Jānis Zālītis

Mīlestības vārdā

Andante (Nesteidzoties)

Fragments no P. �aikovska 6. simfonijas

Mīlestība � viens no lielākajiem cilvēka laimes avotiem! Mīlestība un ģimene � katram tuvi un dārgi jēdzieni, jo bez mīlestības un ģimenes dzīve nevar būt pilnvērtīga. Bet daudziem baltos mīlestības spārnus, kas modina jaunrades spēkus un pasargā ikdienu no pelēcības, nemaz neizdodas iegūt. Ir cilvēki, kas dzimumaudzinā�anas trūkuma dēļ uz mīlestības jūtām nemaz nav spējīgi. Daudzi k|ūdās, un sairst ģimenes ... Sķirto laulību skaits ir liels. Lūk, tādēļ meklējam atbildi uz jautājumu � kā saglabāt cilvēku vislielākās tuvības svētumu?

Mūsdienās atmirst mantiskais aprēķins, �ķiriskie un reliģiskie aizspriedumi un citi motīvi, kas savā laikā radīja ģimenes bez mīlestības. Galvenais spēks, kas vieno ģimeni, ir savstarpējā mīlestība. i

Par intīmo jūtu psiholoģisko pusi ir rakstīts pārāk maz. Sī grāmata nepretendē uz mīlestības likumsakarību pilnīgu atklāsmi: nezināmā vēl ir daudz. Grāmatas mērķis ir palīdzēt mīlestībai, pareizi novērtējot bioloģiskos un sociālos procesus. Vienlaikus grāmata aicina diskutēt, atklāt vēl nezināmo.

Vecāku un pedagogu galvenais uzdevums ir sagatavot jaunatni dzīvei vārda vispla�ākajā nozīmē. Mums jācen�as, lai paaudze, kas mūs nomainīs, būtu idejiski norūdīta, vispusīgi izglītota, fiziski un psihiski vesela. Pa�laik aizvien lielāka uzmanība tiek veltīta tikumiskajai audzinā�anai. Tās mērķis ir ieaudzināt jaunie�os pareizu attieksmi pret darbu, pret cilvēkiem un pa�iem pret sevi. Tas ir galvenais arī dzimumaudzinā�anā. Tās uzdevums ir ieaudzināt cilvēkos spēju mīlēt un līdz ar to spēju k|ūt laimīgiem mīlestībā.

Viens no daudzajiem iemesliem, kas liek pastiprināti pētīt seksuālās audzinā�anas problēmas, ir redzams katram � tā ir akcelerācija. Gan meitenēm, gan zēniem pubertāte iestājas 2,5 līdz 3,5 gadus agrāk nekā viņu vecmāmiņām un vectētiņiem. Daudzu pētījumu rezultāti liecina, ka jaunatnes psihiskā attīstība atpaliek no paātrinātās fiziskās attīstības. Vīrietis uz mīlestības jūtām k|ūst spējīgs ap 24 gadiem, bet dzimumtieksme sākas jau 10�13 gadu vecumā. Akcelerācija noved pie agrāk nenovērotās plaisas starp dzimum-briedumu un sociāli morālo briedumu. Jaunie�i un jaunietes atrodas savdabīgā puspieaugu�o stāvoklī. Jaunie cilvēki fiziski ir gatavi dzimtas turpinā�anai, bet viņiem bie�i vien vēl ir vāji attīstīta pienākuma apziņa, atbildības sajūta, t. i., tās īpa�ības, kas civilizētā sabiedrībā regulē seksuālās attiecības. Rezultātā var rasties � un diem�ēl arī rodas � izlaidība, seksuālas novirzes, noziedzība, jūtu notrulinā�anās, sabiedrisko vērtību nepareizs traktējums utt.

Seksuālās audzinā�anas problēmas nekādā gadījumā nedrīkst vienkār�ot līdz fizioloģiski bioloģiskām problēmām. Seksuālā audzinā�ana � tā ir ne vien dzimumhigiēna, bet arī nopietna sociāli ētiska un estētiska problēma.

Seksuālās audzinā�anas mērķis ir sagatavot jauno cilvēku kontaktam ar pretējo dzimumu, izprast tā psiholoģiskās, fizioloģiskās un citas īpatnības. Vai cilvēki būs spējīgi mīlēt, vai sapratīs, ka galvenais ir cienīt otru cilvēku, rūpēties par to, ka galvenais ir uzticība, biedriskums, atbildības izjūta, � tas lielā mērā atkarīgs no sekmīgas seksuālās audzinā�anas.

Arī savlaicīga un pareiza seksuālā informācija ir ļoti nepiecie�ama tie�i pusaud�a vecumā, kad organismā notiek pārmaiņas, kuru neizpratne var novest pie agrām dzimumattiecībām, onānisma un citām seksuālajām novirzēm, bet to sekas var būt venēriskās slimības vai citas sociāli nevēlamas parādības.

Pēdējā laikā uzmanības centrā ir laulāto psiholoģiskā saderība, toties mazliet novārtā ir atstātas fiziskās intīmās attiecības, lai gan tās ir pastāvīgā dialektiskā mijiedarbībā ar garīgajām.

Sājā grāmatā sevi�ķa uzmanība pievērsta aktuālām un līdz �im maz iztirzātām problēmām, piemēram, dzimumaudzinā�anai, dzimumattiecību izkop�anai, frigiditātei un disgāmijai, dzimumakta fizioloģijai un patoloģijai, sievietes un vīrie�a psiholoģiskajām īpatnībām, laulības higiēnai, gadījuma dzimumsakariem un citiem jautājumiem. Aplūkota arī pareiza izsargā�anās no grūtniecības un alkohola un da�u medikamentu ietekme uz dzimumfunkciju. Grāmata domātā kā palīglīdzeklis tiem, kas nodarbojas ar dzimum-audzinā�anu, kā arī jaunajām ģimenēm.

Grāmatas autors izsaka pateicību LPSR Laulības un ģimenes konsultācijai, Republikas psihiatriskajam dienestam, LPSR Zinību biedrībai, mūsu sociologiem un visiem tiem, kas palīdzēja �īs grāmatas tap�anā.

Autors

�aja grāmatā runāsim par sievietes un vīrie�a mīlestību, tātad par dzimummīlestību. Dēvēsim to vienkār�i par mīlestību. Senajā Indijā traktātā �Firziķa zari� mīlestība izskaidrota �ādi: �Cilvēka tieksmēm ir trīs avoti: dvēsele, prāts un miesa. Dvēseju tieksme rada draudzību, prāta tieksme rada cieņu, miesas tieksmes rada kaisli. So triju tieksmju savienība rada mīlestību ...� Jau te redzam dialektiku. Senie grieķi saskatīja mīlestībā da�ādas formas:

1) ceross� � stihisko, kaislo iemīlē�anos, kas saistīta ar neapvaldāmu tieksmi iekarot, panākt to egoistiski, bez �ēlastības, bez piekāp�anās;

2) �filia� � mīlestību, kas līdzīga draudzībai un kurā emocijas sāk pieslāpēt kaisli;

3) �stroge� � mīlestību, kas piesātināta ar maigumu, mīlestību ģimenē;

4) �agape� � mīlestību, kas gatava nest upuri un Jcurā kaisli pilnīgi pārklāj cilvēcīgais, mīlo�ais saplūst ar mīlamo.

Starp citu, tikai �agapp� izslēdz seksuālo piesātinātību, kas rada pretīgumu pret partneri un atteik�anos no tā. Senie grieķi �ajās formās vēl nesaskatīja mīlestības pakāpes, mīlestības dialektiku. To īsti izprata Hēgelis, mīlestības augstāko pakāpi vērtēdams �ādi: �īstas mīlestības būtība ir atteik�anās pa�am no sevis, sevis aizmir�ana otra personībā, un tomēr �ajā izzu�anā un aizmirstībā pirmām kārtām pa�am sevis atra�ana un valdī�ana pār sevi.�¹ Turpinot �o domu, par mīlestību varētu teikt, ka tā ir komplicēta, dinamiska intelektuālās gribas, emociju un tieksmju sistēma, kurā kā fokusā savienojas un krustojas bioloģiskie un psihiskie, intīmie un sociālie pretstati; tā ir dialektiski spontāna, brīva bioloģisko un

' Гегель Г. Соч. M., 1940, т. 13, с. 107 garīgo dziņu izpausme, kura ne savā izcelsmē, ne arī izzu�anā ar prātu un gribu netiek programmēta, bet ir pak|auta to kontrolei, tai ir materiāls pamats � noturīga dominante centrālajā nervu sistēmā. To (mīlestību) vada objektīvas likumsakarības, kuru zinā�ana dod cilvēkam brīvību mīlestībā, Jauj apzināti veidot stipru ģimeni.

Sī grāmata nevēr�as pret seksuālajām attiecībām ar pretējo dzimumu, nesludina askētismu. Salīdzinājums ar dzīvnieku vajadzīgs tādēļ, lai parādītu, cik augstu pār savu priek�teci pacēlies cilvēks. Tie�i pretēji � dzimumaudzinā�anai ir jāpalīdz pilnīgot seksuālās attiecības un seksuālo tieksmi, jo tās ir mīlestības pamats. Ta�u cilvēkam jāizprot pats galvenais: intīmās attiecības (dzimumakts) pieļaujamas tikai tad, ja uz pamatiem � dzimumtieksmes � jau uzcelta mīlestības celtne. Dzimumsakari bez mīlestības ir gadījuma sakari, pēc kuriem partneri vienaldzīgi aiziet katrs savu ceļu, reizēm pat īsti neiepazinu�ies, vīrie�i bie�i vien ar pārsātinātības un riebuma sajūtu (�abloniskie un standartveida dzimumsakari � par tiem sk. tālāk). Tā rīkojas dzīvnieki: pēc kopo�anās tēviņ� pamet mātīti. �ādos sakaros darbojas galvenokārt bioloģiskās likumsakarības, tāpēc atsve�inā�anās pēc tieksmes apmierinā�anas ir neizbēgama, jo nav cita vienojo�a spēka. Tas, piemēram, ļoti izteikti izpau�as zilonim. (Sis piemērs minēts arī tādēļ, ka pastāv uzskats, ka starp �iem dzīvniekiem, kā arī starp gulbjiem un citiem augstāk attīstītiem dzīvniekiem iespējama mīlestība.) Līdz �laulību� periodam ziloņu tēviņi dzīvo atsevi�ķi. Mātītēm tie pievienojas tikai tad, kad kādai no tām sākas pāro�anās periods. Pēc ilgsto�as �laksto-�anās� (no tēviņa puses) mātīte at�ķiras no �ģimenes� un ar �iemīļoto� aiziet kādā vientuļā vietā. Sis pāris te kļūst ne�ķirams. Viņu attiecībās vērojams izteikts, aizkustino�s maigums. Ziloņi ar snuķiem glāsta viens otru. Pieaugot erotiskajai izjūtai, snuķi kļūst sevi�ķi lokani, tie sapinas, sasienas mezglā, tiecas viens pēc otra, lai saskūpstītos. Skan ziloņa mīlas valoda, tēviņ� maigi rūc, vēl maigāk tam atbild mātīte... Tā tas turpinās vairākas nedēļas. Uzvedība kļūst aizvien aicino�āka, līdz iestājas augstākais uzbudinājuma stāvoklis. Ziloņiem nepiemīt vardarbība, t. i., tīri vienpusīga seksualitāte, bez partnera sagatavo�anas savstarpējai erotikai.

Pēc apaugļo�anas �is pāris parasti izjūk, mātīte kļūst tēviņam vienaldzīga un sve�a. Tā rīkojas arī vīrie�i, ja tiem pret sievieti nav izveidoju�ās mīlestības jūtas, bet biju�as tikai seksuālās emocijas. Sājā gadījumā vīrie�a rīcība pielīdzināma dzīvnieku erotiskajai darbībai.

Arī pērtiķiem novērojama vienīgi erotika un nekas vairāk. D�. Van Lavika Gudola, kas daudzus gadus pētījusi primātus, grāmatā �Cilvēka ēnā� atzīmē, ka pērtiķu seksuālā darbība un erotika varētu būt cilvēku mīlestības rudimentārie dīgļi, tomēr grūti iedomāties, ka �impanze spētu izjust kaut ko līdzīgu maigumam, tieksmei aizstāvēt, iecietību un garīgu saskaņu, kas raksturīga cilvēku mīlestībai �ī vārda patiesākajā un dziļākajā nozīmē. Visaugstākais, ko mātīte var sagaidīt no sava pielūdzēja, ir īss laksto�anās periods, seksuālais kontakts, kas ilgst ne vairāk kā pusminūti, un da�reiz ieskā�anās pēc tam. Autore secina, ka �impanzēm nav lemta cilvēku mīlestības romantika, noslēpumainība un bezgalīgā laime.

Pienācis laiks noskaidrot jēdzienus �seksualitāte� un �erotika�. Seksualitāte � tā ir tikai tieksme uz dzimumaktu un nekas vairāk. Tā piemīt zemāk attīstītiem dzīvniekiem (abiniekiem, zivīm u. c.). Erotika jau ir augstāka pakāpe; tā ir tā pati tieksme, tikai bagātināta ar instinkta emocijām un vēlāk arī ar sākotnējo jūtu iezīmēm. Erotika jau sastopama augstāk attīstītiem dzīvniekiem, piemēram, ziloņiem u. c. Tai raksturīgi glāsti, īslaicīga vai ilgsto�āka pieķer�anās. Erotiku dzīvnieku pasaulē stimulē jau komplicētāku faktoru � spilgta apmatojuma, spalvu un plankumu demonstrē�ana, riesta deja u. c., kam cilvēku sabiedrībā atbilst dzī�anās pēc modes, dejas, krāso�anās, karjerisms, laksto�anās, flirts utt. Mūsdienās dzimumakts �ajā mīlestības attīstības stadijā, proti, erotikā, pielīdzināms dzīvnieciskumam, tas ir regress, jo faktiski ir tikai tieksmes apmierinājums. Cilvēku socializētajā vidē �āds dzimumakts ir amorāls, jo izslēdz cilvēcisko laimi. Pa�as zemākās, tīri seksuālās tieksmes apmierinājums cilvēku sabiedrībā ir gadījums, kad vīrietis savu tieksmi apmierina ar prostitūtu. �ādā veidā seksuālā tieksme tiek apmierināta vēl dzērumā vai narkotiku apdullumā, arī tādā smagā noziegumā kā izvaro�ana. �ādā stāvoklī dzimumakta viens vai abi partneri pielīdzināmi (bez ironijas) abiniekiem, piemēram, vardēm, kurām apkampiens ir tikai kopo�anās aktam nepiecie�ams reflekss! Viegls kairinājums no malas to tikai pastiprina. Tie�i tas pats notiek alkohola reibumā arī ar cilvēku, jo alkohols iznīcina mīlestības dominanti nervu sistēmā.

Dzīvnieku evolūcijas procesā mainās arī to dzimumattiecības. Hormonu un zemāko nervu sistēmas daļu diktētai iedzimtai uzvedībai un rīcībai, kailajai tieksmei uzslāņojas centrālās nervu sistēmas (CNS) augstāko struktūru vadība. Zemākās smadzeņu struktūras zaudē patstāvību, dzimumhormonu uzbudinātas, tās �neprot� dot adekvātas komandas attiecīgai dzimumrīcībai, tām nepiecie�ama koordinācija no aug�as, kas nebija vajadzīga zemāk attīstītiem dzīvniekiem, kuriem �īs augstākās struktūras vēl darbojās vāji un nebija atņēmu�as zemākajām automātismu. Zemākās struktūras pa�as deva tipiskas ieprogrammētas, iedzimtas komandas attiecīgai rīcībai � vai tā būtu pāro�anās un mazuļu dzemdē�ana, vai to audzinā�ana ... Viss instinktīvi, stingrā likumsakarībā, bez novirzēm! Evolūcijas gaitā augstākās smadzeņu struktūras aizvien vairāk pārņem �o attiecību regulē�anu savā pārziņā. Un te nu iedzimtībai vairs nav lielas nozīmes. Nevar ta�u iedzimt runas vai lasī�anas prasme utt. Tāpat nevar iedzimt arī pareiza dzimumuzvedība, nerunājot jau par mīlestību. Tātad akcents no instinktīvās, iedzimtās rīcības un reakcijām pārceļas uz uzvedības formām, kas iegūtas individuālās

attīstības un pieredzes (cilvēkiem audzinā�anas) ceļā. Ja tā nenotiek, veidojas emocionāls kroplums. Tāpat kā augsti attīstītam dzīvniekam, kas atstāts bez pieredzes, tā arī �ajā virzienā neaudzinātam cilvēkam, t. i., tādam, kuram augstākajās smadzeņu struktūrās ir tuk�ums, zemākās struktūras vairs nevar nodro�ināt normālu, kaut vai zemākiem dzīvniekiem raksturīgu dzimumrīcību, jo vēsturiski ilgsto�ā pakļautība augstākajām struktūrām ir it kā atrofējusi, izdzēsusi iedzimtās reakcijas. Tad nu var gaidīt simtiem spontānu novir�u, no kurām da�as pat grūti saistīt ar dzimumtieksmi. Un, ja pie tā vēl pieskaita kroplības, kas centrālās nervu sistēmas augstākajās struktūrās ieviesu�ās a�gārnās vai ielas �dzimumaudzinā�a-nas� rezultātā, tad lasītājam kļūst skaidra jautājuma nopietnība. To pierāda H. Harlova un viņa līdzautoru eksperimenti ar pērtiķiem. Kop� dzim�anas tos turēja izolēti, atsevi�ķos būros. Lai notiktu baro�anās un citu iemaņu pārņem�ana, tie varēja viens otru dzirdēt un redzēt, bet tikai pa gabalu, lai nebūtu iespējami glāsti un citas erotiskas darbības. �ādu stāvokli nosauca par �daļēju sociālu izolāciju�. Kad pērtiķi fiziski nobrieda, tos apvienoja barā. Un te, lūk, atklājās negaidīta parādība ... Pagāja mēne�i, pat gadi, bet dzīvnieki nepārojās. Mātītes bija kļuvu�as vēsas (frigīdas), tēviņi � ar izkropļotu, izvirtu�u tieksmi... Autori secina, ka viņiem izdevies izaudzēt dzimumattiecībās nenormālu pērtiķu baru. Te pilnīgi �atkrita� pats sākums � vecāku �mīlestība� (savstarpējā un pret mazuli), normālas attiecības un saskare ar vienaud�iem, bet bez �iem faktoriem nevar izveidoties normāla dzimumuzvedība. Daļu �o mātī�u mākslīgi apaugļoja. Tās visas vai nu pameta savus mazuļus, vai pat nonāvēja tos. Toties zemāk attīstītie dzīvnieki, piemēram, �urkas, jūras cūciņas u. c., ja tos arī uzaudzina pilnīgā izolācijā, vēlāk izrāda pilnīgi normālu, savai sugai adekvātu rīcību gan pārojoties, gan rūpējoties par pēcnācējiem.

�ie eksperimenti apstiprina arī cilvēka mīlestības dialektiskumu gan vēsturiskā (filoģenētiski), gan individuālā attīstībā (ontoģenē-tiski). Cilvēkā viss ir kvalitatīvi savādāk � noteico�ie ir personības morāli estētiskie uzskati (augstākajās CNS¹ struktūrās), zem kuriem pamati reizēm pat grūti saskatāmi. Līdz ar to cilvēkam (arī primātiem) izzūd sezonalitāte dzimumdzīvē. �is bioritms atrofējas, mazliet likdams sevi manīt pavasaros. Tas nozīmē, ka cilvēkiem dzimumdzīve nav vairs tikai vairo�anās instinkta apmierinā�ana, bet gan daudz kas vairāk � tā uztur un stabilizē vīrie�a un sievietes mīlestību. Bez tās dzimumakts nav pieļaujams, jo tad tas apmierina vienīgi bioloģisko tieksmi, bet partnerus atsve�ina. Pāragrs dzimumakts aptur mīlestības ra�anos, un partneri uzvedas dzīvnieciski, t. i., pēc notiku�ā attālinās. Pretēji notiek tad, ja mīlestība jau radusies. Jaunībā pāragri uzsākta dzimumdzīve tikai apmierina to dziņu, kas nākotnē būtu laba augsne jūtām.

Mūsdienu sare�ģītā, ļoti komplicētā mīlestība cilvēkam nav iespējama bez dzimumaudzinā�anas, tāpat kā pērtiķiem Harlova eksperimentos bez pieredzes apgū�anas nav iespējamas normālas tēviņa un mātītes dzimumattiecības. Bez dzimumaudzinā�anas paliku�ie bērni kļūst līdzīgi daļējā sociālā izolācijā uzaugu�ajiem pērtiķēniem, gan, protams, cilvēka līmenī. �āda daļēja sociālā izolācija skar tos bērnus, kas neizjūt un neredz vecāku mīlestību, un arī tos, kas aug ģimenē, kur nav viena no vecākiem (galvenais laulību izir�anas ļaunums), kur vecāki ir dzērāji vai citādi antisociāli noskaņoti, vai ģimenē, kur ir tikai viens bērns... Daļēji sociāli izolēts būs arī tas bērns, kuram vecāki galvenokārt dos tikai materiālos labumus utt. �ādi bērni, arī tad, kad būs kļuvu�i pieaugu�i cilvēki, nevarēs cilvēcīgi mīlēt: augstākiem dzīvniekiem, vēl jo vairāk cilvēkam, dzi-mumhormoni un zemākie CNS �stāvi� bez augstāko �stāvu� pieredzes un vadības normāli darboties nav spējīgi.

Nākamajā nodaļā dziļāk noskaidrosim gan �o �stāvu� jēdzienu, gan arī to sadarbību sare�ģītajā instinktu un mīlestības jūtu mijiedarbībā.

Dzimummīlestības pamats ir dzimumtieksme (iemīlas ta�u viens otrā normāli pretējā dzimuma pārstāvji). Da�i dzimumtieksmi uzskata par galveno mīlestībā. Iedomāsimies staltu, baltu namu. Vai tajā kaut ko var nosaukt par galveno? Ja kaut ko atņemam, nams vairs nav nams, bet drupu kaudze.

Ja dzimumtieksme ir tikai mīlestības pamats, kas tad ir pati mīlestība?

Mīlestībai dota vismaz 101 definīcija, bet neviena no tām pietiekami neizskaidro mīlestības būtību. Vai tas vispār iespējams? Padomju zinātne pagaidām no mīlestības definē�anas atturas, bet aizvien dziļāk un dziļāk ietiecas to procesu izpētē, kuri noris cilvēka smadzenēs, un tādējādi palīdz mums nokļūt tuvāk mīlestības sare�ģītās būtības izpratnei. Pētījumi par mīlestības dominanti un tās dialektisko raksturu jau ļoti daudz devu�i �īs būtības noskaidro�anā.

Mīlestība, tāpat kā viss dabā un cilvēku sabiedrībā, ir pakļauta dialektiskās attīstības likumiem. Mīlestības dialektiku labāk palīdz izprast mīlestības dominante, kas ir �o jūtu pretstatu cīņas un attīstības atspoguļotāja. Sī dominante, kas nav nekas cits kā noturīgs uzbudinājuma perēklis cilvēka smadzenēs, pati ir pakļauta ne tikai kvantitatīvām izmaiņām centrālajā nervu sistēmā, bet arī kvantitātes pārejai aizvien jaunās kvalitātēs mū�am attīstībā eso�ajā cilvēka instinktu, emociju un jūtu sfērā.

Pēc A. Uhtomska, mīlestība ir specifiska, visspēcīga dominante nervu sistēmā, tā pakļauta tām pa�ām likumībām kā visas citas dominantes. Dominante � tas ir spēcīgs, noturīgs vado�ais uzbudinājuma perēklis centrālajā nervu sistēmā, kuram tajā vairāk vai mazāk pakļauti pārējie procesi. Perēklis tos it kā summē un spēcina, bet kavē citus procesus, kas vērsti pret to. Tāpēc, piemēram, kopēja skaistuma baudī�ana stiprina mīlestību, bet narkotisko vielu, arī alkohola un nikotīna lieto�ana, kas ievie� haosu nervu darbībā, vājina mīlestības dominanti.

Smadzeņu fizioloģiskās darbības shēmā (sk. ielīmes 1. att.) redzams hipotalāma rajons starpsmadzenēs, kur atrodas vado�ie veģetatīvo funkciju regulācijas centri un veidojas hormoni un mediatori, kas iedarbojas uz nervu struktūrām, ģenerējot nervu impulsu masīvu plūsmu, kura palīdz uzturēt augstu limbiskās sistēmas aktivitāti. Tie�i �eit, �ajā centrā, �ajā nervu �ķiedru rajonā jeb �zemākajā stāvā>, mostas visda�ādākās cilvēku tieksmes � izsalkums, slāpes utt., ta�u viena no spēcīgākajām tieksmēm ir dzimumtieksme. Impulsiem nonākot limbiskajā sistēmā, veidojas emocijas, protams, gan tikai savā zemākajā � instinktu emociju līmenī. �eit mīlestības dominantei, �im ilgsto�a uzbudinājuma perēklim, ir sevi�ķi izteikts, spēcīgs raksturs, tāpēc seksuālā tieksme (dzimuminstinkts), apaugusi ar vētrainām erotiskām emocijām (ja to neapmierina dzimumaktā), jaunu impulsu veidā lau�as uz aug�u, uz �augstākajiem stāviem� � uz pieres un deniņu daivu krokām smadzeņu garozā (sk. ielīmes 1. att.). Sī smadzeņu daļa vairs nav patvaļīgu instinktu sfēra, bet gan pakļauta cilvēka apziņai. Ja cilvēka apziņa pareizas dzimum-audzinā�anas rezultātā ir mērķtiecīgi ievirzīta, tad �eit, sevi�ķi pieres un daļēji deniņu daivas garozā, limbiskās sistēmas ietekmētas, veidojas jau augstākas psihiskās funkcijas � mīlestības jūtas. Un, lūk, notiek atgriezenisks process. No �ejienes uz limbisko sistēmu nāk atpakaļ nervu �ķiedras, pa kurām impulsu veidā garoza kontrolē un regulē limbiskās sistēmas aktivitāti: jūtas, kas var sasniegt ļoti augstu jūtu emociju pakāpi, sāk valdīt pār instinkta emocijām, gan tās bezgalīgi stiprinot gan arī, ja �augstākie stāvi� to liek, ierobe�ojot. Tādā Veidā mīlestības dominante koriģē un transformē vienlaikus ar to funkcionējo�os refleksu lokus vai pat visu reflektoro aparātu pilnībā (mīlestības adaptējo�ā ietekme).

Jūtu emocijas vairs nav atkarīgas no hipotalamā radu�ās dzimumtieksmes un turpinās pastāvēt arī tad, ja tieksmi apmierinās dzimumaktā. Tātad dzimumakts bez jūtām dzē� vienīgo vienojo�o faktoru � dzimumtieksmi, neļaujot tai izaugt līdz pilnvērtīgai mīlestības dominantei. Gan instinktu emocijas, gan jūtu emocijas rodas vienā sistēmā � limbiskajā sistēmā. Viss atkarīgs tikai no tā, no kurienes nāk impulsi � no �aug�as� vai �apak�as�. Pie tam no �apak�as� nāko�o impulsu plūsma ir viegli pārtraucama, ja tieksme tiek apmierināta, toties jūtas praktiski ir mū�īgas � impulsu plūsma no �aug�as� ir nepārtraucama, garīgā tuvība tās tikai stiprina.

Rietumu sociologi cen�as pierādīt, ka seksuālā iztrako�anās jaunībā vajadzīga, lai vēlāk būtu stipra ģimene. Neaizmirsīsim, ka tā ir ekspluatatoru sabiedrības ģimene, kuru mazāk vieno mīlestība, vairāk � citi faktori, ko nosaka �īs sabiedrības savstarpējās attieksmes. �eit iespējama arī cita bīstama parādība: �iztrakojoties� iegūtās venēriskās slimības vai lietotā narkotika, nikotīns, alkohols, dzimumdzīves ekscesi, seksuālās tieksmes stimulatori, pretapaugļo�anās līdzekļi, aborti, pornogrāfisms utt. degradē mīlestības dominantē visus �stāvus� un it sevi�ķi pamatus � dzimumtieksmi un seksuālas darbības iespēju. Tad nu, lūk, �ādi partneri var mierīgi līdzās pastāvēt tikai uz psiholoģiskās saderības vai aprēķina pamatiem. �ādi bezmīlestības ģimeņu partneri ļoti bie�i nav spējīgi pat izdarīt �kreisos� soļus, viņi baidās rast aizrau�anos ārpus ģimenes jo, apzinoties savu nevarību, nevēlas krist kaunā. Viņu vājums tos ieslēdz sava �cietok�ņa� mūros, liek norobe�oties no apkārtējās pasaules un tās rūpēm un padara par nederīgiem pat savai sabiedrībai. Rietumos daudz to jaunie�u, kas 60. gados �iztrakojās� (tad tas bija ļoti moderni), tagad atrodas psihiatriskajās slimnīcās. Pavisam cita jēga ir emocionālajam rūdījumam, limbiskās sistēmas treniņam, kuru jaunie gūst savas pirmās mīlestības (iemīlē�anās) fāzē, ja no tās izslēgta tīri seksuālā darbība.

Lūk, tāpēc mēs esam par pareizu, aktīvu jaunatnes seksuālu audzinā�anu un ievirzi un nostājamies pret patēriņa seksu un visām tā sekām.

Iemīlējies visu pasauli redz gai�āku un pla�āku (sk. zaķīti ielīmes 1. attēlā). Mīlestības dominantes ietekmē vitālākas kļūst visas organisma funkcijas (veģetatīvie centri hipotalāmā atrodas �īs dominantes robe�ās). Plastiskāki kļūst arī psihiskie procesi garozā, tāpēc iespējama ātra savstarpējā adaptācija. Izgājis caur �īs dominantes prizmu, mīļotā tēls saplūst ar ideālu. Mīļotā idealizācija sekmē adaptāciju � tā ir atkarīga no dominantes attīstības līmeņa. Ja dominante ir tikai instinkta emociju līmenī, idealizācija ir pilnīga, bet akla un īslaicīga, iemīļotajā pat var nebūt iztēloto īpa�ību iezīmju (vāja garozas ietekme). Sājā līmenī adaptācija gandrīz nav iespējama vai, pretēji, var būt paradoksāla, perversa. Pirmajā, bie�āk sastopamajā gadījumā pēc tieksmes apmierinā�anas cilvēks apjēdz, ka ir kļūdījies, partneris kļūst vienaldzīgs vai pretīgs. Sājā līmenī neko nepiedod, neattaisno, te nav �ēlastības (dzīvnieciska rīcība). Otrajā � paradoksālajā gadījumā partnera negatīvās vai nepatīkamās īpa�ības bez kritikas tiek pārvērstas pozitīvajās, tās ne tikai attaisno, bet pieņem un cen�as atdarināt. Te vil�anās pēc akta nenotiek tūlīt, bet, tā kā �is process ir vienpusīgs, atsve�inā�anās tomēr ir nenovēr�ama un cietu�ajam nākas pārdzīvot pamestā depresīvo stāvokli. Ja dominante izveidojusies līdz galam, līdz pieres daivu garozai, idealizācija arī ir pilnīga, bet nav vairs tik akļ�_t in *2S pamatā jau ir objektīva vērtējuma iezīmes. Te, sevi�ķi garīgās intimitātes gadījumā, mīlētājs uz mīļoto iedarbojas ar savu personību kā psihoterapeits uz pacientu (iedarbības mehānismi patie�ām ir identi). Pie tam iedarbība vienmēr iet pozitīvā virzienā, labo īpa�ību izcel�anā, tālākā veido�anā un stiprinā�anā, slikto neievēro�anā un ignorē�anā, kas noved pie to atrofē�anās un izzu�anas. Mīlestības dominante, līdz galam izveidota, ne tikai liek redzēt apkārtni gai�ākās krāsās, bet vie� cilvēkā arī vajadzību pa�am to pārveidot, darīt gai�āku, kalpot progresam. Tik augsts mīlestības dominantes līmenis ir tas dzimumaudzinā�anas gala rezultāts, pēc kura jātiecas.

Izsekojot procesiem cilvēka smadzenēs, esam noskaidroju�i mīlestības dominantes ontoģenētiskb attīstību, t. i., to, kā mīlestības dominante veidojas atsevi�ķā indivīdā, pie tam katrā konkrētā gadījumā �is process, būdams atkarīgs no dzimumaudzinā�anas, veidosies da�ādi. Ta�u mīlestības dominante atspoguļo arī filoģenētiskos procesus, jo ir izzināts un zinātniski pierādīts, ka mīlestība attīstījusies vēsturiski. Noskaidrot �īs dominantes filoģenētisko aspektu ir jo svarīgāk tāpēc, ka filoģenētiskais atspoguļojas ontoģenētiski katrā atsevi�ķā indivīdā.

Dzimumtieksme � sugas turpinā�anas instinkts � ir bioloģiska parādība, kas raksturīga visai dzīvnieku pasaulei.

Mūsdienu cilvēkam raksturīgās mīlestības jūtas ir vīrie�a un sievietes savstarpējo attiecību ilgas vēsturiskas attīstības rezultāts. Pirms tām pastāvēja daudzas citas vienkār�ākas vai sare�ģītākas �o attiecību formas. Tālā pagātnē pretējo dzimumu indivīdu attiecības bija dzimuminstinkta izpausme. Pilnīgi tīrs �is instinkts ir tikai zemākattīstītiem dzīvniekiem. Augstākattīstītiem dzīvniekiem dzi-muminstinktu jau pārklāj primitīvas dzimumemocijas, seksuālās attiecības kļūst komplicētākas.

Apmēram tā tas bija arī pirmatnējo cilvēku kopienā, ģintī, kur katra sieviete bija katra vīrie�a sieva un otrādi. Attīstoties ra�o�anas spēkiem un ra�o�anas attiecībām, rodoties sara�otās produkcijas uzkrājumiem, ikviens, kas bija kaut ko ieguvis, tiecās to nodot tikai saviem pēcnācējiem. Tā līdz ar privātīpa�uma ra�anos radās arī nepiecie�amība Ierobe�ot brīvo dzimumdzīvi, sevi�ķi sievietei, pēcnācēju radītājai. Veidojās pirmatnējā ģimene. Instinkts vairs nebija tik vienkār�i apmierināms. Radās tabu � aizliegums, kas neļāva vairs īsi uzliesmot un pēc apmierinājuma aprimt dzimumtieksmei, bet radīja aizvien ilgsto�ākas un noturīgākas dzimumemocijas. Līdz ar to dzimumhormoni un zemākie nervu sistēmas centri pakāpeniski sāka zaudēt noteico�o lomu, aizvien vairāk aktivizējās augstākās smadzeņu struktūras, un dzimumattiecību dominante kļuva sare�ģītāka un pla�āka. Pirmās normas, kas regulēja vīrie�a un sievietes attiecības, liecināja par to, ka �īs attiecības sāk iegūt cilvēcisku, sociālu raksturu. Tā jau bija augsne dzimumemocijām � jūtu priek�tecēm. Attīstoties sabiedrībai, tās ra�o�anas spēkiem un ra�o�anas attiecībām, vīrie�a un sievietes attiecības kļuva komplicētākas, kopā ar tām auga un komplicējās dzimumemocijas, kuras augdamas beidzot noveda pie s e 1 e к t i v i t ā t e s (izvēles) vīrie�a un sievietes tuvībā. Selektivitāte sākumā pamatojās uz tīri fizisko dotumu vērtējumu.

Sī vēl joprojām erotisko emociju pakāpe mīlestībā, kas neprasīja garīgo tuvību, bija galvenais vīrie�a un sievietes intīmo attiecību kritērijs arī verdzības iekārtā. Tikai �ajā sabiedriski ekonomiskajā formācija jutekliskā tieksme pamatojās uz skaistuma vērtējumu.

�Sieviete grieķus piesaistīja vienīgi ar savu skaistumu, un tās uzdevums bija apmierināt izsmalcinātās saldkaisles jūtas... �eit mīlestība ir poētiskas, kaislīgas baudas brīdis un vairāk nekas. Kaisle apmierināta � un sirds lido uz jauniem skaistuma priek�metiem.�²

Viduslaiku bruņnieciskā mīlestība izpaudās sievietes pielūgsmē. Ta�u feodālā baznīca par visaugstāko tabu (jēdziena �tabu� izcelsme iesniedzas pirmatnējās reliģijās) pasludināja visu, kas saistās ar dzimumtieksmi, tātad visu to, uz ko balstās un no kā izaug pretējo dzimumu mīlestības jūtas. Sevi�ķi krasi tas izpaudās Anglijas karalienes Viktorijas valdī�anas laikā (1837�1901), kad �is baznīcas izvirzītais tabu tika apstiprināts ar likumu. Galvenais lozungs bija: �Ladies don�t move� (labi audzinātas dāmas nekustas, t. i., nav aktīvas dzimumakta laikā). Viktoriānisma izvirzītie tabu radīja divējādu morāli � kas atļauts vīrietim, nav atļauts sievietei � ar visām no tās izrieto�ajām sekām. Ta�u ļaunākais ir tas, ka tabu, kam agrāk bija zināma pozitīva loma, �ādi 'pārspīlēts, ieguva vēlāk reakcionāru raksturu. Nomelnojot dzimumtieksmi, pasludinot mīlo�o dzimumattiecības par grēcīgām, tika grauti mīlestības pamati. Baznīcai tas bija vajadzīgs, lai kaut kā mazinātu cilvēku savstarpējo mīlestību un kaut kas paliktu pāri arī dievam. Likums ekspluatatoru sabiedrībā �ādu tabu atbalstīja tāpēc, ka mīlestība, kļūdama par ģimenes vienotāju, noliedz ne tikai reliģijas, bet arī ekspluatatoru morāles, mantas, naudas un citu cementējo�o spēku nozīmi ģimenē, tātad mīlestība zināmā mērā uzstājas pret privātīpa�umu un līdz ar to arī pret ekspluatāciju. Kā �ie feodālie spaidi ietekmēja mīlestības dominantes attīstību? Viduslaiku ierobe�ojumi, feodālā baznīca un valsts nevis iznīcina, bet kāpina erotisko emociju kvēli. Neizprotamais un nezināmais, liegtais un nesasniedzamais, par kādu kļūst vīrie�a un sievietes intīmā tuvība, liek aizsegt dzimuminstinktu ar erotiskām emocijām, kaisles piesātinātu, dziļu aizrautību. Ta�u �āda bruņnieku mīlestība ir tikai iemīlē�anās, kas nevarēja būt pamats ģimenei.

Arī kapitālisma formācijā, kurā turpina valdīt privātīpa�ums, mīlestība nav un nevar būt laulības pamats. Kapitālistiskajā pasaulē arī sekss, tāpat kā cilvēka darbs, kļūst par preci. Laulības ekonomiskais aprēķins pakļauj sev visus citus aprēķinus. Naudas vara valda arī pār mīlestību. Liktos, ka proletārie�u vidū sievietes un vīrie�a intīmajai tuvībai vajadzēja pārvērst mīlestību par laulības morālo pamatu. Tomēr materiālās grūtības un bur�uāziskās morāles ietekme zināmā mērā padarīja nabagākas un noplicināja mīlestības jūtas arī proletārie�u ģimenēs. So stāvokli Rietumos cen�as saglabāt vēl �odien, pau�ot tā saucamās seksrevolūcijas galējības (patēriņa seksu vai attiecību tīro psiholoģizāciju). Labi zinot, ka bez saprātīga tabu viegli un ātri apmierināma dzimumtieksme nekad neaizved līdz mīlestības jūtām, Rietumu pasaulē �grēcīgās un netīrās� dzimumattiecības pārvērta par patēriņa seksu. Tātad kailais

sekss ir jauns paņēmiens, kā cīnīties pret pilnvērtīgu, harmonisku, jūtām piesātinātu mīlestību. Vēl tālāk � tiklīdz sekss iegūst patēriņa nozīmi, tas kļūst par noziedzības cēloni (preci zog, laupa, vilto utt.). Lūk, tāpēc �is patēriņa sekss, sākot ar pornogrāfiju un prostitūciju un beidzot ar izsmalcināto, tīro (bez jūtām) seksa tehniku, kļūst par mūsu pretinieku ideoloģisko diversiju ieroci. Reāli mainīt stāvokli un izvirzīt mīlestību par laulības morālo pamatu varēja un var vienīgi sociāli ekonomiskās pārmaiņas sabiedrībā � privātīpa�uma likvidācija, sievietes un vīrie�a vienlīdzība.

Vēstures attīstības gaitā, mainoties ra�o�anas spēkiem un ra�o�anas attiecībām, kas ir pamats idejiski sociālajām pārmaiņām cilvēku sabiedrībā, nemitīgi veidojas un aug arī cilvēka apziņas līmenis un visam tam līdzi arī mīlestības dominante.

Vēsturiskie, ar ra�o�anas spēkiem un ra�o�anas attiecībām un ekspluatatoru morāli saistītie tabu veicināja mīlestības vēsturisko izcelsmi un �o jūtu tālāko virzību (dialektiku). Acīmredzot tabu vajadzīgi arī mūsdienās, tikai mūsu sabiedrībā tiem jāatbilst mūsdienu ra�o�anas attiecībām: tos praktiski diktē mūsu morāle, kas izriet no �īm attiecībām. Galvenais tabu � nepieļaut dzimumaktu bez jūtām, bez īstas mīlestības. Attiecībā pret vīrieti mūsdienu brīvā sieviete tabu var izmantot jūtu radī�anai. Mums jāatmet tie aizliegumi, kas kalpoja ekspluatatoru sabiedrībai un kas kļuvu�i naidīgi mīlestībai tās mūsdienu izpausmēs (baznīcas aizliegumi u. c.), un jānosoda kā amorāli tie cilvēki, kas pretojas mīlo�u cilvēku intīmo attiecību izskaidro�anai un centieniem tās uzlabot.

Vēsturiski �iem tabu ir pozitīva nozīme: �ie da�ādie aizliegumi, ierobe�ojot dzimumtieksmi, kļuva par pamatu mīlestības izcelsmei un attīstībai. Ir skaidrs, ka, mainoties ra�o�anas attiecībām, jāatmet arī novecoju�ie aizliegumi, bet ne visi: pozitīvajiem tabu jāpaliek jaunās morāles ietvaros. Tabu mūsdienās kalpo pirmām kārtām sievietei, jo praktiski tas ir galvenais ierocis, kas liek vīrietim ielūkoties sievietes dvēselē un neļauj uzskatīt sievieti vienīgi par savas kaisles apmierinātāju, bet liek vīrie�a kaislei pārvērsties par mīlestību, kā to tabu jau panācis vēsturiski.

Ontoģenētiski mīlestības dominantes līmenis ne vienmēr atbilst attiecīgajam vēsturiskajam etapam. Dialektika māca, ka jaunā, topo�ā dīgļi veidojas vecā, eso�ā klēpī. �im dialektikas likumam ir pakļauta arī mīlestības dominante. Romeo un D�uljetas mīlestība, ko radīja V. �ekspīra ģeniālās domas aizsteig�anās priek�ā savam laikam, bija nākotnes mīlestība, kas dzima viduslaiku tumsā. �ādu piemēru literatūrā ir daudz. Tas nozīmē, ka vienmēr ir dzīvoju�i cilvēki ar nākotnes mīlestības izjūtu. Tādi mums blakus dzīvo arī �odien. Jaunā asni vienmēr meklējami reālajā dzīvē. Tikai mūsdienās �is process noris vēl aktīvāk, vēl mērķtiecīgāk � atbilsto�i mūsu progresīvajām ra�o�anas attiecībām un augsti attīstītajam apziņas līmenim. Mūsu sabiedrībā aizvien vairāk un vairāk sastopami cilvēki � rado�as personības, kas jau dzīvo un mīl ar nākotnes mīlestību.

No teiktā kļūst saprotams, ka mīlestība filoģenētiski ir nogājusi garu attīstības ce]u un arī katrs cilvēks savā mū�ā (ontoģenētiski) pārdzīvo �os mīlestības izaugsmes vēsturiskos etapus. Lai neapmal-dītos �ajā ce|ā un nepazaudētu lielāko vērtību, ko intīmā tuvība cilvēkam spēj sniegt, ir jāizprot mīlestības dialektika.

Tabu, par kuriem jau rakstījām, ne tikai stimulē instinkta emocijas un rada iespējas veidoties jūtām. Ierobe�odami dzimumtieksmes tūlītēju apmierinā�anu, tie izmaina arī citus faktorus, kas tie�i vai netie�i ietekmē mīlestību un stāvokli ģimenē, bet no tās � atgriezeniski atkal pa�u sabiedrību. Piemēra pēc atcerēsimies, kā vēsturiski mainās da�i dzimumtieksmes stimulētāji un orientētāji dzīvnieku pasaulē. Vispirms aplūkosim zemākattīstītos dzīvniekus, piemēram, kukaiņus viendienītes, kuriem nav pat baro�anās un gremo�anas orgānu.

Viendienīte no viendienī�a ir da�u kilometru attālumā. Tos �ķir purvi, koku biezokņi, upes un ezeri. Laika ir pavisam maz � tikai viena diena. Viendienītis steidzas, lidojumā lauzdamies cauri biezajai lapotnei, cīnīdamies ar gaisa plūsmām, kas �ādam mazam radījumam ir veselas viesuļvētras. Viņ� pārvar neiedomājamus �ķēr�ļus, lai tikai sasniegtu tālumā uz kāda zieda sēdo�o, vēl neredzamo viendienīti, lai saplūstu ar to īsā �mīlas� mirklī un dotu sākumu nākamajai paaudzei. Lai arī kādas būtu grūtības un �ķēr�ļi, viendienītis nekad nenovirzās no ceļa. Viņ� nenonāk pie mērķa tikai tad, ja iet bojā. Bet �is attālums, ievērojot lidoņa izmērus, ta�u ir astronomisks! Rodas jautājums � kas tad nekļūdīgi virza �o spārnoto radījumu, kas dod ziņu par �mīļotās� esamību un tālo atra�anās vietu? Kas liek atdot pēdējos spēkus, likt ķīlā dzīvību, lai tikai nonāktu pie �mīļotās�? Viendienītes neizjūt dzimumtuvībā baudu. Bet kāpēc gan tās tiecas pēc �īs tuvības un to sasniedz nekļūdīgi un tie�i tā, kā to darīju�i viņu priek�te�i?

Agrā pavasarī, kad zem sniega segas vēl guļ iemigu�ais me�s, balto klusumu satrauc medņa cīņas dziesma, kā bruņinieku zobeni kaujā klaudz aļņu � sāncen�u ragi. Kur vien raugies, vari atrast cīņu par mātīti, par tuvības brīdi ar to. Bet visu gadu līdz �im brīdim ta�u tēviņi pret to bija vienaldzīgi! Kādēļ tādas pārmaiņas? Kas �pateica� tēviņam, ka mātītes organisma dzīlēs ir nobriedusi ol�ūna, kas pamodināja viņā tieksmi �o ol�ūnu apaugļot, lai pēc tam atkal �aizmirstu�, ka mātīte ir mātīte, ar kuru pārojoties tik patīkami izlādējas sasprindzinājums? Par augstu baudu arī te �o instinktu uzskatīt nevar, jo citādi izstrādātos nosacījuma reflekss un �ie dzīvnieki pārotos cauru gadu. Augstāko tuvības mirkļa baudījumu var gūt tikai cilvēks un arī tikai tad, ja līdz galam, t. i., pāri kritiskajai robe�ai, uzcelta mīlestības dominante. Citādi �ai baudai ir tikai surogāta vērtība.

Atgriezīsimies pie dzīvniekiem. Iedomāsimies, ka ir vasaras vidus. Uz atvērta loga palodzes gandrīz kā beigts, tveices nomākts, guļ runcis. Tie�i zem loga turp un atpakaļ tekā kaimiņu kaķenīte � viņai ir kaķēni, kuriem jāpiegādā peles, un tāpēc nav laika snauduļot. Nekādas vērības no biju�ā pielūdzēja pusesl Bet bija ta�u laiks martā, kad vēl saltajās naktīs runcis neatnāca mājās pat sasildīties un paēst. No kaimiņu mājas viņ� dienu un nakti atgaiņāja citus run�us, baismīgi ņaudēdams un cīnīdamies par savu �iemīļoto� ... Ta�u, jā kaķenei uz astes uzpilinātu baldriāna pilienus, tad no �ī brī�a runcis uzvestos tie�i tā, kā to darīja pavasarī. Dramatiski būs tikai tas, ka viņ� nesaņems �pretmīlu�. Baldriānskābe ir kaķu bioloģiskais reli�ers (no ang|u vai. relish � pievilcība) (sk. ielīmes 3. att.). Ja �o reli�eru uzpilina pa�am runcim, tas sāk trakot. Deva ir par lielu. Dabā tā kaķenes dzimumorgānos ir tik neliela, ka cilvēka maņu orgāni �o reli�eru pat neuztver. Ar runci �āds eksperiments var būt bīstams. Pāruzbudināts tas var zaudēt �prātu�, kļūt agresīvs un pat uzbrukt cilvēkam.

Dzimumkairinātāji � tā saucamie reli�eri � ir faktori, kas modina un piesaista vīrie�u dzimuma pārstāvja dzimumtieksmi sievie�u dzimuma pārstāvei. Dabā praktiski reli�eri piemīt tikai mātītēm. Mātītes uzdevums ir dot pēc iespējas vairāk pēcnācēju (rūpes par kvantitāti). Toties tēviņa uzdevums ir gādāt par nākamās paaudzes kvalitāti. Pēdējie to panāk da�ādi, bet vienmēr reli�eru mudināti. Viendienī�i to paveic, pārvarot garo ceļu un da�ādos �ķēr�ļus (pirmais mātīti sasniedz spēcīgākais, vājākais iet bojā vai nu ceļā, vai ierodas, kad viss jau ir beidzies). Citu dzīvnieku tēviņi panāk to riesta cīņās, bet pērtiķi arī garīgā divkaujā, cie�i raugoties viens otram acīs. Par uzvarētu sevi atzīst tas, kur� pirmais novēr�as, tātad tas, kuram ir vājāks gribas spēks. Kā redzams, iedzimtību nākamajai paaudzei nodod galvenokārt spēcīgākais un izturīgākais.

Bioloģiskie reli�eri ir signāli, kas ietver da�ādas veģetatīvās reakcijas, da�ādas instinktīvās darbības. Katrai dzīvnieku sugai ir savi reli�eri (tāpēc jau kaķi nepārojas ar suņiem utt.). Tā, piemēram, pāro�anās laikā kucēm dzimumorgāni izdala specifiskas aromātiskas vielas, kas piesaista tēviņu uzmanību, � tātad �īs vielas ir reli�eri. Run�iem �āds reli�ers, kā jau minēts, ir baldriānskābe. Minētajos piemēros tie galvenokārt ir vielas, kas iedarbojas uz o�as orgāniem. Ta�u par reli�eru var būt arī citi faktori, piemēram, elektromagnētiskais lauks (galvenokārt zivīm), ādas, spalvas vai apmatojuma krāsas maiņa, specifiska uzvedība (nārsta vai riesta deja, fosforizēta spīdē�ana, specifiskas skaņas u. c.). Pērtiķiem reli�eri ir eriģēti mātītes dzimumorgāni (sulīgi, piebriedu�i, sārti). Daudzi reli�eri vēl nav atklāti un izpētīti. Diezgan bie�i dzīvniekiem var kombinēties divi vai vairāki reli�eri.

Bet kā ir cilvēkiem? Vai mums piemīt reli�eri? Ja mūsu priek�te�iem nebūtu bijis reli�eru, nebūtu mūs. Ja tie ir biju�i, tad kāds ir to liktenis mūsdienās, kad par bioloģisko, pateicoties tabu, aizvien vairāk sāk valdīt psiholoģiskais un pēc tam arī sociālais. Bioloģiskie tabu, kādi tie bija pirmatnējā kopienā, ekspluatatoru sabiedrībā, kļuva par psihosociāliem tabu, bet pēc ekspluatācijas likvidē�anas tos atkal nosaka pats cilvēks � harmoniska personība. Tie�i tāpēc �ie tabu sakrīt ar visas sabiedrības izvirzītajiem tabu, tādējādi zūd konflikts starp sabiedrības un personības interesēm mīlestībā. Selek-tivitāti vairs nenosaka tikai ārējās pazīmes � personība meklē sev atbilsto�u personību. Starp citu, ir atzīts, ka tās civilizācijas, kur nav aizliegumu (tabu) gadījuma dzimumsakariem, apstājas savā attīstībā. Ar reli�eriem notiek tas pats. Pirmatnējā kopienā cilvēku uz tuvību aicināja tikai bioloģiskie reli�eri, kurus cilvēks ir pārmantojis no saviem priek�te�iem, � piebriedu�i, sārti sievietes ārējie dzimumorgāni.³ Tāpēc seksuālo (dzimumtieksmi) mēs apzīmējam ar sarkano krāsu. Pirmatnējam vīrietim bija vienalga, vai sieviete ir jauna vai veca, izskatīga vai neizskatīga. Kopulācijai, t. i., dzimumaktam izvēlējās vispirms to, kurai �ajā brīdī darbojās reli�eri.

Rodoties ekspluatatoru sabiedrībai, izvirzījās psihosociālie tabu. Sievieti piespieda reli�erus paslēpt zem maskas. Tos redzēt drīkstēja tikai sievietes pavēlnieks un saimnieks un arī galvenokārt tikai ko-pulācijas brīdī. Aizsegs veicina iztēli. Vīrietis vienmēr iztēlē iedomājas sievietes dzimumorgānus piebriedu�us, sulīgus un sārtus,, t. i., kā reli�erus. Tas vēl spēcīgāk modināja un rosināja emocijas. Tādā veidā par reli�eru kļūst pati maska (apģērbs, smar�as, citi kosmētikas līdzekļi, rotaslietas u. c.). Tikai �o reli�eru uztverei jau vajadzīga psihiska darbība � iztēle. Tātad tie jau ir psiholoģiskie reli�eri. Ar laiku maska kļūst aizvien pla�āka, daudzveidīgāka un par kārdinājumu kļūst viss, kas zem tās slēpjas. Psiholoģiskie reli�eri (maska), ja tie ir pilnvērtīgi pēc to izcelsmes, vienmēr ietver divas puses � kārdinājumu un aizliegumu, kas divkār�o to spēku. Kopā �īs puses parasti raksturo ar vienu vārdu � sievi�ķība, kas ir pretstats vīri�ķībai. Galvenais, lai �ie reli�eri uzsvērtu sievietes sievi�ķību, jo tie�i �ajā apstāklī slēpjas to kārdino�ais spēks. Viens no dzimumaudzinā�anas uzdevumiem ir iemācīt izkopt �os reli�erus, jo tie, savienoti ar tabu, palīdz veidot mīlestību vīrietī un, prasmīgi izmantoti, ir nepārspēts ierocis sievietes rokās. Apģērbu modelētāji un citi speciālisti, kas saistīti ar �o otrās pakāpes reli�eru veido�anu, vienmēr patur prātā �o reli�eru nozīmi � to lomu mīlestības stiprinā�anā.

Te būtu jāpiebilst, ka mīlestība, kas izaugusi, balstīdamās uz �iem reli�eriem, vēlāk pati tos ietekmē. Tā bioloģiskie reli�eri atraisās un uzplaukst tikai pret mīļoto. Ja notiek citādi, � mīlestības nav. Pirms mīlestības kritiskās robe�as reli�eri, sevi�ķi psiholoģiskie, tiek vērsti pret visiem vīrie�iem. Te iespējami modes pārspīlējumi, pārmērīga izdaiļo�anās, reizēm pat līdz bezgaumībai. Tad �ie psiholoģiskie reli�eri ne tikai maskē, bet nomāc daudz iedarbīgākos dabiskos reli�erus. Vīrietis savā iztēlē vairs nejūt zem �iem psiholoģiskajiem reli�eriem bioloģiskos.

Mīlestībā aiz kritiskās robe�as sieviete savus reli�erus, sevi�ķi psiholoģiskos, vēr� tikai pret vienu vīrieti, pret pārējiem tā �ajā ziņā ir gandrīz vienaldzīga. Pirms robe�as sievieti interesē, vai visi vīrie�i redz viņas cen�anos, pēc robe�as � tikai mīļotā atzinība. Sī atzinība no vira katrā ziņā arī jāsaņem. Bez tās var rasties tieksme vērst reli�erus uz cita vīrie�a pusi. Ja sievieti neinteresē, kā pret viņas reli�eriem izturas vīrs, tad viņai ir jāatzīstas, ka mīlestība tai pret �o vīrieti ir zudusi.

Kas attiecas uz otrās pakāpes reli�eriem, tad sabiedrībā attiecības starp kārdinājumu un aizliegumu mīlo�ās sievietes maskā (pa�ai sievietei to neapzinoties) mainās par labu aizliegumam. Palikdama kā vienmēr moderna, sabiedrībā sieviete necen�as vairs būt tik spilgta un izaicino�a. Bet mājās (ja nodibināta ģimene) �ī attiecība vīra klātbūtnē mainās tie�i pretēji. Ja maska mājās tiek pilnīgi noņemta, kad sievietei jau ir vienalga, kādu to atrod vīrs, � mīlestības un ģimenes tālāko likteni viegli paredzēt...

Savu psiholoģisko reli�eru pareizību (vai atbilstību) var vērtēt arī pati sieviete. Piemēram, ja vajīgi un uzbāzīgi sāk uzvesties vīrietis (pēk�ņi it kā pa jokam apkampt, uzlikt roku, pateikt divdomības, nekaunīgi un uzkrīto�i aplūkot), normālai sievietei jāsāk uztraukties par savu reli�eru pareizību (reli�eros ir ietverta arī attiecīgā uzvedība). Vismaz ir jāapzinās, ka viņa tiek zemu vērtēta. Arī nekulturāls, da�kārt pat piedzēries vīrietis nepārkāpj robe�as un neapvaino sievieti, ja tās reli�eri viņu neizaicina. Ja vaļīga rīcība sievieti apmierina un ielīksmo, varētu domāt, ka viņa nav pacēlusies augstāk par viduslaiku provansietēm, kas bija vēl tālu no vienlīdzības ar vīrieti. Viņa vēl ir tālu no tām mūsdienu sievietēm, kurām veidojas ļoti daudzpusīgie tre�ās pakāpes reli�eri � psihosociālie reli�eri. Tos raksturot atturēsimies, jo tie līdz galam vēl nav izveidoju�ies un izkristalizēju�ies, nav arī pietiekami izpētīti savā daudzpusībā. Izveidojies un zināms ir tikai jau minētais �os reli�erus veidojo�ais tre�ās pakāpes tabu � augsti attīstītas, brīvas un harmoniskas personības iek�ējais prasīgums partnera izvēlē un uzvedībā pret izvēlēto. Tas arī saprotams, jo tabu, ra�o�anas spēku un attiecību radīts, parasti apsteidz topo�os cilvēciskos reli�erus.

Ta�u nevar noliegt arī to sare�ģītību, kuru ievie� otrās un tre�ās pakāpes reli�eri (varētu teikt arī maskas), kas uzslāņojas bioloģiskajiem reli�eriem, tos nomācot, pat kropļojot, radot novirzes, apgrūtinot tuvību ...

Izeja ir tikai viena � tie�i pa�a dzimumakta laikā (te neietilpst uvertīra, priek�spēle) visām maskām jābūt nomestām. Sājā brīdī darbojas tikai bioloģiskie reli�eri � sārti, piebriedu�i, mitri sievas dzimumorgāni ar savu specifisko smar�u. Vīram tie jāredz un visādi citādi jāizjūt. īsti mīlo�a sieva to parasti instinktīvi nojau�, tai pati no sevis izgaist kautrība no mīļotā, tā vēlas atdoties kaila, nonāk ekstāzē, ja pie dzimumorgāniem tiecas mīļotā seja. Viņa vienmēr tīru tur savu ķermeni, jo arī tīras ādas smar�a ir viegls reli�ers (nepareizi būtu lietot smar�as pirms tuvības). Kārtībā jābūt arī krūtīm, jo da�iem baltajiem vīrie�iem sievietes krūtis ar piebriedu�iem (eriģētiem) un sārtiem galiem, kas tāpat nozīmē dzimumuzbu-dinājumu, ir vēl spēcīgāks reli�ers par piesārtu�iem dzimumorgāniem (melnajiem vīrie�iem sievietes krūtis nav reli�ers, daļēji par to tās top tad, ja uzbudinājumā sārti piebriest to areolas). Dzimumuzbudi-

nājuma laikā piebriedis, sulīgs, sārts sievietes krūts galiņ� ir spēcīgs vīrie�a kaisles stimulētājs, lai arī kādai tautībai vīrietis piederētu. Turklāt mūsu vīrie�iem, no kuriem sievietes parasti savas krūtis slēpj, prieku dod arī apziņa, ka nu beidzot ir iegūts �is vienmēr slēptais un liegtais auglis. Tāpat ir ar citām sievietes ķermeņa da|ām, kuras parasti tiek slēptas zem apģērba un kuras nav pieņemts atklāti parādīt. Ne jau velti te vispirms runājām par krūtīm. Sī reli�era nepilnības var radīt nopietnus traucējumus laulāto dzimumdzīvē. Kāds pāris nevarēja gūt pilnvērtīgu apmierinājumu dzimumakta laikā. Tas jau vīram draudēja ar nespēju. Vēlāk noskaidrojās, ka par cēloni tam ir sievas ļoti neizteiktās krūtis. So neattīstīto reli�eru laboja akadēmiķis V. Kalnbērzs (mūsu republikā �ādas nekaitīgas operācijas ir pieejamas katrai sievietei Ortopēdijas un traumatoloģijas institūtā un citās slimnīcās). Pēc tam vīrs kļuva dzimumdzīvē ļoti aktīvs, pat ārsta kabinetā priecājās par sievas skaistajām krūtīm un bija pilnīgi �izmetis no galvas� domu par citām sievietēm, jo līdz �im neapzināti bija ilgojies pēc tā, kas trūka sievai. Ta�u ir arī tādi gadījumi, kad krū�u lielums jāsamazina.

Ārstiem ir nācies novērot gadījumus, kad vīra tieksme atslābst tikai tādēļ, ka sieva netīra zobus vakarā, bet tikai no rīta. Te apzinātajam faktoram: �Viņa cen�as tikai citu dēļ,� � pievienojas neapzinātais � smaka no nesanētā mutes dobuma nomāc maigo reli�eru aromātu.

Vīrie�iem bioloģisko reli�eru nav. Visbie�āk sievietei ir nepatīkami vērot vīrie�a dzimumorgānus. Tādē| jau arī piespiesta fallācija (dzimumlocekļa ņem�ana mutē) ir pretdabisks akts, un normālu sievieti tas pazemo. Tas attaisnojams tikai tad, ja radies spontāni, kad vīrietis ar savu rīcību novedis sievieti ekstāzē.

Maska vīrietim nav reli�ers, tai ir cita nozīme. Toties ir liela varbūtība, ka psihosociālie faktori ir ārkārtīgi nozīmīgi sievietes mīlestības tap�anā. Tikai, attiecinot uz vīrieti, nav pareizi tos dēvēt par reli�eriem, jo pagaidām vēl pretdabiski �ķiet, ja vīrieti atklāti aplido sieviete.

Reli�eru attīstība vēl reizi uzsver mīlestības vēsturisko dialektis-kumu, liek saprast, ka ontoģenētiski reli�eru nozīme arī aug jau aprakstītajā secībā: paaugstinātas seksualitātes fāzē pievelk tikai bioloģiskie reli�eri, bet pēc kritiskās robe�as, jūtu fāzē � psihosociālie reli�eri. Un te nu var rasties vēl maz aprakstīta, bet samērā bie�i sastopama dramatiska parādība. Ja dzimumsakari uzsākti pāragri, bez mīlestības, kad izslēgti otrās un tre�ās pakāpes reli�eri (paaugstinātās seksualitātes fāzē), seksuālā tieksme var rasties un tikt apmierināta tikai ar robustu, nemīlamu, bet ar izteiktiem bioloģiskiem reli�eriem apveltītu būtni. Toties garīgi mīlamā sieviete seksuāli kļūst pilnīgi indiferenta. �āda dubulto�anās var novest pat pie garīgas slimības.

Atliek tikai secināt, ka visu pakāpju reli�eru izkop�ana ir viens no dzimumaudzinā�anas svarīgākajiem jautājumiem, un kā tādam tam jāpieiet nopietni.

Attēls �Mīlestības dialektika:� (sk. ielīmes 2. att.) ir pats nozīmīgākais grāmatā un ar savu domu it kā apvieno visas grāmatas nodaļas. Tajā shematiski attēlotas mīlestības attīstības fāzes, veidojoties mīlestības spējām pusaudzī, kā arī katrā pieaugu�ajā. Sī shēma atbilst tam, kas notiek atsevi�ķās, bet savā starpā vienotās smadzeņu struktūrās, veidojotiep mīlestības dominantei, kā arī palīdz mums labāk izprast daudzas likumsakarības cilvēka dzimummīles-tībā un atrast vispiemērotākos dzimumaudzinā�anas paņēmienus katrā konkrētajā gadījumā. Skaidrs, ka �ī shēma attēlo vidējo, kaut arī dzīvē varbūt ir tūksto� at�ķirīgu variantu, ta�u �o fā�u pamat-secība paliks, jo to nosaka fizioloģiskās likumsakarības.

Redzam, ka cilvēks katras konkrētas mīlestības gadījumā atkārto vēsturiski noieto attīstību. Pa�i pamati � dzimumtieksme, seksualitāte, vēlāk erotiskās emocijas � cilvēces attīstības gaitā ir kļuvu�i par instinktu un izpau�as (jaunie�iem ��noteiktā vecumā) beznosacījuma refleksu veidā, drīz vien bagātinoties ar nosacījuma refleksiem un spēju uz jūtām � tātad ar kaut ko īpa�i veidojamu un ieaudzināmu. Rodas pats pamats mīlas dominantes tap�anai, kurā viss tiek vērsts uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku.

Cilvēka mū�ā ir tikai īss posms, kad �is seksuālais, t. i., mīlestības pamati, parādās īsti �tīrā veidā�. Jaunie�iem tas ir pubertātes laiks, kad pamostas dzimuminstinkts un, rodoties dzimumhormoniem, sāk plosīties �hormonu vētras�. Sis instinkts ir iedzimts, ģenētiski ieprogrammēts jau mūsu priek�te�u � dzīvnieku organismos. Pusaudzis nezina, ko iesākt ar �o dzimumhormonu pamodināto jauno instinktu. Ja trūkst dzimumaudzinā�anas, veidojas konfliktsituācija. Pusaudzī seksuālais sākas jau krietni agrāk par tā tie�o, apzināto izpausmi. Rodas pirmā pieķer�anās, aizrau�anās bez tie�as vēlē�anās apmierināt dzimumtieksmi. Tā ir pusaud�a platoniskā jeb romantiskā fāze. Pieaugu�ajiem tas ir iepazī�anās un savstarpēju simpātiju periods. Pēc tam vīrietim seksuālais izraujas no platoniskā apvalka, plosās t. s. hormonālās vētras, iestājas paaugstinātas seksualitātes fāze. Pēc tam seksuālais ieiet jaunā emociju apvalkā, kļūst atkal neredzams un veido pamatu visam psiholoģiskajam mīlestībā. Sākas instinkta emociju jeb otrā romantiskā (bruņnieciskā) fāze.

Meitenēm parasti paaugstinātas seksualitātes fāzes nav � hormonālās vētras piedzimst it kā emociju �krekliņā�. Apzināta augsta seksualitāte meitenēm var būt tikai novir�u gadījumā, sevi�ķi tad, ja agri uzsākta dzimumdzīve.

Pāreja no meitenes uz sievieti mūsu klusē�anas vai nepilnīgas audzinā�anas dēļ var notikt agrāk par 14 gadiem. W. Poltē par divpadsmitgadīgajiem bērniem raksta: �Gadās, ka izdevīgā brīdī notiek dzimumakta mēģinājumi. Visbie�āk ir tā, ka vairāki zēni to izmēģina ar vienu meiteni.. .�⁴ �āds fakts ir sastopams tikai tur. kur nav pilnvērtīgas audzinā�anas. Arī ar petingu vien pavedināta meitene jau kļūst sieviete (petings jāvērtē kā īsti dzimumsakari). Līdz ar to viņa ir zaudējusi pirmās nakts burvību ar mīlamo un pievienojusies tām, kuras vienīgi ar savu miesu iegūst mīlestību, lai vismaz uz laiku piesaistītu jebkuru vīrieti.

Arī normālai pieaugu�ai sievietei nav atklātas paaugstinātas seksualitātes fāzes. Seksuālais arī hormonālo vētru laikā pārklāts ar emocionālo, tātad slēpts, neapzināts. Toties vēlāk sieviete kļūst daudz seksuālāka par vīrieti, tikai �ī seksualitāte nekad atklāti neizpau�as � tā ietērpta jūtu apģērbā. Sīs savdabīgās spēcīgās jūtas ir tās, kas savukārt ļoti stiprina sievietes seksualitāti. Bez jūtām veselai sievietei seksualitātes praktiski nav. Tā, piemēram, nemīlama vīrie�a roka (ginekologa, nemīlama vīra u. c.), pieskaroties pat pa�ām jutīgākajām erogēnajām zonām, nevar satraukt sievieti, toties tikai doma par mīļotā roku pieskārienu var izraisīt izteiktu saldkairu uzbudinājumu.

Shēmā ir parādīta �ī at�ķirība starp vīrieti un sievieti mīlestībā. To nedrīkst aizmirst, lai vieglāk būtu izprast vienam otru, pielāgoties, dot mīlestībā gandarījumu un laimi, līdz ar to gūstot pēdējo arī sev.

Katrs cilvēks, it kā atkārtojot vēsturiskos periodus, savdabīgi pārdzīvo mīlestības attīstības ceļu. Seksuālā tieksme (pēc īsas platoniskās fāzes) un bruņnieciskā � erotiskā emociju mīlestība (iemīlē�anās) vīrietim sākas ar pubertāti un turpinās līdz 20�24 gadiem. Līdz �im laikam jaunietis nevar tikt augstāk par iemīlē�anos, tāpat kā uz asniem vien nevar uzziedēt rudzu vārpas. Meitenēm �ī platoniskās iemīlē�anās fāze ir ilgāka nekā zēniem. Da�iem jaunie�iem tās vispār nav. Bet �ī fāze ir ļoti vēlama, jo tā ir laba skola īstajām jūtām. Ja �īs fāzes nav, jūtām trūkst rūdījuma. Sīs fāzes neiestā�anās izskaidrojama gan ar jaunie�a nenobriedu�o fizioloģisko stāvokli, gan ar nepietiekamu dzimumaudzinā-�anu.

Dzimumakts �ajā paaugstinātas seksualitātes fāzē ir bīstams. Nevar pilnīgi pievienoties uzskatam par paaugstinātās seksualitātes fāzi kā labu seksuālo iemaņu apgū�anas laiku. Tas var degradēt jaunās personības. Intensīva dzimumdzīve vīrietim rada vēl lielāku tieksmi pēc tās. To pa�u dod arī onānisms, petings un citi dzimumdzīves surogāti. Tas viss kopā attālina to laiku, kad iestājas spēja uz īstām mīlestības jūtām. Vienlaikus moko�ā, sakāpinātā seksuālā tieksme traucē jaunietim veidoties kā personībai. Sos mīlēt nespējīgos ir diezgan viegli at�ķirt � tie savu mīlestību �reklamē�. Bie�i sastopam tā saukto seksuālo lielību � di�o�anos ar saviem panākumiem. Tā nav un nevar būt mīlestība.

Sos periodus (fāzes) iemīloties pārdzīvo ari pieaudzis, nobriedis cilvēks, ar jūtām bagāta un uz tām spējīga personība. Arī te pāragri (pirmajā un otrajā fāzē pirms kritiskās robe�as, par ko runāsim turpmāk) pieļauts dzimumakts apturēs vai kavēs �īs mīlestības virzību līdz jūtām un dziļai, garīgai intimitātei. At�ķirība ir tikai tā, ka pusaudzis pēc akta vispār kļūst jūtās kropls un zaudē spēju īsti mīlēt,

bet pieaugu�ajam, mīlestībai izzūdot, varbūt vēl radīsies cita. Gribētos, lai visu teikto saprastu vispirms sievietes, jo no viņām visvairāk atkarīgs � būt vai nebūt mīlestībai. Sievietes �ajā ziņā ir sevis un vīrie�a audzinātājas, un �ajā audzinā�anā viņas izmanto vīrie�a sakāpināto dzimumtieksmi, veidojot uz tās jūtas ar tabu palīdzību. Mīlētājiem jābūt pacietīgiem, lai savu mīlestību aizvadītu līdz augstākajām jūtām � garīgajai intimitātei. Sī pacietība būs arī rūdījums pārvarēt vēlākās grūtības ģimenē.

Vēlreiz atgriezīsimies pie mīlestības jūtu atgriezeniskās ietekmes. Tā pieres da|as garoza, kas atbildīga par jūtām, iedarbodamās uz limbisko sistēmu �no aug�as�, izraisa jūtu emocijas, pastiprinot impulsu riņķo�anu limbiskajā sistēmā un tā nodro�inot jau gandrīz pastāvīgu �īs sistēmas pa�uzbudinā�anos. Izveidojas �burvju loks�, kuram sākumu dod hipotalāma rajons starpsmadzenēs, kurā atrodas vado�ie veģetatīvo (arī seksuālo) funkciju regulējo�ie centri un veidojas hormoni un mediatori, kas iedarbojas uz nervu struktūrām, ģenerējot nervu impulsu masīvo plūsmu, kura palīdz uzturēt augstu limbiskās sistēmas aktivitāti �no apak�as�. Zināma nozīme te ir arī retikulārajai formācijai. Tātad jūtu emocijām un instinktu emocijām ir viena ra�anās vieta � limbiskā sistēma. Starpība tikai tā, ka pirmās stimulē garoza, otrās � smadzeņu zemākie �stāvi�, kuros mājo instinkti. Limbiskā sistēma savukārt atgriezeniski kontrolē un regulē hipotalāma veģetatīvo centru aktivitāti, kā arī tā hormonu un mediatoru veido�anos, kuri savukārt iedarbojas uz hipofīzi un caur to � uz citiem endokrīnajiem dziedzeriem. Tātad nemaz nebūs pārspīlēts apgalvojums, ka mīlestība līdz ar citām labām jūtām pozitīvi ietekmē organisma funkcijas.

Esam nonāku�i pie pa�a galvenā mīlestības dialektika un tātad arī dzimumaudzinā�anā � pie jautājuma par mīlestības kritisko robe�u. Tas ir jautājums par to, kā seksuālais ar savam instinkta emocijām, kvantitatīvi aizvien pieaugot, lēcienveidā pārtop jaunā, tikai cilvēkam piemīto�ā kvalitātē � mīlestības jutās. Sis dialektiskais lēciens iespējams tikai pareizas dzimumorientācijas un dzimumaudzinā�anas rezultātā. Līdz kritiskajai robe�ai eso�ais (tas viss, ko hipotalāma rajons raida uz limbisko sistēmu) piemīt arī dzīvniekam, tā ir iedzimta īpa�ība. Cilvēks bez pareizas dzimum-ievirzes nonāk tikai līdz �ai robe�ai, bet pāriet to nespēj. �ādam cilvēkam pāragri zūd dzimumemocijas, tas dzīvo īsāku mū�u. Dzimumsakari pirms kritiskās robe�as laupa spēju mīlēt un aptur mīlestības izaugsmi, jo, remdējot virzītāju spēku � dzimumtieksmi, nojauc mīlestības pamatus. Pēc tieksmes apmierinā�anas tuvībā nepaliek vairs it nekā, kas partnerus satur kopā, tāpēc �ķir�anās ir neizbēgama. Pa labi no kritiskās robe�as mīlo�os vienmēr vienos garīgā tuvība, arī seksuālā bauda garīgi intīmajā tuvībā kļūst daudz spēcīgāka un izteiktāka nekā tiem, kas pieļāvu�i tuvību pirms kritiskās robe�as, t. i., bez jūtām. Normālai sievietei orgasms ar nemīlamu vīrieti vispār nevar iestāties. Ar dzimumbaudas izjūtām vien nav iespējams noteikt mīlestības jūtu esamību, t. i., to, vai kritiskā robe�a pārvarēta. Viss te atkarīgs no tā, kādas emocijas prevalē � instinkta (pirms robe�as) vai tām jau pievienoju�ās jūtu emocijas (pēc robe�as). Pirmās vienmēr liek darboties impulsīvi, vairāk ar zemapziņu nekā ar prātu, tām vienmēr izteiktāka ataviskā, no mūsu priek�te�iem dzīvniekiem pārmantotā rīcība un uzvedība.

Nedaudz pakavēsimies pie jēdzieniem �emocijas� un �jūtas�, jo vairums cilvēku �os jēdzienus mēdz identificēt. Skaidrības labad atgādināsim, ka �jūtas� � tā ir būtība, bet �emocijas� � tikai �o jūtu ārējā izpausme. Da�kārt dziļu jūtu cilvēks var arī nebūt emocionāls, jo nespēj savas jūtas izpaust. Tas var radīt pārpratumus un pat lielus sare�ģījumus cilvēku personiskajās attiecībās, it sevi�ķi mīlestībā.

Tātad kā instinkti, tā arī jūtas var izpausties emocijās⁵. Tāpēc arī �ajā grāmatā mēs runājam par �instinkta emocijām� un �jūtu emocijām�. Sie jēdzieni lasītājam pareizi jāizprot un jāzina, ka abu �o pretējo emociju �darbības centrs� ir limbiskā sistēma cilvēka smadzenēs.

Pirms kritiskās robe�as prevalē pirmā signālsistēma, nav vēl pilnīgas vienības ar otro signālsistēmu, trūkst attīstītas personības kontroles pār dzimumtieksmi (vāja pieres da|as un malējo kroku darbība). Dzimumdominante �ajā fāzē vairāk lokalizējas hipota-lāma rajonā, tā ir nenoturīga, nav vēl saistīta ar garozas centriem pieres daļā. Spilgti izteiktu instinkta emociju dēļ �o laiku kļūdaini uzskata par īstās (pirmās) mīlestības laiku, bet vēlāko (pēc kritiskās robe�as), patiesi īsto mīlestību � visbie�āk tikai par tā saucamo psiholoģisko saderību, jo �ī mīlestība, dziļa būdama, vairs nav tik spilgta un, galvenais, nav tik āri�ķīga. īstu mīlestību netie�i var noteikt ar jaunā cilvēka attieksmi pret mākslu, sevi�ķi mūziku. Re-tikulāro formāciju, hipotalāma rajonu, kur lokalizējas primitīvā seksuālā tieksme un instinkta emocijas, uzbudina skaļums un ritms. Tādēļ jaunie�i mīl skaļu un ritmisku mūziku. Bet tas nemaz nav slikti, jo, kvantitatīvi stimulējot pamatus � seksuālo tieksmi, tuvinās kvalitatīvā pāreja � kritiskā robe�a. To pārkāpis, cilvēks parasti tiecas pēc klusākas �melodiskākas� mūzikas, arī pēc simfoniskās mūzikas. Tas nozīmē, ka attīstītāka kļuvusi smadzeņu pieres daļas garoza, bez kuras aktivitātes grūti uztvert simfonisko mūziku. Bet tas pats ta�u vajadzīgs arī īstai, jūtām piesātinātai mīlestībai � tai, ko cilvēks sasniedz aiz kritiskās robe�as. Bet iespējams arī pretējs process � ieaudzināju�i bērnam tieksmi pēc dziļas, nopietnas mūzikas, mēs trenējam �augstākās� smadzeņu struktūras spējai uz īstu mīlestību daudz agrāk, nekā tas būtu noticis bez �ī treniņa. Līdz ar to kritiskā robe�a virzās pa kreisi, reizēm pat dzē�ot paaugstinātās seksualitātes fāzi. �āds treniņ� jeb ievirze ir pāragru dzimumsakaru novēr�anas profilakse. To pa�u var teikt arī par citiem mākslas veidiem, par harmoniskas personības veido�anu vispār, jo arī tā saistīta ar �īm smadzeņu struktūrām. Tātad aiz kritiskās robe�as mainās attieksme pret mūziku, mākslu, literatūru un citām sociāli ētiskām un estētiskām vērtībām, dzimumtieksme individualizējas � tā nevar būt vairs �vispārīga�, bet virzīta pret noteiktu pretējā dzi-* muma personu, mīlestības dominante ir noturīga. Izzūd āri�ķības, pārveidojas pasaules uztvere, katram skaidrs ir mīļotā ideāls, kautrība pret mīļoto izzūd, toties pret pārējiem pretējā dzimuma pārstāvjiem pastiprinās. Ir izteikta un pilnīga personības kontrole pār emocijām, eksistē pirmās un otrās signālsistēmas funkcionālā vienība. Mīlētāji atzīst viens otra brīvību mīlestībā, rodas pa�ierobe-�o�anās, kas var aiziet līdz spējai uzupurēties mīļotā labā. Pilnīgi izslēgta greizsirdība, egoisms, sīkumainība. Vīrietis spēj savaldīt kaisli un aizvest mīļoto neskartu līdz kāzu dienai. Meitene izjūt dzimumtieksmi tikai pret mīļoto � kreisie soļi kļūst neiespējami.

Ielūkosimies vēlreiz dzimummīlestības virzības shēmā. Ja dzimumakts notiek bez augstākām, līdz galam izveidotām jūtām, dzimumdzīve pārvēr�as patēriņa seksā. Pēc katras tuvības bez mīlestības sieviete izjūt vil�anos, vīrietis � riebumu pret partneri. Tālākas virzības mīlestībai vairs nav, jo virzītājspēks ir apturēts � apmierināts priek�laicīgi (pa kreisi no kritiskās robe�as). Vīrie�iem, kā domā senie autori, �ī īpa�ība � noliegt iegūto � radusies un pārmantota no tēviņa-barve�a. Par barvedi varēja būt tikai tas, kas �izpētīto� mierīgi pameta, noliedza, kam �izpētītais� kļuva vienaldzīgs. Bet no barve�a ta�u galvenokārt radās pēcnācēji, tiem iedzima viņa īpa�ība � noliegt, nicināt izpētīto. Lūk, tāpēc vīrietim izteiktāk nekā sievietei izzinātais kļūst neinteresants, vienaldzīgs. Ja vīrietī vēl nav mīlestības jūtu, pēc akta viņam rodas sajūta, ka sieviete ir līdz galam izzināta, un tā kļūst viņam vienaldzīga, pat pretīga. Attālinādama dzimumtuvību, sieviete panāk to, ka vīrietis spēj ieskatīties viņas dvēselē, miesiskajai tieksmei pievienojas prāta un jūtu dzinuļi. Bet pareizi audzinātai meitenei un normālai sievietei dvēsele parasti ir neizsmeļama, vismaz salīdzinājumā ar vīrieti. Par to parūpējusies pati daba, un vecākiem un audzinātājiem jaturpina to veidot � tie ir tre�ās pakāpes psihosociālie reli�eri. Ja par sievietes ārējo mainīgumu rūpējas mode, par tās dvēseles dziļumu, garīgo neizsmeļamību jārūpējas tās audzinātājiem un vēl jo vairāk viņai pa�ai. Piesaistījusi vīrieti ar savu ārējo izskatu, ar savu sievi�ķību (psiholoģiskajiem reli�eriem), kļuvusi it kā neaizsniedzama, viņa liek ieskatīties vīrietim savas dvēseles dzīlēs. Tad dzimumakts sievietei vairs nav bīstams � būs sasniegta tā kritiskā robe�a, aiz kuras nāk garīgā neizsmeļamība. Pretīguma vietā vīrietis izjutīs pateicību. Tuvība būs kļuvusi par jaunu pakāpienu mīlestības aug�upejā. Fizioloģiski tas izskaidrojams ar atmiņas mehānismu: dzimumdziņa un dzimumakts paliek tikai īslaicīgajā atmiņā. Ja nav mīlestības, tad riebums, kas radies pēc dzimumakta, cen�as partneri izdzēst gan no apziņas, gan no zemapziņas. Tikai tad, ja tuvība notikusi cilvēcīgā mīlestībā, jūtas liek vīrietim arī pēc notiku�ā būt sievietei pateicīgam, maigam, viņ� turpina saņemt tīri garīgu baudu. Spēcīgais miesiskais baudījums, nomierinājis kaislo tieksmi, iededz �zaļo gaismu� garīgajam. �āds tuvības brīdis, kam seko garīgs pacēlums, ieiet ilgajā atmiņā, papla�ina un nostiprina mīlestības dominanti.

Lai kritiskā robe�a kļutu lasītājam uzskatāmāka, lai parādītu tas nozīmību, pārcelsimies no teorētiskā uz konkrēto � uz kādu notikumu no ārsta prakses.

Kāda meitene, nosauksim to par Larisu, bija izdarījusi pa�nāvību.

Par cēloņiem pastāsta Larisas dienasgrāmata. Tā vēstī par mīlestību, kuru meitene gaidīja kā kaut ko lielu un skaistu... Zēnu un vīrieti meitene ir idealizējusi � viņas uztverē tas ir atsaucīgs, stiprs, taisnīgs un, ja lasa zemtekstu, arī vilino�s... (Larisa uzauga bez tēva, nebija arī cita vīrie�a ģimenē.) Par mīlestību un vīrie�a psiholoģiju viņa ne ar vienu nebija runājusi, un laikam arī māte �o sarunu neierosināja.

Vēlāk pavīd jau konkrēts, ar burtu K. apzīmēts puisis no vecākajām klasēm, ar kuru meitene dejojusi skolas ballēs. Kādu dienu �K� skolas gaitenī bija nozīmīgi (1) pasmaidījis... �Bet es izlikos viņu neredzam,� raksta meitene.

Dienasgrāmata tiek rakstīta vairs tikai par K.� kuru tagad sauc vārdā un uzvārdā. Nosauksim viņu par Kreicīti. Viss, ko meitene dara un domā, saistās ar �o puisi: fizkultūras stundā viņa skrējusi visātrāk, jo sporta laukums redzams pa viņa klases logiem; tā kā Kreicītis domā mācīties medicīnu, arī viņa nolemj pēc skolas beig�anas studēt medicīnu. Ta�u izrādījās, ka Kreicītim ir cita meitene.

Seko viens par otru drūmāki ieraksti. Sāk parādīties pirmie trijnieki mācībās, neiecietība pret skolotājiem un māti. Bet tad kāds garāks ieraksts. Pēc dejām viņ� pavadījis meiteni mājās. Un, lūk, �ie da�i kopā noietie kvartāli ir jau vesels stāsts: aprakstīts katrs Viņa solis, katrs elpas vilciens, atstāstīts katrs runātais vārds. �Nav vairāk laika rakstīt, jāiet uz skolu,� nobeidz meitene. Tātad viņa bija rakstījusi visu nakti... Lapas stūrī izdedzis aplītis liecina, ka meitene smēķējusi. Smēķē�ana jau bija kļuvusi par paradumu...

Dienas rit viena laimīgāka par otru, tās ir pilnas saules... Pēk�ņi negaiss! Uzrakstīts maz, rokraksts gandrīz nesalasāms. ��odien viņ� mani uzaicināja pie sevis...� meitene raksta. Tālāk da�as lapas izplēstas. Paliku�as tikai pēdējās rindiņas: �...kad es nevarēju atraut viņa roku, viņ� smējās un nosauca mani par nemodernu. Man bija kauns, bet es centos to neizrādīt. Nezināju, ko darīt, kā uzvesties. Gribēju sist, bet roka spēja tikai noglāstīt Kreicī�a galvu. Viņ� norāva apģērbu. Nezinu, vai vispār tas notika, tikai viņ� it kā pārvērtās. Brīdi likās, ka manī raugās noguru�a ve�a seja, viņa acīs pavīdēja riebums, lai gan roka turpināja glāstīt manu augumu. Sāpīgi iesmeldzās dvēsele � kaut kas labs un skaists bija pēk�ņi pazudis... Palika nelabi. Nezinu, kā apģērbos, kā atvēru durvis. Tad pēk�ņi ieraudzīju Kreicī�a māti. Laikam viņa zināja visu, kas te notika. Viņa smaidīja. Bet kāpēc man likās, ka �ajā smaidā bija nepārprotams nicinājums? Uz trepēm paklupu, bet neviens neiznāca, lai paraudzītos, kas noticis, kaut gan durvis bija paliku�as vaļā. To nojautu tikai pēc minūtes, kad tās kāds ar troksni aizcirta.

To atcerēties ir briesmīgi, bet tagad jūtu, ka tas atkārtosies... Tā ta�u bija pirmā reize, varbūt ar visām tā dara. Es ta�u viņu mīlu, un man būs labi...�

я ,₅ Te ieraksti apraujas.

Pēc vairākām nedējām tie atkal parādās � saraustīti, neskaidri, un diez vai tos varētu at�ifrēt arī pati rakstītāja. Bet viens ir ► skaidrs � savu nepatiku un riebumu pret meiteni Kreicītis vairs neslēpj. Bet meitene gaida, un pēc mēne�a viņ� atgrie�as, it kā nekas nebūtu bijis. No vienkār�ās rūtiņu burtnīcas lapām atkal vējo pavasaris... Viss sākas no gala. Tā tas atkārtojoties turpinās divus gadus. Pacēlumi mainās ar kritumiem, pēdējie kļūst arvien garāki un dziļāki. Lasot �īs rindas, speciālistiem kļūst skaidrs, ka smago pārdzīvojumu rezultātā meitenei tuvojas baisma slimība, kuru veicina izjūta, ka viņa ir iekļuvusi aplī, pa kuru iet tās pavedinātājs. Iet no vienas meitenes pie otras, lai pēc laika atgrieztos. Sīs atgrie�anās kļūst aizvien retākas, jo aplis papla�inās. Izkļūt no apļa nav spēka. Meitene sāk apzināties, ka ir kļuvusi apļa verdzene. Lepnā, gudrā meitene, kā katra domā par sevi jaunībā, un pēk�ņi � verdzenei Viņai nāk prātā kaut kur izlasītā vai dzirdētā patiesība: �Verdzenēm nav lemts vislielākais dārgums, ko sauc par mīlestību!�

Tajā liktenīgajā vakarā viņa gaidīja Kreicīti, lai pateiktu, ka uz visiem laikiem iziet no viņa apļa. Nesagaidīja un aizgāja... no dzīves. Līdz ar sārtajām asinīm nebūtībā izgaisa pret cietsirdību atdūrusies mīlestība.

Larisa nespēja samierināties ar verdzenes lomu, nevarēja arī no tās atbrīvoties. Te arī slēpjas traģiskais, neirotizējo�ais konflikts, kas izraisīja garīgo slimību. Meitenēm ir svarīgi zināt, kā neiekļūt �ādā aplī, kā veidot mīlestību.

Iepazīsimies tuvāk ar Kreicīti. Da�us gadus vēlāk �urnāla redakcija, kurā toreiz strādāju, uzdeva man aprakstīt notikumu ar Larisu. Institūtā uzzināju, ka viņ� ir aktīvs pa�darbnieks, spēlē orķestrī, brauc viesizrādēs uz kaimiņu republikām, labi mācās. Bet cilvēcīgās īpa�ības? Daudz ko atklāja telefona saruna ar Kreicī�a vecākiem. No tās kļuva skaidrs, ka starp vecākiem nav mīlestības. Tēva runā bija jūtama padevība, nenoteiktība. Pats viņ� neko neizlemj, atsaucas uz sievu. Tātad noteicēja ģimenē ir sieva, bet tas nozīmē, ka ģimene ir disharmoniska, bez mīlestības (sieviete var mīlēt tikai stipru vīrieti, uz kuru var balstīties, bet ne otrādi). �ādā ģimenē bērnu jūtu dzīve nevar pareizi veidoties. Māte runā valdonīgi, ātri uztver situācijas bīstamību un pati �pāriet uzbrukumā�. Sapratu, ka Kreicīti man tik viegli nesastapt. Toreiz raksts netika uzrakstīts, jo Kreicī�a māte darīja visu, lai atzītu meiteni par garīgi slimu. Lietas izmeklē�ana ieilga un beidzot tika izbeigta nozieguma pierādījumu trūkuma dēļ. Vēlāk Kreicīti iepazinu, bet par notiku�o runāt vairs nebija vērts.

īsta tik�anās ar Kreicīti notika krietni vēlāk � slimnīcas operāciju zāles priek�telpā. Redzēju uz ratiņiem aizvedam sasaitētu, tikko no narkozes pamodu�os sirmu sievieti.

�Ablācija. Vēzis. Nogriezu krūti �etrdesmit minūtēs. Rekords! Tikai vīram nebūs kur pieķert,� uz manu jautājo�o skatienu atbild jaunais ķirurgs Kreicītis ...

Sēdējām operācijās zāles ģērbtuvē un risinājām tīri profesionālus jautājumus. Kad gribēju jau atvadīties, viņ�, zinādams manus pētījumus, jautāja: �Sakiet, kolēģi, vai man jel kad patiks kāda sieviete, ar kuru es varē�u palikt kopā, apprecēties? Man viņu jau bijis vesela kolekcija. Pēc katras �īs mei�as izgulē�anas rodas vienaldzība pret viņu, pat riebums.� To stāstīdams, Kreicītis draudzīgi smīn. Ta�u smaids pavīd tikai lūpās. Viņ� sāk apzināties savas personības degradāciju, gandrīz neglābjamo pagrimumu. Tie�i tas Kreicīti dzen izmisumā. Viņ� nojau�, ka nekad nebūs laimīgs. Parasti �ādi vīrie�i ar vājāku gribu iestieg alkoholisma muklājā.

Ieskatīsimies �ai cilvēkā: Kreicītis ta�u dzīvē daudz ko sasniedzis. Viņ� ir izglītots, strādīgs, pieklājīgs, prot uzvesties sabiedrībā, ta�u bez dzimumaudzinā�anas kļuvis par morāli izkropļotu, sabiedrībai bīstamu ciniķi, kas pretējā dzimumā rada sev līdzīgus, bet vēl nelaimīgākus cilvēkus � savu apli. Dzimumaudzinā�anas trūkums laupa cilvēkam cilvēcību, atstāj to dzīvniecisku instinktu līmenī, nedodot iespēju uz instinkta veidoties jūtām, kas raksturīgas vienīgi cilvēkam.

Akli mīlo�as mātes bie�i atbalsta dēlu, retāk meitu �iztrako�anos jaunībā� (pareizāk būtu teikt � iztuk�o�anos), tā laupīdamas tiem spēju mīlēt, dibināt un veidot laimīgu ģimeni. Ģimenes veido�anas process galvenokārt ir vīrie�a uzdevums. Bet �kreicī�iem� apprecē�anās var būt tikai kārtējā partneres maiņa, pret kuru agri vai vēlu rodas riebums, tāpat kā pret ierastā apļa meitenēm ...

Meitenēm un sievietēm vajadzētu saprast, ka galvenokārt viņu rokās ir mīlestības zelta atslēga, kas atslēdz durvis uz visskaistāko noslēpumu � īstu, dziļu intīmo tuvību. Ja meitene vai sieviete būs ātri iegūstama, tā iznīcinās vīrietī spēju mīlēt, lai arī cik skaista, kaislīga un valdzino�a viņa būtu. Tā ir viena no mīlestības objektīvajām likumsakarībām. Vīrietī rodas ilūzija, ka �o sievieti viņ� ir pilnīgi izzinājis, izsmēlis. Viņ� vairs nevar un negrib ieskatīties tās dvēseles dziļumos, kas sievietei parasti bagātāki nekā vīrietim.

Straujā sievietes emancipācija mūsdienās ir padarījusi viņu arī pārmodru � ka tikai kaut kas nepazūd iegūtajās pozīcijās! Visur jāpanāk vīrietis un jāaiziet vēl tālāk par viņu, diem�ēl arī senās divējādās morāles radītajos netikumos, kas mīlestībai ir sevi�ķi bīstami.

Gadu tūksto�os izveidoto seksuālās un mīlestības uzvedības pamatprincipu lau�ana, neprasme novērtēt, kas patie�ām kalpo vienlīdzībai un kas, pārņemts no vīrie�u uzvedības, padara sievieti psiholoģiski par verdzeni, � tā ir sievietes emancipācijas vulgarizācija. Pretējo dzimumu attiecībās vīrietis ir bijis un arī vēl ilgi būs aktīvā puse � iekarotājs, tas, kur� izvēlas. Tā tas bijis pat matriarhātā, kad sievietei bija daudz lielākas tiesības nekā vīrietim. Tātad sievietes atklāta aktivitāte (maskēta tā var būt, un tādai tai jābūt) dzimumu attiecībās un vīrie�a iekaro�anā neliecina par vienlīdzību ar vīrieti. Tie�i otrādi, kļūdama viegli iegūstama, sieviete zaudē karalienes troni un, pati to neapzinoties, nonāk atkarībā un nevienlīdzībā. Normālu sievieti vienmēr ielīksmo stāvoklis būt izvēlētai, iekarojamai. Bet �ādu karalienes stāvokli nodro�ina vienīgi tabu: augstāk tiek vērtēta tā, kuru grūtāk iekarot.

Tabu sievieti glābj ari no cita mīlestībai kaitīga sare�ģījuma. Lai to saprastu, ir jāatceras pazīstamais teiciens, ka sieviete mīl ar ausīm, bet vīrietis ar acīm. Ja vīrietis mīl �ar acīm�, tas nozīmē, ka sievietei jāizskatās ļoti sievi�ķīgai, jārūpējas par tiem faktoriem, kas piesaista pretējā dzimuma uzmanību, proti, jau minētajiem reli�eriem, kuri pat samērā neglītu sievieti dara vīrie�a acīs ļoti pievilcīgu. Toties teicienā �mīlēt ar ausīm� slēpjas dziļāka jēga. Sievietei ne tikai jādzird vīrie�a komplimenti, bet jādzird ari kaut kas labs par �o vīrieti, kaut kas tāds, kas apliecina �ī vīrie�a personību: sieviete iemīl vīrieti, kas viņu valdzina ar savas personības īpa�ībām. Dzīvnieku tēviņi mātītes ap�ilbina ar savu spēku un drosmi. Vīrietim kā sociālai būtnei nākas demonstrēt galvenokārt savu garīgo spēku. Tikai mazattīstītas sievietes meklē vīrietī vienīgi fizisko.

Ta�u mūsdienās personības izpausmē sieviete ir panākusi un reizēm pat apsteigusi vīrieti. Līdz ar to viņ� ir nonācis ne visai apskau�amā stāvoklī, jo sievieti � personību �ap�ilbināt� ar savām personības īpa�ībām ir jau sare�ģītāk. Un vīrie�i padodas, atsacīdamies no cīņas par tālāku sevis veido�anu, kas vienīgi varētu stāvokli glābt. Savā bezspēcība viņi sāk domāt tikai par tieksmes apmierinā�anu, līdz ar to vēl vairāk degradēdami spēju mīlēt. Sievietes, neatradu�as sev atbilsto�u personību un ideālu, vai nu atsakās no vīra vispār, vai arī, degradēdamās mīlestības spēju ziņā, piesavinās vīrie�a uzvedību un nokļūst pilnīgā atkarībā no viņa. Vienīga izeja ir tabu. Aizliegums panākt seksā savu gribu liks vīrietim kļūt labākam, lai iegūtu sievietes cieņu un līdz ar to arī mīlestību, tas trenēs viņa smadzeņu limbisko sistēmu un jūtu centrus.

Viens gan jāzina, ka tabu pilnīgi lieks kļūst pēc kritiskās robe�as. Tabu laulības dzīvē noved pie visai bēdīgiem sare�ģījumiem. Izmantojot tabu kā mīlestības jūtu kāpinātāju mīlamajā vīrietī, sieviete nedrīkst pieļaut situācijas, kas mudinātu un veicinātu dzimum-tuvību (gulē�ana vienā gultā, palik�ana divatā vienā dzīvoklī utt.), jo neapmierināts uzbudinājums (satisfakcija) nedara neko labu ne miesai, ne arī garam.

Mīlestība ir viens no svarīgākajiem laimes avotiem mūsu dzīvē. Tā ir patiesība, kuru diez vai kāds apstrīdēs. Bet vai mēs to protam veidot un saglabāt? Daudzi apgalvo, ka tās nemaz neesot. Tā runā cilvēki, kuri nav iemācīti mīlēt. Atrodas arī tādi, kas uzskata, ka mīlestībai ir gadījuma raksturs, ka to meklēt nav vērts, bet laulībā vajadzētu censties pēc psiholoģiskās un fiziskās saderības � tad varētu nodzīvot garu, mierīgu kopdzīvi (saderības teorija). Bet vai nav otrādi? Vai tikai īsta mīlestība nerada īstu saderību? Mēs redzam, ka bie�i vien cilvēki, kas apprecēju�ies aiz mīlestības, pēc kāda laika kļūst ne tikai iek�ēji, bet arī ārēji it kā līdzīgi. Var būt ari otrādi, kas gan ir ļoti reti: saderība rada mīlestību, un tad tā uzreiz ir harmoniska. Ta�u mīlestības pamats un sākums ir dzimumtieksme. Cita veida saderība bez �ī pamata vēl nav dzimummīlcstība. Atrautas no dzimumtieksmes, �īs jūtas nav mīlestība, un, ja arī tās kļūdoties nosauktu par mīlestību, tās nevarētu būt ilgsto�as, jo neviens nams nevar pastāvēt bez pamata. Tāpēc jau arī tā sauktā �platoniskā mīlestība� ir tikpat nepieņemama kā seksuālās revolūcijas radītā galējība � tā sauktā �brīvā mīlestība�, jo abas ir tuk�-ziedes un nenes aug|us � nākamo cilvēku paaudzi, kas ir galvenais mīlestības uzdevums.

Ir ļoti svarīgi, lai mūsu jaunatne izprastu mīlestības dialektiku, saprastu, ka vēsturiskais atkārtojas katrā indivīdā, zinātu, ka arī mīlestībā pastāv objektīvas likumsakarības, kas nosaka cilvēku savstarpējo jūtu attīstību un virzību. Notikums ar Larisu un Kreicīti ir viens no piemēriem, kas parāda, kā var risināties divu jaunie�u savstarpējie sakari, nezinot �īs likumsakarības.

Pazīstamais padomju filozofs un sociologs S. Golods dzimumsakarus iedala �etros tipos. Arī S. Goloda dotā dzimumsakaru tipizācija spilgti atspoguļo dzimummīlestības dialektiku.

Pirmais ir izvirtības tips, kad dzimumsakari notiek bez dzi-mumemocijām. Tie raksturīgi cilvēkiem, kuri gan uztur pirmslaulību dzimumattiecības, tomēr tās nosoda. �ādām attiecībām ir gadījuma raksturs. Partneris vai partnere ir gados vecāks, ar citu sociālo statusu un citām kultūras prasībām. �ādi sakari tiek praktizēti bie�i, pie tam partneri gandrīz neko nezina viens par otru. Nejau�us sakarus pieļauj bezatbildīgi, morāli degradēju�ies un garīgi nabadzīgi cilvēki. Cen�anās ar seksuālu tuvību, bez mīlestības pamatemocijām atrisināt iek�ējās nenosvērtības problēmu un izrauties no vientulības jau iepriek� ir nolemta neveiksmei. Dzimumattiecības, kas nebalstās pat uz mīlestības pamatemocijām, tikai uz īsu brīdi var paglābt no vientulības. Būtībā nevis kura katra, bet tikai personību savieno�anās var palīdzēt pārvarēt vientulību. Divu ķermeņu savieno�anās bez emocijām tikai pastiprina vientulības izjūtu. Visa izvirtības pato-fizioloģija un psiholoģija balstās uz dzimumtieksmes pārvēr�anu no līdzekļa par mērķi, tas ir, tieksmi pēc mīļotā cilvēka aizstāj ar tieksmi pēc pa�a dzimumakta. Partneris tiek izmantots par priek�metu �ī mērķa sasnieg�anai.

Otrais dzimumsakaru tips ir �abloniskais. Partneri parasti attaisno pirmslaulību sakarus, retāk � izsakās nenoteikti. Motīvs ir ziņkārība, retāk � emocionāla dzimumtieksme. Par partneri izvēlas ievērojami vecāku personu ar at�ķirīgām seksuālām un kultūras prasībām, retāk � pēc vecuma, sociālā un laulību statusa, kā arī pēc kultūras prasībām sev tuvu cilvēku. Sis seksuālās uzvedības tips lielā mērā atgādina pirmo, kas stājas dzimumsakaros bez mīlestības pamatemocijām, ta�u tam ir arī da�as specifiskas iezīmes. Sai gadījumā objektu izvēlas, kaut arī izvēle notiek stereotipi un ne pēc emocionāli estētiskās orientācijas. Ko nozīmē stereotipa izvēlē�anās? Psihiskās un dzimumnobrie�anas periodā jaunie�iem un jaunietēm uz ilgāku vai īsāku periodu izveidojas un nostiprinās priek�stats par sievietes un vīrie�a fizisko ideālu. Vēlāk neapzināti notiek reāla cilvēka identificē�ana ar �o ideālu. Lai rastos dzimumsakari, bez atbilsto�ā stereotipa vēl nepiecie�ami atbilsto�i sadzīves apstākli. �ādos sakaros parasti stājas garīgi tuk�i un emocionāli neatsaucīgi cilvēki, kuri �ajos sakaros galvenokārt apmierina baudkāri; reālajiem kontaktiem raksturīga rupja juteklība, ķermeņa kultu nepavada emocionāla aizrautība. �abloniskajās attiecībās eross nav personības iek�ējā nepiecie�amība, arī te seksualitāte rodas kā pa�mērķis. Dzi-mumaktivitāte nerodas no objekta garīgās vai dabiskās pievilcības, bet kalpo par refleksa �stimulētāju�. Tāpēc īstas baudas vietā �ie sakari dod tikai iluzoru apmierinājumu.

Visizplatītākais ir tre�ais � standartveida dzimumsakaru tips. Sakaru motīvs ir dzimumemocijas (IV fāze) un ziņkārība. Pirmslaulību sakarus pa lielākai da|ai attaisno. Par partneri izvēlas draugu (draudzeni) līdzīgā vecumā un ar vienādu sociālo un laulību statusu un kultūras prasībām. Sī savstarpējo attiecību tipa attīstībā iz�ķir divas puses. Pirmkārt, sievie�u emancipācijas rezultātā, kā arī kultūras robe�ām papla�inoties, notiek �divpusīgās� morāles (�kas at|auts jaunietim, nav at|auts jaunietei�) atmir�ana. Līdz ar to arī jaunietes aizvien bie�āk nodibina seksuālus kontaktus. Otrkārt, dzimumattiecības veidojas pēc zināmiem tipveida paraugiem, kuriem raksturīgs mierīgs, nereti pavir�s un diezgan auksts jutekliskais pārdzīvojums. Sājā līmenī seksualitāte ir k|uvusi par it kā īpa�u personisko kontaktu veidu, kad attiecībām, kaut arī tās ir samērā pastāvīgas, dziļas un stabilas, trūkst stipru jūtu. So dzimumsakaru tipa veido�anos veicina masu komunikāciju attīstība, iedzīvotāju palielinātā mobilitāte, uzvedības anonimitāte pilsētas rajonos, kino, televīzijas un preses paraugu iedarbība uz indivīda apziņu, t. i., urbanizācija un zinātniski tehniska revolūcija, par ko sīkāk runāsim nodaļā par mūsdienu dzimumaudzinā�anas īpatnībām. Tomēr seksuālo attiecību standarttips acīmredzot ir pārejo�a parādība. Paaugstinoties vispārējās kultūras un īpa�i jūtu un savstarpējo sakaru kultūras līmenim, cilvēku attiecības, domājams, piesātināsies ar jūtu saturu.

Siem trim tipiem nav nākotnes, tie kalpo regresam, mazina sabiedrības pamat�ūniņas � ģimenes stiprumu. Tie parasti raksturīgi sabiedrības organizācijas (formāciju) maiņu periodiem, kad vecā morāle un �ai formācijai atbilsto�i izveidojusies mīlestības pakāpe tiek noliegta, jo ir par zemu topo�ai progresīvai iekārtai, bet jaunā pakāpe vēl nav iekarojusi cilvēku prātus. Vienlaikus atmirsto�ā �ķira savas atmir�anas procesa piesātinās ar izvirtībām, kuras cen�as uztiept uzvaro�ajai �ķirai, lai kavētu tās uzvaru. Tā, verdzībai zūdot, radās homoseksuālisma, sadisma un venērisko slimību uzplūdi, bet, feodālismam grūstot, � sifilisa epidēmija. Pa�laik Rietumos plosās tā sauktās seksrevolūcijas galējības, ko cen�as �eksportēt� arī uz sociālisma zemēm. Sīs galējības atrod sev auglīgu augsni tur, kur mēs savai jaunatnei neesam sniegu�i pareizu dzimumaudzinā�anu.

Ceturtais attiecību tips ir mīlestība �ī jēdziena parastajā nozīmē. Pirmslaulību attiecības attaisno. Sakaru uzsāk�anas motīvs ir mīlestība. Partneris visbie�āk ir līgavainis vai līgava. Mīlestību izprot kā tieksmi pēc garīgi estētiskā ideāla, kas apvienojas ar dabisku tieksmi pēc konkrēta cilvēka, pēc fiziskas tuvības ar viņu. Mīlestība bez kaislības ir vispārējs un abstrakts jēdziens. Platoniskas attiecības var būt estētiskas, ta�u tās nevar atzīt ne par normālu, ne vēlamu parādību (tās attaisnojamas un audzinā�anas nolūkos vēlamas tikai zināmā mīlestības fāzē).

Protams, �āda klasifikācija aptver tikai pētījumos aptaujāto personu uzvedības pamattipus. Reāli ir sastopams daudz lielāks dzimumattiecību tipu skaits. Bez tam tie bie�i evolucionē, emocionāli piesātinātie sakari var pārvērsties par standartsakariem, pretējs process tikpat ka nav iespējams. Iespējama arī tipu (bet ne mīlestības un standarttipa) apvieno�anās, piemēram, var apvienoties �ablon-veida un izvirtības tips.

S. Golods secina, ka no morāles viedokļa jebkuri seksuāli sakari, kas nebalstās uz dziļam emocionālām jutām, nav tikumiski. Tātad � uz kura mīlestības attīstības pakapiena cilvēks ir atļāvies dzimumaktu. uz tā viņ� ari paliek, laupot savai mīlestībai tālākvirzību. Bet, ja mīlestību uzskatām par laimes avotu, tad apstā�anās uz zemākā pakāpiena dara cilvēka laimi pārāk niecīgu. Viņ� ne ar ko nav apmierināts. Cenzdamies kļūt laimīgs, viņ� arvien kaut ko meklē, tikai pats nezina, ko. Meklē baudas, sāk lietot narkotikas, to skaitā alkoholu, nikotīnu ii. c., ir viegli iesaistāms noziedzībās un izvirtības. Visvairāk �ie cilvēki saceļas pret visu pozitīvo, kaut gan tas varētu būt viņu vienīgais glābiņ�. Tas notiek zemapziņas ietekmē, jo savā laikā pa�i �o pozitīvo ir apsmēju�i, iznīcināju�i, tā atzī�ana pat zemapziņā skan kā pazemojums. No pa�a piespļautās akas ta�u grūti padzerties!

Tātad mīlestības likumsakarību zinā�ana var pasargāt jaunatni no kļūmēm, var kalpot mīlestības radī�anai. Mūsu lasītājam dzimum-audzinā�anas jautājumu izskaidrojums pieejams lielāko tiesu vācu, poļu, �ehu, somu vai citu tautu �gaumē�, ta�u jāatceras, ka mīlestība un cilvēku intīmās attiecības katrai tautai ir nedaudz at�ķirīgas. Tās atkarīgas no para�ām, tradīcijām, temperamenta, sociālās struktūras, no zinātniskā pasaules uzskata izpratnes un vēl daudz kā cita. Da�i agrāko gadu autori, piemēram, A. Forels, un mūsdienu autori, kas jautājumu pētīju�i globāli un kuru pētījumi nav pretrunā ar mūsu ideoloģiju, mums ir pieņemami, jo savus pētījumus sniegu�i vispārinātā veidā un devu�i interesantus secinājumus, meklēju�i galvenās likumsakarības. F. Engelss savā darbā �Ģimenes, privātīpa�uma un valsts izcel�anās�, kurā pirmo reizi izteikta doma par cilvēka mīlestības īsti dialektisko un vēsturisko attīstību, pierāda, ka dzimummīlestibas attiecības ietekmē ne tikai vēsturiskie apstākļi, bet arī ģeogrāfiskā vide, tā ir atkarīga no sabiedrības �ķiriskajām īpatnībām, piemēram, no ra�o�anas attiecībām, sociālās attīstības pakāpes utt.

Sociālistiskās iekārtas apstākļos dzimumaudzinā�anai kā tikumiskās audzinā�anas sastāvdaļai jābūt mērķtiecīgai. Jautājuma risinājumā svarīgi ievērot konkrētos, katrai tautai raksturīgos apstākļus.

Dialektiski izprasta mīlestība aicināt aicina aizvien lielāku uzmanību veltīt dzimumaudzinā�anai. Tas jau pierādīts eksperimentā ar primātiem, to ar cilvēkiem ikdienā pierāda pati dzīve. Mūsu ģimenēm nav cita cementējo�a spēka kā vienīgi mīlestība. Tādē| �īm jūtām ir sociāla un valstiska nozīme. Mēs visi vēlamies būt laimīgi, vēl vairāk laimes mēs vēlam saviem bērniem un gribam, lai viņu ģimenes būtu stipras un noturīgas.

Lai paustu harmonisku mīlestību kā cilvēcības īpa�ību, mums jāatbrīvojas no �ķēr�ļiem, kas traucē to darīt, � vispirms no sekso-fobijas un mietpilsonības �ajos jautājumos, kas ir pagātnes paliekas mūsu apziņā. Tās jaunatnē veicina tieksmi pēc aizliegtā augļa, kas vienmēr �ķiet salds.

Seksuālās revolūcijas galējību atbalstītāji un veicinātāji mēģina mūsu zemē ievazāt pornogrāfiju, atsevi�ķos gadījumos pavedinot mūsu pusaud�us uz neķītru ainu fotografē�anu un filmē�anu. Mīlestības dialektika liecina, ka viņi vēlāk nekad vairs nevarēs cilvēcīgi mīlēt, no �brīvās mīlestības� muklāja tiem vairs neizkļūt. Mūsu ideoloģijas pamatlicēji, slaveni pedagogi un rakstnieki ir uzsvēru�i, ka mīlestības cildenumu cilvēks iepazīst tikai tad, ja tas dievina pa�u skaidrāko un dārgāko pasaulē � sievieti, māti. Bet vai tad pornogrāfija (ne tikai bil�u, bet arī citos seksa propagandas veidos) nemīda un nepazemo �o svētumu? Tikpat kaitīga ir otra seksrevolū-cijas galējība � tīrā laulības dzīves psiholoģizācija, kas noliedz seksuālo.

Mīlestība kopā ar tās pamatu � seksuālo tieksmi � nevar būt �ķirta no sabiedriskās apziņas. Aplūkosim tās formas, kurās izpau�as sabiedriskā apziņa, tātad arī ideoloģija. Tās ir tiesiskās teorijas un uzskati, filozofija, morāle, reliģija u. c. Bet kura no �īm izpausmes formām ir brīva no dzimumjautājuma? Tiesiskās teorijas, uzskati un likumdo�ana vienlaikus arī regulē laulību attiecības, cilvēku intīmās attiecības (pie mums un daļēji arī Rietumos sodāms noziegums ir izvaro�ana, homoseksuāla rīcība, pornogrāfijas izplatī�ana u. c.). Agrāk �o funkciju uzņēmās baznīca. Reliģija ir sevi�ķi ieinteresēta kļūt par noteicēju mīlestībā, �o funkciju viņa piesavinājās jau viduslaikos. Bet kāpēc? Kā zināms, katra cilvēka emocijām un jūtām ir noteiktas iespējas, kaut kāda galīgā robe�a. Lai arī cik emocionāls būtu cilvēks, ja viņ� iztērē jūtas vienā vietā, tās viņam pietrūkst citur. Baznīca to sen saprata. Nevarēja ta�u aicināt: �Mīliet viens otru mazāk, lai vairāk mīlestības paliek dievam un baznīcai!� Sapratusi, ka mīlestības pamati ir dzimumtieksme, baznīca intīmās attiecības pasludināja par grēku. Nonāca pat tik tālu, ka garīdznieks M. Luters noteica dzimumakta normu: divas trīs reizes nedēļā (patapinot to no korāna, kurā �o normu diferencē pēc nodarbo�anās veida), bet katoļu ticībā dzimumakts nebija grēcīgs tikai tad, ja no tā radās grūtniecība; tika noteikts, kā jāguļ sievietei akta laikā, par �īs pozas mainī�anu draudēja inkvizīcijas sods. Pilnīgi aizliedza izsargā�anos no grūtniecības. Jaunās meitenes pat grēksūdzē tika iztaujātas, vai tās tik neiztēlojas visu citādi. Tādā veidā priek�ā pateiktais �grēks� k|uva par savdabīgu izvirtības sē�anu, saistīts ar seksuālām traumām, par kuru nozīmi dzimumaudzinā�anā runāsim turpmāk. Kļūst skaidrs, no kurienes nāk �ī mietpilsoniskā kautrība pret dzimumjautājumiem, no kurienes reizēm lau�as sa�utums pret seksuālo jautājumu apsprie�anu.

Vai mēs nedarām to pa�u, ko kādreiz garīdznieki, kad, gribēdami bērnus atturēt no agrīnas dzimumdzīves, nomelnojam un nicinām mīlo�u cilvēku intīmās attiecības? Ar to mēs iznīcinām bērnos spēju harmoniski mīlēt. Mīlestībā visam ir jābūt svētam un tīram, bet vissvētākām jābūt intīmajām tieksmēm un dzimumattiecībām. Harmoniska mīlestība ir komunistiskās sabiedrības cilvēka gai�ākā iezīme, ar mīlestību apveltīts cilvēks ir jau tuvāk �ai nākotnes sabiedrībai. Izcilais pedagogs Suhom|inskis uzsver: �Ja gribat, lai audzēknis saprastu un izjustu di�o morāli politisko komunisma skaistumu, panāciet to, lai viņ� izprastu un saudzētu intīmo jūtu skaistumu! Bez intīmo jūtu tīrības nav iedomājama pilsoniskuma jūtu tīrība.� Audzinot patriotismu, veidojot spēju izjust mākslu, pievēr�ot jauno cilvēku skaistumam, stiprinot emocionalitāti, ieaudzinot jūtas, veidojot viņā pareizu pasaules uzskatu, mēs netie�i esam uzsāku�i arī dzimum-audzinā�anu.

Par to, kā �tīrā seksa� produkcija var sakropļot cilvēku un sagandēt viņa dzīvi, stāsta konkrēts gadījums.

Sieviete sūdzējās par pastāvīgām sāpēm vēderā, nomāktību, nedro�ības sajūtu, bie�u bezmiegu un dzīves apnikumu. Vēlāk noskaidrojās, ka arī mācīties kļuvis grūtāk. Priek�ā pavasara sesija, bet vēl tik daudz nenokārtotu ieskai�u, grāmatas un konspekti krīt no rokām...

Redzot pēcoperācijas sarētojumus, �ķiet, ka pa�ā plaukumā ne�ēlīgi aizcirsts ziedo�s koks.

Ārstē�anās gaitā viņa pastāstīja, kā tas viss noticis. Meitenes dzīvē bija ienācis nobriedis vīrietis. Viņ� aizrāvis to ar savu �visvarenību�, bie�i uzsvērdams savus pla�os sakarus (kā pats mēdzis teikt � �blatus�). Sākumā meitene izjutusi viņa atbalstu grūtā brīdī, bet visbie�āk viņi dejoju�i restorānos, uzbudinādamies mūzikas ritmā un ķermeņu tuvībā. Un tad kādā dienā viņ� ieteicis meitenei izlasīt �mūsdienu seksa tehniku�. Ziņkārības dzīta, viņa atdevās �im vīrietim. Vēlāk sākās aborti, kuru rezultātā iekaisa olnīcas, olvadi, un nāko�ā grūtniecība iestājās jau ārpus dzemdes. Lai glābtu dzīvību, bija jāizdara operācija. Pavisam skaidrs, ka �ī sieviete bez ārsta palīdzības nekad nevarēs sasniegt īstu dzimumbaudu, jau tagad viņa ir pilnīgi frigīda. Viņa vairs netic mīlestībai, netic cilvēkiem. Un tas viss seksekstrēmisma nopelns. Viņa meklē savu uzskatu biedrus, morāli pagrimu�us cilvēkus, rada augsni citiem, līdzīgiem gadījumiem. Sājā mūsdienās diezgan bie�i sastopamajā gadījumā izpau�as jau cita bioloģiskā likumsakarība, kura cilvēka so-cializētajā un psiholoģizētajā mīlestībā ievie� izteiktas pretrunas (cilvēkā vienmēr �ķēpus krusto �īs divas puses), kas sare�ģī sievietes un vīrie�a attiecības, padara ceļu uz mīlestību celmainu vai arī noārda jau tapu�u mīlestību. Sī jau ir specifiska mīlestības dialektikas likumsakarība, un tā būtu jāzina katram. Sī likumsakarība parādās, tiklīdz sākas savstarpēja, vēl pat neapzināta tieksme. Atkarā no apstākļiem, it sevi�ķi no partneru vecuma un to audzinā�anas īpatnībām, �īs likumsakarības izpausme katrreiz ir citāda.

Nepareizi būtu domāt, ka sasniegtā mīlestība � tā jau ir viss Attīstība turpinās arī vēlāk, tikai jaunā kvalitātē. Kāda tā būs, to noteiks jaunā cilvēka pasaules uzskats, viņa garīgais apvārsnis, vispārējā jūtu kultūra.

Cilvēks ar vāji izteiktām garīgām vajadzībām un interesēm nevar dziļi mīlēt, jo viņam praktiski nav vajadzīgās garīgās kopības ar mīļoto cilvēku, viņ� bērnībā un jaunībā nav izgājis cilvēcisko attiecību skolu. Viņ� ir apstājies seksuālās tieksmes līmenī. Tātad cilvēkam pirms dzimummīlestības katrā ziņā jābūt pieredzei cilvēcisko attiecību jomā, piemēram, cieņas un atsaucības parādī�anā radiniekiem un tuviniekiem, biedriem un draugiem, jābūt pieredzei rūpēties par citiem cilvēkiem. �Ja uzaugdams,� teica A. Makarenko, �bērns neiemācīsies mīlēt, vecākus, brāļus un māsas, savu skolu, savu ģimeni, ja raksturā ieaudzināti dziļi egoisma elementi, ļoti maz cerību, ka viņ� būs spējīgs iemīlēt viņa izraudzīto sievieti... Jaunais cilvēks nekad nemīlēs līgavu un sievu, ja viņ� nebūs mīlējis savus vecākus, biedrus, draugus.�* Tas nozīmē, ka mīlestības dominantei smadzeņu centros jārada labdabīga augsne, tie jātrenē.

īsta mīlestība nezūd pēc pirmās kāzu nakts. īstā mīlestība pēc tuvības nerodas riebums un no�ēla pret partneri. Mīlestība attīstās līdz savai tālākai pakāpei � garīgajai intimitātei. Ar jēdzienu �intimitāte� sapratīsim dzīves biedru visdziļāko tuvību, prasmi radīt laulībā uzticē�anās, smalkjūtības, gādības un maiguma atmosfēru. Sājā mīlestības stadijā partneri izjūt viens otru, tie ir �iemācīju�ies� savstarpējo, viņiem vien saprotamo skatienu un �estu valodu, prot piedot, prot viens otru izprast, attaisnot. Pilnīgi atkrīt pārmetumi, neiecietība utt. Kā savstarpējas audzinā�anas veids daudzreiz pats no sevis rodas �konstruktīvais strīds� � konflikta apsprie�ana ar prātu un niecīgu emociju piejaukumu.

Konstruktīvais strīds ir vienīgi pareizais konflikta apsprie�anas veids, kad partneri vispirms (ievadā) vienojas par strīda tematu. Galvenajā daļā izslēdz pārmetumus, apvainojumus, nepaceļ balsi, par galveno uzskata pa�kritiku, partnera uzklausī�anu. Konstruktīvais strīds obligāti beidzas ar rezumējumu (noslēgumu). Parasts strīds, kādu mēs to visbie�āk vērojam, vienmēr ir zaudējums abām pusēm. Pat tad, ja viena puse �ajā strīdā ir pierādījusi savu taisnību, tā ir divkār�i zaudējusi, jo ar savu uzvaru ir padarījusi uzvarēto mazvērtīgāku un to atstūmusi, atsve�inājusi. Visbie�āk tas notiek zemapziņas līmenī.

Iemīlē�anās jeb erotikas stadijā partneri �ajā ziņā ir �akli� un konstruktīvais strīds dabiski nerodas. Lai uzlabotu �ādā mīlestības līmenī tapu�u neharmonisku ģimeni, konstruktīvais strīds būtu jāie-

♦ Макаренко А С. Собр. соч. М., 1957, т. 4, с. 245. māca un mākslīgi jāizmānto kā zāles ģimenes stiprinā�anai un intimitātes tap�anai. Iemīlē�anās jeb erotisko emociju līmenī mīlētāji ir egoistiski, tie�i te var pieņemt pla�i izplatīto uzskatu, ka mīlestība ir egoisms divatā. Parasti �ajā stadijā partneri apvainojas par sīkumiem, iespējama greizsirdība, mī|oto uzskata par privātīpa�umu. Tas viss kavē partneru adaptāciju. Sī pakāpe sevi�ķi grūta ir tiem, kas no savas ģimenes mantoju�i privātīpa�nieciskuma garu.

Jūtu un vēl vairāk jau minētās garīgās intimitātes pakāpē mīlestība jau ir izveidojusies un devusi laulātajiem īstu adaptīvu plastiskumu. Adaptīvajam plastiskumam nav cita cēloņa un pamata kā vienīgi īsta mīlestība. Tuvība un apprecē�anās būtu pieļaujama vienīgi tad, kad abu partneru mīlestībā sāk rasties īstas, patiesas tuvības � dziļas intimitātes iezīmes, tikai tad būs nodro�ināta vīra un sievas vienlīdzība kopā ar pilnīgu personības autonomiju. Tikai �āda, ar īstu mīlestību apveltīta ģimene var veikt savu galveno funkciju � sociāli aktīvas un kulturālas jaunas (bērna) personības audzinā�anas funkciju, t. i., dot sākumu jaunai, augstākai attīstības kvalitātei. Mīlestība kā viss dialektiskais vienlaikus ir arī visspēcīgākā tieksme pēc brīvības. Tā necie� ierobe�ojumus. Mīlestība atzīst tikai pa�-ierobe�o�anos mīlama labā. Tā dara mīlestību vēl stiprāku. Tātad ieaudzināt pa�ierobe�o�anos arī nozīmē sagatavot mīlestībai un tās dotajai laimei, tā jau ir dzimumaudzinā�ana.

Todien studentu � talcinieku grupai kolhozā bija brīvdiena. Viņa piekrita kursa biedra uzaicinājumam divatā pastaigāties pa me�u, palasīt sēnes. Viņi jau bija vakaros staigāju�i divatā, bet mīlestības vēl nebija. Meitene domāja, ka vienkār�i jaunība dzen viņu ārā no kopmītnes (platoniskā jeb neapzinātās dzimumtieksmes fāze). Puisis loloja savu ieceri (paaugstinātās seksualitātes fāze). Viņ� bija diezgan simpātisks, likās pat kautrīgs un pag|ēvs. Gan salmus gubojot, gan kartupc|u laukā lokoties, meitene bie�i juta viņa skatienu.

Taciņa veda cauri vēl nenovāktajam laukam. Vārpas pieskārās kājām un rokām, glāstīja līdz ar atvasaras sauli, un viņi, gandrīz vēl pusaud�i, skrēja �ai mirdzumā, skaļi smiedamies, jaunības spēka pārpilni.

Viņa ļāva sevi notvert, pat noglāstīt. Viņ� raudzījās meitenes zilpelēkajās acis, kuras slēpās aiz tum�ajām skropstām. Viņu lūpas grasījās sastapties, viņ� sajuta meitenes matu un ādas reibino�o smar�u, juta, ka tikko manāmi nodreb apskautais augums. �Viņa grib mani!� � noplaiksnījās doma, un viņu pēk�ņi apdedzināja vijīgais meitenes augums. �ajā brīdī viņa izrāvās un abi skrēja pa taciņu tālāk. Tikai tagad jaunekli dzina jau pavisam cits spēks...

Aiz druvas sakās sils. Viņa aizelsusies iekrita raibajā vir�u un ķērpju paklāja un sajuta, ka svārki uzrāvu�ies augstāk. Meitene bija jauna un nepieredzējusi, tādēļ nesaprata, kādu nevaldāmu vētru radījusi jaunajā vīrietī. Apkārt bija klusums kā pirms negaisa, un nebija neviena, kas varētu nākt palīgā, ja sāktos vētra. Un tā sākās... Uzvarēja fiziski spēcīgākais. Tā tika pastrādāts noziegums, par kuru soda līdzīgi slepkavībai, jo te tie�ām iet bojā pats cilvēcīgākais � tiek samīdīta sievietes būtība, apsmieta sievietes brīvība.

Vairākus gadus pēc notiku�ā ārstiem �īs meitenes nakas sastapt savā kabinetā. Viņas nāk tādēļ, ka �īs ārkārtīgās traumas rezultātā vairs nav spējīgas uz harmonisku mīlestību un normālām intīmajām attiecībām, nevar kļūt par pilnvērtīgām sievām saviem vīriem, bie�i ir slimīgas un nervozas. Da�kārt �īs pacientes pa�as nesaprot, ka viņu dzimumdzīves sākumā ir notikusi tiesājama vardarbība, kuru, neizprazdamas vīrieti, pa�as neapzināti ir veicināju�as. Varētu pastāstīt simtiem līdzīgu gadījumu no ārsta prakses, kur sākumā viss bijis tik liriski un labi. Vienai tas sācies ar krīto�u zvaig�ņu skaitī�anu vai pastaigā�anos klusā divatnībā, citai � dodoties ar patīkamu vīrieti īsākā vai garākā ce|ojumā, vēl citai � aizejot pie viņa ciemos vai atvedot to pie sevis tuk�ā dzīvoklī... �ādu situāciju ir bezgalīgi daudz, un tikai retā beidzas bez katastrofas. Katrai meitenei, pirms tā at|aujas palikt viena ar vīrieti, ir jāapsver, vai viņa ir gatava uz intīmo tuvību, pretējā gadījumā tā bez izņēmuma ir rotaļa ar uguni, par ko dārgi jāmaksā.

Lasītājs var iebilst, ka izvaro�ana ir tik reta parādība, ka par to nemaz nav vērts runāt. Tā tas ir tikai tad, ja par vardarbību uzskata vienīgi tos gadījumus, kuri tiek izskatīti tiesā. Neiedomājami vairāk ir tādu gadījumu kā minētais. Arī par to būtu uzzinājis vienīgi ārsts (pat ne vecāki), ja neuzrastos sēņotājas, kas gandrīz vai piespiedu kārtā nogādāja jaunekli pie tuvākā milicijas darbinieka. Vēl tiesas zālē viņ� nevarēja saprast, ka ir pastrādājis noziegumu, kuru sauc par izvaro�anu. �Viņas ta�u vienmēr sākumā pretojas!� viņ� gandrīz vai kliedza, kad liecinieces pastāstīja bīstamās pastaigas finālu.

�Tātad �is nav jūsu pirmais noziegums?� rezumēja viena no tautas piesēdētājām. Acīmredzot cietu�ajām bija pietrūkusi drosme noziegumu atmaskot.

Ta�u te jāsaprot, ka lielākā da|a zēnu, pusaud�u un jaunu vīrie�u nevar iedomāties, ka viņu viengadnieces neizjūt tikpat stipru tieksmi pēc intīmās tuvības kā viņi pa�i. Pēdējā laikā nākas ārstēt jaunus pacientus � jaunekļus, kuri seksuālās dezinformācijas un dezorien-tācijas, kā arī da�ādo seksuālo traumu rezultātā ir kļuvu�i dzimum-nespējīgi (impotenti) vai kuriem radusies dzimummazspēja da�ādās pakāpēs. Sastapu�i un iemīlēju�i meiteni, viņi netiek va|ā no domas, ka mīļotā gaida pēc iespējas ātrāku dzimumtuvību, kura tiem nav pa spēkam. Un nekādi nav iespējams viņiem iestāstīt un pierādīt, ka meitene to negaida, sievietēm apzināta dzimumtieksme (libido) veidojas daudz vēlāk nekā vīrie�iem. Platoniskā fāze tām partop emocionālajā praktiski bez paaugstinātās seksualitātes fāzes (sk. 2. ielīmes att.). Pilnīgi pamatota izskaidrojuma tam vēl līdz �im nav. Pastāv uzskats, ka sievi�ķie dzimumhormoni (estrogēni), kurus ra�o olnīcas, lielākajai daļai sievie�u dzimumtieksmi nomāc. Tā kā ar katru menstruālo ciklu ol�ūnu un folikulu, kas galvenokārt ra�o estrogēnus, kļūst aizvien mazāk, to vietu sāk daļēji ieņemt gan virs-nieru, gan olnīcu ra�otie vīri�ķie hormoni (androgēni) un citi hormoni, kas, iedarbojoties uz CNS, ir spēcīgi libido stimulatori. To pierāda fakts, ka, lietojot androgēnus da�ādu slimību ārstē�anā, viena no to komplikācijām ir dzimumtieksmes palielinā�anās, reizēm pat ļoti spēcīga. Ja turpretī vīrietim ievada sievi�ķos hormonus, dzimumtieksme samazinās vai pat izzūd. Kaislīgākām sievietēm asinīs atrod vairāk vīri�ķo dzimumhormonu nekā mazāk temperamentīgām sievietēm. Vīri�ķos hormonus producē arī olnīcas un vēl vairāk virs-

nieres. Jaaoma gan, ка iieiaxa nozīme tomēr ir centrālās nervu sistēmas darbības īpatnībām, at�ķirībām audzinā�anā, perversas dzimumdzīves sekām, psiholoģijas at�ķirībām.

Iznāk tā, ka pusmū�ā un vēlāk sievietēm ir visizteiktākais libido, pie tam at�ķirībā no neskaidrā, neapzinātā libido jaunībā tas k|ūst pilnīgi apzināts, mērķtiecīgs, sajūtas pārvietojas uz dzimumorgānu rajonu (1. att.). Vīrietim dzimumhormoni sevi�ķi jutīgu padara dzimumlocekļa galviņu, kurai sievietes organismā atbilst klitors. Tā kā dzimumtieksme cilvēku sabiedrībā ir pamats jūtām, kuras vārda �aurākā nozīmē dēvē par mīlestību, tad sievietei �ī mīlestība mū�a vidū var uzplaukt ar milzīgu spēku � tā saucamā otrā jaunība. Kvalitatīvi tā ir at�ķirīga no jaunības mīlestības, kura, virspusēji sprie�ot, �ķiet vairāk platoniska. Bet vai tas tā ir? Jauna meitene, sevi�ķi iemīlējusies, sapņo par glāstiem, skūpstiem utt., tikai pagaidām tas viss saistās ar ķermeņa aug�ējo daļu (lūpas, ausu ļipiņas, kakls, elkoņu iek�puse, vēlāk krūtis, sevi�ķi to gali, reizēm starplāp-stiņu rajons). Bet tās ta�u ir erogēnās zonas! Erogēnās zonas (sk. 1. att.) ir ķermeņa vietas, kuras glāstot, skūpstot vai citādi kairinot rodas dzimumuzbudinājums un ar to saistītā patika un lielas

47

baudas gaidī�anas sajūta. Sīs zonas ir cie�i saistītas ar dzimumhor-moniem, talāmu un hipotalāmu, un �īs saites ir abpusējas (viena otru savstarpēji ietekmē). Vīri�ķie dzimumhormoni padara jutīgāku klitoru un locekļa galviņu, tātad pusmū�ā sievietēm dzimumtieksme kļūst apzinātāka, mērķtiecīgāka, jo tie�i tad tā sakarā ar izmaiņām hormonu līdzsvarā nolai�as zemāk un lokalizējas dzimumorgānu rajonā (izzūd platoniskuma maska). Liela nozīme �ajā ziņā ir audzinā�anai. Mēs meitenēm reizē ar dzimumakta � �ī svētuma brī�a nomelno�anu ieaudzinām lielāku kauna sajūtu attiecībā pret dzimumorgānu rajonu nekā zēniem, un tam ir liels kavējo�s spēks, kas savukārt neļauj attīstīties �ai erogēnajai zonai un vienlaikus arī libido. Da�reiz �ī kauna sajūta tiek ieaudzināta tik spēcīgi, ka iedzen zemapziņā arī libido, padara sievieti uz mū�u frigīdu, savā ziņā kroplu, un laupa sievietei harmoniskas mīlestības iespējas.

Katram normālam jaunietim piemīto�ā dzimumtieksme nekur nevar pazust. Nepareizi audzinot, to var tikai izstumt no apziņas, ta�u zemapziņā tā paliek, kur tad arī trako kā brīvību alksto�s zvērs krātiņā. Sis pats zvērs, brīvība būdams, nemaz netrakotu un nebūtu ne bīstams, ne posto�s. Tāpat arī dzimumtieksme, iedzīta un iesprostota zemapziņā, pārtop un kļūst nepazīstama, lai nemanāmi tomēr izkļūtu no gūsta un izkļuvusi plosītu un gandētu cilvēka dzīvi. To atkal ilustrē gadījumi no ārsta prakses.

Meitenei ir ap 20 gadu. Sūdzas par nervozitāti, sliktu miegu, sliktu atmiņu un vājām sekmēm mācībās. Ta�u, lai arī par ko viņa runātu un stāstītu, to neatstāj doma, ka tā neapprecēsies, doma, ka viņai nav piekri�anas, ka ir neglīta utt. �Apprecē�os ar pirmo, kur� gadīsies, lai arī tas būtu vecs un neglīts un pēdējais muļķis, lai tikai nepalieku vecmeitās, manī jau sākas tādas rakstura iezīmes, tikai tādēļ neguļu, zūd atmiņa ... tikai apprecē�anās var padarīt mani veselu!� To viņa atkārto da�ādos variantos. Bet zino�s ārsts ar vārdu �apprecē�anās� jau sadzird vārdu �atdo�anās�. Dzimumtieksmi viņa noliedz, neko līdzīgu nav izjutusi. Apgalvo, ka ar vīru bū�ot vēsa, bet galvenais esot apprecēties, jo dzīve jau gandrīz nodzīvota (1). Te skaidri redzams, ka meitenei ir izteikta neapzināta dzimumtieksme, kura, kā zināms, vislabāk var būt apmierināta pēc apprecē�anās. Tādēļ arī zemapziņa �o meiteni neapturami un nevaldāmi virza uz apprecē�anos. Te ārsta (bet varbūt arī audzinātāja) pienākums ir noraut a�gārnā audzinā�anā radu�os masku, neapzināto padarīt apzinātu, jo daudz vieglāk ir tikt galā ar visu apzināto nekā ar neapzināto. Tā notika arī ar �o meiteni. Kad dzimumtieksme psihoterapijas rezultātā kļuva apzināta, viņa to nemaz necentās apmierināt ar gadījuma vīrieti, lai gan erogēnās zonas sāka izjust vajadzību pēc glāstiem un citiem kairinātājiem. Bez ārsta palīdzības viņa būtu vai nu apprecējusies ar nemīlamu vīrieti, vai uzsākusi pirmslaulības dzimumsakarus ar gadījuma partneri, dzimumtieksmi, iespējams, atstājot zemapziņā un paliekot visu mū�u frigīda.

�ī meiteņu neapzinātā dzimumtieksme izpau�as ārkārtīgi da�ādi � tieksmē pēc dejām, modes, mūzikas ritmiem, skūpstī�anās �tāpat vien� utt., nonākot pat līdz tādam stāvoklim, kad uzsāk gadījuma dzimumsakarus nevis tāpēc, ka tie nepiecie�ami apzinātas tieksmes dēļ, bet it kā kauna dēļ, ka līdz 20 gadiem saglabājusies nevainība un tādēļ kauns iet pie ārsta. īstenībā uz �ādu soli mudina zemapziņā iesprostotā tieksme. Tas viss varbūt nenotiktu, ja �ī tieksme būtu apzināta.

Vīrietim jau no dzimumattīstības sākuma erogēnās zonas gandrīz pilnīgi atrodas dzimumorgānu rajonā, tās ir ārkārtīgi jutīgas salīdzinājumā ar sievieti, kurai citur lokalizētas erogēnās zonas, kas vīrietim ir mazjutīgas. Tādēļ pusaud�a un jauna vīrie�a dzimumtieksme ir skaidri apzināta. Daudzi autori uzskata, ka �ajā laikā jaunietim pēc platoniskā perioda iestājas paaugstinātas seksualitātes periods, bet meitenei otrādi � neapzinātā dzimumtieksme viegli ievadāma vēl dziļāk zemapziņā, tādā veidā radot grūti izskaidrojamus sare�ģījumus, no kuriem visbie�ākais � tieksme pāragri, akli apprecēties, nenovērtējot līdz galam partneri. Toties jauns vīrietis skaidri zina, ko viņ� vēlas zvaig�ņotā naktī, būdams divatā ar meiteni sapņotāju, kura pat nojaust nevar, kas notiek viņas ceļabiedra organismā. Viņa tālākā rīcība atkarīga vienīgi no drosmes, egoisma, pa�savaldī�anās un citu cilvēcīgo (pozitīvo un negatīvo) īpa�ību pakāpes. Jaunam vīrietim �ī dziņa ir ļoti, reizēm pat pārmērīgi spēcīga. Tas tāpēc, ka vīrietī darbojas tikai vieni vīri�ķie hormoni (an-drogēni), īstenie dzimumtieksmes stimulatori, pie tam bez tām bremzēm, kuras ir jaunai sievietei. Piedevām vēl pusaud�a un jaunie�a

organismā dzimumhormoni ir jauna, nepierasta viela, tāpēc tā iedarbojas asāk, spēcīgāk, tāpat kā tas ir ar zālēm � sākumā tās palīdz ļoti labi, bet tad, kad pie tām pierod, to iedarbība samazinās, notiek it kā notrulinā�anās. Pat inde, ja pie tās pierod, vairs nav nāvējo�a. Gadiem ejot un organismam novecojot, arī dzimumhormonu kļūst mazāk. Iznāk tā, ka, vīrietim novecojot, dzimumtieksme, tātad arī .dzimumspēja samazinās (pretēji sievietei). Tas ir lēns, pakāpenisks process. Tikai daļa vīrie�u, būdami jauni, �o procesu ar savām vājībām (alkohols, nikotīns, galējības dzimumdzīvē, citas neveselīgas aizrau�anās) paātrina. Jāatzīmē, ka uz sievietes dzimumfunkciju �īs vājības iedarbojas vēl graujo�āk, pilnīgi izjaucot bioloģisko likumību, novedot pie izvirtības, dzimumdegradācijas, neadekvātām parādībām un visbeidzot izdzē� iespēju pārdzīvot �otrās jaunības� pacēlumu (2. att.). Ja visu teikto atveidojam grafiski, izveidojas kaut kas līdzīgs �ķērēm, no kā arī radies �īs likumības nosaukums.

Bioloģisko �ķēru likumība palīdz izskaidrot patiesību (A. Forels. �Dzimumu jautājums�, I grām., 89. 1pp.; S. Goloda pētījumi mūsdienās). ka jaunas meitenes pavedina gados par tām krietni vecāki vīrie�i (ja dzimumdzīve uzsākta pirms kāzām), bet pusaud�us un jaunekļus � gados vecākas sievietes. Parasti �o parādību apstrīd, tā grūti atklājama un pierādāma. Ne pavedinātais, ne pavedinātājs nav ieinteresēti �ādus sakarus atklāt, jo tos sabiedrība nosoda sevi�ķi asi. Tos parasti atklāj ārsti, bet ārsti pacienta noslēpumu izpaust nedrīkst. Vienīgi zinātnieki anonīmās anketās uzzina patiesību. Skaidrs, ka te, tāpat kā katrā likumsakarībā, ir izņēmumi. So izņēmumu vairāk ir tur, kur ir pareiza dzimumaudzinā�ana, kur vecāki neuzkrīto�i, bet pastāvīgi vēro savu bērnu attīstību, koriģē un veido uzvedību un jūtas, ievirza pareizā gultnē da�ādas tieksmes (dzimumtieksmi un citas), līdz beidzot bioloģisko �ķēru likumība cilvēkam vairs nebūs spēkā. Turklāt jāatceras (tā atkal ir likumsakarība), ka, stimulējot vēlamās tieksmes, var panākt nevēlamo vai vēl pagaidām nevēlamo tieksmju aizturi un, otrādi, kavējot nevēlamās, var panākt vēlamo tieksmju spilgtu uzplauksmi. Kategorisku iebildumu izraisa uzskats, ka cilvēka dzimumtieksme (instinkts) nav sublimējama (Z. Freids �ādu sublimāciju uzskatīja par kaitīgu). Mūsdienu seksologi at�ķirībā no Freida ar sublimāciju saprot enerģijas pārslēg�anu, bet ne tieksmes transformē�anu. Nedrīkst sajaukt �īs tieksmes ievadī�anu zemapziņā ar baznīcas morāles un a�gārnas audzinā�anas metodēm, kas rada posto�as sekas, kā arī ar sublimē�anu uz citām vēlamām cilvēcīgām tieksmēm (tieksme pēc zinā�anām, it sevi�ķi tieksme pēc rado�ās darbības u. c.), kas samazina, bet reizēm uz laiku pat dzē� dzimumtieksmi. �āda sublimācija nav iespējama vienīgi tad, ja �ī tieksme ir patoloģiska. Pie tam vīrie�iem ir dabiska �īs tieksmes regulē�anas sistēma, kas ilgsto�as atturē�anās gadījumā pilnīgi izdzē� dzimumtieksmi, reizēm novedot pat pie fizioloģiskas impotences (par �iem mehānismiem runāsim vēlāk). �ādu izņēmumu būs aizvien vairāk, ja saviem bērniem, visiem bez izņēmuma, ieaudzināsim spēju mīlēt īsti cilvēciski. Cilvēkam kļūstot cilvēcīgam, attīstoties vēsturiski un veidojoties kā personībai ontoģenētiski, viņ�

sagatavojas bioloģisko �ķēru aizvēr�anai. Ta�u tās aizver tikai viens spēks � mīlestība (3. att.). Turklāt arvien jāatceras, ka tās var atvērties, ja nokavēta attiecīgā audzinā�ana vai vājinās mīlestība starp laulātajiem.

�ādas �ķēres izveidoju�ās cilvēka priek�te�u un pirmatnējo cilvēku vidē pirms monogāmās laulības tap�anas, kad cilvēks vairāk bija pak|auts dabiskās izlases, nevis sociālajiem likumiem. Lai suga izdzīvotu un attīstītos, bija nepiecie�ams dot vairāk materiāla dabiskajai izlasei, tātad izdzīvoja tie, kuriem bija vairak pēcnācēju (pie tam sievietei � līdz pa�am vecumam). �iem pēcnācējiem vajadzēja vispirms būt fiziski spēcīgiem un izturīgiem, tādēļ ieņemtiem no spēcīga, tātad jauna, bet jau rūdīta tēviņa. Та, piemēram, paviānu mātīte, vienalga, kādu vietu tā ieņem �o dzīvnieku �sabiedrībā�, briedumam tuvojoties, mīlinās ar visiem tēviņiem, bet, iestājoties periodam, kad iespējama apaugļo�anās, pārojas tikai ar barvedi, tātad ar visspēcīgāko jauno tēviņu, jo no tā dzims arī vispilnvērtīgākie pēcnācēji.

Galu galā iznāk, ka jaunās mātītes tiecas pēc krietni vecāka tēviņa, jo neorganizētajiem, nenobriedu�ajiem jaunajiem vēl tālu līdz barve�a rūdījumam; bet vecās tiecas pēc krietni jaunāka tēviņa, jo viņu vecumā tēviņi nevar būt par barve�iem sava vājuma dēļ.

Cilvēku sabiedrība, kurā izveidojusies monogāma ģimene, kas k|uvusi par sabiedrības pamat�ūniņu, bioloģiskās �ķēres ir pretspēks, kas cen�as izjaukt monogāmiju un kavē sabiedrības attīstību. Tāpat kā sirmā senatnē, otrās disharmonijas fāzes (sk. 2. att.) sievietes ar izteiktu libido tiecas pēc tādiem pa�iem seksualizētiem jaunekļiem pirmajā konfliktu fāzē, dodot tiem pirmo intīmās seksuālās mīlas skolu. Reizēm uz libido izaug arī mīlestība, bet gadu starpība ir pārāk liela ...

Bet kāpēc tiecas viens pie otra it kā ar zemāku potenci un libido apveltītie (meitenes no pirmās, vīrie�i � no otrās disharmonijas fāzes)? Vīrietis no otrās disharmonijas fāzes nevar samierināties ar savu spēju kritumu. Tā kā vīrieti (at�ķirībā no sievietes) pēc jaunības ieraduma vispirms piesaista un kārdina sievietes ārējais izskats un svaigums (reli�eri) � vīrietis mīl ar acīm (tāpēc jau arī sievietēm ir izstrādājusies lielāka tieksme greznoties), viņ� instinktīvi vai apzināti cer pacelt savu potenci ar jaunu, izskatīgu meiteni, kas sākumā arī daļēji izdodas. Bet tikai sākumā! Vēlāk, kad kaisles skurbums pierimst, rodas vajadzība pēc garīgās tuvības un intimitātes (pēc tre�ās pakāpes reli�eriem), kas gados vecākam vīrietim ir vienmēr nepiecie�ama: tā stabili ceļ potenci. Mēs, izejot no mīlestības dialektikas da�ām īpatnībām, jau zinām, ka vīrietis, kam nav �īs mīlestības dotās jūtu intimitātes, pēc dzimumsakariem pret partneri sāk izjust vairāk vai mazāk izteiktu riebumu. Visbie�āk gados vecāks vīrietis ir garīgi bagātāks par savu jauno partneri. Ja apmierināta kaisle, psiholoģiskie reli�eri vismaz uz laiku kļūst neiedarbīgi un partnere viņam pēc tuvības kļūst neinteresanta, bet tre�ās pakāpes reli�eri, kas piemīt augsti attīstītai personībai, partnerei vēl nav izveidoju�ies, tādēļ nekas vairs nedod ne potences pacēlumu, ne arī rada garīgo tuvību (te riebums pēc tuvības būs sevi�ķi izteikts). Viņ� (vīrietis) meklēs jaunas tik�anās, kas tāpat beigsies ar vil�anos. Ja nu kāda no jaunajām sievietēm būs garīgi neizsmeļama, uzplauks mīlestība ... Viņa (jaunā sieviete) pārdzīvos psihotraumu, kura vēlāk atspoguļosies negatīvi viņas ģimenes dzīvē.

Savukārt jauna meitene, kuras dzimumtieksme ir neapzināta un nav arī visai augsta, meklē partneri ar lielāku garīgo bagātību, kaut arī gados vecāku (sieviete mīl ar ausīm). Seksualizētā un erotizētā jaunie�u uzbāzība viņai liekas pretīga. �ādi pui�i var ielīksmot tikai pārāk tālu seksā aizgāju�u meiteni vai līdzīgi sev seksualizētu vecāku sievieti. Pieredzēju�ā vīrietī gadu gaitā izveidojusies savdabīga izturē�anās elegance: viņ� zina sievietes vājās vietas, prot rīkoties ar komplimentiem. Un, galvenais, savā dzīvē viņ� jau daudz ir sasniedzis, izveidojies par nobriedu�u personību, viņ� ir vīri�ķīgāks vai arī prot par tādu izlikties. Tas viss meiteni ap�ilbina, izraisa mīlestību. Līdz ar to pamazām veidojas apzināts libido, kuru pakāpeniski stimulējot mazāk satraucamais vīrietis �labākajos gados� tuvību ar meiteni noteikti sagaidīs. Jauns vīrietis ar savu steigu meiteni atbaida un savu nodomu panāk retāk. Vīrie�a ārējais skaistums sievietes skatījumā ir tikai papildu faktors.

Interesantu apstiprinājumu bioloģisko �ķēru likumībai sniedz

sociologi. Filozofijas zinātņu doktors Nikolajs Mansurovs secinājis, ka dzeju visvairāk �patērē�-jaunas lasītājas, bet ar gadiem viņu interese par dzeju mazinās. Turpretī ar vīrie�iem ir otrādi: viņi labprāt lasa dzeju brieduma gados un pat solīdā vecumā. Acīmredzot kvalitatīvās un kvantitatīvās pārmaiņas organismā ir saistītas ar garīgajām pārmaiņām, un starp viena vecuma vīrie�iem un sievietēm vērojama �o pārmaiņu nesaskaņa. No tā varam secināt: tikai tad, kad abos � gan vīrietī, gan sievietē � ir izveidoju�ās garīgās bagātības un kad abi ir tās viens otrā atklāju�i, var uzplaukt spēcīga abpusēja mīlestība.

Liekas, no teiktā ir skaidrs, ka bioloģisko �ķēru aizvēr�anai nepiecie�ams, lai jaunietis pēc iespējas agrāk kļūtu par personību, bet jaunietes garīgā bagātība un sievi�ķība būtu neizsmeļama. Tātad jācen�as tuvināt jauno garīgās tieksmes. Lūk, vēl viens ļoti nozīmīgs dzimumaudzinā�anas uzdevums. Gadās arī tā: pusaudzis vai jauns vīrietis neskaidri nojau�, ka ir nepiecie�ams meiteni iejūsmināt, tādēļ viņ�, ja tam �aurs garīgais apvārsnis, iet vieglāko ceļu � kļūst bravurīgs, āri�ķīgs, neīsts. Daļu meiteņu, kuru garīgais līmenis ir zems, �āda izturē�anās spēj ielīksmot, viņas pieķeras �iem jaunekļiem un kļūst par to verdzenēm.

�eit gribētos pievērsties ģimenēm, kurām tuvojas vai ir jau iestājusies otrā konfliktu fāze. Visbie�āk ir tā, ka sieva, pieradusi pie vīra aktivitātes laulības sākumā, nevar saprast, kāpēc pusmū�ā �ī aktivitāte zināmā mērā jāpārņem viņai (jāmainās lomām). Daudzām sievām �āda vēlē�anās pat rodas, ta�u viņas no tās kautrējas, neapzināti veicinot disharmoniju, ļaujot bioloģiskajām �ķērēm vēl vairāk atvērties � pat līdz ģimenes sair�anai. Sievai jāsaprot, ka viņai ar savu kaisli otrās jaunības laikā jādāvā �ī otrā jaunība arī vīram, citādi viņ�, pats nemaz to negribēdams, meklēs to citur. Savukārt vīram jau no pa�a sākuma jāatceras, ka no tā, kā viņ� saglabās sievu (tās veselību, svaigumu, tās garīgo pasauli), ļoti atkarīgs, vai viņa spēs tam �o jaunību dāvāt.

Mīlestības dialektika un bioloģisko �ķēru likumība apstiprina, ka visās mīlestības daļās no apak�as līdz aug�ai jābūt harmonijai. Ta�u tāda mīlestība iespējama tikai harmoniskai personībai, kurā viss ir sagatavots, lai varētu saplūst poētiskais un seksuālais. Vienpusība rada dzimumakta nepilnvērtību un nesaderību, atver bioloģiskās �ķēres. Tā, piemēram, vīrietis bie�i no savas intelektuālās un estētiski apdāvinātās sievas, kurai trūkst seksualitātes, pa kluso iet pie Dirnē tipa sievietes (viegli pieejamas mīļākās, kurai piemīt seksualitāte). Rietumos tās parasti ir ielasmeitas un prostitūtas ar izsmalcinātu seksa tehniku, t. i., sievietes ar uzspēlētu seksualitāti. Jaunie vīri turpina apmeklēt savas agrākās pavedinātājas, mājās saņemot tikai mīlestības estētisko, garīgo daļu. Gadījumos, kad sieva ir ar izteiktu seksualitāti, bet bez garīgi estētiskajām personības īpa�ībām, vīrs meklē gei�as vai heteras tipa mīļāko, lai saņemtu mīlestībā garīgo pusi. Tāda dubulta dzīve parasti noved pie nevajadzīga nervu sasprindzinājuma un pēc tam � pie ārstiem. Skaidrs, ka tāpat rīkosies sieviete, kura vīrā neatradīs personības harmoniju. Sī harmonija jāveido audzinātājiem un jāuztur pa�iem laulātajiem, radot garīgo un fizisko saderību un tādējādi aizverot �ķēres. Ārpus ģimenes atrastais arī reti kad ir apveltīts ar harmoniju. Ja to atrod, ģimene parasti izirst.

Harmoniska mīlestība ir galvenais faktors, kas aizver bioloģiskās �ķēres. Tāpēc mums jāieaudzina savos bērnos spēja mīlēt un jāmāca, kā saglabāt mīlestību.

Jauni iemīlēju�ies cilvēki tūda| arī aizver savas bioloģiskās �ķēres. Mīlestība liek meitenei k|ūt kaislākai, tā izjūt vēlē�anos saplūst ar mī|oto. Arī jaunekli mīlestība kvalitatīvi pārveido, tagad viņ� sāk domāt arī par mī|otās meitenes izjūtām. Tuvība tiek uzskatīta par svētumu, un jauneklī rodas vēlē�anās to neskartu aiznest līdz kāzu dienai, jo harmoniska mīlestība vīrietim iegro�o kaisli. Tātad meitenes libido jau pirmajā fāzē krasi kāpj, bet jaunekja dzimumtieksmes līkne tajā pa�ā fāzē pavirzās lejup � �ķēres aizveras. Ja arī turpmāk �ie cilvēki pratīs uzturēt savu mīlestību, �ķērcs neatvērsies, un līdz lielam vecumam saglabāsies harmonija gan garīgajās, gan intīmajās attiecībās, jo tās viena otru stiprina.

Viens no svarīgākajiem labas ģimenes veido�anas faktoriem ir optimālais vecums, kurā jaunie�iem staties laulībā. No iepriek� teiktā kjūst skaidrs, ka topo�ai ģimenei ļoti svarīgs ir ne tikai jaunie�u fiziskais, bet arī garīgais (kad pārsvarā nav vairs instinkta, bet gan jūtu emocijas) un sociālais briedums.

Mūsdienu jaunatnei �ajā jomā ir daudz grūtību. Dzimumbriedums pa�reiz iestājas 2�3 gadus agrāk, nekā tas bija pagāju�ajā gadsimtā. Bet sociālais briedums, patstāvīgums pa lielākai da|ai rodas vēlāk, nekā tas bija pirms 40�50 gadiem, jo daudz laika prasa izglītības iegū�ana un profesijas apgū�ana.

Tagad jaunības laiks ir pagarinājies. Bet jaunie�iem vēl nav jūtu brieduma, prasmes orientēties cilvēkos, nemaz nerunājot par materiālo neatkarību. Un tā ir sliktas prognozes pazīme laulībām.

Lai laulība būtu laimīga, abiem jaunajiem jāk|ūst garīgi bagātiem � to diktē mīlestības dialektiskums un bioloģisko �ķēru likumība.

Visbie�āk iz�ķiras tie, kas apprecēju�ies 18�20 gadu vecumā. Cēlonis nav vienkār�s, tas nav sastap�anās ar dzīves grūtībām, kā to bie�i uzskata. Vismaz tas nav galvenais cēlonis. īsta, līdz galam uzcelta mīlestība vienmēr palīdz �īs grūtības pārvarēt. Visbie�āk gadās, ka jaunie�i par mīlestību jau uzskata savas kvēlās dzimumemocijas. Bet tie�i intīmās' attiecības nepavisam neveidojas �ajā līmenī tā, kā gaidīts. Jo izrādās, ka intīmās attiecības nav atdalāmas no dzīves vispārējā fona, no visām tām daudzveidīgajām saiknēm, kas rodas starp diviem cilvēkiem. Intīmās attiecības vien ir gau�ām maz, lai saglabātu ģimeni uz grūtību fona, te vajadzīga līdz galam izveidota mīlestības dominante, t. i., jūtas.

At�ķirība starp vīrie�a un sievietes seksuālajiem potenciāliem, kura izriet no fizioloģiskajām un psiholoģiskajām īpatnībām, krasi izteikta tie�i jaunībā. Turklāt vil�anās jaunajā vīrā kā stiprā, autoritatīvā cilvēkā apzināti vai neapzināti samazina sievietes gatavību atbildēt ar maigumu, vājina viņas seksuālās tieksmes. Tas viss rada augsni disharmonijai.

Bet intīmās dzīves nozīmes pārvērtē�ana, kas raksturīga jaunie�iem, izraisa to, ka pirmās neveiksmes �ajā sfērā tiek uzskatītas par ģimenes dzīves sabrukumu vispār. �iem jaunie�iem pietrūkst pacietības, viņi neizprot, ka seksuālā harmonija nerodas uzreiz � tā ļoti taktiski jārada pa�iem. Tātad laulībai ir arī savi mīnusi un grūtības.

Ģimene kļūst par ģimeni vistie�ākajā nozīmē tikai pēc bērnu piedzim�anas. Bērnu audzinā�ana, jaunās rūpes un kopīgie prieki bagātina jūtas. Daudzām sievietēm tie�i pēc dzemdībām izzūd frigiditāte (dzimumvēsums), sākas ceļ� uz intimitāti.

Par optimālo vecumu laulībām jāuzskata laiks, kas ir vispateicīgākais dzemdē�anai un bērnu audzinā�anai. Sievietei tas ir no 20 līdz 26 gadiem, vīrietim � no 23 līdz 35 gadiem. Atcerēsimies, ka līdz �im vecumam vīrietī valda tikai instinkta, bet ne jūtu emocijas. Nevarēdams iegūt meiteni, jaunietis iedegas apprecē�anās mānijā, suģestē �o vēlmi arī meitenei, lai pēc tam pret sievu izjustu nemīlo�a ieguvēja riebumu, ko pierāda mīlestības dialektika.

Protams, �ie skaitļi ir tikai orientējo�i. Laimīga laulības dzīve iespējama arī krietni agrāk vai vēlāk, jo visu nosaka ne gadu skaits, bet dvēseles briedums.

No pieredzes izkristalizējusies doma, ka vīram jābūt vairākus gadus vecākam par sievu. Taisnība. Pie tam ne tikai tāpēc, ka nobriedu�ākam vīrietim vieglāk būt ģimenes balstam, galvenais, ka viņam jau ir uzkrāta noteikta garīgā bagā�a. Arī seksuālā harmonija �ajā gadījumā veidojas labāk un ātrāk.

Protams, gadu starpību nedrīkst uzskatīt par dogmu. Intīmā dzīve vispār nav veidojama kāda likuma robe�ās; viss ir krietni sare�ģītāk, viss atkarīgs no divu individualitā�u sapra�anās. Mēs zinām daudzas laimīgas laulības, kad par laulātajiem kļūst vienaud�i vai arī par da�iem gadiem vecāka ir sieva.

Veidojot pareizu attieksmi pret dzimumjautājumu, mēs stiprinām sabiedrības pamat�uniņu � ģimeni.

Mūsu uzdevums ir ieaudzināt jaunatnē tikpat cēlu un svētu attieksmi pret dzjmumtuvību (mīlestību) kā pret mīlestību kopumā. Diem�ēl vēl atrodas cilvēki, kas pārrunas un lekcijas par dzimum-jautajumu pielīdzina seksa propagandai, tā mazinot �ī jautājuma audzino�o nozīmi un pat netie�i palīdzot ievazāt rietumu ideālistiskos uzskatus, jo aizliegumi un noklusē�ana dzimumdzīves jautājumos paver durvis kaitīgiem uzskatiem un bur�uāziskajai ideoloģijai.

Ne velti mu�u ideju pretinieki pornogrāfiju un visu citu, kas saistīts ar bezjūtu seksu, vērtē kā iedarbīgu diversiju ieroci. Lūk, tādēļ par �iem jautājumiem jārunā ar vislielāko nopietnību.

Mēs bie�i runājām par negatīvām parādībām, tās pārstāstām, ^traucamies un �ausmināmies. Daudz mazāk mūs saista un ietekme �ada pozitīva parādība, reizēm tā pat paliek neievērota vai arī tiek� aizmirsta. Par labo nemēdz runāt laikam tādēļ, ka ta ir nesa-zināmi vairāk, tas mūs tā nepārsteidz un neiespie�as^ atmiņa. ^v*^ens otrs gari spriedelē par �odienas �samaitāto� jau-aizmirsdams, ka netīrās putas uzpeld virspusē un var pilnīgi aTSegt dzidro, tīro slāni.

pirnoreiz. tiesāja jaunie�us, kas bija filmēju�i un fotografējusi savas nj_ex-�.?rāfiskās izdarības. Tiesas spriedums bija taisnīgs �ie jaunie�i�Jaizolē no sabiedrības.

Tiesā mātes lēja rūgtas asaras, un skolotāji, galvas nolieku�i, klusēdami izgāja no tiesas zāles. Arī vecākus, skolotājus, da�us sabiedrības pārstāvjus tiesa atzina par netie�iem nozieguma līdzdalībniekiem. Vecāki bija ļāvu�i bērniem vieniem �priecāties� vārda un dzim�anas dienās, pa�i uz visu nakti atstāju�i dzīvokļus, lai �netraucētu� jauno izpriecas, nebija skopoju�ies ar naudu, bet vienu gan bija liegu�i: personisko piemēru un zinā�anas par mīlestību, par tās pamatjautājumu � dzimumattiecībām. Pasargājot bērnus no darba, derīgām un interesantām nodarbībām brīvajā laikā (tajās parasti izlādējas agrīni pamodusies dzimumtieksme), garīgās un fiziskās piepūles, viņi bija dāvāju�i bērniem dīkdienību, kuru pilnīgi var pielīdzināt sociālai izolācijai � galvenajam faktoram, kas kopā ar citiem (alkoholu, smēķē�anu, egoismu, negatīvu piemēru, jūtu nabadzību, pasaules estētiskas uztveres trūkumu) agri modina neierobe�otu, izvirdu�ai lavai līdzīgu, izvirtu�u, izkropļotu dzimumtieksmi, kas zināmos apstākļos var novest līdz noziegumam (tas pierādīts jau minētajos H. Harlova eksperimentos).

Tātad dzimumaudzinā�anas jautājumu kompleksā jāietver arī pieaugu�o personiskais paraugs Jautājumā ietilpst arī lietderīga brīvā laika izmanto�ana, attieksme pret mākslu un dabu, tieksme pēc zinā�anām; cieņa pret vecākiem, pedagogiem; zēna � topo�ā vīrie�a bruņnieciska attieksme pret sievieti, sākot ar mazu meiteni un beidzot ar salīku�u vecenīti; meitenes kautrība un sievietes lepnums, personiskās higiēnas ievēro�ana utt �Pareiza dzimumattieksme,� rakstīja A. Makarenko, �tāpat ka katra cilvēka rakstura audzinā�ana, sasniedzama, protams, uz katra soļa. ja ir pareizi organizēta ģimenes dzīve, ja vecāku vadība aug īsts padomju cilvēks.�

Vecāku piemērs ir viens no svarīgākajiem dzimumaudzinā�anas paņēmieniem. Tā, piemēram, paliekot tālu no Z. Freida Edipa kompleksa, ir atklāts un zinātniski pierādīts, ka meita izvēlas mī|oto līdzīgu savam tēvam, bet dēls � līdzīgu savai mātei. Bet ja ģimene ir nepilna? Bez tēviem augu�ās meitenes (arī zēni) parasti grūtāk atrod savu īsto mīlestību, bie�āk aizraujas virspusēji, kļūdās. Lūk, ar ko draud bērniem vecāku �ķir�anās.

Kādi būsim mēs pa�i, tādi būs ne vien mūsu bērni, bet arī viņu izvēlētie mīlestības partneri. Nepārspīlējot varam apgalvot, ka tēvam, kur� klusībā vai atklāti krāpis sievu, sagaidāms tāds pats dēls utt. Dzimumaudzinā�anā pats galvenais ir vecāku piemērs. Tādēļ, ja gribam, lai mūsu bērni bulu laimīgi mīlestībā, lai viņi prastu mīlēt, mums pa�iem jābūt apveltītiem ar �o mīlestību, jābūt uz to spējīgiem, tā jāglabā sevi kā lielākais dārgums.

Gadsimta sākumā ar to pilnīgi pietiktu, ta�u mūsdienās, tā sauktās seksrevolūcijas ekstrēmisma (runa ir par Rietumiem), akcelerā-cijas, urbanizācijas un citu sare�ģītību laikmetā tā ir par maz. Jaunatnei, lai izvairītos no k|udām, jazina mīlestības likumsakarības, jazina dzimumdzīves fizioloģija un patoloģija. Sīs zinā�anas dod dzimumizskaidro�ana savās daudzajas formās.

Mēdz teikt, ka dziininnaudzinā�ana jāsāk, tikko bērns sāk apzinātu dzīvi un pat vēl agrāk, jau pirms ol�ūnas apaugļo�anas, jo abu partneru dzimum�ūnās kaitīgu faktoru rezultātā var rasties izmaiņas, kas izkropļos nākamā bērna mīlestības pamatus, bet dzimumizskaid-ro�ana � no tā brī�a, kad bērns uzdod pirmo seksuālas dabas jautājumu: �Kā es esmu radies? Kā es esmu nācis pasaulē?� Dīvaini, bet �im bērna jautājumam pie�ķir gandrīz problēmas nozīmi un to uzskata par galveno dzimumaudzinā�anā. Laikam jau tāpēc, ka dzimumaudzina�anu mēs vēl da�kārt pielīdzinām tīrai dzimumiz-skaidro�anai, tādējādi norobe�odami to no tikumiskās audzinā�anas un uzveļot to vienīgi mediķiem un biologiem. Tas būtu pareizi vienīgi tad, ja intīmo jautājumu izskaidro�anu jau varētu uzskatīt par attiecīgu audzinā�anu. Līdzīgi ir arī ar tiesisko audzinā�anu, kurā likumu mācī�anu da�kart pielīdzina audzinā�anai. Bet mēs ta�u labi zinām, ka noziedznieki labāk nekā pārējie orientējas kodeksa pantos...

Tikai tad, ja izskaidro�ana ir dzimumaudzinā�anas sastāvdaļa, �is jautājums kāda laika sprīdī tie�ām ir pirmais un svarīgākais. Un vispirms jāizskau� meli, kas gadsimtu gaitā ieviesu�ies �ajā izskaidro�anas jomā, �ie meli bija vajadzīgi toreiz, kad mīlestībai kā ģimeni vienojo�am spēkam bija maza nozīme, tā bija pat traucēklis, jo nevarēja kalpot dievam un tā varenības sludinā�anai. Sabiedrībā, kura balstās uz ekspluatāciju, ģimeni cementē pavisam citi spēki. Mīlestību te centās un ari pa�reiz cen�as izskaust. Pirmais un efektīvākais līdzeklis ir saraut to divās daļās, liekulīgi cildinot mīlestības jūtas, bet noliedzot tās pamatu � dzimumtieksmi un visu, kas ar to saistīts. Bija laiki, kad uz grūtnieci neskatījās ar cieņu, kā tas ir tagad. Da�kārt arī mūsu dienās var vērot necieņu pret vientuļu sievieti � grūtnieci. �ī attieksme liecina par pagātnes paliekām domā�anā un dzīves uztverē.

Jau tajā brīdī, kad atbildam uz bērna pirmo seksuālo jautājumu, kā viņ� nācis pasaulē, mums jāpaskaidro, ka viņ� ir vecāku mīlestības auglis, ka viņa sākums meklējams tajā savieno�anās mirklī, uz kuru māmiņu un tēti aicinājusi viņu mīlestība vienam pret otru, ka tie�i bērnā �ī mīlestība ir sasniegusi savu mērķi. Vispirms tā ir fiziska savieno�anās (katrā bērna �ūniņā puse ir no tēva un puse � no mātes) un vēlāk arī garīga. �ī vecāku garīgā saplū�ana notiek audzinā�anā, kurā vienādi piedalās abi vecāki. Ar �ādu paskaidrojumu mēs liksim pamatus tam, lai tuvības brīdi bērns uzskatītu par svētumu un tiktu pasargāts no seksuālās lielības vēlākajā posmā. Vecākiem sīki un tā, lai bērns saprastu (atbilsto�i viņa vecumam), jāpastāsta par dzimum�ūnām, to ra�anās un savieno�anās vietu, par augļa veido�anos dzemdē un par bērna piedzim�anas gaitu. Nebūtu pareizi teikt, ka bērns uzaudzis māmiņai zem sirds � arī tā būtu melo�ana. Pie tam �ī pirmā izskaidro�ana jāveic pēc iespējas agrāk, vismaz pirms pubertātes un dzimumtieksmes ra�anās. Pretējā gadījumā par pretējo dzimumu ieinteresētais pusaudzis �o izskaidro�anu erotizēs. Līdz ar to veidosies nepareiza, izkropļota uztvere: visas domas būs saistītas ar �īs tieksmes ātrāku apmierinā�anu, bet tas savukārt traucēs tik vajadzīgo mīlestības jūtu izaugsmi.

Galvenais dzimumizskaidro�anā ir tas, lai vecāki vai bērnudārza audzinātāji, atbildēdami uz �o jautājumu, pa�i neizjustu neveiklību vai, vēl ļaunāk, kaunu. To noteikti izjutīs arī bērns un mums nenoticēs vai arī uztvers intīmās attiecības kā kaut ko aizliegtu, netīru. Sī vecuma bērniem piemīt īpatnība vairāk uztvert nevis to, ko viņiem saka, bet to, kā saka.

Kas notiks tad, ja melosim? Nevēlamās sekas var izpausties da�ādi. Galvenais � zaudēsim savu autoritāti un pārvilksim svītru jebkādas audzinā�anas iespējai. Bērns ta�u mūs atmaskos, kad vēlāk uzzinās patiesību. Daļēji viņ� mūs varbūt �attaisnos�, ja iedomāsies, ka �tādas lietas� jau nu stāstīt nevarējām. Un tomēr kaut kāda �nevarība� vecākos būs atklāta ... Līdz ar to būsim zaudēju�i iespēju ieaudzināt savā bērnā patiesas jūtas, spēju mīlēt un uztvert mīlestības pamatu � dzimumtieksmi kā svētumu. Bet tas ta�u ir vienīgais līdzeklis, kā pusaudzi atturēt no pāragriem un vieglprātīgiem dzimumsakariem, pasargāt no to negatīvajām sekām. Mūsu pienākums ir būt patiesiem un taktiskiem. Izskaidro�anai gandrīz vienmēr jābūt individuālai.

Dzimumizskaidro�ana, �ī personības attīstības traucējumu un novir�u profilakse, jāuzsāk pēc iespējas agrāk, kamēr dzimumnobrie-�anas jeb pubertātes periods vēl ir tālu, jo tad izskaidro�anas laika bērns vēl nebūs seksuāli uzbudināms un ar viņu varēs mierīgi visu pārrunāt. Ja bērns pierod dzimumtieksmi uzlūkot par glu�i dabisku parādību, viņ� vēlāk būs daudz mazāk pakļauts pāragram erotismam un slimīgai ziņkārei. Noslēpums, kādā parasti mēdz ietīt dzimumdzīves izpausmes, daudzos bērnos rada ne tikai bailes un nemieru, bet arī ziņkārību, līdz ar to arī erotismu, jo par seksuālo dzīvi viņi uzzinās vai nu no saviem biedriem, vai arī vērojot dzīvnieku pāro�anos u. tml. Diem�ēl vecāki reti apzinās savas nevērības sekas, kad uz bērnu naivajiem jautājumiem par dzimumdzīvi mēģina izvairīties no atbildes vai arī atbild ar meliem. Galvenokārt mēs runājam par lielo, svēto un skaisto mīlestību. Bet nevar �o mīlestību atraut no tās pamata � dzimumattiecībām. Mīlestība ta�u pastāv starp sievieti un vīrieti, tātad tās pamatā neap�aubāmi ir savstarpēja pievilk�anās � dzimumtieksme. Kaut arī pa�i neesam ieguvu�i pareizu dzimumaudzinā�anu un mīlestības pamats mūsu uztverē kļuvis par kaut ko apkaunojo�u, tomēr nedrīkstam liegt jaunajai paaudzei iespēju gūt zinā�anas par dzimumdzīvi no tīra avota.

�Cilvēks nav ne zvērs, ne eņģelis. Viņam jāmīl ne dzīvnieciski, ne platoniski, bet cilvēciski.� Sie vārdi pieder V. Beļinskim. Mīlestībā visam jābūt skaistam un svētam. Tāpēc jāatmet doma, ka tās fizioloģiskā jjuse ir apkaunojo�a, tā tikai nav pieļaujama bez psiholoģiskās puses un nedrīkst konfliktēt ar sociālo.

Mūsu pienākums ir pastāstīt jaunajām meitenēm un sievietēm par vīrie�a fizioloģiju un no tās izrieto�o psiholoģiju. Vīrie�i, īpa�i jauni vīrie�i, ne vienmēr apzinās, vai viņus vada īsta mīlestība vai tikai kaislība, jo gan viena, gan otra vīrieti iekvēlina gandrīz vienādi, pārvēr�ot iemīļoto par kaut ko neparasti skaistu. Pa�i vīrie�i �o kaisles uzplūdu no mīlestības neat�ķir. Tomēr jāiegaumē, ka mīlestība ir ilgsto�a, bet kaisle īslaicīga, tiklīdz to apmierina tuvībā, sieviete kļūst vīrietim vienaldzīga. Sājā ziņā meitenēm jāprot vīrieti novērtēt.

Bez tam dzimumaudzinā�anai jābūt virzītai pret onānismu, ta�u to nedrīkst pasludināt par nenoliedzami kaitīgu ieradumu, jo tad tas tie�ām kļūst kaitīgs ar savu neirotizāciju un pārdzīvojumiem. Tikai jābrīdina vecāki, ka �is nepatīkamais paradums, kā par to domā pa�i onanētāji un ilgi uzskatīja arī ārsti, nenoved vis pie dzi-mumnespēka, bet, tie�i otrādi, ir treniņ� seksuālai darbībai (bez jūtām un pretējā dzimuma partnera piedalī�anās). Sājā ziņā mums jāiet vidusceļ�, nenonākot galējībās. Mēs noteikti nepiekrītam arī tiem, kas onānismu attaisno kā dabisku parādību, kā nepiecie�amu izlādē�anos. Jau 1912. gadā tika atklāts, ka bie�i orgasmi rada vēl lielāku nepiecie�amību pēc tiem, toties atturība iedarbina vīrietim kavējo�os mehānismus, mazina sasprindzinājumu un dzimumtieksmi. Tas pierādīts arī eksperimentāli. Onānisms, pat izteikts, nav bīstams pusaud�iem, kas saņēmu�i labu un pareizu dzimumaudzinā�anu. Pie ārsta jāgrie�as tikai tad, ja masturbē bērni, jaunāki par 10 gadiem, vai arī pusaud�i masturbē pārāk bie�i. Onānisms draud visiem bērniem, kas uzaugu�i siltumnīcas apstākļos. Zēniem jāzina, ka pollūci-jas (sēklas noplū�ana naktīs) ir pilnīgi dabiska parādība, ka viņiem stingri jāievēro dzimumorgānu higiēna. Meitenēm jāpastāsta par pirmajām menstruācijām un par higiēnu to laikā. Pusaud�iem jāizskaidro pārejas vecuma fizioloģija. Viņiem jāzina par tām �hormonu vētrām� (paaugstinātās seksualitātes periods, sk. ielīmes 2. att.), kas �ajā laikā valdīs viņu organismā, ietekmēs psihi un uzvedību. Ja pusaud�i to zinās, viņi izdarīs mazāk kļūdu un pārkāpumu.

Pat pieaugu�ajiem ir maz zināms par alkohola un nikotīna kaitīgo ietekmi uz dzimumorgāniem un dzimumfunkciju. Sīs kaitīgās vielas var kļūt par cēloni dzimumnespējai un neauglībai, tās vienmēr pazemina dzimumbaudas izjūtu. Tas pats jāsaka par da�ām zālēm, kuras nevietā sāku�i lietot da�i mūsdienu jaunie�i. Alkohols un nikotīns ir sevi�ķi bīstami jaunībā, jo cilvēks var zaudēt to baudu, ko dod mīlestība, var zaudēt spēju kļūt par māti vai tēvu, sagraut ģimenes laimi. �ādiem narkomāniem dzimumtieksme mostas pārāk agri un vēl agrāk izdziest, tuvojoties vecumam.

Kad bērni kļūst lielāki, tiem jāpaskaidro par dzimumattiecībām. Dzimumdzīves funkcionālo traucējumu patoģenēzē nozīme ir psiho-traumām, kas saistītas ar dzimumdzīves higiēnas neievēro�anu un nepietiekamām zinā�anām �ajā jomā, kā arī gadījumiem, kad dzi-mumizskaidro�ana ir devusi nepareizas zinā�anas.

Grūti atrast tādu medicīnas nozari, kur profilakse būtu tik svarīga, kāda tā ir dzimumattiecību traucējumu novēr�anā.

Tik svarīgajā seksuālo attiecību jomā ir ļoti daudz nepareizu, naivu un nereti arī kaitīgu priek�statu. Tas izskaidrojams ar nepietiekamu, nezinātnisku dzimumizskaidro�anu ģimenē, skolā, sabiedrībā.

Cilvēks un cilvēku sabiedrība ir mū�īgā attīstībā. Tas nav nekas jauns, ta�u reizēm ar to mēs aizmirstam, pienācīgi nenovērtējam vai arī pārvērtējam �īs attīstības da�ādās parādības, nonākot galējībās, kuras neko labu nenes. Sevi�ķi to var teikt par cilvēku mīlestības attiecībām.

XX gadsimta sākumā sākās tā dēvētās seksuālās revolūcijas laikmets. Jāatzīmē, ka pirmais brīvi par �o jautājumu sāka runāt nevis Freids, bet gan F. Engelss, kritizēdams un abstrahēdams Morgana un citu pētnieku novērojumus. Kas attiecas uz Freidu, tad viņ�, varbūt pats to negribēdams, galvenokārt attaisnoja seksuālās revolūcijas novirzi uz �brīvās� mīlestības pusi.

Kopumā �ai �revolūcijai� piemīt vairākas pozitīvas iezīmes, piemēram, sievietes seksuālā emancipācija, kopīga seksuālās uzvedības kodeksa izstrādā�ana abiem dzimumiem, morāles pamatprincipu pozitīva pārvērtē�ana seksuālo attiecību jomā, savstarpējo seksuālo attiecību mode|a veido�anās, cen�anās pēc savstarpējas psiholoģiskas un fizioloģiskas izpratnes. Turklāt sāk risināties dzimumdzīves kultūras jautājumi, veidojas uzskats, ka dzimumakts ir arī uzvedības akts, viena no divu indivīdu sakaru formām, uzsverot, ka ikviena no partnera seksuālajām novirzēm izraisa psiholoģisku rezonansi otra partnerī utt. Ta�u jāatgādina arī �īs �revolūcijas� galējības, kas, būdamas pretstats senajai platoniskajai mīlestībai (galējība Nr. 1), divdesmitajā gadsimtā virzās uz �brīvo� mīlestību, kurā seksuāla uzvedība nok|ūst patērē�anas paradumu ietekmē (galējība Nr. 2). Jaunie�i, kas audzināti patērētāju garā, ari pie mums seksu uzskata par patēriņa preci.

Sī otrā galējība, tāpat kā tās pretstats, nav pieņemama sabiedrībai, jo tā negatīvi ietekmē dzimstību, tātad cilvēces nākotni, vājina ģimeni � sabiedrības pamat�ūniņu. Mums jārupējas, lai mūsu jaunatne nenonāktu galējībās, lai seksu un erotiku tā saistītu ar augstākajām emocijām un jūtām.

Seksrevolūcijai un arī tās galējībām ir savas saknes, savi veicino�i faktori. Tie ir urbanizācija, akcelerācija, sievietes emancipācijas vulgarizējums � tātad sociālie faktori.

Salīdzināsim trīsdesmitos gadus ar mūsdienām. Vairums iedzīvotāju tolaik dzīvoja lauku sētās vai mazpilsētās. Jaunie�i pastāvīgi atradās vecākās paaudzes redzeslokā. Nebija televīzijas, retā māja bija radio un telefons, puikas drāza uz �osejas malu, lai apskatītu garāmbrauco�ās automa�īnas ...

Jau 1905. gadā A. Forels rakstīja. �Nekas tā neietekmē izvirtību kā bezdarbība, greznība un nelāgie lielpilsētas dzīves apstākļi...� Sociālistiskā pilsēta ir citāda, bet arī te ir faktori, kas dzimumjau-tājumu ietekmē kā pozitīvi, tā negatīvi. Tātad urbanizācija un daļēji arī zinātniski tehniskā revolūcija atgādina, ka dzimumaudzinā�ana ir mūsdienu aktuālākā problēma un bez tās nav iedomājama ne �odiena, ne nākotne.

Mūsu dienās dzīves temps ir strauji pieaudzis. Gada laikā notiek tik daudz pārmaiņu, cik agrāk desmit, divdesmit, pat trīsdesmit gados. Mūsu ikdiena ir pārmaiņu un notikumu pārpilna � tas cilvēkus gan bagātina, ta�u palielina nervu sistēmas slodzi. Vide, kurā mēs dzīvojam, zaudējusi savu noturīgumu, kļuvusi mainīga. Cilvēka psihe nespēj izsekot �īm straujajām pārmaiņām, tā glābj sevi no �pārmaiņu sprādziena�, slāpējot jūtas, racionalizējot uzvedību. Tajā it kā veidojas jauns mehānisms � emociju slāpētājs. Sis mehānisms gan sargā mūsu smadzenes, bet, ja tam nepretojas, tas var sagrābt psihi pilnīgi, vadīt to un dzēst dabiskās izjūtas arī mīlestībā. Tam var pretoties vienīgi ar kompleksu tikumisko audzinā�anu, kas apvieno estētisko audzinā�anu un dzimumaudzinā�anu.

Mūsu jūtas divējādi ietekmē vēl vienu urbanizācijas radīta pretruna: urbanizācija strauji papla�ina katra cilvēka pazī�anos, sakarus, kontaktu loku un tikpat vienkār�i papla�ina viņa redzes apvārsni. Ta�u �is �saskarsmes sprādziens� mazina kontaktu dziļumu. Mūsu psihe izstrādā virkni standartu (tā arī ir aizsargā�anās no pārslodzes), ar kuriem atsaukties uz da�ādiem dzīves signāliem. Daudzu cilvēku izjūtas zaudē savu individualitāti (gan visvairāk tiem, kuri nav audzināti kā personības, kuriem pietrūcis pilnvērtīgas audzinā�anas ģimenē).

Emociju un līdz ar to arī jūtu �iztērē�ana� notiek, baudot tādus pla�a patēriņa �mākslas darbus�, kas piesātināti ar seksu, vardarbību un citiem, tikai izklaidē�anai domātiem kairinājumiem. Arī �ī �māksla� ir urbanizācijas uzticams pavadonis, kas veicina bezper-sonizāciju un degradē personību.

Līdzās �ai bezpersonizācijai urbanizācijas apstākļos notiek arī polāras pārmaiņas, kas padziļina cilvēka personību. Tā ir gan cilvēka izglīto�anās un kultūras uzsūk�ana sevī, gan rado�o elementu pieaugums darbā, gan pieaugo�ā pa�izteik�anās tieksme. Personības pusē nostājas arī mīlestība � cilvēciskā savdabīguma spēcīga pastiprinātāja.

Urbanizācijas laikmetā aizvien lielāku nozīmi iegūst audzinā�ana kolektīvā (bērnudārzā, skolā, darba kolektīvā), kas, neņemot vērā mūsu centienus, daudz ko mūsu audzinājamos standartizē, tajā skaitā arī jūtas, īpa�i � mīlestību. Tomēr, prasmīgi izmantojot tās pa�as urbanizācijas radītās iespējas (mākslu, izglītību, sportu u. c.), paveras milzīgas iespējas individualizēt apziņu, jūtas un ieradumus. Te galvenā loma ir ģimenei, vecākiem, kam vislielākās iespējas veidot jūtām bagātu, dziļu personību. Diem�ēl audzinā�ana ģimenē krietni vien atpaliek no audzinā�anas kolektīvā, jo vecāki, izrādās, nav tam sagatavoti. Dzimumaudzinā�ana jāsāk jau skolā, sniedzot nākamajiem vecākiem pirmsskolas bērna audzinā�anas un vispār audzinā�anas iemaņas. Tas novērsīs izteikto racionālismu urbanizācijas radītajā personībā, cels emocionalitāti. Mūsdienu cilvēka psiholoģija ir citāda nekā agrāk. Nepārzinot mīlestības dialektiku, vieni �ajā urbanizācijas radītajā juceklī par mīlestību uzskata parastu aizrau�anos, t. i., erotikas pakāpi, citi � vienīgi seksu bez jūtām utt.

Patiesībā mīlestībai ir divas dimensijas: �kvantitatīvā� � tās spēks un rūdījums un �kvalitatīvā* � tās dziļums, tās jūtu emocijas un izjūtu saturs. Kvalitatīvi mīlestība attīstās, laika gaitā kļūdama cilvēciskāka, piesātinādamās ar augstiem cilvēciskiem ideāliem. Jūtu emocijas aizvien vairāk izskau� instinkta emocijas. Toties kvantitātes ziņā zaudējumu pagaidām ir vairāk nekā ieguvumu: jūtu noturīgumu vājina urbanizācijas radītā pārslodze, apgrūtinot nokļū�anu līdz mīlestības augstākajai pakāpei � tai mīlestībai, kas jau nes sevī nākotnes iezīmes.

Tātad varam teikt, ka tehniskās revolūcijas un urbanizācijas laikmetā novērojamas divējādas mīlestības � standartizētā, ne parāk dziļā un noturīgā mīlestība, kas tapusi apzinātas vai neapzinātas kolektīvas audzinā�anas vai ielas audzinā�anas rezultātā, un individualizētā, kur pievienota pareiza jūtu audzina�ana ģimenē (sk. nodaļu par dzimumorientāciju u. c.). Te varam aplūkot variantus, kādi var rasties, ja sastapsies ar da�ādu mīlestību apveltīti partneri:

1) ja satiksies vīrietis un sieviete, kas apveltīti ar urbanizācijas radīto standartizēto mīlestību, � taps tā sauktā mūsdienu �modernā ģimene�, kas viegli nodibinās un tikpat viegli var arī sairt. Tā nav sevi�ķi laimīga. �ādā ģimenē ir maz bērnu, tā ir aizņemta tikai ar �odienu; maz darot un dodot pati, tā mīl kritizēt citus utt. To laimi, ko dod īsta mīlestība, te mēģina kompensēt ar citām lietām. Seksuālās attiecības �ādās ģimenēs parasti ir viduvējas, īstu baudu negūst ne viens, ne otrs partneris, bet pie ārsta tie negrie�as, jo uzskata, ka viss norit normāli (bez īstām jutām nevar būt spēcīgas seksuālās saskares). Visbie�āk savstarpējās seksuālās attiecības cen�as uzlabot, pilnīgojot seksa tehniku. �ādās mājās nereti ievie�as pornogrāfija, tiek piekopti ārpuslaulības dzimumsakari (�pieredzes apmaiņa�). Bie�i vien �ādas ģimenes izskatās ārēji priek�zīmīgas (kur mīlestības trūkst, tur to visvairāk demonstrē!). Tas izskaidrojams ar zemapziņas darbības likumsakarībām;

2) ja sastapsies uz ieaudzinātu, individualizētu mīlestību spējīgi partneri, taps īsti noturīga, harmoniska un veselīga ģimene;

3) gadījumā, kad sastapsies pirmais variants ar otro, taps ārkārtīgi pretrunīga, bet diezgan noturīga ģimene ar iek�ēju neirotismu un saspīlējumu. Tā vienmēr stāv it kā bezdibeņa malā, tā nevar ne sairt, ne arī īsti pastāvēt. �ādām ģimenēm ārsta palīdzība vajadzīga gan psiholoģiskās saderības radī�anā, gan sekspatoloģijas ārstē�anā. Da�reiz �īs ģimenes �izārstējas� pa�as, jo var notikt pa�audzinā�anās. �eit gan visbie�āk uzvaru gūst standartizētais, nedziļais.

Padoms jaunajiem: jāprot noteikt un vienmēr arī jānosaka, uz kādu mīlestību spējīgs nākamais dzīvesbiedrs � uz standartizēto vai individualizēto, uz �tampu vai īstu, vienreizēju mākslas darbu? Tas ir grūts uzdevums. Vislabāk te palīdz partnera jūtu pasaules, tās dzi|uma un neizsme|amības izpēte. Jāpētī arī partnera ģimenes vēsture � tā atvieglo jaunlaulāto adaptācijas iespējas.

Visspēcīgāk un pilnīgāk partnera idealizācija notiek �platoniskās> mīlestības fāzē, tā saasinās paaugstinātās seksualitātes fāzē, lai kļūtu pilnīgi valdo�a, iestājoties erotisko emociju fāzei � instinktu emocijas vienmēr ap�ilbina (tādēļ pareizs ir uzskats, ka nelaimīgi būs tie, kas apprecēs pirmo mīlestību, t. i., būs tikai iemīlēju�ies). Jūtu fāzes sākumā absolūtā idealizācija sāk pierimt, jo jūtu (cilvēciskās) emocijas vairs nav tik aklas (sk. ielīmes 2. att.). Ja mīlestība tapusi pēc mīlestības likumiem, ja tā nav apstādināta savā attīstībā, ja mīlētāji jau ir izgāju�i zināmu savstarpējās pielāgo�anās ceļu, katrs mīlētājs beigu beigās sāk izprast, kādu savā iztēlē viņu ir iedomājies (idealizējis) partneris, viņ� sāk sevī izskaust tās īpa�ības, kuras neatbilst �im ideālam, pastiprina tās, kuras raksturīgas �im ideālam, � mīlestība vienmēr ir laba audzinātāja.

Mūsdienās jaunie�i nobriest daudz agrāk nekā gadsimta sākumā. So procesu novēro jau apmēram 100�150 gadus. Sī agrīnā attīstība skar ne tikai dzimumbriedumu, bet arī garīgo briedumu. Smadzeņu attīstības akcclerāciju esam jau pareizi novērtēju�i, ievie�ot bērnu apmācībā jaunas komplicētas programmas un uzsākot apmācību agrāk; sakarā ar fizisko akcelerāciju rūpējamies par bērnu fizisko slodzi, bet, lūk, dzimumakcelerācijas ziņā pagaidām labākajā gadījumā tikai runājam par �ī jautājuma izskaidro�anu, bet ne par pilnvērtīgas, kompleksas dzimumaudzinā�anas problēmām.

Ārstiem akcelerācija ir uzvēlusi daudz rūpju. Bērniem un pusaud�iem, kas ir sevi�ķi pak|auti akcelerācijai (akcelerāti), bie�āk var novērot endokrīnos traucējumus, hroniskos tonsilītus ar visām to sekām, nervu darbības traucējumus, zobu bojājumus, paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu. Tiem arī daudz sare�ģītāk noris psiholoģiskie un sociālie konflikti. Tam bērnam, kuram ir izteiktas akcele-rācijas pazīmes, jābūt ārsta divkārt stingrākā uzraudzībā nekā tam, kuru mazāk skārusi �ī parādība. Vēl daudzkārt vairāk �iem bērniem jāsaņem dzimumaudzinā�ana. Viens un otrs ir ne tikai slimību profilakse, bet arī harmoniskas personības veido�anās priek�noteikums, it īpa�i akcelerātiem, kuriem �is process noris ļoti grūti. Atcerēsimies, ka aizvien lielāks kļūst atstatums starp dzimumbriedumu un sociālo briedumu. Ir tikai viens līdzeklis �ī attāluma samazinā�anai � kompleksā audzinā�ana, kurā dzimumaudzinā�anai jāieņem viena no pirmajām vietām.

Aplūkosim kaut vai pirmslaulības periodu. Da�i sociologi un demogrāfi pierāda, ka vidēji mūsu jaunie�i dibina ģimenes ne vēlāk, kā to esam darīju�i mēs un par mums vecākā paaudze. Tomēr, ja precīzi novērtējam akcelerācijas radīto agrīno briedumu un ceļu līdz profesijas ieguvei, sapratīsim, ka gadu skaits, kas �ķir brīdi, kad jau izveidojusies pilnvērtīga dzimumtieksme, no tā brī�a, kad var

rasties iespēja to apmierināt ģimenē, ir krietni lielāks nekā agrāk, tātad daudz vairāk laika un iespēju, lai sāktos pirmslaulības dzimumsakari ar lielāku vai mazāku partneru skaitu, ar to bie�āku vai retāku maiņu. Tāpēc jau ari Rietumu �seksuālās revolūcijas� paudēji, kas jautājumam pieiet pasīvi, kā novērotāji un faktu konstatētāji, runā par �jaunie�u dzimumdzīvi� kā neietekmējamu parādību.

Jāievēro, ka sakarā ar akcelerāciju pusaud�iem saīsinās mīlestības platoniskā fāze, agri iestājas paaugstinātās seksualitātes un pēc tās � erotiskā mīlestības fāze, bet spēja uz jūtu un intimitātes fāzi, kas atkarīga galvenokārt no audzinā�anas un sociālā brieduma, visvairāk no jūtu treniņa, rodas apmēram ap to pa�u laiku kā agrāk (P. Zagorodnijs uzskata, ka vīrie�iem tas notiek ap 24 gadu vecumu).

Daudzi dzimumjautājuma pētītāji ir pierādīju�i, ka partneru maiņa, ko viņi dēvē par �nāko�o nodevības skolu�, nekādā ziņa nekalpo ģimenes stiprinā�anai.

Ar akcelerāciju ir jārēķinās, tā aicināt aicina: audzināt, audzināt un vēlreiz audzināt jaunatni tā, lai tā saglabātu spēju mīlēt, lai tā neaizietu pa �brīvās� mīlestības ce|u, kurā tiek iznīcinātās jūtas.

Ta�u �ais sare�ģītajos apstākļos, kurus radījusi urbanizācija, akcelerācija un citas parādības, tomēr iespējams organizēt pilnvērtīgu dzimumaudzinā�anu, tādu, kura var nodro�ināt mūsu jaunatnei kopumā un katram jaunietim atsevi�ķi harmonisku, cilvēcīgu laimi mīlestībā. To darit ir mūsu pienākums.

Izrunājot vārdus �maskulinizācija� un �feminizācija�, mēs tos visbie�āk neuztveram nopietni. Un tomēr! Palūkosimies apkārt. Mūsu laikmetam raksturīgā un nepārvērtējamā sievie�u emancipācija ir radījusi sievietei un vīrietim vienādu tiesību līmeni, vēl vairāk � ļāvusi sievietei izvērsties un parādīt savas garīgās spējas, apgūt daudzas tīri vīri�ķīgas profesijas, vairākās profesijās un mākslas veidos sieviete pat ir pārspējusi vīrieti.

Nenoliedzot visu pozitīvo, ko ieviesusi emancipācija, tomēr sāk uztraukt apstāklis, ka sievietes, kuru sūtība ir laist pasaulē jauno paaudzi, sē�as pie traktora stūres, tātad apgūst specialitāti, kas apdraud normālu grūtniecības norisi, nerunājot jau par profesijām, kas vispār nav savienojamas ar bērnu audzinā�anu (at�ķirībā no tēva māte �ai ziņā ir neaizstājama). Tātad ari profesionālā orientācija ir dzimumaudzinā�ana.

Uztrauc tas, ka sieviete, gribēdama visādos veidos �panākt� vīrieti, apgūst arī tā vājības un netikumus (pēdējo 10 gadu laikā sievie�u � hronisko alkoholiķu skaits ir palielinājies piecas reizes, nerunājot jau nemaz par sievietēm smēķētājām). Sievie�u uzvedība, apģērbs un yiss_cits, kas saistās ar modi (ārējā forma), gadsimta vidū ir kļuvis vīri�ķīgāks. Tikai pēdējos gados modes diktētāji sāk

runāt par sievietes sievi�ķību. Bet saturs ta�u izpau�as formā, un forma savukārt ietekmē saturu!

Gadsimtos izkristalizēju�os izpratni par jaunietes un sievietes godu arhīvā nodot nedrīkstam. Nebūs lieki atgādināt: ja mūsu vecmāmiņas 18 gadu vecumā ierastos mājās pēc pusnakts vai vispār nepārnāktu, vai arī ierastos iereibu�as, � tas būtu ārkārtējs notikums, ar ko nesamierinātos ne ģimene, ne apkārtējā sabiedrība. Tautas dzejnieks Rainis rakstīja:

Viss dzīves daijums nāk no sievietes, Bez tās mēs dzīves nastu nepanestu, � Viss dzīves mī|ums nāk no sievietes, Bez tās mēs tumsībā un naidā dvestu.

J. Peters �odien, it kā atbalsodams Raini, skandē:

... Nāc pie manis par saulīti spīdēti...

Tie ir skaisti vārdi, ta�u diezin vai tos kāds teiks maskulinizētajām meitenēm, kam vīrietī visvairāk patīk �bezkaunība�. Laikam vairāk nekā dīvaini izklausītos, ja �os vārdus tie�ām kāds teiktu spilgti krāsotai meitenei ar cigareti zobos un glāzi rokā!

Sarunā ar Klāru Cetkinu V. I. Ļeņins uzsvēra, ka ne revolūcijas, ne tehniskais progress, ne emancipācija neatcel to, kas pieder pie vispārcilvēciskajām tikumības kategorijām. Nekāda laikmetīga �mode� nevar pārsvītrot cilvēka cieņas un jūtu tīrības nepiecie�amību, neiedragājot vērtības pa�ā personībā.

�Mēs gribam sagatavot cilvēci rītdienas sievietes atzī�anai, sievietes, kura nevēlas zaudēt kaut da|u sava skaistuma, savu jūtu, kura vēlas būt vīrie�u līdzgaitniece, justies kā līdzīga ģimenē, darbā un sabiedriskajā dzīvē,� rakstīja E�enija Kotona, Starptautiskās demokrātiskās sievie�u federācijas dibinātāja un pirmā prezidente.

Tātad diezgan bie�i, pat pārāk bie�i sievie�u emancipācijas procesu vienkār�oti saprot kā vīrie�u īpa�ību pārņem�anu, aizmirstot, ka sievietei ir jāsaglabā un jānodod tālāk sava dzimuma labākās īpa�ības.

Diem�ēl jāpiebilst, ka sakarā ar sievietes iesaistī�anu sabiedriskajā ra�o�anā, nepietiekami attīstīto sadzīves servisu, pārpūlē�anos un pastāvīgo nogurumu da|a sievie�u neatrod laiku, lai sevi un dzīvokli uzturētu vajadzīgajā kārtībā un tīrībā, pārstāj būt skaistuma un harmonijas nesējas sadzīvē, priek�laikus noveco, kas arī ir viens no cēloņiem laulāto mīlestības jūtu apsīkumam, sievietes dzimum-vēsumam un laulības �ķir�anai. Bie�i vien laika trūkumam pievienojas neprasme radīt ap sevi kārtību un skaistumu. Gadās arī tā, ka to gan atceras darbā un uz ielas, bet aizmirst vissvarīgākajā vietā � mājās.

Gan sievietes pa�as, gan sabiedrība pie �āda stāvok|a ir pieradu�as un pat necen�as to mainīt. Mēs domājam par mūsdienu jaunatnes orientāciju kultūras vērtībās, attieksmi pret tautas gara 5* 67

mantām utt., bet tādas parādības kā meiteņu gaitas neveiklība, stājas un vispār uzvedības kultūras neizkoptība nerosina sabiedriskās domas aktivitāti.

Ja mēs atzīstam, ka mūsdienu sabiedrībā vēl ir nepietiekami izkopta indivīda ētiskā atbildība sabiedrības priek�ā par sevi, savu garīgo pasauli, par sevis pilnīgo�anu, tad jo vairāk to var teikt par uzvedības kultūru.

Vienaldzība un rupjība, ko sastopam gan mājās un darbā, gan uz ielas, satiksmes līdzekļos un veikalos, da�kārt atņem sievietei vairāk spēka, nervu, enerģijas un veselības nekā jebkura fiziska piepūle, noplicina sievi�ķīgo grāciju un pievilcību. Pētījumi ir parādīju�i, ka rupja, neatsaucīga sieviete vienmēr ir ar seksuālu novirzi, pie tam viens ietekmē otru. To pa�u var teikt arī par vīrie�iem. Kā redzēsim vēlāk, diezgan bie�i rupjība un citi ekscesi ir tie�i seksuālās perversijas izpausme.

Liekas, mūsdienu jaunās meitenes nemaz nezina, cik no�ēlojamas viņas kļūst, neprasīdamas, lai vīrietis pret viņām izturas pieklājīgi. Cik rei�u nav nācies novērot sarunu, kuras laikā sieviete stāv, bet vīrietis �ē�, vai arī transporta līdzekļos sēdo�os vīrie�us un stāvo�ās sievietes. Gadās pat tā, ka vīrietis sarunājoties neizņem roku no bik�u kabatas, ar smilgu pu�ķi vai citādi pieskaras meitenes sejai; par pazemojumu pat netiek uzskatīta saruna ar iereibu�u puisi utt. Aiz katra �ī labas uzvedības pārkāpuma slēpjas arī vēl kas cits. Tā, piemēram, ja vīrietis sarunas laikā ar sievieti nav izņēmis roku no bik�u kabatas, viņ� �ajā laikā, sataustījis savu dzimumlocekli, var onanēt, iztēlojot dzimumaktu ar sarunu biedreni; pieskar�anās sejai, nerunājot jau nemaz par citām ķermeņa vietām, ir pieskar�anās sievietes erogēnajai zonai, bet tas būtu pieļaujams tikai mīļotajam utt. Fizioloģisko pamatojumu pazemojumam var atrast katrā nepieklājības un netaktiskuma gadījumā, tādēļ jau arī tie vēstures attīstības gaitā ir uzskatīti par tādiem. Tikai pēdējā laikā vērojamā sievie�u maskulinizācija un vīrie�u feminizācija cen�as pārvilkt tam svītru, jo � kādas gan var būt ceremonijas starp vienlīdzīgiem!

Lai no tā izvairītos, mums savas meitas jāaudzina tā, lai tās būtu stingras un atturīgas pret saviem pielūdzējiem, lai tās mācētu likt sevi cienīt. Tas ir viens no galvenajiem dzimumaudzinā�anas jautājumiem.

Sievie�u maskulinizācija, vienlaikus radīdama arī vīrie�u femi-nizāciju, aptur mīlestību pa kreisi no kritiskās robe�as. Sieviete pilnīgi vīri�ķīgi iet uz pāragriem dzimumsakariem, kuriem trūkst to galvenā cilvēciskā satura � divu mīlo�u personību saplū�anas. Tāda sieviete līdzīgi vīrietim iet pretim standartattiecībām jau jaunībā. Mū�a otrajā pusē, kad sievietes organismā spēcīgāki par sievi�ķajiem dzimumhormoniem sāk kļūt vīri�ķie, kad maskulinizācija jau iegūst fizioloģisku pamatojumu, to vēl varētu saprast, bet arī te sievi�ķības daļēja izzu�ana nes nelaimi galvenokārt sievietei pa�ai, jo vīrietis pēc viņas mazak tiecas � dzimumtieksme ta�u ir tieksme pēc pretējā dzimuma un, jo tas at�ķirīgāks (t. i., it kā tālāks), jo �ī tieksme kļūst spēcīgāka.

Te jāatgrie�as pie jau minētajiem tabu (aizliegumiem). Audzinot meitu, jāpanāk, lai viņa nezaudētu �o sievi�ķības ieroci. Kļuvusi vīri�ķīga, viņa iedomāsies, ka sava vīri�ķā spēka dēļ (kura gan sievietē nekad nebūs) var atteikties no saviem �iero�iem�, arī no pa�a galvenā � no sievi�ķības. Viegli ļāvusies, viņa nekļūs vis līdztiesīga ar vīrieti, bet, tie�i otrādi, � nonāks vēl lielākā verdzībā.

Tātad mūsdienu sabiedrībā vērojamais divējādais process � vīrie�u feminizācija un sievie�u maskulinizācija � ir audzinā�anas nepilnību rezultāts. Jau F. Engelss brīdināja, ka nedrīkst pieļaut tādu stāvokli, kurā vīrietis vairs nav vīrietis un sieviete zaudē savu sievi�ķību, jo tas �... visapkaunojo�ākā veidā pazemo abus dzimumus un katrā no viņiem � cilvēka cieņu�. Pastāv uzskats, ka �ī procesa sociālais pamats ir robe�u nojauk�ana starp sievie�u un vīrie�u profesijām. Tādējādi it kā zūd psiholoģiskā barjera starp dzimumiem, notiek zināma rakstura īpa�ību apmaiņa. Jāpiebilst, ka personības attīstības gaitā daļēja raksturu īpa�ību apmaiņa un izmaiņas psihē ir dabiskas un pat nepiecie�amas. Sievietei kā pilnvērtīgai sabiedrības loceklei nepiecie�ama lielāka pa�pārliecinātība, patstāvība spriedumos un rīcībā, gribas un uzskatu noturība.

Sieviete bie�i vien ir kolektīva ētiski un estētiski disciplinējo�ais spēks. Sievi�ķīgas, pievilcīgas meitenes vai sievietes klātbūtnē pieklust rupjības, divdomības, tiek apvaldīta vaļīga uzvedība.

At�ķirībā no mākslas un daiļliteratūras mūsdienu socioloģija sievieti bie�i vien uzlūko par strādājo�o vienību, vērtē viņu it kā pēc vispārcilvēciskiem, bet patiesībā � pēc glu�i vīri�ķīgiem kritērijiem. Neaizmirsīsim, ka sievi�ķīgas īpa�ības nav tikai iedzimtas, tās ir arī ieaudzinātas.

Mūsu skolās un ģimenēs zēnos nepietiekami ieaudzina⁷ cieņu un saudzīgu attieksmi pret meiteni kā nākamo sievieti un māti. Tāpat arī meitenes netiek audzinātas tā, lai viņas apzinātos savu sievietes un mātes sūtību.

Būt sievietei ir māksla, un tā ir jāattīsta no bērnības.

Līdztekus vispārcilvēciskajām īpa�ībām meitenei jāmāca būt morāli skaidrai un ārēji skaistai, ar patīkamu stāju un gaitu. Jāizkopj sievietes goda, cieņas un pa�lepnuma jūtas. Sievietei vienmēr jāapzinās sava sievi�ķība un tā jāpau� arī pareizā stājā, sievi�ķīgās kustībās un gaitā. Te vietā atgādināt, ka cilvēciskās mīlestības pamats ir dabiskā dzimumtieksme. Sājā tieksmē, tāpat kā magnētā, pievelkas pretējie poli. Tātad viens no īstas mīlestības pamatnoteikumiem ir sievietes sievi�ķība un vīrie�a vīri�ķība.

Tātad, ieaudzinot meitās sievi�ķību un zēnos vīri�ķību, mēs veicam vēl vienu no dzimumaudzinā�anas pamatuzdevumiem.

Nevar, protams, apgalvot, ka vienīgi vulgarizēta emancipācija rada �īs novirzes, tām ir vēl daudz citu � atklātu un neatklātu cēloņu. Te varētu runāt par vecpuisību, vienbērna ģimeņu pēcnācējiem (aklās vecāku mīlestības radītajiem �brīnumbērniem�), brīvā laika problēmām, mazkustīgo dzīves veidu, erotisko literatūru un mākslu utt. Viens gan jāatceras � sievietes īpa�ībām maskulinizējoties, tām piejaucas vīrie�a mīlestības paradumi. �ādas sievietes vairs nespēj saskatīt at�ķirību starp garīgo un fizisko atdo�anos, ko parasti viegli at�ķir sievi�ķīga sieviete un novērtē vīri�ķīgs vīrietis. Maskulinizēta sieviete pakāpeniski sāk noliegt garīgo atdo�anos, viņa zaudē vienu no spēcīgākajiem iero�iem � kautrību, kas tik ļoti saista vīrieti. Vienīgi dzimumakta laikā kautrībai pilnīgi jāzūd � sievietei nav jākautrējas, ja tai glāsta pat apak�ējās erogēnās zonas, kaut arī �ī gadu tūksto�os izveidojusies sievietes kautrība ir spilgta sievi�ķības izpausme.

Neapgā�ama ir A. Forela jau gadsimta sākumā izteiktā doma par sievietes emancipāciju: �Emancipācijas ceļā sievietes vis nepārvērtīsies vīrie�os, bet tikai atgūs savas cilvēcīgās un dabīgās tiesības...� (A. Forels, 1905.)

Sī ir vēsturiska parādība. Nākotnē, kad vīrietis un sieviete sociālā ziņā kļūs pilnīgi vienlīdzīgi, tai nebūs vietas. Pa�laik tā ir neapturēta skrējiena, inerces rezultāts. Sabiedrība to jau ir sapratusi un sāk pierādīt sievietei, ka ar tādu pārskrējienu viņa var nonākt vienīgi jaunā verdzībā. Viņa nonāk feminizēta (pareizāk teikt � gļēva) vīrie�a verdzībā, tāda vīrie�a, kas savu gļēvumu slēpj tuk�ā bravūrā. Gļēvuļiem mīlestība nav pa spēkam, bet bravūrība gan. Ja cilvēkam kaut kur apziņā vai zemapziņā ir tuk�ums, nervu sistēma cen�as to aizpildīt, diktējot savam saimniekam skaļu, demonstratīvu rīcību. Tas vienmēr ir tuk�uma apliecinājums, tā ir tuk�as zemapziņas aizsargreakcija.

Tas, par ko �eit runājām, ir parādība, kura uzpeld virspusē būtībai. Bet arī par virspusēju parādību, lai kā tas būtu apnicis, jārunā, jo tā ir cie�i saistīta ar būtību, bez tās piekļūt pēdējai nav iespējams. Pamēģināsim �im iek�ējam piekļūt, apskatot katra ģimenes locekļa psiholoģisko statusu vai lomu �ajā sabiedrības pamat�ūniņā.

Pēdējā laikā ārsti aizvien bie�āk sastopas ar dīvainu parādību � sievietes sūdzas, ka seksuālajās attiecībās tās kļūst vēsas laulības dzīves laikā, jo. sākumā izjutu�as izteiktus baudas brī�us dzimumdzīvē. Reizēm �is vēsums iestājas ar pirmā vai otrā bērna piedzim�anu, reizēm neatkarīgi no tā. Normāli vajadzētu būt otrādi � sākumā sievai, ja tā nav agrāk dzīvojusi dzimumdzīvi, dzimumakts nedod pilnvērtīgu baudījumu (retardacionālā frigiditāte), bet pēc tam, mīlamā vīra centienu �pamodināta�, tā iekļaujas mīlestības radītās un aizvien pieaugo�ās baudas ritmā. Sevi�ķi tam palīdz normāla grūtniecība un bērnu dzemdē�ana. Tad kāpēc gan tāds paradokss? Cēlonis var būt tikai viens � zudusi dzimummīlestība, jo normāla sieviete dzimumbaudu var gūt galvenokārt tikai ar mīlamu vīrieti. Ta�u jau minētajos gadījumos sievietes, stāstot ārstam par savu nelaimi, gandrīz vienmēr ir pārliecinātas, ka turpina mīlēt savus vīrus. Daudzas (ne visas) pat apgalvo, ka tie esot labi, pat ideāli^ cilvēki. .Kaut kas līdzīgs notiek arī ar vīrie�iem, tikai ar to starpību, ka dzimumaktā vīrs tomēr minimālu labsajūtu turpina saņemt un līdz pilnīgai nevarībai nenonāk. Tomēr dzimumakts ir nepilnvērtīgs, un tas vienmēr izraisa vajadzību �o pilnvērtību meklēt citur, t. i., ārpus�ģimenes.

Lasītājam var rasties jautājums: �Kāpēc gan noda|ā, kas veltīta dzimumaudzinā�anai, jāapskata traucējumi sievas un vīra dzimumdzīvē? .. .> Bet esam jau izdarīju�i secinājumu, ka vecāku dzimumdzīve, tāpat kā visa viņu savstarpējā mīlestība kopumā, ietekmē bērnus, praktiski nosakot viņu rīcību turpmākajā dzīvē � te viņi atkārtos savus vecākus, pie tam vecāku neveiksmes izpaudīsies bērnos vēl krasāk un komplicētāk. Atgādināsim, ka bērni vienmēr instinktīvi nojau� un uzsūc sevī arī to, ko viņi tie�i nenovēro, tātad arī to, kas notiek vecāku guļamistabā. Tā, kā trūkst vecākiem, nebūs arī viņu bērniem (ja kāds no vecākiem gājis �kreisos so|us>, to pa�u savās ģimenēs darīs viņa bērni). To eksperimentāli pierādīja jau minētie H. Harlova mēģinājumi. Vecāku savstarpējās attiecības ģimenē un mīlestībā mēs varam vērtēt jau pēc viņu mazgadīgajiem bērniem. Lai dotu daļēju atbildi uz izvirzīto jautājumu, kā arī nepieļautu, ka bērnu mīlestības attiecības izveidotos kroplas, jāpievēr� sevi�ķa uzmanība tai psiholoģiskajai lomai, kādu ģimenē spēlē katrs ģimenes loceklis. Mums jānoskaidro, vai viņ� spēlē viņam atbilsto�o un vienīgi pareizo lomu.

Starp bērniem un vecākiem veidojas attiecības, kas ļoti atkarīgas no bērna dzimuma, kā arī no viņa stāvokļa ģimenē. Bērns uztver lomas, kuras ģimenē spēlē māte un tēvs, arī vecmāmiņa un vectētiņ�, un imitē tās. Bērns pielīdzina sevi vienam no vecākiem. Bērns vēlas spēlēt to lomu, kura viņam vistuvākā un patīkamāka, praktiski tas nozīmē, ka viņ� vēlas sava dzimuma vecāka lomu. Bērnos atspoguļojas arī vecāku savstarpējā mīlestība. Piemēram, dēla cie�a pieķer�anās mātei nozīmē, ka māti ļoti mīl arī tēvs, un otrādi, ja runa ir par meitu. Tādā veidā pēc bērnu un vecāku attiecībām ārsts (arī pedagogs) var spriest par vecāku mīlestību. Tā kā jau agrāk noskaidrojām, ka agrā bērnībā nav dzimumtieksmes, izņemot patoloģiskus gadījumus, te pilnīgi varam izslēgt Freida izvirzīto Edipa kompleksu. Te runa ir tikai, par atdarinā�anu, bet tā ir nepārvērtējama skola pa�a bērna mīlestībai viņa nākamajā ģimenē. Par to abiem vecākiem jāpriecājas, un tas jāveicina. Skaidri saprotams, ka �ī atdarinā�ana veicina sava dzimuma apzinā�anos, rūda arī vīri�ķību un sievi�ķību un vēlāk pareizi ievirzīs dzimumtieksmi � galveno faktoru, kas nepiecie�ams īstas mīlestības tap�anai. Uz stipra pamata tad tiks uzcelts stiprs nams.

Galvenā sociālā ietekme uz jaunākā vecuma bērniem (I un daļēji II fāze) ir vecākiem vai tiem, kas tos aizstāj. Tā ir tā vide, no kuras atkarīga bērna psihes attīstība. Bez �īs ietekmes bērni var iet bojā pat fiziski, nemaz nerunājot par garīgo veselību.

�ādu parādību (garīgu un fizisku bojā eju) novēroja kādā VFR dzemdību namā, kur radās nepiecie�amība bērnus izolēt kādas infekcijas dēļ. Praktiski tas bija tāds pats, tikai nepiecie�amības izraisīts eksperiments, kādu savā laikā ar pērtiķiem izdarīja H. Harlovs. Bērns, nesaņēmis mātes mīlestības siltumu vai arī vēlāk apjēdzis, ka saites iziru�as, kļūst bailīgs, viegli ievainojams, garīgi bezspēcīgs. Tāds bērns var sākt meklēt apmierinājumu savā ķermenī. Tādos gadījumos mēs redzam nagu grau�anu, pirkstu zī�anu, lūpu ko�ļā�anu, kā arī dzimumorgānu kairinā�anu, kas noved pie masturbācijas. �āda mātes deprivācija (atņem�ana, �eit � pla�ākā un dziļākā, pirmām kārtām psiholoģiskā nozīmē) var būt par cēloni vēl daudzām citām novirzēm, piemēram, sadismam u. c. Ta�u arī �pār-baro�anā> ar mīlestību (pastāvīga skūpstī�ana, glāstī�ana, blakus guldī�ana utt.) ir kaitīga, jo var radīt bērnā pāragru erotizāciju un da�ādas novirzes (homoseksuālismu u. c.). Mātes lomā raksturīgais ir būt par sensoro kairinājumu avotu, būt starpniekam starp apkārtējās vides iedarbību un bērnu, �o iedarbību mīkstinot. Tāpat kā dabā, te bīstamas galējības.

Tēva lomai ir savas specifiskas iezīmes. Pareiza tēva loma mūsdienās galvenokārt izpau�as ar pieredzi bagātīgi apveltīta, rūdītāka, mērķtiecīgāka vecākā biedra un līdzgaitnieka uzvedībā. Tēvs nav stingrāks par māti, bet ir prasīgāks un arī līdzsvarotāks. Tēva lomā pats galvenais ir stabilizē�anas un rūdī�anas uzdevums. Tēvs taisnīgi un at�ķirībā no mātes bez aizspriedumiem un bezkaislīgi novērtē pozitīvās un negatīvās parādības, tēvs, paliekot vienmēr emocionāls, tomēr mazākā mērā �īs emocijas izpau�, uzreiz nepakļaujas tām (apdomātāka rīcība). Tie�i tēva garīgā nosvērtība ir tas pamats, uz kura veidojas bērna psihe un personība.

Tēva uzvedība dod bērnam izpratni par vīrie�a pozīciju, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta darbībai.

Harmoniskā ģimenē, kurā tiek apmierinātas vecāku savstarpējās vajadzības, proti, tas, ko viņi gaida viens no otra ka vīrietis un sieviete (sākot ar garīgajām un beidzot ar seksuālajām vajadzībām), ģimenē, kurā valda laulāto savstarpēja cieņa, it īpa�i attiecībā uz mātes sievi�ķību no tēva puses un tēva vīri�ķību no mātes puses �o vārdu vislabākajā nozīmē, bērnu personības attīstība, arī vīri�ķības un sievi�ķības veido�anās, notiek pareizi. Bet daudzās ģimenēs, kuras veido vecāki, kas nav guvu�i pietiekamu dzimumaudzinā�anu un kuriem pat nav skaidras sievi�ķības un vīri�ķības pazīmes un līdz ar to � pareizas prasības �ajā ziņā vienam pret otru, �is process notikt nevar. �ādās ģimenēs rodas vienpusējas prasības vienam pret otru. Tajās nav iespējama savstarpēja nozīmības uzturē�ana, prasme redzēt apkārtējās lietas un parādības ar otra laulātā acīm. Te pat nevar būt runa par altruismu, bet bez tā mīlestība nevar pastāvēt.

�ādas ģimenes vai nu sairst, vai, kas vēl ļaunāk, notiek psiholoģisko lomu maiņa un pārkārto�anās. Rodas tā sauktā konfliktģimene. Viens no laulātajiem �ādā ģimenē noteikti pārņem visu varu savās rokās, kļūdams par visa noteicēju, bet otrs līdz ar to atsakās vai arī tiek atstumts no savas lomas pilnīgi. Sociologi un psihologi atzīmē, ka par tādu līderi visbie�āk kļūst māte, kā, piemēram, Kreicī�u ģimenē, kurā dēla uzvedība un rīcība nekādi neatbilda priek�statam par vīri�ķību. Kāds bija gala rezultāts �ādai lomu maiņai, mēs jau zinām. �ādos gadījumos tēvs var pārņemt mātes lomu,� sākt spēlēt otras mātes lomu (ja vien sieva nav pārņēmusi tēva lomu). Citreiz psiholoģisko lomu tēlotāji pilnīgi apmainās savām lomām. Rezultātu atkal varam paredzēt. Turklāt �ī lomu maiņa var mazināt ne tikai sievi�ķību meitām un vīri�ķību dēliem, līdz ar to arī pievilk�anās spēku starp �iem pretējiem poliem vēlākajā dzīvē, bet radīt arī liktenīgas novirzes. Tā, piemēram, var izveidoties biseksuālisms, kad cilvēkam kļūst vienalga, ar ko viņ� apmierina savu dzimumtieksmi � ar vīrieti vai ar sievieti. Praktiski apzīmējums �dzimumtieksme� te nav vietā, jo tieksme vairs ne�ķiro dzimumu, pēc kura tai jātiecas. Nav grūti iedomāties, kāda būs ģimene, kas tiks celta uz �ādiem pamatiem.

Ja tēvs �ādā gadījumā nav pārņēmis mātes lomu, sevi�ķi vien-bērna ģimenē, viņ� pārņem otra bērna lomu ar visām no tā izrieto�ajām sekām. Var būt arī citi lomu maiņas varianti. Piemēram, tēvs, atdodot savu lomu mātei, pats paliek tikai soģa lomā, faktiski kļūstot par �cilvēku no malas� (ne vairs ģimenes sastāvdaļa) utt. Ja tādā konfliktģimenē ir divi bērni, gadās, ka katrs no vecākiem piesavinās sev vienu bērnu un ģimene sadalās divās neitrālās vai pat naidīgās daļās (divas nepilnas ģimenes, kurās vīri�ķības un sievi�ķības audzinā�anai atkal rodas �ķēr�ļi). Tur, kur vienam no vecākiem vispār nav nekādas lomas, sagaidāma �ī vecāka degradācija, bie�i vien tā noved alkoholismā.

Var gadīties arī tā, ka bērns, bet tas jau ir pavisam a�gārni, sāk �audzināt� savus vecākus vai, pareizāk, ka pēdējie, akli mīlot, nonāk sava bērna bērnu lomā (bērna mīlestība pa�ā sākumā ta�u ir akla pieķer�anās) ... Arī te nav piemēra sievi�ķības un vīri�ķības tap�anai.

Tagad varam atbildēt uz sākumā uzdoto jautājumu. Nevar ta�u, piemēram, normāla sieviete gūt īstu baudu un apmierinājumu dzimumdzīvē ar vīru, kur� spēlē dēla, t. i., otra bērna, lomu. �āda sieviete, atnākusi pie arsta, noteikti apgalvos, ka vīru viņa mīl. Tikai viņa neapzināsies, ka tā ir mātes mīlestība pret �dēlu�, tās pamatā ir mātes instinkts, nevis dzimumtieksme. Ta�u �āda mīlestība dzimumsakarus vai nu tie�i izslēdz, vai tos vājina. Sievietei no tāda vīra ir pat grūtāk �ķirties nekā no vīra, kuru mīl ar dzimummīles-tību, � zaudēt bērnu ta�u ir daudz traģiskāk. īsta dzimummīlestība var būt tikai pret vienu partneri, tā izslēdz mīļākā vai mīļākās iespējamību. Ja kāds no laulātajiem mīl otru tikai ar tuva radinieka mīlestību, kas radusies sakarā ar lomu maiņu ģimenē, tad agri vai vēlu var rasties dzimummīlestība pret kādu citu cilvēku ārpus ģimenes. Skaidrs, ka �āda situācija ģimenē ir augsne pa�a mīlētāja un viņa bērnu neirozēm.

Tātad lomu maiņa ģimenē ir viens no cēloņiem laulāto nepilnvērtīgai dzimumdzīvei. Faktiski te ir darī�ana ar dzimumdzīves surogātu. Par daudziem citiem nepilnvērtības cēloņiem tiks runāts turpmāk. Daudzreiz mēs �o nepilnvērtību neapzināmies, sevi�ķi tad, ja trūksto�ais, pilnvērtībai vajadzīgais faktors ir kaut kādu cēloņu dēļ kļuvis par aizliegtu vai pseidoamorālu (pagātnes paliekas utt.). Tādā gadījumā arī pati nepilnvērtība ir neapzināta, bet tas nenozīmē, ka cilvēks no tās necie�, tikai �īs cie�anas arī ir neapzinātas. Tās, ja runa ir par dzimumtuvību, dzen cilvēku meklēt pilnvērtību ar �kreiso so|u> palīdzību, liek meklēt ārpuslaulības dzimumattiecības ar mī|ākajiem vai gadījuma rakstura partneriem. Tā, piemēram, vīram dzimumakts nebūs pilnvērtīgs, ja sieva atbildīgajā brīdī slēps savus bioloģiskos reli�erus. Tas pats un pēc tās pa�as likumsakarības notiks, ja sieva būs apmainījusi īsto, sievi�ķīgo lomu ģimenē pret citu, viņai neatbilsto�u lomu. Pats par sevi saprotams, ka īsta vīrie�a un sievietes savstarpējā mīlestība regulē pareizu katra laulātā psiholoģisko lomu ģimenē. Tur, kur mīlestība nav visai stipra, par pareizas psiholoģiskās lomas izvēli jārūpējas pa�iem laulātajiem ar prātu, kas ir daudz grūtāk nekā pirmajā gadījumā, bet ir to vērts, jo var palīdzēt nostiprināties un izaugt mīlestībai.

Atgriezīsimies vēlreiz pie bērniem, lai gan daļēji jau sen esam parādīju�i viņu nākotni, kāda tos sagaida, augot ģimenē, kurā psiholoģiskās lomas ir samainītas. Pieņemsim, ka māte spēlē tēva lomu. Tad tā ir emocionāli atturīga, pārmērīgi noteikta, prasīga, valdonīga, toties tēvs ir maigs, atklāti emocionāls, visu piedodo�s un attaisnojo�s. �ādā ģimenē meitas iemantos vīri�ķīgu uzvedību, bet dēli � sievi�ķīgu. Iegūts būs dzimumam neraksturīgs uzvedības stils, kur� traucēs vēlāk adaptēties dzīvē un ģimenē. Iespējami vēl ļoti daudzi citi varianti, kas traucēs veidoties normālai, dzimumam atbilsto�ai psiholoģiskai lomai. Tātad sievi�ķības un vīri�ķības ieaudzinā�ana bērniem ir dzimumorientācijas pamatu pamats.

Bet aiz tā veidojas citi mīlestību un ģimeni stiprino�i faktori. Tāds faktors, piemēram, ir pozitīvo emociju bilance. Laulātajiem jāgādā, lai pozitīvās emocijas ģimenē būtu līdzsvarā ar tiem pozitīvajiem pārdzīvojumiem, ko sniedz darbs, sabiedrība utt. Ja pēdējo īpatsvars būs lielāks, cietīs ģimenes stiprums. Sevi�ķi komplicēta situācija veidojas rado�ajiem darbiniekiem, jo viņiem darbā emocionālie pārdzīvojumi var būt daudz spilgtāki nekā tie, kas tiek saņemti ģimenē (tāpēc laulātajiem vienmēr jāseko emociju bilancei un jārūpējas, lai pārsvars būtu ģimenes un mīlestības pusē). Glābt situāciju �ajos gadījumos var vienīgi divu pretstatu � īstas sievi�ķības un īstas vīri�ķības mijiedarbība mīlestībā, kas tad vienmēr būs dziļu emocionālu pārdzīvojumu avots. Tie sāksies ar pilnvērtīgu augstākās baudas pakāpi seksuālajā tuvībā un turpināsies garīgajā kontaktā un bērnu audzinā�anā. Tad arī ikdienas rūpes ģimenes labā nebūs slogs, bet ar prieku veicams pienākums. Citādi tas būs ģimenē, kurā notikusi lomu maiņa un neviens no partneriem nav ne īsti sievi�ķīgs, ne īsti vīri�ķīgs. Tad ap ikdienas darbiem virtuvē, saimniecībā, bērnu ap-rūpē�anā (par audzinā�anu aizmirstot) pastāvīgi rodas konflikti. Ja �īs �problēmas> iznes pār mājas slieksni, tās pārvēr�as par pla�i apsprie�amu jautājumu presē. Bet ar preses starpniecību saceltā kņada nonāk harmoniskajā ģimenē, un arī tās locekļi sāk analizēt savas attiecības, akcentēt agrāk neievērotus sīkumus, un starp viņiem, iespējams, var pakāpeniski rasties plaisa. Tad nu līdz �im altruistiski mīlestības un ģimenes labā darītais vairs nestiprina ģimenes pozitīvo emociju bilanci. Vēl pēc kāda laika faktori, kas

raisīja pozitīvās emocijas ģimenē, pat ģimenes svētki (dzim�anas, vārda dienas svinē�ana utt.), tiek pārcelti no ģimenes uz darba vietu. Nu vairs ģimenē nerūpējas par iek�ējo psiholoģisko klimatu, toties cen�as saglabāt ģimenes presti�u citu acīs. Visbie�āk to mēģina panākt ar materiālās labklājības izpausmēm (ievie�as lietu kults utt.). Tādā ģimenē nekad vairs nebūs tā, kā spilgtu pretstatu ģimenē (pareiza lomu sadalei), kurā nevis palīdz viens otram, bet katrs dara savu dprbu ģimenes labā vai darbojas kopīgi vienā virzienā, vienotam mērķim. Tur, kur sāk runāt par palīdzē�anu vai nepalīdzē�anu, jādomā par disharmoniju. Psiholoģiski (apzināti vai neapzināti) palīdzē�ana uzsver otra nenozīmību. Visi �ie apstāk|i kopumā veido to fonu, uz kura notiek bērnu audzinā�ana.

Viena no kompleksās komunistiskās audzinā�anas sastāvdaļām ir tikumiskā audzinā�ana, kas veido pa�u skaistāko sabiedrībā � attiecības starp cilvēkiem. Visa pamatu pamats ir jaunā cilvēka audzinā�ana ģimenē, un tā sākas no tās dienas, kad jaunais pilsonis nāk pasaulē, vai pat vēl agrāk.

Audzinā�anā nav sīkumu, nav uz rītu atliekamu lietu, un ir pavisam aplam domāt, ka jaunais cilvēks pats par visu pārliecināsies, pats nonāks pie labā un |aunā atziņas. Nonākt jau nonāks, bet pa kādu ce|u? Par to arī runāsim �ajā nodaļā.

Ārsta psihoterapeita praksē nākas sastapties ar jaunie�iem, kurus uzlūkojot neviens neteiks, ka tie ir cilvēki, kam steidzīgi vajadzīga palīdzība. Viņi nav slikti speciālisti vai mācību iestā�u audzēkņi, prot saskatīt skaisto dabā un mākslā, tomēr ir dziļi nelaimīgi. Sie jaunie�i un jaunietes neprot orientēties vienā no visskaistākajām cilvēku attiecību sfērām � mīlestībā, tai jūtu bagātībā, kas spēj darīt cilvēku labu, cildenu, laimīgu. Nāk prātā V. Peskova saruna ar M. Solohovu grāmatā �Soļi rasā�. M. Solohovs, pārstāstot toreiz viņam vien zināmos romāna �Plēsums� varoņu Lu�kas un Davidova likteņus, teica korespondentam: �Viena romāna nodaļa man īpa�i pa prātam. Sī nodaļa veltīta uzticīgai mīlestībai, kas ir skaidra kā avota ūdens. Jums, jaunajiem, svarīgi būs to izlasīt. Dzīvojot pasaulē, sirdī jāglabā liela, tīra mīla . ..�

So vārdu dziļā un patiesā doma ir neapstrīdama. Ta�u dzīvē sastopam ari cilvēkus, kuri mīlestības dēļ kļuvu�i nelaimīgi, kuru mīlestība ir iebradāta dubļos; ir arī tādi, kas savas skaistākās jūtas ir palaidu�i vējā kā pieneņu pūkas.

Būtu netaisni visu �o gadījumu analīzē iet aplinku ceļus, meklēt da�ādus cēloņus un sakarības, bet nesaskatīt pa�u būtiskāko, to, ka �iem cilvēkiem pietrūcis kāds ļoti svarīgs audzinā�anas veids �

dzimumorientācija. Neziņa �ajos jautājumos var novest cilvēkus pie traģiskām sekām.

Jauneklis V. griezās pie psihoterapeita, lai tas palīdzētu viņam izkļūt no ļoti k|ūmīga stāvokļa. Lūk, viņa stāsts.

�Ģimenē augu kopā ar māsu. Mūs audzināja māte � tēva nebija. Dzimumtieksme manī attīstījās agri. Tam par iemeslu bija dzīves apstākļi. Nespēdama viena pati audzināt divus bērnus, māte nosūtīja mani mācīties internātskolā. Te ari sākās pirmie pārdzīvojumi dzimumdzīvē. Patīkama bija jebkura tuvāka saskare ar meitenēm. Piedzīvojumi krājās. Ar vienu no meitenēm toreiz, 11 gadu vecumā, izjutu kaut ko tādu, ko tagad sauc par petingu. Mazliet vēlāk ār citu meiteni, vecāku par mani, notika pirmais normālais dzimumakts manā mū�ā, ta�u bez ejakulācijas un orgasma � tātad bez īsta apmierinājuma, nebija arī jūtu. Tad ari sākās visa turpinājums, tikai pavisam savādākā veidā.

Manā klasē mācījās zēns, kuram bija pastiprināta interese par meitenēm. Izrādījās, ka viņ� bija arī liels erotisku stāstu fantazētājs un stāstītājs. Tas viss manu interesi par dzimumjautājumu sakāpināja vēl vairāk, un kādu vakaru, guļot kopā ar �o zēnu, starp mums notika homoseksuālais dzimumakts, kaut gan mums par to nebija nekādas jēgas. Toreiz es biju par mazu, lai kaut ko saprastu, nebija arī neviena, kam uzdro�inātos prasīt padomu. Viss notika neapzināti, instinktīvi, jo visai manai rīcībai bija ļoti spēcīgs dzenulis � bauda un pilnīgs apmierinājums, tāpēc �ādi sakari turpinājās. Pēc pirmā homoseksuālā akta es nevarēju vairs citādi rīkoties ...

Tātad mana rīcība ir mērķtiecīga. Es vairs nemeklēju sev partneri starp meitenēm, bet gan starp zēniem, un, protams, arī atrodu. Manas rīcības turpinājums noveda mani pie netikuma, kura sekas es toreiz nebiju spējīgs apjēgt. Sai netikumā es grimu lēni, bet neatlaidīgi, kamēr sasniedzu onānismu. Ta�u ari onanējot iztēlē mans partneris joprojām palika vīrietis. �āda veida dzimumapmierinājuma iespējas mani pārņēma kā slimība. Es sāku cīniņu pats ar sevi, bet netikums diem�ēl bija stiprāks. Es jutu kaunu un bailes, ka citi varētu to atklāt, gribēju būt īsts vīrietis, ta�u tieksme pēc baudas visu aprija. Manī sāka veidoties mazvērtības komplekss, izzuda sabiedriskā aktivitāte, sāku meklēt vientulību, bet vidusskolas beigu posmā man pasliktinājās atmiņa (seksuālas psihotraumas rezultāts).

Sājā laikā es gāju uz ballēm, un manī iemīlējās kāda meitene. Atsaucos viņas mīlestībai, un likās, ka esmu atbrīvojies no baigā bieda. Sekmes mācībās uzlabojās, kļuvu rosīgs sabiedriskajā darbā. Ta�u draudzību ar meiteni atkal nomainīja onanē�anas un homoseksuālās tieksmes periodi. Tas tāpēc, ka mani turpināja vajāt neveiksmes. Tuvības brīdī ar meiteni jutu, ka erekcija nav pietiekama, bet citā reizē, iztēlojoties tuvību ar vīrieti, ejakulācija bija spontāna. Tas mani satrauca.

Laikam ritot, biju kļuvis students. Manu uzmanību atkal sāka saistīt vīrie�i � pusaud�i. Tātad no homoseksuālisma nebiju atbrīvojies.

Tad gadījās noklausīties lekcijas par dzimumaudzinā�anu, un man kļuva skaidrs, ka jāsāk ārstēties. Griezos pie ārsta. Nomierino�ie līdzekļi, autogēnie treniņi. Cerēju, ka bū�u glābts. Domāju, ka man vajadzīga atpūta, un paņēmu akadēmisko atvaļinājumu. Tā laikā pievērsos fiziskam darbam, sāku strādāt kādā uzņēmumā. Un tur mana slimība uzliesmoja no jauna. Es iemīlējos � kādas �ausmas! � vīrietī. Savā �mīlestībā� es ilgojos pēc �ī cilvēka, sāku atdarināt viņa paradumus, neizsakāmi cietu. Es apjautu, kāda svētlaime būtu bijusi piedzīvot tādu mīlestību ar meiteni � kāda laime būtu jau tai apstāklī vien, ka �īs jūtas nebūtu jāslēpj. Atvaļinājums beidzās, un es atsāku mācības. Dzīvē daudz kas mainījās, tikai mana nelaime, mana briesmīgā nosliece uz homoseksuālismu mani neatstāja. Mainījās tikai mani �mīlas� objekti. Es nolēmu apprecēties, lai uzliktu sev masku sabiedrības acīs. Varbūt, sakodis zobus un saņēmis spēkus, es arī paretam dzīvo�u ar sievu dzimumdzīvi. Tas jau būs vajadzīgs, lai mums būtu bērni. Bet es bū�u padarījis viņu nelaimīgu! Mani ta�u vilks pie vīrie�iem � mīļākajiem. Diezgan daudz esmu dzirdējis par tādu vīrie�u, bie�i iedzērāju kompānijām, kuru sievām pat nav jausmas, ka te viņas tiek apsmietas un krāptas ...�

Tāds īsumā ir V. stāsts, viņa traģēdija. Tas atklāj pārdzīvojumus, kurus cie� lielākā daļa cilvēku, kam ir novirzes dzimumtieksmē. Tās ir sekas, kas rodas, ja ignorē dzimumaudzinā�anu un vispirms vienu tās sastāvdaļu � dzimumorientāciju. Sī orientācija galvenokārt veicama vecākiem. Sevi�ķa uzmanība bērniem jāveltī tajās ģimenēs, kur nav viena no vecākiem, jo tad noteikti trūkst orientējo�ā piemēra vīrie�a un sievietes attiecībās. Bet arī tur, kur ir pilnvērtīga ģimene, dzimumorientācija ir viens no galvenajiem audzinā�anas jautājumiem.

Bet kā ir skolās? Skolotāju acu priek�ā no bērna izveidojas jaunietis. Arī minētā V. nelaime sākās skolas gados. Bet cik daudziem zēniem un meitenēm tēvi aizgāju�i no ģimenēm, un mātes, pārestību un pazemojumu pārņemtas, cen�as aizpildīt radu�os tuk�umu ar citu vīrieti! Bērna acu priek�ā notiek viņa prātam un jūtām nesaprotamas lietas. Ta�u vistuvākie cilvēki kaunas vai arī nevēlas neko paskaidrot �o neizprotamo jautājumu nomāktajam pusaudzim.

Mūsu skolās �odien nenodarbojas ar dzimumorientāciju � tikumiskajā audzinā�anā ietilpsto�o dzimumaudzinā�anas nozīmīgāko sfēru. Varbūt audzinātāja gudra un smalkjūtīga pieeja (redzot, ka to nevar izdarīt vecāki) būtu novērsusi V. kļūmīgo soli?

Patie�ām var priecāties, kādu darbu mūsdienās veic profesionālās orientācijas laukā! Ta�u nezin kāpēc pagaidām neviena skola nerisina dzimumorie.ntācijas jautājumus. Nebūtu jāpierāda, ka sabiedrības tikumības kopainā atspoguļojas katras atsevi�ķas ģimenes tikumība. Jo tikumiskāka būs ikviena ģimene, jo pievilcīgāka būs sabiedrības kopaina.

Pēc atklātas sarunas V. ārstē�anā izmantoja hipnozi. Hipnozes seansos ar V. nodarbojās ārste sieviete, jo homoseksuālistus nav vēlams ārstēt ar hipnozi viņa dzimuma pārstāvim. (Tā ir patiesība, kas neattiecas uz citiem homoseksuālisma ārstē�anas veidiem.) Rezultāti bija labi. Ārstē�ana pacienta veselību jūtami uzlaboja.

Homoseksuālisms (tieksme un mīlestība pret sava dzimuma pārstāvi) starp cilvēkiem nemaz nav tik reta parādība, bet to nesastop dzīvniekiem, tātad tas ir saistīts ar prātu un pak|auts audzinā�anai. Pat tad, ja �ī tieksme ir iedzimta, ja tā izpau�as pat cilvēka ārējā veidolā (sieviete atgādina vīrieti � un otrādi), proti, ja ir darī�ana ar konstitucionālo homoseksuālismu, kas gan ir reti sastopams, tāpat var palīdzēt dzimumorientācija. Pamatojums ir vienkār�s � ja jau var dezorientēt veselu, tad acīmredzot var pareizi orientēt arī �ādu iedzimtu patoloģiju.

Cilvēkiem �ī parādība ir daudz izplatītāka, nekā to varam iedomāties. Retumis gadās, ka �ādi cilvēki pilnīgi atklāti uzskata sevi par pretējā dzimuma pārstāvjiem, valkā pretējā dzimuma apģērbu, nodarbojas ar pretējā dzimuma darbiem. �ādi vīrie�i mīl cept un vārīt, auklēt bērnus, izvēlas sievie�u profesijas. Parasti viņiem ir gari mati, arī apģērbs ļoti sievi�ķīgs. Turpretī sievietes lezbietes gandrīz vienmēr ģērbjas uzsvērti vīri�ķīgi, staigā īsi apgrieztiem matiem, mīl vīrie�u darbus utt. Starp citu, kā to pierāda kantentana-līze⁶, �ādu tendenci veicina arī literatūra un māksla. Mēs ta�u esam tā pieradu�i literatūrā un citos mākslas veidos slavēt vīrieti virtuvē un sievieti pie smagā pa�izkrāvēja stūres, ka beigās grūti saprast, vai māksla to ieteic vai arī vienkār�i atspoguļo dzīvi. Par visu to nebūtu jārunā, ja aiz �īm parādībām neslēptos mīlestības jūtu mazinā�anās: feminizēts vīrietis (tas virza uz maskētu homoseksuālismu) ta�u nekad nevarēs tiekties pēc sievietes tik kaisli kā normāls vīrietis. Tas pats attiecas arī uz sievieti. Nav jāvēr�as pret vīrie�a palīdzību mājas solī. Tie�i otrādi, sievietei arī mājas darbos vajadzīga īsta, vīri�ķīga palīdzība, bet kategoriski noliedzamas tādas parādības, kas var saistīties ar homoseksuālismu. Lai vīrietis vāra pusdienas, bet lai redz arī salauzto izlietni...

Pie īstiem homoseksuālistiem pieder pederasti � sabiedrībai bīstami, noziedzīgi cilvēki. Apprecēju�ies viņi savu netikumu neatmet, viņu ģimenēs dzimst bērni, kuri nolemti garīgam kroplumam, jo tēva dzīves veids (tātad piemērs) ir viena vienīga izvirtība. Homoseksuāli orientētiem cilvēkiem rekomendēt apprecēties pirms ārstē�anās ir loti nopietna kļūda. �ādi homoseksuālisti ir bīstami zēniem pārejas vecumā, kuriem vēl nav īsti orientēta seksuālā tieksme, tādē| tos var viegli ievilināt un padarīt nelaimīgus uz visu mū�u. Tas parasti notiek zēna hormonālo vētru uzplūdu brī�os (4. att. � paaugstinātās seksualitātes fāze), kad viņ� pats neaptver, kas ar viņu notiek. Hormonālo vētru laikam raksturīgs tas, ka dzimumhormoni rodas nevis pakāpeniski, bet tā, kā redzams zīmējumā � viļņveidīgi. Reizēm to ir daudz vairāk nekā pieaugu�am. Tad pusaudzis izjūt patīkamu, smeldzo�u uzbudinājumu; viņ� gatavs darīt visu, lai vēl vairāk satrauktos, viņ� tiecas pēc vēl neizjustās un nezināmās izlādē�anās, ta�u nezina, kā to sasniegt. Neapvaldāmā, neorientētā tieksme ir

ārkārtīgi spēcīga, jo dzimumhormoni organismam ir jaunas, neparastas vielas. Toties hormonu kritumu brī�os var būt abstinences izjūta, kas saistīta ar skumjām, pat ar depresiju.

Neorientētas seksuālās tieksmes pārņemts, zēns ātri vien var nok|ūt pederasta �ķetnās�, jo tie�i �ādus zēnus homoseksuālisti meklē. Lai sasniegtu mērķi, tiek lietots nikotīns, alkohols un narkotiskās vielas. Tas viss sakāpina zēna jau tā izteikto seksuālo tieksmi, vājina preto�anās spējas, apdullina saprātu. Notiek attiecīga kopo�anās, pie tam ar erotiskām izjūtām un apmierinājumu. Tā zēna dzimumorientācija uz visiem laikiem ievirzās nepareizā gultnē, un izlabot to gandrīz nav iespējams. Seko izvirtība ar visām tās sekām, un cilvēks sabiedrībai praktiski zūd, tas ir no tās krimināli izolējams. Kaut cik atgriezties normālajā dzīvē iespējams vienīgi ar ārsta palīdzību.

Kādā tiesas prāvā izskatīja lietu par trīs pusaud�u pavedinā�anu, ko izdarīju�i pederasti. Visi trīs zēni bija uzaugu�i bez tēva. Sevi�ķi priek�zīmīgi nedzīvoja arī viņu mātes. Kādā vakarā zēnus uz Rīgu aizvilināja izvirtis pederasts un tur ar tiem noziedzīgi kopojās. Nopratinā�anā uzdeva jautājumu pa�am jaunākajam no zēniem � deviņgadīgajam S.� ko tad viņ� īsti izjutis attiecīgajā brīdī. Sekoja bērni�ķīgi naiva atbilde: �Ja es būtu zinājis, ka tas tik patīkami, es ar to būtu nodarbojies no bērnības.�

Aplamu dzimumorientāciju jaunatne var iegūt arī no literatūras, kurā onānisms atzīts par pilnīgi dabisku un nekaitīgu parādību. Ir zināms, ka onānisms kļuvis visai izplatīts jaunie�u un neprecēto vīrie�u vidū. Sevi�ķi to veicina akcelerācija. Pusaud�i nodarbojas ar to, pat nekautrējoties cits no cita. Veselībai un tālākai potencei tas tie�ām nedraud, varbūt pat otrādi. Bet �ādā stāvoklī var rasties vēlē�anās savstarpēji izpalīdzēt, līdz ar to jaunie�i nokļūst situācijā, kas viņus orientē uz homoseksuālismu.

Var minēt vēl citus dezorientācijas veidus, no kuriem rodas homoseksuālās tieksmes.

Kā parāda statistika, homoseksuālās tieksmes rodas tādos gadījumos, kad zēni aug ģimenēs, kurās nav vīrie�u, bet meitenes � ģimenēs, kurās nav sievie�u. Ja ģimenē ir tikai sievietes, tad zēniem neparastāks un pievilcīgāks �ķiet vīrietis, turpretī meitenēm, augot vīrie�u sabiedrībā, rodas ilgas pēc sievietes. Kā jau. iepriek� tika teikts, arī psiholoģiskajām lomām te ir nozīmē.

Reiz pie ārsta griezās kāds tēvs un lūdza izārstēt viņa meitu no homoseksuālisma. Meitene bija iemīlējusies savā studiju biedrenē. Viņa pati bija skaista, arī pielūdzēju netrūka: tos viņa valdzināja ar savu karalisko vēsumu, pat nicinājumu (diezgan labs ierocis katrai meitenei!). Sai meitenei nebija mātes, nebija arī citas sievietes tēva mājās. Un gadījās nelaime � meitenei attīstījās izteikts 1 e z b i s m s. Teiktais apliecina harmoniskas ģimenes nepiecie�amību dzimum-orientācijā.

Dzimumorientācijā nav sīkumu, un to nedrīkst nokavēt. Viens no dzimumorientācijas veidiem ir parauga ietekme. Labu vai sliktu paraugu bērns vēro ģimenē jau no agras bērnības. Indie�u aforisms māca: ātri iet bojā ģimenes, kurās sieviete skumst, vienmēr uzplaukst tā ģimene, kurā viņa ir laimīga.

Homoseksuālismam ir ari citi cēloņi, un viens no tiem ir iedzimtība. Kāds būs pēcnācējs, par to jādomā vēl pirms bērna nāk�anas pasaulē. Ja topo�ā māte lietojusi hormonus, lai pārtrauktu grūtniecību, smēķējusi vai lietojusi alkoholu, pēcnācējiem var būt nosliece uz homoseksuālismu vai citām perversijām. Tās var būt arī tādā gadījumā, ja bērna tēvs ir bijis izteikts smēķētājs, alkoholiķis vai narkomāns.

Par homoseksuālu rīcību persona tiek saukta pie kriminālatbildības. Homoseksuālisms ir sabiedrībai ļoti kaitīgs: samazinās dzimstība, rodas izvirtība, tas rosina uz noziedzību un daudzām citām negatīvām parādībām. Tādēļ vēlreiz uzsveram, ka dzimumorientāci-jai ir liela ietekme uz cilvēka personības veido�anos un ignorēt to nedrīkst neviens, kam sakars ar jaunatnes audzinā�anu.

Uz ārsta galda zēna A. rakstītās rindas: �Man patīk lasīt grāmatas par indiāņiem, jo tur līst asinis. Labprāt lasu par slepkavām. Man nepatīk grāmatas, kurās nav asiņu ...�

Zēn i tēvs ir alkoholiķis, arī māte bie�i vien iereibusi. Mājās vecāku starpā mū�īgas nesaskaņas, pat kautiņi. Zēnam 15 gadu.

No kāda cita zēna pierakstiem uzzinām, ka viņam patīk novērot balo�us. Viņ� bie�i tos baro ar maizes drupatām, ta�u pēdējā laikā ierīkojis putniem lamatas, kurās balo�i reizēm arī iekrīt. Noķēris putniņu, zēns parasti pazūd. Krūmājā aiz sētas viņ� to zvērīgi nogalina. Balo�iem izdurtas acis, izrauta mēle, salauztas kājas un spārni. Visbeidzot balo�a kaklam cauri izdurta nagla un putniņ� piesists pie dēja. Kad māte uzzināja par dēla zvērībām, viņā tas lielu trauksmi neizraisīja (arī �ajā ģimenē tēvs ir alkoholiķis), abi vecāki nekādā ziņā nespēlē ģimenē tās psiholoģiskās lomas, kas tiem dabiski atbilst.

Avīzēs lasām par pui�iem, kas nakts stundā uzbruku�i garāmgājējiem, par netaktisku, nekulturālu uzvedību sabiedriskajā transportā, veikalos, uz ielas. Parasti �ādus gadījumus sauc par huligānismu, varaskāri, rupjību. Ta�u lietas būtība daudzreiz ir pavisam citāda. Te visbie�āk ir darī�ana ar sadismu. Sadisms, kā zināms, ir ar psihopatoloģiskiem traucējumiem saistīts dzimumtieksmes izkropļojums, kas izpau�as fizisku vai garīgu sāpju sagādā�anā otrai personai, tā ir tieksme otru mocīt, ne�ēlīgi rīkoties, tīksmināties ar citu cie�anām, lai apmierinātu savu dzimumtieksmi. Sadisti, lai iegūtu ar dzimumorgāniem saistītu vai nesaistītu seksuālu baudu (orgasmu), ir spējīgi pat uz visbriesmīgākajām zvērībām. Tiem ir tieksme postīt dabu, mocīt dzīvniekus, sagādāt cilvēkiem fiziskas un garīgas cie�anas. �ādi cilvēki ir spējīgi izdarīt briesmu darbus ar sievieti, viņai vēl dzīvai esot, kā arī pēc tam, kad jau iestājusies nāve.

Sadisti parasti neapzinās savu seksuālo patoloģiju. Arī tie, kas uz ielas uzbrūk garāmgājējiem un kam ir tieksme uz kauslību vai citādu cilvēka mocī�anu, nesaskata savā rīcībā neko, kas būtu saistīts ar izkropļotu (perversu) dzimumdziņu.

Kā rodas sadisms? Atsevi�ķos gadījumos tas var būt iedzimts, piemēram, ja mātei grūtniecības laikā ir nosliece uz alkoholismu un cietsirdību, ja bērns mātes miesās veidojas kā nevēlams utt. Visbie�āk par sadistiem kļūst bērni, kuru ģimenēs nav mīlestības, kur valda despotisms, nesaskaņas � tātad kroplas audzinā�anas rezultātā. Bērni ir ģimenes spogulis. Iepazīstot bērnu, var gandrīz nekļūdīgi noteikt vecāku savstarpējās attiecības. Zēniem bie�i piemīt tēva paradumi, meitenēm.� gan tēva, gan mātes. Tajās ģimenēs, kur tēvs ar cieņu izturas pret māti, dēls, vēl bērns būdams, parasti nedara pāri meitenei. Turpretī ģimenēs, kur sieviete skumst, kur tā cie�, izjuzdama rupju vīrie�a varu, arī dēls aug ne�ēlīgs.

Jaunie�u nosliece uz sadismu visbie�āk rodas hormonālo vētru laikā, kuras plosās jaunajā organismā pārejas periodā (sk. 4. att.). Parasti seksuālais uzbudinājums ir ļoti izteikts, patīkamais sasprindzinājums prasa izlādē�anos, smadzeņu garozā tiek dzēsta kavē�ana, un neorientētais zēns vai meitene meklē izeju darbībā, kura var izpausties arī dabas postī�anā, dzīvnieku mocī�anā, vājāka vienaud�a aizskar�anā, vecāku tiranizē�anā utt. Ar laiku rodas ilūzija, ka tie�i �ī rīcība rada patīkamo sajūtu un uzbudinājumu. Vēlāk tā rodas reflektori, pie tam pilnīgu izlādē�anos sasniedz ārprātīga niknuma, histērijas vai citāda veida savdabīgā patīkamās sajūtas lēkmē, kas atklāti vai slēpti saistīta ar īstu dzimumbaudu (orgasmu). Vēl jāpiebilst, ka cietsirdība, kas radusies pirms pubertātes, pārejas periodā gandrīz vienmēr pārvēr�as par sadismu.

Minētajam zēnam A. patīk grāmatas, �kurās līst asinis�. Tam ir savs izskaidrojums. Ja jaunietis �hormonālās vētras� brīdī skatās filmu vai lasa grāmatu par zvērībām, tad viņ� uz tām orientējas savā mīlestībā pēc jau aprakstītā mehānisma. Ar to arī izskaidrojama A. grāmatu izvēle. To pa�u var dot ari tā sauktā bīta mūzika uz īpa�as izrādes fona. Lūk, piemērs no aizrobe�u �mākslas� pūra.

Lēni dziest gaisma, sākumā izraisot pū|a apsveikuma aurus, pēc tam neizpratnes pilnus bļāvienus. Pagāju�as jau piecas minūtes, bet zālē tumsa, skatuve tuk�a. Te pēk�ņi atskan blīk�ķis, un uz skatuves no sīvu dūmu mutuļiem iznirst skelets baltā līķautā. Draudīgi dauzot pret gridu leoparda ādas zābakus, skelets pienāk pie rampas un iemet publikā dzīvu vistu. Pirmajās rindās kliedzieni un panika. ��ausmu roka� nepārspētā meistara Elisa Kūpera izrāde sākusiesl

Skeletam (tas ir pats Kūpers) aiz muguras izvietojas muzikanti � �etri spēka vīri, tērpu�ies baltās zīda kleitiņās ar kruzulī�iem. Balsī, kas atgādina na�a skrāpē�anu pa �ķīvi, Kūpers sāk dziedāt dziesmu, kura pau� domu, ka miru�ie bērniņi nespēj parūpēties par sevi. To uzskatāmi apstiprina burtiski no gaisa nokritusi asiņaina lelles galviņa. Pabeidzis dziedāt, Kūpers ar dro�u roku svie� galvu zālē.

Tālāk Kūpers izrēķinās ar pusduci leļļu cilvēka augumā: uz�ķēr� tām vēderus, �asiņu� strūklas ap�ļāc orķestrantu kleitiņas... Finālā Kūperu pakar improvizētās karātavās. Maestro komentārs: �Sājā vietā viņi vienmēr aplaudē. Kāpēc?�

Atbildēt nav grūti � tāpēc, ka ir nonāku�i sadistiskas baudas varā. �ādas erotiskas ekstāzes varā, kas bie�i vien saistās ār apzinātu vai neapzinātu dzimumizlādē�anos, var nonākt tā-jsauktās popmūzikas klausītāji un dejotāji ari bez īpa�as izrādes. To rada pati bīta vai cita veida modernā mūzika ar tai raksturīgo ritmu bez jūtām, ar krietnu zemfrekvences skaņu piejaukumu. Visu pastiprina gaismas efekti (sevi�ķi sarkanā gaisma).

Ritmam ir nenoliedzama nozīme dzimumuzbudinājuma izcelsmē. Tā, piemēram, dzelzceļa vagona ritmiskā �ūpo�anās un riteņu klau-dzoņa daudziem nemanot izraisa dzimumuzbudinājumu.

�ādam savdabīgam seksuālās izlādē�anās stāvoklim nav nekāda sakara ar jūtām, ar cilvēcīgo. Visi minētie līdzekļi � gaisma, skaņa, ritms, trok�ņi, baismīgi skati, priek�meti � iedarbojas uz attiecīgiem nervu centriem un orientē ne tikai uz sadismu, bet ari uz orģijām, ar dzimumbaudu saistītām histērijas un epilepsijas lēkmēm un daudzām citām novirzēm, par kurām stāstīsim turpmāk.

Parasti sadisms ir biseksuāls, proti, tas ir vērsts uz abu dzimumu pārstāvjiem. Bet daļai sadistu tas paliek heteroseksuāls, vērsts tikai uz pretējo dzimumu. Savā galējībā �is sadisma veids rada mērķtiecī-Hus izvarotājus, kas ar iepriek�ēju nolūku uzglūn sievietei vai to speciāli ievilina automa�īnā vai citur.

Ir sadisti, kas gūst seksuālo apmierinājumu, garīgi mokot otru cilvēku.

Diezgan bie�i sadistiem, arī citiem, kam piemīt perversijas, ir nosliece uz psihopātiju, histēriju, nepamatotu greizsirdību. Viņi ir patmī|i, viegli k|ūst par narkomāniem. Piemēram, greizsirdīga cilvēka ekscess pēc pārdzīvojumiem ir izlādē�anās brīdis, kas nes apmierinājumu. Arī tas da|ēji vai-pat pilnīgi ir sadisms. �ādām garīgām īpa�ībām ir divējāds raksturs: tās var būt seksuālo novir�u rezultāts un otrādi � cilvēkiem ar �īm īpa�ībām viegli rodas seksuālās novirzes. Tas jāzina vecākiem un audzinātājiem, ja gribam veidot veselīgu, harmoniski attīstītu, morāli stipru jauno paaudzi. Ta�u jāatgādina, ka ne jau katrai negatīvai psihiskai parādībai pamatā ir novirze dzimumtieksmē, bet te jau savs vārds sakāms citiem speciālistiem.

Ir iespējama arī sadismam pavisam pretēja orientācija � mazohistus. Nav pagājis nemaz tik ilgs laiks, kad Anglijas skolās tika atcelti miesas sodi. Arī pie mums vēl diezgan bie�i redzam, ka siksna vienā otrā �sabiedrības pamat�ūniņā> ir atzīts audzinā�anas līdzeklis. Visbie�āk bērni tiek pērti un citādi pazemoti ģimenēs, kurās kāds no vecākiem ir dzērājs vai cita veida narkomāns. Te visbie�āk arī rodas seksuālā dezorientācija.

Ang.|u skolās, kurās bērnus pēra galvenokārt sadistiski noskaņoti skolotāji, starp audzēkņiem izveidojās cilvēki, kuri vēlāk nevarēja atbrīvoties no tieksmes saņemt seksuālo apmierinājumu, cie�ot sāpes vai pazemojumu. Par �o parādību varētu arī nerunāt, jo sabiedrībai tā nav tik bīstama, kā iepriek� minētās. Tomēr arī pret to nevaram būt vienaldzīgi, jo tā rada g|ēvus cilvēkus, kuriem nav iniciatīvas, kas alkst otra cilvēka varu pār sevi un, lai tiktu sodīti, izdara atklātus huligāniskus izlēcienus un pat noziegumus. Galējībās �ādi mazohisti iet nāvē kādas citas personas izdarītā nozieguma dēj vai arī iztēlē redz sevi mocek]u lomās, da�reiz vienlaikus onanējot. Saviem iemīļotajiem tie raksta pazemības pilnas vēstules, kurās sevi iztēlo par vergu, mīļotais tiek dievināts, celts stingra un ne�ēlīga valdnieka lomā. �āda patoloģija bie�āk piemīt sievietēm. Par �ādu sievie�u vīriem parasti k|ūst dzērāji, izvirtuli un egoisti. Padevīgas sievas jau sākumā visu piedod, reizēm pat izjuzdamas izteiktāku baudījumu, kopojoties ar dzērāju, kas normālai sievietei ir pretīgi un noved pie frigiditātes (dzimumvēsuma) ar visām tās briesmīgajām sekām. So sociālo nelaimi rada mazohisms. Kaut ne visai bie�i, tomēr tas vēl sastopams un da�u pāru starpā pat nepiecie�ams. Par to runāsim turpmāk, kad apskatīsim intīmās mīlas mākslu, kas ir neatņemama laulāto un mīlo�o attiecību sastāvdaļa. Sajās divu cilvēku savstarpējās attiecībās, tāpat kā visās citās kulturālu cilvēku

attiecībās, jābūt savām normām un ētikai, kā arī pilnvērtībai, kuru traucē visas novirzes dzimumtieksmē. Ilustrācijai minēsim vairākus gadījumus no ārsta prakses.

Kādam laulātam pārim intīmā tuvība notika pavisam neparastās situācijās. Viņi apprecējās ļoti jauni. Tikai uz dzimumaktu gan vīrs jauno sievu nevedināja, �ajā ziņā palikdams pavisam vienaldzīgs. Sākumā sieva par to pat priecājās, izskaidrodama visu ar vīra taktu, viņas sagatavo�anu �im pirmajam tik ļoti atbildīgajam brīdim. Pagāja nedēļas, mēne�i, bet viss palika pa vecam. Tad jaunā sieva pārņēma iniciatīvu savās rokās, sākumā maigi, pēc tam ļoti kaisli pieglauzdamās ar savu kailo ķermeni mīļotajam un glāstīdama tā dzimumorgānus. Normālu vīrieti, pat nemīlo�u un noguru�u, tas loti uzbudina. Tikai te vīrs no sievas glāstiem it kā vairījās un beidzot palūdza, lai sieva viņam pēc iespējas stiprāk iesit. Tad iestājās erekcija un varēja notikt pirmais tuvības brīdis. Par laimi, nevainības plēve jaunajai sievai bija gandrīz nemanāma (rudimentāra), jo dzimumlocekļa stīvums tomēr nebija sevi�ķi izteikts un ātri beidzās. Vēlāk sieva iemanījās tuvības brīdī sagādāt vīram fiziskas sāpes, tā paildzinādama dzimumaktu līdz sava orgasma sasnieg�anai. Sievai izdevās panākt vīram normālu un izteiktu labsajūtu, ta�u tas bija pazemojo�i, jo jaunajai sievietei nepiemita ne mazākās sadistiskās tieksmes, kuras dro�i vien būtu izveidoju�ās, ja tā turpinātos ilgāku laiku. Par laimi, �āds stāvoklis abiem likās nenormāls, un viņi nolēma griezties pie ārsta. Bija vajadzīga ilgsto�a hipnoterapija, lai �o cilvēku mīlestību padarītu normālu un harmonisku, lai gan arī vēl tagad sievai ir līdera loma intīmajā brīdī, bet tā jau ir gandrīz normāla parādība, kuru ārsti vajadzības gadījumos pat ieteic. Vienīgais bīstamais moments ir tas, ka var notikt arī psiholoģisko lomu maiņa ar visām iespējamām sekām.

Pie ārsta griezās kāda sievasmāte, pēc dabas valdonīga un, kā tādās reizēs mēdz būt, arī ļoti greizsirdīga sieviete. Viņa nekādi nevarēja saprast savas meitas bezgalīgo pieķer�anos izlaidīgajam, despotiskajam, slinkajam vīram, kuram pilnīgi nerūpēja ģimenes labklājība. Meita pēc rakstura un izskata bija līdzīga tēvam � maiga, pakļāvīga. Meitai neradās vēlē�anās aiziet no vīra, kaut gan darbā un sadzīvē viņa bija diezgan noteikta, spējīga uz ātriem, adekvātiem lēmumiem. Labi, ka mātei nebija ne jausmas par �ādu meitas rīcības cēloni. Faktiski viņa bija apprecējusies ar biseksuāli orientētu vīrieti, proti, ar vīrieti, kas intīmajās attiecībās var nonākt ar jebkura dzimuma partneri (daudzos gadījumos cilvēki ar �ādu novirzi ir arī sadistiski noskaņoti un neiedomājami izvirtīgi). Skaidrs, ka sievu, kura līdz �im nebija dzimumdzīvi dzīvojusi, �is vīrietis orientēja uz cie�anām dzimumakta laikā, kuras tai tagad bija pilnīgi nepiecie�amas, lai gūtu tuvībā īstu baudu un izlādē�anos.

So gadījumu pareizāk būtu dēvēt par perversu dzimumadaptāciju (pielāgo�anos).

Tie�ā dzimumorientācija (arī dezorientācija) parasti beidzas līdz ar pubertātes periodu (pa labi no kritiskās robe�as tā vairs nenotiek), pēc tam, ilgsto�āku dzimumdzīvi uzsāku�i, apprecēju�ies vai neapprecēju�ies partneri tikai pielāgojas viens otram (adaptējas), viens otru savstarpēji audzinādami. �ādu savstarpējās adaptācijas laikā iegūtu novirzi, kas vairs nevar būt dziļa un galēja, daudz vieglāk pārorientēt, ja tas vispār vajadzīgs. To var izdarīt bez ārsta palīdzības nāko�ais pastāvīgais partneris (ja tāds būs nepiecie�ams). No �ī piemēra skaidrs, ka partneru adaptācijas laikā dzimumorien-tācija vai pārorientācija turpinās. Tā kā tuvu cilvēku intīmās attiecības ir saistītas ar uzvedību sabiedrībā, tad minētajā gadījumā varam gaidīt arī jaunās sievietes rakstura izmaiņas. Grūti tikai pateikt, kādā virzienā tās mainīsies. Vīrietis aprakstītajā gadījumā praktiski ir nelabojams. Attiecībā pret pubertātē a�gārni orientētiem vīrie�iem tas vienmēr ir grūts vai pat neiespējams uzdevums. No ārsta palīdzības abi jaunie kategoriski atteicās. Vēl jāpiebilst, ka adaptācijā vado�ā loma parasti pieder tai pusei, kas mazāk apveltīta ar mīlestības jūtām. Bet vai tad ar sagandētiem mīlestības pamatiem � nenormālu, perversu dzimumtieksmi � vispār var būt jūtas?

�oreiz mūs interesē, kā top �ādi mazohisti. Bie�i tie ir uz negantībām noskaņotu pusaud�u upuri. Saņemdami hormonālās vētras laikā pazemojumu vai sāpes, tie orientējas uz cie�anām seksuālajā baudā. Parasti to var novērot pa ielām klīsto�ajās, bez uzraudzības atstātajās pusaud�u kompānijās (grupās), kurās parasti ir viens vai vairāki barve�i � sadisti, kas rod baudu �ajā lomā, un kurās ir vēl vairāk padevīgo, verdziski paklausīgo, kas kandidē uz mazohista lomu. Maldīgi būtu domāt, ka �ie padevīgie ir gļēvi un nevarīgi, lēnīgi �un paklausīgi. Tie ir daudz rosīgāki par �vadoni�, ar savu darbību un ķircinā�anos viņi bie�i vien cen�as izraisīt kautiņus vai citas situācijas, kurās varētu ciest pazemojumu vai sāpes. Audzinā�anas uzdevums ir �ādas grupas pārvērst normālā kolektīvā. Tādēļ jāzina grupas sadomazohistiskā struktūra, jāprot atrast līderis.

Audzinā�anā nosodāma ir fiziska ietekmē�ana. Var gadīties tā, ka tēvs iesit bērnam ar siksnu tie�i tajā brīdī, kad tas ir �hormonālās vētras� varā (bērni ta�u visvairāk draiskuļo �ajā hormonu uzplūdā). Tad sāpes sajaucas ar jau radu�os ekstāzes un seksuālā uzbudinājuma baudas izjūtu. Sākumā smadzenēs ir radies patīkamas sajūtas kairinājuma perēklis (dominante), tad pēk�ņi kaut kur netālu no tā rodas jauns, gan negatīva (sāpju) kairinājuma perēklis, bet tas ir vājāks par pirmo, jo seksuālais uzbudinājums vienmēr ir spēcīgāks. Pastāv likumsakarība, ka vājāks uzbudinājuma perēklis pastiprina spēcīgāko, jau agrāk radu�os. Rodas saites starp �iem perēkļiem, un beigu beigās augstākā bauda ir sasniedzama tikai �ādā situācijā. Tagad bērns kļūst ārkārtīgi draiskulīgs, speciāli izdara pārkāpumus, lai saņemtu patīkamo sodu, ta�u no tā saņemto prieku vienmēr maskē. �āds cilvēks dzīvē atnes nelaimi daudziem, it sevi�ķi savas ģimenes locekļiem. Viņa ģimene būs nenoturīga: parasti mazohists vīrietis ir impotents vai ar izteiktiem seksuāliem traucējumiem, sieviete � frigīda (ja tā nav sadiste). Līdzīgs process nervu sistēmā notiek, orientējoties arī uz citām perversijām.

Teiktais nenozīmē, ka visas sliktās parādības izskaidrojamas ar seksuālām novirzēm. Tie�i otrādi � daudzām līdzīgām negatīvām parādībām un kroplas personības izcelsmei ir vēl daudz citu cēloņu, kas tāli no seksuālās tieksmes un dzimumjautājuma. Tomēr neatkarīgi no tā, vai personību kropļojo�o dzimumtieksmes novir�u īpatsvars ir liels vai mazs, par to jādomā, jācen�as tās nepieļaut. Vienīgā izeja ir pareiza dzimumtieksmes orientācija, kuru sāk ar pareizu sava dzimuma apzinā�anās ieaudzinā�anu un tiem pamatprincipiem, kas parādīti 6. attēlā.

Ja hormonālajām vētrām pakļautais pusaudzis novēro dzīvniekus pāro�anās laikā vai arī atceras to redzējis agrāk, var rasties seksuālā orientācija uz dzīvniekiem (sodomija).

Piemēram var minēt gadījumu ar 35 gadus vecu vīrieti, kur� 15 gadu vecumā bija saderējis ar draugiem, ka izvaros tītaru, ko arī, būdams iereibis, izdarījis, izjuzdams izteiktu baudas sajūtu. No �ī brī�a onanē�ana, ar kuru nodarbojies arī pirms aprakstītā gadījuma, vairs nav devusi iepriek�ējo apmierinājumu, lai arī ka centies iztēloties, ka �ajā brīdī kopojas ar vispievilcīgākajām meitenēm. Tagad kaut cik izteiktu apmierinājumu varējis sasniegt, vienīgi atceroties tītara izplesto asti, piesarku�o kaklu un sāpju izraisīto gul-dzinā�anu. Pēc masturbācijas ar tādu iztēli nav varējis rast mieru, sācis likties, ka jūk prātā, un, lai tas nenotiktu, pārtraucis ma�turbē-�anu. Bet tad, kā stāsta pats pacients, tītars sācis rādīties sapņos, kuriem vienmēr bijis erotisks raksturs, saistīts ar nakts pollūcijām. Lai no tā atbrīvotos, nolēmis apprecēties, ko izdarījis bez sevi�ķas mīlestības pret izvēlēto partneri. Lai gan erekcijas pec savstarpējiem glāstiem ar sievu biju�as normālas, tomēr orgasms vienmēr bijis neizteikts, bez sevi�ķa apmierinājuma un baudas sajūtas. Toties sapnī atkal klāt bijis tītars, tā veselus 20 gadus �atriebdamies� savam izvarotājam. No �ī stāvokļa pacients atbrīvojas pēc da�iem hipnozes un racionālas psihoterapijas seansiem. �ādu gadījumu psihoterapeitu praksē ir diezgan daudz. Daļa pacientu ir ar garīgām novirzēm, un tos nosūta pie psihiatra. Garīgi veselajiem �ī perversā tieksme parasti ir sākusies pubertātes periodā un gandrīz vienmēr saistīta ar alkohola vai narkotisko vielu lieto�anu.

Nenormālas novirzes, kas radu�ās vēlākajos gados (pa labi no kritiskās robe�as, sk. ielīmes 2. att.), parasti nav noturīgas, tās atmet un aizmirst, tiklīdz vientuļais cilvēks atrod piemērotu partneri, jo �ajā vecumā tas jau ir pareizi orientējies, un tādas lietas kā masturbācija, vieglas un mērenas sadistiskas vai mazohistiskas tieksmes un citas novirzes, ja tās neturpinās ilgsto�i, ir pārejo�as. Tikai tad, ja �īs novirzes ir ilgsto�as, tās var kļūt par pastāvīgu, neatvairāmu paradumu.

Kādam pacientam seksuālā novirze sākās 9�10 gadu vecumā. Viņ� bija vienīgais bērns labi situētā ģimenē. Tā kā puisēns bija apdāvināts, viņam palika diezgan daudz brīva laika dīkdienībai, kas vienmēr ir lielākās briesmas dzimumaudzinā�anā. �oreiz tā noveda pie onānisma. Kad tēvs to atklāja, sekoja stingra saruna un tika radīti apstākļi, lai mājās �āda nodarbība nebūtu iespējama. Tēvs pārgāja gulēt dēla istabā, tika uzraudzīts katrs puisēna solis. Bet. ja onānisms ir sācies, tas vairs nav apturams. Tagad puisēns bija spiests nodarboties ar sevi ārpus mājas, parasti parka biezoknī netālu no skolas. Gadījās, ka �ajā nodarbībā puisēnu tie�i orgasma brīdī pārsteidza piezagu�ās meitenes. Radās līdzīga situācija tai, ko aprakstījām, stāstot par mazohisma izveido�anos, tikai �oreiz faktors, kas pastiprināja smadzenēs seksuālo baudu, bija baiļu un kauna sajūta. Pēc �īs reizes onanē�ana kļuva ne sevi�ķi pievilcīga, jo ar to nevarēja vairs sasniegt tādu baudu kā kļūmīgajā situācijā. Radās vēlē�anās atkailināt savus dzimumorgānus meiteņu priek�ā. Sī seksuālā perversija � ekshibicionisms � neizzuda arī pēc apprecē�anās. Dzimumattiecības ar sievu bija nepilnvērtīgas. Dzimumakts kaut cik izdevās tikai tad, ja sieva aplūkoja viņa dzimumorgānus. Viņ� juta, ka tieksme atkailināties kļūst sevi�ķi neatvairāma jau pēc vienas alkohola glāzes, tādēļ no tā lieto�anas viņ� pilnīgi atteicās. Ģimenē piedzima divi bērni. Lai apspiestu savu tieksmi, vīrs visu enerģiju veltīja darbam, kļuva par ievērojamu zinātnieku. A�gārni orientēti vīrie�i nav spējīgi pamodināt sievā un vispār normālā sievietē kaislas erotiskas izjūtas, jo viņu dzimumakts ir vienmēr nepilnvērtīgs. Arī �ai gadījumā sieva vīru atstāja.

Palicis viens tuk�ajā dzīvoklī, vīrs jutās ļoti vientuļ�. Roka pati pastiepās pēc konjaka pudeles, viņ� iedzēra, lai reibumā noslīcinātu savas skaudrās dvēseles sāpes. Bet līdz ar to tika noņemtas bremzes patoloģiskajai tieksmei. Viņ� izgāja uz ielas... un tur satika divas �etrpadsmitgadīgai meitenes�, kas vēlā nakts stundā klīda pa Rīgas ielām. Viņas labprāt pieņēma tā uzaicinājumu nākt līdzi uz dzīvokli un nemaz nebija nobiju�ās, tikai pārsteigtas, kad vīrietis atkailināja savus dzimumorgānus.

Vēlāk �īs meitenes pieprasīja tām sistemātiski maksāt, un sākumā pacients to arī darīja.

Pie ārstiem �is vīrietis atnāca jau ar izteiktu neirozi. Terapija palīdzēja gan patoloģiskajai novirzei, gan neirozei.

Ar otro sievu viņam izveidojās pilnīgi normālas dzimumattiecības, jo ārstē�anās bija devusi labus rezultātus.

Gadījumos, kad perversā cilvēka intelekts ir zems vai �is cilvēks ir garīgi slims, patoloģiskās novirzes izpau�as savādāk. Sie ekshi-bicionisti pa laikam nakts stundās klaiņo pa ielām, meklēdami vientuļas sievietes, un, biedējot tās ar atkailinātiem dzimumorgāniem, apmierina savu tieksmi. Viņi gūst lielu baudu, ja sieviete nobīstas, un vēl lielāku, ja ierauga tās sejā riebumu. Izvarot sievieti, kā parasti domā, viņi necen�as.

�āda seksuāla orientācija visbie�āk iespējama vīrie�iem, bet seksuālās mīlestības orientācija uz sevi pa�u, t. i., autoerotisms, � bie�āk meitenēm un sievietēm. Sis orientācijas galējība � n a reisi sms � sastopama retāk. Daudzi autori arī onānismu uzskata par autoerotisma izpausmi. Ta�u diezin vai tas ir pareizi, jo onānisms visbie�āk ir saistīts ar pretējā dzimuma klātbūtnes iztēli, kādas dejā vai koncertā satiktas meitenes atcerē�anos, bie�āk kaila vai ari apģērbta pretējā dzimuma fotoattēlu aplūko�anu utt. Par autoero-tismu to var uzskatīt tikai tad, ja tas ir vienkār�i mehānisks, bez pretējā dzimuma iztēles. Tad notiek attiecīga dezorientācija � seksuālu uzbudinājumu tādiem indivīdiem var izraisīt tās raksturīgās vietas, kur visbie�āk notiek onanē�ana, � tualetes, pat to smaka, krūmu biezoknis, guļamistabas sienas vai automa�īnas, kurās izlīmētas skaistu sievie�u bildes � sākot ar pazīstamu meiteni un beidzot ar kinoaktrisi, sākot ar apģērbtu un beidzot ar pornogrāfiski atkailinātu. Tur, kur ir �ādas aplīmētas sienas, var domāt par saimnieka onānismu. Ta�u �āds onānisms var būt kaitīgs tikai tāpēc, ka rada erotomāniju. Ļaunāk būs tad, ja jaunais cilvēks onanēs, neiztēlojoties pretējo dzimumu, vai ari, vēl sliktāk, darīs to, sevi novērojot spogulī, t. i., iemīloties sevī. Te nav runas par egoismu, bet īstu, apzinātu vai neapzinātu dzimummīlestību pret sevi. Skaidrs, ka tas padara cilvēku ļoti egoistisku, bet tās jau ir sekas.

Da�i feti�isti (cilvēki, kam tieksme uz pretējā dzimuma apģērba gabaliem utt.), onānisti, kas neiztēlojas pretējo dzimumu, un dez-orientētie cilvēki apprecēju�ies cie� no psihogēnās dzimummazspējas, jo sievas vai vīra izskats nekļūst par spēcīgu erotisko uzbudinātāju. Te ļoti palīdz psihoterapija, tikai to �ajos gadījumos reti izmanto. Kāds pacients pirms dzimumakta ar sievu katrreiz bija spiests iztēloties savus dzimumorgānus, kurus bija novērojis onanējot, un tikai tad iestājās erekcija. Tā tas turpinājās vairākus gadus. Skaidrs, ka �āds vīrietis nevarēja veltīt sievai pilnvērtīgus glāstus, viņa arī neizjuta īstu dzimumtuvību no vīra puses un kļuva frigīda. Sis pāris griezās pēc palīdzības pie ārsta, jo sievai jau bija sākusies mastopā-tija. Jāpiebilst, ka sieva neko nezināja par vīra novirzi un pārdzīvojumiem. Hipnoze deva labus rezultātus.

Bet atgriezīsimies pie sarunas par sievietēm piemīto�o novirzi � parasti slēpto, neapzināto, vieglā pakāpē eso�o autoerotismu. Sakarā ar vīrie�u feminizē�anos �ī parādība aizvien bie�āk parādās ari jaunu pui�u vidū. Arī tā sākas pārejas periodā.

Ari �īs patoloģiskās novirzes laulāto attiecībās lielākā vai mazākā mērā rada disharmoniju. Tā, piemēram, bija noticis kādā mediķu ģimenē. Vīrs ārsts, medicīnas zinātņu kandidāts, 42 gadus vecs, par sievu vecāks 14 gadus, sieva � medicīnas māsa. Precēju�ies 16 gadus. Vīrs sūdzējās par sievas pārmetumiem, ka viņ� tuvības brī�os nedodot agrāko baudījumu, kaut kas vairs neesot tā, kā agrāk, intīmie tuvības brī�i kļuvu�i arī retāki. Ja pēdējo varētu izskaidrdt ar bioloģisko �ķēru likumsakarību (vīrie�a aktivitāte ar gadiem pazeminās, sievietes � paaugstinās) un ieteikt sievai �ajā ziņā pārņemt vado�o (ne tikai iniciatora) lomu dzimumaktā, t. i., dot mīļotajam otro jaunību, tad cēloni pirmajam sievas pārmetumam atrast bija ļoti grūti, jo pēc tās pa�as likumsakarības vīra dzimumakti, kaut ari retāki, toties kļūst pilnvērtīgāki. Daudzreiz ir ļoti sare�ģīti atrast cēloni sākumā �ķietami vienkār�ai lietai dzimumtraucējumos, bet bez tā nav iespējams iz�ķirties par ārstē�anas metodēm. Nākas iedziļināties pat pacientu biogrāfijās. Visbie�āk traucējumi rodas tad. ja sievai iepatīkas cits vīrietis (vīrieti tas ietekmē mazāk). Pēc ilgsto�ām pārrunām k|uva skaidrs, ka sievai �asuma� sajūta sākusi zust tie�i pēc vīra paaugstinā�anas amatā.

Ārsta uzmanību piesaistīja sievas āriene. Tā bija skaista sieviete, bet varēja redzēt, ka savai ārienei viņa veltī pārāk lielu uzmanību. Dārgi gredzeni, dārga auduma tērpi, glīts matu sakārtojums. Ārsts juta, ka'izraisījis viņā izteiktu patiku, veltīdams uzmanību viņas ārienei. Viņ� neuzkrīto�i noskaidroja, ka zināmu baudu sievietē izraisa daiļo�anās spoguļa priek�ā. �Ģērbjos tā, lai pati izjustu labsajūtu,� viņa paskaidroja, atkārtodama daudzām sievietēm raksturīgo frāzi.

Atcerēsimies, ka sievietes erogēnās zonas (sk. nodaju �Dzimumsakaru bioloģiskās �ķēres�) atrodas vairākās ķermeņa dajās, tādēļ arī bauda sievietēm lokalizējas ne tikai dzimumorgānos. To viņas izjūt it kā ar visu savu būtni, nosaucot par �labsajūtu�. Sai vispārīgai labsajūtai un dzimumbaudas labsajūtai nav spilgtas robe�as. Salīdzinājumā ar vīrieti sievietei erotiskā bauda bie�i vien ir tikai augsta garīgā ekstāze, bez miesiskā baudījuma. Tāpēc diezgan daudzas sievietes, sevi�ķi tās, kas mīl pārāk greznoties, pat nevar iedomāties, ka sirgst ar vieglu iemīlē�anos sevī un erotiski izlādējas, tīksminoties ar sevi vai baudot citu apbrīnu (reli�eri vērsti pret sevi pa�u). Līdz ar to viņas mazāk mīl vīru un gūst vājāku dzimumbaudu akta laikā vai vispār to nejūt, jo sieviete īstu dzimumbaudu var saņemt tikai ar mīlamu vīrieti. Izskatīties skaistai un pievilcīgai vīra klātbūtnē �ādai sievietei nemaz neienāk prātā, un viņa var būt pat nevī�īga, tā kaitējot mīlestībai un pareizai erotiskai kaislei. īsts, jau atklāts narcisisms ir tad, kad sievietei, greznojoties vai savu ķermeni aplūkojot spogulī, iestājas izteikts apzināts orgasms. Mūsdienās �ī parādība kļūst arī par vīrie�u netikumu.

Da�reiz vīrie�u narcisismu, kas pēdējā laikā kļūst izplatītāks, virspusēji pieejot, jauc ar homoseksuālismu un uzskata vīrie�us, kas mīl greznoties, par pasīvajiem pederastiem. Pie ārsta griezās kāda baletskolas audzēkņa māte, kura bija novērojusi dēlu spoguļa priek�ā bie�i greznojamies un ap sevi tīksmināmies, pat krāsojam lūpas. Mātē tas radīja aizdomas par homoseksuālu tieksmi, kuru da�kārt nepamatoti piedēvē māksliniekiem, sevi�ķi baletdejotājiem. Bet narcisisms pa�a perversā cilvēka personībai un viņa ģimenei nav mazāk bīstams par homoseksuālismu. Narcisismu likums nevajā vienīgi tāpēc, ka tā kaitīgums ārpus ģimenes nes mazāku ļaunumu nekā citas perversijas. �ī patoloģija jāzina un jāatceras tiem, kas vēlas sievai un savu bērnu ģimenēm nesatricināmu harmoniju. Tas nav iespējams, ja kāds no partneriem kaut daļēji būs apveltīts ar �o novirzi. Sievietēm, kam tā bie�āk sastopama, tā ir ļoti grūti at�ķirama no dabiskās un vajadzīgās tieksmes izdaiļoties � bez tās sieviete nav sieviete, jo izdaiļo�anās ir psiholoģisko reli�eru sastāvdaļa. Aizdomas var rasties ari tad, ja vīra klātbūtnē sieviete, citādi vienmēr labi ģērbta, mēdz būt nevī�īga, t. i., paliek bez reli�eriem. �ādas ģimenes vienmēr ir nenoturīgas, te parasti vērojami dzimumdzīves traucējumi. Līdz liktenīgai galējībai narcisisms gan nonāk reti, bet visi ārsti, sākot аг A. Foreļu, apstiprina, ka sievietes ar visizskatīgāko ārieni ir dzimumdziņā vēsas. Līdz zināmai pakāpei sevi �pār-kopdamas� un pastāvīgi spoguļa priek�ā tīksminādamās, tās iemīlas sevī. Mazāk mīlestības paliek vīrietim, bet, kā jau pierādījām, bez �īm jūtām dzimumbauda un tieksme uz vīrieti nav iespējama.

Tā nav vēr�anās pret spoguli. Katrai sievietei ieteicams no rītiem pasēdēt pie tā. Sēdot pie spogu|a, sievietes parasti domā: �Ja izdarī�u tā, bū�u pievilcīgāka, ja tā � vēl izskatīgāka ...� Un tā, lūk, ir labas omas un garastāvokļa pa�suģestija. Labs izskats rada labu garastāvokli un līdz ar to vairo arī darba spējas. Visam tam nav nekāda sakara ar minētajām novirzēm. �āda �pabū�ana> divatā ar spoguli vēl vairāk vajadzīga, ierodoties mājās pēc darba.

Ārsti jau ir izskaidroju�i un rakstīju�i par to, ka ticībai pamatā ir īsta, ļoti iedarbīga hipnoze, kurā nonāk dievlūdzējs, turklāt �ī hipnoze ir saistīta ar izteiktu, līdz ekstāzei sakāpinātu emocionālu pacēlumu, kuru rada jau pati baznīcas arhitektūra, mākslas darbi, sve�u mir-dzē�ana, speciāli trenēta mācītāja balss, runas veids un sevi�ķi mūzika. Jāatzīmē, ka psihoterapijas kabinetos un republikā topo�o psihoprofilaktoriju zālēs ir atrodami visi �ie atribūti. Rīgas psihoterapijas un muzikoterapijas kabinetos ar Ravēla, S�edrina, Bizē un citu komponistu skaņdarbu palīdzību frigīdās sievietes sasniedz orgasmu, lai pēc attiecīgas suģestijas to sasniegtu arī ar mīļoto. Baznīca, kura faktiski izmanto �o pa�u metodi, gandrīz vienmēr panāk seksuālo izlādē�anos īsta orgasma veidā �intīmos sakaros ar dievi�ķību�. Ne jau vienam vien vīram vai sievai par laulāta drauga pieķer�anos reliģijai ir sevi�ķs pamats būt greizsirdīgam. Vēlāk no �ādas reliģiskā ekstāzē radu�ās dzimumbaudas atteikties vairs nav iespējams, turklāt ir iesuģestēts, ka tā ir svētums, iesuģestēta līdz ar to ir arī dieva esamība. Toties īstā dzimumdzīve tiek pasludināta par grēku. Skaidrs, ka te, tāpat kā iepriek�ējo novir�u gadījumos, daudzas reliģiozās sievietes ir frigīdās un vīri sirgst ar dzimum-mazspēju. Visvieglāk hipnozei pakļaujas bērni un pusaud�i, tātad vislielākās briesmas un seksuālā dezorientācija draud baznīcās tie�i viņiem, sevi�ķi, ja pusaudzis tur nokļuvis �hormonālās vētras� laikā.

Tas, ka reliģiozā ekstāze ir dzimumtieksmes apmierinājums, nav mūsdienu atklājums. Par to savā laikā jau rakstīja Krafts-Ebings, uzsvērdams, ka �mistika, reliģiskā ekstāze un dzimuma tīksme... ir trīs ne�ķiramas lietas�. �eit autors pat citē senu un izplatītu lūg�anu: �Ak, kaut es Tevi varētu atrast, svētlaimīgais Emanuēli Ak, kaut Tu būtu manā gultiņā, cik ļoti tad priecātos mana miesa un mans garsl Nāc, nāc pie manis! Lai mana sirds ir Tavs patvērums!� Neapgā�ami zinātniski un sīki to pamato A. Forels. Viņ� raksta: �Dziļāk izpētot reliģisko jutoņu, sevi�ķi kristīgo ticībā � katolicismā, atrodam idealizētu erotismu un nereti arī erotisma skartu ideālismu.� To pa�u mūsdienās savā grāmatā �Atklāti par laulības dzīvi� atgādina M. Paloheimo ar līdzautoriem. Arī A. Kinsi savos socioloģiskajos pētījumos parāda, ka izvirtu�āki ir ticīgo ģimeņu bērni.

īpa�i jāuzsver, ka priek�pubertātes un pubertātes periodā, pat vienu vienīgu reizi ievedot bērnu baznīcā vai sektas lūg�anu namā, viņu var orientēt dzimumtieksmē uz reliģiju. Skaidrs, ka tas ir tikpat Jauni kā sadisms, homoseksuālisms vai citas perversijas. Protams, tas nav vienīgais cēlonis, kas cilvēku piesaista reliģijai, bet viens no galvenajiem gan.

Līdzīgi reliģiskā kulta ekstāzei erotisko izlādē�anos var dot arī azarta spēles, rotaļas, izpriecas, dejas utt.

Tādā pa�ā veidā rodas arī seksuālās izvirtības un noziedzības narkotiku lieto�anas rezultātā. Narkotiskās eiforijas (arī alkohola un nikotīna) apreibums ir līdzīgs (ne identisks) hipnotiskajam stāvoklim, arī te pastiprinās suģestējamība. Pēc mūsu datiem, 88% neprecētu meiteņu dzimumdzīvi ir sāku�as alkohola reibumā. A. Forels un citi pareizi atzīmē, ka sieviete, nonākusi alkohola reibumā, izdevīgā brīdī ir pieejama katram vīrietim. Seksuālo novir�u ra�anos (dezorientāciju) veicina alkohols, nikotīns un narkotikas. Vēl tikai jāuzsver �o vielu nozīme orientācijā uz grupveida orģijām (sk. Raita grāmatu �Burvestību liecinieks�), jo da�reiz mūsdienās jaunie�u deju ritmi bez melodijas maz at�ķiras no tur aprakstītā.

Ārsti psihoterapeiti labi zina �amaņu un seno burvju paņēmienus, ar kuriem tie iedarbojas uz savu pacientu psihi, novedot tos ekstāzē. Viņu panākumi galvenokārt slēpjas attiecīgajā ritmā, bet kā palīglīdzekļi tiek izmantoti reibino�i zā|u novārījumi, narkotiskās vielas, reibino�i dūmi. Viena no Joti nevēlamām komplikācijām, kura var rasties hipnozes seansā ārsta balss ritma dēļ, ir seksuālās izjūtas (pieredzējis ārsts tās nekad nepieļauj). Samaņa deja, afrikāņu burvja ritmiskā �ūpo�anās vai arī krampjaina, ritmiska raustī�anās kopā ar citām izjūtām �pacientiem� dod arī seksuālo izlādē�anos. Sevi�ķi viegli ritmiem pakjaujas jauns organisms. Hormonālās vētras brīdī skaja ritma ietekmē jaunā organismā var rasties pat apzināts, spilgti izjūtams seksuālais uzbudinājums un izlāde. Līdz ar to sāksies arī attiecīga (nepareizā) orientācija, kas novedīs pie da�āda veida orģijām.

Alkohols, nikotīns un narkotikas, tāpat kā agri uzsākta dzimumdzīve bez jūtām, veicina bie�u partneru maiņu, orientē jaunatni uz tā saucamo erotomāniju (vīrie�iem � uz satiriāzi, sievietēm � uz nimfomāniju), t. i.� uz tieksmi pastāvīgi kādu iekarot, meklējot arvien jaunu partneri. Cilvēcīgas mīlestības dīg|us �ādos indivīdos, parasti vīrie�os, var izraisīt tikai tāda sieviete, kas būs grūti iekarojama.

Erotomāniju parasti izskaidro kā tieksmi apliecināt savu �es�, savu pievilcību, kā cīņu ar savu mazvērtības kompleksu. �iem cilvēkiem parasti ir nepilnvērtīga dzimumspēja. Visbie�āk partnerus maina seksuāli vēsas sievietes, kā arī ar dzimummazspēju sirgsto�i vīrie�i, piemēram, tie, kuri orgasma laikā neizjūt sevi�ķu baudu, tie, kam |oti īss dzimumakts, kas slimo ar slēptu prostatitu vai neirozi, kura skārusi arī dzimumfunkciju, u. c. Un tomēr galvenais erotomā-nijas cēlonis ir agrā jaunībā (pirms kritiskās robe�as) bez jūtām uzsākta vai arī vēlāk bez tām pieļauta dzimumdzīve. �āda novirze ir gandrīz visiem, kam ir izteikta ārpuslaulības dzimumdzīve, izņemot atsevi�ķus gadījumus, kuros radu�ās patiesas jūtas. Tādos gadījumos satik�anās parasti ir ilgsto�a.

Bie�i kāds no partneriem sūdzas par mī|otā pārmērīgo aktivitāti, uzskatīdams to par erotomāniju. Tā ir k|ūda. Parasti par nenormālu ir jāuzskata tas, kur� dzīvesbiedrā atrod pārmērības; tam jāsāk �aubīties pa�am par savām jūtām. Jo spēcīgākas jūtas, jo lielāka vēlē�anās pēc tuvības ar mīļoto (sk. bultiņas ielīmes 2. att.). �ādas vēlē�anās ierobe�o�ana var novest pie �kreisajiem� soļiem. Pamazām tas kļūst par ieradumu un beigās var pārvērsties (pārorientēties) par erotomāniju. Gudrs dzīvesbiedrs vienmēr centīsies partnera kaisli paņemt sevī, lai citai vai citam nepaliktu pāri, nekad atklāti tuvību neprasot, bet veicinot to ar savu izturē�anos, savu laulības dzīvi saprātīgi erotizējot. Sī laulības dzīves erotizācija bie�i glābj no laulāto �kreisajiem� soļiem.

Erotomānija ļoti bie�i ir garīgas slimības pazīme. Sie cilvēki var likties normāli, pat talantīgi, bet būtībā tie ir partneru mednieki, turklāt pēc jūtām tie nemaz necen�as, tikai tās reizēm tēlo. Tie klīst pa ielām, uzsākdami �amizieri� ar pretējā dzimuma pārstāvjiem. Vīrie�i parasti braukā ma�īnās, meklējot izskatīgu sievieti, kuru varētu pavest �ī vārda abās nozīmēs, citreiz tie uz labu koncertu iegādājas vairākas biļetes un starp lieko biļe�u meklētājām izvēlas savu upuri, utt. Pēc tam no tiem atbrīvoties ir gandrīz vai neiespējami, jo �iem slimajiem piemīt ārkārtīgi izteiktas suģestijas spējas, kas var robe�oties ar hipnozi, tie atstāj ļoti lielu iespaidu arī uz normāliem cilvēkiem. Erotomāniem liekas, ka citiem arī ir tās pa�as neķītrās tieksmes kā viņiem. Nepanāku�i savu, tie izdevīgā brīdī lieto varu. Viņu upuri lielākoties ir viegli suģestējamas meitenes, pie tam meitene domā, ka pati to ir vēlējusies. Nebūtu slikti pie psihoterapeita vai psihologa katram jaunietim noteikt suģestējamības pakāpi. Ja jaunietis to pats zinās, viņ� vieglāk varēs izvairīties no ļaunas ietekmes ne tikai �ajā jautājumā vien.

Nesen nācās ārstēt ar hipnozi jaunu sievieti pēc garīgās traumas, kuru tā pārdzīvojusi kāda erotomāna automa�īnā. Bijis jāsteidzas. Apturējusi gadījuma automa�īnu. Automa�īnas vadītājs nemaz nav centies vest sievieti vajadzīgajā virzienā, bet lielā ātrumā izvedis no pilsētas, un tur arī notikusi cīņa, pēc kuras bija nepiecie�ama ilgsto�a psihoterapija. Radās aizdomas, ka notikusi izvaro�ana, bet sieviete to slēpa, nevēlēdamās konfliktu ģimenē. Erotomāni bie�i slimo ar venēriskajām slimībām, tādēļ viss varēja beigties vēl ļaunāk.

Sievietei �ī perversija ir retāka, toties nenormālāka. Tā izpau�as seksuālā kārībā, ko modina ne vien otra dzimuma redzē�ana un vispār jutekliska uztvere, bet arī visas lietas, kas tam pieder un ar to saistītas, tādēļ hiperestēzija bie�i vien saistās ar feti�ismu (sck-suālā orientācija uz pretējam dzimumam piedero�iem priek�metiem). Hiperestēzijai gandrīz sve�as pārsātinātības izjūtas, vai arī tās mēdz būt tikai īsu brīdi pēc kopo�anās. Tāds satīrs vai tāda nimfomāne tvīkst neremdināmā dziņā, kas bie�i vien savienota ar baiļu jūtām. Tādu hiperestēziju, kā jau teicām, zināmā mērā var radīt un uzturēt neatlaidīgi turpināta mākslīga kairinā�ana � onānisms. Agri uzsākta regulāra dzimumdzīve vai onānisms ir pielīdzināms sporta treniņam � jo vairāk trenējas, jo spēcīgāks k|ūst. Arī dzimumspēju un dzimumtieksmi var pārtrenēt un nonākt līdz erotomānijai vai, otrādi, līdz nevarībai. Pēdējos gados esam pētīju�i deju vakarus, apkopoju�i savdabīgu �deju zāles statistiku�. Parasti deju zālēs (runa nav par studentu un skolu vakariem) uz vienu jaunieti ir 2 meitenes vai pat vairāk. Bet pubertātes hormonālo vētru periods tie�i meitenes padara ārkārtīgi jūtīgas. Viņās līdz neiedomājamam augstumam ir sakāpināta sievi�ķības dabiskā īpa�ība � būt izredzētai, būt izvēlētai. Tam ir ārkārtīgi liela nozīme vīrie�a un sievietes normālās psiholoģiskās attiecībās. Parasti vīrie�a uzmanību piesaista tās sievietes, kam �ī īpa�ība diktē pareizu, ar mēra sajūtu saistītu uzvedību. Bet deju zālē, kur situācija par labu vīrie�kārtas pārstāvjiem ir 1:2 vai diezgan bie�i 1:3, �ī sievi�ķīgā īpa�ība sāk strauji zust, jo meitenes maskulinizējas. Viņas kļūst pieejamākas vai, vēl ļaunāk, pa�as sāk meklēt un izvēlēties partnerus. Jaunībā meitenei īpa�ība un tieksme būt izredzētai ir tik liela, ka viņa krīt izmisumā un depresijā, ja pat da�as dejas jānosē� malā neuzlūgtai. Bet pui�u ir mazākumsl Kas notiek tālāk, parāda konkrēts gadījums. Kāda kluba deju vakarā meitenes vai mira no skaudības par kādas ne visai izskatīgas meitenes �panākumiem� � viņa tika uzlūgta uz visām dejām, tovakar tai bija milzīga piekri�ana. Bet noticis bija, lūk, kas. Meitene pirms �ī vakara bija atdevusies kādam puisim, kur� viņu nemaz nemīlēja. �ādos gadījumos ir neizbēgama seksuālā lielība no vīrie�a puses. Tādēļ �ajā deju vakarā par to uzzināja gandrīz visi pui�i. Tiem radās vēlē�anās panākt to pa�u. Te arī slēpās meitenes tā vakara panākumi. Vēlāk to uzzināja arī pārējās meitenes, un viņām kļuva skajdrs, kas jādara, lai nebūtu jāsēd malā. Bet īstenībā �ajā ciematā pui�u nemaz nebija mazāk kā meiteņu. Tikai daļa jaunie�u vakaros konstruēja radiouztvērējus, sportoja, mācījās utt., proti, veidoja sevi par īstiem ģimeņu galvām un vīriem �īm pa�ām meitenēm...

Skaisti dejot jāmāca katrs jau no pirmajām klasēm. Neaizmirsīsim, ka deja ir savdabīga seksuālā izlādē�anās. Tā ir vajadzīga, jo zināmā mērā attur no pāragriem tie�iem dzimumsakariem. Bet, ja deja zaudējusi skaistumu un grāciju, ja deju mūzikā neskan jūtas, ja novērojama disproporcija starp zēniem un meitenēm, jāgaida sare�ģījumi un dezorientācija jaunie�u erotikā. Erotizācija ir apsveicama vienīgi starp laulātajiem kā ģimenes stipruma pamats. Visur citur tā gan atklāti, gan netie�i piebremzējama, ta�u pilnīgi jāatsakās no robusta aizlieguma.

Tieksme, kā arī seksuālā hiperestēzija da�ām sievietēm mēdz būt visstiprākā vai nu menstruāciju laikā, vai arī tūlīt pēc tām (da�ām sievietēm periodiski ari citā laikā). Kā piemēru var minēt kādu septiņpadsmitgadīgu medmāsu, kura menstruāciju laikā pat nenāca uz darbu. Sājā laikā tā par visu savu algu dzirdīja vīrie�us, lai tiem nebūtu pretīgs dzimumakts ar viņu asiņo�anas laikā. Sī meitene savus pirmos aktus bija pieļāvusi mēne�rei�u laikā pubertātes periodā, jo baidījusies no grūtniecības un tā sevi orientējusi uz �ādu novirzi.

Seksuālās hiperestēzijas sekas beigu beigās ir tās, ka dzimumtieksme traucas pretī visam, kas vien var to apmierināt. Ja nav pretējā dzimuma partnera, tad parastākais paņēmiens ir onānisms. �ādus indivīdus var valdzināt visda�ādākās gļotādas (tūpļa, mutes u. c.) un nedzīvi priek�meti, kas var kalpot viņu slimīgi satrauktās baudkāres remdē�anai. Lai gūtu seksuālo kairinājumu, abi dzimumi izmanto ari dzīvniekus. Sievietes sava klitora kairinā�anai iebā� makstī da�ādus priek�metus. Vīrie�i |aujas visda�ādākajiem ekscesiem, kādus vien var iedomāties, un, ieraugot jebkuru sievieti, kas nav pārāk neglīta, iedegas neprātīgā kvēlē. Da�us vīrie�us dienu un nakti vajā neķītri erotiski priek�stati, kas bie�i vien top par uzmācīgām idejām un pārvēr�as par īstām mokām. Tas pats da�reiz piemeklē arī sievietes. Seksuālās hiperestēzijas augstāko pakāpi vīrie�iem sauc par satiriāzi un sievietēzm � par nimfomāniju.

�ādi indivīdi ir ar noslieci arī vēl uz citām patoloģiskām dzi-mumorientācijām, sevi�ķi jaunībā.

īstās nimfomānes uz vīrieti tiecas ar pirmatnēju spēku � ar miesu un dvēseli reizē. Te smadzenes pavisam sievi�ķīgi saskaņotas ar instinktu. Turpretim citas sievietes sajūt tīri perifēru seksuālu tieksmi uz onānismu. Viņām rādās ar orgasmu saistīti erotiski sapņi, kas drīzāk moka, nekā ielīksmo. �ādas sievietes daudzreiz nebūt nav tās, kas viegli iemīlas, un pret vīrie�iem tās var būt pilnīgi vienaldzīgas un izvēlīgas. Viņu smadzeņu puslo�u darbība paliek glu�i sievi�ķīga, smalkjūtīga, turpretim zemākie nervu centri reaģē vīri�ķīgi. �ādas sievietes vīrieti daudzreiz izmanto kā sava ierastā onānisma �ieroci*. Sājos nolūkos viņas vairāk cen�as sastapties ar sve�iem vīrie�iem. Te izzūd galvenā sievi�ķīgas iemīlē�anās pazīme � pirmām kārtām meklēt vīrietī izteiktu personību. �āda orientācija var būt da�ādās pakāpēs. Audzinātājiem tā jāzina, jo tai ir nosliece uz ķēdes reakciju. �ādi satirizēti vīrie�i, arī sievietes � nimfomānes (dzimumtieksmē vīri�ķīgi orientētās) daudzreiz sirgst ar pla�a vēriena seksuālo lielību: puisis steidz jau tajā pa�ā dienā pastāstīt par savu seksuālo uzvaru, minot arī partneres vārdu, sieviete gan mēdz atstāstīt tikai tos gadījumus, kad partneris bijis ievērojams vīrietis. Psiholoģiskais pamats �ādai seksuālai lielībai ir nepiecie�amība apliecināt savu nepilnvērtīgo �es�, savdabīga autopsihoterapija. Sīs parādības lielākais ļaunums ir līdzīgu īpa�ību radī�ana citos.

Arī novēlota dzimumizskaidro�ana var kļūt par cēloni dezorientā-cijai. Tā nenesīs ļaunumu vienīgi tiem pusaud�iem, kuri jau saņēmu�i pareizu dzimumaudzinā�anu. Uz to savā laikā jau norādīja V. Suhomļinskis un A. Forels. So novēloto izskaidro�anu skolā pusaudzis klausās jau tā saukto hormonālo vētru laikā un uztver ar izteiktu erotisku pieskaņu, smīkņā, nojauzdams izskaidrotāja neērtības sajūtu un kautrību. Tādē| tam, kas tiek stāstīts, ne sevi�ķi notic vai arī uztver a�gārni, �pēc savas gaumes*. �āda izskaidro�ana, ja tā sakrīt ar hormonālo vētru, pēc aprakstītā mehānisma var novest līdz erotomānijai. Kāds pacients pastāstīja, ka pēc �ādas dzimumaudzinā�anas stundas onanējot iztēlojies skolotāju, kura �o stundu vadījusi. Izskaidro�ana bērniem pieņemamā un patiesā formā jāveic krietni vien pirms hormonālo vētru sākuma � tātad tas jādara vecākiem, kuri savukārt �ai izskaidro�anai jāsagatavo.

Viens no faktoriem, kas pastiprina dzimumsasprindzinājumu, ir dzimumtieksmes un pārējo seksuālo jautājumu apvī�ana ar noslēpumainības plīvuru. Līdz ar to mākslīgi tiek uzturēta interese par tiem. Visvairāk to novēro jauniem cilvēkiem, it sevi�ķi paaugstinātas seksualitātes fāzē, kad �īs noslēpumainības radītā un neapmierinātā interese par �iem jautājumiem attīsta cilvēkos pārliecību, ka visam tam ir pārāk liela nozīme cilvēka dzīvē (hiperbolizācija). Vēl vairāk dzimumtieksmi sakāpina �ai noslēpumainībai pievienotie aizliegumi un ierobe�ojumi, kas seksuālai darbībai pie�ķir aizliegtā augļa nozīmi un mākslīgi pastiprina tās pievilcību līdz tādai pakāpei, ka �īs vajadzības apmierinā�ana kļūst par iek�ējās harmonijas uzturē�anas faktoru (kā Z. Freida pacientiem). Tāpēc jau arī perversi noskaņotie indivīdi (homoseksuālisti, mazohisti u. c.) ir tik nevarīgi pret savu tieksmi, nespējīgi tai pretoties, jo �ajos gadījumos tā ir sevi�ķi liegta. Tās apmierinā�anai cilvēks pat izdara noziegumu, skaidri zinot, kas viņu sagaida. Noslēpumainība, neapdomāti ierobe�ojumi un aizliegumi veicina jauno cilvēku dezorientāciju. Tāpēc jaunietim par mīlestību jāzina viss, bet visvairāk tas, kas teikts par mīlestības dialektiku un dzimumaktu, kur� pieļauts pirms kritiskās robe�as. Tad veidosies pa�ierobe�o�anās un pa�aizliegumi, kas brīvi no minētajām komplikācijām, tie�i otrādi � tie ir vērsti pret hiperseksualizāciju. Nevar arī neatgādināt mūsu laikmeta dzīves stilu, kas sevi�ķi spilgti izpau�as Rietumos un kam raksturīga pastāvīga seksuālo problēmu uzsvēr�ana, reizēm tās pārvēr�ot arī par ideoloģisko ieroci. Skaidrs, ka �o problēmu uzsvēr�ana un reklamē�ana ar pornogrāfismu neatklāj noslēpumu, bet to vēl vairāk padziļina. Vecāki un audzinātāji, no visa tā nobiju�ies, pastiprina aizliegumus un ierobe�ojumus, ar to tikai veicinot ļaunumu. Burvju loks, kurā cēlonis kļūst atkal par rezultātu, acīm redzams. Tālāk vēl jāatceras, ka normāla dzimumtieksme (dzimumvajadzība) tiek apmierināta dzimumaktā, kur� ir sabiedrisks akts, jo notiek starp divām personām, un tā sekas skar arī sabiedrību. Mūsdienām raksturīgi, ka indivīda seksuālās īpa�ības, piemēram, potenci (dzimum-spēja) un impotenci (dzimumnespēja), apkārtējie uztver un vērtē nevis vienkār�i kā fizioloģiskas īpatnības, piemēram, redzes asumu, skābes daudzumu kuņģa sulā utt., bet gan kā pozitīvu īpa�ību vai tās trūkumu, tāpat kā, piemēram, drosmi vai gļēvumu, taisnīgumu vai netaisnīgumu. Līdz ar to izskaidrojama cilvēka tieksme panākt seksuālo augstvērtību vai vismaz radīt apkārtējos ilūziju par to. Seksuālā spēja kļūst par goda lietu, nespēja � par negodu. Daudzi seksuālie sakari starp pusaud�iem notiek bie�i vien tādēļ, ka viņi vienkār�i grib izskatīties pieaugu�i. Arī lielākā daļa don�uānu ir seksuāli mazspējīgi, bet slavas dēļ slēpj to aiz izvirtīgas darbības maskas, tāpat kā frigīda sieviete pulcē ap sevi vīrie�us un tiem atdodas, lai tā maskētu savu nepilnvērtību. Lūk, kas notiek ar daļu jaunie�u un notiks arī ar pārējiem, ja nerūpēsimies par dzimumaudzi-nā�anu. Tā ir neapzināta freidisma ietekme. Ta�u mums ir jāsaprot, ka cilvēks nav vis seksuāla, bet gan sociāla būtne. Citāds uzskats ārkārtīgi veicina novirzes seksuālajā tieksmē. Primitīviem cilvēkiem, kas nespēj uztvert to bagātību, ko dod māksla, jaunrade, aizrautīgs darbs utt., tāpat vienpusīgi attīstītiem un audzinātiem cilvēkiem seksuālā aktivitāte var kļūt par vienīgo spēcīgo izjūtu avotu, par vienīgo situāciju, kurā viņi apzinās savu sabiedrisko nozīmību, apzinās, ka ir vajadzīgi, �āda degradācija (var teikt arī dezorientācija) jau pati ceļ �ķēr�ļus ceļā uz citām, iepriek� minētajām vērtībām, kuras, kā jau pierādījām, neizmērojami spēcina seksuālo dzīvi (vēlamais, labais burvju loks). Teiktais skaidri norāda pareizos dzimum-audzinā�anas un orientē�anas līdzekļus.

Te varam dzimumattiecības aplūkot 3 aspektos. Pirmajā aspektā dzimumattiecības ir dzimtas bioloģiskā turpinā�ana, otrajā � mīlo�o personu saplū�anas brīdis. Abos �ais aspektos dzimumsakariem ir pozitīva nozīme. Tre�ajā aspektā dzimumsakari ir baudas iegū�anas līdzeklis (tāpat kā alkohols, narkotikas u. c.). �ajā nozīmē dzimumsakari, tāpat kā citi minētie baudu līdzekļi, degradē personību, tātad no �ī viedokļa to nozīme ir negatīva. Parasti tad jau ir darī�ana ar erotomāniju.

Erotomānija ir viena no visizplatītākajām perversijām, un ar to jācīnās, jo erotomāni ir vislielākie jaunatnes sagandētāji. Pirmkārt, tie ir seksuālie lielībnieki, pornogrāfijas, seksrevolūcijas galējību propagandētāji un līdz ar to mums naidīgu ideju paudēji un ievazā-tāji; otrkārt, tie rada sev līdzīgus indivīdus, turklāt vairāk, nekā to varam iedomāties; tre�kārt, maldina normālos, kuri nevar tiem sekot un rezultātā sāk uzskatīt sevi par nenormāliem, reizēm pat iedve�ot sev domu, ka ir impotenti. Tā erotomāni citos rada psihogēno impotenci, kas sagandē ne vienu vien mīlestību. Un, beidzot, tie veicina pāragrus, nevēlamus dzimumsakarus. �īs novirzes traucē cilvēku pa�ā produktīvākajā laikā � jaunībā, kavē apgūt zinā�anas, derīga darba iemaņas, atņem iespēju kļūt par personību, ir �ķērslis harmoniskai, cilvēka cienīgai dzīvei un pilnvērtīgai, noturīgai mīlestībai.

Par īsto autoerotismu � narcisismu jau rakstījām. Esam pieminēju�i arī onānismu kā dezorientācijas cēloni. Pienācis laiks to aplūkot sīkāk.

Ar onānismu jeb masturbāciju saprot rīcību, kad cilvēks pats apzināti aizskar savus dzimumorgānus, lai, glaudot tos vai kā

citādi manipulējot, radītu aizvien pieaugo�u seksuālo uzbudinājumu un orgasmu. Praktiski �eit notiek tas pats, kas notiek dzimumakta laikā, at�ķirība tikai tā, ka nav otra cilvēka � jūtu objekta vai arī tas eksistē tikai attiecīgās personas iztēlē. Praksē �ī iztēle atgādina kādu stāstu. �eit tiek ievilktas arī zināmas individuālas līnijas, kuras cilvēks pārvēr� un veido tā, lai tās �im nolūkam būtu vislabāk piemērotas. Parasti �ajos iedomu tēlos viņ� meklē kaut ko tādu, ko īstenībā viņam ir grūti sasniegt. Klāt var nākt deta|as, kuras, realizētas īstenībā, varētu uzskatīt par �perversām�, bet kuru pastāvē�anu tikai fantāzijas rotaļas veidā nevar uzskatīt par slimīgu parādību. �āda fantazē�ana atgadās arī pilnīgi veseliem, aktīviem un līdzsvarotiem cilvēkiem. Arī �eit kopums noteic at�ķirību starp �slimo� un �veselo�. Sājos gadījumos iztēlē atainojas cilvēka slepenās cerības un vēlē�anās, kas'varētu (vismaz daļa no tām) piepildīties arī ar iemīļoto cilvēku reālā seksuālā kontaktā, ja vien �is cilvēks to saprastu un tam atsauktos.

Onānisms ir ārkārtēja parādība tikai tajā ziņā, ka �eit cilvēks savu instinktu apmierina viens pats. Tātad tā ir vientuļa cilvēka dzimumdzīve jeb dzimumdzīve vienatnē. Tā kā cilvēka vientulība kā vispārējā, tā arī seksuālā nozīmē ir ļoti parasta parādība, tad parasta parādība ir arī onānisms. Ļoti daudzi pētījumi apstiprina, ka līdz 25 gadu vecumam lielākajai daļai cilvēku ir bijusi saskare ar onānismu. Uzskata, ka ar to ir nodarboju�ies 90% vīrie�u un 70% sievie�u. Sie skaitļi da�reiz var būt vēl lielāki. Tā tas mēdz būt gadījumos, kad cilvēki kļūst vientuļi � iz�ķiras, kļūst atraitņi vai gadās kāds cits iemesls, piemēram, laulāto dzīvo�ana da�ādās vietās, ceļojumi, kar�, gūsts, apcietinājums, dzīvesbiedra slimība vai seksuāla vienaldzība. Tātad ne tikai jaunie�i nodarbojas ar onānismu, lai atbrīvotos no seksuālā uzbudinājuma. Tie�i otrādi � daudzi aktīvi, līdzsvaroti, apdāvināti un garīgi visveselākie pieaugu�ie, it sevi�ķi neprecētas sievietes, kam citādi no dabiskām dzimumattiecībām būtu jāatsakās, onanē, tā gūdamas ne vien baudu, bet arī atbrīvodamās kā no vispārējā, tā no nervu sistēmas saspīlējuma. Daudzi precēti cilvēki, kas cie� no dzīvesbiedra seksuālā vēsuma, uzskata onānismu par daudz dro�āku līdzekli savu neapmierināto vajadzību pieklusinā�anai nekā ārpuslaulības attiecības, kas parasti ir stipri bīstamas. Daudzi precēti cilvēki izmanto �o paņēmienu, lai pilnīgi atbrīvotos no sasprindzinājuma, ja ar dzīvesbiedru tas kaut kāda iemesla dēļ neizdodas.

Tātad, ja �īs parādības �normālumu� vērtē pēc bie�uma, kādā to sastop, onānisms ir pilnīgi normāla parādība. Daudziem tomēr ir ļoti grūti izprast, ka onānisms varētu būt arī pozitīvs, derīgs un vajadzīgs tajā gadījumā, kad cilvēks da�ādu iemeslu dēļ ir spiests būt viens. Ta�u �āds uzskats ārstu vidū gūst aizvien lielāku atbalsi. Ir ta�u pilnīgi skaidrs, ka onanē�ana nav kaitīga, jo �eit, kaut arī nepilnvērtīgs, ir tāds pats pārdzīvojums, kāds precētiem cilvēkiem atkārtojas simtiem un tūksto�iem rei�u. Onānisma gadījumā problēmu rada tikai vainas apziņa, ka savukārt visbie�āk saistīta vienīgi ar nezinā�anu. Neskaitāmos populārzinātniskos rakstos un bro�ūrās 7* 99

onānisms ir nosaukts par netikumu, �pa�piesmie�anu�, bīstamu un posto�u ieradumu, kas izraisa diezin kādas briesmīgas sekas: �muguras smadzeņu iz�ū�anu�, �galvas smadzeņu atmiek�ķē�anos�, notrulinā�anos, psihiskas slimības, venēriskās slimības utt.

Veltīgu baiļu un vainas apziņas dēļ �ādu cilvēku moka da�ādas nepatīkamas sajūtas, ko viņ� uzskata par onanē�anas sekām. īstenībā to cēlonis ir tie�i bailes no �ādām sekām. Nomāktu garastāvokli var radīt arī tas, ka onanējot cilvēkam vienlaikus jābūt kā vīrie�a, tā sievietes lomā. Sevi�ķi nomāco�as �īs dvēseles mokas var kļūt tad, ja cilvēks jau tāpat �aubās par savu sievi�ķīgumu vai vīri�ķī-gumu.

Kaut arī būtu iespējams atbrīvoties no visiem aizspriedumiem un morālajiem pārdzīvojumiem, lielākā daļa cilvēku onānismu tomēr uzskatītu par kaut ko pazemojo�u. Cilvēks dvēseles dziļumos jūt, ka seksuālajām attiecībām jāsaistās ar cilvēku savstarpējām attiecībām un pirmām kārtām � ar mīlestību. Pie tam ar onānismu saistītā vientulība ļoti stipri aizēno seksuālo pārdzīvojumu. Kaut gan ar prātu viss ir skaidrs, daudzi cilvēki nespēj pilnīgi atbrīvoties no dziļi iesakņoju�ās vainas sajūtas un ir secināju�i, ka prātīgāk onanē�anu zināmā mērā ierobe�ot. Sie cilvēki ir novēroju�i, ka pēc tam tiem rodas tie�i tādas pa�as skumjas, kādas pavada vientulību un kuras liek meklēt mierinājumu un arī apmierinājumu jaunā orgasmā. Tā no onānisma var viegli izveidoties kaut kāds piespiedu ieradums, arī kāda no tām novirzēm, par kurām runājām agrāk (dezorientā-cija), kas apgrūtina cilvēku kā fiziski, tā arī garīgi. Ta�u izeju no �ī strupceļa nevar atrast ne ar pa�savaldī�anos, ne atteik�anos, �ādi mēģinājumi jau neskaitāmas reizes beigu�ies neveiksmīgi. Daudz labākas zāles ir sabiedrība. Tātad cilvēkam pa�am būtu jādara viss iespējamais, lai rastu jaunus kontaktus ar citiem cilvēkiem, iespējas domu apmaiņai un citiem pasākumiem, kuru mērķis būtu ne vien atrast �citādu domā�anu�, bet būtu arī mēģinājums sakārtot to savas dzīves sfēru, kura tam ir nepilnīga, � savu jūtu pasauli.

Par onānismu mēs te tik sīki runājam tāpēc, ka tas ir viens no nepamatoto seksuālo traumu cēloņiem, kas vēlāk noved pie dzimumdzīves traucējumiem un arī pats var kļūt par vienīgo dzimumtieksmes apmierinātāju, tātad dezorientētāju.

Mazāk pieskārāmies tieksmei uz dzīvniekiem (sodomija), tieksmei uz miroņiem (nekrofilija), tieksmei dievināt un izjust erotisku baudu no pretējā dzimuma apģērba, sevi�ķi veļas apskatī�anas vai atsevi�ķu ķermeņa daļu novēro�anas (feti�isms). Var būt arī tā, ka cilvēks saņem dzimumapmierinājumu, pārģērbjoties pretējā dzimuma drēbēs (transvestisms); dzimumapmierinājums var rasties arī, vērojot kādus satrauco�us notikumus, reizēm arī ar seksuālu saturu, to var sniegt kino, attiecīga mūzika, teātra izrāde utt. (vuārisms); var būt seksuāla tieksme uz maziem bērniem (pedofilija). Arī �īs novirzes var izcelties hormonālo vētru laikā pēc jau aprakstītā mehānisma. Bīstams, kaut gan mazāk,, �ajā ziņā ir arī otrs pārejas periods � klimaktērijs, ta�u tas vairs neattiecas uz dzimumaudzi-nā�anu.

Pusaud�u smēķē�anu vai degvīna nogar�o�anu mēs parasti skaidrojam diezgan vienkār�i: �Grib izlikties pieaudzis!� Te ir da|a taisnības, jo pieaugu�ajiem �īs ļaunās para�as ir pilnīgi atļautas. Bie�i vien jau no mazotnes bērns redz savus mīļos un cienījamos vecākus smēķējam vai iebaudām degvīnu. To dara arī pozitīvie varoņi mākslas un dokumentālajās filmās, teātra izrādēs utt. Kāds re�isors sarunā par �o jautājumu iesaucās: �Bet mums ta�u uz ekrāna jarāda dzīve reāli, kāda tā ir!� Pats būdams nesmēķētājs, viņ� smēķē�anu uzskatīja par sīkumu. Bet vai tik lielu ļaunumu var uzskatīt par sīkumu? Varoņus, kuriem aizmirsts izņemt smēķi (da�reiz arī vīna glāzi) no rokām, mēs ta�u saviem bērniem rādām kā piemērus, kuriem jāseko gan viņu cildeno īpa�ību, gan darba dēļ, bet līdz ar to nemanāmi iepotējam arī �īs seksuālās novirzes veicino�ās narkomānijas. Rezultātā cilvēka apziņa un zemapziņa �o bezjēdzību vairs neuztver kā bezjēdzību. Bet ar to vien nav izskaidrojama �āda aizliegtā un sākumā arī pretīgā �augļa� lieto�ana. Vēl grūtāk pamatot, piemēram, �ādu rīcību: pusaudzis ne no �ā, ne no tā iemet kaimiņa logā akmeni, aizdzen automa�īnu, skaidri zinādams, ka tiks notverts; apgā� kiosku bez nodoma to aplaupīt. Viņam pilnīgi zudusi kā vecāku, tā arī skolotāju autoritāte. Kāpēc? �ādai parādībai ir daudz izskaidrojumu, ta�u klāt nāk aizvien jauni, un tas nozīmē, ka problēma joprojām ir problēma, ka daudz ko vēl nezinām un nesaprotam. Arī mēs, ārsti, gribam dot savu daļu �ā jautājuma risinājumā.

Ir tādi gadi pusaud�a mū�ā, kad hormonālās vētras plosās da�ādos virzienos, radot viesuļus, kas posta visu apkārtējo. Kādas gan milzīgas rezerves te slēpjas! Jāprot tikai panākt, lai �o vētru enerģija kalpotu labajam, vispirms gan pa�a jaunie�a personības izveidei, atmodai, jo, neievirzot �o enerģiju pozitīvā gultnē, pēc �ī vecuma spējas un talants var vairs arī nepamosties.

Jaunajā organismā plosās dzimumhormoni � vielas, kuras agrāk tajā praktiski nebija, tādēļ to iedarbība ir ļoti spēcīga un neparasta, turklāt pārejas periodā tās rodas viļņveidīgi (sk. 4. att.). Sājā laikā, sevi�ķi hormonālo vētru kulminācijas brīdī, pusaudzis pavisam citādi sāk uztvert pasauli, notiek vērtību pārvērtē�ana, pusaudzis nonāk emociju galējībās. Tas ir instinktu emociju laiks (sk. 1. un 2. ielīmes att.). No depresijas līdz pārmērīgam priekam un ekstāzei ir tikai viens solis. Arī spriedumi saistīti ar galējībām � dzimumhormonu ietekmē nervu sistēma ir kļuvusi ļoti labila, tajā veidojas jauni instinkti un jūtas, kas vēlāk kopumā veido mīlestību. Tā kā mīlestībai ir ārkārtīgi svarīga nozīme cilvēka dzīvē, tā prasa arī savu īpa�u vietu cilvēka jūtu sfērā. Tas nozīmē, ka �is tas ir �jāizmet�, lai būtu vieta jaunajam. Te nu mums jāraugās, lai bērns sliktā vietā neizmet labo. Vēl jo vairāk � �ajā vētru laikā nervu' sistēmā mīlestībai tiek atbrīvota daudz lielāka vieta, nekā tai vajadzīgs. Ja mēs nepalīdzēsim pusaudzim �o tuk�o vietu piepildīt ar labo, tā piepildīsies ar to. ko pusaudzis ieraudzīs uz ielas, vienaud�u kompānijā un citur, kur būs ne tikai pozitīvais. Ja Jausim tai piepildīties tikai ar mīlestības zemāko, instinktīvo pakāpi vien, varam radīt erotomāniju vai, labākajā gadījumā, bezjēdzīgi aklu mīlestību, kas partnerī izdzē� pret-jūtas. Aklā mīlestība reti kad aicina censties pēc augstākiem ideāliem: tā lutina partneri. Akli mīlo�ais no partnera pārņem visu, arī slikto, ko pārvērtē par labo, un tādā veidā nepieļauj izaugsmi ne sev, ne mīlamajam.

Dzimumhormoniem piemīt īpa�ība kairināt tos nervu centrus, kas liek cilvēkam būt pievilcīgākam, skaistākam, stimulē ar kaut ko izcelties, lai piesaistītu pretējā dzimuma uzmanību. Bet pusaudzis vēl nezina un nenojau�, kur viņu velk nezināmais, satrauco�ais, milzīgais spēks. Sājā laikā � neapzinātās paaugstinātās seksualitātes fāzē (īpa�i tās sākumā) � pusaudzim visbie�āk ir pat noliedzo�a attieksme pret pretējo dzimumu un mīlestību. Viņam gribas pievērst visu uzmanību sev, nostāties vismaz tuvākās sabiedrības centrā, t. i., sava pagalma vai skolas pusaud�u centrā. Turklāt, jo sve�āks otrs cilvēks, jo vairāk gribas pievērst sev tā uzmanību. Bet ja nu nav nekā sevi�ķa, ar ko piesaistīt �o uzmanību? Tad, lūk, ir jāsvie� akmens kaimiņu logā, lai pēc saņemtā soda, kad citi neredzēs, kristu pesimismā un pārdzīvotu izdarīto; tad ir jāiesprau� papiross zobos vai, citiem redzot, ar �iku jāizdzer �ņabis, lai aiz stūra vienatnē izvemtos; tad jāuzvelk supermoderns apģērbs vai pat jāpastrādā noziegums.

Kļūst skaidrs, ka mums jau laikus jādara viss, lai �ajā �pavasara� vētru laikā mūsu bērns kaut cik stingri stāvētu uz savām kājām, lai viņā būtu jau personības iezīmes. Tām jābūt pozitīvu īpa�ību izpausmēm ar sabiedrībai vēlamām prasmēm.

Zinot, ka bērniem �ajā laikā vajadzīga slodze, meklējam glābiņu, piemēram, sportā Fiziskā slodze �ajā laikā tie�ām ir ļoti vajadzīga un vēlama, bet tai ir pavisam cita sublimējo�a nozīme � veselīga, fiziski spēcīga organisma veido�ana. Ta�u �ajā laikā tik vēlamajā uzmanības centrā nokļūs vienīgi tas, kas būs spējīgs gūt sportā uzvaras, tatad tikai uzvarētājam sports dos izeju no savdabīgās riska grupas, jo tikai uzvarētājs būs uzmanības centrā. Lūk, tādēļ mums jau mazgadīgā bērnā jāmeklē un jāattīsta viņa spējas, intereses, talanti. Varbūt viņ� ir muzikāls? Ja tā � mācīsim jau agri savu mazo �ajā virzienā. Pienāks hormonālo vētru laiks, viņ� paņems skolas deju vakarā savu instrumentu, un vesela zāle dejos viņa atskaņotajos ritmos, un viņ� būs uzmanības centrā. Gadās jau arī tā, ka vecāki grib uztiept savam bērnam mācīties to, uz ko viņam nav dotību. Vecāki pa�i parasti ir pārliecināti par sava bērna spējām. Tāds bērns tad vētru laikā kļūst kuģis bez stūres, kuru apkārtējie^ var stūrēt, kā grib. Tādēļ mums vienmēr jārūpējas par pusaud�a apkārtējo vidi, tā jāpētī un aktīvi jāveido vēlamajā virzienā. Dzimumaudzinā�ana nekad nevar būt virzīta tikai uz savu bērnu vien, jo vienmēr jāatceras, ka tie neaudzinātie un neorientētie, kuru vidū bērns var nokļūt, pilnīgi izdzēsīs vecāku pūļu rezultātus. Sājā vidē noturīgs var palikt tikai tas, kas sevi jūt stipru, kas jau pievērsies kaut kam noteiktam � vai nu tas būtu sports, māksla, vai zinātne. Tur, kur pubertātes vecumā bērnam jau ir kādas personības iezīmes (īsta personība viņ� vēl nevar būt), tur pareiza dzimumorientācija daudzreiz rodas pati no sevis un dezorientācija gandrīz nav iespējama. Bet ja nu talantus vai dotības saskatīt neizdodas? Ko tad? Tad palīdzēsim viņam atrast kādu saisto�u aizrau�anos. Piemēram, pastmarku kolekcionē�anu. Palīdzēsim viņam tās sākt krāt jau piecu gadu vecumā. Paies gadi, un �vētru� laikā (vidēji ap 12�15 gadiem) būs ko parādīt draugiem un paziņām, būs, ar ko nostāties uzmanības centrā.

Visbie�āk bez personības iezīmēm �o bīstamo vecumu sagaida bērni, kuru vecāki visas pūles veltī ģimenes materiālās labklājības cel�anai. Bērna spēju attīstī�anai, viņa personības veido�anai viņiem neatliek laika, bie�i vien �ie vecāki to nemaz nespēj darīt, jo pa�u garīgās intereses ir sa�aurināju�ās līdz minimumam, visa centrā ir nauda un par �o naudu gūstamie materiālie labumi. Tiklīdz no darba mājās, tā jāskrien uz siltumnīcu, kurā aug rozes. Ne jau skaistumam, bet pārdo�anai tās tiek audzētas! Protams, var jau pārdo�anai audzēt arī tomātus vai gurķus, var brīvā laikā remontēt ma�īnas utt. Var būt daudzi un da�ādi peļņas avoti un aizņemtības veidi, kas jau no agras bērnības bojā bērnu psiholoģiju, veido viņu attieksmi pret garīgajām un materiālajām vērtībām, protams, par labu pēdējām. Lasītājs jau būs nopratis, ka ar frāzi �Rozes pārdo�anai� tiek kritizēta materiālo vajadzību izvirzī�ana priek�plānā un ar to saistītās kļūdas bērnu audzinā�anā. Nav jau tā, ka �ādā ģimenē pusaudzim �vētru� laikā nebūtu ar ko atrasties uzmanības centrā � būs dārgs magnetofons un lentes ar superritmiem, varbūt būs arī alkohols un smēķis, un viss cits, kas orientē, tikai ne uz to, uz ko vajag orientēt. Līdzi tam nāk arī nievājo�a attieksme pret darbu, ar kuru tie�i �ajā brīdī varētu sākt iekarot sabiedrības uzmanību (dzimumaudzinā�anas un darbaudzinā�anas kopība). Sis jaunais cilvēks bie�i vien nav iegājis kaut vai tajā pa�ā siltumnīcā, kur �sen�i�, kā viņ� tos sauc, ar savu darbu �taisa naudu�. Piemēram var minēt konkrētu gadījumu, kad, ar hipnozi ārstējot satiriāzi un alkoholismu, ārsts centās labot �ādi maitāta pui�a dzīves uzskatus.

Sī pui�a nelaime bija tā, ka ik katru �iemīlēto� meiteni viņ� uzskatīja par savu privātīpa�umu un nekādi nevarēja pārdzīvot, ka tā nepakļaujas �īm viņa �tiesībām�. Iegribējis un nepanācis meitenes simpātijas, pieradis vienmēr visu viegli panākt, viņ� naktis negulēja, jo nu bija radies kaut kas tāds, ko nevarēja nopirkt par vecāku naudu. Iereibis viņ� apvainoja tās meitenes, kuras smaidīja ne viņam vai atteicās dejot ar viņu �ādā stāvoklī. Da�reiz �ī novirze kļūst par masveida parādību. Visļaunākais ir tas, ka tā sāk robe�oties ar perversijām, piemēram, sadismu.

Vislabākā profilakse �ai un arī citām novirzēm ir pareiza vajadzību izpratnes ieaudzinā�ana cilvēkā. Normālas, samērīgas attiecības starp personību raksturojo�ām vajadzību pamatgrupām praktiski programmējas smadzenēs, tāpat kā veidojas mīlestības dominante. Materiālās vajadzības, kuru galvenais kodols ir fizioloģiskās vajadzības (arī dzimumtieksme), galvenokārt saistītas ar hipotalāmu, garīgās vajadzības visvairāk izpau�as emocionālajā sfērā (limbiskā sistēma), sociālās vajadzības rodas, visticamāk, smadzeņu pieres daivās. �āda shēma, protams, tāpat kā mīlestības dominantes atainojums, ir stipri vienkār�ota, bet tā vajadzīga teiktā labākai izpratnei. Acīmredzot, ja cilvēkā visas �īs vajadzības ieaudzinātas pareizās attiecībās, tās savukārt rada harmoniju mīlestības dominantē, kas veidojas atbilsto�ajās struktūrās. Ja materiālo vajadzību apmierinā�ana kļūst par pa�mērķi, tāpat kā cen�anās tūdaļ apmierināt radu�os dzimumtieksmi, �āda akla un agra (jaunībā) pieķer�anās mantai noārda iespēju izveidoties augstākajām � garīgajām un sociālajām � vajadzībām. Atceroties agrāk teikto, varam secināt, ka bez �īm augstākajām vajadzībām personībai nav iespējams pārkāpt kritisko robe�u. Līdz ar to līdz galam neizveidosies arī mīlestības dominante. Tātad svarīgs orientējo�s dzimumau-dzinā�anas uzdevums ir jaunatnes garīgo un sociālo vajadzību veido�ana. Pēdējās izpau�as tieksmē pēc sabiedriskiem kontaktiem, pēc tuviem cilvēkiem, kā arī vajadzībā ar sabiedriski derīgu darbu apliecināt savu personisko nozīmību. Tāpat kā mīlestības jūtas pieres daivu garozā atgriezeniski ietekmē zemākās mīlestības jūtas, tā arī sociālās vajadzības atgriezeniski ietekmē garīgās un materiālās vajadzības. Te jāpiebilst, ka tie�i �ajā sociālo vajadzību sfērā kā faktors, kas ceļ personības vērtību, nav vēl īsti ieviesusies priek�zīmīgas ģimenes veido�ana un nākamās paaudzes atra�o�ana. Piemēram, ar vislielāko godu pensijā tiek aizvadīts labs darba darītājs, bet reti kad tādā pa�ā veidā grūtniecības atvaļinājumā aizvada sievieti, kaut gan tā dos sabiedrībai jaunu locekli, tā iesaistīdamās nākamās paaudzes atra�o�anā. Mums pat liktos smieklīgi, ja cilvēka raksturojumā ierakstītu, ka viņa visaugstāk vērtējamais sabiedriskais darbs ir laba, iejūtīga un pareiza bērnu audzinā�ana. Bet vai tad tas tomēr nav lielākais, pie tam neapmaksāts devums sabiedrībai? Tad kāpēc darba vietās izceļas tik daudz domstarpību, ja kādam precētam vīrietim vietējā komiteja vienas ceļa zīmes vietā uz atpūtas namu pie�ķir divas � arī sievai, kura strādā citur? Mēs aizmirstam, ka pavadīt atvaļinājumu kopā ar ģimeni ir ļoti svarīgi bērnu dzimumaudzinā�anai un daudzu novir�u profilaksei, un ne tikai tam vien.

Mīlestība pret bērniem un uz tās pamata izaugusī tieksme bērnus radīt un audzināt par sabiedrības cienīgiem locekļiem jau ir sociālo vajadzību sastāvdaļa. Tikai jādara viss, lai sabiedrība pati to pilnībā atzītu un pareizi novērtētu un lai arī katrs cilvēks �ajā jomā dotu savu ieguldījumu. Lekciju ciklā par cilvēku attiecību psiholoģiju autors veica socioloģisku pētījumu, aptaujājot 1127 klausītājus. Tie nosauca septiņas vajadzības, kuru apmierinā�ana ļauj cilvēkam justies cilvēcīgi un labi. Se�as no tām atbilda aizrobe�u literatūrā minētajām, bet par septīto mūsu klausītāji visi kā viens nosauca darbu sabiedrības labā, kas arī ir padomju cilvēka personiskās vērtības pamats. Rietumos darbs parasti nav sociāla vajadzība, tas nav cilvēka nozīmības rādītājs. Ārsti, sevi�ķi psihoterapeiti, ļoti labi zina, ka cilvēks, tiklīdz tas zaudē savas nozīmības izjūtu, saslimst ar veselu virkni adaptācijas slimību, to skaitā arī ar novirzēm seksuālajā tieksmē. Da�i tie�i seksā sāk meklēt savu zaudēto nozīmību ... Mums ir spēcīgs līdzeklis pret �īm kaitēm,- proti, darbs, turpretim mūsu kolēģiem Rietumos �ajā ziņā klājas ļaunāk, jo ieteikt darbu kā ārstniecības līdzekli visbie�āk nozīmē pacientu zaudēt. Bet vai arī mēs �o neizsmeļamo cilvēka vērtības un nozīmības avotu nevērtējam pārāk vienpusīgi? Mēs aizmirstam ra�o�anas otru pusi � sabiedrības atra�o�anu � un samazinām tās lomu cilvēka nozīmības cel�anā. Sekas ir viegli saskatāmas: sievietes tiecas pēc darba, bet atsakās no bērnu dzemdē�anas un audzinā�anas, t. i., no pa�a rado�ākā darba, kāds vien var būt zemes virsū.

Mūsu laikmeta trūkums ir arī tas, ka jaunatne, piesaistīta tehnikas progresam, tiek atvirzīta no dzīvās dabas. Bet tie�i daba sniedz neizsmeļamas iespējas jūtu attīstībai. Tehnika ir auksta, tai vajadzīgs prāts, intelektuāla darbība, turpretim dzīvnieka mazulis, katrs stāds, arī tās pa�as rozes, kuras aug ne tikai pārdo�anai, rosina emocijas, no kurām izaug jūtas, mīlestība, sirds siltums. Rozes prasa rūpīgu kop�anu. Bet tas viss tikpat nepiecie�ams ir arī cilvēku savstarpējās attiecībās, it sevi�ķi mīlestībā.

Parasti cilvēks spēj just līdzi otram cilvēkam tikai tad, ja pats kaut ko līdzīgu ir pārdzīvojis. Par otra sāpēm smejas tikai tas, kam pa�am nekad nav sāpējis. Ir ta�u sadisma ārstē�anas metode (pie mums to nelieto) � likt mocītājam pa�am ciest. Pusaud�a cietsirdība bie�i vien saistīta ar to, ka otra stāvokli viņ� neizprot. Tikai �ajā gadījumā ta nav cietsirdība, bet emocionāls aklums. Varam iedomāties, kāda izskatīsies �āda akla cilvēka mīlestība un ģimene... Bet vai vienmēr, lai spētu otru izprast, pa�am nepiecie�ams iepazīties ar sāpēm? Emocionālo un jūtu aklumu var novērst arī vecāku un citu cilvēku līdzjūtības piemērs, mākslā atainotais, audzinātāja izskaidrotais.

Prasme uztvert pasauli ar cita cilvēka acīm piemīt tikai nedaudziem (apmēram 9�10%). Dzīvē �ie cilvēki nekad nav vientuļi, ar tiem, tēlaini izsakoties, ir visa pasaule, un tie ir laimīgi arī mīlestībā un ģimenē.

Atgriezīsimies pie mīlestības dominantes. Tagad zinām, ka tā dzimst citu jūtu �ūpulī (formā, matricē). Sīs citas jūtas, tāpat kā vajadzības, ir ieprogrammētas smadzenēs jau aplūkotajā dialektiskajā secībā. Hipotalāmā dominē instinkti un fizioloģiski materiālās vajadzības, limbiskajā sistēmā � ar emocijām saistītās garīgās vajadzības, bet garozā � jūtas un sociālās vajadzības ar savu atgriezenisko ietekmi. Sis iedalījums, protams, ir nosacīts. Ja �ajā matricē ietvertas (ieprogrammētas audzinot) visas �īs sastāvdaļas, cilvēks ir spējīgs pilnvērtīgi mīlēt, atliek tikai, zinot likumsakarības. mīlestību izveidot līdz galam. Bet ja nu �ajā matricē ietvertas tikai materiālās un fizioloģiskās vajadzības? Tad �ādi audzinātā cilvēka viss, kas saistīts ar mīlestību, arī paliks tikai �o vajadzību līmenī. Darbosies tikai bioloģiskie reli�eri ar pastāvīgu tieksmi uz partneru maiņu, nebūs personības pa�as izvirzīto tabu, bet būs tikai tie, kas nāk no ārienes (likums, oficiālā morāle u. c.) un kam ir jau daudz mazāks spēks. Cilvēks centīsies apmierināt tikai mīlestības fizioloģisko pusi � dzimumtieksmi. Mazliet augstāk, bet vēl ne pilnīgi, mīlestība izveidosies tiem, kuriem būs labi attīstītas, ar emocijām saistītas garīgās vajadzības, bet arī �eit mīlestībā iespējama nepastāvība, sagaidāma partneru maiņa, �kreisie so|i> ģimenē un no visa tā izrieto�ā tālākā degradācija. Pilnvērtīgu mīlestību var dot tikai materiālo, garīgo un sociālo vajadzību saprātīgs samērs.

Dzimummīlestības dabisks turpinājums ir vajadzība pēc kopējiem bērniem (tie var būt arī adoptētie) un vecāku mīlestība pret tiem. Pēdējās pamatā ir dzimummīlestība. Ja tā palikusi tikai instinkta līmenī, tad vecāki, atrazdamies uz zemas attīstības un kultūras pakāpes, nereti atsakās no bērna pēc tā nāk�anas pasaulē. Notiek tāpat kā ar dzīvniekiem � radī�anas instinkts apmierināts, bet tālākais � jaunas personības veido�ana � vairs nav nepiecie�ama. Parasti tur, kur jāapmierina tikai instinkts, ģimene vairāk par vienu bērnu nevēlas, jo instinktu var apmierināt ar vienām dzemdībām. �ādi vecāki paliek bērnos nemirstīgi tikai kā bioloģiskas būtnes, bet mirst kā personības, jo savējās, apvienotas bērnos, neturpina. Ja dzimummīlestība izaugusi līdz nākamajai pakāpei � dzimumemociju līmenim, var rasties akla, bērnus kropļojo�a vecāku mīlestība, kas saistīta ar lutinā�anu, izdabā�anu, pārbaro�anu utt. Sadi bērni būs mīlēt nespējīgi, tāpat kā tie, kas pilnīgi paliku�i bez vecāku mīlestības. Skaidrs, ka �ādi bērni arī vēlāk būs kropli savā mīlestībā, partneri viņi mīlēs akli, un altruisma vietā �ajos cilvēkos veidosies egoisms.

Kā redzam, dzimumaudzinā�ana ir svarīga kompleksās audzinā�anas sastāvdaļa.

Pubertātes periodā katram pusaudzim ir jāzina, kas notiek viņa organismā, tad viņam vieglāk tikt ar sevi galā, viņam jāsaprot, kāda dezorientācija var ar viņu notikt.

Sava stāvokļa precīza apzinā�anās visiem pusaud�iem bez izņēmuma ir nepiecie�ama arī tādē|, lai viņi viens otru savaldītu. Diez vai kādam gribēsies sevi izcelt ar cigareti, �ņabja glāzi, huligānismu, cietsirdību, mocī�anu vai citu negatīvu izlēcienu, ja viņ� zinās, ka citi to novērtēs kā dzimumhormonu trako�anu viņa organismā, teikdami: �Re, kā viņā plosās dzimumhormoni!�

Un tomēr � kā tad pareizi orientēt jaunieti? Neteiksim ta�u pusaudzim: �Tas, kas tevi tagad satrauc, ir dzimumtieksme, tev jāmeklē meitene (vai zēns). Tev jāiemīlasl� Tā mēs pievienotos tā saucamās seksrevolūcijas izvirzītajai tēzei, ka dzimumtieksme ir slāpes, kas remdējamas vienīgi dzerot, �ajā gadījumā � ar dzimum-tuvību. Bet jau pirms 5000 gadiem jogi ir atklāju�i, ka �īs �slāpes� ir sublimējamas. Jogi, aicinādami uz askētismu, iesaka sevi iegremdēt nirvānā vai līdzīgā savas �iek�ējās� harmonijas pilnveido�anā. Ta�u jogi aicina uz galējību, bet katra galējība ir bīstama. Otrā galējībā nonāca freidisti, pasludinādami, ka dzimumtieksme sublimējas citās tieksmēs, piemēram, tieksmē pēc varas, tātad tā it kā maskējas. Līdz ar to viņi izvirzīja dzimumtieksmi par vēstures virzo�o spēku, dodami arī attaisnojumu agriem, brīviem (dzīvnieciskiem) dzimumsakariem, pat perversijām. Pēc freidistu domām, dzimumtieksme cilvēkam piemīt jau no dzim�anas. Ja to iesprosto zemapziņā, tā tur trako un, meklēdama izeju, maskējas ar citām tieksmēm, lai gūtu apmierinājumu. Ja zemapziņā iedzītā (maskētā) tieksme �ādu izeju neatrod, tad, pēc Freida domām, cilvēkam ir jāsaslimst. Freidisti pasludina, ka tieksmei (libido) jādod brīvība, lai arī kā tā izpaustos, tā jāapmierina, tiklīdz tā radusies un neatkarīgi no tā, kādā veidā radusies. Iznāk, ka tas ir labi, ja mūsu bērni dzimumsakarus uzsāk 12 (!) gadu vecumā, labi, ka ir prostitūcija, labi, ka ir iespēja izlādēties perversijās. Lai to attaisnotu, �is libido jāpiedēvē pat zīdainim. Tādā gadījumā libido nav iespējams arī ietekmēt un pareizi ievirzīt ar audzinā�anu; iznāk, ka dzimumaudzinā-�ana, it sevi�ķi tās ₍sastāvda|a � dzimumorientācija, ir pat bīstamas veselībai. Freidisms noliedz kā pa�u mīlestību, tā arī tās dialektis-kumu. Tikai izejot no pēdējā, t. i., apskatot mīlestību kā dialektisku dominanti, mēs varam fizioloģiski pamatot atturē�anās nekaitīgumu: vienu dominanti ta�u var nomainīt ar citu spēcīgu dominanti (aizrau�anās ar rado�u darbību mākslā, mācībās, ra�o�anā). Tāda varētu būt sublimācija mūsu izpratnē.

Bet tagad mēs zinām, ka �ī tieksme rodas tikai noteiktā vecumā. Tā nav vitāli nepiecie�ama konkrētam organismam, bet vitāli vajadzīga sugas saglabā�anai, vajadzīga, lai taptu nākamā paaudze. Ta�u �ī jaunā paaudze nebūs pilnvērtīga, ja nedzims ģimenēs, kurās vecāki mīl viens otru. Bet mīlestības ģimenē nebūs, ja būs biju�i agri dzimumsakari.

Lielākā tiesa bērnībā stāstīto pasaku ir par īstu un patiesu mīlestību, tāpēc tās liekamas dzimumaudzinā�anā un dzimumorientācijā tūliņ aiz vecāku mīlestības pozitīvā piemēra. Vai tad pasakā nav visspilgtāk pateikts pats galvenais mīlestībā! Arī pasakās ta�u iemīlas pretēji dzimumi � princis un Pelnru�ķīte, Antiņ� un princesīte. Sī mīlestība pie tam ir tāda, kādu mēs to gribam redzēt savam bērnam zināmā vecumā. Vai te nav uzsvērts, ka mīlestība � �is lielākais dārgums � var piederēt tikai cēlai un prasīgai karalienei, bet nav lemta padevīgai verdzenei vai kaprīzai mātes meitiņai, kas �ajā ziņā arī ir verdzene; vai nav pateikts galvenais, ka �is, pat ar dārgakmeni nesalīdzināmais dvēseles mirdzums var piederēt tikai princim, iejūtīgam bruņiniekam vai Antiņam.

Nav jāsaka dēlam: �Tev jāiemīl meitene, sieviete.� Ja mēs savam dēlam iemācīsim patiesi cienīt sievieti, sākot ar vietas piedāvā�anu sabiedriskajā transportā un beidzot ar īsti vīri�ķīgu aizstāvē�anu, tad �ajā laikā teiktais �cieni�, sākoties hormonālajām vētrām, pats no sevis pārtaps vārdā �mīli!�. Tikai te var rasties bīstama galējība � padevība mīlestībā.

To pa�u attiecībā pret meiteni panāksim, ja ieaudzināsim viņai karalienes cēlumu un prasīgumu pēc cieņas un pasargāsim no kaprīzēm, kas arī var nākotnē nonāvēt mīlestību.

Ieaudzinot bērnos skaistuma izjūtu, būsim spēru�i nākamo soli dzimumaudzinā�anā un dzimumorientācijā. Dzimumaudzinā�ana nav �ķirama no visu citu jūtu audzinā�anas. Dzimumtieksmē dezorientētie daudzreiz paceļ roku pret cilvēku tie�i �īs dezorientācijas dēļ. Viņi bie�i vjen tādi kļūst ģimenēs, kur ir nepareizs, izkropļots, samaitāts priek�stats par skaisto un cildeno vispār, bet sevi�ķi �ajā cilvēku attieksmju sfērā. Un otrādi � panāku�i intīmo jūtu tīrību caur dailes prizmu, būsim panāku�i ne tikai harmoniju un pareizu orientāciju mīlestībā, bet arī sagatavoju�i augsni pareiziem uzskatiem morāles jautājumos. Ne jau velti V. Suhomļinskis uzsver: �Ja gribat, lai audzēknis saprastu un izjustu di�o morāli politisko ideju skaistumu, panāciet to, lai viņ� izprastu un saudzētu intīmo jūtu skaistumu! Bez intīmo jūtu tīrības nav iedomājama pilsoniskuma jūtu tīrība.�

Sāku�i veidot bērnos izpratni par mīlestību ar tautas pasakām, turpināsim to tālāk ar daiļliteratūras darbiem, no kuriem īpa�i jāizceļ dzeja; sāku�i ar dabas skaistumu, tālāk pievērsīsim bērnus tēlotājai mākslai, mācīsim saskatīt tajā atspoguļoto mīlestības skaidrību; sāku�i ar tautas dziesmām un dziesmām vispār, sagatavosim bērnus dziļu, saturīgu skaņdarbu uztverei, kuri pau� �īs cēlās, dzīvību nesējas jūtas � mīlestību. Tādējādi, audzinot jaunie�us kā ētiski, tā estētiski, liksim stabilu pamatu viņu personības izveidei un reizē dosim arī pareizu izpratni par mīlestību. Visu to savā grāmatā �Pilsoņa veido�ana� izklāstījis V. Suhomļinskis.

Divi mākslas veidi arvien ir izraisīju�i daudz kaislību un strīdu. Tie ir tēlotāja māksla un mūzika. So mākslas veidu izpratne ir ļoti atkarīga no tā, kādā mērā cilvēks spēj tos uztvert, jo tēlotājas mākslas un mūzikas iedarbība nav tie�a. Sos mākslas veidus jāprot izprast, uztvert ar jūtām. Mākslas darba izpratne var būt -virspusēja un dziļa. Pilnīga mākslas darba uztvere un izpratne iespējama tikai atbilsto�i sagatavotam cilvēkam, kura jūtu pasaule ir bagāta un dziļa. Tēlotājā mākslā primārais ir tie�i attēlotais, sekundārais � emocionālais, ar jūtām uztveramais, ta�u daļa cilvēku to neuztver. Mūzikā primārais ir ritms, sekundārais � cilvēka garīgā pasaule, jūtas. Jaunieti, kura garīgā pasaule vēl nav visai bagāta, saista popmūzika, kurā galvenais ir ritms un skaļums. Dvēseliski bagātu jaunieti, kas pārkāpis kritisko robe�u, jau vairāk saista melodiskā mūzika, kur ritmu apvij jūtu melodija. Tie�i mūzikā varam atrast analoģiju ar mīlestību: ritms bez melodijas pielīdzināms kailam seksam, melodijā ietērpts � nopietnai, harmoniskai mīlestībai. Par �o patiesību var pārliecināties psihoterapijas kabinetā. Orgasmu un seksuālo izlādē�anos, bet ne izveseļo�anos frigīdām sievietēm viegli panāk ar hipnozi un popmūzikas ritmu kāpinātā tempā. Lai sievietēm kāpinātu arī jūtas, bija vajadzīga ritmiska, bet ar mīlas jūtām piesātināta mūzika. Izmantojot �ādu mūziku, panākumi nebija ilgi jāgaida. Turpretim ar popmūziku panāca tikai komplikāciju � savdabīgu onanē�anu ar �īs mūzikas palīdzību. Acīmredzot tas notiek arī da�os �īs mūzikas koncertos un deju zālēs, protams, klausītājiem un dejotājiem pa�iem to neapzinoties. �āda mūzika var orientēt uz seksu bez jūtām. Tātad rūpes par deju zāli ar tās mūziku arī ir dzimumaudzinā�ana un dzimumorientācija. Pētījumus par mūzikas seksuālo saturu veic amerikāņu zinātnieki. Mums liekas, ka jāiet tālāk.

Reiz disputā kāds fiziķis izteica domu, ka mūzika, kas praktiski ir gaisa vibrācija, nevarot radīt cilvēkā noskaņas, tā nevarot izraisīt jūtas un pārdzīvojumus. Mūzikā nevarot skanēt mīlestība. Tad piecēlās kāds cits fiziķis un pateica vārdu sve�ā valodā, kuru neviens nesaprata. Sīs nesaprotamās skaņas klāteso�ajiem tie�ām bija tikai gaisa vibrācija. Tad fiziķis �o vārdu pārtulkoja. Tagad saprotamais vārds �māte� nevienam vairs nebija tuk�a skaņa, tas radīja katrā noteiktu emocionālu tēlu. Izraisījās pārrunas. Kāds cits pastāstīja gadījumu par mūziķi, kas pēc pārciestas traumas zaudējis valodu. Viņa sieva, arī mūziķe, ņēmusi rokās vijoli, vīrs sēdies pie klavierēm, un abi sāku�i sarunāties mūzikas valodā, panākot pilnīgu savstarpēju sapra�anos. Laba simfoniskā mūzika ir jūtu valoda, kas pau� un arī izraisa jūtu emocijas. Arī popmūzika pau� emocijas, bet tās ir instinkta emocijas. Tas nenozīmē, ka popmūzika mums nav vajadzīga, � stimulēdama instinkta emocijas kvantitatīvi, tā sagatavo iespēju jaunai kvalitātei.

Bet ja nu mēs nesaprotam �o jūtu valodu? Tad jūtas kļūst mēmas, un tas var izraisīt moko�us brī�us, novest pat līdz ārprātam. Tāpēc ģimenē un skolā vēl svarīgāk par sve�valodām ir mācīt bērniem �o valodu. Muzikālās audzinā�anas skolotājs, ievadot bērnus mūzikas pasaulē, veic nozīmīgu uzdevumu arī dzimumaudzinā�anā.

Grūti pat iedomāties to dramatisko situāciju, kāda nenovēr�ami rastos, ja cilvēka mīlestības jūtas nespētu izpausties emocijās, t. i., ja mīlestības dominantē nebūtu atgriezenisko sai�u no �jūtu centriem� uz limbisko sistēmu. Jūtas it kā būtu, bet tās, nerazdamas emocionālu izpausmi, drīzāk izskatītos pēc aprēķina, būtu kaut kāda grūti priek�statāma �tīra� psiholoģiskā saderība. Ja ir traucētas �īs atgriezeniskās saites, nepastiprinās savstarpējā seksuālā tieksme un bauda tuvības brīdī. Normāli mīlot, proti, jūtām izpau�oties emocijās, tieksme un bauda atgriezenisko sai�u rezultātā pastiprinās desmitiem rei�u. Nepareizs ir uzskats, ka tie cilvēki, kuriem prevalē otrā signālsistēma (pie tādiem parasti mēdz pieskaitīt fiziķus un matemātiķus), nav emocionāli. Tie�i otrādi � emocijas, arī mīlestības jūtu emocijas, tiem ir ļoti izteiktas. Tās tikai da�kārt mēdz būt sare�ģītākas, slēptākas un tāpēc grūtāk izprotamas. Un, ja starp viņiem gadās arī kāds, kas prot tikai tīri racionāli domāt un brīnās par to, ka mūzikā var skanēt mīlestība, tad tā ir vai nu kaut kādu iemeslu dēļ pieņemta poza, vai arī audzinā�anas rezultātā radusies emocionālā nepilnvērtība.

Dzimumaudzinā�anas nolūkā planetārijā psihohigiēnas skolā, kur iespējamas ari nakts ilūzijas, mūzikas un gaismas efekti, uzsākts savdabīgs eksperiments: ar autogēnā treniņa palīdzību gandrīz līdz hipnotiskam stāvoklim novestus pusaud�us, kas nāk no tā dēvētajam nelabvēlīgajām ģimenēm, suģestē simfoniskās mūzikas dzijai, emocionālai uztverei, modinot viņos cēlas un tīras mīlestības jūtas uti. Rezultāti ir iepriecino�i, pie tam panākumi gūstami daudz ātrāk nekā ar citām metodēm.

Nereti debates izraisa mākslās darbi, kuros atspoguļots sievietes ķermeņa skaistums. Sajās debatēs savukārt atspoguļojas �o darbu vērotāju da�ādā mākslas uztvere. Kāpēc ari sievietes apstājas pie tāda veida darbiem, nevarēdamas bez aizkustinājuma tiem paiet garām? Laikam jau tādēļ, ka lielākais skaistums, ko daba radījusi, ir sieviete, kuras sievi�ķīgais skaistums atspoguļojas tās ārējā formā � ķermenī. Diem�ēl vēl arvien nākas sastapt cilvēkus, kuri tādā gleznā, skulptūrā vai fotoattēlā saskata pornogrāfiju. Ja sākam analizēt, kas tad īsti ir �ie �kritiķi�, tad konstatējam, ka tie ir cilvēki, kas sirgst ar vairāk vai mazāk izteiktu erotomāniju un, to slēpdami, nonievā ne tikai �ādu mākslu, bet visu, kas saistīts ar dzimumjautajumu. Jābrīnās, kāpēc viņiem nav kauns iet ziedo�ā p|avā vai smar�ot rozi � ziedi ta�u ir augu dzimumorgāni. Skaidrs, ka neviens, smar�ojot puķi, par to nedomā, un tomēr zemapziņā mēs to saistām ar savām svētākajām jūtām � mīlestību. Tāpēc iemācīt bērnam saskatīt skaistumu dabā, saudzēt to, nenoplūkt ziedu bez vajadzības � arī tā ir dzimumaudzinā�ana. Ģimenēs, kur bērnus neiesaista darbā, nemāca viņus saprast mākslas darbus, mūziku, literatūru, bērni visbie�āk izaug ar dezorientētu dzimumtieksmi, nespējīgi mīlēt, ar orientāciju uz narkomānijām, orģijām, kailu, fizisku tieksmju apmierinā�anu. To apliecina jau aprakstītie novērojumi psihoterapijas kabinetā, kur pie ārsta pēc palīdzības grie�as �ādu ģimeņu atvases, kas sirgst ar da�ādām perversijām.

Ar J. Gleizda fotoattēliem, kuri parāda kailas sievietes ķermeņa skaistumu, pirms gadiem desmit tika veikts diezgan pārdro�s eksperiments. Kāda tehnikuma audzēkņiem, kuri bija aizrāvu�ies ar pornogrāfiju, nolasīja lekciju. Iepriek�ēja anonīma aptauja liecināja, ka gandrīz visi pui�i �attaisno� neķītras bildes. Tad pui�iem demonstrēja A. Gleizda diapozitīvus. Atkārtotas aptaujas rezultāti bija negaidīti � pretēji iepriek�ējiem.

V. Suhomļinskis periodā, kad zēni un meitenes sāk veidoties par vīrie�iem un sievietēm, iesaka pievērsties gan Rafaela gleznām, gan tādiem darbiem kā Boti�elli �Venēras dzim�ana� un citiem, lai pusaud�i sievietes skaistumu uztvertu kā augstākā vispārcilvēciskā skaistuma iemiesojumu, lai zēni un meitenes dievinātu sievietes skaistumu, lai viņu attieksme pret to būtu tāda pati kā pret visu ideālo un neaizskaramo. Pēc autora domām, �ādi mākslas darbi palīdzēju�i orientēt jaunie�us, sevi�ķi meitenes, uz stiprām intīmām jūtām, morālo tīrību.

Atcerēsimies, ka centri, kas regulē dzimumbaudu un citus izlādē�anās procesus, smadzenēs atrodas gandrīz blakus, starp tiem ļoti ātri rodas saites, un viens uzbudinājums pāriet otrā. Izmantosim �o iespēju! Centīsimies audzinā�anas procesā radīt saites starp estētisko baudu, augstu jūtu un dzimumbaudas centriem.

Tātad dzimumaudzinā�ana un dzimumorientācija iespējama ar visiem parastās audzinā�anas veidiem � sākot ar pieklājības normu ieaudzinā�anu, darbaudzinā�anu un beidzot ar estētisko un idejisko audzinā�anu. Un neaizmirsīsim, ka gan pasaka par princesīti, gan �ūp|a dziesma, gan zils ziedu zvaniņ� p|avā, gan mākslinieka radb tais skaistums gleznā un fotoattēlā, gan sare�ģīta mīlas melodija ir vajadzīga, lai īsti laimīgi būtu mūsu bērni.

Ģimene, skolā, katrā kolektīvā ir jāvalda mātes kultam, proti, cieņas pilnai, cildenai attieksmei pret sievieti � dzīvības un skaistuma radītāju.

Kādā sēdē pirms svētkiem novērtēja sacensības pirmrindniekus. Pirmajā vietā izvirzījās divas sievietes ar gandrīz vienādiem darba rādītājiem, abas vienādi aktīvas sabiedriskajā darbā. Nevarēja vienoties, kurai pie�ķirama pirmā vieta. Tad piecēlās sirms komunists un ieteica pirmo vietu pie�ķirt tai, kurai labāk audzināti bērni. Jūs varbūt domāsit, ka ar to viss bija izlemts... Tie�i otrādi, debates kļuva vēl asākas: �Arī mēs varam pusduci piedzemdēt!� (tikai nezin kāpēc nebija to darīju�as). Iznāca tā, ka mātes darbs, kur�, kā pierādīju�i sociologi, pēc savas ietilpības nav mazāks par sievietes darbu rūpnīcā, nav nekas sevi�ķs, ka sabiedrībai tas nav visai vajadzīgs.

Ir saprotams, cik ļoti mātes kults nepiecie�ams meiteņu pareizai orientācijai. Pusaudze, kas jau �ajā vecumā gatavosies Lielās Radītājas lomai, neiztirgos sevi, pratīs saglabāt sa'vu sirdi un miesu �im cēlajam uzdevumam un līdz ar to arī vislielākajai laimei � mīlestībai. Ar savu stingrību un mērķtiecību viņa audzinās arī savu nākamo bērnu tēvu, jo, kļūdama aizvien sievi�ķīgāka, viņa zēnu padarīs vīri�ķīgāku.

Arī zēns, kas ar cieņu un godbijību izturēsies pret māti, nekad nenoraudzīsies meitenē ar rupji juteklisku skatienu.

Dzimumizskaidro�ana nav pieļaujama bez mātes kulta. Citādi veidosies augsne erotizācijai, dzimumizskaidro�ana tiks nepareizi uztverta, un viegli var rasties ciniski un perversi cilvēki.

Mātes kults praktiski veicina to laulību skaitu, kad jaunie savā mīlestībā atrodas pa labi no kritiskās robe�as. No otras puses, mātes kults veicina arī to, ka �ī robe�a jaunietī iestājas aizvien agrāk. Savukārt tas atvieglina savstarpējās mīlestības �matricē� veidoties tieksmei un mīlestībai pret saviem bērniem. Tādā veidā tiek dota iespēja bez ba�ām sveikt agrīnas, sabiedrībai nepiecie�amas, uz īstu mīlestību dibinātas laulības. Mātes kults ir nepārvērtējama profilakse nevēlamajiem pirmslaulības dzimumsakariem. Ar dzimumau-dzinā�anu ir jāpanāk, lai katra meitene būtu cienīga kļūt par māti.

Tiem, kas stājas laulībā, ir jāzina pretējā dzimuma anatomija, fizioloģija un psiholoģija, jāzina, kā pareizi audzināt savus bērnus, kurudēļ ir vajadzīgas laulības, jo tikai dzimumdzīves dēļ, kaut arī tā būtu harmoniska un regulāra, laulības nav nepiecie�amas (mīlestība nepiecie�ama abos gadījumos). Vienīgais jautājums, kuru meitenei (arī jaunietim) vajadzētu sev uzdot pirms kāzām, ir �āds: �Vai es gribu no viņa (viņas) bērnus?� Ja atbilde ir pozitīva, tālāka jautājuma apsvēr�ana kļūst lieka, jo mūsu sabiedrībā citu argumentu nav. Ja atbilde ir negatīva, ģimene nebūs laimīga. Toties pat tad, ja kāda iemesla dēļ bērnu nebūs, bet atbilde sākumā bija pozitīva, laimīga būs arī divu cilvēku ģimene.

Jaunie�iem un jaunietēm dzimumaudzinā�anas teorija ir jāzina jau pirms apprecē�anās. Tad viņiem būs skaidrs, ka, dibinādami ģimeni, tie sper nopietnu soli savā dzīvē. Zinot dzimumorientācijas jautājumus, viņi pa�i varēs novērtēt savu uzvedību, spēs paskatīties uz sevi no malas, koriģēt savu uzvedību ģimenē un mīlestībā, arī adaptācijas periods pēc apprecē�anās būs vieglāks un īsāks.

Katras audzinā�anas gala mērķis ir veidot audzināmo tādu, lai savā tālākajā dzīvē viņ� varētu būt laimīgs. Cita gala mērķa nav. Tas ir neapstrīdams pedagogu atzinums. Tā, piemēram, darbaudzi-nā�ana, radot mīlestību pret darbu, dod cilvēkam iespēju rast laimi darbā � �ajā dzīves lielākajā sastāvdaļā. Katra audzinā�ana cen�as dzēst jaunajā cilvēkā to, kas viņu dzīvē var darīt nelaimīgu, piemēram, egoismu, slinkumu utt.

Dzimumaudzinā�anas uzdevums ir veidot cilvēkā spēju būt laimīgam mīlestībā un līdz ar to arī būt noturīgam ģimenē. Dzimumau-dzinā�ana cen�as dzēst visu to, kas vājina audzināmā spēju' uz dzi-mummīlestību, piemēram, visas iepriek� minētās dezorientācijas (lielākā daļa no tām ir slēptas � ne cilvēks pats, ne tā tuvinieki tās neapzinās, ta�u tās vienmēr mazina cilvēka spēju mīlēt); tā cīnās pret vīrie�a feminizāciju un sievietes maskulinizāciju, lai saglabātu mīlestībai nepiecie�amos pretstatus � sievi�ķību un vīri�ķību; tā uzstājas pret dzīvniecisko egoismu, tam pretstatīdama cilvēcisko, altruistisko egoismu. Sājā ziņā H. Seljē (H. Selye), kur�, runājot par divu cilvēku mīlestību, īpa�i uzsver altruistiskā egoisma nepiecie�amību, ir pilnīgi neapstrīdams. Pie tam altruistiskais, laimi neso�ais cilvēciskais egoisms var būt tikai pēc kritiskās robe�as, kad pār bioloģiskajām tieksmēm, kas diktē cilvēka uzvedību pirms robe�as, pārsvaru gūst sociālās vajadzības, dominē cilvēka prāts цп rīcībā sāk izpausties sabiedrības likumu diktētās normas un uzvedība.

Tā jau pa�ā pamatā � dzimumtieksmē un tās apmierinātājā � dzimumaktā tīrs egoists vienmēr cie� sakāvi un ir potenciāli impotents. Toties altruistisks egoists, kur� domā vispirms par mīlamā cilvēka izjūtām, vienmēr gūst arī pats augstāko baudījumu. Tā ir viena no cilvēka intīmo attiecību pamatlikumībām. Altruistiski mīlo�ais ģimenē spēj būt laimīgs, jādomā, pat tad, ja nav atradis īstu pretmīlu.

Vēl piemērs no kādas slimības vēstures. 26 gadus vecais G. grie�as pie ārsta sakarā ar izteiktu priek�dziedzera iekaisumu, sūdzas par priek�laicīgu sēklas iz�ļāk�anos jau pēc da�ām kustībām (frik-cijām) makstī. G. ir norūpējies par to, ka nevar dot sievai pienācīgu apmierinājumu dzimumakta laikā, jo, lai izsargātu sievu no grūtniecības, mēdz pārtraukt dzimumaktu (dzimumlocekli izņemot no maksts pirms sēklas iz�ļāk�anās), kas arī, iespējams, ir prostatīta cēlonis. Vēlāk gan noskaidrojas vēl svarīgāks apstāklis � vīram bie�i ir izteikta vēlē�anās pēc seksuālās tuvības, ta�u apmierinājumu neizdodoties rast, jo sieva �neļaujoties�. G. daudz strādā, mīl savu darbu, cen�as tajā �izlādēt� dzimumtuvībā neatraisīto enerģiju, ir iekopis ģimenes dārziņu, kurā darbojas viens vai kopā ar bērniem. Neraugoties uz cie�anām, G. atzīst sevi par laimīgu, par sievu atsaucas pozitīvi, cen�as izcelt tās labās īpa�ības.

Toties par tādu sevi neatzīst sieva. Savos 25 gados divu bērnu māte būdama, viņa no�ēlo, ka apprecējusies pāragri un nav �iztrakojusies�. Vīrā redz tikai sliktās īpa�ības, kuras sarunā ar ārstu, kā arī pārrunās ar draudzenēm cen�as akcentēt. Viņa vēlas �atgūt nokavēto� (ļaunākais, kas var būt ģimenē), uzskata sevi par vēsu, bet gandrīz atklāti krāpj vīru, kur�, altruistiskas mīlestības varā būdams, nemaz to nemana. Ārstam viņa atzīstas, ka ar izsmalcinātas seksa tehnikas pratējiem alkohola reibumā līdz orgasmam nonākot ātri. Partnerus mainot. Noskaidrojas, ka skaidrā prātā uzmanību fiksē tikai uz savām izjūtām (t. i., domā tikai par sevi), aizmirstot partneri, ko arī var uzskatīt par �vēsuma� cēloni. Sievas brīvību vīrs ne ar ko neierobe�o. Bet sievas kredo ir � �dzīvot sev�. Par katru dzimumaktu sieva pēdējā laikā pieprasot da�āda veida materiālo kompensāciju, kuru arī saņem (ģimenes prostitūcijai), tajā pa�ā laikā būdama neapmierināta ar to, ka vīrs daudz strādā, tādēļ reizēm vēlu atgrie�as mājās. Mīlestībai viņa netic. Netic arī tam, ka vīra neapmierinā�anas un nepareizas izsargā�anās dēļ vīram var attīstīties ļaundabīgs audzējs. Te sastopam īstu egoismu, bez mazākām altruisma pazīmēm, un to jaunā sieviete mantojusi audzinā�anā. Viņa uzskata sevi par ļoti nelaimīgu, un par tādu viņa arī padara �is egoisms.

Parasti egoisti (tie vienmēr atrodas pirms kritiskās robe�as) neatzīst nekādas patiesības, ja tās nekalpo viņu �ego�, viņu baudu un izpriecu apmierinājumam. Tā izturas arī G. sieva. Ja viņai ārsts aizrāda, ka smēķē�ana arī ir daļēji viņas seksuālo traucējumu cēlonis, ka, neatmesta grūtniecības laikā, tā ir izraisījusi vienam no viņas bērniem smadzeņu audzēju, sieviete atbild: �Dakter, tās ir blēņas, ko jūs man stāstātl...�

Bet, lūk, G. vecāki vēl dziļā vecumā veic sabiedrībai derīgu darbu, tātad cen�as iemantot citu cilvēku cieņu un mīlestību, dzīvo saticīga ģimenē un ir pratu�i ieaudzināt arī dēlam spēju mīlēt un būt laimīgam � dodot. Toties G. sievasmāte nav devusi iespēju meitai būt laimīgai pat visādi citādi labvēlīgos apstākļos, jo mācījusi patmīļu galveno gudrību � ņemt.

Tātad dzimumaudzinā�ana saplūst ar citiem audzinā�anas veidiem. Daudzreiz pat grūti noteikt, kur tā sākas un kur beidzas, pārtapdama citā audzinā�anas veidā. Tā dzimumaudzinā�ana, būdama ideoloģiskās un tikumiskās audzinā�anas sastāvdaļa, uzticīgi kalpo tām. Toties estētiskā audzinā�ana ir liels palīgs dzimumaudzinā�ana! � iekļaujoties tajā, estētiskā audzinā�ana trenē jūtu un emociju centrus smadzenēs. Darbaudzinā�ana liekas tālāka dzimumaudzinā�a-nai, bet īstenībā tas tā nav � abas ir cie�i saistītas, tikai �ī saikne nav tik tie�a un uzreiz pamanāma.

Savu aktualitāti mūsdienās nav zaudējusi arī Laimdotu un Spīdolu problēma. Tie�i otrādi, augot cilvēka personībai un intīmo jūtu kultūrai, tā gūst aizvien lielāku nozīmi, bet reizē ar to kļūst arī sare�ģītāka. Mūsdienu vīrieti � domā�anā un jūtās bagātu un bie�i vien sare�ģītu personību � ne vienmēr apmierina Laimdota, kas, Raiņa vārdiem runājot, �nogrimst sīkā ikdienas laimē, aizgriezdamās no lieluma projām*. Tāpēc viņ� gan apzināti, gan neapzināti aizvien vairāk tiecas pēc sev līdzvērtīga lieluma � pēc garīgi neizsmeļamās un nekad līdz galam neizdibināmās Spīdolas, ta�u tādas, kas savā izaugsmē nebūtu zaudējusi Laimdotas sievi�ķīgo maigumu un kas, gudri mainīdama Lā�plēsi uz aug�u, tajā pa�ā laikā spētu pakļauties tā garīgajam spēkam, jo mūsdienu vīrietis nav vairs primitīvais Lā�plēsis, kura spēks slēpās tā ausīs un muskuļos. īsta sieviete, mū�am mainīgā, ar Spīdolas garīgo un fizisko skaistumu apveltītā, alkst �īs pakļautības, alkst apliecināt savu sievi�ķību. Tā �odien saprotama Laimdotas un Spīdolas vienība un pretstati. Tā sieviete, kura nav kļuvusi par pirmo (parasti ģimenē), nespēj kļūt arī par otro (diem�ēl ne vienmēr ģimenē) un nevar pretendēt uz īstu laimi mīlestībā un seksā.

Vai Laimdotas un Spīdolas cilvēcisko vērtību sakausējums vienā personībā nebūtu tā sieviete, kuru gaida? Un vai �ai sievietei nebūtu tiesības gaidīt vīrieti � vēl augstāku virsotni nekā viņa pati? Veidot nākotnes cilvēku, kas spētu pacelties jaunā, augstākā kvalitātē arī mīlestībā, ir dzimumaudzinā�anas galamērķis.

Dzimumaudzinā�anas galvenos uzdevumus atbilsto�i mīlestības spēju fāzēm mēģināts shematiski ietilpināt 5. un 6. attēlā.

Daudzos gadījumos' lasītājam palīdzību sniegs grāmatas beigās publicētās literatūras saraksts. Norādītā literatūra izmantota arī �ī darba veido�anā.

īsumā dzimumaudzinā�anu var iedalīt �ādi.

A. Tie�ā dzimumaudzinā�ana (pasākumi līdz kritiskajai robe�ai):

a. dzimumorientācija, dzimumaktivitātes ierobe�o�ana līdz kritiskajai robe�ai, seksuālo psihotraumu (riska grupas) profilakse u. c.;

b. dzimumizskaidro�ana.

B. Netie�ā dzimumaudzinā�ana (kritiskās robe�as tuvinā�ana):

a. harmoniskas personības veido�ana; samērīguma ieaudzinā�ana starp vajadzību grupām;

b. emociju un jūtu pilnīgo�ana (trenē�ana).

A. TIESA DZIMUMAUDZINASANA (SAGATAVO�ANA BIOLOĢISKO DZIMUMORIENTĀ�IJA..., T. I., PASĀKUMI

1. Vecāku mīlestības piemērs (I� IV). Ģimenei jābūt pilnvērtīgai, kurā katrs no vecākiem spēlē sev atbilsto�o psiholoģisko lomu.

2. Mātes kults (II�IV), mātes maigums (bez pārspīlējumiem) un tēva prasīgums.

3. Dzimumorientā�ija � ieaudzina bērnā sava dzimuma apzinā�anos (valoda, rotaļas, apģērbs u. c., 3�5 gadu vecumā bērnam jāapzinās savs dzimums). Jāveido sievi�ķība un vīri�ķība, jāsāk psiholoģiski sagatavot vīra

a. Riska grupas

I. , 2., 4., 5., 6., 7., 8., 9.

10. Jābremzē psiholoģiski apzinātas dzimumtieksmes pamo�anās, tā pagarinot �o platonisko fāzi (I).

II. Vīri�ķības un sievi�ķības rūdī�ana (III).

12. Dzimumorientā�ija, izsargā�ana no dezorientējo�iem faktoriem, arī no pornogrāfijas (IV).

13. Seksuālo psihotraumu profilakse, arī izvairī�anās no ielas ietekmes. Bērna paziņām vienmēr jāviesojas mājās. Jāizvairās no erotizējo�ām un cietsir-

�ĶĒRU AIZVĒR�ANAI, ALTRUISMA IEAUDZINĀ�ANA, LĪDZ KRITISKAJAI ROBE�AI)

profilakse

1., 2., 4., 5., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. 14., 15., 16., 17., 18.

19. Pāragru dzimumsakaru profilakse (I�III).

20. Pa�ierobe�o�anas veido�ana seksā.

21. Nav pieļaujams azarts, ar negatīvo saistītas ekstāzes (reliģiskās u. c.), vēlreiz jāapsver, kā izvairīties no alkohola, nikotīna u. c. kaitīgām vielām (III, IV).

22. Jāiemāca uztvert arī mīlestības intīmo pusi kā svētumu, jānovēr� sek-

2., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15.,

18., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26.

27. Sabiedrības piemērs mīlestībā,

28. Jāmāca prasme orientēties cilvēkos (psiholoģijas stundās).

29. Savstarpējā audzinā�ana (V� VI), pie tam jāatceras, ka pakļaujas tas partneris, kura emocijas (iemīlē�anās) ir dziļākas. Vecāki un audzinātāji veltī uzmanību partnerim, vērtē tā ietekmi (III). Svarīga jau agrāk panāktā tik�anās ar draugu vai drau-(tēva) un sievas (mātes) lomai ģimenē.

4. Jāveido pareiza attieksme pret pretējo dzimumu, izvairoties no noslēpumainības; vēlāk kopīga mācī�anās skolā (IV).

5. Vēlami vairāki bērni ģimenē (III).

6. Dzimumorgānu higiēna kā onā-nisma profilakse. Sājā ziņā jāizvairās no vientulības, jācīnās pret slimībām, zarnu parazītiem u. c. Jānovēr� eroti-zējo�i faktori, sevi�ķi pārmērīgi glāsti. Stingrs dienas re�īms. Mājās nikotīnu un alkoholu nelietot pat viesībās.

7. Ģimenes tradīcijas, svinīgie brī�i (X�XII).

8. Jāiekaro bērna uzticība un atklātība dzimumjautājumos, saglabājot to līdz IV fāzei.

9. Jāveicina zēnu un meiteņu draudzība, sākot veidot tajā altruistisko egoismu. Agras seksualitātes gadījumā nefiksēt uz to uzmanību, griezties pie ārsta. dīgām ��ausmu� filmām un citiem �āda veida mākslas darbiem un literatūras.

14. Zēnos jāieaudzina bruņnieciskums, meitenēs � prasīgums un māka lietot mīlestībā tabu, arī psiholoģiskos reli�erus (III); jāveicina zēnu un meiteņu sadarbība.

15. Mācot literatūru, mākslu, mūziku, jāanalizē tur attēlotās mīlestības attiecības (III�IV).

16. Jāmāca skaisti dejot.

17. Jānoteic pie psihoterapeita pusaud�a suģestējamības (ietekmējamī-bas) pakāpe.

18. Jāstimulē fiziskā un garīgā slodze, vēl vairāk jāgādā, lai pusaudzis nebūtu vientu]�. Jāieaudzina uzskats, ka rīcība, kad viena dzimuma pārstāvji savstarpējās attiecībās gūst vienpusēju labumu no otra dzimuma pārstāvjiem, ir amorāla.

b. Dzimumizskaidro�ana (I�IV).

Sīki un patiesi jāizskaidro bērna nāk�ana pasaulē, at�ķirība starp zēnu un meiteni un citi seksuālas dabas jautājumi. Fāzes sākumā izskaidro�ana ir pasīva, beigās � aktīva, t. i., pusaudzis jāpadara imūns pret nelabvēlīgu ietekmi vēlāk. Fāzes beigās jāzina arī tēva loma bērna tap�anā.

vienmēr individuāla, vienmēr nopietna.

Sīki jāpārrunā psihes stāvoklis pārejas periodā, t. s. hormonālās vētras un to izraisītā uzvedība. Meitenēm jāpastāsta par menstruāciju fizioloģiju un higiēnu. Izskaidrojot jāsargās pāragri izraisīt apzinātu libidol Sevi�ķi meitenēm jāzina viņu ietekmējamības pakāpe (kā socializācijas sākuma īpa�ība), jāizskaidro, pie kā var attiecīgās situācijās novest suģestējamība (ne tikai dzimumattiecībās). Jāuzsver, ka alkohols un nikotīns paaugstina su-ģestējamību. snala lielība un atklāta �mīlas� demonstrē�ana (1).

23. Jāpievēr� uzmanība deju zālei (I�IV).

24. Dzimumtieksmes sublimācija (I� V).

25. Jāveicina augstāko jūtu un dzimumtieksmes vienība (I, VI, VIII, X). Morālās un juridiskās atbildības jautājumi seksa (I�X), altruisms �aja ziņā. dzeni vecāku mājās, atklātība pret vecākiem mīlestības objekta izvēlē.

30. Konstruktīvā strīda treniņ�.

brīva, bez kauna sajūtas un noslēpumainības, atbilsto�a bērna attīstībai.

Jāatklāj mīlestības dialektikas likumsakarības, kritiskās robe�as nozīme un jūtu nepiecie�amība tuvībai. Jāiz-skaidro bioloģisko �ķēru likumība. Jādod lasīt piemērotas grāmatas par dzimumdzīvi, zēniem jāpastāsta par pollūcijām utt. Jādod zinā�anas par venēriskajām slimībām. Vissvarīgākais laiks pretalkohola un pretnikotīna propagandai.

Skola jānotiek stundām par tematu �Sagatavo�ana ģimenes dzīvei�. Te galvenais ir studēt vīrie�a un sievietes psiholoģiskās at�ķirības. Jāpastāsta par savstarpējās adaptācijas pamatprincipu. Jāizskaidro, kā izsargāties no grūtniecības.

В. NETIESĀ DZIMUMAUDZINASANA (KRITISKAS ROBE�AS UN SOCIĀLO VAJADZĪBU UN PERSONĪBAS IZAUGSMI,

1. Vecāku personības piemērs (III� IV).

2. Jāmeklē un jāattīsta spējas un talanti (III).

3. Idejiski tikumiskā audzinā�ana ar akcentu uz darbaudzinā�anu.

4. Jāieaudzina pieklājības normas un disciplīna.

5. Jāieaudzina spēja turēties pretī da�ādiem kārdinājumiem vispār.

6. Jāveido sabiedriskā pa�apziņa.

a. Personības

I., 2., 3., 4., 5., 6.

7. Rosināt labas, pastāvīgas aizrau�anās, vislabāk tās, kas saistītas ar individuālajām spējām.

8. Sports visiem.

9. Jācīnās pret briesmām, ko nes dīkdienība un patērētāja psiholoģija, egocentrisms.

10. Liela nozīme humanitārajiem priek�metiem skolā un mājās, visam tam, kas ietekmē intelektu. Neuzkrīto�i jākoriģē spontāni sākusies socializā-cija. Pakāpeniski jāsāk atzīt tiesības uz patstāvību (pusaudzis tad reti kad centīsies tās izmantot).

b. Par mīlestību atbildīgo smadzeņu da|u treniņ� � emocionālā slodze da|as krokas, sk. ielīmes 1. att. un

1. Mīlestība var piedzimt vienīgi no citām jūtām � tās jāveido vispirms (dzimtenes mīlestība, vecāku mīlestība utt.) (Ill, V).

2. Skaistuma izjūtas centri smadzenēs saplūst ar mīlestības dominantes lokalizāciju � tātad svarīga ir estētiskā audzinā�ana (sk. ielīmes 1. un

2. att., kā arī 12. att.). Sājā fāzē tautas pasakas, sevi�ķi par mīlestību, tautas mūzika, �ūpļa dziesmas, dzeja,

�krāsainas estētiskas rotaļlietas, dabas skaistums utt. iegūst nepārvērtējamu nozīmi (III�IV).

1., 2. (jāpievieno attiecīgā daiļliteratūra, vislielākā vērība jāveltī simfoniskās mūzikas izpratnei. Ja �ajā fāzē tas nebūs izdarīts, nākamajā pusaudzis to noliegs un būs zaudētas galvenās pozīcijas; II�VI).

3. Atbilsto�i spējām bērnu iesaista mākslinieciskajā pa�darbībā (ja ir izteikts talants � jāmācās attiecīgajā skolā). Bērns pats jau rada daiļumu. (Ar pareizu audzinā�anu �ajā fāzē var pilnīgi izslēgt paaugstinātas seksualitātes fāzi.)

virzī�ana pa kreisi, veicinot jotu attīstību, garīgo BIOLOĢISKO SĶERU AIZVĒR�ANU)

veido�ana

I. , 2., 3., 4., 7. (jau nokavēts), 8.,

9., 10.

II. Pareiza profesionālā orientācija, vadoties pēc spējām un rakstura īpa�ībām (111).

12. Pēc iespējas pilnīgāk jāizmanto sociālistiskās sabiedrības un urbanizā-zijas pozitīvās iespējas personības veido�anā, jāizslēdz negatīvās.

13. Jāņem vērā da�as urbanizācijas radītas parādības, kas traucē dzimum-audzinā�anu.

14. Sākas pa�audzinā�ana. Tā neuzkrīto�i jākoriģē, nepieļaujot galējības. Izteikta socializācija (bez pa�kritikas), to koriģēt jau palīdz skola un sabiedrība (jāpārvēr� pusaud�u grupa kolektīvā). Sājā fāzē personību sevi�ķi apdraud alkohols, tātad cīņa pret to.

(hipotalāms, limbiskā sistēma, retikulārā 12. att. tekstā).

1., 2.

3. Vēl vairāk jāizvairās no dez-orientējo�iem mākslas darbiem. Jāpanāk, lai vienīgi skaistums vai īsts mākslas darbs noved pusaudzi līdz ekstāzei. Jāveicina jaunrades alkas.

Г., 2., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 13., 14.

15. Vēl aktuālāka k|ūst nepiecie�amība saīsināt akcelerācijas radīto distanci starp fizisko, garīgo un sociālo briedumu. Pa�audzinā�ana iegūst vēl lielāku nozīmi. Socializācija turpinās, bet jau pa�kritiski. Socializāciju galvenokārt' koriģē skola un sabiedrība.

formācija, garozas pieres

I., 2., 3.

4. Dzimumorientācijas beigu periods � jaunietis ar agrāk iemācītā palīdzību jau pats pau� daili un jūtas (pa�darbībā vai profesionāli), panak da�ādu veidu jaunradē un darbā ek-stātisku, emocionālu pacēlumu. Tas sevi�ķi jāstimulē (II. IV).

Shēmā ir attēlota arī nulles fāze, vēl vairāk, ir norādīts, ka dzimum-audzinā�ana uzsākama krietni vien pirms grūtniecības iestā�anās. Tas tāpēc, ka tie�i �is periods var ietekmēt mīlestības pamatus � dzimumtieksmi (sk. 5. att.), jo �ajā fāzē veidojas ģenētiskais dzimums (XX vai XY hromosomu pāris katrā topo�ā organisma �ūnas genomā), pēc vīrie�a vai sievietes tipa sāk veidoties centrālā nervu sistēma (galvenokārt hipotalāms � dzimumtieksmes �ūpulis), veidojas go-nādu dzimums (sēklinieki vai olnīcas) un gamētiskais dzimums (spēja veidot spermatozoīdus vai ol�ūnas). Tas viss ir sākums hormonālajam (andro-gēni vai estrogēni) un somatiskajam (vīrietis vai sieviete) dzimumam. Vēlāk no visa tā izrietēs pilsoniskais (pases) dzimums, kur� tad arī noteiks dzimumaudzinā�anu I, II, III un IV fāzē, kurās tiek veidoti mīlestības psiholoģiskie un sociālie pamati (audzinā�anā veidotais dzimums, dzimuma apzinā�anās, seksuālā partnera izvēle, dzimumaktivitātes psihosociālā nozīme). Bet novirzes var rasties jau nulles fāzē un vēl pirms tās. �eit radu�ās novirzes vai nu pilnīgi nepakļausies audzinā�anas ietekmei, vai radīs tai nopietnus �ķēr�ļus norādītajās vēlākajās fāzēs. Tā, piemēram, nulles īāzē hormonu preparātu, nikotīna un alkohola lieto�ana, radiācija un citi faktori var izslēgt embrionālo dzimum-hormonu ietekmi uz augli ar XY (vīrie�a) hromosomu pāri. Sājā gadījumā pēc ārējām pazīmēm piedzims sieviete, bet tai būs vīrie�a tipa �ūnas. Variantu var būt ļoti daudz. Sie cilvēki praktiski būs nelaimīgi mīlestībā. Tos var neglābt arī audzinā�ana. Tādēļ mūsu shēmā nulles fāze tāpat jāņem vērā kā pārējās fāzes.

A.-a. Tie�ās dzimumaudzinā�anas uzdevums būtu novērst nevajadzīgu hormonu preparātu un zāļu lieto�anu, smēķē�anu, alkohola lieto�anu, ekscesus dzimumdzīvē, negatīvus pārdzīvojumus. azartu, satrauco�us mākslas veidus. Bērnam jābūl abu vecāku gaidītam. Mātei jāsaņem sevi�ķa tēva un sabiedrības gādība.

A. -b. Vecāku sagatavo�ana dzimum-izskaidro�anai.

B. -a. Konsultācija pie ģenētiķa laulības un ģimenes konsultācijā. Topo�ā māte jāgatavo bērna ilgsto�ai zīdī�anai, kas stiprina bioloģiskās saites, bet no tām izaug stipras psiholoģiskās saites, kas nepiecie�amas vēlāk bērna personības veido�anai.

B.-b. Grūtniecei vēlams klausīties melodisku simfonisko mūziku, kā arī saņemt cita veida estētisku ietekmi, atsevi�ķos gadījumos var būt nepiecie�ama estetoterapija pie psihoterapeita.

А.-а. V fāzē, audzinādami viens otru, laulātie ar savu piemēru audzina arī citus (vispirms savus bērnus � iepriek�ējās audzinā�anas atdeve). Mīlestības dominantes stiprinā�ana visos tās �stāvos�. Sevi�ķa vērība jāveltī laulības dzīves erotizācijai, jo dzi-muminstinkla tie�s turpinājums ir tieksme pēc bērniem (demogrāfiskā problēma).

A. -b. Jaunlaulātiem jālasa literatūra par laulības dzīves erotizāciju un psiholoģiju (I�VI), par seksuālās dzīves kultūru.

B. -a. Mīlētājiem jārūpējas par savu un partnera personības izaugsmi, �ajā izaugsmē papildinot vienam otru. No stāvokļa �raudzī�anās vienam uz otru� (pirms kritiskās robe�as) jāpāriet uz stāvokli �raudzīties vienā virzienā�. Jāpārbauda sava personība kopējo bērnu personību veido�anā, ko uzskata par savas mīlestības galamērķi. Jāizvairās no pāraudzinā�anas (V� VII):

B.-b. Skaistuma kopīga baudī�ana un veido�ana. Estētisms jūtās un seksā. Par galveno mākslas darbu uzskata savu bērnu estētisko audzinā�anu, līdz ar to veidojot arī sevi.

Tālākajā � garīgās intimitātes fāzē, jādomā, audzinā�ana beidzas. �ādas ģimenēs bērnu dzimumaudzinā�ana notiek pati no sevis. Tā kā ta ir nākotnes fāze mīlestībā, tad nevar būt pilnīgi izzināta.

Ķ^a_ redzams, mūsu dzimumaudzinā�anas shēma papla�ina un detalizē A. Makarenko izvirzīto domu, ka �dzimumaudzinā�ana � tā vispirms ir sociālās personības kultūras ieaudzinā�ana�. Kad tas ir paveikts, kritiskā robe�a ir pārkāpta un cilvēks būs spējīgs patiesi mīlēt. Audzinā�ana savu mērķi ir sasniegusi. Tā nu mēs savos bērnos un viņu savstarpējās attiecībās (runa ir par zēnu un meiteņu attiecībām) vērojam, ka cilvēciskā būtība tie�ām k|uvusi par cilvēka dabu. Un otrādi, � ja kritiskā robe�a vēl nav pārkāpta, ja dzimumaudzinā�anas mērķis nav sasniegts, redzam, ka daba vēl arvien valda pār viņa cilvēcisko būtību. Tad cilvēka rīcību vada egoisms, kura mērķis ir baudkāre, bet pirmajā gadījumā (pa labi aiz kritiskās robe�as) �is egoisms pārtop altruismā. Dzimumtieksme vairs nedzen baudīt patēriņa seksu, tā pati k|uvusi par svētu, dievi�ķu tieksmi, kurai mēs visi varam būt pateicīgi par savu esamību. �ādā uztverē (tas noteikti jāpanāk audzinā�anā) cilvēku seksuālās attiecības tiek vērtētas pozitīvi, samazinās seksuālo psihotraumu skaits, kurām milzīga nozīme patoloģijas izcelsmē; kjūst mazāk noziegumu �ajā jomā, jo katrs rūpējas par sava svētuma saglabā�anu. Bet tas liek dro�us pamatus ģimenei, kurā, kā domāja V. I. Ļeņins, tikai sociālistiskās sabiedrības ietvaros var uzplaukt īsta mīlestība un kurā neatradīs atbalstu �brīvās mīlestības teorija�⁷. Tātad atkal tie�i te � jaunajā

ģimenē � tiek veikts pēdējais audzinā�anas posms � laulāto savstarpējā, dzimumaudzinā�ana un mīlestības veido�ana (to sauc arī par adaptāciju), kas nav iespējama bez iepriek�ējiem posmiem, kuri veicami vecāku ģimenei un audzinātājiem.

Skaidrs top arī tas, ka �ajā ziņā nevaram smelties pieredzi no Rietumiem. Bur�uāziskā pedagoģija dzimumaudzinā�anas problēmai apzināti pieiet izolēti, galvenokārt no izziņas viedok|a, kas mūsu shēmā aizņem tikai nelielu daļu. Bur�uāziskā pedagoģija par galveno izvirza uzdevumu bērniem laikus racionāli izskaidrot cilvēku vairo�anās noslēpumu, bet ignorē morālo aspektu un cilvēku intīmās (mīlestības) jūtas. �ādu viedokli pamatoti kritizē A. Makarenko un atzīst, ka �is jautājums �sare�ģīts kļūst vienīgi tad, kad tam pie�ķir pārāk lielu nozīmību un aplūko atsevi�ķi, atraujot no visiem citiem audzinā�anas jautājumiem�. So Rietumu viedokli pilnīgi apgā� arī mīlestības dialektiskuma shēma un kritiskās robe�as pareiza izpratne.

Kritizējot �racionālās izskaidro�anas� tendenci dzimumaudzinā-�anā un iekļaujot dzimumaudzinā�anu tikumiskās audzinā�anas vispārējā sistēmā, padomju pedagoģija nebūt nenoliedz �ī audzinā�anas uzdevuma īsteno�anā izziņas nozīmi vispār. Tikai �ai izziņai jābūt dziļai, tai jāatbilst mīlestības spēju attīstības fāzēm; tai jābūt vismaz tādai, lai jaunie�i vienmēr spētu kritiski novērtēt savu rīcību, izejot no �īm mīlestības dialektiskuma fāzēm un tām īpatnībām, kas viņos gaidāmas katrā no �īm fāzēm. Tā, piemēram, audzinā�anas shēmā uzsvērām nepiecie�amību noteikt suģestējamības pakāpi. Ir laiks bērna, sevi�ķi meitenes mū�ā, kad �ī suģestējamība kļūst sevi�ķi izteikta, pie tam raksturīgi, ka tuvinieku ietekme tad samazinās, toties palielinās sve�ā ietekme. Tādos brī�os saka, ka pusaudzis nokļuvis ielas ietekmē, jo savējos viņ� vairs neklausa. Psihoterapeiti ir novēroju�i, ka vecumā pēc 10�12 gadiem bērni sevi�ķi viegli pakļaujas hipnozei.

Acīmredzot par �o parādību parūpējusies daba, lai, iestājoties dzi-mumbriedumam, atvieglotu iespēju kontaktēties ar radnieciskā ziņā tālākiem indivīdiem. Tā tas ir bioloģiski, bet bioloģiskā atbalss cilvēku sabiedrībā, tāpat kā iepriek� minētās bioloģiskās �ķēres, ne vienmēr ir vēlama. Teiktais norāda, ka �īs paaugstinātās suģestējamības dēļ meitene var tikt pāragri pavedināta, pakļauta gadījuma vīrie�a ietekmei. Savukārt, zinot �o īpa�ību, viņa var sevi pasargāt. Te jāpiebilst, ka suģestējamību ārkārtīgi pastiprina alkohols, nikotīns, miega līdzekļi un narkotiskās vielas. Varbūt tādēļ kādas personas piekri�anu, vienalga, kādam darījumam, vieglāk panākt restorānā vai banketzālē? To izmanto arī da�i vīrie�i meiteņu pavedinā�anai.

Mēs sākām ar to, ka audzinā�anas gala mērķis ir radīt audzināmajā paaudzē spēju būt laimīgai vispār. To mēs panākam, nododot tai iepriek�ējo paaud�u uzkrāto pieredzi, vadot jauno cilvēku personības attīstību utt. Kas attiecas uz dzimumaudzinā�anas iepriek� minēto sastāvdaļu, tad tādā pa�ā veidā mēs audzinām jaunajā paaudzē spēju mīlēt un gūt visu mū�u laimi mīlestībā. Vienīgā at�ķi-riba un ari vislielākās grūtības ir tās, ka dzimumaudzinā�anā vārdiem tic |oti maz, bet galvenokārt atdarina to, ko redz audzinātāju personiskajā piemērā. Ari kļūdas! Tā tas ir pirms kritiskās robe�as, līdz kurai visu pareizo, bet ar vārdiem pateikto uzskata par lieku moralizē�anu. Pēc robe�as sāk ticēt arī vārdiem, bet reizēm jau ir par vēlu. Tas ir tāpat kā ar ārsta smēķētāja centieniem iestāstīt pacientam, ka smēķē�ana izraisa plau�u vēzi.

Te ir vietā uzsvērt, ka dzimumaudzinā�ana ir arī daudzu slimību profilakse, it īpa�i tas attiecas uz venēriskajām slimībām, ta�u nav jāaizmirst arī vēzis. Nesen, apkopojot visas pasaules zinātnieku domas, vācu �urnālā �Frauenarzt� (1973, N 14, S. 6.) rakstā �Zervix-karzinom und Geschiechtsverkehr� tika uzsvērts, ka �pēdējos gados daudzkārt apstiprināta korelācija starp pāragru dzimumdzīves sākumu, bie�u partneru maiņu (tātad pirms kritiskās robe�as) un dzemdes kakliņa vē�a izcel�anas iespēju�. Sim uzskatam pievienojās ari S. D. Rotkins (ASV).

Zinātnieku vidū pla�i pazīstamais В. M. Makmahons (ASV) tie�i norāda, ka �dzimumaudzinā�anā jāpiegrie� vislielākā vērība bie�ajai dzimumdzīves partneru maiņai, kas rezultātā nes daudz |auna�. Te jau zinātnieks domā par piena dziedzera vēzi.

Ari mēs tāpēc dzimumaudzinā�anas pirmajā daļā � tie�ajā dzimumaudzinā�anā � kā galveno izvirzām domu, ka dzimumakts nav pieļaujams līdz kritiskajai robe�ai, jo tam nāk līdz partneru maiņa ar visām tās sekām (runa nav par vēzi vien). Laimīgs būs tikai tas, kas spējīgs mīlēt vienu!

No visa teiktā k|ūst pilnīgi skaidrs, ka jaunie�iem jāiemāca, kā veidot intīmās seksuālās attiecības ģimenē, tiem jābūt visos aspektos sagatavotiem ģimenes dzīvei. Tādē| arī nākamajās noda|ās daudz runāsim par laulāto dzimumdzīvi, bet ikvienā gadījumā to darīsim mīlestības vārdā.

Tā ka esam izvēlēju�ies virsrakstam �o kāzās tik bie�i dzirdamo saukli, tad runa acīmredzot būs par pa�u laulības sākumu. Cik gan bie�i �ajā periodā negadās teikt: �Strīdas par sīkumiem.� Tādos gadījumos, ja �o sīko strīdu ir daudz, varam secināt divas lietas, vai nu 1) jaunie nav vel nonāku�i savā mīlestībā līdz piektajai, t. i.. jūtu fāzei (sk. ielīmes 2. att.) un tiem draud ļoti lieli sare�ģījumi, vai 2) notiek adaptacijas � savstarpējās pielāgo�anās process, kas notiek gan intīmajā, gan garīgajā sfērā un visādā ziņā nevar būt sevi�ķi gluds. Nesaskaņas vienā sfērā izraisa eksplozijas otrā (sk. bultiņas ielīmes 2. att., kuras iet gan no sarkanā uz zilo, gan no zilā uz sarkano). Pie tam �o strīdu īstais cēlonis jaunlaulātajiem nemaz nav zināms. Ja �o cēloni nenoskaidro, plaisa rodas aizvien dzi|āka un beidzot jaunie �ķiras. Visgrūtāk ir pirmajā gadījumā, jo te jaunos vieno tikai instinkta emocijas, kuras, pa�as būdamas |oti spilgtas, rada arī ļoti kontrastainas nesaskaņas, un kopīgais ceļ� nav pat saskatāms. Otrajā gadījumā ir vieglāk � te kopīgais ir skaidri apjau�ams, jānolīdzina tikai izciļņi un citi �ķēr�ļi. Bet diezgan bie�i �iem it kā nelielajiem sīkumiem un nesaskaņām ir atgriezeniska, pat graujo�a iedarbība. Tas nozīmē, ka laulības attiecībās nav sīkumu

Laulāto savstarpējam attiecībām jābūt harmoniskām. Attiecību harmonijā laulātie viens otru it kā papildina. Tur, kur pastāv vienādība, nevar but harmonijas, jo nav, kam harmonēt. Tie�i pretstatos � vīrieti un sievietē, vīri�ķībā un sievi�ķība ir sākums harmonijai jeb saskaņai. ......

�Mīlestība prasa da�ādību, ne līdzību. Sievie�u maskulimzacija un vīrie�u feminizacija apdraud un kropļo mīlestību. Ir līdzība, as

nemodina mīlas jūtas vai virza pretdabiskā homoseksuālisma. Cilvēku saskarsmē ir svarīgi pētīt līdzības, kas rada disharmoniju, un at�ķirības, kas veido harmoniju,� raksta A. Milts savā grāmatā �Harmoniskais un disharmoniskais personībā�.

Jo vīrietis vīri�ķīgāks un sieviete sievi�ķīgāka, jo lielāka mēdz būt tieksme vienam pēc otra, jo stiprāka ir mīlestība. Mīlestība ir galvenais spēks, kas liek cilvēkiem īsā laika sprīdī savstarpēji adaptēties, proti, pielāgoties. �ai mīlestībai jābūt pilnīgai. Ja mīlestība ir tikai dzimumtieksmes līmenī, pa kreisi no kritiskās robe�as (sk. ielīmes 2. att), kāda tā parasti ir nenobriedu�iem jaunie�iem, kam tā saistīta ar īslaicīgu iemīlē�anos, tad partneru attiecībās nebūs adaptējo�ā spēka. Jau pirmajā noda|ā, runājot par mīlestības dialektiku, noskaidrojām, ka ikviens cilvēks savā mīlestībā it kā atkārto tās vēsturisko attīstību. Ir jāat�ķir iemīlē�anās no mīlestības, jāzina, ka dzimumsakari iemīlē�anās (erotisko emociju) stadijā noārda iespēju adaptēties, panākt vajadzīgo harmoniju. Sājā un katrā citā fāzē pirms kritiskās robe�as cilvēki, kaut arī maskēti, uzvedas kā dzīvnieki� pēc akta vēlas no partnera atbrīvoties. Tādē] aplūkosim da�us visai svarīgus jautājumus, lai nerastos k|ūmes laulāto savstarpējā adaptācijā.

Daudz tiek runāts un rakstīts par pirmslaulības dzimumsakariem. Iedziļinoties �ī jautājuma būtībā, rodas būtiski iebildumi pret tiem.

Mēs nereti aizmirstam, ka meitenes visbie�āk atdodas nevis tieksmes vai baudas dēļ, bet augstāku jūtu vadītas, reizēm vīrie�a kaisles suģestētas, reizēm �ēlumā pret vīrieti. Diez vai da�i autori, arī vācu autors R. Neibarts, kas raksta, ka pirmslaulības dzimumsakari mūsu laikmetā it kā ir neizbēgami, to tik kategoriski apgalvotu, ja atcerētos �o meiteņu īpa�ību. Vai nebūtu jāatgādina vecākiem un citiem jaunatnes audzinātājiem par nepiecie�amību ieaudzināt jaunie�os apzinātu aizturi jeb bremzes? Turklāt jau no mazotnes, veidojot �o apzinātās aiztures procesu, nodarbojamies ne tikai ar dzi-mumaudzinā�anu, bet izkopjam jaunie�u ētiskās jūtas vispār.

Atceros gadījumu, kad meitenes pakļāvās jaunu vīrie�u �sazvērestībai� un ielaidās ar tiem intīmos sakaros tikai tādēļ, lai netiktu ignorētas deju sarīkojumos. Ciniskie �sazvērnieki� nonāca tik tālu, ka sāka pieprasīt, lai meitenes deju zālē ierodas bez apak�veļas. Viss beidzās ar to, ka �ī kompānija inficējās ar sifilisu. Vēlāk �ie vīrie�i visi kā viens apgalvoja, ka �tādas� par sievām gan nebūtu ņēmu�i.

�is gadījums, protams, nav tipisks, ta�u tā var notikt, ja turpināsim ignorēt dzimumaudzinā�anu ģimenē, skolā, sabiedrībā. Jāpiebilst, ka tie�i pārejas periodā meitenes slimīgi pārdzīvo, ja paliek ēnā. Viņas dzen izmisumā katra pūtīte, tās ir gatavas uz visu, lai tikai nokļūtu uzmanības lokā. Meitenēm �ajā laikā būs vieglāk, ja viņas apzināsies �o garīgo pārmaiņu fizioloģiskos pamatus � hormonālās vētras un to izraisītās psiholoģiskās reakcijas. Da�as meitenes kļūdaini domā, ka ar dzimumdzīves uzsāk�anu var atbrīvoties no pūtēm un citām pārejas perioda komplikācijām.

Jaunatnes kļūmīgie soļi ģimenes dzīves dibinā�anā izskaidrojami arī ar vecāku neprasmi pareizi audzināt savu vienīgo lolojumu. Vien-bērna ģimenēs bērns ir pilnīgi apgadats un aprūpēts, tam tiek visādi izdabāts, tāpēc viņ� neprot bremzēt savas iegribas. Pieradu�i ģimenē iegūt visu kāroto, �ādi jaunie�i cen�as to panākt arī ārpus tās, nepadomādami, par kādu cenu un ar kādiem līdzekļiem. Tas ir viens no morālo un kriminālo noziegumu cēloņiem. �ādi jaunie�i, sadurdamies ar dzīves grūtībām un jebkuru pretestību, reaģē da�ādi un bie�i vien nonāk uz apsūdzēto sola vai arī psihoterapeitu, pat psihiatru kabinetos. Dzīves skaistākajā cēlienā bie�i vien tiem ir jau izveidojies mazvērtības komplekss vai depresija. Viņi pēk�ņi atpaliek mācības, bie�i sāk lietot alkoholu, da�ādus neirolcptiskus līdzekļus, smēķēt uti Pats par sevi saprotams, ka īstu ģimeni �ādi jaunie�i izveidot nevarēs: viņiem laupītas adaptācijas iespējas jau nervu sistēmas stāvokļa dē|, nerunājot nemaz par visu pārējo. Tāpēc jauno �izlrako�anās� teorijas piekritējiem vajadzētu padomāt par tās sekām.

Ģimenes nodibinā�anu da�kārt kavē da�ādi apstākļi, piemēram, dzimumdzīve ir uzsāktā, bet vienam no partneriem kāda iemesla dēļ nav iespējams apprecēties. Ja �is cilvēks ir bijis ļoti mīļ� un sakari biju�i ilgsto�i, adaptācija ar citu būs daudz grūtāka. Tikai tādā gadījumā, ja �is nākamais bus mīļāks, iepriek�ējā pieredze sagādās lielu baudu tuvības brī�os. Gadās, ka mīlo�iem cilvēkiem nākas vienam otru pazaudēt. Tad da�reiz notiek tā, ka, pamodinātās dzimumtieksmes rosināta, jaunā sieviete atdodas pirmajam kaut cik patīkamajam vīrietim. �ādi sakari palaikam nesniedz īstu apmierinājumu. Ja tie atkārtojas, attīstās dzimumvēsums. Vēl lielāka nelaime var notikt ar sievieti, ja tā, atriebdamās mīļotajam, uzsāk dzimumattiecības ar citu vīrieti. Tad frigiditāte iestājas ātrāk. Sievietei jāiegaumē, ka nedrīkst pieļaut seksuālo tuvību, ja ir nomākts garastāvoklis, ja tā izjūt bailes no grūtniecības, kā arī bez iepriek�ējām higiēniskām procedūrām, nepiemērotos apstākļos, pēc sastrīdē�anās, ja nav panākta samierinā�anās, utt. Dzimumattiecības prasa lielu uzmanību un smalkjūtību. Ja nav piemērotu apstākļu, ja iezagusies vainas apziņa, pazemojuma izjūtas, bailes no grūtniecības, ba�as par nākotni, mīlas akts var kļūt arī necie�ams. Vēlāk �ādas sievietes pat ļoti mīlo�i, uzmanīgi un saproto�i vīri nevarēs izveidot par kaislīgām sievām.

Mīlestība ir kā ziedo�a ābele, par kuru mēs priecājamies, kuru apdziedam un slavinām dzejā, nemaz neņemot vērā, ka �ai ābelei ir pelēkas saknes, no kurām ziedi ņem dzīvības sulu. Nebūtu sakņu, nebūtu skaistās ziedē�anas, bet arī saknes nedzīvotu bez zaru kup-lojuma un ziedu* plaukuma. Glu�i tāpat kā ābele, arī mīlestība nebūtu dzīva bez dzimumtieksmes, bet dzimumtieksme � bez skaistām, cilvēciskām attiecībām.

Dzimumakts, intīmās tuvības brīdis pareizi audzinātiem cilvēkiem ir mīlestības svētuma brīdis, mīlo�o saplū�anas, savieno�anās moments, uzkāp�ana mīlestības virsotnē. Par to nestāsta citiem cilvēkiem � ne brālim, ne māsai, pat ne mātei. Un ne tāpēc, ka no tā kaunētos kā no kaut kā netīra, bet tāpēc, ka nemēdz runāt par svētumu, to slēpj no citu ausīm un acīm, lai saglabātu tā tīrību. Un,

ja kādam ir kauns no savas tuvības ar otru, tad viņam jāatzīstas pa�am sev, ka pret �o cilvēku viņam nav arī mīlestības.

Ja mūsdienu jaunatne dzimumaktu uztvertu kā mīlestības svētuma bridi, izzustu daudzas nekrietnības, pazemojumi, izvirtība, jau aprakstītā dezorientācija, nebūtu seksuālās lielības un gadījuma dzimumattiecību, kas agri vai vēlu padara cilvēkus nelaimīgus un nederīgus ģimenes dzīvei.

Teiktā ilustrācijai pastāstīsim kādu gadījumu, kuram līdzīgu ir daudz un kurus stāsta gan jaunietes, gan precētas sievietes, kas grie�as pie ārsta da�ādu psihisku komplikāciju gadījumos.

Jauna sieviete bērni�ķīgā rokrakstā uz 19 lappusēm aprakstījusi savu traģēdiju: no 16 gadu vecuma gājusi uz ballēm un k|uvusi par ��aļu izlādē�anās avotu�. Reiz kādā kompānijā aizbraukusi uz Jūrmalu un pēc piespiedu dzimumakta beidzot sapratusi savas uzvedības bīstamību. Meitenei sāku�ās sāpes vēderā, ārsts konstatējis gonoreju. Pēc atgrie�anās no slimnīcas satikusies ar draugu, bet dzimumattiecībās baudu nav guvusi. Draudzība izirusi. Pēc tam izmisums, neprasmīga vērtību pārvērtē�ana, garīga depresija ...

Ikkatrai meitenei būtu jāzina, kas var notikt, ja viņa vakara stundā brauc līdzi vīrietim un paliek ar to divatā. Tā tas ir bijis un būs,, kamēr vien pastāvēs cilvēce. �ādos gadījumos (lai cik tas dīvaini ari izklausītos) sevi savaldīt var tikai patiesi iemīlējies vīrietis, kaut gan viņa tieksme pēc mīļotās ir daudzkārt spēcīgāka un izteiktāka. Ja �ādas situācijas atkārtojas bie�i, mīlo�s vīrietis var ari saslimt (var rasties priek�dziedzera iekaisums, neiroze utt.). Toreiz Jūrmalā izlaidīgā vīrie�a veselībai nekas nedraudēja, viņa rīcība bija dabiska un atbilda paaugstinātās seksualitātes fāzei. Par notikuma morālo pusi nerunāsim. Vīrietis, par kuru rakstīja jaunā sieviete, nav nekas cits kā noziedznieks �ī vārda visīstākajā nozīmē. Bet meitene? ...

Piemēram jāmin vēl kāds gadījums. Pie ārsta ieradās jauna sieviete, kurai no acīm aumaļām plūda asaras. Beidzot sieviete lūdza: �Dakter, vai jūs ar hipnozi varētu izdarīt tā, lai viņ� mani mīlētu?� Kas tad bija noticis?

Pēc skolas beig�anas draudzene bija aizvedusi viņu pie sava tēva, kas no ģimenes bija �ķīries. Draudzene teikusi, ka tēvs iekārto�ot darbā, palīdzē�ot iestāties institūtā. Tā arī noticis, tāpēc meitene jutusies pateicību parādā. Vīrietis izturējies tēvi�ķi gādīgi un uzmanīgi, ta�u pie kafijas tases, it kā starp citu, izsmalcināti un taktiski apspriesti arī dzimumjautājumi, pirmslaulības un ārpuslaulības dzimumsakari, kurus viņ� pilnībā attaisnojis. Meitene jūsmojusi par �ī cilvēka izskatu, viņa vīri�ķību, prasmi veltīt uzmanību sievietei, arvien vairāk ļaudamās domām par svētlaimi tuvībā.

Pavasarī viņ� esot aizbraucis komandējumā, pēc pāris dienām zvanījis, ka aizmirsis rakstu �urnālam, un lūdzis meiteni to atvest. Ne jau raksts viņam bija vajadzīgs ...

Kādu laiku, mīlas apskurbusi, jaunā sieviete bijusi neizsakāmi laimīga. Bet tad uzzinājusi, ka viņas mīļotajam ir arī citas, tikpat jaunas draudzenes. Juzdamās pievilta, viņa tomēr vēl ticēja.

�Ludzu, izdariet la, lai viņ� mani neatstātu kaut gadu, kaut pusgadu!�

Ārsts jautāja, kas tad bus pēc gada, pēc pusgada, pēc desmit gadiem, kad viņ� jau atradīsies ar vienu kāju kapā, bet sieviete būs īstā plaukumā? Ārsts centās savu pacienti pārliecināt, ka �is cilvēks nav viņas skaistuma, viņas jaunības cienīgs, ka �ādi vīrie�i nav spējīgi radīt harmonisku ģimeni, ka tas ir morāls noziedznieks, jo atņēmis patieso ģimenes laimi ne vienai vien meitenei. Stipra ģimene veidojas ar pirmo mīlestību, otrreiz tā neatkārtojas (nav runa par iemīlē�anos pirms,kritiskās robe�as, kuru esam pieradu�i k|ūdaini uzskatīt par pirmo mīlestību), bet meitenei tā jau bija laupīta.

Ir jāzina, ka iek�ējā labestība bez dzīves pieredzes ir trūkums. Meitenes iek�ēja labestība saskarsmē ar vīrieti var abus pazudināt, padarīt neadaptējamu harmoniskai mīlestībai un ģimenei.

Pastāstīsim vēl kādu gadījumu.

Meitenes atrodas darba un a-tpūtas nometnē. Blakus istabā dzīvo studenti praktikanti. Ir nakts.. Dienas darbos noguru�as, meitenes izģērbu�ās grimst saldā miegā, kāds var būt tikai jaunībā.

Pēk�ņi istabiņā iedrā�as pui�i, pamodina meitenes un aicina pastaigāties. Kad �āds uzaicinājums tiek noraidīts, viņi apsē�as uz meiteņu gultām. �Es esmu in�enieris no Rīgas!� lielīgi pavēsta viens no iebrucējiem, ērtāk iekārtodamies uz meitenes gultas. No viņa plūst alus dvinga. Citi rīkojas līdzīgi. Puisis sāk tuk�ot savu komplimentu pūru, un, par lielu brīnumu, tie meitenei k|ūst pat tīkami, jo �in�enieris� �ajā ziņā ir pieredzējis. Vēl jāpiebilst, ka viņ� mēģina izmantot sen zināmo un dro�o paņēmienu � meiteni iedzirdīt. Tas neizdevās. Meitene attopas, kad vīrietis it kā nejau�i sāk palaist rokas... Viņa nedro�i sit tam ar dūri sānos, raida prom, bet neko izdarīt nevar. Beidzot viņ� paņem no meitenes vāzītes ziedu -un ar to glāsta viņai seju (aug�ējo erogēno zonu kairinā�anai). Meitenei tas liekas patīkami (te jāņem vērā psiholoģiskais moments � ja to darītu ar roku, reakcija būtu pretēja).

�Es tevi sameklē�u ...� viņ� �ukst. �Noteikti sameklē�u.�

Atgriezusies mājās, meitene �o gadījumu stāstīja kā sava veida piedzīvojumu, bet bija jūtams, ka viņu moka doma: diezin vai meklēs...

Jāpiebilst, ka vienmēr uzvarēs tā meitene, kura �ādas situācijas spēs pareizi izprast un novērtēt. Meitenes bez dzimumattiecību psiholoģijas zinā�anām, piedzīvoju�as līdzīgus pazemojumus, vienmēr grūti adaptējas ģimenes dzīvei.

īstenībā meitenes vainot ir grūti, jo nav ne grāmatu, ne pat rakstu, kur būtu sīki analizēta �ādu gadījumu psiholoģija. �ķiet, ka to nedara arī vecāki un skolotāji. Parasti �os gadījumus nosoda, bet ar nosodī�anu un moralizē�anu vien ir par maz.

Bet kā tad īsti �ajā un līdzīgos gadījumos rīkoties, lai nenonāktu līdz pazemojumam, lai saglabātu sevi harmoniskai ģimenei?

Jāsaka, ka mēģinājums ar dūri iesist vīrietim kaut kur sānos, kā to darīja meitene, psiholoģiski ir tikai uzmudinājums turpināt nekaunīgo rīcību. Pavisam citāda psiholoģiska nozīme ir pļaukai sejā

(viens no tabu īsteno�anas veidiem), kas vienmēr ierāda pareizo vietu nekauņām. Zēl, ka �ajā gadījumā viņ� to nesaņēma.

Ja vīrietis meitenei būtu jau agrāk pazīstams un patīkams un ja tā vēlētos iegūt viņa mīlestību, rīcība būtu citāda. Tad pirms �ādas vīrie�a uzvedības pieļaujami ne vairāk kā divi kategoriski, iebildumus noraido�i pieprasījumi neuzbāzties un atstāt telpu. Vīrie�a paklausība �ādā gadījuma runātu par cieņu pret meiteni, nepaklausība � par necieņu. �ādas situācijās pareizu rīcību parasti atrod tie, kam ieaudzināta spēja sevi un visu notieko�o ieraudzīt it kā no malas.

Daba ir apveltījusi sievieti ar brīni�ķīgu dāvanu � dāsnu mīlestību, kuru mēs dēvējam par sievietes dvēseli, par viņas rakstura īpa�ību, par viņas psiholoģisko īpatnību Daba ir devusi sievietei-kvalitatīvāku un lielāku spēju uz mīlestību, lai viņa sevī un uz savām rokām spētu iznēsāt un izauklēt nākamo paaudzi un sargātu dzīvību, zemes virsū � lūk, sievietes spēka avots un vienlaikus arī vājums. To pierāda pat tas, kā sieviete un vīrietis uztver ne vien apkārteso�o, bet arī mākslu, īpa�i mūziku. Starpība ir liela. Savā laikā autoram bija iespēja pētīt, kas P. �aikovska Sestajā simfonijā visvairāk aizrauj vīrie�us un kas � sievietes. Vīrie�us saista cīņas epizodes, protesta spēks, stipra cilvēka griba, himna kustībai, darbam, cīņai un slavai, bet sievietes, lai gan viņām tāpat nav sve�s �is brāzmainais spēks, visvairāk un līdz smeldzei savi|ņo pirmās da|as otrā gai�ā, sapņainā tēma � alkas pēc laimes un skaistuma, skaudrās slāpes pēc mīlestības, kas sajauktas ar dzīves cīņas skarbumu, ar domām par nāvi un nemirstību. Tikai sievietes (varbūt vēl da�i ļoti muzikāli un maigi vīrie�i), klausoties �o skaņdarbu, spēj nonākt it kā hipnotiskā stāvoklī, kur� saviļņo, noved laimīgā ekstāzē, iekustina pa�as slēptākās un dzi|ākās dvēseles stīgas ... Ar to negribam teikt, ka vīrietim būtu jāmācās citādi uztvert mākslas darbu. Tas varētu tikai mazināt mīlestības harmonijai nepiecie�amo vīri�ķību. Te runājam par to tikai tāpēc, lai raksturotu sievietes garīgās īpa�ības, spēju dziļāk just un dzi|āk mīlēt. Vīrietim jāatccras, ka sievieti bez �īm jūtām nedrīkst aicināt uz tuvību, bez tām viņa nekad nejutīs mīlas baudījumu. Tas jāzina arī pa�ai sievietei.

�ādā sakarībā vīrie�a un sievietes (vīra un sievas) psiholoģiskās attiecības ir cie�i saistītas un atkarīgas no dzimuminīlestības un otrādi � dzimummīleslība ir cie�i saistīta un piesātināta ar psiholoģisko. Dzimumaudzinā�anas- psiholoģiskā puse ir tie�s skolas uzdevums. Tās mērķis ir nodro�ināt adaptāciju ģimenē. Jau agrāk pierādījām, ka pirmsskolas vecuma bērniem intīmo seksuālo jautājumu izskaidro�ana un dzimumaudzinā�ana ar savas mīlestības piemēru ir galvenokārt vecāku uzdevums. Tātad dzimumaudzinā�ana skolā turpināma, meitenēm mācot vīrie�a psiholoģiju, zēniem � sievietēs psiholoģijas dziļu izpratni, bet zēniem un meitenēm kopā � ģimenes psiholoģijas pamatus. Jārūpējas arī, lai starp skolotājiem vīrie�i un sievietes būtu samērīgā attiecībā.

Lielisks izziņas materiāls dzimumaudzinā�anā ir māksla, īpa�i daiļliteratūra, teātra un kino māksla. Ir nepareizi uzskatīt, ka dzi-mumaudzinā$ana skolā jāuztic tikai biologiem. Nebūt ne. Vēl vairāk nekā biologiem dzimumaudzinā�ana jāveic literatūras skolotājiem, jo daiļliteratūra mēs atrodam cilvēku attiecību atspoguļojumu, literāru tēlu darbība smalki atklājas gan sievietes, gan vīrie�a psiholoģiskā sfēra. Bet vai nav tā, ka literatūras stundā skolotājs vairāk pievēr�as darbības arējai pusei un pavisam maz skar cilvēku iek�ējo pasauli, sevi�ķi mīlestības jutās? �ķiet, ka tad, ja jaunie�i pa īstam izprastu J. Raiņa mīlas dzeju, ja censtos tuvināties �īs dzejas liriskajam varonim savā attieksmē pret sievieti, atbildībā par otru cilvēku, tad mīlestības gudrību viņi būtu apguvu�i. To pa�u varētu teikt arī meitenēm. Ja viņas iedziļinātos J. Raiņa lugu varoņu tēlos, tad vīrie�a psiholoģiju tajos ieraudzītu visā pilnībā. Kāpēc Uldis iemīl Baibu, nevis Zani, kāpēc Jakubovski tik ļoti saistīja Maija (Turaidas Roze)? Tāpēc, ka vīrieti vienmēr valdzina grūti sasniedzamais.. Nāk prātā A. Moruā atziņa: �Cilvēks ir tā radīts, ka viņ� nonievā to, kas piedāvājās, un dzenas pakal tam, kas liedzas.�

Mīlestībā tas ir nepārvērtējami!

Kas var būt pievilcīgāks par Tatjanu A. Pu�kina romānā �Jevgeņijs Oņegins�? Tatjanas jutu pasaulē tik izteikta meitenes skaidrība: Tatjana klīst pa me�iem ar �bīstamu� grāmatu rokās (no vecāku viedok(a), tur viņa meklē un atrod to, kas viņu saviļņo. Lasot �īs grāmatas�, viņa veido savu ilgu varoni, sav.u vīrie�a ideālu. Viņa ir no�ķirta no pla�ākas sabiedrības, tādē) pirmajā sve�ajā vīrietī saskata savu ideālu. Tas ir Oņegins:

Tai dvēsle gaidīja .. kaut ko Un sagaidīja . . Mīla nāca. Tā klusi teica: viņ� ir tas!

Tatjanas jutu pasaule ir pilna mīlestības, un �ajā jūsmā viņa na\ spējīga saskatīt Oņegina sliktās īpa�ības. Viņai tas ir pasaku princis � viņas sapņu ideāls.

Tatjanas psiholoģiju nav grūti izprast arī mūsu jaunietēm. Katra no viņām zināmā dzīves posmā pārdzīvo tādu pa�u jūsmu un mīlestības ilgas. Bet vai Tatjana būtu laimīga, apprecējusies ar Oņeginu? Atbildi varam rast shēmā (sk. ieļīmes 2. att.), ja novērtējam Tatjanas stāvokli attiecībā pret kritisko robe�u. Sī shēma vienmēr jāpatur prātā, analizējot dzimumaudzinā�anas nolūkos iztirzājamo varoņu uzvedību. Sī shēma vajadzīga arī sociologiem, anketējot ģimenes nolūkā atrast to galveno cementējo�o (īstenībā � adaptējo�o) spēku. Parasti noturīgajās ģimenēs vīrs un sieva neuzsver vārdu �mīlestība�, jo savu īsto mīlestību neapzinās. Par tādu viņi uzskata pagāju�o, uz adaptāciju nespējīgo, jaunībā pārdzīvoto pirmo mīlestību (iemīlē�anos) � romantiski erotisko (ceturto) mīlestības fāzi, kas salīdzinājumā ar pa�reizējo bija daudz spilgtāka, jo tā bija bagāta ar �ilbino�ajām instinkta emocijām. Tagadējās (piektās fāzes) jūtu emocijas ir noturīgākas, bet ne tik spilgtas, tādē| laulātie uzskata, ka viņus lielākoties vieno kaut kāda psiholoģiskā saderība, bet ne mīlestība. Lai gan skaidrs, ka tīru psiholoģisko saderību atrast ir gandrīz neiespējami, jo to rada tikai īsta mīlestība, bet attālina pāragri dzimumsakari.

Tātad katrs skolotājs, kas ieinteresēts dzimumaudzinā�anā, var risināt daudz interesantu sarunu par meiteņu, kā arī sievie�u psiholoģijas īpa�ībām, uzsverot to at�ķirību no vīrie�a psiholoģijas.

Tie�i skolā, kad nākamie vīri un sievas vēl nav pat iepazinu�ies, viņi tiek gatavoti savstarpējai adaptācijai. Ja tas netiek darīts, nākamajai ģimenei draud nelabojami ļaunas sekas, gandrīz tikpat iznīcino�as kā izvirtīgi, ar partneru maiņu saistīti pirmslaulības dzimumsakari, kurus var uzskatīt par nākamā dzīves biedra krāp�anu, kaut arī viņ� nav vēl pat iepazīts. Atcerēsimies, ka mīlestībai neder partneru vienādība, sevi�ķi psiholoģiskā, nerunājot jau par galveno pretstatu � sievi�ķības un vīri�ķības trūkumu. Da�ādība mīlo�ajos kalpo harmonijai. Sie pretstati vienmēr jāizkopj, ja gribam panākt ātru adaptāciju un pilnīgu harmoniju laulāto attiecībās. Pretstatu nolīdzinā�ana visbie�āk noved pie izvirtības. Pretstati starp laulātajiem vajadzīgi, lai tie varētu viens otru papildināt, � sākot ar temperamentiem un beidzot ar personības īpatnībām, izvairoties, protams, no galējībām.

Cilvēku sabiedrībā galvenokārt vīrietis ir iniciators mīlestībā, vismaz sākumā tam jābūt aktīvākam, turpretim meitenei un sievietei, lai mīlestībā rastos harmonija, jābūt daudz pasīvākām. Kā jau teikts, vēsturiski cilvēciskās mīlestības veido�anos zināmā mērā veicināja sabiedrības izvirzītie aizliegumi (tabu). Mūsdienu cilvēkam �ie tabu it kā nebūtu vajadzīgi, jo sieviete sabiedriskā ziņā kļuvusi vienlīdzīga ar vīrieti. Ta�u mīlestība katrā konkrētā gadījumā, arī mūsdienās, tomēr top, atkārtojot vēsturisko attīstības gaitu. Tātad kaut kādiem aizliegumiem tomēr jābūt, tas tikai veicinās partneros jūtu izaugsmi un līdz ar to arī adaptācijas plastiskumu. Tādēļ dzimumaudzinā�anas procesā tie�i meitenēm jāiemāca prasmīgi un apzināti rīkoties ar aizliegumiem attiecībā pret vīrieti, it sevi�ķi pret iemīļoto, jo tie�i mīļotais vīrietis jāpārved pāri kritiskajai robe�ai: pirms tās viņ� nespēj adaptēties, bet aiz tās vienmēr rīkosies cilvēciski un pat stimulēs adaptāciju.

Mums jācen�as meitenēs veidot skaistas, cēlas jūtas un tās jāsargā. Jaunajiem vīrie�iem jāsaudzē savu nākamo sievu garīgā tīrība, jo te slēpjas viņu pa�u nākotnes laime un sievu uzticība. Da�i autori uzskata, ka tā saucamā �jaunatnes dzimumdzīve� un �pe-tings� (dzimumtieksmes apmierinā�ana bez dzimumakta) ir cilvēces attīstības, tehniskās revolūcijas un akcelerācijas rezultāts. �ķiet, ka tas drīzāk ir seksuālās audzinā�anas trūkums, mīlestības dialektikas nezinā�ana un seksrevolūcijas galējību ietekme.

Lielu postu cilvēku mīlestībai nodara kar�. Tas ātri pārveido cilvēka psiholoģiju, ienes disproporciju sievie�u un vīrie�u skaitliskajā attiecībā, stipri negatīvi ietekmē jūtas un veicina izvirtību. Disproporcija rada ārpuslaulības, tātad arī pirmslaulības dzimumsakaru attaisnojumu. Jūtas tiek it kā nostumtas malā, otrajā plānā, turklāt �īs psiholoģiskās sekas likvidējas lēnāk nekā pārējās, jo vecāku paradumus pārņem bērni.

Prof. D. Ce�ots (Ļeņingrada) apkopojis pētījumus par studējo�ās jaunatnes uzskatiem. No aptaujāto kopskaita ārpuslaulības dzimumsakarus atzīst 53% vīrie�u un 38% sievie�u (starp zinātniskajiem darbiniekiem �is procents ir vēl lielāks: 62% vīrie�u un 55% sievie�u). Kā redzams, jaunatnes vidū vienaldzīgo ir mazāk nekā vecākajā paaudzē. Un tomēr sabiedrībai būtu asi un nesaudzīgi jācīnās pret tā sauktajām izmēģinājuma laulībām. Atcerēsimies F. Engelsa domu, ka izmēģinājuma laulības, bie�a partneru maiņa jaunībā ir nākamo nodevību skola. To apstiprināja A. Forels un daudzi citi.

Būtu ideāli, ja cilvēku intīmajās attiecībās viss sāktos no garīgās tuvības, pasaules uzskatu kopības un pēc tam dzimumtieksme kā no pazemes izlauzusies uguns to visu daudzkārt pastiprinātu un pārvērstu mīlestībā. Pamatā tāpat būtu dzimumtieksme, jo iemīlētos ta�u pretējo dzimumu pārstāvji. Psiholoģiski saderīgiem cilvēkiem pirmslaulības dzimumsakari parasti nav bīstami. Bīstami tie ir tikai tiem, kam �īs saderības nav, jo, apmierinot dzimumtieksmi, viņi dzē�

to kā adaptējo�o spēku. Tā kā īsta un pilnīga psiholoģiskā saderība dzīvē uzreiz reti atrodama, tad harmonija bie�āk iet citu ceļu � dzimumtieksme ar vēlāk uz tās uzceltām jūtām rada psiholoģisko saderību, liek cilvēkiem vienam pie otra pielāgoties. Tātad tur, kur jau ir nopietni nodomi, atturē�anās vienmēr nesīs labumu. Par fiziskās saderības veido�anos galvenokārt atbild vīrietis. Starp citu, psiholoģiskā saderība, kaut reti, tomēr praktiski ir sastopama, turpretim anatomiskā, fiziskā saderība dzimumdzīvi nedzīvoju�iem cilvēkiem vispār nepastāv (maksts vienmēr būs īsāka un �aurāka par dzimumlocekli utt.). īsta fiziskā saderība sievietei rodas ar laiku un ar pirmo pastāvīgo partneri, jo sievietes dzimumorgāni pielāgojas tam (7. att.). Ar nākamo � otro partneri, ja �āda maiņa būs nepiecie�ama, gandrīz viss būs jāsāk no jauna, kaut gan tas jau būs vieglāk un vienkār�āk. Mainot partneri, no jauna jāpielāgojas fiziski, nerunājot jau nemaz par savstarpējās adaptīvās uzvedības (stereotipa) pārveido�anu. Gadījumā, ja būs jāatgrie�as pie pirmā partnera, arī būs jau radu�ās grūtības un sieviete vairs nespēs gūt īstu baudu. Tikai izlaidīgiem cilvēkiem un crotomāniem ir vienkār�i un viegli mainīt partnerus. Sie cilvēki pat neapjēdz, cik daudz viņi ir zaudēju�i kvalitātes ziņā, jo te nevar rasties vairs pat fiziska atbilstība, piemēram, maksts būs izstiepta tā, lai derētu vairākiem dzimumlocekļiem, bet īsti aptvert un pielāgoties nevarēs nevienam, bauda būs niecīga gan vīrietim, gan sievietei pa�ai. No ārsta viedokļa pirmslaulības sakari ir bīstami daudzējādā ziņā. Seksuālo emociju izkropļo�ana, bailes no grūtniecības, no venēriskajām slimībām, vainas sajūta, neuzticība laulībā un citas psihiskās traumas, kas vienmēr pavada �os sakarus, vēlāk var' radīt disgāmiju, frigiditāti un citas patoloģiskas iezīmes un izpausmes.

No jau minētajām nevēlamajām parādībām nevarēsim izvairīties, ja savās meitās neieaudzināsim pa�cieņu. Tas ir viens no galvenajiem dzimumaudzinā�anas uzdevumiem.

Der pavērot, kā meitene po�as ballei. Reizēm pusstundas ir par maz, lai nopētītu spogulī labākā tērpa vīlītes un krociņas, pēc iespējas interesantāk sakārtotu matus. Kāds satraukums, kādas cerības ir viņas sejā! Liekas, viņa gatavojas pa�am iz�ķiro�ākajam brīdim savā dzīvē. Tā rīta stundā ābeļzieds veras pretim saulei, gaidīdams bi�u sanoņu. Atcerieties Nata�u un viņas pirmo balli Ļ. Tolstoja romānā �Kar� un miers�!

Kamēr meitenes po�as ballei, liela daļa pui�u apdullina sevi ar alkoholu. Ar katru glāzīti aizvien vairāk mazinās viņu smadzeņu garozas bremzējo�ā iedarbība. Un, tiklīdz instinkti kļuvu�i kaili, reibuma pārņemtais cilvēks patie�ām pielīdzināms dzīvniekam. Līdz ar to viņ� pārceļas uz III mīlestības fāzi (sk. ielīmes 2. att.), un tai atbilsto�a būs viņa rīcība. Par tādu viņ� kļuvis pēc pa�a vēlē�anās. Bet kādi tad ir visspēcīgākie dzīvnieku instinkti? Tie ir dziņa apmierināt slāpes, badu un dzimumkāri. Pirmos divus dzērājs ir pieslāpējis ēdot un dzerot, bet tre�ais � pats spēcīgākais instinkts � trako eiforiskajā alkohola miglā, lai ātrāk gūtu apmierinājumu. Mīļā, jaukā meitene! Vai var būt vēl kaut kas pazemojo�āks par �o grābstīgo ska-tienu_L kuram tava jaukā kleitiņa ir vienīgi nepatīkams �ķērslis? Varbūt tu vēlāk arī aiziesi kopā ar viņu, lai nebūtu jākaunas, ka tev nebija pavadītāja: tumsā uz ielas jau neviens neredzēs tavu pazemojumā nosarku�o seju, kad tava kleitiņa būs �ķērslis ne jau vairs tikai acīm. Beidzot tu sapratīsi, un tevi vairs nemulsinās garāmgājēju vīpsna�ana, tu pieradīsi piedot un pazemoties.

Lai meitenes vienmēr zina un atceras, ka vismaz līdz 22 gadiem viņās, pa�ām to neapzinoties, plosās hormonālās vētras. Tikai tad. kad meitene atteiksies no padevīgās un smieklīgās pielāgo�anās, tikai tad, kad viņa tā īsti sapratīs, ka mīlestībā p|auka da�reiz dod desmitiem rei�u vairāk nekā skūpsts, tikai tad, kad viņa bez atlaidēm pieprasīs sevi cienīt, sākot ar sīkumiem un beidzot ar mīlestību, tikai tad viņa var cerēt uz īstu laimi arī intīmajā sfērā, uz pilnīgu un ātru harmoniju laulības dzīvē. Pienācis laiks pateikt �nē* vīrie�u lutinā�anai! �āda lutinā�ana ir cēlonis �ūpībai, agrīnai neattaisnotai dzimumdzīvei bez mīlestības, vēlāk � ģimeņu izir�anai.

Ir arī otra galējība, jo, sargādami jaunatni no agrīnas dzimumdzīves, ņemam talkā baznīcas �metodi*, nomelnodami un apgānīdami visu, kas saistīts ar dzimumdzīvi. Mērķis jau ir cēls, bet vai tas sasniedzams ar �ādu metodi? Viens no mūsu laikmeta lielākajiem seksologiem amerikānis A. Kinsi ir zinātniski pamatojis �īs metodes kaitīgumu. Jau A. Forels rakstīja: �No augstākā viedok|a raugoties, dzimumdzīves jautājumā nav nekā nedai|a un (auna. Apkaunojo�a ir tikai tā netīrība, ko �ajā jautājumā ieviesu�as brutālās, egoistiskās kaislības un ar erotisku ziņkārību un mistisku māņticību vienotā cilvēku muļķība, nezinā�ana un liekulība, kas bie�i saistās ar smadzeņu nenormālību.�

Vajadzētu gan atcerēties, ka pēdējā laikā, it sevi�ķi ārzemju literatūrā un citos mākslas veidos, ir liels erotikas piejaukums, kas, bez �aubām, iedarbojas uz jaunatni dezorientējo�i, īpa�i attiecībā uz laulības dzīvi.

Par to visu varētu nerunāt, ja tas negatīvi neietekmētu jaunlaulāto adaptē�anos. Ne visai pla�ajos pētījumos esam nonāku�i pie secinājuma, ka grūtāk laulībā adaptējas tie, kas jau pirms kāzām ilgsto�i dzīvoju�i dzimumdzīvi ar īsu iepazī�anās periodu pirms tās. Daudz vieglāk adaptējas tie, kam dzimumdzīve bijusi īslaicīga, bet garāks pazī�anās periods pirms tās vai arī dzimumtuvības nemaz nav bijis. Vēl sliktāk adaptējas tie, kas uzsāku�i dzimumdzīvi ar citu partneri. Laikam jau ar kopdzīves sākumu uzsāktajai dzimumdzīvei � fiziskajam kontaktam ir zināma nozīme arī garīgo kontaktu tālākajā attīstībā, abpusējā pierā�anā, aklimatizācijā utt., bet tas ir tad, ja fiziskais kontakts uzsākts jūtu vai intimitātes fāzē, t. i., cilvēcisko mīlestības jūtu pakāpē. Sim intīmajam kontaktam vajadzētu sākties ar pirmo laulības nakti. Esam novēroju�i, ka tiem pāriem, kur sievai ātri iestājas orgasms, ir vieglāk iedzīvoties precēto stāvoklī, vieglāk atrast kopsoli. Bet sievas kā mīļākās atmo�anās daudzreiz ir atkarīga no tā, kā noritējusi pirmā laulības nakts, kāds bijis �is pirmais solis uz mīlestības virsotni.

Pirmā dzimumtuvība ir saviļņojo�s un satrauco�s, cerību un laimes gaidu pilns, pat svēts brīdis abiem jaunlaulātajiem, īpa�i jaunajai sievai. Viņai tas ir liels un neparasts notikums, jo sākas ta�u pavisam cita � jauna, skaista, vilino�a terra incognita.

Kāda būs �ī �nezināmā zeme�, vai medus mucai nepiejauksies karote darvas? Viss galvenokārt atkarīgs no jaunā vīra, no viņa uzvedības, takta un zinā�anām. Vīrietis, ātri uzbudinoties, tiecas pēc dzimumtuvības, turpretī sievietei ir vajadzīgs zināms laiks, lai pierastu pie jaunajiem apstākļiem. Vīram pirmajā naktī nav jācen�as panākt fizisko tuvību, ja sieva tai vēl nav sagatavojusies. Bailes, kauns, bet da�reiz arī sāpes pirmajā dzimumtuvībā, kura notikusi tikai pēc vīra vēlē�anās, var jaunajā sievā uz ilgu laiku radīt nepatiku pret dzimumdzīvi.

Vēlreiz atgādinām, ka tādās reizēs, kad vīrietis vērtē sievieti, vadoties no savām vēlmēm, viņ� var kļūdīties, turklāt �īs kļūdas bie�i vien ir nelabojamas. Vīrs nemaz nevar iedomāties, ka iespējamas vairākas barjeras, kas �ajā naktī jāpārvar. Vīrietis ir informēts par fizioloģisko barjeru � jaunavības plēvi, maksts �aurumu un citu, bet nezina, ka noteikti būs arī psiholoģiskā barjera � daudz svarīgāka, nopietnāka un grūtāk pārvarama. Ja meitene ir nepareizi audzināta, intīmās attiecības ģimenē uzskatītas par kaut ko apkaunojo�u, ja kāds no līgavas vecākiem bie�i pazemojis otru, ja starp tiem nav bijis īstas mīlestības, ja līgavas māte dzimumattiecībās bijusi vēsa vai otrādi � izlaidīga un �o izlaidību meita pārcietusi kā pazemojumu, ja tēvs bijis dzērājs utt., tad �ī barjera ir sevi�ķi stipra. Tā pastāv arī tad, ja jaunietei �ajā brīdī nav īstu mīlestības jūtu. Un arī tad, ja viss ir kārtībā, bie�i vien apziņa, ka ar �o brīdi jāatvadās no jaunības un jākļūst par sievieti, neļauj �ai barjerai izzust. Jaunais vīrs dzimumaktu nedrīkst uzsākt, pirms �ī psiholoģiskā barjera nav pārvarēta, t. i., kamēr jaunā sieva pati netieksies pretim mīļotajam, kamēr jaunā sieva ne tikai sapratīs, bet arī izjutīs, ka notieko�ais ir uzie�ana mīlestības virsotnē, ka tas ir svētuma brīdis, kuram līdzīga nav zemes virsū.

Da�reiz �ī barjera var būt arī jaunajam vīram. Par to sievai ir tikai jāpriecājas: tas nozīmē, ka viņam nav biju�i dzimumsakari, tādēļ turpmāk gaidāma uzticība (ir novērots, ka sievas praktiski ne-krāpj tie vīri, kuriem nav bijis pirmslaulības dzimumsakaru ar citām sievietēm).

Psiholoģisko barjeru un tās pārvarē�anu pirmajā kāzu naktī labi aprakstījis talantīgais Lībijas arābu rakstnieks Halifs At-Tikbali stāstā �Kāzu nakts�. Viņ� apraksta jaunā vīra vienīgi pareizo iejūtīgo rīcību, �o barjeru pārvarot. Kā zināms, austrumnieku tautām ir para�a: pēc pirmās tuvības kāzu naktī līgavainis, lai apliecinātu savu vīri�ķību un jaunās sievas nevainību, visiem rāda veļu, uz kuras redzami asiņaini traipi, kas radu�ies, pārraujot himēnu ... Tikai minētajā stāstā notika savādāk. Neviens nesaprata, ka pirmās līgavaiņa neveiksmes nav saistītas ar anatomiskās barjeras nepārvaramību. Citēsim līgavaiņa pārdzīvojumu aprakstu:

�Pats nezinu, kā iegāju mājā un uzkāpu aug�stāvā. Tikai pēk�ņi es atkal biju pie savas sievas. Gurda un neaizsniedzama viņa tur gulēja un skatījās manī padevīgām, lūdzo�ām kalpones acīm. Kādas sāpes man sagādāja �is skatiensl Es viņu sapratu, mani pārņēma maigums un līdzcietība. Pēk�ņi jutos atbrīvots no visām moko�ajām pārdomām. Skat, ko viņas ar tevi izdarīju�as! Ko tik viņas nav stāstīju�as un rādīju�as, kā tev man jāpalīdz, � �īs vecās, pieredzēju�ās sievas!

Piegāju viņai klāt un noslīgu uz ce|iem. Alku viņu mierināt, palīdzēt atgūt tīrības sajūtu un pa�apziņu. Noglāstīju viņas vaigus un paliku viņai roku zem galvas. �ukstus sacīju: �Nebīsties, tev nekas nenotiks. Mēs pagaidīsim.�

Viņa nesaprazdama vērās manī.

�Mums ir laiks, daudz laika. Mēs dzīvosim kopā, mums nevajag steigties.�

Sejā atplauka smaids, tajā prieks mijās ar pateicību un mīlestību. Viņa kautri satvēra manu roku... Noliecos un noskūpstīju viņu uz pieres.

Nolēmu palikt pie sievas vēl brītiņu, parunāties, sarast ar viņu. Un �tikai tad es gribēju nepacietīgajiem gaidītājiem iznest viltotu uzvaras zīmi.

Bez mazākā apjukuma es to viņiem pasviedu, nokāpu lejā un uzklausīju laimes un laba vēlējumus. Un, kaut es arī pavadīju ar draugiem visu nakti, pļāpāju un biju jautrs, nevienam neienāca prātā pavaicāt, kā cēlusies grieztā brūce manā plaukstā ...�

Te tika panākta garīgā tuvība, pārvarēta galvenā barjera, galvenais nevainības zīmogs, jo anatomiskais var arī nebūt pats no sevis, no dzim�anas.

Bie�i jaunais vīrs par nozīmīgāko uzskata anatomisko barjeru � jaunavības plēvi jeb himēnu.

Ja vīrs ir pietiekami pacietīgs un neskopojas .ar glāstiem, jaunajai sievai sāpes pirmajā dzimumaktā vispār var nebūt. Visbie�āk tās ir audzinot iesuģestētas vai autosuģestētas. Bailes no sāpēm arī rada �īs sāpes un da�reiz ietekmē sievieti tā, ka tā var kļūt pat frigīda.

Jaunavības plēvei parasti ir pusmēnesveida forma, un, tikai retos gadījumos tā pilnīgi aizsedz maksts ieeju. So plēvi sarauj vīrie�a dzimumloceklis, radot reizēm ļoti niecīgas sāpes un nelielu asiņo�anu. Ja plēve ir ļoti elastīga un viegli padodas, asiņo�anas var arī nebūt. Ir gadījumi, kad plēves vispār nav, un, ja jaunlaulātie �o faktu nezina, var izcelties lieki pārmetumi un nesaskaņas.

Ļoti tīrīgām meitenēm, kuras menstruācijas laikā makstī ievada cietus tamponus, plēve tiek izstiepta, un rezultātā dzimumakta laikā asiņo�anas var arī nebūt. Da�reiz himēns stipri izstiepts ir sportistēm. Da�u infekcijas slimību vai traumu rezultātā jaunavības plēve var būt pārrauta. Tomēr reizēm pirmajā dzimumaktā ir vērojama asiņo�ana un da�reiz pat maksts plīsumi. Atsevi�ķos gadījumos, kad plēve pilnīgi nosedz ieeju makstī, jāgrie�as pie ārsta, lai novērstu traumu.

No.vīra puses ir netaktiski un netaisni censties �izdibināt� jaunās sievas nevainību, jo diezgan reti sastopami vīrie�i, kas pirms kāzām nebūtu izbaudīju�i tuvību ar citām sievietēm.

Kāda sieviete raksta: �Viss sākās tūlīt pēc kāzām, izrādījās, ka man nav jaunavības plēves. Vīrs mani pratināja dienu un nakti, nevarēdams saprast, kā var būt, ka man nav jaunavības plēves. Viņ� uzskatīja, ka man bijis bars vīrie�u. Kā pierādījumu, ka neesmu bijusi izvirtusi, vīrs lika atnest ārsta zīmi. Es, muļķe, arī gāju, bet panākumu nebija, un no tā visa man mūsu kopdzīve apriebās. Tas viss man sagādāja tik daudz sāpju un pārdzīvojumu. Vai tie�ām nevar iztikt bez tā?

Pagāju�i 18 gadi, dēlam jau ir 15 gadu, bet jūtu nekādu, vienīgi riebums pret tuvības brīdi. Vai es to varu pateikt vīram? Varbūt viņ� mani ienīdīs, izjuks mūsu ģimene, dzīvoju dēla dē|, un jādzīvo ir. 18 gadus tēloju, ka man ir labi, lai vīram būtu labi. Man ir 34 gadi.�

Ir nepiecie�ams, lai vīrs jau pirms kāzām izstudētu sievietes dzimumorgānu anatomiju. Abiem pirms kāzām būtu jāgrie�as pie ārsta, lai iepazītos ar savu dzimumorgānu individuālajām īpatnībām (sevi�ķi tas attiecas uz topo�o sievu). Arsta pienākums ir ieteikt jaunlaulātajiem vispareizāko paņēmienu pirmā dzimumakta laikā � tā tiktu novērstas iespējamās psihiskās un fiziskās traumas. Vēlāk jaunlaulātie pa�i izvēlēsies savām intīmajām attiecībām vispiemērotāko paņēmienu. Rīgā �ādus padomus sniedz Laulības un ģimenes konsultācija L. Kalnu ielā 4; Ļeņingradā � Rubin�teina ielā 25 (nav vajadzīgi norīkojumi un citas formalitātes). �eit pieņem arī lauku (audis. Te jāgrie�as kā sievietei, tā vīrietim arī tad, ja ir traucējumi dzimumdzīvē (frigiditāte, impotence, ātra sēklas iz�ļāk�anās, neauglība un daudzi citi traucējumi).

Kāzu naktī pilnīgi pietiks ar vienu dzimumaktu, un rūpīgs vīrs to sapratīs. Vīram jāzina, ka sieva neiebildīs pret aktivitātes pārtrauk�anu, un viņ� nedrīkstētu sievai ticēt, pat ja viņa izteiktu vēlē�anos dzimumaktu turpināt. Tā viņa var rīkoties, ja jūt, ka kustību pārtrauk�ana traucēs vīram gūt cerēto baudu. Viņa saprot, ka tā ir ļoti nepatīkama sajūta, un negrib būt vainīga.

Sieviete pirmajā naktī ir sevi�ķi saspringta un satraukta, jo iemeslu tam ir pietiekami daudz. Ta�u ar labu gribu un vīra māku sievai jau pirmajā naktī iespējams sasniegt pilnīgu baudas izjūtu.

Vēlāk gan vīrs, gan sieva, ja viņi būs pilnīgi atpūtu�ies un labi jutīsies, var dot viens otram vēl vairāk mīlas baudas. Tas galvenokārt attiecas uz sievieti. Ir konstatēts, ka mūsu republikā lielākā da|a jauno sievie�u savu pirmo tuvību ar vīru gaidīju�as ar satraukumu un bailēm, da�ām biju�as domas, ka viņas stāv liela �grēka� un pazemojuma priek�ā, ka notiks kaut kas apkaunojo�s un netīrs. Tās ir nepareizas audzinā�anas (vai arī neaudzinā�anas) sekas. Tie�i no mākas pārvarēt psiholoģisko barjeru visvairāk atkarīgs, vai turpmāk sieva būs tikai sieva vai arī kaisla un dedzīga sava vīra mī|ākā.

Tā kā pirmajam dzimumaktam laulības dzīvē ir tik iz�ķiro�a nozīme visam mū�am, tad jaunajiem dzīvesbiedriem jābūt uz to sagatavotiem. īsus kursus sniedz Laulību un ģimenes konsultācija gan uz vietas konsultācijā, gan arī laulību reģistrācijas vietās. Republikas Zinību biedrība �ādas zinā�anas sniedz jaunlaulātajiem lekciju ciklā �Mīlestības dialektika* jau no 1963. gada. Apmācība �ajā ciklā rit 27 stundas, jaunie noskatās arī attiecīgas kinofilmas. Bet tā visa vēl ir daudz par maz. Diem�ēl lielāko da|u zinā�anu seksā jaunie smeļ uz ielas, visbie�āk iereibu�u seksuālo lielībnieku �lekcijās�, kā arī pornogrāfijā vai �pagrīdes� literatūrā, kuru Rietumi cen�as iepludināt speciāli mūsu zemē. Apsekojumi parāda, ka tie, kas uzskata sevi par sevi�ķi zino�iem �ajā jautājumā, izdara (ar retiem izņēmumiem) visvairāk k|ūdu pirmajās dzimumattiecībās ar pastāvīgo dzīvesbiedru. Tas, iespējams, notiek nepareizu �zinā�anu� dēļ, kuras smeltas no nule minētajiem avotiem vai arī iegūtas pirmslaulības dzimumattiecību rezultātā.

Jaunajam vīram jāzina, ka viņa dzīvesbiedrei, lai rastos seksuālais uzbudinājums, vajag daudz vairāk glāstu, iepriek�ējas rota|as un mīlestības, sevi�ķi tās mutisku apliecinājumu, nekā viņam pa�am. Vīrs it kā ir vairāk nobriedis apmierināt savu seksualitāti, turpreti sieva uz to pamazām un maigi jāsagatavo. Sieva gandrīz vienmēr gūst apmierinājumu (orgasmu) no dzimumakta pēc ļoti ilgas kopdzīves (retardacionālā frigiditāte). Ļoti mīlo�s vīrs ar savu maigo pieeju, ilgsto�iem priek�spēles glāstiem, taktu, neizvirzot sievai augstas prasības, panāks �īs frigiditātes �izārstē�anu� ātrā laikā. Te obligāti jāzina, kā izvairīties no grūtniecības, ja tā nav vēlama. Nemākulība, piemēram, pārtraukts dzimumakts, var pārvērst retardacio-nālo frigiditāti īstajā � psihogēnajā. Tātad atbildība pirmajā dzimumaktā un medus mēnesī, tāpat kā vispār seksā, galvenokārt gulstas uz vīru. Neibarts pat tēlaini apgalvo, ka vīram jābūt tik zino�am seksā, ka sievu tas prot apmierināt, nenovelkot virsdrēbes. Normāls vīrietis tuvības brīdī vienmēr noskaņojas uz sievas izjūtām, aizmirstot sevi, un tas ir galvenais, lai pa�am vīrietim iestātos izteikts baudas brīdis. Tādam vīrietim reti kad var būt traucējumi dzimumdzīvē, jo atkrīt �o traucējumu galvenie cēloņi � bailes, �aubas un neticība savām spējām. Bet iedziļināties sievas izjūtās un aizmirst savas var tikai tad, ja sievu mīl. Tādēļ jau arī prostitūtas un gadījuma dzimumpartneres izraisa seksopatoloģiju, jo te ta�u tiek domāts tikai par sevi. Tomēr da�os gadījumos grūtības var būt arī jaunajam vīram, piemēram, viņam pārāk ātri iz�ļācas sēkla. Pie tam tā ir pilnīgi dabiska parādība � sieva ta�u ir tik pievilcīga un kārdino�a. Tomēr kļūme vīru var tā satraukt, ka dzimumtuvība tālāk kļūst neiespējama. Kāzu diena ir satrauco�a. Nervu sasprindzinājums var būt tāds, ka vīram tā rezultātā dzimumloceklis var kļūt mīksts pa�ā atbildīgākajā brīdī. Arī tas ir dabiski. Variantu var būt daudz. Te iniciatīva jāuzņemas sievai, jānomierina vīra satraukums, jāļauj tam atpūsties un pēc tam jau ar savu aktivitāti, glāstot ero-gēnās zonas, jāpanāk jauns uzbudinājums. Ar laiku, izzūdot pārmērīgajam satraukumam, viss kļūs normāli. Bet atgriezīsimies pie unās sievas izjūtām. Lielākoties jaunavības plēve padodas jau rmajā dzimumaktā*. Da�as sievietes to vispār tikko mana, citām māna pārplē�ana rada sāpes un nelielu asiņo�anu. Tas nav bīs-mi, un tā tam jābūt.

Vislielākais trūkums, kuru novērojām ekspedīcijas laikā mūsu publikā, ir tas, ka sievas tuvības brīdī cen�as apspiest savas pati-is un baudas ārējo izpausmi. Tas ir liels un nozīmīgs trūkums, jo upa dzimumaktam pilnvērtību un līdz ar to vie� noslieci uz ārpus-ulības dzimumsakariem un partneru maiņu (lai apmierinātu neap-nāto tieksmi pēc pilnvērtības). Sievas aktivitāte novēr� vīra uzma-bu no viņa pa�a izjūtu kontroles aktā un liek pievērsties sievas jūtām. Bet tā jau ir dzimumnespējas profilakse, jo �āda pievēr�ams otram un sevis aizmir�ana ne|auj �aubīties par savu pilnvērtību ādas �aubas diezgan bie�i var būt vīrietim, uzsākot dzimumdzīvi, biem jāpatur prātā no pirmās laulības dienas tas, ka dzimumakta audu sev, tāpat kā laimi mīlestībā vispār, var īsti gūt, tikai dodot arbūt tikai pirmajā dzimumaktā to neizdosies īstenot zināmo �ķēr-|u dēļ. Tāpēc jau arī nekādā gadījumā pirmajā naktī jauno sievu edrīkst piespiest aktu turpināt vai to atkārtot. Mīlo�s vīrs, kas spēj ontrolēt savas kaislības, gan �ajā naktī, gan arī pēc tam nedomās ienīgi par sevi, neuzspiedīs savu gribu, bet centīsies novērst sievas asprindzinājumu.

Ja asiņo�ana notiek ari turpmāk, vīrietim jāsavaldās, līdz asiņo-ana pilnīgi izbeidzas (tā liecina par spēcīgu iek�ēju iekaisumu). Jzimumsakaros, kas notiek pēc asiņo�anas, vīrietim jārīkojas ļoti akāpeniski un piesardzīgi. Tikai pilnīgi vienaldzīgs vīrietis var �īs rasības neievērot un sagādāt sievai sāpes. Vīrietim nav jāccn�as svadīt dzimumlocekli makstī dziļāk par */з tik ilgi, līdz maksts iziļums nebūs precīzi noteikts. Ir zināms, ka sievietēm mēdz but la�āds maksts dziļums un platums un tās da�ādi izjūt baudu dzi-numakta laikā. Pēc pirmā sievas mājiena par sāpju sajūtu loceklis io maksts jāizņem. Tā jārikojas līdz tam brīdim, kamēr dzimumlo-ekli bez grūtībām var ievadīt maksts sākuma tre�daļā, nesagādājot ievietei sāpes. Jāpiebilst, ka �ais pirmajās dzimumattiecībās vīrie�a Izimumorgānam jābūt apziestam ar eļļu. Tikai tad, kad dzimum-irgāna ievadī�ana vairs nesagādā ne mazākās grūtības, loti piesar-Izīgi var mēģināt to ievadīt dziļāk, bet tikai tik daudz, cik to atļauj naksts sieniņas, kuras tam pretojas. Pēc tam var notikt pilnīgs dzi-numakts. Pat tad, ja maksts dziļums ir pietiekams, da�us mēne�us Izimumlocekli nedrīkst ievadīt dziļāk par ³/₄ no tā garuma. Vairu-nam sievie�u līdz bērna piedzim�anai un pat pēc tam vīrie�a dzi-numlocekļa pilnīga ievadī�ana erekcijas stāvoklī nav iespējama, se-'i�ķi tad, ja tas ir lielāks par normālo. Normāls vīrie�a dzimumloceklis erekcijas stāvoklī sasniedz 15 līdz 20 cm. Situācijās, kad Izimumloceklis lielāks par normu, nav ieteicams izdarīt da�ādus grūdienus uz maksts un dzemdes kakla savienojuma vietu; tas no-lara sāpes un izraisa sievietē pretīguma sajūtu. Bie�i gadās, ka pēc >ērna piedzim�anas sievi&es dzimumorgāni normalizējas. Uzmanīgs 'īrs pēc kāzām veltīs pāris dienu, lai pakāpeniski ievadītu savu sievu mīlestības pasaule, nevis centīsies visu panākt pirmajā kāzu nakti.

Jaunajam vīram jābūt pārliecinātam, ka sievai nav nodarījis riv mazākā ļaunuma, sevi�ķi tad, ja viņa jutusi sāpes dzimumakta laikā. Diem�ēl jāatgādina, ka vairums sievie�u pirmo kāzu nakti atzīst par loti nepatīkamu, jo parasti vīrietis uzbudinājumā kļūst |oti impulsīvs, viņu interesē vienīgi pa�a bauda, tādēļ viņ� pakļauj sievu savām iegribām. Vēlāk tādi vīri diezgan bie�i kļūst impotenti.

Tāda tipa vīrie�i pēc dabas ir rupji, tiem patīk uzsvērt savu fizisko pārākumu. Ja sieviete kaut reizi paklausies vīrie�a rupjajām vēlmēm un vienaldzīgajai attieksmei, tad viņa k|ūs par seksuālu aparātu, kas pakļauts vīra iegribām. Ja sieviete neaptvers situāciju uzreiz, tad nav grūti paredzēt viņas turpmāko kopdzīvi ar vīru.

Kāzu nakts nedrīkst k|ūt par nakti baudai vien. Kā jau tika teikts, bīstama un nepieļaujama ir alkohola lieto�ana vispār, bet it sevi�ķi �ajā naktī, jo pār cilvēku tad sāk valdīt dzīvnieciski instinkti un kļūst pilnīgi neiespējami ievērot iepriek� minētās normas.

Zinot pirmās nakts īpatnības un saprotot tās nopietnību, tiks pareizi novērtēts ari pirmskāzu dzimumsakaru ļaunums, jo tad ievērot iepriek� teikto gandrīz nav iespējams. Sie sakari parasti notiek slepus, reizēm steiga, tiem vienmēr lielākā vai mazākā mērā ir pazemojuma, sevi�ķi sirdsapziņas pārmetumu pieskaņa, neskaidrība par nākotni utt. �ādos sakaros nav iespējams ievērot tīrību, nav iespējama apmazgā�anas, bet tā pilnīgi nepiecie�ama vīrietim pirmajā naktī, jo, rodoties maksts ievainojumam, ar netīru dzimumlocekli makstī var iekļūt infekcija un rasties iekaisums.

Vēlams, lai kāzu diena nesakristu ar menstruāciju dienām: fiziskā tuvība �ajā laikā nav vēlama, it sevi�ķi pirmajā naktī.

Vislabāk kāzu dienu izvēlēties tajā periodā, kad nav iespējama apaugļo�anās, ja tā pagaidām nav vēlama (�ie laiki un dienas norādītas noda|ā par pretapaugļo�anās paņēmieniem un abortu profilaksi).

Dzimumattiecības mīlestībā apvieno divus cilvēkus kopējai dzīvei uz visu mu�u. �ais jūtās veidojas cilvēka attiecību visizteiktākā harmonija. Mīlestībā saplūst visa cilvēciskā skaistums: jūtu saskaņa, dziļa savstarpēja cieņa un prasīgums, kas mijiedarbībā bagatina cilvēka personību, ne|auj apsīkt tās attīstībai. Sīs harmonijas sākums ir sievi�ķīga un vīri�ķīgā abpusējā pievilk�anās.

Runājot par mīlestības dialektiku, iztirzājot bioloģisko �ķēru likumību, uztraucoties par sievietes maskulinizāciju un vīrie�a femi-nizāciju, uzsverot dzimumorientācijas nozīmi, jāpatur prātā �is galvenais saderības pamatprincips. Tas jāatccras arī turpmāk, aplūkojot vīrie�a un sievietes īpatnības, dzimumakta fizioloģiju un psiholoģiju utt. Vēl pirms gadiem desmit, nerēķinoties ar pētījumiem un faktiem, daudz runāja un rakstīja, ka palieko�ai mīlestībai vajadzīgas līdzvērtīgas garīgās tieksmes, vienāds izglītības līmenis. kopīgas intereses, vienādi temperamenti, līdzīgi raksturi utt. Vecāki centās, lai viņu bērns apprec sev piemērotu sievu vai vīru, meklēja rakstura līdzību, vērtēja garīgo un fizisko attīstību. Vecāku un sabiedrības ietekmēti, tā darīja arī pa�i jaunie un rīkojās pretēji objektīvai dabas likumsakarībai.

Kolektīvā, piemēram, nekad nevarēs sadarboties vienādi gudri cilvēki. Lai viņi varētu viens otru vismaz paciest, to gudrībai jābūt da�ādai. Kopā nesader arī divi blē�i vai viltnieki � kaut vai tāpēc, ka tie viens otru ātri atmaskos. Ja cilvēkam rodas antipātijas pret otru, tad �ajā otrā cilvēkā viņ� ir atradis vai nojautis kaut ko tādu, kas ir dominējo�s ari pa�a personībā, turklāt ir glu�i vienalga, vai tās ir negatīvās vai pozitīvās īpa�ības. Pievelkas magnēta pretējie poli, atstumjas vienādie. Sī pretestība starp vienādiem cilvēkiem parasti rodas zemapziņā un ar prātu ir grūti koriģējama, tās cēloni cilvēks pats nevar atklāt (sevi�ķi, ja īpa�ība ir negatīva). Da�reiz notiek ari brīnums, un tad antipātiju vietā rodas ārkārtīgā pievilk�anās. Tas notiek tad, ja bez līdzīgajām īpa�ībām ir atrasts ari kaut kas pretējs, kaut kas tāds, kas papildina pa�u, kas harmonē ar pa�a personību. Dzīvē viss ir daudz sare�ģītāk, un ar to jārēķinās, jācen�as izprast, jāzina sociometrija, vismaz tās pamatprincipi, it īpa�i, ja gribam palīdzēt jaunajiem atrast vienam otru un. vēl vairāk, ja gribam nostiprināt saderību ģimenē. Var ta�u būt tā: ir divi zobrati, vienam zobi rupji, bet otram iedobumi mazāki, seklāki. Sociologu lielākā da|a, sevi�ķi Rietumos, te atrod nesaderību un adaptācijas neiespējamību. Mēs domājam nedaudz savādāk, bet par to vēlāk. Pa�reiz mūs interesē cits, daudz bie�āk sastopams un vieglāk koriģējams variants. Teiksim, ir tie pa�i zobrati ar atbilsto�iem zobiem un iedobumiem: tie tuvinās, bet tā, ka zobs vērsts pret zobu. Skaidrs, ka sazobes nebūs un mehānisms nedarbosies. Bet vajadzētu tikai nedaudz pagriezt vienu no zobratiem, un viss būtu kārtība.

Jau teicām, ka dzimummīlestība ir galvenais spēks, kas liek da�ādiem cilvēkiem pievilkties, ieraudzīt vienam otru un pēc tam vienam otru papildināt � harmoniski adaptēties. Adaptācija, pie tam ātra, var notikt arī tad, faktiski tā jau gandrīz pilnībā ir. ja dzimummīles-tības nav, bet ir vienīgi psiholoģiskā saderība, kas vēlāk reizēm noved pie dzimummīlestības un dzijas seksuālas saderības. Te viss notiek it kā otrādi, bet pagaidām tā ir retāka parādība. Ta�u �ie gadījumi visbie�āk saistās ar pelēcību, jo nav emociju, kas dara dzīvi krāsainu. Dzimumemocijas iemīļoto parāda pavisam citā gaismā, uztverei kļūst nepieejamas mī|otā negatīvās īpa�ības, bet pozitīvās tiek hiperbolizētas. �āds skatījums sastopams visbie�āk. Pēc tam sākas izteikts pa�audzinā�anas process, kuru virza mīlestības dominante mūsu smadzenēs. Ja būs izveidoju�ās jūtas � �ī noturīgā dominante, ari pēc akta sieviete vīrietim liksies pievilcīga. Tādā gadījumā pat tad, ja arī nebūs psiholoģiskās saderības, spēcīgā tieksme un jūtas liks �zobratiem� sazobēties tā, ka tie pilnīgi sakritīs. Parasti gadījumos, kad pretstats ir pārāk liels, kad divi cilvēki ir so-ciometriski un psiholoģiski pilnīgi nesaderīgi, nerodas arī savstarpēja dzimumtieksme.

Tas viss, kas jaunajām ģimenēm jāiegaumē, lai izprastu psiholoģisko adaptāciju (�zobratu sazobe�), sākumā var likties virspusīgs: padomi pārāk zināmi un vienkār�i. Bet novērojumi no ārsta prakses parāda, ka �o �mazo� patiesību dēļ, ja tās neievēro, sairst ne viena vien ģimene. To neievēro�ana neļauj cilvēkiem �ieiet� vienam otrā, gūt pilnīgu savstarpēju izpratni, vēl vairāk � traucē garīgo sa-plūsmi. Sīs �mazās� nesaskaņas bie�i vien ir kāda lielāka � neapzināta, slēpta, adaptāciju traucējo�a trūkuma izpausme (parādība vēl neatklāj būtību). Bet �is dziļākais, pat grūti atrodamais, kas rada minētos �sīkumus�, savukārt ir no tiem atgriezeniski atkarīgs. Likvidējot �sīkumus�, ar laiku izzūd neapzinātais, dziļumos slēptais trūkums un adaptācija noris bez traucējumiem, rodas saderība. Tā, piemēram, greizsirdība � harmoniju ārdo�s faktors � norāda, ka greizsirdis savā mīlestībā nav ticis pāri kritiskajai robe�ai. Greizsirdība ir instinkta emociju pazīme, tā ir pilnīgi sve�a jūtu emocijām. Greizsirdība ta�u ir ataviska īpa�ība, ko cilvēks pārmantojis no saviem priek�te�iem. Cilvēciskām mīlestības jūtām greizsirdība ir lieka. Tikai indivīds, kas nav ticis tālāk par mīlestības IV fāzi, var būt greizsirdīgs un savā greizsirdībā, kas visbie�āk ir nepamatota, trako un garīgi vai pat fiziski plosa mīļoto, tā mazinādams partnera mīlestību. Greizsirdība vienmēr izslēdz adaptāciju. Pēc kritiskās robe�as, pa labi no tās, cilvēciskajā mīlestības fāzē mīļotā nodevību dziļi pārdzīvo, ta�u vainu un kļūdas visvairāk meklē sevī, jo patie�ām tās �ādā gadījumā ir abos.

Nepatiesa ir arī tautas paruna: kas mīlējās, tas ķīvējas. Tā attiecas tikai uz tiem laulātiem, kas nav pārkāpu�i kritisko robe�u. Ir jāsaprot, ka tad, ja pret partneri bie�i rodas derdzīguma sajūta, uztrauc da�ādi sīkumi, tad �is partneris vairs nav tavs ideāls, kā tam jābūt īstā mīlestībā. Tad ir jāatzīst, ķa dusmas par �iem sīkumiem ir nevis �jūtu fāzes, bet gan kādas daudz zemākas dzimuminstinkta fāzes emocijas. Ja to patie�ām izprot, daudz ko vēl var labot.

Daudzi savā vēlākajā dzīvē ar ilgām atceras mīlestības vai laulības dzīves sākuma spilgto instinkta emociju fāzi, uzskatīdami to par mīlestību, bet vēlāko mierīgo posmu � par vienkār�u psiholoģisko saderību, lai gan tie�i pēdējā ir īstā mīlestība. Jāzina, ka tie�i �is emociju spilgtums un labilitāte bie�i traucē uzsākt normālu, abiem daudzsolo�u dzimumdzīvi. Viņi visu vēlas sasniegt uzreiz, bez pakāpeniskas pielāgo�anās. Tādā gadījumā kļūmes iespējamas daudz bie�āk. Ja jaunajiem tas būs zināms un viņi to sapratīs, tad neveiksmes nekļūs par seksuālajām psihotraumām, kurām seko vairāk vai mazāk izteikta patoloģija vai pat pilnīgi zūd spēja dzīvot dzimumdzīvi. Praktiski jaunajiem ir jāsaprot, ka viņi pa�ā sākuma ir sve�i gan kā dzimumdzīves partneri, gan kā personības, un medus mēnesis ir tas laiks, kad viņi sāks iepazī�anos. Viņi pielāgosies ne tikai fiziski, bet mēģinās apvienot arī to, ko katrs nes sev līdz no savu vecāku ģimenes. Tikai pa�ā sākumā vienu vai otru vecāku klātbūtne ir pilnīgi lieka un pat kaitīga.

Apkārtējās vides maiņa un norobe�o�anās no parastās ikdienas var jaunos dzīvesbiedrus atbrīvot no pirmskāzu laika sasprindzinājuma un steigas. Vecākiem, kas grib bērniem rīkot lielas kāzas, vajadzētu atzīt, ka lietderīgāk �ajā gadījumā izlietot līdzekļus kāzu ceļojuma organizē�anai. Lielas, trok�ņainas kāzas vienmēr nes zināmu ļaunumu jauno mīlestībai, kāzu ceļojums � labumu. Kāzu ceļojuma nozīme adaptācijai ir nepārvērtējama. Sājā ceļojumā jaunie tad arī sāk apvienot to, ko paņēmu�i līdz katrs no savas ģimenes. Sim procesam jākļūst apzinātam. Jācen�as saprast, kāpēc laulātais draugs dara tie�i tā, bet ne citādi, jāatrod parādības īstā būtība, pastāvīgi jāatceras, ka aiz katra soļa, pat smieklīgi sīkas epizodes jauno kopdzīvē slēpjas nopietna problēma, kas, pareizi izprasta, kļūst par profilaktisku faktoru ķildām un konfliktiem, liek jaunajiem vienam otru attaisnot. Piemēram, kāds jauns vīrs, pirmajā dienā pēc kāzām atnācis no darba, palūdza sievai pasniegt rīta kurpes, uz ko saņēma strupu atbildi:

�Paņem pats!�

�Bet es vēlos, sieviņ, lai tu tās man vienmēr pasniegtu.�

�To es nekad nedarī�u!�

�Tad ejam pieteikt laulības �ķir�anu!�

Konflikts izbeidzās Laulības un ģimenes konsultācijā. Pēc sarunas ar psihoterapeitu sieva vienmēr cen�as vīram pasniegt rīta kurpes, lai gan pēdējais viņai to vairs nelūdz. Te jaunlaulātajiem tika atklāti absurdās prasības cēloņi. Vīrs bija uzaudzis ģimenē, kurā tēvs bija slimīgs, bet māte krietni jaunāka un vesela sieviete. Tie viens otru ļoti mīlēja. Māte katrreiz, sagaidot tēvu, centās tam pasniegt rīta kurpes, jo tēvam pieliekties bija grūti. No mazotnes to vērojot, dēla apziņā �ī mātes rūpība iegāja kā mīlestību apliecino�s rituāls, kurā nevar būt ne piliena pazemojuma. Pretēji to novērtēja jaunā sieva, kura bija uzaugusi ģimenē, kurā dzērājs tēvs bie�i pazemoja māti. Izpratu�i savas ekstrēmās uzvedības cēloņus, jaunie samierinājās. Līdzīgu vai citādu �ī cēloņa izraisītu konfliktvariantu var būt bezgala daudz. To nebūs, ja ievērosim galveno sākotnējās adaptācijas noteikumu � studēt jau krietni pirms kāzām nākamā vīra vai sievas ģimeni, tās tradīcijas, vēsturi un īpatnības, kuras katrs jaunais nes sevī.

Visam tam, ko katrs jaunais no savas ģimenes kā mantojumu nes līdzi, tagad būs jāsavienojas, jāeksistē kopā. Da�reiz �īs mantotās tradīcijas var būt nesavienojamas. Tādā gadījumā abiem būs saprātīgi jāizlemj, ko no tām atstāt un ko atmest. Kaut kas līdzīgs atrodams arī nākamajā piemērā, bet te jau uzslāņojas citas adaptācijas īpatnības.

Viņi apprecējās vēlīnā jaunībā, kaut abi vēl studēja. Tas arī apgrūtināja adaptāciju. (Vislabāk adaptējas vecumā no 21 līdz 26 gadiem.) Jaunajai sievai bija 27, vīram � 29 gadi. Sieva bija augusi labi situētā ģimenē, daudz slimojusi, tādēļ vairāk lutināta. Vīram apstākļi bija biju�i grūtāki, studiju laikā arī strādājis (mācījās medicīnas institūtā un strādāja kādā poliklīnikā). Pieredzes vēl nebija, tādēļ darbā nācās uzturēties ilgāk, nekā bija paredzēts. So cilvēku aizrāva zinātne, viņa raksti parādījās gan zinātniskajā, gan periodiskajā literatūrā � viņ� jau bija izveidojusies personība. Tas arī bija galvenais faktors, kas sievieti saistīja. Toties sieviete piesaistīja jaunā vīrie�a uzmanību ar savu sievi�ķību, reli�eriem utt. Viņi tiecās viens pēc otra, un uzplauka mīlestība. Ik rītus, cik agri arī neuzceltos, viņa uz sava balkona atrada rozi vai ziedo�u vilkābeles zaru. Viņai pat prātā neienāca, ka viņ� krietni pēc pusnakts, noguris mācoties, kājām mēroja garo ce|u no studentu kopmītnes, lai pastāvētu zem viņas logiem un atnestu �os ziedus. Da�reiz �ai vēlajā stundā viņ� redzēja tās logos dejotāju pārī�us, redzēja, kā mī|otā uz balkona skūpstījās ar citu. Pēc tam uz balkona rozes ilgi nebija ... Jaunais cilvēks zināja, ka viņu uz �iem deju vakariem nelūdz tādēļ, ka tam nebija moderna, �ai sabiedrībai atbilsto�a uzvalka. Te cilvēku vērtēja pēc ieņemamā amata, pēc tā, kurā rindā viņ� sē� teātra zālē. Toties jaunā ārsta istabiņā krājās grāmatas, grāmatas...

Viņu dzimumdzīve sākās pirms kāzām. Pirmajā tuvības naktī nav bijis īpa�u psiholoģisku pārdzīvojumu. Jaunavības plēvi mīļotais nav jutis, kaut arī nākamā sieva tēlojusi sāpes un no rīta speciāli uzsvērusi, cik daudz asiņu noplūdis ... Vīrietī, jūtot �o uzspēli, īsu brīdi radu�ās aizdomas, viņ� atcerējies deju vakarus... Ta�u drīz, kad mīļotā tuvības brīdī �atraisījusies�, kad sāku�ies izteikti orgasmi (�ajā ziņā viņa bijusi ļoti aktīva), greizsirdība izzudusi. Starp citu, ir novērots, ka partnera mērena greizsirdība izzūd, ja otra puse dzimumsakaros kļūst aktīvāka (tas arī apliecina, ka greizsirdība ir instinkta emocija). Parasti viegli greizsirdīgs ir dzimumdziņā nepilnīgi apmierināts cilvēks. To arī vajadzētu ievērot partnerim un ar savu kaisli slāpēt mīļotā moko�o stāvokli.

īsts konflikts laulātajiem sācies jau tre�ajā dienā pēc kāzām. Todien darbs poliklīnikā ieildzis, pēc tā vēl mājas vizītes. Noguris, bet laimīgs jaunais vīrs ar ziedu klēpi steidzies mājup, lai pastāstītu sievai, ka �odien viņ� kādu cilvēku atdevis dzīvei � izrāvis no nebūtības. Un iztēlojies atzinību, uzslavu, ta�u tā vietā � strīds līdz rītam, jo, lūk, vīram jābūt mājās noteiktajā laikā. Sievas netaisnos pārmetumus atbalstījusi arī viņas māte. �ādi konflikti atkārtoju�ies. Vīram nācies atteikties no aspirantūras, ta�u sievai tas bijis pa prātam, jo viņa baidījusies, ka vīra izaugsme varētu kaitēt ģimenes stiprumam. Tā tas turpinājies.

Lai mainītu apstākļus, viņi pārcēlu�ies uz citu pilsētu, kur vīrs strādājis par ķirurgu. Ar operācijas cimdu novilk�anu ārsta darbs vēl nebeidzas � un atkal aizkavē�anās, atkal pārmetumi, nepamatotas greizsirdības scēnas ...

Klāt �iem konfliktiem nāku�i citi: skaistā sieva pieprasījusi �ērtāku dzīvi�: ma�īnu, dārgas mēbeles utt. Ārsta dzīve nav salda, gadās, ka slimnieks nomirst. Mājās tad nepiecie�ama taktiska, saproto�a attieksme. Bet sieva viņu tādās reizēs sagaidījusi ar sūdzībām un raizēm: arī viņa esot izmocīta, vientuļa, atrauta no sabiedrības. Bez prieka aizejot dzīves labākie gadi...

Raksturīgi, ka laulāto psiholoģiskās vajadzības, �ajā gadījumā � līdzjūtības un mierinājuma nepiecie�amība, sakrīt: abiem vienlaikus vajadzīgs mierinājums. Negribas nosodīt sievas gau�anos par vientulību � tā varbūt bija tikpat moko�a kā nepatik�anas ārsta darbā. Slikti ir tas, ka viens, uz otra prasībām it kā rezonējot, atbild ar to pa�u: �ādā veidā prasības netiek vis apmierinātas, bet gan vēr�as aizvien asākas. Kā redzēsim, �ī ir viena no lielākajām laulāto nesaderības pazīmēm. Partnera garīgās vajadzības ir jāapmierina vienmēr.

Sājā ģimenē bija daudz tā, kas grauj laulības saites un savstarpēju adaptē�anos: pilnīgs intereses trūkums par otra centieniem un mērķiem, nevēlē�anās partneri iedvesmot uz panākumiem, tie�i otrādi � pastāvēja cen�anās pārveidot otru pēc savas gaumes, tādē| arī pārmetumi, strīdi, konflikti, bet pats galvenais � greizsirdība, kura praktiski otram ne|auj dzīvot. Sieva nemēģināja izprast vīra darbu, viņa panākumus, pati atteicās studēt �īs pilsētas augstskolā, tādē| nācās mācīties neklātienē. Beidzot viņa aizbrauca atpakaļ pie mātes un turpināja mocīties ar nepamatotu greizsirdību. Māte, �ēlodama meitu, sāka tai meklēt mī|ākos ... Konflikts saasinājās tiktāl, ka ģimene izira. Tā izira pēc pieciem gadiem patiesi dramatiski, atstājot abiem laulātajiem izteiktu neirozi.

Vēl nedaudz pakavēsimies pie minētās ārsta ģimenes.

Mīlestība �im pārim sākumā bija īsta. Viņi vairs nebija pusaud�i. Viņa jau zināja, kādas jūtas izraisa iemīlē�anās, � tādi gadījumi viņas dzīvē bija pirms iepazī�anās ar jauno ārstu. Ta�u �o cilvēku viņa izvēlējās tāpēc, ka viņ� krasi at�ķīrās no tiem vīrie�iem, kuru sabiedrībā viņa bie�i pavadīja laiku. Sim cilvēkam bija cita dzīves jēga � darbs, mācības, meklējumu un atklājumu alkas. Par viņu rakstīja presē, viņa vārds jau bija pazīstams. Varētu likties, ka tā bija apzināta daudzsolo�a partnera izvēle, nekas vairāk. Ta�u tā būtu maldī�anās � te bija darī�ana ar dabisku, neapzinātu sievietes tieksmi pēc spēcīgākā, vitālākā, pēc tā, kas ar kaut ko ielīksmo, ap�ilbina, ko ar prātu pat nevar aptvert. Tāda sievietes rīcība ir dabas izveidota, jo vīrietis ir tas, kura pienākums ir gādāt par nākamās paaudzes kvalitāti (tā arī ir dabas griba), tādēļ cilvēku sabiedrībā normāla sieviete savai mīlestībai izvēlas pēc iespējas attīstītāku vīrieti, spilgtāku personību. Tikai pret to viņai var rasties īsta adaptējo�a mīlestība. Tas ir ļoti nopietni. Ja sievietei jādzīvo ar vīrieti, kuram viņas skatījumā nav �o īpa�ību, tātad ar vīrieti, kuru viņa nemīl, viņai var rasties ne tikai dzimumvēsums, bet pat psihogēnā un pēc tam imūnā (sēklu uzņem kā sve�ķermeni) neauglība, kā tas ir, piemēram, prostitūtām un vieglas uzvedības sievietēm, kas bie�i maina partnerus. Nevar piekrist tiem autoriem, kas �o parādību traktē kā dzimumnesaderību. Mūsuprāt, tā ir vienkār�i dzimumaudzinā�anas trūkuma sekas � nav izveidojusies personība, kas ar savu dzi|o saturu varētu ilgsto�i saistīt iemī|oto sievi�ķīgo sievieti, kura pirmām kārtām un vislielākā mērā ir atbildīga par nākamās paaudzes kvantitāti (skaidrs, ka cilvēkiem tāda lomu sadale ir nosacīta, bet arī pamatota, jo vīrietis bērnus dzemdēt nevar). Tādēļ sievietei at�ķirībā no vīrie�a bez personības īpa�ībām, reizēm pat tās aizēnojot, ir vēl citas lietas, kas piesaista vīrie�a uzmanību, piemēram, reli�eri utt. Tās iedarbojās arī uz mūsu piemērā minēto vīrieti.

Sājā gadījumā sievietei emocionālais instinktīvi uzplaiksnīja un aizēnoja nedaudzos trūkumus � izveidojās īsta, līdz galam uzcelta mīlestības dominante. Bet kāpēc izraisījās tik spēcīgs konflikts, ka vajadzēja �ķirt laulību? Kas �os mīlo�os cilvēkus noveda līdz neirozei? Kas nejāva �ai dominantei veikt tās galveno uzdevumu � adaptāciju?

Pamēģināsim atrast cēloņus.

Jaunā sieva, atkārtojot no savas ģimenes paņemtos paradumus, rīkojās ne�ēlīgi, pedantiski pieprasīdama, lai vīrs būtu mājās noteiktajā laikā un ne minūti vēlāk. Kas viņai daļas, ka vīra darbs prasa aizkavē�anos, ka saistīts ar cilvēku veselību un dzīvību. Mājās gaida viņa � sieva, kam arī nepiecie�ama uzmanība, izklaidē�anās utt. Pie tam viņa bija pārliecināta, ka to dara, vīru �ēlodama. Viņa uzskatīja, ka vīrs atpū�as viņas klātbūtnē.

No mātes meita bija mantojusi a�gārnu laulāto vienādības teoriju: ja vīrs �ies uz aug�u�, kļūs gudrāks, tu atpaliksi un viņam apniksi. Lūk, tādēļ sieva neapzināti baidījās no vīra izaugsmes, centās to aizkavēt. Bet viņa ta�u savu vīru iemīlēja tie�i �īs aktivitātes, cīņas spara un sabiedrības cieņas dēļ! Esam nonāku�i pie nākamā dzimum-adaptācijas noteikuma � izvairīties no tieksmes dzīvesbiedru pārveidot, bet ar savu mīlestību stiprināt viņā to labo, vērtīgo un skaisto, ko ieraudzījāt, viņu iemīlot. Un vēl vairāk vajag mīlestības un pa�aizliedzīgas degsmes, lai palīdzētu mīļotajam cilvēkam atbrīvoties no trūkumiem, kas piemīt ikvienam no mums. Mīlestības cildenākais uzdevums ir abiem kopīgi mainīties uz aug�u. Tam visam, protams, jānotiek nevis uz egoisma, bet uz pa�atteik�a-nās un ziedo�anās pamatiem, mīlestības vārdā.

Egoisms nevis audzina, ceļ uz aug�u, bet iznīcina. Un vēl bīstamāka �āda �pāraudzinā�ana� ir tāpēc, ka cilvēks parasti neapzinās savu egoismu. Tā var gadīties, ka mīļotajā cilvēkā tiek iznīcināts tie�i tas, kāpēc viņ� ir iemīlēts. Tāda cen�anās bija arī minētajā gadījumā. Tieksme egoistiski pārveidot partneri izraka kapu divu cilvēku laulības dzīvei. Pareizi ir teikts kādā senā laulības dzīves ābecē: �Mīli, bet ļauj mīlamajam dzīvot arī savu dzīvi.�

Cits piemērs.

Pacients sūdzējās par impotenci. Viņ� bija neprecējies vīrietis �labākajos gados�. Viņu pārcēla strādāt nodaļā, kuru vadīja tāda pati vientuļa sieviete ar izteiktām rakstura dīvainībām. Par katru sīkumu viņa rājās, ik uz soļa aizrādīja. Starp viņiem radās intīmi sakari. Ta�u darbā viņa savu vadītājas stilu nemainīja: netaktiski pārmeta, aizrādīja, nerēķinoties ar kritizējamā psiholoģiskajām īpatnībām,utt. Vīrietī radās nepatika pret �o sievieti, ta�u sakarus viņ� nepārtrauca. Un kas notika? Viņ� iemantoja psihogēno impotenci, ko nevarēja izārstēt pat ar hipnozi.

Sargieties izteikt mīļotajam pārmetumus � tie nonāvē mīlestību!

Mīlestību nonāvē arī nicino�i izteicieni, dzēlības � viss, kas aizvaino cilvēku. Pārmetumi un apvainojumi iznīcina adaptāciju, bet vēlāk arī mīlestību. Jāpiebilst, ka izsmejo�as, zemiskas sarunas par savu draugu vai dzīvesbiedru pirmām kārtām slikti raksturo pa�u stāstītāju. Izsakoties nievājo�i par savu partneri, cilvēks pazemo pats sevi, dzē� pēdējās simpātijas pret sevi un nes nelaimi sev pa�am.

Partnera pozitīvam novērtējumam sarunā ar citiem ir psihoterapei-tiska, adaptējo�a nozīme, jo tā jau ir pa�suģestija. Pieklājīgs sarunu biedrs, kaut arī nepiekritīs jūsu vērtējumam, gandrīz vienmēr centīsies to apstiprināt (heterosuģestija), un galu galā viņ� jums arī noticēs, skatīsies uz jums ar cieņu, jo jums, lūk, ir tāds patīkams dzīvesbiedrs.

Nekad nekritizējiet mī|oto, sevi�ķi sabiedrībā. Kritika darbā ir -zināmā mērā nepiecie�ama,'bet tā ir pilnīgi lieka ģimenē. Te jārod citi audzinā�anas veidi, kaut vai tā pati uzslava avansā. Esam atklāju�i vēl vienu dzimumadaptācijas noteikumu � nekritizēt, bet uzslavēt. Liekas, ka nevienā no bēdīgajiem piemēriem tas netika ievērots.

Neviens vīrietis nekad nav sapratis un laikam arī nesapratīs, cik |oti sieviete gaida uzslavu par saviem centieniem labāk izskatīties. Vīrietim to vajadzētu vienmēr atcerēties, jo ar �o uzslavu viņ� veicinās pa�u galveno mīlestībā � sievietes sievi�ķību. Vai otrādi: sieviete nenovēr� aizrautībā starojo�o seju no sava sarunu biedra, viņa lūdz vīrieti vēl un vēl kaut ko pastāstīt par sevi � tas dara vīrieti vīri�ķīgāku. Nav nekā vīri�ķību pazemojo�āka kā sievietes cen�anās, ejot kopā, pa�ai nopirkt biļetes, samaksāt rēķinu kafejnīcā utt., pat ja tie ir vīrs un sieva. Cik no�ēlojami izskatās, ja sieva, citiem nemanot, restorānā pagrū� vīram naudas zīmi, lai tas varētu samaksāt rēķinu! Saņemot dārgu dāvanu no sievietes, normālam vīrietim vienmēr ir nepatīkami, vismaz neērti (cita lieta, ja �ī dāvana ir viņas roku darbs). Ne visai pareizi audzināta ir arī sieviete, kura nejūt neveiklību, saņemot no vīrie�a |oti dārgu dāvanu. Te vienmēr vajadzētu rasties domai: �Mani grib nopirkt kā...� Visi gadījumi, kad cilvēks izmanto sava dzimuma īpa�ības, lai kaut ko iegūtu vai sasniegtu sadarbībā ar pretējā dzimuma pārstāvi, ir jāuzskata par dzimumaudzinā�anas brāķi.

Bet ir vīrie�i, kuri tikai 8. martā vai dzim�anas dienā dāvina sievai ziedus. �ādiem vīriem ieteicams kaut vai reizi darba dienas vakarā atnest mī|otajai ziedus. Dro�i var teikt, ka par to arī viņus gaidīs patīkams pārsteigums. Diem�ēl statistika rāda, ka puķu veikalos no 5 pircējiem tikai viens ir vīrietis. Vīrs var izdarīt vēl vienu eksperimentu � piecelties agrāk par sievu un pasniegt tai kafiju un brokastis gultā ...

Ja jums gadījumā neveiksies ģimenes dzīvē un jūs nolemsit griezties Laulības un ģimenes konsultācijā, tad nebrīnieties, ka psihologs vai ārsts jums pavaicās, kādā dienā ir dzimusi jūsu sieva, kādā mēnesī jūs iepazināties, vai atceraties savas kāzu dienas datumu, bērnu dzim�anas dienu, ,vai pasniedzat sievai nelielas dāvanas svētkos un ikdienā, cik bie�i jūs viņai sakāt sirsnīgus, mī|us vārdus, kad pēdējo reizi bijāt ar viņu teātrī vai kino, kāda ir viņas mīļākā smar�a un citus �sīkumus�. Sie �ķietamie sīkumi nemaz nav sīkumi! Izrādās, ka bez tiem var izzust mīlestība un izirt ģimene. Vēl ārsti var painte-rcsēties, ko jūs atbildat sievai, ja tā jau simto reizi jautā, kā viņai piestāv frizūra vai apģērbs un vai jūs viņu mīlat. �ādi jautājumi �prasa� pozitīvas atbildes. Ja gaidītā atbilde netiek saņemta, iezogas nesaderība. Psihologi to dēvē par �liekās� informācijas nepiecie�amību, par glāstiem ar vārdiem. Sievām vajadzētu atcerēties, ka ir brī�i, kad �os �glāstus� var arī nesaņemt. Bet, ja tik ļoti gaidīto nesaņem nekad, nesaderība k|ūst nelabojama. Nekad neaizmirsīsim �os �sīkumus� un nezaudēsim savstarpējo pieklājību ģimenē.

Jau vairākkārt esam runāju�i par vecpuisību. Lielākajai daļai vecpui�u ir vāji attīstīta dzimumtieksme, tādēļ viņi bie�i maina partneres. Da�i mīlestības jomā ir pilnīgi nevarīgi. Tiem adaptācija ģimenē bez Laulības un ģimenes konsultācijas palīdzības ir gandrīz neiespējama. Ir arī vecpui�i, kas parasti dzīvo kopā ar māti. Ja māte mudina uz precē�anos, viņi atbild: �Māt, man tikai tu esi vajadzīga ...� �ādi vecpui�i baidās no sievas � mīļākās, tiem vajadzīga sieva � māte. Ta�u tad psiholoģisko lomu sadale ģimenē ir nelabvēlīga un traucē adaptāciju. Tādi vecpui�i apprecas vēlu, parasti pēc mātes nāves. Ta�u ir daudz tādu sievu, kas ir gatavas ģimenē tēlot mātes lomu arī pret vīru (tas gan nelabvēlīgi ietekmē bērnus). Lai būtu saderība, jāsatiekas tie�i �ādiem pretstatiem. Neapzināti tas izpau�as jau glāstos. Piemēram, sievā ir nosēdusies uz dīvāna, vīrs uz zemāka priek�meta tās priek�ā vai apgūlies uz dīvāna blakus un ielicis galvu mīļotās klēpī. Sieva glāsta vīra matus. Viņiem ir labi. Saderība acīm redzama! Ja sieva ir radīta sievas � mīļākās lomai, tad ar �ādu vīru viņai saderības nebūs. Te glāstiem būs pavisam cits raksturs: sieva piekļāvusi seju vīra krūtīm, viņ� apņēmis sievas plecus, it kā sargādams no visas pasaules. Cilvēkam sejā ir lielākā daļa to orgānu, kas mūs saista ar apkārtējo pasauli. Sieviete, pie-kļaudama seju vīrie�a krūtīm, it kā apliecina: �Esmu tava, un man neviens cits nav vajadzīgs!� Skaudams sievieti abām rokām, vīrietis it kā atbild: �Nevienam tevi neatdo�u!� Saderība atkal ir acīm redzama. Tātad, ja gribat būt laimīgi mīlestībā, vēlreiz atcerieties �os �sīkumus�! Aprakstītās situācijas sevi�ķi jāievēro tiem, kas apprecas gados vecāki, jo viņiem jāpielāgojas arī glāstu ziņā. Atkarībā no glāstu rakstura mainīsies arī psiholoģiskā būtība. Jauniem �ī pielāgo�anās notiek neapzināti un daudz vieglāk.

Cik nav redzēts, ka mātes aizstāv savus dēlus dzērājus vai izvirtuļus, visādi cenzdamās vainot vedeklas, kas cīnās par savu un arī viņas dēla mīlestību un laimi! Sīs akli mīlo�ās mātes neapjēdz, kādā postā grū� savus mīluļus. Ja nu vecāki tomēr iejaucas jauno strīdā, vienmēr vajadzētu nostāties vedeklas vai znota pusē, vismaz saprast viņu satraukuma cēloņus. Ar savu bērnu vajadzētu aprunāties vēlāk. Bērns vecākiem to vienmēr piedos, bet znots vai vedekla � nekad. Plaisa radīsies ne tikai starp vecākiem un bērnu, bet arī starp jaunajiem. Un tā kļūs arvien lielāka. Reizēm gadās, ka vecāki pat iejaucas un traucē jauno dzimumdzīvi.

Pilnīga vecāku atrautība no jauno ģimenes arī nav lietderīga. Viņi ir ļoti vajadzīgi mazbērniem, it īpa�i psiholoģiskā plāksnē, zināmā mērā arī dzimumaudzinā�anā (da�reiz vectētiņa un vecmāmiņas mīlestības piemērs var būt daudz pieņemamāks). Tur, kur jaunie īsti mīl viens otru, tie mīl arī viens otra vecākus, un tālāk minētie trīs pamatprincipi te uz vecākiem iedarbojas automātiski. Tur, kur īstas mīlestības nav, stāvoklis kļūst dramatiskāks. Te jāzina gan savstarpējo attiecību, gan vecāku cilvēku psiholoģiskās īpatnības un �īs zinā�anas aktīvi jāizmanto. Nepatika pret vīra vai sievas vecākiem atklāj savstarpējās adaptācijas un mīlestības trūkumu. Vienmēr jāatceras, ka laulātā drauga vecāki gaida mūsu atzinību.

Sājā nodaļā visvairāk tika akcentēta adaptācijas psiholoģiskā puse, lai gan arī sekss nav atraujams no psiholoģijas. Lūk, tāpēc jaunlaulātajiem adaptāciju, kā jau teicām, būtu lietderīgi sākt ai ilgsto�āku kāzu ceļojumu, sevi�ķi tad, ja jaunie pēc kāzām nedzīvos vieni.

Ģimenes attiecību pamatā ir trīs mīlestības izvirzītie adaptācijas un ģimenes diplomātijas (psiholoģisko attiecību harmonijas) pamatprincipi:

1) altruistiskais egoisms, par kuru jau runājām iepriek�;

2) tiesības katram izjust savu nozīmību ģimenē, sākot ar seksuālajām attiecībām un beidzot ar garīgo intimitāti;

3) katrā brīdī mācēt un spēt, vismaz censties uztvert apkārteso�o ar cita ģimenes locekļa (sevi�ķi vīra vai sievas) acīm (iemiesoties citā).

Realizēt tre�o principu ir visgrūtāk, un sadzīvē (ārpus ģimenes) to spēj tikai apmēram 7�9% cilvēku. Parasti tie ir veiksminieki. Ģimenē stāvokli atvieglo tas, ka ģimenes locekļi pastāvīgi ir da�āda veida intīmā kontaktā. Sevi�ķa nozīme �ajā ziņā ir arī laulāto normālai dzimumdzīvei. Lai �ī ieju�anās otrā cilvēkā izdotos, vispirms jābūt gribai to darīt un sākumā tas apzināti jāmācās. Vēlāk �ī intimitāte radīsies pati no sevis. Cilvēkiem, kas nemīl viens otru, to panākt ir grūti, turpretim mīlo�iem tas izdodas pavisam viegli. Sī spēja norāda, ka kritiskā robe�a ir pārkāpta un mīlo�ie atrodas pa labi no tās, t. i., V mīlestības fāzē. Tre�ā principa apguve veicina pirmā un otrā principa automātisku ievie�anos cilvēku attiecībās.

Apsekojot disharmoniskas ģimenes, ir konstatētas �īs disharmonijas izpausmes. Sajās ģimenēs pirmām kārtām nav vērojamas sirsnīgas intereses izpausmes vienam ģimenes loceklim pret otru. Sie cilvēki pēc apprecē�anās pārstāj smaidīt viens otram vai dara to krietni vien retāk. Bet smaids ta�u uzsver tā cilvēka nozīmību, kuram tiek smaidīts, jo smaids bez vārdiem saka: �Tu man patīc, tu esi labs.� Laulātie disharmoniskās ģimenēs neprot viens otrā pacietīgi un sirsnīgi klausīties un līdz ar to neprot arī viens otru iedvesmot, stāstot par sevi, savu darbu utt. Uzmanīga klausī�anās vienmēr ir otra cilvēka nozīmības atzī�ana. Nenoturīgās ģimenēs ļoti daudz strīdas, bet strīdi, pārmetumi, kritika bez pa�kritikas un savas vainas neatzī�ana vienmēr uzsver otra maznozīmību un ceļ barjeru starp ģimenes locekļiem. To pa�u izraisa laulātā drauga mazdū�ība atzīt savu kļūdu vai nepareizo rīcību, tieksme visu labo ģimenē uzskatīt par savas darbības rezultātu, neprasme-otru audzi-

nāt un labot. Pie tam �ī neprasme visspilgtāk izpau�as, izce|ot nevis otra labās īpa�ības, bet netaktiski un tie�i, pat aizvainojo�i norādot uz tā trūkumiem. Tāda sieva vai vīrs var pusstundu pārmest, ka otrs ir slikts cilvēks, un tikai tad pateikt, kāpēc viņ� tā domā (pazemojums bez konkrēta pamata). Tādās ģimenēs bie�i skan pavēles, bet pati pavēle jau nozīmē, ka tas, pret kuru tā vērsta, ir mazāk nozīmīgs par pavēlētāju. Reti kad laulātajiem ienāk prātā, ka savstarpējās attiecībās jāprot dot otram iespēju glābt savu presti�u utt.

Minētais ir daļa no tā, kas nepiecie�ams sadzīves diplomātijā (attiecību psiholoģijā), sevi�ķi ģimenē. Sadzīvē mēs to ievērojam, lai nerastos siena starp cilvēkiem. Ģimenē �āda siena jau ir gals saskaņai un mīlestībai. Gribam vai negribam to atzīt, bet zinātne ir pierādījusi, ka ātrai adaptācijai jaunā ģimenē ļoti svarīgas, kā jau teikts, ir zinā�anas par dzimumdzīvi un �o zinā�anu īsteno�ana laulības dzīvē. Sim jautājumam veltītas grāmatas nākamās nodaļas.

Iepriek�ējā noda|a pamatoja dzimumdzīves harmonijas milzīgo nozīmi laulāto dzīvē. Dzimumtieksme un dzimummīlestība, kā ari minimālas zinā�anas par ģimenē apvienota vīrie�a un sievietes psiholoģiju un tās ievēro�ana Jauj diviem laulātajiem saderīgi nodzīvot ilgu mū�u. Dzimumtieksme un dzimumdzīve ir ārkārtīgi liels spēks, kas liek mīlo�iem cilvēkiem arī citādi savstarpēji adaptēties (sk. bultiņas ielīmes 2. att.).

Sievietes dzimumorgāni un viņas dzimumdzīve ir daudz sare�ģītāka nekā vīrietim. Dzimumaktā sieviete ir daudz pasīvāka par vīrieti (izņemot atsevi�ķus gadījumus). Daudz kas sievietes izjūtās atkarīgs no vīrie�a, tādēļ vīrietim �is jautājums jāzina sevi�ķi labi. Tas jāzina ari sievietei, lai viņa varētu brīvāk un dro�āk pielāgoties �ai svarīgajai ģimenes dzīves funkcijai.

Iek�ējie dzimumorgāni

Sievietei iz�ķir ārējos un iek�ējos dzimumorgānus. Iek�ējie dzimumorgāni ir olnīcas, dzemde, olvadi un maksts (8. att.), ārējie dzimumorgāni � lielās kaunuma lūpas, klitors, mazās kaunuma lūpas un ieeja makstī.

Olnīcas ir divas. Tie ir dzimumdziedzeri. kuros attīstās un nobriest sievietes dzimum�ūnas jeb ol�ūnas un- tiek izstrādāti dzi-mumhormoni. Olnīcas atrodas mazajā iegurnī blakus dzemdei. Sie dziedzeri ir nelieli, sver apmēram 6�8 g (9. att.). Olnīcas audos atrodas folikuli. Tie atgādina nelielas saliņas, kurās ol�ūnas pārklājas

ar epitēlija �ūnām. Meitenes olnīcās ir līdz 5 tūksto�i �ādu neattīstītu folikulu. Sievietes mū�ā attīstās tikai 500 folikulu, bet pārējie uzsūcas.

Folikula attīstības procesā epitēlija �ūnas vairojas un folikuls palielinās. Tajā izveidojas dobums, kas piepildās ar �ķidrumu. Nobriedis folikuls ir 2 mm diametrā, un to sauc par Grāfa pūslīti. Apmēram menstruālā cikla vidū � 14. dienā pēc menstruāciju sākuma (ja

cikls ir 28 dienas) � folikuls pārplīst un tā �ķidrums kopā ar ol�unu izlīst vēdera dobumā. To sauc par ovulāciju. Grāfa pūslī�a vietā izveidojas dzeltenais ķermenis. Ja iestājas grūtniecība, dzeltenais ķermenis saglabājas līdz tās beigām un darbojas kā iek�ējās sekrēcijas dziedzeris. Ja grūtniecība neiestājas, dzeltenais ķermenis atrofējas un tā vietā veidojas sarētojums. Menstruācijas un ovulācija sākas apmēram 12�16 gadu vecumā (akcelerācijas ietekmē tās var sākties agrāk) un beidzas ap 50 gadiem.

Olnīcas ra�o sievi�ķos dzimumhormonus � estrogēnus un pro-gesteronu, nedaudz arī vīri�ķos dzimumhormonus � androgēnus. Estrogēni veicina sievietes dzimumorgānu attīstību, to skaitā arī krū�u dziedzeru attīstību, ietekmē ol�ūnas kustību pa olvadu un maksts epitēlija attīstību. Progesterons ietekmē dzemdes gļotādu. Klimaksa periodā menstruācijas izbeidzas un olnīcas samazinās. Līdz ar to visos sievietes dzimumorgānos notiek atrofiski procesi.

Olvadi sākas dzemdes aug�ējā daļā un turpinās uz olnīcu pusi. Pa tiem ol�ūna no olnīcas virzās uz dzemdes dobumu. Olvados tā satiekas un saplūst ar vīrie�a dzimum�ūnu � spermatozoīdu, un notiek apaugļo�anās. Pēc tam apaugļotā ol�ūna nonāk dzemdes dobumā, kur turpinās augļa attīstība. Uz olvadu muskuļiem iedarbojas gan endokrīnie, gan neirogēnie faktori. Neirogēnie faktori var izraisīt olvadu spazmas (sa�aurinā�anos), un var rasties neauglība. �āda veida neauglību var ārstēt ar hipnozi un citiem psihoterapijas veidiem.

Dzemde ir bumbierveidīgs, muskuļots orgāns. Tā atrodas mazajā iegurnī starp urīnpūsli un taisno zarnu (sk. 9. att.). Apaugļotā ol�ūna nonāk dzemdes dobumā, kur tā piestiprinās un turpina attīstīties. Auglis tiek izdzīts dzemdes muskulatūras kontrakciju rezultātā. Menstruālā cikla laikā atkarībā no cikla stadijas notiek izmaiņas dzemdes gļotādā jeb endometrijā (10. att.). Ir gadījumi, kad dzemde nav pilnīgi attīstīta. Sos attīstības traucējumus var noteikt ginekologs. Tas nenozīmē, ka �ādā gadījumā sievietei hūtu jāatsakās no bērnu dzemdē�anas.

Dzemde ir mobila. Ja uz to spie� caur maksti no apak�as, tā var pacelties uz aug�u par vairākiem centimetriem.

Maksts ir orgāns, kurā notiek dzimumakts. Maksts garums parasti ir 7�10 cm. Tās priek�ējā siena ir par 2 cm garāka nekā mugu-rējā. Maksts platums ir apmēram 2�3 cm. Miera stāvoklī maksts sienas cie�i pieguļ viena otrai. Dzimumdzīvi nedzīvoju�ai sievietei maksts lejas daļā robe�ojas ar jaunavības plēvi, aug�ējā daļā � ar dzemdes kakliņu (sk. 8. att.). Starp dzemdes kakliņu un maksts sienu ir iedobumi, ko sauc par maksts velvēm (mugurējā velve ir dziļāka). Makstij priek�pusē atrodas urīnpūslis un urīnizvadkanāls. Tādēļ pirms ginekologa apskates un pirms dzimumakta urīnpūsli ieteicams iztuk�ot. Makstij mugurpusē ir taisnā zarna. Tādē| arī zarna pirms apskates un pirms dzimumakta ir jāatbrīvo. Maksts sieniņu veido 3 slāņi: gļotāda, muskuļu slānis un saistaudu slānis.

Maksts gļotādā nav dziedzeru. Maksti dara mitru tās sieniņā eso�o kapilāru transudāts. Maksts gļotāda parasti ir krokaina, sevi�ķi

apak�ējā da|ā un mugurējā sieniņā, tādēļ tā ir viegli izstiepjama. Nedzemdēju�ai sievietei gļotādas krokas ir izteiktākas un daudz cietākas, bet dzemdēju�ai sievietei gļotāda ir daudz līdzenāka.

Maksts muskulatūra var būt da�ādi attīstīta. Ja sieviete vēlas vīrietim sniegt lielāku baudu, viņa centīsies maksts muskulatūru pēc iespējas vairāk attīstīt. Tām sievietēm, kuras nodarbojas ar sportu un fizisko kultūru, tā vienmēr ir labi attīstīta. Ieteicami arī speciāli vingrinājumi, kas gan vairāk attiecas uz iegurņa diafragmas muskuļiem. �ie musku|i apņem maksts lejas daļu. Sieviete tos var apzināti savilkt un atbrīvot, tā aptverot makstī ievadīto dzimumlocekli it kā ar stingru aploci. Dzimumuzbudinājuma laikā tas notiek automātiski un sagādā vīrietim baudu. Daudzas sievietes vairākas reizes dienā 2�3 minūtes trenē �os musku|us: it kā ierauj uz iek�u un saspie� tūpļa izeju, bet pēc tam to atbrīvo un paspie� uz āru. Jau pēc da�iem mēne�iem �o vingrinājumu rezultātā maksts lejas da|ā veidojas izteikta aploce, un sieviete var dot mīļotajam tuvības brīdī izteiktāku baudījumu. �ādi vingrinājumi ieteicami arī vīrie�iem, jo tie pastiprina erekciju un vienlaikus ir arī priek�dziedzera masā�a. Sie vingrinājumi jāapvieno ar visu musku|u grupu vingrinājumiem.

Da�i uzskata, ka dzimumloceklis akta laikā saskaras ar dzemdes kakliņu vai pat iek|ūst dzemdē. Tā tas nav. Dzimumloceklis atkarībā no partneru pozas var iekļūt tikai vai nu priek�ējā, vai mugurējā maksts velvē, ar dzemdes kakliņa kanālu nesaskaroties.

Runājot par pirmo nakti, atzīmējām, ka nedzemdēju�ai un dzimumdzīvi nedzīvoju�ai sievietei maksts var būt �aura un īsa un ka tā pakāpeniski jāizstiepj, ar katru nāko�o dzimumaktu dzimumlocekli ievadot dziļāk makstī. Sī izstiep�ana var ilgt pat vairākus mēne�us. Partnerim jābūt ļoti piesardzīgam un tas jādara pakāpeniski, jo citādi var rasties da�ādas komplikācijas. Jāpiebilst, ka iegurņa diafragmas muskuļiem, kuri aptver kā tūpli, tā maksts apak�ējo daļu, ir liela nozīme klitora erekcijā, bet tā ir svarīga sievietes baudai, �ie muskuļi saspie� arī dziedzerus, kas dzimumuzbudinājumā izdala �ķidrumu. Tātad �o muskuļu vingrinā�anai ir liela nozīme.

Ārējie dzimumorgāni

Lielās kaunuma lūpas ir ādas krokas, kuras aptver ieeju dzimumspraugā (11. att.). �īs spraugas garums ir 8 cm. Meitenēm, kuras vēl nav dzīvoju�as dzimumdzīvi, lielās kaunuma lūpas ir sakļāvu�ās. �īs lūpas priek�pusē un mugurpusē savienojas. Priek�pusē lūpu savienojums veido pacēlumu. Lielo lūpu ārējā daļa pārklāta ar matiem, iek�ējā daļa ir gluda, valga, tai ir gļotādas izskats. Vēdera lejas daļā apmatojums veido trīsstūri ar virsotni uz leju, �āds apmatojuma veids ir sievi�ķīgs. Ja apmatojums ir rombveidīgs, tad �ī sieviete var būt vīri�ķīga tipa, un viņas organismā vīri�ķie dzimum-hormoni ir virs normas.

Mazo kaunuma lūpu lielāko daļu- pārsedz lielās kaunuma lūpas. Arī mazās kaunuma lūpas ir ādas krokas, tikai daudz plānākas un atrodas pie pa�as ieejas makstī. Tām ir laba asinsapgāde, sevi�ķi venozā. Tādēļ arī mazās kaunuma lūpas, līdzīgi vīrie�a dzimumloceklim, uzbudinājuma stāvoklī kļūst biezākas, sulīgākas un lielākas. Tajās ir daudz nervu re-ceptoru.

Starp mazajām kaunuma lūpām ir maksts vestibils jeb priek�telpa. Vestibila priek�pusē atveras urīnizvadkanāls, kā arī Priek�pusē, kur savienojas mazās kaunuma lūpas, atrodas klitors (kuteklis). Tā ir pati jutīgākā ārējo dzimumorgānu vieta. Normālai sievietei visbie�āk ir patīkami, ja �o vietu, tāpat kā pārējās erogēnās zonas, aizskar mīļotā rokas, lūpas vai dzimumloceklis, bet pretīgi, ja �is vīrietis nav mīlams. Arī te redzama starpība starp vīrieti un sievieti � vīrietis var izjust patiku, ja viņa dzimumlocekļa galviņu, kas atbilst sievietes klitoram, glāsta kaut cik patīkama, lai arī nemīlama sieviete. Tikai pēc sēklas iz�ļāk�anās nemīlamās sievietes pieskārieni vīrietim kļūst vai nu vienaldzīgi, vai pat nepatīkami.

maksts vestibila dziedzeru izvad-kanāli, piemēram, Bartolini dziedzeri u. c. �ie dziedzeri, sevi�ķi dzimumuzbudinājumā, izdala sekrētu, kas mitrina ieeju makstī.

No teiktā izriet vēl viena patiesība � kļūdās tās sievietes, kuras apgalvo, ka vīru mīl, bet kurām vīra glāsti dzimumorgānu rajonā ir nepatīkami. Tādos gadījumos ir vai nu cieņa, draudzība vai kas cits � tikai nav īstas dzimummīlestības. �ādām sievietēm ārstēt dzimumvēsumu ir ārkārtīgi grūti.

Visi �ie veidojumi � maksts vestibils, mazās kaunuma lūpas un klitora galviņa kopumā veido vulvu.

Mazās kaunuma lūpas diezgan bie�i ir redzamas ārpus dzirnum-spraugas, un lielās kaunuma lūpas nesedz tās. Tad tās ir pigmentē-tas un klātas ar daudzkārtaino plakano epitēliju. Mazās kaunuma lūpas var būt asimetriskas � viena mazāka, otra lielāka, arī biezums var būt nevienāds.

Jaunavības plēve jeb himēns ir gļotādas kroka pie ieejas makstī. Tā �ķir maksti no vulvas. Sī plēve nepilnīgi pārklāj ieeju makstī, atstājot atveri, kura parasti lai� cauri pirkstu vai pat divus pirkstus.

Jaunavības plēvi var atrast arī da�iem dzīvniekiem, piemēram, pērtiķiem. Tās fizioloģiskā funkcija nav skaidra. Iespējams, ka tā sargā maksti no infekcijas iekļū�anas. Jaunavības plēvei var būt da�āda forma. Visbie�āk tā ir apļveida ar atveri centrā vai arī ovāla, retāk � pusmēness veida, reizēm arī bārkstaina (lēverveidīga vai zob-veidīga). Ir gadījumi, kad �īs plēves vispār nav. Reizēm �ī plēve atgādina nelielu polipu. Plēve var būt ļoti plāna vai arī bieza. Da�reiz tā ir pat ādas biezumā, un tad dzimumakts bez ķirurģiskās iejauk�anās nav iespējams.

Pirmajā dzimumaktā plēve tiek saplēsta. Plēves pārplē�anu sauc par deflorāciju. Ja plēve ir viegli izstiepjama un gaļīga, tā pat pēc vairākiem dzimumaktiem nezaudē savu formu. Nereti deflorā-cija ir sāpīga un rada asiņo�anu. 50% sievie�u deflorācija nerada sāpes.

Klitors atrodas dzimumspraugas priek�ējā daļa, maksts vestibilā, urīnizvadkanālam priek�pusē. Neuzbudinātā stāvoklī tas ir tik mazs, ka nav pat atrodams. Ar pirkstu to var sataustīt kā nelielu, mīkstu veidojumu. Uzbudināts klitors (izteikta dzimumuzbudinājuma laikā) ir skaidri redzams un viegli sataustāms. Tas ir analoģisks vīrie�a dzimumloceklim. Klitorā nav nekādas atveres, jo tas nav izdales orgāns. (Filoģenētiski klitors atrodams jau rāpuļiem.) Tas sastāv no diviem kavernozajiem ķermeņiem, kuri ir līdzīgi vīrie�a dzimumlocekļa kavernozajiem ķermeņiem. Klitoram ir sakne, ķermenis un galviņa. Kavernozie ķermeņi, dzimumuzbudinājuma brīdī piepildoties ar asinīm, izraisa klitora erekciju. Speciāla muskulatūra noslēdz venozo asinsriti. Klitors ir ļoti jutīgs. Vīrietis, to ritmiski glāstot (ja sieviete tam piekrīt), rada sievietei ārkārtīgi patīkamas sajūtas. Bet, ja �ie glāsti un pieskārieni ir rupji, tie var izraisīt izteiktas sāpes. Tādēļ priek�spēlē vīrietim jābūt ļoti maigam un uzmanīgam. Reti kad klitors ir jutīgs pret nemīlama vīrie�a roku.

Sievietēm ar rombveidīgo apmatojumu, t. i., vīri�ķā tipa sievietēm, klitors var būt daudz lielāks un reizēm arī jutīgāks. Arī pastiprinātas virsnieru darbības gadījumā klitors ir lielāks un jutīgāks. Sievietēm, kuras lieto vīri�ķos dzimumhormonus, klitors palielinās un kļūst jutīgāks, bet tas nenozīmē, ka sieviete ar lielāku klitoru vienmēr ir kaislāka un jutīgāka. �eit var būt da�ādas variācijas. Viss atkarīgs no klitora lieluma cēloņiem.

Klitora vienīgā funkcija ir sievietes dzimumjutīgums, fizioloģiskais uzdevums � radīt sievietei saldkairas baudas sajūtu.

Sievietes dzimumfunkcijas neiroendokrīnā regulācija

Erogēnās zonas

Erogēnās zonas raksturotas nodaļā, kurā aplūkota bioloģisko �ķēru likumība (sk. 1. att.). Erogēno zonu jutīgums sievietei mainās kā dzīves, tā arī menstruālā cikla laikā. Cilvēkam dzimumfunkcijas regulē�anā piedalās galvas smadzeņu garoza, zemgarozas veidojumi un muguras smadzeņu centri.

Liela nozīme dzimumtieksmē ir smadzeņu limbiskajai sistēmai, kurā ietilpst garozas un zemgarozas struktūras, kas atbildīgas par cilvēka emocijām un tieksmēm (12. att.). Limbiskajai sistēmai ir galvenā nozīme arī mākslas, it sevi�ķi mūzikas, ka arī dabas skaistuma uztverē. Kā redzams, visas �īs tieksmes un emocijas ir apkopotas vienā sistēmā. Tas arī attaisno estetoterapiju, sevi�ķi mūzikas terapiju dzimumfunkcijas traucējumu ārstē�anā. Tas pierāda arī agrāk teikto, ka da�ādu emociju un jūtu un ar tām saistīto augstāko emociju audzinā�ana ir arī seksuālā audzinā�ana. Izvēloties partneri, vajadzētu vērtēt viņa emocionalitāti un jūtu pasaules bagātību. Minētajiem centriem ir pakļauta arī, tēlaini izsakoties, endokrīno dziedzeru �galvaspilsēta� � hipofīze, kas regulē citus endokrīnos dziedzerus, arī dzimumdziedzeru un virsnieru darbību. Sī regulācija ir atgriezenisks process: dzimumdziedzeru un virsnieru darbība savukārt ietekmē augstākos centrus.

Dzimumtieksme jeb libido un orgasms (baudas kulminācijas brīdis, kurā vīrietim iz�ļācas sēkla, bet sieviete izjūt augstāko baudu) nevar notikt bez galvas smadzeņu garozas līdzdalības. Toties erek-cija un ejakulācija vīrie�iem un dzimumorgānu hiperēmija, kā arī klitora erekcija un ritmiska maksts sarau�anās sievietēm var notikt bez galvas smadzeņu līdzdalības. Tātad �īs darbības ar gribu nav regulējamas. Tomēr ir novērots, ka tās izdodas regulēt ar hipnozi un autogēno treniņu.

Dzimuinhormoni stimulē tos nervu sistēmas centrus, kas nosaka dzimumfunkciju un dzimumtieksmi. Interesanti, ka arī daudzi citi endokrīnie dziedzeri var ietekmēt dzimumdziedzeru darbību. Tas izskaidrojams ar to, ka visi �ie dziedzeri pak|auti hipofīzes ietekmei. Katram no tiem ar hipofīzi ir tie�as un atgriezeniskas saites. Tā, piemēram, pārmaiņas vairogdziedzera darbībā izraisa pārmaiņas arī dzimumdziedzeru darbībā. Ja, piemēram, tiek izoperēts vairogdziedzeris, mainās arī olnīcu funkcija. Tātad vairogdziedzera slimības var izraisīt traucējumus cilvēka dzimumfunkcijā un dzimumtieksmē. Var būt arī otrādi: traucējumi dzimumdarbībā var ietekmēt vairogdziedzeri. Dzimumdziedzeri praktiski ir saistīti gandrīz ar visiem cilvēka orgāniem. Tā, piemēram, traucēta aknu darbība maina dzi-mumhormonu daudzumu asinīs, bet tas savukārt maina dzimumtieksmi un dzimumfunkciju vispār. Aknas ir orgāns, kas neitralizē liekos dzimumhormonus.

Sievi�ķos un vīri�ķos dzimumhormonus izstrādā arī virsnieres, kas pakļautas hipofīzei. Virsnieres kā vīrietim, tā arī sievietei visvairāk ra�o vīri�ķos dzimumhormonus � androgēnus. Tāpēc gadījumos,

kad virsnieres darbojas pastiprināti, sieviete var maskulinizēties: vēdera lejas daļā apmatojums kļūst rombveidīgs, sāk augt ūsas, mainās balss tembrs, var samazināties menstruācijas, palielināties klitors utt. Vīrie�u feminizāciju virsnieru hiperfunkcija neizraisa. Arī aknas piedalās virsnieru hormonu līmeņa regulācijā, tos pārveidojot vai neitralizējot. Tāpat tajā piedalās arī citi orgāni. Da�reiz �o orgānu saslim�ana var radīt amenoreju sievietēm, t. i., menstruāciju izbeig�anos, un impotenci jeb dzimumnespēku vīrie�iem. Tātad, ja cilvēks grib būt pilnvērtīgs dzimumattiecībās, tam ir jābūt pilnīgi veselam. Parasti dzimumtieksmi kā vīrie�iem, tā sievietēm galvenokārt veicina vīri�ķie dzimumhormoni (androgēni). Tāpēc, piemēram, olnīcu operācijas, pat pilnīga to izņem�ana, sievietes dzimumtieksmi neietekmē, tie�i otrādi � var to pat pastiprināt. Sī iemesla dēļ daudzām sievietēm arī pēc klimaktērija vēl saglabājas izteikta dzimumtieksme. Dzimumtieksme saglabājas arī kastrētiem vīrie�iem, ja kas-trācija izdarīta pēc dzimumbrieduma. Vīri�ķie dzimumhormoni ir organisma stimulatori. Tie tonizē perifēros sensoros nervus, arī tos, kas inervē sievietes dzimumorgānus un citas erogēnās zonas. Ilgsto�a emocionālā sasprindzinājuma apstākļos, t. i., hroniska stresa gadījumā, izteikti palielinās hipofīzes adrenokortikotropā hormona produkcija. Vienlaikus samazinās to hipofīzes hormonu izdale, kuri stimulē dzimumdziedzeru darbību. Tādēļ bie�i emocionālais stress sievietēm izraisa amenoreju, bet vīrie�iem � impotenci. Sievi�ķie dzimumhormoni, ievadīti vīrie�a organismā, nomāc dzimumtieksmi.

Dzimumuzbudinājums ļoti bie�i var iestāties arī tad, ja pieskaramies pie tām ķermeņa daļām, kuras kairinot rodas dzimumuzbudinājums. Erogēnās zonas cilvēkiem var būt da�adi izvietotas (sk. 1. att.) un da�ādi ietekmējamas. Tas galvenokārt attiecas uz sievietēm. Piemēram, vienai sievietei būs patīkami, ja klitoru glāstīs lēnām, otra vēlēsies ritmiskākas, bie�ākas un spēcīgākas kustības, vēl cita � lai vīrietis klitoru aiztiek vai to piespie�. Ir sievietes, kuras vēlas, lai vīrietis mainītu glāstu vietu un veidu klitorā. Lielākajai daļai sievie�u klitors kļūst jutīgs tikai tad, ja iepriek� ir glāstītas citas erogēnās zonas. Mazāk jutīgas par klitoru ir mazās kaunuma lūpas. Vēlams, lai sievietei būtu pastāvīgs partneris, kas labi pārzinātu viņas erogēno zonu īpatnības. Partneru maiņa var radīt komplikācijas un pat frigiditāti.

Attiecībā u� maksti, kas nav parādīta attēlā, kurā redzamas erogēnās zonas, jāpiebilst, ka visbie�āk jutīga ir maksts lejas daļa, sevi�ķi ieeja makstī un tās apak�ējā tre�daļa (tai ir tādas pa�as īpa�ības kā klitoram). Pēc padomju zinātnieka A. Svjado��a pētījumiem, 19% sievie�u sevi�ķi jutīga ir maksts aug�ējā daļa un erotiskais uzbudinājums var iestāties, ritmiski spie�ot uz mugurējo velvi. Vairumam sievie�u jutīgāka ir maksts priek�puse, retāk � maksts mugurējā siena (tā var būt krietni jutīgāka par klitoru un citām zonām). Tādas sievietes var gūt apmierinājumu vienīgi tad, ja dzimumakta laikā atrodas ar muguru pret vīrieti. Da�ām sievietēm var būt jutīga vienīgi maksts apak�ējā ceturtdaļa, galvenokārt tie audi,

kas ir starp iegurņa kauliem un maksti. Tādos gadījumos sieviete nonāk līdz orgasmam tikai tad, ja vīrietis izvēlējies pozu, kuras laikā maksts ārējās ceturtdaļas siena tiek spēcīgi piespiesta pie iegurņa priek�ējiem kauliem. Izmēģinot da�ādas pozas, jaunlaulātie atradīs piemērotāko, kas abiem sniegs vislielāko baudījumu.

Erogēno zonu izvietojums da�ādām sievietēm ir da�āds. Reizēm erogēnās zonas ir pavisam negaidītās vietās. Da�reiz jutīga ir āda pie matiem, kāju pirksti utt. Sieviete pati to var arī nezināt. Parasti uzmanīgs vīrietis pats �īs vietas atklāj un ļauj mīļotajai baudīt glāstus tie�i �ajās patīkamajās vietās. Sievietes, kurām erogēnās zonas vispār ir nejutīgas, orgasmu var sasniegt, akta laikā sasprindzinot gurnu un iegurņa muskuļus. Erogēnās zonas sievietēm var atdzīvoties un kļūt jutīgas vienīgi tad, ja ir attiecīgs dvēseliskais noskaņojums un ja tās aizskar mīļotais vīrietis.

Kāda paciente griezās pie ārsta, lai izārstētu dzimumvēsumu. Noskaidrojās, ka viņai nekad nav biju�i patīkami vīra glāsti. Ta�u �ī sieviete jutusi lielu patiku, kad viņu izmeklējis kāds simpātisks, jauns ārsts, kuru viņa jau ilgāku laiku pazinusi. Citādi būtu bijis, ja sievietei �o simpātiju nebūtu. Sājā gadījumā frigiditātes nebija � viņa vienkār�i dzīvoja ar nemīlamu vīru. Parasti ginekologa roka, kura iztausta sievietes dzimumorgānus, ir indiferenta, reizēm pat nepatīkama, bet mīļota vīrie�a roka, pat viegli pieskaroties, var izraisīt spēcīgu uzbudinājumu. Ta�u var būt arī tādi reti gadījumi, kad nejau�a pieskar�anās erogēnajām zonām izraisa spēcīgu dzimumuzbu-dinājumu. Tas reizēm pamudina bērnus uz onānismu.

Dzimumtieksme, erogēnās zonas, arī reli�eri (dzimumtieksmi uzbudino�i dabiskie faktori) cilvēkam, tāpat kā dzīvniekiem, ir dabas doti. Lai tos �atdzīvinātu� cilvēkam, it sevi�ķi sievietei, vajadzīgs emocionālais pacēlums un mīlestība. Tātad cilvēkam �viss ir sare�ģīti�, pie tam �ī sare�ģītība ir ļoti vajadzīga, jo tie�i tā pie�ķir cilvēku intīmajām attiecībām sevi�ķu burvību un, pats galvenais, palielina tuvības baudu, sniedz garīgo iedvesmu. Tātad, ja gribam saviem bērniem novēlēt laulībā īstu seksuālo baudu, audzināsim tos tā, lai viņi spētu dziļi un patiesi just.

Profesors A. Svjado��s pēc erogēno zonu izvietojuma dzimumorgānos un to uzbudināmības pakāpes iz�ķir 4 sievietes tipus:

1) ģeneralizēto tipu (jutīgs klitors, maksts un pārējās ārējo dzimumorgānu daļas),

2) klitorisko tipu (jutīgs vienīgi klitors),

3) vaginālo jeb maksts tipu,

4) areaktīvo tipu (ļoti reti sastopamo �vēso� tipu).

Iespējams, ka dzimumdzīves laikā �ie tipi mainās, t. i., jutīgas kļūst arī pārējās erogēnās zonas. Visbie�āk klitoriskais tips pārvēr�as ģeneralizētajā tipā. Liela nozīme ir emociju un jūtu kāpinājumam, arī vīrie�a prasmei un sievietes pa�as aktīvajiem centieniem un meklējumiem, kā arī vēl citiem faktoriem. Mīlams vīrs, kur� ir arī zino�s seksuālajos jautājumos, areaktīvo, t. i., vēso tipu var novest pat līdz ģcneralizētajam, proti, visaugstākajam tipam (ja sieviete ir atsaucīga).

Jāatceras^ arī, ka da�reiz spēcīgākas erogēnās zonas stimulē�ana pilnīgi dzē� vājākās zonas darbību. Tā, piemēram, klitora kairinā�ana sievietei tajā pa�ā brīdī var padarīt pilnīgi nejutīgas krūtis. Tātad, ja vīrs vispirms kairinās klitoru, bet pēc tam skūpstīs krūtis, viņ� var panākt pretēju efektu � dzimumuzbudinājuma atslābumu.

Sievietes erogēnās zonas jāsāk kairināt no sejas, bet, ja sāk no kājām, tad no pirkstu galiem, lai �ajā laikā paspētu uzbudināties dzimumorgāni. Dzimumuzbudinājumu var izraisīt arī nosacījuma reflekss. Tie var būt redzes, dzirdes, o�as un citi kairinātāji. Vīrietim, piemēram, pilnīgi neatvairāma ir sievietes ādas smar�a, izmazgātu matu aromāts utt., jo cilvēkam arī tie ir bioloģiskie reli�eri, bet smar�as jau ir psiholoģiskais reli�ers, tātad maska, kas traucē. Ļoti liela nozīme ir arī ārējam izskatam (nakts tērpam, guļamistabas iekārtojumam utt.) un tām manipulācijām, kuras partneri izdara pirms dzimumakta. Nosacījuma refleksi, pozitīvie un negatīvie seksuālie kairinātāji ir ļoti individuāli un saistīti ar personīgo pieredzi, iztēli, izveidotajiem ideāliem. Tā, piemēram, vienam vīrietim var ļoti patikt korpulenta sievietes figūra, citam � slaida sieviete. Dzīves laikā �ie priek�stati var mainīties. Da�i autori ir novēroju�i, ka jaunībā vīrie�iem vairāk patīk korpulentas sievietes, bet mū�a otrajā pusē � slaidas.

Erotizāciju var izraisīt arī ritmiska mūzika, piemēram, Ravēta �Bolero�, Stravinska �Svētpavasaris�, S�edrina-Bizē mūzika baletam �Karmena� u. c. Ir sievietes, kurām erotizāciju izraisa^ vienīgi ļoti melodiska, maiga, romantiska mūzika. Jaunie�us, sevi�ķi pusaud�us, ārkārtīgi erotizē modernās mūzikas ritmi. Bet tikai simfoniskā mūzika, kurā ritmam vienmēr līdzi nāk melodija, kas pau� jūtas, pozitīvi ietekmē gan vīrieti, gan sievieti, liekot zemapziņai darboties �ajā virzienā, t. i., noskaņojot uz jūtām apdvestu erotismu, tātad � uz harmonisku mīlestību.

Frigīdās sievietes, kuras psihoterapijas kabinetā tika ārstētas ar ritmisku popmūziku, parasti partnerus nediferencēja. Tām bija vienalga, ar ko notiek dzimumakts. Spēja just orgasmu drīz vien izzuda. Sievietes, kuras ārstēja ar ritmisku simfonisko mūziku, parasti izvēlējās vienu mīlamo vīrieti, un ārstē�anās rezultāti viņām bija noturīgi. Ne jau velti psihoterapeiti uzsver, ka deju zālē jāskan ne vien ritmiskai, bet arī melodiskai mūzikai � tas ir viens no dzimumau-dzinā�anas uzdevumiem.

Tīri fiziski faktori sievieti erotiski ietekmē mazāk. Ir ļoti maz sievie�u, kuras uzbudina erotisku atklātņu skatī�anās. Novērojot interesantus vīrie�us, sievietes erotiski uzbudinās daudz retāk nekā vīrie�i. Atkailināti vīrie�a dzimumorgāni da�ām sievietēm izraisa riebumu un mazina erotiskās tieksmes, turpretī uzbudināti sievietes dzimumorgāni normālu vīrieti vienmēr ārkārtīgi spēcīgi uzbudina.

Sievietes īpatnība, ka viņai apmēram ik pēc �etrām nedēļām no maksts tek asinis, nodarbināja jau pirmatnējo tautu fantāziju. Mednieki un lopkopji bija labi novērotāji. Viņi redzēja, ka �ī parādība skar tikai cilvēkus. Tādēļ ap sievie�u un meiteņu menstruālo asiņo�anu savijās daudz aplamu pieņēmumu. Ko patiesībā nozīmē �ī ikmēne�a asiņo�ana? Vai tā ir tīrī�anās, kā domā vieni, vai slimība, kā. liekas citiem? Nekā tamlīdzīga. Atcerēsimies, ka dzemdes gļot-ādņ sagatavojas uzņemt apaugļoto ol�ūnu, tā uzbriest, dziedzeri palielinās. Dzemdē uzkrājas asinis. Olnīcu hormoni �o sagatavo�anos vada tā, lai kulminācija tiktu sasniegta brīdī, kad plīst Grāfa pūslītis.

Ja ol�ūna netiek apaugļota, tā nespēj ligzdoties sagatavotajā dzemdes gļotādā. Neapaugļotā ol�ūna iet bojā. Gļotāda ir gatavojusies veltīgi. Dabā bie�i notiek pēc principa: kas nav vajadzīgs, tiek izstumts. Gļotāda pa gabaliņam vien atlobās. Pie tam atsedzas daudzi asinsvadi. Dzemdes muskuļiem mazliet savelkoties, gļotādas gabaliņi kopā ar asinīm tiek izvadīti makstī. Trīs līdz piecas dienas ilgst pilienveida asiņo�ana. Kad visa liekā gļotāda ir atdalījusies, dzemdes mute atkal slēdzas. No paliku�ajām �ūnu saliņām dzemde īsā laikā pārklājas ar jaunu, maigu gļotādu. Un tad process sākas atkal no gala: olnīcu hormonu ierosināta, gļotāda uzbriest un gatavojas uzņemt jaunu apaugļotu ol�ūnu.

Sis gatavo�anās un izstum�anas ritmiskais cikls turpinās tik ilgi, līdz dzemdē nonāk apaugļota ol�ūna. Tātad asiņo�ana nozīmē tikai to, ka ol�ūna ir nogatavojusies, olnīca to ir izstūmusi, bet apaugļo�anās nav notikusi. Tāpēc menstruāciju neiestā�anās nav dro�a grūtniecības pazīme, bet tikai norādījums par tās iespēju.

Tā kā veselai sievietei ol�ūnas veidojas un izdalās pēc regulāriem intervāliem, arī asiņo�ana notiek regulāri � ik pēc 25�30 dienām. Kā garākais intervāls tiek minētas 37 dienas. Sīs stingrās regularitātes dēļ menstruālo asiņo�anu da�reiz dēvē par regulām. Tā kā 28 dienas ir gandrīz mēnesis, runā par menstruācijām (no lat. vai. mens � mēnesis, menses � mēne�reizes, menstruācijas). Ar debesu spīdekli Mēnesi menstruācijām nav nekāda sakara. Ja tāds būtu, tad visas pasaules sievietēm menstruācijām vajadzētu notikt vienā laikā, jo Mēness fāzes visai zemeslodei ir vienādas, turklāt Mēness fāze ilgst 29,5 dienas.

Da�as sievietes un meitenes runā par menstruācijām ka par �neve-selumu�. Kā īsti ir? Sievietes organisma straujā pārkārto�anas, sagatavojoties uzņemt apaugļoto ol�ūnu, un dzemdes gļotādas atslāņo�anās skar ne vien olnīcas un dzemdi, bet arī visu organismu.

Menstruācijas laikā veģetatīvā nervu sistēma ir vieglāk uzbudināma un grūtāk nomierināma nekā parasti. Asinsspiediens, asinsrite, zarnu pecistaltika, gremo�anas dziedzeru darbība, sviedru izdale �ai laikā notiek citādi � parasti �īs norises ir pastiprinātas, bet nereti var būt arī pavājinātas. Visos gadījumos organisma iek�ējo procesu regulācija ir labila, citiem vārdiem � tā ir kļuvusi svārstīga, nedro�a.

Menstruāciju laikā dzemdes mute ir atvērta. G|otu pika, kas parasti noslēdz ieeju dzemdē, uz Tsu laiku ir daļēji vai pilnīgi izstumta. Dzemdes dobums ir sterils. Dzemdes gļotāda at�ķirībā no mutes un maksts gļotādas nespēj pretoties baktērijām. Ja� baktērijas iekļūst dzemdes dobumā, gļotāda parasti stipri iekaist un parādās strutaini izdalījumi. No inficē�anās dzemdes dobumu sargā gļotu pika, ta�u spermatozoīdus tā neaiztur: tie viegli izkļūst cauri sārmainajām gļotām.

Pats par sevi saprotams, ka tajās dienās, kad dzemdes dobumu nesargā gļotu pika, dzimumattiecības nav pieļaujamas. Ja laulātie �o aizliegumu ievēro, slimību dīgļiem neizdodas iekļūt dzemdē: �ķidruma plūsmas virziens ir tāds, ka gļotas, asinis un gļotādas gabaliņi tiek nesti no dzemdes ārā.

Ja dzimumsakari notiek, iekams gļotu pika atkal ir noslēgusi ieeju makstī, baktērijas un mikrobi, kas atrodas uz vīrie�a dzimumlocekļa, pa maksti virzās uz aug�u un nokļūst dzemdes dobumā. Ir zināmi daudzi gadījumi, kad �ī iemesla dēļ radu�ies smagi olvadu un olnīcu iekaisumi un sastrutojumi, pat vēdera plēves iekaisums un vispārēja sepse (asinssaindē�anās). Diem�ēl pat vēl tagad ginekoloģiskajās klīnikās tiek reģistrēti mir�anas gadījumi, kuru cēloņi meklējami vīru egoistiskajā bezatbildīgumā un viņu sievu padevī-gumā, kuras bie�i vien ļaujas vīriem, baidoties no viņu �neuzticības�.

Arī veselas sievietes neilgi pirms menstruāciju sākuma ir mazliet saguru�as un satrauktas. Viņas uztraucas ātrak nekā parasti. Darbi, kas citkārt veicas labi, �ādās dienās nesokas. Da�as sievietes menstruācijas ietekmē vēl stiprāk. �ais gadījumos ārsti piedāvā savu palīdzību, arī hipnozi. Sievietēm var sāpēt galva vai arī ir smaguma sajūta vēdera lejas daļā. Dzemdes muskulatūras vieglā savilk�anās, kas nepiecie�ama atslāņotās gļotādas izstum�anai, pieaug līdz pat sāpīgiem krampjiem. Novērojumi rāda, ka sēdo�s dzīves veids, sasprindzināts garīgais darbs un uztraukumi slikto sajūtu menstruāciju laikā vēl vairāk pastiprina, bet vienmērīgs, viegls fizisks darbs � mazina.

Sievietēm menstruāciju laikā jāturpina ierastā dzīve, bet, kā jau teikts, labāk bez dzimumattiecībām, jāvairās arī no sevi�ķas piepūles, uztraukumiem, ceļojumiem, braucieniem ar auto vai motociklu. Vīri darīs labi, ja iekārtos menstruāciju kalendāru, lai zinātu, kurās dienās viņiem jābūt pret savām sievām sevi�ķi uzmanīgiem.

VĪRIE�A DZIMUMORGĀNI

Vīrie�a dzimumorgāni atrodas ķermeņa ārpusē un tikai daļēji � mazajā iegurnī. Vīrie�a dzimumdziedzeri ir sēklinieki (13. att.). īsi pirms piedzim�anas vai pirmajā dzīvības gadā tie no vēdera dobuma noslīd sēklinieku maisiņā. Cilvēkam tie tur atrodas pastāvīgi, bet vairumam zīdītāju � tikai pāro�anās laikā. Vīrie�a dzimum-dziedzerus aizsargā vairāki apvalki. Sēklinieki, tāpat kā olnīcas, ir bagātīgi apgādāti ar asinīm. At�ķirībā no olnīcām sēklinieki

pastāvīgi producē miljoniem vīri�ķo dzimum�ūnu. Arī tas jau norāda, ka vīrie�a psiholoģijai dzimumdzīvē un mīlestībā jāat�ķiras no sievietes, kurai olnīcas menstruālā cikla laikā izdala tikai vienu ol�ūnu.

Sēkliniekos veidojas vīri�ķās dzimum�ūnas � spermatozoīdi. Spermatozoīdam ir galviņa, kakliņ� un astīte. Sēkliniekā ir arī tā sauktās starp�ūnas, kas producē vīri�ķos dzimumhormonus. No sēklinieka spermatozoīdi nonāk sēklinieka piedēklī, kur tie uzkrājas. Piedēkļa kanāla sienas izdala �ķidrumu, kurā spermatozoīdi peld. No sēklinieka piedēkļa atiet sēklas vads.

Sēklas vada ce|� ir sare�ģīts: tas iet caur cirk�ņa kanālu līdz sēklas pūslī�iem un pēc tam cauri priek�dziedzerim.

Sēklas pūslī�os ne vien uzkrājas sēklas �ķidrums, bet tam pievienojas arī gļotas, jo pūslī�u sieniņās ir dziedzeri. Priek�dziedzera (prostatas) sekrēts papildina sēklas �ķidrumu. Tikai pēc tam, kad priek�dziedzeris ir izdalījis savu �ķidrumu, rodas tā dzeltenīgā, olbaltumvielām bagātā, pabiezā masa, kuru sauc par spermu (sēklas �ķidrums). Priek�dziedzera sekrēts padara spēcīgākas spermatozoīdu kustības. Abos sēklas pūslī�os un sēklas kanālos var uzkrāties apmēram 2�6 cm³ sēklas. Tik daudz tiek izdalīts vienā dzimumaktā. Sis daudzums satur 50�200 miljonu spermatozoīdu.

Abi sēklas vadi iziet priek�dziedzerim cauri un savienojas. No �īs vietas sākot, urīnam un sēklas �ķidrumam ir kopīgs kanāls. Ta�u urīns un sperma nekad neplūst pa to reizē. Priek�ējais urīnvads kalpo vai nu urīna nolai�anai, vai sēklas izdalī�anai.

Pa lielākai daļai vecāki jau no agras bērnības meitenes pieradina pie specifiskas personiskās higiēnas iera�ām. Bet to diem�ēl nevar teikt par zēniem. Tēvi �īm �blēņām� neveltī nekādu uzmanību, bet mātes un vecmāmiņas ar dēliem un mazdēliem par to kautrējas runāt. Ja zēns, jaunietis vai vīrietis ir netīrīgs, var rasties da�ādas slimīgas parādības. No vīrie�a netīrīguma nereti cie� sieviete, ar kuru viņam ir vistuvākās attiecības.

Vīrie�a dzimumorgānu uzbūves īpatnības diktē nepiecie�amību ievērot sevi�ķu tīrību, katru dienu apmazgāt gan dzimumorgānus, gan visu kājstarpi. Ja iespējams, jāapmazgājas arī pēc vēdera izejas (tas jādara arī sievietēm). Sevi�ķi tīrai jābūt tai dzimumlocekļa daļai, kuru klāj ādas kroka. Mazgājot āda jāatvelk atpakaļ, lai ziepes un ūdens piekļūtu visur. Jāmazgājas ar siltu ūdeni un �Bērnu�, �Kosmētikas�, �Spermaceta�, �Lanolīna� vai �Ekstra� ziepēm. Jāapskalojas rūpīgi, lai ziepju sārmi neizraisītu ādas kairinājumu. Pēc tam ādu nosusina ar mīkstu dvieli, kas paredzēts tikai �im nolūkam. Tiklīdz zēni sāk pa�i sevi apkopt, viņiem tas jādara katru vakaru un, ja vajadzīgs, arī rītos.

Minētā procedūra sevi�ķi nepiecie�ama tiem vīrie�iem, kuriem kustīgā ādas kroka, kas pārklāj dzimumlocekļa galviņu, ir �aura. Ja intīmo tualeti izdara reti, tad dzimumlocekļa ādas krokās sakrajas tauku dziedzeru izdalījumi � smegma, kā arī sviedri un urīna paliekas. Sie netīrumi rada labvēlīgu vidi mikrobu attīstībai, kas izraisa dzimumlocekļa galviņas iekaisumu (balanopostītu), kas izpau�as ar pampumu, strutainiem izdalījumiem, niezi.

�iem slimniekiem bie�i vien rodas fimoze un parafimoze, un tad jau nepiecie�ama urologa palīdzība.

Smegma, sviedri un urīna sāļi sadalās un izraisa kairinājumu un niezi. Kasot �īs vietas, viegli notiek inficē�anās. Bet dzimumakta laikā smegma tiek ievadīta sievietes iek�ējos dzimumorgānos un var izraisīt viņai da�ādas slimības, pat ļaundabīgo audzēju.

Viss minētais ir vērā ņemams pamatojums tam, lai vīrietis ievērotu �īs vienkār�ās higiēnas prasības. Apmazgā�anās ir viens no dzimumorgānu slimību profilakses pasākumiem vīrie�iem un sievietēm.

. Arī jaunie�iem nepiecie�amas higiēnas procedūras pēc pollūcijas � patvaļīgas sēklas �ķidruma noplū�anas, kas parasti notiek miegā. Da�i pusaud�i un jaunie�i nezinā�anas dēļ pollūcijas � dabisku nobriedu�a organisma reakciju � uzskata par kādu nelāgu slimību un cen�as no vecākiem slēpt veļu, uz kuras paliku�as izdalījumu pēdas. Veļu, protams, var un vajag apmainīt, bet nedrīkst aizmirst arī apmazgāties!

Apmazgā�anās obligāta abiem partneriem pirms katra dzimumakta un pēc tā. Ja tā nav iespējama, sieviete nedrīkst aktu pieļaut un tai atklāti jāpasaka �āda aizlieguma cēlonis. Pretējā gadījumā viņa riskē saslimt ne tikai ar infekcijas slimībām, bet arī ar vēzi. Viņa turklāt riskē kļūt nepievilcīga arī vīrietim. Mēs jau runājām par tīru. uzbudinātu dzimumorgānu izskatu un smar�u kā reli�eru. Neapmaz-gātu dzimumorgānu smaka �os reli�erus nomāc pilnīgi. Pēc akta, kad dziņas ap�ilbinājums ir noņemts, �ī smaka ataust un ilgsto�i paliek vīrie�a atmiņā, radot pretīgumu, reizēm pat pret mīlamu sievieti. Arī no �ī viedok|a ļoti nevēlami ir gadījuma sakari, jo parasti tie notiek steigā, nepiemērotos apstākļos, un ievērot higiēnas prasības reti kad ir iespējams. Tāpēc tie saistīti nc tikai ar inficē�anos, bet arī ar izteiktām �āda rakstura garīgām traumām un partneru ātru atsal�anu.

Katram dzīvniekam dzimumtieksme ir tikpat svarīgs instinkts kā barības uzņem�ana, aizsargā�anās un citi dzīvības saglabā�anai vajadzīgie instinkti. Tie visi, sevi�ķi dzimuminstinkts, var izpausties ar instinkta emocijām, piemēram, bai|u un prieka veidā. Tam pamatā ir nosacījuma refleksi. Cilvēkam instinktu emocijas rodas automātiski, neskarot gribu. Ta�u cilvēkam at�ķirībā no dzīvniekiem tās pakļautas apziņas kontrolei. Piemēram, cilvēks nedzer no dubļainas peļķes, kad ir izslāpis, kā to dara dzīvnieki. Cilvēks ir sociāla būtne. Dzīvojot sabiedrībā, cilvēkam veidojas daudz sociāli nosacītu vajadzību, kurās var atspoguļoties bioloģiskās tieksmes. Apmierinot, vienalga, kādu tieksmi, piemēram, badu vai slāpes, rodas apmierinājuma izjūta. Iespēja gūt kaut ko patīkamu rada prieka izjūtu. Sīs pozitīvās emocijas � apmierinājums, prieks � var signalizēt ne tikai par to, ka izbeigu�ās draudo�ās briesmas, piemēram, bads, bet arī stimulēt organismu, izraisīt spēka pieplūdumu un enerģiju, mobilizēt organisma aizsargspējas pret slimībām.

Saikne starp patīkamām sajūtām un darbību, kas tās izraisa, var radīt tieksmi �o darbību atkārtot. Piemēram, �ādā veidā var rasties narkomānija � tieksme pēc morfija, alkohola, nikotīna un citām vielām, kas rada patīkamu sajūtu. Tāpat kļūst pievilcīgs mīlas objekts, ja gūts dzimumapmierinājums, kas pie|auts noteiktā jūtu attīstības līmenī. Tā veidojas arī da�ādas dzimumanomālijas.

Dzimumtieksme jeb dzimumdzīve ir tieksme pēc pretējā dzimuma. Par dzimumtieksmi uzskatāma arī interese par pretējā dzimuma dzimumorgāniem. Bērniem jau aptuveni 5 gadu vecumā rodas vēlē�anās pak|aut pretējo dzimumu, tam patikt, kā arī greznoties, pievērst sev uzmanību. Par dzimumtieksmi uzskatāms arī prieks par to, ka ir izdevies apmierināt partneri, dot partnerim baudu. Pēdējais sevi�ķi izteikts sievietei. Vīrietim to vienmēr vajadzētu atcerēties, būt pateicīgam partnerei pēc katra dzimumakta.

Par dzimumtieksmes izpausmi jāuzskata arī erotiskā tieksme, proti, tieksme pēc pretējā dzimuma glāstiem, maiguma, ievērības. Tā ir svarīga visiem cilvēkiem, bet it īpa�i jaunām sievietēm. Toties sevi�ķa tieksme pēc dzimumakta raksturīga vīrie�iem, vairāk � jauniem, mazāk � gados vecākiem. Apzināta tieksme pēc dzimumakta sievietēm visbie�āk rodas tikai pēc tā dzimumakta, kurā viņas izjūt orgasmu. Tikai 20% jaunu meiteņu ir tieksme pēc akta, lai gan neapzināta tā ir visām. Tātad apzināta seksualitāte piemīt ļoti mazai daļai meiteņu, turklāt tā ir saistīta tikai ar interesi. Tiklīdz pusaud�iem parādās erotiskā tieksme, sākas iemīlē�anās. Sevi�ķi spilgti tā izteikta sievie�u kārtas pārstāvēm. Daudzi jauni vīrie�i pārspīlē jaunu sievie�u seksuālo tieksmi, bet vecāki vīrie�i to nenovērtē sievietei brieduma gados. Novērots, ka sievietes līdz 30 gadiem sūdzas par vīru pārāk lielo aktivitāti, bet pēc 30 gadiem � par vīru inertumu.

Lai dzimumtieksme radītu harmoniskas mīlestības jūtas, milzīga nozīme ir cilvēka personībai. Da�reiz gadās, ka pārāk spēcīgas jūtas noslāpē instinktu, jaunu vīrieti padarot pat nespējīgu dzimumattiecībās. Tā gan ir ļoti reta parādība, bet sievietēm to vajadzētu zināt un saprast. Parasti mīlestības jūtas izraisa aktīvu seksuālo darbību.

Iemīlē�anās jūtas raksturīgas hormonālo vētru laikam. Papildinātas ar spēcīgu dzimumtieksmi, tās ietekmē domā�anas procesus. At�ķirībā no īstas mīlestības iemīlē�anās idealizē otru cilvēku un palīdz pārvarēt da�ādas aiztures, kas traucē dzimumtuvību nepareizi audzinātiem jaunie�iem, � arī morālos �ķēr�ļus. Bioloģiski tas ir mērķtiecīgi, ta�u dzimumtieksmes pastiprinā�anos iemīlē�anās periodā pavada paaugstināta smadzeņu struktūru reaktivitāte, padarot cilvēku atsaucīgu seksuālajiem kairinātājiem. Arī uzvedības sfērā notiek pārorientē�anās gan uz partnera pozitīvajām, gan negatīvajām īpa�ībām. Sevi�ķa uzmanība jāveltī pēdējam apstāklim. Jaunietis, kuram emocijas spēcīgākas un pieķer�anās izteiktāka, drīz vien sāk pārņemt partneres īpa�ības, arī sliktās, jo, būdams iemīlējies, viņ� visu vērtē pozitīvi, attaisno, uzskata par modernu un progresīvu. Sājā periodā modrību nedrīkst zaudēt vecāki un audzinātāji, kas tādam jaunietim palīdzēs izprast partneri, neaizmirstot arī tās pozitīvās puses. Lai pareizi audzinātu jaunatni, vienmēr jāiet līdzi laikmetam, arī cilvēku intīmajās, vienmēr mainīgajās attiecībās.

Vēlāk, ar gadiem, īpa�i ģimenes dzīves ritumā, mīlestības jūtas padziļinās. Daudz lielāka kļūst savstarpējā pielāgo�anās, kas galvenokārt vērsta uz partnera pozitīvajām īpa�ībām. Japiebilst, ka intimitātes apstākļos dzimumtieksme iegūst citu raksturu, citu nokrāsu. Instinktus pārmāc prāts, fizisko tieksmi svētku drānās ietērpj garīgā tieksme un tuvība. �ādos apstākļos dzimumaktā orgasms kļūst desmitiem rei�u spēcīgāks, jo saistīts ar neizsakāmu prieku, ka bauda iegūta, saplūstot miesīgi un garīgi ar dārgāko cilvēku pasaulē. Sājā mīlestības pakāpē fiziskā tieksme it kā traucē garīgo tieksmi, tādēļ mīlo�ie cen�as dzēst savu kaisli dzimumaktā, lai pēc tam turpinātu garīgo tuvību.

Da�i sociologi aicina laulātos samierināties ar kaisles un seksualitātes kritumu tālākajos laulības gados, aicina uz �mierīgu laimi� laulības dzīvē, izskaidrojot to kā normālu parādību. Varbūt taisnība arī vācie�u teicienam, ka mīlestība zūd pēc pirmās laulības nakts? �āds uzskats ir maldīgs. Tikai iemīlē�anās fāzē pirmais dzimumakts parasti dzē� romantisko spo�umu. Turpretī mīlestībā redzama seksuālā un garīgā harmonija. Visu mū�u, it sevi�ķi pēc kāzām, ir jāstimulē gan attiecību garīgā, gan seksuālā puse, jo tās viena no otras ir atkarīgas, atgriezeniski iedarbīgas (sk. bultiņas ielīmes 2. att.). Tādēļ, cildinot jūtas, nedrīkst aizmirst arī seksa tehniku. Vienīgi mīlo�i un reizē seksa tehniku zino�i laulātie baudīs kaislu harmonisku laimi līdz pa�am vecumam. �ķiet, ka tiem, kas �mierīgā� gultnē iegāju�i, laiks doties pie seksologa, lai izvairītos no iespējamā kārdinājuma �atsvaidzināt� kaisli ārpus ģimenes. Turklāt seksologs �ajā gadījumā palīdzēs vienmēr! Ja plaisa radusies garīgajā sfērā, kas, protams, ir sare�ģītāk, palīdzēs Laulības un ģimenes konsultācijas psihologs vai psihoterapeits.

Acīmredzot cilvēku mīlestība ir gan bioloģiska uh psiholoģiska, gan arī sociāla parādība.

Orgasms

Orgasms ir pati augstākā bauda tuvības brīdī. Dzimumakta laikā tā rada dzimumapmierinājumu, jo atbrīvo no muskuļu sasprindzinājuma un asins pieplūduma dzimumorgānos. Sājā brīdī �ķiet, ka pēk�ņi apstājas psihiskie procesi, rodas kaut kas līdzīgs ekstāzei. Sievietes jūt it kā pēk�ņu grūdieņu klitora rajonā vai maksts dziļumā, bet pēc tam siltuma izstaro�anu un tā viļņveidīgu izplatī�anos pa visu ķermeni. Visu to pavada ārkārtīga baudas izjūta. Liekas, ka kaut kas izplūst no organisma. Tādēļ arī pastāv nepareizā doma, ka sievietēm �ajā mirklī notiek ejakulācija.

Orgasmam līdzīga sajūta sievietēm var būt dzemdību sākumā. Pēc �īs savdabīgās siltuma izplū�anas sākas nekontrolējamas pulsācijas makstī, visā mazajā iegurnī, da�reiz arī ārējos dzimumorgānos. Sī sajūta rada vēl lielāku saldkairu ekstāzi. Visu to kontrolēt ar prātu vairs nav iespējams. Kā vīrie�iem, tā sievietēm �īs izjūtas var būt gan spēcīgākas, gan mazāk izteiktas. Tās var mainīties pat vienam un tam pa�am cilvēkam, un tās ir atkarīgas no sagatavotības, no jūtām, no noskaņojuma. Da�reiz orgasms var pārvērsties neprātīgā kaislē, kad sieviete izdara vētrainas, neiedomājamas kustības, ekstāzē kliedz vai gandrīz zaudē samaņu.

Orgasms fizioloģiski sākas ar dzimumorgānu ritmisku sarau�anos, parasti � maksts apak�ējā tre�daļā, tāpat arī dzemdes muskulatūrā. Sī muskuļu sarau�anās pēc kvalitātes un intensitātes atbilst orgasma spēkam. Ja notiek 3�5 tādas kontrakcijas, daudzas sievietes izjūt vāju orgasmu, ja 6�8 �ādas kustības � spēcīgu, ja 9�12 kontrakcijas � ļoti spēcīgu orgasmu. Protams, iespējami arī citi varianti.

Orgasma laikā elpo�ana vidēji ir 40 reizes minūtē (normāli � 15 reizes), sirdsdarbība � aptuveni 180 reizes minūtē. Stipri paaugstinās asinsspiediens � līdz 200�220 mm Hg. Ļoti bie�i kļūst sārta kakla un krū�u āda. Praktiski iestājas kaut kas līdzīgs stresa stāvoklim. Tie orgāni, kuri nav iesaistīti aktā, piemēram, kuņģis, pārtrauc savu darbību.

Orgasms sievietēm var būt koitāls, t. i., orgasms notiek dzimumakta laikā, ekstrakoitāls � orgasmu rada, piemēram, erotiski sapņi,

un gadījuma rakstura orgasms, piemēram, braucot ar velosipēdu. Orgasmu vēl iedala pēc lokalizācijas. Ir klitoriskais orgasms, ja sajūtas galvenokārt lokalizējas klitorā, vaginālais, ja to sajūt makstī, kā arī nenoteiktas lokalizācijas orgasms. Pie pēdējā pieskaitāms arī garīgais orgasms, kas saistīts ar ekstāzi un dvēselisku apmierinājumu.

Sievietēm pēc laika orgasmu iedala īslaicīgā, ilgsto�ā un viļņveidīgā orgasmā, pēc daudzuma � vienreizējā orgasmā, daudzkārtējā orgasmā, kad viena dzimumakta laikā atkārtojas vairāki orgasmi (14. att.), pēc intensitātes � spēcīgā, mērenā un vajā orgasmā. Vīrie�iem, iestājoties orgasmam, vienmēr sākas sēklas iz�ļāk�anās.

tādēļ vīrietis akta laikā ir spējīgs tikai uz vienii orgasmu. Orgasmi miegā, sapnī uzskatāmi kā pa�regulācijas izpausme dzimumfunk-cijā. Tā ir normāla parādība, kas palīdz nomierināt pārmērīgu dzi-mumuzbudinājumu.

Ļoti bie�i orgasmu izraisa petings � divu pretējā dzimuma pārstāvju ķermeņu kontakts, kad dzimumloceklis netiek ievadīts makstī, bet saskare noved pie erotiskām izjūtām. �eit var būt bezgala daudz variāciju, bet tās visas aprakstīt nav iespējams.

Da�i zinātnieki domā, ka klitoriskais orgasms visbie�āk sastopams valdonīgām sievietēm, vaginālais � maigām sievietēm. Protams, iespējami daudzi izņēmumi.

Orgasms vīrietim at�ķirībā no sievietes ilgst tikai da�as sekundes. Tāds orgasms, kura spēks un saldkairās izjūtas ātri aug un tikpat ātri arī izbeidzas, nosaukts par īslaicīgo orgasmu. Tas var būt arī daudzām sievietēm, ta�u parasti viņām ir ilgsto�s orgasms, reizēm pat līdz minūtei, vai viļņveidīgs orgasms, kas var ieilgt līdz 10 minūtēm, reizēm pat līdz stundai un ilgāk. Da�ām sievietēm, tāpat kā vīrietim, atkārtots orgasms var iestāties pēc 20�30 minū�u pauzes, reizēm pat pēc vairākām stundām. Daudz ir sievie�u, kuras viena dzimumakta laikā аг 1�2 minū�u intervālu var sasniegt 3 vai 4 orgasmus, reizēm pat vairāk.

Bie�i vīrietis, nepazīdams sievieti, dzimumaktu beidz, izjūtot tās vienu orgasmu, un partnere paliek neapmierināta, jo viņa vēl ir spējīga uz vairākiem orgasmiem, kuri viņai var būt pat nepiecie�ami. Te vēlreiz jāatgādina, cik kaitīga sievietei ir partneru maiņa. Katrs nākamais ta�u atkal nezinās viņas īpatnības un, vadīdamies no pieredzes ar iepriek�ējo partneri, nepratīs viņu pilnīgi apmierināt. Ja dzimumakts ilgst līdz pusstundai un vairāk, bie�i vien tas vīrietim jāpabeidz, kairinot sievietes dzimumorgānus ar roku. Orgasms sievietei var arī iestāties, kairinot viņai krūtis vai skūpstoties.

Orgasmam ir liela bioloģiska nozīme. Tas ir it kā balva par to, ka mūsu darbība virzīta cilvēku dzimtas turpinā�anai. Orgasms dod izlādē�anos, tā kalpojot veselībai. Daudzi zinātnieki domā, ka orgasmu izjūt visi dzīvnieki, kas savus mazuļus baro ar pienu.

Da�ām sievietēm dzimumakts ir tikai patīkams, bet bez orgasma. Ārsti �ādu parādību sauc par dzimumapmierinājumu bez orgasma. Tā ir pilnīgi normāla parādība, kas sievietei arī dod zināmu, bet ne pilnīgu izlādē�anos. Vairums �o sievie�u var nonākt līdz pilnvērtīgam orgasmam, ja viņām izteikti un prasmīgi stimulē erogēnās zonas. Jāatzīmē, ka bez orgasma vēl ir daudz citu faktoru, kuri stiprina ģimeni. Var būt arī tādas ģimenes, kurās seksuālajai dzimumdzīvei ir maza nozīme.

Dzimumakts

Dzimumaudzinā�anas pretinieki uzskata, ka intīmo jautājumu izskaidro�ana tiem laupa dabiskumu, intimitāti, pievilcības spēku utt. Bet tas, kas nāk �dabiski�, t. i., instinktīvi (iedzimti), var būt vienīgi dzīvniecisks, cilvēks instinktus vienmēr pakļauj prātam, morālei un citām cilvēciskām īpa�ībām. Bet cilvēcīgais neiedzimst, cilvēcīgais vienmēr ir jāiemācal Arī dzimumakts � cilvēku mīlestības kulminācija � ir svētāko attiecību radīts saplūsmes moments, un tam jābūt cilvēcīgam, kulturālam, saistītam ar cilvēcīgu uzvedību.

Dzimumaktu sauc arī par kopulāciju, koitusu (coitus), kogresu (cogresus). Sājā grāmatā to bie�i sauksim par intīmās tuvības brīdi.

Sis akts cilvēka fizioloģijā ir vienīgais, kurā darbojas divi indivīdi. Par normālu var uzskatīt vienīgi to dzimumaktu, kurā piedalās pretējā dzimuma personas. Cilvēkiem �is akts parasti notiek intīmos apstākļos.

Dzimumaktu laboratorijas apstākļos 60. gados sāku�i pētīt amerikāņu zinātnieki � tā dēvētie seksuālās revolūcijas tre�ā posma pamatlicēji V. Masters un V. D�onsone. (Par seksuālās revolūcijas pirmā posma pamatlicēju uzskata Z. Freidu, par otrā posma � A. Kinsī.) Psihoterapeitu ietekmētiem cilvēkiem tika dota iespēja izdarīt dzimumaktu laboratorijā. Visas viņu fizioloģiskās funkcijas un izmaiņas dzimumorgānos reģistrēja speciāla aparatūra. (Sājā laikā laboratorijā citu cilvēku nebija.) Vislielāko uzmanību pievērsa sievietei (kā zināms, dzimumaktā visvairāk komplikāciju un nevēlamu parādību ir tie�i sievietei). Brīvprātīgām sievietēm, sekojot viņu izjūtām, fizioloģiskajām funkcijām un izmaiņām dzimumorgānos, lika onanēt ar da�ādiem priek�metiem, tika radīta iespēja veikt dzimumaktu ar mākslīgu vīrieti, kura kustības, pozas utt. viņas pa�as varēja regulēt (mākslīgā dzimumlocekļa stīvumu, temperatūru utt.). Tika pētīts arī dzimumakts ar vīrieti, mainot pozas, paņēmienus, da�ādu erogēno zonu kairinā�anas secību, intensitāti, ritmu u. c. Tuvības brīdī sekoja izmaiņām dzimumorgānos, sievietes izjūtās un vispārējām izmaiņām organismā. Diem�ēl laboratorijas apstākļos nav iespējams izraisīt mīlestības jūtas. Tādēļ arī nonāca pie secinājuma, ka visspēcīgāko orgasmu sniedz masturbācija (onānisms). Tādēļ Rietumos pievērsās galvenokārt dzimumakta un seksa tehnikas pilnveido�anai. Tas radīja tā saucamās seksrevolūcijas galējību � pornogrāfiju. Ilustrācijai aplūkosim kādas Rietumu pilsētas � kaut vai Amsterdamas � sejas seks�ūlu. Centra tirdzniecības ielās, kurās aizliegta transporta kustība, gandrīz vai uz katra soļa redzami seksveikaliņi, kuros piedāvā visneķītrāko pornogrāfiju grāmatu, slaidu, filmu, pat pildspalvu un sērkociņkārbu veidā. Te speciālas ierīces un priek�metus var iegādāties onānisti, homoseksuālisti, feti-�isti un citi. Uz krāsaino porno�urnālu vākiem atainota bērnu kopo�anās ar pieaugu�ajiem, arī homoseksuālā. Turpat pārdod arī seks-stimulatorus, kas pēc sava sastāva ārkārtīgi kaitīgi veselībai. Uz rietumiem no pilsētas centra �ādu veikaliņu skaits pieaug, piedāvātā prece kļūst vēl neķītrāka. Arvien bie�āk sarkanais lukturītis vēstī, ka speciālu salonu skatlogos redzamās puskailās sievietes pārdod sevi... Sevi�ķi daudz �o sarkano spuld�u ir pornogrāfisko sekskino-teātru tuvumā: te garāmgājēju cen�as iekārdināt spilgtās pornogrāfiskās afi�as un no skatītāju zāles raidītie �aktieru� orgasma ekstāzes kliedzieni im elsas. Sadistiem tiek demonstrētas ar seksuālām vardarbībām piesātinātas filmas. Ir arī specializēti kinoteātri homoseksuālistiem, bet pie citu kinoteātru durvīm dzirdami izvarojamo dzīvnieku �ausmu brēcieni. Te tiek sista krustā, piesmieta un apspļaudīta mīlestība � cilvēka lielākais svētums.

Baidīdamies no �āda kaila seksa, da�i audzinātāji un vecāki nonāk otrā galējībā, nesagatavodami bērnus laulības dzīves intīmajai pusei. Bet vīra un sievas seksuālajām attiecībām ta�u jābūt izkoptām, regulārām, vienmēr jāuztur savstarpējā dzimumtieksme, tuvībai jāpieiet rado�i! Tādē| arī tik lielu vērību veltījam dzimumakta aprakstam, tā fizioloģiskajām un psiholoģiskajām īpatnībām. Dzimumakts cilvēkam nav tikai fizioloģiska darbība, jo tas nesaistās tikai ar viņu vienu pa�u, bet gan arī ar otru cilvēku, te darbojas divi, tādēļ tajā jābūt savai ētikai, savai uzvedībai, savai pieklājībai un citām cilvēciskām prasībām, kurām mīlestībā ir noteico�a nozīme.

Normālās ģimenēs pirms dzimumakta ir sagatavo�anās periods, kuram ir divi posmi, pie tam pirmais saplūst ar otro un turpinās tajā:

1) dvēselisko �glāstu� posms un

2) fizisko glāstu posms.

Sagatavo�anas (glāstu) periodam seko dzimumakts, kurā ir vairāki posmi:

1) introjekcijas periods (dzimumlocekļa ievadī�ana makstī),

2) frikcijas periods (dzimumlocekļa ritmiskās kustības makstī, parasti ar sievietes aktīvu ritmisku piedalī�anos),

3) ejakulācijas un orgasma periods. Ejakulācija ir sēklas iz�ļāk�anās, kuras laikā vīrietis izjūt orgasmu. (Sievietes orgasma īpatnības jau aplūkojām.)

Dzimumaktam seko savstarpēja maiguma periods, kuram vajadzētu turpināties līdz pat nākamajam aktam.

Pēc dinamikas dzimumaktu varam iedalīt uzbudinājuma fāzē, plato fāzē un orgasma fāzē, kurai seko nomierinā�anās fāze (sk. 14. att.). Sīs fāzes veido dzimumakta ciklu. Sis cikls var būt arī pollūciju vai masturbācijas laikā.

Dzimumuzbudinājumā dzimumorgāni kļūst pilnasinīgi. Vīrie�iem notiek erekcija: dzimumloceklis kļūst stīvs, palielinās gan garumā, gan �ķērsgriezumā, un to ir iespējams ievadīt makstī. Tas pats notiek arī ar sievietes dzimumorgāniem. Mazās kaunuma lūpas palielinās apmēram divas trīs reizes, no bāli rozā tās kļūst ko�i sārtas vai pat tum�i sarkanas. Vairumam sievie�u palielinās arī klitors, reizēm pat 2 vai 3 reizes. Tas, tāpat kā vīrie�a dzimumloceklis, kļūst cietāks un garāks. Tādu sakairinātu sievietes dzimumorgānu aplūko�ana partneri ārkārtīgi uzbudina. Ja vīrietim sēkla noplūst pārāk ātri, �āda aplūko�ana nebūtu vēlama. Pēc 10�30 sekundēm sievietes dzimumorgāni kļūst valgi: maksts sieniņas pārklājas it kā ar gļotainu ziedi, kas atvieglo dzimumlocekļa kustības. So mitrumu izdala Bartolini dziedzeri un maksts vestibila dziedzeri. Papla�inās arī vēnas, kuras atrodas maksts sieniņās un ap to. Dzimumakta un dzi-mumuzbudinājuma laikā maksts aug�ējā da|a pagarinās un papla-

�inās. Dzemde kopā ar-kakliņu paceļas augstāk un pavirzās atpakaļ. Maksts diametrs tās aug�ējā daļā un sevi�ķi ap dzemdes kakliņu uzbudinājumā var papla�ināties vairākas reizes, izveidojot telpu spermai. Maksts garums var palielināties par 2�3 cm. Lejas daļā maksts sa�aurinās, radot aploci, par kuru runājām jau agrāk. �āds maksts papla�inājums aug�pusē un sa�aurinājums zemāk gan vīrietim, gan sievietei rada ārkārtīgi patīkamu sajūtu. Liekas, ka dzimumloceklis ir iekļuvis bezdibenī, it kā pazudis. Sī sajūta ir'saplū�anas sajūta. Da�i autori pat uzskata, ka �ajā laikā laulātie izjūt viens otra biostrāvas. Frikcijām turpinoties, notiek kairinājumu summā-cija un aizvien vairāk un vairāk pieaug dzimumuzbudinājums. Sasniedzis diezgan augstu līmeni, sievietei tas kādu laiku paliek nemainīgs. Tā ir tā sauktā plato fāze. Sājā fāzē maksts

sieniņas pielaikojas vīrie�a dzimumloceklim._ Partneri sāk ļoti labi izjust viens otru. Maksts apak�ējā tre�daļā aizvien vairāk pieplūst asinis, un tā, pretēji aug�ējai daļai, vēl vairāk sa�aurinās. Or-gastiskā aploce (15. att.) kļūst vēl izteiktāka. Vīrietis jūt, ka. viņa dzimumlocekli kāds it kā būtu patīkami saspiedis vai satvēris pie pa�as saknes. Orgastiskās aploces dēļ sperma nevar iztecēt no maksts. Ja �ī aploce ir ļoti vāja, sperma jau akta laikā ar frikcijām tiek it kā izsūknēta no maksts (tas var būt par cēloni neauglībai). Aizvien jutīgākas kļūst erotiskās zonas dzimumorgānu rajonā.

Par to, ka �ajā uzbudinājumā piedalās viss sievietes organisms, liecina arī piena dziedzeru palielinā�anās (16. att.). Krū�u galiņi da�ām sievietēm palielinās pat vairākas reizes, citām �ī palielinā�anās nav tik izteikta, bet tie piebriest gandrīz katrai.

Daudzām sievietēm āda ap kaklu kļūst sārtāka, piesarkst arī seja un krū�u āda, papla�inās acu zīlītes. Sājā brīdī sievietes izskats ārkārtīgi ietekmē vīrieti. Ja sievietes to zinātu un tas viņas netraucētu, dzimumaktam vajadzētu notikt kaut vai nelielā apgaismojumā. Sievietes skaistums orgasma brīdī iespiestos vīrie�a atmiņā un stiprinātu mīlestības saites.

Vienlaikus paaugstinās arī muskuļu tonuss. Saraujoties plaukstu un pēdu muskuļiem, pirksti saspie�as kopā. Elpo�ana kļūst bie�āka, paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens, apstājas kuņģa un zarnu trakta darbība, mainās aknu un nieru darbība, nerunājot jau par visu endokrīno sistēmu kopumā. Visas �īs pārmaiņas noved pie izteikta orgasma, kurā �is sasprindzinājums izlādējas.

178

Orgasma brīdī visas minētās parādības ir sevi�ķi spēcīgas. Saraujas dzemdes muskulatūra. Sī sarau�anās notiek ritmiski, reizi vai vairākas reizes sekundē. Maksts sarau�anās sākas 2�4 sekundes pēc orgasma sāk�anās. Agrāk uzskatīja, ka orgasma laikā notiek spermas aspirācija dzemdē. Tomēr vēlākie pētījumi to neapstiprināja.

Vīrie�iem orgasms saistīts ar spermas iz�ļāk�anos � ejakulāciju. Orgasms sākas ar ritmisku sēklas izvadkanālu sarau�anos, kā arī sēklas pūslī�u ritmisku darbību. So sarau�anos vīrietis izjūt kā sald-kairu sajūtu un tajā.pa�ā laikā kā neizbēgamu orgasma iestā�anos. Sājā brīdī� apturēt orgasmu vairs nav iespējams. Vīrietim orgasms turpinās 2�3 sekundes, sievietei tas var būt krietni ilgāks. Sājā laikā atveras priek�dziedzera izvadkanāli un sperma nonāk urīnizvadka-nālā. Sis brīdis ir orgasma kulminācija: sēklas �ķidrums un priek�dziedzera sekrēts ar ļoti lielu spiedienu grūdienveidīgi iz�ļācas caur dzimumlocekli makstī. Orgasmam seko atslābums. Iestājas tā sauktā detunescencija (asins atplū�ana no dzimumorgāniem). Vīrietim tas notiek da�ās sekundēs: dzimumloceklis kļūst ļengans un samazinās. Sieviete �ajā brīdī vēl maigi piekļaujas, kļūst it kā aktīvāka, glāsta vīrieti, jo viņai �is atslābums notiek lēnām. Pēc tam iestājas tā sauktais refraktārais periods, kad dzimumuzbudinājums nav iespējams. Vīrietim atkārtota erekcija var iestāties pēc 30�40 minūtēm, bet da�iem tikai nākamajā dienā. Arī sievietēm pēc orgasma asins pieplūdums dzimumorgānos samazinās, bet tas notiek daudz lēnāk nekā vīrietim. Ja orgasms nav iestājies, tad detunescencija ir daudz ilgāka, ar nepatīkamām izjūtām, un sieviete ilgsto�i paliek savdabīga stresa stāvoklī ar nelabvēlīgām sekām.

Ja sieviete ilgsto�i paliek neapmierināta, t. i., ja viņai neiestājas orgasms, uz ko tā ir gatavojusies, ar laiku dzemde var kļūt lielāka. Tāpat var mainīties arī dzemdes piedēkļi. Maksts un ārējie dzimumorgāni kļūst rupji. Daudzām sievietēm sāk sāpēt krusti, rodas spiediena sajūta, reizēm pat krampjveidīgas sāpes. Ja �ādas sievietes pēc neveiksmīga akta masturbē, �īs sāpes ātri pāriet. Praktiski �o masturbāciju delikāti un maigi vajadzētu veikt vīram.

Pēc orgasma sievietes, kuras spējīgas tikai uz vienreizēju ātru orgasmu, uz laiku kļūst neuzbudināmas. Iestājas refraktārais periods. Tas var būt ilgsto�s: stundas, diennaktis un pat vairāk. Sievietēm, kas spējīgas uz vairākiem orgasmiem vienā dzimumaktā, refraktārais periods ir ļoti īss. Reizēm tas var būt 1 minūte vai nedaudz ilgāk. Ir sievietes, kuras gatavas uz atkārtotiem orgasmiem viena akta laikā. Tās pēc pirmā orgasma paliek uzbudinājuma stāvoklī, tā sauktajā plato fāzē (sk. 14. att.). Pēc nākamā orgasma atkal var iestāties plato fāze un atkal � jauns orgasms. Bie�i katrs nākamais orgasms ir spēcīgāks par iepriek�ējo. Var būt arī otrādi � katrs nākamais orgasms ir vājāks, līdz beidzot tas vairs neiestājas un sieviete nomierinās.

Nomierinā�anās var iestāties ne vien pēc orgasma, bet arī pirms tā, ja dzimumakta laikā rodas kādi traucējo�i faktori. Pēc pilnīga apmierinājuma asinis ļoti ātri atplūst no maksts apak�ējās daļas. Orgastiskā aploce vairs nav jūtama, un sperma var iztecēt. Tādēļ gadījumos, kad grūtniecības iespējas ir apgrūtinātas, dzimumaktu vajadzētu pārtraukt pirms sievietes pilnīga apmierinājuma. Tad aploce turas ilgi un ir �ķērslis sēklas iztecē�anai. Ja vīrietis pēc ejakulācijas un sievietes orgasma kustības turpina, sēklas �ķidrums tiek izsūknēts.

Kop� sendienām mīlestība cilvēkiem ir bijusi liels dabas noslēpums. Mīlo�s cilvēks vēlas būt labāks. Dzīve viņam iegūst dziļāku jēgu. Mīlestība � tas ir harmonisks un tomēr komplicēts jūtu stāvoklis, kad jūtas cita citu papildina un līdzsvaro. Mīlestība ir daudzu individuālu attiecību, arī ģimenes attiecību sastāvdaļa. Mīlestības jūtas izpau�as mīļoto savstarpējās attiecībās. Mīlestības pārdzīvojumos, kas at�ķiras no visiem citiem, ideāla īpa�ības un viņa būtība nonāk savdabīgās attiecībās. Reālais tēls tiek uztverts caur jūtu prizmu. Tas it sevi�ķi jāatceras ārstiem, kas nodarbojas ar sek-soloģiju un seksopatoloģiju.

Mīļotā ideāls ir tēls, kuru veido iemīlējies cilvēks. Sis tēls ir apveltīts ar ārējo pievilcību un sevi�ķi vērtīgām rakstura īpa�ībām. Bie�i vien sieviete, saskatījusi vīrietī kādu �ilbino�u īpa�ību, savā fantāzijā to papildina. Vīrie�a uzdevums būtu delikāti izpētīt, kāds viņ� īsti ir mīļotās iztēlē, lai kaut nedaudz varētu līdzināties �im tēlam, jo pretējā gadījumā ilūzijas reiz var zust un mīlestība beigties.

Augstas kultūras cilvēka ideāls būs ļoti, sare�ģīts, apveltīts ar daudzām pozitīvām īpa�ībām. Ja cilvēkam, kas iemīlējies, būs zemāks kultūras līmenis, arī viņa ideāls būs vienkār�āks. Zema kultūras līmeņa cilvēka ideāls parasti saistīts vienīgi ar dzimumtieksmi un dzimumattiecībām.

īsto mīļotā tēlu parasti veido redzes, dzirdes, taustes un citi orgāni. Vislielākā nozīme ir redzei, tādēļ mīļotā tēls visbie�āk tiek papildināts ar redzes iztēli. Tāda pati nozīme ir arī dzirdei, o�ai un taustei. Iemīļotais reti kad atbilst ideālam, kur� izveidojies partnera iztēlē. Labākajā gadījumā iespējama tikai lielāka vai mazāka tuvinā�anās �im ideālam.

Runājot par. dzimumtuvību, �ajās attiecībās svarīgs vēl kas cits. Cilvēks, atradis savu ideālu, vēlas tam patikt, kļūt iemīlēts, cen�as būt skaistāks, pieklājīgāks, maigāks, jautrāks un patīkamāks. Ta�u iespējamas divas nopietnas problēmas, kuru dēļ var būt sare�ģījumi �ajās attiecībās.

Vispirms iemīlē�anās (ne mīlestības) gadījumā kaitīgs ir ap�ilbums no personīgajām dzimumemocijām, kad partneri uztver tikai seksuāli emocionālajā plāksnē. Uzmanība koncentrējas vienā virzienā, pakāpeniski aizsedzot pārējās partnera īpa�ības. Parasti ar �ādu īpa�ību ir apveltīti jauni vīrie�i, kas savā sakāpinātajā dzimumtieksmē kļūst akli. Tas piesaista gados daudz vecākas seksualizētas sievietes vai arī jau pieredzēju�as viengadnieces. Bie�i vien, panācis tuvību ar �ādu partneri, kuru pēc tam ierauga pavisam citādu, vīrie-tis to atstāj. Te samanāma primitīva analoģija, piemēram, ar bada instinkta apmierinā�anu. Mēs ta�u neatceramies ēdienus, ko baudījām kādā viesību mielastā pirms gada, turpretī labi zinām, par ko runājām ar draugiem pēc ē�anas. Tās sarunas, kas notika pirms maltītes, parasti neatceras, jo izsalkums nejāva uztvertajām domām fiksēties ilgsto�ajā atmiņā. Tāpat notiek arī divu mīlo�o tuvībā. Pēc kritiskās robe�as tieksme pēc tuvības, sevi�ķi, ja bijis ilgāks pārtraukums, traucē garīgo komunikāciju, tātad nekalpo arī mīlestības tālākai izaugsmei līdz garīgai intimitātei. Tikai pēc divu mīlo�u cilvēku tuvības partneru sarunas un darbība nok|ūst ilgsto�ajā atmiņā un kalpo mīlestības dialektikai. Tiesa, pārsātinātība (galējības) �ajā ziņā arī nenāk par labu. Dzimumaktam jābūt cilvēcīgam, piesātinātam ar �armu, izdomu, jūtu un maiguma uzliesmojumu, sevi�ķi akta uvertīrā, prologā un jo īpa�i epilogā. Tad arī �āds dzimumakts paliek ilgsto�ajā atmiņā kā visgai�ākie svētki. Tuvības brīdim starp mīlo�ajiem vienmēr jābūt svētku brīdim � ikdienība te ir nāvējo�a. Pārsātinātību tuvībā un tuvību bez jūtām var pielīdzināt mielasta galdam, pie kura nesē� vis intere�u vienoti draugi, bet gan gadījuma rakstura cilvēki.

Otrs mīlestības ienaidnieks ir peļamā tradīcija slēpt savas jūtas pret partneri. Bie�i māte pamāca meitu, ja tā kādu iemīlējusi, lai viņa tomēr satiktos vēl ar kādu puisi un izvēle būtu lielāka, vai arī dod padomu, ka �sieviete nedrīkst parādīt savas jūtas, lai neizskatītos netikumīga�. Savukārt jauneklim �jāmeklē un jāpapla�ina savu paziņu loks, līdz atradīs izredzēto�. �ādu uzskatu dēļ top �kreicī�u� apļi. Kāpēc gan atbildes jūtas, kas tik svarīgas mīlestības izpausmei, maskēt ar spēli?

Laimīgas laulāto attiecības veidojas divos virzienos:

1) savstarpējā gādībā un rūpēs un

2) savstarpējos glāstos un erotisma uzturē�anā un veicinā�anā. Laba sieva ir-rūpīga kā māte un kaislīga un maiga kā mīļākā. Tas pats būtu sakāms arī par vīrieti. Ar glāstiem un erotismu jāsaprot ne vien maigas attiecības, bet arī jūtām bagātas, pilnvērtīgas dzimumattiecības. Pats galvenais divu mīlo�u cilvēku attiecībās ir sirsnība, un, lai arī cik dīvaini tas izklausītos, brīvība � neierobe�ota, bez pārmetumiem, jūtu brīvība un brīvība �īs jūtas izteikt, vajadzību brīvība un atbildes jūtu izpausmes brīvība. Sājā brīvībā mīlo�s vīrs vai sieva nedarīs neko tādu, kas nebūs zināms arī mīļotajam. Viņu apzinātā brīvība izpaudīsies vajadzību un intere�u visdziļākajā saskaņā.

Ja cilvēks sūdzas par patoloģiju vai novirzi dzimumattiecībās, ārstam noteikti jāzina, vai viņ� ir iemīlējies vai ne. Ja ir iemīlējies, tad � vai viņa partnerī ir atbildes jūtas.

Mīlo�ie viens otru sevi�ķi dziļi izjūt intīmās tuvības brīdī. Sī izjūta var būt neapzināta, tikai zemapziņā. Da�i autori uzskata, ka dzimumaktā notiek pilnīga divu cilvēku saplū�ana, kad tie tuvinās stāvoklim, kurā no diviem veidojas viens organisms. Domā, ka �ajā brīdī pat biostrāvas kļūst kopīgas. Ja partneris ir negatīvi noskaņots pret tuvību, otrs to izjūt un tam var būt nelabojamas sekas.

Tādē| labāk par savu noskaņojumu mierīgi paziņot pirms tuvības un dzimumaktu neuzsākt, kamēr �is sliktais garastāvoklis nav izzudis. Lielu ļaunumu abiem var nest tas, ja kāds no partneriem akta laikā pārdzīvo greizsirdību. Piemēram, kādai sievietei kaimiņiene pastāstīja, ka viņas prombūtnes laikā redzējusi tās vīru vakarā kopā ar kādu sve�u sievieti. Sieva nolēma vīru sodīt ar �dzimumvēsumu�. Viņa tuvības brī�os centās apspiest savas izjūtas, būt vēsa, jo zināja, ka vīram ļoti patīk viņas seksuālie pārdzīvojumi. Drīz vien vīrs k|uva impotents. Vēlāk noskaidrojās, ka liktenīgajā vakarā pie vīra atnāku�i viņu kopīgie draugi � kāds precēts pāris, bet kaimiņiene logā bija saskatījusi vienīgi sievieti. Tā sieva sodīja vispirms sevi par neapdomību un greizsirdību. Bija nepiecie�ami vairāki gadi, lai izārstētu vīra impotenci.

Vēl viens gadījums. Arēji ļoti saderīgs pāris. Pēc divu bērnu piedzim�anas vīrs kļūst impotents. Ir atsevi�ķas erekcijas, kuras parasti beidzas ar priek�laicīgu sēklas noplū�anu (ante portae). Pēdējā laikā erekciju nav, nav arī vēlē�anās pēc dzimumakta. Vīrs ir izmisis. Viņ� domā, ka sievai dzimumakts ļoti nepiecie�ams, jo tā tuvības brī�os izrāda izteiktu aktivitāti un kaisles pazīmes. Sākumā sieva atsakās ierasties uz konsultāciju, un tas apgrūtina ārstē�anu. Vēlāk, ļ*i � kad vīra neiroze kļūst izteiktāka, sievu izdodas pierunāt. Sarunā ar sievu noskaidrojas, ka viņa ir pilnīgi vēsa un tuvība tai ir pat nepatīkama. Kaisli viņa tēlo, lai patiktu vīram. Kā redzams, tad vīrs zemapziņā ir uztvēris sievas negatīvo noskaņu un izjūtas un kā atbilde radu�ies dzimumfunkcijas traucējumj. Līdzīgi var būt arī ar sievieti. Visbie�āk traucējumu cēloņa izskaidro�ana novēr� pa�u cēloni. Konkrētajā gadījumā labāk būtu bijis, ja sieva nebūtu izlikusies, bet savlaicīgi griezusies laulības un ģimenes konsultācijā. Tas būtu pasargājis vīru no saslim�anas, nerastos doma par �ķir�anos.

Vienmēr jāatceras, ka dzimumakts vispirms ir dzimumtieksmes un citu vēlmju piepildījums, pēc kura iestājas klusuma un skaidrības brīdis, kad kaisles apreibums vairs netraucē visu apdomāt. Ārpus-laulības sakaros pēc dzimumakta bie�i vien izrādās, ka partneris nebūt nav tas, par ko ticis iztēlots.

Sājā nodaļā dzimumakts netiks aplūkots kā specifiska laulāto darbība, lai iegūtu bērnus, bet gan kā darbība, kas saistīta ar mīlestības jūtām un ir �o jūtu augstākā izpausme. Orgasms ir ne vien organisma fizioloģiska un anatomiska reakcija, bet arī izteikta emocionālā sasprindzinājuma izlādē�anās. Pēc �ādas izlādē�anās emocionāli jutīgs cilvēks it kā nonāk �izejas stāvoklī� un viņam no jauna var rasties emocijas.

Mīlo�i cilvēki, kuri nespēj pilnvērtīgi apmierināt savas dzimumva-jadzības, neuzskata sevi par pilnīgi laimīgiem. Ja laulātie tuvībā cen�as gūt baudu vienīgi sev, tas liecina, ka �ādās ģimenēs nav īstas

mīlestības. Faktiski �āds dzimumakts pielīdzināms onānismam. Sajās ģimenēs gandrīz visi vīrie�i dzimumaktu beidz ar orgasmu, bet vairums sievie�u � bez tā. Lielākā daļa pat nezina, kas viņām jāizjūt orgasma brīdī, lai gan īstenībā ir pilnvērtīgas, kaislīgas sievietes, jo pēc hipnozē izraisītā orgasma kļūst normālas.

Ir arī ģimenes, kurās ne vīrs, ne sieva nezina, kā gūt apmierinājumu. Tādē| arī dots orgasma apraksts un tiks aplūkota vīrie�a un sievietes uzvedība dzimumakta laikā.

1961. gadā padomju seksologs N. Ivanovs ieviesa terminu �pie-ņemamības diapazons�. Ko ietver �is termins? Tajā ietilpst vīrie�a un sievietes seksuālās uzvedības elementi dzimumtuvībā, galvenokārt seksuālās konstitūcijas raksturs (dzimumtips). erogēnās zonas (sk. 1. att.) un to kairinā�anas veids pirms tuvības, tuvības brīdī un pēc tā. Ja kādam cilvēkam �is diapazons ir �aurs, tad partnerī ar pla�āku diapazonu tas saskatīs izvirtību. �āds uzskats ir maldīgs pa�os pamatos un parasti izveidojas nepareizas dzimumorientācijas un dzimumaudzinā�anas rezultātā. Tā ir nedabiska parādība, zem kuras slēpjas neapzināta cīņa pret sevī it kā snaudo�u izvirtību. Aizspriedumainās bailes no visa, kam sakars ar dzimumjautājumiem, saistās ar tiem pagātnes tabu, ko pasludinājusi baznīca. Mūsdienās tie uzskatāmi par amorālu parādību, jo būtībā uzstājas pret mīlestību un ģimeni. Par trūkumu jāuzskata viss, kas mazina laulāto savstarpējo erotizāciju, tuvības baudu un līdz ar to arī mīlestību.

Ir gadījumi, kad vīrs pat pēc da�iem laulībā nodzīvotiem gadiem nav redzējis savu sievu kailu. Sievietei ar tik �auru pieņemamības diapazonu ir nepilnvērtīga dzimumdzīve. Bet �ī nepilnvērtība veicina kreisos soļus.

Ja ir patiesa mīlestība, tad pieņemamības diapazons abiem laulātajiem ātri vien kļūst vienāds.

Dzimumtieksme vīrietim liek darboties, lai panāktu apmierinājumu. Sagatavo�anās periodā vīrietis mīļotās tēlu uztver detalizēti. Tuvības brīdī �ī uztvere kļūst viengabalaina. Tas pats notiek arī ar sievieti. Ta�u, ja tās apziņā iezogas kāds pretrunīgs motīvs, piemēram, bailes no apaugļo�anās, uzreiz iestājas aizture un orgasma var arī nebūt. Diezgan bie�i sievieti dzimumaktā traucē visādi sīkumi. Ar savu negatīvo reakciju vīrs stāvokli vienmēr pasliktina, nesaprazdams, ka pats ir vainīgs, jo nav sievu pietiekami sagatavojis tuvībai. Sagatavota (sakārdināta) sieviete nereaģēs ne uz durvju, ne telefona zvanu.

Cilvēku sabiedrībā mīlestība ir ne vien personīga, bet arī sociāla problēma. Cilvēka personības struktūra vienmēr atbilst tai sociālajai videi, kura viņ� audzis un dzīvo. Tādēļ mīlestības jūtu veido�anos ietekmē ne vien pasaules uzskats, pārliecība, raksturs utt., bet arī tradīcijas un morālie un estētiskie uzskati, kas valda �ī cilvēka sabiedrībā, viņa tautā. Savukārt tradīcijas, morāle, estētiskie uzskati, uzvedības normas, kultūra pastāvīgi mainās � mainās kopā ar sociālo vidi un sabiedrības attīstību. Vīrieti sievietē pievelk ne vien viņas dzimumīpatnības, bet arī vispārcilvēciskas vērtības. Arī sieviete nemīl vīrieti tēviņu, bet gan vīrieti personību. Cilvēkiem vienmēr ir tieksme uz jauno, neparasto, tas attiecas ari uz mīlestību. Mūsu sociālā vide dod visas iespējas tālākai izaugsmei gan vīrietim, gan sievietei. Vienmēr atcerēsimies, ka mīlestība ir dialektiska, mīlestība ir uguns, kurai vienmēr jāpiemet malka, lai tā neizdzistu. Un �ī malkas pieme�ana zināmā mērā ir sevis, savas personības nepārprotama pilnīgo�ana. Ir vēl citi sociālie faktori, kas jūtami ietekmē laulāto mīlestību un dzimumdzīvi. Tie ir ģimenes ekonomiskais stāvoklis un dzīvokļa problēma, �ie faktori at�ķirībā no pirmā neprasa speciālu analīzi, tie ir acīm redzami. Jāpiebilst, ka akcelerācijas laikmetā, kad ģimenes nodibina arī ļoti jauni cilvēki, vismaz vienam no viņiem jāspēj būt ģimenes balstam.

Mīlestības pamats ir dzimumtieksme un �īs tieksmes radītās emocijas, kas kopumā veido erotismu. Uz citiem pamatiem mīlestību nevar celt, jo tas būs nedabiski � bez sarkanā, oran�ā un dzeltenā nebūs varavīksnes, nebūs saules gaismas. Tāpat bez erotisma starp diviem pretējā dzimuma pārstāvjiem neizveidosies harmoniska mīlestība. Protams, �is apgalvojums nenoliedz jūtu atgriezenisko, pat ļoti spēcīgo ietekmi uz erotismu. Tā ir tik liela, ka dzimumtuvību bez jūtām var likumsakarīgi atzīt par amorālu. Erotisms ārpus laulības rada iemīlē�anos, kuru jaunie�i bie�i notur par mīlestību un, uzsākdami dzimumsakarus, ļauj izveidoties �Kreicī�a aplim�. Tad arī laulība kļūst tikai par kārtējā dzimumtuvības partnera maiņu. Tie�i �iem �pieredzēju�iem� visvairāk vajadzīga �ī noda|a, jo viņi, mainot partnerus, nav vis mācīju�ies, bet gan atpaliku�i seksā. Laulības dzīves erotizācija, rado�a pieeja tuvībai ģimenē vienmēr novēr� vajadzību pēc partneru maiņas, stiprina ģimeni. Mīlestība plauks tur, kur abi laulātie stimulēs mīlestības pamatsfēru. Tas sevi�ķi svarīgi tad, ja sieva ir frigīda vai vīram ir seksuāla mazspēja, nerunājot nemaz par impotenci. Vīram �īs pamatsfēras radī�anā ir vislielākā atbildība, sevi�ķi laulības pirmajos mēne�os. Lai mīļākā nebūtu jāmeklē ārpus mājas, viņam tā jāpamodina sievā. Arī sieviete �ajā procesā nedrīkst būt pasīva. Tas ir process, kas turpinās līdz sirmam vecumam. Tajā izmantojami gan psiholoģiskie paņēmieni, gan seksa tehnika. Viens bez otra tie rezultātus nedos. Teiktā izpratnei minēsim raksturīgu piemēru.

Viņi abi ir atnāku�i. Viņ� tepat aiz galda, acīs nikns izmisums un aizvainojums. Viņa pa�ā attālākajā stūrī, acis sausas, ķermenis trīc nedzirdamās elsās. Viņi ir atnāku�i, lai psihoterapeits palīdzētu aizmirst notiku�o, palīdzētu atgriezties mīlestībai un lai viņi atkal varētu turpināt kopīgi audzināt savus bērnus.

Hipnoze varbūt liks aizmirst pārdzīvojumu skaudrumu. Lai atgrieztos mīlestība, var palīdzēt vienīgi zinā�anas vīrie�a un sievietes psiholoģijā, seksuālajās un fizioloģiskajās īpatnībās, tuvības psiholoģijā.

Toreiz bija rudens vakars. Atgriezies no reisa, vīrs (tālbraucējs �oferis) uz galda atrada sievas zīmīti, ka viņa aizbraukusi nokopt mātes dārzu (māte atradās slimnīcā). Bērni atstāti pie kaimiņiem ...

Savāds nemiers urdīja vīru, kaut kas nepatīkams dvesa no �īs vēstules (precētie, sīkumos iepazinu�i viens otru, bie�i pat tikai no uzrakstītā nojau� kaut ko neparastu otra rīcībā un noskaņojumā). Izsaucis taksometru, viņ� traucās naktī 80 kilometrus līdz mātes mājai. Viens no logiem bija apgaismots. Neviļus tajā ieskatījies, vīrs sastinga. �audīgā kamīna uguns atspulgā viņ� ieraudzīja savu sievu, Viņa bija kaila, un, kaut arī vīrs bija ļoti satraukts, sieva viņam likās neparasti skaista �ajā sarkanīgajā gaismā. Tikai tad viņ� pamanīja vīrieti, kur� maigi glāstīja pavisam vēl jaunavīgās sievas krūtis. Vīrs juta, ka spēki viņu atstāj ...

Kā tas bija noticis, kur� te vainīgs?

Bija tie�ām īsta un liela mīlestība. Viņi apprecējās. Daudz tika darīts, lai ģimenē nekā netrūktu. Abi strādā, audzina divus bērnus � tātad slodze ir liela. Diezgan bie�i iznācis strīdēties par da�ādiem sīkumiem. Te vīrs pārmetis par savlaicīgi neizravētu dārzu, te par nekārtību mājā, te par nesaimnieciskumu. Pats ļoti greizsirdīgs, turklāt nav to slēpis, attaisnojoties ar mīlestību. (Atcerieties, ka greizsirdība � pamatota vai nepamatota, vienmēr ir nāvējo�a slimība mīlestībai! Tai nav nekāda sakara ar cēlām jūtām, tā ir egoisma un privātīpa�niecisku tieksmju izraisīta.) Sievas intereses vīrs ignorējis. Biju�i strīdi ar vīramāti. Tātad visi mīlestību graujo�ie faktori vienkopus.

Lai noskaidrotu intelektuālo līmeni un mīlestības pakapi (mīlestība vienmēr aicina kopīgi baudīt skaistumu gan dabā, gan mākslā), ārstu interesē, kādi ir precēto sarunu temati un atpūtas veidi, jo tam ir ļoti liela nozīme arī dzimumdzīvē. Sājā ģimenē visvairāk runāja par darbu, mājsaimniecību, kaimiņiem un draugiem, reizēm par veselību un slimībām, bet tikpat kā nemaz par teātri, literatūru, māk� slu. Toties asi vārdi vīra mutē bijusi diezgan bie�a parādība, abu attiecībās iezagusies kaut kāda sīkumainība.

Uz teātriem un koncertiem abi gāju�i tikai kopdzīves sākumā, atvaļinājumus pavada galvenokārt mājas darbos, uz kino iet reti, pēc kāzām kafejnīcā un restorānā vispār nav biju�i. Sieva sapņojusi par kopīgām pastaigām, bet arī tām nav atlicis laika. Dzīve kļuvusi vienmuļa un pelēcīga, kaut kur nemanot izgaisu�i skaistie sapņi.

Dzimumattiecībās jaunā sieviete ar vīru nekad nav guvusi apmierinājumu un baudu, lai gan laulības dzīves sākumā dzimumtuvība stipri uzbudinājusi. Tagad tas viss esot vienaldzīgi. Sapņos gan redzējusi sevi kopā ar nenoteiktu vīrieti. Izjutusi orgasmu. Vairākkārt kautrīgi ieminējusies vīram par savām ilgām un vēlmēm, lūgusi vairāk maiguma, neuzkrīto�i devusi vīram palasīt bro�ūras par laulāto intīmajām attiecībām, bet viņ� neesot sapratis �os mājienus. Tad viņa apjautusi, ka partnera izvēlē ir kļūdījusies. To licis saprast arī vīrietis, kur� pēc ilgāka flirta beidzot salauzis nelaimīgās sievietes pretestību (starp citu, �im pavedinātājam viņa bija jau se�padsmitā sieviete, lai gan pa�am ir ģimene un bērni). Bet vīram pat prātā nebija ienācis, ka sieva nav izjutusi baudu tuvības brīdī. Viņ� pat nav iedomājies skūpstīt sievas krūtis, tikai steidzies apmierināt savu drud�aino kaisli. Viņ� nezina, ka dzimumakts viņai kļuvis par mocību. Viņ� vēl tagad nespēj saprast, ka sievas vēsumu būtībā veicināju�as sīkās, daudzreiz nepamatotās vārdu pārmaiņas, kopdzīves pelēcība, pozitīvo emociju nabadzība. Viņ� nekādi nevar saprast, ka partnerim nedrīkst pārmest mīlestības trūkumu, ja pats nav to radījis un stiprinājis, ja nav centies būt tāds, kādu sieviete viņu ir iemīlējusi. Nevar otram pārmest to, pie kā vainīgs ir pats. Lai sieviete izjustu baudu un apmierinājumu tuvības brīdī, viņai pret vīrieti ir vajadzīga liela mīlestība, viņai no tā jāsaņem arī liela garīgā bauda. Lai sievā pamostos mīļākā, vīrietim tā jāsajūsmina ar savu personību, ar saviem darbiem un uzvedību. Tikai tad neviens cits nespēs viņu savaldzināt, tikai tad �ie smalkie un rūdītie pavedinātāji būs viņai nepatīkami.

So tēzi apstiprina kāds spilgts gadījums. Pie arsta pēc padoma griezās sieviete, kura bija kļuvusi vēsa pēc 15 gadu normālas, kaislīgas laulības dzīves. Turklāt vīrs bija viņas pirmā mīlestība, kas būtiski ietekmē ģimenes stiprumu. Savas frigiditātes cēloni viņa neapzinājās. Kaut gan slodze darbā un mājās bija liela un vīrs mājas darbos sevi�ķi nepalīdzēja, viņa tomēr nebija zaudējusi tieksmi pēc mākslas, sevi�ķi mīlēja glezniecību un mūziku. Katram cilvēkam, īpa�i sievietei, piemīt īpa�ība ne tikai bēdās, bet arī priekos dalīties ar uzticamu, tuvu cilvēku. Sājā ģimenē tā pietrūka un, lūk, protests pret �ādu pelnru�ķītes lomu radīja atsalumu, kuru vēl vairāk padziļināja vīra nepamatotās aizdomas (kā ikviens tipisks vīrietis, viņ� savādāk nespēja izskaidrot sievas vēsumu). Lai gan iemesls bija pavisam vienkār�s � bija izgaisis vīrietis � ideāls ...

Vai mēs gribam vai negribam to atzīt, tomēr harmoniska dzimumdzīve ir spēks, kas stiprina laulību. Ja sāktu at�ifrēt tās atbildes, kurās laulības �ķir�anas lietās pāri apgalvo, ka nav varēju�i saprasties raksturu dēļ, visbie�āk tomēr atklātos disharmonija dzimumdzīvē. Diem�ēl �o problēmu tikai tagad sāk pētīt, tāpēc �ēl to ģimeņu, kuras varēja padarīt stipras un laimīgas, ja tās būtu laikus saņēmu�as ārsta palīdzību.

Statistika rāda, ka mūsu republikā vairāk nekā 60�65% sievie�u (no 10 000 apsekoto sievie�u � 6600) dzimumdzīvē ir vēsas (fri-gīdas). Pierādīts, lai gan tas �ķiet paradoksāli un neloģiski, ka vīrus visbie�āk krāpj dzimumattiecībās vēsas sievietes. Ar tādu partneri dzīvojot, vīram ir īpa�a .tieksme meklēt piedzīvojumus ārpus mājas, jo viņ� savā sievā ta�u nav radījis kaislas mīļākās jūtas. Ja vīrietis attiecībā pret sievu būs uzticīgs mīlētājs, ari sieva būs tāda pati. Sievieti nedrīkst apvainot vēsumā, viņa gandrīz nekad tāda nepiedzimst (vēsums ir kroplība), viņa tāda kļūst lielākoties vīra vainas dēļ. Frigiditāte rada nesaskaņas laulības dzīvē un noved pie bēdīgām sekām. Lai ģimenē saglabātu dzimumattiecību harmoniju, nepiecie�ama abpusēja cieņa, sapra�anās, saskaņa mīlestībā. Protams, pilnīgas sakri�anas starp laulātajiem nevar būt. Mīlestības dialektikā vienmēr cīnās savstarpējā tieksme ar savstarpējo pretstatu. Ja pārsvarā ir tieksme, laulība ir harmoniska, ja dominē personību antagonisms, laulība ir nepilnīga.

Mīlestībā bez pretstata (�ī psiholoģiskā īpatnība attiecas arī uz intīmo tuvību) iztikt nevar, jo citādi nebūs pievilk�anās, nebūs mīlestības virzo�ā spēka, nebūs nepiecie�amās papildinā�anās, kad viens no mīlētājiem ar kādu savu īpa�ību sniedz otram to, kā tam nav. Piemēram, tum�matainos, straujos dienvidniekus ļoti pievelk gai�matainās, vēsās ziemeļnieces, kas viņiem dod lielu garīgo un fizisko apmierinājumu. Pretstatu cīņā un vienībā plaukst mīlestība, uzliesmo kaisle, top dzimumdzīves harmonija. Ja pretstats kļūst pārāk izteikts, mīlestības pievilk�anas spēks parasti kļūst krietni mazāks (tas attiecas tikai uz mīlestību), lai gan arī �ajā gadījumā iespējamas laimīgas laulības. Piemēram, jaunam vīrietim, izņemot perversiju gadījumus, pilnīgi antagonistiska un pat seksuāli pretīga ir pārāk veca sieviete (da�i uzskata, ka līdz ar dzimumhormonu izzu�anu veci cilvēki, tāpat bērni, nav pieskaitāmi ne pie sievietēm, ne vīrie�iem). Antagonisms iestājas arī tad, ja pretstats izlīdzinās un izzūd (vīrietis nemīl vīrieti kā seksuālo partneri). Abos gadījumos erotizācija un seksa tehnika pieaugu�am, pareizi orientētam cilvēkam neko nedod. So patiesību ļoti svarīgi apzināties.

Mūsu sabiedrībā pagaidām visai maz vērības veltī vīrie�a un sievietes bioloģiskajām un psiholoģiskajām īpatnībām, kas, pienācīgi nenovērtētas, rada laulības dzīves disharmoniju, pārmērīgi palielinot vai samazinot vajadzīgo pretstatu. Tālab zinā�anas seksā noteikti jāpapildina ar vīrie�a un sievietes īpatnību izskaidro�anu. Seksuālā harmonija starp laulātajiem ir liels adaptējo�s spēks. Bez garīgās harmonijas tiek stimulēts tikai kails ekstrēms sekss, kas Rietumos rada prostitūciju, bet pie mums � konkubinātu. Konkubināts at�ķirībā no prostitūcijas ir saistīts ar ilgsto�ākiem dzimumsakariem, tāpat ar kādu materiālu vai citu labumu (dārgas dāvanas, izpriecas, karjera utt.). Tam pieskaitāmi arī aizrau�anās brī�i atpūtas namos un citur. Konkubināts ir amorāla, nosodāma un izskau�ama parādība, jo tajā nav ne vēsts no īstām jūtām. Zināmu baudu �āda tuvība dod tikai īsu laiku, pēc tam nāk atsaluma un nepatikas fāzes. Ja turpretim radusies īsta mīlestība, tās uzturē�anai vienmēr nepiecie�ama savstarpēji izsmalcināta erotizācija. Tad arī mīlestību�veicino�ais pretstats vienmēr paliks optimālajās robe�ās.

Jā, mīlestībā nenovērtējams palīgs ir laulības dzīves erotizācija, dzimumdzīves izsmalcinātība, savdabīga �o attiecību estetizācija. Reizēm vīrietim uz brīdi jākļūst sievi�ķīgi maigam, lai labāk izprastu sievieti, bet tikai uz brīdi, lai nezaudētu savu galveno pievilcības faktoru � vīri�ķību, bet sieviete � sievi�ķību. Ja �īs īpa�ības izzūd, sākas seksuālais antagonisms.

Diem�ēl ne vīrietim, ne sievietei kā fiziskā, tā psihiskā ziņā nav dotas vienīgi attiecīgajam dzimumam raksturīgās spējas un īpa�ības. Katrā vīrietī ir zināms daudzums sievi�ķo dzimumhormonu, un tāpēc katrā vīrietī ir kaut kas sievi�ķīgs, un � otrādi � katrā sievietē mēdz būt kaut kas vīri�ķīgs. Turklāt �is maisījums visiem indivīdiem nav vienādās proporcijās, un cilvēka dzives laikā tas stipri vien var pārveidoties. Laulības dzīves erotizācijai �ajā gadījumā ir ievērojama nozīme. Vēl jāuzsver, ka vīra un sievas mainīgās psiholoģiskās īpa�ības iedarbojas uz abiem indivīdiem un ka ikkatrs no viņiem pakļauts �īm pārmaiņām. Tāpēc nav brīnums, ka da�reiz attiecības ģimenē sare�ģās traģiski, da�reiz � komiski. Interesants ir fakts, ka, savienojot absolūti vīri�ķīgu vīrieti un absolūti sievi�ķīgu sievieti, arī nebūtu harmonijas ...

Apstāklis, ka vīrietis ne vienmēr domā tikai vīri�ķīgi un sieviete � sievi�ķīgi, vājina dzimumpretstatus, radot savstarpējās attiecībās labvēlīgu faktoru. Tikai tādēļ, ka vīrietis reizēm spēj domāt arī sievi�ķīgi, viņ� kaut cik var saprast sievieti, savukārt sieviete �ī pa�a iemesla dēļ var ieskatīties vīrie�a- dvēselē. Varbūt ir ļoti izdevīgi, ja vīrietim ir daudz sievi�ķīgu īpa�ību, bet sieviete pēc iespējas attīsta sevī vīri�ķību?

Mūsdienās tie�i sievietes visbie�āk nomaldās �ādos vienpusīgos uzskatos. Viņas aizmirst divus faktorus, kas faktiski ir daudz svarīgāki nekā nule izklāstītie.

Pirmkārt, sievietei, par spīti visiem- pieņēmumiem, tīri instinktīvi patīk pilnīgi vīri�ķīgs vīrietis, īpa�i, ja tas ir viņas vīrs, bet vīrietim � iespējami sievi�ķīgāka sieviete, ja tā ir viņa sieva!

Otrkārt, jo vairāk vīrietis vai sieviete zaudē savas dzimuma īpatnības, jo vājāka kļūst dzimumtieksme. Tātad patiesībā jāizsaka līdzjūtība sievietei, kas par augstāko komplimentu uzskata nevis viņas sievi�ķības atzinumu, bet gan jūtas pagodināta, ja kāds to nosaucis par vīri�ķīgu. Vīrie�i �ajā ziņā pagaidām vēl nav tik tālu nonāku�i. Līdzinā�anās pretējam dzimumam ir galvenais seksuālā antagonisma cēlonis. Dzimumdzīvē tas var radīt da�ādus traucējumus, piemēram, var nenotikt apaugļo�anās, var iestāties psihogēnā sterilitāte, kļūt pretīgas partnera dzimumorgānu smar�as, kas parasti ir patīkamas dzimumuzbudinājumā brīdī.

Tātad seksuālais antagonisms ir nepārtrauktu grūtību cēlonis cilvēku kopdzīvē, sevi�ķi vīrie�a un sievietes laulības dzīvē. Sare�ģījumus pavairo vēl tas apstāklis, ka relatīvi maz cilvēku atzīst �o patiesību.

Lai mazinātu �o antagonismu, laulības dzīve pēc iespējas vairāk jāerotizē. Daudzreiz erotika pat pilnīgi spēj pārskaņot antagonismu. Lūk, cik liela nozīme laulāto attiecībās ir erotikai! Lai atceramies van der Veldes teikto, ka tie�i erotika liek cirvi pie laulības nepilnību saknes!

Jāpiebilst, ka izskaust �īs nepilnības izdodas vienīgi tad, ja laulāto mēģinājumi radīt īstu praktisku erotiku ir sekmīgi. Bet sekmīgi tie ir tikai tad, ja laulātiem ir zinā�anas par psiholoģiskajām attiecībām. Tātad seksa tehnikas prasme vien panākumus nedod. Turpretim neizdo�anās �ajā jomā laupa ne tikai spēcīgu aizstāvi pret draudo�ajām nepilnībām laulībā, bet kļūst arī par to cēloni. Lai glābtos no �īm briesmām, laulība maksimāli jāerotizē. Sim nolūkam nepiecie�ams, lai starp laulātajiem valdītu mīlestība un saglabātos erotiskā ziņkāre, bet nevis izvirzītos priek�plānā seksa tehnikas zinā�anas. Pareizi erotizētā laulībā dzimumattiecības nekad nepārvēr�as tikai seksuālā rīcībā, tās vienmēr pau� arī jūtas pret partneri.

Rietumu seksa tehnikas piekritēji parasti runā par laulības sek-sualizē�anu, padomju speciālisti � par tās erotizē�anu. Pēdējais jēdziens jr daudz pla�āks par pirmo. Erotika ir daļēji iedzimta īpa-�ība₂ tajā vēl nav jūtu, vienīgi ļoti daudz emociju � tā ir pēdējais pakāpiens pirms mīlestības jūtām. Tātad erotikas emociju izkop�ana, vienalga, kādā veidā, ir laulības erotizācijas priek�noteikums. �īs emocijas ir jāizsmalcina, tām jākļūst aizvien cilvēciskākām Ja to nedarām, runa var būt tikai par seksualizētu darbību, kas apmierina dzimumtieksmi. Bet �ī kailā seksualizētā darbība var radīt pārsā-tinājumu, pat riebumu, kas nevēlami un uz ilgu laiku aiztur dzīvino�os un kaisli stiprino�os kairinājumus. Ja ir īsta mīlestība, �ī bīstamā parādība reti kad sastopama.

Pārsātinājums līdz pretīgumam, ja tas bie�i atkārtojas, cilvēka jutek|us var pilnīgi notrulināt, radot nopietnus sare�ģījumus laulībā, tuvinā�anās dziņu pārvēr�ot pretstatā. Protams, ar laiku seksuālā dziņa atkal pamostas, ta�u tā pievērsīsies citam objektam, jo pret pirmo vēl pastāvēs pretīguma sajūta. Seksuālā pārsātinājuma sekas vīru var pilnīgi novērst no erotikas, un, interesei atgrie�oties, tā vairs nebūs erotika, bet gan vienkār�a seksuāla tieksme. Analoga parādība vērojama arī tad, ja sieva nepaņem sevī visu vīra kaisli, vai otrādi � ja �badojas� viņa. Visas �īs variācijas izzūd, ja mīlestībā sasniegta garīgā intimitāte.

Nolaidībai erotiskajās attiecībās ļoti bie�i par cēloni ir nepietiekamas zinā�anas. Var teikt, ka liela da|a izjuku�o laulību rodas no nepareizas erotikas izpratnes. Neizdevusies laulība ārkārtīgi nomāco�i ietekmē abus partnerus, atņemot darba spējas, prieku un laimi.

Laulības erotizē�ana ir māksla, kas nelīdzinās nevienai citai. Par laimi, to var iemācīties katrs, turklāt labāk par jebkuru citu mākslu. Kuram no laulātajiem jārūpējas par īstu erotisko_ziņkāri ģimenē? Atbilde var būt tikai viena � abiem! Turklāt tas jādara saskaņā ar to lomu, kādu daba pie�ķīrusi katram dzimumam.

Vīrietim jāpilda līdera pienākumi, viņam jānoteic līmenis, kādā noturama laulības praktiskā erotika. �is noteikums sakņojas partneru psihē, jo vīrietis tiecas uz patstāvību, bet sieviete mīl atbalstīties. Vīrietim līdera lomu ģimenē pie�ķir vēl tas apstāklis, ka daba viņa garīgās dzīves, kā arī fiziskās reakcijas īpatnības noregulējusi tā, lai sākumā izlīdzinātu sievietes sajūtu gauso reakciju.

Vēlākajos gados vīrie�a līdera lomu erotiskajās attiecībās aizvien bie�āk pārņem sieva. To izraisa vīra aktivitātes dabiska samazinā�anās novecojot. Mīlo�a sieviete �ajā ziņā vienmēr spēj piemēroties vīrietim, turklāt mīlas funkcijās sniedzot lielu da�ādību. Skaidrs, ka tas, �ajā gadījumā sieva, kam kopējā darbā lielākas prasības, var arī noteikt �ī darba atkārto�anas bie�umu, palīdzot partnerim uzturēt vajadzīgo aktivitāti. Dabas nospraustajās robe�ās nav arī tādas sievas vēlē�anās, kuru vīrs nevarētu izpildīt...

Uzturēt vīrietī dzimumdziņu un erotisko tieksmi � tas ir sievietes uzdevums. �ajā ziņā efektīvs līdzeklis ir sievietes kautrība, kas gan atmetama, tiklīdz sācies dzimumakts. Un vēl � darbā, uz ielas, sabiedrībā mēs vienmēr esam maskā. Sī maska ir gan mūsu uzvedība, gan apģērbs. Labu galu neņems tādas laulības, kur vīrs vai sieva, dzīvokļa durvis aizvēru�i, �o masku nomet, atkailinot savas sliktās īpa�ības, neievērojot pieklājības normas, nevī�īgi ģērbjoties, vaļīgi uzvedoties. Tas izdzē� pēdējo erotizācijas iespēju. Maskai jākrīt tikai intīmās tuvības brīdī, maska nedrīkst slēpt kaisli, nedrīkst aptum�ot tuvības brī�a spilgtumu. To jau pierādījām, runājot par reli�eriem. Par laulības laimi jāgādā kā vīrietim, tā sievietei. Ja viņ� savos paņēmienos ir strauj�, tiecas taisni uz mērķi, viņai nav jābūt mazāk aktīvai, bet mērķa sasnieg�anai, sevi�ķi pirms laulībām, sievietei jālieto diskrētāki līdzekļi. Bie�i vien aktīvs ir tikai vīrietis, turpretim sieviete vienīgi atļauj. �ādās laulībās, kur sieviete ir pilnīgi pasīva, neizveidosies un nepastāvēs pareiza erotiskā ziņkāre un dzimumtieksme.

Vīrie�a impulsīvā rīcība, lai arī cik dabiska, nepiecie�ama un saprotama tā liktos, vīrie�a centieni dievināt mīlas objektu slēpj sevī lielu ļaunumu, jo sievieti viņ� redz nevis pēc būtības, bet gan savu sakāpināto emociju gaismā. Vieglprātīga sieviete labprāt mīl spēlēt dievinātās lomu, uzskatīt to par īstenību. Un vīrietis, mācīts aizsargāt vājāko, ar prieku ļauj �ai fikcijai izveidoties. Tā kļuvusi par vienu no lielākajiem ļaunumiem laulības dzīvē, jo ir pretrunā abu dzimumu dabiskajām attiecībām � vīrie�a un sievietes būtībai. Saprātīga laulības erotizē�ana �ādos apstākļos nav iespējama. Diem�ēl �ai fikcijai rasties palīdz arī vecāki, kas, gribēdami veidot meitas par karalienēm, bet dēlus � par bruņiniekiem, neprot to izdarīt. Patiesībā viņi veido vergus un verdzenes, kam nekad nepiederēs mīlestības dārgums. Tas tikai mudina pārkāpt laulību, jo ilgsto�i glaimot tai, kas kaprīzes uzskata par karalisku uzvedību, ir neizpildāms uzdevums ...

Laulības erotizē�ana būtiska nozīme ir mūzikai, svarīgi tikai zināt, kādu izvēlēties. Modernā estrādes mūzika, gan dodama daļēju seksuālo izlādē�anos, tomēr neveicina jūtu izaugsmi.

Reiz kāda paciente pirmo un ļoti spēcīgo orgasmu bija izjutusi pēc baleta �Bolero� noskatī�anās, kaut gan laulībā bija pagāju�i jau pieci gadi. Pēc �ī gadījuma attiecīgo mūziku sākām izmantot frigīdo sievie�u ārstē�anai. Daudzas precētas sievietes atzīst, ka izjūtas tuvības brīdī viņām ir spēcīgākas pēc jutekliskas filmas vai lugas noskatī�anās, citām � pēc dabas skaistuma baudī�anas utt. Tas vīrie�iem jāņem vērā. Lai tuvība ielīksmotu sievieti, iespēju loks ir bezgala pla�s, jāzina tikai mīļotās gaume, jābūt rado�am. Sevi�ķi tas jāatceras pirms dzimumakta. Vienmēr jāsāk ar sievietes psihisko un emocionālo sagatavo�anu. Lielākā atbildība �ajā sagatavo�anā gulstas uz vīrieti. Vīrietim ļoti labi jāzina partneres pa�as apslēptākās vēlmes. Taisnība ir tiem autoriem, kas apgalvo, ka jūtīgs un mīlo�s vīrs sievu sāk tuvībai sagatavot; tikko pārnācis mājās, piemēram, pasniedzot ziedus, pasakot da�us mīļus vārdus vai uzmundrino�u komplimentu. Pats par sevi saprotams, ka �ī rīcība nedrīkst būt tikai sadzīves diplomātija, tai jāizriet no patiesām un dziļām jūtām. Tādu � patiesi mīlo�u un uzmanīgu vīrieti tūliņ apveltīs silts sievas skatiens, bet vakarā � kvēla kaisle. Bet līdz vakaram vēl ļoti tālu... Tāpēc vīram vajadzētu nevis steigties pie televizora, bet gan palīdzēt sievai mājas darbos, kaut vai sagatavot vanrfu, kas arī nepiecie�ama pirms dzimumakta. Vajadzētu kopā ar sievu paklausīties mūziku, kas parasti noskaņo sievieti ļoti emocionāli. Vienmēr jāatceras, ka tas viss ietilpst laulības dzīves erotizācijā un veicina tās stiprumu.

Gūt pilnvērtīgu apmierinājumu un pārvērsties par kaislu mī|āko sievai parasti neļauj tā slodze, kas gulstas uz viņas pleciem mājas solī, arī bērnu radī�anā un audzinā�anā. Un tomēr daudzas no viņām uztur ģimenes stiprumu ar erotizējo�u kaisli. Kur �ajā ziņā slēpjas sievietes spēks? Viņas spējā īsti un dziļi mīlēt. Par to liecina arī tas, ka sieviete daudz savādāk uztver pasauli. Pat sarkanais viņai ir sarkanāks nekā vīrietim, za|ais � vēl zaļāks (starp sievietēm nav daltoniķu). Tāpat arī visu pārējo sieviete uztver daudz emocionālāk un dziļāk nekā vīrietis. Sājā apstāklī slēpjas sievietes reakcija uz komplimetiem, mīļi, sirsnīgi vārdi viņai ir ļoti nepiecie�ami. To mīlo�ai sievietei nekad nav diezgan. Vārdi var darīt brīnumusl Gribētos, lai vīri vienmēr atcerētos A. Fransa atziņu, ka �nav stiprākas maģijas par vārdu maģiju�. Tie ir viena no daudzajām dzirkstelēm, kura, tēlaini izsakoties, vīram vienmēr jāatrod, lai to iemestu rūpju apdzēstajā ugunskurā, kurā, kā jau tika teikts, malkas vienmēr ir daudz, tā tikai jāaizdedzina. Reiz pie ārsta atveda kādu sievieti, kura cieta no mazvērtības kompleksa un depresijas. Viņas galvenie pārdzīvojumi bija saistīti ar neglītumu, lai gan tik neglīta viņa nemaz nebija. Drīzāk jau pārliecība par savu neglītumu viņu darīja nepievilcīgu. Tas, pēc sievietes domam, bija iemesls, kāpēc viņa nebija apprecējusies. Acīmredzot tas arī bija viens no galvenajiem smagās neirozes cēloņiem. Ārstē�ana ilga aptuveni trīs mēne�us. Divas reizes nedēļā notika hipnozes seansi, kuros vienlaikus ar pārējo ārsts suģestēja pacientei pārliecību, ka viņa ir skaista, pievilcīga un simpātiska. Kad ārstē�ana jau tuvojās beigām, no ilgsto�a reisa atgriezās slimnieces brālis � jūrnieks. Pa�am to nezinot, viņ� ļoti palīdzēja. Pirmajā brīdī pat nepazinis māsu, viņ� pienāca viņai pavisam tuvu un iesaucās: �Tevi ta�u vairs pazīt nevar, cik skaista esi kļuvusi!� Bet �o sievieti pārvērta tikai vārdi, kas tika teikti hipnozē. Atcerēsimies, ka tie�i sava skaistuma apziņa arī rada �o skaistumu. Ja vīri katru dienu sievām teiktu �os vārdus, apliecinādami viņu pievilcību, skaistumu un jaunību, tad �ie vārdi palīdzētu viņām saglabāt savu daiļumu, kaut arī tie nebūtu uzklausīti hipnozē. Jāpiebilst, ka mīlo�a sieva attiecībā pret vīru vienmēr ir it kā daļējas hipnozes stāvoklī, vismaz ir ļoti viegli suģestējama, un otrādi � vīrs attiecībā pret sievu arī ir īpa�ā emocionālā pacēlumā. �ādi cilvēki reti redz otra trūkumus un negatīvās īpa�ības, ir laimīgi arī seksuālajā ziņā. Ja arī viņi �os trūkumus ievēro, tad ar humoru un maigumu viegli tiek tiem pāri.

Atcerēsimies arī tādu jēdzienu kā autosuģestijal Jo bie�āk vīrs teiks sievai, ka viņa tam ir vienīgā pasaulē, jo stabilāk tas nostiprināsies sievas apziņā un zemapziņā. Visas pārējās sievietes kļūs nenozīmīgas, jo saule var būt tikai viena. Sim dvēseliskās prelūdijas brīdim ir ļoti dziļa jēga un nozīme visā dzīvē. Starp citu, vīrie�a un sievietes attiecību pētītāji ir pierādīju�i, ka, jo inteliģentāka un gudrāka ir sieviete, jo vairāk viņai nepiecie�ami dedzīgi komplimenti. Tātad don�uāna pirmajam bauslim � simts komplimentu mīļotajai dienā � ir zinātnisks pamatojums. Tikai jāvēlas, lai vīri to ievērotu vienīgi pret savām sievām. Skaidrs, ka ar vienu dzirksteļu me�anu vien ir par maz. Vīram tīri vīri�ķīgi jācen�as atvieglot sievas mājas rūpes.

Dzimumattiecībās ir vairāki posmi. Ļoti svarīgs ir sagatavo�anās posms, bez kura nevar iztikt neviena sieviete. Tas sastāv no divām daļām: garīgā noskaņojuma radī�anas (te liela nozīme glāstiem �ar vārdiem�) un erogēno zonu uzbudinā�anās (glāsti ar rokām, lūpām, citām ķermeņa daļām. Tiem jāilgst vismaz 20�30 minūtes, bet reizēm arī tā vēl ir par maz). Da�reiz �o sagatavo�anās posmu sauc arī par priek�spēli, bet populārajā literatūrā arī par uvertīru.

Kad radīts emocionālais noskaņojums, var pāriet pie fiziskā vai, pareizāk, fizioloģiskā sagatavo�anas perioda. Gaidītais brīdis ir pienācis. Laulātie dodas pie miera. No mīļotās pleciem noslīd pēdējais apģērba gabals, un viņa iekvēlina vīru ar sava ķermeņa skaistumu, kurā, nevajadzētu aizmirst, atspoguļojas arī dvēseles trauslums un daiļums. Vīrs tiecas pie sievas, pilns kaislas vēlē�anās. Bet steigties nevajag! Tā var vienīgi atsaldēt sievas jūtas. Jāatceras, ka vīrietis uzbudinās ātrāk nekā sieviete un ka viņam nav nepiecie�ami iepriek�ēji glāsti, lai panāktu orgasmu. Sievietei erotiskās izjūtas rodas daudz lēnāk un arī izlādē�anās notiek vēlāk. Ta�u arī tad, ja sievietes satraukums sakrīt ar vīrie�a uzbudinājumu vai pat to pārspēj, vienalga, nepiecie�ams kairināt sievietes erogēnās zonas (lūpas, kaklu,, vēdera lejas daļu, gū�u iek�pusi, ārējos dzimumorgānus un klitoru �sk. 1. un 7. att.). Jāpiebilst, ka erogēno zonu jutīgums individuāli! ir visai at�ķirīgs. Piemēram, da�ām sievietēm krūtis ir tik spēcīga erogēnā zona, ka pietiek tikai ar glāstiem, lai panāktu pat ļ'oti spēcīgu orgasmu, turpretim citām tās ir pilnīgi nejutīgas, glāsti � nepatīkami. Visbie�āk gan �ādu negatīvu attieksmi rada puritāniski ieaudzinātā kauna sajūta. Vispār sievietēm, kurām glāsti krū�u rajonā ir nepatīkami, vajadzētu griezties pie ārsta, jo tā var būt mastopātijas pazīme.

Erogēno zonu kairinā�anai jābūt vismaz 4�6 reizes garākai nekā dzimumaktam. Tās laikā lielākā daļa sievie�u ar vāju un vidēju temperamentu ir pasīvas, tomēr visām tā ir patīkama. Viņas labprāt ļaujas vīra glāstiem, gatavojoties un koncentrējoties aktam. Sevi�ķi lielu baudu glāsti sagādā ļoti emocionālām sievietēm, kuru uzvedība satrauc arī vīru, radot vislielāko saskaņu.

Temperamentīgas sievietes dzimumaktā ir kvēlākas, viņas vieglāk satraucamas jau priek�spēles laikā. Kaislē tās apveltī vīru ar neprātīgiem skūpstiem, cie�i pieglau�oties. So sievu vīri parasti ir ļoti laimīgi, protams, ja nerodas pārsātinātība, kas vīrieti zināmā mērā padara vienaldzīgu pret sievietēm. Pārsātinātība rodas reti, parasti tad, ja nav sasniegta kritiskā robe�a. Tādos gadījumos vīrs aiziet arī no kaislīgas sievietes. Da�kārt gadās arī tā, ka �ādu kaislīgu, pilnīgi normālu sievietes reakciju uzskata par amorālu vai patoloģisku. Parasti �ādu uzskatu pau� izvirtu�i vīrie�i, maskējot pa�i savu amorālo rīcību.

Priek�spēles laikā sievietes parasti izrāda savu pieķer�anos vīrietim, turpretī citas tikai vēlas izjust vīra glāstus un viņa mīlestību. Toties nav sievie�u, kuras sarunātos orgasma laikā. Visas �īs emociju izpausmes seksuāli ir pilnīgi normālas � at�ķirība ir tikai temperamenta pakāpē. Atliek vēl piebilst, ka daudzas sievietes ir lēni uzbudināmas. Parasti �āda reakcija nav izskaidrojama, tāpēc vīram jāzina, ar kādām īpa�ībām sieva apveltīta, un jāliek lietā visi iespējamie līdzek|i viņas temperamenta atraisī�anai.

Tālākais posms ir pats dzimumakts vai, pareizāk, dzimumakta cikls (sk. 14. att.), kur� sākas ar dzimumlocekļa ievadī�anu makstī un sastāv no uzbudinājuma kāpuma fāzes, tā sauktās plato fāzes, kad uzbudinājums ir sasniedzis maksimumu un kādu laiku, turpinoties frikcijām, turas augstā līmenī, tad iestājas orgasma fāze, bet pēc tam � atslābuma fāze, kurā vēl kādu laiku dzimumloceklis paliek makstī.

Pēc tam sākas tre�ais posms � dzimumattiecību pēcspēle. To gaida katra sieviete. Tā nenotiek, ja nav īstas mīlestības, jo tādos gadījumos partneri, savu tieksmi apmierināju�i, vismaz uz laiku viens no otra novēr�as. Mīlo�iem partneriem � pretēji � pēcspēle bie�i vien, kļūdama arvien mierīgāka, turpinās līdz nākamajai priek�spēlei, kaut vai starp tām būtu vairākas dienas.

To uzsver mīlestības dialektika: tur, kur ir mīlestība, glāstiem nav ne sākuma, ne gala, � tie spēcīgāki kļūst tuvības brīdī, mierīgāki starplaikā, bet pilnīgi neizzūd nekad. Glāstiem, tāpat kā dzimumaktam, ir liela nozīme mīlo�o psiholoģiskā kontakta nostiprinā�anā. Sī nepārtrauktā glāstu spēle ir ideālas laulības skaistākais ieguvums, tā ir ceļ� uz garīgo intimitāti.

Starp dzimumattiecību posmiem un fāzēm nevar nospraust krasu robe�u, tie pakāpeniski pārtop viens otrā, da�reiz pat uzslāņodamies viens otram. To darām tikai skaidrības labad. Tā, piemēram, sagatavo�anās posma sākuma fāze � emocionālās noskaņas radī�ana � turpinās fizisko glāstu laikā vēl izteiktāk nekā sākumā, tā mīlo�iem neizzūd arī atslābuma fāzē. Cilvēku dzimumattiecībās liela nozīme pārejā no viena posma vai fāzes uz otru ir skūpstam, ko var uzskatīt par specifisku glāstu ar lūpām. Par skūpsta lielo nozīmi liecina arī tas, ka, piemēram, aizskarot vīrie�a rudimentāros krū�u dziedzerus ar roku, praktiski dzimumuzbudinājums nerodas, bet tas rodas, ja tos skūpsta. Tādēļ par skūpstu sīkāk runāsim arī turpmāk.

Tātad priek�spēle ir sagatavo�anās aktam un veicina tā pareizu izpildi. Priek�spēlei ir liela nozīme nepieredzēju�as sievietes sagatavo�anā. Та palīdz modināt erotiskās tieksmes, noskaņot kairinājumiem un kopībai.

Dzimumtuvībā ievingrināju�os partneru priek�glāstu posms var būt arī ļoti īss, jo pāris saprotas ar skatiem, pat ar pavir�u glāstu (kas patiesībā nekad nav pavir�s). �āda norise iespējama tikai starp smalkjūtīgiem cilvēkiem un tad arī izņēmuma gadījumos. Ja vīrietis ir rupj� un brutāls, priek�spēle un mīlas rotaļa nenotiek, paliek vienīgi rupjība, kas nelabvēlīgi ietekmē sievietes organismu un psihi. Pārim, kas mīlas rotaļu priek�spēlē izveidojis pilnībā, tā dod neatsveramu baudu. Sai spēlē galvenā loma ir skatienam un vārdam. Sava nozīme ir arī dejai. Mūsu gadsimta sākumā tās nozīme gan vairs nebija tāda kā senajām tautām, ta�u tajā bija pietiekami daudz erotiskā elementa. �odien dejas mūs interesē ari kā seksuālo novir�u izraisītājas, jo tajās aizvien vairāk salīdzinājumā ar senatni sāk piejaukties sekss. Nebūtu slikti, ja tas iespējams, partneriem priek�spēlē mazliet padejot, izvēloties labu un ritmisku mūziku. Bet nedrīkst �pārdejoties�, jo tad pavisam nemanāmi var notikt izlādē�anās. Ne jau velti to iesakām jaunie�iem, kam no dzimumdzīves vēl jāatturas. Uzmanība jāpievēr� ari diviem citiem priek�spēles momentiem: koķetē�anai un flirtam.

Mīlas priek�spēlē ar vārdu �koķetērija� jāsaprot pievilk�anas un atraidī�anas rotaļa, kuras kairino�ais spēks ir viens no stiprākajiem kaisles ierosinātājiem. Ja smalkjūtīga sieviete pareizi un ar grāciju koķetē, koķetē�ana var izvērsties par skaistāko priek�spēles motīvu. Tī�a, smalkjūtīga atraidī�ana kā kairinā�anas līdzeklis (reli�ers) spēcīgi darbojas arī mīlas rotaļā. Neaizmirsīsim, ka ikviens kairinā�anas līdzeklis, pārmērīgi lietots, ir inde. Galējības mīlestībā vienmēr ir nāvējo�as. Kas neprot pilnībā lietot visus minētos līdzekļus, lai tos labāk nemaz nelieto, vismaz lai cen�as izvairīties no pārspīlējumiem.

Nepareiza, pārspīlēta koķetērija rada ne vien seksuālo jūtu atslābumu, bet arī riebumu.

Flirts vārdnīcās visbie�āk tiek skaidrots kā laksto�anās, mīlinā�anās. Flirts nav jāuztver kā negatīva parādība, bet gan kā dabiska mīlo�o uzvedība. To tikai nevajadzētu atklāti demonstrēt sabiedrībā.

A. Forels iesaka ar vārdu �flirts� ideālā laulībā apzīmēt sievietes cen�anos patikt mīļotajam vīrietim. �āds flirts atjaunos un atsvaidzinās laulāto mīlestības jūtas.

Flirtā, tāpat kā koķetērijā, nedrīkst zaudēt mēra izjūtu. Tā iedarbība pamatota uz savstarpēju iedvesmu. Par koķetē�anu un flirtu runāsim arī turpmāk.

Daudzi autori, kas galveno vērību veltī seksa tehnikai, pla�i iztirzā skūpstī�anās mākslu. Lūpas un mēle ir spēcīgas erogēnās zonas. Lūpas tādas ir vienmēr, turpretim mēle var arī nebūt erogēnā zona. Tādos gadījumos mēles ievadī�ana partnera mutē var būt nepatīkama, bet, ja mēle ir erogēnā zona, reakcija būs kaisla pretimnāk�ana. Skūpstī�anās, tāpat kā deja, vienmēr ir erotiska darbība.

Skūpsta iedarbību veicina tauste, o�a, mazāk gar�a. Dzirdei labāk izpalikti Skūpstiem nevajadzētu būt skaļiem. Sājā aktā liela nozīme ir smar�ai. Mutes apkārtnes ādas smar�a iedarbojas daudz stiprāk, nekā to var domāt (reli�ers). Teorijai, kas skūpsta izcelsmi saista ar dzīvnieku apostī�anos, ir diezgan daudz pierādījumu. Ir tautas, kuras skūpsta vietā paberzē degunus vai arī pieliek degunu otram pie vaiga. �eit dro�i vien ievērojama nozīme ir ādas smar�ai. Iedarbojas arī tauste, ta�u tai tomēr ir mazāka nozīme nekā tad, ja skūpstā sakļaujas lūpas. Degunu �skūpstā� tre�ais elements � gar�a � nepiedalās. Arī skūpstoties gar�u sajūt tikai reti cilvēki.

Skūpsti var būt aktīvi, pasīvi un jaukti.

Runājot par tausti, jāmin arī zobi. Tie kalpo ne tikai kā lūpu paliktnis, bet sevi�ķi kaislīgos skūpstos piedalās arī aktīvi.

Skūpstu labprāt lieto mīlestībā piedzīvoju�ie, jo tas vienmēr ir erogēnās zonas kairinātājs, tātad ievads dzimumaktam. Balzaks ir teicis: �Ja vīrietis neat�ķir divu atsevi�ķu nak�u baudas da�ādību, tad tāds ir par agru apprecējies.� Tas attiecas arī uz skūpstiem.

Mīlas rotaļā skūpsta ne vien lūpas, bet arī visu pārējo ķermeni. Skūpstot kairinājums pieaug no roku pirkstgaliem uz pleciem, no kāju pēdām līdz dzimumorgāniem, t. i., līdz tai vietai, kuru pieskar�anās visvairāk kairina. Kairinājums atkarīgs arī no skūpstu intensitātes un veida. Ir liela starpība starp glāsto�iem lūpu vilcieniem pa ķermeni un pilnīgu iesūk�anos, pat ko�anu.

Lūpu skūpstā saplūst ņem�ana un do�ana, aktīvais un pasīvais sajaucas kopējā baudā. Skūpstot citu ķermeņa vietu, skūpsta devējs un ņēmējs � katrs izjutīs citādu baudu. Tās var arī savienot, ja brīdī, kad vīrietis savas lūpas uzspie� sievietes ķermenim, tā veltī skūpstu vīrietim.

Tas, kuru skūpsta, izjūt baudu vienīgi ar tausti, bet tas, kur� skūpsta, to saņem arī ar o�u, ieelpojot mīļotā ķermeņa smar�u (ādai jābūt tīrai un neiesmar�inātai, tai pa�ai ir specifiski kairino�a smar�a).

Skaidrs, ka partnera erogēnās zonas priek�spēles laikā kairina ne tikai ar lūpām. To var darīt ar daudzām ķermeņa daļām un vietām. Jāpiebilst, ka viegliem, nesāpīgiem kodieniem dzimumtieksmes kāpinā�anā ir liela nozīme. Mīlas rotaļas augstākajā pakāpē, kad sasprindzinājums sasniedzis galējo robe�u, tas uzskatāms par pilnīgi normālu.

Vai to pa�u var teikt arī par īstu ko�anu? Līdz zināmai robe�ai � jā, bet �īs robe�as pārie�ana uzskatāma par patoloģisku parādību, par slimīgu seksuālismu (vieglu vai izteiktu sadismu).

Grūti noteikt, kur īsti velkama �ī robe�a, jo dzimumdzīvē pāreja no normālā uz slimīgo notiek gandrīz nemanāmi. Vai gan katrs iemīlējies neliekas mazliet jucis? Robe�a tomēr jāatrod. Tā novelkama tur, kur sākas ne�ēlība. Ko�ana vērojama ne tikai mīlas rotaļā, bet arī savieno�anās laikā, kad tieksme sasniegusi augstāko kāpinājumu, vai arī atslābuma brīdī. Ierastākā kodienu vieta ir vīrie�a kreisais plecs un mugura zem lāpstiņām, sievietes kakls un sāni. Tas pa daļai ir atkarīgs no mīlētāju augumiem un dzimumakta pozas, kā arī no da�iem ataviskiem faktoriem.

Sievietei tieksme kost ir stiprāka. Kaislīga sieviete nereti atstāj uz vīrie�a pleca sarkanu plankumu, kas radies no zemādas asiņu sastrēguma. Tas, protams, nenozīmē, ka vīrietis akta laikā ir saudzīgāks un ka tas neaizmirstas pat augstākās sajūsmas brī�os. Sievietei būtu nepatīkami, ja tā nejustu vīrie�a pilnīgu aizrau�anos.

Zili plankumiņi uz sievietes rokām bie�i vien atgādina viņa aizrau�anās pakāpi.

Vīrie�a prieks pakļaut sievieti ir senatnes palieka. Nevar apgalvot, ka normāls vīrietis mīlamai sievietei darītu sāpes, ne�ēlības mudināts. Viņ� neskaidri nojau�, ka nodarītās sāpes ir viņa mīlestības sastāvdaļa un ka ari sieviete tās neuztver kā pārestību�

Ja vīrietis pārliecināsies, ka tas nodarījis sievietei patiesas sāpes, viņ� to tūlīt no�ēlos. Ja tas nenotiek, tad �āds vīrietis uzskatāms par nedabisku indivīdu vai ari tādu, kura sakāpinātā kaislība radījusi psihiskus traucējumus.

Vīrie�a atavisko varu, kas izpau�as tieksmē sievieti pilnīgi iegūt, gan vīrietis, gan arī sieviete sajūt kā zemapziņā slēptu vēlē�anos rajlīt pēcnācēju.

Sievietes tieksme uz ko�anu izskaidrojama ar neapzinātu vēlē�anos sakāpināt vīrie�a kaislību līdz pēdējai iespējai. Tādā brīdī kodiena sāpes vīrietim sagādā baudu.

To visu var samērā viegli izskaidrot ar centrālās nervu sistēmas darbības likumsakarībām � pat cita rakstura vājāks uzbudinājuma perēklis pastiprina spēcīgākā uzbudinājuma perēkli (17. att., sk. arī IV nodaļu).

Nepārvērtējama nozīme ir erogēno zonu glāstiem. Apsekojot mūsu republikā ģimenes, atklājās, ka, gatavojoties dzimumaktam, savstar-

pēji dzimumorgānus skūpsta 22% partneru (sieva vīram�19%,vīrs sievai � 13%). Sie pāri bez �ādas sagatavo�anās tuvību nevar iedomāties. Tomēr būtu jāievēro, ka mutes dobumā ir mikrobi, kuri, iekļuvu�i makstī, var izraisīt iekaisumu. Sevi�ķi bīstamas ir trihomo-nas. (Tās var izskaust, tīrot zobus ar pastu, kam piejaukts trihopols vai cits līdzeklis.)

Tātad praksē priek�spēlei ir divas da|as: emocionālā fāze un mīlas rotaļa (erogēno zonu kairinā�ana). Pirmajā daļā sievietes dzimumorgānu kontakts ar vīrie�a dzimumorgāniem un sievietes dzimumorgānu kairinā�ana ar roku drīkst būt ļoti īslaicīga. Sākumā vīrietis drīkst glāstīt jebkuru sievietes ķermeņa daļu (būtu jāsāk ar aug�ējām erogēnajām zonām), tādējādi viņu uzbudinot un līdz ar to likvidējot psiholoģiskās barjeras atliekas, kuras, visbie�āk gan neapzinātas, precētai sievai var saglabāties pat vēl ilgu laiku. Tikai tad, kad sieva psihiski sagatavota un satraukta,' sākas priek�spēles otrā daļa: sievietes dzimumorgānu saskare ar vīrie�a dzimumorgāniem un rokām, kas turpina glāstīt un skūpstīt sievietes krūtis. Te pieder arī skūpstī�anās. Sevi�ķi jutīgi pret pieskārieniem ir krū�u gali. Vislabāk tos kairināt ar mēli. No kairinā�anas krū�u gali piebriest un izceļas, tie kļūst vēl jutīgāki un, tāpat kā piebriedis dzimumloceklis, pau� tieksmi savienoties. Krū�u galu piebrie�anu izraisa arī citu ķermeņa daļu, sevi�ķi dzimumorgānu, aizskar�ana un da�reiz pat erotiskas domas. Kairinot dzimumorgānus un krū�u galus, vīrietis sniedz sievietei mīlas rotaļas augstāko baudu.

Krū�u galu kairinā�ana dod baudu kā aktīvajam, tā pasīvajam rotaļas dalībniekam.

Vīrietim pietiek ieraudzīt sievietes krūtis, lai viņā mostos dzimumtieksme. Viegla krū�u spaidī�ana dod baudu arī sievietei.

Erogēnās zonas jākairina vismaz 15 minūtes, kaut arī sieviete jau pēc 5 minūtēm būtu paspējusi sagatavoties dzimumaktam. Pēdējās 10 minūtes novedīs sievieti augstākajā uzbudinājuma pakāpē. Vienīgais iemesls �ī posma saīsinā�anai var būt vai nu sievietes lūgums uzsākt dzimumaktu, vai arī atsaluma sākums, kas var notikt, ja mīlas rotaļas laikā vai nu iestājas orgasms, vai ir pārkairināti attiecīgie nervu centri, vai arī radu�ies citi faktori. Ir sievietes ar vāju nervu sistēmu, pareizāk, ar vājiem uzbudinājuma procesiem. Ja satraukums ir pārāk spēcīgs, kā aizsargreakcija var sākties kavē�anas process.

Mīlo�s vīrs centīsies priek�spēli pagarināt. Da�ām sievietēm klitora erekcijai vajadzīga apmēram pusstunda. Tiesa, prasmīgi rīkojoties, �o periodu var arī saīsināt. Da�as sievietes dievina skūpstus un nedaudz minūtēs sasniedz augstu uzbudinājumu, citām nepiecie�amais stimuls rodas, dzimumorgāniem saskaroties ar vīrie�a dzimumorgāniem. Da�as sievietes pat pēc neilgas intīmas saskares ar vīrieti jau vēlas, lai pēc iespējas ātrāk tiktu ievadīts vīrie�a dzimumloceklis un mīlas rotaļa kļūtu vēl intīmāka. Da�as vēlas, lai tiktu skūpstītas krūtis, tādējādi ātri sasniedzot dzimumaktam nepiecie�amo uzbudinājumu, da�as � lai tiktu glāstītas arī citas erogēnās zonas. Daudzas sievietes vēlas, lai vīrietis skūpstītu ne vien lūpas, bet arī citas erogēnās zonas. Par visu to runājām tāpēc, lai vīri saprastu, cik smalki tiem jāzina sievu īpatnības un vēlē�anās, lai viņas pilnīgi apmierinātu. Pret sievas vēlmēm jāizturas ar vislielāko cieņu, tās jāveicina un jāapmierina. Tikai jāievēro, ka ikkatrs, pat mazākais netaktiskums, katrs sievai nepieņemams intīmās tuvības vai sagatavo�anās veids var izraisīt nepatiku un vēsumu. Vīram ar katru nākamo reizi taktiski un pakāpeniski jācen�as papla�ināt sievas pieņemamības diapazons (ja tas vīram nepiecie�ams). Te nepiecie�ama arī sievas atsaucība un pretimnāk�ana.

Mazāk temperamentīgām sievietēm mīlas rota|ā nepiecie�ams viens vienīgs faktors � laiks. �ādas sievietes priek�spēles laikā ļauj vīrietim sevi uzbudināt, bet pa�as uzvedas vairāk vai mazāk pasīvi. Vīrietim nepiecie�ams maksimums laika, lai �āda sieviete sasniegtu tādu pa�u uzbudinājuma pakāpi, kādu ļoti temperamentīga sieviete sasniedz jau priek�spēles sākumā. Ne pastiprināti glāsti, ne skūpsti viņai neizraisīs tādas jūtas, kādas temperamentīgai sievietei rodas jau pirmā skūpsta laikā. Skūpsti uz ausīm un kakla viņai neko daudz nesniedz, emocijas vienīgi pastiprinās, vīrie�a glāstiem pārejot uz visu ķermeni. Skūpstiem uz ausīm un kakla priek�spēles sākumā tomēr jābūt, jo tie stimulē vēlē�anos pēc kaut kā vairāk, kaut arī sieviete īpa�u kaislību neizjūt. Tikai tad, kad vīrie�a rokas vai lūpas (priek�spēles otrajā daļā) pāriet uz sievietes izteiktākajām erogēnajām zonām, viņa sāk izjust nenoteiktu labsajūtu un patiku, kaut arī �o ķermeņa daļu sakairinājums, izņemot klitoru, nerada dzimumuzbudinājumu. Tā ir drīzāk saprāta nekā fiziska reakcija, jo sieviete saprot, ka viņas mīļotais glāsta pa�u slēptāko vietu, un tas iedarbojas uzbudino�i.

Sieviete sāk izjust noteiktu fizisku apmierinājumu un neparastu baudu, tiklīdz vīrie�a roka vai lūpas sāk kairināt klitoru. Tie�i tas arī akta laikā izraisa orgasmu. Protams, da�āda tipa sievietēm eksistē da�ādas kairinājuma pakāpes, un vienīgā raksturīgā at�ķirība starp mēreni temperamentīgajām un temperamentīgajām sievietēm ir laiks, kāds nepiecie�ams orgasma sasnieg�anai, kā arī spējas izbaudīt vienu vai vairākus orgasmus.

Jāpiebilst, ka visu temperamentu sievietes reizēm mēdz būt pakļautas spēcīgām seksuālām emocijām, piemēram, pirms menstruācijām, da�as arī menstruāciju laikā, citas � arī pēc tām. Sājā laikā sievietes ir viegli satraucamas, ātri sasniedz klitora erekciju un orgasmu, kur� noris daudz intensīvāk. Tādas īpatnības piemīt divām trim sievietēm no desmita.

Bez �ādas sagatavo�anas sievietes bie�i kļūst frigīdas. Vīri to nekad nedrīkst aizmirst un nekādā gadījumā nedrīkst atstāt sievieti neapmierinātu, it sevi�ķi tad, ja viņa sākusi uzbudināties vai arī jau sasniegusi kulmināciju. Vīrie�a uzdevums ir piesātināt mīlas rotaļu ar glāstiem un maigumu un vienlaikus arī ar kaislības uguni.

Tuvojoties orgasmam, var sākties sievietes ķermeņa vibrācijas un rasties tieksme pacelt uz aug�u dzimumorgānus, lai būtu lielāks klitora kontakts ar vīra pirkstu. Da�reiz jāļauj sievietei nomierināties, lai pēc tam atkal turpinātu (to var atkārtot vairākkārt), bet sevi�ķi bīstama ir rupjība un spēcīgs spiediens.

Sievietes reakcija dzimumakta laikā var būt da�āda. Reizēm viņa izjūt nepārtrauktu orgasmu, reizēm tas ir īslaicīgs. Sievietes uzvedība arī var būt da�āda: no nevēlamas pasivitātes līdz vētrainai reakcijai, kas vīrietim gandrīz vienmēr ir patīkama.

Bie�i jautā, vai bauda ir atkarīga no dzimumlocekļa lieluma. Vīrie�a dzimumlocekļa lielums un maksts platums nav iz�ķiro�ais faktors dzimumaktā, svarīga ir abu laulāto mīlestība plus intīmās mīlas māksla. Ir svarīgi zināt otra prasības un vēlmes, pārzināt erogēnās zonas.

Vairums mazkaislīgu sievie�u ir jutīgas vienīgi pret kairinājumu klitora rajonā. Lai gan, sajūtot dzimumlocekļa spiedienu un apzinoties, ka tas atrodas makstī, sieviete gūst zināmu apmierinājumu. Dzimumlocekļa kustības makstī temperamentīgām un vidēji temperamentīgām sievietēm var izraisīt orgasmu, bet sievietēm ar vāju temperamentu ir vajadzīgs vēl arī klitora kairinājums (reizēm tas ir pat obligāts).

Klitora glāsti ir vajadzīgi, ja tas atrodas tālu no ieejas makstī un akta laikā tam nav saskares ar dzimumlocekli. To var panākt ne vien ar roku, bet arī mainot dzimumakta pozu.

Reizēm gadās, ka sievietes ārējie dzimumorgāni ir pilnīgi nejutīgi, bet jutīgā zona atrodas dziļi makstī. Tad klitora glāsti atstās sievieti vienaldzīgu. �ādos gadījumos jāgrie�as ģimenes konsultācijā, lai ārsts ieteiktu labāko pozu un prelūdijas paņēmienus.

Mēreni temperamentīgas sievietes un sievietes ar vāju temperamentu akta laikā klusē. Vienīgi, tuvojoties orgasmam, elpo�ana kļūst straujāka un nevienādāka, viņas vēlas paātrināt savas kustības, cen�as pēc ilga skūpsta, ko turpina līdz kulminācijas momentam, �āda tipa sievietes cen�as sasprindzināt ķermeni, lai sajustu spiedienu uz klitoru vai arī lai dzimumloceklis iekļūtu dziļāk makstī, �īm sievietēm var būt viens vai vairāki orgasmi (papildus vēlams kairināt klitoru vai kādu citu erogēno zonu).

Daudzas precētas sievietes nav ne reizi izjutu�as orgasmu, �īs sievietes neapzinās orgasma izpausmi, tādēļ tā jāizskaidro. Orgasms sākas ar kutino�u sajūtu klitora apvidū. Tā pastiprinās, aptver dzimumorgānus un pāraug ekstāzē, kas nepadodas kontrolei. Orgasms nav salīdzināms ne ar vienu citu sievietei pazīstamu izjūtu. Sievietei tas nelokalizējas vienīgi dzimumorgānu rajonā, bet pāriet vispārējā fiziskā un garīgā baudā. Paātrināta sirdsdarbība, pulsācijas galvā un citas sajūtas ir patīkamas orgasma pavadones.

Vienlaicīgu orgasmu parasti grūti sasniegt, bet, modelējot da�ādus paņēmienus, vīrs to tomēr var panākt. Vienlaicīgais orgasms sevi�ķi ieteicams attiecībās ar sievieti, kura spējīga tikai uz vienu orgasmu. Ja to pastāvīgi praktizē ar sievieti, kura viena akta laikā ir spējīga uz vairākiem orgasmiem, var gadīties, ka partneris nebūs spējīgs viņu pilnīgi apmierināt, jo nezinās, pēc kura orgasma sievietei iestāsies atslābums.

Lietojot prezervatīvus, vīrie�a orgasms kā sievietes kairinājuma pastiprinātājs daļēji zūd � sieviete neizjūt sēklas �ķidruma spēcīgo strūklu. Tikai tad, ja dzimumloceklis vīrie�a orgasma brīdī ir dziļi makstī, sieva jūt sēklas iz�ļāk�anos, it kā tas notiktu bez prezervatīva. Dzimumloceklis izteikti pulsē, vīrie�a kustības vai nu kļūst vētrainas, vai arī viņ� it kā sastingst utt. Tomēr prezervatīvam ir ari pozitīva nozīme, jo tas pazemina dzimumlocekļa jutīgumu un tādējādi pagarina dzimumaktu.

Pieradusi pie viena vīrie�a uzvedības un reakcijas aktā, sieviete no cita vīrie�a, kura uzvedība un reakcijas ir savādākas, var apmierinājumu ari negūt. Ari �im faktam vajadzētu pārliecināt sievietes par partneru maiņas kaitīgumu.

Sieva var nejust vira orgasmu ari tad, ja maksts sieniņas un muskuļi nav pietiekami jutīgi. Te palīdz psihoterapija un hipnoze, kurā sievieti �iemāca� izjust vīra orgasmu ar visu ķermeni.

Vienlaicīgs orgasms vajadzīgs daudzām sievietēm. Tās ir sievietes, kurām ļoti svarīga ir partnera reakcija. Viņām ir tīkama doma, ka var sniegt milzīgu baudu vīram un vienlaikus to izjust ari pa�as. Tas viņās izraisa garīgu un fizisku pacēlumu (egoisma un altruisma savienojums).

Vairumam sievie�u tomēr nevar ieteikt vienlaicīgu orgasmu, jo tas viņām nav noteico�ais. Bez tam, cen�oties pēc �ādas jūtu saskaņas, abu partneru domas strādā tikai �ajā virzienā un traucē akta vienmērīgo, dabisko plūdumu. Tādēļ ir vēlams, lai vīrietis altruistiski rūpētos par maksimālu baudu savai partnerei. Tikai tā vīrietis var panākt pats sev augstāko baudījumu. Tātad dzimumaktu nedrīkst uztvert kā tīri mehānisku darbību, kāda tā parasti ir tad, ja tuvībai ir gadījuma raksturs.

Ja vīrs tuvību ar sievu pārvērtis par �mehānisku darbību�, tad sieviete ātri vien atsalst. Ja turpretim tuvi ir divi mīlo�i cilvēki, abi saplūst vienā veselā. Sājā brīdī laulātie izjūt viens otru, bet, ja kāds no viņiem ir vienaldzīgs, domā par kaut ko citu vai ari ir sliktā noskaņojumā, otrs (sevi�ķi sieviete) to izjūt � mazinās kairinājums un bauda, rodas neapzināta neapmierinātība. Iemesls var būt arī iedzertās miega zāles vai alkohols.

Pozas maiņa bie�i vien ir frigīdās sievietes mēģinājums rast izeju no moko�ā atsaluma dzimumdzīvē. Tie var būt arī vīra centieni iekvēlināt sievieti, lai gan, ja atsalums ir iestājies, bez ārsta palīdzības to atkausēt gandrīz nav iespējams.

Priek�spēlē un pa�ā dzimumaktā drīkst atļauties vienīgi tos paņēmienus un pozas, kas patīkamas abiem un nevienu nepazemo. Jāatceras, ka sievietes ne katrreiz izrāda savu nepatiku vai pazemojumu.

Var ieteikt 6 pamatpozīcijas: vīrietis virsū, vīrietis apak�ā, sānu stāvoklis (ieteicams grūtniecēm), vīrietis no mugurpuses (�ajā pozā vienmēr nepiecie�ama krū�u un klitora kairinā�ana ar roku), stāvus un sēdus ar seju pret partneri (austrumnieku poza). Pēdējā variantā dzimumorgānu kontakts ir viscie�ākais.

Vienalga, kāds dzimumakta pozīcijā ir stāvoklis, bet ja partneru sejas vērstas vienam pret otru, tad �ādas pozīcijas sauc par cilvēcīgām. Tikai tas nenozīmē, ka nepieļaujamas ir pozīcijas, kurās kāds no partneriem raugās otram mugurā. Da�reiz tikai �ādā pozīcijā sieviete spēj nonākt līdz orgasmam, sevi�ķi tad, ja erogēnā zona ir maksts sieniņas* mugurpusē, vai ari tā lokalizējas tikai starp lāpstiņām un to nēpiecie�ams dzimumakta laikā skūpstīt. Vīrietim �āda pozīcija sevi�ķi patīkama ir tādēļ, ka viņ� vēro un izjūt sievas sievi�ķīgos sē�as apaļumus, kuri parasti viņa acīm ir slēpti, un tāpēc tie iedarbojas jau kā reli�eri.

Laulātie parasti atrod tādu dzimumakta pozīciju, kas vislabāk apmierina abus. Ir pāri, kas visu mū�u izmanto vienu un to pa�u pozīciju, citi to maina atkarībā no garastāvokļa. Patika, ķermeņa uzbūves īpatnības, kā ari vīra un sievas auguma savstarpējās proporcijas nosaka, kāda pozīcija viņiem vislabāk piemērota.

Pozīcijas maiņa nekalpo tikai laulības dzīves erotizācijai un da�ādības ievie�anai intīmajās attiecībās, bet slēpj sevī arī iespējas novērst daudzus citus traucējumus laulības dzīvē.

Tā, piemēram, pozīcijā, kurā sieva apak�ā, bet uzlikusi rokas uz vīra gurniem vai muguras, vai arī pacēlusi kājas un piespiedusi pēdas vīra krustiem, viņa ar roku vai kāju palīdzību liek vīram saprast un uzņemt nepiecie�amo frikciju tempu orgasma sasnieg�anai, kāju pacel�ana, reizēm tās uzliekot pat vīra pleciem, reizēm spilvena palik�ana zem krustiem pilnīgi nepiecie�ama, ja jutīgākās vietas atrodas galvenokārt maksts dziļumā. Pozīcijās, kad virspusē ir sieviete (jāteniski sēdus ar muguru vai seju pret vīru vai arī guļus) padara aktīvāku sievieti, iedve� tai it kā pārākumā sajūtu, liek vīrietim pilnībā uztvert mīļotās ķermeņa skaistumu. Te sieviete, spēlējot aktīvo pusi, nonāk it kā vīrie�a lomā. Tas kalpo ne tikai dzimumakta da�ādo�anai, lai izslēgtu vienmuļību un apnikumu un tādā veidā ieviestu profilaksi ārpuslaulības dzimumsakariem, bet palīdz arī pilnveidot savstarpējo psiholoģisko izpratni, tātad ir viens no paņēmieniem savstarpējās barjeras nojauk�anai. Var būt ari tāda pozīcija, kurā jāteniski sievai uzsē�as vīrs. Sīs pozīcijas var but palīglīdzeklis bioloģisko �ķēru aizvēr�anai otrajā disharmonijas fāzē (sk. 2. att.). Pozīcijās, kad sieviete nometusies uz ceļiem un elkoņiem, vai pat nogūlusies ar krūtīm uz spilvena, augstu paceļot pēcpusi, var glābt no neauglības, kura radusies, dzemdei novirzoties uz mugurpusi.

Pozīcija, kad sieva ar paceltām kājām atguļas uz zema dīvāna, lai iegurnis atrastos uz tā malas, bet vīrs, stāvot pie dīvāna uz ceļiem (neuzgūlies sievai), izdara frikcijas, ir vispiemērotākā grūtniecības laikā.

Dzimumakts iespējams arī ūdenī. Te gan jāpiezīmē, ka to nedrīkst darīt upēs un ezeros, jo tad makstī var nokļūt ūdenī eso�ie mikroorganismi. To izdara sāļā tīrā jūrā. Vīrs līdz pleciem stāv ūdenī. Sieva aptver tā gurnus ar kājām, piekļaujot dzimumorgānus vīram. Pati viņa atliecas atpakaļ un turas aiz vīra izstieptajām rokām. Odens vēsums kontrastā ar dzimumorgānu siltumu pastiprina labpatiku, bet daļēji aizskalotās gļotas pastiprina berzi. Tas var dot jaunus vēl neizjustus pārdzīvojumus. Sāļais jūras ūdens kļūst ari par ārstniecisku faktoru maksts sieniņai.

Da�kārt par svarīgu traucējo�u faktoru ir �aurs dzīvoklis, kurā vienā istabā jāguļ ar bērniem vai vecākiem. Tādā gadījumā var izmantot, piemēram, vannas istabu vai citu �aurāku telpu, kurā dzimumaktu var izdarīt praktiski tikai stāvus. Ja sieva ir maza auguma, tā var uzkāpt uz kāda paaugstinājuma. Iespējams izmantot �eit arī krēslu, uz kura apsē�as vīrs ar sakļautām kājām, bet sieva jāteniski (tāpat kā ūdenī) iesē�as vīram klēpī. Ērtāk ir, ja to dara ar seju pret seju.

Kā jau teicām, �īs pozīcijas cilvēkiem ar pla�u pieļaujamības diapazonu būs pilnīgi pieņemamas un dos ļoti daudz laulības dzīves stiprinā�anai, bet izraisīs izbrīnu tiem, kuri pagātnes tabū iespaidā audzināti aizspriedumaini. Tie�i te mēs konstatējam disharmoniju, jo tāda attieksme noved pie distresa un Irustrācijas ne tikai cilvēku pa�u, bet arī viņa partneri un audzināmos. Tādēļ jau arī H. Seljē uzsver: �Kautrīga dabisko tieksmju apspie�ana, no kurām tāpat neizvairīsies, sevi�ķi, ja �īs tieksmes nevienam nekaitē, izraisa vainas sajūtu un psihisko distresu�.

Da�kārt pozīcijas maiņa var dot apsveicamu pārmaiņu tādā laulībā, kur dzimumaktam tieksme pārvērsties par ikdieni�ķu nodarbību un zaudēt spraigumu. Tas, protams, īstenībā ir atkarīgs no pavisam citiem, daudz svarīgākiem faktoriem nekā piesātinā�anās no vienas pozīcijas, ta�u jaunas pozīcijas izmēģinā�ana var sniegt at-svaidzinājumu tajā nozīmē, ka vismaz ir vēlē�anās attiecības uzlabot. Jaunajā pozīcijā var būt arī jauna veida erotiskie efekti.

Bez tam pozīciju maiņa var radīt arī labāku garīgo sapra�anos. Dzimumaktā parasti līderis ir vīrs. Zināmā mērā tas arī ir dabiski. Toties pozīcijas maiņa, kas pie�ķir sievai līdera lomu, var būt par pasākumu labākai vīra izpratnei, � un otrādi. Laulības dzīves otrā pusē, tuvojoties vecumam, laulātie visbie�āk izvēlas pozīcijas, kurās sieva ir aktīvāka. Tas palīdz noturēt aizvērtas bioloģiskās �ķēres.

Mīlo�a sieva jau instinktīvi jūt, ka dzimumakta laikā vīram jāatklāj bioloģiskie reli�eri. Tas dzimumaktu dara pilnvērtīgu un ir profilakse kreisajiem soļiem. Tādēļ viņa cen�as ieņemt pozi-ciju, kurā tie vīram vislabāk aplūkojami.

Dzīvesbiedri var pēc vēlē�anās izmēģināt da�ādas pozīcijas un tādā veidā rast pārdzīvojumu, kas sagādā jaunu prieku.

Svarīgākais attiecībā pret otru tomēr ir uzmanība un neliekuļota labvēlība. Pirmām kārtām attiecībām jābūt atklātām un brīvām. Mēģinājumi mainīt pozīciju vai da�as tehniskas nianses nekad nevar tuvināt dzīvesbiedrus, kuri ir atsve�ināju�ies garīgi. Turpretī ļoti tuvu dzīvesbiedru seksuālajās attiecībās arvien radīsies iespējas jauniem pārdzīvojumiem, vienam otru atklājot aizvien no jaunas puses un jaunā veidā. Da�ādību un saisto�u spraigumu viņi var izjust arī tad, ja vienmēr izmanto vienu un to pa�u pozīciju. Dzīvesbiedri, kuri ir viens otru labi iepazinu�i, instinktīvi izjūt savstarpējo attiecību visniecīgākās nianses un dzīvo tik pilnasinīgu dzīvi, ka ikdiena nebūt nepadara viņu attiecības ikdieni�ķas.

Visbeidzot, runājot par pozīcijām, derētu uzsvērt, ka fotogrāfijā, mazāk zīmējumā noskatītas un pēc tam atkārtotas, tās da�reiz var aizvainot sievu, radīt pat atsalumu. Tie�ām, vai tad neizskatīsies komiski, ja laulāto guļamistabās būs atvērta grāmata un partneri izmēģinās tajā attēlotās pozīcijas vienu pēc otras. �eit aprakstītās pozīcijas dotas tikai rado�ai ierosmei un meklējumiem. Ievie�ot da�ādas nianses, laulātie radīs vismaz desmit rei�u vairāk savu oriģinālo pozīciju, lai pēc tam atlasītu viņiem vispiemērotākās un izveidotu tikai viņiem piemīto�u stereotipu, kas tad arī kļūs par �Jcreiso� soļu profilaksi laulībā.

Par katru no pozīcijām varētu uzrakstīt vēl garāk un pla�āk, arī to skaits katram pārim, kas apveltīts ar rado�u pieeju mīlestībai, būs liels. Jāuzsver tikai, ka strauja un bie�a .pozīciju maiņa, sevi�ķi sievietei, var dot tādus pa�us sare�ģījumus kā partneru maiņa, jo izjauc stereotipu. Pāreja no vienas pozīcijas uz otru jāizdara pakāpeniski. Vīrietim te jāuzvedas gandrīz vai tāpat kā pirmajā laulību naktī, ko jau aprakstījām. Vēl jāzina, ka bie�i vien sākumā jaunā pozīcija var likties pat nepieņemama, bet vēlāk izrādās, ka tā ir pati labākā. Vienmēr gan jāatceras pats galvenais � tur, kur partnerus savstarpēji nesaista īsta mīlestība, t. i., pa kreisi no kritiskās robe�as, pozīciju maiņa dzimumaktā nedos nekādus rezultātus.

Jau teicām, ka dzimumaktā vado�ā loma visbie�āk pieder vīrietim. Da�i seksologi uzskata, ka vado�ajai lomai te, tāpat kā visos ģimenes dzīves jautājumos, periodiski jāmainās, lai nostiprinātu mīlestību un ģimeni un atraisītu sievietes temperamentu.

Kamēr vīrietis nav noskaidrojis iemīļotās temperamentu, tam gan priek�spēles, gan dzimumakta laikā jāizturas pret viņu kā pret aukstu, grūti iekvēlināmu sievieti. (Ieteicams stāvoklis �vīrietis apak�ā�). Klitors vai kāda cita jutīgā zona noteikti jākairina gan pirms sievietes orgasma, gan arī orgasma laikā. Ja sieviete izrāda sevi�ķu temperamentu, klitoru vai citu jutīgāko zonu var kairināt tikai sākumā. Ja abi nezina, uz cik orgasmiem vienā aktā sieviete ir spējīga, vīrietim savs orgasms ir jāaiztur līdz tam laikam, kamēr viņa partnere vairs nejūt vajadzību pēc jauna orgasma, t. i., tik ilgi, kamēr sievieti vairs nesatrauks pirksta kontakts ar klitoru vai ar jutīgāko erogēno zonu.

Ja vīrietis, saglabājot dzimumlocekļa kustību ritmu, nespēj aizturēt orgasmu, viņam jāturpina klitora vai maksts kairinājums ar pirkstu līdz pilnīgam partneres apmierinājumam. Tas var notikt, ievadot dzimumlocekli makstī, kur tas paliek nekustīgs.

Uzbudinājumā neviena sieviete neatbild uz skūpstiem ar atvērtām acīm, un arī intīmā brīdī tās ir aizvērtas. Ja sievietei acis ir vaļā, tas nozīmē, ka viņa vēl nav pietiekami satraukta. Labs partneris nekad neaizver acis un uzmanīgi seko sievietes reakcijai uz glāstiem. Acu aizvēr�anai ir vēl cita nozīme � �ādā veidā sievieti mazāk ietekmē nevajadzīgie apkārtējās vides faktori.

Vēlreiz jāatkārto, ka sievietes ķermenis nav objekts vīrie�a dzi-mumbaudai, drīzāk otrādi: vīrie�a pienākums ir sagādāt baudu sievietei, un labs vīrs gūst vēl lielāku baudu, apzinādamies, ka viņ� ir sniedzis �o baudījumu sievai.

Dzimumattiecībās pastāv arī savi labā toņa likumi. Pieredzējis partneris nekad neizrāda savu tieksmi pēc dzimumakta.^ Viņ� to uzskata par būtisku vajadzību un tikai ārkārtējā gadījuma ļoti izsmalcināti un taktiski par to atgādina.

Kulturāla sieviete no vīrie�a gaida pilnīgu kontroli pār savām kaislībām un noraida robustu prelūdiju. Pat guļamistabas intīmajā noskaņā sievietei ir tiesības prasīt no vīra pieklājību. Lai gan uzbudināta sieviete pēc dzimumakta izjūt pat lielāku tieksmi nekā vīrietis, tas tomēr neizpau�as tik robusti kā da�iem vīrie�iem. Vīrs nedrīkst izrādīt, ka viņā uzbudinājumu rada vienīgi sievas kailums. Tāda uzve�anās sievā var izraisīt neērtības sajūtu, kas daudzās kautrīgās sievietēs neizzūd ari pēc daudziem laulībā nodzīvotiem gadiem.

Neviens kulturāls vīrietis neuzspiedīs sievai fizisku tuvību,-ja viņa to kaut kādu iemeslu dēļ nevēlas. Grūti iedomāties, ka piespiests dzimumakts vīrietim var sagādāt baudu.

Reiz jaunajām sievām uzdeva jautājumu, cik bie�i viņas naktīs raud. Tikai da�as jaunās sievas nesaprata, kādēļ viņām naktīs būtu jāraud.

Svarīgākais, pēc kā laulībā vienmēr vajadzētu censties, ir pilnīga harmonija gan mīlestības jūtās, gan dzimumtieksmē, kas ir �o jūtu pamats. Ja nav vienas, zūd ari otras. Kopējas intereses un zināms pretstats, kopēji prieki un bēdas, vīrie�a un sievietes draudzība, ja tai pievienojas dzimumdziņa, pāriet mīlestībā, un, otrādi, dzimumdziņa rada kopējas intereses, kopējus priekus un bēdas, rada draudzību.

Atgādināsim profesora Forela mīlestības definējumu: �Seksuālās tieksmes un raksturu harmonijas rosināti, vīrietis un sieviete noslēdz savienību, kurā viens otru mudina uz sabiedrisku darbu cilvēces labā un, proti, tādā veidā, ka savu savstarpējo audzinā�anu un arī viņiem vistuvāko būtņu � savu bērnu audzinā�anu � viņi liek par visa sava darba izejas punktu.> Jau senie filozofi teiku�i, ka dvēseles dziļums un pievilcība rada draudzību, prāta bezgalība � cienību, bet miesas skaistums � iekāri. So tieksmju apvienojums liek pamatus mīlestībai.

Grūtniecība, dzemdības un bērnu audzinā�ana ienes zināmas pārmaiņas ari dzīvesbiedru dzimumdzīvē. Grūtniecības laikā sieva bie�i vien uz kādu brīdi var zaudēt interesi par dzimumsakariem. No vienas puses, parasti viņa ir vairāk nogurusi, no otras puses, nēsādama bērnu, viņa ir apmierinātāka nekā parasti un neilgojas tik ļoti kā agrāk pēc apmierinājuma, ko sniedz dzimumakts. Ta�u viņas tieksme pēc maiguma nebūt nav mazinājusies, drīzāk gan otrādi. Vīram tas jāzina un jāizturas pret sievu smalkjūtīgi, iespējami maigāk un gādīgāk. Vairāk nekā jebkad citreiz tie�i grūtniecības laikā sieva vēlas, lai seksuālā tuvība sāktos ar maiguma izpausmēm. Tajā pa�ā laikā vīra pienākums ir rūpēties, lai tagad kā viņ� pats, tā arī sieva seksuāli viens no otra neatsve�inātos. V fāzē (sk. ielīmes 2. att.) dzimumakti ir pakāpieni mīlestības izaugsmē, tāpēc apstā�anās neko labu nesola. Ārsti zina, ka savus pirmos nodevīgos, �kreisos� soļus vīri bie�i vien sper tie�i sievas grūtniecības laikā, ja sieva dzimumaktu liedz. Zinot dzimumtieksmes bioloģisko �ķēru likumību (sk. 2. att.), ir skaidrs, kādas tam visam var būt sekas. Sīs sekas var būt arī tad, ja vīra pārkāpums netiek atklāts, jo grūtniece to izjūt ļoti asi. Tādēļ dzimumdzīvi grūtniecības laikā pārtraukt nav vēlams (runa ir par normālu grūtniecību). Auglim dzimumakts nenodara nekādu ļaunumu, un no tā jāatsakās tikai grūtniecības pa�ā pēdējā posmā. Sājā ziņā vislabāk ir pajautāt padomu ārstam, lai nebūtu veltīgi jābaidās. Agrāk domāja, ka sievietēm, kurām ir tieksme uz' spontāniem abortiem, pirmajos 3�4 grūtniecības mēne�os no dzimumakta jāizvairās. Da�i autori pēdējā laikā iesaka tie�i pretējo, jo regulāri, ta�u ar lielu piesardzību ievadīta vīra sēkla bloķē imunitāti, kas cen�as likvidēt augli kā sve�ķermeni. Ir neauglības veids, kad sievietes organisms vīrie�a sēklu uzņem kā sve�ķermeni, izstrādājot pret to imunitāti. Visbie�āk tas notiek pret vīrieti, kur� dara sievai pāri (dzer, ir rupj� utt.). Reizēm tam ir citi cēloņi. Tādos gadījumos var iestāties spontāni aborti. Lai tas nenotiktu, makstī regulāri jaievada vīra sēkla, kas sievas organismu desensibilizē � tātad dzimumakts kļūst par grūtniecības saglabātāju faktoru.

Da�reiz grūtniecība var sievu ietekmēt arī citā virzienā, t. i., izraisot viņa lielāku dzimumtieksmi nekā iepriek�. Tas var notikt kaut vai tāpēc, ka nav vairs jābaidās no grūtniecības.

Sievai butu jāievēro, ka viņas grūtniecība un bērna gaidī�ana neizraisa vīra organismā un tā hormonālajā darbībā nekādas pārmaiņas, lai arī cik ļoti vīrs dzīvotu līdzi bērna gaidī�anai. Vīrs vēlas no sievas to pa�u, ko agrāk, un jūtas atstumts, ja sieva vakaros viņu atkārtoti atraida. To visu pārdomājot, sievai vajadzētu mainīt savu nostāju un mēģināt arī �ajā laikā veikt mīlētājas lomu. Galu galā arī viņa pati tad jutīsies labāk.

Grūtniecības laikā sievietei ir jābūt visādā ziņā aktīvai, tai jālepojas un jāiet sabiedrībā: cilvēki mūsdienās vienmēr prot pozitīvi novērtēt topo�ās mātes skaistumu. Sī darba mērķis nav sīki aplūkot grūtniecības gaitu, jo par to uzrakstīts daudz grāmatu. Tikai jāpiebilst, ka jau �ajā laikā, bet it sevi�ķi pēc bērna piedzim�anas, sievietei ir jāprot savas jūtas pareizi sadalīt, jo kļūdī�anās var beigties bēdīgi � kaut vai ar nevēlamo psiholoģisko lomu maiņu ģimenē.

Piemēram var minēt gadījumu ar kādu pacienti, trīs bērnu māti. Par saviem bērniem viņa jūsmo. Veic arī diezgan atbildīgu darbu. Augstākā izglītība, raksta disertāciju. Dzimumapmierinājumu un baudu sieva pēc dzemdībām saņem tikai tad, ja tiek kairināts klitors, vislabāk ar partnera pirkstu palīdzību. Agrāk esot bijis citādāk, viss nācis daudz vieglāk. Sieviete tādā veidā saņemamo baudu pilnīgi pareizi uzskata par nepilnvērtīgu un nepilnīgu. Viss jau ir aizgājis tik tālu, ka viņa ir meklējusi iespēju uzlabot savas izjūtas, mainot partnerus, kas tomēr nav devis gaidītos rezultātus (tas vēl reizi apliecina, ka nekvalitatīva dzimumdzīve laulībā izraisa �kreisos� soļus). Pārliecināta, ka viss te atkarīgs no seksa tehnikas un kādas neatrastas, viņai nepiecie�amas pozīcijas akta laikā, viņa izmisīgi iet savos meklējumos �ajā virzienā, darot vienu kļūdu pēc otras. So sievieti nav iespējams pārliecināt, ka tas, ko viņa jau saņem, ir ar seksa tehniku panākamā kalngals. Vajadzīgas kaut mazliet īstas jūtas pret partneri, lai dzimumbauda būtu normāla. Sājā gadījumā visas savas jūtas viņa ir koncentrējusi uz bērniem, neatstādama vīram nekā (sk. nosvītrotās bultiņas ielīmes 2. att.) un līdz ar to sodīdama arī sevi. Sai sievietei ļoti labi būtu varējis palīdzēt arī pa�as vīrs. Lai nezaudētu savu da|u no sievas jūtām, vajadzēja ar tādu pa�u dedzību, kā to darīja sieva, pieķerties bērniem. Vienotas, kopīgas rūpes par bērniem te būtu labākās zāles. Visbie�āk �ādas jūtu pilnīgas pārorientē�anas negatīvās sekas redzamas tajās ģimenēs, kurās aug tikai viens bērns (jūtas koncentrētas tikai uz to). Arī te vecāku saprātīga rīcība varētu visu glābt. Tātad grūtniecība un dzemdības ne katrreiz, kā tas bie�i mēdz būt, modina sievieti no dzimumvēsuma, bet tie�i otrādi � var tajā arī ievest. Normālos apstākļos bērni kļūst par netie�iem vecāku laulības dzīves erotizē-jo�iem faktoriem, un tas ir pareizi. Ar laiku tas atgriezeniski iedarbojas uz pa�iem bērniem, jo vecāki viņiem ir spilgts piemērs mīlestībā. �ādiem bērniem nedraud �daļēja sociāla izolācija�, kā pēr-tiķēniem H. Harlova eksperimentos.

Sarunās par saderību un nesaderību dzimumdzīvē visbie�āk izskan doma par pseidonesaderību, t. i., uzskats, ka konkrēto cilvēku dzimumorgāni ir viens otram neatbilsto�i vai arī dzimumtuvība nav iespējama citu anatomisku īpatnību dēļ. Tas nav pareizi, jo viss galvenokārt atkarīgs no mīlestības, no savstarpējā takta un uzvedības, it sevi�ķi laulības dzīves sākumā.

Ja tomēr runājam par nesaderību dzimumdzīvē, tad galvenokārt par at�ķirībām partneru dzimumdzīves pieņemamības diapazonos, ko ar laiku nolīdzina mīlestība un mīlo�o saprāts. Pieņemamības diapazonu necen�as papla�ināt vienīgi stūrgalvīgi un garīgi slimi cilvēki. Pieņemamības diapazons vienmēr jāpapla�ina tam, kuram tas �aurāks. Vienlaikus tiks ietekmēta un uzlabota arī psiholoģiskā saderība. Tātad pieņemamības diapazonu da�ādību var uzskatīt vienīgi par īslaicīgu un novēr�amu nesaderību.

Citos gadījumos var būt daudz sare�ģītāk. Piemēram, iepazīsimies ar kādu slimības vēsturi. Vīram 36, sievai � 34 gadi. Viņa tam ir otrā sieva, ar lielu pieņemamības diapazonu, tuvības brī�os aktīva. Sieva ir skaista, nedaudz korpulenta, enerģiska.

Vīrs ir neveiksminieks. Pēc traumas bijis spiests atstāt iemīļoto sporta veidu � sambo. Parādījusies slieksme pēc alkohola, lai gan par hronisku dzērāju viņu uzskatīt nevar. Beidzot viņam iestāju�ies dzimumtraucējumi, kas izpaudu�ies kā ātra sēklas iz�ļāk�anās, reizēm pat pirms dzimumlocekļa ievadī�anas makstī (coitus ante portae), attīstījusies impotence. Speciālisti organismā izmaiņas neatrada. Slimnieks pats uzskata, ka �o stāvokli radīju�as nervu zā-Ies, kuras lietojis pirms grie�anās pie psihoterapeita. Sievu neapmierinātā dzimumtieksme traucē pat darbā. Uzmanību piesaistīja tas, kā pacients pat vieglā reibumā izturējās pret sievu. Tad �is diezgan maigais un miermīlīgais cilvēks kļuva agresīvs, uzbruka tai, lauza rokas, draudēja nonāvēt. Savu uzvedību ne ar ko nevarēja pamatot. Ar racionālās psihoterapijas paņēmieniem saslim�anas cēloņus noskaidrot neizdevās, lai gan pieredzēju�i psihoterapeiti anam-nēzei un pārrunām patērēja 90 stundas. Cēloni atklāja hipnozē panāktā katarse (burtiskā tulkojumā katarse nozīmē dvēseles �ķīstī�anu). Tā atklāja vieglu sadisma piejaukumu vīrie�a dzimumtieksmei (gandrīz normas robe�ās), to pa�u arī sievai.

Vīrietis ar nelielām (tātad normālām), slēptām sadistiskām tieksmēm apprecēja dzimumziņā tādu pa�u sievieti, �ī sieviete ļoti cieta no vīra nelielajām vardarbībām dzimumaktā, kas pastiprinājās pēc aizie�anas no sporta. (Iespējams, ka tur viņ� savu tieksmi daļēji izlādēja.) Tātad otrajā laulībā viegla sadistiska tieksme piemīt abiem laulātajiem (sieva atzinās, ka akta laikā ir liela vēlē�anās ar nagiem iecirsties vīra mugurā vai vēderā, kad tā ir iemīļotajā pozīcijā � vīram jāteniski virsū). Soreiz, lai saglabātu ģimeni, �dezertē� vīrietis, jo baidās pazaudēt ģimeni, kurā jau ir bērni (arī pirmajā laulībā sieva acīmredzot bija pret viegliem �pāri darījumiem� dzimumaktā). Zemapziņā �iedzītā� tieksme izpau�as vienīgi reibumā, kad zemapziņai noņemtas bremzes.

Cilvēki, kuriem ir kaut vai minimāla sadistiska tieksme, vēlē�anās dzimumakta laikā nodarīt partnerim sāpes, parasti pa�i ir ar paaugstinātu sāpju sajūtu. Ideāli būtu, ja vīrietis ar noslieci uz vieglu sadismu būtu iemīlējis viegli mazohistiski noskaņotu sievieti, � un otrādi. Arī te redzam, ka ne tikai psiholoģiskajā plāksnē, bet arī seksa saderībai vajadzīgi pretstati. Dzīvē tas parasti tā arī gadās. Ne jau velti, runājot par priek�spēli un dzimumaktu, kā glāstu izpausmi minējām vieglu ieko�anu auss ļipiņā utt. Jāuzsver, ka to dara tikai viens partneris. Nekādā ziņā nenotiek abpusēja ko�anās, kas būtu novērojama minētajam pārim, ja vīrs nebūtu nonācis slimīgā stāvoklī. �im pārim palīdzēja hipnoze, kurā vienu no partneriem pārorientēja uz vieglu mazohismu. Tā izdevās saglabāt ģimeni, kurā bija divi bērni.

Parasti normas robe�ās sadistiski noskaņoti vīrie�i vai sievietes intuitīvi iemīl partneri ar pretējām tieksmēm � top saderīga ģimene, kurā vienam nelielu sāpju izraisītais negatīvais uzbudinājuma perēklis pastiprina baudas radīto spēcīgo pozitīvo uzbudinājuma perēkli (sk. 17. att.), bet partnerim tas pats notiek, nodarot otram �īs nelielās sāpes. Te nav nekādas patoloģijas, ir vienīgi saderība. Patoloģija sākas tur, kur tiek nodarīti miesas bojājumi utt.

Nesaderība var rasties tad, ja nav harmonijas arī citās dzimumtieksmes niansēs. Ja partneri pa�i nav spejigj atrisināt konfliktu, jāgrie�as pie ārsta Laulības un ģimenes konsultācijā^

Nesaderību var atrast arī mīlestības jūtu izpausmes, kuras ir atkarīgas no cilvēka emocionālā tipa. B. Danov� cilvēkus iedala 5 emocionālos tipos.

Pie pirmā tipa pieder altruisti. Altruists gūst mīlestībā apmierinājumu, darot mī|otajam kaut ko labu un patīkamu, un, ja izdodas to veikt, ir priecīgs. Svētlaimi tādos cilvēkos izraisa baudas snieg�ana mī|otajam intīmās tuvības brīdī. Ja tas neizdodas vai arī par viņa centieniem atmaksā ar nepateicību, altruistam tas sagādā ārkārtīgas cie�anas un apvainojumu. Ja vīrie�iem neizdodas sievietē izraisīt kaisli un sniegt baudu, viņi ātri kļūst impotenti. Sievietes k)ūst frigīdas, ja neizjūt vīra ekstāzi un pateicību pēc tam. Par tādiem pāriem mēdz teikt, ka viņ� (vai viņa) kā muļķis uzupurējas un vergo savam mīlas partnerim. Nevienam pat neienāk prātā padomāt, kur� no abiem laimīgāks: tas, kur� �uzupurējas�, vai tas, kur� �o �upuri� pieņem? Varam apgalvot, ka laimīgāks ir vai nu pirmais, vai arī abi kopā (ja otrs ir pretējais emocionālais tips). Altruists (praktiski � altruistiskais egoists, pēc H. Selye) vienmēr gaida mīļotā pateicību, viņa pūļu novērtējumu. Viņ� vienmēr sāpīgi pārdzīvo �kritiku�.

Otrais ir praktiskais tips. Sie cilvēki rod apmierinājumu, rūpējoties par �ligzdiņas� iekārto�anu, un, ja tas izdodas, ir apmierināti un pacilāti, bet, ja neizdodas, � cie�. Darbā tie ir strādīgi. Ja darbā neveicas, tie ir neapmierināti ar dzīvi un uzskata sevi par nelaimīgiem arī ģimenes dzīvē. Arī praktisko tipu aizvaino viņu pūliņu nenovērtē�ana, arī tie ir altruistiskie egoisti.

Tre�ais, gnostiskais tips, tiecas pēc mīļotā garīgās neizsme-ļamības. Viņi ir bezgala laimīgi, atrodot mīļotajā kaut ko jaunu � sākot ar sīkumiem apģērbā, matu sakārtojumā utt. un beidzot ar garīgo izaugsmi. Arī seksuālajās attiecībās �ā tipa cilvēki apzināti vai neapzināti gaida no partnera da�ādību un, to atradu�i, ir laimīgi. Tas pats vērojams arī darbā un sabiedriskajā dzīvē. Te altruisma jau ir mazāk, un tādēļ �ī tipa pārstāvjiem kļūt laimīgiem jau ir grūtāk.

Ceturtais ir estētiskais tips. Sī tipa pārstāvji meklē partnerī skaistumu. Tas var būt ķermeņa skaistums (tīri estētiskais tips), bet, ja tam vēl piejaucas gnostiskā tipa īpa�ības, tiek meklēts arī dvēseliskais skaistums. �ādus cilvēkus aizrauj daba, mūzika, māksla. Ja tā nav, �ie cilvēki ir nospiesti, neapmierināti. Parasti viņi iemīl kādu slavenību, mākslinieku, aktieri, mūziķi, dziedoni utt., diezgan bie�i arī pa�i pieder pie tiem vai vēlētos par tādiem kļūt.

Piektais, hedoniskais tips, mīl komfortu, gar�īgu ēdienu, vienmēr priecājas par mierīgu, bezrūpīgu dzīvi. Mīlestībā �ie cilvēki vairāk ir ņēmēji nekā devēji. Viņi var būt laimīgi, vienīgi ņemot. Altruists, saņemdams vērtīgu dāvanu, jūtas neveikli, vienmēr sev pārmet, ka mīļotajam bijis grūti to atrast, bet hedonists vienīgi priecājas, nedomādams, ko tas dāvinātājam maksājis. Altruists ir laimīgs, redzēdams �o hedonista prieku. Tā ir saderība. Tātad, lai būtu saderība, jāsastopas pretējā emocionālā tipa partneriem. Piemēram, pirmajiem diviem ar piekto, tre�ajam ar ceturto utt. Tas savukārt ietekmē arī intīmās attiecības, jo tajās izpau�as tās pa�as prasības. Reizēm saderīgi var būt arī viena emocionālā tipa partneri, tomēr �ādā gadījumā nepiecie�ams, lai būtu arī kaut nedaudzas cita tipa īpa�ības.

Zināmu nesaderību rada bioloģisko �ķēru likumības neievēro�ana. Ir pierādīts, ka sekmīgai partneru saderībai nepiecie�amas arī personības īpa�ības. Sevi�ķi tas sakāms par vīrieti, jo sieviete īsti mīlēt var vienīgi tādu vīrieti, kam piemīt spilgtas personības iezīmes.

Bioloģisko �ķēru likumība nosaka arī optimālo gadu starpību. Vīram jābūt vecākam par sievu. Viņam jābūt vismaz tajā vecumā, kad sāk norimt hormonālās vētras (ap 25 gadiem un vēlāk). Pēc kritiskās robe�as seksuālā tieksme kļūst vienmērīgāka un pastāvīgāka. Meitenēm vajadzētu apprecēties pēc iespējas agrāk, tad saderība būs pilnīgāka. Tam ir arī fizioloģisks pamatojums. Jaunai sievietei, lai sasniegtu orgasmu, ir vajadzīgs ilgāks priek�glāstu periods un arī ilgāks dzimumakts, bet to var sniegt vienīgi par viņu gados mēreni vecāks vīrietis, kam dzimumuzbudinātība ir mērenāka. Jauneklis dzimumuzbudinājumā vienmēr steidzas, tas nespēj kontrolēt savas izjūtas, domāt par mīļotās labsajūtu (pirms kritiskās robe�as vīrietis nevar kļūt par altruistisko egoistu, viņ� ir tikai egoists). Tādēļ sieviete, kas pati neprot izsargāties no grūtniecības, tuvības brī�os ar jaunu vīrieti vienmēr ir zināmās briesmās. Var iebilst, ka nesaderība radīsies vēlāk, kad vīrietis kļūs pārāk vecs, nevarīgs un nepievilcīgs, bet sieva uzplauks. Tas nenotiks, jo ar savu kaisli sieviete radīs vīrā to pa�u.

Pēc 50�55 gadiem (sk. 2. att.) sievietes augstā dzimumtieksme sāk samazināties, bet pilnīgi neizzūd. Vīrietim, kas dzīvojis normālu un regulāru dzimumdzīvi ar vienu partneri un nav savu dzimum-spēju grāvis ar dzimumdzīves pārmērībām, nikotīnu un alkoholu un bie�iem distresiem, diezgan augsta potence saglabājas vidēji līdz 82 gadiem. Jāņem vērā arī tas, ka sievai vīra ārējais izskats nav noteico�ais, reiz radusies saderība paliek uz mū�u. Nesaderība vienmēr radīsies partneru maiņas gadījumā, jo liela nozīme ir stereotipam, t. i., visam ierastajam, kas, tuvības brīdim sākoties, notiekot un beidzoties, pastāvīgi atkārtojas (glāstu secība, kustību intensitāte un ritms tuvībā, erogēno zonu īpatnības u. c.).

Vīrietis dzimumattiecībās ir primitīvāks nekā sieviete, jo no psiholoģiskā un fizioloģiskā viedokļa viņa organisms ir daudz vienkār�āks. Jau ieraugot vien sievieti, vīrietī rodas iekāre (arī bez mīlestības), apmēram pēc minūtes seko dzimumlocekļa erekcija, divu minū�u laikā viņ� var sasniegt orgasmu un pēc trim minūtēm jau aizmigt saldā miegā. Tāds ir viduvēja vīrie�a shematisks raksturojums. Protams, vīrie�i ir at�ķirīgi, bet �ī at�ķirība nav liela, tāpēc gandrīz vienmēr var uzminēt viņa uzvedību dzimumdzīvē. Da�i autori uzskata, ka vīrie�iem praktiski ir tikai divas erogēnās zonas: mute un dzimumloceklis. Forels piebilst, ka arī tūplis. Tomēr vīrietī vienmēr rodas iekāre, līdzko tam ir saskare ar sievietes ķermeni, it īpa�i � ar kailu. Sievietes lūpas vīrieti satrauc, saskaroties ar jebkuru ķermeņa daļu, bet sievietes rākas var sakairināt vienīgi viņa dzimumorgānus. Mute, krū�u gali, viduklis un gū�u iek�ējā daļa par satraukuma centriem var kļūt tikai sievietes lūpu pieskar�anās brīdī, turpretī sievietei tās ir ļoti jutīgas vietas, iekairināmas arī ar vīrie�a rokām (sk..l. att.).

Pēc dzimumakta, apmēram minūti pēc orgasma, vīrietim sākas ass emociju kritums, viņ� it kā zaudē spēku līdz potences atjauno�anās momentam. Sājā noguruma periodā tālākie glāsti nekādas emocijas viņā vairs neizraisa, viņ� neizjūt ne mazāko iekāri pret līdzās guļo�o sievieti. Visu, ko vīrietis �ajā laikā dara, rosina nevis viņa seksuālās emocijas, bet gan mīlas jūtas un �o jūtu ne tik spilgtās emocijas. Vīrietis pēc orgasma parasti vēlas, lai viņu liktu mierā. Ja dzimumakts noticis ar sievieti, pret kuru vīrietim nav īstas mīlestības, ja iekāri radījusi tikai kaisle, sieviete pēc tuvības brī�a viņam var kļūt pat pretīga. �ādu sievieti vīrietis vienmēr atcerēsies ar nepatiku. Tikai vēlāk, neatradis citu partneri, viņ� atgriezīsies pie tās, kaut arī atkal izjutīs nepatiku. Tādēļ gudra sieviete nekad nepieļaus agrīnu tuvību, bet gan izmantos vīrie�a laksto�anos, lai �ajā laikā, kuru pēc iespējas vajadzētu pagarināt, atklātu savas dvēseles pievilcību, radītu draudzības jūtas, patiesu, harmonisku mīlestību. Tad pazemojums kļūs neiespējams.

Lai atkārtotu dzimumaktu, vīrietim parasti jāgaida 15�60 minūtes. Da�reiz orgasms otra dzimumakta laikā ir spēcīgāks, da�reiz arī vājāks, ta�u �is dzimumakts vienmēr ir ilgāks un vīrie�a emocionālais līmenis � zemāks.

Sievietes vēlē�anos pēc otra akta bie�āk izjūt tad, ja nav pilnīgi apmierinātas. Vīrie�a kaisle izpau�as da�ādi, visspilgtāk � orgasma laikā. Lielākā daļa �ajā momentā ir maigi un ietur vienmērīgu kustību ritmu. Tomēr ir arī vīrie�i, kas uzvedas eksaltētāk, ncapvaldītāk, da�reiz izraisot sievietei asiņo�anu. Visbie�āk tas notiek tad, ja sieviete atļaujas tuvību ar piedzēru�u vīrieti, piedevām viņa vēl riskē kļūt frigīda vai radīt detektīvu bērnu. Ir gadījumi, kad sievietei dzimumsakari ar piedzēru�u vīrieti beidzas ar nāvi.

Da�u neapvaldītu vīrie�u kustību ritms, iedziļinot dzimumlocekli, mainās no lēna līdz ļoti straujam. Lielākajai daļai tomēr patīk enerģisks ritms ar mērenu dzimumlocekļa iegrimi makstī. Tuvojoties orgasmam, vīrietim ir tendence paātrināt ritmu. Pēc sēklas iz�ļāk�anās vēlē�anās pēc pilnīga miera ir dabiska reakcija, kas izskaidrojama ar sievietes un vīrie�a psihes at�ķirībām. Sievietei uzbudinājums samazinās lēnāk, viņa vēl vēlas glāstus, grib pārliecināties, ka ir tikpat mīlama kā pirms nedaudz minūtēm. Mīlo�s vīrs apskaus sievu, un tā abi iemigs. Tas ir vispareizākais akta nobeigums. Katrai sievietei ir nepatīkami, ja vīrietis pēc akta viņai pagrie� muguru. Zūd dvēseliskā tuvība, paliek tikai tuk�uma izjūta un morāla neapmierinātība. Sievietes par to parasti nerunā, bet vīrie�i �o patiesību nedrīkstētu aizmirst.

Vīrietim visai svarīgs jautājums ir orgasma pārvaldī�ana. Lielu interesi tas izraisa arī tām sievietēm, kuras vēlas labāk pazīt savus vīrus un to centienus. Arī vīrie�a bauda būs nesalīdzināmi lielāka, ja sieva gūs apmierinājumu, nesavaldīs un neslēps savu aktivitāti un patiku tuvības brīdī.

Kā jau minēts, dzimumattiecībās vīrietim ir raksturīgs trūkums: viņ� ātri uzbudinās, ātri gūst apmierinājumu un tikpat ātri zaudē vēlē�anos aktu turpināt.

Sievietei turpretim �āda īpa�ība nav raksturīga, tādēļ jācen�as rīkoties tā, lai abi partneri gūtu apmierinājumu. Piemēram, pēc orgasma vīrie�a dzimumloceklis atslābst lēnām, tāpēc kādu laiku dzimumaktu vēl var turpināt, lai arī partnere gūtu apmierinājumu. Tomēr ir jāsaprot arī vīrie�a stāvoklis �ajā brīdī � viņa vēlē�anās pēc miera. Tādus dabas dotus sare�ģījumus jāmēģina labot. Vīrietis to var panākt ar pa�kontroli (palīdz arī autogēnais treniņ�). Viena no iespējām ir pietiekami ilga priek�spēle, otra � da�u autoru ieteiktā apzinātā orgasma aizturē�ana, �ajā laikā domājot par ko citu. Sprie�ot pēc novērojumiem, tā tomēr ir visai kaitīga vīrie�a veselībai un arī sievietei nav vēlama, jo pielīdzināma pārtrauktam dzimumaktam, kur� ir kaitīgs un pieļaujams tikai tad, ja netraucē abiem laulātajiem gūt pilnīgu apmierinājumu. Tomēr ir nepiecie�ams, lai vīrs pilnīgi koncentrētos uz vienu mērķi � radīt baudu sievai, kontrolētu (ne Jau ar vārdiem) viņas izjūtas. Ja vīrietis to nevar panākt pats, �o trukumu var likvidēt ar hipnozes palīdzību.

Tre�ā iespēja, kā partneri tomēr pilnīgi apmierināt, ja vīram ātri iestājas orgasms, varētu būt dzimumakta turpinājums ar atliku�o erekciju vai arī delikāti ar pirkstu. Ja tas netiek darīts, sieviete ļoti bie�i pēc akta masturbē, bet vīram godu tas nedara. Lai iegūtu izturību dzimumakta pagarinā�anai un orgasma attālinā�anai, vīrietim ieteicams autogēnais treniņ�. Sieviete turpretim var censties paātrināt savu orgasmu, vajadzīgajā brīdī sasprindzinot ķermeņa lejasdaļu.

Sievietēm ir jāievēro, ka vīrie�us spēcīgi uztrauc redzes, o�as un kustību kairinājumi. Arī dzirdei ir nozīme. Prasmīgi izmantojot �os apstākļus, var panākt vēlamo dzimumakta pagarinājumu vai maz-temperamentīga vīra uzbudinājumu. Ja vīrieti pārāk uztrauc kaila sieviete, aktam jānotiek tumsā. Sievietei, uzliekot rokas uz vīrie�a gurniem, iespējams regulēt partnera kustības, bet pa�ai atturēties no pretkustībām un izvairīties no vīra dzimumlocekļa kairinā�anas, ja vīra orgasms sākas pāragri. Ja orgasms iestājas ātri, nereti palīdz pozīcija, kad vīrietis ir apak�ā, vai arī austrumnieku poza � sēdus.

Diem�ēl daļa vīrie�u tuvībā galvenokārt domā par savām izjūtām. Ja vīrs seko sievas uzbudinājuma kāpinājumam, tad viņa pa�a uzbudinājums samazinās un tādējādi viņ� varētu attālināt savu orgasmu. Daudzi vīrie�i nezina, ka māksla glāstīt sievietes erogēnās zonas ir daudz vērtīgāka nekā liels dzimumloceklis.

Da�reiz vīrie�iem pat bez redzama iemesla nav vēlē�anās pēc fiziskas tuvības, ta�u tas nenozīmē, ka viņi nav satraucami. Vīrieti var diezgan vienkār�i satraukt neatkarīgi no tā, vai viņ� ir noguris vai atpūties, nervozs vai mierīgs. Ķermeņu fiziskais kontakts var būt arī neefektīvs, bet erekcija noteikti iestājas, ja sieviete glāsta dzimumlocekli. Tad vīrietī rodas arī vēlē�anās pēc dzimumakta. Ja vīrietim nav noskaņojuma, tas nenozīmē, ka dzimumakts viņam ir kaitīgs vai nepatīkams. Vīram būtu jāuzklausa sievas aicinājums, un viņ� pārliecinātos, ka ir palielināju�ās spējas paildzināt dzimumaktu. Impulss tuvībai ir fiziska reakcija uz sievietes glāstiem, tādēļ arī uzbudinājums rodas lēnāk un dzimumakts kļūst ilgāks. Vīrie�a rokas gan glāsta sievietes ķermeni, bet tas notiek gandrīz automātiski. Pat skūpsti zaudē savu iedarbību, un erekcija rodas palēnām. Tomēr partnerē, ja pati ir iniciatore uz tuvību, savā aizrautībā �o vīrie�a pasivitāti nesajūt (parasti dzimumaktā partneri izjūt viens otra noskaņojumu). Ja saproto�s vīrietis tagad darbojas prasmīgi, �oreiz tikai ar prātu izmantojot seksa tehniku, � sievas uzbudinājums vēl vairāk palielinās, sievai orgasms gatavojas iestāties krietni ātrāk nekā parasti. Kad sieviete ir sagatavota un loceklis ievadīts, vīrietis ievēros, ka viņ� �ādā gadījumā viegli var attālināt orgasmu līdz pilnīgai partneres apmierinā�anai.

Alkohols kā dzimumakta pagarinātājs nav pieļaujams, jo rezultātā var rasties impotence un neauglība.

Precētiem vīrie�iem nepiecie�ama regulāra dzimumdzīve, jo tā novēr� kā pārmērīgu uzbudinājumu pēc ilgāka pārtraukuma, tā arī atvēsumu dzimumakta laikā. Ilgsto�a atturē�anās precētam vīrietim da�reiz rada vieglu �fizioloģisku impotenci�, kas nav bīstama un pēc laika izzūd. Ja vīrietis to nezina, uztraucas un pārdzīvo, var izveidoties psihogēnā impotence, kas jāārstē ar psihoterapiju vai hipnozi (der ari autogēnais treniņ�). Vīrie�i, kuri dzīvoju�i regulāru, mērenu dzimumdzīvi, savas dzimumspējas saglabā līdz sirmam vecumam. Mū�a otrā pusē pārtraukumi dzimumdzīvē ar sievu var būt pat liktenīgi, tai jābūt mērenākai, bet regulārai. Tas vajadzīgs, lai priek�dziedzeris regulāri, reizē ar sēklas iz�ļāk�anos atbrīvotos no sekrēta, kuru tas pastāvīgi izdala. Pretējā gadījumā sakrājies sekrēts iesūcas asinīs un nomāc dzimumtieksmi, kas ta�u ir mīlestības pamats. Jauniem neprecētiem vīrie�iem tas ir pat vēlami, jo ļauj bez traucējumiem veidot savu personību un nonākt līdz kritiskai robe�ai bez novirzēm. Turpretim pusmū�a vīrie�i nobīstas un meklē izeju pie jaunām meitenēm, pie kurām daļa ari atgūst potenci, palikdami nevarīgi pret sievām. �ādā gadījumā sievas pa�as vainojamas vīru neuzticībā un ģimenes sair�anā.

Tātad daudz kas ir atkarīgs arī no sievas, jo viņa ne vienmēr drīkst pasīvi gaidīt. Garīgās un emocionālās īpa�ības spēcīgi ietekmē dzimumtieksmi. Ķildība, vienaldzība un it sevi�ķi seksuālā iz-vairība atsaldē ari vīrie�a tieksmi, un otrādi � kvēla tiek�anās, sievietes tieksme, mīlestība un maigums to stiprina un ilgi neļauj izdzist; sievietes aktivitāte kāpina vīrie�a baudu. Sim likumam ir arī reti izņēmumi, kad sievietes vienaldzība un izvairība pastiprina vīrie�a dzimumtieksmi vai ari sievietes tieksme vīrieti atbaida. Te ir daudz vissmalkāko nian�u. Laulāto guļamistabā, kur gan atļauts viss, vienmēr spēkā paliek likums � nepieļaut neko tādu, kas vienam no partneriem būtu nepatīkams vai pazemojo�s.

Sievietēm jāatceras, ka netaktiski pārmetumi var vīrietim radīt psihogēno impotenci. Sevi�ķi svarīga ir sievietes izturē�anās gadījumā, kad vīrietim no neirozes vai arī pārpūles jau radusies impotence. Impotenci var izraisīt arī sievietes demonstratīva nepatika pret dzimumaktu, strīdi, netīrība, nepatīkama dzimumorgānu smaka, kuru sieviete pati var arī nepamanīt (vanna vai vismaz apmazgā�anās pirms dzimumakta ir nepiecie�ama abiem, jo tā aizkavē sievietes dzimumorgānos iekļūt smegmai, kas ir kancerogēna viela).

Jebkura psihi traumējo�a uzvedība dzimumakta laikā var kļūt par impotences cēloni. Tāpat arī vīra uzvedība bie�i ir cēlonis sievietēs frigiditātei vai disgāmijai. Sievietei jācen�as taktiski izteikt savu neapmierinātību vai vēlmes, tā labojot vīra pieļautās kļūdas. Te vislabāk palīdz uzslava, ja vīrs ir centies. Jāsaka, ka ārstiem bie�i vīra impotenci izdodas izārstēt vienīgi ar sievas palīdzību. Intīmajā brīdī vīrie�i ir jūtīgi, tāpēc vienmēr nepiecie�ams savstarpējs atbalsts, arī zinā�anas.

Un vēl par da�ām vīrie�a īpatnībām, kuras izskaidro vienu otru dzīves parādību.

Sieviete vīrietim liksies interesanta, kamēr viņā būs kāds valdzino�s noslēpums. Vīrietim tādēļ pievilcīgākas �ķiet grūti pieejamas, stingras un prasīgas sievietes. Sī patiesība izpau�as pat brāļu un māsu attiecībās. Ja bērni augu�i kopā, māsas brāļiem nav seksuāli valdzino�as, bet, ja tie uzaugu�i atsevi�ķi, brālim māsa �ķiet tikpat seksuāli pievilcīga kā citas sievietes. Ja laulātie �ķiras, bērnus nekādā gadījumā nedrīkst dalīt! Ja vecāki �ķīru�ies un meita uzaugusi pie mātes, tēvs viņu vairs nemīl kā savu bērnu, bet gan kā sievieti. Da�i tēvi, dzērāji, �ādā gadījumā pat ir gatavi meitu izvarot. Vēl krasāk �ī īpatnība izpau�as, ja salīdzina, kas seksuāli satrauc da�ādu tautību vīrie�us. Piemēram, afrikāņiem kailas sievie�u krūtis ir vienaldzīgas, jo tās parasti neslēpj, turpretim eiropie�iem tās ir kairino�a ķermeņa daļa (nosacījuma reli�ers). Austrumos, kur izplatīts muhamedānisms, sievietes seja parasti ir aizklāta, tāpēc tā kļūst par ļoti spēcīgu seksuālo kairinātāju, turpretī sievietes kājas un vēders �o tautu vīrie�us neuzbudina. Tāpat seksuāli kairino�u iespaidu rada tās sievietes ķermeņa daļas, par dzimumorgāniem nemaz nerunājot, kas sadzīvē ir apslēptas un tuvībā pēk�ņi kļūst pieejamas. Sī īpatnība nosaka kādu kārdinā�anas paņēmienu, kas jāatceras katrai precētai sievietei, � guļamistabā vēlams parādīties nevis pilnīgi kailai, bet gan caurspīdīgā naktskreklā, lai gandrīz viss būtu redzams un tomēr it kā apslēpts. �ķietams sīkums, bet tam ir efektīva iedarbība. Tikai akta laikā sievietei, tāpat kā vīrietim, derētu būt pilnīgi kailai, lai maska vārda tie�ā nozīmē netraucētu izjust saplūsmi.

Varbūt ir vērts padomāt, cik lielu kļūdu sievietes izdarīja minimodes laikā un ko �odien iegūst tās, kas nēsā garākus tērpus, tikai reizēm svārku �ķēlumā devīgāk parādot savu kāju daiļumu. Laikam jau mū�īgi mainīgā mode vienmēr ir rūpējusies par sievietes ārējā izskata da�ādību, dodot iespēju vīrietim ieraudzīt sievieti arvien jaunā izskatā. Pārdomas rada vienīgi sievie�u tieksme līdzināties vīrie�iem uzvedībā, reizēm arī apģērbā. Tas viņas vienkār�o vīrie�u acīs, padara it kā pieejamākas, traucējot veidoties augstākām jūtām. Da�reiz tie�i vīrie�i ir tie, kas veicina �ādu maskulinizētu uzvedības virzienu, jo apzināti vai neapzināti cen�as sievieti vienkār�ot, mas-kulinizēt, lai tā liktos vieglāk izprotama, mazāk mulsinātu ar savu sievi�ķību un rezultātā būtu arī vieglāk iegūstama � bez jūtām un kautrē�anās. Toties sievi�ķības izraisītā cieņa un kautrība atvirza tuvību, liek vispirms pārkāpt kritisko robe�u.

Un tomēr vīrieti pirmām kārtām valdzina sievi�ķība � veselīgas, ziedo�as formas, normālas smar�as, skaista balss, tīra āda un pats galvenais � sievi�ķīga uzvedība. Tādēļ kaut vai pievilcības vārdā katrai sievietei jāmīl sports, pareizi jāorganizē sava atpūta, jāsargājas no aptauko�anās, jāatsakās no kaitīgām iera�ām � smēķē�anas, alkohola lieto�anas. Tie�i pēdējais visvairāk mazina vīrie�a cieņu pret sievieti, visbie�āk neapzināti, zemapziņā, paliek tikai erotiskā tieksme. Pat tad, ja vīrietis atbalsta �os sievietes netikumus, viņ� intuitīvi vai pat apzināti sievieti dara sev vieglāk pieejamu.

Divdesmitajos gados dzimumtieksme un potence vīrietim bija visspēcīgākā starp 20. un 40. mū�a gadu. Mūsdienās akcelerācijas rezultātā briedums vīrie�iem (arī sievietēm) iestājas agrāk. Jāpiebilst, ka dzimumtieksmi kā moco�as slāpes neizjūt tikai tie jaunie�i, kas pareizi audzināti, aizņemti ar mācībām un savas personības veido�anu, vienaldzīgi pret alkoholu un nikotīnu, brīvi no erotisku �urnālu un citas ap�aubāmas literatūras ietekmes. Tas jāatceras ģimenēm, kur aug dēli, un jāpievēr� īpa�a uzmanība vīrie�a parastajai poli-gāmiskajai tieksmei. Diem�ēl pilnīgi izskaust to nav iespējams. Poli-gāmisko tieksmi vislabāk vīrietis var apslāpēt, stājoties laulībā �nevainīgs�. Mūsu laikmetā tas ir grūts uzdevums, tālab tēviem, domājot par dēlu laimi, �ajā ziņā jārāda piemērs.

Visai bie�i vīrie�iem piemīt tāds netikums kā greizsirdība. Bie�i vainīgs ir hroniskais alkoholisms. Novērots, ka greizsirdība ir viena no hroniska alkoholisma pazīmēm. Tā ir mantojums no dzīvniekiem, no barbariem � to lai atceras visi, kas aizstāv �o brutālo kaislību. Sievietei desmitreiz labāk var novēlēt neuzticīgu nekā greizsirdīgu vīru.

Greizsirdība pārvēr� laulību par elli. Vīrietim tā bie�i vien robe�ojas ar psihisku slimību. Sievietei �āda dzīve ir nebeidzama mocība. Mū�īgas aizdomas, apvainojumi, rupjības, lamas, draudi un sitieni, pat slepkavības � tādas ir �ās briesmīgās kaislības sekas, protams, atkarībā no individuālajām īpatnībām. Pat mērena greizsirdība ir briesmīga, jo mīlestībai tā vienmēr ir nāvējo�a. Tā laupa laulātajiem baudu tuvības brīdī, sekmē sievas frigiditāti un greizsirdīgā vīra impotenci. Bie�i vien ļaudis runā par dibinātu, taisnīgu greizsirdību. Arī tādas nav! Ja saprātīgam vīrietim radu�ās aizdomas par sievas neuzticību, viņam, bez �aubām, ir tiesības klusībā noskaidrot to pareizību vai nepareizību. Kāda jēga te greizsirdības scēnām? Ja aizdomas neapstiprināsies, asa vārdu pārmaiņa velti būs sāpinājusi un aizvainojusi sievu. Ja tās apstiprinās, iespējami tikai divi ceļi: vai nu sieva pelna piedo�anu, ja tā bijusi mirkļa vājība, ko izmantojis cits vīrietis (te vīram visvairāk jāvaino sevi, jo viņ� nav pratis piepildīt sievas dzīvi, apmierināt tās vēlē�anās), vai arī mierīga laulības �ķir�ana, ja visa sievas mīlestība tie�ām izdzisusi (te vīram. atkal jāvaino tikai sevi!). To pa�u var attiecināt arī uz greizsirdīgu sievieti.

Vēl jāpiebilst, ka tie�i greizsirdību, tāpat kā netaisnību, nedrīkst piedot. Bie�i greizsirdīga vīra dzīvesbiedre, lai saudzētu attiecības ģimenē, visādi mēģina izvairīties no sarunām ar citiem vīrie�iem, sāk nervozēt, ja viesībās kāds viņu uzlūdzis dejot vai pat pasveicinājis uz ielas. Dro�i var apgalvot, ka tas tikai veicina vīra slimīgās aizdomas. Būs daudz labāk, ja sieva uz nepamatotu pārmetumu atbildēs: �Es, mīļais, tavas aizdomas turpmāk centī�os attaisnot!� Tā ir vienīgā pareizā reakcija, lai saglabātu ģimeni un arī vīra laimi. Turpretim greizsirdim iztopot, sieva rīkojas kā nepieredzējis ārsts, kas pacientam, kur� sirgst ar nepamatotām aizdomām par vēzi, izrakstīs nekaitīgas zāles, teikdams, ka tās ārstē audzēju. Kā vienā, tā otrā gadījumā �āda rīcība izraisīs pretējo � ģimenes sair�anu vai aizdomu pilnā pacienta pa�nāvību. Izteiktas greizsirdības gadījumā vienmēr jāgrie�as pie psihiatra vai psihoterapeita.

Ar atavismu daļēji var izskaidrot arī seksuālo lielību. Tā kaitē jaunatnes pareizai dzimumaudzinā�anai, jo pau� slimīgu, pārspīlētu fantāziju, kuru pusaudzis uztver kā patiesību. Nesaņēmis zinā�anas �ajā svarīgajā jautājumā no tīra avota, pusaudzis padzersies no �ādu seksuālo lielībnieku pieduļķotas peļķes, pats aplipdams ar dubļiem. Turklāt izkropļotās, pat kaitīgās zinā�anas nekādi neveicinās pareizu jūtu veido�anos. A. Forels uzsver, ka pirmo vijoli �ādos gadījumos nespēlē vis rupjais un nemākulīgais lielībnieks, bet gan tas, kur� savu pārdro�ību parāda vienaldzīgi un nevērīgi, it kā tas viss būtu pats par sevi saprotams, �ādi seksuāli pieredzēju�i un pa�pārliecināti vīrie�i savu seksuālo lielību sievie�u sabiedrībā demonstrē attiecīgi pārveidotu, pat maskētu. Diem�ēl sievietēm viņi imponē, kaut arī citādi ir pēdējie nelgas. Vienīgais, ko �ie �varoņi� instinktīvi nojau�, ir sievie�u nespēja pretoties vīrie�a izskata un �estu �burvībai�, pārdro�ībai, nekautrībai. Sievietes �o vīrie�u dēļ zaudē vai prātu, jo pa�as piefantazē tiem cildenu iek�ējo saturu.

Ja ģimenē aug meitas, viņām jāiemāca atmaskot �os lielībniekus un saprast, ka viņu panākumi slēpjas tikai sievietes sensenajā instinktā pieķerties stiprākajam. Mūsdienu sabiedrībā ir radusies cita nepiecie�amība � pieķerties garīgi stiprākajam!

Seksuālā lielība ir kaitīga arī vīrie�iem, jo mudina viņus uz pārmērībām, veicina jaunekļos tieksmi uz agrīnu dzimumdzīvi, tā sekmējot izvirtību un iznīcinot spēju harmoniski mīlēt. Ja �ādi cilvēki arī runā par mīlestību, tā ir vai nu liekulība, vai, labākajā gadījumā, pārprasta, kaila dzimumdziņa. Jo, panācis dzimumtuvību un pēc tam ar to lielīdamies, �āds vīrietis padara sievieti vēl arī par vienkār�u kājslauķi. Vēlāk viņ� tā sāk vērtēt visas sievietes un pats kļūst nelaimīgs, jo ir zaudējis spēju rast laimi mīlestībā.

Dzimumattiecībās slikti audzinātiem vīrie�iem, mēreniem alkohola lietotājiem, emocionāli nabadzīgiem vai bez augstāka mērķa eksistējo�iem vīrie�iem garīgā darbība parasti pārorientējas uz vairāk vai mazāk izteiktu erotismu. (Sievietēm jāzina, ka �īs īpa�ības izteikta izpausme bie�i vien runā par vīrie�a dvēselisko tuk�umu, nespēju patiesi mīlēt!) Ja vide ir labvēlīga, �is erotisms pārvēr�as tā sauktajā pornogrāfismā. �ādiem vīrie�iem gandrīz vienīgais domu un sarunu temats ir dzimumakti, to skaits un izsmalcinātība, dzimumorgānu apmēri un formas, patoloģiskas kroplības, seksuālas pārmērības, piemēram, sievietes dzimumorgānu laizī�ana vai dzimumlocekļa sūkā�ana (starp mīlo�ajiem, ja tas patīk abiem, �āda darbība ir pieļaujama). Vēlreiz jāuzsver, ka �īs sugas vīrie�i nespēj ne harmoniski mīlēt, ne cienīt sievieti. Savos �mednieku stāstos� viņi var pat atļauties nosaukt savas mīļākās vārdu, pastāstīt par intīmo brīdi visos sīkumos ...

Tomēr jāsaprot, ka normāla dzimumdziņa un sabiedrības morāles normām pieņemama, neizkropļota di�o�anās ar to (�ādā gadījumā sievietes to uzskata par vienu no vīri�ķības pazīmēm) nav pielīdzināma netikumam, bet ir pat nepiecie�ama jūtu veido�anā.

Gandrīz vai ikdieni�ķa parādība mīlestībā ir izlik�anās, maza uzspēle, it sevi�ķi, ja runā par tās seksuālo aspektu. Mīlestībā �ī izlik�anās ir neapzināta, visbie�āk mīlētājs pats tic saviem vārdiem. Apzinātai vai neapzinātai uzspēlei mīlestībā ir pozitīvs mērķis � tā cilvēkam liek veidoties tādam, kādu viņ� sevi vai otru ir iztēlojies. �ādu izlik�anos nedrīkstētu nosodīt, jo cilvēks ar to nomāc savas zemiskās tieksmes un kaislības, lai bez patmīlīgiem nolūkiem stiprinātu savas un mīļotā cilvēka cēlākās jūtas. Ta�u no �īs uzspēles jāprot at�ķirt apzinātā liekulība, kuras pamatā parasti ir egoisms, kas pēc tam prasīs no partnera verdzisku padevību. Atsevi�ķās grupās, kas paliku�as bez dzimumaudzinā�anas, tas var kļūt par masveida parādību.

Reiz kādā mazpilsētā meitenes apgalvoja, ka deju zālē viņas nedrīkstot noraidīt pat iereibu�u jaunekli, jo riskējot izjust tā fizisko spēku. Jaunekļu domu gaita �ķiet skaidra: �Ja jau nu veltīju tev savu uzmanību, tad esmu arī pelnījis tavu padevību.� Egoista mīlestība vienmēr ir vienpusīga. Viņam netrūkst skaistu vārdu un frā�u (tādas var būt arī sievietes) un glu�i dabiski liekas atrasties sievietes mīlestības un rūpju centrā. Savu pienākumu pret mīļoto cilvēku �āds egoists samazina līdz minimumam, dod otram smieklīgi maz, bet prasa no tā ārkārtīgi daudz, turklāt viņ� pats to neapzinās. �ādu cilvēku parastais pārmetums skan: �Tu mani nemīli!� Otrā cilvēkā pamazām mostas �aubas, vai �is cilvēks ir viņa mīlestības cienīgs, un rezultātā mīlo�ajā cilvēkā rodas atsalums, arī nemitīgais sauklis �Tu mani nemīli!� suģestē �o nemīlē�anu. Nedrīkst pārmest mīlestības trūkumu otram cilvēkam, ja pats neesi centies �o mīlestību uzturēt un stiprināt.

Egoisti mīlestībā visbie�āk ir vienīgie bērni ģimenē, kur mātes mīlestība, būdama fanātiska un akla, radījusi patmīlīgas jūtas, kur aizmirsts, ka laimes pakāpe ir tie�i proporcionāla altruisma pakāpei. Bet mīlestībai un normālai dzimumdzīvei kaftē arī otra galējība � pilnīga padevība (tīrs altruisms bez mazākā egoisma visās dzīves jomas rada grūtības izdzīvot).

Vēl nedaudz par vecpui�iem, nepieskaitot �ai grupai tos stipros, neprecētos vīrie�us, kas savu dzīvi un darbu veltīju�i sabiedrībai.

Vecpui�i dalāmi divās da|ās. Pie pirmās pieder tie, kas nav apprecēju�ies dzimumfunkcijas vājuma vai impotences dēļ, kā arī perversiju rezultātā, ļoti reti cēlas, nelaimīgas mīlestības dēļ. Otra, lielākā daļa nebūt neatsakās no dzimumdziņas apmierinā�anas un ir pat izvirtu�i. Visai bie�i gados vecāki neprecēti vīrie�i pavedina jaunas meitenes, abu dzimumu jaunie�us skubina lietot alkoholu, kas neizbēgami sekmē pagrim�anu dzimumjautājumā. Ja arī �āds vecpuisis apprecas, ģimenes stiprumam par labu �pla�ā pieredze� nenāk!

Pats lielākais vīrie�u trūkums tomēr ir tas, ka viņi ārkārtīgi samazina augstāko jūtu nozīmi visos dzimumdzīves jautājumos, arī dzi-mumbaudā. Turpretim sievietēm dzimumdzīve bez mīlestības lielākoties ir vienaldzīgs, pat pretīgs akts. Diem�ēl vīrietis to nevar aptvert, jo dzimumaktā spējīgs nelielu daļu baudas saņemt pat ar nemīlamu sievieti, viņa izjūtas pirmajās tuvības reizēs ir pat visai izteiktas, bet nekad tik pārsteidzo�i spēcīgas kā ar mīlamu sievieti. Tādēļ vīrie�i bie�āk kļūdās un neapdomīgi stājas laulībā, jo nekārtīgā dzimumdzīvē jau zaudēju�i spēju uz augstākām jūtām. Par mīlestību tiek uzskatīta aizrau�anās, kura agri vai vēlu beidzas.

Tātad vīrietim, kur� uzsācis dzimumdzīvi bez mīlestības, nav iespējams salīdzināt, kādas ir izjūtas tuvībā ar mīlamu un nemīlamu sievieti. Viņ� tic, ka izjustā minimālā bauda jau ir pats augstākais, ko var sasniegt, Bet tādā gadījumā vienmēr rodas neapzināta cen�anās pēc pilnvērtības, kuru, mainot partneres, sākumā arī it kā iegūst. Tā radies da�u ekstrēmu sociologu apgalvojums, ka pat ģimenes cilvēkiem da�ādības dēļ nepiecie�ami dzimumsakari ārpus mājas, jo tie veicinot dzimumdzīves �asumu� ģimenē. Skaidrs, ka �āds ieteikums daļēji var derēt ģimenēm, kurās nav mīlestības. Ja zudusi spēja uz skaistu, lielu mīlestību, �ajā nelaimē var vainot ne tikai pa�us jaunie�us, bet arī vecākus, pedagogus, ārstus, sabiedrību.

Rezumējot jāteic, ka vīrie�iem ir nosliece vienkār�ot mīlestību, tuvinot to tikai seksuālām baudām, turpretim sievietēm glu�i pretēji � nosliece uz platonisko mīlestību. Kā vīrie�i, tā sievietes cen�as viens otru tuvināt saviem uzskatiem. Vīrie�i pūlas sievietes padarīt vieglāk pieejamas, vienkār�ojot viņu uzskatus par mīlestību, veidojot tā saucamo vieglprātīgo sievie�u slāni, kuras pa�i pēc tam nicina. Piemēram, iztaujājot ar sifilisu saslimu�us jaunekļus, viņi par daudzām tādām meitenēm stāsta ar cinismu un izsmieklu. Toties ar cieņu viņi runā par tām, kuras nav ļāvu�ās �ādai �audzinā�anai�. Patiesībā �īs meitenes audzināja viņus par krietniem vīriem.

Iepriek� aprakstītais a'ttiecībā uz dzimumdzīvi ir norma mūsdienās. Pagāju�ajā gadsimtā un vēl mūsu gadsimta sākumā to visu uzskatīja par nenormālu, jo pārāk spēcīga bija viktoriānisma un reliģisko tabu ietekme. Tātad normu seksoloģijā vispirms nosaka sociālās izmaiņas sabiedrībā. Norma seksoloģijā ir mainīga. Citādi jau arī nemaz nevar būt, jo mīlestība ir dialektiska parādība. Tāpēc arī normālais un nenormālais dzimumdzīvē vienmēr ir biju�as un būs pla�i apsprie�amas problēmas. Tā kā �ajā jomā vēl maz ir zinātniski pamatotas literatūras, par to runā ar vislielāko pārliecību gan zino�i, gan maz zino�i, un, cik ir runātāju, gandrīz tikpat daudz ir viedokļu. Pie tam ieplūst arī dezinformējo�a literatūra gan atklātas pornogrāfijas, gan maskētas diversijas veidā, gan arī literatūra, kas apraksta mums sve�ai sabiedrībai raksturīgo normu vai arī normu, kas der tikai viena vecuma vai vienas konstitūcijas cilvēkiem. �ādas dezorientācijas rezultātā medicīnisko palīdzību diezgan bie�i meklē pavisam veseli cilvēki, un reizēm �ie veselie cilvēki tiek arī ārstēti. Vēl ļaunāk ir tas, ka �āda dezinformācija veselos var padarīt par neveseliem, jo izraisa negatīvus pārdzīvojumus � tā sauktās seksopsiholoģiskās traumas, kas savukārt ietekmē dzimumfunkciju.

Sos pretrunīgos uzskatus par normu seksā ietekmē, kā jau uzsvērām, gan sociālie, gan bioloģiskie, gan konstitucionālie faktori, kuri bie�i vien ir pretrunīgi. No vienas puses, par normu tiek atzīts tas, kas atbilst tikumībai dotās sabiedrības interpretācijā, no otras puses, par normu mēs runājam kā no fizioloģiskā un bioloģiskā viedokļa, tā arī izejot no dotā organisma optimuma utt.

Jau tādā faktā kā uzskatā par vīrie�a dzimumspēju atrodami pretrunīgi pieņēmumi (vadoties pēc apsekoto iedzīvotāju domām). Tiek uzskatīts, ka dzimumspējas ziņā spēcīgāks ir tas, kuram 1) izteikta dzimumtieksme; 2) spēcīgas un bie�as erekcijas; 3) ilgsto�s dzimumakts (jo ilgāks, jo vīrietis spēcīgāks). Bet ir zināms, ka spēcīga tieksme un izteikta vēlē�anās pēc tuvības (�īs īstās dzimumspējas pazīmes) dzimumaktu tie�i saīsina. To apliecinās katrs, kas kādu laiku bijis prom no ģimenes. Te gan jāpiebilst, ka tad, ja �is prombūtnes laiks ir bijis pārāk ilgs, priek�dziedzera sekrēts, kas netiek ejakulēts, iesūcas asinīs un samazina spermas ra�anos un dzimumtieksmi (pēc Belova atklātā mehānisma). Tādā gadījumā dzimumakts var arī paildzināties, bet gados vecākiem vīrie�iem � iestāties impotence. Tātad regulāra, ritmiska dzimumdzīve arī ir norma.

Pārāk ilgsto�s dzimumakts pirmām kārtām liecina par patoloģiju neirohumorālajā dzimumfunkcijas sfērā. Tas sevi�ķi izpau�as alkohola reibumā, jo -alkohols dzimumfunkciju ietekmē sevi�ķi graujo�i. Par vidējo (bet ne normālo) pieņemts uzskatīt vīrie�a dzimumaktu, kas ilgst no 1 minūtes 14 sekundēm (68 frikcijas) līdz 3 minūtēm 34 sekundēm (270 frikcijas). A. Kinsi raksta: �Apmēram trīs ceturtdaļas vīrie�u orgasmu sasniedz divu minū�u laikā pēc dzimumakta sākuma, un ne mazākai daļai vīrie�u apmierinājums var iestāties līdz vienai minūtei vai arī 10�20 sekundēs pēc introjekcijas, t. i., pēc dzimumlocekļa ievadī�anas makstī. Reizēm vīrie�us var tik ļoti uzbudināt garīgi, bet it sevi�ķi ar fiziskiem glāstiem, ka ejakulācija iestājas pirms saskares ar ģenitālijām. Priek�stats, ka vīrietis ar tādu ātru ejakulatoro reakciju it kā ir neirotisks vai cie� no kādas citas patoloģijas, nav zinātniski pamatots.�

Da�i klīnicisti uzskata, ka par priek�laicīgām vajadzētu uzskatīt

visas tās ejakulācijas, kuras notiek agrāk par sievietes orgasmu. Bet, tā kā lielum lielai daļai sievie�u vajadzīgas 15 minūtes frikciju stimulācijas, lai iestātos orgasms, tad iznāk, ka lielākā daļa vīrie�u ir nenormāli. Tas, protams, ir absurds.

Dzimumfunkcija ir dinamiska. To uzskatāmi parāda bioloģisko �ķēru likumība. Pārejas periodam (paaugstinātās seksualitātes fāze) raksturīgi ekscesj, masturbācija, pollūcijas. Pēc kritiskās robe�as (galvenokārt brieduma gados) dzimumdzīve kļūst ritmiska. Tie�i �is ritms arī jāuzskata par normu. Statistiski �īs normas robe�as vidēji ir 2 vai 3 dzimumakti nedēļā. Bet tas nenozīmē, ka krietni retāka vai bie�āka dzimumdzīve ir nenormāla. Sis ritms ir individuāls, un to nosaka dzimumkonstitūcija. A. Kinsī uzskata, ka laulātajiem pilnīgi normāli ir pat �etri tuvības brī�i diennaktī. Viņ� apraksta konkrētu ģimeni ar daudziem dzimumaktiem diennaktī. Tikai �ajā ģimenē nebija bērnu, jo spermatozoīdi vīram nepaguva nobriest (tam vajadzīgas 36�72 stundas). Lai iestātos grūtniecība, laulātie bija spiesti samazināt dzimumaktu skaitu uz divām trim reizēm nedēļā. Kad ģimenē jau bija 3 bērni, laulātie atgriezās pie sava parastā ritma, tā izsargādamies arī no tagad jau nevēlamās grūtniecības.

Tuvojoties vecumam, dzimumaktivitāte samazinās. Izzūd nepārvaramā vēlē�anās pēc tuvības, lai gan dzimumakti pēc attiecīga kairinājuma un glāstiem ir pilnīgi iespējami. Tie iespējami galvenokārt ar mīlamu cilvēku. Da�i �ādas pārmaiņas uzskata par patoloģiju un iet pie ārstiem, lai gan tās ir pilnīgi normāla paradība. Sājā perioda jāievēro tikai viens � te nedrīkst darboties �pāri saviem spēkiem� un nedrīkst būt arī, kā jau minēts, pārtraukumu. Ritmam jābūt vienīgi ļoti individualizētam.

Tomēr visam jāpieiet ļoti individuāli, sevi�ķi mū�a otrajā pusē. Nevajadzētu dzimumtuvību ne samazināt, ne pārspīlēt, bet rīkoties, ņemot vērā organisma spējas un laulāto kopējās prasības. Mūsu vado�ais seksologs prof. G. Vasiļ�enko, tāpat kā daudzi citi autori, uzsver to lielo nozīmi, kāda ir �harmoniskām ģimenes attiecībām kā vienam no ievērojamākiem faktoriem, kas tie�i ietekmē cilvēka neiro-psihisko stāvokli un ko pierāda tas, ka neprecētiem vīrie�iem, tāpat kā neprecētām sievietēm, saslimstības rādītāji ir daudz augstāki un ka �ie cilvēki mirst daudz jaunāki nekā ģimenes cilvēki. Ir gan klīniski, gan arī eksperimentāli dati, kas apstiprina regulāras dzimum-aktivitātes pozitīvo nozīmi, kas izpau�as, kā ceļot organisma preto�anās spējas pret patoģenētiskiem faktoriem, tā pagarinot mū�u.� To var attiecināt arī uz vēzi un citām slimībām.

Visbeidzot ir jāņem vērā, ka pilnīgi normāla vīrie�a un sievietes dzimumattiecības var būt arī nenormālas, un tādas tās ir diezgan bie�i, jo pastāv izteikta starpība starp vīrie�a un sievietes vajadzībām �ajā ziņā. Abi �ie cilvēki saka, ka viņi ir veseli, un viņiem abiem ir taisnība; viņi apgalvo, ka tādēļ pie ārsta viņi neies, bet te viņiem vairs nav taisnība, jo nav veselas viņu attiecības. Tās grauj viņu ģimeni, bojā veselību, saīsina mū�u, nes da�ādas, citu par citu briesmīgākas nelaimes. Tās var būt arī vēzis, ta�u par to runāsim nākamajā nodaļā.

Kā zināms, dzimumtieksme ir distresa emocija, kas rada līdzsvara traucējumus kā psihē, tā visā organismā un tiecas pēc apmierinājuma, pēc

pozitīva izlādē�anās brī�a, kas ievie� līdzsvaru nei-rohormonālās sistēmas un citu sistēmu darbībā. Ja tas nenotiek, �is savdabīgais distress kļūst par hronisku distresu ar izteiktu frustrā-ciju, kuras vēl nav sākumā, kamēr ir cerības uz izlādē�anos un apmierinājumu. Rezultātā vispirms rodas funkcionāli traucējumi, kas savukārt rada organiskas izmaiņas daudzos organos (kortikovisce-ralā patoģenēze). Daudzos gadījumos var sākties hipertoniskā slimība, kuņģa, zarnu, olnīcu, endokrīno dziedzeru slimības, sievietēm visbie�āk saslimst piena dziedzeri.

Mīlestības trūkums pārveido sievietes un vīrie�a psihi un personību, dzē� sievietē sievi�ķību, vīrietī � vīri�ķību. Kā īsti seksuālā neapmierinātība, frustrācija, vēsums vai citas novirzes ietekmē sievietes un vīrie�a veselības stāvokli?

Sī tēma pēdējā laikā ir sociologu, psihologu, biologu un mediķu intensīvu, kaut arī nekoordinētu pētījumu priek�mets. Da�iem morālistiem tā vēl joprojām �ķiet noklusējama, lai gan disharmonija mīlestībā un ģimenes dzīvē vājina laulības saites. Medicīniskie un socioloģiskie pētījumi, kas �ajā jomā izdarīti mūsu republikā, parādīju�i, ka saskaņa seksā nāk par labu laulāto veselībai, turpretī disharmonija tai kaitē.

Visus patoloģiskos stāvokļus, kurus rada kļūmes dzimumdzīvē, fiksēt nav iespējams. Piemēra pēc parādīsim, kā �ie traucējumi veicina vē�a izcelsmi. Runa var būt tikai par nopietnu veicino�u faktoru, jo cēloni normālas �ūnas pārtap�anai par vē�a �ūnu vēl īsti nezinām. Tabulā apkopoti faktori, kas veicina piena dziedzera vē�a izcelsmi. Tabulā atklājas arī daudzi dzimumdzīves disharmonijas

cēloņi mūsu republikas sievietēm, tā dod arī priek�statu par stāvokli republikā vispār, jo dati iegūti ekspedīcijā, apbraukājot visus republikas novadus septiņdesmito gadu sākumā.

Minētie faktori (iespējams, citās attiecībās) veicina audzēju izcelsmi arī pārējos dzimumorgānos. Tabulā apkopotie dati liecina, ka piena dziedzera vē�a profilaksei nepiecie�ama dzimumaudzinā�ana.

1973. gada nogalē Ļeņingradā notika valsts vado�o onkologu tik�anās. Speciālisti apsprieda problēmu, kādi cilvēki būtu pieskaitāmi pie paaugstinātās riska grupas, t. i., kuriem draud lielākas briesmas saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem. Kā zināms, pēdējos desmit gados mūsu valstī aktīvi pētī vē�a epidemioloģiju, sevi�ķu uzmanību pievēr�ot ne tikai saslimstībai, bet arī tiem faktoriem, kas veicina ļaundabīgā audzēja izcelsmi. Tādē| �ajā sanāksmē jau varēja apspriest, kuri cilvēki pak|auti riskam saslimt, un dot rekomendācijas, ka novērst �o iespējamību. Tātad vē�a profilakse mūsdienās ir pilnīgi reāla. Lai konstatētu �o riska grupu, tiek rīkotas profilaktiskās aptaujas un apskates. Likvidējot vē�a izraisītājus faktorus un to sekas, cilvēkus var paglābt no saslim�anas.

Gandrīz vai katrs no zinātniekiem, kur� toreiz Ļeņingradā runāja par piena dziedzera vē�a riska grupu, starp citiem veicino�iem

faktoriem minēja arī seksuālās funkcijas traucējumus (piena dziedzeris ir erogēnā zona, kas cie�i saistīta ne tikai ar olnīcām, bet arī ar visu dzimumorgānu un endokrīno dziedzeru sistēmu). Tāpēc arī mastopātiju⁸ nevar izārstēt tikai ar kādu vienu līdzekli, nelikvidējot tās veicino�os faktorus. Sievietēm ar mastopātiju nepiecie�ama gan onkologa, psihoterapeita, seksologa, ginekologa un citu speciālistu palīdzība, gan ārstē�anās sanatorijā. Sievietes seksuālo funkciju nedrīkst izprast tikai kā dzimumtieksmi un dzimumaktu. Uz sievietes dzimumfunkciju attiecas arī bērna zīdī�ana, grūtniecības norise, olnīcu un ar tām saistīto endokrīno dziedzeru patoloģiskie stāvok|i. Cie�i ar to saistīta ari izteikta hipofīzes un hipotalāma rajona disfunkcija, kuru novēro sievietēm, kas slimo ar mastopātiju (pirmsvē�a stāvoklis) vai arī ar vēzi. Sī disfunkcija |oti bie�i izpau�as ar seksuāliem traucējumiem vai ari rodas kā to sekas. Tā cie�i saistīta ar citu endokrīno dziedzeru darbību, piemēram, ar vairogdziedzeri, virs-nierēm, aizkuņģa dziedzeri. Ja aizkuņģa dziedzeris sāk ra�ot nepilnvērtīgu insulīnu, rodas traucējumi ogļhidrātu vielmaiņā un sievietei palielinās ķermeņa svars. Ir pierādīts, ka �ādos gadījumos 10 reizes bie�āk var saslimt ar vēzi. Turklāt visos tajos⁴var darboties atgriezeniskā saite, piemēram, sieviete (arī vīrietis), kas uzkrāj liekus svara kilogramus, riskē iemantot disfunkciju minētajās sistēmās un līdz ar to � da�ādus traucējumus dzimumfunkcijā. Dzimumfunkcijas traucējumus novēro ar mastopātiju slimojo�ām sievietēm arī tad, ja notiek izmaiņas virsnierēs un vairogdziedzerī, vīrie�iem � priek�dziedzerī (prostatā). Izmaiņas dzimumfunkcijā var rasties arī tad, ja traucēta to orgānu darbība, kuri regulē hormonu līmeni asinīs, proti, noārda un izvada lieko hormonu daudzumu. Sājā ziņā būtiska nozīme ir aknām, �ultsce|iem, kuņģa un zarnu traktam, nierēm un citiem orgāniem. Tātad dzimumfunkciju ietekmē ari tie kaitīgie faktori, kas tie�i ietekmē �os orgānus, � infekcijas, īpa�i Botkina slimība, mikroelementu trūkums uzturā (it sevi�ķi joda trūkums).

Visi minētie orgāni ir pak|auti centrālajai nervu sistēmai, kas vada to darbību. No CNS sevi�ķi atkarīga ir dzimumfunkcijā (sk. ielīmes 1. att. un 17. att.). Piemēram, bie�i neirozes rada impotenci vai frigi-ditāti. Savukārt traucējumi dzimumfunkcijā rada ļoti smagas, neārstējamas neirozes, kuras var novērst tikai, likvidējot traucējumus dzimumfunkcijā. Tādē| ārsti arvien bie�āk pievēr�as seksuālo funkciju traucējumu ārstē�anai. Jau Vissavienības konferencē �Audzējs un organisms� 1974. gada vasarā Kijevā runāja par neproduktīvā stresa un distresa nozīmi audzēju izcelsmē. Arī ārzemju zinātnieki, piemēram, doktors K. Bansons (Austrumpensilvānijas psihiatriskais institūts Filadelfijā) pēc 500 slimnieku izmeklē�anas datiem secina, ka vē�a attīstībai ir sakars ar stresa stāvokli un emociju savaldī�anu.

Cilvēkiem, kas atklāti neizpau� savas jūtas, mēdz paaugstināties virsnieru hormonu (strcsa hormonu) daudzums. Gandrīz visi �ie hormoni bie�i un lielās devās novājina organisma imunitātes sistēmu, veicinot saslim�anu ar vēzi. Arī dzimumuzbudinājums, nevarēdams dabiski izlādēties, līdzinās �ādam stresam. Kas notiek ar cilvēku spēcīga dzimumuzbudinājumā laikā? Vispirms ir izteikts nervu sistēmas uzbudinājums, tad patīkams organisma satricinājums, kurā iesaistīti gandrīz visi iek�ējās sekrēcijas dziedzeri (hipofīze, dzi-mumdziedzeri un virsnieres). Paātrinās arī sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens, saspringst muskuļi, kuņģis un zarnu trakts pārtrauc gremo�anas sulu izdali, iegurņa orgāniem pieplūst ļoti daudz asiņu utt. �āds stāvoklis tikai tad pozitīvi ietekmē cilvēka veselību un darba spējas, ja tas savlaikus izlādējas ar orgasma palīdzību, radot patīkamu atslābumu. Ja tas nenotiek, turklāt atkārtoti un ilgsto�i, �āds stāvoklis var kļūt hronisks un nepatīkams. Piemēram, dzimumaktā neapmierināta sieviete vēl ilgi nevar aizmigt, viņu pārņem depresija, reizēm rodas sāpes krustos un smaguma sajūta iegurnī, galvas sāpes utt. (frustrācija). Ar laiku izveidojas vienaldzība vai pat riebums pret aktu, bet minētais hroniskais saspringums paliek, tikai sievietes apziņā ar dzimumfunkciju tas vairs nesaistās. Ja �ādai sievietei dotu iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzimumdzīvi, viņa k|ūtu vesela. Bet tā savukārt iespējama tikai starp mīlo�iem partneriem. Tātad varam teikt, ka, ieaudzinot spēju mīlēt, tiek veikta ļaundabīgo audzēju profilakse.

Pēc slimību izcelsmes kortikoviscerālās teorijas, distresa situācijas var radīt kuņģa, zarnu, sirds un asinsvadu, nieru, plau�u un citu orgānu slimības (�ie orgāni piedalās dzimumuzbudinājumā), kas savukārt negatīvi ietekmē dzimumfunkciju. Viens no izcilākajiem padomju seksologiem P. Zagorodnijs uzskata, ka CNS slimības, psihiskās slimības, sirds un asinsvadu slimības, hipertonija, plau�u, kuņģa, aknu slimības, endokrīno dziedzeru slimības, bet it īpa�i da�ādas dzimumorgānu slimības jūtami traucē dzimumfunkciju. Sājos gadījumos dzimumdzīves re�īma rekomendācijas ir tikpat nepiecie�amas kā diētas un zāļu parakstī�ana. Tātad katram ārstam ir jāzina seksoloģija, bet katram cilvēkam jārūpējas par savu vispārējo veselības stāvokli, jo tas �o funkciju ietekmē.

Dzimumattiecību disharmonija uz visu mū�u negatīvi ietekmē arī hormonu produkciju un nervu sistēmas darbību. Sieviete iet no viena ārsta pie otra, tikai neviens nevar atrast īsto cēloni �īm parādībām un tādēļ nevar tās izārstēt. Tiek ārstēta nevis galvenā patoloģija, bet gan tās sekas un simptomi. Bet �īs sekas var būt ļoti da�ādas. Nerunājot par neirozēm, tās var būt, piemēram, fibroze iegurņa orgānos, kas izpau�as kā hronisks dorsals perimetrīts. �ādas sievietes jūt sāpes dzemdes piedēkļos, un viņām tiek ārstēts piedēkļu iekaisums, ta�u ārstē�anas rezultāti ir īslaicīgi. �ādas sievietes var sļi-mot ar nespecifisko dzemdes kakla kanāla iekaisumu, kas reizēm noved līdz pilnīgai neauglībai. �ādām sievietēm bie�i ārstē trihomo-nas un daudz ko citu. Sievietes neapmierinātība dzimumattiecībās var būt arī cēlonis hemoroidālo vēnu, pat kāju vēnu papla�inājumam. Tādēļ pieredzēju�i ginekologi mūsu republikā ļoti lielu vērību veltī sievietes intīmajai dzīvei, visiem līdzekļiem cen�as ieviest �kārtību� sievietes dzimumfunkcijā un dzimumdzīvē, ārstējot visu ģimeni.

Ne tikai onkologi, bet arī citi speciālisti norāda, ka dzimumfunkcijas traucējumu sekas sniedzas tālāk par iegurņa orgāniem. Piemēram, prof. L. Milmans monogrāfijā �Impotence� raksta, ka frigīdai vai citādi dzimumattiecībās neapmierinātai sievietei rodas lokālas izmaiņas ne tikai iegurņa orgānos. Bie�i sāpīgi kļūst piena dziedzeri, izveidojas ilgsto�a mastopātija. Jādomā, ka fibroadenomu veido�anās krūtīs arī saistīta ar ilgsto�u dzimumneapmierinātību.

Viens no vado�ajiem onkologiem pasaulē, Vissavienības onkoloģiskā centra direktors akadēmiķis N. Blohins uzsver, ka onkologiem, kas lasa lekcijas, jāizskaidro dzimumaudzinā�anas jautājums, jo tas ietilpst daudzu orgānu audzēju profilaksē. Pēc viņa domām, da�ādiem sievietes dzimumfizioloģijas traucējumiem ir noteikta nozīme vē�a izcelsmē. Tajā nozīme ir regulārai dzimumdzīvei, vēl vairāk agrīnām dzemdībām, bērna zīdī�anai, abortiem. Otrs svarīgs jautājums ir par fizisķo dzimumapmlerinājumu. Tam ir sevi�ķa nozīme sievietes piena dziedzeru audzēju izcelsmē, jo piena dziedzeri ir ļoti cie�i saistīti ar dzimumsfēru.

Akadēmiķa N. Blohina teiktais pilnīgi apstiprinājās, apsekojot mūsu republikas sievietes � gan slimās, gan veselās. Tā, piemēram, slimniecēm ar piena dziedzera vēzi neregulāra dzimumdzīve bija 28,1% gadījumu, ar pirmsvē�a stāvokli (mastopātiju) � 21%, bet veselajām sievietēm � tikai 6% gadījumu. Slimās galvenokārt bija atraitnes un �ķirtenes. Frigiditāte un disgāmija (vīra nespēja dot dzimumapmierinājumu) analoģiski tika konstatēta 76,7% sievie�u, kas slimoja ar vēzi, 86,4% sievie�u, kas slimoja ar mastopātiju un 38,4% veselo sievie�u. Starp slimajām sievietēm visbie�āk novērojām arī dzimumdzīves partnera maiņu, bet tas rada domu, ka �ai maiņai seko dzimumdzīves traucējumi. �āda parādība mudināja sīkāk pētīt dzimumfunkcijas traucējumus sievietēm, kas slimo ar mastopātiju. Sie pētījumi atklāja ļoti interesantus faktus. Izrādījās, piemēram, ka 30% sievie�u, kas slimo ar mastopātiju un ir vēsas pret vīru, izteikta dzimumtieksme ir bijusi jau pirms kāzām, 37% atzinās masturbācijā (dzīvojot ar vīru, �īs sievietes masturbē salīdzino�i vairāk un intensīvāk). Tikai pusei �o sievie�u vīrs atbilst iedomātajam ideālam, bet partnera izvēles rādītāju ziņā salīdzinājumā ar citām sievietēm mastopātijas slimnieces ir biju�as privileģētā stāvoklī un apprecēju�ās ar visizskatīgākajiem un interesantākajiem vīrie�iem, raugoties no sievie�u viedokļa (apstiprinās doma, ka tie�i vispievilcīgākajām meitenēm visvairāk jāpalīdz ar dzimumaudzinā�anu, lai vēlāk tās prastu atrast laimi mīlestībā un būt veselas). Kaut gan psihoemocionālie rādītāji ir pozitīvi, apprecoties vīru bija mīlēju�as tikai 47% sievie�u. Vēlāk no �ī skaita mīlestība bija izzudusi gandrīz pusei slimnie�u. Sie skaitļi pierāda sievietes īpatnību vīrieti sākumā idealizēt, un, ja viņ� kopdzīves laikā necen�as �o ideālu attaisnot, seko smaga vil�anās. Te atklājās vēl viens no faktoriem, kas ietekmē ģimenes stiprumu un ar kuru vajadzētu rēķināties visām tām zinātnieku grupām (ārstiem, psihologiem un sociologiem), kas pētī �o jautājumu. Izrādās, ka tie�i precētie visbie�āk nezina, ka viņu dzimumattiecības nav normālas, viņiem nav pat jēgas par normālām intīmām attiecībām ģimenē. Tāpēc arī sociologu anketās, kuras domātas ģimenes stipruma pētī�anai, apsekotie visbie�āk nepasvītro jautājumu, kas noskaidro novirzes tie�i dzimumdzīvē. Seksoloģijā norma, kaut arī tā ir ļoti variabla, tomēr jāzina!

Sievietēm, kas slimo ar mastopātiju, pirms akta trūkst iepriek�ējās sagatavo�anas perioda. Savukārt pats akts, arī orgasms viņām nepiecie�ams daudz garāks, tāpēc pilnīgu apmierinājumu (izlādē�anās) pat aktīvas sievietes nav saņēmu�as. Vīrietim jāatceras, ka, domājot par sievas veselību un noturīgu mīlestību, jācen�as dot pilnvērtīgu baudījumu arī intīmajā tuvībā. Ar mastopātiju slimajām sievietēm pēc kopulācijas nav bijis arī pietiekams pēcglāstu periods. Jāpiebilst, ka �is glāstu periods nedrīkst pārsniegt sievietes individuālo pieņemamības diapazonu, jo tādējādi var izraisīt seksuālā uzbudinājuma kavē�anu.

Emocionālais un erotiskais noskaņojums (psihoerotiskā gatavība) sievietēm, kas slimo ar mastopātiju, ļoti bie�i ir 30% aptaujāto, 2�4 reizes mēnesī � 30%, retāk nekā reizi mēnesī � 33%, bet 7% aptaujāto �ī noskaņojuma vispār nav. �ādi rādītāji ir ļoti augsti un neatbilst tam, kas sievietei būtu jāsaņem no tuvības ar vīru. Tie�i �ī konflikta rezultātā sievietes saslimst ar neirozēm. Ar bezmiegu sirgst apmēram 32% �o sievie�u, sapņi moka 60% (turklāt vairāk nekā puse no tiem ir erotiski sapņi), nesapņo 8%.

Mastopātijas izcelsmi veicina pārtrauktais dzimumakts (coitus interruptus), jo to pieļauj 73% ģimeņu, kur sievas slimo ar mastopātiju. Tur nav notikusi arī periodiska vado�ās lomas maiņa ka dzimumdzīvē, tā arī citās attiecībās. Dzimumaktos galvenokārt (83%) vado�ais ir bijis vīrs. Pēcglāstu posms nav bijis 77% sievie�u. Savukārt viņu frigiditātei ir �āds dalījums:

1 pakāpe (orgasma nav, bet ir patīkama sajuta) � 27%;

II pakāpe (dzimumakts vienaldzīgs) � 50%;

III pakāpe (dzimumakts nepatīkams) � 16%.

Vēl daudz varētu nosaukt skaitļus, kas raksturo dzimummīlestības īpatnības sievietēm, kuras slimo ar mastopātiju, ta�u jau minētie pietiekami parāda jautājuma aktualitāti. Sievietes pa�as par cēloni vēsumam pret vīru uzskata

1) laulāto draugu psiholoģisko nesaderību � 24�26% (vīrs garīgi neuzbudina un nesagatavo sievieti aktam) ;

2) sievietes erogēno zonu nepietiekamu kairinā�anu � 83�85%;

3) priek�laicīgu sēklas iz�ļāk�anos � 65% ;

4) dzimumakta paildzinā�anu (prolongāciju) un nevajadzīgus ekscesus (sadalītais dzimumakts utt.) � 63%;

5) bailes no apaugļo�anās � 6�8%.

Tikai 10% sievie�u nav pretenziju pret vīru.

Lielākoties �ie disgāmijas cēloņi viens otru ietekmē, tālab sieviete tos uztver subjektīvi. Starp citu, sievietēm, kas slimo ar mastopātiju, ir daudz grūtāk seksuāli piemēroties.

Angļu autori ir izpētīju�i faktorus, kas sievietēm izraisa dzemdes kakla vēzi. Izrādās, ka arī tas ir cie�i saistīts ar morāli. Noskaidrots, ka saslim�anu veicina dzimumsakari pirms 18 gadiem (piena dzie^

dzēra vē�a izcelsmi turpretim veicina pārāk vēli sakari � pēc 27 gadiem), stipra dzimumaktivitāte ar partneru maiņu (tā bija vairāk nekā 47% mūsu slimnie�u). Pēc �o autoru domām, zināma nozīme ir dzimumsakaru higiēnas neievēro�anai, kā arī agri sāktai masturbācijai.

Teiktais spilgti parāda dzimumaudzinā�anas trūkuma sekas un liek turpmāk ar to nopietni nodarboties.

Visizplatītākā dzimumdzīves anomālija un disharmonija ir sievietes frigiditāte (dzimumvēsums), un pie tās visvairāk vainīgs ir vīrs. īstais vai iedomātais sievietes vēsums psihiski traumē abus partnerus. Bie�i rodas ģimenes konflikti, tādēļ �im jautājumam jāpievēr� sevi�ķa uzmanība.

Sievietes dzimumaizrau�anās zināmā mērā ir pak|auta aiztures procesam. Bie�i vien frigiditātes cēlonis ir da�ādi sociāli ekonomiski, psiholoģiski un patofizioloģiski apstākļi. Orgasma bie�ums parasti atkarīgs no dzimumtieksmes, bet tā sievietēm cie�i saistīta ar augstākajām jūtām � mīlestību.

Kā dzimumakta traucējumu cēloņi minami 3 faktori (pēc Svja-do��a):

1) kairinājuma nepietiekama pārraide no dzimumorgāniem da�ādu defektu dēļ,

2) da�ādu spēcīgu kavējo�u faktoru iedarbība,

3) uztveres anomālijas dzimumakta laikā.

Viens no frigiditātes cēloņiem var būt negatīva attieksme pret dzimumaktu, kura ieaudzināta jau jaunībā. Sīs sievietes uzskata, ka dzimumakts vajadzīgs tikai viņu vīriem. Tāda frigiditātes forma ir izskaidrojama ar dzimumattiecību fizioloģiskās un psiholoģiskās būtības nezinā�anu. Sieviete da�kārt nesaprot, ka jūtu un dzimumtieksmes harmonija nepiecie�ama cilvēka laimei un ka vīrietim dzimumtieksme no dziņas parasti pārtop par vienu no viņa mīlestības izpausmes formām.

Sievietēm ar vāju dzimumtieksmi mīlestība nenobriest uz juteklības pamata. Tā drīzāk ir draudzība, nevis mīlestība, tādēļ atklāta saruna ar viņām jo sevi�ķi grūta. Kompleksa psihoterapija palīdz izskaidrot un novērst �o frigiditātes formu, reizēm pat bez hipnozes palīdzības.

Dzimumtieksmes pavājinā�anos sievietēm var radīt negatīvi pārdzīvojumi, arī tie, kas nav tie�i saistīti ar dzimumtuvību. Tādi cēloņi ir, piemēram, sievas konflikts ar vīra māti, ģimenes nepatik�anas, vil�anās vīra neuzticības dēļ.

Psihogēnā frigiditāte ir negatīvu pārdzīvojumu sekas, piemēram, vīrs neatbilst sievas ideālam, nepatika pret vīru, �aubas par ģimenes dzīves stabilitāti. Parasti �ī frigiditāte ir tikai pret to konkrēto vīrieti, kas ir vainīgs pie �īs traumas. Rezultātā rodas garīga nomāktība, kas sievietei parasti izpau�as kā dzimumtieksmes vājinā�anās, arī nepilnvērtības izjūta.

Psihogēnās frigiditātes cēloņi ir arī bailes no venēriskajām slimībām, nepiecie�amība slēpt dzimumtuvību, bailes no nevēlamas grūtniecības (pārtraukts dzimumakts, ilgsto�a infekundīna lieto�ana utt.). Tas viss ietekmē jūtas, rada frigiditāti un disharmoniju dzimumdzīve.

Frigiditātes cēloņi var būt arī alkohols un smēķē�ana, kā arī da�as sievie�u slimības. Psihogēnu traumu sievietei var radīt arī pēk�ņa apziņa, ka viņas dzimumdzīve ir nenormāla. Ja negrie�as pie sekso-loga, �āda trauma izraisa vēl lielāku Jaunumu. Disharmoniju parasti dzē� citas ģimeni saturo�as saites � pirmām kārtām bērni, ja vecāki viņu audzinā�anu uzskata par kopēja prieka avotu. Parasti �ādiem vecākiem dzimumtraucējumi vienkār�i izzūd. Vienmēr jāatceras, ka sievietei ir nepiecie�ami piemēroti apstākļi dzimumaktam. Prasības var būt da�ādas � tās partnerim jāievēro. Ja vīrs to nedara, frigīda kļuvusi sieva vienmēr deklarēs, ka mīl vīru kā personību, nevis kā vīrieti, lai gan mīlestības glu�i vienkār�i vairs nebūs.

Runājot par slimībām, kas rada sievietes frigiditāti, pirmajā vietā jāmin neattīstīts organisms un nepietiekami izveidoti dzimumorgāni (infantilisms), kā arī olnīcu funkciju traucējumi. Tālāk � iek�ējo sekrēcijas dziedzeru slimības, piemēram, hipofīzes, vairogdziedzera, aizkuņģa dziedzera slimības, da�as hroniskas infekcijas slimības (tuberkuloze, sifiliss utt.). Hroniska organisma saindē�anās ar alkoholu, nikotīnu un narkotikām sākumā vājina dzimumtieksmi, pēc tam pilnīgi to dzē�. Jāatzīmē, ka daudzi faktori, kas graujo�i iedarbojas uz dzimumfunkciju, arī nikotīns un alkohols, sākuma un nelielās devās ievadīti, rada ilūziju, ka dzimumspēja ir palielinājusies. Tā ir īslaicīga parādība, pēc kuras seko lejupslīde. Iekaisumi, iedzimts nepareizs klitora izvietojums, maksts nenormāls papla�inājums pie ieejas, kas radies dzemdību laikā, var radīt dzimumakta traucējumus, kā arī orgasma trūkumu. Dzimumakta laikā apgaismota istaba, ierasto apstākļu trūkums, nepietiekams sievietes erogēno zonu kairinājums, vīrie�a vāja aktivitāte, viņa ātra apmierinā�anās, dzimumakta pārtrauk�ana, sievietes pieredzes trūkums, neprasme izvēlēties vispiemērotāko pozīciju � tas viss traucē gūt pilnīgu baudu.

Frigiditātei ir vairāki veidi:

1) retardacionalā frigiditāte, kad meitenīgā, neapzinātā dzimumtieksme vēl ilgi paliek �ādā neapzinātā stāvoklī vai vispār vēl nav radusies. Sājā gadījumā ļoti liela nozīme ir vīra centieniem. So frigiditāti izskau� īsta mīlestība;

2) simptomatiskā frigiditāte, kura rodas kādas slimības, vitamīnu trūkuma vai pārpūles rezultātā;

3) psihogēnā frigiditāte, kas ir vienmēr, ja sieviete vīru nemīl vai mīlestība ir izzudusi. So frigiditātes veidu rada arī greizsirdība, pirmajā naktī pārdzīvotās fiziskās vai garīgās cie�anas, vīra alkoholisms. Reizēm �ī frigiditāte rodas kā aizsargreakcija, ja vīrs nav spējīgs sievu apmierināt. Tā paglābj sievu no hroniska dzimum-stresa, kas ātri var izraisīt da�ādas kortikoviscerālas slimības, kuras savukārt var radīt īstu frigiditāti vai vīra impotenci. Sai grupai var pievienot ari nimfomātisko frigiditāti � stāvokli, kad dzimumtieksme ir ļoti izteikta, bet tuvībā apmierinājums neiestājas;

4) konstitucionālā frigiditāte � iedzimta īpa�ība (tāpat kā muzikālā dzirde). Sī frigiditātes forma ir ļoti reta.

Visi �ie frigiditātes veidi ir bīstami, jo veicina abu laulāto �kreisos� soļus un mazina ģimenes stiprumu. Visi �ie veidi, izņemot pēdējo, ir salīdzino�i viegli ārstējami, bet neārstēti tie negatīvi ietekmē sievietes veselību.

D is gārni ja nav frigiditāte. Disgāmijas gadījumā laulātie ir veseli, bet trūkst saderības un adaptācijas. Sievietes veselībai ta ir vēl kaitīgāka nekā frigiditāte, jo saistīta ar hronisku dzimumdistresu. Visbie�āk tā sastopama mastopātijas slimniecēm. Starp citu, spilgtām personībām, augsti izglītotām sievietēm ar mērķtiecīgu dzīves veidu frigiditāte un disgāmija ir reta parādība.

Negatīvi psihiski pārdzīvojumi rada arī vaginismu � patoloģisku parādību, kam raksturīga iegurņa muskuļu krampjaina sarau�anās, dedzino�as sāpes makstī utt. Tas izskaidrojams ar da�iem nosacījuma refleksiem dzimumakta laikā. Da�reiz vaginisma gadījumā krampji skar arī gurnu un vēdera sienas muskulatūru. Vaginisms izraisa sievietei neirozi.

Jautājumā par atturē�anos ir divi da�ādi uzskati � galēji un tādēļ ne visai pareizi. Vieni uzskata, ka atturē�anās ir pilnīgi nekaitīga, citi turpretim domā, ka tā ir nevēlama. Ja regulāras dzimumattiecības nav iespējamas, ja cilvēkam ir izdevies aizrauties ar kādu interesantu darbu, zinātni, mākslu, sportu, dzimumtieksme var tikt pilnīgi nomākta (tā nav dzimumtieksmes sublimē�ana, bet gan enerģijas pārveido�ana). Sājā gadījumā atturē�anās ir nekaitīga. Vīrie�i parasti iebilst, ta�u viņiem der zināt to fizioloģisko mehānismu, kas kavē dzimumtieksmi. Vīrietim atturoties, izdalījumi no priek�dziedzera iesūcas asinīs un kavē sēklinieku darbību. Ja vīrietis regulāri dzīvo dzimumdzīvi vai arī masturbē, viņa dzimumtieksme pastiprinās, priek�dziedzera sekrēts iz�ļācas reizē ar sēklu un asinīs nenonāk. Jaunie�iem atturība ir pilnīgi nekaitīga, pat vēlama. Daudz kaitīgāki ir neregulāri dzimumsakari. Tie ir bīstami ne tikai vene--risko slimību, bet arī nākotnē iespējamās impotences un frigiditātes dēļ. Var samazināties baudas izjūta akta laikā, var rasties pārmaiņas psihē un vieglprātīgi dzīves uzskati, zust dzimumtieksmes asums. Piemēram, �ķirteņiem un vecpui�iem dzimumnespēja iestājas jau ap 45 gadiem, arī dzīvo viņi 10�15 gadus mazāk nekā precētie vīrie�i.

Vēlreiz jāuzsver, ka mīlestība starp diviem cilvēkiem nav statiska, tā vienmēr ir mū�īgā kustībā un attīstībā. Ja to nepastiprina, tā izdziest, tāpat kā izzūd zinā�anas, ja tās neatsvaidzina. Atcerēsimies, ka reti kad ir vainīgs tas cilvēks, kur� vairs nemīl, bet gan otrs, kur� nav pratis �o mīlestību veicināt un uzturēt, nav centies normalizēt dzimumdzīvi.

SEKSUĀLĀS PSIHOTRAUMAS � SIEVIETES DZIMUMDZĪVES TRAUCĒJUMU CĒLONIS

Visbie�āk frigiditātes cēlonis ir psihiski faktori. Tie var būt ļoti da�ādi, tāpēc arī frigiditātei iz�ķir vairākus veidus, kurus jau minējām. Pats raksturīgākais, ka �os faktorus cilvēki visbie�āk neapzinās.

Tātad arī te nepiecie�amība pēc ārsta palīdzības acīm redzama. Arī pēc smaguma pakāpes �ie da�ādie tipi cits no cita manāmi at�ķiras. Ir sievietes, kuras ar visu būtni izjūt pretīgumu pret dzimumattiecībām, proti, izjūt tik lielu nepatiku, ka neuzdro�inās nekur iet, kur iespējams kaut cik tuvāks kontakts ar vīrieti. Ja �ādas sievietes ir precēju�ās, katra atdo�anās prasa no viņām milzīgu pa�savaldī�anos, lai kaut kā izpildītu savu pienākumu. Turpretim ir arī sievietes, kurām dzimumakts un viss, kas ar to saistīts, nebūt nav pretīgs, ta�u nav arī patīkams. Tas vienkār�i viņām neko nedod. Dzimumakts laulībā viņām nekādas īpa�as grūtības nesagādā, un viņas var būt pat laimīgas jau tāpēc vien, ka apmierina vīru. Daudzas sievas, kurām ir izteiktas mātes jūtas, pēc vairāku bērnu dzemdē�anas pamazām kļūst tie�i tādas, bet pret situāciju neizturas ar nepatiku.

Tajā pa�ā laikā redzam, ka arī bailēm ir liela nozīme frigiditātē. Jau stipras bailes vien no grūtniecības var būt cēlonis tam, ka sieva sāk no dzimumakta baidīties, tā laikā ir sasprindzināta, nobijusies un nespēj to izjust. Ta�u bailes bie�i vien var slēpties daudz dziļāk. �eit būtiska nozīme ir bērnībā piedzīvotajam. Sievai varbūt jau kā bērnam ir mācīts baidīties no visa, kas saistīts ar dzimumdzīvi. No mātes �ādas bailes ļoti viegli pāriet uz meitu (vēlreiz jāuzsver vecāku uzvedības nozīme dzimumaudzinā�anā). Da�kārt bailes var būt mantotas bērnībā, ja sievai tajā ir nācies būt par seksuālas vardarbības objektu.

Novēroju�i, ka bērni � meitenes un zēni � spēlē slimnīcu, viens otru izģērbdami un izmeklēdami, vecāki var nonākt sa�utumā. Sis sa�utums un rotaļas pasludinā�ana par zemisku jau būs seksuāla trauma, kas vēlāk liks sevi manīt. Zemapziņā iesēdīsies doma, ka pretējā dzimuma atkailināts ķermenis ir kaut kas pretīgs un pazemojo�s (tagad mēs zinām, ka �ādas bērnu spēles ir pat vēlamas). Par seksuālu traumu var kļūt arī, piemēram, vecāku dzimumakta noskatī�anās, jo bērns to uztvers kā vardarbību. Var notikt arī pretējais. Ieraudzījis te baudas avotu, pusaudzis var censties to pats izmēģināt, visbie�āk gūstot tikai vil�anos un rezultātā � atkal seksuālā trauma. Par izteiktu seksuālo traumu var kļūt nepareizi, ar asu nosodījumu apkarots onānisms, tāpat arī nakts pollūcijas, erek-cijas un citas parādības, ja tās nebūs pareizi un savlaicīgi izskaidrotas. Par seksuālo traumu vienmēr pārvēr�as dzimumakts bez mīlestības, vēl jo vairāk, ja partnerim trūkst seksuālās kultūras. Par seksuālo traumu var kļūt arī netīra veļa, sviedru un neapmazgātu dzimumorgānu smaka utt. Seksuālās traumas jaunībā var radīt pornogrāfija, seksfilmas un seksmūzika.

Da�ādu cēloņu izraisītās bailes var būt tik lielas, ka sieva krīt burtiski panikā, nav spējīga sevi apvaldīt un aklās bailēs var pat no vīra aizbēgt. No bailēm var rasties arī stipri maksts muskuļu krampji � jau minētais vaginisms, kas, protams, padara dzimumaktu neiespējamu. Vieglākos gadījumos sieva no bailēm vienkār�i ir sasprindzināta, nespēj atbrīvoties un izjust baudu atdo�anās laikā.

Pret dzimumdzīvi var izturēties arī kā pret kaut ko neatļautu. �āda izpratne atkarīga no audzinā�anas. It sevi�ķi da�ādos reliģiskos novirzienos visu, kas saistīts ar dzimumdzīves jautājumiem, uzskata par aizliegtu un bērniem apgalvo, ka tas nav atļauts.

Ja aizliegtas rīcības sajūta ir ļoti spēcīga, sieva var pret dzimumaktu izturēties kā pret apkaunojo�u darbību, kuras dēļ tai rodas vainas sajūta. Varbūt viņa iedomājas, ka pēc dzimumakta vīrs sāks viņu savā sirdī nicināt (jaunības �pieredze�, kad viss notika pirms kritiskās robe�as). Uzskats, ka seksuālais uzbudinājums un dzimumakts ir kaut kas neatļauts, liek sievai, protams, baidīties no situācijām, kas līdz tiem noved. Sī iemesla dēļ viņa meklē kompensāciju citās dzīves nozarēs � sportā, specialitātē, intelektuālā darbībā.

Daudzas sievas stipri cie� jaunībā piekoptā onānisma dēļ. Viņas par to kaunas, kaut gan vēlāk ir noskaidrojies, ka tā ir nekaitīga un dabiska parādība, kas saistīta ar attīstību. Sievai var rasties vainas apziņa arī par to, kas pārdzīvots pirms laulības, piemēram, par �pārāk tālu� aizgāju�u mīlestību. Sievu da�reiz var mocīt tik liela vainas sajūta, ka, pēc viņas domām, tai nav �tiesību� baudīt dzimumdzīvi laulībā. Arī laulības laikā atgadījusies neuzticība var radīt tādu pa�u vainas apziņu.

Bailes, kas nāk līdzi dzimumdzīvei, un dzimumdzīves neapzināta uzskatī�ana par neatļautu sevi�ķi bie�i ir neiro�u cēlonis. Tā, piemēram, daudzas neirotiskas sievietes ir arī seksuāli vēsas. Tāpat frigiditāte sastopama tām sievām, kuru psihiskā attīstība kāda iemesla dēļ ir palikusi pusceļā, tā ka viņas seksuāli nav pilnīgi nobriedu�as par sievieti. �ādas psihoseksuālas attīstības palēninā�anās vai apstā�anās cēloņi var būt ļoti da�ādi, piemēram, tādu tuVu cilvēku zaudējums bērnībā, kuriem meitenes normālā attīstībā ir liela nozīme (atkal redzams vecāku �ķir�anās ļaunums). �āds bērni�ķī-gums vai meitenīgums parasti izpau�as �o sievu būtībā arī citādā veidā. Sājā sakarībā jāpiemin vēl viens sievietes tips,�kura ārēji var būt visai sievi�ķīga un valdzino�a un blakus stāvētāju var pat erotiski uzbudināt, ta�u viņai kāda iepriek� aprakstītā iemesla dēļ var būt izteikti psihiski �ķēr�ļi. Tāpēc viņa no savas apziņas izslēdz seksuālās jūtas un vajadzības un nespēj pozitīvi uztvert seksuālās attiecības.

Homoseksuāli (apzināti vai neapzināti) orientētās sievietes bie�i vien ir pret vīrie�iem vēsas, bet pavisam citādas kontaktā ar sava dzimuma pārstāvēm. Ta�u nebūt ne visas sievietes, kurām ir homoseksuālas tieksmes un �āda rakstura piedzīvojumi, ir pret vīrie�iem obligāti frigīdas. Tas pats mēdz būt arī citu perversiju gadījumos. Sievietēm sevi�ķu lomu �ajā ziņā spēlē narcisisms.

Ļoti spēcīga seksuāla trauma bērnam ir vecāku �vieglprātīga� uzvedība, savstarpēja krāp�ana. Mīļotā nodevība arī ir seksuāla trauma, kas rada dzimumdzīves traucējumus, par tādu var kļūt arī nelaimīga mīlestība. Sevi�ķi spēcīga iedarbība ir traumai, kas saņemta no ļoti mīlēta cilvēka. Vieglākos �o psihisko traumu gadījumos dzimumakts var būt patīkams, bet nebeidzas ar orgasmu. Te sieviete cie� visvairāk � ar visām no tā izrieto�ajām sekām.

Pēdējā laikā, kad ļoti daudz tiek runāts un rakstīts par seksuālajām baudām, par orgasma izjūtām, kad Rietumu pasaule ir pārplūdināta ar pornogrāfiju, kura ieplūst arī pie mums, parādās aizvien� bie�āk tāds neirozes veids kā orgasma gaidī�anas neiroze. Prāvs meiteņu skaits pirmo dzimumaktu izdara aiz intereses iepazīties ar aprakstīto augstāko baudījumu, stājas pat neapdomātās laulībās bez mīlestības, izdara citas kļūdas. Saprotams, ka �ādā gadījumā notiek pilnīga pārslēg�anās dzimumaktā tikai uz savām izjūtām, izzūd altruisms, jo orgasms ir kļuvis par pa�mērķi. Domājot tikai par sevi un savām izjūtām, mazākā neizdo�anās izraisa dziļu pārdzīvojumu un pilnīgi izslēdz gaidītā orgasma iestā�anos. īsta mīlestība liek vienmēr aizmirst sevi otra labā un tādā veidā glābj no �īs slimības. Mīlo�ām sievietēm orgasms kādā no aktiem iestājas negaidīti, visbie�āk tie�i tad, kad viņas to vismazāk gaida, kad ar vislielāko aktivitāti un sasprindzinājumu cen�as palīdzēt un sniegt baudu vīram. Sakarā ar to orgasms sākumā izpau�as tikai kā prieks un garīga ekstāze, bet tas jau ir solis uz to orgasmu, kuru izjūt ar dzimumorgāniem. �ādā gadījumā neveiksmes netiek ievērotas un nekļūst par dzimumvēsuma cēloni. Atrodas tomēr vēl vīri, kuri pārmet sievām orgasma trūkumu. �ādi pārmetumi vēl vairāk mazina sievas nozīmīgumu, dzen to vēl lielākā izmisumā, padziļina neirozi. Vienīgais palīgs te var būt tikai uzslava par katru, pat mazāko sievas cen�anos un aktivitāti.

Par cēloni dzimumvēsumam var būt arī pārāk �aurs pieņemamī-bas diapazons, kuru sieviete da�ādu iemeslu dēļ nevēlas papla�ināt. Rado�i pieejot jautājumam, vienmēr var atrast paņēmienu vai pozīciju, kurā orgasmu varēs sasniegt viegli un ātri. Ir sievietes, kurām baudu dod tikai priek�glāsti. Acīmredzot akta laikā te jutīgākā ero-gēnā zona netiek kairināta. Piemēram, ja tāda ir tikai viena no malējām maksts sieniņām, tad patiku dos pozīcija, kurā uz aug�u būs pacelta viena partneres kāja. Ar zināmu piesardzību pēc medus mēne�a jaunajiem ir jāizmēģina da�ādi paņēmieni un metodes, vienmēr atceroties, ka dzimumdzīvē ir atļauts viss, kas nes labumu abiem.

Liela nozīme dzimumvēsuma profilaksē ir pareizai psiholoģisko lomu sadalei ģimenē � katram jātēlo sava loma, katram tā jāmīl, lai �ī mīlestība būtu pareiza un atbilstu mīlestības objektam, kā to pierādījām iepriek�, runājot par psiholoģiskajām lomām.

Ir vēl tā saucamā pseidofrigiditāte, kura rodas, ja netiek ievēroti arī iepriek�ējās nodaļās aprakstītie noteikumi (�Lai �rūgts, rūgts� kļūtu salds� un �Laulības dzīves erotizācija�). Te liela loma pieder vīrietim, un, ja viņ� �ajā ziņā savus uzdevumus nepilda, sievai attīstās frigiditāte, kuru dēvē par disgāmiju. Disgāmija būs arī tad, ja sieviete vīrieti nemīl. Te vislielākā vīrie�a cen�anās rezultātus nedos.

Frigiditātes gadījumā vienmēr ir jāgrie�as pie ārsta, jo pretējā gadījumā tas var radīt ģimenes sair�anu. Tas vajadzīgs arī bērnu dzimumaudzinā�anas nolūkos: meita, pat nezinādama par mātes patoloģiju, var izveidoties tāda pati; dēlam var rasties citas noslieces. Pie ārsta parasti jāierodas abiem partneriem.

IMPOTENCE UN PSIHI TRAUMĒJO�IE FAKTORI VĪRIE�A DZIMUMDZĪVE

Impotence (tulkojumā no latīņu valodas � vājums, bezspēks) ir stāvoklis, kad vīrietis nav spējīgs veikt dzimumaktu un sagādāt seksuālo apmierinājumu sev un partnerei. Impotence, tāpat kā masto-pātija, maskē da�ādas slimības un patoloģiskus stāvokļus. Tādēļ ir ļoti nepareizi, ja �āds slimnieks neiet pie ārsta, bet lieto līdzekļus, kurus lietojot kāds cits ar tāda pa�a nosaukuma kaiti ir izveseļojies. Impotence nav slimība, bet ir vairāku slimību izpausmes apzīmējums. Mūsu republikas ārsti (P. Ivdra) aizvien bie�āk �ī hosaukuma vietā orgānu un sistēmu funkcijas traucējumu apzīmē�anai lieto citu nosaukumu � dzimummazspēja, dalot to da�ādās pakāpēs (I, II, III utt.).

Analizējot impotences cēloņus, vienmēr var atrast, ka tās pamatā reti kad ir tikai viens graujo�s faktors. Impotence ir polietioloģiska, to rada (tāpat kā sievie�u frigiditāti) da�ādu nelabvēlīgu somato-bioloģisko (soma � ķermenis), personisko un mikrosociālo faktoru kompleksa iedarbība.

Vissavienības seksopatoloģijas problēmu zinātniski metodiskais centrs visus �os traucējumus iedala �ādi.

Nulles grupa (pseidoimpotence). Tai raksturīgie traucējumi piemīt vairāk nekā desmitajai daļai pacientu; sīkāk par �o grupu pastāstīts tālāk. >

I grupa ietver gadījumus, kad traucēta dzimumaktam nepiecie�amā neirohumorālā sastāvdaļa vīrie�a organismā, proti, da�ādas slimības un attīstības novirzes, kas ietekmē hormonālo līdzsvaru vai arī izraisa tālejo�us traucējumus smadzeņu struktūrās.

II grupa ietver ar psihi saistītos traucējumus. Te jāzina, ka da�as psihes novirzes var būt iedzimtas, piemēram, psihopāti]a, kas ātri noved pie dzimumdzīves traucējumiem, bet var būt arī iegūtas īpa�ības, ko radīju�i psihi traumējo�i faktori, sevi�ķi, ja tie saistīti ar seksuālo sfēru.

III grupa apvieno erekcijas traucējumus (erekcijas impotence). Parasti te dzimumtieksme un vēlē�anās pēc dzimumakta ir normāla, bet grūtības pirmām kārtām sagādā tas, ka dzimumloceklis nekļūst ciets, �ī forma ir reta. Tā rodas, ja bojātas mugurkaula smadzenes vai pats dzimumloceklis.

IV grupa apvieno da�ādus ejakulācijas (sēklas iz�ļāk�anās) traucējumus. Var būt ātra, pāragra un priek�laicīga ejakulācija (līdz 25 dzimumlocekļa kustībām jeb frikcijām makstī), bet reizēm pat pirms locekļa ievadī�anas makstī (ejaculatio ante portae). Bet var būt arī tie�i pretēji � dzimumakts ieilgst pārāk ilgi (ejaculatio tarda), reizēm pat pilnīgi bez sēklas iz�ļāk�anas.

Kvalitatīvas izmaiņas ejakulācijā vērojamas tā sauktajās dienas pollūcijās. Tās var iedalīt 1) adekvātās pollūcijās un 2) neadekvātās pollūcijās. Pirmās saistītas ar normālu, kaut vieglu seksuālo kairinājumu. Piemēram, tās var notikt dejojot, pēc patīkamas sievietes rokas spiediena, vērojot skaistas sievietes, sevi�ķi, ja tās apģērbā uzsver zem tā slēptos bioloģiskos reli�erus, sajūtot sievietes smar�u, nejau�u pieskārienu, nerunājot nemaz par glāstiem. Pēc da�u autoru domām, �ādu stāvokli var izraisīt petings.

Neadekvātās pollūcijas rodas no kairinājumiem, kam nav erotiski seksuāls raksturs, piemēram, transporta līdzekļa vibrācija vai �ūpo�anās; tās var izraisīt arī dusmas, bailes, kauna izjūta, reliģiskā vai cita ekstāze utt. �eit varam gaidīt dezorientāciju, kā tas aprakstīts IV nodaļā. Interesanti piebilst, ka �āda ejakulācija, ja runājam par transporta līdzekļu vibrāciju, nekad nenotiek transportlīdzekļa vadītājam, bet tikai pasa�ierim. To var attiecināt arī uz meitenēm un sievietēm. Tādēļ vecākiem un audzinātājiem nevajadzētu baidīties, ka meitene, kam patīk braukāt ar velosipēdu vai motociklu, izjūt orgasmu. Glu�i otrādi � orgasmu izjūt tā meitene, kam patīk �ajos transportlīdzekļos (arī automa�īnā) būt pasa�ierei (sievietēm dzi-mumbauda var būt arī tikai garīga, nesaistīta ar dzimumorgāniem). Bet tas jau kāpina pavedināmības iespēju. To vajadzētu zināt vecākiem un audzinātājiem, to vajadzētu zināt arī meitenēm un sievietēm pa�ām.

Bet atgriezīsimies pie vīrie�iem. Minētie traucējumi ejakulācijā, kā arī tās intensitātes samazinā�anās var būt pirmā pazīme, ka veidojas citas grupas impotence. Var sākties dzimumtieksmes un erekcijas samazinā�anās un tamlīdzīgas parādības.

Visbeidzot jāizskaidro pseidoimpotence, t. i., stāvoklis, kad cilvēkam ir pilnīgi normāla potence, bet viņ� uzskata to par nenormālu (sk. arī iepriek� teikto par normu). Tā, piemēram, gados vecāks vīrietis nevar samierināties ar dabisko dzimumspēju kritumu un sāk uzskatīt sevi par slimu. Da�reiz viņ� sev suģestē visādas izdomātas kaites. Diezgan bie�i jauni vīrie�i iedomājas, ka viņiem ir neattīstīti dzimumorgāni un tādēļ neprecas, jo baidās uzsākt dzimumdzīvi. Tā, piemēram, kāds vīrietis griezās pie ārsta jau ar psihogēno impotenci, kas bija izveidojusies no pseidoimpotences. Izlasījis kādā grāmatā, ka dzimumspēku nosaka skrotuma ādas tonuss un krokojums, kā arī tas, cik augstu uzvelkas sēklinieki, viņ� atrada, ka viņam �ajā ziņā ir da�i trūkumi. Vīrietis sāka uzskatīt sevi par slimu, bet tas radīja tālākas sekas. Kad �is vīrietis ieradās pie ārsta, viņam bija jau priek�laicīgas ejakulācijas un vājas erekcijas.

Tātad psihiski traumējo�iem faktoriem vīrie�a dzimumdzīvē ir vēl lielāka nozīme nekā sievietes intīmajā dzīvē. To galvenās sekas ir da�ādi impotences jeb dzimumnespējas veidi.

Katru jau minēto patoloģisko formu izraisa da�ādi at�ķirīgi faktori, tomēr zināmas problēmas un grūtības tām visām ir kopīgas. Aplūkojot katru grupu atsevi�ķi, gūsim priek�statu arī par �o traucējumu fonu.

Viens no galvenajiem cēloņiem, kas rada impotenci visos, tās veidos, ir nikotīns un alkohols. Cēlonis var būt arī hroniskas slimības, narkomānija, aizrau�anās ar medikamentiem, hroniska saindē�anās ar da�ādām kaitīgām vielām u. c.

Esam jau noskaidroju�i, ka normāla un pareiza, uz pretējo dzimumu vērsta dzimumtieksme ir mīlestības pamats. Pats par sevi saprotams, ka normāli tā apmierināma ar pretējā dzimuma partnera palīdzību. Bet, ja sājā tieksmē ir novirze, ja kāds no laulātajiem ir nepareizi orientēts, tad ne sev, ne partnerim viņ� �o apmierinājumu nevarēs sniegt. Apprecējies tāpēc, ka tā dara citi, vai arī kādu citu iemeslu dēļ, �āds vīrietis pret sievu k|ūs impotents, bet sieva cietīs no disgāmijas. �ādas novirzes var būt homoseksuālisms, narcisisms, ekshibicionisms u. c. Visbie�āk tās mēdz būt slēptas, un cilvēks pats tās neapzinās.

Cēlonis impotencei var būt ari bērnībā pārciestas psihoseksuālas traumas, kas padarīju�as dzimumdzīvi par kaut ko bīstamu, netīru un nosodāmu. Cēlonis var būt ari nepareiza psiholoģisko lomu sadale ģimenē, kurā uzaudzis bērns. Ļoti bie�i ar dzimumnespēju sirgst tie vīrie�i, kuri ir audzināti ar �aklu� mātes mīlestību ģimenē, kur tēvs ir juties atstumts, ir bijis dzērājs utt. Mātes un pārējo ģimenes sievie�u pārmērīgas gādības dēļ zēns var izaugt nevīri�ķīgs un vēlāk kļūt impotents. Attiecībās ar savas ģimenes sievietēm zēnam ir jāap-gūst vīrie�a psiholoģiskā loma, kuru tālāk viņ� pats veidos savā ģimenē. Ja viņ� �o vīrie�a lomu nebūs apguvis, bet nākamā sieva taisnīgi no viņa to gaidīs, radīsies neiroze, kuras sekas būs impotence. Pret citām � sve�ām sievietēm �āds vīrietis reizēm interesi var saglabāt. Sis apstāklis/norāda, ka �ī veida impotence ir psiho-gēnas dabas.

Dzimumnespējas cēloņi galvenokārt slēpjas dzīves biedru abpusējās mīlestības trūkumā, kas ietekmē visas attiecības ģimenē. Pats svarīgākais te ir altruisma trūkums, kas rodas, tiklīdz izzūd jūtas. Tādā gadījumā sievas aktivitāte dzimumdzīvē ievērojami samazinās, viņa nerūpējas vairs par to, lai reli�eri vajadzīgajā bridī darbotos vīra virzienā, erotisko uzbudinātāju plūsma kļūst aizvien vājāka, bet tas mazina uzbudinājuma procesus centrālajā nervu sistēmā, vājina mīlestības dominanti un hormonālo darbību un līdz ar to � dzimumtieksmi.

Ilgāka atturē�anās vai reti dzimumsakari, sevi�ķi, ja vīrs pēc tiem ilgojas, bet sieva atsakās, arī var būt da�ādu traucējumu cēlonis. Viens no �iem traucējumiem var būt pāragra sēklas noplū�ana sakarā ar pastāvīgi neapmierināta dzimumuzbudinājumā ietekmi uz priek�dziedzeri, kurā attīstās iekaisums. Prostatīts gandrīz vienmēr saīsina dzimumaktu, neļaujot izjust arī pilnvērtīgu orgasmu. Atgriezeniski tas ietekmē nervu sistēmu, un rodas burvju loks. Ilgsto�a atturē�anās mū�a otrajā pusē vājina erekciju un dzimumtieksmi.

Laulības dzīves sākumā daļa vīrie�u, sevi�ķi tie, kas par normu pieņem kāda seksuālā lielībnieka vai hiperseksuāla vīrie�a stāstīto, kļūdās, visiem spēkiem cenzdamies līdzināties �iem lielībniekiem, līdz beidzot kļūst dzimumnespējīgi. Pat tad, ja sievai ir augstākas prasības par to, ko vīrs var dot, nevajadzētu sevi�ķi uztraukties, jo ar laiku notiek savstarpēja pielāgo�anās. Protams, ja sievai tas ļoti nepiecie�ams, viņa pati vīru var uzbudināt un sagatavot dzimumaktam. Tas ir labi abiem.

Bie�i vien sieva nemaz nevēlas tik bie�us dzimumaktus, turklāt viņa instinktīvi jūt, ka aiz vīra aktivitātes slēpjas nevis liela mīlestība pret viņu, bet pavisam kas cits. Tad vīra rīcību sieva bie�i vien izprot nepareizi, domādama, ka vīrs ar tās starpniecību apmierina tikai savu seksuālo kaislību, nemaz nemīlot viņu kā cilvēku. Arī tas neirotizē, rada vēsumu un nespēju.

Galvenais vīram ir atbrīvoties no pārdomām un pārdzīvojumiem par savu iedomāto nepilnvērtību. Galu galā, ja sieva nespers �kreisos� so|us, bet saproto�i, ar maigumu trenēs vīra spējas, radīsies pilnīga saderība.

Ārkārtīgi traumējo�s ir sievas �seksuālais huligānisms�, kā to nosauc da�i autori. Tas var izpausties da�ādi. Sieva, piemēram, uztiepj vīram dzimumaktu katru vakaru, kaut gan pati ir konstitucionāli frigīda, bet vīram akts ir nepiecie�ams tikai vienreiz nedēļā. Var būt arī tā, ka vīrs vēlas pagarināt dzimumaktu ar tā saukto Karreco metodi, t. i., piebremzējot kustības, bet sieva to neņem vērā un turpina kāpināt tempu, lai gan pa�ai tas vēl nemaz nav nepiecie�ams un pagarinājums būtu devis labākus rezultātus. Ir arī tādi traumējo�i gadījumi, kad dzimumakta laikā sieva atgādina vīram viņa agrākos pārkāpumus vai arī mēģina izspiest kādu solījumu. Visgraujo�ākie ir mainīgie un neadekvātie sievas pieprasījumi (ne tikai guļamistabā). Piemēram, tiek pārmests, ka vīrs maz nopelna. Vīrs sasparojas, uzņemas lielāku slodzi. Naudas tagad pietiek, bet sieva pārmet, ka nu viņi retāk iet uz kino, teātriem, sabiedrībā ... Tāda sieva nevar cerēt uz ilgsto�u vīra potenci. Dzimumakta laikā jāizvairā� no visām sarunām, kas neskar mīlestību un tuvību. Parasti vīra �vārdu mūziku� klausās sieva ...

Neadekvāts, patoloģiju izraiso�s ir arī pārmetums (varbūt pat neizteikts vārdos) par vīra aktivitātes un tuvības spraiguma trūkumu, ko sieva pati ir radījusi ar savu nevī�ību (nav apmazgājusies, iztīrījusi zobus, slēpusi savus reli�erus utt.). Taktisks vīrs to neizrādīs, bet pārdzīvos. Viņ� tūdaļ atcerēsies, ka no rītiem sieva nav nevī�īga, � tātad viņ� tiek zemāk vērtēts par tiem, ar kuriem viņa satiekas dienā � darbā, uz ielas utt. �āda sievas neuzmanība pret vīru mazina viņa nozīmību. īsti mīlo�s cilvēks arī �ādos gadījumos vispirms vainu meklēs sevī un tikai tad vainos otru. Pārmetumi, vienalga, kādi, ģimenē rodas tikai tad, kad zūd mīlestība, un pirmais pārmet tas, kur� nemīl, kuram patīk kāds cits. Tādā veidā viņ� neapzināti cen�as sevi reabilitēt.

Jau, runājot par reli�eriem, pieminējām tā saukto dramatisko mīlestību, kad seksuālie sakari nav iespējami ar sievieti, kuru mīl un ciena, bet tie ir iespējami ar to, kuru nemīl. Tas var notikt, pirmkārt, tāpēc, ka dzimumdzīve uzsākta pāragri � pirms kritiskās robe�as, tad, kad nozīmīgi ir tikai bioloģiskie reli�eri, bet pēc pārējiem vajadzība nerodas. Otrkārt, tas var būt arī tad, ja nepareizas audzinā�anas rezultātā dzimumtieksme tiek pārvērsta par kaut ko zemisku un nesavienojamu ar cēli mīlamu cilvēku. Tre�kārt, �āda parādība sastopama tad, ja jūtas ir pārāk spēcīgas, ja sieviete tiek ļoti augstu vērtēta un dievināta. Ar �ādu sievieti vīrietis var būt impotents arī tad, ja attieksme pret dzimumjautājumu viņam ir normāla. Acīmredzot te notiek pāruzbudinā�anās un rodas aizsargkavē�ana.

Jāpiebilst, ka �ī dramatiskā mīlestība, ja tā atstāta pa�plūsmai, izbeidzas divējādi. Vīrietis kaisles apmierinā�anai var atrast sievieti, kuru viņ� gan tā nemīlēs, bet dzimumtuvībā ar to pārliecināsies, ka nepavisam nav impotents. Tikai �ajā gadījumā drīz vien zudīs īsta mīlestība pret pirmo sievieti. Vēl bie�āk var būt tā, ka vīrietis citu sievieti nemeklēs, bet paliks pie cie�as pārliecības, ka ir impotents un nevienai nederīgs. Katrai sievietei ir jāsaprot, ka tie�i viņas interesēs ir �ādu mīlestību saglabāt un darīt visu, lai atbrīvotu mīļoto no garīgās traumas. Ja nelīdz savstarpējas izskaidrojo�as pārrunas un sievas dedzīgie glāsti vīra erogēno zonu rajonā, jāgrie�as pie ārsta. Ta�u liela daļa mūsu sievie�u uzskata par pazemojumu būt aktīvām �ādā situācijā. Neuzdro�inā�anās vīram palīdzēt ir nodevība pret mīlestību.

To pa�u var novērot arī citu psihogēnu dzimumtraucējumu gadījumā, kā arī mū�a otrajā pusē, kad dzimumtieksmes pakāpeniska samazinā�anās ir dabiska (bioloģisko �ķēru likumība). Vīrietis jau pats ir uztraucies par savu spēju samazinā�anos, un nu tam vēl nāk klāt sievas pārmetumi: �Kas gan ar tevi noticis, tu vairs neesi tāds kā agrāk!...� Skaidrs, ka te atkal var palīdzēt vienīgi saproto�as sievas aktivitāte. Bet parasti sievietei, kuras tieksme ar gadiem pat pieaug, �āda vīra izturē�anās rada aizvainojumu, un viņa sāk �aubīties par vīra mīlestību, izteic pārmetumus, bet tie, kā jau zinām, ir nāvējo�i mīlestībai, un stāvokli vēl vairāk pasliktina. Nevarība kļūst neizbēgama.

Vēl neiejūtīgāka sieva ir tad, ja viņa neizprot vīra kļūmi, kas radusies noguruma vai vispārēja vājuma dēļ (slimības utt.). Dzimumsakariem tad jāizvēlas rīta stunda vai cits laiks, kad vīrs atpūties Un atkal te vajadzīga sievas iejūtība un aktivitāte.

Ir stāvokļi, kad dzimumuzbudinājums un piepūle, kas rodas dzimumakta laikā, ir bīstami, piemēram, sirds un asinsvadu slimības u. c. Tādos gadījumos tikai veselais ir aktīvā puse, bet slimais dzimumaktā piedalās pasīvi, attiecīgā pozīcijā un bez liekām kustībām.

Sievas aktivitāte var izpausties jau priek�spēlē, jau tad, kad vīram vēl nav radusies attiecīgā noskaņa. Tad sieva ļoti viegli un maigi glāsta dzimumlocekli, pieskaroties sēklinieku maisiņam, pēc tam ņem dzimumlocekli plaukstā un izdara kustības turp un atpakaļ tā, lai dzimumlocekļa āda virzītos līdz ar plaukstu. Ja sieviete ir ļoti uzbudināta un vīru mīl, tad tai, tāpat kā vīrietim attiecībā pret sievu, nemaz nav grūti �ajā brīdī pieskarties vīra dzimumorgāniem ar lūpām, kas ir sevi�ķi patīkami un uzbudino�i. �ādā veidā radusies erekcija ir ilgsto�āka un izslēdz psihiskos traucējumus. Sievai, kas vīru mīl, �āda aktivitāte nekad neizraisa �aubas par to, vai tas ir slikti vai labi. Bet rezultāts abiem vienmēr nes labumu. Jāatceras, ka tas viss nostiprina garīgos kontaktus.

Daudz nepatīkama laulāto tuvībā ievie� atklātības trūkums. Piemēram, priek�glāsti ir radīju�i sievā uzbudinājuma kulmināciju, viņa vēlas, lai vīrs uzsāk dzimumaktu, bet pateikt to neuzdro�inās, un saspringums sāk atslābt. Vīrs to uztver kā savas rīcības kļūdu, dziļi to pārdzīvo, un tas var būt sākums impotencei nākotnē. Ir gadījumi, kad sieva pēc vairākiem orgasmiem akta laikā neliek vīram manīt sava pēdēja orgasma iestā�anos, vēlēdamās to apvienot ar vīra orgasmu, bet vīrs, to nezinādams, aktu paildzina, gribēdams sievu līdz galam apmierināt. Tas izraisa psihotraumējo�u konfliktu abu starpā ar jau minētajām sekām. Ja sieva, pat neko neteikdama, būtu aktivizējusi orgastisko aploci, diktējot vīram ar rokām vai kājām pret-kustību ritmu, būtu panākta abpusēja sapra�anās un vajadzīgais vienlaicīgais orgasms. Da�reiz sieviete raud tādēļ, ka ir bijis ļoti labi, citreiz tāpēc, ka izjutusi sāpes vai nav saņēmusi pilnīgu apmierinājumu. Vīram vienmēr jāzina asaru cēlonis, jo citādi tās radīs psihotraumu, kam var sekot impotence.

Ir sievietes, kas atvaira vīra cen�anos panākt arī viņai izlādē�anos tad, kad vīrs jau orgasmu ir sasniedzis. Lielākajai daļai vīrie�u, kas īsti mīl sievu, ir ļoti nepiecie�ams sievas pilnīgs dzimumapmieri-nājums. Ja viņi to nepanāk, var rasties psihotrauma un mazvērtības izjūta. Abiem partneriem dzimumaktā ir jāizjūt sava nozīmība. Neviens nedrīkst otru pazemot un aizvainot. �ādos un vēl citos gadījumos atklātība ir vislabākā neveiksmju profilakse. Ta�u ne jau viss vīram ir sakāms. Par to, ko nedrīkstētu teikt, runāsim citā nodaļā.

Dzīves otrajā pusē, sevi�ķi pēc ilgāka dzimumsakaru pārtraukuma vai slimības, vīram ir grūtības dzimumaktu atsākt, viņ� jūt nedro�ību un atturē�anās izraisītu fizioloģisku impotenci, kura var pārtapt par psihogēno impotenci, ja vīrietis to pārdzīvo. Tādas reizēs sievai vajadzētu izlikties, ka dzimumaktu viņa nemaz nevēlas, un ar maigiem, neuzkrīto�iem glāstiem panākt vīra normālu gatavību tuvībai.

Var gadīties, ka dzimumloceklim izzūd erekcija, tiklīdz dzimumakts sācies. Vienmēr jāzina, ka tas var būt uz �nervu pamata� un vēlāk viss būs labi. Ja tas notiek saproto�u laulāto starpā, sekas parasti ir niecīgas. Ja tie ir ārpuslaulības sakari ar vēl ne visai pierastu sievieti, �ādai kļūmei (tā �ādos gadījumos arī visbie�āk rodas) sekos smags pārdzīvojums ar iespējamu tālāku impotenci. Impotenci var izraisīt da�ādi traucējo�i faktori, piemēram, �aubas, bailes no venēriskām slimībām, neatbilsto�i apstākļi, greizsirdība utt.

Tātad galvenais �o traucējumu profilaksē ir spēja visu uzņemt mierīgi, atceroties, ka bailes no neizdo�anās tos arī tie�i izraisa.

Ar dzimumtieksmi saistītas psihiskās traumas visvairāk iespējamas pirms mīlestības kritiskās robe�as. Tas attiecas uz mīlestības spēju attīstību jaunībā, kā arī uz katru konkrētu mīlestību brieduma gados. Ja cilvēki apprecēju�ies instinkta emociju fāzē, vienmēr pastāv seksuālo psihotraumu iespēja ar visām to sekām. Vēl jāpiebilst, ka arī tad, ja partneri būs apprecēju�ies, jūtu vadīti, t. i., atrazdamies pa labi no kritiskās robe�as, atsevi�ķos gadījumos, kad netiek ņemts vērā, ka mīlestība vienmēr jāstiprina, var notikt regress, un laulātie drīz vien atradīsies �ai robe�ai pa kreisi. Tas �ajā darbā jau vairākkārt uzsvērts.

īstai mīlestībai ir liela nozīme mū�a pagarinā�anā, it īpa�i vīrietim. Precēts vīrietis, kam ir regulāra dzimumdzīve ar vienu partneri, ir ilgāk dzimumspējīgs un līdz ar to arī dzīvo garāku mū�u.

Acīmredzot ar �o vienīgo sievieti, palikdams tai uzticīgs, vīrietis vatēja nodzīvot, pateicoties īstas mīlestības jūtām, kādas var būt tikai pa labi no kritiskās robe�as. Cik liela nozīme mīlestībai ir dzimum-spēju saglabā�anā, parāda ārstu novērojumi klīnikā. So novērojumu ir pietiekami daudz, lai tos varētu traktēt kā likumsakarību. Tā, piemēram, ja onkologs ir spiests izdarīt kastrāciju vīrietim, kur� mīl savu sievu, viņa dzimumspēja pret mī|oto gandrīz nesamazinās. Toties vīrietim, kur� nemīl, dzimumspēja pēc kastrācijas zūd uzreiz. Ta�u arī vecumdienās sēklinieku funkcija samazinās un izzūd tāpat kā kastrācijas gadījumā. Te nu vecpuisis vai bez mīlestības dzīvojis vīrs kļūst impotents, bet precējies un mīlo�s vīrietis varēs sasniegt pat savu simtgadi ar izteiktu dzimumaktivitāti, lai gan abos gadījumos dzimumdziedzeri nefunkcionēs. Vēl jāpiebilst, ka mērenu un regulāru dzimumdzīvi dzīvojo�iem vīrie�iem ilgsto�i un labāk saglabājas arī organisma aizsargspējas pret da�ādām slimībām. Tātad, ja gribam, lai mūsu bērnu un mūsu pa�u aktīvās dzīves periods būtu ilgsto�s, jātrenē smadzeņu limbiskā sistēma un ar to cie�i saistītās, vēl līdz galam neizpētītās pieres daivas (t. i., spēja uz jūtām un jūtu emocijām).

OTRĀ JAUNĪBA, UN KAM TĀ TIKS DOTA

Gadās, ka sieviete, kas visu mū�u nodzīvojusi bez orgasma tuvības laikā,.sāk to izjust, tuvojoties pārejas periodam � klimaksam (�ajā periodā un vēl ilgi pēc tam). Da�reiz �ie patikas brī�i sievietei, kura tos nav baudījusi, liekas nenormāla, patoloģiska parādība. Viņa sāk uztraukties, bet bie�āk gan no�ēlo, ka tā nav bijis agrāk. Ar lielu spēku var uzliesmot dzimumtieksme (pat daudz spēcīgāk nekā jaunībā), kas stiprina jūtas, veidojot harmonisku mīlestību. Lūk, tādēļ �o laiku sauc arī par otro jaunību, kas bie�i vien ir trauksmaināka un skaistāka par pirmo. Kāpēc tas tā notiek?

Apmēram 45�50 gadu vecumā izbeidzas Grāfa pūslī�u veido�anās olnīcās un vairs nerodas nobriedu�as ol�ūnas. Arī hormonu produkcija pārkārtojas. Krasi samazinās sievi�ķo dzimumhormonu ra�o�ana olnīcās. Parasti olnīcu hormoni pareizās proporcijās ar virsnieru hormoniem jaunai sievietei veido normālu dzimumtieksmi. Tagad virsnieru hormoni gūst virsroku. Virsnieru hormonos katrai sievietei ietilpst arī zināms daudzums vīri�ķo dzimumhormonu. Tie arī rada ļoti spēcīgo dzimumtieksmi.

Virsnieru hormoni ir arī da�ādu stresu hormoni. Ja sievietes mū�ā ir bijis daudz da�ādu stresu (pareizāk � distresu), sevi�ķi .nepro-duktīvo (bez izlādē�anās), pārejas periods būs grūts. Bie�i palielinās ķermeņa svars, ļoti traucējo�i ir bie�ie karstuma viļņi, tieksme (libido) parasti izzūd. Ja vīrs un dzīve sievieti nav saudzēju�i, otrās jaunības nebūs!

Iespējams arī cits variants. Sievai uzplaukst dzimumtieksme, bet vīrs jau zaudējis potenci un nevar apmierināt viņas prasības �ajā laikā. Arī par to jādomā jau jaunībā ...

Kādreiz domāja, ka klimakss ir sievietes pilnīgas noveco�anas laiks. Sieviete zaudēja pat savu sociālo nozīmi, jutās lieka. Tas psi-hogēni nomāca arī dzimumtieksmi. Tagad, kad dzimumdzīve laulībā vairs nekalpo tikai bērnu radī�anai, kā teikts svētajos rakstos, bet tās jēga ir Mīlestības pilna savieno�anās un iek�ēja saskaņa, klimaktērijs vairs nenozīmē dzimumdzīves izbeig�anos. Tā pat ir vēlama �ai periodā, jo, nebaidoties no grūtniecības, sieviete var brīvi uzņemt vajadzīgos un nepiecie�amos vīrie�a sēklā eso�os hormonus, prostaglandīnus un citas vielas. Kādreizējais uzskats �Tagad lai vietā nāk kāda jaunākai� ir zaudējis savu nozīmi.

Vīrie�iem nevar būt fizioloģiski pamatotas otrās jaunības. Viņu dzimumfunkcija, tuvojoties vecumam, pamazām samazinās un izzūd apmēram aiz septiņdesmit gadu robe�as (ja vīrietis dzīvo bez mīlestības, tas notiek daudz agrāk). Bet viņiem �o otro jaunību ar savu degsmi un pastiprināto kaisli var dot dzīves biedre. Ar savu atplauksim viņa padarīs arī vīru jaunāku, kaislīgāku un dedzīgāku. No jauna uzplaiksnīs bauda, un spēcīgas būs sajūtas tuvībā, vīrs tāpat kā pirms gadiem, jaunībā, atkal �zaudēs prātu� ar sievieti, kas viņu reibināja toreiz, mīlas sākumā. Bet neatnāks atvasaras krā�ņums, ja visā iepriek�ējā dzīves gājumā nebūs stiprinātas gan sievas jūtas, gan viņas intīmās izjūtas, pilnīgota viņas mīlestība, dzīves biedri pastāvīgi iejūsminot. Tā visa nebūs, ja izjūtu asumu vīrs meklēs partneru maiņā, nevis rado�i pieies mīlestības intīmajai pusei, to da�ādojot, pilnīgojot, estetizējot, harmonizējot, mainot pozas un paņēmienus.

Lai skaistāku un ilgsto�āku varētu padarīt �o laiku, jāzina vēl viena likumsakarība. Katram skaidrs, cik svarīgs muskuļu spēcinā�anai ir fiziskais darbs un sports, cik svarīgi ir pastāvīgi trenēt savu atmiņu un prātu garīgā darbībā. To pa�u var teikt par laulāto dzi-mumfunkciju un mīlestību. Tātad laulāto dzimumdzīves aktivitātes saglabā�anai līdz ilgam vecumam liela nozīme ir regulārai tuvībai, kuru uztur jūtas. Pierādīts, ka precētiem cilvēkiem dzimumaktivitāte ir izteiktāka nekā tāda pa�a vecuma vientuļiem cilvēkiem, kaut arī tie nebūt nav atturēju�ies no dzimumsakariem. Daudzkārt skaistāks pārejas periods ir arī tām sievietēm, kas vairākkārt dzemdēju�as, bet sevi�ķi smags tas parasti ir sievietēm smēķētājām.

Klimaksa laikā sievietei ļoti nepiecie�ami apzināties, ka viņa vēl ir pievilcīga un mīlama. Tas palīdzēs padarīt �o periodu skaistāku un, ja būs nepatīkamas sajūtas, tās pārvarēt. Ja sieva neizjutīs vīra mīlestību, nedzirdēs tās apliecinājumus, viņa, otrās jaunības satraukuma mudināta, meklēs �ādu atzinēju citur. Sevi�ķi pacilāti sieviete �ajā vecumā jūtas, ja viņai uzmanību pievēr� gados jaunāks vīrietis. Viņa var neprātīgi iemīlēties �ajā vīrietī un savaldzināt viņu, sevi�ķi tad, ja tas būs vēl nepieredzējis jauneklis. Ne velti sociologi atzīst, ka vecākas sievietes parasti pavedina jaunekļus, � un otrādi. Vienu gan neaizmirsīsim, ka vīra puķu pu�ķītim �ajā laikā ir desmitiem rei�u lielāka nozīme nekā pirmajā jaunībā ...

Lai runā fakti un secinājumi, kas gūti, pētījot narkotisma problēmu.

Viņa sēdēja mierīga, tikai mazliet sakņupu�i, pelēkās acis bija valgas, raudzījās garām, kautrēdamās sastapt ārsta skatienu: bija bezgala grūti runāt.

Sieviete ārsta kabinetā stāstīja par vīru, ar kuru bija nodzīvojusi daudzus gadus. Viņu mīlestība, kas atnāca pavēlu, bijusi ļoti skaista � pilna dvēseliskas saskaņas un gai�uma. Ta�u gadu gaitā viss mainījies. Dzimumattiecības, ko kādreiz viņa gaidījusi kā brīnumu, kļuvu�as par slogu. Sekojis olnīcu iekaisuma uzliesmojums, un viņai vairs nebijis iespējams kļūt par māti.

Kas bija tas ļaunais murgs, kas tik briesmīgi izpostīja divu cilvēku laimi?

Izmantodams paziņas tiesības, ārsts apmeklēja vīru darbā. Bija pusdienas laiks. Ar tabakas dūmiem piesātinātajā istabā, kuru sauca par rado�o darbnīcu, sēdēja vīri un sūca �skābvīnu�. Tā esot viņu ilggadēja tradīcija � dienvidū iebaudīt kādu glāzīti... Ģimenes nelaimju cēlonis kļuva skaidrs � tas bija alkoholisms. Viena no alkoholisma pazīmēm ir nepamatota greizsirdība, turpinājums � alkoholiķa greizsirdības murgi. �ādi slimnieki bez jebkāda iemesla apvaino neuzticībā savas sievas, turklāt par greizsirdības objektu kļūst gan kaimiņi, darba biedri, draugi un paziņas, gan garāmgājēji, brāļi, pat pa�u bērni.

Greizsirdības murgi parasti nepadodas korekcijai, slimniekus nevar pārliecināt, ka aizdomām nav pamata. Da�kārt rodas dzirdes halucinācijas, viņi saklausa aizejo�u mīļāko soļus, skūpstus, sievas balsi, kura lielās ar saviem piedzīvojumiem un nicino�i izsakās par vīra dzimumspējām. �ādi slimnieki ir ļoti bīstami. Viņi draud sievai (vai vīram) ar izrēķinā�anos, solās nogalināt, plē� apģērbu, bet reizēm arī izdara noziegumu. Skaidrs, ka tādā ģimenē dzīvot nav iespējams.

Alkoholisms rada nervozitāti, ātras garastāvokļa maiņas, neiecietību, egoismu, kas arī grauj mīlestību un sievietes dzimumtieksmi. Vēlāk alkoholiķiem sākas atmiņas traucējumi, sevi�ķi par dzērumā notiku�o. Organisms novājinās un vairs nepretojas iedzertajai indei � izzūd vem�ana, kas ir organisma aizsargreflekss. (Parasti vīrie�i ar to lielās, lai gan īstenība tā ir vājuma pazīme.) Sākas miega traucējumi, otrā dienā pēc iedzer�anas ir paģiras, var iestāties impotence. �ādi cilvēki nevar atteikties no uzaicinājuma iedzert, lai arī kādas svarīgas darī�anas būtu jākārto. Viņus, protams, vairs neuztrauc mājās gaido�ā ģimene, viņi nespēj aiziet, ja uz galda paliek kaut lāse neizdzerta alkohola. Cilvēks, kļūdams par alkoholiķi, zaudē spēju cilvēcīgi mīlēt, viņa vārdi ir tikai liekulība, solījumiem nav seguma, jo vārdiem neseko darbi. Viņ� vairs nevar atgriezties normālā dzīvē bez ārsta palīdzības, parastie audzinā�anas līdzekļi te nelīdz.

Kā zināms, mīlestība vai potenciāla spēja mīlēt ir viens no dzī-vot jēgas pamatiem. Dzimumbauda bez mīlestības nevar būt pilnvērtīga. Alkohola lietotājs spēju mīlēt ir zaudējis, jo pirmie smadzenēs degradējas tie centri, kuri saistīti ar �īm emocijām un jūtām (sk. ielīmes 1. att.). Tāpēc alkoholiķi mēdz teikt: �Ja es nedzer�u, nebūs vērts dzīvot.� Kā katru narkomānu, viņu var ielīksmot tikai jauna indes deva. Uz kaut ko citu viņ� vairs nav spējīgs, lai arī pats to neatzīst.

Daudzi uzskata, ka alkohols labvēlīgi ietekmē dzimumfunkciju, palielinot uzbudinājumu un pagarinot dzimumaktu. Pat tādi sek-sologi kā L. Mīlmanis pieļauj nelielas alkohola devas, lai paildzinātu dzimumaktu pāragras ejakulācijas gadījumos. Bet �ie speciālisti aizmirst, ka alkohols ir �ī dzimummazspējas paveida cēlonis. �ķietami palīdzot, tas slimību tikai padziļina. Turklāt orgasma laikā alkoholiķis zaudē gandrīz pusi parastās baudas. Diem�ēl viņ� nespēj to aptvert, jo nevar salīdzināt savas un nedzērāja izjūtas. Atceroties pirmos aktus, alkoholiķis beidzot secina, ka izjūtas notrulināju�ās vienveidības dēļ. Ar to viņ� arī cen�as attaisnot savus �kreisos soļus�.

Arī nikotīns rada priek�laicīgu sēklas iz�ļāk�anos un orgasma samazinā�anos. Sievietēm smēķē�ana sekmē frigiditāti. Nikotīns iedarbojas uz visiem endokrīnajiem dziedzeriem, tos pat anatomiski pārveidodams. P. Zagorodnijs ir atklājis un pierādījis, ka sievietēm smēķē�ana daudzos gadījumos pazemina dzimumtieksmi un baudas izjūtu, bet reizēm nopietni izjauc seksuālā apmierinājuma stereotipa posmus un vispārējo seksuālo apmierinājumu.

Dzērumā dzimumakts bie�i pagarinās tik ilgi, ka reizēm orgasms netiek sasniegts un sēkla neiz�ļācas. Ja vīrietis to pārdzīvo, var sākties psihogēnā impotence, kurai alkohola saindētais organisms ir sevi�ķi labvēlīga vide.

Sievietes nedrīkst pieļaut dzimumaktu ar piedzēru�os vīru. Piedzēries vīrietis parasti ir rupj�, viņ� nespēj koriģēt savu rīcību, tāpēc dzimumakta laikā var nodarīt sievietei sāpes, pārplē�ot pat maksts sieniņas. Sākumā iereibu�ajam uzbudinājums ir ļoti spēcīgs. Tas arī rada ilūziju, ka bauda alkohola reibumā ir lielāka, sevi�ķi aktu uzsākot. Patiesībā jau tad seksuālā aktivitāte un jutekliskie kairinājumi ir gausāki. Erekcija ir vājāka, un, sakuma baudas sajūtai noplokot, sēklas iz�ļāk�anās brīdis reizēm pielīdzināms urīna nolai�anai. Sī aizture paildzina aktu, tāpēc pieaug briesmas inficēties gan ar venēriskām slimībām, gan ar vulgārām infekcijām. Pagurums, kas seko orgasmam, ja tas vispār iestājies, ir ļoti liels. Pat mazliet iereibis cilvēks nevar tik ātri atkārtot aktu kā parasti. Ja alkohola reibumā notiek apaugļo�anās, pēcnācējiem iespējami da�ādi attīstības traucējumi, bērni var būt garīgi atpaliku�i, bie�i ar dzimumperversijām. Riebums pret dzērāju vīru un viņa nejēdzībām dzimumakta laikā, pārāk pagarinātais dzimumakts, slimīgā greizsirdība, nepiesardzība attiecībā uz grūtniecību un citi faktori parasti izraisa sievietē pastāvīgu disgāmiju un frigiditāti � dzimumakts kļūst pretīgs, baudu nomaina cie�anas, pazemojums, fiziskas sāpes. Apsekojot vairākus tūksto�us mūsu republikas sievie�u, izrādījās, ka frigiditāte (parasti psihogēnā) piemīt 98�100% sievu, kuru vīri ir dzērāji. Tāpēc �īs sievietes arī bie�āk slimo ar piena dziedzera vēzi un mastopātiju, jo da�ādu stresu viņām netrūkst.

Reiz kāda paciente, kas slimoja ar mastopātiju, pastāstīja, ka viņas vīrs gandrīz vienmēr dzērumā pieprasījis kopo�anos, kura parasti ilgusi vismaz pusotras stundas, un, nenobeidzis aktu ar orgasmu, kritis it kā nemaņā. Naktī �īs mocības atkārtoju�ās, un tikai uz rīta pusi vīram izdevies dzimumaktu pabeigt ar orgasmu. Galu galā vīrs, sievai par priecīgu pārsteigumu, kļuvis impotents. Līdz tanf viņai biju�i 23 aborti. Bērni �ajā ģimenē izauga garīgi atpaliku�i. Vēlāk, kad vīrs dzērumā gāja bojā, �ī sieviete apprecējās otrreiz. Ar otro vīru viņa izjuta pilnīgu dzimumbaudu, ta�u tā bija lielāka, ja vīrs rīkojās varmācīgāk. Tātad pirmās laulības ar dzērāju sievietei bija radīju�as dzimumperversiju � mazohismu.

Padarījis sievu frigīdu, cie� arī pats vīrietis. Frigīda sieviete ar savu negatīvo noskaņojumu mazina vīra pozitīvās dzimumizjūtas. Sākas burvju loks, kura centrā ir degvīna pudele.

Padomju zinātnieki, pētījot alkohola iedarbību uz organismu, ir secināju�i, ka tas var izraisīt vīrie�a dzimumdziedzeru un priek�dziedzera atrofiju. Sājā gadījumā vīrietis kļūst impotents, nespējīgs radīt pēcnācējus.

Alkohola cienītājiem daudz bie�āk mēdz būt alerģiskas reakcijas. Iespējams, ka tādēļ ar priek�dziedzera iekaisumu pat mēreni dzērāji slimo daudz bie�āk nekā nedzērāji. Sievietes, kas lieto alkoholu, bie�i vien slimo ar olnīcu iekaisumu. Sī patoloģija ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina dzimumvēsumu, tātad grauj mīlestības pamatus.

Alkohols traucē dzimumhormonu līdzsvaru, rada dzimumfunkcijas traucējumus un ar laiku � impotenci. Alkohols un nikotīns, notrulinot nervu sistēmu, novājina uzbudinājuma un kavē�anas procesus, izjauc to līdzsvaru, radot patoloģisku labilitāti vai inertumu.

Pārsteidzo�s ir alkohola iespaids uz sievietes dzimumtieksmi. Parasti sākumā tas kāpina tieksmi un arī suģestējamības pakāpi. Pēc tam psihisko kavēkļu un mīlestības nepiecie�amības zudums sievietei laupa pat minimālu preto�anās spēju, tādēļ piedzērusies sieviete viegli iegūstama katram seksuāli uzbudinātam vīrietim. Sevi�ķi tas jāatceras meitenēm, kam dzimumdziņa vēl nav īsti izveidojusies, tieksme ir vāja, iek�ējās sekrēcijas dziedzeri darbojas nevienmērīgi. Mazas, pat niecīgas alkohola (arī nikotīna) devas spēcīgi uzbudina dzimumdziedzeru un virsnieru darbību, vienlaikus vājinot kavē�anas procesus smadzeņu garozā. Tāda pati reakcija ir arī zēniem. Un tad pēk�ņi pusaudzis, kur� �ajā laikā vēl. ir tikai paaugstinātās seksualitātes fāzē, apjēdz savas līdz �im neskaidrās tieksmes īsto būtību, un gatavība pārāk agrai dzimumdzīvei ir nobriedusi. Tad �ādi pusaud�i ir gatavi izvarot meitenes un sievietes. Arī nakts pollūcijas un masturbācija visbie�āk pamostas un sākas �o vielu ietekmē.

Ar nikotīnu un alkoholu pātagotās virsnieres, dzimumdziedzeri, hipofīze, nervu centri ļoti ātri novājinās vai pilnīgi degradējas, un līdz ar to novājinās arī dzimumfunkcija. Negatīvais efekts proporcionāli pieaug, ja cilvēks vienlaikus pievēr�as abām �īm vielām, bet, ja tās vēl papildina ar da�ādiem medikamentiem, ļoti agri dzimumspēja izzūd pilnīgi (vīrie�iem � ap 34�40 gadiem). Alkohola ietekmē mainās arī to alkohola lietotāju uzvedība, kuri vēl nav kļuvu�i par dzērājiem. Alkohols, iedarbodamies uz smadzenēm, veicjna flirta rupjāko un zemāko formu izpausmi. Tūļīgi, riebīgi, gausi un smagi ir alkohola atraisītie glāsti. Alkohola radītā dedzība laupa flirtam smalkumu un eleganci, turklāt �āda flirta laikā vīrietis iztēlojas sievieti kailu. Sājā stāvoklī rupja kļūst seksuālā lielība.

Alkohols pamodina ne tikai zvēriskas dziņas, paralizēdams ētiskos priek�status un mīlestību kopumā, bet arī patoloģiski ietekmē dzimumtieksmi. Daudzi vīrie�i, kuriem ir slēpta un neap7ināta dzimumtieksmes novirze, iedzēru�i izjūt tieksmi uz bērniem, dzīvniekiem, sadismu utt. Nākas ārstēt sievietes, kam mīlestību uz mū�u bērnībā sakropļoju�i piedzēru�ies tēvi. Incests (dzimumdzīve ar tuviem radiniekiem), tāpat kā izvaro�ana un aplip�ana ar venēriskajām slimībām, visbie�āk notiek dzērumā. Arī skolās dzimumpārkāpumi parasti tiek izdarīti alkohola ietekmē.

īpa�i jārunā par dzērājiem tēviem, kas tiranizē ne tikai sievas, bet arī bērnus, kuri bie�i nakts vidū tiek rupji pamodināti, lai saņemtu arī �savu tiesu� tēva dusmu. Ko �āds bērns nākamajā dienā lai dara skolā, kā lai atbild uzdoto, kā lai uztver jauno vielu? Alkoholiķi nav spējīgi mīlēt savus bērnus.

Raksturīgs piemērs ir gadījums ar pusotrgadīgo Ārīti. Viņ� dzīvo pie tantes un vecmāmiņas, lai gan vecāki ir dzīvi un darba vietās tos uzskata par cienījamiem cilvēkiem.

Arī�a māmiņu un tēti darbā neviens neuzskata par dzērājiem. Viņi iedzer un uzsmēķē tikai tad, kad tas pieņemts. �Viņi ir sabiedrības cilvēki,� apgalvo kolēģi, vērodami jauno, eleganto un dzīvespriecīgo pāri. Jo neviens nezina Arī�a traģēdiju � viņa māmiņai, �ai pievilcīgajai sievietei, absolūti nav mātes instinkta. Dēlu viņa labprāt būtu atstājusi dzemdību namā, ja nebaidītos sabiedrības nosodījuma. Krūti Arītim viņa liedza, bet tajā arī nebija piena, jo mātes instinkts un mīlestība sājā ziņā ir ārkārtīgi spēcīgs stimulators. Izpriecas viņa sev neliedza pat tajās reizēs, kad Arītis slimoja.

Nekādi mēģinājumi noskaidrot, kāpēc Arī�a māmiņai izzudis �is visspēcīgākais sievietes instinkts, atbildi nedeva. To sniedza zinātne. PSRS Medicīnas zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis J. Ļisi-cins raksta: �ledzērājam parasti raksturīgs nepārtraukts sasprindzinājums, depresija, satraukums, bada sajūtas un seksuālās tieksmes notrulinā�anās. Tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem izdzē� pat spēcīgo mātes instinktu: alkohola ietekmē izmēģinājumu dzīvnieku mātītes nereti no�ņaudz savus mazu|us.> Arī�a mamma konjaku gan dzer tikai viesībās un ar draudzenēm kafejnīcā, ta�u viņa smēķē. Daudzi zinātnieki eksperimentāli pierādīju�i, ka smēķē�ana mātes instinktam ir vēl kaitīgāka. Lūk, tāpēc Arītim ar māmiņu neizveidojās bioloģiskā saite, tātad nebūs arī psiholoģiskās, jo pirmā rada otro. Arītis ir dzīvu vecāku bārenis. Nelaimīga ir arī māte � viņa nemīl savu vīru, ir frigīda, viņai ir mīļākais un, dro�i vien, ne pēdējais...

Ja mātes un tēva instinkts ir zudis, mīlestības dialektikā pietrūkst jūtu attīstībai tik svarīgā tālākā posma � bērnu. Arī Arītis izaugs bez spējas mīlēt, jo viņam �ajā ziņā nav parauga (mīlestība ta�u dzimst no mīlestības). Alkohols un nikotīns �ajā ģimenē visus ir aplaupījis. Starp citu, Arī�a māte maina partnerus, atkārtodama parasto frāzi: �Dzīvoju vienreiz zemes virsūl...� Bet vai arī Arītis nedzīvo vienreiz? Arītis, par kura dzīvi māte pirmām kārtām ir atbildīga. Nedomājiet, ka viņa periodiski iemīlas. Mātes instinktu zaudēju�as sievietes nevar mīlēt arī vīrieti, jo praktiski ir zaudēju�as jebkādas mīlestības spējas (�ie centri nervu sistēmā ir viens otram blakus, ir viens ar otru saistīti; sk. ielīmes 1. att.). Tiesa, katru jaunu partneri viņa gan sakās mīlam, bet tā ir tikai jau kroplas dzimumdziņas apzināta vai neapzināta izpausme.

Tātad savus dzīvesbiedrus krāpj un partnerus bie�i maina sievietes un vīrie�i ar nepilnvērtīgu dzimumfunkciju. Sājā konkrētajā gadījumā tā cēlonis ir mērena iedzer�ana un smēķē�ana.

Bie�āk gan �ī parādība notiek ar vīrie�iem. Lūk, kādas sievietes К. E. vēstule:

��urnālā �Padomju Latvijas Sieviete� 1974. gada 8. numurā izlasīju rakstu �Sievietes mīlestības īpatnības� un sapratu, ka arī man reiz jānoskaidro, kā dzīvot tālāk. Sevi�ķi satrauca rindas: �Un tomēr īstas sievietes mīlestības svarīgākā un dabiskā īpa�ība ir tieksme radīt bērnus ...�

Man jau 33 gadi, bet bērnu nav, kaut uzskatu sevi par normālu sievieti. Apprecējos, kad man bija 24 gadi. Pēc kāzām, kad biju stāvoklī, vīrs teica: �Dari, kā zini.� Lauzīju viena galvu, jo viņam patika sēdēt ar draugiem pie degvīna pudeles. Un es piekritu pirmajam abortam, jo domāju �, ja abi ģimenes locekji nevēlas bērnu, lai pagaidām viņa nav.

Dzīvoju, tas ir, mocījos 5 gadus un tā arī nesagaidīju, kad vīrs pievērsīsies ģimenes radī�anai (tēva jūtu izsīk�ana sakarā ar alkohola lieto�anu. � J. Z.). Lūdzu gan ar labu, gan ar ļaunu � nelīdzēja. 1969. gadā tomēr iz�ķīros, jo apnika viņu �uzturēt�. Biju kļuvusi nervoza. Pirmos 2 gadus priecājos, ka nav jāgaida mājās piedzēries vīrs. Tomēr es viņu vēl mīlēju, protams, nedzēru�u. Vasarās daudz ceļoju � tas bija mans vienīgais lielākais prieks. Pierast pie kāda cita vīrie�a vairs nespēju. Likās, ka tiem ir vēl lielāki trūkumi. Vīrs, būdams skaidrā prātā, reizēm nāca ciemos. Kur un ar ko dzer � par to nekad nestāstīja. Tā tas joprojām turpinājās. Pērn kļuvu atkal no viņa grūta un atkal bija nevis prieks, bet gan vienaldzība. Sāku domāt, kā gan uz mani, �ķirteni, skatīsies darba vietā, kā es mocī�os 9 mēne�us, tik daudz nervozē�u, ka arī bērns būs nervozs. Atkal iz�ķīros par abortu. Tagad no�ēloju.

Darbā nervozitāte pieauga, 3 mēne�us bija temperatūra ap 38�. Nokļuvu slimnīcā. Tur man ārstēja plau�u karsoni, jo nespēja noteikt diagnozi (plau�u karsoņa nebija, tā bija stresa temperatūra. � /. Z.). Atgriezos no slimnīcas decembrī tum�ā un tuk�ā istabā. Naktī uznāca ārprāta lēkme. Bija jālūdz palīdzība psihiatriskajā slimnīcā. Reiba galva, raudāju par katru sīkumu. Paldies ārstiem, kas atdeva man veselību. �etrus mēne�us dzēru spēcīgas nervu zāles. So laiku nodzīvoju pie mātes. Viņ� neinteresējās, kas ar mani notiek. Pavasarī jau jutos labi. Kad uzzināja, ka atkal esmu vesela, sāka mani apmeklēt. Atkal piedevu. �ovasar viņ� teica, ka septembrī vēloties sarakstīties, vēloties bērnu. Es piekritu, jo domāju, ka tad viņ� atmetīs dzer�anu. (Viņ� dzer apmēram ik pēc 10 dienām 6�8 dienas, darbā neierodas. Vienīgais labums, ka ir kluss un neceļ skandālus.)

Lūk, jūlijs, augusts, kad varētu radīt bērnu (es vedu savu kalendāru), bet viņ� dzer, labi zinot, ka tad nedrīkst vēlēties bērnu. Esam runāju�i par to, kad viņ� ir skaidrā, bet pietiek kādam pudeles brālim viņu pasaukt, lai viss aizmirstos. Man kļūst baigi, iedomājoties, ka atkal bū�u sieva cilvēkam, kur� kļūs arvien lielāks alkoholiķis. Bet gadi iet. Bie�i nonāku pie jautājuma: �Kā man dzīvot tālāk?� Ar darbu vien nepietiek. Un es redzu, ka mēs, sievietes, esam bezspēcīgas ar savu mīlestību, laipnību, skaistumu, dvēseli, iejūtību, visu � nekas nelīdz.

Tādēļ man gribas jautāt � vai vispār ir vērts dzīvot? Man gribas bērnu, gribas normālu ģimeni, bet tās nav! Es arvien vēl gaidu, kad �is cilvēks ap�ēlosies par sevi un mani. Esmu lūgusi, lai brauc ārstēties � nepiekrīt. Ko man darīt?�

Vēl viens piemērs. Onkoloģiskajā slimnīca iestājās paciente, 69 g. v. Viņai bija ielaists plau�u vēzis. Smēķēt viņa bija sākusi 9 gadu vecumā. To slimnieces vecākiem bija ieteicis kāds ārsts sakarā ar pāragri pamodu�os seksualitāti. Arsti toreiz vēl nezināja, ka tabakas dūmi satur 19�24 vielas, kas izraisa vēzi, bet zināja, ka nikotīns nomāc seksualitāti. Pēc 2 gadiem no smēķē�anas sākuma pacientei libido izzuda, tālāko dzīvi viņa nodzīvoja pilnīgi frigīda un beidzot smēķē�anas rezultātā nomira ar plau�u vēzi.

Atgādinām, ka par pasīvu smēķētāju var pilnīgi uzskatīt arī tā vīra sievu, kura pati nesmēķē, bet ieelpo vīra izelpotos dūmus. Sekas var būt tie�i tādas pa�as kā minētajā piemērā.

Dzērāja smadzenes degradējas no �aug�as uz leju�. Tādē| viņ� vispirms zaudē savu sociālo raksturu un kļūst vairāk bioloģisks nekā sociāls radījums, tātad viņ� pārkāpj kritisko robe�u atpakaļ uz tās kreiso pusi. Ar to var izskaidrot arī dzērāja greizsirdību. Mēs jau tagad zinām, ka greizsirdība nav mīlestības pazīme, tie�i otrādi � tā liecina, ka mīlestība nav vēl līdz galam izveidojusies. Ja rodas nepamatota greizsirdība, ir skaidrs, ka �ajā cilvēkā notiek mīlestības regress. Tas vienmēr notiek ar dzērāju. Ja dzer�ana turpinās, degradējas arī instinkti, kā tas parādīts jau minētajos piemēros. Nikotīns uz seksuālajiem nervu centriem iedarbojas citādi. Tas galvenokārt samazina baudu, ko dod orgasms, vai arī orgasms pilnīgi izzūd (tas visvairāk attiecas uz sievietēm). Vīrie�iem smēķē�ana saīsina dzimumaktu, tātad dara to nepilnvērtīgu. Līdz ar to rodas tieksme mainīt partnerus.

Izvēloties dzīves biedru, vienmēr vajadzētu paturēt prātā, ka �īs vājības pēc apprecē�anās izskaust nekad neizdosies, jo tās jau praktiski ir slimības, kuras izārstēt ir grūti, jo �iem cilvēkiem reti kad ir velē�anas no tam atbrīvoties. Tātad, ja ģimene ir normāla, katrs tāds gadījums, kad viens no ģimenes locekļiem ierodas mājās iereibis, jāuzskata par ārkārtēju gadījumu un jādara viss, lai tas neatkārtotos.

�Laulībā vienotam pārim jāveidojas kā vienai morālai personībai,� kādreiz rakstīja I. Kants. Dabiskas dzimumtieksmes radīta mīlestība kļūst liela tikai garīgās tuvības rezultātā. Tad arī intīmā tuvība iegūst pavisam citu nokrāsu, kļūstot par harmoniskas mīlestības neatņemamu da|u. Intīmai tuvībai cilvēku sabiedrībā nav tikai bērnu radī�anas nozīme, tā ir arī cilvēciskās mīlestības piepildījums. Protams, mēs vēlētos redzēt kuplas ģimenes, tomēr nemudinot dzemdēt tik bērnu, �cik dievs dos�. Ģimenes lieluma saprātīga regulē�ana ir nepiecie�ama, tālab katrai sievietei ir jāzina, kā tas darāms, lai nekaitētu sev un partnerim. Bērnam jābūt abu vecāku gribētam. Ir pierādīts, ka bērni, kurus nevēlas un negaida, piedzimst ar attīstības traucējumiem, arī garigi slimi. Par tādiem tie var kļūt arī vēlāk, pie tam desmit rei�u bie�āk nekā abu vecāku gribēti bērni. Tātad ģimenes plāno�anas jautājums, kas saistīts galvenokārt ar izsargā�anos no grūtniecības, iegūst īpa�u aktualitāti. Jāpiebilst, ka daļa sievie�u kļūst frigīdas un neapmierinātas, baidoties tie�i no �īs nevēlamās grūtniecības.

Lai izsargātos no apaugļo�anās, parasti lieto �ķietami vienkār�āko paņēmienu � pārtraukto dzimumaktu. Ta�u, pastāvīgi lietots, tas ir kaitīgs gan sievietei, gan vīrietim. Sieviete nesaņem veselībai un mo�umam tik vajadzīgo sēklas �ķidrumu. Tuvības pārtrauk�ana īsi pirms baudas kulminācijas viņai rada smeldzo�u neapmierinātību (frustrāciju) un, regulāri atkārtojoties, neproduktīvu hronisku dzi-mumstresu. Pilnvērtīgu pretapaugļo�anās līdzekļu un paņēmienu meklē�ana, kā arī to propaganda ir ne tikai kaitīgo abortu profilakse, bet arī ieguldījums mīlestības un ģimenes stiprinā�anā.

Lai izvairītos no grūtniecības, visracionālākā ir fizioloģiskā metode. Proti, sievietēm menstruālajā ciklā ir dienas, kad grūtniecība iestājas ļoti viegli, bet ir arī dienas, kad tā nav iespējama. Sīs dienas ir atkarīgas no menstruālā cikla garuma (18. att.). Ja sieviete

18. att. Kā izsargāties no grūtniecības ar fizioloģisko metodi (paskaidrojumi tekstā).

ir ļoti uzmanīga, precīzi un stingri ievēro savu �kalendāru�, �ī metode ir pietiekami dro�a.

Attēlā redzams, ka sievietēm, kam menstruālais cikls ir no 21 līdz 23 dienām, pirmajā nedē|ā dzimumdzīve bez izsargā�anās nav iespējama: cikls sākas ar asiņo�anu, kad dzimumattiecības nav ieteicamas, tad seko dienas, kad tuvu ir ovulācija. Tas nozīmē, ka sieviete kļūst auglīga, tātad uzņēmīga pret vīrie�a sēklu. Piemēram, ja sievietei cikls ir 21 diena, ovulācija notiks ap septīto dienu. Pieņemsim, ka pirmās trīs dienas būs menstruācijas. Līdz ovulācijai paliks vēl trīs dienas, kuras it kā varētu izmantot dzimumdzīvei bez izsargā�anās, ta�u jāievēro, ka spermatozoīdi sievietes dzimumorgānos ir spējīgi apaugļot ol�ūnu trīs diennaktis (atkarībā no maksts pH).

Attēlā redzams, kad sieviete gandrīz bez ba�ām var atļauties dzi-mumtuvību, nebaidoties no grūtniecības (I, II, IV un V periods). Tomēr lielākas dro�ības labad II un IV periodā vēlams lietot da�ādus ķīmiskos pretapaugļo�anās līdzekļus, ko ievada makstī pirms akta. Tie var būt vitrona gabaliņ�, nikoceptīns, gramicidīna pasta vai citi kontraceptīvie preparāti. Vēl labāk makstī ievadīt sūkli ar spermatozoīdus neitralizējo�u vielu. Da�i ārsti iesaka etiķi, bet onkologi ir novēroju�i, ka tas maksts gļotādā rada izmaiņas, vēlāk sekmējot audzēja veido�anos. Tādēļ labāk lietot divprocentīgu bor-skābes vai tanīna �ķīdumu. Ar tiem vai ar ļoti vāju kālija permanga-nāta �ķīdumu ieteicams skalot maksti pēc tampona izņem�anas. Tiesa, �ie �ķīdumi nomāc maksts dabisko attīrī�anās iespēju un mikrofloru, ļaujot attīstīties kaitīgiem mikrobiem. Mehāniskie līdzekļi (dzemdes uzmavas un citi �ķēr�ļi) lietojami tikai pēc konsultācijas ar ārstu. III periodā ķīmiskie līdzekļi, kā arī maksts un dzemdes kakliņa mehāniskie pārsegi kļūst daudz nedro�āki. Sājā periodā vislabāk vīram lietot prezervatīvu (tam jābūt pareiza izmēra, līdz galam neuzvilktam, lai prezervatīvs nesaplīstu un lai sieva izjustu sēklas iz�ļāk�anās brīdi; ja maksts sausa, arī ieeļļotam).

Daudzām sievietēm ovulācija nenotiek tā, kā parādīts attēlā, bet gan agrāk vai vēlāk. Da�reiz ovulācijas laiks mainās arī no emocionālajiem pārdzīvojumiem � gan pozitīviem, gan negatīviem, kā arī da�u slimību, alkohola, smēķē�anas un vēl citu faktoru ietekmē. Smēķētājām un alkohola lietotājām �ī metode neder, jo viņu dzimumorgānu funkcija ir traucēta. Katrai sievietei individuāli jānosaka ovulācijas laiks. Viņa pati to gandrīz precīzi var konstatēt pēc bazālās temperatūras, kuras līkne parādīta 19. attēlā.

Lai uzzīmētu �o līkni, sievietei vairākus ciklus pēc kārtas katru rītu, neizkāpjot no gultas, jāmērī temperatūra makstī. Termometrs makstī jātur ne mazāk ka 10 minūtes, pierakstam jābūt ļoti precīzam. Jāpiebilst, ka temperatūra nebūs precīza, ja sieviete būs, piemēram, saaukstējusies. Tāpat temperatūru var ietekmēt uztura pārmaiņas, fiziska piepūle, alkohols, pozitīvs vai negatīvs emocionāls pārdzīvojums.

Ovulācija parasti notiek tajā brīdī, kad temperatūra pēk�ņi pazeminās vai arī tūliņ pēc tam. So mirkli var arī nekonstatēt, jo parasti tas ir ļoti īss un var notikt laikā, kad sieviete temperatūru nemērī.

Pēc folikula plī�anas 24�48 stundas vēlāk temperatūra paaugstinās apmēram par 0,5�0,7�C. Da�ām sievietēm tā ce|as pēk�ņi, citām pakāpeniski. Pēc tam temperatūra ir paaugstināta līdz nākamās menstruācijas sākumam, kad tā atkal pazeminās. Sieviete k|ūst auglīga neilgu laiku pirms �īs temperatūras paaugstinā�anās. Ol�ūna, izk|uvusi no folikula, var tikt apaugļota apmēram vienas diennakts laikā. Pēc tam atkal var brīvi dzīvot dzimumdzīvi. No tās labāk gan atteikties vismaz 3- dienas pirms ovulācijas un arī pēc tās.

Fizioloģiskā metode iesakāma tikai garīgi līdzsvarotām sievietēm. Ja bazālās temperatūras līkne ir citāda, it sevi�ķi, ja nav temperatūras pacēluma cikla otrajā pusē, nepiecie�ama ārsta izmeklē�ana. Nereti ārsts var precizēt iespējamās patoloģijas ārstē�anas veidu, vadoties pēc �īs līknes, jo tā atspogu|o sievietes organisma hormonālo stāvokli.

Pēdējā laikā, lai izsargātos no nevēlamas grūtniecības, tiek lietoti da�ādi hormonāli preparāti � gan iek�ķīgi dzerami, gan injicējami. Sevi�ķi populārs ir infekundīns un bisekurīns. Gribas pievienoties daudzu zinātnieku domām, ka �āda iejauk�anās tik smalkā mehānismā kā cilvēka hormonālā sistēma līdzinās pulksteņa izjauk�anai ar cirvja palīdzību. Jau 1971. gadā izdotajā J. Maksimovi�a monogrāfijā teikts, ka visi �ie līdzekji ir kaitīgi aknu funkcijai, ka, ilgsto�i tos lietojot, atrofējas olnīcas (tādē| tie pilnīgi noliedzami jaunām sievietēm), attīstās arī virsnieru hroniska mazspēja, var parādīties stipras galvassāpes un grūtniecības toksikozei raksturīgas pazīmes, redzes nerva iekaisums, pat aklums. Paaugstinās arī arteriālais asinsspiediens, pastiprinās asinsrece, kas var izraisīt trombozi. Hormonālos preparātus nedrīkst lietot sievietes, kas slimo ar reimatismu un sirdskaitēm. Daudzos gadījumos tie veicina aptauko�anos. Bie�i vien, lietojot �os preparātus, sievietes k|ūst frigīdas. Piena dziedzeros var rasties mastopātija. Novērots, ka �o pretapaugļo�anās līdzekļu ietekmē pēk�ņi sāk attīstīties jau izārstēts piena dziedzera vēzis, un tad nekas vairs nepalīdz. Hormonālos preparātus drīkst lietot tikai īsu laiku un ar ārsta at|auju.

Aizvien bie�āk tiek lietotas da�ādas spirāles un citi mehāniski izsargā�anās līdzek|i, kuri, prasmīgi pielaikoti un ievadīti dzemdes dobumā,

ir vieni no nekaitīgākajiem un dro�ākajiem līdzek|iem. Onkologus �ī metode apmierina arī tādē], ka tad sievietei vismaz trīs reizes gadā ir obligāta ginekoloģiskā apskate un maksts iztriepes citoloģiskā izmeklē�ana. Arī pirms spirāles ievadī�anas nepiecie�ama gan ginekoloģiskā, gan vispārējā veselības pārbaude. Sie līdzekli patlaban ir neierobe�otā daudzumā, tie pieejami katrai sievietei. Starp citu, zinātnieki izstrādā speciālu imunoloģisku pretapaugļo�anās paņēmienu. Iespējams, ka sievietei vajadzēs izdarīt tikai vienu injekciju, lai divus gadus viņa kļūtu neauglīga. Tiek aprobētas arī tabletes vīrie�iem.

Un visbeidzot � ja sieva izsargājas ar līdzekļiem, kas atkarīgi tikai no viņas un ārsta, vīram tas nemaz nav jāzina. Vīrs nekādā ziņā nedrīkst piedalīties sievas sagatavo�anās brīdī, redzēt manipulācijas, ko viņa izdara, lai izsargātos no grūtniecības. Tas mazina vīra pozitīvās izjūtas, līdz ar to zūd intīmās tuvības pievilcība un dzimumakta pilnvērtība.

Jo labāk laulātie saprotas garīgajā jomā, jo pilnīgāka un laimīgāka būs viņu intīmā dzīve. Tādēļ, ārstējot ģimeni, vienlīdz liela uzmanība jāveltī abām �īm pusēm, jo pacienti var akcentēt tikai vienu aspektu, pilnīgi izvairoties runāt par otru.

Mīlestības dialektika liecina, ka normāla ģimene ir mīlestības konglomerāts, kurā katra tās locekļa mīlestība tiek dalīta vienmērīgi un taisnīgi. Pretējā gadījumā rodas disharmonija. Tā, piemēram, ja vienīgā bērna māte pilnīgi pievēr�as savam dēlam vai meitai (vienbērna ģimenēs raksturīga parādība), pret vīru viņa kļūst vēsāka vai pat frigīda. Tādas mātes sevi�ķi nemīl arī bērni, jo uzskata tās par savām kalponēm, pat verdzenēm. Cits piemērs. Ja bērni dzīvo kopā ar vecākiem, vīramāte da�kārt ir neapzināti greizsirdīga uz vedeklu, � un otrādi. Tādos gadījumos visvairāk cie� jaunais vīrs un dels, jo dzimumattiecībās nebūs harmonijas. Daudzreiz laulātie mīlestību graujo�ās, pat absurdās rīcības cēloņus nemaz neapzinās, nesaprot savas rīcības bezjēdzību (sk. nodaļu �Dzimumadaptācija�). Atcerēsimies jauno sievu, kas, neapzināti atkārtodama mātes para�u, cīnījās par vīra precīzu iera�anos mājās, tā ārdīdama mīlestību un ģimeni. Ja viņa būtu griezusies laulības un ģimenes konsultācijā, kur izskaidrotu �ādas rīcības absurdu un, galvenais, tās īstos cēloņus (racionālā ģimenes psihoterapija), ģimene būtu kļuvusi laimīga, jo citādi ta�u bija saderība. Ārkārtīgi svarīgi, lai vīrs un sieva gribētu un prastu apmierināt viens otra psiholoģiskās vajadzības. Piemēram, vīram ir nepatik�anas darbā, viņ� par tām pastāsta mājās, lai gūtu mierinājumu, ko harmoniskā ģimenē dod sieva ar savu līdzjūtību. Disharmoniskā ģimenē sieva turpretim rezonējot sāks sūdzēties par savām nepatik�anām. Tādai ģimenei nekas labs nākotnē nav gaidāms.

Da�reiz gadās, ka vīrs ne visai taktiski kaut ko atrūc uz sievas jautājumu: �Vai ēsmu skaista, vai tu mani mīli?� Tā ir sievas psiholoģiskā vajadzība pēc attiecīga apliecinājuma. Ja sieva to regulāri nesaņems, ģimenes attiecībās radīsies nopietna plaisa, kuras sākumu abi pat neapzināsies, lai gan sieva intīmajās attiecībās cietīs no disgāmijas.

Pārmetumi grauj ģimeni. Tādu �ķietamu sīkumu, kas rada ģimenes disharmoniju visās sfērās, ir ļoti daudz. Ja vīrs un sieva sāk tos apzināties, tie pārstāj negatīvi iedarboties uz ģimenes stiprumu. Bet pa�iem tos apzināties ir grūti. Pat dzimumattiecības, nemaz nerunājot par psiholoģiskiem jautājumiem, daudzi pāri uzskata par morālām vēl tad, kad viss jau sabrucis, un nemaz nedomā doties pie ārsta. Bet kur lai grie�as, ja nepiecie�ama palīdzība, kur ārstē mīlestību?

Ģimenes nenoturība ir kļuvusi par ļoti svarīgu problēmu, kuras pētī�anā piedalās kā mediķi un biologi, tā psihologi, sociologi un juristi.

Ta�u pirmos praktiskos pasākumus ģimenes ārstē�anā veica mediķi, arvien vairāk pilnīgojot un uzlabojot savu darbību. Ne velti seksologs P. Ivdra kādā diskusijā var.ēja apgalvot: �Ja pie mums kaut vai piespiedu kārtā sūtītu visus tos, kas pieteiku�i laulības �ķir�anu, vismaz septiņdesmit pieci procenti no �ī nodoma atteiktos!� �ķiet, viņ� nepārspīlēja. Turklāt tā nav/vienkār�a �pielāpī�ana�, bet gan īstas mīlestības radī�ana ģimenēs, kurās tā agrāk varbūt nav bijusi. Ja mīlestība izirst, ja partneri netiek galā ar psiholoģisko nesaderību, ja mīlestības pamatos � intīmajās attiecībās iezagusies disharmonija, jāgrie�as pēc palīdzības Laulības un ģimenes konsultācijā.

Pret cilvēku mīlestības intīmajām attiecībām �ajā konsultācijā izturas kā pret vislielāko svētumu un tie�i tāpēc arī kā pret vislielāko noslēpumu. Tur pacients var griezties bez nosūtījuma, bez pases, var nosaukt pavisam citu vārdu un uzvārdu.

Konsultācija izveidota se�desmito gadu sākumā. Tā kļuvusi par Vissavienības pieredzes skolu, pēc tās parauga izveidotas �ādas iestādes Minskā, Kijevā, Harkovā, Ceļabinskā un citur. Konsultācija ir kļuvusi par zinātniskās pētniecības centru cilvēka ģenētikā un cito-ģenētikā, seksopatoloģijā, sievie�u endokrinoloģijā, bērnu ginekoloģijā, neauglības pētī�anā un ārstē�anā, kontracepcijā, dzimumper-versijās, bērnu attīstības novirzēs, ģimenes locekļu psiholoģijā, socioloģijā utt. Uz Rīgu brauc arī speciālisti no Rumānijas, Bulgārijas, Cehoslovakijas, VDR, VFR, Itālijas un citām valstīm.

Visvairāk �ī konsultācija vajadzīga jaunlaulātajiem un tiem, kas nolēmu�i dibināt ģimeni. Jaunais vīrs tur uzzinās par sievas anatomiskajām īpatnībām, izpratīs arī sievietes psiholoģiskās īpatnības, par kurām visbie�āk viņam nav pat jausmas. Savukārt meitene uzzinās par vīrieti daudz ko tādu, kas viņai krasi liks mainīt uzvedību un rīcību. Meitene sapratīs, ka galvenokārt no viņas atkarīgs � būt vai nebūt vīra mīlestībai, ka radīt mīlestību jauneklī var tikai lepna un nepielūdzama valdniece, nevis padevīga verdzene.

Bie�i ierodas visa ģimene, jo izārstēt vienu ģimenes locekli var tikai tad, ja ārstē arī pārējos. Piemēram, frigīdām vai citādi dzimumattiecību ziņā neapmierinātām mātēm parasti ir nervozi bērni, ar patoloģiju apveltīti vīri (da�ādas kortikoviscerālas ģenēzes slimības,

nikotīnisms un alkoholisms, pārorientē�anās uz darbu vai da�ādiem hobijiem). Kur patoloģija viertam, tur īsti veseli nav arī pārējie ģimenes locekļi. Visbie�āk nākas palīdzēt ģimenēm, kur pretrunās samezgloju�ās vecāku ieaudzinātās īpatnības. Bie�i nākas ārstēt pārus, kur sieviete un vīrietis it kā samainīju�ies lomām (maskulinizācijas un feminizācijas neirotizējo�ās sekas). Da�reiz �ādai ļoti maskulini-zētai sievietei, pat lielu kolektīvu vadītājai, ir grūti ieskaidrot, ka mājās viņai jābūt maigai, trauslai un sievi�ķīgai, ka tas vajadzīgs intīmajai laimei, ka mājās, dzimumdzīvē viņai nav jābūt vadītājai, �vīrietim*, jo tā viņa rada patoloģiskas attiecības. Pavisam cita lieta, ja viņa ir emocionālā virzītāja un ietekmētāja, ja savu spēku viņa apzinās savā sievi�ķībā.

Sevi�ķi grūti ārstēt ģimenes, kur bērni nav mīlestības augļi, nav laulāto vienojo�ais faktors, bet gan, kā reizēm gadās, tikai līdzeklis ģimenes nodibinā�anai. Tādi vecāki reizēm īpa�i uzsver savu mīlestību pret bērnu (āri�ķība � mīlestības trūkuma pazīmei), lai gan �lolojums* dzīvo pie tantēm, vecmāmiņām, iespējami tālāk no mājām.

Grūti ārstēt sievietes, kurām dzimumtieksme iedzīta dziļi zemapziņā. Astoņpadsmitgadīga meitene ārkārtīgi baidās, ka neapprecēsies, viņa par to vien domā, kā iziet pie vīra, bet, apprecējusies bez jūtām, kļūst par potenciālu pacienti, jo bez jūtām nevar atmodināt savu dziļi apslēpto kaisli.

Ārstam �ajos jautājumos nākas sastapties ar ļoti da�ādām, bet vienmēr individuālām situācijām, jāprot atrast disharmonijas cēloņus. kurus pacients neapzināti slēpj, sevi�ķi, ja runa ir par intīmo dzīvi. Tas īpa�i attiecas uz vēsajām sievietēm. Sājā ziņā iz�ķir

1) �svētās* � sievietes, kuras savu naidīgo noskaņojumu pret dzimumdzīvi slēpj naivumā un nezinā�anā. Viņas ļoti bīstas no grūtniecības un dzemdībām. Sī nezinā�ana nav likvidējama ar izskaidro�anu un lekcijām, jo tā ir spēcīgs personības aizsargmehānisms;

2) �brunhildes* � agresīvas sievietes, kas terorizē vīrus un savā uzvedībā nemaz nav tik vēsas, tāpēc dzimumdzīvi pārvēr� par kaujas lauku, vienmēr uzturot sasprindzinājumu partnerī. Citādi parastā dzīvē tās ir ļoti normālas un patīkamas sievietes;

3) �bi�u mātes* � sievietes, kuru mērķis ir bērnu dzemdē�ana, lai misija būtu izpildīta. Viņām vienalga, vai grūtniecība sākusies ar dzimumaktu vai mākslīgu apaugļo�anos.

Par laimi, spilgti izteikti �ie tipi dzīvē sastopami visai reti, bet atsevi�ķas �o tipu īpatnības piemīt katrai pacientei.

Mīlestība ir ne tikai personiska, bet arī sociāla problēma. To vienmēr atceras ārsts, tādēļ nevajadzētu brīnīties, ja pacientu viņ� pētī kā personību, kā sociālās vides locekli. Tādēļ �o pacientu ārstē�anā aizvien lielāku nozīmi iegūst arī psihoterapija.

Atliek tikai pateikt, kur konsultēties, ārstēties un smelties padomus visos �ajā grāmatā skartajos jautājumos:

Laulības un ģimenes konsultācijā Rīgā, Lielajā Kalnu ielā 4, tālrunis 244207.

Republikas Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas seksopatoloģijas kabinetā Rīgā, Pilsoņu ielā 13, tālrunis 617538.

Rokasgrāmatā psihoterapeitiem (prof. V. Ro�nova redakcijā) uzsvērts: �Nav iespējams atrast otru tādu medicīnas nozari, kurā psiho-terapeitiskā iedarbība uz pacientu būtu tik liela kā seksuālo traucējumu ārstē�ana.� Neviens seksologs nevar sevi uzskatīt par īstu speciālistu, ja viņ� nav pilnīgi apguvis psihoterapiju.

Sen pagājis laiks, kad hipnozi pieskaitīja pie paramedicīnas (gr. para � pie) jeb okultās medicīnas (ocultus � slepens, apslēpts). Tagad �ī metode ir zinātniski pamatota un izskaidrota. Hipnoze {hypnos � miegs) ir parastajam miegam līdzīgs kavē�anas process smadzenēs, neiemieg tikai kāda nervu �ūnu grupa, caur kuru hipnotizētāja balss piek|ūst smadzeņu daļām, kurās ir tie centri, kas regulē iek�ējo orgānu darbību, arī dzimumorgānu darbību. Caur �iem centriem hipnozes seansā arī iespējams �pārskaņot� �os orgānus.

Hipnoze ir ļoti iedarbīga. Profesors J. Larins ar hipnozes palīdzību nedzemdēju�ai sievietei radīja laktāciju (pienu krūtīs), lai viņa pati varētu zīdīt adoptēto bērnu. Vēlāk �ī sieviete bija pat pārliecināta, ka viņa �o bērnu arī dzemdējusi. Cita sieviete, kas ar autogēno treniņu (AT) palīdzību bija apguvusi pa�hipnozi, dzemdībās nejuta sāpes un pēc ārstu padoma koriģēja dzemdību norisi. Viņa prata pilnīgi valdīt pār savām izjūtām, ietekmējot pat iek�ējo orgānu darbību. �ī sieviete pēc vēlē�anās varēja gan paātrināt, gan palēnināt pulsu, paaugstināt vai pazemināt ķermeņa temperatūru, ar �o metodi viņa bija pārvarējusi arī frigiditāti, tā paglābjot ģimeni no sair�anas. Par pa�u galveno �ajās nodarbībās viņa uzskatīja spēju kontrolēt emocijas, uzlabot garastāvokli, da�u sekun�u laikā tikt galā ar nogurumu, pilnīgi valdīt pār sevi.

Tātad vispirms par psihoterapiju sievietes dzimumdzīves traucējumu ārstē�anā. Ilustrācijai kāds gadījums no prakses, kad ar hipnozi tika ārstēts dzimumvēsums.

Ārsta kabinetā bija sapulcēju�ies studenti, lai mācītos hipnozi. Tad ienāca sieviete ar saraudātām, sasarku�ām acīm un bikli pasniedza nosūtījumu, kurā iecirkņa ārsts ziņoja, ka profilaktiskajā apskatē pacientes krūtīs atrasta graudainība un izdalījumi no krū�u galiem � tātad konstatēta mastopātija. Dzimumfunkcijas ziņā, pēc sievietes vārdiem, viss esot kārtībā. Sievietei parakstīja zāles, un viņa aizgāja. Pēc tam viens no studentiem jautāja, kāpēc ārsts nav atmaskojis melus (tikko bija runāts, ka mastopātiju gadījumā bie�i mēdz būt traucējumi dzimumdzīvē). Ārsts atbildēja, ka paciente atgriezīsies, lai pati visu izstāstītu. Sieviete ieradās jau tajā pa�ā vakarā.

Jā, viņa jūtot riebumu dzimumattiecībās ar vīru. Labi bijis tikai pirmajos laulības mēne�os. Pēc tam atklājies, ka vīrs mēdz iedzert. Dzērumā uzliesmojusi nepamatota greizsirdība, kas novedusi pie pazemojumiem, pat sitieniem. Tad arī izzudusi mīlestība, radies atsalums, vēlāk arī riebums pret tuvību. To pacietusi tikai bērnu dēļ. Kad sieva mēģinājusi �ķirt laulību, vīrs sapratis, ka dzert nedrīkst, ārstējies ar hipnozi un netikumu atmetis. Ta�u vīra glāsti, nemaz nerunājot par tuvību, izraisot riebumu.

�ajā gadījumā ļoti svarīgi bija iepazīt sievietes vīru kā personību. Viņā vajadzēja atrast īpa�ības, kas varētu sievu iejūsmināt, lai hipnozes seansu laikā tām pievērstu sievas uzmanību, dodot stimulu jauna ideāla radī�anai. Ilgāku laiku vīrs nevēlējās ierasties, kaut arī zināja, ka sievas veselībai draud briesmas, ka viņa cie� tuvības brī�os, ka nav laimīga. Vīrie�i �ādi izturas diezgan bie�i, turpretim sievietes mēdz būt ļoti atsaucīgas.

Beidzot vīrs tomēr atnāca.

Hipnozē iedvestā vēlē�anās pēc glāstiem, biju�o sāpino�o momentu izdzē�ana no atmiņas palīdzēja izzust riebumam, pakāpeniski radās patika un pieķer�anās vīram. Pēc cēloņa likvidē�anas izzuda arī mastopātija. Atvaļinājuma laikā viņi aizbrauca uz Ļeņingradu skatīties baltās naktis. Tas nostiprināja pārliecību, ka �iem cilvēkiem ārsti vairs nav vajadzīgi, jo tikai īsta mīlestība aicina cilvēkus kopīgi baudīt skaistumu. Faktiski tas bija ārstu ieteikums. Ģimenes ārstē�anā pat vissmagāko seksuālo traucējumu gadījumā var palīdzēt muzikoterapija, biblioterapija, ārstē�ana ar dabas un mākslas skaistumu. Tādē| arī ārsti iesaka pacientiem doties uz koncertiem, izstādēm, lasīt grāmatas, būt divatā dabā. Vēl labāk, ja �os pasākumus apvieno ar hipnozi, tā daudzkārt pastiprinot estētisko iedarbību. Mediķu valodā runājot, tas nozīmē ietekmēt par jūtām atbildīgās nervu sistēmas struktūras. Ārstam nākas darīt to, ko savā laikā nav veiku�i vecāki, jo tas ir vajadzīgs, lai bērni, kļūdami pieaugu�i, spētu pilnvērtīgi baudīt intīmā brī�a laimi, harmoniski mīlēt, veidot stipru ģimeni. To vajadzētu ievērot arī mīlētājiem un stiprināt savas jūtas, izmantojot �im nolūkam visu to, kas veicina jūtu attīstību.

Nule pieminētais ir viens no vieglākajiem gadījumiem. Citās reizēs terapija prasa daudz vairāk laika un pū|u, bet rezultāti vienmēr ir un būs. Jāpiebilst, ka pirms ārstē�anas noteikti nepiecie�ama kompleksa izmeklē�ana Laulības un ģimenes konsultācijā, noteicot hormonālo līdzsvaru un izmaiņas citās organisma sistēmās, lai izlemtu, kāda ārstē�anas metode ir pareizākā.

... Viņa bija vēl pavisam jauna sieviete ar izteiksmīgām, gandrīz melnam acīm. Uzvārdu viņa lūdza nejautāt. Tas arī nav vajadzīgs, izņemot gadījumus, kad nepiecie�ama ilgsto�a novēro�ana � dispanserizācija. Viņa pastāstīja, ka iepazinusies ar kādu vīrieti, iemīlējusi viņu, bet bildinājumu noraidījusi. Izrādās, ka pat doma par tuvību liek viņai drud�aini saspringt, izraisa krampjainas sāpes dzimumorgānos, reizēm visā vēdera lejas da|ā. Pirms vairākiem gadiem kādā ballītē viņu piedzirdīju�i. Sieviete pat neatcerējās, kā nokļuvusi vienā no blakus istabām kopā ar kādu vīrieti. Otrā rītā pārējie tikai pazoboju�ies par viņas �paklup�anu�. Tagad viņa nevarot atdoties mīlestībai, neticot, ka varēs veidot un baudīt ģimenes laimi.

Arsts ieteica sievietei pieņemt bildinājumu un kopā ar jauno vīru ierasties pie viņa, lai ar hipnozi ārstētu diezgan tipiskos apstāk|os iegūto vaginismu.

Kad paciente ieradās, viņas pirkstu rotāja laulības gredzens, bet dzimumdzīve vēl nebija sākusies jau minēto apstākļu dēļ. Vīrs gan bija centies ar vislielāko uzmanību, maigumu un pacietību izgaisināt viņas bailes un sāpes, bet bez panākumiem.

Ārsts uz laiku aizliedza dzimumsakaru mēģinājumu. Sievietei uzsāka hipnozi. Jau pēc diviem seansiem viņi pārkāpa ārsta �aizliegumu�. Dzimumakts noritēja pilnīgi normāli, sieviete izjutusi pat orgasmu. Jāpiebilst, ka vaginisma vai līdzīgu funkcionālo sāpju ārstē�anai nav citu līdzek|u kā psihoterapija (parasti hipnoze). Hipnoze izmantojama daudzu ginekoloģisko slimību ārstē�anā, bie�i vien tā ir galvenā ārstē�anas metode.

Sevi�ķi ietekmējams ir sievietes veselības spogulis � krūtis. Bērna zīdī�ana arī ir sievietes dzimumfunkcija, kura dod zināmu baudījumu. Sī funkcija ir trausla un viegli ievainojama, tātad arī ārstējama ar da�ādiem psihoterapijas paņēmieniem, arī ar hipnozi. Pēdējā laikā diezgan izplatīta parādība ir bērna īslaicīga, nepilnvērtīga zīdī�ana. Pārdzīvojot sadzīves un seksuālos distresus, mātei piens ļoti ātri izzūd vai arī bērns atsakās ņemt krūti. Sīs sievietes var saslimt ar piena dziedzera vēzi. Novērots arī tas, ka tur, kur sievai ātri izzūd piens krūtīs, parasti laulāto dzimumdzīve nav saskanīga. Tātad te psihoterapeitam jādarbojas divos virzienos � jācen�as pagarināt laktāciju un jānoregulē laulāto dzimumdzīve.

Psihoterapija ir viena no galvenajām metodēm seksuālo traucējumu ārstē�anā. Ārstē�anas laikā ārsts izsver katru sīkumu sava pacienta intīmajās attiecībās. Tas ir grūts uzdevums. Ja paciente ir frigīda, ārstam jāpanāk, lai mainītos viņas attieksme pret dzimumaktu, jāpapla�ina pieņemamības diapazons priek�spēlē, jāieteic mainīt stāvok|us dzimumaktā. Ļoti svarīgi, lai frigīda sieviete kaut reizi izbaudītu orgasmu vai nu dzimumakta laikā, erotiskos sapņos, vai pa�uzbudinoties. Novērots, ka sievietes, kuras reiz izbaudīju�as orgasmu ārpus dzimumakta, pēc tam sāk to izjust arī dzimumakta laikā.

Ja frigiditāte radusies nepareizas audzinā�anas rezultātā, psihote-rapeita uzdevums ir likvidēt vai samazināt psihisko aizturi. To iespējams panākt ar hipnozi, autogēno treniņu (AT) vai tā dēvēto racionālo psihoterapiju. Ar �o meto�u palīdzību vienlaikus iespējams arī pastiprināt psihoerotiskās jūtas. Hipnozes seansos slimniecei suģestē, ka dzimumakts ir patīkams. Ar laiku dzimumakts slimniecei sāk izraisīt patīkamas emocijas, un, turpinot ārstē�anu, viņa dzimumakta laikā jau spēj izbaudīt orgasmu.

Liela nozīme frigiditātes ārstē�anā ir laulāto psihoerogēnajam treniņam. Ārsts ginekoloģiskā apskatē konstatē pacientes erogēnās zonas, pēc tam viņ� vīru un sievu uzaicina uz pārrunu, pastāsta, cik liela loma ir �o erogēno zonu kairinā�anai priek�spēles un dzimumakta laikā.

Autogēnajā treniņā sieviete pati var pārvarēt savu frigiditāti. Sājā nolūkā nav nepiecie�ams apgūt visu AT kompleksu, pietiek ar pirmajiem diviem vingrinājumiem (smagums, siltums). Treniņa metodi var-apgūt ārsta uzraudzībā 2�3 nedēļu laikā.

Pie mums autogēno treniņu apgūst Republikāniskā Zinību nama psihohigiēnas skolā, kur strādā vesela ārstu grupa, kas māca veseliem cilvēkiem autogēnā treniņa metodi. Kad metode apgūta, to izmanto da�ādiem nolūkiem: lai uzlabotu sekmes mācībās, darba ra�īgumu, sasniegumus sportā, lai modinātu un tālāk veidotu talantu, iemācītos dzemdēt bez sāpēm, dzīvot bez uztraukumiem, lai regulētu nakts miegu, lai cīnītos ar kaitīgiem paradumiem, piemēram, ar onānismu, alkoholismu, nikotīnismu, lai nokristos svarā un arī lai pilnveidotu dzimumdzīvi. So metodi var apgūt arī Laulības un ģimenes konsultācijā, neiropsihiatriskajā dispanserā, kā arī da�ās poliklīnikās. Pie kultūras namiem tiek organizētas labo vārdu skolas. Pēc AT apgū�anas jākonsultējas ar ārstu personīgi, lai �o metodi pareizi lietotu vajadzīgajam nolūkam.

Sievietei raksturīgi, ka viņa pat intīmos brī�os uztver vīrieti kā personību. Vīram dzimumakta laikā jābūt taktiskam, delikātam, jāapliecina vārdos sava mīlestība. �Sievietei jutīgākā erogēirā zona ir dzirde,� saka profesors S. Libihs, �viņai nepiecie�ami mīļi vārdi, atzī�anās mīlestībā.� Psihohigiēnas skolās to māca, tādēļ uz tām jānāk abiem laulātajiem kopā.

Frigiditāte ir sare�ģīta problēma. Tāpēc konkrētu metodi izvēlas atkarā no pacientes nervu sistēmas īpatnībām, intelekta un interesēm.

Hipnozes seansu laikā ārsts cen�as sievietei samazināt vai pilnīgi likvidēt psihisko aizturi, pastiprināt viņas psihoerotiskās jūtas. Ar da�ādām autogēnā treniņa formulām sievietei jācen�as izraisīt smaguma un siltuma sajūtu vēdera lejas daļā, iegurnī, makstī. Tad radīsies priek�nosacījumi normālam dzimumaktam. AT laikā jāatskaņo attiecīga ritma mūzika, kas piesātināta ar mīlas melodijām.

Kā jau uzsvērām, arī vīrie�u dzimumtraucējumi 85�96% gadījumu ir psihogēnas dabas, kā mēdz teikt, �uz nervu pamata�. Visliē-lākā loma te ir bailēm no neveiksmes, �ajos gadījumos parasti dominē tikai personīgās izjūtas. �ādi vīrie�i tuvības laikā var pat aiz-

mirst sievas esamību un līdzdalību dzimumaktā. Tātad izjūtas �ajā gadījumā nestiprina pats galvenais faktors � mīlestība.

Vīrie�iem |oti ilga atturē�anās pēc jau aprakstītā mehānisma var izraisīt arī fizioloģisku �impotenci�, no kuras nav jābaidās, jo tā viegli pāriet, ja sievas neskopojas ar glāstiem un taktisku aktivitāti. Bie�i impotences (tāpat kā frigiditātes) cēlonis ir laulāto strīdi, sirdsapziņas pārmetumi par sievas krāp�anu, tāpat arī sievas dzimumvēsums, vaginisms, sievas netīrība, nepareizi priek�stati par orgasmu. Da�kārt psihogēnā impotence rodas pret sievieti, kuru vīrietis |oti, pat pārmērīgi mīl. Te cēlonis ir pati pārmērīgā mīlestība. Par psihogēno impotenci izraiso�u faktoru var k|ūt arī dzimumsakari, kas saistīti ar sirdsapziņas pārmetumiem, piemēram, nevainīgas meitenes vai drauga sievas pavedinā�ana. �ādos gadījumos galvenā ārstē�anas metode ir psihoterapija un hipnoze, kā palīgmetodi izmanto arī medikamentozo terapiju. Hipnoze ir pilnīgi nepiecie�ama, ja dzimumtraucējumu cēlonis ir nikotīns vai alkohols, ta�u to var izmantot arī citu traucējumu gadījumos.

Psihoterapeitam jāsavāc |oti sīki dati par �o pacientu intīmo dzīvi, sevi�ķa uzmanība jāpievēr� neveiksmīgam dzimumaktam, jāuzzina, kādi faktori veicināju�i neveiksmi, kāds noskaņojums tobrīd bijis pacientam. Noteikti nepiecie�amas pārrunas ar pacienta sievu, jāizskaidro viņai vīra slimības cēloņi un prognoze. Bez sadarbības ar pacienta sievu psihoterapijas efekts būs ap�aubāms. Hipnozes seansu laikā ārsts cen�as mainīt slimnieka attieksmi pret savu slimību, palīdz pārvarēt mazvērtības un nedro�ības izjūtu, kas rodas pirms dzimumakta, pastiprināt psihoerotiskās jūtas.

Slimniekam tiek izskaidrots erekcijas un ejakulācijas fizioloģiskais mehānisms, faktori, kas izraisa dzimumnespēju. Ja slimnieks jaunībā nodarbojies ar onānismu un domā, ka tas ir saslim�anas cēlonis, tad �āds slimnieks taktiski jāpārliecina, ka onānismam �ajā gadījumā nav būtiskas nozīmes, ka saslim�anas cēlonis ir slimnieka attieksme pret �o kaitīgo ieradumu. Psihoterapeita uzdevums ir likt, �pārvērtēt vērtības�.

Zināma nozīme ir arī pa�am hipnotiskajam stāvoklim, kur� vienmēr pozitīvi ietekmē pacientu veselību, pat bez sevi�ķas mērķtiecīgas suģestijas. Pacienti ar seksopatoloģiju, kas piedalīju�ies hipnozes seansā, kurā ārstēta kāda cita kaite, pēc pamo�anās atzīmē patīkamu siltumu dzimumorgānu un priek�dziedzera rajonā (sievietes � dzemdē un makstī), lai gan par to seansā nemaz nav runāts. Hipnotiskais miegs pat bez suģestijas mobilizē psiholoģiskās aizsargsistē-mas un regulētājas sistēmas.

Aizvien bie�āk hipnozi lieto hronisku prostatītu ārstē�anā, jo arī tie bie�i vien ir impotences cēlonis.

Impotences ārstē�anai pla�i izmanto autogēno treniņu. Tas |auj pacientam aktīvi pārvarēt slimību. Ar speciālu ārstniecisku formulu palīdzību slimnieks spēj pārvarēt sasprindzinājumu un bailes pirms dzimumakta.

Ja slimniekam ir priek�laicīga sēklas iz�ļāk�anās, viņu ārstē vai nu ar racionālu psihoterapiju, vai hipnoterapiju, vai iesaka autogēno treniņu. Hipnozē slimniekam iedve�, ka dzimumakts turpināsies tik ilgi, cik abi partneri to vēlēsies. To pa�u iespējams panākt arī ar AT. Metodi izvēlas ārsts, ņemot vērā da�ādus apsvērumus. Tikai te jābrīdina tie, kas, apguvu�i AT, sāk pagarināt dzimumaktu līdz bezgalībai (tas ir pilnīgi iespējams), ta�u tas var izraisīt da�ādas slimības, piemēram, priek�dziedzera kaites, kuras savukārt var radīt impotenci. Iespējama arī attiecīgo nervu centru �izpumpē�anās�. Nevajadzētu pagarināt dzimumaktu ilgāk par 15 minūtēm.

Liela nozīme ir sarunai ar pacienta sievu. Psihoterapeits viņai izskaidro slimības būtību, izskaidro, kādos momentos sievai jābūt aktīvai, kādos �pasīvai, lai lieki neuzbudinātu vīru. Bez sievas aktīvas palīdzības ārstē�ana nesola panākumus.

Seksopatoloģijā pastāv vēl kāds jēdziens � funkcionālā impotence, kas rodas sakarā ar apnikumu, ko radījusi vienveidība dzimumakta laikā, stereotips dzimumdzīvē un vispār intīmajās attiecībās. Apnicīgais stereotips, protams, radies abu vainas dēļ. Ta�u jāņem vērā, ka sieviete ir kautrīgāka par vīrieti, viņa baidās parādīt iniciatīvu, baidās, ka vīrs viņu nepareizi sapratīs. Un tad notiek tā, ka vīri ārstam sūdzas par impotenci, bet sievietes � par frigiditāti. Psihoterapeits pacientiem izskaidro patieso stāvokli, runā ar abiem partneriem un pierāda, ka nekādas slimības nav, bet ir pieradums, kas radījis apnikumu un vienaldzību dzimumattiecībās. Labākās zāles pret to ir izpalīdzība un uzmanība vienam pret otru, savstarpēja cieņa � tie ir pirmie soļi. Pēc tam psihoterapeitam jāveic galvenais � jāpārved mīlētāji pāri kritiskajai robe�ai, proti, lai tie neskatītos tikai viens uz otru (kā pirms robe�as), bet skatītos vienā virzienā (kā pēc robe�as), jo tas jau nozīmē, kā pareizi domāja A. Sent-Ekziperī, � īsti mīlēt.

Nav iespējams paskaidrot, ko katrā konkrētajā gadījumā darīs psihoterapeits, par to sarakstītas mācību grāmatas. Pacientam galvenais ir ticēt psihoterapijas ārstējo�ajam spēkam. Cilvēkam ir jātie arī pa�a spējai iedarboties uz sevi. Ir cilvēki, kuriem viņu personības īpatnību dēļ hipnoze jāaizstāj ar autogēno treniņu. Tas ir noderīgs visiem. Praktiski arī tiem, kas ārstē�anos sāk ar hipnozi, turpinājums ir autogēnais treniņ�.

Par zālēm netiek runāts tāpēc, ka pagaidām labu un īsti dro�u medikamentu dzimumpatoloģijas ārstē�anai nav, turklāt neviens, kuram ir �ie traucējumi, nav spējīgs pats sev noteikt pareizu diagnozi un tādēļ nevar arī izvēlēties pareizās zāles. To var tikai ārsts.

Autogēnais treniņ�, tāpat kā hipnoze, stiprina gribas spēku, atņem nervu sasprindzinājumu, baiļu sajūtu, nemieru pirms eksāmeniem, sporta sacensībām, operācijām, medicīniskām procedūrām u. tml. Ār autogēno treniņu palīdzību frigīdās sievietes gūst ievērojamas sekmes baiļu pārvarē�anā pirms dzimumtuvības, bet vīrie�i � uzmācīgās �neizdo�anās bailes� pirms dzimumakta. Bet �īs bailes un �aubas, kā zināms, ir galvenais faktors, kas izraisa dzimumpatolo-ģiju. Autogēnais treniņ� rada pārliecību, ka dzimumakts noritēs sekmīgi un apmierinājumu gūs abi laulātie. Ir konstatēts, ka autogēnais treniņ� novēr� traucējumus, kas vīrie�iem saistīti ar vāju, nepietiekamu erekciju. Tātad autogēnais treniņ� ir profilaktisks līdzeklis da�ādu seksuālo traucējumu novēr�anai un līdz ar to kalpo cilvēka veselībai un laimei.

Cilvēkiem, kas nedzīvo Rīgā, apgūt autogēno treniņu jau ir grūtāk, jo vēl ne visos rajonu centros darbojas psihohigiēnisti.

Tādē| ir lietderīgi dot �ī treniņa (AT) apguves vispārpieņemto metodiku, kaut gan tūdaļ jāpiebilst, ka individuāla AT apgū�ana prasa daudz vairāk laika un gribas nekā ārsta psihohigēnista vadībā.

Autogēnā treniņa metodikā iz�ķir divas pakāpes. Individuālajās nodarbībās ieteicama pirmā jeb zemākā pakāpe. Tikai ar sistemātiskām un centīgām nodarbībām gūstami panākumi. Pirms treniņa ieteicams konsultēties ar pieredzēju�u psihoterapeitu, ta�u apgūt autogēnā treniņa zemāko pakāpi var arī pilnīgi patstāvīgi. Treniņ� izdarāms vienā no trim pozām.

Ku�iera poza. Sēdēt uz krēsla vai taburetes tā, lai kājas ce|u locītavās būtu saliektas taisnā leņķī, rokas mierīgi noslīgu�as klēpī, ķermeņa musku|i atslābināti, augums nolīcis uz priek�u; galva noliekta, acis aizvērtas.

Guļus poza. Parasti gu| uz muguras, rokas gar sāniem ar plaukstām uz leju, ceļgali un pēdas nedaudz izvērstas, ķermeņa muskuļi atslābināti, acis aizvērtas.

Pusguļus poza. Sēdēt krēslā, rokas noliktas uz krēsla roku balstiem, ķermeņa muskuļi atslābināti, acis aizvērtas.

Katrai nodarbībai jānotiek mierīgi, bez vismazākā sasprindzinājuma. Lai sasniegtu ķermeņa pilnīgu atslābumu, jāiedomājas, ka lido debesīs kā putns vai pēk�ņi kā akmens krīt uz leju ar pilnīgi atslābu�iem muskuļiem. Vislabāk treniņu atkārtot divas reizes dienā � rītos un vakaros. Ku�iera un pusguļus pozu var izmantot pat darba vietā pusdienas pārtraukumā, pie tam' katrs treniņ� ilgst apmēram 5 minūtes.

Ir se�i autogēnā treniņa vingrinājumi (formulas), kas jāapgūst pakāpeniski. Individuāli nodarbojoties, katram vingrinājumam (bez ārsta palīdzības) nepiecie�amas divas nedēļas. Tātad, lai apgūtu visu vingrinājumu metodiku, jānodarbojas trīs mēne�i.

Ārsta vadībā vingrinājumu apguvei vajag trīs reizes mazāk laika � vienu mēnesi. Lai saīsinātu individuālo AT apguvi, var izmantot ārsta ierunātu ierakstu magnetofona lentē vai skaņuplatē. Pēc �īs metodikas tekstu magnetofona lentē var ierunāt arī pats un treniņa laikā klausīties savu balsi. Reizēm �āds ieraksts ir pat efektīvāks par ārsta ierunāto. Vienlaikus var ierakstīt arī mūziku, kura pa�am vislabāk patīk.

Pirms nodarbības, ja tā notiek mājās, vēlams kādu laiku cītīgi, acis nemirk�ķinot un neatraujoties, skatīties sveces liesmā un domāt par to, ko vēlas panākt ar autogēno treniņu. Kad skatiens it kā aizmiglojas un sākas patīkams reibonis, jāaizver acis un jāsāk vingrinājums.

Pirms vingrinājuma uzsāk�anas jāapgūst vispārējā formula, kas ievada katru vingrinājumu. Tā ir �āda. Kad ķermenis atslābināts, acis aizvērtas, domās jāsaka: �Esmu mierīgs, esmu pavisam mierīgs. Elpo�ana viegla, mierīga. Sirds pukst vienmērīgi, ritmiski.

Patīkama sajūta izlīst pa visu ķermeni... labi... viegli... Viss ķermenis atslābis un smags kā miegā ... atpū�as ... atpū�as ... Garastāvoklis patīkams, mierīgs. Atpūta pārņem visu ķermeni.� (Jāatkārto 5 reizes.)

1. vingrinājums. Izraisīt smaguma sajūtu abās rokās un kājās. Sākt ar labo roku vai arī ar kreiso (ja cilvēks ir kreilis). Atslābinot ķermeni, domās (vai paklusā balsī) emocionāli atkārtot frāzi, iztēlojoties to, ko saka: �Mana labā roka kļūst smaga. Svina smagums izlīst no pleca līdz pirkstu galiem. Mana labā roka pavisam smaga.� Katru frāzi atkārtot 6�8 reizes. Nodarbību beidzot, dziļi ieelpot, ātri atvērt acis un strauji piecelties, it kā nometot smagumu. Pēc trim līdz �etrām dienām doto formulu atkārtot ar kreiso roku, pēc tam ar labo un kreiso kāju. Pēc divām nedēļām sākt nākamo vingrinājumu.

Izraisot smaguma sajūtu ķermenī, zūd retikulārās formācijas radītais tonuss centrālajā nervu sistēmā, tādā veidā atbrīvojot kavē�anas procesus (tas pats notiek hipnozē).

2. vingrinājums. Izraisīt siltuma sajūtu rokās un kājās. Sākt ar 1. vingrinājumu, radot smaguma sajūtu rokās un kājās (pēc iepriek�ējā treniņa to var panākt ļoti ātri, pēc divām trim frāzēm). Pēc tam sākt autogēnā treniņa otro formulu: �Mana labā roka kļūst silta. Mana labā roka pielīst ar siltumu. Mana labā roka ir ļoti silta.� Frāzes atkārtot 6�8 reizes pēc kārtas, līdz iestājas �siltums�, izlīdams pa visu roku. Pēc da�ām dienām jāpāriet uz vingrinājumu ar otru roku un pēc tam � ar kājām. Kad abi vingrinājumi apgūti, bet tas ilgs veselu mēnesi, AT formula būs �āda: �Mana kreisā un labā roka ir ļoti smaga. Mana kreisā un labā roka ir ļoti silta. Mana kreisā un labā kāja ir ļoti silta.� Katru frāzi atkārtot 3 reizes.

3. vingrinājums. Ietekmēt sirdsdarbību. Tas ir ļoti svarīgs vingrinājums, un visiem uzreiz tas neizdodas. Sī procesa apgū�anai da�reiz jāpagarina vingrinājumu laiks līdz 10 minūtēm vienā treniņā. Pēc pirmo divu formulu apvieno�anas (�Manas rokas un kājas ir smagas un siltas�) jāpāriet pie �ādas formulas: �Mana sirds pukst pareizi un ritmiski.� Var mēģināt izraisīt siltuma sajūtu sirds apvidū, uzliekot roku uz krū�kurvja kreisās puses un kontrolējot sirdspukstus ar plaukstu. Skaitīt sirdspukstus nolūkā panākt sirdsdarbības paātrinā�anos vai palēninā�anos. Ja to neizdodas sasniegt divu nedēļu laikā, pāriet pie nākamā vingrinājuma. Turpmākajā vingrinājumu gaitā arī �is, tre�ais vingrinājums, bez �aubām, tiks� apgūts.

4. vingrinājums. Panākt pareizas elpo�anas regulāciju. Pēc pirmo trīs formulu atkārto�anas vingrinājumu ievada frāze, kas attiecas uz elpo�anu. Pilnīgs �ī treniņa teksts ir �āds:

�Manas rokas un kājas pavisam smagas. Manas rokas un kājas pavisam siltas. Mana sirds pukst mierīgi un ritmiski. Es elpoju pavisam mierīgi.� Sīs frāzes atkārtot 2 reizes, bet pēdējo � 6 reizes pēc kārtas.

5. vingrinājums. Izraisīt siltuma sajūtu vēdera rajonā. Apvienojot visus iepriek�ējos vingrinājumus, pievienot frāzi: �Mans vēders ir mīksts un silts.� So frāzi atkārtot 6 reizes. Dzimumtraucējumu ga-

dījumā vīrie�iem jāprot radīt siltuma sajūtu tūplī (priek�dziedzera rajonā) un dzimumorgānos, sievietēm � makstī un dzemdē.

6. vingrinājums. Jāmācās radīt vēsuma sajūtu pieres rajonā. Metodika tāda pati kā iepriek�ējos treniņos, pēc pirmo piecu formulu atkārto�anas pievienot frāzi: �Mana piere ir patīkami vēsa.� Iepriek�ējās frāzes atkārtot 1 vai 2 reizes, pēdējo � 6 reizes.

Treniņu parasti pabeidz ar vārdiem �Es esmu pavisam mierīgs� un aktīvi iziet no miera stāvokja.

Autogēnais treniņ� aizņem apmēram 10 minūtes (izpildot visus se�us vingrinājumus), bet, pastāvīgi vingrinoties, bie�i vien pietiek ar 5�7 minūtēm. Vienmēr jāatceras, ka ikkatra frāze uzskatāmi jāiztēlojas, it kā �jāiegrie�� atmiņā.

Da�i konkrēti padomi, kā izvairīties no seksuālām traumām. Pats nodarbību fakts, formulas �Es esmu pavisam mierīgs� atkārto�ana, iedarbība uz sirdi, elpo�anu, vēdera dobuma orgāniem labvēlīgi ietekmē cilvēka vispārējo neiropsihisko stāvokli, nomierina, mazinot sasprindzinājumu un paaugstinot dzimumpotenci. Ja pacientam ir neiroze (piemēram, uzmācību neiroze) vai bailes piedzīvot neveiksmi dzimumakta laikā, jāveic visi se�i vingrinājumi, iesaistot atbilsto�u frāzi: �Es cie�i ticu gai�ai, skaistai, pilnvērtīgai dzimumdzīvei.� So frāzi atkārtot ne mazāk kā 6 reizes. Ja nerodas erekcija, jāmēģina izraisīt siltuma sajūtu dzimumorgānu rajonā, kā arī dzimumlocekļa saspringumu. Frigīdās sievietes, kā arī sievietes ar vāju orgasmu iedve� sev pulsāciju sajūtu dzemdē un makstī un suģestē sevi, ka tā būs arī akta laikā.

Treniņu abiem dzimumiem vislabāk nobeigt ar jau aprakstīto vingrinājumu: 2�3 minū�u laikā daudzas reizes pēc kārtas ritmiski saspie� un ievelk tūpli un pēc tam to atslābina.

Da�reiz nākas dzirdēt brīdinājumus neizdarīt patstāvīgus autogēnā treniņa vingrinājumus bez ārsta kontroles. Parasti �ādām bailēm nav pamata. Mērķtiecīga, ārstnieciska iedvesma nevar būt kaitīga. Ir svarīgi valdīt pār sevi, savām emocijām, atbrīvoties no nervu sasprindzinājuma.

Ir da�i faktori, kas var traucēt sekmīgi apgūt autogēno treniņu. Vispirms � grūti gūt sekmes, ja nodarbības notiek steigā, bez ticības to lietderīgumam, bez pietiekama entuziasma.

Da�i pārtrauc nodarbības, tiklīdz viņu stāvoklis uzlabojas. Tā nevajadzētu darīt, jo vingrinājumu atsāk�ana prasīs daudz vairāk pū|u nekā nodarbību turpinā�ana.

Da�reiz nepatīkamas situācijas vai smagi pārdzīvojumi rada uzmācīgas, nemierīgas domas, kas traucē pareizi izpildīt vingrinājumus. Tādos gadījumos nav ieteicams sevi piespiest ar varu, bet mierīgi ieņemt nepiecie�amo pozu, pilnīgi atbrīvoties, arī domās, un mierīgi, nepiespiesti sākt vingrinājumus. Nodarbība pati drīz atbrīvos no uzmācīgām domām. Pakāpeniski citi tēli (pa�iedvesti) nomāks tās.

Nodarbību gaitā var rasties sajūta, ka ķermenis it kā zaudē svaru un stāvokli telpā. Tā ir ļoti patīkama sajūta, kas liecina, ka autogēnais treniņ� norit sekmīgi.

Pētījot studentus un pasniedzējus, republikas psihologi ir atklāju�i, ka starp tiem eksistē zināma barjera, kas izpau�as savstarpējā neizpratnē. Tas bie�i vien noved pie konfliktiem, kas savukārt traucē mācību procesu. Kaut ko līdzīgu esam novēroju�i mediķu un pacientu attiecībās. Arī te barjera var būt liela � slimnīcas tērpā eso�ais cilvēks pārstāj eksistēt kā personība, bet slimnieka skatījumā ārsti pārtop par superpersonību, kurai, piemēram, citiem viegli piedodamās vājības kļūst par dziļi nosodāmu morālu noziegumu. Sī barjera rodas, ja trūkst tre�ā adaptācijas pamatprincipa. Praktiski tā ir nespēja uztvert apkārtējo ar otra cilvēka acīm, nespēja iemiesoties otrā, nespēja uz intimitāti. Jau esam uzsvēru�i, ka ne katrreiz to varam prasīt, piemēram, no darba kolektīva locekļiem, toties ģimenē tā ir pilnīgi nepiecie�ama, un tai jābūt vienmēr. Zināmā mērā tam kalpo normāla dzimumdzīve. Ne jau velti to sauc arī par tuvību, ietilpinot �ai jēdzienā ne tikai dzimumorgānu savieno�anos, bet daudz ko vairāk. Pie tam tā nav tikai vīra un sievas personīga lieta vien, tā attiecas uz katru ģimenes locekli. Piēredzējis psihoterapeits, pabijis kādu laiku kopā ar jaunākās klases skolēniem, gandrīz nekļūdīgi var pateikt, kā viņu vecākiem veicas guļamistabā, kaut gan normālos apstākļos bērni tur attiecīgajā brīdī neieskatās.

Mātes, kuras atvedu�as pie ārsta bērnu ar neirozi, bie�i ir pavisam pārsteigtās, kad pa�as saņem piedāvājumu ārstēt savas neveiksmes dzimumdzīvē. �Kā jūs to uzzinājāt?� viņas jautā un saņem atbildi �Jūsu spogulī � bērnā.�

Jau runājot par dzimumaktu, uzsvērām, cik svarīga ir prasme �ieiet otrā�, uztvert to, ko izjūt partneris. Bet bez dzimumattiecībām ģimenē ta�u pastāv vēl arī citas savstarpējās attiecības, kas ir ne pārtrauktā mijiedarbībā. Arī tajās �im pamatprincipam ir liela no zīme. Arī Hēgelis savā mīlestības definīcijā uzsvēra to pa�u, teik dams, ka mīlestība ir �sevis aizmir�ana citā es�.

Ģimenē �o nepiecie�amo psiholoģisko tuvību var panākt,

1) paliekot vienmēr par pretstatiem un tādā veidā papildinot viens otru, kopīgu intere�u lokā tiecoties pēc kopīgiem mērķiem un ideāliem;

2) telpiskā tuvībā uzturot regulāru saskarsmi;

3) uztverot mīļoto kā neaizstājamu personību individuālo īpa�ību ziņā.

Palūkosimies no �ī viedokļa uz savu ģimeni. Pavērtēsim kaut vai otro nosacījumu � telpisko tuvību. Darīsim to ar hronometru rokā vismaz vienu nedēļu, izņemot laiku, kur� veltīts miegam, un konstatēsim, cik maz esam kopā, cik maz veltījam laika savstarpējai saskarei, kura neļauj izzust garīgai tuvībai, neļauj atsve�ināties vienam no otra. Tajā pa�ā laikā saskaitīsim, cik daudz laika darbā un citur atdodam saskarsmei ar citiem cilvēkiem, savstarpējas atsve�inā�anas gadījumā rodot te iespēju atrast personību, kas iesūks mūs savā ne-izsmeļamībā.

Tad arī sapratīsim, cik nepiecie�ami būt kopā ar savu ģimeni katrā brīvajā minūtē, katrā brīvdienā, katrā atvaļinājumā, kuri mūsu kopdzīvē ir vidēji tikai divdesmit pieci. Ja �ajā analīzē noķersim sevi bēgam no mājas, tad steidzīgi jāsāk meklēt tie cēloņi, kas apdraud mīlestības un ģimenes stiprumu, jo mīlo�am cilvēkam vienam aizbraukt uz atpūtas namu ir grūtāk nekā doties trimdā. Ja atklāsim, ka to cen�as darīt mūsu dzīves biedrs, vainu meklēsim sevī, noskaidrosim, kādu savstarpējās adaptācijas noteikumu esam pārkāpu�i (sk. nodaļu �Lai �rūgts, rūgts!� kļūtu salds�). Bet �ādos gadījumos bie�i vien to darīt jau ir par vēlu. Vienmēr jāatceras, ka mūsu jūtu un ģimenes stāvokļa indikatori ir bērni. Ieviesīsim tradīciju reizi mēnesī vai vismaz kvartālā svinēt pārvērtību svētkus. Kaut ko līdzīgu tam, ko psihoterapeiti sauc par psihodrāmu. Rotaļā (tā parasti kļūst ļoti aizrautīga) samainīsimies lomām. Lai dēls vai meita spēlē kāda vecāka lomu, bet, ja bērni divi, lai viņi katrs spēlē savam dzimumam atbilsto�o mātes vai tēva lomu. Bet pa�i vecāki var izvēlēties vecvecāku vai bērnu lomas. Talkā var ņemt arī lelles un citas rotaļlietas. Spēlei jābūt godīgai un bez iepriek�ēja scenārija. Rezultāti parasti ir negaidīti, jo palīdz ieraudzīt sevi it kā no malas, atrast savas kļūdas, pat vēl vairāk � ieiet it kā otrā cilvēkā, redzēt visu viņa uztverē. Līdz ar to drūp barjeras, ja tās sāku�as veidoties starp mīlo�ajiem.

Tāpat rotaļas veidā var sevi un ģimenes locekļus apmācīt konstruktīvajā strīdā, mācīties autogēno treniņu, apgūt māku augstu vērtēt otra nozīmību, iemācīt altruismu utt.

Vēl jāuzsver, ka arī ģimenes svinības un tradīcijas ir tāds pats laulātos vienojo�s spēks kā psihoterapija (tām ir identisks fizioloģiskais pamats). Tās ir lielisks profilakses līdzeklis ģimenes atsalumam. Ne jau velti monopols �ajā ziņā ilgi piederēja baznīcai, kas ar savām svinīgajām ceremonijām un tradīcijām orientēja cilvēku mīlestību uz reliģiju. Psihoterapeiti zina, ka ticības pamatā 97% gadījumu ir arī hipnotisms un suģestija.

Arī katram svinīgam brīdim ģimenē (kāzām, vārda do�anai, pilngadības svētkiem, pat bērēm) ir liela nozīme mīlestības stiprinā�anā, ģimenes noturības profilaksē. Skaisti sagatavots svinīgs notikums ir pielīdzināms visspēcīgākajam psihoterapijas seansam, jo svinīgums palīdz informāciju ievadīt ilgsto�ajā atmiņā. Piemēram, pienācīgi izdarīta laulības reģistrācija izraisa tādu jūtu saviļņojumu, ka ne tikai līgava, bet arī kāzinieki slauka asaras kā hipnozes seansā. Tas liecina, ka suģestija aizsniegusi tās smadzeņu struktūras, kas atbild par emocijām un jūtām. Sājā brīdī teiktais ilgsto�i paliek zemapziņā kā milzīgs spēks, kas virza cilvēka apzināto darbību turpat vai visu mū�u. Bet laulību ceremonijā jaunajam pārim, kas ir savdabīgā hipnotiskā stāvoklī, ta�u suģestē stiprumu un noturību mīlestībā!

Vārda do�anas svētkos svinīgais brīdis visvairāk dod vecākiem, stiprinot viņu mīlestību pret bērnu, tātad � arī savstarpējo mīlestību. Viņus ta�u aicina: �Veidojiet cilvēku, veidojiet lielāko, sabiedrībai nepiecie�amāko mākslas darbu zemes virsū!�

Arī citām tradīcijām ir �āda veida iedarbība. Tās bie�i vien ir saistītas ar tādiem psihoterapijas �instrumentiem� kā mūzika, dzeja, māksla, ziedi. Daudzās ģimenes tradīcijās vairāk vai mazāk tiek izmantoti imagoterapijas, meloterapijas, biblioterapijas, psihodrāmas un citi psihoterapijas paņēmieni. Svētkos ta�u skan mūzika, dzeja, dziesmas, tiek dāvinātas grāmatas utt. Savukārt padomju tradīcijas ieņem aizvien lielāku vietu sare�ģītajā ģimenes ārstē�anā, ko aizvien pla�āk izmanto mūsu psihoterapeiti. Tas viss palīdz novērst jaunās paaudzes daļējo sociālo izolāciju, par kuru runājām grāmatas sākumā.

Nepārprotamu ļaunumu svinīgo brī�u psihoterapijas ietekmei nodara pārmērīgā alkohola lieto�ana. Banalitāte un bezgaumība, bet sevi�ķi alkohols vienā mirklī smadzenēs var dzēst mīlestības dominanti. Uz �āda fona svinīgums zaudē savu iedarbību. Alkohols ir arī viens no galvenajiem faktoriem, kas rada lielāku vai mazāku sociālo izolāciju ar visām tās sekām � dzērāja ģimene vienmēr ir nepilna, tas ir pat ļaunāk nekā viena vecāka trūkums.

Tātad īstas, svinīgas ceremonijas un svētki ir ārkārtīgi svarīgi dzimumaudzinā�anas un dzimumadaptācijas faktori.

Tā Ārija Elksne saka:

Audziniet labi savas meitas � Iemāciet viņām svētkus svinēt. Cik nabadzīgas tās ģimenes, Kas tikai darbdienas zina!

Svētki, tradīcijas, pareizs dzīves veids ģimenē ir mīlestību rosino�i pasākumi, kuru efektivitāti izskaidro psihoterapija.

Da�i saka, ka dzīvē galvenais ir izglītība, kas dod iespēju strādāt tīkamu un interesantu darbu. Citiem liekas, ka dzīvi var labi nodzīvot, ja ir daudz dārgu lietu � māja, paklāji, servīzes, kristāla trauki, pilns skapis ar supermodemām drānām. Bet izrādās, ka starp �īm lietām cilvēki kļūst cits citam sve�i. Uz darbu viņi aiziet, bēgdami viens no otra, mājās atgrie�as negribīgi. Mēs varam bērniem palīdzēt apgūt labu specialitāti, varam arī iemācīt viņus būt praktiskiem, ta�u vēl svarīgāk ir viņus bagātināt ar sirds izglītību, ar jūtu kultūru, ar vēlē�anos sniegt otram cilvēkam prieku, ar spēju mīlēt. Viņiem tas jāiemācās, redzot vecāku attiecības. Ir vēl dīvaini ļaudis, kas saviem bērniem cen�as noslēpt savu maigumu un mīlestību. Kur bērni lai mācās savējo?

Laikam jau Jānītis atkārtoja kādu Sprīdī�a izteicienu, kad pārmeta māmiņai, ka tā nav viņu ielūgusi uz savām kāzām. Lūk, tādēļ viņ� viņu nelūg�ot arī uz savāml No �ī brī�a �ajā ģimenē vecāki svin savu kāzu dienu, viņi atkal ir līgavas un līgavaiņa lomā, katru gadu �ajā dienā skan mūzika, vārdi un dzeja par mīlestību un bērni skandē �rūgts, rūgts!�, bet pēc tam prāvā ģimene pavada vecākus viņu kaut īsajā �kāzu ceļojumā�. Lai tētis ar māmiņu netraucēti pabūtu kopā ar savu lielo mīlestību. Pa �o laiku bērni gatavojas �jauno pāri� sagaidīt. Uzpo� māju, rotā to ar ziediem ... Tas rada cieņu pret mīlestību visos ģimenes locekļos, arī pa�os vecākos.

Republikā ir daudz neprecētu cilvēku. Daudzi no tiem, dzīvodami vientulībā, jau kļuvu�i par īpatņiem un, kaut arī gados pavisam jauni, ta�u novecoju�i garīgi. Arī te ir rodama izeja � jādibina klubi, kas pulcina �os vientuļos cilvēkus un orientē uz vienīgo izeju no �ī stāvokļa � uz mīlestību.

Vai esat vēroju�i jaunradē mirdzo�as mākslinieka acis? Tur mirdz laime! Ne katram ir dots mākslinieka talants, kas tā īsti iezai-gojas, mīlestības apstarots. Mīlestības iedvesmots, dzejnieks saviļņo tūksto�iem sir�u, komponists rada cildenāko mūziku, tēlnieks no akmens izkaļ cilvēku.

Veidot ģimeni, veidot jaunu cilvēku ir tūksto�reiz cēlāk un aizrautīgāk. Sis uzdevums var nest daudz lielāku, augstāku laimi, jo to vistie�āk apstaro mīlestība. Tie�i �o cilvēku veido�anas jaunradi ikvienā no mums izraisa īstas mīlestības radītā iedvesma. Sī audzinā�anas jaunrade atgriezeniski arī stiprina un tālāk veido vecāku mīlestību.

Cilvēks tiecas radīt cilvēku, cilvēku, kur� būtu labāks par pa�u. Tikai bez mācī�anās arī vistalantīgākais mākslinieks �edevru nav radījis. Skolās māca izprast tēlotāju mākslu, mūziku, bet nemāca veidot cilvēku. �ķiet, bērna audzinā�anas māka, pedagoģija, tāpat kā viss, kas attiecas uz ģimenes dzīvi, vīrie�a un sievietes psiholoģiju, pla�i jāaplūko vismaz vidusskolā, jo tas viss pieder pie dzimumaudzinā�anas. Dzīvi vienmēr gai�āku redz mīlētspējīgie! Viņi ir arī laimīgāki un veselāki nekā tie, kuriem pietrūkst �o jūtu.

Tas nozīmē, ka ģimenes galvenais vienotājs un kopīgais mērķis, uz kuru, viens otru papildinot, tiecas divi mīlestības vienoti pretstati � vīrietis un sieviete, ir radīt jaunu cilvēku, turklāt ne tik daudz kvantitatīvi, kā kvalitatīvi. Ta�u pagaidām lielākā godā tiek celta lietu, t. i., materiālo vērtību ra�o�ana. Un vai gan tie�i �ajā apstāklī nav meklējams sākums lietu kultam? Bet tur, kur ievie�as materiālo vērtību dievinā�ana, tur cilvēku attiecībās nenovēr�ami iezogas atsve�inātība. Tādos apstākjos ģimenē nav iespējams pārvarēt savstarpējās neizpratnes barjeru. Turpretim kopīga bērnu audzinā�ana, tie�i viņu personību veido�ana, kura ir galvenais rado�ais uzdevums ģimenē un kurā abi laulātie piedalās vienādi, vienlaikus ir arī labākais profilakses līdzeklis pret savstarpējās neizpratnes barjeru. Sī kopīgā rado�ā sadarbība, audzinot bērnus, vecākiem sniedz pat lielāku gandarījumu un laimi, nekā māksliniekam spēj dot viņa jaunrade. Te vietā atcerēties iepriek� teikto par ģimenes emociju bilanci � vienmēr jāgādā, lai pārsvarā būtu pozitīvās emocijas. Vēl jāpiebilst, ka bērni kā tādi un to vienkār�a uzturē�ana (ēdinā�ana, ģērb�ana utt.) nevieno un nesaista ģimeni. Tāpēc maldās tie, kas cer, ka ar bērna palīdzību noturēs laulāto draugu, kur� jau paspējis atsve�ināties vai atradis citu mīļoto.

Audzinot bērnus, veidojot viņu personību, vecāki veido un audzina arī sevi un viens otru. Viņi cen�as atbrīvoties no saviem trūkumiem un netikumiem, lai tos nepiesavinātos bērni. Tātad tikai bērnu audzinā�anā īsti sāk darboties psiholoģiskās saderības princips � pilnveidot vienam otru, arī savas intīmās attiecības. Tā tiek sasniegta garīgā intimitāte, proti, mīlestības augstākā pakāpe. Un, kā jau teicām iepriek�, �ī mīlestība audzinā�anas gaitā jānodod mūsu bērniem.

Mīlestība ir dialektiska, tā nestāv uz vietas. Ja to nekopj un nestiprina, tā regresē un izzūd. Lai tas nenotiktu, jāņem vērā te uzskaitītie faktori, kā arī laulības dzīves erotizācija.

Nobeigumā vēlreiz atgādinām, ka spēja mīlēt ir viena no galvenajām īpa�ībām, kas cilvēku at�ķir no dzīvnieka. Pagaidām �ī spēja cilvēkā nerodas pati no sevis � tā nākamajā bērnā jāsāk veidot jau tad, kad vēl nav notikusi apaugļo�anās. Sī veido�ana, sākot ar grūtniecības pirmajām dienām un bērna piedzim�anu, kļūst ar katru nākamo mirkli aizvien sare�ģītāka un komplicētāka. To nedrīkstam aizmirst, jo bez tā mūsu bērni nekad savā dzīvē nebūs laimīgi. Nekad tie nedarīs laimīgus arī citus, ar pietiekami lielu atdevi nekalpos sabiedrības progresam.

Mīlestība ir liela morāla vērtība, tā ir cilvēka rakstura un spēju attīstītāja un veidotāja. Mīlestība cilvēku padara skaistāku, liek izpausties visam labajam, kas viņā ir. Mēs visi zinām, cik skaisti un apgaroti ir iemīlēju�ies, kā viņu jūtas staro ne tikai vienam pret otru, bet arī pret citiem cilvēkiem, pat pret lietām. Mīlestība ārkārtīgi pastiprina cilvēka psiholoģisko uztveri.

Mēs pārdzīvojam tā sauktās seksrevolūcijas pēdējā posma radīto novirzi, kurai raksturīga izteikta vienpusība � aizrau�anās ar laulības dzīves pilnīgu psiholoģizāciju. Ģimenes psiholoģizācija ir vajadzīga, tikai to nevar uzskatīt par vienīgo un galveno � tā ir sa-* stāvdaļa. Sīs novirzes piekritēji vēr�as pret mīlestības lomu ģimenes dibinā�anā un uzskata par pareizām aprēķina laulības. Sī uzskata piekritēji vienkār�i aizmirst, ka īstu psiholoģisko saderību rada tikai mīlestība. Diem�ēl �ī uzskata paudēji atrodami arī mūsu republikā. Tādēļ svarīgi minēt �īs aizrau�anās cēloņus: pirmkārt, par mīlestību �ie autori un viņu aptaujas objekti uzskata tā sauktās pirmās mīlestības spilgto iemīlē�anās periodu (it sevi�ķi paaugstinātās seksualitātes un seksuālo emociju fāzes); otrkārt, ne visi cilvēki, galvenokārt dzimumaudzinā�anas trūkuma dēļ, ir spējīgi mīlēt un tāpēc nespēj mīlestību arī izprast. Lūk, �iem cilvēkiem gan, lai dibinātu ģimeni, vienīgā izeja būs tikai psiholoģiskās saderības meklē�ana; tre�kārt, pārspīlēta psiholoģizācija � viena no jau minētajām seksrevolūcijas galējībām, kas kļuvusi par modes lietu.

Tā patie�ām ir modes lieta, sevi�ķi Rietumos. Ta�u fanātiski sekot tikai tai, neievērojot pārējo, var tikai virspusēji cilvēki, kas pieradu�i dievināt visu rietumniecisko, aizmirstot pa�u mājās sasniegto. Bet mūsdienu Rietumiem zināmu sociālu apstākļu dēļ raksturīgas da�ādas galējības. Tā Z. Freids nonāca pie panseksuālisma, attaisnodams prostitūciju un pornogrāfismu. Alfrēds Kinsi 1948. gadā, bet pēc viņa 1966. gadā Viljams Masters un Vird�īnija D�onsone, gan pilnīgi atmaskojot Freidu, tomēr atzina aizrau�anos tikai ar seksa tehniku, nostiprinot �patēriņa seksa> pozīcijas. Vēlāk, sapratu�i, ka seksa tehnika vēl nav viss, pēdējie divi autori centās pilnīgi noklusēt savu pētījumu rezultātu nozīmi un galēji pārsviedās vīrie�a un sievietes attiecību panpsiholoģizācijā. Kā viens, tā otrs virziens, atsevi�ķi ņemti, noliedz mīlestību. Tos apvienojot, jau varētu runāt par mīlestību.

Kur lai paliek mīlestība, ja to padzen no laulības? F. Engelss, rakstot par individuālās dzimummīlestības attīstību cilvēces vēsturē, saka: �Savā klasiskajā veidā provansie�iem tā pilnās burās traucas uz laulības pārkāp�anu, un dzejnieki to apdzied.� Vai mēs būtu atgriezu�ies viduslaikos? Revolucionāri, sociālisma ideologi, cīnīdamies par darba|au�u atbrīvo�anu, cīnījās arī par cilvēka tiesībām apprecēties aiz mīlestības. Par to lasām K. Marksa, F. Engelsa, V. 1. Ļeņina, N. Cerni�evska, A. Bēbe|a un citu autoru darbos. V. I. Ļeņins vēstulē 1. Armandai raksta, ka vajag �sīkpilsoniski in-teliģentiski zemnieciskām vulgārām un netīrām laulībām bez mīlestības nostādīt pretim proletāriskās civilās laulības ar mīlestību�.

Neapgalvosim, ka mūsdienās vairs neeksistētu nekādi ekonomiski apsvērumi laulībām, ta�u pats galvenais ir tas, ka sociālisms devis iespējas apprecēties vienīgi aiz mīlestības, sieviete vairs nav spiesta to darīt ekonomisko apstāk|u dēļ. Gadās, ka meitene pārsteidzīgi apprecas (vai atdodas, kas ir viens un tas pats) �sabiedriskā presti�a� dēļ � citas skolas biedrenes jau vīrus dabūju�as, vai es esmu sliktāka? Tomēr nevajag aizmirst, ka ir arī jaunietes, kas nekādos apstākļos nespēj apprecēties ar nemīlamu cilvēku, to liedz viņu iek�ējā ētika.

Vēl stiprāk mūs uztrauc tie spriedelējumi, kas visvairāk kaitē dzimumaudzinā�anai, t. i., apgalvojumi, ka seksuālajām attiecībām ar mīlestību nav nekāda sakara. Apprecies aiz prātīgiem apsvērumiem, un tev būs laimīgāka laulība nekā tiem, kas ģimeni veido aiz mīlestības, � �āds uzskats ir pretrunā ne vien ar literatūrā un mākslā attēloto, bet arī ar visu populārzinātnisko un zinātnisko literatūru par laulības dzīves problēmām un, galvenais, � ar pa�u dzīvi. Tie�i mīlestība un vienīgi mīlestība var padarīt dzimumattiecības par lielāko un cildenāko baudu un ne vien par baudu, bet arī par nesaraujamām saitēm divu cilvēku starpā, no kurām izaug atbildība vienam par otru, rūpes par mīļoto, vēlē�anās iegūt bērnu no mīļotā cilvēka, piekāp�anās tam, ko mīli. Bet, ja mīlestības nav, uz ko tad lai balstās uzticība, ģimenes stiprums? Uz savstarpēju nolīgumu? Uz dzimtsarakstu nodaļas zīmogu? īstā uzticība ta�u ir tā, ka esam uzticīgi tie�i �im cilvēkam, jo mīlam viņu un nevaram pat iedomāties intīmas attiecības ar kādu citu. Kā vārdā tiks veikti visi �ie � kā vieglie, tā smagie � pienākumi, ko cilvēkam uzliek ģimenes dzīve, ja ne mīlestības vārdā?

Neviens mūsdienās nebrīnītos, ja viņam pavaicātu, kādā krāsā ir mūzika. Bet, ja pajautātu, kādā krāsā ir mīlestība, dro�i vien justos pārsteigts. Varbūt nedro�i nosauktu to sārto ro�u krāsu, kuras esam dāvināju�i mī|otajam cilvēkam tik�anās brīdī. Bet mūzika, kurā skan mīlestība, savi|ņo smadzeņu struktūras, sākot ar hipotalāmu un beidzot ar garozu, � tātad atkārto mīlestības dominantes virzību.

lr cilvēki, kuri, klausoties mūziku, redz to krāsainu. Tas ir pilnīgi dabiski, jo mūzikas un krāsu uztveres centri smadzenēs ir viens otram blakus. Tādu cilvēku, kas mūziku redz krāsās, gan nav pārāk daudz, bet �o uztveres spēju var attīstīt ar hipnozi. Skaņdarbus, kuros skan mīlas tēma, cilvēki parasti uztver baltā krāsā. Laikam tāpēc arī izveidojusies tradīcija līgavai tērpties baltās drānās, un �o tradīciju nav spējusi pārveidot neviena mode.

Palūkojoties uz balto krāsu spektroskopā, ieraudzīsim, ka tā ietver sevī varavīksni. Mīlestībai ir varavīksnes dialektika. Tajā ietilpst visas spektra krāsas: sarkanais � seksuālais, dzelteni oran�ais � erotiskās emocijas (iemīlē�anās vai, citādi izsakoties, �pirmā mīlestība�), zaļgani zilais � mīlestības jūtas, violetais � garīgā intimitāte, nākotnes mīlestība. Ja pirmajās divās krāsās ietilpst vairāk bioloģiskais (cilvēka dabiskie reli�eri ta�u ir sarkanā krāsā), tad pārējās gandrīz pilnīgi saistītas ar psiholoģisko, garīgo sfēru. Tā, piemēram, melodiju, kas dota mūsu grāmatas ieskaņai un kurā skan alkas pēc mīlestības, cilvēki hipnozē uztver gai�i zilu, izjūtot kaijas lidojuma vieglumu. Tiklīdz mūzikā sāk skanēt erotisms, tā kļūst dzeltena, bet, prevalējot seksuālajam, � sarkana. Tādos skaņdarbos, kur atainota īsta, harmoniska mīlestība, kā, piemēram, Sibēliusa �Mīlas svītā�, psihohigiēnas kluba biedri autogēnā treniņa laikā saklausa tikai balto krāsu. Tāda uztvere vēlreiz apliecina mīlestības dialektis-kumu un tās nozīmi cilvēka dzīvē, apliecina tās saites ar cilvēka estētiskajām jūtām un dvēseles pasauli. Acīmredzot krāsu izvēlei �īs grāmatas zīmējumos arī nav gadījuma raksturs.

Pamēģināsim baltajā spektrā izskaust kaut vienu krāsul Savieno* jot atliku�ās krāsas, balto vairs nedabūsim. Būs tikai apnicīgi pelēkais. Tā ir arī mīlestībā � tiklīdz cie� kāda no tās sastāvdaļām, nav vairs ģimenes stiprās vienotājas � mīlestības. Lai saglabātu varavīksni � baltā dialektiku, svarīga ir katra sastāvdaļa, katra krāsa.

Mīlestība ir vesels jūtu, emociju un tieksmju komplekss, kur sava vieta garīgajai kopībai, sava, ne mazāk svarīga, seksuālajai saderībai, kuras sākumā nekad nav, bet kura rodas mīlestībā. Tikai jāiegaumē, ka mīlestība rada kā seksuālo, tā garīgo saderību, nevis otrādi. Pēdējais variants var būt tikai teorētiski, bet ne praktiski. Psihologi, sociologi un ārsti var atklāt likumsakarības un dot padomus mīlestības radītajai adaptācijas gaitai, lai to paātrinātu. Bet mums vispirms audzinā�anas nolūkos jādievina mīlestība, jānodod jaunajai paaudzei audzinā�anas gaitā, jāmāca to saglabāt laulībā. Tādēļ �ī grāmata arī sarakstīta tās vārdā, kura vienīgā spēj darīt stipras mūsu ģimenes, � mīlestības vārdā.

Adaptācija � organisma, maņu orgānu pielāgo�anās videi, mainīgiem apstākļiem.¹ Adaptēties � pielāgoties, piemēroties.

Akcelerācija � ontoģenētiskā secīgo attīstības procesu paātrinā�anās, t. i., pēcte�iem attiecīgās pazīmes parādās agrāk nekā priek�te�iem.

Altruisms � nesavtīga gādība par citu cilvēku labklājību un gatavība uzupurēties citu labā (pretstats � egoisms).

Altruistiskais egoisms �� tas pats, kas altruisma gadījumā, tikai te ari vēlē�anās gūt atzī�anu un mīlestību, līdz ar to nostiprinot savu nozīmību.

Autoerotisms � dzimumtieksme uz sevi. Tā traucē normālu dzimumtieksmi uz pretējo dzimumu.

Deprivācija � zaudē�ana. Mātes deprivācija � mātes gādības daļēja vai pilnīga zaudē�ana. Tā kropļo pēcnācēju dzimumuzvedību, kā arī mātes ' un tēva instinktu. ⁴

Dialektika � 1) attīstība visā tās kopumā, formu daudzveidībā un pretrunīgumā;

2) zinātne par dabas, sabiedrības un domā�anas vispārīgiem kustības, pārmaiņu, atjauno�anās un attīstības likumiem.

Disgāmija � disharmonija laulāto dzimumdzīvē. Tā rada neapmierinātību un cie�anas galvenokārt sievietei. Disgāmijas cēlonis var būt pārāk īslaicīgs vīra dzimumakts, vīra necen�anās radīt sievietē psihoerotisko noskaņojumu, nepareizas individuālās pozīcijas izvēle utt.

Dominante � noturīgs uzbudinājuma perēklis centrālajā nervu sistēmā, kur� pa�reizējā momentā un apstākļos virza organisma darbību. Dominante ir īpa�s nervu centru stāvoklis, kam raksturīga paaugstināta uzbudināmība, noturība un inerce. Mācība par dominanti atklāj universālas likumsakarības visa organisma darbībā. Dominantes principam pakļauta ari cilvēka psihiskā darbība. Dominante veido aktīvu mērķtiecīgu rīcību. Tā ir aktīvs virzītājs faktors garīgajai attīstībai, ētiskajām un tikumiskajām ievirzēm.

Ekshibicionisms � seksuālās perversijas veids vīrie�iem. Tas izpau�as tieksmē atsegt dzimumorgānus sievietes klātbūtnē, tā gūstot dzimumapmierinājumu.

Emocijas � galvas smadzeņu limbiskās sistēmas darbība. Cilvēkam iz�ķir 1) instinkta emocijas, kas rodas, ja limbisko sistēmu uzbudina impulsi no hipotalāma, un 2) jūtu emocijas, kas rodas, ja impulsi nāk �no aug�as� � no smadzeņu puslo�u garozas. Jūtu emocijas ir noturīgākas par instinkta emocijām. Visbie�āk

impulsi limbiskajā sistēmā vienlaikus ieplūst kā no garozas, tā hipotalāma. Emociju raksturs un nokrāsa atkarīga no tā, kura no impulsa plūsmām ir spēcīgāka.

Erotika � ar seksuālām emocijām bagātināta dzimumtieksme.

Erotisms � pastiprināta seksuālā uzbudināmība, pārliecīga juteklība.

Erotomānija � slimīgi kāpināta dzimumtieksme, bie�i vien perversa, sk. Nimfo-mānija, Satiriāze.

Fcminizācija � sievietes īpatnību iegū�ana.

Feti�isms � seksuālās tieksmes ra�anās tikai feti�a klātienē. Parasti �ī seksuālā novirze mēdz būt vīrie�iem. Par feti�u var būt sievietes apģērbs, kosmētikas piederumi, ķermeņa da|as, ķas nav saistītas ar dzimumorgāniem, utt.

Filoģenēze � biol. da�ādu organiskās pasaules tipu, kla�u, kārtu, dzimtu, ģin�u un sugu vēsturiskā attīstība; var runāt ari par atsevi�ķu orgānu filoģenēzi.

Frigiditāte � sievietes dzimumvēsums.

Frustrācija � stāvoklis (fiziskais un psihiskais), kas iestājas, ja netiek apmierināta kāda sakāpināta tieksme, arī dzimumtieksme, ja rodas �ķēr�ļi mērķa sasnieg�anā, izjūk plāni utt.

Hetera � senajā Grieķijā � neprecējusies sieviete, kas dzīvoja brīvu, neatkarīgu dzīvi, pievilinādama vīrie�us ar savu izglītību un spējām mākslā.

Heteroseksuālisms � normāla dzimumtieksme uz pretējā dzimuma indivīdu.

Hipnoze � mākslīgi izraisīts miegam līdzīgs stāvoklis, ko rada augstākās nervu darbības kavē�ana.

Hipofīze � smadzeņu piedēklis, iek�ējās sekrēcijas dziedzeris, kas izdala hormonus, kuri regulē vairogdziedzera, dzimumdziedzeru, virsnieru u. c. endokrīno dziedzeru funkcijas.

Hipotalāms � starpsmadzeņu daļa, kurā ietilpst redzes nervu krustojums, zirņveida ķermeņi, pelēkais paugurs, piltuve un hipofīze. Sī apvidus kodoli regulē iek�ējo orgānu funkcijas, vielmaiņu, temperatūru utt.

Homoseksuālisms � pretdabiska dzimumtieksme uz sava dzimuma personām. Homoseksuālisms var būt slēpts (neapzināts) vai atklāts (apzināts). Homoseksuālisms var būt aktīvs, ja homoseksuālists spēlē vīrie�a lomu, vai pasīvs, ja homoseksuālists spēlē sievietes lomu. Homoseksuāla rīcība ir krimināli sodāma.

Hormoni � fizioloģiski aktīvas vielas, kuras ra�o iek�ējās sekrēcijas dziedzeri un kuras, nokļuvu�as asinīs, piedalās organisma funkciju regulē�anā.

Incests � seksuālās attiecības starp asinsradiniekiem.

Instinkts � komplicēta beznosacījuma refleksu virkne, kurus izraisa da�i noteikti, bet sare�ģīti ārēji un iek�ēji kairinātāji. Instinkti izveidojas organisma vēsturiskās attīstības procesā un ir viena no formām, kā organismi pielāgojas dzīves apstākļiem.

Intimitāte � intīmas attiecības, tuvība. Mīlestībā pilnīga saderība, kas iegūta kā fiziskā, tā garīgā adaptācijā, kad partneri saprot viens otru no pusvārda un rīkojas kā vienota personība. Starp partneriem izzudusi psiholoģiskā barjera un nepiecie�amība idealizēt otru. Reāli eso�ais atbilst visām partnera prasībām (iztēlei).

Intīms � dziji personisks; tuvs, draudzīgs, sirsnīgs.

Jūtas � noturīga psihes orientācija, ievirze, kas programmējas galvas smadzeņu puslo�u garozā. Tās veidojas audzinā�anas ietekmē, emociju un informācijas intelektuālā pārstrādē. At�ķirībā no emocijām jūtas piemīl tikai cilvēkam. Savu izpausmi jūtas gūst emocijās.

Konkubināts � 1) seno romie�u tiesību pieļauta ilga kopdzīve ar neprecētu sievieti bez laulā�anās; 2) netikumīga kopdzīve.

Kopulācija � divu indivīdu savieno�anās dzimumaktā.

Lezbisms � homoseksuālisma veids, dzimumtieksme sievietei uz sievieti.

Libido � dzimumtieksme.

Limbiskā sistēma � galvas smadzeņu garozas un zemgarozas veidojumi, kas atrodas smadzeņu puslo�u pamatnē un izraisa emocionālos un afektīvos stāvokļus, kā arī regulē to izpausmi veģetatīvās un izturē�anās reakcijās. Limbiskā sistēma cie�i saistīta ar galvas smadzeņu puslo�u garozas ārējo virsmu, kurā notiek informācijas augstākā intelektuālā pārstrāde. Ja uzbudinājuma impulsi limbiskajā sistēmā nonāk no garozas, rodas jūtu emocijas. Ja turpretim impulsi nāk no hipotalāma, rodas instinkta emocijas.

Maskulinizācija � vīrie�a īpatnību iegū�ana.

Masturbācija (onānisms) � orgasma izraisī�ana ar iztēles vai da�ādu manipulāciju palīdzību (ar rokām vai da�ādiem priek�metiem).

Mazohisms � seksuālās perversijas veids, kurā seksuālais uzbudinājums rodas no sāpēm, ko nodara partneris. Sī perversija var būt arī neapzināta, un da�kārt to uzskata par rakstura īpa�ību.

Mediatori � vidutāji, starpnieki, piemēram, nervu kairinājuma mediators � ķīmiska viela, kas radusies nervu audos un vada kairinājumu sinapsēs.

Mīlestības kritiskā robe�a � moments, kad no pārsvarā bioloģiskas parādības mīlestība vai spēja uz to kļūst par socializētu (cilvēcīgu) parādību. Psiholoģiski tas saistīts ar likumiski garīgo izaugsmi, jūtu briedumu. Sājā ziņā tas ir lēciens no zemākas garīgās kvalitātes augstākā garīgā kvalitātē. Vēsturiskajā attīstībā cilvēce �ādu kritisko robe�u attiecībā uz mīlestību pārdzīvojusi vairākkārt, tā atkārtojas arī ontoģenētiski.

Narcisisms � izteikts autoerotisms, dzimumtieksme pret sevi pa�u. Sī seksuālā novirze var būt apzināta un neapzināta^. Pēdējā gadījumā tā izpau�as slimīgā patmīlībā.

Nimfomānija � pārmērīgi sakāpināta dzimumtieksme sievietei.

Onānisms � sk. Masturbācija.

Ontoģenēze � (biol.) auga vai dzīvnieka organisma individuālā attīstība, kas aptver visas pārmaiņas, kuras noliek ar organismu no dīgļa ra�anās līdz dzīves beigām.

Pedofilija � seksuālo perversiju veids, kas izpau�as pretdabiskā dzimumtieksmē uz bērniem. Pēc likuma stingri sodāma.

Perversijas (seksuālās) � novirzes no normālas heteroseksuālas dzimumtieksmes (var būt apzinātas un neapzinātas). Tās vienmēr traucē ģimenes dzīvi, tās stiprumu un mīlestību. Visas tās sabiedriski nosodāmas. Daļa no tām pēc līkuma ir sodāmas (vuārisms, homoseksuālisms, pedofilija, sadisms, ekshibicio-nisms u. c.).

Petings � savstarpēji vīrie�a un sievietes glāsti (arī dzimumorgānu glāstī�ana � tā saucamais padziļinātais petings), kas izraisa orgasmu bez dzimumakta. Petings pieskaitāms pie dzimumsakariem.

Poligāmija � viena dzimuma indivīda kopdzīve ar vairākiem otra dzimuma indivīdiem; parasti �o vārdu lielo daudzsievības nozīmē.

Pornogrāfija � neķītra, piedauzīga literatūra, kurā aprakstītas izvirtības scēnas; neķītri, ciniski zīmējumi, fotogrāfijas u. tml.

Pubertāte � pārejas gadi no bērnības uz pusaud�a vecumu. Medicīnā apmēram no 11�20 gadiem (II�IV fāze, sk. ielīmes 2. att.), juridiski no 14�18 gadiem.

Reflekss � spontāna mptoriska reakcija (muskuļu savilk�anās, dziedzera sekrēcijas pastiprinā�anās u. c.) kā atbilde uz ārēju vai iek�ēju nervu receptora kairinājumu; iz�ķir beznosacījuma (iedzimtus) un nosacījuma (individuālās dzīves laikā iegūtus) refleksus.

Reli�eri (angļu relish � pievilcība) � dzimumkairinātāji.

Retikulārā formācija � nervu �ķiedru un vairāk vai mazāk norobe�otu nervu �ūnu grupu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā. Retikulārā formācija ir nervu impulsu un enerģētisko resursu akumulētāja, tā ir cie�i saistīta ar limbisko sistēmu, regulē garozas tonusu un darba spējas. Saites ar pārējām CNS daļām tādas pa�as kā limbiskā sistēmai.

Satiriāze � crotomānijas veids vīrie�iem, kas izpau�as pārmērīgi sakāpinātā dzimumtieksmē un partneru maiņā.

Sekss � dzimumtieksme un dzimumdarbība.

Seksuālais ekscess � atkārtoti dzimumakti vienā diennaktī, pie tam katrs novests līdz orgasmam.

Sociomctrija � lieti�ķā mikrosocioloģija. Pētī cilvēku savstarpējās psiholoģiskās attiecības, sevi�ķi mazās grupās (darba kolektīvā, atpūtas vietās, ģimenē utt.).

Sodomija (zoofilija) � pretdabiska dzimumtieksme uz dzīvniekiem.

Sublimācija � (biol.) kādas tieksmes, instinkta apspie�ana un transformē�ana citā tieksmē. Freidisti to attiecina galvenokārt uz dzimumtieksmi un uzskata, ka, �o tieksmi apspie�ot, tā neapzināti un fatāli transformējas citā tieksmē. Process saistīts ar neiro�u izcelsmi. Pareizāk būtu sublimāciju uzskatīt kā garīgās un fiziskās enerģijas izlieto�anu citā virzienā, nomainot dzimumdominanti ar citu tikpat spēcīgu dominanti, kas virza organisma darbību ar tādu pa�u aizrautību citā virzienā, piemēram, rado�a darbība zinātnē, mākslā, ra�o�anā.

Transvestisms � seksuāla novirze, kad dzimumbaudu saņem, valkājot pretējā dzimuma apģērbu. To bie�i novēro homoseksuālisma gadījumā, ta�u tas var būt arī patstāvīga parādība.

Vikļoriānisms � Anglijas karalienes Viktorijas (1837�190h) valdī�anas laikā izveidojusies reliģisko, ētisko un morālo uzskatu sistēma.

Vuārisms � seksuālā uzbudinājuma un apmierinājuma panāk�ana, aplūkojot pornogrāfiskus uzņēmumus vai citu personu dzimumorgānus un dzimumdarbību. Sī perversija raksturīga paaugstinātas seksualitātes fāzes sākuma periodam un var kļūt par personības īpa�ību uz visu mū�u.

Priek�vārds ..............

I. Mīlestības dialektika............

Kas ir dzimummīlestība?............

Vai dzimumdzīvē cilvēks var rīkoties līdzīgi dzīvniekam? Mīlestības dominante............

Mīlestības dialektika filoģenētiskajā aspektā un tabu nozīme Reli�eri un mīlestība.............

Mīlestības dialektika ontoģenētiskajā aspektā un kritiskās robe�as izpratne ................

Dzimumsakaru tipizācija............

Mīlestībā visam jābūt svētam..........

II. Dzimumdzīves bioloģiskās �ķēres.........

Ko atklāj noziegums.............

Optimālais vecums laulībai...........

III. Dzimumaudzinā�ana tā sauktās seksrevolūcijas laikmetā .

Lai mūsu bērni mīlestībā būtu laimīgi........

Dzimumizskaidro�ana kā dzimumaudzinā�anas sastāvdaļa Urbanizācija un zinātniski tehniskā revolūcija.....

Akcelerācija...............

Maskulinizācija un feminizācija un sievietes emancipācijas vulgar zācija.................

Psiholoģiskā loma un mīlestība.........

IV. Dzimumorientācija............

Ar likumu aizliegtā �mīlestība�..........

Nosliece uz negantībām mīlestībā.........

Orientācija uz seksuālo baudu cie�anās.......

Par sliktām tieksmēm, par spoguli un vēl par ko citu Orientācija uz ekstāzi, azartu un orģijām.......

Vēl da�i novir�u veidi............

Riska grupa dezorientācijai � un kā no tās izkļūt

Rozes pārdo�anai..............

Kam vajadzīga �ī pasaka par princesīti?.......

Mātes kults kā dzimumorientācijas galvenais paņēmiens Dzimumaudzinā�anas galvenie uzdevumi.......

V. Lai �rūgts, rūgts!� kļūtu salds........

Spēja uz harmoniju jārada pirms laulībām......

Pirmā laulības nakts un medus mēnesis.......

Kas jāiegaumē, sākot psiholoģisko adaptāciju.....

VI. Harmonija mīlestībā � ģimenes stipruma avots.....

Sievietes dzimumorgāni un dzimumdzīves fizioloģija.....

Iek�ējie dzimumorgāni............

Ārējie dzimumorgāni............

Sievietes dzimumfunkcijas neiroendokrinā regulācija .... Erogēnās zonas..............

Menstruācijas un dzimumdzīve............

Vīrie�a dzimumorgāni.............

Intīmā higiēna un mīlestība...........

Dzimumdzīves fizioloģija un psiholoģija, dzimumtieksme

Orgasms................

Dzimumakts ...............

Dzimumfunkcijas psiholoģiskie elementi un to regulācija .... Dzimumattiecības un sociālā vide..........

Laulības dzīves erotizācija � viens no ģimenes stipruma avotiem Laulības dzīves erotizācija grūtniecības un bērnu audzinā�anas laikā Saderība un nesaderība dzimumdzīvē.........

Vīrietis savā mīlestībā.............

Vēlreiz par normālo un nenormālo (patoloģisko) dzimumdzīvē .

VII. Laulības seksuālās dzīves disharmonija, tās cēloņi un sekas .

Tas var būt ari vēzis.............

Seksuālās psihotraumas � sievietes dzimumdzīves traucējumu cēlonis Impotence un psihi traumējo�ie faktori vīrie�a dzimumdzīvē Otrā jaunība, un kam tā tiks dota..........

Vili. Lielākās briesmas mīlestībai..........

IX. Ja )>ēms nav vēlams (Ģimenes plāno�ana)......

X. Ģimenes un mīlestības ārstē�ana .......

XI. Hipnoze, autogēnais treniņ� un mīlestība.......

XII. Cīņa ar savstarpējās neizpratnes barjeru.......

Trīspadsmitās noda|as vietā...........

Da�u terminu skaidrojumi.........

Papildu literatūra lasītājiem........

Zālītis J.

Zā 407 Mīlestības vārdā. � R.: Zvaigzne, 1981. �Tehn. redaktors J. Cakās. Korektore Z. S e ņ k о v a.

ИБ № 950

Nodota salik�anai 29.09.80. Parakstīta iespie�anai 21.01.81. JT 16028. Formāts 60X90/16.

Ofseta papīrs. Literatūras garnitūra. Ofsetspiedums. 18 uzsk. iespiedi., 40,38 uzsk. krāsu novilk., 22,14 Izdevn. I. Metiens 99 000 eks. Pasūt Nr 1303. Cena I rbl. 70 kap. Izdevniecība �Zvaigzne�. Rīgā. 226013. Gorkija ielā 105. Izdevn. Nr. 5476/D-53. Iespiesta Latvijas KP CK Izdevniecības tipogrāfijā, 226081, Rīgā. Balasta dambī 3.

g) �Zvaigzne�, 1981

Лг CNS �eit un turpmāk apzīmēta centrālā nervu sistēma.

Белинский В. Г. Собр. соч. М., О ГИЗ, 1948, т. 3, с. 218.

Lavika-Gudola D�. van. Cilvēka ēnā. R., 1977. 240 Ipp.

Polle IF. Unsere Ehe. Leipzig, 1972. 430 S.

Обуховский Ķ. Психология влечений человека. M.. 1972. 247 с.

Analīze, kura, apskatot acīmredzamu parādību, atklāj tās Slēpto būtību.

Ļeņins V. /. Raksti, 35. sēj., 143.�147. Ipp.

Ar mastopātiju apzīmē veselu slimību grupu piena dziedzerī, kuru pamatā ir neirohormonālie traucējumi.