Aivars Neibarts

Dzejoļi bērniem Rīgas puika

.

Daugavmalā sensenos laikos balts krauklis baltu ligzdu sev vija.

Pēcāk � Daugavmalā sensenos laikos balts krauklis ligzdā baltajā akmens olu dēja.

Vēl pēc tam � sensenos laikos Daugavmalā balts krauklis ligzdā baltajā uz akmens trīs gadus un mēne�us trīs tupēt tupēja un akmens olu perēja.

Un no akmens olas tās pēc trīs gadiem un mēne�iem trīs ņipra un trok�ņaina kā pulnabērns Rīga iz�ķīlās ...

Putnu tirgū zvirbulis mani mazu no stārķa par pāris vardēm nopirka.

Un mani zvirbuļskolā sūtīja, un es mācījos iz�ivināt visu pilsētu un balo�u kompāniju pār�ivināl.

Man stāsta.

Rīga esot daudz lielāka par mani, un pa�laik � man stāsta � Rīga esot daudz vecāka par mani.

Bet drīz jau es izaug�u un bū�u tikpat liels kā

Rīga un bū�u tikpat vecs kā Rīga.

.

Veselu dienu desmit labākie Torņkalna mak�ķernieki un es

Daugavā zvaigznes kā zivis ķērām.

Es pa visu dienu noķēru vienu mazu zvaigznīti, lādu kā mailīti.

Desmit labākie

Torņkalna mak�ķernieki pa visu dienu noķēra neko.

Skrēju pēc avīzes kā vēj� pēc lapas zaļas, te skalos � stāv rinda gara jo gara, bet kioska savā vietā nava.

Vēl skalos � turpat netālu kiosks pa trotuāru skraidelē.

Pieeju, saku: �Biedri kiosk, ļaudis avīzes gaida!�

Skanēja atbilde kā liepu lapu �aboņa: �Tūdaļ jau atpakaļ bū�u, tik drusciņ vēl izlocī�u savas vecās kājas, jo. tā ilgi, ilgi uz vielas tupot kā vistai perētājai perēklī, kājas man notirpa neganti.�

Lielais autobuss skrēja tik ātri, ka viņam kājas nodila. Un lielais autobuss \ kļuva par mazu mikro-autobusiņu.

Mikroaulobusiņ� skrēja tik ātri, ka arī viņam kājas nodila.

Un mikroaulobusiņ� kļuva par pavisam mazītiņu aulobusiņu.

Pavisam mazītiņo autobusi ņu es aizstiepu uz mājām un brālītim uzdāvināju. Un pavisam mazītiņais autobusi ņ� skrēja tik ātri, ka ieskrēja pagultē (spudūk�!) un pavisam izzuda.

Blakus manai mājai ceļamkrāns kā gulbis pilsētas kanālā kaklu staipa.

Ceļamkrāns, kur� atrodas blakus manai mājai, ir mans draugs.

Kad diena ir apmākusies kā dusmās mammas vaigs, es palūdzu. lai ceļamkrāns paceļ mākoņus nost. ✓

Ceļamkrāns paceļ mākoņus nost, jo ceļamkrāns ir mans, draugs. � spīd atkal saule, un es braucu uz jūrmalu.

.

Zooloģiskajā dārzā zvēru un putnu daudz un tu bridi vari tapt par jebkuru no viņiem.

Un es lopu par zilonēnu un tam otrajam zilonēnam klapēju ar snuķi uz pleca: �Tu tik esi puika!�

Un es lopu par stārķi un ilgi stāvu uz vienas kājas kā stārķis un nemaz nenogurstu.

Bet vislabāk es topu par mērkaķīli, un. ar asti ieķēries būra griestos, es �ūpojos kā �ūpolēs.

Un tā es lopu vēl par daudziem, daudziem zvēriem. līdz mamma man saka: �Aivar, laiks iet mājās!�

Un tad es pārtopu atkal par puiku.

Manas mājas pagalmā aug bērzs � smaido�s kā skuķis.

Man patīk bērzs, bet es nekad nesaku bērzam, ka viņ� man patīk.

Vien, skrejot garām, bie�i vien viegli paraustu ,

bērzu aiz zara kā mūsu klases Aiju aiz bizes.

Piecnieks iz Jankas burtnīcas kā �unelis Tobiks iz istabas izskrēja svaigu gaisu paostīt.

Skrien Piecnieks

atpakaļ � Jankas

burtnīca aizvērta ciet.

Zvana Piecnieks pie burtnīcas vāka kā pie dzīvokļa durvīm, klauvē Piecnieks pie burtnīcas vāka ka dzīvokļa durvīm.

�Ilgi zvana un ilgi klauvē.

Beidzot atveras Jankas burtnīcas vāks kā dzīvokļa durvis.

Un durvīs stāv bra�i kā mili�i trijnieki un nelai� Piecnieku Jankas burtnīcā iek�ā.

Projām gāja Piecnieks un apsēdās uz domuzīmes kā uz soliņa Arkādijas parkā un bēdāties sāka gau�i: Kas tik nu būs?��

Es sadraudzējos ar Torņkalnu, un lagadiņ Torņkalns dzīvo dzīvoklī manā.

Bie�i vien roku rokā es ar Torņkalnu pa Rīgas ielām pastaigājos.

Taksi mums zino�i zaļo kaķaci savu pamirk�ķina, bet tгоI ejbusi. mūs ieraugot, apstājas un.

ieple� durvis līdz ausīm.

Vien ļaudis

Rīgas ielās bie�i aplam steidzīgi kā rik�otāji hipodromā.

Vakar pat viens tāds skrejļau�s Torņkalnam kāju nomina.

Zemītes iela gar namdurvīm manām līklo�u kā

Mārupīte tek.

Kad mājās man par karstu kļūst, es ienirstu

Zemītes ielā kā tramplīnlēcējs ūdenī.

Labi izplun�ājies Zemītes ielā savā, mājup atkal lēk�oju kā saules zaķēns priecīgs.

Mazā, melnā ripa met viltīgas cilpas kā lapsa . . .

Un kaimiņsētas pagalms mūsu sporta pils, un mūsu komanda ir Rīgas �Dinamo�, un es esmu Balderis.

ir

Mazā, melnā met viltīgas cilpas kā lapsa . . .

Bet mēs spēlējam pat labāk par Rīgas �Dinamo�, jo vakar uzvinnējām Kanādas izlasi no kaimiņielas.

Pie mums � Rīgā �, kad saule *spīd tik karsti kā tuksnesī, tētis mans sē�as lielus ma�īnā un lielus ma�īnu pa debesīm vada.

Pie mums � Rīgā � tad lielus ma�īna visu .

Rīgu uzreiz kā ielu laistāmā ma�īna ielas a�i aplaista.

Visu nedēļu nepārtraukti lietus no debesīm kā ūdens no strūklakas lija.

Un pēc lielus

Vecrīgas bruģakmeņi sāka glu�i kā baravikas no zemes aug�up augt.

Pats savam acīm redzēju.

Cirks ir

viens �onglieris, kuram noteikti

desmit roku, jo ar

divām rokām

nemaz nav iespējams mētāt pa gaisu visas tās mantiņas, kuras �onglieris mētā un saķer.

Es pats mājās pamēģināju.

Vēl cirks ir

viens burvju mākslinieks, kur� izkāpis taisnā ceļā no.

pasaku grāmatas, jo

taisa tādus brīnumus, kādus

spēj tikai

burvji pasakās.

Un vēl cirks � tas ir divi klauni, kuri tik jocīgi jokojas, ka es smejos kā traks.

Bet vispār cirks � tas ir viens gatavais cirks.

Es dzīvoju lielas mājas sestajā stāvā.

Un lifts kā dresēts zostēviņ� mani vienmēr viegli uznes līdz sestajam slāvam.

Bet, ja es gribu likt vēl augstāk � līdz kādam mākonim, tad lifta sānā piespie�u pa�u, pa�u augstāko podziņu, un lifts kā dresēts zostēviņ� uznes mani līdz pa�am mākonim.

Un es sē�u uz mākoņa, kamēr man apnīk tā sēdēt.

.

Rīgas ostā slāv kuģi milzīgi kā kalni.

Lai

Pa trepītēm uzkāptu uz kuģa, kur� slāv Rīgas ostā, ir jākāpj nepārtraukti divas dienas un naktis divas.

Bet kuģi ir tik milzīgi, ka uz kuģiem aug me�i un lajos me�os visvisādas lapsas un zaķi dzīvo.

Un uz viena kuģa pat ir savs nacionālais parks � daudz lielāks par Gaujas nacionālo parku.

Mans suns Piņķis ir gudrs kā mūsu skolas matemātikas skolotājs,

Kad es viņam iedodu rubli un aizsūtu uz kiosku pēc �Rīgas Balss�, mans suns Piņķis atnes avīzi un arī visu atliku�o naudiņu.

Reiz avī�u pārdevēja bija manam sunim Piņķim izdevusi trīs kapeikas mazāk�lad mans suns Piņķis atstiepa uz mājām avīzi un arī avī�u pārdevēju, kura bija galīgi nobijusies.

Pētergailis uzlēcis Rīgas pa�ā augstākajā tornī kā laktā un tup kā ķipis.

Un, kad Pētergailis dzied, tad Pētergaiļa balss dzirdama ne vien Pārdaugavā, bet pat Pārjūrā.

Un vēl � ikviens Rīgas vēj� vienmēr vispirms Pētergailim pajautā: �Uz kuru pusi tad īsti pūst?�

Rīgā rūpnīcu tikpat daudz, cik vasarasraibumu kaimiņsētas Jan�ukam.

Un vislielākajā

Rīgas rūpnīcā ra�o svaigu gaisu, jo Rīgas vislielākā rūpnīca ir Me�aparks.

Ir jau vēl arī

citas mazākas rūpnīciņas � citi parki.

Arī es �ovasar biju strādnieks vienā tādā rūpnīcā � palīdzēju svaigu gaisu ra�ot Arkādijas parkam.

Ziema beidzot aiztek ar netīrā sniegūdens strautiem renstelēs, bet pavasaris beidzot atbrauc uz ledus gabaliem � Daugavā.

Un tramvaji sāk dziedāt kā lakstīgalas, un slolaskāti sētnieku rokās salapo kā bērziņi, un stundas skolā stiepjas garas kā Vidzemes �oseja.

.

Agrāk, kad es vēl biju pavisam mazs, mamma mani stādīja bērnudārziņā.

Tur bija daudz tādu puiku un skuķu, un mums bija jautri, un mēs augām griezdamies kā puķes puķupodos, jo visus mūs labi kā dārznieces audzināja audzinātājas.

Tagad, kad sen jau esmu pavisam liels, bel izdaru kādas tur blēņas, mamma mani tad stāda mūsu ģimenes�dārziņā � mūsu dzīvoklī � un nelai� pie puikām.

Tur nu esmu viens pats, un tur nu nepavisam nav jautri, un tādēļ tur es arī nemaz vairs neaugu.

.

Mūsu pagalma visvarenākais sētnieks, jo sētniekam pieder slota varena kā lācene zvērudārzā.

Un ar savu vareno slotu sētnieks rudeņos saslauka lapas kalnos, kuri daudz lielāki par jebkuru Bastejkalnu.

Un varenais sētnieks, ja vien grib, var ar savu vareno lā�slotu aizslaucīt visus puikas no mūsu pagalma.

Un tad mums alkal jāmeklē cits pagalms, kur futbolu spēlēt.

Nesen mēs ar Kārlēnu galīgi sastrīdējāmies.

Kārlēns leica, ka Zeme ir apaļa kā futbolbumba; es leicu, ka Zeme ir �etrkantīga kā ri�ura�a kauliņ�.

Un Kārlēns mani nosauca par muļķi, bet es

Kārlēnu � par vēl lielāku muļķi.

Un mēs vairs nesatiekamies, un mūsu nesatik�anās ir plata un dziļa kā Daugava.

Vai, kā negribas, bet būs vien jāiet un jāceļ pār to mūsu nesatik�anās Daugavu atkal draudzība liela kā tas jaunais tilts Gorkija ielas galā, jo Kārlēns vispār ir labs puika.

Vecrīga ir Rīgas vecmāmiņa.

Vecrīga ir ļoti veca, kā jau visas vecmāmiņas.

Vecrīga zina daudz dziesmu un pasaku, kā jau visas vecmāmiņas.

Un sē�

Daugavas krastā

Vecrīga �

Ķengaragam, Purvciemam ciliem saviem mazbērniem no Daugavas miglas siltus kamzoļus ada un dzied savas dziesmas, un stāsta pasakas savas.

Arī es labprāt Vecrīgu klausos.

Man tētis uzdāvināja mazu luksoforiņu un cie�i piekodināja, lai es luksoforiņu visur sev līdzi nēsājot.

Tagad nu tīrais posts ar to trejacaino kukaini;

Es gribu hokeju spēlēt, bet luksoforiņ� rāda � sarkans, sarkans, sarkans: es negribu matemātikas uzdevumos mocīties, bet luksoforiņ� rāda � za|�. zaļ�, zaļ�.

Un vēl bie�i vien luksoforiņ� liek man gaidīt un gaidīt � dzeltens, dzeltens, dzeltens.

Eh. nobāzu to luksoforiņu sev vien zināmā vietā � galu galā man pa�am ir sava galva uz pleciem.

Manā istabā

aug'

pasakas kā baravikas me�malā, un

istabā manā aug dzejoļi kā kartupeļi tīrumā.

Un es ik dienas rā�u novācu � lasu pasakas un dzejoļus lasu.

Vakar pat es pielasīju pilnu grozu ar pasakām kā baravikām un maisus piecus pilnus ar dzejoļiem kā kartupeļiem.

Būtu jau vēl lasījis, bet televizors sāka multfilmu rādīt.

Visā Rīgā ir tikai viena tādu mantu nomātava.

Un gandrīz visi

Rīgas puikas (izņemot varbūt da�us) zina, kur atrodas �ī vienīgā nomātava.

Un �ajā nomātavā

ikviens

Rīgas' puika, kur� grib, var iznomāt, uz cik ilgu laiku vien grib, gan īstus sapņus, ar kuriem kā ar

kosmiskajiem kuģiem uz zvaigznēm zilajām braukt, gan zirgu, kuram Ojārs Vācietis iemācījis naktī�dziedāt, gan cilas kārtīgam Rīgas puikam noderīgas lielas . . .

Rīgas puika ugunī nedeg.

Rīgas puika ūdenī neslīkst, un " Rīgas puika pa kabatsnazī�a asmeni basām kājām staigā, jo

Rīga ir Rīgas puikas uguns, jo Rīga ir Rīgas puikas ūdens, jo Rīga ir Rīgas puikas kabatsnazī�a asmens, pa kuru visi Rīgas puikas staigā.

Un vispār � Rīgas puika ir viens īstens Rīgas puika.

.

Rīgas radī�ana� Zvirbulēns�Puika� Mak�ķerē�ana в Avī�kiosks 6 Autobuss 8 Ceļamkrāns 9 Zooloģiskais dārzs 10 Bērzs 11 Piecnieks 11 Pastaiga 13 Iela 13 Hokejs 15 Lielus 16 Bruģakmens 16 Cirks 17 Lifts 19 Kuģi 20 Suns 21 Pēlergailis 21 Rūpnīca 22 Pavasaris 23 Ģimenes dārziņ� 23 Sētnieks 25 Tills 26 Vecrīga 27| Luksofors 27 Lasī�ana 28 Nomātava 29 Rīgas puika 31

Айваре Нейбартс

РИЖСКИЙ МАЛЬЧИШКА

Стихи для детей

Рига �Лиесма* 1 УК/

На латышском языке

Художник Андрей Германне

И Б .V� 5063

Jaunaka skola� vecuma beriliem

Aivar� Xeibar/я

RĪGAS PUIKA

Redaktors V Medeni� Mākslinieciskais redaktors V. Selkovs. Tehniska redaktore V Ruskule. Korektore V Duka.

Nodota salik�anai 21 04 �6 Parakstīta iespie�anai 19 OH 86 Formats 60Х��/Ю- Ofseta papīrs № 1 Во-doni garnitūra. Ofsetspicdums. 2 uzsk. "�spiedi. 1.5 uzsk. krū�u nov.; 1.52 izdevn I Metiens 3.1000 eks Pasūt. № 194 Cena 15 kap Izdevniecība .Liesmu..

226250 Rīga. Padomju bulv. 21 Izdevn.

18/32406/B-935 Iespiesta I.KP CK izdevniecības tipogrāfiju, 226081 Rīga. Balasta dambi 3.