.

Iedomājies, ka Tev ir 1000 latu. Ja Tu tos noguldīsi bankā, nauda uzkrāsies. Uzkrāto naudu vēlreiz var noguldīt bankā, un tad jau Tu saņemsi procentus no sākotnējiem Ls 1000 un papildus vēl procentus no uzkrātās naudas.

Savus 1000 latus Tu vari noguldīt vienā bankā, vari noguldīt (sadalīt) divās, trijās... vai visās bankās, ņemot vērā bankas procenta lielumu.

Tev noteikti jāņem vērā arī banku bankrota iespējas jeb riska pakāpes. I banka katru gadu garantē Tava kapitāla pieaugumu par 10%. Tas

nozīmē, ka pēc gada Tev būs 1,1 reizi vairāk naudas nekā gada sākumā. �ī banka ir pilnīgi dro�a (riska pakāpe ir vienāda ar nulli). Tavs noguldījums I bankā ir pilnīgi dro�s.

II, III un IV banka ir daļēji riskantas. Bankrota iespēja ir viena sestā daļa. Lai bankrots nebūtu atkarīgs no Tava vai spēles vadītāja lēmuma, to izspēlē ar spēļu kauliņu; ja uzkrīt se�nieks, tad banka ir bankrotējusi.

Spēļu kauliņu met trīs reizes. Ja pirmo reizi uzkrīt se�nieks, tad bankrotē II banka. Ja otro reizi uzkrīt se�nieks, bankrotē III banka. Ja, tre�o reizi metot spēļu kauliņu, uzkrīt se�nieks, bankrotē IV banka. Pēc bankrota iestā�anās banka nedarbojas līdz spēles beigām un tajā naudu noguldīt nedrīkst. V bankas bankrota iespēja ar katru gadu palielinās, tāpēc bankrotu var izspēlēt, ņemot palīgā spēļu kārtis. Viena no kārtīm jāattiecina uz bankrotu. Ja izvelk citu kārti, to atpakaļ neliek, un tādējādi kār�u skaits samazinās.

Banku bankrota riska pakapes

Pirms noguldi naudu, izpēti naudas summas, ko bankas atdod noguldītājam bankas bankrota gadījumā.

Noguldījuma lielums, ko atdod bankas bankrota gadījumā(procentos)

Iespējams, ka, aizpildot testu, Tu atklāsi, ka Tev ir dotības kļūt par miljonāru.

Uz katru jautājumu izvēlies vienu no atbildēm.

1. Kur� Volta Disneja personā�s izraisa Tevī vispla�āko smaidu?

a) Donalds Daks;

b) Gustavs Hanss;

c) Dogoberts Daks.

2. Kādā veidā visvieglāk iegūt naudu? To var izdarīt:

a) daudz strādājot;

b) cerot uz radinieka mantojumu, piedaloties loterijās;

c) veidojot karjeru vai nodarbojoties ārpolitiku.

3. Kuram no �iem izteikumiem Tu piekrīti?

a) vairāk naudas � vairāk prieka;

b) nauda nozīmē varu;

c) nauda izraisa daudz skaudības.

4. Tu dro�i vien zini tā saucamo spēli pa pastu � Tu ieliec aploksnē nelielu naudas summu, aizsūti paziņam, kas maksās, un, �iem sūtījumiem apejot pa ķēdi, Tavs kapitālieguldījums atgrie�as pie Tevis daudzkārt pieaudzis. Ko Tu darītu? Tu nolem:

a) nepiedalīties;

b) piedalīties un līdz ar to nopelnīt;

c) būt par spēles aizsācēju.

5. Kāda gaidāmā peļņa spēj pamudināt pasaulē bagātākos cilvēkus noslēgt līgumu? Tās apjoms ir:

a) no pusmiljona līdz miljonam;

b) aptuveni 10 miljoni;

c) vairāk nekā 10 miljoni.

6. Kādu nozīmi Tu pie�ķir tam, ka par Tevi gandrīz katru dienu informētu televīzijā, radio vai presē? Tev liekas, ka

a) par to ļoti priecātos;

b) darītu visu, lai tas nenotiktu;

c) par tevi jau tā daudz raksta un runā.

7. Kādā veidā var laimēt zirgu skrie�anās sacensībās? To var izdarīt,

a) riskējot ar augstām likmēm;

b) nepiedaloties totalizatorā;

c) nopērkot zirgu � uzvarētāju.

8. Kam Tavuprāt ir vislielākās iespējas ātri un dro�i kļūt bagātam:

a) māksliniekam, rakstniekam, sportistam;

b) advokātam, māklerim, politiķim;

c) uzņēmuma vadītājam.

9. Kā Tu izturies pret naudu un draudzību? Tu domā, ka

a) labprāt dotu naudu draugiem;

b) nauda un draudzība nav apvienojamas;

c) draugi noder, lai no tiem iegūtu naudu.

10. Ko Tu darītu, ja kļūtu miljonārs? Tev �ķiet, ka

a) izbaudītu visus iespējamos priekus, ko sniedz nauda;

b) parādītu savu prieku visiem tiem, kuri tev neuzticējās vai nievājo�i pret tevi izturējās;

c) neko nedarītu.

11. Kur Tu ieguldītu savus miljonus?

a) nekustamajā īpa�umā, mantā, vērtīgā mākslas priek�metu kolekcijā;

b) vērtspapīros;

c) darītu tā, kā izlemtu tavi radinieki.

12. Ja Tev būtu pāris miljonu, vai Tu censtos nopelnīt vēl?

a) sīka peļņa Tevi neinteresē, bet no lielas neatteiktos;

b) zināms;

c) nē, jo Tev pilnīgi pietiek ar eso�ajiem miljoniem.

Izvēlētās atbildes atzīmē un saskaiti iegūtos punktus!

Testa atbildes samekle nodaļa "Piemeri un risinājumi" grāmatas beigās!

Tev pieder kravas automa�īna. Tavs uzdevums ir pēc iespējas ātrāk no pilsētas A uz pilsētu B nogādāt kravu, kura ātri bojājas. Kopējais attālums 960 km. Braucot ar ātrumu 60 km/h un ievērojot noteikumu, ka ik pēc �etrām stundām darba vienu stundu ir jāatpū�as, �o attālumu var veikt 19 stundās. Par �ādi veiktu darbu Tu saņemsi 10 000 naudas vienību. Tā kā

j

krava ātri bojājas, būtu vēlams, ka to aizvestu ātrāk. Par katru ieekonomēto stundu (salīdzinājumā ar 19 h) Tu papildus saņemsi 1000 naudas vienību. Tātad var braukt ātrāk un arī neatpūsties. Ta�u pastāv iespēja (riska pakāpes dotas tabulā), ka ceļu satiksmes dro�ības policija pārbauda kravas pārvadātāja brauk�anas ātrumu. Par ātruma pārsnieg�anu jāmaksā soda nauda � par katriem 10 km/h, kuri ir virs 60 km/h, jāmaksā 200 vienību soda naudas. Bez tam ik pēc 4 stundām, kuras pavadītas ceļā, vienu stundu ir jāatpū�as. Ja to nedara, tad vienlaikus ar sodu par brauk�anas ātruma pārsnieg�anu jāmaksā sods 800 naudas vienību.

Soda riska pakape un soda nauda

Brauk�anas ātrums, nobraukto km skaits, soda naudas lielums katru stundu jāieraksta nākamajā tabulā "Spēles dalībnieka atskaite" un jāizspēlē notikums ar ceļu policiju, metot spēļu kauliņu. Ja esi izvēlējies brauk�anas ātrumu 70 km/h, tad soda nauda 200 naudas vienību apmērā ir jāmaksā gadījumā, ja divas reizes pēc kārtas uz kauliņa uzkrīt se�nieks. Brauk�anas ātrumam 80 km/h iespēja sodīt ir

1/6, tātad, ja, vienreiz metot kauliņu, uzkritīs se�nieks. Braucot ar 90 km/h, soda nauda 600 vienību apmērā būs jāmaksā, ja uz spēļu kauliņa uzkritīs piecnieks vai se�nieks. Pārējiem ātrumiem � līdzīgi. Ja brauksi ar 130 km/h, attiecīgā soda nauda jāmaksā vienmēr.

�ajā spēlē uzvar nevis tas, kas visātrāk aizbrauc, bet gan tas, kas visvairāk nopelnījis.

Ja īsti neveicas ar spēles uzsāk�anu, apskati piemēru grāmatas pēdējā nodaļā "Piemēri un risinājumi"!

SpēlEs dalībnieka atskaite

.

Tev ir iespēja iestādīt un kopt ābeļdārzu, apgādāt iedzīvotājus ar vitamīniem bagātu produkciju un iegūt labu peļņu.

Sākot spēli, pastāv �ādas iespējas:

1) nomāt 1 ha zemes un tur iestādīt ābeles;

2) nomāt 1 ha ābeļdārza.

Nomas maksa. 1 ha zemes nomas maksa ir Ls 1000.

Ābeļdārza nomas maksa ir atkarīga no dārza vecuma un ābeļu stādījuma blīvuma.

>

Nomas maksa par zemi vai ābeļdārzu ir jāsamaksā pirmajā gadā, zināms, aizņemoties no bankas naudu. Tas nozīmē, ka zeme vai ābel-dārzs ir iznomāts uz visu spēles laiku.

Ābeļdārza stādī�ana. Ja ir iznomāta zeme, tad Tev ir jāiestāda ābeles, izvēloties stādījuma blīvumu. Tabulā dotas kopējās izmaksas par ābelu stādī�anu.

Ābolu ra�a. �ajos dārzos audzē ābeles pēc modernas tehnoloģijas. Ābeles sāk ra�ot tre�ajā gadā un 7 � 10 gadus katru gadu dod labu ra�u.

Ienākumi ir atkarīgi no ābolu ra�as un ābolu piedāvājuma tirgū. Jo vairāk tirgū ābolu, jo cena zemāka.

Saimnieciskas darbības rezultāti un noreki-ni ar banku jāparāda veidlapā "Saimnieciskās un finansiālās darbības uzskaite".

Banka izsniedz aizdevumu, par kuru jāmaksā 20% gadā. Noguldot naudu bankā, var saņemt 10% gadā.

Pirmajā spēles gadā tiek fiksēti izdevumi par ābeļdārza nomu vai zemes nomu un ābeļ-

V

dārza ierīko�anu. Sī summa tad arī būs bankas aizdevums, par kuru katru gadu jāmaksā 20% un pamazām jāatdod. Pēc bankas procenta aprēķinā�anas katru gadu tiek noteikts tīrais ienākums no ābolu realizācijas.

Spēlēs uzvārētājs ir dalībnieks, kuram spēlēs beigās ir vislielākais rēķins bankā.

Ja spēlē neveicas, apskati piemēru grāmatas nodaļā "Piemēri un risinājumi�.

1. Ļoti noguris bērns aizgāja gulēt septiņos vakarā. Lai tiktu laikā uz skolu, bērns noregulēja modinātāju uz 8.45. Cik stundas un minūtes bērns gulēja?

2. Daudzos mēne�os (piemēram, janvārī) ir 31 diena. Tikai februāri � 28 dienas, izne-mot garo gadu. Cik mēne�u gadā ietver sevī 30 dienas?

3. Zemniekam bija 18 cūkas. Visas, izņemot 7, nomira. Cik cūku palika?

4. Izdalīt 50 ar 1/3 un pieskaitīt 7. Kāds būs rezultāts?

5. Kādi �etri vārdi ir uz katras Latvijas papīra naudas zīmes?

6. Ja ārsts Tev iedos 5 tabletes un liks tās lietot ik pēc pusstundas, cik ilgi Tu tās lietosi?

7. Ja Tev ir tikai viens sērkociņ� un Tu ieej aukstā, slikti apgaismotā telpā, kurā atrodas petrolejas lampa, eļļas lukturis un krāsns, ko Tu aizdedzināsi vispirms?

8. Cik ir?

9. Divas sievietes spēlē dambreti. Viņas nospēlēja piecas partijas bez neiz�ķirta rezultāta, un katrai sievietei ir vienāds skaits uzvaru. Kā tas var būt?

10. Kur� vārds tesktā ir uzrakstīts kļūdaini?

Atbildes dotas gramatas nodaļa "Piemeri un risinājumi".

Ja Tev ir sākuma kapitāls, naudu var nopelnīt, arī ieguldot uzņēmumu akcijās vai ar tām spekulējot.

Spēlē Tavs sākuma kapitāls ir Ls 1000. Bir�ā tiek piedāvātas trīs uzņēmumu akcijas.

Spēles sākumā par Ls 1000 Tu vari nopirkt izvēlēto uzņēmumu akcijas par to nominālvērtību.

No akcijām var saņemt di^dendes.

Akcijas var pirkt un pārdot bir�a, ņemot vērā akciju kursa izmaiņas. Starpība starp pirk-sanas un pārdo�anas cenu ir Ls 2 (tā ir mar�a). Piemēram, ja bir�ā akcijas pārdod par Ls 10, tad tās pa�as akcijas iepērk par Ls 8.

Bir�ā akciju kurss mēne�a laikā var pieaugt vai samazināties par Ls 1. Piemēram, bir�ā var būt �ādas akciju kursu izmaiņas.

Spekulēt bir�ā nozīmē iepirkt akcijas par zemāku kursu, cerēt, ka tas celsies, un tādā gadījumā censties akcijas pārdot.

Visas darbības ar akcijām, naudas izdevumi un ieņēmumi jāparāda nākamajā tabulā (spēles kartes eksemplārs dots arī pielikumā).

Uzvarēs tas, kas spēles beigās būs ieguvis vislielāko kapitālu.

Ja īsti nesaproti, ar ko sākt, izpēti spēlēs piemēru nodaļā "Piemēri un risinājumi".

1) tests jāaizpilda 60 sekundēs;

2) rēķinot �os vieglos aritmētiskos piemērus, zīme "+" ir reizinā�ana, zīme ir saskaitī�ana, zīme "�" ir dalī�ana un zīme "x" � atņem�ana. Un tagad sāc rēķināt!

* Aritmētiskā testa autori ir D�. Nustroms un E. Skannels.9.

Tev ir iespēja kļūt par frizētavas īpa�nieku.

Sākotnējais kapitāls ir Ls 10 000.

Savā frizētavā Tu būsi arī frizieris. Spēles sākumā Tev ir viszemākā 3. kategorija.

Vispirms Tev būs jāizvēlas frizētavas atra�anās vieta; tad jāiekārto telpas � jānopērk aprīkojums; jāizdomā, vai iegūt augstāku kvalifikāciju, vai reklamēt savu uzņēmumu.

Par uzvarētāju spēlē kļūs tas spēles dalībnieks, kam bankā būs vislielākais rēķins.

Vispirms izdomā nosaukumu savai frizētavai!

Frizētavas vietas izvēle. Savas frizētavas atra�anās vietu Tu vari izvēlēties

1) pilsētas centrā (telpu nomas maksa ir Ls 45 000);

2) nomalē (telpu nomas maksa ir Ls 30 000).

Par �o summu telpas var iznomāt visam

spēles laikam. Tā kā sākotnējais kapitāls ir Ls 10 000, tad nepiecie�amos līdzekļus var aizņemties bankā.

Interjers un aprīkojums. Iznomātās telpas ir tuk�as, tātad jaunā frizētava pa�am jāie-kārto. Eksistē trīs interjera un iekārtu varianti, kuri at�ķiras pēc to cenas un kvalitātes �jo

dārgāks, modernāks, labaks, jo augstaka bus maksa par pakalpojumiem.

Kvalifikācijas paaugstinā�ana. Spēles sākumā visiem frizieriem ir zemākā � tre�ā kategorija. Savu kvalifikāciju iespējams paaugstināt katrā apmācības reizē par 1 kategoriju. Kvalifikāciju var paaugstināt maksas kursos �

II kategorijas iegū�ana � Ls 1000;

I kategorijas iegū�ana � Ls 2000.

Kursi notiek ārpus darba laika, un mācību ilgums ir viens gads. Tātad kategorija tiek paaugstināta pēc 1 gada, skaitot no brī�a, kad dalībnieks iemaksājis naudu kursu apmeklē�anai. Friziera kategorija ietekmē maksu par pakalpojumiem, � jo augstāka kategorija, jo lielāka maksa.

Reklāma. Katru gadu savu frizētavu vari arī pla�i reklamēt. Tomēr reklāma pieprasījumu būtiski ietekmē ne katru gadu, to nosaka

tūristu pieplūdums pilsētā. Ik gadu iespējams viens no �ādiem variantiem:

liels tūristu pieplūdums � vidēji 3 reizes 10 gados;

vidējs tūristu pieplūdums � vidēji 5 reizes 10 gados;

mazs tūristu pieplūdums � vidēji 2 reizes 10 gados.

Tātad reklāma paredzēta galvenokārt tūristiem. Pieprasījumu nosaka arī reklāmas veids: vienkār�a reklāma izmaksā � Ls 1000; vairākkārtēja reklāma izmaksā � Ls 1600; sevi�ķi pla�a reklāma izmaksā � Ls 2000. Zināms, ka dārgākai reklāmai atsauksies vairāk klientu. Tas nozīmē, ka ar reklāmas palīdzību klientu skaitu iespējams palielināt vidēji 1,5 reizes.

Frizētavu apmeklētāju skaits. Pastāvīgo apmeklētāju skaits centra frizētavā ir 3000 cilvēku gadā, nomales rajona frizētavā � 2000 cil-

vēku gadā. Ar reklāmas palīdzību klientu skaitu iespējams palielināt līdz pat attiecīgi 5600 un 3500. �īs svārstības nosaka tūristu pieplūdumu kārtējā gadā.

Maksa par pakalpojumiem. Tavā frizētavā maksa par pakalpojumiem ir atkarīga no Tavas kā friziera kvalifikācijas un aprīkojuma kvalitātes.

Frizētavas finanses. Visi izdevumi un ienākumi, kā ari katra gada galarezultāts � rēķins bankā � jāparāda "Finansiālās darbības uzskaites" veidlapā. No rēķina bankā gada sākumā (pirmajā gadā � 10 000) vispirms atskaita izdevumus. Pie izdevumiem pieder telpu nomas maksa;

izdevumi interjera un aprīkojuma iegādei un frizētavas uzturē�anai;

izdevumi kvalifikācijas cel�anai; izdevumi reklāmai.

Gada ieņēmumu iegūst, sareizinot maksu par pakalpojumu un klientu skaitu.

Bankas procents. Katru gadu no bankas rēķina atskaita visus izdevumus un aprēķina atlikumu, kuram nosaka bankas procentu � 10% no pozitīva vai 20% no negatīva bankas rēķina. Bankas procentu no pozitīvā rēķina pieskaita eso�ai summai, bet no negatīvā � pieskaita kredīta summai. Pēc tam bankas rēķi-

nam pieskaita ienākumus par pakalpojumu realizāciju.

Ja nesaproti, kā sākt spēli, at�ķir grāmatas nodaļu "Piemēri un risinājumi" un izpēti piemēru!

No 10 ģeometriskām figūrām (trijstūri, apļi, kvadrāti) uzzīmē cilvēciņu. Saskaiti izmantotos trijstūrus, apļus un kvadrātus un atrodi, kuram tipam Tu piederi. Tas palīdzēs veidot Tavu karjeru.

I tips � vadītājs. Tev ir vadītāja un organizatora spējas. Tu esi labs stāstītājs, savu pārākumu pār citiem neizcel, Tev ir laba uzvedība sabiedrībā. Tev piemīt labas piemēro�anās spējas.

II tips � izpildītājs. Tev piemīt daudzas vadītāja tipa īpa�ības, tomēr, pieņemot svarīgus lēmumus, Tu bie�i �aubies un nespēj izlemt. Tev raksturīga augsta atbildības izjūta, profesionālisms, prasīgums pret sevi un citiem, taisnīguma izjūta.

III tips � talantīgais. Tev raksturīga spēju daudzveidība un apdāvinātība. Iespējams, ka dzīves laikā Tu nomainīsi profesiju vai arī Tavs vaļasprieks kļūs par Tavu otro profesiju. Tev nepatīk nekārtība, netīrība, tāpēc da�kārt rodas konflikti ar citiem cilvēkiem. Tev raksturīgs jutīgums un �aubas par savām spējām, tāpēc Tev vajadzīgs neuzbāzīgs atbalsts.

IV tips � zinātnieks. Tev piemīt abstraktā domā�ana, konceptuāls prāts, tieksme visam radīt savas teorijas. Parasti Tu esi līdzsvarots un spēj racionāli apdomāt savu rīcību.

V tips � intuitīvais. Tu vislabprātāk un efektīvāk strādā un mācies, pārslēdzoties no vienas nodarbo�anās uz citu. Iespējams, ka tev ir ļoti jutīga nervu sistēma, ko ietekmē pārslodze. Tev ir pastiprināta tieksme pēc jaunumiem un pārmaiņām, kā arī bagāta iztēle un rokdarbnieka spējas, tāpēc Tu varētu nodarboties ar tehnisko jaunradi. Tev piemīt pa�kontrole, nepatīk da�āda veida ierobe�ojumi.

VI tips � mākslinieks. Tev piemīt bagāta iztēle. Bie�i Tu dzīvo savā iztēles pasaulē vai arī pēc savām morāles normām, nepieļaujot nekādu iejauk�anos no ārpuses, atzīstot tikai pa�kontroli. Tu esi emocionāls, pārņemts ar savām idejām un to realizē�anu. Ieteicams nodarboties ar tehnikas, mākslas vai intelektuālo jaunradi.

VII tips � jūtīgais. Tev raksturīga līdzcietība un līdzjūtība pret citiem cilvēkiem. Ne�ēlīgi notikumi uz Tevi atstāj ļoti ilgu iespaidu. Citu cilvēku sāpes un rūpes Tu uztver gandrīz kā savējās. Ļoti daudz savas enerģijas Tu izlieto, palīdzot citiem; tas var traucēt Tavu mērķu sasnieg�anā un Tavu iespēju realizē�anā.

VIII tips � nejūtīgais. Tev nav raksturīga līdzcietīga attieksme pret citu cilvēku pārdzīvojumiem, vai arī Tu pret tiem izturies nevērīgi. Iespējams, ka Tu vari piespiest citus darīt to, kas pa�am liekas pareizi un vajadzīgi. Brī�iem Tev raksturīga nocietinā�anās un noslēg�anās savu personisko problēmu lokā.

�ajā spēlē Tev ir iespēja vadīt profesionālu basketbolistu komandu vai sporta klubu. Tavs kā sporta kluba mened�era uzdevums ir izveidot augsti profesionālu komandu un, uzvarot savstarpējās spēlēs ar citiem sporta klubiem, iegūt pēc iespējas lielāku peļņu.

Lai varētu piedalīties savstarpējās spēlēs, basketbola komanda mened�eriem ir jānokomplektē vismaz ar 5 spēlētājiem.

Basketbola komandu mened�eri sportistus var iegādāties izsolē. Sportisti iedalīti trīs grupās pēc to profesionālā līmeņa un attīstības iespējām 10 gadu laikā. Sportistu līmeni raksturo viņu reitings ballēs.

Biznesa spele PROFESIONĀLIs

..

Sportistu reitings

Atkarībā no sportistu reitinga noteikts sākotnējais novērtējums izsolē un sportistu uzturē�anas izmaksas.

Spēli uzsākot, katras sporta komandas mened�era rīcībā ir �etri grupas sportisti, kuru reitings ir 30 balles. Lai varētu piedalīties basketbola sacensībās, komandā jābūt vismaz 5 spēlētājiem. Tāpēc jau pirmajā gadā mened�eriem jānopērk vismaz viens sportists. Ja kādam no mened�eriem pietrūkst piektā basketbolista, viņ� ar savu komandu savstarpējās sacensībās nepiedalās.

Basketbola komandai, kurā mened�eris pēc saviem uzskatiem iekļauj 5 spēlētājus, katru gadu aprēķina komandas gada kopējo reitingu. Atkarībā no �ī reitinga tiek noteikta komandas uzvaras iespēja savstarpējās spēlēs.

Ņemot vēra komandas uzvaras varbūtības, uzvaru savstarpējā spēlē nosaka ar izlozes palīdzību. Par uzvaru komanda saņem 200 000.

Komandu mened�eri var arī savus sportistus pārdot citiem pēc vieno�anās likmes vai arī izslēgt no komandas.

Basketbola komandas sastāvu, sportistu reitingu un komandas reitingu jāieraksta nākamajā tabulā (spēles kartē). Neaizmirsti, ka sportistu reitings ar gadiem mainās.

Visas finansiālās operācijas Tev jāparāda nākamajā tabulā (spēļu kartē).

Pirmajā gadā sākotnējā rēķina bankā nav. Tas nozīmē, ka Tev ir jāņem kredīts, lai varētu iegādāties sportistus, un katru gadu no rēķina bankā jāatskaita visi izdevumi:

par sportistu pirk�anu izsolē vai no citiem mened�eriem;

par sportistu uzturē�anu.

Pēc izdevumu atskaitī�anas aprēķina bankas procentu. Ja rēķins bankā ir pozitīvs, tas palielinās par 10%. Ja no bankas paņemts kredīts, tad par to jāmaksā 20% gadā no summas.

Pēc tam, kad atskaitīti izdevumi un aprēķināts bankas procents, var pieskaitīt ienākumus, ko dod sportistu pārdo�ana citām komandām un uzvaras savstarpējās spēlēs.

finansiālās darbības uzskaite

Par spēlēs uzvārētāju Tu klusi tad, ja Tev būs vislielākais rēķins bankā.

Ja Tev ir grūtības spēli uzsākt, izpēti piemēru nodaļā "Piemēri un risinājumi." Te dots viens no iespējamiem spēles variantiem.

Biznesa speie "SALDĒJUMS�

Naudu var sapelnīt arī, izgatavojot un pārdodot saldējumu. Tev vispirms jāiegādājas telpas, iekārtas saldējuma ra�o�anai un izejvielas, bet Tev nav sākuma kapitāla. Tāpēc būs jāņem bankas kredīts. Banka par to prasa 10% no kredīta summas.

Ja spēlēsi kopā ar draugiem, uzvarētājs būs tas, kur� spēles beigās būs nopelnījis visvairāk naudas, tas nozīmē � visracionālāk saimniekojis.

Laika iedalījums spēlē. Tu jau dro�i vien esi ievērojis, ka vasarā saldējumu pērk daudz vairāk nekā ziemā un līdz ar to vasarā var arī vairāk nopelnīt. Tāpēc �ī spēle būs sadalīta sezonās. Spēle sāksies ar ziemas sezonu, pēc tam būs pavasaris, vasara un rudens.

Telpas. Telpas saldējuma izgatavo�anai un pārdo�anai var iznomāt uz visu spēles laiku, samaksājot 100 000 latu.

Iekārtas. Iznomātajās telpās nepiecie�ams uzstādīt iekārtas, ar ko izgatavot saldējumu. Tu vari izvēlēties, cik un kādas iekārtas pirkt. Iekārtas cena ir atkarīga no tā, cik saldējuma tā spēj sara�ot.

1. Iekārta "SALTUMS" maksā 60 000 latu un tās jauda ir 50 000 saldējuma porciju sezonā.

2. Iekārta "PĀRSLA" maksā 40 000 latu un var sara�ot 30 000 saldējuma porciju sezonā.

3. Iekārta "KRISTĀLS" maksā 20 000 latu un tās jauda ir 20 000 saldējuma porciju.

Tu vari nopirkt vienu lielo iekārtu "SALTUMS", vairākas mazās iekārtas "KRISTĀLS" vai arī iekārtu "PĀRSLA" un "KRISTĀLS". Izdomā, cik porciju saldējuma Tu varētu sara�ot un pārdot un izvēlies iekārtas. Lai to izdarītu, Tev jāizlasa spēles noteikumi līdz galam.

Izejvielas. Lai iegādātos saldējuma ra�o�anai nepiecie�amo izejvielu daudzumu, jāparedz, cik daudz saldējuma Tu sezonā varēsi pārdot. Pēc tam jānopērk tik daudz izejvielu, cik nepiecie�ams. No 1 kg izejvielu var pagatavot 20 porcijas saldējuma. Paskaties arī, kādu iekārtu esi

nopircis. Ja izejvielu bus vairak nekā iekārtā spēj pārstrādāt, tad tās ies zudumā.

Izejvielas Tev būs jāpasūta visai sezonai.

Saldējuma cena. Vienas saldējuma porcijas cena jānosaka Tev pa�am. No saldējuma cenas būs atkarīgs pārdoto saldējuma porciju skaits. Jo zemāka cena, jo vairāk saldējuma varēs pārdot. Vienas saldējuma porcijas cenu Tu vari noteikt robe�ās no 1 lata līdz 4 latiem. Neaizmirsti, kādi Tev bija izdevumi izejvielu, iekārtu un telpu iegādei.

Pārdoto saldējuma porciju skaits. Sara�oto saldējumu pirks Tavi pastāvīgie pircēji un nejau�i pircēji � tūristi, garāmgājēji un citi. Vienkār�ības dēļ nosauksim tos par tūristiem.

Reklāma. Ieguldot naudu reklāmā, iespējams palielināt saldējuma pircēju skaitu. Vienkār�a reklāma sezonā izmaksā 1000 latu, vairākkārtēja � 2000 latu.

Labāka reklāma Tev nodro�inās vairāk papildu pircēju � tūristu. Ja reklāmas Tev nebūs, tad papildu saldējumu nevarēsi pārdot.

Tad, kad nopirktas izejvielas un iekārtas sara�oju�as saldējumu, Tu vari izspēlēt tūristu pieplūdumu pilsētā. Katrā sezonā iespējams viens no �ādiem variantiem:

▲ liels tūristu pieplūdums � ar iespēju 2/6

(ja uz spēļu kauliņa uzkrīt "5" vai "6");

▲ vidējs � ar iespēju 3/6 (ja uz spēļu kauliņa

uzkrīt "2", "3" vai �4^M);

▲ mazs � ar iespēju 1/6 (ja uz spēļu kauliņa

uzkrīt "1").

Kopējo saldējuma porciju skaitu, ko Tu varētu pārdot, aprēķini �ādi. No pirmās tabulas nolasi pastāvīgo klientu nopirkto saldējuma porciju skaitu atkarībā no sezonas un porcijas cenas. No otras tabulas nolasi papildus pārdoto saldējuma porciju skaitu atkarībā no sezonas, tūristu pieplūduma un reklāmas veida. �os abus skaitļus saskaiti.

Sara�oto saldējuma porciju skaits atkarīgs no iekārtas jaudas un pasūtinātā izejvielu daudzuma.

Pārdoto saldējuma porciju skaits. Ja

pircēju skaits sezonā ir mazāks par sara�oto saldējuma porciju skaitu (nosacījums: katrs pircējs nopērk vienu saldējumu), tad saldējums iet zudumā. Ja pircēju skaits ir lielāks par

sara�oto saldējuma porciju skaitu, tad pircēji būs neapmierināti, jo paliks bez saldējuma.

Ienākumi. Katrā sezonā kopējos naudas ieņēmumus iegūst, sareizinot Tevis noteikto saldējuma porcijas cenu ar faktiski pārdoto saldējuma porciju skaitu.

Norēķini ar banku. Veicot norēķinus ar banku, vispirms no rēķina bankā sezonas sākumā atskaita visus izdevumus telpu iegādei, iekārtu iegādei, izejvielu iegādei, reklāmai.

Pirmajā sezonā � ziemā � visi izdevumi kopā veidos bankas aizdevumu.

Iegūtajai summai aprēķina bankas procentu. Ja rēķins bankā ir pozitīvs, tad tas palielinās

par 5% sezonā. Ja spēles dalībnieks ir paņēmis bankas kredītu, tad par bankas aizdevumu jāmaksā 10% no summas. Tas nozīmē, ka parāds palielinās par 10%.

Iegūtajai summai bankas kontā pieskaita ienākumus par saldējuma realizāciju un iegūst rēķinu bankā sezonas beigās.

Iztērētā un iegūtā nauda Tev jāparāda tabulā "Finansiālās darbības uzskaite."

Izlasi variantus un no katra izvēlies vienu atbildi.

1. Vai Tu gribētu būt

a) kuģa kapteinis;

b) kosmonauts;

c) mūziķis.

2. Ja redzi kādu cilvēku briesmās, vai Tu

a) steidzies viņu glābt, pat ja Tavai dzīvībai draud briesmas;

b) drud�aini apsver glāb�anas iespējas;

c) sauc kādu palīgā.

3. Kam Tu dod priek�roku?

a) kār�u spēlei;

b) biljardam;

c) krustvārdu mīklas minē�anai.

4. Pirmā doma, kas ie�aujas prata, dzirdot telefona zvanu:

a) mani meklē no skolas (darba);

b) draugs grib papļāpāt;

c) notikusi kāda nelaime.

5. Ja Tev jāiet uz svarīgām pārrunām, Tu

a) uzvelc savu ikdienas uzvalku;

b) apģērbies sevi�ķi rūpīgi;

c) domā tikai par apsprie�amajiem jautājumiem.

6. Ja vīrs gados stāsta par savu dzīvi, Tu

a) lūdz, lai pastāsta sīkākas detaļas;

b) garlaikojies;

c) pārtrauc viņu pusvārdā un vispār aizej prom.

7. Esot draugu sabiedrībā, Tu

a) izklaidējies;

b) garlaikojies;

c) domā savas domas.

8. Ja Tev kaut kur jāiet, Tu

a) pasaki par to tuviniekiem;

b) nesaki viņiem neko;

c) pasaki viņiem, ka uz brīdi iziesi ārā.

9. Ja esi nokļuvis sare�ģītā situācijā, Tu

a) lūdz padomu draugiem, paziņām;

b) meklē palīdzību pie radiniekiem;

c) nevienam neko nesaki.

10. Kāda stila gleznu Tu pirktu?

a) abstrakcionisma;

b) impresionisma;

c) tradicionālā reālisma.

11. Ja pamani, ka no Tava galda pazudusi kāda lieta, Tu

a) sāc to meklēt;

b) domā, ka kāds to aizņēmies vai nozadzis;

c) turpini strādāt, it kā nekas nebūtu noticis.

12. Ja sve�ā pilsētā Tev ir mazliet brīva laika, Tu

a) dodies uz muzeju;

b) apmeklējamo objektu izvēlies pēc pilsētas kartes;

c) dodies uz viesnīcu atpūsties.

13. Ja esi iesaistījies strīdā, Tu

a) pārliecini klāteso�os par savu uzskatu pareizību, kamēr viņi padodas;

b) meklē kompromisu;

c) piekāpies citu neatlaidības priek�ā.

14. Skatoties senu ģimenes fotogrāfiju, Tu

a) izjūti spēcīgu saviļņojumu;

b) uztver to ar smaidiņu;

c) izjūti nepatiku.

15. Pirms svarīgām pārrunām Tu konstatē, ka esi aizmirsis paņemt svarīgus dokumentus. Tu

a) steidzīgi dodies tiem pakaļ;

b) paļaujies uz savu atmiņu un improvizācijas spējām;

c) vispār nepiedalies pārrunās.

16. No rītiem pamostoties, Tu jūti

a) mundrumu;

b) skaudību pret tiem, kas vēl guļ;

c) gatavību strādāt.

17. Savu brīvo laiku Tu pavadi

a) sportojot;

b) tiekoties ar draugiem;

c) lasot grāmatas, avīzes, �urnālus.

18. Ja valstī būs sākusies finansu krīze, Tu

a) domāsi, kādu peļņu varētu gūt;

b) uztrauksies par iespējamām sociālajām sekām;

c) gaidīsi, kā attīstīsies notikumi.

19. Tev labāk patīk

a) būt vienatnē;

b) būt kopā ar ģimeni;

c) pavadīt laiku ar draugiem.

20. Negaisa laikā, braucot automa�īnā, ceļa malā Tu redzi balsotājus. Tu

a) turpini braukt, nepievēr�ot viņiem uzmanību;

b) uzņemsi ma�īnā tik cilvēku, cik iespējams;

c) izvēlēsies tikai sava sociālā līmeņa cilvēkus.

Atzīmē izvēlētās atbildes un saskaiti punktus.

Testa atbildes atradīsi gramatas nodaļa "Piemēri un risinājumi".

PIEMĒRI UN RISINĀJUMI

Nosakot spēles stratēģiju, jāņem vērā

1) banku procenti;

2) riska pakāpe, kuru nosaka banku bankrota iespējas. Otrajai, tre�ajai un ceturtajai bankai tā ir 1/6. Pirmajai bankai riska nav, bet piektajai bankai tā strauji aug no 1/6 līdz 1;

3) bankrota sekas: piektajai bankai tās ir viennozīmīgas � dalībnieks bankrota gadījumā zaudē visu naudu. Ja nav realizēta ilgtermiņa ieguldījumu stratēģija, otrā banka bankrota gadījumā izsniedz dalībniekam 80% no ieguldītās summas, tre�ā � 70%, bet ceturtā � 60%;

4) ilgtermiņa faktors � jācen�as vismaz divās bankās (otrajā, tre�ajā vai ceturtajā) noguldīt trīs gadus pēc kārtas. Tad bankrota gadījumā tiek atdoti 100% no noguldījuma.

.

.

..Spēlēs "Bankrots� piemers

Ja Tu esi ieguvis no 0 līdz 23 punktiem, tas nozīmē, ka labākais veids, kā Tu vari kļūt bagāts, ir izdevīgi apprecēties, kļūt par mantinieku vai arī spēlēt loterijā.

No 24 līdz 48 punktiem. Bagātība Tev saistās ar darbu. Izvairies no finansu spekulācijām. Vislabākais, ko Tu vari darīt � veidot karjeru, kļūt par priek�nieku. Pat ja tas neatnesīs Tev miljonus, Tu tik un tā būsi nodro�ināts materiālajā ziņā.

No 49 līdz 72 punktiem. Tev ir vislabākās iespējas kādu dienu kļūt par miljonāru. Tev ir komerciāli virzīts prāts. Tu vienmēr pratīsi nodalīt naudu no draudzības un vienmēr centīsies vairot savu bagātību.

Tavs uzdevums �ajā spēlē � vairāk nopelnīt, padarot darbu (vedot kravu) pēc iespējas ātrāk, bet izvairoties no soda sankcijām. Lai to izdarītu, Tev jāņem vērā

1) samaksas un papildu samaksas apjoms;

2) riska pakāpes atkarībā no brauk�anas ātruma;

3) soda naudu apmēri;

4) kopējā brauk�anas laika ekonomija;

5) soda sankcijas par brauk�anu bez atpūtas.

�īs spēles īsteno�anā iespējamas vairākas stratēģijas.

1. Maksimālā dro�uma stratēģija, kuru realizējot dalībnieks visu ceļu brauc ar minimālo ātrumu 60 km/h. Soda naudas �ajā gadījumā nav jāmaksā un arī noteikumi par atpūtu nav jāievēro. Tādā veidā krava tiek nogādāta 16 stundās un spēles dalībnieks nopelna 13 000 naudas vienību. Braucot ar 70 km/h, iespēja saņemt sodu (200 naudas vienības) ir ļoti niecīga, un principā ar �o ātrumu pilnībā var reāli zel maksimālā dro�uma stratēģiju. Ja visu ceļu brauc ar 70 km/h un noteikumus par atpūtu neievēro, attālumu var veikt 14 stundās, par to saņemot 15 000 naudas vienību, no kuras jāatskaita iespējamā soda nauda. 14 stundās tā vidēji ir

0,005x200x4+0,005x(200+800)xl0=54. Tātad spēles dalībnieks vidēji var saņemt 14946 naudas vienības.

2. Maksimālā laika ekonomijas stratēģija. �o spēles variantu parasti izvēlas dalībnieki, kuriem patīk riskēt. Braucot ar ātrumu 120 km/h, sodī�anas varbūtība ir 0,83 un soda naudas lielums � 1200. Palūkosimies, cik var nopelnīt, �ādi veicot darbu.

▲ Neievērojot noteikumu par atpūtas stundām � attālumu var veikt 8 stundās un nopelnīt 21 000 naudas vienību, bet, samaksājot soda naudas

(vidēji: 0,83x1200x4+0,83x(1200+800)x4=10624), dalībnieks gala rezultātā iegūst vidēji 10 376 naudas vienības.

▲ Ievērojot noteikumu par atpūtu, darbu var veikt 9 stundās, soda naudās vidēji samaksājot 0,83x1200x8=7968. Tātad � var nopelnīt vidēji 12 032 naudas vienības.

3. Maksimālo ienākumu stratēģija. Lielākos ienākumus spēlē var iegūt, izvēloties ātrumus 90 vai arī 100 km/h. Apskatīsim vairākus variantus.

a Pirmās �etras stundas spēles dalībnieks brauc ar ātrumu 100 km/h, pēc tam pārējo attālumu � 80 km/h, neievērojot noteikumus par atpūtu. �ādā veidā attālumu starp pilsētām var veikt 11 stundās; soda naudās vidēji jāmaksā

0,33x800x4+0,03x(400+800)x7=1308; tātad � izvēloties �o stratēģiju, spēles dalībnieks vidēji nopelna 16 692 naudas vienības, t.i., par 6316 vairāk, nekā realizējot maksimālās laika ekonomijas stratēģiju, un par 1746 naudas vienībām vairāk, nekā īstenojot maksimālā dro�uma stratēģiju.

a Spēles dalībnieks visu attālumu brauc ar ātrumu 90 km/h bez atpūtas, darbu veicot 11 stundās un soda naudās vidēji samaksājot

0,17x600x4+0,17x(600+800)x6=1836 naudas vienības, tādējādi iespējams nopelni! vidēji 16164 naudas vienības.

▲ Ievērojot noteikumu par atpūtu un iz vēlo ties ātrumu 100 km/h, samaksājot soda naudās vidēji

0,33x800x8+0,03x(400+800)x2=2184 naudas vienības, spēles dalībnieka ienākums ir 15 816 naudas vienības.

Piedaloties �ajā �pele, 'Tu iegūsi pnukMnlu par darbības stratēģijas izvēles noznnipumu. saimnieciskās darbības plāno�anu, konkurēti ces nozīmi un ietekmi uz saimniecisko darbību, tirgus cenu izmaiņām atkarībā no piedāvājuma Apskatīsim vienu no spēles "Ābeļdārzs" rea lizācijas piemēriem, kurā dalībnieks ir izvēlē jies 3 gadus vecu ābeļdārzu ar biezu stādījuma

V

blīvumu. Sājā spēlē ābolu cenas atkarīgas no ābolu piedāvājuma tirgū. Saimnieciskā un finansiālā darbība parādīta tabulā.

Atbildes

1. Vienu stundu un 45 minūtes.

2. 11 mēne�us.

3. 7 cūkas.

4. 157.

5. Latvijas Bankas naudas zīme.

6. 2 stundas.

7. Sērkociņu.

8. 0,3.

9. Sievietes nespēlē viena ar otru.

10. Tekstā.

.

..Biznesa speie ��Akcijas�

Testa mērķis � nodemonstrēt to, ka cilvēki ne vienmēr lasa pat visvienkār�ākās instrukcijas un noteikumus. Testa organizētājam jāizsniedz katram dalībniekam kopija un jāuzņem laiks. Testa aizpildī�anai paredzēta viena minū te (gados jaunākiem � divas minūtes).

Piemērā parādīts viens no izspēles varian tiem � frizētava tiek nomāta pilsētas centrā, nopirkts vislabākais aprīkojums, tiek celta friziera kvalifikācija un frizētava katru gadu tiek reklamēta (sk. frizētavas "Sprodziņa" finansiālās darbības uzskaiti). Tūristu pieplūdums pilsētā pa gadiem bija �āds: pirmajā gadā � vidējs, otrajā � mazs, tre�ajā � liels, ceturtajā � vidējs, piektajā � vidējs, sestajā � liels.

Tev noteikti ir savas ieceres, kā saimniekot. Vēlam veiksmi!

!

.

..Frizētavas "Sprodziņa" finansiālas darbības uzskaite

�īs spēles laikā lielākā uzmanība jāpievēr� sportistu reitingiem, to izmaiņām laikā un komandas kopējam reitingam. Augstāks komandas reitings Tev dos lielāku iespēju uzvarēt savstarpējās sacensībās, bet tas nozīmē, ka izsolē būs jāiegādājas dārgāki sportisti. Apdomā, ar cik lielu summu Tu vari riskēt.

Tā kā �īs spēles rezultāts lielā mērā atkarīgs no visu dalībnieku rīcības un nejau�ības, tad parādīsim tikai viena dalībnieka spēles realizācijas piemēru.

Sportistu un komandas reitings

.Sporta kluba finansiālas darbības uzskaite

..

Uzsākot saldējuma izgatavo�anu un pārdo�anu, galvenokārt uzmanība jāpievēr�

1) iekārtu iegādei un to komplektē�anai tā, lai varētu sara�ot pietiekami daudz saldējuma;

2) racionālai izejvielu iegādei;

3) pārdo�anas cenai, saldējuma pa�izmaksai un ieņēmumiem.

Viens no daudziem saimnieko�anas variantiem parādīts piemērā � tabulās "Saimnieciskās darbības uzskaite" un "Finansiālās darbības uzskaite."

Saimnieciskas darbības uzskaite

.Finansiālas darbības uzskaite

..

Ja ieguvi no 140 līdz 200 punktiem, Tev ir visas iespējas dzīvē gūt panākumus. Tev piemīt līdzsvars starp jūtām un prātu, starp personisko un sabiedrisko dzīvi, starp rīcību un pārdomām.

Ja ieguvi no 70 līdz 139 punktiem, Tev piemīt tās īpa�ības, kas nepiecie�amas, lai gūtu panākumus sabiedrībā. Tomēr Tev vajadzētu sevi nepārtraukti kontrolēt, lai vēlme konfliktēt neietekmētu Tavu rīcību.

Ja punktu summa ir no 60 līdz 69, Tev vairāk jāuzticas saviem spēkiem un apkārtējiem cilvēkiem. Tikai tā tu spēsi realizēt savus nodomus un pierādīt savas spējas, līdz ar to gūstot panākumus. Strādā pie sava rakstura veido�anas!

SPELU KARTES

9

"BANKROTS" Uzkrātās naudas uzskaite "LENAK BRAUKSI, TALAK TIKSI!� Spēles dalībnieka atskaite

"ĀBEĻDĀRZS"

y

Saimnieciskās un finansiālās darbības

uzskaite

"AKCIJAS�

"FRIZĒTAVA" "_"

Frizētavas finansiālās darbības uzskaite

"PROFESIONĀĻI" Komandas "_" sastāvs

.

'PROFESIONĀLI�

Sporta kluba "_" finansiālās

darbības uzskaite "SALDĒJUMS�

Saimnieciskās darbības uzskaite

"SALDĒJUMS�

Finansiālās darbības uzskaite

Edgars Vasermanis, Daina �kiltere

TAVS CEĻ� UZ BAGĀTĪBU

Reģistrācijas apliec, nr. 2-0801. Formāts 70 xl00/16.

SIA izdevējfirma "Vaidelote", LV 2123, Rīgas raj. Ķekavā 17.

Iespiesta a/s "Preses Nams",

Balasta dambī 3, Rīgā, LV-1081.

Vasermanis E., �kiltere D.

777 Tavs ceļ� uz bagātību. Biznesspēles./R.: "Vaidelote", 1998; 110. lpp., il.

ISBN 9984-507-99-8

Biznesspēles ir aktīva un interesanta uzņēmējdarbības apgū�anas metode. Grāmatā tiek piedāvātas septiņas biznesspēles.

Spēlējot tas, dalībnieki iegūs vērtīgas zinā�anas un praktiskās iemaņas, spējas un īpa�ības, kas nepiecie�amas vadītāja darbā, to spēlē�ana sekmēs ekonomiskās domā�anas, uzņēmības, izlēmības, patstāvības un lieti�ķuma veido�anos.

Grāmatā iekļautās biznesspēles paredzētas skolas vecuma bērniem.

UDK 338:793.7