Avota pērles

Prātojumi, paradoksi, prātulas

Sakārtojis Normunds Antēns

Nav iespējams izdomāt neko tik dīvainu un neticamu, ko jau nebūtu teicis kāds filozofs.

Renē Dekarts

ļa iesākums bijis veiksmīgs, tas atsver muļķības, kas nāk pēc tā, bet, par laimi, nāk jau pārāk vēlu

�arls Luijs de Monleskjē

Daba, �ķiet, ir norādījusi, ka pats piemērotākais cilvēku dzimumam ir daudzpusīgs dzīvesveids; tā slepus brīdina cilvēkus neaizrauties ar kādu nodarbi vai izklaidē�anās veidu tik stiprā mērā, ka nebūtu spēka nodoties citam. Apmierini savu kāri pēc zinā�anām, teic tā, bet lai tava zinātne ir cilvēciska un tāda, kas tie�i attiecas uz darba dzivi un sabiedrību. Dziļdziļas domas un visaptvero�us pētījumus es aizliedzu un ne�ēlīgi sodi�u tevi ar drūmu melanholiju, ko tie radis, ar bezgalīgu neskaidrību, kurā tie tevi ievilks, un ar aukstu vienaldzību, kādu tavi �ķietamie atklājumi sastaps, kad tu paudīsi tos cilvēcei Esi filozofs, bet, nododamies filozofijai, joprojām paliec cilvēks!

Deivids Hjūnts

Neieaijāsim sevi ar skaistiem vārdiem: pārdabisku daudz pareizāk saukt to, kas ir visizplatītākais, parasts un vispārējs.

Mi�els de Moiitēņs

Plāna radī�ana bie�i vien ir iedomīga un plātiga garīgā nodarbo�anās, ar ko sev pie�ķiram rado�a ģēnija izskatu, prasot no citiem to, ko pa�i nevaram veikt, nopeļot to, ko labāk nevaram izdarīt, un ierosinot to, par ko pa�i neesam skaidrībā, kur tas rodams.

Imanuels Kauls

Uzdro�inies būt gudrs, sāc; tas, kur� vilcinās ar savas dzīves saprātīgu iekārto�anu, ir līdzīgs zemniekam, kur�, vēlēdamies tikt otrā krastā, gaida, līdz aiztecēs visi upes ūdeņi; bet tā viļņodamās plūst un plūdīs mū�īgi.

Horācijs

Kas vakar vēl bija reliģija, �odien vairs nav tāda, un, kas �odien �ķiet ateisms, rit kļūs par reliģiju. Tā mainās pasaule.

Ludvigs Feierbafts

Pasaule ir pārmaiņa, dzīve - izpra�ana

Marles Aurēlijs

Nepietiek būt vesela prāta īpa�niekam, pats svarīgākais ir to labi likt lietā.

Renē Dekarts

Ikdienas praksei nav vajadzīgas teorētisko zinā�anu fineses. Tādēļ pūlis paliek pie savām kļūdām un tomēr tīri labi tiek galā ar dzīves bū�anām.

Kā nekas nav muļķīgāks par nevietā liktu saprātu, tā nekas nav negudrāks par a�gārnu gudrību, lo a�gārni ta�u rīkojas katrs, kas nepielāgojas pa�reizējiem apstākļiem, negrib nedz ņemt vērā laiku un vietu, nedz arī atcerēties �o dzīru likumu - vai nu dzer, vai aizvācies bet prasa, lai komēdija vairs nebūtu komēdija.

Roterdamas Erasnis

Vieniem, kā man �ķiet, ir daudz instrumentu un maz ideju, citiem ir daudz ideju un nepavisam nav instrumentu. Patiesības intereses prasa, lai tiem, kuri domā, beidzot labpatiktu pievienoties tiem, kuri darbojas.

Denī Didro

Cilvēka darbs un mērķis tiek piepildīts atbilsto�i praktiskajai gudrībai un rakstura tikumībai, jo tikumība dod pareizu mērķi, bet praktiskā gudriba izraugās pareizos līdzekļus.

Aristotelis

Darbs mums palīdz izsargāties no trim lieliem ļaunumiem: no garlaicības, netikuma un trūkuma.

Voltērs

Cilvēks, dabas kalps un dabas tulks, var veikt un saprast tikai tiktāl, ciktāl viņ� ar domā�anu vai praktiskajā darbībā ir saskatījis dabā valdo�o kārtību. Vairāk viņ� nezina un nespēj veikt.

Frānsiss Bekons

Bez akluma ņemt, bez rūgtuma dot!

Cilvēka prāts ir tik kārs uz celtņu darinā�anu, ka tas jau vairākkārt uzcēlis torni, bet pēc tanī to atkal nojaucis, lai aplūkotu, cik stingri likti tā pamati.

Intanuels Kauls

Nekāds darbarīks nevienu nepadarīs par meistaru.

Platons

Man patīk milētie�u kalpones rīcība: redzēdama, ka viņas saimnieks, filozofs Taless, nemitīgi nodarbināts ar debesjuma vēro�anu un tādēļ vienmēr staigā ar aug�up vērstu skatu, viņa nolika tam ceļā kādu priek�metu tā, lai viņ� pakluptu, tādējādi kalpone atgādināja, ka viņam vēl būs pietiekami daudz laika pētīt to, kas ir mākoņos, kad viņ� būs aplūkojis to, kas atrodas zem kājām.

Mi�els de Montēņs

Vieglāk ir neņemt nekā dot, grūtāk ir atdot savu nekā neņemt sve�u.

Aristotelis

Uzmanīgi studējot cilvēka dzīves nīcību un pievēr�ot savas domas bagātības un sabiedrisko nopelnu tuk�umam un , nepastāvigumam, mēs, iespējams, tikai cen�amies aizbildināt savu dabisko kūtrumu, kas, nicinādams pasaules burzmu un ikdienas darī�anu rutīnu, meklē kādu ieganstu, lai varētu uzplaukt pilnos ziedos un neierobe�ots.

f Deivids Hjūms

īsts kādas lietas pazinējs ir tikai tās lietotājs.

Platons

Ar naudu ir tāpat kā ar mēsliem - no tās nav nekāda labuma, ja to neizkliedē.

Frānsiss Bekons

Divi galvenie �ķēr�ļi slāv ceļā tanī, ko vajag pareizi darīt, kauns, kas mulsina prātu, un bailes, kas, rodoties briesmām, atrunā ķerties pie dro�as rīcības. Bet muļķībai tas lieliski izdodas. Tikai da�i mirstīgie saprot, cik daudz labuma rodas, ja nekad nekaunas un visu iedro�inās.

Rolerdamas Erasms

Sīkumaini apdomīgs saprātigums ir nāvigs ienaidnieks di�iem pasākumiem.

Mi�els de Monlēņs

Daudz kas teorijā �ķistu neatspēkojams, ja ģēnijam nebūtu izdevies pierādīt pretējo praksē.

Gotftolds Efraims Lesings

Daba, kas cilvēku vidū iedibinājusi da�adas spēka un nespēka pakāpes, bie�i vien nolīdzina robe�u starp nespēku un spēku ar izmisuma palidzibu.

�arls Luijs de Monteskjē

Viss, kas modina tuk�as vēlmes un ilgas pēc nesasniedzamas pilnības, rada tikai romānu varoņus, kuri, visai lepodamies ar to, ka izjūt pārmērīgi di�eno, tādēļ atbrīvo sevi no vispārējo un parasto pienākumu pildī�anas, kas viņiem tādā gadījumā �ķiet tikai nenozīmīgi un niecīgi pienākumi.

Imanuels Kauts

Dzīvo kaut trīstūksto� gadu, kaut trīsdesmit tūksto�, tikai atceries, ka cilvēks nezaudē citu dzīvi kā vien to, kuru viņ� dzīvo, un nedzīvo viņ� citu dzīvi kā vien to, kuru zaudē. Lūk, te izlīdzinās visgarākais ar visīsāko!

Marks Aurēlijs

Nav nekāds mazais nopelns pieļaut tikai tādas kļūdas, no kurām ikviens būtu varējis izvairīties.

Cotholds Efraints Lesings

Ja esi prātīgs, laikus izjūdz vecu zirgu, lai viņ� ceļa galā nesāk klupt un elsot visiem par uzjautrinājumu.

Horācijs

Mēs darbojamies tādēļ, lai mums būtu brīvs laiks, un karojam, lai dzīvotu mierā.

Aristotelis

Tas, kuram vajadzīgi rakstiski norādījumi, tālu neaizies; ģēniji lasa maz, darbojas daudz un darina pa�i sevi.

Deni Didro

Veiktie pakalpojumi bie�i vien paliek priek�istabā, bet aizdomas ieiet kabinetā.

Voltērs

Vislielākie gari ir spējīgi tiklab uz vislielākajiem netikumiem, kā ari uz lielākajiem tikumiem, un arī tie, kas soļo lēni, spēj pavirzīties tālu uz priek�u, ja viņi vienmēr iet taisnu ceļu, at�ķirībā no tiem, kas skrien un noklīst no tā.

Renē DeHarts

Visskaistākais ir taisnība, vislabākais - veselība, vispatīkamākais ir sasniegt to, ko katrs vēlas.

Aristotelis

Ēzelis izvēlē dos priek�roku salmiem, nevis zeltam.

Heraklits

Dzīves derīgumu mēra nev�is ar laiku, bet ar prasmi to izmantot: da�s, kas dzīvojis maz, ir daudz dzīvojis; netūļājieties, kamēr jūs esat �eit. Jūsu dzives ilgums ir atkarīgs no jūsu gribas, nevis no nodzīvoto gadu skaita. Vai jūs domājat, ka nekad nenokļūsiet tur, kurp ejat neapstājoties?

Mi�els de Monlēiis

Darbosimies neprātodami.. - tas ir vienīgais līdzeklis, kā darīt dzīvi panesamu

Voliērs

Cilvēki savus spēkus sāks apzināties nevis tad, kad neskaitāms cilvēku daudzums darīs vienu un to pa�u darbu, bet tad, kad katrs darīs savu darbu

Frānsiss Bekons

Vēl nebūt nav veselīgs, salds vai rūgts tas, kas tāds �ķiet slimniekam, vai ari nav jāuzskata par baltu tas, kas tāds �ķiet cilvēkam ar slimām acīm

Aristotelis

Visaugstākā laimiba ir mīlētāju neprāts

Rolerdamas Erasms Prātam ir savi aizspriedumi, sajūtām - sava nedro�ība, atmiņai - savas robe�as, iztēlei - savi maldi, instrumentiem - sava nepilniba Parādību skaits ir bezgalīgs, cēloņi var būt apslēpti, formas var būt pārejo�as. Mums nav cita lidzek/a pret tik daudziem �ķēr�ļiem, kurus atrodam sevi un ko daba liek mums ārpus mums, kā vienīgi pieredze, kas ir gausa, un prātojumi, kas ir ierobe�oti. Lūk, kāda ir tā svira, ar kuras palīdzību filozofija ierosinājusi pacelt pasauli!

Den i Didro

Kas pirmais izvēlas, lai ir uzmanīgs, kas beidzamais, - lai nezaudē drosmi.

Platons

Kad es redzu, ka cilvēki, rāpodami pa atomu, proti, pa Zemi, kas ir tikai viens Universa punktiņ�, uzskata sevi par modeļiem, ko providence radījusi pēc savas līdzības, es nezinu, kā lai savieno tādu iedomību ar tādu niecību!

�arls Luijs de Monleskjē

Neliela upe �ķiet liela tam, kur� nav redzējis lielāku, tāpat ir gan ar koku, gan ar cilvēku ; visos priek�metu veidos vislielākais, kas katrā jau redzēts, tiek uzskatīts par milzīgu.

Lukrēcijs Kārs

Bagātības auglis ir pārpilnība, bet par pārpilnību liecina pārsātinātība.

Marks Tullijs Cicerons

Visas lietas nav vienādi piemērotas visiem

Propercijs

Senatnē kāds jūrnieks spēcīgas vētras laikā veltījis Neplānam �ādus vārdus: "O. Dievs, tu mani izglābsi, ja gribēsi; tu mani pazudināsi, ja gribēsi: bet es joprojām stingri turē�u savu stūri."

Mi�els dc Montēņs

To, kas pēc savas iedabas ir bezgalīgs, nevar izprast ar kaut ko, kas ir galigs.

D�ord�s Berilijs

Tāds ir mūsu dabai piemīto�ais netikums - neredzamas, apslēptas un neizpētītas lietas izraisa mums gan vairāk uzticības, gan vairāk baiļu.

Gajs Jūlijs Cēzars

ļa to, ko paturēt vēlas, pilda malām pāri, Tas nesaglabāsies.

ja to, ko ikdienā lieto, trin pārmērīgi asu,

Tas drīz tiks sadeldēts.

Kas lietu telpu ar zeltu un dārgakmeņiem pilda,

Tas nenosargās to.

Kas, di�ciltīgs būdams un bagāts, vēl atļaujas kundzisks klāt, Tas nelaimi sev gatavo.

ja, uzdevumu veicis, darītājs paiet malā, Tad Dao ir izpaudies.

"Daodedzin"

Vienigi to nespēj Dievs-padarīt par nebiju�u to, kas izdarīts.

Agalons

Tam, kur� baudas tiecas pēc pārmērības, nespēja nodoties pārmērībai jau ir cie�anas.

Aristotelis

Godkārība un ziņkārība ir divi mūsu dvēseles dzenuli Pēdējā mums liek visur bāzt savu degunu, bet pirmā neļauj neko atstāt neatrisinātu un nenoteiktu.

Mi�els de Montēņs

Mēdz teikt, laba slava vairāk vērta nekā ar zeltu pildīta josta. Tomēr tiem, kam ir laba slava, bagātības nav, bet tagad es redzu, ka tiem, kam ir bagātība, netrūkst arī labas slavas.

Deni Didro

Lai izplatītu un izaudzinātu .. pilnīgu personību, nekas nav derīgāks par sacerējumiem viegli uztveramā stilā un manierē, kuri pārāk neattālina no dzīves un neprasa nenogursto�u piepūli un iedziļinā�anos sevī, lai tos saprastu; �ādu darbu pētnieks atgriezīsies pie pārējiem cilvēkiem pilns cēlu jūtu un viedu priek�statu, kas būs noderīgi jebkurā dzīves brīdi.

Deivids Hjūms

Vai gan mēs neredzam, ka mūsu daba neprasa neko citu kā vien to, lai miesa neciestu sāpes un dvēsele baudītu mieru, būdama pasargāta no raizēm un bailēm?

Lukrēcijs Kārs

Uzskati katru dienu par pēdējo, kas tev lemta, un tev būs mīļa katra stunda, uz kuru tu neesi cerējis.

Horāciļs

Skaloties uz �o zemeslodi jeb, pareizāk sakot, uz �o lodīti, man uzmācas domas, ka Dievs to nodevis kāda ļauna radījuma varā.

Valters

Nekad pats sevi nesauc par filozofu un, vienkār�o ļau�u vidū būdams, nerunā daudz par filozofijas mācībām, - rīkojies saskaņā ar �im mācībām

Epiktēls

Māksla dzīvot vairāk līdzinās dūru cīņas mākslai nekā dejas mākslai, jo vajag stāvēt stingri un vienmēr būt gatavam uz necerēto, nevis uz to, kas iepriek� zināms.

Marks Aurētijs

Vienmēr jārīkojas tā, kā atsevi�ķajā gadījumā ir pienācīgi un skaisti. Ne jau viens un tas pats piestāv dieviem un cilvēkiem, ne jau vienāds greznums templim un kapam.

Aristotelis

Etiķete mums aizliedz izteikt vārdos atļautas un dabiskas lietas, un mēs to ievērojam, bet prāts mums aizliedz rīkoties netikumīgi un slikti, ta�u to neievēro neviens.

Es esmu las, kas esmu, un palieku tas, kas esmu, ta�u rīkojos un runāju tā, kā pienākas.

Deni Didro

Lietas �ķiet daudz lielākas no atstatuma nekā tuvumā.

Gajs lūlijs Cēzars

Graujo�ais spēks pret pārmērīgu skepticismu ir darbība un nodarbo�anās, un ikdienas dzīves darī�anas.

Deivids Hjūms

Mūsu domu īstais spogulis ir mūsu dzīves ceļ�.

Mi�els de Monlēņs

Veltīgi ir gaidīt lielus panākumus zinātnēs no tādiem jaunievedumiem un jauniem atklājumiem, kas tiek balstīti uz veco. Atjauno�ana jāsāk no pa�iem pamatiem, ja vien negribam mū�īgi riņķot pa apli, panākot nenozīmīgu, gandrīz vai nicinā�anas vērtu progresu.

Frānsiss Bekons

Ar baudu top sabradāts tas, kas kādreiz iedvesis �ausmas.

Lukrēcijs Kārs

Derīgais da�ādām dzīvām būtnēm ir da�āds, tāpēc nav vienas gudrības, kas derētu visiem, tāpat kā ārstē�anas māksla visām būtnēm nav vienāda.

� т Г У* ■

�- � > ** <* .✓ *' � >'

18

Jo lielāka labklājība, jo nedro�āka.

Aristotelis

Palielinot eksperimentu skaitu, var gadīties, ka, ja ari neatrod to, ko meklē, atrod kaut ko labāku. Dabas iztaujā�anai veltītais laiks nekad nav pilnīgi zaudēts.

Deni Didro

Asprātībai un mākslai ir savas robe�as. Tās nepazīst tikai Dievs un da�i reti ģēniji, kuru darba lauks papla�inās vienlaikus ar viņu virzī�anos pa to uz priek�u

Deni Didro

Lai par kādu parādību varētu dro�i zināt, ka tā, kaut gan to var izraisīt simts tūksto�i dabisku cēloņu, ir pārdabiska, vajadzētu izpētīt, vai neviens no �iem dabiskajiem cēloņiem nav uz to iedarbojies; bet tas ir neiespējami.

�arls Luijs de Moitleskjē

Jebkur� ilgi varbūt nelaimīgs tikai pa�a vainas dēļ. Kā gan lai palīdz tam, kuram nav drosmes paciest ne nāvi, ne dzīvi, kur� nevēlas ne pretoties, ne bēgt?

Mi�els de Monlēņs

Lietas ir vērtas tik, cik vērta ir to īpa�nieku dvēsele: tam, kur� prot ar tām apieties, tās ir labas; tam, kur� neprot, - sliktas.

Terencijs

Kas verdziski seko citam, tas neseko nevienam. Tas neko neatrod, jo īstenībā viņ� neko nemeklē.

Kā visiecienītākās mākslas un zinātnes ir tās, kurām vislielākā radniecība ar muļķību, tā vislaimīgākie cilvēki irtie, kuriem izdevies pilnībā atturēties no katras saskares ar zinātnēm, lai sekotu tikai dabai - savai vadītājai, kas neviļ nevienā vietā, ja vien negrib lēkt pāri mirstīgo likteņa ierādītajām robe�ām.

Rolerdamas Erasms

Divas lietas pilda dvēseli ar vienmēr jaunu un pieaugo�u apbrinu un godbijību, jo bie�āk un ilgsto�āk domas pie tām kavējas: zvaig�ņotā debess pār mani un morālais likums manī.

Imaiiuels Kauls

Ai, nelaime! No tevis izaug laime.

Ai, laime! Tevī slēpjas nelaime.

Bet kam gan zināms, ka tās abas ir tik augstas,

Ka nāk vien tad, kad pa�ām labpatīk?

"Daodedzin"

Necienīgi ir uzkraut sev uz galvas lielāku smagumu, nekā spējam nest, lai tūdaļ pat sāktu streipuļot un atteiktos no nastas.

Propercijs

Cilvēka vara pār lietām ir atkarīga tikai no mākslām un zinātnēm, jo pār dabu nevar valdīt citādi, kā vien tai paklausot.

Frānsiss Bekons

■ ■- .■ <

20

Seno grieķu pārākums rodams tie�i tajā apstākli, ka viņi neko nedarīja nedz par daudz, nedz par maz

(Molds Efraims Lesings

Ikviens ir tik daudz vērts, cik vērts ir tas. ar ko viņ� nodarbojas.

Marks Aurēlijs

Vai gan mēs neredzam, ka cilvēks pats nezina, ko viņ� grib; viņ� pastāvīgi meklē, maina vietu - it kā tas spētu viņu atbrīvot no �ā sloga.

Lukrēcijs Kārs

Ja kāds tavu miesu nodotu kuram katram pretimnācējam, tad tas tev nepatiktu Bet, kad tu pats savu garu nodod kuram katram tā, ka tad, ja tevi kāds lamā, tu uztraucies un samulsti, - vai tas tev neliek nokaunēties?

Epiklēts

Tiklīdz mums nav īstu slimību, zinātne mums patapina pa�as izdomātās.

Mi�els de Monlēņs

Savādi gan.-gribas teikt katram prātīgam lasītājam, pārskatot brīni�ķīgos senatnes vēsturnieku darbus, - ka tādas brīnumainas parādības nenotiek mūsu dienās. Ta�u nav nekā savāda, ceru, tajā apstākli, ka cilvēki spēj melot visos laikmetos.

Deivids Hjūnts

Nav nekā nomāco�āka kā mierinājumi, kas runā par ļaunuma nepiecie�amību, par zāļu bezspēcību, par likteņa neiz-bēgamibu, par dievi�ķās providences paredzēto pasaules kārtību un par cilvēciskās esamības mū�īgo bezspēcību.

�arls Luijs de Monleskjē

Visjaunākais ir tas piespiedu stāvoklis, kādā mūs tur nabadzība.

Deni Didro

Laime ir tādas ārprātu apveltītas būtnes stāvoklis pasaulē, kurai viņas eksistences veselumā viss notiek pēc viņas vēlē�anās un gribas.

Imanuels Kauts

Kļūdīties var daudzējādi (pēc pitagorie�u uzskatiem, sliktais saistīts ar bezgalīgā jēdzienu, labajam ir robe�as), bet pareizi rīkoties var tikai vienā veidā. Tāpēc kļūdīties ir viegli, trāpīt mērķī - grūti.

Aristotelis

Darbībai palīdz pats traucēklis, un tie�i ceļa grūtums ir tas, kas ceļam nāk par labu.

Marks Aurēlijs

Veltīgi vairās no kara tas, kur� neprot izbaudīt mieru; veltīgi bēg no grūtībām tas, kur� nespēj izjust atpūtas saldini.

Daba nemīl nekādus viltojumus, un daudz labākus panākumus gūst tas. ko nav sabojājusi nekāda māksla.

Rotcrdanias Erasnts

Muļķu nauda ir gudro mantība.

Deni Didro

Bet kāpēc gan jūs citējat �o Aristoteli grieķu valodā?-Tas notiek tādēļ.., ka to, ko nemaz nesaprot, pieklājas citēt tajā valodā, ko zina vismazāk!

Voltērs

Nav svarīgi noskaidrot, vai mēs vēlamies dzīvi baudas dēļ vai baudu - dzīves dēl, jo, tāpat kā bez aktivitātes nav baudas, tā ari katrai aktivitātei pilnību pie�ķir bauda.

Aristotelis

Dai/runiba savā visaugstākajā pakāpē atstāj maz vietas saprātam un pārdomām - tā, pilnībā pievērsdamās fantāzijai un jūtām, savaldzina padevīgos klausītājus un nomāc to sapratni. Par laimi, tā reti sasniedz tādu pakāpi. Bet to, ko Tullijam un Dēmostenam tik tikko izdevās sasniegt pie Romas un Atēnu klausītājiem, ikviens klejojo�ais vai vietējais sludinātājs spēj izdarīt ar lielāko dalu cilvēces un augstākā pakāpē, pievērsdamies tās rupjajām un zemajām kaislībām

Deiv/ds Hjūms

Lielākais monarhs pasaulē ir izdevīgums.

�o ris Litijs de Monteskjē

Pieredzes princips ietver bezgalīgi svarīgo noteiksmi - lai varētu pieņemt un atzīt par patiesu kādu saturu, cilvēkam pa�am lajā jāpiedalās.

Georgs Vilhelms Fridrihs Hēgelis

Bagātība neatbrīvo mūs no rūpēm, - la tikai nomaina vienas rūpes ar citām

Mi�els de Montēņs

Sājā pasaulē nav nekā stabila: �odien tu vari būt dzīves virsotnē, bet rit - ielas renstelē. Mūs vada nolādētie dzīves apstākli, un tie vada |oti slieti.

Deni Didro

Cilvēce visos laikos un vietās palikusi tikpat nemainīga kā līdz �im, un �ajā sakarībā vēsture nesniedz mums nekā jauna vai pārsteidzo�a. Vēstures vienīgais un galvenais mērķis ir atklāt cilvēka iedabas nemainīgos un vispārīgos principus, parādot cilvēkus visos iespējamos apstākļos un situācijās, un sagādāt mums materiālu, uz kura varam balstīt savus novērojumus un iepazīt cilvēka rīcības un izturē�anās īstās virzo�ās atsperes.

Deivids Hjūms

Darīt labu var cilvēks, kur� pārāks; saņemt palīdzību un labdarību no cita - tas piederas vājākam.

Aristotelis

Vardu virknē�ana nav rota vīriem.

Daba nekad nav sliktāka par mākslu, - tie�i tāpēc māksla atdarina dabu.

Marks Aurētijs

Tāds, kur� dzīvo, pakļaudamies afektiem, neklausīsies vārdos, kas viņu gribēs atturēt, un nesapratīs tos. Kā gan iespējams pārliecināt tādu cilvēku? Jūtas pakļaujas nevis vārdam, bet spēkam.

Aristotelis

Likumīga rīcība ir mierīga, nosvērta un apvaldīta, tāpēc ta nav piemērota cīņai pret patvaļīgu un neapvaldītu rīcību.

Mi�els de Montēņs

Loti dīvainas idejas nepelna vairāk ka vienu pārbaudi.

Deni Didro

Ja ērk�ķis nedzeļ dzimstot, diez vai tas vispār kādreiz dzels.

Dofinē

Cilvēku izturē�anās tik ilgi, kamēr viņu iedaba joprojām paliek tāda kā tagad, pārvēr�as vienkār�i mehānismā, kur, tāpat kā leļļu teātri, visas figūras labi �estikulē, bet tajās nav sastopama ne mazākā dzivība

linanuels Kauls

Tā ir parasta lieta, ka labi nodomi, ja tos īsteno bez mēra sajūtas, skubina cilvēkus uz ļoti netikumisku rīcību.

Mi�els de Montēņs

Klasiskus darbus var labi paveikt tie, kas bruņās jau nosirmoju�i Tikai vidusperiods un noslēgums ienes gaismu iesākuma tumsībā.

Deni Didro

Ja nepatīkamā ir ļoti daudz, bet mērķis - niecīgs, tad tas vairs ne�ķiet patīkams

Aristotelis

Aklam izmisumam nav un pamatoti nevar būt vietas zinātnē, jo, lai cik nesekmīgi �ķiet iepriek�ējie mēģinājumi, joprojām ir iemesls cerēt, ka nākamo paaud�u strādīgums, laba veiksme vai lielāka gudrība izdarīs tādus atklājumus, kādi nav zināmi iepriek�ējiem gadsimtiem.

Deivids Hjūnis

Ja ārprātu apveltīts radījums kādreiz varētu sasniegt to, ka visus morālos likumus tas pildītu pilnīgi labprātīgi, tad tas nozīmētu - viņā nav iespējama neviena iekāre, kas viņu skubina novērsties no �iem likumiem; jo iekāres pārvarē�ana vienmēr prasa no subjekta uzupurē�anos un tātad vajadzīga sevis piespie�ana, proti, iek�ējs pamudinājums darīt to, ko ne visai labprāt dara.

Intanuels Kants

Pacietīgi panest zemisko tad, ja nav skaista un saprātīga mērķa, ir muļķīgi.

Garas un izpu�ķotas runas tikpat labi der ātrai rīcībai, cik mantija ar garu �lepi - skrējienam

Frānsiss Bekons

Tas, kur� gribēs atbrīvoties no para�as spēcīgajiem aizspriedumiem, atklās, ka daudzas lietas, kas �ķiet neap�aubāmas, balstās tikai uz to pavadītāja - pieraduma sirmumu un grumbām.

Mi�els de Montēņs

Cik apbrīnojama ir dabas gādība, ka, pastāvot tādai da�ādībai, tā pratusi nodibināt tādu vienlīdzību! Kur tā skopāk padalījusi savas dāvanas, tur tā piemetusi mazliet vairāk patmīlības.

Roterdamas Erasms

Pret baudu cīnīties ir grūtāk nekā pret dusmām

Heraklits

Starp miru�ajiem arvien rodami tādi, kas dzen izmisumā dzīvos.

Deni Didro

Tas, ko mēs iedomājamies kā visaugstāko pilnību, īstenībā ta�u varbūt defekts.

Deivids Hjūms

Mēs izvēlamies visu kaut kā cita dēļ, izņemot laimi, jo tā ir galamērķis.

Neviens kuģa stūrmanis nepilda savus pienākumus, atrazdamies krastā.

Mi�els de Montēņs

Milētie�i nebūt nav nejēgas, bet rīkojas gan kā nejēgas

Dēmodoks

Krietna cilvēka griba ir virzīta uz patiesi labu mērķi, bet nekrietna - uz tādu, kāds pagadās.

Aristotelis

Tāpat kā valsts lietās cilvēka talants, prāta un jūtu darbības apslēptā jēga labāk atklājas tie�i tad, kad cilvēks pakļauts grūtībām, nevis kādā citā laikā, tā ari noslēpumi dabā atklājas labāk tad, kad tie pakļauti mehāniskai iedarbībai, nevis iet savu ceļu.

Frānsiss Bekons

Mākslīgie izstrādājumi būs rupji, nepilnīgi un vāji tik ilgi, kamēr netiks atzīts, ka vajag cītīgāk atdarināt dabu.

Deni Didro

Jebkura rīcība, kas neiekļaujas parastajos ietvaros, tiek iztulkota sliktā nozīmē, jo mums nav pa prātam nedz tas, kas augstāks par mums, nedz arī tas, kas zemāks par mums.

Ja mums radīsies �aubas, mēs kļūsim pilnīgi dro�i, iedomādamies piemērus no ikdienas dzīves.

Platons

Kādam mērķim radīta �ī pasaule? - Tādēļ, lai mūs nemitīgi tracinātu!

Voltērs

Pieraduma ietekme ir tāda, ka tad, kad tas ir visstiprākais, tas ne tikai apslēpj mūsu dabisko nezinā�anu, bet ari paslēpjas pats, un �ķiet, ka pieraduma nav. jo tas ir visaugstākajā mērā.

Deivids Hjūms

Par visu �ajā pasaulē nāk atmaksa. Ir divi vispārēji prokurori: viens ir tas, kas stāv pie jūsu dūnām un soda nodarījumus pret sabiedrību; otrs ir daba - tai zināmi visi nodarījumi, kas izspruku�i likuma sodam.

Denī Didro

Bērnība un vecuma nespēks līdzīgi viens otram ar gara vājumu; skopulība un iz�ķērdība sastopas tieksmē palielināt savu īpa�umu.

Mi�els de Montēņs

Sāpes ne mazākā mērā nemazina kādas personas vērtību, -tās mazina tikai tās stāvokļa vērtību.

Imanuels Kauls

Cilvēkiem vajadzīga ari ārējā labklājība, jo visu cilvēku iedabai nav lādas pa�pietiekamibas, lai tā varētu nodoties tikai apcerei,- cilvēkam vajag ari veselīgu ķermeni, pārtiku un citas ērlibas.

Aristotelis

Daba vienmēr saglabās savas tiesības un ņems virsroku pār visāda veida abstraktu domā�anu.

Deivids Hjūms

Tik, cik vien ir pieņemtu un izgudrotu filozofijas sistēmu, tik ir arī iestudētu un nospēlētu lugu, kas tēloju�as neīstas, mākslīgi radītas pasaules. Un to mēs apgalvojam ne tikai par tām, kas pastāv pa�laik, bet ari par vecajām filozofijas skolām un sistēmām, zinot, ka vēl var sacerēt un izveidot daudzas citas tāda veida lugas.

Frānsiss Bekons

Par vērtību mēs saucam nevis to, kas nāk no lietām pa�ām, bet to, ko tajās ieliekam.

Mi�els de Montēiis

Teiciens nil sub sole novum /nekā jauna nav zem saules) ir tikai aizspriedums, kura cēloņi ir mūsu orgānu vājums, mūsu instrumentu nepilnības un mūsu mū�a īsums.

Dedzīgo sekotāju filozofē�anas maniere ir |oti parocīga tādiem, kuru garīgās spējas stipri aprobe�otas, jo �ādu sekotāju lietoto definīciju un principu neskaidrība dod vājākiem prātiem iespēju runāt par visām lielām tik drosmīgi, it kā tie tās zinātu, un sniedz aizsegu visam, ko tie apgalvo par �īm lietām pretēji gudrāku un prasmīgāku lau�u uzskatiem, kuriem tad nav iespējams atmaskot tos.

Renē Dekarts

Nespēja rast mierinājumu ir mīlestības patiesība.

Ludvigs Feierbahs

Labuma vērtība pieaug tikai tad, ja tas tiek papildināts ar labumu.

Aristotelis

Ar jaunuma iedabu pasaulē ir kā ar mērķi: tas netiek uzstādīts tālab, lai pa�autu garām

Epi klēts

Dabas izsmalcinātība daudzos aspektos ir pārāka par sajūtu un intelekta izsmalcinātību. Tāpēc daudzi jo daudzi skaisti apcerējumi, spriedelējumi un pārdomas ir kaut kas bezjēdzīgs, tikai nav neviena, kas tam pievērstu uzmanību.

Frānsiss Bekons

Pieradums un laiks iedarbojas spēcīgāk par jebkuru citu piespie�anas līdzekli.

Tad. kad es iedomājos, cik daudz lielu un izcilu viru pirms manis ķēru�ies pie līdzīgiem uzdevumiem, es glu�i nezaudēju cerības, apsverot to, ka pla�s skatiens ne jau vienmēr ir tas acīgākais, jo tas, kur� tuvredzīgs, ir spiests pielikt objektu sev tuvāk pie acīm, un iespējams, ka, to pētot cie�i un tuvu, viņ� ierauga to, kas palicis gai�āka skata nepamanīts.

D�ord�s Bērklijs

Da�kārt mēdz teikt - nevar zināt, kas jāsaprot ar kādu pieņemtu jēdzienu; bet ar jēdzienu nav jāsaprot nekas vairāk kā �is jēdziens pats.

Georgs Vilhelms Fridrihs Hēgelis

viens no mūsu likumiem par dieviem, viens no mūsu priek�rakstiem, kas jāievēro oratoriem savās runās, dzejniekiem savās vārsmās - Dievs nav visa cēlonis, Dievs ir visa labā cēlonis.

Platons

Ja galvassāpes mūs piemeklētu pirms reibuma, mēs sargātos dzert pārāk daudz; bet bauda, lai mūs piemuļķotu, nāk papriek� и un noslēpj mums sekas.

Mi�els de Montēņs

Tikumības un labdarības balva ir gods, pelņa ir palīdzība trūkumā.

Tas, kur� neprot saskaitīt savus ekijus, nav bagātāks par to, kuram ir tikai viens ekijs.

Deni Didro

Kristālu mirdzums iekvēlina jutekļus, prātu interesē vienīgi kristalonomijas likumi. Prāta objekts var būt tikai saprātīgais.

Ludvigs Feierbahs

Vienotība ir saskaņa, bet saskaņa nevar rasties no nevienotā, kamēr tas pastāv nevienots.

Platons

Izskaidrot nozīmē vienīgi parādīt, kādā atbilstībā ar vispārējiem dabas likumiem ir kāda noteikta dabas parādība, jeb (un tas ir tas pats) atklāt to vienveidību, kāda pastāv dabisko nori�u radī�anā

D�ord�s Bērkliļs

Kad atskarta un zina�anas izsīkst, tad atsauk�anās uz parasto cilvēka sapratni ir viens no tiem jaunāko laiku smalkajiem izgudrojumiem, ar kuru palīdzību vistuk�ākais pļāpa var dro�i uzsākt un pat izturēt strīdu ar izkoptu prātu.

Imanuels Kauls

Kam nenākas ciest slāpes, tas nedzers ar baudu.

Mi�els de Montēņs

' .Л � �/ ■ * � � ■ > �<'■*

33

Mums paliek tikai viens izklāsta veids, un tas ir vienkār�s. Mums jāved cilvēks pie atsevi�ķā, pie tā kārtības un secības, lai viņ� piespiestu sevi uz laiku atteikties no jēdzieniem un sāktu pievērsties pa�ām lietām.

Frānsiss Bekons

Ceļotājiem, ja tie apmaldīju�ies me�ā, nevajag maldoties griezties drīz uz vienu pusi, driz uz otru un nekādā ziņā jau nevajag palikt uz vietas, bet so|ot vienmēr vienā virzienā, cik taisni vien iespējams, un nemainīt �o virzienu bez nopietna pamatojuma, kaut ari sākumā tā izvēle varbūt bijusi glu�i nejau�a: jo tad. ja �ādi rīkodamies, viņi nenonāks tie�i tur. kur vēlēju�ies, viņi tomēr galu galā kaut kur nokļūs un dro�i vien jutīsies tur labāk nekā me�a vidū.

Renē Dekarts

Tie. kuri turas pie uzskata, ka tas nu gan nav labums, pēc kā visi tiecas, �ķiet, neko nepasaka: tas. kas �ķiet visiem, tas. kā mēs sakām, ari ir.

Aristotelis

Nostāstu, kam neviens netic tur, kurtas radies, uztver kā dro�u patiesību tūksto� jūd�u tālāk.

Deivids Hjūnts

Pārveido vienīgi pakāpeniska, lēna un nepārtraukta rīcība. Jebkura cita iedarbība ir tikai graujo�a.

Bie�i vien saka - "patstāvīga domā�ana" it kā ar to nu gan tiktu pateikts kaut kas nozīmīgs. Taisnība ir pretēja -neviens pats nevar domāt kāda cita vietā, tāpat kā nevar cita vietā ēst un dzert. �is teiciens tādēļ ir liekvārdība

Georgs Vilhelms Fridrihs Hēgelis

Daba ir kā sieviete, kas mīl pārģērbties un kuras da�adie tērpi atstāj nesegtu drīz vienu, drīz otru tās dalu, dodot cerību tiem, kas tai velti daudz uzmanības, iepazīt to kādreiz visā pilnībā.

Denī Didro

Tikumu jautājumos katram ir tik daudz savas sapra�anas, ka varētu atrast tikpat daudz reformatoru, cik ir galvu, ja vien tikumos būtu atļauts kaut ko grozīt ari citiem, ne tikai tiem, ko Dievs noteicis par valdniekiem savām tautām, un ari tiem, kuriem Dievs dāvājis tik daudz labestības un dedzības, lai viņi varētu būt pravie�i.

Renē Dekarts

Mirstīgo vidū neviens nedzims bez trūkumiem, un viņu vidū pats labākais ir tas, kam to vismazāk.

Horācijs

Patiesus padomus un priek�rakstus parasti uztver tā, it kā tie būtu domāti ļaudim vispār, nevis katram personiski; un tā vietā, lai tos lietotu attiecibā uz saviem tikumiem, cilvēks tos ļoti muļķīgi un nederigi uzkrāj savā atmirtā.

Mi�els de Montēņs

Tikums nav neviena īpa�ums. Kas to vairāk vai mazāk godās, tas to vairāk vai mazāk iegūs. Vainojams tas, kas izvēlas, likteņa dieve Ananke nav vainojama.

Platons

Ari no sliktas sabiedrības vārgāt labumu, tāpat kā no izlaidības; nevainības zaudē�anu kompensē atbrīvo�anās no aizspriedumiem

Deni Didro

Tava asprātība viņiem ne�ķiet apbrīnas vērta. Nu un tad! Toties pastāv daudz kas tāds, par ko tu nevarētu teikt: daba nav devusi. Tad atklāj sevi tur, kur tas vispilnā mērā ir atkarīgs no tevis, - neviltotiba, godīgums, izturība, stingrība pret sevi, nesūksti�anās, neizlutinātība, labvēlība, val-sirdigums, sevis iegro�o�ana, mazrunīgums, augstsirdība Vai tu nejūti, cik daudz tu vari veikt tāda, par ko tev nav jēgas teikt, ka tev trūkst talanta vai spēju?

Marks Aurēhjs

Tāda ir godprātības iedaba - precizēt un palabot likumu.

Aristotelis

No�ēlojams ir tas, kur� maz ko vēlas un daudz kā baidās.

Frānsiss Bekons

Uzticē�anās sniedz nodevējam iespēju kaitēt.

Lūcijs Annejs Seneka

Tad, kad vēders kurkst, sirdsapziņas un goda balss skan visai vāji.

� � �<� ** � ,* < hr� Г f' �> * ļ

38

Pastāv patiesības, attiecībā uz burām nepietiek, ja kādu par tām pārliecina, - tās piedevām ir ari jāsajūt: tādas ir morālas patiesības.

�āds Luijs de Monteskjē

Baudkārs skatiens padara smieklīgu viscienījamāko seju, un sirmgalvis, kas izrāda jauneklīgu kaisli, glezniecībai ir pretigs priek�mets.

Gotfiolds Efraims Lesings

Ne jau katram cilvēkam sprie�ana par viņa pienākumiem jāatstāj viņa pa�a ziņā; viņam tos vajag dot jau gatavā veidā, nevis ļaut izvēlēties pēc savas patikas, pretējā gadījumā mūsu domu un uzskatu nepilnības un bezgalīgas mainības iespaidā mēs varam izveidot sev tādus pienākumus, kuri, kā saka Epikūrs, liktu mums cilam citu aprit

Mi�els de Montēņs

Tā, kura atsaka tikai tādēļ, ka nedrīkst ļauties, īstenībā /aujas.

Ovidijs

Kādēļ mēs tik bie�i redzam, ka likumīgie ir tik skarbi, neiecietīgi, nesabiedriski? Ak, tas ir tādēļ, ka viņi uzkrāvu�i sev tādu nastu, kas neatbilst viņu iedabai; viņi cie�, un, ja kāds cie�, viņ� liek ciest ari citiem.

Deni Didro

Labāk būt nesamaitātam nekā izlabotam.

Marks Aurēlijs

Iekāres apmierinā�ana tikai palielina dabisko tieksmi; ja iekāres kļūst spēcīgas, tās nejauj darboties domai. Tāpēc ir nepiecie�ams, lai iekāres būtu mērenas, lai to nebūtu daudz un lai tās nepretotos prātam

Aristotelis

Ja kādam ir netīra dvēsele, netīrs kļūst arī tas, kur� ar viņu ielai�as, kaut ari pats varbūt gribētu palikt neaptraipīts.

Epiktēts

Liekulība nav nekas cits kā vājo dzīves gudrība, jo ir vajadzīgs gan prāta spēks, gan dvēseles spēks, lai zinātu, kad vietā runāt patiesi un kad vielā darīt patiesi.

Frānsiss Bekons

Tam, kur� nav apguvis labestības zinātni, visas citas zinātnes ir kaitīgas.

Mi�els de Montēņs

Taisnīgums attiecībā pret citiem ir svētīgs mums pa�iem.

�arls Luijs de Monteskjē

Pamudinājumiem un skubinājumiem ir kaut kāds spēks tikai attiecībā uz cildeniem jaunie�iem, un ar tikumību var iedvesmot tikai cildenu raksturu, kas tik tie�ām mīl skaisto.

Aristotelis

Ikdienas valodā par godājamu sauc tikai to, ko cildina sabiedrība.

Marks Tullijs Cicerons

Maiga rakstura cilvēks nespēj izveidot ideju par neremdināmu atriebību vai ne�ēlību, tāpat kā draudzibas un augstsirdības dāsnumu nespēj noskārst savtīga sirds. Viegli pieļaujams, ka citām būtnēm var būt daudz tādu sajūtu, par kādām mums nav ne jausmas

Deivids Hjūms

Fiziski trūkumi ir izlīdzināmi ar dvēseles cēlumu

Lisijs

Netikums cilvēkiem kaitē tikai laiku pa laikam, netikuma ārējās pazīmes viņiem kaitē no rīta līdz vakaram. �ķiet, ka labāk gan būt nekaunīgam īstenībā nekā būt ar nekauņas izskatu: tas, kuram ir nekaunīgs raksturs, apvaino �ad un tad; tas, kuram ir nekaunīgs izskats, apvaino vienmēr

Deni Didro

Taisnīgums ietver sevi visus tikumus.

Teognids

Kauns, negods, neslava un faunas valodas kaitīgas tikai tiktāl, ciktāl tās sajūt. Kam �is sajūtas nav, tam viss minētais nav nekāds ļaunums. Kas par to, ka visa tauta tevi izsvilpj, ja vien tu pats sev aplaudē!

Roterdamas Erasnts

Nav nekā dro�āka par neapdāvinātu dzejnieku.

Marciāls

Sīkmanīgajam vienmēr pietrūkst cēlsirdīgas

f ^r

Skaidra un godīga rīcība dara godu cilvēka iedabai, bet melu piejaukums ir kā piemaisījums zelta vai sudraba monētā: tas. iespējams, ļauj labāk apstrādāt metālu, ta�u pazemina monētas vērtību.

Frānsiss Bekons

Tieksme, vienalga, vai tā būtu labdabīga vai ne, ir akla un verdziska, un prātam, ja runa ir par tikumību, nav jābūt tikai tās aizbildnim.

I man nets Kants

Askēta krekls ne jau vienmēr padara �ķistu tā valkātāju.

Mi�els de Montēņs

Arvien vēl nezinu, kas īsti ir taisnīgums, un nez vai izzinā�u, vai tas ir vai nav kāda spēja un vai tas, kam ir taisnīgums, ir laimīgs vai nav.

Platons

Pat vispatiesākie vēstures apraksti, ja ari tajos nekas nav sagrozīts un lietas nav izskaistinātas, lai tās padarītu vairāk lasī�anas cienīgas, viszemiskākos un nepievilcīgākos apstākļus parasti nemin, un tādēļ arī viss pārējais parādās citādāks, nekā tas bijis īstenībā; un tiem, kas pieskaņo savus tikumus paraugiem, kas aizgūti no �ādiem aprakstiem, pastāv iespēja nonākt pie mūsu bruņinieku romānu varoņu dīvainībām un izvirzīt mērķus, kas iet pāri viņu spēkiem.

Renē Dekarts

' �* * �

42 ■

Grēks jeb morāla nekrietnība ir nevis ārēja fiziska rīcība vai kustība, bet gribas iek�ēja novirzī�anās no saprāta un reliģijas likumiem.

D�ordis Berklijs

Tāds, kur� cildina nelietigus cilvēkus, arī pats spējīgs pastrādāt jebkuru nelietību.

Lisijs

Mērķis ierobe�o, ta�u ierobe�ojums ir tikuma skolotājs.

Ludvigs Feierbahs

Pārsteidzo�i, cik augstu spēj pacelties cilvēka nekaunība, ja to iedro�ina kaut vismazākais panākums.

Plinijs Vecākais

Neveiklība, nezinā�ana, vienkār�ība un raupjums nereti pavada nevainību; ziņkārība, veiklība un zinā�ana bie�i vedina uz ļaunu; pazemība, bailes, paklausība un vientiesība (tās ir galvenās īpa�ības, kas nepiecie�amas sabiedrības saglabā�anai) mājo tuk�ā un biklā dvēselē, kurai nav daudz pa�apziņas.

Mi�els de Montēņs

Nepieņem to, ko cildina saviļņotā Roma, nelabo �o svaru kļūdaino �autru, nemeklē sevi nekurciturkā tikai sevī pa�ā.

Persijs

Morāle, taisnību sakot, nav mācība par to, kā mums jādara sevi laimīgus, bet ir mācība par to, kā mums-jākļūst laimes cienīgiem.

Inianuels Kauls

Pastāv liela at�ķirība starp nevēlē�anos un neprasmi darīt ļaunu

Lūcijs Alt nejs Seneka

Dzimsto�a un apspiesta kaislība ir redzama visiem, apmierināta mīla prot slēpties.

Voltērs

Māksla mīl nejau�ību un nejau�ība - mākslu.

Agatons

Patiesība un skaistums ir līdzīgi tajā ziņā, ka visnopietnākā pārbaude nāk tiem abiem par labu, bet maldu un neīstuma mānīgā mirga neiztur nedz atkārtotu apskati, nedz pārāk cie�u aplūko�anu.

D�ord�s Berilijs

Jau bailes vien no tuvās nelaimes ir iegrūdu�as cilvēkus vislielākajās briesmās: visdrosmīgākais cilvēks ir tas, kur� prot sagaidīt briesmas, ja tās neizbēgamas, un izvairīties no tām, ja iespējams.

Lūkiāns

Radot un barojot, Veidojot nesagrābt, Darinot nesaistīt, Vairojot nepakļaut: Tāds ir visdziļākais De.

"Daodedzin"

Nozīme bez gleznas padara pat visinteresantāko dzejnieku par garlaicīgu pļāpu.

Golfjolds Efraims Lesings

Likstas pie�ķir tiesības.

Voltērs

Ne�ēlības māte ir gļēvulība.

Mi�els de Montēņs

Dro�sirdība nepazīst kaunpilnu sakāvi un staro nevīsto�ā slavā - tā nesaņem un neatdod varu pēc tautas nejau�as iegribas.

Horāciļs

Godkāre, mantrausība, patmīlība, iedomība, draudzība, augstsirdība, patriotisms - �is cilvēciskās jūtas da�ādās pakāpēs un da�ādos sabiedrības slāņos no laika ļgalaj ir biju�as un joprojām ir pirmsākums visai rīcībai un pasākumiem, kam vien lau�u cilts nododas.

Deivids Hjūnts

Vai tads cilvēks, kur� bijis tikpat nelietīgs, cik varējis būt noderīgs, nav pelnījis, ka visi viņu ienīst?

Lisijs

Būt izturīgam nozīmē- turēties pretim, savaldība ir-būt pārākam.

Kāda no manām pamattēzēm paredz vienmēr censties drīzāk pārvarēt sevi nekā likteni un drīzāk mainīt savas vēlē�anās nekā pasaules kārtību; un vispār pieradināt sevi pie uzskata, ka pilnīgi mūsu varā ir tikai mūsu domas.

Renē Dekarts

Pakalpojuma auglis ir pats pakalpojums.

Marks Tulliļs Cicerons

Kas nav pienācīgs, to nedari; kas nav patiess, to nesaki; lai tieksme nāk no tevis.

Marks Aurēlijs

Kam gan citam var patikt viltus gods un kuru gan var nobiedēt meliga apsūdzība kā vienīgi to, kurs pats ir neīsts un melis?

Horācijs

Ticība otra cilvēka godīgumam ir pietiekami svarīgs apliecinājums pa�a godīgumam.

Mi�els de Montēņs

Rīkojies tā, lai tavas gribas maksima vienmēr vienlaikus varētu noderēt par vispārējas likumdo�anas principu

Imanuels Kauls

Par netaisnajiem es teik�u: ja viņu pārkāpumi jaunos gados arī netiek atklāti, tad ar laiku tie nāk gaismā, viņus visi izsmej un vecumdienās viņus nicina kā pilsoņi, tā sve�zemnieki.

Platons

.*>�

46

ļa kāds ir kārtīgs cilvēks tikai tādēļ, ka par to uzzinās citi un, to uzzināju�i, viņu vairāk cienīs, ja kāds veic labus darbus tikai tādēļ, lai par to uzzinātu citi, tad tas nav cilvēks, no kura var gaidīt daudz laba.

Mi�els de Montēņs

Tur, kur trūkst brīvības, cilvēka rīcība nav pakļauta morāles kritērijiem, kā ari nevar būt par atzī�anas vai nepatikas objektu, jo, tā kā rīcība ir mūsu morāles jūtu objekts tiktāl, ciktāl tā ir rakstura, kaislību un jūtu iek�ēja izpausme, tad nav iespējams, ka tā būtu pelnījusi uzslavu vai nopēlumu, ja tā neizriet no �iem principiem, bet vispār rodas no ārējas varas

Deivids Hjūnis

Svētais ir pārmetums manam grēcīgumam.

Ludvigs Feierbahs

Rupjība nevajadzīgi izraisa neapmierinātību. Bargums rada bailes, bet rupjība - naidu.

Frānsiss Bekons

Antīko autoru raksti loti cildina tikumus ин iztēlo tos par augstāko vērtību pasaulē, ta�u nepietiekami māca, kā tos pazīt, un bie�i vien tas, ko viņi sauc tik skaistos vārdos, ir tikai bezjūliba, uzpūtība, izmisums vai noziegums.

Renē Dekarts

Draugi pa�as draudzības dēļ var būt tikai krietni cilvēki, jo nekrietni nejūt paliku viens pret otru, ja no tās nav nekāda ieguvuma.

Aristotelis

Galla, atsaki man mīla ātri pārsātinās, ja baudai nav piejauktas cie�anas.

Marciāls

Parasti mēdz būt tā, ka rakstura di�ums ir vairāku savstarpēji pretēju ipa�ibu dabiska līdzsvarotība.

Denī Didro

Patiesi: vajag būt taisnam, bet ne iztaisnotam!

Marks Aurētijs

Poētiskās gleznas būtībā ir nomodā eso�u cilvēku sapņi.

Plūtarfts

Nav viegli tam būt nemirstīgam, kur� sastāv no da�ādām daļām, kas turklāt nav apvienotas pa�ā labākajā sakārtojumā.

Platons

Katrs godīgs cilvēks labprātāk �ķiras no sava goda nekā no tīras sirdsapziņas.

Mi�els de Montēņs

Mūsu tikums veido mūsu likteni.

Kornēlijs Neps

Mūzika ir jūtu valoda, skaņas ir skano�as jūtas, kas tiek nodotas citiem.

Ludvigs Feierbahs

Baudas dēl mēs rīkojamies nekrietni, cie�anu dēl atturamies no skaistā.

Aristotelis

Nelaimē ir viegli nicināt nāvi, bet vajadzīgs daudz vairāk drosmes, lai spētu būt nelaimīgs

Marciāls

Prāto�ana par mākslu, izejot tikai no vispārīgajiem jēdzieniem, var novest pie nejēdzībām, ko sev par kaunu agri vai vēlu atradīsi atspēkotas pa�os mākslas darbos

Cotfiolds Efraims Lesings

Jo tuvāk bezkaislibai, jo tuvāk stiprumam. Tāpat kā sarūgtinājums raksturīgs vājajam, tāpat ari dusmas, kā viens, tā otrs ir ievainojums un pado�anās

Marks Aurēlijs

Mans lielākais ieguvums bija tas. ka, vērojot daudz ko tādu, kas mums �ķiet dīvains un smieklīgs, bet citās lielās tautās ir vispārpieņemts un atzīts, es mācījos pārāk cie�i neticēt tam, par ko mani pārliecinājis vienīgi piemērs un paradums.

Renē Dekarts

Mīlēt Dievu ir tas pats, kas - labprāt izpildīt viņa pavēles; mīlēt savu tuvāko nozīmē- labprāt izpildīt katru pienākumu pret viņu.

Priek�stats par tālumā eso�u Dievu dabiski noskaņo cilvēkus uz nevērīgu izturē�anos pret savu tikumisko rīcību.

D�ord�s Bērkliļs

Nekādas cie�anas nespēj piespiest īstu tikumu pagriezt dzīvei mugurpusi: tas pats meklē cie�anas un sāpes kā savu pārtiku.

Mi�els de Montēņs

Dzīvo organismu un mākslas skaistuma eksistē�ana parāda ideāla istenumu ari izjūtai un vēro�anai.

Georgs Vilhelms Fridrihs Hēgelis

Mīlestība padara cilvēku par Dievu un Dievu-parcilvēku.

Ludvigs Feierbahs

Nav tāda, kas varētu nolaupīt brīvu izvēli.

Epiktēls

Vistālāk no likuma un kārtības ir tirāniskās un mīlestības tieksmes.

Platons

Vērs skatu uz iek�u, jo krietnuma avots ir iek�ā, un, ja tu pastāvīgi to atraksi, tas vienmēr burbuļos.

Marts Aurēlijs

Cieņa ir nodevas, kuras mēs nevaram liegt nopelniem, vai nu to gribam, vai ne; cieņas izpausmē mēs gan ārēji varam būt atturīgi, ta�u iek�ēji mēs to izjūtam neatvairāmi.

Intanuels Kanls

Mēs gan esam likumdevēji locekli tikumu valstībā, kura iespējama, pateicoties brivibai, - valstībā, ko praktiskais prāts mums rāda kā cieņas priek�metu, bet tanī pa�ā laikā mēs esam ari tās pavalstnieki, nevis tās galva, un �ās mūsu kā radījumu zemās pakāpes neatzī�ana un mūsu iedomibas preto�anās svētā likuma autoritātei ir jau atkri�ana no tā pēc gara, kaut ari likuma burts būtu ievērots

Imanuels Kauls

Lasot da�ādu autoru darbus, es ne reizi vien ievēroju, ka tas, ko viņi savos rakstos dēvē par gara di�enumu un dvēseles spēku, daudz vairāk gan liecina par biezu ādu un stingriem kauliem

Mi�els de Montēņs

Pali cildenākā un skaistāka māksla ir prasme vadīt valsti un mājas dzīvi: �o prasmi mēs saucam par taisnīgumu un savaldibu vai mērenību.

Platons

Morāles sfērā mēdz sacīt: quot capita, tot sensus /cik galvu, tik prātu/, pareizs būtu tie�i pretējs teiciens: nekas nav tik izplatīts kā galvas un tik rets kā prāts.

Deni Didro

Precīza un patiesa sprie�ana ir vienīgais visaptvero�ais glābiņ�, kas piemērots visiem un visvisāda rakstura cilvēkiem

Deivids Hjūms

Lielais vairums grūtību, ja vien ne tās visas, ar kurām filozofi ir sastapu�ies un kuras kavē ceļu uz zinā�anām, pastāv vienīgi mūsu pa�u dēļ. Papriek� mēs saceļam putekļus un pēc tam sūdzamies, ka nespējam redzēt.

D�ord�s Bērklijs

Vienkār�ais cilvēks vienmēr prasa: "Kam tas noder?"- un prātniekam nekad nevajadzētu nonākt situācijā, kur nāktos dot atbildi: "Nekam."

Denī Didro

Saprāta redze kļūst gai�āka, kad acis top tum�ākas.

Platons

Labu grāmatu lasī�ana ir it kā saruna ar aizgāju�o gadsimtu viscienījamākiem ļaudīm, kuri biju�i to autori, un turklāt izmeklēta saruna, kurā atklājas vienīgi pa�as labākās �o cilvēku domas.

Renē Dekarts

Es lev saku, ka nav nekā nepatīkamāka kā redzēt skaistu izteicienu nomirstam muļķa ausi, kuram tu to esi pateicis.

�<i ris Luijs de Monleskjē

Dievs ir cilvēka spogulis.

Ludvigs Feierbahs

Cilvēki nekam netic tik cie�i kā tam, ko viņi vismazāk zina, un neviens neuzstājas tik pārliecino�i kā tie, kas stāsta pasakas.

Mi�els de Montēņs

Ģeometrijā un matemātikā gudrību var iegūt jaunībā, bet praktiskajā dzīvē-ne, jo praktiskā gudrība attiecas uz atsevi�ķo un tas kļūst zināms no pieredzes.

Aristotelis

Ja kāds uzskats noved pie absurda, tad neap�aubāmi tas ir maldīgs, bet varam �aubīties par to, vai kāds uzskats būs maldīgs tāpēc, ka tam ir bīstamas sekas.

Deivids Hjūms

Atbilsto�i dabas filozofijas pareizai maksimai mums jāatturas no katra dabas iekārtojuma izskaidrojuma, kas būtu atvasināts no augstākās būtnes gribas, jo tā vairs nav dabas filozofija, bet atzī�anās, ka te mūsu spēki ir galā.

Imanuels Konts

Nav daudz tādu, kuri domā, ta�u visiem ir uzskati.

D�ord�s Berilijs

Vienīgi godīgam cilvēkam pieklājas būt ateistam. Nelietis, kur� noliedz Dieva pastāvē�anu, ir partijisks tiesnesis: viņ� ir cilvēks, kur� baidās un kuram jābaidās no atmaksas par pastrādātajām ļaundarībām.

Deni Didro

Tikai cilvēki spēj būt reliģiozi: dzīvniekiem nav reliģijas tāpat, kā tiem nav ari tiesību un morāles

Georgs Vilhelms Fridrihs Hēgehs

Uzskati jāvērtē pēc tā. vai tie ir patiesi vai maldīgi, nevis pēc tā. vai tie ir krietni vai nekrietni.

Aristotelis

Muļķība tie�i tāpēc ir liels ļaunums, ka cilvēks, nebūdams nekrietns, ne labs, nesaprātīgs, pats ar sevi ir pilnīgi mierā, jo nedomā, ka viņam kaut kā trūktu, pēc kā būtu jācen�as.

Platons

Kam ir kalsns ķermenis, tas to dara apaļīgāku ar bieziem tērpiem, kam nevarīga doma, tas to uzpū� ar vārdiem.

Mi�els de Montēņs

Nav �aubu, ka �is cilvēks pārvarējis lielas grūtības, lai spētu pateikt lielas mu/kibas.

Terencijs

Apņēmība atmest visus uzskatus, kas iemantoti iepriek�ējā mū�a gaitā, nebūt nav tāds paraugs, ko ikvienam vajadzētu atdarināt.

Renē Deharts

Filozofijas mērķis ir vienkār�s un pieticīgs: nepaved mani uz aklu godinā�anu

Marks Aurēlijs

Galu galā cilvēka prāts ir tā izveidots, ka tas vairāk padodas māņiem nekā patiesībai /a kāds vēlas skaidru un nepārprotamu pierādījumu, lai dodas uz kādu sapulci vai templi ja tur pārrunā kaut ko svarīgu un nopietnu, tad ļaudis snau�, �āvājas vai garlaikojas, toties, tiklīdz kliedzējs (pārteicos. gribēju teikt-daiļais runātājs), kā tas bie�i atgadās, uzsāk kādu vecu sievu pasaciņu, visi pamostas un uzmanīgi klausās atplestām mutēm.

Roterdamas Erasms

Cik gan daudz absurdu ideju, aplamu pieņēmumu, fiime-risku jēdzienu ir tajās himnās, ko da�i pārdro�i galamērķu aizstāvji uzdro�ināju�ies sacerēt radītājam par godu!

Deni Didro

Katra neīsta māksla, katra tuk�a gudrība pastāv zināmu laiku, līdz beidzot iznīcina pati sevi, un tās augstākais uzplaukums reizē ir ari tās bojāejas laiks.

Imanuels Kauls

Tas dro�i vien ir vai nu |oti vārgs, vai ļoti maz iepazinies ar zinātnēm, kur� noliedz loģiski pierādāmu patiesību tikai tā iemesla dēl, ka �i patiesība ir kaut kas līdz �im nezināms un vērsts pret līdz�inējiem cilvēces aizspriedumiem.

D�ord�s Bērklijs

Vislielāko ļaunumu nes kļūdu apoteoze, un intelektu postā dzen tas, ja pret kaut ko tuk�u un bezsaturīgu sāk izturēties ar cieņu.

Frānsiss Bekons

Mēs nopūlamies, lai noslogotu atmiņu, bet prātu un sirdsapziņu atstājam tuk�u. Glu�i tāpat kā da�kārt putni, atradu�i graudu, aiznes to knābi un pat nepagar�oju�i atdod saviem mazuļiem, tā ari mūsu skolotāji, salasīju�ies grāmatu gudrības, tur tās uz mēles gala, lai tūlīt no tām atbrīvotos un izkaisītu vējā.

Mi�els de Montēņs

Vairāk skaņas nekā vērtības.

Lūcijs Annejs Seneka

Saturiguma ziņā domai nevar būt nekas niecīgāks par jēdzienu "esamība".

Georgs Vilhelms Fridrihs Hēgelis

Vispatīkamākais un nekaitīgākais dzīves ceļ� ved cauri zinātnes un izglītības gatvei, un tas, kur� spēj novākt kādus kavēk/us �ai ceļā vai pat izcirst jaunu taku, �ajā ziņā vērtējams kā cilvēces labdaris

Deivids Hjūnis

Ja būtība izprasta, vārdi atnak pa�i.

Horācijs

Sarunāties ar ciliem gadu simteņiem ir gandrīz tas pats, kas - ceļot. Ir labi kaut ko zināt par citu tautu tikumiem, lai varētu veselīgāk spriest par mūsējiem un lai nedomātu, ka viss, kas at�ķiras no mūsu para�ām, ir smieklīgs un nesaprātīgs, kā mēdz iztēloties tie, kas neko nav redzēju�i. Ta�u, ja ceļojumos pavada pārāk daudz laika, tad galu galā var kļūt sve�s savā zemē, un pārmērīga interese par notikumiem pagāju�os gadsimtos parasti noved pie neziņas par tiem, kas risinās mūsējā.

Renē Dekarts

Cilvēks ir ļoti nesaprātīgs. Viņ� nav spējīgs radīt pat blakti, bet dievus rada veseliem du�iem.

Mi�els de Montēņs

Nepietiek tikai ar to, ka izsaka patiesu apgalvojumu, -jānoskaidro arī maldu cēlonis (tas nāk par labu pierādījuma ticamībai: kad labi redzams, kāpēc �ķiet patiess tas, kas nav tāds, rodas vēl lielāka ticība patiesajam).

Aristotelis

Ar savu neskaidro valodu viņ� slavens nejēgu vidū. Jo muļķi visvairāk apbrīno to un viņiem vislabāk patīk tas, ko viņi iedomājas saskatām aiz noslēpumainiem vārdiem.

Lukrēcijs Kārs

Tas, kas vaļsirdīgi atzīst, ka viņam nav zināms tas, ko viņ� nezina, mani noskaņo ticēt tam, ko viņ� man māca.

Deni Didro

Par vislabāk saprotamiem mēdz uzskatīt tos rakstniekus, sludinātājus, lektorus utt., kuri saviem lasītājiem un klausītājiem stāsta pārlietām, kas tiem jau labi zināmas, pierastas un pa�as par sevi saprotamas

Georgs Vilhelms Fridrihs Hēgelis

Tu, mīļais draugs, nevari strīdēties ar patiesību, bet Sokrātu atspēkot nemaz nav grūti.

Platons

Būt konsekventam irfilozofa di�ākais pienākums, un tomēr �o pienākumu pilda visretāk �ajā ziņā senās grieķu skolas mums sniedz vairāk piemēru, nekā tie sastopami mūsu s i и k rēt is -kājā laikmetā, kad mākslīgi tiek darināta zināma pretrunīgu principu koalīcijas sistēma - negodīga un sekla, jo tā ir vairāk pa prātam publikai, kura ir apmierināta, ja no visa zina pa druskai, bet kopumā nezina nekā un jūtas ērti ikvienos seglos.

Imanuels Kants

Izklāsts prasa gaismu, bet ciņa - uguni.

Ludvigs Feierbafis

Visu zinātņu vienīgā lietderība ir iemācīt mūs kontrolēt un regulēt nākotnes parādības, vadoties pēc to cēloņiem.

Deivids Hjūms

Pats svarīgākais ir ieaudzināt tieksmi pēc zinātnes, citādi mēs izaudzināsim vienkār�i grāmatu gudrībām apkrautus ēzeļus. Viņus ar rīkstēm piespie� glabāt tarbu ar zinā�anām, bet, lai �īs zinā�anas dotu kādu labumu, nepieliek tās tikai glabāt vien - vajag ar tām piesātināties.

ļa man būtu mācītas kop� jaunības tās visas patiesības, kurām esmu meklējis pierādījumus, un ja es tās būtu iemācījies, nemaz nenopūloties, es varbūt nekad nebūtu zinājis nevienu cilu patiesību un katrā ziņā nekad nebūtu iemantojis tādas izmaņas un izveicību, kāda, manuprāt, man ir, lai atrastu arvien jaunas patiesības, ja vien es tās cītīgi meklēju

Renē Dekarts

Reliģija mūs pasargā no daudzām novirzēm un no daudziem darbiem

Denī Didro

Mēs esam izglītoti nevis dzīvei, bet skolai.

Lūcijs Annejs Seneka

Nav vajadzīgs daudz gudrības, lai iemācītos to, ko tagad zini, bet ir nepiecie�ama liela gudrība, lai iemācītu to, ko pats nezini.

�arls Luijs de Monteskjē

Cilvēka intelekts nav tikai skaidra gaisma. Tam ir piejaukta ari griba un jūtas Te ir cēlonis parādībai, ka zinātnēs katrs atrod to, ko grib. Cilvēks drīzāk notic tam, ko viņ� gribētu redzēt īstenībā. Viņ� atsakās no grūtībām, jo pietrūkst pacietības izdarīt pētījumus; no saprātīgā, jo tas nomāc cerības; no tā, kas dabā augstāks, - māņticības dēļ; no pieredzes gaismas - augstprātības un lepnības dēļ, lai tikai neliktos, ka viņa prāts nodarbināts ar lietām, kas niecīgas un nepastāvīgas; no neparastā un paradoksālā - vispārpieņemtu uzskatu dēļ. Vārdu sakot, neskaitāmi, da�kārt pat tikko pamanāmi ir veidi, kādos jūtas iespaido un sabojā intelektu.

Frānsiss Bekons

Kam gan līdz zinātne, ja nav saprāta?

Mi�els de Montēņs

Dzīvnieku spējas nekādā ziņā nevar sniegties lidz abslra-hē�anai. Bet tad, ja abslrahē�anu padara par dzīvnieku �āda veida at�ķirīgu iezīmi, tad baidos, ka daudzi no tiem, kurus apzīmē ar vārdu "cilvēks�, ir jāiekļauj dzīvnieku skaitā.

D�ord�s Berilijs

Kas tas ir-pats? Prāts. Bet es ta�u neesmu prāts? Topi. Un lai prāts pats sevi nesarūgtina!

Marks Aurēlijs

Būtības ierobe�otība nozīmē ari apziņas ierobe�otību.

Ludvigs Feierbafts

Vēsture ir pilna reliģiju kariem, tomēr vajag labi at�ķirt, -tā nebūt nebija vairāku reliģiju blakuspastāvē�ana, kas tos izraisīja, tos izraisīja neiecietības gars, kas mudināja to ticību, kura uzskatīja sevi par valdo�o.

�arls Luijs de Monleskjē

Ticība, kas nāk pēc pavēles, nav nekas cils kā nieki.

Imanuels Kauls

Baudas ir traucēklis saprātīgai domā�anai, un, jo vairāk kāda bauda iepriecē, jo vairāk tā traucē.

Aristotelis

Mācoties cilvēks iegūst tikai zinā�anas.

Klausītājus ir daudz vieglāk apmierināt, runājot par Dieva iedabu, nekā runājot pārcilvēku iedabu, jo klausītāju nezinā�ana sagādā pla�as iespējas un pilnīgu brīvību manipulē�anai ar noslēpumainiem tematiem.

Mi�els de Montēņs

Cilvēks savus aprobe�otos ieskatus iztēlo kā mū�īgās būtnes nopelnu, un Mū�īgais, kas sava troņa augstumos viņu dzird un pats zina savus nolūkus, uzklausa viņa muļķīgos slavinājumus un pasmaida par viņa iedomību.

Deni Didro

Vēsturē cilvēki smeļas gudrību, poēzijā - attapību, matemātikā - asu prātu, dabas filozofijā - dziļumu, ētikā -nopietnību, loģikā un retorikā - spriestspēju. Nē, cilvēkiem nepiemīt tāds garīgs traucēklis, kuru nevarētu izlabot, attiecīgi vingrinoties!

Frānsiss Bekons

Neko gan nav tik grūti paredzēt kā pūļa spriedumus.

Tīts Livijs

Mūsu �aubas un maldi var izrādīties zināmā mērā pat noderīgi, rosinot zinātkāri, kā ari graujot nesatricināmo ticību un dro�ību, kas ir domā�anas un brīvu meklējumu posts. Atklājot trūkumus parastajā filozofijā, ja tādi atradīsies, mēs nevis atņemsim cilvēkiem drosmi, bet drīzāk gan tos iedvesmosim (tā tas parasti notiek) tiekties pēc kaut kā vēl pilnīgāka un vēl pārliecino�āka par sabiedrībai līdz �im zināmo.

Deivids Hj tints

Neizglītotie parasti savās likstās vaino citus; iesācēji - pa�i sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz ari pa�i sevi

Epi klēts ļaunu vārdu mākslīga darinā�ana, kad valodai nebūt netrūkst terminu attiecīgo jēdzienu apzīmē�anai, ir bērni�ķīga cen�anās izdalīties no pūla - ja ne ar jaunām un patiesām domām, tad vismaz ar jaunu ielāpu uz vecā apģērba.

Intanuels Kants

Fortūna nemīl pārlieku prātīgus ļaudis. Tā mil dro�sir�us un tos. kuriem patīk teiciens - "kauliņi ir mesti!". Bet Gudrība dara ļaudis nedro�us un pabailīgus.

Rolerdamas Erasnts

Praktiskā gudrība ir pavēlo�a, ko vajag darīt un ko ne, -tas ir praktiskās gudrības mērķis; turpretim sapra�ana ir tikai vērtējo�a, tālab, ja kādam piemīt sapra�ana, tas vēl nenozīmē, ka viņam piemīt ari praktiskā gudrība.

Aristotelis Cilvēka intelektu vajag apveltīt nevis ar spārniem, bet drīzāk gan ar svinu un atsvariem, lai tie spētu savaldīt jebkuru domas lēcienu vai lidojumu.

Frānsiss Bekons Ar patiesi mācitiem ļaudīm notiek tāpat kā ar rudzu vārpām, tās lepni un taisni slej galvu, kamēr tuk�as; bet, tiklīdz tās nogatavojas un piepildās graudiem, tās sāk zemoties un noliekt galvu.

Vēlē�anās gul atzinumus, iekams sākta nodarbo�anās ar izzinā�anu, ir tikpat nesaprātīga kā kāda sfiolasta gudrā apņem�anās iemācīties peldēt, pirms viņ� uzdro�inājies mesties ūdeni.

Georgs Vilhelms Fridrihs Hēgelis

Cilvēks, kuram nav jebkādu dotumu, apbalvo sevi tādējādi, ka nicina zinātnieku; tā viņ� iznicina �ogu, kas atrodas starp viņu un pelnītu cieņu. Tādā veidā viņ� it kā nonāk vienā līmenī ar to cilvēku, kura darbi viņu satracina

�arls Luijs de Monteskjē

Bērnam, tāpat kā pieaugu�ajam, un pieaugu�ajam, tapai kā bērnam, vispār daudz labāk patīk uzjautrināties nekā mācīties.

Deni Didro

Vai tur, kur sapratnei piejaukusies aizspriedumu ēna vai neobjektivitāte, var gaidīt skaidru uztveri un cie�u turē�anos pie patiesības? Nē, tur vajadzīgs laiks un pūles.

D�ord�s Bērklijs

Cilvēka intelektam ir tieksme pakļaut un saskaņot visu pārējo ar tiem uzskatiem, kurus tas reiz atzinis (vai nu tāpēc, ka tie ir vispārpieņemti un ticami, vai tāpēc, ka tie vairāk patīk). Kaut arī to apstākļu spēks un daudzums, kuri mēdz parādīties pretējā gadījumā, ir lielāks, tomēr intelekts tos vai nu neņem vērā, vai nonicina, vai ari, īpa�i izdalot, atraida vai pavisam atmet. Tādējādi �o lielo un kaitīgo aizspriedumu dēļ autoritāte var palikt neskarta. Pareizi rīkojās tas, kas, apskatījis templī attēlu ar jūras braucējiem, kuri paglābu�ies

no kuģa bojāejas, dodot solījumu dieviem, uz jautājumu, vai viņ� tagad atzīst dievu varenību, savukārt atjautājis: "Bet kur attēloti tie, kuri tomēr aizgāja bojā pēc dieviem dotā solījuma?"

Frānsiss Bekons

Vai gan vēl kāds ir no�ēlojamāks par cilvēku, kur� kļuvis pats par savu izdomājumu vergu?

Mi�els de Montēņs

Mums nav nekādu citu ideju par visaugstāko būtni, izņemot tās idejas, kuras uzzinām, pārdomājot pa�i savas garīgās spējas.

Deivids Hjūms

Kamēr nav zināmi cēloņi visparastākajam, retais bie�i piemāna.

Renē Dekarts

Dvēseles paradibas nevar izskaidrot materiālistiski, piedevām nepavaicājot, kas tad īsti ir dvēsele.

Imanuels Kauls

Muļķība ir vienīgā, kas attur citādi steidzīgo jaunību un tālu atvaira nekrietno vecumu.

Rolerdamas Erasms

Dzīvot būtībā nozīmē just vai domāt.

Dabaszinātnieks, kura uzdevums ir mācīt, nevis pamācīt, atteiksies lielot vārdu "kāpēc" un nodarbosies vienīgi ar vārdu "kā". Vārds "kā" ir atvasināts no būtnēm, vārds "kāpēc" -no mūsu sapratnes.

Denī Didro

Lasi nevis tādēļ, lai runātu pretī un atspēkotu, nevis tādēļ, lai noticētu un pieņemtu kā pa�u par sevi saprotamu, nevis tādēļ, lai rastu pamatu sarunai, bet tādēļ, lai apsvērtu un izspriestu.

Frānsiss Bekons

Apbrīna un cieņa var gan mudināt uz izpēti, ta�u nevar aizstāt tās trūkumu.

Imanuels Kauls

Saprātīgai dvēselei raksturīga arī mīlestība pret tuvāko, patiesība, kautrība un vēl: neko nevērtēt augstāk par sevi pa�u; tie�i tas raksturīgs arī likumam.

Marks Aurētijs

Mēs varam kļūt zino�i no citu zinā�anām, turpretī gudri mēs varam būt tikai pa�u gudrības dēļ.

Mi�els de Montēņs

Daudzi godā bagāto, dro�sirdīgo, gudro, jo viņi visi pazīst baudu, ko dāvā gods, bet to, kāda bauda ir skatīt lietas isto būtību, zina tikai filozofs.

Cilvēka intelekts ir fcļiuiu pilns. Tas ir līdzīgs spogulim, kas, atspoguļojot lietas, pievieno savu iedabu lietu iedabai, to sagrozot un paveidojot.

Frānsiss Bekons

Teorija sākas ar skatienu uz debesim. Debesis atgādina cilvēkam viņa sūtību, to. ka viņ� radīts ne vien darbībai, bet arī vērojumam.

Ludvigs Feierbahs

Griba vairāk vērsta uz mērķi, izvēle - uz mērķa sasnieg�anas līdzekļiem

Aristotelis

Neviena sprie�anas metode nav tik pierasta un tomēr tik nevēlama kā cen�anās filozofiskos disputos noraidīt kādu hipotēzi uz tā pamala, ka tai var būt bīstamas sekas attiecībā uz reliģiju un morāli.

Deivids Hjūms

Vārdu savairojies bezgala, bet lietu zinā�ana palikusi tālu iepakaļ

Deni Didro

Bie�i vien dialektika nav nekas vairāk kā �urp un turp svaidīgas spriedelē�anas subjektīva ekvilibristika, kurā trūkst satura un kailums liek aizsegts ar to asprātību, kura rada �ādu spriedelē�anu.

Georgs Vilhelms Fridrihs Hēgelis

Mēs labprāt taujājam: "Vai viņ� prot grieķu vai latiņu valodu? Vai viņ� raksta dzejoļus vai prozas gabalus?" Bet galvenais gan būtu: vai viņ� no tā kļuvis gudrāks, un tas nu paliek pats pēdējais

Mi�els de Montēņs

Cilvēka prāts labāk samierināsies ar laisku skepticismu nekā sūri grūti pūlēsies, nopietni pārskatīdams principus, kurus tas reiz pieņēmis par patiesiem.

D�ord�s Berilijs

Iztēlei, ja tā da�kārt nododas sapņo�anai, t. i., piesardzīgi neturas pieredzes robe�ās, varbūt var arī piedot, jo ar �ādu brīvu lidojumu tā vismaz tiek dzīvināta un stiprināta, un vienmēr vieglāk būs apvaldīt tās pārgalvību nekā palīdzēt tai pārvarēt gurdenību. Toties sapratnei, kurai ir jādomā, ja tā domā�anas vietā sapņo, nevar nekad piedot, jo vienīgi sapratnē rodami visi līdzekli, lai iztēles sapņo�anai, kur tas vajadzīgs, nospraustu robe�as.

Intanuels Kauls

Mākslā auglīgs ir tikai kaut kas tāds, kas ļauj vaļu iztēlei, ļo vairāk mēs redzam, jo vairāk spējam piedomāt klāt; jo vairāk mēs piedomājam, jo spēcīgāk darbojas mūsu iztēle.

Gotholds Efraints Lesings

Zināt no galvas nebūt nenozīmē zināt: tas nozīmē tikai paturēt savā atmiņā to, kas atmiņai nodots glabā�anā.

Mi�els de Montēņs

Veselais saprāts ir vistaisnīgāk sadalītā lieta pasaulē: jo ikviens uzskata, ka ir ar to apgādāts tik labi, ka pat tie, kam visai grūti būt apmierinātiem citādā ziņā, nemēdz vēlēties vairāk veselā saprāta, kā viņiem jau ir.

Renē Dekarts

Padomu meklē gan senajos laikos, gan jaunajos laikos, no seniem laikiem paņem to, kas labāks, no jauniem -, kas noderīgāks

Frānsiss Bekons

Sev patīkamos melus mēs dzeram pilniem malkiem, bet rūgto patiesību pilienu pa pilienam pilinām. Un tad mums piedevām ir tik dziļdomīgs un patiesīgs izskats.

Deni Didro

Tur, kur iegansts ir reliģija, nevar uzticēties pat radiniekiem, jo viņiem vienmēr iespējams aizbildināties ar augstāko taisnīgumu.

Mi�els de Montēņs

Gudrajam ir divas mēles: viena runā patiesību, otra izteicas, ievērojot laiku un apstākļus.

Rolerdanias Erasrns

Tādi, kas nesen nāku�i mācīties, spēj savirknēt vārdus, bet viņiem vēl nav zinā�anu.

Tā kā cilvēka gars daudzus gadu simteņus visda�ādākajā veidā sapņojis par neskaitāmiem priek�metiem, tad |oti iespējams, ka blakus visam jaunajam var atrast kaut ko vecāku, kas tam būtu daļēji līdzīgs

Imanuels Kants

Tikai muļķiem ir privilēģija teikt patiesību, nevienu neapvainojot!

Roterdamas Erasms

Labāk ir zināt to, kas jāzina, un tomēr vēl uzskatīt, ka mūsu zinā�anas nav pilnīgas, nekā domāt, ka mēs visu zinām pamatīgi, un tomēr neko nezināt par to, kas jāzina.

Frānsiss Bekons

Gudrajam iek�ēji jāsargā sava dvēsele no jebkādas iespaido�anas, saglabājot tai brīvību un spēju brīvi spriest par lietām, tomēr attiecībā uz ārējo viņam vajag pilnībā turēties pie pieņemtā veida un formas.

Mi�els de Montēņs

Cilvēki ir gatavi atzīt augstākas rado�as būtnes klātesību vienmēr, kad lietu dabā iejaucas brīnums. Kad mēs redzam lietas norisināmies to parastajā gaitā, tās mums neizraisa pārdomas.

D�ord�s Bērklijs

At�ķirība starp valsts lietām un zinātnēm ir liela, jo briesmas, ko rada jauna ļau�u kustība, nepavisam nav tādas pa�as kā briesmas, ko rada jauna gaisma.

ļa vairāki uzskati ir vienlīdz atzili, es arvien izvēlos mērenākos, gan tādēļ, ka tie vienmēr ir visērtākie ticībai un dro�i vien ari vislabākie, jo visas pārmērības mēdz būt kaitīgas, gan ari tādēļ, lai kļūdī�anās gadījumā novirzītos no pareizā се/a mazāk nekā tad, ja būtu izraudzījies kādu galēju nostāju, bet pareizā izrādītos pretējā

Renē Dekarts

Filozofija nav spējusi atrast tādu ceļu uz iek�ēju mieru, kas būtu derigs visiem, - tas katram jāmeklē pa�am!

Mi�els de Mon tētis

Es nezinu, vai nabadzība dara asāku filozofa prātu, bet zinu, ka tā velni�ķīgi atvēsina dzejnieka galvu

Denī Didro

Cilvēkam ir zinā�anas, ja viņam ir pārliecība un ja viņam ir zināmi pamatprincipi; ja pamatprincipi nav labāk zināmi kā secinājums, tad zinā�anām ir gadījuma raksturs.

Aristotelis

Saprāts ir būtnes redzesloks. Cik tālu sniedzas tavs skatiens, tik tālu sniedzas lava būtne, - un otrādi.

Ludvigs Feierbafis

Muļķību notēlot pareizā brīdi ir gudrība liela.

Rolerdamas Erasms ffls, kur� grib piespiest mani mainil reliģiju, dara to noteikti tāpēc, ka viņ� nemainītu savējo, ja viņu uz to spiestu: tāds cilvēks uzskata par dīvainu, ka es nedaru to. ko viņ� nedari tu par visas pasaules varu

�arls Litijs de Monteskjē

Cēlonis, kādēļ daudzi iedomājas, ka ir grūti izzināt Dievu un grūti izzināt pat to, kas ir viņu dvēsele, ir tāds, ka viņi nekad nepaceļ savu prātu pāri sajūtamajām lietām un ir tik ļoti pieradu�i apcerēt vienīgi to, ko var iztēlot, ka viss, ko nevar iztēlot, viņiem �ķiet prātam netverams.

Renē Dekarts

Gudrība ir prasme vadīt savu dvēseli; gudrība to vada ar mēru un atbilstību un ar atbildības sajūtu par to.

Mi�els de Montēņs

Teatrāliem izgudrojumiem filozofijā ir raksturīgs tas pats, ko var atrast īstā teātrī, proti, izrādes vajadzībām sagudrotais si�ets ir jaukāks un pievilcīgāks un vairāk atbilst katra vēlmēm nekā patiesais notikumu atstāstījums, kas ņemts no vēstures.

Frānsiss Bekons

Atmiņas par pagāju�o laimi padziļina bēdas.

Taso

Fanātisms �ā vārda vispla�ākajā nozīmē ir cilvēka prāta robe�u pārkāp�ana, kas sākta atbilsto�i kādiem principiem.

Imanuels Kauls

Domā�ana pati par sevi neko neiekustina - to veic tikai tāda domā�ana, kas apsver mērķa sasnieg�anu un rīcību.

Aristotelis

Ideja par Dievu, kas apzīmē bezgalīgi zino�u, gudru un labu būtni, cejas no pārdomām par mūsu pa�u prāta darbībām, kad mēs bezgalīgi papla�inām �o labestības un gudrības īpa�ību robe�as.

Deivids Hjūms

Brīvam cilvēkam nekas nav jāmācās kā vergam. Turklāt jāatceras, ka spaidu kārtā pārvarētās grūtības nepadara vārgāku miesu, turpretim tā iemācītas zinā�anas nav palieko�as.

Platons

Domājo�ai būtnei darbība atbilsto�i dabai ir darbība atbilsto�i prātam.

Marks Aurēlijs

Tur, kur pietrūkst lauvas ādas, vajag pie�ūt lapsādas gabaliņu.

Lisandrs

Cilvēka nelaime ir iedomas par savām zinā�anām.

Mi�els de Montēņs

Zinātne ir sugas apziņa

Ludvigs Feierbahs

Patiesība jāmeklē nevis kāda laikmeta panākumos, jo tie ir nepastāvīgi, bet gan gaismā, ko dod daba un pieredzes fakti, jo daba ir mū�īga.

Frānsiss Bekons

Tiem, kas mazpamazām atklāj patiesību zinātnēs, ir gandrīz tāds pats stāvoklis kā tiem, kuriem tad, kad tie jau tiku�i pie bagātības, vieglāk tikt pie lieliem ieguvumiem nekā agrāk, nabagiem esot, - pie daudz mazākiem.

Renē Dekarts

Kaut ko strikti nosodīt kā nepatiesu un neiespējamu nozīmē piedēvēt sev Dieva gribas un mūsu mātes - dabas varenības robe�u un iespēju zinā�anu; un pasaulē nav lielāka neprāta kā mērīt tās ar mūsu spēju un kompetences mērauklu.

Mi�els de Montēņs

Ja spriedumi nesaskan ar to, ko var redzēt, tie rada pret sevi neuzticīgu naidu, un līdz ar to tiek atmesta arī tajos eso�ā patiesība.

Aristotelis

Mēs esam piedzimu�i ziedo�ā karaļvalstī, tomēr neticam, ka tās robe�as ir arī mūsu zinā�anu robe�as un ka vienīgi Austrumu gaismai jāspīd pār mums.

�arls Luijs de Monleskjē

Cilvēka intelektam piemīt tieksme vienmēr doties uz priek�u -tas nevar nedz apstāties, nedz nomierināties, bet tiecas arvien tālāk. Tāpēc doma, ka pasaulei varētu būt kāds gals vai robe�a, nav iespējama vienmēr it kā nepiecie�amības dēl mums ie�aujas prātā, ka kaut kam vajadzētu būt aiz tās.

Frānsiss Bekons

ļaunas idejas vienmēr tiek apspiestas, - tās satrauc lau�u prātus un neviens nezina, kur tās novedis

D�ord�s Bērklijs

Parasti pēdējais iespaids izrādās visspēcīgākais- prātā paliek nevis labākie un bie�ākie pakalpojumi, bet tie, kas notiku�i nesen.

Mi�els de Montēņs

Nekad nav par vēlu nākt pie prāta un gudrības; tomēr, ja patiesa atskārta nāk par vēlu, vienmēr ir daudz grūtāk to izmantot

Imanuels Konts

Mēs reti esam tik apmierināti ar cilvēku sabiedrību, lai miers, ko mēs baudām ārpus tās, mums neliktos loti patīkams; it īpa�i, ja iedomājamies, ka pakāpeniski iemācīsimies iztiki bez citu palīdzības

Gotfiolds Efraims Lesings

Par mums pa�iem ir jasaka tas, ko kāds joka pēc ir teicis, jo tas tie�ām �eit vietā: nevar būt, ka tie, kas dzer ūdeni, domātu to pa�u, ko tie, kas dzer viņu.

Frānsiss Bekons

Ik dienas pulgodami nelie�us, neattaisnojiet viņus, kad jums iespējams piespriest viņiem sodu!

Lisijs

Darot labu, iemantot sliktu slavu - tas ir ķēni�ķi!

Marks Aurēlijs

Ja vērīgāk ieskatās, tad var redzēt, ka cilvēki ir maldīju�ies ari attiecībā uz vienprātību, jo īsta vienprātība ir tā, ko veido brīvu spriedumu sakritība pēc tam, kad lieta izpētīta.

Frānsiss Bekons

ļa no kādas tālas zemes pārnācis ceļotājs stāstītu mums par tādiem cilvēkiem, kuri gau�ām at�ķiras no tiem, ko mēs jebkad esam pazinu�i, - par tādiem cilvēkiem, kuri ir pavisam brīvi no mantkāres, godkāres un atriebības alkām, kuri nepazīst citāda prieka kā vien draudzību, augstsirdību un patriotismu, tad no �iem apstākļiem mēs bez kavē�anās secinātu par nepatiesību �ajos stāstos un pierādītu, ka ceļotājs ir melis, tikpat dro�i kā tad, ja viņ� būtu izpu�ķojis savus aprakstus ar kentauriem, pūķiem, brīnumiem un pārdabiskiem notikumiem.

Deivids Hjūms

Sievietes ar sevi visvairāk ir apmierinātas tad, kad viņām absolūti nav taisnība.

Mi�els de Montēņs

Ir ļoti svarīgi, ka ikviens paglaimo arī sev pa�am un vispirms iepatīkas pats sev, iekām gaida aplausus no citiem.

Roterdamas Erasms

Ikreiz, kad man nācies dzirdēt kādam veltītus cildinājumus, tie mani slepeni saniknoju�i. Es esmu skaudīgs. Kad es par kāda privāto dzīvi dzirdu kaut ko tādu, kas viņu apkauno, es klausos ar labpatiku. Tas mūs tuvina. Tas man ļauj vieglāk paciest pa�am savu viduvējību.

Deni Didro

Vieni pārliecina citus, ka viņi tic tam, kam viņi netic. Citi-un tādu ir vairums-pārliecina pa�i sevi, nemaz nespēdami saprast, ko nozīmē ticēt.

\7ai nav smieklīgi teikt: pārvarēt pa�am sevi? Tas. kas ir stiprāks par sevi, ir vājāks par sevi. un. kas ir vājāks par sevi, ir ari stiprāks, jo visos �ajos gadījumos mēs runājam par viena un to pa�u personu

Platons

Izglītots un brīvs cilvēks rīkosies tā. it kā viņ� pats sev būtu likums

Aristotelis

Padomus jums drīkstētu dot tikai tādi cilvēki, kas ne vien ir. bet ari vēlas būt pilsoņi.

Lisijs

Lielā augstumā parasti kāpj pa viļņu kāpnēm Un, ja atrodas piekritēji, tad cilvēkam, virzoties uz aug�u, labāk ir liekties pēc atbalsta, bet. sasniegu�am virsotni, - pēc līdzsvara.

Frānsiss Bēfeons

Pat visdi�āko cilvēku galvas klust trulas, kad tas sapulcējas vienkopus. un tur, kur ir visvairāk gudro, ir vismazāk gudrības.

�arls Luijs de Monteskjē

Mūs daudz vairāk pārliecina paradums un piemērs nekā dro�a zinā�ana, ta�u balsu vairākums nav tāds kritērijs, ar kura palīdzību varētu pierādīt ap�aubāmas patiesības, jo ir daudz ticamāk, ka tās atrod viens cilvēks nekā visa tauta.

Renē DeHarts

Es uzskatu. ka bie�i vien tas, ko cildina pūlis, ir nekrietns, un. ja kaut kas tāds, ko pūlis slavē, nav nekrietns, tad tikai tāpēc, ka las pats par sevi ir pareizs un cildināms

Marts Tulliis Cicerons

Draudzība, kas balstās uz savstarpēji izdevīgo, pastāv starp tirgotājiem.

Aristotelis

Jūs gribat, lai cilvēks būtu vesels, nosvērts, garīgi stingrs un nemainīgs?- Ietērpiet viņu tumsībā, laiskumā un smag-nējibā Mūs vajag padarīt niuļķākus, lai mēs kļūtu gudrāki; mūs vajag ap�ilbināt, lai vadītu.

Mi�els de Montēņs

Ja trūcīgie un nabadzīgie cen�as pēc valsts amatiem, jo savu īpa�umu viņiem nav un viņi cer ar laupī�anu pie tādiem tikt, tad labi pārvaldīta valsts nav iespējama. Tikt amatos vēlas daudzi; iek�ējas ķildas un nesaskaņas pazudina viņus pa�us un grauj valsti.

Platons

Atmet to visu un paturi tikai mazumu, un turklāt vēl atceries, ka ikviens dzīvo tikai tagadnē un �ajā bridi; pārējais ir vai nu nodzīvots, vai miglā tīts. Niecīgs ir tas mazums, ar ko ikviens dzīvo, niecīgs ir ari zemes stūrītis, kurā dzīvo; niecīga ir ari vislielākā slava, jo tā dzīvo tikai cilvēciņu paaudzēm līdzi, kas teju, teju nomirs un kas pa�i sevi nezina, kur nu vēl tos, kas sen miru�i.

Marts Aurēlijs

Kad jūras pla�umā vēj� kuļ viļņus, ir patīkami no krasta noraudzīties cita pūlēs

Lukrēciļs Kārs

Gan to, kur� nemīl savu skolotāju,

Gan to, kur� nemīl savu sekotāju,

Nekāda gudriba no maldī�anās nepaglābj -

Tāds ir vissvarīgākais noslēpums

"Daodedzin"

Vienprātība visā, kam ir kāds sakars ar intelekta darbību, ir vissliktākā pazīme. Izņēmums ir tie jautājumi, kas saistīti ar reliģiju un politiku, kur pastāv balso�anas tiesības.

Frānsiss Bekons

Nesavaldīgais atgādina valsti, kur visi nobalso par to, par ko vajag, un kur ir pareizi likumi, bet tie netiek likti lietā, turpretim nelietīgs cilvēks ir līdzīgs valstij, kur likumus liek lietā, bet tie ir nederīgi

Aristotelis

Apstākļos, kad katrs cen�as uzvarēt, vairāk pūļu tiek veltīts, lai pie�ķirtu svaru ticamai varbūtībai, nekā lai rūpīgi izsvērtu pretējās puses argumentus; un tie, kas ilgu laiku biju�i labi advokāti, tādēļ vien vēl nekļūst par vislabākajiem tiesne�iem.

Renē Dekarts

Publiski paziņojumi noder cēloņa prasmīgai aizseg�anai.

Deivids Hjūms Ar gudriem, bet netaisniem cilvēkiem ir tāpat kā ar skrējējiem sacensībās, kas lieliski skrien tūlīt pēc starta, toties atceļā zaudē spēkus, sāk viņi strauji, bet beigās par viņiem visi smejas.

Platons

Vara parādīs, kāds ir cilvēks.

Bianls Priēnietis

Bailes no nāves noved cilvēkus tiktāl, ka viņus pārņem nepatika pret dzīvi un dienas gaismu, un dvēseles skumjās viņi atņem sev dzīvību, aizmirsdami, ka visa cēlonis bija tie�i bailes no nāves.

Lukrēciļs Kārs

Es esmu sarāvis savas va�as; tu man teiksi: jā, tāpat kā suns pēc ilgām pūlēm pārrauj savu ķēdi un tomēr bēgot velk sev līdzi garu ķēdes gabalu, kas tam ap kaklu.

Persijs

Tam, kuram piemīt satirises gars un kur� tāpēc liek citiem bīties no savas asprātības, neizbēgami pa�am jābaidās no citu atmiņas.

Frānsiss Bekons

Es bie�i vien esmu sastapies ar kādu izplatītu netikumu: tā vietā, lai censtos iepazīt citus, mēs rūpējamies tikai par to, kā pa�iem izrādīties, un pieliekam vairāk pūļu tam, lai atbrīvotos no savas preces, nekā tam, lai iegādātos jaunu preci.

Mi�els de Montēņs Spēja but vientuļam ir rakstura un domas spēka pazīme; vientulība ir domātāja prasība, kopība - sirds prasība.

Ludvigs Feicrbtihs

Cik vērts cilvēks, tik vērts ari viņa amats, un otrādi - cik vērts amats, tik vērts ari cilvēks Katrs cen�as pie�ķirt savam amatam tik lielu vērtību, cik vien iespējams.

Denī Didro

Da�i meklē vienatnibu vientuļā vietā, jūras krastā, kalnos. Ari tu esi paradis pēc tā |oti ilgoties Tā ir visparastākā nezinā�ana, jo ir ta�u iespējams gribēt un tūlīt pat arī būt vienatnē ar sevi. Un nekur nav klusākas un mierīgākas vienatnes kā pa�a dvēselē, it īpa�i tad, ja pa�ā ir tas, ko uzlūkojis cilvēks iegūst vispilnīgāko atvieglojumu; ar atvieglojumu es nesaprotu neko citu kā sakārtotību. Tad, lūk, sagādā sev pastāvīgi tādu vienatnibu un atjauno sevi!

Marks Aurēlijs

Jo vairāk ļaudis noveco, jo vairāk tie tuvojas bērnībai, līdz beidzot kā īsti bērni aiziet no �īs pasaules bez dzīves apnikuma un bez bailēm no nāves.

Roterdanias Erasms

Tas ir vislabākais, kur� pats visu apjau�, krietns ir arī tas, kur� paklausa labam padomam, toties tas, kur� pats neko nejēdz un, arī citus uzklausīdams, neņemas prātā, ir nederīgs cilvēks.

Hēsiods Pārticība un nabadzība ir atkarīga no priek�stata, kas katram par tām ir: bagātība, slava un veselība ir brīni�ķīga un patīkama tikai tiktāl, ciktāl tās par tādām izjūt tas, kuram tās ir. Katrs jūtas labi vai slikti atkarībā no tā, ko viņ� domā par savu stāvokli. Apmierināts ir nevis tas, kuru citi uzskata par apmierinātu, bet tas, kur� pats sevi uzskata par tādu Tādēļ tikai pa�a cilvēka ticība ir būtiska un patiesa.

Mi�els de Montēņs

Ļaudis, kurus uzskata par labas sabiedrības cilvēkiem, bie�i vien ir tikai izsmalcinātāki savos netikumos, un �ajā ziņā varbūt ir tāpat kā ar indēm - jo smalkāka, jo indīgāka.

�arls Luijs de Monteskjē

Bagātība rada greznību, slinkumu, apvērsumus, nabadzība -zemiskumu un ļaunprātību apvērsumos.

Platons

Cilvēki, kuri ieņem augstu amatu, ir triju kungu kalpi: tie kalpo valdniekam vai valstij; tie kalpo lau�u valodām, tie kalpo savam darbam. Tādējādi viņi nav pavēlnieki nedz pa�i sev, nedz savai rīcībai, nedz savam laikam Dīvaina ir vēlē�anās tiekties pēc varas un pazaudēt brīvību vai tiekties pēc varas pār citiem un pazaudēt varu pa�am pār sevi.

Frānsiss Bekons

Liels likumu skaits bie�i vien noder par attaisnojumu netikumiem, un valsti daudz labāk pārvalda tad, ja ir nedaudz likumu, kurus stingri ievēro.

Renē Dekarts

Imperatoram jā mirst stāvus.

Vespasiāns

Pienākumi pret dzimteni neatbrīvo no citiem pienākumiem, un tas ir pa�as dzimtenes interesēs, lai pilsoņi izturētos pret saviem vecākiem ar bērnu godbijību.

Marks Tullijs Cicerons

Kad man stāsta par kāda cita nedienām, es nesmejos; es nekavējos uzlūkot pats sevi, lai redzētu, kā klājas man pa�am.

Mi�els de Montēņs

Cilvēki, kas nav krietni, meklē sev draugus, ar kuriem pavadīt kopā dienas, un bēg no sevis, jo. būdami pa�i ar sevi, viņi atceras daudz nepatīkama un par tādām lietām domā ari nākotnē, bet kopā ar citiem tas piemirstas.. Viņi nevar panest priekus un bēdas sevī, jo viņu dvēsele ir nemitīgā uzbudinājumā un pretrunās: viena dvēseles dala viņus velk uz kādu pusi, otra - uz citu pusi, un tā viņi, nemitīgi raustīti, ir it kā pārdalīti.

Aristotelis

Uzurpators pasludina par dumpiniekiem visus, kuri nav apspiedu�i Tēviju tāpat kā viņ�; un, domādams, ka nav likuma tur, kur viņ� neredz tiesne�us, liek godāt kā debesu gribu gadījuma un laimes iedomas.

�arls Luijs de Monteskjē

Kas nav derīgs bi�u saimei, tas nav derīgs arī bitei.

Marks Aurētijs

Atsevi�ķās lietās mums vajag domāt kā zinātniekiem un runāt tāpat kā pūlim. Ļaudis, kuri, pamatodamies uz pierādījumiem, ir pārliecināti par Kopernika sistēmas patiesumu, tomēr teiks: �Saule lec" un "Saule riet" vai "Saule rāda pusdienlaiku", un, ja viņi centīsies lietot citādu runas stilu ikdienas sarunā, tad, bez �aubām, tas �ķitis loti smieklīgi.

D�ord�s Bērklijs

Da�kārt vieglāk dzīvot bez sievietēm nekā vienmēr izturēties pienācīgi sievas klātbūtnē; un nabadzībā iespējams dzīvot vieglāk nekā pareizi izsvērtā pārticībā, jo saprātīga lieto�ana ir daudz grūtāka par atturē�anos.

Mi�els de Montēņs

Vai tu neesi ievērojis, ka ir cilvēki, kurus dēvē par nekrietniem, bet gudriem; sīks ir viņu gars, bet labi izprot visu, kam pievērsies. Nevar teikt, ka viņiem būtu slikta redze, bet tā ir spiesta kalpot ļaunumam, tāpēc, jo tā asāka, jo vairāk ļauna nodara.

Platons

Jēdzieniem �tikumisks cilvēks" un "krietns pilsonis", �ķiet, nav viens un tas pats saturs.

Aristotelis

IVlan �ķiet, ka visu aplamo viedokļu barotājas, lai tie būtu sabiedriskie vai privātie viedokli, ir cilvēku pārlieku augstās domas par sevi.

Ja ļaudis pietiekami labi izprastu at�ķirību starp neiespējamo un neparasto, kā ari starp to, kas ir pretrunā ar vispārējo dabas virzību, un to, kas ir pretrunā ar cilvēku vispārpieņemtajiem uzskatiem, ja viņi nebūtu pārsteidzīgi noticē�anā un neapdomīgi nenoticē�anā, tad tilptu ievērots Hilona pasludinātais likums: "Neko pāri mēram!"

Mi�els de Montēņs

Vientuļ� varbūt vienīgi tas, kur� patstāvīgs.

Ludvigs Feierbafis

Da�i lietpratīgi cilvēki ir prātīgam virām bīstamāki soģi nekā nesaprātīgais pūlis.

Platons

Visi dedzīgie sekotāji ir kā vīteņaugi, kas nekad netiecas pacelties augstāk par kokiem, uz kuriem tie balstās, un bie�i vien noslīgst uz leju pēc tam, kad izdevies aizsniegt to galotni, proti, kļūst kādā ziņā mazāk zino�i.

Renē Dekarts

Tie, kas satricina valsts iekārtu, parasti ir pirmie, kas aiziet bojā, tai brūkot. Dumpja augli nekad netiek tam, kas to izraisījis; viņ� tikai saviļņo un saduļķo ūdeni, lai citi tajā varētu ķert zivis.

Mi�els de Montēņs

Vislielāko ļaunumu nes nemieri, kas izceļas vēdera dēļ.

Frānsiss Bekons Tas, protams, mūsējiem ir ļoti izmeklēts prieks - sevi�ķi apbrīnot to visu, kas visvairāk sve�s. Tomēr iedomīgākie no viņiem aplaudē un, sekojot ēzeļa paraugam, kustina ausis, lai rādītu citiem, ka skaidri sapratu�i: "Tas ir tā, glu�i tā!"

Roterdamas Erasms

Vislielākais ļaunums, ko nodara negodigs ministrs, ir nevis tas, ka viņ� slikti kalpo valdniekam un izputina tautu, bet tas, ka viņ� rāda sliktu piemēru.

�arls Luijs de Monteskjē

Politiskajam praktiķim vajag būt kaut kādām zinā�anām par dvēseli, tāpat kā tam, kur� grib ārstēt acis, jāzina kaut kas par visu ķermeni.

Aristotelis

Viens nekrietns tiesas spriedums nodara vairāk posta nekā daudz nekrietnu rīcības piemēru, jo pēdējie piegāna straumi, bet pirmais - pa�u avotu.

Frānsiss Bekons

Sabiedriskais labums paģēr nodevību, melus un slaktiņus; atteiksimies no �iem pienākumiem par labu paklausīgākiem un veiklākiem ļaudīm.

Mi�els de Montēņs

Slavas kāre nekad nav verdzības pavadone.

�arls Luijs de Monteskjē Ir smieklīgi cildenu rīcību piedēvēt sev, bet nekrietna rīcībā vainot baudas vilinājumus.

Aristotelis

Izdarītie pakalpojumi vienmēr noved pie nepateicības.

Deni Didro

Iegaumējiet, tiesne�i, ka, ne jau sodot cilvēkus, kuri neprot runāt, bet sodot spēcīgos runātājus, jūs rādīsiet priek�zīmi, kas atturēs citus no noziegumiem!

Līsijs

Tīrais praktiskais prāts prasa vienīgi to, lai mēs, tiklīdz runa ir par pienākumu, nepievērstu laimei ne mazāko uzmanību.

Imanuels Kauts

Nicinādami viens otru, pielabinās viens otram, un, gribēdami pārspēt viens otru, padodas viens otram.

Marks Aurētijs

Liktenis piespiedis tirānu būt pārvaldnieku, kur�, nevaldīdams pats pār sevi, grib valdīt pār citiem.

Platons

Kas gan padara tirānus tik asinskārus? Bailes par savu dro�ību; bet viņu gļēvās sirdis nerod citus līdzekļus kā vien to visu cilvēku iznicinā�anu, kuri varētu viņus apdraudēt, pat sievietes, - visus, kas spētu tiem kaut mazliet kaitēt.

Mi�els de Mont�i.is Tas, kur� �aubās par visu kā filozofs, neuzdro�inās neko noliegt kā teologs, tāds pretrunīgs cilvēks vienmēr ir apmierināts ar sevi, ja vien var vienoties ar citiem par titulu, kas viņam pienākas.

�arls Luijs de Monteskjē

Tiesa līdzinās ērk�ķu krūmam, kurā aitas, metoties pēc patvēruma no nejauka laika, noteikti atstāj daļu savas vilnas.

Frānsiss Bekons

Jo mazāk pamata palikt dzīvē, jo vairāk patīk dzīvot: tik maz savu laiku nodzīvoju�ie sajūt dzīves apnikumu!

Roterdamas Erasms

Ne jau vēlē�anās dzīvot, bet bailes no nāves spie� neprāti pieķerties savam ķermenim.

Mi�els de Montēņs

Ja dzīvē ir kas skaists, tad tas neap�aubāmi ir vienādais izturē�anās veids gan dzīvē kopumā, gan ari atsevi�ķā rīcībā; tu nespēsi to saglabāt, ja, atteikdamies pats no sava rakstura, atdarināsi citus.

Marks Tullijs Cicerons

Laimīgs tas, kuram ir pietiekami daudz godkāres, lai nekad pats sevi nelielītu, kur� bīstas no saviem klausītājiem un nekad nesagāna savus nopelnus, izaicinādams sve�u lepnumu.

Praktisko brīvību var definēt arī kā gribas neatkarību no ikviena cita likuma, izņemot vienīgi morālo likumu.

Imanuels Kauls

Krietnais un tas, kur� dzīvo skaistajam, paklausīs vārdiem, toties nekrietnais, kur� tiecas pēc baudām, ir savaldāms tāpat kā jūgalops, sagādājot viņam cie�anas ar sodu.

Arislolelis

Es apbrīnoju jo sevi�ķi mūslaiku vārīgās ausis, kas vairs nepanes neko citu kā vien tīkami skano�us titulus Sastopami pat tādi ļaudis, kas tik a�gārni saprot reliģiju, ka drīzāk paciestu vissmagākos zaimus pret Kristu nekā visnevainīgāko joku par pāvestu vai savu valdnieku, it īpa�i tad, ja runa ir par maizes gabalu

Rolcrdainas Erasnis

Man gribētos domāt mūsu valdnieku dievbijībai par godu, ka, nespēdami iegūt vēlamo, viņi izlikās, ka gribēju�i iegūto.

Mi�els de Montēņs

Pats lielākais sods ir būt nederīgāka cilvēka pakļautībā, ja pats tu neesi gribējis valdīt

Platons

Tā kā tauta meklē patiesību vienīgi tāpēc, lai kļūtu brīva no visa, tad var uzskatīt, ka tās interesēs ir tapt apmānītai.

Svētais Augustins

Zinātņu attīstī�ana un to novērtē�ana nav atkarīga no vieniem un tiem pa�iem cilvēkiem. Progress zinātnēs izriet no lieliem talantiem, bet atalgojums un zinātņu novērtējums atkarīgs no tautas vai lieliem vīriem, kuru zinā�anas (ar retiem izņēmumiem) tik tikko sniedzas līdz viduvējībai

Frānsiss Bekons

ļaunas sektas parādī�anās valsti ir labākais līdzeklis vecās sektas pārmērību labo�anai.

�arls Luijs de Monteskļē

Mēs atļaujam valdīt nevis cilvēkam, bet rakstītam likumam, jo cilvēks rīkojas savā labā, tādējādi kļūstot par tirānu.

Aristotelis

Tiem , kuri uzņemas dot priek�rakstus citiem, nākas vērtēt sevi par prasmīgākiem nekā tos, kam viņi �os priek�rakstus dod; un, ja viņiem kāds nieks neizdodas, viņi tiek nopelti.

Renē Dekarts

Neviens no mums neapvainojas, ja viņu salīdzina ar Dievu, bet apvainojas, ja viņu salīdzina ar kādu no dzīvniekiem: cik gan maz mēs rūpējamies par mūsu radītāja slavu, bet cik loti-parsavējo.

Mūsu veidojamā valsti visām iedzīvotāju kārtām jādod iespēja gūt tie�i tik daudz laimes, cik atbilst to īstajai iedabai.

Platons

Visā karalistē ir tikai viens cilvēks, kur� iet, - tas ir valdnieks; visi pārējie pieņem pozas.

Deni Didro

Nebūt mīlētai ir nelaime, būt aizmirstai - negods.

�arls Luijs de Monteskjē

Sievietes un viņām līdzīgus virus iepriecina tie, kuri raud līdzi, un tie�i tos viņi uzskata par draugiem un līdzjutējiem.

Aristotelis

Nav �aubu, ka tas. kur� prot glabāt noslēpumus, dzird daudz grēksūd�u.

Frānsiss Bekons

Cilvēki var nodarīt netaisnību, ja viņi ir ieinteresēti to izdarīt, un viņi daudz labprātāk apmierina savas nekā citu vajadzības. Viņi vienmēr rēķinās tikai ar savām interesēm: neviens nekļūst ļauns velti; jābūt kādam iemeslam, kas nosaka viņu rīcību, un �is iemesls vienmēr ir pa�labums.

�arls Luijs de Monteskjē

Vislielākās nesaskaņas rodas starp tiem draugiem, kuriem nav vienāds uzskats par to, kādēļ viņi ir draugi.

Aristotelis

Godkārība ir visnepiemērotākā vientuļai dzīvei. Slava un atpūta nespēj sadzīvot zem viena jumta.

Tam , kuram pal goda parādī�ana ir kaut kas niecīgs, tāds ir ari viss pārējais

Aristotelis

Mēs redzam, ka cilvēces neizglitotā dala, kura staigā pa vienkār�ā veselā saprāta lielceļu un vadās pēc dabas diktētiem likumiem, lielākoties irtā, kas jūtas apmierināta un netraucēta.

D�ord�s Bērkliļs

Maz ir vergu; vairāk ir tādu, kas pa�i iejūdzas verdzībā.

Lūcijs Annejs Seneka

Vislielākais, kas vien ir pasaulē, ir prast piederēt sev pa�am

Mi�els de Montēņs

Robe�as, kuras es apzinos vienīgi kā savas robe�as, pazemo, apkauno mani, izraisa nemiera sajūtu. Tādēļ, lai atbrīvotos no �is kauna sajūtas, no �i nemiera, es �is savas individualitātes robe�as padaru par cilvēciskās būtnes robe�ām vispār. Kas nav aptverams, nav aptverams arī citiem - par ko gan man tad jāraizējas?

Ludvigs FeieMis

Muļķi sajūsminās par visu, ko sacerējis slavens autors, es lasu sava prieka pēc un slavēju tikai to, kas man patīk.

Vollērs

Kas gan var būt muļķīgāks kā cienīt tādu cilvēku sanāksmi, no kuriem katrs ir atsevi�ķi nicināms?

Marlēs Tullijs Cicerons

Es zinu, ka pazemot ir grūtāk nekā iznicināt!

�arls Luijs de Monteskjē

Vismazāk cerams, ka pūlis, �is uzbudinātais briesmonis, pamanīs cilvēcību un lēnprātību; tam drīzāk var iedvest godbijību un bailes.

Mi�els de Montēņs

Kas izprot citus, tam daudz prāta,

Kas izprot sevi, tas ir gudrs.

Kas pārvar citus, tam daudz spēka,

Kas pārvar sevi, tas ir varens.

Kas sekmes izcīna, tam stingra griba, Visbagātākais tas, kam piemīt mērenība Kas ilgi amatā, tam pieder laika sprīdis. Tas, ko pēc nāves neaizmirst, joprojām dzīvs.

"Daodedzin"

95

Mēs apgalvotu, ka tas, ko tikko izklāstījām, ir patiess, ja orākuls to apliecinātu; tagad mēs sakām vienīgi to, ka tas ir pats ticamākais, ko varējām pastāstīt.

Platons

Dabiskais un darbīgais.............

Tikumiskais un skaistais...........

Domājo�ais un tico�ais..............

Sabiedriskais un savrupais.......

AVOTA PĒRLES

Prātojumi. paradoksi, prātulas

2 izdevums

Redaktore Daina Randare