&#x101;cies vi&#x146;as agr&#x101; jaun&#x12B;b&#x101;, toreiz vi&#x146;a bija lepna, ka vi&#x146;as gods bija tikpat t&#x12B;rs no traipiem, k&#x101; vi&#x146;as dr&#x101;nas, un tas bija vilcies tik ilgi, kam&#x113;r vi&#x146;a bija izg&#x101;jusi pie Nilsa.</p><p>Tas suns no v&#x12B;rie�a. Tas l&#x12B;da vi&#x146;as priek�&#x101;, m&#x113;mi l&#x16B;gdamies vi&#x146;u slim&#x101;m ac&#x12B;m. Vi&#x146;� bija &#x13C;aun&#x101;ks, nek&#x101;</p><p>vi&#x146;a! Dotu t&#x101; vi&#x146;am savu miesu, kam vi&#x146;a tagad uzska-tija sevi par labu, vi&#x146;� &#x13C;autu meiten&#x113;m badoties, nemaz neapdom&#x101;damies.</p><p>Vi&#x146;a jau ar&#x12B; nekad neliedza vi&#x146;&#x101;m &#x113;diena, kad vi&#x146;as l&#x16B;dza. Bet vi&#x146;as nekad nel&#x16B;dza. Vi&#x146;as baidij&#x101;s no vi&#x146;as, lai gan vi&#x146;a nekad nek&#x101; &#x13C;auna nebija vi&#x146;&#x101;m darijusi. Ka vi&#x146;as pa�as b&#x113;rni bija vi&#x146;ai tuv&#x101;ki, bija tikai dab&#x12B;gi.</p><p>Bet jo vair&#x101;k vi&#x146;a gudroja, jo nikn&#x101;ka vi&#x146;a palika par to, ka nekas nebija groz&#x101;ms, un t&#x101; k&#x101; vi&#x146;ai nebija neviena ar ko run&#x101;t, viss tas v&#x113;rs&#x101;s uz iek�u.</p><p>Vi&#x146;a vienm&#x113;r staig&#x101;ja noliekusi galvu, ar &#x13C;aunu, aukstu seju.</p><p>Bet reiz&#x113;m vi&#x146;ai gadi j&#x101;s p&#x113;k�&#x146;i apst&#x101;ties, pacelt galvu un, it k&#x101; k&#x101;ds vi&#x146;u b&#x16B;tu saucis, skat&#x12B;ties t&#x101;lum&#x101;.</p><p>Tas, ko vi&#x146;a redz&#x113;ja, bija K&#x101;r&#x13C;a Hjellesmarka acis, toreiz, kad vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja, c&#x12B;n&#x12B;damies ar vi&#x146;as dusm&#x101;m, uzvar&#x113;ja un smaidija gavil&#x113;jo�i; bet vi&#x146;a seja izskatij&#x101;s labsird&#x12B;ga, bez k&#x101;das nicin&#x101;�anas.</p><p>Vi&#x146;a atcer&#x113;j&#x101;s pati savu &#x12B;so, �aub&#x12B;go laimes saj&#x16B;tu.</p><p>T&#x101; v&#x113;l aizvien sl&#x113;p&#x101;s kautkur dzi&#x13C;i vi&#x146;&#x101;, un katrreiz, kad t&#x101; bija manama, vi&#x146;a nevar&#x113;ja to at�&#x137;irt no k&#x101;das citas, senaizmirstas, kuru bija uzmodin&#x101;jis �is nekaun&#x12B;gais z&#x113;ns. Nu t&#x101; uz acumirkli no jauna bija vi&#x146;&#x101;, kaut tikai atmi&#x146;&#x101;, t&#x101; tom&#x113;r bija pietieko�i stipra, lai visu vi&#x146;as dz&#x12B;vi padar&#x12B;tu par meliem. T&#x101; nebija vi&#x146;a, kas bija tagad Nilsa Andersena Klaud&#x12B;ne, ar&#x12B; t&#x101; nebija vi&#x146;a, kas reiz bija bijusi Ratnieka P&#x113;tera Klaud&#x12B;ne.</p><p>T&#x101;, kas bija vi&#x146;a, nek&#x13C;uva daudz vec&#x101;ka par se�padsmit gadiem, ja t&#x101; v&#x113;l vi&#x146;&#x101; bija, un b&#x16B;tu aizmirsta, ja neb&#x16B;tu �&#x12B; z&#x113;na.--</p><p>Vi&#x146;a &#x13C;oti labi atcer&#x113;j&#x101;s, k&#x101; vi&#x146;a to pirmo reizi bija paman&#x12B;jusi. Bet vai tas bija radies no k&#x101;das gr&#x101;matas, vai no k&#x101;da, ko vi&#x146;a bija redz&#x113;jusi, vai glu�i vienk&#x101;r�i t&#x101;pat no gaisa, to vi&#x146;a nezin&#x101;ja. Bet vi&#x146;ai bija bijis se�padsmit gadu, un p&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;a bija apzin&#x101;jusies, ka nu vi&#x146;a t&#x101; apm&#x113;ram saprot, k&#x101; tad ir, kad iem&#x12B;las. Tas noz&#x12B;m&#x113;ja, redz&#x113;t sav&#x101; priek�&#x101; divas stipras, laipnas acis, nevar&#x113;t pakust&#x113;-</p><p>ties, justies laim&#x12B;gai un nevar&#x12B;gai, smaid&#x12B;t un b&#x16B;t lepnai pa�ai uz savas nevar&#x12B;bas.</p><p>Bet vi&#x146;a nekad to neizbaudija. Citas bija t&#x101;s, kas k&#x13C;uva nevar&#x12B;gas, vi&#x146;a atmeta un izv&#x113;l&#x113;j&#x101;s mier&#x12B;gi un dom&#x101;ja, ka vi&#x146;a ir laim&#x12B;ga ar P&#x113;teri, jo vi&#x146;� tak bija skaists, skaist&#x101;ks nek&#x101; visi citi. Visas vi&#x146;u grib&#x113;ja, vi&#x146;a pa&#x146;&#x113;ma vi&#x146;u un bija apmierin&#x101;ta. Toreiz vi&#x146;ai bija divdesmit divi gadi un t&#x101; vairs neatcer&#x113;j&#x101;s, ka k&#x101;dreiz vi&#x146;ai bija bijis se�padsmit gadu.</p><p>Nu vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja, to atcer&#x113;dam&#x101;s, un iesm&#x113;j&#x101;s cieti: Vien&#x12B;go reizi m&#x16B;�&#x101; vi&#x146;a bija bijusi iem&#x12B;l&#x113;jusies � Hjelles-marka puik&#x101;!</p><p>Vi&#x146;a p&#x101;rvilka ar roku p&#x101;r pieri. T&#x101; grib&#x113;ja aizdz&#x12B;t prom kautko, kas vi&#x146;ai uzm&#x101;c&#x101;s un grib&#x113;ja piespiest vi&#x146;u raud&#x101;t � pavasari, kuram nekad nebija sekojusi vasara; pu&#x137;i, kas, izrauta, bija iest&#x101;d&#x12B;ta nepareizi, var&#x113;ja gan augt, bet bija zaud&#x113;jusi savu smar�u; svaigu v&#x113;smu, kas nekad nebija ielaista iek�&#x101; � mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gas ainas veidoj&#x101;s un m&#x101;c&#x101;s virs&#x16B;, it k&#x101; t&#x101;s jau b&#x16B;tu dz&#x12B;ve, bet t&#x101; dz&#x12B;ve, kuru vi&#x146;a dz&#x12B;voja, tikai slim&#x12B;ba un maldi.</p><p>Ja vi&#x146;a padotos, t&#x101; s&#x101;ktu raud&#x101;t un v&#x113;l&#x113;ties, kaut z&#x113;ns st&#x101;v&#x113;tu tur no jauna, raudz&#x12B;tos vi&#x146;&#x101;, uzveiktu vi&#x146;u, pieietu vi&#x146;ai kl&#x101;t, dar&#x12B;tu ar vi&#x146;u, kas tam t&#x12B;k, sistu vi&#x146;ai, vai gl&#x101;st&#x12B;tu vi&#x146;u, k&#x101; vi&#x146;am pa�am t&#x12B;k.</p><p>�Es s&#x101;ku sajukt pr&#x101;t&#x101;," vi&#x146;a teica, un tas vi&#x146;u pamodin&#x101;ja.</p><p>Vi&#x146;a aplaida acis istabai apk&#x101;rt. � e bija vi&#x146;as dz&#x12B;ve. Un, ja vi&#x146;a sajuks pr&#x101;t&#x101;, pie t&#x101; b&#x16B;s vain&#x12B;gas �&#x12B;s sasod&#x12B;t&#x101;s m&#x101;jas un v&#x12B;rs, ar kuru t&#x101; bija saistijusies. T&#x101; ien&#x12B;da vi&#x146;u un ien&#x12B;da vi&#x146;a b&#x113;rnus, jo tie bija aptraipiju�i vi&#x146;as godu, un vi&#x146;u d&#x113;&#x13C; t&#x101; bija izstumta.</p><p>Bet vi&#x146;a var&#x113;ja atriebties, dar&#x12B;dama &#x13C;aunu. Tas bija skaudrs, bet dzi&#x13C;� apmierin&#x101;jums, zin&#x101;t, ka vi&#x146;a var nomoc&#x12B;t Nilsu un vi&#x146;a b&#x113;rnus l&#x12B;dz n&#x101;vei, ja vi&#x146;a to grib.</p><p>Vai vi&#x146;a to grib&#x113;ja!</p><p>Vi&#x146;a pac&#x113;la galvu un klausij&#x101;s izbr&#x12B;nijusies. Atkal lik&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; k&#x101;ds sauktu. Istab&#x101; iest&#x101;j&#x101;s t&#x101;ds klusums, ka</p><p>vi&#x146;a aiztur&#x113;ja elpu, jo t&#x101; �&#x137;ita p&#x101;r&#x101;k ska&#x13C;a. Vi&#x146;a raudzij&#x101;s sev priek�&#x101; izbr&#x12B;n&#x12B;jusies, gandr&#x12B;z izbijusies; vi&#x146;a nezin&#x101;ja, vai visa pasaule, vai tikai vi&#x146;a viena bija nob&#x101;lusi aiz godbij&#x12B;bas pret kautko neapjau�ami varenu, ko nevar&#x113;ja redz&#x113;t un no k&#x101; nevar&#x113;ja izvair&#x12B;ties.</p><p>Vi&#x146;ai bija t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;tu un vi&#x146;ai vajadz&#x113;tu izv&#x113;l&#x113;ties, it k&#x101; no vi&#x146;as atkar&#x101;tos ies&#x101;kt visu atkal no jauna, ka vi&#x146;ai ir dota izdev&#x12B;ba pazem&#x12B;gi un ar no�&#x113;lo�anu noiet atpaka&#x13C; garo ce&#x13C;u l&#x12B;dz se�padsmit gadu vecajai meitenei, kam&#x113;r tai b&#x16B;s atkal vi&#x146;as dv&#x113;sele un t&#x101; l&#x12B;dz m&#x16B;�a galam dar&#x12B;s visu k&#x101; Klaud&#x12B;ne Margr&#x113;ta Nilsena, kas vi&#x146;a paties&#x12B;b&#x101; bija.</p><p>Klaud&#x12B;ne Margr&#x113;ta Nilsena! Liels sp&#x113;ks bija �ai v&#x101;rd&#x101;, kuru vi&#x146;a bija radusi izsac&#x12B;t ska&#x13C;i, kad t&#x101; tika jaut&#x101;ta, k&#x101; ar&#x12B; ierakst&#x12B;t sav&#x101; domu rakstu burtn&#x12B;c&#x101; uz p&#x113;d&#x113;j&#x101;s linijas.</p><p>Vi&#x146;a juta kautko valgu sav&#x101;s ac&#x12B;s. To vi&#x146;a nebija ma-nijusi jau daudz gadu.</p><p>B&#x16B;tu vi&#x146;a var&#x113;jusi piln&#x12B;gi atgriezties atpaka&#x13C;, l&#x12B;dz tam pa�am vecumam, k&#x101; K&#x101;rlis Hjellesmarks, iet pie m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja un ies&#x101;kt piln&#x12B;gi no gala, tad--</p><p>Bet vi&#x146;as dz&#x12B;ve bija �e, vai nu vi&#x146;a bija viena vai otra.</p><p>Vi&#x146;a apskatij&#x101;s apk&#x101;rt, un viss tas &#x13C;aunums, k&#x101;du vi&#x146;a bija izjutusi staig&#x101;dama pa �&#x12B;m istab&#x101;m, ielenca vi&#x146;u no vis&#x101;m pus&#x113;m.</p><p>�N&#x113;!" vi&#x146;a cieti noteica. Un atk&#x101;rtoja to ar uzsvaru, it k&#x101; k&#x101;dam sp&#x12B;t&#x113;dama: �N&#x113;!"</p><p>Tai pa�&#x101; acumirkl&#x12B; vi&#x146;a zin&#x101;ja, ka t&#x101; uz visiem laikiem ir aizg&#x101;jusi no dz&#x12B;ves, kas var&#x113;ja b&#x16B;t vi&#x146;as dz&#x12B;ve, bija aizcirtusi durvis un aizmetusi atsl&#x113;gu prom.</p><p>Vi&#x146;a ilgi st&#x101;v&#x113;ja raudz&#x12B;dam&#x101;s sev priek�&#x101;; seja vi&#x146;ai k&#x13C;uva veca, nikna un &#x13C;auna.</p><p>K&#x101;rlim Hjellesmarkam vi&#x146;a nekad vairs nek&#x101; neuzdos izdar&#x12B;t.</p><p>Dienas Nilsam un vi&#x146;a b&#x113;rniem k&#x13C;uva &#x13C;aun&#x101;kas. Klaud&#x12B;ne izr&#x101;di ja vi&#x146;am savu nicin&#x101;�anu tur, kur tas bija viss&#x101;p&#x12B;g&#x101;k. Mariju vi&#x146;a ien&#x12B;da, Martu vi&#x146;a notrenk&#x101;ja. Marija bija piesavin&#x101;jusies paradumu st&#x101;v&#x113;t un skat&#x12B;ties uz</p><p>Klaud&#x12B;ni, it k&#x101; t&#x101; Klaud&#x12B;n&#x113; mekl&#x113;tu kautko, ko Klaudino pote bija aizmirsusi. Sav&#x101;ds un neizskaidrojams pie �&#x12B; skata bija tas, ka Klaud&#x12B;n&#x113; juta to uz m&#x113;les, kur tas it k&#x101; palika pielipis vi&#x146;as &#x13C;aunaj&#x101; mut&#x113;, t&#x101; ka vi&#x146;a aizvien stosti-j&#x101;s, s&#x101;kdama saukt:</p><p>,,E�j &#x101;r&#x101; no m&#x101;jas, e�s negribu tevi redz&#x113;t sav&#x101; acu priek�&#x101;."</p><p>�Neskaties uz vi&#x146;u," Marta deva vi&#x146;ai padomu, �vi&#x146;a no t&#x101; paliek glu�i traka."</p><p>Bet Marija, raudz&#x12B;dam&#x101;s sev priek�&#x101;, gausi teica pati pie sevis:</p><p>�Nevaru to nedar&#x12B;t."</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C;?"' Marta jaut&#x101;ja.</p><p>�Nezinu," Marija teica pusbals&#x12B;, it k&#x101; run&#x101;dama tums&#x101;, �reiz&#x113;m man ir t&#x101;, it k&#x101; es varu man&#x12B;t vi&#x146;u � it k&#x101; es b&#x16B;tu vi&#x146;a un redz&#x113;tu, kas vi&#x146;&#x101; notiek."</p><p>�Bet tas laikam ir rieb&#x12B;gi," Marta teica, un Marija s&#x101;ka smieties, juzdam&#x101;s atvieglota.</p><p>Ruden&#x12B; vi&#x146;ai bija vislab&#x101;k. Tad vi&#x146;a cauru dienu dz&#x12B;voja pa &#x101;ru, gan&#x12B;dama govis. Kad govis ganij&#x101;s j&#x16B;rmal&#x101;, vi&#x146;a bija laim&#x12B;ga, jo tad pusdienas laik&#x101; atskr&#x113;ja Marta, un kam&#x113;r lopi gul&#x113;ja gremodami, vi&#x146;as abas klusi&#x146;&#x101;m ieg&#x101;ja pie Kar&#x113;nas Hjellesmarkas, kas aizvien vi&#x146;as pa&#x113;din&#x101;ja. Da�reiz atn&#x101;ca K&#x101;rlis ar k&#x101;du gr&#x101;matu, kuru tas iedeva Marijai l&#x12B;dzi uz lauka.</p><p>Bet pa liel&#x101;kai da&#x13C;ai vi&#x146;ai nek&#x101; nebija ko las&#x12B;t, un laiks tai bija j&#x101;kav&#x113; pa�ai ar sav&#x101;m dom&#x101;m un ar vis&#x101;m apk&#x101;rt&#x113;j&#x101;m liet&#x101;m.</p><p>To jau bija pietieko�i. Tur j&#x16B;rmal&#x101; uz nokares auga &#x113;rk�&#x137;u kr&#x16B;ms. Ja vi&#x146;a &#x113;n&#x101; st&#x101;v&#x113;dama skatij&#x101;s tan&#x12B;, caur kr&#x16B;ma zariem un lap&#x101;m mirdz&#x113;ja daudz mazu saul&#x12B;�u. T&#x101;s l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s K&#x101;r&#x13C;a Hjellesmarka ac&#x12B;m. Un kr&#x16B;ms bija tikpat sav&#x101;di pakalp&#x12B;gs, k&#x101; K&#x101;rlis. Liet&#x16B; un v&#x113;j&#x101;, vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja pa&#x113;n&#x101; zem kr&#x16B;ma jumta. Ja vi&#x146;ai grib&#x113;j&#x101;s las&#x12B;t, tas t&#x16B;li&#x146; zin&#x101;ja k&#x101;du pasaci&#x146;u; kol&#x12B;dz vi&#x146;a nogul&#x101;s uz v&#x113;dera un raudzi j&#x101;s t&#x101; zaru t&#x12B;kl&#x101;, tas k&#x13C;uva par lielu me�u, kur var&#x113;ja piedz&#x12B;vot visu, ko vien v&#x113;l&#x113;j&#x101;s. Jo ilg&#x101;k vi&#x146;a skatij&#x101;s, jo</p><p>liel&#x101;ks k&#x13C;uva me�s, vi&#x146;a iemaldij&#x101;s tan&#x12B; aizvien dzi&#x13C;&#x101;k un dzi&#x13C;&#x101;k, l&#x12B;dz vi&#x146;ai met&#x101;s bail, ka t&#x101; netiks vairs &#x101;r&#x101;, un uztr&#x16B;kusies, vi&#x146;a atcer&#x113;j&#x101;s, ka ir aizmirsusi apskat&#x12B;ties govis, bet gais&#x101; skan&#x113;ja Klaud&#x12B;nes balss, it k&#x101; t&#x101; visu laiku b&#x16B;tu zagusies vi&#x146;ai paka&#x13C;, cenzdam&#x101;s vi&#x146;u pie&#x137;ert.</p><p>�Tu nedom&#x101; par to, kas tev ir acu priek�&#x101;."</p><p>Nu, paldies Dievam, pa liel&#x101;kai da&#x13C;ai govis mier&#x12B;gi ga-nij&#x101;s.</p><p>K&#x101;d&#x101; dien&#x101; vi&#x146;ai gadij&#x101;s liela laime.</p><p>Tas notika ap to laiku, kad govis bija apgulu�&#x101;s un s&#x101;ka gremot, un vi&#x146;a pati t&#x101; tad mier&#x12B;gi var&#x113;ja nolikties, un saul&#x113; cepin&#x101;dam&#x101;s dom&#x101;t par to, kas ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101;.</p><p>Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja patlaban izraudz&#x12B;dam&#x101;s labu vieti&#x146;u gul&#x113;�anai, kad vi&#x146;ai p&#x113;k�&#x146;i glu�i noteikti lik&#x101;s, ka k&#x101;ds saka ��e!"</p><p>Paskatijusies turp, vi&#x146;a ieraudzija mazu &#x101;boli&#x146;a ziedu, kur� st&#x101;v&#x113;ja it k&#x101; noraudz&#x12B;damies uz vi&#x146;u.</p><p>Vi&#x146;a pasm&#x113;j&#x101;s, un p&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;&#x101; pamod&#x101;s sav&#x101;da laimes saj&#x16B;ta, kas k&#x13C;uva aizvien liel&#x101;ka, l&#x12B;dz acis vi&#x146;ai no t&#x101; k&#x13C;uva valgas.</p><p>Tad vi&#x146;a apgul&#x101;s un raudzi j&#x101;s uz &#x101;boli&#x146;u. Vi&#x146;i bija tik labi draugi. Tur tas st&#x101;v&#x113;ja, it k&#x101; t&#x12B;�i no�&#x137;&#x12B;ries no cera, lai pab&#x16B;tu pie vi&#x146;as. Vi&#x146;a ilgi gul&#x113;ja un skatij&#x101;s uz to. Maz&#x101; galvi&#x146;a lik&#x101;s esam tik pilna saules. T&#x101; lik&#x101;s Smaidam. Vi&#x146;i abi kop&#x101; jut&#x101;s tik labi. Tas bija taisni t&#x101;, k&#x101; kad divas meitenes iet roku rok&#x101; un nerun&#x101; ne v&#x101;rda, jo tas nav vajadz&#x12B;gs. Vi&#x146;a nevar&#x113;ja atcer&#x113;ties, ka t&#x101; jebkad b&#x16B;tu bijusi tik laim&#x12B;ga par k&#x101;da cilv&#x113;ka laipn&#x12B;bu. Jo ja k&#x101;ds pieaudzis cilv&#x113;ks, vai ar&#x12B; k&#x101;ds z&#x113;ns vai meitene bija laipni pret vi&#x146;u, tam aizvien bija savs skumj� c&#x113;lonis, vai ar&#x12B; aiz t&#x101; sl&#x113;p&#x101;s mazs savt&#x12B;gs iemesls. �e tas t&#x101; nebija.</p><p>Jo vi&#x146;i bija tikai draugi, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka � t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka--nu vi&#x146;ai</p><p>tas ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101;: t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka zin&#x101;ja, ka Dievs vi&#x146;us abus ir</p><p>radijis. Vi&#x146;a sm&#x113;j&#x101;s tie�i pa�&#x101; &#x101;boli&#x146;&#x101; galvi&#x146;&#x101;.</p><p>�Kur ir citi?" vi&#x146;a teica, apskat&#x12B;dam&#x101;s apk&#x101;rt.</p><p>Citi st&#x101;v&#x113;ja cer&#x101; un laikam gan daudz neko par vi&#x146;u neb&#x113;d&#x101;ja. Vismaz vi&#x146;ai tie bija pusl&#x12B;dz vienaldz&#x12B;gi. Vi&#x146;as</p><p>zieds bija tas skaist&#x101;kais. Bet kad vi&#x146;a no jauna paskatlj&#x101;i no t&#x101; uz citiem, vi&#x146;a p&#x101;rsteigta atrada, ka t&#x101; tas nemaz nebija. Bija vair&#x101;ki, kas bija liel&#x101;ki un kuru galvi&#x146;as bija daudz biez&#x101;kas. Vi&#x146;as zieds bija diezgan mazs un paties&#x12B;b&#x101; diezgan pa�&#x137;idrs, mazliet greizs uz viena vaidzi&#x146;a ari tas bija. Vi&#x146;a noglaudi ja tam galvi&#x146;u.</p><p>�Lai ar&#x12B;," vi&#x146;a teica, �tu tom&#x113;r esi man vism&#x12B;&#x13C;&#x101;ks. Kas mums b&#x113;das par citiem.</p><p>Bet &#x101;boli&#x146;� tom&#x113;r bija tikai &#x101;boli&#x146;�; tas nevar&#x113;ja piln&#x12B;gi atteikties no citiem un laikam gan dom&#x101;ja, ka tie ir &#x13C;oti jauki, ja vien grib atz&#x12B;t, ka tie ir &#x101;boli&#x146;a ziedi, un nepras&#x12B;t no tiem, lai tie b&#x16B;tu kautkas cits, nek&#x101; tie bija. Un nu, kad Marija t&#x101; &#x12B;sti apskati j&#x101;s vi&#x146;us, t&#x101; redz&#x113;ja, ka paties&#x12B;b&#x101; tie bija t&#x101;di pat, k&#x101; vi&#x146;as zieds. Vi&#x146;� tikai pats bija atn&#x101;cis pie vi&#x146;as. Un nu, man&#x12B;dami, ka vi&#x146;a zin, kas &#x101;boli&#x146;� t&#x101;ds ir, tie vairs nelipa kop&#x101; vien&#x101; �emur&#x101;, bet it k&#x101; deva vi&#x146;ai vietu, labpr&#x101;t uz&#x146;emdami ar&#x12B; vi&#x146;u sav&#x101; vid&#x16B;. Vi&#x146;a paska-tij&#x101;s pati uz savu ziedu: �Par to man ir j&#x101;pateicas tev, vi&#x146;a teica, �cit&#x101;di manis neviens negrib&#x113;tu. � K&#x101;d&#x113;&#x13C; &#x12B;sti j&#x16B;s te esat?"</p><p>Vi&#x146;a izdzirda ska&#x13C;us smieklus. J&#x101;, tie gan bija vi&#x146;as pa�as smiekli, bet tie noteikti vispirms bija ieskan&#x113;ju�ies &#x101;boli&#x146;&#x101;. Jo tas tom&#x113;r bija par daudz: k&#x101;d&#x113;&#x13C; tas �e bija!</p><p>K&#x101; tik mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gi visp&#x101;r var&#x113;ja jaut&#x101;t. Vi&#x146;a sm&#x113;j&#x101;s v&#x113;l arvien. P&#x113;c smiekliem n&#x101;ca &#x12B;st&#x101; sapra�an&#x101;s. Vi&#x146;a bija viens no tiem un gul&#x113;ja starp tiem visu laiku, kam&#x113;r govis gremoja. K&#x101;das divas stundas vi&#x146;a pa vadi ja starp tiem z&#x101;&#x13C;u pasaul&#x113;.</p><p>K&#x101; vi&#x146;a m&#x12B;l&#x113;ja z&#x101;li no t&#x101;s dienas!</p><p>Un kas t&#x101; bija par laimi, ka govis neg&#x101;ja kl&#x101;t un neap&#x113;da visu vi&#x146;as mazo draudze&#x146;u pudur&#x12B;ti. Laikam pats Dievs to negrib&#x113;ja un bija aplicis sargus visapk&#x101;rt.</p><p>Bet vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;a uzg&#x101;ja sardzi, jo pati uzk&#x101;pa tai virs&#x16B;. Govis pa�as bija to tur atst&#x101;ju�as. Skol&#x101; to m&#x113;dza d&#x113;v&#x113;t par saul&#x113; ceptu kara�u � tie bija govs m&#x113;sli. Kur tie atrad&#x101;s, tur govis z&#x101;les ne&#x113;da. Nu, j&#x101;, j&#x101;. B&#x16B;tu lab&#x101;k, ja Dievs to t&#x101; b&#x16B;tu nolicis, bet izn&#x101;kums jau bija labs.</p><p>Vi&#x146;ai mazliet tas nepatika debess sp&#x113;ku d&#x113;&#x13C;, bet uz labaj&#x101;m attiec&#x12B;b&#x101;m starp vi&#x146;u un vi&#x146;as draudzen&#x113;m pudura tas iespaida neatst&#x101;ja.</p><p>Vi&#x146;ai tom&#x113;r no t&#x101;m bija j&#x101;�&#x137;iras, jo govis bija j&#x101;lai� ganos uz cita lauka.</p><p>Ar&#x12B; tur jau gan bija &#x101;boli&#x146;�, bet tas bija sve�s. Vi&#x146;a ilgoj&#x101;s p&#x113;c vec&#x101;. Tur, kur tas auga, tur bija m&#x101;jas.</p><p>Bet vi&#x146;ai bija j&#x101;pietiek ar sve�umu. Vi&#x146;a izmekl&#x113;j&#x101;s sev vietu, kas mazliet var&#x113;ja atg&#x101;din&#x101;t veco. Tur bija ar&#x12B; daudz &#x101;boli&#x146;a, kas l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s &#x12B;stajam. Bet t&#x101;da, k&#x101; mazais ziedi&#x146;� ar �&#x137;&#x12B;bo vaidzi&#x146;u, nebija neviena. Un nebija ar&#x12B; �sardzes". Tas tom&#x113;r bija savienots ar zin&#x101;mu nedro�umu. Vi&#x146;a atrada, ka t&#x101; saj&#x16B;t sardzes tr&#x16B;kumu. Beidzot t&#x101; vi&#x146;ai lik&#x101;s glu�i k&#x101; sv&#x113;tums. No t&#x101;s ta�u n&#x101;ca dro�&#x12B;ba. Un vi&#x146;a uztais&#x12B;ja to no zemes. Vi&#x146;a cent&#x101;s p&#x113;c iesp&#x113;jas piedot tai vec&#x101;s sardzes veidu. Vi&#x146;a noraudz&#x12B;j&#x101;s uz to ar skumju apmierin&#x101;jumu. Vi&#x146;a tom&#x113;r bija dar&#x12B;jusi visu, ko t&#x101; sp&#x113;ja. Vi&#x146;a bija uzc&#x113;lusi templi aizsarg&#x101;t&#x101;jai diev&#x12B;bai.</p><p>Varb&#x16B;t �&#x12B; sava lab&#x101; darba d&#x113;&#x13C; � dro�i vien tas t&#x101; bija t&#x101;d&#x113;&#x13C;, bet Marija tika atalgota un no jauna iek&#x13C;uva z&#x101;les pasaul&#x113; starp �iem sve�ajiem &#x101;boli&#x146;a ziediem. Un tad vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka l&#x12B;dz &#x12B;stajiem nav visai t&#x101;lu. Tai �&#x137;ita, ka z&#x101;les pasaule ir vi&#x146;as &#x12B;st&#x101; m&#x101;ja. Un vi&#x146;a p&#x113;k�&#x146;i saprata: mazais &#x101;boli&#x146;a ziedi&#x146;�, kur� aizvien smaidija � t&#x101; jau bija z&#x101;&#x13C;u pasaules Marta!</p><p>Vi&#x146;a t&#x101; iedz&#x12B;voj&#x101;s sav&#x101; z&#x101;&#x13C;u pasaul&#x113;, ka vi&#x146;as pa�as pasaule tai k&#x13C;uva kautkas t&#x101;ds, kur t&#x101; tikai �ad un tad bija spiesta iziet � k&#x101; nel&#x101;ga laik&#x101; tom&#x113;r j&#x101;iziet &#x101;r&#x101;. Marta k&#x13C;uva par saikli starp t&#x101;m ab&#x101;m, Marta, kas nezin&#x101;ja, ka vi&#x146;a pa dien&#x101;m aug &#x101;r&#x101; uz lauka. Kad Marija atgriez&#x101;s m&#x101;j&#x101;s un vakar&#x101; iel&#x12B;da gult&#x101; pie Martas, vi&#x146;ai bija t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;as mazais labais &#x101;boli&#x146;a ziedi&#x146;� b&#x16B;tu pie vi&#x146;as.</p><p>Gadij&#x101;s, ka vi&#x146;a pusmieg&#x101; sajauca abas �&#x12B;s pasaules � k&#x101; piem&#x113;ram k&#x101;d&#x101; vakar&#x101;, kad vi&#x146;as bija iemigu�as un t&#x113;vs uzn&#x101;ca pie vi&#x146;&#x101;m aug�&#x101; ar &#x113;damo, un vi&#x146;as &#x113;da v&#x113;l l&#x101;ga nepamodu�&#x101;s.�Ar labu nakti, b&#x113;rni," Nilss teica, kad vi&#x146;a kabatas bija tuk�as.</p><p>�Ar labu nakti, t&#x113;t," Marta teica. �Man ne&#x13C;&#x101;va palikt aug�&#x101; un pal&#x12B;dz&#x113;t tev noj&#x16B;gt, kad p&#x101;rbrauksi."</p><p>�Ar labu nakti," teica Marija, �un paldies par medu."</p><p>�K&#x101;du medu?" Nilss jaut&#x101;ja.</p><p>�To, kas galvi&#x146;&#x101;," Marija teica, iemigdama l&#x12B;dz&#x101;s mazajam, saldajam &#x101;boli&#x146;am, kam bija Marta v&#x101;rd&#x101;.</p><p>Bet pa�ai vi&#x146;ai &#x101;r&#x101; pie &#x101;boli&#x146;a tom&#x113;r reiz&#x113;m uzn&#x101;ca ilgas p&#x113;c cilv&#x113;kiem. Tas bija tad, kad govis aizsauca vi&#x146;u no z&#x101;les pasaules un atgrieza atpaka&#x13C; lauk&#x101;, kur tai bija pilnas rokas darba t&#x101;m paka&#x13C;staig&#x101;jot un t&#x101;s no aizliegtiem ce&#x13C;iem sarg&#x101;jot, tad vi&#x146;a v&#x113;l&#x113;j&#x101;s, kaut vi&#x146;ai, k&#x101; &#x101;boli&#x146;a pudur&#x101;, b&#x16B;tu t&#x101;ds pat biedrs k&#x101; vi&#x146;a. P&#x113;c tam kad vi&#x146;a k&#x101;du laiku bija nodz&#x12B;vojusi z&#x101;les pasaul&#x113;, vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka visi cilv&#x113;ki tik viegli vienm&#x113;r var&#x113;tu b&#x16B;t labi draugi � k&#x101; vi&#x146;as ar Martu, kas tik maz l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s viena otrai, bet tom&#x113;r tur&#x113;j&#x101;s kop&#x101;. Vi&#x146;ai tik &#x13C;oti tr&#x16B;ka vi&#x146;as tur &#x101;r&#x101; uz lauka pa garaj&#x101;m, vientu&#x13C;aj&#x101;m dien&#x101;m. Bet beidzot vi&#x146;a s&#x101;ka rota&#x13C;&#x101;ties, iedom&#x101;dam&#x101;s, ka Marta ir tur. Vi&#x146;a staig&#x101;ja sev&#x12B; sarun&#x101;dam&#x101;s ar vi&#x146;u. K&#x101;d&#x101; dien&#x101; bija lietains nel&#x101;ga laiks. Vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja k&#x101;da, kas staig&#x101;tu vi&#x146;ai l&#x12B;dzi, tikpat slapj� k&#x101; vi&#x146;a. Tad vi&#x146;a atrada, ka Marta iedom&#x101;s bija tikpat pakalp&#x12B;ga k&#x101; &#x12B;sten&#x12B;b&#x101;. Ar vi&#x146;u glu�i labi var&#x113;ja run&#x101;t, gandr&#x12B;z tikpat labi, k&#x101; kad vi&#x146;a tie�&#x101;m b&#x16B;tu �e.</p><p>�Mums vajadz&#x113;tu ratu ar jumtu un logu, kur m&#x113;s var&#x113;tu s&#x113;d&#x113;t un uzraudz&#x12B;t govis," vi&#x146;a teica.</p><p>�J&#x101;, bet ja nu govis aizskrietu, kur nevajaga," Marta teica, un Marija atbild&#x113;ja bez k&#x101;das vilcin&#x101;�an&#x101;s.</p><p>�Tad m&#x113;s apbrauktu t&#x101;m apk&#x101;rt un t&#x101;s aizdz&#x12B;tu."</p><p>�J&#x101;, bet m&#x113;s nevaram braukt ar zirgiem," Marta iebilda.</p><p>�Ratos vajadz&#x113;tu b&#x16B;t kautk&#x101;dam tadam sp&#x113;kam, kas tiem liktu kust&#x113;ties," Marija paskaidroja, un Marta izskati j&#x101;s izbr&#x12B;n&#x113;jusies.</p><p>�Sp&#x113;kam?"</p><p>Marija palocija galvu.</p><p>�Sp&#x113;kam, kura m&#x113;s nevaram redz&#x113;t, bet kas tom&#x113;r ir."</p><p>Martas seja izskati j&#x101;s t&#x101;, k&#x101; toreiz, kad karam&#x101; lampa gul&#x113;ja uz galda, un vi&#x146;ai tika teikts, ka t&#x101; var degt ar&#x12B; ja vi&#x146;&#x101; nav iesprausta svece.</p><p>�Vai tu dom&#x101;, ka ir kautkas taml&#x12B;dz&#x12B;gs?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja; �un kas tad to var ielikt?"</p><p>J&#x101;, nu Marija vairs nezin&#x101;ja ko atbild&#x113;t, bet tad vi&#x146;ai caur galvu izskr&#x113;ja it k&#x101; gar&#x12B;gas dziesmas v&#x101;rsma:</p><p>�Ja Hanss Kristjans &#x112;rsteds v&#x113;l b&#x16B;tu dz&#x12B;vs � bet es dom&#x101;ju, ka vi&#x146;� laikam gan ir miris."</p><p>�&#x112;rsteds?" Marta jaut&#x101;ja, �vai tas bija k&#x101;ds ratnieks?"</p><p>Marija s&#x101;ka smieties, jo tas jau bija taisni t&#x101;, k&#x101; Marta patie�&#x101;m b&#x16B;tu teikusi.</p><p>Vi&#x146;a sm&#x113;j&#x101;s ilgi un apbr&#x12B;nojami laim&#x12B;gi.</p><p>Tas bija tikpat skaisti, k&#x101; kad rati b&#x16B;tu uztais&#x12B;ti. Bet vi&#x146;ai tak vajadz&#x113;ja atbild&#x113;t, un vi&#x146;a no jauna s&#x101;ka smieties:</p><p>�N&#x113;, tu mu&#x13C;&#x137;e, bet vi&#x146;� atrada sp&#x113;ku, ar ko telegraf&#x113;."</p><p>Nu Marta bija k&#x101; uz mutes sista un tikai nedro�i jaut&#x101;ja:</p><p>�Telegraf&#x113;?"</p><p>�J&#x101;," Marija izskaidroja, �kautkur pils&#x113;t&#x101; &#x13C;audis uzraksta kautko uz pap&#x12B;ra gabali&#x146;a, p&#x113;c tam sp&#x113;ks aizdzen to caur telegr&#x101;f&#x101; stiepl&#x113;m, un tad to izlasa k&#x101;d&#x101; pils&#x113;t&#x101; kautkur t&#x101;lu prom, kur telegr&#x101;f&#x101; stieples beidzas."</p><p>�Tad es esmu to dzird&#x113;jusi," Marta teica, �tas ir laikam tad, kad telegr&#x101;f&#x101; stabi d&#x16B;c, it k&#x101; k&#x101;ds dzied&#x101;tu."</p><p>�Bet tad jau vajag var&#x113;t atrast sp&#x113;ku ar&#x12B; ratu dz&#x12B;�anai," Marija dom&#x101;ja.</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; tad neviens to nedara?" Marta visgudr&#x113;m teica.</p><p>�Nu t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;� tak ir miris," Marija paskaidroja.</p><p>Nu vi&#x146;a iev&#x113;roja, ka Marta g&#x101;ja ar apbr&#x12B;no�anu noraudz&#x12B;dam&#x101;s vi&#x146;&#x101;, kas tik daudz zin&#x101;ja. Un nu vi&#x146;a vairs negrib&#x113;ja turpin&#x101;t, jo juta, ka paliek mazliet iedom&#x12B;ga un to vi&#x146;a nevar&#x113;ja ciest.</p><p>�M&#x113;s ejam, kuldamas tuk�us niekus," vi&#x146;a pam&#x101;c&#x12B;dama teica. Un Marta aizsteidz&#x101;s prom; vi&#x146;a juta savas</p><p>slapj&#x101;s k&#x101;jas un brun�us, kas sit&#x101;s ap stilbiem; t&#x101; bija glu�i viena.</p><p>Marta m&#x113;dza aizskriet tik &#x101;tri un tik t&#x101;lu, ka t&#x101; nevar&#x113;ja atsaukt vi&#x146;u atpaka&#x13C;.</p><p>To vi&#x146;a izdari ja ar&#x12B; k&#x101;d&#x101; priek�pusdien&#x101;, kad t&#x101; tikko bija atn&#x101;kusi un vi&#x146;as tik labi sarun&#x101;j&#x101;s.</p><p>Rasa mirdz&#x113;ja uz z&#x101;les stiebriem, un Marija teica:</p><p>�Skaties, z&#x101;le �onakt ir raud&#x101;jusi."</p><p>�Tai laikam b&#x16B;s vajadz&#x113;jis gul&#x113;t uz istabas aug�as, un sauli t&#x101; neb&#x16B;s dr&#x12B;kst&#x113;jusi &#x146;emt l&#x12B;dzi," Marta teica, �un t&#x101; vi&#x146;a b&#x16B;s raud&#x101;jusi, l&#x12B;dz kam&#x113;r t&#x101; b&#x16B;s iemigusi. Nu t&#x101; ir pamodusies, un nu, kad t&#x101; ir pamanijusi, ka acis tai ir mitras, vi&#x146;ai dro�i vien liekas, ka t&#x101; ir sap&#x146;ojusi &#x13C;aunu sapni."</p><p>Istabas aug�a, tumsa, t&#x113;vs ar &#x113;dam&#x101;m liet&#x101;m kabat&#x101;, visa m&#x101;jas dz&#x12B;ve ien&#x101;ca vi&#x146;&#x101;m pr&#x101;t&#x101;, padar&#x12B;dama t&#x101;s klusas uz ilg&#x101;ku laiku.</p><p>Kad Marija beidzot sa&#x146;&#x113;m&#x101;s un paskati j&#x101;s saul&#x113;, z&#x101;le bija sausa, un vi&#x146;a dzird&#x113;ja k&#x101;du balsi sev&#x12B; sakam:</p><p>�Tikl&#x12B;dz z&#x101;le zin&#x101;ja, ka uz t&#x101;s ir rasa, t&#x101; rasa t&#x16B;li&#x146; nozuda."</p><p>Vi&#x146;a p&#x101;rsteigta apskati j&#x101;s apk&#x101;rt, jo vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka ne vi&#x146;a, ne Marta nav to teiku�as, bet k&#x101;da balss, ko t&#x101; nekad nav dzird&#x113;jusi, bet kas tom&#x113;r aizvien bija bijusi turpat vi&#x146;ai tuvum&#x101;, bie�i kautko run&#x101;dama, ko vi&#x146;a nevar&#x113;ja sadzird&#x113;t.</p><p>Bet nupat vi&#x146;a bija dzird&#x113;jusi, un vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka tas kautko �noz&#x12B;m&#x113;ja", un kam&#x113;r vi&#x146;a p&#x16B;l&#x113;j&#x101;s to saprast, bet nevar&#x113;ja, pazuda Marta, z&#x101;les pasaule, j&#x101;, pat gudrais cilv&#x113;ku lauks ar gov&#x12B;m, kuras tai bija j&#x101;gana, un vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja un skat&#x12B;j&#x101;s ar va&#x13C;&#x113;ju muti un ieplest&#x101;m ac&#x12B;m uz apv&#x101;r�&#x146;a malu, aiz kuras atrad&#x101;s vesela pasaule, kuras nevar&#x113;ja redz&#x113;t, kam&#x113;r tu nebiji tur.</p><p>Govis bija iedz&#x12B;tas k&#x16B;t&#x12B;. K&#x16B;l&#x113;ja lenss �&#x137;&#x16B;n&#x12B; bija pal&#x12B;dz&#x113;jis Nilsam pie v&#x113;t&#x101;m&#x101;s ma�inas. Nilss grieza ratu,</p><p>Jenss b&#x113;ra iek�&#x101;, un Marta �&#x137;ipel&#x113;ja nost. Marija bija skol&#x101;. V&#x113;l&#x101;k p&#x113;cpusdien&#x101; vair&#x101;k rei�u gadij&#x101;s, ka Nilss p&#x101;rtrauca grie�anu, vi&#x146;� izskatij&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;� b&#x16B;tu slims, un aizvien nogrima dom&#x101;s.</p><p>�Tev, Nils, laikam ir t&#x101;, k&#x101; mazajiem Nordlandes zirdzi&#x146;iem, reiz&#x113;m tiem uzn&#x101;k ni&#x137;i un vi&#x146;i vairs negrib klaus&#x12B;t," Jenss beidzot teica.</p><p>Nilss palaida ratu.</p><p>�Laikam vair&#x101;k nekas neizn&#x101;ks," vi&#x146;� teica un, pie durv&#x12B;m pieg&#x101;jis, skat&#x12B;j&#x101;s &#x101;r&#x101;.</p><p>�J&#x101;�&#x101;, mums ta�u ir j&#x101;nobeidz," Jenss teica, �bet m&#x113;s jau varam drusku atp&#x16B;sties. Aizskrien nu vien parota&#x13C;&#x101;ties, maz&#x101; Marta."</p><p>Marta klusi&#x146;&#x101;m izmet&#x101;s &#x101;r&#x101;.</p><p>�M&#x113;s varam iet un uzasin&#x101;t ekse&#x13C;u ma�inas na�us, pa to laiku, kam&#x113;r m&#x113;s atp&#x16B;�amies," Jenss teica.</p><p>Nilss s&#x101;ka iet. Jenss noraudzij&#x101;s vi&#x146;am paka&#x13C;. J&#x101;, vi&#x146;� tie�&#x101;m g&#x101;ja uz tecilu. Jenss t&#x101;d&#x113;&#x13C; s&#x101;ka &#x146;emt &#x101;r&#x101; na�us no ma�inas. Pieg&#x101;jis pie tec&#x12B;las, vi&#x146;� paskat&#x12B;j&#x101;s uz Nilsu, kur� st&#x101;v&#x113;ja, rakdams zem&#x113; nelielu bedr&#x12B;ti un likdams tan&#x12B; mazas �&#x137;ili&#x146;as; Jenss p&#x101;rsteigts noraudzij&#x101;s uz vi&#x146;u.</p><p>�Tu neesi iel&#x113;jis &#x16B;deni sil&#x113;," vi&#x146;� teica.</p><p>�N&#x113;," Nilss teica, nor&#x101;d&#x12B;dams uz bedr&#x12B;ti. �Vai nav sav&#x101;di," � smaids vi&#x146;am bija skumji apmierin&#x101;ts � �t&#x101; es rota&#x13C;&#x101;jos mazs b&#x16B;dams. Koci&#x146;i bija c&#x16B;kas. Kad t&#x101;s bija kaujamas, es koci&#x146;us p&#x101;rlauzu vid&#x16B; pu�u."</p><p>�Mums, Nils, vajadz&#x113;tu uztr&#x12B;t na�us," Jenss teica. Nilss izskatij&#x101;s nopietns.</p><p>�No tr&#x12B;�anas nekas neizn&#x101;ks."</p><p>�Vai tad tu brauksi?"</p><p>�N&#x113;."</p><p>Jenss klus&#x113;ja br&#x12B;di. �J&#x101;, nu tad jau es var&#x113;tu iet," vi&#x146;� teica.</p><p>�J&#x101;."</p><p>�Bet k&#x101; tad b&#x16B;s ar r&#x12B;tdienu? Vai m&#x113;s v&#x113;t&#x12B;sim, jeb vai tu brauksi?"</p><p>Nilss purin&#x101;ja galvu it k&#x101; par kautko nepien&#x101;c&#x12B;gu.</p><p>�Kas t&#x101; nu par brauk�anu," vi&#x146;� teica, nokaudams siv&#x113;nu.</p><p>Jenss cie�i noskati j&#x101;s uz vi&#x146;u, jaut&#x101;dams:</p><p>�Kas tur ir ar to petrolejas vezumu, par ko Pasta Ansis vakar st&#x101;stija?"</p><p>Nilss &#x13C;&#x101;va p&#x101;rlauztajam koci&#x146;am nokrist zem&#x113;.</p><p>�Es to apg&#x101;zu," vi&#x146;� teica, acu nepaceldams.</p><p>�Pie pa�as stacijas?"</p><p>�Pie izbrauk�anas, es p&#x101;r&#x101;k sp&#x113;ji sagriezu."</p><p>�Vai tu biji piln&#x101;."</p><p>�Laikam jau b&#x16B;�u bijis."</p><p>Jenss pieg&#x101;ja vi&#x146;am kl&#x101;t un uzlika vi&#x146;am roku uz pleca:</p><p>�Tev, Nils, vajadz&#x113;tu l&#x16B;kot sa&#x146;emties."</p><p>Nilss neatbild&#x113;ja.</p><p>�Kad es par to padom&#x101;ju, kas tu reiz biji par v&#x12B;ru," Jenss teica.</p><p>Nilss no jauna paskati j&#x101;s gais&#x101; un p&#x113;c tam nolaida acis uz zemi.</p><p>�J&#x101;, tas tie�&#x101;m ir smiekl&#x12B;gi," vi&#x146;� teica.</p><p>Tad vi&#x146;� aizg&#x101;ja uz govju k&#x16B;ti, un Jenss nepaguva pajaut&#x101;t, vai bija tiesa, k&#x101; Pasta Ansis bija st&#x101;stijis, ka stacijas priek�nieks esot teicis, ka azelzsce&#x13C;� Nilsam vair&#x101;k nek&#x101; nedo�ot vest.</p><p>�Lab&#x101;k tom&#x113;r b&#x16B;s, ja sa�&#x137;ipel&#x113;�u un �&#x137;&#x16B;n&#x12B; visu sat&#x12B;r&#x12B;�u," vi&#x146;� teica, aiziedams ar na�iem.</p><p>Pag&#x101;ja pusstunda, l&#x12B;dz vi&#x146;� dab&#x16B;ja visu sakopt, tad vi&#x146;� izn&#x101;ca &#x101;r&#x101; ar na�iem, Marta var&#x113;s griezt tecilu.</p><p>Vi&#x146;a patlaban skrie�us n&#x101;ca p&#x101;r pagalmu, vi&#x146;ai bija j&#x101;iet pabarot govis, jo Marija bija skol&#x101;. Pa tam Jenss aizg&#x101;ja p&#x113;c &#x16B;dens tecilas silei.</p><p>Kad Marta ieg&#x101;ja k&#x16B;t&#x12B;, vi&#x146;a ieraudz&#x12B;ja t&#x113;vu kar&#x101;jamies starp div&#x101;m meln&#x101;m gov&#x12B;m. Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja br&#x12B;di, nevar&#x113;dama pakust&#x113;ties. Tad vi&#x146;a apgriez&#x101;s un izmet&#x101;s &#x101;r&#x101; pagalm&#x101;, cik vien &#x101;tri var&#x113;dama. Gaiss bija tik biezs un ciets, ka gandr&#x12B;z nebija iesp&#x113;jams tikt tam cauri. P&#x101;r pagalmu</p><p>4</p><p>�Marta un Marija�</p><p>49</p><p>n&#x101;ca Jenss ar &#x16B;dens spaini. Sagr&#x101;busi vi&#x146;u aiz rokas, t&#x101; r&#x101;va vi&#x146;u sev l&#x12B;dzi, tik &#x101;tri, ka vi&#x146;� nolika spaini zem&#x113; un s&#x101;ka skriet. Tikai iek�pus&#x113; pie durv&#x12B;m, kad vi&#x146;a zin&#x101;ja, ka vi&#x146;� ir redz&#x113;jis, t&#x101; palaida vi&#x146;u.</p><p>Vi&#x146;� p&#x113;k�&#x146;i atk&#x101;p&#x101;s k&#x101; sastindzis.</p><p>�J&#x113;zus Kristus," vi&#x146;� teica.</p><p>Tad, izvilcis nazi no kabatas, vi&#x146;� ieg&#x101;ja spraug&#x101; starp ab&#x101;m gov&#x12B;m. Marta st&#x101;v&#x113;ja un skatij&#x101;s, k&#x101; vi&#x146;� nogrieza vi&#x146;as t&#x113;vu nost.</p><p>Jenss apskatij&#x101;s apk&#x101;rt, vai neieraudz&#x12B;s k&#x101;du, kas vi&#x146;am var&#x113;tu pal&#x12B;dz&#x113;t iznest Nilsu &#x101;r&#x101;, bet Marta bija par mazu, t&#x101; vi&#x146;am lik&#x101;s. Vi&#x146;� t&#x101;d&#x113;&#x13C; nolika vi&#x146;u uz salmiem starp ab&#x101;m gov&#x12B;m un izg&#x101;ja &#x101;r&#x101; Martai gar&#x101;m.</p><p>Vi&#x146;a zin&#x101;ja, ka nu vi&#x146;� atved&#x12B;s Klaud&#x12B;ni. Vi&#x146;a palika st&#x101;vam. T&#x113;va t&#x101; redz&#x113;t nevar&#x113;ja, bet zin&#x101;ja, ka vi&#x146;� tur gu&#x13C;, un vi&#x146;ai bija bail, ka govis neuzk&#x101;pj vi&#x146;am virs&#x16B;.</p><p>Kad atn&#x101;ca Jenss ar Klaud&#x12B;ni, vi&#x146;a izzag&#x101;s &#x101;r&#x101; un, aizg&#x101;jusi gar m&#x101;jas galu l&#x12B;dz malcienai, aps&#x113;d&#x101;s uz �agaru �upas. S&#x113;d&#x113;dama vi&#x146;a dzird&#x113;ja Jensu un Klaud&#x12B;ni aizejam atpaka&#x13C; uz istabu un nodom&#x101;ja:</p><p>�Nu vi&#x146;i nes t&#x113;vu."</p><p>Br&#x12B;di v&#x113;l&#x101;k t&#x101; dzird&#x113;ja vi&#x146;us izn&#x101;kam atkal kop&#x101; ar Klaud&#x12B;nes b&#x113;rniem, kas grib&#x113;ja redz&#x113;t vietu, kur tas bija noticis.</p><p>Tad vi&#x146;a ieskr&#x113;ja iek�&#x101;, lai redz&#x113;tu, kur tie bija noliku�i vi&#x146;as t&#x113;vu. Vi&#x146;a ieg&#x101;ja gu&#x13C;am&#x101; kambar&#x12B;; tur vi&#x146;a nebija. Vi&#x146;a ieg&#x101;ja istab&#x101;, kur gul&#x113;ja Klaud&#x12B;nes meitas. Ar&#x12B; tur vi&#x146;a nebija. Tad vi&#x146;a uzskr&#x113;ja aug�&#x101; viesu istabi&#x146;&#x101;, kur st&#x101;v&#x113;ja z&#x113;nu gultas. Nek&#x101;. Vi&#x146;a uzsteidz&#x101;s aug�&#x101; uz istabas aug�as, v&#x113;l&#x113;dam&#x101;s, kaut tie vi&#x146;u b&#x16B;tu noliku�i vi&#x146;as un Marijas gult&#x101;. Nek&#x101;. Vi&#x146;a dzird&#x113;ja citus atgrie�amies atpaka&#x13C; un izsteidz&#x101;s &#x101;r&#x101;. Vi&#x146;a slepus apg&#x101;ja k&#x16B;tij no otras puses apk&#x101;rt un grib&#x113;ja doties uz briesm&#x12B;go vietu, kur t&#x101; vi&#x146;u bija atradusi, it k&#x101; vi&#x146;ai liktos, ka � ja vien vi&#x146;a b&#x16B;s tur, t&#x101; var&#x113;s izsekot pa ce&#x13C;u, kur vi&#x146;� bija nests l&#x12B;dz tai vietai, uz kurieni tie vi&#x146;u bija aiznesu�i.</p><p>Bet p&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;ai ie�&#x101;v&#x101;s pr&#x101;t&#x101; pui�u kambaris, kur bija gul&#x113;jis br&#x101;lis, bet kur tagad neviens vairs negul&#x113;ja. Tas atrad&#x101;s sta&#x13C;&#x13C;a &#x113;k&#x101;, un vi&#x146;a aizg&#x101;ja turp. Tagad vi&#x146;a g&#x101;ja l&#x113;n&#x101;m un mier&#x12B;gi, jo p&#x113;k�&#x146;i jut&#x101;s dro�i p&#x101;rliecin&#x101;ta.</p><p>Tur iek�&#x101; uz gultas gul&#x113;ja vi&#x146;as t&#x113;vs. Vi&#x146;a br&#x12B;di st&#x101;v&#x113;ja, noraudz&#x12B;dam&#x101;s uz vi&#x146;u, vi&#x146;as seja nek&#x101; neizteica, vienu pirkstu t&#x101; bija ieb&#x101;zusi mut&#x113;. To vi&#x146;a bija z&#x12B;dusi �&#x16B;pul&#x12B; gul&#x113;dama. L&#x113;n&#x101;m vi&#x146;a pieg&#x101;ja tuv&#x101;k pie gultas. L&#x113;n&#x101;m viena ze&#x137;es p&#x113;di&#x146;a izsl&#x12B;d&#x113;ja no koka tupeles, tad otra. Vi&#x146;a ier&#x101;p&#x101;s gult&#x101; pie Nilsa un apgul&#x101;s vi&#x146;am l&#x12B;dz&#x101;s, acis aizv&#x113;rusi un pirkstu mut&#x113; ieb&#x101;zusi.</p><p>Bija pag&#x101;jusi k&#x101;da stunda. Jenss un Klaud&#x12B;ne run&#x101;ja par to, k&#x101; bija nok&#x101;rtojamas b&#x113;res un turpm&#x101;k&#x101; dz&#x12B;ve. Jenss protams dom&#x101;ja ar&#x12B; par Nilsa b&#x113;rniem; ak, Dievs Kungs, tas otrs jau v&#x113;l bija skol&#x101; un nek&#x101; nezin&#x101;ja.</p><p>�Bet kur ir Marta?" vi&#x146;� p&#x113;k�&#x146;i iedom&#x101;j&#x101;s. Vi&#x146;ai tak tagad nevar &#x13C;aut palikt vienai." Vi&#x146;i sauca, bet neviens neatsauc&#x101;s; vi&#x146;i mekl&#x113;ja, bet vi&#x146;as nebija nevien&#x101; viet&#x101;.</p><p>�Ak, tu Dievs," Jenss teica. �Varb&#x16B;t vi&#x146;a ir aizg&#x101;jusi m&#x101;sai pretim," vi&#x146;� nodom&#x101;ja un izg&#x101;ja &#x101;r&#x101; uz ce&#x13C;a apskat&#x12B;ties.</p><p>Tur n&#x101;ca Marija no skolas, bet vi&#x146;a bija viena. Aizmirsis, ka vi&#x146;a nek&#x101; nezin&#x101;ja, vi&#x146;� sauca:</p><p>�Vai tu nesatiki Martu?"</p><p>�N&#x113; - k&#x101; t&#x101;?"</p><p>Jensam paspruka:</p><p>�J&#x101; � tavs t&#x113;vs ir miris, un m&#x113;s nevaram atrast Martu."</p><p>Mariju p&#x101;r�&#x137;&#x113;la it k&#x101; zibens stars, vi&#x146;a redz&#x113;ja baltu, cietu sp&#x12B;dumu, un p&#x113;c tam visapk&#x101;rt iest&#x101;j&#x101;s tumsa.</p><p>Br&#x12B;di v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a m&#x101;nij&#x101;, ka �&#x16B;pojas aug�up un lejup. Jenss nesa vi&#x146;u. T&#x101; dzird&#x113;ja vi&#x146;u sakam:</p><p>�Ak tu Dievs T&#x113;vs, ak tu Dievs T&#x113;vs!"</p><p>Vi&#x146;a pac&#x113;l&#x101;s.</p><p>�Es glu�i labi varu iet," vi&#x146;a teica.</p><p>Vi&#x146;� uzman&#x12B;gi nolika vi&#x146;u zem&#x113;.</p><p>�Vispirms apskat&#x12B;simies, vai tu vari nost&#x101;v&#x113;t," vi&#x146;� teica.</p><p>�Kur ir t&#x113;vs?" vi&#x146;a klusu jaut&#x101;ja.</p><p>Jenss nor&#x101;dija uz sta&#x13C;&#x13C;a &#x113;ku.</p><p>�Tur iek�&#x101;. Vai tu gribi vi&#x146;u redz&#x113;t?"</p><p>Vi&#x146;a palocija galvu. Pa&#x146;&#x113;mis vi&#x146;u pie rokas, Jenss aizg&#x101;ja turp. Ejot Marija jaut&#x101;ja:</p><p>�Kas tas bija, ko tu tur teici par Martu?"</p><p>�M&#x113;s nevaram vi&#x146;u atrast," vi&#x146;� atteica, �bet gan jau vi&#x146;a atn&#x101;ks."</p><p>Pie pui�u istabas durv&#x12B;m Marija juta, ka roka vi&#x146;am nodreb. �Ak, tu dievi&#x146;-t&#x113;ti&#x146;," vi&#x146;� noteica.</p><p>�Kas tur ir?" Marija iesauc&#x101;s, bet redz&#x113;t nek&#x101; nevar&#x113;ja, jo vi&#x146;� aizsedza visas durvis. Vi&#x146;� atr&#x101;v&#x101;s s&#x101;&#x146;�.</p><p>�Vi&#x146;a gul tavam t&#x113;vam blak&#x101;m."</p><p>�&#x100; - &#x101;!"�</p><p>T&#x101; bija gari vilkta ska&#x146;a, r&#x113;ciens, kas izlauz&#x101;s vi&#x146;ai p&#x101;r l&#x16B;p&#x101;m, kam&#x113;r viss vi&#x146;&#x101; sa�&#x137;&#x12B;da.</p><p>�Paliec nu mier&#x101;," Jenss teica, �var jau b&#x16B;t, ka nekas nav."</p><p>Vi&#x146;� pieg&#x101;ja pie gultas.</p><p>�Marta, maz&#x101; Marta," vi&#x146;� uzman&#x12B;gi sauca, noliekdamies p&#x101;r vi&#x146;u. Tad vi&#x146;� pagriez&#x101;s pret Mariju, kas dreb&#x113;dama st&#x101;v&#x113;ja, salikusi rokas.</p><p>�Iedom&#x101;jies," vi&#x146;� teica �vi&#x146;a gu&#x13C;, t&#x101; maz&#x101; palaidne."</p><p>Vi&#x146;� pac&#x113;la vi&#x146;u un nolika vi&#x146;u zem&#x113;, pie kam vi&#x146;a pamod&#x101;s.</p><p>Marta atv&#x113;ra acis un k&#x101; nesapra�an&#x101; apskati j&#x101;s visapk&#x101;rt, iz&#x146;emdama pirkstu no mutes; drusku siekalu notec&#x113;ja no t&#x101; p&#x101;r vi&#x146;as mazo, �aklo roku.</p><p>Tad vi&#x146;a ieraudzija Mariju un pieskr&#x113;ja tai kl&#x101;t. Vi&#x146;a s&#x101;ka elsot, un elsas krati ja visu vi&#x146;as mazo, v&#x101;jo augumi&#x146;u. Vi&#x146;a t&#x101; raud&#x101;ja, ka Marija, kurai pa�ai bija mitra seja, gandr&#x12B;z aizmirsa, cik gr&#x16B;ti vi&#x146;ai bija, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka vi&#x146;ai tik &#x13C;oti b&#x16B;tu grib&#x113;jies apmierin&#x101;t Martu.</p><p>Malkas blu&#x137;is st&#x101;v&#x113;ja turpat pie pui�u istabas durv&#x12B;m. Jenss aizvilka vi&#x146;as pie t&#x101;.</p><p>�Aps&#x113;�ieties tur, b&#x113;rni," vi&#x146;� teica.</p><p>�J&#x101;, raudiet, b&#x113;rni," vi&#x146;� turpin&#x101;ja, uz vi&#x146;&#x101;m noraudz&#x12B;damies, �ir lab&#x101;k, ka j&#x16B;s te mier&#x101; izraudaties."</p><p>Vi&#x146;� g&#x101;ja uz durv&#x12B;m. Tur vi&#x146;� pagriez&#x101;s atpaka&#x13C;.</p><p>�Bet neraudiet ar&#x12B; par daudz," vi&#x146;� teica. �Es palik�u tepat &#x101;rpus&#x113; un p&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a ie�u atkal atpaka&#x13C; pie jums."</p><p>Br&#x12B;di past&#x101;v&#x113;jis, vi&#x146;� ieg&#x101;ja iek�&#x101; pie Klaud&#x12B;nes.</p><p>�Marta gul&#x113;ja gult&#x101; pie t&#x113;va," vi&#x146;� teica.</p><p>Klaud&#x12B;nes seja p&#x113;k�&#x146;i zaud&#x113;ja jebk&#x101;du izteiksmi, it k&#x101; pr&#x101;ts vi&#x146;ai vairs nedarbotos.</p><p>Jenss cie�i noraudzij&#x101;s uz vi&#x146;u.</p><p>�Es vi&#x146;a b&#x113;rnus pa&#x146;em�u sev l&#x12B;dzi uz m&#x101;j&#x101;m," vi&#x146;� teica, �vi&#x146;i nevar gul&#x113;t uz istabas aug�as �onakt."</p><p>Klaud&#x12B;ne neatbild&#x113;ja. Vi&#x146;a v&#x113;l aizvien tuk�i un nedz&#x12B;vi raudzi j&#x101;s sev priek�&#x101;.</p><p>Jenss uzgrieza vi&#x146;ai muguru un aizg&#x101;ja.</p><p>�Vi&#x146;a izskat&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;ai tr&#x16B;ktu k&#x101;das skr&#x16B;ves," vi&#x146;� nor&#x16B;ca pie sevis; �sav&#x101;di gan, bet man vi&#x146;as nemaz nav �&#x113;l."</p><p>Aizg&#x101;jis, vi&#x146;� pa&#x146;&#x113;ma b&#x113;rnus katru pie savas rokas.</p><p>�N&#x101;ciet," vi&#x146;� teica, �n&#x101;ciet man l&#x12B;dzi."</p><p>Vi&#x146;i klus&#x113;dami aizg&#x101;ja pa ce&#x13C;u, Marta vi&#x146;am kreis&#x101; pus&#x113;, Marija lab&#x101;. Kad vi&#x146;i bija g&#x101;ju�i k&#x101;das desmit min&#x16B;tes, Marta teica:</p><p>�Es labpr&#x101;t grib&#x113;tu iet kop&#x101; ar Mariju."</p><p>Jenss palaida Mariju un &#x13C;&#x101;va, lai vi&#x146;a aiziet otr&#x101; pus&#x113; Martai.</p><p>�J&#x101; � j&#x16B;s jau esat m&#x101;sas," vi&#x146;� teica.</p><p>Marija ar vis&#x101;m sav&#x101;m b&#x113;d&#x101;m juta dzi&#x13C;u, sirsn&#x12B;gu prieku. P&#x113;c t&#x101; jau vi&#x146;a iedama bija ilgojusies visu ce&#x13C;u � un nu Marta to bija izteikusi.</p><p>�Guliet nu j&#x16B;s tur," Jenss vakar&#x101; teica, nor&#x101;d&#x12B;dams uz savu gultu. Pats vi&#x146;� apgul&#x101;s uz sola.</p><p>�Kad m&#x113;s iesim?" Marija jaut&#x101;ja otr&#x101; r&#x12B;t&#x101;, kad Jenss vi&#x146;&#x101;m bija padevis kafeju.</p><p>�J&#x16B;s paliksiet �e, l&#x12B;dz j&#x16B;su t&#x113;vs b&#x16B;s apglab&#x101;ts," Jenss teica.</p><p>Vi&#x146;as paskatij&#x101;s viena uz otru. Ar to pietika, lai vi&#x146;as zin&#x101;tu, ka t&#x101;s labpr&#x101;t t&#x101; b&#x16B;tu ar mieru, bet ka tur tom&#x113;r kautkas nebija t&#x101;, k&#x101; vajadz&#x113;tu. Marija to pateica:</p><p>�Vai tas b&#x16B;s labi t&#x113;va d&#x113;&#x13C;?"</p><p>Jenss nesapra�an&#x101; noraudzij&#x101;s uz vi&#x146;u. Vi&#x146;ai gr&#x16B;ti n&#x101;c&#x101;s kautko izteikt, asaras visu laiku lauz&#x101;s uz &#x101;ru l&#x12B;dz ar v&#x101;rdiem, beidzot vi&#x146;a t&#x101;s norija un izteica:</p><p>�M&#x113;s tak esam vi&#x146;a. Tie citi--." Nu s&#x101;ka pl&#x16B;st</p><p>asaras.</p><p>Jenss pieg&#x101;ja vi&#x146;&#x101;m kl&#x101;t un skati j&#x101;s no vienas uz</p><p>otru.</p><p>�J&#x16B;s, m&#x12B;&#x13C;ie b&#x113;rni, dom&#x101;jat tagad tikai par to, ka nu vairs nav nek&#x101; t&#x101;da, kas j&#x16B;su t&#x113;vam var&#x113;tu dar&#x12B;t s&#x101;pes. Tagad j&#x16B;s esat t&#x101;s, kam ir b&#x113;das. Vi&#x146;� tagad ir br&#x12B;vs � un jums vajag nov&#x113;l&#x113;t vi&#x146;am �o br&#x12B;v&#x12B;bu. Varb&#x16B;t tas var mazliet atvieglot j&#x16B;s pa�as."</p><p>N&#x101;ko�&#x101; vakar&#x101; br&#x101;lis atn&#x101;ca vi&#x146;as apmekl&#x113;t. Vi&#x146;� nekad daudz ar vi&#x146;&#x101;m nebija nodarbojies, bet t&#x101;s tak tom&#x113;r bija vi&#x146;a m&#x101;sas, un k&#x101; gan vi&#x146;&#x101;m tagad kl&#x101;sies. Pats vi&#x146;� par vi&#x146;&#x101;m v&#x113;l nevar&#x113;ja g&#x101;d&#x101;t, ja vi&#x146;� ar&#x12B; b&#x16B;tu grib&#x113;jis.</p><p>�Tas no t&#x113;va nebija labi dar&#x12B;ts," vi&#x146;� teica. Br&#x12B;di v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;� aizg&#x101;ja. Ko lai vi&#x146;� diviem t&#x101;diem b&#x113;rniem b&#x16B;tu teicis?</p><p>Vi&#x146;as bija klus&#x113;ju�as, kam&#x113;r vi&#x146;� bija tur, un klus&#x113;ja tik ilgi, kam&#x113;r vi&#x146;� bija redzams. Kad vi&#x146;� bija prom, Marta teica:</p><p>�Es nedom&#x101;ju, ka t&#x113;vs tur ko var&#x113;ja dar&#x12B;t."</p><p>Marija ilgi raudzij&#x101;s uz apv&#x101;r�&#x146;a malu. Acis vi&#x146;ai k&#x13C;uva aizvien liel&#x101;kas un liel&#x101;kas, k&#x101;das t&#x101;s k&#x13C;&#x16B;st, kad skats ilgi kautko ir mekl&#x113;jis t&#x101;lum&#x101; un, nek&#x101; neatradis, atgrie�as atkal atpaka&#x13C; un raugas cilv&#x113;k&#x101; pa�a. Tur vi&#x146;a atrada savu izklaid&#x12B;go jaut&#x101;jumu &#x101;boli&#x146;a ziediem: k&#x101;d&#x113;&#x13C;</p><p>&#x12B;sti j&#x16B;s �e esat? Nu tas z&#x12B;m&#x113;j&#x101;s uz vi&#x146;u pa�u: k&#x101;d&#x113;&#x13C; es �e esmu? Kaut manis nekad neb&#x16B;tu bijis!</p><p>Sav&#x101;d&#x101;s domas nodarbin&#x101;ja vi&#x146;u, ar savu bezdiben&#x12B;go dzi&#x13C;umu aizvien vair&#x101;k izplezdam&#x101;s vi&#x146;&#x101;, l&#x12B;dz vi&#x146;ai rad&#x101;s saj&#x16B;ta, ka, ja tas t&#x101; turpin&#x101;sies, vi&#x146;a, turpat uz vietas st&#x101;v&#x113;dama, izzud&#x12B;s, vi&#x146;as vairs neb&#x16B;s un nekas vi&#x146;u vairs nevar&#x113;s aizsniegt, ne &#x13C;auns, ne labs.</p><p>Vi&#x146;a sar&#x101;v&#x101;s, uztr&#x16B;kdam&#x101;s liel&#x101;s izbail&#x113;s. Marta bija sa&#x146;&#x113;musi vi&#x146;u pie rokas un jaut&#x101;ja:</p><p>�K&#x101; tu dom&#x101;?"</p><p>Tur st&#x101;v&#x113;ja maz&#x101;, tuv&#x101; Marta, kas labpr&#x101;t b&#x16B;tu grib&#x113;jusi, lai vi&#x146;u t&#x113;vs ar nol&#x16B;ku neb&#x16B;tu izdarijis nek&#x101; &#x13C;auna.</p><p>Marija paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u un juta, ka vi&#x146;a labpr&#x101;t b&#x16B;tu ar mieru dz&#x12B;vot un samierin&#x101;ties ar visu, kas notiktu, ja vien vi&#x146;a var&#x113;tu b&#x16B;t &#x12B;sti laba pret Martu.---</p><p>Pirms apbed&#x12B;�anas k&#x101;ds v&#x12B;rs ien&#x101;ca K&#x16B;l&#x113;ja Jensa m&#x101;j&#x101;, kur b&#x113;rni s&#x113;d&#x113;ja vieni, jo Jenss bija &#x101;r&#x101; pie darba. V&#x12B;rs st&#x101;v&#x113;ja un skatij&#x101;s uz vi&#x146;&#x101;m, un vi&#x146;as, viena otru pie rokas sa&#x146;&#x113;mu�as, st&#x101;v&#x113;ja un raudzi j&#x101;s vi&#x146;&#x101;.</p><p>�Vai j&#x16B;s esat Orma&#x146;a Nilsa b&#x113;rni?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>�J&#x101;," Marija atbild&#x113;ja.</p><p>�Esmu j&#x16B;su t&#x113;va br&#x101;lis," vi&#x146;� teica.</p><p>Vi&#x146;as v&#x113;l aizvien skatij&#x101;s uz vi&#x146;u.</p><p>Tas t&#x101; tad bija �Johans no F&#x12B;nes". T&#x113;vs retu reizi vi&#x146;u bija piemin&#x113;jis, bet vi&#x146;as nekad vi&#x146;a nebija redz&#x113;ju�as. Nu vi&#x146;� tur st&#x101;v&#x113;ja.</p><p>�Vai neaps&#x113;d&#x12B;simies un mazliet nepaskat&#x12B;simies viens uz otru?" vi&#x146;� teica.</p><p>Tas bija vi&#x146;a un Nilsa vecais kara biedrs, Hjellesmarks, kas vi&#x146;am bija rakstijis par br&#x101;&#x13C;a n&#x101;vi. �Da�&#x101;du iemeslu p&#x113;c b&#x16B;tu labi, ja tu atbrauktu �urp uz apbed&#x12B;�anu," vi&#x146;� bija rakstijis. Johans tikko k&#x101; bija bijis pie Hjellesmarka un dab&#x16B;jis visu zin&#x101;t par Klaud&#x12B;ni. �Vi&#x146;a ir liela maita," Hjellesmarks bija teicis, �tie�&#x101;m �&#x113;l b&#x113;rnu." Kar&#x113;na nek&#x101; neteica, bet adija tik ener&#x123;iski, ka Johans nevar&#x113;ja nov&#x113;rst acu no adam&#x101;m adat&#x101;m. T&#x101;s it k&#x101; d&#x16B;ra vi&#x146;am un dzin&#x101;s vi&#x146;am virs&#x16B;.</p><p>�J&#x16B;s dom&#x101;jat, lai es &#x146;emu b&#x113;rnus." Vi&#x146;� teica �j&#x16B;s", lai gan run&#x101;jis bija tikai Hjellesmarks; vain&#x12B;gas pie t&#x101; bija tikai adatas. Neb&#x16B;tu to, vi&#x146;� varb&#x16B;t atkrat&#x12B;tos no visa t&#x101;.</p><p>�Es jau nezinu, k&#x101;di ir tavi apst&#x101;k&#x13C;i," Hjellesmarks teica.</p><p>�Bet m&#x113;s zin&#x101;m, k&#x101; ir j&#x101;dz&#x12B;vo b&#x113;rniem," Kar&#x113;na teica. Kad vi&#x146;a beidzot s&#x101;ka run&#x101;t, tas g&#x101;ja va&#x13C;&#x101; k&#x101; �&#x101;viens.</p><p>Johans palocija galvu un dom&#x101;ja.</p><p>�Vai tu dom&#x101; par savu sievu?" Kar&#x113;na jaut&#x101;ja.</p><p>,,Tj&#x101;-&#x101;, ar&#x12B; par to," Johans teica, �gr&#x16B;tums jau b&#x16B;s vi&#x146;ai."</p><p>Kar&#x113;na saknieba l&#x16B;pas.</p><p>�Man tak vispirms ir j&#x101;parun&#x101; ar vi&#x146;u par to," Johans ies&#x101;ka, �tas ir," vi&#x146;� piebilda, paskat&#x12B;damies no ad&#x101;maj&#x101;m adat&#x101;m uz sakniebtaj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m, �vienu jau es t&#x16B;li&#x146; var&#x113;tu pa&#x146;emt l&#x12B;dzi, lai sieva apskatas, p&#x113;c jau var&#x113;s run&#x101;t par to otru. � Klaud&#x12B;ne pret vi&#x146;&#x101;m ab&#x101;m laikam izturas vien&#x101;di?"</p><p>�J_.auna vi&#x146;a ir pret ab&#x101;m," Hjellesmarks teica, �bet visvair&#x101;k vi&#x146;a neieredz liel&#x101;ko. Maz&#x101; ir noder&#x12B;ga."</p><p>�Tad es liel&#x101;ko &#x146;em�u l&#x12B;dzi," Johans noteica aiziedams.</p><p>Laici&#x146;u pas&#x113;d&#x113;jis pie b&#x113;rniem, vi&#x146;� pac&#x113;la acis un no jauna teica:</p><p>�J&#x101; � es t&#x101; tad esmu j&#x16B;su t&#x113;va br&#x101;lis un t&#x101; tad j&#x16B;su tuv&#x101;kais radinieks."</p><p>�Vai neaiziesim j&#x16B;su lab&#x101;kaj&#x101;m dr&#x101;n&#x101;m paka&#x13C;?"</p><p>Vi&#x146;as izskat&#x12B;j&#x101;s apjuku�as, un vi&#x146;� jaut&#x101;ja:</p><p>�Vai jums varb&#x16B;t vair&#x101;k nek&#x101; nav, k&#x101; tas, kas mugur&#x101;?"</p><p>Vi&#x146;as purin&#x101;ja galvu.</p><p>�Tad jums b&#x16B;s j&#x101;paliek �e, l&#x12B;dz es atn&#x101;k�u atpaka&#x13C;," vi&#x146;� teica. �Es tom&#x113;r gribu redz&#x113;t savu br&#x101;li, pirms vi&#x146;i to iez&#x101;rko."</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; bija apbed&#x12B;�ana.</p><p>Vi&#x146;as g&#x101;ja paka&#x13C;j z&#x101;rkam Johanam blak&#x101;m. Marta g&#x101;ja vid&#x16B; un skatij&#x101;s uz zemi. Vi&#x146;a vienm&#x113;r darija to, kas bija j&#x101;dara, vai nu tas bija gr&#x16B;ti, vai viegli. �odien vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja pavad&#x12B;t savu t&#x113;vu. Cita nek&#x101; Marta priek� vi&#x146;a dar&#x12B;t nevar&#x113;ja. Un t&#x101; vi&#x146;a to pavadija. Visa vi&#x146;as maz&#x101; b&#x16B;tne atrad&#x101;s k&#x101;j&#x101;s, un skats bija v&#x113;rsts uz ce&#x13C;u,</p><p>v</p><p>kur� sl&#x12B;d&#x113;ja prom vi&#x146;ai zem k&#x101;j&#x101;m. Gr&#x16B;ti bija iot tik l&#x113;n&#x101;m, vi&#x146;a bija radusi skriet.</p><p>Johans skatij&#x101;s lejup uz vi&#x146;u. Redzams nekas nebija. �Tai vecum&#x101; visu panes viegl&#x101;k," vi&#x146;� dom&#x101;ja. �&#x145;em�u lielo l&#x12B;dzi..." Marija neraud&#x101;ja ska&#x13C;i, bet asaras bez apst&#x101;�an&#x101;s pl&#x16B;da vi&#x146;ai p&#x101;r vaigiem. L&#x101;giem, acis noslaucijusi, vi&#x146;a paskatij&#x101;s uz Johanu, vai tas ar&#x12B; mazliet l&#x12B;dzin&#x101;s vi&#x146;as t&#x113;vam. Tad vi&#x146;ai samet&#x101;s kauns, ka t&#x101; var&#x113;ja dom&#x101;t par ko citu un ne tikai par t&#x113;vu, kas gul&#x113;ja z&#x101;rk&#x101; vi&#x146;ai priek�&#x101;, un vi&#x146;a raud&#x101;ja atkal.</p><p>Aug�&#x101; pie kaps&#x113;tas vi&#x146;a redz&#x113;ja K&#x101;rli Hjellesmarku. Cik labi, ka vi&#x146;� bija n&#x101;cis pavad&#x12B;t t&#x113;vu. Bet vi&#x146;a sajuta sirdsapzi&#x146;as p&#x101;rmetumus, ka t&#x101; nav laba. B&#x16B;tu vi&#x146;a bijusi &#x12B;sti laba, vi&#x146;a varb&#x16B;t b&#x16B;tu var&#x113;jusi dar&#x12B;t tik daudz prieka savam t&#x113;vam, ka vi&#x146;� neb&#x16B;tu nomiris.</p><p>Bet p&#x113;k�&#x146;i kautkas notika, kas vi&#x146;ai lika aizmirst pa�ai sevi. T&#x101; bija Marta. Kad b&#x113;rinieki bija non&#x101;ku�i kaps&#x113;t&#x101;, un vi&#x146;ai vairs nebija ko dar&#x12B;t, jo iet nu vairs nevajadz&#x113;ja, vi&#x146;a k&#x13C;uva glu�i nevar&#x12B;ga un raud&#x101;ja un raud&#x101;ja, t&#x101; ka gandr&#x12B;z nevar&#x113;ja nost&#x101;v&#x113;t. Marija aplika roku vi&#x146;ai apk&#x101;rt un apsoli j&#x101;s pati sev, ka to, ko vi&#x146;a bija nokav&#x113;jusi pret t&#x113;vu, t&#x101; vair&#x101;kk&#x101;rt atdar&#x12B;s m&#x101;sai.</p><p>Johans gl&#x101;sti ja Maitai galvu.</p><p>�Maz&#x101; tom&#x113;r beidzot ir s&#x101;kusi visu saprast," vi&#x146;� dom&#x101;ja.</p><p>Vakar&#x101; Johans s&#x113;d&#x113;ja m&#x101;j&#x101;s pie K&#x16B;l&#x113;ja Jensa. Abi b&#x113;rni st&#x101;v&#x113;ja istabas vid&#x16B;. Vi&#x146;as m&#x101;nij&#x101;, ka abi v&#x12B;rie�i par kautko bija run&#x101;ju�i. Johans s&#x113;d&#x113;ja un raudzij&#x101;s lejup uz klonu, beidzot, vi&#x146;� pac&#x113;la galvu un teica Marijai:</p><p>�Tas lab&#x101;kais b&#x16A;3, ka tu brauksi man l&#x12B;dzi uz F&#x12B;ni."</p><p>Vi&#x146;a satr&#x16B;k&#x101;s no prieka, bet tad vi&#x146;a nejau�i paskatij&#x101;s uz Martu, kas st&#x101;v&#x113;ja pa mazu gabali&#x146;u no vi&#x146;as, bet tom&#x113;r sav&#x101;d&#x101; k&#x101;rt&#x101; raudz&#x12B;j&#x101;s kautkur prom.</p><p>Martai pirksts &#x101;tri pac&#x113;l&#x101;s pie mutes, bet vi&#x146;a apr&#x101;v&#x101;s un izlik&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;as nodoms b&#x16B;tu bijis pakas&#x12B;t degunu. Marijai aizmirs&#x101;s, ka tai b&#x16B;tu vajadz&#x113;jis pateikt paldies. Vi&#x146;a skatij&#x101;s uz Martu un uz pirkstu, kas tik neatlaid&#x12B;gi berza mazo, cieto degunti&#x146;u, nor&#x101;d&#x12B;dams tie�i uz Martu, un Marija redz&#x113;ja, k&#x101; vi&#x146;ai bija, tik skaidri, it k&#x101; t&#x101; pati atrastos vi&#x146;as viet&#x101;.</p><p>Vi&#x146;a izstiepa roku sa&#x146;emt Martas. Marta m&#x101;nij&#x101; to &#x13C;oti labi, bet &#x13C;&#x101;va savai g&#x13C;&#x113;vi nokar&#x101;ties uz zemi. Vi&#x146;a negrib&#x113;ja, lai to iev&#x113;ro. Bet K&#x16B;l&#x113;ja Jenss skatij&#x101;s uz Johanu, un Johans piekr&#x12B;to�i m&#x101;ja ar galvu.</p><p>�Paties&#x12B;b&#x101; jau ir �&#x113;l j&#x16B;s iz�&#x137;irt," vi&#x146;� teica. �Nav jau ar&#x12B; teikts, ka t&#x101; tas b&#x16B;tu dom&#x101;ts," vi&#x146;� teica. �Tom&#x113;r, divu b&#x113;rnu ir par daudz, ja uz m&#x101;ju ir j&#x101;atgrie�as citiem par to nezinot. Bet kad nu m&#x113;s ar Mariju tagad atgriez&#x12B;simies uz F&#x12B;ni un parun&#x101;sim ar manu sievu � var jau b&#x16B;t, ka var&#x113;s kautko dar&#x12B;t ar&#x12B; Martas lab&#x101;. Un tad jau tu ar&#x12B; grib&#x113;si n&#x101;kt. Vai n&#x113;?"</p><p>Marijas seja noskaidroj&#x101;s. Tad vi&#x146;as b&#x16B;s kop&#x101; un vi&#x146;&#x101;m kl&#x101;sies labi.</p><p>Vi&#x146;a paskatij&#x101;s uz Martu, kurai tak vajadz&#x113;ja atbild&#x113;t t&#x113;va br&#x101;lim Johanam.</p><p>Marta pam&#x101;ja vi&#x146;am ar galvu un smaidi ja. Marija p&#x101;rsteigta v&#x113;r&#x12B;gi noraudzij&#x101;s vi&#x146;&#x101;. Marta neizskatij&#x101;s t&#x101;da, k&#x101; aizvien. Laipnais smaidi&#x146;� tikpat k&#x101; nebija saredzams. Vai Marta netic&#x113;ja, ka t&#x113;va br&#x101;lis Johans nopietni t&#x101; dom&#x101;? J&#x101;, bet, tur Marta maldij&#x101;s, un to vi&#x146;a Martai pateiks, tikl&#x12B;dz vi&#x146;as izies &#x101;r&#x101; un paliks vienas, jo t&#x101;d&#x101;s liet&#x101;s Marija nekad nemaldij&#x101;s: vai k&#x101;ds cilv&#x113;ks dom&#x101;ja to, ko tas teica, vai n&#x113;.</p><p>Bet jo vair&#x101;k vi&#x146;a skatij&#x101;s uz Martu, jo sav&#x101;d&#x101;k vi&#x146;a jut&#x101;s. K&#x101; r&#x101;dij&#x101;s, tas neko nepal&#x12B;dz&#x113;ja, ka Johans solij&#x101;s v&#x113;l&#x101;k p&#x101;rvest vi&#x146;u. Marta, k&#x101; var&#x113;ja redz&#x113;t, kautko zin&#x101;ja, ko t&#x101; grib&#x113;ja nosl&#x113;pt. Vi&#x146;a tom&#x113;r juta, ka Marija tagad skatas uz vi&#x146;u; vi&#x146;a pagrieza galvu uz galda pusi, pieg&#x101;ja un, ie&#x146;&#x113;musi malku no K&#x16B;l&#x113;ja Jensa plat&#x101; alus kausa, noslaucija muti un drusku paberz&#x113;ja ar&#x12B; acis.</p><p>Johans pieg&#x101;ja pie vi&#x146;as un uzlika roku vi&#x146;ai uz galvas.</p><p>�Man tie�&#x101;m s&#x101;p sirds, ka man tevi j&#x101;atst&#x101;j �e," vi&#x146;� teica, �un ja tas atkar&#x101;sies no manis, tu dr&#x12B;z mums sekosi."</p><p>Marta pac&#x113;la galvu. Acis vi&#x146;ai tapa skaidras un gai�as k&#x101; aizvien. T&#x101; tad tas nebija vis t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka t&#x113;va br&#x101;lis nevar&#x113;ja vi&#x146;u ciest.</p><p>N&#x113;, t&#x101; tas laikam vis nebija. Johans noliec&#x101;s un no-sk&#x16B;pstija vi&#x146;u; vi&#x146;ai uzn&#x101;ca �&#x137;avas, jo Johanam bija b&#x101;rda un td kutin&#x101;ja. Vi&#x146;i visi sm&#x113;j&#x101;s par vi&#x146;u, un vi&#x146;a pati sm&#x113;j&#x101;s l&#x12B;dzi.</p><p>Bet Marija p&#x113;k�&#x146;i tapa nopietna. Vi&#x146;ai tik loti �&#x113;l bija Martas, par kuru vi&#x146;i sm&#x113;j&#x101;s, kam&#x113;r pati t&#x101; st&#x101;v&#x113;ja istabas vid&#x16B; tik sav&#x101;di vientu&#x13C;a. Marija jau gan ar&#x12B; sm&#x113;j&#x101;s. Bet ac&#x12B;s vi&#x146;ai bija migla.</p><p>Kaut vi&#x146;as vismaz b&#x16B;tu tuv&#x101;k pazinu�as t&#x113;voci Johanu, t&#x101; ka vi&#x146;a var&#x113;tu uzdro�in&#x101;ties vi&#x146;am jaut&#x101;t, vai vi&#x146;� lab&#x101;k negrib &#x146;emt l&#x12B;dzi vispirms Martu, kura bija maz&#x101;ka, un vi&#x146;u aizvest v&#x113;l&#x101;k.</p><p>Vi&#x146;a raudzij&#x101;s uz K&#x16B;l&#x113;ja Jensu, v&#x113;l&#x113;dam&#x101;s, kaut vi&#x146;� to pateiktu.</p><p>Izskatij&#x101;s gandr&#x12B;z t&#x101;, ka Jenss b&#x16B;tu manijis vi&#x146;as v&#x113;l&#x113;�anos, jo vi&#x146;� nogrieza acis un s&#x101;ka run&#x101;t par laiku.</p><p>Laikam tad jau tas nebija iesp&#x113;jams.</p><p>Bet te par laimi Johans teiga Martai:</p><p>�Vai tu proti rakst&#x12B;t?"</p><p>J&#x101;, to vi&#x146;a prata.</p><p>�Tad tu man atraksti, ja Klaud&#x12B;ne top pret tevi par daudz cieta. Tu vari dab&#x16B;t adresi no Hjellesmarkiem."</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; vi&#x146;iem bija j&#x101;brauc prom. Johans atn&#x101;ca Marijai paka&#x13C;. K&#x16B;l&#x113;ja Jenss bija m&#x101;j&#x101;s; vi&#x146;i ar Martu pavadi ja vi&#x146;us l&#x12B;dz piest&#x101;tnei.</p><p>Marija noraudzij&#x101;s uz m&#x101;j&#x101;m, kad vi&#x146;i g&#x101;ja t&#x101;m gar&#x101;m.</p><p>�Vai gribi ieiet un atsac&#x12B;t ardievu?" Johans jaut&#x101;ja.</p><p>Vi&#x146;a purin&#x101;ja galvu.</p><p>�Lab&#x101;k lai paliek."</p><p>Bet p&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;a tik skaidri, it k&#x101; tas tie�&#x101;m notiktu, redz&#x113;ja Martu sal&#x12B;ku�u ejam p&#x101;r pagalmu, p&#x113;c tam, kad vi&#x146;i bija aizbrauku�i. Asaras saskr&#x113;ja vi&#x146;ai ac&#x12B;s.</p><p>�Tev tur, k&#x101; es redzu, nav labi kl&#x101;jies," Johans teica.</p><p>Vi&#x146;a neatbild&#x113;ja. Bet tas nebija tas, kas vi&#x146;u kav&#x113;ja. Vi&#x146;ai bija ien&#x101;cis pr&#x101;t&#x101;, ka vakar&#x101; Martai vienai b&#x16B;s j&#x101;-</p><p>k&#x101;pj aug�&#x101; pa b&#x113;ni&#x146;u k&#x101;pn&#x113;m un j&#x101;iet gul&#x113;t. Un n&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; acis vi&#x146;ai b&#x16B;s mitras k&#x101; &#x101;boli&#x146;am, kas raud&#x101;dams ir iemidzis.</p><p>Vi&#x146;as abas g&#x101;ja rok&#x101;s sa&#x137;&#x113;ru�&#x101;s. Marta ar&#x12B; �odien g&#x101;ja �pavad&#x12B;t". Johans ar Jensu abi sarun&#x101;j&#x101;s kautkur augstu gais&#x101;.</p><p>T&#x101; vi&#x146;i ieg&#x101;ja stacij&#x101; un iek&#x101;pa vilcien&#x101;. �Paskaties tu &#x101;r&#x101;," Johans teica, �vi&#x146;i dro�i vien st&#x101;v v&#x113;l turpat."</p><p>J&#x101;, Marta st&#x101;v&#x113;ja un skatij&#x101;s uz vilcienu, ar pirkstu urbin&#x101;dama izb&#x101;l&#x113;ju�&#x101;s kleites sv&#x101;rci&#x146;us. Kad vi&#x146;a ierau-dzija Mariju, sej&#x101; atplaiksnij&#x101;s it k&#x101; viegls smaids.</p><p>Ar&#x12B; Marija m&#x113;&#x123;in&#x101;ja smaid&#x12B;t, bet vi&#x146;ai tas neizdev&#x101;s.</p><p>�M&#x113;s tikpat labi varam ar&#x12B; raud&#x101;t," vi&#x146;a dom&#x101;ja.</p><p>Un vi&#x146;as ies&#x101;ka abas reiz&#x113;.</p><p>�Nu vi&#x146;i aizbrauc," Jenss teica, un vilciens ar Mariju aizsl&#x12B;d&#x113;ja pa slied&#x113;m aizvien &#x101;tr&#x101;k un &#x101;tr&#x101;k, l&#x12B;dz vi&#x146;as vairs nebija.</p><p>�J&#x101;, nu jau mums b&#x16B;s j&#x101;iet atpaka&#x13C;," Jenss teica, pa&#x146;emdams Martu pie rokas.</p><p>Marija un Marta nebija izlaidu�as viena otru no ac&#x12B;m, kam&#x113;r vien tas bija iesp&#x113;jams. Marija st&#x101;v&#x113;ja pie loga un skatij&#x101;s &#x101;r&#x101;. Vilciens, l&#x12B;kumu mezdams, atst&#x101;ja pils&#x113;ti&#x146;u, nozuzdams aiz da�iem pr&#x101;v&#x101;kiem uzkalniem un p&#x101;rripoja tad p&#x101;ri zemes ce&#x13C;am pa mazu gabali&#x146;u no stacijas. Pie p&#x101;rbrauktuves vi&#x146;a redz&#x113;ja Jensu ar Martu n&#x101;kam.</p><p>Marta g&#x101;ja galvu noliekusi un raudzij&#x101;s uz ce&#x13C;u. Kad vilciens skr&#x113;ja gar&#x101;m, vi&#x146;a pac&#x113;la galvu. Marija m&#x101;ja vi&#x146;ai, bet Marta vi&#x146;as neredz&#x113;ja.</p><p>�Tu laikam pirmo reizi brauc ar vilcienu?" Johans jaut&#x101;ja.</p><p>J&#x101;, t&#x101; bija. Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja, noraudz&#x12B;dam&#x101;s uz ciematiem, kuriem vi&#x146;i brauca gar&#x101;m. Tas ar&#x12B; sav&#x101; zi&#x146;&#x101; aiz&#x146;&#x113;ma domas.</p><p>Beidzot par&#x101;dij&#x101;s pils&#x113;tas sarkanie jumti. Tur vilciens apst&#x101;j&#x101;s.</p><p>Vi&#x146;i s&#x101;ka iet pa pils&#x113;tas iel&#x101;m, un vi&#x146;a nevar&#x113;ja saprast, k&#x101; no t&#x101;m var&#x113;ja izk&#x13C;&#x16B;t atkal &#x101;r&#x101;. Vi&#x146;i ieg&#x101;ja m&#x101;j&#x101;, kur s&#x113;d&#x113;ja &#x13C;oti daudz cilv&#x113;ku, viens ar otru run&#x101;dami, un vi&#x146;a jau gandr&#x12B;z bija gatava tic&#x113;t, ka tie run&#x101; vi&#x146;ai nesaprotamu valodu. Vi&#x146;a dzird&#x113;ja Johanu minam v&#x101;rdu, kur� tai bija zin&#x101;ms, bet kura noz&#x12B;mi t&#x101; tom&#x113;r saprata tikai tad, kad resns v&#x12B;rs pien&#x101;ca pie vi&#x146;iem ar kafeju un smalkmaiz&#x12B;t&#x113;m. T&#x101;s bija t&#x101;das pat maiz&#x12B;tes, k&#x101;das vi&#x146;ai reiz bija iedevis K&#x101;rlis Hjellesmarks. Tad jau �&#x12B; varb&#x16B;t bija t&#x101; pils&#x113;ta, kur vi&#x146;� bija g&#x101;jis m&#x101;c&#x12B;b&#x101;. N&#x113;, �&#x12B; jau atrad&#x101;s t&#x101;l&#x101;k.</p><p>Lej&#x101; ost&#x101; st&#x101;v&#x113;ja ku&#x123;is. Ar to vi&#x146;iem bija j&#x101;brauc. Viss bija jauns un br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gs. Vi&#x146;a jau sen bija p&#x101;ri apv&#x101;r�&#x146;a malai, aiz kuras atrad&#x101;s visa pla�&#x101; pasaule.</p><p>Vi&#x146;a t&#x101; tad nevar&#x113;tu redz&#x113;t m&#x101;jas un Martu, pat ja ce&#x13C;&#x101; neatrastos &#x113;kas un pakalni. Vi&#x146;a pajaut&#x101;ja to Johanam.</p><p>�N&#x113;, to tu nevar&#x113;tu," vi&#x146;� atbild&#x113;ja. Un no t&#x101;, ar k&#x101;du uzsvaru vi&#x146;� izteica t o, vi&#x146;a izjuta, cik liels bija att&#x101;lums.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;a iev&#x113;roja, ka starp ku&#x123;i un ielu bija radies &#x16B;dens; &#x16B;dens pl&#x113;t&#x101;s aizvien liel&#x101;ks, iela sl&#x12B;d&#x113;ja prom. N&#x113;, tas jau bija ku&#x123;is, kas ar vi&#x146;u sl&#x12B;d&#x113;ja prom � prom no zemes, kur Marta nu viena pati dz&#x12B;voja pie Klaud&#x12B;nes. Vi&#x146;a apg&#x101;ja apk&#x101;rt un apskatij&#x101;s ku&#x123;i; tan&#x12B; var&#x113;ja ieskat&#x12B;ties l&#x12B;dz pat ma�in&#x101;m. Johans pien&#x101;ca un paskaidroja, bet vi&#x146;a v&#x113;l&#x113;j&#x101;s, kaut vi&#x146;� to nedar&#x12B;tu. Vi&#x146;a jau staig&#x101;ja apskat&#x12B;dama to visu tikai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, lai vi&#x146;ai neb&#x16B;tu j&#x101;dom&#x101;.</p><p>Beidzot vi&#x146;a nogura un, uz sola aps&#x113;dusies, iegrima snaud&#x101;, kur Marta, &#x101;boli&#x146;a lauks, govis un l&#x101;giem K&#x101;rlis Hjellesmarks bez j&#x113;gas griez&#x101;s apk&#x101;rt pa gaisu, k&#x101; sapn&#x12B;. Tas nebija tik s&#x101;p&#x12B;gi, k&#x101; kad vi&#x146;a, piln&#x12B;gi nomod&#x101; b&#x16B;dama, dom&#x101;ja.</p><p>Johans pied&#x16B;r&#x101;s vi&#x146;ai pie rokas un r&#x101;dija:</p><p>�T&#x101; tur ir F&#x12B;nes zeme."</p><p>Vi&#x146;a redz&#x113;ja za&#x13C;us me�a skupsn&#x12B;�us, pils&#x113;tu un krastu, kas aizstiep&#x101;s tik t&#x101;lu, cik vien skats sniedz&#x101;s.</p><p>Tur, tai zem&#x113;, vi&#x146;ai t&#x101; tad b&#x16B;s j&#x101;dz&#x12B;vo.</p><p>Johana sieva mier&#x12B;gi, bet laipni sa&#x146;&#x113;ma vi&#x146;us. Vi&#x146;a</p><p>it ka jaut&#x101;dama paskatij&#x101;s uz Mariju, kas br&#x12B;nij&#x101;s, ka Johans tikai noteica:</p><p>�T&#x101; ir Nilsa meita, vi&#x146;a tagad k&#x101;du laiku paliks pie mums."</p><p>Bet kad Johans laici&#x146;u v&#x113;l&#x101;k mazliet bija parun&#x101;jis ar savu sievu otr&#x101; istab&#x101;, vi&#x146;a izn&#x101;ca atkal &#x101;r&#x101; pie Marijas un teica:</p><p>�J&#x101;, nu tu paliksi pie mums. Mani sauc par Ani, esmu tak tava krustm&#x101;te un b&#x16B;�u laba pret tevi."</p><p>T&#x101;da vi&#x146;a ari bija. Vi&#x146;a aizvien bija laipna, bet iz-skatij&#x101;s nogurusi un nomocijusies; vi&#x146;ai bija se�i b&#x113;rni; no tiem �etri v&#x113;l bija m&#x101;j&#x101;s un g&#x101;ja skol&#x101;. �Tie divi nu jau ir mums nost no kakla," vi&#x146;a teica.</p><p>�Bet nu jau es atkal esmu viet&#x101;," Marija atbild&#x113;ja.</p><p>�T&#x101; jau nav tava vaina," Ane atteica. Vi&#x146;a teica to laipni, bet Marija s&#x101;ka saprast, ka Johans bija vilcin&#x101;jies &#x146;emt vi&#x146;as abas l&#x12B;dzi.</p><p>Ane tur&#x113;ja v&#x101;rdu un bija laba pret vi&#x146;u. Turkl&#x101;t vi&#x146;a iztur&#x113;j&#x101;s ari ar lielu paciet&#x12B;bu, kad Marija bija neveikla darb&#x101;.</p><p>�Klaud&#x12B;ne nav gan tevi k&#x101; n&#x101;kas m&#x101;cijusi, t&#x101; es varu iedom&#x101;ties," vi&#x146;a teica.</p><p>�Mana m&#x101;sa ir daudz izveic&#x12B;g&#x101;ka," Marija teica. Vi&#x146;ai bija bail, ka vi&#x146;as neizveic&#x12B;ba neat&#x146;em Anei katru patik�anu p&#x101;rvest Martu uz �ejieni. Vi&#x146;a s&#x101;ka st&#x101;st&#x12B;t, ko visu Marta var&#x113;ja. Ane paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u un, nop&#x16B;tusies, izg&#x101;ja &#x101;r&#x101; no istabas.</p><p>Dienas aizg&#x101;ja, un vi&#x146;a glu�i labi var&#x113;ja sadz&#x12B;vot ar Johana b&#x113;rniem. Bet vi&#x146;a tom&#x113;r staig&#x101;ja apk&#x101;rt k&#x101; slima, &#x113;st vi&#x146;a nevar&#x113;ja, tad vi&#x146;ai s&#x101;pot v&#x113;ders, t&#x101; vi&#x146;a teica, un vi&#x146;a s&#x101;ka staig&#x101;t stipri sal&#x12B;kusi.</p><p>�Kur tad tev &#x12B;sti s&#x101;p, k&#x101; tu saki?" Johans jaut&#x101;ja k&#x101;d&#x101; dien&#x101;.</p><p>Vi&#x146;a par&#x101;dija.</p><p>�Ak tur," vi&#x146;� teica, �tas jau ir, k&#x101; m&#x113;dz teikt, pakr&#x16B;ti. Man liekas, es zinu, k&#x101; tas ir. T&#x101; dro�i vien nav slim&#x12B;ba, kas tevi nomoka, bet ilgas p&#x113;c m&#x101;j&#x101;m. Tu ta�u neb&#x16B;si jau apnikusi te dz&#x12B;vot?"</p><p>Vi&#x146;ai nevajadz&#x113;ja atbild&#x113;t, vi&#x146;� redz&#x113;ja, ka vi&#x146;a bija pateic&#x12B;ga.</p><p>�Nu tad tu dro�i vien ilgojies p&#x113;c m&#x101;sas," vi&#x146;� teica aps&#x113;zdamies. �Bet redzi, tava krustm&#x101;te ir nov&#x101;rgusi, un vi&#x146;ai ir j&#x101;uzaudzina pa�ai savi b&#x113;rni. M&#x113;s nevaram pras&#x12B;t no vi&#x146;as p&#x101;r&#x101;k daudz uz reizes. Bet to es tev apsolu, ka tai dien&#x101;, kad no Martas b&#x16B;s sa&#x146;emta v&#x113;stule, ka vi&#x146;ai nekl&#x101;jas labi, m&#x113;s p&#x101;rved&#x12B;sim vi&#x146;u. Un var jau b&#x16B;t, ka tas nemaz tik ilgi vairs neb&#x16B;s."</p><p>Vi&#x146;a ap&#x137;&#x113;r&#x101;s vi&#x146;am ap kaklu. Un t&#x16B;li&#x146; p&#x113;c tam vi&#x146;a &#x146;&#x113;m&#x101;s kautko mazg&#x101;t, it k&#x101; t&#x101; b&#x16B;tu tikai rota&#x13C;a. Johans st&#x101;v&#x113;ja un skati j&#x101;s uz vi&#x146;u. �Saki tu man," vi&#x146;� teica, �vai tad tev vairs nes&#x101;p?"</p><p>Vi&#x146;a izskatij&#x101;s p&#x101;rsteigta. �N&#x113;," vi&#x146;a smiedam&#x101;s atteica, �ir jau piln&#x12B;gi p&#x101;rg&#x101;jis."</p><p>�T&#x101; jau es dom&#x101;ju," vi&#x146;� teica.</p><p>Laiks aizg&#x101;ja, pamaz&#x101;m vi&#x146;a Johana &#x123;imen&#x113; bija s&#x101;kusi justies piln&#x12B;gi k&#x101; m&#x101;j&#x101;s. Vi&#x146;a �akli m&#x101;c&#x12B;j&#x101;s skol&#x101; un satic&#x12B;gi rota&#x13C;&#x101;j&#x101;s ar sav&#x101;m m&#x101;s&#x12B;c&#x101;m. Da�reiz gan, viena palikusi, vi&#x146;a iedom&#x101;j&#x101;s Mar&#x13C;u, no kuras nen&#x101;ca v&#x113;stule. Tad vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka vis&#x101; visum&#x101; dz&#x12B;vot bija gr&#x16B;ti, un ka vi&#x146;a laikam gan nekad nevar&#x113;s b&#x16B;t &#x12B;sti priec&#x12B;ga, t&#x101; k&#x101; citas meitenes. T&#x101;dos br&#x12B;�os vi&#x146;a aizvien no&#x146;&#x113;m&#x101;s, ka vi&#x146;a Martai rakst&#x12B;s. Bet sav&#x101;d&#x101; k&#x101;rt&#x101; vi&#x146;a, kas cit&#x101;di bija tik izveic&#x12B;ga domrakstu sacer&#x113;t&#x101;ja skol&#x101;, nevar&#x113;ja atrast nek&#x101; cita, ko Martai rakst&#x12B;t, k&#x101; vien uzrunu: �M&#x12B;&#x13C;&#x101; Marta!" T&#x101;l&#x101;k par to vi&#x146;a netika. Vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja ko�&#x13C;&#x101;dama spalvas k&#x101;tu un ilgodam&#x101;s. Tam, ko vi&#x146;a Martai b&#x16B;tu grib&#x113;jusi teikt, vi&#x146;ai nebija v&#x101;rdu, k&#x101; tas ar&#x12B; vi&#x146;u nepiepildi ja. Laiks aizg&#x101;ja s&#x113;dot un par vi&#x146;u dom&#x101;jot, un kad bija j&#x101;atgrie�as pie ikdieni�&#x137;ajiem pien&#x101;kumiem, vi&#x146;a nebija tikusi t&#x101;l&#x101;k par uzrunu.</p><p>Pamaz&#x101;m vi&#x146;u aizvien vair&#x101;k apmierin&#x101;ja domas, ka tad, kad vi&#x146;a b&#x16B;s iesv&#x113;t&#x12B;ta, vi&#x146;a aizbrauks atpaka&#x13C; un pie&#x146;ems vietu Martai tuvum&#x101;, un kad Marta pati bus beigusi skolu, vi&#x146;as kalpos kop&#x101; tais pa�&#x101;s m&#x101;j&#x101;s.</p><p>Beidzot lauki un �ogi vairs nelik&#x101;s vi&#x146;ai sve�i. Tie pamaz&#x101;m bija ieguvu�i t&#x101;du pat maigu mirdzumu, k&#x101; tie, kas bija m&#x101;j&#x101;s. Tie it k&#x101; n&#x101;ca vi&#x146;ai pretim, teikdami: �M&#x113;s ar&#x12B; esam �e, m&#x16B;s tu atrad&#x12B;si vienm&#x113;r, kurp tu ar&#x12B; neietu." Pirmo reizi, kad vi&#x146;a iev&#x113;roja, cik labi tie bija, Marija nopl&#x16B;ca &#x101;boli&#x146;a ziedu un ielika to sav&#x101; b&#x12B;belst&#x101;stu gr&#x101;mat&#x101;. Tur tas saspied&#x101;s un beidzot �&#x137;ita vi&#x146;ai k&#x101; v&#x113;stule no m&#x101;j&#x101;m.</p><p>Reiz&#x113;m vi&#x146;ai bija liels br&#x12B;nums pa�ai par sevi; vi&#x146;a sev lik&#x101;s esam glu�i sve�a meitene, ko t&#x101; bija sastapusi. Tas notika tad, kad vi&#x146;a s&#x101;ka br&#x12B;vi rota&#x13C;&#x101;ties un trok�&#x146;oja un sm&#x113;j&#x101;s l&#x12B;dz ar citiem. T&#x101;d&#x101;s reiz&#x113;s vi&#x146;ai p&#x113;k�&#x146;i lik&#x101;s, ka vi&#x146;a dzird pati savus smieklus un savus ska&#x13C;os jokus. T&#x101;du vi&#x146;a sevi neatcer&#x113;j&#x101;s, t&#x101;da vi&#x146;a nekad agr&#x101;k nebija bijusi.</p><p>Tad vi&#x146;ai gadi j&#x101;s apklust pa�&#x101; liel&#x101;kaj&#x101; troksn&#x12B; un viss tai izr&#x101;dij&#x101;s tik sav&#x101;ds, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka tie�&#x101;m bija p&#x101;r&#x101;k dab&#x12B;gs, daudz dab&#x12B;g&#x101;ks, nek&#x101; lik&#x101;s esarn. Jo t&#x101;da tak vi&#x146;a bija bijusi aizvien. Tas tikai nebija bijis redzams. Tas bija bijis apsl&#x113;pts, t&#x101;pat k&#x101; tas, kam dien&#x101; vajadz&#x113;ja notikt, cauru nakti bija apsl&#x113;pts tro&#x13C;&#x13C;a necaurredzamaj&#x101; m&#x113;tel&#x12B;. Redz&#x113;t to nevar&#x113;ja, bet b&#x16B;t tas bija. Nebija nek&#x101; t&#x101;da, kas jau neb&#x16B;tu. Laiks nebija nekas t&#x101;ds, kas n&#x101;ca un pag&#x101;ja. Tas bija aizvien. Tikai da&#x13C;a no t&#x101; bija pasl&#x113;pta tro&#x13C;&#x13C;a m&#x113;tel&#x12B;: tas, ko nevar&#x113;ja atcer&#x113;ties, k&#x101; ar&#x12B; tas, ko v&#x113;l nevar&#x113;ja redz&#x113;t � t&#x101;pat k&#x101; nevar&#x113;ja redz&#x113;t to, kas atrad&#x101;s aiz apv&#x101;r�&#x146;a malas. Bet viss bija jau tagad � s&#x101;kot ar to, kas bija bijis pirms vi&#x146;as dzim�anas, un beidzot ar to, kas b&#x16B;s p&#x113;c vi&#x146;as n&#x101;ves. Un ja vis&#x101; var&#x113;tu piln&#x12B;gi iek&#x13C;auties, tad vi&#x146;a visu zin&#x101;tu � k&#x101; r&#x12B;tdienu, t&#x101; to, kas b&#x16B;s p&#x113;c daudz gadiem. Bet vi&#x146;a nevar&#x113;ja vai negrib&#x113;ja iedoties tur piln&#x12B;gi iek�&#x101;, ne t&#x101;l&#x101;k par to vietu, kur t&#x101; s&#x101;ka to nojaust. Vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja gaid&#x12B;t, l&#x12B;dz dienas nobried&#x12B;s un viss cits pakai citam rais&#x12B;sies &#x101;r&#x101; no tro&#x13C;&#x13C;a m&#x113;te&#x13C;a vai pacelsies p&#x101;r apv&#x101;r�&#x146;a malu.</p><p>Varb&#x16B;t ari nebija pareizi, ja vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja tikai �v&#x113;l&#x113;ties" k&#x101;du lietu, lai t&#x101; notiktu. Varb&#x16B;t tas bija tikai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;a �paties&#x12B;b&#x101;" zin&#x101;ja, ka tas notiks, un labpr&#x101;t to v&#x113;l&#x113;j&#x101;s, � tas ir, ja tas bija kautkas labs.</p><p>Sevi�&#x137;i viens gadijums bija t&#x101;ds, kur nebija iesp&#x113;jams pateikt, k&#x101; tas &#x12B;sti bija. T&#x101; bija jauk&#x101; diena ar zelta adatu.</p><p>Vi&#x146;a bija s&#x101;kusi iet m&#x101;c&#x12B;b&#x101;, jo rudeni vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja apiet jau �etrpadsmit gadiem. Vi&#x146;as m&#x113;dza gaid&#x12B;t m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja d&#x101;rz&#x101;, l&#x12B;dz vi&#x146;&#x101;m bija j&#x101;iet iek�&#x101; atteikt dziesmu panti&#x146;us un b&#x12B;belst&#x101;stus. Pie m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja viesos bija k&#x101;da &#x13C;oti smalka d&#x101;ma. Run&#x101;ja, ka vi&#x146;a esot gr&#x101;fiene.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; Marija redz&#x113;ja vi&#x146;u &#x101;r&#x101; d&#x101;rz&#x101; un nodom&#x101;ja: �B&#x16B;tu nu vi&#x146;a n&#x101;kusi �e gar&#x101;m." Vi&#x146;a labpr&#x101;t b&#x16B;tu redz&#x113;jusi, k&#x101;da gr&#x101;fiene izskat&#x101;s tuvum&#x101;. Tai pa�&#x101; acumirkl&#x12B; gr&#x101;fiene l&#x113;n&#x101;m s&#x101;ka n&#x101;kt uz sola pusi, kur s&#x113;d&#x113;ja Marija. Vi&#x146;a gandr&#x12B;z jau bija gatava no�&#x113;lot savu v&#x113;l&#x113;�anos aiz bail&#x113;m, ka gr&#x101;fiene var&#x113;tu vi&#x146;ai ko teikt. Skriet prom vi&#x146;a nedr&#x12B;kst&#x113;ja, jo vi&#x146;a. �&#x137;it&#x101;s manam, ka gr&#x101;fiene grib vi&#x146;u satikt. T&#x101; n&#x101;ca aizvien tuv&#x101;k un tuv&#x101;k.</p><p>Un tad viss s&#x101;k&#x101;s. Gr&#x101;fiene n&#x101;ca � taisni t&#x101;, k&#x101; viss, kas notiek � no nezin&#x101;m&#x101; un st&#x101;v&#x113;ja vi&#x146;ai priek�&#x101;, k&#x101; cilv&#x113;ks, m&#x12B;&#x13C;a un laipna d&#x101;ma, var st&#x101;v&#x113;t un skat&#x12B;ties uz b&#x113;rnu. Mariju p&#x101;r&#x146;&#x113;ma sav&#x101;ds prieks, t&#x101;ds prieks, ka vi&#x146;ai bija kauns skat&#x12B;ties d&#x101;mai taisni sej&#x101;. Skats palika kav&#x113;jamies pie sakti&#x146;as, kas d&#x101;mai pie kr&#x16B;t&#x12B;m sp&#x12B;d&#x113;ja k&#x101; maza saul&#x12B;te. Viss vi&#x146;as prieks tiec&#x101;s pretim �ai saulei, vi&#x146;as neizskaidrojam&#x101; m&#x12B;lest&#x12B;ba uz d&#x101;mu palika kav&#x113;jamies pie �&#x12B; maz&#x101;, mirdzo�&#x101; punkta � un v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a vairs nekad nevar&#x113;ja saprast, vai vi&#x146;a kautko tik stipri bija v&#x113;l&#x113;jusies, ka tam bija j&#x101;notiek, jeb vai noticis bija kautkas, ko vi&#x146;a jau iepriek� bija zin&#x101;jusi un par ko vi&#x146;a bija bijusi &#x13C;oti laim&#x12B;ga. Jo d&#x101;ma smaidija it k&#x101; zin&#x101;dama, ko Marija dom&#x101;ja, un Marija smaidija, it k&#x101; zin&#x101;dama, ko d&#x101;ma grib dar&#x12B;t, lai gan vi&#x146;ai nekad neb&#x16B;tu ien&#x101;cis pr&#x101;t&#x101; tam tic&#x113;t.</p><p>Bet viss tas n&#x101;ca, k&#x101; dienas notikumi n&#x101;ca &#x101;r&#x101; no tro&#x13C;&#x13C;a m&#x113;te&#x13C;a, kur tie bija st&#x101;v&#x113;ju�i piln&#x12B;gi gatavi, l&#x12B;dz <a l:href="#bookmark0" type="note"><sup>1</sup></a> pien&#x101;k r&#x12B;ts. D&#x101;ma no&#x146;&#x113;ma savu sakti&#x146;u un sniedza to Marijai.</p><p>�Vai tu gribi to?"</p><p>Vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja jau ar sakti&#x146;u rok&#x101;. Uz adati&#x146;as bija maza pl&#x101;tn&#x12B;te starojo�as saul&#x12B;tes veid&#x101;; saul&#x12B;te bija no visspo�&#x101;k&#x101; misi&#x146;a, k&#x101;du vi&#x146;a jebkad bija redz&#x113;jusi.</p><p>�Vai tev t&#x101; pat&#x12B;k?" d&#x101;ma jaut&#x101;ja.</p><p>�J&#x101;," Marija atteica. �Man aizvien ir licies, ka misi&#x146;� ir &#x13C;oti skaists."</p><p>Gr&#x101;fiene pasm&#x113;j&#x101;s un teica tad:</p><p>�Tevi dr&#x12B;z iesv&#x113;t&#x12B;s. Bet l&#x12B;dz tam laikam es jau b&#x16B;�u aizbraukusi. T&#x101;d&#x113;&#x13C; tu sa&#x146;em savu iesv&#x113;t&#x12B;�anas dienas d&#x101;vanu mazliet priek�laic&#x12B;gi."</p><p>Bet kad Marija p&#x101;rg&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s un par&#x101;dija d&#x101;vanu, bet Johans teica, ka maz&#x101; saules adati&#x146;a ir no zelta, tad uz to p&#x101;rg&#x101;ja burv&#x12B;ba, k&#x101;da laba burv&#x12B;ba. Vi&#x146;a bija p&#x101;rliecin&#x101;ta, ka tikm&#x113;r, kam&#x113;r vi&#x146;ai b&#x16B;s adati&#x146;a, vi&#x146;ai kl&#x101;sies labi un vi&#x146;a aizvien b&#x16B;s laim&#x12B;ga.</p><p>Dr&#x12B;z p&#x113;c iesv&#x113;t&#x12B;�anas Johans, p&#x101;rn&#x101;cis, teica, ka jauna meitene uz novembri varot dab&#x16B;t vietu pie kaimi&#x146;u draudzes m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja, bet Anei �&#x137;ita, ka t&#x101; gan Marijai b&#x16B;tu laba vieta.</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; Marija aizg&#x101;ja uz Gliminges m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;m.</p><p>�e Kristi&#x101;ns N&#x12B;elands bija apmeties uz dz&#x12B;vi.</p><p>Daudz gadu atpaka&#x13C; izveic&#x12B;gs jumi&#x137;is s&#x113;d&#x113;ja uz k&#x101;da Dienvidf&#x12B;nes &#x113;kas jumta, dzi&#x13C;i ievilkdams elpu laim&#x12B;g&#x101;s ilg&#x101;s p&#x113;c kautk&#x101; t&#x101;la. Var ar&#x12B; b&#x16B;t, ka vi&#x146;� bija tikai priec&#x12B;gs par to, ka pasaule bija daudz liel&#x101;ka, nek&#x101; vi&#x146;� var&#x113;ja p&#x101;rredz&#x113;t. �is pla�ais izskats uz nezin&#x101;mo palika vi&#x146;&#x101;, dar&#x12B;dams vi&#x146;a izt&#x113;li dz&#x12B;vu. Kad vi&#x146;am piedzima d&#x113;ls, vi&#x146;� &#x146;&#x113;ma un atd&#x101;vin&#x101;ja z&#x113;nam pats savas bezgal&#x12B;bas ilgas. Tas vi&#x146;a j&#x16B;tas padarija iek�&#x137;&#x12B;gas. Vi&#x146;� cer&#x113;ja, ka visu, ko vi&#x146;� bija m&#x12B;l&#x113;jis nepaz&#x12B;dams, m&#x12B;l&#x113;s d&#x113;ls, kuram tas viss pieder&#x113;s. �o cer&#x12B;bu ap&#x146;emts, z&#x113;ns uzauga, un visiem</p><p>bija redzams, ka vi&#x146;a skats bija v&#x113;rsts uz kautko vi&#x146;iem sve�u.</p><p>Jumi&#x137;is bija s&#x113;d&#x113;jis uz jumta, l&#x16B;kodamies t&#x101;lu prom draudzei p&#x101;ri, p&#x113;c lielas un kr&#x101;�&#x146;as zemes, kurai nebija robe�u. Reiz&#x113;m vi&#x146;� tai deva v&#x101;rdu, d&#x113;v&#x113;dams to par Ameriku. D&#x113;ls apmekl&#x113;ja tautskolu un skatij&#x101;s p&#x113;c kaut-k&#x101; bezgal&#x12B;ga, kas lai tam aizvien b&#x16B;tu kl&#x101;t, kur vi&#x146;� ar&#x12B; neietu. Vi&#x146;� to d&#x113;v&#x113;ja par zin&#x12B;b&#x101;m. Tas dz&#x12B;voja no cer&#x12B;b&#x101;m un tapa par tr&#x16B;c&#x12B;gu un izsalku�u, bet �aklu studentu. Kad vi&#x146;� bija sasniedzis, ko var&#x113;ja, un nek&#x101; vairs priek� sevis necer&#x113;ja, vi&#x146;� bija adjunkts k&#x101;d&#x101; augst&#x101;k&#x101; skol&#x101; Jitland&#x113; � laipns v&#x12B;rs, noguru�&#x101;m, skumj&#x101;m ac&#x12B;m. Kad vi&#x146;� stund&#x101;s tapa izklaid&#x12B;gs, t&#x101;s izskatij&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; t&#x101;s kautko mekl&#x113;tu. Tas bija prieks, kam vi&#x146;� bija pag&#x101;jis gar&#x101;m, t&#x101; neredz&#x113;jis, jo vi&#x146;am nekad nebija bijis laika pacelt acis. Kad vi&#x146;am piedzima d&#x113;ls, vi&#x146;� visa m&#x16B;�a ilgoto prieku apvija k&#x101; sv&#x113;to spo�umu ap z&#x113;nu. &#x12B;su laiku v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;� dab&#x16B;ja vietu Dienvidz&#x113;land&#x113; un uz&#x146;&#x113;ma to k&#x101; labu z&#x12B;mi, ka vi&#x146;am taisni tagad izn&#x101;ca p&#x101;rcelties no sil&#x101; ja uz augl&#x12B;gu zemi.</p><p>Kristi&#x101;ns N&#x12B;elands uzauga priec&#x12B;gu gaidu piln&#x101; gais&#x101;. Vi&#x146;a t&#x113;vs deva vi&#x146;am Kristi&#x101;na Vintera dzejas, un vi&#x146;a pr&#x101;ti bija atv&#x113;rti Kristi&#x101;na Vintera pasaulei. Nebija nek&#x101;das iz�&#x137;ir&#x12B;bas starp &#x12B;sten&#x12B;bu un dzeju. Vi&#x146;a pa&#x13C;au�an&#x101;s uz dz&#x12B;vi bija pilna uztic&#x12B;bas, tai bija reli&#x123;ioza nokr&#x101;sa. Dievs bija visa prieka dev&#x113;js. Vi&#x146;� k&#x13C;uva par teologu. Studiju laiks bija pilns jaun&#x12B;bas prieka. &#x12B;sten&#x12B;ba bija dzeja. Vi&#x146;� k&#x13C;uva par kandid&#x101;tu un kapel&#x101;nu Orest&#x113;. Tur vi&#x146;� iepazin&#x101;s ar k&#x101;da tirgot&#x101;ja meitu. T&#x101; bija jauna un dai&#x13C;ai bet vi&#x146;am bija izt&#x113;les sp&#x113;jas. Starp &#x12B;sten&#x12B;bu un dzeju v&#x113;l aizvien nebija nek&#x101;das iz�&#x137;ir&#x12B;bas. Vi&#x146;� tapa par m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ju Gliming&#x113; un apprec&#x113;j&#x101;s. Vi&#x146;i apmet&#x101;s uz dz&#x12B;vi D&#x101;nijas vismier&#x12B;g&#x101;kaj&#x101;s m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s. Tur vi&#x146;i palika. Un tur s&#x101;k&#x101;s iz�&#x137;ir&#x12B;ba starp dzeju un &#x12B;sten&#x12B;bu.</p><p>Kristi&#x101;ns N&#x12B;elands labpr&#x101;t kav&#x113;j&#x101;s k&#x101;d&#x101; izj&#x16B;t&#x101;; vi&#x146;a sieva jut&#x101;s labi, ja rokas vi&#x146;ai kust&#x113;j&#x101;s, str&#x101;d&#x101;jot ko der&#x12B;gu. Nebija jau teikts, ka vienam vajadz&#x113;ja izsl&#x113;gt otru, vi&#x146;a jau var&#x113;ja ad&#x12B;t un vi&#x146;� priec&#x101;ties, noraudz&#x12B;damies uz vi&#x146;u. To vi&#x146;� darija, un vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;� iev&#x113;roja, ka mati vi&#x146;ai bija bez sp&#x12B;duma. Tas vi&#x146;u p&#x101;rsteidza, jo vi&#x146;� bija bijis iem&#x12B;l&#x113;jies jaun&#x101;s meitenes m&#x12B;kstajos matos. Tie tagad bija k&#x101; prec&#x113;tai sievai. Un sieva jau vi&#x146;a ar&#x12B; bija � pie tam laba sieva. Vi&#x146;&#x101; absol&#x16B;ti nebija nek&#x101; &#x13C;auna. Vi&#x146;a bija apbr&#x12B;nojami neitr&#x101;li laba. Viss, ko vi&#x146;a darija, katr&#x101; zi&#x146;&#x101; bija pareizs, bet bez spo�uma, t&#x101;pat k&#x101; vi&#x146;as mati. Jauna meita b&#x16B;dama vi&#x146;a bija staig&#x101;jusi, gaid&#x12B;dama to, kas notiks. Nu tas bija noticis, vi&#x146;a bija tapusi par m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kundzi, un vair&#x101;k nekas vi&#x146;a nevar&#x113;ja tapt. Vi&#x146;a bija apmierin&#x101;ta. Vi&#x146;a N&#x12B;elandu m&#x12B;l&#x113;ja, bet neizlaida ad&#x12B;kli no rok&#x101;m, atbild&#x113;dama uz vi&#x146;a sk&#x16B;pstu. Laiks nest&#x101;v&#x113;ja uz vietas, t&#x101;pat ar&#x12B; ad&#x12B;klis, vi&#x146;a nepac&#x113;la no t&#x101; acu, kad vi&#x146;� vi&#x146;u sk&#x16B;psti ja. Vi&#x146;a izskati j&#x101;s laipna, kad tas notika, bet sakust&#x113;j&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; mu�a vi&#x146;ai b&#x16B;tu uzmetusies uz vaiga.</p><p>Tai laik&#x101; m&#x101;c&#x12B;t&#x101;jam N&#x12B;elandam uzn&#x101;ca v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s no jauna p&#x101;rlas&#x12B;t Kr. Vinteru. Vi&#x146;� lasija dzejas savai sievai priek�&#x101;, bet iev&#x113;roja, ka v&#x101;rdi zaud&#x113;ja savu spo�umu, kol&#x12B;dz vi&#x146;� tos izteica ska&#x13C;i. Kad vi&#x146;� v&#x12B;lies nolika gr&#x101;matu, vi&#x146;a pac&#x113;la acis, atviegloti smaid&#x12B;dama, it k&#x101; t&#x101; grib&#x113;tu teikt: �J&#x101;, vai nav tiesa, mums ta�u ir der&#x12B;g&#x101;kas</p><p>lietas, par ko run&#x101;t."</p><p>Pamaz&#x101;m m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands aizvien vair&#x101;k laika pa-vadija sav&#x101; studiju istab&#x101;. Kad vi&#x146;� viens pats tur s&#x113;d&#x113;ja, uz l&#x16B;p&#x101;m vi&#x146;am bie�i rota&#x13C;&#x101;j&#x101;s viegls smaids, k&#x101;du redz labiem akad&#x113;mi&#x137;iem, kas atceras savu studiju laiku, un acis vi&#x146;am izskati j&#x101;s zilas. Bet maz bija to, kas t&#x101;s t&#x101;das bija redz&#x113;ju�i; iziedams no savas studiju istabas, vi&#x146;� it k&#x101; uzlik&#x101;s brilles, un katrs var&#x113;ja redz&#x113;t, ka m&#x101;c&#x12B;t&#x101;jam acis bija pel&#x113;kas; bet neviens tan&#x12B;s dzi&#x13C;i nevar&#x113;ja ieskat&#x12B;ties, t&#x16B;li&#x146; aiz t&#x101;m bija aizv&#x113;rti sl&#x113;&#x123;i. Tie �&#x137;&#x12B;ra dzeju no &#x12B;sten&#x12B;bas.</p><p>Kad vi&#x146;� viens pats izg&#x101;ja d&#x101;rz&#x101;, vi&#x146;� bie�i palika st&#x101;vam, ar ac&#x12B;m it k&#x101; kautko mekl&#x113;dams, un tad vi&#x146;am bija sen�u v&#x113;r&#x12B;gais skats. Bet ne Ameriku, ne zin&#x12B;bas nemekl&#x113;ja vi&#x146;a ilgu piln&#x101;s acis. Tai zem&#x113;, kurai pieder&#x113;ja vi&#x146;a sirds, dzeja un &#x12B;sten&#x12B;ba bija viens un tas pats. Vi&#x146;a j&#x16B;t&#x101;m bija reli&#x123;iska nokr&#x101;sa, vi&#x146;� bija m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js. Savai ilgu zemei vi&#x146;� deva v&#x101;rdu �debesu valst&#x12B;ba" un tic&#x113;ja, ka t&#x101; atrodas aiz n&#x101;ves.</p><p>Bet vi&#x146;� bija par jaunu, lai uz to paciet&#x12B;gi gaid&#x12B;tu.</p><p>K&#x101;du j&#x16B;dzi no m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;m atrad&#x101;s semin&#x101;rs. Viens no skolot&#x101;jiem bija vi&#x146;a studiju biedrs; vi&#x146;i aizdeva viens otram gr&#x101;matas, kuras skolnieki vi&#x146;iem aiznesa. M&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands veda jaunos cilv&#x113;kus sev l&#x12B;dzi sav&#x101; darbistab&#x101; un s&#x113;d&#x113;ja kop&#x101; ar vi&#x146;iem, it k&#x101; tas b&#x16B;tu vien&#x101; vecum&#x101; ar vi&#x146;iem. Kad vi&#x146;i bija aizg&#x101;ju�i, gaiss istab&#x101; bija biezs no d&#x16B;miem un vi&#x146;u dz&#x12B;ves cer&#x12B;b&#x101;m. Un m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands s&#x113;d&#x113;ja tur, dom&#x101;dams, ka Dievs gan liks notikt kautkam labam.</p><p>Bet kas gan var&#x113;ja notikt? &#x13B;audis n&#x101;ca un g&#x101;ja m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s, bet vai nebija vienalga, vai tie n&#x101;ca vai g&#x101;ja.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; Marija ieg&#x101;ja p&#x101;r apa&#x13C;ajem bru&#x123;a akme&#x146;iem. Tas bija pusdienas laik&#x101;; k&#x101;da vista kladzin&#x101;ja, t&#x101; bija raiba, melna vista, maziem baltiem raibumi&#x146;iem, k&#x101; sniega p&#x101;rsli&#x146;&#x101;m. T&#x101;du vistu vi&#x146;a bija redz&#x113;jusi tikai vienreiz agr&#x101;k; tas bija Rasm&#x12B;nes laik&#x101;; vi&#x146;a vistu bija m&#x12B;l&#x113;jusi, un Rasm&#x12B;ne bija teikusi, ka vista piederot vi&#x146;ai. Vi&#x146;a nevar&#x113;ja atcer&#x113;ties, kur t&#x101; bija palikusi, laikam jau t&#x101; bija tikusi nokauta, t&#x101; ka lai vi&#x146;a nemaz nedab&#x16B;tu to zin&#x101;t; vismaz t&#x101;s jau sen vairs nebija bijis, jau labu laiku pirms vi&#x146;as aizie�anas no m&#x101;j&#x101;m. Bet nu vi&#x146;a tur st&#x101;v&#x113;ja dz&#x12B;va un vesela un kladzin&#x101;ja, it k&#x101; Marija b&#x16B;tu nobraukusi garo ce&#x13C;u no m&#x101;j&#x101;m l&#x12B;dz t&#x113;va br&#x101;lim Johanam un p&#x113;c tam l&#x12B;dz �ejienei, vien&#x12B;gi tikai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, lai to sastaptu.</p><p>P&#x113;k�&#x146;&#x101; siltu j&#x16B;tu uzpl&#x16B;dum&#x101; vi&#x146;a sa�&#x146;audza pirkstos savu zelta sakti&#x146;u un dom&#x101;ja: ��e es labpr&#x101;t grib&#x113;tu</p><p>dz&#x12B;vot."</p><p>M&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands st&#x101;v&#x113;ja studiju istab&#x101; un skatij&#x101;s &#x101;r&#x101;. Vi&#x146;� redz&#x113;ja jaunu meiteni, kas vis&#x101; nevain&#x12B;b&#x101; st&#x101;v&#x113;ja, roku pie kr&#x16B;t&#x12B;m piespiedusi un, dom&#x101;s nogrimusi, raudzij&#x101;s uz raibo vistu. Vi&#x146;a bija tik nevain&#x12B;ga un vienties&#x12B;ga, it k&#x101; pats Dievs vi&#x146;u tikko b&#x16B;tu radijis un nolicis m&#x101;ch&#x101;ja m&#x101;jas pagalm&#x101;. T&#x101; l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s sapnim, bet bija dz&#x12B;vs cilv&#x113;ks. Nu reiz atkal uz mirkli nebija iz�&#x137;ir&#x12B;bas starp &#x12B;sten&#x12B;bu un dzeju. Saule k&#x101; sv&#x113;to vai&#x146;ags mirdz&#x113;ja vi&#x146;ai ap galvu, sej&#x101; staroja neapzin&#x101;ts j&#x16B;sm&#x12B;gums, bet vista st&#x101;v&#x113;ja un kladzin&#x101;ja. Patoss un humors sapl&#x16B;da kop&#x101; debe�&#x137;&#x12B;g&#x101; apkampien&#x101;. Tai pa�&#x101; br&#x12B;d&#x12B;, kad meitene atj&#x113;dz&#x101;s un dev&#x101;s uz virtuves durv&#x12B;m, ar&#x12B; m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;e-lands g&#x101;ja uz virtuvi. Dz&#x12B;vojam&#x101; istab&#x101; vi&#x146;� iev&#x113;roja, ka tas iedams smejas. Vi&#x146;� sa&#x146;&#x113;m&#x101;s, un tas vi&#x146;am bija viegli, jo paties&#x12B;b&#x101; vi&#x146;� patlaban bija dzi&#x13C;i nopietns. Kad tas atv&#x113;ra virtuves durvis, vi&#x146;� bija atkal pr&#x101;t&#x12B;gs un var&#x113;ja r&#x101;d&#x12B;t m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kundzei savu seju.</p><p>�T&#x101;, te ir k&#x101;da vietas mekl&#x113;t&#x101;ja?"</p><p>�J&#x101;, �e jau ir biju�as k&#x101;das divas, tr&#x12B;s," kundze teica, �aizs&#x16B;t&#x12B;ju t&#x101;s atkal prom un solijos vi&#x146;&#x101;m v&#x113;l pazi&#x146;ot. Vi&#x146;as visas tr&#x12B;s bija glu�i labi lietojamas."</p><p>N&#x12B;elands paskati j&#x101;s &#x101;r&#x101;, raib&#x101; vista vairs nekladzi-n&#x101;ja, t&#x101; izskatij&#x101;s apmierin&#x101;ta, it k&#x101; savu darbu padari-jusi. Vi&#x146;� pagriez&#x101;s pret Mariju, kura st&#x101;v&#x113;ja un skati-j&#x101;s uz vi&#x146;u. Visa dv&#x113;sele vi&#x146;ai bija ac&#x12B;s, bet roka bija cie�i piespiesta pie kr&#x16B;t&#x12B;m. Vi&#x146;� nevar&#x113;ja notur&#x113;ties nepasm&#x113;jies klusu un laipni, vi&#x146;a bija sag&#x101;d&#x101;jusi vi&#x146;am jauku acumirkli, un nu vi&#x146;� tai grib&#x113;ja dar&#x12B;t k&#x101;du prieku, jo redz&#x113;ja, ka vi&#x146;ai &#x13C;oti grib&#x113;j&#x101;s dab&#x16B;t vietu. �Vi&#x146;a jau st&#x101;v un skatas uz mani taisni t&#x101;, k&#x101; uz raibo vistu," vi&#x146;� dom&#x101;ja, un vi&#x146;am n&#x101;ca smiekli. Vi&#x146;� nezin&#x101;ja, ka vi&#x146;a patlaban bur. Bet to vi&#x146;a darija, vi&#x146;a nemaz nedom&#x101;ja par vistu. Ar diviem pirkstiem cie�i saspiedusi zelta sak-ti&#x146;u, vi&#x146;a v&#x113;l&#x113;j&#x101;s, kaut vi&#x146;� teiktu, lai &#x146;em vi&#x146;u, un to vi&#x146;� darija.</p><p>�Man t&#x101; gandr&#x12B;z liekas, ka �&#x12B; b&#x16B;s t&#x101; &#x12B;st&#x101;," vi&#x146;� teica.</p><p>Vi&#x146;am lik&#x101;s, ka vi&#x146;� saka to aiz labsird&#x12B;bas un t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka nejau�i ir pie labas omas; Marijai �&#x137;ita, ka t&#x101; ir zelta sakti&#x146;as burv&#x12B;ba; Dievs vien to zin, kuram no vi&#x146;iem bija taisn&#x12B;ba; bet m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kundzei bija prieks, ka vi&#x146;as v&#x12B;rs</p><p>ta�u reiz iejauc&#x101;s tik pr&#x101;t&#x12B;g&#x101; liet&#x101;, ka saimniec&#x12B;b&#x101;; lai t&#x101;d&#x113;&#x13C; notiek, k&#x101; vi&#x146;� grib, ja ari tas bija mazliet p&#x101;rsteidz&#x12B;gi un nep&#x101;rdom&#x101;ti dar&#x12B;ts.</p><p>Tr&#x12B;s visai apmierin&#x101;ti cilv&#x113;ki &#x146;&#x113;m&#x101;s izlemt algas jaut&#x101;jumu, un tikai jaun&#x101;k&#x101; no vi&#x146;iem zin&#x101;ja, k&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;a bija tik priec&#x12B;ga.</p><p>�J&#x101;, es ceru, ka viss b&#x16B;s labi," kundze teica, kad m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js bija aizg&#x101;jis, un Marija va&#x13C;sird&#x12B;gi atbild&#x113;ja:</p><p>�Es jau gan cent&#x12B;�os. Neesmu visai izveic&#x12B;ga, bet es labpr&#x101;t grib&#x113;tu t&#x101;da b&#x16B;t. Mana nelaime ir t&#x101;, ka esmu izklaid&#x12B;ga, bet es cent&#x12B;�os no t&#x101; atradin&#x101;ties."</p><p>�Tas ir labi, ka tu esi god&#x12B;ga," m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kundze teica, �gan cits viss n&#x101;ks pats no sevis, ja tikai griba ir laba. Izklaid&#x12B;ba nav nekas teicams."</p><p>�N&#x113;," Marija piekrita, jo vi&#x146;ai �ai zi&#x146;&#x101; bija ilgi piedz&#x12B;vojumi.</p><p>Nav t&#x101;da likuma, kas b&#x16B;tu absol&#x16B;ti der&#x12B;gs �ai pasaul&#x113;. Ja nav iz&#x146;&#x113;muma, var gad&#x12B;ties, ka dz&#x12B;ve p&#x113;k�&#x146;i t&#x101;du rada.</p><p>T&#x101; tas notika, kad Marija bija nodz&#x12B;vojusi pusgadu m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s un ieguvusi k&#x101; kundzes, t&#x101; m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja un raib&#x101;s vistas simp&#x101;tij&#x101;s. Raib&#x101; bija tapusi l&#x113;na un r&#x101;ma un skr&#x113;ja Marijai pakal, kol&#x12B;dz t&#x101; izn&#x101;ca pagalm&#x101;.</p><p>M&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kundze smiedam&#x101;s teica:</p><p>�T&#x101; vista dro�i vien b&#x16B;s tava. Lai t&#x101; tev ar&#x12B; paliek, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka t&#x101; tev ir pie&#x137;&#x113;rusies � un ar&#x12B; t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka tu nu vairs tik bie�i nenogrimsti dom&#x101;s."</p><p>Gad&#x12B;ties jau tas v&#x113;l gadi j&#x101;s, pie tam vis&#x101; nopietn&#x12B;b&#x101;, t&#x101; ka vi&#x146;a tie�&#x101;m nezin&#x101;ja, kas vi&#x146;ai apk&#x101;rt notika.</p><p>Bet vien&#x101; dien&#x101; tam tom&#x113;r bija labs izn&#x101;kums. Vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja noslauc&#x12B;t putek&#x13C;us darbistab&#x101;, bet, iemetusi acis k&#x101;d&#x101; ang&#x13C;u leksikon&#x101;, vi&#x146;a nogrima tan&#x12B;. M&#x101;c&#x12B;t&#x101;js ien&#x101;ca iek�&#x101;, bet to vi&#x146;a nemanija, kam&#x113;r nejuta vi&#x146;a roku uz sava pleca. Tad vi&#x146;ai iz�&#x13C;uka gr&#x101;mata, un vi&#x146;a pietv&#x12B;ka k&#x101; uguns.</p><p>�Par ko tu dom&#x101;ji, gr&#x101;mat&#x101; skat&#x12B;dam&#x101;s?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>Vi&#x146;a bija t&#x101; p&#x101;rsteigta, ka nevar&#x113;ja atbild&#x113;t. �Ko tu gan dom&#x101;," tas parasti noz&#x12B;m&#x113;ja r&#x101;jienu. Bet m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js tie�&#x101;m grib&#x113;ja tikai zin&#x101;t, ko vi&#x146;a bija dom&#x101;jusi. Bija pat&#x12B;kami apzin&#x101;tes, ka k&#x101;ds v&#x113;l&#x113;j&#x101;s zin&#x101;t, ko vi&#x146;a t&#x101; staig&#x101;dama var&#x113;ja dom&#x101;t; vi&#x146;a &#x13C;oti labpr&#x101;t visu to b&#x16B;tu atkl&#x101;jusi, bet kad vi&#x146;a m&#x113;&#x123;in&#x101;ja to pateikt, izn&#x101;ca tikai t&#x12B;r&#x101;s bl&#x113;&#x146;as.</p><p>�Es dom&#x101;ju � ka tas ir pa angliski," vi&#x146;a teica.</p><p>�Tas bija pr&#x101;tigi dom&#x101;ts," m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js teica. Bet vi&#x146;� teica to t&#x101;, ka vi&#x146;a nevis apjuka, bet s&#x101;ka smieties.</p><p>�J&#x101;, un ar&#x12B; par to, ka t&#x101; run&#x101; Anglij&#x101; un Amerik&#x101;," vi&#x146;a paskaidroja t&#x101;l&#x101;k � �un par to, ka, ja es �o gr&#x101;matu izm&#x101;c&#x12B;tos no galvas, tad es prastu ang&#x13C;u valodu."</p><p>Vi&#x146;� pasm&#x113;j&#x101;s, un vi&#x146;a nosarka, jo, k&#x101; r&#x101;dij&#x101;s, bija izteikusi mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bu. Bet m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js par to tom&#x113;r nebija dusm&#x12B;gs. To vi&#x146;a redz&#x113;ja no t&#x101;, k&#x101; vi&#x146;� pieg&#x101;ja pie plaukta. T&#x101; nebija ie�ana, t&#x101; bija di�o�an&#x101;s. Vi&#x146;a tikko nes&#x101;ka smieties, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka vi&#x146;� bija m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js. Vi&#x146;� bija m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js un g&#x101;ja di�odamies!</p><p>Visai daudz no m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja N&#x12B;eland&#x101; �ai acumirkl&#x12B; nebija. Vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja pie plaukta, �&#x137;irst&#x12B;dams mazu, apbru�&#x101;tu, vecu gr&#x101;mati&#x146;u. �Ang&#x13C;u elementargr&#x101;mata", virsrakst&#x101; bija lasams, un virs t&#x101; r&#x16B;p&#x12B;giem skolnieka burtiem: �Kri</p><p>sti&#x101;ns N&#x12B;elands". Nepat&#x12B;kam&#x101; v&#x101;rdu kal�ana pab&#x101;za galvu no gr&#x101;matas un omul&#x12B;gi mirk�&#x137;in&#x101;ja vi&#x146;am: �Vai lik</p><p>sim v&#x113;l k&#x101;dam pam&#x113;&#x123;in&#x101;t, k&#x101; tas gar�oja?"</p><p>Vi&#x146;� pasm&#x113;j&#x101;s, k&#x101; liels z&#x113;ns, kur� k&#x101;dam mazam grib iest&#x101;st&#x12B;t niekus. Vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja, m&#x101;dams ar gr&#x101;matu, pa da&#x13C;ai it k&#x101; draud&#x113;dams, un jaut&#x101;ja, vai vi&#x146;ai patiktos m&#x101;c&#x12B;ties angliski.</p><p>Pietika paskat&#x12B;ties tai sej&#x101;. Vi&#x146;a seja tapa nopietna.</p><p>�Es labpr&#x101;t tevi m&#x101;c&#x12B;�u," vi&#x146;� teica. Un, sameties ar vokabuliem uz vienu roku, vi&#x146;� ar tiem bombard&#x113;ja vi&#x146;u pa vakariem. Vi&#x146;a bija �akla un dedz&#x12B;ga, t&#x101; n&#x101;ca ar jaut&#x101;jumiem, uz kuriem N&#x12B;elands atbild&#x113;ja ar prieku zilaj&#x101;s ac&#x12B;s.</p><p>Tiku�i labi uz priek�u ar ang&#x13C;u valodu, vi&#x146;i &#x137;&#x113;r&#x101;s pie</p><p>U</p><p>fran�u, un te piebiedroj&#x101;s kundze. Vi&#x146;a var&#x113;ja uzman&#x12B;t ari savu ad&#x12B;kli, jo bija m&#x101;cijusies fran�u valodu skol&#x101;, un vi&#x146;ai t&#x101; bija tikai izklaid&#x113;�an&#x101;s, s&#x113;d&#x113;t un sekot visam. T&#x101; s&#x101;k&#x101;s &#x123;imenes dz&#x12B;ve pa vakariem. N&#x12B;elandam vairs tik bie�i nevajadz&#x113;ja no�&#x137;irties studiju istabas vientul&#x12B;b&#x101;.</p><p>Vi&#x146;� bija pateic&#x12B;gas dabas. Ja vi&#x146;am gadij&#x101;s kas labs, vi&#x146;� juta vajadz&#x12B;bu pateikties, un kam lai vi&#x146;� pateiktos par dz&#x12B;ves d&#x101;van&#x101;m, ja ne Dievam. Ja notik&#x101;s kas labs, tas vi&#x146;am lik&#x101;s esam Dieva l&#x113;mums. Jauks acumirklis bija vi&#x146;am k&#x101; zieds, nokritis no ilgu zemes, kas atrad&#x101;s otrpus n&#x101;vei. Tas stiprin&#x101;ja tic&#x12B;bu t&#x101;s esam&#x12B;bai un uztur&#x113;ja dz&#x12B;vu cer&#x12B;bu. Jumi&#x137;is nebija aizk&#x13C;uvis uz Ameriku, adjunkts bija apmainijis zin&#x12B;bas pret maizes darbu, m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js nevar&#x113;ja piedz&#x12B;vot vil�anos �aipus n&#x101;vei, kam&#x113;r vi&#x146;� nebija zaud&#x113;jis tic&#x12B;bu.</p><p>Marija izauga, mazliet p&#x101;rmain&#x12B;dam&#x101;s. Vi&#x146;as draugi, koki un z&#x101;le, tai vairs nelik&#x101;s esam tik tuvi, tie st&#x101;v&#x113;ja k&#x101; sapn&#x12B;, pa�i sav&#x101; iek�&#x113;j&#x101; dz&#x12B;v&#x113; nogrimu�i � t&#x101;pat k&#x101; vi&#x146;a. Vi&#x146;as skats, kas vienm&#x113;r bija bijis atkl&#x101;ts un tie�s, zaud&#x113;ja savu l&#x113;no mieru, un tikai &#x12B;sos pamirdz&#x113;jumos sastapa cilv&#x113;kus un lietas, kas bija turpat priek�&#x101;. Tas mainij&#x101;s, no iek�&#x137;&#x12B;gas skat&#x12B;�anas p&#x101;riedams uz raudz&#x12B;�anos t&#x101;lum&#x101; pret apv&#x101;rsni. Dienas, kas agr&#x101;k bija biju�as pla�as un skaidras, nu k&#x13C;uva par kav&#x113;k&#x13C;iem, ko vajadz&#x113;ja p&#x101;rvar&#x113;t, l&#x12B;dz vi&#x146;a var&#x113;s tikt pie dz&#x12B;ves. Agr&#x101;k t&#x101; aizvien bija tepat. Nu t&#x101; atrad&#x101;s kautkur priek�&#x101;.</p><p>Kad ilgas p&#x113;c t&#x101;s k&#x13C;uva visai stipras, vi&#x146;ai p&#x113;k�&#x146;i gadij&#x101;s atliekt augumu un dzi&#x13C;i ievilkt elpu. Tad lik&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;a turpat uz vietas st&#x101;v&#x113;dama izaugtu un k&#x13C;&#x16B;tu vec&#x101;ka.</p><p>Tai laik&#x101; m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands s&#x101;ka iet garus g&#x101;jienus. B&#x101;lums izzuda vi&#x146;am no vaigiem, un vi&#x146;� s&#x101;ka izskat&#x12B;ties p&#x113;c me�kunga.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101;, atgriezies no stundu ilga g&#x101;jiena pa laukiem, vi&#x146;� izdzirda smieklus dz&#x12B;vojam&#x101; istab&#x101; un Marijas balsi:</p><p>�M&#x113;s varam sader&#x113;t!"</p><p>Vi&#x146;am durvis atverot, kundze teica:</p><p>�Nu m&#x113;s t&#x16B;li&#x146; varam iz�&#x137;irt der&#x12B;bas. N&#x101;c �urp un par&#x101;di mums savas acis. Marija apgalvo, ka t&#x101;s esot zilas, bet es, zin&#x101;ms, saku, ka t&#x101;s ir pel&#x113;kas."</p><p>�Tas ir nosl&#x113;pums," vi&#x146;� aiteica un aizg&#x101;ja acu nepac&#x113;lis.</p><p>Kundze sm&#x113;j&#x101;s. T&#x101;s jau bija joc&#x12B;gas iedomas, ka cilv&#x113;ka acu kr&#x101;sa var&#x113;ja b&#x16B;t nosl&#x113;pums. Ar&#x12B; Marija sm&#x113;j&#x101;s, bet vi&#x146;ai bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, ka lieta ar nosl&#x113;pumu paties&#x12B;b&#x101; bija nopietna.</p><p>N&#x12B;elands s&#x113;d&#x113;ja darbistab&#x101;, un vi&#x146;am bija t&#x101;da pat saj&#x16B;ta, bet vi&#x146;� atrada, ka t&#x101;s ir mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gas valodas.</p><p>Laiks aizg&#x101;ja, un pirms v&#x113;l vi&#x146;i pa�i apzin&#x101;j&#x101;s, k&#x101; tas bija noticis, jau v&#x101;cu valoda bija ie&#x146;&#x113;musi vietu stundu pl&#x101;n&#x101;. M&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands m&#x12B;l&#x113;ja savu �vakara skolu", k&#x101; vi&#x146;� to m&#x113;dza d&#x113;v&#x113;t. Pirms tam vi&#x146;�, k&#x101; Kr. Vintera uztic&#x12B;gs piel&#x16B;dz&#x113;js, bija ien&#x12B;dis ziemu, k&#x101; garu, apn&#x12B;ksto�u nakti, kam bija j&#x101;paiet, pirms var&#x113;ja atn&#x101;kt skaidr&#x101; vasaras diena. Nu vi&#x146;� gandr&#x12B;z b&#x16B;tu bijis gatavs dot priek�roku ziemai, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka vakari bija tik gari.</p><p>�Tev nevajadz&#x113;ja palikt par m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ju, bet par skolot&#x101;ju, t&#x101;pat k&#x101; tavam t&#x113;vam," kundze teica.</p><p>�Var jau b&#x16B;t," N&#x12B;elands atteica, �man liekas, b&#x16B;tu interesanti s&#x101;kt mazliet iepaz&#x12B;ties ar&#x12B; ar lati&#x146;u valodu."</p><p>�J&#x101;, l&#x16B;dzu," Marija teica.</p><p>�N&#x113;, vai zin&#x101;t," m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kundze ieteic&#x101;s.</p><p>Pag&#x101;ja tr&#x12B;s gadi, tad raib&#x101; vista nomira Ziemassv&#x113;tku nakt&#x12B;.</p><p>Pa to laiku ar&#x12B; Marija sav&#x101; zi&#x146;&#x101; bija mirusi un aug�&#x101;mc&#x113;lusies apskaidrot&#x101; veid&#x101;. Neviens nevar&#x113;ja tic&#x113;t, ka vi&#x146;a ir maza zemnieku meitene, Orma&#x146;a Nilsa meita. Visi jau ar&#x12B; sauca vi&#x146;u par �m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja Mariju", vai pat par �m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;jas Marijas jaunkundzi". Vi&#x146;a ar&#x12B; izskatij&#x101;s p&#x113;c mazas jaunkundzes. Vi&#x146;as jau no dabas gl&#x12B;t&#x101; seja bija k&#x13C;uvusi smalk&#x101;ka. Iedzimt&#x101; sp&#x113;ja nov&#x113;rt&#x113;t cilv&#x113;kus, bija att&#x12B;stijusies no p&#x101;rdom&#x101;m un las&#x12B;�anas. Dv&#x113;sel&#x12B;gas nodzi&#x13C;in&#x101;�an&#x101;s sp&#x113;jas vi&#x146;a bija saglab&#x101;jusi, to r&#x101;dija vi&#x146;as</p><p>skats. Seja vi&#x146;ai gandr&#x12B;z aizvien bija nopietna, �ad un tad viegla zobgal&#x12B;ba pamirdz&#x113;ja acu kakti&#x146;os un ap l&#x16B;p&#x101;m, bet pa liel&#x101;kai da&#x13C;ai to aizsedza vi&#x146;as dabas paties&#x101;, dzi&#x13C;&#x101; nopietn&#x12B;ba. Smaids vi&#x146;ai bija p&#x113;k�&#x146;s, ap�ilbino�s un pievilc&#x12B;gs, aizvien dv&#x113;seles v&#x113;stnesis. Mier&#x12B;ga un laim&#x12B;ga vi&#x146;a staig&#x101;ja, nek&#x101; &#x13C;auna neapzin&#x101;dam&#x101;s.</p><p>Bet vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;&#x101; dzi&#x13C;i iesp&#x12B;d&#x113;ja asa gaisma un vi&#x146;a ieraudzija un nov&#x113;rt&#x113;ja pati sevi.</p><p>Pie m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja bija atn&#x101;cis jauns semin&#x101;rists, un vi&#x146;� lika, lai vi&#x146;am ienesot kafeju darbistab&#x101;.</p><p>Ieg&#x101;jusi, Marija gandr&#x12B;z b&#x16B;tu izmetusi papl&#x101;ti. M&#x101;c&#x12B;t&#x101;js v&#x113;l laik&#x101; sa&#x137;&#x113;ra to, t&#x101; ka nekas &#x13C;auns nenotika.</p><p>�Kas tad tas?" m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js teica. Tas bija viss, un to vi&#x146;� teica vair&#x101;k tikai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka Marija raudzij&#x101;s uz jauno v&#x12B;rieti, k&#x101; uz r&#x113;gu.</p><p>�Piedodiet," vi&#x146;a teica, �es, l&#x16B;k � man, l&#x16B;k � pirm&#x101; br&#x12B;d&#x12B; man �&#x137;ita, ka tas ir k&#x101;ds pazi&#x146;a no manas puses."</p><p>Tad vi&#x146;a pietv&#x12B;ka un apmulsa, jo pati glu�i labi dzird&#x113;ja, ka bija run&#x101;jusi k&#x101; jau Nilsa Orma&#x146;a meita no Strandbijas.</p><p>Jaunais v&#x12B;rietis ac&#x12B;mredzot cent&#x101;s savald&#x12B;t smieklus.</p><p>�No j&#x16B;su puses?" vi&#x146;� teica. �J&#x101; � bet kas tad ir j&#x16B;su puse?"</p><p>�Strandbija," vi&#x146;a teica, bet aizmirsa piebilst, kur Strandbija atrad&#x101;s, un no jauna nosarka, jo bija iedom&#x101;jusies, ka visiem ir zin&#x101;ms, kur atrodas Strandbija, pasaules vidus punkts.</p><p>Bet jaunajam v&#x12B;rietim ac&#x12B;mredzot ar to pietika.</p><p>�Strandbija?" vi&#x146;� atk&#x101;rtoja. �J&#x101;, bet, es jau esmu no turienes � k&#x101; tad j&#x16B;s sauc? N&#x113;, pagaidiet � es laikam zin&#x101;�u pats � J&#x16B;s esat � vai j&#x16B;s neesat Nilsa Andersena meita, Marija?"</p><p>J&#x101;. Tas t&#x101; tad tom&#x113;r bija K&#x101;rlis Hjellesmarks.</p><p>Vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja un skati j&#x101;s uz vi&#x146;u, l&#x16B;kodams atcer&#x113;ties sen pag&#x101;ju�us laikus.</p><p>�J&#x101;, t&#x101; ir � tu jau aizbrauci uz F&#x12B;ni."</p><p>Pieg&#x101;jis mazliet tuv&#x101;k, vi&#x146;� sm&#x113;j&#x101;s:</p><p>�Nu �s tevi paz&#x12B;stu no ac&#x12B;m."</p><p>Bet m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js grib&#x113;ja zin&#x101;t, k&#x101; viss bija.</p><p>�S&#x113;stieties," vi&#x146;� teica, �un st&#x101;stiet."</p><p>St&#x101;st&#x12B;t&#x101;js bija K&#x101;rlis. Marija tikai skatij&#x101;s un klau-sij&#x101;s � paties&#x12B;b&#x101; vi&#x146;a ar&#x12B; t o nedarija. Vi&#x146;a raudzij&#x101;s plat&#x101;m ac&#x12B;m, k&#x101; toreiz, kad vi&#x146;� uzvar&#x113;ja Klaud&#x12B;ni. Vi&#x146;a neiev&#x113;roja neviena atsevi�&#x137;a vilciena, vi&#x146;a uz&#x146;&#x113;ma ar visiem saviem pr&#x101;tiem un dom&#x101;m tikai vienu cilv&#x113;ku, � o cilv&#x113;ku.</p><p>Vi&#x146;a atj&#x113;dz&#x101;s, kad m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js l&#x16B;dza vi&#x146;u atnest cigaretes. Atnesusi cigaretes, t&#x101; &#x146;&#x113;m&#x101;s vi&#x146;u t&#x101; &#x12B;sti apskat&#x12B;t, vi&#x146;a grib&#x113;ja redz&#x113;t, k&#x101; vi&#x146;� tagad izskatij&#x101;s. Vi&#x146;a dom&#x101;ja par to, ka vi&#x146;am bija K&#x101;rlis v&#x101;rd&#x101;. Ka vi&#x146;� bija tik labs. Kad vi&#x146;� t&#x101; smaidija, par agr&#x101;kiem laikiem dom&#x101;dams, t&#x101; skaidri atkal var&#x113;ja redz&#x113;t vi&#x146;a z&#x113;na seju. Ac&#x12B;s v&#x113;l bija maz&#x101;s saul&#x12B;tes, todien redz&#x113;t&#x101;s, kad vi&#x146;� t&#x101;s abas ar Martu izvizin&#x101;ja ar laivu.</p><p>�Marta!"</p><p>Tas izklaus&#x12B;j&#x101;s k&#x101; vaimanu sauciens, un vi&#x146;i abi izbr&#x12B;-n&#x113;ju�ies noskatij&#x101;s uz vi&#x146;u, k&#x101; vi&#x146;a p&#x113;k�&#x146;i s&#x101;k raud&#x101;t.</p><p>�Kur ir mana m&#x101;sa?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja, un m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js teica:</p><p>�Vai tev ir m&#x101;sa?"</p><p>Vi&#x146;a palocija galvu. T&#x101; nek&#x101; nevar&#x113;ja izteikt. Nu vi&#x146;� dro�i vien skatij&#x101;s uz vi&#x146;u t&#x101;d&#x101;m pat ac&#x12B;m, k&#x101; vi&#x146;a pati � vi&#x146;a tak nekad nebija run&#x101;jusi par Martu.</p><p>Bet vi&#x146;� tikai s&#x113;d&#x113;ja br&#x12B;n&#x12B;damies � un p&#x101;rmezdams sev, ka nekad vi&#x146;ai nebija jaut&#x101;jis, vai vi&#x146;ai ir m&#x101;sas un br&#x101;&#x13C;i �. Vi&#x146;� bija dom&#x101;jis, ka vi&#x146;a ir vien&#x12B;gais b&#x113;rns, ja jau pie Johana vair&#x101;k nebija. Marija nevar&#x113;ja izteikt neviena v&#x101;rda, K&#x101;rlis Hjellesmarks n&#x101;ca vi&#x146;ai pal&#x12B;g&#x101;.</p><p>�Vai tev nav nek&#x101;du zi&#x146;u par Martu?"</p><p>Vi&#x146;a purin&#x101;ja galvu:</p><p>�T&#x101; ir mana vaina � m&#x113;s gan bij&#x101;m norun&#x101;ju�as t&#x101;, ka vi&#x146;a rakst&#x12B;s pirm&#x101;, bet es nesaprotu, k&#x101; tas ir noticis, ka nekad neesmu vi&#x146;ai aizrakstijusi. � Un vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja palikt pie Klaud&#x12B;nes! Nezin k&#x101; vi&#x146;ai ir kl&#x101;jies?"</p><p>K&#x101;rlis nek&#x101; nezin&#x101;ja. Vi&#x146;� bija bijis prom tik daudz gadu. Vi&#x146;� bija aizbraucis t&#x16B;li&#x146; p&#x113;c tam, kad Marija bija atn&#x101;kusi uz F&#x12B;ni. T&#x113;vs vi&#x146;am bija tr&#x16B;c&#x12B;gs, un vi&#x146;am bija j&#x101;g&#x101;d&#x101; pa�am par sevi. Vi&#x146;� bija braucis uz ku&#x123;iem, iekr&#x101;jis naudu, dab&#x16B;jis pabalstu un bija iest&#x101;jies semin&#x101;r&#x101;. Pa br&#x12B;vdien&#x101;m vi&#x146;am bija vajadz&#x113;jis str&#x101;d&#x101;t gan k&#x101; zirgu puisim, gan k&#x101; neapd&#x101;vin&#x101;tu z&#x113;nu priv&#x101;tskolot&#x101;j&#x101;m. M&#x101;j&#x101;s vi&#x146;� nebija bijis daudz gadu. Bet nu �ovasar, kad b&#x16B;s nolikti eks&#x101;meni, vi&#x146;� brauks uz m&#x101;ju, un tad vi&#x146;� dro�i vien satiks Martu un var&#x113;s sveicin&#x101;t vi&#x146;u no Marijas.</p><p>Bet Marija jau pati varot dab&#x16B;t atva&#x13C;in&#x101;jumu un aizbraukt turp, m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js teica. Bet lab&#x101;k varb&#x16B;t b&#x16B;�ot vispirms aizrakst&#x12B;t, jo Marta varb&#x16B;t esot kautkur prom viet&#x101;, varb&#x16B;t pavisam cit&#x101; draudz&#x113;. Marija piec&#x113;l&#x101;s.</p><p>�Varb&#x16B;t tu aizrakst&#x12B;si tagad t&#x16B;li&#x146;?" m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js teica.</p><p>�J&#x101;," vi&#x146;a aiziedama teica.</p><p>Vi&#x146;a norakstija garu v&#x113;stuli Martai. Viss tas, kam vi&#x146;ai agr&#x101;k nebija v&#x101;rdu, st&#x101;v&#x113;ja tagad tur. Vi&#x146;a l&#x16B;dza Martu t&#x16B;li&#x146; atbild&#x113;t, lai vi&#x146;as dr&#x12B;z var&#x113;tu satikties un palikt kop&#x101;. Vi&#x146;a uzdeva savu adresi, k&#x101; iek�pus&#x113;, t&#x101; &#x101;rpus&#x113; uz aploksnes.</p><p>Da�as dienas v&#x113;l&#x101;k, v&#x113;stule atn&#x101;ca atpaka&#x13C; ar atz&#x12B;mi: Adres&#x101;ts nezin&#x101;ms.</p><p>Adres&#x101;ts jau bija Marta, un vi&#x146;a bija nezin&#x101;m&#x101;!</p><p>�Vi&#x146;as t&#x101; tad nav vairs tai viet&#x101;," m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js teica. �Rakst&#x12B;�u K&#x101;rlim Hjellesmarkam, lai tas samekl&#x113; vi&#x146;as adresi pa br&#x12B;vdien&#x101;m."</p><p>Pag&#x101;ja gar� moku pilns m&#x113;nesis, pirms K&#x101;rlis Hjelles-marks aizbrauca uz m&#x101;ju. Tad n&#x101;ca v&#x113;stules gaidamais laiks. Beidzot vien&#x101; dien&#x101; m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js atn&#x101;ca ar to. Vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja, noraudz&#x12B;damies uz vi&#x146;u tik laipni, ka vi&#x146;ai palika bail, ka Marta b&#x16B;s mirusi.</p><p>�K&#x101;rlis Hjellesmarks raksta," N&#x12B;elands l&#x113;n&#x101;m teica, �ka tava m&#x101;sa laikam esot Amerik&#x101;. Vi&#x146;as aud�u t&#x113;vs esot aizce&#x13C;ojis uz turieni vair&#x101;k gadu atpaka&#x13C;, un vi&#x146;� esot pa&#x146;&#x113;mis vi&#x146;u l&#x12B;dzi."</p><p>Amerik&#x101;! Vi&#x146;as aud�u t&#x113;vs! � Vai Martai bija bijis aud�u t&#x113;vs?</p></section><section><title><p>2. NODA&#x13B;A</p></title><p>Ne Jenss, ne Marta nek&#x101; neteica, kad vilciens bija pabraucis gar&#x101;m. Jenss klusu g&#x101;ja, nodarbodamies ar sav&#x101;m dom&#x101;m, Marta iedama skatij&#x101;s uz zemi. Jenss �ad tad paskati j&#x101;s uz vi&#x146;u, mazie, vingrie stilbi&#x146;i kust&#x113;j&#x101;s ierastiem, apzin&#x12B;giem sol&#x12B;�iem. Maz&#x101;, gai�&#x101; biz&#x12B;te nokar&#x101;j&#x101;s starp pleciem, plecu kust&#x12B;bu netrauc&#x113;ta. Bet seja bija nogriezta, vi&#x146;� redz&#x113;ja tikai zeltainos matus.</p><p>Kad vi&#x146;i ilgi bija g&#x101;ju�i, vi&#x146;a teica:</p><p>�Vai vi&#x146;i ce&#x13C;am ir ko padariju�i, Jens?"</p><p>�N&#x113;, k&#x101;d&#x113;&#x13C; tu t&#x101; dom&#x101;, M&#x101;rti&#x146;?"</p><p>�Tas ir tik ciets."</p><p>Vi&#x146;� pa&#x146;&#x113;ma vi&#x146;u pie rokas un aizvilka uz ce&#x13C;a malu, kur zeme bija m&#x12B;ksta, bet vi&#x146;am bija sav&#x101;da saj&#x16B;ta, ka tas nek&#x101; nepal&#x12B;dz.</p><p>Kad vi&#x146;i pieg&#x101;ja pie m&#x101;j&#x101;m, vi&#x146;� br&#x12B;di vilcin&#x101;j&#x101;s, p&#x101;rlikdams, vai iet vi&#x146;ai l&#x12B;dzi iek�&#x101;.</p><p>�Ardievu, M&#x101;rti&#x146;," vi&#x146;� p&#x113;k�&#x146;i teica.</p><p>�Ardievu," vi&#x146;a atteica. Acu nepac&#x113;lusi, vi&#x146;a t&#x16B;li&#x146; dev&#x101;s p&#x101;ri pagalmam. Tas uz ilgu laiku palika vi&#x146;as p&#x113;d&#x113;jais v&#x101;rds.</p><p>Jenss st&#x101;v&#x113;ja, noraudz&#x12B;damies vi&#x146;ai paka&#x13C;, l&#x12B;dz vi&#x146;a aizsniedza durvis. Tad vi&#x146;� sp&#x113;ji apgriez&#x101;s un aizg&#x101;ja. Tur sirds pl&#x12B;sa vai pu�u, redzot, k&#x101; vi&#x146;a c&#x113;la roku uz durvju kli&#x146;&#x137;i. Sav&#x101;di, ka taisni tas vi&#x146;am t&#x101; &#x137;&#x113;r&#x101;s kl&#x101;t.</p><p>�Taisni s&#x12B;kumi mums da�reiz liek ieraudz&#x12B;t visu," vi&#x146;� dom&#x101;ja. �Nekad netik�u va&#x13C;&#x101; no maz&#x101;s rokas un smiekl&#x12B;g&#x101;s snieg�an&#x101;s p&#x113;c kli&#x146;&#x137;a. B&#x16B;tu mana sieva v&#x113;l dz&#x12B;va."</p><p>Tad vi&#x146;� dev&#x101;s t&#x101;l&#x101;k pa ce&#x13C;u. Lauki un dz&#x12B;v�ogi n&#x101;ca vi&#x146;am pretim, un gabali&#x146;u t&#x101;l&#x101;k mirdz&#x113;ja l&#x12B;cis. Vi&#x146;� apst&#x101;j&#x101;s visam vid&#x16B;, bet viss n&#x101;ca vi&#x146;am aizvien tuv&#x101;k kl&#x101;t.</p><p>Vienu acumirkli viss vi&#x146;am lik&#x101;s esam dz&#x12B;v&#x101;ks, nek&#x101; vi&#x146;� pats. Beidzot vi&#x146;� atbild&#x113;ja v&#x101;rdos:</p><p>,,Jd � b&#x16B;tu nu var&#x113;ts saprast, kas j&#x16B;sos sl&#x113;pjas. Tas ir t&#x101;pat k&#x101; nojaust k&#x101;das domas, un t&#x101;s nesaprast. � Laikam jau tad cilv&#x113;ks nav tam diezgan labs. Cilv&#x113;ks ir tikai viena da&#x13C;a no visa t&#x101;, kas dz&#x12B;vo un mirst."</p><p>Vi&#x146;� steber&#x113;ja t&#x101;l&#x101;k, st&#x12B;vs un darb&#x101; nomocijies, nov&#x113;rzdams acis no visa t&#x101;, kas atrad&#x101;s turpat vi&#x146;am visapk&#x101;rt, k&#x101; no raksta, ko nevar izlas&#x12B;t. �</p><p>Vi&#x146;i &#x113;da, kad Marta ieg&#x101;ja iek�&#x101;. Klaud&#x12B;ne nor&#x101;dija uz k&#x101;du �&#x137;&#x12B;vi, un Marta saprata, ka vi&#x146;ai ir j&#x101;s&#x113;stas un j&#x101;&#x113;d. Vi&#x146;a l&#x101;ga nek&#x101; nevar&#x113;ja nor&#x12B;t un neredz&#x113;ja neviena cita no tiem, kas s&#x113;d&#x113;ja pie galda.</p><p>P&#x113;c tam vi&#x146;a gaidija, ka vi&#x146;ai liks kautko dar&#x12B;t, bet neviens vi&#x146;ai nek&#x101; neteica. Tad vi&#x146;a pati noberza k&#x101;du podu.</p><p>Klaud&#x12B;ne nelik&#x101;s to redzam. Marta it k&#x101; jaut&#x101;dama noraudzij&#x101;s, �kas b&#x16B;s t&#x101;l&#x101;k", bet nek&#x101;da r&#x12B;kojuma nesa-gaidija. Tad vi&#x146;a pa&#x146;&#x113;ma un izt&#x12B;rija Klaud&#x12B;nes un b&#x113;rnu &#x137;emmes. V&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a atrada kautko ko nomazg&#x101;t.</p><p>Vakari&#x146;u laik&#x101; Klaud&#x12B;ne pameta ar roku un nor&#x101;dija uz galdu. Tur atkal bija nolikts &#x113;diens Martai. Tad vi&#x146;ai palika bail. Bet vi&#x146;a neuzdro�in&#x101;j&#x101;s ne&#x113;st.</p><p>Uzg&#x101;jusi aug�&#x101; uz istabas aug�as un iel&#x12B;dusi gult&#x101;, vi&#x146;a nevar&#x113;ja gul&#x113;t. Vi&#x146;ai bija radusies p&#x101;rliec&#x12B;ba, ka Klaud&#x12B;ne nogalin&#x101;s vi&#x146;u, kad b&#x16B;s to nobarojusi.</p><p>Tas laikam bija t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka p&#x113;k�&#x146;a r&#x16B;p&#x12B;ga lopu baro�ana aizvien noz&#x12B;m&#x113;ja, ka kaujamais laiks nav t&#x101;lu.</p><p>Vi&#x146;a s&#x101;ka dreb&#x113;t no bail&#x113;m. Rokas un k&#x101;jas vi&#x146;ai tr&#x12B;s&#x113;ja t&#x101;, ka vi&#x146;a nevar&#x113;ja savald&#x12B;t t&#x101;s mier&#x101;. Bet vi&#x146;ai tak bija m&#x16B;sut&#x113;vsdebes&#x12B;s. Vi&#x146;a klusu gul&#x113;ja un dzird&#x113;ja to sev&#x12B; t&#x101;, k&#x101; Marija to m&#x113;dza skait&#x12B;t. P&#x113;c tam vi&#x146;a to noskaitija pati. Tas l&#x12B;dz&#x113;ja. Un tad vi&#x146;ai �vajadz&#x113;ja" gul&#x113;t. Paklaus&#x12B;gi un uztic&#x12B;gi vi&#x146;a aizv&#x113;ra acis. L&#x16B;g�anas atst&#x101;ja iespaidu uz vi&#x146;as galvu, turkl&#x101;t tai �ovakar bija sabiedrotais, ko vi&#x146;a pati nezin&#x101;ja. V&#x113;ders vi&#x146;ai bija smags, jo nebija pieradis pie tik sp&#x113;c&#x12B;gas bar&#x12B;bas. Vi&#x146;a nogul&#x113;ja l&#x12B;dz lielai gaismai otr&#x101; r&#x12B;t&#x101;.</p><p>Bot kad vi&#x146;a nog&#x101;ja lej&#x101;, vi&#x146;as p&#x101;rsteigums bija tik liels, ka vi&#x146;a gandr&#x12B;z b&#x16B;tu gatava tic&#x113;t, ka ir jau mirusi, jc k&#x101; gan cit&#x101;di var&#x113;ja b&#x16B;t! Visi vi&#x146;i jau sen bija aug�&#x101;,</p><p>bet neviens vi&#x146;as nebija modin&#x101;jis, un neviens vi&#x146;ai nek&#x101; par to neteica, ka vi&#x146;a n&#x101;k par v&#x113;lu.</p><p>Vi&#x146;ai atkal bija nolikts &#x113;diens. Pa&#x113;dusi vi&#x146;a aizg&#x101;ja uz k&#x16B;ti un st&#x101;v&#x113;ja un skati j&#x101;s uz barojamo te&#x13C;u. Tagad, gai�&#x101; dienas laik&#x101; vi&#x146;a protams netic&#x113;ja, ka Klaud&#x12B;ne grib vi&#x146;u nogalin&#x101;t, bet vi&#x146;ai tom&#x113;r bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, ka vi&#x146;a ar te&#x13C;u saderas kop&#x101;. Te&#x13C;am laikam gan b&#x16B;s j&#x101;mirst pirmajam. Tas st&#x101;v&#x113;ja tik omul&#x12B;gi un izskatij&#x101;s apmierin&#x101;ts. Agr&#x101;k vi&#x146;a aizvien m&#x113;dza pamest vi&#x146;am mazliet bar&#x12B;bas, kad vi&#x146;ai izn&#x101;ca iet tam gar&#x101;m, lai vi&#x146;am kl&#x101;tos t&#x101; &#x12B;sti labi to &#x12B;so laici&#x146;u, kam&#x113;r vi&#x146;� v&#x113;l b&#x16B;s dz&#x12B;vs. �odien vi&#x146;a nevar&#x113;ja piespiesties to dar&#x12B;t.</p><p>Vi&#x146;a g&#x101;d&#x101;ja par to, lai Klaud&#x12B;ne redz&#x113;tu vi&#x146;u un var&#x113;tu pielikt vi&#x146;u pie darba. Bet Klaud&#x12B;ne iztur&#x113;j&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; t&#x101; vi&#x146;as neredz&#x113;tu, kaut ar&#x12B; Marta st&#x101;v&#x113;ja vi&#x146;ai turpat priek�&#x101;.</p><p>�&#x137;&#x16B;n&#x12B;t&#x12B; bija izm&#x113;t&#x101;ta k&#x16B;dra. Vi&#x146;a &#x146;&#x113;m&#x101;s to gl&#x12B;ti sakraut, iztur&#x113;dam&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;ai to vajadz&#x113;tu dar&#x12B;t.</p><p>Pusdienas laik&#x101; atn&#x101;ca viena no Klaud&#x12B;nes meit&#x101;m un teica:</p><p>�J&#x101;n&#x101;k &#x113;st."</p><p>Tas bija vien&#x12B;gais, kas vi&#x146;ai pa visu dienu tika teikts.</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; vi&#x146;a &#x146;&#x113;m&#x101;s izt&#x12B;r&#x12B;t pagalmu no nez&#x101;l&#x113;m.</p><p>Pusdienas laik&#x101; Klaud&#x12B;nes meita izn&#x101;ca &#x101;r&#x101; un teica:</p><p>�Vai tev katrreiz ir j&#x101;n&#x101;k paka&#x13C;, kad mums ir j&#x101;&#x113;d?"</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; vi&#x146;a neuzdro�in&#x101;j&#x101;s neiet iek�&#x101; &#x113;dam&#x101;s reiz&#x113;s.</p><p>Un t&#x101; nekas netika teikts. Klaud&#x12B;nes b&#x113;rni iztur&#x113;j&#x101;s t&#x101;pat k&#x101; vi&#x146;u m&#x101;te, ne t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka no vi&#x146;iem to pras&#x12B;tu, bet tas t&#x101; izn&#x101;ca pats no sevis.</p><p>Marta k&#x101;dreiz kautko bija lasijusi av&#x12B;z&#x113;, ko t&#x101; nebija sapratusi, bet tur bija st&#x101;v&#x113;jis par k&#x101;du v&#x12B;ru, kur� bija nomiris, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka k&#x101;da cita av&#x12B;ze vi&#x146;u bija noklus&#x113;jusi.</p><p>Vi&#x146;a t&#x101;d&#x113;&#x13C; zin&#x101;ja, ka tas bija iesp&#x113;jams, un laikam t&#x101; bija t&#x101;da lieta, par ko netika sod&#x12B;ts, jo cilv&#x113;kiem ir br&#x12B;v klus&#x113;t.</p><p>Vi&#x146;a atcer&#x113;j&#x101;s, ka Klaud&#x12B;ne ilgu laiku nebija run&#x101;jusi ar vi&#x146;as t&#x113;vu.</p><p>Vi&#x146;a s&#x101;ka pr&#x101;tot. Darbu jau tie vi&#x146;ai bija noklus&#x113;ju�i.</p><p>Lai gan &#x113;st vi&#x146;a dab&#x16B;ja pietieko�i, vi&#x146;a tapa aizvien v&#x101;j&#x101;ka un izkrit&#x101;s aizvien vair&#x101;k. Vi&#x146;u gandr&#x12B;z vairs nevar&#x113;ja paz&#x12B;t.</p><p>Pirmais, ko vi&#x146;a zaud&#x113;ja, bija padev&#x12B;gais smaidi&#x146;�.</p><p>Otrais bija �aklie sol&#x12B;�i.</p><p>Visp&#x113;d&#x12B;gi izzuda &#x101;trais, v&#x113;r&#x12B;gi mirdzo�ais skats, ko t&#x101; m&#x113;dza uzmest &#x13C;aud&#x12B;m.</p><p>Vi&#x146;a s&#x101;ka apst&#x101;ties un lieliem l&#x101;giem var&#x113;ja st&#x101;v&#x113;t dom&#x101;s nogrimusi, it k&#x101; pati par sevi saliekta.</p><p>T&#x101;du Kar&#x113;na Hjellesmarka ieraudz&#x12B;ja vi&#x146;u vien&#x101; dien&#x101; lej&#x101; pie l&#x12B;�a, bet uz visiem saviem da�&#x101;dajiem, neatlaid&#x12B;gajiem jaut&#x101;jumiem vi&#x146;ai citu atbildi neizdev&#x101;s dab&#x16B;t, k&#x101; tikai:</p><p>�&#x13B;oti labi."</p><p>Kad Hjellesmarks atgriez&#x101;s m&#x101;j&#x101;s un ieraudzija sievas adam&#x101;s adatas, vi&#x146;� k&#x13C;uva nemier&#x12B;gs; l&#x16B;pas t&#x101; bija sakniebtas, ka vi&#x146;am nebija nek&#x101;das patik�anas jaut&#x101;t. P&#x113;c laici&#x146;a tas t&#x101; vai t&#x101; izspr&#x101;gs pats no sevis k&#x101; �&#x101;viens. T&#x101; tas ar&#x12B; notika:</p><p>�K&#x101;dam ir j&#x101;pie&#x146;em maz&#x101; Marta, un pie tam t&#x16B;li&#x146;. Cit&#x101;di es pie&#x146;em�u vi&#x146;u. Tas tev ir j&#x101;zin."</p><p>J&#x101;, Hjellesmarkam jau cit&#x101;di nekas pret to neb&#x16B;tu pretim. Nilss bija vi&#x146;a vecais kara biedrs, un lode tam bija izg&#x101;jusi celim cauri tai pa�&#x101; dien&#x101;, kad vi&#x146;am pa�am viena bija izskr&#x113;jusi caur muti.</p><p>Bet vi&#x146;� bija nabags un d&#x113;li vi&#x146;am bija apd&#x101;vin&#x101;ti. Vec&#x101;kais gatavoj&#x101;s palikt par m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ju un badoj&#x101;s Kopenh&#x101;gen&#x101;. K&#x101;rlis bija aizg&#x101;jis uz ku&#x123;iem un ar&#x12B; dom&#x101;ja badodamies izspiesties k&#x101;dam eks&#x101;menam cauri, kad b&#x16B;s</p><p>&#x25A0;Marta un Marija�</p><p>iokr&#x101;jis mazliet naudas. Katrs divu &#x113;ru gabals, kuru Hjellosmarks var&#x113;ja aiztaup&#x12B;t, jau tika gaid&#x12B;ts.</p><p>�Pagaidi p&#x101;ris dienas," vi&#x146;� teica.</p><p>�Nu tad pasteidzies," Kar&#x113;na atteica.</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; Hjellesmarks dev&#x101;s ce&#x13C;&#x101; ar stikla kasti uz muguras.</p><p>Kaut nu tikai r&#x16B;tis b&#x16B;tu pu�u &#x12B;staj&#x101; viet&#x101;.</p><p>Sapl&#x113;stu r&#x16B;�u vi&#x146;� atrada diezgan, bet �vietu" vi&#x146;� atrada tikai pusotras j&#x16B;dzes t&#x101;l&#x101;k no Strandbijas.</p><p>T&#x101; atrad&#x101;s uz lauka, viena pati par sevi, gandr&#x12B;z piln&#x12B;gi pasl&#x113;pta aiz augsta �oga un kupla slaidu pape&#x13C;u vai&#x146;aga.</p><p>Tur dz&#x12B;voja vecs v&#x12B;rs un veca meita. Br&#x101;lis ar m&#x101;su, Ansis un Mete.</p><p>Vi&#x146;iem bija biju�i labi vec&#x101;ki, kas uz b&#x113;rnu skatij&#x101;s k&#x101; uz d&#x101;vanu, ko Dievs vi&#x146;iem devis, lai vi&#x146;i par to r&#x16B;p&#x113;tos; k&#x101; uz dv&#x113;seli, ko tas reiz no vi&#x146;iem atpras&#x12B;s.</p><p>T&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;i r&#x16B;p&#x12B;gi uzmani ja abus vi&#x146;u g&#x101;d&#x12B;b&#x101; nodotos b&#x113;rnus un sarg&#x101;ja vi&#x146;us no ikviena, kas var&#x113;tu vi&#x146;iem kait&#x113;t ar &#x13C;aun&#x101;m dom&#x101;m vai rupjiem v&#x101;rdiem. Ansis un Mete v&#x113;lu s&#x101;ka iet skol&#x101;, bet l&#x12B;dz tam vi&#x146;i bija tikai rota&#x13C;&#x101;ju�ies viens ar otru, uztic&#x113;damies vien&#x12B;gi saviem vec&#x101;kiem. Bet kas gan ir v&#x113;l saudz&#x12B;g&#x101;ks k&#x101; vec&#x101;ki, kam no s&#x101;kta gala pr&#x101;ts nesas uz saviem b&#x113;rniem.</p><p>Skol&#x101; nav saudz&#x12B;bas pret p&#x101;r&#x101;k vienties&#x12B;giem, kuriem tas, kas nav labs, �&#x137;iet kautkas tie�i &#x13C;auns. Vec&#x101;ki labo savos b&#x113;rnos bija ieaudzin&#x101;ju�i lielu, aizmirzdami nocietin&#x101;t vi&#x146;us pret &#x13C;auno.</p><p>Katra skolas diena bija asaru diena. M&#x101;j&#x101; vi&#x146;i mierin&#x101;ja viens otru un roku rok&#x101; dev&#x101;s uz skolu. Bet t&#x101; k&#x101; vi&#x146;i bija z&#x113;ns un meitene, vi&#x146;us izsm&#x113;ja. Pamaz&#x101;m vi&#x146;i nocietin&#x101;j&#x101;s. Vi&#x146;i vairs neraud&#x101;ja, tikai skatij&#x101;s viens uz otru un gaidija, l&#x12B;dz b&#x16B;s atgriezu�ies m&#x101;j&#x101;s. Neviens no vi&#x146;iem nedom&#x101;ja no�&#x137;irties un &#x146;emt dal&#x12B;bu k&#x101;d&#x101; nepien&#x101;c&#x12B;g&#x101; liet&#x101;. Vi&#x146;i bija nu palika �divi vien par sevi", un t&#x101; ar vi&#x146;iem ar&#x12B; apg&#x101;j&#x101;s.</p><p>Pieaugu�iem vi&#x146;iem pr&#x101;ts bija tikpat m&#x12B;ksts, k&#x101; pirms</p><p>iest&#x101;�an&#x101;s skol&#x101;s. Bet vi&#x146;i bija tapu�i nedro�i. Tio no^ bija var&#x113;ju�i izlauzties &#x13C;aunumam cauri un to uzvar&#x113;t. Vi&#x146;i var&#x113;ja tikai nov&#x113;rsties un saglab&#x101;t labo, kas bija vi&#x146;os pa�os.</p><p>Pien&#x101;ca laiks m&#x12B;l&#x113;t. Bet pat ja An�a acis kav&#x113;j&#x101;s pie k&#x101;das meitenes t&#x101;, ka tai acis k&#x13C;uva valgas un sirds vi&#x146;ai juta, cik laba sieva t&#x101; sp&#x113;tu b&#x16B;t, aizvien atrad&#x101;s k&#x101;ds cits, kas prata aplikt roku vi&#x146;ai ap vidu t&#x101;, ka vi&#x146;a noreiba pati pret savu gribu, bet to Ansis nevar&#x113;ja panest. Nel&#x12B;dz&#x113;ja t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ja t&#x101; v&#x113;l&#x101;k atkal laipni noraudzij&#x101;s uz vi&#x146;u, it k&#x101; grib&#x113;dama teikt, ka visam tam, kas bija noticis, nav nek&#x101;das noz&#x12B;mes. Vi&#x146;am tas noz&#x12B;m&#x113;ja daudz ko. Vi&#x146;� g&#x101;ja uz m&#x101;ju un cieta.</p><p>Mete bija dzimusi un audzin&#x101;ta, lai m&#x12B;l&#x113;tu. Bet m&#x12B;lest&#x12B;b&#x101;, ar k&#x101;du vi&#x146;ai n&#x101;c&#x101;s sastapties, bija p&#x101;r&#x101;k daudz no t&#x101;, par ko nerun&#x101; un par ko nedr&#x12B;kst dom&#x101;t. Vi&#x146;a k&#x13C;uva nedro�a. Beidzot vi&#x146;a bija mu&#x13C;&#x137;e un garlaic&#x12B;ga pui�u ac&#x12B;s.</p><p>P&#x113;d&#x113;jais no vi&#x146;as bildin&#x101;t&#x101;jiem gan saprata to lab&#x101;k un &#x146;&#x113;m&#x101;s izskaidrot vi&#x146;ai un Ansim:</p><p>�Lieta t&#x101;, ka j&#x16B;s �ai pasaulei abi esat p&#x101;r&#x101;k labi."</p><p>�ais v&#x101;rdos bija atzin&#x12B;ba, bet vair&#x101;k gan izsmiekla; vi&#x146;i dzi&#x13C;i sajuta izsmieklu, bet nek&#x101; tur nevar&#x113;ja groz&#x12B;t. Vi&#x146;i palika neprec&#x113;ju�ies, b&#x113;rni visu m&#x16B;�u saviem vec&#x101;kiem, kuri nezin&#x101;ja, ko tas bija maks&#x101;jis.</p><p>B&#x113;rni pa�i to nezin&#x101;ja. Visu savu m&#x12B;lest&#x12B;bu, kuru tiem nebija kur likt, vi&#x146;i atdeva saviem vec&#x101;kiem, kam vi&#x146;i var&#x113;ja pateikties par visu labo, ko tie dz&#x12B;v&#x113; bija sastapu�i.</p><p>Nu vi&#x146;i bija vieni. Bet ik br&#x12B;�a, kas bija sevi�&#x137;i labs un jauks, vi&#x146;i v&#x113;l aizvien dom&#x101;ja:</p><p>�Tas ir t&#x101; k&#x101; t&#x113;va un m&#x101;tes laik&#x101;."</p><p>J&#x101;, visp&#x113;d&#x12B;gi tas bija gandr&#x12B;z vai vien&#x12B;gais, ko vi&#x146;i v&#x113;l teica. Nek&#x101;du piedz&#x12B;vojumu vi&#x146;iem nebija. Vi&#x146;i pazina viens otru un zin&#x101;ja, ko katrs no vi&#x146;iem juta, pie katras vismaz&#x101;k&#x101;s lieti&#x146;as, kas notika. Pietika paskat&#x12B;ties vienam uz otru. Atmi&#x146;as vi&#x146;i bija p&#x101;rrun&#x101;ju�i tik bie�i, ka</p><p>viens sm&#x12B;n&#x113;ja, kol&#x12B;dz otrs iedom&#x101;j&#x101;s teikt: �Vai v&#x113;l atce</p><p>ries?" Un t&#x101; vi&#x146;i abi atcer&#x113;j&#x101;s klus&#x113;dami.</p><p>Tikai lielie acumirk&#x13C;i, sevi�&#x137;i iev&#x113;rojamie br&#x12B;�i tika apz&#x12B;m&#x113;ti ar v&#x101;rdiem: �Tas ir t&#x101; k&#x101; t&#x113;va un m&#x101;tes laik&#x101;."</p><p>Vi&#x146;i bija divi vientu&#x13C;i sav&#x101;dnieki.</p><p>Pie �&#x12B;s m&#x101;jas, kas atrad&#x101;s &#x113;n&#x101;, nosl&#x113;gusies no saules, aiz dzi&#x13C;as godbij&#x12B;bas &#x13C;audama dz&#x12B;v�ogiem un kokiem no t&#x113;vu t&#x113;vu laikiem augt sav&#x101; va&#x13C;&#x101;, stiklinieks Hjelles-marks pieg&#x101;ja visp&#x113;d&#x12B;gi.</p><p>Vi&#x146;u sa&#x146;&#x113;ma ar prieku. &#x13B;audis sm&#x113;j&#x101;s par Hjelles-marku, jo vaigi vi&#x146;am bija sa�&#x16B;ti kop&#x101; t&#x101;, ka l&#x16B;pas bija izstiepu�&#x101;s uz priek�u it k&#x101; m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; sk&#x16B;pst&#x101;; izklausij&#x101;s jau ar&#x12B; joc&#x12B;gi, kad vi&#x146;� run&#x101;ja, v&#x101;rdi satr&#x16B;ka gabalos, pirms tie aizsniedza sk&#x16B;pstam izstiept&#x101;s l&#x16B;pas. Tas vi&#x146;am bija par to, ka vi&#x146;� bija c&#x12B;nijies par t&#x113;vzemi un ticis ievainots. To saprata Ansis un Mete; vi&#x146;i zin&#x101;ja pa�i no saviem piedz&#x12B;vojumiem, ka &#x13C;audis sm&#x113;j&#x101;s par to, pret ko vi&#x146;iem b&#x16B;tu vajadz&#x113;jis sajust godbij&#x12B;bu. T&#x101; diena bija jauka, kad atn&#x101;ca Hjellesmarks. Tad vi&#x146;i tam lika st&#x101;st&#x12B;t, k&#x101; tas toreiz bija bijis, kad �node" bija izg&#x101;jusi vi&#x146;am caur muti. Hjellesmarks, l&#x16B;k, k&#x13C;uva dai&#x13C;run&#x12B;gs, kol&#x12B;dz vi&#x146;� p&#x101;rg&#x101;ja uz karu, un Hjellesmarka mute dai&#x13C;run&#x12B;bas st&#x101;vokl&#x12B; bija p&#x101;r&#x101;k joc&#x12B;ga. Bet Ansis un Mete grib&#x113;ja, lai vi&#x146;am b&#x16B;tu vieta, kur vi&#x146;� var&#x113;ja izst&#x101;st&#x12B;t par savu �nodi" un kur pie tam par vi&#x146;u neviens nesm&#x113;j&#x101;s.</p><p>Ansis pirmais ieraudzija vi&#x146;u. Par laimi viena r&#x16B;ts bija sapl&#x113;sta. Kam&#x113;r Hjellesmarks sataisij&#x101;s, Ansis izsteidz&#x101;s d&#x101;rz&#x101; p&#x113;c Metes.</p><p>�Pasteidzies, Hjellesmarks ir atn&#x101;cis."</p><p>Vi&#x146;a nosvieda &#x101;tri to, kas vi&#x146;ai bija rok&#x101;, un iesteidz&#x101;s iek�&#x101;. Vi&#x146;a grib&#x113;ja b&#x16B;t pie visa kl&#x101;t. Vi&#x146;iem bija tik maz izdev&#x12B;bas izklaid&#x113;ties. Hjellesmarka apciemojums bija vi&#x146;u vien&#x12B;g&#x101; sabiedr&#x12B;ba. Vi&#x146;a grib&#x113;ja iet iek�&#x101; un dzird&#x113;t vi&#x146;u dziedam. Hjellesmarks, l&#x16B;k, aizvien dzied&#x101;ja pie darba. V&#x101;rdus saprast gan nevar&#x113;ja, bet klaus&#x12B;ties meldij&#x101; vi&#x146;a var&#x113;ja, un s&#x113;d&#x113;t un iedom&#x101;ties, ka t&#x101;s ir</p><p>kara laika dziesmas, vi&#x146;a ar&#x12B; var&#x113;ja. Varb&#x16B;t vi&#x146;� bija dzied&#x101;jis vienu no t&#x101;m tie�i pirms tam, kad �node" n&#x101;ca.</p><p>Hjellesmarks st&#x101;v&#x113;ja pie loga ar muguru pret vi&#x146;iem un &#x137;it&#x113;dams dungoja.</p><p>Labu br&#x12B;di vi&#x146;i s&#x113;d&#x113;ja istab&#x101;, noraudz&#x12B;damies uz vi&#x146;u. Rei�u reiz&#x113;m vi&#x146;i saskatij&#x101;s un pasmaidija. Cik tom&#x113;r bija labi, ja bija k&#x101;ds viesis. Run&#x101;ts netika neviens v&#x101;rds.</p><p>Bet p&#x113;k�&#x146;i Hjellesmarks p&#x101;rtrauca dziesmu un, atpaka&#x13C; nepagriezies, teica:</p><p>�K&#x101; jums tr&#x16B;kst, tas ir b&#x113;rns."</p><p>P&#x113;c tam vi&#x146;� dedz&#x12B;gi &#x137;it&#x113;ja t&#x101;l&#x101;k, bet vi&#x146;� nu vairs nedzied&#x101;ja.</p><p>P&#x101;r&#x113;jie divi skatij&#x101;s abi viens uz otru, jo tas bija izklausi jies t&#x101;, k&#x101; kad &#x101;rsts min z&#x101;les. Vaina ir t&#x101;da un t&#x101;da, pal&#x12B;dz&#x113;t var tas un tas. J&#x16B;s esat divi veci vientu&#x13C;i sav&#x101;dnieki, b&#x113;rns j&#x16B;su m&#x101;j&#x101;s var&#x113;tu j&#x16B;s padar&#x12B;t par &#x12B;stiem cilv&#x113;kiem.</p><p>Hjellesmarks saspaidija &#x137;iti ar ab&#x101;m rok&#x101;m, savi&#x13C;&#x101;ja to �nod&#x113;" un teica:</p><p>�Man ir viens priek� jums."</p><p>Tie noraudzij&#x101;s uz vi&#x146;u, nesaprazdami neviena v&#x101;rda.</p><p>Tad vi&#x146;� aps&#x113;d&#x101;s un izst&#x101;stija par mazo Martu.</p><p>Tur s&#x113;d&#x113;ja v&#x12B;rs, kas run&#x101;ja ar vi&#x146;iem k&#x101; ar visiem citiem, kas nav nek&#x101;di sav&#x101;dnieki. Un � vi&#x146;� st&#x101;stija par b&#x113;rnu, kuram kl&#x101;j&#x101;s gr&#x16B;t&#x101;k, nek&#x101; tas var&#x113;ja panest.</p><p>Kad vi&#x146;� bija beidzis st&#x101;st&#x12B;t, Ansis pagriez&#x101;s pret Meti, un Mete pagrieza galvu pret Ansi. Neviens nerun&#x101;ja, bet kad vi&#x146;i viens uz otru bija paskatiju�ies, Ansis teica:</p><p>�Vari atvest vi&#x146;u, kad gribi, Hjellesmark."</p><p>�R&#x12B;tu?" Hjellesmarks jaut&#x101;ja. Ansis palocija galvu.</p><p>Kad Hjellesmarks bija aizg&#x101;jis, vi&#x146;i st&#x101;v&#x113;ja un skatij&#x101;s viens uz otru. Beidzot Ansis s&#x101;ka smaid&#x12B;t.</p><p>�Nu mums abiem b&#x16B;s par ko run&#x101;t," vi&#x146;� teica.</p><p>Bet Mete nevar&#x113;ja izteikt neviena v&#x101;rda.</p><p>�Nu j&#x101;, vispirms jau mums ir j&#x101;nogaida, kam&#x113;r vi&#x146;a b&#x16B;s pie mums," Ansis teica.</p><p>Merte pasmaidija. Br&#x12B;di v&#x113;l&#x101;k, izg&#x101;jusi d&#x101;rz&#x101;, vi&#x146;a dzird&#x113;ja k&#x101;du svilpojam malkas �&#x137;&#x16B;n&#x12B;t&#x12B;. Vi&#x146;a aizskr&#x113;ja turp, lai redz&#x113;tu, kas tur var&#x113;ja b&#x16B;t.</p><p>Tas bija Ansis, kur� st&#x101;v&#x113;ja un svilpoja, t&#x113;zdams koka gabalu tupel&#x113;m. Vi&#x146;� svilpoja t&#x101;s dziesmas meldiju, kuru Hjellesmarks bija �dzied&#x101;jis". Aps&#x113;dusies uz slieg�-&#x146;a, t&#x101; klausij&#x101;s vi&#x146;&#x101;. Vi&#x146;� paskatij&#x101;s vi&#x146;ai sej&#x101;:</p><p>�M&#x113;s jau tagad esam priec&#x12B;gi," vi&#x146;� teica.</p><p>N&#x101;ko�&#x101; priek�pusdien&#x101; Hjellesmarks st&#x101;v&#x113;ja pie Klau-d&#x12B;nes m&#x101;j&#x101;m, tais&#x12B;damies iet iek�&#x101;. K&#x16B;l&#x113;ja Jenss bija atn&#x101;cis vi&#x146;am l&#x12B;dzi.</p><p>�Es palik�u �e &#x101;r&#x101;," Jenss teica, �bet ja vi&#x146;a negrib&#x113;s b&#x113;rnu atlaist, tad pasauc mani. Tad es vi&#x146;ai pateik�u labdienas no Orma&#x146;a Nilsa."</p><p>Hjellesmarks ieg&#x101;ja iek�&#x101;. Klaud&#x12B;ne ar visiem b&#x113;rniem bija istab&#x101;.</p><p>�Atn&#x101;cu Martai paka&#x13C;," Hjellesmarks teica.</p><p>Klaud&#x12B;ne neatbild&#x113;ja. Hjellesmarks ieskati j&#x101;s vi&#x146;ai</p><p>ac&#x12B;s, bet nek&#x101; tur nevar&#x113;ja izlas&#x12B;t. Nedro�s k&#x13C;uvis, vi&#x146;� piebilda:</p><p>�Man ir vieta, kur vi&#x146;ai palikt."</p><p>Klaud&#x12B;ne neatbild&#x113;ja, vi&#x146;� paskat&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;as ac&#x12B;s, bet neredz&#x113;ja, vai vi&#x146;a ir sapratusi, ko vi&#x146;� bija teicis.</p><p>�Tev ta�u tur nekas neb&#x16B;s pretim?" vi&#x146;� m&#x113;&#x123;in&#x101;ja izdibin&#x101;t. Klaud&#x12B;ne neatbild&#x113;ja.</p><p>Nu Hjellesmarks �e vairs ilg&#x101;k negrib&#x113;ja palikt; vi&#x146;� grib&#x113;ja tikt &#x101;r&#x101;. Vi&#x146;� pieg&#x101;ja un sa&#x146;&#x113;ma Martas roku.</p><p>�Nu tad n&#x101;c, Martin."</p><p>Izg&#x101;jis &#x101;r&#x101; pagalm&#x101;, vi&#x146;� iedom&#x101;j&#x101;s:</p><p>�M&#x113;s gan aizg&#x101;j&#x101;m ardievu neatsac&#x12B;ju�i. Lai ar&#x12B; b&#x16B;tu. Iesim prom."</p><p>�Ko vi&#x146;a teica? Jenss jaut&#x101;ja.</p><p>�Vi&#x146;a nek&#x101; nerun&#x101;ja," Hjellesmarks teica, �un izskats vi&#x146;ai bija t&#x101;ds, it k&#x101; vi&#x146;a ar&#x12B; nek&#x101; nedom&#x101;tu. Vi&#x146;a izska-tij&#x101;s taisni t&#x101;, k&#x101; Lata sieva."</p><p>K&#x16B;l&#x113;ja Jenss, v&#x12B;st&#x12B;dams savu gremojamo tabaku, paloc&#x12B;ja galvu:</p><p>�N&#x113;-&#x113;," vi&#x146;� teica, �vi&#x146;ai ir k&#x101;da skr&#x16B;ve pu�u."</p><p>�Vai tu zini, kas ar vi&#x146;u ir?" Hjellesmarks jaut&#x101;ja.</p><p>�Vajaga b&#x16B;t sevi�&#x137;u d&#x101;vanu uz &#x13C;aunumu," Jenss teica, �cit&#x101;di lab&#x101;k ir tur&#x113;ties t&#x101;l&#x101;k no t&#x101;."</p><p>Hjellesmarks gan l&#x101;ga nesaprata, ko &#x12B;sti Jenss dom&#x101;ja. To Jenss apzin&#x101;j&#x101;s glu�i labi, un t&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;� ar uzsvaru piebilda:</p><p>�Iev&#x113;ro manus v&#x101;rdus, Hjellesmark: ja m&#x113;s v&#x113;l tik</p><p>ilgi dz&#x12B;vosim, tad redz&#x113;sim Klaud&#x12B;ni aizejam boj&#x101;."</p><p>�N&#x101;c nu," Hjellesmarks noteica, aizvilkdams vi&#x146;u sev l&#x12B;dzi.</p><p>Kad Ansis ieraudzija vi&#x146;us n&#x101;kam p&#x101;r pagalmu, vi&#x146;� steig�us uzskr&#x113;ja aug�&#x101; uz istabaug�as, kur Mete st&#x101;v&#x113;ja, likdama nupat k&#x101; sarull&#x113;tos palagus l&#x101;d&#x113;.</p><p>�Nu n&#x101;k Hjellesmarks," vi&#x146;� teica. Vi&#x146;� neatrada v&#x101;rdu, k&#x101; izteikt, ka vi&#x146;u m&#x101;j&#x101;s bija ien&#x101;cis mazs, dz&#x12B;vs radijums Hjellesmarkam pie rokas. T&#x101;d&#x113;&#x13C; Mete dom&#x101;ja, ka Hjellesmarks ir viens. L&#x113;n&#x101;m vi&#x146;a dev&#x101;s uz k&#x101;pn&#x113;m ar t&#x101;du seju, k&#x101;da vi&#x146;ai m&#x113;dza b&#x16B;t, kad t&#x101; velt&#x12B;gi bija cer&#x113;jusi sa&#x146;emt k&#x101;du d&#x101;vanu no dz&#x12B;ves.</p><p>Kad vi&#x146;i bija nok&#x101;pu�i lej&#x101;, vi&#x146;a redz&#x113;ja Hjellesmarku noz&#x16B;dam stall&#x12B;. Ieskatijies caur logu, vi&#x146;� bija redz&#x113;jis, ka istaba ir tuk�a.</p><p>�Ko vi&#x146;� tur mekl&#x113;?" Mete teica, bet Ansis r&#x101;dija &#x101;r&#x101; pa logu, un tur &#x101;r&#x101; vi&#x146;a ieraudzija k&#x101;du seju, kura gaidija, divas acis, kuras nesaprata, �kas b&#x16B;s tagad," matu p&#x12B;ni, kas bija tik cieti sap&#x12B;ta, ka st&#x101;v&#x113;ja gais&#x101;, divas kailas k&#x101;jas � un tad kaut ko, no k&#x101; t&#x101; nevar&#x113;ja atraut acu. T&#x101;s bija Martas dr&#x101;nas, kas smiekl&#x12B;g&#x101; k&#x101;rt&#x101; neizskati j&#x101;s ne p&#x113;c k&#x101;, kas var&#x113;tu pieder&#x113;t pie cilv&#x113;ka. Vi&#x146;as kleita ar neskait&#x101;majiem iel&#x101;piem jau sen bija atgriezusies atpaka&#x13C; pie dabas. Vi&#x146;as augumi&#x146;� l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s nelielam v&#x12B;stok&#x13C;am, kur bija sap&#x16B;sts kop&#x101; viss, ko v&#x113;j�, laiks un vecums bija izbalin&#x101;ju�i lauk&#x101;, me�&#x101; un d&#x101;rz&#x101;.</p><p>Ansis teica:</p><p>�Vi&#x146;a izskatos t&#x101;, it k&#x101; t&#x101; st&#x101;v&#x113;tu pasaules vid&#x16B; un nezin&#x101;tu ce&#x13C;a."</p><p>K&#x101;d&#x113;&#x13C; gan Hjellesmarks nen&#x101;ca. Vi&#x146;am tak sen vajadz&#x113;ja b&#x16B;t redz&#x113;ju�am, ka stall&#x12B; vi&#x146;u nav. Tie�&#x101;m �&#x113;l, ka vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja t&#x101; st&#x101;v&#x113;t vienai. Bet nevienam no vi&#x146;iem neien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101; iziet &#x101;r&#x101; pie b&#x113;rna; tur vi&#x146;iem tr&#x16B;ka drosmes. Hjellesmarkam, kur� vi&#x146;u pazina, vajadz&#x113;ja nodot to vi&#x146;iem, kas tai bija sve�i, lai t&#x101; no vi&#x146;a redz&#x113;tu, ka vi&#x146;i grib b&#x16B;t labi pret to.</p><p>Kad Hjellesmarks beidzot par&#x101;di j&#x101;s, vi&#x146;� visiem izda-rija pa pr&#x101;tam, un aiziedams vi&#x146;� teica:</p><p>�Sveika, M&#x101;rti&#x146;, nu tev kl&#x101;sies labi, par to tu vari b&#x16B;t dro�a."</p><p>Kad vi&#x146;� bija prom, iest&#x101;j&#x101;s klusums, pilns labsird&#x12B;bas un apjukuma.</p><p>�Vispirms vi&#x146;ai vajag padot &#x113;st," Ansis teica, un Mete priec&#x12B;ga aizg&#x101;ja uz pieliekamo kambari, juzdam&#x101;s atvieglota, ka Ansis tom&#x113;r bija v&#x12B;rietis, kas ne&#x13C;&#x101;va neparastajam uzveikt sevi.</p><p>Ansis zin&#x101;ja, k&#x101; Mete jut&#x101;s, un tas vi&#x146;u stiprin&#x101;ja. Kam&#x113;r Mete atn&#x101;ca ar &#x113;dienu, vi&#x146;� jau bija paguvis Mar-tai pajaut&#x101;t, cik veca vi&#x146;a ir un vai t&#x101; v&#x113;l atceras savu m&#x101;ti.</p><p>�Un nu lai vi&#x146;a mier&#x12B;gi pa&#x113;d," vi&#x146;� teica; vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja just, ka �e vi&#x146;a b&#x16B;s pasarg&#x101;ta, ka neviena sve�a acs nesadz&#x12B;s vi&#x146;ai tv&#x12B;kumu vaigos un netrauc&#x113;s vi&#x146;u mier&#x12B;gi pa&#x113;st. Gandr&#x12B;z izb&#x12B;dijis Meti no istabas, vi&#x146;� pats izg&#x101;ja l&#x12B;dzi.</p><p>Virtuv&#x113; Mete, kura tak ar&#x12B; zin&#x101;ja, kas ir vajadz&#x12B;gs, ja lieta grozij&#x101;s ap meiteni, teica:</p><p>�Man r&#x12B;t j&#x101;brauc uz pils&#x113;tu."</p><p>Par laimi Ansis neatsk&#x101;rta iemesla, un Mete, uzp&#x16B;t&#x12B;ga no lepnuma un sievi�&#x137;&#x12B;ga p&#x101;r&#x101;kuma, nu var&#x113;ja teikt:</p><p>�Man tak vajag dr&#x101;nu vi&#x146;ai."</p><p>Ansis aps&#x113;d&#x101;s � un t&#x101;ds vi&#x146;� bija izskatijies z&#x113;ns b&#x16B;dams, dienu pirms saviem �&#x16B;pu&#x13C;a sv&#x113;tkiem.</p><p>�K&#x101;d&#x101;m t&#x101;m ir j&#x101;b&#x16B;t?" vi&#x146;� �ukst&#x113;ja, un nu vi&#x146;i no tiesas sab&#x101;za galvas kop&#x101; un apspried&#x101;s. Te Ansis teica:</p><p>�Vai zini! Man liekas, ka vienai no kleit&#x101;m vajadz&#x113;tu b&#x16B;t t&#x101;d&#x101; kr&#x101;s&#x101;, k&#x101;da ir bijusi tai, kas vi&#x146;ai tagad ir mugur&#x101;; vi&#x146;ai dro�i vien t&#x101; b&#x16B;s likusies skaista, kam&#x113;r t&#x101; v&#x113;l bija jauna."</p><p>Metes acis br&#x12B;di pakav&#x113;j&#x101;s pie vi&#x146;a sejas, un tan&#x12B;s iedeg&#x101;s maigs mirdzums. Vi&#x146;i ar Ansi tom&#x113;r bija vien&#x101;s dom&#x101;s par Martu.</p><p>�J&#x101;, bet vai tu vari izgudrot, kas t&#x101; t&#x101;da par kr&#x101;su ir bijusi?" vi&#x146;a teica. �T&#x101;d&#x101; gadijum&#x101; tu esi gudr&#x101;ks nek&#x101; es."</p><p>Ansis tikai piec&#x113;l&#x101;s un ieg&#x101;ja iek�&#x101; pie Martas.</p><p>�Saki man, M&#x101;rti&#x146;," vi&#x146;� teica, �vai tu v&#x113;l vari atcer&#x113;ties, k&#x101;d&#x101; kr&#x101;s&#x101; bija tava kleita, kad t&#x101; bija jauna? � Ja tu to esi aizmirsusi, tad nekas par to."</p><p>Marta noraudzij&#x101;s uz vi&#x146;u, ac&#x12B;mredzot p&#x101;rsteigta.</p><p>�T&#x101; jau ir zila," vi&#x146;a teica. Ja vi&#x146;� neb&#x16B;tu tik labs, vi&#x146;a b&#x16B;tu dom&#x101;jusi, ka vi&#x146;� ir mu&#x13C;&#x137;is, bet tagad vi&#x146;a to neuzdro�in&#x101;j &#x101;s.</p><p>Bet Ansis neb&#x16B;t nebija mu&#x13C;&#x137;is, vi&#x146;� sita sev pa g&#x16B;�&#x101;m un sm&#x113;j&#x101;s:</p><p>�Kur ir biju�as manas acis! T&#x101;m tik neatlaid&#x12B;gi ir bijusi apskatama tava seja, ko t&#x101;s nekad agr&#x101;k nav redz&#x113;ju�as, ka l&#x12B;dz zilajai kleitai t&#x101;s nemaz nav tiku�as. � Gai�i zila?" vi&#x146;� nedro�i iemin&#x113;j&#x101;s.</p><p>Marta palocija galvu:</p><p>�Gandr&#x12B;z t&#x101;." �</p><p>N&#x101;ko�&#x101; priek�pusdien&#x101; Mete p&#x101;rsteigta ieraudzija Ansi sv&#x113;tdienas dr&#x101;n&#x101;s.</p><p>�Es tak varu ar&#x12B; pati braukt," vi&#x146;a teica.</p><p>�N&#x113;," vi&#x146;� teica, �melnis var s&#x101;kt skriet."</p><p>�Lai nu vaina paliek vecajam melnim," Mete dom&#x101;ja, �un tad maz&#x101; ar&#x12B; tiks l&#x12B;dzi uz pils&#x113;tu."</p><p>Manufakt&#x16B;ras veikal&#x101; bija divi p&#x101;rdev&#x113;ji; viens bija jauns, un pio t&#x101; vi&#x146;a ar&#x12B; pieg&#x101;ja, jo negrib&#x113;ja lielo bridi izpost&#x12B;t ar paskaidrojumiem, ka ir pie&#x146;&#x113;musi b&#x113;rnu.</p><p>�Man vajadz&#x113;ja mazliet klei�u dr&#x101;nas mazai meitenei," vi&#x146;a teica.</p><p>�Es kundzei t&#x16B;li&#x146; atnes&#x12B;�u da�us paraugus," jaunais p&#x101;rdev&#x113;js teica.</p><p>Tad veikals s&#x101;ka griezties Metei acu priek�&#x101;, vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja pietur&#x113;ties pie letes, un vaigi tai dega; tai acumirkl&#x12B; Marta k&#x13C;uva vi&#x146;as meita.</p><p>Dr&#x101;na tika pa&#x146;emta trim kleit&#x101;m, pie tam viena bija gandr&#x12B;z gai�i zila. Uz m&#x101;ju braucot Mete visu ce&#x13C;u tur&#x113;ja to uz ce&#x13C;iem.</p><p>�Liec tak v&#x12B;stolu ratos," Ansis teica.</p><p>�Neesmu piekususi," Mete atbild&#x113;ja; vi&#x146;a tur&#x113;ja to k&#x101;</p><p>lelli.</p><p>Un tad s&#x101;ka n&#x101;kt dienas, neizsak&#x101;mi labas, un kad t&#x101;s vakaros p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s nakt&#x12B;, tas aizvien notika ar sol&#x12B;jumu n&#x101;ko�&#x101; r&#x12B;t&#x101; steigties atkal atpaka&#x13C;. Martai netik&#x101;s ielaisties mieg&#x101;, vi&#x146;a gul&#x113;ja gult&#x101;, atcer&#x113;dam&#x101;s jauko dienu, t&#x101; gandr&#x12B;z nevar&#x113;ja sagaid&#x12B;t, ka redz&#x113;s to atkal r&#x12B;tu. Visp&#x113;d&#x12B;gi diena to it k&#x101; bija pamanijusi un atgriez&#x101;s v&#x113;l pie vi&#x146;as. Marta no jauna vienu mirkli bija vi&#x146;as gaism&#x101; un spo�um&#x101; un dom&#x101;ja jau celties aug�&#x101;, bet pirms t&#x101; paguva izb&#x101;zt k&#x101;ju no gultas, diena bija pa&#x146;&#x113;musi vi&#x146;u sev l&#x12B;dzi tums&#x101;. V&#x113;l&#x101;k t&#x101; n&#x101;ca ik vakara vi&#x146;ai paka&#x13C;. Kad vi&#x146;a atmod&#x101;s otr&#x101; r&#x12B;t&#x101;, t&#x101; jau gaidi ja vi&#x146;u, un Marta br&#x12B;-nij&#x101;s, ka t&#x101; bija atn&#x101;kusi pirm&#x101;.</p><p>Mete �uva kleitas, ilgodam&#x101;s t&#x101;s redz&#x113;t gatavas un baid&#x12B;dam&#x101;s no t&#x101;. Pirmo reizi vi&#x146;a darbu juta k&#x101; dz&#x12B;vu dz&#x12B;v&#x12B;bu, gandr&#x12B;z k&#x101; gl&#x101;stu, un vi&#x146;a labpr&#x101;t grib&#x113;ja pie t&#x101; pakav&#x113;ties.</p><p>Marta skraidija apk&#x101;rt �o to dar&#x12B;dama; Ansis staig&#x101;ja smaid&#x12B;dams. Tas bija tik jauki, ka vi&#x146;as maz&#x101;s rokas vingri un dro�i pie&#x137;&#x113;r&#x101;s liet&#x101;m, �&#x137;ita, ka t&#x101;s pa�as no sevis ietu vi&#x146;ai pal&#x12B;g&#x101;. T&#x101;s k&#x13C;uva vi&#x146;am pa da&#x13C;ai it k&#x101; par dz&#x12B;v&#x101;m b&#x16B;tn&#x113;m, un beidzot vi&#x146;� smaidi ja, ar&#x12B; pats t&#x101;m kl&#x101;t &#x137;erdamies; da�reiz vi&#x146;� ar t&#x101;m tikko nes&#x101;ka run&#x101;t. Tad Vi&#x146;i apst&#x101;j&#x101;s un, gais&#x101; skat&#x12B;damies, sm&#x12B;n&#x113;ja pats par sevi.</p><p>�ad un tad Marta p&#x113;k�&#x146;i tapa izklaid&#x12B;ga un tuk�i raudzi j&#x101;s sev priek�&#x101;. T&#x101;d&#x101;s reiz&#x113;s vi&#x146;a dom&#x101;ja par Mariju, kas bija kautkur prom. Run&#x101;ts bija ticis, ka Marta rakst&#x12B;s vi&#x146;ai, ja Klaud&#x12B;ne b&#x16B;s p&#x101;r&#x101;k &#x13C;auna. Eet nu jau Martai tur vairs nebija nek&#x101;das da&#x13C;as, vai Klaud&#x12B;ne bija &#x13C;auna. Vi&#x146;a tom&#x113;r labpr&#x101;t b&#x16B;tu grib&#x113;jusi aizrakst&#x12B;t Marijai, ka vi&#x146;ai kl&#x101;jas labi un �jaut&#x101;t, vai ar&#x12B; vi&#x146;ai kl&#x101;jas t&#x101;pat". Bet tad vi&#x146;ai vispirms vajadz&#x113;ja dab&#x16B;t adresi no Hjellesmarka, un l&#x12B;dz Strandbijai bija gandr&#x12B;z divas j&#x16B;dzes, vi&#x146;ai t&#x101;d&#x113;&#x13C; atlika tikai gaid&#x12B;t, l&#x12B;dz vi&#x146;� k&#x101;dreiz atn&#x101;ks apskat&#x12B;ties logus.</p><p>Labi bija, ka vi&#x146;ai gaidot kl&#x101;j&#x101;s labi. Pa tam vi&#x146;a iepazin&#x101;s ar savu jauno pasauli. Vi&#x146;ai bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, ka vi&#x146;a ir maza un neie&#x146;em lielu vietu. Visas lietas t&#x101;d&#x113;&#x13C; lik&#x101;s esam lielas; aitas, vistas un siv&#x113;ni, govis un zirgi k&#x13C;uva par l&#x12B;dzv&#x113;rt&#x12B;giem radijumiem, katram bija savas lab&#x101;s &#x12B;pa�&#x12B;bas. Vi&#x146;a var&#x113;ja las&#x12B;t un run&#x101;t un citu ko taml&#x12B;dz&#x12B;gu, bet dz&#x12B;vniekiem bija citas sp&#x113;jas, vi&#x146;i var&#x113;ja vilkt lielus vezumus, dot vilnu un pienu, d&#x113;t olas, un turkl&#x101;t tos var&#x113;ja &#x113;st. Katram bija savs uzdevums pasaul&#x113;, un pret to nevar&#x113;ja sacelties. Viss bija k&#x101;dai vajadz&#x12B;bai, d&#x101;rzs greznumam un sakn&#x113;m, me�s st&#x101;v&#x113;ja, b&#x16B;dams gatavs dot malku, un lauki � j&#x101;, tie str&#x101;d&#x101;ja cauru gadu, iz&#x146;emot, kad tie bija atlaisti atmat&#x101; un tiem citu neko nevajadz&#x113;ja dar&#x12B;t, k&#x101; mier&#x12B;gi gul&#x113;t, lai tiem pakasa muguru ar ece�&#x101;m. Pieaugu�ajiem cilv&#x113;kiem katram bija kautkas, ar ko ,,no-c&#x12B;n&#x12B;ties". Metei bija vi&#x146;as galvas s&#x101;pes, un Ansim vi&#x146;a �pl&#x113;s&#x113;js"; tas m&#x113;dza uzn&#x101;kt pats no sevis un bija nejauks, kam&#x113;r atkal p&#x101;rg&#x101;ja, tas bija t&#x101;pat k&#x101; p&#x113;rkona negaiss, kas ar&#x12B; m&#x113;dza uzn&#x101;kt un p&#x101;riet pats no sevis. �T&#x101; jau tas dz&#x12B;v&#x113; ir," Ansis paciet&#x12B;gi teica; vi&#x146;� tik bie�i run&#x101;ja par �dz&#x12B;vi", tas jau varb&#x16B;t bija glu�i pareizi, jo dz&#x12B;ve tak bija viss tas, kas notika, bet Martai tom&#x113;r lik&#x101;s mazliet sav&#x101;di t&#x101; daudzin&#x101;t �dz&#x12B;vi", it k&#x101; t&#x101; b&#x16B;tu kautkas noteikts, kam bija savs augums un veids, k&#x101; mums visiem citiem. �Kad m&#x113;s vaigu vaig&#x101; raug&#x101;mies dz&#x12B;vei sej&#x101;," vi&#x146;� tik bie�i m&#x113;dza teikt, pie tam raudz&#x12B;damies sev priek�&#x101;, t&#x101; ka vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja dom&#x101;t, ka dz&#x12B;ve bija kautkas, ko var&#x113;ja sastapt un ko uz reizes var&#x113;ja ap&#x146;emt ar ac&#x12B;m, k&#x101; cilv&#x113;ku. Vi&#x146;a labpr&#x101;t b&#x16B;tu grib&#x113;jusi reiz to redz&#x113;t, kaut gan pieaugu�ie neizskatij&#x101;s visai priec&#x12B;gi, kad tie teic&#x101;s to sastapu�i.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;ai pa�ai izn&#x101;ca ar to sastapties tuk�aj&#x101; �&#x137;&#x16B;n&#x12B;. Mete bija teikusi, lai tak vi&#x146;a m&#x113;&#x123;inot, vai t&#x101; nevarot mazliet nosnausties dienvid&#x16B;, reiz vi&#x146;a vis&#x101;d&#x101; zi&#x146;&#x101; gribot r&#x12B;tos tik agri celties. Martai t&#x101; tad bija j&#x101;m&#x113;&#x123;ina. Ieg&#x101;jusi �&#x137;&#x16B;n&#x12B;, vi&#x146;a apgul&#x101;s uz muguras uz salmu k&#x101;rti&#x146;as un raudzij&#x101;s jumt&#x101;. �&#x137;&#x16B;&#x146;aug�as nebija, un vi&#x146;a var&#x113;ja redz&#x113;t visu l&#x12B;dz pat jumta �okuram, kas augsts un gar� pac&#x113;l&#x101;s p&#x101;r sav&#x101;di tuk�o �&#x137;&#x16B;ni � �&#x137;&#x16B;nis ir priek� tam, lai b&#x16B;tu pilns. Slaid&#x101;s papeles vilka ar zariem p&#x101;r �&#x137;&#x16B;&#x146;a jumtu, lap&#x101;m �m&#x12B;kstot, v&#x113;j� tan&#x12B;s �alca, papeles reiz&#x113;m trok�&#x146;oja ska&#x13C;&#x101;k, reiz&#x113;m klus&#x101;k, bet tom&#x113;r nep&#x101;rtraukti visu laiku. Troksnis �&#x137;ita tik varens, paties&#x12B;b&#x101; tas bija nep&#x101;rtraukts, tikai da�reiz stipr&#x101;ks, da�reiz v&#x101;j&#x101;ks. Bija t&#x101;, it k&#x101; tas apzin&#x101;tos glu�i labi varam pa&#x146;emt visu �&#x137;&#x16B;ni un p&#x101;rcelt to kautkur t&#x101;lu prom, ja grib&#x113;ja; �&#x137;&#x16B;nis pats to apzin&#x101;j&#x101;s, un zem jumta sp&#x101;r&#x113;m atskan&#x113;ja it k&#x101; gara nop&#x16B;ta, kad troksnis k&#x13C;uva ska&#x13C;&#x101;ks, nop&#x16B;ta, kas liecin&#x101;ja, ka �&#x137;&#x16B;nis zin, ka nu tas st&#x101;v seju pret seju ar dz&#x12B;vi.</p><p>Marta p&#x113;k�&#x146;i uztr&#x16B;k&#x101;s, plati ieplest&#x101;m ac&#x12B;m, kas nek&#x101; neredz&#x113;ja, visi vi&#x146;as j&#x16B;tek&#x13C;i bija apvienoti dzird&#x113;, tos saisti ja troksnis, vi&#x146;as izbr&#x12B;na piln&#x101;s domas apst&#x101;j&#x101;s, kam&#x113;r izveidoja dz&#x12B;ves t&#x113;lu p&#x113;c savas l&#x12B;dz&#x12B;bas, notieko�u lietu vilni, kas, da�&#x101;das b&#x16B;damas, tom&#x113;r notiek nep&#x101;rtraukti, gan ska&#x13C;&#x101;k, gan klus&#x101;k, bet aizvien nenov&#x113;r�ami, l&#x12B;dz viss p&#x113;k�&#x146;i apst&#x101;jas un m&#x16B;su vairs nav.</p><p>Troksnis v&#x113;l&#x101;s &#x113;kai p&#x101;ri, apses �alca; kur palika lapas, ko v&#x113;j� aizp&#x16B;ta prom? Vi&#x146;a gul&#x113;ja �e lej&#x101;; kur gan troksn&#x12B; atrad&#x101;s Marija, kurp to nesa prom? Un cik ilgi vi&#x146;a pati paliks gu&#x13C;am �e, kur t&#x101; bija atp&#x16B;sta �urp no Klaud&#x12B;nes?</p><p>Vi&#x146;a piec&#x113;l&#x101;s un izg&#x101;ja no tuk�&#x101; �&#x137;&#x16B;&#x146;a &#x101;r&#x101; saul&#x113;. Nodrebin&#x101;jusies, vi&#x146;a acis blisin&#x101;dama raudzij&#x101;s gaism&#x101;. �e &#x101;r&#x101; bija diena, vi&#x146;as lab&#x101; draudzene un pazi&#x146;a, t&#x101; deva vi&#x146;ai dro�u saj&#x16B;tu: ja ir j&#x101;m&#x12B;t troksn&#x12B;, vajag pa�am trok�&#x146;ot l&#x12B;dzi, un kad Ansis ar Meti izn&#x101;ca no diendusas, vi&#x146;a jau bija no�&#x137;ipel&#x113;jusi un nogr&#x101;busi vienu d&#x101;rza celi&#x146;u.</p><p>Dz&#x12B;ve trok�&#x146;odama g&#x101;ja gar&#x101;m, un vi&#x146;a dev&#x101;s tai l&#x12B;dzi, trok�&#x146;aini, sam&#x113;r&#x101; ar savu dabu. Vi&#x146;a uz&#x146;&#x113;ma lietas t&#x101;das, k&#x101;das t&#x101;s bija, un vi&#x146;ai nebija nek&#x101;das v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s ielikt tan&#x12B;s kautko, kas nebija jau tan&#x12B;s pa�&#x101;s. Atradusi nez&#x101;les, vi&#x146;a t&#x101;s izrav&#x113;ja, bet nerota&#x13C;&#x101;j&#x101;s, ka t&#x101; no-l&#x12B;� m&#x16B;�a me�u. T&#x101;d&#x113;&#x13C; liet&#x101;m netr&#x16B;ka dz&#x12B;v&#x12B;bas, t&#x101;s bija tik dz&#x12B;vas, ka vi&#x146;a reiz&#x113;m ar t&#x101;m run&#x101;ja. �Jums ir j&#x101;taisas prom," vi&#x146;a reiz&#x113;m teica dad�u pudurim, un vi&#x146;a ar&#x12B; aizdzina tos, bet tie tom&#x113;r bija dad�i un ne ner&#x101;tnu b&#x113;rnu pulci&#x146;�. Ko vi&#x146;as rokas nevar&#x113;ja groz&#x12B;t, to vi&#x146;as domas atst&#x101;ja st&#x101;vam t&#x101;du, k&#x101; t&#x101;s bija, un vi&#x146;a padev&#x101;s tam, kas notika, ja tas bija stipr&#x101;ks nek&#x101; vi&#x146;a un nebija nov&#x113;r�ams.</p><p>Kad vi&#x146;a bija nodz&#x12B;vojusi vienu gadu pie An�a un Metes, Mete nomira no asi&#x146;u izpl&#x16B;duma smadzen&#x113;s.</p><p>Ansis, kur� nu bija �raudzijies n&#x101;vei vaig&#x101;", vairs nevar&#x113;ja panest dz&#x12B;vi tur, no kurienes vi&#x146;a vec&#x101;ki un m&#x101;sa bija aizg&#x101;ju�i prom. Nekas nekad vairs nevar&#x113;ja b&#x16B;t t&#x101;, �k&#x101; t&#x113;va un m&#x101;tes laik&#x101;". Un vi&#x146;� izdari ja glu�i neticamu lietu: p&#x101;rdeva savas t&#x113;va m&#x101;jas.</p><p>�Nu m&#x113;s dr&#x12B;z brauksim prom," vi&#x146;� teica, un Marta staig&#x101;ja apk&#x101;rt pr&#x101;todama, vai tas varb&#x16B;t neb&#x16B;s uz F&#x12B;ni. Vi&#x146;a juta troksni Ansim virs galvas, un ka vi&#x146;us tik pat labi var&#x113;ja aizp&#x16B;st pie t&#x113;va br&#x101;&#x13C;a Johana, k&#x101; uz kuru katru citu vietu. B&#x16B;tu vi&#x146;� l&#x16B;dzis, Marta vi&#x146;am b&#x16B;tu pal&#x12B;dz&#x113;jusi, jo vi&#x146;� nezin&#x101;ja, uz kurieni �ai pasaul&#x113; doties. Bet vi&#x146;a bija radusi paklaus&#x12B;t, nevis jaut&#x101;t, un t&#x101; Ansim neviens nepal&#x12B;dz&#x113;ja, bet vi&#x146;� staig&#x101;ja, raudz&#x12B;damies p&#x113;c ce&#x13C;a r&#x101;d&#x12B;t&#x101;ja dz&#x12B;v&#x113;.</p><p>Tas vi&#x146;am par&#x101;di j&#x101;s smaid&#x101;, kas uzpeld&#x113;ja no �t&#x113;va un m&#x101;tes laikiem". T&#x101; bija atmi&#x146;a par k&#x101;du z&#x113;nu, kas vi&#x146;a nekad nebija &#x137;ircin&#x101;jis, bet vien&#x101; dien&#x101; pat bija vi&#x146;am uzsmaidijis, pamudin&#x101;dams, kad k&#x101;ds cits bija grib&#x113;jis vi&#x146;am uzbrukt.</p><p>Z&#x113;ns, kuru vi&#x146;� m&#x12B;l&#x113;ja, bija tagad Amerik&#x101;; run&#x101;ja, ka vi&#x146;� esot farmers Eiov&#x113;. Ansis nol&#x113;ma doties pasaul&#x113;, kurp to aicin&#x101;ja �is smaids, daudz par to nepr&#x101;todams, vai Eiove bija ciems, lauku draudze, vai varb&#x16B;t v&#x113;l kautkas liel&#x101;ks. Vi&#x146;� brauca uz Eiovi Amerik&#x101;, t&#x101;pat k&#x101; b&#x16B;tu braucis uz Slagelsi Z&#x113;land&#x113;, un Marta juta, ka nu vi&#x146;u aizp&#x16B;� no Marijas tik t&#x101;lu prom, ka t&#x101; nekad vairs nedab&#x16B;s vi&#x146;u redz&#x113;t. Kad Ansis to neredz&#x113;ja, vi&#x146;a r&#x16B;gti raud&#x101;ja.</p><p>Kad vi&#x146;i bija nobrauku�i Kopenh&#x101;gen&#x101;, Ansim uzn&#x101;ca vi&#x146;a s&#x101;pju l&#x113;kme. ��oreiz ir gr&#x16B;t&#x101;k nek&#x101; jebkad," vi&#x146;� teica un aizg&#x101;ja pie k&#x101;da &#x101;rsta. Tas vi&#x146;am jaut&#x101;ja vair&#x101;k, nek&#x101; Ansis tam var&#x113;ja atbild&#x113;t. &#x100;rsts pa&#x146;&#x113;ma vi&#x146;u l&#x12B;dzi uz k&#x101;du slimn&#x12B;cu, Marta jau dom&#x101;ja, ka slimn&#x12B;ca ir kautkas v&#x113;l &#x13C;aun&#x101;ks, nek&#x101; &#x101;rsts. T&#x101; ar&#x12B; izr&#x101;dij&#x101;s; vi&#x146;i grib&#x113;ja Ansi oper&#x113;t, bet vi&#x146;� tam pretoj&#x101;s.</p><p>�Nevaru nomirt un atst&#x101;t mazo meiteni," vi&#x146;� teica, �man t&#x101;d&#x113;&#x13C; ir j&#x101;dz&#x12B;vo ar vis&#x101;m man&#x101;m s&#x101;p&#x113;m, kad t&#x101;s uzn&#x101;k."</p><p>&#x100;rsti vi&#x146;am izskaidroja, ka vi&#x146;i jau tikai gribot vi&#x146;u no t&#x101;m atsvabin&#x101;t, bet vi&#x146;� purin&#x101;ja galvu:</p><p>�Nogriezt man vienu k&#x101;ju, t&#x101; ka es nenomirstu, to es saprotu, ka j&#x16B;s to varat, bet izgriezt man s&#x101;pes no iek�&#x101;m, neizgrie�ot pie tam ar&#x12B; dz&#x12B;v&#x12B;bu, to es neticu, ka k&#x101;ds to var, un v&#x113;l es nedr&#x12B;kstu nomirt un atst&#x101;t meiteni. � Bet no k&#x101; s&#x101;pes ce&#x13C;as?"</p><p>To vi&#x146;i Ansim neteica, bet to gan, ka vi&#x146;� nevar braukt uz Ameriku.</p><p>Kopenh&#x101;gen&#x101; k&#x101;ds laiks pag&#x101;ja lasot av&#x12B;zes un p&#x101;rdom&#x101;jot, un vien&#x101; dien&#x101; Ansis teica Martai:</p><p>�M&#x113;s nebrauksim uz Eiovi, bet gan uz K&#x113;gi. Vai apm&#x113;ram t&#x101;."</p><p>Vi&#x146;� nopirka sev m&#x101;jas vienu j&#x16B;dzi uz rietumiem no K&#x113;ges.</p><p>Ansis nu bija ie&#x146;&#x113;mies galv&#x101;, reiz &#x101;rsti vi&#x146;am negrib sac&#x12B;t, no k&#x101; ce&#x13C;as s&#x101;pes, bet grib vi&#x146;u griezt, tad vi&#x146;�, J&#x101;dom&#x101;, vairs ilgi nedz&#x12B;vos, un vi&#x146;� s&#x101;ka pr&#x101;tot par Martas n&#x101;kotni. Vi&#x146;ai jau gan paliks viss, kas vi&#x146;am pieder&#x113;ja, bet vi&#x146;a bija tikai mazs b&#x113;rns, un k&#x101;dam vajadz&#x113;ja par vi&#x146;u g&#x101;d&#x101;t. Vi&#x146;� s&#x101;ka apskat&#x12B;ties starp ciema neprec&#x113;taj&#x101;m sieviet&#x113;m.</p><p>Vec&#x101;, sakritu�&#x101; b&#x16B;di&#x146;&#x101; dz&#x12B;voja atraitne bez b&#x113;rniem, vi&#x146;u sauca par &#x100;tro S&#x12B;ni, vi&#x146;a bija tapusi liekul&#x12B;ga un tukla no d&#x101;van&#x101;m; t&#x101; k&#x101;rt&#x12B;gi apmekl&#x113;ja �jauno saimnieku" Ansi, lai izl&#x16B;gtos no vi&#x146;a mazliet pal&#x12B;dz&#x12B;bas un dotu vi&#x146;am labus padomus saimniecib&#x101;. Vi&#x146;� bija s&#x101;cis tai uztic&#x113;ties un vien&#x101; dien&#x101; teica vi&#x146;ai:</p><p>�Es ilgi nedz&#x12B;vo�u, jo man ir k&#x101;da iek�&#x137;&#x12B;ga kaite, bet mazo Martu m&#x113;s ar m&#x101;su esam pie&#x146;&#x113;mu�i, un vi&#x146;ai paliks visa mana manta, kad es mir�u. Vi&#x146;a tom&#x113;r ir par mazu, lai paliktu viena, bet ja k&#x101;da laba sieviete b&#x16B;tu ar mieru g&#x101;d&#x101;t par vi&#x146;u, t&#x101; var&#x113;tu dal&#x12B;ties ar Martu vis&#x101;, kas paliks p&#x113;c manis. Ko tu par to dom&#x101;?"</p><p>�T&#x101; jau nav nek&#x101;da m&#x101;ksla b&#x16B;t labai pret mazo, m&#x12B;&#x13C;o meiteni," vi&#x146;a teica, �un ja tu t&#x101; gribi, es saku j&#x101;, jo t&#x101; ta�u tu laikam dom&#x101;, ka tu gribi mani prec&#x113;t?"</p><p>Bet Ansis visu savu m&#x16B;�u nebija var&#x113;jis izteikt bildin&#x101;juma, un tas vi&#x146;u sav&#x101; zi&#x146;&#x101; apmulsin&#x101;ja, ka nu tas bija noticis, paties&#x12B;b&#x101; gan glu�i bez k&#x101;da nol&#x16B;ka no vi&#x146;a puses, bet vi&#x146;� sa&#x146;&#x113;m&#x101;s un teica bez m&#x12B;lest&#x12B;bas, bet ar siltu g&#x101;d&#x12B;bu par Martu:</p><p>�J&#x101;, t&#x101; laikam gan b&#x16B;s vislab&#x101;k."</p><p>�&#x13B;au�u d&#x113;&#x13C;," S&#x12B;ne piebilda.</p><p>�Ilgi tas ar mani vairs nevilksies," Ansis teica, mierin&#x101;dams nezin vai sevi, vai vi&#x146;u.</p><p>* �</p><p>S&#x12B;nes dubultzods iepl&#x113;t&#x101;s l&#x12B;dz vaigam, jo vajadz&#x113;ja tak pie�&#x137;iebt galvu.</p><p>�Nesaki nu t&#x101;," vi&#x146;a teica.</p><p>Laici&#x146;u v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a apmet&#x101;s m&#x101;j&#x101;s k&#x101; An�a sieva. Vi&#x146;a aizvien bija salda k&#x101; pl&#x16B;me, bet Ansis neprasija no vi&#x146;as m&#x12B;lestibas, un Marta nevar&#x113;ja vi&#x146;u ciest. Vi&#x146;a to tom&#x113;r noteica, jo zin&#x101;ja, ka Ansis ir priec&#x12B;gs, ka tas labi par vi&#x146;u ir par&#x16B;p&#x113;jies.</p><p>An�a s&#x101;pes atk&#x101;rtoj&#x101;s bie�&#x101;k un k&#x13C;uva &#x13C;aun&#x101;kas, beidzot vi&#x146;am bija j&#x101;iet uz slimn&#x12B;cu. Nekas nel&#x12B;dz&#x113;ja, nu vi&#x146;am bija j&#x101;taisa oper&#x101;cij&#x101;.</p><p>�Tad jau man laikam gan b&#x16B;s j&#x101;mirst no t&#x101;?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja, bet &#x101;rsts vi&#x146;u apmierin&#x101;ja &#x12B;si un &#x101;tri.</p><p>�N&#x113;, j&#x101;mirst nu gan jums neb&#x16B;s."</p><p>�Vai j&#x16B;s to skaidri zin&#x101;t?" Ansis jaut&#x101;ja, jo vi&#x146;� dom&#x101;ja par to, ka vi&#x146;�, k&#x101; to m&#x113;dz sac&#x12B;t, nebija �adopt&#x113;jis" Martu likum&#x12B;g&#x101; k&#x101;rt&#x101;, t&#x101; ka lab&#x101;k b&#x16B;tu bijis, ja vi&#x146;� atst&#x101;tu kautko rakstisku, k&#x101; to saka, testamentu vi&#x146;ai par labu. �Vai j&#x16B;s to glu�i skaidri zin&#x101;t?"</p><p>�Cit&#x101;di jau es j&#x16B;s negrieztu, neesmu tak nek&#x101;ds miesnieks," vecais distrikta &#x101;rsts paskaidroja.</p><p>To Ansis saprata, un vi&#x146;am ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101;, ja tie tur Kopenh&#x101;gen&#x101; b&#x16B;tu izrun&#x101;ju�ies tik noteikti, viss tas b&#x16B;tu jau p&#x101;rciests un varb&#x16B;t p&#x101;rciests tikpat labi, jo tie tur ta�u bija �profesori" un dro�i vien prata lab&#x101;k griezt, nek&#x101; �is te, kur� bija tikai �distrikts".</p><p>�Distrikts" grieza un bija p&#x101;rsteigts par milz&#x12B;go v&#x113;�a mezglu, kuru tas bija iz&#x146;&#x113;mis.</p><p>Kad Ansis tik t&#x101;lu bija atguvis sp&#x113;kus, ka var&#x113;ja run&#x101;t, vi&#x146;� jaut&#x101;ja:</p><p>�J&#x16B;s t&#x101; tad tom&#x113;r nedom&#x101;jat, ka es mir�u?"</p><p>�J&#x16B;s dz&#x12B;vosiet, ja pats grib&#x113;siet," distrikta &#x101;rsts teica.</p><p>�Es tie�&#x101;m nezinu, vai es to gribu," Ansis teica, aizv&#x113;rdams acis.</p><p>Dienas aizg&#x101;ja, un distrikta &#x101;rsts lik&#x101;s esam neapmierin&#x101;ts, beidzot vi&#x146;� dusm&#x12B;gi teica:</p><p>�Jums tie�&#x101;m ir j&#x101;sa&#x146;emas. Ko tas l&#x12B;dz, ka esmu izgriezis jums visus m&#x113;slus, ja j&#x16B;s pats klusu un mier&#x12B;gi &#x146;ematies un mirstat nost, vienk&#x101;r�i tikai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka jums nepat&#x12B;k vairs dz&#x12B;vot?"</p><p>Ansis atvainoj&#x101;s:</p><p>�T&#x113;vs un m&#x101;te ir miru�i un mana m&#x101;sa ar&#x12B;, un man �&#x137;iet, ka par mazo meiteni ir g&#x101;d&#x101;ts."</p><p>Vi&#x146;� tom&#x113;r grib&#x113;ja p&#x101;rliecin&#x101;ties, vai tas t&#x101; tie�&#x101;m ir, un kad S&#x12B;ne atn&#x101;ca vi&#x146;u apraudz&#x12B;t, vi&#x146;� cie�i nopras&#x12B;ja:</p><p>�Vai varu uz tevi pa&#x13C;auties, S&#x12B;ne?"</p><p>�To zin m&#x12B;&#x13C;ais J&#x113;zus," S&#x12B;ne atteica, �tu, kas man esi darijis vien&#x12B;gi labu, vari pa&#x13C;auties, ka viss b&#x16B;s t&#x101;, k&#x101; tu v&#x113;lies."</p><p>�Tas, ko atst&#x101;ju, pieder tev un Martai," Ansis teica. �Un neaizmirsti, ka tu piesauci pest&#x12B;t&#x101;ju, teikdama, ka varu pa&#x13C;auties uz tevi. Un tagad es labpr&#x101;t grib&#x113;tu kautko pateikt Martai."</p><p>S&#x12B;ne ies&#x16B;tija Martu iek�&#x101;, pati pa to laiku palikdama &#x101;r&#x101; gaiten&#x12B;. Vi&#x146;a gan b&#x16B;tu grib&#x113;jusi dzird&#x113;t, ko vi&#x146;� saka Martai, bet svar&#x12B;g&#x101;ki �&#x137;ita parun&#x101;t ar &#x101;rstu, kur� tikko n&#x101;ca. Martai vi&#x146;a katr&#x101; laik&#x101; var&#x113;ja papras&#x12B;t.</p><p>�Vai vi&#x146;� nedz&#x12B;vos?" vi&#x146;a �ukst&#x113;ja.</p><p>�Vi&#x146;� var&#x113;tu dz&#x12B;vot, bet vi&#x146;� n e g r i b," &#x101;rsts teica.</p><p>�Bet k&#x101;d&#x113;&#x13C; tad?" jaut&#x101;ja S&#x12B;ne, neapzin&#x101;dam&#x101;s v&#x113;l l&#x12B;dz �im vi&#x146;am ko &#x13C;aunu darijusi.</p><p>�Vi&#x146;am nepat&#x12B;k," vecais distrikta &#x101;rsts nor&#x16B;ca.</p><p>�N&#x113;, sav&#x101;ds vi&#x146;� aizvien ir bijis," S&#x12B;ne piebalsoja.</p><p>Slimnieku istab&#x101; gul&#x113;ja Ansis, tur&#x113;dams Martas roku.</p><p>�Paldies, ka tu atn&#x101;ci," vi&#x146;� teica, �es dom&#x101;ju pie manas m&#x101;sas un manis tur m&#x16B;su vecaj&#x101; m&#x101;j&#x101;. Nevienam no mums nekad nav paticis r&#x101;ties, un nekad ar&#x12B; mums nevajadz&#x113;ja tevi r&#x101;t, lai gan m&#x113;s bij&#x101;m sav&#x101;dnieki un tu t&#x101;da, k&#x101;diem jau b&#x113;rniem vajaga b&#x16B;t. M&#x113;s no tevis redz&#x113;j&#x101;m, k&#x101;diem mums vajadz&#x113;ja b&#x16B;t, ja m&#x113;s b&#x16B;tu dr&#x12B;kst&#x113;ju�i.</p><p>Bet nu tev ar&#x12B; turpm&#x101;k ir j&#x101;paliek t&#x101;dai, lai tu var&#x113;tu b&#x16B;t par paraugu cilv&#x113;kiem. Un kad n&#x101;ks laiks, kad tev vajadz&#x113;s iest&#x101;ties kautkur darb&#x101;, kas tev pagaid&#x101;m b&#x16B;s j&#x101;dara, ja tev ar&#x12B; kautkas pieder, tad tu, savu darbu dar&#x12B;dama, izpildi visas lietas t&#x101;, k&#x101; no tevis to prasa, ja ar&#x12B; tev pa�ai liktos, ka cit&#x101;d&#x101; veid&#x101; b&#x16B;tu lab&#x101;ki. Pati savas lietas tu vari k&#x101;rtot k&#x101; tev t&#x12B;k, bet paklausi tiem, kam tev ir j&#x101;paklausa, tik ilgi, kam&#x113;r tev tas ir j&#x101;dara. Paklausi</p><p>&#x25A0;Murta un M&#x101;ru*�</p><p>vis&#x101;s liet&#x101;s, vai nu tev tas liekas mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gi vai gudri, bet ja tevi mudina uz &#x13C;aunu, tev nevienam nevajaga paklaus&#x12B;t. Ja to no tevis prasa, tad uzsaki un aizej. Bet tagad es tev dodu savu, savas m&#x101;sas, m&#x16B;su t&#x113;va un m&#x16B;su m&#x101;tes sv&#x113;t&#x12B;bu, un l&#x16B;g�u Dievu, lai vi&#x146;� dod tev savu. Un nu es esmu noguris."</p><p>Dienu p&#x113;c tam vi&#x146;� nomira.</p><p>Marta un S&#x12B;ne s&#x113;ras p&#x101;rdz&#x12B;voja katra sav&#x101;d&#x101;k. Marta skraid&#x12B;ja pa m&#x101;ju un lauku, dar&#x12B;dama visus darbus, par kuriem vi&#x146;a var&#x113;ja iedom&#x101; lies, ka Ansis tos labpr&#x101;t b&#x16B;tu redz&#x113;jis padar&#x12B;tus. S&#x12B;ne aps&#x113;d&#x101;s, salika rokas kl&#x113;p&#x12B; un tur&#x113;ja t&#x101;s t&#x101;. Pirms v&#x113;l bija pag&#x101;jis gads, jau apk&#x101;rt&#x113;jie &#x13C;audis vi&#x146;as v&#x101;rdu bija p&#x101;rd&#x113;v&#x113;ju�i no &#x100;tr&#x101;s S&#x12B;nes uz Tuklo S&#x12B;ni.</p><p>T&#x101; k&#x101; vi&#x146;ai cita nek&#x101; nebija ko dar&#x12B;t, vi&#x146;a pie&#x146;&#x113;m&#x101;s tuklum&#x101; un m&#x12B;kstul&#x12B;b&#x101;. Jaunus pui�us, kad tiem atlika laiks, S&#x12B;ne pie&#x146;&#x113;ma pal&#x12B;g&#x101; pie lauku darbiem un bildin&#x101;ja tos citu paka&#x13C; citam.</p><p>�K&#x101; tev liekas, vai es esmu tik nelaba?" S&#x12B;ne jaut&#x101;ja. Apskat&#x12B;jis vi&#x146;u, puisis atteica:</p><p>�N&#x113;, bet tev viss par daudz ir g&#x101;jis labum&#x101;."</p><p>Vi&#x146;a var&#x113;ja saprast, ka vi&#x146;� atbildi nav patur&#x113;jis pie sevis, jo to vi&#x146;ai v&#x101;rdu pa v&#x101;rdam atk&#x101;rtoja visi vi&#x146;a p&#x113;cte�i, l&#x12B;dz ierad&#x101;s apdz&#x113;ries �&#x137;&#x113;ru trin&#x113;js, kur� &#x146;irg&#x101;damies teica j&#x101;.</p><p>Tas bija tai gad&#x101;, kad Martu iesv&#x113;tija.</p><p>S&#x12B;ne ar&#x12B; bija bazn&#x12B;c&#x101; un dzird&#x113;ja tik daudz par pest&#x12B;t&#x101;ju, ka vi&#x146;ai uzm&#x101;c&#x101;s p&#x101;rdomas. Nelaim&#x12B;g&#x101; k&#x101;rt&#x101; t&#x101; vi&#x146;u bija min&#x113;jusi, paskaidrodama toreiz, ka Ansis var uz vi&#x146;u pa&#x13C;auties. Ansis bija teicis, ka vi&#x146;ai ar Martu ir j&#x101;-dalas vi&#x146;a atst&#x101;t&#x101; mantojum&#x101;, bet vi&#x146;� tak nebija teicis, k&#x101; lai vi&#x146;as da&#x13C;as. Tas vi&#x146;ai bija gr&#x16B;ts p&#x101;rbaud&#x12B;jums, jo vi&#x146;a uz visu bija s&#x101;kusi skat&#x12B;ties k&#x101; pati uz savu mantu.</p><p>Marta negrib&#x113;ja palikt m&#x101;j&#x101;s, vi&#x146;a grib&#x113;ja iet prom kalpot. Vi&#x146;ai aizejot S&#x12B;ne iedeva vi&#x146;ai divas kabatas dr&#x101;-ni&#x146;as un divas kronas naudas.</p><p>Tas bija t&#x16B;kstots asto&#x146;i simti asto&#x146;desmit piekt&#x101; gad&#x101;</p><p>p&#x113;c pest&#x12B;t&#x101;ja dzim�anas, un vi&#x146;a vara v&#x113;l aizvien bija tik liela, ka S&#x12B;ne upur&#x113;ja divas kronas, kuras nek&#x101;da pasaul&#x12B;ga tiesa nevar&#x113;tu no vi&#x146;as piedz&#x12B;t. Un ar skaidru sirdsapzi&#x146;u vi&#x146;a dom&#x101;ja, ka, ja vi&#x146;a gaid&#x12B;tu l&#x12B;dz savai n&#x101;vei un tad tikai dal&#x12B;tos ar Martu, �&#x137;&#x113;ru trin&#x113;js varb&#x16B;t jau visu b&#x16B;tu nodz&#x113;ris un Marta nek&#x101; nedab&#x16B;tu. Tad jau lab&#x101;ka bija zin&#x101;m&#x101; maz&#x101;ka suma t&#x16B;li&#x146; uz vietas. Pie izman&#x12B;ga tirgot&#x101;ja vi&#x146;a ar t&#x101;du aizbildin&#x101;�anos neuzdro�in&#x101;tos n&#x101;kt, bet uz visu zin&#x101;t&#x101;ju Dievu, kuram t&#x101; dom&#x101;j&#x101;s ticam, kad tai kl&#x101;j&#x101;s gr&#x16B;ti, vi&#x146;a jut&#x101;s pilna pa&#x13C;&#x101;v&#x12B;bas un uztic&#x12B;bas.</p><p>Marta sal&#x12B;ga k&#x101;d&#x101;s m&#x101;j&#x101;s par divdesmit kron&#x101;m pusgad&#x101;. Vi&#x146;a bija cer&#x113;jusi dab&#x16B;t divdesmit piecas, bet vi&#x146;a bija maza no auguma un vi&#x146;ai nosita algu, tom&#x113;r nev&#x113;rojot vi&#x146;as s&#x12B;kumu, kad bija j&#x101;str&#x101;d&#x101;.</p><p>Ar&#x12B; vi&#x146;a pati to nev&#x113;roja, bet priec&#x12B;gi &#x137;&#x113;r&#x101;s kl&#x101;t visam, kas n&#x101;ca priek�&#x101;, un, pirms t&#x101; dab&#x16B;ja apdom&#x101;ties, jau vi&#x146;a bija pus puisis, pus meita m&#x101;j&#x101;s; ar katru pusgadu alga pieauga par da�&#x101;m kron&#x101;m. Vi&#x146;a nokalpoja �ais m&#x101;j&#x101;s tr&#x12B;s gadus; vi&#x146;a berza un mazg&#x101;ja, vi&#x146;a iem&#x101;cij&#x101;s dar&#x12B;t alu, vi&#x146;a &#x101;rdi ja m&#x113;slus uz lauka, vai kr&#x101;va tos ratos no m&#x113;slu kaudzes, vi&#x146;a s&#x113;ja lab&#x12B;bu k&#x16B;l&#x12B;�os pa vasar&#x101;m, l&#x12B;dz izkapts �&#x146;&#x101;k�ana iespied&#x101;s pr&#x101;t&#x101; un zil&#x101; debess atsp&#x12B;d&#x113;ja ac&#x12B;s; vi&#x146;a izslauca desmit govju gan uz lauka, gan k&#x16B;t&#x12B;; visas lauku dz&#x12B;ves smar�as vi&#x13C;&#x146;oj&#x101;s vi&#x146;ai apk&#x101;rt � nobriedu�as lab&#x12B;bas, ziedo�a &#x101;boli&#x146;a, tikko p&#x13C;autas z&#x101;les, saul&#x113; tv&#x12B;ksto�a siena, tikko slaukta piena, jaundar&#x12B;ta alus, govju un zirgu smaka, viss tas pies&#x101;tin&#x101;ja vi&#x146;as j&#x113;dzienu par dz&#x12B;vi no r&#x12B;ta l&#x12B;dz vakaram, kad visi musku&#x13C;i atsl&#x101;ba un vi&#x146;a nogurusi, bet apmierin&#x101;ta teica: �Nu mans �&#x12B;s dienas darbs ir gal&#x101;, nu es ie�u gul&#x113;t."</p><p>Un n&#x101;ko�&#x101; r&#x12B;t&#x101; vi&#x146;a tie�i no gultas met&#x101;s atkal darb&#x101; iek�&#x101;. Br&#x12B;va laika bija maz; katra kalpone var&#x113;ja iet uz m&#x101;ju pie vec&#x101;kiem vismaz katru otro sv&#x113;tdienu, bet Mar-tai vec&#x101;ku nebija, vi&#x146;a palika m&#x101;j&#x101;s un saveda k&#x101;rt&#x12B;b&#x101; savas dr&#x101;nas; bet to, kas bija m&#x101;j&#x101;s, aizvien var&#x113;ja par&#x12B;kot pie �&#x101;da vai t&#x101;da darba. Meitas var&#x113;ja dab&#x16B;t at&#x13C;auju iziet no m&#x101;jas ar&#x12B; k&#x101;dreiz pa darbdienu vakariem, ja vien viena no vi&#x146;am palika m&#x101;j&#x101;s. Marta labpr&#x101;t &#x13C;&#x101;va cit&#x101;m iet, pati uz&#x146;emdam&#x101;s pild&#x12B;t vi&#x146;u vietu. Nek&#x101;das pateic&#x12B;bas vi&#x146;a no saimniekiem par to nesa&#x146;&#x113;ma, ne ar&#x12B; gaid&#x12B;ja. Vi&#x146;ai bija j&#x101;dara savs pien&#x101;kums, vi&#x146;a zin&#x101;ja, ka vi&#x146;a darija vair&#x101;k; bet neviens jau no vi&#x146;as to nel&#x16B;dza.</p><p>Bet t&#x101; apzi&#x146;a vi&#x146;ai bija, ka vi&#x146;a dara vair&#x101;k, nek&#x101; liel&#x101;k&#x101; da&#x13C;a citu, un dara lab&#x101;k. Nek&#x101;das ska&#x13C;as atz&#x12B;�anas vi&#x146;a par to neprasi ja, bet prasi ja, lai tas klus&#x12B;b&#x101; tiktu atz&#x12B;ts. Vi&#x146;a reti kad pati n&#x101;ca ar k&#x101;d&#x101;m pras&#x12B;b&#x101;m, bet apvainoj&#x101;s, ja t&#x101; retu reizi ko l&#x16B;dza un tas nelika izpild&#x12B;ts.</p><p>�&#x12B; iemesla p&#x113;c vi&#x146;a maini ja vietu. Tas bija k&#x101;d&#x101; tre�dienas vakar&#x101;, vi&#x146;a grib&#x113;ja aiznest drusku vilnas kr&#x101;sot un l&#x16B;dza at&#x13C;auju iziet. Vi&#x146;as saimniece nebija pie labas omas un atsac&#x12B;ja. Marta nekurn&#x113;dama ieg&#x101;ja atpaka&#x13C; meitu istab&#x101;, bet otr&#x101; r&#x12B;t&#x101; vi&#x146;a uzteica darbu. Saimniece grib&#x113;ja zin&#x101;t iemeslu, un Marta to pateica. �T&#x101; bija vien&#x12B;ga reize, kad es kautko l&#x16B;dzu," vi&#x146;a piebilda.</p><p>�Tu jau var&#x113;ji pateikt, kur tu grib&#x113;ji iet," saimniece teica. � ;-j</p><p>�Man lik&#x101;s, ka neesmu nevienam nek&#x101;du izskaidro�anos par&#x101;d&#x101;," Marta teica.</p><p>�Es tak nevar&#x113;ju zin&#x101;t, ka tas nav tikai k&#x101;du bl&#x113;&#x146;u p&#x113;c," saimniece teica.</p><p>�Nu tad es te nevaru palikt," Marta teica.</p><p>Neuztic&#x12B;bas izr&#x101;d&#x12B;�anu vi&#x146;a necieta, ja ar&#x12B; tai par iemeslu bija izklaid&#x12B;ba.</p><p>Saimniece ne par ko negrib&#x113;ja atlaist Martu, t&#x101; m&#x113;&#x123;in&#x101;ja vi&#x146;u pierun&#x101;t un l&#x16B;dza palikt. Marta tikai purin&#x101;ja galvu. P&#x113;c pusdienas atn&#x101;ca saimnieks vi&#x146;u p&#x101;rrun&#x101;t, vi&#x146;a jau varot dab&#x16B;t br&#x12B;v&#x12B;bu, k&#x101;du vien t&#x101; v&#x113;loties, k&#x101; ar&#x12B; augst&#x101;ku algu. Marta tikai purin&#x101;ja galvu. Pie vi&#x146;as nebija nek&#x101;das �urp un turp run&#x101;�anas par lietu, vi&#x146;a bija iz�&#x137;&#x12B;rusies; pie vi&#x146;as ikviens nodoms bija l&#x12B;dz&#x12B;gs l&#x113;mumam, bet l&#x113;mums l&#x12B;dz&#x12B;gs izdar&#x12B;tam darbam.</p><p>Laici&#x146;u v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a piedz&#x12B;voja veselu uzvaras g&#x101;jienu; � ik dienas, veselu ned&#x113;&#x13C;u uz m&#x101;ju brauca sve�i &#x13C;audis,</p><p>kas bija padzird&#x113;ju�i, ka vi&#x146;a grib aiziet. Visi tie grib&#x113;ja vi&#x146;u sal&#x12B;gt; bet Marta visiem vi&#x146;iem atsacija, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka tie bija vi&#x146;as maizes m&#x101;tes pazi&#x146;as. Ja vi&#x146;ai jaut&#x101;tu, vi&#x146;a neb&#x16B;tu var&#x113;jusi atbild&#x113;t, vai tas notika aiz iev&#x113;r&#x12B;bas pret savu saimnieci, vai aiz dusm&#x101;m uz vi&#x146;u; vi&#x146;a zin&#x101;ja tikai to, ka vi&#x146;a negrib.</p><p>Vi&#x146;a sal&#x12B;ga bag&#x101;t&#x101;s m&#x101;j&#x101;s par augst&#x101;ko meitas algu. Vi&#x146;as izveic&#x12B;bu dr&#x12B;z vien iev&#x113;roja ari jaunaj&#x101; viet&#x101;, un vi&#x146;u atkal lika pie vis&#x101;diem darbiem. �ais m&#x101;j&#x101;s s&#x101;ka ievest jaunas amerik&#x101;&#x146;u ma�inas. K&#x101; toreiz, kad Klau-d&#x12B;ne aizdedzin&#x101;ja pirmo lampu, vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja v&#x113;rodama ma�inas, �k&#x101; tas viss bija ar t&#x101;m", un iem&#x101;cij&#x101;s ar t&#x101;m apieties &#x101;tr&#x101;k, nek&#x101; da�s labs no pui�iem. Vi&#x146;u lika ar&#x12B; pie siv&#x113;nu, aitu un te&#x13C;u kau�anas. Bez apdom&#x101;�an&#x101;s vi&#x146;a d&#x16B;ra ar nazi �iem saviem draugiem, ar kuriem vi&#x146;a bija run&#x101;jusi, kurus t&#x101; bija barojusi un gl&#x101;stijusi, s&#x101;kot no vi&#x146;u dzim�anas, un kas vi&#x146;u bija m&#x12B;l&#x113;ju�i l&#x12B;dz pat tam br&#x12B;dim, kad tiem bija j&#x101;mirst no vi&#x146;as rokas. Tos vajadz&#x113;ja barot, kopt un ar vi&#x146;iem labi apieties, un beidzot tos vajadz&#x113;ja nokaut un ap&#x113;st; t&#x101;ds bija vi&#x146;u liktenis. Mums citiem, vi&#x146;u biedriem uz &#x12B;su laiku, ir j&#x101;str&#x101;d&#x101;, j&#x101;b&#x16B;t der&#x12B;giem, un visp&#x113;d&#x12B;gi mums ir j&#x101;nomirst no slim&#x12B;bas, nelaimes gadijuma, vai zibens stara, kas n&#x101;k tie�i no Dieva Kunga. Neviens nezin kad, bet ar&#x12B; tas neat&#x146;&#x113;ma dz&#x12B;ves prieka vi&#x146;as acumirk&#x13C;iem.</p><p>Tas izstaroja no visa vi&#x146;as &#x146;ipr&#x101; augumi&#x146;a, bet sevi�&#x137;i no vi&#x146;as v&#x113;r&#x12B;gaj&#x101;m ac&#x12B;m un no vi&#x146;as mutes ar padev&#x12B;go smaidu.</p><p>Staro�ana bija tik stipra, ka m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js vien&#x101; dien&#x101; teica vi&#x146;ai p&#x113;c dievkalpojuma:</p><p>�J&#x16B;s aizvien izskat&#x101;ties tik priec&#x12B;ga un laim&#x12B;ga," un Marta atbild&#x113;ja bez apdom&#x101;�an&#x101;s:</p><p>�Cit&#x101;ds jau nemaz nevar b&#x16B;t, ja ir vesels un vienm&#x113;r dara to, kas ir j&#x101;dara."</p><p>Vi&#x146;ai bija br&#x12B;nums, ka m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js tik smiekl&#x12B;gi ilgi noraug&#x101;s uz vi&#x146;u; vi&#x146;a tak bija izteikusi tikai dz&#x12B;ves visneap�aub&#x101;m&#x101;ko paties&#x12B;bu.</p><p>Bot taisni �&#x12B; neap�aubam&#x12B;ba bija p&#x101;rsteigusi m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ju. Vi&#x146;� skatij&#x101;s uz Martu, un vi&#x146;am lik&#x101;s, ka vi&#x146;� ir atkl&#x101;jis dabas likumu. Cilv&#x113;ks nemaz nevar neb&#x16B;t laim&#x12B;gs, ja . Vi&#x146;� nogrima dom&#x101;s par laimi, kas, b&#x16B;dama dab&#x12B;gi nepiecie�ama, pie zin&#x101;miem apst&#x101;k&#x13C;iem bija nenov&#x113;r�ama.</p><p>Vi&#x146;� gudroja vienu gadu; p&#x113;c tam vi&#x146;a v&#x101;rds aplidoja zemi, uz k&#x101;das spredi&#x137;u gr&#x101;matas, par laimi, kas ir nenov&#x113;r�ama.</p><p>Marta dab&#x16B;ja zin&#x101;t, ka m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js bija k&#x13C;uvis slavens vis&#x101; zem&#x113;; bet vi&#x146;a gr&#x101;matas t&#x101; nelasija, vi&#x146;a visp&#x101;r nek&#x101; nelasija. Vi&#x146;a ar&#x12B; nesaprastu ne v&#x101;rda no t&#x101;s. Bet vi&#x146;a dro�i vien bij&#x12B;gi dom&#x101;tu, ka tie tak ir Dieva v&#x101;rdi, ja jau m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js tos bija rakstijis, un ka t&#x101;d&#x113;&#x13C; tie bija labi.</p><p>Pati vi&#x146;a staig&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k laim&#x113;, kas bija nenov&#x113;r�ama, un nejau�i iek&#x13C;uva laim&#x113;, no kuras nevar ne izb&#x113;gt, ne to ieg&#x16B;t.</p><p>Marta st&#x101;v&#x113;ja salmu kaudz&#x113; l&#x12B;dz&#x101;s te&#x13C;am, kuru t&#x101; tikko bija nok&#x101;vusi, vi&#x146;a tur&#x113;ja asi&#x146;aino nazi rok&#x101; un s&#x101;ka smieties, jo vi&#x146;ai p&#x113;k�&#x146;i bija ien&#x101;kusi Marija pr&#x101;t&#x101;. Te n&#x101;ca viens no pui�iem, tas bija Frederiks, pa�u saimnieku d&#x113;ls.</p><p>�Kas tad tur ir tik joc&#x12B;gs?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>�Man ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101;, ka mana m&#x101;sa b&#x16B;tu dr&#x12B;z&#x101;k ied&#x16B;rusi ar nazi pati sev, nek&#x101; te&#x13C;am," Marta teica.</p><p>�T&#x101;� &#x101;?" Frederiks noteica, vi&#x146;u v&#x113;r&#x12B;gi apskat&#x12B;dams, �tava m&#x101;sa neb&#x16B;tu var&#x113;jusi nokaut te&#x13C;u?"</p><p>�N&#x113;," Marta teica, �to vi&#x146;ai sirds nekad neat&#x13C;autu."</p><p>�Bet tu tom&#x113;r vari."</p><p>Marta paskati j&#x101;s uz vi&#x146;u, smaid&#x12B;dama savu padev&#x12B;go smaidu:</p><p>�Es jau daru to, kas man ir j&#x101;dara."</p><p>�Tu esi apm&#x113;ram t&#x101;da, k&#x101;dai meitai ir j&#x101;b&#x16B;t," Frederiks teica aiziedams. Marija noraudzij&#x101;s vi&#x146;am paka&#x13C; un nodom&#x101;ja, ka vi&#x146;� izskatos labi ar&#x12B; no muguras.</p><p>Darbu darot, gads aizrit parast&#x101; k&#x101;rt&#x101;, ar laiku &#x101;r&#x101; paliek auksts un ir silti ieiet istab&#x101;. Ziemsv&#x113;tku vakar&#x101; visi ir kop&#x101; siltum&#x101;, sveces mirdz ac&#x12B;s, un gadas, ka acis nejau�i sastopas taisni tad, kad tan&#x12B;s mirdz Ziemsv&#x113;tku gaisma, un mirdzums pazib ap l&#x16B;p&#x101;m; tad visi zin, ka Ziemsv&#x113;tki ir labi, un vakars paiet laim&#x12B;g&#x101; mier&#x101;.</p><p>Darbs turpin&#x101;j&#x101;s, bet ir biju�i Ziemsv&#x113;tki, un k&#x101;dam, ejot p&#x101;r pagalmu, pa�am nezinot k&#x101;d&#x113;&#x13C;, gadas noliekties pie balt&#x101; sniega, saspiest sniega piku un mest ar to otram, kas patlaban dodas uz k&#x16B;ti.</p><p>T&#x101;d&#x101; sniega bumb&#x101; var sl&#x113;pties sav&#x101;ds gausums. T&#x101;s baltais loks gais&#x101; reiz&#x113;m dien&#x101;m pavada svied&#x113;ju; m&#x12B;ksto b&#x16B;k�&#x137;i var man&#x12B;t no &#x137;ert&#x101;s muguras, un smaids, zobgal&#x12B;gi draiskul&#x12B;gais, laim&#x12B;gais, gandr&#x12B;z pateic&#x12B;gi piede-v&#x12B;gais iespie�as abiem pr&#x101;t&#x101; un paliek tur, bet da�reiz apmai&#x146;as viet&#x101;m, t&#x101; ka viena smaids k&#x13C;&#x16B;st par otra smaidu, un vajag tie�i atcer&#x113;ties, kas svieda bumbu, lai zin&#x101;tu, kas smaidi ja draiskul&#x12B;gi un kas uz draiskul&#x12B;bu atbild&#x113;ja ar smaidu.</p><p>Pirms v&#x113;l k&#x101;ds ir dab&#x16B;jis labi apdom&#x101;ties, viss sniegs ir nokusis, dro�i vien tas nav nokusis no smaida; varb&#x16B;t tas ir no saules, bet saule n&#x101;k no smaida, vismaz t&#x101; ir smaids, un tad ir vasara. Katrs str&#x101;d&#x101; savu darbu; ik reizes, pace&#x13C;ot acis, cilv&#x113;ks sastop debesu un zemes smaidu; vi&#x146;u kutina lab&#x12B;bas v&#x101;rpa, vi&#x146;� smiedamies nopl&#x16B;c to, un vi&#x146;&#x101; rodas v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s pakutin&#x101;t ar to k&#x101;du citu. Vi&#x146;�, protams, to nedara, bet, otru sastapis, vi&#x146;� atceras, ko ir grib&#x113;jis, un l&#x16B;ko savald&#x12B;t smaidu, ko uztver otrs, un abi p&#x113;k�&#x146;i apklust ar neveikliem smiekliem, kas atskan no visliel&#x101;k&#x101; prieka dzi&#x13C;umiem, un neviens nevar neviena v&#x101;rda izteikt.</p><p>Laime vis&#x101; m&#x16B;su b&#x16B;tn&#x113; var b&#x16B;t tik vienm&#x113;r&#x12B;gi stipra, ka m&#x113;s esam pati laime, bet t&#x101; nezin&#x101;m. Ja to at&#x146;em vienai da&#x13C;ai m&#x16B;su b&#x16B;tnes, tad m&#x113;s to pamanam � vai nu sev par prieku, vai par b&#x113;d&#x101;m.</p><p>Frederiku un Martu �&#x137;&#x12B;ra k&#x101;rtu starp&#x12B;bas m&#x16B;ris, apsarg&#x101;dams vi&#x146;u m&#x12B;lest&#x12B;bu. Nevienam no vi&#x146;iem t&#x101;s pirm&#x101; plaukum&#x101; neien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101; ar iek&#x101;ro�anu v&#x113;rst domas vienam uz otru. Vi&#x146;� bija m&#x101;ju saimnieka d&#x113;ls, vi&#x146;a nabadz&#x12B;g&#x101;k&#x101; kalpone turpat. Att&#x101;lums vi&#x146;iem bija tik skaidri redzams, ka vi&#x146;i dro�i var&#x113;ja lolot labas j&#x16B;tas viens pret otru, t&#x101;s tuv&#x101;k nep&#x113;t&#x12B;dami. T&#x101; j&#x16B;tas, k&#x101; zieds dab&#x101;, mier&#x101; izauga pa�as no sevis.</p><p>Bet m&#x101;te pavada savu d&#x113;lu v&#x113;r&#x12B;g&#x101;m ac&#x12B;m, un vien&#x101; dien&#x101; Martu pusdienas laik&#x101; iesauca iek�&#x101;:</p><p>�Es, Marta, ar tevi labpr&#x101;t grib&#x113;tu drusku parun&#x101;t."</p><p>Martas v&#x113;r&#x12B;g&#x101;s acis noraudzij&#x101;s uz maizes m&#x101;ti, un tan&#x12B;s bija lasams p&#x101;rsteigums, jo vi&#x146;a juta, ka kautkas nopietns bija atgadijies, bet vi&#x146;a tak savu darbu, k&#x101; parasti, bija padarijusi labi.</p><p>Maizes m&#x101;te klus&#x113;dama noraudzij&#x101;s uz vi&#x146;u, vi&#x146;&#x101; bija j&#x16B;tama svin&#x12B;ga nopietn&#x12B;ba, lik&#x101;s gandr&#x12B;z, ka vi&#x146;a nevar&#x113;ja atrast diezgan vienk&#x101;r�u un lielu v&#x101;rdu tam, kas vi&#x146;ai bija pr&#x101;t&#x101;. Beidzot vi&#x146;a teica:</p><p>�Tu tak nedom&#x101; uz Frederiku?"</p><p>Marta nosarka, jo to vi&#x146;a gan zin&#x101;ja, ka t&#x101; par vi&#x146;u dom&#x101;, bet nule tikai vi&#x146;ai k&#x13C;uva skaidrs, ka t&#x101; aizvien dom&#x101; par vi&#x146;u.</p><p>Vi&#x146;a zin&#x101;ja ar&#x12B;, ka saimniece ir redz&#x113;jusi vi&#x146;as notv&#x12B;-kumu, un nu saprata, k&#x101; viss ar vi&#x146;u bija. Vi&#x146;&#x101; atbr&#x12B;voj&#x101;s vieta ar&#x12B; kam citam v&#x113;l bez m&#x12B;lest&#x12B;bas, vi&#x146;a atrada vietu, kur t&#x101; var&#x113;ja nost&#x101;ties un redz&#x113;t savu m&#x12B;lest&#x12B;bu � pati ar sav&#x101;m un ar citu ac&#x12B;m.</p><p>�Tu ta�u saproti, ka no t&#x101; nekad nekas nevar izn&#x101;kt," maizes m&#x101;te vi&#x146;ai teica.</p><p>Marta neatbild&#x113;ja, bet tas ar&#x12B; nebija vajadz&#x12B;gs. Var&#x113;ja redz&#x113;t, ka vi&#x146;a visu ir sapratusi, un ir sapratusi tikai tagad. Vi&#x146;as maizes m&#x101;te redz&#x113;ja, ka vi&#x146;a visam tam bija piesk&#x101;rusies, pirms v&#x113;l Marta pati to bija darijusi, un vi&#x146;ai sav&#x101; zi&#x146;&#x101; palika vi&#x146;as �&#x113;l.</p><p>�Vai Frederiks tev kautko ir teicis?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>�N&#x113;," Marta teica.</p><p>�Tas ir labi," maizes m&#x101;te teica, piebilzdama:</p><p>�Vair&#x101;k nek&#x101; es no tevis negrib&#x113;ju."</p><p>Marta aizg&#x101;ja.</p><p>K&#x101; sp&#x113;j� p&#x113;rkona negaiss var izpost&#x12B;t laim&#x12B;gu un mier&#x12B;gu j&#x16B;lija dienu, t&#x101; smaids p&#x113;k�&#x146;i izzuda Martas soj&#x101; un to aizskaloja izmisu�as asaras.</p><p>Laici&#x146;u v&#x113;l&#x101;k Frederiks ieg&#x101;ja iek�&#x101;, nosnausties diendus&#x101;. Vi&#x146;a m&#x101;te aptur&#x113;ja vi&#x146;u, jaut&#x101;dama:</p><p>�Ko tu ar Martu esi nodom&#x101;jis?"</p><p>Frederiks raudz&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;&#x101; plati ieplest&#x101;m ac&#x12B;m, vi&#x146;� v&#x113;l aizvien skatij&#x101;s, bet vi&#x146;a dr&#x12B;z noprata, ka vi&#x146;� nu jau vairs neskat&#x101;s uz vi&#x146;u, bet raugas pats sev&#x12B;, un tas, ko vi&#x146;� tur redz&#x113;ja, st&#x101;v&#x113;ja vi&#x146;ai priek� ac&#x12B;m tik skaidri, ka vi&#x146;ai �&#x137;ita nepiecie�ams iejaukties ar cietu roku, ja grib&#x113;ja nov&#x113;rst nelaimi, un vi&#x146;a teica:</p><p>�Tu ta�u nearib&#x113;si pavest k&#x101;du no m&#x101;jas meit&#x101;m?"</p><p>Tikai vi&#x146;as kliedziens aptur&#x113;ja Frederika d&#x16B;r&#x113; savilkto roku par vienu spr&#x12B;di no vi&#x146;as sejas.</p><p>�Esmu tava m&#x101;te," vi&#x146;a teica.</p><p>�Labi, ka tu to saki," vi&#x146;� atbild&#x113;ja. �Neviens cits nedr&#x12B;kst&#x113;tu to sac&#x12B;t, ko tu nupat teici, un palikt dz&#x12B;vs."</p><p>�No t&#x101; es redzu, ka tu esi mans d&#x113;ls," vi&#x146;a atteica, �tu nedar&#x12B;si nek&#x101; negod&#x12B;ga."</p><p>�God&#x12B;gi ir ap&#x146;emt par sievu to, kuru m&#x12B;l," Frederiks teica.</p><p>�Bet t&#x101;, kuru tu dom&#x101;jies m&#x12B;lam, maks&#x101;s tev m&#x101;jas un m&#x101;ti. Nu tu to zini, un groz&#x12B;ts tur nekas netiks. �aub&#x12B;gu tu mani nekad neesi redz&#x113;jis."</p><p>�T&#x101; tad tev tas ir piln&#x12B;gi vienalga, vai man par man&#x101;m m&#x101;j&#x101;m un manu m&#x101;ti ir j&#x101;samaks&#x101; ar manu laimi?" Frederiks teica.</p><p>�Es esmu vec&#x101;ka un paz&#x12B;stu dz&#x12B;vi lab&#x101;k nek&#x101; tu," vi&#x146;a m&#x101;te teica.</p><p>�Kas ir &#x13C;aun&#x101;k, vai tas, ka d&#x113;ls nol&#x101;d savu m&#x101;ti, vai ka m&#x101;te nol&#x101;d savu d&#x113;lu?"</p><p>Vi&#x146;a m&#x101;te dzi&#x13C;i ievilka elpu, jo juta vi&#x146;&#x101; kautko no savas pa�as dabas, un vi&#x146;ai uzm&#x101;c&#x101;s bailes. Bet vi&#x146;a mierin&#x101;ja sevi ar to, ka d&#x113;l&#x101; ir vair&#x101;k no t&#x113;va m&#x12B;kst&#x101;, padev&#x12B;q&#x101; rakstura, un vi&#x146;a laipni teica:</p><p>�Mums abiem patlaban ir vien&#x101;di gr&#x16B;ti; tu esi jauns un Marta ar&#x12B;. Vai esi ar mieru gaid&#x12B;t vienu gadu, vi&#x146;ai</p><p>nek&#x101; noteikdams? Dari t&#x101;, lai mums naujum&#x101; vienam nav J&#x101;nol&#x101;d otrs."</p><p>Froderiks dom&#x101;ja br&#x12B;di.</p><p>�Esmu ar mieru gaid&#x12B;t gadu, pirms teikt � iz�&#x137;iro�o v&#x101;rdu," vi&#x146;� teica.</p><p>�Nu tad ej uz savu istabu," m&#x101;te teica. Kad vi&#x146;� bija aizg&#x101;jis, saimniece lika pasaukt Martu. Pag&#x101;ja laici&#x146;�, kam&#x113;r t&#x101; atn&#x101;ca, jo nevienam nebija j&#x101;redz vi&#x146;as asaras.</p><p>Kad vi&#x146;a atn&#x101;ca, vi&#x146;as maizes m&#x101;te teica:</p><p>�Vai esi p&#x101;rdom&#x101;jusi, ko tev teicu?"</p><p>�Dom&#x101;ju, tas lab&#x101;kais b&#x16B;s, ja deram&#x101; dien&#x101; aizie�u," Marta teica.</p><p>Saimniece laipni noraudzij&#x101;s uz vi&#x146;u.</p><p>�Tu esi �akla meitene," vi&#x146;a teica, �un man �&#x113;l, ka tu aizej, bet �e st&#x101;v uz sp&#x113;les liel&#x101;kas lietas, un tev ir taisn&#x12B;ba, es tev pateicos, ka tu pati to redzi un gribi aiziet."</p><p>Marta cie�i paskati j&#x101;s uz vi&#x146;u.</p><p>�Nav ko pateikties, jo neaizbraucu, lai tev ko padar&#x12B;tu viegl&#x101;ku," vi&#x146;a teica.</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; tad tu aizej?" saimniece jaut&#x101;ja.</p><p>�Tur, kur es pati neesmu laba diezgan, ar&#x12B; mans darbs nav labs diezgan," Marta teica.</p><p>�Tu esi sp&#x12B;t&#x12B;ga," saimniece teica, �un lab&#x101;k b&#x16B;s, ja tu aiziesi t&#x16B;li&#x146;."</p><p>�Es nem&#x113;dzu aiziet no vietas nelaik&#x101;," Marta teica.</p><p>Saimniece noklus&#x113;ja cie&#x146;u, k&#x101;du t&#x101; juta, un teica:</p><p>�Vai tad tu apsolies nerun&#x101;t ar Frederiku pa to laiku, kas tev �e v&#x113;l ir atlicis?"</p><p>Marta atbild&#x113;ja:</p><p>�Run&#x101;�u ar vi&#x146;u vienreiz, ja vi&#x146;� to v&#x113;l&#x113;sies, un p&#x113;c tam vair&#x101;k n&#x113;."</p><p>�Vai varu �ai zi&#x146;&#x101; uz tevis palaisties?" saimniece vi&#x146;ai jaut&#x101;ja.</p><p>�Vai ir kautkas t&#x101;ds, kur tu to neesi var&#x113;jusi dar&#x12B;t?"</p><p>�N&#x113;," saimniece atteica.</p><p>Aiziedama, Marta sastapa virtuv&#x113; otru meitu un saprata, ka t&#x101; bija klausijusies.</p><p>Valodas par Frederiku un Martu izg&#x101;ja pa visu novadu, un meita izst&#x101;st&#x12B;ja ari Martas atbildi: �Tur, kur es pati</p><p>neesmu laba diezgan, ari mans darbs nav labs diezgan."</p><p>Soci&#x101;listu a&#x101;itators, kur� tai pus&#x113; pavadiia vasaras br&#x12B;vdienas, to dzird&#x113;iis, izlietota to k&#x101; moto k&#x101;dam aaba-lam par �&#x137;iru c&#x12B;nu, kur&#x101; tas ieteica streiku: kapit&#x101;listi negrib &#x13C;aut iums pacelties l&#x12B;dz vi&#x146;iem, piespie�iet j&#x16B;s vi&#x146;us nolaisties l&#x12B;dz jums, nedodiet vi&#x146;iem sava darba, streikojiet!"</p><p>B&#x16B;tu Marta izlas&#x12B;jusi �o aabalu, vi&#x146;a b&#x16B;tu metusi krustu par �iem nekautr&#x12B;aajiem v&#x101;rdiem.</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; Marta staia&#x101;ja pa d&#x101;rzu; vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja z&#x101;l&#x113; zem &#x101;bel&#x113;m, kad Frederiks pien&#x101;ca pie vi&#x146;as.</p><p>�Vai m&#x101;te ir run&#x101;jusi ar&#x12B; ar tevi?" vi&#x146;� teica.</p><p>�J&#x101;," Marta atbild&#x113;ja.</p><p>�Esmu devis vi&#x146;ai soliiumu," Frederiks teica, �io cit&#x101;di mums b&#x16B;tu j&#x101;iz�&#x137;iras k&#x101; ienaidniekiem uz visu m&#x16B;�u. Un m&#x113;s viens otram esam vien&#x12B;aais, kas mums abiem v&#x113;l ir atlicis, kam&#x113;r t&#x113;vs ir miris. Esmu solijies, neteikt tev to, ko gribu, kam&#x113;r tikai p&#x113;c gada. Zinu, ka tu aiziesi, bet tu pateiksi man, uz kurieni tas b&#x16B;s, jo p&#x113;c viena gada man tev kautkas b&#x16B;s sakams."</p><p>Marta klus&#x113;ja, un Frederiks turpin&#x101;ja:</p><p>�Es var&#x113;tu t&#x16B;li&#x146; teikt tev to, bet tu paz&#x12B;sti manu m&#x101;ti, un zini, ka vi&#x146;a ir cieta k&#x101; akmens. Bet vi&#x146;u var uzveikt ar labu un ar paciet&#x12B;bu."</p><p>Marta v&#x113;l aizvien klus&#x113;ja, un Frederiks piebilda:</p><p>�Bet ja tas t&#x101; neb&#x16B;s, varu ar&#x12B; iztikt pats ar sav&#x101;m rok&#x101;m vien. Un tu t&#x101; tad neaizmirs&#x12B;si, ka gribu tev kautko teikt p&#x113;c viena gada?"</p><p>Marta atbild&#x113;ja:</p><p>�Esmu apsolijusi tavai m&#x101;tei nerun&#x101;t ar tevi vair&#x101;k, k&#x101; tikai �o vienu reizi, un t&#x101;d&#x113;&#x13C; man viss ir j&#x101;pasaka pie viena, bet tas b&#x16B;tu, ja tev no manis k&#x101; vajadz&#x113;s p&#x113;c gada, diviem, vai trim, vari ats&#x16B;t&#x12B;t man zi&#x146;u, un es aizie�u turp, kur tu b&#x16B;si, vienalga, kur tas ar&#x12B; neb&#x16B;tu.</p><p>Tie laikam b&#x16B;s p&#x113;d&#x113;jie v&#x101;rdi, ko m&#x113;s abi viens ar otru</p><p>run&#x101;jam."</p><p>��odien," Frederiks teica, �bet ne v&#x113;l&#x101;k. Jo ja m&#x101;te neb&#x16B;s piedab&#x16B;jama ar labu, tad b&#x16B;�u ciets."</p><p>�To tu nevari," Marta teica.</p><p>Frederiks sa�&#x146;audza d&#x16B;ri:</p><p>�To tu v&#x113;l redz&#x113;si."</p><p>Marta st&#x101;v&#x113;ia br&#x12B;di, it k&#x101; atrazdam&#x101;s kautkur t&#x101;lu no vis&#x101;m liet&#x101;m. Tad t&#x101; p&#x113;k�&#x146;i paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u un sniedza vi&#x146;am roku:</p><p>�Nu tad dz&#x12B;vo vesels, Frederik."</p><p>�Dz&#x12B;vo vesela, Marta," vi&#x146;� teica, �sveika � pagaida m."</p><p>Vi&#x146;� tur&#x113;ja vi&#x146;as mazo roku un juta, ka nevar to atlaist, lai notiek, kas notikdams, neskatoties uz solijumu un visu citu.</p><p>Vi&#x146;a t&#x101;s neatr&#x101;va, bet laikam vi&#x146;ai bija izdevies to samazin&#x101;t, jo t&#x101; klusu izsl&#x12B;d&#x113;ja no vi&#x146;a rokas, pie kam vi&#x146;� nemaz nesaprata, k&#x101; tas bija noticis. Bija t&#x101;, it k&#x101; Mart&#x101; pa�&#x101; kautkas b&#x16B;tu atr&#x101;vis roku. Vi&#x146;am bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, it k&#x101; Marta pati, visa, klusu un nenov&#x113;r�ami izsl&#x12B;d&#x113;tu vi&#x146;am no rok&#x101;m.</p><p>Marta iecr&#x101;ja meitu istab&#x101; un nogul&#x101;s gult&#x101; ar seju uz spilvena. Vi&#x146;a klusu gul&#x113;ja, it k&#x101; t&#x101; b&#x16B;tu aizmigusi; otra meita sauca vi&#x146;u, kad dienvidus bija p&#x101;ri.</p><p>�Es t&#x16B;li&#x146; n&#x101;k�u," Marta atteica, un meita aizg&#x101;ja.</p><p>Tad Marta piec&#x113;l&#x101;s un apgrieza spilvenu uz otru pusi, lai neviens neredz&#x113;tu, cik tas bija mitrs.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101;, kad vi&#x146;a patlaban pl&#x16B;ca zir&#x146;us, k&#x101;ds v&#x12B;rs brauca laukam gar&#x101;m un apst&#x101;j&#x101;s vi&#x146;ai iepretim; Marta nekad ar vi&#x146;u nebija run&#x101;jusi, bet zin&#x101;ja, ka vi&#x146;am ir liels &#x12B;pa�ums.</p><p>�Esmu dzird&#x113;jis, ka tu uz deramo dienu aizie�ot," vi&#x146;� teica, �vai esi dab&#x16B;jusi jau citu vietu?"</p><p>�N&#x113;," Marta dzedri atteica, vi&#x146;ai bija tapis par ieradumu iztur&#x113;ties strupi vietu pied&#x101;v&#x101;�anas gadi jumos, vi&#x146;a uz&#x146;&#x113;ma to apm&#x113;ram t&#x101;, k&#x101; bildin&#x101;jumu.</p><p>�Vai gribi n&#x101;kt pie manis par meitu?" bag&#x101;tnieks teica.</p><p>Marta noskati j&#x101;s vi&#x146;&#x101;, zir&#x146;u pl&#x16B;k�anas nep&#x101;rtraukdama.</p><p>�Atkar&#x101;jas no t&#x101;, k&#x101;da b&#x16B;s alga," vi&#x146;a teica.</p><p>�Cik tu prasi?" bag&#x101;tais v&#x12B;rs teica.</p><p>�Simtu kronu gad&#x101;," Marta mier&#x12B;gi atbild&#x113;ja. T&#x101; bija nekautr&#x12B;ga pras&#x12B;ba, asto&#x146;desmit b&#x16B;tu pietieko�i, un vi&#x146;a ar&#x12B; vair&#x101;k neb&#x16B;tu pras&#x12B;jusi, neb&#x16B;tu vi&#x146;� tur s&#x113;d&#x113;jis un izskat&#x12B;jies tik plats un varens; bet reiz vi&#x146;a to bija izteikusi, vi&#x146;a nepiek&#x101;psies, t&#x101; pl&#x16B;ca zir&#x146;us glu�i vienaldz&#x12B;gi.</p><p>V&#x12B;rs sm&#x113;j&#x101;s.</p><p>�Tu nebaidies atdar&#x12B;t muti, bet es paz&#x12B;stu tevi un zinu, ka tev nav ar&#x12B; bail likt rok&#x101;m kust&#x113;ties. Es p&#x101;rsolu � simtu viena, un �e tev t&#x101; viena t&#x16B;li&#x146;."</p><p>Tad vi&#x146;� aizbrauca, bet Marta pl&#x16B;ca zir&#x146;us, un dz&#x12B;ve g&#x101;ja savu gaitu. Mai&#x146;as dien&#x101; vi&#x146;a aizg&#x101;ja dz&#x12B;vot uz bag&#x101;taj&#x101;m m&#x101;j&#x101;m.</p><p>Pirmaj&#x101; r&#x12B;t&#x101; agri vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja govju k&#x16B;t&#x12B; ar slaucamo spaini rok&#x101;s un vi&#x146;u ap&#x146;&#x113;ma m&#x101;j&#x12B;g&#x101; smar�a, kas ce&#x13C;as no gov&#x12B;m, bar&#x12B;bas un silta, tikko slaukta piena, smar�a, kas pavadi ja vi&#x146;u un citas meitas visur, likdama vi&#x146;&#x101;m dr&#x12B;z vien justies k&#x101; m&#x101;j&#x101;s katr&#x101; jaun&#x101; viet&#x101; un saukt t&#x101;s par sav&#x101;m, m&#x16B;su m&#x101;jas, m&#x16B;su govis, m&#x16B;su zirgi, m&#x16B;su piens, k&#x101; ide&#x101;l&#x101;m l&#x12B;dz&#x12B;pa�niec&#x113;m, no kur&#x101;m st&#x101;v&#x113;ja t&#x101;lu katras domas par l&#x12B;dzdal&#x12B;bu izmanto�an&#x101;.</p><p>Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja, liedama p&#x113;d&#x113;jo spaini piena lielaj&#x101;, kop&#x113;j&#x101; sk&#x101;rda trauk&#x101;, uz kura bija plate ar m&#x101;ju v&#x101;rdu, kad caur durv&#x12B;m atskan&#x113;ja komandas sauciens:</p><p>�'br&#x12B;t, meitas! Piens gatavs?"</p><p>Marta pac&#x113;la acis, durv&#x12B;s st&#x101;v&#x113;ja sve�s v&#x12B;rs, tik &#x13C;oti skaists no sejas, ka ar vi&#x146;u dro�i vien kautkas nebija k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;.</p><p>�Vai tu varb&#x16B;t esi p&#x101;rvaldnieks �e m&#x101;j&#x101;s?" vi&#x146;a teica, �ka tu te st&#x101;vi un komand&#x113;?"</p><p>�Pienotavas ved&#x113;js, m&#x12B;&#x13C;ais draudzi&#x146;," vi&#x146;� teica.</p><p>Marta noskatij&#x101;s vi&#x146;&#x101;.</p><p>�Tad tu var&#x113;tu pacelt savu balsi tur, kur tu esi pieder&#x12B;ga," vi&#x146;a teica. �Tas ir m&#x16B;su piens un m&#x16B;su govis, un mes slaucam t&#x101;s, kad m&#x113;s gribam.</p><p>�Ak, t&#x101; tu dom&#x101;, Dieva v&#x101;rd&#x101;," vi&#x146;� teica, un Marta iev&#x113;roja, ka vi&#x146;� pa da&#x13C;ai run&#x101;ja pils&#x113;tnieka �argon&#x101;. J&#x101;, vi&#x146;a jau t&#x16B;li&#x146; bija dom&#x101;jusi, ka ar vi&#x146;u kautkas nebija k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;. �N&#x113;, tu maz&#x101; mutavniece," vi&#x146;� neatlaid&#x101;s, �tu &#x13C;oti maldies, piens pieder pienotavai, un tas ir j&#x101;nodod noteikt&#x101; laik&#x101;, bet govis ir k u n g a, un tev t&#x101;s ir jaslauc, kad tev liek."</p><p>�Dr&#x12B;z vairs pasaul&#x113; nemaz nevar&#x113;s dz&#x12B;vot," Marta teica, �agr&#x101;k m&#x113;s slauc&#x101;m pa�i savu pienu un &#x137;&#x113;rn&#x113;jam pa�i savu sviestu. Nu piens pieder pienotavai, kam&#x113;r tas gov&#x12B;m v&#x113;l ir tesmen&#x12B;, un kad m&#x113;s gribam dab&#x16B;t puskilogramu sviesta, mums nevien ir j&#x101;iet tam paka&#x13C;, bet ar&#x12B; j&#x101;samaks&#x101; par to. Kas to lai tic, ka pasaule v&#x113;l past&#x101;v&#x113;s."</p><p>�Nu, un pienu, kuru m&#x113;s pa�as nokraistij&#x101;m, var&#x113;ja lietot," teica otra meita, izliedama savu spaini, �bet tas caurlaistais centrif&#x16B;gas piens jau ir t&#x12B;rais &#x16B;dens."</p><p>�J&#x16B;s varat b&#x16B;t priec&#x12B;gas, kam&#x113;r jums v&#x113;l nav j&#x101;&#x113;d m&#x101;ksl&#x12B;gais sviests," pienotavas ved&#x113;js teica.</p><p>�M&#x101;ksl&#x12B;gais sviests," meita teica, �nu, to nu vi&#x146;i gan nepiedz&#x12B;vos, ka to te uz laukiem k&#x101;ds &#x113;d&#x12B;s."</p><p>�Bet es zinu k&#x101;das p&#x101;ris liel&#x101;kas m&#x101;jas, kur to jau lieto," ved&#x113;js teica.</p><p>,,V&#x113;," meita teica, �no t&#x101; jau var palikt tikai nelabi; dzird jau, ka to taisot no taukiem. K&#x101; vi&#x146;i cilv&#x113;kiem var dot t&#x101;das lietas!"</p><p>�No taukiem?" Marta iejaut&#x101;j&#x101;s, iedom&#x101;dam&#x101;s sve�u lie�anu b&#x113;rn&#x12B;bas laik&#x101;, �tad es lab&#x101;k &#x113;du sausu maizi." � �Kas t&#x101; par valodu, k&#x101;d&#x101; vi&#x146;� run&#x101;?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja, kad ved&#x113;js bija aizbraucis, un meita paskaidroja:</p><p>�Vi&#x146;� ir kopenhagenietis. Run&#x101;, ka vi&#x146;� esot &#x101;rlaul&#x12B;bas b&#x113;rns un n&#x101;cis pasaul&#x113; dzemd&#x113;�anas iest&#x101;d&#x113;, bet t&#x113;vs vi&#x146;am esot bijis kaut kas &#x13C;oti smalks. Tu jau pati redzi,</p><p>ka vi&#x146;a seja �e nepiederas. T&#x101; ir skaista pavisam cit&#x101;d&#x101; k&#x101;rt&#x101;, nek&#x101; mums."</p><p>J&#x101;-&#x101;, Marta nodom&#x101;ja, tas bija tiesa, vi&#x146;a gandr&#x12B;z bija gatava atz&#x12B;t, ka t&#x101; ir piedauz&#x12B;gi skaista � uz zemnieka pleciem.</p><p>Vi&#x146;a ien&#x12B;da pienotavu, �o bezzemes ma�inu m&#x101;ju, kas prasija labo pienu un atdeva viet&#x101; nokrejoto. Bet sviests bija labs, to vi&#x146;a atzina, un kad vi&#x146;a bija redz&#x113;jusi pienotavu str&#x101;d&#x101;jam, t&#x101; s&#x101;ka pavisam cit&#x101;di dom&#x101;t: �Vi&#x146;i tie</p><p>�&#x101;m str&#x101;d&#x101; &#x101;tri, un viss ir gl&#x12B;ts un t&#x12B;rs."</p><p>Vi&#x146;a samierin&#x101;j&#x101;s ar piena ved&#x113;ju un vi&#x146;a pav&#x113;lo�o toni � kautgan pie vi&#x146;a bija aizdom&#x12B;gs ar&#x12B; da�s kas cits v&#x113;l, bez skaist&#x101;s sejas: vi&#x146;u sauca par Lindbergu, nevis k&#x101;d&#x101; god&#x12B;g&#x101; v&#x101;rd&#x101;, kas beidz&#x101;s ar � sen. Vi&#x146;� gan cit&#x101;di bija krietns cilv&#x113;ks un labi pierakst&#x12B;ts pienotav&#x101;, bet vi&#x146;a nevar&#x113;ja vi&#x146;am l&#x101;ga uztic&#x113;ties. Ne t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;� kautk&#x101;d&#x101; zi&#x146;&#x101; b&#x16B;tu nek&#x101;rt&#x12B;gs; vi&#x146;�, protams, gan piedz&#x113;r&#x101;s, k&#x101; tas bija parasts, lopu apskat&#x113;s un tirgus dien&#x101;s, bet pat reibum&#x101; vi&#x146;� valdi ja pats par sevi, vismaz vis&#x101;s svar&#x12B;g&#x101;k&#x101;s liet&#x101;s. Vi&#x146;� taisija jokus, bet nedarija mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas. [</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; Marta dzird&#x113;ja vi&#x146;u dziedam. Vi&#x146;ai bija t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;ai atv&#x113;rtos durvis uz lielu, augstu z&#x101;li. Agr&#x101;k m&#x16B;zika bija bijusi pat&#x12B;kams troksnis takt&#x12B;, p&#x113;c kuras var&#x113;ja dejot, nu tan&#x12B; �var&#x113;ja piln&#x12B;gi nogremd&#x113;ties"; m&#x16B;zika tapa par sv&#x113;tdienas v&#x101;rdu un bija gandr&#x12B;z sv&#x113;ta.</p><p>�Saka, Lindbergs dziedot t&#x101;, ka vi&#x146;� var&#x113;tu tapt par dzied&#x101;t&#x101;ju te&#x101;tr&#x12B;," teica viena no p&#x101;r&#x113;j&#x101;m meit&#x101;m.</p><p>Marta nezin&#x101;ja, kas ir �te&#x101;tris", bet vi&#x146;a iedom&#x101;j&#x101;s pili ar vienu vien&#x12B;gu lielu z&#x101;li, kur dzied&#x101;�ana var&#x113;ja labi izskan&#x113;t.</p><p>�Laikam jau Kopenh&#x101;gen&#x101;?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>�J&#x101;, tur ir te&#x101;tri, kur dzied&#x101;t&#x101;ji ar dziesm&#x101;m uzvar sievie�u sirdis," teica meita, kurai tas bija palicis pr&#x101;t&#x101; no laikrakstu un l&#x113;tu rom&#x101;nu las&#x12B;�anas.</p><p>�Sav&#x101;di, ka Knuts Lindbergs tad v&#x113;l nav saderin&#x101;jies," Marta teica, sap&#x12B;kdama uz vi&#x146;u par to, ka bija piemin&#x113;jusi ar&#x12B; vi&#x146;a priek�v&#x101;rdu, jo vi&#x146;a tak nebija nek&#x101;ds biedrs �im kopenhagenietim, �vai tad �e uz laukiem nav nevienas, kas vi&#x146;u grib&#x113;tu?"</p><p>Meita palika dom&#x12B;ga. �Var b&#x16B;t, ka tie�i grib&#x113;t vi&#x146;u neviena ar&#x12B; negrib," vi&#x146;a teica � �bet t&#x101;das gan neb&#x16B;s nevienas, kas var&#x113;s vi&#x146;am atsac&#x12B;t, ja vi&#x146;� no t&#x101;s ko grib&#x113;s."</p><p>�Man liekas, ka t&#x101;diem cilv&#x113;kiem nevajadz&#x113;tu at&#x13C;aut �e palikt," Marta teica. �T&#x101;di var&#x113;ja palikt Kopenh&#x101;gen&#x101;, kur tie ir pieder&#x12B;gi."</p><p>Vi&#x146;a aizvien bija gatava ies&#x101;kt c&#x12B;&#x146;u ar Lindbergu, bet tom&#x113;r mekl&#x113;ja vi&#x146;u ar ac&#x12B;m vakaros, kad notika san&#x101;ksmes zem s&#x113;rm&#x16B;k�&#x101;m. Daudz pat&#x12B;kam&#x101;k bija klaus&#x12B;ties vi&#x146;a dziesm&#x101;s, nek&#x101; citu v&#x12B;rie�u rupj&#x12B;b&#x101;s. Bet tas bija ar&#x12B; daudz b&#x12B;stam&#x101;k, to vi&#x146;a redz&#x113;ja no meitu ac&#x12B;m, juzdam&#x101;s apvainota vi&#x146;u d&#x113;&#x13C;, jo ar&#x12B; Lindbergs to redz&#x113;ja. Vi&#x146;u liel&#x101; m&#x113;r&#x101; apmierin&#x101;ja tas, ka no novad&#x101; &#x101;rlaul&#x12B;bas b&#x113;rniem, kuri �e nebija retums, neviens tom&#x113;r nebija Lind-berga. Bet pag&#x101;ja labs laiks, pirms vi&#x146;a atsk&#x101;rta, kas vi&#x146;� bija par puisi.</p><p>Tas notika k&#x101;d&#x101; ziemas sv&#x113;tdien&#x101;, kad vi&#x146;� brauca vi&#x146;u m&#x101;jai gar&#x101;m kaman&#x101;s, ar dziesm&#x101;m un zv&#x101;rgu&#x13C;u �&#x137;indo&#x146;u.</p><p>�Tur ir dz&#x12B;v&#x12B;ba un prieks, kur vi&#x146;� ir," k&#x101;ds teica, un p&#x113;k�&#x146;i Marta dzird&#x113;ja sava aud�u t&#x113;va An�a seno piez&#x12B;mi: �Kad m&#x113;s sastopamies vaigu vaig&#x101; ar dz&#x12B;vi."</p><p>Reiz vi&#x146;a bija to sastapusi �&#x137;&#x16B;n&#x12B;, dzird&#x113;jusi to troksn&#x12B;, bija izg&#x101;jusi tan&#x12B; &#x101;r&#x101; un trok�&#x146;ojusi l&#x12B;dzi. P&#x113;c tam vairs nebija nek&#x101;das iz�&#x137;ir&#x12B;bas starp dz&#x12B;vi un vi&#x146;u, t&#x101; bija vi&#x146;&#x101;, t&#x101; bija vi&#x146;ai apk&#x101;rt, t&#x101; bija visur, un t&#x101; bija da�os cilv&#x113;kos t&#x101;pat k&#x101; vi&#x146;&#x101;. Vi&#x146;a bija redz&#x113;jusi un jutusi to Frede-rik&#x101;, un vi&#x146;� bija redz&#x113;jis un jutis to vi&#x146;&#x101;; t&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;i sader&#x113;ja kop&#x101;, jo nevar no�&#x137;irties no dz&#x12B;ves, kam&#x113;r ir dz&#x12B;vs. Grauds d&#x12B;ga pats no sevis, jo vi&#x146;&#x101; bija dz&#x12B;v&#x12B;ba, un dz&#x12B;v&#x12B;ba auga pati no sevis vi&#x146;&#x101; un Frederik&#x101;, tas nebija nekas t&#x101;ds, kas notika ar vi&#x146;u gribu. Frederik&#x101; m&#x101;te var&#x113;ja tam pretoties, ka vi&#x146;i dab&#x16B;n viens otru, bet tas nek&#x101; negrozi ja pie t&#x101;, kas bija � dz&#x12B;vi t&#x101; vi&#x146;iem nevar&#x113;ja at&#x146;emt.</p><p>Bet kamanu zv&#x101;rgu&#x13C;i �e v&#x113;stija par k&#x101;du citu dz&#x12B;vi. Nu vi&#x146;a to redz&#x113;ja, dz&#x12B;vi, kas nerad&#x101;s pati no sevis, dz&#x12B;vi, kurai dzin&#x101;s paka&#x13C; me�a sv&#x113;tkos un lopu apskat&#x113;s, tirgos un dejas izpriec&#x101;s. Tai dz&#x12B;v&#x113; vi&#x146;a nekad nebija &#x146;&#x113;musi dal&#x12B;bas, bet bija daudzus redz&#x113;jusi steidzamies �urp un atgrie�amies atpaka&#x13C;, da�us priec&#x12B;gus, da�us noguru�us, citus izsp&#x16B;ru�us un klusus. Lindbergs to d&#x113;v&#x113;ja par ,,Ti-voli", v&#x101;rds jautri un vilin&#x101;dams skan&#x113;ja vi&#x146;am mut&#x113;, taisni t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;a nezin&#x101;ja, kas Tivoli bija.</p><p>Viss skan&#x12B;gais un smaido�ais p&#x113;k�&#x146;i apvienoj&#x101;s ap Lindberga skaisto seju, t&#x101; p&#x113;k�&#x146;i d&#x113;v&#x113;ja vi&#x146;u par k&#x101;rdin&#x101;t&#x101;ju, pie tam juzdama sirdsapzi&#x146;as p&#x101;rmetumus, jo t&#x101; nekad pie vi&#x146;a nek&#x101; t&#x101;da nebija redz&#x113;jusi, kas vi&#x146;ai dotu ties&#x12B;bas lietot �o v&#x101;rdu.</p><p>Tom&#x113;r tas vi&#x146;am palika k&#x101; apz&#x12B;m&#x113;jums vi&#x146;as dom&#x101;s, vi&#x146;a neredz&#x113;ja iemesla, t&#x101; klus&#x12B;b&#x101; nol&#x16B;dz&#x101;s vi&#x146;u par to un dom&#x101;ja atkal, ka vajadz&#x113;ja tak b&#x16B;t k&#x101;dam iemeslam, reiz vi&#x146;a �o v&#x101;rdu nevar&#x113;ja dab&#x16B;t &#x101;r&#x101; no pr&#x101;ta, un t&#x101; vi&#x146;a dom&#x101;ja par Knutu Lindbergu daudz vair&#x101;k, nek&#x101; pati to apzin&#x101;j&#x101;s. <a l:href="#bookmark1" type="note"><sup>2</sup></a></p></section><section><title><p>3. NODA&#x13B;A</p></title><p>Marijai bija j&#x101;dom&#x101;, ka Marta ir Amerik&#x101;. Tas noz&#x12B;m&#x113;ja, ka vi&#x146;a Martu nekad vairs nedab&#x16B;s redz&#x113;t. K&#x101;ds v&#x12B;rs, kur� divus savus b&#x113;rnus bija pavadijis uz Amerikas tvaikoni, bija teicis t&#x113;va br&#x101;lim Johanam: �Tas ir tas pats, kas pavad&#x12B;t vi&#x146;us uz kapu. M&#x113;s zin&#x101;m, ka nekad vi&#x146;u vairs neredz&#x113;sim, un ja m&#x113;s vi&#x146;us redz&#x113;tu, m&#x113;s tos vairs nepaz&#x12B;tu." Ieskati bija t&#x101;di, ka &#x12B;sa uztur&#x113;�an&#x101;s Amerik&#x101; piln&#x12B;gi p&#x101;rv&#x113;rta cilv&#x113;ku. Sa&#x146;emot ats&#x16B;t&#x12B;tu fotogr&#x101;fiju, atskan&#x113;ja p&#x101;rsteiguma pilns izsauciens: �Iedom&#x101;jies tik, vi&#x146;u</p><p>v&#x113;l var paz&#x12B;t."</p><p>Bet vi&#x146;a jau tagad vairs nepazina Martas, jo Martai bija bijis aud�u t&#x113;vs un tam vi&#x146;a bija aizg&#x101;jusi l&#x12B;dzi.</p><p>Vi&#x146;a gandr&#x12B;z bija gatava uz m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;m, kur t&#x101; bija uz&#x146;emta, k&#x101; savietis, skat&#x12B;ties k&#x101; uz kautko &#x101;rpus &#x12B;sten&#x12B;bas st&#x101;vo�u, kautko elfu kalni&#x146;am l&#x12B;dz&#x12B;gu, kur vi&#x146;a bija aizmirsusi visu, ko t&#x101; bija m&#x12B;l&#x113;jusi � l&#x12B;dz viss tas bija izgaisis. M&#x101;tes, kuru t&#x101; m&#x12B;l&#x113;ja, kautgan neatcer&#x113;j&#x101;s, vairs nebija. T&#x113;va un Martas vairs nebija. Zaud&#x113;juma apzi&#x146;ai pievienoj&#x101;s vainas apzi&#x146;a, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka vi&#x146;a nebija paguvusi b&#x16B;t pret vi&#x146;iem tik laba, k&#x101; vi&#x146;a to b&#x16B;tu v&#x113;l&#x113;jusies. B&#x16B;tu vi&#x146;a savam t&#x113;vam bijusi kautkas vair&#x101;k, varb&#x16B;t vi&#x146;� neb&#x16B;tu tik nelaim&#x12B;gi beidzis savas dienas. Un Marta � nekad vi&#x146;a nevar&#x113;s atmaks&#x101;t visu to labumu, ko t&#x101; bija sa&#x146;&#x113;musi no Martas. Dz&#x12B;ve bija nor&#x101;vusi masku, par&#x101;d&#x12B;dama tai miro&#x146;a seju. Viss, kas bija m&#x12B;&#x13C;�, bija izgaisis. Dz&#x12B;ve bija taisni t&#x101;da, k&#x101; tie sap&#x146;i, kuros viss, ko tu v&#x113;lies, tev bag&#x101;t&#x12B;gi tiek dots, bet tikl&#x12B;dz tu izstiep roku, lai visu to satvertu, viss tas paz&#x16B;d.</p><p>Bija pazudis ar&#x12B; Dievs. Marija bija m&#x113;&#x123;in&#x101;jusi l&#x16B;gt vi&#x146;u, bot l&#x16B;g�ana bez atbildes bija atgriezusies atpaka&#x13C; no l&#x16B;k�as telpas. Adres&#x101;ts nezin&#x101;ms.</p><p>K&#x101;r&#x13C;a Hjellesmarka v&#x113;stule gul&#x113;ja uz vi&#x146;as plaukti&#x146;a. Vispirms vi&#x146;a lasija to, l&#x12B;dz zin&#x101;ja no galvas t&#x101;s nelaim&#x12B;go saturu. Tad vi&#x146;a &#x13C;&#x101;va, lai t&#x101; st&#x101;v, k&#x101; aps&#x16B;dz&#x12B;bas raksts, vi&#x146;ai ik dienas acu priek�&#x101;. V&#x113;l&#x101;k t&#x101;s raksturs mainijas. Saturu aizsedza rokraksts, kas bija vi&#x146;a, v&#x113;sts no vi&#x146;a, kur� nu vien&#x12B;gais v&#x113;l bija palicis p&#x101;ri no tiem, kas bija pazinu�i Martu. Tad vi&#x146;a k&#x101;d&#x101; dien&#x101; nol&#x113;ma paglab&#x101;t to, k&#x101; atmi&#x146;u no K&#x101;r&#x13C;a un no t&#x101; laika, kad tas vi&#x146;as bija vizin&#x101;jis ar laivu, p&#x113;c tam kad vi&#x146;a m&#x101;te bija vi&#x146;as pabarojusi.</p><p>Vi&#x146;a pa&#x146;&#x113;ma v&#x113;stuli un grib&#x113;ja to ielikt sav&#x101; vecaj&#x101; b&#x12B;belst&#x101;stu gr&#x101;mat&#x101;, pati br&#x12B;n&#x12B;dam&#x101;s, k&#x101;d&#x113;&#x13C; t&#x101; b&#x16B;tu paglab&#x101;jama tie�i tur, bet t&#x101;d t&#x101; atcer&#x113;j&#x101;s, ka tur vi&#x146;ai glab&#x101;j&#x101;s k&#x101;da cita v&#x113;stule no m&#x101;j&#x101;m. Ab&#x101;m v&#x113;stul&#x113;m vajadz&#x113;ja glab&#x101;ties vien&#x101; viet&#x101;. Bet no k&#x101; tad bija otra? Vi&#x146;a noteikti to neatcer&#x113;j&#x101;s. Vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka t&#x101; bija no visiem vi&#x146;iem, bet sevi�&#x137;i no Martas.</p><p>Bet Marta tak nekad nebija rakstijusi, ne ar&#x12B; cits k&#x101;ds. Bet vi&#x146;a bija ielikusi v&#x113;stuli gr&#x101;mat&#x101;.</p><p>Tais&#x12B;dam&#x101;s to atv&#x113;rt, vi&#x146;a iev&#x113;roja, ka gr&#x101;matai ir ieliekts st&#x16B;ris, un tad vi&#x146;a atcer&#x113;j&#x101;s, jo novietojot v&#x113;stuli vi&#x146;a mazliet bija saliekusi st&#x16B;ri.</p><p>V&#x113;stule bija no vi&#x146;as pa�as. Tikai mazs &#x101;boli&#x146;a zieds, kuru vi&#x146;a bija nospiedusi, iedom&#x101;dam&#x101;s to par v&#x113;stuli no m&#x101;j&#x101;m. Tas atrad&#x101;s tai viet&#x101;, kur bija st&#x101;sts par Genecar&#x113;tas ezeru.</p><p>Vi&#x146;a atv&#x113;ra gr&#x101;matu.</p><p>&#x100;boli&#x146;a zieds bija pazudis. Bija palicis vairs tikai mazs nospiedums, tas bija viss; vi&#x146;a var&#x113;ja tikai redz&#x113;t, ka reiz tas tur bija bijis.</p><p>St&#x101;v&#x113;dama un raudz&#x12B;dam&#x101;s uz tuk�o vietu, vi&#x146;a aizmirs&#x101;s ar&#x12B; pati.</p><p>&#x100;r&#x101; dz&#x12B;v&#x113; vi&#x146;a redz&#x113;ja Nilsa Andersena mazo Mariju ejam ar noliektu galvu uz kreiso pusi un paz&#x16B;dam aiz</p><p>apv&#x101;r�&#x146;a malas, bet �m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja Mariju" t&#x101; redz&#x113;ja aizejam pa labi, uz pret&#x113;jo apv&#x101;r�&#x146;a malu.</p><p>St&#x101;v&#x113;dama kautkur k&#x101;d&#x101; sav&#x101;d&#x101; �nekurien&#x113;", vi&#x146;a redz&#x113;ja abas aizvien vair&#x101;k att&#x101;lin&#x101;mies vienu no otras.</p><p>Atkal atj&#x113;gusies, vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja viet&#x101;, kur debess ir vist&#x101;l&#x101;k no zemes, vid&#x16B; starp vi&#x146;&#x101;m ab&#x101;m, un jut&#x101;s sadrumstalota, ka vi&#x146;a nebija ne viena, ne otra no t&#x101;m.</p><p>Tonakt vi&#x146;a sap&#x146;oja, ka t&#x101; staig&#x101; pa lauku, gan&#x12B;dama govis. Nogulusies zem&#x113;, vi&#x146;a raudzi j&#x101;s &#x113;rk�&#x137;u kr&#x16B;ma m&#x16B;�a me�&#x101;, &#x13C;audama izt&#x113;lei saskat&#x12B;t tur visu, ko t&#x101; v&#x113;l&#x113;j&#x101;s.</p><p>Kad vi&#x146;a apmulsusi piec&#x113;l&#x101;s, govis bija prom. Vi&#x146;a mekl&#x113;ja un mekl&#x113;ja, jo govju nozu�ana bija &#x13C;aun&#x101;ka par pasaules boj&#x101; eju. Beidzot vi&#x146;a no sirds dzi&#x13C;umiem sauca uz Dievu: �Pal&#x12B;dzi!"</p><p>Te k&#x101;ds teica: ��e!"</p><p>Tur st&#x101;v&#x113;ja mazais &#x101;boli&#x146;� ar pl&#x101;no galvi&#x146;u un greizo vaigu; tas raudzi j&#x101;s vi&#x146;&#x101;, smaid&#x12B;dams savu laipno smaidu.</p><p>�Bet �" Marija ies&#x101;ka, vair&#x101;k nek&#x101; nesaman&#x12B;dama, ko teikt.</p><p>�Tu tom&#x113;r biji mani aizmirsusi," &#x101;boli&#x146;a galvi&#x146;a teica.</p><p>Bet Marija apgalvoja:</p><p>�N&#x113;, n&#x113; � glu�i otr&#x101;di! Biju tevi aizmirsusi taisni t&#x101;, k&#x101; aizmirstu to, kas man visvair&#x101;k ir palicis pr&#x101;t&#x101;. � Bet es dom&#x101;ju � ka tu esi miris."</p><p>�T&#x101;ds es ar&#x12B; esmu," &#x101;boli&#x146;� teica. �Miru tai pa�&#x101; gad&#x101;, un mani apraka rudens arumos. Bet tad es ieraudz&#x12B;ju tevi tai acumirkl&#x12B;, kad tu biji �nekurien&#x113;" un tu redz&#x113;ji �"</p><p>�Saki man lab&#x101;k," Marija jaut&#x101;ja, �kur tad &#x12B;sti ir t&#x101; �nekuriene"?"</p><p>�Vis&#x101;s viet&#x101;s," &#x101;boli&#x146;� teica, �tas jau ir tur, kur ir Dievs, un kad vi&#x146;� redz&#x113;ja, ka es tevi v&#x113;l paz&#x12B;stu, vi&#x146;� man at&#x13C;&#x101;va izn&#x101;kt �e starp ab&#x101;m apv&#x101;r�&#x146;a mal&#x101;m un tev kautko atg&#x101;din&#x101;t."</p><p>�Ko tad?" Marija jaut&#x101;ja.</p><p>�Kautko, kas ir svar&#x12B;g&#x101;ks nek&#x101; visa pasaule," &#x101;boli&#x146;� teica.</p><p>�T&#x101;s ir govis," Marija dom&#x101;ja, �vai v&#x113;l kas vair&#x101;k?"</p><p>�Protams, tev ir j&#x101;uzrauga savas govis," &#x101;boli&#x146;� teica, �tu nedr&#x12B;ksti kav&#x113;ties dom&#x101;s, t&#x101; ka vi&#x146;as tev noz&#x16B;d. Bet tas ir kas vair&#x101;k nek&#x101; govis � kautgan tu to vari atrast ar&#x12B; tur, kur iet tavas govis."</p><p>�T&#x101;s jau ir pazudu�as," Marta teica, bet tai pa�&#x101; acumirkl&#x12B; vi&#x146;a ieraudzija t&#x101;s g&#x101;n&#x101;mies silt&#x101;, dzidr&#x101; gaism&#x101;.</p><p>�&#x100;-&#x101;!" vi&#x146;a teica, �to saulaino vieti&#x146;u es paz&#x12B;stu labi. T&#x101; aizvien tur ir bijusi, bet t&#x101; bija p&#x101;r&#x101;k laba, lai tai b&#x16B;tu v&#x101;rds. Es tom&#x113;r b&#x16B;tu v&#x113;l&#x113;jusies, lai man b&#x16B;tu k&#x101;ds v&#x101;rds, kur&#x101; to nosaukt, tad es lab&#x101;k var&#x113;tu to atcer&#x113;ties."</p><p>Tai pa�&#x101; acumirkl&#x12B; K&#x16B;l&#x113;ja Jenss g&#x101;ja vi&#x146;iem gar&#x101;m. Vi&#x146;� smaidi ja un oda p&#x113;c sviedriem. Izgarojumi palika gais&#x101;, kad vi&#x146;� bija aizg&#x101;jis, un smaids kav&#x113;j&#x101;s k&#x101; mazs, dz&#x12B;vs saules plankumi&#x146;�, �urp un turp �&#x16B;podamies takt&#x12B; ar K&#x16B;l&#x113;ja Jensa so&#x13C;iem.</p><p>,,&#x100;-&#x101;," Marija teica, �l&#x16B;k, kur ir v&#x101;rds," un &#x101;boli&#x146;� pam&#x101;ja:</p><p>�Pareizi � sauc vien to par d v &#x113; s e 1 i."</p><p>Marija padom&#x101;ja par to &#x12B;su br&#x12B;di, tad vi&#x146;a teica.</p><p>�Nevaru tom&#x113;r saprast, k&#x101; tu esi dab&#x16B;jis at&#x13C;auju izn&#x101;kt pie manis &#x101;r&#x101;."</p><p>�Tas ir t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka tu pret mani biji aizvien t&#x101;da, k&#x101;dai tev vajadz&#x113;ja b&#x16B;t," � &#x101;boli&#x146;� teica.</p><p>Tai pa�&#x101; acumirkl&#x12B;, tas tapa tievi&#x146;� un pazuda �nekurien&#x113;".</p><p>�J&#x101;," Marija teica, �par tevi vien&#x12B;go es varu dom&#x101;t ar skaidru sirdsapzi&#x146;u."</p><p>N&#x101;kusi pie �&#x12B;s atzi&#x146;as, vi&#x146;a pamod&#x101;s.</p><p>Vi&#x146;a bija p&#x101;rliecin&#x101;ta, ka sapnis kautko noz&#x12B;m&#x113;ja. Vi&#x146;a juta to, gandr&#x12B;z vai redz&#x113;ja to skaidraj&#x101; gaism&#x101;, kas n&#x101;ca no saules plankumi&#x146;a, bet kas k&#x13C;uva aizvien tum�&#x101;ks, jo vair&#x101;k vi&#x146;a atmod&#x101;s. Vi&#x146;a bija p&#x101;rliecin&#x101;ta, ka</p><p>Ja vi&#x146;ai izdotos iemigt, kam&#x113;r vi&#x146;&#x101; v&#x113;l bija saules za&#x137;&#x12B;�a &#x25A0;iltums, &#x101;boli&#x146;� atkal atgrieztos un vi&#x146;a var&#x113;tu dab&#x16B;t zin&#x101;t, ko sapnis noz&#x12B;m&#x113;ja.</p><p>Aizv&#x113;rusi acis, vi&#x146;a klusu gul&#x113;ja, redz&#x113;dama sev priek�&#x101; lauku ar &#x113;rk�&#x137;u kr&#x16B;mu.</p><p>Laici&#x146;u v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a atrad&#x101;s tur &#x101;r&#x101;, un liels puisis n&#x101;ca vi&#x146;ai pretim.</p><p>�Ko tu gribi?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>�Esmu sap&#x146;u tulks," vi&#x146;� teica.</p><p>�Tu tak esi mans br&#x101;lis," vi&#x146;a teica.</p><p>Vi&#x146;� noskatij&#x101;s uz vi&#x146;u:</p><p>�J&#x101;, ar to tev nava ko lepoties, jo nen&#x101;ku �urp t&#x101;d&#x113;&#x13C;, man ir likts sadz&#x12B;t govis kop&#x101;."</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; tu esi tas n&#x101;c&#x113;js un nevis &#x101;boli&#x146;�?" Marija jaut&#x101;ja.</p><p>�Tu jau nevar&#x113;ji saglab&#x101;t sev&#x12B; siltuma," vi&#x146;� teica ar p&#x101;r&#x101;kuma apzi&#x146;u. T&#x101;da meitene jau nekam neder. �Bet vai gribi redz&#x113;t manu saules gredzenu?"</p><p>Vi&#x146;� par&#x101;dija vi&#x146;ai misi&#x146;a gredzenu ar caurumiem, m&#x113;ne�a nosaukumiem un skait&#x13C;iem.</p><p>�To es paz&#x12B;stu labi," vi&#x146;a teica. �Ja to mier&#x12B;gi un pareizi tur pret sauli, mazs apa&#x13C;� saules plankums rodas uz skait&#x13C;a, kur� r&#x101;da, cik patlaban ir pulkstenis."</p><p>�J&#x101; gan," vi&#x146;� teica. �Zin&#x101;t jau tu to zini � bet vai tu to ar&#x12B; vari izdari t?"</p><p>Vi&#x146;a m&#x113;&#x123;in&#x101;ja. Mazais, gai�ais plankumi&#x146;� m&#x113;t&#x101;j&#x101;s �urp un turp k&#x101; dz&#x12B;va dv&#x113;sele, bet negrib&#x113;ja un negrib&#x113;ja norimt tur, kur tas tikko k&#x101; bija bijis.</p><p>Vi&#x146;a izm&#x113;&#x123;in&#x101;j&#x101;s vis&#x101;di, jo tas bija svar&#x12B;g&#x101;ks par visu pasaul&#x113;, likt dv&#x113;selei mirdz&#x113;t taisni �in&#x12B; acumirkl&#x12B;.</p><p>�To es nevaru sagaid&#x12B;t," vi&#x146;� teica. �Tu nu vari ar to p&#x16B;l&#x113;ties, l&#x12B;dz tev tas izdosies. Bet neaizmirsti t&#x101;d&#x113;&#x13C; govju."</p><p>�Bet ja nu tagad t&#x16B;li&#x146; sp&#x12B;d&#x113;s saule?" Marija jaut&#x101;ja.</p><p>�Tad b&#x16B;s vasaras br&#x12B;vlaiks," vi&#x146;� teica, �un mums vairs ilg&#x101;k neb&#x16B;s j&#x101;iet skol&#x101;."</p><p>Vi&#x146;� aizg&#x101;ja, un Marija pamod&#x101;s.</p><p>Bet sapnis vi&#x146;u pavadija, tas l&#x113;k&#x101;ja k&#x101; mazs saules za&#x137;&#x12B;tis vi&#x146;as apzi&#x146;&#x101;, uz mirkli apsp&#x12B;d&#x113;dams kautko, ko vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja atcer&#x113;ties un kas bija svar&#x12B;g&#x101;ks par visu pasaul&#x113;, bet nekad vi&#x146;� neapst&#x101;j&#x101;s tik ilgi, lai vi&#x146;a t&#x101; &#x12B;sti var&#x113;tu ieraudz&#x12B;t, kas tas bija.</p><p>Tas bija kautkas vi&#x146;&#x101; pa�&#x101;, un vi&#x146;ai bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, ka tas p&#x113;k�&#x146;i var izaugt un piepild&#x12B;t vi&#x146;u visu.</p><p>Tas bija taisni t&#x101;, k&#x101; kad sav&#x101; laik&#x101; vi&#x146;a gaidija uz to, ka t&#x101; v&#x101;rdu �darbs" var&#x113;s izteikt t&#x101;, ka p&#x113;k�&#x146;i k&#x13C;&#x16B;s darba sp&#x113;j&#x12B;ga. Tagad, t&#x101;pat k&#x101; toreiz, vi&#x146;ai bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, ka t&#x16B;li&#x146; n&#x101;ks &#x12B;stais br&#x12B;dis. Bet vair&#x101;k par gaid&#x12B;�anu nekad nekas neizn&#x101;ca.</p><p>Bet tas mirdz&#x113;ja vi&#x146;as mekl&#x113;t&#x101;j&#x101; skat&#x101; un atg&#x101;din&#x101;ja kautko m&#x101;c&#x12B;t&#x101;jam N&#x12B;elandam.</p><p>Tas bija kautkas vi&#x146;am tik tuvs k&#x101; vi&#x146;a pa�a dz&#x12B;v&#x12B;ba. Visp&#x113;d&#x12B;gi vi&#x146;� bija gatavs vest to sakar&#x101; pats ar savu sv&#x113;tlaim&#x12B;bu. Vismaz tas lika vi&#x146;a dom&#x101;m v&#x113;rsties pretim ilgu zemei vi&#x146;pus n&#x101;vei.</p><p>Bet vien&#x101; dien&#x101;, vi&#x146;� p&#x113;k�&#x146;i ieraudzija, kas tas bija.</p><p>Vi&#x146;am bija maza p&#x12B;p&#x12B;te. T&#x101; vi&#x146;am bija pieder&#x113;jusi, bet vi&#x146;� nekad nebija m&#x113;&#x123;in&#x101;jis no t&#x101;s p&#x12B;p&#x113;t. To vi&#x146;am bija d&#x101;vin&#x101;jis k&#x101;ds no vi&#x146;a t&#x113;va draugiem, v&#x12B;rs, kas bija viss, par ko ir v&#x113;rts b&#x16B;t, un kur� sp&#x113;ja visu, ko v&#x12B;rs var iesp&#x113;t.</p><p>�o p&#x12B;pi Kristi&#x101;ns v&#x113;l&#x113;j&#x101;s p&#x12B;p&#x113;t, kad vi&#x146;� b&#x16B;s pieaudzis. Tas v&#x113;l&#x113;j&#x101;s b&#x16B;t pieaudzis, lai var&#x113;tu to p&#x12B;p&#x113;t.</p><p>Kad vi&#x146;� bija izaudzis liels, p&#x12B;pe bija kautkur nozudusi tik ilgu laiku, ka bija aizmirsta.</p><p>Bet nu, vien&#x101; sv&#x113;tdien&#x101; p&#x113;c dievkalpojuma, kad vi&#x146;� patlaban k&#x101; bija pa&#x113;dis pusdienu, t&#x101; p&#x113;k�&#x146;i par&#x101;dij&#x101;s vi&#x146;am k&#x101; r&#x113;gs, pras&#x12B;dama savus d&#x16B;mus.</p><p>T&#x101; nedeva vi&#x146;am miera, t&#x101; lika vi&#x146;am apst&#x101;ties pie visiem p&#x12B;pju veikaliem. Tikai nekad tur nebija &#x12B;st&#x101;s p&#x12B;pes.</p><p>Vi&#x146;i bija &#x13C;oti apd&#x101;vin&#x101;ts m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js un vis&#x101;d&#x101; zi&#x146;&#x101; norm&#x101;ls; bet vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;� tom&#x113;r atrada par vajadz&#x12B;gu run&#x101;t ar ministru par �aub&#x101;m sakar&#x101; ar k&#x101;d&#x101;m laul&#x12B;b&#x101;m.</p><p>Tom&#x113;r tikai savas sievas un ministra priek�&#x101; vi&#x146;� izlik&#x101;s piegrie�am tik daudz v&#x113;r&#x12B;bas laul&#x12B;b&#x101;m. Pats vi&#x146;� &#x13C;oti labi zin&#x101;ja, k&#x101; vi&#x146;am vajadz&#x113;ja Kopenh&#x101;gen&#x101;.</p><p>K&#x101;da liela veikala &#x12B;pa�nieks galvas pils&#x113;t&#x101; teica vi&#x146;am, ka t&#x101;da veida p&#x12B;pes jau sen ir izg&#x101;ju�as no lieto�anas nepraktisk&#x101; veida d&#x113;&#x13C;.</p><p>�Nepraktiskas?" N&#x12B;elands atk&#x101;rtoja. �Man tad tie�i liekas, ka t&#x101;m p&#x12B;p&#x113;m bija dv&#x113;sele."</p><p>P&#x12B;pju tirgot&#x101;js sm&#x113;j&#x101;s, atrazdams, ka svar&#x12B;g&#x101;ka bija ��vandoze", jo tas ir gal&#x12B;gi nepareizi, ja p&#x12B;pi nevar tur&#x113;t t&#x12B;ru.</p><p>Kad N&#x12B;elands bija atgriezies m&#x101;j&#x101;s, vi&#x146;� p&#x101;rsteidza savu sievu � p&#x113;c ilgas, dzi&#x13C;as klus&#x113;�anas iesaukdamies:</p><p>�Kautkas m&#x16B;su dz&#x12B;v&#x113; ir gal&#x12B;gi nepareizs."</p><p>,,M &#x16B;su d z &#x12B; v &#x113;", vi&#x146;a teica, �man tad liekas, ka t&#x101; ir glu�i t&#x101;da, k&#x101;dai tai vajadz&#x113;tu b&#x16B;t."</p><p>�Nedom&#x101;ju savu un tavu dz&#x12B;vi," vi&#x146;� teica, �dom&#x101;ju visp&#x101;r cilv&#x113;ku dz&#x12B;vi."</p><p>�J&#x101;, bet t&#x101;d&#x113;&#x13C; tak mums ir tic&#x12B;ba," vi&#x146;a teica, uzmezdama valdzi&#x146;u uz adam&#x101;s adatas.</p><p>Vi&#x146;� piec&#x113;l&#x101;s. Vi&#x146;ai tak bija piln&#x12B;gi taisn&#x12B;ba. Tas ieg&#x101;ja darbistab&#x101;. Cik tas bija smiekl&#x12B;gi, braukt un izdot naudu p&#x12B;pes d&#x113;&#x13C;.</p><p>Pieg&#x101;jis pie loga, vi&#x146;� raudzij&#x101;s &#x101;r&#x101; d&#x101;rz&#x101;.</p><p>Vi&#x146;� nop&#x16B;t&#x101;s, vi&#x146;am kautk&#x101; tr&#x16B;ka, tas neredz&#x113;ja koku d&#x101;rz&#x101;. Vi&#x146;� redz&#x113;ja upi, straumi, kas sl&#x12B;d&#x113;ja prom no vi&#x146;a kautkur t&#x101;lu, t&#x101;lu. Pa straumi peld&#x113;ja vi&#x146;a vec&#x101; p&#x12B;pe, jauna un neapp&#x12B;p&#x113;ta. Bet ne p&#x12B;pe darija vi&#x146;am s&#x101;pes; t&#x101; bija straume, kas to nesa, straume, kas aizsl&#x12B;d&#x113;ja aizvien t&#x101;l&#x101;k un t&#x101;l&#x101;k prom no vi&#x146;a. Dz&#x12B;ves &#x16B;de&#x146;i.</p><p>P&#x101;rdom&#x101;s nogrimusi, Marija nodz&#x12B;voja vasaru, l&#x101;ga t&#x101;s neredz&#x113;jusi. Sap&#x146;a saules plankums �audij&#x101;s vi&#x146;as apzi&#x146;&#x101; te iek�&#x101;, te &#x101;r&#x101;, te pamirdz&#x113;dams dab&#x101;, te vi&#x146;as dv&#x113;seles dzi&#x13C;umos. Nekur tas nevar&#x113;ja norimt mier&#x101;. Tas spulgoja t&#x101;, ka tai visa pasaule un vi&#x146;a pati �&#x137;ita dz&#x12B;vojam gaism&#x101; un ar to sapl&#x16B;stam, bet dr&#x12B;z vien atkal viss atrad&#x101;s neizdibin&#x101;m&#x101; tums&#x101;.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; K&#x101;rlis Hjellesmarks iebrauca m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s uz �rite&#x146;a". Vi&#x146;� s&#x113;d&#x113;ja augstu gais&#x101; uz liela rite&#x146;a. Visi izn&#x101;ca &#x101;r&#x101;, grib&#x113;dami redz&#x113;t vi&#x146;u, vi&#x146;am no jauna vajadz&#x113;ja k&#x101;pt virs&#x16B; un apbraukt l&#x12B;kumu vi&#x146;iem par godu. Tas bija pirmais �ritenis" �ai pus&#x113;. Tas bija no koka, to vi&#x146;� pats bija uztaisijis pa vasaras br&#x12B;vlaiku; tas gan bija smag&#x101;ks par &#x12B;stajiem, bet par to ar&#x12B; l&#x113;t&#x101;ks.</p><p>Vi&#x146;� bija atbraucis no Sm&#x113;debijas, kur tas tagad bija par otro skolot&#x101;ju. Vi&#x146;� bija ieradies l&#x16B;gt m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ju, lai tas m&#x101;ca vi&#x146;am valodas, un t&#x101; vi&#x146;� tika uz&#x146;emts vakara skol&#x101;. Sm&#x113;debija atrad&#x101;s apm&#x113;ram j&#x16B;dzi no Glimminges. Ar riteni tas bija t&#x12B;rais nieks.</p><p>B&#x16B;t Marijas klas&#x113; jau vi&#x146;� nevar&#x113;ja, bet Marija tom&#x113;r ierad&#x101;s uz vi&#x146;a stund&#x101;m, �lai atk&#x101;rtotu".</p><p>Vien&#x101; vakar&#x101; vi&#x146;a ieraudz&#x12B;ja sap&#x146;a saules mirdzumu. Tas spulgoja K&#x101;r&#x13C;a Hjellesmarka ac&#x12B;s. Ab&#x101;s vi&#x146;a ac&#x12B;s; un no turienes tas neb&#x113;ga prom. Tur tas bija atradies v&#x113;l pirms vi&#x146;a to bija redz&#x113;jusi sapn&#x12B;. T&#x101;s bija t&#x101;s pa�as divas saules, kas bija mirdz&#x113;ju�as p&#x101;r j&#x16B;ru, apgaismodamas vi&#x146;a seju un sal&#x101;p&#x12B;t&#x101;s dr&#x101;nas toreiz, kad vi&#x146;� t&#x101;s bija st&#x16B;mis ar laivu. �e vi&#x146;� s&#x113;d&#x113;ja taisni vi&#x146;ai priek�&#x101;, Mariju p&#x101;r&#x146;&#x113;ma m&#x16B;�&#x12B;bas nojauta, vi&#x146;� bija saist&#x12B;ts ar visu vi&#x146;as b&#x113;rn&#x12B;bu, ar tagad&#x113;jo acumirkli un vi&#x146;as n&#x101;kotnes ilg&#x101;m. Dz&#x12B;ve pati pie&#x146;&#x113;ma cilv&#x113;ka veidu un v&#x101;rdu, t&#x101; sauc&#x101;s par K&#x101;rli Hjellesmarku un v&#x113;rsa uz vi&#x146;u savas acis ar saules mirdzumu. Atmi&#x146;as, tagadnes laim&#x12B;g&#x101; elpa un nenom&#x101;cam&#x101; cer&#x12B;ba, viss, kas vi&#x146;ai pieder&#x113;ja no dz&#x12B;ves, m&#x12B;l&#x113;ja vi&#x146;u, bija saist&#x12B;ts ar vi&#x146;u. Tas bija noticis vien&#x101; acumirkl&#x12B;, un vi&#x146;a s&#x101;ka to apzin&#x101;ties ziemas laik&#x101;.</p><p>Pag&#x101;ja laici&#x146;�, pirms vi&#x146;� tai piegrieza v&#x113;r&#x12B;bu. Vi&#x146;� n&#x101;ca m&#x101;c&#x12B;�an&#x101;s d&#x113;&#x13C;. Kar&#x113;nas Hjellesmarkas d&#x113;los mita</p><p>contlba. Vi&#x146;i pac&#x113;l&#x101;s p&#x101;ri m&#x101;jas apst&#x101;k&#x13C;iem, k&#x101; lab&#x12B;ba izaug augst&#x101;k par z&#x101;li, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka t&#x101;da ir vi&#x146;as daba. Ne K&#x101;rlis, ne vi&#x146;a br&#x101;lis, teologs, necent&#x101;s p&#x113;c materi&#x101;liem labumiem: vi&#x146;i tiec&#x101;s p&#x113;c gaismas, bet p&#x113;c izgl&#x12B;t&#x12B;bas un zin&#x101;tnes gaismas. T&#x101;d&#x113;&#x13C; K&#x101;rlis vair&#x101;k dom&#x101;ja par ang&#x13C;u un v&#x101;cu v&#x101;rdiem, nek&#x101; par Mariju, bet zin&#x101;m&#x101; tuv&#x12B;ba bija j&#x16B;tama vi&#x146;a attiec&#x12B;b&#x101;s pret vi&#x146;u.</p><p>Tikai uz vasaru, kad gais&#x101; bija j&#x16B;tamas br&#x12B;vdienas, tas ieraudzija vi&#x146;u.</p><p>Vi&#x146;i st&#x101;v&#x113;ja pie d&#x101;rza �oga, saruna bija apklususi, vi&#x146;a nekad daudz nerun&#x101;ja, bet pa liel&#x101;kai da&#x13C;ai klus&#x113;ja, gaid&#x12B;dama, ko vi&#x146;� teiks. Gaiss bija skaidrs un kluss. Bija t&#x101;, it k&#x101; tas caurstarotu vi&#x146;a gudr&#x101;s domas un padar&#x12B;tu t&#x101;s niec&#x12B;gas un tuk�as. Vi&#x146;am bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, ka vi&#x146;� glu�i velt&#x12B;gi prasa sev p&#x101;r&#x101;k daudz telpas, un kaut-kas vi&#x146;u spieda mekl&#x113;t maz&#x101;k ac&#x12B;s kr&#x12B;to�u vietu, kur nost&#x101;ties.</p><p>K&#x101;rlis noraudzij&#x101;s uz Mariju. Vi&#x146;ai pien&#x101;c&#x101;s vieta, kur t&#x101; st&#x101;v&#x113;ja. Seja vi&#x146;ai bija pagriezta pret laukumu, un t&#x101; bija piln&#x12B;gi nogrimusi redz&#x113;jum&#x101;; pati sevi aizmirsusi, vi&#x146;a tikai st&#x101;v&#x113;ja, b&#x16B;dama kop&#x101; ar visu, kas vi&#x146;iem auga apk&#x101;rt.</p><p>Tad vi&#x146;am ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101;: �Vi&#x146;a tak ir skaista � un</p><p>es nekad agr&#x101;k to neesmu iev&#x113;rojis."</p><p>Nov&#x113;rsis acis no vi&#x146;as sejas uz za&#x13C;o lauku un zilaj&#x101;m debes&#x12B;m, vi&#x146;� no jauna dom&#x101;ja: �Vi&#x146;a noraug&#x101;s pati sav&#x101;</p><p>skaistum&#x101;, bet apzi&#x146;as to tikpat maz, k&#x101; debess, vai lauks."</p><p>Nor&#x101;d&#x12B;dams uz lauku, vi&#x146;� klusu teica:</p><p>�Vai iesim turp?"</p><p>T&#x101; palocija galvu, noraudz&#x12B;dam&#x101;s uz vi&#x146;u. Vi&#x146;as seja noskaidroj&#x101;s, k&#x101; kad saules gaisma sl&#x12B;d p&#x101;r zemi. Vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka vi&#x146;� bija p&#x101;rv&#x113;rties. Vi&#x146;� gan bija tas pats, bet tom&#x113;r kautkas vair&#x101;k � t&#x101;ds, k&#x101; vi&#x146;a to iedom&#x101;j&#x101;s. Bija zudusi viegl&#x101; p&#x101;r&#x101;kuma apzi&#x146;a vi&#x146;a b&#x16B;tn&#x113; � k&#x101;du vi&#x146;a to atcer&#x113;j&#x101;s.</p><p>Aizg&#x101;ju�i l&#x12B;dz seno kapu kalnam, vi&#x146;i aps&#x113;d&#x101;s t&#x101; pie-</p><p>k&#x101;j&#x113;. Vasara klusu elpoja vis&#x101;, kas bija vi&#x146;iem apk&#x101;rt. Viegla rudzu smar�a dvesa vi&#x146;iem pretim no tuv&#x101; lauka.</p><p>K&#x101;rlis Hjellesmarks ieelpoja to. T&#x101; bija daudzu labu br&#x12B;vdienu smar�a. Daudz dienu vi&#x146;� tan&#x12B; bija dz&#x12B;vojis, pal&#x12B;dz&#x113;dams nov&#x101;kt ra�u; t&#x101; n&#x101;ca, k&#x101; labs, uzticams draugs; vi&#x146;am rad&#x101;s t&#x101;da saj&#x16B;ta, ka vi&#x146;� nekad pasaul&#x113; nevar&#x113;tu nomald&#x12B;ties, kam&#x113;r vi&#x146;a deguns ar baudu sp&#x113;ja saost rudzu smar�u.</p><p>�M&#x113;s l&#x12B;dz pat �ejienei varam saost lab&#x12B;bas smar�u," Marija teica.</p><p>Sa&#x146;&#x113;mis vi&#x146;as roku, vi&#x146;� teica br&#x12B;di v&#x113;l&#x101;k:</p><p>�Labi ir ilgi b&#x16B;t paz&#x12B;stamiem."</p><p>Atlicies atpaka&#x13C;, vi&#x146;� gul&#x113;ja skat&#x12B;damies gais&#x101;, vi&#x146;a roka pamaz&#x101;m atlaid&#x101;s, un Marija at&#x146;&#x113;ma savu, bet atst&#x101;ja to turpat vi&#x146;a rokai l&#x12B;dz&#x101;s, lai to viegli atkal var&#x113;tu atrast.</p><p>T&#x101; zag�us pa�&#x137;iel&#x113;ja uz vi&#x146;u un, ieraudzijusi abas saules vi&#x146;a ac&#x12B;s, s&#x101;ka smaid&#x12B;t. Vi&#x146;� jaut&#x101;ja, to pamanijis:</p><p>�Par ko tu smejies?"</p><p>�Man ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101; diena, kad tu mani ar m&#x101;su st&#x16B;mi laiv&#x101;," vi&#x146;a teica.</p><p>�Ak - tur m&#x101;j&#x101;s," vi&#x146;� teica, un vi&#x146;am gandr&#x12B;z lik&#x101;s, ka vi&#x146;� ir atkal tur. Mazais Strandbijas l&#x12B;c&#x12B;tis ar seklo &#x16B;deni n&#x101;ca �urp pa gaisu, nesdams kautko labu vi&#x146;am. Ik reizes, kad vi&#x146;� to bija redz&#x113;jis, tas bija devis vi&#x146;am kautko labu, kas tam dzi&#x13C;i bija iespiedies sird&#x12B;. Ne jau l&#x12B;cis vien, bet ar&#x12B; viss cits.</p><p>�Vai zini ko," vi&#x146;� teica, �man ir t&#x101;da saj&#x16B;ta, ka m&#x113;s v&#x101;rda piln&#x101; zi&#x146;&#x101; aprij&#x101;m visu, ko toreiz redz&#x113;j&#x101;m. Viss, ko redz&#x113;j&#x101;m un dzird&#x113;j&#x101;m, nogrima m&#x16B;sos un tur palika. Pr&#x101;ti k&#x101; bites aizlaid&#x101;s un atgriez&#x101;s atpaka&#x13C; ar bar&#x12B;bu dv&#x113;selei, kas no t&#x101; k&#x13C;uva dz&#x12B;v&#x101;ka.</p><p>Bet var ar&#x12B; b&#x16B;t, ka redz&#x113;j&#x101;m, dzird&#x113;j&#x101;m un uz&#x146;&#x113;m&#x101;m ar visu dv&#x113;seli, un lietas t&#x101;d&#x113;&#x13C; tapa dz&#x12B;vas? Ir gr&#x16B;ti at�&#x137;irt to vienu no otra."</p><p>Vi&#x146;a neatbild&#x113;ja, t&#x101; s&#x113;d&#x113;ja un bija tur. Vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja</p><p>un klauBl&#x13C;&#x101;s, un k&#x101; tas, ko vi&#x146;� teica, t&#x101; veids, k&#x101; vi&#x146;� to teica, nogrima vi&#x146;&#x101;.</p><p>Vi&#x146;� v&#x113;l aizvien gul&#x113;ja raudz&#x12B;damies gais&#x101;. P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;� teica:</p><p>�Vai v&#x113;l atceries Nilsu P&#x113;teri?"</p><p>To vi&#x146;a darija gan, tikai nezin&#x101;ja, kas Nilsam P&#x113;terim tagad bija mekl&#x113;jams �e?</p><p>�Man �&#x137;iet, ka man nekad neviens nav bijis tik m&#x12B;&#x13C;� k&#x101; vi&#x146;�," K&#x101;rlis teica.</p><p>Vi&#x146;a noliec&#x101;s un aptina z&#x101;les stiebri&#x146;u ap pirkstu.</p><p>�Tas notika p&#x113;k�&#x146;i," vi&#x146;� teica, �vien&#x101; dien&#x101;, kad raudzijos p&#x101;r �ogu rudzu lauk&#x101;, kur Nilss P&#x113;teris s&#x113;ja k&#x16B;l&#x12B;�us. Vi&#x146;� tikko k&#x101; bija sas&#x113;jis vienu k&#x16B;l&#x12B;ti, muguru atliecis, vi&#x146;� mirkli st&#x101;v&#x113;ja � tikko p&#x13C;autu rudzu smar�&#x101; ar vieglu smaidu raudz&#x12B;damies gais&#x101;.</p><p>Un, vai nu tas bija t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka tik spo�i sp&#x12B;d&#x113;ja saule, es to nezinu, bet man lik&#x101;s, ka smaids, kur� nebija dom&#x101;ts nevienam, bija gaismas sv&#x12B;tra, kas iegrima vi&#x146;&#x101; l&#x12B;dz pat dzi&#x13C;umiem, un pa to es l&#x12B;dz pat dzi&#x13C;umiem ieskatijos N i 1 s d P&#x113;ter&#x12B; pa�&#x101;.</p><p>No t&#x101; acumirk&#x13C;a es vi&#x146;u m&#x12B;l&#x113;ju. Sav&#x101;d&#x101; k&#x101;rt&#x101; nejutu nek&#x101;das v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s ar vi&#x146;u run&#x101;t. Es tikai aizvien biju priec&#x12B;gs, vi&#x146;u ieraudzijis � un aizvien redz&#x113;ja vi&#x146;u pa�u.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;� piedalij&#x101;s kauti&#x146;&#x101; skol&#x101;; vareniem nagiem vi&#x146;� pl&#x113;s&#x101;s k&#x101; zv&#x113;rs. Bet aiz visa t&#x101;, kas pl&#x113;sa, koda un asi&#x146;oja, es glu�i skaidri redz&#x113;ju P&#x113;teri pa�u � glu�i mier&#x12B;gu, it k&#x101; tas ne&#x146;emtu nek&#x101;das dal&#x12B;bas kauti&#x146;&#x101;.</p><p>Bet visjoc&#x12B;g&#x101;ki bija tas, ka mums no skolas uz m&#x101;ju ejot, Nilss P&#x113;teris p&#x113;k�&#x146;i apst&#x101;j&#x101;s un, aptaustijis savu uzt&#x16B;ku�o seju, izbr&#x12B;nijies glu�i god&#x12B;gi teica:</p><p>�Nesaprotu, k&#x101; es var&#x113;ju b&#x16B;t tik traks uz vi&#x146;u. Es tie�&#x101;m to vairs l&#x101;ga neatcero s."</p><p>Un, l&#x16B;kodamies gais&#x101;, vi&#x146;� smaidija no saviem visdzi-&#x13C;&#x101;kiem dzi&#x13C;umiem."</p><p>Ar&#x12B; pats K&#x101;rlis Hjellesmarks l&#x16B;koj&#x101;s gais&#x101;, smaid&#x12B;dams � k&#x101; vi&#x146;ai lik&#x101;s � pats no saviem visdzi&#x13C;&#x101;kiom dzi&#x13C;umiem.</p><p>�M&#x16B;sos vajag kautkam b&#x16B;t," vi&#x146;� p&#x113;c br&#x12B;�a teica, �m&#x16B;sos vajaga kautkam b&#x16B;t, kas &#x12B;sten&#x12B;b&#x101; esam m&#x113;s, kas esam taisni m&#x113;s. Viss cits mums tikai ir � ir &#x101;tra daba, izveic&#x12B;gas d&#x16B;res, v&#x101;jas iek�as � un t&#x101; t&#x101;l&#x101;k. Tas cits ir kautkas, kas m&#x113;s esam � tas veids, k&#x101; m&#x113;s visu uz&#x146;emam.</p><p>Kur tas rodas?</p><p>Tas mums ir no dzim�anas, tas sl&#x113;pj sev&#x12B; prieku un visu labu.</p><p>K&#x101; tas notiek, ka m&#x113;s to aizmirstam un k&#x13C;&#x16B;stam sve�i cilv&#x113;ki?"</p><p>�Neviens jau mums nesaka, ka mums tam ir j&#x101;piegrie� v&#x113;r&#x12B;ba," Marija teica.</p><p>�N&#x113;," vi&#x146;� l&#x113;ni teica, �neviens to nesaka � j&#x101;, rudzi un taml&#x12B;dz&#x12B;gi. Var&#x113;tu dom&#x101;t, ka tu esi pazudis uz m&#x16B;�&#x12B;giem laikiem, ja nesmar�otu rudzi.</p><p>Un tom&#x113;r tas paz&#x16B;d. To nevar saprast, jo da�reiz liekas, ka tas ir tas svar&#x12B;g&#x101;kais pasaul&#x113;."</p><p>Marija iedom&#x101;j&#x101;s savu mazo &#x101;boli&#x146;u un s&#x101;ka par to st&#x101;st&#x12B;t, it k&#x101; t&#x101;s b&#x16B;tu solidas lietas, k&#x101; piem&#x113;ram b&#x13C;odas un �&#x137;&#x12B;vji.</p><p>�Viss tas ir tik neuzkr&#x12B;to�s," vi&#x146;a teica, �pie tam ir tik daudz citu lietu, par kur&#x101;m mums ir j&#x101;dom&#x101; � turkl&#x101;t daudz kas ir � kr&#x101;sain&#x101;ks."</p><p>Vi&#x146;� no jauna sa&#x146;&#x113;ma vi&#x146;as roku. Vi&#x146;� tv&#x113;ra ne tik daudz p&#x113;c vi&#x146;as pa�as, k&#x101; p&#x113;c vis&#x101;m �&#x12B;m mazaj&#x101;m, noz&#x12B;m&#x12B;gaj&#x101;m un gais&#x12B;gaj&#x101;m liet&#x101;m, kuras tas grib&#x113;ja satur&#x113;t. Bet starp vi&#x146;u un t&#x101;m bija nenoliedzams sakars. Beidzot vi&#x146;� palaida roku un teica � it k&#x101; mazliet noguris:</p><p>�J&#x101;, ir tik daudz citu lietu, par kur&#x101;m mums i r j&#x101;dom&#x101;." Vi&#x146;� redz&#x113;ja pats sevi semin&#x101;r&#x101;, dedz&#x12B;gi cen�amies piesavin&#x101;ties zin&#x12B;bas, k&#x101;das tur sniedza. Vi&#x146;� redz&#x113;ja, k&#x101;di vi&#x146;i visi bija atn&#x101;kdami � ar&#x12B; vi&#x146;� bie�i bija sm&#x113;jies par jaunajiem skolniekiem, p&#x113;c tam, kad pats bija k&#x13C;uvis t&#x101;ds pat k&#x101; visi, un bija lepns uz to. Vi&#x146;� jau tikai tad bija apmierin&#x101;jies, kad m&#x101;nij&#x101;, ka vi&#x146;i visi uz visu �katlj&#x101;e vien&#x101;di.</p><p>Tad vi&#x146;i nolika eks&#x101;menus un caur semin&#x101;r&#x101; brill&#x113;m ar pa�apzin&#x12B;gu smaidu noraudz&#x12B;j&#x101;s uz vientiesi, kas pirms trim gadiem zem vi&#x146;u v&#x101;rda bija ien&#x101;cis skol&#x101;.</p><p>Tam, protams, t&#x101; vajadz&#x113;ja b&#x16B;t.</p><p>Bet � tas cits. �e zem rudziem � tas atkl&#x101;j&#x101;s � k&#x13C;uva svar&#x12B;gs.</p><p>�Liekas, ka m&#x113;s pazaud&#x113;jam to lab&#x101;ko,� vi&#x146;� teica.</p><p>�Gandr&#x12B;z ir t&#x101;, it k&#x101; vajadz&#x113;tu drosmes palikt pie t&#x101; lab&#x101;k&#x101;," vi&#x146;a atbild&#x113;ja.</p><p>Vi&#x146;�, p&#x101;rsteigts, &#x101;tri paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u.</p><p>�Man �&#x137;iet," vi&#x146;a teica, �it k&#x101; tas, par ko m&#x113;s run&#x101;j&#x101;m, b&#x16B;tu tas pats, k&#x101; kad m&#x113;s, iedami uz k&#x101;du sapulci, redz&#x113;tu, ka visiem ir vien&#x101;das dr&#x101;nas mugur&#x101;, bet m&#x113;s ietu pa�i sav&#x101;s, kas b&#x16B;tu cit&#x101;das. Tur vajag drosmes, nen&#x113;s&#x101;t neko citu, k&#x101; tikai pa�am savu."</p><p>Vi&#x146;� piec&#x113;l&#x101;s un ilgi s&#x113;d&#x113;ja, noraudz&#x12B;damies uz vi&#x146;u, it k&#x101; v&#x113;l&#x113;damies lab&#x101;k saprast vi&#x146;u � un t&#x101; &#x12B;sti zin&#x101;t, k&#x101;da vi&#x146;a izskatij&#x101;s.</p><p>�Dom&#x101;ju, ka tas, kas ir m&#x16B;su pa�u, mums piest&#x101;v vislab&#x101;k," vi&#x146;� beidzot teica.</p><p>Vi&#x146;� juta sev&#x12B; stipru gribu, bet nezin&#x101;ja, uz ko &#x12B;sti. Turkl&#x101;t vi&#x146;am bija p&#x101;r&#x101;k labi, lai vi&#x146;� nodotos dom&#x101;m par to, un t&#x101; tai tika &#x13C;auts pa�ai pieaugt l&#x12B;dz dz&#x12B;v&#x12B;bas piln&#x12B;bai � un tad vi&#x146;� saprata.</p><p>Vi&#x146;� jau bija skolot&#x101;js. J&#x101;, protams, vi&#x146;am vajadz&#x113;ja m&#x101;c&#x12B;t vi&#x146;iem visu to, kas ir m&#x101;cams, bet vi&#x146;� r&#x16B;p&#x113;sies par to, lai tas pa vi&#x146;u &#x12B;pato saules sv&#x12B;tru non&#x101;ktu l&#x12B;dz pa�iem dzi&#x13C;umiem. Nekad vi&#x146;� nevienam ne&#x13C;aus at&#x146;emt ziedam dz&#x12B;v&#x12B;bu, iepaz&#x12B;stoties ar putek&#x13C;u trauci&#x146;iem.</p><p>Vi&#x146;� no jauna sa&#x146;&#x113;ma Marijas roku un teica:</p><p>�Ir labi apzin&#x101;ties savu m&#x113;r&#x137;i."</p><p>Vi&#x146;� nolieca galvu, juzdamies laim&#x12B;gs. Vi&#x146;i s&#x113;d&#x113;ja pa�i uz sava nama slieg�&#x146;a. Nebija ko steigties to pateikt. Viss tas bija glu�i dro�s. Tam vi&#x146;i bija uzaugu�i, tam vi&#x146;i bija savesti kop&#x101;. T&#x101; cilv&#x113;ks ieaug tie�i laim&#x113;.</p><p>Vi&#x146;am aizejot, maz&#x101;s saul&#x12B;tes vi&#x146;a ac&#x12B;s mirdz&#x113;ja vi&#x146;ai pretim, un vi&#x146;a zin&#x101;ja, kur tai pasaul&#x113; bija m&#x101;jas un ka p&#x113;c k&#x101;da laika vi&#x146;� n&#x101;ks un aizved&#x12B;s vi&#x146;u turp.</p><p>Bet K&#x101;rlis Hjellesmarks sastapa kr&#x101;sain&#x12B;bu.</p><p>K&#x101;d&#x101; liel&#x101; lauku &#x12B;pa�um&#x101; Sm&#x113;debij&#x101; vi&#x146;� pirmo reizi sastapa Aneti Preisleri. Vi&#x146;a pavad&#x12B;ja br&#x12B;vdienas pie sava t&#x113;va, Tjerebijas pils p&#x101;rvaldnieka. M&#x101;te vi&#x146;ai bija mirusi pirms diviem gadiem, un Anete nu dz&#x12B;voja pie krustm&#x101;tes Kopenh&#x101;gen&#x101;.</p><p>Lauku m&#x101;j&#x101;s bija jaunu &#x13C;au�u vies&#x12B;bas, ar&#x12B; Anete bija l&#x16B;gta un bija atn&#x101;kusi aiz piekl&#x101;j&#x12B;bas un ar&#x12B; t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka tom&#x113;r garlaikoj&#x101;s.</p><p>Vi&#x146;ai nebija Sm&#x113;debijas lauku sievie�u smag&#x101;s gai-tas; no vi&#x146;as n&#x101;ca nevis lab&#x12B;bas un &#x101;boli&#x146;a, bet d&#x101;rgu esen�u smar�a. K&#x101;rlim Hjellesmarkam no vi&#x146;as sit&#x101;s pretim citas pasaules v&#x113;sma, kuras tas v&#x113;l nepazina. Vi&#x146;as lokanajam augumam piemita &#x101;rk&#x101;rt&#x12B;ga pievilc&#x12B;ba. Katra vi&#x146;as kust&#x12B;ba modin&#x101;ja vi&#x146;&#x101; domas, ka vi&#x146;a ir sieviete, un seja ar attur&#x12B;go smaidu liecin&#x101;ja, ka vi&#x146;a dz&#x12B;vo savu iek�&#x113;ju dz&#x12B;vi, bet ka vi&#x146;a ir p&#x101;r&#x101;k lepna un laim&#x12B;ga, lai tan&#x12B; ar k&#x101;du dal&#x12B;tos. Bet reiz&#x113;m � sevi�&#x137;i tad, kad vi&#x146;a laici&#x146;u bija st&#x101;v&#x113;jusi pati sav&#x101;s dom&#x101;s nogrimusi un aizmirsusi, kas ap vi&#x146;u notiek � ac&#x12B;s vi&#x146;ai p&#x113;k�&#x146;i iemirdz&#x113;j&#x101;s bailes � k&#x101; neapzin&#x12B;gs sauciens p&#x113;c pal&#x12B;dz&#x12B;bas. T&#x16B;li&#x146; p&#x113;c tam vi&#x146;a smaid&#x12B;ja atkal savu nepieejamo, attur&#x12B;go, nosl&#x113;pumaino smaidu. Kad Hjellesmarks piemin&#x113;ja Kopenh&#x101;genu, vi&#x146;a atdz&#x12B;voj&#x101;s, sasl&#x113;j&#x101;s, s&#x101;ka starot, un vienu acumirkli vi&#x146;� redz&#x113;ja vi&#x146;u t&#x101;du, k&#x101;da vi&#x146;a m&#x113;dza b&#x16B;t galvas pils&#x113;t&#x101;.</p><p>Kopenh&#x101;gen&#x101; bija k&#x13C;uvusi �alka vi&#x146;ai pr&#x101;t&#x101;, karsta liesma sird&#x12B;. Kad vi&#x146;a bija nodz&#x12B;vojusi pusgadu pie krustm&#x101;tes, vi&#x146;a bija tikusi ievesta Studentu savien&#x12B;bas gara dz&#x12B;ves sabiez&#x113;taj&#x101; atmosf&#x113;r&#x101;. �e vi&#x146;a juta n&#x101;kotni rodamies, br&#x12B;vas domas spr&#x113;g&#x101;jam, un saj&#x16B;smin&#x101;ta vi&#x146;a piln&#x12B;gi atdev&#x101;s atsvabin&#x101;�an&#x101;s burv&#x12B;bai. Vi&#x146;a sastapa ap-</p><p>d&#x101;vin&#x101;tus, nesavt&#x12B;gus v&#x12B;rus, kas p&#x113;c pa�labuma nedz&#x12B;da-mlos grib&#x113;ja izplat&#x12B;t zem&#x113; gaismu. Vi&#x146;as domas sekoja vi&#x146;u idej&#x101;m, vi&#x146;as sirdi pievilka vi&#x146;u person&#x12B;ba, vi&#x146;as pr&#x101;tus p&#x101;r&#x146;&#x113;ma dedz&#x12B;gs sapnis: iepaz&#x12B;ties ar k&#x101;du no �iem v&#x12B;riem, st&#x101;v&#x113;t vi&#x146;am l&#x12B;dz&#x101;s, dot vi&#x146;am visu un &#x146;emt dal&#x12B;bu vi&#x146;a darb&#x101;. T&#x101; vi&#x146;a ilgodam&#x101;s staig&#x101;ja vi&#x146;u vid&#x16B;.</p><p>Vi&#x146;a dab&#x16B;ja aktieri, kur� deklam&#x113;ja vi&#x146;u dzejas.</p><p>P&#x113;c patik�anas un sp&#x113;j&#x101;m vi&#x146;� bija raksturlomu t&#x113;lot&#x101;js, bet sava &#x101;r&#x113;j&#x101; izskata p&#x113;c bie�i t&#x113;loja m&#x12B;l&#x113;t&#x101;jus un varo&#x146;us. Pan&#x101;kumi lug&#x101;, kuru visi grib&#x113;ja redz&#x113;t, izlauza ce&#x13C;u d&#x101;mu v&#x113;stul&#x12B;�u pl&#x16B;diem. Vi&#x146;u p&#x101;rsteidza tan&#x12B;s atrodam&#x101; br&#x12B;vpr&#x101;t&#x12B;ba; apskatijis d&#x101;mas, vi&#x146;� par t&#x101;m ap�&#x113;loj&#x101;s un, pirms vi&#x146;� pats to apzin&#x101;j&#x101;s, jau vi&#x146;u bija samait&#x101;jusi erotiski-psicholo&#x123;isk&#x101; zi&#x146;k&#x101;r&#x12B;ba.</p><p>Pie vi&#x146;a aiziet uz izm&#x113;&#x123;in&#x101;jumu, ar drebo�u sirdi uzdro�in&#x101;j&#x101;s Anete Preislere. Vi&#x146;a grib&#x113;ja tapt par skatuves m&#x101;kslinieci.</p><p>Vi&#x146;� noskatij&#x101;s vi&#x146;&#x101;, nodom&#x101;ja, ka vi&#x146;a n&#x101;k t&#x101; pa�a iemesla p&#x113;c, k&#x101; citas, bet izskata p&#x113;c &#x13C;&#x101;va vi&#x146;ai ies&#x101;kt lomu, ko t&#x101; bija iem&#x101;cijusies. Br&#x12B;di v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;� bija aizmirsis visas blakus domas, un kad t&#x101; bija beigusi, vi&#x146;� ar p&#x101;rliec&#x12B;bu teica:</p><p>�Jums ir liels talants!"</p><p>�J&#x16B;s tie�&#x101;m t&#x101; dom&#x101;jat?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>�Es to z i n u," vi&#x146;� teica.</p><p>�Vai t&#x101;d&#x101; gad&#x12B;jum&#x101; esat ar mieru mani m&#x101;c&#x12B;t?"</p><p>�&#x13B;oti labpr&#x101;t."</p><p>Vi&#x146;� tai bija &#x13C;oti labs skolot&#x101;js, jo nen&#x101;ca t&#x16B;li&#x146; ar tech-niskiem vingrin&#x101;jumiem. Vi&#x146;� &#x13C;&#x101;va tai sp&#x113;l&#x113;t, k&#x101; vi&#x146;a lab&#x101;k prata, drusku tai piepal&#x12B;dz&#x113;dams un l&#x12B;dz ar to l&#x16B;kodams atrast pa�u galveno, vi&#x146;as m&#x101;ksliniecisko es. P&#x113;c tam vi&#x146;� grib&#x113;ja &#x137;erties pie technikas. Bet �&#x12B; br&#x12B;v&#x101;, pie-saudz&#x12B;g&#x101; nov&#x113;ro�ana noveda vi&#x146;u b&#x12B;stamaj&#x101; josl&#x101;, un pirms vi&#x146;� v&#x113;l dab&#x16B;ja apdom&#x101;ties, vi&#x146;� jau bija p&#x101;rv&#x113;rties no uzman&#x12B;ga skolot&#x101;ja gl&#x16B;no�&#x101; medniek&#x101;. Temperamenta pilnaj&#x101; m&#x101;ksliniec&#x113;, izgl&#x12B;t&#x12B;bas un br&#x12B;v&#x12B;bas alk&#x101;s dego�aj&#x101; sieviet&#x113; vi&#x146;� mekl&#x113;ja p&#x113;c maz&#x101;s provinces meitenes. Vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;� skaidri redz&#x113;ja vi&#x146;u, svaigu un neaizskartu, t&#x101;du, k&#x101; vi&#x146;a bija ien&#x101;kusi galvas pils&#x113;t&#x101;, pavisam cit&#x101;du, nek&#x101; visas t&#x101;s, ko vi&#x146;� pazina. Tai dien&#x101; vi&#x146;� vi&#x146;&#x101; iecirta savus nagus.</p><p>Anetes Preisleres laimei nebija robe�u. Domas, kuras vi&#x146;u bija saj&#x16B;smin&#x101;ju�as, t&#x101; no jauna dzird&#x113;ja no vi&#x146;a mutes, tikai v&#x113;l dai&#x13C;skan&#x12B;g&#x101;kas. Vi&#x146;� var&#x113;ja t&#x101;s izteikt. Vi&#x146;as ac&#x12B;s vi&#x146;� k&#x13C;uva liel&#x101;ks par tiem, kas t&#x101;s bija dom&#x101;ju�i. Uz vi&#x146;as l&#x16B;p&#x101;m rad&#x101;s smaids, kas tur ar&#x12B; palika, liecin&#x101;dams par slepenu laimi un lepnumu.</p><p>Bet nu tas jau vairs nebija ne tik dro�s, ne tik mirdzo�s. Vi&#x146;&#x101; bija radies nemiers, kuru t&#x101; m&#x113;&#x123;in&#x101;ja apsl&#x101;p&#x113;t.</p><p>Pirmo reizi tas bija pamodies tai dien&#x101;, kad vi&#x146;� to sa&#x146;&#x113;ma cit&#x101;di, nek&#x101; parasti. Vi&#x146;� izskatij&#x101;s noguris un nov&#x101;rdzis, un vi&#x146;a jaut&#x101;ja, vai vi&#x146;� esot slims. Tad vi&#x146;� sakust&#x113;j&#x101;s, un vi&#x146;a saprata, ka t&#x101; vi&#x146;am ir ierasta kust&#x12B;ba, lai gan vi&#x146;a nekad to pie vi&#x146;a nebija redz&#x113;jusi. Vi&#x146;a kol&#x113;&#x123;iem t&#x101; bija labi zin&#x101;m&#x101; no aizkulis&#x113;m, kad beigu v&#x101;rds atskan&#x113;ja pat&#x12B;kamas sarunas vid&#x16B; un vi&#x146;am bija j&#x101;iet uz skatuves gabal&#x101;, kas jau p&#x101;r&#x101;k ilgi bija sp&#x113;l&#x113;ts.</p><p>Patlaban vi&#x146;� no jauna bija pilns dz&#x12B;v&#x12B;bas, k&#x101; aizvien. Bet p&#x101;ris reizes vi&#x146;ai uzkrita vi&#x146;a balss, kur&#x101; t&#x101; m&#x12B;l&#x113;ja klaus&#x12B;ties. T&#x101; aizvien bija su&#x123;est&#x113;jo�a un modin&#x101;ja vi&#x146;&#x101; skaistus sap&#x146;us; bet nu vi&#x146;ai bija j&#x101;smejas, un vi&#x146;a va&#x13C;sird&#x12B;gi atbild&#x113;ja uz vi&#x146;a jaut&#x101;jumu:</p><p>�Tav&#x101; bals&#x12B; kautkas man atg&#x101;din&#x101;ja Tjerebijas pils ku&#x13C;ma�&#x12B;nu. Man patik&#x101;s klaus&#x12B;ties t&#x101;s d&#x16B;k�an&#x101;, un kad tai k&#x101;dreiz p&#x113;k�&#x146;i gadij&#x101;s iet tuk�&#x101;, es katrreiz sar&#x101;vos."</p><p>Vi&#x146;� zag�us uzmeta vi&#x146;ai v&#x113;r&#x12B;gu skatu.</p><p>�No tevis izn&#x101;ks liela skatuves m&#x101;ksliniece," vi&#x146;� teica. �Bet vai tu ar&#x12B; zini, ka esam aizmirsu�i savu stundu?"</p><p>Da�us vakarus p&#x113;c tam vi&#x146;a bija te&#x101;tr&#x12B; un noraudzij&#x101;s vi&#x146;a sp&#x113;l&#x113;. Kad vi&#x146;a atn&#x101;ca n&#x101;ko�&#x101; dien&#x101;, vi&#x146;� kritiski paskat&#x12B;j&#x101;s uz vi&#x146;u un saviebdamies teica:</p><p>�Tu vakar biji uz kom&#x113;diju. Es sp&#x113;l&#x113;ju pavisam nej&#x113;dz&#x12B;gi."</p><p>�Marta un Marija�</p><p>Vi&#x146;a grib&#x113;ja run&#x101;t pretim, bet vi&#x146;� p&#x101;rtrauca:</p><p>�Ja, t&#x101; bija. Bet lieta ir t&#x101;, ka �&#x12B; loma k&#x101; sakas kar&#x101;jas man kakl&#x101;. Es absol&#x16B;ti to neizj&#x16B;tu."</p><p>�Ka tu, nek&#x101; nejuzdams, vari �"</p><p>Vi&#x146;� paraustija plecus:</p><p>�Nu � ko. K&#x101; tam ir j&#x101;b&#x16B;t, tas ir zin&#x101;ms, un tu iedz&#x12B;vojies un dari to."</p><p>Vi&#x146;a apbr&#x12B;nodama paskat&#x12B;j&#x101;s uz vi&#x146;u.</p><p>�Nedom&#x101;ju, ka publika ko b&#x16B;tu manijusi," vi&#x146;� teica pats pie sevis.</p><p>�N&#x113;, tici man, vi&#x146;i bija saj&#x16B;smin&#x101;ti," vi&#x146;a teica, �un es biju lepna uz tevis."</p><p>�Tas ir," vi&#x146;� turpin&#x101;ja, nolaistiem l&#x16B;pu kakti&#x146;iem, �manit vi&#x146;i to tom&#x113;r mana, tikai neapzinos. � J&#x101;, redzi," vi&#x146;� atbild&#x113;ja uz jaut&#x101;jumu vi&#x146;as sej&#x101;, �tas notiek t&#x101;," vi&#x146;� izz&#x12B;m&#x113;ja ar pirkstu gais&#x101; � �tu raksti i � bez punkta; bet vi&#x146;i zin, ka tas ir i, un vi&#x146;i pa�i dom&#x101;s pieliek punktu kl&#x101;t. � Kad tevi ieraudz&#x12B;ju, tad jau gan g&#x101;ja lab&#x101;k. Tu man pal&#x12B;dz&#x113;ji uzlikt punktu."</p><p>Tie bija meli; paties&#x12B;b&#x101; vi&#x146;u bija kaitin&#x101;jis tas, ka vi&#x146;a bija tur lej&#x101;, bet ja vi&#x146;a nek&#x101; nebija man&#x12B;jusi, k&#x101;d&#x113;&#x13C; lai vi&#x146;� vi&#x146;ai laupa �o mazo prieku.</p><p>�Vai tu tie�&#x101;m nek&#x101; nemaniji?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja mazliet v&#x113;l&#x101;k.</p><p>Vi&#x146;a apdom&#x101;j&#x101;s.</p><p>�Varb&#x16B;t � mazliet. Pa�&#x101; s&#x101;kum&#x101;."</p><p>�K&#x101; tad &#x12B;sti?"</p><p>�J&#x101; � k&#x101; lai es to saku �" vi&#x146;a pasm&#x113;j&#x101;s, &#x13C;audam&#x101;s laim&#x12B;gai iedomai: �J&#x101;, tad man p&#x101;ris reizes ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101; Tjerebijas ku&#x13C;ma�&#x12B;na."</p><p>Kad vi&#x146;a to bija izteikusi, vi&#x146;a tapa b&#x101;la un sirds vi&#x146;ai s&#x101;ka sist. Vi&#x146;� gan prata atkal iesmidin&#x101;t vi&#x146;u un padar&#x12B;t s&#x101;rtus vi&#x146;as vaigus, bet vi&#x146;a savu nemieru bija s&#x101;kusi apzin&#x101;ties, un vi&#x146;u bija p&#x101;r&#x146;&#x113;musi slim&#x12B;ga v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s klausi lies Tjerebijas ku&#x13C;ma�&#x12B;n&#x101; � kad vi&#x146;� sp&#x113;l&#x113;ja � ne tad, kad t&#x101; bija pie vi&#x146;a. Vi&#x146;a dzird&#x113;ja to uz skaluves, bie�&#x101;k, nek&#x101; b&#x16B;tu v&#x113;lams.</p><p>Atn&#x101;ca vasaras br&#x12B;vdienas, un vi&#x146;a aizbrauca uz m&#x101;ju, bet nemiers pavadija vi&#x146;u un par&#x101;dij&#x101;s p&#x113;k�&#x146;os uzliesmojumos, ko K&#x101;rlis Hjellesmarks bija redz&#x113;jis vi&#x146;as ac&#x12B;s.</p><p>Vi&#x146;ai diena Sm&#x113;debijas lauku m&#x101;j&#x101;s bija neizturami garlaic&#x12B;ga. Beidzot vi&#x146;a iev&#x113;roja, ka K&#x101;r&#x13C;a Hjellesmarka acis ar apbr&#x12B;no�anu visur pavada vi&#x146;u, un vi&#x146;a p&#x101;rbaud&#x12B;dama p&#x101;rlaida skatu p&#x101;r vi&#x146;u, un izn&#x101;kums bija: �Vi&#x146;� tak ir jauks � un labs."</p><p>K&#x101;rlis Hjellesmarks nov&#x113;roja vi&#x146;u. &#x13B;audis da�reiz m&#x113;dza kautko izteikt, vai izdar&#x12B;t � da�reiz t&#x12B;ri nieka lietu � kas bija it k&#x101; skatamais caurums, pa kuru tas dzi&#x13C;i var&#x113;ja vi&#x146;os ieskat&#x12B;ties.</p><p>Bet Anete Preislere vi&#x146;u mulsin&#x101;ja � sevi�&#x137;i tad, kad t&#x101; iegrima dom&#x101;s.</p><p>�Vi&#x146;a izskatos t&#x101;, it k&#x101; t&#x101; st&#x101;v&#x113;tu un raudz&#x12B;tos me�&#x101;," vi&#x146;� dom&#x101;ja, �un pr&#x101;totu par to, ko t&#x101; tur ir piedz&#x12B;vojusi." �</p><p>Vi&#x146;� juta nepatiku pret to, par ko vi&#x146;a pr&#x101;toja. T&#x101; padarija vi&#x146;u nedro�u. Vi&#x146;� bija paradis justies person&#x12B;gi stipr&#x101;ks par tiem, ar kuriem vi&#x146;� run&#x101;ja, pat tad, ja tie bija vair&#x101;k izgl&#x12B;toti un piedz&#x12B;voju�i, nek&#x101; vi&#x146;�. Vi&#x146;&#x101; sl&#x113;p&#x101;s liels sp&#x113;ks.</p><p>Bet run&#x101;jot ar vi&#x146;u, vi&#x146;am bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, it k&#x101; vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;tu aug�&#x101; uz k&#x101;pn&#x113;m un laipni run&#x101;tu ar vi&#x146;u, un vi&#x146;� piesarka, jo dzird&#x113;ja pats savu dialektu.</p><p>Vi&#x146;a agri aizg&#x101;ja uz m&#x101;ju.</p><p>�Nav nek&#x101;ds br&#x12B;nums," vi&#x146;� dom&#x101;ja, kad redz&#x113;ja vi&#x146;u ejam apk&#x101;rt un ardievojamies. �M&#x113;s visi esam zemnieki, un vi&#x146;a garlaikojas m&#x16B;su vid&#x16B;. � Bet vi&#x146;a glu�i labi var&#x113;tu ar&#x12B; neatsveicin&#x101;ties no manis."</p><p>Vi&#x146;� aizg&#x101;ja no citiem un viens pats st&#x101;v&#x113;ja pie durv&#x12B;m, raudz&#x12B;damies d&#x101;rz&#x101;.</p><p>Vi&#x146;a tom&#x113;r pieg&#x101;ja pie vi&#x146;a un, mirkli uz vi&#x146;u noska-tijusies, teica:</p><p>�Vai j&#x16B;s nekad neejat Tjerebijai gar&#x101;m? Ja jums t&#x101; gadas un ir patik�ana, iegrie�aties iek�&#x101;."</p><p>Vi&#x146;� palika st&#x101;vam glu�i apmulsis. Vai tad vi&#x146;a tie�&#x101;m v&#x113;l&#x113;j&#x101;s ar vi&#x146;u run&#x101;t. Vai tie�&#x101;m vi&#x146;ai bija k&#x101;da lntorono j&#x101;, k&#x101;d&#x113;&#x13C; gan cit&#x101;di vi&#x146;a t&#x101; teiktu � bet tam tic&#x113;t ne-&#x113; �</p><p>N&#x101;ko�&#x101; ned&#x113;&#x13C;&#x101; vi&#x146;am �nejau�i izn&#x101;ca" iet Tjerebijas pilij gar&#x101;m, un vi&#x146;� ieg&#x101;ja apsveicin&#x101;ties ar vi&#x146;u.</p><p>Vi&#x146;� palika tur ilgi. Vi&#x146;i abi aizg&#x101;ja pastaig&#x101;ties. Vi&#x146;� v&#x113;l&#x113;j&#x101;s redz&#x113;t vi&#x146;u t&#x101;du, k&#x101; toreiz kaimi&#x146;u m&#x101;j&#x101;s, kad vi&#x146;a p&#x113;k�&#x146;i sasl&#x113;j&#x101;s un par&#x101;dija, k&#x101;da vi&#x146;a bija. Vi&#x146;� no jauna piemin&#x113;ja Kopenh&#x101;genas v&#x101;rdu, un iespaids bija t&#x101;ds, it k&#x101; vi&#x146;� b&#x16B;tu atv&#x113;ris logu. Vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja br&#x12B;di, it k&#x101; ieelpodams pils&#x113;tas gaisu, un tad vi&#x146;a s&#x101;ka run&#x101;t. Vi&#x146;� skaidri redz&#x113;ja dz&#x12B;vi Studentu savien&#x12B;b&#x101;, visus tos v&#x12B;rus, kuru v&#x101;rdus vi&#x146;a zin&#x101;ja, saj&#x16B;smin&#x101;t&#x101; sieviete gandr&#x12B;z k&#x101; dz&#x12B;vus uzb&#x16B;ra vi&#x146;a gara acu priek�&#x101;. Darbs, godk&#x101;r&#x12B;ba, c&#x12B;&#x146;a, slava piepildija gaisu. Vi&#x146;u aizr&#x101;va l&#x12B;dzi viss tas, ko vi&#x146;� dzird&#x113;ja, un vi&#x146;� bija saj&#x16B;smin&#x101;ts, ka vi&#x146;a to st&#x101;stija vi&#x146;am. Bet galu gal&#x101; tas tom&#x113;r atsk&#x101;rta, ka vi&#x146;� tai eksist&#x113;ja tikai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka sp&#x113;ja muti iepl&#x113;tis uzklaus&#x12B;ties, un ka vi&#x146;a var&#x113;ja izjust savas dz&#x12B;ves lielumu un piln&#x12B;bu no iespaida, k&#x101;du t&#x101; atst&#x101;ja uz vi&#x146;u.</p><p>Tad vi&#x146;� juta tieksmi par&#x101;d&#x12B;t sevi, sa&#x146;emties un pacelties vien&#x101; augstum&#x101; ar vi&#x146;u. Vi&#x146;� negrib&#x113;ja, ka vi&#x146;a run&#x101; ar vi&#x146;u no k&#x101;p&#x146;u aug�gala uz leju. Vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja sajust, ka vi&#x146;i abi run&#x101;, atrazdamies tai pa�&#x101; pl&#x101;ksn&#x113; � kaut ar&#x12B; da�&#x101;d&#x101;s pasaul&#x113;s. Ja vi&#x146;a tam bija par&#x101;dijusi pils&#x113;tu ar visu t&#x101;s kr&#x101;�&#x146;umu, piespiezdama vi&#x146;u sav&#x101; iek�ien&#x113; nomesties t&#x101;s priek�&#x101; ce&#x13C;os un to piel&#x16B;gt, tad vi&#x146;� tai turpretim grib&#x113;ja r&#x101;d&#x12B;t visu vi&#x13C;&#x146;ojo�o, dz&#x12B;vo, Dieva Kunga rad&#x12B;to d&#x101;&#x146;u zemi. Vi&#x146;� apskatij&#x101;s visapk&#x101;rt, kr&#x101;�&#x146;s saules riets n&#x101;ca vi&#x146;am pal&#x12B;g&#x101;, un vi&#x146;� teica:</p><p>�Skatieties, cik �e ir skaisti! D&#x101;nij&#x101; visur ir skaisti." Vi&#x146;� bija gatavs atsaukties uz Elen�l&#x113;geru, Grundt-v&#x12B;gu, un visu, ko vien t&#x101; var&#x113;ja pras&#x12B;t no visa zelta laikmeta. Bet vi&#x146;a, plecus paraustijusi, vienaldz&#x12B;gi teica, pirms vi&#x146;� v&#x113;l t&#x101; &#x12B;sti bija paguvis ies&#x101;kt:</p><p>�J&#x101; � da�as dienas gad&#x101;. Cit&#x101;di �e ir tikai migla un pel&#x113;ka ikdiena. Ne saules, ne kv&#x113;les, ne dab&#x101;, ne cilv&#x113;kos!"</p><p>V&#x101;rdi skan&#x113;ja cieti un noteikti. Aizcirt&#x101;s durvis visam vi&#x146;a dzejiskajam pulkam. Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja &#x101;rpus&#x113;, nemaz neb&#x113;d&#x101;dama par to, kas vi&#x146;am glab&#x101;j&#x101;s aiz sl&#x113;gtaj&#x101;m durv&#x12B;m.</p><p>�J&#x101;, bet � ko tad j&#x16B;s prasat no dz&#x12B;ves?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja, jo vi&#x146;a tom&#x113;r nebija apmierin&#x101;ta ar to, kas tai bija.</p><p>,,S a u 1 i," vi&#x146;a dedz&#x12B;gi teica, �sauli, kas d e d z i n a."</p><p>Te vi&#x146;&#x101; kautkas iedeg&#x101;s, kas &#x12B;sti, to vi&#x146;� nezin&#x101;ja. Vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;&#x113;ma dusmas, kas p&#x113;k�&#x146;i k&#x101; no dzirksteles iz�aujas no otra cilv&#x113;ka v&#x101;rda, un, tikpat dedz&#x12B;gi k&#x101; vi&#x146;a, vi&#x146;� atbild&#x113;ja:</p><p>�Ne viss, kas dedzina, ir saule."</p><p>Vi&#x146;a izskatij&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; sitienu sa&#x146;&#x113;musi. Vi&#x146;i apklusa abi � k&#x101; visa daba saulei noejot. Pa tam notika kautkas iev&#x113;rojams. Baiga skaidr&#x12B;ba pamirdz&#x113;ja vi&#x146;as pr&#x101;t&#x101; � un tad iest&#x101;j&#x101;s jo dzi&#x13C;&#x101;ka tumsa. Vi&#x146;a juta noejam sauli � teatra sauli.</p><p>Bet K&#x101;rlis Hjellesmarks juta sev&#x12B; briestam sp&#x113;ku, it k&#x101; vi&#x146;am priek�&#x101; b&#x16B;tu austo�a diena. Kautkas vi&#x146;&#x101; bija atsvabin&#x101;jies. Vi&#x146;� juta to tagad. V&#x113;l&#x101;k vi&#x146;� to apzin&#x101;j&#x101;s un tas vi&#x146;u aizveda t&#x101;lu pasaul&#x113; un pal&#x12B;dz&#x113;ja vi&#x146;am iea&#x16B;t varu. T&#x101; bija sp&#x113;ja visparast&#x101;kos v&#x101;rdus izrun&#x101;t k&#x101; lielu gudr&#x12B;bu, pie kam vi&#x146;a na&#x12B;vitate tiem pie�&#x137;&#x12B;ra jaunatraduma sp&#x113;ku.</p><p>Tas notika turpat pils priek�&#x101;. Vi&#x146;i vairs nerun&#x101;ja, br&#x12B;di v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a ieg&#x101;ja iek�&#x101;. Vi&#x146;a aizmirsa jaut&#x101;t, vai vi&#x146;� negrib n&#x101;kt l&#x12B;dzi iek�&#x101;. Galvu noliekusi vi&#x146;a pag&#x101;ja gar&#x101;m �&#x137;&#x16B;nim, kur st&#x101;v&#x113;ja ku&#x13C;ma�ina, klusa un tuk�a.</p><p>K&#x101;rlis Hjellesmarks noraudzij&#x101;s vi&#x146;ai paka&#x13C;. Vi&#x146;am nelik&#x101;s sav&#x101;di tas, ka vi&#x146;a aiziet gandr&#x12B;z ardievu neatsac&#x12B;jusi. Vi&#x146;� bija pilns priec&#x12B;gas p&#x101;r&#x101;kuma apzi&#x146;as, ka vi&#x146;� tagad ir tas, kas st&#x101;v k&#x101;p&#x146;u aug�gal&#x101;. Vi&#x146;� palika aug�&#x101;, noraudz&#x12B;damies p&#x101;r zemi ar ieb&#x16B;vie�u st&#x16B;r&#x12B;�iem un lauku m&#x101;j&#x101;m, un vi&#x146;&#x101; mod&#x101;s apzi&#x146;a, ka vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;s uz k&#x101;p&#x146;u visaugst&#x101;k&#x101; pak&#x101;piena, ar izpal&#x12B;dz&#x12B;gu pa�apzi&#x146;u noraudz&#x12B;damies uz visu d&#x101;&#x146;u tautu � bet</p><p>Anetei Preislerei liksies, ka D&#x101;nijas saulei ir pietieko�i daudz siltuma.</p><p>D&#x101;nijas saule � tik augstu bija uzk&#x101;pis K&#x101;rlis Hjel-losmarks.</p><p>Tikai v&#x113;l vienu reizi vi&#x146;� redz&#x113;ja Aneti Preisleri, pirms vi&#x146;as aizbrauk�anas. Bet vi&#x146;� daudz dom&#x101;ja par vi&#x146;u. Vi&#x146;a bija cie�i saist&#x12B;ta ar jauno dz&#x12B;vi, kas vi&#x146;&#x101; brieda.</p><p>Dienu pirms vi&#x146;as aizbrauk�anas, vi&#x146;� aizg&#x101;ja vi&#x146;u apciemot. Tas satika vi&#x146;u pusce&#x13C;&#x101; starp skolu un Tjere-biju. Vi&#x146;a teica, ka ejot atvad&#x12B;�an&#x101;s g&#x101;jienu. Ja vi&#x146;� grieztos atpaka&#x13C;, vi&#x146;a aizietu l&#x12B;dz pat skolai. �Labpr&#x101;t grib&#x113;tu redz&#x113;t vietu, kur j&#x16B;s dz&#x12B;vojat," vi&#x146;a teica.</p><p>T&#x101; vi&#x146;i abi g&#x101;ja; bet saruna l&#x101;ga negrib&#x113;ja veikties. Vi&#x146;a bija teikusi, ka ejot atvad&#x12B;dam&#x101;s; laikam tad no ce&#x13C;a, jo iedama vi&#x146;a visu laiku raudzij&#x101;s uz zemi. Vi&#x146;a skats kl&#x12B;da p&#x101;r ainavu, mekl&#x113;jot kautko, kas liktu rais&#x12B;ties v&#x101;rdiem, bet daba liedz&#x101;s kautko vi&#x146;ai teikt.</p><p>Kad vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja &#x101;rpus&#x113; pie skolas, t&#x101; sniedza vi&#x146;am roku atvadoties.</p><p>Vi&#x146;� nevar&#x113;ja to atlaist. L&#x16B;g�us uz vi&#x146;u raudz&#x12B;damies, vi&#x146;� cie�i teica:</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; j&#x16B;s prasat vair&#x101;k kv&#x113;les, nek&#x101; dz&#x12B;ve sp&#x113;j dot? K&#x101;d&#x113;&#x13C; j&#x16B;s negribat apmierin&#x101;ties ar to, ka &#x13C;aujat citiem sild&#x12B;ties pie uguns, kas deg j&#x16B;sos pa�os?"</p><p>Vi&#x146;a izr&#x101;va roku, vi&#x146;as ac&#x12B;s pamirdz&#x113;ja no�&#x113;lo�ana, ka t&#x101; vi&#x146;am bija d&#x101;v&#x101;jusi uztic&#x12B;bu. Bet p&#x113;k�&#x146;i izr&#x101;dij&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;a v&#x101;rdi b&#x16B;tu &#x137;&#x113;ru�i vi&#x146;as domas, atb&#x12B;d&#x12B;dami t&#x101;s dzi&#x13C;i vi&#x146;&#x101; pa�&#x101;. Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja br&#x12B;di pati sev&#x12B; raudz&#x12B;dam&#x101;s, un vi&#x146;as sejas izteiksme s&#x101;ka main&#x12B;ties, it k&#x101; mierin&#x101;jums un cer&#x12B;ba k&#x101;pa aug�&#x101; no vi&#x146;as pa�as dv&#x113;seles; acis tai k&#x13C;uva laipnas un l&#x113;nas, it k&#x101; vi&#x146;a k&#x101;dam ko piedotu.</p><p>Beidzot vi&#x146;a dzi&#x13C;i ievilka elpu un pagriez&#x101;s pret K&#x101;rli. Tad Hjellesmarku p&#x101;r&#x146;&#x113;ma t&#x101;da saj&#x16B;ta, it k&#x101; vi&#x146;a b&#x16B;tu jau Kopenh&#x101;gen&#x101;.</p><p>Vi&#x146;a laipni v&#x113;rt&#x113;dama noraudzij&#x101;s uz vi&#x146;u un teica:</p><p>�Ir sav&#x101;di dom&#x101;t, ka jums te aizvien b&#x16B;s j&#x101;paliek."</p><p>�Ak � dro�i vien es �e nepalik�u vienm&#x113;r," vi&#x146;� teica.</p><p>�N&#x113;-&#x113;," vi&#x146;a teica, �nu bet tad k&#x101;d&#x101; cit&#x101; taml&#x12B;dz&#x12B;g&#x101; viet&#x101;. � J&#x101;, j&#x101; � nu tad, palieciet sveiki. Un paldies par m&#x16B;su mazaj&#x101;m sarun&#x101;m."</p><p>T&#x101; sniedza vi&#x146;am roku, un vi&#x146;am bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, it k&#x101; vi&#x146;� sa&#x146;emtu dzeramnaudu.</p><p>Vi&#x146;� ieg&#x101;ja iek�&#x101; p&#x101;r skolas pagalmu, kuru vi&#x146;a bija atradusi par mazu � pat priek� vi&#x146;a. Vi&#x146;� apst&#x101;j&#x101;s un, sa&#x146;&#x113;mies, nodom&#x101;ja:</p><p>�&#x145;em�u Sm&#x113;debijas skolu un pacel�u to gais&#x101;, t&#x101; ka to var&#x113;s redz&#x113;t vis&#x101; zem&#x113;."</p><p>Vi&#x146;� nezin&#x101;ja, k&#x101; tas notiks, bet bija p&#x101;rliecin&#x101;ts, ka vi&#x146;� to var&#x113;s.</p><p>Vienu ned&#x113;&#x13C;u vi&#x146;� staig&#x101;ja, nodarbodamies ar �&#x12B;m dom&#x101;m. K&#x101;d&#x101; dien&#x101;, p&#x113;k�&#x146;i ap&#x146;&#x113;mies, vi&#x146;� aizbrauca uz Strandbiju.</p><p>Vi&#x146;� tikko vairs atcer&#x113;j&#x101;s, ka tur dz&#x12B;voja vi&#x146;a vec&#x101;ki. Vi&#x146;� grib&#x113;ja sastapt Andersu Madsenu. Anderss bija draudzes labi p&#x101;rtiku�ais Krezs. Ko vi&#x146;� no t&#x101; grib&#x113;ja? Vi&#x146;am nebija noteiktu pl&#x101;nu, vi&#x146;u dzina k&#x101;ds iek�&#x113;js sp&#x113;ks, nek&#x101;da preto�an&#x101;s nebija iesp&#x113;jama � atlika tikai vai nu doties uz priek�u, vai izn&#x12B;kt. Vi&#x146;� grib&#x113;ja tikt prom no Sm&#x113;debijas, doties uz Kopenh&#x101;genu, tas bija viss, ko vi&#x146;� zin&#x101;ja. Vi&#x146;� var&#x113;ja str&#x101;d&#x101;t k&#x101; pal&#x12B;gskolot&#x101;js turienes tautskol&#x101;s, to ar&#x12B; vi&#x146;� zin&#x101;ja. Tur vi&#x146;am nevajadz&#x113;ja An-dersa Madsena. Bet vi&#x146;� grib&#x113;ja, lai vi&#x146;am b&#x16B;tu nauda kabat&#x101;. Izdot � to n&#x113;. Tikai lai t&#x101; b&#x16B;tu vi&#x146;am kabat&#x101;. Andersam Madsenam vajadz&#x113;ja vi&#x146;am aizdot. Vi&#x146;&#x101; bija t&#x101;da iek�&#x113;ja steiga, ka vi&#x146;� ar sav&#x101;m dom&#x101;m v&#x101;rda pilna zi&#x146;&#x101; spied&#x101;s virs&#x16B; vilcienam un ku&#x123;im, it k&#x101; t&#x101;m b&#x16B;tu pietieko�i sp&#x113;ka pa&#x101;trin&#x101;t vi&#x146;u gaitu.</p><p>Beidzot vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja Andersam Madsenam priek�&#x101;.</p><p>Anderss noskatij&#x101;s uz vi&#x146;u, l&#x16B;dza vi&#x146;u iek�&#x101; un, pieb&#x101;zis savu p&#x12B;pi, pied&#x101;v&#x101;ja vi&#x146;am vietu. K&#x101;rlis aps&#x113;d&#x101;s, bet bija sagatavojies l&#x113;cienam. L&#x16B;kodamies lauku saimniekam tie�i ac&#x12B;s, vi&#x146;� teica:</p><p>�Gribu tikt uz priek�u, Anders Madsen."</p><p>Audorss Madsens nozuda p&#x12B;pes d&#x16B;mos. P&#x113;c br&#x12B;�a no m&#x101;ko&#x146;a vienaldz&#x12B;gi atskan&#x113;ja:</p><p>�Tu jau esi ticis uz priek�u."</p><p>�Ne pietieko�i."</p><p>M&#x101;konis sabiez&#x113;ja v&#x113;l vair&#x101;k, mamona galva ietin&#x101;s tums&#x101;, bet zem d&#x16B;miem r&#x113;goj&#x101;s v&#x113;ders, liels un nepieejams.</p><p>�is v&#x113;ders bija labi zin&#x101;ms, �e nevajadz&#x113;ja nek&#x101;das balss no m&#x101;ko&#x146;iem; caur v&#x113;deru K&#x101;rlis var&#x113;ja saskat&#x12B;t tie�i Andersa Madsena sirds domas.</p><p>�Ar skolot&#x101;ja eks&#x101;menu p&#x101;rp&#x101;rim pietiek Hjellesmar-ka d&#x113;lam, t&#x101; ar to �nodi". Ne piecu &#x113;ru vi&#x146;� �e nedab&#x16B;s."</p><p>Tas bija viens no tiem pa�apzin&#x12B;giem v&#x113;deriem, kas pace&#x13C;as gais&#x101;, ner&#x113;&#x137;in&#x101;damies ar citu &#x13C;au�u smalk&#x101;k&#x101;m ju�an&#x101;m.</p><p>�Es nedo�u savu naudu, ar ko skriet sievie�iem paka&#x13C;."</p><p>K&#x101;rlim pietv&#x12B;ka vaigi. Pirmaj&#x101; acumirkl&#x12B; vi&#x146;am gandr&#x12B;z �&#x137;ita, ka v&#x101;rdi tie�&#x101;m ir tiku�i izteikti, bet t&#x16B;li&#x146; ari vi&#x146;� saprata, ka t&#x101; bija vi&#x146;a pa�a sirdsapzi&#x146;a, kas bija uztic&#x113;jusies Andersa Madsena v&#x113;deram; jo t&#x101; jau tas tie�&#x101;m ar&#x12B; bija, naudas vi&#x146;am vajadz&#x113;ja t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;� negrib&#x113;ja sastapt Aneti Preisleri k&#x101; ubags.</p><p>Domas k&#x13C;uva g&#x13C;&#x113;vas un bezcer&#x12B;gas, bet griba darboj&#x101;s vi&#x146;&#x101; v&#x113;l aizvien: vai nu uz priek�u, vai izn&#x12B;kt. Vaja</p><p>dz&#x113;ja atrasties ar&#x12B; k&#x101;dai citai izejai v&#x113;l bez Andersa Madsena, jo tas cita nek&#x101; vairs nezin&#x101;ja, k&#x101; tikai &#x113;dienu un politiku.</p><p>Pirms vi&#x146;� pats to apzin&#x101;j&#x101;s, jau vi&#x146;am iedvesm&#x113;ti paspruka:</p><p>�Gribu k&#x13C;&#x16B;t par politi&#x137;i, Anders Madsen."</p><p>Mamons izn&#x101;ca no d&#x16B;miem, acis bija &#x13C;oti v&#x113;r&#x12B;gas.</p><p>�Par politi&#x137;i?" vi&#x146;� teica. Bals&#x12B; sl&#x113;p&#x101;s daudz kas: vilcin&#x101;�an&#x101;s, gaidas, piesardz&#x12B;ba, neuztic&#x12B;ba � un aiz visa t&#x101;, zin&#x101;m&#x101; gatav&#x12B;ba.</p><p>K&#x101;rlis deva va&#x13C;u iek�&#x113;jam dzenulim. Vi&#x146;� juta, ka dom&#x101;t nemaz nebija vajadz&#x12B;gs, ja vien vi&#x146;� &#x13C;ausies br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gajai �alkai, kas bija p&#x101;r&#x146;&#x113;musi vi&#x146;a pr&#x101;tus, vi&#x146;a v&#x101;rdos b&#x16B;s j&#x113;ga � j&#x113;ga vismaz p&#x113;c Andersa Madsena ieskatiem, un citu, kas to dzird&#x113;tu, jau te nebija. Anderss Madsens bija nodevis sevi ar savu balss ska&#x146;u. K&#x101;rlis bija uzg&#x101;jis savu skatamo caurumu un run&#x101;ja tagad saska&#x146;&#x101; ar to, ko vi&#x146;� tur redz&#x113;ja:</p><p>�M&#x16B;su politiku vada galvas pils&#x113;t&#x101;s inteli&#x123;ence, augstskolas inteli&#x123;ence. Bet m&#x113;s gribam politiku^ kuru taisa inteli&#x123;ence, kas n&#x101;k no mums pa�iem. M&#x16B;su pa�u lab&#x101;kaj&#x101;m galv&#x101;m ir j&#x101;b&#x16B;t t&#x101;m, kas m&#x16B;s vada. Tie m&#x16B;s paz&#x12B;st, jo ir tas pats, kas m&#x113;s. Tai inteli&#x123;encei, kas staig&#x101; vadmalas sv&#x101;rkos, ir zin&#x101;m&#x101;s vadmalas sv&#x101;rku kabatas. T&#x101;s koka tupeles, kas ir m&#x12B;diju�as m&#x16B;su t&#x12B;rumus, zin, no k&#x101; ce&#x13C;as l&#x12B;kie ce&#x13C;i. Tiem no m&#x16B;su vidus, kas uz to ir dzimu�i, ir j&#x101;pace&#x13C; acis no lauka un j&#x101;raugas p&#x101;ri zemei � kura mums ir vadama, jo m&#x113;s esam pati zeme."</p><p>Andersa Madsena seja bij&#x12B;gi noskaidroj&#x101;s. Vi&#x146;am patika veikl&#x101; valoda.</p><p>Bet nepietiek ieskat&#x12B;ties zirgam mut&#x113;, pirms to nop&#x113;rk. Tam j&#x101;apskata ar&#x12B; k&#x101;jas un rumpis.</p><p>�Varb&#x16B;t neb&#x16B;tu nemaz tik &#x13C;auni, ja tu mazliet s&#x101;ktu nodarboties ar politiku," vi&#x146;� ies&#x101;ka, it k&#x101; p&#x101;rbaud&#x12B;dams, bet K&#x101;rlis &#x101;tri p&#x101;rtrauca vi&#x146;u.</p><p>�Negribu b&#x16B;t politisks diletants. Gribu stud&#x113;t politiku. Gribu n&#x101;kt k&#x101; lietprat&#x113;js. Brauk�u uz Kopenh&#x101;genu, kur ir bibliot&#x113;kas, gribu stud&#x113;t R&#x12B;gsd&#x101;ga V&#x113;stnesi, gribu iepaz&#x12B;ties ar visu m&#x16B;su politikas v&#x113;sturi. Nedr&#x12B;kst b&#x16B;t nevienas t&#x101;das vietas, kur man var&#x113;tu pie&#x137;erties. Tikai tad v&#x113;l es ies&#x101;k�u. Politika prasa visu cilv&#x113;ku, un es tai nodo�os. Kam&#x113;r to piln&#x12B;gi izstud&#x113;�u, dz&#x12B;vo�u no stund&#x101;m, k&#x101;das var&#x113;�u dab&#x16B;t. T&#x101;d&#x113;&#x13C; es gribu braukt uz Kopenh&#x101;genu."</p><p>Mazliet padom&#x101;jis, Anderss Madsens nol&#x113;ma p&#x101;rbaud&#x12B;t lopa gaitu. Vi&#x146;� s&#x101;ka run&#x101;t visp&#x101;r par politiku � reiz vi&#x146;i uz to bija p&#x101;rg&#x101;ju�i.</p><p>Bet t&#x101; ka politika bija vien&#x12B;gais prieks vi&#x146;a dz&#x12B;v&#x113;, vi&#x146;� nomnz nemani ja, ka dr&#x12B;z vien K&#x101;rlis bija j&#x101;j&#x113;js un Andoras rik�ot&#x101;js.</p><p>K&#x101;rlis daudz nek&#x101; no politikas nezin&#x101;ja, bet vi&#x146;� prata uzklaus&#x12B;ties un m&#x101;c&#x113;ja sa&#x146;emt Andersa Madsena domas &#x12B;sos kodol&#x12B;gos teikumos, t&#x101; ka Anderss jut&#x101;s dzi&#x13C;i apmierin&#x101;ts, k&#x101; pats ar sevi, t&#x101; ar savu klaus&#x12B;t&#x101;ju.</p><p>Beidzot vi&#x146;� laipni un v&#x113;l&#x12B;gi teica:</p><p>�Man �&#x137;iet, ka tev ir d&#x101;vanas, K&#x101;rli."</p><p>K&#x101;rlis pazem&#x12B;gi piekrita, ka par to vi&#x146;� esot p&#x101;rliecin&#x101;ts.</p><p>�Bet tu laikam esi n&#x101;cis p&#x113;c naudas?" Anderss teica.</p><p>Tas izklaus&#x12B;j&#x101;s diezgan dev&#x12B;gi. Nu bija ce&#x13C;� br&#x12B;vs � vismaz viens gabali&#x146;�, un K&#x101;rlis atzin&#x101;s:</p><p>�Drusku man vajadz&#x113;tu � ar ko pirm&#x101; laik&#x101; izl&#x12B;dz&#x113;ties. L&#x12B;dz dab&#x16B;�u pietieko�i stundu."</p><p>�Cik daudz?"</p><p>K&#x101;rlis &#x101;tri apdom&#x101;j&#x101;s: Anderss Madsens apl&#x113;ses tai</p><p>s&#x12B;ja apa&#x13C;os skait&#x13C;os. Divi simti, asto&#x146;i simti, vai devi&#x146;i simti devi&#x146;desmit, ar tiem var&#x113;ja b&#x16B;t �&#x101; vai t&#x101;, bet apa&#x13C;u t&#x16B;kstoti vi&#x146;am noteikti atsac&#x12B;tu.</p><p>�Asto&#x146;i simti," vi&#x146;� teica.</p><p>Anderss Madsens pieg&#x101;ja pie l&#x101;d&#x12B;tes un tos pa&#x146;&#x113;ma.</p><p>Vi&#x146;� bridi st&#x101;v&#x113;ja ar naudu rok&#x101; un skatij&#x101;s K&#x101;rlim ac&#x12B;s. Tad vi&#x146;� tam uzsita uz pleca un teica cien&#x12B;gi un laipni, pam&#x101;c&#x12B;dams un tom&#x113;r ar cie&#x146;u:</p><p>�G&#x101;d&#x101; nu, lai no tevis izn&#x101;k cilv&#x113;ks, kas mums pal&#x12B;dz tikt uz aug�u."</p><p>Kad K&#x101;rlis Hjellesmarks st&#x101;v&#x113;ja atkal uz ce&#x13C;a pie Andersa Madsena m&#x101;jas un jut&#x101;s gatavs tais&#x12B;t lielu l&#x113;cienu dz&#x12B;v&#x113;, vi&#x146;am ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101; stiklinieka m&#x101;ja &#x101;r&#x101; pie maz&#x101; l&#x12B;c&#x12B;�a un vi&#x146;� dev&#x101;s turp. Vi&#x146;am bija labas zi&#x146;as, ko past&#x101;st&#x12B;t.</p><p>Vi&#x146;� pag&#x101;ja gar&#x101;m palaistaj&#x101;m m&#x101;j&#x101;m, kas reiz bija pieder&#x113;ju�as Nilsam Ormanim. Klaud&#x12B;ne, &#x101;r&#x101; st&#x101;v&#x113;dama, adija ze&#x137;es. T&#x101; pa&#x13C;&#x101;v&#x12B;gi ieskatij&#x101;s vi&#x146;am sej&#x101;, sveicin&#x101;t nesveicin&#x101;ja, bet nolaida acis un nosl&#x113;pumaini pasmai-dija. Viss tas izskat&#x12B;j&#x101;s nedab&#x12B;gi, m&#x101;ksloti.</p><p>�Kas ar vi&#x146;u ir?" vi&#x146;� nodom&#x101;ja un tad aizmirsa vi&#x146;u.</p><p>Vi&#x146;� sastaoa ari K&#x16B;l&#x113;ja Jensu, tas bija visai st&#x12B;vs uz k&#x101;j&#x101;m un godbij&#x12B;gi no&#x146;&#x113;ma cepuri. K&#x101;rlis sasl&#x113;j&#x101;s un mazliet izg&#x101;za kr&#x16B;tis, vi&#x146;� jau bija ce&#x13C;&#x101; uz aug�u, kaut-gan, ak tu dievi&#x146;, tas jau bija tikai K&#x16B;l&#x113;ja Jenss. Pagaid&#x101;m.</p><p>Vi&#x146;� steidz&#x101;s uz m&#x101;ju, vi&#x146;am nebija laika paskat&#x12B;ties uz l&#x12B;ci, vi&#x146;am vajadz&#x113;ja pasteigties, lai vi&#x146;� var&#x113;tu pag&#x16B;t past&#x101;st&#x12B;t par apciemojumu pie Andersa Madsena un pasp&#x113;t uz vilcienu un uz p&#x113;d&#x113;jo F&#x12B;nes tvaikoni.</p><p>Kar&#x113;nas pl&#x101;n&#x101;s l&#x16B;pas smaidi ja, un acis mirdz&#x113;ja, vi&#x146;am st&#x101;stot. Tas tom&#x113;r nekav&#x113;s K&#x101;rla, ka vi&#x146;i nebija var&#x113;ju�i &#x13C;aut vi&#x146;am stud&#x113;t t&#x101;pat k&#x101; br&#x101;lim. Z&#x113;n&#x101; bija cent&#x12B;ba. Hjellesmarks &#x123;e&#x137;&#x12B;gi kratija galvu, k&#x101; jau lepns t&#x113;vs, bet Kar&#x113;na, k&#x101; jau laim&#x12B;ga m&#x101;te, s&#x113;d&#x113;ja sav&#x101; koka kr&#x113;sl&#x101; k&#x101; tron&#x12B;.</p><p>K&#x101;rlis p&#x101;rgul&#x113;ja nakti semin&#x101;r&#x101;. No p&#x101;rzina vi&#x146;� dab&#x16B;ja zin&#x101;t, ka viens no vi&#x146;a veciem biedriem bija bez vietas p&#x113;c kara klaus&#x12B;bas beia�anas. &#x12B;s&#x101; laik&#x101; vi&#x146;am izdev&#x101;s nok&#x101;rtot lietu t&#x101;, ka �is jaunais skolot&#x101;js var&#x113;ja iest&#x101;ties vi&#x146;a viet&#x101; Sm&#x113;debijas skol&#x101;.</p><p>P&#x113;c tam vi&#x146;� ar riteni aizbrauca uz m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;m.</p><p>M&#x101;jas bija klusas un mier&#x12B;gas k&#x101; aizvien; bet kad vi&#x146;�, pa v&#x101;rtiem iebraucis, novietoja divriteni, Marija izn&#x101;ca ar spaini. Pieq&#x101;jusi pie pumpja, vi&#x146;a apst&#x101;j&#x101;s, pumpi aizmirsusi. Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja drusku sal&#x12B;kusi, �&#x113;l bija vi&#x146;u redz&#x113;t tik nevar&#x12B;gu, sej&#x101; vi&#x146;ai bija lasamas skumjas.</p><p>Vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;&#x113;ma bailes. Vi&#x146;am lik&#x101;s, ka vi&#x146;� jau agr&#x101;k bija piedz&#x12B;vojis kautko taml&#x12B;dz&#x12B;gu. Vi&#x146;� to skaidri atcer&#x113;j&#x101;s: reiz k&#x101;d&#x101; agr&#x101;k&#x101; dz&#x12B;v&#x113; vi&#x146;� t&#x101; bija st&#x101;v&#x113;jis,</p><p>vainas apzi&#x146;as nom&#x101;kts, pilns bai&#x13C;u no dz&#x12B;ves, un vi&#x146;a ar r&#x16B;p&#x113;m bija noliekusies p&#x101;r vi&#x146;u!</p><p>Bet vi&#x146;� tak nekad agr&#x101;k nebija dz&#x12B;vojis. Kur t&#x101;d&#x101; gad&#x12B;jum&#x101; c&#x113;l&#x101;s �&#x12B; saj&#x16B;ta? Vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja br&#x12B;di bez domu, vien&#x12B;gi tikai gaid&#x12B;dams uz atbildi, un t&#x101; ari t&#x16B;li&#x146; rad&#x101;s pati no sevis.</p><p>Tas bija bild&#x113;! T&#x101; kar&#x101;j&#x101;s pie sienas stiklinieka</p><p>m&#x101;j&#x101; plo l&#x12B;�a. T&#x101; bija sentiment&#x101;l&#x101; bild&#x12B;te ar mor&#x101;li, bet vi&#x146;� Jau bija tikai lauku skolas skol&#x113;ns toreiz, kad vi&#x146;� to lov&#x113;roja, un vi&#x146;u aizgr&#x101;ba t&#x101;s saturs: jauns v&#x12B;rietis s&#x113;d&#x113;ja uz kr&#x113;sla un ar uzvar&#x113;t&#x101;ja smaidu raudzij&#x101;s sev priek�&#x101;. Aiz vi&#x146;a, dzidr&#x101; gaism&#x101; st&#x101;v&#x113;ja jauna sieviete, kura bija noliekusies p&#x101;r vi&#x146;u ar dzi&#x13C;&#x101;m s&#x101;p&#x113;m sej&#x101;. Zem t&#x101; bija lasams: �S&#x113;rojo�ais sarge&#x146;&#x123;elis". Vi&#x146;� bija jaut&#x101;jis</p><p>savai m&#x101;tei: �K&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;a ir tik noskumusi par to, ka vi&#x146;�</p><p>ir tik priec&#x12B;gs?" � �Vi&#x146;� ir izdarijis kautko nepareizu," Kar&#x113;na bija teikusi? � �K&#x101; vi&#x146;� var b&#x16B;t priec&#x12B;gs, ja vi&#x146;� ir izdarijis kautko nepareizu?" � �Vi&#x146;� pats to nezin," vi&#x146;a m&#x101;te bija teikusi, �tas nav labs prieks, k&#x101;ds vi&#x146;am ir." � �Vai mums ir sarge&#x146;&#x123;elis?" K&#x101;rlis bija jaut&#x101;jis, un Kar&#x113;na, kura t&#x101;pat k&#x101; liel&#x101;k&#x101; da&#x13C;a vienk&#x101;r�u &#x13C;au�u, visu, kas tika teikts no kanceles, vai z&#x12B;m&#x113;j&#x101;s uz debes&#x12B;m, uzskatija par Dieva v&#x101;rdiem un par t&#x12B;ru paties&#x12B;bu, atbild&#x113;ja: �Tas mums ir gan."</p><p>Vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;&#x113;ma bailes par to, ka varam izdar&#x12B;t kautko nepareizu, pa�i to nezin&#x101;dami. Vi&#x146;� apskatija apskaidroto sievieti, kura bija tik p&#x101;r&#x101;k dai&#x13C;a. Vi&#x146;&#x101; rad&#x101;s nojauta par sievi�&#x137;&#x12B;go dai&#x13C;umu, kas bija liel&#x101;ks un t&#x12B;r&#x101;ks par jebkuru citu dai&#x13C;umu. Vi&#x146;a m&#x101;tes modr&#x101;, sarg&#x101;dam&#x101; dv&#x113;sele p&#x101;rg&#x101;ja jaun&#x101;s sievietes t&#x113;l&#x101;, un vi&#x146;� s&#x101;ka tic&#x113;t, ka vi&#x146;am ir sarge&#x146;&#x123;elis. Visu savu b&#x113;rn&#x12B;bu vi&#x146;� nodz&#x12B;voja sarge&#x146;&#x123;e&#x13C;a aizg&#x101;d&#x12B;b&#x101;, tas bija vi&#x146;a pirm&#x101; m&#x12B;lest&#x12B;b&#x101;. No vi&#x146;a labpr&#x101;t&#x12B;g&#x101;s v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s priec&#x101;ties par visu labu, rad&#x101;s maz&#x101;s saul&#x12B;tes, kuras cilv&#x113;ki aizvien redz&#x113;ja vi&#x146;a ac&#x12B;s.</p><p>�ai acumirkl&#x12B; Marija sapl&#x16B;da ar vi&#x146;a pirmo nojautu par sievieti, vi&#x146;a labo garu, kura tas nedr&#x12B;kst&#x113;ja vai negrib&#x113;ja apb&#x113;din&#x101;t. Saj&#x16B;tu, ka vi&#x146;� jau bija izdarijis kautko nepareizu, pats to neapzin&#x101;damies, vajadz&#x113;ja nom&#x101;kt, un vi&#x146;� to nom&#x101;ca ar v&#x101;rdiem.</p><p>Vi&#x146;� steig�us dev&#x101;s pie Marijas un izst&#x101;stija visu, ko vi&#x146;� bija izdarijis. Bet tas bija t&#x101;pat, k&#x101; pie Andersa Madsena: t&#x101; bija paties&#x12B;ba, bet tom&#x113;r sagatavota, lai to</p><p>var&#x113;tu uz&#x146;emt vi&#x146;as ausis. Vi&#x146;� grib&#x113;ja braukt uz Ko-</p><p>penhagenu, lai &#x101;tr&#x101;k ieg&#x16B;tu lab&#x101;ku st&#x101;vokli un dr&#x12B;z&#x101;k tiktu uz priek�u.</p><p>Vi&#x146;a saprata to t&#x101;, k&#x101; vi&#x146;ai grib&#x113;j&#x101;s to saprast, un viss bija lab&#x101; k&#x101;rt&#x12B;b&#x101; � iz&#x146;emot vi&#x146;a sirdsapzi&#x146;u, kas grib&#x113;ja b&#x16B;t nom&#x101;cama ar pr&#x101;to�anu un vis&#x101; klus&#x12B;b&#x101; ari tika nom&#x101;kta. Beidzot vi&#x146;� bija tikpat priec&#x12B;gs un atvieglots k&#x101; Marija.</p><p>Bet kad vi&#x146;i p&#x113;c pusdienas abi kop&#x101; st&#x101;v&#x113;ja pie d&#x101;rza s&#x113;tas, noraudz&#x12B;damies uz kalni&#x146;u, kur tie bija s&#x113;d&#x113;ju�i, l&#x12B;dz pa�iem dzi&#x13C;umiem juzdamies vienoti ar visu, kas auga vi&#x146;iem apk&#x101;rt, vi&#x146;am p&#x113;k�&#x146;i �&#x137;ita, ka nemier&#x12B;g&#x101; dz&#x12B;ve p&#x113;d&#x113;j&#x101; m&#x113;nes&#x12B;, bija tikai mulss, d&#x12B;vains sapnis, no kura tas bija uzmodies un st&#x101;v&#x113;ja nu �e mier&#x12B;gs un skaidrs, &#x12B;sten&#x101;, gai�&#x101; dienas laik&#x101;.</p><p>Zem �&#x12B; iespaida tas atvadij&#x101;s no vi&#x146;as.</p><p>�Sveika, Marija," vi&#x146;� teica. �Es dr&#x12B;z atgriez&#x12B;�os atkal atpaka&#x13C;, katr&#x101; zi&#x146;&#x101; n&#x101;ko�&#x101; vasar&#x101;. � Un l&#x12B;dz tam laikam tu dro�i vien b&#x16B;si v&#x113;l �e?"</p><p>S&#x101;rtums, kur� l&#x113;n&#x101;m p&#x101;rkl&#x101;ja vi&#x146;as vaigus, visu m&#x16B;�u palika vi&#x146;am pr&#x101;t&#x101;, k&#x101; karogs, kas pl&#x12B;vo p&#x101;r sv&#x113;tumu.</p><p>Vi&#x146;� aizbrauca ar riteni uz m&#x101;ju, mekl&#x113;dams p&#x113;c ce&#x13C;a un tekas pats sav&#x101; sajuku�&#x101; pr&#x101;t&#x101;. Vi&#x146;� neredz&#x113;ja, kur tas brauca; sastapis paj&#x16B;gus, vi&#x146;� mechaniski pagriez&#x101;s s&#x101;&#x146;�, neatbild&#x113;dams uz brauc&#x113;ju sveicieniem.</p><p>Vi&#x146;� tikko vairs pazina Sm&#x113;debijas skolu. Nok&#x101;pis no divrite&#x146;a, vi&#x146;� p&#x101;rsteigts raudzij&#x101;s pagalmam p&#x101;ri. Tur t&#x101; st&#x101;v&#x113;ja, sve�a, maza, neiev&#x113;rojama � ar Anetes Preisleres ac&#x12B;m skat&#x12B;ta. To vi&#x146;am vajadz&#x113;ja pacelt gais&#x101;.</p><p>Vi&#x146;� ieg&#x101;ja un apgul&#x101;s uz sof&#x101;ja. Vi&#x146;� ilgi gul&#x113;ja, k&#x101; cilv&#x113;ks, kur� ne nu &#x12B;sti gu&#x13C;, ne &#x12B;sti ir nomod&#x101;.</p><p>Beidzot vi&#x146;� nol&#x113;ca uz gr&#x12B;das. Vi&#x146;� zin&#x101;ja, ka tas st&#x101;v uz robe�as starp div&#x101;m pasaul&#x113;m, kam bija tik maz l&#x12B;dz&#x12B;bas, k&#x101; sapnim un &#x12B;sten&#x12B;bai?</p><p>Pie durv&#x12B;m pieklauv&#x113;ja. Tas bija vi&#x146;a p&#x113;ctecis.</p><p>J&#x101;, vi&#x146;� jau bija iz�&#x137;&#x12B;ries. Vi&#x146;am vajadz&#x113;ja braukt. Kopenh&#x101;gen&#x101;! N&#x101;kotne jau �alca vi&#x146;&#x101;. Politika. Pro-</p><p>groin. Vi&#x146;� sm&#x113;j&#x101;s p&#x101;rgalv&#x12B;gi, vi&#x146;� bija p&#x101;rliecin&#x101;ts par sav&#x101;m spojam. K&#x101;ds kodol&#x12B;gs izteiciens izveidoj&#x101;s vi&#x146;am pr&#x101;ta: viena no smalk&#x101;k&#x101;m poli&#x16B;&#x137;a &#x12B;pa�&#x12B;b&#x101;m ir paieikt</p><p>paties&#x12B;bu t&#x101;, ka pret&#x113;j&#x101; puse dzird, ka tie ir meli, bet tic tiem.</p><p>Vi&#x146;am nebija �aubu par to, ka vi&#x146;am bija �&#x12B;s sp&#x113;jas.</p><p>Skolot&#x101;js b&#x16B;t jau var&#x113;ja kur� katrs.</p><p>Da�as dienas p&#x113;c tam vi&#x146;� aizbrauca uz Kopenh&#x101;genu. Tikl&#x12B;dz vi&#x146;� bija atradis vietu, kur dz&#x12B;vot, un da�as stundas, vi&#x146;� aizg&#x101;ja uz karalisko bibliot&#x113;ku. Kad vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja priek�telp&#x101;, nedro�i apk&#x101;rt skat&#x12B;damies, k&#x101;ds students, gar&#x101;miedams, jaut&#x101;ja:</p><p>�Vai varu jums kaut k&#x101;d&#x101; zi&#x146;&#x101; pal&#x12B;dz&#x113;t?"</p><p>J&#x101;, K&#x101;rlis labpr&#x101;t grib&#x113;ja tikt lasam&#x101; z&#x101;l&#x113;.</p><p>�Tad varam iet reiz&#x113;."</p><p>Vi&#x146;� p&#x101;rsteigts noraudz&#x12B;j&#x101;s uz K&#x101;rli, iesaukdamies:</p><p>�Sav&#x101;di gan, cik l&#x12B;dz&#x12B;gs j&#x16B;s izskat&#x101;ties manam ebreju valodas skolot&#x101;jam. Es, l&#x16B;k, &#x12B;su laiku biju teologs, bet tas &#x101;tri p&#x101;rg&#x101;ja."</p><p>Piebildums izklausij&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;� grib&#x113;tu teikt, ka ir dab&#x16B;jis paaugstin&#x101;jumu. K&#x101;rlis iev&#x113;roja, ka vi&#x146;am bija laipns smaids uz l&#x16B;p&#x101;m, bet cinisks sp&#x12B;dums ac&#x12B;s. Students turpin&#x101;ja:</p><p>�J&#x101; � jums ir liela l&#x12B;dz&#x12B;ba ar vi&#x146;u. Vi&#x146;� lik&#x101;s b&#x16B;t sav&#x101; zi&#x146;&#x101; smag&#x101;ks nek&#x101; j&#x16B;s, bet vi&#x146;� bija sp&#x113;j&#x12B;gs. Nu vi&#x146;�, velns ar &#x101;r&#x101;, n&#x12B;ks k&#x101; m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js kautkur aug�&#x101; Jit-land&#x113;. Vi&#x146;a v&#x101;rds bija Hjellesmarks."</p><p>�Tas ir mans br&#x101;lis," K&#x101;rlis teica.</p><p>�Tad var saprast l&#x12B;dz&#x12B;bu," students teica, �vai j&#x16B;s ar&#x12B; esat teologs?"</p><p>Vi&#x146;� jaut&#x101;ja laipni, bet K&#x101;rlis tom&#x113;r saprata, ka teologs ir zem&#x101;ks rad&#x12B;jums.</p><p>�Neesmu nemaz students," vi&#x146;� atvainodamies teica, bet es � es labpr&#x101;t grib&#x113;tu stud&#x113;t politiku."</p><p>�Tad esam kol&#x113;&#x123;i," students teica � ac&#x12B;m redzot la-</p><p>b&#x101;k bija nemaz neb&#x16B;t studentam, nek&#x101; stud&#x113;t teolo&#x123;iju �jo politika ir ar&#x12B; mans j&#x101;jamais zirdzi&#x146;�, � ja ar&#x12B; es stud&#x113;ju jurisprudenci maizes d&#x113;&#x13C;. Mans v&#x101;rds ir Visbija."</p><p>�J&#x101;, � es esmu skolot&#x101;js � maizes d&#x113;&#x13C;," K&#x101;rlis teica.</p><p>�Skolot&#x101;js, tad jau ir labi," Visbijs teica. �Mums ir jau viens bra�s &#x137;esteris d&#x101;&#x146;u politik&#x101;. Tas ir no Jitlan-des. Nekait&#x113;s, ja mums b&#x16B;s viens ar&#x12B; no sal&#x101;m. Nu es jums par&#x101;d&#x12B;�u ce&#x13C;u."</p><p>To vi&#x146;� ar&#x12B; darija tik ilgi, kam&#x113;r K&#x101;rlim pal&#x12B;dz&#x12B;ba bija vajadz&#x12B;ga. Visbijs bija Studentu savien&#x12B;bas cilv&#x113;ks un dedz&#x12B;gs gaismas nes&#x113;js taut&#x101;. Vi&#x146;� nesavt&#x12B;gi str&#x101;d&#x101;ja �Tiesisk&#x101; pal&#x12B;dz&#x12B;b&#x101;" un �Vakara m&#x101;c&#x12B;b&#x101;". Visp&#x101;r, vi&#x146;� iz-skatij&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;� visam un visiem redz&#x113;tu cauri, aizvien staig&#x101;dams ar zobgal&#x12B;gu skepsi sej&#x101;, k&#x101; �str&#x113;lnieki" ar saviem za&#x13C;ajiem sv&#x101;rkiem mugur&#x101;.</p><p>Vi&#x146;� ieveda K&#x101;rli Studentu savien&#x12B;bas sestdienas vakaros. Pirmais vakars bija pla�s.</p><p>Laikmeta l&#x101;pa liesmodama st&#x101;v&#x113;ja uz katedras. K&#x101;rlis skatij&#x101;s acis iepl&#x113;tis. T&#x101; tad tas bija Brandess, �antikrists", �zv&#x113;rs par&#x101;d&#x12B;�anas gr&#x101;mat&#x101;". S&#x101;kum&#x101; balss vi&#x146;am lik&#x101;s negl&#x12B;ta, p&#x113;c tam vi&#x146;� atrada, ka t&#x101; ir &#x101;rk&#x101;rt&#x12B;gi skaista, tad vi&#x146;� iedz&#x12B;voj&#x101;s pasaul&#x113;, kuru run&#x101;t&#x101;js uzb&#x16B;ra, un jut&#x101;s ierauts t&#x101;d&#x101; saj&#x16B;sm&#x101;, ka vairs ne k&#x101; ne dzird&#x113;ja, ne redz&#x113;ja, tikai p&#x101;rdz&#x12B;voja: k&#x101;das durvis</p><p>vi&#x146;a pr&#x101;t&#x101;, kuru tas nemaz nezin&#x101;ja, atv&#x113;r&#x101;s l&#x12B;dz galam; br&#x12B;vs gaiss pl&#x16B;da iek�&#x101; no zieme&#x13C;iem, no dienvidiem, no austrumiem un rietumiem, pilns caurv&#x113;ja no visiem pasaules st&#x16B;riem, vi&#x146;� s&#x113;d&#x113;ja p&#x101;rdz&#x12B;vodams. Vi&#x146;� juta run&#x101;t&#x101;ja person&#x12B;bu, vi&#x146;� dzird&#x113;ja balsi un v&#x101;rdus, bet nesekoja vairs dom&#x101;m. Vi&#x146;� s&#x113;d&#x113;ja raudz&#x12B;damies par&#x101;d&#x12B;b&#x101;s: zem&#x101;s telpas jumts pac&#x113;l&#x101;s, sadrupa gabalos un pazuda bezgal&#x12B;b&#x101;, sienas gr&#x12B;&#x13C;oj&#x101;s, vi&#x146;� nolieca galvu, un vi&#x146;a l&#x16B;pas �ukst&#x113;ja.</p><p>Visbijs, kur� s&#x113;d&#x113;ja vi&#x146;am blak&#x101;m, redz&#x113;dams, ka vi&#x146;� noliec&#x101;s un ka vi&#x146;a l&#x16B;pas �ukst&#x113;ja, nodom&#x101;ja: �Man �&#x137;iet, vi&#x146;� s&#x113;d un l&#x16B;dz Dievu!" Pieliecies K&#x101;rlim l&#x12B;dz&#x101;s, vi&#x146;� dzird&#x113;ja v&#x101;rdus:</p><p>�Jorikas m&#x16B;ri kr&#x12B;t! J&#x113;rikas m&#x16B;ri kr&#x12B;t!"</p><p>Starpbr&#x12B;d&#x12B; p&#x113;c runas k&#x101;ds vi&#x146;am kautko teica. T&#x101; bl&#x13C;a Anete Preislere. Vi&#x146;� skatij&#x101;s uz vi&#x146;u, bet nesveicin&#x101;ja, neteica nek&#x101;. Vi&#x146;� saprata vi&#x146;u.</p><p>�Vai pirmo reizi dzirdat vi&#x146;u run&#x101;jam?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>K&#x101;rlis palocija galvu.</p><p>�K&#x101; jums liekas?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja. Vi&#x146;a jau to redz&#x113;ja no vi&#x146;a, bet grib&#x113;ja to no vi&#x146;a dzird&#x113;t.</p><p>K&#x101;rlis purin&#x101;ja galvu.</p><p>�Nevaru nek&#x101; teikt. Varu tikai visu klusu p&#x101;rdz&#x12B;vot."</p><p>Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja, mirkli uz vi&#x146;u noraudz&#x12B;dam&#x101;s.</p><p>�Bet k&#x101;dreiz j&#x16B;s man izst&#x101;st&#x12B;siet, ko &#x12B;sti j&#x16B;s p&#x101;rdz&#x12B;voj&#x101;t."</p><p>Vi&#x146;a acis sastapa vi&#x146;as skatu, vi&#x146;� juta siltuma vilni un teica k&#x101; cilv&#x113;ks, kur� mekl&#x113; atsvabin&#x101;�anos:</p><p>�J&#x101;, reiz es labpr&#x101;t past&#x101;st&#x12B;�u, ko es p&#x101;rdz&#x12B;voju."</p><p>Nu vi&#x146;am noder&#x113;ja Andersa Madsena nauda gr&#x101;mat&#x101;m. Vi&#x146;� lasija nakti un dienu un ne tikai par politiku, bet par visu, kas var&#x113;ja stiprin&#x101;t vi&#x146;&#x101; atmodu�os dz&#x12B;v&#x12B;bu. Kad vi&#x146;� n&#x101;ko�&#x101; reiz&#x113; sastapa Aneti Preisleri �Savien&#x12B;b&#x101;", t&#x101; jaut&#x101;ja vi&#x146;am:</p><p>�Vai nu j&#x16B;s man varat pateikt, ko j&#x16B;s p&#x101;rdz&#x12B;voj&#x101;t?"</p><p>Vi&#x146;� atbild&#x113;ja:</p><p>�Cilv&#x113;ks redz&#x113;ja, ka Dieva tronis ir tuk�s, un aps&#x113;d&#x101;s uz t&#x101; k&#x101; uzvar&#x113;t&#x101;js."</p><p>Acis vi&#x146;ai iepl&#x113;t&#x101;s un k&#x13C;uva sirsn&#x12B;gas, sniegdama vi&#x146;am roku, t&#x101; teica:</p><p>�Priec&#x101;jos, ka esat atn&#x101;ku�i uz �ejieni."</p><p>Vi&#x146;a diezgan daudz bija dom&#x101;jusi par vi&#x146;u. Vi&#x146;a v&#x101;rdi, lai t&#x101; &#x13C;auj citiem sild&#x12B;ties pie uguns, kas deg vi&#x146;&#x101; pa�&#x101;, bija atmodin&#x101;ju�i cer&#x12B;bas un tic&#x12B;bu vi&#x146;&#x101;. Pilna dev&#x12B;ga maiguma vi&#x146;a bija atgriezusies uz Kopenh&#x101;genu; aktieris bija sa&#x146;&#x113;mis vi&#x146;as maigumu un apgalvojis, ka vi&#x146;� sp&#x113;l&#x113;jot lab&#x101;k p&#x113;c tam, kad vi&#x146;a ir bijusi pie t&#x101;, vi&#x146;a �uzliekot punktu uz i". Debesis bija skaidras, un vi&#x146;a bija dro�a.</p><p>Bet tom&#x113;r n&#x101;ca zibens sp&#x113;riens. Studentu savien&#x12B;b&#x101; bija sv&#x113;tki. P&#x113;c dziesm&#x101;m un priek�nesumiem, Anete sd d&#x113;ja kop&#x101; ar K&#x101;rli, Visbiju un jaun&#x101;ko no valdes locek&#x13C;iem. Vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja pr&#x101;todama, k&#x101;d&#x113;&#x13C; gan aktieris nebija atn&#x101;cis, lai gan vi&#x146;a v&#x101;rds bija min&#x113;ts vakara program&#x101;. Vi&#x146;a jut&#x101;s atvieglota, izdzirdusi Visbiju jaut&#x101;jam:</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; nav atn&#x101;cis m&#x16B;su m&#x12B;&#x13C;ais deklamators?"</p><p>�Ats&#x16B;tija atvaino�anos aizsmakuma d&#x113;&#x13C;," students vienaldz&#x12B;gi atteica. �Var jau b&#x16B;t, ka vain&#x12B;gs ir kakls, bet var ar&#x12B; b&#x16B;t, ka t&#x101; ir - - kundze �" vi&#x146;� min&#x113;ja k&#x101;das paz&#x12B;stamas d&#x101;mas v&#x101;rdu. � �J&#x101;, tu mans Dievs," vi&#x146;� teica, ieraudzijis Anetes dusm&#x12B;go seju, �to tak zin visa pils&#x113;ta."</p><p>�To es neticu," vi&#x146;a teica, �ne no vi&#x146;a."</p><p>Students sm&#x113;j&#x101;s:</p><p>�Ne no v i &#x146; a."</p><p>Visbijs dungoja:</p><p>�Vi&#x146;� nenicina nevienas, katriem brun�iem vi&#x146;� skrien paka&#x13C;. �"</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; t&#x101; uzg&#x101;ja aug�&#x101; pie vi&#x146;a. Aizsmakums bija p&#x101;rg&#x101;jis. Vi&#x146;a past&#x101;st&#x12B;ja, ko bija dzird&#x113;jusi. Vi&#x146;� klus&#x113;ja br&#x12B;di, tad vi&#x146;� sataisija komiski apmulsu�u seju, un ac&#x12B;s vi&#x146;am bija redzama maza �&#x137;elm&#x12B;ba; vi&#x146;� izskatij&#x101;s k&#x101; skolas puika, kas pie&#x137;erts pie sam&#x113;r&#x101; nevain&#x12B;giem nedarbiem. Bet tam nebija pan&#x101;kumu.</p><p>�Vai tas ir tiesa?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja, �vai tas ir taisn&#x12B;ba, ko vi&#x146;i saka?"</p><p>Vi&#x146;� paraustija plecus, nebija noz&#x12B;mes noliegt to, ko visa pils&#x113;ta zin&#x101;ja, un agr&#x101;k vai v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a t&#x101; vai t&#x101; to dab&#x16B;tu zin&#x101;t.</p><p>�J&#x101; � k&#x101; tu, b&#x113;rns, to &#x12B;sti iedom&#x101;jies � nav tak izturams ik vakara uzst&#x101;ties tai pa�&#x101; gabal&#x101;. Turkl&#x101;t v&#x113;l, ja ir pierasts main&#x12B;t repertu&#x101;ru."</p><p>Acis piemiedzis, vi&#x146;� raudzij&#x101;s sev priek�&#x101;, it k&#x101; apsv&#x113;rdams repertu&#x101;r&#x101; listes garumu.</p><p>Tad tas beidzot atcer&#x113;j&#x101;s vi&#x146;u un ieraudzija, ka gatavojas viena no t&#x101;m sc&#x113;n&#x101;m, kas vi&#x146;am bija tik pret&#x12B;gas. To vajadz&#x113;ja nov&#x113;rst; vi&#x146;� dev&#x101;s tai kl&#x101;t, pilns pievilc&#x12B;bas, kas izstaroja no vi&#x146;a visos tais gad&#x12B;jumos, kad vi&#x146;� to</p><p>�Maita un Marija� vdldj&#x101;i. Vi&#x146;a zin&#x101;ja, ka vi&#x146;� sp&#x113;l&#x113; kom&#x113;diju, bet nesp&#x113;ja prototios. Uz m&#x101;ju ejot t&#x101; nicin&#x101;ja pati sevi tikpat dzi&#x13C;i k&#x101; vi&#x146;u.</p><p>Vi&#x146;a s&#x101;ka dzert � sevi�&#x137;i pa vakariem sav&#x101; istab&#x101;, kur t&#x101; izdz&#x12B;voja cauri visas reibuma pak&#x101;pes, raud&#x101;ja j&#x16B;tel&#x12B;gi, sm&#x113;j&#x101;s un zoboj&#x101;s pati par sevi, l&#x12B;dz beidzot apdullusi iemeimuroja gult&#x101;. Vi&#x146;a steidz&#x12B;gi g&#x101;ja pretim gal&#x12B;gam sabrukumam. Vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;a ieraudzija to pati. T&#x101; iekliedz&#x101;s izbail&#x113;s, vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka vi&#x146;as pa�as iek�&#x113;jais es izmisum&#x101; iesaukdamies biedin&#x101;ja vi&#x146;u.</p><p>Bet vi&#x146;as uzman&#x12B;bu saistija pats kliedziens. Vi&#x146;a klausij&#x101;s tan&#x12B;. Tan&#x12B; bija atsvabin&#x101;�an&#x101;s. P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;a redz&#x113;ja m&#x101;kslas b&#x16B;t&#x12B;bu: cilv&#x113;ka dv&#x113;seli rampas gaism&#x101; izv&#x113;rstu. Uz skatuves bija redzamas vi&#x146;as dz&#x12B;ves gaitas. Viss l&#x12B;dz p&#x113;d&#x113;jai �&#x137;iedrai ir j&#x101;par&#x101;da. T&#x101; bija misija.</p><p>Vi&#x146;a &#x146;&#x113;ma stundas pie k&#x101;da skatuves m&#x101;kslinieka, kur� bija iecien&#x12B;ts ar&#x12B; k&#x101; skolot&#x101;js. Vi&#x146;a spar&#x12B;gi &#x137;&#x113;r&#x101;s kl&#x101;t un l&#x113;n&#x101;m atsl&#x101;ba. T&#x101; aizg&#x101;ja pie vi&#x146;a k&#x101; &#x123;&#x113;nijs, kur� lau� sev ce&#x13C;u, un vi&#x146;� cent&#x101;s izveidot no vi&#x146;as sp&#x113;j&#x12B;gu viduv&#x113;j&#x12B;bu. Vi&#x146;� apzin&#x12B;gi m&#x101;cija vi&#x146;ai atk&#x101;rtot replikas p&#x113;c lab&#x101;kiem paraugiem, un p&#x113;c katras stundas vi&#x146;a bija saspiesta aizvien plakan&#x101;ka.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101;, kad vi&#x146;� tikko k&#x101; bija norun&#x101;jis k&#x101;du repliku vi&#x146;ai priek�&#x101;, vi&#x146;a to neatk&#x101;rtoja, bet aps&#x113;dusies noraudzij&#x101;s uz vi&#x146;u.</p><p>�Kas ir noticis?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>Vi&#x146;a atteica, ka dom&#x101;jot par to, k&#x101; vi&#x146;� esot norun&#x101;jis repliku, un ka vi&#x146;a labpr&#x101;t t&#x16B;li&#x146; grib&#x113;tu iet un dom&#x101;t par to t&#x101;l&#x101;k. Vi&#x146;� purin&#x101;ja galvu, bet protams � ja vi&#x146;a dom&#x101;jot, ka no t&#x101; vi&#x146;ai b&#x16B;�ot vair&#x101;k labuma, tad--</p><p>Atsveicin&#x101;dam&#x101;s vi&#x146;a zin&#x101;ja, ka nekad neatgriez&#x12B;sies.</p><p>Bija noticis kautkas iev&#x113;rojams. Vi&#x146;am repliku norun&#x101;jot, vi&#x146;ai bija licies, ka vi&#x146;� k&#x13C;&#x16B;st caurredzams, ka t&#x101; redz visu vi&#x146;a m&#x101;ksliniecisko darbn&#x12B;cu ar visu t&#x101;s labi iee&#x13C;&#x13C;otu ma�in&#x113;riju.</p><p>Kautkas taml&#x12B;dz&#x12B;gs bija noticis vien&#x101; vakar&#x101; k&#x101;das izr&#x101;des laik&#x101;. Apgaismot&#x101;js bija izdarijis k&#x13C;&#x16B;du, un uz acu-</p><p>mirkli bija var&#x113;ts redz&#x113;t cauri k&#x101;dai kulisei; aiz tas atrad&#x101;s rekvizites, kas bija lietojamas n&#x101;kam&#x101; c&#x113;lien&#x101;, cit&#x101;di bija tikai tuk�a istaba un kailas sienas.</p><p>Tas pats bija noticis skolot&#x101;ja p&#x113;c visiem likumiem norun&#x101;t&#x101;s replikas laik&#x101;.</p><p>Vakar&#x101; vi&#x146;a bija te&#x101;tr&#x12B;. Tad br&#x12B;nums atk&#x101;rtoj&#x101;s ar k&#x101;du no aktris&#x113;m. Nu vi&#x146;a s&#x101;ka to mekl&#x113;t. Nekad tas vairs nepar&#x101;dij&#x101;s vis&#x101; piln&#x12B;b&#x101;, bet vi&#x146;a s&#x101;ka to visur nojaust. To var&#x113;ja man&#x12B;t izpl&#x101;n&#x113;ju�u, it k&#x101; pa visu izr&#x101;di sadali ju�os.</p><p>Reiz&#x113;m jau gan notik&#x101;s, ka maska k&#x13C;uva par seju, replika par jaundzimu�u v&#x101;rdu, un dv&#x113;sele pamirdz&#x113;ja gaism&#x101;. Bet parasti viss bija tikai Tjerebijas ku&#x13C;ma�ina.</p><p>Ar vi&#x146;as pie&#x137;er�anos te&#x101;trim notika tas pats, kas ar vi&#x146;as m&#x12B;lu: vi&#x146;a ar riebumu nov&#x113;rs&#x101;s no t&#x101;s priek�meta.</p><p>Vi&#x146;a s&#x101;ka iet staig&#x101;t ar K&#x101;rli Hjellesmarku. Vi&#x146;a F&#x12B;nes dialekts un laipn&#x101;s salinieka acis atg&#x101;din&#x101;ja tai laiku, kad dz&#x12B;ve bija viena vien&#x12B;ga gara dienvidus stunda k&#x101;d&#x101; F&#x12B;nes d&#x101;rz&#x101;; kautkur t&#x101;lum&#x101; atrad&#x101;s liel&#x101;, nedro�&#x101; pasaule, kas tai nevar&#x113;ja kait&#x113;t. K&#x101; pa�a Dieva aizsargva&#x13C;&#x146;i j&#x16B;ras �aurumi ap&#x146;&#x113;ma F&#x12B;ni. Vi&#x146;a bija iem&#x12B;l&#x113;jusi K&#x101;rli to &#x12B;pa�&#x12B;bu d&#x113;&#x13C;, no kur&#x101;m tas cent&#x101;s atsvabin&#x101;ties.</p><p>Vi&#x146;� jut&#x101;s k&#x101; tauri&#x146;�, kur� taisas izrais&#x12B;ties no k&#x16B;ni&#x146;as. Vi&#x146;� bija Kopenh&#x101;gen&#x101; kaisl&#x12B;gi iem&#x12B;l&#x113;jies provincietis; vi&#x146;a stipr&#x101;s, nenolietot&#x101;s zemnieka smadzenes uz&#x146;&#x113;ma visu, ko tan&#x12B;s ar&#x12B; nesab&#x101;ztu. T&#x101; bija k&#x101; Dieva neaizskart&#x101; zeme, lab&#x12B;ba un nez&#x101;les auga tur vienl&#x12B;dz kupli; apd&#x101;vin&#x101;tu v&#x12B;ru runas un Visbija frivolo iztur&#x113;�anos vi&#x146;� pie&#x146;&#x113;ma bez kritikas, k&#x101; t&#x101;s pa�as liel&#x101;s atsvabin&#x101;�an&#x101;s un apgaism&#x12B;bas par&#x101;d&#x12B;bas.</p><p>Tikai vien&#x101; liet&#x101; vi&#x146;u aizsk&#x101;ra Visbija cinisms; Vis-bijs run&#x101;ja izlaid&#x12B;gi, Anetei kl&#x101;tesot. Tas, protams, bija br&#x12B;vi; bet Anetes sej&#x101; rad&#x101;s izteiksme un vi&#x146;as pusap-spiestie smiekli pie&#x146;&#x113;ma ska&#x146;u, ko vi&#x146;� nevar&#x113;ja paciest. B&#x16B;dams ar vi&#x146;u viens, vi&#x146;� stipri uzsv&#x113;ra, ka attiec&#x12B;b&#x101;m starp v&#x12B;rieti un sievieti katr&#x101; zi&#x146;&#x101; vajaga dibin&#x101;ties uz j&#x16B;t&#x101;m un ne uz tieksm&#x113;m. Anetes acis tapa skaistas vi&#x146;am</p><p>t&#x101; run&#x101;jot. T&#x101; noraudzij&#x101;s uz vi&#x146;u ar skumju, gandr&#x12B;z �kaudigu apbr&#x12B;no�anu un padev&#x12B;bu. Vi&#x146;am lik&#x101;s, ka Anoto ir s&#x101;kusi vi&#x146;u m&#x12B;l&#x113;t, un t&#x101; vi&#x146;� dr&#x12B;z vien ne var&#x113;ja, no grib&#x113;ja sl&#x113;pt tai savu iem&#x12B;l&#x113;�anos.</p><p>Kad vi&#x146;a redz&#x113;ja, pie k&#x101; tas noved&#x12B;s, t&#x101; vien&#x101; dien&#x101; &#x146;&#x113;m&#x101;s un izst&#x101;stija vi&#x146;am par savu sakaru ar aktieri. Lik&#x101;s, ka tas vi&#x146;u gal&#x12B;gi satriektu. Vi&#x146;� nevar&#x113;ja izteikt neviena v&#x101;rda. Beidzot vi&#x146;a piec&#x113;l&#x101;s un teica:</p><p>�Lab&#x101;k b&#x16B;s, ka aizeju."</p><p>Vi&#x146;� pavadija vi&#x146;u uz m&#x101;ju, bet neviens no vi&#x146;iem nerun&#x101;ja. Tikai kad vi&#x146;i jau bija pie t&#x101;s durv&#x12B;m, t&#x101; teica:</p><p>�J&#x101; � nu es j&#x16B;s laikam vairs neredz&#x113;�u."</p><p>�J&#x101;," vi&#x146;� atbild&#x113;ja, bet tik klusu, ka vi&#x146;a tikko var&#x113;ja sadzird&#x113;t.</p><p>Vi&#x146;� staig&#x101;ja pa iel&#x101;m cauru nakti.</p><p>Otr&#x101; r&#x12B;t&#x101; agri tas piezvanija pie vi&#x146;as durv&#x12B;m. Vi&#x146;a sabij&#x101;s, ieraudzijusi, cik no�&#x113;lojams vi&#x146;� izskatij&#x101;s.</p><p>�Neuztraucieties par to," vi&#x146;� teica. �Tas nav nekas. Neesmu tikai �onakt gul&#x113;jis. Vakar neko nevar&#x113;ju izteikt. Esmu atn&#x101;cis tikai, lai jums pateiktu �o: jums nekad nav bijis un neb&#x16B;s uzticam&#x101;ka drauga par mani."</p><p>Acis vi&#x146;am k&#x13C;uva valgas, l&#x16B;pas s&#x101;ka dreb&#x113;t, vi&#x146;� nogriez&#x101;s un aizg&#x101;ja.</p><p>No t&#x101;s dienas vi&#x146;� m&#x101;nij&#x101;, ka Anetes attiec&#x12B;b&#x101;s pret vi&#x146;u bija iest&#x101;jusies p&#x101;rmai&#x146;a. T&#x101;s bija k&#x13C;uvu�as bag&#x101;t&#x101;kas sirsn&#x12B;b&#x101; un pa&#x13C;&#x101;v&#x12B;b&#x101;.</p><p>Vislab&#x101;k vi&#x146;ai patik&#x101;s nemaz ne&#x146;emt Visbiju l&#x12B;dzi vi&#x146;u mazajos g&#x101;jienos uz kafejn&#x12B;cu vai me�u.</p><p>Tas vi&#x146;am uzkrita t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;� p&#x101;ris reizes bija sastapis vi&#x146;u kop&#x101; ar Visbiju. Kad tas vi&#x146;ai to teica, vi&#x146;a atrun&#x101;j&#x101;s.</p><p>�Nevaru jau b&#x16B;t nepiekl&#x101;j&#x12B;ga, vi&#x146;u sastapusi, kad vi&#x146;� ies&#x101;k sarunu. Vi&#x146;am jau ir ar&#x12B; savas lab&#x101;s puses."</p><p>P&#x113;d&#x113;jais izklausij&#x101;s mazliet p&#x113;c izaicin&#x101;juma.</p><p>Tai nakt&#x12B;, kad K&#x101;rlis Hjellesmarks bija staig&#x101;jis no ielas iel&#x101; ar savu nelaimi, l&#x12B;dzciet&#x12B;ba ar vi&#x146;u beidzot bija &#x146;&#x113;musi virsroku p&#x101;r vi&#x146;a pa�a vil�anos. Vi&#x146;� dom&#x101;ja god&#x12B;gi, kad tas otr&#x101; dien&#x101; p&#x113;c tam piesolija vi&#x146;ai savu uztic&#x12B;go draudz&#x12B;bu. Vi&#x146;a iem&#x12B;l&#x113;�an&#x101;s tom&#x113;r nebija p&#x101;rg&#x101;jusi, to vi&#x146;� dr&#x12B;z vien m&#x101;nij&#x101;, bet t&#x101; bija pie&#x146;&#x113;musi citu raksturu. T&#x101; nebija var&#x113;jusi panest vi&#x146;as atz&#x12B;�anos, t&#x101; bija p&#x101;rv&#x113;rtusies iek&#x101;ro�an&#x101;, vai, lab&#x101;k sakot, vi&#x146;� iek&#x101;ro�anu nu bija s&#x101;cis apzin&#x101;ties. Un ja vi&#x146;� tai patika un vi&#x146;ai tom&#x113;r jau bija pag&#x101;tne, k&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;i nevar&#x113;ja dz&#x12B;vot kop&#x101; � glu�i br&#x12B;vi?</p><p>Vi&#x146;� daudz dom&#x101;ja, k&#x101; to likt priek�&#x101;, bet nebija viegli atrast &#x12B;stos v&#x101;rdus. Vi&#x146;a v&#x101;rdi skan&#x113;ja tik skaisti un t&#x12B;ri, ka tie aizvirzij&#x101;s no nol&#x16B;ka glu�i prom. Bet vi&#x146;� aizvien skaidr&#x101;k un skaidr&#x101;k redz&#x113;ja vi&#x146;as skumjo skaud&#x12B;go apbr&#x12B;no�anu. Laikiem gan ar&#x12B; sp&#x12B;&#x16B;gu nepatiku.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; t&#x101; p&#x113;k�&#x146;i p&#x101;rtrauca vi&#x146;u, teikdama:</p><p>�Neesmu neb&#x16B;t t&#x101;, par ko j&#x16B;s mani turat."</p><p>Vi&#x146;� run&#x101;ja vi&#x146;ai pretim, bet vi&#x146;a bija apbr&#x12B;nojami nervoza un uztraukta. Vi&#x146;� nejustos p&#x101;rsteigts, ja t&#x101; vi&#x146;u nosauktu par mu&#x13C;&#x137;a zemnieka z&#x113;nu. Bet vi&#x146;a nep&#x101;rsteigtu ar&#x12B; tas, ja vi&#x146;a ce&#x13C;os mezdam&#x101;s paskaidrotu, ka vi&#x146;� ir Dieva e&#x146;&#x123;elis. No vi&#x146;as visu var&#x113;ja sagaid&#x12B;t.</p><p>Tikai to vi&#x146;� nebija gaidijis, kas tagad notika.</p><p>�Lab&#x101;k b&#x16B;s, ja redz&#x113;siet mani t&#x101;du, k&#x101;da esmu," vi&#x146;a brut&#x101;li teica.</p><p>Tad vi&#x146;a s&#x101;ka st&#x101;st&#x12B;t � neskaidros izteicienos, bet tom&#x113;r t&#x101;, ka vi&#x146;� p&#x113;c tam skaidri saprata, � ka sakars ar aktieri bija vi&#x146;u samait&#x101;jis t&#x101;, ka vi&#x146;a vairs nevar&#x113;ja dz&#x12B;vot t&#x101;, k&#x101; jaunai sievietei piekl&#x101;tos. Tam citam bija vara p&#x101;r vi&#x146;u, un vi&#x146;a zin&#x101;ja, ka vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;a tam padosies.</p><p>�J&#x101;, nu tad dariet to," vi&#x146;� teica.</p><p>Vi&#x146;a p&#x101;rsteigta paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u. Vai tad vi&#x146;� to var&#x113;ja saprast.</p><p>�Kas gan v&#x113;l lab&#x101;k nek&#x101; es to var&#x113;tu saprast," vi&#x146;� teica, pievilkdams vi&#x146;u sev kl&#x101;t.</p><p>Izr&#x101;vusies vi&#x146;am no rok&#x101;m, t&#x101; izbijusies raudzij&#x101;s uz vi&#x146;u. Bet kad tas no jauna vi&#x146;ai tuvoj&#x101;s, t&#x101; aizst&#x101;v&#x113;dam&#x101;s izstiepa rokas un iesauc&#x101;s:</p><p>�N&#x113;, n&#x113;! J&#x16B;s n&#x113;! J&#x16B;s n&#x113;!"</p><p>Vi&#x146;� to nesaprata. To redz&#x113;dama, vi&#x146;a drud�aini paskaidroja. Tas viss bija tik skaists un labs, ko vi&#x146;a teica � bot vi&#x146;� to sajuta k&#x101; lielu pazemojumu. Vi&#x146;a redz&#x113;ja, cik s&#x101;p&#x12B;gi tas vi&#x146;am bija.</p><p>�Nu j&#x16B;s ar mani esat gal&#x101;," vi&#x146;a teica.</p><p>�N&#x113;," vi&#x146;� atbild&#x113;ja, �es tikai labpr&#x101;t b&#x16B;tu v&#x113;l&#x113;jies saprast."</p><p>Vi&#x146;a no jauna s&#x101;ka atk&#x101;rtot tos pa�us skaistos v&#x101;rdus, ko t&#x101; nule bija teikusi. Tikai grib&#x113;ja izteikt to v&#x113;l skaist&#x101;k, bet vi&#x146;� pretoj&#x101;s.</p><p>�Tas nav tas," vi&#x146;� teica.</p><p>�Kas tad?"</p><p>�Es labpr&#x101;t b&#x16B;tu grib&#x113;jis zin&#x101;t, k&#x101;dam vajadz&#x113;tu but tam v&#x12B;rietim, kas �"</p><p>Vi&#x146;a drusku sar&#x101;v&#x101;s, it k&#x101; vi&#x146;ai b&#x16B;tu piesk&#x101;ries k&#x101;ds pret&#x12B;gs dz&#x12B;vnieks. T&#x101; st&#x101;v&#x113;ja noraudz&#x12B;damies vi&#x146;&#x101;, un vi&#x146;as ac&#x12B;s tas redz&#x113;ja semin&#x101;ristu no Sm&#x113;debijas skolas. Svelo�s naids un &#x13C;auna zemnieka vilt&#x12B;ba p&#x101;r&#x146;&#x113;ma vi&#x146;u. Pilns neveiklas pa�pa&#x13C;&#x101;v&#x12B;bas, vi&#x146;� teica:</p><p>�Tas manis t&#x101; nemoc&#x12B;tu, ja es piln&#x12B;gi saprastu." Vi&#x146;a acis gl&#x16B;n&#x113;ja, un vi&#x146;� redz&#x113;ja, ka vi&#x146;� var&#x113;tu izdab&#x16B;t no vi&#x146;as ar&#x12B; v&#x101;rdu, ja tas vi&#x146;ai drusku piepal&#x12B;dz&#x113;tu s&#x101;kt run&#x101;t. Vi&#x146;� grib&#x113;ja ies&#x101;kt vienties&#x12B;gi, pavisam t&#x101;lu no t&#x101;, kas var&#x113;ja b&#x16B;t b&#x12B;stams.</p><p>�Piem&#x113;ram � Visbijs?" vi&#x146;� teica.</p><p>Vi&#x146;a pietv&#x12B;ka k&#x101; uguns. No vi&#x146;as ac&#x12B;m vi&#x146;� redz&#x113;ja, ka tas jau bija noticis.</p><p>Tan&#x12B; nakt&#x12B; vi&#x146;� no jauna staig&#x101;ja apk&#x101;rt pa iel&#x101;m l&#x12B;dz otram r&#x12B;tam. Vi&#x146;� ien&#x12B;da ik akmeni pils&#x113;tas iel&#x101;s un m&#x16B;ros. Kad pien&#x101;ca r&#x12B;ts, vi&#x146;� bija ticis skaidr&#x12B;b&#x101; par savu m&#x113;r&#x137;i. Vi&#x146;� grib&#x113;ja atgriezties atkal atpaka&#x13C; pie zemes un celt atkal aug�&#x101; zelta laikmeta ide&#x101;lus. Bet vispirms vi&#x146;� grib&#x113;ja tur&#x113;t Andersam Madsenam doto v&#x101;rdu un labi iedz&#x12B;voties politik&#x101;. P&#x113;c tam vi&#x146;� grib&#x113;ja atst&#x101;t pils&#x113;tu � bet tikai, lai atkal uz turieni atgrieztos k&#x101; uzvar&#x113;-t&#x101;js.</p><p>No t&#x101;s dienas vi&#x146;� &#x101;triem so&#x13C;iem virzij&#x101;s uz priek�u pa ce&#x13C;u, kas veda aktivaj&#x101; politik&#x101; iek�&#x101;. Vi&#x146;� piesl&#x113;j&#x101;s partijai, pie kuras tas dab&#x12B;gi pieder&#x113;ja, un vi&#x146;a p&#x101;rliec&#x12B;ba tie�&#x101;m bija god&#x12B;ga. Bet da�&#x101; lab&#x101; br&#x12B;v&#x101; br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;&#x101; pazib&#x113;ja naida pilna ap&#x146;em�an&#x101;s: Visbijs bija politi&#x137;is, Vis-bijs bija radik&#x101;lis, un vi&#x146;� grib&#x113;ja Visbiju satriekt. Bet visp&#x101;r vi&#x146;� cent&#x101;s savu teku tur&#x113;t piln&#x12B;gi t&#x12B;ru. Pat savas karjeras pirmaj&#x101; laik&#x101; vi&#x146;� nekad t&#x101; nepazemoj&#x101;s, ka censtos ieg&#x16B;t l&#x113;tu slavu, apm&#x113;t&#x101;jot ar net&#x12B;rumiem reiz dievin&#x101;to Brandesu. Vi&#x146;� nekad nem&#x113;&#x123;in&#x101;ja samazin&#x101;t vi&#x146;a lielumu, bet vi&#x146;� atrada, ka vi&#x146;am ir cits gars k&#x101; d&#x101;&#x146;u tautai.</p></section><section><title><p>4. NODA&#x13B;A</p></title><p>Aug�&#x101; Gliming&#x101; Marija staig&#x101;ja gaidu pilna un priec&#x12B;ga. Laim&#x12B;gas ilgas staroja no visas vi&#x146;as b&#x16B;tnes. Neviens nesastapa vi&#x146;u, to neizjutis. Vi&#x146;as acis spieda citus redz&#x113;t pasauli t&#x101;du, k&#x101;da t&#x101; smaid&#x12B;ga r&#x101;d&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;ai pa�ai.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands izg&#x101;ja &#x101;r&#x101; virtuv&#x113;, jo vi&#x146;am bija iegrib&#x113;jies tases kafejas. Marija st&#x101;v&#x113;ja saules gaism&#x101; pie loga, skaista un nelietder&#x12B;ga, k&#x101; pu&#x137;e, raudz&#x12B;dam&#x101;s p&#x101;r lauku prom. Vi&#x146;� pieg&#x101;ja paskat&#x12B;ties, kas tur labs bija ko redz&#x113;t. Nek&#x101; tur nebija. Lauki bija tuk�i un vienaldz&#x12B;gi, k&#x101; aizvien.</p><p>Vi&#x146;� tikko grib&#x113;ja vi&#x146;ai jaut&#x101;t, par ko vi&#x146;a dom&#x101; t&#x101; st&#x101;v&#x113;dama, kad t&#x101; pac&#x113;la acis uz vi&#x146;u un pasmaidija; vi&#x146;� p&#x101;rsteigts juta siltuma straumi sev uz sejas un atcer&#x113;j&#x101;s, ka vi&#x146;� ta�u st&#x101;v pa�&#x101; saul&#x113;. No jauna tas p&#x101;rlaida acis p&#x101;r laukiem. J&#x101;, saule sp&#x12B;d&#x113;ja ar&#x12B; tur &#x101;r&#x101;. &#x100;r&#x101; p&#x113;k�&#x146;i viss bija k&#x13C;uvis za&#x13C;&#x101;ks.</p><p>�L&#x16B;k," vi&#x146;� teica, �liekas t&#x12B;ri, ka z&#x101;le un lab&#x12B;ba sajustu saules gl&#x101;stus un sarktu, stiepdam&#x101;s tiem pretim," � vi&#x146;� nosarka par savu smiekl&#x12B;go valodu un pasm&#x113;j&#x101;s � �grib&#x113;ju teikt � un k&#x13C;&#x16B;tu za&#x13C;&#x101;kas, tiem pretim tiekdam&#x101;s."</p><p>Vi&#x146;� izg&#x101;ja &#x101;r&#x101;, pie tam dom&#x101;dams: �Kas t&#x101; gan par jauku dienu. T&#x101; n&#x101;k p&#x101;r nabaga zemi, k&#x101; debesu viesis, izkl&#x12B;din&#x101;dama pel&#x113;ko miglu. Vai �or&#x12B;t nebija bijusi migla?"</p><p>Dro�i vien t&#x101; bija bijis. Noteikti vi&#x146;� to neatcer&#x113;j&#x101;s. No t&#x101;, kas bija noticis pirms vi&#x146;a &#x101;r&#x101; izn&#x101;k�anas, vi&#x146;� nek&#x101; daudz vairs neatcer&#x113;j&#x101;s, ar&#x12B; kafeju n&#x113;.</p><p>Vi&#x146;� aps&#x113;d&#x101;s �ogmal&#x101;, un vi&#x146;am bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, ka te vi&#x146;� var&#x113;tu s&#x113;d&#x113;t cauru dienu, gaid&#x12B;dams uz kautko labu.</p><p>Labu br&#x12B;di t&#x101; nos&#x113;d&#x113;jis, vi&#x146;� izdzirda pats sevi elpojam, un sm&#x113;j&#x101;s no laimes, ka vi&#x146;� bija dz&#x12B;vs.</p><p>Vi&#x146;� bija k&#x101; z&#x113;ns br&#x12B;vdien&#x101;s � laikam t&#x101;s bija Vasarsv&#x113;tku br&#x12B;vdienas, reiz saule bija tik silta � un vi&#x146;am �&#x137;ita, ka br&#x12B;vdien&#x101;s vajadz&#x113;ja notikt kautkam br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gam.</p><p>L&#x16B;k, t&#x101;dai vajadz&#x113;tu b&#x16B;t katrai dienai � k&#x101; pirmajai dienai br&#x12B;vlaik&#x101;, kad' tu labpr&#x101;t esi ar mieru kautko dar&#x12B;t, un dari to ar prieku, gaid&#x12B;dams br&#x12B;numa. Kam&#x113;r cilv&#x113;ks gaida br&#x12B;numu, vi&#x146;� ir jauns. Un �odien vi&#x146;� bija jauns, k&#x101; nupat izcepts students. Tas jau bija br&#x12B;nums.</p><p>Vi&#x146;� bija daudz par jaunu, lai s&#x113;d&#x113;tu uz vietas; vi&#x146;� uzl&#x113;ca k&#x101;j&#x101;s. Slaids un stalts vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja, raudz&#x12B;damies apk&#x101;rt, mazliet lepns uz saviem vingrajiem locek&#x13C;iem. Vi&#x146;am aizvien bija biju�as vislab&#x101;k&#x101;s atz&#x12B;mes par &#x123;imna-stiku. Lauka gal&#x101; bija v&#x101;rti&#x146;i, bet bija ar&#x12B; p&#x101;reja; nom&#x113;r&#x12B;jis augstumu ar ac&#x12B;m, vi&#x146;� ieskr&#x113;j&#x101;s un p&#x101;rl&#x113;ca p&#x101;ri. L&#x113;ciens bija priek�z&#x12B;m&#x12B;gs.</p><p>Marija v&#x113;l bija virtuv&#x113;, kad vi&#x146;� ien&#x101;ca.</p><p>�Vai tev kas steidzams ir j&#x101;dara?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>�K&#x101; tad es nemaz nemaniju, k&#x101; laiks ir aizg&#x101;jis."</p><p>�J&#x101;, bet es tom&#x113;r grib&#x113;ju kafeju." Vi&#x146;� bija grib&#x113;jis teikt: �Lai tur kas, bet es gribu kafeju", bet bija apr&#x101;vies.</p><p>�Vai man ienest vienu tasi ar&#x12B; kundzei?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>�Vai tev pr&#x101;ts! Ienes to klusi&#x146;&#x101;m man&#x101; istab&#x101;. To jau es daru tikai t&#x101; pats uz savu roku."</p><p>Vi&#x146;i sm&#x113;j&#x101;s, abi vienl&#x12B;dz jauni un p&#x101;rgalv&#x12B;gi.</p><p>Dz&#x12B;vojam&#x101; istab&#x101; s&#x113;d&#x113;ja m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kundze ar ad&#x12B;kli. Nu jau ilg&#x101;ku laiku vi&#x146;� par to nebija padom&#x101;jis, cik vi&#x146;a tam bija m&#x12B;&#x13C;a. Tik sirsn&#x12B;gi vi&#x146;� bija m&#x12B;l&#x113;jis tikai savu m&#x101;ti.</p><p>Pac&#x113;lusi acis uz vi&#x146;u, t&#x101; pasmaidija.</p><p>�Kas ir?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja izaicino�i k&#x101; z&#x113;ns.</p><p>�Esmu tik priec&#x12B;ga," vi&#x146;a teica, �redzu no tav&#x101;m ac&#x12B;m, cik &#x13C;oti tu mani m&#x12B;li. Kur tu esi bijis?"</p><p>�.&#x100;r&#x101;," vi&#x146;� atteica, ieiedams sav&#x101; istab&#x101;. Tur sev par br&#x12B;numu tas sajuta vieglu vainas apzi&#x146;u, it k&#x101; tas vi&#x146;ai kautko b&#x16B;tu nosl&#x113;pis. To tak vi&#x146;� nebija darijis � j&#x101;, protams, kafeju, bet tas ta�u bija tikai joks.</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; vi&#x146;� izdarija k&#x101;du vieglpr&#x101;t&#x12B;bu. Vi&#x146;� noskuva savu pilnb&#x101;rdu. To izdarijis, vi&#x146;� br&#x12B;di st&#x101;v&#x113;ja, apl&#x16B;kodams sevi spogul&#x12B;; vi&#x146;am n&#x101;ca smiekli, �o seju vi&#x146;� v&#x113;l glu�i labi pazina. T&#x101; vi&#x146;� bija izskatijies l&#x12B;gavai&#x146;a gait&#x101;s iedams. Vi&#x146;� glu�i vienk&#x101;r�i bija da�us gadus noskuvis nost. Vi&#x146;� tak tie�&#x101;m izskatij&#x101;s tikpat jauns, k&#x101; vi&#x146;� jut&#x101;s. � Ja nu tikai vi&#x146;� citiem jauniem cilv&#x113;kiem neliktos smiekl&#x12B;gs.</p><p>Vi&#x146;� izzag&#x101;s &#x101;r&#x101; d&#x101;rz&#x101;, tur vi&#x146;� bija redz&#x113;jis Mariju, vi&#x146;a staig&#x101;ja nogr&#x101;bdama celi&#x146;us. Kad tas p&#x113;k�&#x146;i nost&#x101;j&#x101;s vi&#x146;ai priek�&#x101;, vi&#x146;ai izsl&#x12B;d&#x113;ja gr&#x101;beklis no rok&#x101;m.</p><p>�Ak, kungs!" vi&#x146;a iesauc&#x101;s. �J&#x16B;s esat nodzinu�i b&#x101;rdu!"</p><p>Vi&#x146;� apmulsa, vi&#x146;am samet&#x101;s karsts, un vi&#x146;� c&#x12B;nij&#x101;s ar sevi, negrib&#x113;dams nosarkt. Jaunie t&#x101; tad zoboj&#x101;s.</p><p>�Vai tev liekas, ka tas izskatos mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gi?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>T&#x101; apskatija vi&#x146;u p&#x101;rbaud&#x12B;dama.</p><p>�Es nezinu," vi&#x146;a teica. �Man j&#x16B;s liekaties esam pavisam cits cilv&#x113;ks. J&#x16B;s izskatoties k&#x101; students."</p><p>�Tas jau es ar&#x12B; galu gal&#x101; esmu," vi&#x146;� smiedamies teica.</p><p>Vi&#x146;� aizg&#x101;ja, paklus&#x101;m pie sevis dzied&#x101;dams.</p><p>�Domu pil&#x12B; dz&#x12B;vo priec&#x12B;gs students, dz&#x12B;vo augsti, k&#x101; to var gan saprast �"</p><p>Gatves gal&#x101; vi&#x146;� sastapa savu sievu.</p><p>�Ak, tu m&#x12B;&#x13C;ais," vi&#x146;a teica, �ko tu ar sevi esi izdarijis! Es tevis gandr&#x12B;z vairs neb&#x16B;tu pazinusi!"</p><p>�Tu ta�u mani t&#x101;du esi redz&#x113;jusi jau agr&#x101;k," vi&#x146;� teica. �Vai tev liekas, ka izskatos mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gs?"</p><p>�Es tie�&#x101;m nezinu," vi&#x146;a teica. �Es tagad biju pieradusi redz&#x113;t tevi ar b&#x101;rdu. Tu izskaties tik smiekl&#x12B;gi sav&#x101;ds tagad, kad tev t&#x101;s vairs nav, man �&#x137;iet."</p><p>�Varu jau to atkal ataudzin&#x101;t," vi&#x146;� teica.</p><p>Bet vi&#x146;� to nedari ja.</p><p>Pag&#x101;tne, tagadne un n&#x101;kotne cie�i savienoj&#x101;s ap Mariju. Vi&#x146;a redz&#x113;ja K&#x101;rli Hjellesmarku st&#x101;vam laiv&#x101; un l&#x16B;kojamies p&#x101;r l&#x12B;ci, un maz&#x101;s saul&#x12B;tes vi&#x146;a ac&#x12B;s apgaismoja visu vi&#x146;a seju, k&#x101; ar&#x12B; sal&#x101;p&#x12B;t&#x101;s dr&#x101;nas � j&#x101;, pat &#x16B;dens l&#x12B;meni, kur� draudz&#x12B;gi mirdz&#x113;ja pretim. T&#x101; redz&#x113;ja vi&#x146;u staig&#x101;jam �e pa m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;jas d&#x101;rzu un Smaidam � no pa�iem sirds dzi&#x13C;umiem � visam, ko vi&#x146;a acis redz&#x113;ja. No vi&#x146;a b&#x16B;tnes dzi&#x13C;umiem saules sv&#x12B;tra krita uz vis&#x101;m liet&#x101;m pasaul&#x113;, t&#x101;s apgarodama un iet&#x113;rpdama br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;g&#x101; m&#x12B;lest&#x12B;bas t&#x113;rp&#x101;. Visu sedza jauka pievilc&#x12B;ba. Pu&#x137;es smar�oja no m&#x12B;lest&#x12B;bas, un vi&#x146;a d&#x101;v&#x101;ja t&#x101;m gl&#x101;stu, saudz&#x12B;gu un maigu, taktiski l&#x12B;dzzin&#x101;damu. Atspiedusies pret zaru, vi&#x146;a klusu dreb&#x113;ja, k&#x101; m&#x12B;&#x13C;&#x101;k&#x101; rok&#x101;s. Nebija ne pavasara, ne vasaras, ne ziemas, jo viss gads bija t&#x113;rpies m&#x12B;lest&#x12B;bas t&#x113;rp&#x101;. Katru r&#x12B;ku sedza spo�ums un pievilc&#x12B;ba, jo kairs darbs k&#x13C;uva par m&#x12B;lest&#x12B;bas darbu. Viss dab&#x101; bija m&#x12B;lest&#x12B;ba, un vi&#x146;a k&#x13C;uva viens ar dabu. Tas, ko t&#x101; visur redz&#x113;ja, k&#x13C;uva visiem redzams vi&#x146;&#x101; pa�&#x101;; tapa dzirdams katr&#x101; balss noska&#x146;&#x101;, mirdz&#x113;ja katr&#x101; skat&#x101; un apgaroja kairu kust&#x12B;bu. Vi&#x146;as t&#x12B;rais, gandr&#x12B;z jau p&#x101;r&#x101;k noteiktais skaistums, kur� nekad nemodin&#x101;ja iek&#x101;ri, bet dzi&#x13C;i un klusu iepriec&#x113;ja, pie&#x146;&#x113;ma tagad citu nokr&#x101;su. Jaunie v&#x12B;rie�i n&#x101;ca, redz&#x113;ja un apbr&#x12B;noja; vi&#x146;i juta s&#x101;p&#x12B;gu prieku, kam&#x113;r sird&#x12B;s vi&#x146;iem dzima citas m&#x12B;lest&#x12B;bas varb&#x16B;t&#x12B;ba, smalk&#x101;kas nek&#x101; vi&#x146;u pa�u daba. T&#x101; mirdz&#x113;ja vi&#x146;iem ac&#x12B;s, sastopot meiteni, kurai tie var&#x113;ja tuvoties. Tie, kas tai laik&#x101; saderin&#x101;j&#x101;s, p&#x101;rdz&#x12B;voja t&#x12B;r&#x101;ku, gar&#x12B;g&#x101;ku m&#x12B;lest&#x12B;bu, nek&#x101; tas �ai draudz&#x113; parasti m&#x113;dza b&#x16B;t.</p><p>V&#x113;stule, kuru t&#x101; p&#x101;r&#x101;k skaidri redz&#x113;ja sev priek�&#x101;, bet kas nekad nepien&#x101;ca, k&#x101; &#x137;&#x12B;lis s&#x101;ka spiesties iek�&#x101; starp tagadni, pag&#x101;tni un n&#x101;kotni, t&#x101;s at�&#x137;irdama vienu no otras. Nemiers, k&#x101;ds no t&#x101; rad&#x101;s, bija m&#x101;n&#x101;ms aizvien vair&#x101;k.</p><p>Vi&#x146;a gan tic&#x113;ja, ka vi&#x146;� rakst&#x12B;s, kol&#x12B;dz vi&#x146;� Kopenh&#x101;gen&#x101; b&#x16B;s iedz&#x12B;vojies, un paciet&#x12B;gi gaidija.</p><p>Kad tas bija vilcies jau p&#x101;r&#x101;k ilgi, vi&#x146;ai s&#x101;ka uzm&#x101;kties bai&#x13C;u l&#x113;kmes no dz&#x12B;ves tumsas. Tad vi&#x146;a pa&#x13C;&#x101;v&#x12B;gi</p><p>grlezfi� pio J&#x113;zus k&#x101; tan&#x12B; vakar&#x101;, kad vi&#x146;&#x101;m ar Martu pirmo reizi bija j&#x101;gu&#x13C; tums&#x101; uz istabas aug�as. Vi&#x146;a aizg&#x101;ja l&#x12B;dz uzkalnam lauka vid&#x16B;, kur vi&#x146;i bija s&#x113;d&#x113;ju�i rudzu lauka mal&#x101;, un tur vi&#x146;a l&#x16B;dza pasaules pest&#x12B;t&#x101;jam, lai notiktu tas, ko vi&#x146;a v&#x113;l&#x113;j&#x101;s. Apmierin&#x101;ta un apskaidrota vi&#x146;a aizg&#x101;ja no turienes � apmierin&#x101;ta, jo t&#x101; juta, ka K&#x101;rlis dr&#x12B;z&#x101;k atn&#x101;ks pats, nek&#x101; rakst&#x12B;s, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka nek&#x101; gal&#x12B;ga vi&#x146;i viens otram nebija teiku�i, � apskaidrota, jo saprata, ka nav cien&#x12B;ga sa&#x146;emt v&#x113;stuli, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka pati t&#x101; bija likusi Martai gaid&#x12B;t. Vi&#x146;a pateic&#x12B;gi sa&#x146;&#x113;ma savu sodu, un vi&#x146;as tic&#x12B;ba k&#x13C;uva stipr&#x101;ka.</p><p>Bet bailes no dz&#x12B;ves tumsas uzn&#x101;ca vi&#x146;ai atkal bie�i, un katrreiz, aizg&#x101;jusi l&#x12B;dz kalni&#x146;am un Dievu piel&#x16B;gusi, t&#x101; jut&#x101;s stiprin&#x101;ta. Pest&#x12B;t&#x101;ja t&#x113;ls k&#x13C;uva dz&#x12B;vs vi&#x146;as iedom&#x101;s, tapdams vi&#x146;ai par vad&#x12B;t&#x101;ju un draugu ik dienas. T&#x101; redz&#x113;ja Vi&#x146;u st&#x101;vam uz augstas vietas un noraug&#x101;mies p&#x101;r pasauli. N&#x101;kdams no Vi&#x146;a b&#x16B;tnes dzi&#x13C;umiem, silts smaids apgaismoja visas lietas pasaul&#x113;; vi&#x146;a acis bija stipras un laipnas k&#x101; divas saules; t&#x101;s apgaismoja visu Vi&#x146;a seju, raid&#x12B;damas savus starus lejup p&#x101;r Vi&#x146;a augumu un iet&#x12B;damas Vi&#x146;u gaismas t&#x113;rp&#x101;.</p><p>Tai laik&#x101; m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands iev&#x113;roja, ka vi&#x146;a ar liel&#x101;ku uzman&#x12B;bu klausij&#x101;s vi&#x146;a spredi&#x137;os, un vi&#x146;� m&#x101;j&#x101;s bie�i nos&#x113;d&#x101;s parun&#x101;ties ar vi&#x146;u par krist&#x12B;gu dz&#x12B;vi. Vi&#x146;� redz&#x113;ja, cik asi vi&#x146;a uztv&#x113;ra visu, ko vi&#x146;� st&#x101;stija par Pest&#x12B;t&#x101;ju. Vi&#x146;a pati to teica:</p><p>�Paldies, ka run&#x101;jat ar mani par �&#x12B;m liet&#x101;m."</p><p>Vi&#x146;� atbild&#x113;ja:</p><p>�Man pa�am tas dara prieku un ir man par sv&#x113;t&#x12B;bu. Agr&#x101;k es vair&#x101;k izjutu Kristus dievi�&#x137;&#x12B;bu. No m&#x16B;su sarun&#x101;m man Cilv&#x113;ka d&#x113;ls ir k&#x13C;uvis m&#x12B;&#x13C;�. Vi&#x146;u tom&#x113;r m&#x113;s cilv&#x113;ki visi saprotam vislab&#x101;k."</p><p>Bija atkal jauna vasara, bet K&#x101;rlis Hjellesmarks nen&#x101;ca. Tad vi&#x146;a s&#x101;ka p&#x113;t&#x12B;t pati sevi, vai t&#x101; k&#x101;d&#x101; zi&#x146;&#x101; nav iztur&#x113;jusies nepareizi pret savu m&#x12B;lest&#x12B;bu. Vi&#x146;a atrada tikai, ka vi&#x146;as l&#x16B;g�ana bija bijusi p&#x101;r&#x101;k patm&#x12B;l&#x12B;ga, un vi&#x146;a p&#x101;rlaboja to �&#x101;di:</p><p>�Lai notiek tas, ko l&#x16B;dzu, ja tas ar&#x12B; priek� vi&#x146;a ir tas lab&#x101;kais."</p><p>Bija pag&#x101;jis v&#x113;l viens gads, un nu vi&#x146;a savu l&#x16B;g�anu papildin&#x101;ja ar seko�iem v&#x101;rdiem: �tom&#x113;r lai notiek tava</p><p>un ne mana griba". Tai gad&#x101; vi&#x146;a bija mazrun&#x12B;ga un &#x13C;oti klusa.</p><p>P&#x113;c tam vi&#x146;a l&#x16B;dz&#x101;s tikai: �Pal&#x12B;dzi man nest dz&#x12B;ves</p><p>nastu, ja tas, ko es v&#x113;los, nevar notikt."</p><p>No t&#x101; laika vi&#x146;a neg&#x101;ja vairs uz kalni&#x146;u, kad t&#x101; grib&#x113;ja l&#x16B;gt Dievu.</p><p>Bet vi&#x146;a bie�i run&#x101;ja ar m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ju N&#x12B;elandu par dz&#x12B;ves gr&#x16B;t&#x12B;b&#x101;m un cilv&#x113;ka sirds s&#x101;p&#x113;m.</p><p>Vi&#x146;� br&#x12B;vi izteica visas savas ilgas un padev&#x12B;bu liktenim, un vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka katrs v&#x101;rds, ko vi&#x146;� teica, z&#x12B;m&#x113;j&#x101;s uz vi&#x146;u un bija piem&#x113;rots b&#x113;d&#x101;m, k&#x101;das t&#x101; juta.</p><p>Vi&#x146;i k&#x13C;uva viens otram aizvien tuv&#x101;ki. Vi&#x146;�, skumj&#x101; k&#x101;rt&#x101;, k&#x13C;uva jaun&#x101;ks no vi&#x146;as jaun&#x12B;bas; vi&#x146;a r&#x101;mi atbalsti j&#x101;s uz vi&#x146;a piedz&#x12B;vojumiem.</p><p>Vi&#x146;� to redz&#x113;ja, un vi&#x146;am t&#x101; �&#x137;ita esam Dieva gudr&#x101; g&#x101;d&#x12B;ba. Arvien skaidr&#x101;k vi&#x146;� visur s&#x101;ka saskaut Dieva pirkstu. Un to, kas labpr&#x101;t&#x12B;gi iet turp, kur tas r&#x101;da, nevar salauzt b&#x113;das un gr&#x146;tums. �ie v&#x101;rdi b&#x16B;s par motto vi&#x146;a m&#x16B;�a dien&#x101;m, un p&#x113;c tiem vi&#x146;� veidos savu dz&#x12B;vi.</p><p>T&#x101; vi&#x146;� tai teica, un vi&#x146;ai bija izdev&#x12B;ba redz&#x113;t, ka t&#x101;da pat k&#x101; vi&#x146;a v&#x101;rdi bija ar&#x12B; vi&#x146;a dz&#x12B;ve; jo tai ziem&#x101; Dieva pirksts &#x137;&#x113;ra vi&#x146;a sievu, un n&#x101;ve zag�us ien&#x101;ca no aukstuma un uzp&#x16B;ta tai savu elpu. Ned&#x113;&#x13C;u ar influen�u nogul&#x113;jusi, vi&#x146;a mier&#x12B;gi aizmiga.</p><p>N&#x12B;elands s&#x113;d&#x113;ja pie mir&#x113;jas gultas, pateikdamies tai par visu, kas vi&#x146;a tam bija bijusi, s&#x101;kot no t&#x101;s dienas, kad vi&#x146;i bija sastapu�ies, l&#x12B;dz �&#x137;ir�an&#x101;s br&#x12B;dim.</p><p>Vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;&#x113;ma br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gs miers � gandr&#x12B;z atsvabin&#x101;�an&#x101;s, k&#x101; cilv&#x113;ku, kas rada piln&#x12B;gus m&#x101;kslas darbus.</p><p>J&#x101;, tas redz&#x113;ja vi&#x146;as n&#x101;v&#x113; kautko piln&#x12B;gu. Vi&#x146;a bija nodz&#x12B;vojusi savu dz&#x12B;vi, sa&#x146;emdama no t&#x101;s visu, kas vi&#x146;&#x101; var&#x113;ja ietilpt. Ja t&#x101; nodz&#x12B;votu simtu gadu, vi&#x146;ai vair&#x101;k</p><p>anlogt dz&#x12B;vo nevar&#x113;tu. Dievs vi&#x146;u bija atsvabin&#x101;jis. Tas &#x25A0;aprata vi&#x146;a gudro k&#x101;rt&#x12B;bu.</p><p>Pie kapa vi&#x146;� sp&#x113;c&#x12B;gi run&#x101;ja par Dieva gudr&#x12B;bu, kas katram cilv&#x113;kam pie�&#x137;ir zin&#x101;mu m&#x16B;�a garumu, skatoties p&#x113;c t&#x101;, k&#x101; tas ir vajadz&#x12B;gs. Un mums, palic&#x113;jiem, nav j&#x101;kurn par to, ja ar&#x12B; tas mums liekas par &#x12B;su.</p><p>Kad vi&#x146;i bija p&#x101;rg&#x101;ju�i m&#x101;j&#x101;s, Marija teica vi&#x146;am:</p><p>�M&#x101;ciet mani panest liel&#x101;k&#x101;s b&#x113;das dz&#x12B;v&#x113;, t&#x101; k&#x101; j&#x16B;s pats to darat � t&#x101; k&#x101; j&#x16B;s to teic&#x101;t pie kapa."</p><p>Vi&#x146;� laipni paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u. Vi&#x146;am bija tik daudz, ko tas �vi&#x146;ai b&#x16B;tu grib&#x113;jis dot � bet vi&#x146;� neatrada v&#x101;rdu. P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;&#x113;ma nesaprotams nemiers; balss tam k&#x13C;uva nedro�a, un vi&#x146;� vilcin&#x101;damies teica, it k&#x101; vi&#x146;� grib&#x113;tu kautk&#x101;d&#x101; zi&#x146;&#x101; attaisnoties:</p><p>�Es to t&#x101; jutu � es tie�&#x101;m to t&#x101; jutu. Bet � bet tas nebija mans sp&#x113;ks."</p><p>Vi&#x146;� it k&#x101; pazag�us � paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u. Vi&#x146;� saprata, ka vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja pal&#x12B;dz&#x12B;bas, bet juta ar p&#x101;rsteigumu un nemieru, ka tas �odien ar vi&#x146;u nevar&#x113;ja run&#x101;t.</p><p>Vi&#x146;a ieg&#x101;ja sav&#x101; istab&#x101;. Tur vi&#x146;a viena pati s&#x113;d&#x113;ja, raudz&#x12B;damies caur kokiem. Tie bija kaili. V&#x113;j� bija nopl&#x113;sis lapas, aukstums bija ie&#x113;dies koksn&#x113;. Tie st&#x101;v&#x113;ja k&#x101; nedz&#x12B;vi. Vi&#x146;a zin&#x101;ja, ka vi&#x146;ai tie paliks miru�i, pat ja ar&#x12B; atn&#x101;ks pavasaris un vasara. T&#x101;da, k&#x101; tie tagad st&#x101;v&#x113;ja, bija visa vi&#x146;as dz&#x12B;ve. Vi&#x146;a bija zaud&#x113;jusi visas cer&#x12B;bas. T&#x101; v&#x113;l&#x113;j&#x101;s, kaut vi&#x146;a b&#x16B;tu mirusi un aprakta. Griezdam&#x101;s pie pest&#x12B;t&#x101;ja, vi&#x146;a l&#x16B;dz&#x101;s: �Pal&#x12B;dzi man, lai es varu panest dz&#x12B;vi!" Pes&#x101;t&#x101;js vairs nebija mirdzo�ais t&#x113;ls. Pilns l&#x12B;dzciet&#x12B;bas tas noraudzij&#x101;s uz vi&#x146;u no krusta. Vi&#x146;a v&#x113;l&#x113;j&#x101;s vien&#x12B;gi, kaut vi&#x146;� b&#x16B;tu teicis: ��odien tu b&#x16B;si ar mani parad&#x12B;z&#x113;." Bet vi&#x146;� klus&#x113;ja.</p><p>P&#x113;c k&#x101;da laika m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands ien&#x101;ca pie vi&#x146;as, kad vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja dz&#x12B;vojam&#x101; istab&#x101;. Var&#x113;ja t&#x16B;li&#x146; redz&#x113;t, ka vi&#x146;� grib&#x113;ja ar vi&#x146;u run&#x101;t, par kaulko, bet vi&#x146;am bija gr&#x16B;ti ies&#x101;kt.</p><p>�J&#x101; � mums tom&#x113;r par to ir j&#x101;run&#x101;," vi&#x146;� ies&#x101;ka, �tas ir par praktisko pusi. Vai tu par to esi dom&#x101;jusi � es grib&#x113;ju teikt: k&#x101; tev liekas, vai tu b&#x16B;tu ar mieru palikt �e m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s � ar&#x12B; tagad?"</p><p>Vi&#x146;a t&#x16B;li&#x146; neatbild&#x113;ja. T&#x101; redz&#x113;ja, ka vi&#x146;� s&#x101;k uztraukties un paliek nemier&#x12B;gs, bet vi&#x146;a tom&#x113;r nevar&#x113;ja izrun&#x101;t neviena v&#x101;rda. Beidzot vi&#x146;a teica:</p><p>�J&#x101;, ja man tas ir j&#x101;dara."</p><p>�M&#x12B;&#x13C;&#x101; Marij," vi&#x146;� atbild&#x113;ja, �to tak tu zini."</p><p>Un kad t&#x101; atkal nek&#x101; neteica, vi&#x146;� piebilda:</p><p>�Man tie�&#x101;m bail, ka tu varb&#x16B;t negrib&#x113;si. Tu tik ilgi apdom&#x101;jies, pirms tu atbild&#x113;ji."</p><p>�Es neapdom&#x101;jos," vi&#x146;a teica, �man tikai ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101;, ka esmu aizmirsusi, ka m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;jas nav manas t&#x113;va m&#x101;jas. J&#x16B;s abi esat biju�i pret mani t&#x101;di, ka es to biju aizmirsusi. Man vajadz&#x113;ja pa�ai sev noskaidrot, ka tie�&#x101;m esmu sve�s cilv&#x113;ks."</p><p>�Tas tu neesi," vi&#x146;� teica. �Bet reiz mums tom&#x113;r par to bija j&#x101;run&#x101;. Paldies tev par to, ko tu teici, k&#x101; ar&#x12B; par to, ka ar&#x12B; uz priek�u gribi dz&#x12B;vot �e k&#x101; sav&#x101;s m&#x101;j&#x101;s."</p><p>Pastaig&#x101;jis no viena gala uz otru, vi&#x146;� teica mazliet p&#x101;rsp&#x12B;l&#x113;ti jautr&#x101; ton&#x12B;:</p><p>�Bet viena nepat&#x12B;kama lieta mums tom&#x113;r ir j&#x101;noskaidro. T&#x101; ir alga. Nu jau tev b&#x16B;s j&#x101;b&#x16B;t it k&#x101; par saimniec&#x12B;bas vad&#x12B;t&#x101;ju un j&#x101;atbild par visu. Alga t&#x101; tad ir j&#x101;paaugstina."</p><p>Saimniece! Vi&#x146;ai ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101; Rasm&#x12B;ne. T&#x101;da tak t&#x101; bija bijusi tur m&#x101;j&#x101;s, l&#x12B;dz Ce&#x13C;a Madss vi&#x146;u bija pieprasijis. Vi&#x146;a atcer&#x113;j&#x101;s naudas �&#x137;ind&#x113;�anu uz galda un Rasm&#x12B;nes saraukto seju, sa&#x146;emot ned&#x113;&#x13C;as algu.</p><p>�Es lab&#x101;k grib&#x113;tu, lai viss paliek t&#x101;, k&#x101; tagad," vi&#x146;a teica, �es nekad neesmu run&#x101;jusi par naudu ar kundzi. Es zinu gan, ka man vajaga dr&#x101;nu un citu t&#x101;du lietu � bet man pietiek ar to, cik es sa&#x146;emu. Es par naudu neb&#x113;d&#x101;ju."</p><p>Vi&#x146;am palika silti ap sirdi, dom&#x101;jot par jauno meiteni, kas neb&#x113;d&#x101;ja par naudu.</p><p>�Tas tiesa," vi&#x146;� teica, �tu nekad neesi prasijusi liel&#x101;ku algu. Ko tu sa&#x146;&#x113;mi, to m&#x113;s noteic&#x101;m pa�i un dev&#x101;m to k&#x101; zin&#x101;mu m&#x113;ne�a naudu m&#x16B;su meit' � &#x123;imenes loceklim. Nu m&#x113;s par naudu vair&#x101;k nerun&#x101;sim. Es dab&#x16B;�u zin&#x101;t, cik</p><p>Mulmnloco parasti m&#x113;dz sa&#x146;emt, un tad � nerun&#x101;sim vair&#x101;k par to."</p><p>Da�as dienas v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;� lasija av&#x12B;z&#x113; sludin&#x101;jumu, ka m&#x101;c&#x12B;t&#x101;j&#x101; m&#x101;j&#x101; ir vajadz&#x12B;ga jauna meitene. V&#x101;rdi bija glu�i l&#x101;di pat, k&#x101; sludin&#x101;jum&#x101;, uz kuru vi&#x146;a sav&#x101; laik&#x101; bija pieteikusies pati.</p><p>Jaun&#x101;s meitenes, kas n&#x101;ca mekl&#x113;t vietu, sastapa laipnu seju. P&#x101;ris no t&#x101;m vi&#x146;a aizs&#x16B;tija prom ar paskaidrojumu, ka zi&#x146;os t&#x101;m v&#x113;l&#x101;k. T&#x101;s izskatij&#x101;s tie�&#x101;m sp&#x113;j&#x12B;gas, bet vi&#x146;a nebija no t&#x101;m, kas m&#x113;dz &#x101;tri iz�&#x137;irties. Vi&#x146;a tad ar&#x12B; v&#x113;l&#x101;k bija priec&#x12B;ga, ka nebija ne ar vienu no t&#x101;m saistijusies, jo atn&#x101;ca maza, mundra meitene, veikl&#x101;m kust&#x12B;b&#x101;m, kas vi&#x146;ai atg&#x101;din&#x101;ja Martu. M&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands ien&#x101;ca vi&#x146;ai tur esot.</p><p>�Te vietas grib&#x113;t&#x101;ju laikam ir daudz," vi&#x146;� teica.</p><p>Marija pameta ar galvu uz meitenes pusi, kas s&#x113;d&#x113;ja gaid&#x12B;dama.</p><p>�J&#x101; � bet man gandr&#x12B;z t&#x101; liekas, ka �&#x12B; b&#x16B;s t&#x101; &#x12B;st&#x101;," vi&#x146;a teica.</p><p>Vi&#x146;iem abiem ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101;, ka t&#x101; vi&#x146;� bija teicis tai dien&#x101;, kad vi&#x146;a pati bija tikusi pie&#x146;emta. Varb&#x16B;t dzirk-sti&#x146;a Marijas atmi&#x146;&#x101; bija apgaismojusi vi&#x146;a atceri, bet tas notika tik &#x101;tri, ka vi&#x146;i paskat&#x12B;j&#x101;s viens uz otru k&#x101; divi cilv&#x113;ki, kam reiz&#x113; ie�aujas pr&#x101;t&#x101; vienas un t&#x101;s pa�as domas. Starp vi&#x146;iem iest&#x101;j&#x101;s dz&#x12B;vs klusums, Marija nolaida acis un pagriez&#x101;s pret jauno meiteni. Tad m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands teica mazliet par &#x101;tru priek� t&#x101;da cilv&#x113;ka, kas grib apsl&#x113;pt k&#x101;du nosl&#x113;pumu:</p><p>�Lai t&#x101; paliek. Ien&#x101;ciet mazliet iek�&#x101; parun&#x101;t par algu."</p><p>Un vi&#x146;i ieg&#x101;ja istab&#x101;. T&#x101;pat k&#x101; vi&#x146;� ar m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kundzi toreiz. Bet tas bija pavisam cit&#x101;di. M&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands atg&#x101;din&#x101;ja lielu puiku, kur� st&#x101;v&#x113;ja smiedamies pats par sevi, ka vi&#x146;am ir j&#x101;l&#x12B;gst meita. Vi&#x146;� pat bija aizmirsis, ka jaun&#x101; meitene nevar&#x113;ja &#x101;tr&#x101;k n&#x101;kt, k&#x101; tikai mai&#x146;as dien&#x101;, pirmaj&#x101; maij&#x101;.</p><p>�Nu tad tikm&#x113;r �e m&#x101;j&#x101;s pal&#x12B;dz&#x113;s D&#x101;rza Mar&#x113;na,"</p><p>ICO</p><p>vi&#x146;� teica, un Mar&#x113;nas v&#x101;rdu pieminot vi&#x146;� k&#x13C;uva atkal cien&#x12B;gs.</p><p>Dz&#x12B;ve klusu rit&#x113;ja uz priek�u m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s. &#x100;r&#x101; draudz&#x113; pasaule trok�&#x146;oja k&#x101; aizvien, bet ska&#x146;as netika cauri lielajiem dz&#x12B;v�ogiem, kas aizsarg&#x101;ja m&#x101;ju un d&#x101;rzu ap m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x12B;tni.</p><p>Bet vien&#x101; dien&#x101;, pavasara s&#x101;kum&#x101; m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands kautlco piedz&#x12B;voja.</p><p>Izg&#x101;jis pa d&#x101;rza durv&#x12B;m, vi&#x146;� ieraudzija Mariju, kas jaun&#x101;, sv&#x12B;trot&#x101; kleit&#x113; st&#x101;v&#x113;ja zem &#x101;beles, dom&#x101;s nogrimusi.</p><p>Vi&#x146;u sagr&#x101;ba p&#x113;k�&#x146;as gaviles. Laim&#x12B;g&#x101; reibum&#x101; kleites sv&#x12B;tras &#x146;irb&#x113;ja vi&#x146;am priek� ac&#x12B;m. Kad vi&#x146;� atguva atkal varu p&#x101;r sevi, vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja v&#x113;l turpat � t&#x101;da pati un tom&#x113;r it k&#x101; apskaidrota, k&#x101; par&#x101;d&#x12B;ba, kas, no ilgu zemes non&#x101;kusi, st&#x101;v �e pasaul&#x113;, atcer&#x113;dam&#x101;s dzimteni.</p><p>T&#x101;da vi&#x146;a aizvien bija bijusi, tikai vi&#x146;� bija pamodies.</p><p>Vi&#x146;� pieg&#x101;ja vi&#x146;ai kl&#x101;t. Vi&#x146;a smaid&#x12B;dama pac&#x113;la acis. �Vai gribat &#x101;bolu?" t&#x101; jaut&#x101;ja vi&#x146;am, nopl&#x16B;kdama vienu un pasniegdama to vi&#x146;am.</p><p>Vai vi&#x146;am nebija j&#x101;dom&#x101; par jaunrad&#x12B;to Ievu?</p><p>Paldies Dievam, vi&#x146;a j&#x16B;t&#x101;s nebija gr&#x113;ka.</p><p>Kad vi&#x146;� bija atradis mieru darbistab&#x101;, viss k&#x13C;uva tik skaidrs. Vi&#x146;� redz&#x113;ja to dienu, kad vi&#x146;a bija atn&#x101;kusi mekl&#x113;t vietu un vi&#x146;� savas atv&#x113;rt&#x101;s, neaizsarg&#x101;t&#x101;s acis bija pagriezis pret vi&#x146;as ac&#x12B;m. P&#x113;c tam vi&#x146;� aizvien bija bijis &#x12B;sts vi&#x146;ai pretim! Katra kopb&#x16B;tne ar vi&#x146;u bija noz&#x12B;m&#x113;jusi atmo�anos uz dz&#x12B;vi, kas bija vi&#x146;a &#x12B;st&#x101; dz&#x12B;ve. Vi&#x146;� bija m&#x12B;l&#x113;jis vi&#x146;u visu laiku, pats to neapzin&#x101;damies. Paldies Dievam, ka vi&#x146;� nebija zin&#x101;jis to agr&#x101;k k&#x101; tikai tagad. Vi&#x146;� pateic&#x101;s Dievam, kur� vi&#x146;am to bija apsl&#x113;pis, kam&#x113;r vi&#x146;a sieva v&#x113;l bija dz&#x12B;va. Viss bija gudri iek&#x101;rtots. Ir labi b&#x16B;t krist&#x12B;gam cilv&#x113;kam un redz&#x113;t Dieva vad&#x12B;bu.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;� atrada izskaidrojumu smagajai nopietn&#x12B;bai, kas p&#x113;d&#x113;j&#x101; gad&#x101; bija p&#x101;r&#x146;&#x113;musi Mariju. Ja viss, k&#x101;</p><p>�Marta un Marija�</p><p>vi&#x146;i lic&#x113;ja, bija Dieva l&#x113;mums, ari vi&#x146;ai jau vajadz&#x113;ja vi&#x146;u m&#x12B;l&#x113;t un varb&#x16B;t vi&#x146;a to bija zin&#x101;jusi, pirms v&#x113;l bija at&#x13C;auts to zin&#x101;t.</p><p>Vi&#x146;am vajadz&#x113;ja ar vi&#x146;u run&#x101;t.</p><p>Bet vi&#x146;� nekad pie t&#x101; netika.</p><p>Marij&#x101; bija kautkas, kas nom&#x101;ca vi&#x146;a v&#x101;rdus katrreiz, kad vi&#x146;� grib&#x113;ja run&#x101;t. Bet vi&#x146;� &#x13C;&#x101;va savam priekam par vi&#x146;u starot vi&#x146;ai pretim bez v&#x101;rdu, lai vi&#x146;a var&#x113;tu redz&#x113;t un zin&#x101;t.</p><p>Vi&#x146;a nek&#x101; neredz&#x113;ja. Sve�i cilv&#x113;ki, kam gadij&#x101;s b&#x16B;t m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s, redz&#x113;ja un dom&#x101;ja un run&#x101;ja viens ar otru. Beidzot ari D&#x101;rza Mar&#x113;na nevar&#x113;ja nociesties ar Mariju nerun&#x101;jusi:</p><p>�J&#x101;, tu jau nu laikam paliksi m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s uz visiem laikiem?" vi&#x146;a teica.</p><p>�Laikam gan," Marija atbild&#x113;ja.</p><p>�Vai tas b&#x16B;tu uzb&#x101;z&#x12B;gi jaut&#x101;t, kad tad tas &#x12B;sti notiks?" Mar&#x113;na jaut&#x101;ja.</p><p>�Kas notiks?"</p><p>�Nu, k&#x101;zas," Mar&#x113;na vienties&#x12B;gi palocija galvu.</p><p>Marija nesaprazdama paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u. Kad t&#x101; beidzot saprata, vaigi vi&#x146;ai pietv&#x12B;ka, un vi&#x146;a aizg&#x101;ja ne v&#x101;rda neteikusi.</p><p>�Ko gan tas noz&#x12B;m&#x113;?" Mar&#x113;na jaut&#x101;ja pati sev un visiem citiem, kurus t&#x101; sastapa n&#x101;ko�&#x101;s ned&#x113;&#x13C;&#x101;s.</p><p>Vien&#x101; sv&#x113;tdien&#x101; k&#x101;du laiku v&#x113;l&#x101;k Marija aizg&#x101;ja pie t&#x113;va br&#x101;&#x13C;a Johana viesos. Vi&#x146;a g&#x101;ja uz turieni tikai p&#x101;ris reizes gad&#x101;; toreiz att&#x101;lumam bija liela noz&#x12B;me. �oreiz apciemojums notika &#x101;rpus k&#x101;rtas, un Johans un Ane ac&#x12B;m redzot gaid&#x12B;ja paskaidrojumu.</p><p>Cilv&#x113;ku paciet&#x12B;bai ir savas robe�as, un kad Marijai jau dr&#x12B;z vajadz&#x113;ja iet prom un vi&#x146;a v&#x113;l nek&#x101; nebija teikusi, Ane vairs ilg&#x101;k nevar&#x113;ja novald&#x12B;ties; beidzot t&#x101; vairs nevar&#x113;ja nociesties neteikusi:</p><p>�M&#x113;s dom&#x101;j&#x101;m, ka tu b&#x16B;si atn&#x101;kusi pie mums ar svar&#x12B;g&#x101;m jaun&#x101;m zi&#x146;&#x101;m," vi&#x146;a teica.</p><p>�Jaun&#x101;m zi&#x146;&#x101;m?" Marija jaut&#x101;ja.</p><p>�J&#x101;�a." Ane uzmudin&#x101;dama pam&#x101;ja. �Saki vien</p><p>dro�i. M&#x113;s jau to esam dzird&#x113;ju�i."</p><p>Marija v&#x113;l arvienu nevar&#x113;ja saprast, t&#x101; jaut&#x101;ja:</p><p>�Ko &#x12B;sti j&#x16B;s esat dzird&#x113;ju�i?"</p><p>Anei t&#x16B;li&#x146; paspruka:</p><p>�K&#x101; m&#x16B;su, t&#x101; j&#x16B;su draudz&#x113; visi saka, ka tu dab&#x16B;�ot m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ju."</p><p>Marija skati j&#x101;s no Anes uz t&#x113;vbr&#x101;li Johanu, kur� s&#x113;d&#x113;ja apmierin&#x101;ti smaid&#x12B;dams.</p><p>Tad vi&#x146;a uzlika rokas uz galda un galvu uz t&#x101;m atspiedusi, s&#x101;ka raud&#x101;t.</p><p>Ane izbij&#x101;s.</p><p>�Ak tu dievi&#x146;, b&#x113;rns! Tas ta�u nav nekas &#x13C;auns � vai nu tas t&#x101; ir, vai ar&#x12B; nav. &#x13B;audis tik daudz ko sarun&#x101;. Un tas jau &#x13C;oti var b&#x16B;t."</p><p>Marija v&#x113;l arvienu raud&#x101;ja, un vi&#x146;i nesaprata, ko ies&#x101;kt.</p><p>Beidzot vi&#x146;a piec&#x113;l&#x101;s, noslauci ja acis un pa&#x146;&#x113;ma savas dr&#x101;nas.</p><p>Bet Ane l&#x16B;koja vi&#x146;u aiztur&#x113;t.</p><p>�Neej nu raud&#x101;dama prom."</p><p>�Es vairs neraudu," Marija atteica.</p><p>Vi&#x146;a bija tik mier&#x12B;ga un noteikta, ka Ane neuzdro�in&#x101;j&#x101;s iebilst neviena v&#x101;rda. Marija bija k&#x13C;uvusi tik &#x13C;oti � k&#x101; to lai saka � izgl&#x12B;tota.</p><p>Bet kad vi&#x146;i ar Johanu bija paliku�i vieni, vi&#x146;a iesauc&#x101;s:</p><p>�Kas tas var b&#x16B;t! Kas tur ir? K&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;a t&#x101; raud&#x101;ja? Starp vi&#x146;iem ta�u neb&#x16B;s noticis nekas neat&#x13C;auts."</p><p>�Ja tas t&#x101; b&#x16B;tu, vai tad vi&#x146;� neb&#x16B;s spiests apprec&#x113;t vi&#x146;u � ja ne cita, tad sava st&#x101;vok&#x13C;a p&#x113;c," Johans dom&#x101;ja.</p><p>�J&#x101;, cit&#x101;di vi&#x146;� nevar," Ane noteikti pam&#x101;ja ar galvu. . Bet k&#x101; tad vi&#x146;i nesteidzas to nok&#x101;rtot."</p><p>P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;a saprata visu. T&#x101; uzsita ar roku uz galda:</p><p>�Tu redz&#x113;si, vi&#x146;a nav dr&#x12B;kst&#x113;jusi vi&#x146;am teikt, ka ar vi&#x146;u kautkas ir. T&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;a raud&#x101;ja."</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; Marija teica m&#x101;c&#x12B;t&#x101;jam, ka vi&#x146;a grib braukt proj&#x101;m. N&#x12B;elands noklausij&#x101;s vi&#x146;as v&#x101;rdos, tiem notic&#x113;dams. Bet vi&#x146;� tom&#x113;r l&#x16B;dza paskaidrojumu. Vi&#x146;a atkl&#x101;ti un god&#x12B;gi teica:</p><p>�&#x13B;audis run&#x101;, ka j&#x16B;s mani prec&#x113;�ot."</p><p>Vi&#x146;� v&#x113;r&#x12B;gi noraudzij&#x101;s vi&#x146;&#x101; un beidzot teica:</p><p>�Vai tas tev ir tik &#x13C;oti pret&#x12B;gi, ka tu t&#x101;p&#x113;c gribi aizbraukt � prom no sav&#x101;m m&#x101;j&#x101;m?"</p><p>�Negribu, ka j&#x16B;s manis d&#x113;&#x13C; n&#x101;kat &#x13C;au�u valod&#x101;s," vi&#x146;a teica.</p><p>�Mani tas neuztrauc, ka &#x13C;audis t&#x101; dom&#x101;," vi&#x146;� teica.</p><p>Vi&#x146;a izskatij&#x101;s tikai izbr&#x12B;n&#x113;jusies. Vi&#x146;� drusku pagaidi ja, bet kad aizvien v&#x113;l nebija redzams, ka vi&#x146;a b&#x16B;tu sapratusi kautko vair&#x101;k no t&#x101;, ko vi&#x146;� bija teicis, vi&#x146;� turpin&#x101;ja nopietni un noteikti:</p><p>�T&#x101;d&#x113;&#x13C; tev nevajag braukt prom. Tavas m&#x101;jas ir �e. Ja m&#x113;s neapprec&#x113;simies, valodas norims pa�as no sevis. Pagaid&#x101;m jau tas ir tikai glu�i dab&#x12B;gi, ka vi&#x146;i t&#x101; dom&#x101;. Bet tu katr&#x101; zi&#x146;&#x101; paliksi �e."</p><p>�Paldies," vi&#x146;a teica, �man &#x13C;oti negrib&#x113;tos braukt prom."</p><p>To teikusi, vi&#x146;a aizg&#x101;ja. Vi&#x146;� gan redz&#x113;ja, ka vi&#x146;a jut&#x101;s atvieglota, bet pats vi&#x146;� bija sav&#x101;di nospiests. V&#x113;l laikam bija daudz par agru ar vi&#x146;u run&#x101;t. Bet k&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;a aizvien bija tik nopietna, it k&#x101; vi&#x146;ai b&#x16B;tu k&#x101;das b&#x113;das?</p><p>Vi&#x146;� reiz&#x113;m jaut&#x101;ja vi&#x146;ai, bet vi&#x146;a aizvien atrun&#x101;j&#x101;s. Beidzot vi&#x146;� vairs nejaut&#x101;ja, jo juta, ka vi&#x146;a jaut&#x101;jumi to att&#x101;lin&#x101;ja no vi&#x146;as. Pamaz&#x101;m vi&#x146;� tapa tikpat kluss un nopietns k&#x101; vi&#x146;a.</p><p>Beidzot n&#x101;ca izskaidrojums. Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja dz&#x12B;vojam&#x101; istab&#x101;, p&#x101;rskat&#x12B;dama laikrakstu. P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;a nob&#x101;la un atkrita kr&#x113;sl&#x101;, laikraksts vi&#x146;ai izkrita no rok&#x101;m. N&#x12B;elands noliec&#x101;s un to pac&#x113;la.</p><p>�Vai ir noticis kas &#x13C;auns?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja, Vi&#x146;a neatbild&#x113;ja, skats vi&#x146;am &#x101;tri sl&#x12B;d&#x113;ja p&#x101;r slej&#x101;m. Vi&#x146;� sar&#x101;v&#x101;s un &#x101;tri paskati j&#x101;s uz vi&#x146;u. Vilcin&#x101;damies vi&#x146;� ar visu laikrakstu pieg&#x101;ja tuv&#x101;k.</p><p>�Vai tas ir tas?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja, nor&#x101;d&#x12B;dams uz zi&#x146;u ar virsrakstu: Saderin&#x101;�an&#x101;s. Tur st&#x101;v&#x113;ja, ka Am&#x101;lija Nilsena jaunkundze, paz&#x12B;stam&#x101; kreis&#x101; sp&#x101;rna l&#x12B;dera, fabrikanta N. M. Nilsena meita, saderin&#x101;jusies ar apd&#x101;vin&#x101;to politisko �urn&#x101;listu K&#x101;rli Hjellesmarku.</p><p>N&#x12B;elands nesa&#x146;&#x113;ma atbildi uz savu jaut&#x101;jumu. Aps&#x113;dies vi&#x146;ai l&#x12B;dz&#x101;s, tas pasl&#x113;pa seju rok&#x101;s. Vi&#x146;� nek&#x101; neteica, tikai klusu s&#x113;d&#x113;ja vi&#x146;ai l&#x12B;dz&#x101;s.</p><p>Pag&#x101;ja labs laiks, pirms vi&#x146;a to iev&#x113;roja. Vi&#x146;a kl&#x101;tb&#x16B;tni t&#x101; izjuta ne tie�i k&#x101; mierin&#x101;jumu, bet k&#x101; otra cilv&#x113;ka tuvumu, kas ar&#x12B; cie�, k&#x101; biedriskumu, kas gan s&#x101;pes neizdzied&#x113;, bet t&#x101;s atvieglo. Vi&#x146;a grib&#x113;ja vi&#x146;am r&#x101;d&#x12B;t, ka ir tam pateic&#x12B;ga par vi&#x146;a dzi&#x13C;o l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;bu, un klusu teica:</p><p>�K&#x101; j&#x16B;s � k&#x101; j&#x16B;s tik sirsn&#x12B;gi varat man just l&#x12B;dzi?"</p><p>Tikai tagad vi&#x146;� at&#x146;&#x113;ma roku no sejas. Pagriezies pret vi&#x146;u, tas teica:</p><p>�Nej&#x16B;tu tev l&#x12B;dzi. J&#x16B;tu t&#x101;pat k&#x101; tu."</p><p>�Tad man ir j&#x101;brauc prom," vi&#x146;a teica.</p><p>�N&#x113;," vi&#x146;� atbild&#x113;ja, �tik patm&#x12B;l&#x12B;gas manas j&#x16B;tas nav. M&#x113;s piederam kop&#x101; � ja ar&#x12B; ne t&#x101;d&#x101; k&#x101;rt&#x101;, k&#x101; es biju cer&#x113;jis. Nu mums abiem ir j&#x101;l&#x16B;dz Dievs, lai vi&#x146;� mums dod sp&#x113;ku dz&#x12B;vot."</p><p>�&#x12B;s izejas vi&#x146;ai vairs nebija, vi&#x146;as l&#x16B;g�anas jau sen kam&#x113;r bija paliku�as bez atbildes.</p><p>Bet N&#x12B;elands, kur� vienm&#x113;r cent&#x101;s saskat&#x12B;t Dieva pirkstu vis&#x101;, kas notika, p&#x113;c k&#x101;da laika atrada k&#x101; izskaidrojumu, t&#x101; cer&#x12B;bu uz dz&#x12B;vi. Jo viss bija Dieva l&#x113;mums; vi&#x146;� bija atvedis uz m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;m Mariju, kas sp&#x113;ja vi&#x146;&#x101; atrais&#x12B;t visas vi&#x146;a ilgas p&#x113;c dz&#x12B;ves. Vi&#x146;i abi sader&#x113;ja kop&#x101;. Vi&#x146;a sieva bija mirusi. Bet kam&#x113;r vi&#x146;a bija dz&#x12B;va, vi&#x146;i bija tiku�i pasarg&#x101;ti no j&#x16B;t&#x101;m, kas b&#x16B;tu noziedz&#x12B;gas � vi&#x146;u pa�u bija pasarg&#x101;jusi uztic&#x12B;g&#x101; pie&#x137;er�an&#x101;s sievai, jauno meiteni iem&#x12B;l&#x113;�an&#x101;s, kas tagad sag&#x101;d&#x101;ja vi&#x146;ai tik daudz s&#x101;pju.</p><p>Vai vi&#x146;am nebija iemesls tic&#x113;t un cer&#x113;t? Vajag tikai paciet&#x12B;gi gaid&#x12B;t, l&#x12B;dz notiks Dieva griba. Kad vi&#x146;as b&#x113;das b&#x16B;s norimu�as, t&#x101; atgriez&#x12B;sies pie vi&#x146;a.</p><p>Vi&#x146;am bija lemts saglab&#x101;t savu tic&#x12B;bu Dieva l&#x113;mumam.</p><p>L&#x12B;k&#x101;�, ka dz&#x12B;ve dotu vi&#x146;am taisn&#x12B;bu � vi&#x146;am, paciet&#x12B;gajam gaidit&#x101;jam.</p><p>Nekad vi&#x146;� ne ar vienu v&#x101;rdu vairs nepiemin&#x113;ja savas jut&#x101;s. Bet Marija redz&#x113;ja t&#x101;s vi&#x146;a sej&#x101;, kad vi&#x146;� nezin&#x101;ja, ka vi&#x146;a to nov&#x113;ro. T&#x101; pazina vi&#x146;a cie�anas pati no sav&#x101;m. Tas, ka t&#x101; apzin&#x101;j&#x101;s vi&#x146;a cie�anas, reiz&#x113;m nov&#x113;rsa vi&#x146;as domas no vi&#x146;as pa�as mok&#x101;m.</p><p>Laiks aizg&#x101;ja, un, ja t&#x101; ar&#x12B; neaizmirsa, vi&#x146;a tom&#x113;r tapa mier&#x12B;ga, k&#x101; k&#x101;ds, kas klusu nov&#x12B;st.</p><p>Vi&#x146;a bija zaud&#x113;jusi visu, kas vi&#x146;ai bija m&#x12B;&#x13C;� dz&#x12B;v&#x113;. Viens cilv&#x113;ks aizvien bija vi&#x146;ai darijis labu, cik vien tas st&#x101;v&#x113;ja vi&#x146;a sp&#x113;kos. Tas tagad staig&#x101;ja vi&#x146;ai l&#x12B;dz&#x101;s, k&#x101; suns, kas nedr&#x12B;kst pacelt acu uz savu kungu. Bet ja kungs uzgrie� tam muguru, tas noraug&#x101;s vi&#x146;am paka&#x13C; slim&#x101;m, ilgu piln&#x101;m ac&#x12B;m.</p><p>Vi&#x146;a to nevar&#x113;ja iztur&#x113;t. Vi&#x146;as dz&#x12B;vei nebija v&#x113;rt&#x12B;bas. Vai t&#x101; nevar&#x113;ja atdot to vi&#x146;am, kas aizvien bija bijis labs pret vi&#x146;u?</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; � tas bija gandr&#x12B;z divus gadus p&#x113;c Hjel-lesmarka saderin&#x101;�an&#x101;s vi&#x146;a teica N&#x12B;elandam:</p><p>�J&#x16B;s v&#x113;l aizvien t&#x101;pat dom&#x101;jat par mani?"</p><p>�T&#x101; ir," vi&#x146;� teica, �esmu darijis visu, ko var&#x113;ju, lai tevis ar to nemoc&#x12B;tu. Bet ja tu pati man jaut&#x101;, tad man ir j&#x101;atbild, ka tas t&#x101; ir un b&#x16B;s aizvien."</p><p>�Esmu ar mieru b&#x16B;t j&#x16B;su sieva, ja t&#x101; gribat," vi&#x146;a teica.</p><p>�Tu esi ar mieru?"</p><p>�J&#x101; � ja j&#x16B;s to tie�&#x101;m gribat," vi&#x146;a atbild&#x113;ja.</p><p>Vi&#x146;� pieg&#x101;ja vi&#x146;ai kl&#x101;t. Vi&#x146;� b&#x16B;tu grib&#x113;jis nosk&#x16B;pst&#x12B;t vi&#x146;u, bet apdom&#x101;j&#x101;s un, pa&#x146;&#x113;mis vi&#x146;as roku, to saudz&#x12B;gi pievilka pie l&#x16B;p&#x101;m.</p><p>Vi&#x146;a b&#x16B;tu grib&#x113;jusi just mazliet prieka pie tam � tikai tik daudz, lai t&#x101; var&#x113;tu vi&#x146;am to par&#x101;d&#x12B;t. Bet vi&#x146;a nek&#x101; nejuta. Vi&#x146;a nesa upuri.</p><p>Vi&#x146;a dom&#x101;ja, ka upuris b&#x16B;s viens par vis&#x101;m reiz&#x113;m. Bet vi&#x146;a nepazina laul&#x12B;bas. Vi&#x146;a bija m&#x12B;l&#x113;jusi K&#x101;rli Hjel-lesmarku, un dz&#x12B;ve glu�i dab&#x12B;gi b&#x16B;tu bijusi vi&#x146;u abu kop&#x12B;g&#x101; dz&#x12B;ve un laul&#x12B;ba t&#x101;s dab&#x12B;g&#x101; izteiksme.</p><p>Bet par laul&#x12B;bu k&#x101; par t&#x101;du, laul&#x12B;bu, kas nebija dab&#x12B;g&#x101;, nepiecie�am&#x101; divu cilv&#x113;ku dz&#x12B;ves att&#x12B;st&#x12B;ba, vi&#x146;ai nebija nek&#x101;da skaidra j&#x113;dziena.</p><p>&#x12B;su laiku v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;i apprec&#x113;j&#x101;s. � Kad vi&#x146;i bija p&#x101;rn&#x101;ku�i no bazn&#x12B;cas, N&#x12B;elands vienu acumirkli viens pats bija &#x113;damistab&#x101;. Pie loga bija vieta, kur vi&#x146;a pirm&#x101; sieva parasti bija s&#x113;d&#x113;jusi ar ad&#x12B;kli. P&#x113;k�&#x146;i pieg&#x101;jis tai kl&#x101;t, vi&#x146;� teica: �Piedod!" Vi&#x146;� pats nesaprata, k&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;� to dari ja.</p></section><section><title><p>5. NODA&#x13B;A</p></title><p>Divi gadi bija pag&#x101;ju�i, kam&#x113;r Marta bija p&#x101;rc&#x113;lusies uz jaunaj&#x101;m m&#x101;j&#x101;m, kur t&#x101; dz&#x12B;voja v&#x113;l tagad; vi&#x146;a dz&#x12B;voja tur br&#x101;zm&#x101;, pati br&#x101;zmodama l&#x12B;dzi. Vi&#x146;a prata dz&#x12B;vot, &#x137;&#x113;r&#x101;s &#x12B;st&#x101; laik&#x101; &#x12B;staj&#x101;m liet&#x101;m vajadz&#x12B;g&#x101; k&#x101;rt&#x101; kl&#x101;t. T&#x101; vi&#x146;as acumirk&#x13C;us l&#x12B;dz mal&#x101;m piepildija &#x12B;sten&#x12B;ba un dz&#x12B;ve. Vi&#x146;a nezaga no tiem, nena�&#x137;&#x113;ja no tiem p&#x113;c sap&#x146;iem un velt&#x101;m cer&#x12B;b&#x101;m. Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja br&#x101;zm&#x101;, pati l&#x12B;dzi br&#x101;zmodama. Vi&#x146;a no dz&#x12B;ves cita nek&#x101; nev&#x113;l&#x113;j&#x101;s, k&#x101; tikai iesp&#x113;ju dz&#x12B;vot. K&#x101; dego�a malkas pagale s&#x101;rt&#x101;, vi&#x146;a cita nek&#x101; nev&#x113;l&#x113;j&#x101;s, k&#x101; tikai liesmot l&#x12B;dzi kop&#x113;j&#x101; ugun&#x12B;. Lai bija j&#x101;sprak�&#x137; un j&#x101;spr&#x113;g&#x101;, lai bija j&#x101;cie� s&#x101;pes un mokas, dz&#x12B;v&#x12B;bas uzliesmojums tas tom&#x113;r bija, ja ari tas neizb&#x113;gami veda uz n&#x101;vi.</p><p>Pat tais laikos, kad darbs nebija nekas t&#x101;ds, no k&#x101; vajadz&#x113;tu sarg&#x101;ties, bet to aizvien pavadija prieka saj&#x16B;ta, pat ja pras&#x12B;bas bija lielas � ari tad bija svabad&#x12B;bas un atp&#x16B;tas br&#x12B;�i, kad domas vi&#x146;as galv&#x101; &#x146;udz&#x113;ja k&#x101; zvirbu&#x13C;i kok&#x101;, Martai dz&#x12B;v&#x113; raugoties, kur t&#x101; neskaidri var&#x113;ja no-just savu likteni, kas k&#x101; taka aizvij&#x101;s starp cit&#x101;m t&#x101;lu n&#x101;kotn&#x113;. Tad vi&#x146;a juta sev&#x12B; atrais&#x101;mies klusu sirsn&#x12B;bas un siltuma vilni. Tas n&#x101;ca no Frederika, bet bija tik br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gs, ka vi&#x146;a saprata, ka tas n&#x101;k ar&#x12B; no Dieva.</p><p>Frederiks nebija atn&#x101;cis, kad gads bija pag&#x101;jis. Vi&#x146;a jau ar&#x12B; nebija to gaid&#x12B;jusi. Vi&#x146;a zin&#x101;ja, ka vi&#x146;� nekad nevar&#x113;s n&#x101;kt. T&#x101;ds k&#x101; Frederiks bija, vi&#x146;� savai vecajai m&#x101;tei nekad nevar&#x113;ja sag&#x101;d&#x101;t lielas b&#x113;das; tad dr&#x12B;z&#x101;k cieta vi&#x146;� pats, jo m&#x101;te bija veca un var&#x113;ja nomirt, turkl&#x101;t vi&#x146;a bija cieta un gudra, zin&#x101;ja savu varu un izmantoja to. T&#x101; jau cilv&#x113;ki dara. To vi&#x146;i sp&#x113;ja virs zemes. Bet vi&#x146;iem nav varas par to, kas n&#x101;k no debes&#x12B;m. Vi&#x146;i ar</p><p>Frederiku viens otru bija redz&#x113;ju�i un zin&#x101;ja, ka tie saderas kop&#x101;. T&#x101; bija sv&#x113;tdiena, to vi&#x146;i bija piedz&#x12B;voju�i, un sv&#x113;tdienai neviens nevar &#x137;erties kl&#x101;t, t&#x101; ir Dieva, un t&#x101; paliek. Viens no tiem diviem, kas saderas kop&#x101;, var nomirt; tad otram ir j&#x101;gaida uz lielo, garo sv&#x113;tdienu, uz kuru aizmiegam. Viens no tiem diviem, kas saderas kop&#x101;, var b&#x16B;t nabaga meitene un otrs vien&#x12B;gais d&#x113;ls liel&#x101;s lauku m&#x101;j&#x101;s. Tad vi&#x146;iem sv&#x113;tdiena ir j&#x101;paglab&#x101; sev&#x12B; un j&#x101;p&#x101;rlai� darbdienas ar vi&#x146;u moc&#x12B;b&#x101;m, l&#x12B;dz neb&#x16B;s vairs dienu.</p><p>Bet labi un jauki tas bija, ka vi&#x146;i viens otru bija redz&#x113;ju�i un zin&#x101;ja esam. T&#x101; jau bija pasaule pati par sevi, kas palika vi&#x146;&#x101; � t&#x101;pat k&#x101; skaists sapnis v&#x113;l ilgi var sild&#x12B;t sirdi p&#x113;c tam, kad tu jau esi pamodies. To cauru dienu var redz&#x113;t no ac&#x12B;m, un citas meitas n&#x101;k un jaut&#x101;: �K&#x101;d&#x113;&#x13C; tev ir tik priec&#x12B;gas acis?" Vi&#x146;as saprot ar&#x12B; atbildi, k&#x101;du t&#x101;s sa&#x146;em: �Ak, man �onakt bija tik skaists sapnis, un es priec&#x101;jos, ka var&#x113;�u iet atkal gul&#x113;t un sap&#x146;ot."</p><p>J&#x101; � kautkur t&#x101;lu otrpus darbam, kautkur t&#x101;lu n&#x101;kotn&#x113; vi&#x146;a p&#x113;d&#x113;jo reizi teiks savu ierasto: �Nu mans �&#x12B;s dienas</p><p>darbs ir padar&#x12B;ts, nu es ie�u gul&#x113;t." Tad vi&#x146;a ielaid&#x12B;sies sapn&#x12B; un uzmod&#x12B;sies tur, kur ir paties&#x101; dz&#x12B;ve.</p><p>Vi&#x146;a pa&#x13C;&#x101;v&#x12B;gi smaidija par dz&#x12B;vi, tai dienai pretim, kad t&#x101; var&#x113;s teikt: �Nu es esmu gal&#x101; ar visu, nu man ir j&#x101;iet proj&#x101;m."</p><p>Bet bija jau ar&#x12B; laiki, kad vi&#x146;a bija tikai mazs no�&#x113;lojams cilv&#x113;ka b&#x113;rns, Marta, kas jaut&#x101;ja ne�&#x113;l&#x12B;gajai dz&#x12B;vei, k&#x101;d&#x113;&#x13C; nevar palikt kop&#x101; tie, kas saderas kop&#x101;. Tad vi&#x146;a �&#x113;li raud&#x101;ja, k&#x101; b&#x113;rns, kas sadauzijis k&#x101;ju un kuram ir j&#x101;klibo t&#x101;l&#x101;k. Bet ja k&#x101;ds n&#x101;ca, vi&#x146;a noslaucija acis un, lapas sakniebusi, izlik&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; nekas neb&#x16B;tu noticis, un, neskatoties uz s&#x101;p&#x113;m � saviem mazajiem, vingrajiem sol&#x12B;�iem dev&#x101;s atkal t&#x101;l&#x101;k caur dz&#x12B;vi.</p><p>Reiz&#x113;m vi&#x146;ai �kautkas uzn&#x101;ca". �Marta ir iekritusi ak&#x101;," citi tad teica. Un Marta sm&#x113;j&#x101;s, atrazdam&#x101;s atkal aug�&#x101;, jo tas par iekri�anu ak&#x101; tie�&#x101;m bija labi teikts. Citi redz&#x113;ja to pirms vi&#x146;as, jo vi&#x146;a zin&#x101;ja to tikai tad, kad t&#x101; bija dzi&#x13C;i, dzi&#x13C;i lej&#x101; � tur, �kur viss s&#x101;k&#x101;s".</p><p>Viablo�&#x101;k tas notika pa launaga laiku vai p&#x113;c kafejas tatea. Darbs p&#x113;k�&#x146;i aizrit&#x113;ja no vi&#x146;as locek&#x13C;iem, pasl&#x113;ptie un aizmirs&#x101;s. Domas mirkli trok�&#x146;oja vi&#x146;ai galv&#x101;, k&#x101; zvirbu&#x13C;u bars kok&#x101;, aizlaid&#x101;s p&#x113;k�&#x146;i k&#x101; p&#x113;c �&#x101;viena, un visur valdija klusums k&#x101; salnas r&#x12B;t&#x101;. Roka, kas c&#x113;la tasi pie mutes, apst&#x101;j&#x101;s pusce&#x13C;&#x101;, acis tuk�i raudzij&#x101;s, nek&#x101; neredz&#x113;damas. Citi galvas purin&#x101;dami sm&#x113;j&#x101;s: �Nu Marta ir iekritusi ak&#x101;," bet vi&#x146;a to nedzird&#x113;ja. Pasaules ma�ina p&#x113;k�&#x146;i bija apst&#x101;jusies, un vi&#x146;a caur savas iek�&#x113;j&#x101;s b&#x16B;tnes aku bija iekritusi visliel&#x101;k&#x101; pasaules dzi&#x13C;um&#x101; � tur, kur �viss" s&#x101;k&#x101;s.</p><p>Un tur nu vi&#x146;a bija un zin&#x101;ja visu. Viss tas nebija �nekas &#x13C;auns". Viss tas bija labs. Bet tas sav&#x101;d&#x101;kais tom&#x113;r bija tas, ka j&#x101;, tikl&#x12B;dz vi&#x146;a to apzin&#x101;j&#x101;s, kad jau ar&#x12B; t&#x101; atkal bija pac&#x113;lusies aug�&#x101; no akas, kafejas tases augstum&#x101;, kur m&#x113;dz dom&#x101;t par to, ko zin; un tad viss sav&#x101;dais lik&#x101;s esam bez j&#x113;gas. Lej&#x101; ak&#x101; gan viss �&#x137;ita sav&#x101;ds, bet ar&#x12B; glu�i dab&#x12B;gs. Tas sav&#x101;d&#x101;kais bija tas, � ka �visu to" taisija vi&#x146;i ar Frederiku. Bet aug�&#x101; pie kafejas tases, no kuras patlaban tec&#x113;ja kafeja mut&#x113;, it k&#x101; nek&#x101;da p&#x101;rtraukuma neb&#x16B;tu bijis; mazliet joc&#x12B;gs lik&#x101;s tas, ka vi&#x146;i ar Frederiku bija at&#x146;&#x113;mu�i maizi Dievam, it k&#x101; rad&#x12B;dami pasauli, kuru vi&#x146;� bija izdom&#x101;jis!</p><p>Ac&#x12B;s vi&#x146;ai mirdz&#x113;ja �&#x137;elm&#x12B;ba, un citi teica:</p><p>�Marta ak&#x101; ir redz&#x113;jusi k&#x101;dus jokus."</p><p>Vi&#x146;a sm&#x113;j&#x101;s, pam&#x101;dama ar galvu; bet, neskatoties uz smiekliem, p&#x101;rdz&#x12B;vojums nezaud&#x113;ja nek&#x101; no savas dzi&#x13C;&#x101;s, svin&#x12B;g&#x101;s nopietn&#x12B;bas un paties&#x12B;guma, kas katrreiz apstiprin&#x101;j&#x101;s, kad tas atgriez&#x101;s.</p><p>Tas pavadija vi&#x146;u visu m&#x16B;�u.</p><p>Reiz, jau stipri gados b&#x16B;dama, vi&#x146;a uztic&#x113;j&#x101;s k&#x101;dam, kas t&#x101;das lietas k&#x101;roja zin&#x101;t. Pa tam acis vi&#x146;ai asi un v&#x113;r&#x12B;gi raudzij&#x101;s tam sej&#x101;, vai tur varb&#x16B;t nepamirdz&#x113;s kautkas smaidam l&#x12B;dz&#x12B;gs. Neviens cits, iz&#x146;emot vi&#x146;u pa�u, nedr&#x12B;kst&#x113;ja smieties par vi&#x146;as slepeno, sav&#x101;do gudr&#x12B;bu.</p><p>Maz&#x101;, vienties&#x12B;g&#x101; Marta! Varb&#x16B;t tev tom&#x113;r bija taisn&#x12B;ba, ka tas, kas bija starp tevi un Frederiku, ir tas sp&#x113;ks,</p><p>kas ir radijis pasauli, uztur to, ved to uz aug�u un dara dienas sv&#x113;tas. �</p><p>Bet &#x101;r&#x101; ikdien&#x101; Marta sapr&#x101;t&#x12B;gi grozi j&#x101;s starp pasaules ma�inas daudzajiem, da�&#x101;dajiem rite&#x146;iem, un tur vi&#x146;ai bija veseli divi cien&#x12B;t&#x101;ji.</p><p>Viens bija Jenss Hansens, galdnieks un gr&#x101;matu t&#x101;rps. Vi&#x146;� slimoja ar kronisku druk&#x101;tu lietu badu. Acis tam �audij&#x101;s apk&#x101;rt, mekl&#x113;jot burtus. Vi&#x146;� aprija visu, katru sludin&#x101;juma gabali&#x146;u, kas gul&#x113;ja ce&#x13C;a gr&#x101;v&#x12B;, laikraksta fe&#x13C;etona str&#x113;meli, kur&#x101; bija iet&#x12B;ta launaga maize, bet vi&#x146;a liel&#x101;k&#x101; kaisl&#x12B;ba bija populari-zin&#x101;tniski raksti. Tan&#x12B;s vi&#x146;� izlasija visu, ko cilv&#x113;ki sp&#x113;j izdom&#x101;t. Vi&#x146;am patika par to dom&#x101;t un par to run&#x101;t. Vi&#x146;� m&#x12B;l&#x113;ja ar&#x12B; krist&#x12B;gus apcer&#x113;jumus. Tos vi&#x146;� lasija k&#x101; joku lapas, smiedamies un priec&#x101;damies sav&#x101; att&#x12B;st&#x12B;bas apzi&#x146;&#x101; par to, cik &#x13C;audis v&#x113;l var&#x113;ja b&#x16B;t mu&#x13C;&#x137;i. Dievs, hi, h&#x12B;! Saki kautko, tu joku P&#x113;ter! � N&#x113;, n&#x113;, vecais, baltais joku P&#x113;teris tur aug�&#x101; neteica vairs nek&#x101;. Cilv&#x113;ku domas jau sen bija no&#x113;rdiju�as debesis un laupiju�as vi&#x146;am m&#x101;jas vietu.</p><p>Hansens un Lindbergs, abi grib&#x113;ja Martu. Zin&#x101;tne un m&#x101;ksla c&#x12B;nij&#x101;s par sievieti, un m&#x101;ksla uzvar&#x113;ja. No Han-sena run&#x101;�anas Martai s&#x101;p&#x113;ja galva; Lindbergs n&#x101;ca un ar dziesm&#x101;m aizdzina galvas s&#x101;pes. Kad Marta divi gadi bija nodz&#x12B;vojusi jaunaj&#x101;s lauku m&#x101;j&#x101;s, tas bildin&#x101;ja vi&#x146;u.</p><p>No t&#x101; nekas nevarot izn&#x101;kt, Marta teica; bet vi&#x146;ai bija j&#x101;saka k&#x101;ds iemesls.</p><p>�Es k&#x101;dam esmu solijusies gaid&#x12B;t uz vi&#x146;u."</p><p>�Zinu, kur� tas ir," Lindbergs teica, �tu esi solijusies gaid&#x12B;t vienu gadu."</p><p>�Esmu solijusies gaid&#x12B;t tr&#x12B;s gadus."</p><p>�Vi&#x146;� nen&#x101;ks, un tu zini, ka vi&#x146;� nen&#x101;ks."</p><p>�Esmu solijusies gaid&#x12B;t un gaid&#x12B;�u tik ilgi, k&#x101; esmu solijusies."</p><p>Uz to Lindbergs cieta klusu, bet p&#x113;c br&#x12B;�a vi&#x146;� cie�i noteica:</p><p>�Labi. Tad es n&#x101;k�u atkal p&#x113;c gada. Kas tik uztic&#x12B;gi gaida k&#x101; tu, pelna, lai uz vi&#x146;u gaid&#x12B;tu."</p><p>�ie v&#x101;rdi bija Martas lepnums. Par tiem un par cie&#x146;u prot vi&#x146;as m&#x12B;lest&#x12B;bu uz Frederiku, Knutam Lindbergam v&#x113;l&#x101;k tika piedots daudz v&#x12B;rie�a patm&#x12B;l&#x12B;bas un s&#x12B;kas ikdienas</p><p>varm&#x101;c&#x12B;bas.</p><p>Dr&#x12B;z p&#x113;c tam Frederiks apprec&#x113;ja meiteni, kuru vi&#x146;a m&#x101;te v&#x113;l&#x113;j&#x101;s sev par vedeklu, bet Lindbergs tom&#x113;r nogai-dija v&#x113;l l&#x12B;dz gada beig&#x101;m. Ar&#x12B; to Marta prata nov&#x113;rt&#x113;t. Kad vi&#x146;� n&#x101;ca, vi&#x146;a deva j&#x101;-v&#x101;rdu. P&#x113;c pusgada vi&#x146;i apprec&#x113;j&#x101;s, un l&#x12B;dz ar to beidz&#x101;s Martas priec&#x12B;gais jaun&#x12B;bas laiks.</p><p>Priec&#x12B;gais jaun&#x12B;bas laiks! J&#x101;, j&#x101;, ja k&#x101;ds vi&#x146;ai b&#x16B;tu jaut&#x101;jis, kam&#x113;r v&#x113;l bija laiks � nu vi&#x146;ai neviens vairs nevar jaut&#x101;t � vi&#x146;a b&#x16B;tu atbild&#x113;jusi ar gai�u, v&#x113;l&#x12B;gu smaidu:</p><p>�J&#x101;, esmu tik bie�i bijusi priec&#x12B;ga."</p><p>Gadi aizg&#x101;ja ar sliktu un labu laiku. Sviedros pilo�a zem karstas saules, lietus g&#x101;zienu izmiek�&#x137;&#x113;ta, zem jaun&#x101;m dr&#x101;n&#x101;m, kas smagi sit&#x101;s ap gurniem, no sala sastingu�iem pirkstiem, Marta vadi ja dienas, nobeigdama ikvienu no t&#x101;m ar priec&#x12B;gu un atvieglotu:</p><p>�Nu mans �&#x12B;sdienas darbs ir gal&#x101;, nu es ie�u gul&#x113;t."</p><p>Vi&#x146;a tom&#x113;r nedari ja, k&#x101; bija teikusi, bet palika s&#x113;d&#x101;m un klaus&#x101;mies Hansena un Lindberga valod&#x101;s. Tikko s&#x101;kusi klaus&#x12B;ties, vi&#x146;a iesnaud&#x101;s. Hansens skum&#x12B;gi norau-dzij&#x101;s uz vi&#x146;u. �is m&#x16B;�&#x12B;gais las&#x12B;t&#x101;js nevar&#x113;ja beigt m&#x12B;l&#x113;t mazo, dz&#x12B;vo sievieti, kas nekad neattaisija nevienas gr&#x101;matas, ne laikraksta. Visas vi&#x146;a j&#x16B;tas pieder&#x113;ja vi&#x146;ai, cit&#x101;di vi&#x146;� k&#x101; uzvar&#x113;t&#x101;js tikai nov&#x113;roja dz&#x12B;vi. Redz&#x113;dams vi&#x146;u tur t&#x101; s&#x113;d&#x101;m, nostr&#x101;d&#x101;ju�os un gulo�u, vi&#x146;� m&#x113;dza izsaukties:</p><p>�Marta, tu esi nogurusi, tu guli, ej ta�u gult&#x101;, maz&#x101; Marta?"</p><p>Marta p&#x113;k�&#x146;i uztr&#x16B;k&#x101;s no miega, k&#x101; Rasm&#x12B;ne, kad K&#x16B;l&#x113;ja Jenss kutin&#x101;ja vi&#x146;u ar spalvu, un apmierin&#x101;ti smaid&#x12B;dama teica: �N&#x113;, es ta�u gribu pas&#x113;d&#x113;t un paklaus&#x12B;ties,</p><p>ko j&#x16B;s run&#x101;jat."</p><p>�J&#x101;, bet, tu jau nedzirdi, tu s&#x113;di un guli."</p><p>�T&#x101; ir gan," Marta teica, �bet katrreiz, kad k&#x101;ds no jums pievelk k&#x101;ju, vai pagr&#x16B;� kr&#x113;slu, es pamostos, redzu j&#x16B;s un zinu, ka j&#x16B;s esat �e."</p><p>T&#x101; tas bija. Balsis vi&#x146;u pamaz&#x101;m ierun&#x101;ja mieg&#x101;, k&#x101;jas piesi�ana atmodin&#x101;ja tik t&#x101;lu, ka t&#x101; laim&#x12B;ga ierau-dzija vi&#x146;us un juta, ka ir ar vi&#x146;iem kop&#x101;. Tik daudz vi&#x146;&#x101; bija dz&#x12B;v&#x12B;bas. Un atsauc&#x12B;bas. T&#x101; laikam darija vi&#x146;as smaidu gai�u ar&#x12B; tad, kad vi&#x146;i nostr&#x101;d&#x101;j&#x101;s glu�i l&#x12B;ki uz lauka. Agri vi&#x146;i izg&#x101;ja no m&#x101;jas, v&#x113;lu atgriez&#x101;s, bet smaid&#x101;m aizvien atlika laiks.</p><p>Ja rudeni, vi&#x146;iem lab&#x12B;bu ievedot, uz nakti taisij&#x101;s lietus, vi&#x146;i abi bez v&#x101;rda runas, pie&#x146;&#x113;ma kl&#x101;t pa vienai vai div&#x101;m stund&#x101;m lieka darba luktura gaism&#x101;, un kad gaisma no luktura apsp&#x12B;d&#x113;ja vi&#x146;iem sejas, var&#x113;ja redz&#x113;t, ka vi&#x146;i smaidija. Tie bija cilv&#x113;ki, kas apzin&#x101;j&#x101;s daram labi, bet ar to nelepoj&#x101;s. K&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;i to darija? Ne saimnieka d&#x113;&#x13C; vien, kautgan gadi j&#x101;s, ka tas bija labs un atsauc&#x12B;gs un ar pateic&#x12B;bu atalgoja vi&#x146;u labpr&#x101;t&#x12B;bu. Bet reiz&#x113;m ga-dij&#x101;s ar&#x12B; t&#x101;ds cilv&#x113;ks, kur� tikai prasija, bet pretim nek&#x101; nedeva. Vi&#x146;i tom&#x113;r to darija lab&#x12B;bas d&#x113;&#x13C;.</p><p>T&#x101;d&#x101; gadijum&#x101; labums tika saimniekam, bet vi&#x146;iem bija j&#x101;pietiek ar darbu. Uz m&#x101;ju vi&#x146;i tom&#x113;r atgriez&#x101;s ar v&#x113;rt&#x12B;bu, kuras tie gan nebija mekl&#x113;ju�i, bet bija ieguvu�i. Ac&#x12B;s vi&#x146;iem bija mirdzums, kas r&#x101;dija, ka, ja �iem nabaga cilv&#x113;kiem bija dv&#x113;sele, t&#x101; dro�i vien bija m&#x16B;�&#x12B;ga. Laiks nav saudz&#x113;jis �o v&#x113;rt&#x12B;bu. Mirdzuma vairs nav. Cilv&#x113;ks ir zaud&#x113;jis savu m&#x16B;�&#x12B;bu.</p><p>Lindbergs bija darba lauz&#x113;js un taup&#x12B;gs. Vi&#x146;� lika &#x113;ru pie &#x113;ras, un nekad vi&#x146;� neviena gra�a neizdeva, kur tas nebija vajadz&#x12B;gs. Vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;� atgriez&#x101;s m&#x101;j&#x101;s ar mazu gr&#x101;mati&#x146;u. Daudz tan&#x12B; nebija, bet v&#x113;l&#x101;k n&#x101;ca kl&#x101;t vair&#x101;k. Veca gada vakar&#x101; vi&#x146;� to izvilka un izlasi ja visus noguldijumus l&#x12B;dz ar laiku. �Cik daudz tur st&#x101;v?" Marta jaut&#x101;ja, vi&#x146;� tai par&#x101;dija skait&#x13C;us, un vi&#x146;a tos zin&#x101;ja, bet vair&#x101;k vi&#x146;a ar&#x12B; zin&#x101;t nedab&#x16B;ja l&#x12B;dz n&#x101;ko�ajam jaungadam.</p><p>Dlona uzausa un noriet&#x113;ja darb&#x101;. Tas ir nesaprotami, bot tom&#x113;r bija taisn&#x12B;ba, ka Marta bija uzglab&#x101;jusi m&#x101;vu smaidu.</p><p>Pirmie gadi bija tie gr&#x16B;t&#x101;kie. Vien&#x101; laik&#x101; � kad c&#x113;la k&#x101;du pienotavu � pie vi&#x146;as &#x113;da str&#x101;dnieki un vi&#x146;a ari pati g&#x101;ja darb&#x101;. Kam&#x113;r tas turpin&#x101;j&#x101;s, vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja celties aug�&#x101; pulksten divos nakt&#x12B;, lai izmazg&#x101;tu vi&#x146;iem dr&#x101;nas, dienu tam neatlika laika.</p><p>�ais pirmos trijos gados vi&#x146;ai piedzima tris b&#x113;rni, bet lieli p&#x101;rtraukumi darb&#x101; no t&#x101; nedr&#x12B;kst&#x113;ja celties. T&#x101; bija t&#x101;da lieta, kas visam citam n&#x101;ca lidzi un t&#x101; uz to ar&#x12B; vajadz&#x113;ja skat&#x12B;ties, un nek&#x101;da slim&#x12B;ba jau t&#x101; ar&#x12B; nebija. Mazie jau, protams, prasija savu da&#x13C;u laika, bet to tiesu &#x101;tr&#x101;k vajadz&#x113;ja kust&#x113;ties rok&#x101;m un k&#x101;j&#x101;m. Labi, ka vi&#x146;a bija radusi skriet teci&#x146;us. K&#x101; maza meitene t&#x101; skr&#x113;ja teci&#x146;us, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka tas vi&#x146;ai dar&#x12B;ja prieku, ka pieaugusi meita t&#x101; skr&#x113;ja teci&#x146;us aiz steigas, k&#x101; prec&#x113;ta sieva t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka bija spiesta to dar&#x12B;t. Un cit&#x101;di kust&#x113;ties vi&#x146;a nekad neiem&#x101;c&#x12B;j&#x101;s.</p><p>Divi no b&#x113;rniem bija puis&#x113;ni, kurus Lindbergs lepni nosauca par Teobaldu un Edvardu. Jaun&#x101;kais bija meitene, L&#x12B;ze v&#x101;rd&#x101;.</p><p>Martas un Lindberga attiec&#x12B;b&#x101;m rad&#x101;s kautkas no slepenas saderin&#x101;�an&#x101;s mirdzuma. Tas n&#x101;ca no jaun&#x101; nosl&#x113;puma, k&#x101;ds vi&#x146;iem bija abiem: no kr&#x101;jkases gr&#x101;mati&#x146;as, jeb vienk&#x101;r�i no �gr&#x101;mati&#x146;as", k&#x101; to m&#x113;dza saukt. Tur st&#x101;v&#x113;ja pierakst&#x12B;ts viss vi&#x146;u gr&#x16B;tais darbs, un neviens cits, iz&#x146;emot vi&#x146;us pa�us, to nebija redz&#x113;jis. T&#x101; bija uzdevumu burtn&#x12B;ca, kur st&#x101;v&#x113;ja rakst&#x12B;ts, ka vi&#x146;i bija biju�i �akli un pietic&#x12B;gi.</p><p>Vai vi&#x146;iem nebija nek&#x101;da prieka? K&#x101; n&#x113;! Vienreiz gad&#x101; vi&#x146;i dev&#x101;s uz K&#x113;ges tirgu, un tad tur bija ko redz&#x113;t. Marta dab&#x16B;ja vilnas kamzoli vai ze&#x137;u p&#x101;ri, Lindbergs cepuri vai bik�u lences, un nopirkts tika ar&#x12B; siv&#x113;ns. Siv&#x113;ns � m&#x101;jas m&#x16B;zika. U�, u�, jums ziemu netr&#x16B;ks ga&#x13C;as.</p><p>Lindbergam jau l&#x101;giem gan bija ar&#x12B; bez tam v&#x113;l savs prieci&#x146;�, kur&#x101; Marta ne&#x146;&#x113;ma dal&#x12B;bas. Vi&#x146;�, protams, sadz&#x113;r&#x101;s, ja bija k&#x101;ds, kas izmaks&#x101;. Laimes sl&#x101;p&#x113;m vajadz&#x113;ja bar&#x12B;bas un gaisa, vi&#x146;am nebija k&#x101; Mariai sava iek�&#x113;ja sv&#x113;tdiena, no k&#x101; &#x146;emt. Kas gan spirts nav nabaga str&#x101;dniekam! Vai tas nav lielums, &#x123;e&#x137;&#x12B;ba, reibums � viss dz&#x12B;ves kr&#x101;�&#x146;ums p&#x101;rv&#x113;rsts trac&#x12B;, nepr&#x101;t&#x101; un galvas s&#x101;p&#x113;s?</p><p>Martai bija gr&#x16B;ti redz&#x113;t vi&#x146;u atgrie�amies m&#x101;j&#x101;s &#x13C;odz&#x12B;g&#x101;k&#x101;m k&#x101;j&#x101;m nek&#x101; mazajiem b&#x113;rniem, kuru t&#x113;vs vi&#x146;� bija; neticami skaist&#x101; seja bija trul&#x101;ka nek&#x101; gar&#x101; v&#x101;jam, un jauk&#x101; balss bija p&#x101;rv&#x113;rtusies nevar&#x12B;g&#x101; labin&#x101;�an&#x101;. J&#x101;, viegli tas nebija, to vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja atz&#x12B;t, pats par savu naudu vi&#x146;� nekad nepiedz&#x113;r&#x101;s. Bet ja citu naudai neizb&#x113;gami bija j&#x101;tiek iz�&#x137;iestai, tad Lindbergs �akli g&#x101;d&#x101;ja par to, lai laba da&#x13C;a degv&#x12B;na ietec&#x113;tu &#x12B;staj&#x101; r&#x12B;kl&#x113;.</p><p>Marta skuma un uz&#x146;&#x113;ma to tik labi, cik tas vi&#x146;ai bija iesp&#x113;jams. Vi&#x146;as liktenis bija t&#x101;ds pat k&#x101; vis&#x101;m nabaga v&#x12B;ru siev&#x101;m, j&#x101;, t&#x101;ds pat tas bija ar&#x12B; daudz&#x101;m saimniec&#x113;m, un visas vi&#x146;as dom&#x101;ja, ka cit&#x101;di tas nevar b&#x16B;t, bet vi&#x146;&#x101;m tom&#x113;r lik&#x101;s, ka t&#x101;m ir iemesls �&#x137;end&#x113;ties un &#x101;rd&#x12B;ties. Bet Martai vi&#x146;u nesapra�ana nevar&#x113;ja dot apmierin&#x101;juma.</p><p>Frederiks gan nekad neb&#x16B;tu var&#x113;jis t&#x101;ds atgriezties m&#x101;j&#x101;s. Gal&#x12B;gi piedz&#x113;ru�ais Lindbergs atsauca atmi&#x146;&#x101; vi&#x146;a t&#x113;lu; Marta k&#x13C;uva vain&#x12B;ga sal&#x12B;dzin&#x101;�anas gr&#x113;k&#x101; un cieta l&#x12B;dz pat sirds dzi&#x13C;umiem.</p><p>Reiz, kad t&#x101; vi&#x146;u bija no&#x123;&#x113;rbusi un noguldijusi gult&#x101;, bija glu�i traki. Vi&#x146;a bija gatava aiziet no visa, t&#x101; raud&#x101;ja, un vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka t&#x101; nevar vairs dz&#x12B;vot.</p><p>Vi&#x146;a pac&#x113;la priek�auta st&#x16B;ri, lai noslauc&#x12B;tu acis, bet vi&#x146;a tikko k&#x101; bija aizs&#x113;jusi t&#x12B;ru priek�autu, net&#x12B;rais gul&#x113;ja v&#x113;l turpat uz kr&#x113;sla, vi&#x146;a pieg&#x101;ja un noslaucija tan&#x12B; acis. Noslaucijusies, t&#x101; paskatij&#x101;s uz priek�autu un, satr&#x16B;kusies, ska&#x13C;i teica pati sev:</p><p>�Laikam jau nemaz tik &#x13C;auni nav, reiz es varu dom&#x101;t par t&#x101;d&#x101;m liet&#x101;m!"</p><p>Izl&#x12B;dzin&#x101;jusi t&#x12B;ro priek�autu, vi&#x146;a ielika net&#x12B;ro mazg&#x101;jam&#x101;s ve&#x13C;as groz&#x101;. Nu vi&#x146;a jau bija nomierin&#x101;jusies.</p><p>N&#x101;ko�&#x101; r&#x12B;t&#x101; Lindbergam galva bija pilna trok�&#x146;a, bet &#x16B;rfcjl vi&#x146;� bija mier&#x12B;gs un klusu gaidija, ka vi&#x146;am b&#x16B;s j&#x101;ti zini tas pats, kas �ai acumirkl&#x12B; bija j&#x101;noklausas vi&#x146;a no�olo�anas vai dusmu pilnajiem biedriem, skatoties p&#x113;c vi&#x146;u dabas.</p><p>Bet tas nenotika. Sprie�ot p&#x113;c Martas iztur&#x113;�an&#x101;s, vi&#x146;� vakar nemaz nebija bijis �piln&#x101;".</p><p>K&#x113;ges tirgus bija gada liel&#x101;kie, kr&#x101;�&#x146;&#x101;kie sv&#x113;tki, kas nekad nebeidz&#x101;s ar piedzer�anos. Labas atp&#x16B;tas stundas bija sv&#x113;tdienu p&#x113;cpusdienas.</p><p>Tad atn&#x101;ca galdnieks Hansens un run&#x101;ja. Da�reiz vi&#x146;am bija k&#x101;da gr&#x101;mata l&#x12B;dzi un vi&#x146;� lasija priek�&#x101; par visiem m&#x16B;su izgudrojumiem. Reiz&#x101;m vi&#x146;� run&#x101;ja par politiku, vi&#x146;� bija kreisais sarkanais, bet soci&#x101;lisms jau bija v&#x113;l sarkan&#x101;ks, un tas lab&#x101;kais laikam bija tur&#x113;ties pie kr&#x101;sas. Hansenam bija principi. Vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;� atn&#x101;ca ar mazu gr&#x101;mati&#x146;u par streikiem un lasija no t&#x101;s priek�&#x101; tikm&#x113;r � l&#x12B;dz Marta p&#x101;rtrauca vi&#x146;u un vairs neviena v&#x101;rda negrib&#x113;ja dzird&#x113;t par �&#x12B;m briesm&#x12B;gaj&#x101;m lietam. Liegties str&#x101;d&#x101;t! Kav&#x113;t darbu! Lai viens saka, ka tas nebija no velna!</p><p>Vi&#x146;ai nebija ne jausmas, ka vi&#x146;as pa�as, Frederika m&#x101;tei teiktie v&#x101;rdi bija iedvesmoju�i gr&#x101;matas sacer&#x113;t&#x101;ju.</p><p>Vi&#x146;a bija dzi&#x13C;i sa�utusi un to ar&#x12B; izteica, j&#x101;, vi&#x146;a uzdro�in&#x101;j&#x101;s iet t&#x101;l&#x101;k, nek&#x101; t&#x101; var&#x113;ja atbild&#x113;t; vi&#x146;a aizr&#x101;-dija uz gr&#x101;matu, kuras t&#x101; nekad nebija lasijusi, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka vi&#x146;ai nebija atlicis laika. Bet vi&#x146;ai to bija pasniegusi k&#x101; k&#x101;zu d&#x101;vanu k&#x101;da sv&#x113;ta sieviete. T&#x101; st&#x101;v&#x113;ja starp veciem kalend&#x101;riem uz Lindberga plaukti&#x146;a, kur t&#x101; krita ac&#x12B;s ar savu gl&#x12B;to, t&#x12B;ro s&#x113;jumu un smalko, sarkano muguru. Tie bija Dieva v&#x101;rdi, t&#x101;s draudzes m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja sacer&#x113;ti, kur t&#x101; reiz bija kalpojusi. Un uz gr&#x101;matas muguras zelt&#x12B;tiem burtiem st&#x101;v&#x113;ja: �Laime, kas ir nenov&#x113;r�ama".</p><p>�P&#x113;c t&#x101;s mums ir j&#x101;cen�as," vi&#x146;a teica.</p><p>Bet Hansens bija t&#x16B;li&#x146; kl&#x101;t ar lo&#x123;iku."</p><p>�Kas tur ko censties p&#x113;c t&#x101;, kas nav nov&#x113;r�ams."</p><p>Vi&#x146;� grib&#x113;ja parad&#x12B;t sevi no lab&#x101;kas puses, citiem v&#x101;rdiem run&#x101;jot, vi&#x146;am uzn&#x101;ca atraid&#x12B;ta cien&#x12B;t&#x101;ja no�&#x113;lojam&#x101; v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s par&#x101;d&#x12B;t savu domu asumu. Vi&#x146;am bija sakars ar visu �intelektu&#x101;lo pasauli" � nabaga Marta nezin&#x101;ja, kas t&#x101; intelektu&#x101;l&#x101; pasaule t&#x101;da bija, bet lielai tai vajadz&#x113;ja b&#x16B;t � un vi&#x146;� pa�apzin&#x12B;gi nobeidza, teikdams: �Ar&#x12B; �o gr&#x101;matu nelas&#x12B;jis, es jau no virsraksta vien varu pateikt, ka t&#x101; ir tikai muld&#x113;�ana."</p><p>�Un tas cits ir t&#x12B;rie m&#x113;sli," Marta teica.</p><p>Vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja ne�aub&#x12B;ga un dro�a, pati nenojauzdama, ka vi&#x146;a bija tas dz&#x12B;vais avots, no kura bija c&#x113;lusies k&#x101; �muld&#x113;�ana", t&#x101; �m&#x113;sli".</p><p>�Mums tr&#x16B;kst pamata augl&#x12B;g&#x101;m p&#x101;rrun&#x101;m," Hansens teica, apklusdams. Vi&#x146;i palika katrs pie sav&#x101;m dom&#x101;m, un abiem vi&#x146;iem sav&#x101; zi&#x146;&#x101; bija taisn&#x12B;ba. Kol&#x12B;dz Dievs cilv&#x113;kam liek nojaust da&#x13C;u no savas m&#x16B;�&#x12B;gas paties&#x12B;bas, n&#x101;k velns un apvieno to sist&#x113;m&#x101;, un t&#x101; p&#x101;rv&#x113;r�as melos. Vienalga, vai t&#x101;s c&#x113;lais nosaukums beidzas uz ,,&#x12B;ba" vai �isms", vai t&#x101; ir pasaul&#x12B;ga vai gar&#x12B;ga. �</p><p>Da�s gads bija labs, da�s slikts, vien&#x101; gad&#x101; ziema bija barga un vasara laba, cit&#x101; nebija ne ziemas, ne vasaras, tikai no ab&#x101;m kop&#x101; sav&#x101;r&#x12B;ts virums, vis&#x101; visum&#x101; tie bija vien&#x101;di �, iz&#x146;emot to nelaim&#x12B;go gadu, kad nospr&#x101;ga siv&#x113;ns � bet tai zi&#x146;&#x101; vi&#x146;i visi bija vien&#x101;di, ka pag&#x101;ja. Bet pirms aizie�anas tie paguva atst&#x101;t mazliet st&#x12B;vuma locek&#x13C;os un pastiept mazliet gar&#x101;kus b&#x113;rnus, t&#x101; ka puikas dr&#x12B;z vien var&#x113;ja staig&#x101;t, rokas bik�u kabat&#x101;s sab&#x101;zu�i, gari nosp&#x13C;auties un pa�i no�&#x146;aukt sev degunu.</p><p>B&#x113;rni jau ir j&#x101;audzina, bet lab&#x101;k b&#x16B;tu, ja tas zin&#x101;m&#x101; m&#x113;r&#x101; notiktu pats no sevis. Daudz ar vi&#x146;iem nodarboties nav iesp&#x113;jams, bet las&#x12B;t un rakst&#x12B;t vi&#x146;iem ir j&#x101;iem&#x101;cas pirms skol&#x101; iest&#x101;�an&#x101;s, un Marta nomocij&#x101;s ar vi&#x146;iem.</p><p>Puik&#x101;m neveic&#x101;s, m&#x101;c&#x12B;�an&#x101;s vi&#x146;iem neved&#x101;s, laikam vi&#x146;iem bija ar&#x12B; gr&#x16B;tas galvas. Tas vi&#x146;iem varb&#x16B;t bija no vi&#x146;u nezin&#x101;m&#x101;s t&#x113;va m&#x101;tes, Martas &#x123;imenei vi&#x146;i nel&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s, un tie�&#x101;m ar&#x12B; Lindberga c&#x113;l&#x101; skaistuma vi&#x146;iem nebija; bet to var&#x113;ja redz&#x113;t, cik laba bija bijusi vi&#x146;a m&#x101;te,</p><p>�Marta un Marija�</p><p>)a t&#x101; nokad nebija par&#x16B;p&#x113;jusies par savu b&#x113;rnu. Noraugo-llo� d&#x113;lu lemp&#x12B;gaj&#x101;s sej&#x101;s, Marta reiz&#x113;m izjuta skaudras dusmas pret vi&#x146;u t&#x113;va m&#x101;ti.</p><p>Bet vi&#x146;ai' neatlika laika s&#x113;d&#x113;t un skaisties, vi&#x146;ai z&#x113;ni bija j&#x101;m&#x101;ca, j&#x101;g&#x101;d&#x101;, lai vi&#x146;i b&#x16B;tu pa&#x113;du�i un ap&#x123;&#x113;rbu�ies, un vi&#x146;ai bija j&#x101;str&#x101;d&#x101; vis&#x101;s lauku m&#x101;j&#x101;s vis&#x101; apk&#x101;rtn&#x113;.</p><p>Un mazajai L&#x12B;zei jau bija j&#x101;s&#x101;k m&#x101;c&#x12B;ties &#x101;bece. Tik apd&#x101;vin&#x101;tam b&#x113;rnam, k&#x101; vi&#x146;a bija. P&#x113;c sejas t&#x101; l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s t&#x113;vam, jo vi&#x146;a tie�&#x101;m bija skaista, bet iek�&#x137;&#x12B;gi un p&#x113;c visas savas dabas t&#x101; piln&#x12B;gi atg&#x101;din&#x101;ja Mariju, ar&#x12B; tai zi&#x146;&#x101;, k&#x101; t&#x101; visam m&#x113;dza pieiet � tik pr&#x101;t&#x12B;gi un mier&#x12B;gi, it k&#x101; laika b&#x16B;tu kaut vai cik, taisni t&#x101; k&#x101; Marija � iz&#x146;emot vien&#x12B;gi to, ka mazajai L&#x12B;zei netr&#x16B;ka izveic&#x12B;bas, un t&#x101;s Marijai tom&#x113;r nebija, diezin k&#x101;d&#x101; pasaules mal&#x101; nu vi&#x146;a tagad atrad&#x101;s un diezin k&#x101; vi&#x146;ai kl&#x101;j&#x101;s, jo neveiksm&#x113;m vi&#x146;a nebija rad&#x12B;ta.</p><p>Bet Martai rad&#x101;s p&#x101;rliec&#x12B;ba, ka Marijas liktenis nevar&#x113;ja b&#x16B;t &#x13C;auns. Tas nevar&#x113;ja b&#x16B;t, ka vi&#x146;ai kl&#x101;tos gr&#x16B;ti. Ir kautkas labs, kas Marijai b&#x16B;s pal&#x12B;dz&#x113;jis. Vi&#x146;a gan zin, ka glu�i t&#x101; nevar b&#x16B;t, k&#x101; vi&#x146;a ir iedom&#x101;jusies, bet sav&#x101; zi&#x146;&#x101; tas pavisam nav svar&#x12B;gi: ir t&#x101;, it k&#x101; Marija b&#x16B;tu Fre-derika m&#x101;sa, un Frederiks nekad nepie&#x13C;aus, ka vi&#x146;a m&#x101;sai kl&#x101;tos slikti. Paties&#x12B;b&#x101; gan Frederiks nav Marijas br&#x101;lis, bet � izskaidrot to tie�&#x101;m nevar � tikai vi&#x146;a apzin&#x101;j&#x101;s, ka Frederiks ir it k&#x101; &#x137;&#x12B;lu z&#x12B;me tam, ka Marijai kl&#x101;jas labi. Neb&#x16B;tu Frederika, vi&#x146;a v&#x113;l �aub&#x12B;tos. Bet pasaul&#x113; i r Frederiks, glu�i t&#x101;pat k&#x101; m&#x113;s citi, un Dievs ir labs un var visu, ko tas grib:</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; atn&#x101;k Hansens, izstarodams visu �&#x12B;s zemes god&#x12B;bu: vi&#x146;� ir run&#x101;jis pa t&#x101;lruni, un vi&#x146;� st&#x101;sta un skaidro, ka cilv&#x113;ks ir p&#x101;rvar&#x113;jis att&#x101;lumus, m&#x113;s varam uz vietas st&#x101;v&#x113;dami run&#x101;t ar &#x13C;aud&#x12B;m Kopenh&#x101;gen&#x101;, F&#x12B;n&#x113; un nezin kur v&#x113;l. Kad Marta ir sapratusi, ka br&#x12B;nums nav nekas t&#x101;ds, par ko ir tikai zi&#x146;ots laikrakstos no k&#x101;das t&#x101;las vietas, bet ka to ir piedz&#x12B;vojis tepat k&#x101;ds �ejienietis, vi&#x146;a sasit rokas kop&#x101;, izsaukdam&#x101;s:</p><p>�M&#x12B;&#x13C;ais J&#x113;zus � tad jau es var&#x113;tu parun&#x101;t ar Mariju ja tikai es zin&#x101;tu, kur vi&#x146;a ir."</p><p>Pirmo reizi m&#x16B;�&#x101; Martai s&#x101;ka dreb&#x113;t ce&#x13C;i un vi&#x146;a tikko nesabruka.</p><p>Tai laik&#x101; Lindbergs atmeta piedzer�anos.</p><p>Ciem&#x101; bija notikusi liela uzdz&#x12B;ve; gandr&#x12B;z vis&#x101;s m&#x101;j&#x101;s sestdienas nakt&#x12B; bija pa piedz&#x113;ru�am v&#x12B;rietim, kur� izgul&#x113;ja reibumu. Hansens neapmierin&#x101;ts staig&#x101;ja apk&#x101;rt. Vi&#x146;� bija attur&#x12B;bnieks, higi&#x113;ni&#x137;is un apgaism&#x12B;bas piekrit&#x113;js. Sv&#x113;tdienas p&#x113;cpusdien&#x101; vi&#x146;� apmekl&#x113;ja Lindbergu. Lindbergs bija kluss; bet Hansenam bija j&#x101;run&#x101;, vi&#x146;am vajadz&#x113;ja gaisa.</p><p>�Vis&#x101;s m&#x101;j&#x101;s dzird �&#x137;end&#x113;jamies un r&#x101;jamies," vi&#x146;� teica, �t&#x101; visa ir nol&#x101;d&#x113;t&#x101; degv&#x12B;na vaina."</p><p>To teicis, vi&#x146;� apklusa. Vi&#x146;� �e m&#x101;j&#x101;s bija pielaidis uguni deglim, lai spr&#x101;dziens notiek, kad notikdams. Lindbergs pa�&#x137;iel&#x113;ja uz Martu, vi&#x146;a izskatij&#x101;s t&#x101;pat k&#x101; aizvien. No vi&#x146;as nedzird&#x113;ja ne maz&#x101;k&#x101; aizr&#x101;dijuma. Nevar&#x113;dams to panest, vi&#x146;� teica pats:</p><p>�J&#x101; � �e m&#x16B;su m&#x101;j&#x101;s � k&#x101; tu redzi, � nav nek&#x101;da tra�a � lai gan iemesla tam netr&#x16B;ktu. � K&#x101;d&#x113;&#x13C; tu nekad nek&#x101; nesaki, kad esmu bijis piedz&#x113;ries," vi&#x146;� izaicino�i teica Martai. �K&#x101;d&#x113;&#x13C; tu man nekad to nesaki? Vai tev tas ir vienalga?"</p><p>�Ja tas man ar&#x12B; nav vienaldz&#x12B;gi, es varb&#x16B;t nedaru to aiz l&#x12B;dzciet&#x12B;bas?" vi&#x146;a teica.</p><p>�L&#x12B;dzciet&#x12B;ba?" Lindbergs izskatij&#x101;s draudo�s, Hansenam s&#x101;ka mesties bail, bet Marta turpin&#x101;ja:</p><p>�Ja tev b&#x16B;tu tikai viena roka, vai tad es var&#x113;tu tev to p&#x101;rmest, ka tev nav divu."</p><p>Lindbergs nesaprata vi&#x146;u, un vi&#x146;ai bija j&#x101;paskaidro t&#x101;l&#x101;k:</p><p>�Mums varb&#x16B;t nepat&#x12B;k, ja cilv&#x113;ks ir kroplis, bet m&#x113;s tak par vi&#x146;u ne�&#x137;end&#x113;jamies, bet j&#x16B;tam l&#x12B;dzciet&#x12B;bu," vi&#x146;a teica.</p><p>�Kroplis!" iesauc&#x101;s Lindbergs, kur� bija tik lepns uz savu mies&#x12B;go skaistumu.</p><p>�Vai tevi nep&#x101;rnes m&#x101;j&#x101;s, k&#x101; cilv&#x113;ku, kur� vairs nevar noit&#x101;v&#x113;t k&#x101;j&#x101;s," vi&#x146;a teica, �un m&#x113;s jau varam b&#x16B;t kropli novlen mies&#x12B;gi, bet ari gar&#x12B;gi."</p><p>No t&#x101;s dienas vi&#x146;� spirta vairs ne&#x146;&#x113;ma mut&#x113;. No v&#x101;rda kroplis skaistais Lindbergs vairs nevar&#x113;ja atsvabin&#x101;ties, bet ar&#x12B; gudrais Hansens netika no t&#x101; va&#x13C;&#x101;. Tan&#x12B; bija viela a&#x123;it&#x101;cijai, un vi&#x146;� izmeta to vien&#x101; sapulc&#x113;; to uztv&#x113;ra k&#x101;ds a&#x123;itators, un paz&#x12B;stam&#x101; gr&#x101;mata par �alkohola kupri" uzs&#x101;ka savas uzvar&#x113;t&#x101;jas gaitas p&#x101;r zemi.</p><p>Tas nebija �&#x12B;s gr&#x101;matas nopelns vien, bet tas ir fakts, ka ap gadu simte&#x146;a mai&#x146;u apdzer�an&#x101;s D&#x101;nij&#x101; vairs netika uzskat&#x12B;ta par sp&#x113;ka un stipruma, bet gan par v&#x101;j&#x12B;bas z&#x12B;mi, p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s no lepnuma kaun&#x101;.</p><p>Lindbergs aizvien vair&#x101;k piesl&#x113;j&#x101;s Hansenam, uzs&#x16B;kdams izgl&#x12B;t&#x12B;bu. Lindbergs atkl&#x101;ti p&#x101;rg&#x101;ja pie soci&#x101;ldemokr&#x101;tijas, Hansens palika turamies pie �izgl&#x12B;tot&#x101;s inteli&#x123;ences partijas". Lindbergs abon&#x113;ja �Soci&#x101;ldemokr&#x101;tu" un ska&#x13C;i lasija to priek�&#x101; Martai, kura bie�i uztrauc&#x101;s par to, kas tur st&#x101;v&#x113;ja.</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; mums vienam otrs t&#x101; j&#x101;ien&#x12B;st?" vi&#x146;a teica, �no ien&#x12B;�anas m&#x113;s lab&#x101;ki nepaliksim."</p><p>�Tagad ir m&#x16B;su reize pras&#x12B;t," Lindbergs teica, �un tas vi&#x146;iem ir j&#x101;zin."</p><p>J&#x101;, Marta jau bija priec&#x12B;ga, ka mazie &#x13C;audis dab&#x16B;s savu taisn&#x12B;bu un drusku redz&#x113;s sauli. �Bet t&#x101;da reize nu gan nekad neb&#x16B;s, kad vieni var&#x113;s tikai pras&#x12B;t," vi&#x146;a teica.</p><p>Vi&#x146;a nedom&#x101;ja tik daudz par visu to, kam bija sakars ar politiku, kaut gan varb&#x16B;t ar&#x12B; ar to st&#x101;v&#x113;ja diezgan b&#x113;d&#x12B;gi. Lieta t&#x101;, ka vi&#x146;as pa�as z&#x113;ni, k&#x101; to var saprast, tur&#x113;j&#x101;s vair&#x101;k pie t&#x113;va un klausija vi&#x146;am. Vi&#x146;i tie�&#x101;m dab&#x16B;ja visu, kas vi&#x146;iem bija vajadz&#x12B;gs, jo Lindbergs tagad st&#x101;v&#x113;ja diezgan labi, bet t&#x101; vien lik&#x101;s, ka vi&#x146;i m&#x16B;�&#x12B;gi b&#x16B;tu neapmierin&#x101;ti � taisni t&#x101; k&#x101; av&#x12B;ze. Nekad neviena lieta nebija laba diezgan. Un vi&#x146;a nevar&#x113;ja pieradin&#x101;t vi&#x146;us teikt paldies, cik daudz t&#x101; ar&#x12B; priek� vi&#x146;iem nedarija. Teikt paldies ta�u bija tik jauki un labi, t&#x101; vi&#x146;ai �&#x137;ita, bet kad t&#x101; vi&#x146;us beidzot pie t&#x101; piedab&#x16B;ja, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka vi&#x146;a to prasija, vi&#x146;i tikai vienaldz&#x12B;gi izmeta v&#x101;rdu paldies, t&#x101; ka tas nepavisam vairs neizklaus&#x12B;j&#x101;s skaisti.</p><p>L&#x12B;ze bija pavisam cit&#x101;da, vi&#x146;a dz&#x12B;voja m&#x101;j&#x101;s pie m&#x101;tes, un tai nek&#x101;das audzin&#x101;�anas nevajadz&#x113;ja. No vi&#x146;as m&#x101;tei bija tikai prieks. Z&#x113;ni n&#x101;ca pie vi&#x146;as tikai, ja vi&#x146;iem k&#x101; vajadz&#x113;ja. �</p><p>Vien&#x101; sv&#x113;tdienas p&#x113;cpusdien&#x101; laiks bija tik apbr&#x12B;nojami jauks, ka viss ciems bija izn&#x101;cis m&#x101;ju un &#x113;ku priek�&#x101;. D&#x16B;mi no v&#x12B;ru p&#x12B;p&#x113;m k&#x101;pa uz aug�u r&#x101;mi un klusu, k&#x101; no &#x100;bela upura, sievietes adi ja, mier&#x12B;gi sav&#x101; starp&#x101; sarun&#x101;dam&#x101;s. Visur valdija miers, un viss bija labi.</p><p>Te sav&#x101;da, nedab&#x12B;ga ska&#x146;a lika vi&#x146;iem visiem satr&#x16B;kties. No ce&#x13C;a l&#x12B;kuma, k&#x101; nepr&#x101;t&#x101; dr&#x101;z&#x101;s �urp rati bez zirga, &#x101;trvilciena &#x101;trum&#x101;. Putek&#x13C;i ietina vi&#x146;us l&#x12B;dz aus&#x12B;m, k&#x101; pie kul�anas, degun&#x101; k&#x146;ud&#x113;ja nel&#x101;ga smaka, rati jau bija aug�&#x101; kalni&#x146;&#x101;. Vi&#x146;i bija nob&#x113;gu�i pie malas k&#x101; izbied&#x113;tas vistas un n&#x101;ca nu uzman&#x12B;gi atpaka&#x13C; un skat&#x12B;j&#x101;s. Beidzot viens teica:</p><p>�Nu �ie m&#x113;sli ir ar&#x12B; m&#x16B;su pus&#x113;."</p><p>Bet Marta st&#x101;v&#x113;ja, nevar&#x113;dama ne acu atraut no par&#x101;d&#x12B;bas. �J&#x113;zi&#x146;," vi&#x146;a iesauc&#x101;s, tie jau bija Marijas v&#x101;&#x123;i!" Vi&#x146;a s&#x101;ka st&#x101;st&#x12B;t: vi&#x146;as m&#x101;sa esot teikusi, ka lietus laik&#x101; lopus gan&#x12B;dama, vi&#x146;a iedom&#x101;joties, ka tai esot v&#x101;&#x123;is, kur&#x101; esot t&#x101;ds sp&#x113;ks, ka tas ejot pats no sevis. Un te nu tas bija, ja vien t&#x101; nebija tikai par&#x101;d&#x12B;ba. V&#x12B;ri sm&#x113;j&#x101;s, un b&#x113;rni p&#x113;c tam s&#x101;ka saukt automobi&#x13C;us par �Marijas v&#x101;&#x123;iem".</p><p>Te galdnieks Hansens iebr&#x101;z&#x101;s vien&#x101; pulci&#x146;&#x101;:</p><p>�Vai j&#x16B;s to redz&#x113;j&#x101;t? Vai redz&#x113;j&#x101;t v&#x101;&#x123;i! Tas bija automobilis. T&#x101;di vi&#x146;iem jau sen ir biju�i Kopenh&#x101;gen&#x101; un vis&#x101;s liel&#x101;s viet&#x101;s. Bet nu tie, velns ar &#x101;r&#x101;, ir uzradu�ies ar&#x12B; pie mums!"</p><p>�Te jau dz&#x12B;ves vairs neb&#x16B;s," viens iesauc&#x101;s. �Beig&#x101;s m&#x113;s vairs nevar&#x113;sim braukt pa ce&#x13C;iem."</p><p>�Braukt!" Hansens iesauc&#x101;s, �nu tik j&#x16B;s &#x12B;sti redz&#x113;siet, kas ir brauk�ana."</p><p>�Vai vari man pateikt, k&#x101; m&#x113;s pieradin&#x101;sim zirgus pie t&#x101; dra&#x146;&#x137;a?" k&#x101;ds no saimniekiem jaut&#x101;ja.</p><p>�Zirgus?" Hansens aizslaucija tos prom ar roku. �Tos JU* varat nokaut. P&#x113;c da�iem gadiem mums zirgi vairs neb&#x16B;s vajadz&#x12B;gi. Tad j&#x16B;s visi brauksiet ar automobi&#x13C;iem." Vi&#x146;� bija tik dedz&#x12B;gs, ka l&#x12B;dzska&#x146;i spruka va&#x13C;&#x101; pa�i no sevis.</p><p>�Mums tak ir j&#x101;ar," saimnieks teica, �jeb vai tu varb&#x16B;t gribi, lai ar&#x12B; arkli iet pa�i no sevis?"</p><p>Izc&#x113;l&#x101;s lieli smiekli, bet Hansens nebija apmulsin&#x101;ms.</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; lai vi&#x146;i neizgudrotu ar&#x12B; to?" vi&#x146;� teica, �arklu, kas iet pats no sevis � ja vi&#x146;iem ir jau rati, kas iet pa�i no sevis.</p><p>Saimnieks sausi atteica:</p><p>�Lieta t&#x101;, ka ratiem ir rite&#x146;i apak�&#x101;, un tas to lietu padara daudz viegl&#x101;ku."</p><p>Tas bija pats par sevi saprotams, vi&#x146;i sm&#x113;j&#x101;s sirsn&#x12B;gi, bet Hansens uzgrieza vi&#x146;iem muguru un aiziedams teica:</p><p>�Gan j&#x16B;s to v&#x113;l piedz&#x12B;vosiet, ja dz&#x12B;vosiet. Tas ir laika jaut&#x101;jums."</p><p>Tie noraudzij&#x101;s vi&#x146;am paka&#x13C; mazliet �aub&#x12B;damies par vi&#x146;a sapra�anu.</p><p>�Vi&#x146;� lasa vair&#x101;k, nek&#x101; galva var panest," viens teica.</p><p>�Man ar&#x12B; liekas, ka vi&#x146;� no t&#x101; paliek mu&#x13C;&#x137;a pr&#x101;t&#x101;," otrs piebilda.</p><p>�To jau var saprast," run&#x101;ja vecs aud&#x113;js, �jo k&#x101; gan lai viens cilv&#x113;ks sp&#x113;tu patur&#x113;t galv&#x101; simtiem izgudrojumu, k&#x101;di tagad tiek tais&#x12B;ti. To jau m&#x113;s pa�i varam saprast. � Lai Dievs �&#x113;l&#x12B;gs, tur jau vi&#x146;� n&#x101;k atkal."</p><p>T&#x101; ari bija. Hansens atgriez&#x101;s ar k&#x101;rti, kuru tas bija aizmirsis izsp&#x113;l&#x113;t.</p><p>�J&#x16B;s jau nekam nesekojat," vi&#x146;� teica. �J&#x16B;s jau esat tik nekust&#x12B;gi, ka nevarat sekot lietu &#x101;trajai gaitai. Lab&#x101;k liekaties un mirstiet nost. J&#x16B;s jau esat agr&#x101;ku laiku cilv&#x113;ki. Vai j&#x16B;s no t&#x101; nek&#x101; nezin&#x101;t, ka notiek eksperimenti ar lid-ma�in&#x101;m? P&#x113;c da�iem gadiem m&#x113;s tikpat labi brauksim pa gaisu, k&#x101; pa zemi un &#x16B;deni."</p><p>Nu vecais aud&#x113;js pr&#x101;t&#x12B;gi pc p&#x113;ra soli uz priek�u un teica cien&#x12B;gi un dro�i:</p><p>�To Dievs Kungs nepielaid&#x12B;s."</p><p>No p&#x101;rsteiguma Hansens mirkli bija m&#x113;ms. Visi lepni noraudzij&#x101;s uz vi&#x146;u, bet k&#x13C;uva dom&#x12B;gi, redz&#x113;dami, ka vi&#x146;a seja saviebjas negl&#x12B;t&#x101;, mechanisk&#x101; smaid&#x101;. Vi&#x146;� nevar&#x113;ja izrun&#x101;t. Vi&#x146;�, acis nov&#x113;rsis, raudzij&#x101;s uz aud&#x113;ju, it k&#x101; netic&#x113;dams vi&#x146;a esam&#x12B;bai. V&#x113;l t&#x101; tad dz&#x12B;voja cilv&#x113;ki, kas dom&#x101;ja par to, ko �Dievs" pielaid&#x12B;s un ko n&#x113;. Vi&#x146;� nevar&#x113;ja savald&#x12B;t smieklus. Tie p&#x113;k�&#x146;i jo&#x146;aini izlauz&#x101;s no vi&#x146;a, k&#x101; no motora:</p><p>�Haha � put � haha � put!"</p><p>Dz&#x12B;ve bija br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;ga! Vi&#x146;� saj&#x16B;smin&#x101;ts raudzij&#x101;s uz aud&#x113;ju. Tas jau bija tikpat, k&#x101; piedz&#x12B;vot vidus laikus � j&#x101;, varb&#x16B;t pat senlaikus. Hansens uz&#x146;&#x113;ma visu v&#x113;sturi vien&#x101; elpas vilcien&#x101;.</p><p>�Ziniet, ko es jums teik�u," vi&#x146;� p&#x113;k�&#x146;i laim&#x12B;gi iesauc&#x101;s. �Es saku, ka m&#x113;s, kas dz&#x12B;vojam tagad, vien&#x101; gad&#x101; p&#x101;rdz&#x12B;vojam simts gadu. Un ja t&#x101;ds Dievs b&#x16B;tu, tad mums vi&#x146;am vajadz&#x113;tu pateikties par lielo &#x101;trumu, k&#x101;d&#x101; norisin&#x101;s att&#x12B;st&#x12B;ba."</p><p>Vi&#x146;a acis mirdz&#x113;ja. Modernais cilv&#x113;ks s&#x101;ka jau vald&#x12B;t par laiku un telpu. Zeme bija lode, kas svabadi peld&#x113;ja gais&#x101;. Galdnieks Hansens jau taisij&#x101;s p&#x101;rk&#x101;pt tai p&#x101;ri un doties prom pa piena ce&#x13C;u.</p><p>Citi klusi&#x146;&#x101;m nozuda sav&#x101;s m&#x101;j&#x101;s. Vi&#x146;iem lik&#x101;s, ka bija k&#x13C;uvis v&#x113;ss. Nekas labs tas ar&#x12B; nebija, t&#x101; st&#x101;v&#x113;t un saukt, ka nav Dieva.</p><p>Vi&#x146;i visp&#x101;r nejut&#x101;s labi starp tiem, kas ska&#x13C;i run&#x101;ja par Dievu, vienalga, vai tie bija br&#x12B;vdom&#x101;t&#x101;ji, kas teica, ka vi&#x146;a nav, vai tie citi, kas past&#x101;v&#x113;ja, ka Dievs ne vien ir, bet ka vi&#x146;am ir ar&#x12B; velns.</p><p>Pa�iem vi&#x146;iem lab&#x101;k tik&#x101;s noklus&#x113;t vi&#x146;u un vi&#x146;a es&#x12B;bu.</p><p>Hansens aizg&#x101;ja uz m&#x101;j&#x101;m, las&#x12B;t �Izgudrojumu gr&#x101;matu". Vi&#x146;� to bija lasijis jau agr&#x101;k; paties&#x12B;b&#x101; cilv&#x113;kam b&#x16B;tu vajadz&#x113;jis l&#x12B;dzek&#x13C;u, lai vi&#x146;� var&#x113;tu ieg&#x101;d&#x101;ties daudz gr&#x101;matu un tur&#x113;t tr&#x12B;s, �etrus laikrakstus. Vi&#x146;am pa�am b&#x16B;tu vajadz&#x113;jis dz&#x12B;vot uz r&#x101;tslaukuma, lai vi&#x146;� var&#x113;tu da-</p><p>bflt atkal jaunu av&#x12B;zi, tikl&#x12B;dz viena b&#x16B;s izlas&#x12B;ta. Vi&#x146;� bija lntoloktual&#x101; tipa lauku atvase, kas teorij&#x101; zin&#x101;ja visas lietai, bet praks&#x113; bija nesp&#x113;j&#x12B;gs. Vi&#x146;� pazina automobi&#x13C;us jau sen, pirms tie v&#x113;l bija par&#x101;diju�ies vi&#x146;a apk&#x101;rtn&#x113;, bet nekad neviens vi&#x146;a nepiedab&#x16B;tu &#x137;erties pie st&#x16B;res rata.� Mies&#x12B;gi bail&#x12B;gs, vi&#x146;� r&#x101;v&#x101;s pie malas, kol&#x12B;dz �oferis taisi j&#x101;s iedarbin&#x101;t v&#x101;&#x123;i; bet acis vi&#x146;am spr&#x101;ga vai no pieres lauk&#x101; aiz saj&#x16B;smas, ka vi&#x146;� var baud&#x12B;t eksperimentu. Jo redz&#x113;jis vi&#x146;� to tom&#x113;r bija � K&#x113;g&#x113;.</p><p>Vien&#x12B;g&#x101; nozare, kur&#x101; Hansenam bija praktiskas sp&#x113;jas, bija vi&#x146;a pa�a arods, kuru tas bija iem&#x101;cijies, kam&#x113;r las&#x12B;sanas slim&#x12B;ba v&#x113;l nebija padarijusi nevar&#x12B;gas vi&#x146;a rokas. Tas bija sen atpaka&#x13C;; nu gr&#x101;matu t&#x101;rps aizvien bija j&#x101;baro. Vi&#x146;� bija nedro�s, iz&#x146;emot, ja druk&#x101;ti burti, cits aiz cita virkn&#x113;damies, trok�&#x146;oja vi&#x146;am pa galvu. Vi&#x146;am bija bail no klusuma. Sevi�&#x137;i bail vi&#x146;am bija no p&#x113;d&#x113;j&#x101; klusuma kap&#x101;, kur t&#x101;rpi tuv&#x101;k izp&#x113;t&#x12B;s galdnieka Hansena mechaniku, ko nekad vairs nevar&#x113;s iedarbin&#x101;t. Un t&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;� vien&#x101; svar&#x12B;g&#x101; punkt&#x101; bija nemier&#x101; ar zin&#x101;tni, vi&#x146;� bija dusm&#x12B;gs uz &#x101;rstiem. Tiem ta�u b&#x16B;tu vajadz&#x113;jis kautko izgudrot, k&#x101; pagarin&#x101;t dz&#x12B;vi. Vi&#x146;� st&#x101;stija to pa labi un pa kreisi, it k&#x101; vi&#x146;am liktos, ka k&#x101;ds to var past&#x101;st&#x12B;t t&#x101;l&#x101;k un tie, uz ko tas z&#x12B;m&#x113;j&#x101;s, beidzot var s&#x101;kt sa&#x146;emties: �Tie�&#x101;m nevar saprast, ka �ai zin&#x101;tnes nozar&#x113; nav nek&#x101;das ros&#x12B;bas, k&#x101; vis&#x101;s cit&#x101;s. Cilv&#x113;ka dz&#x12B;ve tak ir p&#x101;r&#x101;k &#x12B;sa." Vi&#x146;� teica t&#x101;, k&#x101; to m&#x113;dz dar&#x12B;t, kritiz&#x113;jot savu r&#x12B;gsd&#x101;gu. Nu, ce&#x13C;&#x101; uz to jau vi&#x146;i bija, tie atrada aizvien jaunas bakt&#x113;rijas; bet bakt&#x113;rijas jau ir t&#x101;s, kas mums at&#x146;em dz&#x12B;v&#x12B;bu. N&#x101;ko�ais solis, bakt&#x113;riju non&#x101;v&#x113;�an&#x101;, dro�i vien b&#x16B;s sperts, pirms v&#x113;l Hansens no t&#x101;m b&#x16B;s miris.</p><p>M&#x16B;�am darb&#x12B;g&#x101; Marta vien&#x12B;g&#x101; var&#x113;ja rad&#x12B;t galdniek&#x101; Jens&#x101; Hansen&#x101; labdar&#x12B;gu klusumu. Vi&#x146;� var&#x113;ja s&#x113;d&#x113;t, vi&#x146;u bij&#x12B;gi nov&#x113;rodams, kam&#x113;r kautkas, kas bija vi&#x146;a pa�a dzi&#x13C;&#x101;kais es, sv&#x113;tlaim&#x12B;gi kust&#x113;j&#x101;s, v&#x101;ji elpodams k&#x101; slimnieks, kas atvese&#x13C;oj&#x101;s. Bet �ais acumirk&#x13C;os vi&#x146;� bija tikai ne ar ko neiev&#x113;rojamais Jenss, kas nebija var&#x113;jis dab&#x16B;t sievieti, kuru tas m&#x12B;l&#x113;ja. Tad vi&#x146;� p&#x113;k�&#x146;i sa&#x146;&#x113;m&#x101;s, pa-</p><p>celdamies dzidraj&#x101; domu pasaul&#x113;, kur tas izauga, sapl&#x16B;zdams ar visas cilv&#x113;ces inteli&#x123;enci, un tad, k&#x101; &#x16B;dens str&#x16B;kla, nolija viss tas, ko m&#x113;s zin&#x101;m.</p><p>Reiz&#x113;m tam bija liels iespaids, un vi&#x146;� lepni k&#x101; uzvar&#x113;t&#x101;js var&#x113;ja doties prom. Starp citu t&#x101; tas bija noticis vien&#x101; sv&#x113;tdien&#x101; Lindberga m&#x101;j&#x101;. Vi&#x146;i s&#x113;d&#x113;ja, patlaban tais&#x12B;damies &#x113;st pusdienas, Hansens tikko k&#x101; bija aizg&#x101;jis, bet gaiss v&#x113;l bija pilns vi&#x146;a bakt&#x113;riju. Lindbergam un vi&#x146;a sievai bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, k&#x101; kad istab&#x101; b&#x16B;tu ielaidies vesels spiets bi�u, vi&#x146;i nedr&#x12B;kst&#x113;ja kust&#x113;ties aiz bail&#x113;m, ka kukai&#x146;i s&#x101;ks krist vi&#x146;iem virs&#x16B; un dzelt.</p><p>Marta ar dzi&#x13C;u riebjumu noraudzij&#x101;s sav&#x101; zupas �&#x137;&#x12B;v&#x12B;, tad nolikusi karoti, t&#x101; teica:</p><p>�Nevaru nor&#x12B;t neviena kumosa, kad iedom&#x101;jos, k&#x101;di vis&#x101;di m&#x113;sli tur nav iek�&#x101;, k&#x101; vi&#x146;� st&#x101;sta."</p><p>Vi&#x146;a m&#x12B;&#x13C;i paskatij&#x101;s uz &#x113;dienu, kas aizvien bija bijis tik labs, l&#x12B;dz zin&#x101;tne tan&#x12B; bija uzg&#x101;jusi visu to &#x146;udzo&#x146;u. Te pazib&#x113;ja smaids, acis p&#x101;rgalv&#x12B;gi iemirdz&#x113;j&#x101;s un vi&#x146;a teica:</p><p>�Ja t&#x101;s &#x113;dien&#x101; ir tagad, tad t&#x101;s b&#x16B;s tur biju�as ar&#x12B; agr&#x101;k, bet nomirusi no t&#x101;m es tom&#x113;r v&#x113;l neesmu."</p><p>Tad virums pie&#x146;&#x113;ma savu agr&#x101;ko labo izskatu, piepild&#x12B;dams savu uzdevumu.</p><p>Vi&#x146;a bija k&#x13C;uvusi glu�i p&#x101;rgalv&#x12B;ga, un pusdienas pag&#x101;ja &#x13C;oti jautri. Lindbergs bija saj&#x16B;smin&#x101;ts par savu sievu: Marta v&#x113;l aizvien bija apbr&#x12B;nojami jauna. P&#x113;c</p><p>&#x113;�anas vi&#x146;� nodzied&#x101;ja k&#x101;du dziesmu � j&#x101;, lai gan l&#x12B;dz jaunam gadam v&#x113;l bija t&#x101;lu, vi&#x146;� tom&#x113;r aizg&#x101;ja, pa&#x146;&#x113;ma �gr&#x101;mati&#x146;u" un par&#x101;dija Martai skaitli, kur� nu vairs neb&#x16B;t nebija mazs. Vi&#x146;i st&#x101;v&#x113;ja, galvas kop&#x101; sab&#x101;zu�i, un �ukst&#x113;ja, un kad vi&#x146;i beidzot paskatij&#x101;s viens uz otru, ac&#x12B;s vi&#x146;iem bija k&#x101;zu mirdzums.</p><p>Gr&#x101;mati&#x146;a v&#x113;l aizvien bija vi&#x146;u laime un slepenais prieks. Bet vi&#x146;i pa�i tapa maz&#x101;ki un vi&#x146;u locek&#x13C;i st&#x12B;v&#x101;ki. B&#x113;du par iztiku vi&#x146;iem nebija un nevar&#x113;ja b&#x16B;t. Martai tom&#x113;r bija savi nedro�&#x12B;bas br&#x12B;�i par d&#x113;lu n&#x101;kotni. Protams, maizi nopeln&#x12B;t vi&#x146;i aizvien var&#x113;s, sp&#x113;ka vi&#x146;iem bija diezgan. Bet vi&#x146;i naidoj&#x101;s ar citiem jauniem z&#x113;niem, un no degv&#x12B;na ari vi&#x146;i nebaidij&#x101;s, bet t&#x113;vs pacieta visu, ko vi&#x146;i dar&#x12B;ja, jo vi&#x146;i bija &#x13C;oti uzst&#x101;j&#x12B;gi pras&#x12B;t&#x101;ji. Ja vi&#x146;iem bija j&#x101;iet darb&#x101;, vajadz&#x113;ja vi&#x146;us uzcelt, ar&#x12B; vi&#x146;u dr&#x101;nas tai vajadz&#x113;ja tur&#x113;t k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;, cik bie�i vi&#x146;i t&#x101;s ar&#x12B; nesapl&#x113;stu un nonoc&#x16B;kotu. Protams, vi&#x146;a dari ja to labpr&#x101;t, lai gan darba vi&#x146;ai bija pietieko�i; tikai tas bija gr&#x16B;ti panesams, ka jaunek&#x13C;i nepiegrieza vi&#x146;ai ne maz&#x101;k&#x101;s v&#x113;r&#x12B;bas un vi&#x146;iem ne reizes neien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101; laipni pateikt: �Paldies tev, m&#x101;t." Pateikt par kautko paldies, to vi&#x146;i neprata. M&#x101;te, p&#x113;c vi&#x146;u dom&#x101;m, bija vi&#x146;iem dota vi&#x146;u vajadz&#x12B;bai, lai padar&#x12B;tu visu to, ko vi&#x146;i nevar&#x113;ja, un uz visiem cilv&#x113;kiem vi&#x146;i skatij&#x101;s t&#x101;, ka tie bija tikai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, lai no vi&#x146;iem var&#x113;tu ko izdab&#x16B;t. Un k&#x101; vi&#x146;i iztur&#x113;j&#x101;s pret savu m&#x101;su! It k&#x101; vi&#x146;a tikai t&#x101;d&#x113;&#x13C; b&#x16B;tu dzimusi, lai vi&#x146;iem kalpotu. Un maz&#x101; L&#x12B;ze kalpoja vi&#x146;iem nekurn&#x113;dama. Lai gan L&#x12B;ze glu�i labi redz&#x113;ja, kas vi&#x146;i bija par pui�iem, neviena &#x13C;auna v&#x101;rda t&#x101; nekad neteica par saviem br&#x101;&#x13C;iem, lai ko t&#x101; ar&#x12B; nedom&#x101;tu.</p><p>Un k&#x101; vi&#x146;i r&#x12B;koj&#x101;s ar naudu! Tikai iz�&#x137;ieda to par izpriec&#x101;m. Un ko visu vi&#x146;i neteica, k&#x101; par Dievu, t&#x101; par karali un par visu vald&#x12B;bu. Vi&#x146;ai nekad nebija bijis varas p&#x101;r vi&#x146;iem, un t&#x113;vs bija v&#x101;j� pret vi&#x146;iem. T&#x101; raudzij&#x101;s uz vi&#x146;u apbr&#x12B;nojami nedai&#x13C;aj&#x101;m sej&#x101;m, un vi&#x146;a nek&#x101;di nevar&#x113;ja piedot palaidnei t&#x113;va m&#x101;tei, kuras t&#x101; nekad nebija redz&#x113;jusi. B&#x16B;tu t&#x101; nopietni var&#x113;jusi ar vi&#x146;iem parun&#x101;t. Bet vi&#x146;i jau nesaprata vi&#x146;as, kad t&#x101; vi&#x146;iem teica, ka ar&#x12B; citiem cilv&#x113;kiem ir savas ties&#x12B;bas, un ka mums ir j&#x101;-b&#x16B;t labiem un iev&#x113;r&#x12B;giem pret citiem. �M&#x101;te ir vecu laiku cilv&#x113;ks," vi&#x146;i teica.</p><p>J&#x101;, j&#x101;, l&#x101;giem vi&#x146;a jut&#x101;s nogurusi, un veca jau ar&#x12B; t&#x101; dr&#x12B;z b&#x16B;s. M&#x113;s esam ieg&#x101;ju�i jau jaun&#x101; gadsimt&#x101;, j&#x101;, iedom&#x101;jies, m&#x113;s rakstam jau 1914. N&#x113;, vi&#x146;a nek&#x101; nevar&#x113;ja z&#x113;niem izdar&#x12B;t. K&#x101; maza, grumbaina zemes m&#x101;te, t&#x101; st&#x101;v&#x113;ja, skumji noraudz&#x12B;dam&#x101;s savu d&#x113;lu r&#x12B;c&#x12B;b&#x101;.</p></section><section><title><p>6. NODA&#x13B;A</p></title><p>M&#x12B;lest&#x12B;ba un l&#x12B;dzciet&#x12B;ba nevar dot viena otrai savas lab&#x101;s d&#x101;vanas, ja vi&#x146;&#x101;m ar&#x12B; to b&#x16B;tu p&#x101;rpiln&#x12B;gi.</p><p>Marija, kurai bija �etrpadsmit gadu, kad t&#x101; aizg&#x101;ja uz m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;m, skatij&#x101;s uz m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ju N&#x12B;elandu k&#x101; uz vec&#x101;ku v&#x12B;ru, priek� kura m&#x12B;lest&#x12B;bai nebija nek&#x101;das noz&#x12B;mes, vai vismaz &#x13C;oti maza noz&#x12B;me. Vi&#x146;a nekad nebija redz&#x113;jusi nek&#x101;da erotisku j&#x16B;tu uzliesmojuma pie vi&#x146;a un vi&#x146;a sievas, un t&#x101; sagaidi ja, ka vi&#x146;as pa�as laul&#x12B;ba ar vi&#x146;u b&#x16B;s t&#x101;s pa�as laipn&#x101;s draudz&#x12B;bas pilna, kas l&#x12B;dz �im bija bijusi m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;jas gar&#x12B;g&#x101; atmosf&#x113;ra. T&#x101; gan redz&#x113;ja N&#x12B;elanda ilgas p&#x113;c vi&#x146;as, un t&#x101;s vi&#x146;u aizkustin&#x101;ja, bet vi&#x146;a vienties&#x12B;gi dom&#x101;ja t&#x101;s esam t&#x12B;ri gar&#x12B;gas, un vi&#x146;a saudz&#x12B;g&#x101; attur&#x12B;ba stiprin&#x101;ja vi&#x146;u �ai tic&#x12B;b&#x101;.</p><p>Bet vi&#x146;a bija uzmodin&#x101;jusi N&#x12B;elanda jaun&#x12B;bu no ilggad&#x12B;g&#x101;s, �&#x137;ietam&#x101;s n&#x101;ves. Nedz&#x12B;vota t&#x101; n&#x101;ca pie vi&#x146;a, pras&#x12B;dama savas ties&#x12B;bas uz dz&#x12B;vi, pazaud&#x113;to gadu apzi&#x146;a deva t&#x101;s pras&#x12B;bai daudz sabiez&#x113;tas kaisl&#x12B;bas, kas gai�i uzliesmoja, kad t&#x101; vi&#x146;am bija devusi savu v&#x101;rdu.</p><p>Tad dz&#x12B;ve k&#x13C;uva par upuri, ko t&#x101; nesa vi&#x146;am ar aizv&#x113;rt&#x101;m ac&#x12B;m un pretest&#x12B;bas pilniem pr&#x101;tiem. Pat o�as un gar�as j&#x16B;tek&#x13C;i s&#x101;ka uz&#x146;emt sve�i un naid&#x12B;gi visu, kas pieder&#x113;ja pie m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;m. Vi&#x146;a cent&#x101;s p&#x113;c iesp&#x113;jas maz&#x101;k piegriezt v&#x113;r&#x12B;bas vietai, kur t&#x101; atrad&#x101;s, k&#x101; ar&#x12B; tam, ko t&#x101; tur darija.</p><p>Mekl&#x113;dama p&#x113;c atvietojuma izdom&#x101;t&#x101; dz&#x12B;v&#x113;, vi&#x146;a nodev&#x101;s rom&#x101;nu las&#x12B;�anai, vi&#x146;as liel&#x101;s izt&#x113;les sp&#x113;jas pal&#x12B;dz&#x113;ja tai iedom&#x101;ties pa�ai sevi rom&#x101;nos, p&#x101;rstr&#x101;d&#x101;t un turpin&#x101;t tos. Vi&#x146;a sadzejoja ar&#x12B; piln&#x12B;gi jaunus; tan&#x12B;s vi&#x146;i abi ar K&#x101;rli Hjellesmarku p&#x101;rdz&#x12B;voja lielus gar&#x12B;gus l&#x16B;zu-mui, lai beidzot sastaptos skumj&#x101;s s&#x101;p&#x113;s par savu saboj&#x101;to dz&#x12B;vi.</p><p>ViBmaz vi&#x146;a taisij&#x101;s samait&#x101;t savu. Vi&#x146;as acis ieguva fantastu izklaid&#x12B;go, nevesel&#x12B;go mirdzumu, raugoties audum&#x101;, kas aizvien cie�&#x101;k ietina vi&#x146;as pr&#x101;tus, aizsegdams &#x12B;sten&#x12B;bu. &#x12B;stas izveic&#x12B;bas vi&#x146;ai nekad nebija bijis, nu t&#x101; zaud&#x113;ja ar&#x12B; gribu str&#x101;d&#x101;t; gausi un negrib&#x12B;gi t&#x101; padarija tikai visnepiecie�am&#x101;kos dienas darbus. Nek&#x101;das labas slavas k&#x101; m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja sieva t&#x101; neieguva, t&#x101; apvainoja cilv&#x113;kus ar to, ka tikko apzin&#x101;j&#x101;s vi&#x146;u kl&#x101;tb&#x16B;tni istab&#x101;. Draudz&#x113; run&#x101;ja:</p><p>�Nek&#x101;du labo vietnieci savai kundzei m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js nav dab&#x16B;jis." �Kundze" bija protests pret Mariju, kura tika d&#x113;v&#x113;ta vienk&#x101;r�i par m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja sievu.</p><p>�J&#x101;, un vi&#x146;a turkl&#x101;t ir v&#x113;l tik liela, ka tikko m&#x16B;s paz&#x12B;st, � pie tam vi&#x146;a ir tikai dz&#x113;r&#x101;ja orma&#x146;a meita, kas beidzot pak&#x101;r&#x101;s."</p><p>�J&#x101;, t&#x101; iet, kad m&#x113;slus ce&#x13C; god&#x101;."</p><p>M&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja vi&#x146;iem tom&#x113;r visiem bija �&#x113;l, tai zi&#x146;&#x101; vi&#x146;i bija vienis pr&#x101;tis.</p><p>Un tie�&#x101;m � vi&#x146;� ar&#x12B; bija no�&#x113;lojams. Dzeja vi&#x146;&#x101; bija sak&#x13C;&#x101;vusi sp&#x101;rnus un k&#x101; izb&#x101;zts putns bija s&#x113;d&#x113;jusi vi&#x146;a studiju istab&#x101; vis&#x101; vi&#x146;a pirm&#x101;s laul&#x12B;bas laik&#x101;. Nu t&#x101; bija atmodusies uz dz&#x12B;vi ar t&#x101;du straujumu un sp&#x113;ku, k&#x101;du tas nebija pazinis pat sav&#x101; visagr&#x101;kaj&#x101; jaun&#x12B;b&#x101;, bet tad t&#x101; sastapa � ne gauso, pret&#x12B;go &#x12B;sten&#x12B;bu, bet savu atpest&#x12B;t&#x101;ju un uzmodin&#x101;t&#x101;ju, kas to uz&#x146;&#x113;ma k&#x101; nastu.</p><p>Bet vi&#x146;� gaidija pilns tic&#x12B;bas un cer&#x12B;bas � viss ta�u t&#x101; bija iepriek� nolemts.</p><p>V&#x113;lreiz vi&#x146;a tic&#x12B;ba Dieva vad&#x12B;bai k&#x13C;uva pastiprin&#x101;ta; Marijas b&#x16B;tn&#x113; iest&#x101;j&#x101;s p&#x101;rmai&#x146;a.</p><p>Vi&#x146;a bija izg&#x101;jusi staig&#x101;t, lai mier&#x101; var&#x113;tu sap&#x146;ot un dzejot to pa�u st&#x101;stu, ko t&#x101; l&#x12B;dz nogurumam un galvas s&#x101;p&#x113;m bija atk&#x101;rtojusi ik dienas. Kautkas vi&#x146;u tom&#x113;r dzina atkal atgriezties pie t&#x101; past&#x101;v&#x12B;gi no jauna, apskat&#x12B;t un uzspodrin&#x101;t to.</p><p>Vi&#x146;a bija izn&#x101;kusi uz lauka, pati to nedom&#x101;dama un neapzin&#x101;dam&#x101;s, sarkan&#x101;s asinis, k&#x101;das vi&#x146;&#x101; v&#x113;l bija, bija vi&#x146;u vadiju�as. Ka saule mirdz&#x113;ja, to vi&#x146;a gan neredz&#x113;ja, bet vaigi &#x146;&#x113;ma pretim staru d&#x101;vanu, gaiss bija svaigs, t&#x101; skaidr&#x12B;ba neaizsniedza vi&#x146;as domas, bet poras atdarij&#x101;s un plau�as piepildij&#x101;s, z&#x101;les smar�a, izmantodama gad&#x12B;jumu, iezag&#x101;s vi&#x146;as apzi&#x146;&#x101; un sastapa tur c&#x12B;ru&#x13C;a gaviles, kas neman&#x12B;tas bija iek&#x13C;uvu�as caur aus&#x12B;m; p&#x101;r visu lauku izplatij&#x101;s zi&#x146;a, ka robe�sardze ir iedzi&#x13C;in&#x101;jusies rom&#x101;n&#x101;, un, cik vien bija gaismas, ska&#x146;u un gaisa, viss gavil&#x113;dams zag&#x101;s iek�&#x101;, izpl&#x113;t&#x101;s, c&#x113;l&#x101;s aug�up, jumts sabruka, rad&#x101;s caurv&#x113;j�, smadze&#x146;u darin&#x101;tais audums tr&#x12B;s&#x113;ja, sapl&#x12B;sa, izkaisi j&#x101;s, tika aizp&#x16B;sts prom � apst&#x101;jusies, vi&#x146;a apskati j&#x101;s apk&#x101;rt un ier audzi ja visu, no k&#x101; t&#x101;, pati t&#x101; neapzin&#x101;dam&#x101;s, bija k&#x13C;uvusi pilna.</p><p>Vesela rinda govju st&#x101;v&#x113;ja piesietas. Sen paz&#x12B;stam&#x101; govju smar�a &#x101;boli&#x146;&#x101;! �e ta�u bija vi&#x146;as �m&#x101;jas".</p><p>L&#x113;n&#x101;m iedama gar gov&#x12B;m, vi&#x146;a uzpl&#x12B;k�&#x137;in&#x101;ja t&#x101;m vis&#x101;m ar roku. Iz&#x146;emot p&#x113;d&#x113;jo. T&#x101; st&#x101;v&#x113;ja un z&#x12B;da pati savu tesmeni. Nejau�i ieskat&#x12B;jusies tai ac&#x12B;s, vi&#x146;a juta, ka vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;em riebums. Jau no pat b&#x113;rn&#x12B;bas, vi&#x146;a t&#x101; bija saradusi ar gov&#x12B;m, ka var&#x113;ja vi&#x146;u raksturu nolas&#x12B;t t&#x101;m no pieres. �&#x12B; bija rieb&#x12B;ga. Pa&#x146;&#x113;musi to aiz ragiem, vi&#x146;a atr&#x101;va to no tesme&#x146;a, lai izp&#x113;t&#x12B;tu vi&#x146;as izskatu. Vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja izprast to l&#x12B;dz galam. Govs pa�&#x137;iel&#x113;ja un, galvu izr&#x101;vusi, s&#x101;ka no jauna dzert pati savu pienu. T&#x101; izskat&#x12B;j&#x101;s k&#x101; noziedznieks, ne pret likumu, bet pret dabu. Vi&#x146;a juta v&#x113;l&#x113;�anos sist to, sp&#x13C;aut tai virs&#x16B;. Uztraukta t&#x101; pagriez&#x101;s pret lopu kop&#x113;ju, kur� n&#x101;ca p&#x101;rsiet.</p><p>�Skaties!" vi&#x146;a teica.</p><p>Tas tikai kratija galvu un nor&#x16B;ca:</p><p>�J&#x101;, t&#x101; maita dzer pati savu pienu. M&#x113;s, l&#x16B;k, uzs&#x113;j&#x101;m tai uz purna pl&#x101;tni ar gar&#x101;m dzelzs smail&#x113;m, lai t&#x101; nevar&#x113;tu piek&#x13C;&#x16B;t. Eet vai j&#x16B;s redzat, ka vi&#x146;a, velna m&#x101;te, tom&#x113;r to var. Vi&#x146;a var izloc&#x12B;ties k&#x101; �&#x16B;ska, nemaz nevar tic&#x113;t, ka govs t&#x101; var&#x113;tu izgroz&#x12B;ties."</p><p>Iesitis vi&#x146;ai pa purnu, tas pr&#x101;toja t&#x101;l&#x101;k:</p><p>�Tur nek&#x101; nevar dar&#x12B;t. Ja &#x13C;aunais k&#x101;du ir apst&#x101;jis, lai la� b&#x16B;tu cilv&#x113;ks vai lops, tas tad gan dab&#x16B;s, k&#x101; tam vajaga. Tam it k&#x101; rodas &#x12B;pa�as sp&#x113;jas. T&#x101; te jau var t&#x101;das lietas k&#x101; zirgs cirk&#x16B;. Smailes gan dur un pl&#x113;�, bet par to nekas, ja tik vi&#x146;a dab&#x16B;n to, ko k&#x101;ro. Laba d&#x113;&#x13C; t&#x101; govs t&#x101;du moku neiztur&#x113;tu.</p><p>T&#x101; ir nokaujama, nevienam no vi&#x146;as nav nek&#x101;da labuma, t&#x101; ir tikai pati sev par postu, rieb&#x12B;gs radijums. Atceros to k&#x101; te&#x13C;u � toreiz t&#x101; bija jauks mazs teli&#x146;�."</p><p>Vi&#x146;� no jauna iesita tai.</p><p>�Tevi vajadz&#x113;tu nokaut, tu velna m&#x101;te, tik rieb&#x12B;ga tu esi palikusi."</p><p>Marija aizg&#x101;ja, bet govi vi&#x146;a nevar&#x113;ja aizmirst. Vi&#x146;a m&#x113;&#x123;in&#x101;ja dom&#x101;t ko citu, bet skats ar govi t&#x101; bija iespiedies vi&#x146;ai atmi&#x146;&#x101;,� ka vi&#x146;a netika no t&#x101; va&#x13C;&#x101;.</p><p>�K&#x101; tas var b&#x16B;t, ka netieku un netieku va&#x13C;&#x101; no rieb&#x12B;g&#x101; skata?" vi&#x146;a dom&#x101;ja.</p><p>Te p&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;a �ausmu p&#x101;r&#x146;emta iesauc&#x101;s:</p><p>�Tas tak ir t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka redzu pati sevi."</p><p>P&#x101;r vi&#x146;u bija n&#x101;kusi it k&#x101; apskaidro�ana; vi&#x146;a gandr&#x12B;z bija gatava tic&#x113;t, ka t&#x101; nav redz&#x113;jusi govi, bet savas pa�as dz&#x12B;ves att&#x113;lu � par biedin&#x101;jumu:</p><p>�T&#x101; tas ir," vi&#x146;a dom&#x101;ja; �izs&#x16B;cu dz&#x12B;v&#x12B;bas sp&#x113;kus pati no savas es&#x12B;bas. Neesmu nekam der&#x12B;ga, glu�i otr&#x101;di, esmu par nastu pati sev."</p><p>Nu s&#x101;k&#x101;s gr&#x16B;t&#x101; c&#x12B;&#x146;a par atgrie�anos atpaka&#x13C; dz&#x12B;ves &#x12B;sten&#x12B;b&#x101;. Vi&#x146;a c&#x12B;nij&#x101;s neatlaid&#x12B;gi, bet tas vi&#x146;ai nesag&#x101;d&#x101;ja nek&#x101;da prieka.</p><p>Bie�i vi&#x146;a pati piev&#x12B;la sevi, fantaz&#x113;dama par gribu pamosties, tikai kad kalpone n&#x101;ca run&#x101;t par saimniec&#x12B;bu, un vi&#x146;a dzird&#x113;ja pati sevi atbildam sav&#x101; parastaj&#x101;, nelaipnaj&#x101; k&#x101;rt&#x101;, vi&#x146;ai uzkrita, cik t&#x101;lu prom t&#x101; bija. Bet beidzot vi&#x146;a uzvar&#x113;ja, sirdsapzi&#x146;a vi&#x146;ai k&#x13C;uva lab&#x101;ka, un vi&#x146;a s&#x101;ka justies vesela.</p><p>Bet ne vi&#x146;a, ne N&#x12B;elands nebija laim&#x12B;gi. Lai gan vi&#x146;i sarg&#x101;j&#x101;s uz to aizr&#x101;d&#x12B;t, vi&#x146;i cieta abi un gandr&#x12B;z b&#x16B;tu nodar&#x12B;ju�i viens otram nelabojamas kaites.</p><p>Daba Nilsa Orma&#x146;a b&#x113;rniem bija d&#x101;v&#x101;jusi retu miesas un dv&#x113;seles saska&#x146;u; maza, mundr&#x101; Marta ar savu stingro, dzedro pr&#x101;tu bija vesels mazs m&#x101;kslas darbs, pat lielajam, lemp&#x12B;gajam br&#x101;lim bija savs rupj� mies&#x12B;gs skaistums, un vi&#x146;a gar&#x101; nebija nek&#x101;das �&#x137;el�an&#x101;s; visai kust&#x12B;gs tas nebija, bet vi&#x146;a vienm&#x113;r&#x12B;g&#x101; cen�an&#x101;s izauga mier&#x12B;gi un neatlaid&#x12B;gi no vi&#x146;a pa�a dabas. Marij&#x101; N&#x12B;elan-dam atkl&#x101;j&#x101;s pasaules skaistums sieviet&#x113;, vi&#x146;as nevainojamais augums, vi&#x146;as bag&#x101;t&#x101;, bet piln&#x12B;gi neapzin&#x101;t&#x101; pievilc&#x12B;ba, vi&#x146;as dzejiskais pr&#x101;ts, vi&#x146;as gara dzi&#x13C;ums saistija vi&#x146;u, apreibin&#x101;ja vi&#x146;u, iededzin&#x101;ja vi&#x146;&#x101; kaisl&#x12B;gu pie&#x137;er�anos. Ilgu zeme bija tepat, vi&#x146;a m&#x101;j&#x101;.</p><p>J&#x16B;tu sp&#x113;k&#x101; un kaisl&#x12B;bas dedz&#x12B;b&#x101; Marija piln&#x12B;gi b&#x16B;tu var&#x113;jusi vi&#x146;am l&#x12B;dzin&#x101;ties, bet vi&#x146;a tikpat k&#x101; pati to neapzin&#x101;j&#x101;s. Vi&#x146;a bija reti vesels cilv&#x113;ks, starp vi&#x146;as pr&#x101;ta un j&#x16B;tu dz&#x12B;vi nebija nek&#x101;das starp&#x12B;bas. N&#x12B;elands nevar&#x113;ja atmodin&#x101;t vi&#x146;&#x101; erotisk&#x101;s j&#x16B;tas, bet vi&#x146;as asinis bija sarkanas un siltas, un vi&#x146;a ar pietv&#x12B;kumu un kaunu juta, ka t&#x101;s nepalika neaizskartas no vi&#x146;a kaisl&#x12B;bas.</p><p>Tad vi&#x146;a s&#x101;ka dz&#x12B;vot nesader&#x12B;b&#x101; pati ar sevi, bag&#x101;ta un t&#x12B;ra sieviete, t&#x101; dz&#x12B;voja gr&#x113;k&#x101; ar savu v&#x12B;ru.</p><p>Kad vi&#x146;a juta, ka tai gaidams b&#x113;rns, tumsa nolaid&#x101;s p&#x101;r vi&#x146;u. Viens smags pien&#x101;kums vair&#x101;k. Kad b&#x113;rns kust&#x113;j&#x101;s, vi&#x146;ai n&#x101;ca pr&#x101;t&#x101; v&#x101;rdi: �dzimis un ie&#x146;emts gr&#x113;k&#x101;", un vi&#x146;a ar dzi&#x13C;u riebumu nov&#x113;rs&#x101;s no kristiet&#x12B;bas, jo instinkt&#x12B;vi juta, ka ja tai ar&#x12B; bija taisn&#x12B;ba ar �iem negl&#x12B;tiem v&#x101;rdiem, dabas nol&#x16B;ks tom&#x113;r nebija, lai tas t&#x101; b&#x16B;tu.</p><p>Bet vien&#x101; dien&#x101; kautkas vi&#x146;u uzmodin&#x101;ja.</p><p>Vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja d&#x101;rz&#x101; aizmirsusies; mazi putni&#x146;i vid�in&#x101;dami laid&#x101;s gar&#x101;m, liel&#x101;ko da&#x13C;u no vi&#x146;as dom&#x101;m aiznesdami l&#x12B;dzi, viegla �alka kokos aizp&#x16B;ta p&#x101;r&#x113;jo, vi&#x146;a tikai klusu s&#x113;d&#x113;ja un atp&#x16B;t&#x101;s, nek&#x101; nedom&#x101;dama, l&#x12B;dz p&#x113;k�&#x146;a b&#x113;rna sakust&#x113;�an&#x101;s piepildi ja vi&#x146;u ar sav&#x101;du, p&#x101;rcilv&#x113;-c&#x12B;gu prieku, it k&#x101; Dievs pats vi&#x146;ai b&#x16B;tu piesk&#x101;ries un vi&#x146;u saucis. Dom&#x101;t vi&#x146;a nevar&#x113;ja, bet klaus&#x12B;j&#x101;s padev&#x12B;gi; vi&#x146;as gara st&#x101;voklis bija �&#x101;ds: �Kungs, ko tu no manis gribi, redzi, es esmu gatava."</p><p>Bet, ieg&#x101;jusi iek�&#x101;, vi&#x146;a dom&#x101;ja:</p><p>�K&#x101;du v&#x113;sti Dievs man s&#x16B;ta ar �o b&#x113;rnu? Ko tas man</p><p>n&#x101;k m&#x101;c&#x12B;t?"</p><p>Kautgan vi&#x146;a bija naid&#x12B;ga pret reli&#x123;iju, t&#x101; tom&#x113;r ari tagad v&#x113;l aizvien bija dzi&#x13C;i reli&#x123;ioza; jo t&#x101;da bija vi&#x146;as daba.</p><p>Vi&#x146;a ilgi s&#x113;d&#x113;ja p&#x101;rdom&#x101;s nogrimusi, beidzot vi&#x146;a samekl&#x113;ja dienas gr&#x101;matu, kuru t&#x101; bija dab&#x16B;jusi d&#x101;vin&#x101;tu uz iesv&#x113;t&#x12B;�anu, bet nekad nebija lietojusi, un ieraksti ja tan&#x12B;:</p><p>�Mana miesa lai ir k&#x101; templis Dieva mazajam v&#x113;stnesim.</p><p>Cilv&#x113;ka pr&#x101;ts ir k&#x101; debesu velve, kur reiz&#x113;m sabiez&#x113; m&#x101;ko&#x146;i, aizsegdami gaismu un siltumu. Ja pr&#x101;ts man ir gai�s, mana seja smaida, ja pr&#x101;ts man ir dr&#x16B;ms, mana seja top tum�a. Manu miesu iespaido mana dv&#x113;sele. Ja manas domas ir labas, saule sp&#x12B;d uz Dieva mazo v&#x113;stnesi, ja t&#x101;s ir tum�as un smagas, t&#x101;s ietin vi&#x146;u s&#x113;ru autos. � Gribu iet&#x113;rpt Dieva mazo v&#x113;stnesi gaism&#x101; un labsaj&#x16B;t&#x101;."</p><p>No t&#x101; br&#x12B;�a vi&#x146;a uz savu miesu skatij&#x101;s k&#x101; uz templi, pras&#x12B;dama, lai to ciena k&#x101; t&#x101;du. Visas necien&#x12B;g&#x101;s domas un v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s vi&#x146;a ar varu izdzina no temp&#x13C;a.</p><p>Tad vi&#x146;as pr&#x101;t&#x101; rad&#x101;s t&#x101;da skaidr&#x12B;ba un siltums, k&#x101;du vi&#x146;a nekad nebija pazinusi.</p><p>Vi&#x146;a ierakstija sav&#x101; dienas gr&#x101;mat&#x101;:</p><p>�Dieva mazais v&#x113;stnesis jau ir ies&#x101;cis savu darbu, jo pati no sevis es nekad pie t&#x101;das gaismas neb&#x16B;tu tikusi. T&#x101;pat ar&#x12B;, nekad es pati no sevis neb&#x16B;tu sp&#x113;jusi p&#x101;rvar&#x113;t savas tieksmes uz gr&#x16B;tsird&#x12B;bu un &#x13C;aun&#x101;m dom&#x101;m."</p><p>Kad b&#x113;rns atn&#x101;ca, vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka tas tie�&#x101;m ir gaismas apstarots, un vi&#x146;a dom&#x101;ja:</p><p>�Tikai es vien jau gan to varu redz&#x113;t, bet es ticu, ka debesu gaisma ap&#x146;em manu mazo meiti&#x146;u.</p><p>Ja t&#x101; ar&#x12B; nav nekas cits, k&#x101; m&#x101;tes laim&#x12B;g&#x101; tic&#x12B;ba, tad vismaz t&#x101; paliks un apmirdz&#x113;s vi&#x146;as kuslo b&#x113;rn&#x12B;bu."</p><p>Bet vi&#x146;ai n&#x101;c&#x101;s piedz&#x12B;vot, ka ne vien vi&#x146;a, bet ar&#x12B; citi redz&#x113;ja �debess gaismu."</p><p>T&#x101;s draudzes sievietes, kas pa�as bija m&#x101;tes, ar&#x12B; var&#x113;ja to redz&#x113;t. Vi&#x146;as nevi&#x13C;us salika rokas, ieraudziju�as mazo Ingeru, un vi&#x146;u ac&#x12B;s rad&#x101;s t&#x101;da izteiksme, it k&#x101; vi&#x146;as neb&#x16B;tu cien&#x12B;gas to redz&#x113;t, un t&#x101;s klusu teica viena otrai:</p><p>��is b&#x113;rns ilgi nedz&#x12B;vos. Tas ir viens no tiem, no kuriem m&#x113;s redzam, ka Dievs ir. Un tos vi&#x146;� dr&#x12B;z vien aizsauc atkal atpaka&#x13C; uz m&#x101;j&#x101;m."</p><p>M&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands redz&#x113;ja m&#x101;ti un b&#x113;rnu tai pa�&#x101; gaism&#x101;; vi&#x146;am vi&#x146;as abas bija v&#x113;stne�i no ilgu zemes, un vi&#x146;&#x101; mod&#x101;s sv&#x113;tas j&#x16B;tas, redzot vi&#x146;as abas kop&#x101;. Vi&#x146;&#x101;s ab&#x101;s bija t&#x101;ds maigums, nevain&#x12B;ba un �&#x137;&#x12B;st&#x12B;ba, k&#x101; veco meistaru dievm&#x101;tes un b&#x113;rna glezn&#x101;s.</p><p>Ar&#x12B; Marijas mies&#x12B;gais skaistums p&#x113;c dzemd&#x12B;b&#x101;m bija sasniedzis savu visliel&#x101;ko piln&#x12B;bu; bet vi&#x146;as pr&#x101;t&#x101; vairs nebija atbildes uz j&#x16B;t&#x101;m, kuras t&#x101; modin&#x101;ja. Vi&#x146;� saprata, bet nesp&#x113;ja vi&#x146;ai sekot; vi&#x146;� tuvoj&#x101;s vi&#x146;ai ar iek&#x101;ri un apzi&#x146;u, ka apgr&#x113;kojas prot madonnu. Kaisl&#x12B;ba, k&#x101;du vi&#x146;� juta pret savu sievu, atgriez&#x101;s atpaka&#x13C; bez atbildes, k&#x13C;&#x16B;dama no t&#x101; v&#x113;l stipr&#x101;ka un vi&#x146;a pa�a apzi&#x146;&#x101; pie&#x146;emdama gr&#x113;ka raksturu.</p><p>No t&#x101; laika vi&#x146;a spredi&#x137;os rad&#x101;s vair&#x101;k dedz&#x12B;bas, jo m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js nu vairs nebija t&#x101;ls ier&#x113;dnis, bet cilv&#x113;ks, kas atrad&#x101;s vi&#x146;u vid&#x16B;, izc&#x12B;n&#x12B;dams pats savu c&#x12B;&#x146;u par t&#x12B;r&#x101;ku, gar&#x12B;g&#x101;ku dz&#x12B;vi.</p><p>Bet vi&#x146;a sieva neaizkustin&#x101;ta s&#x113;d&#x113;ja bazn&#x12B;c&#x101; un noraudz&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;&#x101; ar p&#x101;rsteigumu, kur&#x101; bija zin&#x101;m&#x101; nicin&#x101;�ana. Vi&#x146;as ac&#x12B;s vi&#x146;� bija cilv&#x113;ks, kas nev&#x12B;ri�&#x137;&#x12B;gi atkl&#x101;ja citiem savas dv&#x113;seles cie�anas. Kad t&#x101; redz&#x113;ja vi&#x146;u st&#x101;vam kancel&#x113; un piln&#x101; ornat&#x101; izc&#x12B;n&#x101;m pa�am savu person&#x12B;go c&#x12B;&#x146;u ar Dievu, tad vi&#x146;as domu virziens nest&#x101;v&#x113;ja p&#x101;r&#x101;k t&#x101;lu no t&#x101;, kas agr&#x101;kus laikus god&#x12B;giem cilv&#x113;kiem lika redz&#x113;t aktier&#x12B; zem&#x101;ku radijumu, kas mask&#x101; un kostim&#x101; izr&#x101;da savu dv&#x113;seli publikas apskat&#x12B;�anai.</p><p>Vi&#x146;a tom&#x113;r saprata vi&#x146;u un no�&#x113;loja � mazliet v&#x113;si. T&#x101; atcer&#x113;j&#x101;s vi&#x146;u cit&#x101;du. Ar&#x12B; pati sev. Tas lik&#x101;s esam dz&#x12B;ves likums, ka pieaudzis cilv&#x113;ks ar katru nodz&#x12B;votu dienu zaud&#x113; no savas v&#x113;rt&#x12B;bas.</p><p>Vai t&#x101;ds liktenis gaidi ja ar&#x12B; mazo Ingeru? �</p><p>' M�rta uu Marija�</p><p>Vi&#x146;ai ien&#x101;ca pr&#x101;ta trollis, kur� nebija ne labs, ne &#x13C;auns, bet kur&#x101; viss bija iek�&#x101; un kur� nemanot ie&#x146;&#x113;ma &#x25A0;ovi cilv&#x113;kus un zv&#x113;rus un visu citu. Vi&#x146;a atcer&#x113;j&#x101;s savu veco p&#x101;rliec&#x12B;bu, ka tas, kas labpr&#x101;t&#x12B;gi &#x13C;aujas trollim, da-b&#x16B;n zin&#x101;t visu, kas notiks. Vi&#x146;a nekad nebija to uzdr&#x12B;kst&#x113;jusies. Ja tas b&#x16B;tu tagad: Maz&#x101;s Ingeras d&#x113;&#x13C; vi&#x146;a uzdr&#x12B;kst&#x113;tos visu, kas tas ar&#x12B; neb&#x16B;tu.</p><p>Vien&#x101; vakar&#x101; vi&#x146;a pie loga st&#x101;v&#x113;dama nor audzi j&#x101;s, k&#x101; &#x101;r&#x101; satumst. Jo klus&#x101;ks viss tapa, jo dz&#x12B;v&#x101;ki k&#x13C;uva kr&#x16B;mi un koki. �&#x137;ita, ka vi&#x146;iem tiktu d&#x101;v&#x101;ta dv&#x113;sele. Vi&#x146;os kautkas bija izteikts � k&#x101;da doma, k&#x101;ds j&#x113;dziens � izteikts valod&#x101;, kuras m&#x113;s v&#x113;l nesaprotam. &#x100;r&#x101; ik viena lieta bija dz&#x12B;va un tai bija sava noz&#x12B;me, vi&#x146;a gandr&#x12B;z jau to zin&#x101;ja � bet tikai t&#x101;, k&#x101; toreiz, kad vi&#x146;a, s&#x101;kusi m&#x101;c&#x12B;ties angliski, st&#x101;v&#x113;ja raudz&#x12B;dam&#x101;s uz lappus&#x113;m, apm&#x113;ram nojauzdama, kas tur st&#x101;v&#x113;ja, bet kad vi&#x146;a grib&#x113;ja s&#x101;kt p&#x101;rtulkot, viss izjuka.</p><p>Koki un kr&#x16B;mi ieg&#x101;ja tums&#x101; un pazuda. Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja, noraudz&#x12B;dam&#x101;s nakt&#x12B; un m&#x113;&#x123;in&#x101;dama uzmin&#x113;t, ko tie noz&#x12B;m&#x113;ja. Vienu acumirkli kautkas pamirdz&#x113;ja gais&#x101;, tums&#x101; pa�&#x137;&#x12B;r&#x101;s plaisa, bet tad viss atkal bija melns, un s&#x101;p&#x113;ja tikai galva.</p><p>Aizmigusi, vi&#x146;a sap&#x146;oja, ka st&#x101;v v&#x113;l pie loga un raug&#x101;s tums&#x101;, plaisa te pa�&#x137;&#x12B;r&#x101;s, te izzuda, bet kad t&#x101;s vairs nebija, maz&#x101; &#x101;boli&#x146;a galvi&#x146;a ar �&#x137;idrajiem matiem un �&#x137;&#x12B;bo vaidzi&#x146;u smaidija vi&#x146;ai.</p><p>�Kur tu te gadijies?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>�Izn&#x101;cu no spraugas. Redz&#x113;ju tevi st&#x101;vam un tan&#x12B; raug&#x101;mies."</p><p>�Es labpr&#x101;t b&#x16B;tu v&#x113;l&#x113;jusies tikt tur iek�&#x101;, bet nevar&#x113;ju."</p><p>�Es jau to redz&#x113;ju," &#x101;boli&#x146;� teica. �Tu st&#x101;v&#x113;ji pati sev ce&#x13C;&#x101;. J&#x16B;s cilv&#x113;ki nevarat tikt iek�&#x101;, jo esat redz&#x113;ju�i pa�i sevi un nekad nevarat aizmirst �&#x12B; skata. Nevis j&#x16B;s pa�i gribat tikt debesu valst&#x12B;b&#x101;, bet j&#x16B;su pa�u att&#x113;ls, par kuru j&#x16B;s t&#x101; priec&#x101;jaties. Bet tas nekad nevar tikt iek�&#x101;, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka vi&#x146;a nemaz nav."</p><p>�Bet ja mes l&#x16B;dzam Dievu/* Marija teicd.</p><p>�J&#x16B;s jau ar&#x12B; to nedarat," &#x101;boli&#x146;� teica.</p><p>�Tas nav tiesa/' Marija teica, �m&#x113;s bie�i l&#x16B;dzam Dievu."</p><p>�T&#x101; Dieva, kuru j&#x16B;s l&#x16B;dzat, nemaz nav," &#x101;boli&#x146;� teica. �Tur �nekurien&#x113;", m&#x113;s redzam, kas tas ir, ko j&#x16B;s l&#x16B;dzat �-tas ir j&#x16B;su pa�u atsp&#x12B;dums, palielin&#x101;ts un zelt&#x12B;t&#x101; logat&#x101; ievietots."</p><p>�Vai tad Dieva nemaz nav?" Marija jaut&#x101;ja.</p><p>&#x100;boli&#x146;� palocija galvu un teica:</p><p>�K&#x101; n&#x113;, bet Dievs ir &#x12B;sts un vis&#x101;s viet&#x101;s kl&#x101;tb&#x16B;dams. Jus vi&#x146;a neredzat, jo pamaz&#x101;m ir izn&#x101;cis t&#x101;, ka j&#x16B;su pa�u &#x113;na vienm&#x113;r kr&#x12B;t tur, kur vi&#x146;� patlaban par&#x101;das.</p><p>Bet Dieva mazais v&#x113;stnesis m&#x101;c&#x12B;s tev aizmirst pa�ai savu atveidu."</p><p>�Tu pats esi Dieva v&#x113;stnesis," Marija teica, un &#x101;boli&#x146;� no jauna pam&#x101;ja:</p><p>�Tas es esmu un esmu bijis, no t&#x101;s dienas, kad sastap&#x101;mies &#x101;r&#x101; uz lauka."</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; tu n&#x101;ci pie manis?"</p><p>�Dievs man at&#x13C;&#x101;va."</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C;?"</p><p>�T&#x101;d&#x113;&#x13C; ka nebiju nelaim&#x12B;gs par to, ka man ir greizs vaigs un �&#x137;idra galvi&#x146;a. Dievs teica man: �T&#x101; ka tu esi ar mieru dz&#x12B;vot t&#x101;ds, k&#x101;du es tevi esmu radijis, es &#x13C;au�u, lai tevi paz&#x12B;st un m&#x12B;l k&#x101;ds cilv&#x113;ks."</p><p>�J&#x101;, es m&#x12B;l&#x113;ju tevi un ilgojos p&#x113;c tevis tur aug�&#x101;, otr&#x101; lauk&#x101;. Vai ar&#x12B; tu ilgojies p&#x113;c manis?"</p><p>�To m&#x113;s nevaram," &#x101;boli&#x146;� atteica. �M&#x113;s nezin&#x101;m, kas tas ir, bet es to apm&#x113;ram varu iedom&#x101;ties. Jo vien&#x101; dien&#x101;, klus&#x101; laik&#x101; mums p&#x101;ri pl&#x16B;da smar�a, kuras es nepazinu, bet t&#x101; mani sa�&#x16B;poja un aprasin&#x101;ja manu galvi&#x146;u. Dievs teica, ka t&#x101;s esot tavas ilgas p&#x113;c manis. Mums nav nek&#x101; tik jauka."</p><p>�Es no jauna ilgo�os p&#x113;c tevis," Marija teica, �un jut&#x12B;�u, ka man tevis tr&#x16B;kst. Just, ka kaut k&#x101; tr&#x16B;kst, tas, vai zini, ir t&#x101;, k&#x101; kad vajag lietus."</p><p>�Un es tev rakst&#x12B;�u," &#x101;boli&#x146;� teica.</p><p>Bet te Marijai lik&#x101;s, ka tur dro�i vien kautkas nebija k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;. Sav&#x101; zi&#x146;&#x101; jau bija glu�i saprotami, ka &#x101;boli&#x146;� grib&#x113;ja rakst&#x12B;t, bet kautkas tur tom&#x113;r nebija t&#x101;, k&#x101; vajadz&#x113;ja. Vi&#x146;a pul&#x113;j&#x101;s izteikt, ko t&#x101; dom&#x101;ja, bet izn&#x101;ca tikai:</p><p>�K&#x101; es var&#x113;�u zin&#x101;t, ka v&#x113;stule ir no tevis un ne no � citiem cilv&#x113;kiem?"</p><p>�Manu v&#x113;stuli tu paz&#x12B;si no t&#x101;, ka citas v&#x113;stules tev vajaga atv&#x113;rt, lai tu var&#x113;tu t&#x101;s izlas&#x12B;t, bet manas v&#x113;stules atv&#x113;rs tevi pa�u, kam&#x113;r tu t&#x101;s las&#x12B;si."</p><p>Marijai jau gan lik&#x101;s, ka tas skan skaidri un saprotami, bet kautkas tur tom&#x113;r nebija k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;.</p><p>�K&#x101; tad tu nos&#x16B;ti v&#x113;stules pa pastu?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>�Ak," &#x101;boli&#x146;� teica, �pasts no nekurienes aprodas visur. Es izb&#x101;�u v&#x113;stules pa spraugu."</p><p>�Pa spraugu," Marija iesauc&#x101;s � �j&#x101;, t&#x101; ir t&#x101;, pie kuras es st&#x101;v&#x113;ju" � un pie tam vi&#x146;a pamod&#x101;s un izdzirda pati savu balsi.</p><p>Vi&#x146;a ilgi gul&#x113;ja, dom&#x101;dama par mazo &#x101;boli&#x146;u un senaj&#x101;m dien&#x101;m, un v&#x113;l&#x113;j&#x101;s, kaut vi&#x146;a nekad neb&#x16B;tu izaugusi liela.</p><p>Bet tad pamod&#x101;s Ingera un Marija aizmirsa pati visas savas lietas.</p><p>Ingerai tad bija divi gadi. Vi&#x146;a jaut&#x101;ja, vai dr&#x12B;z b&#x16B;s r&#x12B;ts, t&#x101; gul&#x113;ja ilgodam&#x101;s tikt &#x101;r&#x101; un iet k&#x101;j&#x101;m.</p><p>Pag&#x101;ja viens gads. M&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101; nejuta nek&#x101; no visa t&#x101;, kas notika lielaj&#x101; pasaul&#x113;. Ar&#x12B; vi&#x146;as pa�as m&#x16B;ros viss lik&#x101;s esam labi un mier&#x12B;gi. Bet zem virspuses bija stipra berz&#x113;�an&#x101;s. N&#x12B;elands s&#x101;ka palikt stipri nervozs; vi&#x146;am da�reiz m&#x113;dza uzn&#x101;kt p&#x113;k�&#x146;as l&#x113;kmes, kas vi&#x146;u pa�u p&#x101;rsteidza; t&#x101;s uzn&#x101;ca vi&#x146;am piln&#x12B;gi negaidot, kad vi&#x146;a domas patlaban nodarboj&#x101;s pavisam ar ko citu. T&#x101; tas bija ar&#x12B; k&#x101;d&#x101; dien&#x101;, kad Marija dz&#x12B;vojam&#x101; istab&#x101; pieg&#x101;ja un aps&#x113;d&#x101;s kr&#x113;sl&#x101;, kur&#x101; agr&#x101;k aizvien bija s&#x113;d&#x113;jusi vi&#x146;a pirm&#x101; sieva ar adikli.</p><p>�Nes&#x113;di tur," vi&#x146;� skarbi iesauc&#x101;s.</p><p>�Bet k&#x101;d&#x113;&#x13C; tad?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>Tas nevar&#x113;ja vi&#x146;ai teikt, ka vi&#x146;am tas p&#x113;k�&#x146;i lik&#x101;s esam netaisni pret nomir&#x113;ju.</p><p>Piest&#x16B;mis citu kr&#x113;slu, vi&#x146;� teica:</p><p>�Var&#x113;�u tevi lab&#x101;k redz&#x113;t, ja tu s&#x113;d&#x113;si �e."</p><p>Nu vi&#x146;� turkl&#x101;t ari v&#x113;l meloja. Vi&#x146;am lik&#x101;s, ka nekas no vi&#x146;a pa�a agr&#x101;k&#x101; es vairs nav palicis p&#x101;ri.</p><p>Marija pieg&#x101;ja vi&#x146;am kl&#x101;t un noglaudi ja vi&#x146;am matus. Tad vi&#x146;� s&#x101;ka raud&#x101;t.</p><p>�Bet, m&#x12B;&#x13C;ais draugs, k&#x101;d&#x113;&#x13C; tad t&#x101;?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>Balss ska&#x146;a vi&#x146;ai bija gandr&#x12B;z t&#x101;da, k&#x101; kad vi&#x146;a run&#x101;ja ar Ingeru. Tas liel&#x101; m&#x113;r&#x101; atviegloja. Vi&#x146;� pateic&#x12B;gi paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u.</p><p>�Es nezinu, kas ar mani ir," vi&#x146;� teica. �Esmu tapis tik nervozs."</p><p>Vi&#x146;a aps&#x113;d&#x101;s cie�i vi&#x146;am l&#x12B;dz&#x101;s. Vi&#x146;a ilgi s&#x113;d&#x113;ja, un vi&#x146;iem bija labi.</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; vi&#x146;&#x101; bija liels miers, dom&#x101;jot par N&#x12B;e-landu; vi&#x146;a grib&#x113;ja b&#x16B;t laba pret vi&#x146;u; ar&#x12B; pret vi&#x146;u t&#x101; s&#x101;ka iztur&#x113;ties k&#x101; m&#x101;te, lai gan vi&#x146;� bija daudz vec&#x101;ks par vi&#x146;u.</p><p>Vi&#x146;a izg&#x101;ja d&#x101;rz&#x101; pastaig&#x101;ties ar Ingeru; vi&#x146;�, sav&#x101; darbistab&#x101; st&#x101;v&#x113;dams, noraudzij&#x101;s vi&#x146;&#x101;m paka&#x13C;. T&#x101; uz-smaidija vi&#x146;am un lika mazajai Ingerai m&#x101;t ar roci&#x146;u. Vi&#x146;a dom&#x101;ja par to, cik daudz laba tas vi&#x146;ai bija darijis, vi&#x146;a atcer&#x113;j&#x101;s pirmos m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s pavad&#x12B;tos gadus. T&#x101; ka vi&#x146;a nerun&#x101;ja, Ingera nogura un apgul&#x101;s z&#x101;l&#x113;, vienu acumirkli v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a jau bija aizmigusi, un Marija palika mazu spilveni&#x146;u vi&#x146;ai zem galvas. Atliekusies, vi&#x146;a ieraudzija turpat sev priek�&#x101; &#x101;beles lapu drebam gais&#x101;, it k&#x101; tai b&#x16B;tu radusies pa�ai sava maza dv&#x113;sel&#x12B;te, ar ko gavil&#x113;t saul&#x113;. Kautkas dzi&#x13C;i vi&#x146;&#x101; tr&#x12B;s&#x113;ja, �&#x16B;poj&#x101;s un dreb&#x113;ja; vi&#x146;a gandr&#x12B;z b&#x16B;tu var&#x113;jusi tic&#x113;t, ka lapa paties&#x12B;b&#x101; atrodas vi&#x146;as pa�as sird&#x12B;, un ka t&#x101; tur pie zara bija tikai t&#x101;s att&#x113;ls. Vismaz vi&#x146;a var&#x113;ja nolas&#x12B;t pati savu laimi no t&#x101;s. Pam&#x101;dama lapai ar galvu, vi&#x146;a sm&#x113;j&#x101;s:</p><p>�Tu laikam esi v&#x113;stule no mana maz&#x101; drauga &#x101;boli&#x146;a."</p><p>Tikko vi&#x146;a to bija izteikusi, t&#x101; k&#x13C;uva nopietna un palika dom&#x12B;ga. Vi&#x146;a noraudzij&#x101;s lapu &#x146;udzekl&#x12B;. Tiesa gan: pasts no �nekurienes" jau bija visur, bet �&#x12B; viena lapa bija izn&#x101;kusi no spraugas ar sevi�&#x137;u v&#x113;sti vi&#x146;ai.</p><p>P&#x113;c tam vi&#x146;a sa&#x146;&#x113;ma aizvien vair&#x101;k t&#x101;da veida v&#x113;stu&#x13C;u. T&#x101;s pien&#x101;ca, kad vi&#x146;a t&#x101;s vismaz&#x101;k gaidija. Pa�reiz tas bija p&#x101;rlauzts koci&#x146;�, kas gul&#x113;ja vi&#x146;ai turpat pie k&#x101;j&#x101;m k&#x101; br&#x12B;nums, nesaprotams k&#x101; visa pasaules rad&#x12B;ba, modin&#x101;dams dzi&#x13C;as laimes un sirsn&#x12B;gas pateic&#x12B;bas j&#x16B;tas tikai ar to vien, ka gul&#x113;ja te gaiten&#x12B;. Vai ar&#x12B; vi&#x146;ai gadi-j&#x101;s atrast akmeni, kas nebija ne skaists, ne iev&#x113;rojams, bet kura iev&#x113;rojam&#x101;k&#x101; &#x12B;pa�&#x12B;ba bija t&#x101;, ka vi&#x146;a nevar&#x113;ja nepacelt t&#x101; aug�&#x101;, netur&#x113;t t&#x101; rok&#x101;s, nesv&#x113;t&#x12B;t t&#x101; un nesa&#x146;emt no t&#x101; sv&#x113;t&#x12B;bu. Vi&#x146;&#x101; rad&#x101;s v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s pa�ai t&#x101; izplat&#x12B;t sv&#x113;t&#x12B;bu uz visiem, ko t&#x101; sastapa, bet vi&#x146;a nezin&#x101;ja, k&#x101; lai vi&#x146;a to dara.</p><p>Vi&#x146;a darija to neapzin&#x101;dam&#x101;s. N&#x12B;elands juta to un priec&#x101;j&#x101;s par vi&#x146;u, bet �am priekam uz p&#x113;d&#x101;m t&#x16B;li&#x146; sekoja vi&#x146;a iek&#x101;re, kas ar to nebija saska&#x146;ojama, k&#x13C;uva patva&#x13C;&#x12B;ga, bija par iemeslu mok&#x101;m un dv&#x113;seles c&#x12B;&#x146;ai, un, uzvar&#x113;jusi, bija vi&#x146;as un vi&#x146;a pa�a necien&#x12B;ga.</p><p>Ing�ra izauga liel&#x101;ka un labpr&#x101;t grib&#x113;ja dzird&#x113;t pasakas; Marija lasija vi&#x146;ai priek�&#x101; un reiz&#x113;m st&#x101;st&#x12B;ja vi&#x146;ai ar&#x12B; k&#x101;du no sav&#x101;m. T&#x101; st&#x101;sti ja par mazo &#x101;boli&#x146;u, par z&#x101;les pasauli, kur&#x101; t&#x101; bija bijusi, un par v&#x113;stul&#x113;m, ko t&#x101; sa&#x146;&#x113;ma no &#x101;boli&#x146;a, kas bija miris un atrad&#x101;s �nekurien&#x113;". Ing�ra saprata to visu.</p><p>Kad vi&#x146;a bija pieci gadi veca, Marija s&#x101;ka vi&#x146;ai m&#x101;c&#x12B;t las&#x12B;t. T&#x101;pat vi&#x146;a ar&#x12B; bija s&#x113;d&#x113;jusi, m&#x101;c&#x12B;dama Martai burtus, vi&#x146;ai bija t&#x101;s pa�as skolas meitenes saj&#x16B;tas k&#x101; toreiz, un vi&#x146;a v&#x113;l&#x113;j&#x101;s, kaut t&#x101; tie�&#x101;m b&#x16B;tu skolas meitene un maz&#x101;s Ing�ras m&#x101;sa, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka tad vi&#x146;&#x101;m ab&#x101;m var&#x113;tu b&#x16B;t kop&#x113;jas j&#x16B;tas un domas un vi&#x146;a var&#x113;tu &#x146;emt patiesu dal&#x12B;bu Ing�ras dz&#x12B;v&#x113;.</p><p>Reiz, kad vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja par to dom&#x101;dama, aizmirsusi m&#x101;c&#x12B;�anos, Ing�ra pac&#x113;la galvu un noraudz&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;&#x101;, mier&#x12B;gi gaid&#x12B;dama.</p><p>Tad Marija nodom&#x101;ja: �No Ing�ras ac&#x12B;m es redzu,</p><p>k&#x101;ds Dievs ir pret mums un k&#x101;diem mums ir j&#x101;b&#x16B;t pret vi&#x146;u. Esmu vi&#x146;as m&#x101;te, bet tom&#x113;r esmu ar&#x12B; vi&#x146;as m&#x101;sa, un m&#x113;s raug&#x101;mies uz to pa�u t&#x113;vu."</p><p>Bet v&#x113;l tuv&#x101;ka t&#x101; k&#x13C;uva vi&#x146;ai, kad vien&#x101; dien&#x101; agri pavasar&#x12B; Ing�ra st&#x101;v&#x113;ja pie melno j&#x101;&#x146;ogu kr&#x16B;ma, saukdama vi&#x146;u. Maz&#x101; roci&#x146;a m&#x101;ja starp za&#x13C;aj&#x101;m lap&#x101;m, Otra, l&#x12B;dz ar galvu, atrad&#x101;s piln&#x12B;gi kr&#x16B;m&#x101;. Vi&#x146;a paska-tij&#x101;s &#x101;r&#x101;, Marijai n&#x101;kot.</p><p>�M&#x101;t," vi&#x146;a teica, �sa&#x146;&#x113;mu v&#x113;stuli no maz&#x101; &#x101;boli&#x146;a."</p><p>Vi&#x146;a staroja no saj&#x16B;smas.</p><p>�Un paod," vi&#x146;a teica, �tai kautkas ir uztriepts virs&#x16B;, kas smar�o labi. Kautkas no t&#x101; ir pielipis man pie pirkstiem."</p><p>Vi&#x146;a pac&#x113;la pirkstus m&#x101;tei pie deguna. Tie smar�oja p&#x113;c melnaj&#x101;m j&#x101;&#x146;og&#x101;m un pavasara.</p><p>P&#x113;c tam vi&#x146;a bie�i n&#x101;ca un st&#x101;stija, ka ir sa&#x146;&#x113;musi v&#x113;stuli no maz&#x101; &#x101;boli&#x146;a. Da�reiz tas bija z&#x101;les stiebri&#x146;�, da�reiz stikla skamba, kas mirdz&#x113;ja gru�os. Bet reiz t&#x101; bija mu�a, kas d&#x16B;kdama bija atnesusi mutisku zi&#x146;u.</p><p>�K&#x101; tu vari zin&#x101;t, ka v&#x113;stule ir no &#x101;boli&#x146;a?" Marija jaut&#x101;ja. Bet Ing�rai �aubu nebija.</p><p>�Es tak t&#x16B;li&#x146; palieku tik priec&#x12B;ga, to ieraudz&#x12B;jusi," vi&#x146;a teica.</p><p>�T&#x101;pat k&#x101; es pati," Marija dom&#x101;ja; �esmu tie�&#x101;m maz&#x101;s Ing�ras m&#x101;sa."</p><p>Vi&#x146;a sm&#x113;j&#x101;s pati par sevi un par b&#x113;rnu, bet dom&#x101;s t&#x101; bija nopietn&#x12B;ba vi&#x146;&#x101;m ab&#x101;m.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;as ieg&#x101;ja dzi&#x13C;i me�&#x101;. Labi t&#x101;lu iek�&#x101; bija mazs klajumi&#x146;� ar s&#x12B;k&#x101;m egl&#x12B;t&#x113;m. Ing�ra bija nogurusi un labpr&#x101;t b&#x16B;tu drusku pas&#x113;d&#x113;jusi. Vi&#x146;as aps&#x113;d&#x101;s mazaj&#x101;s egl&#x12B;t&#x113;s.</p><p>�T&#x101; te ir istaba," Ing�ra teica. �J&#x101;, un tur t&#x101;l&#x101;k ir v&#x113;l viena istaba," Marija teica, un vi&#x146;as s&#x101;ka iek&#x101;rtot veselu dz&#x12B;vokli ar gu&#x13C;amistabu, &#x113;damistabu � un t&#x113;va darbistabu, k&#x101; Ing�ra grib&#x113;ja.</p><p>Abas vi&#x146;as bija vien&#x101; vecum&#x101;, un gandr&#x12B;z ik dienas t&#x101;* jaut&#x101;ja viena otrai:</p><p>�Vai esi sa&#x146;&#x113;musi v&#x113;stuli no &#x101;boli&#x146;a �odien?"</p><p>Varb&#x16B;t t&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;as t&#x101;s sa&#x146;&#x113;ma tik bie�i.</p><p>Ingera auga, un reiz vi&#x146;as atkal st&#x101;v&#x113;ja me�&#x101; pie mazaj&#x101;m egl&#x12B;t&#x113;m, vi&#x146;as jau ilgu laiku nebija dz&#x12B;voju�as istab&#x101;s zem t&#x101;m. Ar&#x12B; egl&#x12B;tes bija izaugu�as liel&#x101;kas. T&#x101; vairs nebija glu�i t&#x101; pati vieta, bet jauki bija iedom&#x101;ties, k&#x101; tas bija bijis.</p><p>Ingera teica:</p><p>�Vajadz&#x113;tu b&#x16B;t t&#x101;, ka varam palikt atkal mazi, kad mums uz &#x12B;su br&#x12B;di rodas patik�ana uz to, un visam tad vajadz&#x113;tu b&#x16B;t taisni t&#x101;, k&#x101; tas ir bijis toreiz.</p><p>�ie v&#x101;rdi Marijai dzi&#x13C;i iespied&#x101;s pr&#x101;t&#x101;, jo vi&#x146;ai tr&#x16B;ka visu to mazo, m&#x12B;&#x13C;o lieti&#x146;u, kas izz&#x16B;d no cilv&#x113;ka dz&#x12B;ves � k&#x101;, piem&#x113;ram, &#x101;boli&#x146;a zieda, saules plankuma, &#x113;rk�&#x137;u kr&#x16B;ma, maz&#x101;s m&#x101;sas Martas. Vi&#x146;i t&#x101;s dz&#x12B;vi atcer&#x113;j&#x101;s; bet tas skumjas padarija tikai dzi&#x13C;&#x101;kas.</p><p>Vi&#x146;ai jau gan bija Ingera, bet ar&#x12B; vi&#x146;as b&#x113;rn&#x12B;ba reiz izzud&#x12B;s un p&#x101;rv&#x113;rt&#x12B;sies skumj&#x101;s atmi&#x146;&#x101;s. V&#x113;l vi&#x146;a gan bija tikai b&#x113;rns, un Marija juta, ka vi&#x146;a gan audzin&#x101;ja Ingeru dz&#x12B;vei, kas n&#x101;k un paz&#x16B;d, bet b&#x113;rns audzin&#x101;ja vi&#x146;u m&#x16B;�&#x12B;bai.</p><p>�Cik labi, ka t&#x101; ir �e," Ingera teica vien&#x101; dien&#x101; par &#x101;boli&#x146;a v&#x113;stuli, kas bija dom&#x101;ta vi&#x146;&#x101;m ab&#x101;m. Tas bija mazs akmenti&#x146;�, kuru vi&#x146;as bija ieraudz&#x12B;ju�as abas reiz&#x113;.</p><p>Marija st&#x101;v&#x113;ja, tur&#x113;dama to rok&#x101;s. I&#x101;, jauki, ka tas bija �e. T&#x101; jau bija t&#x101; lieta. Vi&#x146;a nekur to neliks. Vi&#x146;a bija tikai pateic&#x12B;ga, ka tas visp&#x101;r bija. Laime, ka lietas visp&#x101;r bija, neatkar&#x12B;gi no mums pa�iem, br&#x12B;vi � t&#x101; bija maz&#x101; &#x101;boli&#x146;a v&#x113;stu&#x13C;u z&#x12B;me, m&#x16B;�&#x12B;bas, nosl&#x113;pumain&#x101;s �nekurienes" marka.</p><p>Laiks aizg&#x101;ja; N&#x12B;elands k&#x13C;uva aizvien vientu&#x13C;&#x101;ks. Var&#x113;ja redz&#x113;t, ka vecums n&#x101;k vi&#x146;am virs&#x16B;, vi&#x146;� g&#x101;ja gausi un saliecies, un sej&#x101; vi&#x146;am bija lasama nospiest&#x12B;ba.</p><p>Skats bija izmoc&#x12B;ts, dom&#x12B;gs, bet var&#x113;ja p&#x113;k�&#x146;i main&#x12B;ties, k&#x13C;&#x16B;t b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gs, nevar&#x12B;gs.</p><p>Pa pastu bie�i pien&#x101;ca biezas gr&#x101;matas, bet ar katru izlas&#x12B;tu gr&#x101;matu vi&#x146;� lik&#x101;s aizvien vair&#x101;k nomocijies. Vi&#x146;� jau bija spiests las&#x12B;t �&#x12B;s kritikas par b&#x12B;beli un reli&#x123;iski v&#x113;sturiskos darbus, kas padari ja &#x13C;odz&#x12B;gus pamatus vi&#x146;am zem k&#x101;j&#x101;m.</p><p>V&#x113;l vi&#x146;� gan nebija zaud&#x113;jis tic&#x12B;bas, t&#x101; pieder&#x113;ja pie vi&#x146;a dabas, bija nepiecie�ama vi&#x146;a vesel&#x12B;bai. Bet vi&#x146;� juta to esam apdraud&#x113;tu. Vi&#x146;am bija ap sirdi k&#x101; cilv&#x113;kam, kur� zin, ka vi&#x146;&#x101; sl&#x113;pjas slim&#x12B;ba, v&#x113;l vi&#x146;� gan ir mundrs un kust&#x12B;gs, bet tas tom&#x113;r zin, ka slim&#x12B;ba vi&#x146;u sagrau� iek�&#x137;&#x12B;gi, k&#x101; vi&#x146;� ar&#x12B; nep&#x16B;l&#x113;tos par to nedom&#x101;t.</p><p>Reiz&#x113;m vi&#x146;� s&#x113;d&#x113;ja, atskat&#x12B;damies atpaka&#x13C; uz tiem labajiem laikiem, kad zin&#x101;tne reli&#x123;ijai lika mieru, uz labajiem, idiliskajiem d&#x101;&#x146;u m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ju m&#x101;ju laikiem. Vi&#x146;� mekl&#x113;ja tur atvieglojumu, k&#x101; kr&#x16B;�u slimnieks, kas noliekas saul&#x113;.</p><p>Bet aiz vi&#x146;a, uz plaukta st&#x101;v&#x113;ja gr&#x101;matas, ar aukstaj&#x101;m, draud&#x12B;gaj&#x101;m mugur&#x101;m.</p><p>B&#x16B;tu tak vi&#x146;� dz&#x12B;vojis �ais vecajos, mier&#x12B;gajos laikos. Ilgu zeme nu bija palikusi aiz vi&#x146;a. Vi&#x146;� bija dzimis t&#x101;s nepareizaj&#x101; pus&#x113; � savu laiku p&#x101;rdz&#x12B;vojusi veclieta, kurai tagad&#x113;jos laikos vairs nebija vietas.</p><p>V&#x113;l vi&#x146;� tic&#x113;ja, bet pamati Iedzij&#x101;s vi&#x146;am zem k&#x101;j&#x101;m, un ja tie izzud&#x12B;s, paliks vairs tikai - bezdibens.</p><p>Pa vi&#x146;a istab&#x101;m un d&#x101;rzu, aiz vi&#x146;a logiem staig&#x101;ja vi&#x146;a meita, padar&#x12B;dama zin&#x101;tni nenoz&#x12B;m&#x12B;gu. Kad tas redz&#x113;ja vi&#x146;u, vi&#x146;� nevar&#x113;ja �aub&#x12B;ties. Bet t&#x101;s jau bija tikai saj&#x16B;tas, un vi&#x146;� no jauna s&#x101;ka c&#x12B;n&#x12B;ties ar kritiku. Vi&#x146;a domas noliec&#x101;s t&#x101;s priek�&#x101;, bet vi&#x146;a sirds nevar&#x113;-j a t&#x101;m pievienoties.</p><p>S&#x113;d&#x113;dams vi&#x146;� t&#x101; var&#x113;ja nogurt. Domas vairs nestr&#x101;d&#x101;ja, t&#x101; viel&#x101; r&#x101;dij&#x101;s ainas, mier&#x12B;gas m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;jas, ienaidnieka kareivju nodedzin&#x101;m&#x101;s, vai ar&#x12B; mazs puis&#x113;ns, uz ce&#x13C;a, ne�&#x113;l&#x12B;gu kara kalpu ielenkts, kuriem gribas izm&#x113;&#x123;in&#x101;t savu sp&#x113;ku, neskatoties uz to, ka tas dara s&#x101;-po�. Vi&#x146;am uzm&#x101;c&#x101;s nesp&#x113;j&#x12B;bas saj&#x16B;ta, nesp&#x113;j&#x12B;bas, ne-rlcatotios uz labo gribu, k&#x101;du tas iek�&#x137;&#x12B;gi juta.</p><p>Marija skaidri redz&#x113;ja p&#x101;rmai&#x146;u, kas vi&#x146;&#x101; notika, un vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;&#x113;ma l&#x12B;dzciet&#x12B;ba ar �o v&#x12B;ru, kas bija rad&#x12B;ts priekam un br&#x12B;vai dz&#x12B;vei ar citiem, bet kas tagad viens pats s&#x113;d&#x113;ja, nosl&#x113;dzies sav&#x101; studiju istab&#x101;. Vi&#x146;� tagad reti run&#x101;ja ai vi&#x146;u, it k&#x101; vi&#x146;am nu vairs nek&#x101; neb&#x16B;tu ko teikt. Reiz&#x113;m vi&#x146;a skats kav&#x113;j&#x101;s pie vi&#x146;as ar t&#x101;lu, skum&#x12B;gu izteiksmi, it k&#x101; vi&#x146;� raudz&#x12B;tos uz kautko dai&#x13C;u, ko tas m&#x12B;l&#x113;ja, bet kas aizvien vair&#x101;k izzuda kautkur t&#x101;lum&#x101;.</p><p>Vi&#x146;� zin&#x101;ja &#x13C;oti labi, ka vi&#x146;a bija s&#x101;kusi las&#x12B;t gr&#x101;matas, kas laupi ja vi&#x146;am dz&#x12B;ves prieku; vi&#x146;� paredz&#x113;ja jaunas gar&#x12B;gas tuv&#x12B;bas varb&#x16B;t&#x12B;bu vi&#x146;u starp&#x101;. Varb&#x16B;t atjaunosies agr&#x101;k&#x101;s kop&#x12B;g&#x101;s vakara stundas, kad vi&#x146;i var&#x113;s p&#x101;rrun&#x101;t visu to jauno, kas tagad dievam�&#x113;l bija uzradies. Vi&#x146;� zin&#x101;ja, ka vi&#x146;a to v&#x113;l&#x113;j&#x101;s, bet vi&#x146;� vairij&#x101;s, vi&#x146;am tr&#x16B;ka drosmes, nelaime top p&#x101;r&#x101;k &#x12B;stena, ja par to run&#x101;.</p><p>Marija nesajuta kritiku k&#x101; nelaimi. Ja zin&#x101;tne teica, ka tas t&#x101; ir � nu, tad laikam tas t&#x101; ar&#x12B; bija. Bet tas vi&#x146;u nesatricin&#x101;ja. Vi&#x146;a bija protestante, mums reiz bija bijusi reform&#x101;cij&#x101;, un laikam tas bija glu�i dab&#x12B;gi, ka mums vajadz&#x113;ja turpin&#x101;t reform&#x113;�anu, l&#x12B;dz visas le&#x123;endas un m&#x101;&#x146;tic&#x12B;ba b&#x16B;s no�&#x137;irtas. Bazn&#x12B;ca vi&#x146;as reli&#x123;iozit&#x101;tei noz&#x12B;m&#x113;ja &#x13C;oti maz. Vi&#x146;ai bija dz&#x12B;va fantazija, bet t&#x101; bija br&#x12B;v&#x101;s dabas � ne mist&#x113;riju un temp&#x13C;u fantazija. J&#x113;zus, kuram pieder&#x113;ja vi&#x146;as sirds, bija v&#x12B;rs, kur� staig&#x101;ja zem br&#x12B;vas debess un jau ar savu esam&#x12B;bu vien liecin&#x101;ja par m&#x16B;su visu t&#x113;vu. T&#x101; vi&#x146;a vairs gan nel&#x16B;dza, bet jut&#x101;s pievilkta pie vi&#x146;a. T&#x101; m&#x12B;l&#x113;ja vi&#x146;u bez k&#x101;d&#x101;m blakus dom&#x101;m, tikai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;� bija tas, kas vi&#x146;� bija. T&#x101;da m&#x12B;lest&#x12B;ba p&#x101;rveido to, kas vi&#x146;u izj&#x16B;t. Vi&#x146;as vesel&#x101; daba tie�i sa&#x146;&#x113;ma sp&#x113;ku no vi&#x146;a. Vi&#x146;a iepriek� to nemaz ne-gaidija, bet tas notika, un tad vi&#x146;a to zin&#x101;ja.</p><p>Vi&#x146;as dienas k&#x13C;uva gai�&#x101;kas, skaidrs, dzi&#x13C;� miers bija vi&#x146;&#x101;. Vi&#x146;a nezin&#x101;ja, no k&#x101; tas n&#x101;k, tas lik&#x101;s sl&#x113;pjamies vi&#x146;ai asin&#x12B;s, un �pa�os pamatos" tas �&#x137;ita esam bijis viens ar vi&#x146;u visu laiku.</p><p>Vi&#x146;a tuvoj&#x101;s savas dz&#x12B;ves iz�&#x137;&#x12B;r&#x113;jam acumirklim, un vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;a to piedz&#x12B;voja.</p><p>Tas bija viens no vi&#x146;as izsap&#x146;otiem, vai sadzejotiem acumirk&#x13C;iem, vai pareiz&#x101;k, acumirklis, kas pats bija sadzejojies caur vi&#x146;as atv&#x113;rtajiem pr&#x101;tiem, apliecin&#x101;dams sevi esam &#x12B;sten&#x101;ku, nek&#x101; &#x12B;sten&#x12B;ba pati.</p><p>Vi&#x146;a bija glu�i jauns cilv&#x113;ks p&#x113;c tam. Un tom&#x113;r t&#x101;da pat, k&#x101;da t&#x101; aizvien bija v&#x113;l&#x113;jusies b&#x16B;t � un p&#x113;c savas dzi&#x13C;&#x101;k&#x101;s dabas aizvien bija bijusi.</p><p>Kad sadzejotais acumirklis bija pier&#x101;dijis savu visdzi&#x13C;&#x101;ko &#x12B;sten&#x12B;bu vi&#x146;as ikdieni�&#x137;&#x101; r&#x12B;c&#x12B;b&#x101;, vi&#x146;a pa&#x146;&#x113;ma In-geru l&#x12B;dz uz me�u v&#x113;l vienu reizi � varb&#x16B;t p&#x113;d&#x113;jo � lai past&#x101;st&#x12B;tu vi&#x146;ai pati savu teiksmu.</p><p>Vi&#x146;as g&#x101;ja pa ce&#x13C;iem un tek&#x101;m, pa kuriem t&#x101;s bija g&#x101;ju�as tik bie�i, un daudz mazu atmi&#x146;u atdz&#x12B;voj&#x101;s un rota&#x13C;&#x101;j&#x101;s gais&#x101;. Vi&#x146;as g&#x101;ja starp t&#x101;m, k&#x101; starp elf&#x101;m, kuru cits neviens redz&#x113;t nevar&#x113;ja, iz&#x146;emot vi&#x146;as pa�as. Beidzot Marija apst&#x101;j&#x101;s pie egl&#x113;m, kur vi&#x146;&#x101;m bija biju�as �istabas".</p><p>�Cik t&#x101;s tagad ir lielas," Ingera teica, ar galvas m&#x101;jienu nor&#x101;d&#x12B;dama uz egl&#x113;m.</p><p>�Vai atceries," Marija jaut&#x101;ja, �vai atceries, ka tu reiz v&#x113;l&#x113;jies, lai b&#x16B;tu t&#x101;, ka m&#x113;s var&#x113;tu tapt mazi, ja to v&#x113;lamies, t&#x101;di k&#x101; reiz esam biju�i, un lai viss l&#x12B;dz ar mums k&#x13C;&#x16B;tu t&#x101;ds k&#x101; toreiz?"</p><p>�Atceros gan," Ingera teica, �un v&#x113;los to v&#x113;l tagad."</p><p>�Aps&#x113;d&#x12B;simies," Marija teica, bet Ingera atbild&#x113;ja:</p><p>�Egles ir tik lielas, ka m&#x16B;su istab&#x101;s nav vietas, mums j&#x101;paliek &#x101;rpus&#x113; un j&#x101;aps&#x113;stas �e."</p><p>Marija paskatij&#x101;s uz egl&#x113;m un uz Ingeru un teica:</p><p>�Vai atceries pasaci&#x146;as par z&#x101;les pasauli un mazo &#x101;boli&#x146;u?"</p><p>Ingera smaidija un teica mazliet apjukusi:</p><p>�Es v&#x113;l tagad sa&#x146;emu v&#x113;stules."</p><p>�Un tev ir jau �etrpadsmit gadu, bet es dom&#x101;ju, ka tu b&#x16B;tu jau par vecu � vai ar&#x12B; neb&#x16B;tu v&#x113;l pietieko�i veca � lai sa&#x146;emtu v&#x113;stules.</p><p>Bot nu es tev �e, &#x101;rpus m&#x16B;su mazaj&#x101;m istab&#x101;m, kuru vairs nav, gribu past&#x101;st&#x12B;t pasaci&#x146;u par �nekurieni", kur viss ir t&#x101;ds, k&#x101;ds tas reiz ir bijis.</p><p>Esmu pati to piedz&#x12B;vojusi.</p><p>Vai esi m&#x113;&#x123;in&#x101;jusi sap&#x146;ot kautko skaistu, un zin&#x101;dama, ka tu sap&#x146;o, taisijusies atmosties, bet neesi to grib&#x113;jusi, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka sapnis ir bijis p&#x101;r&#x101;k skaists. Un � tad tu esi piespiedusi pati sevi sap&#x146;ot t&#x101;l&#x101;k, varb&#x16B;t mazlieti&#x146; piepal&#x12B;dz&#x113;dama ar&#x12B; no savas puses."</p><p>�To es bie�i esmu darijusi," Ingera teica.</p><p>�Tad tu saprat&#x12B;si, k&#x101; es nomod&#x101; b&#x16B;dama un pa d&#x101;rzu staig&#x101;dama piedz&#x12B;voju pasaci&#x146;u," Marija teica.</p><p>�Vai tas bija m&#x16B;su m&#x101;jas d&#x101;rz&#x101;?" Ingera jaut&#x101;ja, nopurin&#x101;dam&#x101;s no labsaj&#x16B;tas.</p><p>Marija palocija galvu, un vi&#x146;as balss pie&#x146;&#x113;ma to kluso, nosl&#x113;pumaini zin&#x12B;go ska&#x146;u, k&#x101;da ir nepiecie�ama labiem st&#x101;stiem.</p><p>�Tas bija tai d&#x101;rza st&#x16B;r&#x12B;, kur reiz ir bijis me�s � tur, kur aug apse � bet tu manu pasaci&#x146;u nevar&#x113;si saprast, ja tev nepast&#x101;st&#x12B;�u kautko no savas b&#x113;rn&#x12B;bas. Tev j&#x101;iepaz&#x12B;stas ar liniem un susekli, ar Trini, Martu un Rasm&#x12B;ni, k&#x101; ar&#x12B; ar t&#x113;vu, K&#x16B;l&#x113;ja len�u un jauno ma�inu. Bet tas par tiem nu gan neb&#x16B;s pasaka, bet st&#x101;sts � kautgan nav nek&#x101;das starp&#x12B;bas starp pasaku, teiksmu, vai dz&#x12B;vi, kuru dz&#x12B;vojam. Nu tu dzird&#x113;si par tiem visiem."</p><p>Ingera ilgi s&#x113;d&#x113;ja un klaus&#x12B;j&#x101;s, sekodama vis&#x101;m �&#x12B;m vecaj&#x101;m ain&#x101;m no m&#x101;tes sen aizg&#x101;ju�&#x101;s b&#x113;rn&#x12B;bas.</p><p>�M&#x101;t," vi&#x146;a teica, �cik labpr&#x101;t es toreiz b&#x16B;tu bijusi pie tevis un tev pal&#x12B;dz&#x113;jusi t&#x101;pat k&#x101; Marta, kam&#x113;r tu staig&#x101;ji gaid&#x12B;dama, ka �darbs" pats rad&#x12B;sies no tevis."</p><p>��odien tu b&#x16B;si ar mani ir tur, ir toreiz," Marija teica � �jo nu m&#x113;s ieiesim pasak&#x101;, un pasaka esmu es � es visa."</p><p>Ingera pab&#x101;za savu roku vi&#x146;ai zem rokas un, mazliet galvu pie�&#x137;iebusi, noraudzij&#x101;s vi&#x146;&#x101; no apak�as uz aug�u, lai nepalaistu gar&#x101;m nevienas p&#x101;rmai&#x146;as vi&#x146;as sej&#x101;.</p><p>�Tas bija agr&#x101; r&#x12B;t&#x101;," Marija ies&#x101;ka, �biju izg&#x101;jusi &#x101;r&#x101; d&#x101;rz&#x101;. Saule tikko k&#x101; bija uzl&#x113;kusi. T&#x101; st&#x101;v&#x113;ja k&#x101; zelta �&#x137;&#x12B;vis uz debesu zil&#x101; auta.</p><p>Es g&#x101;ju uz mazo koku pudur&#x12B;ti d&#x101;rza st&#x16B;ri � tur, kur reiz bija bijis me�s.</p><p>Te p&#x113;k�&#x146;i es ieraudziju osi no�&#x137;iramies un n&#x101;kam man pretim.</p><p>T&#x101; ir saules gaisma, kas uz koka krizdama piedod tam t&#x101;du izskatu, it k&#x101; tas kust&#x113;tos, es nodom&#x101;ju.</p><p>Bet koks st&#x101;v&#x113;ja pilns t&#x101;da dzi&#x13C;a, nevain&#x12B;ga prieka pats par sevi, ka negrib&#x113;ju b&#x16B;t gudra un dom&#x101;t mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gi, bet palikt dai&#x13C;um&#x101;.</p><p>Koks to m&#x101;nij&#x101; un v&#x113;l aizvien n&#x101;ca man pretim. Tad ar&#x12B; es l&#x113;n&#x101;m g&#x101;ju tam pretim un teicu glu�i klusu:</p><p>�M&#x12B;lu tevi."</p><p>�Un tad?" osis iejaut&#x101;j&#x101;s.</p><p>�Paz&#x12B;stu tevi," es teicu, �tu esi tas mazais os&#x12B;tis, kas auga dz&#x12B;v�og&#x101; ap pagalmu. Nu tu esi izaudzis liels � bet k&#x101; tas var b&#x16B;t, ka redzu tevi ir t&#x101;du, k&#x101;ds tu esi, ir t&#x101;du, k&#x101;ds tu biji."</p><p>�Tu redzi m&#x16B;s abus," osis teica, �jo es neesmu mazais os&#x12B;tis no tav&#x101;m m&#x101;j&#x101;m. Tas ir t&#x101;ds pat, k&#x101;ds tas aizvien ir bijis."</p><p>�Bet es tak to redzu," es teicu, �k&#x101; tas var b&#x16B;t � e?"</p><p>Tad osis pakustin&#x101;ja vienu zaru, un es redz&#x113;ju, k&#x101; tas notina no sevis un no manis pl&#x101;nu, pel&#x113;c&#x12B;gu �&#x137;idrautu. Tas vair&#x101;k&#x101;m k&#x101;rt&#x101;m bija cie�i apt&#x12B;ts mums apk&#x101;rt. Vi&#x146;� nolika to, un es neredz&#x113;ju, kur tas palika.</p><p>�Kas tas bija?" es jaut&#x101;ju, �es nemaz nezin&#x101;ju, ka tas ir man apk&#x101;rt."</p><p>�Tas ir laiks, ko es no&#x146;&#x113;mu," osis teica, �mums �e, nekurien&#x113; nav to kur likt."</p><p>�Kur tu to liki?" es jaut&#x101;ju.</p><p>�Tas palika &#x101;rpus&#x113;, kur ir vi&#x146;a vieta," osis teica.</p><p>Atcer&#x113;jos mazo &#x101;boli&#x146;u un teicu:</p><p>�Nekuriene tak ir visur."</p><p>�J&#x101; � tu jau redzi, ka te ir viss," osis teica.</p><p>Un tie�am tur bija viss: lauks, &#x113;rk�&#x137;u kr&#x16B;ms, &#x101;boli&#x146;&#x101; puduritis � ja pat �sardze".</p><p>Es s&#x101;ku smieties un, tevi atcer&#x113;jusies, teicu:</p><p>�B&#x16B;tu nu tikai v&#x113;l Ingera �e bijusi un redz&#x113;jusi, ka viss var palikt t&#x101;, k&#x101; tas reiz ir bijis � n&#x113;, ka viss, kas reiz ir bijis, ir ar&#x12B; tagad."</p><p>�J&#x101;, t&#x101; tas ir," osis teica, �bet �e ien&#x101;kt var tikai pa vienam."</p><p>�Esmu tik pateic&#x12B;ga un laim&#x12B;ga," es teicu. �Es tik labpr&#x101;t b&#x16B;tu izteikusi ska&#x13C;i savu laimi."</p><p>�Nu, tad izsaki to." osis teica.</p><p>�Viss i r," es teicu, �viss i r." "</p><p>Vi&#x146;a apklusa un s&#x113;d&#x113;ja, it k&#x101; nevar&#x113;dama atrauties un turpin&#x101;t.</p><p>�Vai tad t &#x101; bija laime?" Ingera klusu jaut&#x101;ja.</p><p>�J&#x101;. � Un es biju un nezin&#x101;ju vairs ko dar&#x12B;t aiz laimes. B&#x16B;t, nek&#x101; vair&#x101;k. �</p><p>Te osis izstiepa vienu zaru un, pa&#x146;&#x113;mis pel&#x113;ko, caursp&#x12B;d&#x12B;go �&#x137;idrautu, aptina to vienreiz man apk&#x101;rt, un tai pa�&#x101; acumirkl&#x12B; es kautko dzird&#x113;ju.</p><p>�Kas tas ir?" es jaut&#x101;ju, �kas tur notiek?"</p><p>�T&#x101; ir dz&#x12B;ve," osis teica. ��e iek�&#x101; nav nek&#x101;das starp&#x12B;bas, �e t&#x101; i r, �e to nedzird. Tur &#x101;r&#x101; viss notiek. Tu sl&#x101;vi tagad spraug&#x101;, un kam&#x113;r es tev laiku apviju apk&#x101;rt, klausies caur to, saki savu laimi, saki, ko tu dzirdi."</p><p>Es st&#x101;v&#x113;ju un klausijos, labi atcer&#x113;dam&#x101;s, ka bie�i biju t&#x101; st&#x101;v&#x113;jusi. Viss tas no agr&#x101;kiem laikiem bija tik paz&#x12B;stams, un ska&#x146;a ar&#x12B; man bija paz&#x12B;stama.</p><p>�Tas ir linu suseklis, kas tur �virkst," es teicu � �un tur str&#x101;d&#x101; jaun&#x101; ma�ina � nu es to t&#x16B;li&#x146; pateik�u � t&#x101; d&#x16B;c � tuvum&#x101; vien&#x101;di, t&#x101;lum&#x101; cit&#x101;di � t&#x101; drebina visu m&#x101;ju, t&#x101; drebina manas rokas un visu Martas, t&#x113;va un K&#x16B;l&#x113;ja Jensa augumu, t&#x101; ka starp mums nav nek&#x101;das iz�&#x137;ir&#x12B;bas, un nu viss tas notiek man&#x12B;, un nu es varu izteikt to ska&#x13C;i, k&#x101; tas ir."</p><p>�Nu, tad saki to," osis teica, un es beidzot iesaucos:</p><p>�DarbsI"</p><p>Paskatijos aug�up uz osi. Tas atk&#x101;p&#x101;s atpaka&#x13C; un iz-skatij&#x101;s t&#x101;, k&#x101; tas m&#x113;dz izskat&#x12B;ties ik dienas. Tas bija aptinis pel&#x113;ko �&#x137;idrautu sev apk&#x101;rt un izskati j&#x101;s vecs.</p><p>Pati es st&#x101;v&#x113;ju m&#x16B;su d&#x101;rz&#x101; un redz&#x113;ju dz&#x12B;vi no &#x101;rpuses, bet v&#x113;l es dzird&#x113;ju v&#x101;rdu: �darbs".</p><p>Beidzot tas no dzi&#x13C;umiem man&#x12B; pa�&#x101; bija pac&#x113;lies ar m&#x16B;�&#x12B;bas ska&#x146;u, kuras tas nekad vairs nezaud&#x113;s, un es to dar&#x12B;�u ar prieku un laimi tagadn&#x113;. Manu roku no man&#x101;m dom&#x101;m vairs ne�&#x137;ir att&#x101;lums. Katrs spainis, kuru es ber�u, ir v&#x113;stule no mana m&#x12B;&#x13C;&#x101; &#x101;boli&#x146;a, dv&#x113;seles saule mirdz taisni t&#x101;pat tagad, m&#x16B;�&#x12B;ba smaida ik acumirkli. Un nekas, ko es reiz esmu m&#x12B;l&#x113;jusi, man nav t&#x101;ls, jo tas dz&#x12B;vo man&#x12B;. Ar iek�&#x137;&#x12B;gu kust&#x12B;bu, nesaprotamu, bet &#x12B;stu, k&#x101; o�a, es tam tuvojos, un tas � bez k&#x101;d&#x101;m ilg&#x101;m un skumj&#x101;m � ir atkal pie manis, t&#x101;pat k&#x101; bijis."</p><p>Ingera v&#x113;l aizvien s&#x113;d&#x113;ja m&#x101;tei zem rokas pa&#x137;&#x113;rusies. Neviena no vi&#x146;&#x101;m nek&#x101; neteica, bet Ingera tom&#x113;r klaus&#x12B;j&#x101;s s&#x113;d&#x113;dama. Vi&#x146;as aus&#x12B;m �&#x137;ita, ka visas egles st&#x101;v sa�ukst&#x113;dam&#x101;s par pasaci&#x146;u, ko t&#x101;s bija dzird&#x113;ju�as st&#x101;stam vi&#x146;as m&#x101;ti. Vi&#x146;a no jauna paskat&#x12B;j&#x101;s uz aug�u un nodom&#x101;ja, ka vi&#x146;as m&#x101;te ir t&#x101; jauk&#x101;k&#x101; m&#x101;te vis&#x101; pasaul&#x113;; nodreb&#x113;dama, t&#x101; cie�i piespied&#x101;s vi&#x146;ai kl&#x101;t. Marija noraudz&#x12B;j&#x101;s lejup uz vi&#x146;u; jaunaj&#x101; sej&#x101; bija redzama neaprobe�ota m&#x12B;lest&#x12B;ba.</p><p>�Vai tev liekas, ka tu saprati manu pasaci&#x146;u?" Marija jaut&#x101;ja.</p><p>�Es nezinu," Ingera atteica, �bet � bet kautko es saprotu. P&#x113;d&#x113;j&#x101; laik&#x101; man bie�i ir gadijies, ka redz&#x113;dama tevi kautko daram, es esmu st&#x101;v&#x113;jusi un dom&#x101;jusi: �M&#x101;te izskatos t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;a ietu rota&#x13C;&#x101;dam&#x101;s. � Tas ir t&#x101;d&#x113;&#x13C; � vai n&#x113;?"</p><p>�T&#x101; ir," Marija teica, �un nu ir laiks, ka ejam uz m&#x101;j&#x101;m. Tumsa n&#x101;k virs&#x16B; t&#x101;, ka m&#x113;s to varam ir redz&#x113;t, ir dzird&#x113;t."</p><p>K&#x101;du laiku v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a iev&#x113;roja, ka Ingera noraugos uz vi&#x146;u ar kautru padev&#x12B;bu un nav vairs tik atkl&#x101;ta un br&#x12B;va k&#x101; agr&#x101;k. Kad Marija vien&#x101; vakar&#x101; ieg&#x101;ja Ingeras istab&#x101; p�c tam, kad meitene bija apgulu�ies, vi&#x146;a redz&#x113;ja, ka b�nin bija raud&#x101;jis. N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; vi&#x146;a teica:</p><p>�Kaulkas tevi nospie�, Ing�ra."</p><p>Ing�ra pietv&#x12B;ka un nolaida acis.</p><p>�T&#x101; tas ir jau labu laiku," vi&#x146;a atteica.</p><p>�Kas tad ir noticis? Man tak tu vari visu teikt."</p><p>Ing�ra apdom&#x101;j&#x101;s br&#x12B;di.</p><p>�Esmu bie�i grib&#x113;jusi tev to teikt," vi&#x146;a st&#x101;st&#x12B;ja. �Neesmu nemaz tik laba, k&#x101; tu dom&#x101;. Es bie�i dom&#x101;ju par liet&#x101;m, par kur&#x101;m man nevajadz&#x113;tu dom&#x101;t. Bet tad es staig&#x101;ju un b&#x113;d&#x101;jos par to, ka esmu pavisam cit&#x101;da, nek&#x101; tu iedom&#x101;jies."</p><p>�T&#x101;da tu neb&#x16B;t neesi," Marija teica, �es zinu gan, ka m&#x16B;sos visos ir daudz t&#x101;da, kas v&#x113;l nav tapis labs. Bet k&#x101;d&#x113;&#x13C; tu nen&#x101;ci pie manis agr&#x101;k?"</p><p>Ing�ra no jauna pietv&#x12B;ka.</p><p>�T&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka ir k&#x101;da lieta, ko es tev neesmu st&#x101;stijusi."</p><p>�Nu, tad saki to tagad," Marija mier&#x12B;gi teica, �ko tad tu esi darijusi?"</p><p>�Darijusi es nek&#x101; neesmu," Ing�ra teica, �bet es kaut-ko zinu."</p><p>�Nu, kas tad tas ir, ko tu zini?"</p><p>�Tas ir, k&#x101; dab&#x16B;n b&#x113;rnus."</p><p>�Ak, tu Dievs," Marija teica, �nav ta�u nekas &#x13C;auns to zin&#x101;t. � Bet dro�i vien tu b&#x16B;si dab&#x16B;jusi to zin&#x101;t kaut k&#x101;d&#x101; negl&#x12B;t&#x101; k&#x101;rt&#x101;?"</p><p>Ing�ra paloc&#x12B;ja galvu.</p><p>�T&#x101;d&#x113;&#x13C; jau man bija tik gr&#x16B;ti tev to pateikt. Bet es biju tik nelaim&#x12B;ga, ka tu nezini, ka es to zinu. Un vien&#x101; dien&#x101; es ar Kar&#x113;nu Lingi s&#x101;ku par to run&#x101;t. Vi&#x146;a jaut&#x101;ja, k&#x101;d&#x113;&#x13C; es p&#x113;d&#x113;j&#x101; laik&#x101; esmu t&#x12B;k b&#x113;d&#x12B;ga, un es teicu, ka esmu nelaim&#x12B;ga, ka neesmu tev izst&#x101;siijusi to par b&#x113;rniem. Tad vi&#x146;a s&#x101;ka smieties � nek&#x101; &#x13C;auna vi&#x146;a ar to nedom&#x101;ja, bet vi&#x146;a jau nevar&#x113;ja zin&#x101;t, ka esmu paradusi visu tev izst&#x101;st&#x12B;t, jo liel&#x101;k&#x101; da&#x13C;a t&#x101; nesadz&#x12B;vo ar saviem vec&#x101;kiem k&#x101; m&#x113;s abas, bet p&#x113;c tam bija v&#x113;l gr&#x16B;t&#x101;k tev to izst&#x101;st&#x12B;t."</p><p>Marija pa&#x146;&#x113;ma Ingeru zem rokas un ilgi staig&#x101;ja �urp un turp, ar vi&#x146;u run&#x101;dama. Kad vi&#x146;as bija beigu�as, vi&#x146;as abas sm&#x113;j&#x101;s, un Ing�rai bija atkal vi&#x146;as priec&#x12B;gais, atkl&#x101;tais skats.</p><p>�Bet vai zini ko, m&#x101;t," vi&#x146;a nopietni teica. �Es nemaz nevar&#x113;tu dz&#x12B;vot, ja man no tevis kautko vajadz&#x113;tu sl&#x113;pt."</p><p>T&#x101; bija, k&#x101; Ing�ra teica: darbu Marija str&#x101;d&#x101;ja it k&#x101; rota&#x13C;&#x101;dam&#x101;s. Vairs nebija ne v&#x113;sts no izklaid&#x12B;bas; vi&#x146;a bija uzmodusies un atradusi savu izveic&#x12B;bu. Vi&#x146;a to aprakst&#x12B;ja sav&#x101; dienas gr&#x101;mat&#x101;.</p><p>�Esmu atdzimusi, un no �&#x12B;s dienas dz&#x12B;ve ir man apk&#x101;rt. Esmu aizmirsusi savus vecos gr&#x113;kus, un tie vairs netuvojas man. P&#x101;rejo�ais ir savienots ar m&#x16B;�&#x12B;go. Katra lieta ir tai pa�&#x101; laik&#x101; vi&#x146;a pati un k&#x101;da l&#x12B;dz&#x12B;ba."</p><p>Un vi&#x146;a, agr&#x101;k tik klusa, k&#x13C;uva mundra un run&#x12B;ga. T&#x101; p&#x13C;&#x101;p&#x101;ja ar siev&#x101;m, satikusi t&#x101;s ciem&#x101;, g&#x101;ja vi&#x146;&#x101;m l&#x12B;dzi m&#x101;j&#x101;s un s&#x113;d&#x113;ja un run&#x101;ja ar t&#x101;m par vis&#x101;m vi&#x146;u liet&#x101;m, un t&#x101;s br&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s par vi&#x146;u. Dr&#x12B;z Marija bija iedraudz&#x113;jusies ar vi&#x146;&#x101;m vis&#x101;m, un vien&#x101; dien&#x101; t&#x101; teica draudzes vec&#x101;k&#x101; sievai:</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; lai mums nekl&#x101;tos tikpat labi k&#x101; m&#x16B;su v&#x12B;riem? V&#x12B;rie�iem ir k&#x101;rtis un todijs. Mums sieviet&#x113;m ir m&#x16B;su valodas un kafeja � k&#x101;d&#x113;&#x13C; mums nesan&#x101;kt kop&#x101; un, kautko ar rok&#x101;m paknibinot, nepateikt da�u ko, kas mums ir uz m&#x113;les? Vai nesan&#x101;ksim da�as no mums pie manis ceturtdienas vakar&#x101;."</p><p>Draudzes vec&#x101;k&#x101; Kar&#x113;na jut&#x101;s glu�i pagodin&#x101;ta. Piedal&#x12B;ties kafejas vakar&#x101; m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s kop&#x101; ar ciema lab&#x101;kiem &#x13C;aud&#x12B;m, j&#x101;, paldies, &#x13C;oti labpr&#x101;t. T&#x101; bija laba vieta izredz&#x113;tiem, cit&#x101; reiz&#x113; tas var&#x113;ja notikt pie vi&#x146;as, p&#x113;c tam pie draudzes padomes priek�s&#x113;d&#x113;t&#x101;ja, un m&#x113;s redz&#x113;sim, vai bag&#x101;t&#x101; Linges kundze no Lundes m&#x101;j&#x101;m ar&#x12B; netais&#x12B;s l&#x12B;dzi.</p><p>To vi&#x146;a tie�&#x101;m darija, bet atn&#x101;c&#x113;ju bija vair&#x101;k. Marija bija apskr&#x113;jusi ciemu, un vi&#x146;as r&#x12B;c&#x12B;b&#x101; bija m&#x101;c&#x12B;bas b&#x113;rnu m&#x101;ja, t&#x101; ka telpu netr&#x16B;ka. Ar&#x12B; sirds pla�ums bija mazliet p&#x101;r-bag&#x101;t&#x12B;gs, jo bija atn&#x101;ku�as ar&#x12B; vair&#x101;kas ieb&#x16B;vie�u sievas. Noska&#x146;ojums t&#x101;d&#x113;&#x13C; s&#x101;kum&#x101; bija mazliet attur&#x12B;gs, bet Marija &#x13C;&#x101;va va&#x13C;u humoram, kas vi&#x146;&#x101; veselu m&#x16B;�u bija palicis ne-</p><p>�Marta un Mariju�</p><p>Izmantots, un kad pien&#x101;ca �&#x137;ir�an&#x101;s, visi bija pavadiju�i jauku vakaru.</p><p>Ieb&#x16B;vie�u siev&#x101;m bie�i vien ir daudz takta; var&#x113;ja glu�i labi satikties ar vi&#x146;&#x101;m otr&#x101; dien&#x101;, un t&#x101;s nemaz tev neuzb&#x101;z&#x101;s. Vi&#x146;as tikai piekl&#x101;j&#x12B;gi palocija galvu, pat mazliet laipn&#x101;k nek&#x101; parasti. Var&#x113;ja glu�i mier&#x12B;gi satikties ar vi&#x146;&#x101;m atkal m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s � m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja sievai jau l&#x101;ga nav iesp&#x113;jams tais&#x12B;t iz�&#x137;ir&#x12B;bu starp cilv&#x113;kiem � un paties&#x12B;b&#x101; ir jau ar&#x12B; pat&#x12B;kami sastapties un iz�&#x137;irties ar labu.</p><p>Bet vien&#x101; no ceturtdien&#x101;m Linges kundze teica, ka vi&#x146;as tak nevarot izdzert visu kafeju, cik t&#x101;s varb&#x16B;t esot m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s, un ka vi&#x146;a priec&#x101;tos, ja n&#x101;ko�&#x101;s ceturtdienas san&#x101;ksme notiktu Lund&#x113;s.</p><p>Tad draudzes vec&#x101;k&#x101; Kar&#x113;na un draudzes priek�nieka L&#x12B;ne uz m&#x101;ju iedamas, galvas kop&#x101; sab&#x101;zu�as, sirsn&#x12B;gi izrun&#x101;j&#x101;s. Te varb&#x16B;t var&#x113;ja tais&#x12B;t izdev&#x12B;gu &#x137;&#x113;rienu, kas noz&#x12B;m&#x113;tu ar&#x12B; lielu uzvaru p&#x101;r v&#x12B;riem. Ja vien tas izdotos � jo Lundes &#x13C;audis jau parasti nesag&#x101;j&#x101;s ne ar vienu vis&#x101; ciem&#x101;. Ja nu var&#x113;tu uzaicin&#x101;t Linges kundzi pie sevis m&#x101;j&#x101;s � vi&#x146;a tak bija dr&#x12B;z&#x101;k mui�niece nek&#x101; lauku m&#x101;jas &#x12B;pa�niece.</p><p>�J&#x101;, vai zini," L&#x12B;ne teica, �ieb&#x16B;vie�u sievas m&#x113;s tak nu varam uzaicin&#x101;t � tad redz&#x113;sim, vai k&#x101;ds no p&#x101;r&#x113;jiem izpaliks. M&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kundze to nedar&#x12B;s."</p><p>�Tiesa gan," Kar&#x113;na teica, �t&#x101; m&#x113;s dar&#x12B;sim."</p><p>Paldies Dievam, ka bija ieb&#x16B;vie�u sievas. Vi&#x146;a tie�&#x101;m bija priec&#x12B;ga, ka t&#x101;s visp&#x101;r bija. Paties&#x12B;b&#x101; jau vi&#x146;as bija ar&#x12B; sp&#x113;j&#x12B;gi un krietni cilv&#x113;ki.</p><p>Un n&#x101;ko�&#x101; ceturtdien&#x101; vi&#x146;a sa&#x146;&#x113;ma drosmi pa�&#x101;s Lund&#x113;s.</p><p>�J&#x101;, m&#x113;s ar L&#x12B;ni tikai dom&#x101;jam, ka labi b&#x16B;tu uz&#x146;em�anu izdar&#x12B;t p&#x113;c k&#x101;rtas � pie t&#x101;m no mums, kam ir pietieko�i vieta s." Nebija jau ar&#x12B; vi&#x146;as glu�i tik mazas.</p><p>Tam piekrita; n&#x101;ko�&#x101; reiz&#x113; san&#x101;ksme notika draudzes vec&#x101;k&#x101; m&#x101;j&#x101;s. L&#x12B;ne atrada, ka t&#x101; bija pareizi, jo Kar&#x113;na pirm&#x101; bija s&#x101;kusi run&#x101;t. Bet k&#x101; vi&#x146;a ilgoj&#x101;s p&#x113;c ceturtdienas divas ned&#x113;&#x13C;as v&#x113;l&#x101;k. Tad redz&#x113;s, vai Linges kundze iztr&#x16B;ks.</p><p>To vi&#x146;a nedarija. K&#x101;rtu aizspriedumi Gliminges bazn&#x12B;cas ciem&#x101; pamaz&#x101;m bija s&#x101;ku�i izzust; pirms vi&#x146;as v&#x113;l dab&#x16B;ja apdom&#x101;ties, t&#x101;s visas bija tikai cilv&#x113;ki.</p><p>Glu�i neticami, ko visu Marija pasp&#x113;ja padar&#x12B;t. Vi&#x146;a uztur&#x113;ja savu m&#x101;ju k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;, laboja, taps&#x113;ja un kr&#x101;soja, un tom&#x113;r vi&#x146;ai v&#x113;l atlika laika staig&#x101;t pa ciemu apk&#x101;rt un run&#x101;t ar cilv&#x113;kiem � ne tikai pa ceturtdien&#x101;m vien. � Acumirklis tie�&#x101;m bija k&#x13C;uvis gar&#x101;ks un ar&#x12B; m&#x16B;�&#x12B;g&#x101;ks.</p><p>P&#x113;c ilg&#x101;ka istab&#x101; pavad&#x12B;t&#x101; laika N&#x12B;elands nol&#x113;ma apstaig&#x101;t draudzi. Vi&#x146;� satika draudzes vec&#x101;k&#x101; Kar&#x113;nu un Rav&#x113;t&#x101;jas Mar&#x113;nu &#x101;r&#x101; d&#x101;rz&#x101;. T&#x101;s izskatij&#x101;s glu�i p&#x101;rbiju�&#x101;s.</p><p>�J&#x101;, ir jau ilgs laiks, kam&#x113;r neesmu r&#x101;dijies draudzei," vi&#x146;� teica, �man ir bijis tik maz laika � tik daudz kas, ko las&#x12B;t � ir tak tik daudz vis&#x101;du lietu, kur&#x101;m m&#x101;c&#x12B;t&#x101;jam vaja-ga sekot, un t&#x101; apciemojumiem mazliet ir n&#x101;cies ciest."</p><p>�Mums jau bija kundze," Kar&#x113;na teica, �vi&#x146;a ir mums tik daudz kas. Sveiciniet vi&#x146;u, m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kungs. M&#x113;s vi&#x146;ai diezgan vien nevaram pateikties."</p><p>�J&#x101; � vi&#x146;a jau notur ceturtdienu san&#x101;ksmes," N&#x12B;elands teica. �Tie jau ir sievie�u vakari, t&#x101; ka es pat l&#x101;ga nezinu, kas tur notiek. Vai vi&#x146;a jums lasa priek�&#x101;?"</p><p>�Pa ceturtdien&#x101;m vi&#x146;a bie�i kautko lasa," Kar&#x113;na teica, �bet vi&#x146;a jau n&#x101;k ar&#x12B; pa cit&#x101;m dien&#x101;m un run&#x101; ar mums."</p><p>�Par � par reli&#x123;iju?"</p><p>�Ak, j&#x101; � gadas jau," Kar&#x113;na teica, �ka izn&#x101;k ar&#x12B; par to. Bet parasti vi&#x146;a run&#x101; par visu, kas vien n&#x101;k priek�&#x101; � tas sav&#x101;d&#x101;kais ir tas, ka, pateicoties vi&#x146;as iespaidam, m&#x113;s priec&#x101;jamies par to, kas mums ir. M&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kundze ir tikpat k&#x101; labs laiks, m&#x113;s sadraudz&#x113;jamies, pa�as nemaz l&#x101;ga neapzin&#x101;damies, k&#x101; tas &#x12B;sti notiek. Un vi&#x146;ai ir tik daudz humora, ka m&#x113;s ik acumirk&#x13C;a smejamies pa�as par sevi."</p><p>N&#x12B;elands todien nekur t&#x101;l&#x101;k netika; vi&#x146;� atgriez&#x101;s uz m&#x101;ju un aps&#x113;d&#x101;s p&#x101;rdom&#x101;t. Sve�i cilv&#x113;ki par m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kundzi zin&#x101;ja vair&#x101;k nek&#x101; m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js pats. Vi&#x146;� pats nosl&#x113;dz&#x101;s no vi&#x146;as labaj&#x101;m d&#x101;van&#x101;m. Bet k&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;� to dar&#x12B;ja? -</p><p>Marijas humora pamat&#x101; bija dzi&#x13C;a nopietn&#x12B;ba, kas bija iez&#x12B;m&#x12B;ga vi&#x146;as v&#x101;rdiem, kad vi&#x146;a sav&#x101; dienas gr&#x101;mat&#x101; run&#x101;ja pati ar sevi vien. Tai laik&#x101;, kad t&#x101; uzjautrin&#x101;ja visu draudzi, vi&#x146;a rakstija:</p><p>�Kaut gan mana dz&#x12B;ve ir piln&#x12B;g&#x101;ka nek&#x101; es to jebkad b&#x16B;tu var&#x113;jusi iedom&#x101;ties, man ir t&#x101;, it k&#x101; es jau b&#x16B;tu mirusi, v&#x113;l dz&#x12B;va b&#x16B;dama. Tik liela ir starp&#x12B;ba starp agr&#x101;ko un tagad&#x113;jo. Citi redz to pa�u agr&#x101;ko miesu un dom&#x101;, ka t&#x101; ir t&#x101; pati. Bet agr&#x101;k es biju t&#x101;, kam t&#x101; pieder&#x113;ja un kas to lietoja p&#x113;c savas gribas; tagad t&#x101; pieder Dievam, un es esmu tikai vi&#x146;a kalpone, kas noslauka putek&#x13C;us.</p><p>Bet, ja t&#x101; neb&#x16B;tu iedom&#x12B;ba, es teiktu, ka ir reizes, kad es gandr&#x12B;z nevaru at�&#x137;irt sevi no vi&#x146;a.</p><p>T&#x101; kalps var m&#x12B;l&#x113;t savu labo kungu, ka tas nevar at�&#x137;irt sevi no vi&#x146;a, ne t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka tas iedom&#x101;tos sevi par kungu, bet t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka tas piln&#x12B;gi aizmirst sevi vi&#x146;a d&#x113;&#x13C; un nek&#x101; nepatur sev.</p><p>Ja mana lab&#x101; roka spie� k&#x101;da cita cilv&#x113;ka roku, tad tak tas teiks: �Marija N&#x12B;elande sveicina tevi," un nevis:</p><p>�Marijas N&#x12B;elandes lab&#x101; roka sveicina tavu labo roku."</p><p>Mana roka nav nekas bez manis, un mana griba noteic katru t&#x101;s kust&#x12B;bu.</p><p>T&#x101; ar&#x12B; es reiz&#x113;m nevaru at�&#x137;irt Dieva no sevis. Es zinu, ka vi&#x146;� ir liel&#x101;ks, bet man&#x12B; nav nek&#x101;, kas neb&#x16B;tu no vi&#x146;a.</p><p>Jo maz&#x101;k es par vi&#x146;u dom&#x101;ju, jo vair&#x101;k tas t&#x101; ir; jo dom&#x101;dama par vi&#x146;u, es s&#x113;du un raugos uz vi&#x146;u un priec&#x101;jos par vi&#x146;u. Tas ir t&#x101;pat, k&#x101; kad mana roka dom&#x101;tu: �Esmu Marijas N&#x12B;elandes dev&#x12B;g&#x101; roka." Bet ja t&#x101; tikai kautko dara vien, tad es esmu t&#x101;, kas dom&#x101; un dara.</p><p>Bet ja kam gad&#x12B;tos to las&#x12B;t, tam ir j&#x101;zin, ka t&#x101; tas ir tikai tad, ja cilv&#x113;ks ir tik padev&#x12B;gs Dievam, cik padev&#x12B;ga ir m&#x16B;su roka mums. Tai nav pa�ai savas gribas, un nekas to ne�&#x137;ir no mums. M&#x16B;su asinis un griba iepl&#x16B;st tie�i vi&#x146;&#x101;. T&#x101; Dieva dz&#x12B;v&#x12B;ba un griba var iepl&#x16B;st tie�i cilv&#x113;k&#x101;."</p><p>Ar katru aizejo�u dienu vi&#x146;as m&#x12B;lest&#x12B;ba uz dz&#x12B;vi k&#x13C;uva dzi&#x13C;&#x101;ka. T&#x101; bija pilna pasakaina mirdzuma. Jau pati &#x101;r&#x113;j&#x101; dz&#x12B;ve bija pasaka ar visu v&#x113;l&#x113;jumos piepild&#x12B;�anos. Kas viss nebija noticis tai laik&#x101;, kam&#x113;r vi&#x146;a dz&#x12B;voja. �Kaut tak mums neb&#x16B;tu vajadz&#x113;jis liet sveces," vi&#x146;a bija nop&#x16B;tusies b&#x113;rn&#x12B;b&#x101;. Nu bija alrasta gaisma � stearina sveces, petroleja, g&#x101;ze, elektr&#x12B;ba. K&#x101; iek�&#x137;&#x12B;gi, t&#x101; &#x101;r&#x12B;gi vi&#x146;a g&#x101;ja no gaismas uz v&#x113;l liel&#x101;ku gaismu.</p><p>�Bet es tie�&#x101;m gribu pam&#x113;&#x123;in&#x101;t braukt ar v&#x101;&#x123;iem, kas iet pa�i ar savu sp&#x113;ku, par k&#x101;diem es reiz sap&#x146;oju, staig&#x101;dama pa lauku," vi&#x146;a teica vien&#x101; dien&#x101;.</p><p>Linges kundze piesoli ja Lundes jauno automobili lieto�an&#x101;. Ingera un Marija gavil&#x113;ja, kad tas pietur&#x113;ja pie durv&#x12B;m. Vi&#x146;as grib&#x113;ja N&#x12B;elandu dab&#x16B;t l&#x12B;dzi. Vi&#x146;� labpr&#x101;t b&#x16B;tu to darijis, bet vi&#x146;� jut&#x101;s tik nom&#x101;kts p&#x113;d&#x113;j&#x101; laik&#x101;. Un vi&#x146;as bija tik priec&#x12B;gas un p&#x101;rgalv&#x12B;gas. Ja vi&#x146;� brauks l&#x12B;dzi, vi&#x146;as jut&#x12B;sies apspiestas. Vi&#x146;� to neteica.</p><p>�Es �odien l&#x101;ga nevaru," vi&#x146;� teica. �M&#x113;s jau varam dab&#x16B;t v&#x101;&#x123;i ar&#x12B; k&#x101;du citu reizi."</p><p>T&#x101; vi&#x146;as aizbrauca divas vien. Tas bija vesels piedz&#x12B;vojums. �Man kut pakr&#x16B;ti," Ingera apgalvoja, bet br&#x12B;di v&#x113;l&#x101;k tas bija p&#x101;rg&#x101;jis, un viss bija jauki.</p><p>�M&#x101;t," vi&#x146;a teica, �es tie�&#x101;m nezinu, kas ir lab&#x101;k � vai t&#x101; br&#x101;zties uz priek�u, vai sa&#x146;emt v&#x113;stuli no maz&#x101; &#x101;boli&#x146;a."</p><p>Marija noraudzij&#x101;s p&#x101;r laukiem.</p><p>�Redzi," vi&#x146;a teica, �tur bija p&#x13C;ava, t&#x101; paskr&#x113;ja gar&#x101;m k&#x101; za&#x13C;a sega, noraujama no galda. Tur n&#x101;k v&#x113;l viena. ^Pieturiet," vi&#x146;a p&#x113;k�&#x146;i teica �oferim. �M&#x113;s izk&#x101;psim vienu acumirkli."</p><p>�Tur tie visi ir," t&#x101; teica, �l&#x12B;dz �im m&#x113;s neviena nevar&#x113;j&#x101;m redz&#x113;t aiz liel&#x101; &#x101;truma. �Nu m&#x113;s ar tiem varam iedraudz&#x113;ties, ja mums t&#x12B;k.</p><p>�J&#x101;, t&#x101; ir," vi&#x146;a piebilda pati pie sevis � ��&#x12B;m div&#x101;m liet&#x101;m ir j&#x101;b&#x16B;t savienot&#x101;m. Jo liel&#x101;ks &#x101;trums, jo dzi&#x13C;&#x101;kai</p><p>li &#x13C;ftbut atp&#x16B;tai, jo liel&#x101;ks troksnis, jo liel&#x101;ks klusums mums</p><p>ir nopiecie�ams."</p><p>�Bet ir jauki t&#x101; s&#x113;d&#x113;t un br&#x101;zties uz priek�u," Ingera</p><p>teica.</p><p>�T&#x101; ir," m&#x101;te vi&#x146;ai atbild&#x113;ja, �es tikai v&#x113;l&#x113;tos, kaut litu lietus."</p><p>,,F&#x12B;, k&#x101;d&#x113;&#x13C; tad?"</p><p>�Agr&#x101;k tas aizvien t&#x101; bija, kad sap&#x146;oju par t&#x101;du v&#x101;&#x123;i. Man katr&#x101; zi&#x146;&#x101; vienreiz vajag s&#x113;d&#x113;t zem v&#x101;&#x123;a jumta un dzird&#x113;t lietu pl&#x12B;k�am. Bet gan jau tas v&#x113;l n&#x101;ks. Dz&#x12B;ve var piepild&#x12B;t visas cilv&#x113;ka v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s, cik p&#x101;rdro�as t&#x101;s ar&#x12B; neb&#x16B;tu."</p><p>�Esmu tik priec&#x12B;ga," Ingera teica.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; Mariju aizsauca pie slimnieka. Tas bija varens miesnieks, dz&#x113;r&#x101;js un kauslis, Sp&#x113;ka Larss, kas nu gul&#x113;ja satriekts, un kuram vajadz&#x113;ja pal&#x12B;dz&#x12B;bas. Ka j&#x101;ierodas bija Marijai, pie t&#x101; bija vain&#x12B;gs mazs notikums gadu atpaka&#x13C;.</p><p>Vi&#x146;a g&#x101;ja uz m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;m vien&#x101; sestdienas vakar&#x101;, taisni tai br&#x12B;d&#x12B;, kad Sp&#x113;ka Larss meimurodams izn&#x101;ca no kroga un dz&#x113;ruma dullum&#x101; pasita divus v&#x12B;rus pie zemes, uzsaukdams p&#x101;r&#x113;jiem:</p><p>�N&#x101;ko�ais v&#x12B;rs! N&#x101;ciet �urp visi, tas v&#x12B;rs v&#x113;l nav dzimis, kas var kustin&#x101;t Sp&#x113;ka Larsu."</p><p>Tad Marija jautri teica, vi&#x146;am kl&#x101;tiedama:</p><p>�Es vienu t&#x101;du zinu, kas to var. Tas esi tu pats!"</p><p>�Ko�o?" Larss teica.</p><p>�Un t&#x101; ka neviens cits to nevar, tev tas tom&#x113;r b&#x16B;s j&#x101;dara pa�am, mans draugs. Nav liela lieta, nog&#x101;zt v&#x12B;ru pie zemes, to tu tik bie�i jau esi darijis. Bet ja tu tagad var&#x113;si izkustin&#x101;t no vietas Sp&#x113;ka Larsu un aizg&#x101;d&#x101;t vi&#x146;u uz m&#x101;j&#x101;m � tad es izmaks&#x101;�u, kad n&#x101;ko�&#x101; reiz&#x113; tiksimies."</p><p>To teikusi, vi&#x146;a aizg&#x101;ja, bet aizg&#x101;ja ar&#x12B; Sp&#x113;ka Larss.</p><p>Vienu ned&#x113;&#x13C;u v&#x113;l&#x101;k t&#x101; sastapa vi&#x146;u pie m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;m. Vi&#x146;� bija skaidr&#x101; pr&#x101;t&#x101;.</p><p>�Man tev ir j&#x101;izmaks&#x101;," vi&#x146;a teica, �vai gribi, lai to daru m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s, vai krog&#x101;?"</p><p>�Priek� manis tas lab&#x101;kais ir attur&#x113;ties no degv&#x12B;na," vi&#x146;� teica.</p><p>�Tad n&#x101;c l&#x12B;dzi, es tevi pacien&#x101;�u ar kafeju."</p><p>Priek� Larsa lab&#x101;k bija attur&#x113;ties no degv&#x12B;na, bet ilgi vi&#x146;� to nevar&#x113;ja. Sadz&#x113;ries t&#x101;, ka ar to pietiktu diviem, vi&#x146;� uzr&#x101;p&#x101;s pa sastatn&#x113;m uz bazn&#x12B;cas torni, kuru vajadz&#x113;ja balsin&#x101;t. Laim&#x12B;gi ticis aug�&#x101;, vi&#x146;� nol&#x113;ca lej&#x101; un n&#x101;v&#x12B;gi sadauzi j&#x101;s.</p><p>Nu N&#x12B;elands st&#x101;v&#x113;ja pie vi&#x146;a ar sv&#x113;tiem sakramentiem.</p><p>�Es nedr&#x12B;kstu," Larss teica.</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C;?" m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js jaut&#x101;ja.</p><p>�&#x112;dis un dz&#x113;ris l&#x12B;dz tiesas dienai," Larss teica, �to es jau gan esmu darijis visu savu m&#x16B;�u � bet tikai laic&#x12B;g&#x101;s liet&#x101;s. Es nedr&#x12B;kstu pieskarties sakramentiem."</p><p>N&#x12B;elands teica, ko m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ji t&#x101;dos gadijumos var teikt. Larss mazliet �aub&#x12B;damies noraudzij&#x101;s vi&#x146;&#x101;. Tas var&#x113;ja ar&#x12B; b&#x16B;t taisn&#x12B;ba, bet m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js izpildija savu amatu un run&#x101;ja par savu preci. Larss pats reiz&#x113;m bija brauk&#x101;jis apk&#x101;rt ar ga&#x13C;u un l&#x16B;kojis ieteikt to, par ko vi&#x146;am lab&#x101;k b&#x16B;tu vajadz&#x113;jis klus&#x113;t.</p><p>�Vai nevar atn&#x101;kt kundze?" vi&#x146;� teica.</p><p>�Mana sieva?" N&#x12B;elands jaut&#x101;ja.</p><p>�Cit&#x101;di es ne&#x146;em�u to pretim," Larss noteica.</p><p>T&#x101; Marijai tika aizs&#x16B;t&#x12B;ta zi&#x146;a; N&#x12B;elands vi&#x146;ai izskaidroja, kas t&#x101; bija par lietu. Larss uzman&#x12B;gi sekoja visam.</p><p>�Vai es dr&#x12B;kstu?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>�J&#x101;," vi&#x146;a atteica.</p><p>Larss izskatij&#x101;s apmierin&#x101;ts.</p><p>�Nu tad dodiet man tos," vi&#x146;� teica Nielandam.</p><p>T&#x101; vi&#x146;� baudija sakramentus.</p><p>�Vai nu es esmu dab&#x16B;jis gr&#x113;ku piedo�anu?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>Jaut&#x101;jums bija dom&#x101;ts Marijai. Vi&#x146;a vilcin&#x101;j&#x101;s, un, iev&#x113;rojusi N&#x12B;elanda skatu, griez&#x101;s pie vi&#x146;a. Vi&#x146;u acis sa-</p><p>�tap&#x101;s, un vi&#x146;iem atkl&#x101;j&#x101;s kautkas, par ko tie nekad nebija run&#x101;ju�i.</p><p>Marija griez&#x101;s pie slimnieka.</p><p>�Vai tu uz k&#x101;da esi dusm&#x12B;gs?" Marija jaut&#x101;ja.</p><p>�Pats uz sevis," tas atteica.</p><p>�Un uz cita neviena?"</p><p>�N&#x113;."</p><p>�Vai tad nav neviena, kas tev butu aizdevis dusmas?"</p><p>,,Kd n&#x113; � bet vai tas nav vienalga � tagad?"</p><p>�Tad jau tev nava ko jaut&#x101;t. �Piedod mums m&#x16B;su gr&#x113;kus, k&#x101; m&#x113;s piedodam saviem par&#x101;dniekiem". Vai n&#x113;?"</p><p>�J&#x101; � t&#x101; tas gan ir. Un t&#x101; ir labi. Man tas tie�&#x101;m ir nepiecie�ams." �</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; N&#x12B;elands teica Marijai:</p><p>�Tu neatbild&#x113;ji tie�i uz to, ko Sp&#x113;ka Larss tev jaut&#x101;ja."</p><p>Kad vi&#x146;a klus&#x113;ja, vi&#x146;� turpin&#x101;ja:</p><p>�Vai t&#x101; ir � zin&#x101;tne, kas--"</p><p>Marija p&#x101;rtrauca vi&#x146;u:</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; tu t&#x101; baidies no zin&#x101;tnes, vai t&#x101; var atkl&#x101;t k&#x101;du paties&#x12B;bu, kas neb&#x16B;tu Dieva paties&#x12B;ba? K&#x101;du &#x13C;aunumu tad t&#x101; tev var nodar&#x12B;t?"</p><p>�T&#x101; var padar&#x12B;t �aub&#x12B;gu cilv&#x113;ku tic&#x12B;bu uz Dievu," N&#x12B;elands teica.</p><p>�Vi&#x146;u uzskatus par vi&#x146;u," t&#x101; teica, �nekad vi&#x146;u tic&#x12B;bu."</p><p>�Vai tu tie�&#x101;m ar&#x12B; zini, kas tic&#x12B;ba ir?" N&#x12B;elands jaut&#x101;ja. �Ko tu sauc par tic&#x12B;bu?"</p><p>Mirkli padom&#x101;jusi, Marija atbild&#x113;ja:</p><p>�M&#x16B;�&#x12B;gais un laic&#x12B;gais, neaprobe�otais un aprobe�otais ir viens otr&#x101; iem&#x12B;l&#x113;ju�ies. Tic&#x12B;ba ir m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; un laic&#x12B;g&#x101; tiek�an&#x101;s vienam pret otru uz zin&#x101;mu apvieno�anos cilv&#x113;ka pr&#x101;t&#x101;. Tas ir dz&#x12B;vs sp&#x113;ks, kas nav atkar&#x12B;gs no uzskatiem vai dom&#x101;m, kas bie�i vien to trauc&#x113;."</p><p>N&#x12B;elands p&#x101;rsteigts noraudzij&#x101;s vi&#x146;&#x101;; vienu mirkli vi&#x146;� gandr&#x12B;z redz&#x113;ja dz&#x12B;vo tic&#x12B;bu, k&#x101;da bija vi&#x146;&#x101;. Bet kad vi&#x146;� m&#x113;&#x123;in&#x101;ja to ietilpin&#x101;t pats sav&#x101;s dom&#x101;s par dz&#x12B;v&#x12B;bu, n&#x101;vi un Dievu, t&#x101; pazuda, tikko atst&#x101;dama zin&#x101;mu j&#x113;dzienu, un vi&#x146;�, galvu purin&#x101;dams, grib&#x113;ja aiziet.</p><p>Tad Marija teica:</p><p>�Tu dom&#x101;, ka tu m&#x12B;li Dievu, un t&#x101;d&#x113;&#x13C; tev ir bail; bet m&#x12B;lest&#x12B;b&#x101; nav bai&#x13C;u. Tu nem&#x12B;li Dieva, bet pats savas domas par vi&#x146;u."</p><p>N&#x12B;elands atbild&#x113;ja:</p><p>�Tagad tu saki �Dievs", bet pirmi&#x146; tu teici �m&#x16B;�&#x12B;gais", �neaprobe�otais". Tu netici person&#x12B;gam Dievam."</p><p>To teicis, vi&#x146;� ieg&#x101;ja sav&#x101; darbistab&#x101;. Marija pa&#x146;&#x113;ma savu dienas gr&#x101;matu un rakstija:</p><p>�Vi&#x146;� saka, ka es neticu person&#x12B;gam Dievam. Ko gan es uz to vi&#x146;am var&#x113;ju atbild&#x113;t? Neesmu nek&#x101;da dom&#x101;t&#x101;ja, bet tikai cilv&#x113;ks, kuram ir savi p&#x101;rdz&#x12B;vojumi. Un p&#x101;rdz&#x12B;vojusi es esmu seko�o:</p><p>Kad es vairs Dievu neiet&#x113;rpu pati sav&#x101;s dom&#x101;s, kad es par vi&#x146;u cita nek&#x101; nezin&#x101;ju, k&#x101; tikai to, ka vi&#x146;� i r, un nevis savas domas par vi&#x146;u, tad vi&#x146;a gaisma uzausa man&#x12B;.</p><p>Tas bija, k&#x101; kad lampai no&#x146;em gaismas aizsegu, un, l&#x16B;k, pati gaisma pl&#x16B;da skaidra un dzidra, un visas lietas pasaul&#x113; atrad&#x101;s �ai gaism&#x101;, kas ir sp&#x113;c&#x12B;ga un spie�as vis&#x101;m liet&#x101;m cauri.</p><p>Manas acis panes to, man par neizsak&#x101;mu prieku.</p><p>&#x13B;auj tiem, kam acis ir v&#x101;jas, patur&#x113;t gaismas aizsegu; t&#x101; tom&#x113;r ir pati gaisma, kas spie�as tam cauri. &#x13B;auj tiem, kam tas ir nepiecie�ams, dom&#x101;t vislab&#x101;k&#x101;s domas par Dievu; maza da&#x13C;a no vi&#x146;a b&#x16B;tnes tom&#x113;r staros cauri vi&#x146;u niec&#x12B;gaj&#x101;m dom&#x101;m par vi&#x146;u.</p><p>Bet neliec vi&#x146;iem uzspiest savas domas citiem, jo aizsegs nav gaisma, un vi&#x146;u domas par Dievu nav Dievs."</p><p>P&#x113;c tam N&#x12B;elands v&#x113;l vair&#x101;k kautr&#x113;j&#x101;s no savas sievas un k&#x13C;uva dr&#x16B;m&#x101;ks. Ja vi&#x146;� neatteic&#x101;s no amata, tad ne t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;� b&#x16B;tu negod&#x12B;gs, bet t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;am gr&#x16B;ti n&#x101;c&#x101;s iz�&#x137;irties. Vi&#x146;� tam v&#x113;l nebija nobriedis. Tic&#x12B;ba bija vi&#x146;a pa�uzturas dzi&#x146;a, un katrs gaismas pamirdz&#x113;jums vi&#x146;a gar&#x101; stiprin&#x101;ja to. Bie�i tas aizdzina �aubas, un vi&#x146;� vieglpr&#x101;t&#x12B;gi nodev&#x101;s dom&#x101;m, ka zin&#x101;tne varb&#x16B;t maldij&#x101;s.</p><p>Vai divdesmit gadu nebija zin&#x101;tnisko paties&#x12B;bu caurm&#x113;ra vecums?</p><p>Dot lip&#x12B;g&#x101;, pel&#x113;k&#x101; �aubu migla aizvien atgriez&#x101;s atpaka&#x13C;. Tam pievienoj&#x101;s smag&#x101; kara saj&#x16B;ta. T&#x101;s gan bija kaimi&#x146;a m&#x101;jas, kas dega � bet k&#x101;das briesmas tur nenotika! Kas tur nebija naida! Nu jau bija pien&#x101;cis 1915. gada pavasaris, un v&#x113;l aizvien vi&#x146;i nogalin&#x101;ja viens otru.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja pie loga, gan nek&#x101; &#x101;r&#x101; neredz&#x113;dams, bet raudz&#x12B;damies p&#x113;c t&#x101; laim&#x12B;g&#x101; laika, kad cilv&#x113;ku jautrie smiekli atskan&#x113;ja p&#x101;r zemi.</p><p>Tad vi&#x146;� dzird&#x113;ja Ingeru smejamies, tik sirsn&#x12B;gi, tik piln&#x12B;gi, ka vi&#x146;&#x101; cita nek&#x101; nebija, k&#x101; tikai smiekli.</p><p>Vi&#x146;a sm&#x113;j&#x101;s par savu m&#x101;ti. Marija, ce&#x13C;os nometusies, bija ru�in&#x101;jusies pa dobi. Uz vaiga vi&#x146;ai bija uzmeties ods, vi&#x146;a sita tam, un nu viss plaukstas nospiedums atrad&#x101;s uz vaiga, bet vi&#x146;a zem&#x113; nometusies raudzij&#x101;s aug�up uz Ingeru. �&#x137;elm&#x12B;g&#x101;, zobgal&#x12B;g&#x101; padev&#x12B;ba bija piln&#x12B;ga. Neviens klauns neizdar&#x12B;tu to lab&#x101;k. Pat N&#x12B;elandam bija j&#x101;pasmaida, bet Ingerai kl&#x101;j&#x101;s gr&#x16B;ti un vi&#x146;a vaiman&#x101;ja:</p><p>�M&#x101;t, nedari t&#x101;! Es vairs nevaru, neskaties t&#x101;, cit&#x101;di es pl&#x12B;s&#x12B;�u no smiekliem."</p><p>K&#x101;da aizgr&#x101;bt&#x12B;ba, nevain&#x12B;ba un humors! Pati dz&#x12B;v&#x101; laime vi&#x146;a m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s. Eet starp vi&#x146;u un laimi aizvien atrad&#x101;s loga r&#x16B;ts. K&#x101;d&#x113;&#x13C;?</p><p>Vi&#x146;� saprata, ka vaina ir vi&#x146;&#x101; pa�&#x101;. Vi&#x146;� nebija pratis Mariju saist&#x12B;t pie sevis. Bet pirms apprec&#x113;�an&#x101;s vi&#x146;i viens otram bija biju�i tuv&#x101;ki. Starp vi&#x146;iem bija bijusi k&#x101; atkl&#x101;ta, t&#x101; apsl&#x113;pta tuv&#x12B;ba. Apprec&#x113;ju�ies � vi&#x146;i viens no otra bija att&#x101;lin&#x101;ju�ies � un vi&#x146;a j&#x16B;tas uz vi&#x146;u bija atkritu�as uz zem&#x101;kas pl&#x101;ksnes. Viss bija p&#x101;rv&#x113;rties. Kas bija izn&#x101;cis no Dieva vad&#x12B;bas, kurai vi&#x146;� tik pa&#x13C;&#x101;v&#x12B;gi reiz bija tic&#x113;jis? Nu vi&#x146;am aizvien bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, it k&#x101; Dievs vi&#x146;u par kautko b&#x16B;tu nosodijis. Bet ko tad vi&#x146;� bija darijis?</p><p>Vi&#x146;� ieg&#x101;ja dz&#x12B;vojam&#x101; istab&#x101;. Tur st&#x101;v&#x113;ja Ingera, raudz&#x12B;dam&#x101;s vec&#x101; album&#x101;. Vi&#x146;a bija ieskr&#x113;jusi iek�&#x101;, lai tiktu va&#x13C;&#x101; no saviem smiekliem, bet tie vi&#x146;&#x101; v&#x113;l k&#x16B;s&#x101;ja, k&#x101; mazi, p&#x113;k�&#x146;i guldzieni. Ieraudzijusi t&#x113;vu, vi&#x146;a no jauna s&#x101;ka smieties piln&#x101; kakl&#x101;, glu�i t&#x101;pat k&#x101; &#x101;r&#x101;, d&#x101;rz&#x101;, un r&#x101;dija uz k&#x101;du bildi album&#x101;. Vi&#x146;� noliec&#x101;s, lai redz&#x113;tu, kas tur bija tik joc&#x12B;gs. T&#x101; bija veca vi&#x146;a pa�a un vi&#x146;a pirm&#x101;s sievas bilde.</p><p>�Vai tie�&#x101;m tu esi tas � �is v&#x12B;rs ar lielo b&#x101;rdu?" Ingera teica. B&#x101;rda vi&#x146;ai ac&#x12B;m redzot lik&#x101;s tikpat joc&#x12B;ga, k&#x101; plaukstas nospiedums m&#x101;tes sej&#x101;.</p><p>�Vai tas, p&#x113;c tav&#x101;m dom&#x101;m, izskatos mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gi?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>Tikko tas bija izteikts, vi&#x146;� sar&#x101;v&#x101;s, acis vi&#x146;am k&#x13C;uva stulbas, un Ingera iesauc&#x101;s:</p><p>�Bet t&#x113;vs � kas tev ir? � Tu izskaties t&#x101;, it k&#x101; tu manis vairs nepaz&#x12B;tu?"</p><p>�Nav nekas," vi&#x146;� teica, �man tikai ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101;, ka glu�i t&#x101;pat es reiz jaut&#x101;ju tavai m&#x101;tei � kad vi&#x146;a bija jauna meitene. Tu l&#x12B;dzinies vi&#x146;ai, j&#x101; � un �"</p><p>Vi&#x146;� &#x101;tri dev&#x101;s &#x101;r&#x101; no istabas, bet durv&#x12B;s vi&#x146;� pagriez&#x101;s atpaka&#x13C;, it k&#x101; k&#x101;ds vi&#x146;u sauktu.</p><p>Vi&#x146;� stulbi raudzij&#x101;s uz kr&#x113;slu, kur&#x101; parasti bija s&#x113;d&#x113;jusi vi&#x146;a pirm&#x101; sieva ar ad&#x12B;kli.</p><p>Ingera izbijusies iesauc&#x101;s:</p><p>�Vai tu esi slims, t&#x113;vs? Tu esi tik b&#x101;ls."</p><p>Atbildes vi&#x146;a nesa&#x146;&#x113;ma. Vi&#x146;� &#x101;tri aizg&#x101;ja, it k&#x101; tverdams k&#x101;du domu, kas vi&#x146;am bija pasl&#x12B;d&#x113;jusi gar&#x101;m.</p><p>Kas tas bija, kas k&#x101;zu dien&#x101; bija vi&#x146;u spiedis pieiet pie �&#x12B; kr&#x113;sla un �ukst&#x113;t: �Piedod!"? Vai vi&#x146;� bija nozie</p><p>dzies pret vi&#x146;u? K&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;� nebija var&#x113;jis run&#x101;t ar Mariju p&#x113;c apbed&#x12B;�anas?</p><p>Vai vi&#x146;� bija noziedzies pret nomir&#x113;ju? Ne apzin&#x12B;gi. Bet � nu vi&#x146;� to saprata � vi&#x146;a bija bijusi lieka sav&#x101;s m&#x101;j&#x101;s. Briesm&#x12B;gs jaut&#x101;jums pac&#x113;l&#x101;s; vai t&#x101; vi&#x146;am ar&#x12B; bija st&#x101;v&#x113;jusi ce&#x13C;&#x101;?</p><p>It k&#x101; arkla vaga tika ierauta vi&#x146;a pr&#x101;t&#x101;, daudz lietu, kas bija gul&#x113;ju�as apsl&#x113;ptas, par&#x101;dij&#x101;s dienas gaism&#x101;.</p><p>Un �Dieva vad&#x12B;ba"! Vai vi&#x146;� pats bija sacer&#x113;jis to?</p><p>Draudzes vec&#x101;k&#x101; &#x13C;audis apst&#x101;j&#x101;s darb&#x101;.</p><p>�Kas tam m&#x101;c&#x12B;t&#x101;jam ir noticis?" viens teica, �vi&#x146;� ir logojis vecaj&#x101;s gan&#x12B;b&#x101;s un iet apk&#x101;rt k&#x101; zirgs sait&#x113;!"</p><p>Vi&#x146;� aizvien v&#x113;l t&#x101;pat g&#x101;ja, tas izskatij&#x101;s glu�i mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gi.</p><p>�Vi&#x146;� laikam p&#x101;rdom&#x101; spredi&#x137;i," viens teica.</p><p>�T&#x101; spredi&#x137;a es negrib&#x113;tu dzird&#x113;t," otrs turpin&#x101;ja, �tas jau tad griez&#x12B;sies mums pa galvu apk&#x101;rt. Un gar� ar&#x12B; tas izn&#x101;ks."</p><p>Vi&#x146;i no jauna &#x137;&#x113;r&#x101;s pie darba, bet �ad un tad uzmeta acis m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;jas lauka gabalam. Beidzot kalps atvieglots iesauc&#x101;s:</p><p>�Nu vi&#x146;� pateica &#x101;men!"</p><p>�Ak, tu Dievs, k&#x101; tas ir sajucis, vi&#x146;� jau pats vairs nezin, ko vi&#x146;� grib dar&#x12B;t," priek�puisis teica.</p><p>N&#x12B;elands st&#x101;v&#x113;ja pie �oga, p&#x101;r kuru vi&#x146;� bija p&#x101;rl&#x113;cis tai dien&#x101;, kad, Marijas skatam sekodams, tas bija atradis savu jaun&#x12B;bu &#x101;r&#x101; uz lauka. Vi&#x146;� grib&#x113;ja k&#x101;pt p&#x101;ri �ogam, bet apdom&#x101;j&#x101;s un aizg&#x101;ja l&#x12B;dz v&#x101;rti&#x146;iem.</p><p>Vi&#x146;� aps&#x113;d&#x101;s uz akme&#x146;a pie m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;m. Tas bija l&#x12B;dz n&#x101;vei noguris, nesp&#x113;ja vairs dom&#x101;t. Bet acu priek�&#x101; vi&#x146;am uzpeld&#x113;ja ainas un r&#x101;di j&#x101;s t&#x113;li � vi&#x146;� redz&#x113;ja tos k&#x101; slapj&#x101; migl&#x101;.</p><p>Tur strauts �urkst&#x113;ja, nozuzdams kautkur t&#x101;lum&#x101;. Kaut-kas pa to peld&#x113;ja � laikam gan maza p&#x12B;p&#x12B; te � n&#x113;, tas tom&#x113;r bija mazs z&#x113;ns. J&#x101;, tas bija vi&#x146;� pats, to tak vi&#x146;� zin&#x101;ja labi. Mazais z&#x113;ns aizsl&#x12B;d&#x113;ja aizvien t&#x101;l&#x101;k un t&#x101;l&#x101;k prom, jauns v&#x12B;rietis atsteidz&#x101;s un grib&#x113;ja vi&#x146;u gl&#x101;bt, bet nevar&#x113;ja; mazais pazuda tums&#x101;, �un tad vi&#x146;� bija miris", k&#x101; jaunais v&#x12B;rietis teica. N&#x12B;elands pazina balsi, t&#x101; bija vi&#x146;a pa�a. �</p><p>P&#x113;c k&#x101;da laika Ingera teica m&#x101;tei:</p><p>�T&#x113;vs nekad nav &#x12B;sti priec&#x12B;gs."</p><p>�N&#x113;," Marija atbild&#x113;ja, �bet es dom&#x101;ju, ka tu var&#x113;tu vi&#x146;am l&#x12B;dz&#x113;t. R&#x101;di vi&#x146;am, ka tu labpr&#x101;t gribi b&#x16B;t ar vi&#x146;u kop&#x101;. Run&#x101; ar vi&#x146;u par visu, ko tu dom&#x101; un p&#x113;c k&#x101; tu ilgojies."</p><p>Nebija necik ilgi, kad Ingera atn&#x101;ca pie m&#x101;tes un teica:</p><p>�T&#x113;vs ir tik labs. Esmu bijusi &#x12B;sta patm&#x12B;le. Kad tu man biji, tad man bija viss. Vi&#x146;� izskat&#x101;s tik pateic&#x12B;gs, kad es n&#x101;ku, ka man ir kauns. Kaut tikai es b&#x16B;tu to dar&#x12B;jusi jau daudz agr&#x101;k."</p><p>�J&#x101;," Marija atteica, �bet paldies Dievam, ka tas ir noticis tagad."</p><p>Tas N&#x12B;elandam bija labs laiks. Vi&#x146;� atzina dz&#x12B;vi; t&#x101; vairs nebija sve�a un naid&#x12B;ga. Vi&#x146;� saprata, ka vi&#x146;a domas bija &#x146;&#x113;mu�as slim&#x12B;gu virzienu. Ingera pati jau bija pier&#x101;dijums, ka nek&#x101; &#x13C;auna vi&#x146;� nebija darijis. Nebija t&#x12B;r&#x101;ka un m&#x12B;&#x13C;&#x101;ka rad&#x12B;juma par vi&#x146;u.</p><p>Ar&#x12B; vi&#x146;a tic&#x12B;ba k&#x13C;uva stipr&#x101;ka; t&#x101; vienm&#x113;r vislab&#x101;k jut&#x101;s saul&#x113;. Credo quia absurdum, vi&#x146;� teiks, ne&#x13C;audams kritikai sajaukt savas domas. Bet nekas absurds tas nebija. Ne liel&#x101;k&#x101; m&#x113;r&#x101; absurds, k&#x101; Ingeras es&#x12B;ba. Bet vi&#x146;a dz&#x12B;va staig&#x101;ja vi&#x146;am l&#x12B;dz&#x101;s. Vi&#x146;a grib&#x113;ja ar&#x12B; savest vi&#x146;us ar Mariju kop&#x101;. Vi&#x146;� jut&#x101;s jau pietieko�i stiprs, lai vestu Mariju pie &#x12B;st&#x101;s tic&#x12B;bas.</p><p>Pien&#x101;ca diena, kad vi&#x146;� juta, ka dz&#x12B;ve ir piln&#x12B;ga, un var&#x113;ja teikt pats sev: �Un ja man tagad b&#x16B;tu j&#x101;mirst, es</p><p>tom&#x113;r esmu dab&#x16B;jis visu, p&#x113;c k&#x101; mana sirds ir ilgojusies."</p><p>Darbistab&#x101; st&#x101;v&#x113;dams, vi&#x146;� ieraudzija Ingeru d&#x101;rz&#x101;. Asto&#x146;padsmit gadus veca, dai&#x13C;a, vi&#x146;a staig&#x101;ja tur pa sauli, pilna prieka un gaidu. R&#x12B;t vi&#x146;a pirmo reizi brauca no m&#x101;j&#x101;m prom. Vi&#x146;ai bija j&#x101;pavada k&#x101;ds laiks pie vi&#x146;a pirm&#x101;s sievas m&#x101;sas.</p><p>Vi&#x146;a bija vi&#x146;a meita! J&#x101;, v&#x113;l vair&#x101;k nek&#x101; tas, jo l&#x12B;dz ar to t&#x101; k&#x13C;uva vi&#x146;am it k&#x101; par simbolu. T&#x101;ds, j&#x101;, taisni t&#x101;ds bija vi&#x146;a jaun&#x12B;bas sapnis, vi&#x146;a gai�ais dz&#x12B;ves priek�stats. Apskaidrot&#x101; mier&#x101; tas vi&#x146;am pieder&#x113;ja tagad Inger&#x101;.</p><p>Dievs, sargi vi&#x146;u, un paldies tam par vi&#x146;u. Vi&#x146;� aizg&#x101;ja un l&#x16B;dza Dievu. Vi&#x146;� l&#x16B;dza vair&#x101;k, nek&#x101; tikai par to, kas vi&#x146;am bija tuvs, vi&#x146;� l&#x16B;dza, lai izbeidzas asins izlie�ana, un lai Ingera tiek pasarg&#x101;ta no visa &#x13C;auna.</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; vi&#x146;a aizbrauca. Reti kad k&#x101;ds b&#x113;rns ir pavad&#x12B;ts ar liel&#x101;ku m&#x12B;lest&#x12B;bu un t&#x12B;r&#x101;k&#x101;m l&#x16B;g�an&#x101;m.</p></section><section><title><p>7. NODA&#x13B;A</p></title><p>Martas dz&#x12B;v&#x113; iest&#x101;j&#x101;s liela p&#x101;rmai&#x146;a. Kar� tom&#x113;r tuvoj&#x101;s, lai gan galdnieks Hansens bija apgalvojis pret&#x113;jo.</p><p>N&#x113;, n&#x113;," vi&#x146;� teica, kad &#x13C;audis s&#x101;ka murmin&#x101;t, ka st&#x101;voklis k&#x13C;&#x16B;st draudo�s, �n&#x113;, kara neb&#x16B;s. M&#x113;s esam p&#x101;r&#x101;k izgl&#x12B;toti, lai karotu."</p><p>Tas jau izklausi j&#x101;s ticami, un turkl&#x101;t bija pat&#x12B;kami to apzin&#x101;ties, t&#x101;d&#x113;&#x13C; �oreiz labi &#x13C;audis piekrita vi&#x146;am.</p><p>Notikumi to tom&#x113;r nedarija, kar� tuvoj&#x101;s, bet Hansens nepadev&#x101;s.</p><p>�Viss tas vilksies tikai vienu acumirkli," vi&#x146;� teica. �Ar t&#x101;diem l&#x12B;dzek&#x13C;iem, k&#x101;di ir m&#x16B;su r&#x12B;c&#x12B;b&#x101;! T&#x101; b&#x16B;s &#x12B;sa, �ausm&#x12B;ga ugu&#x146;o�ana."</p><p>T&#x101; tie�&#x101;m bija ugu&#x146;o�ana, kas tom&#x113;r vilk&#x101;s tik ilgi, ka Hansenam no t&#x101;s galva s&#x101;ka s&#x101;p&#x113;t. Run&#x101;tuve apklusa, vi&#x146;� p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s klus&#x101; dom&#x101;t&#x101;j&#x101;. �e bija kautkas, ko vajadz&#x113;ja saprast, vi&#x146;am vajadz&#x113;ja ieskat&#x12B;ties �&#x12B;s elles ma�i-nas mator&#x101;, kas nogalin&#x101;ja tos, kas to bija palaidu�i va&#x13C;&#x101;, un, k&#x101; lik&#x101;s, nebija apturama. Vi&#x146;� grib&#x113;ja saprast vair&#x101;k, nek&#x101; vi&#x146;� sp&#x113;ja. Vi&#x146;� bija uzd&#x16B;ries kautkam, uz ko tas rakstos atbildes atrast nevar&#x113;ja, bet ko vi&#x146;am pa�am vajadz&#x113;ja izpr&#x101;tot, un vien&#x101; dien&#x101; galv&#x101; vi&#x146;am kautkas no-knik�&#x137;&#x113;ja, un p&#x113;c tam t&#x101; vairs l&#x101;ga nestr&#x101;d&#x101;ja.</p><p>Vi&#x146;i ar Lindbergu abi st&#x101;v&#x113;ja &#x101;r&#x101; uz ce&#x13C;a, kad tas notika. Hansens dom&#x101;ja savas domas, Lindbergs savas, un vi&#x146;u abu domas bija t&#x101;lu vienas no otr&#x101;m, kautgan t&#x101;s abiem grozij&#x101;s ap karu.</p><p>Te atskan&#x113;ja krik�&#x137;is tik ska&#x13C;i, ka Lindbergam paties&#x12B;b&#x101; vajadz&#x113;ja to dzird&#x113;t. To vi&#x146;�, protams, nedarija, bet kautkas vi&#x146;u it k&#x101; spieda pagriezties atpaka&#x13C;, un tad vi&#x146;� ieraudzija Hansenu st&#x101;vam b&#x101;lu un izbiju�os, ar ieplest&#x101;m ac&#x12B;m, kam&#x113;r vi&#x146;� cent&#x101;s kautko izteikt. Beidzot vi&#x146;� izgr&#x16B;da:</p><p>�Viss tas jau &#x137;er m&#x16B;s pa�us! Viss tas jau &#x137;er m&#x16B;s pa�us!" <sub>#</sub></p><p>�Kas tad?" jaut&#x101;ja Lindbergs, kuram nebija nek&#x101; t&#x101;da, kas var&#x113;tu k&#x101;du &#x137;ert.</p><p>�Viss tas, ko izgudroja m," Hansens teica. ,,M&#x113;s mirstam no t&#x101;, ko sp&#x113;jam. P&#x113;c tam m&#x113;s visi braucam no kalna lej&#x101;."</p><p>Vi&#x146;a vairs nevar&#x113;ja paz&#x12B;t, viss pie vi&#x146;a izteica �ausmas un gal&#x12B;gu izmisumu. T&#x101; cilv&#x113;kiem vajadz&#x113;ja izskat&#x12B;ties, kad tie saprata, ka gr&#x113;ku pl&#x16B;di ir kautkas vair&#x101;k, nek&#x101; viet&#x113;ja dabas katastrofa, no kuras vi&#x146;i var aiziet.</p><p>�Nu�&#x16B;," Lindbergs apmierin&#x101;ts mier&#x12B;gi teica. Vi&#x146;�, l&#x16B;k, bija krietni vien ticis aug�&#x101;, kaln&#x101;. Vi&#x146;� tolaik daudz brauk&#x101;ja apk&#x101;rt; vi&#x146;� pirka zirgus un p&#x101;rdeva tos V&#x101;cijai. Vi&#x146;am bija daudz darba, un kad vi&#x146;am beidzot atlika laika apdom&#x101;ties, vi&#x146;� bija bag&#x101;ts v&#x12B;rs.</p><p>Nauda pievelk naudu! Lindbergam rad&#x101;s sakari, ticis bir�ai tuvum&#x101;, vi&#x146;� ar &#x101;trvilciena steigu dev&#x101;s uz priek�u.</p><p>Pa tam Hansens staig&#x101;ja pa m&#x101;j&#x101;m, noraudz&#x12B;damies uz Martu. Pr&#x101;ts vi&#x146;am atp&#x16B;t&#x101;s, noraugoties uz vi&#x146;u. �Vi&#x146;a, paldies Dievam, ir mazliet aprobe�ota," vi&#x146;� dom&#x101;ja, �un tas ir vi&#x146;as gl&#x101;bi&#x146;�." Daudz netr&#x16B;ka, ka vi&#x146;� justos k&#x101; vi&#x146;as gl&#x101;b&#x113;js, reiz vi&#x146;� bija tas, kas bija atsk&#x101;rtis, ka vi&#x146;a ir aprobe�ota. Pa�uztur&#x113;�an&#x101;s dzi&#x146;a ir d&#x12B;vaina. Vi&#x146;am bija radies uzdevums.</p><p>Bet Marta jau gan tom&#x113;r dzird&#x113;ja par vis&#x101;m t&#x101;m �ausm&#x101;m, k&#x101;das notika. T&#x101; tom&#x113;r nebija slepkavo�ana, kas uz vi&#x146;u atst&#x101;ja visliel&#x101;ko iespaidu, jo to m&#x113;s jau zin&#x101;m, kas tad notiek, kad cilv&#x113;ki kaujas. N&#x113;, kas vi&#x146;ai at&#x146;&#x113;ma drosmi, bija visas t&#x101;s v&#x113;rt&#x12B;bas, kas tika nogremd&#x113;tas j&#x16B;r&#x101;. B&#x16B;tu tak vi&#x146;i t&#x101;s nolaupiju�i un izlietoju�i pa�i sav&#x101; lab&#x101;. Bet nogremd&#x113;t t&#x101;s vien&#x12B;gi t&#x101;d&#x113;&#x13C;, lai citam nevienam no t&#x101;m neb&#x16B;tu nek&#x101;da labuma, tas ta�u noz&#x12B;m&#x113;ja karot pret pa�u Dievu.</p><p>�Tagad man gan liekas, ka pasaule iet boj&#x101;,"</p><p>vi&#x146;a</p><p>toica.</p><p>T&#x101; tas ar&#x12B; tie�&#x101;m bija, bet, iz&#x146;emot Hansenu, cits ne-vions to nezin&#x101;ja, un vi&#x146;� ieskatija, ka nu vi&#x146;am ir bie�i j&#x101;but pie Martas, lai aizkav&#x113;tu vi&#x146;u dom&#x101;t domas, kas vi&#x146;as pr&#x101;tam bija par augst&#x101;m.</p><p>Bet beidzot vi&#x146;am vajadz&#x113;ja atst&#x101;t vi&#x146;u vi&#x146;as liktenim, jo Lindbergs p&#x101;rc&#x113;l&#x101;s uz citurieni.</p><p>Vi&#x146;� bija nopircis mui�u.</p><p>Marta bija kundze. Tas vi&#x146;u daudz neuztrauca, bet vismaz to vi&#x146;a grib&#x113;ja, lai vi&#x146;u t&#x101; nesauc &#x13C;audis, kop&#x101; ar kuriem vi&#x146;a str&#x101;d&#x101;ja.</p><p>�Mani sauc par Martu," vi&#x146;a teica, �t&#x101; mani sauc jau no t&#x101; laika, kam&#x113;r es esmu krist&#x12B;ta, un t&#x101; mani sauks, l&#x12B;dz mani apraks. Ar savu kundzi j&#x16B;s pie manis nen&#x101;ciet."</p><p>Bet Lindbergu gan vi&#x146;i varot saukt par �kungu", jo vi&#x146;am �tas piest&#x101;vot," Marta teica.</p><p>To pa�u dom&#x101;ja mui�as &#x12B;pa�nieks, p&#x101;rdodams saimniec&#x12B;bu. �Vi&#x146;� tie�&#x101;m izskat&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;� b&#x16B;tu dzimis, lai �e dz&#x12B;votu. Vi&#x146;am ir rase sej&#x101; � vi&#x146;� glu�i labi var&#x113;tu b&#x16B;t manu pa�a radu nelikum&#x12B;g&#x101; atvase. Bet tos mu&#x13C;&#x137;a galvas d&#x113;lus vajadz&#x113;tu no�aut."</p><p>Bet to vi&#x146;i neb&#x16B;t negrib&#x113;ja. Teobalds un Edv&#x101;rds uz&#x146;&#x113;ma kungu dz&#x12B;vi pa savai gaumei. Vi&#x146;i di�oj&#x101;s z&#x12B;da ze&#x137;&#x113;s, laka kurp&#x113;s un p&#x113;c visjaun&#x101;k&#x101;s modes piegrieztos sv&#x101;rkos.</p><p>�J&#x16B;s jau izskat&#x101;ties k&#x101; v&#x101;rn&#x113;ni, kas izgreznoju�ies p&#x101;va spalv&#x101;m," Marta teica.</p><p>N&#x113;, tad jau L&#x12B;ze ar lab&#x101;kiem pan&#x101;kumiem b&#x16B;tu var&#x113;jusi uzst&#x101;ties k&#x101; mui�as jaunkundze, bet L&#x12B;ze bija pr&#x101;t&#x12B;ga meitene, kas grib&#x113;ja kautko m&#x101;c&#x12B;ties. Vi&#x146;a dz&#x12B;voja tagad Kopenh&#x101;gen&#x101;, m&#x101;ci j&#x101;s valodas un ma�inrakst&#x12B;�anu, k&#x101; ar&#x12B; sav&#x101;do, Martai nesaprotamo lietu, sten�o�grafiju. Kas to zin&#x101;ja, var&#x113;ja rakst&#x12B;t tikpat &#x101;tri, k&#x101; cilv&#x113;ki run&#x101;, t&#x101; vi&#x146;i teica.</p><p>Bet Teobalds un Edvards svaidij&#x101;s ar naudu. Pat ja vi&#x146;iem t&#x101;s bija diezgan, nauda ta�u tom&#x113;r bija v&#x113;rt&#x12B;ba.</p><p>T&#x101; noz&#x12B;m&#x113;ja darbu, kas bija padar&#x12B;ts, p&#x101;rtiku un ap&#x123;&#x113;rbu, ko par to var&#x113;ja dab&#x16B;t. �Saki tak vi&#x146;iem to, t&#x113;vs," vi&#x146;a teica, vi&#x146;a tak bija redz&#x113;jusi vi&#x146;us str&#x101;d&#x101;jam tik trakus darbus, k&#x101; aizdedzin&#x101;m papirosus ar desmitkronu z&#x12B;m&#x113;m, vien&#x12B;gi tikai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, lai par&#x101;d&#x12B;tu, kas vi&#x146;i &#x12B;sti bija par v&#x12B;riem. �Ak, nieki," Lindbergs teica, �vai tu ar' zini, cik daudz t&#x101;du pap&#x12B;ri&#x146;u es katru m&#x12B;&#x13C;u dienu nopelnu?"</p><p>Aiz veca paraduma vi&#x146;� teica Martai to �ukstus. Mar-tai reiba galva. Tas bija &#x13C;aun&#x101;k, k&#x101; braukt ar karuseli K&#x113;ges tirg&#x16B;. Bet brauciens ar karuseli nevelkas ilgi. �T&#x113;vs, vai nepar&#x101;d&#x12B;si man gr&#x101;mati&#x146;u?" vi&#x146;a teica.</p><p>�Gr&#x101;mati&#x146;u!" Lindbergs sm&#x113;j&#x101;s. �T&#x101;s jau sen vairs nava."</p><p>�Tu ta�u neb&#x16B;si to izn&#x12B;cin&#x101;jis?" Marta bij&#x12B;gi teica.</p><p>�N&#x113;, bet t&#x101; tagad ir par mazu. Paglab&#x101;jis es to tom&#x113;r esmu," vi&#x146;� teica. �T&#x101; ir mans talismans, kam&#x113;r man t&#x101; b&#x16B;s, tikm&#x113;r viss b&#x16B;s labi."</p><p>Vi&#x146;� atnesa to. T&#x101; vairs nebija aktiv&#x101; dienest&#x101;. Tur st&#x101;v&#x113;ja � 1 krona 25 &#x113;ras.</p><p>�Atdod man vi&#x146;u?" Marta jaut&#x101;ja.</p><p>�J&#x101;, bet tu glab&#x101; to," Lindbergs teica, �jo t&#x101;, k&#x101; jau teicu, ir mans talismans."</p><p>Marta s&#x113;d&#x113;ja, las&#x12B;dama tan&#x12B;. T&#x101; bija vien&#x12B;g&#x101; gr&#x101;mata, kuru vi&#x146;a visp&#x101;r k&#x101;dreiz bija lasijusi. Bet t&#x101; jau sav&#x101; zi&#x146;&#x101; bija ar&#x12B; vi&#x146;as dz&#x12B;ves gr&#x101;mata.</p><p>No t&#x101; laika vi&#x146;a bie�i l&#x16B;dza Lindbergam naudu, un vi&#x146;am dari ja prieku dot to vi&#x146;ai. Kur t&#x101; palika, bija Martos nosl&#x113;pums, bet par bl&#x113;&#x146;&#x101;m t&#x101; netika izdota.</p><p>�Vi&#x146;� sauc tevi par �T&#x101;lismans", vi&#x146;a teica, �un labs T&#x101;lis tu esi bijis. Tu pelni, ka tevi paglab&#x101; � un tu dab&#x16B;si br&#x101;li � kas ar&#x12B; varb&#x16B;t neb&#x16B;s nek&#x101;ds zem&#x113; metams T&#x101;lis."</p><p>Tie puikas! tie puikas. K&#x101; t&#x113;vs tom&#x113;r vi&#x146;us nevaldija! Iedom&#x101;jies, vien&#x101; Ziemassv&#x113;tku vakar&#x101; vi&#x146;i visp&#x101;r nemaz nep&#x101;rn&#x101;ca m&#x101;j&#x101;s. Kop&#x101; ar da�iem biedriem vi&#x146;i svin&#x113;ja Ziemassv&#x113;tkus sve�&#x101; viet&#x101;, kautkur, k&#x101;du j&#x16B;dzi prom no m&#x101;j&#x101;m. Vi&#x146;i piezvanija pa t&#x101;lruni, ka paliks tur uz egl&#x12B;ti.</p><p>�Marta un Marija�</p><p>T&#x16B; bija t&#x101;lu redzama Ziemassv&#x113;tku egl&#x12B;te, jo dega</p><p>m&#x101;jas.</p><p>Pie izzi&#x146;as par ugunsgr&#x113;ku, Teobalds nodeva seko�u paskaidrojumu:</p><p>�Pie visas nelaimes vain&#x12B;ga bija egl&#x12B;te."</p><p>�K&#x101; t&#x101;?"</p><p>�J&#x101; � es, l&#x16B;k, un Edvards un Nilsens (tas bija jaunais, bra�ais m&#x101;ju &#x12B;pa�nieks), m&#x113;s s&#x113;d&#x113;j&#x101;m egl&#x12B;tei vien&#x101; pus&#x113;, &#x13C;oti cie�i viens otram l&#x12B;dz&#x101;s."</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; gan &#x13C;oti cie�i viens otram l&#x12B;dz&#x101;s?"</p><p>�Mums bija mazs joks padom&#x101;," Teobalds teica.</p><p>�K&#x101;ds?"</p><p>�M&#x113;s bij&#x101;m noglab&#x101;ju�i viskija pudeli zem Ziemassv&#x113;tku egl&#x12B;tes sniega, un to Nilsena m&#x101;te nedr&#x12B;kst&#x113;ja redz&#x113;t. Vi&#x146;a ir sv&#x113;tule."</p><p>�J&#x16B;s varb&#x16B;t jau pirms tam bij&#x101;t dz&#x113;ru�i?"</p><p>,,J&#x101;-&#x101;, � bija tak Ziemassv&#x113;tku vakars."</p><p>�T&#x101;l&#x101;k."</p><p>�J&#x101; � otrpus egl&#x12B;tei s&#x113;d&#x113;ja Nilsena m&#x101;te un ska&#x13C;i lasija k&#x101;d&#x101; gr&#x101;mat&#x101;."</p><p>�IC&#x101;d&#x101; gr&#x101;mat&#x101;? Vai nezin&#x101;t, ko &#x12B;sti vi&#x146;a lasija?"</p><p>�N&#x113;, jo m&#x113;s jau s&#x113;d&#x113;j&#x101;m, jokodamies ar pudeli, un mums ar&#x12B; bija j&#x101;uzmanas, ka neiesmejamies par ska&#x13C;u. Bet gr&#x101;mata bija vain&#x12B;ga, ka izc&#x113;l&#x101;s uguns."</p><p>�K&#x101; tas notika?"</p><p>�J&#x101; � jo Nilsens m&#x16B;s tikko bija apsaucis, un m&#x113;s tad kautko izdzird&#x101;m. Tur bija kautkas par k&#x101;du sievieti, kas bija tapusi gr&#x16B;ta, un nu Nilsens pa�ukst Edvardam, ka t&#x101; dro�i vien esot Alvilda, bet Edvards iemet Nilsenam reiz pa ausi, � t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka ar Alvildu nekas taml&#x12B;dz&#x12B;gs nebija, un pirms es dab&#x16B;nu apskat&#x12B;ties, jau vi&#x146;i abi ir sakritu�i kop&#x101;, un kaudamies apg&#x101;� koci&#x146;u un pudeli, bet to vi&#x146;i nemaz nev&#x113;roja, un kad es vi&#x146;us grib&#x113;ju iz�&#x137;irt, mani ar&#x12B; ievilka l&#x12B;dzi, un pirms m&#x113;s v&#x113;l at&#x123;id&#x101;mies, jau uguns bija paguvusi izplat&#x12B;ties, un tad � mums neizdev&#x101;s to nodz&#x113;st."</p><p>�Un j&#x16B;s nemaz nevarat iedom&#x101;ties, kas t&#x101; gr&#x16B;t&#x101; sieva t&#x101;da bija?" policijas priek�nieks jaut&#x101;ja.</p><p>�N&#x113; � bet tas nu gan ir meli, ka t&#x101; bija Alvilda."</p><p>�Vai nedom&#x101;jat, ka runa b&#x16B;s bijusi par jaunavu Mariju, un ka Nilsena kundze b&#x16B;s s&#x113;d&#x113;jusi un lasijusi Ziemassv&#x113;tku eva&#x146;&#x123;&#x113;liju?"</p><p>�J&#x101;, var jau b&#x16B;t," Teobalds teica. �Tas izklaus&#x101;s p&#x113;c vi&#x146;as, vi&#x146;a jau ir sv&#x113;tule."</p><p>�J&#x16B;s t&#x101; tad jut&#x101;ties sav&#x101;s tikumisk&#x101;s j&#x16B;t&#x101;s aizvainoti," policijas priek�nieks zobgal&#x12B;gi piebilda, griezdamies pie Edvarda.</p><p>�Tikumisk&#x101;s j&#x16B;t&#x101;s � n&#x113;, bet man bija dusmas, ka vi&#x146;� uzskata mani par t&#x101;du mu&#x13C;&#x137;i," Edvards teica.</p><p>�Ja j&#x16B;s visu to naudu, ko j&#x16B;s iz�&#x137;ie�at, atdotu tr&#x16B;kuma ciet&#x113;jiem," Marta teica, �vesela draudze var&#x113;tu dz&#x12B;vot no t&#x101;, ko j&#x16B;s nometat zem&#x113;."</p><p>Bet vi&#x146;i ne par ko citu nedom&#x101;ja, k&#x101; tikai par &#x113;�anu un dzer�anu, par brauk�anu ar automobili un deju, par visiem tiem modernajiem m&#x113;sliem, uz kuriem Martai bija kauns skat&#x12B;ties, kaut ar&#x12B; vi&#x146;ai visu savu m&#x16B;�u bija bijusi dar&#x12B;�ana ar lopiem. �</p></section><section><title><p>8. NODA&#x13B;A</p></title><p>Visu zemi bija p&#x101;r&#x146;&#x113;mis dejas trakums, zelta te&#x13C;a un satira dejas. Ar&#x12B; pils&#x113;ti&#x146;u, kur&#x101; dz&#x12B;voja m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja N&#x12B;elanda svaine. Vi&#x146;a bija atraitne, sauca vi&#x146;u par Selb&#x16B; kundzi; diezgan aprobe�ota un labsird&#x12B;ga, t&#x101; pa&#x13C;&#x101;v&#x101;s uz lab&#x101;kiem &#x13C;aud&#x12B;m; tituliem un orde&#x146;iem vi&#x146;a gandr&#x12B;z bija gatava pie�&#x137;irt dievi�&#x137;&#x12B;gas izcel�an&#x101;s noz&#x12B;mi. Vi&#x146;a dom&#x101;ja labi, un bij&#x12B;gi raudzi j&#x101;s uz aug�u. Vi&#x146;as gludie, pel&#x113;kie mati bija sasuk&#x101;ti tik tikli, cik vien iesp&#x113;jams, un vi&#x146;as gait&#x101; bija kautkas p&#x101;rm&#x113;r&#x12B;gi korekts, gandr&#x12B;z vai policejiski priek�&#x101; rakst&#x12B;ts. Vi&#x146;ai bija maza, laipna mut&#x12B;te, kas nevar&#x113;ja izteikt neviena &#x13C;auna v&#x101;rda, divas piekl&#x101;j&#x12B;gas, &#x16B;dens zilas, izgl&#x12B;tota cilv&#x113;ka acis, kas redz&#x113;ja tikai to, ko t&#x101;m vajadz&#x113;ja redz&#x113;t.</p><p>Vi&#x146;a tie�&#x101;m &#x13C;oti priec&#x101;j&#x101;s, ka var&#x113;ja b&#x16B;t kautkas Inge-rai; vi&#x146;as mazaj&#x101;, gl&#x12B;taj&#x101; &#x101;rpils&#x113;tas vill&#x101; tai bag&#x101;t&#x12B;gi pietika vietas. Vi&#x146;ai bija paz&#x12B;�an&#x101;s daudz&#x101;s lab&#x101;k&#x101;s &#x123;imen&#x113;s, kur Ingera tika ievesta un kur to iev&#x113;roja vi&#x146;as skaistuma un pat&#x12B;kam&#x101;s dabas d&#x113;&#x13C;. Vi&#x146;a bija ar&#x12B; lielas biedr&#x12B;bas locekle, kur notika bazars un p&#x113;c tam deja jaunajai paaudzei. Selb&#x16B; kundze dev&#x101;s uz m&#x101;j&#x101;m v&#x113;l pirms dejas s&#x101;k�an&#x101;s, jo vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja savu desmit stundu miega, cit&#x101;di vi&#x146;ai galva nebija k&#x101;rt&#x12B;b&#x101; visu n&#x101;ko�o dienu. Bet pirms tam vi&#x146;a bija sarun&#x101;jusi gl&#x12B;tu leitenantu, kas apsol&#x12B;j&#x101;s pavad&#x12B;t Ingeru uz m&#x101;ju. Vi&#x146;� sav&#x101; laik&#x101; bija kalpojis gvardij&#x101;, kop&#x101; ar vienu no prin�iem, t&#x101; ka uz vi&#x146;u var&#x113;ja palaisties.</p><p>T&#x101; nebija ar&#x12B; glu�i vi&#x146;a vaina, ka vi&#x146;� lauza savu soli jumu.</p><p>Vi&#x146;� visp&#x101;r nemaz nedab&#x16B;ja dejot ar Ingeru. Vi&#x146;a neprata modern&#x101;s dejas, t&#x101; vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja atz&#x12B;ties pirmajam, kur� n&#x101;ca un palocij&#x101;s vi&#x146;as priek�&#x101;. Bet tas apsoli-j&#x101;s vad&#x12B;t vi&#x146;u tik labi, ka viss ie�ot pats no sevis. To vi&#x146;� ar&#x12B; darija, uzman&#x12B;gi, taktiski un vilt&#x12B;gi. Vi&#x146;am bija talants, un vi&#x146;� to lika liet&#x101;. Nevain&#x12B;gi un nek&#x101; nenojauzdama, vi&#x146;a padev&#x101;s m&#x16B;zikai un saj&#x16B;smin&#x101;ta sekoja vi&#x146;am, kam&#x113;r vi&#x146;� uzman&#x12B;gi p&#x101;rg&#x101;ja uz metodi, kas tam &#x13C;&#x101;va tapt aizvien p&#x101;rdro�&#x101;kam. Tai laik&#x101; vi&#x146;a jau vairs nezin&#x101;ja, ko t&#x101; dara. Ja vi&#x146;a visp&#x101;r v&#x113;l sp&#x113;ja dom&#x101;t, vi&#x146;ai laikam b&#x16B;s licies, ka vi&#x146;i m&#x12B;l viens otru, vi&#x146;a nezin vai b&#x16B;s skaidri apzin&#x101;ju�ies, ka vi&#x146;i nav vieni. Vi&#x146;a v&#x113;rsa uz sevi visu �o d&#x101;mu un kungu uzman&#x12B;bu, kas zin&#x101;ja, ko vi&#x146;i dara, un pa kaktiem &#x13C;audis sm&#x113;j&#x101;s. Leitenantam atgadij&#x101;s kautkas, ko tam bija iemesls atcer&#x113;ties, jo tas v&#x113;l&#x101;k atk&#x101;rtoj&#x101;s � tad, kad bija jau par v&#x113;lu. Vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;&#x113;ma baiga saj&#x16B;ta Ingerai gar&#x101;m vals&#x113;jot. Tas br&#x12B;di st&#x101;v&#x113;ja nezi&#x146;&#x101;. Vi&#x146;� bija atiets, un ja tas notiktu p&#x101;ra gadu agr&#x101;k, vi&#x146;� dro�i vien b&#x16B;tu izmetis smalko dejot&#x101;ju caur logu. Tagad vi&#x146;� apmierin&#x101;j&#x101;s ar to, ka teica kungam, kur� vi&#x146;am st&#x101;v&#x113;ja l&#x12B;dz&#x101;s.</p><p>�Tie�&#x101;m kauns redz&#x113;t � to tur."</p><p>�J&#x101;, ko," kungs teica, �cosi fan' tutte," vienai reizei jau j&#x101;b&#x16B;t pirmajai."</p><p>Tad leitenants izg&#x101;ja &#x101;r&#x101; iebaud&#x12B;t ko atspirdzino�u. Kad vi&#x146;� ien&#x101;ca atpaka&#x13C;, Ingeras z&#x101;l&#x113; vairs nebija un vi&#x146;a ar&#x12B; tur vairs neatgriez&#x101;s.</p><p>N&#x101;ko�&#x101; r&#x12B;t&#x101;, j&#x101;dams pastaig&#x101;ties villai gar&#x101;m, vi&#x146;� ieg&#x101;ja iek�&#x101; apjaut&#x101;ties, vai Ingera labi ir a.griezusies atpaka&#x13C; m&#x101;j&#x101;s. Tad vi&#x146;� dab&#x16B;ja zin&#x101;t, ka da�i str&#x101;dnieki no r&#x12B;ta bija atradu�i vi&#x146;u nosl&#x12B;ku�u j&#x16B;rmal&#x101;, net&#x101;lu no villas.</p><p>Nabaga Selb&#x16B; kundze, vi&#x146;a nebija dab&#x16B;jusi nogul&#x113;t savas desmit stundas, bet par laimi vi&#x146;a nevar&#x113;ja un nevar&#x113;ja apjaust, kas bija noticis, lai gan redz&#x113;ja to pati ar sav&#x101;m ac&#x12B;m un lai gan leitenants, sav&#x101; uztraukum&#x101;, izst&#x101;st&#x12B;ja vi&#x146;ai visu. Vi&#x146;as jauk&#x101; pasaules aina iz�&#x137;&#x12B;da; bet par laimi vi&#x146;a uz reizes nesp&#x113;ja aptvert visas nelaimes un nezaud&#x113;ja pr&#x101;tu. Neticam&#x101;s lietas n&#x101;ca p&#x101;r kaklu p&#x101;r galvu, cita paka&#x13C; citai, pa da&#x13C;&#x101;m un pa gabaliem, iz-�pltldamas viena otru tik &#x101;tri, ka vi&#x146;a nesp&#x113;ja t&#x101;s patur&#x113;t pi&#x101;t&#x101;. Jauna, nevain&#x12B;ga meitene bija mirusi. Iedz&#x12B;ta n&#x101;ve labdar&#x12B;bas sv&#x113;tkos. Vi&#x146;as pa�as uz tiem novesta. Virs-niokam uztic&#x113;ta. Vain&#x12B;gais bija cilv&#x113;ks ar t&#x101;d&#x101;m lab&#x101;m manier&#x113;m, un vi&#x146;a t&#x113;vam bija iev&#x113;rojams st&#x101;voklis sabiedr&#x12B;b&#x101;. Un vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja rakst&#x12B;t m&#x101;c&#x12B;t&#x101;jam N&#x12B;elandam: �D&#x101;rgais svaini" � n&#x113;, vi&#x146;� jau vairs nebija vi&#x146;as svainis. Bet vi&#x146;� bija Ingeras t&#x113;vs, tas bija tas briesm&#x12B;gais. Uz turieni vajadz&#x113;ja telegraf&#x113;t. Vi&#x146;a nesp&#x113;ja vair&#x101;k. Un notika ar&#x12B; nopratin&#x101;�ana, bet viss notika tik klusu, cik vien iesp&#x113;jams; k&#x101;ds bija apstaig&#x101;jis laikrakstus, un visas av&#x12B;zes bija attur&#x12B;gas, pat t&#x101;s, kuras parasti tais aprind&#x101;s netika las&#x12B;tas.</p><p>Ingeras kavalieris uzdeva, ka vi&#x146;� pasaucis automobili, p&#x101;rvedis vi&#x146;u m&#x101;j&#x101;s un atvadijies no vi&#x146;as pie durv&#x12B;m. P&#x113;c tam vi&#x146;� aizbraucis atpaka&#x13C; uz pils&#x113;tu. To apstiprin&#x101;ja �oferis.</p><p>Visi nelaimes gadijuma s&#x12B;kumi maisij&#x101;s pa Selb&#x16B; kundzes nabaga mazo galvi&#x146;u, un kad ierad&#x101;s N&#x12B;elands un Marija, vi&#x146;a sav&#x101;s mok&#x101;s izst&#x101;sti ja visu t&#x101;, k&#x101; tas vi&#x146;ai bija pienests.</p><p>Kad N&#x12B;elands un Marija, atgriezdamies no Ingeras apbed&#x12B;�anas, pien&#x101;ca pie m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;jas durv&#x12B;m, vi&#x146;i apst&#x101;j&#x101;s un uzmeta &#x101;tru skatu viens otram. Vi&#x146;u acis nek&#x101; cita neteica, k&#x101; to, ko vi&#x146;i jau pirms tam zin&#x101;ja, ka vi&#x146;iem j&#x101;nes savas b&#x113;das katram par sevi, un ka neviens no vi&#x146;iem vairs nesp&#x113;ja panest dz&#x12B;vi tur iek�&#x101;.</p><p>Dz&#x12B;vojam&#x101; istab&#x101; N&#x12B;elands no jauna apst&#x101;j&#x101;s.</p><p>�Viss ir t&#x101;pat k&#x101; bijis," vi&#x146;� teica. Tad vi&#x146;� ieg&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k darbistab&#x101;.</p><p>Vi&#x146;a saprata vi&#x146;u. Viegl&#x101;k b&#x16B;tu bijis saglab&#x101;t sapra�anu, ja vi&#x146;i m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;jas b&#x16B;tu atradu�i drupu kaudz&#x113; p&#x101;rv&#x113;rstas. D&#x101;rzs bija pilns saules, bet vi&#x146;a nevar&#x113;ja tam tic&#x113;t. Tas bija k&#x101; smaids, ko vi&#x146;a bija redz&#x113;jusi pie kapa, P&#x113;r&#x101;m S&#x113;renam k&#x101;du no saviem draugiem sveicinot. T&#x101; vi&#x146;&#x101; bija skatijusies, vi&#x146;am tur t&#x101; bezr&#x16B;p&#x12B;gi un priec&#x12B;gi st&#x101;vot. Vi&#x146;ai bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, ka t&#x101; v&#x113;l aizvien raugas vi&#x146;&#x101;, un saules gaisma tur &#x101;r&#x101; paties&#x12B;b&#x101; ir atrodama tikai vi&#x146;a izt&#x113;l&#x113;, kam&#x113;r vi&#x146;a paties&#x12B;b&#x101; st&#x101;v nakts tums&#x101;.</p><p>Vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka tai z&#x16B;d sapra�ana. Vi&#x146;a ar&#x12B; necent&#x101;s to saglab&#x101;t. T&#x101; noz&#x12B;m&#x113;ja tikai nebeidzamas cie�anas. Un tums&#x101; tom&#x113;r mirdz&#x113;ja maza zvaigzn&#x12B;te. Vi&#x146;a nevar&#x113;ja to neredz&#x113;t, un t&#x101; it k&#x101; teica: �Ja tu nenov&#x113;rsdam&#x101;s man&#x12B;</p><p>raudz&#x12B;sies, tad tas dr&#x12B;z b&#x16B;s p&#x101;ri, tad n&#x101;ks &#x101;rpr&#x101;ts un tu b&#x16B;si br&#x12B;va." Tai acumirkl&#x12B;, kad uz Ingeras z&#x101;rka bija s&#x101;ku�as birt smiltis, vi&#x146;a bija aizgriezusi seju. Uz smil�u kaudzes pie kapa kautkas br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gi priec&#x12B;gi mirdz&#x113;ja saul&#x113;. Tas bija mazs akmenti&#x146;�, l&#x12B;dz&#x12B;gs tam, kuru vi&#x146;as abas ar Ingeru bija atradu�as reiz&#x113; � k&#x101; vi&#x146;u abu kop&#x113;ju v&#x113;sLuli no &#x101;boli&#x146;a. Vi&#x146;a nevar&#x113;ja atst&#x101;t to gu&#x13C;am, kautkas vi&#x146;u spieda pieiet un to pacelt. Bet tai pa�&#x101; acumirkl&#x12B; smil�u kaudz&#x113; ied&#x16B;r&#x101;s v&#x113;l viena l&#x101;psta, un mazais akmenii&#x146;� iek&#x13C;uva kap&#x101;. �Nu to dab&#x16B;s Ingera," vi&#x146;a nodom&#x101;ja. Bet tas pavadija vi&#x146;u k&#x101; mirdzo�a zvaigzne. Vi&#x146;a iet tai paka&#x13C; k&#x101; tr&#x12B;s sv&#x113;tie &#x137;&#x113;ni&#x146;i Beil&#x113;mes zvaigznei � l&#x12B;dz miera vietai. �Zinu labi, ka man s&#x101;k zust pr&#x101;ts," vi&#x146;a dom&#x101;ja, �bet par to t u r b&#x16B;s miers." No savas apk&#x101;rtnes vi&#x146;a var&#x113;ja v&#x113;rot, ka slim&#x12B;ba g&#x101;ja uz priek�u. Lietas istab&#x101; zaud&#x113;ja sakaru ar cit&#x101;m un dz&#x12B;voja pa�as savu dz&#x12B;vi. Tur tas l&#x113;nkr&#x113;sls �&#x137;ita esam naid&#x12B;gs, k&#x101; aizvien, tikko vi&#x146;a bija p&#x101;rn&#x101;kusi no kapa, bet Herlufshol-mas glezna bija atl&#x113;kusi atpaka&#x13C; l&#x12B;dz dienai, kad vi&#x146;a pirmo reiz bija st&#x101;v&#x113;jusi �ai istab&#x101;. Spogulis bija apst&#x101;jies pie t&#x101;s dienas, kad vi&#x146;as ar m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kundzi bija run&#x101;ju�as par N&#x12B;elanda ac&#x12B;m, bet galds bija noliecies l&#x12B;dz tam laikam, kad Ingera tikko bija var&#x113;jusi pasniegties un uzlikt uz t&#x101; zodu. Sof&#x101;js un soli&#x146;� bija atgriezu�ies atpaka&#x13C; l&#x12B;dz laikam, &#x12B;si pirms Ingeras dzim�anas � viss r&#x101;v&#x101;s va&#x13C;&#x101;. Visas m&#x113;beles istab&#x101; zin&#x101;ja, ka vi&#x146;a bija zaud&#x113;jusi varu par t&#x101;m, t&#x101;s rota&#x13C;&#x101;j&#x101;s ar laiku, saj&#x16B;smin&#x101;tas, ka vi&#x146;a no&#x12B;poj to aizkav&#x113;t. Vien&#x12B;gais uzticamais un labais bija mazais mirdzo�ais akmenti&#x146;�, kur&#x101; nebija nek&#x101;das j&#x113;gas. Viss der&#x12B;gais un sapr&#x101;t&#x12B;gais darija s&#x101;pes. Pati vi&#x146;a bija pilna nemiera k&#x101; viss cits. Vi&#x146;a staig&#x101;ja apk&#x101;rt pa visu m&#x101;ju, bet nebija t&#x101;das vietas, kas vi&#x146;u grib&#x113;tu pie&#x146;emt un dot vi&#x146;ai mieru.</p><p>Vi&#x146;ai bija neskaidra nojauta, ka vi&#x146;a nesa &#x113;dienu iek�&#x101; un ka N&#x12B;elands &#x113;da. Vi&#x146;ai �&#x137;ita, ka ar&#x12B; vi&#x146;a pati &#x113;da gabalu maizes.</p><p>Beidzot vi&#x146;a iev&#x113;roja, ka ar&#x12B; &#x101;rpus vi&#x146;as bija tumsa. Tad vi&#x146;ai bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, it k&#x101; N&#x12B;elands jau laici&#x146;u atpaka&#x13C; b&#x16B;tu ien&#x101;cis un teicis, ka ir v&#x113;ls. Nu vi&#x146;a atcer&#x113;j&#x101;s, ka parasti tak bija j&#x101;iet gul&#x113;t, tikai vi&#x146;ai nebija glu�i skaidrs, k&#x101;d&#x113;&#x13C;. Bet kad vi&#x146;a ieg&#x101;ja iek�&#x101; un atrada N&#x12B;e-landu aizmigu�u gu&#x13C;am, vi&#x146;ai pr&#x101;ts k&#x13C;uva mazliet skaidr&#x101;ks, un ar&#x12B; vi&#x146;a apgul&#x101;s.</p><p>N&#x12B;elands elpoja nemier&#x12B;gi, �ad un tad seja vi&#x146;am s&#x101;p&#x12B;gi savilk&#x101;s, it k&#x101; vi&#x146;� pat mieg&#x101; justu savu nelaimi.</p><p>T&#x101; laici&#x146;u gul&#x113;ja, noraudz&#x12B;dam&#x101;s vi&#x146;&#x101; un s&#x101;kdama atsk&#x101;rst, ka dz&#x12B;ve bija a�g&#x101;rna. T&#x101; bija nepr&#x101;t&#x12B;ga. Sav&#x101;di, ka neviens to nezin&#x101;ja. Vi&#x146;� bija vi&#x146;as v&#x12B;rs. Ingera pieder&#x113;ja vi&#x146;iem abiem. Vi&#x146;u b&#x113;das bija kop&#x12B;gas. Vi&#x146;� gul&#x113;ja turpat vi&#x146;ai l&#x12B;dz&#x101;s. T&#x101; tas lik&#x101;s esam. Bet viss tas t&#x101; nemaz nebija. Vi&#x146;� bija tik t&#x101;lu prom, ka ne v&#x101;rdi, ne v&#x113;stules nevar&#x113;ja vi&#x146;u aizsniegt. Nebija neviena cilv&#x113;ka, kas b&#x16B;tu tik t&#x101;lu no vi&#x146;as, k&#x101; vi&#x146;�. Vi&#x146;� nezin&#x101;ja nek&#x101; par vi&#x146;as Ingeru, t&#x101;pat k&#x101; vi&#x146;a par vi&#x146;a Ingeru. Virs zemes bija tik vientu&#x13C;i. Pie kapa bija bijis daudz cilv&#x113;ku. T&#x101; tas bija izskatijies. Bet P&#x113;rs S&#x113;rens bezr&#x16B;p&#x12B;gi smaidija. Vi&#x146;a nemaz nebija tur. Nav tiesa, ka m&#x16B;su ir daudz.</p><p>Vi&#x146;a cent&#x101;s kautko saprast. Tas ir: k&#x101;d&#x113;&#x13C; zeme ir tuksnesis. T&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka nebija &#x16B;dens. Vi&#x146;ai sl&#x101;pa, bet vi&#x146;a nevar&#x113;ja piecelties. L&#x12B;dz virtuvei bija t&#x101;lu, un vi&#x146;a bija viena. Kaut tikai vi&#x146;ai neb&#x16B;tu vajadz&#x113;jis saprast, k&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;a ir viena. Bet to vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja.</p><p>Viss izgaisa. Acis vi&#x146;ai bija aizv&#x113;ru�&#x101;s, un vi&#x146;a elpoja k&#x101; cilv&#x113;ks, kas gu&#x13C;. Bet turpat miega v&#x101;rtos st&#x101;v&#x113;ja sapra�ana: tas tak bija t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka nebija Dieva. Kur ir Dievs, cilv&#x113;ks nav viens.</p><p>Nu n&#x101;ca atkal mazais, mirdzo�ais akmenti&#x146;�. Tas mirdz&#x113;ja tik priec&#x12B;gi, it k&#x101; sev&#x12B; sl&#x113;pdams kautko labu. Vi&#x146;a gul&#x113;ja un raudzij&#x101;s tan&#x12B;, jo grib&#x113;ja saprast, kas tas labais t&#x101;ds bija. Bet k&#x101;ds n&#x101;ca un, to &#x146;&#x113;mis, aizmeta to t&#x101;lu prom. Tas nokrita k&#x101; zvaigzne. Kad kr&#x12B;t zvaigzne, vajag kautko v&#x113;l&#x113;ties. �&#x101;d&#x101; vai t&#x101;d&#x101; k&#x101;rt&#x101; pirkstos vi&#x146;ai bija nok&#x13C;uvusi zelta adati&#x146;a; vi&#x146;a cie�i tur&#x113;ja to, v&#x113;l&#x113;dam&#x101;s b&#x16B;t tur, kur nokrit&#x12B;s zvaigzne, un p&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;a tur atrad&#x101;s.</p><p>Tas bija k&#x101;d&#x101; sve�&#x101; zem&#x113;. Vi&#x146;ai bija jaunas dr&#x101;nas mugur&#x101;, un vi&#x146;a izskatij&#x101;s t&#x101;pat, k&#x101; visi tie sve�ie cilv&#x113;ki. Vi&#x146;a sastapa K&#x101;rli Hjellesmarku: �Vai tu ar&#x12B; te esi?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja. J&#x101;, vi&#x146;� tur esot jau ilgi. Vi&#x146;� bija tapis par ministru. �Tas ir pr&#x101;t&#x12B;gi no tevis, ka tu beidzot esi atn&#x101;kusi," vi&#x146;� teica. �T&#x101;diem cilv&#x113;kiem, k&#x101; m&#x113;s, kas esam no Strand-bijas, ir �e pan&#x101;kumi. Tu vari t&#x101;lu tikt." � �Esmu tak sve�a," vi&#x146;a teica. �Tu esi gl&#x12B;ta un apd&#x101;vin&#x101;ta," vi&#x146;� teica, �t&#x101;du tom&#x113;r ir daudz. Bet tev ir nevain&#x12B;bas kaire, kas visus noved&#x12B;s pie tav&#x101;m k&#x101;j&#x101;m." � �Tikai ne tevi," vi&#x146;a atbild&#x113;ja. �Ar&#x12B; mani," vi&#x146;� teica, �tev nevajag dom&#x101;t par agr&#x101;kiem laikiem, toreiz tu savas nevain&#x12B;bas neapzin&#x101;jies. Tur sl&#x113;pjas vara p&#x101;r cilv&#x113;ku pr&#x101;tiem. Ja to prot izmantot, vi&#x146;i visi padodas. Bet ja tu nevain&#x12B;bu neapzinies k&#x101; v&#x113;rt&#x12B;bu, kuru tu vari izmantot, bet tikai e s i nevain&#x12B;ga, tad visi sakr&#x12B;t tev virs&#x16B; k&#x101; vilki un nobeidz tevi. Jo paties&#x12B;b&#x101; vi&#x146;i ien&#x12B;st nevain&#x12B;bu, kas vi&#x146;iem nav sasniedzama, bet no kuras iespaida tie tom&#x113;r nevar atsvabin&#x101;ties." Vi&#x146;a to saprata, un sve�um&#x101; bija labi dz&#x12B;vot � kaut tikai vi&#x146;a aizvien neb&#x16B;tu jutusies izsalkusi. Vi&#x146;a &#x113;da gan, bet nevar&#x113;ja apmierin&#x101;t izsalkuma. Vi&#x146;a aizg&#x101;ja pie k&#x101;da daudzin&#x101;ta &#x101;rsta. Tas bija K&#x101;rlis Hjellesmarks. Vi&#x146;� nu vairs nebija politi&#x137;is. �J&#x16B;tos tik sav&#x101;di tuk�a," vi&#x146;a teica. �Pret to mums ir j&#x101;atrod k&#x101;ds l&#x12B;dzeklis," vi&#x146;� atbild&#x113;ja, �t&#x101; ir nervozas dabas kaite. M&#x113;&#x123;ini aizvien atrast kautko, ar ko nodarboties, tad dienas aizies. Un mazliet izpriecu, mazliet izklaid&#x113;�an&#x101;s bilvrt laik&#x101;. Vajag izklaid&#x113;ties. G&#x101;d&#x101;, lai tev b&#x16B;tu k&#x101;das IntoroHos. Atrisini m&#x12B;klas, laikraksti pienes tev t&#x101;s m&#x101;j&#x101;s. Modini interes&#x113;ties par komatu k&#x13C;&#x16B;d&#x101;m. Tas dod da�us pat&#x12B;kamus acumirk&#x13C;us. Tu zini, esmu bijis skolot&#x101;js. Izgl&#x12B;toji os sabiedriskai dz&#x12B;vei. &#x145;emdama dal&#x12B;bu tan&#x12B;, tu neman&#x12B;si tuk�uma. Par vis&#x101;m liet&#x101;m sargies apzin&#x101;ties tuk�umu � jo tad ar tevi �e b&#x16B;s beigas, pirms v&#x113;l dab&#x16B;si apdom&#x101;ties."</p><p>Tas bija &#x13C;oti viegli. Vi&#x146;a s&#x101;ka dz&#x12B;vot diezgan pla�u dz&#x12B;vi. Vien&#x101; dien&#x101; atn&#x101;ca K&#x101;rlis Hjellesmarks un bildin&#x101;ja vi&#x146;u. �Tagad ir par v&#x113;lu," vi&#x146;a teica. Pa tam vi&#x146;a bija k&#x13C;uvusi par aplidotu skaistuli. Vi&#x146;as &#x123;&#x12B;metne bija ievietota laikrakstos. �Es tak dom&#x101;ju, ka reiz es �" vi&#x146;� teica. �Toreiz es biju pavisam cit&#x101;da," vi&#x146;a atbild&#x113;ja. Vi&#x146;� bija stipri satriekts, tas teica: �Es saprotu, � nekad es neva</p><p>r&#x113;�u tev l&#x12B;dzin&#x101;ties ne �e, ne tur; tikai m&#x101;j&#x101;s Strandbij&#x101; es biju tas liel&#x101;kais." �Esmu izm&#x113;&#x123;in&#x101;jusi visu," vi&#x146;a atbild&#x113;ja, �nu es gribu zin&#x101;t, kas ir tuk�ums un k&#x101;d&#x113;&#x13C; tas t&#x101; dedzina. Tuk�uma ta�u nemaz nav, k&#x101; tad tas var dedzin&#x101;t? Bet t&#x101; tas ir, tagad es to j&#x16B;tu."</p><p>Tai pa�&#x101; br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;a pamod&#x101;s. Vi&#x146;a bija izsalkusi. Bet l&#x12B;dz virtuvei bija tik t&#x101;lu. N&#x12B;elands vaid&#x113;ja mieg&#x101;. Vi&#x146;a bija sap&#x146;ojusi. Bet sapnis vien tas tak tom&#x113;r nevar&#x113;ja b&#x16B;t. Vi&#x146;a nekad ne pret vienu nebija jutusi tik stipru nepatiku, k&#x101; pati pret sevi sapn&#x12B;. Vai tas bija sapnis? Vai tad vi&#x146;a sapn&#x12B; var&#x113;ja aizmirst savas b&#x113;das? Vi&#x146;a nemaz nebija dom&#x101;jusi par Ingeru. Ing�ras nemaz nebija bijis sapn&#x12B;. Visp&#x101;r nebija bijis. Ing�ras balss �&#x113;loj&#x101;s vi&#x146;ai kautkur no liela t&#x101;luma: �Tu mani �onakt aiz</p><p>liedzi. Vai tu vienu acumirkli nevar&#x113;ji b&#x16B;t nomod&#x101; ar mani?" � �J&#x101;, j&#x101;," vi&#x146;a atsauc&#x101;s, �nu es b&#x16B;�u uztic&#x12B;ga un palik�u nomod&#x101;. Ja to iesp&#x113;�u, vai tad mums b&#x16B;s j&#x101;�&#x137;iras?" � �Nekad," Ing�ras balss teica. �M&#x16B;s abas nekad ne�&#x137;irs nek&#x101;ds att&#x101;lums. Tu jau zini, ka tas, ko saka par att&#x101;lumu, ir nieki."</p><p>Paldies Dievam, tas bija taisn&#x12B;ba. Ing�ra nebija nekur prom. Vi&#x146;ai bija j&#x101;smejas aiz laimes. Ing�ra bija tikai maza, maza meiten&#x12B;te, kas s&#x113;d&#x113;ja, saukdama burtus &#x101;bec&#x113;. Vi&#x146;a nenogurusi var&#x113;ja st&#x101;v&#x113;t un raudz&#x12B;ties uz vi&#x146;u. T&#x101; nebija zin&#x101;jusi, cik &#x13C;oti t&#x101; vi&#x146;u m&#x12B;l, kam&#x113;r nule, kad vi&#x146;ai p&#x113;k�&#x146;i bija uzn&#x101;ku�as bailes, ka mazajam nieci&#x146;am kautkas var&#x113;tu b&#x16B;t noticis. Vi&#x146;a piespieda b&#x113;rnu sev cie�i kl&#x101;t un pamod&#x101;s no t&#x101;, ka stipri spieda rokas sev kl&#x101;t.</p><p>Tad tom&#x113;r viss cits bija taisn&#x12B;ba.</p><p>Bet br&#x12B;di v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a redz&#x113;ja Ingeru d&#x101;rz&#x101; un izsteidz&#x101;s &#x101;r&#x101; pie vi&#x146;as. �Vai tie�&#x101;m tu t&#x101; esi?" Ingera sm&#x113;j&#x101;s: �Protams, ka es t&#x101; esmu. Vai tu nepaz&#x12B;sti pati savu meitu? Es gan nedom&#x101;ju, ka tu b&#x16B;si jau piec&#x113;lusies." � �Vai tad es neapsolijos b&#x16B;t uztic&#x12B;ga un palikt nomod&#x101;?" Marija teica. �Ak, maz&#x101; Ingera, man bija t&#x101;das bailes no � no t&#x101; �." ,,T &#x101;," Ingera teica � tu dom&#x101; nel&#x101;ga pasaku par trolli, kas mani aprija. To es nekad vairs negribu dzird&#x113;t. Vai esi labi apskatijusies sauli �odien?" N&#x113;, vi&#x146;a to nebija iev&#x113;rojusi, bet nu vi&#x146;a t&#x101; &#x12B;sti grib&#x113;ja to redz&#x113;t! Te uz reizes viss k&#x13C;uva tum�s. �Neesmu tak tapusi akla, raudz&#x12B;dam&#x101;s saul&#x113;?" vi&#x146;a dom&#x101;ja. Vi&#x146;a tie�&#x101;m nevar&#x113;ja redz&#x113;t. Bet vi&#x146;a kautko dzird&#x113;ja. Tur N&#x12B;elanas vilka elpu. Dievs Kungs.</p><p>Vi&#x146;a raud&#x101;ja.</p><p>Bet laici&#x146;u v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a no jauna dzird&#x113;ja Ingeras smieklus d&#x101;rz&#x101;. Vi&#x146;a bija kop&#x101; ar k&#x101;du jaunu v&#x12B;rieti. Protams, vi&#x146;ai bija zin&#x101;ms, kas tas bija par jaunu v&#x12B;rieti. Ingera bija raksiijusi, ka vi&#x146;a ir saderin&#x101;jusies un atved&#x12B;s l&#x12B;gavaini l&#x12B;dzi uz m&#x101;j&#x101;m. �J&#x101;, te vi&#x146;� ir," vi&#x146;a teica. Vi&#x146;am bija tik laipna seja, tik t&#x12B;ra un laba izteiksme, un divas mazas saul&#x12B;tes staroja vi&#x146;am ac&#x12B;s. Ingera �ukst&#x113;ja: �K&#x101; tev liekas, m&#x101;t?" Marija apkampa vi&#x146;u un teica: �Nu es redzu, ka dz&#x12B;vi, p&#x113;c k&#x101;das es ilgojos, dz&#x12B;vosi t u � un es ar&#x12B; lab&#x101;k gribu dz&#x12B;vot to caur tevi. Paldies Dievam, ka ir noticis t&#x101;; jauniem cilv&#x113;kiem draud tik daudz da�&#x101;du briesmu. Un iedom&#x101;jies, man&#x101;m ac&#x12B;m vairs nekas nekait. Varu atkal redz&#x113;t. Varu acis iepl&#x113;tusi l&#x16B;koties taisni saul&#x113;."</p><p>Vi&#x146;a to tie�&#x101;m ar&#x12B; darija. Saule sp&#x12B;d&#x113;ja iek�&#x101; caur logu. Bet vi&#x146;a tak gul&#x113;ja gult&#x101;. K&#x101; tad vi&#x146;a p&#x113;k�&#x146;i tur bl&#x13C;a non&#x101;kusi? J&#x101;, j&#x101;, viss labais tom&#x113;r bija paties&#x12B;ba, sau&#x13C;o Bpid&#x113;ja, un Ingera bija &#x101;r&#x101; d&#x101;rz&#x101;. Bet kas tur nop&#x16B;t&#x101;s?</p><p>Tas bija N&#x12B;elands. Vi&#x146;� tagad pamod&#x101;s. Paties&#x12B;ba bija viss &#x13C;aunais.</p><p>Vi&#x146;a piec&#x113;l&#x101;s, jo zin&#x101;ja, ka N&#x12B;elands p&#x113;c br&#x12B;�a grib&#x113;s ar vi&#x146;u run&#x101;t, un vi&#x146;a nevar&#x113;ja atbild&#x113;t.</p><p>Laici&#x146;u v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja &#x101;r&#x101; d&#x101;rz&#x101;, l&#x16B;kodama sev noskaidrot, ko &#x12B;sti vi&#x146;a grib. Acumirkl&#x12B; vi&#x146;a nevar&#x113;ja to atcer&#x113;ties, bet varb&#x16B;t v&#x113;l&#x101;k, kad vi&#x146;a b&#x16B;s apdom&#x101;jusies � vi&#x146;a bija staig&#x101;jusi apk&#x101;rt pa m&#x101;ju, bet tur nebija nevienas vietas, kur t&#x101; b&#x16B;tu var&#x113;jusi rimties. Vi&#x146;a t&#x101;d&#x113;&#x13C; bija izn&#x101;kusi &#x101;r&#x101;, bet to vi&#x146;a nevar&#x113;ja atcer&#x113;ties, ka t&#x101; b&#x16B;tu izn&#x101;kusi caur d&#x101;rza durv&#x12B;m. N&#x113;, vi&#x146;a jau ar&#x12B; pirms bija bijusi pagalm&#x101;, pie vistu b&#x16B;das. J&#x101;, tur vi&#x146;a bija s&#x101;kusi dom&#x101;t par to, ko vi&#x146;a grib. Tas bija noticis salasot olas. T&#x101;s vi&#x146;a tad laikam bija ienesusi iek�&#x101; � vai varb&#x16B;t nolikusi t&#x101;s atkal atpaka&#x13C; per&#x113;k&#x13C;os. Bet k&#x101;d&#x113;&#x13C; tad vi&#x146;a bija ieg&#x101;jusi d&#x101;rz&#x101;? Vi&#x146;a tak nemaz tur nebija grib&#x113;jusi iet. Tas vi&#x146;ai tagad bija tik skaidrs; tas vi&#x146;ai bija ien&#x101;cis pr&#x101;t&#x101;, sav&#x101;cot olas: ja vi&#x146;ai b&#x16B;tu j&#x101;mirst, t&#x101; labpr&#x101;t b&#x16B;tu grib&#x113;jusi gul&#x113;t Ingeras mazaj&#x101;s �istab&#x101;s" eg&#x13C;u me�&#x101;.</p><p>Vi&#x146;a aizg&#x101;ja turp. Kautkas tur nebija t&#x101;, k&#x101; arvienu. Egles tak tagad bija lielas. To vi&#x146;a gan zin&#x101;ja. Ar to vi&#x146;a bija mier&#x101;. Bet saules gaismas, kas p&#x101;r t&#x101;m bija izlijusi, vi&#x146;a nesaprata. �P&#x113;ra S&#x113;rena smaids," vi&#x146;a nodom&#x101;ja, un, nogriezusies, dev&#x101;s uz m&#x101;ju.</p><p>Vi&#x146;a g&#x101;ja l&#x113;n&#x101;m, k&#x101;jas l&#x101;ga neklausija. Vi&#x146;u negrib&#x113;�an&#x101; bija savs sapr&#x101;ts. Vi&#x146;a bija tik neizsak&#x101;mi viegla; vi&#x146;ai �&#x137;ita, ka t&#x101; aizk&#x13C;&#x16B;s uz m&#x101;ju, jau to iedom&#x101;dam&#x101;s vien. Laikam vi&#x146;a bija tik viegla t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka nebija &#x113;dusi. Bet izsalkuma vi&#x146;a vairs nejuta.</p><p>Kad vi&#x146;a apskatij&#x101;s apk&#x101;rt, vi&#x146;a no jauna st&#x101;v&#x113;ja d&#x101;rz&#x101;. Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja z&#x101;l&#x113; zem &#x101;beles, un nu t&#x101; saprata, kas pie visa bija vain&#x12B;gs: vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja ienest Ingeru</p><p>iek�&#x101; toreiz, kad vi&#x146;a �e gul&#x113;dama bija iemigusi � nevis st&#x101;v&#x113;t un raudz&#x12B;ties gais&#x101; p&#x113;c v&#x113;stules no maz&#x101; &#x101;boli&#x146;a.</p><p>Visas t&#x101;s bija lietas, kas Ingeru bija nobeigu�as. Nu vi&#x146;a saprata, k&#x101; viss tas var&#x113;ja b&#x16B;t noticis. Vi&#x146;ai b&#x16B;tu vajadz&#x113;jis g&#x101;d&#x101;t par to, lai Ingera apzin&#x101;tos savu nevain&#x12B;bu un t&#x101;s v&#x113;rt&#x12B;bu. B&#x16B;tu vi&#x146;ai �nevain&#x12B;bas kairums", neviens tai neuzdro�in&#x101;tos tuvoties cit&#x101;d&#x101; k&#x101;rt&#x101;, tikai t&#x101;, k&#x101; vi&#x146;a pati to grib&#x113;tu, un visi k&#x13C;&#x16B;tu par vi&#x146;as vergiem. Bet Ingera nekad nebija �izaugusi liela", vi&#x146;a aizvien bija palikusi tas pats �mazais Dieva v&#x113;stnesis", un t&#x101;d&#x113;&#x13C; tie bija vi&#x146;u nogalin&#x101;ju�i.</p><p>Kautkas vi&#x146;ai teica, ka vi&#x146;a pati mirs. To vi&#x146;a labpr&#x101;t bija ar mieru dar&#x12B;t. Vi&#x146;a aizg&#x101;ja lidz koku pudurim, kur auga osis. Vi&#x146;ai �&#x137;ita, ka �e b&#x16B;s t&#x101; vieta, kur vi&#x146;a mirs. T&#x101; vi&#x146;ai bija bijusi sv&#x113;ta vieta, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka te vi&#x146;a bija sastapusi m&#x16B;�&#x12B;bu, dz&#x12B;vi, kura ir.</p><p>J&#x101;, vi&#x146;a v&#x113;l tagad skaidri var&#x113;ja to redz&#x113;t � m&#x16B;�&#x12B;bas un P&#x113;ra S&#x113;rena bezr&#x16B;p&#x12B;go smaidu � tas bija viens un tas pats.</p><p>Vi&#x146;a aps&#x113;d&#x101;s uz sola zem o�a, jo k&#x13C;uva tik gurdena. Bet vi&#x146;as j&#x16B;tek&#x13C;i &#x101;rk&#x101;rt&#x12B;gi asi uz&#x146;&#x113;ma visu. Vi&#x146;a dzird&#x113;ja k&#x101;du ska&#x146;u, kas n&#x101;ca no vis&#x101;m pus&#x113;m. T&#x101; v&#x113;l&#x101;s aizvien tuv&#x101;k un tuv&#x101;k. Vi&#x146;a jau reiz agr&#x101;k bija �e st&#x101;v&#x113;jusi un to dzird&#x113;jusi � tur &#x101;r&#x101; laik&#x101;. Tur notika dz&#x12B;ve, kas sl&#x113;pj n&#x101;vi zem sava m&#x113;te&#x13C;a. �ai p&#x113;rkon&#x12B;gaj&#x101; troksn&#x12B; bija Ingera. Tur vi&#x146;a grib&#x113;ja b&#x16B;t. Bet nu vi&#x146;a ska&#x146;&#x101; var&#x113;ja ko iz�&#x137;irt, tas bija jaut&#x101;jums: �Kas tu t&#x101;da esi, kas gribi tikt �e iek�&#x101;?" Un vi&#x146;a min&#x113;ja savu v&#x101;rdu: �Esmu Marija N&#x12B;elande," bet</p><p>izn&#x101;ca tikai tuk�a ska&#x146;a, un vi&#x146;a dom&#x101;ja pati: �Neesmu</p><p>Marija N&#x12B;elande, es tikai biju ar mieru t&#x101; b&#x16B;t. Bet kas es esmu?"</p><p>Tad jauna, gl&#x12B;ta, gudra meitene pan&#x101;c&#x101;s uz priek�u un teica: �Tu ta�u esi es � �m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja Marija". Tu nedr&#x12B;ksti v&#x113;l mirt. Tu esi man dz&#x12B;vi par&#x101;d&#x101;. Es biju dai&#x13C;a, tu par to nedom&#x101;ji. Es biju apd&#x101;vin&#x101;ta, un man bija da�&#x101;das zin&#x101;�anas, tu neliki to liet&#x101;. Es b&#x16B;tu var&#x113;jusi doties t&#x101;lu pasaul&#x113;, tu par to nedom&#x101;ji. Bet v&#x113;l nav par v&#x113;lu. Tu v&#x113;l neesi veca. Tu v&#x113;l esi pa�os lab&#x101;kos gados. Nav robe�u gl&#x12B;tas un apd&#x101;vin&#x101;tas sievietes izredz&#x113;m pasaul&#x113;. Ej prom no �ia viotas, kur tu nevari palikt � visa pasaule ir tev atvirta. Viss, k&#x101; tev vajaga, ir � aizmirst, � un visa pa-muuIo tov pal&#x12B;dz&#x113;s."</p><p>Marija grib&#x113;ja celties aug�&#x101; un paklaus&#x12B;t, bet, tuv&#x101;k paskat&#x12B;jusies uz sievieti, vi&#x146;a teica: �Ej prom! Tav&#x101; sej&#x101;</p><p>ir nevain&#x12B;bas kairums, un tu neesi �m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja Marija". Bet es tev l&#x12B;dzi iet nevaru, jo mana valst&#x12B;ba nav no tavas pasaules." Vi&#x146;a atk&#x101;rtoja pati pie sevis: �Mana valst&#x12B;ba nav no tavas pasaules". Jaun&#x101; sieviete atbild&#x113;ja: �Tam, kas</p><p>to saka, tie�&#x101;m ir j&#x101;mirst."</p><p>Jaun&#x101; sieviete pazuda, bet p&#x113;rkons v&#x113;l&#x101;s aizvien tuv&#x101;k no vis&#x101;m pus&#x113;m, un beidzot vi&#x146;a var&#x113;ja to redz&#x113;t. T&#x101; bija dz&#x12B;ve, kas tur n&#x101;ca, ietinusies laika lielaj&#x101;, pel&#x113;kaj&#x101; m&#x113;tel&#x12B;, kur visi likte&#x146;i atrad&#x101;s pasl&#x113;pti. Vi&#x146;a redz&#x113;ja, k&#x101; visi koki labpr&#x101;t&#x12B;gi sag&#x101;ja iek�&#x101;, un t&#x101;rpi un piepes un vecums iespied&#x101;s vi&#x146;u �&#x137;iedr&#x101;s, un cirvis tika pielikts vi&#x146;iem visiem pie sakn&#x113;m. Pel&#x113;kais m&#x113;telis papl&#x113;t&#x101;s vi&#x146;ai, un ska&#x146;a nu bija vi&#x146;&#x101; pa�&#x101;, it k&#x101; balss: �Vai gribi</p><p>savu likteni, k&#x101;ds tas ar&#x12B; neb&#x16B;t u?" Un vi&#x146;a atbild&#x113;ja: �J&#x101;, es, Marija Andersena, labpr&#x101;t&#x12B;gi pado</p><p>dos." Tad vi&#x146;a atrad&#x101;s pa�&#x101; j&#x16B;kl&#x12B; un nevar&#x113;ja ne p&#x101;rskat&#x12B;t, ne satur&#x113;t visu, ko t&#x101; redz&#x113;ja. Bet vi&#x146;a v&#x113;roja un jaut&#x101;ja: �Kur ir Ingera? Kur ir mana meita?" Tad vi&#x146;a ieraudz&#x12B;ja jaunu sievieti n&#x101;kam, seja tai bija nosmi&#x146;&#x137;&#x113;ta, l&#x16B;pas nokr&#x101;sotas s&#x101;rtas, un gait&#x101; izaicino�a; rok&#x101;s vi&#x146;ai bija spogulis, un visa vi&#x146;as iztur&#x113;�an&#x101;s bija t&#x101;da, ka Marija teica: �Nesaprotu, k&#x101;p&#x113;c tev ir dr&#x101;nas mugur&#x101;." Tad</p><p>sieviete smiedam&#x101;s atteica: �Vai tu nezini, ka v&#x12B;&#x123;eslapa</p><p>ir visliel&#x101;k&#x101; izsmalcin&#x101;t&#x12B;ba? Vai tu v&#x113;l tici vecajai pasakai, ka t&#x101; ir izgudrota aiz kaun&#x12B;guma? Nosl&#x113;pums ir tas, ka vi&#x146;i nekad nedab&#x16B;n zin&#x101;t, k&#x101;das m&#x113;s &#x12B;sti esam." � �No tevis var redz&#x113;t, k&#x101;da tu esi," Marija teica, un jaun&#x101; sieviete izbijusies paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u un strauji pac&#x113;la spoguli pie sejas. �N&#x113;, tas nav taisn&#x12B;ba," vi&#x146;a mier&#x12B;gi teica. Bet tai acumirkl&#x12B;, kad vi&#x146;as skats sastap&#x101;s ar Marijas skatu, kautkas no vi&#x146;as b&#x16B;tnes palika Marijas ac&#x12B;s, t&#x101; ka vi&#x146;a var&#x113;ja ieskat&#x12B;ties jaunaj&#x101; sieviet&#x113;, un vi&#x146;a ar riebumu ie-</p><p>sauc&#x101;s: �Tavi augo&#x146;i jau atrodas iek�pus&#x113; zem &#x101;das." &#x25A0;� �T&#x101; vi&#x146;us neredz," sieviete atteica. �Dzeltenie p&#x16B;�&#x146;i no augo&#x146;iem iepl&#x16B;st tevi iek�&#x101;," Marija teica. �Vai tad lai tie lab&#x101;k pl&#x16B;st p&#x101;r seju?" sieviete atteica. �Kad tev&#x12B; beidzot cita nek&#x101; neb&#x16B;s, k&#x101; tikai p&#x16B;�&#x146;i, tie tom&#x113;r sit&#x12B;sies uz &#x101;ru un b&#x16B;s redzami," Marija teica. �L&#x12B;dz tam laikam es jau b&#x16B;�u mirusi, un tad neviens par to vairs nedom&#x101;s, k&#x101; es izskatos." � �Nevaru ciest tevi redz&#x113;t," Marija teica, �ko tu no manis gribi?" Sieviete vienaldz&#x12B;gi atteica: �Esmu</p><p>tak tava meita, un meitai jau vajagot apmekl&#x113;t m&#x101;ti." Tad Marija iesauc&#x101;s ar dzi&#x13C;u riebumu: �N&#x113;, tu neesi mana</p><p>menai" Bet k&#x101;da baiss �ukst&#x113;ja no vis&#x101;m pus&#x113;m: ,,lr jau</p><p>par v&#x113;lu! Tu pati labpr&#x101;t&#x12B;gi biji ar mieru ieiet iek�&#x101;, un �&#x12B; ir tava meita." Vi&#x146;a nesp&#x113;ja pretoties, sieviete atrad&#x101;s vi&#x146;as pa�as mies&#x101;, gul&#x113;ja zem vi&#x146;as sirds un barojas no vi&#x146;as asin&#x12B;m, vi&#x146;a lika to pie savam kr&#x16B;t&#x12B;m un zidija vi&#x146;u, t&#x101; vad&#x12B;ja vi&#x146;as pirmos solus dz&#x12B;ve, vi&#x146;a redzeja, ka tas ir taisn&#x12B;ba, un vi&#x146;a teica to. Jaunas sievietes seja k&#x13C;uva maigaka, un vi&#x146;a jaut&#x101;ja: �Vai vari man piedot, mat?"</p><p>Marija atbild&#x113;ja: �ja Dievs tev var piedot, ka tad lai tava</p><p>maie to nevare m? Tu esi mana meita, lai cik t&#x101;lu tu ar&#x12B; neoutu aizg&#x101;jusi no savas mat&#x113;s." T&#x101; grib&#x113;ja apkampt vi&#x146;u, bet jauna sieviete tai pa�&#x101; acumirkl&#x12B; bija nozudusi. Marija staigaja apk&#x101;rt mekl&#x113;dama un run&#x101;ja visu laiku: �Kur ir mana meua?" Tad vi&#x146;a ieraudz&#x12B;ja sievieti, kas p&#x101;rdeva savu miesu par naudu un tur&#x113;j&#x101;s kop&#x101; ar zag&#x13C;iem un slepkav&#x101;m. Redz&#x113;dama visu vi&#x146;as iztur&#x113;�anos, ia nodom&#x101;ja: ,,Si sieviete ir pazudusi." Tad baiss atkal skan&#x113;ja no vis&#x101;m pus&#x113;m, �ukst&#x113;dama: �Tu pati labpr&#x101;t&#x12B;gi biji</p><p>ar mieru n&#x101;kt iek�&#x101;! Redzi, �&#x12B; ir tava meiia! T&#x101; juta vi&#x146;u pati sav&#x101; mies&#x101;, zem savas sirds un pie sav&#x101;m kr&#x16B;t&#x12B;m, un kad palaidn&#x12B;g&#x101; sieviete atskr&#x113;ja, teikdama: �Policija ir man uz p&#x113;d&#x101;m, jo es k&#x101;dam v&#x12B;rietim, kur� pie manis gul&#x113;ja, esmu pa&#x146;&#x113;musi kabatas gr&#x101;mati&#x146;u, &#x13C;auj man palikt pie tevis, l&#x12B;dz vi&#x146;i atn&#x101;ks," � tad Marija atbild&#x113;ja: �J&#x101;, paliec pie manis, l&#x12B;dz tas b&#x16B;s p&#x101;ri. Tu esi mana meita, ko tu ar&#x12B; neb&#x16B;tu darijusi." T&#x101; grib&#x113;ja apkampt vi&#x146;u, bet m&#x101;si&#x146;a tai pa�a bridi bija nozudusi. Marija g&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k, run&#x101;dama: �Man bija meita, kuru es m&#x12B;l&#x113;ju, bet es vi&#x146;u neatrodu." Balss skan&#x113;ja no vis&#x101;m pus&#x113;m, �ukst&#x113;dama: �Vi&#x146;u tu atrad&#x12B;si aiz n&#x101;ves, bet l&#x12B;dz n&#x101;vei v&#x113;l ir gar� ce&#x13C;�."</p><p>Tad Marija jut&#x101;s tik nogurusi un teica: �Nevaru tik t&#x101;lu aiziet, do�os uz m&#x101;j&#x101;m gul&#x113;t." Un vi&#x146;a skrie�us dev&#x101;s uz sav&#x101;m t&#x113;va m&#x101;j&#x101;m Strandbij&#x101;, vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka vi&#x146;a aiz r&#x16B;ts redz pav&#x12B;dam savu m&#x101;ti, kuras t&#x101; vairs neatcer&#x113;j&#x101;s. Bet &#x101;r&#x101; pagalm&#x101; st&#x101;v&#x113;ja visi Klaud&#x12B;nes b&#x113;rni, aizsprostodami vi&#x146;ai ce&#x13C;u uz iek�u. Tie sp&#x13C;&#x101;va vi&#x146;ai virs&#x16B; un teica: �Ej, kur tu esi n&#x101;kusi, tavas m&#x101;jas nav �e; tavas m&#x101;jas ir neku-r i e n &#x113;!"</p><p>Vi&#x146;a g&#x101;ja prom, bet t&#x101;l&#x101;k pa ce&#x13C;u n&#x101;ca v&#x12B;rs, kur� uzs&#x113;ja vi&#x146;ai savu maisu uz muguras, un ar katru soli, ko t&#x101; sp&#x113;ra, mais&#x101; pierad&#x101;s kautkas kl&#x101;t; tas tapa aizvien smag&#x101;ks, un vi&#x146;a jaut&#x101;ja: �Ko tu liec tur mais&#x101; iek�&#x101;, ko tik gr&#x16B;ti ir panest?" V&#x12B;rs atbild&#x113;ja: �Tie ir gadi. Nevaru tev l&#x12B;dz&#x113;t. Tev tie ir j&#x101;nes l&#x12B;dzi."</p><p>Apst&#x101;jusies pie kaujas lauka, vi&#x146;a jaut&#x101;ja: �Vai lai es nesu smago maisu vis&#x101;m �&#x12B;m asin&#x12B;m cauri?" V&#x12B;rs atbild&#x113;ja: �Tur, kur cilv&#x113;ki at&#x146;em viens otram dz&#x12B;v&#x12B;bu, nevar vairs jaut&#x101;t, vai maiss ir liels, vai mazs. Ej!"</p><p>Vi&#x146;a uzg&#x101;ja uz lauka, visapk&#x101;rt cilv&#x113;ki d&#x16B;ra viens otru nost, �&#x146;audza, saplosi ja un noind&#x113;ja viens otru, un visu gudr&#x12B;bu un gribu, k&#x101;da vien bija pasaul&#x113;, vi&#x146;i izlietoja �im nol&#x16B;kam, un visi bija p&#x101;rliecin&#x101;ti, ka tie dara labi. Tad vi&#x146;a izmisum&#x101; ska&#x13C;i iesauc&#x101;s: �Dievs, k&#x101;d&#x113;&#x13C; tevis nav! Nekad mums tik &#x13C;oti tevis nav vajadz&#x113;jis k&#x101; tagad, kad m&#x16B;su darbi r&#x101;da, ka Dieva nav." N&#x101;kdama no vis&#x101;m pus&#x113;m, balss asi �ukst&#x113;ja troksn&#x12B; un kliedzienos: �Redzi, n&#x101;v&#x12B;gi</p><p>d&#x16B;mi vi&#x13C;&#x146;o p&#x101;r zemi, Kains nes upuri un non&#x101;v&#x113; savu br&#x101;li." Marija nokrita ce&#x13C;os, maiss vi&#x146;u nospieda l&#x12B;dz zemei, un vi&#x146;a nop&#x16B;t&#x101;s: �Nevaru to iztur&#x113;t. Man sl&#x101;pst � man sl&#x101;pst p&#x113;c miera." No dzi&#x13C;as bedres izk&#x101;pa kareivis, seja vi&#x146;am bija melna no pulvera kv&#x113;piem, asinis tec&#x113;ja vi&#x146;am no kakla, sajaukdam&#x101;s ar m&#x101;liem uz vi&#x146;a dr&#x101;n&#x101;m. �Vai tev sl&#x101;pst?" vi&#x146;� teica un, pa&#x146;&#x113;mis savu t&#x113;rauda &#x137;iveri, piepil-dija to ar asin&#x12B;m, �tad dzer � mums nav cita nek&#x101;, ko piesol&#x12B;t."</p><p>Tad vi&#x146;ai priek� ac&#x12B;m tapa tum�s, ledains aukstums n&#x101;ca vi&#x146;ai virs&#x16B;, un vi&#x146;a jaut&#x101;ja: �K&#x101;d&#x113;&#x13C; paliek tik tum�s un auksts? Vai tad jau t&#x101;pat nebija &#x13C;aunuma diezgan?" �Tur saule nodziest un n&#x101;ve n&#x101;k," kareivis teica. �Vai saule ir nodzisusi?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja, � �silt&#x101; saule?" � �K&#x101; saulei var b&#x16B;t siltums, ja Dievam vairs nav m&#x12B;lest&#x12B;bas!" kareivis teica, �beidzot n&#x101;k n&#x101;ve. Esmu ilgi uz to gaidijis, jo t&#x101; ir tas lab&#x101;kais dz&#x12B;v&#x113;."</p><p>Vi&#x146;a juta ledainu elpu, pie kam balss, no vis&#x101;m pus&#x113;m n&#x101;kdama, jaut&#x101;ja: �Vai nu pietiek? Vai nu tu padodies labpr&#x101;t&#x12B;gi?" Vi&#x146;a atbild&#x113;ja: �J&#x101;, nu pietiek. Es, Marija Ander-sena, labpr&#x101;t&#x12B;gi dodos n&#x101;v&#x113;." Vi&#x146;as k&#x101;jas tai pa�&#x101; acumirkl&#x12B; p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s led&#x16B;. Aukstums, caur miesu, iespied&#x101;s vi&#x146;&#x101; l&#x12B;dz pat kauliem, vi&#x146;a juta, ka vi&#x146;as miesa sastingst. Bet maza vieti&#x146;a sird&#x12B; v&#x113;l aizvien bija silta. Vi&#x146;a nezin&#x101;ja, kas tas bija; bet ledus izkusa ik reizes, kad tas tuvoj&#x101;s �ai mazajai, siltajai vieti&#x146;ai. No t&#x101;s izstaroja sp&#x113;ks � sp&#x113;ks, kas nekad nevar&#x113;ja beigties. Tas m&#x16B;�os var&#x113;ja izkaus&#x113;t ledu, nezaud&#x113;dams nek&#x101; no sava siltuma. Vi&#x146;a nekad nevar&#x113;ja nomirt, kam&#x113;r �is mazais, gai�ais plankumi&#x146;� bija vi&#x146;&#x101;. Bet vi&#x146;a juta n&#x101;ves aukstumu locek&#x13C;os un jaut&#x101;ja: �Vai jau dr&#x12B;z viss neb&#x16B;s gal&#x101;!" Balss atbild&#x113;ja: �Kautkas man str&#x101;d&#x101; pretim, t&#x101; ir nieka lieta, bet es netieku ar to gal&#x101;." Marija redz&#x113;ja, ka mazais, dz&#x12B;vais plankumi&#x146;� staroja caur tumsu t&#x101;lu, t&#x101;lu l&#x12B;dz neizm&#x113;rojamam sp&#x113;kam t&#x101;das pat dabas, k&#x101; vi&#x146;�. Vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;&#x113;ma dzi&#x13C;a dro�&#x12B;bas apzi&#x146;a, un vi&#x146;a teica n&#x101;vei: �Es tev pal&#x12B;dz&#x113;�u! Man&#x12B; dz&#x12B;v&#x12B;bas nav vair&#x101;k, k&#x101; tas nieks, par kuru tev nav varas. �o savu dv&#x113;seli es nu pati no savas br&#x12B;vas gribas nododu tai varai, no kuras to esmu sa&#x146;&#x113;musi. Tad nu &#x146;em to, kas ir tavs."</p><p>Piec&#x113;lusies, vi&#x146;a g&#x101;ja n&#x101;vei pretim. V&#x113;l vi&#x146;a dzird&#x113;ja rito�&#x101;s dz&#x12B;ves ska&#x146;u. Tas izklausij&#x101;s k&#x101; sv&#x113;tku zvani, vi&#x146;a g&#x101;ja takt&#x12B; ar zvanu ska&#x146;&#x101;m, kas pa tam p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s v&#x101;rdos: �Marija mirst � Marija mirst."</p><p>�Marta uo Marija</p><p>laikodam&#x101;s sev taisni priek�&#x101;, vi&#x146;a dev&#x101;s n&#x101;vei prollm.</p><p>M&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands bija bijis kaps&#x113;t&#x101; un s&#x113;d&#x113;jis pie In-geras kapa. Ap divpadsmitiem vi&#x146;� atgriez&#x101;s m&#x101;j&#x101;s un redz&#x113;ja, ka galds nebija kl&#x101;ts. Kalpone teica:</p><p>�&#x112;diens ir gatavs, bet es nenesu to iek�&#x101;, jo kundze gu&#x13C; un nedzird, kad es saucu."</p><p>N&#x12B;elands ieg&#x101;ja dz&#x12B;vojam&#x101; istab&#x101;. Marija tur gul&#x113;ja uz sof&#x101;ja. Vi&#x146;� ilgi st&#x101;v&#x113;ja, uz vi&#x146;u noraudz&#x12B;damies, un dom&#x101;ja:</p><p>�K&#x101; vi&#x146;a t&#x101; var? K&#x101; vi&#x146;a var tik mier&#x12B;gi gul&#x113;t p&#x113;c t&#x101;, kas ir noticis?"</p><p>Vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;&#x113;ma bailes; seja vi&#x146;ai bija balta, k&#x101; cilv&#x113;kam, kur� aizg&#x101;jis sv&#x113;t&#x12B;g&#x101; n&#x101;v&#x113;. Vi&#x146;� pieliec&#x101;s tai glu�i kl&#x101;t un var&#x113;ja dzird&#x113;t, k&#x101; vi&#x146;a elpoja.</p><p>Tas aps&#x113;d&#x101;s pie vi&#x146;as. Divas stundas vi&#x146;� s&#x113;d&#x113;ja un gaid&#x12B;ja. Tad vi&#x146;a atv&#x113;ra acis un pac&#x113;la t&#x101;s uz vi&#x146;u; vi&#x146;� nek&#x101; nevar&#x113;ja izteikt, bet, redz&#x113;dams gaismu vi&#x146;as ac&#x12B;s, dom&#x101;ja:</p><p>�Vi&#x146;a bez �aub&#x101;m ir bijusi mirusi, bet ir atgriezusies atpaka&#x13C;, lai man ko pateiktu."</p><p>�M&#x12B;&#x13C;ais," vi&#x146;a teica, �vai tu te s&#x113;di?"</p><p>�Esmu s&#x113;d&#x113;jis �e divas stundas," vi&#x146;� teica, �tu gul&#x113;ji tik cie�i."</p><p>�Biju t&#x101;lu prom," vi&#x146;a teica, �&#x13C;oti t&#x101;lu prom � bet nu esmu atgriezusies atpaka&#x13C; pie tevis. � Cik ir pulkstenis?"</p><p>�Pulkstenis ir divi."</p><p>�Tad jau pusdienas laiks sen ir p&#x101;ri � un es esmu t&#x101; izsalkusi."</p><p>�&#x112;diens st&#x101;v un gaida," vi&#x146;� teica. ,Ja gribi, iesim pa&#x113;d&#x12B;sim."</p><p>Bet N&#x12B;elands vi&#x146;u nesaprata; jo vi&#x146;a izskatij&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; viss b&#x16B;tu labi. Vi&#x146;� s&#x113;d&#x113;ja un izbr&#x12B;n&#x12B;jies noraudz&#x12B;j&#x101;s uz vi&#x146;u, kam&#x113;r vi&#x146;a &#x113;da un &#x113;da. �ad un tad t&#x101; uzsmaidija vi&#x146;am, un vi&#x146;� dom&#x101;ja:</p><p>�Vi&#x146;as smaids ir bezr&#x16B;p&#x12B;gs, it k&#x101; nekas neb&#x16B;tu noticis. Bet vi&#x146;as meita ir mirusi."</p><p>Beidzot vi&#x146;� teica:</p><p>�Tev&#x12B; ir notikusi k&#x101;da p&#x101;rmai&#x146;a. Vai tu man nepateiksi, k&#x101;da t&#x101; ir?"</p><p>�J&#x101;," vi&#x146;a atbild&#x113;ja, �v&#x113;l&#x101;k. Kad pati to piln&#x12B;gi b&#x16B;�u sapratusi."</p><p>Kad vi&#x146;� bija aizg&#x101;jis, t&#x101; pa&#x146;&#x113;ma savu dienas gr&#x101;matu un, mazliet to pa�&#x137;irsijusi, rakstija:</p><p>�Manas dv&#x113;seles visvarenais kungs un t&#x113;vs! Man �&#x137;ita, ka esmu atmetusi visus iem&#x101;c&#x12B;tos j&#x113;dzienus par tevi. Bet mana vec&#x101; olekts tom&#x113;r st&#x101;v&#x113;ja kautkur kakt&#x101;, mulsin&#x101;dama manus pr&#x101;lus. Nu t&#x101; ir sadedzin&#x101;ta. Tas nav nek&#x101;ds m&#x113;rogs tev. Manas pa�as pr&#x101;ti, manas pa�as darbi turpm&#x101;k man dos mazu nojautu par tavu b&#x16B;t&#x12B;bu. Tikai no t&#x101;, k&#x101; tu par&#x101;dies cilv&#x113;kos, m&#x113;s varam redz&#x113;t tevi. Un tie�&#x101;m, kad tu par&#x101;dies cilv&#x113;kos, tas notiek labdar&#x12B;g&#x101; sp&#x113;k&#x101;, m&#x12B;&#x13C;&#x101; saudz&#x12B;b&#x101; un m&#x16B;�&#x12B;bas p&#x101;rdz&#x12B;vojum&#x101;. Katrs, kam t&#x101; nava, ir nov&#x113;rsies no tevis.</p><p>Esmu piedz&#x12B;vojusi d z &#x12B; v i, k u r a i r � un t&#x101; ir sv&#x113;t-laim&#x12B;ba.</p><p>Esmu labpr&#x101;t&#x12B;gi iedevusies dz&#x12B;v&#x113;, kura notiek � bet tas noz&#x12B;m&#x113; uz&#x146;emties krustu uz sevis. Nu vairs nav iz�&#x137;ir&#x12B;bas starp laic&#x12B;go un m&#x16B;�&#x12B;go, ne ar&#x12B; starp n&#x101;vi un dz&#x12B;v&#x12B;bu."</p><p>Da�as dienas v&#x113;l&#x101;k N&#x12B;elands atnesa v&#x113;stuli. �Vai nenodosi to pastniekam," vi&#x146;� teica.</p><p>Marija paskatij&#x101;s uz adresi: �M&#x101;c&#x12B;t&#x101;jam Holmam?"</p><p>�L&#x16B;dzu vi&#x146;u spredi&#x137;ot man&#x101; viet&#x101;," N&#x12B;elands teica. �Pagaid&#x101;m. Es nevaru."</p><p>Vi&#x146;a aps&#x113;d&#x101;s uz sof&#x101;ja, sa&#x146;&#x113;ma vi&#x146;a roku un grib&#x113;ja aps&#x113;din&#x101;t vi&#x146;u sev l&#x12B;dz&#x101;s, bet vi&#x146;� izr&#x101;v&#x101;s un teica:</p><p>�Neaizskar mani! Es esmu vain&#x12B;gs pie Ing�ras n&#x101;ves.'<sup>1</sup></p><p>Tad Marija piec&#x113;l&#x101;s un, pieg&#x101;jusi vi&#x146;am cie�i kl&#x101;t, teica:</p><p>�Tu nezini, ko tu run&#x101;."</p><p>Bet vi&#x146;� atbild&#x113;ja:</p><p>�To, kas bija vi&#x146;as n&#x101;ves c&#x113;lonis, vi&#x146;a ir dab&#x16B;jusi no manis. Mani bija daudz net&#x12B;ribas tai laik&#x101;, kad vi&#x146;a n&#x101;ca pasaul&#x113;."</p><p>Vi&#x146;� grib&#x113;ja aiziet, bet vi&#x146;a nelaida vi&#x146;a un teica:</p><p>�Tev j&#x101;paliek un j&#x101;dzird, ko es teik�u. Un tev jdzin, ka man bija zin&#x101;m&#x101;s visas Ingeras domas. Vi&#x146;a nek&#x101; no manis nevar&#x113;ja apsl&#x113;pt. � Vi&#x146;a mira t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka bija kautkas, ko t&#x101; man nevar&#x113;ja sac&#x12B;t. T&#x101;da vi&#x146;a bija. Tu tur neesi vain&#x12B;gs. Tava meita bija t&#x12B;ra."</p><p>�Tu zini, kas ir noticis," vi&#x146;� teica, bet Marija turpin&#x101;ja:</p><p>�Ingera bija t&#x12B;ra, bet laiks ir net&#x12B;rs, un vi&#x146;a to ieelpoja. Laiks ir k&#x101; uzt&#x16B;cis pirksts, tas samait&#x101; veselo miesu, s&#x101;pe no t&#x101; izplalas t&#x101;lu uz aug�u pa visu roku. T&#x101; nav tava vaina, bet s&#x101;pes tev ir j&#x101;panes.</p><p>Bet vain&#x12B;ga esmu es, t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;a nezin&#x101;ja, ka pie manis vi&#x146;a var atgriezties m&#x101;j&#x101;s, ja vi&#x146;a ari b&#x16B;tu izdarijusi kautko t&#x16B;ksto�k&#x101;rt &#x13C;aun&#x101;ku."</p><p>�Vai tu uz&#x146;emtu vi&#x146;u, lai ko vi&#x146;a ar&#x12B; neb&#x16B;tu izdarijusi? vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>�Vai nebiju vi&#x146;as m&#x101;te, vienalga, vai vi&#x146;a bija vesela, vai slima, laba vai &#x13C;auna?" Marija teica, �bet mums abiem ir j&#x101;izrun&#x101;jas, jo ar&#x12B; tai liet&#x101;, ko tu sev p&#x101;rmet, es neesmu bez vainas. Aps&#x113;dies pie manis, zinu to visu, kaut ar&#x12B; m&#x113;s nekad viens otram nek&#x101; par to neesam saciju�i."</p><p>Vi&#x146;� aps&#x113;d&#x101;s pie vi&#x146;as, un vi&#x146;as v&#x101;rdi tam sag&#x101;d&#x101;ja atvieglojumu, k&#x101; tad, kad vesela roka gl&#x101;st&#x12B;dama pieskaras slimiem nerviem.</p><p>Kam&#x113;r vi&#x146;i v&#x113;l run&#x101;ja, atn&#x101;ca Linges kundze. Seja vi&#x146;ai bija svin&#x12B;ga, un vi&#x146;a mirkli st&#x101;v&#x113;ja vi&#x146;iem priek�&#x101;, nopietni uz vi&#x146;iem noraudz&#x12B;dam&#x101;s, pirms t&#x101; s&#x101;ka run&#x101;t:</p><p>�Man priek� jums ir zi&#x146;a."</p><p>Vi&#x146;a vilcin&#x101;j&#x101;s br&#x12B;di, it k&#x101; p&#x101;rlikdama, un tad turpin&#x101;ja:</p><p>�Varb&#x16B;t ir sav&#x101;di n&#x101;kt ar to pie m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja, bet �e ir &#x146;emamas v&#x113;r&#x101; liel&#x101;kas lietas, un varb&#x16B;t j&#x16B;s tagad skat&#x12B;sieties seansus Lund&#x113;s. M&#x113;s ar jums nekad par to nerun&#x101;j&#x101;m, jo tas varb&#x16B;t nesaskan glu�i ar bazn&#x12B;cu. Bet �ovakar bija atn&#x101;kusi Ing�ra."</p><p>N&#x12B;elands sar&#x101;v&#x101;s, un Marija redz&#x113;ja, ka vi&#x146;� dreb&#x113;ja.</p><p>�Es s&#x113;d&#x113;ju un gaidiju ar z&#x12B;muli rok&#x101;s," Linaes kundze teica, �tad es jutu kust&#x12B;bu, un z&#x12B;mulis rakstija �M&#x101;te". Es jaut&#x101;ju: �Kas tur raksta?" jo man jau nav miru�u b&#x113;rnu, un t&#x16B;li&#x146; rakst&#x12B;�ana s&#x101;k&#x101;s atkal Hlo jauna, l&#x12B;dz bija lasams se-ko�ais:"</p><p>Vi&#x146;a sniedza pap&#x12B;ru. Tur st&#x101;v&#x113;ja �Ing�ra N&#x12B;elande." Vi&#x146;i skatij&#x101;s viens uz otru. Tas bija Ing�ras raksts. T&#x101; vi&#x146;a rakstija savu v&#x101;rdu.</p><p>Linges kundze turpin&#x101;ja:</p><p>�Tad es jaut&#x101;ju: �Ko tu mekl&#x113;?" un atbilde st&#x101;v turpat zem vi&#x146;as v&#x101;rda."</p><p>Tur st&#x101;v&#x113;ja: �M&#x101;ti".</p><p>�Es t&#x101;l&#x101;k jaut&#x101;ju," Linges kundze paskaidroja, �vai man l&#x16B;gt vi&#x146;as m&#x101;ti atn&#x101;kt uz k&#x101;du no seansiem. Atbildi j&#x16B;s varat izlas&#x12B;t pa�i."</p><p>�J&#x101;, paldies," tur st&#x101;v&#x113;ja.</p><p>�Ja j&#x16B;s grib&#x113;tu n&#x101;kt �ovakar," Linges kundze teica, �tad varb&#x16B;t �</p><p>Marija purin&#x101;ja galvu.</p><p>N&#x12B;elands teica, skat&#x12B;damies uz vi&#x146;u:</p><p>�Manis d&#x113;&#x13C; tu vari iet."</p><p>�Tas nav t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka tu esi m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js, ka es negribu iet," Marija teica.</p><p>�Vai j&#x16B;s negribat n&#x101;kt, kad j&#x16B;su meita j&#x16B;s sauc?" Linges kundze teica.</p><p>�Nej&#x16B;tu nek&#x101;da aicin&#x101;juma," Marija atbild&#x113;ja.</p><p>�Tas ir Ing�ras rokraksts," N&#x12B;elands klusu teica.</p><p>�Linges kundze paz&#x12B;st Ing�ras rokrakstu," Marija teica, �no t&#x101; laika, kad Ing�ra m&#x101;cij&#x101;s pie Lundu skolot&#x101;jas."</p><p>�Vai dom&#x101;jat, ka esmu atdarin&#x101;jusi vi&#x146;as rokrakstu?" Linges kundze jaut&#x101;ja. Dusmas taisij&#x101;s p&#x101;r&#x146;emt vi&#x146;u.</p><p>�Ne apzin&#x12B;gi," Marija teica.</p><p>�Vai lai saku Ing�rai, ka vi&#x146;as m&#x101;te negrib n&#x101;kt?" Linges kundze jaut&#x101;ja.</p><p>Marija palocija galvu. Linges kundze vispirms slav&#x113;ja glu�i m&#x113;ma, tad vi&#x146;&#x101; sac&#x113;l&#x101;s &#x12B;s.as reli&#x123;iozas dusmas, likdamas tai asus v&#x101;rdus mut&#x113;, bet Marija p&#x101;rtrauca vi&#x146;u:</p><p>�Nedusmojieties, Linges kundze. J&#x16B;s jau esat darijusi tikai to, ko uzskatij&#x101;t par savu pien&#x101;kumu."</p><p>�Es dusmojos par j u m s," Linges kundze teica, �t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka j&#x16B;s liedzaties dar&#x12B;t vissv&#x113;t&#x101;ko no saviem pien&#x101;kumiem."</p><p>�Tad jums dr&#x12B;z&#x101;k vajadz&#x113;tu mani no�&#x113;lot, nek&#x101; dusmoties uz manis," Marija teica.</p><p>Kad Linges kundze bija aizg&#x101;jusi, N&#x12B;elands teica:</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; tu negrib&#x113;ji � nekad tak nevar zin&#x101;t �</p><p>Marija mier&#x12B;gi atteica: �Negribu nodarboties ar t&#x101;d&#x101;m liet&#x101;m."</p><p>�Vai tu dom&#x101;, ka tas ir gr&#x113;ks?"</p><p>�Dom&#x101;ju, ka t&#x101; ir slim&#x12B;ba. T&#x101;s ir �masalas" � b&#x113;rnu slim&#x12B;ba. � Esmu tak izlasijusi visas tavas gr&#x101;matas. Nezinu gan, vai esmu t&#x101;s piln&#x12B;gi sapratusi; bet to gan es esmu redz&#x113;jusi, ka kalrreiz pirms jauna gar&#x12B;gas dz&#x12B;ves uzplaukuma vispirms ze&#x13C; da�&#x101;da mistika � vesel&#x12B;ga un slim&#x12B;ga, viena caur otru � visapk&#x101;rt vis&#x101; pasaul&#x113;. Tiem, kas no t&#x101; iziet atsvabin&#x101;ti, pieder jaun&#x101; dz&#x12B;ve."</p><p>�Varb&#x16B;t t&#x101; tom&#x113;r ir Ingera," N&#x12B;elands teica, �vai tad tu nej&#x16B;ti nek&#x101;das v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s ar vi&#x146;u run&#x101;i?"</p><p>Marija br&#x12B;di klus&#x113;ja un tad teica:</p><p>�Ir gr&#x16B;ti to t&#x101; izskaidrot, lai tu mani saprastu. Tu vien&#x101; dien&#x101; grib&#x113;ji, lai tev izst&#x101;stu, k&#x101;da p&#x101;rv&#x113;r�an&#x101;s ir man&#x12B; notikusi. Noticis ir tas, ka nekas vairs mani ne�&#x137;ir no In-geras."</p><p>�Ja Ingera l&#x16B;dz tevi atn&#x101;kt uz seansu, tad kautkas j&#x16B;s tom&#x113;r �&#x137;ir," vi&#x146;� teica.</p><p>�T&#x101;d&#x113;&#x13C; jau es ar&#x12B; tam neticu," vi&#x146;a teica, jo nekas m&#x16B;s ne�&#x137;i r."</p><p>N&#x12B;elands palika pats pie sav&#x101;m dom&#x101;m.</p><p>�Bet ja nu vi&#x146;a b&#x16B;tu grib&#x113;jusi l&#x16B;gt no tevis piedo�anu," vi&#x146;� teica.</p><p>�Ja vi&#x146;a dz&#x12B;vo, t&#x101; zin, ka vi&#x146;ai nevajag manis l&#x16B;gt,"</p><p>/</p><p>Marija atbild&#x113;ja. �Saku tev no jauna, ka m&#x16B;s nekas ne�&#x137;ir. Pateicoties k&#x101;dai iek�&#x113;jai, neizskaidrojamai, bet tie-\�&#x101;m eso�ai kust&#x12B;bai, m&#x113;s ar Ingeru esam kop&#x101;, kad es gribu, un es nej&#x16B;tu, ka vi&#x146;as man tr&#x16B;ktu."</p><p>�Nu tu run&#x101; pati sev pretim," vi&#x146;� teica. �Tu saki, ka j&#x16B;s esat kop&#x101;, un tu saki �ja vi&#x146;a dz&#x12B;vo".</p><p>Marija mier&#x12B;gi atk&#x101;rtoja:</p><p>�Nekas m&#x16B;s ar Ingeru ne�&#x137;ir.</p><p>Bet vai tas noz&#x12B;m&#x113;, ka vi&#x146;a dz&#x12B;vo un ir man tuvu � vai ar&#x12B;, ka tas, kas reiz ir bijis vi&#x146;a, ir cie�i savienots ar mani � to es nezinu. Cita lieta ir, kam es varu tic&#x113;t."</p><p>N&#x12B;elands klus&#x113;ja un ilgi v&#x113;r&#x12B;gi noraudzij&#x101;s vi&#x146;&#x101;. No t&#x101; br&#x12B;�a vi&#x146;� s&#x101;ka dom&#x101;t, ka vi&#x146;a sieva ir gar&#x101; slima.</p><p>Bet vi&#x146;� redz&#x113;ja vi&#x146;u ik dienas nevainojami izpild&#x101;m savus pien&#x101;kumus. Un pret vi&#x146;u vi&#x146;a bija pilna sirsn&#x12B;gas r&#x16B;p&#x12B;bas. Pat visniec&#x12B;g&#x101;k&#x101;s liet&#x101;s t&#x101; dom&#x101;ja par vi&#x146;u. Vien&#x101; dien&#x101; t&#x101; izn&#x101;ca vi&#x146;am paka&#x13C; pagalm&#x101; ar vesti, kuru vi&#x146;� bija aizmirsis uzvilkt, tik &#x13C;oti vi&#x146;u bija nodarbin&#x101;ju�as domas. Pat vi&#x146;a spie&#x137;i t&#x101; bija pa&#x146;&#x113;musi l&#x12B;dzi un jaut&#x101;ja: �Vai nev&#x113;lies &#x146;emt to l&#x12B;dzi? Tev tak vajag nogurt, tik daudz staig&#x101;jot, k&#x101; tu to dari p&#x113;d&#x113;j&#x101; laik&#x101;."</p><p>�Vi&#x146;a uzmana mani t&#x101;, it k&#x101; es b&#x16B;tu slims," vi&#x146;� dom&#x101;ja � �bet vai vi&#x146;a tik nav slim&#x101;ka par mani? Vi&#x146;a, kas nej&#x16B;t, ka tai k&#x101; tr&#x16B;ktu. Vi&#x146;ai tas nek&#x101; nenoz&#x12B;m&#x113;, vai In-gera dz&#x12B;vo p&#x113;c n&#x101;ves."</p><p>Pats to l&#x101;ga neapzin&#x101;damies, vi&#x146;� tai klus&#x12B;b&#x101; p&#x101;rmeta, ka vi&#x146;a nebija g&#x101;jusi uz Linges kundzes seansu. Pats vi&#x146;� vair&#x101;k rei�u dien&#x101; g&#x101;ja Lund&#x113;m gar&#x101;m, cer&#x12B;b&#x101; sastapt Linges kundzi. Vi&#x146;am nekad nelaim&#x113;j&#x101;s, bet vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;� satika kundzi tie�i pie pa�&#x101;m m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;m. Vi&#x146;a v&#x113;si sveicin&#x101;ja, bet vi&#x146;� aptur&#x113;ja vi&#x146;u un teica:</p><p>�Jums nav nek&#x101;da iemesla uz manis dusmoties. T&#x101; nebija mana vaina, ka mana sieva negrib&#x113;ja iet. Man pa�am ir gr&#x16B;ti to saprast."</p><p>�Kas var saprast t&#x101;du bezsird&#x12B;bu no m&#x101;tes," Linges kundze teica. �J&#x101;, ja lngera b&#x16B;tu bijusi j&#x16B;su pirm&#x101;s sievas b&#x113;rns, tad es v&#x113;l var&#x113;tu saprast t&#x101;du pam&#x101;tes m&#x12B;lest&#x12B;bu."</p><p>Niolands st&#x101;v&#x113;ja br&#x12B;di, ar spie&#x137;i sv&#x12B;tr&#x101;dams zemi.</p><p>�Vai vai Ingera v&#x113;l&#x101;k atkal ir atgriezusies?" vi&#x146;a klusu jaut&#x101;ja. /</p><p>Linges kundze skatij&#x101;s uz vi&#x146;u; acis vi&#x146;ai bija cietas.</p><p>�J&#x101;," vi&#x146;a teica.</p><p>J&#x16B;s - "</p></section><section><p>��Teicu, ka vi&#x146;as m&#x101;te negrib n&#x101;kt."</p><p>�Un tad?"</p><p>�Z&#x12B;mulis nodreb&#x113;ja un rakstija: �Far �" tad tas izkrita man no rokas, � bet vai tas noz&#x12B;m&#x113;ja Far vai Farvel<a l:href="#bookmark2" type="note"><sup>3</sup></a>), to es nezinu."</p><p>�Vi&#x146;a vairs nav n&#x101;kusi?"</p><p>�N&#x113;."</p><p>N&#x12B;elands aizg&#x101;ja. Nevar l&#x101;ga teikt, ka vi&#x146;� pats dom&#x101;tu, bet vi&#x146;&#x101; mod&#x101;s domas. Vi&#x146;a pirm&#x101; sieva aizietu uz seansu. Un tas b&#x16B;tu pareizi. Nekad tak nevar zin&#x101;t. Ja pie durv&#x12B;m klauv&#x113;, t&#x101;s ta�u ir j&#x101;atver � pat sve�am cilv&#x113;kam. Ja nu t&#x101; sauca vi&#x146;u, kad m&#x101;te negrib&#x113;ja.</p><p>Vi&#x146;� nekad agr&#x101;k nebija tic&#x113;jis t&#x101;d&#x101;m liet&#x101;m. Bet v&#x101;rds �t&#x113;vs" bija vi&#x146;u aizkustin&#x101;jis. Vi&#x146;� nevar&#x113;ja netic&#x113;t, ka Ingera vi&#x146;u bija aicin&#x101;jusi. Bet vi&#x146;as m&#x101;te nebija vi&#x146;ai atv&#x113;rusi m&#x101;jas durvis. Tas bija necilv&#x113;c&#x12B;gi. Bet nu vi&#x146;� grib&#x113;ja ar vi&#x146;u run&#x101;t. Ingera nebija vi&#x146;as b&#x113;rns vien. Vi&#x146;ai nebija ties&#x12B;bas t&#x101; r&#x12B;koties.</p><p>Paties&#x12B;b&#x101; vi&#x146;� cer&#x113;ja, ka t&#x101; pieved&#x12B;s vi&#x146;am pietieko�us iemeslus, t&#x101; ka vi&#x146;� var&#x113;s saprast vi&#x146;u. Bet tikl&#x12B;dz vi&#x146;� iedom&#x101;j&#x101;s, ka vi&#x146;a nes&#x113;roj&#x101;s, vi&#x146;� juta dusmas, gandr&#x12B;z izbailes.</p><p>Atgriezies m&#x101;j&#x101;s, vi&#x146;� izst&#x101;stija par savu sastap�anos ar Linges kundzi.</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; tu neg&#x101;ji?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>�Tevis d&#x113;&#x13C; es v&#x113;l&#x113;tos, kaut es to b&#x16B;tu darijusi," Marija atbild&#x113;ja.</p><p>�Vai tad tev&#x12B; pa�&#x101; nav nek&#x101;, kas teiktu, ka tev vajadz&#x113;ja aiziet, jo v a r b &#x16B; t � t&#x101; bija Ingera, kas tevi sauca?"</p><p>�N&#x113;," vi&#x146;a atteica.</p><p>Vi&#x146;� juta, ka tas bija taisn&#x12B;ba, ka vi&#x146;&#x101; nebija nek&#x101;das no�&#x113;lo�anas. Tas raudzij&#x101;s vi&#x146;as skaidro acu dzi&#x13C;aj&#x101; mier&#x101;, kura tas nesp&#x113;ja saprast. T&#x101; bija vi&#x146;a sieva. Vi&#x146;i bija viens no otra tik t&#x101;lu, it k&#x101; tie nepieder&#x113;tu pie vienas un t&#x101;s pa�as pasaules. Vi&#x146;a bija necilv&#x113;c&#x12B;ga.</p><p>�Man ir bail par tevi."</p><p>Vi&#x146;� nebija grib&#x113;jis to teikt. Bet reiz izteiktie v&#x101;rdi ieguva ma&#x123;isku varu. Tie vi&#x146;u p&#x101;rveidoja; vi&#x146;a norm&#x101;lais es it k&#x101; nogrima verdo�&#x101; chaos&#x101;, un k&#x101;ds cilv&#x113;ks, kas ar&#x12B; bija vi&#x146;� pats, baigas skaidr&#x12B;bas un naida pilns, pac&#x113;l&#x101;s aug�&#x101; no j&#x16B;k&#x13C;a un teica savas taisn&#x12B;bas apzi&#x146;&#x101;:</p><p>,,Jd, reiz&#x113;m man ir bail par tevi."</p><p>Vi&#x146;a pr&#x101;tu p&#x113;k�&#x146;i apgaismoja k&#x101; zibens, vien&#x101; acumirkl&#x12B; vi&#x146;� atskati j&#x101;s atpaka&#x13C; uz visu vi&#x146;u kopdz&#x12B;vi, acis vi&#x146;am iemirdz&#x113;j&#x101;s negant&#x101; priek&#x101;: tagad vi&#x146;� bija tas stipr&#x101;kais, un Marija vi&#x146;a ienaidnieks, kuru vi&#x146;� uzveiks.</p><p>�Ir reizes," vi&#x146;� teica, �kad man liekas, ka tevi ir s&#x16B;tijis nelabais. Nesmaidi!" Vi&#x146;� tagad bija pa�p&#x101;rliecin&#x101;ts k&#x101; pravietis. �Es saku tev, ja &#x13C;aunais grib ievest Dieva b&#x113;rnus gr&#x113;k&#x101;, vi&#x146;� n&#x101;k pie tiem �&#x137;&#x12B;st&#x12B;bas un �&#x113;lsird&#x12B;bas t&#x113;rp&#x101;."</p><p>Marija laipni teica, it k&#x101; vi&#x146;i abi run&#x101;tu par ikdieni�&#x137;&#x101;m liet&#x101;m:</p><p>�Tu tak esi bazn&#x12B;cas kalps un sauc tagad pats sevi par Dieva b&#x113;rnu. Tav&#x101; sv&#x113;taj&#x101; gr&#x101;mat&#x101; st&#x101;v: �P&#x101;rbaudiet garus."</p><p>Nu tad p&#x101;rbaudi mani."</p><p>Tad Marija redz&#x113;ja, ka vi&#x146;� apdom&#x101;j&#x101;s un it k&#x101; pats sev&#x12B; ar kautko c&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s. Vi&#x146;a sejas musku&#x13C;i s&#x101;ka raust&#x12B;ties un rokas sa�&#x146;audz&#x101;s. L&#x16B;pas saknieb&#x101;s, it k&#x101; vi&#x146;� negrib&#x113;tu &#x13C;aut v&#x101;rdiem va&#x13C;u, bet beidzot tie ieguva varu p&#x101;r vi&#x146;u, aizr&#x101;va vi&#x146;u bez preto�an&#x101;s l&#x12B;dzi, un vi&#x146;� nodeva savu spriedumu:</p><p>�Tevis d&#x113;&#x13C; es v&#x113;l&#x113;jos savas sievas n&#x101;vi."</p><p>Kad vi&#x146;� to bija izteicis, v&#x101;rdi v&#x113;rs&#x101;s pret vi&#x146;u pa�u, k&#x101; atz&#x12B;�an&#x101;s, kuras tas vairs nevar&#x113;ja at&#x146;emt atpaka&#x13C;. Vi&#x146;� sagr&#x12B;&#x13C;oj&#x101;s, un vi&#x146;am vajadz&#x113;ja pietur&#x113;ties pie galda.</p><p>Marija sakust&#x113;j&#x101;s, it k&#x101; grib&#x113;dama doties vi&#x146;am pabija, bet apst&#x101;j&#x101;s atkal un teica:</p><p>�Vai tu �"</p><p>Vair&#x101;k Marija nedab&#x16B;ja izteikt, vi&#x146;� p&#x101;rtrauca vi&#x146;u, tikko neiesaukdamies:</p><p>�J&#x101;, es v&#x113;l&#x113;jos vi&#x146;as n&#x101;vi. Un vi&#x146;a nomira. Bet tu paliki."</p><p>Vi&#x146;� aps&#x113;d&#x101;s, atspieda elko&#x146;us uz galda un aizsedza acis ar rok&#x101;m. Klusums istab&#x101; spieda vi&#x146;u pacelt galvu, un t&#x101; vi&#x146;� sastapa vi&#x146;as v&#x113;r&#x12B;g&#x101;s, p&#x113;t&#x12B;t&#x101;jas acis. Vi&#x146;a mekl&#x113;ja k&#x101;du izeju, lai vi&#x146;am pal&#x12B;dz&#x113;tu, bet vi&#x146;am vi&#x146;as miers �&#x137;ita esam aukstums. Vi&#x146;� piec&#x113;l&#x101;s un, vi&#x146;ai cie�i kl&#x101;t pieg&#x101;jis, teica:</p><p>�Caur tevi es m&#x101;cijos gr&#x113;ku paz&#x12B;t � ne tikai kaisl&#x12B;bu, k&#x101;das es nekad agr&#x101;k nebiju pazinis, bet ar&#x12B; tieksmi to, kas ir sv&#x113;ts, ievilkt l&#x12B;dzi dub&#x13C;os un sag&#x101;n&#x12B;t. Esmu k&#x13C;uvis liel&#x101;ks gr&#x113;cinieks, nek&#x101; visi citi."</p><p>Marija klusu teica:</p><p>,Ja tas t&#x101; ir, tad tev j&#x101;pateicas Dievam par &#x13C;aunumu, kas caur mani p&#x101;r tevi ir n&#x101;cis."</p><p>Vi&#x146;�, valodu pazaud&#x113;jis, raudz&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;&#x101;. Beidzot vi&#x146;�, satricin&#x101;ts, teica:</p><p>�Ko visu to neiedro�in&#x101;jies!"</p><p>Vi&#x146;a atbild&#x113;ja, aizvien tikpat laipna un mier&#x12B;ga:</p><p>��&#x12B; ir visliel&#x101;k&#x101; iesp&#x113;ja tav&#x101; dz&#x12B;v&#x113;, kas tev ir dota, lai tu atz&#x12B;tu savu niec&#x12B;bu."</p><p>Kautkas dzi&#x13C;i vi&#x146;&#x101; teica vi&#x146;am: �J&#x101;, t&#x101; tas ir." Bet vi&#x146;� necieta, ka tas n&#x101;ca no vi&#x146;as, un teica kaitin&#x101;dams, kaut-gan, to teikdams, pats tam tic&#x113;ja:</p><p>�Tu esi pilna augstpr&#x101;t&#x12B;bas. Visa tava dv&#x113;sele past&#x101;v vien&#x12B;gi no augstpr&#x101;t&#x12B;bas."</p><p>Vi&#x146;a saprata un klusu atteica, aizsarg&#x101;dam&#x101;s:</p><p>�Tas, ko tu dom&#x101;, nenotiks."</p><p>�Tas, ko es dom&#x101;ju?"</p><p>�Tu gribi mani sakaitin&#x101;t," vi&#x146;a teica, �bet es nevaru dusmoties par tav&#x101;m dom&#x101;m � jo t&#x101;s jau nav manas."</p><p>�Vai tu zini, k&#x101;das ir manas domas?" vi&#x146;� teica. �Vai es t&#x101;s tev varb&#x16B;t esmu atkl&#x101;jis?"</p><p>�Ne piln&#x12B;gi," vi&#x146;a atteica. �Bet mier&#x12B;gai acij nekas nevar tikt apsl&#x113;pts. T&#x101;d&#x113;&#x13C; es par tevi zinu vair&#x101;k, nek&#x101; tu dom&#x101;."</p><p>Vi&#x146;a mier&#x12B;ai raudzij&#x101;s vi&#x146;&#x101;, un vi&#x146;� juta, k&#x101; no vi&#x146;as acu skata tas s&#x101;ka palikt nedro�s.</p><p>�Ko tad tu par mani zini?" vi&#x146;� teica.</p><p>�Ne tik daudz, k&#x101; Dievs," vi&#x146;a teica, �bet daudz vair&#x101;k, nek&#x101; tu pats zini. Tik daudz, ka es v&#x113;l&#x113;tos, lai tava nasta gul&#x113;tu uz maniem, tavu viet&#x101;. Bet &#x13C;aunumu, ko tu sev p&#x101;rmet, tu neesi izdarijis."</p><p>Vi&#x146;a sac&#x12B;ja to tik laipni un vienk&#x101;r�i, ka vi&#x146;� s&#x101;ka raud&#x101;t.</p><p>Vi&#x146;a aps&#x113;d&#x101;s vi&#x146;am l&#x12B;dz&#x101;s, un vi&#x146;i klus&#x113;dami s&#x113;d&#x113;ja, kam&#x113;r da&#x13C;a no vi&#x146;as miera p&#x101;rg&#x101;ja uz vi&#x146;u.</p><p>Beidzot vi&#x146;� klusu teica:</p><p>�Piedod!" �</p><p>�Tev ir j&#x101;piedod man," vi&#x146;a teica, �ka es tev nevar&#x113;ju dot, ko tu biji pelnijis un k&#x101; tev no manis vajadz&#x113;ja.</p><p>Bet nu vairs nekam &#x13C;aunam neb&#x16B;s varas p&#x101;r mums."</p><p>P&#x101;ris dienu v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;� aizg&#x101;ja pie vi&#x146;as un jaut&#x101;ja:</p><p>�Vai tu dom&#x101;, ka esmu necien&#x12B;gs b&#x16B;t par m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ju?"</p><p>�Nedom&#x101;ju, ka tu esi necien&#x12B;gs," vi&#x146;a atbild&#x113;ja, �bet dv&#x113;seles aug�anai ir nepiecie�ams, lai cilv&#x113;ks izjustu savu mazv&#x113;rt&#x12B;bu."</p><p>�Esmu dom&#x101;jis par atsac&#x12B;�anos," vi&#x146;� teica.</p><p>�Dari to, ja tu j&#x16B;ti, ka tev tas ir j&#x101;dara," vi&#x146;a teica.</p><p>Bet vi&#x146;� nevar&#x113;ja iz�&#x137;irties to dar&#x12B;t. �Tas ir tikpat, k&#x101; tikt izrautam ar visu sakni," vi&#x146;� dom&#x101;ja. Griba vi&#x146;am k&#x13C;uva aizvien v&#x101;j&#x101;ka un v&#x101;j&#x101;ka, lik&#x101;s, ka vi&#x146;am zustu sp&#x113;ks dz&#x12B;vot. �Man �&#x137;iet, ka t&#x101; man ir bijis visu m&#x16B;�u," vi&#x146;� dom&#x101;ja. �Ik reizes, kad esmu izstiepis roku p&#x113;c sp&#x113;-cin&#x101;t&#x101;ja dz&#x113;riena, t&#x101; ir pasl&#x12B;d&#x113;jusi gar&#x101;m, un es esmu dab&#x16B;jis to, ko nemaz neesmu v&#x113;l&#x113;jies. Un kad beidzot es to dab&#x16B;ju � man tas atkal tika at&#x146;emts � k&#x101; piem&#x113;ram Inge-rn." Vi&#x146;&#x101; staig&#x101;ja apk&#x101;rt par to dom&#x101;dams, un vien&#x101; dien&#x101;</p><p>vi&#x146;� teica Marijai:</p><p>�Reiz&#x113;m man �&#x137;iet, ka m&#x16B;su liktenis ir iepriek� nolemts un aizvien m&#x16B;su dabai naid&#x12B;gs."</p><p>�Man �&#x137;iet, m&#x113;s nesam savu likteni sev&#x12B;, k&#x101; b&#x113;rnu, kuram ir j&#x101;dzimst," vi&#x146;a teica. �M&#x113;s reiz&#x113; esam t&#x101; c&#x113;lonis un vergs. M&#x113;s nezin&#x101;m vi&#x146;a veida, un tom&#x113;r tas ir cie�i savienots ar m&#x16B;su dabu. Tas iziet no mums un var v&#x113;rsties pret mums. Bet vai nu tas ir ar mums, vai pret mums, mums no t&#x101; ir j&#x101;aug."</p><p>�Tu esi stipr&#x101;ka nek&#x101; es," vi&#x146;� teica.</p><p>Vi&#x146;� bija s&#x101;cis izskat&#x12B;ties vecs p&#x113;c Ing�ras n&#x101;ves. Kad tas s&#x101;ka dom&#x101;t par t&#x101;s c&#x113;loni, vi&#x146;� nesp&#x113;ja palikt viens. Marijai aizvien vajadz&#x113;ja b&#x16B;t pie vi&#x146;a. Vi&#x146;� var&#x113;ja tapt glu�i mier&#x12B;gs, kad vi&#x146;i abi kop&#x101; s&#x113;d&#x113;ja, nek&#x101; nerun&#x101;dami. B&#x113;das par Ingeru p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s klus&#x101;s skumj&#x101;s. T&#x101; s&#x113;dot, vi&#x146;am bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, ka vi&#x146;a nebija nekur t&#x101;lu. Vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;� to pateica Marijai:</p><p>�Liekas tie�&#x101;m, ka tevi no Ing�ras nekas ne�&#x137;irtu. Kad es s&#x113;du tev l&#x12B;dz&#x101;s, man reiz&#x113;m liekas, ka vi&#x146;a ir �e.</p><p>Bet reiz tu teici, ka tu nezinot, vai vi&#x146;a dz&#x12B;vo. Tu ta�u tici m&#x16B;�&#x12B;gai dz&#x12B;vo�anai?"</p><p>�T&#x101; nav tic&#x12B;ba, bet apzin&#x101;�an&#x101;s," vi&#x146;a atteica. �M&#x16B;�&#x12B;g&#x101; dz&#x12B;vo�ana nav nekas t&#x101;ds, kas reiz n&#x101;ks, bet kautkas, kas jau i r."</p><p>�Ja t&#x101; ir kautkas eso�s, vai tad m&#x113;s ilgotos p&#x113;c t&#x101;s?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>�M&#x113;s ilgojamies t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka tas ir m&#x16B;sos," vi&#x146;a teica. �M&#x113;s ilgojamies p&#x113;c t&#x101;, t&#x101;pat k&#x101; ilgojamies p&#x113;c lab&#x101;k&#x101; m&#x16B;sos."</p><p>Vi&#x146;a pieg&#x101;ja pie sienas, kur bija roku mazg&#x101;jamais trauks, un pagrieza kr&#x101;nu:</p><p>�Redzi," vi&#x146;a teica, �visa caurule ir pilna. M&#x16B;�&#x12B;g&#x101; dz&#x12B;v&#x12B;ba ir cilv&#x113;k&#x101; un lau�as uz &#x101;ru, bet cilv&#x113;ks v&#x113;r� savu uzman&#x12B;bu uz turieni, kur nav dz&#x12B;v&#x12B;bas, un top tuk�s.</p><p>Bet tam, kur� dz&#x12B;vo m&#x16B;�&#x12B;gaj&#x101;, t&#x101;s nav nek&#x101;das n&#x101;ko�&#x101;s lietas. Gadi un dienas ir tikai izteiksme, kas p&#x101;rlai�as p&#x101;r seju."</p><p>�Pati ab an tu esi m&#x16B;su vid&#x16B;," vi&#x146;� teica, �n&#x101;ks reize, kad tevis �e vairs neb&#x16B;s. Kautko tev ta�u vajag dom&#x101;t par dz&#x12B;vi p&#x113;c n&#x101;ves."</p><p>�Ja es esmu l&#x12B;dz mal&#x101;m pilna dz&#x12B;v&#x12B;bas," vi&#x146;a teica, �kur tad lai paliek vieta pr&#x101;to�anai?"</p><p>�Kam&#x113;r tu to saki, tas ir t&#x101;," vi&#x146;� teica, �bet kad b&#x16B;�u viens, es vairs tur neredz&#x113;�u j&#x113;gas."</p><p>Bija tom&#x113;r dienas, kad vi&#x146;� taisni v&#x113;l&#x113;j&#x101;s b&#x16B;t viens. T&#x101;d&#x101;s dien&#x101;s vi&#x146;� tikpat k&#x101; nepiesk&#x101;r&#x101;s &#x113;dienam. �Man negribas &#x113;st," vi&#x146;� teica, �esmu tikai noguris." Vi&#x146;� tad pa liel&#x101;kai da&#x13C;ai klusu s&#x113;d&#x113;ja sav&#x101; darbistab&#x101; un &#x13C;&#x101;va dom&#x101;m n&#x101;kt un iet k&#x101; t&#x101;m pa�&#x101;m patik&#x101;s. N&#x12B;elandu izklaid&#x113;ja vi&#x146;u main&#x12B;�an&#x101;s; tas bija tikpat k&#x101; s&#x113;d&#x113;t un raudz&#x12B;ties glezn&#x101;s, jo maz&#x101;k tan&#x12B;s bija j&#x113;gas, jo vair&#x101;k atvieglojuma t&#x101;s atnesa. Bie�i vi&#x146;� s&#x113;d&#x113;ja ar nesasuk&#x101;tiem matiem un bez apkakl&#x12B;tes. �J&#x101;, vai tad esmu to aizmirsis?" vi&#x146;� teica, kad Marija pieg&#x101;ja pie vi&#x146;a ar &#x137;emm&#x113;m un apkakl&#x12B;ti. Daudzreiz vi&#x146;� nemaz tos ne&#x146;&#x113;ma, un vi&#x146;a tad &#x146;&#x113;m&#x101;s sasuk&#x101;t vi&#x146;am matus, un vi&#x146;� vienaldz&#x12B;gi &#x13C;&#x101;va vi&#x146;ai to dar&#x12B;t.</p><p>Tad vi&#x146;a vien&#x101; dien&#x101; aizg&#x101;ja un parun&#x101;ja ar kaimi&#x146;u m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ju, un otr&#x101; dien&#x101; pien&#x101;ca v&#x113;stule no m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja Holma. Izlas&#x12B;jis to, N&#x12B;elands teica:</p><p>�Holms raksta, ka vi&#x146;� nevarot spredi&#x137;ot Gliminges bazn&#x12B;c&#x101; n&#x101;ko�&#x101; sv&#x113;tdien&#x101;."</p><p>�Nu tad jau tev tas ir j&#x101;dara pa�am," vi&#x146;a teica.</p><p>�Es � esmu p&#x101;r&#x101;k noguris," vi&#x146;� teica. �Manas smadzenes ir tik nekust&#x12B;gas. � Nevaru uzrakst&#x12B;t spredi&#x137;a."</p><p>�M&#x113;s pal&#x12B;dz&#x113;sim viens otram," vi&#x146;a teica. �Es aps&#x113;d&#x12B;�os pie tevis, m&#x113;s p&#x101;rrun&#x101;sim visu, un tu uzrakst&#x12B;si."</p><p>Vi&#x146;� negrib&#x12B;gi padev&#x101;s, bet kad vi&#x146;i jau bija ies&#x101;ku�i, vi&#x146;a juta, ka tas padara vi&#x146;u dz&#x12B;v&#x101;ku. Vi&#x146;� ar patiku p&#x101;rlaboja vi&#x146;u k&#x101;das reizes, teikdams, ka tas tie�&#x101;m neesot sakams no kanceles.</p><p>�Bet tev ir j&#x101;b&#x16B;t bazn&#x12B;c&#x101; n&#x101;ko�&#x101; sv&#x113;tdien&#x101;," vi&#x146;� teica.</p><p>To vi&#x146;a darija. Vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja un tur&#x113;ja savu spredi&#x137;i tloAl vi&#x146;ai; cit&#x101;di tas visp&#x101;r izdev&#x101;s labi.</p><p>M&#x101;c&#x12B;t&#x101;js Holms ar&#x12B; turpm&#x101;k bija aizkav&#x113;ts ierasties. �Paties&#x12B;b&#x101; mums jau vi&#x146;a ari nevajaga," N&#x12B;elands teica. Ar laiku tas vi&#x146;am sag&#x101;d&#x101;ja lielu prieku, s&#x113;d&#x113;t un kop&#x101; ar Mariju rakst&#x12B;t spredi&#x137;i. Reiz&#x113;m, nolicis spalvu, vi&#x146;� s&#x113;d&#x113;ja un l&#x16B;koj&#x101;s uz vi&#x146;u ar t&#x101;du izteiksmi k&#x101; z&#x113;nam, kas iem&#x12B;l&#x113;jies pieaugu�&#x101; cilv&#x113;k&#x101;. P&#x113;c tam vi&#x146;� rakstija ar lielu ener&#x123;iju. Pa sv&#x113;tdien&#x101;m vi&#x146;� tagad br&#x12B;vi griez&#x101;s pie visas draudzes, bet to' vi&#x146;� var&#x113;ja dar&#x12B;t tikai tad, kad juta vi&#x146;as acis uz sevi v&#x113;rstas. Tas vi&#x146;am tom&#x113;r nebija glu�i skaidrs, ka vi&#x146;� spredi&#x137;o, &#x146;emdams par pamatu vi&#x146;as tic&#x12B;bu, jo vi&#x146;a pa�a tic&#x12B;bu bija izn&#x12B;cin&#x101;jusi nelaime � to da&#x13C;u no t&#x101;s, ko v&#x113;l nebija var&#x113;jusi uzveikt kritika. Vi&#x146;a smadzenes bija k&#x13C;uvu�as tik gurdas, to vi&#x146;� juta &#x13C;oti labi, bet uz vietas t&#x101;s tom&#x113;r nest&#x101;v&#x113;ja, un t&#x101;dos br&#x12B;�os, kad vi&#x146;� jut&#x101;s stipr&#x101;ks, vi&#x146;� &#x13C;oti labpr&#x101;t izmainija domas ar Mariju, sav&#x101;d&#x101; k&#x101;ri&#x101; b&#x16B;dams naivi laim&#x12B;gs, kad t&#x101; deva vi&#x146;am taisn&#x12B;bu.</p><p>�Es t&#x101; dom&#x101;ju," vi&#x146;� vien&#x101; dien&#x101; teica, kad vi&#x146;i s&#x113;d&#x113;ja run&#x101;dami par karu, �ka, ja cilv&#x113;ki b&#x16B;tu izlietoju�i tikpat daudz sp&#x113;ju un gribas, lai k&#x13C;&#x16B;tu labi, k&#x101; vi&#x146;i ir izlietoju�i gudriem atradumiem � tad visu �o �ausmu neb&#x16B;tu."</p><p>�Es dom&#x101;ju, tev ir taisn&#x12B;ba," vi&#x146;a teica, �daba prasa l&#x12B;dzsvara. Cilv&#x113;kam nevajaga b&#x16B;t gudr&#x101;kam nek&#x101; vi&#x146;� ir labs � un, man grib&#x113;tos teikt � oir&#x101;di. Bez gudr&#x12B;bas m&#x113;s v&#x113;l aizvien arm ar koka arklu, bez labsird&#x12B;bas sabr&#x16B;k visa m&#x16B;su gudr&#x101; kultura."</p><p>Vi&#x146;a bija run&#x101;jusi k&#x101; ar z&#x113;nu, bet vi&#x146;� izskatij&#x101;s glu�i lepns.</p><p>K&#x101;du laiku ar vi&#x146;u g&#x101;ja uz aug�u. �J&#x16B;tu sp&#x113;kus atgrie�amies sav&#x101;s gurdaj&#x101;s smadzen&#x113;s," vi&#x146;� teica. Bet Marija dr&#x12B;z redz&#x113;ja, ka vesel&#x12B;ba, atgriezdam&#x101;s, nesa sev l&#x12B;dzi briesmas, jo nu vi&#x146;am no jauna n&#x101;c&#x101;s sastapties ar �aub&#x101;m, un to vi&#x146;a zin&#x101;ja, ka tai dien&#x101;, kad vi&#x146;� atteiksies no sava darba, vi&#x146;� sabruks piln&#x12B;gi. Pirm&#x101; z&#x12B;me, ka sp&#x113;ki vi&#x146;&#x101; atgrie�as, bija t&#x101;, ka vi&#x146;� s&#x101;ka interes&#x113;ties par visu, kas Marij&#x101; notika.</p><p>�Tu tik bie�i run&#x101; par m&#x16B;�&#x12B;bu," vi&#x146;� teica, �un kad es rakstu spredi&#x137;i, tu run&#x101; ar mani k&#x101; krisig&#x101;. Bet mani p&#x101;rsteidz tas, ka tu par m&#x16B;�&#x12B;go dz&#x12B;vo�anu pa liel&#x101;kai da&#x13C;ai run&#x101; t&#x101;, it k&#x101; tev neb&#x16B;tu nek&#x101;das reli&#x123;ijas."</p><p>�Nu, j&#x101;," vi&#x146;a teica, �kur lai paliek vieta reli&#x123;ijai cilv&#x113;k&#x101;, kam jau visa dz&#x12B;ve ir reli&#x123;ioza. E&#x101;d&#x101; bazn&#x12B;c&#x101; lai tas mekl&#x113; Dievu, kuram vi&#x146;� ir visur."</p><p>�Ka tas ir, kad cilv&#x113;ks Dievu redz visur?" N&#x12B;elands jaut&#x101;ja. �Labpr&#x101;t gribu l&#x16B;kot tevi saprast."</p><p>Vi&#x146;a br&#x12B;di padom&#x101;ja un tad teica:</p><p>�Kad jauns v&#x12B;rietis, kur� pirmo reizi m&#x12B;l un kura j&#x16B;tas ir t&#x12B;ras, atradis lietu, kas pieder vi&#x146;a iem&#x12B;&#x13C;otajai, noliecas un pace&#x13C; to, un rokas vi&#x146;am dreb, un sirds ir pilna par lietu, kas tai pieder, un kad vi&#x146;� tad steidzas aiznest to atpaka&#x13C; tai, kuru vi&#x146;� m&#x12B;l � tas ir t&#x101;pat, k&#x101; kad cilv&#x113;ks redz Dievu visur. Vis&#x101;, lai tas b&#x16B;tu dz&#x12B;vs vai miris, vi&#x146;� redz Dieva &#x12B;pa�umu, un laim&#x12B;gs tas steidzas aiznest to atpaka&#x13C;."</p><p>�Es &#x12B;sti nesaprotu, k&#x101; tu to dom&#x101;," N&#x12B;elands teica. �K&#x101; vi&#x146;� to var aiznest atpaka&#x13C; Dievam?"</p><p>�Kad vi&#x146;� to apl&#x16B;ko � pie&#x146;emsim, ka tas ir k&#x101;ds koks � un nevis iedom&#x101;jas, bet zin, izj&#x16B;t, ka tas ir Dieva &#x12B;pa�ums. Tad m&#x16B;�&#x12B;bas saule no vi&#x146;a b&#x16B;tnes apsp&#x12B;d koku, apstarodama to ar prieku un mieru. Tai acumirkl&#x12B; koks ir parad&#x12B;zes d&#x101;rza koks, kas ir aiznests Dievam atpaka&#x13C;.</p><p>Es to neiedom&#x101;jos, bet tas t&#x101; notiek. Zeme ir t&#x101;lu no Dieva. Mums cilv&#x113;kiem t&#x101; ir j&#x101;aiznes atpaka&#x13C;."</p><p>�Es nedom&#x101;ju par kokiem un nedz&#x12B;v&#x101;m liet&#x101;m," N&#x12B;elands teica, �bet par cilv&#x113;kiem. K&#x101; tos atgriezt atpaka&#x13C; pie Dieva?"</p><p>Marija atbild&#x113;ja bez k&#x101;das vilcin&#x101;�an&#x101;s:</p><p>�Tas, kas visur izj&#x16B;t Dievu � ne t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;� to t&#x101; grib, bet t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;� cit&#x101;di nevar � tas redz katr&#x101; cilv&#x113;k&#x101; m&#x12B;&#x13C;&#x101; Dieva &#x12B;pa�umu, un m&#x16B;�&#x12B;bas saule pati no sevis caur vi&#x146;u iesp&#x12B;d katr&#x101; cilv&#x113;k&#x101;, kuru tas sastop. Un atka-rib&#x101; no savas patm&#x12B;l&#x12B;bas biezuma � jo t&#x101; ir k&#x101; priek�kars, kuru aizvelk priek�&#x101; � cilv&#x113;ks j&#x16B;t sev&#x12B; lielu maigumu, no-&#x13C;auiu, ka viss ir labs, � pasaul&#x113;. Tad vi&#x146;&#x101; dz&#x12B;vo Dieva dz&#x12B;v&#x12B;ba, vi&#x146;� ir p&#x101;rvests atpaka&#x13C; uz m&#x101;j&#x101;m.</p><p>Vi&#x146;� gan dr&#x12B;z atkal aiziet prom, bet vi&#x146;� tom&#x113;r ir bijis m&#x101;j&#x101;s. Un varb&#x16B;t vi&#x146;� to atceras un izj&#x16B;t ilgas."</p><p>N&#x12B;elands teica:</p><p>�T&#x101;s ir skaistas domas, es par t&#x101;m run&#x101;�u sv&#x113;tdien bazn&#x12B;c&#x101;."</p><p>Tad Marija dom&#x101;ja: �Vi&#x146;� run&#x101;s par to, kam&#x113;r tas v&#x113;l nav laidis saknes un s&#x101;cis dz&#x12B;vot vi&#x146;&#x101; pa�&#x101;. Cik daudz m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ju, pa�i to neapzin&#x101;damies, t&#x101; nest&#x101;v un neiespre-di&#x137;o pa�u savu dv&#x113;seli post&#x101;."</p><p>Bet vi&#x146;a nedr&#x12B;kst&#x113;ja to teikt, baid&#x12B;dam&#x101;s vi&#x146;u satriekt.</p><p>Tad pag&#x101;ja k&#x101;ds laiks, pirms vi&#x146;i atkal sarun&#x101;j&#x101;s, jo N&#x12B;elands no jauna bija s&#x101;cis las&#x12B;t, un vi&#x146;a redz&#x113;ja, k&#x101; nedro�&#x12B;ba p&#x101;r&#x146;&#x113;ma vi&#x146;u. Vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;� p&#x113;k�&#x146;i ien&#x101;ca pie vi&#x146;as un jaut&#x101;ja bez k&#x101;da ievada:</p><p>�Ko tu dom&#x101; par Kristu?"</p><p>�Ka vi&#x146;� ir pasaules pest&#x12B;t&#x101;js," vi&#x146;a teica.</p><p>N&#x12B;elands st&#x101;v&#x113;ja ar kautko c&#x12B;n&#x12B;damies, ko tam nebija ne drosmes, ne v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s izteikt, bet kam tom&#x113;r vajadz&#x113;ja n&#x101;kt &#x101;r&#x101;.</p><p>�Bet ja nu vi&#x146;� nekad nav dz&#x12B;vojis..."</p><p>Tad Marija atbild&#x113;ja noteikti un mier&#x12B;gi:</p><p>�Tad jo vair&#x101;k vi&#x146;� ir pasaules pest&#x12B;t&#x101;js. Jo tad vi&#x146;a t&#x113;ls ir m&#x16B;su pa�a gara atsp&#x12B;dums. Tad cilv&#x113;ce pati ir uzst&#x101;dijusi sev m&#x113;r&#x137;i, sakopodama ce&#x13C;u, paties&#x12B;bu un dz&#x12B;v&#x12B;bu vien&#x101; t&#x113;l&#x101;, kas ir m&#x16B;su ac&#x12B;m redzams.</p><p>Varb&#x16B;t vi&#x146;� ir dz&#x12B;vojis, varb&#x16B;t n&#x113;, tas nav tas galvenais.</p><p>Bet vai vi&#x146;� dz&#x12B;vos? Tas ir galvenais.</p><p>Jo �e ir j&#x101;�&#x137;ir cilv&#x113;ki. Tiem, kuros m&#x16B;�&#x12B;bas dzi&#x146;a nav izn&#x12B;cin&#x101;m&#x101;, kuru dab&#x101; laic&#x12B;gais un m&#x16B;�&#x12B;gais pievelk viens otru, lai savienotos, tiem J&#x113;zus t&#x113;ls aizvien b&#x16B;s saule, kas apgaismo un dod siltumu. Tie ar&#x12B; par to ilgi ne�aub&#x12B;sies, vai vi&#x146;� i r dz&#x12B;vojis.</p><p>Tiem, kuriem pietiek dienu, kas n&#x101;k un iet, pirmie liksies esam mu&#x13C;&#x137;i.</p><p>Kur� no abiem tipiem past&#x101;v&#x113;s. M&#x113;s to nezin&#x101;m. Tie abi ir atrodami vis&#x101;s stadij&#x101;s, no zem&#x101;k&#x101;s l&#x12B;dz augst&#x101;kai. Bet mums nav izv&#x113;les. Mums ir j&#x101;seko m&#x16B;su dabai � l&#x12B;dz uzvarai vai boj&#x101; ejai.</p><p>Bet mums, kas esam no m&#x16B;�&#x12B;bas, nevajag ielaisties c&#x12B;&#x146;&#x101; par uzskatiem. M&#x16B;su dz&#x12B;vei vajag dot gaismu. Ja mums uzbr&#x16B;k, mums vajag atbild&#x113;t ar to, ka k&#x13C;&#x16B;stam lab&#x101;ki.</p><p>Un sarg&#x101;simies no vis&#x101;m iek�&#x113;j&#x101;m c&#x12B;&#x146;&#x101;m. M&#x16B;�&#x12B;ba ir viena, lai cik daudz ar&#x12B; neb&#x16B;tu l&#x12B;dzek&#x13C;u, kas r&#x101;da ce&#x13C;u uz vi&#x146;u.</p><p>Bet tu paliec sav&#x101; bazn&#x12B;c&#x101;, kur tu piederi. T&#x101; ir vid&#x16B;. Vien&#x101; pus&#x113; atrodas tie, kuros nav nek&#x101;das reli&#x123;iozas dzi&#x146;as, otr&#x101; pus&#x113; tie, kuriem reli&#x123;ioz&#x101; dzi&#x146;a visu dz&#x12B;vi padara par sv&#x113;tu notikumu. Ab&#x101;m pus&#x113;m reli&#x123;ija ir lieka. Bet tie�i reli&#x123;ija ir t&#x101;, kas vi&#x146;us �&#x137;ir."</p><p>�Man dr&#x12B;z&#x101;k liekas, ka vi&#x146;i var&#x113;tu apvienoties pret to," N&#x12B;elands teica, bet vi&#x146;a galvu purin&#x101;dama teica:</p><p>�Tie nekad nevar&#x113;s vienoties. Vi&#x146;i ir k&#x101; divas &#x101;beles, kas sarun&#x101;jas pa�as par sevi. T&#x101; viena skaita &#x101;bolus, nosaukdama k&#x101;du skaitli. Otra nododas tam, kas liek &#x101;boliem augt, un mekl&#x113; izteikt k&#x101;du sp&#x113;ku. Ab&#x101;m t&#x101;m ir taisn&#x12B;ba, bet k&#x101; lai t&#x101;s saprot viena otru?"</p><p>�K&#x101; es varu palikt bazn&#x12B;c&#x101;," N&#x12B;elands teica, �ja no vi&#x146;as m&#x101;c&#x12B;b&#x101;m un sakramentiem cits nekas nepaliek p&#x101;ri. k&#x101; � dzejiski t&#x113;li."</p><p>�Ir tom&#x113;r kas vair&#x101;k," vi&#x146;a teica. �Bazn&#x12B;cas m&#x101;c&#x12B;ba reiz piln&#x101; m&#x113;r&#x101; izteica cilv&#x113;ku Dieva nojautas, vi&#x146;a sakramenti bija, t&#x101; sakot, sv&#x113;ti trauki, kas nesa vi&#x146;a sp&#x113;ku cilv&#x113;kiem. Un vi&#x146;os v&#x113;l tagad ir sp&#x113;ks."</p><p>�Tu saki: bija reiz un ir v&#x113;l tagad," N&#x12B;elands teica. �Bet vai nu paties&#x12B;ba ir bazn&#x12B;c&#x101;, vai ar&#x12B; bazn&#x12B;ca ir lieka."</p><p>Marija pieg&#x101;ja pie l&#x101;d&#x12B;tes un, atv&#x113;rusi mazu k&#x101;rbi&#x146;u, sniedza to vi&#x146;am.</p><p>�Kas tas ir?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>�Marta un Marija�</p><p>Niolands atk&#x101;p&#x101;s atpaka&#x13C; no stipr&#x101;s smar�as.</p><p>�Tas ir mo�us," vi&#x146;� teica.</p><p>�N&#x113;, k&#x101;rbi&#x146;a tak ir tuk�a," vi&#x146;a atteica</p><p>�Bet t&#x101; visa ir ar mo�u pies&#x101;tin&#x101;t&#x101;," vi&#x146;� teica.</p><p>�J&#x101; � jo reiz pirms daudz gadiem t&#x101; bija tik pilna mo�us, ka veida un lieluma zi&#x146;&#x101; nebija gandr&#x12B;z nek&#x101;d&#x101;s iz�&#x137;ir&#x12B;bas starp k&#x101;rbi&#x146;u un t&#x101;s saturu. Nu, iz&#x146;emot k&#x101;rbi&#x146;u, nekas vairs nav redzams � bet t&#x101; ir ar mo�u pies&#x101;tin&#x101;ta. Tan&#x12B; v&#x113;l ir sp&#x113;ks. Bazn&#x12B;ca nav lieka, tan&#x12B; v&#x113;l ir sp&#x113;ks, un draudze to j&#x16B;t."</p><p>�Tas v&#x113;l neko nepier&#x101;da, ka m&#x113;s to j &#x16B; t a m," vi&#x146;� teica.</p><p>�Ir ar&#x12B; v&#x113;l kas vair&#x101;k," Marija teica. �Tur kautkas dzimst, k&#x101;da nojauta. T&#x101; t&#x113;vs ir v&#x101;rdu sp&#x113;ks, t&#x101; m&#x101;ie cilv&#x113;ku dv&#x113;sele."</p><p>�Cilv&#x113;ks nevar dz&#x12B;vot no nojautas," N&#x12B;elands teica.</p><p>�Vai kuslu b&#x113;rnu t&#x101;d&#x113;&#x13C; vajag nogalin&#x101;t, ka tas v&#x113;l nav piln&#x12B;gi pieaudzis?" vi&#x146;a teica. �No taustek&#x13C;a rodas acs. No nojautas rodas pr&#x101;ts, kas redz, n&#x113;, kas izj&#x16B;t Dievu. Ir lab&#x101;k, j&#x101; ir nepiln&#x12B;gs r&#x12B;ks, nek&#x101; ja t&#x101; nav nemaz."</p><p>N&#x12B;elands nemier&#x12B;gi staig&#x101;ja �urp un turp. Vi&#x146;am atdusa un miers bija Marij&#x101; pa�&#x101;, ne vi&#x146;as v&#x101;rdos. Tie n&#x101;ca tik mier&#x12B;gi un vienk&#x101;r�i no vi&#x146;as mutes, bet pirms v&#x113;l tie bija aizsniegu�i vi&#x146;u, tie pac&#x113;l&#x101;s aug�up un lidin&#x101;j&#x101;s zil&#x101; gais&#x101;. Tiem nebija nek&#x101;das &#x12B;sten&#x12B;bas priek� vi&#x146;a. P&#x113;k�&#x146;i pret vi&#x146;u pagriezies, tas teica:</p><p>�Bet Kristus cie�anas un n&#x101;ve! Ja nu tas viss ir tikai sadzejots!"</p><p>�T&#x101; tas nav," vi&#x146;a teica. �Tam ir sava iek�&#x137;&#x12B;ga paties&#x12B;ba. T&#x101; ir krize m&#x16B;�&#x12B;bas cilv&#x113;ka dv&#x113;sel&#x113;. No t&#x101;s n&#x101;k n&#x101;ves p&#x101;rvar&#x113;�ana."</p><p>Vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja laici&#x146;u, uz vi&#x146;u noraudz&#x12B;damies. Tad vi&#x146;� piekusis aps&#x113;d&#x101;s. Grib&#x113;dama &#x13C;aut vi&#x146;am pas&#x113;d&#x113;t mier&#x101;, t&#x101; pieg&#x101;ja pie loga. Bet kad vi&#x146;� ilgi bija s&#x113;d&#x113;jis, nek&#x101; neteikdams, vi&#x146;a pagriez&#x101;s atpaka&#x13C;, un tad t&#x101; redz&#x113;ja, ka vi&#x146;� s&#x113;d un klusu raud.</p><p>�M&#x12B;&#x13C;ais �" t&#x101; teica, pie vi&#x146;a pieiedama.</p><p>�Es nevaru," vi&#x146;� teica. �Man b&#x16B;tu viegl&#x101;k, ja tu b&#x16B;tu teikusi, ka viss tas ir meli. Es nevaru � ne es varu dz&#x12B;vot vecaj&#x101; tic&#x12B;b&#x101;, ne jaunaj&#x101; netic&#x12B;b&#x101;."</p><p>�Netic&#x12B;ba tak nav nekas jauns," vi&#x146;a teica, �t&#x101; tak aizvien ir past&#x101;v&#x113;jusi l&#x12B;dz&#x101;s tic&#x12B;bai."</p><p>Vi&#x146;a pa&#x146;&#x113;ma vi&#x146;u zem rokas. �N&#x101;c," vi&#x146;a teica, ievezdama vi&#x146;u sev l&#x12B;dzi darbistab&#x101;. Vi&#x146;a &#x146;&#x113;m&#x101;s pieb&#x101;zt vi&#x146;a garo p&#x12B;pi, pa tam run&#x101;dama par pirmaj&#x101;m reiz&#x113;m, kad vi&#x146;a �e bija bijusi iek�&#x101;, k&#x101; ar&#x12B; par to reizi, kad vi&#x146;a bija st&#x101;v&#x113;jusi las&#x12B;dama ang&#x13C;u leksikon&#x101;. Vi&#x146;a redz&#x113;ja, ka N&#x12B;elanda sej&#x101; pazib&#x113;ja smaids. �Toreiz tu biji atradusi aspr&#x101;t&#x12B;gu izeju, k&#x101; izm&#x101;c&#x12B;ties visu ang&#x13C;u valodu," vi&#x146;� teica. Pasniegusi vi&#x146;am p&#x12B;pi, t&#x101; pielaida s&#x113;rkoci&#x146;u kl&#x101;t, un vi&#x146;� glu�i nevi&#x13C;us s&#x101;ka p&#x12B;p&#x113;t. �Tas jauki, ka var&#x113;ji lietot manu pirmm&#x101;c&#x12B;bas gr&#x101;matu," vi&#x146;� teica. �K&#x101; tu ar semin&#x101;ristiem toreiz te visu var&#x113;ji piek&#x16B;pin&#x101;t," vi&#x146;a teica, un vi&#x146;a run&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k, l&#x16B;kodama atcer&#x113;ties visu, ko t&#x101; zin&#x101;ja par jaunajiem cilv&#x113;kiem. Vi&#x146;� tikai s&#x113;d&#x113;ja un klaus&#x12B;j&#x101;s. �Tas ir t&#x101;pat k&#x101; klaus&#x12B;ties pasak&#x101;s," vi&#x146;� teica, �es grib&#x113;tu t&#x101; s&#x113;d&#x113;t un iemigt, tev run&#x101;jot. Man vienm&#x113;r &#x13C;oti ir paticis s&#x113;d&#x113;t un klaus&#x12B;ties, k&#x101; cits k&#x101;ds st&#x101;sta." � �Es jau gan st&#x101;st&#x12B;�u, bet gribu ari dzird&#x113;t. Es tikko k&#x101; s&#x113;d&#x113;ju dom&#x101;dama par �Brie�a b&#x113;g�an u". Tu tak esi redz&#x113;jis k&#x101;das no t&#x101;m viet&#x101;m, vai n&#x113;?" � �Redz&#x113;jis?" vi&#x146;� teica, �es pats tur esmu dz&#x12B;voji s". � �Past&#x101;sti</p><p>kautko par to," vi&#x146;a l&#x16B;dza.</p><p>Vi&#x146;� s&#x101;ka st&#x101;st&#x12B;t, atnesis gr&#x101;matu, vi&#x146;� lasi ja un, p&#x101;rtraucis las&#x12B;�anu, pats st&#x101;stija. �Bet nu es gribu t&#x101;pat pas&#x113;d&#x113;t, uz tevi noraudz&#x12B;damies," vi&#x146;� p&#x113;k�&#x146;i teica, nolikdams gr&#x101;matu. Vi&#x146;a smaidi ja un vienu br&#x12B;di vi&#x146;am lik&#x101;s, ka vi&#x146;a nemaz nepaliek vec&#x101;ka, vi&#x146;� redz&#x113;ja vi&#x146;u k&#x101; glu�i jaunu meiteni, k&#x101; jaunu sievieti, k&#x101; jaunu m&#x101;ti un k&#x101; nobriedu�u, daudz pieredz&#x113;ju�u sievu, k&#x101;da vi&#x146;a bija tagad � visu vien&#x101; reiz&#x113;; un pie tam vi&#x146;� p&#x101;rdz&#x12B;voja visas savas dz&#x12B;ves izj&#x16B;tas un sap&#x146;us: pirmo iem&#x12B;l&#x113;�anos, jauno s&#x101;rti tv&#x12B;ksto�o m&#x12B;lest&#x12B;bu un b&#x101;lo, kluso vecuma m&#x12B;lu.</p><p>�Cik tas ir sav&#x101;di," vi&#x146;� teica, �man ta�u ir viss. Visa mana dz&#x12B;ve ir bijusi viena vien&#x12B;ga ilgo�an&#x101;s, kas nekad nav tikusi piepild&#x12B;ta, un nu es s&#x113;du un redzu, ka viss, p&#x113;c ka es esmu ilgojies, man ir. T&#x101; ir piln&#x12B;ba. �&#x12B; acumirk&#x13C;a d&#x113;&#x13C; vien, es esmu pateic&#x12B;gs par dz&#x12B;vi."</p><p>�T&#x101; tam nu ir j&#x101;paliek," vi&#x146;a teica. �Esmu tev daudz par&#x101;d&#x101;, un paies ilgs laiks, kam&#x113;r es to var&#x113;�u nol&#x12B;dzin&#x101;t."</p><p>Tikko vi&#x146;a to bija izteikusi, t&#x101; ieraudzija, ka vi&#x146;� nob&#x101;l.</p><p>�Ta� nevilksies ilgi," vi&#x146;� teica. �P&#x113;c t&#x101;da acumirk&#x13C;a n&#x101;k n&#x101;ve."</p><p>Piec&#x113;lies, vi&#x146;� paskatij&#x101;s d&#x101;rz&#x101; un teica, bet vair&#x101;k pats sev nek&#x101; vi&#x146;ai:</p><p>�Viens no mums mirs. Esmu to piedz&#x12B;vojis jau agr&#x101;k."</p><p>�Ko tu esi piedz&#x12B;vojis jau agr&#x101;k?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>�Piln&#x12B;bas acumirkli," vi&#x146;� teica. �Tas ar&#x12B; bija �epat. St&#x101;v&#x113;ju �e pie loga un redz&#x113;ju Ingeru � tas bija dienu pirms vi&#x146;as aizbrauk�anas. Man ir at&#x13C;auts tikai ieskat&#x12B;ties apsol&#x12B;taj&#x101; zem&#x113;."</p><p>Vi&#x146;a pieg&#x101;ja vi&#x146;am kl&#x101;t; kad N&#x12B;elands paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u, vi&#x146;a redz&#x113;ja, ka nav noz&#x12B;mes teikt vi&#x146;am ko pretim. Vi&#x146;a seja bija dzi&#x13C;a, svin&#x12B;ga p&#x101;rliec&#x12B;ba. Pr&#x101;ta sl&#x113;dzieni �e bija nenoz&#x12B;m&#x12B;gi.</p><p>�Par tiem acumirk&#x13C;iem, kuros cilv&#x113;kam ir &#x13C;auts ieskat&#x12B;ties apsol&#x12B;taj&#x101; zem&#x113;, tev vajadz&#x113;tu run&#x101;t bazn&#x12B;c&#x101;," vi&#x146;a teica.</p><p>�K&#x101;da tam noz&#x12B;me?" vi&#x146;� iebilda. �Kas tos var saprast, iz&#x146;emot tos, kas tos ir p&#x101;rdz&#x12B;voju�i."</p><p>�Daudzi varb&#x16B;t p&#x101;rdz&#x12B;vo tos, pa�i to nemaz nepaman&#x12B;dami," vi&#x146;a teica. �Vai tie�i tas nav dv&#x113;seles gana uzdevums, aizr&#x101;d&#x12B;t uz v&#x113;rt&#x12B;gajiem acumirk&#x13C;iem, uz dv&#x113;seles klusumu, kas paz&#x16B;d dienas troksn&#x12B;?"</p><p>Vi&#x146;� dom&#x101;ja acumirkli.</p><p>�Tad tev man ir j&#x101;pal&#x12B;dz to noskaidrot," vi&#x146;� teica. �Pats es varu tikai st&#x101;v&#x113;t un noraudz&#x12B;ties apsol&#x16B;aj&#x101; zem&#x113;."</p><p>�Tad uzrakst&#x12B;sim spredi&#x137;i," vi&#x146;a teica, �par ilg&#x101;m, k&#x101; par atbalstu un uguns stabu, kas ved cilv&#x113;ku uz priek�u, un par acumirkli kalngal&#x101;, kad tu redzi, ka ilgu zeme ir &#x12B;sten&#x12B;ba un ne tikai m&#x101;&#x146;u aina gais&#x101;."</p><p>�J&#x101;," vi&#x146;� teica. ��o spredi&#x137;i es v&#x113;l gribu notur&#x113;t. � P&#x113;c tam � es varb&#x16B;t atk&#x101;p�os."</p><p>Sestdien vi&#x146;i abi s&#x113;d&#x113;ja, sacer&#x113;dami spredi&#x137;i. Darb&#x101; vi&#x146;i jut&#x101;s viens otram tik tuvi, it k&#x101; vi&#x146;i b&#x16B;tu divi cilv&#x113;ki ar vienu apzi&#x146;u. Nolicis spalvu, vi&#x146;� teica:</p><p>�Dz&#x12B;v&#x113; tom&#x113;r ir daudz piln&#x12B;gu acumirk&#x13C;u, un �is ir viens no tiem."</p><p>�R&#x12B;tu, kad tu st&#x101;v&#x113;si kancel&#x113;, b&#x16B;s atkal viens t&#x101;ds."</p><p>�Varb&#x16B;t," vi&#x146;� teica. Palicis s&#x113;d&#x101;m, vi&#x146;� dom&#x12B;gi no-raudzij&#x101;s sev priek�&#x101;.</p><p>�Ko tu dom&#x101;?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>Dzi&#x13C;i, it k&#x101; ar p&#x16B;l&#x113;m, ievilcis elpu, vi&#x146;� teica:</p><p>�Man ir tik sav&#x101;di, kad es dom&#x101;ju par r&#x12B;tdienu � it k&#x101; es nesaredz&#x113;tu spredi&#x137;im gala. S&#x101;kumu es varu redz&#x113;t, bet p&#x101;r&#x113;jais izz&#x16B;d. Kad tik es p&#x113;k�&#x146;i neaizmirstu."</p><p>�Tev j&#x101;pa&#x146;em piez&#x12B;mes l&#x12B;dzi, lai tev viss t&#x101; g&#x101;jiens b&#x16B;tu priek�&#x101;," vi&#x146;a teica.</p><p>�J&#x101; � tas man gan j&#x101;dara," vi&#x146;� izklaid&#x12B;gi teica.</p><p>Sv&#x113;tdienas r&#x12B;t&#x101; vi&#x146;� bija gai�s un lab&#x101; om&#x101;.</p><p>�J&#x16B;tos tik apbr&#x12B;nojami jauns," vi&#x146;� teica, kad vi&#x146;i kop&#x101; g&#x101;ja uz bazn&#x12B;cu. �Man ir t&#x101;, it k&#x101; m&#x113;s nupat k&#x101; b&#x16B;tu p&#x101;rn&#x101;ku�i dz&#x12B;vot uz m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;m un mums viss b&#x16B;tu j&#x101;s&#x101;k no gala."</p><p>�T&#x101; tas ar&#x12B; ir," vi&#x146;a teica, m&#x113;s jau nemaz neesam dab&#x16B;ju�i kop&#x101; dz&#x12B;vot."</p><p>Kad vi&#x146;i bija pien&#x101;ku�i pie v&#x101;rti&#x146;iem, vi&#x146;� uz br&#x12B;di apst&#x101;j&#x101;s un noraudzij&#x101;s uz balto, saules apsp&#x12B;d&#x113;to bazn&#x12B;cu.</p><p>�Nekas nav tik skaists, k&#x101; lauku bazn&#x12B;ca," vi&#x146;� teica. �Visa dz&#x12B;ves po&#x113;zija atrodas tai apk&#x101;rt � dz&#x12B;ves un ar&#x12B; n&#x101;ves. Tev ir taisn&#x12B;ba: tur cilv&#x113;kam ir j&#x101;piedz&#x12B;vo piln&#x12B;bas acumirklis."</p><p>Vi&#x146;� g&#x101;ja &#x101;tri uz priek�u, raudz&#x12B;damies uz torni, it k&#x101; vi&#x146;am gr&#x16B;ti n&#x101;ktos sagaid&#x12B;t zvan&#x12B;�anu.</p><p>Kad pirm&#x101;s dziesmas bija nodzied&#x101;tas un vi&#x146;� uzk&#x101;pa kancel&#x113;, vi&#x146;&#x101; bija kautkas, kas v&#x113;rsa uz sevi uzman&#x12B;bu. &#x13B;audis sasl&#x113;j&#x101;s solos. Marija redz&#x113;ja, ka vi&#x146;am bija pie-</p><p>zmioB l&#x12B;dzi, un nodom&#x101;ja: �T&#x101;s vi&#x146;am neb&#x16B;s vajadz&#x12B;gas.</p><p>Vies vi&#x146;&#x101; lau�as uz &#x101;ru."</p><p>Vi&#x146;a t&#x16B;li&#x146; iev&#x113;roja, ka vi&#x146;� nepietur&#x113;j&#x101;s verdziski pie manuskripta. V&#x101;rdus lik&#x101;s dzenam uz priek�u laim&#x12B;ga iek�&#x113;ja dzi&#x146;a, un run&#x101; rad&#x101;s pl&#x16B;dums, kas aizr&#x101;va. &#x100;tri vi&#x146;� aiz uguns un m&#x101;ko&#x146;iem caur ikdienas tuksnesi tuvoj&#x101;s sv&#x113;tdienas acumirklim, kad cilv&#x113;ks st&#x101;v, pateic&#x12B;gi l&#x16B;kodamies apsol&#x12B;taj&#x101; ilgu zem&#x113;. Tur vi&#x146;� uz &#x12B;su br&#x12B;di apst&#x101;j&#x101;s, it k&#x101; lai apdom&#x101;tos, un vi&#x146;a juta, ka nu vi&#x146;� gal&#x12B;gi nov&#x113;r�as no rakst&#x12B;t&#x101; spredi&#x137;a. �T&#x101;l&#x101;k tikt apsol&#x12B;taj&#x101; zem&#x113; un ne tikai tur ieskat&#x12B;ties, cilv&#x113;kam nav &#x13C;auts pa�a sp&#x113;kiem," vi&#x146;� teica. �Lai tur iek&#x13C;&#x16B;tu, vajag vado&#x146;a, un �is vadonis ir �--</p><p>Vi&#x146;� apst&#x101;j&#x101;s, it k&#x101; dab&#x16B;jis ar cirvi pa pieri. N&#x12B;elands s�.&#x101;v&#x113;ja un raudzi j&#x101;s uz pl&#x101;ksni ar dziesmu numuriem, it k&#x101; ar to kautkas neb&#x16B;tu k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;. Daudzas acis raudzij&#x101;s turp, bet neviens nek&#x101; iev&#x113;rojama neredz&#x113;ja. Bet tai acumirkl&#x12B;, kad t&#x101; bija saistijusi N&#x12B;elanda uzman&#x12B;bu, vi&#x146;am �&#x137;ita, ka t&#x101; ir jauna, un ka vec&#x101;s pl&#x101;ksnes, kas tur bija st&#x101;v&#x113;jusi vis&#x101; vi&#x146;a laik&#x101;, vairs nebija. Vi&#x146;am uz to noraugoties, t&#x101; s&#x101;ka mirgot, tad tur rad&#x101;s miglas plankums, un kad gaiss atkal noskaidroj&#x101;s, tur kar&#x101;j&#x101;s vec&#x101; pl&#x101;ksne k&#x101; aizvien. Bet tai pa�&#x101; acumirkl&#x12B; mirgot s&#x101;ka vi&#x146;&#x101; pa�&#x101;, vi&#x146;am apk&#x101;rt rad&#x101;s migla, un vi&#x146;� pazuda. T&#x16B;li&#x146; p&#x113;c tam pr&#x101;ts vi&#x146;am atkal bija skaidrs, un vi&#x146;� saprata, ka vi&#x146;� nemaz nebija s&#x101;cis spredi&#x137;i, bet ka st&#x101;v&#x113;jis un run&#x101;jis bija k&#x101;ds cits un vi&#x146;am bija j&#x101;l&#x16B;ko saska&#x146;ot tas, ko vi&#x146;� grib&#x113;ja teikt, ar otra m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja v&#x101;rdiem. Baigs tuk�ums uzm&#x101;c&#x101;s vi&#x146;am, bailes p&#x101;r&#x146;&#x113;ma vi&#x146;u, vi&#x146;am vajadz&#x113;ja tikt t&#x101;l&#x101;k, &#x101;r&#x101; no �&#x12B; tuksne�a, visus sp&#x113;kus sa&#x146;&#x113;mis, vi&#x146;� iekliedz&#x101;s: �&#x16A;deni!"</p><p>Tad vi&#x146;� nokrita.</p><p>Kad vi&#x146;u nesa uz m&#x101;ju, vi&#x146;� atv&#x113;ra acis. �Skan&#x12B;gi zv&#x101;rgu&#x13C;i," vi&#x146;� teica un no jauna aizv&#x113;ra acis.</p><p>P&#x113;c pusdienas Marija izg&#x101;ja d&#x101;rz&#x101; kop&#x101; ar veco lauku &#x101;rstu un gaidi ja, ka vi&#x146;� kautko teiks. Tas vilk&#x101;s ilgi, bet beidzot vi&#x146;� teica:</p><p>�J&#x16B;s jau, protams, varat pam&#x113;&#x123;in&#x101;t ar k&#x101;du no jaun&#x101;kiem &#x101;rstiem � Kopenh&#x101;gen&#x101;."</p><p>�J&#x16B;s, dom&#x101;jat, ka tas ir b&#x12B;stami?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>�Asi&#x146;u izpl&#x16B;dums smadzen&#x113;s jau aizvien ir bijis diezgan v&#x101;r&#x12B;ga lieta," vi&#x146;� teica. �M&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands, dro�i vien, nekad nav bijis stiprs," vi&#x146;� piebilda, it k&#x101; pats pie sevis.</p><p>�Vi&#x146;� nekad nav bijis slims," Marija teica.</p><p>�Es nedom&#x101;ju par vesel&#x12B;bu," &#x101;rsts teica, �dom&#x101;ju par to, ka vi&#x146;a dabai dro�i vien ir nepiecie�ams, lai dz&#x12B;ve paietu gai�i un mier&#x12B;gi k&#x101; vasaras sv&#x113;tdiena, un t&#x101; tas tom&#x113;r nenotiek � ne vairs tagad. Atceros vi&#x146;u v&#x113;l no tiem laikiem, kad vi&#x146;� atn&#x101;ca uz �ejieni. Toreiz es nodom&#x101;ju, ka nekad neesmu redz&#x113;jis tik zilacainas laipn&#x12B;bas nevien&#x101; sej&#x101;.</p><p>Bet j&#x16B;s jau tom&#x113;r varat pam&#x113;&#x123;in&#x101;t aizvest vi&#x146;u uz Kopenh&#x101;genu, kad vi&#x146;� b&#x16B;s mazliet atguvis sp&#x113;kus. Pagaid&#x101;m vi&#x146;am ir vajadz&#x12B;gs miers � un vi&#x146;� ir j&#x101;pasarg&#x101; no katra uztraukuma." �</p><p>Pie N&#x12B;elanda vajadz&#x113;ja aizvien k&#x101;dam b&#x16B;t, vi&#x146;u mo-cija bai&#x13C;u saj&#x16B;tas un vi&#x146;� nevar&#x113;ja gul&#x113;t. Tikai kad Marija s&#x113;d&#x113;ja pie vi&#x146;a, vi&#x146;� uz &#x12B;su laici&#x146;u ielaid&#x101;s snaud&#x101;, no kuras tas ik br&#x12B;�a tr&#x16B;k&#x101;s aug�&#x101; un, uz vi&#x146;u paskatijies, iemiga atkal. Kad slimnieku kop&#x113;ja apmain&#x12B;j&#x101;s ar vi&#x146;u, vi&#x146;� gul&#x113;ja nomod&#x101;.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101;, lietum stipri l&#x12B;stot, vi&#x146;� ilgi gul&#x113;ja klaus&#x12B;damies vienmu&#x13C;&#x12B;gaj&#x101; pl&#x12B;k�&#x137;&#x113;�an&#x101;. P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;� pasmaid&#x12B;ja: �Nu es zinu, kas tas ir," vi&#x146;� teica.</p><p>�Kas tad tas ir, ko j&#x16B;s zin&#x101;t?" slimnieku kop&#x113;ja jaut&#x101;ja.</p><p>�Lietus," vi&#x146;� teica. �T&#x113;vs mani r&#x101;ja, saukdams mani par za&#x137;a pastalu, jo man bija bail, ka atgrie�as atkal gr&#x113;ku pl&#x16B;di. � Bet tas nu ir jau veselu gadu atpaka&#x13C;," vi&#x146;� vecgudri piebilda.</p><p>Laici&#x146;u v&#x113;l&#x101;k ien&#x101;ca Marija. Ieraugot vi&#x146;u, vi&#x146;am kautkas ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101;.</p><p>�M&#x101;t," vi&#x146;� teica, �l&#x12B;st lietus, un mans �&#x16B;pu&#x13C;a zirgs &#x101;r&#x101; salis, vai tu neienes&#x12B;si to iek�&#x101;."</p><p>�Es, manu z&#x113;nu, jau to ienesu iek�&#x101;," vi&#x146;a teica, �kad redz&#x113;ju, ka laiks s&#x101;k apm&#x101;kties."</p><p>�Kur tas st&#x101;v?"</p><p>�Dz&#x12B;vojam&#x101; istab&#x101;."</p><p>Tad vi&#x146;�, pasmaidijis, iemiga.</p><p>Kad tas pamod&#x101;s, vi&#x146;� teica:</p><p>�Esmu tik priec&#x12B;gs. Vai zini k&#x101;d&#x113;&#x13C;? Esmu atradis savu mazo p&#x12B;p&#x12B;ti."</p><p>Vi&#x146;� br&#x12B;di gul&#x113;ja, raudz&#x12B;damies sev priek�&#x101;.</p><p>�Paties&#x12B;b&#x101; tas ir sav&#x101;di, ka varu to redz&#x113;t," vi&#x146;� teica, �jo l&#x12B;dz man&#x101;m m&#x101;j&#x101;m Nestved&#x101; tak ir tik t&#x101;lu. Bet es to tik skaidri redzu. T&#x101; atrodas uz galda l&#x12B;dz&#x101;s dzej&#x101;m �Vienai". Kad b&#x16B;�u mazliet atp&#x16B;ties, aizie�u uz m&#x101;ju tai paka&#x13C;."</p><p>Aizv&#x113;ris acis, vi&#x146;� iemiga atkal. Vi&#x146;a klusu s&#x113;d&#x113;ja, noliekusies p&#x101;r v&#x12B;ru, kur� vispirms vi&#x146;ai bija bijis t&#x113;vs, p&#x113;c tam laul&#x101;ts draugs, un nu bija tai nevar&#x12B;gs b&#x113;rns.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;� izbijies uztr&#x16B;k&#x101;s no miega un me�on&#x12B;gi apskatij&#x101;s apk&#x101;rt.</p><p>T&#x101; sa&#x146;&#x113;ma vi&#x146;a roku.</p><p>�N&#x12B;eland! N&#x12B;eland!" vi&#x146;a teica.</p><p>Vi&#x146;� neatbild&#x113;ja. Tad vi&#x146;a m&#x113;&#x123;in&#x101;ja run&#x101;t ar vi&#x146;u k&#x101; ar b&#x113;rnu:</p><p>�Kas tev ir, manu z&#x113;n? Kas tev vainas?"</p><p>Tad vi&#x146;� izmisis atbild&#x113;ja:</p><p>�Nevaru atrast m&#x101;jas."</p><p>V&#x113;l aizvien tur&#x113;dama vi&#x146;a roku, t&#x101; teica:</p><p>�Es tevi aizved&#x12B;�u uz m&#x101;j&#x101;m."</p><p>�Vai tad tu zini ce&#x13C;u?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>�J&#x101;, esmu bie�i g&#x101;jusi pa �o ce&#x13C;u," vi&#x146;a teica. Vi&#x146;a nogl&#x101;stija ar roku vi&#x146;a baltos matus. �Neraudi nu vairs, gan atrad&#x12B;sim m&#x101;jas."</p><p>�Vai varu vispirms atp&#x16B;sties br&#x12B;di?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja, �esmu tik noguris."</p><p>�Atp&#x16B;ties vien."</p><p>�Bet tu tikm&#x113;r paliksi pie manis?"</p><p>�To es dar&#x12B;�u," vi&#x146;a teica, �bet tad tu vairs ilg&#x101;k nedr&#x12B;ksti raud&#x101;t."</p><p>�N&#x113;," vi&#x146;� paklaus&#x12B;gi teica un vairs ska&#x13C;i neraud&#x101;ja. Vi&#x146;� v&#x113;l ieelsoj&#x113;s l&#x101;giem, bet tad vi&#x146;� savaldijds, tikai asaras v&#x113;l aizvien rit&#x113;ja, l&#x12B;dz vi&#x146;�, dzi&#x13C;i nop&#x16B;ties, mier&#x12B;gi iemiga, daudz cie�&#x101;k, nek&#x101; parasti.</p><p>Br&#x12B;di pas&#x113;d&#x113;jusi, Marija izg&#x101;ja &#x101;r&#x101; pagatavot vi&#x146;am auzu zupu, kad vi&#x146;� celsies.</p><p>N&#x101;kdama atpaka&#x13C;, vi&#x146;a apst&#x101;j&#x101;s pie durv&#x12B;m, klaus&#x12B;dam&#x101;s, vai vi&#x146;� nav atmodies. Viss bija kluss. Nu tad t&#x101; &#x13C;aus vi&#x146;am gul&#x113;t, cik vien ilgi vi&#x146;� var&#x113;s. Vi&#x146;a aps&#x113;d&#x101;s uz kr&#x113;sla, turpat pie pa�&#x101;m durv&#x12B;m. Vi&#x146;a nos&#x113;d&#x113;ja tur vair&#x101;k k&#x101; stundu, bet tad vi&#x146;a k&#x13C;uva nemier&#x12B;ga un, durvis atv&#x113;rusi, klusi&#x146;&#x101;m pieg&#x101;ja pie gultas.</p><p>Vi&#x146;a nolika tasi uz nakts galdi&#x146;a, acu no balt&#x101;s sejas nenov&#x113;rzdama.</p><p>T&#x101; bija pa&#x13C;&#x101;v&#x12B;ga un mier&#x12B;ga. Vi&#x146;� bija atradis ce&#x13C;u uz m&#x101;j&#x101;m.</p><p>Da�as dienas p&#x113;c N&#x12B;elanda apbed&#x12B;�anas, Marija aizbrauca uz Kopenh&#x101;genu. M&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;jas iedz&#x12B;vi vi&#x146;a atst&#x101;ja Selb&#x16B; kundzei un k&#x101;dam N&#x12B;elanda radiniekam. Iej&#x16B;gs aizveda vi&#x146;as ce&#x13C;a mantas. Pati vi&#x146;a uz piest&#x101;tni aizg&#x101;ja k&#x101;j&#x101;m.</p><p>P&#x113;d&#x113;jo reizi aizsl&#x113;gusi Gliminges m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;jas durvis, vi&#x146;a nodeva atsl&#x113;gas Rav&#x113;l&#x101;jas Mar&#x113;nai un aizg&#x101;ja.</p><p>Pie vistu m&#x101;jas � tur, kur t&#x101; sav&#x101; laik&#x101; bija st&#x101;v&#x113;jusi, noraudz&#x12B;dam&#x101;s uz raibo vistu � vi&#x146;a apst&#x101;j&#x101;s un pagriez&#x101;s atpaka&#x13C;.</p><p>Tur st&#x101;v&#x113;ja m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;ja, it k&#x101; nekas neb&#x16B;tu noticis. Tur tan&#x12B; tuk�um&#x101; bija aizg&#x101;jusi vi&#x146;as dz&#x12B;ve, nu t&#x101; bija pag&#x101;jusi, it k&#x101; t&#x101;s nekad neb&#x16B;tu bijis. Nams atg&#x101;din&#x101;ja galvas kausu ar tuk�&#x101;m acu dob&#x113;m. Tas bija lip&#x12B;gs. Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja, p&#x101;rdz&#x12B;vodama pati savu izn&#x12B;c&#x12B;bu. T&#x101; juta zem &#x101;das pati savu miro&#x146;a galvas kausu ar tuk�&#x101;m acu dob&#x113;m un smaidu bez dv&#x113;seles. Tas uz vi&#x146;u neatst&#x101;ja nok&#x101;da iespaida. Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja rudens saul&#x113;, kas sp&#x12B;d&#x113;ja tikpat silti un jauki k&#x101; toreiz, kad vi&#x146;a v&#x113;l bija maza. K&#x101;du gan iespaidu uz vi&#x146;u var&#x113;ja atst&#x101;t tas, ka p&#x113;c k&#x101;da laika b&#x16B;s t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;a nekad neb&#x16B;tu dz&#x12B;vojusi. T&#x101; tak tas bija jau tagad. Vi&#x146;as dz&#x12B;ve atrad&#x101;s aiz vi&#x146;as k&#x101; dr&#x101;nas, ko t&#x101; bija novilkusi. Vi&#x146;a dom&#x101;ja: �Man ir t&#x101;, it k&#x101; es st&#x101;v&#x113;tu, noraudz&#x12B;dam&#x101;s pati uz savu l&#x12B;&#x137;i. K&#x101; nov&#x12B;tusi lapa mana dz&#x12B;ve gu&#x13C; man pie k&#x101;j&#x101;m. Dr&#x12B;z t&#x101; b&#x16B;s zeme zem&#x113;, un es to vairs ilg&#x101;k nesajut&#x12B;�u k&#x101; savu. Es st&#x101;vu �e to apzin&#x101;dam&#x101;s un j&#x16B;tu tikai prieku.</p><p>Esmu nodz&#x12B;vojusi savu dz&#x12B;vi starp kokiem un pu&#x137;&#x113;m, un visa debess velve ir bijusi p&#x101;r mani. Nu es gribu doties uz cilv&#x113;ku akme&#x146;a tuksnesi. Vi&#x146;u kust&#x12B;g&#x101; skudru p&#x16B;l&#x12B; es gribu nodz&#x12B;vot laiku, kas man v&#x113;l ir atlicis. Tur, kur vakardiena ir aizmirsta jau l&#x12B;dz n&#x101;ko�am r&#x12B;tam, es gribu nomirt, un neviens neviena acumirk&#x13C;a nedom&#x101;s par to, kas es biju, no kurienes es n&#x101;cu un kur es paliku.</p><p>Bet Linges kundze ir uz manis dusm&#x12B;ga uzskatu d&#x113;&#x13C;. Vai t&#x101;das lietas var �&#x137;irt cilv&#x113;ku sirdis? Aizie�u pie vi&#x146;as, lai redz&#x113;tu, vai domu starp&#x12B;ba ir stipr&#x101;ka nek&#x101; dz&#x12B;ves kop&#x12B;ba." �</p><p>Uz p&#x101;rceltuves p&#x101;r Lielo Belti, vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja dom&#x101;dama par sav&#x101;m pirmaj&#x101;m ce&#x13C;a gait&#x101;m, kad t&#x101; uz maz&#x101; tvaiko-n&#x12B;�a brauca Johanam l&#x12B;dzi uz F&#x12B;ni.</p><p>�Man tom&#x113;r ir v&#x113;l viena v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s," vi&#x146;a dom&#x101;ja, �es labpr&#x101;t grib&#x113;tu redz&#x113;t Martu, pirms nomirstu." Zobgal&#x12B;gs un skumj� smaids p&#x101;rlaid&#x101;s vi&#x146;ai p&#x101;r seju:</p><p>�Man jau gan ir v&#x113;l mana zelta sakti&#x146;a, bet atvilkt Martu m&#x101;j&#x101;s no Amerikas, b&#x16B;s laikam gan par daudz t&#x101;s sp&#x113;kiem."</p><p>�Vai t&#x101; ir Z&#x113;lande?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja jaunai meitenei, kura st&#x101;v&#x113;ja, noraudz&#x12B;dam&#x101;s uz zemi.</p><p>�T&#x101; ir Z&#x113;landes sala," atteica jaun&#x101; meitene, kurai laikam tur bija m&#x101;jas, jo vi&#x146;a teica to t&#x101;d&#x101; pat bals&#x12B;, k&#x101; Jo-hans pirms gadiem bija teicis: �T&#x101; ir F&#x12B;nes zeme."</p><p>Tad vi&#x146;ai bija j&#x101;brauc �&#x137;&#x113;rsu p&#x101;ri �Z&#x113;landes" salai.</p><p>Vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja pie loga, raudz&#x12B;dam&#x101;s &#x101;r&#x101;, kur maini j&#x101;s lauki un me�i.</p><p>&#x13B;audis bija s&#x101;ku�i rudens apar�anas darbus. K&#x101;d&#x101; viet&#x101; divi bija apst&#x101;ju�ies un smaid&#x12B;dami m&#x101;ja viens otram ar galvu, p&#x101;r robe�u p&#x101;ri. Tas bija labais smaids � K&#x101;r&#x13C;a Hjellesmarka smaids p&#x101;r liedagu, kad vi&#x146;� t&#x101;s st&#x16B;ma ar laivu. Ko gan tie tur &#x101;r&#x101; teica viens otram? Neatkar&#x12B;gi no v&#x101;rdiem, balss ska&#x146;a bija laba, to vi&#x146;a redz&#x113;ja no sej&#x101;m. Laipna sasmaid&#x12B;�an&#x101;s p&#x101;r robe�u � tas bija tik viegli, un nu vi&#x146;i ar labu saj&#x16B;tu ara t&#x101;l&#x101;k katrs savu vagu.</p><p>Vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;&#x113;ma klusa izbr&#x12B;na. Cik viegli, t&#x101; �&#x137;ita, cilv&#x113;kiem n&#x101;ktos b&#x16B;t labiem vienam pret otru. �&#x12B;s domas vi&#x146;ai pirmo reizi bija radu�&#x101;s tai dien&#x101;, kad t&#x101; bija uz&#x146;emta z&#x101;les pasaul&#x113;, un t&#x101;s, k&#x101; lik&#x101;s, pavad&#x12B;s vi&#x146;u visu m&#x16B;�u. Bet cilv&#x113;ki nebija labi viens pret otru. Kur c&#x113;l&#x101;s negl&#x12B;tais prieks r&#x101;d&#x12B;t m&#x113;li cits citam? Vai ir nepiecie�ams pa�am sevi t&#x101; m&#x12B;l&#x113;t un to izr&#x101;d&#x12B;t? K&#x101;d&#x113;&#x13C; lab&#x101;k nesasmai-d&#x12B;ties p&#x101;r robe�u. Kad b&#x16B;s j&#x101;apst&#x101;jas vagas gal&#x101;, klusums t&#x101; vai t&#x101; pa&#x146;ems m&#x16B;s visus.</p><p>Vilciens iebrauca m&#x16B;ros. Laici&#x146;u v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja &#x101;rpus&#x113; pie piest&#x101;tnes. Automobi&#x13C;i taur&#x113;ja, ielu dzelzsce&#x13C;a vagoni zvanija, gaismas rekl&#x101;m&#x101;s mirgoja.</p><p>�Kopenh&#x101;gen&#x101;," vi&#x146;a dom&#x101;ja, �j&#x101;, sve�&#x101;ka nevar Marta b&#x16B;t jutusies Amerik&#x101;, izk&#x101;pdama mal&#x101;."</p></section><section><title><p>9. NODA&#x13B;A</p></title><p>Vien&#x101; dien&#x101;, kad Marta patlaban atgriez&#x101;s no laukiem, liels, grezns automobilis pietur&#x113;ja tie�i pie galven&#x101;m durv&#x12B;m.</p><p>�Ak, tu dievi&#x146;!" vi&#x146;a iesauc&#x101;s, �vai tas nu b&#x16B;s k&#x101;ds no tiem mui�as &#x12B;pa�niekiem, ar kuriem t&#x113;vam ir veikala dar&#x12B;�anas? Nedr&#x12B;kstu iet iek�&#x101; � ja nu vi&#x146;am b&#x16B;tu kundze l&#x12B;dzi."</p><p>Vi&#x146;a klusi&#x146;&#x101;m ieg&#x101;ja d&#x101;rz&#x101; un uzs&#x101;ka sarunu ar d&#x101;rznieku, kaut ar&#x12B; tas paties&#x12B;b&#x101; bija mazliet par smalku priek� vi&#x146;as. Bet zi&#x146;k&#x101;r&#x12B;ba vi&#x146;ai tom&#x113;r nelika miera, un vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja aiziet l&#x12B;dz st&#x16B;rim un pagl&#x16B;n&#x113;t. Tur vi&#x146;a sastapa Lindbergu.</p><p>�K&#x101; v&#x101;&#x123;is tas ir?" vi&#x146;a �ukst&#x113;ja.</p><p>�Tas ir m&#x16B;su," vi&#x146;� atteica.</p><p>�Ak, tu dievi&#x146;!" Citas izejas vi&#x146;ai nebija k&#x101; tic&#x113;t. Vi&#x146;a uzman&#x12B;gi pieg&#x101;ja pie kr&#x101;�&#x146;&#x101;s m&#x101;�inas. Kad vi&#x146;a bija br&#x12B;di past&#x101;v&#x113;jusi uz to noraudz&#x12B;dam&#x101;s, acis vi&#x146;ai gandr&#x12B;z p&#x101;rgalv&#x12B;gi iemirdz&#x113;j&#x101;s un t&#x101; teica:</p><p>�Tas tev, t&#x113;vs, izmaks&#x101;s d&#x101;rgi."</p><p>Lindbergs smaidi ja, vi&#x146;� dom&#x101;ja par saviem bir�as pap&#x12B;riem. Vi&#x146;� bija pieradis pie apa&#x13C;iem skait&#x13C;iem, bet Marta tom&#x113;r vi&#x146;u p&#x101;rsteidza.</p><p>�Nu es uz k&#x101;du laiku gribu &#x146;emt sev br&#x12B;vdienas," vi&#x146;a teica. �T&#x101; ir pirm&#x101; reize, kad es tev kautko l&#x16B;dzu, un tu neteiksi n&#x113;! Man ir m&#x101;sa; tur st&#x101;v vi&#x146;as v&#x101;&#x123;is k&#x101; dz&#x12B;vs. Nu es pati sav&#x101; Marijas v&#x101;&#x123;&#x12B; gribu doties pla�&#x101; pasaul&#x113; mekl&#x113;t Mariju."</p><p>Vi&#x146;a pati apjuka par saviem v&#x101;rdiem. Bet tie bija negroz&#x101;mi. Vi&#x146;a juta, ka kautkas stipr&#x101;ks, nek&#x101; vi&#x146;a pati, dzina vi&#x146;u p&#x101;r kaklu, p&#x101;r galvu d&#x113;k&#x101;.</p><p>Lindbergs st&#x101;v&#x113;ja br&#x12B;di, vi&#x146;&#x101; noraudz&#x12B;damies. Daudzo gadu darbs bija apz&#x12B;m&#x113;jis vi&#x146;u, bet dro�a un p&#x101;rgalv&#x12B;ga vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja tur, uztraukta k&#x101; skolas meitene, kas nupat dab&#x16B;s visu, ko t&#x101; sev var&#x113;ja v&#x113;l&#x113;ties.</p><p>�Un ja ar&#x12B; mums b&#x16B;tu j&#x101;apbrauc visai m&#x16B;su zemei apk&#x101;rt," vi&#x146;� teica, �m&#x113;s dodamies ce&#x13C;&#x101; r&#x12B;tu."</p><p>�J&#x101;, bet �" nu n&#x101;ca visas gr&#x16B;t&#x12B;bas � �vi&#x146;a dz&#x12B;vo F&#x12B;n&#x113; � un man vispirms ir j&#x101;dab&#x16B;n vi&#x146;as adrese no Hjelles-marka � bet tas dz&#x12B;vo Strandbij&#x101;."</p><p>�M&#x113;s pa&#x146;emsim automobili l&#x12B;dzi uz tvaiko&#x146;a un uz pr&#x101;mja," Lindbergs teica.</p><p>�Ak, tu dievi&#x146;!"</p><p>N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; vi&#x146;i aizdr&#x101;z&#x101;s prom. Tavu &#x101;trumu. Ak, tu dievi&#x146;! Pirms vi&#x146;a v&#x113;l dab&#x16B;ja apdom&#x101;ties, jau vi&#x146;i atrad&#x101;s Z&#x113;landes mal&#x101;. Automobili uzlika uz tvaiko&#x146;a. K&#x101; tas nesapl&#x12B;sa gabalos, un k&#x101; ku&#x123;is nenogrima! Vi&#x146;i piest&#x101;j&#x101;s pie zemes, un automobilim atkal bija darbs. Putek&#x13C;i k&#x101; m&#x101;konis v&#x113;l&#x101;s tam paka&#x13C;. Akme&#x146;kalis ce&#x13C;mal&#x101; s&#x113;d&#x113;dams �&#x137;audija. Tas bija Martas br&#x101;lis, bet kas to var&#x113;ja zin&#x101;t. �T&#x101; te ir Strandbija! Un tur lej&#x101;, pie l&#x12B;�a atrodas maz&#x101; Hjellesmarku m&#x101;ji&#x146;a, uz turieni mums ir j&#x101;brauc, t&#x113;vs, � ak, tu dievi&#x146; � ko gan dom&#x101;s Kar&#x113;na, ja t&#x101; v&#x113;l ir dz&#x12B;va. Man ir kauns, ka es t&#x101; atbraucu, bet nu ir jau par v&#x113;lu." �</p><p>Hjellesmarks bija miris, bet Kar&#x113;na s&#x113;d&#x113;ja pie loga un adija. Ak, tu dievi&#x146;, nu vi&#x146;a bija a.kal mazaj&#x101; istabi&#x146;&#x101;, kur t&#x101; bija &#x113;dusi zir&#x146;us un nezin ko v&#x113;l visu! Nezin vai l&#x12B;c&#x12B; v&#x113;l bija mazie j&#x16B;ras v&#x113;z&#x12B;�i!</p><p>Un nu tik raisi j&#x101;s valodas! �K&#x101;d&#x101; v&#x101;&#x123;&#x12B; tu brauc," Kar&#x113;na teica. �J&#x101;, dz&#x12B;ve ir p&#x101;rv&#x113;rtusies pasak&#x101;." Vi&#x146;a jau to zin&#x101;ja pati no saviem b&#x113;rniem � vec&#x101;kais bija pr&#x101;vests, un par K&#x101;rli, kur� jau reiz bija bijis ministrs, run&#x101;ja, ka tas atkal b&#x16B;�ot par ministru. Bet cit&#x101;di jau t&#x101;s bija briesmas, k&#x101; cilv&#x113;ki viens pret otru iztur&#x113;j&#x101;s � tur &#x101;r&#x101; pasaul&#x113;. Pasaule bija p&#x101;rv&#x113;rtusies par t&#x12B;ro lopu kautuvi, un tie, kas netika nogalin&#x101;ti, cieta tr&#x16B;kumu, un Kar&#x113;nai gandr&#x12B;z bija kauns, ka vi&#x146;a pati necieta tr&#x16B;kumu, bet tas nobij&#x101; iesp&#x113;jams ar t&#x101;diem d&#x113;liem. Tom&#x113;r sirdsapzi&#x146;as p&#x101;rmetums ne&#x13C;&#x101;va vi&#x146;ai &#x113;st, t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka bija tik daudz t&#x101;du, kas cieta badu � tur &#x101;r&#x101; pasaul&#x113;. Drusku jau var&#x113;ja turp nos&#x16B;t&#x12B;t, bet vai ar to kas bija l&#x12B;dz&#x113;ts. � Marijas adrese? J&#x101;, to vi&#x146;i daudz gadu atpaka&#x13C; bija dab&#x16B;ju�i no K&#x101;r&#x13C;a, kuru Marija bija s&#x16B;tijusi mekl&#x113;t Martu. �Bet m&#x113;s dom&#x101;jam, ka tu esi Amerik&#x101;."</p><p>Martas acis tapa valgas. Marija t&#x101; tad bija p&#x113;c vi&#x146;as apklausijusies. Vi&#x146;ai tas darija t&#x101;du prieku. Nekad vi&#x146;a m&#x101;sai dom&#x101;s nebija p&#x101;rmetusi, ka vi&#x146;a nav to da-rijusi. Bet nu, dab&#x16B;jusi to zin&#x101;t, vi&#x146;a bija &#x13C;oti priec&#x12B;ga, ka Marija bija mekl&#x113;jusi vi&#x146;u. �Mums j&#x101;brauc t&#x101;l&#x101;k, t&#x113;vs, un j&#x101;atrod vi&#x146;a! Gliminges m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s F&#x12B;n&#x113;. Ko tu saki, Kar&#x113;na! Apprec&#x113;jusi m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ju! N&#x113;, un es �." � �Tev pa�ai v&#x12B;rs ir mui�as &#x12B;pa�nieks," Lindbergs teica, un Marta noskatija vi&#x146;u no galvas l&#x12B;dz k&#x101;j&#x101;m: �Ak, tu</p><p>dievi&#x146;!"</p><p>Bet vispirms vi&#x146;iem bija j&#x101;apmet mazs l&#x12B;kums pa Strandbiju un j&#x101;apskatas vec&#x101;s vietas. Vi&#x146;a aizg&#x101;ja viena ar Kar&#x113;nu; t&#x113;vs ar d&#x113;lu pa tam izdarija g&#x101;jienu pa�i uz savu roku.</p><p>�J&#x101;, tur ir tavas m&#x101;jas," Kar&#x113;na teica. �Ak, j&#x101;, tur t&#x101;s reiz bija, ak tu Dievs!"</p><p>�T&#x101;s tagad pieder vienam no Klaud&#x12B;nes d&#x113;liem," Kar&#x113;na teica, �bet Klaud&#x12B;ne gu&#x13C; tagad tur." � Vi&#x146;a nekautr&#x113;dam&#x101;s nor&#x101;dija tie�i uz ce&#x13C;a gr&#x101;vi.</p><p>Tur gul&#x113;ja Klaud&#x12B;ne, noraudz&#x12B;dam&#x101;s vi&#x146;&#x101;s t&#x101;d&#x101;m ac&#x12B;m, kas nek&#x101; neizteica.</p><p>�T&#x101;da vi&#x146;a ir bijusi daudz gadu," Kar&#x113;na teica. �Vi&#x146;ai vairs nemaz nav pr&#x101;ta. �Vi&#x146;ai tr&#x16B;kst k&#x101;da skr&#x16B;ve," t&#x101; par vi&#x146;u m&#x113;dza teikt K&#x16B;l&#x113;ja Jenss, kur� nu jau daudz gadu gu&#x13C; apak� zemes. Es jau gan m&#x101;niju, ka vi&#x146;a da�reiz bija mazliet sav&#x101;da, bet kad es tam pirmo reizi piegriezu v&#x113;r&#x12B;bu, tas bija k&#x101;d&#x101; dien&#x101;, pa�&#x101; pirmaj&#x101; laik&#x101;, kad K&#x101;rlis bija iek&#x13C;uvis r&#x12B;gsd&#x101;g&#x101;. Vi&#x146;� bija uzraks&#x16B;jis t&#x101;du k&#x101; uzsaukumu v&#x113;l&#x113;t&#x101;jiem laikrakstos, un t&#x101; es vien&#x101; dien&#x101; satieku Klaud&#x12B;ni ar av&#x12B;zi rok&#x101;s, un vi&#x146;a mani aptur un saka: �Es dab&#x16B;ju v&#x113;stuli no K&#x101;r&#x13C;a!" Un iedom&#x101;jies, vi&#x146;a man r&#x101;da to pa�u v&#x113;stuli v&#x113;l&#x113;t&#x101;jiem laikrakstos. �J&#x101;," vi&#x146;a nu saka t&#x101;l&#x101;k, �paties&#x12B;b&#x101; m&#x113;s ar K&#x101;rli piederam kop&#x101;, jo slepeni bij&#x101;m it k&#x101; saderin&#x101;ti, jau kad g&#x101;j&#x101;m pie m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja, bet toreiz izv&#x113;le bija tik liela un starp K&#x101;rli un mani kauikas bija sare�&#x123;&#x12B;jies, un t&#x101; es pa&#x146;&#x113;mu citu, bet nu es esmu atraitne, un te st&#x101;v, ka nu vi&#x146;� dr&#x12B;z atbrauks �urp." Tad es sapratu, ka viss vi&#x146;ai ir sajucis, jo vi&#x146;a jau bija otrreiz apprec&#x113;jusies toreiz, kad K&#x101;rlis g&#x101;ja m&#x101;c&#x12B;b&#x101; un da�reiz uz&#x146;&#x113;m&#x101;s �o to izdar&#x12B;t priek� vi&#x146;as! Tas ir briesm&#x12B;gi, ka vi&#x146;ai v&#x113;l ir j&#x101;dz&#x12B;vo, jo vi&#x146;ai t&#x101; k&#x101; lopam, nav ne dv&#x113;seles ne pr&#x101;ta. Bet nu mums ir j&#x101;padom&#x101; par naktsm&#x101;j&#x101;m jums visiem, jo &#x101;tr&#x101;k k&#x101; r&#x12B;tu no r&#x12B;ta j&#x16B;s no �ejienes netiksiet prom."</p><p>To Lindbergs bija nok&#x101;rtojis. Krogs jau bija p&#x101;rv&#x113;rties t&#x12B;ri par viesn&#x12B;cu, kur vietas bija diezgan. T&#x101; Martai izn&#x101;ca laika aiziet uz kaps&#x113;tu, un Kar&#x113;na g&#x101;ja l&#x12B;dzi.</p><p>�Tur gu&#x13C; Hjellesmarks," vi&#x146;a teica, �un tur gu&#x13C; K&#x16B;l&#x113;ja Jenss � pa�&#x101;s beig&#x101;s, pirms savas n&#x101;ves vi&#x146;� bija &#x13C;oti noguris. Un te gu&#x13C; tavs t&#x113;vs � un tava m&#x101;te, kuru tu neatceries."</p><p>Marta noraudzij&#x101;s uz kapa vietu, kas bija tik skaisti apkopta, k&#x101; kad vi&#x146;a pati b&#x16B;tu dz&#x12B;vojusi �epat tuvum&#x101;, un vi&#x146;a it k&#x101; jaut&#x101;dama noraudzij&#x101;s uz Kar&#x113;nu, kas atbild&#x113;ja:</p><p>�J&#x101; � es to apkopju, nevar tak &#x13C;aut tai aizaugt."</p><p>�Tu vienm&#x113;r esi bijusi tik laba pret mums," Marta teica, �nav br&#x12B;nums, ka Dievs Kungs tev to atmaks&#x101; tavos b&#x113;rnos. � Cit&#x101;di man gan liekas, ka to b&#x16B;tu var&#x113;jis izdar&#x12B;t mans br&#x101;lis."</p><p>�Ak, j&#x101;," Kar&#x113;na teica, �vi&#x146;a sieva jau ar&#x12B; te da�reiz paru�in&#x101;j&#x101;s, bet beidzot pats no sevis izn&#x101;ca t&#x101;, ka to dar&#x12B;ju es. Un es dar&#x12B;ju to labpr&#x101;t, jo Orma&#x146;a Nilss jau bija sp&#x113;j&#x12B;gs cilv&#x113;ks � un j&#x16B;su m&#x101;te, j&#x101;, tai j&#x16B;s diezgan vien nevarat pateikties, lai gan vi&#x146;a tik agri no jums aizg&#x101;ja. Jums ir laba daba no abiem j&#x16B;su vec&#x101;kiem, bet cik jums ir rakstura un sp&#x113;ka, tas jums ir no vi&#x146;as."</p><p>Uz m&#x101;ju ejot vi&#x146;as iegriez&#x101;s pie Martas br&#x101;&#x13C;a. Marta bija dab&#x16B;jusi no Lindberga lielu pap&#x12B;ra naudas z&#x12B;mi. Br&#x101;lis p&#x101;rsteigts sa&#x146;&#x113;ma to ar kokainu paldies. �Vi&#x146;� ir diezgan sp&#x113;j&#x12B;gs," Kar&#x113;na teica, kad vi&#x146;as bija aizg&#x101;ju�as, �bet vi&#x146;&#x101; nav daudz no j&#x16B;su m&#x101;tes."</p><p>N&#x101;ko�&#x101; r&#x12B;t&#x101; vi&#x146;iem bija j&#x101;dodas prom, bet tad Marta p&#x113;k�&#x146;i palika st&#x16B;rgalv&#x12B;ga un negrib&#x113;ja braukt ar automobili. �Brauciet j&#x16B;s," vi&#x146;a teica, �es gribu braukt ar vilcienu." Pretimrun&#x101;�ana nek&#x101; nel&#x12B;dz&#x113;ja. �Te es esmu noteic&#x113;ja," Marta past&#x101;v&#x113;ja, �jo �e ir Strandbija, un jums vajag paklaus&#x12B;t." Un vi&#x146;i ar&#x12B; paklausija un aizbrauca.</p><p>Mazajai Martai bija radusies k&#x101;da ideja, ko t&#x101; nevienam negrib&#x113;ja teikt. Vi&#x146;a atvadij&#x101;s no Hjellesmarku Ka-r&#x113;nas.</p><p>�J&#x101; � nu m&#x113;s vairs neredz&#x113;simies," Kar&#x113;na teica, �man ir septi&#x146;desmit se�i gadi, un es laikam dr&#x12B;z vien apgul�os l&#x12B;dz&#x101;s Hjellesmarkam. � Sveicini Mariju � vi&#x146;as es vairs neredz&#x113;�u."</p><p>Tad Marta izveda savu nodomu: vi&#x146;a brauca pa Marijas ce&#x13C;u. Viss atkal atdz&#x12B;voj&#x101;s, vi&#x146;as no jauna bija mazas meitenes, un Johans un K&#x16B;l&#x113;ja Jenss g&#x101;ja vi&#x146;&#x101;m l&#x12B;dz&#x101;s. Ak, veca sieva, k&#x101;da t&#x101; bija, vi&#x146;a g&#x101;ja raud&#x101;dama.</p><p>Iek&#x101;pusi vilcien&#x101;, vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja un raudzi j&#x101;s caur logu t&#x101;pat k&#x101; Marija. Vi&#x146;a palika st&#x101;vam un skat&#x101;mies � uz visu to tak bija noraudzijusies ar&#x12B; Marija. Bet tur tai ielej&#x101; atrastos An�a un Metes dz&#x12B;ves vieta.</p><p>T&#x101;s vairs nebija. Tur kautkur tuvum&#x101; atrad&#x101;s jaunas m&#x101;jas. Lielo v&#x12B;tolu, kuru zari bija kap&#x101;ju�i jumtu, vairs nebija. No An�a un Metes vairs nebija paliku�as ne p&#x113;das. Nezin, vai k&#x101;ds apkopa Metes kapu � un An�a? Varb&#x16B;t kapu jau vairs nemaz nebija. Vai nebija t&#x101;, ka divdesmit gadu to nebija br&#x12B;v aizskart? P&#x113;c tam tan&#x12B;s guldi ja citus.</p><p>Miesti&#x146;&#x101; vi&#x146;a salika t&#x113;vu un z&#x113;nus, un tad vi&#x146;i no jauna atrad&#x101;s uz tvaiko&#x146;a un brauca uz F&#x12B;ni.</p><p>Vispirms vi&#x146;i nobrauca uz Johana un Anes m&#x101;ju. T&#x101; tagad bija vienam no d&#x113;liem. Johans un Ane jau sen gul&#x113;ja apak� zemes. Ar&#x12B; Marijas v&#x12B;rs nesen k&#x101; bija miris, to Johana d&#x113;ls zin&#x101;ja past&#x101;st&#x12B;t.</p><p>Beidzot vi&#x146;� apst&#x101;j&#x101;s pie Gliminges m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;m, Rav&#x113;t&#x101;jas Mar&#x113;na skr&#x113;ja pretim, jo var&#x113;ja jau b&#x16B;t, ka tas bija jaunais m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js, lai gan tam paties&#x12B;b&#x101; vajadz&#x113;ja ierasties tikai p&#x113;c ned&#x113;&#x13C;as.</p><p>�N&#x113;, un j&#x16B;s esat m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kundzes m&#x101;sa! J&#x101;, kundze aizbrauca uz Kopenh&#x101;genu da�as dienas atpaka&#x13C;. Es �e glab&#x101;ju atsl&#x113;gu jaunajam m&#x101;c&#x12B;t&#x101;jam, kur� �e ierad&#x12B;sies p&#x113;c ned&#x113;&#x13C;as. Un ja j&#x16B;s gribat ieiet iek�&#x101;, es labpr&#x101;t atsl&#x113;g�u.</p><p>J&#x101;, Marta grib&#x113;ja gan ieiet iek�&#x101; apskat&#x12B;ties.</p><p>�e Marija bija staig&#x101;jusi un nodz&#x12B;vojusi savu m&#x16B;�u.</p><p>Vi&#x146;a nevar&#x113;ja sevi piespiest izjaut&#x101;t �o sve�o sievu; bet Mar&#x113;nu, kas labpr&#x101;t b&#x16B;tu run&#x101;jusi, kav&#x113;ja ka&#x13C;utkas Martas skat&#x101;, p&#x101;r&#x113;jo izdarija lepnais automobilis, Mar&#x113;na neteica neviena v&#x101;rda, k&#x101; tikai jaut&#x101;ta. � M&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kundzes adresi? N&#x113;, t&#x101;s neviens nezin&#x101;ja, jo Mar&#x113;na bija apjaut&#x101;jusies ciem&#x101;. Kundze tikai visp&#x101;r bija aizbraukusi uz Kopenh&#x101;genu, bet bija dom&#x101;jams, ka vi&#x146;a gan rakst&#x12B;s Linges kundzei, kad b&#x16B;s tur atradusi noteiktu dz&#x12B;ves vietu.</p><p>Lindbergam vajadz&#x113;ja uzrakst&#x12B;t Martas adresi uz z&#x12B;m&#x12B;tes Mar&#x113;nai. Bet Mar&#x113;na gan dab&#x16B;�ot zin&#x101;t, ja vien k&#x101;ds sa&#x146;em�ot v&#x113;stuli no m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja kundzes, tad vi&#x146;a gan ielik�ot adresi aploksn&#x113;, uz to lai pa&#x13C;aujoties.</p><p>Tad s&#x101;k&#x101;s brauciens atpaka&#x13C; uz m&#x101;j&#x101;m. Marta s&#x113;d&#x113;ja un neteica neviena v&#x101;rda. Uz pr&#x101;mja Lindbergs pieg&#x101;ja vi&#x146;ai kl&#x101;t. �Par ko tu dom&#x101;, m&#x101;t?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>�Dom&#x101;ju par to, ka viss past&#x101;v iikai vienu gadu," vi&#x146;a teica. �Dom&#x101;ju par pirmajiem jaunajiem lab&#x12B;bas asniem, kas ir tik maigi, za&#x13C;i un skaisti, un tik viegli saminami. Bet tie aug, jo vi&#x146;iem ir nolikts augt; un vien&#x101; dien&#x101; tie ir izaugu�i gari, bet salms ir stiprs, un pavasara s&#x113;klas izd&#x12B;gst tiem pie k&#x101;j&#x101;m, k&#x101; mazi b&#x113;rni, un pirms m&#x113;s v&#x113;l dab&#x16B;jam apdom&#x101;ties, ar&#x12B; pavasara s&#x113;kla jau ir liela un izaugusi. Bet vien&#x101; dien&#x101;, kad p&#x101;rlai�am acis p&#x101;r lau-</p><p>�Marta uo Marija*</p><p>kiom, viss ir prom! Rug&#x101;ji st&#x101;v v&#x113;l turpat un saka prom! prom! N&#x101;k arkls un aizar visu � viss ir t&#x101;, k&#x101; kad ier priek� nek&#x101; neb&#x16B;tu bijis � un kad izlien jaunie asni, starp&#x12B;bas nav nek&#x101;das, tik vecie pag&#x101;ju�&#x101; gada asni ir aizmirsti � es nek&#x101; nezinu pati par savu m&#x101;ti. Mums ir j&#x101;pasteidzas b&#x16B;t labiem, t&#x113;v, jo ilgs laiks mums tam nav dots.</p><p>Man �e t&#x101; s&#x113;dot, reiz&#x113;m s&#x101;k likties, ka m&#x113;s pat &#x12B;sti nezin&#x101;m, kas tas ir b&#x16B;t labiem � �&#x137;iet, it k&#x101; tas neb&#x16B;tu tas, ka m&#x113;s ko labu daram. Dom&#x101;ju par tevi, par sevi, par b&#x113;rniem un mums visiem, kas kop&#x101; esam pavadiju�i dz&#x12B;vi, un viens otram esam par to pateic&#x12B;gi � bet tad man ien&#x101;k pr&#x101;t&#x101; da�as lietas, kuru mums nav izdevies sasniegt � man ien&#x101;k pr&#x101;t&#x101; da�as reizes, kad s&#x113;d&#x113;ju, raudz&#x12B;dam&#x101;s uz m&#x101;su, kas bija sev&#x12B; nogrimusi, bet es s&#x113;d&#x113;ju vi&#x146;&#x101; raudz&#x12B;dam&#x101;s, un vi&#x146;a man bija m&#x12B;&#x13C;a t&#x101;pat bez k&#x101;da iemesla - ja varu to t&#x101; teikt. Vai ar&#x12B;, kad vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja, st&#x101;st&#x12B;dama teiksmas, kuras t&#x101; pati izdom&#x101;ja. Kaut kas der&#x12B;gs v&#x101;rda tie�&#x101; noz&#x12B;m&#x113; jau tas nebija; bet man, �e t&#x101; s&#x113;dot, s&#x101;k likties, ka taisni tas bija tas labais, kaut gan nek&#x101;da labuma nevienam no t&#x101; neb&#x16B;tu bijis."</p><p>Bija v&#x113;l k&#x101;ds piem&#x113;rs labajam, kas vi&#x146;ai bija iekritis pr&#x101;t&#x101;, bet to vi&#x146;a neteica. T&#x101; bija sniega pika, kas, gais&#x101; loku apmezdama, bija savienojusi Frederiku ar vi&#x146;u. Vi&#x146;a smaid&#x12B;dama noraudzij&#x101;s uz Lindbergu un teica:</p><p>�Es, t&#x113;vs, esmu glu�i apjukusi no brauciena un no t&#x101;, ka reiz esmu tikusi &#x101;r&#x101; no m&#x101;jas. Esmu t&#x101;da pat k&#x101; piedz&#x113;ru�ie, kas sarun&#x101; vair&#x101;k, nek&#x101; pa�i sp&#x113;j aptvert."</p><p>�Tev j&#x101;iet lej&#x101; kajit&#x113; dzert kafeju," Lindbergs teica.</p><p>�Dievi&#x146;!" Marta teica. �Vai tie�&#x101;m tie esam m&#x113;s? Un v&#x113;l tikai nule es redzu, ka braucam lab&#x101;kaj&#x101; viet&#x101;. Tas ta�u, t&#x113;v, ir t&#x101;pat k&#x101; iesviest naudu &#x16B;den&#x12B;."</p><p>Nu vajadz&#x113;ja atrast Mariju Kopenh&#x101;gen&#x101;. �To m&#x113;s gan izdar&#x12B;sim," Lindbergs teica, liels v&#x12B;rs un daudz ce&#x13C;ojis, k&#x101;ds vi&#x146;� tagad bija.</p><p>Bet vispirms vi&#x146;am bija j&#x101;dom&#x101; par cit&#x101;m liet&#x101;m un j&#x101;brauc da�&#x101;d&#x101;s veikala dar&#x12B;�an&#x101;s.</p><p>Marta daudz bija viena un staig&#x101;ja apk&#x101;rt izskat&#x12B;dam&#x101;s dom&#x12B;ga. B&#x16B;tu tagad vi&#x146;u redz&#x113;jis galdnieks Hansens, vi&#x146;am rastos r&#x16B;pes, jo vi&#x146;a maz&#x101;, aprobe�ot&#x101; Marta staig&#x101;ja par kautko dzi&#x13C;i pr&#x101;todama. Vi&#x146;a staig&#x101;ja dom&#x101;dama par labo � ne taisni par to labo, ko varam izdar&#x12B;t viens otram, un ko glu�i labi apzin&#x101;mies. N&#x113;, bet par to smiekl&#x12B;go labo, kas nevienam neuzb&#x101;�as, bet reiz&#x113;m klusu st&#x101;v mums l&#x12B;dz&#x101;s, bez k&#x101;da sevi�&#x137;a nol&#x16B;ka, ko m&#x113;s var&#x113;tu saredz&#x113;t, bet kas tom&#x113;r tai acumirkl&#x12B;, kad to manam, ir veselu dz&#x12B;vi v&#x113;rts.</p><p>Reiz&#x113;m, kad vi&#x146;a juta, ka tas t&#x101; �klusu un t&#x12B;kami st&#x101;v&#x113;ja tai l&#x12B;dz&#x101;s" vi&#x146;ai gadij&#x101;s �iekrist ak&#x101;" un palikt tur ilgi. Kad vi&#x146;a no jauna uzn&#x101;ca atkal aug�&#x101;, vi&#x146;a bija nesatricin&#x101;mi p&#x101;rliecin&#x101;ta, ka tikai �&#x12B; klus&#x101;, lab&#x101; d&#x113;&#x13C; esam �ai pasaul&#x113;.</p><p>Bet visa pasaule jau bija glu�i bez pr&#x101;ta. Ko visu vi&#x146;i neizgudroja, neizdarija un neizveda, l&#x12B;dz labajam beidzot vairs nepalika ne vismaz&#x101;k&#x101;s vieti&#x146;as.</p><p>J&#x101;, cik vi&#x146;a var&#x113;ja redz&#x113;t, tad labajam pasaul&#x113; vajadz&#x113;ja tikt izn&#x12B;cin&#x101;tam, t&#x101;pat k&#x101;, piem&#x113;ram, indianie�iem Amerik&#x101;. Jo, ja vi&#x146;a t&#x101; skatij&#x101;s, ar ko pasaul&#x113; tika uz priek�u, tas tie�&#x101;m nenotika ne ar labo, ne d&#x113;&#x13C; lab&#x101;. Un jaunatne, no kuras tak atkar&#x101;j&#x101;s n&#x101;kotne, nemaz nedom&#x101;ja par to, kas ir labs, bet par to, kas bija pat&#x12B;kams � k&#x101; ar&#x12B; par to, �k&#x101; past&#x101;v&#x113;t uz sav&#x101;m ties&#x12B;b&#x101;m", un cent&#x101;s ieg&#x16B;t vair&#x101;k ties&#x12B;bu, uz kur&#x101;m atsaukties.</p><p>J&#x101;, bija reiz&#x113;m t&#x101;di laiki, kad vi&#x146;ai �&#x137;ita, ka ja k&#x101;ds cilv&#x113;ks ietu un uzdro�in&#x101;tos apgalvot, ka tas cita nek&#x101; negrib k&#x101; tikai b&#x16B;t labs � tad gan dz&#x12B;ve dr&#x12B;z vien vi&#x146;u sod&#x12B;tu par to. Bet tad vi&#x146;ai reiz&#x113;m lik&#x101;s, ka k&#x101;dam tom&#x113;r ir tas j&#x101;dara � lai tas maks&#x101;tu ko maks&#x101;dams.</p><p>Vi&#x146;ai t&#x101; st&#x101;vot un par to dom&#x101;jot, seja vi&#x146;ai m&#x113;dza k&#x13C;&#x16B;t st&#x16B;rgalv&#x12B;ga. Izskats vi&#x146;ai bija t&#x101;ds, it k&#x101; t&#x101; tais&#x12B;tos uzteikt maizes m&#x101;tei, kurai t&#x101; vairs negrib&#x113;ja kalpot.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; tas vi&#x146;ai p&#x113;k�&#x146;i paspruka no mutes, vi&#x146;as skaidr&#x101;s acis raudzij&#x101;s dro�i un br&#x12B;vi:</p><p>�Es tom&#x113;r uzdr&#x12B;kst&#x113;�os! Es tom&#x113;r uzdr&#x12B;kst&#x113;�os</p><p>b&#x16B;t laba!"</p><p>Liekas, ka tas nekas neb&#x16B;tu. Bet Martai tas bija dz&#x12B;v&#x12B;bas jaut&#x101;jums, kas ar to tika iz�&#x137;irts. Nek&#x101;das p&#x101;rmai&#x146;as vi&#x146;&#x101; nenotika, vi&#x146;a tikai bija s&#x101;kusi skaidri apzin&#x101;ties. Vi&#x146;ai bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, it k&#x101; vi&#x146;a likum&#x12B;g&#x101; k&#x101;rt&#x101; b&#x16B;tu pie&#x146;&#x113;musi par savu pamestu b&#x113;rnu, kas jau pirms tam bija atradis patv&#x113;rumu pie vi&#x146;as � tikai l&#x12B;dz �im bez atbild&#x12B;bas. Nu vi&#x146;a bija pie&#x146;&#x113;musi par savu, kluso, nelietder&#x12B;go labo, un prat&#x12B;s nest atbild&#x12B;bu par to. Marta bija n&#x101;kusi pie ap&#x146;em�an&#x101;s � un lai tad vi&#x146;ai noc&#x113;rt rokas un k&#x101;jas, un pat galvu, bet piespiest vi&#x146;u atk&#x101;pties, to vi&#x146;i nevar&#x113;s.</p><p>Lindbergs brauk&#x101;ja uz Kopenh&#x101;genu, bet tas nenotika Marijas d&#x113;&#x13C;. Mamons, kur�, plats, tauks un draudz&#x12B;gs, bija gul&#x113;jis uz muguras, sauj&#x101;m kais&#x12B;dams zeltu visiem, kas to sp&#x113;ja saraust, sasl&#x113;j&#x101;s un deva p&#x13C;auku visai bandai. Vis&#x101; zem&#x113; krak�&#x137;&#x113;ja. Vien&#x101; vakar&#x101; Lindbergs atgriez&#x101;s m&#x101;j&#x101;s gal&#x12B;gi sadz&#x113;ries. Vien&#x12B;gais paskaidrojums, k&#x101;du vi&#x146;� var&#x113;ja dot, bija tas, ka vi&#x146;� no�ausies. Bet vi&#x146;� nevar&#x113;ja no&#x146;emt bisi no sienas, un Marta pateic&#x101;s Dievam, ka vi&#x146;� bija sadz&#x113;ries. N&#x101;ko�&#x101; dien&#x101; vi&#x146;a visu dab&#x16B;ja skaidri zin&#x101;t: �Esmu nabags," Lindbergs teica, �mui�a aizk&#x16B;p&#x113;s,</p><p>viss, kas man pieder, aizk&#x16B;p&#x113;s � ja tik ar to v&#x113;l pietiks un man nepaliks par&#x101;ds tik liels, k&#x101; �&#x137;&#x16B;nis."</p><p>�Kas ir noticis, t&#x113;vs?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>�Bir�a," Lindbergs atteica.</p><p>Bir�a! Ko vi&#x146;a zin&#x101;ja par to! J&#x101;, bir�a jau bija lielais karusels, kur var&#x113;ja ieg&#x16B;t t&#x16B;ksto� kronu par katru apbrau-kumu, bet kam neizb&#x113;gami vajadz&#x113;ja beigties &#x13C;auni. �&#x101;da vai t&#x101;da mu&#x13C;&#x137;&#x12B;ga iemesla p&#x113;c, vi&#x146;ai �&#x137;ita, ka nebija v&#x113;rts &#x146;emt to tik &#x13C;oti pie sirds. Agr&#x101;k vai v&#x113;l&#x101;k tak �im karuselim vajadz&#x113;ja apg&#x101;zties, to ta�u m&#x113;s var&#x113;j&#x101;m zin&#x101;t.</p><p>�Ak, tu dievi&#x146;, t&#x113;t," vi&#x146;a teica, �mums tak nekas nav noticis."</p><p>�M&#x113;s esam nabagi," vi&#x146;� teica.</p><p>�Vai tad tas ir kas jauns," vi&#x146;a teica. �T&#x101;s ta�u ir t&#x101;das lietas, no kur&#x101;m m&#x113;s ko saprotam. Un, ka m&#x113;s b&#x16B;tu</p><p>glu�i nabagi. � Vi&#x146;a atnesa �gr&#x101;mati&#x146;u". Tur st&#x101;v&#x113;ja: 10.000 kronas. �Tas ir tas, ko es no tevis esmu izl&#x16B;gusi, kam&#x113;r tu brauci ar karuseli," vi&#x146;a teica. �Un mumz ir vesel&#x12B;ba, t&#x113;vs. Nekas nav noticis. Tikai tirgus ir beidzies. Nu m&#x113;s iesim uz m&#x101;j&#x101;m, kur m&#x113;s piederam, un &#x137;ersimies ar visu sparu kl&#x101;t, pateikdamies par to Dievam."</p><p>�Ja tik m&#x113;s v&#x113;l k&#x101;d&#x101; viet&#x101; var&#x113;sim atrast m&#x101;jas," Lindbergs teica.</p><p>T&#x101;da vieta tom&#x113;r v&#x113;l bija atrodama. Vi&#x146;a par&#x101;ds nebija liel&#x101;ks par vi&#x146;a &#x12B;pa�umu. Vi&#x146;a rok&#x101;s pat v&#x113;l palika nev&#x113;rt&#x12B;gs �pap&#x12B;rs". Un Martai pieder&#x113;ja desmit t&#x16B;ksto�i. No t&#x101;s vietas, kur vi&#x146;� bija bijis mui�as &#x12B;pa�nieks, vi&#x146;� tom&#x113;r grib&#x113;ja tikt prom. To pa�u grib&#x113;ja Marta, vi&#x146;a grib&#x113;ja b&#x16B;t p&#x113;c iesp&#x113;jas tuv&#x101;k pie Kopenh&#x101;genas.</p><p>L&#x12B;ze bija t&#x101;, kas atrada vi&#x146;iem jaun&#x101;s m&#x101;jas.</p><p>L&#x12B;ze bija par kantoristi pie k&#x101;da automobi&#x13C;u tirgot&#x101;ja Kopenh&#x101;gen&#x101;.</p><p>Vi&#x146;ai jau bija bijis savs mazs piedz&#x12B;vojums. T&#x101; glu�i labi b&#x16B;tu var&#x113;jusi palikt m&#x101;j&#x101;s pie t&#x113;va un m&#x101;tes, bet vi&#x146;a grib&#x113;ja iepaz&#x12B;ties ar pasauli un b&#x16B;t br&#x12B;va sieviete, kas pati pelna. Vi&#x146;a dab&#x16B;ja labu vietu k&#x101;d&#x101; kantor&#x12B;, un tur t&#x101; piedz&#x12B;voja savu mazo mald&#x12B;�anos ar jaunu, gl&#x12B;tu v&#x12B;rieti. Vi&#x146;� bija fan&#x101;tisks ide&#x101;lists, un t&#x101;da bija ar&#x12B; L&#x12B;ze � l&#x12B;dz zin&#x101;m&#x101;m m&#x113;ram. Vi&#x146;� bija komunists, run&#x101;ja un aizdeva vi&#x146;ai gr&#x101;matas. L&#x12B;ze lasija t&#x101;s, bet vi&#x146;a lasija ar&#x12B; citas gr&#x101;matas, k&#x101; ar&#x12B; apmekl&#x113;ja da�&#x101;dus priek�las&#x12B;jumus. �Ko tu ies&#x101;ksi ar vis&#x101;m t&#x101;m vecaj&#x101;m graba�&#x101;m," vi&#x146;� teica. L&#x12B;ze apdom&#x101;j&#x101;s. �Tas ir t&#x101;pat, k&#x101; apskat&#x12B;t zemes karti," vi&#x146;a teica, �t&#x101; man rodas zin&#x101;ms j&#x113;dziens par to, k&#x101; pasaul&#x113; izskat&#x101;s." � �Tas beigsies tikai ar to, ka tu tapsi par p&#x101;rb&#x113;dz&#x113;ju," vi&#x146;� teica. �Nav jau teikts, ka t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka redzu, kur atrodas viena vai otra pils&#x113;ta uz kartes, man jau t&#x16B;li&#x146; uz turieni ir j&#x101;aizbrauc," L&#x12B;ze atbild&#x113;ja. �Tev nav noteikta viedok&#x13C;a," vi&#x146;� teica. �Viedoklis" � j&#x101;, uz to L&#x12B;ze nezin&#x101;ja, ko atbild&#x113;t, ja ne to, ka viedoklis tak laikam bija vi&#x146;&#x101; pa�&#x101;. Bet kautkas vi&#x146;us �&#x137;&#x12B;ra, un tas bija vi&#x146;a negroz&#x101;mais viedoklis, ka vien&#x12B;gi pareizais viedoklis ir vi&#x146;am.</p><p>Vismu&#x13C;&#x137;&#x12B;g&#x101;kie s&#x12B;kumi var&#x113;ja rad&#x12B;t nesaska&#x146;as vi&#x146;u starp&#x101;. Vien&#x101; sv&#x113;tdien&#x101; vi&#x146;i abi bija &#x101;r&#x101; vi&#x146;a vec&#x101;ku &#x123;imenes d&#x101;rzi&#x146;&#x101; Nerebru&#x101;. L&#x12B;ze s&#x113;d&#x113;ja, noraudz&#x12B;dam&#x101;s uz skaisiu pu&#x137;i, kas auga k&#x101;d&#x101; no dob&#x113;m. Vi&#x146;a tapa aizvien dai&#x13C;&#x101;ka, jo ilg&#x101;k vi&#x146;a uz to noraudzij&#x101;s.</p><p>�Tev vajadz&#x113;tu vienas no lielaj&#x101;m vill&#x101;m gar J&#x16B;ras ce&#x13C;u," vi&#x146;� teica, �ak, ko � gan m&#x113;s t&#x101;s k&#x101;dreiz pa&#x146;emsim."</p><p>�Kam gan t&#x101; man?"</p><p>�Tu jau cieni pu&#x137;es un t&#x101;das lietas," vi&#x146;� teica.</p><p>�J&#x101;, bet p&#x113;c t&#x101;da d&#x101;rza es lielas vajadz&#x12B;bas nej&#x16B;tu," L&#x12B;ze teica. �Es jau varu tan&#x12B; ieskat&#x12B;ties gar&#x101;m iedama."</p><p>�Tas nesaskan," vi&#x146;� teica. �Es tak redzu, k&#x101;du prieku tev dara �is &#x123;imenes d&#x101;rzi&#x146;a st&#x16B;r&#x12B;tis."</p><p>�J&#x101;-a," vi&#x146;a atteica, �bet galvenais tak laikam nav, cik daudz mums ir, bet gan, cik priec&#x12B;gi m&#x113;s esam par to, kas mums ir."</p><p>�Kas tev var b&#x16B;t par prieku s&#x113;d&#x113;t un pusstundu noraudz&#x12B;ties uz pu&#x137;i � kura tev pat nepieder?" vi&#x146;� teica.</p><p>�Ak, man dara prieku jau tas vien, ka t&#x101; te ir," vi&#x146;a teica.</p><p>�Es tevi nesaprotu," vi&#x146;� teica, �tu bie�i vien esi pavisam sav&#x101;da."</p><p>�Es, l&#x16B;k, neticu, ka tu patiesi zini, kas ir m&#x12B;l&#x113;t," L&#x12B;ze teica.</p><p>�Vai tad es nem&#x12B;lu proletari&#x101;tu?" vi&#x146;� teica.</p><p>�Varb&#x16B;t," vi&#x146;a teica. �Es nezinu, bet es zinu, ka tu ien&#x12B;sti kapit&#x101;listus."</p><p>�Es tak m&#x12B;lu ar&#x12B; tevi," vi&#x146;� teica.</p><p>Vi&#x146;a �&#x137;elm&#x12B;gi, skeptiski un zobgal&#x12B;gi paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u.</p><p>�Ja nu es paties&#x12B;b&#x101; b&#x16B;tu konservativa?" vi&#x146;a teica.</p><p>�T&#x101; tu neesi," vi&#x146;� uztraucies iesauc&#x101;s.</p><p>�Da�reiz man t&#x101; liekas," vi&#x146;a mier&#x12B;gi teica.</p><p>�Tu nedz&#x12B;vo nomod&#x101;!" vi&#x146;� teica, �tu guli un sap&#x146;o, to tu dari."</p><p>�Da�reiz man liekas, ka j&#x16B;s esat tie, kas sap&#x146;ojat,� L&#x12B;ze teica. �Reiz&#x113;m man liekas, ka j&#x16B;s mok&#x101;ties un klio dzat, lietuv&#x113;na nospiesti, un ka j&#x16B;s paties&#x101;s dz&#x12B;ves nemaz neredzat."</p><p>Tam sekoja strauji pier&#x101;di jumi no vi&#x146;a puses, bet vi&#x146;� juta, ka v&#x101;rdi neatst&#x101;ja dzi&#x13C;&#x101;ka iespaida uz vi&#x146;u, L&#x12B;ze s&#x113;d&#x113;ja, noraudz&#x12B;dam&#x101;s uz vi&#x146;u k&#x101; uz zemes karti. Diena beidz&#x101;s nesaska&#x146;&#x101;.</p><p>Turkl&#x101;t vi&#x146;u attiec&#x12B;b&#x101;s bija v&#x113;l viens v&#x101;r&#x12B;gs punkts. L&#x12B;ze, protams, bija br&#x12B;vdom&#x101;t&#x101;ja. Vi&#x146;� nekad nebija redz&#x113;jis, ka vi&#x146;ai tas liktos tikum&#x12B;gi piedauz&#x12B;gi, ka citi jauni v&#x12B;rie�i un sievietes br&#x12B;vi dz&#x12B;voja kop&#x101; bez laul&#x12B;bas. Tas vi&#x146;am bija j&#x101;atz&#x12B;st. Tikai vi&#x146;a pati negrib&#x113;ja to dar&#x12B;t. Tas bija vi&#x146;as viedoklis.</p><p>�Vai tas ir aiz veciem aizspriedumiem?" vi&#x146;� vien&#x101; dien&#x101; jaut&#x101;ja.</p><p>�Es nezinu," vi&#x146;a teica, �es nedom&#x101;ju, ka tas t&#x101; b&#x16B;tu. Es tikai j&#x16B;tu, ka priek� manis tas b&#x16B;tu nepareizi, ja es to dar&#x12B;tu."</p><p>�Varb&#x16B;t tas tad ir t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka tu manis diezgan nem&#x12B;li," vi&#x146;� teica.</p><p>�Es nezinu ar&#x12B;, vai tas b&#x16B;tu tas," vi&#x146;a teica, �bet t&#x101; k&#x101; tas ir � t&#x101; tas ir."</p><p>Vi&#x146;� teica kautko taml&#x12B;dz&#x12B;gu, ka vi&#x146;iem lab&#x101;k vajadz&#x113;tu iet katram savu ce&#x13C;u. Uz to vi&#x146;a nek&#x101; neatbild&#x113;ja, tad vi&#x146;� tapa ass, un kad vi&#x146;� bija ass, vi&#x146;� tai aizvien lik&#x101;s sve�s. Izn&#x101;kums bija tas, ka vi&#x146;� bija izteicis par daudz un var&#x113;ja palikt tikai tad, ja t&#x101; vi&#x146;u l&#x16B;gtu. To vi&#x146;a nedarija, un t&#x101; vi&#x146;� aizg&#x101;ja. Dr&#x12B;z p&#x113;c tam Lindbergs k&#x13C;uva par mui�as &#x12B;pa�nieku. �Nu es tevi saprotu," vi&#x146;� izsmiedams teica. Ar laiku k&#x13C;uva ne&#x113;rti str&#x101;d&#x101;t tai pa�&#x101; viet&#x101;, kur vi&#x146;�. Tad, mekl&#x113;dama citu darbu, vi&#x146;a nok&#x13C;uva pie automobi&#x13C;u tirgot&#x101;ja Baija.</p><p>Tas bija pat&#x12B;kams jauns v&#x12B;rietis, omul&#x12B;gas dabas, piekrit&#x113;js visam vis jaun&#x101;kam, izveic&#x12B;gs veikalnieks, piln&#x12B;gi br&#x12B;vs no katra snobisma, apbr&#x12B;nojami neizdevusies vecas patricie�u dzimtas atvase.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101;, p&#x101;r kaklu, p&#x101;r galvu iedr&#x101;zies kantori, vi&#x146;� aizelsies teica: �Lindberga jaunkundz, uzrakstiet slu</p><p>din&#x101;jumu." Tad vi&#x146;� apst&#x101;j&#x101;s un smaidija apmierin&#x101;ts. Vi&#x146;� bija pieradis p&#x13C;&#x101;p&#x101;t ar vi&#x146;u pusprivati, vi&#x146;a bija tik sasod&#x12B;ti skaista, un vi&#x146;as balsi bija prieks dzird&#x113;t.</p><p>�Mans god&#x101;jamais papa ir p&#x101;rdevis veco pasauli," vi&#x146;� teica, priec&#x101;damies, ka vi&#x146;u t&#x101; p&#x101;rsteidz �is lieliskais darijums, un turpin&#x101;ja:</p><p>�Vi&#x146;� ir p&#x101;rdevis dzimtas lepnumu, veco aptieku, un nopircis villu. Tas ir, es biju tas, kur� to atrada un izda-rija pirkumu. Pirmo reizi es esmu izdarijis kautko vi&#x146;am t&#x12B;kamu. Jauks &#x12B;pa�ums. Vi&#x146;� p&#x101;rcelsies uz turieni vasar&#x101;, bet l&#x12B;dz tam mums vajadz&#x113;tu p&#x101;ris uzticamu cilv&#x113;ku, kas lai dz&#x12B;vo d&#x101;rza m&#x101;j&#x101; un uztur &#x12B;pa�umu k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;, l&#x12B;dz n&#x101;ks vi&#x146;�. � Bet jums jau tur nav nek&#x101;das da&#x13C;as. Rakstiet zem �Vietas pied&#x101;v&#x101;jums" �</p><p>�Atvainojiet," L&#x12B;ze teica, un vi&#x146;� izbr&#x12B;n&#x113;jies paskati j&#x101;s uz vi&#x146;u.</p><p>�J&#x16B;s teic&#x101;t, ka man tur neesot da&#x13C;as, � bet es labpr&#x101;t grib&#x113;tu, lai tas t&#x101; b&#x16B;tu. Es grib&#x113;tu, lai mani vec&#x101;ki dab&#x16B;tu �o vietu."</p><p>�Vai jums ir vec&#x101;ki?" Baijs teica.</p><p>L&#x12B;ze sm&#x113;j&#x101;s. Vi&#x146;am tas patika. Tas lab&#x101;kais pie Lindberga jaunkundzes, l&#x16B;k, bija tas, .ka ar vi&#x146;u nekad nebija j&#x101;dom&#x101; par cie&#x146;as uztur&#x113;�anu. Tai meitenei bija apbr&#x12B;nojami daudz takta. Vi&#x146;a gan var&#x113;ja iztur&#x113;ties br&#x12B;vi, bet nekad nep&#x101;rk&#x101;pa robe�u. �Nu, vai j&#x16B;s varat ieteikt savus vec&#x101;kus?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja, un nu dab&#x16B;ja ar vi&#x146;iem iepaz&#x12B;ties. �M&#x113;s iztiksim bez sludin&#x101;juma," vi&#x146;� teica.</p><p>Laici&#x146;u v&#x113;l&#x101;k Lindbergs un Marta dz&#x12B;voja aptiekara Baija vill&#x101;. Vi&#x146;iem rad&#x101;s darbs. Lindbergs nopirka nelielu zemes gabali&#x146;u vasarn&#x12B;cu apvida tuvum&#x101; un s&#x101;ka b&#x16B;v&#x113;ties. Vi&#x146;i abi ar Martu str&#x101;d&#x101;ja d&#x101;rz&#x101;. Bet Teobalds un Edv&#x101;rds pie&#x146;&#x113;ma �ofera vietas. Kautkas tak vi&#x146;iem bija palicis no vi&#x146;u bag&#x101;t&#x12B;bas laika.</p><p>Konjunkt&#x16B;ras v&#x113;l aizvien sv&#x101;rstij&#x101;s aug�up un lejup, un vien&#x101; jauk&#x101; dien&#x101; izr&#x101;dij&#x101;s, k&#x101; Lindberga nev&#x113;rt&#x12B;gais pap&#x12B;rs ir �labs" diezgan. Vi&#x146;� to p&#x101;rdeva un atgriez&#x101;s m&#x101;j&#x101;s k&#x101; turpat simts t&#x16B;ksto� kronu &#x12B;pa�nieks. Marta mazliet skeptiski nor audzi j&#x101;s vi&#x146;&#x101;.</p><p>�Tad jau tu nu atkal dosies tirg&#x16B;?" vi&#x146;a teica.</p><p>Bet Lindbergs no zaud&#x113;jumiem bija k&#x13C;uvis gudrs.</p><p>�M&#x113;s patur&#x113;sim naudu," vi&#x146;� teica, �un str&#x101;d&#x101;sim, it k&#x101; t&#x101;s nemaz neb&#x16B;tu."</p><p>To Marta saprata.</p><p>Vi&#x146;a str&#x101;d&#x101;ja pa kungu m&#x101;jas pagrabu, virtuvi un d&#x101;rzu un glu�i nemanot pavisam nesaprotam&#x101; k&#x101;rt&#x101; sirsn&#x12B;gi iedraudz&#x113;j&#x101;s ar veco, smalko aptiek&#x101;ru.</p><p>Vis&#x101; zem&#x113; var atrast vec&#x101;s Baiju &#x123;imenes pieder&#x12B;gos. Provinc&#x113; vi&#x146;i s&#x113;d k&#x101; rektori &#x123;imn&#x101;zij&#x101;s, k&#x101; tiesne�i, apri&#x146;&#x137;u priek�nieki un m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ji. Nek&#x101; ac&#x12B;s kr&#x12B;to�a pie vi&#x146;iem nav, bet vi&#x146;i tom&#x113;r saista uzman&#x12B;bu, cilv&#x113;ki pagrie�as atpaka&#x13C; un ar labpatik�anu noraug&#x101;s vi&#x146;iem paka&#x13C;. Skats vi&#x146;iem ir mier&#x12B;gs, laipns un saprat&#x113;js, ap muti rot&#x101;jas viegls smaids, kur� ar savu smalko p&#x101;r&#x101;kumu nekad neievaino. Valoda vi&#x146;iem ir apvald&#x12B;ta, bet skaidra, var just, ka katrs m&#x101;tes valodas v&#x101;rds ir d&#x101;rga manta. Vi&#x146;i kopj savu amatu, it k&#x101; tas vi&#x146;iem b&#x16B;tu no Dieva dots, bet &#x101;rpus t&#x101; vi&#x146;i nav visai aktivi. Tieksmes visu izprast padara tos pasivus k&#x101; partijas cilv&#x113;kus. Vi&#x146;u liel&#x101; pievilc&#x12B;ba ir vi&#x146;u v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s aizvien saprast to, ar ko vi&#x146;i run&#x101;; vi&#x146;i ir stingri lieti�&#x137;i, un pa�taisn&#x12B;ba st&#x101;v no vi&#x146;iem t&#x101;lu. Turkl&#x101;t v&#x113;l, neskatoties uz mazo, smalko smaidu, vi&#x146;i vienm&#x113;r liekas st&#x101;vam uz vienas pak&#x101;pes ar to cilv&#x113;ku, ar kuru vi&#x146;i sastapu�ies, un klus&#x12B;b&#x101; esam p&#x101;rliecin&#x101;ti, ka tas ar&#x12B; ir ieguvis, vai vismaz viegli b&#x16B;tu var&#x113;jis ieg&#x16B;t to pa�u labo, veco, akad&#x113;misko izgl&#x12B;t&#x12B;bu, k&#x101;da ir vi&#x146;iem. Ja vi&#x146;am t&#x101;s nav, bet tom&#x113;r ir takts, draudz&#x12B;ga laipn&#x12B;ba k&#x101; maiga saule atsp&#x12B;d vi&#x146;iem sej&#x101;s, netais&#x12B;dama iz�&#x137;ir&#x12B;bas ne k&#x101;rtas, ne st&#x101;vok&#x13C;a, ne partijas zi&#x146;&#x101;. �Nihil humanum a me alienum" � ir vi&#x146;u devize. Vai, lab&#x101;k sakot, ir bijusi vi&#x146;u devize � jo vi&#x146;i ir sastapu�i daudz cilv&#x113;c&#x12B;ga, kas vi&#x146;iem ir bijis un palicis sve�s. Vi&#x146;i v&#x113;l dz&#x12B;vo, bet vec&#x101; Baiju &#x123;imene ir ce&#x13C;&#x101; uz Eliziju.</p><p>Aptieka, uz kuru vi&#x146;i visi bija radu�i noraudz&#x12B;ties k&#x101; uz dzimtas stipro pili, atrodas jau sve�&#x101;s rok&#x101;s.</p><p>T&#x101; ir provinces pils&#x113;tas lepn&#x101;k&#x101; celtne. Tan&#x12B; nav nek&#x101; kliedzo�a, tai var paiet gar&#x101;m sav&#x101;s dom&#x101;s netrauc&#x113;ts, bet kad t&#x101; iekr&#x12B;t ac&#x12B;s, tad var apst&#x101;ties un ar prieku tan&#x12B; noraudz&#x12B;ties.</p><p>Nekad pils&#x113;tas iedz&#x12B;vot&#x101;jiem nav ien&#x101;cis pr&#x101;t&#x101;, ka tur tiek dz&#x12B;ts veikals. Aptieka pieder&#x113;ja pie &#x101;rstniec&#x12B;bas, k&#x101; sakristeja pie bazn&#x12B;cas. Aptiek&#x101;rs nerak&#x146;&#x101;j&#x101;s pa cilv&#x113;ku mies&#x101;m t&#x101; k&#x101; &#x101;rsts, bet tom&#x113;r atrad&#x101;s sv&#x113;taj&#x101; viet&#x101;, un k&#x101; m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js iznesa sakramentus no sakris'.ejas, t&#x101; &#x101;rsts parakstija &#x101;rstniec&#x12B;bas l&#x12B;dzek&#x13C;us, kurus var&#x113;ja p&#x101;rnest no aptiekas.</p><p>Aptiek&#x101;ru sauca par Baiju. Tas bija vilcies tik ilgi, ka Baijs vairs nebija v&#x101;rds, bet st&#x101;voklis; Baijs noz&#x12B;m&#x113;ja to pa�u, ko aptiek&#x101;rs.</p><p>Bet nu tas t&#x101; vairs nebija. A. E. Baijs bija sa�aurin&#x101;jies un nozudis k&#x101;d&#x101; vill&#x101; pie Kopenh&#x101;genas. Vi&#x146;� bija upur&#x113;jis � savu m&#x16B;�u tradicijai, un nu visp&#x113;d&#x12B;gi tom&#x113;r bija p&#x101;rdevis to velnam.</p><p>Vecaj&#x101; aptiek&#x101; aizvien bija bijis pietieko�s kr&#x101;jums d&#x113;lu, t&#x101; ka akad&#x113;misk&#x101; pasaule var&#x113;ja k&#x13C;&#x16B;t bag&#x101;t&#x101;ka vismaz ar vienu no tiem, kas k&#x101; cand. phil. et pharm. p&#x101;r&#x146;&#x113;ma aptieku. A. E. Baijs nelaim&#x12B;g&#x101; k&#x101;rt&#x101; bija bijis vien&#x12B;gais d&#x113;ls, kas turkl&#x101;t ar visu sirdi bija pie&#x137;&#x113;ries klasiskajai filolo&#x123;ijai. Vi&#x146;am n&#x101;c&#x101;s izc&#x12B;n&#x12B;t gr&#x16B;tu c&#x12B;&#x146;u, kas beidz&#x101;s ai pado�anos; aptieka jau nevar&#x113;ja p&#x101;riet sve�&#x101;s rok&#x101;s.</p><p>A. E. Baijs bija darijis savu pien&#x101;kumu, un atl&#x12B;dz&#x12B;ba par to bija laba sirdsapzi&#x146;a. Sav&#x101; br&#x12B;vlaik&#x101; vi&#x146;� nodev&#x101;s klasi&#x137;iem, tom&#x113;r ar skumj&#x101;m sajuzdams, ka tas bija un palika diletants. Pr&#x101;ts vi&#x146;am sar&#x16B;gtin&#x101;ts nebija, bet dzimtas vieglais smaids ap l&#x16B;p&#x101;m pie&#x146;&#x113;ma ironisku nokr&#x101;su. Starp vi&#x146;u un es&#x12B;bu past&#x101;v&#x113;ja draudz&#x12B;gi zobgal&#x12B;gas attiec&#x12B;bas. Dz&#x12B;ve nedeva nemaz tik maz cilv&#x113;kam, bet t&#x101; tom&#x113;r g&#x101;d&#x101;ja, lai k&#x101; pietr&#x16B;ktu. Vi&#x146;� bija dzimis, lai atdotu visu savu dv&#x113;seli, bet nekad nebija bijis ne cilv&#x113;ka ne lietas, kas b&#x16B;tu var&#x113;jis sa&#x146;emt vair&#x101;k k&#x101; tikai da&#x13C;u no t&#x101;s.</p><p>Nesp&#x113;dams sasniegt piln&#x12B;gu j&#x16B;tu, vi&#x146;� mekl&#x113;ja gl&#x101;bi&#x146;u humor&#x101; un sajut&#x101;s labi. Vi&#x146;� bija laim&#x12B;gi apprec&#x113;jies, Eross bija vi&#x146;a m&#x101;j&#x101;s, bet ne lielais Eross. Visp&#x101;r vi&#x146;a dz&#x12B;v&#x113; nekas nebija piln&#x12B;gs. � Kad nomira vi&#x146;a sieva, vi&#x146;� s&#x113;roja, bet apmierin&#x101;jums, k&#x101;du tam deva vecie dzejnieki, gandr&#x12B;z bija l&#x12B;dzv&#x113;rt&#x12B;gs.</p><p>Vi&#x146;am bija divi d&#x113;li. Vec&#x101;kais k&#x13C;uva par in�enieri. Lai nu tas b&#x16B;tu; dzimtas paradums jau tas gan nebija, iet politechni&#x137;a ce&#x13C;u, vajadz&#x113;ja apmekl&#x113;t &#x12B;sto universit&#x101;ti, bet tagad&#x113;jos laikos jau bija tik daudz mechanikas. D&#x113;ls aizce&#x13C;oja uz Ameriku � nu, laikam jau t&#x101;diem &#x13C;aud&#x12B;m tur bija ar&#x12B; vieta. Jaun&#x101;kais, &#x112;riks, pien&#x101;kumu pild&#x12B;dams, iest&#x101;j&#x101;s augstskol&#x101; � filosofijas fakult&#x101;t&#x113;. Bet tad n&#x101;ca negaiss, jauni v&#x113;ji s&#x101;ka p&#x16B;st vecaj&#x101; aptiek&#x101; � p&#x113;d&#x113;jais Baijs interes&#x113;j&#x101;s vien&#x12B;gi par motoriem un veikaliem, vi&#x146;� bija piln&#x12B;gi nej&#x16B;t&#x12B;gs pret tradicij&#x101;m. Apvienodams savas abas intereses, vi&#x146;� s&#x101;ka tirgoties ar automobi&#x13C;iem. A. E. Baijs savu upuri bija nesis glu�i velt&#x12B;gi. Tikpat labi vi&#x146;� b&#x16B;tu var&#x113;jis sekot savai jaun&#x12B;bas tieksmei, jo dzimta tom&#x113;r zaud&#x113;ja aptieku. Nevar&#x113;dams samierin&#x101;ties ar tagad&#x113;jo laiku, vi&#x146;� negrib&#x113;ja palikt nek&#x101;d&#x101; sakar&#x101; ar to, tas p&#x101;rdeva aptieku. Kad vi&#x146;� p&#x101;rg&#x101;ja uz villu, skats vi&#x146;am bija noguris un ironiskais smaids gandr&#x12B;z sastindzis grimas&#x101;. Vi&#x146;� &#x13C;&#x101;va d&#x113;lam ievilkt sevi Kopenh&#x101;genas sabiedriskaj&#x101; dz&#x12B;v&#x113;, bet vi&#x146;am bija bail no �&#x12B;s (k&#x101; vi&#x146;� to sauca) banalit&#x101;tes izst&#x101;des, un p&#x113;c tam vi&#x146;� vairs nebija izdab&#x16B;jams &#x101;r&#x101; no savas mier&#x12B;g&#x101;s patv&#x113;ruma vietas vill&#x101;.</p><p>Vi&#x146;� m&#x113;dza ilgi staig&#x101;t pa d&#x101;rzu, un tur tas past&#x101;v&#x12B;gi uzd&#x16B;r&#x101;s uz Martas, kas tur str&#x101;d&#x101;ja. Vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;� p&#x101;rsteigts iev&#x113;roja, ka s&#x113;d un apl&#x16B;ko vi&#x146;u ar t&#x101;du pa�u labpatiku, k&#x101; kad t&#x101; b&#x16B;tu dz&#x12B;vnieks. �Tas tom&#x113;r ir sav&#x101;di," vi&#x146;� dom&#x101;ja, �jo vi&#x146;a tak ir cilv&#x113;ks. Ie�u, paklaus&#x12B;�os, vai vi&#x146;a var ar&#x12B; run&#x101;t."</p><p>Ar Martas runas d&#x101;van&#x101;m viss bija k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;, bet bija kautkas cits, kas uz vi&#x146;u bija atst&#x101;jis stipr&#x101;ku iespaidu, un vi&#x146;� pa lazdu celi&#x146;u iedams ska&#x13C;i run&#x101;ja par to pats ar sevi:</p><p>�Tas nek&#x101; nepier&#x101;da, ka vi&#x146;a var run&#x101;t. Vi&#x146;a ir dz&#x12B;vnieks: vi&#x146;as acis raugas taisni virs&#x16B; un aiz t&#x101;m neatrodas nekas � glu�i nekas."</p><p>Vi&#x146;� m&#x12B;l&#x113;ja st&#x101;v&#x113;t, skat&#x12B;ties dz&#x12B;vniekiem ac&#x12B;s un ar tiem sarun&#x101;ties � un �e bija viens, kur� turkl&#x101;t v&#x113;l var&#x113;ja ar&#x12B; atbild&#x113;t. Vi&#x146;� s&#x101;ka ar vi&#x146;u sarun&#x101;ties. Lai gan tas vi&#x146;as ac&#x12B;s nekad nepaman&#x12B;ja nek&#x101;da tum�a apr&#x113;&#x137;ina, vi&#x146;� tom&#x113;r beidzot bija spiests atz&#x12B;t, ka vi&#x146;a ir cilv&#x113;ks. No t&#x101; acumirk&#x13C;a vi&#x146;� s&#x101;ka vi&#x146;u tird&#x12B;t. Bet vi&#x146;a atbild&#x113;ja un nu s&#x101;ka vi&#x146;am likties joc&#x12B;ga. Vi&#x146;a gan to redz&#x113;ja, bet neapvainoj&#x101;s. Un nu vi&#x146;� gandr&#x12B;z s&#x101;ka sajust draudz&#x12B;bu pret vi&#x146;u. Bet vi&#x146;� v&#x113;l aizvien run&#x101;ja it k&#x101; tird&#x12B;dams, da�reiz dzedri, ar vi&#x146;u. Vi&#x146;� &#x13C;oti labi zin&#x101;ja, ka vi&#x146;a redz cauri dzedrumam.</p><p>�K&#x101;da velna p&#x113;c j&#x16B;s vienm&#x113;r tik priec&#x12B;gi ejat �e un mok&#x101;ties?" vi&#x146;� teica vien&#x101; dien&#x101;.</p><p>�Man nav nek&#x101;da iemesla b&#x16B;t cit&#x101;dai," vi&#x146;a atteica, �man ir vesel&#x12B;ba, p&#x101;rtic&#x12B;ba un viss cits. Un �e d&#x101;rz&#x101; v&#x113;l turkl&#x101;t, ir tik skaisti."</p><p>�Ko j&#x16B;s pl&#x113;�aties," vi&#x146;� teica, �tas tak nav j&#x16B;su d&#x101;rzs."</p><p>�Man tak ir vair&#x101;k prieka no t&#x101;, nek&#x101; jums," vi&#x146;a teica, �jo es tan&#x12B; str&#x101;d&#x101;ju. J&#x16B;s jau te tikai pastaig&#x101;jaties. J&#x16B;s tam esat sve�&#x101;ks nek&#x101; es."</p><p>�Nu es paie�u t&#x101;l&#x101;k, lai saule j&#x16B;s var apsp&#x12B;d&#x113;t," Baijs teica, �viens no mums nav &#x12B;sti gudrs."</p><p>�Tas Baija kungam pa�am ir lab&#x101;k j&#x101;zin," Marta teica, �jo man nekas nekait."</p><p>Beidzot vi&#x146;i bija s&#x101;ku�i sarun&#x101;ties t&#x101;d&#x101; ton&#x12B;, k&#x101; divi saderin&#x101;tie, kas &#x137;ircina viens otru aiz t&#x12B;ras m&#x12B;lest&#x12B;bas.</p><p>�ai ton&#x12B; tas s&#x101;ka izteikt vi&#x146;ai neapmierin&#x101;jumu, kur&#x101; tas citam nevienam nevar&#x113;ja atz&#x12B;ties. Vien&#x101; dien&#x101; tas apst&#x101;j&#x101;s vi&#x146;ai priek�&#x101; un, cie�i uz vi&#x146;u noraudz&#x12B;damies, teica: �Panta rei."</p><p>Marta pac&#x113;la acis uz vi&#x146;u k&#x101; mas, gudrs sun&#x113;ns, kas gaida tuv&#x101;ka r&#x12B;kojuma.</p><p>�Vai zin&#x101;t, ko tas noz&#x12B;m&#x113;?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja. Vi&#x146;a purin&#x101;ja galvu, un vi&#x146;� p&#x101;rtulkoja:</p><p>�Tas noz&#x12B;m&#x113;, ka viss iet uz elli."</p><p>Marta dom&#x12B;gi palocija galvu.</p><p>�J&#x101; � t&#x101; ir ar daudz&#x101;m liet&#x101;m," vi&#x146;a piekrita, �da�reiz tie�&#x101;m nevar saprast, ko &#x12B;sti Dievs grib."</p><p>�Jums, Marta, ir taisn&#x12B;ba," vi&#x146;� teica, �da�reiz tie�&#x101;m ir gr&#x16B;ti to saprast." To teicis, vi&#x146;� aizg&#x101;ja. Bet p&#x113;c &#x12B;sa br&#x12B;�a vi&#x146;� atkal atgriez&#x101;s.</p><p>�Tempora mutantur et nos mutamur in illis," vi&#x146;� teica.</p><p>�Ja j&#x16B;s par mani zobojaties," Marta teica, �vai j&#x16B;s nevar&#x113;tu dar&#x12B;t to pa d&#x101;niski, lai ar&#x12B; man pa�ai no t&#x101; b&#x16B;tu k&#x101;da maza patik�ana."</p><p>�Es nezobojos, Marta," vi&#x146;� teica, �esmu noskumis."</p><p>Vi&#x146;as god&#x12B;g&#x101;s acis raudzij&#x101;s uz vi&#x146;u ar t&#x101;du neapsl&#x113;ptu l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;bu, k&#x101;da parasti ir tikai dz&#x12B;vnieku ac&#x12B;s, un p&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;� teica, atkl&#x101;ti un vienk&#x101;r�i, k&#x101; vecam draugam:</p><p>�J&#x101; � esmu noskumis, ka viss past&#x101;v&#x12B;gi p&#x101;rmai&#x146;as � un tikai uz &#x13C;aunu."</p><p>Vi&#x146;� bija smalks v&#x12B;rs un vi&#x146;a vienk&#x101;r�a sieva, bet vi&#x146;a sadzird&#x113;ja skumjas vi&#x146;a balss ska&#x146;&#x101;, un vi&#x146;a glu�i vienk&#x101;r�i jut&#x101;s k&#x101; m&#x101;te, kurai ir j&#x101;saka k&#x101;ds mierin&#x101;t&#x101;js v&#x101;rds.</p><p>�T&#x101; jau ir tikai virspuse, kas p&#x101;rmai&#x146;as. Da�reiz klei-tes ir garas, da�reiz &#x12B;sas, bet m&#x113;s, kas m&#x113;s t&#x101;s valk&#x101;jam, tak aizvien esam t&#x101;s pa�as. Un t&#x101;pat tas ir ar&#x12B; ar dz&#x12B;vi."</p><p>Vi&#x146;a s&#x101;ka st&#x101;st&#x12B;t pati par savu dz&#x12B;vi no meitenes gadiem. Celties no r&#x12B;ta, doties pie darba, likties gult&#x101; un gul&#x113;t. Dienu dien&#x101; aizvien viens un tas pats.</p><p>�Un to j&#x16B;s var&#x113;j&#x101;t iztur&#x113;t ar m&#x12B;&#x13C;u pr&#x101;tu," Baijs teica, �no t&#x101;das vienmu&#x13C;&#x12B;bas jau var nomirt."</p><p>�Nu, vai zin&#x101;t," Marta teica, �j&#x16B;s jau tikko te st&#x101;v&#x113;j&#x101;t �&#x113;lodamies, ka visas lietas ir tik main&#x12B;gas. � Ko dz&#x12B;ve lai ar mums ies&#x101;k, ja m&#x113;s ne ar ko negribam b&#x16B;t mier&#x101;."</p><p>�N&#x113;," Baijs teica, �laikam jau tad ar&#x12B; t&#x101;d&#x113;&#x13C; dz&#x12B;ve mums beidzot at&#x146;em dz&#x12B;v&#x12B;bu."</p><p>�&#x13B;oti var b&#x16B;t," Marta teica, �lab&#x101;ka nek&#x101; m&#x113;s ar&#x12B; nepeln&#x101;m."</p><p>Vispriec&#x12B;g&#x101;k&#x101; vi&#x146;a bija, kad t&#x101; var&#x113;ja str&#x101;d&#x101;t vill&#x101;; tas atg&#x101;din&#x101;ja vi&#x146;ai jaun&#x12B;bas dienas, kad t&#x101; bija kalpone. M&#x101;j&#x101;s jau bija tik daudz r&#x16B;pju ar z&#x113;niem! Nekad vi&#x146;i nest&#x101;v&#x113;ja mier&#x101;: ja vi&#x146;i nesp&#x113;l&#x113;ja k&#x101;rtis, vai neuzdz&#x12B;voja ar biedriem, vi&#x146;i lasija laikrakstus cilu paka&#x13C; citam, svieda tos nost un nepaciet&#x12B;gi gaid&#x12B;ja uz p&#x113;cpusdienas laikrakstiem. Ik acumirk&#x13C;a bija kautkas, par ko vi&#x146;iem vajadz&#x113;ja maks&#x101;t sodu. Tas vi&#x146;u grauza. Ne tik daudz naudas d&#x113;&#x13C;, bet tas bija kauns maks&#x101;t sodu. Tad tu neesi uzvedies pareizi. T&#x113;vs vienm&#x113;r padev&#x101;s vi&#x146;iem. Vi&#x146;i nevien izdeva visu, ko pa�i peln&#x12B;ja, bet dab&#x16B;ja v&#x113;l no t&#x113;va. No t&#x113;va, kas nekad nebija svaidijies ar naudu pats sav&#x101; jaun&#x12B;b&#x101;. Vi&#x146;� vi&#x146;iem bija nopircis ar&#x12B; automobili, lai vi&#x146;i var&#x113;tu uzst&#x101;ties k&#x101; patst&#x101;v&#x12B;gi v&#x101;&#x123;a &#x12B;pa�nieki. Viss tas dro�i vien beigsies ar to, ka vi&#x146;i iebrauks gr&#x101;v&#x12B;. To vi&#x146;i ar&#x12B; izdarija, un nebija vi&#x146;u vaina, ka nebija vi&#x146;iem l&#x12B;dzi abu vec&#x101;ku. Vi&#x146;i grib&#x113;ja izbraukt uz Nordz&#x113;landi, bet Martai k&#x101; par nelaimi bija uzn&#x101;kusi �l&#x113;kme", un vi&#x146;ai bija j&#x101;paliek m&#x101;j&#x101;s. Vi&#x146;ai l&#x101;giem bija t&#x101;, ka vi&#x146;a nek&#x101; nevar&#x113;ja. T&#x101;s bija &#x123;ikts drud�a atliekas, ko t&#x101; reiz bija p&#x101;rcietusi. T&#x113;vs ar d&#x113;liem aizbrauca vieni.</p><p>Lai gan vecais bija l&#x12B;dzi, jaunie atrada izdev&#x12B;bu krietni sadzerties. Atgrie�an&#x101;s uz m&#x101;j&#x101;m bija trok�&#x146;aina. Lind-bergs ar Edvardu s&#x113;d&#x113;ja v&#x101;&#x123;&#x12B;, Teobalds brauca, bet run&#x101;ja visu laiku nakts tums&#x101; br&#x101;zdamies uz priek�u. Tad n&#x101;ca sp&#x113;j� ce&#x13C;a pagrieziens, kura vi&#x146;� neatcer&#x113;j&#x101;s, v&#x101;&#x123;is iedr&#x101;z&#x101;s dzi&#x13C;&#x101; gr&#x101;v&#x12B;, un viss p&#x113;k�&#x146;i bija klusu. Edvards pirmais atj&#x113;dz&#x101;s un s&#x101;ka vaiman&#x101;t. To izdzirda da�i g&#x101;j&#x113;ji, kas steidz&#x101;s pal&#x12B;g&#x101;. Skats bija b&#x113;d&#x12B;gs. Lindberga skaist&#x101; seja bija sadrag&#x101;ta uz akme&#x146;a, Edvardam bija salauzta roka un k&#x101;ja, Teobalds bija at�irdzis no reibuma, cits nekas vi&#x146;am nebija noticis.</p><p>Marta bija &#x13C;oti noskumusi par Lindberga n&#x101;vi. Tas nebija patm&#x12B;l&#x12B;gas s&#x113;ras par to, ko vi&#x146;a bija zaud&#x113;jusi. Vi&#x146;a neg&#x101;ja ties&#x101; ar likteni. Ja tam t&#x101; vajadz&#x113;ja b&#x16B;t, lab&#x101;k bija, ka t&#x113;vs bija aizg&#x101;jis pirmais, jo v&#x12B;rietis viens pats pan&#x12B;kst vecum&#x101;, kam&#x113;r sieviete aizvien var apkopt pati sevi un savu</p><p>m&#x101;ju. Bet tas, k&#x101; vi&#x146;� bija beidzis m&#x16B;�u, bija tik briesm&#x12B;gi. Ka vi&#x146;a pa�a b&#x113;rni bija vain&#x12B;gi pie vi&#x146;a n&#x101;ves! Vi&#x146;a nevar&#x113;ja un nevar&#x113;ja aizmirst vi&#x146;a drausm&#x12B;gi sadrag&#x101;to seju.</p><p>Bet vien&#x101; dien&#x101; t&#x101; p&#x113;k�&#x146;i ieraudz&#x12B;ja vi&#x146;u sav&#x101; priek�&#x101; t&#x101;du, k&#x101;du t&#x101; vi&#x146;u pirmo reizi bija ieraudzijusi tai r&#x12B;ta stund&#x101;, kad vi&#x146;�, k&#x16B;t&#x12B; ien&#x101;cis, st&#x101;v&#x113;ja tur glu�i neticami skaists, un sauca: �Labr&#x12B;t meitas! Piens izslaukts?" T&#x101; redz&#x113;ja</p><p>vi&#x146;u, k&#x101; vi&#x146;� pa vakariem, uz akme&#x146;a va&#x13C;&#x146;a s&#x113;d&#x113;dams, , dzied&#x101;ja t&#x101;, ka meit&#x101;m acis k&#x13C;uva valgas; vi&#x146;a redz&#x113;ja vi&#x146;u braucam gar&#x101;m kaman&#x101;s, zv&#x101;rgu&#x13C;iem �&#x137;indot; t&#x101; dzird&#x113;ja vi&#x146;u sakam: �Tivol&#x12B;", it k&#x101; visas pasaules zvani skan&#x113;tu vi&#x146;am aus&#x12B;s; t&#x101; redz&#x113;ja ar&#x12B; garos darba gadus un �gr&#x101;mati&#x146;u" � un tad atkal vi&#x146;a nedz&#x12B;vo augumu ar sadrag&#x101;to seju. Vi&#x146;ai ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101; vi&#x146;as aud�u t&#x113;vs Ansis un vi&#x146;a nopietnife v&#x101;rdi: �Kad st&#x101;vam vaigu vaig&#x101; ar dz&#x12B;vi," un</p><p>vi&#x146;a, galvu noliekusi, &#x146;&#x113;ma savu nastu uz sevis un s&#x101;ka atkal str&#x101;d&#x101;t.</p><p>Aptiek&#x101;rs Baijs saudz&#x12B;g&#x101; k&#x101;rt&#x101; run&#x101;ja ar vi&#x146;u par d&#x101;rzu un m&#x101;ju, par ko t&#x101; sav&#x101; sird&#x12B; bija vi&#x146;am pateic&#x12B;ga. Baija kungs prata b&#x16B;t l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;gs t&#x101;, ka vi&#x146;ai pie tam nebija j&#x101;raud.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;� tai jaut&#x101;ja: �K&#x101;d&#x113;&#x13C; j&#x16B;s, Marta, &#x12B;sti gribat �e moc&#x12B;ties ar darbu. Jums tak tas nemaz nav vajadz&#x12B;gs. J&#x16B;s tak esat p&#x101;rtikusi sieva."</p><p>�Esmu str&#x101;d&#x101;jusi jau maza meitene b&#x16B;dama," vi&#x146;a atbild&#x113;ja, �tas man ir tapis par dz&#x12B;vi; un mums ir j&#x101;b&#x16B;t der&#x12B;giem, kam&#x113;r m&#x113;s esam pasaul&#x113;."</p><p>�Vai jums nav nek&#x101;das v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>�J&#x101;," vi&#x146;a atteica, �es v&#x113;l&#x113;tos redz&#x113;t savu m&#x101;su, pirms es nomirstu."</p><p>T&#x101; apraksti ja vi&#x146;am savu b&#x113;rn&#x12B;bu, k&#x101; vi&#x146;as bija tiku�as iz�&#x137;irtas un nekad vairs viena otru nebija redz&#x113;ju�as. �Zinu, ka vi&#x146;a ir atbraukusi uz Kopenh&#x101;genu," vi&#x146;a nobeidza, �bet k&#x101; lai es vi&#x146;u atrodu lielaj&#x101; pils&#x113;t&#x101;. T&#x113;vs dom&#x101;ja, ka vi&#x146;� to var&#x113;s, kad vi&#x146;am atliks laika � bet nu vi&#x146;� ir prom." � T&#x101; pac&#x113;la priek�auta st&#x16B;ri pie ac&#x12B;m ar vienu no sav&#x101;m &#x101;traj&#x101;m, sp&#x113;jaj&#x101;m kust&#x12B;b&#x101;m.</p><p>�Ap�&#x113;lojies," Baijs teica. �Un es biju iedom&#x101;jies, ka pasaule ir tik maza. Bet k&#x101; izr&#x101;d&#x101;s, tad noma&#x13C;aj&#x101; Eiropas st&#x16B;r&#x12B;, kas nes D&#x101;nijas v&#x101;rdu, cilv&#x113;ki tie�&#x101;m v&#x113;l var nozust viens otram."</p><p>Ieg&#x101;jis iek�&#x101;, vi&#x146;� piezvanija savam d&#x113;lam. Vienu acumirkli v&#x113;l&#x101;k &#x112;riks Baijs un L&#x12B;ze Lindberga st&#x101;v&#x113;ja, mekl&#x113;dami adre�u gr&#x101;mat&#x101; p&#x113;c atraitnes Marijas N&#x12B;elandes. V&#x113;l p&#x113;c viena acumirk&#x13C;a atskan&#x113;ja A. E. Baija t&#x101;lrunis. Un vienu acumirkli p&#x113;c tam Marta ieraudzija Baiju n&#x101;kam pie vi&#x146;as ar z&#x12B;m&#x12B;ti rok&#x101;.</p><p>�L&#x16B;dzu," vi&#x146;� teica, �te b&#x16B;s j&#x16B;su m&#x101;sas adrese."</p><p>Martai iz�&#x13C;uka gr&#x101;beklis no rok&#x101;m, un vi&#x146;a pati bija k&#x101; no m&#x101;ko&#x146;iem izkritusi, bet z&#x12B;m&#x12B;ti vi&#x146;a patur&#x113;ja. Kad vi&#x146;a patlaban taisij&#x101;s pakrist, Baijs sa&#x146;&#x113;ma vi&#x146;u un pal&#x12B;dz&#x113;ja vi&#x146;ai aiziet l&#x12B;dz solam.</p><p>�Man liekas, jums �odien vajadz&#x113;tu &#x146;emt sev br&#x12B;vu dienu," vi&#x146;� teica.</p><p>�J&#x101;, paldies," vi&#x146;a teica, �at&#x13C;aujiet man tikai �e br&#x12B;di pas&#x113;d&#x113;t un sa&#x146;emties, pirms es aizeju."</p><p>�Kas t&#x101; par run&#x101;�anu," Baijs teica, �t&#x101; tak ir zin&#x101;m&#x101; lieta, ka j&#x16B;s �e d&#x101;rz&#x101; esat vair&#x101;k m&#x101;j&#x101;s, nek&#x101; es."</p><p>To teicis, vi&#x146;� aizg&#x101;ja.</p><p>M&#x101;c&#x12B;t&#x101;js N&#x12B;elands ar pirm&#x101;m laul&#x12B;b&#x101;m bija k&#x13C;uvis p&#x101;rticis v&#x12B;rs un t&#x101;d&#x113;&#x13C; nekad nebija centies tikt prom no novada, kur tas jut&#x101;s labi. Vi&#x146;a atraitne var&#x113;ja raudz&#x12B;ties n&#x101;kotn&#x113; bez k&#x101;d&#x101;m materi&#x101;l&#x101;m r&#x16B;p&#x113;m. Vi&#x146;a tom&#x113;r izbij&#x101;s, kad t&#x101; s&#x101;ka mekl&#x113;t mazu tr&#x12B;s istabu dz&#x12B;vokl&#x12B;ti Kopenh&#x101;gen&#x101;. Cenas bija k&#x101; aug&#x13C;ot&#x101;jiem. Bet ja vi&#x146;a grib&#x113;ja palikt galvas pils&#x113;t&#x101;, vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja maks&#x101;t, ko no vi&#x146;as prasija, un palikt vi&#x146;a grib&#x113;ja � vismaz vienu laiku. T&#x101; juta, ka vi&#x146;ai tas ir j&#x101;dara.</p><p>Tikko apmetusies sav&#x101; dz&#x12B;vokl&#x12B;, vi&#x146;a aizg&#x101;ja uz k&#x101;du slimnieku kop&#x113;ju kantori un pieteic&#x101;s, ka vi&#x146;a labpr&#x101;t bez atl&#x12B;dz&#x12B;bas gribot apstaig&#x101;t slimniekus un v&#x101;rgus cilv&#x113;kus, lai mazliet tiem b&#x16B;tu noder&#x12B;ga un tos drusku izklaid&#x113;tu. Vi&#x146;a varot ar vi&#x146;iem sarun&#x101;ties, las&#x12B;t vi&#x146;iem priek�&#x101; un vajadz&#x12B;bas gadijum&#x101; ar&#x12B; izpal&#x12B;dz&#x113;t m&#x101;j&#x101;s ar darbu.</p><p>Dr&#x12B;z vien laiks vi&#x146;ai bija aiz&#x146;emts; vi&#x146;ai izn&#x101;ca b&#x16B;t da�&#x101;d&#x101;s m&#x101;j&#x101;s, un ar sav&#x101;m lielaj&#x101;m iedz&#x12B;vo�an&#x101;s sp&#x113;j&#x101;m vi&#x146;a dr&#x12B;z vien stipr&#x101; m&#x113;r&#x101; bija ieguvusi visda�&#x101;d&#x101;ko cilv&#x113;ku uztic&#x12B;bu.</p><p>Iek�&#x113;jais iemesls, k&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;a bija izv&#x113;l&#x113;jusies t&#x101;du darbu, bija tas, ko t&#x101; N&#x12B;elandam bija apz&#x12B;m&#x113;jusi ar v&#x101;rdiem ,.atgriezt cilv&#x113;kus atpaka&#x13C; pie Dieva � par vi&#x146;u nemaz nerun&#x101;jot". �Tas, kur� visur izj&#x16B;t Dievu, redz katr&#x101; cilv&#x113;k&#x101; Dieva &#x12B;pa�umu, un m&#x16B;�&#x12B;bas saule pati no sevis caur vi&#x146;u iesp&#x12B;d cilv&#x113;k&#x101;, kuru tas sastop." T&#x101; bija vi&#x146;as teorija, un vi&#x146;as dz&#x12B;ve to apstiprin&#x101;ja. Vi&#x146;a k&#x13C;uva par sv&#x113;t&#x12B;bu �iem cilv&#x113;kiem, kas k&#x13C;uva lab&#x101;ki no t&#x101;, ka bija kop&#x101; ar vi&#x146;u; gai�s maigums iepl&#x16B;da vi&#x146;os no vi&#x146;as b&#x16B;tnes un lika uzd&#x12B;gt kautkam labam. Vi&#x146;a to redz&#x113;ja un tas vi&#x146;ai lik&#x101;s glu�i dab&#x12B;gi, t&#x101; jau nebija vi&#x146;as, bet pa�a Dieva dz&#x12B;v&#x12B;ba, kas pl&#x16B;da uz vi&#x146;iem. Vien&#x12B;gais, ko vi&#x146;a darija, bija iztur&#x113;ties mier&#x12B;gi, lai vi&#x146;a t&#x101;s nesaboj&#x101;tu, v&#x113;l&#x113;dam&#x101;s pati to vad&#x12B;t un noteikt t&#x101;s iespaidu. Vi&#x146;a dz&#x12B;voja �o cilv&#x113;ku d&#x113;&#x13C;, vi&#x146;a dz&#x12B;voja t&#x101;d&#x113;&#x13C;, lai maza m&#x16B;�&#x12B;g&#x101;s dz&#x12B;v&#x12B;bas straum&#x12B;te caur vi&#x146;u iepl&#x16B;stu pasaul&#x113;. Visdzi&#x13C;&#x101;k&#x101; pazem&#x12B;ba un visliel&#x101;k&#x101; pa&#x13C;&#x101;v&#x12B;ba pa�ai uz sevi vi&#x146;&#x101; bija sapl&#x16B;du�as kop&#x101;.</p><p>Viens tom&#x113;r bija, kas nepadev&#x101;s ne Marijai, ne m&#x16B;�&#x12B;gai dz&#x12B;vo�anai. T&#x101; bija Bjeres kundze. Jau piedzimstot, vi&#x146;a bija bijusi pasaules vidus punkts, vien&#x12B;gais bag&#x101;tu vec&#x101;ku b&#x113;rns, izlutin&#x101;ta, kas visur pav&#x113;l&#x113;ja, vald&#x12B;dama rota&#x13C;u laukumos. V&#x113;l&#x101;k t&#x101; izg&#x101;ja pie v&#x12B;ra, kur� &#x13C;&#x101;v&#x101;s tird&#x12B;ties, l&#x12B;dz vi&#x146;am bija t&#x101; laime nomirt. Nu t&#x101; bija vientule, m&#x16B;�&#x12B;gi b&#x101;r&#x101;s uz kalpot&#x101;jiem, kas past&#x101;v&#x12B;gi maini j&#x101;s, un �&#x113;loj&#x101;s par i�ijasu, kas uztic&#x12B;gi tur&#x113;j&#x101;s pie vi&#x146;as, negrib&#x113;dams atlaisties.</p><p>�e tas nepal&#x12B;dz&#x113;ja, ka Marija n&#x101;ca ar m&#x16B;�&#x12B;go dz&#x12B;v&#x12B;bu, t&#x101; atl&#x113;ca atpaka&#x13C; k&#x101; bumba no m&#x16B;ra, t&#x101; atsit&#x101;s vi&#x146;ai pa�ai tie�i sej&#x101;.</p><p>Vi&#x146;a dab&#x16B;ja labu m&#x101;c&#x12B;bu. Nekas, ko vi&#x146;a darija, nebija labs diezgan. Vi&#x146;a lasija vai nu par ska&#x13C;u, vai par klusu, un �nepat&#x12B;kami bija dzird&#x113;t" vi&#x146;as F&#x12B;nes izrunu, un �&#x137;ita t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;a nekad agr&#x101;k neb&#x16B;tu tur&#x113;jusi nevienas</p><p>�Marta un Marija�</p><p>llotas sav&#x101;s rok&#x101;s" �. Klaud&#x12B;ne nebija nekas, sal&#x12B;dzinot ar Bjeres kundzi. Bjeres kundzes m&#x12B;&#x13C;&#x101;k&#x101; nodarbo�an&#x101;s bija aizkaitin&#x101;t un apvainot, vi&#x146;a uzgl&#x16B;n&#x113;ja citu cilv&#x113;ku v&#x101;r&#x12B;g&#x101;kaj&#x101;m viet&#x101;m un, t&#x101;s atradusi, t&#x101; &#x123;eni&#x101;li prata iedurt tur savu dzelo&#x146;u. Vi&#x146;a impon&#x113;ja Marijai, kura dr&#x12B;z vien atzina, ka vi&#x146;ai nav iesp&#x113;jams padar&#x12B;t Bjeres kundzi kaut vismaz&#x101;k&#x101; m&#x113;r&#x101; lab&#x101;ku. Glu�i otr&#x101;di, izn&#x101;kums bija pavisam pret&#x113;js, jo Marija dom&#x101;ja: �Vi&#x146;a ir viside&#x101;l&#x101;kais, visciet&#x101;kais p&#x101;rbaudijuma akmens tam, kur�, k&#x101; es, lepojas ar to, ka vi&#x146;a vecais es ir miris. J&#x101;, ja es b&#x16B;tu mazdrusci&#x146; egocentrisk&#x101;ka, es dom&#x101;tu, ka vi&#x146;a ir pasaul&#x113; vien&#x12B;gi tikai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, lai mani p&#x101;rbaud&#x12B;tu � jo es nek&#x101;di nesp&#x113;ju redz&#x113;t, k&#x101;ds prieks no vi&#x146;as var b&#x16B;t vi&#x146;ai pa�ai un citiem. � Es labpr&#x101;t grib&#x113;tu zin&#x101;t, k&#x101;da vi&#x146;a liekas esam pati sev, bet netieku pie iek�&#x137;&#x12B;gas vien&#x12B;bas ar vi&#x146;u."</p><p>Tom&#x113;r t&#x101; dab&#x16B;ja vi&#x146;&#x101; ieskat&#x12B;ties. Tas notika vien&#x101; dien&#x101;, kad vi&#x146;a patlaban taisi j&#x101;s vilkt dr&#x101;nas mugur&#x101;, lai dotos pie k&#x101;da cita pacienta.</p><p>�Vai j&#x16B;s jau aizejat?" Bjeres kundze &#x12B;gni jaut&#x101;ja.</p><p>�Ir jau laiks," Marija teica.</p><p>�Ak � j&#x16B;s nu gan var&#x113;j&#x101;t v&#x113;l palikt k&#x101;du br&#x12B;di," Bjeres kundze teica t&#x101;d&#x101; ton&#x12B;, it k&#x101; Marijai tas nekas neb&#x16B;tu.</p><p>�Man tak ir j&#x101;r&#x16B;p&#x113;jas ar&#x12B; par citiem," Marija teica.</p><p>Bjeres kundze raudz&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;&#x101; t&#x101;, it k&#x101; t&#x101; nemaz nesaprastu vi&#x146;u. Vi&#x146;a bija iedom&#x101;jusies, ka Marija grib b&#x16B;t br&#x12B;va un t&#x101;d&#x113;&#x13C; negrib vairs palikt. Bet tas bija mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gi.</p><p>�Par citiem," vi&#x146;a atk&#x101;rtoja, �citi nu tie�am var pagaid&#x12B;t."</p><p>Tad Marija s&#x101;ka smieties t&#x101;, k&#x101; t&#x101; bija sm&#x113;jusies tikai reiz sav&#x101; m&#x16B;�&#x101;, kad vi&#x146;a k&#x101; maza meitene ar kamani&#x146;&#x101;m bija laidusies lej&#x101; no augstas nog&#x101;zes, pati neatsk&#x101;rzdama, kurp t&#x101; sl&#x12B;d, pie tam nevaidami smiedam&#x101;s no bail&#x113;m, no prieka un no sav&#x101;das k&#x146;udo�as saj&#x16B;tas.</p><p>Pie v&#x101;rdiem ,,c i t i" un �tie�&#x101;m", vi&#x146;a bija iesl&#x12B;d&#x113;jusi tie�i Bjeres kundz&#x113; un redz&#x113;ja vi&#x146;u no iek�ienes. T&#x101; bija lepna pils, kur bija ko redz&#x113;t. �e vi&#x146;a atrada zin&#x101;mu nevain&#x12B;bu, k&#x101;du t&#x101; nekad neb&#x16B;tu var&#x113;jusi iedom&#x101;ties. Bjeres</p><p>kundzei bija piln&#x12B;gi taisn&#x12B;ba, visa pasaule bija vi&#x146;as d&#x113;&#x13C;. Lai tas b&#x16B;tu pats Dievs, vi&#x146;am vajadz&#x113;ja mekl&#x113;t altaisno-juma savai es&#x12B;bai k&#x101; Bjeres kundzes g&#x101;dniekam!</p><p>Vi&#x146;a v&#x113;l aizvien sm&#x113;j&#x101;s. Bjeres kundze bija glu�i m&#x113;ma. T&#x101;du nekaun&#x12B;bu. Vi&#x146;a cie�i skatij&#x101;s Marij&#x101;, p&#x101;rsteigta par vi&#x146;u. Tai izdev&#x101;s sabaid&#x12B;t Mariju.</p><p>Bet kas vi&#x146;u sabied&#x113;ja, bija Bjeres kundzes smaids. Tai acumirkl&#x12B; Marijai apr&#x101;v&#x101;s smiekli, vi&#x146;a v&#x113;roja Bjeres kundzi � un Marijai lik&#x101;s, ka Bjeres kundzes smiekli izklaus&#x101;s k&#x101; vi&#x146;as pa�as smieklu atbalss, ka vi&#x146;as t&#x101; tad smejas par to pa�u lietu.</p><p>Kad Marija ierad&#x101;s n&#x101;ko�&#x101; reiz&#x113;, Bjeres kundze vi&#x146;u uzman&#x12B;gi nov&#x113;roja. P&#x113;c br&#x12B;�a vi&#x146;a izm&#x113;&#x123;in&#x101;j&#x101;s ies&#x101;ki atkal ar sav&#x101;m neiesp&#x113;jamaj&#x101;m pras&#x12B;b&#x101;m. Marija bija paklaus&#x12B;ga, k&#x101; nabaga sieva, kas nevar sev at&#x13C;auties pretim run&#x101;t, bet past&#x101;v&#x12B;gi smaidija un reiz&#x113;m pat nekautr&#x12B;gi sm&#x113;j&#x101;s par Bjeres kundzes &#x113;rc&#x12B;bu. �Ko j&#x16B;s te n&#x101;kat?" Bjeres kundze teica. �Man pat&#x12B;k jums pal&#x12B;dz&#x113;t," Marija teica, �tur nav nek&#x101; ko nesaprast."</p><p>Bjeres kundze bija p&#x101;rsteigta. Bez �aub&#x101;m, N&#x12B;elanda kundze run&#x101;ja taisn&#x12B;bu. Ka vi&#x146;ai patika �e n&#x101;kt, bija sav&#x101;di, bet v&#x113;l apbr&#x12B;nojam&#x101;ks bija tas, ka nek&#x101; sav&#x101;da vi&#x146;a tur neatrada. Vi&#x146;ai gandr&#x12B;z iepatik&#x101;s Marija. �&#x12B; saj&#x16B;ta bija tik neierasta, ka vi&#x146;ai palika viegl&#x101;k, kad Marija aizg&#x101;ja.</p><p>Viena palikusi, Bjeres kundze br&#x12B;nijds pati par sevi, ka nejut&#x101;s apvainota, lai gan �&#x12B; sieviete sm&#x113;j&#x101;s vi&#x146;ai tie�i sej&#x101;. K&#x101; par br&#x12B;numu � vi&#x146;a paties&#x12B;b&#x101; juta v&#x113;l&#x113;�anos smieties l&#x12B;dzi, ja vien vi&#x146;a var&#x113;tu ieraudz&#x12B;t, kas tur bija tik joc&#x12B;gs. Tam bija k&#x101;ds sakars ar vi&#x146;u pa�u, bet nek&#x101; apvainojo�a tur nebija. Tas bija piln&#x12B;gi nesaprotami.</p><p>Vien&#x101; dien&#x101; vi&#x146;a glu�i atkl&#x101;ti jaut&#x101;ja:</p><p>�Par ko j&#x16B;s aizvien t&#x101; smejaties?"</p><p>�Smejos par Debesu t&#x113;va iz�&#x137;&#x113;rd&#x12B;bu," Marija teica, �vi&#x146;� b&#x16B;tu var&#x113;jis tikt cauri ir viegl&#x101;k, ir l&#x113;t&#x101;k."</p><p>�Kas t&#x101; par valodu?" Bjeres kundze uztrauc&#x101;s.</p><p>�P&#x113;c man&#x101;m dom&#x101;m pasauli nebija vajadz&#x12B;gs rad&#x12B;t ne tuvu tik lielu," Marija teica, �ne ar&#x12B; palaist tan&#x12B; cilv&#x113;kus, cik to tagad ir � vi&#x146;i tak nevar izmantot vair&#x101;k, k&#x101; tikai mazu da&#x13C;u no visa t&#x101;."</p><p>Bjeres kundze bija p&#x101;rsteigta; Marijas balss ska&#x146;a bija glu�i vienties&#x12B;ga. Protams, tas bija rupj� joks, bet tom&#x113;r � Bjeres kundze pati b&#x16B;tu var&#x113;jusi to pateikt, ja vi&#x146;ai b&#x16B;tu t&#x101;da oma. T&#x101;s vi&#x146;ai nebija, bet vi&#x146;a drusku dab&#x16B;ja d&#x101;vin&#x101;tu. T&#x101; p&#x101;rn&#x101;ca no Marijas ac&#x12B;m, tan&#x12B;s bija kautkas, kas kutin&#x101;ja, Bjeres kundze juta, ka vi&#x146;a s&#x101;ks smieties, ja tas t&#x101; turpin&#x101;sies, ko t&#x101; neb&#x16B;t negrib&#x113;ja. Bet tom&#x113;r t&#x101; notika, vi&#x146;a padev&#x101;s un s&#x101;ka smieties.</p><p>�Es varb&#x16B;t drusku par daudz prasu no cilv&#x113;kiem," vi&#x146;a nevi&#x13C;us teica. Vi&#x146;a gandr&#x12B;z jau b&#x16B;tu saskaitusies par �o atz&#x12B;�anos, bet t&#x101; bija savienota ar glu�i sve�u labsaj&#x16B;tu � tas mazliet atg&#x101;din&#x101;ja uzlabo�anos i�ias&#x101;. Ja vien N&#x12B;elan-da kundze ciestu t&#x101;du atz&#x12B;�anos. To vi&#x146;a darija, jo t&#x101; pretodam&#x101;s teica:</p><p>�T&#x101;di laikam esam m&#x113;s visi, ja varam sev to at&#x13C;auties."</p><p>Bjeres kundze s&#x113;d&#x113;ja br&#x12B;di, sav&#x101;du j&#x16B;tu p&#x101;r&#x146;emta, kas vi&#x146;u padarija nedro�u; vi&#x146;ai gandr&#x12B;z b&#x16B;tu grib&#x113;jies ied&#x101;vin&#x101;t N&#x12B;elanda kundzei �&#x101;du vai t&#x101;du nieku. Par laimi, Marija aizg&#x101;ja, pirms Bjeres kundze v&#x113;l bija paguvusi izdar&#x12B;t kautko p&#x101;rsp&#x12B;l&#x113;tu. T&#x101; bija vi&#x146;as pirm&#x101; sav&#x101;d&#x101; sastap�an&#x101;s ar labo. Tas bija iek&#x13C;uvis vi&#x146;&#x101;. Liels tas nebija, bet b&#x16B;t vi&#x146;� tur bija.</p><p>Lej&#x101; pa ielu g&#x101;ja Marija. Vi&#x146;ai bija smiekl&#x12B;ga saj&#x16B;ta, ka t&#x101; ir izdarijusi kautko, p&#x113;c k&#x101; t&#x101; bija ilgojusies visu m&#x16B;�u. Vi&#x146;a bija glu�i b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gi apmierin&#x101;ta, tikpat b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gi laim&#x12B;ga, k&#x101; kad vi&#x146;a b&#x16B;tu to izdarijusi jau t&#x16B;li&#x146; p&#x113;c tam, kad bija redz&#x113;jusi, k&#x101; K&#x101;rlis Hjellesmarks smaid&#x12B;dams bija c&#x12B;nijies ar Klaud&#x12B;ni, padar&#x12B;dams vi&#x146;u labu.</p><p>K&#x101;rlis Hjellesmarks! T&#x101; not&#x101;l&#x113;m uzman&#x12B;gi bija sekojusi vi&#x146;a sabiedriskajai darb&#x12B;bai, ieskat&#x12B;dam&#x101;s vi&#x146;&#x101; l&#x12B;dz pat dv&#x113;-seies dzi&#x13C;umiem. Bet z&#x113;ns, K&#x101;rlis Hjellesmarks, ar&#x12B; turpm&#x101;k palika vi&#x146;as apzi&#x146;&#x101;, pilns gavi&#x13C;u, sp&#x113;ka un spo�uma k&#x101; uzl&#x113;co�a saule.</p><p>Vi&#x146;a iet pa ielu, nevar&#x113;dama atlaisties no �&#x12B; z&#x113;na. Vi&#x146;a ir tikpat laim&#x12B;ga, k&#x101; tai dien&#x101; &#x12B;si p&#x113;c izbraukuma ar laivu, kad vi&#x146;&#x101; p&#x113;k�&#x146;i pamod&#x101;s laim&#x12B;g&#x101; apzi&#x146;a, ka vi&#x146;i abi ar K&#x101;rli m&#x101;cas vien&#x101; skol&#x101;. To prieku, m&#x101;c&#x12B;ties m&#x101;j&#x101;s tos pa�us uzdevumus k&#x101; vi&#x146;� un varb&#x16B;t tikt izsauktai tai pa�&#x101; gabal&#x101;. Vi&#x146;� gan bija p&#x101;ris klases t&#x101;l&#x101;k, bet da�as stundas vi&#x146;iem bija kop&#x12B;gas.</p><p>Lai gan veca sieva, kam visi m&#x16B;�a lielie p&#x101;rdz&#x12B;vojumi bija aiz muguras, vi&#x146;a tagad g&#x101;ja �e lepodam&#x101;s ar to, ka �odien bija p&#x101;rcelta vien&#x101; klas&#x113; ar vi&#x146;u. Jo beidzot vi&#x146;a bija izdarijusi vi&#x146;a m&#x101;kslas darbu un st&#x101;v&#x113;jusi Bjeres kundzei priek�&#x101;, k&#x101; vi&#x146;� Klaud&#x12B;nei. Ak Dievs � kas gan ir liels un kas mazs �e dz&#x12B;v&#x113;, ja vi&#x146;a, kas bija p&#x101;rdz&#x12B;vojusi visdzi&#x13C;&#x101;k&#x101;s s&#x101;pes, var&#x113;ja iet �e un b&#x16B;t b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gi priec&#x12B;ga par to, ka beidzot bija var&#x113;jusi izdar&#x12B;t to pa�u, ko tas z&#x113;ns!</p><p>Vi&#x146;a visu laiku iet, bet neredz ne &#x13C;au�u, ne v&#x101;&#x123;u, neapzin&#x12B;gi griezdama ce&#x13C;u. Paties&#x12B;b&#x101; vi&#x146;a neiet pa �ejieni, bet pa ide&#x101;lu, apskaidrotu Strandbiju, kur vi&#x146;a, k&#x101; jauna � bet tom&#x113;r t&#x101; pati � maz&#x101; Marija Andersene, redz norisin&#x101;mies visu savu m&#x16B;�u savas sirdsapzi&#x146;as tiesas priek�&#x101;. Vi&#x146;a nep&#x101;rbauda dom&#x101;s visu ar nol&#x16B;ku. K&#x101; parasti, viss norisin&#x101;s vi&#x146;&#x101; pats no sevis, k&#x101; sap&#x146;a un dzejas sajaukums, bet t&#x101;d&#x113;&#x13C; tas nezaud&#x113; nek&#x101; no savas liel&#x101;s nopietn&#x12B;bas.</p><p>Vi&#x146;a v&#x113;l aizvien ir maz&#x101; Marija Andersene, un vi&#x146;� ir K&#x101;rlis Hjellesmarks, vi&#x146;i liek eks&#x101;menu un tikko ir nodevu�i domrakstu �Par dz&#x12B;vi". K&#x101;rlis patlaban st&#x101;v un skatos, k&#x101; skolot&#x101;js lasa cauri vi&#x146;a. K&#x101;rlis ir dro�s un mier&#x12B;gs, Marija ir glu�i priec&#x12B;ga vi&#x146;a d&#x113;&#x13C;; vi&#x146;am viss ir p&#x101;rdom&#x101;ts. Nevienas k&#x13C;&#x16B;das. Katrs komats ir sav&#x101; viet&#x101;, un visi v&#x101;rdi ir pareizi salikti.</p><p>Bet kas tad tas! Vi&#x146;a skatas, un K&#x101;rlis skatas, k&#x101; skolot&#x101;js uzraksta lielu �viduv&#x113;ji". �Tur tak nemaz nav k&#x13C;&#x16B;du," K&#x101;rlis iebilst, un skolot&#x101;js atbild: �N&#x113;, bet tu esi uzrakstijis pavisam citu domrakstu, nek&#x101; tev bija j&#x101;raksta. Ies&#x101;cis tu esi pareizi, bet p&#x113;c tam esi p&#x101;rg&#x101;jis uz citu. Tas nav ne cepts, ne v&#x101;r&#x12B;ts."</p><p>Nu skolot&#x101;js pa&#x146;em vi&#x146;as domrakstu. Vi&#x146;ai uzm&#x101;cas bailes, n&#x101;k labojums uz labojuma: Nu j&#x101;, to tak vi&#x146;a zin&#x101;ja labi, no t&#x101; tak vi&#x146;a b&#x16B;tu var&#x113;jusi izsarg&#x101;ties. Nebija gandr&#x12B;z nevienas t&#x101;das k&#x13C;&#x16B;das, no kuras t&#x101; neb&#x16B;tu var&#x113;jusi izsarg&#x101;ties, ja neb&#x16B;tu bijusi neuzman&#x12B;ga.</p><p>Atz&#x12B;mes vi&#x146;a neredz&#x113;ja, bet skolot&#x101;js teica: �P&#x101;r&#x101;k</p><p>daudz neuzman&#x12B;bas k&#x13C;&#x16B;du � bet doma pati ir apstr&#x101;d&#x101;ta pareizi. Tu esi zin&#x101;jusi, ap ko lieta groz&#x101;s."</p><p>Tad vi&#x146;i ar K&#x101;rli iz�&#x137;iras, un vi&#x146;a nezin, ka nekad vi&#x146;i abi vairs neies kop&#x101; skol&#x101;. Nekad vairs.</p><p>Vi&#x146;a st&#x101;v pie sav&#x101;m ielas durv&#x12B;m un nu ieiet sav&#x101; istab&#x101;; apskaidrot&#x101;s Strandbijas vairs nava, bet vi&#x146;a v&#x113;l aizvien ir maz&#x101; Marija Andersene. Vi&#x146;a j&#x16B;tas viena. Vi&#x146;a aizvien ir m&#x12B;l&#x113;jusi vientul&#x12B;bu, kur&#x101; t&#x101; jut&#x101;s tuv&#x101;ka Dievam. Bet nu vi&#x146;a ir tik vientu&#x13C;a k&#x101; toreiz &#x101;r&#x101; uz lauka, kad bija aizg&#x101;jusi no &#x101;boli&#x146;a pudura un ilgoj&#x101;s p&#x113;c k&#x101;da, ar ko pab&#x16B;t kop&#x101;.</p><p>Vi&#x146;a pati � un viss cits ir t&#x101;ds pat k&#x101; toreiz, un vi&#x146;a s&#x101;k sap&#x146;ot, ka Marta ir atkal �e, t&#x101;pat k&#x101; todien, kad vi&#x146;as bija run&#x101;ju�as par v&#x101;&#x123;i un par rasu. Bet vi&#x146;a l&#x101;ga nevar saskat&#x12B;t Martu �e �ais istab&#x101;s. Vi&#x146;a ir sa&#x146;&#x113;musi pirkstos zelta sakti&#x146;u un spie� to, it k&#x101; pal&#x12B;dz&#x12B;bas mekl&#x113;dama. To pamanijusi, vi&#x146;a pamostas no sap&#x146;iem un ir atkal Marija N&#x12B;elande, kas dzird durvju zvanu atskanam, piece&#x13C;as un aiziet atv&#x113;rt durvis.</p><p>Uz k&#x101;pn&#x113;m st&#x101;v maza, kalsena, grumbaina sievi&#x146;a un piekl&#x101;j&#x12B;gi gaida. L&#x16B;pas ir sakniebtas, bet acis v&#x113;r&#x12B;gi raug&#x101;s Marij&#x101;; te p&#x113;k�&#x146;i pazib padev&#x12B;gais smaidi&#x146;�, un Martas balss priec&#x12B;gi saka:</p><p>�N&#x113;, bet tu, Marij, ta�u nemaz neesi p&#x101;rv&#x113;rtusies no t&#x101; laika, kam&#x113;r m&#x113;s bij&#x101;m mazas!"</p><p>J&#x101; � caur vis&#x101;m �&#x12B;m grumb&#x101;m Martas dv&#x113;sele mirdz&#x113;ja vi&#x146;ai pretim, un vi&#x146;a cita nek&#x101; nevar&#x113;ja izteikt, k&#x101; tikai:</p><p>�N&#x113;, Marta! Martin � vai tu esi p&#x101;rbraukusi atpaka&#x13C; no Amerikas?"</p><p>Padev&#x12B;gais smaidi&#x146;� priec&#x12B;gi rot&#x101;j&#x101;s Martai uz l&#x16B;p&#x101;m, un vi&#x146;a teica:</p><p>�No Amerikas � n&#x113;, to gan es neesmu darijusi."</p><p>Marijai reiba galva. Vienu acumirkli vi&#x146;a dom&#x101;ja: �Marta ir mirusi Amerik&#x101;, bet sav&#x101; n&#x101;ves stund&#x101; vi&#x146;a par mani ir dom&#x101;jusi un tagad r&#x101;d&#x101;s man."</p><p>Bet vi&#x146;a no jauna dzird&#x113;ja Martas skaidro, patieso balsi:</p><p>�M&#x113;s, l&#x16B;k, l&#x12B;dz Amerikai nemaz neaizbrauc&#x101;m, m&#x113;s tik&#x101;m tikai l&#x12B;dz K&#x113;gei."</p><p>Neviena no vi&#x146;&#x101;m ab&#x101;m nezin&#x101;ja, k&#x101; vi&#x146;as bija ieg&#x101;ju�as istab&#x101;, bet abas v&#x113;l m&#x101;nij&#x101;, ka Marijai roka bija bijusi aplikta Martai ap vidu.</p><p>Un nu vi&#x146;as st&#x101;v&#x113;ja istab&#x101;.</p><p>�Te tu dz&#x12B;vo," Marta teica, un vair&#x101;k neviena no vi&#x146;&#x101;m neatrada ko sac&#x12B;t. Aps&#x113;du�&#x101;s, vi&#x146;as skatij&#x101;s viena uz otru. T&#x101; vi&#x146;as s&#x113;d&#x113;ja, izbaudot tuv&#x12B;bas br&#x12B;numu, un cita nek&#x101; vair&#x101;k pasaul&#x113; nebija. Nekam citam nebija noz&#x12B;mes. Istaba. T&#x101;s paties&#x12B;b&#x101; nemaz nebija. Vi&#x146;as abas bija sastapu�&#x101;s Strandbij&#x101;. Bet ar&#x12B; Strandbijas vairs nebija. Visa pasaule bija kautkas, kas tapa un pag&#x101;ja, kautkas apbr&#x12B;nojami p&#x101;rejo�s, it k&#x101; caursp&#x12B;d&#x12B;ga migla atrastos vi&#x146;&#x101;m apk&#x101;rt, kas kur&#x101; katr&#x101; br&#x12B;d&#x12B; var&#x113;tu izkl&#x12B;st. Bet kautkas bija, kas p a-st&#x101;v&#x113;ja � nesatricin&#x101;mi vis&#x101; m&#x16B;�&#x12B;b&#x101; past&#x101;v&#x113;ja, m&#x16B;�am dz&#x12B;vs, aizvien viens un tas pats, neskatoties uz aug�anu un att&#x12B;st&#x12B;bu: vi&#x146;as pa�as un vi&#x146;u savstarp&#x113;j&#x101; m&#x12B;lest&#x12B;ba. Vi&#x146;as abas izjuta to pa�u, izjuta to kop&#x12B;gi, katra sav&#x101;d&#x101;k&#x101; k&#x101;rt&#x101; un tom&#x113;r abas vien&#x101;di, viena skaidr&#x101;k un apzin&#x12B;g&#x101;k, otra tikpat dzi&#x13C;i.</p><p>Marija nogrima, Marija iedev&#x101;s m&#x16B;�&#x12B;gi eso�aj&#x101;, �oreiz ne viena, bet kop&#x101; ar k&#x101;du citu. Vi&#x146;a vairs neredz&#x113;ja Martas, bet t&#x101; bija pie vi&#x146;as, visu laiku Marta bija vi&#x146;as dv&#x113;sel&#x113;, kam&#x113;r vi&#x146;a p&#x101;rdz&#x12B;voja apzi&#x146;u, ka cilv&#x113;ks ir m&#x16B;�&#x12B;ga b&#x16B;tne, kas past&#x101;v vienm&#x113;r, past&#x101;v m&#x16B;�&#x12B;gi, ja ar&#x12B; paiet viss, kas par to �&#x101;d&#x101; vai t&#x101;d&#x101; k&#x101;rt&#x101; ir liecin&#x101;jis.</p><p>Marta s&#x113;d&#x113;ja, noraudz&#x12B;dam&#x101;s uz Mariju� k&#x101; tik bie�i vec&#x101;ku m&#x101;j&#x101;s uz laukiem, t&#x101;pat apbr&#x12B;nodama, bet daudz vair&#x101;k k&#x101; l&#x12B;dzzin&#x101;t&#x101;ja, daudz tuv&#x101;ka. Vi&#x146;a tagad saprata m&#x101;su � daudz lab&#x101;k, nek&#x101; t&#x101; sp&#x113;ja izteikt. Vi&#x146;a m&#x101;su bija izjutusi.</p><p>Kad Marija no jauna paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u un tai uzsmai-dija, vi&#x146;a teica:</p><p>�Tu, Marij, tom&#x113;r esi stipri p&#x101;rv&#x113;rtusies, tu esi tapusi tik liela."</p><p>�Es jau aizvien esmu bijusi gar&#x101;ka par tevi," Marija teica, bet Marta atbild&#x113;ja:</p><p>�To es nedom&#x101;ju, bet acis tev izskat&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; t&#x101;s visu zin&#x101;tu.</p><p>Tas vi&#x146;&#x101;s aizvien ir bijis. Tas ir tas pats. Nu, kad s&#x113;du un tev&#x12B; skatos, man ir t&#x101;pat, k&#x101; toreiz, kad tu g&#x101;ji skol&#x101;, un es nezin&#x101;ju, kas ir skola, bet tu zin&#x101;ji visu, ko m&#x101;cija viet&#x101;, kuras es nekad nebiju redz&#x113;jusi."</p><p>Vi&#x146;a noliec&#x101;s, pac&#x113;la zelta sakti&#x146;u, kas bija nokritusi uz gr&#x12B;das, un uzlika to uz galda. Marija sm&#x113;j&#x101;s:</p><p>�J&#x101;, viss ir t&#x101;pat k&#x101; toreiz, kad tu l&#x101;piji manas ze&#x137;es."</p><p>Kad vi&#x146;as laici&#x146;u bija klus&#x113;ju�as, Marta jaut&#x101;ja:</p><p>�Vai tev nekad nav bijis b&#x113;rnu, Marij?"</p><p>�Man bija viena meita," Marija teica, �vi&#x146;ai bija &#x12B;ngera v&#x101;rd&#x101;."</p><p>Marta klus&#x113;ja atkal un p&#x113;c tam klusu teica:</p><p>�Past&#x101;sti man kautko par vi&#x146;u, ja tas nav p&#x101;r&#x101;k gr&#x16B;ti."</p><p>�Vai atceries," Marija teica, �vai atceries za&#x13C;&#x101;s, briesto�&#x101;s ogas vasarai n&#x101;kot m&#x16B;su m&#x101;j&#x101;s Strandbij&#x101;, un k&#x101; m&#x113;s ilgoj&#x101;mies, lai t&#x101;s k&#x13C;&#x16B;tu gatavas. Vai atceries pirmo sarkano odzi&#x146;u, kas bija nogatavojusies &#x101;tr&#x101;k par cit&#x101;m, bet kam nebija &#x13C;auts nobriest piln&#x12B;gi � n&#x101;ca v&#x113;j� un to nor&#x101;va. Bet m&#x113;s ar to sal&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;m visas citas ogas, kad t&#x101;s beidzot bija nogatavoju�&#x101;s. �T&#x101; ir gandr&#x12B;z t&#x101;da k&#x101; pirm&#x101;," m&#x113;s teic&#x101;m, atradu�i k&#x101;du sevi�&#x137;i skaistu. T&#x101;da bija &#x12B;ngera, un tik &#x12B;ss bija vi&#x146;as laiks."</p><p>Vi&#x146;a atkal iegrima sev&#x12B;. Vi&#x146;&#x101; bija notikusi t&#x101;s parast&#x101; �iek�&#x113;j&#x101;, neizskaidrojam&#x101;, bet paties&#x101;" kust&#x12B;ba, un vi&#x146;a bija pie Ingeras. Marta klusu s&#x113;d&#x113;ja, uz vi&#x146;u noraudz&#x12B;dam&#x101;s. Beidzot t&#x101; teica:</p><p>�Nu es zinu, Marij, k&#x101; tev ir g&#x101;jis ar tavu meitu. J&#x16B;s viena no otras nekad neesat biju�as t&#x101;lu prom."</p><p>Marija palocija galvu. �Bet tu pati, Marta, k&#x101;da ir bijusi tava dz&#x12B;ve?"</p><p>�J&#x101; � mans v&#x12B;rs ir miris," Marta teica, �un man ir tr&#x12B;s b&#x113;rni, divi z&#x113;ni, bet L&#x12B;ze, mana meita, atn&#x101;ks �urp, kad b&#x16B;s beigusi savus kantora darbus. Cit&#x101;di � j&#x101;, tas ir gar� st&#x101;sts, Marij, ar to m&#x113;s �odien gal&#x101; netiksim. Tas s&#x101;kas ar to, k&#x101; es ar K&#x16B;l&#x113;ja Jensu viena pati aizg&#x101;ju uz m&#x101;j&#x101;m atpaka&#x13C;, k&#x101; es no Klaud&#x12B;nes nok&#x13C;uvu pie sava aud�u t&#x113;va, un k&#x101; es �"</p><p>T&#x101; vi&#x146;a s&#x101;ka st&#x101;st&#x12B;t, un Marija jaut&#x101;ja, l&#x12B;dz atskan&#x113;ja zvans. Tad Marta teica: �T&#x101; ir L&#x12B;ze." Vi&#x146;a piec&#x113;l&#x101;s un izg&#x101;ja &#x101;r&#x101; atv&#x113;rt durvis.</p><p>�Te vi&#x146;a ir," t&#x101; teica, kad vi&#x146;as bija ien&#x101;ku�as, un L&#x12B;zei t&#x101; teica t&#x101;d&#x101; bals&#x12B;, ka L&#x12B;ze k&#x13C;uva glu�i aizkustin&#x101;ta:</p><p>�T&#x101; ir tava m&#x101;tes m&#x101;sa."</p><p>L&#x12B;ze grib&#x113;ja iet kl&#x101;t un sniegt roku, bet palika st&#x101;vam. Vi&#x146;as m&#x101;tes m&#x101;sa st&#x101;v&#x113;ja t&#x101;d&#x101; svin&#x12B;g&#x101; mier&#x101; un apl&#x16B;koja vi&#x146;u. T&#x101;du acu L&#x12B;ze v&#x113;l nekad nebija redz&#x113;jusi. Vi&#x146;ai bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, ka vi&#x146;a k&#x13C;&#x16B;st caursp&#x12B;d&#x12B;ga un nek&#x101; nevar apsl&#x113;pt. Bet par to nekas. Tas bija labi, ka �&#x12B;s acis vi&#x146;u tik v&#x113;r&#x12B;gi apl&#x16B;koja. T&#x101; st&#x101;v&#x113;ja tan&#x12B;s raudz&#x12B;dam&#x101;s, un vi&#x146;ai bija svin&#x12B;ga saj&#x16B;ta, ka vi&#x146;a raugas pa�&#x101; bezgal&#x12B;b&#x101;, un jo ilg&#x101;k vi&#x146;a skatij&#x101;s, jo skaist&#x101;ka k&#x13C;uva vi&#x146;as m&#x101;tes m&#x101;sas seja � jeb vai varb&#x16B;t vi&#x146;a pati st&#x101;v&#x113;ja, m&#x101;c&#x12B;dam&#x101;s r e-d z &#x113; t.</p><p>Burv&#x12B;ba izzuda, kad Marija s&#x101;ka n&#x101;kt vi&#x146;ai kl&#x101;t, un vi&#x146;as acu izteiksme pa tam mainij&#x101;s, k&#x13C;&#x16B;dama tik cilv&#x113;c&#x12B;gi silta.</p><p>�Vai tu esi Martas meita?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja, un L&#x12B;ze atteica, galvu paloc&#x12B;dama:</p><p>J&#x101;."</p><p>Tad vi&#x146;a ieraudzija asaras iemirdzamies Marijas ac&#x12B;s, un Marija pieliec&#x101;s un nosk&#x16B;pst&#x12B;ja vi&#x146;u uz vaiga. Tad, pret Martu pagriezusies, t&#x101; teica:</p><p>�Vai atceries, ko tev teicu par aug&#x13C;iem, tik skaistiem un labiem, k&#x101; pirmais, kura laiks ir tik &#x12B;ss. �e ir viens no tiem.</p><p>Tas ir alu�i pareizi, ka stiprajam auglim vajadz&#x113;ja izaugt uz tava koka."</p><p>Laiks aiziet, un likteni piepild&#x101;s. Vien&#x101; dien&#x101; laiks bija skaists, un &#x112;riks Baijs bija lab&#x101; om&#x101;. Vi&#x146;� staia&#x101;ja �urp un turp pa savu kantori un audroia, staig&#x101;ia un gudroja. Vi&#x146;am nedeva miera p&#x113;k�&#x146;a iedoma. Nu jau labu laiku vi&#x146;� nekur t&#x101;l&#x101;k nebija izbraucis. Tas ir, nu jau sen nevienas al&#x12B;tas meitenes vi&#x146;am nebija bijis l&#x12B;dzi nevien&#x101; izbraukum&#x101;.</p><p>Vi&#x146;am b&#x16B;tu paticies pa&#x146;emt l&#x12B;dzi Lindberrra jaunkundzi. Cit&#x101;di vi&#x146;� diezaan vieali n&#x101;ca klaj&#x101; ar taml&#x12B;dz&#x12B;giem iel&#x16B;gumiem, bet te kautkas vi&#x146;u kav&#x113;ja.</p><p>Lindberaa jaunkundze gan dom&#x101;ja labi par vi&#x146;u, par to nebija �aubu. Vi&#x146;a pat mazliet i&#x16B;smoia par vi&#x146;u, t&#x101;^as lietas tak var man&#x12B;t, ja ar&#x12B; t&#x101;s netiek izr&#x101;d&#x12B;tas p&#x101;r&#x101;k atkl&#x101;ti. Bet izbraukums automobil&#x12B; � gar&#x101;ks izbraukums?</p><p>Laiks bija sasod&#x12B;ti jauks. Vi&#x146;� tom&#x113;r grib&#x113;ja pam&#x113;&#x123;in&#x101;t.</p><p>Iea&#x101;iis pie vi&#x146;as, vi&#x146;� dr&#x101;za t&#x16B;li&#x146; va&#x13C;&#x101;:</p><p>�Lindberaa jaunkundz � laiks ir tik br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gs, un man arib&#x113;tos izbraukt k&#x101;du gabalu. Vai j&#x16B;s varb&#x16B;t neb&#x16B;tu ar mieru � mani prec&#x113;t?"</p><p>T&#x101; vi&#x146;� tur st&#x101;v&#x113;ja un p&#x101;rsteigts juta, ka t&#x101; tie�&#x101;m bija vi&#x146;a nopietn&#x12B;ba.</p><p>L&#x12B;ze sm&#x113;j&#x101;s.</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; j&#x16B;s jaut&#x101;jat, vai es varb&#x16B;t neb&#x16B;tu ar mieru j&#x16B;s prec&#x113;t, vai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka tagad ir labs laiks, vai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka to v&#x113;laties?"</p><p>�T&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka es labpr&#x101;t to v&#x113;l&#x113;tos," vi&#x146;� klusu atteica. �Bet j&#x16B;s � laikam negribat � reiz j&#x16B;s smejaties?"</p><p>�Tom&#x113;r," vi&#x146;a atteica.</p><p>�Iedom&#x101;jies, k&#x101; es tik viegli tiku tam p&#x101;ri," vi&#x146;� teica laici&#x146;u v&#x113;l&#x101;k. �Bet m&#x113;s tak grib&#x113;j&#x101;m tais&#x12B;t izbraukumu! Nu m&#x113;s t&#x101; viet&#x101; izbrauksim tikai &#x101;r&#x101; pie A. E. Baija."</p><p>Vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja br&#x12B;di dom&#x101;dams.</p><p>�Varb&#x16B;t tom&#x113;r b&#x16B;s lab&#x101;k, ja es viens izbrauk�u pie vi&#x146;a &#x101;r&#x101; � vispirms. B&#x16B;�u �e atpaka&#x13C; zibe&#x146;&#x101;trum&#x101;."</p><p>Durv&#x12B;s vi&#x146;� apst&#x101;j&#x101;s un noteica:</p><p>�Paties&#x12B;b&#x101; bildin&#x101;ju tevi tie�i �odien t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka grib&#x113;ju kop&#x101; ar tevi tais&#x12B;t gar&#x101;ku izbraukumu. Un nu man �&#x12B; iemesla p&#x113;c ir j&#x101;brauc vienam! Man nevajadz&#x113;ja bildin&#x101;t &#x101;tr&#x101;k, k&#x101; tikai r&#x12B;t."</p><p>Vi&#x146;� bija &#x13C;oti spar&#x12B;gs, bet pirms vi&#x146;� v&#x113;l bija aizsniedzis villu, jau lab&#x101; oma pa da&#x13C;ai bija izgaisusi. Bija &#x13C;oti nepat&#x12B;kami, ka vi&#x146;am aizvien vajadz&#x113;ja r&#x12B;koties it ka vecajam par sp&#x12B;ti. A. E. Baijs bija aristokr&#x101;ts v&#x101;rda tie�&#x101; noz&#x12B;m&#x113; � un L&#x12B;ze vi&#x146;a s&#x113;tnieces meita. Tas viss b&#x16B;tu nieks, ja cit&#x101;di vi&#x146;a paradums b&#x16B;tu bijis dar&#x12B;t t&#x113;vam prieku. Vi&#x146;� tie�&#x101;m m&#x12B;l&#x113;ja veco v&#x12B;ru. Vai tie�&#x101;m nebija neviena t&#x101;da gad&#x12B;juma, kad vi&#x146;� papam patiesi b&#x16B;tu sag&#x101;d&#x101;jis prieku? Vi&#x146;� p&#x101;r-skatija savu �kontu gr&#x101;matu". Vai tie�&#x101;m tur neatrad&#x12B;sies k&#x101;ds mazs postenis vi&#x146;am par labu? � N&#x113;-&#x113;, visur tikai debets.</p><p>Vi&#x146;� bija tik nospiests, kad ieg&#x101;ja iek�&#x101;, ka A. E. Baijs satr&#x16B;k&#x101;s. Jaun&#x101; v&#x12B;rie�a uzst&#x101;�an&#x101;s m&#x113;dza b&#x16B;t dro�a un liktos nekautr&#x12B;ga, ja vi&#x146;&#x101; neb&#x16B;tu tik daudz pievilc&#x12B;bas un pat&#x12B;kama humora. �odien kautkas nebija t&#x101;, k&#x101; tam vajadz&#x113;tu b&#x16B;t.</p><p>�Man ar tevi, t&#x113;vs, ir j&#x101;run&#x101;," &#x112;riks r&#x101;mi teica.</p><p>A. E. Baijs paskatij&#x101;s p&#x101;r brill&#x113;m.</p><p>�Nu?"</p><p>Klusums.</p><p>Beidzot vi&#x146;am b&#x16B;s izg&#x101;jis greizi ar to mu&#x13C;&#x137;&#x12B;go veikalu, vecais Baijs nodom&#x101;ja, vi&#x146;am vajag naudas.</p><p>�Saki lab&#x101;k t&#x16B;li&#x146;," vi&#x146;� nor&#x16B;ca.</p><p>,,E � j&#x101;. Lieta t&#x101; � laiks ir tik jauks � tas ir, grib&#x113;ju teikt, ka esmu saderin&#x101;jies."</p><p>Vi&#x146;� aps&#x113;d&#x101;s uz k&#x101;das kr&#x113;sla malas,.</p><p>�Ar ko?" vecais Baijs jaut&#x101;ja. Ac&#x12B;m redzot nekas t&#x101;ds, ar ko var&#x113;ja lepoties, tas nebija.</p><p>�Ar k&#x101;du no man&#x101;m kantorist&#x113;m."</p><p>�T&#x101;! � nu k&#x101;d&#x113;&#x13C; gan n&#x113;."</p><p>�Vai varu atvest vi&#x146;u �urp? Vai tu gribi vi&#x146;u redz&#x113;t?"</p><p>�Tas man gan laikam b&#x16B;s j&#x101;dara. � Es gan glu�i labi varu iedom&#x101;ties, k&#x101;da vi&#x146;a ir."</p><p>�K&#x101;da tad?"</p><p>�K&#x101;p&#x113;c tevi apvainot un tev to teikt."</p><p>&#x112;riks Baijs piec&#x113;l&#x101;s. Vi&#x146;� izskatij&#x101;s mazliet atvieglots.</p><p>�Saki tom&#x113;r," vi&#x146;� teica, �apsolu tev, ka neapvaino�os. K&#x101; tu vi&#x146;u iedom&#x101;jies?"</p><p>Vecais Baijs bija dusm&#x12B;gs. Vi&#x146;� glu�i labi var&#x113;ja to ar&#x12B; atkl&#x101;ti pateikt, ja d&#x113;ls to t&#x101; grib&#x113;ja.</p><p>�Z&#x113;na galvi&#x146;a. K&#x101;ra mute. Nokr&#x101;sotas l&#x16B;pas. Sa&#x146;urc&#x12B;ts un dej&#x101; izloc&#x12B;ts augums."</p><p>&#x112;riks Baijs aps&#x113;d&#x101;s uz kr&#x113;sla roci&#x146;as un �&#x16B;poja k&#x101;jas.</p><p>�T&#x101;d&#x101; gadijum&#x101; es tom&#x113;r dom&#x101;ju, ka tev vajadz&#x113;tu vi&#x146;u apskat&#x12B;ties s&#x12B;k&#x101;k," vi&#x146;� teica.</p><p>�K&#x101; vi&#x146;u sauc," A. E. Baijs jaut&#x101;ja.</p><p>�L&#x12B;ze Lindberga."</p><p>�Lindberg ? T&#x101; tak neb&#x16B;s �"</p><p>�J&#x101;."</p><p>�Manas s&#x113;tnieces meita?"</p><p>�Var&#x113;tu jau ar&#x12B; teikt: tavas lab&#x101;k&#x101;s draudzenes meita. Lindberga kundze jau ir vien&#x12B;gais cilv&#x113;ks, ar kuru tu v&#x113;l esi gatavs saieties."</p><p>A. E. Baijs st&#x101;v&#x113;ja br&#x12B;di, pats ar sevi c&#x12B;n&#x12B;damies, bei tad smiekli tom&#x113;r &#x146;&#x113;ma virsroku.</p><p>�Nu, tad brauc vi&#x146;ai paka&#x13C;, tu palaidni," vi&#x146;� teica, iziedams &#x101;r&#x101; d&#x101;rz&#x101;. Marta rav&#x113;ja, ce&#x13C;os nometusies.</p><p>�Vai esat dzird&#x113;ju�i jaun&#x101;k&#x101;s zi&#x146;as?" A. E. Baijs teica. �Mans d&#x113;ls ir saderin&#x101;jies."</p><p>Marta piec&#x113;l&#x101;s. �Daudz laimes!" vi&#x146;a teica. Vi&#x146;a grib&#x113;ja sniegt roku, bet iedom&#x101;j&#x101;s, ka t&#x101; ir ar zem&#x113;m.</p><p>�Ar j&#x16B;su meitu," Baijs turpin&#x101;ja.</p><p>�Dievi&#x146;," Marta iesauc&#x101;s, �man j&#x101;run&#x101; ar L&#x12B;zi un j&#x101;rauga to aizkav&#x113;t."</p><p>�Nu," Baijs teica. �J&#x16B;s t&#x101; tad ar&#x12B; esat pret �o partiju. J&#x101;, vi&#x146;�, zin&#x101;ms, ir izlaid&#x12B;gs puisis � bet vi&#x146;am ir ar&#x12B; savas lab&#x101;s puses. � Dr&#x12B;z jaunais p&#x101;ris ierad&#x12B;sies mums par&#x101;d&#x12B;ties."</p><p>�Dievi&#x146;," Marta teica, �tad jau man j&#x101;taisas no ce&#x13C;a nost."</p><p>�J&#x16B;s paliksiet �e," Baijs teica. �J&#x16B;s netiksiet viegl&#x101;k va&#x13C;&#x101; k&#x101; es. Mums ir j&#x101;iet iek�&#x101; un j&#x101;nov&#x113;l laimes."</p><p>�Nevaru t&#x101;da iet iek�&#x101;," Marta teica, �man ir net&#x12B;ras dr&#x101;nas un rokas."</p><p>�J&#x16B;s n&#x101;ksiet iek�&#x101; t&#x101;da, k&#x101; j&#x16B;s esat," Baijs teica. �J&#x16B;s n&#x101;ksiet iek�&#x101; man l&#x12B;dzi, un tad m&#x113;s s&#x113;d&#x113;sim un gaid&#x12B;sim."</p><p>�Dievi&#x146;!" Marta nop&#x16B;t&#x101;s.</p><p>Tas bija vien&#x12B;gais v&#x101;rds, kas tika teikts, kam&#x113;r piebrauca <sub>#</sub> automobilis. Baijs un Marta klusu s&#x113;d&#x113;ja katrs sav&#x101; kr&#x113;sl&#x101;. Marta sv&#x12B;da.</p><p>&#x112;riks Baijs berz&#x113;ja rokas, kad A. E. Baijs sasveicin&#x101;j&#x101;s ar L&#x12B;zi; vi&#x146;� bija iev&#x113;rojis, ka vecais ir pat&#x12B;kami p&#x101;rsteigts.</p><p>Aptiek&#x101;rs Baijs staig&#x101;ja �urp un turp pa istabu un run&#x101;ja. Rei�u reiz&#x113;m vi&#x146;a skats apst&#x101;j&#x101;s pie L&#x12B;zes Lind-bergas; vecais Baijs labi pazina cilv&#x113;kus. Sarunas vid&#x16B; vi&#x146;� p&#x113;k�&#x146;i pieg&#x101;ja pie L&#x12B;zes, sniedza vi&#x146;ai roku un teica:</p><p>�Paldies, ka gribat vi&#x146;u &#x146;emt."</p><p>&#x112;riks &#x101;tri pagriez&#x101;s atpaka&#x13C; pret Martu, lai apsl&#x113;ptu, ka acis vi&#x146;am ir valgas no prieka.</p><p>Marta atrad&#x101;s st&#x101;vok&#x13C;a augstum&#x101;, t&#x101; nepalika paka&#x13C; aptiek&#x101;ram; vi&#x146;a sniedza &#x112;rikam savu zemj aino roku, teikdama:</p><p>�Paldies, ka gribat vi&#x146;u � bet vi&#x146;a tie�&#x101;m ar&#x12B; ir laba meitene."</p><p>T&#x101; &#x112;riks Baijs ar L&#x12B;zi apprec&#x113;j&#x101;s. Ziema aizg&#x101;ja, tuvoj&#x101;s pavasaris.</p><p>Vien&#x101; no agr&#x12B;naj&#x101;m, saulainaj&#x101;m dien&#x101;m, kas n&#x101;k ar v&#x113;sti no vasaras, ka t&#x101; jau dom&#x101; salikt savu za&#x13C;o somu un atgriezties m&#x101;j&#x101;s, A. E. Baijs staig&#x101;ja pa savu d&#x101;rzu, aizvien vair&#x101;k p&#x101;rliecin&#x101;damies, ka vi&#x146;am �o pavasari b&#x16B;s j&#x101;mirst. T&#x101;s bija glu�i neticamas domas, bet neatvairamas.</p><p>Vi&#x146;am bija tikai 60 gadu, nekad vi&#x146;am nekas nebija kait&#x113;jis un nekait&#x113;ja ar&#x12B; tagad. Vi&#x146;� bija vesel&#x101;ks k&#x101; jebkad, bet tom&#x113;r vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja ar vienu k&#x101;ju kap&#x101;. Vi&#x146;am bija tada saj&#x16B;ta, ka vasaru vi&#x146;am b&#x16B;s j&#x101;s&#x113;stas Charona laiv&#x101;. M&#x101;&#x146;tic&#x12B;ba un reli&#x123;iozit&#x101;te vi&#x146;am visu m&#x16B;�u bija biju�as sve�as. Nu t&#x101;s abas bija dab&#x16B;ju�as vi&#x146;u sav&#x101; var&#x101;, jo cits nekas k&#x101; m&#x101;&#x146;tic&#x12B;ba un reli&#x123;iozit&#x101;te tas nebija, kas vi&#x146;am lika gaid&#x12B;t dr&#x12B;zu n&#x101;vi. Jau tas vien, ka vi&#x146;as to sp&#x113;ja, bija pier&#x101;dijums, ka ar vi&#x146;u bija beigas. Tas ir, ja vi&#x146;am visp&#x101;r vajadz&#x113;ja pier&#x101;dijuma. Vi&#x146;� savu m&#x16B;�u jau bija nodz&#x12B;vojis. Aptiek&#x101;rs Baijs bija izsv&#x12B;trots. V&#x113;l ziemu vi&#x146;� bija bijis dz&#x12B;vs. Vecais joku P&#x113;teris, kuram darija prieku apgalvot savam d&#x113;lam, ka vi&#x146;a vien&#x12B;g&#x101; noz&#x12B;me ir pal&#x12B;dz&#x113;t L&#x12B;zei tikt pie krietnajiem b&#x113;rniem, kuru m&#x101;te t&#x101; b&#x16B;s � tur bija viss aptiek&#x101;rs Baijs ar visu vi&#x146;a p&#x101;rliec&#x12B;bu un jokiem.</p><p>Bet tas, kas te staig&#x101;ja pa pavasara sauli � kas tas bija t&#x101;ds? Nekas re&#x101;ls. Aizmirsta cer&#x12B;ba. Sapnis, kas paz&#x16B;d, kam&#x113;r tu noskumis atmodies, laim&#x12B;gs, nokaun&#x113;jies, smiekl&#x12B;gs.</p><p>T&#x101;das lietas var notikt, kad tev ir 16� 17 gadu. Tad pieaugusi, jauna sieviete var ien&#x101;kt tav&#x101; pasaul&#x113; un p&#x101;rveidot to pec savas l&#x12B;dz&#x12B;bas. T&#x101;, ka no tevis pa�a nepaliek p&#x101;ri nekas, glu�i nekas; vi&#x146;a ir visur kl&#x101;tb&#x16B;dama, skaties, kur gribi, viss ir vi&#x146;a. Pasaule ir �&#x137;&#x12B;sta, gr&#x113;ka nav, vi&#x146;a dz&#x12B;vo un padara visu lab&#x101;ku. Bet vi&#x146;a ir kautkur priek�&#x101; dz&#x12B;v&#x113;, kur tu v&#x113;l nevari tikt. Vi&#x146;a ir pieaugusi. �ad un tad vi&#x146;a nogrimst dom&#x101;s. Tad vi&#x146;as ac&#x12B;s ir kaut-kas, kas � vien&#x12B;gi tikai � ir v&#x113;l tav&#x101;s ac&#x12B;s. Vi&#x146;a dom&#x101; par to, kas n&#x101;ks pie vi&#x146;as, kas varb&#x16B;t ir jau atn&#x101;cis. Ak, k&#x101;das skumjas, par greizsird&#x12B;bu nevar b&#x16B;t runa, tu esi daudz par jaunu. Reiz&#x113;m vi&#x146;a paskatos uz tevi un smaida, un tu esi gatavs tic&#x113;t, ka tu var&#x113;tu b&#x16B;t tas, kuru vi&#x146;a gaida, ja tu b&#x16B;tu piedzimis &#x12B;st&#x101; laik&#x101;. K&#x101;da laime. K&#x101;ds izmisums.</p><p>Kad tev ir 16 -17 gadu, tas var notikt. Tad dz&#x12B;ve r&#x101;d&#x101;s vis&#x101; sav&#x101; kr&#x101;�&#x146;um&#x101;. Ja tas notiek, kad tev ir 60 gadu, tad ir tikai viens izskaidrojums: t&#x101; ir n&#x101;ve.</p><p>K&#x101; vecs<sub>#</sub> piedz&#x12B;vojis v&#x12B;rs var aizmirst vecumu un piedz&#x12B;vojumus!" Tu nemaz neesi az&#x12B;vojis. A. E. baijs neesi tu, bei &#x16B;kai v&#x101;rds, proiesija, izk&#x101;rtne, k&#x101;ds pilsonis.</p><p>Beidzot tu redzi pats sevi uz vienu acumirkli. Jaunais Anders &#x112;rik Baij, taaa ir tava dv&#x113;sele, tas ir sapnis, k&#x101;du dz&#x12B;ve reiz sap&#x146;oja pie tava �&#x16B;pu&#x13C;a. Un tu, vecais grie&#x137;i, k&#x101;ds tu esi, aoaies uz Jeruzalemi un bij&#x12B;gi saki: �Kungs,</p><p>&#x13C;auj savam kaipam ar mieru aiziet, jo nu es esmu reazejis azivi, ko tu mums esi rad&#x12B;jis".</p><p>Dz&#x12B;ve ir brini�&#x137;a, bet si&#x113;&#x123;i ir aizv&#x113;rti, un dz&#x12B;ve ir garlaic&#x12B;ga. Nejau�&#x12B;ba var atraut sl&#x113;&#x123;us va&#x13C;&#x101;, pasaka iepiust pie tevis, parveiaodama pasauli. Jaunais, gaismatamcus Anderss triks Baijs staigaja pa d&#x101;rzu un skaidri redzeja veco aptiek&#x101;ru bagu ieicsa pieejam pie talru&#x146;a un piezvan&#x101;m savam d&#x113;lam: �Apskaties aaresu gramat&#x101;, vai tu tur neatraaisi k&#x101;du Mariju Nieianda kundzi." Vecs, pa�apzin&#x12B;gs kungs pierakst&#x12B;ja vardu un adresi, lai iedotu to savai semiecei. Ja vi&#x146;am iagad vajadz&#x113;tu uzrakst&#x12B;t �Marija N&#x12B;e* lande", vi&#x146;� s&#x113;aetu ka septi&#x146;padsmit gadu vecs z&#x113;ns, bai-diaamies, ka k&#x101;as to neierauya. Vi&#x146;� bija v&#x113;l smiekl&#x12B;g&#x101;ks nek&#x101; septi&#x146;padsmit gddu vecs z&#x113;ns; jo jut&#x101;s, kur&#x101;m vi&#x146;� bija dz<sub>A</sub>mis, bija vi&#x146;a pamodu�&#x101;s se�desmit gadu vecuma. Vi&#x146;� k&#x13C;uva berni�&#x137;igs, jo viss tas l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s septi&#x146;padsmit gadiem, tikai vel vair&#x101;k mulsin&#x101;ja un pazemoja. Vi&#x146;a bija tik jauna. Vi&#x146;ai bija jau p&#x101;ri piecdesmit, bet vi&#x146;a iz-skatij&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; tai nebutu vel �etrdesmit. Nesaprotami, kautgan sej&#x101; vi&#x146;ai bija lasams, ka ta daudz ko ir piedz&#x12B;vojusi, i&#x101; tom&#x113;r izska&#x16B;j&#x101;s jauna. N&#x113;, ne jauna, bet bez vecuma. Vi&#x146;a bija pieaugusi, sal&#x12B;dzinot ar vi&#x146;u; t&#x101; bija tikusi t&#x101;l&#x101;k uz priek�u, l&#x12B;dz vietai, kuras vi&#x146;� v&#x113;l nebija aizsniedzis. T&#x101; vilka vi&#x146;a domas uz priek�u. Bet uz ko? Laikam gan uz n&#x101;vi, kautgan vi&#x146;a acis raudz&#x12B;j&#x101;s dz&#x12B;ves kr&#x101;�&#x146;um&#x101;. Da�reiz vi&#x146;a nogrima dom&#x101;s. Tad vi&#x146;as skat&#x101; bija sirsn&#x12B;ba, laime, m&#x12B;lest&#x12B;ba, kas nemodin&#x101;ja greizsird&#x12B;bas, bet skumjas, jo vi&#x146;� juta, ka vi&#x146;as domas kav&#x113;j&#x101;s kautkur, kur vi&#x146;� t&#x101;m nevar&#x113;ja sekot.</p><p>Vi&#x146;a m&#x12B;l&#x113;ja L&#x12B;zi un bie�i g&#x101;ja uz vi&#x146;as un &#x112;rika m&#x101;ju.</p><p>Vi&#x146;a pats tur bija atrodams gandr&#x12B;z aizvien, jo vi&#x146;� � septi&#x146;padsmit gadu vecais jauneklis � cer&#x113;ja, ka vi&#x146;a atn&#x101;ks uz turieni.</p><p>Tur vi&#x146;� redz&#x113;ja abas m&#x101;sas kop&#x101;, jaun&#x101;ko vecu un nostr&#x101;d&#x101;ju�os, glu�i ikdieni�&#x137;u mazu zemnieci, vec&#x101;ko, � jaunu, apbr&#x12B;nojami dai&#x13C;u, izgl&#x12B;totu � n&#x113;, t&#x101; nebija izgl&#x12B;t&#x12B;ba, tas bija kautkas vair&#x101;k, ko nevar&#x113;ja nosaukt v&#x101;rd&#x101;. Vi&#x146;u savstarp&#x113;j&#x101;s attiec&#x12B;bas ne ar ko nebija iesp&#x113;jams sal&#x12B;dzin&#x101;t � kaut gan vi&#x146;am pie tam aizvien bija j&#x101;dom&#x101; par &#x112;riku. �is modernais gaisi&#x137;is tie�&#x101;m atst&#x101;ja uz vi&#x146;u iespaidu ar savu iztur&#x113;�anos pret ab&#x101;m m&#x101;s&#x101;m. Vi&#x146;&#x101; nebija glu�i nek&#x101; no snoba, vi&#x146;� pret vi&#x146;&#x101;m ab&#x101;m iztur&#x113;j&#x101;s piln&#x12B;gi vien&#x101;di. Turpretim A. E. Baijam pa�am Marta bija un palika krietna, bet neizgl&#x12B;tota zemnieku sievi&#x146;a. Pirmo reizi vi&#x146;� ieraudzija kautko skaistu modernaj&#x101;, visu nol&#x12B;-dzin&#x101;t&#x101;j&#x101; demokr&#x101;tij&#x101;. Vi&#x146;am n&#x101;kotne vairs nelik&#x101;s esam tik tum�a. Varb&#x16B;t &#x112;rika un L&#x12B;zes b&#x113;rniem piemit&#x12B;s iedzi&#x13C;in&#x101;�an&#x101;s sp&#x113;jas ar&#x12B; sadrumstalot&#x12B;b&#x101;. Varb&#x16B;t vi&#x146;os sl&#x113;p&#x101;s jauna kultura.</p><p>Vi&#x146;� zin&#x101;ja, ka vi&#x146;� ir smiekl&#x12B;gs. Ne t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;am bija jau se�desmit gadu un vi&#x146;u pievilka sieviete. Bet t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka vi&#x146;a bija pieaugusi, sal&#x12B;dzinot ar vi&#x146;u. Vi&#x146;� t&#x101;pat nevar&#x113;ja atkl&#x101;t vi&#x146;ai savas j&#x16B;tas, k&#x101; 17 gadu vecs z&#x113;ns nevar iet pie 22 gadi vecas sievietes un teikt, ka tas vi&#x146;u m&#x12B;l.</p><p>Vi&#x146;am bija bail, ka vi&#x146;a nosl&#x113;pumu neatkl&#x101;j. Vi&#x146;am sirds s&#x101;ka dauz&#x12B;ties, jau iedom&#x101;joties vien, ka vien&#x101; dien&#x101; v&#x12B;zdegunis &#x112;riks pa jokam bija teicis: �Klausies, seneks �</p><p>vai tev tie�&#x101;m nevajadz&#x113;tu otrreiz apprec&#x113;ties? Tu tak esi vesels, stiprs un vientulis." Vi&#x146;� pietv&#x12B;ka, vaigi vi&#x146;am t&#x101; dega, ka d&#x113;ls glu�i izbijies paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u un mierin&#x101;dams piebilda, k&#x101; t&#x101;ds, kas mana, ka vi&#x146;a joks nav izdevies: �Grib&#x113;ju tikai teikt, ka sievas m&#x101;te tak ir atraitne."</p><p>Tad A. E. Baijs s&#x101;ka smieties tik atviegloti, sirsn&#x12B;gi un ilgi, ka &#x112;riks p&#x113;k�&#x146;i aizmirsa smieties l&#x12B;dzi, aiz p&#x101;rsteiguma, ka joks glu�i negaidot bija atst&#x101;jis iespaidu.</p><p>P&#x113;cpusdien&#x101; vi&#x146;� aizbrauca pie &#x112;rika. Marta gul&#x113;ja uz sof&#x101;ja, atp&#x16B;zdam&#x101;s p&#x113;c k&#x101;das no sav&#x101;m l&#x113;km&#x113;m. Marija s&#x113;d&#x113;ja pie vi&#x146;as. A. E. Baijs s&#x101;ka run&#x101;t par literat&#x16B;ru un apjaut&#x101;j&#x101;s, vai N&#x12B;elanda kundze jau esot redz&#x113;jusi jauno gabalu, kuru patlaban izr&#x101;dot karaliskais te&#x101;tris. N&#x113;, N&#x12B;elanda kundze nekad nebija bijusi te&#x101;tr&#x12B;. A. E. Baijs bija &#x13C;oti p&#x101;rsteigts; ab&#x101;s sieviet&#x113;s, dzimu�&#x101;s Andersen&#x113;s, tie�&#x101;m aizvien sl&#x113;p&#x101;s k&#x101;ds p&#x101;rsteigums. D&#x101;nij&#x101; dz&#x12B;voja veca izgl&#x12B;tota d&#x101;ma, kas nekad v&#x113;l nebija bijusi te&#x101;tr&#x12B;. Turkl&#x101;t v&#x113;l t&#x101; dz&#x12B;voja Kopenh&#x101;gen&#x101;! Vai vi&#x146;a aiz principa neapmekl&#x113;ja te&#x101;tri?</p><p>N&#x113;, bet vi&#x146;a visu savu m&#x16B;�u bija nodz&#x12B;vojusi m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;j&#x101;s uz laukiem. Un v&#x113;l&#x101;k � j&#x101; � vi&#x146;a nekad l&#x101;ga nebija var&#x113;jusi saprast teatra noz&#x12B;mi.</p><p>&#x112;riks Baijs dedz&#x12B;gi apjaut&#x101;j&#x101;s, vai tad ar&#x12B; sievas m&#x101;te nekad neesot bijusi te&#x101;tr&#x12B;.</p><p>J&#x101; � Marta tom&#x113;r kautko taml&#x12B;dz&#x12B;gu bija redz&#x113;jusi.</p><p>Kautko taml&#x12B;dz&#x12B;gu?</p><p>J&#x101;-&#x101;, vi&#x146;a bija redz&#x113;jusi m&#x101;kslas j&#x101;tniekus K&#x113;ges tirg&#x16B;. Un ar karuseli braukt ar&#x12B; vi&#x146;a bija pam&#x113;&#x123;in&#x101;jusi. &#x112;riks Baijs priec&#x101;j&#x101;s. �e bija kas ko dar&#x12B;t. Vi&#x146;� pa&#x146;em�ot sievas m&#x101;ti l&#x12B;dzi uz te&#x101;tri un cirku, bet vasaru, lai tur vai kas, vi&#x146;ai esot j&#x101;redz Tivol&#x12B;.</p><p>�N&#x113; � Tivol&#x12B; laikam b&#x16B;s par nopietnu priek� manis," Marta teica. &#x112;riks un L&#x12B;ze sm&#x113;j&#x101;s. Vi&#x146;i nezin&#x101;ja, ka Mar-tai Tivol&#x12B; noz&#x12B;m&#x113;ja jauno Lindbergu un visus zvanus, kas bija skan&#x113;ju�i &#x12B;su br&#x12B;di pirms gr&#x16B;t&#x101; darba; p&#x113;c tam atkal bija skan&#x113;ju�i zvani, tikai �oreiz b&#x113;r&#x113;m. Tivol&#x12B; un Knuta Lindberga dzied&#x101;�ana nebija �&#x137;irami. N&#x113;, uz turieni gan vi&#x146;a nevar&#x113;ja iet, ja t&#x113;vs nevar&#x113;ja b&#x16B;t l&#x12B;dzi. J&#x101;, j&#x101; � varb&#x16B;t citu d&#x113;&#x13C;. Varb&#x16B;t vi&#x146;ai tom&#x113;r reiz tur b&#x16B;s j&#x101;st&#x101;v un j&#x101;uzrauga L&#x12B;zes b&#x113;rni, kad tie skat&#x12B;sies Pjero.</p><p>A. E. Baijs apjaut&#x101;j&#x101;s, vai N&#x12B;elanda kundze varb&#x16B;t neb&#x16B;tu ar mieru kop&#x101; ar vi&#x146;u noskat&#x12B;ties jauno lugu. J&#x101;, vi&#x146;a labpr&#x101;t bija ar mieru to dar&#x12B;t.</p><p>N&#x101;ko�&#x101; priek�pusdien&#x101; vi&#x146;� nopirka bi&#x13C;etes par pa&gt;-augstin&#x101;tu cenu � paties&#x12B;b&#x101; bez k&#x101;das vajadz&#x12B;bas, jo izr&#x101;de neb&#x16B;t nebija izp&#x101;rdota.</p><p>805</p><p>2�</p><p>�Mirta un Marija�</p><p>Daudz nek&#x101; no gabala vi&#x146;� redz&#x113;t nedab&#x16B;ja; vi&#x146;� iztur&#x113;j&#x101;s k&#x101; vec&#x101;ki, kas pirmo reizi aizved b&#x113;rnus uz te&#x101;tri; vi&#x146;i tikai s&#x113;d un skatas uz mazajiem. Marija bija apbr&#x12B;nojama. Vi&#x146;� nekad nevar&#x113;ja atsvabin&#x101;ties no iespaida, ka vi&#x146;a zin visus dz&#x12B;ves nosl&#x113;pumus, j&#x101;, varb&#x16B;t ar&#x12B; n&#x101;ves, un nu vi&#x146;a k&#x101; b&#x113;rns ar naivu izbr&#x12B;nu s&#x113;d&#x113;ja, noraudz&#x12B;dam&#x101;s notikumos uz skatuves. N&#x113;, vi&#x146;a tie�&#x101;m nepalika nemaz vec&#x101;ka. Vi&#x146;a v&#x113;l arvien bija pilna gudr&#x12B;bas un nevain&#x12B;bas. �</p><p>Da�as rindas priek�&#x101; s&#x113;d&#x113;ja Anete Preislere, br&#x12B;n&#x12B;dam&#x101;s, k&#x101; t&#x101; jek&amp;ad bija var&#x113;jusi just v&#x113;l&#x113;�anos st&#x101;v&#x113;t tur aug�&#x101; un sp&#x113;l&#x113;t. Daudz gadu s&#x101;p&#x12B;gi noilgojusies p&#x113;c m&#x113;j&#x101;m, vi&#x146;a tagad s&#x113;d&#x113;ja �e, tuk�a un v&#x12B;lusies, dz&#x12B;vi apnikusi, nesp&#x113;j&#x12B;ga ar prieku raudz&#x12B;ties n&#x101;vei pretim, bet varb&#x16B;t sp&#x113;j&#x12B;ga uz pa�n&#x101;v&#x12B;bu.</p><p>Aug�&#x101; pa skatuvi staig&#x101;ja vi&#x146;as agr&#x101;kais draugs, aktieris, tagad v&#x113;derains raksturlomu t&#x113;lot&#x101;js, smagiem acu v&#x101;kiem un tradicion&#x101;l&#x101;m kust&#x12B;b&#x101;m. Vi&#x146;a att&#x12B;st&#x12B;ba bija apst&#x101;jusies tai laik&#x101;, kad t&#x101; p&#x101;rtrauca ar vi&#x146;u sakarus; vi&#x146;a apv&#x101;rsni aprobe�oja te&#x101;tris. Tas bija sen atpaka&#x13C;, kad vi&#x146;� saj&#x16B;smin&#x101;ts bija deklam&#x113;jis br&#x12B;v&#x12B;bas dzeju v&#x101;rsmas, bet v&#x113;l aizvien vi&#x146;� atdz&#x12B;voj&#x101;s, kad runa bija par �kautko jaunu". Tas vi&#x146;am bija k&#x101; reli&#x123;ija, ka ,.kautkas jauns" bija kautkas labs, kautkas, kas sl&#x113;pa sev&#x12B; �att&#x12B;st&#x12B;bu". Tas tom&#x113;r vi&#x146;u aizkustin&#x101;ja tikai teatra pasaul&#x113;. Tur vi&#x146;� saj&#x16B;smin&#x101;j&#x101;s par apa&#x13C;o apv&#x101;rsni, par jauniem apgaismo�anas efektiem, un ska&#x13C;i run&#x101;ja par �att&#x12B;st&#x12B;bu", laim&#x12B;g&#x101; nezi&#x146;&#x101; par to, ka no vi&#x146;a pa�a m&#x101;kslas cits nekas vairs nebija p&#x101;ri palicis, k&#x101; zin&#x101;m&#x101; izveic&#x12B;ba.</p><p>Anete Preislere neredz&#x113;ja no izr&#x101;des daudz vair&#x101;k k&#x101; aptiek&#x101;rs Baijs. Vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja, noraudz&#x12B;dam&#x101;s vec&#x101; r&#x113;g&#x101; � Tjerebijas ku&#x13C;ma�in&#x101;.</p><p>Da�us kr&#x113;slus pa labi no vi&#x146;as s&#x113;d&#x113;ja K&#x101;rlis Hjelles-marks, svar&#x12B;gs, caur un cauri ofici&#x101;ls, ar tautas uztic&#x12B;bu apbalvots. Vi&#x146;� bija teatra aizg&#x101;dnis, un vi&#x146;� bija apmierin&#x101;ts ar t&#x101; sasniegumiem. Vi&#x146;� visp&#x101;r bija apmierin&#x101;ts. Vi&#x146;� reprezent&#x113;ja labo sirdsapzi&#x146;u, ne vien savu, bet visas tautas. Vi&#x146;a aspr&#x101;t&#x12B;bas bija aplidoju�as visu zemi, viegli saprotamas, viegli atminamas, piln&#x12B;gi ticamas. D&#x101;&#x146;u zemnieks var&#x113;ja b&#x16B;t dro�s par to, ka K&#x101;rlis Hjellesmarks g&#x101;ja Dieva ce&#x13C;us. Vecas fr&#x101;zes vi&#x146;a mut&#x113; ieguva jaunu dz&#x12B;v&#x12B;bu, vecus, nacion&#x101;lus vara gra�us, nodilu�us un apskapst&#x113;ju�us, vi&#x146;� izdeva par saviem, apzelt&#x12B;dams tos ar sava pr&#x101;ta spo�umu. Strandbijas l&#x12B;�a pamirdz&#x113;jums; smaids tuk�&#x101; gais&#x101; no z&#x113;na dv&#x113;seles dzi&#x13C;umiem, nobriedu�u rudzu smar�a, jaunas meitenes pirmais notv&#x12B;kums, t&#x101;s bija d&#x101;vanas, ko Dievs vi&#x146;am bija devis, un vi&#x146;� t&#x101;s nebija apracis zem&#x113;. Vi&#x146;� t&#x101;s c&#x12B;t&#x12B;gi bija licis liet&#x101;, un nu vi&#x146;� bija sa&#x146;&#x113;mis algu par to, vi&#x146;� bija iecelts par daudz ko.</p><p>Starpbr&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;� izg&#x101;ja &#x101;r&#x101; kop&#x101; ar div&#x101;m d&#x101;m&#x101;m. Marija noraudzij&#x101;s vi&#x146;am paka&#x13C;, aptiek&#x101;rs Baijs sekoja vi&#x146;as skatam. T&#x101; no jauna p&#x101;rsteidza vi&#x146;u. Acis, kuras b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gi naivi bija noraudziju�&#x101;s uz skatuvi, tagad baigi redz&#x12B;gas skatij&#x101;s k&#x101;dam cilv&#x113;kam cauri. Vi&#x146;� iev&#x113;roja, ka j&#x16B;t l&#x12B;dzciet&#x12B;bu ar vareno politi&#x137;i, kas pag&#x101;ja gar&#x101;m, nenojauzdams, ka vi&#x146;a dv&#x113;sel&#x113; k&#x101;ds ielau�as, izdar&#x12B;dams tur krat&#x12B;�anu.</p><p>Paman&#x12B;dama vi&#x146;a skatu, Marija teica ar smaidu, kur�, neskatoties uz visu laipn&#x12B;bu, vi&#x146;am �&#x137;ita bezperson&#x12B;gs:</p><p>�T&#x101; bija mana m&#x16B;�a liel&#x101; m&#x12B;lest&#x12B;ba."</p><p>Vi&#x146;a teica to, ne it k&#x101; vi&#x146;am uztic&#x113;dam&#x101;s, bet tikai it k&#x101; konstat&#x113;dama, ka tas t&#x101; ir � v&#x113;l arvien sav&#x101;d&#x101; bezperson&#x12B;g&#x101; k&#x101;rt&#x101;. Bet tad vi&#x146;as seja k&#x13C;uva cilv&#x113;c&#x12B;gi dom&#x12B;ga, un vi&#x146;a pusbals&#x12B; noteica pati pie sevis:</p><p>�Es to jau zin&#x101;ju. Bet tom&#x113;r ir sav&#x101;di to redz&#x113;t."</p><p>�Ko tad?" Baijs jaut&#x101;ja.</p><p>�Gr&#x113;ku pret sv&#x113;to garu," vi&#x146;a teica.</p><p>�Vai dom&#x101;jat, ka vi&#x146;� �o gr&#x113;ku izdarijis?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>�Gr&#x113;ku pret savu sv&#x113;to garu," vi&#x146;a teica.</p><p>�Kas nekad netiek piedots," vi&#x146;� nevi&#x13C;us teica.</p><p>�J&#x101; � kas nekad netiek piedots," vi&#x146;a atk&#x101;rtoja. �Ne t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka b&#x16B;tu k&#x101;ds, kas to negrib piedot, bet t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka tas, kas to ir izdarijis, nezin, ka vi&#x146;am vajag piedo�anas, un t&#x101;d&#x113;&#x13C; nev&#x113;las to."</p><p>t&#x113;ja.</p><p>�K&#x101;du gr&#x113;ku tad vi&#x146;� ir nodarijis?" Baijs jaut&#x101;ja.</p><p>�Vi&#x146;� m&#x16B;�&#x12B;go dz&#x12B;v&#x12B;bu ir izmantojis k&#x101; l&#x12B;dzekli, lai dz&#x12B;v&#x113; tiktu uz priek�u," vi&#x146;a teica. �Un vi&#x146;� � p&#x113;c Strandbijas m&#x113;rauklas � tie�&#x101;m ir ieguvis visu pasauli."</p><p>�M&#x16B;�&#x12B;go dz&#x12B;v&#x12B;bu �?" Baijs jaut&#x101;ja.</p><p>�M&#x113;s piedzimstam ar to," vi&#x146;a teica. ,,Td gu&#x13C; m&#x16B;sos apsl&#x113;pta k&#x101; p&#x113;rle v&#x101;ci&#x146;&#x101;. Da�i to nezin. Tie ir nevain&#x12B;gie. Da�i zin to un upur&#x113; visa sava m&#x16B;�a darbu, lai celtu to gaism&#x101;. Tie ir laim&#x12B;gie. Da�i atrod to laim&#x12B;g&#x101; br&#x12B;d&#x12B; un p&#x101;rdod to, lai ieg&#x16B;tu mui�u. Tie ir vain&#x12B;gie."</p><p>Vi&#x146;as bals&#x12B; nebija nek&#x101; nosodo�a. Vi&#x146;a tikai konsta</p><p>Bet K&#x101;rlis Hjellesmarks tak bija pati zili apz&#x12B;mogot&#x101; taisn&#x12B;ba, tautas lab&#x101;ko &#x12B;pa�&#x12B;bu iemiesojums! �</p><p>K&#x101;rlis Hjellesmarks bija piec&#x113;lies, lai palaistu gar&#x101;m divas d&#x101;mas. Viena no vi&#x146;&#x101;m apst&#x101;j&#x101;s, sveicin&#x101;dama vi&#x146;u ar smaidu, kas vi&#x146;am atg&#x101;din&#x101;ja rota&#x13C;u ar &#x137;&#x12B;l&#x101;m. K&#x101;ds sods ir j&#x101;nes tam, kam tas pieder �? T&#x101; bija sirma d&#x101;ma, vi&#x146;as smaids �&#x137;ita paz&#x12B;stams, bet pati vi&#x146;a bija sve�a. Vi&#x146;� p&#x101;rbaudija savu atmi&#x146;u. �ad un tad, ofici&#x101;los gadijumos, vi&#x146;� bija sastapis starptautiskus koncertdzied&#x101;t&#x101;jus, varb&#x16B;t vi&#x146;a pieder&#x113;ja pie tiem � tom&#x113;r n&#x113;, nekas vi&#x146;&#x101; neliecin&#x101;ja par skatuvi.</p><p>�J&#x16B;s manis nepaz&#x12B;stat," vi&#x146;a teica. �Varb&#x16B;t esat aiz-</p><p>mirsu�i ar&#x12B; manu v&#x101;rdu � Anete Preislere."</p><p>Vi&#x146;� v&#x113;l nebija atj&#x113;dzies no p&#x101;rsteiguma, kad jau vi&#x146;a st&#x101;dija priek�&#x101; savu draudzeni. Vi&#x146;� izg&#x101;ja ar vi&#x146;&#x101;m priek�telp&#x101;, bet v&#x113;l aizvien vi&#x146;� nek&#x101; nevar&#x113;ja pateikt. Aizg&#x101;ju�ie gadi k&#x101; pl&#x16B;di v&#x113;tr&#x101; p&#x101;r&#x146;&#x113;ma vi&#x146;a pr&#x101;tus.</p><p>Vi&#x146;a bija t&#x101;, kam bija n&#x101;cies izlemt vi&#x146;a m&#x16B;�a gaitas. M&#x113;r&#x137;is bija sasniegts, vi&#x146;� bija lepns, ka var&#x113;ja vi&#x146;ai par&#x101;d&#x12B;ties. Tas bija vi&#x146;a m&#x16B;�a liel&#x101;kais acumirklis, kad vi&#x146;� pag&#x101;ja gar&#x101;m aptiekam Baija un Marijas N&#x12B;elandes kr&#x113;sliem.</p><p>Visbijs � j&#x101;, ar&#x12B; tas bija izdevies. Vi&#x146;� bija uzvar&#x113;jis Visbiju k&#x101;d&#x101;s folketinga v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s. Bet v&#x113;l vair&#x101;k � v&#x113;l&#x101;k. Tas bija v&#x113;sturisks acumirklis, kad izr&#x101;dij&#x101;s, ka Visbijs dd&#x146;u politik&#x101; ir miris. Visbijs bija bijis p&#x101;r&#x101;k atkl&#x101;ts un va&#x13C;sird&#x12B;gs, un par to vi&#x146;am bija n&#x101;cies atdot savu dz&#x12B;v&#x12B;bu. Tas bija vien&#x12B;gais tum�ais traips Hjellesmarka politiskaj&#x101; darb&#x12B;b&#x101;. Cit&#x101;di vi&#x146;a dr&#x101;nas bija tik baltas, k&#x101; tikko izmazg&#x101;ta vilna. Pretinieki noliec&#x101;s vi&#x146;a 18 karatu liel&#x101; god&#x12B;guma priek�&#x101;. Vi&#x146;� bija visliel&#x101;k&#x101; m&#x113;r&#x101; apmierin&#x101;ts. Anetes Preis-leres sej&#x101; laimes tom&#x113;r neredz&#x113;ja, t&#x101; vi&#x146;am bija nosl&#x113;pums, tagad, t&#x101;pat k&#x101; agr&#x101;k. Ja vi&#x146;� var&#x113;tu kautko priek� vi&#x146;as dar&#x12B;t, tas vi&#x146;am sag&#x101;d&#x101;tu prieku � laikam t&#x101;d&#x113;&#x13C; t&#x101; vi&#x146;u bija uzrun&#x101;jusi.</p><p>Kad vi&#x146;i bija izg&#x101;ju�i &#x101;r&#x101; priek�telp&#x101;, vi&#x146;� galvu uz s&#x101;-:iiem paliecis teica:</p><p>�Un tie�&#x101;m j&#x16B;s esat Anete Preislere!"</p><p>�Piedodu jums, ka esat vi&#x146;u aizmirsu�i," vi&#x146;a teica, �jo to esmu darijusi ar&#x12B; es. � Neesmu vairs Anete Preislere, bet Ahmeda el Asm&#x12B; kundze."</p><p>Tas bija tik sav&#x101;di, ka vi&#x146;� uz to nek&#x101; nevar&#x113;ja atbild&#x113;t.</p><p>�Ir sav&#x101;di b&#x16B;t atkal m&#x101;j&#x101;s," vi&#x146;a nop&#x16B;zdam&#x101;s teica.</p><p>�Vai esat ieradusies no t&#x101;lienes?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>�J&#x16B;dz&#x113;m skaitot varb&#x16B;t n&#x113;," vi&#x146;a teica, �bet cit&#x101;di gan, no tik liela t&#x101;luma, k&#x101;du vien var iedom&#x101;ties. Dz&#x12B;voju Tunis&#x101;."</p><p>Vi&#x146;� izvaic&#x101;ja vi&#x146;u par klimatiskiem un politiskiem apst&#x101;k&#x13C;iem tur sve�atn&#x113;, vi&#x146;a atbild&#x113;ja pavir�i, visp&#x101;r&#x113;jos izteicienos, l&#x12B;dz atskan&#x113;ja zvans.</p><p>�Vai jums tas b&#x16B;tu svar&#x12B;gi, noskat&#x12B;ties gabalu t&#x101;l&#x101;k?" vi&#x146;a jaut&#x101;ja, �jeb vai j&#x16B;s b&#x16B;tu ar mieru palikt �e un parun&#x101;ties par pag&#x101;ju�&#x101;m dien&#x101;m. T&#x101; b&#x16B;s p&#x113;d&#x113;j&#x101; reize, kad j&#x16B;s redzu."</p><p>�Varu noskat&#x12B;ties gabalu, kad man t&#x12B;kas," vi&#x146;� teica, ,man jau ir br&#x12B;va vieta."</p><p>Vi&#x146;a mazliet pasmaidija, un vi&#x146;� jut&#x101;s drusku zemnie-</p><p>c&#x12B;gs.</p><p>�Es tom&#x113;r gribu noskat&#x12B;ties gabalu l&#x12B;dz beig&#x101;m," vi&#x146;as draudzene teica, �m&#x113;s tad sastapsimies pie izejas."</p><p>�Es noie�u lej&#x101; drusku pirms beig&#x101;m," Anete teica mazliet nervozi, k&#x101; vi&#x146;am lik&#x101;s.</p><p>Tad vi&#x146;i palika vieni priek�telp&#x101;, un klus&#x113;ja &#x12B;su br&#x12B;di.</p><p>�Ir sav&#x101;di b&#x16B;t atkal m&#x101;j&#x101;s," vi&#x146;a teica.</p><p>�Sav&#x101;di?" vi&#x146;� atk&#x101;rtoja.</p><p>�Skum&#x12B;gi," vi&#x146;a atteica.</p><p>To vi&#x146;� tom&#x113;r nesaprata.</p><p>�Tr&#x12B;sdesmit gadu es gandr&#x12B;z galu dab&#x16B;dama esmu ilgojusies," vi&#x146;a teica, �un nu es v&#x113;los, kaut es nekad neb&#x16B;tu �urp atbraukusi."</p><p>�Un j&#x16B;s dz&#x12B;vojat Tunis&#x101; un esat apprec&#x113;jusi</p><p>�Ar&#x101;bu," vi&#x146;a teica.</p><p>�J&#x101;, dz&#x12B;ve ir br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;ga," vi&#x146;� teica.</p><p>Vi&#x146;a smaidija atkal, un vi&#x146;� nodom&#x101;ja, ka vi&#x146;ai t&#x101;pat k&#x101; sen&#x101;s dien&#x101;s piem&#x12B;t sav&#x101;d&#x101;s sp&#x113;jas padar&#x12B;t vi&#x146;u neveiklu.</p><p>�Past&#x101;stiet man kautko pati par sevi," vi&#x146;� teica.</p><p>J&#x101; � tas bijis dr&#x12B;z p&#x113;c vi&#x146;a aizbrauk�anas no Kopenh&#x101;genas, kad Ahmeds el Asm&#x12B; atbraucis uz �ejieni uz k&#x101;du orientalistu kongresu. �Vi&#x146;� toreiz stud&#x113;ja Par&#x12B;z&#x113; un bija fan&#x101;tiski saj&#x16B;smin&#x101;ts par Eiropu. Vi&#x146;� visp&#x101;r ir fan&#x101;tisks," vi&#x146;a teica. �M&#x113;s sastap&#x101;mies un v&#x113;l l&#x101;ga nebij&#x101;m apdom&#x101;ju�ies, kad jau bij&#x101;m dzimtsarakstu noda&#x13C;&#x101; salaul&#x101;ti pa eiropejiski. Tas bija t o r ei z."</p><p>�Bet j&#x16B;s tak v&#x113;l tagad esat prec&#x113;ju�ies?" Hjellesmarks jaut&#x101;ja.</p><p>�Pa arabiski," vi&#x146;a teica.</p><p>�Pa arabiski," vi&#x146;� atk&#x101;rtoja, �un &#x100;frik&#x101; � tad j&#x16B;s beidzot bij&#x101;t dab&#x16B;jusi to, ko v&#x113;l&#x113;j&#x101;ties: Sauli, kas de</p><p>dz i n a."</p><p>Vi&#x146;a neatbild&#x113;ja, t&#x101; s&#x113;d&#x113;ja noraudz&#x12B;dam&#x101;s vi&#x146;&#x101;, acis samiegusi. Varb&#x16B;t pie �&#x12B; paraduma bija vain&#x12B;ga &#x100;frikas spo�&#x101; gaisma, bet vi&#x146;am �&#x137;ita, ka Anete s&#x113;d, vi&#x146;u auksti nov&#x113;rt&#x113;dama, un atrod, ka vi&#x146;� ir provinci&#x101;ls.</p><p>�Vai esat laim&#x12B;ga?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>�J&#x16B;s daudz neesat p&#x101;rv&#x113;rties." Pasm&#x113;jusies par vi&#x146;u, t&#x101; p&#x113;k�&#x146;i p&#x101;rg&#x101;ja uz citu toni, �varb&#x16B;t t&#x101;d&#x113;&#x13C; es j&#x16B;tu v&#x113;l&#x113; sanos b&#x16B;t va&#x13C;sird&#x12B;ga pret jums t&#x101;pat k&#x101; sen&#x101;s dien&#x101;s, lai dab&#x16B;tu gaisu."</p><p>Vi&#x146;� juta, ka nekad t&#x101; neuztic&#x113;tos nevienam, ko t&#x101; uzskat&#x12B;tu par sev l&#x12B;dz&#x12B;gu. P&#x113;c vi&#x146;as dom&#x101;m vi&#x146;a vieta bija Sm&#x113;debijas skol&#x101;.</p><p>�Laim&#x12B;ga?" vi&#x146;a teica, �j&#x101;, t&#x101;da es biju vienu laiku. N&#x113;, ne laim&#x12B;ga, bet apreibusi � nepr&#x101;t&#x12B;ga, man �&#x137;iet. � K&#x101;da jums �&#x137;iet izr&#x101;de tur lej&#x101;?"</p><p>�&#x13B;oti laba," vi&#x146;� teica.</p><p>�Es tom&#x113;r ar jums run&#x101;�u," vi&#x146;a teica t&#x101;d&#x101; bals&#x12B;, it k&#x101; vi&#x146;� b&#x16B;tu izteicis k&#x101;du mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bu, kas vi&#x146;u bija apmierin&#x101;jusi.</p><p>�J&#x101;, gribu ar jums run&#x101;t," vi&#x146;a no jauna teica, �ir pag&#x101;ju�i tr&#x12B;sdesmit gadu, kas gribas reiz izteicami � pa d&#x101;-niski."</p><p>Bet vi&#x146;a tom&#x113;r nek&#x101; neteica, laikam nezin&#x101;ja, k&#x101; ies&#x101;kt.</p><p>�Vai Tunis&#x101; d&#x101;&#x146;u nemaz nesatiekat?" vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>Vi&#x146;a purin&#x101;ja galvu.</p><p>�Tikai fran�us. Un tagad � tikai reti; ja mans v&#x12B;rs nest&#x101;v&#x113;tu fran�u dienast&#x101;, es nesatiktu neviena eiropie�a."</p><p>�Bet j&#x16B;su v&#x12B;rs tak par eiropie�iem esot t&#x101; saj&#x16B;smin&#x101;ts � "</p><p>T&#x101; paskati j&#x101;s uz vi&#x146;u un, dzi&#x13C;i elpu ievilkusi, smagi teica:</p><p>�Eiropa!"</p><p>�No k&#x101; tad vi&#x146;a uzskati t&#x101; ir mainiju�ies?" Hjellesmarks jaut&#x101;ja.</p><p>�No t&#x101;, ka vi&#x146;� paz&#x12B;st j&#x16B;s un j&#x16B;su politiku," vi&#x146;a &#x12B;si atteica.</p><p>�J&#x16B;su v&#x12B;rs ir fran�u dienest&#x101;," vi&#x146;� teica.</p><p>�J&#x101;," vi&#x146;a atbild&#x113;ja, �t&#x101; ir vi&#x146;a politika. Ak!" vi&#x146;a p&#x113;k�&#x146;i iesauc&#x101;s, �cik daudz naida man ir bijis j&#x101;redz un cik daudz zaimu j&#x101;dzird. Vi&#x146;� ien&#x12B;st j&#x16B;su politiku un smejas par j&#x16B;su reli&#x123;iju."</p><p>�M&#x16B;su reli&#x123;iju?" Hjellesmarks teica, �es nedom&#x101;ju, ka</p><p>� � tt</p><p>]us--</p><p>�Ka man b&#x16B;tu k&#x101;da reli&#x123;ija? T&#x101;s man nav gan. Bet ir tr&#x12B;s lietas, p&#x113;c kur&#x101;m es l&#x12B;dz n&#x101;vei biju noilgojusies: za&#x13C;� gobu me�s, gabals rudzu maizes un d&#x101;&#x146;u vec&#x101;s bazn&#x12B;cas dziesmas.</p><p>Nu es esmu �e. Bet gobas v&#x113;l nav izplauku�as. Es b&#x16B;�u atkal prom, pirms t&#x101;s b&#x16B;s salapoju�as. Un nu, kad esmu bijusi te&#x101;tr&#x12B;, man vairs nav drosmes ieiet bazn&#x12B;c&#x101;; man ir bail, ka bazn&#x12B;cas dziesmas b&#x16B;s tikpat tuk�as, k&#x101; aktieru replikas."</p><p>�Vai j&#x16B;s tik dr&#x12B;zi atkal aizbrauksiet?"</p><p>�Esmu �e tikai, lai nok&#x101;rtotu k&#x101;du mantojuma lietu. Ari mans v&#x12B;rs ir �e, bet vi&#x146;� d&#x101;niski nesaprot un negrib&#x113;ja n&#x101;kt uz te&#x101;tri. Bet at&#x13C;&#x101;va man atn&#x101;kt �urp kop&#x101; ar manu m&#x101;s&#x12B;cu."</p><p>�Ved t&#x101; bija j&#x16B;su m&#x101;s&#x12B;ca?"</p><p>�N&#x113; � bet es vi&#x146;am t&#x101; teicu."</p><p>Hjellesmarks nesaprata.</p><p>�Vi&#x146;� ir arabs," vi&#x146;a noteica tikai.</p><p>Vi&#x146;a br&#x12B;di s&#x113;d&#x113;ja, noraudz&#x12B;dam&#x101;s sev priek�&#x101;. T&#x101; iz-skatij&#x101;s no�&#x113;lojami atst&#x101;ta.</p><p>�Netic&#x113;ju vi&#x146;am � tur &#x101;r&#x101;," vi&#x146;a teica, �bet nu, kad esmu �e, es tam ticu."</p><p>�Kam tad?"</p><p>�Ka Eiropa ir pagalam � iet boj&#x101;."</p><p>Hjellesmarks dro�i pasmeddija.</p><p>�Vai j&#x16B;su v&#x12B;rs t&#x101; saka?"</p><p>Piec&#x113;lusies, t&#x101; skatij&#x101;s uz vi&#x146;u.</p><p>�J&#x16B;s s&#x113;d&#x101;t un smaidat! Ko j&#x16B;s zin&#x101;t no Eiropas, j&#x16B;s, kas �e pa&#x113;dis un apmierin&#x101;ts s&#x113;d&#x101;t! Jums gar Eiropu nav nek&#x101;das da&#x13C;as! Neskatieties uz manis, it k&#x101; es b&#x16B;tu hist&#x113;riska sieviete, jo man gribas kliegt: E s esmu Eiropa. Es m&#x12B;lu Eiropu! Eiropa ir mana izmisus&#x113; dv&#x113;sele, kas izn&#x12B;kst un iet boj&#x101;!"</p><p>�M&#x12B;l&#x101;," vi&#x146;� mierin&#x101;dams teica, �kas tad j&#x16B;s t&#x101; ir iebied&#x113;jis?"</p><p>�Islams," vi&#x146;a teica, �islams, kas mostas aug�&#x101;."</p><p>�Zinu, ka �ad un tad notiek sacel�an&#x101;s, kas tiek apspiestas," vi&#x146;� teica.</p><p>�Sacel�an&#x101;s!" vi&#x146;a teica, �tas nav nekas. Mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas, fan&#x101;ti&#x137;i, kas nek&#x101; nezin&#x101;dami, zaud&#x113; paciet&#x12B;bu. Tam ir maz&#x101;ka noz&#x12B;me k&#x101; k&#x101;dam streikam D&#x101;nij&#x101;. Tas nav islams. Islams ir &#x100;frika, Ar&#x101;bi ja, Persija, Indija � tas ir islams, kas mostas aug�&#x101;. J&#x16B;s redzat un dzirdat, ka �ad un tad notiek mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gas sacel�an&#x101;s � t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka atskan �&#x101;vieni un troksnis. Bet j&#x16B;s neredzat l&#x113;no uzmo�anos no miega. Vai zin&#x101;t, kas ir �o mazo dumpju liel&#x101;kais ienaidnieks? Tas ir islams, kas mostas aug�&#x101;. Mostas un klus&#x12B;b&#x101; s&#x101;k darboties. Kautkur Tripolisas tuksnes&#x12B; m&#x12B;t k&#x101;ds v&#x12B;rs, kas valda p&#x101;r &#x100;frikas muhamed&#x101;&#x146;iem. Neviens eiropietis vi&#x146;a nepaz&#x12B;st. Vi&#x146;� ir dari jis vair&#x101;k nek&#x101; fran�u lielgabali, lai aizkav&#x113;tu un apspiestu sacel�an&#x101;s."</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;� t&#x101;s grib aizkav&#x113;t?"</p><p>�T&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka v&#x113;l ir par agru. Un � saka Ahmeds � ar&#x12B; lieki."</p><p>Atceros, k&#x101; vi&#x146;� sm&#x113;j&#x101;s, kad izc&#x113;l&#x101;s kar�: �Beidzot," vi&#x146;� izsauc&#x101;s, �beidzot tas ir s&#x101;cies! Nu vi&#x146;i uzbr&#x16B;k viens otram k&#x101; pl&#x113;s&#x12B;gi zv&#x113;ri un saplosa viens otru. Nu nol&#x101;d&#x113;t&#x101;, netic&#x12B;g&#x101; Eiropa izdara pa�n&#x101;v&#x12B;bu!"</p><p>�Dom&#x101;ju, ka kar� Eiropu ved&#x12B;s pie pr&#x101;ta," Hjellesmarks teica.</p><p>�T&#x101;? j&#x16B;s t&#x101; dom&#x101;jat," vi&#x146;a teica. �Tad j&#x16B;s, dro�i vien, s&#x101;ksiet cit&#x101;di dom&#x101;t, t&#x101;pat k&#x101; es � jo teicu glu�i to pa�u Ahmedam. Kad nosl&#x113;gs mieru, Eirop&#x101; s&#x101;ksies jauns laiks, bet vi&#x146;� smiedamies atteica: Es tev teik�u, k&#x101;da b&#x16B;s Eiropas pirm&#x101; doma p&#x113;c miera nosl&#x113;g�anas: jauns kar�! Mums nevajag pacelt ne pirkstu. M&#x113;s visu savu uzman&#x12B;bu varam velt&#x12B;t islama atmodai. No Eiropas mums briesmas nedraud&#x113;s. All&#x101; ir nol&#x113;mis, ka Eiropai ir j&#x101;aiziet boj&#x101;, un lai tas t&#x101; b&#x16B;tu, par to vi&#x146;a g&#x101;d&#x101;s pati. Tautas c&#x12B;&#x146;as viena ar otru. Taut&#x101;s c&#x12B;n&#x101;s partijas t&#x101;pat k&#x101; vi&#x146;u barbarisk&#x101; reli&#x123;ija. Vi&#x146;u dievi c&#x12B;n&#x101;s. Sekte sace&#x13C;as pret s&#x113;kti un visas sektes kop&#x101; pret ateistiem. All&#x101; ir vi&#x146;us nosodijis. Nav dieva bez Dieva.</p><p>Es vi&#x146;am netic&#x113;ju. Kam&#x113;r es nebiju atgriezusies m&#x101;j&#x101;s.�</p><p>�K&#x101;d&#x113;&#x13C; j&#x16B;s tam ticat tagad?"</p><p>�Nevaru to pateikt. Tum�a nojauta uzm&#x101;cas man no vis&#x101;m pus&#x113;m. Viss man atg&#x101;dina cilv&#x113;kus, kas str&#x12B;das par brid�a partiju, kam&#x113;r m&#x101;ja deg vi&#x146;iem virs galvas. Nerun&#x101;sim vairs par to, kas nav nov&#x113;r�ams. Mums tak visiem ir j&#x101;mirst � ar&#x12B; Eiropai.</p><p>Ar&#x12B; tai zi&#x146;&#x101; man&#x12B; ir Eiropas dv&#x113;sele, ka es var&#x113;tu iedom&#x101;ties padar&#x12B;t sev galu. N&#x113;. Nebaidieties. Dom&#x101;ju tikai par to, ka, ja es nomirtu �e m&#x101;j&#x101;s, man neb&#x16B;tu j&#x101;gu&#x13C; muhamed&#x101;&#x146;u kaps&#x113;t&#x101;.�</p><p>�Vai zin&#x101;t, k&#x101;du ainu es aizvien redzu sev priek�&#x101;, kad ilgas k&#x13C;&#x16B;st p&#x101;r&#x101;k stipras? Redzu lauku kaps&#x113;tu Sm&#x113;debij&#x101;. Man liekas, es t&#x101; var&#x113;tu atp&#x16B;sties tur gul&#x113;dama."</p><p>�Vai tad j&#x16B;s nevar&#x113;tu palikt �e, reiz j&#x16B;s �e esat?" vi&#x146;� teica, un vi&#x146;� redz&#x113;ja, ka �&#x12B;s domas pa�as no sevis jau sen bija ien&#x101;ku�as vi&#x146;ai pr&#x101;t&#x101;, un ka vi&#x146;a t&#x101;s bija atmetusi.</p><p>�Man tur sve�um&#x101; ir b&#x113;rni," vi&#x146;a teica, �divi d&#x113;li."</p><p>�Nu, tad jau jums ir vi&#x146;i," vi&#x146;� teica.</p><p>Vi&#x146;a tuk�&#x101;m ac&#x12B;m raudzij&#x101;s sev priek�&#x101; k&#x101; tuksnes&#x12B;, vi&#x146;� nodom&#x101;ja.</p><p>�Vi&#x146;i ir arabi," t&#x101; teica, �un ien&#x12B;st Eiropu un eiropie�us!"</p><p>Nemier&#x12B;gi �urp un turp pastaig&#x101;jusies, vi&#x146;a p&#x113;k�&#x146;i teica:</p><p>�Vai neiesim iek�&#x101;? Es lab&#x101;k grib&#x113;tu kop&#x101; ar savu m&#x101;s&#x12B;cu atst&#x101;t te&#x101;tri. Viena lieta tom&#x113;r ir bijusi jauka," vi&#x146;a teica, vi&#x146;iem uz durv&#x12B;m ejot, �run&#x101;t reiz atkal pa d&#x101;niski."</p><p>�Un savam v&#x12B;ram j&#x16B;s varat teikt," Hjellesmarks piebilda, �ka kautko m&#x113;s �e Eirop&#x101; tom&#x113;r daram, lai dzied&#x113;tu kara br&#x16B;ces."</p><p>Vi&#x146;a smaidija.</p><p>�To Ahmeds man jau ir teicis. Eiropa &#x101;rst&#x113;jas, vi&#x146;� teica, politi&#x137;i steidz&#x12B;gi triepj zie�as &#x101;r&#x12B;gi, bet to vi&#x146;i v&#x113;l nav ieraudziju�i, ka uz pudeles st&#x101;v: I e k � &#x137; &#x12B; g i."</p><p>Hjellesmarkam muguru uzgriezusi, vi&#x146;a ieg&#x101;ja te&#x101;tr&#x12B;; iedams tai paka&#x13C;, vi&#x146;� uz acumirkli aizmirsa, ka vi&#x146;� bija</p><p>r&#x12B;gsd&#x101;ga deput&#x101;ts, un j&#x16B;tas k&#x101; draudzes padomes loceklis.</p><p>V&#x113;l viena seno dienu atmi&#x146;a gcridija vi&#x146;u pie izejas no teatra.</p><p>Vi&#x146;� palika st&#x101;vam vestibil&#x101;, jo labpr&#x101;t grib&#x113;ja redz&#x113;t Ahmedu el Asm&#x12B;. Kam&#x113;r vi&#x146;� raudzij&#x101;s aug�up uz k&#x101;pn&#x113;m, it k&#x101; k&#x101;du gaid&#x12B;dams, k&#x101;ds kungs ar d&#x101;mu k&#x101;pa lej&#x101; vi&#x146;am pretim. D&#x101;mas sejas vi&#x146;� neredz&#x113;ja, bet vi&#x146;as kust&#x12B;b&#x101;s kautkas modin&#x101;ja maigu, ilgu pilnu labpatiku, kas dzi&#x13C;i p&#x101;r&#x146;&#x113;ma vi&#x146;u, padar&#x12B;dama to izklaid&#x12B;gu; vi&#x146;� reiz&#x113; ir redz&#x113;ja, ir neredz&#x113;ja; d&#x101;ma n&#x101;ca, bet iespaids bija t&#x101;ds, it k&#x101; d&#x101;&#x146;u vasaras ainava tuvotos pa gaisu un gai�a un smaido�a izplat&#x12B;tos vi&#x146;ai apk&#x101;rt. Vi&#x146;am vajadz&#x113;ja b&#x16B;t redz&#x113;ju�am d&#x101;mu, kas vi&#x146;ai l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s, k&#x101;dreiz uz laukiem, jaun&#x12B;bas gados. �ai ilgu piln&#x101; labpatik&#x101;, ko t&#x101; modin&#x101;ja, bija kautkas no jaun&#x12B;bas. Vi&#x146;iem gar&#x101;m ejot, tas dzird&#x113;ja vi&#x146;as balsi. To tak vi&#x146;� pazina. Vi&#x146;as pavadonis apst&#x101;j&#x101;s, sasveicin&#x101;damies ar k&#x101;du pazi&#x146;u. Hjellesmarks var&#x113;ja redz&#x113;t vi&#x146;as profilu. T&#x101; tak bija tai vajadz&#x113;ja b&#x16B;t Marijai N&#x12B;elandei!</p><p>Vi&#x146;� grib&#x113;ja pieiet kl&#x101;t un apjaut&#x101;ties, bet netika ne no vietas. Kautkas vi&#x146;u attur&#x113;ja. Vi&#x146;� gan bija tik iev&#x113;rojams v&#x12B;rs, ka var&#x113;ja sev to at&#x13C;auties. Bet vi&#x146;� jau var&#x113;ja ar&#x12B; iet gar&#x101;m un pagriezties, lai tas var&#x113;tu redz&#x113;t vi&#x146;as seju.</p><p>T&#x101; bija vi&#x146;a. Vi&#x146;� apst&#x101;j&#x101;s. Kungs atsveicin&#x101;j&#x101;s no t&#x101;, ar kuru vi&#x146;� bija run&#x101;jis; nu vi&#x146;i n&#x101;ca taisni vi&#x146;am pretim. T&#x101; pazina vi&#x146;u un smaidot sveicin&#x101;ja, vi&#x146;iem gar&#x101;m ejot.</p><p>No&#x146;&#x113;mis cepuri, vi&#x146;� apst&#x101;j&#x101;s un, to rok&#x101; tur&#x113;dams, noraudzij&#x101;s vi&#x146;ai paka&#x13C;.</p><p>Vi&#x146;am aizmirs&#x101;s, kur vi&#x146;� bija. Daudz, daudz gadu kautkur nozuda, it k&#x101; to nemaz neb&#x16B;tu bijis. Vi&#x146;i ar m&#x101;ti st&#x101;v&#x113;ja uz ce&#x13C;a Strandbij&#x101; uz laukiem un redz&#x113;ja pa ce&#x13C;u n&#x101;kam smalku d&#x101;mu. M&#x101;te piegr&#x16B;da vi&#x146;am un pa�ukst&#x113;ja: �No&#x146;em cepuri!" Vi&#x146;� to darija un, cepuri rok&#x101; tur&#x113;dams, noraudzij&#x101;s d&#x101;mai paka&#x13C;. �T&#x101; bija c&#x113;la d&#x101;ma, vai n&#x113;, ko?" vi&#x146;� teica. T&#x101; vi&#x146;am bija pirm&#x101; reize lietojam v&#x101;rdu �c&#x113;ls"; vi&#x146;am �&#x137;ita, ka vi&#x146;� to nemaz nebija zin&#x101;jis; tas vi&#x146;am pats no sevis bija ien&#x101;cis pr&#x101;t&#x101;, k&#x101; vien&#x12B;gais pareizais d&#x101;mas apz&#x12B;m&#x113;jums. �T&#x101; ir," m&#x101;te vi&#x146;am atbild&#x113;ja, �vi&#x146;a ir di�cilt&#x12B;ga." Vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja un apmulsis skatij&#x101;s � nevien d&#x101;mai paka&#x13C;, bet ar ilg&#x101;m nojauzdams visu dz&#x12B;ves di�umu un c&#x113;lumu.</p><p>No jauna atgriez&#x101;s gadi ar visiem saviem piedz&#x12B;vojumiem. Gadiem aizejot vi&#x146;� bija redz&#x113;jis daudz di�a un c&#x113;la. Un nu vi&#x146;� no jauna noraudzij&#x101;s paka&#x13C; � j&#x101;, di�umam un c&#x113;lumam, kuru vienk&#x101;r�s cilv&#x113;ks nekad nesp&#x113;j aizsniegt.</p><p>�T&#x101; jau bija Orma&#x146;a Nilsa Marija," vi&#x146;� p&#x101;rgudri teica, s&#x101;kdams iet.</p><p>Vi&#x146;� jut&#x101;s nepat&#x12B;kami nosmul&#x113;jies un neskuvies. Dzi&#x13C;i sird&#x12B; vi&#x146;� jut&#x101;s dr&#x16B;ms.</p><p>Uz Karalisk&#x101; jaun&#x101; tirga k&#x101;ds kungs vi&#x146;u godbij&#x12B;gi sveicin&#x101;ja.</p><p>Tad ar&#x12B; vi&#x146;� pats uzlika cepuri galv&#x101;.</p><p>A. E. Baijam izdev&#x101;s p&#x101;rvar&#x113;t savu m&#x101;&#x146;tic&#x12B;bu. Vi&#x146;� mirs �ai pavasar&#x12B;, tas tiesa, tak ne tai pavasar&#x12B;, kas plauka &#x101;rpus&#x113; ap vi&#x146;u, bet tan&#x12B;, kas bija uzplaucis vi&#x146;&#x101; pa�&#x101;. Tais jaun&#x101;s j&#x16B;t&#x101;s, kas vi&#x146;&#x101; bija modu�&#x101;s, vi&#x146;� laim&#x12B;g&#x101; skum&#x12B;b&#x101; nodz&#x12B;vos savus p&#x113;d&#x113;jos gadus � saulriet&#x101;, kas l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s saules l&#x113;ktam. Skum&#x12B;gi ir tikai tas, ka n&#x101;c&#x113;js ir vakars, nevis diena � diena, kuras tu neesi dab&#x16B;jis nodz&#x12B;vot.</p><p>Bet pat �&#x12B;s skumjas izzuda, t&#x12B;rs prieks rad&#x101;s to viet&#x101;. Vi&#x146;� nev&#x113;l&#x113;j&#x101;s, lai n&#x101;ktu diena. Tas priec&#x101;j&#x101;s par saviem se�desmit gadiem. Tie bija k&#x101; galvojums. J&#x16B;tu c&#x113;lums paliks, l&#x12B;dz n&#x101;ks vakars. Septi&#x146;padsmit gadu vecs jauneklis var sastapt l&#x12B;dzv&#x113;rt&#x12B;gu sievieti, k&#x101; l&#x12B;dz&#x12B;gs l&#x12B;dz&#x12B;gu. Ar vi&#x146;u kop&#x101; tas ieiet ikdien&#x101;, kur kaisl&#x12B;ba varb&#x16B;t no�&#x137;iras par sevi, j&#x16B;tas k&#x13C;&#x16B;st g&#x13C;&#x113;vas un skats gurdens. Ar vi&#x146;u tas nenotiks. Skaidr&#x101;, jaun&#x101; piel&#x16B;g�ana un m&#x12B;lest&#x12B;ba mirdz&#x113;s vi&#x146;a ac&#x12B;s, l&#x12B;dz t&#x101;s aizv&#x113;rsies.</p><p>Vi&#x146;� vairs nejut&#x101;s smiekl&#x12B;gs. Lai ar&#x12B; vi&#x146;a redz vi&#x146;c sirdi; vi&#x146;� bija lepns uz sav&#x101;m j&#x16B;t&#x101;m. Lepns un pateic&#x12B;gs.</p><p>Beidzot vi&#x146;� pateica to vi&#x146;ai � gan to v&#x101;rd&#x101; nemin&#x113;dams, bet to vi&#x146;i zin&#x101;ja abi, kas sl&#x113;p&#x101;s aiz vi&#x146;a v&#x101;rdiem.</p><p>Vi&#x146;i abi staig&#x101;ja pa villas d&#x101;rzu, un vi&#x146;� redz&#x113;ja � k&#x101; septi&#x146;padsmit gadu vecs jauneklis � vi&#x146;as ac&#x12B;s mirdzam sirsn&#x12B;bu pret visu, ko t&#x101; m&#x12B;l&#x113;ja � jo viss vi&#x146;ai tagad bija v&#x113;stules no maz&#x101; &#x101;boli&#x146;a.</p><p>Un juzdamies pilns gavi&#x13C;u par vi&#x146;u, tas teica vi&#x146;ai:</p><p>�Ir noticis br&#x12B;nums. Man ir se�desmit gadu � un tom&#x113;r man nav vair&#x101;k k&#x101; septi&#x146;padsmit. Jaun&#x12B;ba ir atgriezusies pie manis, un es zinu, ka t&#x101; paliks, l&#x12B;dz es mir�u. Es beidzot esmu piln&#x12B;gi laim&#x12B;gs. Tas reiz&#x113; ir br&#x12B;nums un pati par sevi saprotama liela. Esmu pateic&#x12B;gs un tom&#x113;r j&#x16B;tu, ka noticis ir tas, ko man bija ties&#x12B;bas pras&#x12B;t. Bet mana pateic&#x12B;ba t&#x101;d&#x113;&#x13C; nav maz&#x101;ka. J&#x16B;s to dro�i vien nesaprat&#x12B;siet. Es pats to nesaprotu."</p><p>�Varb&#x16B;t es tom&#x113;r saprotu," vi&#x146;a teica. �Cilv&#x113;ks piedzimst ar visu savu laimi, t&#x101;pat k&#x101; ar visu savu augumu. B&#x113;rns j&#x16B;t dab&#x12B;gu vajadz&#x12B;bu pieaugt, jauns v&#x12B;rietis cer sagaid&#x12B;t visu to laimi, k&#x101;du tas sp&#x113;j sev&#x12B; uz&#x146;emt. Bet gadas, ka b&#x113;rns neaizsniedz visa sava auguma � ir jau ar&#x12B; krop&#x13C;i. Un tas laikam reti gadas, ka jauneklis ieg&#x16B;st piln&#x12B;gi visu savu laimi. Bie�i vien vi&#x146;am gadas aizmirst, cik augsta ir bijusi vi&#x146;a pirm&#x101; pras&#x12B;ba. Bet ja t&#x101; n&#x101;k � agri vai v&#x113;lu, t&#x101; n&#x101;k k&#x101; pati par sevi saprotama lieta un k&#x101; br&#x12B;nums �, k&#x101; pati par sevi saprotama lieta t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka ir atradusies pa�a rakstur&#x101;."</p><p>�Un k&#x101; br&#x12B;nums," vi&#x146;� teica, �kas dod iesp&#x113;ju ieg&#x16B;t nesasniedzamo, cik paradoks&#x101;li tas ar&#x12B; neizklaus&#x12B;tos. To vajag piedz&#x12B;vot. Tev pieder neaizsniedzamais, kas ar&#x12B; turpm&#x101;k paliks neaizsniedzams, nekad t&#x101;d&#x113;&#x13C; nezaud&#x113;dams sava spo�uma, bet m&#x16B;�&#x12B;gi celdamies aug�up."</p><p>Vi&#x146;am run&#x101;jot, vi&#x146;a bija st&#x101;v&#x113;jusi un uz vi&#x146;u noraudz&#x12B;jusies. Nu vi&#x146;as skat&#x101; rad&#x101;s t&#x101; pati sirsn&#x12B;ba un m&#x12B;lest&#x12B;ba, kas tur aizvien mirdz&#x113;ja, kad vi&#x146;as pr&#x101;ts bija v&#x113;rsts uz kaut-ko, ko t&#x101; m&#x12B;l&#x113;ja. Bet nu tas bez ierobe�ojuma bija v&#x113;rsts uz vi&#x146;u.</p><p>Tad pazuda viss, ko vi&#x146;� bija pazinis. Pazuda ar&#x12B; vi&#x146;a. Vi&#x146;� bija jauns un viens. Vi&#x146;� vairs nebija jaunais Anderss &#x112;riks Baijs, ne ar&#x12B; vairs vecais A. E. Baijs. M&#x16B;�&#x12B;gs, bez vecuma, vi&#x146;� mirkli st&#x101;v&#x113;ja, pazem&#x12B;b&#x101; apzin&#x101;damies pats savas b&#x16B;tnes lielumu. Mirklis, kur&#x101; bija vair&#x101;k satura, nek&#x101; vis&#x101; garaj&#x101; m&#x16B;�&#x101;.</p><p>Kad vi&#x146;� p&#x101;rvar&#x113;ts pagriez&#x101;s pret vi&#x146;u, izteiksme vi&#x146;as ac&#x12B;s p&#x101;rmaini j&#x101;s, un vi&#x146;a no p&#x101;rdab&#x12B;gas b&#x16B;tnes p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s Marij&#x101; N&#x12B;elanda kundz&#x113;.</p><p>T&#x16B;li&#x146; ar&#x12B; izzuda m&#x16B;�&#x12B;gais acumirklis, vi&#x146;a se�desmit gadi atgriez&#x101;s atpaka&#x13C; pie vi&#x146;a, un vi&#x146;� teica:</p><p>�M&#x16B;su pa�u &#x12B;st&#x101; b&#x16B;t&#x12B;ba � pat t&#x101; � kas tak mums ir � pat t&#x101; var likties neaizsniedzama. M&#x113;s t&#x101;s nezin&#x101;m. Kas tas ir, kas mums to tom&#x113;r liek nojaust?"</p><p>�T&#x101; ir m&#x16B;�&#x12B;g&#x101;s dz&#x12B;v&#x12B;bas pieskar�an&#x101;s," vi&#x146;a teica.</p><p>Bet vi&#x146;� nu atkal valdija pats par sevi, un, uz vi&#x146;u pa-skatijies, tas teica:</p><p>�Dom&#x101;ju, t&#x101; ir sievietes pieskar�an&#x101;s."</p><p>Marija smaidija.</p><p>�Sievietei bija &#x13C;auts b&#x16B;t pasaules pest&#x12B;t&#x101;ja m&#x101;tei. Katrai sievietei ir v&#x113;l&#x113;ts nest m&#x16B;�&#x12B;go dz&#x12B;v&#x12B;bu pasaul&#x113;. Mums ir dota Marijas � un Ievas varb&#x16B;t&#x12B;ba.</p><p>Tas laikam atkar&#x101;jas no mums pa�&#x101;m, kuru no t&#x101;m ab&#x101;m m&#x113;s izv&#x113;lamies. Bet no jums atkar&#x101;jas, ko j&#x16B;s m&#x16B;sos mekl&#x113;jat un atrodat."</p><p>Vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja, vi&#x146;&#x101; noraudz&#x12B;damies � k&#x101; b&#x113;rni reiz&#x113;m m&#x113;dz st&#x101;v&#x113;t un acu nenov&#x113;rsu�i, br&#x12B;vi raudz&#x12B;ties pieaugu�os. Vi&#x146;&#x101; tas kautko no&#x123;ida, k&#x101; tas pats sev&#x12B; nevar&#x113;ja piepild&#x12B;t, bet tikai p&#x113;c t&#x101; ilgoties.</p><p>�Visu savu m&#x16B;�u es j&#x16B;s piel&#x16B;g�u, madonna," vi&#x146;� teica.</p><p>Vi&#x146;a smaidija m&#x12B;&#x13C;i k&#x101; m&#x101;te.</p><p>�Varat to dar&#x12B;t. Zinu, ka t&#x101; neesmu es, ko j&#x16B;s piel&#x16B;dzat, bet tas, ko j&#x16B;s man&#x12B; no&#x123;iedat." �</p><p>P&#x113;c tam vi&#x146;� aizvien izjuta dzi&#x13C;u mieru, satiekoties ar vi&#x146;u. Vi&#x146;� bie�i sastapa vi&#x146;u pie &#x112;rika un L&#x12B;zes. Vi&#x146;� m&#x12B;l&#x113;ja s&#x113;d&#x113;t un mazliet pafilosof&#x113;t ar vi&#x146;u, drusku run&#x101;t vi&#x146;ai pretim, lai dzird&#x113;tu vi&#x146;as balsi, kad vi&#x146;a p&#x101;rliecin&#x101;ta, it k&#x101; konstat&#x113;jot, c&#x113;la priek�&#x101; savas domas.</p><p>��e jau nav nek&#x101;, kas neb&#x16B;tu savienots ar naidu," vi&#x146;� teica vien&#x101; dien&#x101;, �k&#x101; j&#x16B;s varat run&#x101;t par dievi�&#x137;o m&#x12B;lest&#x12B;bu � iedom&#x101;tu lielumu, kas nekur nav atrodams."</p><p>�T&#x101; gaida vienm&#x113;r," vi&#x146;a teica, �bet cilv&#x113;ks sp&#x113;j no t&#x101;s nosl&#x113;pties � tom&#x113;r tikai vienu laiku.</p><p>Ir bijusi ziema, un sirdis ir aukstas. Bet pavasaris uzvar visur.</p><p>Kaut tas m&#x16B;s apvienotu pateic&#x12B;b&#x101;, lai m&#x113;s vairs ne�&#x137;irojamies un nesod&#x101;mies par to, ka tas m&#x16B;su kaimi&#x146;am nav atnesis t&#x101;das pat pu&#x137;es k&#x101; m&#x16B;su d&#x101;rz&#x101;. Kop&#x12B;gais labums ir aug�an&#x101;, ne augos."</p><p>�Atskaitot tom&#x113;r nez&#x101;les?" vi&#x146;� teica.</p><p>Vi&#x146;a sm&#x113;j&#x101;s:</p><p>�Visi piem&#x113;ri ir &#x146;emami cum grano salis."</p><p>Vi&#x146;a zin&#x101;ja turkl&#x101;t ar&#x12B; v&#x113;l latiniski!</p><p>�J&#x16B;s laikam dom&#x101;jat par da�&#x101;do bazn&#x12B;cu un reli&#x123;iju Dieva uztver&#x113;m?" vi&#x146;� teica, kad prieks par lati&#x146;u cit&#x101;tu bija norimis.</p><p>�J&#x101;," vi&#x146;a teica. �M&#x12B;l&#x113;sim vi&#x146;u, k&#x101; lab&#x101;k sp&#x113;jam, kalposim vi&#x146;am t&#x101;d&#x101; veid&#x101;, k&#x101;ds mums visvair&#x101;k nepiecie�ams. Vi&#x146;� ta�u ir viens un tas pats, k&#x101;du m&#x113;s vi&#x146;u ar&#x12B; neiedom&#x101;tu."</p><p>�Ir daudz t&#x101;du, kas ne vi&#x146;am kalpo, ne iedom&#x101;jas vi&#x146;u," vi&#x146;� teica. Baijs dom&#x101;ja pats sevi un p&#x113;k�&#x146;i jut&#x101;s t&#x101;lu nost no vi&#x146;as. Bet Marija dr&#x12B;z vien atgrieza vi&#x146;u atkal atpaka&#x13C; pie sevis, teikdama:</p><p>�Kas par to, ja tikai vi&#x146;os ir dz&#x12B;va vi&#x146;a m&#x12B;lest&#x12B;ba! Vai tad vi&#x146;� ir tik mazs, ka vi&#x146;� no katra prasa, lai tas metas ce&#x13C;os un saka: �Kungs, Kungs!" Vi&#x146;� ir pati dz&#x12B;v&#x101; dz&#x12B;v&#x12B;ba un, neraugoties uz tic&#x12B;bu, m&#x101;jo katr&#x101; modr&#x101; pr&#x101;t&#x101;."</p><p>Vi&#x146;� mirkli s&#x113;d&#x113;ja, v&#x113;l&#x113;damies, kaut vi&#x146;ai b&#x16B;tu taisn&#x12B;ba. Kad vi&#x146;� bija kop&#x101; ar vi&#x146;u, vi&#x146;am �&#x137;ita, ka vi&#x146;ai ir taisn&#x12B;ba. Bet vi&#x146;� tom&#x113;r teica:</p><p>No t&#x101; m&#x113;s st&#x101;vam t&#x101;lu! Iedom&#x101;jieties tikai toni vien atkl&#x101;taj&#x101;s p&#x101;rrun&#x101;s � pat �ai mierm&#x12B;l&#x12B;gaj&#x101; zem&#x113;. Visnegl&#x12B;-t&#x101;ks tas ir tad, kad runa iet par reli&#x123;iju."</p><p>Vi&#x146;a mier&#x12B;gi smaidija.</p><p>�Ak � j&#x101;. Skaidrais sals un maig&#x101; saule nevar sadz&#x12B;vot kop&#x101;. Vi&#x146;u pirm&#x101; sastap�an&#x101;s notiek dub&#x13C;os. Bet ja uzvar saule, ce&#x13C;� top t&#x12B;rs � un nevar teikt, ka t&#x101; neb&#x16B;tu savienojama ar skaidr&#x12B;bu. �&#x137;ietami liel&#x101;ka skaidr&#x12B;ba ir sala dzidrum&#x101; � bet tan&#x12B; nav dz&#x12B;v&#x12B;bas."</p><p>�J&#x16B;s ticat pavasarim un saules varai?" vi&#x146;� teica.</p><p>�J&#x101;, t&#x101; ir," vi&#x146;a teica.</p><p>J&#x101;, vai tad vi&#x146;� pats darija cit&#x101;di � tagad!</p><p>Pieg&#x101;jis pie loga, vi&#x146;� skatij&#x101;s lej&#x101; uz ielu. Gar&#x101;m g&#x101;ja skautu pulci&#x146;�, jauni z&#x113;ni no vis&#x101;m zem&#x113;m, da�i no vi&#x146;iem g&#x101;ja rok&#x101;s sa&#x137;&#x113;ru�ies.</p><p>�Pirmie vizbu&#x13C;i," vi&#x146;� teica. �J&#x101; � apvijiet vai&#x146;agu zemes lodei, lai m&#x113;s vecie redzam, ka ir pavasaris, un nomirstam tic&#x113;dami vasarai."</p><p>Pilns mier&#x12B;gu domu par n&#x101;vi, vi&#x146;� pagriez&#x101;s atpaka&#x13C; un skatij&#x101;s uz vi&#x146;u. Bet j&#x113;dziens par n&#x101;vi nebija savienojams ar vi&#x146;u. T&#x101; �&#x137;ita nesp&#x113;c&#x12B;ga. Vi&#x146;a nekad nevar&#x113;ja beigt dz&#x12B;vot. Dab&#x12B;gi bija tas, ka vi&#x146;am pa�am b&#x16B;s j&#x101;mirst, bet vi&#x146;a bija m&#x16B;�&#x12B;ga � un apzin&#x101;j&#x101;s to.</p><p>Vi&#x146;� pieg&#x101;ja vi&#x146;ai kl&#x101;t, un jaut&#x101;jums, kura vi&#x146;� nebija pazinis, kam&#x113;r vi&#x146;� bija pieaudzis, rad&#x101;s vi&#x146;&#x101; no dzi&#x13C;as izbr&#x12B;n&#x101;s:</p><p>�Madonna � vai cilv&#x113;ks dz&#x12B;vo p&#x113;c n&#x101;ves?"</p><p>&#x112;riks atv&#x113;ra durvis un sauca no blakus istabas:</p><p>�Tagad n&#x101;k �Savojas" d�esa or&#x137;estris London&#x101;! Ved nen&#x101;ksiet iek�&#x101; to paklaus&#x12B;ties?"</p><p>A. E. Baijs atraid&#x12B;dams pam&#x101;ja ar roku:</p><p>�M&#x113;s lab&#x101;k paliksim tepat un parun&#x101;simies."</p><p>Durvis aizv&#x113;r&#x101;s, &#x112;riks teica L&#x12B;zei un Martcd:</p><p>�Senekss s&#x101;k palikt vecs."</p><p>A. E. Baijs aps&#x113;d&#x101;s Marijai l&#x12B;dz&#x101;s un atk&#x101;rtoja savu jaut&#x101;jumu:</p><p>�J&#x16B;s man at&#x13C;&#x101;v&#x101;t j&#x16B;s l&#x16B;gt � l&#x16B;dzu j&#x16B;s man atbild&#x113;t: vai cilv&#x113;ks dz&#x12B;vo p&#x113;c n&#x101;ves?"</p><p>T&#x101; paskatij&#x101;s uz vi&#x146;u un teica:</p><p>�Reiz man to jaut&#x101;ja mans v&#x12B;rs. Tad es cita nek&#x101; nevar&#x113;ju atbild&#x113;t, k&#x101; tikai to, ka es t&#x101;da jaut&#x101;juma nepaz&#x12B;stu. Biju tik pilna, tik p&#x101;rm&#x113;r&#x12B;gi pilna m&#x16B;�&#x12B;bas, ka n&#x101;ve man bija sve�a. Tagad es varu atbild&#x113;t, ka man nav �aubu par to, ka cilv&#x113;ks dz&#x12B;vo p&#x113;c t&#x101;, ko j&#x16B;s saucat par n&#x101;vi."</p><p>�Man gr&#x16B;ti n&#x101;kas iedom&#x101;ties m&#x16B;�&#x12B;gu dz&#x12B;vo�anu," vi&#x146;� teica.</p><p>�Tas ar&#x12B; nav nekas t&#x101;ds, ko var iedom&#x101;ties," vi&#x146;a teica, ,.t&#x101; ir apzi&#x146;a, pie kuras m&#x113;s dz&#x12B;vojot non&#x101;kam. � J&#x101;, nu j&#x16B;s laipni un netic&#x12B;gi smaidat. Ja n&#x101;k k&#x101;ds zin&#x101;tnieks un saka, ka vi&#x146;� var tais&#x12B;t zeltu, tad j&#x16B;s vi&#x146;am ticat, bet ja es saku, ka dz&#x12B;voju m&#x16B;�&#x12B;gaj&#x101; dz&#x12B;v&#x12B;b&#x101;, j&#x16B;s man neticat."</p><p>�Zin&#x101;tnieku var p&#x101;rbaud&#x12B;t," vi&#x146;� atbild&#x113;ja, �ja ne es, tad vi&#x146;a biedri."</p><p>�Ar&#x12B; mani var p&#x101;rbaud&#x12B;t," vi&#x146;a atteica, � �ja ne j&#x16B;s, tad mani biedri. Tie, kam ir dz&#x12B;v&#x12B;ba, paz&#x12B;st to, redz&#x113;dami to citos. Ne katrs var p&#x101;rbaud&#x12B;t zin&#x101;tnieku, bet katram vajadz&#x113;tu var&#x113;t p&#x101;rbaud&#x12B;t mani. Tam katrs ir dzimis."</p><p>�Dzimis?"</p><p>�M&#x113;s esam dzimu�i ar m&#x16B;�&#x12B;go dz&#x12B;v&#x12B;bu laic&#x12B;gai dz&#x12B;v&#x12B;bai," vi&#x146;a teica. �Tai vienai ir s&#x101;kums un gals � k&#x101; visam, kas uz t&#x101;s dibin&#x101;s. Kultura paka&#x13C; kult&#x16B;rai izn&#x12B;kst � t&#x101;d&#x113;&#x13C; ka t&#x101; nav no m&#x16B;�&#x12B;bas. T&#x101;s aiziet boj&#x101; pa�as no sava sp&#x113;ka."</p><p>�Bet �m&#x16B;�&#x12B;g&#x101;"?"</p><p>�T&#x101; atgrie�as pie sava pirms&#x101;kuma � Dieva."</p><p>�Tad m&#x16B;�&#x12B;ba ir individa boj&#x101; eja."</p><p>Marija teica:</p><p>�To saj&#x16B;t k&#x101; boj&#x101; eju, bet t&#x101; i r aug�&#x101;mcel�an&#x101;s."</p><p>Drusku apdom&#x101;jusies, vi&#x146;a piebilda:</p><p>�Iedom&#x101;simies, ka esam instrumenti, uz kuriem Dievs sp&#x113;l&#x113; dz&#x12B;v&#x12B;bas muzi&#x137;u. Ska&#x146;a nav t&#x12B;ra. Pa�u v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s, m&#x113;r&#x137;i pa�u lab&#x101;, veids, k&#x101;d&#x101; tie izteicas un k&#x101; tos cen�as pan&#x101;kt � to m&#x113;s uzskatam k&#x101; savu individualit&#x101;ti. Bet taisni tas dara ska&#x146;u neskaidru. Tur nav m&#x16B;�&#x12B;bas. Sp&#x113;jas, varb&#x16B;t d&#x101;vanas, viss, ko gribat, bet tas paz&#x16B;d. Dr&#x12B;z vien ir t&#x101;, it k&#x101; to nekad neb&#x16B;tu bijis. Atsakies no t&#x101;. &#x13B;auj tam nomirt, jau kam&#x113;r tu v&#x113;l esi dz&#x12B;vs � un tu b&#x16B;si tikai Dieva instruments. Tonis ir t&#x12B;rs, un tas esi taisni tu. &#x12B;sten&#x12B;b&#x101; m&#x113;s piedzimstam tikai tad. Tas, kas zaud&#x113; dz&#x12B;v&#x12B;bu, atrod to.</p><p>�Marta tin Marija�</p><p>Vi&#x146;� ir m&#x16B;�&#x12B;gaj&#x101; dz&#x12B;v&#x12B;b&#x101;. Varb&#x16B;t vi&#x146;� ir neiev&#x113;rojams, niec&#x12B;gs, bet vi&#x146;� dz&#x12B;vo � un n&#x101;vei vairs p&#x101;r vi&#x146;u nav varas.</p><p>J&#x16B;s teic&#x101;t izn&#x12B;c&#x12B;ba, boj&#x101; eja � j&#x101;, t&#x101; tas izliekas, jo j&#x16B;s ska&#x146;as neskaidr&#x12B;bu uzskat&#x101;t par savas person&#x12B;bas att&#x12B;st&#x12B;bu, lai gan viena otrai ir tikai par kav&#x113;kli. Taisni skaidrais tonis esam m&#x113;s. Dievs ir tas, kas sp&#x113;l&#x113;, m&#x113;s skanam katrs sav&#x101;d&#x101;k."</p><p>�Tad jau m&#x113;s esam liel&#x101;ki, nek&#x101; pa�i dom&#x101;jam," vi&#x146;� ies&#x101;ka, bet apklusa, neskaidras pazemojuma saj&#x16B;tas p&#x101;r&#x146;emts.</p><p>&#x112;riks no jauna atv&#x113;ra durvis, saukdams:</p><p>�Nu jums ir j&#x101;n&#x101;k! Aparat&#x101; ir traks n&#x113;&#x123;eru komi&#x137;is!"</p><p>A. E. Baijs sa�utis pagriez&#x101;s, bet pirms vi&#x146;� paguva kautko pateikt, Marija jau dev&#x101;s pie citiem. Tad tas negrib&#x12B;gi un gausi sekoja vi&#x146;ai.</p><p>Kad vi&#x146;� ieg&#x101;ja pie citiem, vi&#x146;a jau s&#x113;d&#x113;ja un klausi-j&#x101;s tikpat naivi laim&#x12B;ga, k&#x101; toreiz te&#x101;tr&#x12B;.</p><p>Vi&#x146;ai tas nebija nek&#x101;ds l&#x113;ciens no m&#x16B;�&#x12B;bas l&#x12B;dz n&#x113;&#x123;eru komi&#x137;im.</p><p>Beidzot me�s bija atkal za&#x13C;�, Marijai vajadz&#x113;ja aiziet apskat&#x12B;t pu&#x137;es Martas d&#x101;rz&#x101;. Bija skaisti pa to kop&#x101; staig&#x101;t, jo tas bija &#x12B;sts Strandbijas d&#x101;rzs. Marta, protams, neb&#x16B;tu var&#x113;jusi rimties nek&#x101; nedarijusi, bet vi&#x146;a tom&#x113;r bija spiesta sv&#x113;t&#x12B;t �br&#x12B;vdienas", jo tai atkal bija uzn&#x101;kusi �l&#x113;kme".</p><p>P&#x113;c pusdienas vi&#x146;a pavadija Mariju atkal atpaka&#x13C; uz pils&#x113;tu, jo vakar&#x101; vi&#x146;as grib&#x113;ja iet uz Tivol&#x12B; kop&#x101; ar L&#x12B;zi, &#x112;riku un A. E. Baiju.</p><p>No t&#x101; tom&#x113;r nekas neizn&#x101;ca, jo Marta jut&#x101;s gurdena un san&#x12B;kusi p&#x113;c l&#x113;kmes. Vi&#x146;a gul&#x113;ja un atp&#x16B;t&#x101;s uz Marijas sof&#x101;ja. Marija s&#x113;d&#x113;ja pie vi&#x146;as, dom&#x101;s kav&#x113;dam&#x101;s pie gar&#x101; Martas dz&#x12B;ves posma, kura t&#x101; nepazina; t&#x101;s aizvirz&#x12B;j&#x101;s atpaka&#x13C; l&#x12B;dz pat pa�ajiem pirmajiem gadiem, tai laik&#x101;, kad vi&#x146;as ar Martu aizvien bija kop&#x101; un Marta bija mazs, mundrs meit&#x113;ns, kuru gandr&#x12B;z nekad cit&#x101;di neredz&#x113;ja, k&#x101; skrienam teci&#x146;us un smaidam, tikai retumis t&#x101;</p><p>�&#x137;ita maza un klusa, un acis tai it k&#x101; jaut&#x101;jot bija paceltas uz aug�u.</p><p>Nu Marija s&#x113;d&#x113;ja, raudz&#x12B;dam&#x101;s grumbainaj&#x101; sej&#x101;, kur visas krunci&#x146;as nesaprotam&#x101; k&#x101;rt&#x101; lik&#x101;s izstarojam no padev&#x12B;g&#x101; smaidi&#x146;a, kas bija pirmais, ko t&#x101; no Martas atcer&#x113;j&#x101;s.</p><p>Vi&#x146;a dom&#x101;ja par lielajiem gadiem, kas bija izvagoju�i mazo, gai�o seji&#x146;u. T&#x101; klus&#x101; bals&#x12B; teica:</p><p>�Marta � saki man � ja tev man tagad b&#x16B;tu j&#x101;saka kas tava dz&#x12B;ve ir bijusi � es dom&#x101;ju, kas tev dz&#x12B;v&#x113; ir bijis � ko tad tu teiktu?"</p><p>Marta gul&#x113;ja br&#x12B;di, klaus&#x12B;dam&#x101;s balss ska&#x146;&#x101;; t&#x101; atg&#x101;din&#x101;ja agr&#x101;kos laikus, tas bija tas pats klusais, �uksto�ais tonis, k&#x101;du bie�i dzird b&#x113;rnu vieniies&#x12B;g&#x101;s sarun&#x101;s; tas nest&#x101;v t&#x101;lu no pa�a dabas ska&#x146;&#x101;m un modina v&#x113;l&#x113;�anos atbild&#x113;t god&#x12B;gi un atkl&#x101;ti.</p><p>�Dz&#x12B;ve?" Marta teica.</p><p>�J&#x101; � tas, kas aizvien it k&#x101; bija tev viss."</p><p>�Laikam dar&#x12B;t visu to, ko man vajadz&#x113;tu dar&#x12B;t," Marta teica, �dab&#x16B;t to no rokas nost un tikt gal&#x101; ar to."</p><p>�Reiz tu ar to grib&#x113;ji tikt gal&#x101;, tad jau tas tev nevar&#x113;ja noz&#x12B;m&#x113;t dz&#x12B;vi," Marija teica.</p><p>Marta smaidija, it k&#x101; mazliet nokaun&#x113;jusies, k&#x101; b&#x113;rn&#x12B;b&#x101;, kad t&#x101; bija izteikusi k&#x101;das mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas, kas skol&#x101;, kur Marija g&#x101;ja un m&#x101;c&#x12B;j&#x101;s, bija lab&#x101;k zin&#x101;m&#x101;s.</p><p>�N&#x113;, laikam jau gan n&#x113;," vi&#x146;a teica, �jo tikt gal&#x101; ar dz&#x12B;vi es nekad neesmu v&#x113;l&#x113;jusies."</p><p>�Bet kas tad tas b&#x16B;tu?" Marija jaut&#x101;ja.</p><p>Marta padom&#x101;ja drusku.</p><p>�J&#x101;, ja es b&#x16B;tu tik m&#x101;c&#x12B;ta, k&#x101; tu," vi&#x146;a teica. Smaids staroja no vis&#x101;m grumbi&#x146;&#x101;m. �Tu tais liet&#x101;s esi tikpat neatlaid&#x12B;ga k&#x101; toreiz, kad bij&#x101;m mazas."</p><p>Grumbas izl&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s, k&#x101; pie p&#x101;rdom&#x101;m.</p><p>�Redzi, bija tak b&#x113;rni � tie n&#x101;ca un aizg&#x101;ja atkal savu ce&#x13C;u. Un tad, protams, t&#x113;vs � kautgan daudz netr&#x16B;ka, ka es b&#x16B;tu apprec&#x113;jusi pavisam citu v&#x12B;ru, ar kuru es varb&#x16B;t b&#x16B;tu bijusi laim&#x12B;g&#x101;ka, nek&#x101; pie tam dr&#x12B;kst b&#x16B;t. J&#x101; � t&#x113;vs nomira, un b&#x113;rni aizg&#x101;ja katrs sav&#x101; dz&#x12B;v&#x113; � un es v&#x113;l aizvien esmu t&#x101; pati."</p><p>Vi&#x146;a pac&#x113;la acis uz Mariju, it k&#x101; p&#x101;rsteigta par to � it k&#x101; vi&#x146;a tikai n&#x16B;le b&#x16B;tu to atsk&#x101;rtusi.</p><p>�Vai zini ko, Marij, tu, man liekas, prasi vair&#x101;k, nek&#x101; tavas pa�as m&#x101;c&#x12B;t&#x101;js tev var&#x113;tu atbild&#x113;t, ja vi&#x146;� v&#x113;l b&#x16B;tu dz&#x12B;vs. Man galva paliek glu�i gurda par to dom&#x101;jot."</p><p>�Tad nedari to," Marija teica.</p><p>Marta br&#x12B;di gul&#x113;ja, snauzdama. P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;a smaid&#x12B;dama atv&#x113;ra acis, viegli iesaukdam&#x101;s, it k&#x101; sevi pie kaut-k&#x101; pie&#x137;&#x113;rusi. Vi&#x146;a izskatij&#x101;s gandr&#x12B;z v&#x12B;lusies.</p><p>Marija sm&#x113;j&#x101;s, un Marta sm&#x113;j&#x101;s l&#x12B;dzi, nemaz nezin&#x101;dama, par ko vi&#x146;as abas smejas. Bet tad Marija teica:</p><p>�Tu izskatijies t&#x101;pat, k&#x101; k&#x101;dreiz m&#x101;j&#x101;s, kad biji uzg&#x101;jusi putna ligzdu, bet p&#x113;c tam atradi, ka t&#x101; ir p&#x113;rn&#x101;."</p><p>�Man, l&#x16B;k, lik&#x101;s, ka es zinu to, ko tu man prasiji," Marta teica.</p><p>�Nu, kas tad tas bija?"</p><p>�N&#x113;," Marta teica, �t&#x101;s bija tikai t&#x101;das mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas. Man �&#x137;iet, es laikam b&#x16B;�u gul&#x113;jusi pusmieg&#x101;, reiz man t&#x101; var&#x113;ja likties. Kol&#x12B;dz es grib&#x113;ju to izteikt, es sapratu, ka t&#x101;s ir tikai mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas. � Ko tad &#x12B;sti tu grib&#x113;ji zin&#x101;t? Nu tu skaties man&#x12B; t&#x101; k&#x101; toreiz, kad gandr&#x12B;z jau var&#x113;ji �saskat&#x12B;t" Klaud&#x12B;ni. Vai atceries, cik vi&#x146;a tad bija neganta?"</p><p>�Es grib&#x113;tu zin&#x101;t tikai to," Marija teica, �par ko tu dom&#x101;, kad tu ej, ne par ko uz pasaules nedom&#x101;dama."</p><p>�Ak," Marta atteica, �aizvien tikai par vienu un to pa�u. T&#x101; tas bija ar&#x12B; nupat, kad es gul&#x113;ju snauzdama. Vai zini � tas ir apbr&#x12B;nojami, ka t&#x101; kautkas tik neatlaid&#x12B;gi var cilv&#x113;kam uzm&#x101;kties."</p><p>�Bet kas tad?"</p><p>�No r&#x12B;tiem," Marta teica, �kad es tikko k&#x101; biju izg&#x101;jusi svaig&#x101; gais&#x101; un grib&#x113;ju s&#x101;kt kautko dar&#x12B;t � kas nu man patlaban bija darams. Bija tik jauks acumirklis, man t&#x101; st&#x101;vot � l&#x12B;dz bija j&#x101;keras pie darb&#x101;. Tas atk&#x101;rtoj&#x101;s ik r&#x12B;ta, aizvien t&#x101;ds pat, un nekad man tas neapnika.</p><p>Es jau iepriek� par to priec&#x101;jos, vakaros pirms aizmig�anas.</p><p>Reiz&#x113;m tas notika darba vid&#x16B;, kad man nejau�i ga-dij&#x101;s aplaist skatu sev apk&#x101;rt, vai pacelt acis uz debes&#x12B;m, kad lauka vid&#x16B; s&#x113;d&#x113;dama patlaban slaucu govi.</p><p>Tie bija tik jauki acumirk&#x13C;i.</p><p>Vec&#x101;ka tapusi, es aizvien pateicos Dievam, kad tie n&#x101;ca.</p><p>Man �&#x137;iet, es vi&#x146;am pateicos t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka tie aizvien bija vien&#x101;di, ik reizes, kad atgriez&#x101;s. Man bija t&#x101;, it k&#x101; visa mana dz&#x12B;ve t&#x101; b&#x16B;tu pie manis, t&#x101;pat t&#x101;, kad mazas b&#x16B;damas bij&#x101;m kop&#x101;, k&#x101; ar&#x12B; v&#x113;l&#x101;k&#x101;, kad bij&#x101;m t&#x101;lu prom, katra sav&#x101; viet&#x101; � it k&#x101; mani nekad nekas glu�i nevar&#x113;tu no�&#x137;irt no t&#x101;, kas man bija m&#x12B;&#x13C;�.</p><p>Un tad tas bija vakaros, kad saule tikko k&#x101; bija nog&#x101;jusi, un es st&#x101;v&#x113;ju noguruma pilniem locek&#x13C;iem � vid&#x16B; visam, kas ar&#x12B; nu taisi j&#x101;s iet dus&#x113;t l&#x12B;dz n&#x101;ko�am r&#x12B;tam. Tas bija jauks acumirklis. Es aizvien tan&#x12B; kav&#x113;jos, l&#x12B;dz k&#x101;ds mani sauca, vai l&#x12B;dz es m&#x101;niju, ka paties&#x12B;b&#x101; jau gu&#x13C;u st&#x101;v&#x113;dama. Vislaim&#x12B;g&#x101;k&#x101; es gandr&#x12B;z aizvien biju tad, kad atradu, ka paties&#x12B;b&#x101; neesmu vairs &#x12B;sti nomod&#x101;."</p><p>�Un tas bija tad, kad tu teici: �Nu es �odien esmu</p><p>gal&#x101;, nu es ie�u gul&#x113;t."</p><p>Marta priec&#x12B;gi smaidija.</p><p>�Vai tu ar&#x12B; to v&#x113;l atceries! To es teicu ar&#x12B; tad, kad biju pieaugusi. Citi par to aizvien sm&#x113;j&#x101;s, jo teicu to ik vakara. �T&#x101; ir m&#x101;tes vakara l&#x12B;g�ana," b&#x113;rni teica.</p><p>Bet es &#x13C;&#x101;vu, lai vi&#x146;i smejas, jo tas nu reiz bija mans, un tas mani ir pavadijis visu m&#x16B;�u, un es tev tie�&#x101;m varu teikt, ka tagad, kad esmu tapusi veca un varu tikt aizsaukta no �ejienes kuru katru acumirkli � es bie�i dom&#x101;ju par m&#x16B;�&#x12B;go dz&#x12B;vi tur aug�&#x101; pie Dieva. M&#x113;s jau gan nezin&#x101;m, k&#x101; tas ir, bet es aizvien iedom&#x101;jos, ka tas ir t&#x101;, k&#x101; tie jaukie br&#x12B;�i, kas mums nekad neapn&#x12B;kst. Jo man, l&#x16B;k, tev ir j&#x101;saka, Marija, ka �ie br&#x12B;�i ir vien&#x12B;gie, par kuriem es zinu, ka pats Dievs var&#x113;tu b&#x16B;t turpat kl&#x101;t pie manis un man no vi&#x146;a neb&#x16B;tu j&#x101;kaunas. Un t&#x101;d&#x113;&#x13C;, t&#x101; man �&#x137;iet, t&#x101;da laikam ir dz&#x12B;ve tur pie vi&#x146;a aug�&#x101;.</p><p>Es gu&#x13C;u un run&#x101;ju t&#x101;, it k&#x101; m&#x113;s v&#x113;l atrastos aug�&#x101; uz istabas aug�as. T&#x101;du lietu es nekad neuzdro�in&#x101;tos teikt m&#x101;c&#x12B;t&#x101;jam.</p><p>Un nu es t&#x101;s tom&#x113;r esmu past&#x101;stijusi m&#x101;c&#x12B;t&#x101;ja sievai."</p><p>Marija sa&#x146;&#x113;ma vi&#x146;as roku un palika s&#x113;d&#x101;m, tur&#x113;dama to sav&#x101;.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i Martos roka nodreb&#x113;ja, vi&#x146;a gul&#x113;ja it k&#x101; p&#x113;c gaisa c&#x12B;n&#x12B;dam&#x101;s. Kad t&#x101; bija atkal nomierin&#x101;jusies, vi&#x146;a teica:</p><p>�Nezin, vai t&#x101;s b&#x16B;tu plau�as, kam vairs nav sp&#x113;ka? &#x100;rsts reiz kautko run&#x101;ja par sirdi. T&#x101; aizvien pukst tik nevaidami, bet s&#x101;kties viss s&#x101;kas ar to, ka nevaru dab&#x16B;t elpas.</p><p>Ir jauki t&#x101; gu&#x13C;ot just tevi pie sevis."</p><p>�Vai tev ir bail, kad uzn&#x101;k l&#x113;kmes?" Marija jaut&#x101;ja.</p><p>�Mazliet. � Ne tad, kad tu esi kl&#x101;t. Tu aizvien esi bijusi daudz liel&#x101;ka par mani, Marij.</p><p>J&#x101;, es nedom&#x101;ju tikai t&#x101; &#x101;r&#x113;ji. Dom&#x101;ju par m&#x16B;su dv&#x113;sel&#x113;m."</p><p>Marija klusu noliec&#x101;s p&#x101;r vi&#x146;u un teica:</p><p>�Nav nek&#x101; ne liela, ne maza. Bet ja mums ir j&#x101;&#x146;em m&#x16B;su maz&#x101; m&#x113;raukla, tad no mums ab&#x101;m tu esi t&#x101; liel&#x101;k&#x101;, jo tu jau mazs b&#x113;rns b&#x16B;dama, esi var&#x113;jusi to, l&#x12B;dz kam man ar p&#x16B;l&#x113;m ir bijis j&#x101;izc&#x12B;nas cauri."</p><p>�It nek&#x101; es neesmu var&#x113;jusi," Marta teica.</p><p>�Tu ik acumirk&#x13C;a esi var&#x113;jusi dar&#x12B;t tie�i to, kas tev ir bijis j&#x101;dara," Marija teica, �un es nekad nebeig�u par to pateikties, ka tu esi bijusi mana m&#x101;sa."</p><p>Martai atkal bija &#x12B;sa c&#x12B;&#x146;a ar elpas tr&#x16B;kumu. Kad tas bija p&#x101;ri, vi&#x146;a teica:</p><p>�Es iedom&#x101;jos pirmo vakaru, kad mums vajadz&#x113;ja gul&#x113;t uz istabas aug�as; tad m&#x113;s noskaitij&#x101;m t&#x113;vareizi abas kop&#x101;. Es labpr&#x101;t grib&#x113;tu, ka m&#x113;s t&#x101; dar&#x12B;tu tagad."</p><p>�Nu dar&#x12B;sim to," Marija teica.</p><p>Viena otrai zem rokas pa&#x137;&#x113;ru�&#x101;s un plaukstas saliku�as, vi&#x146;as noskaitija M&#x16B;st&#x113;vsdebes&#x12B;s.</p><p>�&#x100;men J&#x113;zus v&#x101;rd&#x101;."</p><p>�Labi gan," Marta teica, pagriezdam&#x101;s uz s&#x101;niem. Bridi v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a bija iemigusi. Vi&#x146;a tik daudz bija g&#x101;jusi un skr&#x113;jusi visu savu m&#x16B;�u.</p><p>Marija pieg&#x101;ja pie loga un raudzij&#x101;s &#x101;r&#x101;. Nu aizdedzin&#x101;ja lukturus. Tramvaji zvanija, automobi&#x13C;i taur&#x113;ja. Lej&#x101; jaudis &#x146;udz&#x113;ja siltaj&#x101; vasaras gais&#x101;. Kopenh&#x101;gen&#x101;.</p><p>Vi&#x146;a pagriez&#x101;s atpaka&#x13C; pie maz&#x101;s Strandbijas Martos, kas tik mier&#x12B;gi un klusu gul&#x113;ja uz sof&#x101;ja. Vi&#x146;ai �&#x137;ita, ka t&#x101; atrodas vi&#x146;ai sird&#x12B;, tik cie�i un dro�i paglab&#x101;ta, ka nekad nekas vairs nevar&#x113;ja vi&#x146;as �&#x137;irt.</p><p>Pag&#x101;ja laici&#x146;�, pirms vi&#x146;a saprata, ka Marta nu bija gal&#x101;, �odien un uz visiem laikiem un turpm&#x101;k vairs b&#x16B;s atrodama tikai vien&#x101; vai otr&#x101; �jauk&#x101; acumirkl&#x12B;".</p><p>Vi&#x146;a gul&#x113;ja it k&#x101; ko labu sap&#x146;odama.</p><p>Ar&#x12B; n&#x101;vi vi&#x146;a bija sagaidijusi ar padev&#x12B;gu smaidu.</p></section></body><body name="notes"><section id="bookmark0"><title><p>1</p></title><p>M�rta un Marija�</p></section><section id="bookmark1"><title><p>2</p></title><p>Marta un Marija�</p></section><section id="bookmark2"><title><p>3</p></title><p>Far � t&#x113;vs. Farvel � ardievu.</p></section></body><binary id="cover" content-type="image/jpeg">/9j/2wBDAAUDBAQEAwUEBAQFBQUGBwwIBwcHBw8LCwkMEQ8SEhEPERETFhwXExQaFRERGCEYGh0dHx8fExciJCIeJBweHx7/2wBDAQUFBQcGBw4ICA4eFBEUHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh7/wAARCAHAATsDASIAAhEBAxEB/8QAHAAAAgMBAQEBAAAAAAAAAAAABAUCAwYHAQAI/8QAWRAAAQMCAwQDCA4GBwcDBAIDAwECBAUTABESBhQiIyEyMxVCQ1JTYpKiByQxY3JzgoOTo7LC0vAIQVFhs+IWJTREcYHDVGSRodPj8iaxwTU2dPMXRYS00f/EABsBAAIDAQEBAAAAAAAAAAAAAAIDAAEFBAYH/8QAMREAAgEDAwQCAQIGAQUAAAAAAAIBAxESBCExEyIyQVFhBXHwI4GRobHRQgZDYuHx/9oADAMBAAIRAxEAPwBh+kiY4Y9IABDCzO85CDJ+/Qz7eNP7JfdFdo6cwHICIgBFJ1GLcCS2708Zn2fDIuzaopkEsaoMQaLc1rzGdTGn9mKO5dpR1Dd1sW6XzevwDUlxv1jcclFbXHu2JlaU6pIKSFc1BDoKxxc3qP1juYZUfOfVIKLKPnKSMTPqMGy58PtNGpmLyIqIMEVqpdp8q1zG8xnLITFAoatq0NEzys00ieY8lsmn7WIlHL2LeoFUzeErBDNVDql94by9ownL5feefgGbvIi8tDqAcaHvNrqMtutmd9rDGhxgChRWoDpipKkEW3rfo1EuYrghbDoxxopxFp+zoV8TN6kt4bgLzFoIsmPXFjyJEjdh1N+lRldwcFzs/lYzz1qMgUN8eQcJiwjR1zleTOEeN0dd+IUSyN9WXUyq4dzpj8FvSPC6rw6cSgmiRUPMHJjGIQuWh6LyyDw6KN/YHW+i/TVEqQDpJzClUZdEpdfBu47noYDkSHR2RUFJvBNKUj7RXctedccPj97wzU6ske2Jwk3qTTYxXjTg5ke3qH8PTgKkjpxoytdGVEBLknENU19W3w8vx7jmYDo/ZfW+hS6LPDRVkTpBzFZSI0l5R8byOZI43YubLlLUJhGyDhCOsGY9OLgtxR9nx4eCCCpRyqZd3pZorI6Ig+zCOUS52nysWQhxO6aMSNfZD2gMgl69wdgbyd/zO0w6KDR5bAdXEWVeRJqVAMcSz4W5QQyJIrrum5zCeu3E4i1Hu4smRK5pZDCCW7wDeSL/ANvDqasCPHq8CO09lY2aWiNfyhqPrE+A7CkHRtLDCeKoWtmCuDu6OIiEI131mLWl9gs4JS7DRUtO6G8CLTD3m3Xe7ruXMGyZB1jFY104VqWEhPM7Mn4maPe8V0ttOHBhnN0d0KOe4W1xi0PuEb8thMH7QNWNOfNb0IowVJCCE3mBsW/CYGaX2XmK6qpwtp75ErnLKqsfPi6/g/wYnVZNSlvKdZPYxYqL1n9m4fEPynWwU6OhJ2rPkDmTVIJfLZd78PhwrnKrYYFi9AUptNUiD47lx9snMwzo29i8xsUJXbTRoUJ10qzlIVhLml/A9mFmziyk2bDTnHsBDSDqIlzvLxOZcxpDRsqq+Qkfn91iInL7N5E4fm8L4VLj/wBGdn5NRqQAyIlCdGLEuaM7ir/LikprHjsM6gNMRSpIW8sbXMYwcgcgmhrHj14MLvGbzo4zgdz575Q7fU4iEHb4PNx4kmObuqGKwOTYsUBIoya7b0b3vw/9PF5I+iONDus71S50gvL8dwyaLfzmJKEzFVQVLrQnOYMspwyLY7jfB4IiyFbKkRnSVMCZvJBfNgH5nL7TB20Uhilqs20S7fp6DUjO8ywLGp6z6g955KI5sg7BJxaCBIwg+WTwnA3FRR+ydX6FkSRxZOk3kEKAQQvKc8ZPz8Xg8To11749SPnv0pVTqW+jl/ewvpFBPMghRqpk+EEaLd42a1GYg+vy8M4jGXJA3xgXe6clo+86CJrH3/fvwD0PsNHM9Hbeo1KOu8LvcNshebo6r/4eGLqnutbkR48iQC7XRKO51OZH5bSe968RlC3mDRwivAWHTZKuS3x6RjIwf+n9Hie0EZoJ0shOe6UeLPur2YWqj+Xl+3pxzzRkZmCtnz0p8G1Pu3KfLGsd8joR3XwNSp8t8qEiHkculRDlW7rTMZ7n2MMpbIDkBJjFAEMMUyTaVO07MfzmjVikKSIw5cHTZUVGcVBiTksuP/LMc00x+YMINRcOIWQp8jyTstpqe/RzGfRvt4XUg6pBU0eSdvtIMi0UrnvIwbx+f8HDV9SXeZPtg8OwZ93laLDCITg9PCCnNcmztN3dFVQ0SOQZshv0XF6vrYDDEPPIfzJch1cAseSe+teMt267R2A+09LGeCs48CKGCssxhKe4R9zgbcfh1VbEaRLTk/28ZClu6O0AMZP4eAqNKOratyOhQyRCHb0M5Z+W74ziwpfsdeU4kAECc3aEV+cYWZgaybx1Xdf8GKz1STJpNFpp3TswjqBCDu8f2/EuYdTo+VJE51kqC3BY90Wsng87fy9X0mEk6IoWw57/ACkw8fLrvCTs9Xy7f0mEygxHEsiRWFbML3SyBEo8ZLilc+4hHjx7tGs4L3qKeb2jUyMGO4Tj+Bi2VJhPEZobRZA6YEaoMQ+Pd1GTxPEx5UoykqUtZ/Qo6wly4Xs2PBy3fV4DOx3IIkq547pSnPLKpIZ+0IT89/joGzc6oSqFDkJPXmCRcYU1JvAlRZs0RSCU7bmvqJ/PjsWwrhk2TgPiBFYVi6ONnualxMjrlQL9IEFidscWbIRVNWvct97n3+NntpGqUn2TjxnSUbTzSaOiD/U9BpcTT8N/BjnXs6qsn2XNhKeubEWYPneJ7mOk+ygklm0XTICvtilSIlzSzRbN4TG5Ri9zyVWRVPkHjuDpGkiyaaIhE6g7nhCfR4lKSoPjLvWQ90FT7Yk4HhZfH/pu+rwBSVkpUgU0Z91FOqM1zmebbY+3jwNbp1QAOcHeM0FETIepmfPG3tPM06/m8MTtEOgeFXxjPVoFWG6RNGUZRdIA3B2/4eI9zNWzs6SZd3AuzsKSRV97XmengZndI1dBHIqOCOe4QSczmse1mTf894wfV5StpE4Ehbt4ToNv9jAHJc9RujHaiC2YiGQ0+00yOhgIUtSQgiZdc2jlkxNW5R+6LuTO3YyKHxOWTi9XCuAiFrJJCtuwH1ABCEu69dwAxj9P/TwbU2yf6P1Q0mR0mmS4tPJ/s/LIT5zg1Yp0KQZy2NXaCkVHJqpvNPHaudA3kZy9Xy8BxlmdyZ4QGjuc+oSt6I/qCYjycTPOwLpWn1CnqA7lRZFPVcyNexeZZ1/F624nTZAAS5rHBglAMpJMdS9d7x+DH8jViIlmuW7no44GxinkAWwWKhEtj4CM3jmW+DFdJkXp8/dm3kTaN5G20y/uv5+jxDU9aFAB3QuqGjmUT/HDeGS56GnF8hqmrqWj5B7ph3q4XgI8jPB/IJ9ZggS2XFOmzEi8vINR2Sc/P1jufN8WjDBsNH1Ispx4+Q3xeWMvaMGnVt+U4v4eFMgB48Cq7+44Y5YRo0mKi9/rHxdTs8PpEWLFI1TSUOEMiLlkXjjvudV3pNxSFSIabB3jVFEYQkIOU5gyJ12skaGDw0bFdPpddNKjoYQIAHhF34w27mnCuImoEiQWQgVzk6+a5nh+ZhnW1UKypEkV3d6SG8BF986PsPwWAOYsjMV86EMydI5EoiEHwf3cZCM+Mwsq4Up1IOKcihKtDigTm9mbMa+J5uDmyNwKlRI1TGdVHo9CF7PWC2R31ZMK5Uve6fVRSL1mHTGMJn1yW5Fv0+8xeFyjTDqcaRWUiq9UMWsDkKPr8ej4HmuwojpvT5Wo++7pGlDFKy13Gax9X5DsWwmtdNjVBF3eaOuhSSIYnPuI5lz7DsTpoGwVpoEUwUas6Ope8YzV9X2bfq8UhbqEQpDYcWc6nsvmtxo7i5d4Ro7Pr6sexEErN/UPtO5Mfbz4yNJbuNxCndCEpqdAT9zShXrk6tv6Pl4J2aehtlQU6Tkh0PKyLa49fjYmIIirlOVz1AiKjd1po0QfBcdftkJ8PiwwLYSvupaqIG5SDkFa6hPa9vT9Y7Bu29Ra2l1NqZLPJFAgstXMuSLn3cDNVJG355UnJMo78+s/p0GxM7DjxYy02iUrdkA5ZtMYrCE6/ujH6nDhfOp41PVpBTqMYqiwdt4+p19eGqpGk06NGjodaqWgsKkq7oGnSS3j2Eh0jmjS0mrIBWWEl2y6LjCMwsMVMDBKgAlFzSRpOSkJxM9sceJ7Sx3PrZSt5zY8imKrG+4Zi/ry/wA8DJFRpkVecm4zCFH17fHcH/EbhhK7o90zNDGTIqUy3Ku8ac/l/wATv8DBLlcxEO3Npi2pUqaNEy7wjSfhbhDUDnkK8xlPkLZ1EItx2hnTbtemPGkpDhA2kFCZCVQglTLfw10feR2FdUkaaU+fDix8plJKKOg+uPpJb+c1452QbmEdz21CZUI8RURT1QoyonUcxoUzcn+JF/5YUSmhZQ4rmzlQLaDEjlQSd+N9v/U14bhtpX5tR6cyVtI0blaLakYP8OJ1sc7clZIO0xTUhiFKInA+2oyYColyI1jFuiSZ0FT1eQuZKoIhBFJ5Ro9DvVJhhSaZH7lyDGkyL8MZiPtD4GXB8y5h1tpGQO03tXKQBXUq6UnUGusg9GFkPOnwaujcz6o5hFy97GHx/Et6McrIdCVAaQWoQXFbpzLAHFfkVGvsDW3z+v4+Bdo86U0oBpbtyZYx5k0cSkH9xzsM9qd3qJJORzR3LFhDKS5r5IytJ6faYFrZ0qMuRUZB19t7Q7kgctbCBG/remNuORoOlJMyIKLJlOMFEGo5IRqhNXLYPqa8LJaSFrEQLTcqVLjBeT4A+z9fBuYI8YKLywdyZPJtj6eWTi+GN+DD7tIqEYIL4btThKMeXAPgIPx8c7tY7qPszT97j0w5TkIy8aTHQaL062a9S+54/Hjq+w0LTsrCb+xH+E892OdO3OaohKQbNMia9ZCr+vW/p0a/J9GNLshKjJszATel7FPCj/HipY1VQI/SDnZ+yhsTBClqYKQhyE/z4MdD9ldrlrL5EiRfEsSn8r/Z+YTixzX2cAF//n7YvO72jLf0mOr+zKiXZCBupdpUTMnzz2ffxu0PZ4+t6M5LkyLsBzDZnSpyWEup2lthBkb8X1cH0WBGj7KJtB4Yce+WJl1OPWPT8vTj1EsVoCqfPJxqapctDNGghBv+rdgKHIqEqh0pu9JlEjskDEmrpQb7n3fKY637TkQulOdAHLUGaSGV/MmYtdvgDiEiLTqoAoUqMjpjSVl207O2/wAH6P1mPpsWRLrrqi6TpgOqlyOUhXPe/oHw/nymCqRFkCKOnxjogVo0oY+bo3hmsfF6GHJBXIBI3ZKijWLl7eijL1n3GDJcS38h2CaaCetSpqHAlzupOUiSv2buT+XFbY9Pp1YLHn5qIW5q0iaX8zSQeknvfJbi6RJVQQ5CIFZoZJxk8dXuJzG/I4fm8CVIMs87oQIwDJu8ShRpAy5d/ewzhULurPnRnSEgyQ1OSURB9QjMh/y4FRVjbNwRSJAITi0K2IXC/RzvJ4ubKqLNpKtUTg5yVdgiZC127kf8enDIFlVJj6XiDUY1rKiyowR94vHzPQ/08BU5kp02SzfAlGeTCRuQ+gKPYg11/v4MMoMgsiBAEqpkKhGkZk787Cfn18AgOF9fGaNG3dVSlSDC4mXG8ziH6TcX4lnwiq98pzo5iCPHqKo7R2w7jiL3vucGD6Lu1TkJvEndzKSHIL39y3bt/wAHC6UJHwUgJZA0VMnjLdXwo17T03fWYLFGjoNsdy8W8wiDUQuzZcHw/a+kw0WfbPME2tlYgBFCWsyoZFJ+q7H6Bp6OCYsqMV4d4Bv29RWC3Ui6MmMeTzPfMVPiz1bCbHyvCrU2SqeUeNhLff48mApwKCdz1zctLZuohLxjXO4v1mBiCZkHttyQgjsuokq3zSa+AnM4ffMCmhRz0KYbJU3ymT380vGTjGT8WLFkLJrkICSDpCNU42Y7nZ22D7P5bnY92e3hpIkc8hDx0izZISl1dsS4P/UJiumS4WFdwK3IHtGKSLJGtvW/3CDJ3nveJjFrEN9Op96OyTKGijH3+i3xfDxOYBkWlU9NXPmWUKLPg1auY77OKIsmjRgSqZIkSVVamckUgeBgHjS59jBkF4DKIojMkKh6RQYEghCaeoN5CEZguC8OuA+EBZRI89QqQhPCHH/OzAMRMochzktALs7Gtrc6lx5B6vrPq8O5Roza1HhnySzU+Uqf3j2re4sCqEYSHRXPpllOckaORS3c3ntyg9p6WjDKUsJRz+5QFI51UCN41H73zMAz2rT6eBY3QE9GeQo/H9sD6vw8NWAjRCBJWqjkiTwsionG8nB1OpiYEyE8reQ7PIuiyoqQwYku6LdtnW+/g+XKYGpVapE0cFQDIzI/U3gYz3fSwMs+/T+6+RwrLgyU6U4NGshNPoOwUaIiSamrfbsG7TiFGUnA95GEuN/gYB9g0UDE+7KpVOQxRWI5mlyGPUTPqfYx5VpUcFNmnkOs5x6YheW7ptvJbd8jT9Xj50hL/tdqIfupNGQgv2DZc+79ZgOvrFn0l8KGxhGOhwjGbwZvejk4GZfq5mjAjB7KqqAIACASRIPXnxxKIXZv0fgwhlHnPOhY/wDbIsI0gZLXAN41IP0OW3D08WMTaObNiPER1PqkdSuT3Hq9qcfR+vmZ4UPgPKGlDjBVIcsdQYUdvj0JcdhFi+Ri18iC+bBfpEFazFdL/wAd3/7eE8Uw5NLqBznE6HMEaS0neR7Zxj+xpwVGYA0CRNk5mVKpGOIg+oS4Af8ANidKkxY7YVOab29E3qOVLnLIwnM0/n8GEvFjpEG0Efky1kKcO+OpmQh+NzB/6bcExyqknaE6nVLJKiK0NGvucweDdKHnX6ihkQLqbITm63j4ify4ijTyarPpzW840qpeE7Ps8czIPRyuryop6mVJORTHJFGiDFl2dvwnpYS1pxWN3cEcs0vdDlFEP+zvJ+W4KkxQSaW055KX4FL31CF40C8LyB9Pl/V4GluV4VjxQhvyKmG2tvgY+xzHDxx1FxHo9xDPg6BEV3LlzIkmx8tn/TwsqNaUExHgB2U+K7Q9Opy/H+Xh1HpzhRQuRc1FAmXFXVxvG62R3oYCnsPR0XKLvCO7mkJmTg6W45HNCj7M0W/xOjmQwLRo5ScWt7yO6zfo/rMbrYzd02VpyLGbmgE91uMwUNmtMhzQZJGIpBsTqGuD7P7eLKMidywZQHlTT10GTp6cBE3NRB97NryD/SO2Ia+QitaQOgepnlM/2Y617MkgRzOC0whC7nBud/8A3r+THH/ZncZn6SuyEmQJVAhQ235/5/sx2L2bZManHdu0bNTUoccYvKPJI5Y8ei07fxIg8fW4AHo1ZULJbJi1EwixfKXGEwLQd2dsxTJAFsWqOTO3wdmtv72CnIePVjnfG9vBq4UEneayIPAQQig0UYVhXRrSZGhniP0Y7Kmy5HHcpqJXD10+Ei5KQRyZ8TunR+DE5Md0DaMtPWSFQipM+Pnd0W33Lng/i8CVIprNd9u5bssZ5CEQnif+eGNRVJInOjRU3jeaiwvN4yB0W/8ApvwMQCvaAtjZyzSc706IKFyvKP8AB/n3zDhFnnlzlWMYvtt8nvOg1gY/o+J2At4RpjplYS5Rh3e/7Qn38MBRhHqw42bkVZ6kJ1WZ8gmHYAiKvoqU56X+krEkElF8jvA7iY0EtfbtXjxXZoasAGJbbX95cJ6mEUqNHPszHWofqpsy58let1/g4sHHkNnzIxpYPbNYiyUyXt7kcfDiQ4WIVTY6tBDaES5MpU4b2d6x7Vfo/wAsTdJaks73iagRxaS97E6j2Khrmj9+JxD3WUYs5BFtIQyvTzCcCYRkktC2oGhAymOhU0kWMUXfDfcVvX87EcpIH5KdFjwXS5C5Ia/Gif7xcb+evimiSY39Hkbu96cJ0aQRSc7gG8fafR4oqlOcNrAPk+0xEnsVP2E0EMNnoD+sxXLZlSRw48OyPueMJSjZws1m/nwzArqBwXx6fWhygSb6Drx1ud+Pot6fi+Jv0eBjpR+4z1TO2GjxiFtF70j+Z6mCKqif0pmGixkyDUxoVLXk2db5fF9JiySrHErzpMVILZFFtluf3d4+z5eCAkoiuR9XQsaYLQs9qJ0eEs/yYnS1DKpUKAFFQMQVQYq5eT734zXgGBIyqiLvBjBCSnjFaJouKS4PX6GD4dSQyKs1ELcLUBkEhdGvgIPX8vFz2gBUyBRZ76eslZAAkixmb1n2b+XwdTC+cxppCnAloraga3aT3UI3r/c+VgmEiLGgTq0ukoYAZCE4rb2dn4nacXX98xTPkR1qigi1HT7fDHtZdf8A82fZxES4DOB1Ai9xqix8j/8AokkDFlx9sS2z1sOJVP3baGOJVvr3WRR+9qQJB6fVxQoSzXxBGmoKW+HYK8g+8GZ72ExVPkBqNUVsZVDISTGkFXvFfoJb7z4WLDQreWUmzAimbHzSjPehSk18F7mfOYKiId9TgNB7eQ85hOX+ow4+B6ufXT2xdOZhUx4pVomi303Pt6cHbQxljVIWmUBN0bFK3LofxEt8wnhMVIQs3d0gECAp+1dMh3Bk6Bs5lz5zk4NqxjskzYfRkkmFILbL7ty2MfoaWvwlWVUUSCA7bNmq1BhcvCP0k/Fg6e3eaXUplm1pbERVuas+QMlr92OfMYTitjrVIWaLeHVZMY1v9bNJOz+jbivdEs2AGse1sx5kbwW5H3Ovguc43dUYeixv8sY8tXLZYJb7zx9WPB1MFZqs1ZEXIMekPjkFc7Rt/r3PSxI7iF5202PLKfeThc4rkL4i8Nxr/VwIhTGjR7Lk3lRVLdOngzY8jH+vj2ozqc08ISNUpzSYyJ39thLZNX58phRU6MsZ1MdE3hUCp49y12b7fM/HhQwaIN5wukP6I1yGYqJ1cmDYwnr4CjJGFVRrGbnmQxBk8nbPbufLY3E4aySlOgPaKPjU8u9L4hB23N+Xp+rwyePubtQEcfINybJqJVF/eLicLf5PKYB6YaOKJzgHCFzV5W7Rrv727x1uZ4mnHsVFMV0oaLvBKnKHIW55aOQafZbizuKaTs2eVLVGoKkMUaKuVt9wn2x4YMNamgZkgBLMeQeRe0ENhCD/AIeOWoPMwUaRqFDClkseJRr5ehr1IXXcI258PViD36gwnx0RFFJEMSW+N/kyE9bDA9MkLSojpE/mngEUryJ2bh27aE4/e8Jqk0Z4RWwRDMookWUVid4/g4PXxx1U4H0W5FwQ3gQxSH2AljSlJB4uY8jrZPXb9ZhLU6yc9PqbQJdLu8JBC6/EN/k/S+kxodo4G8njhj5oYMSXHHy9b9d/mYQ1Pd205uSx0du0Ymaatb7Z+z+H1vpMcEmpR9gk9xpO0ZoTMmOWvtzIoyOtaGP4f3Zasb/2PKnOibG0+MtTictr06See792MTXlTu/vgF3rOrulkeNnX5f/AIYb7EUreNl4ZrHXR6+4/wAd2EzBpSoH7OG+r+kRsijkKK3JDb0eLjuPsgxdVXZJcllO5LrXw2n9PHHf0ikWN7MuxcjpS9KBzbXk3/D98x2H2VlM6aGNHqSDtUmWQpPIP1D5jseipvdpY8rVXgSLHVJAJTlWx3UCq9/cuMGPFkkoFpBCQluiY2U5F7/gXXbxQOPJtRo0lxxBmSRlF3+jmDHy/e8WjpyTdn44s7B2nqUdRL+t6XLdvGhbIzri3a2XGjJMEiIYAkisKnXeR5CaPU6+LUktaZJG784MkyCF5S4zq/nyeLJ8VJ0qpHzS+0sflFG1/acwmKVaGRW4MeOgsjViYXPLjHbTvfRwIVwWrOviRY8dJyy6ZFVReSUMj/uY1TZJx12rSZCJPszmWkL/AHdhGDJqb8B+MtEjgHCMiycnVKjhyKPS/wDvZPrOrh02NfnmjSXKhjV4KZj/AGaOt6uGgGVqR5cijjkmSyssNRIQfvNslxtv18aCpaYbpdUAGIrxTwPIS37iW9GEW0Mk6UaLAjyEXTCqo1XJ2vrkGP8AiNw5jR0bUaykq8sAjaWQyC8I/QTi97xLF3LNQajUIMLJc5U2pxB5Jo1s0cv7OEk6ItVFCkHkZaIMAnMK3X0SOZ9n6vG3jmbHrwYsXLd9M0iL34+AZLHrYx4L4nwgSJCXXUuPdEUXeDlExE7i57R/OVaiECIoAHlyZRE5TeYzQQer4zRhTIBo2XbuwMykpg1W6vO167eDoix9xhOWR/Y6hNGLx9G6k/lwvIdZOyVkQM6hJpxGjKz9mrWnqacOSRDwEmOKQWpmS0AZq+BO9YQYdHM9fDKZuz5wIx+VbgTCF/ewfaM+/j2oiv1ypGAfK7UgCXNOAbyMH2ZPKYClOSJNnBdmp2xZgxl93ydt3y7jcRSOhRAWNz3JTs0hyoo7dr+z3Or8ZhvSUjx6qGMsUDgolQQpR6dFwnM+xhME0qQtUnA/vg6e9VJwIN+rwnpNw2WNLiz5D8slLWHx7RepIfoIHW3ECFMFQOp0aPP3gVqmP3n3hm8E/l4/e8NmsiLtSkY8b273T6F4dH9nITx8IKtJkN2cj7tzjy6QUSiTv0a/i+9huUoqhUmGUytG2pgkDIJO36Bj+wbDIEzAJEjRnQEsSTmVaXJGUQ+u+3IJcxdVGrTmTIyms6pVPKIo+uxly2P72B20ySk6n3pOnl1i6UWnqb1g+pojXTJMiRv11YounxGuHxD+k14XmHjiC1E1kNTRUsqONUbS5e7b73r+Pq+jxdPiikFEOojKixEjsYwnw9b/AOT5zEBxFmSZY31gRmkSqr0p2b0LqG38+NhnVUp1XiMO6SoVkxBkVEF2b0cMnMd843FEA1jpGrqyahGTm1kw0Ld0MHwE/PzmFNVrC02JMHSzwpBptJBUSkKnJR+ZGk+y3DCQYO+kKsVRqWpR5IiFL7vMH9hjsL9KN2WmqrLQP6PhGQqp1HkOT+HhWGI/PIZjC5ZlTeCwudXcNE4fa79HMdhfLM2PTANVLTTUaYjsiOY9X6xkw6nppmDa2wuVdcRbn67jCD0+hhRSSoJ8idMPZtrNaIOXmjt/w8EBctGm8ykkretQwwiRuVr4ScsfqafRwe5SrDNOVSiIKY9hBd89OoQnw8KxvdAizHR1VQOixR2rTdfbkHg54VWpsCZVEizngHcZ7rtHGPC8Ayiny41QBXVFHVDJBixxi4X9+a2v2fpMHymAuR6g6R7ZlyMhpc0ZNucv7r8IgpIbAGcHRejwCCteEsvtubc8zhw3qJrlTAaBI7OpheIQ08mQZCXPWxQyBLtFLBIp82Mlm/3MYlzPXnblcwmGknd1rsyQsdQ+2IpMxadA+Ag7TcZqcx9PpM54Gb0wYJI2Es6tXtoea5/Lw9ISStVIgFVXjqwSDfo1axPa5csvQxyuOgDjyDVKHC1SJt0xTDXmcdgbicXoNxUaKjNl65IgSMlK+LupevcDn1XfIbgWnsUFOoJDuUcsrprUF+zQV/D1vG0YrO6ZOpk84G6IhIMJzWJ+oTCP4v8AjoxyV+6w+nOJTNkqlWzXoy2hkiEohf2hhGcz0GasYg1NSTRxmFfX2m0sZFK3wLyD7RnmExpto2qGlx2mkWTirsmRau8d4ZOqP5DmvxnIJM5ivkWbkOgmAK51Nd/wlvGU/NjVop2S5S1oqftXBY60GCsl5GXON42WLmm5jRbJgrLKEJsWinPHQhbRM+sy67T/AMssZp0xJu0USWJCFyOAxB6+jj/Pr4Zxazu4lCkDJGPemVx698v69GOa1jTUafpWKrPZL9joxiPcJ9vhy4+gmOx+yRCgtmQnI4SS5UQjI9xnA/xx/bxxv9K6Vf8AZW2CgBexxA7v0KnFxEx3H2TY0hTUxvc5JyiYUnZO0Dtpj0VJDylX0ZSCiyHJUN5XKOsJBITT0M5er18WRpIFEJJGZxFrU0l1P1NyJ9z7WISVqEEk6OjUEA8aEUUnqW7dsZMXRgSEm6o2QkLXnleK1xrwEHjTOBjPR5WoQo9PjrdFCbeMq9ozPl+hb+rxpYqdzgQiIYzn91CRxFy7zd+9HjMNiyYWyE/f4qjWVD3kgicCw9Zut9ZjQSKhTkJFkLIUSEkWrYidmYict/0bdGIzBSgoSMaoMAm78xKEYq/qfHdeGT7eNDKEsmoSTgUO6heKS24veNza75zjTCuFJgx428TpS61pUlCCtdpH3omnDCTAFmR5gH3tafFjz4uehg3auv6enBixRDjJFlgeFMzSyVJgxmK3RkS599rcQlU9autWjAcseRPFT1HcXQwmhpNWLKszgmxo8m8hZ8m05OPJgwdn6zvRxbWY6762NBOFP6qhWp/mDt8RPhsP9Xh1yZFlHPKaKlMXnObVDBNlpe/SRhHjufUYWNSOGAi5BdIHTJIi3C8Ed45Y+InpYfTUhhq59whHVW1OIQ6p5FWMa/X6CZf54QEWGKmSEIkhALDqo3PanMQlxj0aT93BhVlnyi4YZRcpG0p4ElM44au8spRE1oxhIpB9b4eLaPBamw4qgw/HHpktjGs93PPWxfssxbTiKFZTgMA1iy4zHtROWVWD6vqYnSenZWlO3WwVQHGsW7reTlk6vq4IgZVzOa4qb/kKZIhKhMu9Iz4fwsUROkoJMiMASJAMIouowul/Mdqxc9pzxmzZ8ZN1gECQYiPJrY25o+xgpAaZSQE92VKqBk79iBIzxcXcQT2vWmNjvgReTvkUalF1GMuWxj/PveL57JI61SWyakkjTUrfxbCRyctw/wA+DwrnEp9QzqKNVDR6eGRbudoxPFH8Zx4dFkRpNUoUZvOkHRvdBSp2bSRyfhwtAzDQIx5MRkuFyiiC8Y5DCaGcD+MevDOqyEp1UNKY0y5SYoyoQrn5eD1enpwDSjOBs+5gz3d1jTRSP2SGDucfxjP9THsmMkKOQDZEhSugUwskq9R71fbI36vDIfIHAMktNGJOOJMyTIpkjc3s3dorm/Lx7Wo4GhjrBXlFkxs+tr05cvB8WfHXaGpA8kY4Eufq4P8A9mFqcVPkTz88MRlPIIhB8Hu9b4t//TxJnIX4mmWRD2r2QpIWnmR5IByrkVE4y5CIPT53e4ph0pZ82AxI27gk0+MmS6tchdVwnoYoq0emuZHDTZCwasOSZYBfBx5PM+3qwmqe3ncyNLWuxj0ra2ENN0GTsJPg9aeliLQd/AY9WID9rDmiVN0jdUQpKosEohEdxoRg9OnyfG1uFskcncJ40aeaCHTYRB3CaP1mM7r4145FOr9BLUY3WmyXSSqvHbONB8Pq8GKaC9JOz20sKQ0Dm6NySWvA9X2+Zp97ZhTJYZAoldzg1BJORz2qmFchcD9eXD3/AJ2PqgpliPWRFRTZkURepu79I8XSBqaqTG02RBchSAIW6nYZM/LMAEkCjscnSou6hxlEX/8AFuW/z5PFFOQPz6a2PGUCqkABM/EMSR1ep5uLJ+ts5Y0XNXJXn3Cr4MhE5mn3vmaMK4lTkCpmllOyAOAySReo/WN/Mw8jq2nRocuS096bVGqMm9e50D4vl28F4lx3iOnlRsNw5gVIiQBnQneod736xs9DBTES+2QdCtzqLADfc67d37TFkZKcanBkuOq73TJS5Zdnofy/4mAZg3bxBmpJVKV3UDI7XXb5Gv5vjwkNEKMlRJaOaoiEI6PHRnFc9sP5mH0ZN2kCjuvqq1SGMYxp2HB4Pj83RhLGmX3QhTqiiOLvrCE7xGj4EJ1PzcwRSqhPnyxVDwibsRF7xS/nVhUSOFpVbJVkBUOKc2WSPA8TQR/S76z6vAMOTJpkY6QHWjEjBRVtOazRfJ5mC2HgwIgkg52xT5SFVe0ewnMJ3/nO+jxRLeGJsuYSXVirAAopCrxv0E0dT5eOaqmdh6CKsSASalvGWYUqkkhLnA8iki28ZCaxaXTho010cuO8Z2dXhf8A+GNpVUQMIsaQm5nWe4nLTqO09Uf58JhJtA1HQqdZbbKNJQFRX8TdD9f334xKhtUfZmX506Y5TGVMxU4giePbHbufA5eGNFIGTT2nMsVCPIRXe1H+O79+KHZnfqkcrLcYtgifq7xmKJFTkjlSBgNMQbTkRqILzl8zAOaVI2f6XYMvZC2Bcl3MpRsz8TmMx+gdvIwI5YZjPkZrHKidPk0uExwf9MbMG0uwB8s7UllvxOszHWtvanJBPiHlSbOphei3rsPczl/FjxuUnPK1fQmMFYAKpKrLswbtFGgbejX2n4vrMQnLI7sQ1iqpkDXLghcTMnEYS5ihHyXEK9Xak3CKpcxax6xvt/OaNLcN6jup5slaJJXfizWEKLrs1kQg+H5eNYzPExcc9SesgzzGPaoYXjRSu1PZrJzMaaroi1xsCO32us0ccqjTRx6LhLf58phNWYsiNHM1VK21swxCjTVeTgGTmfOfxMMdt0nAA6OGQZCjnU6TGL/inF/Dd9JieIzyA7Y0hvjHTWDuXOYr3Nbway5syX/LDmRGHIhHaYwxkBEhPKV3G8i3GZ/w8JBDvCYAqoIQDSgIzJNL23SNH/zIzGgBK1wySXPMqvYGMSOjWs1O4SdC/wCGrDRDgdNyjgIHePbIqysIXeBIxzPwOdhe5Fk0UUYyZ500I0uFcx7Lb+v8X1mfKw5B/wDUHyalzc5yxonKboR+Vvib8rA1OXRUqaJT3jt2bJHHmnLe9r/5dfzmBkkSaKnxmxjo9ZMcKFqqDUV1zLntXq+m3GdtyJBJyQTWI+oxBxFJrzfquavi2f6mCRTzzZwYx44TbzWIZGWxadGuOwz3f5W34Fl1KRUqdvKHBfhnmiXJNDGJbtjd6GLRCO45nRY9gL1RIIQyYymHd91tzvR/KbhVsnMqBosALULIAp55Ara0vGRiatC/4tflhpN6TbsvEHeKeRbnUKzIfD8jAOyhCwhRgxkI1j5M8huZrcwa9DBp5628sUGTmpUagJDwUVCTKMwilUvf6x4Ko0czJ9OPHXU9TSxSTXOlWX3qz1HYXTJBkoytWPOPHFQo0iKvFy367mn8+Tw7oojnl06Uq2FdNlj02+hyXGKP1HYJ3FpTuL1Kf+iPQcxoXchhCLl0vtm5jHY0G03cuVtQ3TUo9PnjZFkIhS282DS5c9C4zBdGrdCXZ2CyRG3c53HS2TS95LerymMrtZsTQKztIYU6TX5MuOnLKhB8XvfU8zCqGMtOU2G10wXKNz6JTahSNnVqhYyPjxHSipkVhGK8/e/F4a1GlxnbDTK7UJG5HmRgDSKJOiPbW5pxzafD2w9j6GeTszWF2hozOXIjEj67HU64n/N8eNDsTthBqWwsuBOqsMM0S65gpp9OtXkY+5juq/jajR16MwyzxYQmsiO147vYWsM8zb2oIrdxJMqQUW0Xvhh63y77cegdBdss6PT6coXDhMjGKvZqIb7elpPKcLcOwUqTENCdGqG8SKjObKJ0O0EZoH1vRwmmyMqGsRvtMJo7JpUIJ1iGbeP/ACxyM3AaKaBIrYoDx5CRznK9gyc3pFcTrt9HCCpUumVKPS6LJyq4NwfmddN+MusfZu+V1Pe8P4Cxu6J5VQVBTyyGZC66KbmD+xqwVBtx9n0SRREvKM00jrehl4bycOAWu9PxJ04Y4/vNe9i1kibFUdeo5ZD/AAnC74xnePxvvYMq0So+x0wrjcwRJTpKSB8phHk13H+Zg/aZKKQdVjHiASE5Ajk8z3Grb4/jOLH562kgVTYur1CgNq6hG8PG8ZdDJQVXWz+Jj0ekSn+Xpul7Vot/M5JWNLMYx2n6K2Y2lvvkVkFDYlCQb0ijQOuVJXx/i8ATzxpVScp2dFxRmS5oeikYQg7eJzYQqXCGJucSLBpsJiEGTqXNev8A08Xn3RyjjskxwyCzVKReLmPytkb9nHm61oax2Ic8HIB3HY2Mkg5xUiYMqL3nH1/z5PGifkCdLjVKV0BODlWtet5CW+H0m4X0lIrdnXSDHvGNs88aE+LJzG+npxCfUkls2hbGasKcKTTkuF08FsgyeE8/Cok6R7KjJSpSxjTUWHGjSgDkDTqOePX+fkYhGAxow0/ouoSG4pevcZo/HpwLIQQkqklZKhCu/rbUrX3F02yDb6uL4dMXeQOkyQtjqWEO0PS8mix/DwcoBmIhRUM2JUJUbNJZJr7nEy35P7v0eCo7FWgUtkeTylpQpK+925H4HfV4MCAynHHc7gC+UMYrf6uZbdhfS2OUj57z9IqNBtohNFsOsYxu6/iOwqUGw5IKR+6T5N7fUFJJHETJvX3Uf/Tb9JhJWAb01NKhhGShZkCRfe/x8eGE5O5cmfAjVDeESqhUWRNb2XI3/bwtHFsCmznPOpzUaWQY1H/Z2a9dvqY53OhDyqM1nlVfO+sSSB5Pg7qMZLnwMI9oIbIUJYqHSWXfDtuJr4222a/uYM2ncqTJMCMdUSZuoF8Qj9P37nXxQrILZs40pA2UqM9EFd49ejq9f3vGLqfRo6Z+TH1k3dIJzRkm5ijQCeeRo7f2ME07aeLQQEpMtFaePIMhEyf7qkc7/wCcVTgLH2XgSG5iESmDW5c7652fW8y3hP8A0ieTjWFEzX9qfz45qZrxsdL/AE2D+29hAf70r/8AmzHY/ZGpkaRNC6RK6NxIO1a7S4zvfWxxP9NcGUzYo5l5V5WJ4/Xx3PbOQABdl1OiqpiOEL6EnFbx6GjOVzy1X0YeqnFTaSOC0CjiSIMUYMya3rof05/s6yYlJRUqM6+ixw93oZEy+M8J6P1mJUWCWUCn770lFSRq8jOpqY/FG0fCeqyjqY2daAN4x6npoH2g/rsaaoZ7kNpJYFqp7oFOp6YUaXOuTjGMnoYY7RAjlpzYKIpkbWafHKpevll8P3zAUimluTahHXmJSy2iL+p5H3OWTxNf8TF+1B5DqTUUyTM5oOfW6+nrNxcxmTwFwPb1SZUDKliTWZSCy8HrtjG71caHZw5+5tKLIsb6V4ZBP94trp+9gSixtwcWmP3EX/qOYIxLTcyJoGTU30sAM1rR0cCMqwgw3jird49F62N/yNOCAca1WaoNqCiNA3sMipMVieTexz9Tv8tCYgQ55JxSZFN0x+4x5Epl33OWMeGNUaCM5qyJAVkArzMujtGEIO5q9LApJCSXSZDei1SZqEF12cs/k/lO+rxabi8SxspFlx3X8gQ91WIVODeGWCD5npYq2aLTgVcJlaoAilTSSxFJ2jOWTAzXJTqYjjpvABQISonk3k5er4vAx1qlSqFRJHOl075TR6+8ag9Dx/V4Ppk8jV1KVTgynyWxrEFSQFRO/wC04cZ6Oqniw3TmrC7pSzxyP8m/mDYfDaIM0/cZj8kKyLCmDTi9sXOjS75eBg1JP6Qh3FENADWmxlRScb//AAe530eKSCNIllIpqdNM18lTpBAhIwuozS/nL6uNHMlAdWwNYq2FqUbJOpb9rkuO6mF1ZlR2wTyY0ZJotyeIxRF0crXy3YOo8U61m/8A7HWH3Cr4RhIlzT6bvWxcwWgrpjo9QFChHkKUEGMdxFH4R+vQTi+L040EuppWI01qcOmKCQhc7dy532EQzJT6Ts8ZiZLIHOCYROPW8Y7mGdQ2T/8ATkMx5SIAdPgALcXjGYbhu0fL1aMc7LESOUqo0iVakLTmakhyTEl58efnerjm/sgUIMdqbWUgChcVzDzoTE4QuezlvZ5mOo/0todDpMIsSLOQNTqDGyy5awp3pGO8nizadIpK0Y7Eu7rT3wZIcnaJAdPu40NJqW0j3iOTnrU4qWHtClThlozqnXEmkqIGFy3RrGPdo8bCSuJTzFkSKfGWbBmRnpFF3hF1jI7CL2N555VZPsVOLcLR56yIJycT3it9T6zViDzyQ04LY8k9+nRz2hXeAeb7fqYS9DF5i5UVtuBoskDdoFBJiqYBJ0Ne10PS4y2PV8v+JiSvlVAAKfvS3mx5QrWfL5j+WT7WBo1MkTDAgOkJvI6pGjy+a7msGgyfYwRF9r7LhBHXMO8SiKO1zBvGvL+y7CpUahaYc5sirsdHvWhxEUbH8DGv6/r4xXs0bOBfslv97N1LuczLwDydn82/7eNlOU0uRV7sqWMpmRn6xk15eIn6sBbcVaPM2J2hBP7WRv3tfLyZPx4b+MqPT1aMpeotUoTTkMjyO6/sN0ueQGd2GKJIJc4+XhHTRiSrGrildu+/gEIav8P1MG+w0FS+wnJOp7WVQdIEi95liBCmqEilpJqKaUnikKNEcxjHkuEHy/hu0YvV0unqKiR6mSU2tTWBc155NPNHBT0Tc4U+OLl9o/WEmJVqI0C7Tz3K1FiDgzenVzLbkITEaQoAAhZvW+5lQzEQevgG/wCB52BtuAjUlSgtVbJoEJS5C7wZ7fhO/wBGEVEzeWDVxvUKpTnGlQYhc7xJzkLl3hO0ZiApc2ahG9qRCRDaHj/U/Wxg8TEJlPqMxsdEyE2e8ghk4xuyGTT8vU7E6rKSBs8aPHOgTuHT1WV5PybMLd+CIhMiAhHktBKvOp8l4V5XePZ8DxMAQQtJB3IMjIDKOkNS5do8cgLB/wAN2LykClae9AcstXJHIPi5i7vbI/A1L0Q6LTDTUNeJCER5P3ax8XpmwrAcrlVWc0dQmwQbvYftSgzL4RMgcv0+LC6bGUcff1k8kkCSmRV4yMkXiD+zhjNQUiWZsimwkFM2gCSSovdIzlkwNXlboh5f2xJUqMJLXXdzPM/PMxy1uyw+jGVxO+SZEWTIjpZISBuo/wBfVGMgx/SYSbRVMDaifg3pN8e8aZd9Y4Cevi16SVJ3Qciiuxo0kad4O3y/u68QqMinXKYCRIzf3SklUeXUZo7Pr++YwKs5PLfJtUItNzOSZqugI0KdHc9rybwPgY55GMwmrVJocaqyAa38DsuxwY9xO4Y0IpDXKK97+B/lv52Yztbo0x9TK7di9KN73zUxyTKxzJqq1SeFg6v+nU1+67Entt5T359P78d42jagKjs3UpSIsfSO7ze/IO2P72OEfp1tRKRsk1BP4nv6f88dw2uTUHZOHI6ACCkgnvnJ/Hj01E8nW9GZjCkRqIGjxqd21HOzfM+/19X6N2PKvGM2VEjh5qCnRnr743Qx/p68DzJijgwARlCEESmSY4ulughrfMb9Xi6TKbHE2M5TcqTFIJR8dvnjuN98xpIcLlAI8dRUo4lVE3c5Bhz7Rmf48GzhwzhGKBnuimYqaP3dXRo98t55/uwvinOsgEgkXiE6opEf5jXvwTMqO7QZywYmT1ANRP8AOex/38dKuKcOpUVG7ULPdJTmVmVIuKLykUf4cL6Qw7qAsneo++Cph8oFzQ/trmeGFEjq6sVDeVBIUVX5YSK72u/QPi6nnYRw3IuzoYGZhDWhzB52ukHtsY8UpQXLVe4U4iVFDuSeFkpLmfaWx/N8H2cERESdSoJjgSbdp8p5FEtt/VJw+riMCkmjzpzBWLgpAEcvlEv3OLHr5UCA4SLH0wo0WaIdwWt5Gjt28NkSUIdsiQ6mgFDZJSFDAqO6rs0dkq5eci4cKGLCqBYII8RDtmSUeFbmpyKxH6mZf4LjPSY6kpxnsybDp8anyij8Jy3/AH8OSvP3aFNVOcKsHHkvhLkcf1fVwt9wyEFr3Ann3lVAKBGQWXXG/XcH6GrFRKcgHQ1SSgpA9pFGIlr3egdz73pYJDUJMeiwzU/kKtMjEUeXArNY9XoMwK2nRySfbFUQCxKqYoiZ6HyOEmlw/fP+nisrEDNm9m49YYOjqHd97oJFtr4N7JH/AHMWSokk0kAdWU9K2FBJa0bwxoLmGDIBzUefMY/fauGnPhJFz5msj+vgPZqVUqlUqR3apyU/aSFKYhFL7kyNot6m+dxYTK5RLfB0ZYLClDwSZMgMCTu5QAJNLna0Pe/s/wDUbiBEWQ+lRJUlWx6zFjEikMvAkmI8f29LcGEpkin0pVkLkcazbi58eT3de38n6zFiUVa3R20atSUmQe5+gEuKLKUJR4ZDxG/r9/8A0Xe4lSmhjQ9padUeQKbUbbC2tbBkG25qI37+CxVPKkGrdXPaNCp5oU56I3Wpm9TT8Nn+pi+jnbFGKhbYHXfAkfIpUrs2TU0aWo654THu1AD7OUpNp30Rokix2DNT+uNY3LGO47yzMMjyxnmf7+v7/wCQGEvsZJIZ7Ib9rq1HsTqk3KHT+/GwidD3ejoxdGRtwcqodBZtLmjKMmroMOQPS31SYuDVKHXtpZdUbXaRHgmCAZIkrgPGt3Pc+Xh5SKVRCTDODU59VAURh5jiZAFc853B3zsHqKlW+Upbb9xwVTWPkTpIAtWBKadUzSnl6OuO2S2T02Ysjd0ViSKjuvQsuaPK7oueTw8qJ4kWCCVTKXNr6G0CtxCs5bweNbxnpUv2QH2EiU2j7MtVTLdqpbj/AJOEU1erF1m36/u413iGlbcDakqhlC4VMnlyixhqo+WMn0niExg/ZbnxiUY+zNKTuhXZkp4xjh8dpjuZpz8prbhzU6DJqEeZ/S3bqfNhW2ELFpordxvwn8FvDfZ4FCo9RgwNnKalKU09RlO7mHkBGzxsOo1aelqxUibzHBJiasWBqJSZmzHsVx9mTBRavuxKgo7nY8xnL14pem81NY8exvApMMlrvOoMnqPdgJ7nO2ZWRrW1uMn3V6SM3gn+ppx81c6nHVOi1VIxCqnUI8ccfD8vC5dpqNUaby03BiNrQUw4H9XQQyAHVSsqccuS6Hj8J4mPtoJwJFG2gKW7qSntROZ1xjYPBI3qBtMl52EuVFcpQ9DyP0E4OX8HCqsRsqKnYC7o0GNdCnA8byPHxfWNwmXGLTGsNZLJoHHQDZEs2ZC8L2SGbp8PAtLkRpOygzSI/PQ8AnZdomv8bcF6Y0/aYEZZGaEmbsK7wbvoD4T0cK6UePGp4WAXP2kIird/3olsfxfeYAYo7CkYNehsj+3s6ypFLa15Peg+H8+UwrpquhyYiPsqsWDKHGb5Sy/l8z0cO46yO7kiTT93aZamwpf+FnTy8I6WseOWlVKTeXfI00ZSd+jB8vq/J+xhLbFpJURs6ZX4l86ANeiPeiE6bY3k+9mz/LA6LDCcFWFUHDCkiUx6nJ0XXjJb71f3/wDDDB0gtRaq3yhRKpGtFGXjy0j/AAuwqWmIpKc0Eq0ebOPnnq0R+YTh6niY5dU8TbY66Mv8mclcikFj8Vg+zwVzua+MamufN4o2l7nxNoUciAMoJgVKUvXtEZy/jOC5gk0lE2cpnQZQgpKwik4tZGZ/cfgHaRjpADKeKHmzYxCDuN16NHLxjOatNDKPcdsEJoweFKRvBbcbjykSvB4TbSVcceuywowXATLmt4v88aZVgtp0HLUi9zJ4yE5egfH0evjFbQUymnqpDTVYshzWKTg/XobjllL+zXptY7R+nYdUoOxw1TmklK/PvctKJ1P88dT2skyEShncqLeFHtoITn7umj6vHFv0656OmbIA8KIWvPvvdYnu/wCeO81oBZEChToYkaQcaM9y59t0aLePTUY5PJ1fRijCsMjwlDmu6VFRjGPx2cHqPxAnNnVAxwqVBJESOMjOpI1sw5shhwqacfOErpUQEjv04Nf3GYF2vjqqTQRlsZoCcLq8x4yDxpwZNyuMCSBlKpqx+kr5o1u/qfcITTj6F7Zpi7wuVmjMGW54R+8cn0MWD3x1ZHJRQ7wWpCuC8v7X8p6mFA//ALPiOv5IlIEuQuB5H3CXPXbg0QPPIaPzjGn2JK7x3ajXSi/vDN3H3uBdnFjyXyGrHXlQDZJd0Z+2OZcJ4PvcFTxOn1KXMXoHKqcFXj8m8YGOR/o5JgVsdGRef/bM5g/cdkqEdcI255Th14qxQVVjzO4m0B0GwIHRIZkY8vWGzl5+li2cKHVKu8SFcJgZUlWvIXr3B6HoPzM8LRHdWok0yx1KAlhFF47L/Lb8vDIDmU1aXTnRzGNDrFQt8vzLmj1m4aLkVwJyrsfLlOaqCLDjic/LpbbM1qczyfRrxopaRgV2eh76oOphsita7BnRx6vuv+TjOUspSbMOgxRNQcqDFsFua0UhCPYz/hq/44dgvmqJopjOSUlTiocyk0a0QTOL5Q9f/HEaLAFMCSoGR3SV3jVRpMa33g7ci3+fi8U7RU2RT681M76U2qDkl5fXZkQmn7WDAW5NADnkLeokhFVfdar39o39nHixWqaZcOoluT46SCMJ7rssDgMzuTbTCWKe+nSHGBNjSWHLE5z9BLhB/Z0aMOans0tSpJKfqq8El1JIjKLpAzTb5fk8FujT5OwS7OUuompNWQb1Dkmi71uDGNgQKwJglpu3FSSsCHrk06eTmK7ybcVSye+M2LqajG2xfXqvtrswYpZseJtDRoqOGSQ8fOYzz+/wDQvZX7vRotL2S2QcSYKOrAOITUwHxn82H1I2zUOzDp22NJUM9xXiiNipofOZ1XcOOUbSzasar/0UoAI9EFLGq7mhMtbvPJ378bmg0S6r+FUSLx7vZfu9v36M6tq8N6bf7Ne2pQO5U+PtrUu79UmF4aeAl/deHvHN4Bvxm0om2O21NBQ420pGuulHIp05Hi0J5Tj7TBHsM7L7Twtoqg6fLSjx7atlypA9JB+9se//AN8dpgoShzJBYtTNXKXGjNeUJnaij98YT3Hf4YDW1o0VWadCzzz9f4mP7/zG6enNVbtsc726pezfsXUlrItOFO2hKjBx5B0vLn35LeMttwza09LjNrG1Ex9RmKiJSGE0O+cGPqY6RtrtdsvVJULaPZqP3Zr5FbT48b3bWvj1EHgXZjYZ2y+0a7R7UzRVKsz3SFjCucEfh16/Pfy8DR1rUKfU1Ed33zP6fEBvR6s4rPYGx6JU9ktg2bO06VkeLAQssYl1k1vPxep9nAZByZUbUEOYg1ObHuuXvN3wRLqbp6bxIkKAVRpjOZ8Y+3q+1gKa0EatCEgHHQNTNIGvgyM0D4fT04wlqM1787ydjQLq1eNRMpEvnFo0AgRJ4RxFGPTg6LIC2ZSUkoqKLaJ6J73wW+ZgKu00QKGJ8dA5rQQqPP8AUo5Fzl49q1QkLVI9QSQAwIpASVi9+N7uWRuBdMgkc8OBe4Q8s1OCgnUqC0sue2x2+8xCnlymx+Sq7xU4JVGveMIxtz6xr8WrKdLhHe1vuiNHJzdD9Az/AMpMSYZr1mzjJzYsCM8nN/s5h3CfewxosCoDCXfkp1OdIWbcqE7mj98by/i8egbeiqQXKlpRAOGRe8tvY/7mD4dKRxQkjnyMCoaJAyfruDMz7ejFMgTXUqYLPJIsE6mXmdZj9KC+kQeESND6UiLWZMh0iPmOpNIUnXz1M63qu9LGZpdPkHo8N8cKbjMhvj52tbxvGbs/tYJOd1Tr8cYEyvz4T4xReJoJ+fm8NG0/doxqerlvwxyVFkvByzk/l9LFyuBM8w+AILK9HhEUzo45zTakYjnoR6Pemf8AiqYz0yOrKfTpAEIN+4VKyxETiXULWNUT9elx/wDjgmpvcyTWKhENckSxwHgYxctOfuLll+92KqLEa5sKQjsmJJmREX9YzEjqZXe57mQ1T/PAc8jKewNVbHdIsiN0QQyIXNt+4251rfynYsRyxq3GcazIQR3KmWngfl1vQwrrciQsue1AWUOKmvIO3wMZctk9cbcEQFO81OpwFQKunLHXP3eWhPq9A8cT9p1IZcwzD2cjSRZ63UYckZH8PaHy/GPF9Yp6AAdARZtoVSZEUZSE8Gzq9f3sb/nMVT9TtkIcc8r2kGEoxKgncftjRa9PB0uLJkGNGWsrlDnMIUik7S4AY/z8XjOq+jvo+zn9SHvdMp8xpCO3gUxxUd+oehHu/wDjB8yjvfJe+HFKeOq8snjJ+3BQDx0sp71PGmZOo0bScPU+Xg6FTRmgRSyKjkV0cav6f16ExkValpsbemS63Kf04AMdtVsi3PtQN/8AbLHbfZCjubQINNjrdAaFThiKnQ8j7n8uvHC/01Hudtvsi1V6Bhb9rLH6C25aZY0KpDGqBACGjRqiPcJdfB7q/nXj1FB8HiTytdJxvBnXKKLN3ISKulJrRjUnfvRjMCS6hHkwEnSFtBBTIxyitdn09X1fWwRWlWoSQFjSEtFqsmOXx47LH8uFcvSWmFPHdzSMAkoYx+UX4Hf3MabSZiQO4cmQ6oJuyJZFWTFJmTs2Oj8PzeEkJUk0GdBkJmbcmDQd3Rb9tEuO9bBVUzMYrYx1jyJdUePWT3SMRlsf598xQLSzYgzuaqkUolUvg0bI+3rwayG4w2gesGo1KEPs3VSCo3+OwgRoqfI0KmIxT6nQURFcijlDLdLo0PH5vqYD2llf+qpsjOycsimEQXee5+BuJR6grqzSkRN3Aq1C4uXHI5A/5sPg5J7hgiHpsPpjIBLQSLkXj1jlDINrsDnA58+my1cGwevHt8vtNUf+XRiQQVB1Bqga1I53ctxkTvyW1ttc75vTgiHGiOi08YXzvadTfUlEMf7rn3sSCxFs9HB/ReMYoXBYCOAoR9ToZIfknqK//LDIktppRKlKC0CvNGVrETXqJYUeX/JuEkaWpKAro3uxKWZebwXG7+Qdz0NWNVRIhZM+Z3OAhEaSLdzLqyYrB5/WYmYbpcgKK4coaIt1Bw5B2h/U1Bu7N37OPHzuKTJUEa9qlUkoxIX+z+DwTBQMefISfyYaxZqELdb7Xb4TFMqM3M6RF6BFow0Ld0XHX7n3vrMDmLQnIqr2zIcCnyFsgIeOIvFcG/8AOrDekzo20lAeeo02DVJAIwpAzThW17PxvSxRLSKlRfU9J0UVUOMviaNFv+JjQexjDSfsBHSMsPUUKskXB6+85eOeo0xaYOtEp91Nzmm3W3wYLBUfZoN40ET2LNI264C+TGR+OGHO88wxDSHFMRehXk43Px3n2RZW2kCIejN2aAaXLJkOdBi69bLf2+XjmH9BtploNSqCwTQolL0kJvQ9Ck5ng8fRP+nq2k09LJ7Re3u9/wByeZ1S1KjWX0PvY82nq9c/9K1Y1ZqVNINjFBGFqcP/ABV+OteyfU2bJex+IGzMoEBRtaMsYateRdeOD0vaav0+krSoBUgiJJZcUfbnue+fN4RhBVpdtBSnOLbfJcRVuPHiq34GnX1XWtCLE8c3/wABUNfMJja8kKJtTV9nqwOsUpEHLWNmPl69DyY2+w/s51ORVNG16JWIq8Yx2tDwP8zHMigEgR2j8WgfQvfrjaexnGhErwqRVqfDbTa0TdHySpofHfb8GT5zG3+Z/H6FtKzVaeU2/SRml1NSHtEn6MkAhvlNfHRAyjUoJRFlC0DHx6hsxmJCVKm7UQzU/KoUtKwQlRS7o3dTs5bvfNHifF4Hp22VOi1Evsa7RIquAqQY9R6tzxNQ/v4dvpkmFtNJPPVUbJqTSIVBN9sGRn/jj5FUpTT2b3G33H7/AKG6lSH4EBG1FaRJWRIPuCbOtyXJ3QbP/p6sOBUylnNFAqXTJJiqYveSOAlv72AQnl1enPdJLIjx2UEhJWaN5jyP4SW/pMeIeTIZvzF6SyaeiC8nwcz1HYbG4uVKJDBsiSkAqLGe6WuaZtRyOcqMVP3ox6/8MDrEGalVFipmHudGY/QqpeeTJqI/9nQ1zP8ALF8gZzhjh3hZEsR5TRxn5NR7slEqf4e6/H1ZO2LRa2g3PeUohyJY2qiNYNj3tdl6D8XtbtAjk8qsu5XSxURrRPr8dR9Kq5FHHIq/8tC/KwJDeT+jplkxS77Lpsw2TX9REe92h3+Fz1MMtyRm00hSSWveDaeK97xKi27gFY5P+WBoht8grNfIGFJkSXrR7ukfMVMv/jCuz/jydO8QfFCOkviThN3dAzo42if0q1qCTo9dMLlkAcKROW/IE6NJQRBF0PHc5mGkaPMqUakyDIjs5TJL3M6dbkH7n2MF9zEjXqgqxzBdvnMGvZs1d7gXctEFSxxFmzL4UEsCNThoSwrlV+vp9xP2NX/jiivylPMKanPEIcWVIflY0Meyy8b/ANXuor2J/ng7aY0kRRx4xEVd1p7Hu09rmR6a1y/crP8AjhVBgueaoKRM1BU5z26M1a7UPVpVF89jMc1T6OinFhTtr7Wo1YlR8zoKhRCjKTxyPaP7Y8FAs1GVKkL7pq4g7tvQ+PwDud5j6uPMux9SVY7ThWkDjKmfZ8fW9XBIN4iymLlne2hQeXeMZly3YzYo/Z2ZiKO2DGpayDIqiRxhyRDJ3o39cfH4mAJdRLon76hkmGlBkIO58Xk7+J9Jg53t2nCC29qqrJ7Cjy4BhR5Lnf8A54MKpjLyXZGaI1I0vm/3h2m2P/TxxOh10xY5QB3ARD70o5Ezl2+HS+MbXiykxP6ri5RTmSyzjt9boTHlJp+SKFwDJ7ak9Pf8yMTh6mLg7T06LGjx92WRbANtzxuBPMxk6jmJNzTvCraQf9NmPltfs3L15KMTRWv3Z9fHbPZOqc+KCFTRDagZlPgo96Ix7nEY/o9xfzoxxn9OPdmVjZp+pd4IFr9XvefuY617MUiO2Ts3UW85Up8HlE6nMJ+C5j1WmjJ4WTzOraYSZgBlSLNRVM7IBVOTbFa4yW49zl+szCKVOMynPCwNqGynR5rNI9T1KJ/LcnwHO9XDHYtMz0+RJ6N7kyyIVS9lbj/fwCcEZuxdVknTnps2AaPVfKW+YPGo5mpuNKpJUO0za1nvCxKw4sVeJiDERg7g3fLdgelBWTSZBJOfOWTHQI1axkjn8x1v5WDy2L0zKMrlqNbQZR94O2Pwfq4V01O6GysNqcKhjnIhRanr17ZG+q3jxKU8g1Y4DDJHXboRkp/IElKaUarrZ/ZyfYxAN6AtMEeoIcw+6kdC+TeMBMWVrkTDxUAqW0o8khSdR7uWPmfR/WYnTI4FqkSjnZmoZNQUqE8I3IfF6BMPiRUFY3yalALBR1mc2ggjlH7yQY7nqEwbNgjPVWjjOyV8t43OT3V0J7q/tzZgLZ6TGbT3buu5JLpjRItrW+Ppf4S52nHpZi+IeRIRLABRbUhqEJ+1/lPQw0S5XGpkabssLueDODVoLxKvhBvR9zT9rF+/tFGqZkFwLLgWH55cDRs0E/y0Y8omVMpDUcm5TZg6laJ1xrz+t1/OHhTtTFLekwkk2WOJCcdieCRz9CD97yzwpnCRLjiHLjyJccCrfXe6hctavbDLA7jSfSfV4MlyIyZFMmSb3T0ITyfaEa7CiBSzJUpEY6/1khJsga9RBu0D7P4fUxZVgXwmBAj3glg09g14ujj4u09DETuAeDU09SyJtPgKfNrp8tioQfYk1/8A7MGexQ+VGjD7nwLEFVINXKv6xyHcPoasZ2fNcTaZxoJrgkqw4+sf7dDMfAcv9F6JHK5QAMBSkEiuZ2Zh3H/awtqeQxHNVUKVUalWVlyvZCOkdJejdICaMh6er72TGb2x2KBUoMkv9PJKA4CDSWrrGgnZsX1cPJEosislWNJRGovT1PbFwFsf3sVVCTRJNAr6Vz3QteQIuJlxo+Frvs4ZQ1Nak0Sk244iP9AV6SvRaJM3sn7CoUiqav7RwFAUjSD3JdX1j8LvZKXZnY/Z09B2RZePK1jkSVfx6fFaTA3sbVaiU+hHBXaU+aYcnNqZ9QTx63/R6NXy8CV01c9lI8RtG2fSECKR40/U1fJkJ9Hox6ag2qfVw+qfsX9Ij6/UzZ6WFoXc5ps9SJNfLTaQ1ohTJMloBq9Ooif/ALMdO9lVaNRoWzmyxYGdZE1kio5dV/Bo7T5vHmxm1o/Y5pE6kz6ABa1FQb0dy9fT2jPq8S2D2TiVHZmsbWbeO3uAowJAk7zreJeYun6weNH8hq3ar1H8F8f/ACy9/wDoXRpxK2jn3/Ir9nOe2k7UUGfT6bLgVOLCYQb3vG96/GfYx18tWHVdjaDWFjKKRV54FIPXxjyT/t45Tsc1+1Xsk7HbSnp8zuc2O2MSaXqGIMbx/L1vx2raOqRoZQxY80CbvNaiDGnuNXwePK/lakdOlp7d0Xv/AK/qa2i5ZvWxiXzahUqe4xpKFyoxzkjETgPx69Pq4XBlJRlZU1beKowDEnjuHcGTV6TcN6WCysp6c6kxBLGqHlEeM9wmluKJm5gphskNu+cbcyE8Iivucz3zXqxnKOmSuIoUqeunJv0Ms6apSjTQ8SmYMY+08TAWcd9OVaznmSNmS3p6WIttGj+GRvrYNa6dGqZ845d3PJnjGmfZv0DJxe+cLsB1RNYmSFS1nS4pBoTvLcjlu/Pk8RNiFtGYlRkVYkiPuyFnhOQQ9PMuMGmn5H+piylOipSQ0aTlHFalRymXqWRnMzDSvzI39IqnHSPHUApMIeacD2GcS4N+F8uJAWSkiRJg5SKhJQXN4x9oN32j4WVyBS6jGjAR9MjXmlZCOIgvDv5jdXy9OJyYL6lU0gWAt3OVMUXL7/R1He94MlU5Izmx4qx1sGi3LQuzYNpOL1teBYjr55G6y77pc6oFL3nedUf58piTAUSTn1kMPZ6qSDjC+pFigA8aI7mN0kfn9YTA8mpST1eOqG//AL18fLLRoYRhMC1CGRlBgtc0L5hYopLyLq5i6x8H1j24A3ioVCou3ZqJcrzyjQpXa36IpLlvCHOmmKJFTCmzswcemiX+qZaIRRj6X3uZ6HMw4jSZDtpoeSoEA6kpCC4eC2wfD6uFu0cNGI1sdMkShOkqK7r4yDuavuYsVFe19XRbAlQbxoXg47nWH8geOI647RdAlR7VUXJVMaNWxkIMWi2/UTq+rhXXUqG7yWrHRQ9ygSBFX+727f8ANgs7Fp9yTeUxXEqkflv4CO5nH1+W/EJrFmR5zlcKSsiHCix+DtdBND/UezGe/cdVMGqjkDPM6S7nDmuIMadTXupLbvTwtpDCtpoEV8d66elbLOnHz9Rpzo8iR0ydosiiUWjXrYQdwfyMWUaQ2JS48ZzYj1G3Tque7jMrbTc2tMnbYs/TgO7u7sfGy90Df/bLTjq3spRpEidsygE5HcZt4lrXbtkGQeOU/pxo3+mexC5ZNcBuf7+PLVjs/simdS4lDIw4hjdSUR8g/Ho6OXj09GLHm6voz5WgkvEaKh9XdNryJ5p45B/dwJWYKN2P3FgM5yUgMMlwXAPJdBm/GYJ2ODUN3huqCokcUyGzx33bBLj7mIodd3mzlz/s1VkCIPwjL/W+zjUdbmeQbOUs+YyOawjKnFIhcu0uRx4u2bC0sOCsgHOISUOX72y+Yg/X0/SYup8QzpCLJvdJKeVRXPKXPz85hbT95U01FUKcVSFGS27RoH2er0teBRC2YFq5nVCpzZqqpQpHhEHb7/jJy/rPVxslVkadA3eQkyf3YfdlDF2+phh6PVbjOVOMkbaCXlIKf+r4scvN4iLcIThwHHSUm20M+QkjirAnlS71LgLY3D+XgXexES55RW71AkSMrx6a0xLRS8BGbwO470Ma1qxo9RSnR0TI9fAovH0aLn3sIocFImzElqra3umTYara6j9egf4MUmnyTtlzsrJwEhH+AzQNPpOtjoyOfAlDWTWgbukb2w01WjpyuAfES39nHpaNNNMqcB4EDUiRqcqrn1HI4mp3U8fTi/Z+OgqO0hJDUSYeoBI24utorz+DL9nTniFVhOeBVjO5UGPFjkINevoJrufb9fBvGRPEJZNIk96RCN3O9UX5fDV7ujo93QjcCbs8dHnsPIekN1KppAkenSPWjslXo8o3LBUOmsEQcapx1SSCplV4GdFzXFViZdHuJmi4CqpCSqQaWqtbGh0eFykTPWoJCvc13R7if/OLFmxbEP3VAyRlmu0TyCy97QhOLgxi6b3SnbMQ5K+0kiwpQxfNyyXPUHjUVcUoFbSYWTe1VOKx6Z9nmwgyemzCyjKePTl34HuUabrF3iapBtOFJsSBhSoMIVazcFRRBy4rI/M74g+/xGtUOTUthagJZIFABz1UxeDkDeZw2en9nCOZJrCVM0WBHPMqUwkUZf3O0f8AbxsdjY4anFXZl8kzYsyIeNLRf1L4N3xj2O14nU6e4eORljMVs7Z7bSp0yOCgipTgqkXrlIS437GnENuqRX6XtK3+iolFCqKMeNkbwGj9v0mGdBkwaIpqDt1mUBC7pAQo9DGCBrY8jPTwvftfHhNmRNmahuiVCtNaGSXjsMt8frsxrUerndFvb+hn1KcW3kxtS2YgUj2RaXG2nq+8LJE5Z0gC62MK8j7efyMWbf7TR6xUmUPZkKjikyFJp0fqSCXnpmPBvskrQ4IJWyI6QORXngYx9UETWhnk43+vjb0X2Oh0TZOkhqx0iVocgix5scerQ9msg8aFTWUqdJK9ae63bH18i6dB3qdNI29yPqdsvTdmvY/LQwSj2YaMnLEL2g+qQbPpG4TRXBlHFMWOtnu1GUYy9oN+i3pd8jTh/UarS6k106fN0n3JY8ofUuaD6Cafl4SSZ7KVWZw4ybwsmZCkKzr2+bbXV/yx5XN6jS77tJrNaNoKncOz4jpHvJLdKIbL+8M1u4vjNelmENVV2th1VUg2xks9/rG+4P1MaQEuxEDGRLFoU0aE6/fEufZ14SxOmzIqAY5zhUJSD78gdPZ4enaKbuKojnP2gSOeE5COqE2UO4vlA8H38OiR7dKgup9hd0or4y+U69v6PrYjGkR4LCy5CBklDUmjGheo2QRiNXP5tSYXFkSKdSHmVU3c9ClyLXf673VuYG4dj3dhPhSJDo65jLCGMtrQ/lk/mbi2lqm4QhSW/wBiSoR7eTeuQ/X6/wCbmC9qZCCqFZbHkcgbIhBEuu66k/8AHC+HGqSjWCBOcIk2ONbrX3LjMI8g/EBJMlTdnxbtGsrPjRvb+ei5of7n1n8PFlHQ5doYRVp9gr5MqQo+vouRbmn02u9LEBtEpmMTpFDgxXyQ95p5lzvO05OGM9ZAdsnLEjLdWrvQniDTdcUxaAM2WFDIu8WYZKKxblrjzI+39hrcWUVIqVNCoDM3dTW1fJoSPzLn0mJ0OI4RadGlIq26AIguVrt+2Or753uPJ1Nkg3MEaMEB3VaMNSk8SwQfF8vAWHXFlbl9z1lGeNpSio0kDSsXNr2j16Hp5zWLljJOdOV4XqoxSRpBVBs89+j7mOgzIjFjokJDKWJT5+i6V3A4dzPvPHwikMA5WnEm7icICMXLWwi2CW2+9k4sY2tu1rGpo3ppMy5j6ZtGhIggiLNMjSzI6iGhHu5hPz9Jj6Uh5zzHgR+EkYMiNbL2bx23r/EH9HjQbK0m5Emx1PdkQCz7YsuDg/LsK5VIqMeXNpSA6RCYwQt2cxg2E5d30/uY4n2g6Kc5tYCqD94rLnOVAiSuQSf5kTR4mFlBNcpY39zyLm5/21w3PTu5riRTi3if3SiEIPduAb8uZ6g8Q2fjz+4sXW5SOt9Ltzd0+vjnVo9mkuUeJ9+myVx9tth4L05dhvT8vHVfZnRA9zWi6sTZ7gF5R+ptv+Hjkv6aRkN7I2xEMfQRAN6fl47P7J8hY1UpHddL7pdCIKSW1wJzB5Ot/OY3qZhOKaacQtoyNVFMF+0SCF/isfq4GeE8oEiAmTS06MaOhfi32yYcsGfukjWNvGFPZJIuXB7lvh9b6TC/d86Xu8fnHGOoZ8rz+t9TjUSTLeMi8ZdyqT0h5llKOmvGvj8z/wAMC0QCiq9W3lUziSqqLs/7QS5c+xx4NLGypZCOkIoQ7qMdovZv5dvv/wA6ceNdHSpVbd4GalrxiZ2+Aj93ITh+xiP3kVhTPpzY7Ky9yZlm0xqiL/s5Rq0f3sMajE7o7Ssk5IAKV0CKpS8ZLbDcNv18CVGVv+zdSCq6dNCRRD8d5CE5WLDGWo1khQJpUtdhNEnj8GvV3/X04N0uRHKXndBAdm7KsEY5qE9K5r9N2FxRHGRo2oUUVVhKQnevezg/BhvTkWBJpq1Go5qMk6Mqe7w3DW2/awvhnPCpsrkXpRd3egyfssM5nqYuO4DLEvpUVztod9KZ6OBWqgcTdaaSFsdnl4utcGoJWgBT2hurUYD1lCRW8b9dzxPfHY+hxQM2wnB7o74qVw0oornLT2vc4bnhOZikclC0qknjqJJj4CvIQjNLX63s/HgoAcLjiIaqRq0OWss7aqsa25elcoj81939rf8AlhSdzINBkR82pLkbPOcZ2ebeadGqi9PutyT/AI40VDe80yJUIQURSVNo9Ll6Cu0HY97en9WS4VTwxxU6UKW1XBJQZxM2L0q1CDJ+39fRhgtNxyePvEwko8nNAzYUYiWtGbxk/mxnB05T0aaqSrQCAqRSWl4+h9zR8h+rD2TOvvPHN7ndABBjH41sb7fqYWQ0kigmnRo3Kiz6s+UnmKTmavWwBB5W5JqjVJRmx44ULDgoKWn93NkQn3sB63jqh5cdfbLZ9u6LwjdFvU33zFUKMKDKM1iImqlUxrR+JkR/TiIyFl1IoRO3hq1RWsKneEcPPL18SAx1LbQvZB2eUe0q7vVo43pEleTuW/v6cLw7J7HTFqlLqNOnAWgDHFRUX+0td4X6TVgMXtYU08lUvmpklC8rybx/WaG4ukSw90S1SNa6amAZUX9bNFv72vBo1RLxTa0fAEyj+a3HsUFK2bq0CHTYkeGEEl7JV7nrJY3SPV5pNeKalUpFcmVIsZbLU7myBdP9ncRxNWn3zCRY8ie7U5LLZSyVEW7xrl/Pi99QAepyS07OEAoaU9eV7qocmpvrerhVSGVcmm9g6b5cQXOpwEqQ6cZyNjDjGD+1irqG7PV8DARjsgMqjU34M6JHiyCL3is19X6t2KaVBdUI4oQI6iV61AHu6LjE4sfSD6A1Sryl3KCSDCP54Mn9V30mDgAZ2HyqrFgI11zurUlHwJ1XjPl6rssYxY8iZSEDIzCaTs9GKhU7zIhB8zG13hsavRTI1HG7rSlGqMXpY8BHs/8AbLCelxM9mXyHL7YFTRSBxfM13PuuxQ0+lDAytNZnZCWvAIUZf1tJHvW7eLhQDTSDSW5BhFT5cdo/dzf+zFVVXOTNcqX5C1WnqLv7dtlz7HBjyLHlSpCpHVbyz6hJUtvs36R8HoYXYLI+g1Dfpc6LIaLfJQ6ZITo4NSXLn2cG0k0hNrKggL6UjumSQoy//j3HevghshtOpsdcmq40YPhe0YN/3MEwlO8yxkjIHOqSSd8/vCdb8+TxTEzMuzPc0CGoWEqdOzjSsuPkv5fqExoJR3U3aWbFj+6tXSRqXjzfoufn4zC2jRmrTYDpN6yFZIyj4tD2dnp+Mw2mIkZlQvnOqw58YsRMu8Iy2Pixb7kQVyKhUXUhlmoXiipBZC2k9xwzasvT049qlVV1aqb3X1FErsVfM0EYTh+k04KWoS1jKabFAAa097XiRPdXXzHeh/DwHVo5qbs+aOdAHmMWEpE4X6Hah8XUwt0GI5IkjXLiGPKTn0+UghW9HZ8wnqcGBZkjcaBk1v8AZmRik6NbBvYDh9TDF9Ncu06hkAsh7pSlztN5Yd3GTS30sZip5FprNMg+RI8EhSd51/h+a3GfW2sdSFNIkuV7hMkHSStTexF8waEIbV8j+HhWr+6LYKmVUN3NMST067jhvGS5gqKYpa5LuoUQJlRvZv4tftRmvALF3aK28vJUVSGTla93ZquD5mjGJWjKxrU+0htIr6mbedUKDlODdH35GEN72zGKrANmRVSQOS/nNeqPyavu+njZSjR0hzsj9qlNkIXJ3th98f8A08CRWSZCHM4EXN8ky9Jg+VdjlvY7Vcq/TQV7fZI2CAFNKNhNex3n3cds9khCrX6NNTiRdnzI0ZCadT0KxyXP2t4Vxw/9MxxW+yNsU8/DHSM143fvu47J7Lzrsqi0tD5qSHIKMj/Pfj0ulXNsTCrxguQUKoGOV4RGKntwLFJ32rX/AOGFlKRUqj5DlyBcqCCHd7TmcTfQ1YNCyMlGm1BHc8BYUgoydQeFbumpQadvF46yKgURRf4GJ6ejTjU5M0g6RHmUNWxo2kLgU0mXFxsG8g/9Nv0mDbdPpscIjZq5NpJMe5n1+D+b6vCyD0URD7xzy0cIxE+WTi+s+rwXRaW6TWCp7qptHJHJz8J7X6/2sR4xsAVT50lKXCayLamS6W+QVcm5DZvH4yYYsdukhoUjAvhnwjSl8nc5ZPu/SY8jKcdDWCZqKGTQJUeTzOnWi97hM00g0TfkdfBahNt2neEcF/qaXYOO4g1EPPaAcjePaFSkyiC6rMuZzNPrfSYARIwNm94yObubTX2iiJwE47naa+05eL4kxslEgZG5CVBgbfhOZbJ67dfzmPBn/qqaxtN5GgD5S95oIMlzl/JdgeAWJyVLUa5Nlx8ixy1NGD5XlIlxzfTa36TF0unU6dAjLAj8h9BzXvLet/T9nCysrHotdNEirkg6zFIhev7sW3o+zi10mRBjQUfJBdfAkiGEQv1DkDwaxkGw8GYCPQSLypdZY+JaF7jdBH/R8OE0mCeTCNLkA/sdMmRycvkkfmQf3cM6JT1DV45BrmEVQ0KJfIjBbG31h/R4EqR4NFMKcfNQuSa8qd+NuomnAWFlM096HUJEdvPLKgjTLrjfpGTX6GLqeumpVVgFX27VJ9uTa1sYwjPx6vo8fbPunABS3pG4BsgLmvjW+Zq97x9SZSLBhT44E9qz6nJVCeJcMPtPlYNnIkWIQ885DZIPbAaIwhTcXMCM/L+9g6jKkerQY0VEvnqDy3eL/YMAygqo9WfI/o25ilQfvo+B3pYZuzi1sNbRbAQ1IKd730S397FwSQBHVDuYdsqnR/7NMJdtu5j8XD0q2MvCmZQLa4n3GcsenAwzH/qWA2n7xMLT5zCiKvGR2n+X6vFUQ4O4ClBGXeAjgPELqPG/WEmCQVIfHqSAM6JI6N0qkp6eOTs7enAtNjmhQ6osxSjRtFimY3zdZGasXtiOR8c0oIhyh1KaBqt71yvVUz/54EdOPVcyktKV+z8VD/CQ7Nf28SQYHEaVHgTYe9IVj51TqCsd5mi3q9TCeuQRHoBIU217apiEeMnhGsexn/Tw1nUyOu09JSJm5O7EohP93uRbZNOAZkc8ikbuq5oGheF8GjTD/DhfuB8DOBFsT+hUCCHIcK2pezfu5OEfwNWM+jjyNlDhToMGCwZZflHDlE4MOmRZUrKNvIISzK7vPRx3GDTl/L6v0eFdO5GxK8npM2Rcjk8Zhn4vAmQS0yt2umHWL7RWTT/87iD4/kasMaju0ZISxFyVe6FwflGDuXH4UVaTUI8o6HkIe0GnkioTwb7g7jPVxF8eUtUhgkOAllKhy049dxlzT62Jhch9/VziJ3QkL00+MVqCF347f4sNCygqQCpGWAfu8IclRl7TgGP12OazCSmHNIhi4UQsajgBkTrdbWwnqYOmLUJNTXedKh34OfW9rvy5fD8Pjwt1DU8h1cAqSPf0DpJHkZW/HjyeLP6RMUkqax646UvuTKnDjiVS8tGEIP8A6jfo8J0dHi09I6g3i82TGz7wdx47mHcpiS6jNpUZLABVOM8l3j7NB2/XHgCDCl6Z9CFqYinSPNGKSpeBnH2nX+XgeRIQ6Tp9jM92KISl42M7P/qOxS+m7w6EEElWtUcqOouvxj5f28WTt3iUm/AW8FBxs0UXaKO5xYAYMX1KO8VKj5BX28cczImjyg/X4cZ0UinVCMOCKGqMIMVsSE1oQY32+Y7ymG2zZ3gn06YxbgpkwjGjY1G8jr9HF4+FtMahtmWCU6RwlgkUcUvaf2jl8vXjh1CcHdRbkUGbAYkiMJFjiJPbaH1+AjeW0nyODFTN5BQ4xpNORN1o88QhWu0C5Sdb3zl4uSuNm1KpS5Ko+2+GkeOQerXoJivaMyyCNHGW+ts0O4i9n5O4PRjI8TRjuFU4RAvkqWDJKIUqmqQfH0Nv4ytVoUio1WZOZPYjTSCOREczxlw/PNcabUJblHFJIlxUXX3/AB8eIA2kn05CQaXEISEExGhcqM6W618/HA8HejWAP01IqE2+2CukfaJEanuefjsXsvt3eds0cCB/+mSxKXyfQO3+fOxyj9NQ7h7f7A3XtUQmNb7nn4637K1TTe6WuSc2NLGgvKXEt49RpfLL4MGsLdSpCBTgLkGakUal7wjNXM+7+WYMDGSLX6bITJQBnHS71ODdbfzfWwJQo6NoJu6PPAWmRhhudcb8/wA8eLXIi7TniBVbvdN8gQrXae1eW0ny240sDMzxEkNq7p0WTRw0NhCDEXW/turhyeVUY9anLEb2NYRbhC95u5LnznDgY8Z1M2baRURoj0Ld1GicZFvfg1YKOxXbTVRsU/IqVdioL3q3HvEd8tg3YjjEF0csokWhmyUKThzUFcJot9n1vWx9LjrRI5wR5O/Wx0+OouHlvv8A39OGDJCR20xd4Sx7bjJbTsrmoevr4F3Y6U9d4kJeLBp5BSrXASw/tPjOJuGHOURYz02qhdAUXunNEItryjCE4h4Lo9KctEVDLye5oUlGu9pxkJ1dfef6mC1Osau90o8jO1WTEt5a8/a/V+1iFGdls+4KSEAGpKxwil1dD9ZLjMBiMysZSr1CSCqVw7Yqzt1rMa4XLWzQFg+L3vDcz41Rp0Uic1C0yWy6vXR+8DuNH6uJtimqFVntnXQhJPZdJEuMerDYKkZsgUYEeOGQckeYJwdGnXmRWP1p+33cEBLjqq1FTkmHjJBTKdFQXV5nR32Fzd3qNUZHkohoaNcMvN1610O/F6uImOabPHUADKkaLUITCRUDp0Ip19xf2a1bigsjuPVH1BI6HPFn1GLa/wAWXB4vxKtkFUuTGZsyIpl3wBqOJHpa9x7R/fwJCdT3A3VkcKHFJNklv3PKfNv4cLKeCQWiZnVTTYFMYokTqalX8Y8aOgx4sCPNkylOk9Z0mMvnvenV6mI/oik4kf8A9PLGP0HmUV40TqMfbf1rmBqzH0wt2OC8eWkYhYuevXbYPj9XFm2wJKx6fGjcNmiW7vj8Y/wu+kwvl7y6qpITMBkJCi3Saue7wlzBol97gM5CHTlPxrIDelxJse51Lb9NwbsM5MW7s+knNAq+NTy5k8Ixltrmkx7Z5kGFAyEojGDckd50E14Hpsq9sXDkbvfuUwUYovKPR47en1sU/oiyTqUpd7qslpRDjjqrZqqveoTL8D8Aw1SOJQxU92jMW71/71zPtYlCbvI5x5CIA5p+Ret4vk/gOx4Y56fTphsuc6loIQvKODIJ9vF5+rADd0kUeWwwDW3RKlIR/M05tJHuL/j18INsXSdxpylzCZdnCjlIn67i/wDbwbVYznvKHSubqnmv+722flmCIsbVMkrIvi/9PGyui7NR2/xOxUtC7h+Rc9e5bA1TM4gtlhGgupbuBt6frMIqEqTaHTclPOPKo7ikXPs3o93Db+cbg4EhJZwtkx1V4pMa6Lr8W6j+/ijYenK6CZdWkURstRdPHouW9P1eB5GE0b3SmzZ69CAFT3lRfCed6eDyIoqjISPG54qmZCrd0a3rH/Bp+jwGoEZs1u+7mIi0KGUpc9byM1/jwVLqSLtoaKvR/WVz4z2py7mJAuRTCVIQ1lZ3zU+g9PL4Ovb/ABYMlqAVSnI5VAccmENSZ9oxbZB8zR4n8PFtLj9xoz1VUUEiikQorXGN+vlu/j4TzxyJEyzGW+C1T1IRV0cY+WT1MLbuHr2ghFEOmRRoova9RlMIAg+u1hPt9TDXibTFW+pVKsNwiXOvc5fafAxQEgC0oc7SIaSKjIeMevvu/H6mDqzUmJGTd4/txI0IdshOWNhPBk+W3RgMrExKGnOyQkiQulAFqRBDu9d/L8/znY+ZHk1ClGkLIu+0Ov55OzL6GrAxcp1OckQCEEKpyNRLnW6P58QRVkbNKkK6joOzGtenwetmgnoMf6eF9QPDIeBkmjTqXCISUEbkexxBpr4stfB+zCyW2RI2b3g0jnJs7bQuXlDczmfJ+sxOXIV8tu7Zhnb4yD5hLjBk+9j6NIqIaEsYKo2PFo+SjXje+y8lz/T+kxy1m4OmmZyvvUtSlhbZNYkgjoUgms4OZc7zA0MqyJc6cDO6FXvX4BG69PL+L+sx5OAd7tod6qCBSRYkxpBRO5dvsyD+jxe07oMtITVTSs49xtztB29f8N7MYT9prJ3CmpIgKdWwyjIoljgWLbJ/Z11/D8R2M3tMWWyvzWR5mkSFXSl73Ewwi3ZDKvCle2p44oDmGPqPYwjNeFW0Fbp1KrUuC8BM2EVy8XjcX/zjlaYg60g1X6aWS7X7AdJfBs7Ph7THSfZljokzZYEZMzEV0cZPEuEHzPTxgf00IK90vY/qud3MqAt2/Px1T2WN2j1XZV27WOaW782G593G9Sm7wvyZDiejVOOemX1p1qQkBiCH3iva8g/z8XgoESStclVKRJyzmxpFrxOCzw/Lwp2dSPIoTjBzs7iGQK34NhJFx3598wz2seaNXYYI7kSPEqcMVrPW8nRc+83GvHaZkwCgkoTZkVPcfnxKORR8zg5byavu4IiSCd0ZZqaArXilwDs19FxrxsZ+LAI4JP6PNOFSIpaVUWKMn6ta4N2lksbtDOGwhWoGVS440Z4RqPH7nrYliEJObqpEpu6pHFFqijKnXuM0db5er1cLHO7nbNSI1Qj8jcgjTpd0Pvd76uGTmx+60KpSJC3+600YubwcPM0+ngaYoJUU6n6ZAVCUnzjyXPUbh2YgbnMi7QNpcg0dQCkjIIlzQ+O/dyEue+dbAIE10o2oQopRRpDBg6rH6JD+nEKgiHr8ipnPzkr1NGiZdmm7j8n49zHojz6ls89kBEvIsogy/uJc4CYHgjQInzBUR0lFVUEUtNURBL12ktj7T18MHSZDW0qTIzM1CVDmppfxdpi59CBLlgiiVFOtPppF5WtBtG7l3Po8MyNpwmUqNpCK0Q4zZJoYy2Un4sVT2eG+COLIjpMSgKsJf7Y6GWDd98t54KNGg1KtvsyVBCJUj5r39wke3851cCR1SpAdHGu7pDgZxeU5+h45A7bfV9bDugrGbNGF+WoFTUYxr4RpI4yafrHYtu0ISUuKCmbMwjxJN9TUgW9EXr6Bv/mJ6ONDRJcXulVd4sHbMrQRkzFwDfu49L2/LxmaAiGolMqUnNELDILdOLmMz/h4ewUTRPYsZE9vhkju8D04R2/wYrAHMA2jdKQbXSV7WPMjW+HmMz5b2+rg2rGp8YRCpIPb3mKSSQZW8xuQyfix6eNHgHoau6VESokF4S5wdTCACyJMaI7dsp16msKIvU7cY/sObhk9xSdo8hll77S55GBcbeJLmj0NRz9KkT/3wFAI+l7OxEE4UucGhsKmenQBvM6P8bfRhjDACRtTGIqTC7vUHgdx5WnPaq/8NTsKoUuDFjAGRzXjJTyhK9rs80a4iN/5KqYPmQZna4yM8ESmzpTCgMXuqmlFRMm6442qvpvRf8sE1AUN2ZBLeEOlSxake1HXGEZn/lmuFsXeBTwAGW+xJ40MPQitRqBYv/HozxbUyNZsxFqMO8u8hmuVrm9KJr1L/lkxMRksUk5zYY1a+2QVx5GSJKij9zRcvstmdgXaHeG04cTVeUtGqr+UPXc4x2/q8FbSVIEghZCpeDMrFPIK31x20HiudTpCTQSc+daldFp3XJc6vq45IQbkVyIqqUt2SjRrIpwk8QjdHM+y7H0PZudJ2dkBjKAFSRZUdSZ6LhdePa8YwUI5sIMgcVlLVzETLJc+np/PXwVTjvhTJ7GxStckqY1z2uu5Ey1s6MMiSjN7WqQxJaRw5Q0osVBjz71rydni+BS5C1yPUZMqCYsyp5L+5g45MfCC48GkBeG6MsPg0d425+DECyIq1NWRvDVmMiWtWjqDHqwzxIeGArniVztMOJFIPs3aJDNXLd6Gr6TAyU+NuiqeVeMtQgdCDd1NQeJvB73gw8cKUqmAkK4tmNNXPr61Hy9Pvg+JuBqlodssxI8g4JncdJAyWm8x41uXG/Lwh5yHL2iba09jZaZGiyeQlTnEGtr3La/zYnLnCIOQ0xVtNNEeQlvjfoP+SYtiRxHBJY84lFPrMhqiy7dhAZ8zj83A1UmaYhqxIMgkqAsoAmpzh6HEaPl68cGorMkxCnTTTNYY0NHp8eTUlgH9ogFVJoCF8p7XG5urg87GYkyZEWFOY0Nm7TNJR29fRmTh+zhpDJUUp0FXORT1GtPUfTx/2W3pd9HhPADUKuKqAghvzXx35rb8Rbg/wYfAsdNkJAigkohg3awwY+Z7hshj8f4OKTrIk7Pjyle2FjHQ1sfBrG8du36TsfaVkTmRINj+sK9vBRKJ2t9yKEjsV0gAjUoIURdzjjqylJ5RuoY8up5zcc+o3TH5OmmgBJClPnEjSA52oAFJy7jOY0lzmYFlyo8qoojY9/OQbdCiG1nBotkuY+myFRDzkCoSzIAUCNR9hzbZB/XOxTTwNgEhsGQWqHKOBR5r7rwpl67ExiNBoC9GqtPnSYzVBaplsvMHrZbUfW975ZMJdo6XOk1k5xsp2h6MVPbLPETDraM8gcgyR2oaHLoTs8uoS4o+04/NwJVKdFWY5TBkiJoZqYiF6OFMc98TuVzV/ppPeUWwK6GDZ3RaxSovR0I3HQPZYOndPYVXqjEfOeMDU6jnLHy6ccy/TjvOPsCkYSjVDIR2a8LicP6sdR9mRpG1P2PWNCO4ypNV3itdu6Z429pe5j1DOlzi0ObIPnZWO61lp0Lzhj0/F6MVbZ0959szxzQVMvdymkzRfKMGMfocxmBYaq7ZuPTgyVnSBPMq2xa2DYORcscHmYe7Sy2rtmZQ/wBs7pBz63WIlsONHHI4c8CdMcCHSokmo2UMSMeChOF+8P5mFKGkJPbICi77LHFkCW5wDfrGPmfN4NolNWopRowZKbohZdvPVoI3+TU7ATpBZENYzboEDTGXFu+64Y+98/XhpQ5A3OthbzTQjVibIRevk3K2R30jdfzmEFKewGzAhHy3wQHqU3FzEG+3+fjMNWx5Ual0fiytVOTILFUfGToIT6N+rC+EsYlAODPJHRphSiUTeuN47jB+lgWewOGQ6YaPOrM/c0RGlQMu4yR31vR9zA084Y9OlGAi5qpxjehNLe8fc9fEKlEBRYk2+t4TBQiCij6+lXdUfyNWPiCOtbfBPTcihY9yIupgO2H9sf8ADwdxWBRtBUgR5dTRmdoUOnkRQ6td6/zNXyHYcymNGyNIbITIdQMhBXND5D1bzG4VRYl2jrUN4j5yqQEhU4uXk+4NuGelZE4EhEBmWvPu58Ft+73NXX87FoW/ceijMjxJ0eoodJo4uYiE4+zkEt/ZbidQWnur1LXuatk81ueXUG/d7er0MLXd0u554+ft1Y7Lqrx22ax8Py9XBh3UUWnTgRY3Qo5uUnPj6ydb1vrMM5EgNAdFkUCJR5P+wSFCvnje4Y+L5OBAVWEeQtS5yF/q5JFwfbd4y38vEaduwNlKarZCIgo5IxSL2xH6+Y4eLwijywMC1cghigK/QPVnokdGj0OnBQmJeQwqINUKCCMiruaTlKXh5b9OEayUSm5Oj9tAh2zef2g/Xa1mHxpHc90RqdO8TpRPP0aCdn+fB4z4IxRUAwZIm6otFpxGMJ+rQfiy/wCOLQAcRwCSfCAsdY7lqbVW6P3VyvfedijZ6l0+dTxuqDV9tUw6pcRvLye64530jcOasqPqMeTI6Ui1MJf/AMfmff1YTNqZ3U09OyzOeNUM8kdy2Dkctur4Gr6PFB+IVENHHKkFMgQgQsZ6FLp6WEj/AI9WIRoyqkKPUFUKdz5WQk4O+ufn4vFwUSTVapqaY5rMIQ066R2eDP8AGYbVBY8mpgp9N5TgNPdVS9nwEG7+JrxQuBNGOiKJp0Q15aSnN+19n6PBNUqax5NMRUX2nJlEUvC/oHy9XrerhVukg9NOc8nnJBgSEXyj2yO9w/naNYKnKyREbNHL/wB4ZkTEGicseKWJFpqKJVqcKIZ8kvU4lfpz+bQeGdHqVObX6sRaYq5VR7yd5o9qj4vVwjknjps4VAtOgC0gCReZre9lu4PBceQ5azMkykWbnXU3YQk49GgY+L5GF4DQeNJV00KH5ABUmVl47OJ2n7WjCmmx1hVOjzptpAxyxd40eMwj/wAeHUtYqm3mQmSw4Ey0idQnHbbqxXLkLUJLcooCgMlPuiu67b7hOL1W4bECg80pEqtLlyGoYAZM6ORBpwaNBndX4Y8Z9Ym77NRp4GqL+rHyCoPsRoZ9y5hzUmSI9RY2opzd5OgsidGvd+Xqwuc5f6MKECXjLs4GOvN6OzIPU3C7BF8pSRZ84MBGiQshFjLkTQO4y3p/Pk8JQwVWPSkgyEEJsZ8hVVPBaxkc13pOwzgtDGdNauc6zIChfPfoGQf3sTlhprKIaFHSQ0EujGYXm69b8+Z6+BdBiOLiUaNfV2qyYtaCqdP6iRdHD62Bgx6dDWm9z3LzRSiOHno8n9+3hkXhGQ0dc0bUIMgXL4+YAgxs5mE8umyQSN4ku55iVW2LqM7QZLf1ev5vC3cYqB9KiCSlClOqIbSGbOjFF4NbYx6MARHzR0QsTO0WZv7bfj6+PFpzykoMxaaZEggjAHK7/eLgx8TR/OYhKRd/Yrd4P7dmCIvk/a5OH1iYz6+yZfB1JyK6l/Wkcm8yEzPSkKNCatY3vfbH8vBUFm+Vw9shNJJcOXrVU9x4CZ+uxceT0bT0gpGT+s1pTBFu+PfH2mAosUiygSAoIxh1Vgl7PmW2j7T4HFjIqRY7oExRKkmREXoRaSEPM4uorOpiiv01k2rGljqItJdLk6/iphhW5OdkTkRN1lzLa3G69A+WPv8Ax+DHoJmccWilSHpobxa/d6Ph4Q8b3NKlOK2JfpxHe6p7CAe9zcnOK5f2Lm3LHWfZTziz9jHHGpWxpqmd05qRVAmSY4x+mk+WXbbY4Rwq2PbVEz6z+ouOy+zS94IOy5wBe47KnHtR167kUaJjYiLpcxahmdj10vfKRN39qyionUuP1cz7TfrMHhpl+sQ5Dl6ULTZHT4W9zPUxVR94SmBkSN35LJqFS12dwdzF9Vk+2DoaMu/q2mFS51I9sgx/SaHY1KZnvBa9d2iwpMgMEBb00QhIujvyeZjPbQhVhJr1QAbtLRipdbwXHhtubjTwHxVDTASXIqw6odSit69HPH1uDGa2fpkiowSKvShaYcdsvg/bFz7uj6PDumseMWBhw+pSHz5T0NKhbnKkoiMJxrHbuo7g/v4NNsvGi0skktSRcoBciZ9+R5OK38X3mKWJS2S27j0FKZhHCXy1i2P5vmYeNlbqKdrVE0oa2u660kNJ/I76zExxKl8hbIVKhJri+6dqU4fL8Zvk/l6cTVZUg9Q9rqGQSSwSiKLg0E/nwFV5MZHZRb5Ty+5t1E4NbCHCMfM+Th2Sm5VRyxpR8ySZV3NXcehn1nWdiIwrEzpy7nELK1dnTNRMupwL2f58TBrYwpUZomnVHLtJu8klztG7uP7mJw1joMEWoRYMNZdLeUhCi4F/PC/F8g7Sy47UyylVaLJEqI7lv02yN9DThwIC2Qw0CehZJ+iO9JIi+6xwHjJ9vB/tiRX1kO7ZZMWTA7/RcT+XA4aajSVSoyVAbpqvMF4RhHct3q4ukobu4OYhxvC2qxQ5o/v0Gx3324hRXTIdyFCM9bAIpapIKO12lvvfz5PA1uHDpCxDZldEpYFHrJ1BquhmC6lHJ3HgsWaN7GyZgRJc8Z73t+x62K6qCMeExQR0MqUEYx++cvymAR95IycF0GOq1SKh8ylHKG9OZ1HaH68Uy5Ag0lgJoX3mUVRvITvdGh7c/wDHPDNDxqnJkBEAr5cir9N250Ww+D9D+JgLaNI81szd0PNhVClpmLiZrej+thpLBdSjK4w1BmpnT4ozWuzYwZ7g8DQEj099ds5uzFUhD/3fn3NOGJ5Mk7yxi5IpamwiCTg4NAxt+y7Ct7aiqiYyKgDmFNTK72j+TcdgZ3AntPgyYEfu5lyBDFS+bd73mEwXTkjAlTapvCqZahJGIXeELY/h8t3pYFSLqiz78bpFFp4yi7/luJc+zhtSDmdUIQNHM344xBudomjrYCYxCPpLkuJGdGzg2gKNO8G8j/Bk8nj0kiPLrlRpMaPnakK8SlFwcScXocOENWWUtJmmHkH+qUSMQa8WgZB2/nGYfS5b420JhR0gjk90XsHb4M2Wx6vz73i5IBBpkgFChhWoJfiQRFEmXeDDZufnxsfRaj3MqdYULc70mNmPL/de99XFAKhKPswOenSqUxX+PouKO438+TxFJM9ZFWjyDtW1Jp4xFudnwYhdyAJFHdFpZ42aiPTz5l/eN4yafkYlVkamz6Iw6X7dPkllf/5H831mJGkpvNL7ne0gQklRuyaxhbjLjvXwqnEkHpMqLIXK+OmoXTwE0EezRnisRg3qNTk3KgBUsqlYeO3lrYR5EHw+hgJEObZw8hUQAG7O5Du+OQZLfrtwwnPdEq8upSZaI3u4zSjeNdSstsz4MJZRb9BNBlLYuR5McXjkyU1t3oOxcFBRmVF5JrN5bBVZEV6j8/dfq8ejBIK6zUJFo8SiTI6IguBbLhjx5T5LnjrhwACYM+TT0KNRa9eTB/8AUx8i7rSUSn5nOWLUiKReDtDj6uFMEhTGXM0gCgtH3+k3YvicHL7z3vCgyK+bEasnOyOag+Vxjf2nj8zg1Mw5SPfOlSBfzKSnkUvzhh/hwA9EBtI5N2tcyaQtzwfI/mb9JjkqrlY60fElLBu2zxwMTlniw2IW7oZn4b1HNwLFU5TSKez9VUCr1L1GMJHJcb8Zrbj7M6UHhXmbiHuYJdL36s+W303YMgKCRT6ug+z3lhY6WvCdmtsn0f0eFVfQxBIaIhgDnnkpZLFaRLpeYx+r4fj4GfIkF3F5mmQKVAKou89o+3bJ6mK5jdSwSyFtHWLJzCXTwWXEJp9DjwLIkS3ZBiZK2PHi2B3NWi4f+TGRXjJJX5O5AOLDSesI9QRSglT6lIQfeH7QnL971tbjRUKfRgUiMGYBm8NZkT/H0MJY7lSpBo8CPfVJM1YqkLwRwkZbe0mK6ZstVzUyIWJUHPA6OPQt83SmlPMxyydqFX6bUgv9Jth0Et0olfo/4sx2v2V1B/RzZV69Iu6NPKq3eAfRbxwn9NEQC+yBskKya6+GNZBPHx3D2U+d7HmzYI8bkVCTTo+d33GInZY3EUy3M4oVmlkCVV3CoKZRctugb2PHw/afgvas0g4qjPpyoqNgxHm5XaMI/l+hiraFp0aUcaT0AqpkVEF2nIIQf8TB8kAmxYoekMOZEAwvV0R/bVvmfSOxpUzPcgGnBWZMlGCqCWrljSlIve3CeZ5rcKUqSSIB40Q2koaZblEydrImu2R32X4asZIkTpwoy8IJiPFze0ucwn598wG+Nk+tPkNRFNAmRwiTwjRnJbd18O5EDSRSmBKVkhycqsgkCUnukRWD4fq8UBeJzh0CnIpoV2aBV8e2D+b1cTOqxpBKzYv3ZUV5gqruV7Xt8vg87BlJkmjT3O0plMkToxeb7j8h23fa+kxZQpkxmNoLDgj3ppaMMgvPex9z7v1mHNFfvVY9tB3cJZkoQhEG7jUjBk5mFr6a5NmKDHVenua/O119GsZMGvkhV89tOjiRVqYUJbG1/eE6v58JisSC+nooBRKkp0UwqC20TruGwakHcwVDlWixjSY9kpqnH3gmXucluX/uuPFj7rTwQaiip/UugvNboJx6tHq4NmVBZJzlbFTuWFIUhC3ezbzOrgrEFm75x5EfNQIIcoara7O4/q/gwdMinSDT6bT0RAd0ItqWonayev5uKXrUd9ABqdC0+Ssn31+kfE75bcWsaE1Kp8ioyXGcVQEQXDoHx8zT8jViSL8QSXQz5x94lItmXPklTynaD0/WYJBToxiTASFCC5TxqERV0MHcaQf23Nwxhh56uSnBUxZ8oYuX2bLnW+XgSMUUp61NOUowNMS4PqAGbj+xhQdwHifVKQiLym7QPRhU7zkY+Vkhdl49XPK92FNemXHcfn4T1sM3RUg1QKN9sI6tXCeIPXFJpwFEgK6OGjJHvhhwKgzxPJ/6mrDFcvEsGEFMqL4krpSHGDIVRk4guXg+5j2PLAs5ZIA5qE8oIyfDT8DMSqsKRJjlMfm50+FIlC8pbufzejg2jRqcKNIkpFXlSHj73jzJb/08TIB0EkSpLcdIPGPIuwIZPEucf83q4ZkqO4CDUWNzhCqio8ouBR6mcz18LYsWRDEf2xuQGUVg0z7ww5BMOg0C1GiiecTkj1BqqJhNGfR+O3i3IgjqgWrs5MAdbJe5CKQufGw2Y/xY0p0pS1dp/boZCVZ1rPwhrPV+L62M13NlVOF3RSAkeGKE/Ieeu40Zh3B/GaGuZ8nGiZTI8mpFceSJC70iyUUWi1wcGn0sU+xBMBZB6UKnxIvDuzxyutrHx8xvxdz6vAcqKu/VWoVACRwiHCQghauYunh+8zB8tbNIlCBVs96gyxsHa1aHge/V/hnrTAsqLKPU9O9KdStp8hbotbNBPJ+j/ExYzAsqtNO+q0enG5DbkzIveENoudb6THjaa1XVWSEHOFTwSFGvAy8M/L0+ji+mtBAZTEVVsd1TpmUvZP3cnfelhM2O9aPYWSs2CtIeNSi49bxm5bvWwvIlx7LkpTxmiky59VZbKouvqYMniePwYQjpgCRyq6Sq21qVotr+z27nF62HlU7nRq2Vakkix3TijD37Nej3zwb8Dx/6wjQwU5FBHKs1VEX4JB/R68GSO0mFN3ZMjKllIhYXtq17rHM/lxYBY0cod3cmcV8oScrXoZfuaceQZEhjqg2VlYSnwiDu8fH/APrwvQMme2ku3f8Atc+oLGRB9mxrTdb8+Twsq4mbHkg2ZNHOp8lCEhOV3hHk/wCm76TBkiOBa8V0fMKlbPjdOr2wzQMf5+Lx9WKipgoaPmFSRoSLzezMSR4ujxGtx680qNtOKMiHVS1eVl0dmzdyEJxfDbgHOhEM9V3nDEG8uZSx4rJKMR/AxjF8d/wMP6q+NAnzY8ZehZoCiKit435dXqd/hUslP6NZlyUAqRbk56n2LikuevgYylFUpZZD0CkSSCQS2ruZb+R52v5smOM6FFMyOeVHhTyqiK8FQ1OVi5o3J4/2eKuCahEjxoMtrV5wkhSCdX3LhPCfDxRLnFkzI0ASqmuPPhtfdfp1bz/h4i4Bru8PolZRL1qoQ4UYIlLxjyV5CfyfGYy9TzBp0PEIVyRxK7kXxVM0c1rgeriEN2fq/SYNoNQG2jxm9yF6GZdo/wDbhTXGGh7RFJIAIb2VoSLaJreupjydHy34qBXmxx2U0cDnJ4P9q44cTsQ+/TMIAm32xYBsMwgRpm5fE4P/APmO77erGX2PKJTeheiEovH18u3jgn6YYjv9lbZQJWkYJzEyd5v5THeNuqbJXZilAix943OHHKQfU4P5Ov8AN43qMcmRWngXbgiVQD5VOQSEJJjl6dHGxnXdb+DiN2RrDX1io4wYGsYSl5bGdoP8+dgWIKoTpxYdlckdKYRbenW57X/9PBFTOFNnQR05TpFH1yCfsANn47eNEzLAw5WhKrI3Y8NWVaL0J3mbeLmaPzbwVSO5wpWWe5Bp5JOV4uuxz+ZzPm8eBVFgTDtB0b1EITp0XGeGwO2MkqTHaVUKg+6YieORhLhPw4u5UwNCtkLKlQwSBIWXKhsKQoxvY9m7s93g6MeU0Iqg4SlcAUhks7isYTS01tml+fy3t9BP29HsTKnUeRIqKXlFEhaSC1MYS26397HgJO8bQUwDU08wg/c18G73CfZbi8BfiV0qNTkCJUqQTKlFONE4rPvjuvi+G2K2RCqJrwESoBTmcbyP3XvvSwvl6D0dEjZFmpQjWuVbucu52eJPkOl1GVGyXnTohCiy8mz8bcXiMyLZkyMeWKSYJQDGAgStV2trXoRnEvmdGEUxZAKcdEXoFHp45YuLmcZNOn5vGlFBGTeHTxCeQRpA1ajtDGsQnUf/AMMDy0A+PLMFLKTWU19xeJzMjP8Ax4qRUF7U3YsiQeonPIE9/c4nXtsyJ1sUyUmyB0zfGoJBAi7wQj9DNVzjx9V2qks1QTkALvIvjGEYTz/KA9bE9oIv/p5690ecalgy+bW5q6+JfENu4MyfEnypcQ51jurRQnGnu6XN0Py+Wg8BRaZJpjI8SWYu8PhlLIYnuaENrfl52h6YKp0pTVwvtm+pZxhl5XBmSP3votxOnLNNNiX5CKElOfvA+/1XP+3ioBcgq5xVVh8v6yi5XO/5ejALZMjdkRJBwTrdTjFJabzH9pqx7V5bUdOVI5go2ZCKnzjbfF6OKb6yKqc61IG8AJJIK11NBLn3HYvAu4SaTJqDiWZAQIWkjG4pfBma7q+rg5DKhdzWTYhy6ncKJOuSNu5CeJ5TThfIjIamtknrbc5dLZHK3v8ARn1vQbi2ZW0WcCe2wI4KnZQXf6LJG/R4hQLEk6xhkSfciUblC8qwcj+VuDdpZCvOiJIW+6eEi5E7PO2QfqDd6OFYZKB2QJI7c46TIy8cdtSXG/F4dVmotWoT3WApbmhuLb/dhgtxZV5gKK5FsLdHRZlu4PRberycbh/NtwwFV57obYRkQp3EiSMyP6/L/kwjqwO7W+C3lDglUGTdKgvFGPtB+UxrKkkU1OGiqkdY7YMgZvM0Et4Fti0jMVK7u1JsGi6RJKlMnpw53NFvh976r8URNKP7oGlm0oOnpIFbsv1jueZ52LoqpIO6o7uc5xSTkuJwMW5y/XZhFPQEsYTqsiOAVLjEWJ347cjrYrAOBvMSoR5UexkaMtWMUufHx6SE+79Zi4slI1AlopzWVgTyabOhnX5ZOpihihUYKcdJCuFWnsu+Izdyae/8T7OPXDNNpVV316CKlLOxBkB1OnRgZAg82ilKpxx+sFZMVbVr+zqRlv7zcfRpCRacGUZEUyNmiIvXeN9wg+zH2mKq+2SCfMMVQLakU6QmXHb5hBkdizZHdgth0+TI3hBT5Vq0naPucxn2sEPK4kxDAkARACNLpUNSk6+h9u3+fhYk2RJijaSKFHIUhpBFKLnD4LlpvwNLfo8URnxY4JIVp2f9VqufU4ByCcPyOH6TEYknd4QWOXJTSnyIua67jHAuaOp4mrAxBUiaoxdAJcmfIs6oI5JC8TOMcrretgmZJqMvaY7zyEClNmPYg7vadH4P4mF7JMiICdHGiuSNS3JGEXqa1kDtu+Bo/h4K2mjxqfXbYpFm1OCxRJ4jo9tbnH49vC60cDaU8nsenU4ey8JyKLOZTDjKEvG1mS3NXwOZjG1OQORV5hTAkBDL3ZCo8Y+X2ln7P1mHQpKvSBIc66iR5UQDCcGhr/5MASZ+6lmMCzI0uPT5F0pPcYz5HhGOxyvsdKHkiKBFjgRAms74ohXOMbx8wnrjxRtAqVJSSIyWT7rDkiTPQxnPJcJx/JwybGnSK5NkgO1E7pzxiJxcy5HuDwnl08cOnWpLlUdRo90TB8bxia8d63wdTRjMrTwdyEKy40gedPAin7suKrFucD9Fu2P67CaCaRAj7uon53Hk7/v3K/xPOxoKydDT4JY0YTWpNZIIQfhEsaxk9O39JijZ7ZqRKpAZCiaBXq9befV4lxySt5ud2neFW0gn6ZEhZPskbHUl3Q+3Gfn85j9GbWru2ykMEd2ShAAlu12jBk5nqasfnj9MOJn7KGx0pvbqyMz6zH6I24jLHoYlkdKhprrgiLoYvFjbobvj8mVWM3Sql/X0qNHaqJvwiiIUnBIuJ3vzeFwo4TQRODGVIUumEjxBXeMjM+JpOv52L4zctqgqh7CbxGuCuccd5I5B/ebhhDRhHQYC3Sykpy2yXOhmNAyyiE2nJJAXp6JLJCpwvYNm7jt/WYopYlTaSlgsdISyiitDboJctj+9icNM3yFjJuSIOMMV3T0v7719OBGx9NZMgHKuSScylVvtcxPwPwaoBmNa1GqNSMdh8lNDpcZ5G22s0cdzV6uA1acO1NQkbueOYUjIQ+J/Gsfq9f4WJFHJfTz3HKUbBRo7JPltUgefM/dr/wCeCawSYNKmyEDIizwpcd139b3cLvcIBk0dY+zkYSOvO7kPZdQWtj2WfKYZikSCV2YCmtQ0hr4pUVU4LJGEGRuBM2Q8iCVRUqPIPHIirxsGwevFkhx0nmEXJI/tJiZaterTq1YKwFyLDXmMQEdYZSTHmJcJr0O78n1eAckk0BclPNsujSbZNXHx/wArsMdKNqkCRKk+1y1WURfEJwEMP5vidiiHklNkVGBJTMw2W0F1OZI/Bh0AEN43vaHpMqRwkk2kuf2j2v8Aw+/xM0hJGy8x7284NMTdR3W9nn5P4bcfRjx0rqxwH6e7Eq0Iaf7r+fRx9FQ6QYOaIc5qYG2LvNGf8zsViGWFqITbUS5NPaEylrABjFlwf2UhNX2fo8DUswtUOaqDNLtzUUZCd7ee/B06Q2LtS7d0b7UnBJl4jHIQer5GA6UdoRUtJF7M8aUhV+LW43TigZLUjgFEqyBj2VdLi55q19vyf2sfR4sda9KBlu9qSQfuf7vbd82/ERqiuq0mRzY8RYo0L5R4+YT1HYsmyk/pBUHHkJYNOfGQt3gHcj8PzmLwyIjYgFGpiJsvlKVEMWm5hLd49DVJw3PlYLSVGbXUdT0BkSSwa5iuXODveD5eIEUaUmDIVxrgYARWrfuu19b7OLt4juhnWP7XhCqsMguVz18HwtxJ2IooSNLnU3eUX2lKjTRCuaWcKPufdczBR0AajFkJnlKqEInNF3+ni1YNpUZXMpQJElVTuhNGgstHBd6358picRIzNnp8eRUb6FmB03eC2/l9phmYMlTGx98M2OihAqT0lk6ljwmrBkhXZmU8fOCYVP5RRNe8YeYPX6rcfTURlTXd4vNqRH2ylla+PdyfV8OBJaSW00xnyTg3uPT0GXzGr/3HfV45hqFsZY9KK6MkdTpvz7hV68d5CEIjm+94Fq6HqSGyVEnGoLJJeU3QRg397hnKi71UZ0Xeekch5Ob+tgyd7827Aa0+PIMF7ZTggbSmR+YLp6/U+Lw0oJGh3T5lRXJDirI+yL3m729PxeE8qjyT02cJz7p93NHHy+0Zr1afo9OGUw6sYGceNZASqxniKnXKwlvreezFM2PKWoKtQVYMC88geVwLy+Z6mrCyFVd3dHVI6rYC+JEzJa0MkP1ctn2cDQJMls+arYybwlefcEmrqET8DvWwbVqckdxUQO8JLENUFnxvtuueP3g8e0V7Y1SPmExj91DEEoh+Ut9byfVbhpBW+NIkBkRV5CbgFClGJ3LuSCEwPMBygcm/I7tPtDGN3YjBb5eD6tG1DSTvMhDnjmRfEfbXrer9ZhZJFHdXGuR5+VXmRict3Bwfn6TEUkkIYI7Xnh7st8sW2jlLyPKdngGuxVmJUTTDXXPmQjPHr67det+CWrTj7LzhHSQEW+yRot3hZb7TT8vBR5EefOFMEYokuRicz9eR9K+q53BhDjEF1JjSKk2FGPGvRwypUknKb1MCR6eCQ9YsiqWiDBnmqdRvUGP4GGZnLUBvWlrxJU5scSZ8BGDTmeJ42FzSp/RxD1BE59DY9I2XUtr8Px8ctbex0oDSJMl1Xo0WLTVYNlblo5lv3Xbj95OnAdSO5tIjnebQ+NDqiPZb7xXs0f8APoxrJMrdnRgdE2QKuuXl+Puvw/E4MKowIy0yEh46Z7tMukGv6yXLn+hjJrHfTFEuO6nnSBK9uje+mqL4pSDt+oPDGiQa+GCoo00SBacyMT9112LJsZimArFvkEkNCKUvHHtk5n+po+LxnpIjvkldElLYV7tH+GeMypLR4zY76ZV+l7Iu+yrsPDDzTCYE5GW/34/RfshZzdnBAXO1KC3O2Pz9fad5j85fpNXF/SBoJgqUpRw4owMJ1bmvH6F26WQHZWnQFOiKok8Jxvx6KiZNX0YckSe2vSdTZqb3VI27FuufwDYPz/hfSYtjxlaIfFdEWMcijLxqjLGC1aFa8eJIOp71TjSEJd/cMf8Ap4rCshzxRu52RxLKFa8pbbb03Pv464XE5JfIlJk2KaWNTZCWdwp63fH4/wCXEGod1VhGNaSWtQqKFHy+c3XimHnHdnlktunjKlr3GaiD/PxmHW7kWuhLYKluRIR/L0N1W38zHTmcorlgU9N7nxzqYHcvQpLvZm3gdt3q4MOdY9UmmkLZu1WKira7/R4uv4WKqlGkU6m1S8qFkOpbhoqcY3hG8lx/xnFhkETbUuDGyvlaNpClFr3jT33xnDgBhRV6ekjdnHlXpyrMXJBdoxt4fFgi+l9DKnNyik9xzH6+rpwK6O6eODIaCw4hJRC3V7NhGE+3wvx84shSQWmPnH3CHIQqE4Bv1juefx/dxClIER0vcqXHb0xCvkjKvwvB+rjxlPzdu85wIX9XvGQgR8DCb0P8TcXVeeYNbEcHQ2NMfHzIPrpwYHWm9x6adonLICyAaSqZ8H9oGQbrmCBQIIwza/DMxDe06m0kpctei5HIMnruxTs2kcVNFKM5Z1qlnESMTgysvJ+LDRSifLiuCTWqPEFckyuC0EfoJ4/D059GFkS+2nU8AEsmLBmlFl1FuP5bCYMosqkeKSMXLnGfFAQpLfHrG8dsn2sTpwY61WM5ad03JgxXeo+2e36+KRxAd1ZxtR1XIDxDz0IN+q4RmPo7kXaCk7rHOiLPOOTmuvwgxk9fATJAmrrTob6sh+asxYslAkFrYnGMfiYWzCAkbZSY0f2y0s6DIf7W6GvYhM/sY9rVOOsiRelTV3Kl5oTPXx7x8DmdVuIrIRSSERd3njnBkEXiYzXle4fh8WGKRoB93cGiLxBMo4Mm1y+AnOt6uYzl4LHGUEkvRvyxSDHc7yOwbOY5v58JihQqtAAH9tGmqUt3j169X3cGFSTUIkxqcN2nwZIi9S51bnqYgGJDZ+UtihuPJS13UmjIvfjbcJimnxpJaEGO6UyQrIySmlMq8x6nzenU/XxYOfE3maA6RtKRKnKeS14Tgt6reEsGnsbQYhTy3NY2IyG5jlemhWvz1/58WIRxjK3qU2PIiqm5hJMkoImrXp0EHpwRMBUEi090iOk1gYoRyovfvd1sFwqdHjVJF3dwU39+XiLcYMf0fD62Aa3IlbuBEj8g8Z6Z+G1jfp0+h/DxQZXmibRLIfJvNFP9rEz7O+Dls6nwcRh1CUOonmwZAIIYkB6DIvHdt9nq9b6PHsOiI6q7vqOfdZ4buY3MYO2y5q9NzsTOsNRzEjR0urTJPN4tesbyffwMlrBXMdJCyc8Sg9qSosdVUvBxW+nT6nzmCnueX+r1kAnQpRTDKUZddpSA4ftfWYCr8mQh5hd1XclkR5pn29TVtkaMies1/wA3gp/dB9Uk1AoGx4MWSskneXA7uP6zl4GFDdrCqWl17Z9hbzaLk8o17R6OJ5/yMQlEoiDKCKFd/wB/jFqAlXRb7MnD5TveDC+rAkLR00c4A6EgyEXqcRrhLfq4KLTqf3TqjjR1UUOSBly30q8jPgdnow5iKWPf3RmWY0mzlFmqnL4FeT3vzMBUmnU40CG471ciT4y2+o9Xm5Jh+niw0nINM0Rwhn7zKS2QXAzo6vrYBpyWaaNydNuPThpGuN0Afr5n3uPCA7DqnDjbjFeaKgFynNQql5Y17TX8Zo0+jjOOing08KT+aZ0GMVOs9iOC8Y9fy9WvDWGgFpUeNpXlDqAyku683kcS27r/AAsQqT75K0Dd/cooI6FXVoZb5ZGt/Pg8SSA8QEai1CQrkXfBSZUdSJ1Nb2ct/wADAqRVkURLsjpDQrcHoazNhFITx/ex4eoCVvEtJAWuKSc3d+v4nf4V0piVIMlCIiAFTIaRlEVz934yfb04S+45AaqrenpJBzsqnCzLw8vgt4UbSU5T0Ivc5y818lC8vtOkZNPoY0EujIiGp+o1o1bjR16ezDp5feeP/EwNX5AWgpsRsZQOBXiIX4GXW+sb9JjFqRZ5X4O9H2Ba7HjR4csGaBDucUgub7ryHt/SM6+AVqG5FNFt37RiNucfFxr04rpjQOgQ0kRXSDLHaRPbQ2M15kwtdDfNMc74TkchiDXmP7x6s8p5uOCXO+mlxV+lNqX2e6KZudocEL+jH6a2sgbzTaO5TqKWKIYkf/hj8+/pLIkf2c9n5CobLuZHtCGTtMfoPbwp+5cNac07TbvIIwdz3H6Lmn5eN6lBkuZ6KRJFc3xTFzHIip42jRx8eK3Bs7lKY44pLqtKGUhV/s/CQY/u4G1EauaJeHMiRlLJ6mTeWP7vq4upMdGMDW5DugtVNcRR+8Eueu12NGDhwueNjl7kSzHXOUUEe4oycNwZH/fwdLA6RXo8fUqA7qdN1eMnB3vpYFjKlQ1RYuXNEwqFXV4R1wmPE3iJPBIkx80JMDaz1P7Rox6xu8ziwIOAYCPCn0ZUBnaSHLGTz+Z+NmBobpEdoeR0BJGGLp+bc37WGZkjJFmJG/UtStc3RcZq5mCGKBBNjdzAHyD5rHkuO4fs4mYWBQEG7tGro9rcyEGpc+BWEZcHw4XUmpf1aqgycDuWEgouWh436yYYkpslIIZKr0d0GXUVezucsnZ4FXTFeH2umSDOgltaGEY1twfruwYssqKbxUiRpoDZypF8dwfBpJFZ99mPkUYIkwJo63bbIiEGToe1nXwESS6pSQSQSFSQaoRhlS72bNA+D5dz6zDamSGtaPeUmpdJKur3nDb8/tP+5gb4heQG9p+6ckzZKZFfDIVP2dH3+piilP8A6rhBzRFGM8fp/u7Nf/lj4DY6x31DJb8wcMlz/aLbx97r8m3qYphjjVFHQpIDx0SW9gx7q7WQOrvfS/h4O9ynJtSS6cdpuQvtUhPEIwbuY71mvwdS4IVrcS6qm3eRNYLl+73+AN4jNrc+oR5OcCVACgs9TH9fl/e9HDRqo3bBF3noSVbEL4yKPV6+ILgGWM6BSqgeSBQ6owbou/0ayeEwG6nOdVHEPYkQYiBW14nAQf0nVw7rD6afZ40ZVOF0sZubm7lsYvjelhUeRF0FYl8KFkgk991vy3EVi3U8lnO/Zds5KXZjxIJklIIrWEA631vVxRUc3d0t3kqeCsSOgu8t23db5HDg5suQ1shXe2CmKaNA5XGPS2585/LiiRzd9kLHjmWWIBO+6GE77Ti/EqO4nqdFeF7VWcFamZbaeDtsGP7uEyOqE+gz3SMjTGwoxUQunWS48nmfBwxIh+7jkjIgIwZwkKiauY8jOt+fGwqc5V2adYdyRQgoPl9nbNc+7hlgB/JPLkU6MVZILW8mkZXekfQTg/Pi4CrMeQcFPggkLpSlPljW74bX/wCWDJaxZG1EDNEAiTWKMt3o5kcnn8zXqwLPMnc2CZU5G7GRbRXP4Nf59HCgwqC4VY2gSQoZCQt5uCFm3Wq7uPrfSYEpdORlXEudgyBOSUHPXxarg3etiUEFPC2Q6M6QoqeRloZV0WM+X9jTwYtO6EUdKjR7ZDEiy2Fdc407zmYhZTLWPUAHzzgoSMEa3S6EW4O5p06PNxTMQAJ4YMkKqi1Nh1yXjYzQQn2OD5OPHGU9CkHy37KjQyF6OB+lf4nFgneIz9oN4An94CI37va9wbm++cWDKAKyHd6Gi9zjpaoz2C98Zrtj/PvmLBLJSpVxPDlfBGRBd/wDIR3ocGK1CFQ6nyT1Ag6fIAxSk4HNYTWwePZEXV3VqAKju6i3Ug5PeEttGR3qOwDEueICYythlSWaUPJPIImjUxo7Y0Z9h+EwJFimMkR46KIbocga94rdZOz+RwYaVApTLGHGSQcMieeM5NDGog7CuZ9/C2BDAbZ+c2RaChFjSAiu/wBnMSR/D14sZAxo5zwDyZM/KMkUhiIMqa7jFbc/FhZVacncRoe6KmLIprFEhevq13LnxeNBvMBShoc8F95aoZCste4ugn1fFjMSnm3mO6dkYoaY+M8tt3WGpBk095gAhpJkwQ7alQCuFaOxFFws0G3cn3BtwE5yt2ftxs0VaUaOWLab0+2CcfX87B9It921qO7lOvd24vKd1N1Hp+9iNCa5VgHOfkLFPGikKjeXccpCfwcIqDaYsTORC38AZG+pKp6GF5Ph5fM8/qY8Eu71FlTVDSJCVQ8cTbWetujvuPB784+yklEk888eAUhRC8m+23vMKgyNbnRQZhmikH5vU51zwnrYyn2NBBfHnp3FEdsY2YaY2SVVTQzWSRzBjx7VdqZceomA+tsRzHZKlp+AYr4y7NKNym/+3nx1W67WQgzaOz1+djMbZxoh9o5BmG1Ne0Sotv3tuMarBoU5NB+k9mvswUNEtKoqQDjTvOZj9B7Xsk/0cfIVMltus83gI/L4ePz97O42E/SIgDPIK1pKbFC3Jc+j3cuHHetttA5FKBJlvfqvjaikemvIC9HT5+nHoIjIzHbAyi7xv0DeU6FokW0iauW8cgdy56WCayvBHYgUMgqg8lrPo0EcTzPO0YzCnWTZO2oyLwdnY0gvN7O2Ydz7ODTqryIrVVUPtI4YilXgyyIQjftY0HOUdQILXTTgaA9+0yPki8Ggbus3g+DhjWZMVcmqvhQp5g+L4H51YyWz5khOOsUajVRHYkjPs9D38v8A9sMpgyv2fKc7FF0xX6fhacl9LLBAB1JVERVFzuTNjjz6nLPy8XRs5hArCQpHNZFukITge148VMdv5zO3XSYBJkdU4uZpYMeKoLVMRCx5OQCwAyOy19/c+7oxcAuMKjK0x4R0Xo7tNupnxrcPb/FjPglrJGLUCxAmR5Sctddu28Y9TfVw3fH3mowo7vcFWWSR+9vudR2F9TULY8NY8aDYQcsYxdR5LlvvcGKGG7sTaGCrXN3feQ3entPa5OMfvnDgSMpJkWmRXr0F7ouZ09dmaL+r4WBljvjLBSTTXOBdjEFy2st3AEH6mrXi6LG3WFAku6S5TRr443aiW/s4tELZy6dINTqzvCtR0ZiwWjTmcCa0T9XwsVUKXyqa6QtqRMrMsdr/AGdLnVx5MGZkAQQLnMPBjlHl1NC6tGXqYhSUDPYCO/kqkyVYIPv1+H9J6GDBJgk7zEEix4IcqbGIIQhcBHjf9zVg2HKA2vnc6L7ZLWbfj8GgfE35GLaQBDumAVQCsxtAydXwmBJjUbtfvKnyaWUy1kTXxkj2x9/3724VMhU+0uK6nSKQJs8C7winIDp0XAkfzPu4EinzUDYzVUphRhFKvBb4sCujOVwJ4lVbQpqDS1otv/I2/R4JHKkd0G06noiXoAFGvlPG7T88ODQpxqALbQo6unBXfzju2+pbZ1m8HyMZ2am87M90AOUP9T5DFa6WP19V2G0pwkkIeM5TOSqvtcvXr7T8Pq4Vt3nUdJCLeMJ5Mk06NWsnP6+JkBCh6FcAUkQhWhgqQmNIvaI+yP7lvC5jo1OiVZJK5quvJPKe2sI31xZNUCd/OTuzGvKIvmWxvt+fpH6OGcQAJVNkb12XcuUopIxdo0cjl2yfAwwmFzRrEjvHuyJmdSRiEW1/Z+YMmn6PAsZVQkGnqC6DcKgqKPv3jfbtetj5KnGOxHRJMjeCkhDILqM5lsZPUxCqVIyBaY0VLoHSULc1a9dsn4W4EkdpCRKipW203K8hhxSGJ1MnkF2n1DcN6RKhSqnNjHYrxPqUsL2IuTHN/wAPm0/44EqFPjKtTXudqFM3dRFEPmD8p6GPgI4lViiaixHNqb2PViaGqPJ9v/TwLBr3E4kltP2fE1t7N0Xdub4O28g9PxmjCVy1KNtCeBFaAFkkZhM+O4zmXHO984fq8X0qU04pJ6hT+aajiI8eehmtsglxfe+PBvDI2ipwZqFCUpmrcQmnX0P7TFI4DpYCrKHNsPH6UTfHSSKIfxZOIeIGpuaS0juOYBogCWlHwEYEH/jj7cbg9nxZmKkh9RZHXPg4xk/6eBdnpLkENkhc1SixEyz5Y7i29VzR1+rgxmIVCelNqAXyI2cYtTtiy8H7X/H/ABMLtnJ0eo01x3NO1UYyQMdzjIwcohPu4IkWY9fHRo8Zzo5ZLWFcMujnDj+D9L6vAqjnxqE4sYyIm4xpFy7rycOQMnr8WBwKhxvs9HtVEVS3m+GpVg5Ck/W3Ultvee94UEp//pqlAAudmHNYpVXRbfmPzPzcw0dMFT6kAFOaGEGbOYpCcPVGnM+y3Ch8nSSFpVVSVAm3R3e0uPueE+M0YAOT4iEWqSzZiDdIAgsrejQMg/pOs7Dem3pTnxl0x1R04ZebxyGXOW5vq4WukDp9RkFO0yRmx6exgkLpRrCfv1L+1cXDG8pqZOOoWSO60pzStfpc1rE1v4/ksxy1e4dREhlkn2bGiSsgtocFMuJmvS/rYsS9HKqdBzlqbEVCcCkvJ1m/nwmCCv7n0ANhY5rcZS3CDbrIzX4Tg79mETdbqwWRHzPdqEIguz6H6eo3x+D+DjIdjvQo7mKCnHzp3PHGkpb8nbkDINpPP5eMhtRCqK16UuQulyL6qe943zXX1PBk38ylqrFLd7N7SYXuc8uk1+UtxjX/APFEX/5xySx300K/ZfiKb9IylKUo0MroTEYq9UateuX/AL47VtoNqio8pZjSiilk6HNIqKvB1f8AHNUxxj2ZaiyP7M8Dd0RThWn824THbNt03paDG9xDzXkVU4H9T7/UxsUWM+uhzeW5ERompYAbZxkeT3+h4zeE+kJh1WMkmR0jAsx0roSIPqdozmfxPrMVEjolRpgEjJMs0wgxiIX+0M5f82LHNV24sVvSKqsTX3nYXrnofw8aSKZuQHETd4DjdNiHHeQSeeR4/M79n2caKtHR0qRYjlEEVlmveNPg9f38K6SFEa4a3xGTfQL7xpdqbq9LHsuTGFSd4WVan1BQ2hF6nOaP/qfV4qEsFcNgpINtBXZLqj0b/uIk8S4Af/U+rx8xsFHgRJKwQoNhFFda/Qwci3qH6WPqSfTOqJT5SFLXhPuk8HpijJ93FFGylw1cfLnUfNB/Fm5jfs4Ms0iojg1CQzpzrQSJ4/LIP77XYQvjyKjTdcnIyhZKUlvl2+0GRuDWrulQNKTeDIlUAUviJcIQf4cL9ciZOUPaxiLNZLuC49RAXBu9XFnOWSayoZRTIi5Q9ykEEUue8M04aBGFZatKTUMjpA3se/3Bk8T0/wA6MJJ4d/QBYNRRAtSFMHbTQ8lx1zL0HYbmQD50FE3zpcYbOz6H234vs/5k3FkZN5eA0dOQGn5XPi5A7ZcTpUa1T4MWM+8tNnyiaLX9o5lwg/WczFY8qeXZ1I3OQdFEi9/ctyB3HY9ZHBGqcR8eQp855FyF4Pgt+Df5rcCQgsI4op9zS5nTNAHZ9bQ9j/8AUw3kxoqVUlPdezEQHL/2e4zl/OXNWFFIVGyQyEVVKSjLduD1s1kH/K7FdalrIqQZMYB81rMYiqQXU0sCP7BPVxYu42BGVTnmJ0rGQyIK51TeUwqo0eeEAJFRpxr0Sn8zpdc1DkXPt/V4JgZ7xGylc/epf/8Arj0/dxnAPkmjRV3h1wlIEApM9XFr/HglJc1dLjx49chv3nJO6hGL+7guafWdjPQiTlpUaZDNkUoTIwjH9dmt+Gzk7oOBqk7spancKMf94toQf4cLY8lDAhU6Mhy5RjqXvMmWycXp6fpMML8RdJhpAqyI5EyiliyFLa7QNwn38Ud1XAyo1PiqFBFqTB83X33/AI4KXVO3h0k6hCwsDo4vCNJzPs4uHNYpCzZEZIRtwmTCD4uB+odvEgillsO9QUyUAUSnyRrcdzOZcI31XYufKUEQL5CL7cl1AZffHjbw+pig8qoB3sBEMiCCNgutx8XL+M43N+kJgqPGXf4Syr5oYanKu83gG3df/LEFyEwmqB06dHkqplFCk5XeMbxjGTT9HqwXEqciXUwrKTkHrSjH8To5fr6sJNnqmdAw9KIebu8S4XqIQPM+sZw4KjLISqQVy1Ry1oxUTiY9eC4T19WF2DuL5zgtCsGPHW+lMk5jXjTRvHLaP0XYPpRr+1d4Rwx0RkYi5k18ei4RrfV+swNOqLT0GSqx0BvUY0gQ7vSO3IHw/XfV4BrdRbJDUalkUqCjtILmaH8sdsfr6sTxGWyHznB7h0Cnx81Ek9yr73cYe38XhKSQvccaNshy2djXchaLnMHw/axOpHkU+MOorIP7YqaIYIy9/cJbt9fl4IrjwxKdMbHUoJCRh22N6WMGw6a/rH+viiDNlanPkNM6K1I4pLkGuXXtsuafjMKZQnhpc4W8AtHgWLPUIjRyuW70MNq1EZTqkr5aDcE1Qjq5xeqTWqNz9JMKcu6Lquc+XQI2ko+uO2fmNwNyLB8j6n3aBFOrWFFLY9HF6NN8WSERf1dR7cKLTkaCLIk6FDEmMajUyI1HsaRMk77g14PIaQKp1A0dVMZQQ5Fteo92gjdI/h28fAc2Ds/SxCaA/c9SKfP3byxjD0fZwA6WA6uaSeU1FQOUvufcW53hPKeZox8RwBVWFGi3pkJ88wkJ1xvucshbnj6CEx7VkkrTZwQoUIhQIpY1vrq0lu3b4+8/08UQwyZs/d6gu7iJU2KBB/tuDuO6njhb9JjlqD0gXT4qHpYipnpLBMlziYzW0/uer3nlMRNUO505l+LYsjiyoqkR3MfbIO31/e8FNNMqdPeQ1vSwb5Uy2PhvXHsx4QscLlrCnnSIO7QBCzRuuO3Tc1fSYx63o7kA428vjQqgdMhGq9Wuku9v0EJp+rwRs7QkkbP045FVHPiiVUz81Pe8BxhtswoS5hltnyXDKPs/Dfy4vo8udOpgJkfgEdtxrXEfmmfTjjudiC/b/wBsez+EIoN0hFiv4GatGjHeNtnGhEotq0rXPKJWE/cHXy/o8cT9liekL2U6Xu4kvFiIaQXR19BMdx2qEVKXTWltKQcnWhCeey3y/pMbGmiIucFWWfk59Czj04G88lZdLkyBF78T9faegTF7Ir0EkhJC5pVA8261/AS2PX9rAqtkUg8A0hM2jjykS7/eHDGMhLn0eNLJ3ZwzO3hGgESKboT+0M/2f6tuNRdjOF0ZERFRF6DEld0FLx3OEg/utwrq0UAYEfJFUMKNCIO7wXDZ8v1MN6QsaRV5G8SDoEQZQ0S13pG3NXrfV4+jyEcsDLkmtBHJHl2lt3QpPlt0fKwYOZOj0x0yaeRmoFPXjEQQhdp0WyfZdi6kU48djgIvQGlrHRepx3h/+GPqTLkd1BuP0Ik8i2k4Mn6Or8vr4piZ6Qp0nXuMbm56LjyGGTTb+B9nFywNw3aJN5gzUSSv/wBViiEFODsyDITV6Tvq8XEbrEKLvG47xJlIIviWyXMfVeOl+a6NIQOUmEpfe+fbI70OD5vFM5e6EsAGLZAQs2MRevu9xg/5sWQFWmOWPKFPzCudKVBp724Y8PQUmRTTibIk9BZ5JxOb7iETxvSwudPqCUs7I0lDqAdPORR/3hnhPUw7DfZHEbM6R2TiIQqi7Rip1PTxT1ONizKJTIz9mToknsqZJFvSfDGTV62C2RTx3orpCcqpsGt0ui6zd7Y8VUgMdlFEHebFuFuapwsuW1t6rnyW4Iq7kYFI8nnnStMGIv6xvyuD+bxKj3aW+QV+C6DHWMjdxBkHuctsSi49Oq397CgcdyVGiU5UsAK6BKu+UfYt8Xo4NlVJa0RDKuR20+VIXWLRcf4O56OJSpAXSGyTpfcqRZJBIXs26CB1fnxsTMLA8fF3SUqyEtZFlEIInXW4zh+b/wCnhfaJGE54ol+LJpamsC712TGIN3wHPeuGQd4CwYKgt/MByot3jFb6nrudgemPnQY43k4DDpkcr5/j521VPSxeBz3uVTnHSpkGVl6P3Tjw1OTvX6Fe/T/m8aYDjmSxDPHW/NWAcQly0cWdy276FzMOHCkGppBGlaZg6rGGTo66MI9FXAM2QCO/dIqIeHDWSQpR+EDqIQlv4GrBLsWwsqseS6cWUvQG3CjqJOBh2eE9R31eD6pTacaGUN7UrQ1VRybujRlb0p1/EJgCsyrEpI9Q5Me7AVJQ+C4whPuf6mD3Nb3XqDZOSxwxJty3wZv0ht6ePybsXlkViBSTrWFp5EAdQsp+sqr1B3rdsdz5xuj4vDElP36mCgJ0T5cl6oRV5fIS2QvrNwuEZW08cQAkawlOiIqjXMxmX3uVV/Yv6/8ADDp84Q5FKMeMN8aRMkRxq0a8tdSPVF/c9G5YjkSRfSYUZgnlPHVQNpQalbil6Rvt6SW+Ps+J2KZqOCykIWV7YHKfNba/u7Ft5avkYJItOhw5DoS5LL2XCOMql8CQnLB6GLDLGNtawCxrAWtBqy5jCPIwlv4vgwGQ/AzDFSVHMGfHyNuNVLJHd/tFs4Rp67deJy1jd0rCRrwFkUklvydslsnL+Hj6rJdj1U1hCObFnkEvF0MIcPLJ5+DjwEq81kJEQmVKBHlE4mXH8twz6vB/y4KShYdysPRaX0kQO0TyEUnFqY/Xy8EUaRANQpBzNkTajPbJyJd7YKP/AAYvrTJ82m92sih015qZftfcHxfawHQJJkjD7kKkNKiI5R/7ua+Men4vC4cZgOKo1JFUYhqit0kqEQgbrui5cuNbc8fTrwr2gOkYFTZTczGEs8ku7wdGv+JxNw+pVOjMhhmvUznEqMaOIfXexqN6v0hNfysQlxj1GZNmgjKt+PKYVCJ7t4f48W85A+IprapGdUKdAkoa1ApyqXrvHxPIPT5TrYnWUBTqvfk8kK1eSLtW8xSMuDd9W7Epbae29V0B7YQVPaURPNaO3/EczABY29ChLJS/nWjDyXrjM5hPP/NvAeISdxQWVJ3B8BNyT2tS1IO43lMI8Yycz3zBUhFPMjT0VZad1jIIhRe4wdvT6b/s4m1YYKdOv04qnFQbRV6jxvGpPwtxYWWhoFMoyLpnSyjGXMXXYS4Qbh/R45pOoQ1bujHbNTShzH7pCltETQ8bBnIQZ/tYDo0hSVQ9+Ta1JTch3OSxnZ9n839Xh7UzgYtbRM5sgu/oQveE4RjJ/Eb9HhYCMyiuqbc0McUCLa6vnkJ3nwcZlZ72OtBMdZAIb6ci8k9UOOStvg5NwmpPJ9njo/seW12JpK902J7XTx8c9qwFDP3k/YDqbx3CF8ZCf9T6zDPZGUcGz0YIgAVjFejeez3NbvMxkzM+ztVFjgR+yFWIcnbdhsxWxwHjfbGzjdcZ9/HetsljupdFkIsjMUiLa97fkPrY4NXqYkf2XqZDeEWt8NCM0+IjmeZ5mO77dotEosWS8RbYpons0/scy34nmY2dM+NzlrpYzhHtV1KjuycbOoMUmfuv0/V4tcf2lWBqqBW5TZNovXjs5NsX2sKKOsCXLg6FUynFUFJKtfrHbuYvguISpVKZd9vRhxHEVU7VGW+j92dv9/u/uxsuxkoheV4R1aJBkWZqlRrBKmnlsIwmPKePeqQOYsxU008Z7+XD0Ee//p4YuSMWQsoDeSxDDUuXZ2/l9noworshXUkEKMYu6RqYxZBE78GejFoUGbOo6XtW7d8xA3gRCi6mh5EITV62L6UsbeBKdbKmpaxkul7N7Xk/Dihio2vGDEkWDlkRRkFd7Rmgn4W4DfISozqSenR7BSDmitF695OY656LsE4CFe0JzpR6rpXPeWRBkXzXytD8aSN7X2jVI3JSJV3oQIuuvJt6vz42Fcilx+5dVkhXfQIMAhi4ma7lsnrk1YJGu8VNFcmk+8m3YvU7NLY9Xy/4mJ5FCcoY7NmoRVlSLxYYo6i6nHet8XwLmNGySA1QjtkylWO2qPQeWrwjLnF6uElfpdbPstLlTG9rCkDH8PXcG71frMFUM2qZMYJDqoquwii6n93Hw+trxMiYlapHjhObNF3yDJIlvUy4wbxk0t98xe+OsmorUo3OBvEK6i+Dfo6w/fOLCmI6U+QADuTukebHUnD7XZbGMbvs4abRukDGWnWFQzZ9PHeQXBI/f9zBwc4XTGPAGPpbqlSabIArV8dHr0/a9PAE54gpESC9HR9yjo53lmIrLifbxYCpLP2ge2OmQGyTkHKu9p7X6nvfaYRS26qKk0HIKKjhkDL+rVrJ9Z3mLG+RoFjyDNO7qmIhhp37Hs7T5z/uYEZlPnJGWSfTKoocylLotvSRc049qLpYC1N0nNYUScg1971sGMfxeIRpGqqL7YSFnDeRIlrW9WDJb+3qxBYTVa5v75sqChRD7sRUjkITTftvZ+PC2E8GUd6LzecEgyE980PH6eJKCMgdSR7KI6nqUS/3cxOXw+i3FTkjJX5EaVH7WdJQQxcFxlwZNdv4ZMGQTbQSJkuizJj1vaGgYEfes5LPwY044xSifMJJvSCvkxhP71msCJ9xuAJ0OOICzt4544wZCEH2ZLKj+45v0eCpr0gbQHAsqy1ZOgohC798UepzfgW8R9ieQvAaTGqGuIQQpYIcdbz1ZbLouNyT9jX/APvhnHmGkkix3BbpZLyYO6xEEuWWb/Ozd/wxn5MVadAKcMoKru6IJbrdBGa7ml3yHYdZRntnyEkIC/XQiIlzjJbTvSa/Ewt2LxARRlqGz5Iy9IS7MwSC8xg1ufN6H4Y1NQRpFS3dQBOk+KQq5+UAO3+fjMSFDQuz8WLGPalyaW+KiW+0YNc34V19qzyjMlOWAGVGA8oy9Qj2PJ9wjsX5B54lVTkK+TVJ5465OFUopRJ19Y7ZP9P7GIGl7g+ZHkAugjUqFJF063kz0jIz4zDeBFjK8ybyC/3ekitd/wBQnW4/EwidTpNRnBcnbgivUvvjGutjd9S3BlBdWlqIVPpshVS3WrfZ9oF3MHhbCFpimei5n7nzwIFR/wC/EHqb9vFlXkR20mMdFvyC1ZjyjXqayW+zJ847H0ONKdVIB2xlNuiVUV0WrQTnXCNt45xgyqkvJ8YsZ69lCmKMQ+CObq6h+rjQo6ovNOkpJmh1Pkxgk6mdsnM/hufjKxI+lVgpHUxkEFiZfqveU4PHbhpSNZqpDLJcqAASVILkPtGEBb+bJ/Pi6sRK4x7J/F/7gNMp52vMGO7eGzIAJWarxjfrtk+z9XiiVFQpQN5/NrL5Bbhdb+wNbd8jl4Fq4JCQEVFUsfuYEZRd+j945f1bnPw9mRnxa2slsZT0qHNYRC9/m6OT+XC27AkE81FFQgToD+SOjPkGVR8ci3I4u88TUzBdXJTwHpE5MzOFVIseKijbo6nwOz0OwBRmRwDYtRZLNIPQZpDCX3Grncc718ANCcpxMkEUsWMlOU7F7x+7vG93/BjMcznQhSSpaYolMnPKKrMKK43rkOTlj4/zbwpgyN9bVJqqIhUpEJMiM/fo4/QxcOmmAd8tYs66solOi8zg6vW+XimbTpQ6fCWPHUqlo7BqJPCaXjJzODGK7zlY0sI6eclmch1WOmaKhtpmcoo+ztoTDjY6rgDs7FESW3W1XovI893mYTzN7OD2rTTgc2phIhbevW0icy5we+YabLbPuk0KOdQrrer1J8PW7X62eEytzop7H//Z</binary>
</FictionBook>