Pēkšņi agrā pavasarī

Melnais dziedātājs jau klāt

Un ar savu knābi garo

Sāk man matus plucināt.

— Vai man vajag tavu būri!!

Tādas pilis greznums lieks.

Pažobelē, mājas stūrī, —

Tur man iekārtoties prieks. —

Bet te, strazdiem kā par spīti,

Aprīlī sāk putināt.

Groza knābjus melnie švīti —

Netiek barībai vairs klāt.

Man par sniegu maza bēda!

Vienmēr priecīgs esmu es!

Omulīgs zem dzegas sēdu —

Zvirbulis bez astītes.

Reiz, kā gadījās, kā ne,

Iekritu es dūmu vadā.

Ak tu posts un nelaime!

Tīrīts nebija kopš gada!...

Kad es izkļuvu no tā,

Melnāks vēl par ogli biju.

Ilgi pēros smiltiņās,

Kamēr spārnus notīrīju.

Bērni smējās: —

Kas tur ārdās!

Kas tur put,

Un kas tur spārdās!

— Čiv! —

Tas taču esmu es!

Zvirbulis bez astītes!

Rīgas parki lieli, jauki —

Ļaudis staigā tur un sēd.

šurpu turpu bērni braukā,

Daži smalkmaizītes ēd.

Ja tā dāma gados veca,

Droši laisties var uz pleca.

Arī vīrs, kam sirma bārda,

Neteiks putnam slikta vārda.

Tikai zēni reizēm ļauni,

Uzvedas kā cirkus klauni!

Netīk skatīties to jokos!

Labāk paslēpties tad kokos!

Uzmanīties mīlu es —

Zvirbulis bez astītes!

Arī tirgū jauki klājas,

Vienmēr jūtos tur kā mājās.

Kādas brīnum jaukas lietas

Dabūjamas tur uz vietas!

Apskatīt to tiešām vērts,

Kas tiek pārdots, pirkts un svērts:

Milti, rieksti, sēklas, sēnes, Ķirbji — apaļi kā mēness!

Sviests un siers kā malka grēdās,

šķiņķi, desas — viss, kas ēdams!

Bet, ja zemē nokrīt grauds. Tas tad putna knābim ļauts.

 Tirdziniekiem zināms es — Zvirbulis bez astītes.

Arī balodim, kā likās, Pamieloties iepatikās,

Bet ko palīdz koša spalva. Ja uz pleciem muļķa galva!

Stumda, baksta maizes riku, Sit ar knābi — pliku, pliku!...

Es bez pūlēm galā tiku. Kolhozniece acis paceļ,

Visu tirgu kājās saceļ:

— Kas tas tāds!! Kā gaisa kuģis

Aizlaižas pār tirgus bruģi!

— Čiv, čiv, čiv! — Tas taču es!

Zvirbulis bez astītes!

Kādreiz pieci runči kāvās, — Kā tie bļāva!

Kā tie māva!

Nikni blenžot cits uz citu,

Koda, cirta, plēsa, sita!...

Atceroties vēl arvien

Man aiz šausmām tirpas skrien.

Bet, kad niknie kari beidzās.

Es uz kaujas lauku steidzos,

šodien man ar runču vilnu

Ligzda jau līdz malām pilna.

Lai, lai kaķu papi cīkstas!

Pēlītis man būs vēl mīkstāks!

Paldies runčiem saku es —

Zvirbulis bez astītes!

Citu rītu līdz ar ausmu Piedzīvoju jaunas šausmas:

Tā kā vecīte bez spēka Salīgojās visa ēka. Sveši vīri lejā sauca:

— Vecā māja jānojauc!

— Nojaukt tādu labu māju!! Uztraucies es čivināju.

— Ļaudis būs bez pajumtes!

Un kur palikšu tad es —

Zvirbulis bez astītes? . . .

Smējās vīri:

— Skaidra lieta!

Jārod citur dzīves vieta!

Tur, kur ceļas nami jauni,

Neklāsies tev arī ļauni. —

Tagad jaunā namā mītu,

Priecīgs mostos katru rītu.

Nevaru jau pazust es —

Zvirbulis bez astītes!

Дзидра Рммкуле-Земзаре. ВОРОБЕЙ БЕЗ ХВОСТИКА Художник X. Пурвмнь Издательство «Лиесмаи. На латышском языке

Redaktore A. S р г ī v u I е. Miksl. redaktors V. $ е I-к о V 1. Tehn. redaktore V. В I а и а. Korektore 5. Jauniem е. Nodota sallkianal 1967. g. 22. novembrī. Parakstīta lespleianal 1968. g. tS. marti. Ofseta pap. 120 g/m’, formits 60x90/12. 2,0 (Iz. Iespiedi.; 2,0 uzsk. iespiedi.; 1,84 izdevn. I. Metiens 60 000 eks. Maksi 1} кар. Izdevniecība «Liesma» Rīgi, Padom|u bulv. 24. Izdevn. Nr. 21J42 J2199. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas Pollgrillskis rūpniecības pirvaldes Rīgas Paraugtlpogrifiji, Puīklna lēli 12. Pasūt. Nr. 2661-A

L2 7-6-1

RI676 1968-47