<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?><FictionBook xmlns="http://www.gribuser.ru/xml/fictionbook/2.0" xmlns:l="http://www.w3.org/1999/xlink"><description><title-info><genre>prose_history</genre><author><first-name> Eliza </first-name><last-name>O�e�kova</last-name></author><book-title>Pie Nemunas</book-title><annotation><p>�Eliza O�e�kova</p><p>Pie Nemunas</p><p>Rom&#x101;ns</p><p>Darb&#x12B;ba risin&#x101;s Vi&#x13C;&#x146;as un Grod&#x146;as pils&#x113;tu apk&#x101;rtn&#x113;, mui�&#x101;s un ciematos, pie Nemunas upes. Nesen apspiesta 1863. gada janv&#x101;ra sacel�an&#x101;s. Cara vald&#x12B;ba cent&#x101;s at&#x146;emt po&#x13C;iem ties&#x12B;bas piepras&#x12B;t �&#x12B;s zemes k&#x101; sav&#x113;j&#x101;s. Lielo zemes &#x12B;pa�nieku &#x12B;pa�umi tika konfisc&#x113;ti un nodoti valsts (Krievijas) kasei; saska&#x146;&#x101; ar t&#x101; laika likumiem po&#x13C;iem nebija at&#x13C;auts ieg&#x16B;t zemi biju�&#x101;s Polijas austrumu pierobe�as teritorij&#x101;s. Zeme, ko polis nevar&#x113;ja saglab&#x101;t (tostarp sliktas apsaimnieko�anas d&#x113;&#x13C;), non&#x101;ca Krievijas &#x12B;pa�um&#x101;. T&#x101;p&#x113;c patrioti sliktu zemes apsaimnieko�anu uzskat&#x12B;ja par nacion&#x101;lo intere�u nodev&#x12B;bu.</p><p>Latvijas Valsts Izdevniec&#x12B;ba R&#x12B;g&#x101; 1959� 532 lpp</p><p><emphasis>Eliza Orzeszkowa</emphasis></p><p>Nad Niemnen</p><p><emphasis>Tulkojis &#x41A;. Valdmanis M&#x101;kslinieks T. Lak�evics</emphasis></p><p><a l:href="mailto:imantslochmelis@inbox.lv">imantslochmelis@inbox.lv</a></p><p>Yandex � GR&#x100;MATAS - <a l:href="https://disk.yandex.ru/d/2JO3dvhReBIF-A">https://disk.yandex.ru/d/2JO3dvhReBIF-A</a></p></annotation><date/><coverpage><image l:href="#cover"/></coverpage><lang>lv</lang><src-lang>pl</src-lang><translator><first-name/><last-name>&#x41A;. Valdmanis</last-name></translator></title-info><document-info><author><first-name/><last-name/><email>imantslochmelis@inbox.lv</email></author><program-used>ABBYY FineReader 15, FictionBook Editor Release 2.6.6, fb2cut 2.7.3</program-used><date value="2026-09-09">134334330343236719</date><src-ocr>ABBYY FineReader 15</src-ocr><id>{180A7EB5-AA39-4055-95ED-3867C9C3411C}</id><version>1</version></document-info><publish-info><book-name>Pie Nemunas</book-name><publisher>LVI</publisher><year>1959</year></publish-info></description><body><section><p>�Eliza Or�e�kova</p><p>Pie Nemunas</p><p>Rom&#x101;ns</p><image l:href="#2"/><p>.</p><image l:href="#0"/><p><emphasis>.</emphasis></p></section><section><title><p>1DA&#x13B;A</p></title><p><strong>I</strong></p><p>Bija vasaras un sv&#x113;tku diena. Visapk&#x101;rt viss zied&#x113;ja, mirdz&#x113;ja, dzied&#x101;ja. Prieks un siltums lija no gai�i zilaj&#x101;m debes&#x12B;m un zeltain&#x101;s saules; prieks un l&#x12B;ksm&#x12B;ba �alkoja pa za&#x13C;ojo�&#x101;m druv&#x101;m; prieks un sv&#x113;tku va|&#x12B;ba, putnu un kukai&#x146;u kora apdzied&#x101;ta, virmoja tveic&#x12B;gaj&#x101; gais&#x101; virs l&#x12B;dzenuma, virs nelielajiem skuju koku un lapu koku puduru apaugu�ajiem uzkalni&#x146;iem.</p><p>Gar apv&#x101;r�&#x146;a vienu malu virkn&#x113;j&#x101;s pazemi pauguri ar tum�&#x101;m ataug&#x101;m un birztal&#x101;m; gar otru sl&#x113;j&#x101;s Ne-munas krasta st&#x101;v&#x101; smil�akmens siena, kas, paceldam&#x101;s no za&#x13C;ojo�&#x101;m p&#x13C;av&#x101;m un iez&#x12B;m&#x113;dam&#x101;s debes&#x12B;s ar tum�&#x101; sila galotn&#x113;m, milz&#x12B;g&#x101; puslok&#x101; ap&#x146;&#x113;ma pla�o, l&#x12B;dzeno klajumu, kur&#x101; tikai �ur un tur auga pa k&#x101;dai saplais&#x101;ju�ai me�bumbierei, vecam, l&#x12B;kam v&#x12B;tolam vai vientu&#x13C;ai, smuidrai apsei. Saulainaj&#x101; dien&#x101; smil�akmens siena ar sarkan&#x101; m&#x101;la starpsl&#x101;ni atg&#x101;din&#x101;ja zelta pusgredzenu ar purpura st&#x12B;pi&#x146;u pa vidu.</p><p>Uz lielisk&#x101; fona t&#x101;les zilgm&#x113; var&#x113;ja saskat&#x12B;t k&#x101;das lielas saimniec&#x12B;bas siluetus un vien&#x101; l&#x12B;men&#x12B; net&#x101;lu no tiem � gar&#x101; rind&#x101; vair&#x101;kus desmitus maz&#x101;ku saimniec&#x12B;bu. Tie bija gan liel&#x101;ki, gan maz&#x101;ki cilv&#x113;ku mitek&#x13C;i, kas ar sav&#x101;m tum�aj&#x101;m sien&#x101;m l&#x16B;koj&#x101;s no kupl&#x101;m koku skupsn&#x101;m un kop&#x101; ar upes krastu veidoja pusloku. Dzidraj&#x101;, r&#x101;maj&#x101; gais&#x101; virs da�iem jumtiem, mazliet v&#x12B;dam&#x101;s, k&#x101;pa tievas d&#x16B;mu str&#x16B;kli&#x146;as; k&#x101; spo�as dzirkstis saul&#x113; mirgoja logu r&#x16B;tis; vair&#x101;ki jauni salmu jumti glezni zeltaini iek&#x13C;&#x101;v&#x101;s debesu zilgm&#x113; un koku za&#x13C;um&#x101;.</p><p>L&#x12B;dzenumu �&#x137;&#x113;rsoja balti ce&#x13C;i, ko retie z&#x101;&#x13C;u skum�&#x137;i v&#x113;rta mazliet za&#x13C;ganus; k&#x101; s&#x12B;ki strauti&#x146;i no t&#x12B;rumiem uz ce|iem trauc&#x101;s e�as � gan zilo rudzupu&#x137;u, gan dzelten&#x101; un sarkan&#x101; &#x101;boli&#x146;a, gan sve&#x137;e&#x146;u rot&#x101;tas. Ce&#x13C;mal&#x101;s kupli jo kupli plet&#x101;s balt&#x101;s lauka kumel&#x12B;tes, p&#x101;ri t&#x101;m sl&#x113;ja savus ziedus su&#x146;uburk�&#x137;i, z&#x101;l&#x113; lod&#x101;ja violetie vanagzirn&#x12B;�i, k&#x101; zeltainas zvaigzn&#x12B;tes mirdz&#x113;ja pienenes un gundegas, m&#x113;|&#x101;s skabiozes bag&#x101;t&#x12B;gi pl&#x16B;din&#x101;ja no sav&#x101;m kuplaj&#x101;m galvi&#x146;&#x101;m medus smar�u, l&#x12B;goj&#x101;s vesels me�s smalko smilgu, uz smuidriem k&#x101;ti&#x146;iem pac&#x113;l&#x101;s s&#x101;rtodam&#x101;s ce&#x13C;mal&#x12B;�u ziedu galvi&#x146;as, ar savu bra�o izskatu apliecin&#x101;damas, ka ne velti t&#x101;s d&#x113;v&#x113; par kazakiem.</p><p>Aiz za|aj&#x101;m, ziedo�aj&#x101;m ce&#x13C;mal&#x101;m r&#x101;maj&#x101; laik&#x101; viegli l&#x12B;gojas lab&#x12B;bas j&#x16B;ra. Rudzu un kvie�u v&#x101;rpas v&#x113;l bija za&#x13C;as, bet jau bag&#x101;t&#x12B;gi apk&#x101;ru�&#x101;s ar ziedu skari-&#x146;&#x101;m, kas sol&#x12B;ja bag&#x101;tu ra�u; krietni zem&#x101;ks par lab&#x12B;bu, s&#x101;rtiem ziediem greznojies, pla�i plet&#x101;s sprogainais &#x101;boli&#x146;�, t&#x101;di pa�i sprogaini, bet ar daudz smalk&#x101;ku un maig&#x101;ku, acij t&#x12B;kam&#x101;ku gl&#x101;sto�u za|umu �ur un tur vair&#x101;kos laukos z&#x113;la jaunie lini, bet spilgti dzelten&#x101;s zv&#x113;r&#x113;s k&#x101; jautri strauti&#x146;i putoja pa v&#x113;l pazemo auzu un mie�u laukiem.</p><p>Un �aj&#x101; l&#x12B;ksmaj&#x101; dab&#x101; �odien ar&#x12B; &#x13C;audis, kas p&#x16B;l&#x12B;-�iem vien g&#x101;ja pa ce&#x13C;iem un e�&#x101;m, jut&#x101;s priec&#x12B;gi. Pa ce|iem pulci&#x146;os un rind&#x101;s pa e�&#x101;m so&#x13C;oja ciema meitenes. Vi&#x146;u galvas, greznotas ar sarkaniem un dzelteniem lakati&#x146;iem, atg&#x101;din&#x101;ja v&#x113;j&#x101; �&#x16B;potu peoniju un saulgrie�u rota&#x13C;u. No &#x13C;au�u bariem p&#x101;ri druv&#x101;m skan&#x113;damas trauc&#x101;s balsu straumes. Br&#x12B;�iem &#x13C;audis tur run&#x101;ja ska&#x13C;i, spalgi, br&#x12B;�iem sm&#x113;j&#x101;s zem&#x101;s bals&#x12B;s, br&#x12B;�iem atkal sudrabaini, bet br&#x12B;�iem bija dzirdamas kl&#x113;p&#x12B; nesto, lakatos iev&#x12B;st&#x12B;to mazu&#x13C;u raudas. Reiz&#x113;m at�alkoja gari stiepta, skan&#x12B;ga dziesma, atbalss saraust&#x12B;ta un atkal turpin&#x101;ta no ab&#x101;m pus&#x113;m � no uzkalnu audz&#x113;m un birz&#x12B;m un no liel&#x101; sila, kas k&#x101; tum�a josta �&#x137;&#x12B;ra zeltaino, m&#x101;la caurausto Nemunas krauju un zil&#x101;s, sudrabainiem m&#x101;kon&#x12B;�iem pieb&#x101;rst&#x12B;t&#x101;s debesis.</p><p>S&#x101;j&#x101; &#x13C;au�u pl&#x16B;sm&#x101;, kas �aloja augl&#x12B;gaj&#x101; l&#x12B;dzenuma, bija jau�ams ciema &#x13C;aud&#x12B;m visjauk&#x101;kais sv&#x113;tku br&#x12B;dis � l&#x12B;ksm&#x101; atgrie�an&#x101;s no bazn&#x12B;cas kr&#x113;slas saulainaja, d&#x12B;kaj&#x101; sv&#x113;tku dien&#x101;.</p><p>P&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a, kad jau lielais &#x13C;au�u pl&#x16B;dums bija noplacis, l&#x12B;dzenum&#x101;, krietni pat&#x101;lu no �ur un tur v&#x113;l ejo�ajiem p&#x16B;l&#x12B;�iem par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s divas sievietes. Vi&#x146;as n&#x101;ca no t&#x101;s pa�as puses, kur p&#x101;r&#x113;jie, bet, k&#x101; redzams, bija metu�as l&#x12B;kumu un br&#x12B;di uzkav&#x113;ju�&#x101;s k&#x101;d&#x101; no uzkalni&#x146;u birztal&#x101;m. Tas dro�i vien bija vi&#x146;u nosebo�an&#x101;s c&#x113;lonis, jo viena no t&#x101;m nesa lielu kl&#x113;pi za&#x13C;umu, ko tikko bija pl&#x16B;kusi. Otrai za&#x13C;umu viet&#x101; rok&#x101; bija paliels lakati&#x146;�, kas pie katra vi&#x146;as spar&#x12B;g&#x101;, gait&#x12B;g&#x101; so&#x13C;a pl&#x12B;vot nopl&#x12B;voja slaid&#x101; v&#x113;zien&#x101; k&#x101; karogs. Pa gabalu v&#x113;rojot, tik vien bija redzams, ka vienai no sieviet&#x113;m rok&#x101;s za&#x13C;umi, bet otrai � balta audekla gabals; ta�u, lab&#x101;k ieskatoties, d&#x16B;r&#x101;s ac&#x12B;s abu sievie�u visai neparast&#x101; &#x101;riene.</p><p>Sieviete ar lakati&#x146;u bija &#x13C;oti gara, ko v&#x113;l vairak izc&#x113;la t&#x101;s kalsnums, ta�u vi&#x146;ai bija sp&#x113;c&#x12B;gi veidoti kauli un plati pleci, un vi&#x146;a izskat&#x12B;tos &#x13C;oti bra�a, ja vien zem rai�u un gadu nastas mugur&#x101; un krustos neb&#x16B;tu mazliet sakumpusi, ja vien zem vecmod&#x12B;g&#x101;s manti&#x13C;as ar gar&#x101;m, br&#x12B;�iem pl&#x12B;vojo�&#x101;m piedurkn&#x113;m neb&#x16B;tu izspiedu�&#x101;s abas plecu l&#x101;psti&#x146;as. Bez manti&#x13C;as ar audekla apkakl&#x12B;ti vi&#x146;ai mugur&#x101; v&#x113;l bija melni lindraki, tik- &#x12B;si, ka zem tiem l&#x12B;dz pa�&#x101;m pot&#x12B;t&#x113;m var&#x113;ja redz&#x113;t pr&#x101;v&#x101;s k&#x101;jas, ieautas rupjas vilnas ze&#x137;&#x113;s un liel&#x101;s, ziedaini iz�&#x16B;din&#x101;t&#x101;s kurp&#x113;s. So t&#x113;rpu v&#x113;l papildin&#x101;ja veca salmen&#x12B;ca, kuras plat&#x101;s malas meta &#x113;nu p&#x101;r vi&#x146;as seju, kas pirmaj&#x101; acu uzmetien&#x101; �&#x137;ita veca, negl&#x12B;ta un pat nepat&#x12B;kama, ta�u, v&#x113;r&#x12B;g&#x101;k ieskatoties, modin&#x101;ja interesi un zi&#x146;k&#x101;ri. T&#x101; bija s&#x12B;ka un v&#x101;ja, ar tik tum�u &#x101;du k&#x101; bronza, pieri vagoja vair&#x101;kas dzi&#x13C;as grumbas, vaigi iekritu�i un kaulaini. Smailais deguns, sakniebt&#x101;s l&#x16B;pas tai pie�&#x137;&#x12B;ra r&#x16B;pju pilnu un bargu izteiksmi, ko v&#x113;l vair&#x101;k pastiprin&#x101;ja kv&#x113;lojo�&#x101;s, caur-urb&#x12B;g&#x101;s acis. �&#x12B;s acis �&#x137;ita vien&#x12B;g&#x101;s, kam �aj&#x101; no�&#x113;lojam&#x101;, novecoju�&#x101;, bargaj&#x101; sej&#x101; ir k&#x101;da v&#x113;rt&#x12B;ba. Varb&#x16B;t k&#x101;dreiz t&#x101;s bija biju�as sejas vien&#x12B;gais dai&#x13C;ums, bet tagad, lielas un melnas zem tum�aj&#x101;m, kuplaj&#x101;m uzac&#x12B;m, mirdz&#x113;ja ar skarbu spo�umu; t&#x101;s raudz&#x12B;j&#x101;s dze&#x13C;o�i asi, izsm&#x113;j&#x12B;gi, ar nedziesto�u kv&#x113;li, it k&#x101; visu laiku iek�&#x137;&#x12B;gi kaistu,, tik d&#x12B;vainas �aj&#x101; tum�aj&#x101;, laika zoba vai likte&#x146;a sagrauztaj&#x101; sej&#x101;.</p><p>Vec&#x101; so)oja pla�a, gait&#x12B;g&#x101;, ierasti a�&#x101; sol&#x12B;, gar&#x101;s_ rokas ar tum�i iedegu�aj&#x101;m plaukst&#x101;m gar s&#x101;niem �upo-dama un balto lakati&#x146;u k&#x101; pl&#x12B;vojo�u karogu uz priek�u un atpaka&#x13C; vicin&#x101;dama.</p><p>Pirmaj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; b&#x16B;tu gr&#x16B;ti pateikt, vai sieviete ar ziediem ir di�cilt&#x12B;ga pana vai vienk&#x101;r�a zemnieku sku&#x137;e, jo mazliet l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s k&#x101; vienai, t&#x101; otrai. Vi&#x146;a bija slaida, kaut ar&#x12B; krietni maz&#x101;ka par savu ce&#x13C;abiedri, t&#x113;rpusies meln&#x101;s, &#x13C;oti vienk&#x101;r�&#x101;s, bet gaum&#x12B;gi, redzams, p&#x113;c modes �urn&#x101;la prasm&#x12B;gu roku darin&#x101;t&#x101;s, meln&#x101;s vilnas dr&#x101;n&#x101;s, kas labi izc&#x113;la sp&#x113;c&#x12B;go, plecos plato, bet vidukl&#x12B; smuidro augumu. Meitenes manier&#x113;s un maigaj&#x101; sej&#x101; var&#x113;ja jaust pat p&#x101;rsmalcin&#x101;tu audzin&#x101;�anu, turpretim kust&#x12B;b&#x101;s un �estos izpaud&#x101;s lieks skarbums un it k&#x101; t&#x12B;�s raupjums. Vi&#x146;ai nebija ne cepures, ne cimdu. Og&#x13C;u melnas bizes apvija t&#x101;s galvu. Meln&#x12B;gsn&#x113;jo seju ar s&#x101;rtaj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m un pel&#x113;c&#x12B;g&#x101;m ac&#x12B;m vi&#x146;a nesl&#x113;pa no saules kv&#x113;lajiem stariem. Vienk&#x101;r�o kat&#x16B;na saulsargu t&#x101; nesa p&#x101;r plecu, un iedegus&#x12B;, diezgan pr&#x101;v&#x101; roka liecin&#x101;ja, ka sevi�&#x137;i bie�i t&#x101; cimdu nav redz&#x113;jusi. Jo vair&#x101;k tas d&#x16B;r&#x101;s ac&#x12B;s, v&#x113;rojot, cik br&#x12B;vi meitene tur&#x113;ja savu kailo galvu un k&#x101; vi&#x146;a rauca uzacis virs pel&#x113;c&#x12B;gaj&#x101;m ac&#x12B;m, kas pauda drosmi un pr&#x101;tu.-Visum&#x101; �&#x12B; ap divdesmit gadu vec&#x101; pana vai sku&#x137;e �&#x137;ita &#x12B;pa�i sievi�&#x137;&#x12B;gi dai&#x13C;a, vesel&#x12B;ga un sp&#x113;c&#x12B;ga, bet iedom&#x12B;ga un padr&#x16B;ma. Nosv&#x113;rt&#x12B;bas vaibstu, ko cilv&#x113;ku sej&#x101;m pie�&#x137;ir laime vai samierin&#x101;�an&#x101;s ar dz&#x12B;vi, �aj&#x101; jaunaj&#x101;, nemier&#x12B;gi dom&#x12B;gaj&#x101; sej&#x101; nebija, kaut gan pa�reiz to apskaidroja vesel&#x12B;gs mo�ums, kas rakstur&#x12B;gs dz&#x12B;ves likst&#x101;s v&#x113;l nenotrulin&#x101;tiem &#x13C;aud&#x12B;m, kad tie gar&#x101;ku br&#x12B;di pavad&#x12B;ju�i br&#x12B;v&#x101; dab&#x101;.</p><p>A�i iedama, lai neatpaliktu no savas ce&#x13C;abiedres gai-t&#x12B;g&#x101; so&#x13C;a, vi&#x146;a ar zi&#x146;k&#x101;ri, gandr&#x12B;z m&#x12B;lino�i apl&#x16B;koja sapl&#x16B;ktos ziedus. Tur bija ko�i zilie me�a pulksten&#x12B;�i, ne&#x13C;-&#x137;&#x12B;tes, smar�&#x12B;g&#x101;s sve&#x137;enes, jauno papar�u lapas, prie�u zari&#x146;i ar tikko aizmetu�amies �iekuri&#x146;iem. No visa dvesa kairino�s arom&#x101;ts, ko vi&#x146;a laiku pa laikam dzi&#x13C;i jo dzi&#x13C;i ieelpoja sp&#x113;c&#x12B;gaj&#x101;s kr&#x16B;t&#x12B;s. Izjustais baud&#x12B;jums un saules tveice lika s&#x101;rtoties meitenes iedegu�ajiem vaigiem, reiz&#x113; ar to vi&#x146;as nopietn&#x101;s, dom&#x12B;g&#x101; vaibst&#x101; savilkt&#x101;s pilnasin&#x12B;g&#x101;s l&#x16B;pas pamaz&#x101;m atplauka meiten&#x12B;gi sirsn&#x12B;g&#x101; smaid&#x101;. Vi&#x146;a smaid&#x12B;ja par savas ce&#x13C;abiedres v&#x101;rdiem, kura, visu laiku &#x101;tri so&#x13C;odama un spar&#x12B;gi savas liel&#x101;s k&#x101;jas pret zemi likdama, parupj&#x101;, mazliet aizsmaku�&#x101; bals&#x12B;, aizdusas bie�i p&#x101;rtraukta, turpin&#x101;ja jau birz&#x12B; aizs&#x101;kto st&#x101;stu.</p><p>� L&#x16B;k, tur, paskaties! Tur starp tiem uzkalniem �ie � mu|&#x137;a zemnieki mani bija notur&#x113;ju�i par koleru ... Varb&#x16B;t tu man netici? Goda v&#x101;rds, saku paties&#x12B;bu! Tevis toreiz Kor�in&#x101; v&#x113;l nebija, maza v&#x113;l biji, tas notika tad, kad tavs t&#x113;vs skraid&#x12B;ja paka&#x13C; tai franc&#x16B;zietei...</p><p>Vi&#x146;a p&#x113;k�&#x146;i apr&#x101;v&#x101;s, apst&#x101;j&#x101;s, nokrem�&#x13C;oj&#x101;s, t&#x101; ka atbalsoj&#x101;s p&#x101;r visu lauku, v&#x113;l ska&#x13C;&#x101;k no�&#x146;auc&#x101;s cie�i rok&#x101; sa�&#x146;augtaj&#x101; lakati&#x146;&#x101; un nikni pie sevis nor&#x16B;ca:</p><p>� T&#x101; mana m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; mu&#x13C;&#x137;&#x12B;ba!</p><p>Jaun&#x101; meitene, kuras seja uz mirkli bija sastingusi, atkal iesm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Ko nu! Vai tad es, tant, t&#x101; nezinu! Es ta�u visu to labi zinu un sen jau ar visu esmu piln&#x12B;gi samierin&#x101;jusies ... Turkl&#x101;t, vai tad tu aiz &#x13C;auna pr&#x101;ta ... Ko nu! Bet k&#x101; tad palika ar kol&#x113;ru?</p><p>Vi&#x146;as turpin&#x101;ja ce&#x13C;u tikpat �irgti k&#x101; iepriek�. Vec&#x101; atkal st&#x101;st&#x12B;ja:</p><p>� Tas, l&#x16B;k, notika t&#x101;. Atgriezos no bazn&#x12B;cas t&#x101;pat k&#x101; pa�reiz, tikai &#x13C;oti steidzos, jo uz pusdien&#x101;m bija sol&#x12B;ju�ies atbraukt viesi, bet Em&#x12B;le san&#x12B;kusi. Jozu, cik jaudas, taisni p&#x101;ri laukam � tas pa�laik bija atmat&#x101;, � p&#x101;ri tuk�aj&#x101;m str&#x113;j&#x101;m... K&#x101; lieku soli, t&#x101; pusotras str&#x113;-jas ... Glu�i k&#x101; pa zemes virsu lidoju ... Mugur&#x101; man bija za&#x13C;a kleita... toreiz kr&#x101;sainas kleitas v&#x113;l valk&#x101;ja ... Salmeni biju no&#x146;&#x113;musi un atv&#x113;sin&#x101;dam&#x101;s v&#x113;d&#x12B;ju gar seju ... Uhl nevaru vairs!...</p><p>Aizelsusies vi&#x146;a atkal apst&#x101;j&#x101;s un s&#x101;ka k&#x101;s&#x113;t. Klepus bija skarbs un dobj�, k&#x101; no dzi&#x13C;as mucas n&#x101;kdams. Bet vi&#x146;a tam nepiev&#x113;rsa uzman&#x12B;bu un, atkal s&#x101;kdama iet, turpin&#x101;ja st&#x101;stu:</p><p>� Toreiz pasaul&#x113; plos&#x12B;j&#x101;s kol&#x113;ra; m&#x16B;su pus&#x113; t&#x101; gan v&#x113;l nebija man&#x12B;ta, bet &#x13C;audis baid&#x12B;j&#x101;s, ka neierodas... T&#x101;p&#x113;c m&#x16B;su zemnieki, n&#x101;kdami no bazn&#x12B;cas un redz&#x113;dami mani t&#x101; traucamies p&#x101;ri laukiem, bija sac&#x113;lu�i milzu br&#x113;ku un vaimanas... Da&#x13C;a metu�ies b&#x113;gt tik �igli, it k&#x101; pats velns tiem dz&#x12B;tos paka&#x13C;, citi atkal turpat ce&#x13C;a vid&#x16B; kritu�i ce&#x13C;os un dauz&#x12B;ju�i ar pier&#x113;m zemi, ska&#x13C;&#x101; bals&#x12B; vaiman&#x101;dami: �Kol&#x113;ra, l&#x16B;k, kur vi&#x146;a skrien, m&#x16B;su posts!� � �Nudien,� piebalsoju�i citi, �tas nav nekas cits! Kolera gan! Nu mums gals kl&#x101;t! T&#x101;da tik milz&#x12B;ga, galva l&#x12B;dz debes&#x12B;m, za&#x13C;os lindrakos un rok&#x101; v&#x113;cina zelta l&#x101;pstu!� T&#x101; l&#x101;psta, zini, bija mana saul&#x113; mirdzo�&#x101; salmen&#x12B;ca ... Tiesa gan, es to biju krietni saplacin&#x101;jusi, jo bazn&#x12B;c&#x101; aiz karstuma no&#x146;&#x113;mu no galvas un, nezin&#x101;dama kur likt, novietoju uz sola un visu dievv&#x101;rdu laiku uz t&#x101;s nos&#x113;d&#x113;ju... Uh! nudien vairs nevaru ...</p><p>Veco atkal uzveica aizdusa, tad atkr&#x113;pojusies vi&#x146;a no�&#x146;auca degunu un k&#x101;du br&#x12B;di g&#x101;ja klus&#x113;dama.</p><p>� Un kas notika p&#x113;c tam? � jaut&#x101;ja meitene.</p><p>� Kas tad nu notika? Velti m&#x16B;su ekonoms, kas ari tobr&#x12B;d atgriez&#x101;s no bazn&#x12B;cas, un Bohatirovi�s, kur� mani pazina, pat tuvu pazina, m&#x113;&#x123;in&#x101;ju�i p&#x101;rliecin&#x101;t zemniekus, ka t&#x101; nav bijusi kol&#x113;ra, bet tikai Kor�insku Marta no Kor�inas, pana Benedikta Kor�inska m&#x101;s&#x12B;ca... Nenotic&#x113;ju�i un v&#x113;l l&#x12B;dz �ai dienai netic... Sak, vai tad t&#x101;da sieviete jel kur pasaul&#x113; redz&#x113;ta? Galva l&#x12B;dz m&#x101;ko&#x146;iem, un pati za&#x13C;&#x101;s dr&#x113;b&#x113;s lido pa gaisu, zelta l&#x101;pstu v&#x113;cin&#x101;dama, n&#x101;ves v&#x113;ju sev pa priek�u dz&#x12B;dama ... M&#x16B;�&#x12B;g&#x101; cilv&#x113;ku tums&#x12B;ba! Teik�u tev, Justinka, ka cilv&#x113;ku tumson&#x12B;ba arvien ir vi&#x146;u klup�anas akmens. T&#x101; ir v&#x113;l slikt&#x101;ka nek&#x101; &#x13C;aunpr&#x101;t&#x12B;ba. To gan es labi zinu, jo bija laiks, kad pati klupu p&#x101;r savu mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bu, j&#x101;... Uh, nevaru vairs...</p><p>Vec&#x101; �&#x146;&#x101;k&#x101;ja, krauk&#x101;j&#x101;s un dobji klepoja k&#x101; no mucas dibena.</p><p>Just&#x12B;ne, vaigus un l&#x16B;pas sila zvani&#x146;os, papard&#x113;s un ne&#x13C;&#x137;&#x12B;t&#x113;s pasl&#x113;pusi, piez&#x12B;m&#x113;ja:</p><p>� Bet tev, tanti&#x146;, �&#x12B;s mu&#x13C;&#x137;&#x12B;g&#x101;s iedomas ta�u nek&#x101; &#x13C;auna netika nodar&#x12B;ju�as? ...</p><p>Martas Kor�inskas meln&#x101;s acis l&#x16B;koj&#x101;s asi, gandr&#x12B;z &#x13C;auni.</p><p>� Tu t&#x101; dom&#x101;? � vi&#x146;a nor&#x16B;ca. � Arvien tas t&#x101;. Neviens netic tam, ko pats nav piedz&#x12B;vojis. &#x13B;aunu nenodar&#x12B;ja! Protams, neno&#x113;da mani t&#x101;s runas, bet iekoda gan. Vai tu dom&#x101;, man bija pat&#x12B;kami, ka notur par ko-l&#x113;ru? Toreiz es nebiju tik veca... pirms divpadsmit gadiem man bija tr&#x12B;sdesmit se�i...</p><p>� T&#x101;tad tagad �etrdesmit asto&#x146;i? � ar jau�amu izbr&#x12B;nu secin&#x101;ja Just&#x12B;ne.</p><p>� Bet tu laikam dom&#x101;ji � se�desmit? � skarbi iesm&#x113;j&#x101;s Marta. � Protams, tagad p&#x113;c t&#x101;das izskatos, pati to zinu, bet ar&#x12B; toreiz neko daudz skaist&#x101;ka nebiju. Varb&#x16B;t nezini � k&#x101;d&#x113;&#x13C;? Ko? Jeb varb&#x16B;t zini?</p><p>� Zinu, � meitene nopietni atbild&#x113;ja.</p><p>� Nu tad labi, ja zini; varb&#x16B;t prat&#x12B;si r&#x12B;koties t&#x101;, lai pati tik dr&#x12B;z neizskat&#x12B;tos p&#x113;c kol&#x113;ras...</p><p>Just&#x12B;ne tikai plecus paraust&#x12B;ja.</p><p>� Kas tad man j&#x101;dara, un kas mani no t&#x101; var pasarg&#x101;t?</p><p>Abas nogrima dom&#x101;s un, pa�&#x101;m nemanot, s&#x101;ka so&#x13C;ot gaus&#x101;k, ko pirm&#x101; iev&#x113;roja vec&#x101;k&#x101;.</p><p>� Nu velkamies bru&#x146;urupu�a gait&#x101;. Pasteigsimies, Em&#x12B;le dro�i vien jau pukojas, ka neesam v&#x113;l atgriezu�&#x101;s, piemet&#x12B;sies atkal migr&#x113;na vai hist&#x113;rija ...</p><p>� Bet Tereze, � turpin&#x101;ja meitene, � skraid&#x12B;s te p&#x113;c esences, te broma pulver&#x12B;�iem, te mentola standzi&#x146;as, te rigollota...</p><p>Vi&#x146;a iesm&#x113;j&#x101;s, bet t&#x16B;l&#x12B;t atkal k&#x13C;uva nopietna.</p><p>� Patie�&#x101;m, tanti&#x146;a ir nelaim&#x12B;ga, past&#x101;v&#x12B;gi slimodama.</p><p>Marta, pa�&#x16B;pojusi galvu, atmeta ar roku.</p><p>� Protams, � vi&#x146;a teica. � Nelaim&#x12B;ga sieviete! Bet redzi, ja t&#x101; lolotu blusas, k&#x101; vi&#x146;a lolo savas kaites, tad t&#x101;s dr&#x12B;z vien pie&#x146;emtos v&#x113;r�a augum&#x101;, goda v&#x101;rds!</p><p>S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; aiz run&#x101;t&#x101;j&#x101;m atskan&#x113;ja ratu klabo&#x146;a. Ce&#x13C;� te nebija plats, un vi&#x146;as padev&#x101;s vair&#x101;k s&#x101;&#x146;us. Abas g&#x101;ja gar kupli saz&#x113;lu�&#x101; kvie�u lauka malu. Vi&#x146;&#x101;m uzv&#x113;l&#x101;s liels gai�u putek&#x13C;u mutulis, kas tom&#x113;r bija pietieko�i caurredzams, lai taj&#x101; saskat&#x12B;tu lepnu faetonu, ko vilka �etri skaisti zirgi mirdzo�&#x101; iej&#x16B;g&#x101;, un faeton&#x101; divus v&#x12B;rie�us. Sievietes redz&#x113;ja, ka abi v&#x12B;rie�i, uzl&#x16B;kodami t&#x101;s, pac&#x113;la cepures, bet viens no tiem nedaudz paliec&#x101;s uz vi&#x146;u pusi un iesauc&#x101;s:</p><p>� Sv&#x113;t&#x101;s jumpravas � Marta un Just&#x12B;ne, � l&#x16B;dziet par mums dievu!</p><p>Marta, ac&#x12B;m iezalgojoties, pam&#x101;ja ar savu balto lakati&#x146;u uz ratu pusi un atcirta:</p><p>� L&#x16B;dz&#x101;m jau, l&#x16B;dz&#x101;m, lai dievs jums pal&#x12B;dz atkal tikt pie pr&#x101;ti&#x146;a!</p><p>No &#x101;tri aizripojo�&#x101; faetona atskan&#x113;ja Martas rupjo, �erksto�o balsi izm&#x113;do�i saucieni un smieklu �alts. Just&#x12B;nes sej&#x101; pav&#x12B;d&#x113;ja &#x12B;gnums, gandr&#x12B;z s&#x101;pes.</p><p>� Ak dievs! � vi&#x146;a no�ukst&#x113;ja. � Es cer&#x113;ju, ka vismaz �odien �is cilv&#x113;ks pie mums neatbrauks, ka pans Ru-�ics to iel&#x16B;gs pie sevis pusdien&#x101;s ...</p><p>� Vi&#x146;� nav muj&#x137;isl � attrauca Marta. � Dro�i vien Ru�ics vi&#x146;u uzaicin&#x101;ja pie sevis ratos; var&#x113;ja atlaist savu kleperi uz m&#x101;j&#x101;m, lai pats padi�otos cita faeton&#x101; un ietur&#x113;tu pie mums krietnas pusdienas ... Sim slaistam tas divk&#x101;r�s &#x137;&#x113;riens vien&#x101; gr&#x101;bien&#x101;...</p><p>Just&#x12B;ne bija redzami satraukta. Pat smar�ojo�ie ziedi, ko tur&#x113;ja sa�&#x146;augtus rok&#x101;s, vi&#x146;u vairs nesaist&#x12B;ja.</p><p>� Interesanti, � vi&#x146;a �ukst&#x113;ja, � k&#x101;da kom&#x113;dija �oreiz b&#x16B;s j&#x101;noskat&#x101;s?</p><p>Marta tikai dze&#x13C;o�i uz vi&#x146;u paskat&#x12B;j&#x101;s un klusu noteica:</p><p>� Par savu t&#x113;tuku raiz&#x113;jies, j&#x101;? Tas &#x101;ksts m&#x16B;�&#x12B;gi izsp&#x113;l&#x113; k&#x101;du joku ar to lutausi...</p><p>Te vec&#x101; �igli aiz�&#x101;va savu lielo roku iegrimu�aj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m priek�&#x101;.</p><p>P&#x101;r Just&#x12B;nes pieri, l&#x16B;p&#x101;m un pat pleciem p&#x101;rskr&#x113;ja tr&#x12B;sas, it k&#x101; b&#x16B;tu piesk&#x101;rusies kaut kam rieb&#x12B;gam; bet vi&#x146;a tom&#x113;r atteica:</p><p>� Nekas, tant, saki vien dro�i man ac&#x12B;s. Es jau sen esmu izpratusi t&#x113;va un savu st&#x101;vokli, sen sen ... bet pierast gan pie t&#x101; nevaru un nekad, nekad ar to nesamierin&#x101;�os ...</p><p>Marta iesm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� L&#x16B;k, t&#x101;da valoda man pat&#x12B;k! Interesanti, ko tad tu ies&#x101;ksi? Varb&#x16B;t nomirsi vai lab&#x101;k pak&#x101;rsies, vai nosl&#x12B;cin&#x101;sies ... Ikviens cilv&#x113;ks s&#x101;kum&#x101; kr&#x12B;t izmisum&#x101;, bet p&#x113;c tam samierin&#x101;s ar savu likteni, k&#x101;du tam nolicis dievs vai velns. Tam, ka ikviena cilv&#x113;ka liktenis b&#x16B;tu dieva ta kunga lemts, tam es ne druskas neticu. Reiz izst&#x101;st&#x12B;ju to gr&#x113;ks&#x16B;dz&#x113;, ksendzs pat atlaidi nedeva, tom&#x113;r neticu... Saku tev, ka s&#x101;kum&#x101; visi kr&#x12B;t izmisum&#x101;, bet v&#x113;l&#x101;k k&#x101; auni iet savu ce|u uz slakt&#x16B;zi. Uh, nevaru vair&#x101;k!</p><p>Vi&#x146;ai uzn&#x101;ca t&#x101;ds k&#x101;ss, ka pat acis pieskr&#x113;ja ar asar&#x101;m. Aizelsusies vi&#x146;a pal&#x16B;koj&#x101;s ce&#x13C;abiedr&#x113;.</p><p>� Tu ta�u, Justinka, esi briesm&#x12B;ga melanholi&#x137;ei K&#x101;p&#x113;c tu nevari dar&#x12B;t t&#x101; k&#x101; citas meitenes? Izmanto t&#x113;vo�a un vi&#x146;a sievas labv&#x113;l&#x12B;bu, greznojies, kam&#x113;r tevi grib greznot, l&#x12B;ksmojies, kad vien gad&#x12B;jums to atjauj, flirt&#x113; ar kavalieriem, varb&#x16B;t k&#x101;du izdodas no&#x137;ert un vari v&#x113;l tikt pie v&#x12B;ra ... ko? Goda v&#x101;rds! K&#x101;p&#x113;c tu t&#x101; nedari?</p><p>Just&#x12B;ne neko neatbild&#x113;ja. Vi&#x146;a so|oja t&#x101;l&#x101;k tikpat mier&#x12B;gi k&#x101; iepriek�, tikai satumsu�aj&#x101;s, domu pilnaj&#x101;s ac&#x12B;s iemirdz&#x113;j&#x101;s asaras.</p><p>� F&#x12B;! � sm&#x113;j&#x101;s Marta. � Tu esi &#x12B;sta melanholi&#x137;e... un lepna k&#x101; princese. No t&#x113;vo�a neko negribi pie&#x146;emt, ar saviem procenti&#x146;iem ap&#x123;&#x113;rb pati sevi un t&#x113;vu, pat tupel&#x12B;tes taupi � bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m vien skraidi, cepuri un cimdus nelieto...</p><p>� Ak tant, t&#x101; tu nedr&#x12B;ksti run&#x101;t! � Just&#x12B;ne strauji iesauc&#x101;s. � Negribu ne melot, ne izlikties! Tiesa, arvien lauzu galvu, k&#x101; sev un t&#x113;vam ar tiem da�iem m&#x16B;su pa�u gra�iem sag&#x101;d&#x101;t ap&#x123;&#x113;rbu ... Bet nepavisam, nep'avisam t&#x101;d&#x113;| reiz&#x113;m staig&#x101;ju bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m un neieg&#x101;d&#x101;jos citas d&#x101;rgas lietas, nepavisam ar&#x12B; ne...</p><p>� Bet k&#x101;p&#x113;c tad? Nu, k&#x101;p&#x113;c? � acis zibin&#x101;dama, neatlaid&#x101;s vec&#x101;.</p><p>� T&#x101;p&#x113;c, � p&#x113;k�&#x146;i tum�i notv&#x12B;kdama, atbild&#x113;ja Just&#x12B;ne, � ka sen jau man apriebusies vi&#x146;u grezn&#x12B;ba un izpriecas, vi&#x146;u lirika un m&#x12B;la... Dz&#x12B;voju t&#x101;pat k&#x101; vi&#x146;i tikai t&#x101;p&#x113;c, ka nevaru cit&#x101;di iek&#x101;rtoties, bet, ja varu ko izdar&#x12B;t sav&#x101;d&#x101;k nek&#x101; vi&#x146;i, tad r&#x12B;kojos p&#x113;c sava pr&#x101;ta, un nevienam gar to nav nek&#x101;das da&#x13C;as.</p><p>Marta vi&#x146;&#x101; paraudz&#x12B;j&#x101;s cie�i un nopietni.</p><p>� Bet tas tev s&#x101;k&#x101;s toreiz, � vi&#x146;a teica, � p&#x113;c t&#x101; gad&#x12B;juma ar Zigmuntu Kor�inski... Vai ne? &#x41D;&#x430;! &#x41D;&#x430;! Tu toreiz dro�i vien biji iedom&#x101;jusies, ka vi&#x146;i tevi sagaid&#x12B;s ar atplest&#x101;m rok&#x101;m, uz&#x146;ems sav&#x101; &#x123;imen&#x113;... Lai gan tu jau t&#x101;pat esi vi&#x146;iem rada ... Bet vi&#x146;i... Kur nu! Vi&#x146;i tam smurgulim pat dom&#x101;t par to ne|&#x101;va ... Ha, ha, zinu to visu, zinu! M&#x16B;�&#x12B;g&#x101; cilv&#x113;ku mu&#x13C;&#x137;&#x12B;ba!</p><p>Just&#x12B;ne, acis nod&#x16B;rusi, klus&#x113;ja.</p><p>� Vai tu v&#x113;l arvien dom&#x101; par to smurguli? Sirds... Vai t&#x101; reiz&#x113;m v&#x113;l neies&#x101;pas?</p><p>� N&#x113;.</p><p>P&#x113;c �&#x12B;s strup&#x101;s atbildes var&#x113;ja noprast, ka Just&#x12B;ne nev&#x113;las run&#x101;t par �o vec&#x101;k&#x101;s ce&#x13C;abiedres aizs&#x101;kto tematu. Meitenes sej&#x101; vairs nebija ne &#x113;nas no iepriek�&#x113;j&#x101; l&#x12B;ksm&#x101; savi&#x13C;&#x146;ojuma. Sirds vairs nesp&#x113;ja baud&#x12B;t no kr&#x101;�&#x146;&#x101;s dabas bi&#x137;era aizmirst&#x12B;bas dziru. Gremzdo�as skumjas aizmigloja vi&#x146;as pel&#x113;ko acu dzidr&#x101;s z&#x12B;l&#x12B;tes, nepat&#x12B;kamas atmi&#x146;as vai sar&#x16B;gtin&#x101;jums lika nosl&#x12B;gt uz leju s&#x101;rto l&#x16B;pu kakti&#x146;iem, pie�&#x137;irot sejai garlaic&#x12B;bas un &#x12B;gnuma izteiksmi.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i uz ce|a aiz ab&#x101;m g&#x101;j&#x113;j&#x101;m atkal ietark�&#x137;&#x113;j&#x101;s rati, tikai �oreiz sav&#x101;d&#x101;k nek&#x101; iepriek�. S&#x12B; klabo&#x146;a nel&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s klusajam, m&#x12B;kstajam faetona troksnim, t&#x101; bija ska|&#x101; darba ratu r&#x12B;bo&#x146;a. Putek|us rati sac&#x113;la daudz maz&#x101;k, un dr&#x12B;z&#x101;k tie nog&#x16B;l&#x101;s. Atskat&#x12B;ju�&#x101;s abas sievietes ieraudz&#x12B;ja garu ori ar salmiem, ko no ab&#x101;m pus&#x113;m satur&#x113;ja koka redeles, p&#x101;ri salmiem visgar&#x101;m bija p&#x101;rkl&#x101;ta sv&#x12B;traina, pa�austa se&#x123;ene. Vezumu vilka divi mazi, bet apa&#x13C;&#x12B;gi zir&#x123;e&#x13C;i, viens � br&#x16B;ns, ar linu gai�&#x101;m kr&#x113;p&#x113;m, otrs � b&#x113;rs, ar balt&#x101;m k&#x101;j&#x101;m un lauku pieri. Iej&#x16B;gs bija no vienk&#x101;r�&#x101;m ka&#x146;ep&#x101;ju virv&#x113;m. Ja �&#x12B;s lauku ekip&#x101;�as rite&#x146;i neb&#x16B;tu tark�&#x137;&#x113;ju�i un rait&#x101; sol&#x12B; rik�ojo�ie kurn&#x113;ji neb&#x16B;tu sac&#x113;lu�i ne maz&#x101;ko troksn&#x12B;ti, &#x101;r&#x12B; tad t&#x101;s tuvo�anos b&#x16B;tu liku�as man&#x12B;t daudz&#x101;s balsis, kas skan&#x113;ja jau no t&#x101;lienes. Ore bija &#x13C;au�u pilna. Uz sv&#x12B;trainu se&#x123;eni apkl&#x101;tajiem salmiem, aiz apa&#x13C;ajiem rede&#x13C;u kokiem s&#x113;d&#x113;ja vair&#x101;kas sievietes, no kur&#x101;m tikai viena bija pavec&#x101;ka, ar tum�u lakatu ap pleciem un lielu aubi galv&#x101;, p&#x101;r&#x113;j&#x101;s visas ar saviem s&#x101;rtajiem vaigiem un ko�ajiem t&#x113;rpiem zied&#x113;ja k&#x101; pu&#x137;es dob&#x113;. Vi&#x146;as bija�cie�i saspiedu�&#x101;s or&#x113;, s&#x113;d&#x113;damas da�da�&#x101;los virzienos cita pret citu, glu�i k&#x101; ziedi pu&#x137;u sai�&#x137;&#x12B;! Kratoties da�&#x101;m lakati&#x146;i bija nosl&#x12B;d&#x113;ju�i uz pleciem, izveidodami musl&#x12B;na vai kat&#x16B;na kapuces, cit&#x101;m gandr&#x12B;z meln&#x101;s vai zeltain&#x101;s matu p&#x12B;nes iziru�as p&#x101;r debeszilajiem vai ro�ainajiem &#x146;ieburiem, un vis&#x101;m matos virs aus&#x12B;m vai deni&#x146;iem bija iesprausti spilgti sarkani, m&#x113;&#x13C;i, dzelteni ziedi. Rati krat&#x12B;j&#x101;s un stipri zvalst&#x12B;ja s&#x113;d&#x113;t&#x101;jas uz vis&#x101;m pus&#x113;m. Meitenes, smiedam&#x101;s un run&#x101;damas piln&#x101; bals&#x12B; un visas reiz&#x113;, ar sav&#x101;m br&#x16B;naj&#x101;m rok&#x101;m tvarst&#x12B;ja rede&#x13C;u kokus vai &#x137;&#x113;r&#x101;s cita pie citas.</p><p>S&#x101;j&#x101; ska&#x13C;aj&#x101; pu&#x137;u dob&#x113; bija tik maz vietas brauc&#x113;jam, ka nebija kur s&#x113;d&#x113;t. Zirgus vi&#x146;� vad&#x12B;ja, st&#x101;v&#x113;dams pa�&#x101; ores gal&#x101;, ta�u var&#x113;ja likties, ka �o vietu tas izv&#x113;l&#x113;jies, nevis apst&#x101;k&#x13C;u spiests, bet ar nol&#x16B;ku, lai palepotos savu ce&#x13C;abiedre&#x146;u priek�&#x101;.</p><p>Puisis bija gadus tr&#x12B;sdesmit vecs, slaids un izskat&#x12B;gs, it k&#x101; dabas m&#x101;mu|a ar visliel&#x101;ko m&#x12B;lu un cent&#x12B;bu b&#x16B;tu to sav&#x101; kl&#x113;p&#x12B; izlolojusi. Paties&#x12B;b&#x101; vien&#x12B;gi smagais lauku darbs, lai ieg&#x16B;tu dabas d&#x101;vanas, vasaras kv&#x113;le un negantie ziemas v&#x113;ji bija pie�&#x137;&#x12B;ru�i �im &#x137;ermenim t&#x101;du harmoniju un sp&#x113;ku, ka rati krat&#x12B;damies un pal&#x113;kdamies nesp&#x113;ja ne uz mirkli izjaukt vi&#x146;a st&#x101;jas vienk&#x101;r�&#x101;s un skaidr&#x101;s l&#x12B;nijas. Vi&#x146;a iedegu�aj&#x101; sej&#x101; stipri izc&#x113;l&#x101;s zeltain&#x101;s, kupl&#x101;s &#x16B;sas un gai�ie, dzeltenie mati, krizdami p&#x101;r &#x12B;so pel&#x113;ko, ar zaju apmali ap�&#x16B;to vamzi. Nev&#x113;r&#x12B;gi tur&#x113;dams gro�us br&#x16B;naj&#x101;s rok&#x101;s un nepagriezdamies pret sieviet&#x113;m, vi&#x146;� jautri atsauc&#x101;s uz vi&#x146;u jaut&#x101;jumiem un aspr&#x101;t&#x12B;b&#x101;m, br&#x12B;�iem pievienodams savus v&#x12B;ri�&#x137;&#x12B;gos smieklus meite&#x146;u smalko, spiedzo�o baisu korim.</p><p>Marta un Just&#x12B;ne pavirz&#x12B;j&#x101;s ce|malas v&#x12B;tolu &#x113;n&#x101;, kuru k&#x101;puriem l&#x12B;dz&#x12B;gie za&#x13C;ganie ziedi bira uz vi&#x146;u galv&#x101;m un dr&#x113;b&#x113;m. Marta pam&#x101;ja ar savu balto lakati&#x146;u uz brauc&#x113;ju pusi un neparasti pat&#x12B;kam&#x101; bals&#x12B; uzsauca:</p><p>� Labvakar, pan Bohatirovi�! Labvakar!</p><p>Brauc&#x113;js strauji nor&#x101;va no galvas cepuri, atsegdams viegli iedegu�o, gludo, skaidro pieri.</p><p>� Labvakar! � vi&#x146;� atbild&#x113;ja.</p><p>� Labvakar! � kor&#x12B; atsauc&#x101;s ar&#x12B; meitenes.</p><p>� Kur tad pans &#x146;&#x113;mis tik daudz meite&#x146;u? � tauj&#x101;ja atkal vec&#x101;.</p><p>� Pa ce&#x13C;am k&#x101; zemen&#x12B;tes uzlas&#x12B;ju, � zirgus neaptur&#x113;dams, tikai mazliet pievald&#x12B;dams rik�us, atbild&#x113;ja uzrun&#x101;tais.</p><p>K&#x101;da no meiten&#x113;m, redzams, drosm&#x12B;g&#x101;k&#x101;, p&#x101;rliekusies p&#x101;ri redel&#x113;m un baltos zobus zibin&#x101;dama, s&#x101;ka ska&#x13C;i st&#x101;st&#x12B;t:</p><p>� L&#x16B;dzu, pana, n&#x101;c&#x101;m k&#x101;j&#x101;m... Bet vi&#x146;� m&#x16B;s pan&#x101;ca, un es vi&#x146;am liku, lai pa&#x146;em m&#x16B;s.</p><p>� Oho! Liku! � Marta sm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Nu, protams! � apliecin&#x101;ja meitene no vezuma. � Vai tad man nav ties&#x12B;bas likt vi&#x146;am to dar&#x12B;t? Es ta�u esmu vi&#x146;a m&#x101;s&#x12B;ca! Vi&#x146;am sava m&#x101;s&#x12B;ca j&#x101;cienal J&#x101;, j&#x101;!</p><p>S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; rati atrad&#x101;s tie�i iepretim zem v&#x12B;tola st&#x101;vo�aj&#x101;m sieviet&#x113;m, brauc&#x113;js pa otram l&#x101;gam nor&#x101;va cepuri, un t&#x101; skatiens no aug�as v&#x113;rs&#x101;s pret Just&#x12B;ni. S&#x101;j&#x101; &#x12B;saj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; k&#x13C;uva redzamas vi&#x146;a tirk&#x12B;za acis, kur&#x101;s uz mirkli kaut kas iedzalkst&#x12B;j&#x101;s. Bet vi&#x146;� t&#x16B;l&#x12B;t atkal uzlika cepuri galv&#x101;, pagrieza seju uz ce|a pusi, paraust&#x12B;ja gro�us un paskubin&#x101;dams uzsauca zirgiem.</p><p>Rati s&#x101;ka ripot &#x101;tr&#x101;k. Just&#x12B;ne ar smieklos pav&#x113;rt&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m, zi&#x146;k&#x101;ri un �&#x137;elm&#x12B;gi dzirksto�&#x101;m ac&#x12B;m pal&#x113;c&#x101;s un draisk&#x101; sviedien&#x101;, kas izsmalcin&#x101;tai gaumei var&#x113;tu likties pat parupj�, iemeta or&#x113; brauco�aj&#x101;m sieviet&#x113;m savu zaru un ziedu kl&#x113;pi. Vezum&#x101; uz�alca smiekli, meitenes tv&#x113;ra pajuku�os ziedus, da�as no t&#x101;m sauca:</p><p>� Paldies, pana, paldies!</p><p>Bet brauc&#x113;js pat nepagriez&#x101;s un nelik&#x101;s ne zinis par trok�&#x146;a c&#x113;loni. K&#x13C;uvis pavisam dom&#x12B;gs, vi&#x146;� nod&#x16B;ra galvu, ko l&#x12B;dz �im bija tur&#x113;jis augstu paceltu.</p><p>Abas sievietes atkal turpin&#x101;ja ce&#x13C;u. Marta ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� �is Janeks Bohatirovi�s izaudzis par skaistu un izdar&#x12B;gu puisi.. . Paz&#x12B;stu vi&#x146;u kop� b&#x113;rnu dien&#x101;m ... Toreiz pazinu vi&#x146;us visus ... toreiz ... pavisam labi un tuvu...</p><p>Atmi&#x146;&#x101;s kav&#x113;dam&#x101;s, vi&#x146;a run&#x101;ja klus&#x101;k&#x101; bals&#x12B; nek&#x101; parasti.</p><p>� Klausies, bija laiks, lai ar&#x12B; &#x12B;ss br&#x12B;dis, kad �ie pa�i Bohatirovi�i s&#x113;rsa m&#x16B;su s&#x113;t&#x101; un s&#x113;d&#x113;ja kop&#x101; ar mums pie viena galda ... Proti, �&#x101; Janeka t&#x113;vs, Je�s, un vi&#x146;a t&#x113;vocis Anzelms Bohatirovi�s, tas pats, kur� tagad k&#x13C;uvis t&#x101;ds melanholi&#x137;is un tik slim&#x12B;gs... Bet kas vi&#x146;� toreiz bija par v&#x12B;ru ... stalts, drosm&#x12B;gs, patriotisks, romantisks ... M&#x16B;su dzimta toreiz bija t&#x101; sadraudz&#x113;jusies ar �o �&#x13C;ah-ti�a namu, ka gad&#x12B;j&#x101;s � nos&#x113;�os pie pian&#x12B;no, akordu uzsizdama, bet Anzelms aiz manis nost&#x101;jas un dzied: �Paliec sveika, meiten&#x12B;t, dzimtene sauc mani!� Bet p&#x113;c tam atkal es dziedu vi&#x146;am: �Ozol&#x101;js �alkoja, b&#x101;li&#x146;i dras&#x113;ja!� Tas bija pirms gadiem divdesmit diviem... trim... Cik toreiz pie mums g&#x101;ja l&#x12B;ksmi, gan man pa�ai, gan visiem citiem. Bet tagad nepavisam nav vairs t&#x101;, nepavisam ar ne . . M&#x16B;�&#x12B;g&#x101;s skumj&#x101;s ...</p><p>Marta to sac&#x12B;ja l&#x113;n&#x101;m, galvu pieliekdama, bet vi&#x146;as drud�ain&#x101;s acis raudz&#x12B;j&#x101;s kaut kur t&#x101;l&#x113;. P&#x113;k�&#x146;i no ratiem, kas atrad&#x101;s jau labi gabal&#x101;, sapl&#x16B;zdami ar rite&#x146;u r&#x12B;bo&#x146;u, atskan&#x113;ja dzidras, sp&#x113;c&#x12B;gas v&#x12B;rie�a balss no pilnas kr&#x16B;ts dzied&#x101;ti senas dziesmas v&#x101;rdi:</p><p>Pa kalnu tu iesi, pa kalnu tu iesi,</p><p>Pa ieleju es.</p><p>K&#x101; roze tu plauksi, k&#x101; roze tu plauksi, K&#x101; irben&#x101;js es.</p><p>Just&#x12B;ne ar pla�i ieplest&#x101;m ac&#x12B;m un smaida pav&#x113;rt&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m klaus&#x12B;j&#x101;s dziesm&#x101;, kas, s&#x113;ri skan&#x113;dama, lija p&#x101;ri laukiem:</p><p>Zem k&#x101;j&#x101;m tev taka, zem k&#x101;j&#x101;m tev taka, Man briksn&#x101;js arvien.</p><p>V&#x113;ss strauts tevi slaka, v&#x113;ss strauts tevi slaka, Man asaras vien.</p><p>� Goda v&#x101;rds! � p&#x113;k�&#x146;i sav&#x101; zemaj&#x101; bals&#x12B; ierun&#x101;j&#x101;s Marta. � Ar&#x12B; m&#x113;s ar Anzelmu k&#x101;dreiz �o duetu tik&#x101;m dzied&#x101;ju�i.</p><p>Jau lab&#x101; gabal&#x101; no ab&#x101;m sieviet&#x113;m, ratos st&#x101;v&#x113;dams, staltais puisis dzied&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k:</p><p>Tu esi jau pana, tu esi jau pana, Es nabaga ksendzs.</p><p>Tu mitinies pil&#x12B;, tu mitinies pil&#x12B;, Baltkloster&#x12B; es.</p><p>� Klau, � kurn&#x113;ja Marta, � dziesm&#x101; teikts �b&#x16B;si� nevis �esi�. K&#x101;p&#x113;c vi&#x146;� dzied �esi�? Nelga, senu dziesmu sagrozai</p><p>Just&#x12B;ne �o piez&#x12B;mi nemaz nedzird&#x113;ja. Vi&#x146;as ac&#x12B;s �aud&#x12B;j&#x101;s spriganas liesmi&#x146;as.</p><p>� K&#x101;da kr&#x101;�&#x146;a balss! � vi&#x146;a �ukst&#x113;ja.</p><p>� Nav slikta, � Marta piekrita. � Starp vi&#x146;iem bie�i sastopamas labas balsis un teicami dzied&#x101;t&#x101;ji... Ar&#x12B; Anzelms k&#x101;dreiz, bijis kur nebijis... �o dziesmu skandin&#x101;ja.</p><p>Bet t&#x101;lum&#x101; no aizbrauco�ajiem ratiem v&#x113;l skan&#x113;ja p&#x113;d&#x113;jais pants:.</p><p>Un zelt&#x12B;tiem burtiem, un zelt&#x12B;tiem burtiem, Kad nomirsim m&#x113;s,</p><p>Kapakmen&#x12B; cirstiem, kapakmen&#x12B; cirstiem,</p><p>Lai atceras m&#x16B;sl</p><p>Vec&#x12B;g&#x101; sieviete ar salmeni galv&#x101; un milz&#x12B;g&#x101;s ziedain&#x101;s tupel&#x113;s p&#x113;k�&#x146;i apst&#x101;j&#x101;s ce&#x13C;a vid&#x16B; k&#x101; akmen&#x12B; cirsts t&#x113;ls. Vi&#x146;a ar skatieniem urb&#x101;s jaun&#x101;s meitenes sej&#x101;, �&#x12B;ksto�aj&#x101;s kr&#x16B;t&#x12B;s uzmutu&#x13C;oja atmi&#x146;u un senu p&#x101;rdz&#x12B;vojumu vilnis tik sp&#x113;c&#x12B;gi, ka vec&#x101; gandr&#x12B;z vai kliedza:</p><p>� Vai tu �&#x12B;s dziesmas beigas zini? Protams, nezini! Tagad jau to neviens vairs ... atskaitot vi&#x146;us ... nedzied ...</p><p>Vi&#x146;a pac&#x113;la rokas un zem&#x101;, aizsmaku�&#x101; bals&#x12B; noskan-d&#x113;ja:</p><p>Ja gar&#x101;m kam ejams, ja gar&#x101;m kam ejams, Lai apst&#x101;jas, redz;</p><p>Se vienoti kap&#x101;, �e vienoti kap&#x101;, Ko vel&#x113;nas sedz.</p><p>� L&#x16B;k, k&#x101;das ir beigas! � vi&#x146;a atk&#x101;rtoja un t&#x16B;l&#x12B;t, strauj&#x101;k rokas v&#x113;z&#x113;dama, v&#x113;l rait&#x101;kiem so&#x13C;iem dev&#x101;s t&#x101;l&#x101;k.</p><p>Meite&#x146;u piln&#x101; ore jau ripoja starp ciema pel&#x113;kaj&#x101;m m&#x101;jel&#x113;m un kuplajiem d&#x101;rziem, kas gar&#x101; rind&#x101; stiep&#x101;s gar augst&#x101; kalna malu, kura pak&#x101;j&#x113;, savos vi&#x13C;&#x146;os atspogu&#x13C;odama debess zilgmi un tum�o silu, klusu pl&#x16B;da r&#x101;m&#x101; Nemuna.</p></section><section><title><p><strong>II</strong></p></title><p>Kor�inas mui�as pla�aj&#x101; m&#x101;jas priek�&#x101; auga lielas, varenas plat&#x101;nas, zem&#x101;ku ceri&#x146;u, ak&#x101;ciju un irben&#x101;ju kr&#x16B;m&#x101;ju ielenktas, un pa�&#x101; apak�&#x101; � jasm&#x12B;nu, spireju un ro�u biezoknis. Gar k&#x101;dreiz lepnu un d&#x101;rgu �ogu augo�&#x101;s papeles, kasta&#x146;as un liepas k&#x101; za&#x13C;a siena aizsedza veco, no koka celto kungu m&#x101;ju. Divu ce&#x13C;u satek&#x101;, kas ietv&#x113;ra noru ar lieliskajiem koku un kr&#x16B;m&#x101;ju puduriem, atrad&#x101;s veca, pazema koka dz&#x12B;vojam&#x101; &#x113;ka, ne-balsin&#x101;ta, v&#x12B;nst&#x12B;g&#x101;m apaugusi, ar verandu un garu, gotisk&#x101; stil&#x101; veidotu logu rindu. Verand&#x101; starp koka traukos augo�&#x101;m oleandr&#x101;m bija novietoti �uguna soli, kr&#x113;sli un galdi&#x146;i. Iepretim mui�as &#x113;k&#x101;m p&#x101;ri �ogam pac&#x113;l&#x101;s kupls parks, ac&#x12B;m redzot &#x13C;oti vecs, jo st&#x101;d&#x12B;taj&#x101; alej&#x101; auga resni koki. T&#x101;l&#x101;k gar vienu d&#x101;rza malu cauri za&#x13C;ajai lapot" nei bija redzams pret&#x113;jais, augstais, saules staru zelt&#x12B;tais Nemunas krasts, un no da�&#x101;m viet&#x101;m pagalm&#x101; var&#x113;ja v&#x113;rot ar&#x12B; pa�u plato upi, kas slaid&#x101; lok&#x101; aizliec&#x101;s aiz tum�&#x101; sila.</p><p>Kor�ina nebija nek&#x101;da lielo panu mui�a, bet gan no t&#x101;m vecaj&#x101;m �jahti�u mui�el&#x113;m, kur&#x101;s k&#x101;dreiz past&#x101;v&#x12B;gi vald&#x12B;jusi p&#x101;rtic&#x12B;ba un dz&#x12B;vespriec&#x12B;gi, pla�a v&#x113;riena un jautra rakstura (audis. Lai nov&#x113;rt&#x113;tu, k&#x101;d&#x101; st&#x101;vokl&#x12B; mui-�ele pa�laik atrodas, pietika tai uzmest tikai cie�&#x101;ku skatienu, un t&#x16B;l&#x12B;t ac&#x12B;s d&#x16B;r&#x101;s liel&#x101; r&#x16B;p&#x12B;ba un cent&#x12B;ba, ar k&#x101;du to piel&#x101;p&#x12B;ja un uztur&#x113;ja k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;. K&#x101;da nenogurdin&#x101;ma darb&#x12B;ga roka to visu laiku nep&#x101;rtraukti balst&#x12B;ja, laboja un posa. Jau daudzas reizes bija izg&#x101;zies �ogs, bet vienm&#x113;r atkal piecelts, un, lai gan tagad no vienas vietas iel&#x101;pos, tom&#x113;r st&#x101;v&#x113;ja taisns un stingrs, labi sarg&#x101;dams parku un m&#x101;ju. Ar&#x12B; mui�eles vec&#x101;s saimniec&#x12B;bas &#x113;kas bija nostiprin&#x101;tas ar iztur&#x12B;giem balstiem, daudz&#x101;s viet&#x101;s salmu jumtiem uzlikti jauni iel&#x101;pi un starp koka sien&#x101;m iem&#x16B;r&#x113;ti jauni stabi. Vecais &#x113;rbe&#x123;is bija zems un �&#x137;ita katru gadu grimstam arvien vair&#x101;k zem&#x113;, bet ar savu d&#x113;l&#x12B;�u jumtu un gai�aj&#x101;m logu r&#x16B;t&#x12B;m visum&#x101; p&#x113;c grausta neizskat&#x12B;j&#x101;s. Retu un d&#x101;rgu pu&#x137;u un augu nekur neredz&#x113;ja, bet nekur neauga ar&#x12B; n&#x101;tres, dad�i un citas nez&#x101;les, vecie koki un sen st&#x101;d&#x12B;tie kupli saaugu�ie ko�uma kr&#x16B;mi izskat&#x12B;j&#x101;s svaigi un spirgti. Sai saimniec&#x12B;bai, kur&#x101;, k&#x101; lik&#x101;s, visu laiku kaut kas gruva un tika atjaunots, kur&#x101;, cik var&#x113;ja v&#x113;rot, sen jau no jauna nekas vairs nen&#x101;ca kl&#x101;t un netika celts, �ai saimniec&#x12B;bai tikai k&#x101;rt&#x12B;ba, t&#x12B;r&#x12B;ba un g&#x101;d&#x12B;ba pie�&#x137;&#x12B;ra labkl&#x101;j&#x12B;bas un pat grezn&#x12B;bas �&#x137;ietam&#x12B;bu. T&#x101;s liel&#x101; plat&#x12B;ba, za|umu bag&#x101;t&#x12B;ba, zem&#x101; &#x113;rbe&#x123;a vecums un t&#x101; neparastie gotiskie logi rad&#x12B;ja cien&#x12B;bas saj&#x16B;tu, nejau�i modin&#x101;ja dzejisku noska&#x146;ojumu. Negribot bija j&#x101;dom&#x101; par tiem, kas st&#x101;d&#x12B;ju�i �os milz&#x12B;gos kokus, kas dz&#x12B;voju�i �aj&#x101; simtgad&#x12B;gaj&#x101; nam&#x101;, par laika straumi, kas pl&#x16B;dusi p&#x101;ri �ai vietai gan r&#x101;ma, gan trok�&#x146;aina, nepiel&#x16B;dzami aizskalodama sev l&#x12B;dzi cilv&#x113;ku priekus un b&#x113;das, augst-man&#x12B;bu un niec&#x12B;bu.</p><p>Al&#x101;jas iek�&#x113;j&#x101; iek&#x101;rta, t&#x101;pat k&#x101; t&#x101;s &#x101;riene, glab&#x101;ja biju�&#x101;s lepn&#x12B;bas lieciniekus, ko r&#x16B;p&#x12B;gas un nenogursto�as rokas cent&#x101;s pasarg&#x101;t no p&#x101;rv&#x113;r�an&#x101;s l&#x16B;�&#x146;os un draz&#x101;s. Pla�aj&#x101;s, pazemaj&#x101;s, bet gai�aj&#x101;s istab&#x101;s pie sien&#x101;m bija redzami jau pirms daudziem gadu desmitiem novietoti milz&#x12B;gi a|&#x146;u un brie�u ragu �uburi; starp tiem kar&#x101;j&#x101;s sakaltu�i v&#x101;rpu vai&#x146;agi ar iep&#x12B;tiem irben&#x101;ju un s&#x113;rm&#x16B;k�-ogu &#x137;ekariem; iepretim ieejas durv&#x12B;m atrad&#x101;s �auras k&#x101;pnes, kas veda uz m&#x101;jas aug�&#x113;jo st&#x101;vu. K&#x101;dreiz t&#x101;s bija mirdz&#x113;t mirdz&#x113;ju�as, bet tagad pul&#x113;jumu tikko vairs var&#x113;ja man&#x12B;t. No priek�istabas divas l&#x12B;dz galam atv&#x113;rtas durvis veda vien&#x101; pus&#x113; uz pla�u &#x113;damistabu, otr&#x101; � uz lielu viesistabu ar �etriem logiem. Ab&#x101;s telp&#x101;s atrad&#x101;s pietieko�i daudz m&#x113;be&#x13C;u, kas ar savu izskatu liecin&#x101;ja, ka t&#x101;s ieg&#x101;d&#x101;tas pirms gadiem divdesmit un maks&#x101;ju�as krietni d&#x101;rgi; tagad var&#x113;ja redz&#x113;t, ka nem&#x101;kul&#x12B;ga viet&#x113;j&#x101; lauku amatnieka roka ne vienreiz vien t&#x101;s l&#x12B;m&#x113;jusi un l&#x101;p&#x12B;jusi, d&#x101;rg&#x101; auduma viet&#x101;, ar ko t&#x101;s sav&#x101; laik&#x101; biju�as p&#x101;rvilktas, bija st&#x101;jusies pavisam l&#x113;ta un vienk&#x101;r�a dr&#x101;na. Ar&#x12B; tapetes, kas t&#x101;pat k&#x101; m&#x113;beles, reiz biju�as d&#x101;rgas un skaistas, tagad izskat&#x12B;j&#x101;s nopluku�as un izbal&#x113;ju�as, ta�u viet&#x101;m v&#x113;l atmirdz&#x113;ja zelt&#x12B;tiem ziediem un arabesk&#x101;m. Labu da&#x13C;u sienas aiz&#x146;&#x113;ma lieliskas slavenu gleznu kopijas un daudzi sen�u portreti senatn&#x12B;gi mas&#x12B;vos r&#x101;mjos ar apbru�&#x101;tu zelt&#x12B;jumu. Gr&#x12B;das bija vaskotas un spo�as, zemie griesti balti un t&#x12B;ri, durvis vecmod&#x12B;gas, smagas, ar bronzas rokturiem, tepi&#x137;i lieli un izbal&#x113;ju�i. Viesistabas kakt&#x101; st&#x101;v&#x113;ja skaists pian&#x12B;no, pie logiem gaum&#x12B;gi izvietotas za&#x13C;ojo�u istabas pu&#x137;u grupas. Bija skaidri redzams, ka gadus divdesmit te nekas nebija ne n&#x101;cis kl&#x101;t, ne g&#x101;jis nost, bet visu, kas ar laiku k&#x13C;uva net&#x12B;rs, sal&#x16B;za un nopl&#x12B;sa, k&#x101;ds r&#x16B;p&#x12B;gi, neatlaid&#x12B;gi t&#x12B;r&#x12B;ja, l&#x101;p&#x12B;ja un laboja. Lik&#x101;s, ka �&#x12B;m nerimt&#x12B;gaj&#x101;m r&#x16B;p&#x113;m vajadz&#x113;ja apst&#x101;din&#x101;t, varb&#x16B;t pat uz visiem laikiem nov&#x113;rst l&#x113;no, bet nenov&#x113;r�amo bag&#x101;t&#x12B;bas p&#x101;rv&#x113;r�anos nabadz&#x12B;b&#x101;.</p><p>Blakus lielajai viesistabai telp&#x101;, kuras logi raudz&#x12B;j&#x101;s caur veco k&#x13C;avu rind&#x101;m uz gai�zilo Nemunu, pa�laik atrad&#x101;s �etru cilv&#x113;ku sabiedr&#x12B;ba. �&#x12B; istaba atg&#x101;din&#x101;ja izlutin&#x101;tas sievietes budu&#x101;ru. Viss te bija m&#x12B;ksti polster&#x113;ts, izrot&#x101;ts un, sal&#x12B;dzinot ar cit&#x101;m telp&#x101;m, v&#x113;l sam&#x113;r&#x101; diezgan jauns. Mazliet sentiment&#x101;lu iespaidu atst&#x101;ja ar ziedo�u lauku pu&#x137;u pu�&#x137;iem apdruk&#x101;t&#x101;s tapetes. Tualetes galdi&#x146;u kl&#x101;ja balta musl&#x12B;na sedzi&#x146;a, uz t&#x101; dzirkst&#x12B;ja krist&#x101;la un porcel&#x101;na nieci&#x146;i. Eta�er&#x113;s- sarindotas gr&#x101;matas, gl&#x12B;ti grozi&#x146;i un k&#x101;rbi&#x146;as ar rokdarbu piederumiem. Ar m&#x113;be&#x13C;u sarkano taps&#x113;jumu istaba pirm&#x101; mirkl&#x12B; �&#x137;ita pat grezna. Ta�u piln&#x12B;gu pretstatu visam rad&#x12B;ja telpas smagais, da�&#x101;du parfim&#x113;riju un medikamentu iz-tvaikojumu pilnais gaiss; istaba ar aizv&#x113;rtajiem logiem un durv&#x12B;m �&#x137;ita k&#x101; kr&#x101;saina, smar�&#x12B;g&#x101;m e||&#x101;m un ind&#x113;m pild&#x12B;ta aptiekas z&#x101;|u k&#x101;rbi&#x146;a.</p><p>Istabas kakt&#x101;, sarkan&#x101; �ezlong&#x101; pusgu|us atlaidusies, meln&#x101; z&#x12B;da t&#x113;rp&#x101; &#x123;&#x113;rbusies, s&#x113;d&#x113;ja kusla auguma sieviete, ta�u vi&#x146;as poz&#x101; un kust&#x12B;b&#x101;s bija daudz c&#x113;las pievilc&#x12B;bas. Seja, kas �&#x137;ita reiz bijusi |oti skaista, ar&#x12B; v&#x113;l tagad, neraugoties uz v&#x12B;tuma p&#x113;d&#x101;m un p&#x101;rliec&#x12B;go v&#x101;jumu, ar sav&#x101;m lielaj&#x101;m, tum�aj&#x101;m ac&#x12B;m, skaidro, dzidro skatienu un kuplajiem, r&#x16B;p&#x12B;gi koptajiem melnajiem matiem bija saglab&#x101;jusi neparastu sievi�&#x137;&#x12B;gu dai&#x13C;umu. Lai gan sievietei var&#x113;ja b&#x16B;t ap gadu �etrdesmit, lai gan augums un sejas kr&#x101;sa bija cietusi aiz fizisk&#x101; v&#x101;rguma, l&#x16B;pas tai v&#x113;l bija ko�i s&#x101;rtas un svaigas k&#x101; jaunai meitenei un matos nevar&#x113;ja saskat&#x12B;t neviena sirma pavediena. Maz&#x101;s roci&#x146;as bija smalkas un maigas, gandr&#x12B;z caursp&#x12B;d&#x12B;gas, un tik c&#x12B;t&#x12B;gi koptas, ka nadzi&#x146;i �&#x137;ita k&#x101; rasa mirdzo�as ro�lapi&#x146;as. Nesp&#x113;ka vai saldas rezign&#x101;cijas p&#x101;r&#x146;emta, vi&#x146;a tur&#x113;ja rokas kl&#x113;p&#x12B; un run&#x101;jot paretam t&#x101;s tikko pakustin&#x101;ja, it k&#x101; bezgala baid&#x12B;dam&#x101;s no katras kaut cik �irgt&#x101;kas un strauj&#x101;kas miesas vai dv&#x113;seles darb&#x12B;bas.</p><p>T&#x101; bija pane Em&#x12B;lija Kor�inska, jau gadus divdesmit divus kop� pana Benedikta Kor�inska � no t&#x113;vut&#x113;viem mantot&#x101;s Kor�inas mui�as &#x12B;pa�nieka sieva.</p><p>Iepretim m&#x101;jasm&#x101;tei s&#x113;d&#x113;ja otra sieviete, kas pirmaj&#x101; mirkl&#x12B; �&#x137;ita ne ar ko nel&#x12B;dzin&#x101;mies m&#x101;jasm&#x101;tei, ta�u, tuv&#x101;k iel&#x16B;kojoties, l&#x12B;dz&#x12B;bas var&#x113;ja atrast daudz. Lik&#x101;s, k&#x101; vi&#x146;as ir vienas un t&#x101;s pa�as &#x123;ints divi da�&#x101;di atzarojumi. Gados jaun&#x101;ka, bet pat pirmaj&#x101; plaukum&#x101; bijusi ne sevi�&#x137;i gl&#x12B;ta, vi&#x146;a tagad izskat&#x12B;j&#x101;s pavisam pel&#x113;c&#x12B;ga, kalsna, salkana, v&#x101;rgul&#x12B;ga. Glu�i t&#x101;pat k&#x101; m&#x101;jasm&#x101;te vi&#x146;a salika un atkal |&#x101;va nosl&#x12B;gt rok&#x101;m, atk&#x101;rtoja t&#x101;s pa�as kust&#x12B;bas, un balss ar&#x12B; t&#x101;da pati � skumja un klusa. Tikai panes Em&#x12B;lijas skaist&#x101; t&#x113;rpa viet&#x101; vi&#x146;ai bija pavisam l&#x113;ta un vienk&#x101;r�a kleita, rupji�apavi un pl&#x101;ns, krietni apvalk&#x101;ts batista lakati&#x146;�, kas ap&#x146;&#x113;ma pusi zoda, abas ausis un da&#x13C;u no matiem. Lakati&#x146;a gali bija sasieti mezgl&#x101; virs milz&#x12B;g&#x101;s, stipri izbal&#x113;ju�&#x101;s un, k&#x101; �&#x137;ita, liek&#x101;s matu p&#x12B;nes. Dro�i vien vi&#x146;ai s&#x101;p&#x113;ja zobi, ta�u ne visai stipri, jo&#x146;o apvalk&#x101;t&#x101; batista lakati&#x146;a ov&#x101;la smaido�i raudz&#x12B;j&#x101;s t&#x101;s s&#x12B;k&#x101;, apa&#x13C;&#x101; seji&#x146;a ar neparasti maigi un medaini zil&#x101;m ac&#x12B;m un apv&#x12B;tu�&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m. Savus smaidus vi&#x146;a velt&#x12B;ja ab&#x101;s pus&#x113;s sev blakus s&#x113;do�ajiem v&#x12B;rie�iem, p&#x113;c k&#x101;rtas piev&#x113;rsdam&#x101;s te vienam, te otram, un vi&#x146;as baltais, apa&#x13C;ais kakls izliec&#x101;s k&#x101; gulbim, izstiepjot galvu pie &#x16B;dens, vai &#x16B;belei, sniedzoties ar kn&#x101;bi p&#x113;c cukura graudi&#x146;a. Redzams, �ie &#x13C;audis vi&#x146;ai bija tas pats, kas gulbim &#x16B;dens un &#x16B;belei cukura graudi&#x146;�. Vi&#x146;a to v&#x101;rdus uztv&#x113;ra ne tikvien ar lielu interesi, bet ar cie&#x146;u un saj&#x16B;smu, apliecin&#x101;dama to ar m&#x12B;l&#x12B;giem Smaidiem, saldiem skatieniem un liegiem izsaucieniem. Ta�u neviens no kungiem pie t&#x101;s tie�i nev&#x113;rs&#x101;s un vi&#x146;u pat neuzl&#x16B;koja, bet, l&#x12B;dzko atbrauca, � t&#x16B;l&#x12B;t cent&#x101;s izklaid&#x113;t namam&#x101;ti, kura lik&#x101;s esam &#x13C;oti apmierin&#x101;ta par vi&#x146;u iera�anos. &#x12B;pa�i viens no tiem cent&#x101;s pani saist&#x12B;t, un ar&#x12B; vi&#x146;a to uzl&#x16B;koja bie�&#x101;k un j&#x16B;sm&#x12B;g&#x101;k nek&#x101; otru. Ta�u vi&#x146;� ne ar ko neizc&#x113;l&#x101;s � vid&#x113;ja auguma, jau gados, &#x13C;oti r&#x16B;p&#x12B;gi un p&#x113;c jaun&#x101;k&#x101;s modes &#x123;&#x113;rbies, tik &#x13C;oti sacietin&#x101;t&#x101; krekl&#x101;, ka tas uz kr&#x16B;t&#x12B;m meta k&#x16B;kumu. Bo&#x13C;eslavam Kirlo bija apa&#x13C;� un pliks pakausis, reti mati virs zem&#x101;s pieres, garen&#x101;, kaulain&#x101; seja ar maz&#x101;m, sp&#x12B;d&#x12B;g&#x101;m a�el&#x113;m, smailu degunu un iekritu�iem vaigiem bija tik pamat&#x12B;gi nosk&#x16B;ta, ka uz zoda un vaigiem sp&#x12B;d&#x113;ja. Visu laiku �o negl&#x12B;to seju apmirdz&#x113;ja nedziesto�a jautr&#x12B;ba. Mazaj&#x101;m a�el&#x113;m sp&#x12B;gu&#x13C;ojot, Kirlo, jautri smiedamies, st&#x101;st&#x12B;ja, ka, braucot ar Ru�icu no bazn&#x12B;cas uz Kor�inu, redz&#x113;jis ce&#x13C;&#x101; divas gr&#x101;cijas. Ar uzsvaru izrun&#x101;dams mitolo&#x123;isko v&#x101;rdi&#x146;u, vi&#x146;�, rupji smiedamies, turpin&#x101;ja:</p><p>� Gr&#x101;cijas, j&#x101;nudien, divas gr&#x101;cijas... Viena, nu, to es katram var&#x113;tu atv&#x113;l&#x113;t � veca un &#x13C;auna; bet otra ... Ho, ho, patie�&#x101;m gr&#x101;cija, pans Ru�ics var apliecin&#x101;ti Cukura gabali&#x146;�! Vidukl&#x12B;tis smuidrs, seji&#x146;a tum�a, roci&#x146;as... nu, ne visai teicamas, saul&#x113; iedegu�as... bez cimdiem ...</p><p>� Ai! T&#x101;tad gr&#x101;cija bez cimdiem!... � klusi smiedam&#x101;s, iesauc&#x101;s Em&#x12B;lija.</p><p>� Un bez cepures, �- piemetin&#x101;ja Kirlo.</p><p>� Bez cepures! K&#x101; tad var staig&#x101;t bez cepures! klusi &#x137;i&#x137;in&#x101;dama, atk&#x101;rtoja sieviete ar apvalk&#x101;to lakati&#x146;u.</p><p>Kirlo sm&#x113;j&#x101;s, un vi&#x146;a maz&#x101;s, durst&#x12B;g&#x101;s a�eles �obr&#x12B;d v&#x113;l vair&#x101;k dzalkst&#x12B;ja.</p><p>� Pans Ru�ics var to apliecin&#x101;t... Nu ko, pan Teofil? Cukura gabali&#x146;�? Paiji&#x146;a? Vai ne?</p><p>Apliecin&#x101;t uzaicin&#x101;tais neatbild&#x113;ja. Gaisma no loga krita t&#x101;, ka vi&#x146;a seja palika &#x113;n&#x101;, bija redzams tikai v&#x12B;ri�&#x137;&#x12B;gais, slaidais, grezni t&#x113;rptais st&#x101;vs, tum�ie, viegli iefriz&#x113;tie mati, sp&#x12B;gu&#x13C;ojo�ie pensneja stikli. Kop� t&#x101; br&#x12B;�a, kad ien&#x101;cis apmain&#x12B;j&#x101;s ar m&#x101;jasm&#x101;ti da�&#x101;m apsveikuma fraz&#x113;m, vi&#x146;� v&#x113;l nebija teicis ne v&#x101;rda..'. Patie�&#x101;m, Kirlo visu laiku run&#x101;ja viens pats.</p><p>Pane Em&#x12B;lija &#x13C;oti ieinteres&#x113;j&#x101;s: kas t&#x101;s biju�as par gr&#x101;cij&#x101;m uz ce&#x13C;a, bet sevi�&#x137;i t&#x101; ... bez cepures un cimdiem?</p><p>� Dro�i vien t&#x101; b&#x16B;s bijusi k&#x101;da ciema mei�a... Jums arvien pat&#x12B;k mistific&#x113;t, pan Bo&#x13C;eslav!</p><p>� Nudien! � jauki smaid&#x12B;dama, piebalsoja ar&#x12B; otra sieviete. � J&#x16B;s arvien t&#x101; mistific&#x113;jat... Nudien! K&#x101; nu t&#x101; var!</p><p>� Nepavisam n&#x113;! Varu pan&#x113;m apzv&#x113;r&#x113;t! Nudien, nepavisam nemistific&#x113;ju ... � komiski �estikul&#x113;dams, dievoj&#x101;s Kirlo. � Nek&#x101;d&#x101; zi&#x146;&#x101; t&#x101; nebija ciema mei�a, bet pana... ko m&#x113;s saucam par panu... no labas &#x123;imenes, labas m&#x101;jas, ar labu izgl&#x12B;t&#x12B;bu...</p><p>� Pana no labas &#x123;imenes un izgl&#x12B;tota ... � &#x146;ipri p&#x101;rtauj&#x101;ja namam&#x101;te, � un iet k&#x101;j&#x101;m, bez cepures... tas nemaz nav iesp&#x113;jams ...</p><p>� Tas nav iesp&#x113;jams ... Pans arvien tikai zobojas ... � atkal piebalsoja otra sieviete.</p><p>� Bet, ja es nosauk�u vi&#x146;as v&#x101;rdu un uzv&#x101;rdu, kas tad b&#x16B;s? � ar �&#x137;elm&#x12B;gu ietiep&#x12B;bu jaut&#x101;ja viesis.</p><p>� Neticu, � palika pie sava m&#x101;jasm&#x101;te.</p><p>� Tas nav iesp&#x113;jams! Tas nevar b&#x16B;t! � kautri &#x137;i&#x137;in&#x101;ja otras sievietes balss.</p><p>� Bet, ja pateik�u, � &#x137;ircin&#x101;ja Kirlo, � kas man par to tiks? Par velti neteik�u, nudien! Ko pane man par to dos, ko? Varb&#x16B;t pana Tereze at&#x13C;aus sevi par to nosk&#x16B;pst&#x12B;t? Ko? Nu, pana Tereze, j&#x101; vai n&#x113;? Ja j&#x16B;s mani nosk&#x16B;pst&#x12B;siet, tad pateik�u, ja ne, tad neteik�u!</p><p>Elegantais &#x113;n&#x101; s&#x113;do�ais v&#x12B;rietis izbr&#x12B;n&#x101; vai nepatik&#x101; sakust&#x113;j&#x101;s; m&#x101;jasm&#x101;te, redzams, jau apradusi ar sava viesa au�&#x12B;b&#x101;m un pat atz&#x12B;dama vi&#x146;a attap&#x12B;bu, klus&#x101;m, mazliet �&#x137;elm&#x12B;gi un v&#x113;l&#x12B;gi sm&#x113;j&#x101;s. Bet nemaz nav � iesp&#x113;jams izteikt to iespaidu, k&#x101;du Kirlo priek�likums atst&#x101;ja uz personu, kurai tas tika dom&#x101;ts. Pl&#x101;n&#x101;, apvalk&#x101;t&#x101; lakati&#x146;a ov&#x101;l&#x101; ietverto mazo, nov&#x12B;tu�o seji&#x146;u p&#x101;rkl&#x101;j&#x101; dzi&#x13C;� s&#x101;rtums; zil&#x101;s, nevain&#x12B;g&#x101;s acis, pilnas satraukuma un kv&#x113;las sv&#x113;tlaimes, satumsa. Atg&#x101;zusies ar savu kuslo, pel&#x113;k&#x101; kleiti&#x146;a t&#x113;rpto augumi&#x146;u kr&#x113;sla atzveltn&#x113;, rokas k&#x101; aizsarg&#x101;dam&#x101;s pac&#x113;lusi, vi&#x146;a r&#x101;v&#x101;s atpaka&#x13C;, nov&#x113;rs&#x101;s, sarka, &#x137;i&#x137;in&#x101;ja, grib&#x113;dama apsl&#x113;pt savu mulsumu, un �&#x13C;upst&#x113;ja:�</p><p>� Nudien, pan Kirlo... Ko j&#x16B;s iedom&#x101;jaties?... K&#x101; t&#x101; var? Pans arvien tikai joko...</p><p>Ta�u vi&#x146;� ne tikai iedom&#x101;j&#x101;s un jokoja, bet patiesi gras&#x12B;j&#x101;s Terezi apskaut, tuvin&#x101;dams tai savu pusiaipni, pusnikni sm&#x12B;no�o, gludi sk&#x16B;to seju. Terezc, m&#x113;&#x123;in&#x101;dama ar sav&#x101;m v&#x101;jaj&#x101;m, b&#x101;laj&#x101;m roci&#x146;&#x101;m aizsegties, v&#x113;l vair&#x101;k atg&#x101;z&#x101;s atpaka&#x13C; kr&#x113;sl&#x101; un, saldkaires piln&#x101;m ac&#x12B;m raudz&#x12B;dam&#x101;s uz Kirlo, murmin&#x101;ja:</p><p>� Ai! Ai! Mans dievs! Ko j&#x16B;s dar&#x101;t!</p><p>M&#x101;jasm&#x101;te ar vi&#x146;ai neparastu straujumu pagriez&#x101;s �ezlong&#x101; un ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Pan Bo&#x13C;eslav, l&#x16B;dzu, lieciet mier&#x101; Terezi! Vai tad j&#x16B;s neredzat, ka vi&#x146;ai s&#x101;p zobi?</p><p>Kirlo atk&#x101;p&#x101;s.</p><p>� Tiesa, � vi&#x146;� nopietni sac&#x12B;ja, � tiesa! Sievietes sk&#x16B;psts, kurai s&#x101;p zobi, nav k&#x101;rdino�s, lai gan cilv&#x113;ks ... k&#x101;dreiz p&#x113;c t&#x101; b&#x16B;tu ilgojies. Bet ko lai dara? Redzams, b&#x16B;s j&#x16B;su zi&#x146;k&#x101;re par velti j&#x101;apmierina. T&#x101;ds ir mans liktenis �in&#x12B; pasaul&#x113;! Nekad nek&#x101;das pateic&#x12B;bas! Ta�u n&#x113;! � vi&#x146;� strauji komisk&#x101; izmisum&#x101; iesauc&#x101;s, pagriezdamies pret namam&#x101;ti. � Pane ta�u vismaz at&#x13C;aus nosk&#x16B;pst&#x12B;t savu roci&#x146;u!</p><p>� Labi, labi, � pane Em&#x12B;lija sm&#x113;j&#x101;s, pastiepdama vi&#x146;am savu roku. � Tikai st&#x101;stiet dr&#x12B;z&#x101;k...</p><p>Sa&#x146;&#x113;mis sav&#x101; lielaj&#x101;, kaulainaj&#x101; sauj&#x101; tie�&#x101;m dai&#x13C;o Em&#x12B;lijas roci&#x146;u, vi&#x146;� k&#x101; &#x12B;sts k&#x101;rumnieks k&#x101;du br&#x12B;di raudz&#x12B;j&#x101;s taj&#x101; ar sav&#x101;m sp&#x12B;gu&#x13C;ojo�aj&#x101;m, durst&#x12B;gaj&#x101;m ac&#x12B;m.</p><p>� Dai&#x13C;a! T&#x12B;kama! Mazi&#x146;a mazi&#x146;a roci&#x146;a! � vi&#x146;� iesauc&#x101;s un uzspieda tai ilgu sk&#x16B;pstu, kur&#x101; godbij&#x12B;ba un piekl&#x101;j&#x12B;ba jauc&#x101;s ar apsl&#x113;ptu, pavisam nepiedien&#x12B;gu baudk&#x101;ri. P&#x101;r Em&#x12B;lijas vaigiem p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja tikko jau�ams s&#x101;rtums, vi&#x146;a atr&#x101;va roku un ar v&#x113;l liel&#x101;ku zi&#x146;k&#x101;ri un mirdzo�&#x101;k&#x101;m ac&#x12B;m atg&#x101;din&#x101;ja par gr&#x101;cijas v&#x101;rdu un uzv&#x101;rdu.</p><p>T&#x101; bija, � ievilkdams elpu un izstiepdams l&#x16B;pas, noskand&#x113;ja Kirlo, � t&#x101; bija Benedikta Kor�inska m&#x101;s&#x12B;ca Just&#x12B;ne O�e&#x13C;ska.</p><p>Sim atkl&#x101;jumam atbild&#x113;ja divas smalkas sievie�u balsis. T&#x101;m pievienoj&#x101;s ar&#x12B; v&#x12B;rie�a balss, kas teica:</p><p>� T&#x101;tad pana, kuru braucot sastap&#x101;m, dz&#x12B;vo �eit... Vi&#x146;a ir m&#x101;jast&#x113;va m&#x101;s&#x12B;ca ...</p><p>Em&#x12B;lijas kundze pielika roku pie pieres; vi&#x146;ai �ai mirkl&#x12B; laikam ies&#x101;p&#x113;j&#x101;s galva, ta�u, b&#x16B;dama vienm&#x113;r piekl&#x101;j&#x12B;ga un laipna, nekav&#x113;jo�i atbild&#x113;ja viesim:</p><p>� J&#x101;. Just&#x12B;ne ir mana v&#x12B;ra radiniece, vi&#x146;a tantes meita. Vi&#x146;as t&#x113;vs, pans O�e&#x13C;skis, apst&#x101;k&#x13C;iem nelaim&#x12B;gi sagadoties, pazaud&#x113;ja savu &#x12B;pa�umu un dr&#x12B;z p&#x113;c tam k&#x13C;uva atraitnis. Kop� t&#x101; laika vi&#x146;i abi dz&#x12B;vo pie mums. Just&#x12B;nei, kad t&#x101; ierad&#x101;s Kor�in&#x101;, bija gadu �etrpadsmit, bet �aj&#x101; vecum&#x101; jau ir iera�as un tieksmes, kuras labot gr&#x16B;ti... Visp&#x101;r vi&#x146;a ir laba, &#x13C;oti laba, tikai &#x12B;patn&#x113;ja, un es nudien nevaru saprast, no k&#x101; tas ce&#x13C;as ... Vienm&#x113;r r&#x12B;kojas sav&#x101;d&#x101;k nek&#x101; citi.</p><p>Elegantais viesis, kura degunkniebis &#x113;n&#x101; sp&#x12B;gu&#x13C;oja, noteica:</p><p>� Skaista meitene.</p><p>Bet p&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a v&#x113;l piemetin&#x101;ja:</p><p>� Vi&#x146;&#x101; ir jau�ams svaigums, sp&#x113;ks, vienk&#x101;r�&#x12B;ba ...</p><p>� Oho! � iesauc&#x101;s Kirlo. � Vai redzat, pane, cik labi vi&#x146;� ir nov&#x113;rojis? ... Tikai vienreiz un ar&#x12B; tad tikai ce&#x13C;a vid&#x16B; redz&#x113;jis �o cukura gabali&#x146;u...</p><p>Sieviete ar apsieto zodu iemeta vid&#x16B;:</p><p>� Just&#x12B;nei ir dai&#x13C;� augums... Es arvien apskau�u vi&#x146;as augumu ...</p><p>Sp&#x12B;gu&#x13C;ojo�ais degunkniebis a�i pagriez&#x101;s pret vi&#x146;u.</p><p>� Vai pane t&#x101; dom&#x101;? � viesis izspieda caur zobiem.</p><p>Em&#x12B;lija laikam nojauta savas draudzenes atsauksm&#x113; kaut ko nepiedien&#x12B;gu, jo t&#x16B;l&#x12B;t iejauc&#x101;s:</p><p>� Terez&#x12B;t, neesmu tevi v&#x113;l iepaz&#x12B;stin&#x101;jusi ar m&#x16B;su jauno kaimi&#x146;u ... Kad vi&#x146;� bija pie mums pinnoreiz, tad tu slimoji ar migr&#x113;nu vai flusu... Pans Teofils Ru�ics, pana Tereze Plinska, mana draudzene, k&#x101;dreiz&#x113;j&#x101; manas meitas skolot&#x101;ja... �&#x137;iet, ka man ir tas prieks redz&#x113;t panu m&#x16B;su m&#x101;j&#x101; otro reizi?</p><p>� J&#x101;, pane, � godbij&#x12B;gi paklan&#x12B;j&#x101;s uzrun&#x101;tais. � Un varu tikai priec&#x101;ties, ka �aj&#x101; nomal&#x113; esmu atradis t&#x101;du namu k&#x101; j&#x16B;s&#x113;jo. Esmu par to pateic&#x12B;gs panam Kirlo, vi&#x146;� man to par&#x101;d&#x12B;ja ...</p><p>� Pans Kirlo katr&#x101; zi&#x146;&#x101; ir m&#x16B;su lab&#x101;kais kaimi&#x146;� un draugs.</p><p>� J&#x101; gan, pane, arvien esmu tas lab&#x101;kais cilv&#x113;ks, bet tikai... netieku atz&#x12B;ts.</p><p>� Tom&#x113;r vismaz m&#x16B;su nam&#x101; j&#x16B;s baud&#x101;t vispiln&#x12B;g&#x101;ko atzin&#x12B;bu...</p><p>Kirlo galanti un atzin&#x12B;gi paloc&#x12B;j&#x101;s, ta�u piebilda:</p><p>� Diem�&#x113;l, ne no visiem �&#x101;s m&#x101;jas iem&#x12B;tniekiem...</p><p>� Vai tie�&#x101;m! Ne no visiem? Kas tie var&#x113;tu b&#x16B;t? ...</p><p>� Pana Marta, piem&#x113;ram, mani neatz&#x12B;st... � komisk&#x101; no�&#x113;l&#x101; savieb&#x101;s Kirlo.</p><p>� Ak Marta ... Vi&#x146;a, nabadz&#x12B;te, tik sar&#x16B;gtin&#x101;ta un nervoza ...</p><p>� Ar&#x12B; pana Just&#x12B;ne...</p><p>� Ak Justinka! Vi&#x146;a ir tik &#x12B;patn&#x113;ja ...</p><p>� Panes v&#x12B;rs ...</p><p>� Mans v&#x12B;rs! Vi&#x146;� arvien aiz&#x146;emts ... Nesabiedrisks ... Vienm&#x113;r nodarbin&#x101;ts ar saimniec&#x12B;bu un pien&#x101;kumiem ...</p><p>Apklususi vi&#x146;a pagriez&#x101;s pret Terezi Plinsku, kura tobr&#x12B;d bija nogrimusi &#x113;n&#x101; s&#x113;do�&#x101; viesa sp&#x12B;gu&#x13C;ojo�&#x101; degunkniebja v&#x113;ro�an&#x101;.</p><p>� Terez&#x12B;t, pasniedz man mazliet &#x16B;dens un broma pulver&#x12B;ti, j&#x16B;tu, ka s&#x101;kas l&#x113;kme...</p><p>Tereze aizsteidz&#x101;s pie tualetes galdi&#x146;a un vien&#x101; mirkl&#x12B; pasniedza pras&#x12B;to. Em&#x12B;lija pateikdam&#x101;s eleganti pa&#x146;&#x113;ma vien&#x101; rok&#x101; krist&#x101;l&#x101; gl&#x101;zi, otr&#x101; pulver&#x12B;ti, iepre-s&#x113;tu div&#x101;s apa&#x13C;&#x101;s pl&#x101;ksn&#x12B;t&#x113;s, un, pagriezusies pret jauno kaimi&#x146;u, it k&#x101; atvainodam&#x101;s sac&#x12B;ja:</p><p><emphasis>� Globus histericus... </emphasis>&#x13C;oti mani nomoka ... it sevi�&#x137;i, kad esmu par kaut ko uztraukusies vai sar&#x16B;gtin&#x101;ta ...</p><p>M&#x101;jasm&#x101;te norija pulver&#x12B;ti. Vi&#x146;a to izdar&#x12B;ja tik c&#x113;li un graciozi, k&#x101; labi m&#x101;c&#x12B;ta dejot&#x101;ja, izpildot ko&#x137;etu soli. Ta�u bija redzams, ka vi&#x146;a, smagi sajuzdama elpas tr&#x16B;kumu, patiesi cieta: roka piesk&#x101;r&#x101;s te kaklam, te kr&#x16B;t&#x12B;m.</p><p>� Vai no svaiga gaisa panei nek&#x13C;&#x16B;tu viegl&#x101;k? � l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;gi iejaut&#x101;j&#x101;s Ru�ics. � Varb&#x16B;t liksiet atv&#x113;rt logu?</p><p>� Ai n&#x113;, n&#x113;! � slim&#x101; ener&#x123;iski noraid&#x12B;ja. � Es t&#x101; vairos no v&#x113;ja, caurv&#x113;ja un saules ... V&#x113;j&#x101; man t&#x16B;l&#x12B;t reibst galva, caurv&#x113;j&#x101; rodas neiral&#x123;ija, bet saul&#x113; migr&#x113;na ... Terez&#x12B;t, pasniedz man, l&#x16B;dzu, smar�&#x12B;go eti&#x137;i.</p><p>Kirlo, p&#x101;rliecies p&#x101;r vi&#x146;u, maigi �ukst&#x113;ja:</p><p>� Nu? Vai ir mazliet lab&#x101;k? Vai v&#x113;l tr&#x16B;kst elpas? Vai nav jau p&#x101;ri?</p><p>Ar&#x12B; Tereze, pasniegusi eti&#x137;i, noliec&#x101;s p&#x101;r draudzeni:</p><p>� Migr&#x113;nas s&#x101;kums? J&#x101;? Ak dievs, ar&#x12B; man s&#x101;k s&#x101;p&#x113;t galva ...</p><p>Em&#x12B;lija, ier&#x12B;v&#x113;jusi deni&#x146;us ar eti&#x137;i, klus&#x101;m �ukst&#x113;ja:</p><p>� Manu Terez&#x12B;t, �&#x12B; Marta v&#x113;l arvien nav atgriezusies no bazn&#x12B;cas ... man ir raizes par pusdien&#x101;m ... Ej pal&#x16B;kojies, vai galdu jau kl&#x101;j. Kur gan Marta var kav&#x113;ties. Nezin vai priek� manis gatavo buljonu... j&#x16B;tu, ka tagad neko citu nesp&#x113;�u &#x113;st. Ak, kur t&#x101; /Marta var kav&#x113;ties ...</p><p>Tereze graciozi un veikli k&#x101; pusaudze met&#x101;s uz durv&#x12B;m, bet t&#x101;s �in&#x12B; br&#x12B;d&#x12B; pla�i atv&#x113;r&#x101;s, un kabinet&#x101; ien&#x101;ca slaids, b&#x101;rdains, sirmojo�s v&#x12B;rietis ar gar&#x101;m &#x16B;s&#x101;m, iedegu�u seju, grumbotu pieri un liel&#x101;m, tum�&#x101;m ac&#x12B;m, kur&#x101;s pirmaj&#x101; mirkl&#x12B; neko citu nevar&#x113;ja saskat&#x12B;t k&#x101; tikai r&#x16B;pes un raizes. Apsveikdami m&#x101;jast&#x113;vu Benediktu Kor�inski, abi viesi strauji piec&#x113;l&#x101;s. Roka, ko vi&#x146;� tiem sasveicin&#x101;damies pasniedza, bija liela un v&#x113;ju app&#x16B;sta. V&#x113;si piesk&#x101;ries Kirlo rokai, vi&#x146;� nedaudz sirsn&#x12B;g&#x101;k, kaut ar&#x12B; vienaldz&#x12B;gi sa&#x146;&#x113;ma sav&#x101; Ru�ica atlasa balto, kopto, kuslo roku. Tagad, kad Ru�ics, sasveicinoties ar m&#x101;jast&#x113;vu, bija nost&#x101;jies gaism&#x101;, k&#x13C;uva redzama vi&#x146;a aristokr&#x101;tisk&#x101; �aula, v&#x113;l diezgan izskat&#x12B;ga, kaut ar&#x12B; apbru�&#x101;ta un padilusi. Vi&#x146;� bija slaids un &#x13C;oti kalsns, uz maz&#x101;s, bet c&#x113;l&#x101;s galvas safriz&#x113;ti mati, laikam t&#x101;p&#x113;c, lai sl&#x113;ptu topo�o plikpauri; vi&#x146;a seja bija pareizi veidota, smalk&#x101;m l&#x12B;nij&#x101;m, &#x101;da balta, gluda k&#x101; linu pap&#x12B;rs, t&#x101; br&#x12B;di pa br&#x12B;dim p&#x101;ri pierei un uzac&#x12B;m nervozi noraust&#x12B;j&#x101;s. No pirm&#x101; acu uzmetiena var&#x113;ja redz&#x113;t, ka tas ir augst&#x101;ko aprindu cilv&#x113;ks, fiziski v&#x101;j� un nervozs. Kad vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja blakus sp&#x113;c&#x12B;gajam, b&#x101;rdainajam, iedegu�ajam m&#x101;jast&#x113;vam, tad vi&#x146;u pretstats �&#x137;ita tik liels, it ka tie b&#x16B;tu dzimu�i un augu�i katrs uz savas plan&#x113;tas. Vi&#x146;iem bija tikai viena kop&#x12B;ga &#x12B;pa�&#x12B;ba: abi lik&#x101;s esam skumji. Kor�inskis, ar savu lielo, tum�o roku brauc&#x12B;dams garo &#x16B;su galus, nos&#x113;d&#x101;s pie loga un, paskat&#x12B;jies uz sievu, sac&#x12B;ja:</p><p>� B&#x113;rnu v&#x113;l nav! Jau pirms stundas tiem vajadz&#x113;ja b&#x16B;t �eit.</p><p>� Ak, ar&#x12B; es par to esmu k|uvusi nemier&#x12B;ga, un dro�i vien t&#x101;p&#x113;c man uzm&#x101;c&#x101;s migr&#x113;na, � Em&#x12B;lija atbild&#x113;ja un klus&#x101; bals&#x12B; s&#x101;ka st&#x101;st&#x12B;t saviem viesiem, ka gaidot ierodamies vasaras atva&#x13C;in&#x101;jum&#x101; d&#x113;lu, kas m&#x101;coties zemkop&#x12B;bas skol&#x101;, un meitu, kas izgl&#x12B;tojoties k&#x101;d&#x101; Var�avas pansij&#x101;. Vitoldam jau pa laika galam patikusi lauksaimniec&#x12B;ba � esot atsities t&#x113;v&#x101;, bet Leoniju nodevusi pansij&#x101; t&#x101;p&#x113;c, ka v&#x101;j&#x101;s vesel&#x12B;bas d&#x113;&#x13C; neesot sp&#x113;jusi pati audzin&#x101;t... Starp citu, t&#x101; v&#x113;l esot t&#x12B;rais b&#x113;rns, vi&#x146;ai tikai piecpadsmitais gadi&#x146;� ...</p><p>Kirlo, kas to visu sen jau bija dzird&#x113;jis un zin&#x101;ja, l&#x16B;koja uzs&#x101;kt sarunu ar m&#x101;jast&#x113;vu. Vi&#x146;�, mazliet pat glaimodams, cent&#x101;s lauzt t&#x101; ledaino vienaldz&#x12B;bu. Savas kaulain&#x101;s rokas berz&#x113;dams un m&#x12B;&#x13C;i smaid&#x12B;dams, vi&#x146;� s&#x101;ka:</p><p>� �&#x137;iet, j&#x16B;s pat sv&#x113;tku dien&#x101; r&#x16B;p&#x113;jaties par saimniec&#x12B;bu ...</p><p>� K&#x101; tad, � brauc&#x12B;dams &#x16B;su galus un raudz&#x12B;damies ar skumjaj&#x101;m ac&#x12B;m pret&#x113;j&#x101; sien&#x101;, Kor�inskis atbild&#x113;ja. � Mums sv&#x113;tku nav. Un visp&#x101;r, kad kalpi un str&#x101;dnieki sv&#x113;ta sv&#x113;tkus, tad nepiecie�ama v&#x113;l liel&#x101;ka uzraudz&#x12B;ba, lai bad&#x101; nenom&#x113;rd&#x113;tu zirgus un lopus vai ar&#x12B; neaizlaistu d&#x16B;mos visu saimniec&#x12B;bu ...</p><p>S&#x101;jos v&#x101;rdos nebija nek&#x101; aizskaro�a, bet tonis, k&#x101;d&#x101; tie tika teikti, dar&#x12B;ja tos aukstus un mazliet skarbus.</p><p>� Bet �&#x12B;gada ra�a nu gan ir daudzsolo�a, � Kirlo atkal turpin&#x101;ja, � &#x13C;oti daudzsolo�a.</p><p>� K&#x101; tad, � Kor�inskis piekrita. � Nezinu, k&#x101; citur, jo vair&#x101;kus m&#x113;ne�us neesmu ne soli izkust&#x113;jies no m&#x101;jas, bet manos laukos ir pavisam laba. Ja tikai p|auja un ieve�ana veiksies, k&#x101; paredz&#x113;ts.</p><p>� Ie&#x146;emsiet t&#x16B;ksto�us, cien&#x12B;tais, ie&#x146;emsiet t&#x16B;ksto�us no savas skaist&#x101;s Kor�inas, � Kirlo uzmundrino�i t&#x113;rg&#x101;ja, atgriezdamies pie sav&#x101;m zobgal&#x12B;gaj&#x101;m aspr&#x101;t&#x12B;b&#x101;m.</p><p>Kor�inskis pac&#x113;la galvu un niev&#x101;jo�i paskat&#x12B;j&#x101;s ar sav&#x101;m skumjaj&#x101;m ac&#x12B;m kaimi&#x146;&#x101;, kas tik &#x13C;oti priec&#x101;j&#x101;s par vi&#x146;a gaid&#x101;majiem �t&#x16B;ksto�iem�.</p><p>� Bet cenas? � vi&#x146;� jaut&#x101;ja. � Vai sieva, cien&#x12B;tais, jums nav st&#x101;st&#x12B;jusi, k&#x101;das lab&#x12B;bai bija cenas un dro�i vien ar&#x12B; b&#x16B;s �ogad?</p><p>Kirlo samulsa, bet t&#x16B;l&#x12B;t atkal, paberz&#x113;jis rokas, s&#x101;ka smiet:</p><p>� J&#x101;, nudien, � vi&#x146;� smiedamies izsauc&#x101;s, � mana sieva ir tik dedz&#x12B;ga saimniekot&#x101;ja, ka nekur nelai� mani kl&#x101;t... nekur .. . Esmu piln&#x12B;gi zem vi&#x146;as tupeles ... Bet man t&#x101; ir lab&#x101;k un vi&#x146;ai ar&#x12B;... Un ko gan m&#x113;s abi, cien&#x12B;tais, taj&#x101; niec&#x12B;gaj&#x101; mui�el&#x113; var&#x113;tu sadar&#x12B;t? Vai nu es, vai vi&#x146;a ... Bet t&#x101; k&#x101; nu sievai tik &#x13C;oti grib&#x113;j&#x101;s ...</p><p>Kor�inskis pasm&#x12B;n&#x113;ja un paskat&#x12B;j&#x101;s uz sievas tualetes galdi&#x146;u. No t&#x101; pl&#x16B;da m&#x101;leti&#x137;a, r&#x12B;su p&#x16B;dera un rez&#x113;du smar�a. &#x16A;su galus brauc&#x12B;dams, vi&#x146;� pagriez&#x101;s pret sievu un jaut&#x101;ja:</p><p>� Vai nevajadz&#x113;tu atv&#x113;rt logu? Briesm&#x12B;gi smac&#x12B;gi!</p><p>� Ai n&#x113;! � pane Em&#x12B;lija maigi noraid&#x12B;ja. � Tu tak labi zini, ka es nevaru s&#x113;d&#x113;t pie atv&#x113;rtiem logiem...</p><p>� Mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas, � nor&#x16B;ca Kor�inskis. � T&#x101;d&#x101; spied&#x12B;g&#x101; gais&#x101; jau tie�i var saslimt.</p><p>Maig&#x101;, slim&#x12B;g&#x101; sieviete pietv&#x12B;ka. Vi&#x146;a kaun&#x113;j&#x101;s par v&#x12B;ra rupj&#x12B;bu maz paz&#x12B;stam&#x101; viesa kl&#x101;tb&#x16B;tn&#x113;. Plakstus nolaidusi, vi&#x146;a pielika rokas pie kr&#x16B;t&#x12B;m un apklusa.</p><p>Visi k&#x101;du br&#x12B;di klus&#x113;ja. Var&#x113;ja man&#x12B;t, ka istab&#x101; bija k&#x13C;uvis smagi. M&#x101;jasm&#x101;te v&#x113;l nevar&#x12B;g&#x101;ka atsl&#x12B;ga �ez-long&#x101;. Kirlo pakalp&#x12B;gi pab&#x12B;d&#x12B;ja vi&#x146;ai tuv&#x101;k kanv&#x101; iz�&#x16B;tos spilvenus; Kor�inskis tina ap savu resno pirkstu gar&#x101;s &#x16B;sas; zi&#x146;k&#x101;ri un mazliet izsmejo�i &#x113;n&#x101; sp&#x12B;gu&#x13C;oja Ru�ica degunkniebis.</p><p>S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; kaut kur lej&#x101; k|uva dzirdama &#x16B;dens �&#x13C;akst&#x113;�ana un rupj&#x101; bals&#x12B; gari stiepti saucieni. Kor-�inskis un Ru�ics reiz&#x113; pav&#x113;r&#x101;s log&#x101;. Lauk&#x101; cauri k&#x13C;avu lapotnei uz zil&#x101;s Nemunas bija redzami plosti, kurus viet&#x113;jie d&#x113;v&#x113;ja par kl&#x101;jieniem. Tie cits aiz cita saules apzelt&#x12B;ti peld&#x113;ja gar tum�o silu, kas vai&#x146;agoja augsto upes krastu. Kl&#x101;jienu galos baltos t&#x113;rpos st&#x101;v&#x113;ja plostnieki, sp&#x113;c&#x12B;gi k&#x101; &#x12B;sti &#x16B;dens mil�i, un, smagi puslok&#x101; laizdami st&#x16B;res airi, ar lielu troksni �&#x137;ieda veselas kask&#x101;des mirdzo�u &#x16B;dens �|akatu. Visu laiku �ie |audis sasauc&#x101;s sav&#x101; starp&#x101; zem&#x101;s bals&#x12B;s, gari stiepdami v&#x101;rdus, kas atsit&#x101;s tum�aj&#x101; sil&#x101;, razdami tur ska|u atbalsi. Vi&#x146;&#x113;j&#x101; krast&#x101; gar biezo silu g&#x101;ja |audis gan pa vienam, gan p&#x16B;l&#x12B;�iem raibos, gai�os t&#x113;rpos; �ur un tur zemu p&#x101;r upi k&#x101; sp&#x101;rnoti punkti �aud&#x12B;j&#x101;s z&#x12B;ri&#x146;i; k&#x101;d&#x101; viet&#x101; starp plostiem strauji izloc&#x12B;j&#x101;s zvejnieku laivi&#x146;a; k&#x13C;av&#x101;s �ak-st&#x113;ja dadz&#x12B;tis, loc&#x12B;ja v&#x101;lodze un aizg&#x16B;tn&#x113;m klaig&#x101;ja ka&#x146;epju putni&#x146;�. Br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gaj&#x101; laik&#x101; visa daba �&#x137;ita k&#x101; zilgmes un zelta pieliets bi&#x137;eris.</p><p>� Jauka apk&#x101;rtne, � dom&#x12B;gi ieteic&#x101;s Ru�ics.</p><p>Kor�inskis nor&#x101;d&#x12B;ja uz v&#x12B;riem, kas darboj&#x101;s pie plostu st&#x16B;r&#x113;m. �</p><p>� Tiem &#x13C;aud&#x12B;m ar&#x12B; nav sv&#x113;tku...</p><p>Ru�ics no&#x146;&#x113;ma degunkniebi un ar savu slaido, atlasa balto roku p&#x101;rvilka p&#x101;r grumbaino, nemiera pilno pieri.</p><p>� Man turpretim, � vi&#x146;� teica, � liekas, ka vi&#x146;iem vienm&#x113;r ir sv&#x113;tki. Tik vesel&#x12B;gi, sp&#x113;c&#x12B;gi, un, lai k&#x101;da b&#x16B;tu vi&#x146;u dz&#x12B;ve, tiem ir dz&#x12B;votgriba...</p><p>� Var b&#x16B;t, ka jums ir taisn&#x12B;ba, � p&#x113;c &#x12B;sa p&#x101;rdomu br&#x12B;�a atbild&#x113;ja Kor�inskis. � Darbs nav nek&#x101;da nelaime; svar&#x12B;gi tikai tas, kur cilv&#x113;kam pielikt savu roku, un... izn&#x101;kums. Bet ja ik uz so&#x13C;a j&#x101;atduras k&#x101; pret sienu un ja pr&#x101;t&#x101; tikai st&#x101;v, ka viss, ko ar&#x12B; nedar&#x12B;tu ... ir velti...</p><p>Vi&#x146;� atmeta ar roku un apklusa. Ru�ica skumj&#x101;s, bet gudr&#x101;s acis zi&#x146;k&#x101;ri v&#x113;roja iedegu�o, rievu izvagoto mui�nieka pieri un no&#x13C;uku�&#x101;s &#x16B;sas.</p><p>� Uz ko j&#x16B;s attiecin&#x101;t savus p&#x113;d&#x113;jos v&#x101;rdus? � vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>Kor�inska liel&#x101;s, br&#x16B;n&#x101;s acis no apa&#x13C;&#x12B;gajiem plakstiem pac&#x113;l&#x101;s pret viesa seju un iegremd&#x113;j&#x101;s taj&#x101; ar dzi&#x13C;u, p&#x113;t&#x12B;jo�u skatienu.</p><p>� K&#x101; j&#x16B;s dom&#x101;jat? � vi&#x146;� ies&#x101;ka un sastom&#x12B;j&#x101;s. Vi&#x146;u, redzams, bija p&#x101;r&#x146;&#x113;musi sp&#x113;c&#x12B;gam cilv&#x113;kam neparasta nedro�&#x12B;ba.</p><p>� K&#x101; j&#x16B;s dom&#x101;jat? � vi&#x146;� ats&#x101;ka. � Vai tagad&#x113;jos laikos k&#x101;ds no mums, kas ar naudu nesvaid&#x101;s un str&#x101;d&#x101; k&#x101; v&#x113;r�i, iztur&#x113;s ... nu to ... �o ...</p><p>Kor�inska ac&#x12B;s �aud&#x12B;j&#x101;s nemier&#x12B;gas liesmi&#x146;as, vi&#x146;� cie�i raudz&#x12B;j&#x101;s viesim sej&#x101; un kod&#x12B;ja &#x16B;su galus.</p><p>Bija redzams, ka ar&#x12B; Ru�ics &#x12B;sti labi nezin&#x101;ja, ko lai tam atbild. Par Kor�inska aizskarto jaut&#x101;jumu vi&#x146;� bija maz dom&#x101;jis; varb&#x16B;t pat drusku no t&#x101; vair&#x12B;jies.</p><p>� Kas to var paredz&#x113;t? Laiki ir gr&#x16B;ti. Starp citu, es �o pusi maz paz&#x12B;stu ... nesen k&#x101; te ierados.</p><p>� Ne jau par �o pusi vien ir runa, � mundri iesauc&#x101;s Kor�inskis. � S&#x101;j&#x101; zi&#x146;&#x101; mums vis&#x101;s pus&#x113;s ir vien&#x101;di apst&#x101;k&#x13C;i. Nu, vismaz past&#x101;stiet, k&#x101; ir tur, kur j&#x16B;s dz&#x12B;voj&#x101;t...</p><p>Kaut ar&#x12B; Ru�icam stipri noraust&#x12B;j&#x101;s piere un uzacis, vi&#x146;� tom&#x113;r atbild&#x113;ja ar nev&#x113;r&#x12B;gu smaidu:</p><p>� Es pats �ai zi&#x146;&#x101; esmu diezgan b&#x113;d&#x12B;gs piem&#x113;rs .. . Savus turienes &#x12B;pa�umus esmu pazaud&#x113;jis.</p><p>� To es zinu, bet tas ir kas cits! � teica Kor�inskis. � J&#x16B;s p&#x113;c izcel�an&#x101;s piederat pie augstma&#x146;iem ... Nu, bet tie tur... Es grib&#x113;tu kaut ko dzird&#x113;t par vid&#x113;jiem mui�niekiem un t&#x101;diem, piem&#x113;ram, k&#x101; es pats, kas s&#x113;� uz da�iem simtiem, t&#x16B;ksto� vai mazliet vair&#x101;k deset&#x12B;nu ...</p><p>Ru�icam � augst&#x101;ko aprindu cilv&#x113;kam, kas pie visa k&#x101; pieradis, atbild&#x113;t uz �&#x101;du jaut&#x101;jumu nen&#x101;c&#x101;s gr&#x16B;ti.. Vi&#x146;� s&#x101;ka pla�i st&#x101;st&#x12B;t par vid&#x113;jo mui�nieku finansi&#x101;lo un saimniecisko st&#x101;vokli Slu�as apgabal&#x101;, bet par to, vai st&#x101;st&#x12B;jums tie�&#x101;m atbilst vai neatbilst &#x12B;sten&#x12B;bai, par to vi&#x146;am bija maza b&#x113;da. �is jaut&#x101;jums to maz interes&#x113;ja, varb&#x16B;t vi&#x146;� uzskat&#x12B;ja �o sarunu par veltu laika nosi�anu. Ta�u run&#x101;ja teko�i, nevainojam&#x101; po&#x13C;u valod&#x101;, retumis iejaukdams pa k&#x101;dam fran�u vardam un laiku pa laikam veikli un piekl&#x101;j&#x12B;gi apspiezdams nervoz&#x101;s �&#x101;vas.</p><p>T&#x101;l&#x101;k- no loga istabas patum�aj&#x101; kakt&#x101; risin&#x101;j&#x101;s k&#x101;da cita, daudz klus&#x101;ka saruna. Tur Kirlo, noliecies pie namam&#x101;tes, st&#x101;st&#x12B;ja vi&#x146;ai kaut ko pusbals&#x12B;, s&#x101;kum&#x101; l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;gi, bet v&#x113;l&#x101;k tik jovi&#x101;li sirsn&#x12B;gi, ka uz vi&#x146;as kora&#x13C;&#x13C;u kr&#x101;sas l&#x16B;p&#x101;m atkal atgriez&#x101;s smaids. Ar pateic&#x12B;gu skatienu v&#x113;rdam&#x101;s sav&#x101; kaimi&#x146;&#x101;, vi&#x146;a sac&#x12B;ja:</p><p>� J&#x16B;s arvien protat mani mierin&#x101;t un uzjautrin&#x101;t... Bet ja nu man v&#x113;l b&#x16B;tu j&#x16B;s j&#x101;zaud&#x113;...</p><p>� K&#x101;p&#x113;c j&#x101;zaud&#x113; mani? � Kirlo sasl&#x113;j&#x101;s. � Ja tik daudz gadu jau paz&#x12B;stamies.</p><p>Vi&#x146;� greizi paskat&#x12B;j&#x101;s uz namat&#x113;vu, kas pa�reiz bija aizr&#x101;vies sarun&#x101; ar Ru�icu. Tad vi&#x146;a pel&#x113;k&#x101;s acis piev&#x113;rs&#x101;s panes Em&#x12B;lijas maigajiem vaidzi&#x146;iem, bet kaulain&#x101; roka pastiep&#x101;s p&#x113;c vi&#x146;as delnas, kas maiga k&#x101; lilijas ziedlapi&#x146;a atdus&#x113;j&#x101;s uz z&#x12B;da spilvena.</p><p>� Nabaga pane! � vi&#x146;� �ukst&#x113;ja. � Ja es sp&#x113;tu kaut k&#x101;d&#x101; veid&#x101; j&#x16B;s uzjautrin&#x101;t.</p><p>Aiz logiem uz zil&#x101;s Nemunas v&#x113;l arvien smagie st&#x16B;res airi, krizdami &#x16B;den&#x12B;, �&#x13C;akst&#x12B;ja p&#x113;r&#x13C;u kask&#x101;des; l&#x113;ns v&#x113;ji&#x146;� �alkoja k&#x13C;av&#x101;s, sapl&#x16B;zdams ar putnu sp&#x101;rnu �v&#x12B;ko&#x146;u. Pret&#x113;j&#x101; krasta tum�aj&#x101; sil&#x101; ciema &#x13C;audis las&#x12B;ja zemenes vai m&#x113;tras, jo no turienes atskan&#x113;ja vi&#x146;u sasauk�an&#x101;s:</p><p>� A-&#x16B;, &#x101;-&#x16B;! O-o!</p><p>�aj&#x101; br&#x12B;d&#x12B;, it k&#x101; no t&#x101;lienes, it k&#x101; no aug�as n&#x101;kdamas, k&#x13C;uva dzirdamas klusin&#x101;tas vijoles ska&#x146;as. Br&#x12B;�iem var&#x113;ja labi dzird&#x113;t, ka m&#x101;jas aug�st&#x101;v&#x101; k&#x101;ds ar labu prasmi atska&#x146;oja k&#x101;du gr&#x16B;tu m&#x16B;zikas gabalu.</p><p>Meistar&#x12B;gi izvilin&#x101;t&#x101;s, sare�&#x123;&#x12B;t&#x101;s vijoles ska&#x146;as lika kaut ko atcer&#x113;ties Kirlo. �&#x137;elm&#x12B;gi iesm&#x113;jies, uzsitis ar rok&#x101;m uz ce&#x13C;iem, vi&#x146;� izmet&#x101;s pa viesistabas durv&#x12B;m, t&#x101;s cie�i aiz sevis aizv&#x113;rdams.</p><p>&#x112;damistab&#x101; ap garo galdu smagn&#x113;ji, bet veikli ros&#x12B;j&#x101;s Marta Kor�inska, kura tikai pirms da�&#x101;m min&#x16B;t&#x113;m bija atgriezusies no savas t&#x101;l&#x101;s pastaigas. Lielo salmu cepuri vi&#x146;a bija nolikusi uz k&#x101;da kr&#x113;sla. Dzi&#x13C;i noliekusi p&#x101;r kl&#x101;to galdu savu galvu ar pakaus&#x12B; saritin&#x101;to mazo biz&#x12B;ti, ko satur&#x113;ja milz&#x12B;ga &#x137;emme, vi&#x146;a p&#x101;rbaud&#x12B;ja, vai viss ir t&#x12B;rs un k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;. P&#x101;rlikusi cit&#x101; viet&#x101; sal&#x101;tus un kompotu, vi&#x146;a atnesa pudeles ar v&#x12B;nu, tad uz br&#x12B;di izg&#x101;ja un atgriez&#x101;s, atsl&#x113;gas �&#x137;indin&#x101;dama, atsl&#x113;dza</p><p>bufeti un sakartodama, novietodama, p&#x101;rvietodama visu laiku skraid&#x12B;ja, ska&#x13C;i plak�&#x137;in&#x101;dama pa gr&#x12B;du savas sarkan&#x101;m roz&#x113;m iz�&#x16B;t&#x101;s r&#x12B;ta tupeles. S&#x101;j&#x101; darb&#x101; vi&#x146;ai pal&#x12B;dz&#x113;ja k&#x101;ds gl&#x12B;ti &#x123;&#x113;rbts kust&#x12B;gs z&#x113;ns, bet, redzams, v&#x113;l nepra�a, jo izpild&#x12B;ja tikai vi&#x146;as nor&#x101;d&#x12B;jumus. Marta, nostaig&#x101;jusi �etras verstis l&#x12B;dz bazn&#x12B;cai turp un �etras atpaka&#x13C;, ne mirkli nebija atp&#x16B;tusies, ta�u vi&#x146;&#x101; nevar&#x113;ja man&#x12B;t ne maz&#x101;k&#x101;s noguruma paz&#x12B;mes. Vi&#x146;a krauk&#x101;ja, klepoja, mudin&#x101;ja un skubin&#x101;ja mazo pal&#x12B;gu un, neskatoties uz savu smagn&#x113;jo gaitu un pedantisko akur&#x101;t&#x12B;bu, ar k&#x101;du veica katru darbu, r&#x12B;koj&#x101;s tik veiksm&#x12B;gi, ka nepiln&#x101; stundas ceturksn&#x12B; galds desmit person&#x101;m bija uzkl&#x101;ts un viss pusdien&#x101;m sagatavots. Z&#x113;ns grieza maizi, un Marta to lika uz �&#x137;&#x12B;vja, kad, no vi&#x146;a gala &#x113;damistaba atsteigusies, Tereze Plinska rokas vien sasita un izsauc&#x101;s:</p><p>� Ak, pana Marta jau �eit, un pusdienu galds ar&#x12B; k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;! Cik labi! Pane Em&#x12B;lija bija &#x13C;oti noraiz&#x113;jusies.</p><p>� Un pavisam velti! � pavec&#x101; pana nor&#x16B;ca. � Lai raiz&#x113;jas par saviem rokdarbiem un vesel&#x12B;bu, bet, kas attiecas uz saimniec&#x12B;bu, tad t&#x101; ir man&#x101; zi&#x146;&#x101;.</p><p>� Tas nekas, � �ukst&#x113;ja Tereze. � Vi&#x146;a jau arvien par visu uztraucas. Ar&#x12B; �oreiz uzn&#x101;ca l&#x113;kme un s&#x101;k&#x101;s migr&#x113;na ...</p><p>� Nu, protams! Bet vai elpas tr&#x16B;kuma nav? ...</p><p>� Paldies dievam, v&#x113;l ne! � �&#x137;iet, pavisam nopietni pateikdam&#x101;s debesu t&#x113;vam, atbild&#x113;ja Em&#x12B;lij&#x101;s draudzene.</p><p>� Vai Benedikts m&#x101;j&#x101;s?</p><p>� M&#x101;j&#x101;s gan, tur, pie viesiem un sievas... Atkal dusmoj&#x101;s, ka j&#x16B;s un Just&#x12B;n&#x12B;te g&#x101;ju�as uz bazn&#x12B;cu k&#x101;j&#x101;m. Teica, ka sv&#x113;tkos zirgi neesot aiz&#x146;emti...</p><p>� Lai nu atp&#x16B;�as, lai atp&#x16B;�as, vair&#x101;k noder&#x113;s saimniec&#x12B;b&#x101; ... M&#x16B;�&#x12B;g&#x101; mu&#x13C;&#x137;&#x12B;ba! Vai m&#x113;s k&#x101;das k&#x146;azes, vai, ka k&#x101;j&#x101;m nevaram aizstaig&#x101;t. Uf, es vairs nevaru!</p><p>Martai atkal uzbruka klepus, bet, sa&#x146;&#x113;musi visus sp&#x113;kus, vi&#x146;a to &#x101;tri apvald&#x12B;ja, un p&#x113;k�&#x146;i glu�i k&#x101; p&#x113;rkona sp&#x113;riens k&#x101;da doma &#x137;&#x113;ra visu vi&#x146;as b&#x16B;tni. Ska&#x13C;i sasitusi rokas, vi&#x146;a met&#x101;s pie loga.</p><p>� Bet b&#x113;rnu k&#x101; nav, t&#x101; nav! � vi&#x146;a iesauc&#x101;s. Tereze pa to laiku skait&#x12B;ja traukus uz galda.</p><p>� Desmit person&#x101;m kl&#x101;ts, nudien, desmit person&#x101;m kl&#x101;ts! � vi&#x146;a spiedzo�i br&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s. � Vai tad v&#x113;l k&#x101;di viesi gaid&#x101;mi? M&#x101;jinieki m&#x113;s esam se�i, divi viesi � tas ir asto&#x146;i... bet te desmitiem ... Vai tad v&#x113;l gaid&#x101;mi?</p><p>� V&#x113;l divi precinieki tev atbrauks, � nikni un ironiski iesauc&#x101;s Marta. � Vai mazumu esi uz vi&#x146;iem gaid&#x12B;jusi? Nu tad tagad b&#x16B;s tr&#x12B;s uzreiz. Pans Ru�ics jau ir �eit, bet divi v&#x113;l atbrauks ...</p><p>Un vi&#x146;a s&#x101;ka t&#x101; smiet, ka pat asaras saries&#x101;s dusm&#x12B;gaj&#x101;s, dze&#x13C;o�aj&#x101;s ac&#x12B;s. Tereze, mazliet piesarkusi, labsird&#x12B;gi skat&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;ai sej&#x101;.</p><p>� Kas jums n&#x101;k pr&#x101;t&#x101;! Pans Ru�ics ... k&#x101; nu t&#x101; ... t&#x101;ds iev&#x113;rojams pans... Kaut gan, patiesi, vi&#x146;� tik d&#x12B;vaini uz mani skat&#x12B;j&#x101;s ... Ek, visi vi&#x146;i vien&#x101;di ... �ie v&#x12B;rie�i. Bet, nudien, kas v&#x113;l gaid&#x101;mi? M&#x12B;|&#x101; pana, l&#x16B;dzu, pasakiet, � kas v&#x113;l gaid&#x101;mi?</p><p>Un vi&#x146;a, pavisam b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gi pieglauzdam&#x101;s, cent&#x101;s ar sav&#x101;m tievaj&#x101;m roci&#x146;&#x101;m apskaut Martas plec&#x12B;go st&#x101;vu un v&#x101;jo, dzelteno kaklu. Bet t&#x101; spar&#x12B;gi atbr&#x12B;voj&#x101;s no vi&#x146;as skauj&#x101;m.</p><p>� Un b&#x113;rni! � Marta uzsauca. � Vitoldam un Leonijai jau vajadz&#x113;ja b&#x16B;t �eit... Var b&#x16B;t, ka vismaz uz pusdien&#x101;m atbrauks ...</p><p>� Pareizi, � redzami v&#x12B;lusies, no�ukst&#x113;ja Tereze.</p><p>� Biju piemirsusi...</p><p>� Piemirsusi, piemirsusi... � iedama pie bufetes, &#x12B;gni burk�&#x137;&#x113;ja Marta. � Var b&#x16B;t, ka ar&#x12B; m&#x101;mi&#x146;a b&#x113;rnus t&#x101;pat piemirsusi... Kas tad jums st&#x101;v pr&#x101;t&#x101;? Rom&#x101;ni un z&#x101;les... M&#x16B;�&#x12B;g&#x101; mu|&#x137;&#x12B;bal... Bet b&#x113;rnu k&#x101; nav, t&#x101; nav! ... Ak dievs, mans dievs! Kur gan vi&#x146;i var&#x113;tu b&#x16B;t aiz&#x137;&#x113;ru�ies... Uz �iem dzelzce&#x13C;iem ar viss kas var atgad&#x12B;ties ...</p><p>S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; aiz piev&#x113;rtaj&#x101;m &#x113;damistabas durv&#x12B;m uz k&#x101;pn&#x113;m k&#x13C;uva dzirdami trauksmaini so&#x13C;i, tad st&#x12B;v&#x113;�an&#x101;s, el�ana un divas v&#x12B;rie�u balsis, viena no t&#x101;m uzm&#x101;c&#x12B;ga, otra atvair&#x12B;ga... vair&#x101;kas reizes iestrink�&#x137;&#x113;j&#x101;s st&#x12B;ga un beidzot, kaut kur jau dzi&#x13C;&#x101;k telp&#x101;s, uzspurdza Kirlo ska&#x13C;ie smiekli... Marta, v&#x113;rodama ce&#x13C;u, kas bija redzams aiz va&#x13C;&#x113;jiem s&#x113;tas v&#x101;rtiem, nevelt&#x12B;ja �im troksnim ne maz&#x101;ko uzman&#x12B;bu, bet Tereze t&#x16B;l&#x12B;t met&#x101;s pie durv&#x12B;m un zi&#x146;k&#x101;ri pab&#x101;za galvu pa spraugu, tad, smalk&#x101;, l&#x12B;ksm&#x101; balsti&#x146;&#x101; smiedama, s&#x12B;kiem, meiten&#x12B;giem sol&#x12B;�iem cauri priek�istabai aizsteidz&#x101;s uz viesistabu. Viesistab&#x101; trok�&#x146;aini atspr&#x101;ga durvis uz Em&#x12B;lijas istabu, un taj&#x101;s par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s smejo�ais Kirlo, vilkdams sev l&#x12B;dzi kaut ko patie�&#x101;m smiekl&#x12B;gu. Tas bija vid&#x113;ja auguma ve�uki&#x146;�, tukls, ar krietnu v&#x113;deri&#x146;u, apa|u, sniegbaltiem matiem kl&#x101;tu galvu, ar t&#x101;du pa�u apa|u, tuklu un s&#x101;rtu seju. Tukl&#x101;s sejas s&#x101;rt&#x101;s l&#x16B;pas pa�reiz bija pav&#x113;rtas mulsi labsird&#x12B;g&#x101;, smaid&#x101;, bet gai�zil&#x101;s acis raudz&#x12B;j&#x101;s apk&#x101;rt mazliet nokaun&#x113;ju�&#x101;s, izbiju�&#x101;s. Mulsuma un nemiera c&#x113;lonis ac&#x12B;m redzot bija vi&#x146;a nepiem&#x113;rotais t&#x113;rps � plats, pu&#x137;ains r&#x12B;tasv&#x101;rks. Viena vi&#x146;a roka miedza vijoles loci&#x146;u un reiz&#x113; satur&#x113;ja r&#x12B;tasv&#x101;rka malas, lai neple�as va|&#x101;, bet otra �&#x101; labsird&#x12B;g&#x101; sirmgalvja roka spieda pie kr&#x16B;t&#x12B;m vijoli. Pretodamies p&#x101;rsp&#x113;kam, kas vi&#x146;u joproj&#x101;m v&#x113;l vilka, vi&#x146;� p&#x16B;l&#x113;j&#x101;s atk&#x101;pties un izrauties no Kirlo rok&#x101;m.</p><p>� Laidiet mani, pan, va|&#x101;... � vi&#x146;� �ukst&#x113;ja un sauca bals&#x12B;. � K&#x101; nu t&#x101; var? D&#x101;mu kl&#x101;tb&#x16B;tn&#x113;... r&#x12B;ta-sv&#x101;rkos...</p><p>Bet Kirlo ievilka vi&#x146;u istab&#x101; un, v&#x113;rsdamies pie Ru-�ica, iepaz&#x12B;stin&#x101;ja:</p><p>� St&#x101;du priek�&#x101; jaunajam kaimi&#x146;am vispaz&#x12B;stam&#x101;ko muzi&#x137;i m&#x16B;su novad&#x101; ... piedodiet! Lietuv&#x101; ... bet varb&#x16B;t pat vis&#x101; Eirop&#x101; ... Vi&#x146;am k&#x101; m&#x101;ksliniekam par nepiem&#x113;roto t&#x113;rpu piedos pat d&#x101;mas. No pa�as dzim�anas l&#x12B;dz pat �ai dienai vi&#x146;� nodarbojas ar muzi&#x137;u ... Visu savu mantu atdevis par muzi&#x137;u... Bet toties k&#x101; sp&#x113;l&#x113; ... k&#x101; sp&#x113;l&#x113; ...</p><p>� Laidiet mani... d&#x101;mu kl&#x101;tb&#x16B;tn&#x113;, nepaz&#x12B;stama cilv&#x113;ka kl&#x101;tb&#x16B;tn&#x113;... � l&#x16B;dz&#x101;s ve�uks, p&#x16B;l&#x113;damies no jauna izrauties, bet vi&#x146;a p&#x16B;les v&#x113;rta to v&#x113;l smiekl&#x12B;g&#x101;ku.</p><p>Nepaz&#x12B;stamais, tas ir, Ru�ics, ar izbr&#x12B;nu v&#x113;roja �o ainu un ne tikai nesm&#x113;j&#x101;s, bet vi&#x146;a maig&#x101;s l&#x16B;pas savilk&#x101;s nepatik&#x101;. Kor�inskis, redzams, apradis ar Kirlo jautrajiem izl&#x113;cieniem, skat&#x12B;j&#x101;s pa logu uz k|av&#x101;m un upi; pane Em&#x12B;lija un Tereze sm&#x113;j&#x101;s: pirm&#x101; paklusu un mazliet kautr&#x12B;gi, otra ska&#x13C;i un saj&#x16B;smin&#x101;ti. Kirlo, d&#x101;mu iztur&#x113;�an&#x101;s pamudin&#x101;ts, nepiev&#x113;rsa v&#x12B;rie�iem vairs nek&#x101;du v&#x113;r&#x12B;bu un, komiski vaikst&#x12B;damies un pl&#x101;t&#x12B;damies, turpin&#x101;ja:</p><p>� Eju aug�&#x101;, lai apraudz&#x12B;tu m&#x16B;su d&#x101;rgo m&#x101;kslinieku ... dzirdu: sp&#x113;l&#x113;! Labi, nodom&#x101;ju, lai n&#x101;k un nosp&#x113;l&#x113; ar&#x12B; mums kaut ko. Vi&#x146;� atrun&#x101;j&#x101;s, ka neesot ap&#x123;&#x113;rbies ... Ko nu tur! Jo lab&#x101;k ... M&#x101;kslinieki aizvien ir neuzposu�ies un nemazg&#x101;ju�ies ...</p><p>Aiz muguras nepadev&#x12B;gajam, bet jau redzami paguru�ajam sirmgalvim �aj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s jauna sieviete, &#x123;&#x113;rbusies meln&#x101; kleit&#x101;, kas izc&#x113;la vi&#x146;as sp&#x113;c&#x12B;go, vingro st&#x101;vu. Stalti vi&#x146;a nesa savu tum�&#x101;m p&#x12B;n&#x113;m apv&#x12B;to galvu. Drosm&#x12B;gaj&#x101; sej&#x101; vi&#x146;as pel&#x113;k&#x101;s acis �&#x137;ita gandr&#x12B;z melnas, kad t&#x101; paraudz&#x12B;j&#x101;s uz Kirlo ar dusm&#x101;s zibo�u skatienu. Neuzl&#x16B;kodama nevienu no kl&#x101;teso�ajiem, vi&#x146;a pagriez&#x101;s pret atv&#x113;rtaj&#x101;m viesistabas durv&#x12B;m un ska&#x13C;i uzsauca:</p><p>� Mars! Mars!</p><p>P&#x113;c �&#x101; sauciena uz sliek�&#x146;a par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s med&#x12B;bu suns, namat&#x113;va m&#x12B;lulis, liels, melns pointers. Sieviete strupi uz vi&#x146;u nor&#x101;d&#x12B;ja Kirlo. ,</p><p>� L&#x16B;k, te ir Marss. � vi&#x146;a teica. � Tas labi prot st&#x101;v&#x113;t uz paka&#x13C;k&#x101;j&#x101;m, pienest sprunguli un l&#x113;kt p&#x101;r n&#x16B;ju. Es to pasaucu, lai jums b&#x16B;tu ar ko izklaid&#x113;ties.</p><p>Balss vi&#x146;ai tr&#x12B;c&#x113;ja, l&#x16B;pas bija nob&#x101;lu�as, bet ac&#x12B;s atkal spr&#x113;g&#x101;ja liesmi&#x146;as. L&#x113;ni un liegi sa&#x146;&#x113;musi sirmgalvi pie rokas, vi&#x146;a teica:</p><p>� Iesim, t&#x113;vs!</p><p>Kad vi&#x146;a b&#x101;la, ar stalti paceltu galvu, bez samulsuma sej&#x101; izvad&#x12B;ja pa viesistabas durv&#x12B;m sirmo, mazliet sakumpu�o, vijoli pie kr&#x16B;t&#x12B;m piespiedu�o t&#x113;vu, t&#x101; atg&#x101;din&#x101;ja Antigoni...</p><p>� Lieliska! � savu pensneju zibin&#x101;dams, ar skatienu vi&#x146;u pavad&#x12B;jis, Ru�ics no�ukst&#x113;ja.</p><p>Bet Kirlo ne mirkli nesamulsa un jau atkal smiedamies �ukst&#x113;ja kaut ko Terezei aus&#x12B;, par ko vi&#x146;as lakati&#x146;a ov&#x101;l&#x101; ietvert&#x101; s&#x101;rt&#x101; seji&#x146;a pietv&#x12B;ka un &#x13C;oti m&#x12B;&#x13C;i smaid&#x12B;ja. <sub>z</sub> Kor�inskis, t&#x12B;dams &#x16B;su galu ap pirkstu, p&#x101;ris rei�u, vair&#x101;k pie sevis nek&#x101; pie citiem griezdamies, noteica:</p><p>� B&#x113;rnu v&#x113;l nav! D&#x12B;vaini! B&#x113;rnu v&#x113;l nav!</p><p>Ru�ics nevar&#x113;ja m&#x101;jasm&#x101;ti ilgi pamest vienatn&#x113; un t&#x101;p&#x113;c l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;gi apjaut&#x101;j&#x101;s, vai galvenais c&#x113;lonis vi&#x146;as cie�an&#x101;m nav slimi nervi, un, sa&#x146;&#x113;mis apstiprino�u atbildi, ar v&#x113;l liel&#x101;ku interesi s&#x101;ka run&#x101;t par pa�reiz pla�i izplat&#x12B;to slimo�anu ar nerviem un par to, cik gr&#x16B;ti atrast pret to radik&#x101;lus l&#x12B;dzek&#x13C;us.</p><p>� Kas attiecas uz mani, � vi&#x146;� teica, � tad zinu tikai vienu paliat&#x12B;vu, kas neap�aub&#x101;mi noved kap&#x101;, bet uz laiku vismaz nomierina un &#x13C;auj aizmirsties... no visa k&#x101; ...</p><p>Pane Em&#x12B;lija salika rokas k&#x101; l&#x16B;g�an&#x101;.</p><p>� Un kas tas ir? � vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>� Morfijs, � nev&#x113;r&#x12B;gi smaid&#x12B;dams, pa�ukst&#x113;ja viesis. V&#x12B;lusies pane atmeta ar roku.</p><p>� N&#x113;, � vi&#x146;a klusi teica.. � Man liekas, ka vien&#x12B;gais l&#x12B;dzeklis var&#x113;tu b&#x16B;t tikai m&#x16B;su es&#x12B;bas augst&#x101;ko pras&#x12B;bu, m&#x16B;su dv&#x113;seles izt&#x113;les, izsmalcin&#x101;t&#x101;s gaumes pras&#x12B;bu piepild&#x12B;jums ... Bet kur� gan ir tik laim&#x12B;gs, ka var visus savus sap&#x146;us piepild&#x12B;t, kuram dz&#x12B;ves disonanses netrauc&#x113;tu dv&#x113;seli un miesu?</p><p>� Ir ta�u t&#x101;di &#x13C;audis, kas piepild&#x12B;ju�i visus savus sap&#x146;us un no laimes p&#x101;rpiln&#x12B;bas k|uvu�i nelaim&#x12B;gi, � ar tikko jau�amu ironiju atbild&#x113;ja viesis.</p><p>Atkal viesistabas durvis ar troksni atv&#x113;r&#x101;s, un taj&#x101;s uz mirkli par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s Martas lielais augums.</p><p>� B&#x113;rni brauc! B&#x113;rni... brauc! � vi&#x146;a iesauc&#x101;s sav&#x101; zemaj&#x101;, aizsmaku�aj&#x101; bals&#x12B; un glu�i k&#x101; viesulis met&#x101;s cauri priek�istabai.</p><p>Kl&#x101;teso�o aus&#x12B;s ie�alkoja vi&#x146;as liel&#x101; priek&#x101; vi|&#x146;ot&#x101; balss, gar ac&#x12B;m nozib&#x113;ja pl&#x12B;vojo�&#x101;s manti&#x13C;as gali un tup&#x113;ju sarkan&#x101;s rozes. Kor�inskis, k&#x101; atsperes sviests, pietr&#x16B;k&#x101;s no kr&#x113;sla un p&#x101;ris so&#x13C;os nozuda no istabas. Pane Em&#x12B;lija piec&#x113;l&#x101;s pavisam l&#x113;ni no �ezlonga.</p><p>� Terez&#x12B;te, mana m&#x12B;&#x13C;&#x101;... padod man m&#x113;teli, cimdus, galvas lakati&#x146;u...</p><p>Tereze ar da�iem veikliem l&#x113;cieniem pasniedza pras&#x12B;tos priek�metus un pal&#x12B;dz&#x113;ja tos uz&#x123;&#x113;rbt. P&#x113;c tam pati ietin&#x101;s silt&#x101; �all&#x113;, uzvilka rok&#x101;s padilu�us cimdus, uzs&#x113;ja galv&#x101; ad&#x12B;tu lakatu.</p><p>Em&#x12B;lija pasp&#x113;ra k&#x101;dus so&#x13C;us.</p><p>� Nudien, �odien esmu tik nogurusi ... � vi&#x146;a klusu ierun&#x101;j&#x101;s, � ka diezin vai var&#x113;�u iziet, lai sa&#x146;emtu savus b&#x113;rnus ...</p><p>Vi&#x146;a atspied&#x101;s ar tr&#x12B;co�aj&#x101;m rok&#x101;m pret galdu, un var&#x113;ja dzird&#x113;t, cik sirds tai strauji pukst&#x113;ja. Vi&#x146;a neizlik&#x101;s � vi&#x146;a patie�&#x101;m bija &#x13C;oti nervoza un v&#x101;ja. Kirlo pasteidz&#x101;s pied&#x101;v&#x101;t tai savu elkoni. Atbalst&#x12B;jusies pret panu Kirlo, vi&#x146;a �&#x137;&#x113;rsoja viesistabu, vilkdama sev l&#x12B;dzi z&#x12B;da �lepi k&#x101; lokanu, �auksto�u asti.</p><p>Dr&#x12B;z vien lieven&#x12B; sapulc&#x113;j&#x101;s &#x13C;au�u grupa ar Kor�inski priek�gal&#x101;, kas bija p&#x101;rv&#x113;rties l&#x12B;dz nepaz&#x12B;�anai, � l&#x12B;ksmaj&#x101;s ac&#x12B;s vairs nebija ne &#x113;nas no iepriek�&#x113;j&#x101;s melanholijas, pier&#x113; krunkas izl&#x12B;dzin&#x101;ju�&#x101;s, zem no&#x13C;uku�aj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m rot&#x101;j&#x101;s l&#x12B;ksms smaids. Aiz vi&#x146;a st&#x101;vo�ajai Martai uz iekritu�ajiem vaigiem kv&#x113;loja apa&#x13C;i sarkani plankumi; vi&#x146;as valg&#x101;s acis bija pav&#x113;rstas pret ce&#x13C;u, pa kuru v&#x101;rtiem &#x101;tri tuvoj&#x101;s melns punkts; nov&#x12B;tu�&#x101;s l&#x16B;pas smaidot klusu �ukst&#x113;ja:</p><p>� E&#x146;&#x123;el&#x12B;�i! Ka&#x137;&#x12B;�i! Kukain&#x12B;�i mani!</p><p>Katrs var&#x113;ja uzmin&#x113;t, ka tie, kurus te sagaid&#x12B;ja, vispirms met&#x12B;sies �o divu cilv&#x113;ku apkampienos. Lieve&#x146;a diben&#x101;, pie pa�&#x101;m durv&#x12B;m, Tereze ar Kirlo pal&#x12B;dz&#x12B;bu novietoja no viesistabas iznesto atzveltni, kur&#x101; t&#x16B;l&#x12B;t nesp&#x113;k&#x101; atsl&#x12B;ga Em&#x12B;lija. Pagriezusies pret Terezi, vi&#x146;a no�ukst&#x113;ja:</p><p>� Terez&#x12B;t manu, mazlieti&#x146; lauru &#x137;ir�u piles.</p><p>Un pret Kirlo:</p><p>� Ejiet pie pana Ru�ica. Nav piekl&#x101;j&#x12B;gi atst&#x101;t vi&#x146;u vienu pa�u...</p><p>P&#x113;c &#x12B;sa br&#x12B;�a lieve&#x146;a priek�&#x101; apst&#x101;j&#x101;s �etrj&#x16B;gs, no kura gandr&#x12B;z reiz&#x113; izl&#x113;ca divi jaunie�i: slaids zeltmatis puisis un dai&#x13C;a pusaudze meitene. Ska&#x13C;i sk&#x16B;psti un jaut&#x101;jumi, balsu �alo&#x146;a. Bija dzirdami Martas izsaucieni, meitenes smiekli, jaunek&#x13C;a strauj&#x101; valoda, saraust&#x12B;tie panes Em&#x12B;lijas �&#x146;uksti un spiedz&#x12B;gie Terezes aicin&#x101;jumi, lai kalpi aizved kundzi uz vi&#x146;as istabu.</p><p>Ru�ics un Kirlo izklaid&#x12B;gi sekoja �ai ainai, raudz&#x12B;damies pa k&#x101;du no m&#x101;jas logiem. T&#x101; vi&#x146;us maz interes&#x113;ja. Ru�ics p&#x113;k�&#x146;i, nov&#x113;rsis seju no loga, iejaut&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Kas ir �&#x12B; pana O�e&#x13C;ska?</p><p>Kirlo ska&#x13C;i iesm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Oho! Vai j&#x16B;s to jau iev&#x113;roj&#x101;t, ko? Gl&#x12B;ta, vai ne, bet man t&#x101; nav simp&#x101;tisk&#x101; ... salta ... atskabar-gaina ... &#x12B;patna ...</p><p>Vi&#x146;� paraust&#x12B;ja plecus un pa�&#x137;ob&#x12B;ja l&#x16B;pas.</p><p>� Gaumes ir da�&#x101;das, � jaunais pans flegm&#x101;tiski noteica un ar mazu v&#x12B;l&#x12B;ti s&#x101;ka &#x13C;oti c&#x12B;t&#x12B;gi darboties ap saviem gl&#x12B;tajiem nagiem.</p><p>� Vai nabadz&#x12B;ga? Bez p&#x16B;ra? � p&#x113;c &#x12B;sa br&#x12B;�a v&#x113;l iejaut&#x101;j&#x101;s.</p><p>� Pieci t&#x16B;ksto�i uz procentiem pie pana Benedikta. Kas tas par p&#x16B;ru ... Gandr&#x12B;z nek&#x101;da p&#x16B;ra nav... bet <sub>z </sub>iedom&#x12B;ga turkl&#x101;t k&#x101; k&#x146;aze un nikna k&#x101; sirsenis...</p><p>� Pats to tiku redz&#x113;jis pirms br&#x12B;�a, � piekrita Ru�ics.</p><p>Mazliet ironisks smaids p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja p&#x101;r vi&#x146;a pl&#x101;naj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m.</p><p>� Meitene ar temperamentu ... � vi&#x146;� v&#x113;l piemetin&#x101;ja.</p><p>Kirlo ar sav&#x101;m spo�aj&#x101;m, caururb&#x12B;gaj&#x101;m ac&#x12B;m p&#x113;t&#x12B;jo�i paskat&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;am sej&#x101;.</p><p>� Eh&#x113;, nes&#x101;c kv&#x113;lot tik strauji! � ar atkl&#x101;tu neapmierin&#x101;t&#x12B;bu Kirlo ierun&#x101;j&#x101;s. � Temperaments, temperaments! Bija gan, bet nu jau ir izv&#x113;jojies.</p><p>Jaun&#x101; cilv&#x113;ka meln&#x101;s, �aur&#x101;s uzacis notr&#x12B;s&#x113;ja vair&#x101;k, nek&#x101; parasts. Tr&#x12B;sas p&#x101;rskr&#x113;ja p&#x101;r pieri, p&#x101;r pakausi, pat zem retajiem, pieglauztajiem matiem. Ta�u tas vi&#x146;u netrauc&#x113;ja pavisam vienaldz&#x12B;g&#x101; pat izsm&#x113;j&#x12B;g&#x101; bals&#x12B; pajaut&#x101;t:</p><p>� Kas tad tur bija?</p><p>Kirlo atkal k&#x13C;uva bl&#x113;d&#x12B;gs.</p><p>� Vai j&#x16B;s v&#x113;l atceraties Zigmuntu Kor�inski, to gleznot&#x101;ju, kuru m&#x113;s sastap&#x101;m pie Da�eckiem?</p><p>� Atceros gan, visum&#x101; piekl&#x101;j&#x12B;gs cilv&#x113;ks, un, �&#x137;iet, pat talant&#x12B;gs ... Vi&#x146;a sieva gl&#x12B;ta, maza blond&#x12B;n&#x12B;te ... Nu, un kas t&#x101;l&#x101;k?</p><p>� Bet... vi&#x146;� un Just&#x12B;ne ...</p><p>� Rom&#x101;ni&#x146;�? � Ru�ics p&#x113;t&#x12B;ja.</p><p>� Un k&#x101;ds v&#x113;l! � Kirlo sm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Kad vi&#x146;� jau bija prec&#x113;jies?</p><p>� Kur nu! Jau no b&#x113;rn&#x12B;bas... k&#x101; tas parasts starp br&#x101;l&#x113;niem un m&#x101;s&#x12B;c&#x101;m.</p><p>� Nu, un k&#x101;p&#x113;c tad? ...</p><p>� K&#x101;p&#x113;c vi&#x146;i neapprec&#x113;j&#x101;s? Pat runas par to nevar&#x113;ja b&#x16B;t... &#x122;imene ... un vi&#x146;� pats ...</p><p>T&#x101;l&#x101;k vi&#x146;i sarunu turpin&#x101;t nevar&#x113;ja, jo visa sabiedr&#x12B;ba no lieve&#x146;a jau atrad&#x101;s priek�istab&#x101; un t&#x16B;l&#x12B;t var&#x113;ja ien&#x101;kt viesistab&#x101;.</p><p>Tikm&#x113;r pa k&#x101;dreiz pul&#x113;taj&#x101;m un greznaj&#x101;m k&#x101;pn&#x113;m, bet tagad tikai t&#x12B;r&#x101;m un neboj&#x101;t&#x101;m Just&#x12B;ne vad&#x12B;ja savu t&#x113;vu uz aug�st&#x101;vu, kur zem pla�&#x101; jumta bija izb&#x16B;v&#x113;ts . �aurs gaitenis ar div&#x101;m vienu pret otru novietotam istab&#x101;m. Viena no �&#x12B;m istab&#x101;m pieder&#x113;ja Ignatam O�e&#x13C;-skim, un pie reizes tur p&#x101;rnak�&#x146;oja ar&#x12B; atbrauku�ie viesi. Just&#x12B;ne palaida va&#x13C;&#x101; t&#x113;vu un, iz&#x146;&#x113;musi no vi&#x146;a rok&#x101;m vijoli, novietoja to iegarenaj&#x101; vijo&#x13C;kast&#x113; uz galda. To dar&#x12B;dama, vi&#x146;a klusu, bet mazliet paskarbi sac&#x12B;ja:</p><p>� K&#x101;d&#x113;&#x13C; tu, t&#x113;vs, vienm&#x113;r at&#x13C;auj �im &#x101;kstam par sevi &#x146;irg&#x101;ties ...</p><p>Vi&#x146;a apklusa un bezcer&#x12B;gi atmeta ar roku.</p><p>� Bet ko nu l&#x12B;dz run&#x101;t! Cik rei�u jau neesmu l&#x16B;gusi... ieteikusi... Nekas nel&#x12B;dz ... un ... nekas ar&#x12B; nel&#x12B;dz&#x113;s!...</p><p>Vi&#x146;a pa&#x146;&#x113;ma istabas kakt&#x101; kr&#x16B;zi un s&#x101;ka liet &#x16B;deni vara b&#x13C;od&#x101;. Vecais ar va&#x13C;&#x113;ju r&#x12B;tasv&#x101;rku, zem kura bija tikai ve&#x13C;a, st&#x101;v&#x113;ja istabas vid&#x16B; drusku noraiz&#x113;jies, ar parasto labsird&#x12B;go smaidi&#x146;u uz l&#x16B;p&#x101;m.</p><p>� Redzi, manu Just&#x12B;n&#x12B;t, � vi&#x146;� taisnoj&#x101;s, � ja tu zin&#x101;tu, cik tas gr&#x16B;ti... un visp&#x101;r... ko tas kait&#x113;!</p><p>� O! � Just&#x12B;ne iesauc&#x101;s. � K&#x101; man grib&#x113;tos, lai tu to, t&#x113;vs, saprastu ...</p><p>Vi&#x146;a atkal apklusa, pak&#x101;ra blakus vara b&#x13C;odai dvieli un nolika uz viena no galdi&#x146;iem spogul&#x12B;ti. Vecais tikm&#x113;r s&#x12B;kiem sol&#x12B;�iem pietipin&#x101;ja pie vijoles un c&#x113;la jau lauk&#x101; no kastes. Just&#x12B;ne maigi, bet noteikti novietoja instrumentu atpaka&#x13C; vecaj&#x101; viet&#x101;.</p><p>� J&#x101;uzpo�as, t&#x113;vs! Dr&#x12B;z m&#x16B;s aicin&#x101;s pie galda ...</p><p>� A! Pie galda! � sirmgalvis atk&#x101;rtoja. � Labi... labi... esmu jau ar&#x12B; izsalcis. Bet vai tu nezini, ko pasniegs pusdien&#x101;s?</p><p>� N&#x113;, nezinu, � vi&#x146;a atbild&#x113;ja un nolika blakus spogul&#x12B;tim sk&#x16B;�an&#x101;s piederumus.</p><p>� Viss ir, kas vajadz&#x12B;gs, t&#x113;vs...</p><p>Vecais nekust&#x113;j&#x101;s ne no vietas, �&#x137;&#x12B;bi uz vijoli raudz&#x12B;damies.</p><p>� Bet varb&#x16B;t es v&#x113;l mazliet varu pasp&#x113;l&#x113;t?</p><p>� Un pusdienas? -- Just&#x12B;ne jaut&#x101;ja.</p><p>� Ak, pareizi, pusdienas! Dro�i vien �odien b&#x16B;s kas gar�&#x12B;gs, ir ta�u viesi... Jau no pa�a r&#x12B;ta jaut&#x101;ju Martai, kas b&#x16B;s pusdien&#x101;s, bet vai tad vi&#x146;a ar k&#x101;du cilv&#x113;ciski run&#x101;! Nor&#x16B;ca kaut ko, nokrauk&#x101;j&#x101;s, no�&#x137;aud&#x12B;j&#x101;s un nolidoja lej&#x101; ... bet man lej&#x101; negrib&#x113;j&#x101;s iet. Izdz&#x113;ru kr&#x16B;z&#x12B;ti kafijas, no&#x113;du da�us sausi&#x146;us, gabali&#x146;u �&#x137;i&#x146;&#x137;a un sp&#x113;l&#x113;ju vijoli. �&#x137;i&#x146;&#x137;is �ogad labi padevies, un vi&#x146;as sausi&#x146;i ar&#x12B; pavisam labi... pa�i k&#x16B;st mut&#x113;... lieliski!</p><p>Vi&#x146;� to teica l&#x113;n&#x101;m, laiski nos&#x113;zdamies pie spogul&#x12B;�a, lai nosk&#x16B;tos. Just&#x12B;ne tikm&#x113;r &#x101;tri un veikli ar suku t&#x12B;r&#x12B;ja vi&#x146;a sv&#x101;rkus. Vecais saboz&#x101;s.</p><p>� T&#x101; tas arvien, � vi&#x146;� kurn&#x113;ja. � L&#x12B;dzko atbrauc k&#x101;ds vai ar&#x12B; kas cits notiek, t&#x101; Franeks pie manis ne deguna ner&#x101;da ... Viens vien&#x12B;gs sulainis par visiem ... gan pie bufetes, gan galda, gan man, gan Benediktam ... P&#x113;c k&#x101; tas izskat&#x101;s un v&#x113;l t&#x101;d&#x101; m&#x101;j&#x101; ... Nav neviena, kas pasniedz &#x16B;deni vai izt&#x12B;ra sv&#x101;rkus?</p><p>� Ir jau izt&#x12B;r&#x12B;ti! � pazi&#x146;oja Just&#x12B;ne.</p><p>� Izt&#x12B;r&#x12B;ti, izt&#x12B;r&#x12B;ti, � vecais r&#x16B;ca. � Bet kas tad izt&#x12B;r&#x12B;ja? Tu pati! Vai tas ir gl&#x12B;ti, ka panai sv&#x101;rki j&#x101;t&#x12B;ra? P&#x113;c k&#x101; tas izskat&#x101;s?</p><p>P&#x101;r Just&#x12B;nes l&#x16B;p&#x101;m p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja smaids. Vi&#x146;a palika st&#x101;vam istabas vid&#x16B; un k&#x101;du mirkli nogrima dom&#x101;s.</p><p>� Ja es izie�u, � vi&#x146;a teica, � tad tu atkal s&#x101;ksi sp&#x113;l&#x113;t...</p><p>� Iesp&#x113;jams, � vecais atbild&#x113;ja. -- LJn kas par to?</p><p>� Tagad pa�laik nevar, � vi&#x146;a paskaidroja. � Jo, kad aicin&#x101;s pusdien&#x101;s, tad tev jau j&#x101;b&#x16B;t gatavam. Lab&#x101;k b&#x16B;s, ja vijo&#x13C;kasti aizsl&#x113;gsim ...</p><p>� N&#x113;, n&#x113;! Nesl&#x113;dz vis, nesl&#x113;dz!...</p><p>Neko neatbild&#x113;dama, meitene pagrieza mazo atsl&#x113;dzi&#x146;u, noglab&#x101;ja to kabat&#x101; un izg&#x101;ja.</p><p>Otra aug�&#x113;j&#x101; istaba, diezgan paliela un &#x13C;oti spodra, ar div&#x101;m gult&#x101;m, pavisam pietic&#x12B;gi, bet pietieko�i labi m&#x113;bel&#x113;ta, jau vair&#x101;kus gadus noder&#x113;ja k&#x101; kop&#x113;ja gu&#x13C;amistaba Martai un Just&#x12B;nei. S&#x101;j&#x101; istaba Just&#x12B;ne, nost&#x101;jusies pie atv&#x113;rta loga, atpina p&#x12B;nes un s&#x101;ka l&#x113;ni suk&#x101;t savus biezos, kuplos matus, kuros pa r&#x12B;ta pastaigas laiku bija sabiru�as za&#x13C;as skujas un s&#x12B;ki prie�u zari&#x146;i.</p><p>Uz Nemunas vald&#x12B;ja piln&#x12B;gs klusums. Plosti bija aizpeld&#x113;ju�i, zvejnieku laivi&#x146;as nozudu�as, gai�zilais, pl&#x16B;sto�ais &#x16B;dens l&#x12B;dzenums k&#x13C;uvis pavisam klajs, p&#x101;r kuru, straujus lokus mezdamas, retumis p&#x101;rlidoja kaijas, saul&#x113; savus baltos atlasa sp&#x101;rnus zibin&#x101;damas.</p><p>R&#x101;maj&#x101; &#x16B;den&#x12B;, dodam&#x101;s uz pret&#x113;jo krastu, par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s neliela laivi&#x146;a ar diviem cilv&#x113;kiem. Viens no tiem s&#x113;d&#x113;ja un bija noliecis seju p&#x101;r &#x16B;deni, it k&#x101; ar interesi v&#x113;rotu &#x16B;dens augus, kas �ur un tur ar sav&#x101;m apa&#x13C;aj&#x101;m lap&#x101;m un dzeltenajiem &#x16B;dens liliju ziediem sniedz&#x101;s l&#x12B;dz pa�ai &#x16B;dens virsmai. Otrs, gar&#x101;ks, st&#x101;v&#x113;ja k&#x101;j&#x101;s un r&#x12B;koj&#x101;s ar airi, t&#x101; ka &#x16B;dens vien �&#x13C;akst&#x113;ja gar laivu. Just&#x12B;ne iev&#x113;roja, ka air&#x113;t&#x101;js, uz br&#x12B;di apst&#x101;jies, pace&#x13C; seju pret m&#x101;ju, kur vi&#x146;a st&#x101;v pie loga, un k&#x101;du mirkli to uzl&#x16B;ko. Kad laiva bija sasniegusi krastu, vi&#x146;�, izl&#x113;cis krast&#x101;, atkal pal&#x16B;koj&#x101;s �urp; un p&#x113;c tam ar kalnu kazas veikl&#x12B;bu s&#x101;ka k&#x101;pt augstaj&#x101; smil�u krast&#x101;. Br&#x12B;di pa br&#x12B;dim vi&#x146;� atskat&#x12B;j&#x101;s, tad, pasniegdams roku vai pa&#x146;emdams zem elko&#x146;a, pal&#x12B;dz&#x113;ja savam biedram, kur� k&#x101;pa kaln&#x101; iev&#x113;rojami gaus&#x101;k un smag&#x101;k, k&#x16B;kumu uzmetis, galvu noliecis. Pirmais no tiem bija &#x123;&#x113;rbies &#x12B;sos, rupjos vadmalas sv&#x101;rkos ar za&#x13C;&#x101;m uz�uv&#x113;m, otram mugur&#x101; bija gar� paltraks un galv&#x101;, neskatoties uz karsto laiku, liela j&#x113;ren&#x12B;ca. Dr&#x12B;z vien abi divi nozuda aiz pirmajiem sila kokiem. Un, tikko abi bija nozudu�i, no sila, l&#x12B;dz pa�iem m&#x101;ko&#x146;iem celdam&#x101;s, atskan&#x113;ja sp&#x113;c&#x12B;gas v&#x12B;ri�&#x137;&#x12B;gas balss dzied&#x101;ta dziesma:</p><p>Tur meitene dai&#x13C;a un vientu&#x13C;a n&#x101;ca, Tik s&#x101;rta k&#x101; zieds.</p><p>Un, asar&#x101;m ritot, t&#x101; lauz&#x12B;ja rokas: Ak, liktens k&#x101; bieds.</p><p>Ko asaras l&#x113;ji, ko s&#x113;rojies, dai&#x13C;&#x101;? Tik m&#x12B;&#x13C;a tu man!</p><p>Dzied&#x101;t&#x101;ja balss arvien vair&#x101;k att&#x101;lin&#x101;j&#x101;s, l&#x12B;dz beidzot sil&#x101; apklusa, bet t&#x101;s viet&#x101; no sila atskan&#x113;ja apsveico�i vai aicino�i saucieni:</p><p>� &#x41D;&#x438;! &#x41D;&#x43E;! Hei! Hop! Hop!</p><p>K&#x101;ds zem&#x101; bals&#x12B; garrsauca:</p><p>� Janka! Janka, n&#x101;c �urp! N&#x101;c!</p><p>Bet pa�&#x101; me�a mal&#x101; k&#x101;da sieviete smalk&#x101;, spiedz&#x12B;g&#x101; bals&#x12B; dejas takt&#x12B; iedzied&#x101;j&#x101;s:</p><p>Kad t&#x12B;kamu valsi es uzs&#x101;ku d&#x16B;kt, Mati jauneklis pr&#x101;t&#x101; n&#x101;k m&#x12B;l&#x12B;gi jauks.</p><p>Iedzied&#x101;j&#x101;s un p&#x113;k�&#x146;i apr&#x101;va, un t&#x16B;l&#x12B;t starp zemi un debes&#x12B;m iest&#x101;j&#x101;s netrauc&#x113;ts saulains klusums.</p></section><section><title><p>III</p></title><p>Benedikts Kor�inskis pieder&#x113;ja pie to savas paaudzes nedaudzo cilv&#x113;ku skaita, kas ieguvu�i augst&#x101;ko izgl&#x12B;t&#x12B;bu. Tas notika, pateicoties laikmetam, kur&#x101; bija norit&#x113;jusi vi&#x146;a t&#x113;va jaun&#x12B;ba, laikmetam, kas savu gaismu un aug�upeju aizguva no liel&#x101;s un pla�i starojo�&#x101;s b&#x101;kas. S&#x12B; b&#x101;ka, kas atrad&#x101;s pa�&#x101; provinces sird&#x12B;, bija Vi&#x13C;&#x146;as akad&#x113;mija, un Sta&#x146;islavs Kor�inskis, Napoleona le&#x123;ion&#x101;ra d&#x113;ls, bija sav&#x101; laik&#x101; t&#x101;s audz&#x113;knis. Varb&#x16B;t tas, bet varb&#x16B;t ar&#x12B; iedzimtas tieksmes, kas ne arvien, bet diezgan bie�i k&#x101; aprakti d&#x101;rgumi zemes dz&#x12B;l&#x113;s saglab&#x101;jas cauri daudzu paaud�u g&#x101;jumiem, pasarg&#x101;ja vi&#x146;u no s&#x113;rg&#x101;m, kas ce|as no st&#x101;vo�iem &#x16B;de&#x146;iem.</p><p>Dzimtb&#x16B;�ana, apg&#x101;d&#x101;dama ar visu gatavu, sprostoja zem akmens velv&#x113;m ikvienu sabiedrisku kust&#x12B;bu, t&#x101; bija iesmacis &#x16B;dens, pilns ind&#x12B;gas mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas, iedom&#x12B;bas, slinkuma un apnikuma. Cilv&#x113;ku organismi � �&#x12B;s no�&#x113;lojam&#x101;s piepes, kas piel&#x101;goju�&#x101;s kokam, uz kura aug, uzs&#x16B;c sev&#x12B; &#x101;rdo�&#x101;s un stiprino�&#x101;s sulas � bru&#x146;ojas pret s&#x113;rgu k&#x101; prazdami. Daudzi, aizg&#x101;ja boj&#x101;, ta�u viena da|a nor&#x16B;d&#x12B;j&#x101;s c&#x12B;&#x146;ai, balst&#x12B;damies vai nu uz iedzimtu, vai ieg&#x16B;tu sp&#x113;ku. Pie p&#x113;d&#x113;jiem pieder&#x113;ja ar&#x12B; Benedikta t&#x113;vs. Aprind&#x101;s, kur cilv&#x113;ku dz&#x12B;ve tika v&#x113;rt&#x113;ta vai nu k&#x101; zelta caurausts brok&#x101;ts, vai vienk&#x101;r�s audekls, vai ar&#x12B; k&#x101; lupata, vi&#x146;� sav&#x101; m&#x16B;�&#x101; neko augst&#x101;ku nesasniedza, bet ar&#x12B; nenogrima t&#x101;s padiben&#x113;s. Varb&#x16B;t vi&#x146;am bija pat sp&#x101;rni, ko �aj&#x101; p&#x16B;sto�aj&#x101; vid&#x113; lietot nevar&#x113;ja un kas pamaz&#x101;m p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s par vienk&#x101;r�&#x101;m koka k&#x101;j&#x101;m, kuras noder&#x113;ja vien&#x12B;gi staig&#x101;�anai pa purviem, nerisk&#x113;jot no-�&#x137;iesties ar d&#x16B;&#x146;&#x101;m un nogrimt. T&#x101;das koka k&#x101;jas �&#x101;dos apst&#x101;k&#x13C;os vispirms liecin&#x101;ja par k&#x101;dreiz&#x113;jiem sp&#x101;rnu pirms&#x101;kumiem. Pietika jau ar to, ka visi tr&#x12B;s Kor�inska d&#x113;li savu b&#x113;rn&#x12B;bu var&#x113;ja pavad&#x12B;t izvirt&#x12B;bas un tir&#x101;nijas puvek&#x13C;u izgarojumu nesagand&#x113;t&#x101; atmosf&#x113;r&#x101;, ko apsp&#x12B;d&#x113;ja ja ne taisn&#x12B;bas saule, tad vismaz tikum&#x12B;bas zvaigzn&#x12B;te, ko spirdzin&#x101;ja ja ne varo&#x146;darbi, tad vismaz vi&#x146;u t&#x113;va klus&#x101; tiek�an&#x101;s p&#x113;c tiem. Lielu p&#x101;rsteigumu vis&#x101; apgabal&#x101; un pat novad&#x101; sac&#x113;la Kor�inska solis, kad vi&#x146;� savus d&#x113;lus p&#x113;c vidusskolas beig�anas nos&#x16B;t&#x12B;ja uz augst&#x101;k&#x101;m m&#x101;c&#x12B;bu iest&#x101;d&#x113;m. K&#x101; t&#x101;? K&#x101;d&#x113;&#x13C;? Vai vi&#x146;i nemantos krietnu gabalu labas, teicamas zemes, uz kuras var&#x113;s dz&#x12B;vot un r&#x12B;koties, k&#x101; dz&#x12B;voju�i un vald&#x12B;ju�i vi&#x146;u priek�te�i? Vai vi&#x146;i nav �&#x13C;ahti�i, mui�nieku d&#x113;li? Vai vi&#x146;iem nav manto�anas ties&#x12B;bu atbilsto�i vi&#x146;u k&#x101;rtai un st&#x101;voklim sabiedr&#x12B;b&#x101; � izejas punkts mier&#x12B;gai dz&#x12B;vei? Ne jau visi Kor�inska r&#x12B;c&#x12B;bu nosauca par d&#x12B;vain&#x12B;bu, bija ar&#x12B; t&#x101;di, kas dar&#x12B;ja t&#x101;pat, bet liel&#x101;k&#x101; da&#x13C;a tom&#x113;r raust&#x12B;ja plecus. B&#x16B;tu toreiz k&#x101;ds sp&#x113;jis iel&#x16B;koties tuv&#x101;k&#x101;s n&#x101;kotnes nosl&#x113;pumos, tas b&#x16B;tu sm&#x113;jies piln&#x101; kakl&#x101;, pa visu pasauli b&#x16B;tu izsm&#x113;jis �os iedom&#x12B;gos, pa�p&#x101;rliecin&#x101;tos, tuvredz&#x12B;gosl Kor�inskis nek&#x101;ds gai�re&#x123;is nebija, ko nes&#x12B;s tuv&#x101;k&#x101; n&#x101;kotne, to vi&#x146;� nezin&#x101;ja, tik t&#x101;lu uz priek�u neparedz&#x113;ja, bet, ja k&#x101;ds tam b&#x16B;tu past&#x101;st&#x12B;jis, kas sagaida vi&#x146;a d&#x113;lus, vi&#x146;� b&#x16B;tu sa�utis un izmisis vai ar&#x12B; sm&#x113;jies piln&#x101; kakl&#x101;, saukdams: �Tas nav iesp&#x113;jams!� Tom&#x113;r t&#x101; pr&#x101;ta dzirksts, kas k&#x101;dreiz vi&#x146;a galv&#x101; bija iedegusies no liel&#x101;s b&#x101;kas, |&#x101;va tam kaut da&#x13C;&#x113;ji nojaust n&#x101;kotni un saprast, saprast, ka, vai nu agr&#x101;k, vai v&#x113;l&#x101;k, varb&#x16B;t pat visai dr&#x12B;z nebr&#x12B;vais darbs k&#x13C;&#x16B;s par br&#x12B;vu darbu un tiks vienm&#x113;r&#x12B;g&#x101;k sadal&#x12B;ts starp &#x13C;aud&#x12B;m. Tad vi&#x146;a d&#x113;lu dz&#x12B;ve kop&#x101; ar visa novada dz&#x12B;vi iek&#x13C;ausies jaun&#x101;s form&#x101;s, pras&#x12B;s jaunu r&#x16B;d&#x12B;jumu. Varb&#x16B;t vi&#x146;� v&#x113;l&#x113;j&#x101;s saviem d&#x113;liem t&#x101;du pa�u kr&#x101;�&#x146;u zin&#x101;tniski sabiedrisku pla�u apv&#x101;r�&#x146;u dz&#x12B;vi, k&#x101;du pats bija dz&#x12B;vojis sav&#x101; jaun&#x12B;b&#x101;. Varb&#x16B;t tuv&#x101;s n&#x101;kotnes v&#x113;sma jau bija sk&#x101;rusi vi&#x146;a pr&#x101;tu, jo uz visiem kaimi&#x146;u iebildumiem un jokiem vi&#x146;� atbild&#x113;ja ar sarauktu pieri:</p><p>� Katram gad&#x12B;jumam! Katram gad&#x12B;jumam!</p><p>Un beidzot, biju�&#x101; Vi&#x13C;&#x146;as akad&#x113;mijas studenta cent&#x12B;b&#x101; � labi sagatavot dz&#x12B;vei savus d&#x113;lus � bija ar&#x12B; savs apr&#x113;&#x137;ins. Vi&#x146;i nemaz nebija tik bag&#x101;ti, k&#x101;, no malas l&#x16B;kojoties, var&#x113;ja likties. P&#x113;c zemes &#x12B;pa�uma plat&#x12B;bas Sta&#x146;islavs Kor�inskis pieder&#x113;ja pie vid&#x113;jiem mui�niekiem. V&#x113;l&#x101;k, taup&#x12B;gi dz&#x12B;vodams un c&#x12B;t&#x12B;gi saimniekodams, nenodar&#x12B;dams, p&#x113;c to laiku ieskatiem, sevi�&#x137;u netaisn&#x12B;bu &#x13C;aud&#x12B;m, vi&#x146;� piepirka savai dzimtajai Kor�inai v&#x113;l otru l&#x12B;dzv&#x113;rt&#x12B;gu mui�i&#x146;u. Visum&#x101; t&#x101; bija diezgan pr&#x101;va saimniec&#x12B;ba, tom&#x113;r, sadalot to �etr&#x101;s da&#x13C;&#x101;s, � jo Kor�inskiem bez d&#x113;liem v&#x113;l bija ar&#x12B; meita, � to ieguv&#x113;ji tur&#x12B;gi k&#x13C;&#x16B;t nevar&#x113;ja. Dzimto Kor�inu vecais Kor�inskis bija nol&#x113;mis visjaun&#x101;kajam no saviem d&#x113;liem � Benediktam, vec&#x101;kajam, And�ejam, � iepirkto mui�i&#x146;u, uzliekot abiem par pien&#x101;kumu izmaks&#x101;t m&#x101;sai un vid&#x113;jam br&#x101;lim Dominik&#x101;ni, kur� m&#x101;c&#x12B;j&#x101;s k&#x101;d&#x101; t&#x101;l&#x101;, liel&#x101; pils&#x113;t&#x101; par juristu, mantojuma da&#x13C;u naud&#x101;.</p><p>Benedikts pabeidza lauksaimniec&#x12B;bas skolu un 1861. gad&#x101; atgriez&#x101;s sav&#x101; Kor�in&#x101;. M&#x101;te vi&#x146;am jau sen bija mirusi, bet t&#x113;vs � pirms p&#x101;ris gadiem, m&#x101;sa izprec&#x113;ta. Vec&#x101;kais br&#x101;lis And�ejs, kas jau vair&#x101;kus gadus kop� prec&#x113;jies, tagad saimniekoja sav&#x101; gl&#x12B;taj&#x101; mui�i&#x146;&#x101; k&#x101;das nepilnas divas j&#x16B;dzes no Kor�inas, bet vid&#x113;jais p&#x113;c universit&#x101;tes beig�anas tikko k&#x101; bija atgriezies dzimtas m&#x101;j&#x101; ar nol&#x16B;ku tur k&#x101;du laici&#x146;u atp&#x16B;sties. Bez tam m&#x101;j&#x101; Benedikts atrada priek�&#x101; savu radinieci Martu Kor�insku, kas jau no b&#x113;rn&#x12B;bas bija b&#x101;rene un tika vi&#x146;a vec&#x101;ku m&#x101;j&#x101; uzaugusi. Vi&#x146;ai bija gadi divdesmit �etri, un to var&#x113;ja d&#x113;v&#x113;t par jaunavu �&#x101; v&#x101;rda vislab&#x101;kaj&#x101; noz&#x12B;m&#x113;. Varb&#x16B;t mazliet pagara, bet stalta, izdar&#x12B;ga, ugun&#x12B;g&#x101;m ac&#x12B;m, jautra un vienm&#x113;r darb&#x12B;ga, vi&#x146;a piepild&#x12B;ja visu m&#x101;ju ar savu saimniecisko rosmi un izdar&#x12B;bu t&#x101;, ka Benedikts nemaz nejuta tuk�umu m&#x101;j&#x101;. Visi tr&#x12B;s br&#x101;&#x13C;i arvien bija labi satiku�i un sadz&#x12B;voju�i, bet tagad vi&#x146;u dz&#x12B;v&#x113; ien&#x101;ca kaut kas jauns, kas vi&#x146;us v&#x113;rta l&#x12B;dz&#x12B;gus tr&#x12B;s iz�aut&#x101;m bult&#x101;m, kuras vien&#x101;d&#x101; &#x101;trum&#x101; traucas pret&#x12B; vienam m&#x113;r&#x137;im. Visos trijos reiz&#x113; atmod&#x101;s Baras un Somosieras c&#x12B;n&#x12B;t&#x101;ju asinis, un tas, kas iepriek�&#x113;j&#x101;s paaudz&#x113;s bija snaudis un tikai sap&#x146;os reiz&#x113;m ieraud&#x101;jies, tagad br&#x101;&#x13C;os, laika zvana atmodin&#x101;ts, ska&#x13C;i sauca un, fant&#x101;zijas sp&#x101;rnos pacelts, uzliesmoja augst&#x101;, karst&#x101; liesm&#x101;. Heis&#x101;!</p><p>Liesmaini un v&#x113;traini aizlidoja �ie divi gadi! St&#x101;vo�ie &#x16B;de&#x146;i �alkoja, augstu mezdami k&#x16B;s&#x101;jo�as vi&#x13C;&#x146;u kask&#x101;des, stingaj&#x101; gais&#x101; iesvilp&#x101;s viesu&#x13C;i, izplat&#x12B;dami zeltainu miglu un z&#x12B;m&#x113;dami debes&#x12B;s r&#x12B;tausmu un varav&#x12B;k�&#x146;u. Demokr&#x101;tisk&#x101;s v&#x113;smas k&#x101; izl&#x12B;dzino�s arkls uzpl&#x113;sa sadz&#x12B;ves vecaini. Sabiedr&#x12B;bas virsotnes, no�&#x113;las p&#x101;r&#x146;emtas, klan&#x12B;j&#x101;s zemajiem &#x13C;auti&#x146;iem, b&#x16B;damas ar mieru atl&#x12B;dzin&#x101;t par nodar&#x12B;to netaisn&#x12B;bu, l&#x16B;gdamas sev piedo�anu un uztic&#x12B;bu. Starp Kor�inu un Bohaliras ciemu nodibin&#x101;j&#x101;s draudz&#x12B;ba un uztic&#x12B;ba. S&#x101; ciema iedz&#x12B;vot&#x101;jiem k&#x101;dreiz pieder&#x113;ja �&#x13C;ahti�u privil&#x113;&#x123;iju dokuments, bet da�&#x101;du apst&#x101;k&#x13C;u d&#x113;&#x13C; tie �&#x12B;s ties&#x12B;bas bija pazaud&#x113;ju�i un pa�laik dz&#x12B;voja s&#x12B;ku, nabadz&#x12B;gu zemes ar&#x101;ju dz&#x12B;vi. Tagad Kor�insku nams vi&#x146;iem pla�i atv&#x113;ra savas durvis. Heis&#x101;l Kas tik viss toreiz tur nenotika, kas par kust&#x12B;bu un dr&#x16B;zmu bija �aj&#x101; zemaj&#x101;, pla�aj&#x101; m&#x101;j&#x101;l K&#x101;das tur skan&#x113;ja runas un aicin&#x101;jumi, aizkaukdamies t&#x101;l&#x113; p&#x101;r upes vi&#x13C;&#x146;iem! �alkoja me�a dzi&#x13C;ums un l&#x12B;dzenuma pla�&#x101;s &#x101;res, t&#x101;da rosme un troksnis sen se-nis te nebija biju�i, kop� tiem laikiem, kad Nemunas tuvum&#x101; bie�i bija sastopami zviedru nocietin&#x101;jumi! Vis-dedz&#x12B;g&#x101;ks no br&#x101;&#x13C;iem Kor�inskiem bija vec&#x101;kais, An-d�ejs. B&#x16B;dams jau v&#x12B;rs un t&#x113;vs, vi&#x146;� aizmirsa sievu, d&#x113;lu, savu saimniec&#x12B;bu un gandr&#x12B;z visu laiku pavad&#x12B;ja dzimtaj&#x101; ligzd&#x101;. Dominiks gatavoj&#x101;s doties pasaul&#x113;, lai uzs&#x101;ktu pats savu � patst&#x101;v&#x12B;gu dz&#x12B;vi, bet, b&#x16B;dams l&#x113;n&#x12B;gs un sv&#x101;rst&#x12B;gs, arvien atlika savu aizbrauk�anu, palikdams kop&#x101; ar br&#x101;&#x13C;iem. Marta toreiz p&#x101;rdz&#x12B;voja sava m&#x16B;�a lab&#x101;kos gadus. Vi&#x146;a ros&#x12B;j&#x101;s divreiz vair&#x101;k nek&#x101; parasti, jo viesu nebija mazums; piln&#x101;m kr&#x16B;t&#x12B;m vi&#x146;a elpoja laikmeta v&#x113;smas, kop&#x101; ar citiem cer&#x113;ja un ilgoj&#x101;s un bie�i dzied&#x101;ja k&#x101; putni&#x146;�, pavasara l&#x12B;ksmes p&#x101;r&#x146;emts ... Balss vi&#x146;ai bija vienk&#x101;r�a, neizkopta, bet sp&#x113;c&#x12B;ga un skaidra. Visbie�&#x101;k vi&#x146;a, raudz&#x12B;dam&#x101;s ar sav&#x101;m &#x146;ipraj&#x101;m, bet v&#x113;l&#x101;k s&#x113;raj&#x101;m ac&#x12B;m, sarun&#x101;j&#x101;s un kop&#x101; dzied&#x101;ja ar Anzelmu Bohatirovi�u � gl&#x12B;tu puisi vienk&#x101;r�os pa�austos sv&#x101;rkos, kas sm&#x113;j&#x101;s tik ska&#x13C;i, ka visa m&#x101;j&#x101; atbalsoj&#x101;s. Savas zil&#x101;s acis dzirkst&#x12B;dams, vi&#x146;� pat&#x12B;kam&#x101; bariton&#x101; prata dzied&#x101;t t&#x16B;ksto�iem dziesmu, Martai vi&#x146;� nesa lielus lauku pu&#x137;u pu�&#x137;us, k&#x101; slotas, bet, kad pie pusdienu vai vakari&#x146;u galda izn&#x101;ca s&#x113;sties tai blakus, tad tv&#x12B;ka t&#x101;, ka pat ausis k&#x13C;uva s&#x101;rtas k&#x101; magones. Anzelma br&#x101;lis Je�s savuk&#x101;rt &#x13C;oti sadraudz&#x113;j&#x101;s ar vec&#x101;ko Kor�inski. T&#x101; bija &#x13C;oti neparasta draudz&#x12B;ba divu izgl&#x12B;t&#x12B;bas un sabiedrisk&#x101; st&#x101;vok&#x13C;a zi&#x146;&#x101; tik da�&#x101;du cilv&#x113;ku starp&#x101;. And�ejs � mui�nieka d&#x113;ls, uzaudzis p&#x101;rtic&#x12B;b&#x101;, skolojies, apprec&#x113;jies ar vistur&#x12B;g&#x101;ko meiteni vis&#x101; novad&#x101;, apvienojot sievas un savu mantu � bag&#x101;tnieks, Je�s � neskolots, k&#x101;du divdesmit morgu lielas zemnieka s&#x113;tas saimnieks, kas savu zemi apstr&#x101;d&#x101;ja pats. Bet vi&#x146;us vienoja ar&#x12B; zin&#x101;ma kop&#x12B;ba � abiem bija nedaudz vair&#x101;k par tr&#x12B;sdesmit gadiem, abiem &#x123;imenes. Mazais Zigmunts Kor�inskis un Janeks Bohatirovi�s bija vienaud�i. V&#x113;l ar&#x12B; citu, dzi&#x13C;&#x101;ku l&#x12B;dz&#x12B;bu, neskatoties uz �&#x137;ietami lielo at�&#x137;ir&#x12B;bu, var&#x113;ja atrast �o cilv&#x113;ku starp&#x101;. Kad tie viens otru tuv&#x101;k iepazina, tas ir, kop� t&#x101; br&#x12B;�a, kad br&#x101;&#x13C;i Kor�inski, zemaj&#x101;s durv&#x12B;s savus staltos augumus pieliekdami, pirmo reizi ieg&#x101;ja br&#x101;&#x13C;u Boliatirovi�u m&#x101;j&#x101;, And�eju un Je�u gandr&#x12B;z vienm&#x113;r redz&#x113;ja kop&#x101;. Kop&#x101; vi&#x146;i staig&#x101;ja pa lauku, iegrimu�i gar&#x101;s sarun&#x101;s, kop&#x101; vi&#x146;i dev&#x101;s p&#x12B;&#x13C;u un sloku med&#x12B;b&#x101;s, kop&#x101; brauca zvejnieku laiv&#x101; pa Nemunu uz t&#x101;liem ciematiem un pils&#x113;ti&#x146;&#x101;m, kop&#x101; kaut ko las&#x12B;ja, kop&#x101; ...</p><p>Benedikts, toreiz v&#x113;l slaids, trausls, ilgajos uz skolas sola pavad&#x12B;tajos gados mazliet sej&#x101; nov&#x101;j&#x113;jis puisis, vair&#x101;k l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s studentam nek&#x101; k&#x101;rt&#x12B;gam mui�niekam, labpr&#x101;t uz&#x146;&#x113;ma sav&#x101; m&#x101;j&#x101; br&#x101;&#x13C;us un kaimi&#x146;us. Ar cien&#x12B;jamiem radiem, kas br&#x12B;din&#x101;dami un apr&#x101;dami ierad&#x101;s pie jaunajiem Kor�inskicm, vi&#x146;� karsti str&#x12B;d&#x113;j&#x101;s... Degsmes pilni, trok�&#x146;aini, aizraut&#x12B;gi aizlidoja vi&#x146;am �ie divi gadi!</p><p>V&#x113;l&#x101;k �is laiks �&#x137;ita k&#x101; d&#x12B;vains, neparastu notikumu pilns sapnis, jo tik &#x13C;oti at�&#x137;&#x12B;r&#x101;s no visa, kas n&#x101;ca p&#x113;c tam... Kad Benedikts atmod&#x101;s no �&#x101; sava agr&#x101;s jaun&#x12B;bas sap&#x146;a, k&#x101; pirmo vi&#x146;� izjuta abu br&#x101;&#x13C;u tr&#x16B;kumu. And�ejs Kor�inskis kop&#x101; ar savu draugu Je�u Bohati-rovi�u bija nozudu�i no zemes virsas, un reiz&#x113; ar vi&#x146;u nozu�anu k&#x101;ds no Kor�insku zemes gabaliem ieguva citu nosaukumu. S&#x101;j&#x101; zemes gabal&#x101; atrad&#x101;s P&#x101;rnemunas sils, kas aiz&#x146;&#x113;ma ap desmit vluku plat&#x12B;bas un savienoj&#x101;s ar pla�o And�eja me�u un p&#x101;ris vi&#x146;a kaimi&#x146;u me�iem. L&#x12B;dz tam tas sauc&#x101;s par Eglaini, jo tur auga priedes un egles; tagad visur un vienm&#x113;r &#x13C;audis to d&#x113;v&#x113;ja par Kapu. Kur� pirmais to bija t&#x101; nosaucis, un k&#x101;lab to visi pie&#x146;&#x113;ma, gr&#x16B;ti pateikt, bet, nostiprin&#x101;jies vis&#x101; apk&#x101;rtn&#x113;, �is nosaukums k&#x13C;uva par vien&#x12B;go kapa pieminekli Kor�insku vec&#x101;kajam br&#x101;lim. Cits vi&#x146;am nekur netika uzcelts ...</p><p>And�eja atraitne kop&#x101; ar mazgad&#x12B;go d&#x113;lu p&#x113;c tam apmet&#x101;s uz dz&#x12B;vi sav&#x101; diezgan lielaj&#x101;, p&#x16B;r&#x101; l&#x12B;dzi dotaj&#x101; &#x12B;pa�um&#x101;, kas atrad&#x101;s k&#x101;das p&#x101;ris j&#x16B;dzes no Kor-�inas. Dominiks palika gan dz&#x12B;vs, bet liktenis vi&#x146;u aizr&#x101;va &#x13C;oti t&#x101;lu, un tikai p&#x113;c vair&#x101;kiem gadiem vi&#x146;� ats&#x16B;t&#x12B;ja zi&#x146;u, ka taj&#x101; t&#x101;laj&#x101; mal&#x101; beidzot esot izdevies atrast nelielu vieti&#x146;u, kur apmierin&#x101;t savas pietic&#x12B;g&#x101;s vajadz&#x12B;bas.</p><p>Benedikts, lai izmaks&#x101;tu br&#x101;lim testament&#x101; noteikto mantojuma da|u, aiz&#x146;&#x113;m&#x101;s naudu bank&#x101;. Nebija ar&#x12B; ko m&#x101;sai p&#x16B;r&#x101; dot, un vajadz&#x113;ja ie&#x137;&#x12B;l&#x101;t mui�u hipot&#x113;k&#x101; un Kor�inu, kas l&#x12B;dz tam bija t&#x12B;ra k&#x101; kristais, noslogot ar otru par&#x101;du. Protams, &#x12B;sten&#x12B;b&#x101; tie nebija nek&#x101;di vieglpr&#x101;t&#x12B;bas vai iz�&#x137;&#x113;rd&#x12B;bas par&#x101;di; ta�u, kad Benedikts, atmodies no jaun&#x12B;bas sap&#x146;iem, pal&#x16B;koj&#x101;s sev apk&#x101;rt, tad redz&#x113;ja, ka, b&#x16B;dams bag&#x101;tas mui�nieku dzimtas d&#x113;ls, vi&#x146;� nepavisam nebija vairs tur&#x12B;gs... Neb&#x16B;dams ne g&#x13C;&#x113;vulis, ne vieglas dz&#x12B;ves t&#x12B;kot&#x101;js, Kor�inskis par to daudz neuztrauc&#x101;s, ar&#x12B; tad ne, kad pievienoj&#x101;s v&#x113;l daudzas citas raizes.</p><p>Bija pien&#x101;ku�i laiki, kad saimniec&#x12B;bas spie&#x137;os bag&#x101;t&#x12B;gi iespr&#x16B;da da�&#x101;di sprungu&#x13C;i, kad saimniec&#x12B;ba atg&#x101;din&#x101;ja rudens ce&#x13C;os l&#x12B;dz as&#x12B;m iestigu�u vezumu, kam priek�&#x101; aizj&#x16B;gtie zirgi l&#x12B;dz ce&#x13C;galiem m&#x12B;c&#x101;s pa biezajiem dub&#x13C;u skr&#x12B;&#x146;iem. T&#x101;dos apst&#x101;k&#x13C;os rumaki, kaut tie b&#x16B;tu &#x12B;sti t&#x12B;rasi&#x146;u ar&#x101;bie�i, nek&#x101; nevar&#x113;ja l&#x12B;dz&#x113;t; lai dab&#x16B;tu vezumus uz priek�u, vajadz&#x113;ja paklaus&#x12B;gos un paciet&#x12B;gos v&#x113;r�us. Benedikts, k&#x101; satrakots �&#x137;imelis no n&#x101;s&#x12B;m uguni �&#x137;iezdams, met&#x101;s ilks&#x12B;s, bet pamaz&#x101;m norima. S&#x101;kum&#x101;, jaun&#x12B;bas iera�u mudin&#x101;ts, vi&#x146;� v&#x113;r&#x12B;gi ieklaus&#x12B;j&#x101;s visum&#x101; un ilgi t&#x101; skatiens mald&#x12B;j&#x101;s m&#x101;ko&#x146;os. Bet atkal un atkal vi&#x146;� p&#x101;rliecin&#x101;j&#x101;s, ka nek&#x101; pie&#x146;emama tur vairs nesp&#x113;j ne saklaus&#x12B;t, ne saskat&#x12B;t; vi&#x146;� saprata, ka agr&#x12B;n&#x101;s jaun&#x12B;bas �alco�ie koki un zalgojo�&#x101;s r&#x12B;tausmas k&#x13C;uvu�as par teiksmu un turkl&#x101;t v&#x113;l par t&#x101;du teiksmu, ar ko baida b&#x113;rnus, lai tie b&#x16B;tu paklaus&#x12B;gi. Tad vi&#x146;� nolieca muguru un nodarboj&#x101;s tikai ar sprungu&#x13C;u vilk�anu no savas saimniec&#x12B;bas vezuma rite&#x146;u spie&#x137;iem. &#x12B;sts Penelopes darbs! Kam&#x113;r izvilka vienu sprunguli, t&#x101; viet&#x101; iestr&#x113;dza divi; izvilka divus � rad&#x101;s �etri jauni. S&#x101;kum&#x101; vi&#x146;� to dar&#x12B;ja neveikli, bie�i</p><p>v&#x113;l pa mirklim uzmezdams m&#x101;ko&#x146;iem. No t&#x101; c&#x113;l&#x101;s daudz zaud&#x113;jumu un nepatik�anu. T&#x101;, piem&#x113;ram, reiz savas saimnieko�anas s&#x101;kuma gados da�u labu teoriju ietekm&#x113; vi&#x146;am rad&#x101;s nodoms iem&#x101;c&#x12B;t savas mui�as biju�ajiem dziml|aud&#x12B;m las&#x12B;t, iekopt sak&#x146;u un aug|u d&#x101;rzus, dziedin&#x101;t savas kaites pie &#x101;rsta un nevis pie p&#x16B;�&#x13C;ot&#x101;j&#x101;m, mest l&#x12B;kumu krogiem. Ta�u dr&#x12B;z vien vajadz&#x113;ja visu to p&#x101;rtraukt, doties uz tuv&#x113;jo pils&#x113;tu un vair&#x101;kus m&#x113;ne�us k&#x101;rtot par d&#x101;rgu naudu diezgan draud&#x12B;gu lietu. Kop� �&#x12B;s reizes vi&#x146;� m&#x101;ko&#x146;os nekad vairs netika l&#x16B;kojies. K&#x101;du citu reizi, ^lopkop&#x12B;bas jaun&#x101;ko atzi&#x146;u vad&#x12B;ts, vi&#x146;� nol&#x113;ma Kor�inas maz-ra�&#x12B;gos lopus apmain&#x12B;t pret sugas lopiem: apmain&#x12B;ja, izdeva krietnu naudu un cer&#x113;ja n&#x101;kotn&#x113; uz labiem ien&#x101;kumiem, bet, kad pien&#x101;ca laiks maks&#x101;t uzliktos nodok&#x13C;us, vajadz&#x113;ja ietais&#x12B;t v&#x113;l piedev&#x101;m par&#x101;dus. Un beidzot, pirms apprec&#x113;�an&#x101;s ar jauno, skaisto, labi audzin&#x101;to meiteni, kur&#x101; no visas sirds bija iem&#x12B;l&#x113;jies, vi&#x146;� sadom&#x101;ja izkopt Kor�inas parku un visu savas dzimt&#x101;s m&#x101;jas apk&#x101;rtni izdai&#x13C;ot ar ziedo�&#x101;m pu&#x137;u dob&#x113;m un samtainiem z&#x101;l&#x101;jiem. Benedikts pats labi p&#x101;rzin&#x101;ja d&#x101;rzkop&#x12B;bu, bez tam vi&#x146;� v&#x113;l pie&#x146;&#x113;ma |oti prasm&#x12B;gu un d&#x101;rgi atalgotu d&#x101;rznieku. P&#x113;c p&#x101;ris gadiem Kor�in&#x101; patie�&#x101;m bija br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gi z&#x101;l&#x101;ji, reti sastopamas pu&#x137;es, neparasti lieli spar&#x123;e|i, &#x12B;irzi&#x137;i un pat ananasi, bet p&#x113;c diviem gadiem nep&#x101;rprotami un neapg&#x101;�ami pier&#x101;d&#x12B;j&#x101;s, ka nav iesp&#x113;jams visu to uztur&#x113;t k&#x101;rt&#x12B;b&#x101; t&#x101;, lai neciestu citas, svar&#x12B;g&#x101;kas saimniec&#x12B;bas vajadz&#x12B;bas un intereses. V&#x113;l da�us t&#x101;dus mirk&#x13C;us uz m&#x101;ko&#x146;iem, un Benedikts Kor�inskis b&#x16B;tu izputin&#x101;jis sevi pavisam. Bet vi&#x146;a dedz&#x12B;gaj&#x101; rakstur&#x101; kaut kur m&#x101;joja savald&#x12B;ba. Iegro�ojis savu karstasin&#x12B;bu, vi&#x146;� no viegla un gracioza kume&#x13C;a, kas aiz straujuma k&#x101;rpa zemi un kr&#x101;k&#x101;, pamaz&#x101;m p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s smagn&#x113;j&#x101;, dr&#x16B;m&#x101;, bet mier&#x12B;gi un paciet&#x12B;gi so&#x13C;ojo�&#x101;, nenokaus&#x113;jam&#x101; v&#x113;rs&#x12B;. Vai �&#x12B; p&#x101;rv&#x113;rt&#x12B;ba vi&#x146;am padev&#x101;s viegli? Nekad vi&#x146;� to nevienam netika atkl&#x101;jis, tikai vienu vien&#x12B;gu reizi bija grib&#x113;jis un vasaras vakaru pla�aj&#x101; park&#x101; iegrib&#x113;j&#x101;s uzmekl&#x113;t sievu. P&#x113;d&#x113;j&#x101; dienas gaisma jau krita vi&#x146;a saul&#x113; iedegu�&#x101; un sviedros sp&#x12B;do�&#x101; sej&#x101;. Vi&#x146;� g&#x101;ja &#x101;triem, platiem so&#x13C;iem, resno, gandr&#x12B;z melni iedegu�o kaklu zemu noliecis. Kaut kas vi&#x146;am nedeva miera, jo, garo &#x16B;su galu mut&#x113; ieb&#x101;zis, vi&#x146;� to, dom&#x101;s iegrimis, kodel&#x113;ja. P&#x113;c ilgas mekl&#x113;�anas un vair&#x101;kk&#x101;rt&#x113;jas &#x16B;jin&#x101;�anas Benedikts beidzot d&#x101;rza &#x113;nainaj&#x101; lapen&#x113; dzird&#x113;ja Em&#x12B;liju atsaucamies pat&#x12B;kami sudrabain&#x101; bals&#x12B;. Caurredzam&#x101; d&#x101;rza lapene smar�oja p&#x113;c kaprifolij&#x101;m, kas kupli vij&#x101;s ap �o vienu no nedaudzajiem p&#x101;ri paliku�ajiem d&#x101;rza ko�umiem, ko Benedikts k&#x101;dreiz tika iek&#x101;rtojis uz sav&#x101;m k&#x101;z&#x101;m. Pa�reiz vajadz&#x113;ja uzmest tikai skatienu, lai saprastu, ka vi&#x146;am doma par est&#x113;tiskiem izdai&#x13C;ojumiem t&#x16B;ksto�iem j&#x16B;d�u t&#x101;la. Ieg&#x101;jis lapen&#x113;, Benedikts vair&#x101;kk&#x101;rt nosk&#x16B;pst&#x12B;ja sievai roku un pieri un nos&#x113;d&#x101;s vi&#x146;ai blakus. Gl&#x12B;ta, tr&#x12B;sdesmit gadus veca brunete balt&#x101;, viegl&#x101; m&#x101;jast&#x113;rp&#x101;, nogurusi un garlaikota s&#x113;d&#x113;ja &#x113;rt&#x101; d&#x101;rza sol&#x101; ar spilvenu aiz muguras, gl&#x12B;ti apaut&#x101;s k&#x101;jas izstiepusi uz zema soli&#x146;a. Kl&#x113;p&#x12B; tai bija atv&#x113;rta gr&#x101;mata. V&#x12B;ra iera�an&#x101;s neatdz&#x12B;vin&#x101;ja vi&#x146;as miegainos vaibstus; tikai pati mazliet nov&#x113;rs&#x101;s, lai pasarg&#x101;tu savu seju no vi&#x146;a ska&#x13C;&#x101;s un karst&#x101;s elpas.</p><p>m&#x113;&#x123;in&#x101;jis past&#x101;st&#x12B;t k&#x101;dai...</p><p>Divpadsmit gadi bija pag&#x101;ju�i kop� �&#x137;ir�an&#x101;s no br&#x101;&#x13C;iem, kop� mantojuma paput&#x113;�anas un jaun&#x12B;bas ide&#x101;lu izn&#x12B;cino�as sadrag&#x101;�anas, kad Benediktam k&#x101;du</p><p>� Esmu t&#x101; nokusis, manu d&#x101;rgumi&#x146;, � vi&#x146;� teica, � ka varu at&#x13C;auties sev mazu atp&#x16B;tu. Lai tur vagars un str&#x101;dnieki pagaida, bet es k&#x101;du br&#x12B;ti&#x146;u pas&#x113;d&#x113;�u kop&#x101; ar tevi. Uh! S&#x12B; p&#x13C;auja! Kam&#x113;r cilv&#x113;ks ar to tiek gal&#x101;, simt svelmju to nosvelm&#x113; un simt rai�u j&#x101;p&#x101;rcie�.</p><p>� Es ar&#x12B;, � vi&#x146;a klusi piekrita, � aiz karstuma j&#x16B;tu &#x13C;oti lielu nogurumu.</p><p>� Ko nu tur daudz par karstumu! � roku p&#x101;r nosv&#x12B;du�o pieri p&#x101;rlaizdams, turpin&#x101;ja Benedikts. � Fizisku ne&#x113;rt&#x12B;bu katrs var paciest, ja dv&#x113;sel&#x113; ir miers...</p><p>� Kas tad atkal tevi tik &#x13C;oti satraucis? � ar tikko jau�amu ironiju apjaut&#x101;j&#x101;s sieva.</p><p>� Hm! Tu arvien to man jaut&#x101;, arvien es tev visu izst&#x101;stu, un arvien tu jaut&#x101; atkal to pa�u...</p><p>� T&#x101;da nu reiz esmu � v&#x101;ja tavu rai�u un intere�u izprat&#x113;ja un iegaum&#x113;t&#x101;ja ...</p><p>V&#x113;l vair&#x101;k nek&#x101; iepriek� nogurusi un vienaldz&#x12B;ga Em&#x12B;lija atlaid&#x101;s pret sola atzveltni un v&#x113;l &#x113;rt&#x101;k novietoja uz zem&#x101; soli&#x146;a savas maz&#x101;s k&#x101;jas.</p><p>� Ta�u, � ar nelielu skarbuma pieska&#x146;u bals&#x12B; turpin&#x101;ja Benedikts, � �&#x12B;s lietas ir pavisam viegli saprotamas un iegaum&#x113;jamas... L&#x12B;dz pa�am m&#x16B;�a galam neaizmirs&#x12B;�u, cik &#x13C;oti biju nobijies, kad pag&#x101;ju�aj&#x101; ruden&#x12B; slikt&#x101;s ra�as d&#x113;&#x13C; nevar&#x113;ju k&#x101;du laiku dz&#x113;st bank&#x101; aizdevuma da|u... Da�i ta�u grib&#x113;ja jau aprakst&#x12B;t Kor�inu, kad es, tik tikko sag&#x101;d&#x101;jis naudu, k&#x101; viesulis ar to traucos uz Vi&#x13C;&#x146;u. Lai dievs nedod otra t&#x101;da rude&#x146;a.</p><p>Em&#x12B;lija skum&#x12B;gi papurin&#x101;ja galvu.</p><p>� Man ar&#x12B; pag&#x101;ju�ais rudens pag&#x101;ja bez k&#x101;da prieka. Slimoju ar bronh&#x12B;tu. Un jutos m&#x101;j&#x101;s... k&#x101; vientule.</p><p>Benedikts nosk&#x16B;pst&#x12B;ja sievai roku.</p><p>� T&#x12B;rais posts ar tavu v&#x101;rgo vesel&#x12B;bu! Taisn&#x12B;ba, m&#x113;ne�us divus nebiju m&#x101;j&#x101;s, un pa �o laiku tu vair&#x101;kas dienas nogul&#x113;ji gult&#x101; ... Bet viena tu ta�u nebiji! Pie tevis atrad&#x101;s Tereze, Marta, Just&#x12B;ne, b&#x113;rni... un dro�i vien,� vi&#x146;� piemetin&#x101;ja smaid&#x12B;dams, � Ignats var&#x113;ja tevi uzjautrin&#x101;t ar savu muzic&#x113;�anu ... Kas tad t&#x101; par vientul&#x12B;bu?</p><p>� Es vienm&#x113;r j&#x16B;tos k&#x101; tuksnes&#x12B;, � �ukst&#x113;ja Em&#x12B;lija.</p><p>� Oh! � Benedikts gandr&#x12B;z ska&#x13C;i iesauc&#x101;s. � Nudien, b&#x16B;tu bijis lab&#x101;k dz&#x12B;vot tuksnes&#x12B; nek&#x101; �&#x101;dos apst&#x101;k&#x13C;os, k&#x101;dos man visu laiku j&#x101;sitas. Cik daudz no manis prasa �&#x12B; nemit&#x12B;g&#x101; pl&#x113;�an&#x101;s ar zemniekiem ... Cilv&#x113;ks ta�u nav dzimis tir&#x101;nijai un cilv&#x113;ku n&#x12B;�anai... K&#x101;dreiz man par �iem |aud&#x12B;m sirds strauji pukst&#x113;ja. Un kas tagad? T&#x101; ir tums&#x12B;ba, bet es tur l&#x12B;dz&#x113;t neko nevaru. Vi&#x146;i zog man&#x101; me�&#x101;, nogana lab&#x12B;bu, manas p&#x13C;avas... Vai man savs &#x12B;pa�ums nav j&#x101;sarg&#x101;? B&#x16B;tu es bijis bag&#x101;tnieks, nudien neliktos ne zinis, apmierin&#x101;tos ar maz&#x101;ku ien&#x101;kumu, lai tikai neb&#x16B;tu j&#x101;str&#x12B;das... Bet man pa�am iet gr&#x16B;ti... �eit aizl&#x101;pi, tur jau atkal caurums; �eit sa�uj, tur jau atkal irst va|&#x101; � un dies vien zin, ar ko tas viss beigsies! Un redz, gribot negribot j&#x101;vaz&#x101; vi&#x146;i pa ties&#x101;m ... kaut pa�am iek�&#x113;ji vai j&#x101;raud!</p><p>V&#x113;l zem&#x101;k nosl&#x12B;ga vi&#x146;a galva un gar&#x101;s &#x16B;sas sk&#x101;ra gandr&#x12B;z sv&#x101;rku apmali. Atspiedis rokas pret ce&#x13C;galiem, vi&#x146;� raudz&#x12B;j&#x101;s zem&#x113;. Em&#x12B;lija, pac&#x113;lusi acis, v&#x113;ris kust&#x12B;gajos koku zaros, kuros rot&#x101;j&#x101;s v&#x113;ji&#x146;�, un �ukst&#x113;ja:</p><p>� 01 Ar&#x12B; es zinu, kas tas ir � raud&#x101;t sausam ac&#x12B;m...</p><p>Benedikts pac&#x113;la galvu, uzman&#x12B;gi pal&#x16B;koj&#x101;s vi&#x146;ai sej&#x101; un, atmetis ar roku, nosac&#x12B;ja:</p><p>� Tev, Em&#x12B;lij, tas no nerviem... bet man � ne! Par c&#x113;l&#x101;m un augst&#x101;m liet&#x101;m es pat nesap&#x146;oju vairs... V&#x113;l&#x113;tos tikai reiz&#x113;m mazliet br&#x12B;v&#x101;k uzelpot un, protams, lai jums visiem b&#x16B;tu savs gabals maizes ...</p><p>� 0! Maize! Maize! Maize! � Em&#x12B;lija klusu iesm&#x113;j&#x101;s. Benedikts paskat&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;&#x101; pla�i ieplest&#x101;m ac&#x12B;m.</p><p>� Ko tu smejies? Maize! Protams, par maizi es c&#x12B;nos! Vai zini ko? Tu pat bez smar�&#x101;m un tiem tur... vis&#x101;diem saviem r&#x12B;tasv&#x101;rkiem nek&#x101; nevari iztikt, bet tik ironiski atsaucies par maizi...</p><p>� Es iztieku bez daudz k&#x101;, kas dv&#x113;selei ir tas pats, kas miesai maize, � vi&#x146;a mazliet dz&#x12B;v&#x101;k atsauc&#x101;s.</p><p>Paskat&#x12B;jies atkal Em&#x12B;lij&#x101;, vi&#x146;� paraust&#x12B;ja plecus un nod&#x16B;ra galvu tik zemu, ka &#x16B;su gali atmet&#x101;s sv&#x101;rku apmal&#x113;. Benedikts klus&#x113;ja. Klus&#x113;ja ar&#x12B; gl&#x12B;t&#x101; brunete baltaj&#x101;, vieglaj&#x101; m&#x101;jaskleit&#x101;, slepus uzmezdama pa skatienam vi&#x146;a sejai, ap&#x123;&#x113;rbam un augumam. P&#x113;c skaist&#x101;s sejas vaibstiem var&#x113;ja spriest, ka vi&#x146;a pa�laik sev&#x12B; izdara s&#x101;p&#x12B;gus secin&#x101;jumus un sal&#x12B;dzin&#x101;jumus. Varb&#x16B;t vi&#x146;a dom&#x101;ja par to, ka tas cilv&#x113;ks, kas pa�laik vi&#x146;ai s&#x113;� blakus, bija pavisam sav&#x101;d&#x101;ks, kad vi&#x146;a ar to iepazin&#x101;s un iem&#x12B;l&#x113;j&#x101;s. Toreiz vi&#x146;� bija stalts, ar svaigu seju un mazliet skumj&#x101;m, bet spo�uma piln&#x101;m ac&#x12B;m. Deju vakarus toreiz neviens nepazina, un dejojam vi&#x146;a to nekad netika redz&#x113;jusi; toties vi&#x146;ai bija daudzreiz izdev&#x12B;ba j&#x16B;smot par vi&#x146;a veikl&#x12B;bu un sp&#x113;ku zirga mugur&#x101;. Benedikta drosme un dedz&#x12B;ba, kuru daudzi uzskat&#x12B;ja par p&#x101;rgalv&#x12B;bu, un t&#x101;pat abu vi&#x146;a br&#x101;ju nelaime pie�&#x137;&#x12B;ra tam gandr&#x12B;z vai bru&#x146;niecisku un dzejisku oreolu. Run&#x101;ja, ka tikai laim&#x12B;ga apst&#x101;k|u sagad&#x12B;�an&#x101;s vi&#x146;u izgl&#x101;busi. Visp&#x101;r&#x113;j&#x101; jaunu v&#x12B;rie�u tr&#x16B;kum&#x101; vi&#x146;u var&#x113;ja uzskat&#x12B;t par lielisku partiju. Em&#x12B;lija lepoj&#x101;s, ka tas tie�i vi&#x146;u izv&#x113;l&#x113;jies, ka iem&#x12B;l&#x113;jis vi&#x146;u ar visu savu sirdsdegsmi, ka dz&#x12B;ve ar vi&#x146;u, tie�i ar vi&#x146;u, tam �&#x137;iet k&#x101; r&#x12B;tausma, kas iekv&#x113;lojusies pie t&#x101; debes&#x12B;m p&#x113;c baigajiem notikumiem ... Par to, vai Kor�in&#x101;, kas tika uzskat&#x12B;ta^ par visai tur&#x12B;gu un skaistu, vi&#x146;u sagaida un vienm&#x113;r sagaid&#x12B;s t&#x101;da pati labkl&#x101;j&#x12B;ba un izmekl&#x113;ta vide k&#x101; vec&#x101;ku pasp&#x101;rn&#x113;, par to Em&#x12B;lija nedom&#x101;ja, jo vec&#x101;ku m&#x101;j&#x101;s jau no b&#x113;rn&#x12B;bas bija t&#x101; augusi bezr&#x16B;p&#x12B;b&#x101; un nemaz nesp&#x113;ja iedom&#x101;ties, ka var&#x113;tu b&#x16B;t ar&#x12B; cit&#x101;d&#x101;k. Glu�i vienk&#x101;r�i n&#x101;ko�ais v&#x12B;rs vi&#x146;ai &#x13C;oti iepatik&#x101;s un vi&#x146;a laj&#x101; iem&#x12B;l&#x113;j&#x101;s. Bet tagad?... Ehl Vai tad tas vairs bija tas pats cilv&#x113;ks, kas pirms desmit gadiem? No past&#x101;v&#x12B;g&#x101;s j&#x101;del&#x113;�anas un staig&#x101;�anas pa laukiem vi&#x146;am bija att&#x12B;st&#x12B;ju�ies sp&#x113;c&#x12B;gi musku&#x13C;i un kauli; tagad tas bija plec&#x12B;gs, smagn&#x113;js, resnu, tum�i iedegu�u kaklu. Pier&#x113;, kas k&#x101;dreiz bija balta un gluda, glu�i k&#x101; meitenei, katrs pavad&#x12B;tais gads atst&#x101;ja pa p&#x101;ris riev&#x101;m, un tagad, ra�as nov&#x101;k�anas laik&#x101;, t&#x101; bija mitra no sviedriem un iedegusi tum�a k&#x101; bronza. K&#x101;j&#x101;s Benediktam bija garie z&#x101;baki un mugur&#x101; audekla sv&#x101;rki, l&#x12B;dzi vi&#x146;am n&#x101;ca t&#x101; as&#x101; svelme, kas tveic&#x113;ja p&#x13C;&#x101;v&#x113;jus, to nez&#x101;&#x13C;u smar�a, kas rugain&#x113;s ies&#x16B;cas cilv&#x113;ku dr&#x113;b&#x113;s. Tiesa, �&#x12B; p&#x101;rmai&#x146;a nenotika p&#x113;k�&#x146;i, bet acs, kas radusi skat&#x12B;t izsmalcin&#x101;tu dz&#x12B;vi, ar to nekad nevar&#x113;ja samierin&#x101;ties.</p><p>K&#x101;d&#x113;&#x13C; �is cilv&#x113;ks bija k|uvis t&#x101;ds, k&#x101;ds vi&#x146;� pa�laik ir, � vi&#x146;a nevar&#x113;ja ne saprast, ne apjaust. Pietika ar to, ka jau kop� vair&#x101;kiem gadiem vi&#x146;a juta mostamies vil�an&#x101;s un piekr&#x101;p�an&#x101;s j&#x16B;tas, kas to dar&#x12B;ja gr&#x16B;tsird&#x12B;gu un v&#x101;rgul&#x12B;gu. &#x13B;au�u tuk�aj&#x101; un klusaj&#x101; Kor�in&#x101;, pie �&#x12B; m&#x16B;�am aiz&#x146;emt&#x101; cilv&#x113;ka, kam nebija ne laika, ne gribas dal&#x12B;ties ar vi&#x146;u t&#x101;s iem&#x12B;&#x13C;otajos laika kav&#x113;k&#x13C;os, vi&#x146;a vienk&#x101;r�i zaud&#x113;ja jebkuru dz&#x12B;vesprieku. Tas izpaud&#x101;s aizvien vair&#x101;k augo�aj&#x101; nepatik&#x101; pret ikkatru kust&#x12B;bu. K&#x101;p&#x113;c lai vi&#x146;a apgr&#x16B;tin&#x101;tu sevi, ja tikpat no t&#x101; nek&#x101;da labuma nebija? Lai atg&#x16B;tu sp&#x113;kus un nostiprin&#x101;tu nervus, vi&#x146;a reizes divas tika devusies uz &#x101;rzem&#x113;m un m&#x101;j&#x101;s p&#x101;rbrauca patie�&#x101;m atspirgusi, glu�i k&#x101; atdzimusi. Bet da�os m&#x113;ne�os p&#x113;c atgrie�an&#x101;s atkal ar uzviju atjaunoj&#x101;s gr&#x16B;tsird&#x12B;ba un v&#x101;rgul&#x12B;ba. Vi&#x146;a p&#x101;rtrauca vieso�anos pie kaimi&#x146;iem, jo tie bija jau sen zin&#x101;mi un neinteresanti, reti g&#x101;ja pastaig&#x101;ties, jo nek&#x101; pievilc&#x12B;ga, nedz t&#x12B;kama nevar&#x113;ja saskat&#x12B;t ne debes&#x12B;s, ne sev visapk&#x101;rt. Arvien vair&#x101;k vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;&#x113;ma kaut kas l&#x12B;dz&#x12B;gs miesas un gara k&#x16B;tr&#x12B;bai. Pat g&#x101;jiens no m&#x101;jas uz lapeni vi&#x146;u zin&#x101;m&#x101; m&#x113;r&#x101; nogurdin&#x101;ja. Laime v&#x113;l, ka tai patika las&#x12B;t un knibin&#x101;ties ar rokdarbiem. Em&#x12B;lija k&#x101; r&#x12B;tin rija gr&#x101;matas, iz�&#x16B;din&#x101;ja bezgala daudz spilventi&#x146;u, p&#x101;rkl&#x101;j i&#x146;u, sedzi&#x146;u. Un tom&#x113;r vi&#x146;a arvien bie�&#x101;k iedom&#x101;j&#x101;s un juta uzbr&#x16B;kam da�&#x101;das s&#x101;pes, nevar&#x12B;bu, v&#x101;jumu, ko vienm&#x113;r jau laikus paredz&#x113;ja, m&#x113;&#x123;in&#x101;ja pret to nodro�in&#x101;ties un cent&#x101;s atvair&#x12B;t ar da�&#x101;diem pa&#x146;&#x113;mieniem un l&#x12B;dzek&#x13C;iem. T&#x101;da bija vi&#x146;as patie�&#x101;m no�&#x113;lojam&#x101; dz&#x12B;ve ...</p><p>Kam&#x113;r gl&#x12B;t&#x101;, tr&#x12B;sdesmitgad&#x12B;g&#x101; brunete klus&#x113;dama to visu atcer&#x113;j&#x101;s un p&#x101;rdom&#x101;ja, plec&#x12B;gais, iedegu�ais, noguru�ais un sar&#x16B;gtin&#x101;tais v&#x12B;rietis garajos z&#x101;bakos un audekla sv&#x101;rkos pagrieza pret vi&#x146;u savu seju, iel&#x16B;koj&#x101;s tai ac&#x12B;s un, pa&#x146;&#x113;mis vi&#x146;as narcisei l&#x12B;dz&#x12B;go roci&#x146;u sav&#x101; kreisaj&#x101; rok&#x101;, ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� K&#x101;p&#x113;c tu, m&#x12B;|o Em&#x12B;lij, jau kop� k&#x101;da laika esi pret mani tik attur&#x12B;ga? Ko es tev esmu nodar&#x12B;jis |auna? Vai tev ir man kas p&#x101;rmetams? L&#x16B;k, ar&#x12B; tagad atsteidzos pie tevis, lai tav&#x101; tuvum&#x101; nomierin&#x101;tos ... atp&#x16B;stos ... Grib&#x113;ju tev izkrat&#x12B;t savu sirdi, izst&#x101;st&#x12B;t visu, apskaut tevi un atvilgt... Bet tu vai nu gaudies, vai klus&#x113;... Un l&#x16B;k, tu izturies glu�i k&#x101; pret ienaidnieku ... Nav pirm&#x101; reize, kad es to v&#x113;roju! O! Nav pirm&#x101; ... Tu esi t&#x101;da jau labi sen, bet �odien man tas sevi�&#x137;i uzkr&#x12B;t... K&#x101;p&#x113;c tu esi k|uvusi tik vienaldz&#x12B;ga pret mani? K&#x101;p&#x113;c tu m&#x16B;�&#x12B;gi j&#x16B;ties nelaim&#x12B;ga, k&#x101;p&#x113;c? Ko? Saki, mans e&#x146;&#x123;el&#x12B;t, � k&#x101;p&#x113;c?</p><p>Sa&#x146;&#x113;mis ar&#x12B; t&#x101;s otru roku, vi&#x146;� noliec&#x101;s tuvu pie vi&#x146;as sejas un, m&#x12B;|i raudz&#x12B;damies, l&#x16B;dzo�i, v&#x113;l klus&#x101;k un iej&#x16B;t&#x12B;g&#x101;k jaut&#x101;ja:</p><p>� Nu, k&#x101;p&#x113;c, Em&#x12B;lij? Nu, saki! K&#x101;p&#x113;c, manu ka&#x137;&#x12B;t?</p><p>Vi&#x146;a nepretoj&#x101;s v&#x12B;ra gl&#x101;stiem, bet maigi, ta�u v&#x113;l vair&#x101;k sadr&#x16B;musi, atvilka seju no vi&#x146;a un aizgr&#x101;bjo�i �&#x113;l&#x101; bals&#x12B; ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Ak! Ja tu, Benedikt, neb&#x16B;tu tik |oti p&#x101;rv&#x113;rties, ja tu neb&#x16B;tu tik &#x13C;oti p&#x101;rv&#x113;rties! Ar&#x12B; es ... varb&#x16B;t b&#x16B;tu t&#x101;da pati k&#x101; sen&#x101;k... Bet tu pats esi tik &#x13C;oti p&#x101;rv&#x113;rties... izmain&#x12B;jies...</p><p>Benedikts, k&#x101;du br&#x12B;di padom&#x101;jis, teica:</p><p>� J&#x101; gan, esmu patie�&#x101;m p&#x101;rv&#x113;rties ...</p><p>� Un tik stipri, � vi&#x146;a piemetin&#x101;ja, � it k&#x101; tevi b&#x16B;tu sk&#x101;ris k&#x101;da |auna burvja zizlis.</p><p>Benedikts atmeta ar roku un pa pusei jautri, pa pusei r&#x16B;gti iesm&#x113;j&#x101;s:</p><p>� K&#x101;ds nu tur burvis! � vi&#x146;� attrauca. � Dz&#x12B;ve, manu sirsni&#x146;, dz&#x12B;ve p&#x101;rveido cilv&#x113;kus. T&#x101;dos apst&#x101;k&#x13C;os, iev&#x113;ro, pats p&#x113;d&#x113;jais mu&#x13C;&#x137;is nesp&#x113;tu notur&#x113;ties Adonisa lom&#x101; ... Bet ja tu dom&#x101; par manu sirdi, raksturu ...</p><p>Em&#x12B;lija neparasti ener&#x123;iski sasl&#x113;j&#x101;s un dzi&#x13C;&#x101; p&#x101;rliec&#x12B;b&#x101; sac&#x12B;ja:</p><p>� N&#x113;, Benedikt, nekad nepiekrit&#x12B;�u tam, ka dz&#x12B;ve var&#x113;tu pras&#x12B;t no mums t&#x101;dus upurus. Dz&#x12B;ve var b&#x16B;t skaista un laim&#x12B;ga tikai tiem, kas noraida t&#x101;s rupjo un prozaisko pusi. Bet, ja nosl&#x12B;gst tikai materi&#x101;l&#x101;s interes&#x113;s k&#x101; tu un noliedz sev visu skaisto un visu po&#x113;tisko ... tad...</p><p>� T&#x101;tad nodosimies abi po&#x113;zijai, � vi&#x146;� to p&#x101;rtrauca, � lai tikm&#x113;r banka vai aug&#x13C;ot&#x101;js p&#x101;rdod mu�u Kor�inu un m&#x113;s kop&#x101; ar b&#x113;rniem lai dodamies pasaul&#x113; ar ubaga spie&#x137;i rok&#x101; ...</p><p>Benedikts to sac&#x12B;ja mier&#x12B;gi, bet, kad �aj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; paskat&#x12B;j&#x101;s uz sievu, p&#x101;r vi&#x146;a seju p&#x101;rskr&#x113;ja nicino�a izteiksme.</p><p>� Nesaprotamies un nevaram saprasties, � ar gr&#x16B;tsird&#x12B;gu vienaldz&#x12B;bu atbild&#x113;ja Em&#x12B;lija.</p><p>� Beigu beig&#x101;s, � iesauc&#x101;s v&#x12B;rs, � saki, � ko tu v&#x113;lies? Ko tu man vari p&#x101;rmest? K&#x101;p&#x113;c tu esi nelaim&#x12B;ga? Vai tie�&#x101;m tu gribi piespiest mani, lai pavadu visu laiku kop&#x101; ar tevi, aizmirstot pien&#x101;kumus, k&#x101;di man ir pret b&#x113;rniem un tevi pa�u? Vai lai es k&#x101; stulbenis kop&#x101; ar tevi lasu rom&#x101;nus, klausos O�e&#x13C;ska �&#x12B;kstin&#x101;�an&#x101; un neliekos ne zinis par m&#x16B;su zemi un, beidzot, aizmirstu ar&#x12B; savu godu? Vai no materi&#x101;l&#x101;s labkl&#x101;j&#x12B;bas itin bie�i nav atkar&#x12B;ga ar&#x12B; cilv&#x113;ka lab&#x101; slava? Vai tie�&#x101;m tu visu to no manis prasi?</p><p>� Ta�u n&#x113;! � sieviete maigi iebilda. � Tagad es no tevis to neprasu... nu n&#x113;! Mums katram tagad ir sava atsevi�&#x137;a pasaule ... pavisam at�&#x137;ir&#x12B;gas ...</p><p>� Bet k&#x101; tad tev tr&#x16B;kst? P&#x101;rpiln&#x12B;bu es tev sag&#x101;d&#x101;t nevaru, un kam t&#x101; ai&#x12B; vajadz&#x12B;ga? Bet tr&#x16B;kuma, paldies dievam, l&#x12B;dz �im m&#x16B;su m&#x101;j&#x101;s nepaz&#x12B;st. Darba un rai�u tev nav nek&#x101;du ... T&#x16B;l&#x12B;t redz&#x113;ju, ka darbam tu neesi ne rad&#x12B;ta, ne audzin&#x101;ta, un nekad to no tevis neesmu pras&#x12B;jis. Ar saimniec&#x12B;bu nodarbojas Marta... tu dari tikai to, kas tev pat&#x12B;k... Tev ir b&#x113;rni, mana m&#x12B;la, gr&#x101;matas, rokdarbi...</p><p>Em&#x12B;lija l&#x113;n&#x101;m izsl&#x113;ja savu gl&#x12B;to, trauslo augumu, izsl&#x113;j&#x101;s un, ac&#x12B;m zibot, p&#x101;rtrauca v&#x12B;ru:</p><p>� Tu uzskait&#x12B;ji visu, kas man ir, tagad uzskaiti to, k&#x101; man nav... Kas man ir? Dz&#x12B;voju �aj&#x101; nomal&#x113; k&#x101; m&#x16B;&#x137;ene un nov&#x12B;stu k&#x101; smilt&#x12B;s iest&#x101;d&#x12B;ta pu&#x137;e. Kas man no t&#x101;, ka nepaz&#x12B;stu tr&#x16B;kuma? Manas pras&#x12B;bas ir daudz pla�&#x101;kas, augst&#x101;kas... Par gar�&#x12B;g&#x101;m pusdien&#x101;m es neraiz&#x113;jos, bet ilgojos ap sevi redz&#x113;t kaut nedaudz po&#x113;zijas, dailes, m&#x101;kslas... Bet kur es to varu rast? Es ilgojos p&#x113;c da�&#x101;d&#x12B;bas, mana daba nav k&#x101; st&#x101;vo�s &#x16B;dens, t&#x101; prasa p&#x113;c zib�&#x146;iem, kas to uzmundrin&#x101;tu... Es prasu vispirms, lai ar mani dal&#x12B;tos j&#x16B;t&#x101;s, bet vai man&#x101; tuvum&#x101; ir kaut viena sirds, kas pukst&#x113;tu ar man&#x113;jo vien&#x101; ritm&#x101;? Tu vienm&#x113;r sakies mani m&#x12B;lam! Es ar s&#x101;p&#x113;m saj&#x16B;tu to tikai k&#x101; ironiju! Iev&#x113;ro, es run&#x101;ju taisn&#x12B;bu. Tev nav pietieko�i att&#x12B;st&#x12B;ta un tik dedz&#x12B;ga dv&#x113;sele, lai tu var&#x113;tu t&#x101; m&#x12B;l&#x113;t, k&#x101; es prasu, lai mani m&#x12B;l. Ja tu mani t&#x101; m&#x12B;l&#x113;tu, tad nepamestu stund&#x101;m un vesel&#x101;m dien&#x101;m vienu savu materi&#x101;lo intere�u d&#x113;&#x13C;. Ar mani, manis d&#x113;&#x13C; tad tu aizmirstu visu, tad tu ik br&#x12B;di nenoniecin&#x101;tu manu gaumi un iera�as, bet atteiktos dr&#x12B;z&#x101;k no visa k&#x101; un aizmirstu visu ko, lai mani iepriecin&#x101;tu, izklaid&#x113;tu, padar&#x12B;tu laim&#x12B;gu. T&#x101; es saprotu m&#x12B;lu, to es no tevis gaid&#x12B;ju un jau sen zinu, ka esmu v&#x12B;lusies. T&#x101;p&#x113;c ar&#x12B; es cietu t&#x101;, ka pazaud&#x113;ju pat savu v&#x101;jo, v&#x101;rgo vesel&#x12B;bu. Beig&#x101;s pa|&#x101;vos gr&#x16B;tsird&#x12B;bai. Kaut m&#x12B;las viet&#x101; vismaz b&#x16B;tu guvusi k&#x101;du prieku vai izklaid&#x113;�anos ... Dz&#x12B;voju k&#x101; tuksnes&#x12B;... neviena neredz&#x113;dama, pati aiz �iem me�iem pasl&#x113;pta ... Proza ... proza ... proza ... Es ar to nevaru t&#x101; samierin&#x101;ties k&#x101; tu ... Un garlaic&#x12B;ba ... Es garlaikojos ... Gr&#x101;matas un rokdarbi vien ta�u nevar apmierin&#x101;t, bet, ja es grib&#x113;tu v&#x113;l ar kaut ko citu nodarboties, tad to man neat&#x13C;auj mana v&#x101;j&#x101; vesel&#x12B;ba ...</p><p>Visu to vi&#x146;a pateica bez niknuma, klusu, tikai ar dzi&#x13C;&#x101;m skumj&#x101;m. Acis pild&#x12B;j&#x101;s asar&#x101;m, bet vi&#x146;a tom&#x113;r novald&#x12B;j&#x101;s un ar bezcer&#x12B;gu �estu pabeidza:</p><p>� Bet ko nu par to run&#x101;t? Tu t&#x101;p&#x113;c nek&#x13C;&#x16B;si cit&#x101;ds, un ar&#x12B; viss p&#x101;r&#x113;jais paliks t&#x101;pat. Likte&#x146;a zvaigznes izstaro da�&#x101;du gaismu. Mana kv&#x113;lo tum�i. Ar prieku dom&#x101;ju par to, ka man ir varga vesel&#x12B;ba, varb&#x16B;t nav t&#x101;lu vairs kaps ...</p><p>No lakati&#x146;a, kuru vi&#x146;a laiku pa laikam lika pie ac&#x12B;m, pl&#x16B;da rez&#x113;du smar�a. Tad, nov&#x113;rsusi seju, vi&#x146;a s&#x101;ka l&#x16B;koties, k&#x101; v&#x113;j� rota|&#x101;jas ar kaprifoliju zari&#x146;iem, tos loc&#x12B;dams.</p><p>Benedikts vi&#x146;u nep&#x101;rtrauca, vi&#x146;� klaus&#x12B;j&#x101;s, &#x16B;su galu kod&#x12B;dams, bet, kad Em&#x12B;lija apklusa, tad, vi&#x146;&#x101; neskat&#x12B;damies, klusin&#x101;t&#x101; bals&#x12B; noteica:</p><p>� Es ... mans ... man ... priek� manis ... pie manis ...</p><p>P&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a vi&#x146;� piec&#x113;l&#x101;s. Lik&#x101;s, ka vi&#x146;a garais un sp&#x113;c&#x12B;gais st&#x101;vs k|uvis v&#x113;l smagn&#x113;j&#x101;ks nek&#x101; iepriek�.</p><p>� Tu pareizi pateici, � vi&#x146;� sac&#x12B;ja, � ka m&#x113;s viens otru nesaprotam un nekad nesaprat&#x12B;sim ... Tas man nav nek&#x101;ds atkl&#x101;jums, tikai l&#x12B;dz �im es centos sevi v&#x113;l apm&#x101;n&#x12B;t... Ko lai dara? Lai tad ar&#x12B; paliek t&#x101;... Tikai atjauj tev pateikt, ka t&#x101;s tavas �pu&#x137;es smilt&#x101;j&#x101;�, �uzmundrino�ie zibe&#x146;i�, �likte&#x146;a zvaigznes�, �kapi� un taml&#x12B;dz&#x12B;gas augstas lietas nepavisam nav nek&#x101;da po&#x113;zija, k&#x101; tu to iedom&#x101;jies, bet novecojis, slikts romantisks &#x16B;denti&#x146;�. Ar&#x12B; es k&#x101;dreiz pr&#x101;toju par augst&#x101;m liet&#x101;m, sabiedrisko dz&#x12B;vi, kas st&#x101;v&#x113;ja t&#x101;lu no vienk&#x101;r�&#x101;s dz&#x12B;ves, un atsac&#x12B;jos no visa t&#x101; nevis uzdz&#x12B;ves un m&#x12B;&#x13C;&#x101;ko d&#x113;&#x13C;, bet aiz nepiecie�am&#x12B;bas pien&#x101;kuma priek�&#x101;. Var b&#x16B;t, ka ar&#x12B; tur ir mazliet kas no po&#x113;zijas, bet tu to nepaz&#x12B;sti... Ko lai dara? Lai tad t&#x101; ar&#x12B; paliek...</p><p>Benedikta bals&#x12B; nebija dzirdamas tik daudz asaras, cik apvald&#x12B;ts niknums. Vi&#x146;� atst&#x101;ja lapeni.</p><p>P&#x113;c tam Benedikts sav&#x101; kabinet&#x101; un verand&#x101; ilgi izmaks&#x101;ja str&#x101;dniekiem nopeln&#x12B;to ned&#x113;&#x13C;as algu, apspried&#x101;s ar p&#x101;rvaldniekiem, ska&#x13C;i uri raiti str&#x12B;d&#x113;j&#x101;s ar diviem Bohatirovi�iem, kas bija atn&#x101;ku�i l&#x16B;gt, lai vi&#x146;iem atdod Kor�inas lab&#x12B;b&#x101; no&#x137;&#x12B;l&#x101;tos zirgus. �&#x12B; p&#x113;d&#x113;j&#x101; saruna vi&#x146;u visvair&#x101;k nogurdin&#x101;ja un nom&#x101;ca. No �iem &#x13C;aud&#x12B;m, kas audekla bl&#x16B;z&#x113;s st&#x101;v&#x113;ja uz verandas k&#x101;pn&#x113;m, Benedikts pras&#x12B;ja samaksu par nodar&#x12B;tajiem zaud&#x113;jumiem. Vi&#x146;i s&#x101;kum&#x101; l&#x16B;dz&#x101;s, p&#x113;c tam viens no vi&#x146;iem sadusmoj&#x101;s un visu stingri noliedza, apvainodams Benediktu cietsird&#x12B;b&#x101; un negrib&#x101; iejusties vi&#x146;u st&#x101;vokl&#x12B;. Tas Benediktu dzi&#x13C;i aizvainoja, un vi&#x146;� pac&#x113;la balsi t&#x101;, ka t&#x101; skan&#x113;ja p&#x101;r visu pagalmu. Tad ar&#x12B; otrs no �iem cilv&#x113;kiem, vid&#x113;ja auguma, ar rudmiesei l&#x12B;dz&#x12B;gu seju un st&#x101;v&#x101;m &#x16B;s&#x101;m, stipri iekaisa.</p><p>� Lai tad tiesa iz�&#x137;ir m&#x16B;su str&#x12B;du, � vi&#x146;� iesauc&#x101;s.</p><p>� Lai pans iesniedz par mums ties&#x101; s&#x16B;dz&#x12B;bu ... Bez tiesas m&#x113;s sevi aplaup&#x12B;t nejausim ...</p><p>� Iesnieg�u ar&#x12B;, � Kor�inskis kliedza pret&#x12B;. � Es ar&#x12B; nejau�os, lai katrs mani apzog...</p><p>� Esiet, pan, tik labs! � zemnieks kliedza. � &#x13B;aundari m&#x113;s nekad neesam biju�i un neb&#x16B;sim... Tagad m&#x113;s ies&#x16B;dz&#x113;sim ties&#x101; panu par apvaino�anu ...</p><p>� S&#x16B;dziet kaut vai pa�am velnam, tikai paz&#x16B;diet no man&#x101;m ac&#x12B;m! T&#x16B;l&#x12B;t! K&#x101; j&#x16B;s sauc? Tas ir... k&#x101;ds j&#x16B;su uzv&#x101;rds?</p><p>Vec&#x101;kais un gar&#x101;kais, v&#x101;j�, slim&#x12B;gs, kas visu laiku l&#x12B;dz �im bija klus&#x113;jis, pasp&#x113;ra soli uz priek�u, paskat&#x12B;j&#x101;s ar sav&#x101;m mier&#x12B;gaj&#x101;m, k&#x101;dreiz zilaj&#x101;m, bet tagad izbalu�aj&#x101;m ac&#x12B;m Kor�insk&#x12B; un klusu sac&#x12B;ja:</p><p>� Anzelms Bohatirovi�s ...</p><p>Ne z&#x12B;m&#x12B;gajam skatienam, ne v&#x113;l z&#x12B;m&#x12B;g&#x101;kai balss noska&#x146;ai, ar k&#x101;du Anzelms izrun&#x101;ja savu v&#x101;rdu, Kor�inskis dusm&#x101;s nepiev&#x113;rsa nek&#x101;du v&#x113;r&#x12B;bu un jaut&#x101;ja:</p><p>� Bet otram?</p><p>� Fabians Bohatirovi�s! � dusm&#x12B;gi bozdamies, atsauc&#x101;s jaut&#x101;tais.</p><p>� Nu t&#x101;tad ties&#x101;simies ... Bet tagad � paz&#x16B;diet ... &#x100;tr&#x101;k!</p><p>Tas, kur� nosauca sevi par Anzelmu, atkal pal&#x16B;koj&#x101;s Kor�insk&#x12B; un klusu teica:</p><p>� Pana labv&#x113;l&#x12B;bai &#x12B;ss m&#x16B;�s... Nelai&#x137;is And�ejs dro�i vien pret mums t&#x101; neiztur&#x113;tos.</p><p>Sie v&#x101;rdi ied&#x16B;ra Kor�inskim. Vi&#x146;� k&#x13C;uva pielaid&#x12B;g&#x101;ks, l&#x113;n&#x101;ks, ta�u sa&#x12B;ga v&#x113;l vair&#x101;k.</p><p>� Nelai&#x137;is And�ejs dz&#x12B;voja sav&#x101;d&#x101;kos laikos, � vi&#x146;� no&#x146;urd&#x113;ja un strauji pagriez&#x101;s pret durv&#x12B;m. Uz sliek�&#x146;a Kor�inskis vilcin&#x101;damies apst&#x101;j&#x101;s un p&#x101;ri plecam uzsauca aizejo�ajiem Jaud&#x12B;m:</p><p>� Pusi no soda atlai�u, bet otru pusi samaks&#x101;siet!</p><p>� Nek&#x101; nemaks&#x101;sim! � jaun&#x101;kais un dusm&#x12B;g&#x101;kais atcirta. � Lai pans iet uz tiesu un stiepj ar&#x12B; m&#x16B;s turp... ko lai dara!</p><p>�&#x101;das ainas uz Kor�inas lieve&#x146;a atk&#x101;rtoj&#x101;s &#x13C;oti bie�i, jo vair&#x101;ki zemnieku ciemi un viens �&#x13C;ahti�u apvidus tur&#x113;ja Kor�inu piln&#x12B;g&#x101; aplenkum&#x101;, un, ja Benedikts tik dedz&#x12B;gi neaizst&#x101;v&#x113;tos, tad daudz&#x101;s maz&#x101;s zivteles vien&#x101; acumirkl&#x12B; saplos&#x12B;tu lielo zivi. �odien Kor�inskis tom&#x113;r jut&#x101;s krietni vair&#x101;k sa&#x12B;dzis un sar&#x16B;gtin&#x101;ts nek&#x101; parasti. Zin&#x101;ma loma te bija vi&#x146;a sarunai lapen&#x113;, bet pats p&#x113;d&#x113;jais piliens � miglain&#x101;s atmi&#x146;as, ko vi&#x146;&#x101; atmodin&#x101;ja Anzelma Bohatirovi�a seja un v&#x101;rdi. Vi&#x146;� pareizi nov&#x113;rt&#x113;ja savas izj&#x16B;tas, nodom&#x101;dams: �Iek�&#x137;&#x12B;gi man&#x12B; viss raud.� Tas ir tiesa, ka jaun&#x12B;bas ide&#x101;li, aprakti zem rupj&#x101;m v&#x113;l&#x101;ko notikumu smilt&#x12B;m, p&#x101;rv&#x113;r�as par dzelk�&#x146;iem, kas, pat mazdrusci&#x146; pakustoties, duras sird&#x12B;.</p><p>Sav&#x101; kabinet&#x101; pie rakst&#x101;mgalda, uz kura <emphasis>dega</emphasis> lampa un atrad&#x101;s saimniec&#x12B;bas r&#x113;&#x137;inu gr&#x101;matas, vi&#x146;�, atbalst&#x12B;jis galvu rok&#x101;s, nogrima gar&#x101;s, gr&#x16B;t&#x101;s p&#x101;rdom&#x101;s. P&#x113;c tam pa&#x146;&#x113;ma no smag&#x101; sloga apak�as k&#x101;du lapu un l&#x113;n&#x101;m, v&#x113;r&#x12B;gi s&#x101;ka to las&#x12B;t. T&#x101; bija vi&#x146;a br&#x101;&#x13C;a Dominika v&#x113;stule, rakst&#x12B;ta no &#x13C;oti t&#x101;las zemes, un skan&#x113;ja t&#x101;:</p><p>�M&#x12B;&#x13C;otais br&#x101;li! Lai cik �&#x113;l man ar&#x12B; tevis n e b &#x16B; tu, ka tu tik &#x13C;oti nomokies un noraiz&#x113;jies ar savu saimniec&#x12B;bu, mans pien&#x101;kums tom&#x113;r sac&#x12B;t tev patiesu v&#x101;rdu. J&#x16B;s neviens neprotat rast sev &#x12B;sto padomu. Vai cilv&#x113;ks ir k&#x101;da s&#x113;ne, kam j&#x101;aug vien&#x101; viet&#x101;, kaut ar&#x12B; tam tur nekl&#x101;tos labi, vai vi&#x146;� nevar citur mekl&#x113;t laimi? Pasaule ir pla�a, un taj&#x101; katrs var atrast sev piem&#x113;rotu vietu, vajadz&#x12B;ga tikai ener&#x123;ija un mier&#x12B;gs skatiens uz liet&#x101;m. Ja es zin&#x101;tu, ka tu jau toj proti, tad pacenstos pal&#x12B;dz&#x113;t tev izkulties no necie�am&#x101; st&#x101;vok&#x13C;a, k&#x101;d&#x101; j&#x16B;s visi esat sevi nost&#x101;d&#x12B;ju�i. P&#x101;rdod Kor�inu, un es tev izg&#x101;d&#x101;�u p&#x101;rvaldnieka vietu k&#x101;d&#x101; no �ejienes lielaj&#x101;m mui�&#x101;m. Esmu tuv&#x101;s attiec&#x12B;b&#x101;s ar k&#x101;du k&#x146;azu, kuram tie�i pa�laik vajadz&#x12B;gs god&#x12B;gs cilv&#x113;ks ar speci&#x101;lu izgl&#x12B;t&#x12B;bu, kas var&#x113;tu p&#x101;rvald&#x12B;t vi&#x146;a mui�as. Alga � pieci t&#x16B;ksto�i rub&#x13C;u gad&#x101; pie visa gatava tev un tavai &#x123;imenei, dz&#x12B;vosi pil&#x12B;, tav&#x101; r&#x12B;c&#x12B;b&#x101; b&#x16B;s paj&#x16B;gs un se�i zirgi. Turkl&#x101;t �&#x12B; puse ir bag&#x101;ta, un, kam ir nauda, var nodarboties ar da�&#x101;d&#x101;m spekul&#x101;cij&#x101;m: tirgoties ar kokiem, ier&#x12B;kot spirta dedzin&#x101;tavu vai uz&#x146;emties vad&#x12B;t da�&#x101;dus darbus. Bet r&#x12B;koties gan vajag m&#x101;c&#x113;t, un es nezinu, vai tu prat&#x12B;si, jo man l&#x12B;dz �im ir veicies vien&#x12B;gi dienest&#x101;, turpretim ar spekul&#x101;ciju ne sevi�&#x137;i. Katr&#x101; zi&#x146;&#x101; tev, sa&#x146;emot noteiktu algu un r&#x12B;kojoties ar skaidru kapit&#x101;lu, ko tu ieg&#x16B;tu, p&#x101;rdodot Kor�inu, kl&#x101;tos lab&#x101;k nek&#x101; tagad. Es zinu, ka to iekalt tev galv&#x101; neb&#x16B;s viegli; es atceros, cik man bija skumji p&#x113;c savas puses un k&#x101; es moc&#x12B;jos, kam&#x113;r visas t&#x101;s da�&#x101;d&#x101;s mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas izmetu no galvas. Bet pla�aj&#x101; pasaul&#x113; cilv&#x113;ks pamaz&#x101;m daudz ko iem&#x101;c&#x101;s un daudz ko aizmirst. Ir vienalga, kur dz&#x12B;vo, ja esi krietns un noder&#x12B;gs. Es dz&#x12B;voju god&#x12B;gi (t&#x101;lab jau ar&#x12B; spekul&#x101;cij&#x101;s man nav laimes), bet par savu un savas &#x123;imenes labkl&#x101;j&#x12B;bu r&#x16B;p&#x113;jos un dienest&#x101; tieku labi ieskat&#x12B;ts. R&#x16B;p&#x113;jies ari tu par to, lai atmesto m&#x113;r&#x137;u d&#x113;| netiktu saboj&#x101;ta atlikus&#x12B; dz&#x12B;ves da|a. Es tev gribu dot padomu un vis&#x101;di pal&#x12B;dz&#x113;t, lai tu te labi justos. Lai gan daudz ko esmu aizmirsis, bet tos laikus es atceros, kad m&#x113;s abi kop&#x101; aug&#x101;m, m&#x101;c&#x12B;j&#x101;mies, bet p&#x113;c tam... Ak, nabaga And�ejs! M&#x113;s esam paliku�i tikai divi, bet ne tu esi man, ne es tev... Grib&#x113;tos, lai tu dz&#x12B;vo taj&#x101; pa�&#x101; pus&#x113;, kur es, un lai m&#x16B;su b&#x113;rni m&#x101;c&#x12B;tos cits citu paz&#x12B;t. Apsver labi to, ko tev iesaku, padom&#x101;...�</p><p>Benedikts saprata, ka ar&#x12B; Dominiks ir &#x13C;oti izmain&#x12B;jies. Dz&#x12B;ve! Cik gadu vi&#x146;� jau rakst&#x12B;ja br&#x101;lim pa retai v&#x113;stulei un no vi&#x146;a sa&#x146;emt&#x101;s las&#x12B;ja ar nepatiku. Cik rei�u vi&#x146;� bija v&#x113;l&#x113;jies pastr&#x12B;d&#x113;ties ar vi&#x146;u v&#x113;stul&#x113;, bet gar&#x101;kai rakst&#x12B;�anai vi&#x146;am nekad neizn&#x101;ca laika, un ikviena gar&#x12B;ga piep&#x16B;le Benediktam bija t&#x101; visgr&#x16B;t&#x101;k&#x101;. Vi&#x146;� atmeta tikai ar roku, sarauca v&#x113;l vair&#x101;k pieri un pr&#x101;toja, ka vi&#x146;am pasaul&#x113; paties&#x12B;b&#x101; br&#x101;&#x13C;a nemaz vairs nav, un atkal aizmirsa Dominiku uz ilgiem m&#x113;ne�iem. �oreiz Benedikts tom&#x113;r v&#x113;l&#x12B;g&#x101;k un uzman&#x12B;g&#x101;k nek&#x101; parasti izlas&#x12B;ja v&#x113;stuli. Nu, ko? T&#x101;da ir dz&#x12B;ve! Ko tik t&#x101; ar cilv&#x113;kiem neizdara? Vienu p&#x101;rveido t&#x101;, otru cit&#x101;d&#x101;k. Daudz ko vi&#x146;� tur, �is br&#x101;lis, ir aizmirsis, bet seno draudz&#x12B;bu tom&#x113;r atceras. Varb&#x16B;t paklaus&#x12B;t vi&#x146;a padomam? Varb&#x16B;t �&#x12B; sunisk&#x101; dz&#x12B;ve patie�&#x101;m nek&#x101; nedod? Cilv&#x113;ks tikai ier&#x16B;s, nosl&#x101;p&#x113; savu garu. Tad b&#x16B;tu vismaz divat&#x101; ... bet t&#x101; ... piedev&#x101;m v&#x113;l �&#x12B;s m&#x101;jas nesaska&#x146;as, � smagi. Tur darba dro�i vien b&#x16B;tu vair&#x101;k, bet darbs jau nek&#x101;d&#x101; zi&#x146;&#x101; nav bied&#x113;klis, tikai tas ir b&#x12B;stams, ar ko darbs t e saist&#x12B;ts. Tur blakus darbam b&#x16B;s ar&#x12B; atp&#x16B;ta, nodro�in&#x101;ta r&#x12B;tdiena un v&#x113;l turkl&#x101;t... atkrit&#x12B;s m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; pl&#x113;�an&#x101;s ar &#x13C;aud&#x12B;m. Oh, �&#x12B; jezga!</p><p>�Ja es b&#x16B;tu bag&#x101;tnieks, nudien neielaistos nek&#x101;dos &#x137;&#x12B;vi&#x146;os, kaut ar&#x12B; ien&#x101;kumi b&#x16B;tu maz&#x101;ki, ne ar vienu neties&#x101;tos � pa�am vienm&#x113;r smagi. Bet tur es atg&#x16B;�u sev mieru, atbr&#x12B;vo�os no r&#x16B;sas un &#x13C;aud&#x12B;m vairs neb&#x16B;�u par slogu... Lai tad lab&#x101;k k&#x101;ds cits te pl&#x113;�as ar vi&#x146;iem! Kas zin, varb&#x16B;t t&#x101; ar&#x12B; izdar&#x12B;�u, k&#x101; br&#x101;&#x13C;uks iesaka ... Cik sen vi&#x146;u neesmu redz&#x113;jis! L&#x16B;k, es gan dz&#x12B;voju tuksnes&#x12B;! Ne man k&#x101;ds, kam padomu papras&#x12B;t, ne k&#x101;ds, ar ko parun&#x101;t vai pajokot! Tur man tuvum&#x101; b&#x16B;tu br&#x101;lis. Vi&#x146;� p&#x101;rv&#x113;rties? Un kas par to? T&#x101;da jau ir dz&#x12B;ve! Nabaga br&#x101;lis, t&#x101;ds pats k&#x101; es!�</p><p>Likdams v&#x113;stuli atkal zem sloga, vi&#x146;� nodom&#x101;ja, ka �odien vai r&#x12B;t uzrakst&#x12B;s Dominikam piekr&#x12B;to�u atbildi.</p><p>�Vajadz&#x113;s tikai par visu s&#x12B;ki izpra�&#x146;&#x101;t un l&#x16B;gt, lai man at&#x13C;auj kaut reizi pa gadiem trim atbraukt uz �o pusi, jo, aizbraucot uz visiem laikiem... var ilg&#x101;s nobeigties ...�</p><p>S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; ar troksni atv&#x113;r&#x101;s durvis un kabinet&#x101; ieklupa mazs rad&#x12B;jums, l&#x113;k&#x101;dams k&#x101; sien&#x101;zis, un katru reizi palecoties tam ap galvu nopl&#x12B;voja gai�ie mati k&#x101; saules zelt&#x12B;ti nogatavoju�ies kvie�i. Ieklupa, pal&#x113;k&#x101;ja, apsk&#x101;va ro&#x137;eles Kor�inskim ap kaklu un pavisam smalk&#x101;, ska&#x13C;&#x101; balsti&#x146;&#x101; no�ivin&#x101;ja:</p><p>� T&#x113;ti, tante Marta prasa, vai tev vakari&#x146;as atnest �urp jeb tu &#x113;d&#x12B;si &#x113;damistab&#x101;; vai tu gribi c&#x101;li un r&#x16B;gu�pienu vai avenes... T&#x113;t, avenes &#x13C;oti gar�&#x12B;gas, tante Marta man daudz daudz iedeva. Vi&#x146;a cep p&#x12B;r&#x101;dzi&#x146;us ar aven&#x113;m, v&#x113;l nav izcepu�ies. Tante Marta teica, lai t&#x113;tis �odien &#x113;dot r&#x16B;gu�pienu, esot labs, vakar t&#x101;ds nebijis...</p><p>Kor�inskis noliec&#x101;s un uzspieda b&#x113;rnam sk&#x16B;pstu uz l&#x16B;p&#x101;m. Tas bija vien&#x12B;gais l&#x12B;dzeklis, k&#x101; izbeigt �o putn&#x113;na �ivin&#x101;�anu un tad ar&#x12B; tikai uz &#x12B;su br&#x12B;di, jo mazais pirksti&#x146;� pastiep&#x101;s pret s&#x12B;kajiem, baltajiem naktstauri&#x146;iem, kas, ielidoju�i pa atv&#x113;rto logu, ri&#x146;&#x137;oja ap lampu vai, sakritu�i uz pel&#x113;kajiem r&#x113;&#x137;inu gr&#x101;matu v&#x101;kiem, pl&#x101;t&#x12B;ja savus mazos, tr&#x12B;so�os sp&#x101;rni&#x146;us.</p><p>� Vai redzi, t&#x113;t? Tauri&#x146;i, ai, k&#x101;di tauri&#x146;i... Bet d&#x101;rz&#x101; ir skaist&#x101;ki... Juleks saka, ka p&#x113;c m&#x113;ne�a zvejnieki &#x137;er�ot p&#x16B;c&#x12B;tes ... zini, t&#x113;t, nakt&#x12B;... no laivas ... pie uguns... Vai tu, t&#x113;t, k&#x101;dreiz esi kop&#x101; ar zvejniekiem &#x137;&#x113;ris p&#x16B;c&#x12B;tes? Juleks st&#x101;st&#x12B;ja, ka tas esot t&#x101;di mazi mazi tauri&#x146;i... zini, t&#x113;t, ziv&#x12B;m &#x113;smai...</p><p>� Vidzi! � ies&#x101;ka Kor�inskis, skat&#x12B;damies mazajam d&#x113;lam sej&#x101; t&#x101;, k&#x101; laikam l&#x12B;dz �im nekad nebija skat&#x12B;jies. � Vidzi, klausies, Vidzi!</p><p>� Kas ir, t&#x113;t?</p><p>� Vai tu m&#x12B;li �os" mazos, baltos tauren&#x12B;�us?</p><p>� M&#x12B;lu, t&#x113;tuk, vi&#x146;i tik skaisti...</p><p>� Bet vai Nemunu ar&#x12B; m&#x12B;li?</p><p>Z&#x113;ns pat k&#x101;j&#x101;m s&#x101;ka d&#x12B;d&#x12B;ties.</p><p>� T&#x113;tuk, ja tu, t&#x113;tuk, zin&#x101;tu, cik jauki ir braukt ar laivu un &#x137;ert zivis ... M&#x113;s ar Juleku �odien brauc&#x101;m ... Vi&#x146;� no&#x137;&#x113;ra l&#x12B;daku ... zini, t&#x113;t, ar velci... bet es ar mak�&#x137;eri divus grundul&#x12B;�us ...</p><p>� Un me�u, to, kas vi&#x146;pus Nemunas, ar&#x12B; m&#x12B;li?</p><p>� Ai t&#x113;tuk, m&#x113;s � tante Marta un Justinka, un es � sv&#x113;tdien p&#x101;rc&#x113;l&#x101;mies laiv&#x101; uz me�u, las&#x12B;j&#x101;m s&#x113;nes, mums g&#x101;ja tik jautri, tik jautri...</p><p>T&#x113;va rokas arvien cie�&#x101;k apsk&#x101;va maigo b&#x113;rna augumi&#x146;u, liel&#x101;s, gr&#x16B;tsird&#x12B;g&#x101;s acis atmaiga, gremd&#x113;dam&#x101;s dzidri spo�ajos, �irgtajos z&#x113;na redzok|os.</p><p>� Bet tu, t&#x113;t, vai tu m&#x12B;li? J&#x101;?</p><p>Kor�inska grumbainaj&#x101; pier&#x113;, iedegu�ajos vaigos un garaj&#x101;s &#x16B;s&#x101;s nebija vietas, kuru neb&#x16B;tu nosk&#x16B;pst&#x12B;ju�as vi&#x146;a d&#x113;la smejo�&#x101;s, maig&#x101;s l&#x16B;pi&#x146;as. Tas bija t&#x101;ds drai�&#x137;is un neb&#x113;dnieks k&#x101; reti k&#x101;ds; ne tikai vis&#x101; m&#x101;j&#x101;, bet vis&#x101; Kor�in&#x101; skan&#x113;ja t&#x101; balss. Kad vi&#x146;u spieda pie gr&#x101;matas, vi&#x146;� kliedza: �Nemociet mani!� � un b&#x113;ga, cik jaudas, uz saimniec&#x12B;bas pagalmu pie kalpu b&#x113;rniem vai uz t&#x12B;rumu pie p&#x13C;&#x101;v&#x113;jiem un ganiem; bet reiz&#x113;m atkal pats, nol&#x12B;dis kaut kur klus&#x101; nost&#x16B;r&#x12B;, tik dedz&#x12B;gi m&#x101;c&#x12B;j&#x101;s, ka bija gr&#x16B;ti pat atraut. Reiz, kad saslima maz&#x101; m&#x101;�ele, aukl&#x113;ja un lutin&#x101;ja to vesel&#x101;m dien&#x101;m t&#x101;, ka pats k|uva b&#x101;ls un nov&#x101;j&#x113;ja ... Kor�inskis �oreiz noraudz&#x12B;j&#x101;s b&#x113;rn&#x101; ilgu un dzi&#x13C;u domu pilnu skatienu. Dom&#x101;ja, skat&#x12B;j&#x101;s un � s&#x101;ka smaid&#x12B;t.</p><p>� Ak tu mana cer&#x12B;ba!</p><p>Pui�elis pat iekliedz&#x101;s � tik stipri un cie�i t&#x113;vs vi&#x146;u nosk&#x16B;pst&#x12B;ja uz maz&#x101; vaidzi&#x146;a. Kor�inskis l&#x12B;ksmu seju sac&#x12B;ja:</p><p>� Pal&#x16B;dz tanti Martu, lai pasniedz man te, kabinet&#x101;, c&#x101;li un r&#x16B;gu�pienu, avenes un visu, kas vien ir... Man velni�&#x137;&#x12B;gi sagrib&#x113;jies &#x113;st!</p><p>V&#x113;l taj&#x101; pa�&#x101; nakt&#x12B; vi&#x146;� aizrakst&#x12B;ja br&#x101;lim noraido�u atbildi.</p><p>N&#x101;ko�aj&#x101; dien&#x101; vi&#x146;i abi ar Martu, k&#x101; parasts, piec&#x113;l&#x101;s piecos no r&#x12B;ta, un, k&#x101; parasts, vi&#x146;u abu balsis cauru dienu skan&#x113;ja vis&#x101; pla�aj&#x101; saimniec&#x12B;b&#x101;. Abiem vi&#x146;iem bez p&#x101;r&#x113;j&#x101;m radniecisk&#x101;m &#x12B;pa�&#x12B;b&#x101;m bija v&#x113;l k&#x101;da kop&#x113;ja � abu balsis ar gadiem k&#x13C;uva rupj&#x101;kas un spalg&#x101;kas. Bez rai�u piln&#x101; un s&#x12B;kumain&#x101; darba, kam vi&#x146;i atdev&#x101;s ar visliel&#x101;ko cent&#x12B;bu, vi&#x146;os abos bija v&#x113;l kaut kas t&#x101;ds, kas tajos bie�i modin&#x101;ja &#x12B;gnumu. S&#x12B; sliec&#x12B;ba uz dusmo�anos un n&#x12B;gr&#x12B;bu Kor�inski pie&#x146;&#x113;m&#x101;s <emphasis>jo sevi�&#x137;i p&#x113;c tam,</emphasis> kad atkal reiz <emphasis>bija</emphasis> notikusi &#x12B;sa, bet vi&#x146;am neaizmirstama, asa izskaidro�an&#x101;s ar sievu. �oreiz vi&#x146;a, v&#x113;l vair&#x101;k sagurusi un sadr&#x16B;musi nek&#x101; pirms p&#x101;ris gadiem, pati bija ien&#x101;kusi Benedikta kabinet&#x101;, lai izrun&#x101;tos. Kor�inskis jut&#x101;s izbr&#x12B;n&#x12B;jies un apmierin&#x101;ts. Vi&#x146;� v&#x113;l arvien cer&#x113;ja, ka sieva agr&#x101;k vai v&#x113;l&#x101;k piev&#x113;rs&#x12B;sies vi&#x146;a uzskatiem un darbam, ka vi&#x146;u starp&#x101; nodibin&#x101;sies ja ne glu�i piln&#x12B;ga, tad vismaz jel kaut k&#x101;da sapra�an&#x101;s. Vi&#x146;� steidz&#x12B;gi pab&#x12B;d&#x12B;ja vi&#x146;ai &#x113;rt&#x101;ko kr&#x113;slu, apliecin&#x101;dams savu gribu un gatav&#x12B;bu savstarp&#x113;ji izrun&#x101;ties.</p><p>Klusi, teko�i, piem&#x12B;l&#x12B;g&#x101; bals&#x12B; Em&#x12B;lija pav&#x113;st&#x12B;ja, ka grib dz&#x12B;vot savrup, lai pusi no t&#x101;s p&#x16B;ra procentiem izmaks&#x101; vi&#x146;ai, ko izlieto�ot sav&#x101;m &#x12B;pa�&#x101;m vajadz&#x12B;b&#x101;m. P&#x16B;r&#x101; vi&#x146;a esot sa&#x146;&#x113;musi divdesmit t&#x16B;ksto�us: procentus prasot tikai no desmit t&#x16B;ksto�iem un tikai asto&#x146;us gad&#x101;, lai gan visi pa�reiz labpr&#x101;t maks&#x101;jot desmit un divpadsmit procentu. So summu varot izmaks&#x101;t pat divos vai trijos pa&#x146;&#x113;mienos. Citiem v&#x101;rdiem sakot, kop&#x113;ju vajadz&#x12B;bu apmierin&#x101;�anai vi&#x146;a atv&#x113;lot pusi no saviem ien&#x101;kumiem un esot gatava vis&#x101;di n&#x101;kt pretim, sa&#x146;emot otru pusi, tikai ar noteikumu, ka �ai naudai j&#x101;non&#x101;k vi&#x146;as rok&#x101;s, jo vi&#x146;ai esot savas vajadz&#x12B;bas un gaumes pras&#x12B;bas, kuru apmierin&#x101;�an&#x101; nev&#x113;loties apgr&#x16B;tin&#x101;t v&#x12B;ru, bet dz&#x12B;vot bez t&#x101;m �aj&#x101; tuksnes&#x12B;, �aj&#x101; garlaic&#x12B;b&#x101; ar&#x12B; neesot iesp&#x113;jams. Gribot mazliet iek&#x101;rtot savu ligzdi&#x146;u, tas ir, istabas, kur&#x101;s visbie�&#x101;k tai pat&#x12B;kot uztur&#x113;ties; vi&#x146;as v&#x101;j&#x101; vesel&#x12B;ba prasot daudz z&#x101;&#x13C;u; turkl&#x101;t v&#x113;l vi&#x146;a m&#x12B;lot daudz las&#x12B;t un nodarboties ar rokdarbiem. Vi&#x146;a par �o naudu uzpos&#x12B;�ot savu st&#x16B;r&#x12B;ti, pirk�ot z&#x101;les, gr&#x101;matas, dz&#x12B;parus un pat ap&#x123;&#x113;rbus.</p><p>� Ceru, � vi&#x146;a nobeidza, � ka tu negrib&#x113;si atsac&#x12B;t man �o s&#x12B;kumu... L&#x12B;dz �im jau .tu t&#x101;pat visu, ko vien v&#x113;l&#x113;jos, pirki. Tom&#x113;r tas tev sag&#x101;d&#x101;ja liekas raizes, bet es atkal atsac&#x12B;jos no daudz k&#x101;, lai neb&#x16B;tu apnic&#x12B;ga ar saviem l&#x16B;gumiem. Tev tas b&#x16B;s vienalga, bet man&#x101; skumjaj&#x101; dz&#x12B;v&#x113; ienes&#x12B;s mazliet atvieglojuma un prieka.</p><p>K&#x101;du iespaidu sievas priek�likums atst&#x101;ja uz Kor-�inski, to vi&#x146;� neizr&#x101;d&#x12B;ja ne ar maz&#x101;ko sejas vaibstu. Piekl&#x101;j&#x12B;gaj&#x101; un garaj&#x101; run&#x101; vi&#x146;� noklaus&#x12B;j&#x101;s uzman&#x12B;gi, acis nod&#x16B;ris un garo &#x16B;su galu ap pirkstu t&#x12B;dams. Kad vi&#x146;a beidza, Benedikts paklan&#x12B;j&#x101;s ar tik c&#x113;lu iznes&#x12B;bu, it k&#x101; vi&#x146;a priek�&#x101; pa�reiz s&#x113;d&#x113;tu nevis sieva, ar kuru daudzus gadus nodz&#x12B;vojis kop&#x101; zem viena jumta, bet k&#x101;da v&#x113;l&#x12B;ga labdare, un ar t&#x101;du pa�u c&#x113;lu iznes&#x12B;bu atbild&#x113;ja:</p><p>� Tavu v&#x113;l&#x113;�anos cent&#x12B;�os izpild&#x12B;t, cik prec&#x12B;zi vien sp&#x113;�u. L&#x16B;g�u tikai, lai tu nosaki maks&#x101;jumiem noteiktu laiku...</p><p>Vi&#x146;a atbild&#x113;ja, ka �is jaut&#x101;jums vi&#x146;ai ir piln&#x12B;gi vienaldz&#x12B;gs, bet tas, cik c&#x113;li v&#x12B;rs �odien iztur&#x113;j&#x101;s, vi&#x146;u t&#x101; aizkustin&#x101;ja, ka atmi&#x146;&#x101; atausa sen pag&#x101;ju�ie br&#x12B;�i un agr&#x101;kais Benedikts, un vi&#x146;a ar aizmiglot&#x101;m ac&#x12B;m un gandr&#x12B;z kaisli izstiepa pret vi&#x146;u abas rokas.</p><p>Ja vi&#x146;� tad b&#x16B;tu apkampis un apvelt&#x12B;jis dedz&#x12B;giem sk&#x16B;pstiem, ja vi&#x146;� b&#x16B;tu izbeidzis garlaic&#x12B;go staig&#x101;�anu un brauk&#x101;�anu pa saimniec&#x12B;bu un gaum&#x12B;gi modern&#x101; uzvalk&#x101; s&#x101;cis uztur&#x113;ties vi&#x146;as �ligzdi&#x146;&#x101;�, kop&#x101; ar vi&#x146;u las&#x12B;jis trij&#x101;s valod&#x101;s st&#x101;stus un ce|ojumu aprakstus un stund&#x101;m ilgi m&#x12B;l&#x12B;gi raudz&#x12B;jies vi&#x146;ai ac&#x12B;s, � kas zin, k&#x101;das tad p&#x101;rv&#x113;rt&#x12B;bas b&#x16B;tu var&#x113;ju�as notikt vi&#x146;u dz&#x12B;v&#x113;; kas zin, vai t&#x101;d&#x101; veid&#x101; vi&#x146;as ilgas un izt&#x113;le neb&#x16B;tu tikusi piepild&#x12B;ta ... Bet vi&#x146;� tikai &#x13C;oti iznes&#x12B;gi pret vi&#x146;u v&#x113;lreiz paklan&#x12B;j&#x101;s un vienai no pastieptaj&#x101;m rok&#x101;m viegli pied&#x16B;r&#x101;s ar savu pirkstu galiem. Tad ar&#x12B; vi&#x146;a nov&#x113;rs&#x101;s daudz strauj&#x101;k, nek&#x101; to var&#x113;ja sagaid&#x12B;t, &#x146;emot v&#x113;r&#x101; t&#x101;s v&#x101;rgumu, un izg&#x101;ja. Palicis viens, �is plec&#x12B;gais, sp&#x113;c&#x12B;-</p><p>gais v&#x12B;rietis vispirms iesm&#x113;j&#x101;s &#x12B;siem, nervoziem smiekliem, tad gar&#x101;kiem un beidzot s&#x101;ka smieties tik nevald&#x101;mi, bez apst&#x101;jas, l&#x12B;dz nokrita uz sola un aizkl&#x101;ja abas acis ar rok&#x101;m ...</p><p>Kop� t&#x101; laika pane Em&#x12B;lija pat l&#x12B;dz lapenei vairs neaizstaig&#x101;ja. Par naudu, ko v&#x12B;rs izsniedza ar pulkste&#x146;a precizit&#x101;ti, vi&#x146;a lika iztaps&#x113;t savu gu&#x13C;amistabu ar gai�i zil&#x101;m tapet&#x113;m, bet savu kabinetu � baltu ar lauku pu&#x137;&#x12B;t&#x113;m. Pirmaj&#x101; novietoja gai�i zilas m&#x113;beles, otraj&#x101; sarkanas, tualetes galdi&#x146;u izrot&#x101;ja ar musl&#x12B;na p&#x101;rkl&#x101;ju un me�&#x123;in&#x113;m, eta�eres vienm&#x113;r piekr&#x101;va ar jaunam gr&#x101;mat&#x101;m un nieci&#x146;iem, ieg&#x101;d&#x101;j&#x101;s jaunus materi&#x101;lus rokdarbiem. Ter&#x113;zi iek&#x101;rtoja blakus savai gu&#x13C;amistabai, lai arvien b&#x16B;tu pa rokai priek�&#x101; las&#x12B;t&#x101;ja, sarunu biedre un z&#x101;&#x13C;u pasniedz&#x113;ja. Un t&#x101; vi&#x146;a dz&#x12B;voja, no gultas �ez-long&#x101;, no �ezlonga gult&#x101;, klusa, r&#x101;ma, nevienu neapgr&#x16B;tin&#x101;dama � pat ne &#x113;nas uz to pusi, � dien&#x101;m un ned&#x113;&#x13C;&#x101;m ilgi neviena no m&#x101;jiniekiem neredz&#x113;dama un nelikdam&#x101;s zinis, kas notiek p&#x101;r&#x113;j&#x101;s istab&#x101;s. Par �&#x12B;m ab&#x101;m iecien&#x12B;taj&#x101;m, ar pat&#x12B;kam&#x101;m lieti&#x146;&#x101;m iek&#x101;rtotaj&#x101;m, uzpostaj&#x101;m istab&#x101;m vi&#x146;a draugiem m&#x113;dza sac&#x12B;t:</p><p>� T&#x101; ir visa mana pasaule!</p><p>Bet par Benedikta pasauli bija k&#x13C;uvusi Kor�ina, pla�&#x101;ka gan par vi&#x146;a sievas istab&#x101;m, ta�u ar&#x12B; t&#x101; nebija diezin k&#x101;da liel&#x101;. Pamaz&#x101;m un dr&#x12B;z vien �ie �etrdesmit vluki ar lab&#x101;ku un slikt&#x101;ku zemi aizsedza vi&#x146;am visu zemeslodi ar visu, kas uz t&#x101;s bija bijis un bija v&#x113;l tagad. Katru gadu vi&#x146;� aps&#x113;ja pa divsimt morgu lab&#x12B;bas un z&#x101;l&#x101;ju, smilt&#x101;j&#x101; st&#x101;d&#x12B;ja kartupe&#x13C;us, p&#x101;rdodams tos ar pe&#x13C;&#x146;u tuv&#x113;jai degv&#x12B;na dedzin&#x101;tavai, r&#x16B;p&#x12B;gi uzraudz&#x12B;ja invent&#x101;ru � saimniec&#x12B;b&#x101; arvien bija kas labojams un piekopjams; par katru zemes p&#x113;du, par katru nogan&#x12B;tu stiebri&#x146;u, par katru me�&#x101; nocirstu zaru vi&#x146;� ar saviem kaimi&#x146;iem c&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s gan ties&#x101;, gan saviem sp&#x113;kiem, k&#x13C;&#x16B;dams arvien ka�&#x137;&#x12B;g&#x101;ks.</p><p>Ar tiem da�iem t&#x16B;ksto�iem, ko par savu darbu ieguva, vi&#x146;� pa da&#x13C;&#x101;m dz&#x113;sa par&#x101;du un procentus bank&#x101;, m&#x101;sai par neizmaks&#x101;to p&#x16B;ru un jo sevi�&#x137;i k&#x101;rt&#x12B;gi izmaks&#x101;ja procentus sievai par vi&#x146;as p&#x16B;ra pusi. Tad v&#x113;l maks&#x101;ja par d&#x113;la skolo�anu un meitas pansiju Var�av&#x101;. Kas palika p&#x101;ri, tas aizg&#x101;ja saimniec&#x12B;bas vajadz&#x12B;b&#x101;m, ar to r&#x12B;koj&#x101;s Marta. No saimnieko�anas br&#x12B;vo laiku Kor�inskis pavad&#x12B;ja med&#x12B;b&#x101;s ar suni un las&#x12B;dams av&#x12B;zes, ar kur&#x101;m rok&#x101;s bie�i vien iemiga. Av&#x12B;zes rakst&#x12B;ja par lieliem un t&#x101;liem notikumiem, kas vi&#x146;am k|uva arvien sve�&#x101;ki un nesaprotam&#x101;ki. Visus savus sp&#x113;kus vi&#x146;� velt&#x12B;ja tiem au�amiem st&#x101;viem, kuros jau tik daudz gadu ar t&#x101;d&#x101;m p&#x16B;l&#x113;m auda savu dz&#x12B;vi un savu b&#x113;rnu n&#x101;kotni. Audekla dzija bie�i vien tr&#x16B;ka un gali pazuda; vi&#x146;� tos uz&#x137;&#x113;ra, sas&#x113;ja un dreb&#x113;ja, ka tie k&#x101;dreiz nep&#x101;rtr&#x16B;kst gal&#x12B;gi. Vi&#x146;� baid&#x12B;j&#x101;s v&#x113;l no daudz k&#x101; cita. Reiz&#x113;m pat �&#x137;ita, ka vi&#x146;� aizmirsis valodu, tik mazrun&#x12B;gs bija k&#x13C;uvis. Un, ja reiz&#x113;m ierun&#x101;j&#x101;s, tad tikai pusv&#x101;rdiem. Vi&#x146;am att&#x12B;st&#x12B;j&#x101;s para�a da�u lietv&#x101;rdu vai &#x12B;pa�v&#x101;rdu viet&#x101; lietot neko neizsako�us apz&#x12B;m&#x113;jumus: �Sito... to... to tur...� Tie Kor�inskim nebija iera�as v&#x101;rdi&#x146;i, vi&#x146;� tos nelietoja vienm&#x113;r, bet vajadz&#x113;ja tikai vi&#x146;am, mazliet sastostoties, s&#x101;kt savu: �Sito... to tur...� � un klaus&#x12B;t&#x101;jam t&#x16B;da&#x13C; �&#x137;ita, ka vi&#x146;a br&#x16B;naj&#x101;s, gr&#x16B;tsird&#x12B;gaj&#x101;s ac&#x12B;s pazib gudras .un �&#x137;elm&#x12B;gas liesmi&#x146;as ...</p></section><section><title><p><strong>IV</strong></p></title><p>Past&#x101;v&#x12B;g&#x101;s Benedikta raizes un neva&#x13C;&#x12B;ba, no vienas puses, un panes Em&#x12B;lijas v&#x101;j&#x101; vesel&#x12B;ba un dz&#x12B;ves veids, k&#x101;du vi&#x146;a turpin&#x101;ja jau daudzus gadus, no otras puses, neveicin&#x101;ja pla�&#x101;ku sabiedrisku attiec&#x12B;bu izveido�anos. Vi&#x146;i abi, kaut ar&#x12B; aiz da�&#x101;diem iemesliem, p&#x113;c t&#x101; nemaz neilgoj&#x101;s. Benedikts vair&#x12B;j&#x101;s no liekiem izdevumiem un negrib&#x113;ja kav&#x113;t darbu saimniec&#x12B;b&#x101;, Em&#x12B;lija baid&#x12B;j&#x101;s trok�&#x146;a, valodu un noguruma. Ta�u piln&#x12B;gu vientul&#x12B;bu, dz&#x12B;vojot starp &#x13C;aud&#x12B;m, ieg&#x16B;t nevar&#x113;ja. Sen&#x101;s attiec&#x12B;bas ar radiniekiem un kaimi&#x146;iem piespieda tos paretam r&#x12B;kot vies&#x12B;bas; reizi gad&#x101; � m&#x101;jasm&#x101;tes v&#x101;rda dien&#x101;, kas iekrita j&#x16B;nija beig&#x101;s, Kor�in&#x101; sabrauca diezgan daudz viesu. Tas bija tik vecs ieradums, ka t&#x101; atme�ana tiktu uzl&#x16B;kota par pa�u vienk&#x101;r�&#x101;ko piekl&#x101;j&#x12B;bas likumu neiev&#x113;ro�anu un daudzos izrais&#x12B;tu sa�utumu.</p><p>Lielaj&#x101; &#x113;damistab&#x101; ap �etrdesmit cilv&#x113;ku piec&#x113;l&#x101;s no galda, kas bija kl&#x101;ts ar sena porcel&#x101;na, krist&#x101;l&#x101; un smagiem veclaiku sudraba traukiem. T&#x12B;kama saules gaisma, lauzdam&#x101;s caur nolaistajiem logu aizkariem, dev&#x12B;gi laist&#x12B;j&#x101;s serv&#x12B;z&#x113;. K&#x101; vis&#x101; m&#x101;j&#x101;, t&#x101; ar&#x12B; te vied&#x101;s k&#x101;dreiz&#x113;ja tur&#x12B;ba. Jauna nek&#x101; neredz&#x113;ja, bet tas, kas, sp&#x12B;t&#x113;dams posto�ajam laika zobam, v&#x113;l bija palicis vesels, liecin&#x101;ja, ka par visa t&#x101; saglab&#x101;�anu r&#x16B;p&#x113;jas g&#x101;d&#x12B;gi &#x13C;audis ar �akl&#x101;m rok&#x101;m.</p><p>M&#x101;jasm&#x101;te, mirdz&#x113;dama vizu&#x13C;ojo�&#x101; t&#x113;rp&#x101;, deva z&#x12B;mi piecelties. No goda vietas l&#x113;n&#x101;m piec&#x113;l&#x101;s And�eja Kor�inska atraitne, kas, nel&#x16B;kojoties uz saviem gadiem, bija v&#x113;l apbr&#x12B;nojami dai&#x13C;a. B&#x16B;dama tr&#x12B;sdesmit gadus veca d&#x113;la m&#x101;te, vi&#x146;a var&#x113;ja likt strauj&#x101;k iepukst&#x113;ties neviena vien v&#x12B;rie�a sirdij, bet, k&#x101; vis&#x101; apk&#x101;rtn&#x113; to labi zin&#x101;ja, jebkura ko&#x137;et&#x113;rija vi&#x146;ai bija piln&#x12B;gi sve�a. Kop� t&#x101;s drausm&#x12B;g&#x101;s dienas pirms divdesmit tr&#x12B;s gadiem,, kad vi&#x146;a uzzin&#x101;ja, ka k&#x13C;uvusi atraitne, t&#x101; ne reizi netika nolikusi s&#x113;ru dr&#x101;nas un sav&#x101; mui�&#x101;, kas tai bija n&#x101;kusi l&#x12B;dzi p&#x16B;r&#x101;, dz&#x12B;voja k&#x101; m&#x16B;&#x137;ene, atdodam&#x101;s sava vien&#x12B;g&#x101; d&#x113;la audzin&#x101;�anai un lolo�anai, vair&#x12B;dam&#x101;s sabiedr&#x12B;bas. Ikvienu domu par otrreiz&#x113;ju prec&#x113;�anos vi&#x146;a noraid&#x12B;ja ar neparastu saltumu. Toties no visa vi&#x146;as stalt&#x101;, labi att&#x12B;st&#x12B;t&#x101; auguma, ko gleznaini ap&#x146;&#x113;ma melna, smaga kleita, dvesa liela skaidr&#x12B;ba un pa�aizliedz&#x12B;ba. Meln&#x101; me�&#x123;i&#x146;u aub&#x12B;te un gludi sasuk&#x101;to, gai�o, sirmojo�o matu �&#x137;ipsnas skumji ietv&#x113;ra vi&#x146;as smalki veidoto, liegi b&#x101;lo seju, s&#x12B;kas grumbi&#x146;as starveid&#x12B;gi trauc&#x101;s no l&#x16B;pu un s&#x113;rojo�o acu kakti&#x146;iem. Ne s&#x12B;k&#x101;kais vizulis neatdz&#x12B;vin&#x101;ja vi&#x146;as atraitn&#x12B;go t&#x113;rpu. V&#x113;l jo ret&#x101;k priec&#x12B;gs smaids apstaroja dompilnos vaibstus. Iedama vai k&#x101;du uzrun&#x101;dama, vi&#x146;a vienm&#x113;r tur&#x113;ja galvu augstu paceltu un plakstus nolaistus, kas tai pie�&#x137;&#x12B;ra div&#x113;j&#x101;du � kautr&#x12B;bas un di�man&#x12B;bas izteiksmi, kur p&#x113;d&#x113;j&#x101; tom&#x113;r bija p&#x101;rsvar&#x101;. Cik uzman&#x12B;gi pret vi&#x146;u iztur&#x113;j&#x101;s radinieki, to liecin&#x101;ja bij&#x12B;g&#x101; steiga, ar k&#x101;du m&#x101;jast&#x113;vs tai pied&#x101;v&#x101;ja savu elkoni, l&#x12B;dzko t&#x101; piec&#x113;l&#x101;s no galda.</p><p>K&#x101;ds patukls kaimi&#x146;�, kas atg&#x101;din&#x101;ja jautru gard&#x113;di, pied&#x101;v&#x101;ja savu elkoni Benedikta m&#x101;sai panei Jadvidzei Da�eckai, pazemai, p&#x13C;&#x101;p&#x12B;gai, bag&#x101;t&#x12B;gi samt&#x101; un briljantos t&#x113;rptai s&#x101;rtvaidzei, kas nemaz nel&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s savam br&#x101;lim. Vi&#x146;a, ielikusi savu aproc&#x113;m greznoto roku kaimi&#x146;a elkon&#x12B;, cauri cilv&#x113;ku dr&#x16B;zmai cent&#x101;s saskat&#x12B;t, ar ko reiz&#x113; no galda aiziet vi&#x146;as divas pieaugu�&#x101;s meitas un divas pusaudzes. Vi&#x146;as v&#x12B;rs, slaida auguma cilv&#x113;ks, past&#x12B;vs, iesirmiem deni&#x146;iem un aristokr&#x101;tiskiem sejas vaibstiem, kas pie galda raiti un dzejiski bija st&#x101;st&#x12B;jis par It&#x101;liju, Par&#x12B;zi, Ostendi un da�&#x101;d&#x101;m cit&#x101;m slaven&#x101;m viet&#x101;m Eirop&#x101;, sekoja aiz m&#x101;jast&#x113;va un vi&#x146;a br&#x101;&#x13C;asievas, vezdams pani Em&#x12B;liju. Visp&#x101;r Da�eckus novad&#x101; uzskat&#x12B;ja par &#x13C;oti bag&#x101;tiem. Valoda vi&#x146;am bija sp&#x113;c&#x12B;ga un kust&#x12B;bas noteiktas, k&#x101; jau cilv&#x113;kam, kas stingri st&#x101;v uz dro�iem pamatiem; ar&#x12B; meitas bija slaidas un daudz run&#x101;ja par &#x101;rzem&#x113;m un izpriec&#x101;m.</p><p>Teofils Ru�ics, tikpat bag&#x101;ts vai pat v&#x113;l bag&#x101;t&#x101;ks, pie galda bija s&#x113;d&#x113;jis blakus mazai, dai&#x13C;ai, jaunai gai�matei, kura, �aukstin&#x101;dama savu gai�o atlasa kleitu, veikli groz&#x12B;dama ziediem rot&#x101;to galvu un gandr&#x12B;z b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gi cil&#x101;dama savas sniegbalt&#x101;s, atsegt&#x101;s rokas, �ivin&#x101;ja ar vi&#x146;u franciski: <emphasis>comme quoi*</emphasis> pirms p&#x101;ris gadiem iepazinusies ar savu v&#x12B;ru Zigmuntu Kor�inski pie vesel&#x12B;bas avotiem; <emphasis>comme quoi</emphasis> vi&#x146;� tai uzreiz iepaticies, bet vec&#x101;ki toreiz dz&#x12B;voju�i t&#x101;lu un ilgi negrib&#x113;ju�i dot savu piekri�anu, ka vi&#x146;a tik jauna iziet pie v&#x12B;ra; tad tur atbraukusi <emphasis>comme quoi</emphasis> Zigmunta m&#x101;te pane And�e-&lt;jova, s&#x101;kusi r&#x16B;p&#x113;ties par d&#x113;lu un visus �&#x137;&#x113;r�&#x13C;us pieveikusi; <emphasis>comme quoi</emphasis> pirms diviem gadiem vi&#x146;a atbraukusi �aj&#x101; novad&#x101;, bet vi&#x146;ai te nepat&#x12B;kot, daba esot p&#x101;r&#x101;k vienmu&#x13C;a un prozaiska, sabiedr&#x12B;bas un izklaid&#x113;�an&#x101;s tikpat k&#x101; nek&#x101;das; Zigmunts te nevarot gleznot � vi&#x146;am te tr&#x16B;kstot iedvesmas un si�eta, dro�i vien vi&#x146;i dr&#x12B;zum&#x101; do�oties uz Minheni vai Romu, kur Zigmunta dot&#x12B;bas ... Ru�ics, elegantu augumu un pergamentb&#x101;lu seju, piekl&#x101;j&#x12B;gi klaus&#x12B;j&#x101;s �aj&#x101; �ivin&#x101;�an&#x101;, iebilda starp&#x101; pa k&#x101;dam v&#x101;rdam un bie�i caur pensneja stikliem pameta pa mirklim galda pret&#x113;j&#x101; pus&#x113;, kur Just&#x12B;ne ar&#x12B; franciski sarun&#x101;j&#x101;s ar Da�ecku jaun&#x101;ko meitu skolot&#x101;ju � padz&#x12B;voju�u un �aj&#x101; sabiedr&#x12B;b&#x101; savdab&#x12B;gu &#x101;rzemnieci. P&#x101;ris rei�u Ru�ica skatieni, nov&#x113;rsdamies no Just&#x12B;nes, pa ce&#x13C;am notv&#x113;ra sev blakus s&#x113;do�&#x101; bra�&#x101;, kaut mazliet b&#x101;l&#x101; un saviem gadiem neatbilsto�i padr&#x16B;m&#x101; tum�mata Zigmunta Kor�inska skatienus. Abi bie�i l&#x16B;koj&#x101;s uz vienu pusi, un tas uz Ru�ica pl&#x101;naj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m izrais&#x12B;ja asu, �&#x137;elm&#x12B;gu sm&#x12B;nu. Bet maz&#x101; Klotilde �ivin&#x101;dama, �estikul&#x113;dama, bie�i uzmezdama ilgu skatienu v&#x12B;ra sejai, nek&#x101; neredz&#x113;ja un, kad viesi c&#x113;l&#x101;s no galda, gandr&#x12B;z ar b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gu prieku satv&#x113;ra Zigmunta elkoni. Pac&#x113;lusi pret Zigrnuntu dai&#x13C;o galvi&#x146;u un zil&#x101;s acis, vi&#x146;a atkal ie�ivi-n&#x101;j&#x101;s.</p><p>T&#x101; izveidoj&#x101;s pirmie �etri p&#x101;ri, aiz kuriem sekoja citi, p&#x113;c izskata daudz vienk&#x101;r�&#x101;ki v&#x12B;rie�i un sievietes, kuru � ap&#x123;&#x113;rbi un sejas liecin&#x101;ja par smagu c&#x12B;&#x146;u ar likteni. Tie bija Benedikta Kor�inska kaimi&#x146;i, kas atrad&#x101;s apm&#x113;ram t&#x101;d&#x101; pa�&#x101; st&#x101;vokl&#x12B; k&#x101; vi&#x146;� un dz&#x12B;voja l&#x12B;dz&#x12B;gi vi&#x146;am. Sievietes bija t&#x113;rpu�&#x101;s padilu�&#x101;s dr&#x113;b&#x113;s, rot&#x101;tas ar l&#x113;tiem vizu&#x13C;iem; v&#x12B;rie�i iedegu�i, &#x16B;saini, &#x123;&#x113;rbu�ies ne tuvu p&#x113;c jaun&#x101;k&#x101;s modes. Starp �&#x12B;m daudzaj&#x101;m sievie�u un v&#x12B;rie�u sej&#x101;m redz&#x113;ja ar&#x12B; t&#x101;das, kas darb&#x101; un r&#x16B;p&#x113;s bija nov&#x101;j&#x113;ju�as, kam dzi&#x13C;as rievas vagoja pieri; ta�u pa�reiz �aj&#x101; sabiedr&#x12B;b&#x101; vi&#x146;i jut&#x101;s vai ar&#x12B; grib&#x113;ja b&#x16B;t jautri un pat iznes&#x12B;gi. Tom&#x113;r vi&#x146;u gaita un kust&#x12B;bas r&#x101;d&#x12B;ja, ka t&#x101;ds ceremoni&#x101;ls pusdienu nobeigums tiem nebija parasts, ka vi&#x146;i no t&#x101; jau sen atradin&#x101;ju�ies, ja ar&#x12B; vi&#x146;i k&#x101;dreiz pazinu�i l&#x12B;dz&#x12B;gas par&#x101;des. V&#x12B;rie�i neko daudz ar&#x12B; nep&#x16B;l&#x113;j&#x101;s, ta�u panes kl&#x12B;r&#x113;j&#x101;s, cent&#x101;s b&#x16B;t di�man&#x12B;gas un kairino�as, vilka smaid&#x101; nov&#x12B;tu�&#x101;s l&#x16B;pas, kas pie�&#x137;&#x12B;ra t&#x101;m vis&#x101;m vien&#x101;du v&#x12B;zdegun&#x12B;gu un pat pamu&#x13C;&#x137;&#x12B;gu izskatu.</p><p>Aiz �iem necilajiem p&#x101;riem, kam materi&#x101;lie apst&#x101;k&#x13C;i bija uzspiedu�i savu z&#x12B;mogu, atkal sekoja da�i spo�&#x101;ki. Ru�ics pavad&#x12B;ja slaido panu Da�ecku, kas bija mantojusi Kor�insku garo augumu un t&#x113;va aristokr&#x101;tiskos sejas vaibstus, bet vi&#x146;as l&#x12B;gavainis, b&#x101;lais gai�matis ar ang&#x13C;u baken&#x113;m un gr&#x101;fa titulu, pied&#x101;v&#x101;ja savu elkoni t&#x101;s m&#x101;sai � mundrai, au�&#x12B;gai brunetei. P&#x113;c tam sekoja v&#x113;l Kirlo ar Terezi Plinsku, kas �oreiz bija aps&#x113;jusi batista lakati&#x146;u nevis ap galvu, bet ap kaklu. Kirlo iztur&#x113;j&#x101;s t&#x101;, ka vair&#x101;ki, uz vi&#x146;iem pal&#x16B;kodamies, smaid&#x12B;ja vai pat ska&#x13C;i sm&#x113;j&#x101;s. Vi&#x146;�, acis valb&#x12B;dams, spieda Tere-zes elkoni sev pie s&#x101;niem un kaut ko �ukst&#x113;ja tai aus&#x12B;: redzams, Terezi vi&#x146;� bija izv&#x113;l&#x113;jies, lai uzjautrin&#x101;tos un pasmietos. Pa�&#x101;s beig&#x101;s juku juk&#x101;m saimnieku divdesmitgad&#x12B;g&#x101; d&#x113;la un �etrpadsmitgad&#x12B;g&#x101;s meitas vad&#x12B;b&#x101; sekoja jaunatne.</p><p>Just&#x12B;ne, piec&#x113;lusies no savas vietas, &#x101;tri pieg&#x101;ja pie t&#x113;va, kas, nelikdamies ne zinis, ka visi atst&#x101;j galdu, ar baudu noties&#x101;ja milz&#x12B;gu porciju �elejas un biskv&#x12B;ta. Noliekusi savu vienk&#x101;r�o, tikai ar tum�u matu p&#x12B;ni un p&#x101;ris ziediem rot&#x101;to galvu pie t&#x113;va sudrabain&#x101;s galvas, vi&#x146;a viegli piesk&#x101;r&#x101;s t&#x101; elkonim.</p><p>� Iesim, t&#x113;v!</p><p>� T&#x16B;l&#x12B;t, t&#x16B;l&#x12B;t, � vi&#x146;� nomurmin&#x101;ja. � Tikai redzi... pabeig�u...</p><p>� Visi jau piec&#x113;lu�ies, � pavisam klusi vi&#x146;a uzsv&#x113;ra. � Vienam t&#x101; palikt pie galda nepiedien ...</p><p>Vec&#x12B;tis, savas zil&#x101;s, mikl&#x101;s acis no �&#x137;&#x12B;vja nov&#x113;rsis, bikli paraudz&#x12B;j&#x101;s meitai sej&#x101;.</p><p>� Nepiedien... tas tiesa, ka nepiedien, un, ja nepiedien, tad tur nav ko run&#x101;t... ejam ...</p><p>V&#x113;lreiz pal&#x16B;kojies uz �&#x137;&#x12B;vja vid&#x16B; paliku�o �eleju, vi&#x146;� r&#x16B;p&#x12B;gi noslauc&#x12B;ja salvet&#x113; savas tukl&#x101;s, s&#x101;rt&#x101;s l&#x16B;pas un sirm&#x101;s &#x16B;sas, ar ierastu kust&#x12B;bu izg&#x101;za nedaudz uz priek�u v&#x113;deri&#x146;u un izsl&#x113;j&#x101;s. Just&#x12B;ne sa&#x146;&#x113;ma t&#x113;vu zem rokas, un vi&#x146;i pa krietnu gabali&#x146;u sekoja citiem.</p><p>� T&#x101;s bija lieliskas pusdienas, � vec&#x12B;tis murmin&#x101;ja. � &#x13B;oti labas ... Karbon&#x101;de gan var&#x113;ja b&#x16B;t mazliet... bet c&#x101;&#x13C;i un spar&#x123;e&#x13C;i... vareni! Vai tu, Just&#x12B;n&#x12B;t, neiebaud&#x12B;ji, ko?</p><p>� &#x112;du, t&#x113;vs, &#x113;du, � vi&#x146;a apliecin&#x101;ja.</p><p>� He, he! � t&#x113;vs nosm&#x113;j&#x101;s un sm&#x12B;no�i pal&#x16B;koj&#x101;s meit&#x101;. � Bet vai tu ko saproti no t&#x101;d&#x101;m liet&#x101;m? Tev v&#x113;l galv&#x101; v&#x113;j� svilpo! �odien noklaus&#x12B;jos, k&#x101; Kirlo st&#x101;st&#x12B;ja panei Em&#x12B;lijai, ka �is Ru�ics tev&#x12B;... �is... un ka ar&#x12B; Zigmunts atkal s&#x101;cis tev piev&#x113;rsties... senas lietas... atcer&#x113;jies laikam? Ko? Lai gan ir jau prec&#x113;jies... bet sirdij nevar pav&#x113;l&#x113;t... t&#x101; nav kalpone... pats zinu... atceros...</p><p>Just&#x12B;ne g&#x101;ja sav&#x101; parastaj&#x101; sol&#x12B;, galvu mazliet pac&#x113;lusi, uz zemi raudz&#x12B;dam&#x101;s; var&#x113;ja likties, ka vi&#x146;a t&#x113;va v&#x101;rdus nemaz nav dzird&#x113;jusi.</p><p>&#x112;damistab&#x101; palika tikai p&#x101;ris sulai&#x146;u, kas bija atbrauku�i kop&#x101; ar viesiem, un pal&#x12B;dz&#x113;ja m&#x101;jas bufetes z&#x113;nam pje galda apkalpot viesus. Tur palika ar&#x12B; Marta, �ai svin&#x12B;gajai dienai piem&#x113;roti ap&#x123;&#x113;rbusies, ar kr&#x101;sainas lentas mezglu pie kr&#x16B;t&#x12B;m un augstu &#x137;emmi matos. Lai gan uz galda ar&#x12B; vi&#x146;ai bija nolikti trauki, vi&#x146;a pie t&#x101; neaps&#x113;d&#x101;s, jo past&#x101;v&#x12B;gi sekoja, lai &#x113;dienus pienestu laik&#x101;, lai nejauktu pasnieg�anas k&#x101;rt&#x12B;bu, lai viss norit&#x113;tu gludi un bez starpgad&#x12B;jumiem. Jau dienas divas pirms vies&#x12B;b&#x101;m, kad m&#x101;j&#x101; viss g&#x101;ja pa galvu pa kaklu, Martai vajadz&#x113;ja &#x101;tri un pareizi visu padar&#x12B;t, un t&#x101;d&#x113;&#x13C;, kad viesi bija izg&#x101;ju�i no &#x113;damistabas, vi&#x146;a smagi atsl&#x12B;ga vien&#x101; no kr&#x113;sliem un salika rokas kl&#x113;p&#x12B;. Vi&#x146;a t&#x101; saguma un nok&#x101;ra galvu, ka lik&#x101;s saritin&#x101;mies un ievelkamies sev&#x12B;. Raudz&#x12B;dam&#x101;s caur neskait&#x101;m&#x101;s krunk&#x101;s savilkto pieri, Marta |&#x101;va dom&#x12B;gam skatienam sl&#x12B;d&#x113;t p&#x101;r garo galdu un pie t&#x101; nek&#x101;rt&#x12B;gi sab&#x12B;d&#x12B;tajiem kr&#x113;sliem. Tad l&#x113;n&#x101;m pa�&#x16B;poja galvu t&#x101;, k&#x101; to dara &#x13C;audis, atcer&#x113;damies �aj&#x101; pa�&#x101; vid&#x113; citus t&#x113;lus un sejas. L&#x113;n&#x101;m vi&#x146;as ac&#x12B;s apdzisa ar&#x12B; spo�ums un t&#x101;m priek�&#x101; aizvilk&#x101;s mikla migla. P&#x113;k�&#x146;i aiz vi&#x146;as atskan&#x113;ja bufetes z&#x113;na Franeka asais diskants:</p><p>� Atnesu kafiju!</p><p>K&#x101; atsperes sviesta, Marta pietr&#x16B;k&#x101;s no kr&#x113;sla un p&#x101;ris so&#x13C;os atrad&#x101;s pie mal&#x113;j&#x101; galda, uz kura tikko k&#x101; bija nolikta liela kafijas kanna ar uzv&#x101;r&#x12B;tu kafiju. Vi&#x146;a satv&#x113;ra kannu un s&#x101;ka liet kafiju senlaic&#x12B;g&#x101;s porcel&#x101;na tas&#x12B;t&#x113;s.</p><p>� Franek! � p&#x101;ri visai istabai nogrand&#x12B;ja vi&#x146;as rupj&#x101;, mazliet piesmakus&#x12B; balss. � K&#x101; tu esi slauc&#x12B;jis tas&#x12B;tes! Uz apak�tas&#x12B;t&#x113;m putek&#x13C;i! Pasniedz man t&#x12B;ru servjeti, lempi, vai dzirdi?</p><p>Tikm&#x113;r no galda aizejo�ie p&#x101;ri bija jau �&#x137;&#x113;rsoju�i pla�o priek�istabu un, aizg&#x101;ju�i l&#x12B;dz viesistabas vidum, s&#x101;ka �&#x137;irties, ceremoni&#x101;li klan&#x12B;damies. And�ejova, plakstus nepaceldama, tikko viedami pasmaid&#x12B;jusi un viegli galvu pieliekusi, ko atkal t&#x16B;l&#x12B;t stalti pac&#x113;la, pateic&#x101;s savam svainim. Da�ecka savam tuklajam kaimi&#x146;am, kur� to apsveica ar meitas izdo�anu pie gr&#x101;fa, tik cie�i paspieda roku, ka pat vi&#x146;as rokasspr&#x101;dzes ska&#x13C;i ieskan&#x113;j&#x101;s. Zigmunta Kor�inska maz&#x101;, jaun&#x101; sievi&#x146;a patais&#x12B;ja sava v&#x113;s&#x101; un padr&#x16B;m&#x101; v&#x12B;ra priek�&#x101; tik dai&#x13C;u un drai�&#x137;&#x12B;gu reveransu, ka gandr&#x12B;z l&#x12B;dz zemei pietup&#x101;s, p&#x113;c kam atkal satv&#x113;ra vi&#x146;a elkoni, it k&#x101; pat &#x12B;su br&#x12B;di negrib&#x113;tu no vi&#x146;a �&#x137;irties.</p><p><emphasis>� Tu fais dos folies, Clotilde*</emphasis> � v&#x12B;rs vi&#x146;ai klusu piez&#x12B;m&#x113;ja.</p><p><emphasis>� Mais puisque je suis folic de toil** �</emphasis> glauzdam&#x101;s pie v&#x12B;ra s&#x101;niem un acis uz to paceldama, vi&#x146;a at�ukst&#x113;ja.</p><p>Pane Em&#x12B;lija, pavad&#x12B;dama d&#x101;mas l&#x12B;dz d&#x12B;v&#x101;niem un s&#x113;dek&#x13C;iem, beidza sarunu ar garo, st&#x12B;vo svaini, kur�, galanti pav&#x113;rsis savu smalko, b&#x101;lo, sirmojo�as vaigub&#x101;rdas �auraj&#x101; ietvar&#x101; iesl&#x113;gto seju, dz&#x12B;vi un saisto�i pa�laik st&#x101;st&#x12B;ja par Sveici.</p><p>� Ja svaine k&#x101;dreiz izrautos no �&#x12B;s nomales un k&#x101;du laiku pavad&#x12B;tu br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gaj&#x101; �veic&#x113;, tad vi&#x146;as vesel&#x12B;ba un garast&#x101;voklis krasi uzlabotos.</p><p>Ta�u vi&#x146;as vesel&#x12B;ba un garast&#x101;voklis �odien bija tik lieliski, ka, v&#x113;rojot t&#x101;s viegli pies&#x101;rtu�os vaigus, starojo�&#x101;s acis un l&#x16B;pas, nevienam nevar&#x113;ja ien&#x101;kt pr&#x101;t&#x101;, k&#x101;d&#x101;s mok&#x101;s vi&#x146;a n&#x12B;kusi visas p&#x113;d&#x113;j&#x101;s dienas. Jau b&#x113;rnu iera�an&#x101;s vasaras br&#x12B;vlaik&#x101;, izjaucot vi&#x146;as ierasto dz&#x12B;ves k&#x101;rt&#x12B;bu, ienesot kust&#x12B;bu un �alas, bija k&#x13C;uvusi par iemeslu pastiprin&#x101;tai sirdsdarb&#x12B;bai un vair&#x101;k&#x101;m bezmiega nakt&#x12B;m. Turkl&#x101;t paredzam&#x101;s vies&#x12B;bas, kam dr&#x12B;zum&#x101; vajadz&#x113;ja notikt vi&#x146;u m&#x101;j&#x101;, l&#x12B;dz n&#x101;vei bied&#x113;ja, un vi&#x146;a bija p&#x101;rliecin&#x101;ta, ka vies&#x12B;bu dien&#x101; noteikti saslims ar migr&#x113;nu, balss aizsmakumu, neiral&#x123;iju, v&#x113;dergraiz&#x113;m vai kaut ko taml&#x12B;dz&#x12B;gu, kas tai izjauks viesu k&#x101;rt&#x12B;gu uz&#x146;em�anu. T&#x101;d&#x101; noska&#x146;ojum&#x101; pag&#x101;ja dienas un naktis. Pamodusies no miega, vi&#x146;a dz&#x113;ra divk&#x101;r�u broma devu, lauru pilienus un magn&#x113;ziju, skaloja kaklu ar da�&#x101;du z&#x101;&#x13C;u �&#x137;&#x12B;dumiem un mizu nov&#x101;r&#x12B;jumiem, ier&#x12B;v&#x113;ja s&#x101;po�&#x101;s vietas ar zied&#x113;m. T&#x101; tas turpin&#x101;j&#x101;s l&#x12B;dz �or&#x12B;tam, kad vi&#x146;ai, &#x13C;oti cent&#x12B;gi un ilgi uzpo�oties un atceroties sen pag&#x101;ju�os lab&#x101;kos laikus, bija iegrib&#x113;jies b&#x16B;t atkal t&#x101;dai, kaut vai tikai uz vienu dienu, k&#x101;da bijusi k&#x101;dreiz, j&#x101;, k&#x101;dreiz... Vi&#x146;a par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s viesistaba spirgta, pacil&#x101;ta, kust&#x12B;ga, vakar vi&#x146;u t&#x101;du pat iedom&#x101;ties nevar&#x113;ja. Ar mirdzo�&#x101;m ac&#x12B;m un smaidu uz l&#x16B;p&#x101;m</p><p>&#x2666; Tu izturies k&#x101; au�a, Klotild.</p><p>&#x2666;&#x2666; Tevis d&#x113;&#x13C; esmu kjuvusi au�a. yina pa�reiz griez&#x101;s pie div&#x101;m kaimi&#x146;ien&#x113;m, kuras apjaut&#x101;jas par t&#x101;s v&#x101;jo un tik &#x13C;oti &#x13C;oti trauslo vesel&#x12B;bu.</p><p>Aiz stikla durv&#x12B;m, kas bija l&#x12B;dz galam atv&#x113;rtas, pac&#x113;las augsta za&#x13C;a siena, kur juku juk&#x101;m jauc&#x101;s k&#x13C;avas, v&#x12B;ksnas, liepas un o�i, ar saviem zariem cits citam dr&#x16B;zmaini uzm&#x101;kdamies. Kupli saaugu�&#x101;s me�v&#x12B;na st&#x12B;gas veidoja resnas kolonas un caursp&#x12B;d&#x12B;gas v&#x12B;tnes, kas meta &#x113;nu uz lieveni, ko no d&#x101;rza �&#x137;&#x12B;ra platas vair&#x101;ku pak&#x101;pienu k&#x101;pnes. Lieven&#x12B; m&#x101;jast&#x113;vs bija izvedis savus gados vec&#x101;kos kaimi&#x146;us un radus, lai tur pacien&#x101;tu ar cig&#x101;riem. K&#x101;d&#x101; no viesistabas kaktiem pie va&#x13C;&#x113;ja pian&#x12B;no st&#x101;v&#x113;ja Ru�ics, jaunais gr&#x101;fs ar ang&#x13C;u baken&#x113;m un Zigmunts Kor�inskis. Vi&#x146;i, ac&#x12B;m redzot nev&#x113;l&#x113;damies k&#x16B;pin&#x101;t cig&#x101;rus, uz lieve&#x146;a nebija izg&#x101;ju�i un ar lielu interesi sarun&#x101;j&#x101;s klusin&#x101;t&#x101;s bals&#x12B;s. Lai gan vi&#x146;i maz cits citu pazina, ta�u tos saist&#x12B;ja it k&#x101; dabiska tuv&#x12B;ba. Neskatoties uz &#x101;r&#x113;jo at�&#x137;ir&#x12B;bu ap&#x123;&#x113;rbos, kas bija p&#x113;c p&#x113;d&#x113;j&#x101; modes kliedziena darin&#x101;ti, vi&#x146;u nevainojam&#x101; st&#x101;ja un kust&#x12B;bas, runas veids, kas izpaud&#x101;s v&#x101;rdu spie�an&#x101; caur zobiem un Fran�u teikumu iejauk�an&#x101;, sievi�&#x137;&#x12B;gi kopt&#x101;s sejas un rokas � tas viss vi&#x146;us dar&#x12B;ja &#x13C;oti l&#x12B;dz&#x12B;gus citu citam, atg&#x101;din&#x101;ja k&#x101;du tipu, ko rad&#x12B;ju�i vien&#x101;di apst&#x101;k&#x13C;i, izgl&#x12B;t&#x12B;ba un mantiskais st&#x101;voklis. Tikai gr&#x101;fs vair&#x101;k run&#x101;ja caur zobiem un vair&#x101;k m&#x113;t&#x101;j&#x101;s ar Fran�u v&#x101;rdiem nek&#x101; Zigmunts Kor�inskis; toties p&#x113;d&#x113;jam matu sasuk&#x101;jum&#x101;, sejas izteiksm&#x113; un pie&#x146;emtaj&#x101;s poz&#x101;s bija kaut kas sap&#x146;ains, gleznains, kam, protams, vajadz&#x113;ja nor&#x101;d&#x12B;t uz vi&#x146;a m&#x101;kslinieciskumu.</p><p>Un tie�&#x101;m, �aj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;� abiem saviem biedriem st&#x101;st&#x12B;ja par Minhen&#x113; pavad&#x12B;tajiem diviem gadiem, kas tam sniegu�i daudz vair&#x101;k labuma un m&#x101;kslas baudas nek&#x101; daudzus gadus gar&#x101;s studijas glezniec&#x12B;bas skol&#x101;s, papriek�u V&#x12B;n&#x113;, p&#x113;c tam Par&#x12B;z&#x113; un Diseldorf&#x101;. Ar&#x12B; gr&#x101;fs slav&#x113;ja Minheni, V&#x12B;ni un Par&#x12B;zi, bet deva priek�roku It&#x101;lijai, kur viskr&#x101;�&#x146;&#x101;k&#x101; daba un kur, p&#x113;c vi&#x146;a ieskata, atrodamas visdai&#x13C;&#x101;k&#x101;s sievietes pasaul&#x113;. Ru�ics, kas atkal visilg&#x101;k bija nodz&#x12B;vojis V&#x12B;n&#x113;, �o pils&#x113;tu atzina par visjautr&#x101;ko, un par to � k&#x101; vi&#x146;� ironiski sm&#x12B;n&#x113;dams izteic&#x101;s � tam bija saglab&#x101;ju�&#x101;s vislab&#x101;k&#x101;s atmi&#x146;as. K&#x101;du br&#x12B;di t&#x101; p&#x13C;&#x101;p&#x101;ju�i, vi&#x146;i nejau�i pac&#x113;la acis un uzman&#x12B;g&#x101;k nek&#x101; iepriek� cits cit&#x101; pal&#x16B;koj&#x101;s. Vi&#x146;u ac&#x12B;s bez pasv&#x12B;trot&#x101;s cie&#x146;as v&#x113;l bija saskat&#x101;ma ironija, un visiem trijiem reiz&#x113; l&#x16B;p&#x101;s pazib&#x113;ja smaids.</p><p>� Dom&#x101;jot par tiem laikiem, � ierun&#x101;jas grafs, vair&#x101;k, nek&#x101; parasts, spiezdams v&#x101;rdus caur zobiem, � liekas d&#x12B;vaini un ... mazliet... nej&#x113;dz&#x12B;gi... redz&#x113;ju�am visas t&#x101;s pils&#x113;tas, par kur&#x101;m m&#x113;s tikko run&#x101;j&#x101;m, atrasties k&#x101;d&#x101; neaugl&#x12B;g&#x101; un noma&#x13C;&#x101; tuksnes&#x12B;...</p><p>Laikam gan visi tr&#x12B;s par to reiz&#x113; iedom&#x101;j&#x101;s. Ru�ics nervozi pavilka aiz aukli&#x146;as degunkniebi un, atbr&#x12B;vojis uz mirkli no stikliem savas acis, kuru meln&#x101;s z&#x12B;l&#x12B;tes mulsi satumsa, nev&#x113;r&#x12B;gi izmeta:</p><p><emphasis>� Tout tassel*</emphasis></p><p>� Ta�u jums, � Zigmunts Kor�inskis uzrun&#x101;ja Ru-�icu, � v&#x113;l nemaz nav bijis laika apnikt �aj&#x101; noma&#x13C;aj&#x101; un garlaic&#x12B;gaj&#x101; tuksnes&#x12B;, k&#x101; izteic&#x101;s pans gr&#x101;fs, j&#x16B;s v&#x113;l neesat pat tr&#x12B;s m&#x113;ne�us nodz&#x12B;vojis savos �ejienes &#x12B;pa�umos. Bet es, kas �o nomales moc&#x12B;bu cie�u jau divus gadus, varu jums teikt, ka ... manam postam, k&#x101; izteic&#x101;s gr&#x101;fs, nav robe�u, un v&#x113;l l&#x12B;dz �im nevaru saprast, k&#x101; lai izvelku dz&#x12B;v&#x12B;bu �o kl&#x113;�u, lopu k&#x16B;�u un t&#x101; saukto saimniecisko intere�u apv&#x101;rsn&#x12B;...</p><p>� Sev par apmierin&#x101;jumu un laika &#x12B;sin&#x101;�anai jums ir skaistas dot&#x12B;bas, � piekl&#x101;j&#x12B;gi iebilda Ru�ics.</p><p>P&#x101;r b&#x101;lo, tum�u bakenu ietverto Zigmunta seju p&#x101;rskr&#x113;ja s&#x101;p&#x12B;ga nemiera &#x113;na.</p><p>� S&#x101;ku jau �aub&#x12B;ties, vai man t&#x101;das maz ir, � �&#x137;ietami vienaldz&#x12B;gi, ar �aub&#x101;s piev&#x113;rt&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m vi&#x146;� atbild&#x113;ja.</p><p>� Ko j&#x16B;s tagad gleznojat?... � iejaut&#x101;j&#x101;s gr&#x101;fs.</p><p>Un nepabeidza, jo aiz Ru�ica un Zigmunta �aj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s jaunietis, gadus divdesmit vecs puisis, par kuru, acis vien uzmetot, var&#x113;ja pateikt, ka tas ir students. Vi&#x146;� bija vid&#x113;ja auguma, labi noaudzis, kust&#x12B;bas un vaibsti liecin&#x101;ja par dz&#x12B;vu un nemier&#x12B;gu raksturu. Sejas panti bija maigi un skaisti, bet &#x101;da b&#x101;la, mocekl&#x12B;ga; maz&#x101;s, gai�&#x101;s &#x16A;si&#x146;as tikko k&#x101; s&#x101;ku�as d&#x12B;gt uz aug�&#x113;j&#x101;s l&#x16B;pas, un lielaj&#x101;s, br&#x16B;naj&#x101;s ac&#x12B;s, kas bija tik l&#x12B;dz&#x12B;gas Benedikta Kor�inska ac&#x12B;m, �&#x137;ita �&#x137;i&#x13C;amies dzirkstis un spr&#x113;g&#x101;j&#x101;m liesmi&#x146;as. Mundri un dedz&#x12B;gi, k&#x101; redzams, cenzdamies</p><p>&#x2666; Viss apn&#x12B;k! p&#x101;rsp&#x113;t nelielo nedro�&#x12B;bu un mulsumu, rokas uz muguras salicis un viegli paloc&#x12B;jies, vi&#x146;� v&#x113;rs&#x101;s pie Ru�ica.</p><p>� Piedodiet, pan Ru�ic, � vi&#x146;� ies&#x101;ka jaunekl&#x12B;g&#x101; un mazliet nepiedien&#x12B;gi pacil&#x101;t&#x101; bals&#x12B;, � man &#x13C;oti grib&#x113;tos zin&#x101;t, k&#x101;das reformas un p&#x101;rmai&#x146;as esat nodom&#x101;jis izdar&#x12B;t sav&#x101; V&#x113;rsicn&#x113;. Dzird&#x113;ju, ka t&#x101; esot diezgan nolaist&#x101; st&#x101;vokl&#x12B;, bet, cik zin&#x101;ms, tagad j&#x16B;s pats taj&#x101; dz&#x12B;vojot, par ko &#x13C;oti priec&#x101;jos. Esmu laim&#x12B;gs, ka man izdev&#x12B;ba ar jums iepaz&#x12B;ties, gribas par visu labi aprun&#x101;ties... nesp&#x113;ju attur&#x113;ties.</p><p>Pirms da�&#x101;m stund&#x101;m m&#x101;jast&#x113;vs bija savu d&#x113;lu iepaz&#x12B;stin&#x101;jis ar tiem viesiem, kas vi&#x146;u v&#x113;l nepazina. Ru�ics, atcer&#x113;damies jaunekli, kas ar t&#x101;du dedz&#x12B;bu, nel&#x16B;kojoties uz savu kautr&#x12B;bu, pa�reiz v&#x113;rs&#x101;s pie vi&#x146;a, laipni pasmaid&#x12B;ja un, mirkli vilcin&#x101;jies, atbild&#x113;ja:</p><p>� Man &#x13C;oti pat&#x12B;kami, un labpr&#x101;t grib&#x113;tu j&#x16B;su v&#x113;l&#x113;�anos apmierin&#x101;t... tikai... tikai par reform&#x101;m vai saimniec&#x12B;bas uzlabo�anu gan l&#x12B;dz �im v&#x113;l neesmu padom&#x101;jis ...</p><p>Patiesa, vienties&#x12B;ga, dzi&#x13C;a izbr&#x12B;na atplaiksn&#x12B;j&#x101;s dz&#x12B;vaj&#x101;, izteiksm&#x12B;gaj&#x101; studenta sej&#x101;.</p><p>� K&#x101; t&#x101;!... � vi&#x146;� p&#x101;rsteigts noteica. � Bet es dom&#x101;ju, ka visiem t&#x101;diem k&#x101; j&#x16B;s � jauniem, sp&#x113;j&#x12B;giem � j&#x101;r&#x101;da iniciat&#x12B;va, piem&#x113;rs ... m&#x101;ka ...</p><p>� Bet es nemaz vairs neesmu tik jauns! � pierei nervozi noraustoties, samoc&#x12B;ti pasmaid&#x12B;dams, atbild&#x113;ja Ru�ics.</p><p><emphasis>� Quand on a mange un million, on se sent un siecle sur le dos, n�est-ce pas?<a l:href="#bookmark0" type="note"><sup>1</sup></a> �</emphasis> gr&#x101;fs mazliet famili&#x101;ri pa�ukst&#x113;ja Ru�icam.</p><p>Bet jaunais Vitolds Kor�inskis �ai piez&#x12B;mei nepiev&#x113;rsa nek&#x101;du v&#x113;r&#x12B;bu un turpin&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k:</p><p>� Mani tas, redziet, sevi�&#x137;i interes&#x113;... Divus gadus nebiju bijis m&#x101;j&#x101;s, jo t&#x113;vs man at|&#x101;va pavad&#x12B;t vasaras br&#x12B;vlaiku agronomiskaj&#x101; praks&#x113; lab&#x101;s un liel&#x101;s paraug-saimniec&#x12B;bas ... Tagad esmu beidzis skol&#x101; otro kursu un man ir jau pietieko�i skaidri redzams, k&#x101;ds m&#x16B;su pus&#x113; st&#x101;voklis, ir zin&#x101;ms priek�stats par to, k&#x101; j&#x101;b&#x16B;t... Man liekas, ka no jebkura viedok]a tas ir pavisam &#x13C;auns, ka katra pien&#x101;kums tagad pielikt savu roku zemei un &#x13C;aud&#x12B;m, lai...</p><p>� Vitold, � ar zin&#x101;mu nepatiku sarun&#x101; iejauc&#x101;s br&#x101;l&#x113;ns Zigmunts, � liekas, galva tev t&#x101; pieb&#x101;zta ar teorij&#x101;m, ka nepiecie�ams t&#x101;s vienm&#x113;r un visur izkl&#x101;st&#x12B;t... T&#x101; ir parasta par&#x101;d&#x12B;ba agr&#x101; jaun&#x12B;b&#x101; ...</p><p>�� Protams, � izsliedamies un galvu paceldams, Vitolds p&#x101;rtrauca br&#x101;l&#x113;nu, bet acis vi&#x146;am �&#x137;&#x12B;la dzirkstis. � Tu mani ne drusku neesi apvainojis, Zigmunt, jo es tie�&#x101;m esmu &#x13C;oti jauns. Bet ar&#x12B; tu v&#x113;l esi jauns, un tev nav ties&#x12B;bu atdus&#x113;ties uz saviem gleznot&#x101;ja lauriem. Ko tu, piem&#x113;ram, atbild&#x113;tu man, ja tev jaut&#x101;tu: �K&#x101;dos apst&#x101;k&#x13C;os dz&#x12B;vo zemnieki tav&#x101; Osovc&#x101; ... t&#x101; ... nu, piem&#x113;ram, no izgl&#x12B;t&#x12B;bas ... mor&#x101;l&#x101;, saimniecisk&#x101; viedok&#x13C;a? ...�</p><p>� Atbild&#x113;tu, ka no visiem �iem viedok&#x13C;iem st&#x101;voklis pavisam &#x13C;auns... � nev&#x113;r&#x12B;gi smaid&#x12B;dams, atteica Zigmunts.</p><p>� Un tu par to esi sp&#x113;j&#x12B;gs tik viegli run&#x101;t! Un j&#x16B;s, pani, sp&#x113;jat tik mier&#x12B;gi uz&#x146;emt t&#x101;du iztur&#x113;�anos! � uztrauc&#x101;s jauneklis un atkal v&#x113;rs&#x101;s pie Ru�ica. � Man liekas, ka j&#x16B;s dom&#x101;jat cit&#x101;d&#x101;k par to nek&#x101; Zigmunts... vi&#x146;� t&#x101; ir audzin&#x101;ts ... turkl&#x101;t... m&#x101;kslinieks! Bet j&#x16B;s dro�i vien gribat r&#x16B;p&#x113;ties par mazajiem, tik ilgi nov&#x101;rt&#x101; atst&#x101;tajiem &#x13C;aud&#x12B;m, kuriem p&#x113;c m&#x16B;sdienu idej&#x101;m atz&#x12B;st pilnas ties&#x12B;bas ...</p><p>� M&#x12B;&#x13C;o Vitold, � nu jau ar klaju nepatiku Zigmunts atkal p&#x101;rtrauca vi&#x146;u, � m&#x16B;sdienu idejas ir &#x13C;oti labas lietas...</p><p>� Un iev&#x113;r&#x12B;bas cien&#x12B;gas, � gr&#x101;fs smaid&#x12B;dams piemetin&#x101;ja.</p><p>� Ta�u pajaut&#x101; savam t&#x113;vam, k&#x101; vi&#x146;am toreiz izg&#x101;ja, kad bija nodom&#x101;jis pal&#x12B;dz&#x113;t... izkustin&#x101;t...</p><p>Vitolds nosarka k&#x101; samulsusi meitene, nod&#x16B;ra acis un nomurmin&#x101;ja:</p><p>� Mans t&#x113;vs ... nav pietieko�i tur&#x12B;gs ... Vi&#x146;am varb&#x16B;t nav tik daudz l&#x12B;dzek&#x13C;u ...</p><p>Redzams, ka t&#x113;va piemin&#x113;�ana vi&#x146;u sar&#x16B;gtin&#x101;ja, ta�u t&#x16B;li&#x146; vi&#x146;� ar atjaunotu kaismi griez&#x101;s atkal pie Ru�ica:</p><p>� Bet j&#x16B;s ...</p><p>�aj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; k&#x101;da cita jaunekl&#x12B;ga balss, lai ar&#x12B; nedaudz rupj&#x101;ka par Vitolda balsi, vi&#x146;u p&#x101;rtrauca, izsaucoties:</p><p>� Vitoldam taisn&#x12B;ba, piln&#x12B;gi taisn&#x12B;ba! Kas tad, ja ne mui�nieki, izlabos agr&#x101;ko paaud�u k|&#x16B;das un nol&#x12B;dzin&#x101;s mums, jaunajiem, ce&#x13C;u? ... Dusmas sagr&#x101;bj, kad, atgrie�oties no pla�&#x101;s pasaules, redzam, cik viss te �ausm&#x12B;gi atpalicis. Saimniec&#x12B;bas sastingu�as vai sabruku�as, zeme aizsl&#x12B;d no mui�nieku rok&#x101;m, &#x13C;audis k&#x13C;&#x16B;st me�on&#x12B;gi, un neviens ne pirksta nepakustina, lai kaut ko uzlabotu, sagl&#x101;btu ...</p><p>Ar �iem v&#x101;rdiem Vitoldam pal&#x12B;g&#x101; steidz&#x101;s k&#x101;ds mazliet vec&#x101;ks vi&#x146;a skolas biedrs, t&#x101;ds pats students k&#x101; vi&#x146;�, k&#x101;da tuv&#x113;ja kaimi&#x146;a d&#x113;ls, kur� s&#x113;d&#x113;ja viesu pulci&#x146;&#x101; uz lieve&#x146;a.</p><p>� Temperat&#x16B;ra s&#x101;k celties, � gr&#x101;fs �ukst&#x113;ja Ru-�icam.</p><p>Ru�ics vis&#x101;s studentu run&#x101;s klaus&#x12B;j&#x101;s, acis nod&#x16B;ris, ar pirkstiem rota&#x13C;&#x101;damies ap degunkniebja aukli&#x146;u, pierei nervozi, tik nervozi raustoties, ka tai l&#x12B;dzi raust&#x12B;j&#x101;s pat &#x101;da uz galvas zem retajiem, pieglaustajiem matiem. Kaut kas vi&#x146;u kaitin&#x101;ja, un, lai izbeigtu �o nepat&#x12B;kamo sarunu, vi&#x146;� griez&#x101;s pie Zigmunta ar l&#x16B;gumu, lai tas vi&#x146;u iepaz&#x12B;stina ar savu m&#x101;ti.</p><p>Gr&#x101;fs l&#x113;n&#x101;m dev&#x101;s pie savas l&#x12B;gavas; abi studenti kop&#x101; ar tre�o, kur� tiem bija pievienojies, dz&#x12B;vi sarun&#x101;damies un �estikul&#x113;dami, pagriez&#x101;s s&#x101;&#x146;us, bet Zigmunts Kor�inskis un Ru�ics p&#x101;ri visai viesistabai pieg&#x101;ja pie d&#x12B;v&#x101;na, kur d&#x101;mu vid&#x16B; klus&#x113;dama vientul&#x12B;gi s&#x113;d&#x113;ja An-d�ejova. Atbildot uz Ru�ica godbij&#x12B;go paloc&#x12B;�anos, vi&#x146;a k&#x101; parasti l&#x113;n&#x101;m nolieca galvu, kas ne uz mirkli nezaud&#x113;ja nek&#x101; no savas iecirt&#x12B;g&#x101;s un lepn&#x101;s st&#x101;jas. Tikai tad, kad Ru�ics, nos&#x113;dies vi&#x146;ai blakus, ierun&#x101;j&#x101;s, ka redz&#x113;jis un apbr&#x12B;nojis k&#x101;d&#x101; galvaspils&#x113;tas izst&#x101;d&#x113; gleznu, ko pirms gadiem trim rad&#x12B;jusi vi&#x146;as d&#x113;la ota, t&#x101; pac&#x113;la plakstus un pal&#x16B;koj&#x101;s priek�&#x101; st&#x101;vo�&#x101; Zigmunta sej&#x101; ar savu neaprakst&#x101;mo, v&#x113;l br&#x12B;num dai&#x13C;o acu skatienu, kaut ar&#x12B; to kr&#x101;su un mirdzumu bija sk&#x101;ru�as garo gadu b&#x113;das un asaras. Un tad vi&#x146;as barg&#x101;s l&#x16B;pas mazliet pav&#x113;r&#x101;s, sa-vilkdam&#x101;s neizsak&#x101;mi maig&#x101; un t&#x12B;kam&#x101; smaida. Bet tas ilga tikai &#x12B;su mirkli, tad vi&#x146;a atkal piekl&#x101;j&#x12B;gi, bet v&#x113;si ats&#x101;ka sarunu ar jauno pazi&#x146;u par Zigmunta dot&#x12B;b&#x101;m, par ne&#x113;rt&#x12B;b&#x101;m, kas tam j&#x101;p&#x101;rvar, dz&#x12B;vojot m&#x101;j&#x101;s; par gr&#x16B;t&#x12B;b&#x101;m, kas rodas, saimniecisk&#x101;m interes&#x113;m saduroties ar m&#x101;kslinieka iera�&#x101;m un pras&#x12B;b&#x101;m ... Sai br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;a pret&#x113;ji paradumam vair&#x101;kas reizes nemier&#x12B;gi pagriez&#x101;s un uzl&#x16B;koja savu d&#x113;lu ar p&#x113;t&#x12B;jo�u, nemier&#x12B;gu skatienu.</p><p>Tad pie Zigmunta elko&#x146;a strauji pie&#x137;&#x113;r&#x101;s vi&#x146;a jaun&#x101; sievi&#x146;a un, ko&#x137;eti smaid&#x12B;dama un �ukst&#x113;dama, noveda vi&#x146;u s&#x101;&#x146;us. Vair&#x101;kas d&#x101;mas, s&#x113;d&#x113;damas uz d&#x12B;v&#x101;niem un kr&#x113;slos, neuzkr&#x12B;to�i cita citai nor&#x101;d&#x12B;ja uz jauno p&#x101;ri, v&#x113;roja to un klusu tenkoja, ka sievi&#x146;a izturoties daudz maig&#x101;k pret v&#x12B;ru nek&#x101; v&#x12B;rs pret vi&#x146;u. Lai gan meitene esot diezgan bag&#x101;ta un no iev&#x113;rojamas &#x123;imenes, izgl&#x12B;tota un, �&#x137;iet, l&#x12B;dz nepr&#x101;tam iem&#x12B;l&#x113;jusies, Zigmuntam esot t&#x101;da cilv&#x113;ka izskats, kam l&#x12B;dz kaklam viss apnicis. Kl&#x12B;stot valodas, ka vi&#x146;� ar saimniec&#x12B;bu nemaz nenodarbojoties un neprotot to vad&#x12B;t, m&#x101;te jau no�&#x113;lojot, ka p&#x101;r&#x101;k izlutin&#x101;jusi d&#x113;lu, tur&#x113;dama vi&#x146;u t&#x101;lu no t&#x101; zemes gabali&#x146;a, uz kura tam b&#x16B;s m&#x16B;�s j&#x101;nodz&#x12B;vo.</p><p>� To vi&#x146;a peln&#x12B;jusi, tik iedom&#x12B;ga k&#x101; diezin k&#x101;da k&#x146;aziene un d&#x113;lu ar&#x12B; uzskata vai par pusdievu ... � ietark-�&#x137;&#x113;j&#x101;s k&#x101;da &#x146;ipra un valod&#x12B;ga kaimi&#x146;iene, viena no t&#x101;m, kuras z&#x12B;da t&#x113;rps r&#x101;d&#x12B;ja, ka tas p&#x101;r�&#x16B;ts ne vienu reizi vien un ka tam visai cien&#x12B;jams vecums.</p><p>Otra, l&#x113;n&#x12B;g&#x101;ka, ar garu, v&#x101;ju, rok&#x101;s atbalst&#x12B;tu seju, sprieda sav&#x101;d&#x101;k. D&#x12B;vain&#x101;m spalv&#x101;m izrot&#x101;to galvu l&#x113;n&#x101;m krat&#x12B;dama, vi&#x146;a skumji teica:</p><p>� Bez t&#x113;va audzin&#x101;ts... bez t&#x113;va!... Ko noz&#x12B;m&#x113; audzin&#x101;t puikas bez t&#x113;va, to es labi zinu, ar&#x12B; man tai pa�&#x101; reiz&#x113;, kad vi&#x146;ai, aizg&#x101;ja boj&#x101; d&#x113;la apg&#x101;dnieks!...</p><p>� Par to vi&#x146;am atkal bija tante, � tur&#x113;j&#x101;s pret&#x12B; pirm&#x101;. � S&#x12B; pati Da�ecka, kurai laim&#x113;j&#x101;s iziet pie bag&#x101;ta v&#x12B;ra, kura vairs nezina, k&#x101; nu &#x123;&#x113;rbties un izr&#x101;d&#x12B;ties... Vi&#x146;a t&#x101;pat z&#x113;nu lutin&#x101;ja un par &#x123;&#x113;niju daudzin&#x101;ja ...</p><p>� Br&#x101;|a piemi&#x146;as d&#x113;| to ar&#x12B; var, � aizst&#x101;v&#x113;ja otra, � br&#x101;|a piemi&#x146;ai... un k&#x101;da v&#x113;i br&#x101;&#x13C;a un cilv&#x113;ka!... Vi&#x146;a d&#x113;&#x13C; b&#x101;reni loloja un v&#x113;l&#x113;j&#x101;s, lai tas paceltos augst&#x101;k ...</p><p>Sulai&#x146;i jau izn&#x113;s&#x101;ja melno kafiju un tai pieder&#x12B;gos dz&#x113;rienus; Kirlo, iz&#x146;&#x113;mis sulainim no rok&#x101;m papl&#x101;ti ar li&#x137;ieriem, nolika to viesistab&#x101; uz noma|a galda. Vi&#x146;a kaulainie vaigi bija mazliet piesarku�i, �aur&#x101;s a�eles sp&#x12B;gu&#x13C;oja, visjovi&#x101;l&#x101;k&#x101; smaida pav&#x113;r&#x101;s pl&#x101;n&#x101;s l&#x16B;pas. S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;� bija pats apmierin&#x101;t&#x12B;bas iemiesojums, ko rad&#x12B;ja krietni ietur&#x113;t&#x101;s pusdienas, izdzertais v&#x12B;ns un visvair&#x101;k gan laikam apk&#x101;rt valdo�&#x101; draudz&#x12B;g&#x101; �alo&#x146;a. Vien&#x101; rok&#x101; starp diviem pirkstiem vi&#x146;� aiz cie&#x146;as pret d&#x101;m&#x101;m tur&#x113;ja nodz&#x113;stu cig&#x101;ru, ar otru veikli p&#x101;rcil&#x101;ja da�&#x101;du kr&#x101;sainu �&#x137;idrumu pild&#x12B;tas pudeles un aicin&#x101;ja pie sevis ikvienu, kas atrad&#x101;s tuvum&#x101;. Vistuv&#x101;k li&#x137;ieru papl&#x101;tei, citiem priek�&#x101; st&#x101;v&#x113;ja druknais mui�nieks, kas atg&#x101;din&#x101;ja bezb&#x113;d&#x12B;gu gard&#x113;di; aiz vi&#x146;a divi citi kaimi&#x146;i no lieve&#x146;a; l&#x12B;dz&#x101;s tiem nost&#x101;j&#x101;s ar&#x12B; vecais O�e&#x13C;skis ar tuk�u gl&#x101;z&#x12B;ti rok&#x101;s.</p><p>� Bet ko pans jau ir dz&#x113;ris? Marask&#x12B;nu? Ro�aino? Kafijas li&#x137;ieri? � Kirlo jaut&#x101;ja. � Varb&#x16B;t �oreiz k&#x101;du citu? Kuru tad? Esmu j&#x16B;su r&#x12B;c&#x12B;b&#x101;!</p><p>� Kafijas li&#x137;ier&#x12B;ti k&#x101;du l&#x101;s&#x12B;ti, ja esat tik labs!</p><p>� Labi, bet kur� p&#x113;c skaita?</p><p>� Otrais! � labsird&#x12B;gi smaid&#x12B;dams un tukl&#x101;s l&#x16B;pas �maukstin&#x101;dams, atbild&#x113;ja Just&#x12B;nes t&#x113;vs.</p><p>� Dievam pat&#x12B;k tr&#x12B;svien&#x12B;ba! � cien&#x101;t&#x101;js iesauc&#x101;s un nolika priek�&#x101; vecajam, kam apa&#x13C;&#x12B;g&#x101; seja bija k&#x13C;uvusi jau pavisam sarkana, v&#x113;l vienu pilnu gl&#x101;z&#x12B;ti.</p><p>Visi tuvum&#x101; st&#x101;vo�ie iesm&#x113;j&#x101;s, redz&#x113;dami, ka jokdaris nol&#x113;mis veco apdzird&#x12B;t, bet tas, vienu gl&#x101;z&#x12B;ti celdams pie l&#x16B;p&#x101;m, otru atst&#x16B;ma galda vid&#x16B; un atteic&#x101;s.</p><p>� N&#x113; ... n&#x113;... n&#x113; ... � vi&#x146;� pretoj&#x101;s, � ja es v&#x113;l to izdzer�u, tad nevar&#x113;�u vairs ...</p><p>� Ko tad nevar&#x113;siet? � vair&#x101;kas balsis smiedam&#x101;s reiz&#x113; jaut&#x101;ja.</p><p>� Sp&#x113;l&#x113;t, � vecais atbild&#x113;ja.</p><p>� Pr&#x101;t&#x12B;gi! � Kirlo piekrita. � Bet, ja nu negribat dzert, tad vismaz ejiet pie pan&#x101;m. Vai neredzat, cik Te-rezei b&#x113;d&#x12B;ga seja? ... L&#x16B;k, tur vi&#x146;a s&#x113;� ar apt&#x12B;tu kaklu un sap&#x146;o ... dro�i vien par jums ... Varb&#x16B;t pani nemaz nezina, kas m&#x16B;su m&#x16B;zi&#x137;is par lakstot&#x101;ju un sir�u lauz&#x113;ju ... ho, ho! K&#x101;dreiz vi&#x146;� bija slavens... ar&#x12B; tagad v&#x113;l... Pana Tereze to vislab&#x101;k zina!...</p><p>K&#x101;ds p&#x101;rtrauca Kirlo ar jaut&#x101;jumu, un vi&#x146;� s&#x101;ka run&#x101;t un zoboties par ko citu. Tikm&#x113;r O�e&#x13C;skis, tur&#x113;dams divos pirkstos v&#x113;l l&#x12B;dz pusei ar za&#x13C;u dz&#x113;rienu pild&#x12B;to gl&#x101;z&#x12B;ti, s&#x12B;kiem sol&#x12B;�iem, ar smaidi&#x146;u labsird&#x12B;gaj&#x101;s ac&#x12B;s, apa|o v&#x113;deri&#x146;u uz priek�u izg&#x101;zis, tie�&#x101;m dev&#x101;s pie meite&#x146;u pulci&#x146;a, kas pla�&#x101; lok&#x101; bija sas&#x113;du�&#x101;s ap albumiem un ilustr&#x101;cij&#x101;m izraibin&#x101;tu galdu.</p><p>S&#x101;j&#x101; pulci&#x146;&#x101; starp vec&#x101;kaj&#x101;m Da�eck&#x101;m un cit&#x101;m lepn&#x101;k un vienk&#x101;r�&#x101;k t&#x113;rpt&#x101;m, jautri t&#x113;rz&#x113;jo�&#x101;m meiten&#x113;m atrad&#x101;s ar&#x12B; Just&#x12B;ne. Vi&#x146;as tum�ais, l&#x113;tais t&#x113;rps krasi at�&#x137;&#x12B;r&#x101;s no raibajiem, gai�ajiem, ar&#x12B; galva, ar tum�o bizi un tikai p&#x101;ris svaigiem ziediem rot&#x101;ta, pret vis&#x101;m cit&#x101;m ko�aj&#x101;m, nemier&#x12B;gaj&#x101;m un jautraj&#x101;m galvi&#x146;&#x101;m �&#x137;ita tie�&#x101;m p&#x101;r&#x101;k nopietna. Just&#x12B;ne nesmaid&#x12B;ja, jo radinieces Da�eckas tai tikko bija aizr&#x101;d&#x12B;ju�as par vi&#x146;as t&#x113;rpa nepiem&#x113;rot&#x12B;bu �im gad&#x12B;jumam un par to, ka vi&#x146;as klus&#x113;�anu varot uzskat&#x12B;t par izmisuma paz&#x12B;mi.</p><p>Izmisusi gan Just&#x12B;ne nebija, ta�u raitaj&#x101;s valod&#x101;s par &#x101;rzem&#x113;m un gr&#x101;fa l&#x12B;gavas p&#x16B;ru, par draugiem, izpriec&#x101;m, jaun&#x101;m gr&#x101;mat&#x101;m un pa�reiz&#x113;j&#x101;m m&#x16B;zikas slaven&#x12B;b&#x101;m vi&#x146;a nepiedal&#x12B;j&#x101;s. Reiz&#x113;m, kad Just&#x12B;ne, dom&#x101;s nogrimusi, stingu skatienu raudz&#x12B;j&#x101;s sev priek�&#x101;, var&#x113;ja dom&#x101;t, ka vi&#x146;a atrodas &#x101;rpus visa t&#x101;, kas notiek apk&#x101;rt un uzjautrina citus. Smagas skumjas tad ieg&#x16B;la ac&#x12B;s un l&#x16B;p&#x101;s, v&#x113;rsdamas t&#x101;s seju vec&#x101;ku, nek&#x101; t&#x101; paties&#x12B;b&#x101; bija. Nogurums un stingums sej&#x101; neizzuda pat tad, kad vi&#x146;a redz&#x113;ja savu t&#x113;vu st&#x101;vam pie li&#x137;ieru galdi&#x146;a un dzird&#x113;ja Kirlo izsmejo�o balsi un kaimi&#x146;u smieklus. Vi&#x146;a neko nedar&#x12B;ja, lai p&#x101;rtrauktu �o diezgan parasto laika kav&#x113;kli, un sava nesp&#x113;ka apzi&#x146;&#x101; palika nekust&#x12B;gi s&#x113;�am. Tikai uzacis virs garlaikotaj&#x101;m, noguru�aj&#x101;m ac&#x12B;m savilk&#x101;s arvien vair&#x101;k, pild&#x12B;damas acis ar neremdin&#x101;mu skumju &#x113;nu. Bet, lai ko vi&#x146;a �aj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; b&#x16B;tu p&#x101;rdz&#x12B;vojusi, neviens to ne redz&#x113;ja, ne saprata. Bija skaidri man&#x101;ms, ka vi&#x146;as vienaldz&#x12B;ba pret visu apk&#x101;rt notieko�o tika atmaks&#x101;ta ar t&#x101;du pa�u vienaldz&#x12B;bu pret vi&#x146;u, ka neviens ar vi&#x146;u ne r&#x113;&#x137;in&#x101;j&#x101;s, ne grib&#x113;ja to dar&#x12B;t. Just&#x12B;nes draudzenes un m&#x101;s&#x12B;cas vi&#x146;as apklusu�&#x101; humora un varb&#x16B;t pietic&#x12B;g&#x101; ap&#x123;&#x113;rba d&#x113;| pamaz&#x101;m no t&#x101;s nov&#x113;rs&#x101;s, ar&#x12B; gr&#x101;fs, s&#x113;d&#x113;dams blakus vi&#x146;ai, b&#x101;rst&#x12B;ja aspr&#x101;t&#x12B;bas savai izredz&#x113;tai un piln&#x12B;gi ignor&#x113;ja Just&#x12B;ni; abi v&#x12B;rie�i, kas pie galda vi&#x146;u durst&#x12B;ja* ar saviem asajiem, z&#x12B;m&#x12B;gajiem skatieniem, jau labu br&#x12B;di bija pametu�i viesistabu: Ru�ics, kuru pamaz&#x101;m, bet nep&#x101;rprotami p&#x101;r&#x146;&#x113;ma pret visu d&#x12B;vains apnikums, ar p&#x113;k�&#x146;i satumsu�u seju un atsalu�&#x101;m ac&#x12B;m neman&#x101;mi izsl&#x12B;d&#x113;ja &#x113;damistabas virzien&#x101;; Zigmunts Kor�inskis p&#x113;c klusas, bet diezgan dz&#x12B;vas sarunas ar sievu, kuru beidzot nos&#x113;din&#x101;ja blakus m&#x101;tei, izg&#x101;ja lieven&#x12B;.</p><p>Lieven&#x12B; jau bija novietoti k&#x101;r�u galdi, bet nopietno panu pulci&#x146;� v&#x113;l pie sp&#x113;les nes&#x113;d&#x101;s. Iebaud&#x12B;ju�i li&#x137;ieri, vi&#x146;i k&#x16B;pin&#x101;ja cig&#x101;rus un ska&#x13C;i sarun&#x101;j&#x101;s. S&#x101;kum&#x101; l&#x12B;dz viesistabai atlidoja tikai atsevi�&#x137;i pavisam lieti�&#x137;i, tehniski v&#x101;rdi: tik un tik kapeiku par pudu tadas un t&#x101;das lab&#x12B;bas, tik un tik spai&#x146;u degv&#x12B;na, tik un tik iekults, t&#x101;da un t&#x101;da ar�ana, s&#x113;ja, p&#x13C;auja un t&#x101; t&#x101;l&#x101;k. Pa�laik jau tika run&#x101;ts par politiku. Pirmais �im sarunu tematam piesk&#x101;r&#x101;s Da�eckis, kas, st&#x101;v&#x113;dams pie resnas, v&#x12B;te&#x146;augu apv&#x12B;tas kolonas un caur pl&#x101;naj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m p&#x16B;zdams vij&#x12B;gu cig&#x101;ra d&#x16B;mu str&#x16B;kli&#x146;u, teko�i un t&#x113;laini atst&#x101;st&#x12B;ja da�&#x101;dus av&#x12B;z&#x113;s izlas&#x12B;tus pare&#x123;ojumus un un kombin&#x101;cijas. Br&#x12B;�iem k&#x101;ds kaimi&#x146;� vi&#x146;u p&#x101;rtrauca ar jautru, parupju piez&#x12B;mi vai izsaucienu. Visvair&#x101;k iebr&#x16B;n&#x113;ju�ie, darb&#x101; apskretu�ie, kam, lik&#x101;s, vismaz&#x101;k atlika laika las&#x12B;�anai, pa�reiz run&#x101;ja par t&#x101;l&#x101;m zem&#x113;m un iev&#x113;rojamiem &#x13C;aud&#x12B;m, arvien vair&#x101;k iekaisdami, pier&#x101;d&#x12B;dami un dedz&#x12B;gi str&#x12B;d&#x113;damies. M&#x101;jast&#x113;vs �ajos str&#x12B;dos piedal&#x12B;j&#x101;s vismaz&#x101;k. Vi&#x146;� s&#x113;d&#x113;ja lieve&#x146;a vid&#x16B; uz �uguna sola. Gai�aj&#x101; ap&#x123;&#x113;rb&#x101; vi&#x146;a augums izc&#x113;l&#x101;s ar sav&#x101;m sp&#x113;c&#x12B;gaj&#x101;m, stingraj&#x101;m l&#x12B;nij&#x101;m, sej&#x101; var&#x113;ja saskat&#x12B;t katru rievi&#x146;u un kuplajos, melnajos matos katru sudraboto pavedienu. Rokas uz priek�&#x101; st&#x101;vo�&#x101; galdi&#x146;a uzlicis, vi&#x146;� sp&#x113;l&#x113;j&#x101;s ar gl&#x101;z&#x12B;ti, kur&#x101; atspulgoja saules stari, sarun&#x101; iejauc&#x101;s reti, bet, noliekto galvu reiz&#x113;m papurin&#x101;dams, nosm&#x12B;n&#x113;ja te �&#x137;elm&#x12B;gi un netic&#x12B;gi, te skumji. Tikai reiz, visdz&#x12B;v&#x101;k&#x101;s sarunas vid&#x16B;, vi&#x146;�, it k&#x101; kaut ko p&#x113;k�&#x146;i atcer&#x113;jies, pac&#x113;la galvu un, gl&#x101;z&#x12B;ti pret galdu piesitis, ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� �&#x12B;s av&#x12B;zes, mani kungi, tikai sagroza galvu un vair&#x101;k nek&#x101;l L&#x12B;dzko cilv&#x113;ks t&#x101;s vakar&#x101; salas&#x101;s, t&#x101; nakt&#x12B; moka t&#x101;di sap&#x146;i, ka grib&#x113;dams vairs nevar aizmigt...</p><p>No za&#x13C;&#x101;s kolonas puses Da�eckis mazliet ironisk&#x101; bals&#x12B; iejaut&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Kas ir? Vai pans Benedikts nosap&#x146;ojis sakar&#x101; ar av&#x12B;zi k&#x101;du �ausm&#x12B;gu sapni?</p><p>� Protams, � Kor�inskis atbild&#x113;ja, � un k&#x101;du v&#x113;l! Vi&#x146;� smaid&#x12B;dams jokoja, noglaud&#x12B;dams reiz&#x113; savas gar&#x101;s &#x16B;sas.</p><p>� Neesmu nek&#x101;ds za&#x137;apastala, lai no sap&#x146;iem baid&#x12B;tos, � vi&#x146;� teica, � bet gad&#x12B;j&#x101;s nosap&#x146;ot t&#x101;du, ka ikvienam mati st&#x101;vus saceltos. Nu, l&#x16B;k! Pirms k&#x101;diem m&#x113;ne�iem diviem vakar&#x101; salas&#x12B;jos par kariem � biju�iem, pa�reiz&#x113;jiem, n&#x101;ko�iem, un kas vi&#x146;us vilks visus zina. P&#x113;c tam t&#x16B;l&#x12B;t nolikos gul&#x113;t, aizmigu un nosap&#x146;oju ... iev&#x113;rojiet, kungi, ka pie Kor�inas atn&#x101;cis liels Bismarka karasp&#x113;ks... v&#x101;rdu sakot � pr&#x16B;�u karasp&#x113;ks... Pagalms un parks pilns zald&#x101;tu, m&#x101;ja pilna oficieru... Es biju nobijies! �Izn&#x12B;cin&#x101;s Kor�inu,� pie sevis pr&#x101;toju, �apgriez&#x12B;s visu ar k&#x101;j&#x101;m gais&#x101;, nodedzin&#x101;s, izputin&#x101;s, sam&#x12B;d&#x12B;s, ja neuz&#x146;em�u vi&#x146;us t&#x101;, . k&#x101; vajag ...� Ko dar&#x12B;t? Gribot negribot uz&#x146;&#x113;mu... T&#x101; nu �os apteku, lokos, godinu, baroju, dzirdu, glaimoju, raugos ac&#x12B;s, vai apmierin&#x101;ti... Bet vi&#x146;i dzer, rij, b&#x13C;aust&#x101;s, lam&#x101;jas ... �Paldies dievam,� nodom&#x101;ju pie sevis, �apmierin&#x101;ti, un pats ar&#x12B; esmu apmierin&#x101;ts... L&#x16B;k,� dom&#x101;ju, �t&#x16B;l&#x12B;t � dies dos � vi&#x146;i aizies. Ap&#x113;du�i gan man visu, pagalmu un parku izm&#x12B;d&#x12B;ju�i, tas tiesa, bet p&#x101;r&#x113;jais palicis neskarts ... Liekas, gatavojas jau ce&#x13C;&#x101;: zald&#x101;ti s&#x113;�as zirgos, oficieri apjo�as zobenus... nu, dr&#x12B;z m&#x101;j&#x101;s b&#x16B;s klusums...� Izeju, man liekas, uz lieve&#x146;a, esmu pavisam apmierin&#x101;ts, bet, l&#x16B;k, no tiem pakalniem, kungi, ko tur t&#x101;lum&#x101; aiz l&#x12B;dzenuma redzat... atkal cits karasp&#x113;ks...</p><p>�aj&#x101; viet&#x101; Kor�inskis sastost&#x12B;j&#x101;s:</p><p>� Tas ... tur tas ...</p><p>- Vi&#x146;a br&#x16B;naj&#x101;s ac&#x12B;s iedzirkst&#x12B;j&#x101;s rota&#x13C;&#x12B;gs saules stars.</p><p>� Ko nu? L&#x12B;dz pa�iem sirds dzi&#x13C;umiem mani sagr&#x101;ba bailes ... Jo&#x146;o �urp! Sis ... tur tas ... Kungi, au&#x13C;o... atkal uz Kor�inu... bet tie, pirmie, vel nav aizj&#x101;ju�i... �Vai redzi!� nodom&#x101;ju pie sevis. �Uz&#x146;&#x113;mu vienus, lai neaizlaistu d&#x16B;mos manu mui�u... bet tagad �ie... tie tur... un beigas b&#x16B;s man, &#x101;men! Cilv&#x113;ks, grozies un locies, k&#x101; gribi, neizgroz&#x12B;sies, neizloc&#x12B;sies.� No �&#x12B;s puses k&#x101; spruk&#x101;s un no t&#x101;s puses ... ar&#x12B; k&#x101; spruk&#x101;s! Ak J&#x113;zus un Marija! Pamodos vienos sviedros un visu r&#x12B;tu staig&#x101;ju k&#x101; sadrag&#x101;ts.</p><p>� Briesm&#x12B;gs sapnis! � k&#x101;ds no viesiem l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;gi atsauc&#x101;s.</p><p>� Tie�&#x101;m, z&#x12B;m&#x12B;gs sapnis! � iesauc&#x101;s Da�eckis, iesmiedamies tik ska&#x13C;i, it k&#x101; �aj&#x101; mirkl&#x12B; vi&#x146;am di�ma-n&#x12B;ba b&#x16B;tu piln&#x12B;gi aizmirsusies; pat galva, ko vienm&#x113;r tur&#x113;ja stalti izslietu, �oreiz noliec&#x101;s, un d&#x16B;mu gredzeni, kas l&#x12B;dz �im bija uzvaro�i c&#x113;lu�ies gais&#x101;, tagad smagn&#x113;ji sl&#x12B;d&#x113;ja lejup.</p><p>� Ko nu tur! � lieve&#x146;a gal&#x101; ierun&#x101;j&#x101;s k&#x101;ds klaji ka�&#x137;&#x12B;gs un, k&#x101; redzams, pamat&#x12B;gi dz&#x12B;v&#x113; cietis kaimi&#x146;�. � Ko nu pr&#x16B;�i! Ar&#x12B; bez pr&#x16B;�iem pa�u kaimi&#x146;i gatavi m&#x16B;s apgrauzt k&#x101; su&#x146;i kaulu... Neesi v&#x113;l vienu tiesas procesu ar saimniekiem par gan&#x12B;b&#x101;m beidzis, kad jau otrs s&#x101;cies ar me�niec&#x12B;bu!...</p><p>� Ak, �ie tiesu procesi! � pans Benedikts nop&#x16B;t&#x101;s.</p><p>� Tie t&#x101; savairoju�ies k&#x101; sliekas p&#x113;c lietus! � piez&#x12B;m&#x113;ja k&#x101;ds cits.</p><p><emphasis>� A proposl<a l:href="#bookmark1" type="note"><sup>2</sup></a> �</emphasis> ierun&#x101;j&#x101;s Da�eckis. � K&#x101; tev ar to tavu ties&#x101;�anos, pan Benedikt, nu ar �&#x13C;ahtu... Nu k&#x101; to ciemu sauca? ... Vai vinn&#x113;ji?</p><p>� Bohatiru! � atbild&#x113;ja Kor�inskis. � Ko lai saka? Vi&#x146;i grib&#x113;ja man nopl&#x113;st piecdesmit deset&#x12B;nas gan&#x12B;bu... K&#x101;ds vi&#x146;iem iest&#x101;st&#x12B;jis, ka tiem uz �&#x12B;m gan&#x12B;b&#x101;m esot ties&#x12B;bas ... Ies&#x16B;dz&#x113;ja ties&#x101; ... Pirmaj&#x101; instanc&#x113; zaud&#x113;ja ... Tagad iesniegu�i apel&#x101;ciju ... jau gadus divus velkas lieta, cik t&#x101; man nav naudas aprijusi un nepatik�anu sag&#x101;d&#x101;jusi!...</p><p>� Vai vi&#x146;iem nav nek&#x101;da likum&#x12B;ga pamata? � k&#x101;das p&#x101;ris balsis p&#x113;t&#x12B;ja.</p><p>� Nelaime ir t&#x101;, ka vi&#x146;iem maz gan&#x12B;bu, grib savus lopi&#x146;us gan&#x12B;t vair&#x101;k pa man&#x113;j&#x101;m, � Benedikts aizst&#x101;v&#x113;j&#x101;s. � Varu savas ties&#x12B;bas pier&#x101;d&#x12B;t ar pl&#x101;niem un citiem dokumentiem ...</p><p>Benedikts iekaisa un b&#x16B;tu v&#x113;l ilgi run&#x101;jis par ties&#x101;�anos, ko pieminot vien tam pier&#x113; sarad&#x101;s divreiz vair&#x101;k krunku, ta�u, paman&#x12B;jis no priek�istabas ien&#x101;kam vair&#x101;kus cilv&#x113;kus, steidz&#x12B;gi piec&#x113;l&#x101;s. Taj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; k&#x101;da no pan&#x113;m, kas, s&#x113;d&#x113;dama kr&#x113;sl&#x101;, modri sekoja visam notieko�ajam, pielika roku pie pieres.</p><p>� Dieva v&#x101;rds... �- vi&#x146;a klusu pa�ukst&#x113;ja kaimi&#x146;ienei. � T&#x101; ta�u pane Kirlova, kas tur ieradusies! K&#x101; vi&#x146;a te gad&#x12B;jusies! B&#x16B;s jau gadu desmit, kop� nekur nav r&#x101;d&#x12B;jusies! K&#x101; vi&#x146;a p&#x101;rv&#x113;rtusies, ak m&#x12B;|&#x101;, k&#x101; p&#x101;rv&#x113;rtusies!</p><p>Pie viesistabas sliek�&#x146;a Benedikts ar uzsv&#x113;rtu cie&#x146;u sniedza roku sievietei, aiz kuras sekoja jauna, nepilnus se�padsmit gadus veca meitene un divi v&#x113;l jaun&#x101;ki z&#x113;ni skolnieku bl&#x16B;z&#x113;s. B&#x16B;dama vid&#x113;ja auguma, pakalsna un vienk&#x101;r�a, ar dai&#x13C;i izliektu kaklu un pleciem, Kirlova pa gabalu �&#x137;ita pavisam jauna sieviete, �o iespaidu v&#x113;l pastiprin&#x101;ja neparasti gai�ie mati, kas pakaus&#x12B; bija sagriezti liel&#x101;, br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;g&#x101; mezgl&#x101;. Bet tuvum&#x101; t&#x16B;l&#x12B;t uzkrita un rad&#x12B;ja patiesu izbr&#x12B;nu kontrasts, kas rad&#x101;s, sal&#x12B;dzinot vi&#x146;as skaistos matus un vingro augumu ar iedegu�o seju, � t&#x101; bija tum�&#x101;ka nek&#x101; mati, pieri vagoja dzi&#x13C;as krunkas, un skaisti veidot&#x101;s l&#x16B;pas bija pavisam b&#x101;las. T&#x101; bija pusm&#x16B;�a � tr&#x12B;sdesmit divus gadus vecas sievietes seja, saules aprauta, v&#x113;ju app&#x16B;sta, pavisam gl&#x12B;ta. Izskat&#x12B;ga sav&#x101; senaj&#x101;, vecmod&#x12B;gaj&#x101; t&#x113;rp&#x101;, Kirlova, balst&#x12B;dam&#x101;s uz namat&#x113;va elko&#x146;a, nedro�i, k&#x101; izbijusies dev&#x101;s p&#x101;ri viesistabai, nemier&#x12B;gi atskat&#x12B;dam&#x101;s uz b&#x113;rniem. Un, kad pane Em&#x12B;lija, piec&#x113;lusies no d&#x12B;v&#x101;na, �aukstin&#x101;dama savu bag&#x101;t&#x12B;gi ar lielisk&#x101;m me�&#x123;in&#x113;m izrot&#x101;to kleitu, vad&#x12B;ja t&#x101;l&#x101;k vi&#x146;u pie cien&#x12B;jam&#x101;ko sievu pulci&#x146;a, tad p&#x113;c Kirlovas muls&#x101; skatiena, izklaid&#x12B;g&#x101; smaida un sv&#x101;rst&#x12B;g&#x101;s, nedro�&#x101;s gaitas var&#x113;ja saprast, ka vi&#x146;a pavisam atradin&#x101;jusies no pla�&#x101;kas sabiedr&#x12B;bas, bet labi atceras, k&#x101; taj&#x101; j&#x101;izturas, un dara visu iesp&#x113;jamo, lai nekristu apsmiekl&#x101;. Mazliet satraukta un strauji elpodama, vi&#x146;a nos&#x113;d&#x101;s blakus elegantajai un augstpr&#x101;t&#x12B;gajai And�ejovai, kura diezgan laipni, bet ar parasto attur&#x12B;bu, raudz&#x12B;dam&#x101;s it k&#x101; no aug�as, izteica pat&#x12B;kamu p&#x101;rsteigumu, ka beidzot var&#x113;jusi vi&#x146;u sastapt, vi&#x146;u, kas tik sen nekur nav r&#x101;d&#x12B;jusies. K&#x13C;uvusi dro�&#x101;ka, bet v&#x113;l arvien klusin&#x101;t&#x101; bals&#x12B;, Kirlova atbild&#x113;ja:</p><p>� Pans Benedikts bija tik laipns un vair&#x101;kas reizes mani aicin&#x101;ja gan pats, gan ar&#x12B; Just&#x12B;ni s&#x16B;t&#x12B;dams pie manis. K&#x101; es t&#x101;dam labdarim var&#x113;ju atteikt?</p><p>� Manam svainim, �&#x137;iet, ir tas gods reiz&#x113;m j&#x16B;s redz&#x113;t? � turpin&#x101;ja And�ejova.</p><p>Kirlova salika savas paliel&#x101;s, ne visai baltos cimdos t&#x113;rpt&#x101;s rokas.</p><p>� Ak dievs! � vi&#x146;a iesauc&#x101;s. � K&#x101; tad es b&#x16B;tu � tikusi gal&#x101; ar savu saimniec&#x12B;bu un.darbiem bez �&#x101; god&#x101;jam&#x101; kaimi&#x146;a pal&#x12B;dz&#x12B;bas? Tagad jau nekas: esmu iem&#x101;c&#x12B;jusies un pieradusi saimniekot. Bet s&#x101;kum&#x101; � b&#x16B;tu pazudusi kop&#x101; ar visiem b&#x113;rniem, ja pans Benedikts neb&#x16B;tu pal&#x12B;dz&#x113;jis ar padomiem un reiz&#x113;m ar&#x12B; pats pieskat&#x12B;dams �ur un tur...</p><p>Iedegusies vi&#x146;a s&#x101;ka run&#x101;t ska&#x13C;i, un t&#x101;s bals&#x12B; br&#x12B;�am ieskan&#x113;j&#x101;s ar&#x12B; rupj&#x101;ki to&#x146;i, kas bija d&#x12B;vain&#x101; pretrun&#x101; ar vi&#x146;as dai&#x13C;o augumu un kust&#x12B;b&#x101;m; p&#x101;ris rei�u vi&#x146;a izsac&#x12B;j&#x101;s pavisam ban&#x101;li.</p><p>� Dieva v&#x101;rds, � vi&#x146;a nobeidza, � otra tik laba cilv&#x113;ka k&#x101; vi&#x146;� �aj&#x101; dra&#x146;&#x137;&#x12B;gaj&#x101; pasaul&#x113; laikam gan nav!...</p><p>And�ejovas sej&#x101; par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s nepatika, bet blakus s&#x113;do�ajai vedeklai Klotildei pla�i ieplet&#x101;s acis, un vi&#x146;a ar mok&#x101;m novald&#x12B;ja uz sav&#x101;m s&#x101;rtaj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m sm&#x12B;nu. Namam&#x101;te pasteidz&#x101;s izteikt no�&#x113;lu, ka tuv&#x101; kaimi&#x146;iene ieradusies vies&#x12B;b&#x101;s tik v&#x113;lu. Kirlova atkal samulsa, paloc&#x12B;j&#x101;s ne visai veikli un, redzams, grib&#x113;dama b&#x16B;t drosm&#x12B;ga, diezgan ska&#x13C;i atbild&#x113;ja:</p><p>� Vai tad es, cien&#x12B;t&#x101;, varu t&#x101; kur&#x101; katr&#x101; laik&#x101; pamest b&#x113;rnus m&#x101;j&#x101;s? Tr&#x12B;s vec&#x101;kos uzdro�in&#x101;jos pa&#x146;emt sev l&#x12B;dzi, jo ceru, j&#x16B;s man to ne&#x146;emsiet &#x13C;aun&#x101;; bet divus jaun&#x101;kos ta�u nevar&#x113;ju atst&#x101;t kalpu rok&#x101;s, vajadz&#x113;ja gaid&#x12B;t Maksimovu atn&#x101;kam, kas vi&#x146;us izaukl&#x113;jusi un ar&#x12B; tagad ir atsauc&#x12B;ga, vajag tikai paaicin&#x101;t, un t&#x16B;l&#x12B;t ierodas ... Ar maziem b&#x113;rniem j&#x101;apietas tikpat saudz&#x12B;gi k&#x101; ar stiklu ... Aukle Maksimova tos labi pieskat&#x12B;s ...</p><p>Aiz v&#x12B;ram&#x101;tes muguras Klotilde tur&#x113;ja pie smieklos drebo�&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m Briseles me�&#x123;i&#x146;u mutauti&#x146;u, And�ejova k&#x13C;uva klusa k&#x101; kaps, bet pane Em&#x12B;lija spieda pirkstu galus gan pie pieres, gan kakla, it k&#x101; justu tuvojamies migr&#x113;nu. K&#x101;da no vie�&#x146;&#x101;m, kas visu laiku klus&#x113;dama bija v&#x113;rojusi, pa�ukst&#x113;ja otrai:</p><p>� Cik gan Kirlova k&#x13C;uvusi rupja un neuzved&#x12B;ga, ak vai! Un k&#x101;da jauka meitene bija pirms apprec&#x113;�an&#x101;s! Vi&#x146;a ta�u no Ru�icu dzimtas!</p><p>No lieve&#x146;a iemet&#x101;s Kirlo apsveikt sievu. Tie�i iemet&#x101;s. Ien&#x101;cis satv&#x113;ra tai abas rokas un apkl&#x101;ja dedz&#x12B;giem sk&#x16B;pstiem. Vi&#x146;a seja, piesarkusi no lietotajiem dz&#x113;rieniem, pauda t&#x101;du prieku, ka pat acis tam k&#x13C;uva valgas.</p><p>� Cik labi, cik jauki, ka tu kaut reizi par&#x101;d&#x12B;jies sabiedr&#x12B;b&#x101;! � vi&#x146;� j&#x16B;smoja, p&#x113;c tam pagriez&#x101;s pret p&#x101;r&#x113;jiem viesiem. � Mana A&#x100;arina ir t&#x101;da m&#x101;j&#x101;s s&#x113;d&#x113;t&#x101;ja, ka vi&#x146;u nevar ne rau�us atraut no saimniec&#x12B;bas un b&#x113;rniem ...</p><p>Ar&#x12B; Kirlova, pac&#x113;lusi skatienu pret v&#x12B;ru, sirsn&#x12B;gi spieda tam roku.</p><p>� Laikam sen neesat redz&#x113;ju�ies? � k&#x101;ds no kl&#x101;teso�iem zobgal&#x12B;gi iejaut&#x101;j&#x101;s.</p><p>� B&#x16B;s jau k&#x101;da ned&#x113;&#x13C;a, kop� neesmu m&#x101;j&#x101;s bijis! � Kirlo pavisam va&#x13C;sird&#x12B;gi atbild&#x113;ja.</p><p>� Manam v&#x12B;ram t&#x101;ds raksturs, vi&#x146;am vajadz&#x12B;ga izklaid&#x113;�an&#x101;s, m&#x101;j&#x101;s vi&#x146;� garlaikojas, un es vi&#x146;u ar liel&#x101;ko prieku no vis&#x101;m r&#x16B;p&#x113;m atbr&#x12B;voju, � vi&#x146;a pasteidz&#x101;s paskaidrot.</p><p>Kirlo dev&#x101;s sasveicin&#x101;ties ar b&#x113;rniem. Abi z&#x113;ni bija &#x123;&#x113;rbu�ies skolnieku bl&#x16B;z&#x113;s un briesm&#x12B;gi klaudzo�os z&#x101;bakos. Sarkan&#x101;s rokas gar s&#x101;niem nolaidu�i, tie spied&#x101;s pie klavier&#x113;m un pla�i ieplest&#x101;m ac&#x12B;m skat&#x12B;j&#x101;s visapk&#x101;rt. Meiteni Just&#x12B;ne bija aizvedusi pie sieviet&#x113;m un nos&#x113;din&#x101;jusi blakus vair&#x101;k&#x101;m pusaudz&#x113;m. M&#x101;j&#x101;s pa&#x12B;s&#x101;, balt&#x101; musl&#x12B;na kleiti&#x146;a ar ies&#x101;rto josti&#x146;u var&#x113;ja pa�ai m&#x101;tei un meitai likties diezgan izskat&#x12B;ga, ta�u te, blakus kuplajiem, bag&#x101;t&#x12B;gi izrot&#x101;tajiem jaunajiem Da�ecku meite&#x146;u t&#x113;rpiem un b&#x101;l&#x101;s, ar mazasin&#x12B;bu slimojo�&#x101;s Kor�insku meitenes kleiti&#x146;ai t&#x101; izskat&#x12B;j&#x101;s pavisam vienk&#x101;r�a un pat nabadz&#x12B;ga. Maz&#x101;s k&#x101;ji&#x146;as rupjos &#x101;das z&#x101;baci&#x146;os sevi�&#x137;i at�&#x137;&#x12B;r&#x101;s no dai&#x13C;aj&#x101;m, caursp&#x12B;d&#x12B;g&#x101;s ze&#x137;&#x12B;t&#x113;s un smalk&#x101;s kurp&#x12B;t&#x113;s autaj&#x101;m k&#x101;ji&#x146;&#x101;m, kuras ikvienu var&#x113;ja novietot kaut vai uz eta�&#x113;res k&#x101; skaistu nieci&#x146;u. Tom&#x113;r �&#x12B; tr&#x16B;c&#x12B;g&#x101; ap&#x123;&#x113;rba valk&#x101;t&#x101;ja pati neko sevi�&#x137;i neat�&#x137;irtos no cit&#x101;m meiten&#x113;m, ja tai neb&#x16B;tu tik br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gi svaiga seji&#x146;a, jauks, meiten&#x12B;gs skatiens un kust&#x12B;bas, kas atg&#x101;din&#x101;ja tikko k&#x101; uzplauku�u, zi&#x146;k&#x101;ri no lapu za&#x13C;uma izsprauku�os &#x113;rk�&#x137;roz&#x12B;ti. No s&#x101;rt&#x101;s seji&#x146;as, p&#x113;t&#x12B;jo�i raudz&#x12B;j&#x101;s acti&#x146;as.� zilas k&#x101; neaizmirstules. Resna bize, tada pati gai�a k&#x101; m&#x101;tei, vij&#x101;s lejup pa sl&#x12B;pajiem pleciem; �auros cimdos Iet&#x113;rpt&#x101;s, pumpuriem l&#x12B;dz&#x12B;g&#x101;s apa&#x13C;&#x101;s rokas uz ce&#x13C;galiem sa&#x146;&#x113;musi, vi&#x146;a klus&#x113;ja. Meitenes, kur&#x101;m blakus vi&#x146;a bija nos&#x113;dusies, guvernantes franc&#x16B;zietes uzraudz&#x12B;b&#x101; skat&#x12B;ja ilustr&#x101;cijas; t&#x101;s, uzmetu�as vi&#x146;ai p&#x101;ris greizu skatienu, turpin&#x101;ja savu nodarb&#x12B;bu; toties no viesistabas pret&#x113;j&#x101; gala pie vi&#x146;as piesteidz&#x101;s jauns, izskat&#x12B;gs puisis ar gandr&#x12B;z b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gu prieku skaistaj&#x101;, ta�u mazliet jau noguru�aj&#x101; sej&#x101;. Vi&#x146;� satv&#x113;ra abas meitenes rokas, sp&#x113;c&#x12B;gi, draudz&#x12B;gi pakrat&#x12B;ja un strauji nos&#x113;d&#x101;s tai blakus.</p><p>� Cik sen es j&#x16B;s... pa&#x146;enka Marija ... vai dr&#x12B;kstu j&#x16B;s k&#x101; sen&#x101;k saukt par Marinu?</p><p>� Dr&#x12B;kstat, � meitene no�ukst&#x113;ja, nosarkdama l&#x12B;dz gai�o matu gali&#x146;iem un smejot r&#x101;d&#x12B;dama balto zobu rindu.</p><p>� Bet pa&#x146;enka... Marina, vai sauksiet mani v&#x101;rd&#x101;?</p><p>� K&#x101;p&#x113;c gan ne? � vi&#x146;a izbr&#x12B;n&#x12B;jusies atjaut&#x101;ja.</p><p>� Sen neesmu tevi redz&#x113;jis, mana d&#x101;rg&#x101;, m&#x12B;|&#x101; Marina! Divus gadus netiku bijis m&#x101;j&#x101;s... Cik &#x13C;oti tu pa �o laiku esi izaugusi...</p><p>� Ar&#x12B; tu, Vidzi, esi mazliet p&#x101;rv&#x113;rties... K|uvis v&#x101;j&#x101;ks...</p><p>� Str&#x101;d&#x101;ju, m&#x101;cos, dom&#x101;ju ... Bet ko tu dari?</p><p>� To pa�u, ko sen&#x101;k: pal&#x12B;dzu m&#x101;mi&#x146;ai saimniec&#x12B;b&#x101;, m&#x101;cu maz&#x101;s m&#x101;si&#x146;as ... Sak&#x146;u d&#x101;rzs un slauk�ana tagad piln&#x12B;gi man&#x101; zi&#x146;&#x101; ...</p><p>P&#x113;d&#x113;jos v&#x101;rdus vi&#x146;a izrun&#x101;ja ar lepnumu.</p><p>� Un k&#x101; vecajai Maksimovai kl&#x101;jas? � Vitolds jaut&#x101;ja.</p><p>� Dz&#x12B;vo, ir vesela!</p><p>� Tas ir labi! Bet tie b&#x113;rni, ar kuriem tu nodarbojies pirms diviem gadiem?</p><p>� Tagad jau prot las&#x12B;t...</p><p>� Tu mana d&#x101;rg&#x101;, lab&#x101;!... K&#x101; es priec&#x101;jos, tevi redz&#x113;dams! Cik daudz man tev ko st&#x101;st&#x12B;t!</p><p>� Vai atbrauksi uz Alksnaini?</p><p>� K&#x101; tad cit&#x101;di! Aizbrauk�u, aizbrauk�u! Ne vienreiz vien, simtreiz!</p><p>Glu�i b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;g&#x101; priek&#x101;, no kura abi gandr&#x12B;z dreb&#x113;ja, Vitolds Kor�inskis un Marina Kirlova skat&#x12B;j&#x101;s viens otram ac&#x12B;s. S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B;, it k&#x101; pievienodamies vi&#x146;u priekam, viesistab&#x101; atskan&#x113;ja vispirms klavieru akordi un p&#x113;c tam vijole. Jau labu br&#x12B;di pane Em&#x12B;lija juta, ka sarun&#x101;ties ar viesiem v&#x113;l ilg&#x101;k nav vairs vi&#x146;as sp&#x113;kos; neparastais pacil&#x101;jums, kas vi&#x146;u no r&#x12B;ta bija uzmundrin&#x101;jis un dar&#x12B;jis valod&#x12B;gu, nomij&#x101;s ar nogurumu un atsl&#x101;bumu; trauslais augums saguma un atsl&#x12B;ga pret d&#x12B;v&#x101;na atzveltn&#x113;m, sp&#x113;ki vi&#x146;u atst&#x101;ja. Vi&#x146;as dziesto�ais skatiens uzmekl&#x113;ja Just&#x12B;ni, t&#x101; piec&#x113;l&#x101;s un pieg&#x101;ja pie klavier&#x113;m. O�e&#x13C;skis, izs&#x16B;cis p&#x113;d&#x113;jo li&#x137;iera l&#x101;si no gl&#x101;z&#x12B;tes un pateicis vair&#x101;kus komplimentus sasarku�ajai Terezei Plinskai, jau sen s&#x12B;kiem sol&#x12B;�iem meta cilpas ap savu vijoli uz klavier&#x113;m, tagad vi&#x146;� l&#x113;n&#x101;m un m&#x12B;&#x13C;i k&#x101; b&#x113;rnu pa&#x146;&#x113;ma to rok&#x101;s un, acis aiz labsaj&#x16B;tas piev&#x113;ris, p&#x101;rvilka ar loci&#x146;u p&#x101;r st&#x12B;g&#x101;m.</p><p>Viesistaba pielija m&#x16B;zikas ska&#x146;&#x101;m. T&#x113;vs un meita sp&#x113;l&#x113;ja k&#x101;du skaistu, garu un gr&#x16B;tu kompoz&#x12B;ciju. Sp&#x113;l&#x113;jot O�e|ska seja p&#x101;rsteidzo�i izmain&#x12B;j&#x101;s. Loci&#x146;a izvilin&#x101;taj&#x101;m ska&#x146;&#x101;m pie&#x146;emoties sp&#x113;k&#x101; un pla�um&#x101;, ar&#x12B; vecais v&#x12B;rs �&#x137;ita izaugam liel&#x101;ks, k&#x13C;&#x16B;stam stiegr&#x101;ks, cien&#x12B;g&#x101;ks. Vi&#x146;a nelielais, apa&#x13C;&#x12B;gais augums ieguva slaid&#x101;kas l&#x12B;nijas, no zem&#x101;s, balt&#x101;s pieres pazuda krunkas, iedvesm&#x101; kv&#x113;lojo�ais skatiens v&#x113;rs&#x101;s kaut kur t&#x101;lum&#x101;. Sap&#x146;u lidojums un kr&#x12B;to�as dzirkstis, dailes un skumju straume, pl&#x16B;zdama no vijoles ska&#x146;&#x101;m, p&#x101;rv&#x113;rta vi&#x146;a sejas izteiksmi, izdz&#x113;sa taj&#x101; visu mietpilsonisko un mu&#x13C;&#x137;&#x12B;go. S&#x101;j&#x101; iedvesmas pilnaj&#x101; m&#x101;ksliniek&#x101; nebija vairs nek&#x101; no t&#x101; gard&#x113;�a un m&#x12B;lnieka, kas v&#x113;l nesen nevar&#x113;ja �&#x137;irties no �&#x137;&#x12B;vja un lakstoj&#x101;s ap veco meitu ar �all&#x113; iev&#x12B;st&#x12B;to kaklu; ne ar&#x12B; no t&#x101; labsird&#x12B;g&#x101;, pamu&#x13C;&#x137;&#x101; ve�uka, kas bez preto�an&#x101;s &#x13C;&#x101;v&#x101;s, lai pazi&#x146;as vi&#x146;u iz-&#x146;irg&#x101;. T&#x101; patie�&#x101;m bija burv&#x12B;ba, un burve, kas tam ar savu zizl&#x12B;ti piesk&#x101;r&#x101;s, bija liel&#x101; kaisl&#x12B;ba, kas visu m&#x16B;�u bija sp&#x101;rnojusi �o cilv&#x113;ku.</p><p>Just&#x12B;ne savu gr&#x16B;to, sare�&#x123;&#x12B;to pavad&#x12B;jumu izpild&#x12B;ja prec&#x12B;zi un nevainojami t&#x12B;ri, kas liecin&#x101;ja par lielu prasmi, bet vi&#x146;&#x101; nebija man&#x101;ms ne savi&#x13C;&#x146;ojums, ne ar&#x12B; nepatika. Pavisam mier&#x12B;gu, mazliet pat stingu seju, kur&#x101; neviens vaibsti&#x146;� ne reizes neietr&#x12B;s&#x113;j&#x101;s, vi&#x146;a, k&#x101; redzams, aiz pien&#x101;kuma sp&#x113;l&#x113;ja cent&#x12B;gi, prasm&#x12B;gi, ta�u pavisam vienaldz&#x12B;gi. Vi&#x146;a sp&#x113;l&#x113;ja p&#x113;c atmi&#x146;as, plaksti&#x146;us nolaidusi, bet, kad pac&#x113;la, skatiens bija t&#x101;ds pats k&#x101; iepriek� � noguris un apdzisis. Tikai reizi taj&#x101; pazib&#x113;ja nemiers. Vi&#x146;a sev iepretim viesistabas durv&#x12B;s bija paman&#x12B;jusi st&#x101;vam Ru�icu. &#x12B;s&#x101; br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;� bija d&#x12B;vaini p&#x101;rmain&#x12B;jies. Pirms min&#x16B;t&#x113;m piecpadsmit vi&#x146;� bija atst&#x101;jis viesistabu v&#x101;rgiem, nedro�iem so&#x13C;iem, sadzelt&#x113;jis un nomoc&#x12B;ts, bet tagad atgriez&#x101;s k&#x101; atjaunots, svaigs, starojo�s, ar mirdzo�&#x101;m ac&#x12B;m un vieglu s&#x101;rtumu b&#x101;lajos vaigos.</p><p>St&#x101;v&#x113;dams durv&#x12B;s, vi&#x146;� no&#x146;&#x113;ma pensneju un pal&#x16B;koj&#x101;s sp&#x113;l&#x113;t&#x101;j&#x101; ar t&#x101;du skatienu, ka t&#x101; t&#x16B;l&#x12B;t nod&#x16B;ra acis un ne reizi vairs nepac&#x113;la. Tas bija skatiens, ar k&#x101;du drosm&#x12B;gs, pa�p&#x101;rliecin&#x101;ts sir�u lauz&#x113;js uzl&#x16B;ko iepatiku�os sievieti, lai to ieg&#x16B;tu.</p><p>Muzic&#x113;�ana turpin&#x101;j&#x101;s ilgi; da�i klaus&#x12B;j&#x101;s uzman&#x12B;gi, da�i ar izbr&#x12B;n&#x101; ieplest&#x101;m ac&#x12B;m vai paslepus no�&#x101;v&#x101;damies. Pat uz lieve&#x146;a ska&#x13C;&#x101;s valodas pieklusa. Namam&#x101;tei nevajadz&#x113;ja kav&#x113;t viesiem laiku, un vi&#x146;a atp&#x16B;t&#x101;s. Br&#x12B;d&#x12B;, kad vijole un klavieres atska&#x146;oja svin&#x12B;gu un teicami izpild&#x12B;tu <emphasis>brio,</emphasis> Ru�ics nemanot uz pirkstu galiem �&#x137;&#x113;rsoja viesistabu un nos&#x113;d&#x101;s br&#x12B;v&#x101; kr&#x113;sl&#x101; blakus Kir-lovai. Vi&#x146;a tam, laipni un vienk&#x101;r�i uzsmaid&#x12B;dama, pasniedza roku. Bija skaidri redzams, ka starp �o tr&#x12B;sdes-mitgad&#x12B;go �v&#x12B;tu, kur� jau paguvis notriekt pusmiljonu, un darb&#x101; nokaus&#x113;to sievieti vecaj&#x101; kleit&#x101; past&#x101;v tuva radniec&#x12B;ba. Ru�ics ar vi&#x146;am rakstur&#x12B;go graciozit&#x101;ti noliec&#x101;s gandr&#x12B;z pie pa�as auss savai kaimi&#x146;ienei.</p><p>� Kuz&#x12B;n, � vi&#x146;� �ukst&#x113;ja. � Vai tu labi paz&#x12B;sti pani O�e&#x13C;sku?</p><p>Vi&#x146;a apstiprino�i pam&#x101;ja ar galvu.</p><p>� Vai vi&#x146;a tevi apciemo?</p><p>Kirlova atkal pam&#x101;ja ar galvu un zi&#x146;k&#x101;ri pal&#x16B;koj&#x101;s jaut&#x101;t&#x101;j&#x101;.</p><p>� Gribu tevi pal&#x16B;gt... lai tu m&#x16B;s reiz&#x113; uzaicini pie sevis... bet lai notiktu t&#x101;, it k&#x101; nejau�i esam pie tevis sastapu�ies ... �eit man nav izdev&#x12B;bas b&#x16B;t tik bie�i... k&#x101; es v&#x113;l&#x113;tos ...</p><p>Acis pla�i iepletusi, Kirlova izbr&#x12B;n&#x101; cie�i pav&#x113;r&#x101;s vi&#x146;&#x101; un p&#x113;c tam tik ska&#x13C;i, ka vair&#x101;ki, uz vi&#x146;iem atskat&#x12B;j&#x101;s, izgr&#x16B;da:</p><p>� Ko tad tu?...</p><p>Un, pati savas balss izbijusies, klus&#x101;m pabeidza:</p><p>� Vai tu gad&#x12B;jum&#x101; neesi iedom&#x101;jies tai nabaga meitenei galvu sagroz&#x12B;t? Nu tad m&#x113;&#x123;ini ar vi&#x146;u tikties sav&#x101; V&#x12B;n&#x113;, bet pie manis, vari b&#x16B;t p&#x101;rliecin&#x101;ts, tu nesatiksies ...</p><p>Ru�ics klusu sm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� K&#x101;da sv&#x113;tul&#x12B;ba, kuz&#x12B;n, � vi&#x146;� �ukst&#x113;ja.</p><p>Vi&#x146;� labi zin&#x101;ja, ka �is v&#x101;rds to aizskars. Uz k&#x101;du mirkli vi&#x146;a tie�&#x101;m samulsa. Bet p&#x113;c tam ener&#x123;iski atbild&#x113;ja:</p><p>� Lai ar&#x12B; t&#x101; b&#x16B;tu sv&#x113;tul&#x12B;ba! B&#x16B;tu bijis lab&#x101;k, ja ari tu, kuz&#x113;n, pats v&#x113;l b&#x16B;tu t&#x101;ds sv&#x113;tulis!</p><p>Ru�ics, p&#x113;k�&#x146;i k&#x13C;uvis dom&#x12B;gs, atbild&#x113;ja:</p><p>� Varb&#x16B;t...</p><p>Bet �aj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;� nebija sp&#x113;j&#x12B;gs ne apsv&#x113;rt, ne dusmoties.</p><p>� Manu d&#x101;rgo kuz&#x12B;n, � vi&#x146;� �ukst&#x113;ja atkal. � Ja tu zin&#x101;tu, cik &#x13C;oti vi&#x146;a man pat&#x12B;k!... Lieliska sieviete, un vi&#x146;&#x101; ir kaut kas... S&#x12B;s pel&#x113;k&#x101;s acis un tum�ie mati...</p><p>Kirlova k&#x101;du br&#x12B;di v&#x113;roja vi&#x146;a acu nedabisko spo�umu un stipri sasarku�o seju. S&#x101;kum&#x101; vi&#x146;a jut&#x101;s aizskarta par t&#x101; atkl&#x101;t&#x12B;bu, bet aizsk&#x101;ruma j&#x16B;tas dr&#x12B;z nomain&#x12B;ja �&#x113;lums...</p><p>� Nelaim&#x12B;gs tu esi, kuz&#x113;n ... un tagad turkl&#x101;t v&#x113;l, k&#x101; liekas, iereibis, ko?</p><p>Un atkal vi&#x146;� dom&#x12B;gi atbild&#x113;ja:</p><p>� Varb&#x16B;t...</p><p>M&#x16B;zika apklusa, vair&#x101;ki cilv&#x113;ki apst&#x101;ja O�e&#x13C;ski, pateikdamies vi&#x146;am un slav&#x113;dami atska&#x146;oto gabalu. O�e&#x13C;skis, priek&#x101; laist&#x12B;damies, izriesa kr&#x16B;tis.</p><p>� Jauka uvert&#x12B;ri&#x146;a! � vi&#x146;� piekrita. � Jauka!...</p><p>Just&#x12B;ne l&#x113;n&#x101;m piec&#x113;l&#x101;s un grib&#x113;ja aiziet no klavier&#x113;m, bet Zigmunts Kor�inskis, palaidis va&#x13C;&#x101; veco O�e&#x13C;ski, aizkrustoja tai ce&#x13C;u. So tie�&#x101;m jauko sp&#x113;li vi&#x146;� bija noklaus&#x12B;jies, st&#x101;v&#x113;dams sav&#x101; ierastaj&#x101; dai&#x13C;aj&#x101; poz&#x101;. Tagad ar piespiestu un mulsu smaidu b&#x101;laj&#x101; sej&#x101; vi&#x146;� pusbals&#x12B; teica:</p><p>� Man, m&#x101;s&#x12B;c, liekas, ka tu vairs nem&#x12B;li muzi&#x137;u t&#x101; k&#x101; sen&#x101;k...</p><p>P&#x113;d&#x113;jo v&#x101;rdu vi&#x146;� sevi�&#x137;i uzsv&#x113;ra. Just&#x12B;ne apst&#x101;j&#x101;s vi&#x146;a priek�&#x101; ar nolaistiem plakstiem, nekust&#x12B;ga, ta�u savu savi&#x13C;&#x146;ojumu piln&#x12B;gi apsl&#x113;pt nesp&#x113;ja.</p><p>� N&#x113;, � vi&#x146;a klusi atbild&#x113;ja, � n&#x113;, nemaz vairs nem&#x12B;lu muzi&#x137;u.</p><p>Zigmunts nost&#x101;j&#x101;s t&#x101;, lai vi&#x146;a nevar&#x113;tu aiziet un p&#x101;rtraukt ies&#x101;kto sarunu.</p><p>� Ak, sievie�u gaume ir tik nepast&#x101;v&#x12B;ga! � vi&#x146;� izsauc&#x101;s. � Bet tev&#x12B; �&#x12B; p&#x101;rv&#x113;rt&#x12B;ba ir notikusi t&#x101;p&#x113;c, ka tu, iz&#x146;emot sava t&#x113;va muzic&#x113;�anu, kaut t&#x101; ir lieliska, citu nekad neesi baud&#x12B;jusi. Ja b&#x16B;tu dzird&#x113;jusi...</p><p>Un iekaisis vi&#x146;� s&#x101;ka st&#x101;st&#x12B;t par m&#x16B;zikas virtuoziem, kurus dzird&#x113;jis sp&#x113;l&#x113;jam lielaj&#x101;s Eiropas pils&#x113;t&#x101;s. P&#x113;c tam past&#x101;st&#x12B;ja par jaun&#x101;m izslav&#x113;t&#x101;m op&#x113;ram. St&#x101;st&#x12B;t vi&#x146;� prata saisto�i, t&#x113;laini, apliecin&#x101;dams labas zin&#x101;�anas m&#x16B;zik&#x101; un visp&#x101;r m&#x101;ksl&#x101;. Just&#x12B;ne vi&#x146;&#x101; klaus&#x12B;j&#x101;s, mier&#x12B;gi st&#x101;v&#x113;dama, reizi pa reizei atbild&#x113;dama k&#x101;du v&#x101;rdu, ta�u bija b&#x101;l&#x101;ka nek&#x101; parasti, un strauj&#x101;k tai cil&#x101;j&#x101;s kr&#x16B;tis. Redzams, ka Zigmunta balss vi&#x146;u mulsin&#x101;ja un t&#x101; tuvums satrauca l&#x12B;dz sirds dzi&#x13C;umiem. Vi&#x146;� ar sav&#x101;m br&#x16B;naj&#x101;m ac&#x12B;m k&#x101; visiem Kor�inskiem gremd&#x113;j&#x101;s vi&#x146;as b&#x101;laj&#x101;, dom&#x12B;gaj&#x101; sej&#x101;. Ar ierastu salonu strat&#x113;&#x123;a kust&#x12B;bu vi&#x146;� nost&#x101;j&#x101;s t&#x101;, ka no�&#x137;&#x12B;ra Just&#x12B;ni no p&#x101;r&#x113;jiem tuvum&#x101; st&#x101;vo�iem viesiem, un, iznes&#x12B;gi atbalst&#x12B;jies pret klavier&#x113;m, jaut&#x101;ja: k&#x101;p&#x113;c Just&#x12B;ne, kad vi&#x146;� ierodas Kor�in&#x101;, bie�i vien nemaz neesot redzama vai ar&#x12B; par&#x101;doties tikai uz &#x12B;su br&#x12B;ti&#x146;u?</p><p>Just&#x12B;ne atbild&#x113;ja, ka vi&#x146;a reiz&#x113;m pal&#x12B;dzot Benediktam saimniec&#x12B;b&#x101; un reiz&#x113;m uzraugot t&#x113;vu.</p><p>Zigmunts iesm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� K&#x101;p&#x113;c nesaki taisn&#x12B;bu? � vi&#x146;� �ukst&#x113;ja. � Tu nev&#x113;lies mani redz&#x113;t, es to zinu! Tu dusmojies uz mani un nicini! Zini, es pats esmu sevi s&#x101;cis nicin&#x101;t!</p><p>Vi&#x146;a bals&#x12B; bija tik daudz r&#x16B;gtuma un �&#x113;labu, ka meitene steidz&#x12B;gi vi&#x146;u p&#x101;rtrauca:</p><p>� N&#x113;, n&#x113;... ne jau t&#x101;d&#x113;&#x13C;!...</p><p>Vi&#x146;a grib&#x113;ja run&#x101;t v&#x113;l t&#x101;l&#x101;k, bet p&#x113;k�&#x146;i apklusa, jo otr&#x101; viesistaba-s gal&#x101; ieraudz&#x12B;ja divas pret sevi v&#x113;rstas acis ar pavisam neaprakst&#x101;mu izteiksmi.</p><p>T&#x101;s bija Klotildes acis, tikai v&#x113;l zil&#x101;kas un spo�&#x101;kas nek&#x101; parasti, un to skatiens tik sav&#x101;ds. Blakus jaunajai sievietei ar savu m&#x16B;�&#x12B;go jovi&#x101;lo un n&#x12B;gro smaidu sej&#x101; s&#x113;d&#x113;ja Kirlo. Pirms mirk&#x13C;a vi&#x146;� bija par&#x101;d&#x12B;jis tai pie klavier&#x113;m st&#x101;vo�os un pajokojis:</p><p>_� Vai pane nav greizsird&#x12B;ga?</p><p>� Uz ko? Par ko? � vi&#x146;a jaut&#x101;ja, bet, paskat&#x12B;jusies nor&#x101;d&#x12B;taj&#x101; virzien&#x101;, nosarka k&#x101; zemene.</p><p>� Vai tad pane nezin? � Kirlo m&#x113;&#x13C;oja t&#x101;l&#x101;k. � T&#x101; ta�u j&#x16B;su v&#x12B;ri&#x146;a pirm&#x101; m&#x12B;lest&#x12B;ba ... Just&#x12B;ne ... Pirm&#x101; m&#x12B;lest&#x12B;ba ... Pane ta�u zina parunu ...</p><p>Un tad necie�am&#x101; fran�u valod&#x101; ies&#x101;ka:</p><p>� On ... on revien ... tu�ur...</p><p><emphasis>� A ses premiers amours<a l:href="#bookmark2" type="note"><sup>3</sup></a> �</emphasis> pabeidza Zigmunta sieva un, nev&#x113;r&#x12B;gi smiedam&#x101;s, piemetin&#x101;ja: � Zinu, labi zinu par �o pirmo m&#x12B;lest&#x12B;bu. Visi par to man ir st&#x101;st&#x12B;ju�i ... Bet varb&#x16B;t j&#x16B;s zin&#x101;t k&#x101;du citu po&#x13C;u parunu: �Pirmie ka&#x137;&#x113;ni...�</p><p>� �... j&#x101;sl&#x12B;cina!� � Kirlo pabeidza un jautri, no visas sirds iesm&#x113;j&#x101;s�</p><p>Bet uz Klotildes l&#x16B;p&#x101;m dr&#x12B;z vien nodzisa sm&#x12B;ns, un vi&#x146;a nob&#x101;l&#x113;ja, ac&#x12B;m urbdam&#x101;s slaidaj&#x101;, ziedo�aj&#x101; sieviet&#x113;, pret kuru pagriezies un no citiem ar savu augumu no�&#x137;&#x12B;ris, tik ilgi... ilgi... dz&#x12B;vi un aizkustino�i sarun&#x101;j&#x101;s vi&#x146;as v&#x12B;rs.</p><p>Just&#x12B;ne sastap&#x101;s ar �o vi&#x146;ai piev&#x113;rsto skatienu, kas �&#x137;ita to dedzin&#x101;m niknum&#x101; un naid&#x101;. Devi&#x146;padsmitgad&#x12B;g&#x101; sirds, kas �o skatienu raid&#x12B;ja, vai pl&#x12B;sa satraukum&#x101; un �&#x113;lab&#x101;s, jo Just&#x12B;ne redz&#x113;ja, ka Klotildes liesmojo�&#x101;s zil&#x101;s acis s&#x101;ka aizmiglot valgums, ka taj&#x101;s ries&#x101;s lielas, dzidras, no visa sp&#x113;ka vald&#x12B;tas asaras. Un to pa�u br&#x12B;di dai&#x13C;aj&#x101;, k&#x101; pavasaris svaigaj&#x101; seji&#x146;&#x101; iezag&#x101;s cie�anas, kas v&#x113;rta to l&#x12B;dz&#x12B;gu netaisn&#x12B;gi un smagi apvainota neaizsarg&#x101;ta b&#x113;rna sejai.</p><p>S&#x101;j&#x101; mirkl&#x12B; Kor�inskis ar roku pied&#x16B;r&#x101;s Just&#x12B;nes piedurknei un klusu jaut&#x101;ja:</p><p>� Vai pavisam ... pavisam m&#x16B;su pag&#x101;tni esi izsl&#x113;gusi no savas atmi&#x146;as? Vai nekad vairs neiztur&#x113;sies pret mani k&#x101; pret draugu, k&#x101; br&#x101;li?</p><p>Ar varu atr&#x101;vusi savu skatienu no Klotildes p&#x101;rv&#x113;rst&#x101;s sejas, Just&#x12B;ne pac&#x113;la galvu un salti pav&#x113;r&#x101;s sev priek�&#x101; st&#x101;vo�aj&#x101;, ar ac&#x12B;m diedel&#x113;jo�&#x101; v&#x12B;riet&#x12B;.</p><p>� Pavisam un nekad! � vi&#x146;a atbild&#x113;ja ar t&#x101;du noteikt&#x12B;bu bals&#x12B;, ka vi&#x146;� satriekts un apvainots viegli paklan&#x12B;j&#x101;s un atk&#x101;p&#x101;s s&#x101;&#x146;us.</p><p>Viesistab&#x101; izc&#x113;l&#x101;s neliels juceklis; k&#x101;ds bija ierosin&#x101;jis pastaig&#x101;ties pa d&#x101;rzu, d&#x101;mas c&#x113;l&#x101;s k&#x101;j&#x101;s no d&#x12B;v&#x101;niem un kr&#x113;sliem, jaunatne, pirm&#x101; atsaukdam&#x101;s aicin&#x101;jumam, met&#x101;s no lieve&#x146;a, kur gados vec&#x101;kie pani jau bija sas&#x113;du�i ap k&#x101;r�u galdi&#x146;iem, pa k&#x101;pn&#x113;m lejup. Benedikts kop&#x101; ar citiem gatavoj&#x101;s sp&#x113;l&#x113;t vintu, bet bija redzams, ka to dara bez maz&#x101;k&#x101;s saj&#x16B;smas, tikai aiz piekl&#x101;j&#x12B;bas. Turpretim Kirlo tik dedz&#x12B;gi uzl&#x16B;koja za&#x13C;o vadmalu un k&#x101;rtis, ka uz mirkli aizmirsa pat smieties un citus sm&#x12B;din&#x101;t. So izklaid&#x113;�anos vi&#x146;� cien&#x12B;ja v&#x113;l dedz&#x12B;g&#x101;k nek&#x101; p&#x101;r&#x113;j&#x101;s.</p><p>Pane Em&#x12B;lija reiz&#x113; ar cit&#x101;m d&#x101;m&#x101;m dev&#x101;s uz durv&#x12B;m, kas veda lieven&#x12B;. Pastaiga d&#x101;rz&#x101;, v&#x113;j&#x101; un saules tveic&#x113; rad&#x12B;ja vi&#x146;&#x101; ba�as. Pam&#x101;jusi ar galvu, vi&#x146;a pieaicin&#x101;ja Just&#x12B;ni un v&#x101;rg&#x101; bals&#x12B; pal&#x16B;dza, lai atnes tai m&#x113;teli un lakatu, saulessargu, cimdus ... Just&#x12B;ne steidz&#x12B;gi dev&#x101;s uz priek�istabu, Ru�ics aizman&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;ai paka&#x13C;.</p><p>� Pana, at&#x13C;aujiet man to izdar&#x12B;t...</p><p>P&#x113;c sarunas ar Zigmuntu v&#x113;l b&#x101;la un satraukta, vi&#x146;a nemaz nedzird&#x113;ja �os &#x13C;oti galanti teiktos v&#x101;rdus un neredz&#x113;ja, ka priek�istab&#x101; aiz vi&#x146;as ielav&#x12B;j&#x101;s Ru�ics un reiz&#x113; tuvoj&#x101;s a&#x13C;&#x146;u un brie�u ragu dr&#x113;bju pakaramiem, uz kuriem, jau iepriek� sagatavotas, kar&#x101;j&#x101;s panes Em&#x12B;lijas lietas. Just&#x12B;ne pasniedz&#x101;s, lai pa&#x146;emtu m&#x113;teli, un p&#x113;k�&#x146;i juta samtaini gludas delnas piesk&#x101;rienu savai rokai. Tai pa�&#x101; br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;a paman&#x12B;ja sev blakus �maugu, elegantu jaunu cilv&#x113;ku, kur� pilns steidz&#x12B;gas pakalp&#x12B;bas, it k&#x101; sak&#x101;rtodams samud�in&#x101;tu me�&#x123;i&#x146;u lakatu, cent&#x101;s ar savu roku pieskarties vi&#x146;as rokai un iel&#x16B;koties sej&#x101; ar t&#x101;du pa�u skatienu, k&#x101;du vi&#x146;a bija iev&#x113;rojusi jau pirms stundas ceturk�&#x146;a. Vi&#x146;� kaut ko klusu tai teica, bet Just&#x12B;ne to nesaprata; vi&#x146;a juta aus&#x12B;s t&#x101;du �alko&#x146;u un galv&#x101; svelmi, ka nosarka l&#x12B;dz tum�o matu gali&#x146;iem. Just&#x12B;ne strauji nov&#x113;rs&#x101;s un, nesdama kr&#x101;�&#x146;o namam&#x101;tes m&#x113;teli, k&#x101; uguns sasarku�iem vaigiem un dusm&#x101;s zibo�&#x101;m ac&#x12B;m atgriez&#x101;s viesistab&#x101;. Aiz vi&#x146;as pavisam savald&#x12B;gi, pensneja stiklus sp&#x12B;din&#x101;dams, uz rokas me�&#x123;i&#x146;u lakatu un saulessargu nesdams, sekoja Ru�ics. Laikam gan �&#x12B; aina ar m&#x101;jast&#x113;va nabadz&#x12B;go radinieci bija piev&#x113;rsusi viesu uzman&#x12B;bu, jo vair&#x101;ki no tiem zi&#x146;k&#x101;ri un izbr&#x12B;n&#x12B;ju�ies uzl&#x16B;koja Just&#x12B;ni, bet Klotilde, kas jau atkal bija paguvusi ie&#x137;erties v&#x12B;ra elkon&#x12B;, ironiski sm&#x12B;n&#x113;dama, apvelt&#x12B;ja vi&#x146;u ar vienu no tiem skatieniem, kas, n&#x101;kdami no svelmain&#x101;m ac&#x12B;m, &#x137;er k&#x101; iz�autas bultas. S&#x12B; jaun&#x101; sirds, satraukta par savu laimi, tik tikko s&#x101;ka apjaust dz&#x12B;ves s&#x16B;rumu, un' liel&#x101; naida un nicin&#x101;juma viet&#x101; tan&#x12B; &#x101;tri st&#x101;j&#x101;s<sup>3</sup> sar&#x16B;gtin&#x101;jums un no�&#x113;la. St&#x101;v&#x113;dama pie lieve&#x146;a k&#x101;pn&#x113;m, vi&#x146;a cie�i cie�i pieglaud&#x101;s v&#x12B;ram un v&#x113;r&#x101;s taj&#x101; l&#x16B;dzo�&#x101;m ac&#x12B;m. Bet vi&#x146;� siev&#x101; pat nepal&#x16B;koj&#x101;s. Gaid&#x12B;dams non&#x101;kam no lieve&#x146;a m&#x101;ti un m&#x101;jas saimniekus, nepaciet&#x12B;b&#x101; sakniebis l&#x16B;pas, vi&#x146;� ar nepiepild&#x12B;tu ilgu pilnu skatienu gremd&#x113;j&#x101;s d&#x101;rza biezokn&#x12B;. Pie lieve&#x146;a m&#x101;jasm&#x101;te savus viesus aizkav&#x113;ja. Ietinusies m&#x113;tel&#x12B;, galvu me�&#x123;i&#x146;u lakat&#x101; cie�i iev&#x12B;st&#x12B;jusi, ar atv&#x113;rtu saulessargu rok&#x101; pane Em&#x12B;lija v&#x12B;ri�&#x137;&#x12B;gi izn&#x101;ca lieven&#x12B;, bet pie k&#x101;pn&#x113;m, kas to �&#x137;&#x12B;ra no d&#x101;rza, s&#x101;ka �aub&#x12B;ties un apst&#x101;j&#x101;s. Vi&#x146;as sej&#x101; par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s cie�anu un nemiera izteiksme.</p><p>� Nudien ... � vi&#x146;a ierun&#x101;j&#x101;s, � nevar&#x113;�u, n&#x113;, neparko nevar&#x113;�u noiet pa k&#x101;pn&#x113;m ...</p><p>Neviens par to nebr&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s; ac&#x12B;m redzot vi&#x146;as dz&#x12B;ves veids un vesel&#x12B;bas st&#x101;voklis visiem jau bija zin&#x101;ms. Vair&#x101;ki kungi steidz&#x101;s pied&#x101;v&#x101;t namam&#x101;tei savu pal&#x12B;dz&#x12B;bu, bet vi&#x146;a no t&#x101;s atteic&#x101;s. &#x13B;oti labi zin&#x101;dama, ka izskat&#x101;s jauna un gl&#x12B;ta, vi&#x146;a negrib&#x113;ja izr&#x101;d&#x12B;ties nevar&#x12B;ga. Tom&#x113;r �&#x12B;s k&#x101;pnes vi&#x146;u bied&#x113;ja ... Tuv&#x101;k st&#x101;vo�ajiem vi&#x146;a paskaidroja, ka esot t&#x101;da saj&#x16B;ta, it k&#x101; nok&#x101;pjot katr&#x101; zi&#x146;&#x101; b&#x16B;�ot j&#x101;nokr&#x12B;t... Vi&#x146;a gan tuvoj&#x101;s, gan atk&#x101;p&#x101;s no k&#x101;pn&#x113;m, pastiepa uz priek�u dai&#x13C;o k&#x101;ji&#x146;u un, viegli iekliegdam&#x101;s, atr&#x101;va atpaka&#x13C;, it k&#x101; ieraudz&#x12B;jusi atv&#x113;rtu �&#x16B;skas r&#x12B;kli. Vi&#x146;a t&#x101; cent&#x101;s sevi p&#x101;rvar&#x113;t, ka pat s&#x101;rtums iesit&#x101;s vaigos. Beidzot, &#x12B;si, nervozi iesm&#x113;jusies, nevis nog&#x101;ja, bet strauji noskr&#x113;ja pa k&#x101;pn&#x113;m � viegli un iznes&#x12B;gi. S&#x12B; veiksme vi&#x146;u iedro�in&#x101;ja un nomierin&#x101;ja, jo vair&#x101;ku d&#x101;mu un kungu vid&#x16B;, kas to lej&#x101; sagaid&#x12B;ja, t&#x101;, dz&#x12B;vi sarun&#x101;dam&#x101;s, aizso&#x13C;oja pa d&#x101;rza aleju vingra un c&#x113;la.</p><p>Da�eckis, kur�, pie galda s&#x113;d&#x113;dams, bija nov&#x113;rojis �o ainu, mazliet ironiski piez&#x12B;m&#x113;ja:</p><p>� Tava sieva, pan Benedikt, nemaz nav tik v&#x101;rga, ka tas vi&#x146;ai liekas ...</p><p>� Ak nul � k&#x101;rtis izdal&#x12B;dams, Kor�inskis atteica. � Bezdarb&#x12B;b&#x101; nos&#x113;d&#x113;jusies, staig&#x101;t atradin&#x101;jusies ... Bet visum&#x101; vi&#x146;ai v&#x101;ja vesel&#x12B;ba!...</p><p>Tuk�&#x101;s viesistabas atv&#x113;rtaj&#x101;s durv&#x12B;s st&#x101;v&#x113;dama, Just&#x12B;ne v&#x113;roja d&#x101;rz&#x101; uz vis&#x101;m pus&#x113;m aizkl&#x12B;sto�os viesus, tad, pagriezusies pret &#x113;damistabu, sastinga. Pasp&#x113;rusi tikai da�us so|us, vi&#x146;a izdzirda aiz sevis k&#x101;du steidz&#x12B;gi n&#x101;kam un klusu minam t&#x101;s v&#x101;rdu. Vi&#x146;ai sekoja Zigmunts Kor�inskis, ar nemier&#x12B;gu skatienu v&#x113;rodams klavieres, kr&#x113;slus un galdus.</p><p>� Aizmirsu pa&#x146;emt savu platmali... mekl&#x113;ju platmali ... � vi&#x146;� samulsis �ukst&#x113;ja ar drebo�&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m.</p><p>Strauji, iekams Just&#x12B;ne paguva nov&#x113;rsties, Zigmunts piesteidz&#x101;s kl&#x101;t un satv&#x113;ra t&#x101;s roku.</p><p>� M&#x101;s&#x12B;ci&#x146;! � vi&#x146;� ierun&#x101;j&#x101;s. � Vai ne&#x146;emsi savus v&#x101;rdus atpaka)?... Vai tie�&#x101;m � pavisam un nekad! T&#x101;tad biju�o esi gal&#x12B;gi atmetusi, nekad, nekad man vairs negribi b&#x16B;t... pat ne draudzene... ne m&#x101;sa? Bet es nesp&#x113;ju t&#x101; ...</p><p>Zigmunta versm&#x12B;gie v&#x101;rdi un skatieni Just&#x12B;ni p&#x101;rsteidza, ta�u vi&#x146;a dr&#x12B;z atguv&#x101;s un spar&#x12B;gi izr&#x101;va no vi&#x146;a rokas sav&#x113;jo.</p><p>� Ko tev no manis vajag? � vi&#x146;a iesauc&#x101;s. � Ar k&#x101;d&#x101;m ties&#x12B;b&#x101;m, k&#x101;p&#x113;c gribi p&#x101;rv&#x113;rst mani par savu rota|lieti&#x146;u uz visu m&#x16B;�u? Pietiek... saki, l&#x16B;dzams, � ko tu gribi?</p><p>V&#x101;rdi vi&#x146;ai &#x137;&#x113;r&#x101;s, balss stinga.</p><p>� V&#x113;los tavu dv&#x113;seli, Just&#x12B;n ... tavu draudz&#x12B;bu ... uztic&#x12B;bu...</p><p>� Dv&#x113;seli! � Just&#x12B;ne gari iesm&#x113;j&#x101;s, un s&#x101;p&#x12B;ga ironija pazib&#x113;ja vi&#x146;as ac&#x12B;s. � Vai dom&#x101;, ka es v&#x113;l arvien esmu t&#x101;ds pats b&#x113;rns, k&#x101;da biju toreiz, kad tu man teici visus tos savus skaistos ... o! tos po&#x113;tiskos v&#x101;rdus ...</p><p>Vi&#x146;a nepabeidza, p&#x113;k�&#x146;i savald&#x12B;j&#x101;s, pasp&#x113;ra p&#x101;ris so&#x13C;u uz priek�u un pastiepa roku pret d&#x101;rzu.</p><p>� Ej, br&#x101;l&#x113;n, un pasniedz elkoni savai sievai, vi&#x146;a ir skaists un &#x13C;oti labs b&#x113;rns, kas uztic&#x113;ts tavai sirdsapzi&#x146;ai. Vi&#x146;a tevi m&#x12B;l... Bet mana dv&#x113;sele...</p><p>Just&#x12B;nei p&#x101;rskr&#x113;ja tr&#x12B;sas p&#x101;r visu augumu.</p><p>� Mana dv&#x113;sele, � vi&#x146;a pabeidza, � nekad nepie&#x146;ems to, ko tu tagad vari vi&#x146;ai upur&#x113;t!</p><p>Mazliet nedro�iem, bet a�iem so&#x13C;iem, it k&#x101; ne tikai no Zigmunta, bet ar&#x12B; pati no sevis grib&#x113;dama aizb&#x113;gt, Just&#x12B;ne atst&#x101;ja viesistabu.</p><p>&#x112;damistab&#x101; vi&#x146;a atrada Martu, kas, zemu noliekusies p&#x101;r galdu un ska&#x13C;i �&#x146;&#x101;k&#x101;dama, bija nodzi&#x13C;in&#x101;jusies aug&#x13C;u un iev&#x101;r&#x12B;juma lik�an&#x101; krist&#x101;l&#x101; traukos. Just&#x12B;ne apst&#x101;j&#x101;s un labu br&#x12B;di v&#x113;roja vec&#x101;s sievietes platos plecus, sakumpu�o muguru un krunku bag&#x101;t&#x12B;gi izvagoto seju. Tad vi&#x146;a &#x101;tri pieg&#x101;ja pie t&#x101;s un piesk&#x101;r&#x101;s tum�ajai, kaulainajai rokai, kas ar lielu cent&#x12B;bu izrot&#x101;ja gai�&#x101;s j&#x101;&#x146;ogas ar ra�enajiem, sarkanajiem pa&#x113;rk�&#x137;iem.</p><p>� Kas ir? � galvu paceldama, uzsauca Marta. � Ko tev vajag no manis? � vi&#x146;a jau laipn&#x101;k jaut&#x101;ja.</p><p>Aiz uztraukuma v&#x113;l joproj&#x101;m tr&#x12B;c&#x113;dama, asarain&#x101;m ac&#x12B;m Just&#x12B;ne no�ukst&#x113;ja:</p><p>� Varb&#x16B;t varu kaut ko pal&#x12B;dz&#x113;t, ko atnest vai padar&#x12B;t?</p><p>� Kas v&#x113;l neb&#x16B;s! Labi zini, ka es necie�u, ja k&#x101;ds jaucas man&#x101;s dar&#x12B;�an&#x101;s... Pati vienm&#x113;r visu ko daru un ar&#x12B; tagad ... Ja tev ir jautrs pr&#x101;ts, tad ej priec&#x101;jies ...</p><p>� Man nav jautrs pr&#x101;ts, � Just&#x12B;ne atbild&#x113;ja.</p><p>� Bet ko es tev varu l&#x12B;dz&#x113;t? Tu esi melanholi&#x137;e! R&#x12B;kojies ar apdomu, sagrozi v&#x12B;rie�iem galvas, tad redz&#x113;si,, cik jautri b&#x16B;s ...</p><p>Vi&#x146;a to sac&#x12B;ja sav&#x101; parastaj&#x101; skarbaj&#x101;, ironiskaj&#x101; ton&#x12B;, bet pier&#x113; krunku k&#x13C;uva maz&#x101;k un svelo�i dr&#x16B;mais skatiens � t&#x12B;kam&#x101;ks. Lik&#x101;s, ka vi&#x146;a t&#x16B;l&#x12B;t pacels roku, pa kuru tec&#x113;ja iev&#x101;r&#x12B;juma sula, un liegi nogl&#x101;st&#x12B;s meitenes sasarku�os vaigus. Bet tie�i �obr&#x12B;d istabas otr&#x101; gala pie bufetes atskan&#x113;ja nokritu�a stikla trauka �&#x137;indo&#x146;a un reiz&#x113; ar to smalks sievietes spiedziens. T&#x101; bija Em&#x12B;lijas kalpone � &#x146;ipra, izpuc&#x113;jusies meitene, kura it k&#x101; pal&#x12B;dz&#x113;ja Martai gaida kl&#x101;�an&#x101;, bet paties&#x12B;b&#x101; daudz vair&#x101;k uzman&#x12B;bas piev&#x113;rsa Ru�ica elegantajam sulainim nek&#x101; darbam. Nesot traukus, vi&#x146;ai k&#x101;ds no tiem bija izsl&#x12B;d&#x113;jis no rok&#x101;m.</p><p>� M&#x16B;�&#x12B;g&#x101; nelaime! � skrie�us mezdam&#x101;s pie bufetes, iesauc&#x101;s Marta. � Krist&#x101;la karaf&#x12B;ti sapl&#x113;susi! T&#x101;da ir t&#x101; j&#x16B;su pal&#x12B;dz&#x12B;ba! Ej t&#x16B;l&#x12B;t prom, t&#x16B;&#x13C;a, un ner&#x101;dies man vairs ac&#x12B;s! Paz&#x16B;diet visi no �ejienes! Lab&#x101;k visu padaru pati ar sav&#x101;m rok&#x101;m nek&#x101; &#x13C;auju pl&#x113;st traukus! Garnit&#x16B;ras karaf&#x12B;ti!... Varb&#x16B;t simt gadus garnit&#x16B;ra glab&#x101;jusies, bet tagad, redz nu!... M&#x16B;�&#x12B;g&#x101; nelaime! Uh, es vair&#x101;k nesp&#x113;ju!</p><p>Vi&#x146;a bija t&#x101; uztraukusies, ka pat rokas tr&#x12B;c&#x113;ja, kad, nikn&#x101;, bet vair&#x101;k no�&#x113;las piln&#x101; bals&#x12B; kliegdama uz kalponi, notup&#x101;s, lai uzlas&#x12B;tu karaf&#x12B;tes lauskas; �ai br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;ai uzbruka gar�, spalgs, negants k&#x101;ss.</p></section><section><title><p>V</p></title><p>Pa s&#x101;ndurv&#x12B;m izn&#x101;kusi, Just&#x12B;ne dev&#x101;s gar d&#x101;rzmalu t&#x12B;rumu virzien&#x101;. Dr&#x12B;z vi&#x146;a nok&#x13C;uva uz taci&#x146;as, kas, aizloc&#x12B;dam&#x101;s pa lab&#x12B;bu, atg&#x101;din&#x101;ja �auru gaiteni, kam sienu viet&#x101; ab&#x101;s pus&#x113;s pac&#x113;l&#x101;s augsta, bieza lab&#x12B;ba, pa�laik v&#x113;l za&#x13C;a, bet jau kupli sav&#x101;rpojusi un pieb&#x101;rst&#x12B;ta zilajiem rudzupu&#x137;u ziedi&#x146;iem. Bija kaut kas nosl&#x113;pumains un aicino�s �aj&#x101; lab&#x12B;bas j&#x16B;ras dzelm&#x113; iem&#x12B;taj&#x101; taci&#x146;&#x101;, kas, s&#x101;kdam&#x101;s turpat pie pa�as mui�as &#x113;k&#x101;m, gai�a un cieta aizvij&#x101;s l&#x12B;dzenum&#x101;. Te papla�in&#x101;dam&#x101;s, te sa�aurin&#x101;dam&#x101;s, t&#x101; vij&#x101;s gan uz vienu, gan otru pusi; ne vienreiz vien lik&#x101;s, ka nupat, nupat tai gals, ka t&#x101; notr&#x16B;ks, ta�u aiz l&#x12B;kuma vai za&#x13C;&#x101;s e�as par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s atkal, aicin&#x101;dama un vezdama nezin kurp. Neviens cits to nevar&#x113;ja redz&#x113;t k&#x101; vien tas, kas pa to g&#x101;ja, t&#x101;pat k&#x101; g&#x101;j&#x113;js neredz&#x113;ja neko citu k&#x101; vien stiebru un v&#x101;rpu biezokni ap sevi un virs galvas zilo debess jumu. Lauks bija k&#x101; zema g&#x101;r�a, kur galotn&#x113;s valda vientul&#x12B;ba un klusums, bet apak�&#x101; k&#x16B;s&#x101; neredzama dz&#x12B;ve, pilna nerimsto�as �auksto&#x146;as, �alko&#x146;as, �irksto&#x146;as, zum&#x113;�anas, kas pie zemes sapl&#x16B;st nep&#x101;rtraukt&#x101; sano&#x146;&#x101;.</p><p>Just&#x12B;ne pavisam nejau�i bija nok&#x13C;uvusi uz �&#x12B;s taci&#x146;as, bet vi&#x146;a nemaz neraiz&#x113;j&#x101;s, kurp t&#x101; aizved&#x12B;s. Vi&#x146;a vair&#x101;k instinkt&#x12B;vi nek&#x101; ar pr&#x101;tu b&#x113;ga no visa, kas to ievainoja, moc&#x12B;ja un pazemoja. Jau vair&#x101;kus gadus vi&#x146;a cieta arvien vair&#x101;k un vair&#x101;k... K&#x101;p&#x113;c vi&#x146;a jut&#x101;s tik negl&#x101;bjami un dzi&#x13C;i nelaim&#x12B;ga? K&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;as dz&#x12B;ve bija pagriezusies t&#x101;d&#x101; virzien&#x101;? K&#x101;d&#x113;| p&#x113;c pirm&#x101; jaun&#x12B;bas svelmain&#x101; sap&#x146;ojuma vi&#x146;a bija atmodusies ne tikai vientu&#x13C;a un sar&#x16B;gtin&#x101;ta, bet reiz&#x113; ar apvainojuma s&#x16B;ro l&#x101;si sird&#x12B;, kas v&#x113;l l&#x12B;dz �ai dienai nebija izgaisusi? Juku juk&#x101;m Just&#x12B;nei atmi&#x146;&#x101; atausa pag&#x101;tnes drumslas; iedama raitiem so&#x13C;iem, galvu nod&#x16B;rusi, vi&#x146;a atcer&#x113;j&#x101;s, ka jau b&#x113;rn&#x12B;b&#x101; dzird&#x113;jusi, � k&#x101;dreiz &#x13C;audis biju�i priec&#x12B;gi un laim&#x12B;gi, vi&#x146;iem bijis viegli dz&#x12B;vot, bet tagad dz&#x12B;ve esot k&#x13C;uvusi bez prieka, pilna gr&#x16B;t&#x12B;bu un �&#x137;&#x113;r�&#x13C;u. Gauzdamies &#x13C;audis p&#x16B;l&#x113;j&#x101;s tikt p&#x101;ri �iem �&#x137;&#x113;r�&#x13C;iem � Just&#x12B;ne to arvien dzi&#x13C;&#x101;k izprata, � c&#x12B;n&#x12B;damies vi&#x146;i nov&#x101;j&#x113;ja, sej&#x101;s iegrauz&#x101;s rievas. Bet vi&#x146;as t&#x113;vs jut&#x101;s mier&#x12B;gs un laim&#x12B;gs t&#x101;pat k&#x101; sen&#x101;k, ne vi&#x146;� ko cent&#x101;s p&#x101;rvar&#x113;t, ne t&#x113;r&#x113;t savus sp&#x113;kus. Tiesa, �is k&#x101;dreiz&#x113;jais luteklis, kuru jaun&#x12B;b&#x101; gatavoja par vijolnieku, kuru slav&#x113;ja visur, kur vien tas apgroz&#x12B;j&#x101;s, kura priek�&#x101; liec&#x101;s daudzas sievietes ar ilgu piln&#x101;m ac&#x12B;m, nebija vienm&#x113;r t&#x101;ds, k&#x101;ds tas k&#x13C;uvis p&#x113;d&#x113;jos desmit gados, ta�u vi&#x146;am bija visi priek�noteikumi t&#x101;dai att&#x12B;st&#x12B;bai. Just&#x12B;ne it labi atceras, k&#x101; pamaz&#x101;m vi&#x146;� p&#x101;rmain&#x12B;j&#x101;s, k&#x101; k&#x13C;uva tuklas vi&#x146;a rokas un vaigi; noskumu�u vai sadusmotu vi&#x146;a t&#x113;vu nekad netika redz&#x113;jusi. Lai apk&#x101;rt b&#x16B;tu kas b&#x16B;dams, lai notiktu ar pa�u vai pieder&#x12B;giem kas notikdams, vi&#x146;� vienm&#x113;r saglab&#x101;ja mieru un gandr&#x12B;z b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gu labsird&#x12B;bu. Vi&#x146;� aizmirs&#x101;s un iedeg&#x101;s tikai tad, kad sp&#x113;l&#x113;ja. Sp&#x113;l&#x113;t vi&#x146;� sp&#x113;l&#x113;ja gandr&#x12B;z bez mitas, p&#x101;rtraukdams tikai visliel&#x101;k&#x101;s nepiecie�am&#x12B;bas gad&#x12B;jum&#x101;. Var&#x113;ja likties, ka iem&#x12B;&#x13C;ot&#x101; m&#x101;ksla tam at&#x146;em visus sp&#x113;kus un apmierina visas v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s. T&#x101; tom&#x113;r nebija. Vi&#x146;am piemita v&#x113;l k&#x101;da cita v&#x101;j&#x12B;ba. Zem zeltainaj&#x101;m, bet v&#x113;l&#x101;k jau sirmojo�aj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m vi&#x146;a vienm&#x113;r s&#x101;rt&#x101;s l&#x16B;pas katrreiz savilk&#x101;s m&#x12B;l&#x12B;g&#x101; smaid&#x101;, l&#x12B;dzko vi&#x146;� paman&#x12B;ja k&#x101;du gl&#x12B;tu seji&#x146;u vai dai&#x13C;u augumi&#x146;u. Var&#x113;ja pat apgalvot, ka abas vi&#x146;a v&#x101;j&#x12B;bas veicin&#x101;ja viena otru. Jo ilg&#x101;k vi&#x146;� sp&#x113;l&#x113;ja, jo vair&#x101;k trauc&#x101;s pie savas m&#x12B;las objekta, jo stipr&#x101;ka un liel&#x101;ka bija pretest&#x12B;ba, jo ilg&#x101;k un aizraut&#x12B;g&#x101;k vi&#x146;� sp&#x113;l&#x113;ja.</p><p>Daudz neskaidru un saraust&#x12B;tu atmi&#x146;u, ko toreiz, ar pla�i ieplest&#x101;m ac&#x12B;m v&#x113;rojot, nesp&#x113;ja saprast, bija Just&#x12B;nei saglab&#x101;ju�&#x101;s no tiem laikiem, kad m&#x101;te daudzreiz tika r&#x16B;gti raud&#x101;jusi, bet kalpi, par vi&#x146;as t&#x113;vu klusu smiedami, bija bie�i sa�ukst&#x113;ju�ies sav&#x101; starp&#x101;. Toreiz vi&#x146;a, v&#x113;l neko nesaprazdama, br&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s, ta�u dr&#x12B;z s&#x101;ka nojaust. Vi&#x146;a v&#x113;l tagad skaidri un labi atcer&#x113;j&#x101;s to sievieti, kalsnu un lokanu, ar melniem matiem k&#x101; krauk&#x13C;a sp&#x101;rni un ugun&#x12B;g&#x101;m ac&#x12B;m, reiz&#x113;m p&#x13C;&#x101;p&#x12B;gu un ko&#x137;etu, bet bie�&#x101;k gan dr&#x16B;mu!... T&#x101; bija vi&#x146;as audzin&#x101;t&#x101;ja franc&#x16B;ziete ... Vi&#x146;a Just&#x12B;ni m&#x101;c&#x12B;ja &#x12B;su laici&#x146;u un dr&#x12B;z aizg&#x101;ja no m&#x101;jas, un taj&#x101; pa�&#x101; laik&#x101; ilgsto�&#x101; ce&#x13C;ojum&#x101; dev&#x101;s ar&#x12B; O�e&#x13C;skis. Vijoli vi&#x146;� pa&#x146;&#x113;ma l&#x12B;dzi. Un ne tikai vijoli vien, jo pirms aizce&#x13C;o�anas ietais&#x12B;ja atkal jaunu un lielu par&#x101;du. Vai t&#x113;va promb&#x16B;tne turpin&#x101;j&#x101;s da�us m&#x113;ne�us vai veselu gadu, to Just&#x12B;ne neatcer&#x113;j&#x101;s, bet par t&#x101;s iemeslu jau toreiz zin&#x101;ja pavisam skaidri, jo &#x123;imenes sairumu un tur&#x12B;bas sabrukumu neviens no vi&#x146;as nesl&#x113;pa. Sevi�&#x137;i ska&#x13C;d-ri Just&#x12B;nei atmi&#x146;&#x101; bija palikusi diena, kad, trok�&#x146;ojo�o, draudo�o un raudo�o kreditoru ielenktas, abas ar mati bija s&#x113;du�&#x101;s ratos. Vi&#x146;as bija brauku�as uz Kor�inu. Nekad Just&#x12B;ne nevar&#x113;ja aizmirst m&#x101;tes sarunu ar Benediktu Kor�inski, kad t&#x101;, jau zaud&#x113;jusi sp&#x113;kus un vesel&#x12B;bu, juzdama n&#x101;vi tuvojamies, l&#x16B;dza radinieku, lai tas p&#x113;c vi&#x146;as n&#x101;ves uz&#x146;emas g&#x101;d&#x12B;bu par Just&#x12B;ni. Izdilusi un nesp&#x113;c&#x12B;ga, vis&#x101; augum&#x101; dreb&#x113;dama, savas v&#x101;j&#x101;s, vaska dzelten&#x101;s rokas lauz&#x12B;dama, vi&#x146;a l&#x16B;dza, l&#x16B;dza, p&#x101;r b&#x101;lajiem, caursp&#x12B;d&#x12B;gajiem vaigiem asar&#x101;m ritot. Pans Benedikts nerun&#x101;ja daudz, savu garo &#x16B;su galu kod&#x12B;dams, dr&#x16B;mi sev priek�&#x101; raudz&#x12B;damies, vi&#x146;� beig&#x101;s pieliec&#x101;s, nosk&#x16B;pst&#x12B;ja radinieces pieri un stingri paspieda pret vi&#x146;u izstiept&#x101;s no�&#x113;lojam&#x101;s dzelten&#x101;s rokas. Kad vi&#x146;as p&#x101;rbrauca m&#x101;j&#x101;s, tad jau pagalm&#x101; izdzirda vijoles ska&#x146;as. S&#x12B;s m&#x101;jas saimnieks bija atgriezies, bet ne uz ilgu laiku.</p><p>Dr&#x12B;zum&#x101;, sa&#x146;&#x113;mis zi&#x146;u par savas radinieces n&#x101;vi, atbrauca pans Benedikts, ar liel&#x101;m gr&#x16B;t&#x12B;b&#x101;m nok&#x101;rtoja O�e&#x13C;ska par&#x101;dus, izgl&#x101;ba nelielu summu un atraitn&#x12B; paliku�o t&#x113;vu ar �etrpadsmit gadus veco meitu aizveda sev l&#x12B;dzi. O�e&#x13C;skis par �&#x101;du st&#x101;vok&#x13C;a izmai&#x146;u �&#x137;ita visai apmierin&#x101;ts. Vi&#x146;� p&#x113;c savas p&#x113;d&#x113;j&#x101;s romantisk&#x101;s d&#x113;kas bija man&#x101;mi novecojies, s&#x101;ka uzbaroties un k&#x13C;uva vienaldz&#x12B;g&#x101;ks pret skaisto dzimumu. Ta�u neatsac&#x12B;j&#x101;s no visiem dz&#x12B;ves priekiem. Virtuve, pateicoties Martai, Kor�in&#x101; nebija slikta, br&#x12B;va laika bija atliku lik&#x101;m, pavisam br&#x12B;vs vi&#x146;� bija no visa t&#x101;, kas k&#x101;dreiz to apgr&#x16B;tin&#x101;ja. Tagad vi&#x146;� var&#x113;ja bez k&#x101;d&#x101;m raiz&#x113;m un ierobe�ojumiem velt&#x12B;t savu laiku m&#x16B;zikai.</p><p>Just&#x12B;nes atmi&#x146;&#x101; v&#x113;l atausa k&#x101;das staltas sievietes t&#x113;ls ar lepni paceltu galvu un kautri nolaist&#x101;m ac&#x12B;m, vienm&#x113;r tum�&#x101;s atraitnes dr&#x113;b&#x113;s t&#x113;rpts. L&#x12B;dz ar Benediktu t&#x101; bija vi&#x146;as otra labdare. Uzl&#x16B;kojusi meiteni, kas p&#x113;c m&#x101;tes n&#x101;ves v&#x113;l arvien valk&#x101;ja s&#x113;ru dr&#x101;nas, vi&#x146;a to pievilka sev kl&#x101;t un sirsn&#x12B;gi nosk&#x16B;pst&#x12B;ja. Vi&#x146;as vienm&#x113;r skumjaj&#x101;s ac&#x12B;s pamirdz&#x113;ja l&#x12B;dzciet&#x12B;ba. Tad, v&#x113;rsdam&#x101;s pie pana Benedikta, vi&#x146;a paskaidroja, ka Kor�in-ska radiniece nav vi&#x146;ai nek&#x101;da sve�iniece, ka meitenes audzin&#x101;�anas pien&#x101;kums nevar tikt uzlikts tikai vienam br&#x101;lim vien, ka vi&#x146;a And�eja v&#x101;rd&#x101; l&#x16B;dz, lai ar&#x12B; vi&#x146;ai at&#x13C;auj to dar&#x12B;t. Izrun&#x101;jot sava miru�&#x101; v&#x12B;ra v&#x101;rdu, vi&#x146;as vienm&#x113;r salt&#x101;s l&#x16B;pas iedreb&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Tu zini, br&#x101;l, � vi&#x146;a pabeidza, � cik nelok&#x101;mi sav&#x101; sird&#x12B; glab&#x101;ju m&#x12B;lu un uztic&#x12B;bu savam varonim. Neredzams mies&#x12B;g&#x101;m ac&#x12B;m, vi&#x146;� gar&#x101; vienm&#x113;r ir kop&#x101; ar mani. Bie�i vien nakts klusum&#x101; es ar vi&#x146;u sarun&#x101;jos un l&#x16B;dzu dievu, lai tas at&#x13C;autu vi&#x146;am saklaus&#x12B;t manus v&#x101;rdus; kas zina, varb&#x16B;t manas l&#x16B;g�anas ir uzklaus&#x12B;tas! �odien es vi&#x146;am teik�u, ka vi&#x146;a rados ir nabaga b&#x101;rene, par kuras likteni r&#x16B;p&#x113;�os vi&#x146;a viet&#x101; kop&#x101; ar tevi.</p><p>And�ejova tie�&#x101;m sirsn&#x12B;gi un cent&#x12B;gi pild&#x12B;ja savu sol&#x12B;jumu. Ar Benediktu uz pus&#x113;m algoja Just&#x12B;nei m&#x101;jskolot&#x101;ju, g&#x101;d&#x101;ja arvien vi&#x146;ai jaunus un skaistus t&#x113;rpus, izrakst&#x12B;ja gr&#x101;matas un notis. Kad meitene bija jau paaugusies, vi&#x146;a to uz&#x146;&#x113;ma pa k&#x101;dai ned&#x113;&#x13C;ai vai m&#x113;nesim sav&#x101; k&#x101;dreiz skaistaj&#x101; un pla�aj&#x101;, bet tagad iev&#x113;rojami saruku�aj&#x101; un pa da&#x13C;ai paput&#x113;ju�aj&#x101; Osovc&#x101;.</p><p>S&#x12B;s atceres atsauca Just&#x12B;nes atmi&#x146;&#x101; daudzus t&#x113;lus, kas saist&#x12B;j&#x101;s ar vi&#x146;as toreiz&#x113;j&#x101;s dz&#x12B;ves skaist&#x101;kiem mirk&#x13C;iem. Tur bija jauns puisis, gadus se�us vec&#x101;ks par vi&#x146;u, d&#x101;rgu m&#x101;jskolot&#x101;ju izgl&#x12B;tots un m&#x101;tes c&#x12B;t&#x12B;gi sarg&#x101;ts no ikviena ikdieni�&#x137;a darba un dz&#x12B;ves pien&#x101;kuma, izlutin&#x101;ts, izsmalcin&#x101;ts, kam visi pare&#x123;oja saulainu &#x123;eni&#x101;la m&#x101;kslinieka n&#x101;kotni... Ar �o'pa pusei kundz&#x113;nu, pa pusei eksalt&#x113;to m&#x101;kslinieku Just&#x12B;nei saist&#x12B;j&#x101;s atmi&#x146;as par vis&#x101;m toreiz&#x113;j&#x101;m izj&#x16B;t&#x101;m un p&#x101;rdz&#x12B;vojumiem, kas bija topo�&#x101;s, skaidr&#x101;s, gadiem ilgsto�&#x101;s savstarp&#x113;j&#x101;s m&#x12B;las saturs. Bija tur gan agri maija r&#x12B;ti, gan m&#x113;nesn&#x12B;cas vakari un t&#x101;las pastaigas, klusas p&#x101;rrunas un kop&#x113;ja dzejisku un c&#x113;lu sacer&#x113;jumu las&#x12B;�ana, gan ar&#x12B; r&#x16B;gtas asaras, kad sava talanta izkop�anai puisis dev&#x101;s uz t&#x101;l&#x101;m zem&#x113;m. �&#x137;ir�an&#x101;s vi&#x146;u pild&#x12B;ja ar svelo�u smeldzi un s&#x101;pes remdino�&#x101;m ilg&#x101;m, v&#x113;stu&#x13C;u s&#x16B;t&#x12B;�ana un sa&#x146;em�ana, tik�an&#x101;s neaprakst&#x101;mais prieks, sol&#x12B;jumi, zv&#x113;resti, kop&#x113;jie n&#x101;kotnes pl&#x101;ni, saj&#x16B;sma, p&#x113;c tam dien&#x101;m un ned&#x113;&#x13C;&#x101;m juta uz sav&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m vi&#x146;a sk&#x16B;pstu versmi un saldumu. V&#x113;l tagad, visu to atceroties, vi&#x146;a apst&#x101;j&#x101;s taci&#x146;as vid&#x16B; un pasl&#x113;pa seju rok&#x101;s. Sen&#x101;, sp&#x113;c&#x12B;g&#x101; un l&#x12B;dz �im vien&#x12B;g&#x101; m&#x12B;la sadzina vaigos satraukto asi&#x146;u vilni. Ta�u dr&#x12B;z to nomain&#x12B;ja b&#x101;lums, un, ac&#x12B;m niknum&#x101; ieziboties, vi&#x146;a sa&#x146;&#x113;m&#x101;s un g&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k.</p><p>K&#x101; tad beidz&#x101;s �&#x12B; idile?</p><p>Ak, pavisam prozaiski! Tiesa, idiles varonis ska&#x13C;i izsauc&#x101;s: �Prec&#x113;ties!� � un m&#x113;ne�us divus pat to atk&#x101;rtoja, s&#x101;kum&#x101; ener&#x123;iski un neatlaid&#x12B;gi, bet p&#x113;c tam arvien l&#x113;n&#x12B;g&#x101;k un l&#x113;n&#x12B;g&#x101;k.</p><p>Par �o laika spr&#x12B;di Just&#x12B;nei palikusi atmi&#x146;&#x101; katra diena un gandr&#x12B;z katrs vi&#x146;ai tad teiktais vai dzird&#x113;tais v&#x101;rds. Vi&#x146;a toreiz dom&#x101;ja, ka runa ir par pa�as dz&#x12B;v&#x12B;bu, vi&#x146;as skatiens un dzirde k&#x13C;uva &#x101;rk&#x101;rt&#x12B;gi asa, vi&#x146;a p&#x113;t&#x12B;ja it visu, kas ap to risin&#x101;j&#x101;s. Vi&#x146;a visu labi ar&#x12B; saprata.</p><p>Viss ap vi&#x146;u virda. And�ejova pazaud&#x113;ja pat k&#x101;du da&#x13C;u no savas augstman&#x12B;bas, tik &#x13C;oti vi&#x146;a jut&#x101;s satriekta par d&#x113;la nost&#x101;ju. Vi&#x146;a var&#x113;ja ar visliel&#x101;ko labv&#x113;l&#x12B;bu un g&#x101;d&#x12B;bu audzin&#x101;t nabaga b&#x101;reni, tuvu radinieci cilv&#x113;kam, kuru vi&#x146;a k&#x101; zudu�u ar katru aizejo�o gadu jo vair&#x101;k m&#x12B;l&#x113;ja un uzskat&#x12B;ja par sv&#x113;to mocekli. Bet, kad vi&#x146;a Just&#x12B;ni s&#x101;ka sal&#x12B;dzin&#x101;t ar savu d&#x113;lu, tad atzina meitenes ie&#x146;emto vietu sabiedr&#x12B;b&#x101; tik nenoz&#x12B;m&#x12B;gu gan izgl&#x12B;t&#x12B;bas, gan izcel�an&#x101;s, gan intelektu&#x101;l&#x101; zi&#x146;&#x101;, ka pat iedom&#x101;ties nevar&#x113;ja tos savienojamies. Par materi&#x101;lo pusi vi&#x146;a raiz&#x113;j&#x101;s maz&#x101;k, lai gan, neraugoties uz to, ka bija atsve�in&#x101;jusies no savu aprindu materi&#x101;l&#x101;m tieksm&#x113;m un maz ko saj&#x113;dza saimnieciskaj&#x101;s liet&#x101;s, tom&#x113;r nojauta, ka paput&#x113;ju�ai Osovcai n&#x101;ktu par labu krietns l&#x12B;gavas p&#x16B;rs. Visvair&#x101;k vi&#x146;a tom&#x113;r v&#x113;l&#x113;j&#x101;s, lai d&#x113;ls dab&#x16B;tu sev augstdzimu�u sievu ar pla�iem sakariem, spo�u izgl&#x12B;t&#x12B;bu � &#x12B;stu m&#x16B;zu, kas vi&#x146;as neap�aub&#x101;mi &#x123;eni&#x101;lajam d&#x113;lam pal&#x12B;dz&#x113;tu augt un celties sp&#x101;rnos. Visu to bez naida un dusm&#x101;m � pret And�eja radinieci &#x13C;auni iztur&#x113;ties nevar&#x113;ja � vi&#x146;a gr&#x16B;tsird&#x12B;gi un visai augstpr&#x101;t&#x12B;gi izkl&#x101;st&#x12B;ja Just&#x12B;nei.</p><p>Daudz neuzman&#x12B;g&#x101;ka bija &#x13C;oti izdar&#x12B;g&#x101; un bag&#x101;t&#x12B;bu augsti v&#x113;rt&#x113;jo�&#x101; Zigmunta tante.</p><p>� Tev, manu Just&#x12B;n&#x12B;t, � vi&#x146;a teica, � vajadz&#x113;ja gan zin&#x101;t, ka t&#x101;di cilv&#x113;ki k&#x101; Zigmunts ar t&#x101;d&#x101;m meiten&#x113;m k&#x101; tu diezgan bie�i lakstojas, bet gandr&#x12B;z nekad neprecas!</p><p>P&#x101;r pana Benedikta galvu savilk&#x101;s negaisa m&#x101;ko&#x146;i. Gandr&#x12B;z vai ik otro dienu And�ejova izsauca vi&#x146;u uz Osovcu; Da�ecka ierad&#x101;s pie vi&#x146;a pati un, z&#x12B;da kleitu �aukstin&#x101;dama, v&#x113;traini, piln&#x101; bals&#x12B; savu niknumu un nepatiku izteikdama, iebruka br&#x101;&#x13C;a kabinet&#x101;.</p><p>S&#x101;j&#x101; jezg&#x101; iejauc&#x101;s ar&#x12B; aristokr&#x101;tiskais Da�eckis, gari un monotoni p&#x101;rliecin&#x101;dams savu sievasbr&#x101;li, ka p&#x113;c vi&#x146;a ieskatiem un gaumes tik tuvam vi&#x146;a sievas radiniekam nepavisam nepiederas apprec&#x113;ties � kas zin ar ko ...</p><p>Benedikts par to dusmoj&#x101;s tik ska&#x13C;i, ka vis&#x101; m&#x101;j&#x101; bija dzirdami vi&#x146;a piktie jaut&#x101;jumi: �Ko lai daru ar meiteni, vai lai no�auju vi&#x146;u vai nosl&#x12B;cinu?� Beidzot vi&#x146;� nol&#x113;ma izrun&#x101;ties ar Zigmuntu pa�u. Izrun&#x101;j&#x101;s un dr&#x16B;mi, izsm&#x113;j&#x12B;gi noteica:</p><p>� Zini ko, d&#x101;rgais? Brauc lab&#x101;k atkal uz &#x101;rzem&#x113;m un m&#x101;cies gleznot... Osovca, protams, l&#x12B;dz p&#x113;d&#x113;jam paput&#x113;s, bet tev no t&#x101; sirds nep&#x101;rpl&#x12B;s&#x12B;s, jo... jo, paties&#x12B;bu sakot, tu pats nezini, ko gribi!</p><p>Zigmunts aizbrauca un, pavad&#x12B;jis divus gadus c&#x113;lo m&#x101;kslu temp&#x13C;os, galvenok&#x101;rt Minhen&#x113;, atgriez&#x101;s apprec&#x113;jies.</p><p>S&#x101;kum&#x101; Just&#x12B;nei tas bija trieciens, kas to dzina izmisum&#x101;, bet v&#x113;l&#x101;k pli&#x137;is, p&#x113;c kura vi&#x146;a juta, ka tai ir ar&#x12B; lepnums, ka vi&#x146;as cilv&#x113;cisk&#x101; apzi&#x146;a v&#x113;l vair&#x101;k apvainota nek&#x101; m&#x12B;la. S&#x12B; izj&#x16B;ta, k&#x101; skaudra bulta �&#x137;eldama sirdi, reiz&#x113; atv&#x113;ra tai acis. Vi&#x146;a tagad saskat&#x12B;ja un saprata daudz ko, kas l&#x12B;dz �im bija sl&#x12B;d&#x113;jis gar&#x101;m vi&#x146;as ac&#x12B;m un uzman&#x12B;bai. Vispirms vi&#x146;a aptv&#x113;ra savu st&#x101;vokli � no�&#x113;lojamo tagadni un ar �ausm&#x101;m dom&#x101;ja par n&#x101;kotni. L&#x12B;dz �im m&#x12B;la, laime, cie�anas, ilgas bija aiz&#x146;&#x113;mu�as visu vi&#x146;as laiku un devu�as bag&#x101;tu vielu pr&#x101;tam un sirdij. Kad t&#x101; pietr&#x16B;ka, Just&#x12B;ne redz&#x113;ja un juta, ka tai vairs nav nek&#x101;, ar ko piepild&#x12B;t l&#x113;ni rito�&#x101;s stundas un dienas, ka ne vi&#x146;&#x101; pa�&#x101;, ne ap vi&#x146;u nav nek&#x101;, aiz k&#x101; var&#x113;tu aizmetin&#x101;t savu vispietic&#x12B;g&#x101;ko cer&#x12B;bu enkuru.</p><p>Reiz&#x113;m, kad Just&#x12B;ne piev&#x113;ra acis un dom&#x101;ja par savu tagadni un n&#x101;kotni, vi&#x146;ai �&#x137;ita, ka t&#x101;s priek�&#x101; paveras bezgal&#x12B;gs tuk�ums, pa kuru k&#x101; izmoc&#x12B;ta un p&#x101;rgurusi &#x113;na kl&#x12B;st vi&#x146;as miesas un gara briesto�ie sp&#x113;ki... Tagad �is cilv&#x113;ks atkal v&#x113;las tuk�uma iedegt^ liesmu, kas reiz jau vi&#x146;ai tik cietsird&#x12B;gi apdedzin&#x101;ja sp&#x101;rnus. Pirms da�&#x101;m min&#x16B;t&#x113;m tikai �&#x101; cilv&#x113;ka balss ska&#x146;as vien bija satrauku�as vi&#x146;u l&#x12B;dz pa�iem sirds dzi&#x13C;umiem. Just&#x12B;ne bija jau vi&#x146;u piemirsusi, bet tagad ... vai tad atkal... vai tad atkal? �&#x137;ita, ka simt balsu sauktu: �Ne!� Bet ja nu tom&#x113;r aiz garlaic&#x12B;bas un savas dz&#x12B;ves bezm&#x113;r&#x137;&#x12B;-bas, varb&#x16B;t k&#x101;dreiz ... varb&#x16B;t...</p><p>Vi&#x146;a ta�u nebija vairs b&#x113;rns, ir jau divesmit �etri gadi veca. Un toreiz, kad tik &#x13C;oti m&#x12B;l&#x113;ja, vi&#x146;a bija redz&#x113;jusi un izjutusi, cik varena ir sirds un asi&#x146;u balss ... Bai&#x13C;u tr&#x12B;sas p&#x101;rskr&#x113;ja meitenei p&#x101;r miesu. Kaun&#x101; tai iekv&#x113;loj&#x101;s seja. Just&#x12B;ne atcer&#x113;j&#x101;s t&#x101; otra � izsmalcin&#x101;t&#x101; pana skatienu un kust&#x12B;bas, vi&#x146;a v&#x101;rgo augumu, slim&#x12B;gi nervozo pieri un m&#x12B;ksto roku, kura tik rakstur&#x12B;gi mekl&#x113;ja piesk&#x101;rties vi&#x146;as rokai. Ko tas noz&#x12B;m&#x113;ja? Vai vi&#x146;a tam bija iepatikusies? J&#x101;, vi&#x146;a to labi redz&#x113;ja, bet vi&#x146;a ar&#x12B; nevar&#x113;ja nezin&#x101;t, ka �t&#x101;di cilv&#x113;ki k&#x101; vi&#x146;� ar t&#x101;d&#x101;m meiten&#x113;m k&#x101; vi&#x146;a bie�i lakstojas, bet neprecas gandr&#x12B;z nekad�. Bet kas tad vi&#x146;a bija? K&#x101;da bija vi&#x146;as vieta un noz&#x12B;me to &#x13C;au�u vid&#x16B;, starp kuriem rit&#x113;ja vi&#x146;as dz&#x12B;ve? O! Tas vi&#x146;ai jau k&#x101;dreiz tika teikts, un vi&#x146;a pati to atzina � vi&#x146;a nebija nekas!</p><p>Just&#x12B;ne satv&#x113;ra rok&#x101;s savu kaisto�o galvu, vi&#x146;a juta, ka �&#x113;lum&#x101; sa�&#x146;audzas kakls, bet auksl&#x113;jas dedzina aizvainot&#x101; lepnuma r&#x16B;gtums. Vi&#x146;a tom&#x113;r pamaz&#x101;m apmierin&#x101;j&#x101;s. No pla�&#x101; klajuma atlidoja svaiga v&#x113;sma un t&#x12B;kami gl&#x101;st&#x12B;ja matus un kaklu. Caur asar&#x101;m meitene redz&#x113;ja uz sevi raug&#x101;mies rudzupu&#x137;u l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;g&#x101;s zil&#x101;s acti&#x146;as un za&#x13C;&#x101;s, gandr&#x12B;z nekust&#x12B;g&#x101;s v&#x101;rpas, p&#x101;r kur&#x101;m l&#x113;ni � �alca klusa sano&#x146;a. So&#x13C;us desmit divdesmit sev priek�&#x101; vi&#x146;a ieraudz&#x12B;ja p&#x101;ri rudziem pace|amies kuplu, saules apmirdz&#x113;tu, aug|u pilnu bumbieri, �im kokam stumbrs, zari un katra lapa lik&#x101;s esam no zelta. Just&#x12B;ne pal&#x16B;koj&#x101;s sev apk&#x101;rt, un vi&#x146;as satrauktaj&#x101; sej&#x101;_ iegula apmierin&#x101;jums. Bija nojau�ams, ka vi&#x146;a pamaz&#x101;m p&#x101;rst&#x101;ja dom&#x101;t par sevi un sav&#x101;m raiz&#x113;m. Just&#x12B;ne pieliec&#x101;s un, pa�&#x137;&#x12B;rusi biezos rudzus, ar interesi apl&#x16B;koja m&#x113;|os vanagzirn&#x12B;�us, kas cie�i vij&#x101;s ap lab&#x12B;bas stiebriem. Kad vi&#x146;a atkal pac&#x113;la galvu, k&#x101;da v&#x101;rpa asi no�v&#x12B;kst&#x113;ja tai gar vaigu; meitene to sa&#x146;&#x113;ma rok&#x101;s un uzman&#x12B;gi apskat&#x12B;ja jaunos graudus, kas to pild&#x12B;ja. Pie k&#x101;j&#x101;m vi&#x146;ai iepl&#x12B;voj&#x101;s violets tauren&#x12B;tis un a�i pac&#x113;l&#x101;s p&#x101;ri lab&#x12B;bai; Just&#x12B;ne vi&#x146;u pavad&#x12B;ja ar skatienu, cik vien ilgi var&#x113;ja saredz&#x113;t. Vi&#x146;a tagad atrad&#x101;s tikai da�us so|us no me�a bumbieres, kur to sa&#x146;&#x113;ma neskait&#x101;mo s&#x12B;ko putni&#x146;u ska|&#x101; �ivin&#x101;�ana, kas l&#x113;k&#x101;ja, spurdza un �&#x16B;poj&#x101;s starp zeltainaj&#x101;m lap&#x101;m. Tai pa�&#x101; br&#x12B;d&#x12B; aiz rudziem pavisam tuvu atskan&#x113;ja cilv&#x113;ka balss. T&#x101; bija sp&#x113;c&#x12B;ga un skaidra v&#x12B;rie�a balss, kas sauca:</p><p>� Nu, Br&#x16B;n&#x12B;t, nu, nu!</p><p>Un p&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a atkal:</p><p>� L&#x113;n&#x101;k, B&#x113;rais, l&#x113;-n&#x101;k!</p><p>�aj&#x101; p&#x101;r klusajiem laukiem aizkl&#x12B;sto�aj&#x101; saucien&#x101; nebija nek&#x101; gr&#x16B;tsird&#x12B;ga; dr&#x12B;z&#x101;k tas skan&#x113;ja ra�eni un l&#x12B;ksmi. Dr&#x12B;z k&#x101;ds s&#x101;ka svilpot dziesmi&#x146;u:</p><p>K&#x13C;avi&#x146;a plaukusi cejmal&#x101;, ce&#x13C;mal&#x101;, Kur tu t&#x101; steigdamies, Ja�e&#x146;ka, Ja�e&#x146;ka!</p><p>K|avu te nebija, bet pie me�a bumbieres �aur&#x101; taci&#x146;a notr&#x16B;ka, t&#x101;l&#x101;k uz ab&#x101;m pus&#x113;m lab&#x12B;ba k&#x101; augsta siena taisn&#x101; l&#x12B;nij&#x101; aizstiep&#x101;s gar tikko uzartu tum�u t&#x12B;rumu. Just&#x12B;ne, izn&#x101;kusi no kupl&#x101;s druvas, apst&#x101;j&#x101;s zem bumbieres. Vien&#x101; pus&#x113; krietn&#x101; atstatum&#x101; bija redzams ciems, kas.no �ejienes �&#x137;ita gari izstiepts un pel&#x113;ks, otr&#x101; � mazliet tuv&#x101;k � pac&#x113;l&#x101;s kokiem apaudzis paugurs; iepretim, cik vien t&#x101;lu acs sniedza, plet&#x101;s pazemu auzu un balti ziedo�u zir&#x146;u lauki. T&#x101; pati taci&#x146;a, pa kuru Just&#x12B;ne bija atn&#x101;kusi tik t&#x101;lu l&#x12B;dzenum&#x101;, izbeidz&#x101;s pie tikko uzart&#x101; t&#x12B;ruma, ta�u turpin&#x101;j&#x101;s t&#x16B;l&#x12B;t aiz t&#x101;, k&#x101; gai�a lenta v&#x12B;dam&#x101;s cauri zir&#x146;u lauka za|umam un atkal nozuzdama auz&#x101;s.</p><p>No k&#x101;da paugura me�a bumbierei tuvoj&#x101;s divu zirgu vilkts arkls, viens no zirgiem bija iebr&#x16B;ns ar gai�&#x101;m kr&#x113;p&#x113;m, otrs � b&#x113;rs ar balt&#x101;m k&#x101;j&#x101;m un lauku pieri. Aiz arkla, tur&#x113;damies pie izslietajiem rokturiem, so&#x13C;oja gar�, stalts puisis baltos linu sv&#x101;rkos, l&#x12B;dz ce&#x13C;iem garos z&#x101;bakos, maz&#x101;s cepur&#x12B;tes &#x101;das nags meta &#x113;nu uz pieri, bet gai�o matu cekuls pakaus&#x12B; palika neapsegts. Vi&#x146;� so&#x13C;oja taisniem, vien&#x101;diem so&#x13C;iem bez redzamas piep&#x16B;les; p&#x101;r plecu tam bija p&#x101;rmests no rupjas auklas cie�i sav&#x12B;tu gro�u gals. So&#x13C;odams vi&#x146;� svilpoja jau tre�o dziesmas pantu:</p><p>Zvejnieki, iemetiet t&#x12B;kli&#x146;us, t&#x12B;kli&#x146;us, Izvelciet Ja�e&#x146;ku krastmal&#x101;, krastmal&#x101;.</p><p>Arkls tuvoj&#x101;s diezgan &#x101;tri; lemesis grima dzi&#x13C;i zem&#x113;, gar mirdzo�o t&#x113;rauda sp&#x101;rnu bez st&#x101;jas sl&#x12B;d&#x113;ja tum�a zemes str&#x16B;kla, sadrupdama smil�ain&#x101; irdn&#x113;. Vid&#x113;ja auguma zirgi ar spo�u spalvu vienm&#x113;r&#x12B;gi un &#x146;ipri vilka arklu, net&#x101;lu no tiem vair&#x101;kas v&#x101;rnas, �urpu turpu l&#x113;k&#x101;damas, k&#x101; lik&#x101;s, grib&#x113;ja iel&#x16B;koties tiem ac&#x12B;s vai ar&#x12B; tup&#x113;ja uz kukur�&#x146;iem, kn&#x101;bjus cien&#x12B;gi nod&#x16B;ru�as.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i ar&#x101;js p&#x101;rst&#x101;ja svilpot, un jau pa gabalu var&#x113;ja man&#x12B;t vi&#x146;a p&#x101;rsteigumu. Strauji nor&#x101;vis no galvas cepuri, vi&#x146;� aptur&#x113;ja zirgus, augums un seja pauda apmulsumu, uzl&#x16B;kojot meiteni, kura tik p&#x113;k�&#x146;i bija par&#x101;d&#x12B;jusies, izn&#x101;kdama no kupl&#x101;s lab&#x12B;bas. Izbr&#x12B;n&#x101; ar&#x101;jam pav&#x113;r&#x101;s mute, un zem dzeltenaj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m pazib&#x113;ja sniegbalti zobi. Pasmaid&#x12B;jis vi&#x146;� nov&#x113;rs&#x101;s, �aub&#x12B;damies no-krekst&#x113;j&#x101;s un beidzot, it k&#x101; savas sp&#x113;c&#x12B;g&#x101;s balss baid&#x12B;damies, klusu iejaut&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Vai pana ko v&#x113;las? Varb&#x16B;t ce&#x13C;u vajag par&#x101;d&#x12B;t vai Kor�inska str&#x101;dniekiem kas j&#x101;pasaka, vi&#x146;i str&#x101;d&#x101; tepat aiz kalni&#x146;a ...</p><p>Vi&#x146;� palaida va&#x13C;&#x101; rokturus un bija gatavs iet. Just&#x12B;ne pag&#x101;j&#x101;s p&#x101;ris so&#x13C;u pa �auro za&#x13C;o str&#x113;meli, kas �&#x137;&#x12B;ra lab&#x12B;bu no uzart&#x101; t&#x12B;ruma.</p><p>� Pateicos, � vi&#x146;a atbild&#x113;ja. � Es izn&#x101;cu pastaig&#x101;ties un pati nesaprotu, k&#x101; te nok&#x13C;uvu...</p><p>Ar&#x101;js ar galvas m&#x101;jienu nor&#x101;d&#x12B;ja uz gai�o, rudzos saskat&#x101;mo taci&#x146;u.</p><p>� Taci&#x146;a j&#x16B;s atvedusi �urp, � vi&#x146;� paskaidroja. � Bet tas nekas, ka pana tik t&#x101;lu no mui�as atn&#x101;kusi. Atpaka&#x13C; var nok|&#x16B;t pa &#x12B;s&#x101;ku ce&#x13C;u, l&#x16B;k, tur... cauri auz&#x101;m iziesiet tie�i uz ciemu, bet no turienes l&#x12B;dz mui�ai pavisam mazs gabali&#x146;�.</p><p>Tagad vi&#x146;� run&#x101;ja ska|&#x101;k, strauj&#x101;k, ac&#x12B;m redzami v&#x113;l&#x113;damies b&#x16B;t piekl&#x101;j&#x12B;gs un pakalp&#x12B;gs. Roku izstiepis, vi&#x146;� nor&#x101;d&#x12B;ja uz auzu lauku, ko �&#x137;&#x113;rsoja za&#x13C;i noaudzis ce&#x13C;� ar pel&#x113;ku ciemu vi&#x146;&#x101; gal&#x101;. Just&#x12B;nes uzman&#x12B;bu saist&#x12B;ja ar&#x101;ja veikl&#x101;s kust&#x12B;bas, kas pie�&#x137;&#x12B;ra vi&#x146;a augumam vingr&#x12B;bu un lokan&#x12B;bu; vi&#x146;ai nepalika nepaman&#x12B;ts, ka ar&#x101;ja zilaj&#x101;s ac&#x12B;s, nel&#x16B;kojoties uz samulsumu un kautr&#x12B;bu, uzdzirkst&#x12B;ja sl&#x113;pts un tom&#x113;r neapsl&#x113;pts prieks.</p><p>� Vai j&#x16B;s neesat pans Jans Bohatirovi�s? � vi&#x146;a mazliet nedro�i iejaut&#x101;j&#x101;s.</p><p>Atkl&#x101;t&#x101;, par seju krietni gai�&#x101;k&#x101; piere ar&#x101;jam sasarka, bet no pietv&#x12B;ku�ajiem, saul&#x113; iedegu�ajiem vaigiem, �&#x137;ita, nupat, nupat izspr&#x101;gs asinis.</p><p>� J&#x101; gan! � vi&#x146;� atbild&#x113;ja un, ar pirkstiem taust&#x12B;damies gar arkla rokturiem, acis nod&#x16B;ris, p&#x113;t&#x12B;ja: � Bet k&#x101; pana zin, kas esmu?</p><p>� Esmu j&#x16B;s redz&#x113;jusi... Tante Marta man tika st&#x101;st&#x12B;jusi par j&#x16B;su t&#x113;vu un t&#x113;voci...</p><p>Ar&#x101;js atkal uz br&#x12B;di nov&#x113;rs&#x101;s un mulsi iek&#x101;s&#x113;j&#x101;s, bet atbild&#x113;ja jau noteikt&#x101;k:</p><p>� Dro�i vien par t&#x113;voci Anzelmu, jo k&#x101;dreiz vi&#x146;� bijis labi paz&#x12B;stams ar panu Martu.</p><p>Te vi&#x146;� p&#x113;k�&#x146;i apklusa un tad, redzams, sa&#x146;&#x113;mis drosmi, v&#x113;l piemetin&#x101;ja:</p><p>. � Ar&#x12B; es sen&#x101;k tiku g&#x101;jis uz Kor�inu... t&#x113;vs mani &#x146;&#x113;ma l&#x12B;dzi... bet p&#x113;c tam vairs neesmu bijis. K&#x101;d&#x113;&#x13C; lai ietu, ja nav nek&#x101;das vajadz&#x12B;bas?</p><p>Un, it k&#x101; p&#x113;k�&#x146;i b&#x16B;tu atcer&#x113;jies ko aizskaro�u vai nepat&#x12B;kamu, mazliet iecirt&#x12B;gi pac&#x113;la galvu, sarauca uzacis, satv&#x113;ra arkla rokturus un uzsauca zirgiem, skubin&#x101;dams uz priek�u. Savilka stingr&#x101;k gro�us ap pleciem un p&#x101;ris rei�u pamudin&#x101;ja zirgus:</p><p>� Naig&#x101;k, Br&#x16B;n&#x12B;t! Naig&#x101;k, B&#x113;r&#x12B;t, nai-g&#x101;k!</p><p>Arkls atkal sl&#x12B;d&#x113;ja uz priek�u, tikai krietni l&#x113;n&#x101;k nek&#x101; iepriek�, un atkal lemesis dziji iegriez&#x101;s irdenaj&#x101; augsn&#x113; un p&#x101;ri spo�ajam leme�a sp&#x101;rnam sl&#x12B;d&#x113;ja tum�&#x101;, drupan&#x101; zeme. Just&#x12B;ne pa �auro str&#x113;meli gar rudzu lauku g&#x101;ja blakus arklam un ar zin&#x101;mu izbr&#x12B;nu v&#x113;roja sava ce|abiedra p&#x113;k�&#x146;i sadr&#x16B;mu�o seju. P&#x113;c br&#x12B;�a, r&#x101;d&#x12B;dama uz lauku, vi&#x146;a jaut&#x101;ja:</p><p>� Vai &#x101;boli&#x146;u?</p><p>� K&#x101; tad cit&#x101;di! � atteica ar&#x101;js.</p><p>� Vai kvie�iem?</p><p>Puisis uzmeta meitenei skatienu, kur&#x101; pazib&#x113;ja t&#x101; k&#x101; neuztic&#x12B;ba, t&#x101; k&#x101; piesardz&#x12B;ba. Vi&#x146;am ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101; doma, ka vi&#x146;a grib par to pazoboties.</p><p>� Vai j&#x16B;s, pana, kaut ko saprotat no saimniec&#x12B;bas?</p><p>Tagad bija reize samulst Just&#x12B;nei. Patie�&#x101;m, cik maz vi&#x146;a ko zin&#x101;ja par �o zemi, pa kuru staig&#x101;ja, kuras ainavas un druvas bie�i vi&#x146;&#x101; modin&#x101;ja zi&#x146;k&#x101;ri un saj&#x16B;smu. So un to no dzird&#x113;t&#x101;m sarun&#x101;m vi&#x146;a atcer&#x113;j&#x101;s, bet tuv&#x101;k lauku darbos nekad nebija iel&#x16B;kojusies. Pa�laik vi&#x146;u izbr&#x12B;n&#x12B;ja �&#x137;ietamais vieglums, ar k&#x101;du jaunais zemes ar&#x101;js veica savu darbu. Un vi&#x146;a bija iedom&#x101;jusies, ka art ir &#x13C;oti gr&#x16B;ti.</p><p>� Gad&#x101;s vis&#x101;di, � vi&#x146;� paskaidroja. � Da�reiz ir gr&#x16B;ti, citreiz atkal viegli. Vispirms, tas ir atkar&#x12B;gs no zemes un, otrk&#x101;rt, no iema&#x146;as un sp&#x113;ka. Tagad ar&#x12B; arkli nav t&#x101;di k&#x101; sen&#x101;k. Man uzart morgu zemes ir tas pats, kas pastaig&#x101;ties.</p><p>To teikdams, vi&#x146;� &#x146;ipri pakrat&#x12B;ja galvu, paskat&#x12B;j&#x101;s uz aug�u un atkal pasmaid&#x12B;ja, bet �oreiz it k&#x101; triumf&#x113;jo�i, baltos zobus zem dzeltenaj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m mirdzin&#x101;dams. It k&#x101; apjauzdams savu sp&#x113;ku un veiksmi darb&#x101;, ko pa laika galam bija dar&#x12B;jis, vi&#x146;� jut&#x101;s lepns un dz&#x12B;vespriec&#x12B;gs. Visp&#x101;r vi&#x146;a augum&#x101;, valod&#x101; un st&#x101;j&#x101; apbr&#x12B;nojam&#x101; k&#x101;rt&#x101; juku juk&#x101;m cita caur citu jauc&#x101;s pirmatn&#x113;ja attur&#x12B;ba ar uzp&#x16B;t&#x12B;gu liel&#x12B;bu, gandr&#x12B;z sievi�&#x137;&#x12B;ga kautr&#x12B;ba ar v&#x12B;ri�&#x137;&#x12B;gi nobriedu�u sp&#x113;ku. Redzams, vi&#x146;� ir &#x13C;oti jautrs un run&#x12B;gs cilv&#x113;ks, bet aiz piekl&#x101;j&#x12B;bas un cie&#x146;as savald&#x101;s. Pa�laik jautr&#x12B;ba un run&#x12B;ba &#x146;&#x113;ma virsroku p&#x101;r kautr&#x12B;bu. Kaut ko sak&#x101;rtojis pie arkla, vi&#x146;� izsl&#x113;j&#x101;s, uz-�maukstin&#x101;ja zirgiem, kuri bija apst&#x101;ju�ies, un mirdzo�u seju ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Es neb&#x16B;tu t&#x101; izbr&#x12B;n&#x12B;jies, paman&#x12B;dams t&#x12B;rum&#x101; pa�u n&#x101;vi, k&#x101; ieraugot j&#x16B;s, pana. &#x13B;audis run&#x101;ja, ka mui�&#x101; �odien esot balle ...</p><p>� Man ball&#x113; nebija nek&#x101;da prieka, lab&#x101;k v&#x113;l&#x113;jos pab&#x16B;t laukos, � Just&#x12B;ne tikpat strauji un pret savu gribu atbild&#x113;ja.</p><p>Smaids no ar&#x101;ja sejas nozuda. Vi&#x146;� ilg&#x101;k un dro�&#x101;k nek&#x101; iepriek� paskat&#x12B;j&#x101;s Just&#x12B;n&#x113;.</p><p>� Es jau to sen zinu, � vi&#x146;� atkal ierun&#x101;j&#x101;s klus&#x101;k&#x101; bals&#x12B;, � ka jums tur ne vienm&#x113;r iet jautri. &#x13B;aud&#x12B;m muti nevar aizb&#x101;zt, ar&#x12B; cilv&#x113;ka seja reiz&#x113;m r&#x101;da, kas tam uz sirds. Es ta�u j&#x16B;s, kaut ar&#x12B; no t&#x101;lienes, diezgan bie�i redzu ...</p><p>Vi&#x146;� apst&#x101;j&#x101;s. Vi&#x146;a balss, vi&#x146;a sp&#x113;c&#x12B;g&#x101; balss, kas pa visu ciemu bija dzirdama ska&#x146;&#x101; dziesm&#x101;, k|uva neskaidra un apklusa. Tikai p&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a vi&#x146;� ats&#x101;ka:</p><p>� Varb&#x16B;t j&#x16B;s uz mani dusmojaties, ka es tik atkl&#x101;ti ar jums run&#x101;ju? ...</p><p>Un nemier&#x12B;gi, galvu noliecis, vi&#x146;� pal&#x16B;koj&#x101;s blakus so|ojo�&#x101; sieviet&#x113;. Just&#x12B;ne bija gan piesarkusi, ta�u ne sadusmota, glu�i otr&#x101;di, no plakstu apak�as t&#x101; pal&#x16B;koj&#x101;s uz vi&#x146;u laipni un p&#x113;t&#x12B;jo�i. Atkal Jana apa&#x13C;ie, s&#x101;rtie vaigi k&#x13C;uva k&#x101; uguns. Vi&#x146;� nov&#x113;rsa seju, br&#x12B;di �aub&#x12B;j&#x101;s� nok&#x101;s&#x113;j&#x101;s, tad pabeidza:</p><p>� J&#x16B;s to nemaz nevarat iedom&#x101;ties, ka es reiz&#x113;m j&#x16B;s nov&#x113;roju un ka man tad da�&#x101;das domas n&#x101;k pr&#x101;t&#x101;. Saul&#x12B;te mazo putn&#x113;nu pat nepamana, ta�u tas savu dziesmi&#x146;u uzs&#x101;k, kad t&#x101; uzlec, un neviens vi&#x146;am to nevar liegt; kaut tas ar&#x12B; dz&#x12B;vo maz&#x101; kr&#x16B;mi&#x146;&#x101;, ta�u tam ir sava dziesmi&#x146;a un sava va&#x13C;a!</p><p>Un atkal, varb&#x16B;t pat pret savu gribu, J&#x101;ns pac&#x113;la galvu, ac&#x12B;s tam pazib&#x113;ja lepnums vai ar&#x12B; kaisle, un� izdz&#x12B;t&#x101;s vagas gal&#x101; aptur&#x113;jis arklu, vi&#x146;� &#x146;ipri iesauc&#x101;s:</p><p>� Nu, ko nu tur! Es jums teik�u, ka nevajag ne p&#x101;rm&#x113;r&#x12B;gi b&#x113;d&#x101;ties, ne skumt. Pasaul&#x113; ir gan &#x13C;auni, gan labi cilv&#x113;ki. Reiz&#x113;m ir &#x13C;oti smagi ap sirdi, bet reiz&#x113;m var b&#x16B;t ar&#x12B; priec&#x12B;gi. Visgr&#x16B;t&#x101;k ir tad, ja cilv&#x113;ks neko nedara, bet dom&#x101; tikai par sav&#x101;m neveiksm&#x113;m!...</p><p>� Jums taisn&#x12B;ba, � Just&#x12B;ne pasmaid&#x12B;ja. � Bet ja nu k&#x101;dam pasaul&#x113;- nav nek&#x101; ko dar&#x12B;t?</p><p>� Tas nevar b&#x16B;t... � Jans ies&#x101;ka, bet nepabeidza un viegli pagrieza arklu, lai ar �&#x137;&#x113;rsu vagu norobe�otu uzarto t&#x12B;rumu no ziedo�&#x101; zir&#x146;u lauka.</p><p>Kaut gan Jans apgalvoja, ka uzart morgu zemes vi&#x146;am ir t&#x12B;r&#x101; pastaiga, tom&#x113;r, aptur&#x113;jis arklu ce&#x13C;a gal&#x101; pie auzu lauka, vi&#x146;� norausa sviedrus, kas liel&#x101;m l&#x101;s&#x113;m kl&#x101;ja pieri.</p><p>Just&#x12B;ne nogl&#x101;st&#x12B;ja labi kopt&#x101;s, kupl&#x101;s Br&#x16B;n&#x12B;�a linu kr&#x113;pes.</p><p>� K&#x101;di krietni zirdzi&#x146;i, � vi&#x146;a paslav&#x113;ja.</p><p>� Sp&#x113;c&#x12B;gi un m&#x12B;l&#x12B;gi, � uzslavas iepriecin&#x101;ts, Jans paskaidroja. � Paz&#x12B;st mani p&#x113;c balss, n&#x101;k man pa�i kl&#x101;t... Katru dz&#x12B;vnieku var pielabin&#x101;t, � vi&#x146;� piemetin&#x101;ja, � ja tikai to apm&#x12B;&#x13C;o un par to r&#x16B;p&#x113;jas. Manupr&#x101;t, saimniec&#x12B;b&#x101; nekas nav v&#x113;rt&#x12B;g&#x101;ks par zirgu. S&#x101;j&#x101; zi&#x146;&#x101;, redzams, esmu atsities t&#x113;v&#x101;, jo nelai&#x137;is t&#x113;vs par zirgiem vai krita ...</p><p>Vi&#x146;� sag&#x101;za arklu t&#x101;, lai tas s&#x101;niski var&#x113;tu sl&#x12B;d&#x113;t pa zemi, no&#x146;&#x113;ma no pleciem gro�us un uz�maukstin&#x101;ja zirgiem, kas nogriez&#x101;s uz ziediem apaugu�o ce&#x13C;u.</p><p>� Vai j&#x16B;s savu t&#x113;vu atceraties? � Just&#x12B;ne jaut&#x101;ja.</p><p>� K&#x101; nu ne? Vi&#x146;a mir�anas laik&#x101; man bija jau septi&#x146;i gadi, un, man �&#x137;iet, nevienam es t&#x101; neesmu bijis pie&#x137;&#x113;ries k&#x101; vi&#x146;am ...</p><p>� Bet vai m&#x101;te jums v&#x113;l dz&#x12B;va?</p><p>� Dz&#x12B;va gan, paldies dievam, bet es ar vi&#x146;u kop&#x101; gandr&#x12B;z tikpat k&#x101; neesmu audzis ...</p><p>Jans tagad run&#x101;ja dedz&#x12B;gi un &#x101;tri, arvien vair&#x101;k aizmirsdams savu kautr&#x12B;bu. Var&#x113;ja pat dom&#x101;t, ka Just&#x12B;nes jaut&#x101;jumi sag&#x101;d&#x101; vi&#x146;am prieku, tik dzi&#x13C;u prieku, ka uz br&#x12B;di vi&#x146;a dzirksto�&#x101;s acis aizsedza pat valga migli&#x146;a.</p><p>� Paties&#x12B;bu sakot, � vi&#x146;� turpin&#x101;ja, � t&#x113;vocis An-zelms man bija i t&#x113;vs, i m&#x101;te; bet, kad vi&#x146;� reiz saslima, tad iegula uz ilgiem gadiem, turkl&#x101;t t&#x101;, ka nevar&#x113;ja pat gult&#x101; pats pagroz&#x12B;ties. Toreiz visas raizes man uzg&#x101;z&#x101;s: i saimniec&#x12B;ba, i slimais t&#x113;vocis, i maz&#x101; m&#x101;�ele; pa�am ar savu padomu vajadz&#x113;ja izl&#x12B;dz&#x113;ties, kaut v&#x113;l biju t&#x12B;rais b&#x113;rns. Daudz b&#x113;du toreiz izbaud&#x12B;ju un diezgan netaisn&#x12B;bu man &#x13C;audis nodar&#x12B;ja ...</p><p>Vi&#x146;� atmeta ar roku un atkal mazliet sarauca uzacis, bet t&#x16B;l&#x12B;t atguva jautr&#x12B;bu un piebilda:</p><p>� Tagad viss ir pav&#x113;rsies mums par labu, un man tikai viena vien&#x12B;ga nelaime � netieku gal&#x101; ar sav&#x101;m ilg&#x101;m.</p><p>� Kas t&#x101;s jums par ilg&#x101;m? � zobgal&#x12B;gi smaid&#x12B;dama, Just&#x12B;ne pajaut&#x101;ja.</p><p>Jans atkal samulsa, nov&#x113;rs&#x101;s, nok&#x101;s&#x113;jas un tikai p&#x113;c br&#x12B;�a atbild&#x113;ja:</p><p>� Cilv&#x113;kam var b&#x16B;t da�&#x101;das ilgas, reiz&#x113;m pat tadas, kur&#x101;m nekad nav lemts piepild&#x12B;ties. Liekas pat, ka t&#x101;s jau izskaustas no sirds, aizmirstas, bet vienalga, smeldze un skumjas tik un t&#x101; paliek...</p><p>Jans pav&#x113;rsa skatienu aug�up un iegrima dom&#x101;s, ta�u �ai br&#x12B;d&#x12B; ie�aukst&#x113;j&#x101;s auzas un da�us so&#x13C;us no zirgiem un �aur&#x101;s e�as par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s diezgan neparasta izskata mei�a. T&#x101; bija gadus divdesmit veca, slaida, plec&#x12B;ga un zied&#x113;t zied&#x113;ja svaigum&#x101; un vesel&#x12B;b&#x101;. Kasta&#x146;br&#x16B;nie mati, saules apmirdz&#x113;ti, vij&#x101;s ap galvu k&#x101; zeltains m&#x101;konis; resn&#x101; matu p&#x12B;ne krita p&#x101;r platajiem pleciem un spilgti s&#x101;rto jaku. Pr&#x101;vaj&#x101; priek�aut&#x101; meitene nesa lielu z&#x101;&#x13C;u kl&#x113;pi, stalti izsl&#x113;jusies, vi&#x146;a g&#x101;ja sp&#x113;c&#x12B;g&#x101; sol&#x12B;, zem &#x12B;sajiem pa�austajiem lindrakiem l&#x12B;dz pot&#x12B;t&#x113;m bija redzamas vi&#x146;as liel&#x101;s, bas&#x101;s k&#x101;jas. Jau pa gabalu var&#x113;ja man&#x12B;t, k&#x101; tai iemirdz&#x113;j&#x101;s, iegail&#x113;j&#x101;s rudzupu&#x137;u zil&#x101;s acis zem kasta&#x146;br&#x16B;naj&#x101;m uzac&#x12B;m, urbdam&#x101;s Jana sej&#x101;. Vi&#x146;a pam&#x101;ja tam ar galvu un, p&#x101;rlaidusi vienaldz&#x12B;gu skatienu Just&#x12B;nei, ar platu smaidu s&#x101;rtajos vaigos ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Panam Janam, redzams, daudz laika, ja var at&#x13C;auties laiskot!</p><p>Jans mazliet pac&#x113;la cepuri.</p><p>� Bet ko tad j&#x16B;s, Jadviga, tur t&#x101;du nesat priek�aut&#x101;?</p><p>� S&#x113;ku gov&#x12B;m! Vai tad j&#x16B;s neredzat? Laikam esat skat&#x12B;jies daudz saul&#x113;, ja acis ap�ilbu�as!</p><p>� J&#x16B;s, Jadviga, b&#x16B;siet uzmin&#x113;jusi! � klusi smiedamies, Jans atbild&#x113;ja.</p><p>Tagad bra�&#x101; mei�a ar zilaj&#x101;m ac&#x12B;m un plat&#x101; smaid&#x101; pav&#x113;rtaj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m jau bija uz ce&#x13C;a un, gar&#x101;m iedama, skat&#x12B;j&#x101;s Jan&#x101;. Smaids uz vi&#x146;as l&#x16B;p&#x101;m nodzisa, galvu mazliet noliekusi, vi&#x146;a strauji jaut&#x101;ja:</p><p>� K&#x101;p&#x113;c j&#x16B;s neesat tik laipns un nekad neapmekl&#x113;jat m&#x16B;s? Liekas, ka m&#x113;s nedz&#x12B;vojam nek&#x101;d&#x101; pasaules mal&#x101;. Ar&#x12B; vect&#x113;vs par jums ir apjaut&#x101;jies ...</p><p>Ne uz mirkli neapst&#x101;dam&#x101;s, arklam un zirgiem apmezdama l&#x12B;kumu, meitene dev&#x101;s t&#x101;l&#x101;k. Un, kad vi&#x146;a ar savu ra�e&#x146;o augumu, kr&#x101;�&#x146;ajiem, vij&#x12B;gajiem, zeltainajiem matiem ap galvu nepiespiesti br&#x12B;vi un &#x101;tri aizso|oja, nesdama lielo z&#x101;&#x13C;u kl&#x113;pi, t&#x101; atg&#x101;din&#x101;ja vareno, sp&#x113;c&#x12B;go un sav&#x101; sp&#x113;k&#x101; pievilc&#x12B;go Cereru.</p><p>.� Kas t&#x101; t&#x101;da?</p><p>� T&#x101; ir pana Domunta, ciema visbag&#x101;t&#x101;k&#x101; aktrise... Just&#x12B;ne izbr&#x12B;n&#x101; plati iepleta acis. Jans pasmaid&#x12B;ja. � Pani nesaprot m&#x16B;su v&#x101;rdus, � vi&#x146;� paskaidroja.</p><p>� Aktrise jeb mantiniece... tas ir ... vien&#x12B;g&#x101; ... Pa-nas Domuntas vect&#x113;vam Jakubam Bohatirovi�am bija tikai viena meita, kuru vi&#x146;� izdeva Domuntam. Meita un znots dr&#x12B;z nomira un atst&#x101;ja �o vien&#x12B;go mazmeitu. Vi&#x146;a dab&#x16B;s mantojum&#x101; visu skaisto saimniec&#x12B;bu, bet par veco v&#x113;l run&#x101;, ka vi&#x146;am esot nauda ...</p><p>Just&#x12B;ne pasmaid&#x12B;ja. Vi&#x146;a bija iev&#x113;rojusi, ar k&#x101;du m&#x12B;las pilnu skatienu pirms mirk&#x13C;a Domunta bija gremd&#x113;jusies Jana sej&#x101;.</p><p>� Skaista meitene! � ar skatienu pavad&#x12B;dama aizejo�o Jadvigu, Just&#x12B;ne piez&#x12B;m&#x113;ja.</p><p>� Kas attiecas uz skaistumu, tad nu ne visai! � ar redzamu nepatiku attrauca Jans. � Visp&#x101;r, man liekas, ka vi&#x146;a ir p&#x101;r&#x101;k liela un resna! Bet, � vi&#x146;� steidz&#x101;s <emphasis>izlabot, �</emphasis> vi&#x146;a ir str&#x101;d&#x12B;ga un labsird&#x12B;ga, tas tiesa! Vai j&#x16B;s varat tic&#x113;t, ka saimniec&#x12B;bu vi&#x146;a vada ne slikt&#x101;k par kuru katru v&#x12B;rieti? ... Un vi&#x146;a ir tik sp&#x113;c&#x12B;ga, ka visu dara pati... P&#x113;rnvasar bija gr&#x16B;t&#x12B;bas ar kalpiem, tad vi&#x146;a � smiekli n&#x101;k st&#x101;stot � pati ar kalpu p&#x13C;&#x101;va un ara ... Toreiz t&#x113;vocis lika man vi&#x146;ai pal&#x12B;dz&#x113;t, jo vi&#x146;� &#x13C;oti ciena veco Jakubu un turkl&#x101;t v&#x113;l ie&#x146;&#x113;mis galv&#x101;...</p><p>Jans apklusa, ac&#x12B;m redzot kaut ko nepasac&#x12B;jis l&#x12B;dz galam, atkal samulsa, nok&#x101;s&#x113;j&#x101;s un &#x101;tri ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� �im Jakubam, nudien, b&#x16B;s jau gadu devi&#x146;desmit ... Vi&#x146;� v&#x113;l atceras fran�us, pirms vair&#x101;k nek&#x101; piecdesmit gadiem abi ar pana Benedikta Kor�inska t&#x113;voci kop&#x101; kar&#x101; g&#x101;ju�i. P&#x113;c kara, b&#x16B;dams jau krietni gados, apprec&#x113;j&#x101;s un piedz&#x12B;voja lielu nelaimi. Sieva vi&#x146;u atst&#x101;ja, un tas vi&#x146;am t&#x101; &#x137;&#x113;r&#x101;s pie sirds, ka aiz sird&#x113;stiem pat mazliet ir sajucis pr&#x101;t&#x101;. Ne nu t&#x101;, ka pavisam b&#x16B;tu jucis, bet t&#x101; drusci&#x146; ... Jadviga krietno vec&#x12B;ti uzrauga, m&#x12B;l vi&#x146;u un lutina k&#x101; mazu b&#x113;rnu ...</p><p>Bija j&#x16B;tams, ka vi&#x146;i tuvojas lielam, apdz&#x12B;votam ciemam. Cilv&#x113;ku un m&#x101;jdz&#x12B;vnieku balsis k&#x13C;uva arvien dzirdam&#x101;kas. Auzu lauka mal&#x101; tr&#x12B;s pui�i bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m un balt&#x101;s rupja audekla dr&#x113;b&#x113;s neliel&#x101; lauk&#x101; v&#x101;ca &#x101;boli&#x146;u. Viens no tiem, plec&#x12B;gs, sp&#x113;c&#x12B;gs rudmatis, p&#x13C;&#x101;va, bet divi pusaud�i gr&#x101;ba nop&#x13C;auto neliel&#x101;s kopi&#x146;as. Jans pasmaid&#x12B;ja, pav&#x113;ra jau muti, lai ko teiktu, bet savald&#x12B;j&#x101;s, ta�u beidzot, k&#x101; redzams, nesp&#x113;ja sevi piln&#x12B;gi p&#x101;rvar&#x113;t un uzsauca p&#x13C;&#x101;v&#x113;jam, kura rok&#x101;s, saul&#x113; mirdz&#x113;dama, skan&#x113;ja izkapts:</p><p>� Adas! Vai, k&#x101; j&#x16B;s nov&#x113;loju�ies ar &#x101;boli&#x146;u, kauns pat skat&#x12B;ties! Nu gan dab&#x16B;siet no t&#x113;va! ...</p><p>Rudais aizskarts nepagriezdamies nikni atkliedza:</p><p>� Ej, kur tev deguns r&#x101;da, par citiem neraiz&#x113;jies!</p><p>K&#x101;ds no jaun&#x101;kajiem pui�iem, gr&#x101;bekli pa zemi vilkdams, smalk&#x101; balsti&#x146;&#x101; paskaidroja:</p><p>� Eh! T&#x113;vs �odien uz mums pat nepaskat&#x101;s! Tikko k&#x101; no pils&#x113;tas atgriez&#x101;s un pr&#x101;to tikai par tiesu.</p><p>� Es &#x101;boli&#x146;a lauku �odien jau aparu! � Jans kaitin&#x101;dams v&#x113;l piemetin&#x101;ja.</p><p>� Nu, protams! Tu, un neizdar&#x12B;t lab&#x101;k par citiem! Tad jau velns par stenderi lai paliek! � p&#x13C;&#x101;v&#x113;js nikni atcirta.</p><p>� T&#x113;v&#x101; atsities, � Jans paskaidroja Just&#x12B;nei. � Tikpat nikns k&#x101; t&#x113;vs. Vi&#x146;i man izn&#x101;k br&#x101;l&#x113;ni tre�aj&#x101; augum&#x101;, Fabiana Bohatirovi�a d&#x113;li... un m&#x16B;su starp&#x101; nek&#x101;du str&#x12B;du nav. Tikai tagad Adass nav lab&#x101; om&#x101;, jo ruden&#x12B; vi&#x146;am j&#x101;aiziet zald&#x101;tos. L&#x12B;dzko par to atceras, t&#x101; t&#x16B;l&#x12B;t k&#x13C;&#x16B;st nikns k&#x101; zv&#x113;rs ... Vi&#x146;iem v&#x113;l ir ceturtais br&#x101;lis, Juleks, bet tas ir tik dedz&#x12B;gs zvejnieks, ka no Nemu-nas to nevar aizvilkt. Bez Nemunas un sava su&#x146;a Sargasa vi&#x146;� ne par ko citu pasaul&#x113; vair&#x101;k negrib zin&#x101;t, taisni k&#x101; &#x137;erts. Bet vi&#x146;u m&#x101;su El�u&#x146;u j&#x16B;s paz&#x12B;stat... Te nu, l&#x16B;k, ir ciems un ce&#x13C;� uz mui�u ...</p><p>Jans no&#x146;&#x113;ma cepuri un, m&#x12B;&#x146;&#x101;damies uz vietas, l&#x16B;koj&#x101;s Just&#x12B;n&#x113;.</p><p>� Varb&#x16B;t j&#x16B;s, pana, � vi&#x146;� nedro�i ierun&#x101;j&#x101;s, � pavad&#x12B;t uz m&#x101;j&#x101;m, lai gad&#x12B;jum&#x101; k&#x101;ds nikns suns vai lops j&#x16B;s nenobied&#x113;tu ...</p><p>Varb&#x16B;t k&#x101;da no t&#x101;m nepiepild&#x101;maj&#x101;m cer&#x12B;b&#x101;m, par kur&#x101;m vi&#x146;� pirms br&#x12B;�a tika run&#x101;jis, tagad viesa tam ac&#x12B;s skumjas. Varb&#x16B;t vi&#x146;am bija �&#x113;l &#x101;tri aizrito�o mirk&#x13C;u un grib&#x113;j&#x101;s tos paildzin&#x101;t. Jans nemier&#x12B;gi l&#x16B;koj&#x101;s �aj&#x101; pavisam sve�aj&#x101; sieviet&#x113;, kas pa�laik nemaz neklaus&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;&#x101;, bet, pastiepusi galvu uz priek�u, ar lielu interesi un aizraut&#x12B;bu urb&#x101;s ac&#x12B;m tikko paman&#x12B;t&#x101; ainav&#x101;. Tas bija pavisam mazs un vienk&#x101;r�s ciema pagalms, kas tagad, tuvum&#x101; skat&#x12B;ts, uzdvesa vi&#x146;ai klusuma un svaiguma burv&#x12B;bu.</p><p>� K&#x101;da br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;ga m&#x101;jai � Just&#x12B;ne iesauc&#x101;s. � Kas te dz&#x12B;vo?</p><p>� T&#x113;vocis Anzelms vai, pareiz&#x101;k, � m&#x113;s visi tr&#x12B;s, jo mums viss ir kop&#x113;js.</p><p>To sac&#x12B;dams, vi&#x146;� p&#x101;ris so|os bija p&#x101;ri baltajam ce&#x13C;am, kas �&#x137;&#x12B;ra ciemu no t&#x12B;ruma, vien&#x101; rokas tv&#x113;rien&#x101; atv&#x113;ra l&#x12B;dz galam pagalma �oga pazemos v&#x101;rti&#x146;us. Caur tiem Just&#x12B;ne bija redz&#x113;jusi pagalma da&#x13C;u; tagad, kad tas pla�&#x101;k k&#x13C;uva vi&#x146;ai redzams, meitene strauji dev&#x101;s uz priek�u.</p><p>Ar cepuri rok&#x101; un noliektu galvu Jans Bohatirovi�s nost&#x101;j&#x101;s pie v&#x101;rti&#x146;iem un ar izstieptu roku nor&#x101;d&#x12B;ja uz pagalmu...</p><p>� L&#x16B;dzu, &#x13C;oti l&#x16B;dzu iegriezties un atp&#x16B;sties. T&#x113;vocis b&#x16B;s &#x13C;oti apmierin&#x101;ts, pasauk�u t&#x16B;l&#x12B;t ar&#x12B; m&#x101;su... l&#x16B;dzu ... &#x13C;oti l&#x16B;dzu.</p><p>Janam visa nedro�&#x12B;ba bija pagaisusi. Vi&#x146;� pat mazliet bija uzp&#x16B;t&#x12B;gs un lepns par savu b&#x16B;du un v&#x113;l&#x113;j&#x101;s b&#x16B;t viesm&#x12B;l&#x12B;gs.</p><p>Pagalms bija diezgan pla�s. No gludi &#x113;vel&#x113;tiem, ne visai gariem d&#x113;&#x13C;iem darin&#x101;t&#x101; s&#x113;ta ap&#x146;&#x113;ma k&#x101;du morgu lielu zemes gabalu, uz kura smaragda za&#x13C;&#x101; z&#x101;l&#x101;j&#x101; auga apm&#x113;ram simt pirms da�iem gadiem st&#x101;d&#x12B;tas bumbieres, pl&#x16B;mes un &#x101;beles. �ur un tur slaidie, labi koptie me�e&#x146;i bija pilni ar sasiem, bet starp tiem gan te, gan tur auga veci &#x137;ir�i, grimdami sarkanu ogu palos. Pa d&#x101;rza vidu bija iebraukts paplats ce&#x13C;�, no vienas vietas apaudzis ar balto &#x101;boli&#x146;u. Aiz aug&#x13C;u kokiem atrad&#x101;s k&#x101;di divdesmit gai�zili stropi, l&#x12B;dz pusei ieaugu�i balti un s&#x101;rti ziedo�u mago&#x146;u kl&#x101;j&#x101;, aiz tiem pac&#x113;l&#x101;s malvas ar l&#x113;zeniem, ro�ainiem ziediem un bija redzams gai�za&#x13C;ais melisas biezoknis pret tum�za&#x13C;o, garo, kuplo ka&#x146;ep&#x101;ju fonu. T&#x101;l&#x101;k dob&#x113;s auga d&#x101;rz&#x101;ji, dzelten&#x101;s saulgriezes �&#x16B;poj&#x101;s virs liegi balto &#x137;ime&#x146;u biezok&#x146;a; �ur un tur starp dob&#x113;m mirdz&#x113;ja sarkan&#x101;s ne&#x13C;&#x137;&#x12B;tes un plet&#x101;s matiolu ceri.</p><p>Simtgad&#x12B;g&#x101; bumbiere ar saviem jau aug|u tuk�ajiem, bet kupli lapotajiem zariem glaud&#x101;s gar m&#x101;ji&#x146;as logiem un sien&#x101;m, cauri tiem it l&#x12B;ksmi raudz&#x12B;j&#x101;s balti kr&#x101;sotie logati un. sl&#x113;&#x123;i. Pa�&#x101; pr&#x101;v&#x101; pagalma gal&#x101; eso�&#x101; m&#x101;ja bija zema, pel&#x113;ka, ar salmu jumtu un vienu skursteni. Pret d&#x101;rzu pagriezt&#x101; s&#x101;nu sien&#x101; bija divi lieli, gai�i logi, bet mazais lievenis ar robaino jumtu un zemaj&#x101;m durv&#x12B;m izg&#x101;ja uz pagalma pusi, kur&#x101; aiz zemas s&#x113;ti&#x146;as bija redzama kl&#x113;ti&#x146;a ar nojumi, kas balst&#x12B;j&#x101;s uz vair&#x101;kiem stabiem, un stallis, kura priek�&#x101; atrad&#x101;s ec&#x113;�as, turpat st&#x101;v&#x113;ja buci&#x146;� malkas z&#x101;&#x123;&#x113;�anai un dzelt&#x113;ja izb&#x101;rst&#x12B;ti salmi. Aiz m&#x101;jas bija redzams piedarbs ar vair&#x101;k&#x101;m liep&#x101;m ap to, bet v&#x113;l t&#x101;l&#x101;k, aiz pagalma un liep&#x101;m, tikko saskat&#x101;ma aiz augst&#x101; kalna, zib&#x113;ja �aur&#x101; Nemunas josta ar dzelteno smil�akmens sienu *aiz t&#x101;s un pie pa�a debess loka tum�&#x101; me�a sv&#x12B;tra. Pret rietiem grimsto�&#x101;s saules stari rot&#x101;j&#x101;s z&#x101;l&#x113; un daudzkr&#x101;saini s&#x101;rtoj&#x101;s koku zaros, bet &#x137;ir�u ogas dzirkst&#x12B;ja k&#x101; lieli rub&#x12B;ni. Un p&#x101;ri visam dzi&#x13C;&#x101; klusum&#x101; skan&#x113;ja nerimsto�&#x101; zvirbu&#x13C;u �ivin&#x101;�ana, bi�u monoton&#x101; sano&#x146;a un k&#x101;pa vesela j&#x16B;ra smar�u, kur&#x101;s p&#x101;rsvaru guva tikko p&#x13C;aut&#x101;s z&#x101;les v&#x12B;tuma dvesma.</p><p>Pagalm&#x101; k&#x101;ds cilv&#x113;ks gr&#x101;ba un lika maz&#x101;s gubi&#x146;&#x101;s svaigi p&#x13C;autu z&#x101;li. Vi&#x146;� bija bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m, garos, tum�os sv&#x101;rkos, ar lielu j&#x113;ren&#x12B;cu galv&#x101;. Cepure vi&#x146;am it k&#x101; veidoja otru galvu un &#x13C;oti at�&#x137;&#x12B;r&#x101;s no p&#x101;r&#x113;j&#x101; ap&#x123;&#x113;rba. Pats vi&#x146;� bija vecs un nov&#x101;rdzis, mugura sakumpusi un kust&#x12B;bas gausas. Gr&#x101;beklis l&#x113;n&#x101;m, bet nemit&#x12B;gi sl&#x12B;d&#x113;ja pa zemi, un jau d&#x101;rza vid&#x16B; bija dzirdams, ka vi&#x146;� sarun&#x101;jas ar k&#x101;du, ko aizsedza m&#x101;ja un �ogs.</p><p>� P&#x101;rs&#x16B;dz&#x12B;ba, paldies dievam, tagad iesniegta, un mu�a uz sp&#x101;rniem var&#x113;s aiznest to, ko pans Kor�inskis augst&#x101;kaj&#x101; instanc&#x113; vinn&#x113;s! � &#x101;tri un dedz&#x12B;gi izsauc&#x101;s neredzamais cilv&#x113;ks.</p><p>� Bet tev, Fabian, es simtreiz esmu teicis un simt pirmo reizi atk&#x101;rtoju, ka mu�a to pacels, ko m&#x113;s no pana Kor�inska vinn&#x113;sim, � l&#x113;n&#x101; un monoton&#x101; bals&#x12B; atbild&#x113;ja z&#x101;les gr&#x101;b&#x113;js.</p><p>� K&#x101;p&#x113;c tad t&#x101;? � aiz �oga atskan&#x113;ja sird&#x12B;gs jaut&#x101;jums. � Vai tad tu, Anzelm, mums laba nev&#x113;li?</p><p>� V&#x113;lu, � skan&#x113;ja atbilde, � bet saku: p&#x113;c sve�a mantas nesniedzies!</p><p>� Bet, ja izr&#x101;d&#x12B;sies, ka gan&#x12B;bas nav nek&#x101;das sve�&#x101;s, bet m&#x16B;su pa�u? Lai dieva sod&#x12B;ba n&#x101;k p&#x101;r mani, ja izr&#x101;d&#x12B;sies, ka tas t&#x101; nav ..</p><p>� Advok&#x101;ts tevi, Fabian, ir samulsin&#x101;jis, un tu tici...</p><p>� V&#x113;l t&#x101;ds nav piedzimis, kas mani var&#x113;tu samulsin&#x101;t! Pie kaimi&#x146;a p&#x113;c padoma neie�u un ar&#x12B; no tevis, Anzelm, nel&#x16B;g�u, lai gan tu v&#x113;l neesi no galvas izmetis t&#x101;s gudr&#x12B;bas, ko no augstiem paniem sam&#x101;c&#x12B;jies...</p><p>Neredzam&#x101; cilv&#x113;ka balss k&#x13C;uva arvien skarb&#x101;ka, bet p&#x113;d&#x113;jie v&#x101;rdi jau skan&#x113;ja pavisam nikni un izsmejo�i. Siena gr&#x101;b&#x113;js, turpin&#x101;dams darbu, nepiek&#x101;p&#x101;s:</p><p>� Tu man, Fabian, augstos panus ner&#x12B;v&#x113; degun&#x101; ... Es vi&#x146;us jau divdesmit gadus neesmu saticis un l&#x12B;dz pat savai n&#x101;vei dro�i vien vairs tos neredz&#x113;�u ...</p><p>� Tas neko nenoz&#x12B;m&#x113;. Ko cilv&#x113;ks jaun&#x12B;b&#x101; iem&#x101;c&#x101;s, to l&#x12B;dz kapam atceras, � balss aiz �oga neatlaid&#x101;s.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i neliels, pinkains �unelis dzeltenu spalvu un garu lapsas purnu, kur� l&#x12B;dz �im bija mier&#x12B;gi gul&#x113;jis sta&#x13C;&#x13C;a priek�&#x101; uz pamestiem salmiem, pietrukas kaj&#x101;s un, ska&#x13C;i riedams, met&#x101;s d&#x101;rz&#x101;. No d&#x101;rza pagalma ieskr&#x113;ja abi zirgi, vilkdami arklu t&#x101;, ka tas var&#x113;ja_aiz&#x137;erties aiz �oga vai kl&#x113;ts st&#x16B;ra un sal&#x16B;zt. Cilv&#x113;ks j&#x113;ren&#x12B;ca pac&#x113;la galvu.</p><p>� Kas tad tas? Kur tad palicis Jans? � redz&#x113;dams zirgus sav&#x101; va&#x13C;&#x101;, iesauc&#x101;s Anzelms.</p><p>S&#x101;j&#x101; pa�&#x101; mirkl&#x12B; pie arkla, kas jau sk&#x101;ra �ogu, pie-steidz&#x101;s&gt; Jans, nosarcis un aizelsies, bez cepures � t&#x101; bija palikusi d&#x101;rz&#x101; z&#x101;l&#x113;. Ar vienu rokas gr&#x101;bienu vi&#x146;� pav&#x113;rsa arklu, k&#x101; n&#x101;kas, pac&#x113;la gro�us un aptur&#x113;ja zirgus, kas vi&#x146;a balsij klaus&#x12B;ja k&#x101; mazi b&#x113;rni. N&#x101;ko�aj&#x101; mirkl&#x12B; vi&#x146;� jau bija pie t&#x113;vo�a un satv&#x113;ra to aiz pleciem.</p><p>� T&#x113;voc&#x12B;t! Vai tu, t&#x113;voc&#x12B;t, zini, k&#x101;da laime man gad&#x12B;jusies ...</p><p>Rokas Janam tr&#x12B;c&#x113;ja, balss vi&#x13C;&#x146;oj&#x101;s, vi&#x146;� tik cie�i sa�&#x146;audza vec&#x101; sv&#x101;rkus, ka tam no rok&#x101;m izsl&#x12B;d&#x113;ja gr&#x101;beklis.</p><p>� Nu kas tad ir? Kas tur d&#x101;rz&#x101; ir?</p><p>Dzeltenais suns, paskr&#x113;jis gar&#x101;m arklam un zirgiem, riedams iemet&#x101;s atpaka&#x13C; d&#x101;rz&#x101;.</p><p>� Mucik! � pamezdams t&#x113;voci, Jans sauca paka| sunim. � N&#x101;c �urp, Mucik!...</p><p>� Liec mier&#x101; Muciku! Bet kas tur ir? K&#x101;da pana? Ko vi&#x146;ai vajag? ...</p><p>Pielicis roku virs ac&#x12B;m, vecais cent&#x101;s saskat&#x12B;t d&#x101;rza dzi&#x13C;um&#x101; sievieti, ap kuru, jau p&#x101;rst&#x101;jis riet, luncin&#x101;j&#x101;s Muciks.</p><p>Jans satv&#x113;ra t&#x113;voci aiz rok&#x101;m.</p><p>� No Kor�inas ... Pana Just&#x12B;ne. T&#x113;voc, zini, t&#x101;, par kuru arvien tev esmu st&#x101;st&#x12B;jis. Ej, t&#x113;voc, sasveicinies ar vi&#x146;u...</p><p>Izbr&#x12B;n&#x101; un p&#x101;rsteigum&#x101; sakumpu�ais t&#x113;vocis k&#x101;p&#x101;s atpaka&#x13C; uz m&#x101;jas pusi.</p><p>� K&#x101; tad t&#x101;? � vi&#x146;� jaut&#x101;ja. � No Kor�inas... K&#x101;p&#x113;c? K&#x101;d&#x113;&#x13C;? ...</p><p>� Vi&#x146;ai &#x13C;oti iepatikusies m&#x16B;su s&#x113;ta, iegriez&#x101;s atp&#x16B;sties ... Nu ej ta�u, t&#x113;voc ...</p><p>� K&#x101;da man vajadz&#x12B;ba? Es neie�u... Ja esi vi&#x146;u atvedis, tad pats ar&#x12B; ej pie t&#x101;s ...</p><p>� Man ta�u zirgi j&#x101;izj&#x16B;dz un j&#x101;pabaro! � izmisis �ukst&#x113;ja Jans un satv&#x113;ra t&#x113;voci aiz ab&#x101;m rok&#x101;m. � T&#x113;voc, t&#x113;voc&#x12B;t, manu m&#x12B;&#x13C;o! Manu d&#x101;rgo! L&#x16B;dzu ej ... Nu dr&#x12B;z&#x101;k. Vi&#x146;a ta�u pie mums atn&#x101;kusi viesos... Nu dr&#x12B;z&#x101;k, l&#x16B;dzu, ej ta�u ...</p><p>� Jucis tu esi, Jan, vai? Acis sp&#x12B;d k&#x101; negudram ... Ko tu mani tur velc? ... Ej pats!</p><p>� Bet zirgi! Un vai tas b&#x16B;s gl&#x12B;ti, ja tu vie�&#x146;u sav&#x101; m&#x101;j&#x101; pats neapsveiksi? ... Nu, l&#x16B;dzu, ej ta�u ... &#x100;tr&#x101;k .. Mans m&#x12B;&#x13C;ais!...</p><p>Bask&#x101;jainais, sakumpu�ais t&#x113;vocis velt&#x12B;gi p&#x16B;l&#x113;j&#x101;s aizpog&#x101;t sev sv&#x101;rkus, velti krat&#x12B;ja sirmo galvu lielaj&#x101; j&#x113;ren&#x12B;c&#x101; un spied&#x101;s cie�&#x101;k pie sienas. Vi&#x146;� �obr&#x12B;d nebija sp&#x113;j&#x12B;gs pretoties �im nevald&#x101;majam jauneklim. Atbr&#x12B;vodams savas rokas no pui�a plaukst&#x101;m, t&#x113;vocis pa pusei dusm&#x12B;gi, pa pusei izsm&#x113;j&#x12B;gi sac&#x12B;ja:</p><p>� Nu laid va&#x13C;&#x101;! &#x13B;auj vismaz z&#x101;bakus uzaut! Pavisam k&#x101; jucis!</p><p>� Vai iesi, t&#x113;voc?</p><p>� Nu ie�u jau, ie�u ... Tikai z&#x101;bakus uzvilk�u ... Vecais nozuda istab&#x101;; Jans iemet&#x101;s d&#x101;rz&#x101;.</p><p>� Esiet, pana, tik laipna, pas&#x113;diet, t&#x16B;l&#x12B;t atn&#x101;ks t&#x113;vocis... Es tikm&#x113;r izj&#x16B;g�u zirgus ...</p><p>Un Jans aizsteidz&#x101;s uz stalli pie zirgiem.</p><p>Pr&#x101;vaj&#x101; d&#x101;rz&#x101;, kas reiz&#x113; bija aug&#x13C;u, sak&#x146;u un pu&#x137;u d&#x101;rzs, k&#x101; ar&#x12B; p&#x13C;ava un drava, atrad&#x101;s tikai viens sols � pie pa�as m&#x101;jas sienas zem abiem logiem. Tas bija �aurs, uz diviem stabi&#x146;iem uzlikts d&#x113;lis, tik gar�, ka uz t&#x101; var&#x113;tu aps&#x113;sties pat desmit cilv&#x113;ki blakus. T&#x101; priek�&#x101; r&#x101;mi sl&#x113;j&#x101;s malvu rinda, bet mazliet pa labi virs gai�zilajiem stropiem un s&#x101;rtaj&#x101;m magon&#x113;m san&#x113;ja bites. Just&#x12B;ne, slaida, iznes&#x12B;ga, ar meln&#x101;m matu p&#x12B;n&#x113;m ap galvu, iedegu�u, izteiksm&#x12B;gu, spirgtaj&#x101; lauka v&#x113;j&#x101; svaigi pies&#x101;r-tu�u seju, piec&#x113;l&#x101;s no sola. Starp malv&#x101;m, pati izskat&#x12B;dam&#x101;s p&#x113;c kr&#x101;�&#x146;i uzplauku�a zieda, vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja mazliet samulsusi, bet pel&#x113;k&#x101;s acis jau pa gabalu urb&#x101;s cilv&#x113;k&#x101;, kas tai tuvoj&#x101;s. Anzelms nebija Just&#x12B;nei piln&#x12B;gi sve�s. Vi&#x146;a bija �o to dzird&#x113;jusi par t&#x101; pag&#x101;tni, par k&#x101;dreiz&#x113;jo draudz&#x12B;bu ar Kor�inskiem, ko gan Kor�in&#x101; vairs nekad nepiemin&#x113;ja, bet ko vienm&#x113;r atg&#x101;din&#x101;ja Zigmunta b&#x101;ren&#x12B;ba, vi&#x146;a m&#x101;tes m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; gau�an&#x101;s par savu st&#x101;vokli un dz&#x12B;vi. To atg&#x101;din&#x101;ja ar&#x12B; Benedikta skumjas acis. Just&#x12B;ne atcer&#x113;j&#x101;s �o to ar&#x12B; par Martas k&#x101;dreiz&#x113;jo, sen pag&#x101;ju�o paz&#x12B;�anos ar �o cilv&#x113;ku. Neraugoties uz gausaj&#x101;m kust&#x12B;b&#x101;m un sakumpu�o muguru, tuvum&#x101; Anzelms neizskat&#x12B;j&#x101;s tik vecs k&#x101; no t&#x101;lienes. P&#x113;c vi&#x146;a iegaren&#x101;s, pareizi veidot&#x101;s sejas vaibstiem var&#x113;ja teikt, ka tam nav vair&#x101;k par piecdesmit gadu, bet t&#x101; bija daudz cietu�a cilv&#x113;ka s&#x101;pju izvagota seja, saul&#x113; viegli iedegusi, ar iekritu�iem vaigiem un izbal&#x113;ju�&#x101;m zil&#x101;m ac&#x12B;m. P&#x113;c t&#x101;, k&#x101; vi&#x146;� tuvoj&#x101;s nepaz&#x12B;stamajai sievietei, k&#x101; paklan&#x12B;j&#x101;s, var&#x113;ja spriest, ka mui�as para�as vi&#x146;am nav glu�i sve�as. Vi&#x146;� mazliet pac&#x113;la savu j&#x113;ren&#x12B;cu, bet t&#x16B;l&#x12B;t to atkal uzmauca atpaka&#x13C; galv&#x101;.</p><p>� Esmu Anzelms Bohatirovi�s, � vi&#x146;� sac&#x12B;ja sav&#x101; gausaj&#x101;, monotonaj&#x101; bals&#x12B;. � Piedodiet, ka palieku cepur&#x113;, jo man galva viegli saaukst&#x113;jama ...</p><p>Anzelma kust&#x12B;bas bija vienaldz&#x12B;gas. un negrib&#x12B;gas, kad vi&#x146;a delna piesk&#x101;r&#x101;s Just&#x12B;nes steidz&#x12B;gi pastieptajai rokai. Vi&#x146;a skatiens vair&#x12B;j&#x101;s no meitenes, bet ap b&#x101;laj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m zem strupaj&#x101;m, sirmaj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m sagula cietas l&#x12B;nijas. Ta�u, nor&#x101;d&#x12B;dams uz sdlu, vi&#x146;� teica:</p><p>� L&#x16B;dzu, laipni l&#x16B;dzu aps&#x113;sties un atp&#x16B;sties...</p><p>Pats vi&#x146;� palika st&#x101;vam un, l&#x16B;kodamies t&#x101;lum&#x101;, klus&#x113;ja. Lai gan Anzelms cent&#x101;s b&#x16B;t laipns un viesm&#x12B;l&#x12B;gs, tom&#x113;r bija j&#x16B;tama vi&#x146;a attur&#x12B;ba un vair&#x12B;�an&#x101;s no cilv&#x113;kiem, k&#x101;da v&#x113;l neaizmirsta nepatika. Just&#x12B;ne to man&#x12B;ja un mulsi ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Ne&#x146;emiet |aun&#x101;, ka esmu te ien&#x101;kusi, bet �is d&#x101;rzs man lik&#x101;s tik svaigs un pievilc&#x12B;gs, un ar&#x12B; Jans mani tik laipni aicin&#x101;ja ...</p><p>Gr&#x16B;ti pateikt, vai uzslava d&#x101;rzam vai br&#x101;&#x13C;ad&#x113;la draudz&#x12B;g&#x101; nosauk�ana v&#x101;rd&#x101; bija t&#x101;, kas Anzelma sejai lika mazliet noskaidroties.</p><p>� Protams, � vi&#x146;� teica, � &#x13C;oti pateicos ... Nemaz necer&#x113;ju piedz&#x12B;vot t&#x101;du godu, ka no Kor�inas k&#x101;ds manu nabadz&#x12B;go b&#x16B;di&#x146;u apmekl&#x113;s ...</p><p>Un vi&#x146;� atkal pac&#x113;la cepuri.</p><p>� K&#x101; j&#x16B;tas Marta Kor�inska? � vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>� Vi&#x146;a bie�i un labpr&#x101;t j&#x16B;s piemin, � Just&#x12B;ne mundri atbild&#x113;ja.</p><p>� Tas nevar b&#x16B;t, � Anzelms iebilda. � J&#x16B;s to sak&#x101;t tikai aiz laipn&#x12B;bas ... Tik daudz gadu ... Es vi&#x146;u redz&#x113;ju... b&#x16B;s jau gadi tr&#x12B;s, dievnam&#x101; ... uh! k&#x101; p&#x101;rv&#x113;rtusies, novecojusi... Pavisam sav&#x101;d&#x101;ka nek&#x101; sen&#x101;k.</p><p>� Vi&#x146;a jau daudz gadu pal&#x12B;dz manam t&#x113;vocim un smagi str&#x101;d&#x101;, � Just&#x12B;ne papildin&#x101;ja.</p><p>Uz Anzelma l&#x16B;p&#x101;m pazib&#x113;ja mazliet izsm&#x113;j&#x12B;gs smaids, un vi&#x146;� klusu sac&#x12B;ja:</p><p>� Bet sen&#x101;k baid&#x12B;j&#x101;s no darba! Un, l&#x16B;k, tom&#x113;r izn&#x101;ca str&#x101;d&#x101;t!...</p><p>Anzelms nogrima dom&#x101;s, pastumd&#x12B;ja ar garo, b&#x101;lo roku cepuri virs pieres un, raudz&#x12B;damies ar sav&#x101;m �ul-gaj&#x101;m ac&#x12B;m t&#x101;lum&#x101;, monoton&#x101; bals&#x12B; sac&#x12B;ja:</p><p>� R&#x12B;tausma sastapa ziedo�u, s&#x101;rtu meiteni, bet vakars redz&#x113;ja nov&#x12B;tu�u sievieti...</p><p>Vai nu &#x12B;s&#x101; saruna vi&#x146;u uzmundrin&#x101;ja, vai ar&#x12B; Just&#x12B;nes runas veids tam atg&#x101;din&#x101;ja kaut ko sen pag&#x101;ju�u, bet vi&#x146;� jut&#x101;s saist&#x12B;ts � pasp&#x113;ra soli uz priek�u un aps&#x113;d&#x101;s uz sola, tiesa gan, diezgan t&#x101;lu no vi&#x146;as.</p><p>�aj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; aiz m&#x101;jas st&#x16B;ra par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s Jans, vi&#x146;� paskat&#x12B;j&#x101;s uz run&#x101;t&#x101;jiem un, kl&#x101;t nepien&#x101;cis, sac&#x12B;ja:</p><p>� T&#x113;voci, panai m&#x16B;su d&#x101;rzs &#x13C;oti iepaticies!</p><p>� N&#x101;c �urp! � Anzelms vi&#x146;u aicin&#x101;ja.</p><p>Puisis redzami c&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s ar sevi.</p><p>� Kur nu, neesmu v&#x113;l ieb&#x113;ris zirgiem auzas...</p><p>� Tad ej un ieber!</p><p>Piev&#x113;rsies Just&#x12B;nei, vecais atkal mazliet pastumd&#x12B;ja cepuri:</p><p>� Man &#x13C;oti pat&#x12B;kami, ka jums iepaticies mans d&#x101;rzi&#x146;�. Tas ir manis pa�a st&#x101;d&#x12B;ts un iekopts. B&#x16B;tu j&#x16B;s atn&#x101;kusi te pirms desmit gadiem, tad redz&#x113;tu tikai drupas, nez&#x101;les, drazu un posta�u ...</p><p>Just&#x12B;ne iemin&#x113;j&#x101;s, ka esot dzird&#x113;jusi par vi&#x146;a ilgo, smago slim&#x12B;bu.</p><p>� Be-e-et no k&#x101;?</p><p>Anzelms par to bija t&#x101; izbr&#x12B;n&#x12B;jies, ka s&#x101;ka pat valodu raust&#x12B;t. Vi&#x146;a bl&#x101;v&#x101;s acis p&#x113;t&#x12B;jo�i urb&#x101;s meitenes sej&#x101;.</p><p>� Vai tad Kor�in&#x101; k&#x101;ds v&#x113;l mani atceras... atceras ma ...</p><p>Vi&#x146;� atmeta ar roku un tad &#x101;tri piemetin&#x101;ja:</p><p>� Par to dro�i vien Jans b&#x16B;s jums st&#x101;st&#x12B;jis... Nu k&#x101; gan ne! Vi&#x146;am mana sirg�ana dzi&#x13C;i iekodusies atmi&#x146;&#x101;, tik daudz posta toreiz bija j&#x101;izcie�as, gr&#x16B;ti pat izst&#x101;st&#x12B;t... Bet, kas t&#x101; bija par slim&#x12B;bu, to tikai dievs vien zina; diezgan, ka mani nog&#x101;za no k&#x101;j&#x101;m k&#x101; blu&#x137;i un devi&#x146;us gadus notur&#x113;ja nevar&#x12B;gu s&#x101;p&#x113;s... Ar &#x101;rstiem reizes tr&#x12B;s izrun&#x101;jos, ta�u neko nesp&#x113;ja l&#x12B;dz&#x113;t, nevar&#x113;ja atrast nek&#x101;du ... vainu ... Teica, ka es slimojot ar gr&#x16B;tsird&#x12B;bu .. . nosauca mani par hipohondri&#x137;i... T&#x101; bija vair&#x101;k l&#x12B;dz&#x12B;ga gar&#x12B;gai nek&#x101; mies&#x12B;gai slim&#x12B;bai...</p><p>Anzelms k&#x13C;uva run&#x12B;g&#x101;ks un sav&#x101; l&#x113;naj&#x101;, vienmu&#x13C;aj&#x101; bals&#x12B; s&#x101;ka st&#x101;st&#x12B;t par p&#x101;rdz&#x12B;votaj&#x101;m cie�an&#x101;m. P&#x113;c t&#x101;, ko vi&#x146;� past&#x101;st&#x12B;ja, un pat p&#x113;c stipri &#x101;r&#x113;j&#x101;m paz&#x12B;m&#x113;m viegli var&#x113;ja saprast, ka t&#x101; bijusi viena no t&#x101;m briesm&#x12B;gaj&#x101;m gar&#x12B;gaj&#x101;m slim&#x12B;b&#x101;m, kuras zin&#x101;tnei v&#x113;l gr&#x16B;ti noteikt un v&#x113;l gr&#x16B;t&#x101;k uzveikt. K&#x101;d&#x101; veid&#x101; t&#x101; sagr&#x101;busi �o vienk&#x101;r�o un p&#x113;c sava rakstura tik mier&#x12B;go cilv&#x113;ku, par kuru Marta tika st&#x101;st&#x12B;jusi, ka tam k&#x101;dreiz bijis augums k&#x101; ozolam un seja l&#x12B;dz&#x12B;ga ziedo�ai magonei? Redzams, ar&#x12B; vi&#x146;� pats sev to ne vienreiz vien bija jaut&#x101;jis, jo, iegrimis dom&#x101;s un k&#x101; parasti t&#x101;lum&#x101; raudz&#x12B;damies, pabeidza:</p><p>� Pasaul&#x113; da�&#x101;di kl&#x101;jas... Gad&#x101;s, ka cilv&#x113;kam, ejot p&#x101;r lauku, uzp&#x16B;� nel&#x101;gs v&#x113;j� un vi&#x146;� dab&#x16B; reimatismu vai ar&#x12B; k&#x101;da cita liksta tam piemetas. Bet ir ar&#x12B; sav&#x101;d&#x101;ki v&#x113;ji nek&#x101; tie, kas pa lauku svilpo, ir t&#x101;di, kas pa cilv&#x113;ka dz&#x12B;ves ce&#x13C;u traucas ...</p><p>Un, t&#x101;lum&#x101; raudz&#x12B;damies, vi&#x146;� pagroz&#x12B;ja galvu.</p><p>Anzelms l&#x113;n&#x101;m piec&#x113;l&#x101;s no sola un atkal pastumd&#x12B;ja cepuri.</p><p>� Nu tad varb&#x16B;t b&#x16B;siet tik laipna un apskat&#x12B;siet manu d&#x101;rzi&#x146;u, ja tas jums t&#x101; iepaticies...</p><p>Pa tikko p&#x13C;auto, k&#x101; pakl&#x101;js gludo mauru iedams no koci&#x146;a pie koci&#x146;a, vi&#x146;� Just&#x12B;nei past&#x101;st&#x12B;ja katra vecumu un izcel�anos, izskaidroja, k&#x101; tas kopjams un kas t&#x101; par �&#x137;irni.</p><p>� S&#x12B; te ir Kristusbumbiere... bet �&#x12B; � rudensbum-biere, �&#x12B; te franc&#x16B;ziete ... bet t&#x101;s tur � sviestbumbie-res ... Tur balt&#x101; dzidr&#x101;, rudens sv&#x12B;trot&#x101; ... Stetinas ... bet tur visa rinda � pl&#x16B;m&#x12B;tes...</p><p>Vi&#x146;a stingie sejas vaibsti, kas reiz&#x113; bija vienaldz&#x12B;gi un s&#x101;p&#x12B;gi, k&#x13C;uva maig&#x101;ki un br&#x12B;v&#x101;ki; acu zilaj&#x101; spo�um&#x101; s&#x101;ka �&#x137;ilties s&#x12B;kas, gandr&#x12B;z jautras dzirkstis. Ar&#x12B; Just&#x12B;ne, k&#x101; redzams, �aj&#x101; d&#x101;rz&#x101;, ra�en&#x101; un klus&#x101;, jut&#x101;s viegl&#x101;k un elpoja br&#x12B;v&#x101;k nek&#x101; pirms da�&#x101;m stund&#x101;m cilv&#x113;ku pilnaj&#x101; viesistab&#x101;.</p><p>Vi&#x146;i bija apst&#x101;ju�ies pie liel&#x101;kas pl&#x16B;m&#x12B;�u audzes un Anzelms pa�laik st&#x101;st&#x12B;ja, k&#x101; vi&#x146;� pasarg&#x101; maig&#x101;s renklo-des un &#x137;ir�iapu pl&#x16B;mes no ziemas sniegiem un aukstuma, kad Jans atkal iesteidz&#x101;s no pagalma, apst&#x101;j&#x101;s net&#x101;lu no vi&#x146;iem un k&#x101;du bridi klaus&#x12B;j&#x101;s to sarun&#x101;.</p><p>� Vai j&#x16B;s, pana, varat iedom&#x101;ties, � vi&#x146;� ierun&#x101;j&#x101;s, � ka t&#x113;vocis to visu pats ar sav&#x101;m rok&#x101;m iest&#x101;d&#x12B;jis un tagad apkopj? ... Vi&#x146;� �&#x137;iet tik v&#x101;rgs, bet paties&#x12B;b&#x101; ir stiprs un iztur&#x12B;gs ...</p><p>Anzelms atskat&#x12B;j&#x101;s.</p><p>� N&#x101;c �urp, Jan! � vi&#x146;� atkal aicin&#x101;ja.</p><p>Bet puisis sv&#x101;rst&#x12B;j&#x101;s, skat&#x12B;damies gan uz pagalmu, gan Just&#x12B;ni. Bija skaidri noman&#x101;ms, ka tam grib&#x113;j&#x101;s b&#x16B;t gan te, gan tur.</p><p>� K&#x101; tad lai eju? V&#x113;l j&#x101;padzirda zirgi...</p><p>� Nu labi, ko vajag, to vajag, � Anzelms atteica. Pagriezies pret Just&#x12B;ni, vi&#x146;� turpin&#x101;ja savu gauso, uz br&#x12B;di p&#x101;rtraukto st&#x101;st&#x12B;jumu, kas tagad rit&#x113;ja daudz br&#x12B;v&#x101;k, par to, ka ne vienreiz vien, uz smag&#x101;s slim&#x12B;bas gultas gul&#x113;dams, kurn&#x113;jis pret dieva sv&#x113;to gribu, t&#x101;p&#x113;c ka tas vi&#x146;u padar&#x12B;jis nevar&#x12B;gu un kuslu; k&#x101; raiz&#x113;jies un baid&#x12B;jies par z&#x113;na � sava br&#x101;&#x13C;a atst&#x101;t&#x101; b&#x101;re&#x146;a likteni; k&#x101; &#x13C;auni kaimi&#x146;i dar&#x12B;ju�i tam p&#x101;ri un piesavin&#x101;ju�ies vi&#x146;a &#x12B;pa�umu, izmantodami b&#x101;re&#x146;a b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;bu; ka beidzot, kad jau izr&#x101;vies no savas nevar&#x12B;bas, tam kaisu�as rokas p&#x113;c darba.</p><p>� Nu jau desmitais gads, kop� piec&#x113;los no miru�ajiem, ar&#x12B; mans z&#x113;ns ir izaudzis... Vispirms no kaimi&#x146;iem ar tiesas pal&#x12B;dz&#x12B;bu atguv&#x101;m to, ko tie bija piesavin&#x101;ju�ies, p&#x113;c tam uzc&#x113;l&#x101;m �o m&#x101;ji&#x146;u, nu, un tad jau sekoja viss p&#x101;r&#x113;jais: i drava, i d&#x101;rzi&#x146;�. Janeks iem&#x101;c&#x12B;j&#x101;s kopt bites no t&#x101;da cilv&#x113;ka, kas pats bija braucis uz lielu pils&#x113;tu �o m&#x101;ku apg&#x16B;t; es pats v&#x113;l jaun&#x12B;b&#x101; tiku ievingrin&#x101;jies namdara amat&#x101;, tagad iem&#x101;c&#x12B;ju ar&#x12B; Janekam.</p><p>Anzelms ar pla�u rokas m&#x101;jienu nor&#x101;d&#x12B;ja uz apk&#x101;rtni:</p><p>� Viss te ir m&#x16B;su pa�u roku darin&#x101;ts: gan �&#x12B; d&#x113;&#x13C;u s&#x113;ta, gan lieven&#x12B;tis, gan stropi. Vajadz&#x12B;bas gad&#x12B;jum&#x101; &#x146;emam pal&#x12B;g&#x101; algotus cilv&#x113;kus, bet pa�i m&#x113;s esam i ar&#x101;ji, i d&#x101;rznieki, i bitenieki, i galdnieki... Nabadz&#x12B;b&#x101; cit&#x101;di nevar, turkl&#x101;t ja cilv&#x113;ks g&#x101;d&#x101; ne tikai par v&#x113;deru vien, bet ar&#x12B; par dai&#x13C;umu un labumu, kas, protams, nav nepiecie�am&#x12B;ba, bet acij tom&#x113;r t&#x12B;kama ...</p><p>Vecais sm&#x113;ja klusus kr&#x16B;�u smieklus un atlieca sakumpu�o muguru taisn&#x101;ku; &#x13C;aun&#x101;s dzirkstis vi&#x146;a ac&#x12B;s nomija r&#x101;ms un mier&#x12B;gs mirdzums.</p><p>Tom&#x113;r �aj&#x101; cilv&#x113;k&#x101; bija kaut kas t&#x101;ds, kas l&#x12B;dz&#x12B;gi skumju vai vil�an&#x101;s vilnim sl&#x101;p&#x113;ja t&#x101; jautr&#x12B;bu. Dr&#x12B;z vi&#x146;� atkal nok&#x101;ra galvu, saguma un gausi piemetin&#x101;ja:</p><p>� Tas viss ir izn&#x12B;c&#x12B;ba un niec&#x12B;ba. Vai nu par t&#x101;diem darbiem vien cilv&#x113;ks ir dom&#x101;jis, bet viss ir g&#x101;jis boj&#x101;; vai nu ar t&#x101;d&#x101;m vien cer&#x12B;b&#x101;m sevi mierin&#x101;jis, bet ieguvis indi... Pasaul&#x113; viss aizpl&#x16B;st k&#x101; &#x16B;dens, dzelt&#x113; un satr&#x16B;d k&#x101; koka lapas ...</p><p>Raudz&#x12B;damies zem&#x113;, vi&#x146;� run&#x101;ja arvien klus&#x101;k un klus&#x101;k, pavisam vienmu&#x13C;i, t&#x101; ka var&#x113;ja pat likties, ka tie ir l&#x16B;gsnas v&#x101;rdi, kurus tas daudzk&#x101;rt atk&#x101;rtojis gadu no gada, dienu un nakti. Ta�u Anzelms atkal gausi pac&#x113;la acis un raid&#x12B;ja skatienus kaut kur t&#x101;lum&#x101;.</p><p>� Ne visi bauda dieva labv&#x113;l&#x12B;bu vien&#x101;d&#x101; m&#x113;r&#x101;, citam ir vair&#x101;k, citam maz&#x101;k laimes, �aj&#x101; pasaul&#x113; dz&#x12B;vojot. Var b&#x16B;t, ka t&#x101;p&#x113;c Janeks, vi&#x146;a b&#x113;rni un b&#x113;rnub&#x113;rni baud&#x12B;s sald&#x101;ku un lab&#x101;ku dz&#x12B;vi... T&#x101;lab, � vi&#x146;� v&#x113;l piemetin&#x101;ja, � katram sava ligzdi&#x146;a ir m&#x12B;&#x13C;a un jo sevi�&#x137;i mums...</p><p>S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;a skatiens p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja p&#x101;r Just&#x12B;nes seju.</p><p>� Paniem tas ir sav&#x101;d&#x101;k, � vi&#x146;� piebilda. � Vi&#x146;i apmekl&#x113; lielas pils&#x113;tas, brauc uz &#x101;rzem&#x113;m, bauda da�&#x101;das izpriecas un dz&#x12B;ves jaukumus ... Bet kas mums? Ne mums Par&#x12B;ze, ne mums prieki, ne jauka m&#x16B;zika, ne l&#x12B;ksmi sar&#x12B;kojumi, nek&#x101; mums nav. M&#x16B;su ligzda � t&#x101; mums ir viss... un t&#x101;lab m&#x113;s pie t&#x101;s turamies ar zobiem un nagiem ...</p><p>Just&#x12B;ne nod&#x16B;ra acis. Vecaj&#x101;, par to run&#x101;jot, bija jau�ams kaut kas nepat&#x12B;kams, mazliet kod&#x12B;gs, bet Just&#x12B;nei nezin k&#x101;d&#x113;&#x13C; atmi&#x146;&#x101; atausa jaun&#x101;, p&#x113;c modes �urn&#x101;la t&#x113;rpt&#x101; cilv&#x113;ka t&#x113;ls, kas, pie&#x146;&#x113;mis ar nol&#x16B;ku m&#x101;ksliniecisku st&#x101;ju, ar m&#x16B;�&#x12B;go neapmierin&#x101;t&#x12B;bas izteiksmi skaistaj&#x101;s ac&#x12B;s, st&#x101;st&#x12B;ja savas atmi&#x146;as par t&#x101;laj&#x101;s zem&#x113;s redz&#x113;tajiem un dzird&#x113;tajiem civiliz&#x101;cijas br&#x12B;numiem. Vi&#x146;a �o cilv&#x113;ku k&#x101;dreiz bija tik &#x13C;oti m&#x12B;l&#x113;jusi, bet tas bija jau tik sen un tik t&#x101;lu ... Un Just&#x12B;ne saprata, ka starp vi&#x146;u, kas st&#x101;v&#x113;ja te, �aj&#x101; s&#x113;t&#x101;, un to, kas b&#x101;ls un neapmierin&#x101;ts kl&#x12B;da pa Kor�inas viesistabu, ir milz&#x12B;ga plaisa. Vi&#x146;a tagad jut&#x101;s tik t&#x101;lu t&#x101;lu no Kor�inas � it k&#x101; pavisam cit&#x101; pasaul&#x113;.</p><p>Kad Just&#x12B;ne atkal pac&#x113;la acis, vi&#x146;a pagalma otr&#x101; gal&#x101; paman&#x12B;ja krast&#x101; uzskr&#x113;j&#x101;m Br&#x16B;n&#x12B;ti un aiz t&#x101; Janu B&#x113;ra mugur&#x101;. Zirgi, up&#x113; padzird&#x12B;ti un izpeldin&#x101;ti, jautri sprausl&#x101;ja un purin&#x101;ja uz vis&#x101;m pus&#x113;m &#x16B;dens l&#x101;ses. Jans nol&#x113;ca no B&#x113;ra un jau p&#x113;c mirk&#x13C;a no sta&#x13C;&#x13C;a sauca:</p><p>� Anto&#x13C;ka! Anto&#x13C;ka!</p><p>Vi&#x146;� sauca meiteni, kas &#x12B;sos sv&#x101;rci&#x146;os, s&#x101;rt&#x101; bl&#x16B;z&#x12B;t&#x113; un bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s krast&#x101;, nesdama plecos n&#x113;�us ar diviem &#x16B;dens pilniem spai&#x146;iem. Smuidra un vingra, saliekusies zem smaguma, vi&#x146;a balans&#x113;ja, mazliet uz s&#x101;niem roku pastiepusi.</p><p>� Kas ir? � vi&#x146;a smalk&#x101; balsti&#x146;&#x101; atsauc&#x101;s.</p><p>� Pa&#x146;em maiksti un sapl&#x16B;c &#x137;ir�us! Tikai labi veikli!</p><p>� K&#x101;p&#x113;c?</p><p>� Vie�&#x146;ai.</p><p>Un Jans klusu piemetin&#x101;ja:</p><p>� Paskaties d&#x101;rz&#x101;!</p><p>Meitene steig�us nolika &#x16B;dens pilnos spai&#x146;us uz taci&#x146;as, no&#x146;&#x113;ma no pleciem n&#x113;�us un, paskat&#x12B;jusies d&#x101;rz&#x101;, pasl&#x113;pa seju rok&#x101;s un iemet&#x101;s istab&#x101;. P&#x113;c &#x12B;sa mirk&#x13C;a vi&#x146;a atkal par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s, bet jau ar kurp&#x113;m k&#x101;j&#x101;s un garu maiksti rok&#x101;. Maikstei gal&#x101; bija l&#x12B;ks &#x101;&#x137;is. K&#x101; stirni&#x146;a l&#x113;kdama p&#x101;ri dob&#x113;m, galvu kautr&#x12B;gi nod&#x16B;rusi, vi&#x146;a steidz&#x101;s cauri d&#x101;rzam pie visaugst&#x101;k&#x101; &#x137;ir�u koka. Vi&#x146;as tum�&#x101; matu p&#x12B;ne ar sarkanu lent&#x12B;ti gal&#x101;, p&#x101;r �aurajiem pleciem sl&#x12B;d&#x113;dama, sniedz&#x101;s gandr&#x12B;z l&#x12B;dz pa�ai jostas vietai. Matos tai s&#x101;rtoj&#x101;s,malvas zieds. Piesteigusies pie &#x137;ir�a, vi&#x146;a ar &#x137;eksi pielieca zaru un s&#x101;ka �igli pl&#x16B;kt ogas.</p><p>� T&#x101; ir Janeka m&#x101;sa, � Anzelms klus&#x101;m sac&#x12B;ja Just&#x12B;nei. � Vienas m&#x101;tes b&#x113;rni, bet ne viena un ta pa�a t&#x113;va ... Vi&#x146;u m&#x101;te, k&#x13C;uvusi atraitne p&#x113;c mana br&#x101;&#x13C;a naves, izg&#x101;ja pie Jasmonta un dz&#x12B;voja kilometrus tr&#x12B;s no �ejienes Jasmontu ciem&#x101;.</p><p>Anzelms un Just&#x12B;ne atkal bija aps&#x113;du�ies uz sola m&#x101;jas sienmal&#x113;, bet ap tiem vairs nebija t&#x101;ds klusums un vientul&#x12B;ba k&#x101; iepriek�. �oga spraug&#x101;s zib&#x113;ja spilgti sarkana bl&#x16B;z&#x12B;te, glu�i t&#x101;da pati k&#x101; t&#x101;s, ko n&#x113;s&#x101;ja Domunta un Jasmonta; virs pazem&#x101; �oga par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s k&#x101;das sievietes piere, un zi&#x146;k&#x101;ras acis m&#x113;&#x123;in&#x101;ja iel&#x16B;koties Anzelma d&#x101;rz&#x101;. P&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a mazliet t&#x101;l&#x101;k virs �oga jau par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s k&#x101;da v&#x12B;rie�a galva ar apcirptiem matiem, spurain&#x101;m &#x16B;s&#x101;m apa&#x13C;&#x101;, s&#x101;rt&#x101; sej&#x101;, bet tur, kur beidz&#x101;s �ogs, p&#x101;ri zemaj&#x101;m k&#x101;rti&#x146;&#x101;m jau labu br&#x12B;di l&#x16B;koj&#x101;s neviena nepaman&#x12B;ta sieviete, &#x123;&#x113;rbusies tum�&#x101;s, &#x12B;s&#x101;s dr&#x113;b&#x113;s un lakati&#x146;&#x101;.</p><p>Redzams, bija interesanti pal&#x16B;koties, kas notiek kaimi&#x146;a d&#x101;rz&#x101;, ta�u sieviete st&#x101;v&#x113;ja nekust&#x113;dam&#x101;s, b&#x101;lo seju rok&#x101;s atbalst&#x12B;jusi. Anzelms zi&#x146;k&#x101;r&#x12B;gajiem kaimi&#x146;iem nepiev&#x113;rsa ne maz&#x101;ko uzman&#x12B;bu un l&#x113;n&#x101;m, bet pamat&#x12B;gi cent&#x101;s izjaut&#x101;t Just&#x12B;ni, k&#x101; str&#x101;d&#x101; un kopj aug&#x13C;u kokus mui�as d&#x101;rz&#x101;. Ta�u Just&#x12B;ne maz ko zin&#x101;ja, jo par Kor�inas d&#x101;rzu r&#x16B;p&#x113;j&#x101;s patst&#x101;v&#x12B;g&#x101; Marta.</p><p>Anzelms atkal sm&#x12B;n&#x113;dams pa�&#x16B;poja galvu.</p><p>� Bet k&#x101; vi&#x146;a baid&#x12B;j&#x101;s no darba!... � vi&#x146;� klusi atk&#x101;rtoja. \___<sub>t</sub> �</p><p>No pagalma d&#x101;rz&#x101; iesteidz&#x101;s Jans, k&#x101; redzams, ticis gal&#x101; ar saviem no arkla izj&#x16B;gtajiem m&#x12B;lu&#x13C;iem un darba biedriem. Vi&#x146;� met&#x101;s pie m&#x101;sas un, sa&#x146;&#x113;mis to aiz rok&#x101;m, veda pie sola. Ar pilnu &#x137;ir�u grozi&#x146;u un noliektu galvu meitene st&#x101;v&#x113;ja Just&#x12B;nes priek�&#x101;. Var&#x113;ja redz&#x113;t, � ja br&#x101;lis to netur&#x113;tu stingri aiz elko&#x146;iem, vi&#x146;a bez vilcin&#x101;�an&#x101;s b&#x16B;tu aizb&#x113;gusi un nosl&#x113;pusies. Ar savu smuidro, tievo augumi&#x146;u meitene l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s jaunam b&#x113;rzi&#x146;am; smalk&#x101;, zemu noliekt&#x101; seji&#x146;a bija tik br&#x12B;num jauka, bet ac&#x12B;s, ko vi&#x146;a uz mirkli pac&#x113;la, pazib&#x113;ja b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;ga zi&#x146;k&#x101;re kop&#x101; ar tik b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gu bai&#x13C;u atspulgu, ka Just&#x12B;ne pavisam instinkt&#x12B;vi satv&#x113;ra meiteni aiz rok&#x101;m, nos&#x113;din&#x101;ja sev blakus uz sola un apsk&#x101;vusi nosk&#x16B;pst&#x12B;ja tum�o matu ap&#x113;noto balto pier&#x12B;ti.</p><p>Daudz liesmain&#x101;ks s&#x101;rtums nek&#x101; tas, kas p&#x101;rkl&#x101;ja vi&#x146;a m&#x101;sas seju, par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s uz Jana pieres un vaigiem. Ausis vi&#x146;am nosarka uguns sarkanum&#x101;. St&#x101;v&#x113;dams zem bumbieres, ar muguru pret stumbru atspiedies, vi&#x146;� l&#x16B;koj&#x101;s debes&#x12B;s, koku vai&#x146;agos ap sevi un berza ar roku pieri un acis. S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;a plataj&#x101;s kr&#x16B;t&#x12B;s ielauz&#x101;s k&#x101;das neizprotamas, sp&#x113;c&#x12B;gas j&#x16B;tas, bet gar ac&#x12B;m pa�&#x137;&#x12B;da dzirkstis v&#x113;train&#x101; virpul&#x12B;.</p><p>Just&#x12B;ne, raudz&#x12B;dam&#x101;s lokanaj&#x101; pusaudz&#x113;, atcer&#x113;j&#x101;s n&#x113;�us un abus smagos &#x16B;dens spai&#x146;us, kurus pirms br&#x12B;�a bija redz&#x113;jusi tai uz pleciem.</p><p>� Vai nav par smagu nest &#x16B;deni... tik augst&#x101; kaln&#x101;? � vi&#x146;a klusi apjaut&#x101;j&#x101;s.</p><p>� K&#x101; tad nu ne! � burz&#x12B;dama pirkstos priek�auta malu, Anto&#x13C;ka atbild&#x113;ja.</p><p>� Asi&#x146;ainus sviedrus mums prasa &#x16B;dens, � Anzelms iejauc&#x101;s vid&#x16B;, � no kalna p&#x113;c t&#x101; j&#x101;iet, pret kalnu j&#x101;nes.</p><p>� T&#x101;lab, jo sevi�&#x137;i ziem&#x101;, &#x16B;deni vair&#x101;k nesu es, � it k&#x101; taisnodamies ierun&#x101;j&#x101;s Jans.</p><p>� Vi&#x146;� jau bie�&#x101;k nes &#x16B;deni nek&#x101; es, � paceldama acis un br&#x101;li uzl&#x16B;kodama, m&#x101;sa apstiprin&#x101;ja. � Bet, � vi&#x146;a &#x101;tri piemetin&#x101;ja, arvien vair&#x101;k samulsdama, � ar&#x12B; es to sp&#x113;ju ... k&#x101;p&#x113;c gan ne! �ogad jau ir otr&#x101; vasara, kop� esmu s&#x101;kusi p&#x13C;aut...</p><p>Just&#x12B;ne k&#x13C;uva dom&#x12B;ga, � bet k&#x101;d&#x113;&#x13C;? Varb&#x16B;t vi&#x146;as atmi&#x146;&#x101; atausa tikpat trauslas un v&#x101;jas sievietes st&#x101;vs, kuru �odien redz&#x113;ja �aub&#x101;s un nezi&#x146;&#x101; te pasperam uz priek�u, te atraujam atpaka&#x13C; mazo k&#x101;ji&#x146;u, ar neizsak&#x101;m&#x101;m bail&#x113;m nok&#x101;pjot da�us pak&#x101;pienus.</p><p>� Neviens cilv&#x113;ks neapzin&#x101;s savus sp&#x113;kus, iek&#x101;ms tos liet&#x101; ... � noteica Anzelms, bet nepabeidza, jo �aj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; pie �oga atskan&#x113;ja dobj� troksnis, it k&#x101; milzu klun-cis b&#x16B;tu atsities pret zemi.</p><p>Drukna, sp&#x113;c&#x12B;ga meitene s&#x101;rt&#x101; bl&#x16B;z&#x113;, tie�&#x101;m atg&#x101;din&#x101;dama klunci, bija p&#x101;rl&#x113;kusi p&#x101;r �ogu un tagad tuvoj&#x101;s t&#x113;rz&#x113;t&#x101;jiem. Jau pa gabalu vi&#x146;as piln&#x12B;gaj&#x101;, apa&#x13C;&#x12B;gaj&#x101; sej&#x101; sm&#x113;ja baltie zobi, zibo�&#x101;s acis un draiski uzrautais deguntelis. Jau pa gabalu vi&#x146;a sveicin&#x101;dama m&#x101;ja ar galvu un sauca:</p><p>� Labvakar! Visiem no vietas labvakar!</p><p>� Ko tad tu? � meiten&#x113; skat&#x12B;damies, Anzelms jaut&#x101;ja.</p><p>N&#x101;c&#x113;ja, priek�&#x101; apst&#x101;jusies, t&#x16B;l&#x12B;t ie�ivin&#x101;j&#x101;s:</p><p>� N&#x101;cu pie Anto&#x13C;kas pal&#x16B;gt &#x16B;deni...</p><p>� Vai tad tu &#x16B;deni riek�av&#x101;s nes&#x12B;si, vai? � flegmatiski apjaut&#x101;j&#x101;s d&#x101;rza saimnieks.</p><p>Meitene pal&#x16B;koj&#x101;s uz sav&#x101;m sarkanaj&#x101;m rok&#x101;m, kas tai nokar&#x101;j&#x101;s gar raibajiem lindrakiem, un iesm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Pareizi gan! � beigusi smiet, bet arvien v&#x113;l savus baltos zobus r&#x101;d&#x12B;dama, vi&#x146;a atbild&#x113;ja. � &#x16A;deni riek�av&#x101;s nevar nest, bet es jau p&#x113;c &#x16B;dens nen&#x101;cu, n&#x101;cu, lai paskat&#x12B;tos uz Kor�inas panu ... Pana mani paz&#x12B;st!</p><p>� O-o! Pat paz&#x12B;stama jau! Reiz tevi ratos braucam redz&#x113;jusi, un jau paz&#x12B;stamas! � aizmirsdama savu kautr&#x12B;bu, Anto&#x13C;ka uzbruka draudzenei.</p><p>� Pareizi gan! Jo tas, kas k&#x101;du apm&#x113;t&#x101; ar ziediem, tas to ne tikai paz&#x12B;st, bet dro�i vien ar&#x12B; m&#x12B;l!</p><p>� Taisn&#x12B;ba ir, pana toreiz tie�i vi&#x146;ai tr&#x101;p&#x12B;ja ar ziediem! � apliecin&#x101;ja Jans.</p><p>� T&#x101;tad t&#x101; ir mana laime! Pareizi gan! � Un meitenes smiekli atkal skan&#x113;ja pa visu d&#x101;rzu.</p><p>Sm&#x113;j&#x101;s visi, pat Anzelms pasmaid&#x12B;ja, v&#x113;rsdamies pie Just&#x12B;nes:</p><p>� T&#x101; ir Bohatirovi�u El�u&#x146;a, Fabiana meita ... Neb&#x113;dn&#x12B;g&#x101;k&#x101; meitene vis&#x101; apk&#x101;rtn&#x113; ...</p><p>� Pareizi gan! Ar&#x12B; t&#x113;vocis Anzelms dro�i vien nebija tik dr&#x16B;ms sav&#x101; jaun&#x12B;b&#x101; k&#x101; tagad, � El�u&#x146;a atjokoja.</p><p>� B&#x16B;tu gan laiks pie&#x146;emties pr&#x101;t&#x101;, kad jau tikpat k&#x101; sader&#x113;ta l&#x12B;gava, � zoboj&#x101;s Jans.</p><p>� Nav tiesa, neesmu v&#x113;l sader&#x113;ta, t&#x113;vs v&#x113;l tikai brauks l&#x16B;koties ...</p><p>� Tikpat k&#x101; sader&#x113;ta! Tikpat k&#x101; sader&#x113;ta gan! � p&#x113;k�&#x146;i ie�ivin&#x101;j&#x101;s ar&#x12B; Anto&#x13C;ka. � Jasmonts ar precinieku jau bija atbraucis ... M&#x16B;su m&#x101;te tev vi&#x146;u precina ... Vai tu pati netiki teikusi, ka vi&#x146;� ir skaists?</p><p>Un Anto|ka pac&#x113;la grozi&#x146;u ar &#x137;ir�iem draudzenei pie pa�as mutes.</p><p>� &#x145;em, &#x113;d &#x137;ir�us!</p><p>El�u&#x146;a piegr&#x101;ba no grozi&#x146;a pilnu sauju sarkano ogu un t&#x16B;l&#x12B;t lika mut&#x113;, bet aiz �oga dusm&#x12B;ga v&#x12B;rie�a balss ar draud&#x12B;gu pieska&#x146;u sauca:</p><p>� Al�u&#x146;a! Ko tu tur dari? Vai tev m&#x101;j&#x101;s darba nemaz vairs nav?... Al�u&#x146;a!</p><p>Cilv&#x113;ks, kura galva pirms br&#x12B;ti&#x146;a bija l&#x16B;kojusies p&#x101;r �ogu, tai pa�&#x101; zemaj&#x101; viet&#x101;, kur st&#x101;v&#x113;ja padz&#x12B;vojusi, nabadz&#x12B;g&#x101; sieviete, p&#x101;rk&#x101;pa p&#x101;r �ogu un svar&#x12B;giem, platiem so&#x13C;iem tuvoj&#x101;s Anzelma m&#x101;jai, visu laiku saukdams meiteni.</p><p>Meita bija n&#x101;kusi it k&#x101; p&#x113;c &#x16B;dens, t&#x113;vs n&#x101;ca it k&#x101; p&#x113;c meitas. El�u&#x146;a neko daudz neizbij&#x101;s, tikai apklusa, varb&#x16B;t t&#x101;p&#x113;c, ka mute bija pilna ar &#x137;ir�iem, un mazliet pasl&#x113;p&#x101;s starp malv&#x101;m.</p><p>Dzeltenais Muciks met&#x101;s, ska&#x13C;i riedams, n&#x101;c&#x113;jam pret&#x12B;, bet vi&#x146;� to ar z&#x101;baka purngalu pagr&#x16B;da s&#x101;&#x146;us un pa�apzin&#x12B;gi nost&#x101;j&#x101;s starp p&#x101;r&#x113;jiem. Tas bija vid&#x113;ja auguma plec&#x12B;gs v&#x12B;rs rupjos vadmalas sv&#x101;rkos un garos z&#x101;bakos, ar rudmiesei l&#x12B;dz&#x12B;gu seju, kur&#x101; strupais degun-telis, izsp&#x16B;ru�o &#x16B;su ku�&#x137;&#x12B;tis un maz&#x101;s, mirdzo�&#x101;s a�eles �&#x137;ita k&#x101; iespraustas.</p><p>� Nu, lai tad ar&#x12B; man ir at&#x13C;auts apsveikt Anzelma vie�&#x146;u, � vi&#x146;� ierun&#x101;j&#x101;s ar di�man&#x12B;bas pieska&#x146;u bals&#x12B;, pie kam a�eles tam raudz&#x12B;j&#x101;s mazliet izsmejo�i. � Sen jau tie laiki pag&#x101;ju�i, kad p&#x101;r m&#x16B;su nabadz&#x12B;gajiem sliek�&#x146;iem tika k&#x101;pu�as t&#x101;das iev&#x113;rojamu |au�u k&#x101;jas, un nevar nemaz zin&#x101;t, ko teiktu pans Kor�inskis, ja redz&#x113;tu, ka vi&#x146;a radiniece atrodas Bohatiras ciem&#x101;, t&#x101; sakot, pa�u vi&#x146;a visnikn&#x101;ko ienaidnieku per&#x113;kl&#x12B;!...</p><p>Jans pac&#x113;la galvu un pag&#x101;j&#x101;s p&#x101;ris so&#x13C;u uz priek�u.</p><p>� M&#x113;s neesam nevienam nek&#x101;di ienaidnieki... � vi&#x146;� strauji iesauc&#x101;s.</p><p>� Vai tev, Fabian, m&#x113;le tik &#x13C;oti niez, ka pavisam neviet&#x101; t&#x101; run&#x101;? � k&#x101; parasts, gausi iejaut&#x101;j&#x101;s Anzelms, tikko man&#x101;mi strauj&#x101;k pastumd&#x12B;dams savu cepuri.</p><p>� Vai tad tev sird&#x12B; pret panu Kor�inski nav nemaz &#x12B;gnuma, vai tad tu no vi&#x146;a p&#x101;rest&#x12B;bu neesi pieredz&#x113;jis? � jau krietni dedz&#x12B;g&#x101;k uzbruka atn&#x101;c&#x113;js un arvien zibo�&#x101;k&#x101;m ac&#x12B;m, arvien &#x101;tr&#x101;k turpin&#x101;ja: � Vai tu jau esi aizmirsis, ka pans Kor�inskis visas savas mui�as saimes priek�&#x101; m&#x16B;s abus nosauca par &#x13C;aundariem? Vai tu esi aizmirsis, ka pans Kor�inskis m&#x16B;s aizmuguriski ir moc&#x12B;jis pa da�&#x101;d&#x101;m ties&#x101;m? Vai tu esi aizmirsis, k&#x101; pans Kor�inskis ce&#x13C; degunu gais&#x101;, kad vi&#x146;am gad&#x101;s iet vai braukt gar&#x101;m m&#x16B;su ciemam?</p><p>Anzelms mazliet sasl&#x113;j&#x101;s, pavilka cepuri ar savu b&#x101;lo, garo roku vair&#x101;k uz pieres un p&#x101;rtrauca Fabianu.</p><p>� Ko es atceros, iedom&#x101;joties par panu Kor�inski, to tu, Fabian, kop&#x101; ar visiem saviem d&#x113;liem uz muguras nevar&#x113;tu panest. Tom&#x113;r |aunu nevienam nev&#x113;lu un negribu b&#x16B;t neviena ienaidnieks ... Lai panam Kor-�inskim laba vesel&#x12B;ba, lai dz&#x12B;vo ilgu m&#x16B;�u ... Es vi&#x146;am l&#x101;stu nes&#x16B;tu un nekad nes&#x16B;t&#x12B;�u...</p><p>Anzelma izbalu�&#x101;s acis atkal raudz&#x12B;j&#x101;s t&#x101;l&#x113; un mugura sal&#x12B;ka. Bet Fabians, abas rokas s&#x101;nos iespraudis, kod&#x12B;gi izgr&#x16B;da:</p><p>� Tu arvien t&#x101;, it k&#x101; v&#x113;l vakar b&#x16B;tu ar pa�u dievu to t&#x113;vu run&#x101;jis. Bet es esmu sav&#x101;d&#x101;ks: es panam Kor-�inskim l&#x12B;dz pa�ai kapa malai nepiedo�u ne to, ka vi&#x146;� mani nosauca par &#x13C;aundari, ne ar&#x12B; par sviedrainajiem rub&#x13C;iem, ko vi&#x146;� man ar da�&#x101;diem sodiem izspiedis... Nebaidos ar&#x12B; vi&#x146;a radinieces priek�&#x101; teikt, ka pr&#x101;vu, kura vi&#x146;am ir ar Bogatiras ciemu, esmu ierosin&#x101;jis es. Es pret vi&#x146;u sak&#x16B;d&#x12B;ju �&#x13C;ahti�us, es sal&#x12B;gu advok&#x101;tu, es cen�os un visu g&#x101;d&#x101;ju. Lai zin, ka pat nevar&#x12B;g&#x101; mu�a s&#x101;k aizst&#x101;v&#x113;ties, kad vi&#x146;u gal&#x113; nost.</p><p>� Vai nu uzvar&#x113;�u, vai zaud&#x113;�u, bet errast&#x12B;bas un izdevumus vi&#x146;am sag&#x101;d&#x101;�u. Man ar to pietiks. Kazai noder ar&#x12B; �agari. Vi&#x146;� ir aristokr&#x101;ts un dz&#x12B;vo zelt&#x12B;t&#x101;s istab&#x101;s, bet es esmu nabadz&#x12B;gs �&#x13C;ahti�s no zemas b&#x16B;dc-les; un tom&#x113;r gad&#x101;s, ka maza mu�i&#x146;a sako� lielu zirgu l&#x12B;dz asin&#x12B;m. Varb&#x16B;t �aj&#x101; pr&#x101;v&#x101; es tikai velti boj&#x101;�u savu vesel&#x12B;bu un izt&#x113;r&#x113;�u savu mantu, varb&#x16B;t mu&#x13C;&#x137;a &#x13C;auti&#x146;i mani pat nol&#x101;d&#x113;s, ja pr&#x101;vu zaud&#x113;�u. Bet es ceru, ka t&#x101; neb&#x16B;s, jo es pa|aujos uz dievu, un, ko vi&#x146;� ir &#x146;&#x113;mis sav&#x101; aizsardz&#x12B;b&#x101;, t&#x101; ku&#x123;is &#x13C;aunuma j&#x16B;r&#x101; boj&#x101; neaizies...</p><p>T&#x101; run&#x101;dams, Fabians sprauda rokas gan s&#x101;nos, gan pl&#x101;t&#x12B;j&#x101;s ar t&#x101;m, arvien vair&#x101;k un vair&#x101;k paceldams balsi, iek�&#x113;ji mutu&#x13C;odams, pat nosv&#x12B;dis. Un lik&#x101;s, ka vi&#x146;a runai neb&#x16B;s gala.</p><p>Bet Jans, trauksm&#x12B;gus skatienus Just&#x12B;nei uzmezdams, tikai purin&#x101;ja galvu, kod&#x12B;ja l&#x16B;pas un, redzams, ar p&#x16B;l&#x113;m savald&#x12B;jies, beidzot uzlika rokas Fabianam uz pleciem.</p><p>� Pan Fabian, attopieties ta�u ... � vi&#x146;� izspieda , caur sakostajiem zobiem.</p><p>Vecais atskat&#x12B;j&#x101;s un pac&#x113;la acis, lai iel&#x16B;kotos puisim sej&#x101;.</p><p>� Ko tad tas noz&#x12B;m&#x113;? � vi&#x146;� iesauc&#x101;s.</p><p>� Pan Fabian, attopieties beidzot! � Jans atk&#x101;rtoja ska&#x13C;&#x101;k, bet vi&#x146;a ac&#x12B;s dzirkst&#x12B;ja tik nikni dusmu zibe&#x146;i un m&#x113;mi draudi, ka vecais samulsa un p&#x113;k�&#x146;i atv&#x113;sa.</p><p>� Ko tad es t&#x101;du sarun&#x101;ju? � vi&#x146;� klus&#x101;k jaut&#x101;ja.</p><p>� AAu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas, mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas, t&#x113;vs, tu sarun&#x101;ji! � iesauc&#x101;s El�u&#x146;a, izl&#x12B;zdama no malv&#x101;m, un, satv&#x113;rusi vi&#x146;u pie sv&#x101;rku malas, ener&#x123;iski piemetin&#x101;ja: � Pavisam pareizi! Iesim lab&#x101;k, t&#x113;vs, no �ejienes prom, cit&#x101;di, v&#x113;l ilg&#x101;k uzkav&#x113;joties, tev atkal pans Kor�inskis b&#x16B;s uz m&#x113;les...</p><p>/ Fabians atst&#x16B;ma meitu un, mulsi raudz&#x12B;damies, atvainoj&#x101;s:</p><p>� Ja kaut ko neviet&#x101; esmu samuld&#x113;jies, tad piedodiet ..'. piedodiet... M&#x113;lei nav satura, neprot glab&#x101;t nosl&#x113;pumu ... Piedodiet... Ar labu naktil</p><p>Vi&#x146;� uzlika cepuri galv&#x101; un dev&#x101;s jau'prom, bet tad apst&#x101;j&#x101;s, l&#x16B;kodamies Jan&#x101;. Pirms br&#x12B;ti&#x146;a tik dusm&#x12B;g&#x101; un piesarkus&#x12B; Fabiana sej&#x101; tagad viss lik&#x101;s smaid&#x101;m: gan s&#x101;rtie vaigi, gan maz&#x101;s acti&#x146;as, strupais deguns un izsp&#x16B;ru�&#x101;s &#x16B;sas. Pam&#x101;jis ar cepuri Janam, vi&#x146;� sac&#x12B;ja:</p><p>� Ja jau J&#x113;zus no Eroda ir b&#x113;dzis uz &#x112;&#x123;ipti, tad man no tevis b&#x113;gt ar&#x12B; nav nek&#x101;ds kauns; bet to gan iegaum&#x113;, ka ola vistu nem&#x101;ca. Papriek� m&#x101;cies paz&#x12B;t un tad nosodi... Ar labu nakti!</p><p>Vi&#x146;� v&#x113;lreiz pam&#x101;ja ar cepuri un dev&#x101;s uz �oga pusi. El�u&#x146;a pal&#x113;kdam&#x101;s, iedzied&#x101;dam&#x101;s, &#x137;ir�u kauli&#x146;us sp&#x13C;audama, sekoja t&#x113;vam.</p><p>S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; aiz �oga gais&#x101; pamirdz&#x113;ja izkapts un zem&#x101;, paklus&#x101; bals&#x12B; atskan&#x113;ja:</p><p>Kas p&#x113;c bag&#x101;t&#x12B;bas t&#x12B;ko, Tas lai karapulkus riko.</p><p>Var&#x113;ja nojaust, ka tas, kas �os v&#x101;rdus d&#x16B;ca, bija vai nu noskumis, vai ar&#x12B; aizkaitin&#x101;ts.</p><p>Fabians s&#x101;ka iet rait&#x101;k un atkal sav&#x101; bargaj&#x101; bals&#x12B; �&#x137;end&#x113;j&#x101;s:</p><p>� Adas! Vai tad tu nevar&#x113;ji to gabali&#x146;u nop&#x13C;aut, kam&#x113;r biju pils&#x113;t&#x101;! Visus zobus satriek�u tev r&#x12B;kl&#x113;, nelieti!</p><p>� Ir jau nop&#x13C;auts, un nav tev sava r&#x12B;kle j&#x101;deld&#x113;! � pavisam dro�&#x101; bals&#x12B; atsauc&#x101;s sp&#x113;c&#x12B;gs, ieruds, bet vienk&#x101;r�s un izskat&#x12B;gs puisis, par&#x101;d&#x12B;damies ar izkapti aiz zem&#x101; �oga.</p><p>Nabadz&#x12B;g&#x101; sieviete, kas l&#x12B;dz �im bija st&#x101;v&#x113;jusi nekust&#x12B;gi, pagriez&#x101;s pret pel&#x113;ko m&#x101;jeli, kura atrad&#x101;s net&#x101;lu no Anzelma saimniec&#x12B;bas, tikko saredzama aiz �oga, kokiem un d&#x101;rza.</p><p>� Al�u&#x146;a, aiztec p&#x113;c &#x16B;dens! � vi&#x146;a stiepti iep&#x12B;kst&#x113;j&#x101;s.</p><p>Bet no t&#x101;lienes atsauc&#x101;s Fabiana pav&#x113;lo�&#x101; balss:</p><p>� Nevajag! Tu tikai vienm&#x113;r Al�u&#x146;u dzen&#x101; un puikas lutini. Lai p&#x113;c &#x16B;dens aiziet Adass, bet meitenei pietiks darba, gatavojot vakari&#x146;as.</p><p>� Adas! Vai-aiziesi? � iejaut&#x101;j&#x101;s vai, pareiz&#x101;k sakot, iedzied&#x101;j&#x101;s m&#x101;te.</p><p>� T&#x16B;l&#x12B;t! � atsauc&#x101;s aiz kokiem neredzamais puisis un v&#x113;l ska&#x13C;&#x101;k:</p><p>Asinis k&#x101; alu lacis, B&#x16B;si tur&#x12B;b&#x101; tu ticis.</p><p>Anzelma d&#x101;rz&#x101; atkal iest&#x101;j&#x101;s klusums. Jans nedro�i tuvoj&#x101;s Just&#x12B;nei.</p><p>� Vai pana nav dusm&#x12B;ga ... par to, ka vi&#x146;� par panu Kor�inski tik nepiedien&#x12B;gi izrun&#x101;j&#x101;s?</p><p>Jans bija iev&#x113;rojis, ka t&#x113;vocis, uzrun&#x101;jot Just&#x12B;ni, dcve to par panu, un s&#x101;ka t&#x101; dar&#x12B;t ar&#x12B; pats. T&#x113;vocis lab&#x101;k par vi&#x146;u zin&#x101;ja, k&#x101; j&#x101;run&#x101; un j&#x101;izturas pret katru, jo pirms gadiem gandr&#x12B;z vai katru dienu bija staig&#x101;jis uz mui�u. Bet Anzelms k&#x13C;uva arvien nemier&#x12B;g&#x101;ks. Vi&#x146;� reizi pa reizei cil&#x101;ja savu cepuri un, miegdams acis, v&#x113;roja sauli. T&#x101; jau bija nosl&#x12B;d&#x113;jusi debess pamal&#x113;, virs tum�&#x101; me�a galiem; ne vair&#x101;k par stundu bija atlicis l&#x12B;dz rietam...</p><p>� Janek!</p><p>Zem j&#x113;ren&#x12B;cas vi&#x146;a izbalu�&#x101;s acis nemier&#x12B;gi pac&#x113;l&#x101;s pret jaunek&#x13C;a seju.</p><p>� Vai tad m&#x113;s �odien neiesim pie Jana un Cec&#x12B;lijas?</p><p>Jans samulsa.</p><p>� Varb&#x16B;t atliksim �ovakar ... Kas tur liels, ja vienu dienu izlaid&#x12B;sim!...</p><p>Vecais nok&#x101;ra galvu.</p><p>� Slikti, slikti b&#x16B;s, � vi&#x146;� �ukst&#x113;ja, � ja l&#x12B;dz rudenim nepabeigsim krustu ...</p><p>� Vai pana ir bijusi Jana un Cec&#x12B;lijas grav&#x101;? � Jans jaut&#x101;ja Just&#x12B;nei.</p><p>Meitene m&#x113;&#x123;in&#x101;ja atcer&#x113;ties. Vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka par min&#x113;to vietu vi&#x146;a b&#x16B;tu ko dzird&#x113;jusi, bet nav tur bijusi, n&#x113;, dro�i vien nekad tur nav bijusi.</p><p>'� Nu protams, protams ... Kam paniem t&#x101;das lietas vajadz&#x12B;gas! � Anzelms secin&#x101;ja.</p><p>Just&#x12B;ne piec&#x113;l&#x101;s. Vi&#x146;as pirm&#x101; doma bija � atvad&#x12B;ties un aiziet. Vi&#x146;as vaibsti saspringa, sastinga un seja vien&#x101; mirkl&#x12B; k&#x13C;uva daudz vec&#x101;ka, nek&#x101; t&#x101; paties&#x12B;b&#x101; bija. T&#x101; ar meiteni notika arvien, kad tai izn&#x101;ca sadurties ar garlaic&#x12B;bu vai liel&#x101;m b&#x113;d&#x101;m. Var&#x113;ja viegli noprast, ka vi&#x146;a, neraugoties uz savu vesel&#x12B;bu un sp&#x113;ku, kas lauztin lauz&#x101;s uz &#x101;ru, pieder&#x113;ja pie tiem cilv&#x113;kiem, kas ar alkat&#x12B;gi izsalku�&#x101;m sird&#x12B;m iztuk�o savu jaun&#x12B;bu. Vi&#x146;ai negrib&#x113;j&#x101;s ne aiziet no �ejienes, ne atgriezties m&#x101;j&#x101;s. Ko vi&#x146;a lai tur dar&#x12B;tu? Lai stingi s&#x113;d&#x113;tu blakus izgreznotajai gr&#x101;fa l&#x12B;gavai, kas visu laiku t&#x113;rg&#x101;ja, un klaus&#x12B;tos, k&#x101; &#x146;irg&#x101;j&#x101;s par vi&#x146;as t&#x113;va sirmajiem matiem, vai ar&#x12B; v&#x113;rotu And�ejovas aizdomu pilnos skatienus un Klotildes asarain&#x101;s acis, lai, tuvojoties tam cilv&#x113;kam, kur&#x101; k&#x101;dreiz bija saskat&#x12B;jusi savu laimi, dreb&#x113;tu vi&#x146;a priek�&#x101;, vi&#x146;u visu priek�&#x101;, baidoties, ka tie nepamana vi&#x146;as satraukumu! Kas vi&#x146;ai tur dar&#x101;ms? Kam vi&#x146;a tur vajadz&#x12B;ga? Kas vi&#x146;u tur gaida atgrie�amies? Bet ja k&#x101;ds vi&#x146;u tur ar&#x12B; gaida, oho! Tad lai gaid&#x12B;�ana vi&#x146;am t&#x16B;ksto�k&#x101;rt p&#x101;rv&#x113;r�as par l&#x101;stu! Bet �eit? Tik klusi, tik nomierino�i un tik atspirdzino�i, it k&#x101; vi&#x146;ai, par jaunu atdzimu�ai, visa pasaule par jaunu b&#x16B;tu atdzimusi.</p><p>P&#x101;rlaidusi skatienu p&#x101;r Anzelma izmoc&#x12B;to seju, p&#x101;r Jana dzi&#x13C;&#x101;s dom&#x101;s noliekto galvu, vi&#x146;a l&#x16B;dzo�i ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� &#x145;emiet mani sev l&#x12B;dz!</p><p>Anzelms vi&#x146;&#x101; cie�i un p&#x113;t&#x12B;jo�i paskat&#x12B;j&#x101;s.</p><p>� Bet k&#x101;d&#x113;&#x13C;... k&#x101; ... k&#x101;p&#x113;c? � vi&#x146;� stom&#x12B;damies iejaut&#x101;j&#x101;s, k&#x101; to parasti dar&#x12B;ja, kad bija izbr&#x12B;n&#x12B;jies vai satraukts.</p><p>Bet t&#x16B;l&#x12B;t ar&#x12B; piekr&#x12B;to�i pam&#x101;ja ar galvu un gandr&#x12B;z vai cepuri pac&#x113;la.</p><p>� Nu protams, nu protams! � vi&#x146;� laipni teica.</p></section><section><title><p>VI</p></title><p>Gar d&#x101;rzu pa ratu izgrambotu, balt&#x101; &#x101;boli&#x146;a apaugu�u m&#x101;jas ce&#x13C;u vi&#x146;i izg&#x101;ja uz pa�aura lauku ce&#x13C;a, kas �&#x137;&#x12B;ra t&#x12B;rumus no ciema. Gar&#x101; vasaras diena, r&#x101;ma un mirdzo�a, tuvoj&#x101;s vakaram. Cik t&#x101;lu vien acis sniedza, pie debess juma nebija neviena m&#x101;kon&#x12B;�a. Vid&#x16B; debess bija ko�i zila, bet pie apv&#x101;r�&#x146;a k&#x13C;uva b&#x101;l&#x101;ka. Rietumu pus&#x113; l&#x113;n&#x101;m sl&#x12B;d&#x113;ja uz me�a pusi milz&#x12B;ga, liesmojo�a saules ripa. Garum&#x101; izstiepies, k&#x13C;audamies pie upes krasta, puslok&#x101; liec&#x101;s ciems. Rieto�&#x101;s saules zeltstaru apmirdz&#x113;ts, tas tin&#x101;s viegl&#x101; putek&#x13C;u d&#x16B;mak&#x101;. Pa gabalu var&#x113;tu likties, ka tur za&#x13C;o tikai kupli koki, ja ik pa katriem des-mij, divdesmit so&#x13C;iem cauri za&#x13C;ajai lapotnei nel&#x16B;kotos k&#x101;ds cilv&#x113;ku miteklis. T&#x101;s bija zemas, pel&#x113;kas, salmu jumtiem segtas m&#x101;jeles, to tuvum&#x101; atrad&#x101;s kl&#x113;tis ar plat&#x101;m, uz vair&#x101;kiem stabiem atbalst&#x12B;t&#x101;m nojum&#x113;m, k&#x16B;tis, sta&#x13C;&#x13C;i, aploki, pagalmi&#x146;i un d&#x101;rzi&#x146;i. Pazemi un pavisam zemi lati&#x146;u, vabi&#x146;u vai k&#x101;r�u �ogi atdal&#x12B;ja saimniec&#x12B;bas citu no citas acij gr&#x16B;ti aptveram&#x101; l&#x12B;klo�u re�&#x123;&#x12B;, jo t&#x101;s nebija novietotas k&#x101;d&#x101; noteikt&#x101; k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;, bet izsvaid&#x12B;tas juku juk&#x101;m � da&#x13C;a it k&#x101; ier&#x101;vu�&#x101;s dzi&#x13C;um&#x101;, da&#x13C;a izvirz&#x12B;ju�&#x101;s uz priek�u, reiz&#x113;m labu gabali&#x146;u cita no citas, reiz&#x113;m sadr&#x16B;zm&#x113;ju�&#x101;s vienuviet, citur izn&#x101;ku�as vai l&#x12B;dz pa�ai krasta kraujai, bet citur atmezdam&#x101;s ar d&#x101;rzu mal&#x101;m un sta|]u sien&#x101;m pret lauku ce&#x13C;u.</p><p>Par �o cilv&#x113;ku mitek&#x13C;u garo m&#x16B;�u liecin&#x101;ja ap tiem augo�ie lielie, vecie koki. Daudzas m&#x101;jas grima kupl&#x101;s, sudrablapain&#x101;s aps&#x113;s, ap cit&#x101;m augstu sl&#x113;ja savas stalt&#x101;s galotnes tum�za&#x13C;&#x101;s liepas; raudo�ie b&#x113;rzi k&#x101;rst&#x12B;ja zajos pl&#x12B;vurus gar &#x113;ku sien&#x101;m un logiem, pel&#x113;ko v&#x12B;tolu dobu&#x13C;ainie stumbri pleta uz vis&#x101;m pus&#x113;m savus mezglainos zarus, d&#x101;rzos auga sirm&#x101;s, smagn&#x113;j&#x101;s bumbieres, bet pagalmos paretam iztur&#x12B;g&#x101;s, smuidr&#x101;s k&#x13C;avas. Zem&#x101;ki un jaun&#x101;ki par saviem vecajiem biedriem un ciema sargiem bija &#x137;ir�u un pl&#x16B;mju puduri, kas iepriecin&#x101;ja acis ar savu kuplo lapot&#x146;u dzi|aj&#x101;m &#x113;n&#x101;m un rieto�&#x101;s saules zelt&#x12B;to z&#x101;les pakl&#x101;ju. V&#x113;l zem&#x101;k, gar kl&#x113;�u un k&#x16B;�u pak�iem, auga zemas lazdas, me�a avenes un k&#x101;rkli, smar�&#x12B;g&#x101;s v&#x12B;griezes, zilau�u kr&#x16B;mi un tum�i dzelten&#x101;s dri&#x123;enes, jaukdam&#x101;s ar sniegbaltajiem t&#x12B;te&#x146;u zvani&#x146;iem un durst&#x12B;gajiem dad�iem. So nez&#x101;&#x13C;u brik�&#x146;u pie �ogiem un sienmal&#x113;m nevienam nebija ne laika, ne gribas rav&#x113;t, bet toties d&#x101;rzi grima der&#x12B;gu un v&#x113;rt&#x12B;gu augu haotisk&#x101; j&#x16B;kl&#x12B;. �eit p&#x101;ri za&#x13C;ajiem d&#x101;rz&#x101;jiem visur liegi l&#x12B;goj&#x101;s tievo &#x137;ime&#x146;u un di&#x13C;|u me�s, mago&#x146;u baltie un s&#x101;rtie ziedi. K&#x101; bieza siena pac&#x113;l&#x101;s augst&#x101;s ka&#x146;epes, ap slaidaj&#x101;m karti&#x146;&#x101;m tin&#x101;s pupu za&#x13C;&#x101;s vijas. D&#x101;rza gal&#x101;, turpat pie m&#x101;j&#x101;m, liel&#x101;k&#x101;s vai maz&#x101;k&#x101;s dob&#x113;s, savas spilgt&#x101;s un maig&#x101;s kr&#x101;sas cita caur citu jaukdamas, cita citu nom&#x101;kdamas, cita citu p&#x101;rsp&#x113;damas, zied&#x113;ja matiolas, malvas, kli&#x146;&#x123;er&#x12B;tes, dzelten&#x101;s ne&#x13C;&#x137;es, kupl&#x101;s rez&#x113;das, dievkoci&#x146;u kr&#x16B;mi&#x146;i, oran�&#x101;s kreses, smar�&#x12B;gie, s&#x101;rtie pu&#x137;uzirn&#x12B;�i.</p><p>Visu to savienoja �ogu un taci&#x146;u t&#x12B;kls. Taci&#x146;as, mezdamas sare�&#x123;&#x12B;tas cilpas, trauc&#x101;s no m&#x101;jas uz m&#x101;ju, graiz&#x12B;damas d&#x101;rzus, �&#x137;&#x113;rsodamas �ogus, lav&#x12B;dam&#x101;s gar sienmal&#x113;m, pazuzdamas, atkal par&#x101;d&#x12B;dam&#x101;s, atg&#x101;din&#x101;damas un likdamas dom&#x101;t par �eit rito�o straujo, daudzpus&#x12B;go, pla�o dz&#x12B;vi.</p><p>K&#x101; gleznas cita aiz citas par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s saimniec&#x12B;bas gan t&#x101;lum&#x101;, gan tuvum&#x101;, gan pa vienai, gan cie�i cita pie citas spiezdam&#x101;s, cita citai l&#x12B;dzin&#x101;dam&#x101;s un at�&#x137;irdam&#x101;s ar saviem apm&#x113;riem, kuplajiem kokiem un st&#x101;diem, kas ap t&#x101;m za&#x13C;oja. Zilaj&#x101; un za&#x13C;aj&#x101; fon&#x101; izkais&#x12B;tas, t&#x101;s veidoja lielu, pla�u ainavu, kas ielauz&#x101;s vakara v&#x113;sm&#x101; ar daudzbals&#x12B;gajiem trok�&#x146;iem.</p><p>Pla�i ieplest&#x101;m ac&#x12B;m Just&#x12B;ne raudz&#x12B;j&#x101;s apk&#x101;rt. Vi&#x146;a atrad&#x101;s pa�&#x101; ciema vid&#x16B;, kur satec&#x113;ja kop&#x101; visas takas un taci&#x146;as. T&#x101;s daudz&#x101;s m&#x101;jas, gar kur&#x101;m vai caur kuru pagalmiem un d&#x101;rziem vi&#x146;a g&#x101;ja, apdz&#x12B;voja vair&#x101;ki simti cilv&#x113;ku, kas visi p&#x113;c dienas darbiem bija izn&#x101;ku�i lauk&#x101;. Visur zib&#x113;t zib&#x113;ja sievie�u r&#x16B;tainie brun�i un kr&#x101;sain&#x101;s bl&#x16B;zes. Daudzos pagajmos, vist&#x101;m ska&#x13C;i kladzinot, sievietes smalk&#x101;s bals&#x12B;s sauca uz naktsgu&#x13C;u m&#x101;jputnus, citur v&#x113;l tup&#x113;ja vag&#x101;s, rav&#x113;damas d&#x101;rz&#x101;jus, citur n&#x113;�iem plecos g&#x101;d&#x101;ja &#x16B;deni vai lielos priek�autos nesa z&#x101;&#x13C;u kl&#x113;pjus, v&#x113;l citur durvju priek�&#x101; mazg&#x101;ja traukus vai d&#x101;rzos pl&#x16B;ca grozos sal&#x101;tu lapas, balandas, bietes. No t&#x12B;rumiem atgriezdamies, uzliku�i uz plat&#x101;m �&#x13C;&#x16B;c&#x113;m vienzirga vai divzirgu arklus, so&#x13C;oja v&#x12B;rie�i � veci un jauni, &#x123;&#x113;rbu�ies garos sv&#x101;rkos vai p&#x16B;ssv&#x101;rkos, z&#x101;bakos un bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m, maz&#x101;s gl&#x12B;t&#x101;s un liel&#x101;s pinkain&#x101;s cepur&#x113;s, vi&#x146;i klaig&#x101;ja uz zirgiem, pa gabalu cits ar citu p&#x101;rm&#x12B;dami da�us v&#x101;rdus. No p&#x13C;av&#x101;m vai s&#x113;ka laukiem, izkaptis zibin&#x101;dami, zarainos gr&#x101;bek&#x13C;us gais&#x101; izsl&#x113;ju�i, n&#x101;ca p&#x13C;&#x101;v&#x113;ji. Istab&#x101;s d&#x16B;ca maltuves un klaudz&#x113;ja au�amie st&#x101;vi. Uz katra celi&#x146;a, aiz katra zede&#x146;a skan&#x113;ja zirgu k&#x101;ju dipo&#x146;a, tur z&#x113;ni veda zirgus piegu&#x13C;&#x101;. Da�i zirgi skr&#x113;ja br&#x12B;v&#x101;, uz citiem s&#x113;d&#x113;ja bask&#x101;jaini pusaud�i, &#x123;&#x113;rbu�ies n&#x101;tn&#x101;s dr&#x113;b&#x113;s, ar l&#x12B;ksm&#x101;m sej&#x101;m zem pakaus&#x12B; atstumto cepuru nagiem. Katr&#x101; pagalm&#x101;, ar b&#x113;rniem l&#x12B;ksmi draiskodamies, vauk�&#x137;&#x113;ja vai smilkst&#x113;ja k&#x101;ds Muciks, 2uceks, Sargass vai Vil�eks, to v&#x101;rdi, b&#x113;rnu ska&#x13C;o balsu saukti, bija t&#x101;lu jo t&#x101;lu dzirdami. Pa kuplajiem d&#x101;rz&#x101;jiem �aud&#x12B;j&#x101;s pel&#x113;ki un melni ka&#x137;i. Ska&#x13C;ie gai&#x13C;i no �ogiem un koku pazar&#x113;m, gari stiepdami, v&#x113;l&#x113;ja labu nakti. P&#x12B;les, bariem no upes atgriezdam&#x101;s, uzk&#x101;pu�as krast&#x101;, p&#x113;k�&#x137;&#x113;damas met&#x101;s z&#x101;l&#x113;. &#x136;ir�u d&#x101;rzos meitenes pal&#x113;kdamas sniedz&#x101;s p&#x113;c ogu pilnajiem zariem, un �o &#x113;naino vietu tuvum&#x101; ne viens vien arkls uz mirkli apst&#x101;j&#x101;s un ne viena vien izkapts noskan&#x113;ja zaros, kad t&#x101;s &#x12B;pa�nieks nolieca galvu � nevar&#x113;ja saprast, vai p&#x113;c nopl&#x16B;ktas ogas vai pie meitenes s&#x101;rt&#x101;s auss zem matos iespraust&#x101;s kli&#x146;&#x123;er&#x12B;tes. Sur tur pie m&#x101;ju sienmal&#x113;m uz garajiem soliem, rokas kl&#x113;p&#x12B; saliku�as, r&#x101;mi sarun&#x101;dam&#x101;s, s&#x113;d&#x113;ja gados vec&#x101;kas sievietes.</p><p>Reiz&#x113;m, pie kal&#x113;ja dodamies, uz kume&#x13C;a aizj&#x101;ja pa staltam un bra�am jauneklim ar tik dai&#x13C;&#x101;m l&#x12B;nij&#x101;m veidotu, saul&#x113; zeltaini iedegu�u seju, it k&#x101; t&#x101; b&#x16B;tu liela m&#x101;kslinieka darin&#x101;ta. Reiz&#x113;m zem smuidro liepu rind&#x101;m l&#x113;n&#x101;m pag&#x101;ja gar&#x101;m sirms v&#x12B;rs. Tie bija &#x13C;audis, l&#x12B;dz&#x12B;gi �akl&#x101;m bit&#x113;m, smaga darba dar&#x12B;t&#x101;ji, rupjos ap&#x123;&#x113;rbos, ciet&#x101;m rok&#x101;m, tum�i iedegu�&#x101;m sej&#x101;m un sviedrain&#x101;m pier&#x113;m � ta�u &#x12B;gni tie nebija. Te �ur, te tur gais&#x101; uz-�alca sievie�u, jaunie�u vai b&#x113;rnu smieklu vilnis. Dziesmas, aizs&#x101;ktas un darba p&#x101;rtrauktas, uzspurgu�as un vien&#x101; viet&#x101; apklusu�as, tika uztvertas citur, gan tuv&#x101;k, gan t&#x101;l&#x101;k, gan draiski, gan skumji, l&#x12B;dz k&#x101;da v&#x12B;ri�&#x137;&#x12B;ga balss t&#x101;s p&#x101;rsp&#x113;ja, un tad p&#x101;ri pagalmiem, d&#x101;rziem un t&#x12B;rumiem aizskan&#x113;ja tas pa�as dziesmas pants, ko nesen, iedams aiz arkla, bija svilpojis Jans ...</p><p>K&#x13C;avi&#x146;a plaukusi ce&#x13C;mal&#x101;, cejmal&#x101;. Kur tu t&#x101; steigdamies, Ja�e&#x146;ka, Ja�e&#x146;kal</p><p>Varb&#x16B;t dziesma b&#x16B;tu turpin&#x101;jusies, ja tuv&#x101;kaj&#x101;s m&#x101;j&#x101;s p&#x113;k�&#x146;i neb&#x16B;tu izc&#x113;lies tracis, kur juku juk&#x101;m jauc&#x101;s asaras ar smiekliem. Uz ce&#x13C;a starp divu saimniec&#x12B;bu �ogiem par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s divi cilv&#x113;ki, viens no tiem bija neliela auguma sakumpis ve�uki&#x146;� gar&#x101;, l&#x12B;dz pa�ai apak�ai sapog&#x101;t&#x101; audekla garsv&#x101;rk&#x101;, bet otrs � slaida, plec&#x12B;ga mei�a s&#x101;rt&#x101; bl&#x16B;z&#x113; un kasta&#x146;br&#x16B;niem matiem. Ve�uki&#x146;a sniegbaltais garsv&#x101;rks nebija balt&#x101;ks par vi&#x146;a retajiem matiem uz dzelten&#x12B;g&#x101;s galvas, bet vi&#x146;a maz&#x101;, krunkain&#x101;, bezzobain&#x101; mute �aj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; bija pav&#x113;rta nep&#x101;rvaramas bail&#x113;s, ko pauda ar&#x12B; redzami drebo�&#x101;s rokas un viss kuslais, pan&#x12B;ku�ais augums. Vi&#x146;� dro�i vien nesp&#x113;tu notur&#x113;ties uz sav&#x101;m nedro�aj&#x101;m k&#x101;j&#x101;m, ja liel&#x101; un sp&#x113;c&#x12B;g&#x101; mei�a, pa pusei vi&#x146;u aptv&#x113;rusi, neatbalst&#x12B;tu un, noliekusies pie vi&#x146;a sejas, br&#x12B;�am laipni, br&#x12B;�am ar uzpl&#x16B;sto�u ener&#x123;iju neuzmundrin&#x101;tu:</p><p>� Nu nomierinies, vect&#x113;ti&#x146;! Nu iesim m&#x101;j&#x101;s, vect&#x113;ti&#x146;! Pacenko nav atbraucis! Pacenko vairs nav. Vi&#x146;� vairs p&#x113;c vecm&#x101;mi&#x146;as nebrauks. Vi&#x146;� jau ir miris, un vecm&#x101;'-mi&#x146;a mirusi! Nu l&#x16B;dzu, neau�ojies un n&#x101;c atpaka| m&#x101;j&#x101;s!</p><p>Bet vect&#x113;ti&#x146;� pretoj&#x101;s, cik sp&#x113;ka, un, nevelt&#x12B;dams mei�as mierin&#x101;jumiem nek&#x101;du v&#x113;r&#x12B;bu, turpin&#x101;ja sav&#x101; &#x137;&#x113;rksto�aj&#x101; bals&#x12B; �|upst&#x113;t un klaig&#x101;t:</p><p>� Steigsimies! Uzmekl&#x113;sim! Nosit&#x12B;sim pavedin&#x101;t&#x101;ju! Vecm&#x101;mu&#x13C;u neatdo�u. Kur vi&#x146;� ir? Iesim, Jadvidze, mekl&#x113;sim! Iesim �igl&#x101;k!</p><p>Mei�a, cie�&#x101;k pietur&#x113;dama vi&#x146;a gr&#x12B;&#x13C;&#x12B;go augumu, atk&#x101;rtoja:</p><p>� Pacenko nav! Pacenko jau sen miris un nekad vairs �urp nebrauks. Tevi, vect&#x113;ti&#x146;, tie negantie Ladisa puikas tikai baida.</p><p>Bet vecais, savu atk&#x101;rtodams, r&#x101;v&#x101;s uz priek�u, v&#x113;l vair&#x101;k tr&#x12B;c&#x113;ja un draud&#x113;ja ar v&#x101;jo roku. Aiz vi&#x146;iem smiedamies izl&#x113;ca divi ciema resga|i kail&#x101;m galv&#x101;m, bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m un ska&#x13C;&#x101; bals&#x12B; klaig&#x101;ja:</p><p>� Pacenko ir atbraucis! Pacenko ir atbraucis un aizved&#x12B;s vect&#x113;ti&#x146;a vecen&#x12B;ti!</p><p>Mei�a pac&#x113;la galvu ar izsp&#x16B;ru�ajiem, kasta&#x146;br&#x16B;najiem matiem; no vi&#x146;as zilaj&#x101;m ac&#x12B;m uz apa&#x13C;ajiem, sasarku�ajiem vaigiem rit&#x113;ja asaras .. .</p><p>� Ko lai es ies&#x101;ku! � vi&#x146;a raud&#x101;ja. � Puikas baida un baida vect&#x113;ti&#x146;u, un vi&#x146;� tikai iet un iet... Atkal uzdursies uz sliktiem &#x13C;aud&#x12B;m vai pakrit&#x12B;s un sasit&#x12B;sies k&#x101; toreiz...</p><p>Jans pa�ukst&#x113;ja Just&#x12B;nei:</p><p>� Vecais t&#x101; vienm&#x113;r trako, tikl&#x12B;dz k&#x101;ds pasaka, ka atbraucis Pacenko... Pacenko k&#x101;dreiz nov&#x12B;lis vi&#x146;am sievu un aizvedis pasaul&#x113;.</p><p>Bet Anzelms s&#x101;ka so&#x13C;ot &#x101;tr&#x101;k un, nost&#x101;jies ve�ukam priek�&#x101;, sav&#x101; l&#x113;n&#x12B;gaj&#x101; bals&#x12B; nopras&#x12B;ja:</p><p>� Kur tad pans Jakubs t&#x101; grib iet?</p><p>Vecais pac&#x113;la savas maz&#x101;s a�eles no sasarku�o, piet&#x16B;ku�o plakstu apak�as pret Anzelmu.</p><p>� &#x410;... &#x430;... a... man �&#x137;iet... pans Simons?</p><p>� J&#x101;, Simons, bet kurp pans Jakubs iedams?</p><p>� Simons, � Jans paskaidroja Just&#x12B;nei, � bija mans vect&#x113;vs, mana t&#x113;va un t&#x113;vo�a t&#x113;vs. Jakubs dz&#x12B;vos cilv&#x113;kus nepaz&#x12B;st un notur visus par to miru�ajiem t&#x113;viem un vect&#x113;viem... glu�i t&#x101;, it k&#x101; dz&#x12B;votu miru�o vid&#x16B;...</p><p>� Pacenko atbraucis! � &#x101;tri plaksti&#x146;us mirk�&#x137;in&#x101;dams, aizvainota b&#x113;rna bals&#x12B; ve�uks atk&#x101;rtoja.</p><p>Anzelms izsl&#x113;j&#x101;s un noteikt&#x101; bals&#x12B; pazi&#x146;oja:</p><p>� Pacenko nav atbraucis un nekad vairs neatbrauks, �ai pasaul&#x113; vi&#x146;a vairs nav.</p><p>Ve�uka b&#x101;l&#x101;, bezzobain&#x101; mute pav&#x113;r&#x101;s, un vi&#x146;� p&#x101;rst&#x101;ja tr&#x12B;c&#x113;t un rauties uz priek�u.</p><p>� Nav atbraucis? J&#x16B;s, Simon, sak&#x101;t, ka nav atbraucis! ... Tad �ie puikas atkal man sameloju�i. Atskr&#x113;ja un kliedz: �Atbraucis!� Bet vai noteikti nav atbraucis?</p><p>� Nav atbraucis, � Anzelms atk&#x101;rtoja.</p><p>� Goda v&#x101;rds? � vecais nemier&#x12B;gi v&#x113;lreiz p&#x101;rjaut&#x101;ja.</p><p>� Goda v&#x101;rds! � Anzelms svin&#x12B;g&#x101; bals&#x12B; apliecin&#x101;ja.</p><p>Vecais pavisam nomierin&#x101;j&#x101;s, mei�a pastiepa savu lielo, sarkano roku Anzelmam.</p><p>� Pateicos! � vi&#x146;a sac&#x12B;ja. � &#x13B;oti pateicos! Vi&#x146;� vienm&#x113;r jums tic; ir tikai da�i cilv&#x113;ki ciem&#x101;, kam vi&#x146;� vienm&#x113;r tic... Vect&#x113;ti&#x146;, � atkal noliekusies pie ve�u-ki&#x146;a, vi&#x146;a piemetin&#x101;ja, � l&#x16B;dzu, iesim m&#x101;j&#x101;s... �ovakar vakari&#x146;&#x101;s b&#x16B;s pieni&#x146;� un p&#x12B;r&#x101;dzi&#x146;i ar &#x137;ir�iem ...</p><p>Vi&#x146;a grib&#x113;ja pagriezt veco pret m&#x101;jas v&#x101;rtiem, bet tas smaid&#x12B;ja un redzami cent&#x101;s izslieties taisns.</p><p>� Bet... bet... kur pans Simons iedams?</p><p>� Pie Jana un Cec&#x12B;lijas, � jaut&#x101;tais atbild&#x113;ja.</p><p>Lik&#x101;s, it k&#x101; nejau�s saules stars b&#x16B;tu apmirdz&#x113;jis ve�uka kailo pakausi un izl&#x12B;dzin&#x101;jis krunkas sej&#x101;. Vi&#x146;a smaids k&#x13C;uva pavisam plats un labsird&#x12B;gs, acis cent&#x101;s l&#x16B;koties aug�up, r&#x101;d&#x12B;t&#x101;jpirksts, tievs un dzeltens, pac&#x113;l&#x101;s l&#x12B;dz galvai, un Jakubs mazliet drebo�&#x101;, pacil&#x101;t&#x101; bals&#x12B; ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Jans un Cec&#x12B;lija! Ah&#x101;! Jans un Cec&#x12B;lija! Tas noticis pavisam sen, b&#x16B;s k&#x101;di simt gadi pag&#x101;ju�i, bet var b&#x16B;t, ka ar&#x12B; maz&#x101;k, p&#x113;c tam kad lietuvie�u tauta pie&#x146;&#x113;musi krist&#x12B;go tic&#x12B;bu. Toreiz �ai pus&#x113; ierad&#x101;s �is p&#x101;ris...</p><p>Vi&#x146;� dro�i vien b&#x16B;tu run&#x101;jis t&#x101;l&#x101;k, ja vien Jadviga, nolaidusi rokas gar s&#x101;niem, neb&#x16B;tu ar pla�u smaidu pakniks&#x113;jusi Anzelmam:</p><p>� Varb&#x16B;t j&#x16B;s b&#x16B;siet tik laipni un, b&#x16B;dami tik tuvu, iegriez&#x12B;sieties pie mums ...</p><p>Vi&#x146;as zil&#x101;s acis p&#x101;ris rei�u ies&#x101;&#x146;us pa�&#x137;&#x12B;l&#x101;s pret Janu.</p><p>� Negrib&#x113;tu b&#x16B;t jums par apgr&#x16B;tin&#x101;jumu, � Anzelms atbild&#x113;ja.</p><p>Mei�a pakniks&#x113;ja atkal.</p><p>� Par apgr&#x16B;tin&#x101;�anu nav ko run&#x101;t... l&#x16B;dzu, &#x13C;oti l&#x16B;dzu, vect&#x113;ti&#x146;� b&#x16B;s &#x13C;oti apmierin&#x101;ts ...</p><p>Bet Anzelmam vajadz&#x113;ja laik&#x101; nok&#x13C;&#x16B;t pie m&#x113;r&#x137;a. Cien&#x12B;gi paklan&#x12B;jies un cepuri augstu virs galvas pac&#x113;lis, vi&#x146;� dev&#x101;s t&#x101;l&#x101;k. Jadviga noskuma, apsk&#x101;va roku vect&#x113;vam ap pleciem un, noliekusies p&#x101;r vi&#x146;u ar savu plato augumu un pajuku�aj&#x101;m matu p&#x12B;n&#x113;m, ievad&#x12B;ja s&#x113;t&#x101;, kur dz&#x12B;vojam&#x101; m&#x101;ja ar lieveni un �etriem logiem tikko bija saskat&#x101;ma aiz kuplaj&#x101;m, sudrabainaj&#x101;m aps&#x113;m.</p><p>Anzelms l&#x113;ni pagriez&#x101;s pret Janu, kas ar da�iem galdnieka r&#x12B;kiem rok&#x101;s pa gabali&#x146;u vienaldz&#x12B;gi v&#x113;roja �o ainu.</p><p>� B&#x16B;tu g&#x101;jis un pal&#x12B;dz&#x113;jis Jadvidzei vecot&#x113;vu nomierin&#x101;t ...</p><p>Puisis mazliet izstiepa l&#x16B;pas, pal&#x16B;koj&#x101;s tuv&#x101;kas &#x113;kas jumt&#x101;, nok&#x101;s&#x113;j&#x101;s un atteica:</p><p>� Ir jau nomierin&#x101;jies!</p><p>S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; net&#x101;lu no vec&#x101; Jakuba un vi&#x146;a mazmeitas s&#x113;tas k&#x101;d&#x101; &#x113;rt&#x101; pagalmi&#x146;&#x101; ieskan&#x113;j&#x101;s ska&#x13C;as p&#x101;rrunas vair&#x101;ku cilv&#x113;ku starp&#x101;, kas bija sast&#x101;ju�ies cie�&#x101; pulci&#x146;&#x101;. Vi&#x146;u vid&#x16B; vistrok�&#x146;ain&#x101;k skan&#x113;ja dedz&#x12B;g&#x101; Fabiana balss. &#x100;tri apskr&#x113;jis ciematu, sav&#x101;cis vair&#x101;kus kaimi&#x146;us, vi&#x146;� deva paskaidrojumus par tiesas gaitu, no kuras tikko k&#x101; bija atgriezies. Var&#x113;ja dzird&#x113;t vi&#x146;a izsaucienus:</p><p>� Lai dies mani soda!</p><p>Bet p&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a:</p><p>� Lai tad es izputu, ja nepar&#x101;d&#x12B;�u, k&#x101; kaza gan&#x101;ma!</p><p>P&#x101;ris arklu un ec&#x113;�u ar neizj&#x16B;gtiem zirgiem st&#x101;v&#x113;ja pie s&#x113;tas v&#x101;rtiem. Vi&#x146;u saimnieki zi&#x146;k&#x101;ri, satraukti klau-sij&#x101;s run&#x12B;gaj&#x101; kaimi&#x146;&#x101;. Reiz&#x113;m da�i kaut ko run&#x101;t&#x101;jam pajaut&#x101;ja vai ap�aub&#x12B;ja, bet k&#x101;ds gar� nopietna izskata v&#x12B;rs pel&#x113;k&#x101; j&#x113;ren&#x12B;c&#x101;, kalsno seju deln&#x101;s atspiedis, caur tum�aj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m gausi, vienmu&#x13C;i apstiprin&#x101;dams, atk&#x101;rtoja:</p><p>� Nu k&#x101; tad! Protams! K&#x101;d&#x113;&#x13C; gan ne! Skaidrs!</p><p>K&#x101;ds cits, redzams, pavisam tr&#x16B;c&#x12B;gs, bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m un pakulu sv&#x101;rkos, ar platu, skaistu pieri un nevald&#x101;mu matu cekulu, zemnieciski stost&#x12B;damies, vai ik br&#x12B;di �&#x113;li nop&#x16B;t&#x101;s:</p><p>� Ak, m&#x113;s nabadzi&#x146;i, nabadzi&#x146;i, ko lai ies&#x101;kam bez gan&#x12B;b&#x101;m! Ak, ja patie�&#x101;m, ja m&#x113;s t&#x101;s ieg&#x16B;stam!</p><p>Tre�ais, jauns un izskat&#x12B;gs, ar c&#x12B;t&#x12B;gi koptu b&#x101;rdi&#x146;u un di�man&#x12B;gi uzskrull&#x113;t&#x101;m &#x16B;s&#x101;m, klaig&#x101;ja:</p><p>� Gatavs un kviti! Gan&#x12B;b&#x101;m j&#x101;pieder m&#x16B;su ciemam, gatavs un kviti!</p><p>� No &#x100;dama un Ievas laikiem mums pieder&#x113;ju�as, � cauri visu citu bals&#x12B;m atkal atskan&#x113;ja &#x137;ild&#x12B;g&#x101; Fabiana balss.</p><p>Anzelms s&#x101;ka iet &#x101;tr&#x101;k. P&#x113;c vi&#x146;a iztur&#x113;�an&#x101;s bija redzams, ka vi&#x146;� vair&#x101;s no vis&#x101;diem str&#x12B;diem un &#x137;ild&#x101;m. Mezdams trauksmainus skatienus uz trok�&#x146;aino p&#x16B;l&#x12B;ti, vi&#x146;� aizlav&#x12B;j&#x101;s gar&#x101;m gar pa�u �&#x137;&#x16B;n&#x12B;�a sienu.</p><p>� Gan&#x12B;bas nekad nav biju�as m&#x16B;su un sv&#x113;ti pieder Kor�inas panam, � vi&#x146;� klusu sac&#x12B;ja. � Bet zemnieki par katru zemes sauju gatavi vai nomirt aiz skaud&#x12B;bas ...</p><p>Atb&#x12B;d&#x12B;jis cepuri pakaus&#x12B;, Anzelms pakrat&#x12B;ja galvu.</p><p>� Kaut gan p&#x113;c citu ieskatiem, � vi&#x146;� turpin&#x101;ja, � var teikt, ka zeme tik &#x13C;oti pievelk t&#x101;p&#x113;c, ka da�iem t&#x101;s nemaz nav... Pie mums vis&#x101;di gad&#x101;s: vieniem maize, citiem raize ...</p><p>Vi&#x146;i pa�reiz g&#x101;ja gar&#x101;m mazai b&#x16B;delei, tai nebija ne d&#x16B;me&#x146;a, ne lieve&#x146;a, ne �oga, mazaj&#x101; d&#x101;rzi&#x146;&#x101; auga no�&#x113;lojami d&#x101;rz&#x101;ji, un viens vien&#x12B;gs milz&#x12B;gs ozols ar saviem izplestajiem zariem, lik&#x101;s, grib&#x113;ja to pasl&#x113;pt. Pa va&#x13C;&#x113;j&#x101;m priek�nama durv&#x12B;m pl&#x16B;da nel&#x101;ga smaka, iek�&#x101; tums&#x101; urk�&#x137;&#x113;ja siv&#x113;ns, bet b&#x101;la sieviete, zem&#x113; s&#x113;d&#x113;dama, mizoja kartupe&#x13C;us.</p><p>� T&#x101; ir Ladisova jeb Vladislava b&#x16B;da, t&#x101; pa�a La-disa, kas tur st&#x101;v&#x113;ja pie Fabiana un run&#x101;ja ar zemniekiem; apprec&#x113;ja zemnieci, tagad vi&#x146;iem �etri b&#x113;rni, bet zemes nav vair&#x101;k par pusotra morga. Vis&#x101;di, � Anzelms atk&#x101;rtoja, � pie mums gad&#x101;s ...</p><p>Patie�&#x101;m, nevienam nebija gr&#x16B;ti saprast, ka at�&#x137;ir&#x12B;ba starp ciema iedz&#x12B;vot&#x101;jiem bija. Tik no�&#x113;lojamu un kailu b&#x16B;de&#x13C;u k&#x101; Ladisu nebija daudz, bet ar&#x12B; tur&#x12B;g&#x101;ko vid&#x16B; bija j&#x16B;tama starp&#x12B;ba ien&#x101;kumu un labkl&#x101;j&#x12B;bas zi&#x146;&#x101;. Zeme, �is vien&#x12B;gais pamats, uz k&#x101; dibin&#x101;j&#x101;s saimniec&#x12B;bas, nebija vien&#x101;di sadal&#x12B;ta; jau sen, varb&#x16B;t pat gadu simte&#x146;iem ilgi, paaudzes un &#x123;imenes dal&#x12B;ju�as sav&#x101; starp&#x101; zemi, kas vi&#x146;iem sv&#x113;ta un d&#x101;rga; �aj&#x101; za|umu un ziedu bezgal&#x12B;b&#x101; liju�i ne tikai bag&#x101;t&#x12B;ga sviedru rasa, bet ar&#x12B; asaras. Tikai koki pa laika galam savus kuplos zarus bija pletu�i tiklab p&#x101;r tur&#x12B;bu, k&#x101; ar&#x12B; p&#x101;r nabadz&#x12B;bu, un daba, �&#x113;lsird&#x12B;ga vai vienaldz&#x12B;ga, kl&#x101;jusi p&#x101;ri visam parad&#x12B;zes dzejisko pl&#x12B;vuru.</p><p>Negaidot Anzelms pameta ciemu, nogriez&#x101;s no st&#x101;vi lejup ejo�&#x101; ce&#x13C;a, kur apak�&#x101;, no �&#x12B;s vietas v&#x113;l neredzama, tec&#x113;ja Nemuna. Lik&#x101;s, it k&#x101; no saules apsp&#x12B;d&#x113;ta un sild&#x12B;ta pla�uma b&#x16B;tu ieg&#x101;ju�i �aur&#x101;, &#x113;nain&#x101;, v&#x113;s&#x101; gaiten&#x12B;. Vi&#x146;u priek�&#x101; pav&#x113;r&#x101;s tik gara grava, ka pat visas&#x101;kais skatiens nesp&#x113;ja saredz&#x113;t tai gala, un tik dzi&#x13C;a, ka abas t&#x101;s sienas pac&#x113;l&#x101;s p&#x101;ri galv&#x101;m k&#x101; augsti kalni. S&#x101;kum&#x101; sienas bija kailas, smil�ainas, nezin&#x101;ma sp&#x113;ka izrobotas un bedrainas, �ur tur auga pa kadi&#x137;u kr&#x16B;mam vai p&#x101;ri bezdibenim pac&#x113;l&#x101;s k&#x101;da �mauga prie-d&#x12B;te. Pamaz&#x101;m uz sienas dzelten&#x101; fona par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s za&#x13C;umi, k&#x13C;&#x16B;dami arvien kupl&#x101;ki, l&#x12B;dz beidzot izv&#x113;rt&#x101;s za&#x13C;ojo�&#x101;, daudzkr&#x101;sain&#x101;, da�&#x101;du ziedu pieb&#x101;rst&#x12B;t&#x101; j&#x16B;r&#x101;. Kur vien acis meta � uz priek�u vai aug�up, uz st&#x101;vaj&#x101;m krauj&#x101;m vai l&#x113;zenaj&#x101;m nog&#x101;z&#x113;m, � visur za&#x13C;oja alk�&#x146;u un b&#x113;rzu birztali&#x146;as, gai�as un dzidras, paceldam&#x101;s p&#x101;ri necaurejamiem b&#x101;rbe&#x13C;u, kazen&#x101;ju, aven&#x101;ju, ziedo�u me�roz&#x12B;�u, sarkanu ogu &#x137;ekaru piek&#x101;rtajiem zalkte&#x146;u biezok&#x146;iem, p&#x101;ri irben&#x101;jiem, kas bija pilni ziedu k&#x101; baltas sniega kupenas un zem kuriem k&#x101; za&#x13C;� pakl&#x101;js kuploja �uburain&#x101; lucerna, liel&#x101;s n&#x101;tres, asi smar�ojo�&#x101;s v&#x113;rmeles, garo lauku kumel&#x12B;�u zvaigzn&#x12B;tes un savva&#x13C;as saulgriezes, me�a api&#x146;i, kas saviju�ies ar k&#x101;rkliem neat�&#x137;etin&#x101;m&#x101; re�&#x123;&#x12B;, kam, �&#x137;ita, nav ne gala, ne malas. Viss tas ab&#x101;s pus&#x113;s no aug�as lieliem, da�&#x101;di izloc&#x12B;tiem vi&#x13C;&#x146;iem novi&#x13C;&#x146;oja l&#x12B;dz pa�am ielejas dibenam. Pa�&#x101; aug�&#x101; saule ritin&#x101;ja platu gaismas zelta jostu, kur&#x101; trauslie alk�&#x146;i un baltie b&#x113;rzu stumbri �&#x137;ita skaistum&#x101; drebam un sudrabojamies. Bet zem&#x101;k �&#x12B; saules josta b&#x101;l&#x113;ja un dzisa, l&#x12B;dz piln&#x12B;gi izgaisa. Aizas dzi&#x13C;um&#x101; vald&#x12B;ja v&#x113;sa, valgmes pilna &#x113;na. Pa�&#x101; gravas diben&#x101;, asus l&#x12B;kumus mezdamas, loc&#x12B;j&#x101;s leknas p&#x13C;avas. T&#x101; atkl&#x101;ja gadsimtiem vecus dabas nosl&#x113;pumus; st&#x101;st&#x12B;ja par tiem nevienam nezin&#x101;miem un seniem laikiem, kad �aj&#x101; zemes st&#x16B;r&#x12B;t&#x12B;, kur tagad ple�as grava, biju�i varenas upes krasti. K&#x101;dreiz sensenos laikos te varena straume izr&#x101;vusi sev gultni, t&#x101;s &#x16B;de&#x146;i jau sen sen kam&#x113;r aizpl&#x16B;du�i, bet atst&#x101;tais mitrums v&#x113;l tagad bag&#x101;t&#x12B;gi dzird&#x12B;ja lekni za&#x13C;ojo�&#x101;s p&#x13C;avas un kr&#x101;�&#x146;i kuplojo�os biezok&#x146;us, kas lieliem vi&#x13C;&#x146;iem kl&#x101;ja augstos krastus. Skaist&#x101;s, jauk&#x101;s p&#x13C;avas arvien vair&#x101;k sak&#x13C;&#x101;v&#x101;s �aur&#x101; aiz&#x101;, un taci&#x146;as, vezdamas gravas dzi&#x13C;um&#x101;, s&#x101;ka v&#x12B;ties pa krasta nog&#x101;z&#x113;m, te kail&#x101;m, klin�ain&#x101;m, asu plaisu sa�&#x137;elt&#x101;m un dzelo&#x146;ainu kr&#x16B;mu segt&#x101;m, te atkal za&#x13C;ojo�&#x101;m un nosl&#x113;pumain&#x101;m, nozuzdamas zem kupl&#x101;s lapotnes kl&#x101;ja. Bija j&#x16B;tams, ka grav&#x101; tuvojas mitras un avok�&#x146;ainas vietas. Lieli, dr&#x113;gnum&#x101; aps&#x16B;noju�i akme&#x146;i, zili neaizmirstul&#x12B;�u laukumi&#x146;i, plati iepletu�ies lazdu kr&#x16B;mi, un zem m&#x12B;ksto sir�veida pure&#x146;u un ieapa&#x13C;o m&#x101;ll&#x113;pe&#x146;u lapu segas skan&#x113;ja klusa, tikko sadzirdama �urkst&#x113;�ana. Tad kaut kas ieurdz&#x101;s un ies&#x12B;c&#x101;s, glu�i k&#x101; &#x16B;dens, gatavodamies uz v&#x101;r&#x12B;�anos. Tas bija avoti&#x146;�, kas krist&#x101;ldzidrs dzirkst&#x12B;ja zem lazd&#x101;ja zariem un k&#x101; tieva urdzi&#x146;a aizloc&#x12B;j&#x101;s starp kuplaj&#x101;m puren&#x113;m un rudajiem akme&#x146;iem. Biezaj&#x101; lazd&#x101;j&#x101; augstu c&#x113;la savus zilos ziedus cigori&#x146;i, baltie c&#x16B;kau�i, �uburain&#x101;s, violet&#x101;s zirdzenes, no robainajiem heliotropu ziediem pl&#x16B;da reibino�a smar�a. Un �&#x137;ita, ka lielaj&#x101; klusum&#x101; daba at&#x13C;&#x101;vusi skan&#x113;t tikai strauti&#x146;a sudrabainajai balsij. Putni vid�er&#x113;ja kraujas aug�&#x113;j&#x101;s mal&#x101;s gai�ajos alk�&#x146;os un b&#x113;rzos, bet �eit, apak�&#x101;, to tikpat k&#x101; nebija. Avoti&#x146;� burbu&#x13C;oja, strauti&#x146;� urdza, reiz&#x113;m b&#x101;rbe&#x13C;u vai pab&#x113;rza kr&#x16B;m&#x101; iespurdz&#x101;s pa putni&#x146;am vai ar&#x12B; no strauti&#x146;a atskr&#x113;ja k&#x101;da draiska v&#x113;smi&#x146;a un, klusi �abot, notrauca me�roz&#x12B;tei pa lapi&#x146;ai.</p><p>Just&#x12B;ne, starp lazd&#x101;m nost&#x101;jusies un uz priek�u saliekusies, pa gabali&#x146;u v&#x113;roja lap&#x101;s un ziedos apsl&#x113;pto avoti&#x146;u. Aiz vi&#x146;as nost&#x101;j&#x101;s ar&#x12B; Anzelms un, sa&#x146;&#x113;mis b&#x101;rdu rok&#x101;, raudz&#x12B;j&#x101;s apk&#x101;rt. Vi&#x146;a gr&#x16B;tsird&#x12B;g&#x101;s acis tagad bija noskaidroju�&#x101;s; zobgal&#x12B;gi smaid&#x12B;dams, vi&#x146;� l&#x113;n&#x101;m skait&#x12B;ja:</p><p>M&#x12B;l&#x12B;gs v&#x113;ji&#x146;� lapas paij&#x101;, Strauti&#x146;� irdz un mieg&#x101; aij&#x101; ...</p><p>T&#x101; bija k&#x101; klusa atbalss, kas no t&#x101;l&#x101;s jaun&#x12B;bas dien&#x101;m lika atskan&#x113;t aizmirstas dziesmas v&#x101;rdiem. Tad Anzelms pirmais dev&#x101;s t&#x101;l&#x101;k, k&#x101;pdams krauj&#x101; pa dabas veidot&#x101;m koku sak&#x146;u un zem&#x113; iegulu�u akme&#x146;u k&#x101;pn&#x113;m. K&#x101;pa vi&#x146;� gausi, sakucis uz priek�u, redzams, k&#x101;p�ana tam nebija viegla, bet Jans, lauzdams sev ce&#x13C;u cauri kr&#x16B;miem, pal&#x12B;dz&#x113;ja t&#x113;vocim tikt p&#x101;ri gr&#x16B;t&#x101;kaj&#x101;m viet&#x101;m. Lai uzk&#x101;ptu st&#x101;vaj&#x101; krauj&#x101;, Janam nevajadz&#x113;ja nek&#x101;du k&#x101;p&#x146;u. Vi&#x146;a slaidais un staltais augums �&#x16B;poj&#x101;s uz ab&#x101;m pus&#x113;m, glu�i k&#x101; jautra uzvaras g&#x101;jien&#x101; izbaud&#x12B;dams savu sp&#x113;ku. Reiz&#x113;m tas piln&#x12B;gi nozuda garajos brik�&#x146;os, reiz&#x113;m bija redzama tikai galva ar mazo cepur&#x12B;ti un balt&#x101; piedurkn&#x113; iet&#x113;rpta roka, ko vi&#x146;� g&#x101;d&#x12B;gi pastiepa vecajam. Just&#x12B;nei pazib&#x113;ja k&#x101;da aina. Vi&#x146;a bija redz&#x113;jusi �os pa�us cilv&#x113;kus k&#x101;pjam augstaj&#x101; Nemunas krast&#x101;, toreiz viens no vi&#x146;iem reiz&#x113;m bija apst&#x101;jies un pagriezis seju pret atv&#x113;rto logu, pie kura st&#x101;v&#x113;ja vi&#x146;a. Bet �&#x12B;s atmi&#x146;as tikai uz mirkli p&#x101;r&#x146;&#x113;ma meiteni, vi&#x146;a zi&#x146;k&#x101;ri l&#x16B;koj&#x101;s apk&#x101;rt.</p><p>Tagad vi&#x146;i atrad&#x101;s tikai da�us so&#x13C;us no gravas aug�&#x113;j&#x101;s malas jauk&#x101; nog&#x101;z&#x113;, kas veidoja nelielu, mazliet iesl&#x12B;pu laukumi&#x146;u. Vajadz&#x113;ja tikai drusku pacelt acis, lai redz&#x113;tu virs pa�as kraujas malas l&#x12B;gojamies rudzu b&#x101;rkstis. &#x112;nain&#x101;s, grumbu&#x13C;ain&#x101;s alejas gal&#x101; atrad&#x101;s milz&#x12B;gs akmens dzi&#x13C;iem dobumiem, kuri labi noder&#x113;ja par s&#x113;dek&#x13C;iem, viet&#x101;m apaudzis ar sirmu un br&#x16B;nu s&#x16B;nu, viet&#x101;m apvijies ar lokanajiem kazen&#x101;jiem un &#x137;&#x113;rpjiem. Uz prie�u skuju un paretas z&#x101;les kl&#x101;ta laukumi&#x146;a auga vair&#x101;kas tievas priedes ar kupl&#x101;m galotn&#x113;m un varena bumbiere pleta savu �auro lapu biezokni. Zem �&#x12B;m pried&#x113;m un bumbieres kaut kas s&#x101;rtoj&#x101;s, zib&#x113;ja un balsn&#x12B;ja; vajadz&#x113;ja paiet zem kokiem, lai var&#x113;tu saskat&#x12B;t, ka tas ir kapa piemineklis.</p><p>Tas bija pavisam vienk&#x101;r�s pieminekljs<sub>:</sub> bet darin&#x101;ts un izrot&#x101;ts t&#x101;, ka b&#x16B;tu j&#x101;pamekl&#x113; vair&#x101;ku gadsimtu pag&#x101;tn&#x113;, lai atrastu otru t&#x101;du. Pamat&#x101; tam bija akmens se�&#x101;m �&#x137;autn&#x113;m, kas uz aug�u sa�aurin&#x101;j&#x101;s, veidodams krustu, uz kura sarkan&#x101; fona balsn&#x12B;ja Kristus t&#x113;ls, pieminek&#x13C;a s&#x101;nus sedza da�&#x101;du kr&#x101;su embl&#x113;mas un fig&#x16B;ras. Tur bija ar baltu kr&#x101;su lakoti, cie�i krustam piegulo�i galvaskausi un Kristus cie�anu relikvijas, jaunavas Marijas bareljefs, caururbts ar septi&#x146;&#x101;m, k&#x101;dreiz zelt&#x12B;t&#x101;m, p&#x12B;&#x137;veid&#x12B;gi darin&#x101;t&#x101;m bult&#x101;m; bija tur sv&#x113;to t&#x113;li, tie, atbalst&#x12B;ju�ies uz elko&#x146;iem, dom&#x12B;gi s&#x113;d&#x113;ja uz m&#x101;la vai koka blu&#x137;&#x12B;�iem. P&#x113;c �o t&#x113;lu liesajiem augumiem, p&#x113;c vi&#x146;u garum&#x101; izstieptajiem locek&#x13C;iem, p&#x113;c apdrupu�aj&#x101;m sej&#x101;m, no kur&#x101;m laiks bija nodz&#x113;sis vaibstus, var&#x113;ja saskat&#x12B;t sen pag&#x101;ju�u laiku gaumi un darbu. Krusts bija tik vecs, ka draud&#x113;ja sag&#x101;zties, bet krust&#x101; sistais Kristus t&#x113;ls un s&#x101;nu rot&#x101;jumi, laika zoba izvagoti, izbalu�i, bija saglab&#x101;ju�i savas galven&#x101;s iez&#x12B;mes nemain&#x12B;gas. Krustu sedza un pasarg&#x101;ja no piln&#x12B;gas boj&#x101; ejas lubu jumti&#x146;�. Uz krusta plat&#x101;s pak&#x101;jes balsn&#x12B;ja v&#x113;l diezgan skaidrs, kaut ar&#x12B; viet&#x101;m nobru�&#x101;ts uzraksts:</p><p>Jans un Cec&#x12B;lija, 1549. g.</p><p>memento mori</p><p>Tikai uzv&#x101;rdu tur nebija. No �&#x12B;m bezuzv&#x101;rda kapen&#x113;m, ko no pasaules �&#x137;&#x12B;ra augst&#x101; gravas siena, tr&#x12B;s gadsimti bija raudz&#x12B;ju�ies uz za&#x13C;ojo�o gravu ar apak�&#x101; urdzo�o strauti&#x146;u, uz milz&#x12B;go, s&#x16B;n&#x101;m un kr&#x16B;miem apaugu�o akmeni, uz lielo gravas trijst&#x16B;ri pie Nemunas, kas �aj&#x101; vakar&#x101; mier&#x12B;gi mirdz&#x113;ja zila un sudrabota.</p><p>Aiz �&#x137;ietami nekust&#x12B;g&#x101;s upes virs pa�&#x101;m prie�u sila galotn&#x113;m vientu&#x13C;i zviln&#x113;ja saules ripa, un t&#x101;s stari cauri tum�ajiem zaru vainagiem krita uz neskait&#x101;majiem, dzeltenajiem prie�u stumbriem.</p><p>Te valdo�o klusumu p&#x101;rtrauca �v&#x12B;ko&#x146;a, kas c&#x113;l&#x101;s, &#x113;velei sl&#x12B;dot pa zem&#x113; gulo�o, jau pa pusei apstr&#x101;d&#x101;to koka blu&#x137;i. Pie kapa non&#x101;cis, Anzelms vispirms no&#x146;&#x113;ma no galvas lielo cepuri, tad uzlika to atkal galv&#x101; un klus&#x113;dams, uzacis savilcis, nogrima darb&#x101;. L&#x113;n&#x101;m un, �&#x137;ita, pavisam meh&#x101;niski vi&#x146;a gar&#x101; un b&#x101;l&#x101; 'roka nep&#x101;rtraukti</p><p>lika sl&#x12B;d&#x113;t darba r&#x12B;kam pa koka virsmu. Pussatrun&#x113;ju�o krustu, kuru pirm&#x101; rudens v&#x113;ja br&#x101;zma var&#x113;ja nog&#x101;zt, vajadz&#x113;ja nomain&#x12B;t ar citu. Pirms vair&#x101;kiem gadu desmitiem �o pa�u darbu bija veicis tagad jau pavisam vecais un pa pusei juku�ais Jakubs. Nu bija pien&#x101;kusi reize Anzelmam par&#x16B;p&#x113;ties par �o dro�i vien daudz&#x101;m paaudz&#x113;m d&#x101;rgo pieminekli, jo katr&#x101; no t&#x101;m bija atradies k&#x101;ds, kas tam ne|&#x101;va pagaist no zemes virsas. Jauno krustu atkal apkl&#x101;s vecie t&#x113;li, &#x12B;sais uzraksts izteiksm&#x12B;gi balsn&#x12B;s uz sarkan&#x101; kapakme&#x146;a un viss atkal b&#x16B;s glu�i t&#x101;pat k&#x101; pirms trijiem pag&#x101;ju�ajiem gadsimtiem, k&#x101; bija tajos t&#x101;lajos laikos, kad �ie divi nezin&#x101;mie cilv&#x113;ki ar nemin&#x113;tiem uzv&#x101;rdiem un darbiem bija tiku�i guld&#x12B;ti vien&#x101; kap&#x101;.</p><p>Just&#x12B;ne raudz&#x12B;j&#x101;s vecaj&#x101; kapa pieminekl&#x12B;, un atmi&#x146;&#x101; vi&#x146;ai atausa dziesmas v&#x101;rdi, ko nesen atcer&#x113;s iegrimus&#x12B; Marta tai bija noskand&#x113;jusi priek�&#x101;:</p><p>Ja gar&#x101;m kam ejams, ja gar&#x101;m kam ejams, Lai apst&#x101;jas, redz:</p><p>Se vienoti kap&#x101;, �e vienoti kap&#x101;, Ko vel&#x113;nas sedz.</p><p>Jans un Cec&#x12B;lija! Vai vi&#x146;i viens otru m&#x12B;l&#x113;ja? Vai pasaule vi&#x146;us tika �&#x137;&#x12B;rusi un kaps vienojis? K&#x101;da bijusi vi&#x146;u dz&#x12B;ve? Un k&#x101;p&#x113;c miru�i vi&#x146;i tik ilgi, uz m&#x16B;�iem saglab&#x101;ju�ies cilv&#x113;ku sird&#x12B;s un piemi&#x146;&#x101;?</p><p>P&#x101;ris soju no Just&#x12B;nes uz nog&#x101;ztas priedes stumbra s&#x113;d&#x113;ja Jans un pusjoc&#x12B;gi, pusnosl&#x113;pumaini smaid&#x12B;ja.</p><p>� T&#x113;vocis visu labi zina, � vi&#x146;� ierun&#x101;j&#x101;s. � Un vi&#x146;am &#x13C;oti pat&#x12B;k par to st&#x101;st&#x12B;t. Vajag tikai vi&#x146;u labi m&#x12B;|i pal&#x16B;gt... Gan past&#x101;st&#x12B;s.</p><p>Tie�&#x101;m, var&#x113;ja redz&#x113;t, ka Anzelms c&#x12B;n&#x101;s ar v&#x113;l&#x113;�anos st&#x101;st&#x12B;t, kaut kas vi&#x146;u it k&#x101; mudin&#x101;t mudin&#x101;ja. Aptur&#x113;jis &#x113;veli klu�a vid&#x16B;, vi&#x146;� pav&#x113;r&#x101;s Just&#x12B;n&#x113; un klusu sac&#x12B;ja:</p><p>� K&#x101;d&#x113;&#x13C;? K&#x101;lab jums tas j&#x101;zin?</p><p>P&#x113;c br&#x12B;�a vi&#x146;� tom&#x113;r atkal pac&#x113;la acis un ilg&#x101;k pal&#x16B;koj&#x101;s mazliet nob&#x101;lu�aj&#x101;, skumjaj&#x101; meitenes sej&#x101;.</p><p>�is kapakmens modin&#x101;ja Just&#x12B;n&#x113; burv&#x12B;gas domas, bet Just&#x12B;ne neuzdro�in&#x101;j&#x101;s neko l&#x16B;gt no Anzelma, kas ar savu br&#x12B;vo iztur&#x113;�anos un cie�anu pilno pag&#x101;tni vi&#x146;ai �&#x137;ita neparasti nopietns un nepieejams. Bet sirmgalvis pats vi&#x146;as ac&#x12B;s izlas&#x12B;ja l&#x16B;gumu. Vi&#x146;� pav&#x113;r&#x101;s saul&#x113;, t&#x101; bija k|uvusi pavisam sarkana un pa pusei jau nogrimusi aiz me�a.</p><p>� Maz ko �odien esmu paveicis! Un tas tikai jaunie�u d&#x113;&#x13C;i Vienm&#x113;r kaut ko izdom&#x101;, jaut&#x101;, kav&#x113; laiku, bet �eit pat nek&#x101; sevi�&#x137;a nav ko st&#x101;st&#x12B;t!</p><p>Zem Anzelma &#x16B;s&#x101;m savilk&#x101;s v&#x113;l neredz&#x113;ti jauks smaids; vi&#x146;a valoda k&#x13C;uva mo�a un gandr&#x12B;z jautra. Vi&#x146;� atkal stumd&#x12B;ja cepuri.</p><p>� Bet k&#x101;d&#x113;&#x13C; gan lai nepast&#x101;st&#x12B;tu? � vi&#x146;� noteica. � Ja pana v&#x113;las dzird&#x113;t �o teiku, tad par manu nogurumu nav ko b&#x113;d&#x101;t... Es labpr&#x101;t... To neviens v&#x113;l nav uzrakst&#x12B;jis un nodruk&#x101;jis... No mutes mut&#x113; t&#x101; n&#x101;kusi iz t&#x101;l&#x101;s pag&#x101;tnes k&#x101; upe caur da�&#x101;d&#x101;m zem&#x113;m, m&#x16B;su vecvect&#x113;vi to st&#x101;st&#x12B;ju�i vect&#x113;viem, vect&#x113;vi t&#x113;viem un no m&#x16B;su t&#x113;viem t&#x101; atn&#x101;kusi l&#x12B;dz mums. Man to past&#x101;st&#x12B;ja vecais Jakubs, kad es v&#x113;l skraid&#x12B;ju bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m, te&#x13C;us gan&#x12B;dams, bet, kas vi&#x146;am to st&#x101;st&#x12B;jis, � nezinu. Varb&#x16B;t vi&#x146;a vecvect&#x113;vs, jo Jakuba dzimt&#x101; visi dz&#x12B;vo garu m&#x16B;�u.</p><p>Anzelms galdnieka instrumentus nolika s&#x101;&#x146;us un, ies&#x113;dies k&#x101;d&#x101; no akmens dobumiem, v&#x113;lreiz pasmaid&#x12B;ja.</p><p>� Mini nu m&#x12B;klas! Tenkas lai st&#x101;sta vecenes, bet tas, ko es past&#x101;st&#x12B;�u, nav izdom&#x101;jums!</p><p>Akmens augst&#x101; mala, kas bija apaugusi ar pel&#x113;ku s&#x16B;nu, Anzelmam noder&#x113;ja par atbalstu sakumpu�ajai mugurai, bet p&#x101;ri vi&#x146;a j&#x113;ren&#x12B;cai un pleciem liec&#x101;s tievie kazen&#x101;ju kr&#x16B;ma zari.</p><p>� Tas noticis senos laikos, simt gadus, varb&#x16B;t pat ne tik daudz, p&#x113;c lietuvie�u krist&#x12B;�anas sv&#x113;taj&#x101; krist&#x12B;go tic&#x12B;b&#x101;, kad �aj&#x101; pus&#x113; ieradies �is p&#x101;ris. Neviens nezina, kas vi&#x146;i t&#x101;di biju�i, kas vi&#x146;iem bijis uzv&#x101;rd&#x101;, tikai p&#x113;c vi&#x146;u valodas, p&#x113;c vi&#x146;u ap&#x123;&#x113;rba var spriest, ka tie ieradu�ies no Polijas. K&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;i pametu�i savu dzimto pusi un devu�ies �urpu, � ar&#x12B; tas nevienam nav zin&#x101;ms. Kad reiz k&#x101;ds vi&#x146;us sastapis un jaut&#x101;jis p&#x113;c vi&#x146;u uzv&#x101;rda, tie atbild&#x113;ju�i, ka vi&#x146;u sv&#x113;tie krist&#x12B;gie v&#x101;rdi ir: Jans un Cec&#x12B;lija. Bet, ja k&#x101;ds grib&#x113;jis zin&#x101;t, kurp un k&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;i devu�ies ce&#x13C;&#x101;, tad atbild&#x113;ju�i: �Mekl&#x113;jam vientu&#x13C;u vieti&#x146;u!� Bijis redzams, ka vi&#x146;i baid&#x101;s no vaj&#x101;�an&#x101;m un v&#x113;las pasl&#x113;pties no cilv&#x113;kiem, lai var&#x113;tu dz&#x12B;vot tikai dieva mier&#x101;. Piln&#x12B;gas skaidr&#x12B;bas par to, protams, nav, bet par vi&#x146;iem kl&#x12B;st valodas, ka p&#x113;c savas izcel�an&#x101;s tie nav no vienas k&#x101;rtas, jo Jans bijis ar tum�u seju un milz&#x12B;gu miesas sp&#x113;ku, kas reti sastopams starp panu k&#x101;rtas |aud&#x12B;m, bet toties visai bie�i vienk&#x101;r�u |au�u vid&#x16B;, turpretim Cec&#x12B;lija � vai nu g&#x101;jusi, vai st&#x101;v&#x113;jusi, run&#x101;jusi vai klaus&#x12B;jusies � vienm&#x113;r tai piemitusi valdon&#x12B;ga st&#x101;ja un dai|ums. Bet, lai nu ar vi&#x146;u izcel�anos b&#x16B;tu k&#x101; b&#x16B;dams, ta�u skaidrs bijis tas, ka vi&#x146;i atradu�i to, ko mekl&#x113;ju�i.</p><p>Viss �is apgabals tos laikus bijis viens vien&#x12B;gs bezgal&#x12B;gs me�s, kur&#x101; dievs tas kungs bija izkais&#x12B;jis ne mazumu zilu ezeru un za|u p|avu, bet (audis �ur un tur uzc&#x113;lu�i savas m&#x12B;tnes, nodarbodamies ar ko nu katrs prazdams. Viet&#x101;m, nometu�ies pie ezeriem un up&#x12B;t&#x113;m, nodarboju�ies ar zvejniec&#x12B;bu vai bebru &#x137;er�anu, citur atkal, kur vair&#x101;k liepu me�u, bitenieki iev&#x101;ku�i medu un vasku; da�iem karalis uzdevis audz&#x113;t med&#x12B;bu vanagus, bet citiem d&#x101;v&#x101;jis br&#x12B;v&#x12B;bu, pras&#x12B;dams, lai tie vi&#x146;u apg&#x101;d&#x101; ar visu vajadz&#x12B;go, un nosaucis tos par saviem baj&#x101;riem vai br&#x12B;vajiem &#x13C;aud&#x12B;m. Par zemkop&#x12B;bu tie vismaz&#x101;k raiz&#x113;ju�ies: tiem biju�i d&#x101;rzi, kuros visvair&#x101;k s&#x113;ju�i rutkus un &#x13C;oti daudz linu, jo, aitas netur&#x113;dami, vi&#x146;i nepazinu�i vilnas un valk&#x101;ju�i tikai audekla dr&#x113;bes. Lab&#x12B;ba tikai retumis kur bijusi sastopama un tad ar&#x12B; tikai pils&#x113;tu tuvum&#x101;, bet lielajos me�os pat nezin&#x101;ju�i, kas t&#x101; t&#x101;da ir. Ta�u biju�i atkal t&#x101;di, kas, dz&#x12B;vodami ozolu g&#x101;r�&#x101;s, ar ozolu z&#x12B;l&#x113;m nobaroju�i veselus c&#x16B;ku barus, par ko tos iesauku�i negl&#x12B;taj&#x101; c&#x16B;ktu&#x146;u v&#x101;rd&#x101;, un biju�i ar&#x12B; t&#x101;di, kas, dz&#x12B;vodami p&#x13C;av&#x101;s un to tuvum&#x101;, pieradin&#x101;ju�i subrus un t&#x101;lab tiku�i d&#x113;v&#x113;ti par subre&#x146;iem. �ur un tur ar&#x12B; par naudu neko nezin&#x101;ju�i, bet, ja k&#x101;ds kaut ko der&#x12B;gu grib&#x113;jis ieg&#x101;d&#x101;ties, tad pied&#x101;v&#x101;ju�i kalt&#x113;tas zv&#x113;r&#x101;d&#x101;s: bebru, l&#x101;�u, lapsu, caunu vai ar&#x12B; k&#x101;du drusku medus un vaska, pieradin&#x101;tu subri, nobarotu c&#x16B;ku vai kaut ko citu, kas bijis pie rokas. �o &#x13C;au�u m&#x12B;tnes d&#x113;v&#x113;tas par num&#x101;m, un t&#x101;s biju�as &#x13C;oti nabadz&#x12B;gas un smird&#x12B;gas, bez kr&#x101;sn&#x12B;m un d&#x16B;me&#x146;iem, jo �iem me�u iem&#x12B;tniekiem nebijis v&#x113;l neviena m&#x16B;rnieku darba prat&#x113;ja.</p><p>Krist&#x12B;go dievam, k&#x101; liekas, tic&#x113;ju�i visi, bet dziji me�os daudzi v&#x113;l piel&#x16B;gu�i ari elkus un dz&#x12B;voju�i ar vair&#x101;k&#x101;m siev&#x101;m. Jans un Cec&#x12B;lija �&#x137;&#x113;rsoju�i visus me�u biezok&#x146;us, redz&#x113;ju�i daudzus ezerus un lankas, vi&#x146;i iegriezu�ies pie zvejniekiem, pie bebriniekiem, pie vanadzniekiem un baj&#x101;riem, t&#x101;pat apskat&#x12B;ju�ies piec&#x16B;k-tu&#x146;iem un subriniekiem, bet nekur vi&#x146;iem t&#x101; neiepati-cies apmesties k&#x101;�tie�i �eit, Nemunas krast&#x101;, un tie�i �aj&#x101; viet&#x101;, kur tagad atrodas piemineklis ...</p><p>Redzams, sapratu�i, ka te vi&#x146;i vismaz&#x101;k sasniedzami cilv&#x113;kiem, ka �eit vislab&#x101;k jut&#x12B;sies dieva mier&#x101;. Var b&#x16B;t, ka liktenis t&#x101; b&#x12B;ja nol&#x113;mis, lai vi&#x146;i tie�i �o zemes st&#x16B;r&#x12B;ti apdz&#x12B;votu un liktu pamatu m&#x16B;su nabadz&#x12B;gajai, bet neizn&#x12B;ksto�ajai ciltij...</p><p>St&#x101;st&#x12B;t&#x101;ja gaus&#x101;, klusin&#x101;t&#x101; balss augst&#x101; krasta nog&#x101;z&#x113; ar savu vienmu|o skan&#x113;jumu atg&#x101;din&#x101;ja lej&#x101; teko�&#x101; strauti&#x146;a urdz&#x113;�anu. Reiz&#x113;m vi&#x146;� apklusa un mekl&#x113;ja atmi&#x146;&#x101; v&#x101;rdus vai nosaukumus, kurus ikdienas valod&#x101; gan nelietoja, bet no sen&#x101; st&#x101;st&#x12B;juma izmest nevar&#x113;ja. Tad vecais ar redzamu piep&#x16B;li sej&#x101; k&#x101;du bridi cent&#x101;s sasaist&#x12B;t teikas pavedienu, baid&#x12B;damies kaut ko sajaukt vai k&#x101;du da&#x13C;u no t&#x101;s izlaist.</p><p>� Toreiz, � vi&#x146;� atkal ats&#x101;ka, � �aj&#x101; viet&#x101; nebija ne p&#x113;das uzartas zemes un nevienas cilv&#x113;c&#x12B;gas b&#x16B;tnes. �aipus upes un vi&#x146;pus upes, pa labi un pa kreisi, priek�&#x101; un aizmugur&#x113; plet&#x101;s dzi&#x13C;i biezok&#x146;i. Jans un Cec&#x12B;lija izv&#x113;l&#x113;j&#x101;s tie�i �o vieti&#x146;u, kur tagad atrodas piemineklis un kur toreiz auga- ozols, tik vecs, ka tam dro�i var&#x113;ja dot t&#x16B;ksto� gadu, jo t&#x101; dobum&#x101; var&#x113;ja pasl&#x113;pt veselu subru, un zem �&#x12B; ozola tad vi&#x146;i uzc&#x113;la sev pirmo, mitekli vai, pareiz&#x101;k sakot, numu � bez kr&#x101;sns un d&#x16B;me&#x146;a, nabadz&#x12B;gu un d&#x16B;mainu. Uzreiz uzb&#x16B;v&#x113;t lab&#x101;ku nebija laika. Ar v&#x101;rdu sakot, Jans cirta kokus, t&#x113;sa ba&#x13C;&#x137;us un c&#x113;la mitekli, bet Cec&#x12B;lija las&#x12B;ja riekstus un me�&#x101;bolus, cepa zivis, slauca subreni, kuru Jans dr&#x12B;z tika pieradin&#x101;jis, l&#x101;p&#x12B;ja ap&#x123;&#x113;rbus, bet, kad pien&#x101;ca vakars un Jans nog&#x16B;l&#x101;s zem ozola, iepriek� nolicis sev blakus p&#x12B;&#x137;i un uzvilktu stopu, lai ik br&#x12B;di var&#x113;tu aizst&#x101;v&#x113;ties pret pl&#x113;s&#x12B;giem zv&#x113;riem, Cec&#x12B;lija nos&#x113;d&#x101;s galvgal&#x12B;, dzied&#x101;dama un sp&#x113;l&#x113;dama arfu. Vi&#x146;a dro�i vien bija c&#x113;lusies no augstma&#x146;u nama, jo dzied&#x101;ja un sp&#x113;l&#x113;ja k&#x101; e&#x146;&#x123;elis, ar&#x12B; rokas s&#x101;kum&#x101; vi&#x146;ai bija tik baltas k&#x101; lilijas. Bet tas ilgi t&#x101; nepalika, jo, smagi str&#x101;d&#x101;jot gr&#x16B;tos apst&#x101;k&#x13C;os un raiz&#x113;s, dr&#x12B;z vien seja un rokas vi&#x146;ai k&#x13C;uva tum�as, pati nobrieda un nociet&#x113;j&#x101;s un k&#x13C;uva l&#x12B;dz&#x12B;ga stir-ni&#x146;ai, kam gr&#x16B;t&#x12B;bas un vientul&#x12B;ba par visu m&#x12B;&#x13C;&#x101;ka. T&#x101;pat k&#x101; cilv&#x113;ku dzimuma pirmajai m&#x101;tei, mati vi&#x146;ai bija zeltaini un tik gari, ka var&#x113;ja ar tiem apsegt pati sevi ar visu arfu. Kad vi&#x146;a v&#x113;l&#x12B;najos vakaros noguru�ajam v&#x12B;ram dzied&#x101;ja priek�&#x101;, vi&#x146;�, lai ar&#x12B; samiegojies, gl&#x101;st&#x12B;ja t&#x101;s matus, bet r&#x12B;tos, saulei lecot, atkal spirgts un jautrs c&#x113;l&#x101;s darbam, jo bija stiprin&#x101;jies sp&#x113;kos un radis sirdij mierin&#x101;jumu. Ta�u l&#x12B;dz ar m&#x12B;lu un priekiem vi&#x146;us piemekl&#x113;ja ar&#x12B; t&#x101;das raizes un briesmas, k&#x101;das citiem &#x13C;aud&#x12B;m pat iedom&#x101;ties gr&#x16B;ti. Toreiz te nebija t&#x101; k&#x101; tagad, daba te bija skarb&#x101;ka un me�on&#x12B;g&#x101;k&#x101;. Pa biezok&#x146;iem klai&#x146;&#x101;ja subru, tauru, l&#x101;�u, me�a c&#x16B;ku un vilku bari, koku zaros sl&#x113;p&#x101;s pl&#x113;s&#x12B;gi putni, savus garos sp&#x101;rnus v&#x113;cin&#x101;ja l&#x12B;kkn&#x101;bainie &#x113;rg&#x13C;i. Nakt&#x12B;s vaid&#x113;ja p&#x16B;ces un kokos tup&#x113;ja l&#x16B;�i, tums&#x101; sp&#x12B;gu&#x13C;ojo�&#x101;m ac&#x12B;m glu�i ka latern&#x101;m. Reiz&#x113;m krauk&#x13C;u un kov&#x101;r&#x146;u bari ka tum�i padebe�i aizsedza debesis, bet savva&#x13C;as zirgi piepild&#x12B;ja me�a klusumu ar savu k&#x101;ju dipo&#x146;u un ska&#x13C;o zvieg�anu. Pie upes un ikvien&#x101; mitr&#x101;k&#x101; viet&#x101; neskait&#x101;m&#x101; daudzum&#x101; mitin&#x101;j&#x101;s milz&#x12B;gi krupji, tarak&#x101;ni, �&#x16B;skas un &#x137;irzakas. Ar&#x12B; upe nebija t&#x101;da k&#x101; tagad. Toreiz t&#x101; bija varen strauja un dzi&#x13C;a. T&#x101;s &#x16B;de&#x146;i nevald&#x101;mi un draud&#x12B;gi. Upe t&#x101;lu p&#x101;rpl&#x16B;da un izr&#x101;va sev jaunu gultni, �&#x12B;s gravas vel tagad par to liecina. Kad pag&#x101;ja ziema, pavasara palos pa to trauc&#x101;s lieli ledus gabali, k&#x101; zirgi sliedamies paka&#x13C;k&#x101;j&#x101;s, k&#x101; gl&#x101;�u kalni atstarodami saules starus vis&#x101;s varav&#x12B;ksnes kr&#x101;s&#x101;s. K&#x101; Jans un Cec&#x12B;lija to visu p&#x101;rcieta un iztur&#x113;ja, to vien&#x12B;gi dievs zina, ta�u izcieta un iztur&#x113;ja. Laikam gan taisn&#x12B;ba, ka neviens cilv&#x113;ks neapzin&#x101;s savus sp&#x113;kus, iekams nav tos gr&#x16B;t&#x101; br&#x12B;d&#x12B; p&#x101;rbaud&#x12B;jis. Taisn&#x12B;ba, ar&#x12B; daudzi der&#x12B;gi darba r&#x12B;ki un pieradin&#x101;ti kusto&#x146;i tolaik pal&#x12B;dz&#x113;ja cilv&#x113;kam. Me�s cilv&#x113;kam d&#x101;v&#x101;ja me�&#x101;bolus, riekstus, ogas un s&#x113;nes; pie upes n&#x101;ca dzes&#x113;t sl&#x101;pes brie�i un stirnas, ko lielajos p&#x16B;&#x13C;os viegli bija nomed&#x12B;t; kokos dz&#x12B;voja v&#x101;veres, bet lej&#x101; biezokn&#x12B; sl&#x113;p&#x101;s daudz za&#x137;u, zebiek�u un caunu; &#x16B;de&#x146;os dz&#x12B;voja &#x16B;dri un bebri, kas tur c&#x113;la savus mitek&#x13C;us. ' Vajadz&#x113;ja tikai iemest up&#x113; &#x101;&#x137;i, ielaist t&#x12B;klu vai murdu, lai " nozvejotu tik daudz da�&#x101;du zivju, k&#x101;du tagad tur nemaz vairs nav. Un k&#x101;ds jaukums bija apk&#x101;rt. Cik lakst&#x12B;galu ar dziesm&#x101;m padar&#x12B;ja jaukas pavasara naktis, bet bezdel&#x12B;gu un balo�u bari pa�i mekl&#x113;ja patv&#x113;rumu zem nu-mas jumta. Reiz&#x113;m no dz&#x113;rvju k&#x101;�a atdal&#x12B;j&#x101;s k&#x101;ds putns un k&#x13C;uva par cilv&#x113;ka draugu; reiz&#x113;m tram&#x12B;g&#x101; stirni&#x146;a &#x13C;&#x101;v&#x101;s pielabin&#x101;ties un p&#x113;c tam uztic&#x12B;gi tec&#x113;ja blakus savai saimniecei. Vis&#x101;di atgad&#x12B;j&#x101;s: savu reizi g&#x101;ja gr&#x16B;ti, savu viegli, citreiz baism&#x12B;gi un citreiz atkal jauki. Bet tas nu ir skaidrs, ka bez gala vi&#x146;i izciet&#x101;s badu, salu, bailes un gr&#x16B;tus br&#x12B;�us; daudzreiz saules svelme un tulznas lika &#x101;dai lob&#x12B;ties no rok&#x101;m un k&#x101;j&#x101;m, bet v&#x113;j&#x101; un sal&#x101; augumu kl&#x101;ja svilino�i augo&#x146;i. Bija varb&#x16B;t gadi divdesmit pag&#x101;ju�i vi&#x146;iem t&#x101; mok&#x101;s, ko saldin&#x101;ja prieka l&#x101;ses, kad pa biezokni s&#x101;ka kl&#x12B;st valodas par �o cilv&#x113;ku p&#x101;ri, ka vi&#x146;i ar savu attap&#x12B;bu un s&#x16B;ro darbu atkaroju�i me�am krietnu l&#x12B;duma gabalu, iekopu�i tur druvas un citu ko ieaudz&#x113;ju�i; ka uzc&#x113;lu�i sev izskat&#x12B;gu un gai�u m&#x101;ju, kur d&#x16B;mus izvada pa skursteni lauk&#x101;, ka pie vi&#x146;iem var ieg&#x16B;t t&#x101;das lietas, k&#x101;du vis&#x101; pla�aj&#x101; apk&#x101;rtn&#x113; nevar atrast. Un tad s&#x101;ka pie vi&#x146;iem n&#x101;kt &#x13C;audis no t&#x101;liem ciematiem, lai pa�u ac&#x12B;m skat&#x12B;tu, k&#x101;di te notiek br&#x12B;numi. Bet, reiz atn&#x101;ku�i, palika pie vi&#x146;iem uz ilg&#x101;ku laiku, lai iepaz&#x12B;tos ar toreiz v&#x113;l nepaz&#x12B;t&#x101;m liet&#x101;m un darbiem. Daudzi no &#x13C;aud&#x12B;m l&#x16B;dza, lai at&#x13C;auj palikt pavisam pie vi&#x146;iem dz&#x12B;vot un pal&#x12B;dz&#x113;t, bet Jans un Cec&#x12B;lija vispirms izaudz&#x113;ja pa�i savus pal&#x12B;gus. Vi&#x146;iem piedzima un uzauga se�i d&#x113;li un se�as meitas �o &#x16B;de&#x146;u krastos, �&#x101;s pu��as pav&#x113;n&#x12B;, vien&#x12B;gi dieva g&#x101;d&#x12B;b&#x101;. Viens no vi&#x146;ii d&#x113;liem izv&#x113;l&#x113;j&#x101;s sev sievu no zvejniekiem, otrs ap&#x146;&#x113;ma par sievu vanadznieku meiteni, tre�ais deva priek�roku baj&#x101;ru skaistulei, ceturtais � bebreniecei, piektais � biteniecei, bet sestais, kas tirgoj&#x101;s ar ziv&#x12B;m, kuras zvejot tam bija liels prieks, atveda sev m&#x16B;�a biedreni pat no Grod&#x146;as, kuru- baltkrievi toreiz bija ied&#x113;v&#x113;ju�i par d&#x101;rzu pils&#x113;tu. Ar&#x12B; meitene bija baltkrieviete, � toreiz divu tautu [audis, apdz&#x12B;vodami vienu un to pa�u zemi, nereti saradoj&#x101;s sav&#x101; starp&#x101; un nevienam no t&#x101; nec&#x113;l&#x101;s ne &#x13C;aunums, ne p&#x101;rest&#x12B;ba. No kurienes d&#x113;li &#x146;&#x113;ma sev sievas, no turienes n&#x101;ca ar&#x12B; v&#x12B;ri Jana un Cec&#x12B;lijas meit&#x101;m un, iem&#x12B;l&#x113;ju�i t&#x101;s, nekur proj&#x101;m neg&#x101;ja, bet turpat c&#x113;la sev mitek&#x13C;us, l&#x12B;da me�us un ier&#x12B;koja sev t&#x12B;rumus. T&#x101; bija pag&#x101;ju�i gadi asto&#x146;desmit vai ar&#x12B; v&#x113;l vair&#x101;k kop� t&#x101;s dienas, kad Jans un Cec&#x12B;lija pirmo reizi � �aj&#x101; pus&#x113; sp&#x113;ra savu k&#x101;ju...</p><p>Atcer&#x113;ties un dom&#x101;t nepieradis, Anzelms noguris apklusa, uz vi&#x146;a iekritu�ajiem, sasarku�ajiem vaigiem izspied&#x101;s sviedru l&#x101;ses, bet parasti, gurden&#x101;s, izbalu�&#x101;s acis zem liel&#x101;s cepures mirdz&#x113;ja. Vi&#x146;� pal&#x16B;koj&#x101;s uz sauli � t&#x101; jau bija nogrimusi aiz me�a, Nemuna k&#x13C;uvusi dzeltena, gluda, un rietumos debes&#x12B;s plet&#x101;s ugunssarkana bl&#x101;zma, vair&#x12B;dama uzbr&#x16B;ko�o kr&#x113;slu.</p><p>� Diena ir beigusies un ar&#x12B; mana teika iet uz beig&#x101;m, � Anzelms pasmaid&#x12B;dams sac&#x12B;ja. � Bet, � vi&#x146;� piemetin&#x101;ja, � t&#x101;s beig&#x101;s ir notikumi, kam sava noz&#x12B;me.</p><p>Un mazliet ska&#x13C;&#x101;k un mundr&#x101;k nek&#x101; iepriek� turpin&#x101;ja savu st&#x101;st&#x12B;jumu:</p><p>� T&#x101; bija pag&#x101;ju�i gadi asto&#x146;desmit vai ar&#x12B; vair&#x101;k kop� t&#x101;s dienas, kad Jans un Cec&#x12B;lija pirmo reizi �aja pus&#x113; sp&#x113;ra savu k&#x101;ju. Ta�u beidzot atrad&#x101;s t&#x101;di &#x13C;audis, kas pa�am karalim dar&#x12B;ja zin&#x101;mu, k&#x101;di br&#x12B;numi notiek kaut kur Lietuvas zem&#x113; visbiez&#x101;k&#x101; pu��&#x101; Nemunas krast&#x101;. Toreiz vald&#x12B;ja p&#x113;d&#x113;jais no Jagai&#x13C;iem, kam bija divi v&#x101;rdi: Zigmunts un Augusts. Vi&#x146;� bija &#x13C;oti dedz&#x12B;gs mednieks un tie�i tobr&#x12B;d, kad sa&#x146;&#x113;ma �o zi&#x146;ojumu, bija aiz&#x146;emts ar med&#x12B;b&#x101;m savos Kni�inas me�os. Vi&#x146;� t&#x16B;l&#x12B;t apsv&#x113;ra, ka no Kni�inas l&#x12B;dz tai vietai, par kuru tam v&#x113;st&#x12B;ja &#x13C;audis, ce&#x13C;� nav p&#x101;r&#x101;k t&#x101;ls. Karalis lika virs-pi&#x137;ierim taur&#x113;t pulc&#x113;�anos un, pav&#x113;l&#x113;jis paniem, lai tie vi&#x146;am seko, dev&#x101;s ce&#x13C;&#x101;. J&#x101;ja un j&#x101;ja, j&#x101;ja un j&#x101;ja, un vis&#x101;di augstma&#x146;i sekoja visaugst&#x101;kajam, l&#x12B;dz p&#x113;k�&#x146;i skat&#x101;s � pu��a izbeidzas. Koki k&#x13C;uva ret&#x101;ki un pa�&#x137;&#x12B;r&#x101;s, it k&#x101; dodami ce&#x13C;u j&#x101;tniekiem. Karalis uzl&#x16B;koja pla�o l&#x12B;dumu, kas pav&#x113;r&#x101;s vi&#x146;a priek�&#x101;, un izbr&#x12B;n&#x101; pat iesauc&#x101;s, tad, pagriezies pret saviem pavado&#x146;iem, jokodamies sac&#x12B;ja:</p><p>� Eh&#x113;-h&#x113;l Pani, es skatos, ka te k&#x101;ds priek� manis gatavo jaunu karalisti!</p><p>Bet visi no me�a izj&#x101;ju�ie apst&#x101;j&#x101;s un negrib&#x113;ja pa�i sav&#x101;m ac&#x12B;m tic&#x113;t. Tur, kur sen&#x101;k �alca m&#x16B;�ame�s, kur cilv&#x113;ks savu k&#x101;ju netika sp&#x113;ris, kur patv&#x113;rumu rada tikai me�a zv&#x113;ri, tur tagad plet&#x101;s milz&#x12B;gs klajums, kur p&#x113;c lab&#x12B;bas nov&#x101;k�anas dzelt&#x113;ja rug&#x101;ji. Rugain&#x113; augstas k&#x101; m&#x101;jas vai tor&#x146;i sl&#x113;j&#x101;s lab&#x12B;bas stirpas ar nostiprin&#x101;t&#x101;m virs&#x101;m, simt p&#x101;ri v&#x113;r�u ara ziem&#x101;ju laukus, vid&#x16B; uz l&#x12B;dzenaj&#x101;m p|av&#x101;m skraid&#x12B;ja pieradin&#x101;tu zirgu bari, gan&#x12B;j&#x101;s br&#x16B;n&#x16B; govju un baltu aitu pulki. P&#x101;ris uzkalnos divas v&#x113;jdzirnavas v&#x113;cin&#x101;ja savus milz&#x12B;gos sp&#x101;rnus, liepu me�os san&#x113;ja neskait&#x101;mi bi�u spieti, birztal&#x101; visos zaros �&#x16B;poj&#x101;s v&#x101;rnu ligzdas, lielas k&#x101; cepures. Simt m&#x101;jas citu no citas �&#x137;&#x12B;ra d&#x101;rzi, t&#x101;s gar&#x101; virkn&#x113; stiep&#x101;s gar upi, bet no skurste&#x146;iem k&#x101; no bazn&#x12B;cas kv&#x113;pin&#x101;majiem traukiem tie�i pret debes&#x12B;m c&#x113;l&#x101;s simt dzeltenu d&#x16B;mu str&#x16B;kli&#x146;as. &#x100;bel&#x113;s un pl&#x16B;m&#x113;s aiz sarkanajiem un violetajiem aug&#x13C;iem nevar&#x113;ja pat lapu saskat&#x12B;t, za&#x13C;aj&#x101; z&#x101;l&#x113; �&#x101;v&#x113;j&#x101;s lini un balin&#x101;j&#x101;s linu audekla gabali, m&#x101;j&#x101;s klaudz&#x113;ja linu m&#x12B;st&#x12B;klas, istabu priek�&#x101; uz zariem un �ogiem �uva nokr&#x101;sot&#x101;s vilnas dzijas, bet uz jumtiem piesaul&#x113; gatavoj&#x101;s lieli, dzelteni &#x137;irbji. Gan sauszemes, gan &#x16B;dens m&#x101;jputni p&#x113;r&#x101;s smilt&#x12B;s vai klaig&#x101;dami laid&#x101;s virs upes, kur, pa�laik no zvejas atgriezdamies, zvejnieki k&#x101;pa krast&#x101; un nesa vair&#x101;kus t&#x12B;klus un vadus ar ziv&#x12B;m, kas tajos spirin&#x101;j&#x101;s. Ielej&#x101; teko�o upi karalis pa gabalu nevar&#x113;ja redz&#x113;t, bet noprata t&#x101;s tuvumu p&#x113;c augst&#x101;s smil�akmens sienas, virs kuras auga neviena neskartais sils ... �is te pats!</p><p>To teikdams, Anzelms nor&#x101;d&#x12B;ja ar pirkstu uz me�u, kas bija izstiepies pa visu zeltaino Nemunas trijst&#x16B;ri. Satraukum&#x101; vi&#x146;� s&#x101;ka raust&#x12B;t valodu un balss tam iedreb&#x113;j&#x101;s.</p><p>� &#x422;&#x430; ... ta ... tas pats! � vi&#x146;� atk&#x101;rtoja.</p><p>� Pa to laiku, � Anzelms turpin&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k, � karalis j&#x101;ja uz priek�u, raudz&#x12B;damies visapk&#x101;rt un jautri br&#x12B;n&#x12B;damies par visu, ko redz&#x113;ja. Vi&#x146;� toreiz v&#x113;l bija pavisam jauns, tikko k&#x101; tron&#x12B; uzk&#x101;pis. J&#x101;ja vi&#x146;� uz ugun&#x12B;ga ar&#x101;bu t&#x12B;rasi&#x146;u zirga ar bag&#x101;t&#x12B;gu, d&#x101;rgakme&#x146;iem izrot&#x101;tu seglojumu. Virs karalisk&#x101;s pieres pie cepures mirdz&#x113;ja liels briljants, un d&#x101;rga purpura mantija ar sermuli&#x146;u &#x101;das ap�uvumu sl&#x12B;ga p&#x101;r kara&#x13C;a pleciem l&#x12B;dz pat seglu k&#x101;p�&#x13C;iem. Blakus vi&#x146;am un aiz vi&#x146;a j&#x101;ja hetma&#x146;i, senatori un citi augstma&#x146;i, un zirgi, kuros tie s&#x113;d&#x113;ja, bija cits par citu skaist&#x101;ki, bet no pa�u j&#x101;tnieku kr&#x101;�&#x146;ajiem t&#x113;rpiem un rot&#x101;m pat acis ap�ilba. Aiz vi&#x146;iem sekoja vanadznieki, tur&#x113;dami rok&#x101;s pie&#x137;&#x113;d&#x113;tos vanagus, izlutin&#x101;tie s&#x101;rtvaid�i p&#x101;�i, augstpr&#x101;t&#x12B;gie karavado&#x146;i un ac&#x12B;gie str&#x113;lnieki. Bet taur&#x113;t&#x101;ji nemit&#x12B;gi c&#x113;la pie l&#x16B;p&#x101;m zelta taures un, ska&#x13C;i taur&#x113;dami, v&#x113;st&#x12B;ja par kara|a iera�anos pla�ajam l&#x12B;dzenumam, varenajai Nemunai un pat p&#x101;rupes dzi&#x13C;ajam silam ... Un t&#x101; no simt m&#x101;j&#x101;m un simt s&#x113;t&#x101;m, no t&#x12B;rumiem, no p|av&#x101;m, no upes visi &#x13C;audis steidz&#x101;s skat&#x12B;ties neredz&#x113;tos j&#x101;tniekus, vi&#x146;i pat nebija izbiju�ies, tikai br&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s un gaid&#x12B;ja, kas b&#x16B;s t&#x101;l&#x101;k. Bet karalis vi&#x146;us izpra�&#x146;&#x101;ja:</p><p>� Vai j&#x16B;su ciltst&#x113;vs v&#x113;l dz&#x12B;vs?</p><p>� Dz&#x12B;vs un vesels, � atbild&#x113;ja Jana un Cec&#x12B;lijas visvec&#x101;kais d&#x113;ls, nost&#x101;damies kara&#x13C;a priek�&#x101; ar dzi&#x13C;u rievu izvagotu seju un sirms k&#x101; balodis.</p><p>� Un j&#x16B;su ciltsm&#x101;te ar&#x12B; v&#x113;l dz&#x12B;va? � karalis pra�&#x146;&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k.</p><p>� Dz&#x12B;va un vesela!</p><p>Tad karalis izsauc&#x101;s:</p><p>� Man b&#x16B;tu prieks vi&#x146;us redz&#x113;t.</p><p>K&#x101; karalis v&#x113;l&#x113;j&#x101;s, t&#x101; tam ar&#x12B; vajadz&#x113;ja notikt. No visskaist&#x101;k&#x101;s m&#x101;jas d&#x113;li un meitas, mazd&#x113;li un mazmeitas izveda Janu un Cec&#x12B;liju. Kaut gan sirmgalvjiem bija vair&#x101;k nek&#x101; simt gadu, vi&#x146;i tom&#x113;r g&#x101;ja pa�i, bez citu pal&#x12B;dz&#x12B;bas, &#x123;&#x113;rbu�ies sniegbaltos linu audekla t&#x113;rpos, blakus viens otram k&#x101; divi balti balo�i. Jans so&#x13C;oja, atbalst&#x12B;damies uz &#x101;vas gar&#x101; k&#x101;ta; Cec&#x12B;lija � izlaidusi savus sirmos matus l&#x12B;dz viducim, gl&#x101;st&#x12B;ja pieradin&#x101;to stir-ni&#x146;u, kas tec&#x113;ja tai blakus. Kad vi&#x146;i bija nost&#x101;ju�ies kara&#x13C;a priek�&#x101;, tad visi &#x13C;oti izbr&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s, jo karalis, no&#x146;&#x113;mis savu cepuri, pam&#x101;ja ar to tik zemu, ka no briljanta s&#x101;ka birt zvaigznes.</p><p>� Kas tu esi, sirmgalvi? � vi&#x146;� jaut&#x101;ja Janam. � No kurienes tu esi �eit ieradies? K&#x101; tevi sauc un k&#x101;da tava izcel�an&#x101;s?</p><p>Jans, k&#x101; piekl&#x101;jas, paklan&#x12B;j&#x101;s kara&#x13C;a priek�&#x101; un dro�i atbild&#x113;ja:</p><p>� Esmu atn&#x101;c&#x113;js no t&#x101;s puses, kur tek Visla; savu v&#x101;rdu izpaud&#x12B;�u vien&#x12B;gi tikai dievam, kad nost&#x101;�os vi&#x146;a sv&#x113;t&#x101; kr&#x113;sla priek�&#x101;, bet mana izcel�an&#x101;s bija zemas k&#x101;rtas, kam&#x113;r nebiju non&#x101;cis �aj&#x101; pu��&#x101;, kur visi rad&#x12B;jumi ir vienl&#x12B;dz&#x12B;gi zemesm&#x101;tes b&#x113;rni. Esmu c&#x113;lies no zemniekiem un �ai pasaul&#x113; n&#x101;cis k&#x101; vienk&#x101;r�s cilv&#x113;ks; bet, l&#x16B;k, �&#x12B; pane un mana likum&#x12B;g&#x101; sieva atteicas no augstas k&#x101;rtas, lai dal&#x12B;tos ar mani trimdinieka likten&#x12B;.</p><p>Noklaus&#x12B;jies Jana atbildi, karalis ilgi dom&#x101;ja, tad, pagriezies pret augstma&#x146;iem, kas tam dr&#x16B;zm&#x113;j&#x101;s apk&#x101;rt, sac&#x12B;ja:</p><p>� Ceru, ka j&#x16B;s manam l&#x113;mumam piekrit&#x12B;siet un n&#x101;ko�ais seims taisn&#x12B;gi apstiprin&#x101;s manu dekr&#x113;tu, kuru �eit pat gribu pasludin&#x101;t.</p><p>Augstma&#x146;i, kara|a nodomu izpratu�i, piekr&#x12B;to�i m&#x101;ja ar galv&#x101;m un reiz&#x113; iesauc&#x101;s:</p><p>� Cit&#x101;di tas nemaz nevar b&#x16B;t, �&#x113;l&#x12B;gais valdniek! Pa�i to v&#x113;lamies un j&#x16B;su augst&#x12B;bu l&#x16B;dzam!</p><p>Tad karalis pagriez&#x101;s pret Janu:</p><p>� Tu, sirmgalvi, p&#x113;c pa�a v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s tad ar&#x12B; paliksi bez v&#x101;rda un, k&#x101; dzimis, t&#x101; ari kap&#x101; gulsies k&#x101; vienk&#x101;r�s cilv&#x113;ks. Bet par to, ka esi bijis varon&#x12B;gs v&#x12B;rs, kas, l&#x16B;k, �o zemi me�on&#x12B;gajai pu��ai un pl&#x113;s&#x12B;giem zv&#x113;riem atkarojis, turkl&#x101;t veicis to nevis ar zobenu un asin&#x12B;m, bet ar darbu un sviedriem zemes kr&#x16B;ti atv&#x113;ris daudziem cilv&#x113;kiem un reiz&#x113; ar to t&#x113;vijas tur&#x12B;bu vairojis, tad par to taviem b&#x113;rniem, mazb&#x113;rniem un mazmazb&#x113;rniem un vis&#x101;m turpm&#x101;k&#x101;m paaudz&#x113;m, kam&#x113;r vien tava dzimta past&#x101;v&#x113;s, pie�&#x137;irtu uzv&#x101;rdu Bohatirs-Varonis, kas no tavas varon&#x12B;bas ticis atvasin&#x101;ts.</p><p>Un savu labo roku izstiepis p&#x101;r p&#x101;rsteigtajiem &#x13C;aud&#x12B;m, karalis ska&#x13C;&#x101; bals&#x12B; pasludin&#x101;ja:</p><p>� So dzimtu, kas c&#x113;lusies no cilv&#x113;ka, kas n&#x101;cis no zemas k&#x101;rtas un dzimis k&#x101; vienk&#x101;r�s cilv&#x113;ks, piel&#x12B;dzinu di�cilt&#x12B;gajiem zemes �&#x13C;ahti�iem un pie�&#x137;iru no �&#x12B; br&#x12B;�a tai visas bru&#x146;inieku ties&#x12B;bas, kam&#x113;r vien t&#x101; dz&#x12B;vos un neb&#x16B;s beigusi past&#x101;v&#x113;t. Iece&#x13C;u j&#x16B;s mui�nieku k&#x101;rt&#x101; un pav&#x113;lu no �&#x12B; br&#x12B;�a saukties par Bohatirovi�iem un valk&#x101;t mui�nieku &#x123;erboni, kur&#x101; ir subra galva dzelten&#x101; lauk&#x101;, jo j&#x16B;su ciltst&#x113;vs pirmais uzveica subru un p&#x101;rv&#x113;rta vi&#x146;a senseno valst&#x12B;bu �ajos lieliskajos un ra�&#x12B;gajos t&#x12B;rumos...</p><p>St&#x101;st&#x12B;t&#x101;js �aj&#x101; viet&#x101; apklusa; vi&#x146;a augums bija iz-sl&#x113;jies un j&#x113;ren&#x12B;ca, mazliet atstumta pakaus&#x12B;, skaidri at�&#x137;&#x12B;r&#x101;s no augsta akmens. Anzelms pac&#x113;la roku, un var&#x113;ja dzird&#x113;t, ka vi&#x146;� dzi&#x13C;i un trok�&#x146;aini at&#x146;em elpu. P&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a v&#x113;l piebilda:</p><p>� Tas notika tai gad&#x101;, kas atz&#x12B;m&#x113;ts uz pieminek&#x13C;a, � t&#x16B;ksto� pieci simti �etrdesmit dev&#x12B;taj&#x101; ...</p><p>Vakaru pus&#x113; aiz sila dzisa saules rieta p&#x113;d&#x113;j&#x101;s staru str&#x113;les; kr&#x113;sla, plezdam&#x101;s no austrumiem, pamaz&#x101;m p&#x101;r&#x146;&#x113;ma visu debess velvi, �ur un tur iemirdz&#x113;j&#x101;s pa zvaigzn&#x12B;tei. Iepretim apklusu�ajam Anzelmam kr&#x113;sl&#x101; starp tievaj&#x101;m pried&#x12B;t&#x113;m uz kritu�a koka, tuvu viens pie otra, bija redzami s&#x113;�am divi cilv&#x113;ki. Sieviete nolaidusi rokas uz ce&#x13C;iem, bet v&#x12B;rietis atbalst&#x12B;jis zodu deln&#x101;. Vi&#x146;i klaus&#x12B;j&#x101;s un gaid&#x12B;ja. P&#x113;c br&#x12B;�a uz akmens s&#x113;do�ais cilv&#x113;ks atkal ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� T&#x101;ds ir st&#x101;sts par m&#x16B;su priek�te�iem, tads ir mu�u dzimtas s&#x101;kums, un, l&#x16B;k, k&#x101;p&#x113;c m&#x113;s dz&#x12B;vojam �aj&#x101; zemes st&#x16B;r&#x12B;t&#x12B;.</p><p>P&#x113;c tam t&#x101;da cilv&#x113;ka bals&#x12B;, kas sav&#x101;s atmi&#x146;u dz&#x12B;l&#x113;s atmodin&#x101;jis sen aizmirstas lietas, v&#x113;l piemetin&#x101;ja:</p><p>� Vis&#x101;di ir kl&#x101;jies v&#x113;l&#x101;kos laikos m&#x16B;su dzimtai, ko Jans un Cec&#x12B;lija nodibin&#x101;ju�i. Vara p&#x101;r citiem mums nekad nav bijusi, bet ar&#x12B; citu sviedrus un asinis neesam l&#x113;ju�i. Gad&#x12B;j&#x101;s, ka da�i no mums dev&#x101;s kar&#x101;; gad&#x12B;jas ar&#x12B;, ka, aurodami un zobenus �vadzin&#x101;dami, tie sekoja paniem uz zieme&#x13C;iem un seimu. Viens otrs klunkur&#x113;ja pa panu mui�&#x101;m, ie&#x146;emdams tur k&#x101;du amatu vai dar&#x12B;dams ko citu. Viens otrs m&#x113;&#x123;in&#x101;ja rast savu laimi t&#x101;lum&#x101;, ieg&#x16B;dams k&#x101;du folvarku un dibin&#x101;dams savu pana dzimtu. Bet viss lielais vairums gan dz&#x12B;vojam sav&#x101;s m&#x101;j&#x101;s un savu dieni�&#x137;o maizi pa�i ar sav&#x101;m rok&#x101;m no zemes-m&#x101;-mu&#x13C;as ieg&#x16B;stam. Arvien savu zemi k&#x101; Kristus sv&#x101;rku esam dal&#x12B;ju�i sav&#x101; starp&#x101;, bet reiz&#x113;m � vai nu t&#x101;ds bijis dieva l&#x113;mums, vai cilv&#x113;ku &#x13C;aunais darbs � esam ar&#x12B; to pavisam zaud&#x113;ju�i. Tom&#x113;r pa laika galam esam sav&#x101;s ligzd&#x101;s, liel&#x101;k&#x101;s un maz&#x101;k&#x101;s, tur&#x113;ju�ies un notur&#x113;ju�ies l&#x12B;dz pat �im laikam. Tagad mums at&#x146;&#x113;mu�i m&#x16B;su sen�u �&#x13C;ah-ti�u k&#x101;rtu; par zemniekiem saucamies un zemnieki ar&#x12B; esam... Bet tas nu v&#x113;l neb&#x16B;tu nekas. Visi m&#x113;s esam viena �oga vabi&#x146;as un sava laika b&#x113;rni. Nelaime vien&#x12B;gi t&#x101;, ka m&#x16B;su nabadz&#x12B;ba arvien pie&#x146;emas, arvien vair&#x101;k ap&#x146;em smac&#x113;jo�a kr&#x113;sla.</p><p>Anzelms pakrat&#x12B;ja galvu.</p><p>� Neviens netic&#x113;s, ka pat �&#x12B; teika par m&#x16B;su dzimtas nodibin&#x101;t&#x101;jiem vis&#x101; ciemat&#x101; zin&#x101;ma tikai k&#x101;diem trim �etriem cilv&#x113;kiem. Zina to vecais Jakubs, bet vi&#x146;� jau tikpat k&#x101; savu m&#x16B;�u nodz&#x12B;vojis; zinu es, zin&#x101;ja k&#x101;dreiz Fabians, zina laikam ar&#x12B; tas jaunais Mihals, kas tur nomaus klaus&#x12B;j&#x101;s, tas ar st&#x101;vaj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m. Citi par t&#x101;d&#x101;m liet&#x101;m neinteres&#x113;jas, un tr&#x16B;kum&#x101;, post&#x101; par to ar&#x12B; gr&#x16B;ti atcer&#x113;ties ... Vai nav vienalga, vai tu esi pans vai zemnieks, bet p&#x101;rv&#x113;rsties par kustoni � ir b&#x113;d&#x12B;gi un no�&#x113;lojami ...</p><p>Var&#x113;ja redz&#x113;t, ka Anzelms atkal saguma, ka, atr&#x101;vusies no akmens �&#x137;ilas, zemu noliec&#x101;s vi&#x146;a galva ar lielo j&#x113;ren&#x12B;cu. Un vi&#x146;� gausi un dom&#x12B;gi �ukst&#x113;dams pabeidza:</p><p>� Laime cilv&#x113;ku pace&#x13C;, laime vi&#x146;u ari pazemina, pasaul&#x113; viss ir p&#x101;rejo�s un main&#x12B;gs... Viss ir k&#x101; teko�s &#x16B;dens vai k&#x101; koka lapa, kas nodzelt&#x113; un satr&#x16B;d ...</p><p>No kritu�&#x101; koka stumbra piec&#x113;l&#x101;s sieviete un, &#x101;tri pieg&#x101;jusi pie noskumu�&#x101;, sakumpu�&#x101; Anzelma, piesk&#x101;r&#x101;s ar sav&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m pie vi&#x146;a sv&#x101;rku rupj&#x101;s piedurknes.</p><p>� Paldies! � vi&#x146;a dedz&#x12B;gi no�ukst&#x113;ja.</p><p>Anzelms atr&#x101;va savu roku, atsl&#x12B;ga atpaka&#x13C; un k&#x101;du br&#x12B;di klus&#x113;dams uzl&#x16B;koja vi&#x146;u. P&#x113;c tam stom&#x12B;damies p&#x101;rsteigum&#x101; noteica:</p><p>� J&#x16B;s e-e-sat laba!</p><p>Just&#x12B;ne strauji pag&#x101;j&#x101;s s&#x101;&#x146;us, apkampa tievo b&#x113;rza stumbru un sap&#x146;ain&#x101;m ac&#x12B;m raudz&#x12B;j&#x101;s pel&#x113;c&#x12B;gaj&#x101; t&#x101;l&#x113;. Vi&#x146;a dro�i vien dom&#x101;ja, cik laim&#x12B;gi, ak! cik laim&#x12B;gi biju�i tie &#x13C;audis, kas sav&#x101;s kr&#x16B;t&#x12B;s glab&#x101;ju�i tik daudz m&#x12B;las un veiku�i �aj&#x101; pasaul&#x113; tik lielus uzdevumus; ka ar&#x12B; vi&#x146;a labpr&#x101;t un ar prieku dotos uz k&#x101;du noma&#x13C;u, tum�u pu��u un dz&#x12B;votu zem k&#x101;das nabadz&#x12B;gas numas jumta, lai tikai sird&#x12B; un dz&#x12B;v&#x113; neb&#x16B;tu tuk�uma, lai tikai justu, ka tiek sirsn&#x12B;gi' un uztic&#x12B;gi m&#x12B;l&#x113;ta, un lai redz&#x113;tu sev priek�&#x101; dz&#x12B;ves m&#x113;r&#x137;i, kaut vai s&#x12B;ku, mirdzo�u zvaigzn&#x12B;ti! Vi&#x146;ai dro�i vien �&#x137;ita, ka t&#x101; pa�laik sap&#x146;ojusi br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gu sapni, kas tai par&#x101;d&#x12B;jies k&#x101; ilgsto�a, skaidra, bezgal&#x12B;ga laime ... Kad Just&#x12B;ne beidzot nov&#x113;rsa savu skatienu, t&#x101; juta sev blakus slaido v&#x12B;rieti, kur� t&#x101;pat k&#x101; vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja, atspiedies pret koku, un ilgi un neatlaid&#x12B;gi skat&#x12B;j&#x101;s, tikai ne t&#x101;l&#x113; � bet vi&#x146;&#x101;. Dedz&#x12B;gi satraukts, sviezdams cepuri pret zemi, vi&#x146;� izsauc&#x101;s:</p><p>� Lai nol&#x101;d&#x113;ta t&#x101;da dz&#x12B;ve un laime! Lai nol&#x101;d&#x113;ts t&#x101;ds liktenis, kas cilv&#x113;kam sniedz tikai to pa�u, ko kustonim! Art tikai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, lai b&#x16B;tu ko &#x113;st, celt tikai t&#x101;lab, lai b&#x16B;tu kur nosnausties! Ar&#x12B; kustonim ir t&#x101;da pati laime! Ja k&#x101;du esi no visas sirds iem&#x12B;l&#x113;jis, tad izr&#x101;d&#x101;s, ka t&#x101; ir priek� tevis par augstu; ja gribi ko dar&#x12B;t cilv&#x113;ku lab&#x101;, tad tev nav ne vajadz&#x12B;go sp&#x113;ju, ne zin&#x101;�anu. Tikai_ s&#x12B;kajiem kukain&#x12B;�iem par postu dievs tiem pie�&#x137;&#x12B;ris sp&#x101;rnus!</p><p>Jans nov&#x113;rs&#x101;s un, pieri pie koka piespiedis, st&#x101;v&#x113;ja sar&#x16B;gtin&#x101;ts, sadusmots, it k&#x101; augst&#x101;ku uzdevumu un izj&#x16B;tu p&#x101;r&#x146;emts.</p><p>Just&#x12B;nei �&#x137;ita, ka, klausoties �aj&#x101;s dedz&#x12B;gaj&#x101;s, jaunekl&#x12B;gaj&#x101;s �&#x113;lab&#x101;s, vi&#x146;a klaus&#x12B;tos pati sev&#x12B;. Jauna, l&#x12B;dz �im vi&#x146;ai piln&#x12B;gi sve�a doma izskr&#x113;ja k&#x101; zibens caur galvu. Vi&#x146;a steidz&#x12B;gi pag&#x101;ja da�us so&#x13C;us, kas to �&#x137;&#x12B;ra no kraujas virsotnes, un tur, kr&#x16B;t&#x12B;m strauji cil&#x101;joties, apst&#x101;j&#x101;s snaudo�as rudzu druvas mal&#x101; ar izbr&#x12B;n&#x101; gandr&#x12B;z sastingu�u seju. P&#x101;r dzelt&#x113;jo�o lauku jau bija nolaidusies nakts, ta�u no �&#x12B;s augst&#x101;s vietas acij atv&#x113;r&#x101;s t&#x101;les un satumsu�aj&#x101; apv&#x101;rsn&#x12B; var&#x113;ja saskat&#x12B;t pel&#x113;c&#x12B;go Nemunas straumi un augstu virs t&#x101;s gari izstiepto tum�o ciematu.</p><p>Ciemat&#x101; darba diena jau rim&#x101;s, tikai �ur un tur logos atmirdz&#x113;ja pa s&#x12B;kam gaismas stari&#x146;am, uzvi&#x13C;&#x146;oja t&#x101;lu balsu ska&#x146;as, atpl&#x16B;da zirgu k&#x101;ju dipo&#x146;a un rite&#x146;u tark�&#x137;&#x113;�ana. K&#x101;d&#x101; viet&#x101;, liekas, nem&#x101;kul&#x12B;ga b&#x113;rna roka �&#x12B;kstin&#x101;ja harmoniku, no citas puses atlidoja saraust&#x12B;tas vijoles ska&#x146;as.</p><p>Just&#x12B;ne raudz&#x12B;j&#x101;s aug�up, un vi&#x146;ai �&#x137;ita, ka zem zvaigzn&#x113;m paman&#x12B;jusi sievietes t&#x113;lu ar gariem, zeltainiem matiem, kas aizsedza t&#x101;s augumu, un kokli un jauku stirni&#x146;u pie s&#x101;niem. S&#x12B; sieviete, izstiepusi roku, klusa un c&#x113;la sl&#x12B;d&#x113;ja p&#x101;r tum�&#x101; ciema &#x113;k&#x101;m. Vai vi&#x146;a to sv&#x113;t&#x12B;ja vai ari r&#x101;d&#x12B;ja k&#x101;dam ce&#x13C;u?</p></section><section><title><p>II DA&#x13B;A</p></title><p>.</p></section><section><title><p>I</p></title><p>Aiz alk�&#x146;u birzes, no kurienes dro�i vien bija c&#x113;lies Alksnaines pusmui�i&#x146;as nosaukums, jauk&#x101; uzkalni&#x146;&#x101; starp kupli saaugu�iem ceri&#x146;iem pac&#x113;l&#x101;s neliela, vienk&#x101;r�a koka m&#x101;ja; gar t&#x101;s sien&#x101;m l&#x12B;dz pa�am jumtam vij&#x101;s turku pupas, kas pa�laik bija pilnos ziedos. Aiz m&#x101;jas plet&#x101;s pr&#x101;vs, vienk&#x101;r�as s&#x113;tas ie�ogots aug&#x13C;u d&#x101;rzs, taj&#x101; nebija ne celi&#x146;u, ne ko�uma kr&#x16B;mu. M&#x101;jas priek�pus&#x113; aiz neliela mauri&#x146;a un nez&#x101;l&#x113;m aizaugu�a pagal-mi&#x146;a pa l&#x113;zeno nog&#x101;zi l&#x12B;dz pa�ai alk�&#x146;u birzei plet&#x101;s liels un ra�ens sak&#x146;u d&#x101;rzs. Alksn&#x101;js bija spirgti za&#x13C;� un t&#x12B;rs. Sul&#x12B;gaj&#x101;, l&#x12B;dzenaj&#x101; mauri&#x146;&#x101; pa gabali&#x146;u cits no cita auga tiev&#x101;ki un resn&#x101;ki alk�&#x146;i. Aiz to retajiem, gludajiem stumbriem l&#x113;zenajos krastos laist&#x12B;j&#x101;s Nemuna, un �ur un tur var&#x113;ja saskat&#x12B;t pret&#x113;jo krastu, kur, cik vien t&#x101;lu sniedza acs, za&#x13C;oja l&#x113;zenas, sul&#x12B;gas p&#x13C;avas. Vien&#x101; otr&#x101; viet&#x101; k&#x101; mazas ain�avi&#x146;as za&#x13C;os ietvaros cauri retajiem alk�&#x146;iem aizupes l&#x12B;�os bija redzami gan&#x101;mies lopu bari&#x146;i un mazie gani&#x146;i pulc&#x113;jamies ap ugunskuru vai ar&#x12B; nabadz&#x12B;gas, diezin kam piedero�as, klajuma vid&#x16B; vientu&#x13C;i st&#x101;vo�as m&#x101;jeles.</p><p>Aiz dz&#x12B;vojam&#x101;s &#x113;kas un d&#x101;rza plet&#x101;s l&#x12B;dzeni t&#x12B;rumi; sak&#x146;u d&#x101;rzam gar ab&#x101;m pus&#x113;m za&#x13C;oja zemas p&#x13C;avas ar k&#x101;rklu puduriem, mitr&#x101;kaj&#x101;s, slapj&#x101;kaj&#x101;s viet&#x101;s auga gai�za&#x13C;&#x101;s skalbes un �maug&#x101;s bl&#x12B;gznas ar gar&#x101;m, nokaren&#x101;m lap&#x101;m un galotn&#x113;m k&#x101; samtain&#x101;m cepur&#x113;m.</p><p>T&#x101; bija klusa, pietic&#x12B;ga, vientu&#x13C;a vieti&#x146;a. Ieraugot dz&#x12B;vojamo m&#x101;ju un t&#x101;s apk&#x101;rtni, uzreiz var&#x113;ja teikt, ka starp viduv&#x113;jiem zemes &#x12B;pa�umiem Alk�&#x146;a ine ir viena no vismaz&#x101;kaj&#x101;m. Par to liecin&#x101;ja ar&#x12B; zemnieku ciems, kas k&#x13C;&#x101;v&#x101;s ap v&#x12B;tolu skupsnu p&#x13C;avmal&#x101;. Ciems sast&#x101;v&#x113;ja no desmit vai divdesmit diezgan t&#x12B;r&#x101;m un izskat&#x12B;g&#x101;m s&#x113;t&#x101;m. Nelielais att&#x101;lums no mui�eles liecin&#x101;ja, ka ciems k&#x101;dreiz pieder&#x113;jis Alksnainei. Mui�ele ta�u k&#x101;dreiz bijusi �o m&#x101;ju &#x12B;pa�niece, bet atradusies uz t&#x101;s plat&#x12B;bas robe�as, aiz kuras, zemes gabalam v&#x113;l t&#x101;l&#x101;k sadrumstalojoties, t&#x101; p&#x101;r-*' v&#x113;rstos vienk&#x101;r�&#x101; zemnieku saimniec&#x12B;b&#x101;.</p><p>P&#x113;c tikko p&#x101;rg&#x101;ju�&#x101;s krusas p&#x16B;ta skarbs, auksts v&#x113;j�, loc&#x12B;dams pagalm&#x101; v&#x101;czemes ap�u galotnes; pel&#x113;ki lietus m&#x101;ko&#x146;i, te atkl&#x101;dami, te atkal aizsegdami debess zilumu, steidz&#x101;s cits aiz cita. Tom&#x113;r Alksnain&#x113; visi turku pupu apv&#x12B;tie logi bija l&#x12B;dz galam va&#x13C;&#x101;. Uz palodas starp mirt&#x113;m un rozmar&#x12B;niem atrad&#x101;s ziedo�as fuksijas un m&#x113;ness-roz&#x12B;tes. Balkon&#x101; uz viena sola st&#x101;v&#x113;ja kr&#x16B;kas ar r&#x16B;gu�pienu, uz otra � steig&#x101; uzmests grozs ar sal&#x101;tiem un d&#x101;rze&#x146;iem. Gara jo gara priek�istaba dal&#x12B;ja m&#x101;ju divos galos, vien&#x101; atrad&#x101;s saimnieku dz&#x12B;vojam&#x101;s istabas, otr&#x101; � virtuve un kalpu istaba. Priek�istabas diben&#x101; pie �aur&#x101;m, zem&#x101;m durv&#x12B;m kar&#x101;j&#x101;s liela priek�karam&#x101; atsl&#x113;ga, nosl&#x113;gdama ieeju kl&#x113;t&#x12B;. Aiz k&#x101;da veca skapja bija redzamas st&#x101;vas k&#x101;pnes, kas veda uz b&#x113;ni&#x146;iem; gar sien&#x101;m st&#x101;v&#x113;ja vienk&#x101;r�as l&#x101;vi&#x146;as, koka soli un &#x137;ebl&#x12B;�i, kl&#x16B;dzi&#x146;u grozi, bet visredzam&#x101;k&#x101; viet&#x101; � vanni&#x146;a ar tikko izmazg&#x101;tu ve&#x13C;u. Dro�i vien bija dom&#x101;ts to nest uz b&#x113;ni&#x146;iem izk&#x101;r�anai, bet pagaid&#x101;m v&#x113;l te nolikta. Lai gan durvis uz balkonu va&#x13C;&#x101;, priek�istaba tom&#x113;r bija pilna ziepju un &#x113;dienu smar�&#x101;m. Virtuv&#x113; spr&#x113;g&#x101;ja uguns un skan&#x113;ja sievie�u un b&#x113;rnu balsis. Dzi&#x13C;� klusums vald&#x12B;ja dz&#x12B;vojam&#x101;s istab&#x101;s, un tikai br&#x12B;�am no t&#x101;m atskan&#x113;ja vienmu&#x13C;a murmin&#x101;�ana, no k&#x101; var&#x113;ja spriest, ka tur c&#x12B;t&#x12B;gi m&#x101;c&#x101;s k&#x101;ds b&#x113;rns.</p><p>Pa priek�istabu, virtuvi un kalpu galu r&#x12B;koj&#x101;s pane Kirlova. Gl&#x101;bdam&#x101;s no v&#x113;suma un caurv&#x113;ja, vi&#x146;a bija uz&#x123;&#x113;rbusi kaut ko l&#x12B;dz&#x12B;gu vilnas garsv&#x101;rkam, zem kura var&#x113;ja redz&#x113;t tikai mazu kat&#x16B;na sv&#x101;rku mali&#x146;u. Ta�u pat �is rupjais saimniec&#x12B;bas t&#x113;rps nesp&#x113;ja vi&#x146;u padar&#x12B;t negl&#x12B;tu. Taisnais, mundrais augums, dai&#x13C;&#x101;s kr&#x16B;�u un plecu l&#x12B;nijas, br&#x16B;ni iedegus&#x12B; seja, kas krasi at�&#x137;&#x12B;r&#x101;s no balt&#x101;, ap kaklu aplikt&#x101; lakati&#x146;a, skaist&#x101;s, gai�&#x101;s, pakaus&#x12B; pavir�i saritin&#x101;t&#x101;s bizes, pa gabali&#x146;u raugoties, tai pie�&#x137;&#x12B;ra agr&#x101;s jaun&#x12B;bas izskatu. Vi&#x146;a uzman&#x12B;gi v&#x113;roja, k&#x101; kalpone abr&#x101; jauca rudzu maizes m&#x12B;klu, iedama uz kalpu galu, pal&#x16B;koj&#x101;s uz izmazg&#x101;to ve&#x13C;u, iz&#x146;&#x113;ma no sp&#x113;c&#x12B;gi kuro�&#x101;s kr&#x101;sns priek�i&#x146;as kr&#x16B;kas, kur&#x101;s r&#x16B;gu�piens jau bija paguvis p&#x101;rv&#x113;rsties biezpien&#x101;, un t&#x16B;l&#x12B;t to viet&#x101; novietoja citas, ko ienesa no balkona. �odien Kirlovai nemier&#x12B;ga diena, reiz&#x113; sagad&#x12B;ju�ies tr&#x12B;s lieli darbi � ve&#x13C;as mazg&#x101;�ana, maizes cep�ana un siera sie�ana. Vi&#x146;a pati bija ar sevi nemier&#x101;, jo uzskat&#x12B;ja t&#x101;du lielu darbu sakri�anu vien&#x101; dien&#x101; par k&#x13C;&#x16B;m&#x12B;gas un sliktas saimnieko�anas sek&#x101;m. Vajadz&#x113;ja sav&#x101;d&#x101;k, pavisam sav&#x101;d&#x101;k iedal&#x12B;t i laiku, i darbus; t&#x101;, str&#x101;d&#x101;jot visu uz reizi, neko k&#x101;rt&#x12B;gi nevar padar&#x12B;t. P&#x101;rraudz&#x12B;dama, r&#x12B;kodama, visam sekodama, reiz&#x113;m pieliekot darbam ar&#x12B; savu roku, vi&#x146;a savu sa&#x12B;gumu lika man&#x12B;t ar&#x12B; ab&#x101;m pal&#x12B;dz&#x113;m, d&#x16B;�&#x12B;g&#x101;m, sp&#x113;c&#x12B;g&#x101;m kalpon&#x113;m, no kur&#x101;m viena m&#x12B;c&#x12B;ja m&#x12B;klu, bet otra mazg&#x101;ja ve&#x13C;u. Tas neb&#x16B;t nenoz&#x12B;m&#x113;ja, ka vi&#x146;a par kaut ko vainotu kalpones. Nepavisam ar&#x12B; ne! Pati ta�u bija vain&#x12B;ga; vai nu bija mazliet noslinkojusi, vai ar&#x12B; viss nebija t&#x101; apdom&#x101;ts, k&#x101; vajag. Un turkl&#x101;t Marinai j&#x101;uzrauga sak&#x146;u d&#x101;rzu rav&#x113;�ana un vi&#x146;a nevar tai pal&#x12B;dz&#x113;t! P&#x113;d&#x113;j&#x101; piez&#x12B;me aizsk&#x101;ra tr&#x12B;spadsmitgad&#x12B;go meiteni, kas no lieve&#x146;a bija ienesusi grozu ar d&#x101;rz&#x101;jiem un, atloc&#x12B;dama kat&#x16B;na kleiti&#x146;as piedurknes l&#x12B;dz elko&#x146;iem, gatavoj&#x101;s mazg&#x101;t sal&#x101;tus un t&#x12B;r&#x12B;t burk&#x101;nus.</p><p>� Bet es, mam! � vi&#x146;a iesauc&#x101;s. � Priek� k&#x101; tad es te esmu! Vai tad tikai Marina ir tava meita?</p><p>Gar&#x101;m ejot, Kirlova ar sakarsu�o roku nogl&#x101;st&#x12B;ja meitenes gai�os, &#x12B;si apgrieztos matus.</p><p>Vis&#x101;m vi&#x146;&#x101;m bija gai�i mati � pa�ai, se�padsmit gadus vecajai Marinai, tr&#x12B;spadsmitgad&#x12B;gajai Rozei un pat puik&#x101;m. Kirlova tikai nevar&#x113;ja saprast un ne vienreiz vien par to tika dom&#x101;jusi, kur vi&#x146;as vismaz&#x101;kais b&#x113;rns, �etrus gadus vec&#x101; Bro&#x146;a, kas tec&#x113;ja aiz m&#x101;tes soli sol&#x12B; k&#x101; &#x113;na, &#x146;&#x113;musi savu tum�o �ig&#x101;nietes sejas kr&#x101;su un og&#x13C;u melnos matus un acis. Meitene vi&#x146;as &#x123;imen&#x113; bija iz&#x146;&#x113;mums. Neviens no vi&#x146;as b&#x113;rniem, kad bija v&#x113;l mazi, nebija tik neatlaid&#x12B;gi tur&#x113;jies pie m&#x101;tes lindrakiem k&#x101; �&#x12B; maz&#x101;, tum�&#x101; sproggalv&#x12B;te, kam mati bija melni un m&#x16B;�&#x12B;gi sagriezu�ies cirtu cirt&#x101;s, lai suk&#x101;ja tos cik suk&#x101;dama, tie vienm&#x113;r sl&#x113;j&#x101;s gais&#x101; vai krita p&#x101;r meln&#x12B;gsn&#x113;jo pier&#x12B;ti, un acti&#x146;as k&#x101; kv&#x113;lojo�as ogl&#x12B;tes no sprogu apak�as raudz&#x12B;j&#x101;s m&#x101;t&#x113;, visu laiku tikai m&#x101;t&#x113;. Ar&#x12B; tagad, ie&#x137;&#x113;rusies m&#x101;tes garsv&#x101;rk&#x101;'vi&#x146;a neatlaid&#x12B;gi tipin&#x101;ja un tipin&#x101;ja l&#x12B;dzi � no virtuves priek�istab&#x101;, no priek�istabas lieven&#x12B;, no lieve&#x146;a kalpu gal&#x101; � sav&#x101;s vecaj&#x101;s, r&#x16B;sganaj&#x101;s kurp&#x12B;t&#x113;s, kuru aukli&#x146;as, sien t&#x101;s vai simtreiz dien&#x101;, m&#x16B;�&#x12B;gi bija atrais&#x12B;ju�&#x101;s un vilk&#x101;s pa zemi aiz mazaj&#x101;m k&#x101;ji&#x146;&#x101;m. T&#x101;d&#x101; pa�&#x101; gar&#x101; sv&#x101;rci&#x146;&#x101; k&#x101; m&#x101;tei, jo, b&#x16B;dama vismaz&#x101;k&#x101;, var&#x113;ja vis&#x101;tr&#x101;k saaukst&#x113;ties, vi&#x146;a tipin&#x101;ja un jaut&#x101;ja, tikpat neatlaid&#x12B;gi jaut&#x101;ja k&#x101; tipin&#x101;ja, lai gan neviens vi&#x146;&#x101; neklaus&#x12B;j&#x101;s un par to nedom&#x101;ja. Vien&#x12B;gi Roze, st&#x101;v&#x113;dama pie virtuves galda un sal&#x101;tus skalodama, reiz&#x113;m atsaucas, jokodam&#x101;s m&#x113;&#x123;ina s&#x101;kt str&#x12B;du vai nor&#x101;j, par ko savuk&#x101;rt maz&#x101; neliekas ne zinis.</p><p>Tad Bro&#x146;a pakl&#x16B;p un izstiepjas vis&#x101; garum&#x101;. T&#x16B;l&#x12B;t atkal pietr&#x16B;kstas k&#x101;j&#x101;s un trauksmain&#x101;m ac&#x12B;m skat&#x101;s, vai m&#x101;te, kam&#x113;r vi&#x146;a krita, nav aizg&#x101;jusi. Bet Kirlova pietupstas un s&#x101;k Penelopes darbu � sien kurp&#x12B;�u aukli&#x146;as, jo t&#x101;s ir biju�as par c&#x113;loni kri�anai.</p><p>� B&#x16B;tu tu, Brone, kaut uz br&#x12B;ti&#x146;u kaut kur pies&#x113;dusi ...</p><p>B&#x113;rns p&#x101;r visu virtuvi iesm&#x113;j&#x101;s un p&#x113;c tam ar �etrus gadus veca b&#x113;rna izsp&#x16B;ru�ajai galvi&#x146;ai neparastu, apbr&#x12B;nojamu lo&#x123;iskumu pazi&#x146;oja:</p><p>� Bet ja nu man, mam, gribas &#x113;st?</p><p>� Te nu bija! � pieceldam&#x101;s nop&#x16B;�as Kirlova.</p><p>� Pirms stundas ta�u &#x113;di...</p><p>Meitene pla�i ieple� savas sv&#x101;rci&#x146;a lielaj&#x101;s piedurkn&#x113;s iesl&#x113;pt&#x101;s roci&#x146;as un pavisam nopietni un p&#x101;rliecino�i atk&#x101;rto:</p><p>� Bet ja nu man gribas &#x113;st!</p><p>Kirlova iz&#x146;&#x113;ma no bufetes kukuli rudzu maizes, nogrieza pr&#x101;vu riku un, apziedusi ar medu, pasniedza mazajai.</p><p>K&#x101; p&#x113;rl&#x12B;tes baltie, mazie zobi&#x146;i iecirt&#x101;s m&#x101;tes pasniegtaj&#x101; melnaj&#x101;, saldaj&#x101; maiz&#x113;, ta�u to &#x12B;pa�niece, ska&#x13C;i �makstin&#x101;dama un s&#x101;rtos vaidzi&#x146;us ar medu notriepdama, tikpat neatlaid&#x12B;gi tur&#x113;j&#x101;s pie m&#x101;tes sv&#x101;rkiem un tipin&#x101;ja l&#x12B;dzi, un vi&#x146;as kurpju sait&#x12B;tes atkal atrais&#x12B;j&#x101;s un p&#x12B;dam&#x101;s un &#x137;erdam&#x101;s atkal vilk&#x101;s pa zemi.</p><p>K&#x101; nu bija, k&#x101; nebija ar meiten&#x113;m, bet ko dara puikas, sevi�&#x137;i Boless, jaun&#x101;kais, kuru vajadz&#x113;ja katru</p><p>dienu uz p&#x101;ris stund&#x101;m iesl&#x113;gt viesistab&#x101;, lai vi&#x146;� nevar&#x113;tu aizmukt no gr&#x101;matas. Vec&#x101;kais � Stass dro�i vien atkal uz ce&#x13C;a vai p&#x13C;av&#x101; draisku&#x13C;oja ar zemnieku puik&#x101;m un atgriez&#x12B;sies vakar&#x101; ar zilumiem pier&#x113;. Bet vi&#x146;am vair&#x101;k va&#x13C;as, jo vi&#x146;� atbrauca vasaras br&#x12B;vdien&#x101;s ar apliec&#x12B;bu, ka p&#x101;rcelts uz ceturto klasi. Boless turpretim jau divus gadus nos&#x113;d&#x113;jis otraj&#x101; klas&#x113; un nav v&#x113;l p&#x101;rcelts uz tre�o. Par to bija lielas r&#x16B;pes. Palikt v&#x113;l tre�o gadu tai pa�&#x101; klas&#x113; nevar&#x113;ja. Padz&#x12B;s no skolas, un ko tad vi&#x146;a ar to ies&#x101;ks? Kirlova brauca uz pils&#x113;tu un izl&#x16B;dza, izdiede-l&#x113;ja, iz�inkst&#x113;ja at&#x13C;auju z&#x113;nam p&#x101;rlikt eks&#x101;menus otrreiz, ruden&#x12B; p&#x113;c br&#x12B;vdien&#x101;m. Tagad vajadz&#x113;ja gatavoties, m&#x101;c&#x12B;ties, bet puika negrib. Vi&#x146;� ir patva&#x13C;&#x12B;gs un slinks. Atsities t&#x113;v&#x101;. Bet ko lai ies&#x101;k? J&#x101;piespie� b&#x113;rns m&#x101;c&#x12B;ties, jo bez skolas � nekas no vi&#x146;a nevar izn&#x101;kt. Cik daudz bezmiega nak�u �is z&#x113;ns vi&#x146;ai nav sag&#x101;d&#x101;jis! Interesanti, ko vi&#x146;� tagad dara, iesl&#x113;gts istab&#x101;, � m&#x101;c&#x101;s vai niekojas?</p><p>Kirlova izg&#x101;ja priek�istab&#x101;, lai pie durv&#x12B;m paklaus&#x12B;tos, kas viesistab&#x101; notiek, bet tie�i �aj&#x101; mirkl&#x12B; kaut kas nob&#x16B;k�&#x137;&#x113;ja, no�&#x137;ind&#x113;ja un pagalm&#x101; k&#x13C;uva dzirdama &#x101;tri skrejo�u k&#x101;ju dipo&#x146;a. Kirlova, bet aiz vi&#x146;as mazule Bro&#x146;a un Roze izmet&#x101;s lieven&#x12B;. Izr&#x101;d&#x12B;j&#x101;s, ka g&#x16B;steknis, ilg&#x101; ieslodz&#x12B;juma apnicis, bija izl&#x113;cis pa logu, izg&#x101;zdams podu ar fuksiju, un pa�laik muka pa v&#x101;rtiem lauk&#x101;. Izlikdamies nedzirdam ska&#x13C;os m&#x101;tes un m&#x101;sas saucienus, ar v&#x113;j&#x101; pl&#x12B;vojo�iem matiem, &#x123;&#x113;rbies sav&#x101; nodeld&#x113;taj&#x101; p&#x113;rn&#x101; gada skolnieka bl&#x16B;z&#x113;, vi&#x146;� skr&#x113;ja, t&#x101; ka caur&#x101;s pazoles vien zib&#x113;ja.</p><p>Ja Kirlova b&#x16B;tu �o sacel�anos atst&#x101;jusi bez soda, tad stipri ciestu vi&#x146;as m&#x101;tes presti�s. Ne pirmo reizi Alksnaine bija �&#x101;du tra�u lieciniece. Kalpone, pametusi abru, no&#x137;&#x113;ra z&#x113;nu, un vi&#x146;am, ar d&#x16B;r&#x113;m pretojoties un kaun&#x101; sasarku�am, vajadz&#x113;ja atgriezties atpaka&#x13C;. M&#x101;te ar izmisumu ac&#x12B;s un pat kust&#x12B;b&#x101;s izvilka viesistabas kakt&#x101; no l&#x101;des, kas tai noder&#x113;ja par noliktavu, resnas auklas galu.</p><p>� N&#x101;c! � vi&#x146;a bargi uzsauca d&#x113;lam, sa&#x146;&#x113;ma aiz rokas un ieveda viesistab&#x101;, durvis aiz sevis aizv&#x113;rdama.</p><p>Var&#x113;ja dzird&#x113;t, ka vi&#x146;a tur gan dusm&#x12B;gi un bargi r&#x101;j&#x101;s, gan p&#x101;rmeto�i un pam&#x101;co�i run&#x101;ja. Tikai p&#x113;c laba br&#x12B;�a vi&#x146;a izn&#x101;ca no turienes ar ugun&#x12B;gi sasarku�u seju un mazliet tr&#x12B;co�&#x101;m rok&#x101;m un l&#x16B;p&#x101;m. Bija redzams, ka pielietot stingrus audzin&#x101;�anas l&#x12B;dzek&#x13C;us pret saviem b&#x113;rniem tai nebija viegli. Durvis ciet vi&#x146;a vairs nesl&#x113;dza un, atbild&#x113;dama uz Rozes satraukto un jaut&#x101;jo�o skatienu, sac&#x12B;ja:</p><p>� Pies&#x113;ju vi&#x146;u pie d&#x12B;v&#x101;na un piekodin&#x101;ju m&#x101;c&#x12B;ties ... Stingri pies&#x113;ju...</p><p>Bet tad vi&#x146;ai p&#x113;k�&#x146;i atkal uzm&#x101;c&#x101;s jaunas r&#x16B;pes:</p><p>� Ka tikai Stass nesaaukst&#x113;jas, t&#x101;d&#x101; v&#x113;s&#x101; dien&#x101; skraid&#x12B;dams pa &#x101;ru... �or&#x12B;t vi&#x146;am jau kakls s&#x101;p&#x113;ja. Vai tu, Roze, neredz&#x113;ji, k&#x101; Marina bija sa&#x123;&#x113;rbusies, aizejot uz d&#x101;rzu?</p><p>� Marina uz&#x123;&#x113;rba vamzi, bet Stass aizskr&#x113;ja vien&#x12B;gi audekla bl&#x16B;z&#x113; un sac&#x12B;ja man, ka vi&#x146;am kakls pa�reiz s&#x101;pot v&#x113;l stipr&#x101;k.</p><p>� Ka tevil � Kirlova satv&#x113;ra galvu rok&#x101;s. � B&#x16B;tu g&#x101;jusi pati vi&#x146;u mekl&#x113;t, bet nemaz nav laika ...</p><p>Patie�&#x101;m, nebija ne mirk|a atelpas, jo tie�i �ai br&#x12B;d&#x12B; virtuves durv&#x12B;s par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s jaunais rakstvedis, ko d&#x113;v&#x113;ja par �vietnieku�, jo saimniec&#x12B;b&#x101; vi&#x146;� bija vien&#x12B;gais pal&#x12B;gs Kirlovai, un pazi&#x146;oja, ka ieradu�ies atkal tirgot&#x101;ji, kas jau pag&#x101;ju�aj&#x101; ned&#x113;&#x13C;&#x101; bija �eit iegriezu�ies, un v&#x113;loties apskat&#x12B;t vilnu.</p><p>Alksnain&#x113; tur&#x113;ja ap divi simti m&#x113;ri&#x146;u aitu, no kur&#x101;m ieguva p&#x101;rdo�anai vair&#x101;k nek&#x101; desmit pudu vilnas. T&#x101; bija vien&#x12B;g&#x101; nauda, kas vasaras m&#x113;ne�os ien&#x101;ca Kirlo-vas kabat&#x101;, ja neskaita ien&#x101;kumus no piena un d&#x101;rz&#x101;jiem, ko p&#x101;rdeva tuv&#x101;kaj&#x101; pils&#x113;ti&#x146;&#x101; un kas tik tikko sp&#x113;ja segt teko�os saimniec&#x12B;bas izdevumus. &#x145;emot v&#x113;r&#x101; tuvo p&#x13C;aujas laiku, kad vajadz&#x113;s daudz naudas str&#x101;dnieku algo�anai, vilnas uzpirc&#x113;ju iera�an&#x101;s bija vair&#x101;k nek&#x101; gaid&#x12B;ta. Kirlova uz br&#x12B;di aizmirsa pat cepamo maizi, sieru, ve&#x13C;u, pie d&#x12B;v&#x101;na piesieto Bolesu un Stasu ar slimo kaklu; vi&#x146;a ar lielu atsl&#x113;gu rok&#x101;s dev&#x101;s uz kl&#x113;ti, kur to gaid&#x12B;ja atbrauku�ie uzpirc&#x113;ji.</p><p>Pie v&#x101;rtiem st&#x101;v&#x113;ja uzpirc&#x113;ja vienj&#x16B;gs, vi&#x146;pus pagalma aiz �oga bija redzams sak&#x146;u d&#x101;rzs, kur vag&#x101;s tup&#x113;ja vair&#x101;kas ciema sievietes. Net&#x101;lu no vi&#x146;&#x101;m t&#x101;pat vag&#x101; tup&#x113;ja jauna meitene, &#x123;&#x113;rbusies vilnas vamz&#x12B;, p&#x101;r kuru krita resna, gai�a bize. Vi&#x146;a bija pac&#x113;lusi galvu pret jaunu, mednieka dr&#x113;b&#x113;s t&#x113;rptu cilv&#x113;ku, kas s&#x113;d&#x113;ja uz �oga. Jaunajam cilv&#x113;kam plecos bija bise, un vi&#x146;� meitenei kaut ko &#x13C;oti dedz&#x12B;gi st&#x101;st&#x12B;ja. Starp abiem jaunie�iem gul&#x113;ja liels, melns med&#x12B;bu suns un groz&#x12B;j&#x101;s vair&#x101;ki mazi zemnieku b&#x113;rni ar sarkan&#x101;m cepur&#x12B;t&#x113;m galv&#x101;.</p><p>Kirlova, skat&#x12B;dam&#x101;s uz �o pat&#x101;lo, bet labi saredzamo ainu, smaid&#x12B;ja. Vi&#x146;a b&#x113;rnu ielenktajos t&#x113;rg&#x101;t&#x101;jos pazina savu vec&#x101;ko meitu un jauno Vitoldu Kor�inski. Ta�u Kir-lovai nebija laika ilgi vi&#x146;us v&#x113;rot; ar lielo atsl&#x113;gu smagi atv&#x113;rusi kl&#x113;ts durvis, vi&#x146;a kop&#x101; ar uzpirc&#x113;jiem nozuda taj&#x101;. Pabijusi kl&#x113;t&#x12B; krietnu stundas ceturksni, vi&#x146;a atkal par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s pagalm&#x101;. V&#x113;j�, zemu liekdams ap�u galotnes, p&#x16B;ta v&#x113;l stipr&#x101;k nek&#x101; iepriek�. Aiz �&#x146;&#x101;co�&#x101; alksn&#x101;ja laist&#x12B;j&#x101;s sakulst&#x12B;tie Nemunas vi&#x13C;&#x146;i; tum�s, liels m&#x101;konis, maz&#x101;ku un viegl&#x101;ku ielenkts, trauc&#x101;s pa pa�u debess vidu; s&#x101;ka l&#x12B;t c&#x113;rto�s, auksts lietus. Kirlova atskat&#x12B;j&#x101;s uz sak&#x146;u d&#x101;rzu un paman&#x12B;ja jaunie�us kop&#x101; ar b&#x113;rnu baru un melno med&#x12B;bu suni &#x101;tri skr&#x113;j&#x101;m uz mazo b&#x16B;deli, kas sak&#x146;u d&#x101;rza gal&#x101;, atmetusies pret pagalma �ogu, kalpoja par d&#x101;rzniec&#x12B;bas darba r&#x12B;ku noliktavu. Rav&#x113;t&#x101;jas, paliku�as tupot vag&#x101;s, pac&#x113;la galvas un v&#x113;roja skrejo�os b&#x113;rnus, kas dro�i vien bija vi&#x146;u pa�u. Tagad tie bija pagl&#x101;bu�ies zem jumta un iepriecin&#x101;t&#x101;s m&#x101;tes ska&#x13C;i sm&#x113;ja.</p><p>Kirlova, starp abiem uzpirc&#x113;jiem iedama no kl&#x113;ts uz m&#x101;ju, atkal pasmaid&#x12B;ja un t&#x16B;l&#x12B;t ar saviem pavado&#x146;iem uzs&#x101;ka sarunu. Aukainajos v&#x113;ja un lietus br&#x101;zienos, ar saliju�iem matiem, salsto�&#x101;s rokas vam�a piedurkn&#x113;s sl&#x113;pdama, vi&#x146;a k&#x101; parasti so&#x13C;oja stalti un �&#x137;ita neparasti jauna un dai&#x13C;a, run&#x101;ja pacelt&#x101; bals&#x12B;, ener&#x123;iski, noteikti; vi&#x146;as balss bija dzirdama p&#x101;ri visam pagalmam un pat virtuv&#x113;. Kirlova kaul&#x113;j&#x101;s ar uzpirc&#x113;jiem, kas tai sol&#x12B;ja asto&#x146;padsmit rub&#x13C;u par pudu vilnas, bet vi&#x146;a t&#x12B;koja � divdesmit. Ska&#x13C;i un ener&#x123;iski slav&#x113;dama savu preci, vi&#x146;a atsauc&#x101;s uz Kor�inski un citiem kaimi&#x146;iem, kas vilnu p&#x101;rdevu�i par t&#x101;du pa�u cenu, zv&#x113;r&#x113;ja, b&#x113;rnus piesaukdama, ka l&#x113;t&#x101;k neatdos. T&#x101; vi&#x146;a non&#x101;ca l&#x12B;dz pa�am lievenim un, nost&#x101;jusies ar seju pret pagalmu, p&#x113;k�&#x146;i apklusa, bet t&#x16B;da&#x13C; iesauc&#x101;s:</p><p>� Kas tad tas?</p><p>Pa ce|u starp alksn&#x101;ju un sak&#x146;u d&#x101;rzu &#x101;tri tuvoj&#x101;s un jau pagriez&#x101;s uz atv&#x113;rtajiem pagalma v&#x101;rtiem skaista, stikl&#x101; un sudrab&#x101; mirdzo�a, �etru lielisku zirgu vilkta neliela kariete. Zirgi bija j&#x16B;gti ang|u �or&#x101;s, uz bukas s&#x113;d&#x113;ja b&#x101;rdains ku�ieris un jauns sulainis za|os sv&#x101;rkos ar zelta ap�uv&#x113;m. Kirlova pazina Ru�ica karieti un zirgus.</p><p>Uzpirc&#x113;ji, redz&#x113;dami atbrauc&#x113;ju, godbij&#x12B;gi pazi&#x146;oja, ka pagaid&#x12B;s ar dar&#x12B;juma k&#x101;rto�anu, kam&#x113;r viesi aizbrauks, bet Kirlova pat nedzird&#x113;ja, ko tie saka. Vi&#x146;a t&#x101; bija samulsusi, ka nov&#x12B;tu�ie vaigi un s&#x12B;ko krunci&#x146;u izvagot&#x101; piere ko�i nosarka l&#x12B;dz pa�iem gai�ajiem matiem k&#x101; jaunai meitenei. Ak dievs! Lieven&#x12B; uz sola tr&#x12B;s kr&#x16B;kas ar r&#x16B;gu�pienu, priek�istab&#x101; vanni&#x146;a ar slapjo ve&#x13C;u un ziepju smaku, pati vec&#x101; garsv&#x101;rk&#x101; un musl&#x12B;na lakati&#x146;u ap kaklu! Vi&#x146;a iemet&#x101;s priek�istab&#x101; un, ener&#x123;iski m&#x101;dama virtuves kalponei, pusbals&#x12B; lika ienest vanni&#x146;u ar ve|u kalpu gal&#x101;.</p><p>Tie�i tai br&#x12B;d&#x12B;, kad kalpone bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m, rupj&#x101; krekl&#x101;, &#x12B;sos brunc&#x12B;�os un sarkan&#x101;m, l&#x12B;dz elko&#x146;iem atro-t&#x12B;t&#x101;m, biezpien&#x101; notriept&#x101;m rok&#x101;m, izskr&#x113;jusi no virtuves, sagr&#x101;ba vanni&#x146;u un steidz&#x101;s ar to p&#x101;ri priek�istabai, Ru�ics, izk&#x101;pis no karietes, nost&#x101;j&#x101;s uz m&#x101;jas sliek�&#x146;a.</p><p>Aiz vi&#x146;a lieven&#x12B; bija redzama za|a, zelta tres&#x113;m ap�&#x16B;ta cepure un mazliet iedom&#x12B;ga, izsm&#x113;j&#x12B;ga jaun&#x101; sulai&#x146;a seja. Sku&#x137;e ar vanni&#x146;u rok&#x101;s palika st&#x101;vam k&#x101; zeme ierakts stabs, acis un muti plati iepletusi, un to nesp&#x113;ja izkustin&#x101;t no vietas ne namam&#x101;tes mirk�&#x137;in&#x101;�ana, ne m&#x101;jieni.</p><p>Bet Ru�ics nelik&#x101;s nemaz man&#x101;m, k&#x101;das raizes sag&#x101;d&#x101;jis ar savu p&#x113;k�&#x146;o iera�anos, un, pagriezies pret dr&#x113;bju pakaramo, pavisam gausi ar sulai&#x146;a pal&#x12B;dz&#x12B;bu &#x123;&#x113;rba nost m&#x113;teli. P&#x113;c tam vi&#x146;� pagriez&#x101;s pret namam&#x101;ti, kas tam klus&#x113;dama un samulsusi sniedza sveicienam roku.</p><p>S&#x101;kum&#x101; var&#x113;ja likties, ka �im atbrauku�ajam, smalkajam panam b&#x16B;s nepat&#x12B;kami spiest �o iedegu�o, virtuves un saimniec&#x12B;bas darbos nociet&#x113;ju�o roku. Pirms br&#x12B;�a, r&#x101;dot vilnu, rokai bija pielipu�as baltas p&#x16B;kas, grie�ot lielo atsl&#x113;gu, kl&#x113;ts durvis nosl&#x113;dzot, uz k&#x101;das naglas uzpl&#x113;sta gara, sarkana �v&#x12B;ka. Ta�u Ru�ics, zemu noliecies, uzspieda �ai rokai nevis ceremoni&#x101;lo, bet ilgu un draudz&#x12B;gu sk&#x16B;pstu.</p><p>Kirlovas v&#x113;l izskat&#x12B;gaj&#x101;s un s&#x101;rtaj&#x101;s l&#x16B;p&#x101;s starp pav&#x12B;tu�ajiem vaigiem atplaiksn&#x12B;ja neviltots smaids. Vi&#x146;a atv&#x113;ra durvis uz viesistabu.</p><p>� L&#x16B;dzu, kuz&#x113;n, l&#x16B;dzu, l&#x16B;dzu �eit, esmu tik priec&#x12B;ga, tevi redzot... tik sen neesi pie mums bijis!</p><p>Vi&#x146;a patie�&#x101;m priec&#x101;j&#x101;s, bet, l&#x12B;dzko p&#x101;rk&#x101;pa istabas slieksni, s&#x101;rtums atkal iesit&#x101;s tai sej&#x101;. Uz d&#x12B;v&#x101;na pie atv&#x113;rtas gr&#x101;matas s&#x113;d&#x113;ja apkaunotais, k&#x101; peonija nosarku�ais, aiz k&#x101;jas pie d&#x12B;v&#x101;na piesietais Boless. Ner&#x101;tnais z&#x113;ns, l&#x113;kdams pa logu, bija izl&#x113;jis tinti, un vair&#x101;k&#x101;s viet&#x101;s uz kr&#x101;sot&#x101;s gr&#x12B;das tagad r&#x113;goj&#x101;s melni traipi. Piedev&#x101;m v&#x113;l, atkal m&#x101;tes sv&#x101;rkos ie&#x137;&#x113;rusies, par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s maz&#x101; Bro&#x146;a, �&#x12B; meln&#x101;, izsp&#x16B;rus&#x12B; Bro&#x146;a ar sav&#x101;m nelaim&#x12B;gaj&#x101;m kurp&#x12B;�u sait&#x113;m, kas vilk&#x101;s pa zemi. Lai nu ar sait&#x12B;t&#x113;m b&#x16B;tu k&#x101; b&#x16B;dams, bet puisi vajadz&#x113;ja atrais&#x12B;t un kaut vai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka t&#x101; bija vien&#x12B;g&#x101; vieta, kur vi&#x146;a ar savu viesi var&#x113;ja aps&#x113;sties!</p><p>Kirlova piesteidz&#x101;s pie d&#x12B;v&#x101;na, pietup&#x101;s un tr&#x12B;co�&#x101;m rok&#x101;m s&#x101;ka atrais&#x12B;t auklu, kuru pati aiz piesardz&#x12B;bas bija sametusi daudzos mezglos.</p><p>Ru�ics izlik&#x101;s ar&#x12B; �o vi&#x146;as k&#x13C;&#x16B;mi neman&#x101;m. Vi&#x146;� noliec&#x101;s pie Bro&#x146;as, jaut&#x101;dams, vai vi&#x146;a ir vesela un k&#x101;p&#x113;c savas tum�&#x101;s acti&#x146;as nav lab&#x101;k izmazg&#x101;jusi, bet p&#x113;c tam pat pa&#x146;&#x113;ma meiteni rok&#x101;s un, nosk&#x16B;pst&#x12B;jis abus ar medu notrieptos vaigus, atkal l&#x113;n&#x101;m nolaida zem&#x113;. Ta�u �&#x12B; neliel&#x101; smaguma pacel�ana bija vi&#x146;u man&#x101;mi nogurdin&#x101;jusi, jo vi&#x146;�, ar roku p&#x101;rvilcis p&#x101;r grumb&#x101;m kl&#x101;to pieri, dzi&#x13C;i atvilka elpu. Pensnejs nokrita uz kr&#x16B;t&#x12B;m. Vi&#x146;� uzsmaid&#x12B;ja meiten&#x12B;tei, ta�u acu izteiksme bija un palika gr&#x16B;tsird&#x12B;ga.</p><p>Puika, beidzot atbr&#x12B;vojies no valga, sasarcis un nokaun&#x113;jies pievilka k&#x101;ju viesa priek�&#x101; un izmet&#x101;s lauk&#x101; pa durv&#x12B;m, t&#x101;s ar troksni aiz sevis aizcirzdams.</p><p>Ru�ics, tur&#x113;dams meiten&#x12B;tes tum�o roci&#x146;u sav&#x101;, piev&#x113;rs&#x101;s Kirlova i:</p><p>� �&#x12B; mana favor&#x12B;te dien&#x101;s b&#x16B;s iev&#x113;rojama skaistule; iegaum&#x113; to, kuz&#x12B;n. �in&#x12B;s liet&#x101;s es esmu lietprat&#x113;js!</p><p>� Tu, kuz&#x113;n, vienm&#x113;r esi labs ar mazo spuraini, � laipni smaid&#x12B;dama, atbild&#x113;ja Kirlova, lai gan vi&#x146;as ac&#x12B;s visu laiku saglab&#x101;j&#x101;s nemiers un t&#x101; izskat&#x12B;j&#x101;s p&#x101;rsteigta un samulsusi. Sav&#x101; mazaj&#x101; viesistab&#x101; vi&#x146;a redz&#x113;ja nek&#x101;rt&#x12B;bu un par to kaun&#x113;j&#x101;s. Pu&#x137;ainos kat&#x16B;na m&#x113;be&#x13C;u p&#x101;rvalkus nepaklaus&#x12B;gais d&#x113;ls bija notraip&#x12B;jis ar smilt&#x12B;m un tinti, putek&#x13C;i kl&#x101;ja starp logiem st&#x101;vo�o mago&#x146;koka kumodi, ta�u t&#x101; jau bija Rozes vaina, kuras uzdevums bija katru dienu noslauc&#x12B;t putek|us istab&#x101;s.</p><p>Kirlova steidz&#x12B;gi piev&#x113;ra gu&#x13C;amistabas durvis, pa kur&#x101;m var&#x113;ja redz&#x113;t divas uzkl&#x101;tas gultas un izgriezumiem rot&#x101;tu mago&#x146;koka tualetes galdi&#x146;u ar lielu spoguli. Gultas bija t&#x12B;ri un pat grezni kl&#x101;tas, bet vi&#x146;as veclaic&#x12B;gais tualetes galds � &#x12B;patn&#x113;js un d&#x101;rgs. Ta�u Kirlova labi zin&#x101;ja, ka gu&#x13C;amistaba, pat vislab&#x101;k&#x101;, nav r&#x101;d&#x101;ma viesiem. Kas par to, ja �aj&#x101; m&#x101;j&#x101; bija tikai �etras dz&#x12B;vojam&#x101;s telpas � viesistaba, gu&#x13C;amistaba, b&#x113;rnu istaba un neliela &#x113;damistaba, kur&#x101; pa�reiz guld&#x12B;ja z&#x113;nus un bija noliktas per&#x113;t vair&#x101;kas vistas. T&#x101;d&#x101; �aur&#x12B;b&#x101; nebija iesp&#x113;jams iev&#x113;rot visus piekl&#x101;j&#x12B;bas priek�rakstus. Tie�i tai br&#x12B;d&#x12B;, kad namam&#x101;te gu&#x13C;amistabas durvis cent&#x101;s viesa priek�&#x101; aizv&#x113;rt, Ru�ics ar laipnu kust&#x12B;bu iz&#x146;&#x113;ma vi&#x146;as roku no vec&#x101; dzelzs roktura un, satverdams sav&#x101;s v&#x101;jaj&#x101;s, bet k&#x101; atlasa balt&#x101;s un glud&#x101;s plaukst&#x101;s, smaid&#x12B;dams sac&#x12B;ja:</p><p>� Redzu, kuz&#x12B;n, ka vienm&#x113;r ar savu iera�anos sag&#x101;d&#x101;ju tev daudz rai�u, un tas mani sar&#x16B;gtina ... Bet b&#x16B;�u �aj&#x101; gad&#x12B;jum&#x101;, ak! tikai �aj&#x101; gad&#x12B;jum&#x101; lab&#x101;ks par tevi, jo b&#x16B;�u pavisam atkl&#x101;ts un l&#x16B;g�u, lai tu mani uzskati par savu br&#x101;li, kura priek�&#x101; tev nekas nav ne sl&#x113;pjams, ne ar&#x12B; par ko j&#x101;kaunas... Vai ne, kuz&#x12B;n&#x12B;t? Nu apsoli, ka uz priek�u t&#x101; b&#x16B;s! Labi?</p><p>Vi&#x146;as roku sav&#x101;s plaukst&#x101;s tur&#x113;dams, vi&#x146;� to sac&#x12B;ja tik sirsn&#x12B;gi un dedz&#x12B;gi, ka Kirlova, iepriecin&#x101;ta un dzi&#x13C;i aizgr&#x101;bta, atkal nosarka l&#x12B;dz matu gali&#x146;iem un cie�i paspieda vi&#x146;a roku.</p><p>� Pateicos tev, Teos, � vi&#x146;a ierun&#x101;j&#x101;s, � tu esi tik labs ... bet man, k&#x101; redzi, ir vecas iera�as, kuras nesp&#x113;ju aizmirst...</p><p>� Nu, lai tad �&#x12B;s iera�as tevi mulsina satiksm&#x113; ar citiem, bet ne ar mani, � �irgt&#x101;k nek&#x101; citk&#x101;rt ierun&#x101;j&#x101;s Ru�ics. � Bez tam, tev j&#x101;zin, � vi&#x146;� v&#x113;l piemetin&#x101;ja, � es sav&#x101; m&#x16B;�&#x101; esmu tik daudz redz&#x113;jis un piedz&#x12B;vojis, ka mani pat visliel&#x101;k&#x101; bag&#x101;t&#x12B;ba nesp&#x113;j izbr&#x12B;n&#x12B;t. Ja tu b&#x16B;tu t&#x101;da pati k&#x101; citas bag&#x101;t&#x101;s sievietes, tad es nemaz nesajustu t&#x101;du pievilc&#x12B;bu tev&#x12B;...</p><p>Kirlova, jau pavisam nomierin&#x101;jusies, ar draisku mirdzumu ac&#x12B;s, kas liecin&#x101;ja, ka jaun&#x12B;b&#x101; tai nav bijusi sve�a ko&#x137;et&#x113;rija, sac&#x12B;ja:</p><p>� Tu, kuz&#x113;n, m&#x12B;li da�&#x101;d&#x12B;bu, un tikai t&#x101;lab es gustu tavu iev&#x113;r&#x12B;bu.</p><p>Ru�ics, s&#x113;d&#x113;dams blakus uz d&#x12B;v&#x101;na, smaidot atbild&#x113;ja:</p><p>� Es, manu d&#x101;rgo kuz&#x12B;n, esmu liela niec&#x12B;ba, kas slimo aiz p&#x101;r&#x113;�an&#x101;s ar marcip&#x101;nu un ar lielu cien&#x12B;bu noraug&#x101;s uz rupjmaizi...</p><p>� Ak! � smiedam&#x101;s atsauc&#x101;s Kirlova. � Tu esi sev izdom&#x101;jis &#x13C;oti tr&#x101;p&#x12B;gu apz&#x12B;m&#x113;jumu! Vajag tie�am but lielai niec&#x12B;bai, lai tik slikti k&#x101;rtotu savas lietas ...</p><p>� L&#x16B;k, t&#x101;, � vi&#x146;� piekrita, � l&#x16B;k, t&#x101; vienm&#x113;r apejies ar mani! Tu esi vien&#x12B;g&#x101; rad&#x12B;ba pasaul&#x113;, kas man tik atkl&#x101;ti saka ac&#x12B;s r&#x16B;gto paties&#x12B;bu. S&#x101;kum&#x101; tu mani ar to izbr&#x12B;n&#x12B;ji, bet p&#x113;c tam saj&#x16B;smin&#x101;ji. Grib&#x113;tu, lai_ tu mani v&#x113;l vair&#x101;k lam&#x101;. J&#x16B;tos apm&#x113;ram t&#x101; k&#x101; senie gr&#x113;cinieki, kas dom&#x101;ja, ka ar katru sitienu, ko tie sa&#x146;em, tiem tiek novelts no pleciem viens gr&#x113;ks ...</p><p>� Lai tev visus gr&#x113;kus nol&#x12B;dzin&#x101;tu, b&#x16B;tu vajadz&#x12B;gas sp&#x113;c&#x12B;g&#x101;kas rokas nek&#x101; man, � vi&#x146;a nosm&#x113;j&#x101;s.</p><p>Vi&#x146;as smiekli, kas s&#x101;kum&#x101; bija va&#x13C;&#x12B;gi un mazliet paskarbi, izkusa �&#x113;lum&#x101;. Vi&#x146;a sa&#x146;&#x113;ma radinieka roku un, l&#x16B;kodam&#x101;s vi&#x146;am ac&#x12B;s, jaut&#x101;ja:</p><p>� Nu? K&#x101; kl&#x101;jas? Vai neslimoji pa �o laiku? Varb&#x16B;t jau apskat&#x12B;ji savus &#x12B;pa�umus? LJn k&#x101; iet ar tavu nel&#x101;dz&#x12B;go paradumu ... zini, ko dom&#x101;ju? Vai c&#x12B;nies ar kaut cik pret to? ...</p><p>Ru�ics pasmaid&#x12B;ja reiz&#x113; nev&#x113;r&#x12B;gi un pat&#x12B;kami.</p><p>� Ak tu mana m&#x12B;&#x13C;&#x101; bikt&#x113;t&#x101;ja, tik daudz jaut&#x101;jumu sadevi uzreiz, � vi&#x146;� sac&#x12B;ja, � ka nezinu pat, uz kuru lai vispirms atbildu. Slimojis neesmu neko vair&#x101;k k&#x101; parasti, jo viena no man&#x101;m kait&#x113;m ir nep&#x101;rvaram&#x101; vienaldz&#x12B;ba, tagad j&#x16B;tos mazliet pat lab&#x101;k, jo p&#x113;d&#x113;j&#x101; laik&#x101; esmu atradis kaut ko, kas mani drusku s&#x101;cis aizraut. Savus &#x12B;pa�umus ne tikai v&#x113;l neesmu apskat&#x12B;jis, bet pati doma par apskat&#x12B;�anu jau dzen mani izmisum&#x101;. Tu labi zini, k&#x101;p&#x113;c t&#x101;. Nep&#x101;rvarams slinkums, un bez tam v&#x113;l visi �ie &#x13C;audis un lietas man ir piln&#x12B;gi sve�as, un, beidzot, varb&#x16B;t visneatlaid&#x12B;g&#x101;kais un neatvair&#x101;m&#x101;kais jaut&#x101;jums: k&#x101;p&#x113;c?</p><p>� Beidzot visneatlaid&#x12B;g&#x101;kais un neatvair&#x101;m&#x101;kais, � vi&#x146;a to dedz&#x12B;gi p&#x101;rtrauca, � ir tavs nel&#x101;dz&#x12B;gais paradums, ko tu esi mantojis no nej&#x113;dz&#x12B;g&#x101;s vides, kur&#x101; tiki dz&#x12B;vojis...</p><p>Ru�ics ska&#x13C;i iesm&#x113;j&#x101;s.</p><p>Kirlova savilka uzacis un, iesitusi ar d&#x16B;r&#x12B;ti sev sauj&#x101;, turpin&#x101;ja:</p><p>� Smejies, cik gribi, bet es tev vienm&#x113;r teik�u, ka tas ir nedzird&#x113;ts, neredz&#x113;ts netikums... M&#x16B;su zemnieki tad ir daudz lab&#x101;ki, vienk&#x101;r�i piedzerdamies ar degv&#x12B;nu ...</p><p>� Nedzird&#x113;ta un neredz&#x113;ta lieta tev, mana kuz&#x12B;ne, un jums visiem, kas �aj&#x101;s nomal&#x113;s dz&#x12B;vojat, bet pla�aj&#x101; pasaul&#x113; t&#x101; ir tik izplat&#x12B;ta iera�a, ka l&#x12B;dzin&#x101;s gandr&#x12B;z epid&#x113;mijai...</p><p>Strauji pac&#x113;lusi acis, Kirlova raudz&#x12B;j&#x101;s Ru�ic&#x101;:</p><p>� Un tu nevari uzveikt �o epid&#x113;miju? Kur tu to sa&#x137;&#x113;ri? Nekad tu man par to neesi st&#x101;st&#x12B;jis.</p><p>� Pavisam vienk&#x101;r�i, � Ru�ics atteica. � Es c&#x12B;n&#x12B;jos duel&#x12B; un tiku ievainots t&#x101;, ka cietu briesm&#x12B;gas s&#x101;pes ... S&#x101;kum&#x101; man deva zin&#x101;mu dozu �&#x12B;s narkozes, lai mazin&#x101;tu s&#x101;pes, bet p&#x113;c tam pieradu... Tas man ir vien&#x12B;gais l&#x12B;dzeklis, k&#x101; izb&#x113;gt no gr&#x16B;tsird&#x12B;bas, no nevar&#x12B;bas un varb&#x16B;t v&#x113;l no... no kaut k&#x101;, kas &#x13C;oti tuvu izmisumam!</p><p>Ru�ics pasl&#x113;pa aiz pensneja acis, kuras pazib&#x113;ja drud�ains mirdzums. Kirlova p&#x101;rsteigta klaus&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;a un ierun&#x101;j&#x101;s klus&#x101;k nek&#x101; iepriek�:</p><p>� Duel&#x113;jies! Ak J&#x113;zus, Marija! Un tas ir taisn&#x12B;ba, ka duel&#x113;jies! Ar ko? K&#x101;d&#x113;&#x13C;?</p><p>Asi, nervozi iesm&#x113;jies, Ru�ics atg&#x101;z&#x101;s pret d&#x12B;v&#x101;na atzveltni. P&#x101;r vi&#x146;a nemier&#x12B;go pieri un sm&#x12B;n&#x101; savilkt&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m p&#x101;rskr&#x113;ja ciniska grimase.</p><p>� Ar ko? Par to neb&#x16B;tu ko galvu lauz&#x12B;t! Par ko? Zini, dra&#x146;&#x137;es d&#x113;&#x13C;!</p><p>Kirlova sa&#x137;&#x113;ra galvu ab&#x101;s rok&#x101;s.</p><p>� Kaut velns b&#x16B;tu par&#x101;vis visu j&#x16B;su augst&#x101;ko sabiedr&#x12B;bu, kur&#x101; perin&#x101;s t&#x101;das neliet&#x12B;bas un inde. Lai tad es lab&#x101;k esmu noma|niece, zosti&#x146;a, aiti&#x146;a, nek&#x101; piederu pie t&#x101;das augst&#x101;k&#x101;s sabiedr&#x12B;bas.</p><p>� Un tev ir taisn&#x12B;ba, � &#x12B;si noteica Ru�ics.</p><p>Sie vienk&#x101;r�i teiktie v&#x101;rdi uzreiz nomierin&#x101;ja Kir-lovu. T&#x101;l&#x101;k jau vi&#x146;a turpin&#x101;ja nosv&#x113;rti:</p><p>� T&#x101; k&#x101; tu, kuz&#x113;n, esi man vis&#x101; atzinies, tad es uzskat&#x12B;tu sevi par negod&#x12B;gu, ja s&#x101;ktu tev piedot vai atbalst&#x12B;t ...</p><p>P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;a apr&#x101;v&#x101;s un drusku pat apmulsa, jo juta, ka s&#x101;kusi lietot rupjus izteicienus, kurus pati neatzina. B&#x16B;dama past&#x101;v&#x12B;g&#x101; saskar&#x113; ar kalpon&#x113;m,� kalpiem un alg&#x101;d�iem, vi&#x146;a bija pieradusi pie t&#x101;da runas veida, jo p&#x113;c sava rakstura un temperamenta bija &#x13C;oti ros&#x12B;ga un nesp&#x113;ja savald&#x12B;ties pat tad, kad to sevi�&#x137;i v&#x113;l&#x113;j&#x101;s.</p><p>� K&#x101; pirm&#x12B;t sav&#x101; m&#x101;j&#x101;, t&#x101; tagad sav&#x101; valod&#x101; dro�i vien paman&#x12B;ji kaut ko necilu? � viesis apjaut&#x101;j&#x101;s.</p><p>Namam&#x101;te atkal mazliet piesarka, bet tad, atvair&#x12B;dama domas par sevi, nopietni sac&#x12B;ja:</p><p>� Cik d&#x12B;vaini! Tu tom&#x113;r esi i labs, i gudrs ... T&#x101; vien liekas, ka tev&#x12B; m&#x12B;t divi cilv&#x113;ki...</p><p>Ru�ics nosk&#x16B;pst&#x12B;ja vi&#x146;ai rokas.</p><p>� Tu run&#x101; k&#x101; filozofs. Zini, �&#x12B; div&#x113;j&#x101;d&#x12B;ba ir atsl&#x113;ga daudzu nosl&#x113;pumu atseg�anai pasaul&#x113; ...</p><p>Kirlova, salikusi rokas kl&#x113;p&#x12B;, �&#x16B;poja galvu.</p><p>� Zini ko, kuz&#x113;n? � vi&#x146;a ies&#x101;ka. � Man t&#x101; liekas, ka tu b&#x16B;tu daudz daudz laim&#x12B;g&#x101;ks, ja neb&#x16B;tu dzimis tik bag&#x101;ts.</p><p>� Vai ar&#x12B;, � Ru�ics vi&#x146;u p&#x101;rtrauca, � ja es b&#x16B;tu piedzimis pavisam mu&#x13C;&#x137;is.</p><p>� K&#x101; t&#x101;? � vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>� Uzmini! � vi&#x146;� atjokoja, zi&#x146;k&#x101;ri taj&#x101; v&#x113;rdamies.</p><p>Kirlova labu br&#x12B;di dom&#x12B;gi klus&#x113;ja.</p><p>� To nav tik gr&#x16B;ti uzmin&#x113;t! Ja tu b&#x16B;tu piedzimis mu&#x13C;&#x137;is, tad b&#x16B;tu turpin&#x101;jis jautro uzdz&#x12B;vi l&#x12B;dz galam, bet tu, l&#x16B;k, kaut ar&#x12B; v&#x113;lu, attapies un saproti, ko esi notriecis un sagand&#x113;jis.</p><p>Ru�ics sm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Tu nevari ne iedom&#x101;ties, k&#x101; man pat&#x12B;k ar tevi run&#x101;t. Tu proti tik gudras domas izsac&#x12B;t, ka tas...</p><p>Vi&#x146;i abi k|uva dom&#x12B;gi. Sieviete atkal jut&#x101;s samulsusi. S&#x12B; gar&#x101; saruna par neikdieni�&#x137;iem jaut&#x101;jumiem vi&#x146;u nogurdin&#x101;ja. Tad, atcer&#x113;jusies �&#x12B;sdienas darbus un raizes, vi&#x146;a pr&#x101;toja: diez vai maize jau ir salaista kr&#x101;sn&#x12B;, vai vilnas uzpirc&#x113;ji nav zaud&#x113;ju�i paciet&#x12B;bu un aizbrauku�i? Vi&#x146;a piec&#x113;l&#x101;s no d&#x12B;v&#x101;na un reiz&#x113; ar&#x12B; Bro&#x146;a, kas tai bija s&#x113;d&#x113;jusi kl&#x113;p&#x12B;.</p><p>� Lik�u t&#x16B;l&#x12B;t pasniegt t&#x113;ju ...</p><p>Ru�ics s&#x101;ka vi&#x146;u &#x13C;oti ener&#x123;iski p&#x101;rliecin&#x101;t, ka t&#x113;ju nekad nedzerot. Vi&#x146;a uz to paskat&#x12B;j&#x101;s mazliet p&#x113;t&#x12B;jo�i, �aub&#x12B;dam&#x101;s. Tom&#x113;r p&#x113;c mirk&#x13C;a dro�i atbild&#x113;ja:</p><p>� Te nesaki taisn&#x12B;bu. T&#x113;ja tev pat&#x12B;k, un tu daudz dzer... To es zinu p&#x113;c v&#x12B;ra nost&#x101;stiem. Bet tu jau esi nobaud&#x12B;jis m&#x16B;su t&#x113;ju un zini, ka t&#x101; nav tik izmekl&#x113;ti smalka, pie k&#x101;das esi pieradis ...</p><p>Ru�icam, �&#x137;iet, bija pa pr&#x101;tam vi&#x146;as atkl&#x101;t&#x12B;ba un sag&#x101;d&#x101;ja pat prieku.</p><p>� Esmu vain&#x12B;gsl � vi&#x146;� atzin&#x101;s. � Pie&#x137;&#x113;ri mani melos. No visa, kas nav gar�&#x12B;gs, b&#x113;gu vair&#x101;k nek&#x101; no uguns...</p><p>� Nu t&#x101; ar&#x12B; t&#x16B;l&#x12B;t vajadz&#x113;ja sac&#x12B;t. K&#x101;d&#x113;&#x13C; j&#x101;melo? Jau t&#x101; dro�i vien dz&#x12B;v&#x113; esi melojis bez gala, melojis k&#x101; pats p&#x113;d&#x113;jais varizejs. Es atnes&#x12B;�u iev&#x101;r&#x12B;jumu, jo par maniem iev&#x101;r&#x12B;jumiem tu nevar&#x113;si teikt, ka tie nav gar�&#x12B;gi. K&#x101;dreiz tos m&#x101;c&#x12B;jos v&#x101;r&#x12B;t pie Martas Kor�inskas... Es tos gan daudz nev&#x101;ru, bet, nudien, lab&#x101;kus tu dro�i vien pat sav&#x101; V&#x12B;n&#x113; neb&#x16B;si baud&#x12B;jis!</p><p>Vi&#x146;a &#x101;tri izg&#x101;ja no istabas, un reiz&#x113; ar m&#x101;ti, tur&#x113;dam&#x101;s garsv&#x101;rka krok&#x101;s, tipin&#x101;ja Bro&#x146;a un, plauksti&#x146;as sizdama, sauca:</p><p>� Iev&#x101;r&#x12B;jums b&#x16B;si Iev&#x101;r&#x12B;jums! Ar&#x12B; es, m&#x101;mi&#x146;, gribu iev&#x101;r&#x12B;jumu 1</p><p>No visas diezgan d&#x12B;vain&#x101;s abu radinieku sarunas �&#x12B; maz&#x101; tum�ace &#x113;rkule bija sapratusi viena vien&#x12B;ga v&#x101;rda &#x12B;sto j&#x113;gu.</p><p>Patiesi v&#x113;l&#x113;dam&#x101;s pamielot savu radinieku, Kirlova tom&#x113;r dega nepaciet&#x12B;b&#x101; pal&#x16B;koties, kas notiek m&#x101;jas otr&#x101; gal&#x101;. Tur laikam kaut kas nebija izdar&#x12B;ts pa saimnieces pr&#x101;tam, jo l&#x12B;dz viesistabai br&#x12B;�iem atskan&#x113;ja vi&#x146;as maz-Het pacelt&#x101; balss, r&#x101;joties ar kalpon&#x113;m. P&#x113;c tam vi&#x146;a v&#x113;l p&#x101;rmija da�us v&#x101;rdus priek�istab&#x101; ar uzpirc&#x113;jiem un beidzot atgriez&#x101;s viesistab&#x101;, nesdama papl&#x101;ti ar vair&#x101;kiem iev&#x101;r&#x12B;juma pilniem trauci&#x146;iem. Turpat blakus vi&#x146;ai ar atrisu�&#x101;m kurp&#x12B;�u sait&#x12B;t&#x113;m tipin&#x101;ja Bro&#x146;a. Aiz saimnieces sekoja Roze ar pilnu �&#x137;&#x12B;vi skaistu ave&#x146;u un smalko cukuru veclaic&#x12B;g&#x101;, m&#x101;kslinieciski veidot&#x101; trauk&#x101;. T&#x101;das skaistas un d&#x101;rgas lietas k&#x101; mago&#x146;koka kumode, divas e&#x13C;&#x13C;as gleznas pie sienas, tualetes galdi&#x146;� ar lielu spoguli grebt&#x101; r&#x101;m&#x12B;, &#x12B;patn&#x113;jais sudraba cukurtrauks krasi izc&#x113;l&#x101;s �&#x12B;s m&#x101;jas vienk&#x101;r�aj&#x101; iek&#x101;rtojum&#x101; un liecin&#x101;ja, ka to saimnieki c&#x113;lu�ies no senas un k&#x101;dreiz bag&#x101;tas dzimtas.</p><p>Rozei bija t&#x101;ds pats smuidrs un dai&#x13C;� augumi&#x146;� k&#x101; m&#x101;tei un gai�i, &#x12B;si apgriezti mati, kas, ik soli sperot, pl&#x12B;vot nopl&#x12B;voja. Nolikusi uz galda avenes un cukuru, vi&#x146;a izsl&#x113;j&#x101;s un izg&#x101;ja no istabas. M&#x101;te tai kaut ko pa�ukst&#x113;ja par ve&#x13C;u, uzpirc&#x113;jiem un Stasu.</p><p>Ru�ics, &#x101;tri, gandr&#x12B;z k&#x101;ri likdams karoti ar iev&#x101;r&#x12B;jumu pie mutes, slav&#x113;ja:</p><p>� Lielisks, paties&#x101;m lielisks! Es kr&#x12B;tu uz saldumiem un nevaru pat p&#x101;ris stundi&#x146;u bez tiem iztikt! T&#x101;tad tu iev&#x101;r&#x12B;jumu gatavot iem&#x101;c&#x12B;jies no Martas Kor�inskas... no �&#x12B;s &#x12B;patn&#x113;j&#x101;s vecmeitas ... T&#x101; ir &#x13C;oti cien&#x12B;jama sieviete, ja vi&#x146;a prot tik labi.. . Bet, <emphasis>&#x101; propos<a l:href="#bookmark3" type="note"><sup>4</sup></a>,</emphasis> vai sen kop� tu p&#x113;d&#x113;jo reizi redz&#x113;ji Just&#x12B;ni?</p><p>Kirlova, uzman&#x12B;gi likdama trauci&#x146;u ar nedaudz iev&#x101;r&#x12B;juma Bro&#x146;as br&#x16B;naj&#x101;s roci&#x146;&#x101;s, dz&#x12B;vi atbild&#x113;ja:</p><p>� Man t&#x101; �&#x137;iet, ka tik nesen k&#x101; tu neviens cits gan vi&#x146;u neb&#x16B;s redz&#x113;jis. Tu ta�u �urp atbrauci tie�i no Kor�inas.</p><p>� K&#x101; tu to zini? ...</p><p>� Dzird&#x113;ju par to st&#x101;st&#x101;m virtuv&#x113; tavu sulaini un atz&#x12B;�os, ka esmu &#x13C;oti nemier&#x101; par taviem bie�ajiem braucieniem uz Kor�inu ...</p><p>� Vispirms � nav bie�i, jo esmu tur bijis tikai da�as reizes, un bez tam � kas tur &#x13C;auns?</p><p>� Tu pats to labi zini, � vi&#x146;a atcirta.</p><p>� Lam&#x101; mani, cik gribi, � Ru�ics sac&#x12B;ja. � At&#x13C;auju tin pat l&#x16B;dzu to dar&#x12B;t. Bet k&#x101;da mana vaina, ja Just&#x12B;ne man tik &#x13C;oti pat&#x12B;k?</p><p>� T&#x101;, t&#x101;, t&#x101;! � Kirlova iesauc&#x101;s. � Tev un tev l&#x12B;dz&#x12B;giem pasaul&#x113; ir svar&#x12B;ga tikai viena lieta: pat&#x12B;k vai nepat&#x12B;k. Un vair&#x101;k nekas.</p><p>� Tur tev taisn&#x12B;ba, � Ru�ics piekrita.</p><p>� Un beigu beig&#x101;s, � arvien vair&#x101;k iekaisdama, turpin&#x101;ja Kirlova, � ar ko vi&#x146;a tev, pati sev par postu, ir t&#x101; iepatikusies? Vi&#x146;a ir izskat&#x12B;ga, tas tiesa, bet tu dro�i vien esi redz&#x113;jis t&#x16B;ksto�iem v&#x113;l skaist&#x101;ku. Ko&#x137;et&#x113;t&#x101; ja vi&#x146;a nav ...</p><p>� L&#x16B;k, l&#x16B;k! � Ru�ics piekrita.</p><p>� Radinieki vi&#x146;u izgl&#x12B;toja, bet �&#x12B; izgl&#x12B;t&#x12B;ba, j&#x101;saka, nav nek&#x101;da izcil&#x101; ...</p><p>� Pareizi, pareizi, � Ru�ics piekrita.</p><p>� Kop� nelaim&#x12B;g&#x101;s m&#x12B;lest&#x12B;bas ar Zigmuntu Kor-�inski vi&#x146;a k&#x13C;uvusi &#x13C;oti nopietna, nekl&#x12B;r&#x113;jas, neaplido v&#x12B;rie�us, ne�alo...</p><p>� T&#x101;, t&#x101;! � v&#x113;lreiz piekr&#x12B;to�i noteica Ru�ics.</p><p>� Nu, ko tad v&#x113;l vair&#x101;k? J&#x16B;s tur sav&#x101; augst&#x101;kaj&#x101; sabiedr&#x12B;b&#x101; esat paradu�i redz&#x113;t pavisam cit&#x101;das sievietes un pavisam cit&#x101;du sievie�u d&#x113;&#x13C; zaud&#x113;jat galvas!</p><p>P&#x101;rst&#x101;jis &#x113;st iev&#x101;r&#x12B;jumu, ar ko tik labpr&#x101;t bija mielojies, Ru�ics atg&#x101;z&#x101;s pret d&#x12B;v&#x101;na atzveltni un pa pusei zobgal&#x12B;gi, pa pusei nopietni ies&#x101;ka:</p><p>� Vispirms &#x146;em v&#x113;r&#x101;, � t&#x101;das krist&#x101;lskaidras sievietes k&#x101; tu no �&#x12B;m liet&#x101;m gandr&#x12B;z nek&#x101; nesaprot. Tikai m&#x113;s, nelie�i, vai zini, to saprotam, k&#x101;d&#x113;&#x13C; izj&#x16B;tam pievilc&#x12B;bu pret vienu vai otru sievieti... Vai skaidrs? Pievilc&#x12B;ba � t&#x101; ir tieksme vai instinkts, kas &#x13C;auj mums nemald&#x12B;gi noteikt, ka tie�i ar �o sievieti m&#x113;s var&#x113;sim tuk�ot � �&#x101; v&#x101;rda piln&#x101; noz&#x12B;m&#x113; � baudu bi&#x137;eri l&#x12B;dz pa�&#x101;m miel&#x113;m ... L&#x16B;k, tagad tu nosarksti k&#x101; instit&#x16B;ta audz&#x113;kne ... Ak, cik br&#x12B;ni�&#x137;a lieta t&#x101;ds s&#x101;rtums piecu b&#x113;rnu m&#x101;tes vaigos!</p><p>Kirlova patiesi bija nosarkusi &#x12B;patn&#x113;ji meiten&#x12B;g&#x101;, liesmaini svaig&#x101; s&#x101;rtum&#x101;, ta�u, p&#x101;rvar&#x113;jusi savu kautr&#x12B;bu-, nopietni sac&#x12B;ja:</p><p>� Tas nekas. Teic vien visu. Gribu zin&#x101;t, k&#x101;d&#x101;s dom&#x101;s tu esi par Just&#x12B;ni...</p><p>� T&#x101;d&#x113;&#x13C;, � Ru�ics turpin&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k, � pirmaj&#x101; viet&#x101; ir �&#x12B; tieksme vai, tev v&#x113;l saprotam&#x101;k izsakoties, � simp&#x101;tij&#x101;s. Pret Just&#x12B;ni es uzreiz sajutu simp&#x101;tij&#x101;s ... atz&#x12B;�os, pat &#x13C;oti &#x13C;oti lielas simp&#x101;tij&#x101;s... Tev taisn&#x12B;ba, pasaul&#x113; esmu sastapis daudz daudz skaist&#x101;kas sievietes un pat... savu vesel&#x12B;bu un mant&#x12B;bu k&#x101; upuri vi&#x146;u priek�&#x101; nolicis.. . Bet taj&#x101; melno matu un pel&#x113;ko acu kontrast&#x101;, k&#x101;ds ir Just&#x12B;nei, vi&#x146;as augum&#x101;, kust&#x12B;b&#x101;s un t&#x101; t&#x101;l&#x101;k ir kaut kas ... kaut kas t&#x101;ds, v&#x101;rdu sakot... bet <emphasis>passons<a l:href="#bookmark4" type="note"><sup>5</sup></a>, </emphasis>tu tik un t&#x101; to nesaprat&#x12B;si... �ai meitenei ir temperaments, vi&#x146;ai ir pat milz&#x12B;gs temperaments ...</p><p><emphasis>� Passons! �</emphasis> Kirlova atk&#x101;rtoja. � Un t&#x101;l&#x101;k?</p><p>� T&#x101;l&#x101;k piem&#x12B;t tie�i tas, ko tu pirms br&#x12B;�a jau uzskait&#x12B;ji. Ko&#x137;et&#x113;t&#x101;ju, �ivin&#x101;t&#x101;ju, hist&#x113;ri&#x137;u, &#x12B;stu un ne&#x12B;stu k&#x146;aze&#x146;u man ir bijis vair&#x101;k, nek&#x101; vajag, <emphasis>toujours des perdrix<a l:href="#bookmark5" type="note"><sup>6</sup></a></emphasis> nekad nav bijusi mana dev&#x12B;ze. P&#x101;rmai&#x146;as d&#x113;&#x13C;, k&#x101; redzi, esmu piev&#x113;rsies veselai miesai un garam, kam vislab&#x101;kais apliecin&#x101;jums ir t&#x101; cie&#x146;a un sirsn&#x12B;g&#x101; draudz&#x12B;ba, ko izj&#x16B;tu pret tevi, m&#x101;s&#x12B;c.</p><p>Ru�ics vair&#x101;kas reizes no&#x146;&#x113;ma un atkal uzlika savu pensneju. Tad vi&#x146;� meh&#x101;niski s&#x101;ka &#x113;st iev&#x101;r&#x12B;jumu. P&#x113;k�&#x146;i p&#x101;rtraucis &#x113;�anu, atkal st&#x101;st&#x12B;ja:</p><p>� �odien, piem&#x113;ram, s&#x113;d&#x113;ju vi&#x146;ai blakus pie pusdienu galda. Kam&#x113;r liku vi&#x146;ai �o un to saprast, Just&#x12B;ne bija &#x12B;gna un noraido�a, pat neuzl&#x16B;koja mani. Tad main&#x12B;ju taktiku un ierun&#x101;jos par blakus liet&#x101;m ... vi&#x146;a t&#x16B;l&#x12B;t atdz&#x12B;voj&#x101;s un k&#x13C;uva run&#x12B;ga ... Past&#x101;st&#x12B;ja man par Kor�inas apk&#x101;rtni, par k&#x101;du Nemunas gravu, atcer&#x113;j&#x101;s skaistu tautas teiksmu par to ... un past&#x101;st&#x12B;ja �o teiksmu t&#x101;, ka biju ... biju patiesi aizgr&#x101;bts ... Vi&#x146;a ir &#x13C;oti &#x13C;oti sapr&#x101;t&#x12B;ga, un, kad st&#x101;sta par to, kas vi&#x146;u interese, tad ac&#x12B;s tai pazib liesmi&#x146;as un ap l&#x16B;p&#x101;m iegulstas savdab&#x12B;gs vaibsts ... Tikai... Vien&#x101; r&#x101;vien&#x101; vi&#x146;a nav ieg&#x16B;stama ... Vajadz&#x12B;ga diplom&#x101;tiska pieeja ... Tas ir vi&#x146;as vien&#x12B;gais tr&#x16B;kums, bet reiz&#x113; ar&#x12B; visliel&#x101;k&#x101; pievilc&#x12B;ba ...</p><p>Kirlova bija t&#x101; nogrimusi p&#x101;rdom&#x101;s, ka, �&#x137;ita, p&#x113;d&#x113;jos radinieka v&#x101;rdus nemaz nedzird&#x113;ja. Tad, p&#x113;k�&#x146;i pac&#x113;lusi galvu, vi&#x146;a ierun&#x101;j&#x101;s t&#x101;d&#x101; ton&#x12B;, it k&#x101; b&#x16B;tu izdar&#x12B;jusi k&#x101;du iev&#x113;rojamu atkl&#x101;jumu:</p><p>� Kuz&#x113;n! Ja Just&#x12B;ne tev tik &#x13C;oti pa pr&#x101;tam, tad apprecies ar vi&#x146;u...</p><p>Ru�ica roka ar karot&#x12B;ti nosl&#x12B;ga uz galda, ar ierastu kust&#x12B;bu par&#x101;vis pensneju uz leju, vi&#x146;� paskat&#x12B;j&#x101;s pa pusei izbr&#x12B;n&#x12B;jies, pa pusei p&#x101;rsteigts sav&#x101; radiniec&#x113; un ska&#x13C;i iesm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Lieliska iedoma, m&#x101;s&#x12B;c, lieliska, nenov&#x113;rt&#x113;jama! � vi&#x146;� izsauc&#x101;s. � Tas tik b&#x16B;tu p&#x101;rsteigums visai pasaulei un man pa�am! Un ko teiktu t&#x113;ti&#x146;� O�e&#x13C;skis? Vai es �o &#x137;&#x12B;nie�u &#x137;i&#x146;&#x137;&#x113;zi&#x146;u lai lieku uz kam&#x12B;na? Un k&#x101; ar Just&#x12B;nes fran�u valodas izrunu, <emphasis>entre nous<a l:href="#bookmark6" type="note"><sup>7</sup></a>,</emphasis> stipri vien klibo? Un, kad vi&#x146;a nost&#x101;tos aci pret aci ar manu tanti k&#x146;azi, manai tanti&#x146;ai dro�i vien uzn&#x101;ktu n&#x101;v&#x12B;ga aizdusas l&#x113;kme...</p><p>-Un smiedamies v&#x113;l piemetin&#x101;ja:</p><p>� Tava iedoma, kuz&#x12B;n, tikai apliecina, cik tev laba sirds un ka tu it nemaz nepaz&#x12B;sti pasauli... T&#x101;d&#x101;s amf&#x12B;bij&#x101;s k&#x101; Just&#x12B;ne, protams, var pamat&#x12B;gi iem&#x12B;l&#x113;ties, bet prec&#x113;ties ar vi&#x146;u � <emphasis>impossible<a l:href="#bookmark7" type="note"><sup>8</sup></a> ...</emphasis></p><p>� Amf&#x12B;bija! � Kirlova iesauc&#x101;s. � Sal&#x12B;dzin&#x101;t sievieti ar vardi! ...</p><p>� Nu, protams, � Ru�ics vi&#x146;u partrauca. � Padom&#x101; pati: di�cilt&#x12B;ga un nedi�cilt&#x12B;ga, izgl&#x12B;tota un neizgl&#x12B;tota, nabadz&#x12B;ga un nav nabadz&#x12B;ga ... Ar v&#x101;rdu sakot � ne �is, ne tas ...</p><p>Ac&#x12B;m niknum&#x101; iedzirkstoties, Kirlova nopras&#x12B;ja:</p><p>� Bet k&#x101;d&#x113;&#x13C; tad tu brauc uz Kor�inu?</p><p>� T&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka �&#x12B; man tik neparast&#x101; aizrau�an&#x101;s mazliet atdz&#x12B;vina, uzpurina, un j&#x101;saka, ka pa�reiz, kad esmu gandr&#x12B;z piln&#x12B;gi vis&#x101;s dz&#x12B;ves baud&#x101;s v&#x12B;lies, � t&#x101; ir &#x12B;sti laik&#x101;...</p><p>� Bet ar ko tas beigsies? � Kirlova neatlaid&#x101;s.</p><p>� Manu m&#x12B;&#x13C;o kuz&#x12B;n! � Ru�ics atbild&#x113;ja. � Neesmu tik liels filozofs, lai lauz&#x12B;tu galvu par to, ar ko katra lieta var beigties ... <emphasis>Advienne ce que pourra<a l:href="#bookmark8" type="note"><sup>9</sup></a></emphasis> ... Nav &#x12B;stais br&#x12B;dis, lai to nonicin&#x101;tu ...</p><p>Kirlova &#x13C;oti nopietni un noteikti sac&#x12B;ja:</p><p>� Nekas tev tur, mans d&#x101;rgais, neizn&#x101;ks. Just&#x12B;ne ne&#x13C;ausies sevi apmu&#x13C;&#x137;ot! Vi&#x146;a jau ir izg&#x101;jusi r&#x16B;gtu skolu, es labi paz&#x12B;stu vi&#x146;as raksturu un dom&#x101;�anas veidu ...</p><p>Ru�ics ar interesi klaus&#x12B;j&#x101;s, piere un uzacis vi&#x146;am raust&#x12B;j&#x101;s.</p><p>� Tu vi&#x146;u labi paz&#x12B;sti? Vai esi p&#x101;rliecin&#x101;ta par to, ko saki?</p><p>� Piln&#x12B;gi p&#x101;rliecin&#x101;ta.</p><p>Ru�ics k&#x13C;uva dom&#x12B;gs un p&#x101;rvilka ar roku p&#x101;r pieri, acis tam k&#x13C;uva sap&#x146;ainas. Kirlovai lik&#x101;s, ka vi&#x146;� nop&#x16B;�as.</p><p>� Vai tu, kuz&#x113;n, patie�&#x101;m interes&#x113;jies par Just&#x12B;ni! � vi&#x146;a izsauc&#x101;s.</p><p>� Ak j&#x101;, cik vien v&#x113;l esmu sp&#x113;j&#x12B;gs par kaut ko interes&#x113;ties vai kaut kas mani var interes&#x113;t! J&#x101;atz&#x12B;stas, esmu pats par sevi p&#x101;rsteigts ... Bet sirds untumi nav ne paredzami, ne izdibin&#x101;mi...</p><p>� Nu tad apprecies ar vi&#x146;u! � it k&#x101; nedzird&#x113;jusi iepriek� teikto, atk&#x101;rtoja Kirlova.</p><p>S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; atv&#x113;r&#x101;s priek�istabas durvis un atskan&#x113;ja Rozes balss:</p><p>� M&#x101;mi&#x146;, Stass p&#x101;rn&#x101;cis, un kakls vi&#x146;am pavisam aizsmacis ...</p><p>Kirlova, k&#x101; atsperes mesta, pietr&#x16B;k&#x101;s k&#x101;j&#x101;s un izsteidz&#x101;s no istabas. Reiz&#x113; ar vi&#x146;u, protams, k&#x101; pel&#x12B;te iztec&#x113;ja lauk&#x101; ar&#x12B; Bro&#x146;a.</p><p>Palicis viens, Ru�ics atspieda galvu rok&#x101;s. L&#x12B;dz vi&#x146;am atlidoja satraukt&#x101;s m&#x101;tes p&#x101;rmetumi un z&#x113;na taisno�an&#x101;s aizsmaku�&#x101;, iepl&#x12B;su�as fleites spiedz&#x12B;gajai ska&#x146;ai l&#x12B;dz&#x12B;g&#x101; bals&#x12B;. Cauri �aurajai priek�istabai nom&#x101;jas otra gala bija dzirdama uguns spr&#x113;g&#x101;�ana, cirvja klaudzieni, &#x16B;dens �&#x13C;akst&#x113;�ana un kalpo&#x146;u balsis.</p><p>Laiks noskaidroj&#x101;s. Norima v&#x113;j�, m&#x101;ko&#x146;i &#x101;tri pajuka uz vis&#x101;m debess pus&#x113;m; cauri lielajam, kuplajam ceri&#x146;u kr&#x16B;mam izlauz&#x101;s rieto�&#x101;s saules stari, apzelt&#x12B;dami uz loga vienk&#x101;r�o fuksiju un m&#x113;nessroz&#x12B;ti.</p><p>Vai �is slaidais, kalsnais cilv&#x113;ks smalkaj&#x101; t&#x113;rp&#x101;, ar sasuk&#x101;tajiem matiem virs balt&#x101;s pieres un pensneju zelta ietvar&#x101; pie kr&#x16B;t&#x12B;m, ieklaus&#x12B;damies neliel&#x101;s m&#x101;jas bals&#x12B;s, m&#x113;&#x123;in&#x101;ja izprast to dz&#x12B;ves ritmu, kas te puls&#x113;ja m&#x16B;�am vien&#x101; un taj&#x101; pa�&#x101; darb&#x12B;gaj&#x101; un pietic&#x12B;gaj&#x101; pl&#x16B;dum&#x101;? Vai tas vi&#x146;u nespieda uz agr&#x101;k nepaz&#x12B;stamiem sal&#x12B;dzin&#x101;jumiem, nov&#x113;rojumiem, uz tikpat nepaz&#x12B;stam&#x101;m p&#x101;rdom&#x101;m k&#x101; visa �&#x12B; apk&#x101;rtne?</p><p>Ru�ics, �&#x137;ita, bija k|uvis pavisam dom&#x12B;gs, kad Kirlova noraiz&#x113;jusies atgriez&#x101;s mazaj&#x101; viesistab&#x101;, aizmirsdama piev&#x113;rt aiz sevis pat gu&#x13C;amistabas durvis. T&#x101;pat vi&#x146;a bija piemirsusi pirms da�&#x101;m min&#x16B;t&#x113;m p&#x101;rtraukto sarunu.</p><p>� D&#x113;ls saslimis, � vi&#x146;a noraiz&#x113;jusies sac&#x12B;ja. � Vi&#x146;am ir jut&#x12B;gs kakls, jau pag&#x101;ju�aj&#x101; gad&#x101; bija dab&#x16B;jis tik stipru iekaisumu, ka vajadz&#x113;ja izsaukt &#x101;rstu. Baidos, ka atkal nav kaut kas |auns, liku Rozei, lai uzlej liepziedu t&#x113;ju.</p><p>Satraukum&#x101; un r&#x16B;p&#x113;s vi&#x146;a tagad izskat&#x12B;j&#x101;s krietni vien vec&#x101;ka nek&#x101; pirms stundas ceturk�&#x146;a. Ru�ics sa&#x146;&#x113;ma vi&#x146;as roku.</p><p>� Ak tu manu nabaga kuz&#x12B;n, � vi&#x146;� teica, � cik daudz tev darba, rai�u un r&#x16B;pju sag&#x101;d&#x101; �&#x12B; saimniec&#x12B;ba un b&#x113;rni...</p><p>Dzi&#x13C;i aizkustin&#x101;ta, Kirlova nos&#x113;d&#x101;s vi&#x146;am blakus uz d&#x12B;v&#x101;na, atspieda vaigu deln&#x101; un s&#x101;ka run&#x101;t par visu, kas vi&#x146;u interes&#x113;ja, dro�i vien b&#x16B;dama priec&#x12B;ga, ka atradusi radiniek&#x101; uzticamu l&#x12B;dzjut&#x113;ju. Past&#x101;st&#x12B;ja vi&#x146;am, ka pirms divpadsmit gadiem, �etrus gadus p&#x113;c apprec&#x113;�an&#x101;s, redz&#x113;dama, ka Alksnain&#x113; nav nek&#x101;das k&#x101;rt&#x12B;bas un darba uzraudz&#x12B;bas, ka vistuv&#x101;kaj&#x101; laik&#x101; draud piln&#x12B;ga izput&#x113;�ana, vi&#x146;a &#x146;&#x113;musi pati sav&#x101;s rok&#x101;s vad&#x12B;bu un saimnieko �anu. Tas gan nebija sievietei parasts darbs, bet vai nu sv&#x113;tie ies podus v&#x101;p&#x113;ti Vi&#x146;a m&#x101;c&#x12B;jusies no kaimi&#x146;iem un kaimi&#x146;ien&#x113;m, galvenok&#x101;rt gan no Kor�inska un Martas, ar katru gadu vi&#x146;a k&#x13C;uvusi uz&#x146;&#x113;m&#x12B;g&#x101;ka un prasm&#x12B;g&#x101;ka, un, reiz ies&#x101;kusies, �&#x12B; saimnieko�ana turpinoties, visum&#x101; pat diezgan veiksm&#x12B;gi, tikai ar b&#x113;rnu izgl&#x12B;to�anu posts.</p><p>� Padom&#x101;, kuz&#x113;n, vi&#x146;u ir pieci uz �&#x12B; maz&#x101; zemes gabali&#x146;a, kas ienes tikai ap t&#x16B;ksto� rub&#x13C;u ... Vajadz&#x12B;gs ta�u vi&#x146;us pa&#x113;din&#x101;t, ap&#x123;&#x113;rbt un kaut ko tiem iem&#x101;c&#x12B;t!</p><p>Par meite&#x146;u skolo�anu vi&#x146;a pat nesap&#x146;oja. Pati t&#x101;m iem&#x101;c&#x12B;ja, ko sp&#x113;ja, lai izaug vismaz par k&#x101;rt&#x12B;g&#x101;m saimniec&#x113;m! Bet d&#x113;lus vi&#x146;a grib&#x113;ja izgl&#x12B;tot un izvad&#x12B;t pa skol&#x101;m, cer&#x113;dama, ka viens no tiem paliks saimniekot Alksnain&#x113;, bet otrs, apguvis k&#x101;du amatu, dosies pasaul&#x113;. Skolo�ana tom&#x113;r izmaks&#x101;ja d&#x101;rgi. Reiz&#x113;m vai mati j&#x101;pl&#x113;�, dom&#x101;jot, ar ko un k&#x101; lai samaks&#x101;. L&#x12B;dz �im gan �&#x101; un t&#x101; situsies cauri, bet nav dro�a, ka t&#x101; izdosies l&#x12B;dz galam. Maz&#x101;k&#x101; neveiksme, maz&#x101;k&#x101; k|&#x16B;me saimniec&#x12B;b&#x101;, un visas vi&#x146;as cer&#x12B;bas b&#x16B;s sagrautasl Tagad vi&#x146;a dara visu, ko sp&#x113;j, b&#x16B;tu tik bijis Bo&#x13C;esam vair&#x101;k patikas m&#x101;c&#x12B;ties un Stass tik bie�i neslimojis ...</p><p>L&#x16B;k, kas par postul Viens vesel&#x12B;gs, bet slinks, otrs uzc&#x12B;t&#x12B;gs un sp&#x113;j&#x12B;gs, bet ar v&#x101;ju vesel&#x12B;bu.</p><p>Visu to vi&#x146;a past&#x101;st&#x12B;ja, s&#x12B;k&#x101;s krunci&#x146;&#x101;s savilktu pieri, vaigu rok&#x101; atspiedusi. Vi&#x146;as gl&#x12B;to l&#x16B;pu kakti&#x146;i br&#x12B;�iem nosl&#x12B;ga uz leju, veidodami sejas apak�&#x113;j&#x101; da&#x13C;&#x101; divas dzijas rievas.</p><p>� Cik tev gadu, kuz&#x12B;n? � Ru�ics iejaut&#x101;j&#x101;s, uzl&#x16B;kodams vi&#x146;u.</p><p>� Tr&#x12B;sdesmit �etri, � nedaudz izbr&#x12B;n&#x12B;jusies, vi&#x146;a atbild&#x113;ja.</p><p>� Vai tu ar&#x12B; zini, ka tava vecuma un tava st&#x101;vok&#x13C;a sievietes v&#x113;l dz&#x12B;vo pa�as priek� sevis, sp&#x12B;d&#x113;damas sabiedr&#x12B;b&#x101;, tverdamas ro�ainos laimes un prieka mirk|us? ...</p><p>Kirlova nev&#x113;r&#x12B;gi atmeta ar roku.</p><p>� Par to es vismaz&#x101;k b&#x113;d&#x101;ju! Man ir citas domas pr&#x101;t&#x101; ...</p><p>Vi&#x146;a b&#x16B;tu v&#x113;l turpin&#x101;jusi st&#x101;st&#x12B;t par sav&#x101;m r&#x16B;p&#x113;m un cer&#x12B;b&#x101;m, ja Ru�ics to neb&#x16B;tu p&#x101;rtraucis. Pamaz&#x101;m, ar starpbr&#x12B;�iem vi&#x146;am s&#x101;ka uzm&#x101;kties pagurums, vi&#x146;� ierun&#x101;j&#x101;s par savu piln&#x12B;go nevar&#x12B;bu V&#x113;rsienes p&#x101;rvald&#x12B;�an&#x101;, par to, ka nevarot nomesties uz past&#x101;v&#x12B;gu dz&#x12B;vi �aj&#x101; nomal&#x113;, par to, ka vi&#x146;� mekl&#x113;jot savai mui�ai p&#x101;rvaldnieku un grib&#x113;tu, lai tas b&#x16B;tu vi&#x146;as v&#x12B;rs Bo&#x13C;eslavs Kirlo. Tas b&#x16B;tu, � vi&#x146;� teica, � ab&#x101;m pus&#x113;m izdev&#x12B;gi. V&#x113;rsiene tuva radinieka vad&#x12B;b&#x101; s&#x101;ktu uzplaukt un dotu liel&#x101;ku ien&#x101;kumu; Bo&#x13C;eslavs par p&#x16B;l&#x113;m sa&#x146;emtu atalgojumu, kas j&#x16B;tami uzlabotu vi&#x146;a &#x123;imenes labkl&#x101;j&#x12B;bu � tr&#x12B;s t&#x16B;ksto�i gad&#x101;, bez t&#x101; v&#x113;l tantjemas par t&#x12B;ro atlikumu un citi ien&#x101;kumi, kurus vi&#x146;am tagad laiskums atcer&#x113;ties un uzskait&#x12B;t ...</p><p>� Ja tev, d&#x101;rgo m&#x101;s&#x12B;c, pret �o priek�likumu nekas nav pret&#x12B;, tad parun&#x101; par to ar savu v&#x12B;ru. Lai sagatavo kontraktu, l&#x12B;gumu vai kaut ko taml&#x12B;dz&#x12B;gu un atved man</p><p>parakst&#x12B;�anai. P&#x113;c p&#x101;ris m&#x113;ne�iem var&#x113;s pie&#x146;emt mui�as vad&#x12B;bu no tagad&#x113;j&#x101; p&#x101;rvaldnieka, kas k|uvis pavisam necie�ams.</p><p>Kirlova uzman&#x12B;gi klaus&#x12B;j&#x101;s, p&#x113;c tam ilgi klus&#x113;ja un dom&#x101;ja. Var&#x113;ja redz&#x113;t, ka radinieka pied&#x101;v&#x101;juma perspekt&#x12B;vas tai �&#x137;ita uzsmaid&#x101;m gandr&#x12B;z vai ar parad&#x12B;zes labumiem. Atelpot p&#x113;c tik daudziem smaga darba gadiem, uzlabot Alksnaines saimniec&#x12B;bu, nodro�in&#x101;t d&#x113;liem un jaun&#x101;k&#x101;m meit&#x101;m k&#x101;rt&#x12B;gu izgl&#x12B;t&#x12B;bu! Kas par ro�ain&#x101;m cer&#x12B;b&#x101;m! Neko vair&#x101;k virs zemes vi&#x146;a nevar&#x113;ja v&#x113;l&#x113;ties. Bet, jo ilg&#x101;k vi&#x146;a dom&#x101;ja, jo dzi|&#x101;k vi&#x146;as seja satumsa. Beidzot vi&#x146;a noraido�i papurin&#x101;ja galvu.</p><p>� Pateicos tev, � vi&#x146;a klusi sac&#x12B;ja. � Pateicos, pateicos tev, bet tas nevar notikt... Es... es nekad tam nepiekrit&#x12B;�u...</p><p>Kirlova redz&#x113;ja Ru�ica izbr&#x12B;n&#x12B;to skatienu un, nod&#x16B;rusi acis, &#x101;tri, it k&#x101; v&#x113;l&#x113;dam&#x101;s izbeigt �o sarunu, mazliet drebo�&#x101; bals&#x12B; sac&#x12B;ja:</p><p>� T&#x101; mums b&#x16B;tu bijusi liela laime, un labi saprotu, ka tie�i t&#x101;lab tu n&#x101;ci ar �o priek�likumu ... bet redzi... tev no t&#x101; neb&#x16B;tu nek&#x101;da labuma ... Tas ir tavs p&#x113;d&#x113;jais &#x12B;pa�ums... nepiecie�ams, lai to k&#x101;ds vad&#x12B;tu, k&#x101; pien&#x101;kas, bet Bo&#x13C;ess ... mans v&#x12B;rs ... ko nu tur! Nav v&#x113;rts pat run&#x101;t!</p><p>Vi&#x146;a satv&#x113;ra br&#x101;l&#x113;na roku un pac&#x113;la uz vi&#x146;u savu nemiera un l&#x16B;guma pilno skatienu.</p><p>� Tikai, � vi&#x146;a teica, � tu nedom&#x101; par Bo|esu neko &#x13C;aunu... Es tevi l&#x16B;dzu � nedom&#x101; par vi&#x146;u neko |aunu! Es nepavisam nesaku, ka vi&#x146;� b&#x16B;tu negod&#x12B;gs, vai kaut ko taml&#x12B;dz&#x12B;gu. Nepavisam ar&#x12B; ne! Neko |aunu vi&#x146;� nevienam nekad nav nodar&#x12B;jis, pajaut&#x101;, kam gribi, katrs tev pateiks, ka neko sliktu vi&#x146;� nav dar&#x12B;jis, bet ir labs cilv&#x113;ks, god&#x12B;gs...</p><p>� Bet k&#x101;lab tad tu atsaki? � Ru�ics jaut&#x101;ja.</p><p>� K&#x101;lab? Manu d&#x101;rgo kuz&#x113;n, katram cilv&#x113;kam ir savi tr&#x16B;kumi, tu pats to ar&#x12B; labi zini. Ar&#x12B; vi&#x146;am t&#x101;di ir... Tie pat nav nek&#x101;di tr&#x16B;kumi, bet vienk&#x101;r�i � paradumi... Vi&#x146;� nem&#x12B;l str&#x101;d&#x101;t, nevar iztikt bez sabiedr&#x12B;bas un izklaid&#x113;�an&#x101;s ... Ja tu visp&#x101;r zin&#x101;tu, k&#x101; vi&#x146;� audzis un k&#x101; savu jaun&#x12B;bu pavad&#x12B;jis, tad tu pats atz&#x12B;tu, ka tie ir tikai ieradumi... Vi&#x146;a t&#x113;vam pieder&#x113;ja tikai �&#x12B; mui�el&#x12B;te, un vi&#x146;� visu laiku pavad&#x12B;ja, braukal&#x113;dams no viena kaimi&#x146;a pie otra, visur l&#x12B;dzi vad&#x101;dams savu d&#x113;lu. Skol&#x101; vi&#x146;� beidzis tikai tr&#x12B;s klases un uzskat&#x12B;jis sevi jau par pieaugu�u cilv&#x113;ku. P&#x113;c tam kad vi&#x146;� apprec&#x113;j&#x101;s ar mani un nomaks&#x101;ja ar manu p&#x16B;ra naudu savus par&#x101;dus, es pati centos vi&#x146;u atsvabin&#x101;t no vis&#x101;m raiz&#x113;m, uz&#x146;emdam&#x101;s t&#x101;s uz sevi... Vi&#x146;� pie t&#x101; pierada ... bet vai tad ar t&#x101;d&#x101;m para�&#x101;m vi&#x146;� var veikt tik lielu darbu? Vi&#x146;� varb&#x16B;t uz&#x146;emtos, bet es zinu, ka no t&#x101; nekas pr&#x101;t&#x12B;gs neizn&#x101;ktu... N&#x113;, es to nev&#x113;lo�i Lai lab&#x101;k paliek viss t&#x101;pat, k&#x101; ir! Es tevi tikai l&#x16B;dzu, lai tu vi&#x146;am par �o priek�likumu nekad neko neiemin&#x113;tos un lai tu pats par to vair&#x101;k nedom&#x101;tu. &#x13B;oti l&#x16B;dzu ...</p><p>Ru�ics skat&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;&#x101; glu�i k&#x101; br&#x12B;num&#x101;.</p><p>� Mana d&#x101;rg&#x101;, � vi&#x146;� ierun&#x101;j&#x101;s, � vai tu m&#x12B;li �o cilv&#x113;ku?</p><p>Kirlova dompilna raudz&#x12B;j&#x101;s br&#x101;l&#x113;n&#x101;.</p><p>� K&#x101; tad cit&#x101;di? ... � vi&#x146;a teica. � M&#x12B;l&#x113;dama g&#x101;ju pie vi&#x146;a, neviens mani uz to nespieda, protams, vec&#x101;ki pretoj&#x101;s, tuvinieki cent&#x101;s atrun&#x101;t, es vair&#x101;kiem citiem atteicu vi&#x146;a d&#x113;&#x13C;. Vai tad tu, kuz&#x113;n, dom&#x101;, ka m&#x113;s, t&#x101;pat k&#x101; j&#x16B;s tur sav&#x101;s augst&#x101;kaj&#x101;s aprind&#x101;s, varam reizes divdesmit sav&#x101; m&#x16B;�&#x101; iem&#x12B;l&#x113;ties un atkal visu aizmirst?</p><p>� Reizes divsimt! � Ru�ics izlaboja.</p><p>Bet Kirlova nemaz �o zobgal&#x12B;go piez&#x12B;mi neiev&#x113;roja un <sub>r</sub> turpin&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k:</p><p>� Ja esi k&#x101;du laiku laim&#x12B;gi nodz&#x12B;vojis ar cilv&#x113;ku, tad &#x123; ar&#x12B; j&#x16B;ties saist&#x12B;ts ar vi&#x146;u cie�&#x101;m sait&#x113;m. Bez tam � b&#x113;rni!... Kad tu, kuz&#x113;n, k&#x101;dreiz apprec&#x113;sies un k&#x13C;&#x16B;si t&#x113;vs, tad tu saprat&#x12B;si, kas t&#x101;s par sait&#x113;m!</p><p>� Un, nel&#x16B;kojoties uz visu to, tu tom&#x113;r nev&#x113;lies, lai es uztic&#x113;tos tavam v&#x12B;ram ...</p><p>� N&#x113;, � vi&#x146;a strauji iesauc&#x101;s. � Negribu to, noteikti to negribu, jo vi&#x146;� netiktu gal&#x101; ar �o darbu un no t&#x101; celtos zaud&#x113;jumi tavam &#x12B;pa�umam ... to es zinu!</p><p>Ru�ics piec&#x113;l&#x101;s. �aj&#x101; ap&#x101;tiskaj&#x101;, slimaj&#x101; cilv&#x113;k&#x101; dro�i vien v&#x113;l m&#x101;joja kaut k&#x101;das labas j&#x16B;tas, jo skatien&#x101;, k&#x101;du vi&#x146;� uzmeta m&#x101;s&#x12B;cai, bija gandr&#x12B;z vai godbij&#x12B;ba.</p><p>� Nu, ko lai dara? � vi&#x146;� teica. � Ja tu to tik &#x13C;oti nev&#x113;lies ... bet varb&#x16B;t at&#x13C;ausi vismaz ...</p><p>Abas vi&#x146;as rokas sa&#x146;&#x113;mis un nedro�i tai sej&#x101; skat&#x12B;damies, Ru�ics pabeidza:</p><p>� Lai es sedzu tavu d&#x113;lu skolas naudu, kam&#x113;r... kam&#x113;r vi&#x146;i pabeidz savu izgl&#x12B;t&#x12B;bu vai ar&#x12B; kam&#x113;r v&#x113;l neesmu izt&#x113;r&#x113;jis sava &#x12B;pa�uma paliekas.</p><p>P&#x113;d&#x113;jos v&#x101;rdus teikdams, vi&#x146;� m&#x113;&#x123;in&#x101;ja ironiski pasmaid&#x12B;t, bet nervoz&#x101;s tr&#x12B;sas, kas tam p&#x101;rskr&#x113;ja p&#x101;r pieri, uzac&#x12B;m un l&#x16B;p&#x101;m, v&#x113;rta vi&#x146;a seju pavisam s&#x101;p&#x12B;gu, gandr&#x12B;z tra&#x123;isku.</p><p>� L&#x16B;dzu tevi, � vi&#x146;� klusu teica, � l&#x16B;dzu ...</p><p>Kirlova st&#x101;v&#x113;ja ar nolaistiem plakstiem, pavisam notv&#x12B;kusi un klus&#x113;ja. �&#x137;iet, vi&#x146;&#x101; pa�laik c&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s atteikties no ikvienas labdar&#x12B;bas. Zem nolaistajiem plakstiem par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s divas lielas asaru l&#x101;ses un norit&#x113;ja p&#x101;r ' nov&#x12B;tu�ajiem, k&#x101;dreiz skaistajiem vaigiem, atst&#x101;damas mitras p&#x113;das. Bet t&#x16B;l&#x12B;t vi&#x146;a pac&#x113;la pret radinieku dzi&#x13C;as pateic&#x12B;bas pilnu skatienu.</p><p>� Pateicos, � vi&#x146;a pavisam klusu sac&#x12B;ja, � un pie&#x146;emu! Protams, b&#x113;rniem ... visu ...</p><p>Ru�ics namam&#x101;tei nosk&#x16B;pst&#x12B;ja abas rokas, un, kad atliec&#x101;s taisns, vi&#x146;a seja �&#x137;ita daudz mier&#x12B;g&#x101;ka nek&#x101; iepriek�, lai gan bija satumsusi un &#x13C;oti nogurusi.</p><p>� Tu biji pret mani &#x13C;oti laipna ... Tum�aj&#x101; izplat&#x12B;jum&#x101;, kas ir vien&#x12B;gais, ko redzu sav&#x101; priek�&#x101;, tas b&#x16B;s man gai�&#x101;kais punkts ... S&#x12B;k&#x101;k par visu parun&#x101;sim cit&#x101; reiz&#x113;. Tagad man laiks braukt...</p><p>Ru�ics paskat&#x12B;j&#x101;s pulksten&#x12B;.</p><p>� Ir jau se�as stundas, kop� esmu no m&#x101;j&#x101;m prom.</p><p>� Mans dievs! � Kirlova nop&#x16B;t&#x101;s. � Un tev gr&#x16B;ti vair&#x101;k nek&#x101; se�as stundas bez t&#x101; iztikt...</p><p>� Bez k&#x101;? Nu nosauc kaut reizi to v&#x101;rd&#x101;! Tu laikam nevari to vienk&#x101;r�i dab&#x16B;t p&#x101;r l&#x16B;p&#x101;m, ko?</p><p>Vi&#x146;� m&#x113;&#x123;in&#x101;ja atkal pazoboties, bet rokas kust&#x12B;b&#x101;, p&#x101;rvelkot to p&#x101;r pieri, bija kas izmis&#x12B;gs, un vi&#x146;� sac&#x12B;ja:</p><p>� Gr&#x16B;ti... neizsak&#x101;mi gr&#x16B;ti!</p><p>Kirlova vi&#x146;am uzmeta s&#x101;p&#x12B;gu skatienu.</p><p>� Zini ko? � vi&#x146;a ierun&#x101;j&#x101;s. � Vien&#x12B;gais gl&#x101;bi&#x146;� tev b&#x16B;tu, ja tu apprec&#x113;tos ar gudru, di�cilt&#x12B;gu sievieti, kuru tu varb&#x16B;t ar&#x12B; m&#x12B;l&#x113;tu ...</p><p>� Tu atkal atgriezies pie savas ...</p><p>� Un vienm&#x113;r pie t&#x101;s atgriez&#x12B;�os! � vi&#x146;a izsauc&#x101;s, pa paradumam ar d&#x16B;r&#x12B;ti iesizdama sev sauj&#x101;, un, atkal jautri skat&#x12B;dam&#x101;s, v&#x113;l piemetin&#x101;ja: � <emphasis>Ce que femme vent Dieu te vent!<a l:href="#bookmark9" type="note"><sup>10</sup></a></emphasis> Mana fran�u valodas izruna dro�i vien klibo t&#x101;pat k&#x101; Just&#x12B;nei, bet �&#x12B; paruna bie�i vien sevi attaisno. Bet teiksim lab&#x101;k vienk&#x101;r�i: �Kur velns nel&#x12B;dz&#x113;s, tur sieviete pal&#x12B;dz&#x113;s!...� Tu redz&#x113;si, kad es tev saku...</p><p>V&#x113;l pie durv&#x12B;m, spiezdama vi&#x146;am roku, t&#x101; sac&#x12B;ja:</p><p>� Tikl&#x12B;dz atrad&#x12B;�u k&#x101;du br&#x12B;v&#x101;ku mirkli, t&#x101; t&#x16B;l&#x12B;t aizbrauk�u pati pie tevis, un tad m&#x113;s atkal par to parun&#x101;sim. Un v&#x113;l kas man ie�&#x101;v&#x101;s pr&#x101;t&#x101;. Ja tu patiesi v&#x113;lies V&#x113;r-sienei labu p&#x101;rvaldnieku, tad pied&#x101;v&#x101; �o vietu Kor�in-skim. J&#x101;, j&#x101;! Caur un cauri saimniecisks, str&#x101;d&#x12B;gs k&#x101; v&#x113;rsis un krist&#x101;lskaidrs, kad es tev saku, krist&#x101;lskaidrs. .. Pam&#x113;&#x123;ini...</p><p>Ru�ics pavir�i pam&#x101;ja ar roku. Redzams, vi&#x146;� tik &#x13C;oti steidz&#x101;s ar aizbrauk�anu, ka viss cits pasaul&#x113; vi&#x146;u vairs neinteres&#x113;ja, bet Kirlova, noskr&#x113;jusi no lieve&#x146;a, pie karietes k&#x101;p�&#x13C;a graciozi satv&#x113;ra vi&#x146;u aiz pleciem un v&#x113;l ie�ukst&#x113;ja aus&#x12B;:</p><p>� Padom&#x101; labi, ko teicu par Just&#x12B;ni. Uzsp&#x13C;auj uz tanti k&#x146;azieni un vis&#x101;m augst&#x101;ko aprindu mu&#x13C;&#x137;&#x12B;b&#x101;m! Izlaid&#x12B;ba tev laimi nenesa, pam&#x113;&#x123;ini to ieg&#x16B;t, krietni dz&#x12B;vojot!</p><p>Pavisam nevar&#x12B;gs, izmoc&#x12B;ts smaids par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s uz Ru-�ica viegli tr&#x12B;so�aj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m.</p><p>� Tad, l&#x16B;k, ko noz&#x12B;m&#x113; saukt lietas to &#x12B;staj&#x101; v&#x101;rd&#x101;! Labi, atbrauc uz V&#x113;rsieni, izrun&#x101;simies par visu.</p><p>Tikko kariete bija pa v&#x101;rtiem lauk&#x101;, Kirlova t&#x16B;l&#x12B;t met&#x101;s atpaka&#x13C;. Izr&#x12B;kojusi &#x13C;audis virtuv&#x113; un kalpu gal&#x101;, vi&#x146;a steidz&#x101;s uz to istabu, kur dz&#x12B;voja vi&#x146;as d&#x113;li. Tur g&#x101;ja trok�&#x146;aini. Ner&#x101;tnais Bo&#x13C;ess un v&#x101;rgul&#x12B;gais Stass cent&#x101;s iebaid&#x12B;t m&#x101;�eli, gan ar k&#x101;j&#x101;m gr&#x12B;du dauz&#x12B;dami, gan ska&#x13C;i ieaurodamies vi&#x146;ai pie pa�as auss, bet Bro&#x146;a labi saprata, ka br&#x101;&#x13C;i tikai jokojas, izlik&#x101;s baid&#x101;mies un, ska&#x13C;i smiedama, v&#x113;l vair&#x101;k izsp&#x16B;rusi nek&#x101; iepriek� un vamzi nometusi, b&#x113;gu&#x13C;oja pa istabas kaktiem. Patiesi uztrauku�&#x101;s bija tikai klukstes savos per&#x113;k&#x13C;os, bet savas vietas t&#x101;s tom&#x113;r neatst&#x101;ja un cie&#x146;as pilnas kladzin&#x101;ja, ko jaud&#x101;ja. Mazliet nomierin&#x101;jusies par savu d&#x113;lu, jo, nopietni slims b&#x16B;dams, tas tik draiski nerota&#x13C;&#x101;tos, Kirlova ieveda uzpirc&#x113;jus viesistab&#x101; un p&#x113;c &#x12B;sas, bet karstas kaul&#x113;�an&#x101;s ar veiklu rokas v&#x113;zienu uzrakst&#x12B;ja l&#x12B;gumu, sa&#x146;&#x113;ma rokasnaudu un, br&#x12B;ti&#x146;u &#x13C;oti laipni aprun&#x101;jusies par paredzamo lab&#x12B;bas ra�u un cen&#x101;m, izg&#x101;ja uz lieve&#x146;a.</p><p>Ziemelis, visu dienu izplos&#x12B;jies, tagad bija norimis, bet gais&#x101; v&#x113;l tur&#x113;j&#x101;s r&#x113;ns v&#x113;sums. T&#x101;lu, pa�&#x101; P&#x101;rnemunas gan&#x12B;bu pamal&#x113;, r&#x101;mi un kr&#x101;�&#x146;i riet&#x113;ja saule, pild&#x12B;dama ar mirdzumu reto alk�&#x146;u birztalu, aiz kuras pret&#x113;j&#x101; krast&#x101; var&#x113;ja saskat&#x12B;t izkl&#x12B;du�u raibu lopu gan&#x101;mpulku. No lekn&#x101; z&#x101;l&#x101;ja, kas sniedz&#x101;s l&#x12B;dz pa�am kr&#x113;slainajam ciemam, no st&#x101;vo�ajiem &#x16B;de&#x146;iem, kuru esam&#x12B;bu var&#x113;ja noteikt p&#x113;c gai�i za|aj&#x101;m kalm&#x113;m un tum�ajiem v&#x12B;tolu cekuliem, arvien tuv&#x101;k k&#x13C;uva dzirdami govju m&#x101;vieni. Pa taci&#x146;u, kas no mui�eles cauri p&#x13C;avai aizvij&#x101;s uz ciemu, tuvoj&#x101;s sievietes, atgriezdam&#x101;s no rav&#x113;jamiem sak&#x146;u d&#x101;rziem. P&#x101;ri za&#x13C;ajam laukumam k&#x101; raiba josta vij&#x101;s sievie�u spilgtie lakati&#x146;i, b&#x113;rnu sarkan&#x101;s cepur&#x12B;tes un &#x101;tri zibo�&#x101;s bas&#x101;s k&#x101;jas. Iem&#x12B;d&#x12B;t&#x101; taci&#x146;a liecin&#x101;ja par cie�ajiem sakariem starp �o mui�eli un ne visai garo m&#x101;je&#x13C;u virkni. Ar&#x12B; pa�laik uz ciemu aizejo�aj&#x101;m sieviet&#x113;m un b&#x113;rniem pretim n&#x101;ca vair&#x101;ki kalpi, dodamies uz mui�eli.</p><p>St&#x101;v&#x113;dama lieven&#x12B;, Kirlova vi&#x146;us jau pa gabalu redz&#x113;ja. Vi&#x146;a zin&#x101;ja, k&#x101;d&#x113;&#x13C; tie n&#x101;k, bet �obr&#x12B;d vi&#x146;ai tr&#x16B;ka paciet&#x12B;bas sagaid&#x12B;t pien&#x101;kam ciema saimniekus, kas pa da&#x13C;ai bija ar&#x12B; vi&#x146;as pusgraudnieki, jo apstr&#x101;d&#x101;ja mui�eles att&#x101;l&#x101;kos zemes gabalus, dal&#x12B;damies ra�&#x101; uz pus&#x113;m ar saimnieci. Kirlovai pa�laik vienk&#x101;r�i bija gr&#x16B;ti nost&#x101;v&#x113;t uz vietas. Vi&#x146;a bija pavisam nemier&#x12B;ga un sarauktu pieri, saspringtu skatienu v&#x113;roja sak&#x146;u d&#x101;rzus. Dienas darbi tur jau bija beigu�ies. Kur gan v&#x113;l kav&#x113;jas vi&#x146;as Marina? Ko te tik bie�i mekl&#x113;ja �is staltais, veiklais z&#x113;ns, ne soli neatk&#x101;pdamies no meitenes? Ar&#x12B; vi&#x146;a t&#x113;vam tas nevar b&#x16B;t pa pr&#x101;tam, ka d&#x113;ls gandr&#x12B;z vai katru dienu pamet Kor�inu, lai pavad&#x12B;tu laiku Alksnain&#x113;. Un Marina... v&#x113;l tik jauni&#x146;a, bet k&#x101;ds dzi&#x13C;�, neizsak&#x101;ms prieks staro vi&#x146;as sej&#x101;, kad t&#x101; pamana melno Marsu, kas lieliem l&#x113;cieniem savam saimniekam pa priek�u iesteidzas pagalm&#x101;.</p><p>� Ko lai ar tiem ies&#x101;ku? � redzama nemiera pilna, �ukst&#x113;ja Kirlova. � Noliegt 'vi&#x146;am n&#x101;kt vai v&#x113;si uz&#x146;emt... ne&#x113;rti! Un k&#x101;p&#x113;c? Vi&#x146;� ir krietns z&#x113;ns un d&#x113;ls viskrietn&#x101;kajam kaimi&#x146;am! Vi&#x146;i abi draudz&#x113;jas jau no b&#x113;rn&#x12B;bas, var b&#x16B;t, ka t&#x101; ir tikai vienk&#x101;r�i draudz&#x12B;ba ... bet k&#x101;d&#x113;| vi&#x146;i v&#x113;l nen&#x101;k!</p><p>Kirlova noskr&#x113;ja no lieve&#x146;a, &#x101;tri �&#x137;&#x113;rsoja pagalmu un apst&#x101;j&#x101;s aiz ceri&#x146;u kr&#x16B;miem net&#x101;lu no maz&#x101;s kl&#x113;ti&#x146;as. Tur vi&#x146;a ieraudz&#x12B;ja savu meitu s&#x113;�am uz kl&#x113;ti&#x146;as zem&#x101; sliek�&#x146;a, aiz kura t&#x101; pirms p&#x101;ris stund&#x101;m bija pagl&#x101;busi no lietus zemnieku b&#x113;rnus.</p><p>Linu dzelten&#x101;m matu biz&#x113;m p&#x101;r �auro jaku, s&#x101;rto seji&#x146;u rok&#x101;s atbalst&#x12B;jusi, se�padsmitgad&#x12B;g&#x101; meitene s&#x113;d&#x113;ja, savas zil&#x101;s acis pac&#x113;lusi pret t&#x101;s priek�&#x101; st&#x101;vo�&#x101; drauga seju. &#x122;&#x113;rbies mednieka t&#x113;rp&#x101;, smuidrs un stalts, ar bisi plec&#x101;, Vitolds Kor�inskis &#x13C;oti aizraut&#x12B;gi kaut ko tai kl&#x101;st&#x12B;ja, bie�i un spar&#x12B;gi �estikul&#x113;dams. Pa gabali&#x146;u vi&#x146;� izskat&#x12B;j&#x101;s neparasti mundrs un ap&#x146;&#x113;m&#x12B;gs, kaut ar&#x12B; t&#x101; mazliet gurdenaj&#x101; sej&#x101; v&#x113;l var&#x113;ja man&#x12B;t ilgsto�&#x101;s, nopietn&#x101;s m&#x101;c&#x12B;�an&#x101;s p&#x113;das. Vitolds pa�laik bija taj&#x101; vecum&#x101;, kad ar visu sirsn&#x12B;gi aizraujas un pr&#x101;ts nedod miera nevienu mirkli. Vi&#x146;� nebija audzis k&#x101; ozols, pla�i izplezdamies vec&#x101;ku m&#x101;jas klusum&#x101; un g&#x101;d&#x12B;b&#x101;, bet uz skolas sola izst&#x12B;dz&#x113;jis k&#x101; jauna papele, vingrin&#x101;damies atmi&#x146;as un pr&#x101;ta izkop�an&#x101;; vi&#x146;� bija lokans un pa&#x13C;&#x101;v&#x12B;gs katrai br&#x101;zmai, kas to apskaloja. Piere tam bija k&#x101; meitenei � balta un gluda, acis dom&#x12B;gas, l&#x16B;pu l&#x12B;nijas neparasti izteiksm&#x12B;gas un jutekl&#x12B;gas. P&#x101;rlieku lepni un iecirt&#x12B;gi vi&#x146;� tur&#x113;ja galvu, br&#x12B;�iem �&#x137;ita, ka nupat, nupat vi&#x146;� gatavs p&#x101;ris dien&#x101;s vai ned&#x113;|&#x101;s apce|ot apk&#x101;rt zemeslodei vai iekarot visu pasauli. Saj&#x101;s p&#x101;ris stund&#x101;s vi&#x146;� dro�i vien daudz ko jau bija paguvis izkl&#x101;st&#x12B;t savai draudzenei, pat gr&#x101;matu bija atnesis � t&#x101; pa�laik atrad&#x101;s meitenei kl&#x113;p&#x12B;; un tom&#x113;r puisim v&#x113;l nebija apnicis st&#x101;st&#x12B;t, bet meitenei � ar lielu uzman&#x12B;bu klaus&#x12B;ties, par ko liecin&#x101;ja vi&#x146;as sejas vaibsti un pret st&#x101;st&#x12B;t&#x101;ju pacelt&#x101;s acis.</p><p>Redzot �o jauno p&#x101;ri, m&#x101;tes sirds nesp&#x113;ja nomierin&#x101;ties. Z&#x113;ns izskat&#x12B;j&#x101;s p&#x113;c skolot&#x101;ja, bet meitene p&#x113;c vi&#x146;a skolnieces; vi&#x146;i abi �&#x137;it&#x101;s esam draugi, kas visos jaut&#x101;jumos saprotas un ka| kop&#x113;jus pl&#x101;nus. Meitene piekr&#x12B;to�i m&#x101;ja ar galvu, t&#x101; izpauzdama vispiln&#x12B;g&#x101;ko piekri�anu, kas redzami aplaimoja un mudin&#x101;ja jaunieti turpin&#x101;t t&#x101;l&#x101;k. Pa gabali&#x146;u klaus&#x12B;dam&#x101;s, Kirlova dzird&#x113;ja tikai atsevi�&#x137;us v&#x101;rdus: tauta, novads, kopiena, inteli&#x123;ence, iniciat&#x12B;va, izgl&#x12B;t&#x12B;ba, labkl&#x101;j&#x12B;ba un t&#x101; t&#x101;l&#x101;k. Tikai p&#x101;ris rei�u vi&#x146;a saklaus&#x12B;ja veselus teikumus, gudrus, k&#x101; gr&#x101;mat&#x101; izlas&#x12B;tus, � par minim&#x101;l&#x101;m un maksim&#x101;l&#x101;m pras&#x12B;b&#x101;m, par v&#x113;sturisko k|&#x16B;du izlabo�anu un t&#x101; t&#x101;l&#x101;k. Vi&#x146;a pie sevis pasm&#x113;j&#x101;s ar &#x12B;stu m&#x101;tes labsird&#x12B;bu, mazliet zobgal&#x12B;gi, mazliet lepni.</p><p>� Labi, � vi&#x146;a noteica, � ja t&#x101;, tad labi! Lai izrun&#x101;jas vien par t&#x101;d&#x101;m c&#x113;l&#x101;m liet&#x101;m!</p><p>M&#x101;te jau gras&#x12B;j&#x101;s doties atpaka&#x13C; uz lieveni, kad vi&#x146;as uzman&#x12B;bu atkal piev&#x113;rsa jaunais p&#x101;ris. Marina l&#x113;n&#x101;m piec&#x113;l&#x101;s no sava zem&#x101; s&#x113;dek|a un, dzij&#x101;s p&#x101;rdom&#x101;s nogrimusi, ielika savu roku drauga elkon&#x12B;. Tad vi&#x146;i l&#x113;n&#x101;m �&#x137;&#x113;rsoja sak&#x146;u d&#x101;rzu un gar alk�&#x146;u birztalu aizso&#x13C;oja uz ciemu, ko no mui�as var&#x113;ja skaidri saredz&#x113;t. Ne vienreiz vien Kirlova bija man&#x12B;jusi vi&#x146;us aizejam uz to pusi. Lik&#x101;s, ka vi&#x146;us k&#x101;ds iek�&#x113;js sp&#x113;ks glu�i meh&#x101;niski un neapzin&#x12B;gi vilka uz turieni. Pa�laik vi&#x146;u st&#x101;vi, tuvu viens pie otra piek&#x13C;&#x101;vu�ies, labi bija saskat&#x101;mi alksn&#x101;ja tum�aj&#x101; za&#x13C;um&#x101;, gar kuru tie l&#x113;n&#x101;m aizso|oja. Vair&#x101;k nek&#x101; jebkad z&#x113;ns �obr&#x12B;d atg&#x101;din&#x101;ja apustuli, kas sludina savas idejas, un pr&#x101;tnieku ar padr&#x16B;m&#x101;m ac&#x12B;m zem z&#x113;niskas pieres; meitene g&#x101;ja, galvu mazliet nod&#x16B;rusi, ar puspiev&#x113;rtiem plakstiem un jauko smaidu uz s&#x101;rtaj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m, kas t&#x101; rosin&#x101;ja vi&#x146;as draug&#x101; jaunas domas un gribas sp&#x113;ku. Aiz vi&#x146;iem cien&#x12B;gi sekoja lielais, melnais suns, bet priek�&#x101; tiem ce|u rot&#x101;ja rieto�&#x101;s saules s&#x101;rtie, &#x146;irbo�ie gaismas k&#x16B;&#x13C;i.</p></section><section><title><p>II</p></title><p>Bija p&#x101;ris stundu l&#x12B;dz pusdien&#x101;m, kad Just&#x12B;ne no �ilbino�&#x101;s saules gaismas atgriez&#x101;s &#x113;nainaj&#x101; Kor�inas priek�istab&#x101;. Sav&#x101;s v&#x113;l vair&#x101;k iebr&#x16B;n&#x113;ju�&#x101;s rok&#x101;s vi&#x146;a tur&#x113;ja milz&#x12B;gu lauku pu&#x137;u pu�&#x137;i, kas kop&#x101; ar gai�o t&#x113;rpu un ugun&#x12B;gi s&#x101;rtajiem vaigiem v&#x113;rta to par pa�as ra�en&#x101;s vasaras iemiesojumu. Vi&#x146;a veikli uzskr&#x113;ja pa lieve&#x146;a k&#x101;pn&#x113;m, bet tad apst&#x101;j&#x101;s un ilgi p&#x101;ri pagalma �ogam raudz&#x12B;j&#x101;s t&#x101;l&#x113;. Bet �&#x12B;s p&#x101;rdomas nevar&#x113;ja b&#x16B;t b&#x113;d&#x12B;gas, jo, pagriezusies atkal pret m&#x101;ju, vi&#x146;a paklusu iedzied&#x101;j&#x101;s:</p><p>Kr&#x12B;t lapas no kokiem, kas augu�as l&#x113;ni, K&#x101;ds putni&#x146;� pie kapa dzied skum&#x12B;gi, r&#x113;ni...</p><p>Bet, tikko ieg&#x101;jusi priek�istab&#x101;, vi&#x146;a apklusa un pa&#x101;trin&#x101;ja soli, jo &#x113;damistab&#x101; bija dzirdama dz&#x12B;va saruna un it k&#x101; pat divas balsis str&#x12B;damies. Istabas gal&#x101;, pret bufeti ar muguru atspiedusies, liela un drusku sal&#x12B;kusi, st&#x101;v&#x113;ja Marta, bet vi&#x146;ai priek�&#x101; bija nost&#x101;jies jauns puisis un pusaudze meitene, un abi reiz&#x113; tai ko st&#x101;st&#x12B;ja, uzm&#x101;c&#x101;s, l&#x16B;dza. Puisim mugur&#x101; bija &#x12B;si, diezgan saburz&#x12B;ti r&#x12B;tasv&#x101;rki, bet meitene, v&#x101;ja un b&#x101;la, visa vien&#x101; musl&#x12B;n&#x101;, lent&#x101;s, sprog&#x101;s, atg&#x101;din&#x101;ja b&#x101;lu, bet gl&#x12B;tu taureni. Abi vi&#x146;i kaut ko &#x13C;oti dedz&#x12B;gi run&#x101;ja.</p><p>� Tanti&#x146; m&#x12B;&#x13C;&#x101;, vai tu tie�&#x101;m m&#x16B;su d&#x113;&#x13C; to nedar&#x12B;si? Kau m&#x113;s tik &#x13C;oti l&#x16B;dzam, t&#x101; raiz&#x113;jamies par tavu vesel&#x12B;bu, tanti&#x146;! &#x100;rsts sac&#x12B;ja, ka tev j&#x101;&#x101;rst&#x113;jas... ka tev ir &#x13C;auns k&#x101;ss ... Nu, at&#x13C;auj, tanti&#x146;, lai &#x101;rsts tevi izmekl&#x113; ... m&#x113;s vi&#x146;u atved&#x12B;sim... Tanti&#x146;, vai tu tie�&#x101;m m&#x16B;su d&#x113;&#x13C; ro nedar&#x12B;si? ...</p><p>Meitene ar tievaj&#x101;m roci&#x146;&#x101;m cent&#x101;s apskaut vec&#x101;s sievietes kaulaino augumu, savu sprogaino galvi&#x146;u snaikst&#x12B;dama, lai var&#x113;tu tai iel&#x16B;koties sej&#x101;, kur&#x101; main&#x12B;j&#x101;s pret&#x113;ju j&#x16B;tu � dusmu un maiguma izteiksme. Dusmas &#x146;&#x113;ma virsroku.</p><p>� Lieciet mani sv&#x113;t&#x101; mier&#x101;! � p&#x113;k�&#x146;i istab&#x101; atskan&#x113;ja aizsmakusi, rupja balss. � Ko j&#x16B;s man uzplijaties! M&#x16B;�&#x12B;gais posts! J&#x16B;su &#x101;rsts ir gatavais mu&#x13C;&#x137;is... nez ko man&#x101; k&#x101;s&#x113;�an&#x101; saklaus&#x12B;jis. Lai &#x101;rst&#x113; vien Em&#x12B;liju un Ter&#x113;zi, vi&#x146;as ir slimas, bet es esmu vesela, pavisam vesela, varu kaut vai m&#x16B;rus g&#x101;zt, un nek&#x101;du &#x101;rstu man nevajag. Kas v&#x113;l neb&#x16B;s! M&#x16B;�&#x12B;g&#x101;s mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas! Uh!...</p><p>Vi&#x146;a jau iek&#x101;s&#x113;j&#x101;s k&#x101; parasti uztraukuma br&#x12B;�os, bet apvald&#x12B;j&#x101;s un tikai ska&#x13C;i nokrecel&#x113;j&#x101;s. Paman&#x12B;jusi Just&#x12B;ni ien&#x101;kam, vi&#x146;a met&#x101;s pie t&#x101;s k&#x101; gl&#x101;b&#x113;jas.</p><p>� Tu, m&#x12B;&#x13C;&#x101;, tik pastaig&#x101;jies un pastaig&#x101;jies, diezin kur noz&#x16B;di un nemaz nezini, kas m&#x101;j&#x101;s notiek. M&#x16B;�&#x12B;gais posts! Em&#x12B;lija saslimusi ar nerviem, ar kr&#x16B;t&#x12B;m, ar sirdi, ar visu ko ... &#x101;rstu atved&#x101;m ... Benedikts t&#x101; uztrauc&#x101;s un pav&#x113;l&#x113;ja vi&#x146;u tik &#x101;tri atgad&#x101;t, ka zirgi, pati redzi, vien&#x101;s put&#x101;s sadz&#x12B;ti st&#x101;v lieve&#x146;a priek�&#x101;. Pirms pusstundas atbrauca un pateipa k&#x101; parasti � nek&#x101; b&#x12B;stama neesot... Tikai stiprs nervu uzbudin&#x101;jums un neliels bronhu iekaisums, ieteica vair&#x101;k iet svaig&#x101; gais&#x101;, vair&#x101;k kust&#x113;ties, izklaid&#x113;ties, izrakst&#x12B;ja divas receptes... Es tur vi&#x146;u istab&#x101; ienesu &#x101;rstam kafiju un maiz&#x12B;tes un k&#x101; par postu iek&#x101;s&#x113;jos... tikai mazliet, kad es tev saku, tikai mazliet... Bet vi&#x146;� paskat&#x12B;j&#x101;s man&#x12B; un ieteic&#x101;s, ka tas esot |auns k&#x101;ss, ka man vajagot &#x101;rst&#x113;ties... Es devu k&#x101;j&#x101;m zi&#x146;u, bet b&#x113;rni dzin&#x101;s man pakal 1 �&#x100;rst&#x113;jies, tanti&#x146;, un &#x101;rst&#x113;jies, tanti&#x146;, parun&#x101;jies ar &#x101;rstu un parun&#x101;jies!� Kaut vi&#x146;� tr&#x12B;s dienas muti nevar&#x113;jis atv&#x113;rt, nudien! Slima ... slima ... m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; mu|&#x137;&#x12B;ba! Ja jau es esmu slima, kas tad ir vesels? Bet es tev saku, ja grib&#x113;�u, tad �ai pa�&#x101; sien&#x101; piecus caurumus izsit&#x12B;�u!</p><p>Kam&#x113;r Marta, spar&#x12B;gi rokas v&#x113;cin&#x101;dama un galvu ar augsto &#x137;emmi krat&#x12B;dama, s&#x16B;dz&#x113;j&#x101;s, ar&#x12B; Vitolds un Leonija, rok&#x101;m �estikul&#x113;dami, par kaut ko steidz&#x12B;gi, klusi sarun&#x101;j&#x101;s sav&#x101; starp&#x101; un izsteidz&#x101;s no istabas. Just&#x12B;ne l&#x113;ni sa&#x146;&#x113;ma Martas roku, klusu to nosk&#x16B;pst&#x12B;ja un dzi&#x13C;i ieskat&#x12B;j&#x101;s tai ac&#x12B;s.</p><p>� Es to visu labi saprotu, tanti&#x146;, � vi&#x146;a klusi sac&#x12B;ja.</p><p>� Jau? ... Saproti? ... � mazliet kod&#x12B;gi iesmiedam&#x101;s, br&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s Marta, bet tad, aptv&#x113;rusi, ka pateikusi ko neviet&#x101;, izgr&#x16B;da: � Ko tad tu saproti? It nek&#x101; te nav ko saprast! Esmu pavisam vesela, un man nav ne maz&#x101;k&#x101;s v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s, lai man k&#x101; t&#x12B;taram gr&#x16B;stu r&#x12B;kl&#x113; kaut k&#x101;dus &#x137;i&#x13C;&#x137;enus ... Bet tu uzreiz k&#x13C;&#x16B;sti. melanholiska ... �Saprotu!� Nek&#x101; tu nesaproti... M&#x16B;�&#x12B;g&#x101; ...</p><p>Marta p&#x113;k�&#x146;i apklusa, jo bija ieraudz&#x12B;jusi Just&#x12B;nes atnest&#x101;s, uz galda nolikt&#x101;s lauku pu&#x137;es.</p><p>� No kurienes tad t&#x101;s? � nor&#x101;d&#x12B;dama uz raibo, pirtsslotai l&#x12B;dz&#x12B;go ziedu pu�&#x137;i, vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>� Uzmini, tanti&#x146;! � Just&#x12B;ne smaid&#x12B;ja.</p><p>Vai Marta uzmin&#x113;ja? Vi&#x146;as pl&#x101;n&#x101;s l&#x16B;pas cie�i saknieb&#x101;s un gandr&#x12B;z pazuda dzi&#x13C;aj&#x101;s riev&#x101;s; viss vi&#x146;as kalsnais augums paliec&#x101;s uz priek�u, kv&#x113;les piln&#x101;s acis satumsa un raudz&#x12B;j&#x101;s ziedu pu�&#x137;&#x12B; t&#x101;, it k&#x101; t&#x101;s priek�a atrastos kaut kas t&#x101;ds, kas k&#x101;dreiz bijis dz&#x12B;vs, paz&#x12B;stams, varb&#x16B;t pat sirdij d&#x101;rgs.</p><p>� Just&#x12B;ne!</p><p>Vi&#x146;as dobjaj&#x101; bals&#x12B; ieskan&#x113;j&#x101;s iek�&#x113;js nemiers.</p><p>� Kas ir, tanti&#x146;?</p><p>� Kur tu biji?</p><p>� Bohatir&#x101;, � jaun&#x101; meitene mier&#x12B;gi atbild&#x113;ja.</p><p>� Un kas tev iedeva ... to? ...</p><p>Ar tum�o, krunkaino pirkstu vi&#x146;a nor&#x101;d&#x12B;ja uz pu�&#x137;i, v&#x113;l arvien acu no t&#x101; nenov&#x113;rsdama. �oreiz Just&#x12B;nes galva noliec&#x101;s p&#x101;r ziedu pu�&#x137;i.</p><p>� Jans Bohatirovi�s, � vi&#x146;a klus&#x101;k nek&#x101; iepriek� atbild&#x113;ja.</p><p>Izdzirdot �o v&#x101;rdu, it k&#x101; sitienu pa kr&#x16B;t&#x12B;m sa&#x146;&#x113;musi, Marta sasl&#x113;j&#x101;s un, d&#x12B;vaini iesmiedam&#x101;s, ar to pa�u pieska&#x146;u bals&#x12B; k&#x101; iepriek� izgr&#x16B;da:</p><p>� Ha, ha, ha! T&#x101; vi&#x146;u &#x123;imenes iera�a! Visi vi&#x146;i sien ziedu pu�&#x137;us, un visiem vi&#x146;iem tie izn&#x101;k k&#x101; slotas. &#x12B;stas slotas! �&#x101;dus pu�&#x137;us es k&#x101;dreiz bie�i tiku redz&#x113;jusi, un �is ir tiem l&#x12B;dz&#x12B;gs k&#x101; divas &#x16B;dens l&#x101;ses! Un smar�o pa visu istabu. K&#x101;dreiz �&#x12B;s smar�as labi pazinu ... Uh... vair&#x101;k nevaru ...</p><p>Un, nesp&#x113;dama ilg&#x101;k savald&#x12B;ties, s&#x101;ka k&#x101;s&#x113;t; krunkain&#x101; piere vi&#x146;ai k|uva tum�i s&#x101;rta. Sas&#x101;rtusi, aizelsdam&#x101;s vi&#x146;a iesauc&#x101;s:</p><p>� Just&#x12B;ne!</p><p>� Kas ir, tanti&#x146;?</p><p>Jaun&#x101;s meitenes priek�&#x101; Marta tagad st&#x101;v&#x113;ja taisna un smagn&#x113;ja k&#x101; stabs, liel&#x101;s, ziediem iz�&#x16B;t&#x101;s tupel&#x113;s, cie�i un asi ac&#x12B;s skat&#x12B;dam&#x101;s. Tad vi&#x146;a pac&#x113;la r&#x101;d&#x12B;t&#x101;ja pirkstu sejas augstum&#x101; un glu�i draud&#x12B;gi pavicin&#x101;ja.</p><p>� Kas tev, meiten&#x12B;t, ien&#x101;cis pr&#x101;t&#x101;? � vi&#x146;a klusu ies&#x101;ka. � Varb&#x16B;t tu iedom&#x101;jies, � vieniem cilv&#x113;kiem dievs kungs kr&#x16B;t&#x12B;s ielicis sirdis, bet otriem akme&#x146;us? ... Dro�i vien tu t&#x101; dom&#x101;, ko? Tev kr&#x16B;t&#x12B;s sirds, jo tu esi mui�niece, bet vi&#x146;am akmens, jo vi&#x146;� ir zemnieks, ko? Parota&#x13C;&#x101;jies vien ar akmenti&#x146;iem, parota&#x13C;&#x101;jies, kas tur par nelaimi? Aiz garlaic&#x12B;bas, aiz melanholijas! P&#x101;rmai&#x146;as d&#x113;&#x13C; p&#x113;c kundzi&#x146;u saldumiem ar zemnieku pirtsslot&#x101;m, kam&#x113;r dievs tas kungs ats&#x16B;t&#x12B;s atkal k&#x101;du kundzi&#x146;u, ko?</p><p>�&#x101;d&#x101; gar&#x101; vi&#x146;a dro�i vien v&#x113;l ilgi b&#x16B;tu run&#x101;jusi, bet tobr&#x12B;d istab&#x101; viegli un graciozi, ska&#x13C;i smiedam&#x101;s, ieskr&#x113;ja pusaudze un priek&#x101; dzirksto�&#x101;m ac&#x12B;m pieglaud&#x101;s Martai k&#x101; b&#x101;ls taurenTtis tum�am koka stumbram.</p><p>� Redz, ka m&#x113;s savu pan&#x101;c&#x101;m! Redz, ka tev, tanti&#x146;, b&#x16B;s j&#x101;aprun&#x101;jas ar &#x101;rstu! Vidzis vi&#x146;u ved jau �urp!</p><p>Viesistab&#x101; atskan&#x113;ja divu v&#x12B;rie�u so&#x13C;i, kas no panes Em&#x12B;lijas istabas tuvoj&#x101;s &#x113;damistabai. Marta, k&#x101; spr&#x101;gsto�&#x101;s bumbas sviesta, vien&#x101; l&#x113;cien&#x101; bija p&#x101;ri istabai un met&#x101;s pa durv&#x12B;m lauk&#x101; blakus istab&#x101;. Vi&#x146;ai paka&#x13C; dzin&#x101;s Leonija, un tai pievienoj&#x101;s ar&#x12B; Vitolds, kas, atst&#x101;jis &#x101;rstu viesistab&#x101;, cer&#x113;ja v&#x113;l no&#x137;ert tanti un to pierun&#x101;t Bet Marta saliekusies, ar pap&#x113;�iem sv&#x101;rkus kulst&#x12B;dama, ska&#x13C;i k&#x101;jas r&#x12B;bin&#x101;dama, izskr&#x113;ja cauri div&#x101;m istab&#x101;m, apg&#x101;za p&#x101;ris kr&#x113;slu, kas gad&#x12B;j&#x101;s pa ce&#x13C;am, l&#x12B;dz beidzot nok&#x13C;uva gar&#x101; gaiten&#x12B;, kura gal&#x101; atrad&#x101;s pieliekamais. Jau skriedama vi&#x146;a izvilka no kabatas lielu atsl&#x113;gu un, pieklupusi pie durv&#x12B;m, ar steig&#x101; drebo�u roku sl&#x113;dza t&#x101;s va&#x13C;&#x101;. Vi&#x146;a ska&#x13C;i elsa un paklus&#x101;m kaut ko murmin&#x101;ja. Te vi&#x146;u pan&#x101;ca Leonija un, t&#x101;pat aizelsusies, ie&#x137;&#x113;r&#x101;s tai sv&#x101;rkos.</p><p>� Tanti&#x146;! � pa visu gaiteni ieskan&#x113;j&#x101;s pusaudzes smalk&#x101; un gandr&#x12B;z raudo�&#x101; balss. � Es, tanti&#x146;, tev iz�&#x16B;�u skaistas r&#x12B;takurpes! Es, tanti&#x146;, katru dienu sk&#x16B;pst&#x12B;�u ... Tikai l&#x16B;dzu ...</p><p>Marta apgriez&#x101;s un, pac&#x113;lusi gais&#x101; trauslo meiteni, dedz&#x12B;gi sk&#x16B;pst&#x12B;ja t&#x101;s matus, acis un l&#x16B;pas. Tai pa�&#x101; laik&#x101; vi&#x146;a to ievilka, gandr&#x12B;z vai ienesa pieliekamaj&#x101; sev l&#x12B;dz, ar troksni aizsl&#x113;gdama durvis. Sai br&#x12B;d&#x12B; pieliekamo sasniedza ar&#x12B; Vitolds.</p><p>� Tanti&#x146;, � vi&#x146;� iesauc&#x101;s, � l&#x16B;dzu, n&#x101;ciet pie &#x101;rsta 1...</p><p>Zem sarauktaj&#x101;m uzac&#x12B;m vi&#x146;am jau s&#x101;ka dusm&#x12B;gi mirdz&#x113;t acis. Bet pieliekamaj&#x101; bija dzirdami tikai smiekli, sk&#x16B;psti un trauku �&#x137;indo&#x146;a. Redzams, �ai cietoksn&#x12B; neg&#x101;ja b&#x113;d&#x12B;gi. Ar pieri pret durv&#x12B;m atspiedies, Vitolds ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� T&#x101;tad tu, tanti&#x146;, negribi izpild&#x12B;t manu l&#x16B;gumu?</p><p>Aiz durv&#x12B;m zem&#x101;, bet reiz&#x113; maig&#x101; un padev&#x12B;g&#x101; bals&#x12B; atbild&#x113;ja:</p><p>� Ak tu manu ka&#x137;&#x12B;ti, manu m&#x12B;&#x13C;o zelta t&#x101;rpi&#x146;! Nudien man nek&#x101; nevajag, nudien! Vai tad es sevis d&#x113;&#x13C; lai sag&#x101;d&#x101;ju cilv&#x113;kiem raizes un ne&#x113;rt&#x12B;bas? ... Nedusmojies uz mani, m&#x12B;&#x13C;ais! Varb&#x16B;t v&#x113;lies kaut ko iekost? ... Man te ir labs siers, svaigs iev&#x101;r&#x12B;jums. Vai gribi, ko? N&#x101;c pie mums!</p><p>� Nu labi, ver va&#x13C;&#x101;!</p><p>P&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a jau visi tr&#x12B;s atrad&#x101;s pieliekam&#x101;. Cik daudz laika, kam&#x113;r vien vi&#x146;� atminas, te nav pavad&#x12B;ts kop&#x101; ar �o lielo, mazliet &#x113;rc&#x12B;go un bie�i vien izsm&#x113;j&#x12B;go sievieti. T&#x101; vi&#x146;us te sk&#x16B;pst&#x12B;ja, aukl&#x113;ja, &#x113;din&#x101;ja ar da�&#x101;diem k&#x101;rumiem, reiz&#x113;m pat p&#x101;r&#x113;din&#x101;ja, t&#x101; ka p&#x113;c tam tie slimoja, un tad atkal tos kopa, &#x101;rst&#x113;ja, raiz&#x113;dam&#x101;s par tiem tik &#x13C;oti, ka vaigos tai iezied&#x113;j&#x101;s s&#x101;rti plankumi. Iemidzin&#x101;dama un uzjautrin&#x101;dama vi&#x146;a tiem sav&#x101; rupjaj&#x101; bals&#x12B; dzied&#x101;ja senas dziesmas, kas tos aiznesa t&#x101;lajos laukos.</p><p>Pavisam cit&#x101;di notikumi risin&#x101;j&#x101;s panes Em&#x12B;lijas gu&#x13C;amistab&#x101;. S&#x101;j&#x101; zilaj&#x101; istab&#x101; pie griestiem pak&#x101;rt&#x101; zil&#x101; lampa visu nakti l&#x113;ja m&#x113;nesn&#x12B;cai l&#x12B;dz&#x12B;gu gaismu. Bez �&#x12B;s griestu lampas l&#x12B;dz v&#x113;lai naktij pie panes Em&#x12B;lijas gultas dega v&#x113;l viena lampa, apgaismodama gr&#x101;matu blakus s&#x113;do�&#x101;s Terezes rok&#x101;s. Ik dienas l&#x12B;dz v&#x113;lai naktij Tereze bals&#x12B; las&#x12B;ja st&#x101;stus, atmi&#x146;as un ce&#x13C;ojumu aprakstus trij&#x101;s valod&#x101;s, jo �&#x12B; no�&#x113;lojam&#x101;, novecojus&#x12B; pana ar nov&#x12B;tu�ai rozei l&#x12B;dz&#x12B;gu seju un slim&#x12B;gi erotisku izteiksmi ap l&#x16B;p&#x101;m un ac&#x12B;s vien&#x101;di labi prata tr&#x12B;s sve�valodas. Gr&#x101;mata, ko tonakt las&#x12B;ja, bija &#x112;&#x123;iptes ce&#x13C;ojuma apraksts. Vi&#x146;as jau tik daudz bija izlas&#x12B;ju�as par da�&#x101;d&#x101;m Eiropas zem&#x113;m, ka kop� k&#x101;da laika nol&#x113;ma piev&#x113;rsties t&#x101;l&#x101;k&#x101;m zem&#x113;m cit&#x101;s pasaules da&#x13C;&#x101;s. &#x112;&#x123;ipte panei Em&#x12B;lijai tik &#x13C;oti patika, ka modin&#x101;ja vi&#x146;&#x101; neizsak&#x101;mas ilgas. Viss, ko vien par to las&#x12B;ja, bija tik jauns, tik kairino�s, t&#x101; satrauca izt&#x113;li. K&#x101;p&#x113;c vi&#x146;a nebija dzimusi &#x112;&#x123;ipt&#x113;? Vi&#x146;a tur dro�i vien b&#x16B;tu laim&#x12B;g&#x101;ka! Vi&#x146;a sa&#x146;&#x113;ma aiz galvas trausl&#x101;s rokas, smagi dvesa, acis tai �&#x137;ita ieple�amies, k&#x13C;&#x16B;stam lielas. Vi&#x146;a l&#x16B;dza uz br&#x12B;di p&#x101;rtraukt las&#x12B;�anu.</p><p>� K&#x101; tu dom&#x101;, Tereze? Es tur dro�i vien sp&#x113;tu daudz staig&#x101;t, kust&#x113;ties, dz&#x12B;vot, m&#x12B;l&#x113;t!</p><p>_ &#x43E; j&#x101;! � Tereze piekrita. � Protams, ka |aud&#x12B;mtik jauk&#x101; apk&#x101;rtn&#x113; un dabas apst&#x101;k&#x13C;os dedz&#x12B;gi j&#x101;m&#x12B;ll _</p><p>Un vi&#x146;as zil&#x101;s acis, t&#x101;lum&#x101; raudz&#x12B;dam&#x101;s, ar&#x12B; k&#x13C;uva sap&#x146;ainas. Vi&#x146;as acu priek�&#x101; not&#x113;loj&#x101;s meln&#x12B;gsn&#x113;js fellahs ar ol&#x12B;vkr&#x101;sas seju, ugun&#x12B;giem skatieniem, kas run&#x101;ja v&#x101;rdus, p&#x113;c kuriem t&#x101; tik &#x13C;oti ilgoj&#x101;s, bet kurus nekad nesagaid&#x12B;ja. Aiz loga zilgano gaismu jau nomain&#x12B;ja gai�&#x101; r&#x12B;tausma, kad Tereze, ilgi un dedz&#x12B;gi nosk&#x16B;pst&#x12B;jus&#x12B; pani Em&#x12B;liju, dev&#x101;s blakus istab&#x101;, kur&#x101; gul&#x113;ja. Ilg&#x101; nomoda nogurdin&#x101;ta, vi&#x146;a ie&#x146;&#x113;ma parastos p&#x101;ris pilienus miegaz&#x101;&#x13C;u un nolik&#x101;s gul&#x113;t, bet nebija v&#x113;l vi&#x146;as- mieg&#x101; grimsto�o acu priek�&#x101; l&#x101;g&#x101; par&#x101;d&#x12B;jies un vi&#x146;u uzrun&#x101;jis meln&#x12B;gsn&#x113;jais fellahs, kad to pamodin&#x101;ja un izc&#x113;la no gultas panes Em&#x12B;lijas sauciens. Tas bija tik �&#x113;ls, ka Tereze bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m, uzmetusi plecos naktssv&#x101;rkus, izsteidz&#x101;s Em&#x12B;lijas gu&#x13C;amistab&#x101;, kuru v&#x113;l apgaismoja lampas v&#x101;j&#x101;, zilgan&#x101; gaisma. S&#x101;j&#x101; maigaj&#x101; gaism&#x101; pane Em&#x12B;lija svaid&#x12B;j&#x101;s pa gultu sp&#x113;c&#x12B;g&#x101; nervu l&#x113;km&#x113;. Vi&#x146;a elsa, sm&#x113;j&#x101;s un reiz&#x113; raud&#x101;ja, abas rokas spiezdama pie sirds, kas tik sp&#x113;c&#x12B;gi dauz&#x12B;j&#x101;s kr&#x16B;t&#x12B;s, ka p&#x101;ris so&#x13C;u att&#x101;lum&#x101; to var&#x113;ja dzird&#x113;t. Turkl&#x101;t slimniece v&#x113;l klepoja un juta d&#x16B;rienus s&#x101;nos. Varb&#x16B;t t&#x101; nebija tikai nervu l&#x113;kme vien, bet ar&#x12B; iesnu un sar&#x16B;gtin&#x101;juma sekas. Pirms div&#x101;m dien&#x101;m Vitolds bija vi&#x146;u pierun&#x101;jis pastaig&#x101;ties pa d&#x101;rzu. Vi&#x146;a ilgi �aub&#x12B;j&#x101;s, bet d&#x113;la neatlaid&#x12B;gajam l&#x16B;gumam nesp&#x113;ja pretoties un g&#x101;ja. Pastaig&#x101;joties vi&#x146;a s&#x16B;dz&#x113;j&#x101;s d&#x113;lam par savu no�&#x113;lojamo dz&#x12B;vi un aizmirsa, ka jau pag&#x101;jis labs laika spr&#x12B;dis un z&#x101;l&#x113; par&#x101;d&#x12B;jusies rasa. Turkl&#x101;t d&#x113;ls tai neizr&#x101;d&#x12B;ja nek&#x101;du l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;bu, uz vi&#x146;as gau�anos atbild&#x113;ja ar klus&#x113;�anu, un tas Em&#x12B;liju &#x13C;oti sar&#x16B;gtin&#x101;ja, jo v&#x113;lreiz pier&#x101;d&#x12B;ja, ka neviens, pat vi&#x146;as pa�as b&#x113;rns, to nesp&#x113;j ne saprast, ne m&#x12B;l&#x113;t. Un p&#x113;c tam �&#x12B; &#x112;&#x123;ipte!... V&#x101;rdu sakot, vi&#x146;a ilgi nebija tik stipri cietusi k&#x101; tagad. Terezei uzreiz p&#x101;rg&#x101;ja nogurums; skriedama no tualetes galdi&#x146;a pie skapja, vi&#x146;a sasita smar�u flakonu un z&#x101;&#x13C;u pudel&#x12B;ti. Piln&#x12B;gi aizmirsdam&#x101;s dedz&#x12B;g&#x101; l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;b&#x101; un neaprakst&#x101;m&#x101;s b&#x113;d&#x101;s, t&#x101; gan pasniedza slimajai da�&#x101;dus s&#x101;pes remdino�us l&#x12B;dzek&#x13C;us, gan kars&#x113;ja &#x16B;deni, mas&#x113;ja un mierin&#x101;ja. Vi&#x146;a nepavisam nedom&#x101;ja ne par vieglo naktsap&#x123;&#x113;rbu, ne agr&#x101; r&#x12B;ta v&#x113;sumu, kad ierastiem s&#x12B;kiem, lidojo�iem sol&#x12B;�iem steidz&#x101;s modin&#x101;t Martu un Benediktu.</p><p>Tie abi jau bija piec&#x113;lu�ies. Marta uzraudz&#x12B;ja, k&#x101; sulainis spodrina parketu, laist&#x12B;ja uz loga pu&#x137;es un reiz&#x113; gatavoja t&#x113;ju Benediktam, ko apseglots j&#x101;jamais zirgs jau gaid&#x12B;ja lieve&#x146;a priek�&#x101;. Pa�laik bija p&#x13C;aujas laiks un liel&#x101;ko dienas da&#x13C;u Kor�inskis pavad&#x12B;ja zirga mugur&#x101;.</p><p>Kad Tereze va|&#x113;j&#x101;, stipri sa&#x146;urc&#x12B;taj&#x101; naktst&#x113;rp&#x101;, izsp&#x16B;rusi un sarauktu pieri ieskr&#x113;ja &#x113;damistab&#x101;, t&#x101;s dzelten&#x12B;gi s&#x101;rtaj&#x101; sej&#x101; bija tik daudz �&#x113;luma, ka Marta un Benedikts uzreiz visu saprata. Un d&#x12B;vaini! Lai gan l&#x12B;dz&#x12B;gi notikumi Benedikta m&#x101;j&#x101;s atk&#x101;rtoj&#x101;s diezgan bie�i, lai gan, no malas skatoties, jau daudzus gadus vi&#x146;u ar sievu nekas nesaist&#x12B;ja, � dab&#x16B;jis zin&#x101;t par notiku�o, vi&#x146;� da�os l&#x113;cienos atrad&#x101;s uz lieve&#x146;a, un, dodot r&#x12B;kojumu iej&#x16B;gt zirgu, lai no tuv&#x101;k&#x101;s pils&#x113;ti&#x146;as atvestu &#x101;rstu, vi&#x146;am mazliet tr&#x12B;c&#x113;ja liel&#x101;s rokas. P&#x113;c tam vi&#x146;� aizmet&#x101;s uz sievas istab&#x101;m un dr&#x12B;z atkal &#x146;o turienes izskr&#x113;ja, galvu rok&#x101;s satv&#x113;ris. Sastapis Martu, kas steidz&#x101;s ar slim&#x101;s piepras&#x12B;taj&#x101;m z&#x101;l&#x113;m, vi&#x146;�, gar&#x101;m iedams, izsauc&#x101;s:</p><p>� Gatav&#x101; nelaime ar sieviet&#x113;m! Nabadz&#x12B;te! Vi&#x146;a tik &#x13C;oti cie�! Bet otra tup uz ce&#x13C;iem pie vi&#x146;as un lej asaras! Neko no vi&#x146;&#x101;m nevar saprast!</p><p>No lieve&#x146;a vi&#x146;� sav&#x101; ska&#x13C;aj&#x101; bals&#x12B; uzsauca kalpam, lai �igl&#x101;k j&#x16B;dz zirgu un zibens &#x101;trum&#x101; lai brauc p&#x113;c &#x101;rsta un z&#x101;l&#x113;m.</p><p>Ap pusdienas laiku pane Em&#x12B;lija jau bija pusl&#x12B;dz nomierin&#x101;jusies, bet jut&#x101;s v&#x113;l pavisam v&#x101;rga. Lai sadzird&#x113;tu, ko vi&#x146;a saka, vajadz&#x113;ja noliekt ausi pie pa�&#x101;m vi&#x146;as l&#x16B;p&#x101;m. Baltaj&#x101; musl&#x12B;n&#x101; un me�&#x123;in&#x113;s vi&#x146;a gul&#x113;ja gult&#x101; aizv&#x113;rt&#x101;m ac&#x12B;m, ar t&#x101;du klusi padev&#x12B;gu paciet&#x12B;bu sej&#x101;, ka katram, vi&#x146;u uzl&#x16B;kojot, mod&#x101;s &#x12B;sta l&#x12B;dzciet&#x12B;ba. T&#x101;d&#x113;&#x13C; Tereze, pie vi&#x146;as gultas s&#x113;d&#x113;dama, raudz&#x12B;j&#x101;s slimniec&#x113; ar tik �&#x113;lu skatienu. Ar&#x12B; Leonija, p&#x113;c &#x101;rsta aizie�anas klusu ielav&#x12B;jusies, skumji str&#x101;d&#x101;ja rokdarbus, kakt&#x101; nometusies.</p><p>S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; k&#x13C;uva dzirdama ratu r&#x12B;bo&#x146;a m&#x101;jas priek�&#x101;, pav&#x113;r&#x101;s durvis, un Marta pa t&#x101;m ie�ukst&#x113;ja:</p><p>� Da�ecka kungs atbraucis ar jaun&#x101;kaj&#x101;m meiten&#x113;m, Benedikts l&#x16B;dz, lai Leonija n&#x101;k t&#x101;m pakav&#x113;t laiku ...</p><p>Marta run&#x101;ja, cik klusi vien sp&#x113;dama, ta�u vi&#x146;as svelpjo�ie �uksti aizsniedza slim&#x101;s dzirdi, t&#x101; atv&#x113;ra acis, nemier&#x12B;gi pakustin&#x101;ja pirkstus un izdvesa:</p><p>� Da�ecki?... K&#x101; Leonija &#x123;&#x113;rbusies?</p><p>� Ej pie m&#x101;mi&#x146;as! � Tereze steidz&#x12B;gi �ukst&#x113;ja.</p><p>Meitene uz pirkstgaliem piesteidz&#x101;s pie m&#x101;tes; pane Em&#x12B;lija uzmeta tai asu skatienu, kas pirms mirk&#x13C;a v&#x113;l bija pavisam aizmiglots un bl&#x101;vs, bet tagad k&#x13C;uva dz&#x12B;vs un spodrs.</p><p>� Kleita ir laba, bet josti&#x146;a saburz&#x12B;ta un z&#x101;baci&#x146;i necie�ami.</p><p>Ar ac&#x12B;m vi&#x146;a lika saprast meitai, lai noliecas un nosk&#x16B;psta to uz pieres.</p><p>� Tas neder, ka mana meita b&#x16B;tu slikt&#x101;k &#x123;&#x113;rbusies nek&#x101; Da�ecka ... kas t&#x101; po�as.</p><p>S&#x101;j&#x101; mirkl&#x12B; m&#x101;te paman&#x12B;ja kaut ko, kas vi&#x146;u t&#x101; p&#x101;rsteidza un satrauca, ka vi&#x146;a vien&#x101; r&#x101;vien&#x101; uztr&#x16B;k&#x101;s gult&#x101; s&#x113;dus.</p><p>� Cirtas iziru�as! � vi&#x146;a ievaid&#x113;j&#x101;s.</p><p>Tad steidz&#x12B;gi pav&#x113;rs&#x101;s pret Terezi:</p><p>� M&#x12B;&#x13C;o Terez, lai Sofija labi &#x101;tri piesprau� Leonijai jaunu josti&#x146;u un uzauj Var�avas kurp&#x12B;tes... Bet ar matiem?. Ko lai ies&#x101;k ar matiem? &#x13C;</p><p>� Es tos sasie�u ar lentu! meitene ieteic&#x101;s.</p><p>� Nu ko lai dara? Sasien ar lentu! � m&#x101;te piekrita. � Tikai, � vi&#x146;a turpin&#x101;ja, � lai lenta b&#x16B;tu t&#x101;d&#x101; pa�&#x101; kr&#x101;s&#x101; k&#x101; josti&#x146;a.</p><p>Kad Leonija aizskr&#x113;jusi jau ska&#x13C;&#x101; bals&#x12B; sauca kalponi, slim&#x101; pavisam nogurusi atkal v&#x101;rgi atsl&#x12B;ga gult&#x101; un tikko sadzirdam&#x101; bals&#x12B; l&#x16B;dza:</p><p>� M&#x12B;&#x13C;o Terez, g&#x101;d&#x101;, lai tikai te neviens nen&#x101;ktu, neviens pats... Pa�laik nepavisam nevaru paciest nemieru ... Palasi mazliet par &#x112;&#x123;ipti... Tikai klus&#x101;m ...</p><p>Kam&#x113;r zilaj&#x101; gu&#x13C;amistab&#x101; Tereze klusin&#x101;t&#x101; bals&#x12B; las&#x12B;ja franc&#x16B;�a &#x112;&#x123;iptes ce&#x13C;ojuma aprakstu un slimniece, nekust&#x12B;gi gul&#x113;dama, klaus&#x12B;j&#x101;s, pa viesistabu pastaig&#x101;j&#x101;s divi v&#x12B;rie�i, main&#x12B;damies ar trij&#x101;m t&#x101;pat staig&#x101;jo�&#x101;m pusaudz&#x113;m meiten&#x113;m.</p><p>Kor�insku meitene un Da�eckas, rok&#x101;s sa&#x137;&#x113;ru�&#x101;s, korset&#x113;s iesp&#x12B;l&#x113;tas, l&#x12B;gani so&#x13C;oja un, savas maz&#x101;s, sprogain&#x101;s galvi&#x146;as �irgti uz vis&#x101;m pus&#x113;m groz&#x12B;damas, &#x13C;oti dz&#x12B;vi sarun&#x101;j&#x101;s.</p><p>Viesistabas kakt&#x101; ar atv&#x113;rtu gr&#x101;matu rok&#x101;s s&#x113;d&#x113;ja Vitolds; vi&#x146;� nelas&#x12B;ja, bet tikai a�iem, v&#x113;r&#x12B;giem un arvien &#x12B;gn&#x101;kiem skatieniem v&#x113;roja t&#x113;vu un m&#x101;su. Bija redzams, ka vi&#x146;� c&#x12B;t&#x12B;gi ieklaus&#x101;s abu v&#x12B;ru sarun&#x101;. Patie�&#x101;m, Kor-�inska iztur&#x113;�an&#x101;s, vi&#x146;a seja un balss bija uzkr&#x12B;to�i izmain&#x12B;jusies. �&#x137;ita, ka vi&#x146;� sar&#x101;vies maz&#x101;ks, k&#x13C;uvis nevar&#x12B;g&#x101;ks, tik zemu tas bija nod&#x16B;ris galvu un t&#x101; p&#x16B;l&#x113;j&#x101;s apvald&#x12B;t savus �estus. Ar savu svaini vi&#x146;� run&#x101;ja izdab&#x101;-</p><p>dams, k&#x101; kaut ko izkaul&#x113;dams, vi&#x146;a acu un l&#x16B;pu izteiksme bija l&#x16B;dzo�a un pieglaim&#x12B;ga. Aiz liel&#x101;s iztap�anas un cent&#x12B;bas sava iev&#x113;rojam&#x101; viesa priek�&#x101; vi&#x146;a pier&#x113; bija iegulu�&#x101;s dzi&#x13C;as rievas un gar&#x101;s &#x16B;sas nok&#x101;ru�&#x101;s l&#x12B;dz audekla sv&#x101;rka atlokiem, kur&#x101; tas pirms br&#x12B;�a bija gatavojies doties uz t&#x12B;rumu.</p><p>Tie�s pretstats m&#x101;jast&#x113;vam bija viesis. Tas bija gar�, tievs un tik st&#x12B;vs, ka to var&#x113;tu notur&#x113;t par staig&#x101;jo�u statuju. Sav&#x101; �v&#x12B;t&#x12B;gaj&#x101; ap&#x123;&#x113;rb&#x101;, spo�aj&#x101;s, mazliet �&#x12B;ksto�aj&#x101;s kurp&#x113;s Da�eckis s&#x12B;kiem, gandr&#x12B;z par daudz s&#x12B;kiem sol&#x12B;�iem m&#x113;roja viesistabu. Rokas vi&#x146;� tur&#x113;ja sab&#x101;ztas kabat&#x101;s, bet b&#x101;l&#x101;, pa�aur&#x101;, labi kopt&#x101;, iesirmo bakenu ietvert&#x101; seja pauda dzi&#x13C;u p&#x101;rliec&#x12B;bu par savu p&#x101;r&#x101;kumu gan tur&#x12B;b&#x101;, gan gudr&#x12B;b&#x101; un di�cilt&#x12B;b&#x101;. Gludi un vienmu&#x13C;i vi&#x146;� izteica Kor�inskim savu no�&#x113;lu, ka ir spiests to apgr&#x16B;tin&#x101;t, atg&#x101;dinot neizpild&#x12B;to pien&#x101;kumu, vai, pareiz&#x101;k sakot, t&#x101;p&#x113;c, ka v&#x113;l l&#x12B;dz �im nav no svai&#x146;a sa&#x146;&#x113;mis savas sievas p&#x16B;ra tiesu.</p><p>Kor�inskis, jau pirmos svai&#x146;a v&#x101;rdus izdzirdis, k&#x101; dzelts sar&#x101;v&#x101;s, apbr&#x12B;nojami &#x101;tri un veikli met&#x101;s pie galdi&#x146;a un, gandr&#x12B;z bezb&#x113;d&#x12B;gi smaid&#x12B;dams, pasniedza tam cig&#x101;ru.</p><p>� Pateicos, pirms pusdien&#x101;m es nekad nep&#x12B;p&#x113;ju, � rokas no kabat&#x101;m neiz&#x146;emdams un so&#x13C;o�anu nep&#x101;rtraukdams, Da�eckis noraid&#x12B;ja.</p><p>Benedikts l&#x16B;dzo�i iel&#x16B;koj&#x101;s vi&#x146;am ac&#x12B;s.</p><p>� Bet varb&#x16B;t tom&#x113;r? Tie patie�&#x101;m nav slikti... Atvedu no pils&#x113;tas p&#x101;ris paci&#x146;u t&#x101;diem viesiem k&#x101; tu, m&#x12B;&#x13C;ais svaini.. .Tikai t&#x101;diem viesiem!</p><p>� N&#x113;, pateicos, � vi&#x146;� atk&#x101;rtoja, tikko man&#x101;mi paloc&#x12B;dams galvu un turkl&#x101;t pirmo reizi, kop� bija ieradies, bet p&#x113;c tam atkal turpin&#x101;ja:</p><p>� Paties&#x12B;bu sakot, tie da�i t&#x16B;ksto�i rub&#x13C;u ir t&#x101;ds s&#x12B;kums, ka pat run&#x101;t par tiem mums neb&#x16B;tu v&#x113;rts... Es labi izprotu savstarp&#x113;jo solidarit&#x101;ti, �o sabiedr&#x12B;bas pamatu pamatu. Mums vajag citam citu atbalst&#x12B;t, lai ar&#x12B; pa�am tas nestu zaud&#x113;jumus... j&#x101;, j&#x101;, pat ja tas nestu zaud&#x113;jumus. Civiliz&#x113;tam cilv&#x113;kam nav liel&#x101;ku nepatik�anu, k&#x101; saraut t&#x101;s saites, t&#x101;s simp&#x101;tij&#x101;s un labv&#x113;l&#x12B;bas j&#x16B;tas, kas tam ir pret saviem tuviniekiem, j&#x101;, ja, pret sa-viem tu-vi-nie-kiem ...</p><p>� Bet procentus ta�u es k&#x101;rt&#x12B;gi maks&#x101;ju, � nedro�i un klusu iemin&#x113;j&#x101;s Benedikts.</p><p>Maz&#x101;, iesirm&#x101; galva uz st&#x12B;v&#x101; kakla otrreiz tikko jau�ami paloc&#x12B;j&#x101;s, �oreiz mazliet vair&#x101;k.</p><p>� K&#x101;rt&#x12B;gi, j&#x101;, k&#x101;r-t&#x12B;-gi gan. Tu, m&#x12B;&#x13C;o svaini, esi goda un sirds cilv&#x113;ks, un es esmu patiesi laim&#x12B;gs, ka varu to tev sac&#x12B;t...</p><p>� Var b&#x16B;t, ka ari uz priek�u ... � Benedikts �ukst&#x113;ja.</p><p>Viesa spodr&#x101;s kurpes mazliet ska&#x13C;&#x101;k ie�&#x12B;kst&#x113;j&#x101;s, un t&#x101; bija vien&#x12B;g&#x101; paz&#x12B;me, ka vi&#x146;� ir noraiz&#x113;jies.</p><p>� Nav iesp&#x113;jams, m&#x12B;&#x13C;o Benedikt... Ja cilv&#x113;ks b&#x16B;tu noteic&#x113;js par apst&#x101;k&#x13C;iem, es bez v&#x101;rda runas uzskat&#x12B;tu par savu goda lietu izpal&#x12B;dz&#x113;t savam tuv&#x101;kam, j&#x101;, goda lietu, un savam radiniekam ietu pretim, t&#x101;pat k&#x101; to l&#x12B;dz �im esmu dar&#x12B;jis, dotu atvieglin&#x101;jumus, piek&#x101;ptos tav&#x101; lab&#x101; ... j&#x101;, j&#x101;, t&#x101;-pat k&#x101; l&#x12B;dz �im to dar&#x12B;ju ...</p><p>� Par to tev, m&#x12B;&#x13C;o svaini, es esmu &#x13C;oti pateic&#x12B;gs, � Benedikts atkal vi&#x146;u p&#x101;rtrauca, un balss tam skan&#x113;ja pavisam padev&#x12B;gi. � Tava labsird&#x12B;ba un ieciet&#x12B;ba, � Benedikts turpin&#x101;ja, � &#x13C;auj man cer&#x113;t...</p><p>Sai br&#x12B;d&#x12B; k&#x101; gai�i tauri&#x146;i kail&#x101; &#x113;rk�&#x137;u kr&#x16B;m&#x101; vi&#x146;u valod&#x101; iejauc&#x101;s visas tr&#x12B;s meitenes. Rok&#x101;s sa&#x137;&#x113;ru�&#x101;s, vi&#x146;as nost&#x101;j&#x101;s abiem v&#x12B;riem ce&#x13C;&#x101; un, uz pirkstgaliem atpaka&#x13C; k&#x101;pdam&#x101;s, sudrabain&#x101;s balsti&#x146;&#x101;s ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Papuc&#x12B;t, m&#x101;s&#x12B;ca saka, ka m&#x16B;su viesistaba esot pavisam tuk�a un ne visai izskat&#x12B;ga ... Ar&#x12B; es esmu t&#x101;d&#x101;s pa�&#x101;s dom&#x101;s ...</p><p>� J&#x16B;s, t&#x113;voc&#x12B;t, nudien var&#x113;tu ieg&#x101;d&#x101;ties jaunas m&#x113;beles un lab&#x101;kus pakl&#x101;jus... � k&#x101; vien&#x101; bals&#x12B; pievienoj&#x101;s abas Da�ecka pusaudzes meitas.</p><p>� Pat pie mums pansion&#x101; viesistaba ir daudz skaist&#x101;ka, un man t&#x101; grib&#x113;tos, lai mums b&#x16B;tu vismaz t&#x101;da pati...</p><p>� Starp logiem vajag spogu&#x13C;us un galdi&#x146;us zem tiem ... � m&#x101;s&#x12B;cas spriedel&#x113;ja.</p><p>� Papuc&#x12B;t, manu papuc&#x12B;t, l&#x16B;dzu, ieg&#x101;d&#x101;jies spogu&#x13C;us un galdi&#x146;us, jo nudien man pavisam,kauns, ka mums tik tuk�as sienas... � �&#x113;li, ar asar&#x101;m ac&#x12B;s t&#x113;v&#x101; l&#x16B;kodam&#x101;s, Leonija l&#x16B;dz&#x101;s.</p><p>Benedikts k&#x101; apstulbis raudz&#x12B;j&#x101;s �aj&#x101;s trij&#x101;s dai&#x13C;av&#x101;s, l&#x12B;dz beidzot uzsauca:</p><p>� Netrauc&#x113;jiet m&#x16B;su sarunu! Jums v&#x113;l ar lell&#x113;m j&#x101;sp&#x113;l&#x113;jas, nevis par viesistabu iek&#x101;rto�anu j&#x101;sprie� ...</p><p>Meitenes, mazliet uzjautrin&#x101;tas, mazliet aizkaitin&#x101;tas, aizspurdza uz to viesistabas malu, kur s&#x113;d&#x113;ja Vitolds.</p><p>No sava kr&#x113;sla nepieceldamies, vi&#x146;� pirmo reizi iejauc&#x101;s meite&#x146;u valod&#x101;s ...</p><p>� Vai tu, Leonij, nev&#x113;l&#x113;tos ar&#x12B; moza&#x12B;kas gr&#x12B;du freskas pie griestiem? ...</p><p>Nesaklaus&#x12B;jusi &#x13C;auno ironiju, ar k&#x101;du br&#x101;lis to sac&#x12B;ja, meitene no�maukstin&#x101;ja b&#x101;l&#x101;s l&#x16B;pi&#x146;as, it k&#x101; b&#x16B;tu ko gardu nobaud&#x12B;jusi.</p><p>� K&#x101;d&#x113;&#x13C; gan nel � vi&#x146;a izsauc&#x101;s. � Tas ir tik jauki... Es esmu redz&#x113;jusi...</p><p>Un strauji, aizraut&#x12B;gi, ac&#x12B;m priek&#x101; iemirdzoties, vi&#x146;a s&#x101;ka kl&#x101;st&#x12B;t sav&#x101;m m&#x101;s&#x12B;c&#x101;m par jaukumiem, ko k&#x101;dreiz redz&#x113;jusi lielpils&#x113;t&#x101;.</p><p>Bet m&#x101;s&#x12B;cas par to var&#x113;ja daudz ko vair&#x101;k past&#x101;st&#x12B;t, jo bija viesoju�&#x101;s pie savas vecm&#x101;mu&#x13C;as, &#x13C;oti bag&#x101;tas gr&#x101;fienes, kas bija izprecin&#x101;jusi vi&#x146;u m&#x101;su radiniekam, nabadz&#x12B;gam gr&#x101;fam. Par vi&#x146;u, savu jauno svaini, Da�eckis pa�laik ar&#x12B; st&#x101;st&#x12B;ja Kor�inskim.</p><p>� Tev neb&#x16B;s gr&#x16B;ti saprast, m&#x12B;&#x13C;o svaini, ka, izejot pie t&#x101;diem &#x13C;aud&#x12B;m, manai meitai nepiecie�ams vi&#x146;as n&#x101;ko�ajam st&#x101;voklim piem&#x113;rots p&#x16B;rs, j&#x101;, p&#x16B;-&#x16B;rs. Tie�i to naudi&#x146;u, par kuru ar t&#x101;du no�&#x113;lu, ar patiesi sirsn&#x12B;gu no�&#x113;lu tev st&#x101;stu, tie�i to esam ar sievu nol&#x113;mu�i �ai vajadz&#x12B;bai.</p><p>� T&#x101;du milzu naudu p&#x16B;ram! � nesp&#x113;dams vairs vald&#x12B;ties, Kor�inskis izsauc&#x101;s sav&#x101; spalgaj&#x101; bals&#x12B; un, rokas plati izpl&#x113;tis, palika st&#x101;vam k&#x101; stabs. Bet vi&#x146;am vajadz&#x113;ja t&#x16B;l&#x12B;t atkal doties uz priek�u, paka&#x13C; savam viesim, jo tas ne uz mirkli nep&#x101;rtrauca savus s&#x12B;kos, �&#x12B;ksto�os sol&#x12B;�us. Da�eckis pasm&#x12B;n&#x113;jis atbild&#x113;ja:</p><p>� Ne jau visu, ne visu ... bet k&#x101;du pusi dro�i... K&#x101; tu dom&#x101;? Vai sudrabs, ka�ok&#x101;das, me�&#x123;&#x12B;nes un v&#x113;l citi sievie�u kankari nav d&#x101;rgas mantas ... &#x13C;oti d&#x101;rgas. Pian&#x12B;no j&#x101;izraksta no Par&#x12B;zes. Mana sieva v&#x113;las, un ar&#x12B; es pats tam piekr&#x12B;tu, ka m&#x16B;su meitai vajadz&#x12B;gs pa�ai savs pian&#x12B;no, bet, ja nu p&#x113;rk, tad j&#x101;p&#x113;rk patie�&#x101;m labs, izskat&#x12B;gs, v&#x113;rt&#x12B;gs, j&#x101;, iz-sk*a-t&#x12B;gs, v&#x113;r-t&#x12B;gs! Vai nav tiesa? Pats piekrit&#x12B;si, ka man taisn&#x12B;ba, neap�aub&#x101;mi taisn&#x12B;ba.</p><p>Vai Kor�inskis visas svai&#x146;a uzskait&#x12B;t&#x101;s vajadz&#x12B;bas uzskat&#x12B;ja par nepiecie�am&#x101;m � to nu var&#x113;tu pateikt tikai vi&#x146;� pats, bet izskat&#x12B;j&#x101;s gan vi&#x146;� p&#x113;c gal&#x12B;gi satriekta un sadrag&#x101;ta cilv&#x113;ka. Benedikts, galvu nod&#x16B;ris, klus&#x113;ja un kaut ko p&#x101;rdom&#x101;ja, savu garo &#x16B;su galus kod&#x12B;dams, l&#x12B;dz beidzot l&#x113;ni ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Var b&#x16B;t, ka �ogad var&#x113;tu iztikt ar pusi no summas ... Da�us t&#x16B;ksto�us es �&#x101; t&#x101; v&#x113;l var&#x113;tu sag&#x101;d&#x101;t, bet tik daudz uzreiz ...</p><p>Benedikts iesita sev pa pieri tik stipri, ka pa visu viesistabu atskan&#x113;ja k&#x101; p&#x101;tagas pliuk�&#x137;is, bet Da�eckim nepatik&#x101; savilk&#x101;s pl&#x101;n&#x101;s l&#x16B;pas. Ta�u vi&#x146;� to nelika man&#x12B;t un turpin&#x101;ja t&#x101;d&#x101; pa�&#x101; bals&#x12B; k&#x101; iepriek�:</p><p>� Tas neder, m&#x12B;|o svaini, tas neder! Bez meitas p&#x16B;ra man ir v&#x113;l citas vajadz&#x12B;bas un izdevumi, un tu pats saproti, katr&#x101; zi&#x146;&#x101; saproti, k&#x101;di tagad gr&#x16B;ti laiki, j&#x101;, &#x13C;oti gr&#x16B;ti...</p><p>� Kaut velns parautu t&#x101;dus laikus! � arvien maz&#x101;k sp&#x113;dams notur&#x113;ties piekl&#x101;j&#x12B;g&#x101; ton&#x12B;, Benedikts izsauc&#x101;s, bet t&#x16B;l&#x12B;t atkal pazemin&#x101;ja balsi un pavisam piekl&#x101;j&#x12B;gi piemetin&#x101;ja: � Tu nu gan, svaini, par gr&#x16B;tiem laikiem nevari s&#x16B;dz&#x113;ties ...</p><p>� Kas zina? � ar sfinksas smaidu t&#x101;l&#x113; l&#x16B;kodamies, Da�eckis attrauca. � J&#x101;, kas to zina? ...</p><p>Un atkal abu v&#x12B;ru sarunu p&#x101;rtrauca t&#x101;pat k&#x101; iepriek�. Visas tr&#x12B;s meitenes nost&#x101;j&#x101;s vi&#x146;iem ce&#x13C;&#x101; un, uz pirkstu galiem atk&#x101;pdam&#x101;s, Kor�inskim ac&#x12B;s raudz&#x12B;dam&#x101;s, kor&#x12B; -�ivin&#x101;ja:</p><p>� Papuc&#x12B;t, t&#x113;voc&#x12B;t, mums kaut kas sevi�&#x137;s, izcils padom&#x101;!</p><p>� Lieliska doma! � cauri cit&#x101;m izlauz&#x101;s Leonijas balss. � Papuc&#x12B;t, vajag ieg&#x101;d&#x101;ties �etras statujas, taisni �etras, novietosim z&#x101;l&#x113; divas starp logiem un divas kaktos!...</p><p>� Tagad ir mod&#x113; viesistabas izrot&#x101;t ar statuj&#x101;m ...</p><p>� Ar&#x12B; pansion&#x101; mums ir statujas, tiesa gan, no &#x123;ip�a, bet tas neko nekait&#x113;... visum&#x101; statujas &#x13C;oti grezno viesistabu ... Manu zelta papuc&#x12B;t, l&#x16B;dzu, ieg&#x101;d&#x101;jies m&#x16B;su viesistabai �etras statujas, kaut vai &#x123;ip�a ...</p><p>No p&#x101;rsteiguma attapdamies, Benedikts gandr&#x12B;z vai kliedza:</p><p>� Vai tu, Leonij, jukusi, vai? Ej nost no ce|a un netrauc&#x113; mums sarun&#x101;ties!</p><p>Un meitenes atkal, savu &#x12B;gnumu aiz smiekliem sl&#x113;pdamas, aizmet&#x101;s viesistabas kakt&#x101;, un atkal Vitolds, ac&#x12B;m-dzirkstot zem savilktaj&#x101;m uzac&#x12B;m, uzsauca m&#x101;sai:</p><p>� B&#x16B;tu nu v&#x113;l pal&#x16B;gusi t&#x113;vam, lai vi&#x146;� ieg&#x101;d&#x101;jas Kor�inai kara&#x13C;pilil</p><p>Bet Da�eckis, noskat&#x12B;damies paka] aizskrejo�&#x101;m pusaudz&#x113;m, labv&#x113;l&#x12B;gi pasmaid&#x12B;ja un sac&#x12B;ja:</p><p>� Jautr&#x101;, nenom&#x101;kt&#x101;, ro�ain&#x101; jaun&#x12B;ba, laimes un sap&#x146;ojumu laiksl...</p><p>Bet tad uzreiz piev&#x113;rs&#x101;s p&#x101;rtrauktajai sarunai:</p><p>� Kas zina? Kas gan ne�aub&#x12B;damies var apgalvot,, ka vi&#x146;am liktenis ir labv&#x113;l&#x12B;gs vai (auns? Es negau�os, n&#x113;, es negau�os; sal&#x12B;dzinot ar citiem, mans mantiskais st&#x101;voklis ir labs, j&#x101;, pavisam labs. Tikai pa�&#x101;, p&#x113;d&#x113;j&#x101; laik&#x101; finansi&#x101;lais l&#x12B;dzsvars mazliet sa�&#x137;ob&#x12B;jies, j&#x101;, mazliet...</p><p>Dzirdot �os viesa v&#x101;rdus, Kor�inska nodurtaj&#x101;s ac&#x12B;s uz mirkli iegail&#x113;j&#x101;s gudrs, mazliet &#x13C;auns mirdzums, bet to t&#x16B;l&#x12B;t apdz&#x113;sa rai�u &#x113;nas.</p><p>� Pag&#x101;ju�aj&#x101; gad&#x101; man vajadz&#x113;ja m&#x101;ju mazliet papla�in&#x101;t un uzpost... sieva bija iek&#x101;rojusi nelielu oran�&#x113;riju, kur&#x101; var&#x113;tu nok|&#x16B;t tie�i no &#x113;damistabas ... bet meitas t&#x12B;koja p&#x113;c jaun&#x101;m m&#x113;bel&#x113;m sav&#x101;m istab&#x101;m... Ar&#x12B; es izdar&#x12B;ju au�&#x12B;bu, j&#x101;, atz&#x12B;stos, au-�&#x12B;-bu � aizvedu t&#x101;s visas uz &#x101;rzem&#x113;m ... Se�u cilv&#x113;ku ce&#x13C;ojums izmaks&#x101;ja daudz, bet sag&#x101;d&#x101;t vi&#x146;&#x101;m �o prieku bija mans pien&#x101;kums, to pras&#x12B;ja mana sirds, un no t&#x101; atteikties nesp&#x113;ju. V&#x101;rdu sakot, p&#x113;d&#x113;jos gados, kop� manas vec&#x101;k&#x101;s meitas jau pieaugu�as, esmu izdevis mazliet par daudz, j&#x101;, maz-liet par da-audz, un t&#x101;p&#x113;c finanses ar&#x12B; drusku sa�&#x137;ob&#x12B;ju�&#x101;s ...</p><p>Ar p&#x16B;l&#x113;m apvald&#x12B;dams satraukumu, kas augtin auga vi&#x146;a plataj&#x101;s kr&#x16B;t&#x12B;s, Kor�inskis piez&#x12B;m&#x113;ja:</p><p>� Es, m&#x12B;&#x13C;o svaini, esmu vienm&#x113;r bijis tajos uzskatos, ka m&#x101;jas papla�in&#x101;�ana, oran�&#x113;rijas b&#x16B;ve un &#x101;rzemju ce&#x13C;ojums jums nepavisam nebija vajadz&#x12B;gi!...</p><p>Par vienu ceturda&#x13C;toni pac&#x113;lis savu balsi un ar vair&#x101;k nek&#x101; jel kad redzamu p&#x101;r&#x101;kuma izteiksmi, Da�eckis atbild&#x113;ja:</p><p>� Tas nu, m&#x12B;&#x13C;o Benedikt, ir visai ap�aub&#x101;ms uzskats,</p><p>j&#x101;, ap-�au-b&#x101;ms. M&#x113;s esam civiliz&#x113;ti (audis, bet civiliz&#x101;cijai ir savas pras&#x12B;bas, gaume, iera�as, ilgas, j&#x101;, tie�i il-gas, kas ir m&#x16B;su dz&#x12B;ves saturs, un, ja m&#x113;s no t&#x101; atsak&#x101;mies, tad nodar&#x101;m p&#x101;ri pa�ai m&#x16B;su b&#x16B;t&#x12B;bai, savai dv&#x113;selei. Civiliz&#x113;ts cilv&#x113;ks m&#x12B;l daili, harmoniju, piln&#x12B;bu, di�e-n&#x12B;bu, vi&#x146;� alkst sp&#x113;c&#x12B;gu iespaidu, gar&#x12B;gu p&#x101;rdz&#x12B;vojumu, pla�u apv&#x101;r�&#x146;u, kas nav dom&#x101;jami bez izcilas apk&#x101;rtnes, bez ce&#x13C;ojumiem, bez dz&#x12B;ves skaistuma. Bez tam man ir meitas, un neviens man nevar &#x146;emt &#x13C;aun&#x101;, ka es v&#x113;los vi&#x146;&#x101;m sag&#x101;d&#x101;t visspo�&#x101;ko n&#x101;kotni, j&#x101;, vis-gai-�&#x101;-ko. Un, visbeidzot, tu, m&#x12B;&#x13C;o svaini, labi zini manas &#x123;imenes sakarus. Viena no man&#x101;m tant&#x113;m ie&#x146;em augstu st&#x101;vokli aristokr&#x101;tiskaj&#x101;s aprind&#x101;s... mans br&#x101;l&#x113;ns ir pamat&#x12B;gi iedz&#x12B;vojies, un vi&#x146;a nams ne ar ko neatpaliek no augst-dzimu�o k&#x146;azu namiem. No �iem diviem avotiem izriet mani sakari un radniec&#x12B;ba. Sis apst&#x101;klis uzspie� man noteiktus pien&#x101;kumus un dz&#x12B;ves veidu. Tie ir zin&#x101;mi mor&#x101;li spaidi, kuriem m&#x113;s labpr&#x101;t pak&#x13C;aujamies, jo pret&#x12B; m&#x113;s sa&#x146;emam daudz, j&#x101;, &#x13C;oti daudz augst&#x101;kas kategorijas baud&#x12B;jumu. Es tev, svaini, to visu izkl&#x101;stu, lai tu saprastu, ka tikai aiz nepiecie�am&#x12B;bas, vien&#x12B;gi aiz nepiecie�am&#x12B;bas esmu spiests pras&#x12B;t �o naudu ... Un es zinu, m&#x12B;&#x13C;o svaini, tu k&#x101; god&#x12B;gs un sirsn&#x12B;gs cilv&#x113;ks, ja vien iedzi&#x13C;in&#x101;sies manos apst&#x101;k&#x13C;os, pats b&#x16B;si spiests atz&#x12B;t, ka es r&#x12B;kojos pareizi, pavisam pareizil</p><p>Sprie�ot p&#x113;c Kor�inska &#x101;rienes, nebija gan redzams, ka vi&#x146;� b&#x16B;tu p&#x101;rliecin&#x101;ts par svai&#x146;a r&#x12B;c&#x12B;bas pareiz&#x12B;bu, bet pret&#x12B; vi&#x146;� neko nesac&#x12B;ja. Glu�i otr&#x101;di, klus&#x101;, padev&#x12B;g&#x101; bals&#x12B; apgalvoja, ka �o savu pien&#x101;kumu vi&#x146;� ne mirkli nav aizmirsis un uzskata par taisn&#x12B;gu, ka procentus ir maks&#x101;jis k&#x101;rt&#x12B;gi un pirms da�iem gadiem, iev&#x113;rojot pa�a svai&#x146;a v&#x113;l&#x113;�anos, pat piekritis procentu likmes paaugstin&#x101;�anai, ka ilgo p&#x16B;ra naudas gaid&#x12B;�anu uzl&#x16B;ko par lielu labv&#x113;l&#x12B;bas izr&#x101;d&#x12B;�anu sev. Tad p&#x113;c k&#x101;rtas izkl&#x101;st&#x12B;ja visus iemeslus, k&#x101;d&#x113;&#x13C; par&#x101;da seg�ana tik smaga, uzskait&#x12B;ja savus ien&#x101;kumus un izdevumus, visas nastas, kas noslogo Kor�inu, past&#x101;st&#x12B;ja, k&#x101; vi&#x146;i cen�as saglab&#x101;t un uzlabot savu materi&#x101;lo st&#x101;vokli. Benedikts ilgi taisnoj&#x101;s, bet, negrib&#x113;dams, lai b&#x113;rni visu dzird&#x113;tu, klusin&#x101;ja savu balsi un gandr&#x12B;z �ukst&#x113;ja, un vi&#x146;a �ukst&#x113;�ana izklaus&#x12B;j&#x101;s p&#x113;c gr&#x113;ks&#x16B;dzes. T&#x101; ac&#x12B;m redzot bija smaga gr&#x113;ks&#x16B;dze, jo vi&#x146;a pleci aizvien vair&#x101;k saguma un skatiens arvien sting&#x101;k urb&#x101;s gr&#x12B;d&#x101;, bet uz grumbain&#x101;s pieres izspied&#x101;s lielas sviedru l&#x101;ses.</p><p>Beidzot Da�ecka s&#x12B;kie, �&#x12B;ksto�ie sol&#x12B;�i apst&#x101;j&#x101;s pie k&#x101;da d&#x12B;v&#x101;na ar kr&#x113;sliem, un vi&#x146;� ats&#x113;d&#x101;s tik st&#x12B;vi, ka to var&#x113;ja notur&#x113;t par s&#x113;do�u elku. Ar&#x12B; Benedikts aps&#x113;d&#x101;s un, beidzis run&#x101;t, ilgi noklaus&#x12B;j&#x101;s sava svai&#x146;a pam&#x101;c&#x12B;b&#x101; par &#x25A0;da�&#x101;diem eso�iem kredit&#x113;�anas veidiem, k&#x101; ar&#x12B; par t&#x101;diem, kas b&#x16B;tu iesp&#x113;jami; par kapit&#x101;liem, ko (audis nelietder&#x12B;gi glab&#x101; neizmantotos me�u mas&#x12B;vos; par pe&#x13C;&#x146;u, ko vi&#x146;� cer ieg&#x16B;t no papla�in&#x101;t&#x101; spirta br&#x16B;�a un jaunuzcelt&#x101;s e||as spiestuves; par r&#x16B;pniec&#x12B;bas apvieno�anu ar lauksaimniec&#x12B;bu; par da�&#x101;d&#x101;m tautsaimniec&#x12B;bas sist&#x113;m&#x101;m ^Francij&#x101;, V&#x101;cij&#x101;, Be&#x13C;&#x123;ij&#x101;, Holand&#x113;. Beidza vi&#x146;� ar to, ka deva padomu Benediktam, lai p&#x101;rdod P&#x101;rnemunas me�u vai ar&#x12B; lai aiz&#x146;emas nepiecie�amo summu no k&#x101;da viet&#x113;j&#x101; naudinieka, ar kuru vi&#x146;am pa�am ir sakari un vi&#x146;� var iepaz&#x12B;stin&#x101;t ar&#x12B; Benediktu. Naudi.nieks gan &#x146;em augstus procentus, daudz augst&#x101;kus, nek&#x101; svainis l&#x12B;dz �im maks&#x101;jis savai m&#x101;sai. Tas ir &#x13C;oti b&#x113;d&#x12B;gi, ta�u neizb&#x113;gams &#x13C;aunums un modina vi&#x146;&#x101; pa�&#x101; sar&#x16B;gtin&#x101;jumu, bet, ja m&#x12B;&#x13C;ais svainis tikai grib&#x113;s iedzi&#x13C;in&#x101;ties lietas b&#x16B;t&#x12B;b&#x101;, tad vi&#x146;� par to ne&#x146;ems &#x13C;aun&#x101; Da�eckim, ka vi&#x146;� piespiedis svaini t&#x101; r&#x12B;koties, jo vi&#x146;a, Da�ecka st&#x101;vokli vajag izprast un atz&#x12B;t, ka tam taisn&#x12B;ba, pil-n&#x12B;-ga taisn&#x12B;ba.</p><p>Kor�inskis no visa t&#x101; var&#x113;ja atz&#x12B;t tikai vienu: m&#x101;sai no vi&#x146;a pien&#x101;c&#x101;s vair&#x101;ki t&#x16B;ksto�i mantojum&#x101;, un tagad, kad to neatlaid&#x12B;gi piepras&#x12B;ja, vi&#x146;a pien&#x101;kums bija izmaks&#x101;t. Vi&#x146;� padom&#x101;s par me�a p&#x101;rdo�anu un iepaz&#x12B;sies ar&#x12B; ar naudinieku. Pie&#x146;emam&#x101;ks ir otrais variants, kaut gan vi&#x146;� pats nezina, k&#x101; no �&#x12B;s nelaimes izkulsies. Da�eck&#x12B;s gan bija par to, ka pr&#x101;t&#x12B;g&#x101;k b&#x16B;tu p&#x101;rdot me�u; varb&#x16B;t tas bija pareizi, ta�u Benediktam te bija savs bet...</p><p>Jaun&#x101;kais no k&#x101;dreiz&#x113;jiem trijiem .br&#x101;&#x13C;iem Kor�in-skiem apklusa un nogrima dom&#x101;s, nogrima tik dzi&#x13C;i, ka lik&#x101;s, vi&#x146;� uz br&#x12B;di aizmirsis gan svaini, gan savu gr&#x16B;to � st&#x101;vokli. P&#x113;c br&#x12B;�a, pieliecies Da�eckim gandr&#x12B;z pie pa�as sejas, cik vien klusi sp&#x113;dams, �ukst&#x113;ja:</p><p>� Tu dro�i vien atceries, ka tur ir... tur atrodas ... kaps...</p><p>� K&#x101;ds kaps? � Da�eckis br&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s.</p><p>� And�eja ... un to ... to, kas ar vi&#x146;u tur kop&#x101; .. -P&#x113;c br&#x12B;�a Benedikts pabeidza:</p><p>�- Viss tas ir tik sen pag&#x101;jis, un, protams, par to pat atcer&#x113;ties nav v&#x113;rts. Ta�u, vai zini, svain, reiz&#x113;m, kad uz to... uz me�u paskatos un atminos, tad man �&#x137;iet, ka tur ir sv&#x113;tn&#x12B;ca ...</p><p>Tagad, atcer&#x113;damies biju�o, k&#x101;du br&#x12B;di klus&#x113;ja ar&#x12B; Da�eckis, aizmiglot&#x101;s, valg&#x101;s b&#x101;lo acu z&#x12B;l&#x12B;tes pret griestiem pac&#x113;lis. Tad nop&#x16B;t&#x101;s un ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Sentimentalit&#x101;te... j&#x101;, t&#x101;, mans m&#x12B;|ais svaini, ir sen-ti-men-ta-li-t&#x101;-te, kura, par nelaimi, mums katram vair&#x101;k vai maz&#x101;k piem&#x12B;t, un ne mazums &#x13C;auna t&#x101; mums nodar&#x12B;jusi...</p><p>� Laikam gan, laikam gani Tikai &#x13C;aunu! � Benedikts ska&#x13C;i p&#x101;rtrauca savu svaini un ne�aub&#x12B;damies, mazliet pat dedz&#x12B;gi pabeidza: � Tev �in&#x12B; zi&#x146;&#x101; taisn&#x12B;ba, neapstr&#x12B;dama taisn&#x12B;ba!</p><p>Abi v&#x12B;ri apklusa, viesistab&#x101; cita caur citu skan&#x113;ja tikai meite&#x146;u smalk&#x101;s balsti&#x146;as. Sas&#x113;du�as uz rind&#x101; novietotajiem kr&#x113;sliem un k&#x101; putn&#x113;ni k&#x101;rst&#x12B;damas savas sprogain&#x101;s galvi&#x146;as, vi&#x146;as ari v&#x12B;teroja k&#x101; putn&#x113;ni:</p><p>� Visjaun&#x101;k&#x101; mode tagad ir pel&#x113;kas audekla kurpes ar &#x101;das rot&#x101;jumiem ...</p><p>� Nevaru ciest audekla... man vislab&#x101;k pat&#x12B;k zelt&#x12B;tas &#x101;das ... Tikai t&#x101;m, protams, j&#x101;b&#x16B;t ar smailiem purngaliem ...</p><p>� Ai, j&#x101;, smaili purngali... protams! Nu, protams! Man&#x113;j&#x101;s ir ar platiem, vai ne?</p><p>Un, pac&#x113;lusi savu mazo k&#x101;ji&#x146;u, Leonija ar sar&#x16B;gtin&#x101;jumu sej&#x101; un sarauktu pier&#x12B;ti r&#x101;d&#x12B;ja m&#x101;s&#x12B;c&#x101;m uz caursp&#x12B;d&#x12B;gas ze&#x137;es uzauto kurp&#x12B;ti.</p><p>Da�eckis piec&#x113;l&#x101;s un, atteikdamies no Benedikta pied&#x101;v&#x101;taj&#x101;m brokast&#x12B;m, aizbildin&#x101;j&#x101;s, ka vi&#x146;am v&#x113;l �odien j&#x101;aizvedot savas meitenes pie k&#x101;das tantes, kura dz&#x12B;vo j&#x16B;dzes tr&#x12B;s no �ejienes. Vi&#x146;� atsveicin&#x101;j&#x101;s no sievasbr&#x101;&#x13C;a un l&#x16B;dza izteikt vi&#x146;a slimajai laul&#x101;tai draudzenei visdzi&#x13C;&#x101;ko l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;bu un nov&#x113;l&#x113;ja tai dr&#x12B;zu izvese&#x13C;o�anos. Priek�istab&#x101; vi&#x146;� v&#x113;l past&#x101;st&#x12B;ja par Zigmunta jauno nodarbo�anos, kas v&#x113;lreiz apliecinot vi&#x146;a izcil&#x101;s, neparast&#x101;s dot&#x12B;bas. Zigmunts bija s&#x101;cis izrakumdarbus t&#x101; sauktaj&#x101;s zviedru kapen&#x113;s, kas atrad&#x101;s net&#x101;lu no Osovcas mui�as, un &#x101;rk&#x101;rt&#x12B;gi saj&#x16B;smin&#x101;j&#x101;s par to. Zigmunts jau bija atradis k&#x101;du sar&#x16B;s&#x113;ju�u bru&#x146;inieka �&#x137;&#x113;pu un vair&#x101;kus naudas gabalus ar zviedru uzrakstiem.</p><p>� Apbr&#x12B;nojami sp&#x113;j&#x12B;gs, vispus&#x12B;gi att&#x12B;st&#x12B;ts jauns cilv&#x113;ks... &#x123;eni&#x101;ls, j&#x101;, var t&#x101; teikt... &#x123;e-ni-&#x101;ls!</p><p>Benediktu ne visai saj&#x16B;smin&#x101;ja br&#x101;|ad&#x113;la slavin&#x101;�ana. Vi&#x146;� to noklaus&#x12B;j&#x101;s ar sm&#x12B;nu uz l&#x16B;p&#x101;m.</p><p>� Z&#x113;l tikai, � vi&#x146;� piez&#x12B;m&#x113;ja, � ka saimnieko�an&#x101;, k&#x101; man �&#x137;iet, vi&#x146;am nav ne maz&#x101;ko dot&#x12B;bu.</p><p>� Ko tad tu, svaini, gribi? � Da�eckis ar vi&#x146;am neparastu �irgtumu met&#x101;s aizst&#x101;v&#x113;t savu m&#x12B;|o sievasbr&#x101;&#x13C;a d&#x113;lu. � Civiliz&#x101;cijai ir savas pras&#x12B;bas. Un �is puisis ir augstu civiliz&#x113;ts, j&#x101;, pat &#x13C;oti augstu civiliz&#x113;ts. Turkl&#x101;t v&#x113;l m&#x101;kslinieks! Vai tad var pras&#x12B;t, lai vi&#x146;u �ie s&#x12B;kumi, �ie pavisam niec&#x12B;gie s&#x12B;kumi interes&#x113;tu? ...</p><p>� K&#x101; liekas, tad vi&#x146;� patlaban neko neglezno... � Benedikts atkal iebilda.</p><p>� N&#x113;, n&#x113;! Z&#x113;l, j&#x101;, patie�&#x101;m �&#x113;l! Bet cit&#x101;di jau tas nemaz nevar b&#x16B;t... M&#x101;ksla prasa bag&#x101;tus iespaidus, br&#x12B;v&#x12B;bu, skaistas ainavas. Kur lai vi&#x146;� visu to te rod? Turkl&#x101;t starp �&#x12B;m k&#x16B;t&#x12B;m, sta||iem, kalpiem vi&#x146;am j&#x101;j&#x16B;tas nom&#x101;ktam, pazemotam, nelaim&#x12B;gam ...</p><p>S&#x12B; saruna par br&#x101;&#x13C;ad&#x113;lu nevis nomierin&#x101;ja, bet v&#x113;l vair&#x101;k uztrauca un aizkaitin&#x101;ja Benediktu.</p><p>� Bet saki man dieva d&#x113;&#x13C;, � vi&#x146;� izsauc&#x101;s, � vai tad m&#x16B;su zeme k&#x101;da parad&#x12B;ze, ka no t&#x101;s visu ko var pras&#x12B;t! Ko tad tas gaisagr&#x101;beklis vel vair&#x101;k var v&#x113;l&#x113;ties no sava likte&#x146;a? Vi&#x146;am ir manta, dot&#x12B;bas, m&#x101;te, kas vi&#x146;u par visu vair&#x101;k pasaul&#x113; m&#x12B;l, jauna, skaista sieva, kas turkl&#x101;t tik &#x13C;oti vi&#x146;&#x101; iem&#x12B;l&#x113;jusies, ka br&#x12B;�iem k&#x13C;&#x16B;st smiekl&#x12B;ga &#x13C;au�u ac&#x12B;s ...</p><p>St&#x101;v&#x113;dams jau uz lieve&#x146;a ar viegli plecos uzmestu, lielisku, dro�i vien p&#x113;c visjaun&#x101;k&#x101;s modes �&#x16B;din&#x101;tu m&#x113;teli, Dae�ckis noliec&#x101;s pie svai&#x146;a auss un pa�ukst&#x113;ja:</p><p>� Tikai ne v&#x101;rda par vi&#x146;a sievu! Dai&#x13C;a un jauka sieviete... no labas &#x123;imenes un turkl&#x101;t nav nabadz&#x12B;ga... bet es zinu ... Zigmuntam vi&#x146;a jau apnikusi... Ko tu vari pras&#x12B;t? M&#x101;kslinieka sirds! T&#x101; nonicina to, kas tai pieder, un tiecas p&#x113;c t&#x101;, k&#x101; tai nav....</p><p>Ar �iem v&#x101;rdiem, meite&#x146;u atvadu sk&#x16B;pstiem �maukstot, vi&#x146;� ies&#x113;d&#x101;s kariet&#x113;.</p><p>Kor�inskis no lieve&#x146;a uzsauca kalpam, lai apseglo vi&#x146;a zirgu, un, platus so|us sperdams, &#x16B;su ap pirkstu t&#x12B;dams, atgriez&#x101;s viesistab&#x101;. Pirms izj&#x101;�anas vi&#x146;am vajadz&#x113;ja v&#x113;l aprun&#x101;ties ar d&#x113;lu. Cit&#x101; reiz&#x113;, iesp&#x113;jams, vi&#x146;� b&#x16B;tu �o sarunu atlicis uz v&#x113;l&#x101;ku laiku, dodams priek�roku t&#x12B;rumiem un darbam. Bet tagad uzbruku�o sare�&#x123;&#x12B;jumu ietekm&#x113; vi&#x146;� grib&#x113;ja t&#x16B;l&#x12B;t izteikt savu nepatiku par d&#x113;la nepiedien&#x12B;go iztur&#x113;�anos.</p><p>� Vitoldi � vi&#x146;� jau uz sliek�&#x146;a ierun&#x101;j&#x101;s. � K&#x101;p&#x113;c tu laipni neparun&#x101;jies ar t&#x113;voci un nepavad&#x12B;ji vi&#x146;u l&#x12B;dz lievenim?</p><p>Jaunais cilv&#x113;ks, kas ar muguru pret viesistabu bija nost&#x101;jies pie k&#x101;da no logiem, l&#x113;n&#x101;m pagriez&#x101;s pret t&#x113;vu un labu br&#x12B;di neatbild&#x113;ja neko. Vi&#x146;a smalkajos, nemier&#x12B;gajos sejas vaibstos atspogu&#x13C;oj&#x101;s nemiers.</p><p>� K&#x101;p&#x113;c tu izturies pret t&#x113;voci t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;� b&#x16B;tu tavs skolas biedrs, ar kuru var run&#x101;t un nerun&#x101;t, b&#x16B;t piekl&#x101;j&#x12B;gs un nepiekl&#x101;j&#x12B;gs? I desmit v&#x101;rdus ar vi&#x146;u nep&#x101;rmiji, kad brauca prom, pa gabalu paloc&#x12B;jies un neizg&#x101;ji pat priek�istab&#x101;, lai pal&#x12B;dz&#x113;tu uzvilkt m&#x113;teli? Vai t&#x101;p&#x113;c tu t&#x101; iztur&#x113;jies, ka vi&#x146;� ir cilv&#x113;ks, kura labv&#x113;l&#x12B;ba man nepiecie�ama? Kur� ar vienu vien&#x12B;gu v&#x101;rdu var mani pasarg&#x101;t no vissmag&#x101;k&#x101;m nepatik�an&#x101;m? K&#x101;p&#x113;c tu neatbildi?</p><p>Vitolds klus&#x113;ja, ta�u ne t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka baid&#x12B;tos, n&#x113;, vi&#x146;am uz m&#x113;les bija daudz ko teikt, vair&#x101;kas reizes l&#x16B;pas noraust&#x12B;j&#x101;s, vi&#x146;� t&#x101;s pav&#x113;ra un atkal saknieba. Daudz dzi&#x13C;&#x101;kas j&#x16B;tas nek&#x101; bailes spieda vi&#x146;u klus&#x113;t. Acis vi&#x146;� bija nod&#x16B;ris, bet, kad pac&#x113;la skatienu uz t&#x113;vu, tas bija pilns �&#x113;luma un smagu �aubu.</p><p>� Nu, ko tu klus&#x113;? M&#x113;ms esi k&#x13C;uvis, vai? � Benedikts jau kliedza.</p><p>� Es negrib&#x113;tu, t&#x113;vs, tevi aizkaitin&#x101;t un sar&#x16B;gtin&#x101;t.</p><p>Benedikts aizsvil&#x101;s:</p><p>� Nej&#x113;dz&#x12B;ba! Tu jau to esi izdar&#x12B;jis! Esi mani nokaitin&#x101;jis un sar&#x16B;gtin&#x101;jis, bet tagad man pasaki: k&#x101;d&#x113;&#x13C; tu t&#x101; izturies pret t&#x113;voci?</p><p>Sadr&#x16B;mu�&#x101;s Vitolda acis s&#x101;ka �&#x137;ilt zibe&#x146;us; pa paradumam aizlicis roku aiz muguras un strauji pac&#x113;lis galvu, vi&#x146;� diezgan ska&#x13C;i sac&#x12B;ja:</p><p>� T&#x101;p&#x113;c, t&#x113;vs, ka pret Da�ecki man nav nek&#x101;das cien&#x12B;bas un nekad nepazemo�os, glaimojot t&#x101;dam cilv&#x113;kam, kuru necienu.</p><p>Benedikta p&#x101;rsteigumam nebija robe�u; vi&#x146;� raudz&#x12B;j&#x101;s d&#x113;l&#x101; ar m&#x113;mu skatienu un tikai p&#x113;c laba br&#x12B;�a dab&#x16B;ja p&#x101;r l&#x16B;p&#x101;m:</p><p>� Kas tad tas? Kur tu to &#x146;&#x113;mi? K&#x101;p&#x113;c?</p><p>Vi&#x146;am ne pr&#x101;t&#x101; nebija ien&#x101;cis, ka ar saviem neatlaid&#x12B;gajiem jaut&#x101;jumiem pav&#x113;rs ce|u versmainam, nevald&#x101;mam sa�utumam.</p><p>� T&#x101;p&#x113;c, � savuk&#x101;rt izgr&#x16B;da Vitolds, � ka vi&#x146;� ir liel&#x12B;bnieks, gard&#x113;dis, patm&#x12B;lis, kam ner&#x16B;p nekas vair&#x101;k k&#x101; tikai augstpr&#x101;t&#x12B;ba un pa�labums, kas neredz t&#x101;l&#x101;k par savu degungalu un ce&#x13C; to l&#x12B;dz m&#x101;ko&#x146;iem tikai t&#x101;p&#x113;c, ka bag&#x101;t&#x101;ks par citiem, ka tante vi&#x146;am gr&#x101;fiene un br&#x101;l&#x113;ns bag&#x101;ts, lai gan bag&#x101;t&#x12B;bu ieguvis diezin k&#x101;d&#x101; ce&#x13C;&#x101;, dro�i vien ar savu tuv&#x101;ko sviedriem un postu. Nedom&#x101;ju t&#x101;du cilv&#x113;ku priek�&#x101; zemoties, un man bija s&#x101;p&#x12B;gi, ak! cik man bija s&#x101;p&#x12B;gi, redzot, ka tu vi&#x146;am glaimoji un biji tik niec&#x12B;gs, padev&#x12B;gs ...</p><p>Vitoldam patiesi bija s&#x101;p&#x12B;gi, un, p&#x101;rlaidis roku p&#x101;r pieri, vi&#x146;� uzl&#x16B;koja t&#x113;vu, kas skat&#x12B;j&#x101;s kaut kur prom, nevis ar dusm&#x12B;gu, bet jau �&#x113;luma pilnu skatienu. Ta�u Benedikt&#x101; izbr&#x12B;na &#x146;&#x113;ma p&#x101;rsvaru p&#x101;r cit&#x101;m j&#x16B;t&#x101;m, pat p&#x101;r niknumu.</p><p>� Vai tu re, kas man par tiesnesi! � vi&#x146;� ironiski izsauc&#x101;s. � Vai neb&#x16B;tu t&#x101; k&#x101; par agru ...</p><p>� N&#x113;, nav, � jauneklis vi&#x146;u dedz&#x12B;gi p&#x101;rtrauca. � Paties&#x12B;bu saskat&#x12B;t un pasac&#x12B;t nekad nav par agru. Jauns es esmu, bet tie�i t&#x101;p&#x113;c man ir ties&#x12B;bas ties&#x101;t tos, kas ar savu dom&#x101;�anas un dz&#x12B;ves veidu ir absol&#x16B;t&#x101; pretrun&#x101; ar manas jaun&#x101;s, lab&#x101;k&#x101;s pasaules ide&#x101;liem!</p><p>Par t&#x101;d&#x101;m liet&#x101;m k&#x101; ide&#x101;li, lab&#x101;ka pasaule un t&#x101; t&#x101;l&#x101;k Benedikts jau tik sen nebija ne dom&#x101;jis, ne run&#x101;jis� ne dzird&#x113;jis, ka tagad �ie j&#x113;dzieni pasl&#x12B;d&#x113;ja gar&#x101;m vi&#x146;a dzirdei, neatst&#x101;ju�i nek&#x101;da iespaida. Turpretim Benediktu dzi&#x13C;i izbr&#x12B;n&#x12B;ja un aizsk&#x101;ra tas, ko d&#x113;ls pateica par Da�ecki un vi&#x146;u pa�u. Svaini vi&#x146;� bija paradis m&#x12B;l&#x113;t un cien&#x12B;t, nemaz nepr&#x101;tojot, k&#x101;p&#x113;c to m&#x12B;l un ciena; vi&#x146;� bija patiesi pateic&#x12B;gs svainim, ka tas tik daudzus gadus nebija iemin&#x113;jies par par&#x101;da k&#x101;rto�anu; beidzot, Da�ecka iztu-T&#x113;�an&#x101;s, vi&#x146;a elegance, radniec&#x12B;bas saites un pat runas veids, pavisam neapzinoties, impon&#x113;ja Benediktam. L&#x16B;k, k&#x101;p&#x113;c d&#x113;la v&#x101;rdi s&#x101;kum&#x101; t&#x113;vu tik &#x13C;oti p&#x101;rsteidza, bet p&#x113;c �tam dzi&#x13C;i sar&#x16B;gtin&#x101;ja.</p><p>� T&#x101;tad tu man p&#x101;rmet, � vi&#x146;� teica, � laipn&#x12B;bu pret cilv&#x113;ku, kas dar&#x12B;jis laim&#x12B;gu manu m&#x101;su un man pa�am l&#x12B;dz �im vis&#x101;di n&#x101;cis pretim?</p><p>� Nevis laipn&#x12B;bu, t&#x113;vs, � klusu izlaboja Vitolds, � bet izdab&#x101;�anu, pieglaimo�anos.</p><p>� Mu&#x13C;&#x137;is t&#x101;ds, � izmeta Benedikts, kaut ar&#x12B; vi&#x146;a �dr&#x16B;mais skatiens, dzirdot d&#x113;la v&#x101;rdus, k&#x13C;uva maig&#x101;ks, un vi&#x146;� uz mirkli nod&#x16B;ra acis. � Vai tu maz zini, kas ir dz&#x12B;ve un t&#x101;s gal&#x113;j&#x12B;bas? Pret Da�ecki es laikam izturos gan mazliet... mazliet cit&#x101;d&#x101;k nek&#x101; ar citiem, bet vi&#x146;a rok&#x101;s nudien ir m&#x16B;su visu liktenis... Bez tam es vi&#x146;u patiesi cienu ...</p><p>� Par ko? � skat&#x12B;damies t&#x113;vam tie�i ac&#x12B;s, nopras&#x12B;ja Vitolds.</p><p>Tas bija jaut&#x101;jums, kuru Benedikts nekad nebija .pats sev uzdevis, un t&#x101;p&#x113;c tas vi&#x146;&#x101; rad&#x12B;ja sa�utumu.</p><p>� K&#x101;, par ko? Kas �par ko�? K&#x101;ds te v&#x113;l � par ko? Kaut vai t&#x101;d&#x113;&#x13C;, ka ir labs v&#x12B;rs un t&#x113;vs un savas intereses labi aizst&#x101;vi</p><p>� Vai tu, t&#x113;vs, esi p&#x101;rliecin&#x101;ts, ka tas t&#x101; ir? Bet pa�reiz �&#x12B;s oran�&#x113;rijas, ce&#x13C;ojumi, Par&#x12B;zes pian&#x12B;no, dar&#x12B;jumi ar aug&#x13C;ot&#x101;ju un sv&#x101;r-st&#x12B;-gais l&#x12B;dz-svars...</p><p>P&#x113;d&#x113;jos v&#x101;rdus jauneklis izrun&#x101;ja, tik veikli atdarin&#x101;dams Da�ecka l&#x16B;pu kust&#x12B;bas un izteiksmi, ka Benedikts uz mirkli nov&#x113;rs&#x101;s, lai nosl&#x113;ptu smaidu, kas tam pret pa�a gribu lauz&#x101;s uz l&#x16B;p&#x101;m. Bet vi&#x146;� tom&#x113;r stingri, ar agr&#x101;ko nopietn&#x12B;bu uzsauca:</p><p>� Mu&#x13C;&#x137;is! Ko tu no visa t&#x101; saproti? K&#x101;p&#x113;c tu vismaz sav&#x101;m m&#x101;s&#x12B;c&#x101;m nepap&#x16B;lies pakav&#x113;t laiku? Vi&#x146;&#x101;m ta�u laikam v&#x113;l nav tik smagu gr&#x113;ku, kas tev dotu ties&#x12B;bas t&#x101;s .aiztriekt uz elli?</p><p>� Vi&#x146;as pa�as, t&#x113;vs, ir viens vien&#x12B;gs gr&#x113;ks pret vesel&#x12B;go sapr&#x101;tu un sievietes n&#x101;kotni... � v&#x113;l vair&#x101;k iekaisis, attrauca Vitolds. � Vi&#x146;as, t&#x113;vs, ir liek&#x113;des, no �k&#x101; civiliz&#x101;cijai nekad neb&#x16B;s nek&#x101;da labuma. Bet tas, ko par civiliz&#x101;ciju sarun&#x101;ja �is vecais dulburis, nav nekas vair&#x101;k k&#x101; meli un civiliz&#x101;cijas noz&#x101;k&#x101;�ana. Vi&#x146;a meiti-pas nav nek&#x101;das civiliz&#x113;tas sievietes, bet augst&#x101;ko aprindu �agatas, kam vi&#x146;u putnu galvi&#x146;&#x101;s neturas pat p&#x101;ris j&#x113;dzienu par civiliz&#x101;ciju, kaut vi&#x146;as reiz&#x113;m run&#x101; par literat&#x16B;ru un muzi&#x137;u ...</p><p>� Vitold! � iesauc&#x101;s Benedikts. � Nesp&#x13C;auj saviem radiniekiem ac&#x12B;s!</p><p>Bet jauneklis �o t&#x113;va br&#x12B;din&#x101;jumu dro�i vien nemaz nedzird&#x113;ja. Seja tam piesarka, acis k&#x13C;uva valgas.</p><p>� Mana m&#x101;sa atrodas uz t&#x101; pa�a ce&#x13C;a. � v&#x113;l strauj&#x101;k un kaisl&#x101;k turpin&#x101;ja Vitolds. � Jau sen grib&#x113;ju ar tevi par to parun&#x101;t, bet vienm&#x113;r baid&#x12B;jos... neuzdro�in&#x101;jos ... Bet tagad pateik�u. Tas ir mans pien&#x101;kums un manas ties&#x12B;bas. Esmu vi&#x146;as br&#x101;lis un m&#x12B;lu to kop� b&#x113;rn&#x12B;bas. J&#x16B;s vi&#x146;u audziniet par lelli, par t&#x101;du pa�u augst&#x101;ko aprindu �agatu ...</p><p>� Vitold!</p><p>� J&#x101;, t&#x113;vs, par lelli un augst&#x101;ko aprindu �agatu. Nav v&#x113;l ne p&#x101;ris spr&#x12B;�u garum&#x101;, bet pr&#x101;t&#x101; jau kurp&#x12B;tes un statujas! Kurp&#x12B;tes un statujas! L&#x16B;k, kas nodarbina n&#x101;ko�&#x101;s sievietes un pilsones izt&#x113;li un pr&#x101;tu ...</p><p>� Vitold!</p><p>� T&#x101; ja, t&#x113;vs! J&#x16B;s samait&#x101;jat manu m&#x101;su, un man tas s&#x101;p, jo vi&#x146;a nav ne &#x13C;auna, ne mu&#x13C;&#x137;e, bet t&#x101;da laika garam tik nepiem&#x113;rota audzin&#x101;�ana, t&#x101;da priek�z&#x12B;me izveidos vi&#x146;u ja ne glu�i par &#x13C;aundari, tad vismaz par mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gu �agatu, zosti&#x146;u, papagaili...</p><p>� Vitold! Klus&#x113;!</p><p>�oreiz tas izskan&#x113;ja tik asi, ska&#x13C;i, ka jauneklis t&#x16B;l&#x12B;t apklusa.</p><p>� Klus&#x113;! Klus&#x113;! Klus&#x113;, juku�ais! � arvien svel&#x101;k, ac&#x12B;m zibe&#x146;us metot, atk&#x101;rtoja Kor�inskis. Vi&#x146;� labu br&#x12B;di nesp&#x113;ja ne v&#x101;rda pateikt, l&#x12B;dz beidzot dobj&#x101; bals&#x12B; izdab&#x16B;ja:</p><p>� Tu esi &#x13C;auns un izlaidies puika, nevienu necieni un nem&#x12B;li. Nevienu tu nem&#x12B;li un visus tikai kritiz&#x113; � radiniekus, m&#x101;su, pat t&#x113;vu ... t&#x113;vu, kas tom&#x113;r tevi... tev&#x12B;... eh! Nu ko lai dara?... Lai tad ar&#x12B; tas v&#x113;l...</p><p>Un, a�i pagriezies, vi&#x146;� lieliem so&#x13C;iem atst&#x101;ja viesistabu. Vitolds pavisam b&#x101;ls, sakniebt&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m un dego�&#x101;m ac&#x12B;m palika k&#x101; pienaglots st&#x101;vam. Divi nevald&#x101;mi, strauji raksturi, divas karstas sirdis � t&#x113;va un d&#x113;la � sad&#x16B;r&#x101;s sav&#x101; starp&#x101;, un iz�&#x137;&#x12B;l&#x101;s uguns. Vi&#x146;i tik &#x13C;oti l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s viens otram, un �&#x12B; l&#x12B;dz&#x12B;ba k|uva par vienu no c&#x113;lo&#x146;iem v&#x113;trainajai sadursmei, kas jau bija briedusi vair&#x101;kas ned&#x113;&#x13C;as, gandr&#x12B;z kop� Vitolda p&#x101;rbrauk�anas pirm&#x101;s dienas p&#x113;c divu gadu promb&#x16B;tnes. D&#x113;ls v&#x113;roja t&#x113;vu un t&#x113;va m&#x101;jas un paman&#x12B;ja daudz ko t&#x101;du, kam agr&#x101;k nebija velt&#x12B;jis nek&#x101;du uzman&#x12B;bu, bet kas tagad durtin d&#x16B;r&#x101;s ac&#x12B;s, sird&#x12B; un apzi&#x146;&#x101;. T&#x113;vs savuk&#x101;rt juta no d&#x113;la puses attur&#x12B;bu, nosod&#x12B;jumu, v&#x113;sumu... Tagad sar&#x16B;gtin&#x101;jums, ko lepnaj&#x101; z&#x113;n&#x101; bija rad&#x12B;ju�i t&#x113;va aizvainojo�ie v&#x101;rdi un skarbais uzkliedziens, lika vi&#x146;am sej&#x101; main&#x12B;ties dzi&#x13C;am b&#x101;lumam ar smeldzo�u �&#x113;lumu. Vi&#x146;� labi redz&#x113;ja, ka t&#x113;vam nov&#x113;r�oties ac&#x12B;s iemirdz&#x113;j&#x101;s asaras. Sar&#x16B;gtin&#x101;jums tom&#x113;r &#x146;&#x113;ma virsroku.</p><p>� Klus&#x113;t! � vi&#x146;�, zobus sakodis, nor&#x16B;ca. � Lai notiek! 0! Protams, tagad vi&#x146;� klus&#x113;s un nekad vairs nedos iesp&#x113;ju sevi t&#x101; apvainot.</p><p>Bet jau tai pa�&#x101; mirkl&#x12B;, citu j&#x16B;tu p&#x101;r&#x146;emts, vi&#x146;� met&#x101;s uz durv&#x12B;m un gandr&#x12B;z bez elpas izskr&#x113;ja uz lieve&#x146;a. T&#x113;vu vi&#x146;� ieraudz&#x12B;ja s&#x113;�am zirg&#x101; un, noskr&#x113;jis pa lieve&#x146;a k&#x101;pn&#x113;m, apst&#x101;j&#x101;s blakus.</p><p>� T&#x113;vs! Vai tu na&#x123;enes viet&#x101; lab&#x101;k neliksi galv&#x101; salmen&#x12B;cu ar plataj&#x101;m mal&#x101;m, �odien saule &#x13C;oti svelo�a ...</p><p>Nemaz nepac&#x113;lis seju ar garaj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m, kas nokar&#x101;j&#x101;s l&#x12B;dz sv&#x101;rkiem, pat nepaskat&#x12B;jies uz d&#x113;lu, Benedikts strupi izgr&#x16B;da:</p><p>� Ej proml</p><p>Tai pa�&#x101; mirkl&#x12B; vi&#x146;� pagrieza zirgu uz v&#x101;rtu pusi. Kor�inskis bija lielisks j&#x101;tnieks � sp&#x113;c&#x12B;gs, glu�i k&#x101; saaudzis ar zirgu un, nel&#x16B;kojoties uz smagn&#x113;j&#x12B;bu, izskat&#x12B;j&#x101;s seglos visai bra�s. Sen&#x101;k, b&#x113;rn&#x12B;bas un pusaud�a gados, Vitolds bija j&#x16B;smojis par t&#x113;vu zirga mugur&#x101;. Vi&#x146;� tad to apbr&#x12B;noja v&#x113;l vair&#x101;k nek&#x101; parasti un ilgoj&#x101;s k&#x13C;&#x16B;t t&#x113;vam l&#x12B;dz&#x12B;gs. Ar&#x12B; tagad, v&#x113;rodams pa�audz&#x113;t&#x101;, stalt&#x101; rik�ot&#x101;ja mugur&#x101; s&#x113;do�o t&#x113;vu, vi&#x146;am ne pr&#x101;t&#x101; nen&#x101;ca to apdzejot, bet nevar&#x113;ja noliegt t&#x113;v&#x101; kaut ko sp&#x113;c&#x12B;gu, drosm&#x12B;gu, kas vi&#x146;&#x101;, it k&#x101; caur zilganu pag&#x101;tnes migl&#x101;ju skat&#x12B;ts, atg&#x101;din&#x101;ja &#x12B;stu bru&#x146;niecisku �&#x13C;ahti�u. Otrreiz apsaukts, Vitolds nob&#x101;l&#x113;ja v&#x113;l vair&#x101;k nek&#x101; iepriek�; k&#x101;pdamies atpaka&#x13C; un l&#x16B;pas l&#x12B;dz asin&#x12B;m sakodis, vi&#x146;� nod&#x16B;ra acis. No r&#x16B;gtaj&#x101;m un &#x12B;gnuma pilnaj&#x101;m p&#x101;rdom&#x101;m vi&#x146;u iztrauc&#x113;ja nosl&#x113;pumaina, mazliet satraukta balss:</p><p>� Vitoldi Vitoldi</p><p>Pac&#x113;lis acis, vi&#x146;� paman&#x12B;ja aiz m&#x101;jas st&#x16B;ra galvu, kas pirmaj&#x101; mirkl&#x12B; �&#x137;ita diezgan neparasta. T&#x101; pieder&#x113;ja gadus divdesmit divus vai tr&#x12B;s vecam puisim � liela, ruda, ar sevi�&#x137;i kupliem un vareni izsp&#x16B;ru�iem matiem, ar parupju, bet pareizi veidotu, atkl&#x101;tu, tum�i br&#x16B;ni iedegu�u seju, apaugu�u ar t&#x101;du pa�u izsp&#x16B;ru�u rudu b&#x101;rdu. S&#x101;j&#x101; parupjaj&#x101;, meln&#x12B;gsn&#x113;j&#x101; sej&#x101;, pav&#x113;ru�ies mazliet pa-mu|&#x137;&#x101;, mazliet k&#x101; mazam b&#x113;rnam naiv&#x101;, jautr&#x101; smaid&#x101;, zib&#x113;ja zobi sniega baltum&#x101; un nevain&#x12B;gi, l&#x12B;ksmi, draudz&#x12B;gi mirdz&#x113;ja divas lielas, iegarenas, zilganpel&#x113;kas acis. Un tie�i �&#x12B;s nevain&#x12B;gi priec&#x12B;g&#x101;s b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;bas savienojums ar sejas parupjajiem vaibstiem, br&#x16B;no &#x101;du un kuplajiem rudajiem matiem pie�&#x137;&#x12B;ra galvai uz drukn&#x101;, plec&#x12B;g&#x101;, musku&#x13C;ain&#x101; auguma &#x12B;sos, pel&#x113;kajos vadmalas sv&#x101;rkos un garos r&#x16B;sganos z&#x101;bakos �o smiekl&#x12B;go, neparasto izskatu.</p><p>Aiz liel&#x101;, nevain&#x12B;gi un vienties&#x12B;gi smaido�&#x101; pui�a platajiem pleciem r&#x113;goj&#x101;s divas garas, ar resnu auklu apt&#x12B;tas mak�&#x137;eres.</p><p>� Julek! Kas ir? � izsauc&#x101;s Vitolds, kam dr&#x16B;m&#x101; seja vien&#x101; acumirkl&#x12B; bija k|uvusi gai�a.</p><p>Bet bra�ais puisis neko neatbild&#x113;ja, tikai, nosl&#x113;pumaini m&#x101;dams ar roku un galvu, aicin&#x101;ja pie sevis. P&#x101;ris l&#x113;cienos Vitolds atrad&#x101;s pie vi&#x146;a, un tikai tad tas rupj&#x101; bals&#x12B; ie�ukst&#x113;j&#x101;s:</p><p>� Ja tu, Vitold, gribi �odien mak�&#x137;er&#x113;t grundu&#x13C;us, tad, l&#x16B;dzu, t&#x16B;l&#x12B;t, uz vakarpusi var uzn&#x101;kt lietus...</p><p>� Labi, labil Bet k&#x101;p&#x113;c tu, Julek, �uksti un sl&#x113;pies aiz st&#x16B;ra? ...</p><p>Rudais puisis, savu lielo galvu plecos ier&#x101;vis un pa-mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gi iesmiedamies, atkal at�ukst&#x113;ja:</p><p>� Bet k&#x101; tad? Vai es varu zin&#x101;t? Se�us gadus neesmu te mui�&#x101; bijis ... Varb&#x16B;t te k&#x101;ds uz mani ir dusm&#x12B;gs ...</p><p>� Un k&#x101;d&#x113;| tev cepure nav galv&#x101;?</p><p>� Ko es varu zin&#x101;t? Te mui�&#x101;? Varb&#x16B;t k&#x101;ds uz mani dusmojas?</p><p>� T&#x16B;l&#x12B;t liec cepuri galv&#x101; un run&#x101; bals&#x12B;, � Vitolds pav&#x113;l&#x113;ja, un bija redzams, ka atkal kaut kas tam tr&#x101;p&#x12B;jis sird&#x12B;. Bet, paskat&#x12B;jies uz mak�&#x137;er&#x113;m, vi&#x146;� pagriez&#x101;s pret pagalmu un iesauc&#x101;s:</p><p>� Mars! Mars!</p><p>No virtuves, kuras tuvum&#x101; bija nost&#x101;ju�ies abi jaunie�i, izl&#x113;ca liels, melns pointers.</p><p>� Ejam! � Vitolds uzsauca.</p><p>� Ejam! � ska&#x13C;&#x101; bals&#x12B; atk&#x101;rtoja puisis rupjajos sv&#x101;rkos, bra�i uzmezdams veco cepuri kuplajai matu koda&#x13C;ai.</p><p>Pa mazajiem v&#x101;rti&#x146;iem iemetu�ies park&#x101;._ vi&#x146;i gar veco k&#x13C;avu rindu, kas stiep&#x101;s gar pa�u augst&#x101;s kraujas malu, steidz&#x12B;gi dev&#x101;s lejup uz Nemunu. Marss l&#x113;k�oja vi&#x146;iem pa priek�u.</p><p>� Bet kur tad Sargass? � Vitolds iejaut&#x101;j&#x101;s.</p><p>� Ha, ha, h&#x101;! Sarg&#x101; laivu! � sm&#x113;j&#x101;s vi&#x146;a draugs.</p><p>� Vai m&#x101;j&#x101;s jums visi veseli?</p><p>� Paldies dievam, veseli gan!</p><p>� B&#x16B;s dienas piecas, k&#x101; neesmu ciem&#x101; bijis...</p><p>� Nu k&#x101; tad t&#x101;! Ai&#x113;s jau pr&#x101;toj&#x101;m, vai neesi p&#x101;rst&#x101;jis n&#x101;kt pie mums, varb&#x16B;t t&#x113;vs aizliedzis...</p><p>� Man neviens nevar aizliegt ne iet, ne draudz&#x113;ties ar jums, � iekaisa Vitolds, bet �oreiz vi&#x146;� nesp&#x113;ja daudz dusmoties. Diena tik jauka, saulaina, Nemuna augst&#x101; krasta pak&#x101;j&#x113; pl&#x16B;st zila un mirdzo�a, krastmal&#x101; st&#x101;v maza laivi&#x146;a, kur&#x101; vi&#x146;i abi t&#x16B;l&#x12B;t ies&#x113;d&#x12B;sies, lai izbrauktu upes vid&#x16B;, izmestu mak�&#x137;eres &#x101;&#x137;us un skat&#x12B;tos maz&#x101;k varb&#x16B;t uz s&#x12B;kaj&#x101;m zivti&#x146;&#x101;m, kas peld&#x113;ja tiem apk&#x101;rt un viegli kustin&#x101;ja pludi&#x146;u, bet bie�&#x101;k uz �o mazo, skaisto st&#x16B;r&#x12B;ti, kuru Vitolds m&#x12B;l&#x113;ja par visu vair&#x101;k pasaul&#x113;. Vi&#x146;� ieelpos pilnu kr&#x16B;ti svaig&#x101; upes gaisa, sirsn&#x12B;gi sarun&#x101;sies ar savu draugu. B&#x113;rn&#x12B;b&#x101; un v&#x113;l&#x101;kajos gados vi&#x146;i abi ir neskait&#x101;mas reizes steigu�ies pa st&#x101;vo krastu lejup un t&#x101;pat k&#x101; tagad s&#x113;du�ies laivi&#x146;&#x101;, pie kuras, k&#x101; akmen&#x12B; kalts, izsl&#x113;jies un nekust&#x12B;gi s&#x113;d&#x113;ja sardz&#x113; lielais, melnais pinkainais Sargass. Bezr&#x16B;p&#x12B;ga, b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;ga jautr&#x12B;ba staroja Vitolda Kor�inska smalkaj&#x101;, inteli&#x123;entaj&#x101;, mazliet jau v&#x12B;ri�&#x137;&#x12B;gaj&#x101; un Juleka Bohatirovi�a parupjaj&#x101;, rudu matu ietvertaj&#x101;, br&#x16B;naj&#x101; sej&#x101;. Kad vi&#x146;i reiz&#x113; nolaida airus &#x16B;den&#x12B;, laiva sal&#x12B;goj&#x101;s virs zili zeltain&#x101; l&#x12B;me&#x146;a, bet abi su&#x146;i � s&#x113;tas un med&#x12B;bu, � s&#x113;d&#x113;dami katrs iepretim savam saimniekam, ar t&#x101;d&#x101;m pa�&#x101;m jautr&#x101;m ac&#x12B;m sekoja zemu sl&#x12B;do�aj&#x101;m mu�i&#x146;&#x101;m, straujaj&#x101;m sp&#x101;r&#x113;m un dzin-taraina medus apkraut&#x101;m bit&#x113;m.</p><p>Kor�insku m&#x101;jas viesistab&#x101; pa�laik skan&#x113;ja vijole un pian&#x12B;no. Pane Em&#x12B;lija,' izt&#x113;l&#x113; izdz&#x12B;vojusies stund&#x101;m ilgi pa &#x112;&#x123;ipti un iebaud&#x12B;jusi p&#x101;ris karo�u buljona, jut&#x101;s atkal tik slima un no�&#x113;lojama, ka piepras&#x12B;ja, lai to kaut k&#x101; uzjautrina, kaut k&#x101; mor&#x101;li atbalsta. T&#x101;du atbalstu vi&#x146;a reiz&#x113;m rada O�e&#x13C;ska muzic&#x113;�an&#x101;. Terezes atnest&#x101; uzaicin&#x101;juma iepriecin&#x101;ts, vecais t&#x16B;l&#x12B;t ar meitas pal&#x12B;dz&#x12B;bu sapos&#x101;s un, kop&#x101; ar vi&#x146;u nok&#x101;pis lej&#x101;, ar baudu tagad atska&#x146;oja citu p&#x113;c cita garus, gr&#x16B;tus ska&#x146;darbus. Just&#x12B;ne vi&#x146;u pavad&#x12B;ja k&#x101; arvien skaidri, noteikti, bet gandr&#x12B;z meh&#x101;niski. T&#x101; tas turpin&#x101;j&#x101;s labu laika spr&#x12B;di.</p><p>O�e&#x13C;skis, noguruma neman&#x12B;dams, m&#x16B;zikas aizr&#x101;vies, piev&#x113;rsis sap&#x146;ain&#x101;s acis d&#x101;rza kuplajam za|umam aiz loga, p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s, k&#x13C;uva skaist&#x101;ks, pac&#x113;l&#x101;s pirkstgalos, it k&#x101; grib&#x113;dams atrauties no zemes. Just&#x12B;ne turpretim k&#x13C;uva arvien b&#x101;l&#x101;ka, acu kv&#x113;le tai apdzisa, vi&#x146;a vair&#x101;kas reizes ska&#x13C;i no�&#x101;v&#x101;j&#x101;s, ko O�e&#x13C;skis aizr&#x101;vies nemaz neman&#x12B;ja. Ar neparasti gr&#x16B;tu un sare�&#x123;&#x12B;tu pas&#x101;�u izpild&#x12B;jumu pabeidzis p&#x113;c k&#x101;rtas ceturto vai piekto ska&#x146;darbu, vi&#x146;� pac&#x113;la loci&#x146;a galu pie sv&#x113;tlaim&#x12B;b&#x101; smaido�aj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m un, ska&#x13C;i no�maukstin&#x101;jis, izsauc&#x101;s:</p><p>� K&#x101;da br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;ga noktirnel Vai nav tiesa, Just&#x12B;n? &#x12B;sts saldumi&#x146;�! Bet tagad ... varb&#x16B;t nosp&#x113;l&#x113;sim k&#x101;du rapsodiju ... vai j&#x101;?</p><p>Novietojis vijoli zem tukl&#x101; zoda un izdar&#x12B;jis gais&#x101; ar roku apa&#x13C;&#x12B;gu kust&#x12B;bu, vi&#x146;� jau tuvin&#x101;ja loci&#x146;u st&#x12B;g&#x101;m, bet Just&#x12B;ne, paciet&#x12B;ga, r&#x101;ma, ar nolaistiem plakstiem, nolikusi pirkstus uz tausti&#x146;iem, gaid&#x12B;ja, bet tad uz priek�istabas sliek�&#x146;a par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s Marta. Nelikdam&#x101;s ne zinis, ka p&#x101;rtraukusi m&#x101;jas koncertu, vi&#x146;a pazi&#x146;oja, ka pusdienu pasnieg�ana atlikta l&#x12B;dz Benedikta p&#x101;rn&#x101;k�anai, bet tiem, kam jau sagrib&#x113;jies &#x113;st, likusi pasniegt uzko�amos.</p><p>Izdzirdis par uzko�amajiem, O�e&#x13C;skis atmod&#x101;s tikpat k&#x101; no miega. Tur&#x113;dams tikko nolaisto loci&#x146;u uz st&#x12B;g&#x101;m, vi&#x146;� gl&#x101;�ain&#x101;m ac&#x12B;m noraudz&#x12B;j&#x101;s paka&#x13C; aizejo�ajai Martai. P&#x113;c tam uzman&#x12B;gi, piesardz&#x12B;gi, ar liegu r&#x16B;p&#x12B;bu novietodams vijoli kast&#x113;, ar pavisam cit&#x101;du, bet tom&#x113;r v&#x113;l arvien sv&#x113;tlaim&#x12B;gu smaidu sej&#x101; nomurmin&#x101;ja:</p><p>� Uzko�amie! Oho! Uzko�amie ir laba lieta! No r&#x12B;ta pie kafijas tikai mazliet piekodu sausi&#x146;us! B&#x16B;tu nu Marta mums pasniegusi sieri&#x146;u ar &#x137;imen&#x113;m un �&#x137;i&#x146;&#x137;i... bet bif�teks pie mums nav t&#x101;ds, k&#x101; vajadz&#x113;tu...</p><p>To pateicis, vi&#x146;� izsl&#x113;j&#x101;s, pag&#x101;zis uz priek�u savu apa&#x13C;o v&#x113;deri&#x146;u, smaid&#x12B;gs, laim&#x12B;gs dev&#x101;s uz &#x113;damistabu un p&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a jau s&#x113;d&#x113;ja pie galda ar servjeti uz kr&#x16B;t&#x12B;m, p&#x101;r �&#x137;&#x12B;vi noliecies, tikpat cent&#x12B;gi un tikpat nopietni, k&#x101; iepriek� uz vijoles izpild&#x12B;ja pas&#x101;�as un trillerus, tagad zieda uz �&#x137;i&#x146;&#x137;a sinepes un aplaist&#x12B;ja to ar e&#x13C;&#x13C;u.</p><p>Just&#x12B;ne palika pie pian&#x12B;no. Cik d&#x12B;vaini! Pavad&#x12B;dama iev&#x113;rojamus muzik&#x101;lus darbus, vi&#x146;a to dar&#x12B;ja garlaikodam&#x101;s, pien&#x101;kumu pild&#x12B;dama, dom&#x101;s atrazdam&#x101;s pavisam kur citur. Tagad vi&#x146;a ne tikvien k&#x101; palika s&#x113;�am pie pian&#x12B;no, bet, noliekusies p&#x101;r klaviat&#x16B;ru, ar interesi mekl&#x113;ja akordus, kam ac&#x12B;m redzot vajadz&#x113;ja izteikt k&#x101;das izj&#x16B;tas, pavad&#x12B;t dv&#x113;sel&#x113; skano�u melodiju. Meitene bija k&#x13C;uvusi dom&#x12B;ga, nolaistaj&#x101;s ac&#x12B;s mald&#x12B;j&#x101;s k&#x101;ds jaut&#x101;jums, kas, �&#x137;iet, tikpat neatlaid&#x12B;gi gaid&#x12B;ja atrisin&#x101;jumu k&#x101; ska&#x146;as, kam vi&#x146;a mekl&#x113;ja pavad&#x12B;jumu. Dr&#x12B;z meitene to atrada; zem vi&#x146;as pirkstiem ieskan&#x113;j&#x101;s vair&#x101;ki klusin&#x101;ti akordi, un reiz&#x113; ar tiem vi&#x146;a iedzied&#x101;j&#x101;s:</p><p>Kr&#x12B;t lapas no kokiem, kas augu�as l&#x113;ni,</p><p>K&#x101;ds putni&#x146;� pie kapa dzied skum&#x12B;gi, r&#x113;ni...</p><p>Pamaz&#x101;m meitenes iedegu�ajos vaigos atkal par&#x101;d&#x12B;- <sub>0 </sub>J&#x101;s s&#x101;rtums, iemirdz&#x113;j&#x101;s acis. <sup>0</sup></p><p>Vi&#x146;a gras&#x12B;j&#x101;s strauji piecelties, bet t&#x16B;l&#x12B;t atkal aps&#x113;d&#x101;s. Just&#x12B;nes p&#x101;rdomas, vi&#x146;as ilgas un dv&#x113;sel&#x113; skano�o , dziesmu, ko vi&#x146;a kop&#x101; ar lauku ziedu kl&#x113;pi �odien bija p&#x101;rnesusi, p&#x101;rtrauca ratu r&#x12B;bo&#x146;a s&#x113;t&#x101;. P&#x113;c maza br&#x12B;ti&#x146;a vi&#x146;a priek�nam&#x101; izdzirda Kirlo balsi, kur� � tavu br&#x12B;numu! � nepavisam nem&#x113;&#x123;in&#x101;ja pasmieties par iepretim � atv&#x113;rt&#x101;m durv&#x12B;m s&#x113;do�o O�e&#x13C;ski, bet jau pa gabalu visai piekl&#x101;j&#x12B;gi to sveicin&#x101;ja. Viesistab&#x101; Kirlo ien&#x101;ca, platmali rok&#x101; tur&#x113;dams, smalko, r&#x16B;p&#x12B;gi �&#x16B;din&#x101;to sv&#x101;rku pla�aj&#x101; kr&#x16B;�u griezum&#x101; viz&#x113;ja sniegbaltais, st&#x12B;vi iecietin&#x101;tais krekls. Paman&#x12B;jis Just&#x12B;ni, vi&#x146;� nesteidz&#x101;s pie t&#x101;s, k&#x101; to parasti m&#x113;dza dar&#x12B;t ar izsm&#x113;j&#x12B;gu galanci, neraudz&#x12B;j&#x101;s ac&#x12B;s ar zobgal&#x12B;gu saj&#x16B;smu, n&#x113;, glu�i otr&#x101;di, vi&#x146;� tai tuvoj&#x101;s ar patiesu godbij&#x12B;bu sej&#x101; un vis&#x101; augum&#x101; un sniedza savu kaulaino, ta�u balto un kopto roku patiesi sirsn&#x12B;gi. Just&#x12B;ne roku tam sniedza &#x13C;oti salti, bet vi&#x146;�, zemu paklan&#x12B;jies, uzspieda tai cie&#x146;as pilnu sk&#x16B;pstu. Turkl&#x101;t v&#x113;l bez maz&#x101;k&#x101;s izsmiekla noska&#x146;as sac&#x12B;ja:</p><p>� Apsveicu, no visas sirde apsveicu, un, l&#x16B;dzu, ticiet man, neviens tik dedz&#x12B;gi nev&#x113;las j&#x16B;su laimi un nav tik nesavt&#x12B;gs draugs k&#x101; es ...</p><p>Vi&#x146;� to sac&#x12B;ja ar t&#x101;du savi&#x13C;&#x146;ojumu, ka maz&#x101;s, sp&#x12B;gu&#x13C;ojo�&#x101;s acis k&#x13C;uva pat valganas.</p><p>Just&#x12B;ne tikai niecino�i paraust&#x12B;ja plecus. Kirlo cien&#x12B;bu, apsveikumus un apliecin&#x101;jumus vi&#x146;a uztv&#x113;ra k&#x101; jaunu &#x146;irg&#x101;�anos.</p><p>� Dro�i vien varu pieteikt tantei j&#x16B;su iera�anos? � vi&#x146;a vienaldz&#x12B;gi jaut&#x101;ja.</p><p>� J&#x101;, esiet tik laipna, esiet tik laipna, � pavisam padev&#x12B;gi l&#x16B;dza Kirlo.</p><p>Pane Em&#x12B;lija bija klaus&#x12B;jusies O�e&#x13C;ska muzic&#x113;�an&#x101;, gul&#x113;dama nekust&#x12B;gi izstiepusies, aizv&#x113;rtiem plakstiem, zem kuriem br&#x12B;di pa br&#x12B;dim uz b&#x101;lajiem vaigiem izries&#x101;s k&#x101;da asara.</p><p>Tereze, miega izsalkusi un nakts de�&#x16B;ras nogurdin&#x101;ta, s&#x113;d&#x113;ja kr&#x113;sl&#x101; un snaudu&#x13C;oja, bie�i, galvai uz leju nosl&#x12B;gstot, vi&#x146;a tr&#x16B;k&#x101;s no miega, baid&#x12B;dam&#x101;s, ka nesnau� par ilgu.</p><p>Leonija s&#x113;d&#x113;ja istabas kakt&#x101; un nolaisto priek�karu v&#x101;jaj&#x101; gaism&#x101; cent&#x12B;gi uz kanvas iz�uva Martai apsol&#x12B;t&#x101;s kurpes. Laiku pa laikam vi&#x146;a plati no�&#x101;v&#x101;j&#x101;s vai nogurusi un neapmierin&#x101;ta �&#x137;ob&#x12B;ja savas b&#x101;l&#x101;s l&#x16B;pi&#x146;as.</p><p>Zi&#x146;a par Kirlo iera�anos sac&#x113;la �aj&#x101; smac&#x12B;gaj&#x101; un pustum�aj&#x101; istab&#x101; neaprakst&#x101;mu ros&#x12B;bu. Pane Em&#x12B;lija visai strauji un smaid&#x12B;dama, no k&#x101; vi&#x146;as nogurus&#x12B; seja uzreiz k&#x13C;uva mundr&#x101;ka, piec&#x113;l&#x101;s gult&#x101; s&#x113;dus un pazi&#x146;oja, ka j&#x16B;tas daudz lab&#x101;k, grib sa&#x123;&#x113;rbties un iziet sav&#x101; budu&#x101;r&#x101;. Tereze aiz prieka par kundzes atspirg�anu sk&#x16B;pst&#x12B;ja vi&#x146;ai rokas, &#x137;i&#x137;in&#x101;ja, skraid&#x12B;ja no gultas pie skapja un atpaka&#x13C;, stiepdama vis&#x101;dus ap&#x123;&#x113;rba gabalus. Pie tam vi&#x146;a ar&#x12B; pati neaizmirsa iemest pa &#x12B;s&#x101;kam un ilg&#x101;kam skatienam spogul&#x12B;.</p><p>Kirlo dab&#x16B;ja viens pats nos&#x113;d&#x113;t k&#x101;du stundu, kam&#x113;r pane Em&#x12B;lija, Terezei un kalponei asist&#x113;jot, spogu&#x13C;a priek�&#x101; k&#x101;rtoja savu tualeti, atv&#x113;rdama un aizv&#x113;rdama da�&#x101;das pudel&#x12B;tes un flakoni&#x146;us; �o nodarb&#x12B;bu vi&#x146;a �ad un tad p&#x101;rtrauca tikai uz &#x12B;su br&#x12B;di, lai atvilktu elpu.</p><p>Kad vi&#x146;a ar po�anos beidzot bija gal&#x101; un dev&#x101;s pret&#x12B; budu&#x101;r&#x101; ien&#x101;ku�ajam kaimi&#x146;am, vi&#x146;as gaita gan bija l&#x113;na un mazliet v&#x113;l v&#x101;rga, bet nekas ne vi&#x146;as &#x101;rien&#x113;, ne sej&#x101; neliecin&#x101;ja par tikko p&#x101;rvar&#x113;taj&#x101;m cie�an&#x101;m. Ta�u vi&#x146;a nelieku&#x13C;oja ne slimo�anu, ne uzlaboju�os vesel&#x12B;bu. S&#x12B;s p&#x101;rmai&#x146;as vi&#x146;&#x101; norisin&#x101;j&#x101;s bez pa�as gribas un zi&#x146;as, t&#x101;s bija atkar&#x12B;gas no &#x101;r&#x113;j&#x101;m ietekm&#x113;m u� nerviem.</p><p>Ar Kirlo vi&#x146;ai bija savas &#x12B;pa�as attiec&#x12B;bas. Vi&#x146;� bija vi&#x146;as draugs, piel&#x16B;dz&#x113;js, uztic&#x12B;bas persona. Em&#x12B;lija to arvien uzskat&#x12B;ja par vien&#x12B;go cilv&#x113;ku, kas sp&#x113;j&#x12B;gs vi&#x146;u saprast un gatavs dar&#x12B;t visu iesp&#x113;jamo, lai pal&#x12B;dz&#x113;tu tai p&#x101;rciest dz&#x12B;ves smago j&#x16B;gu. Savas sirds apsl&#x113;pt&#x101;kajos dzi&#x13C;umos vi&#x146;a bija p&#x101;rliecin&#x101;ta, ka Kirlo jau sen vi&#x146;u uztic&#x12B;gi un sirsn&#x12B;gi m&#x12B;l... T&#x101;p&#x113;c nebija ko br&#x12B;n&#x12B;ties, ka kaimi&#x146;a iera�an&#x101;s m&#x101;jasm&#x101;t&#x113; atmodin&#x101;ja tos pa�us sp&#x113;kus, kas pirms da�&#x101;m ned&#x113;&#x13C;&#x101;m &#x13C;&#x101;va tai pie&#x146;emt tik daudz viesu un bez gr&#x16B;t&#x12B;b&#x101;m noskriet pa lieve&#x146;a k&#x101;pn&#x113;m, pa kur&#x101;m vi&#x146;u parasti nonesa uz rok&#x101;m. Vi&#x146;ai arvien bija daudz kas vi&#x146;am st&#x101;st&#x101;ms, vi&#x146;a zin&#x101;ja, ka Kirlo to mierin&#x101;s, b&#x16B;s l&#x12B;dzciet&#x12B;gs, pa�ukst&#x113;s ko m&#x12B;&#x13C;u, pat&#x12B;kamu, sasild&#x12B;s ar savu sirsn&#x12B;bu.</p><p>Ar&#x12B; �oreiz vi&#x146;� jau pa�&#x101; s&#x101;kum&#x101;, apsveicinoties, ar savu l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;go interesi par vi&#x146;as vesel&#x12B;bu ieguva panes Em&#x12B;lijas labv&#x113;l&#x12B;bu, bet p&#x113;c tam sasm&#x12B;din&#x101;ja, vaj&#x101;dams pa ab&#x101;m istab&#x101;m Terezi, lai katr&#x101; zi&#x146;&#x101; to �odien nosk&#x16B;pst&#x12B;tu. V&#x113;l&#x101;k, kad m&#x101;jasm&#x101;te bija &#x113;rti novietojusies sarkan&#x101; �ezlong&#x101;, vi&#x146;� ar uzsv&#x113;rtu nopietn&#x12B;bu pazi&#x146;oja, ka atvedis.interesantu, it sevi�&#x137;i Terezei interesantu un svar&#x12B;gu jaunu zi&#x146;u.</p><p>Abas sievietes ar lielu nepaciet&#x12B;bu raudz&#x12B;j&#x101;s uz Kirlo, bet vi&#x146;� nosl&#x113;pumainu seju st&#x101;st&#x12B;ja, ka nupat esot iera? dies no V&#x113;rsienes, kuras &#x12B;pa�nieks Teofils Ru�ics esot l&#x12B;dz aus&#x12B;m iem&#x12B;l&#x113;jies Terez&#x113;, esot t&#x101; slav&#x113;jis vi&#x146;as augumu, acis, kautr&#x12B;bu, labsird&#x12B;bu, ka, v&#x101;rdu sakot, par sp&#x12B;ti mant&#x12B;bas un citu apst&#x101;k&#x13C;u nevienl&#x12B;dz&#x12B;bai, laikam &#x13C;oti nopietni par to dom&#x101;jot. Teofils laikam jau �odien ierad&#x12B;�oties Kor�in&#x101;, un t&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;�, Kirlo, esot steidzies d&#x101;m&#x101;m to pazi&#x146;ot.</p><p>Panes Em&#x12B;lijas l&#x16B;pas raust&#x12B;j&#x101;s aiztur&#x113;tos smieklos, bet Tereze p&#x101;rmai&#x146;us te sarka, te b&#x101;l&#x113;ja; katrs nervs vi&#x146;as sej&#x101; tr&#x12B;s&#x113;ja un acis pild&#x12B;j&#x101;s ar asar&#x101;m. Reiz&#x113; smiedam&#x101;s un raud&#x101;dama, vi&#x146;a met&#x101;s pie Em&#x12B;lijas, pietupusies nosk&#x16B;pst&#x12B;ja kundzei ce&#x13C;us un s&#x12B;kiem, v&#x113;l s&#x12B;k&#x101;kiem sol&#x12B;�iem nek&#x101; parasti izskr&#x113;ja no istabas. Redzot vi&#x146;u skrienot caur viesistabu un priek�istabu, var&#x113;ja dom&#x101;t, ka t&#x101; patie�&#x101;m jukusi; sastapusi sulaini, vi&#x146;a tam aizsmaku�&#x101; bals&#x12B; jaut&#x101;ja, kur atrodas Marta, bet, uzzin&#x101;jusi, ka Marta pa�laik ir sav&#x101; istab&#x101;, vi&#x146;a k&#x101; viesulis br&#x101;z&#x101;s pa k&#x101;pn&#x113;m aug�&#x101; un ieklupa pie Martas.</p><p>� Mana m&#x12B;&#x13C;&#x101;, manu zelta gabali&#x146;, mana visd&#x101;rg&#x101;k&#x101;, l&#x16B;dzu, patapini man uz �odienu savas m&#x113;&#x13C;&#x101;s lentas! � apkampusi Martu, vi&#x146;a dvesa.</p><p>� Tfu! Kaut tu iz�ib&#x113;tu! T&#x101; mani p&#x101;rbied&#x113;ji! Vai ar t&#x101;du joni var g&#x101;zties cita istab&#x101;? � k&#x101;p&#x101;s atpaka&#x13C; Marta. � Kam tev vajadz&#x12B;gas lentas? Protams, ka aizdo�u, bet k&#x101;p&#x113;c tev lentas taisni �odien vajadz&#x12B;gas?</p><p>� Vajadz&#x12B;gas, vajadz&#x12B;gas. �&#x137;iet, ka t&#x101;s man labi piest&#x101;v pie sejas... Pans O�e&#x13C;skis un pans Kirlo apgalvo, ka t&#x101; man labi piest&#x101;vot...</p><p>� Kas tad ir? Vai atkal k&#x101;ds precinieks brauks, vai? � mekl&#x113;dama pa atvilktni k&#x101;roto mantu, Marta jaut&#x101;ja.</p><p>� Varb&#x16B;t atbrauc ar&#x12B;! � �&#x137;elm&#x12B;gi acis miegdama un galvu groz&#x12B;dama, atbild&#x113;ja Tereze.</p><p>Kad beidzot t&#x12B;kot&#x101;s z&#x12B;da str&#x113;mel&#x12B;tes atrad&#x101;s vi&#x146;as rok&#x101;s, Tereze nost&#x101;j&#x101;s pie maz&#x101; sienas spogul&#x12B;�a un s&#x101;ka izrot&#x101;t ar lent&#x101;m sev matus un &#x146;ieburu. P&#x113;c tam sak&#x101;rtoja uz galvas rudo matu p&#x12B;ni un atloc&#x12B;ja &#x146;iebura apmali, t&#x101; lai vair&#x101;k k&#x13C;&#x16B;tu redzams kakls, kas patie�&#x101;m bija neparasti dai&#x13C;�.</p><p>�&#x12B; galva ar negl&#x12B;to rudo matu p&#x12B;ni un seju, kas ar savu izskatu un kr&#x101;su atg&#x101;din&#x101;ja nov&#x12B;tu�u rozi, pret svaigi balto kaklu atst&#x101;ja no�&#x113;lojamu iespaidu.</p><p>Marta, labi paz&#x12B;dama savas biedrenes d&#x12B;vain&#x12B;bas, turkl&#x101;t v&#x113;l b&#x16B;dama aiz&#x146;emta ar galda baltve&#x13C;as skait&#x12B;�anu, ko �odien vajadz&#x113;ja nodot mazg&#x101;�an&#x101;, nepiev&#x113;rsa ne maz&#x101;ko uzman&#x12B;bu Terezei, kas, vis&#x101;di �&#x137;ob&#x12B;dam&#x101;s, pos&#x101;s spogu&#x13C;a priek�&#x101;. Ta�u Tereze pati p&#x113;k�&#x146;i p&#x101;rst&#x101;ja greznoties un vaikst&#x12B;ties, salika savas maz&#x101;s, v&#x101;j&#x101;s roci&#x146;as un, nolaidusi t&#x101;s uz galda, k|uva dom&#x12B;ga. Bezgal&#x12B;gas, klusas laimes apstarota, vi&#x146;as seja it k&#x101; atplauka. Tagad t&#x101; izskat&#x12B;j&#x101;s pavisam labsird&#x12B;ga, dievam un &#x13C;aud&#x12B;m pateic&#x12B;ga. �&#x137;ita, ka vi&#x146;a dom&#x101;s dedz&#x12B;gi, sirsn&#x12B;gi skaita l&#x16B;g�anu. Un vai tad var&#x113;ja b&#x16B;t cit&#x101;di? Vakar vi&#x146;a v&#x113;l bija sap&#x146;ojusi par tum�o fellahu, bet �odien k|uvis zin&#x101;ms, ka vi&#x146;u &#x13C;oti m&#x12B;l, vai vismaz &#x13C;oti ticams, ka vi&#x146;u iem&#x12B;l&#x113;jis eiropietis, jauns, izgl&#x12B;tots, interesants cilv&#x113;ks. Par to, ka vi&#x146;� turkl&#x101;t v&#x113;l bag&#x101;ts, Terezei neien&#x101;ca pat pr&#x101;t&#x101;. Ne jau p&#x113;c bag&#x101;t&#x12B;bas vi&#x146;a ilgoj&#x101;s, tikai p&#x113;c m&#x12B;las. M&#x12B;lest&#x12B;ba vi&#x146;ai bija vajadz&#x12B;ga, m&#x12B;lest&#x12B;ba! M&#x12B;lest&#x12B;ba! Tereze met&#x101;s pie zem&#x113; s&#x113;do�&#x101;s Martas, satv&#x113;ra t&#x101;s raupjo roku, no kuras izkrita savalk&#x101;ta servjete, un s&#x101;ka to sk&#x16B;pst&#x12B;t.</p><p>� Mana d&#x101;rg&#x101;, mana m&#x12B;&#x13C;&#x101;! � Tereze �ukst&#x113;ja. �Ja dieva lab&#x101; griba b&#x16B;s t&#x101;da, ka es k&#x101;dreiz k|&#x16B;�u laim&#x12B;ga, nekad, nekad neaizmirs&#x12B;�u j&#x16B;s un j&#x16B;su namu, m&#x16B;�am b&#x16B;�u jums pateic&#x12B;ga par to, ka pal&#x12B;dz&#x113;j&#x101;t man, b&#x101;renei ar v&#x101;ju vesel&#x12B;bu...</p><p>� Vai tu, Terez, esi dri&#x123;enes sa&#x113;dusies, vai? � r&#x16B;ca Marta, bet tom&#x113;r maigi ar savu lielo roku nogl&#x101;st&#x12B;ja pie vi&#x146;as kr&#x16B;t&#x12B;m pieplaku�o, laim&#x113; tv&#x12B;ksto�o un tom&#x113;r tik no�&#x113;lojamo seji&#x146;u. � Nu, nu! B&#x16B;s jau labi! � mierino�i v&#x113;l noteica Marta. � Zin&#x101;m, ka esi krietna meitene, tikai mazliet au�&#x12B;ga ...</p><p>Tr&#x12B;sdesmitgad&#x12B;g&#x101; meitene pietr&#x16B;k&#x101;s k&#x101;j&#x101;s un &#x137;i&#x137;in&#x101;-n&#x101;dama, dejas valsi d&#x16B;kdama, ko&#x137;eti ar galvu m&#x101;dama, s&#x12B;kiem s&#x12B;kiem sol&#x12B;�iem izlidoja no istabas.</p><p>Panes Em&#x12B;lijas budu&#x101;r&#x101; p&#x113;c Terezes aizie�anas atskan&#x113;ja ska&#x13C;i, jautri smiekli.</p><p>� Notic&#x113;ja! � loc&#x12B;damies sm&#x113;ja Kirlo.</p><p>� Notic&#x113;ja! � smiedam&#x101;s vi&#x146;am piebalsoja pane Em&#x12B;lija.</p><p>Vi&#x146;u uzjautrin&#x101;ja draudzenes l&#x113;ttic&#x12B;ba un naivums, tom&#x113;r vi&#x146;a neaizmirsa nor&#x101;t Kirlo par Terezes izjoko�anu.</p><p>� Vi&#x146;a ir &#x13C;oti laba pret mani... tik pa�aizliedz&#x12B;gi kopa mani �odien, kad jutos slikti... Tereze ir vien&#x12B;g&#x101; b&#x16B;tne, kas mani m&#x12B;l...</p><p>�- Vien&#x12B;g&#x101;! � p&#x101;rmeto�i atk&#x101;rtoja Kirlo, un v&#x101;rgul&#x12B;g&#x101;s sievietes roci&#x146;a jau atrad&#x101;s vi&#x146;a sauj&#x101;.</p><p>Panes Em&#x12B;lijas pl&#x101;najos vaigos ielija liegs s&#x101;rtums, vi&#x146;a nolaida plakstus un klusu da�os v&#x101;rdos past&#x101;st&#x12B;ja par savu nabaga sirdi un skumjo, s&#x113;ro dz&#x12B;vi.</p><p>Izskaidro�an&#x101;s un viskv&#x113;l&#x101;k&#x101;s l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;bas izteik�ana un apliecin&#x101;jumi turpin&#x101;j&#x101;s vair&#x101;kas min&#x16B;tes. Tikai p&#x113;c tam Kirlo, it k&#x101; atmozdamies no saldas aizmirst&#x12B;bas, kur&#x101; tuvin&#x101;�an&#x101;s kaimi&#x146;ienei vi&#x146;u bija ier&#x101;vusi, ar nop&#x16B;tu un v&#x113;l aizmiglot&#x101;m ac&#x12B;m pav&#x113;st&#x12B;ja, ka vi&#x146;am tie�&#x101;m ir interesanti un svar&#x12B;gi jaunumi.</p><p>Katrs jaunums panei Em&#x12B;lijai bija &#x12B;sta sv&#x113;tlaime, un vi&#x146;a ar visliel&#x101;ko nepaciet&#x12B;bu s&#x101;ka to izdibin&#x101;t. Bija skaidri redzams, ka jaun&#x101; v&#x113;sts, ko Kirlo gatavoj&#x101;s izpaust, ir tik svar&#x12B;ga, ka t&#x101; laup&#x12B;jusi vi&#x146;am pat sp&#x113;jas jokoties un lakstoties. K|uvis pavisam nopietns, vi&#x146;� pateica, ka viss Terezei sac&#x12B;tais par Ru�icu &#x12B;sten&#x12B;b&#x101; attiecas uz Just&#x12B;ni, ka sen&#x101;s cilts un visum&#x101; v&#x113;l iev&#x113;rojam&#x101; &#x12B;pa�uma mantinieks s&#x101;kum&#x101; tikai sm&#x113;jies un jokojis, bet pa�laik k&#x13C;uvis pavisam dom&#x12B;gs, un, � kas zina, vai galu gal&#x101; no t&#x101; neizlob&#x12B;sies d&#x12B;vains p&#x101;rsteigums, vai dr&#x12B;zum&#x101; vi&#x146;� tie�&#x101;m nen&#x101;k ar bildin&#x101;jumu.</p><p>� Sirds dzi&#x13C;umos, � turpin&#x101;ja Kirlo, � tas ir v&#x12B;lies cilv&#x113;ks, kas no�&#x113;lo savu sagrauto vesel&#x12B;bu, &#x12B;pa�umu un dz&#x12B;vi. Varb&#x16B;t vi&#x146;� m&#x113;&#x123;ina tverties pie �&#x12B;s meitenes, kas vi&#x146;am tik &#x13C;oti iepatikusies, k&#x101; pie gl&#x101;b�anas ri&#x146;&#x137;a. Nekad vi&#x146;am pa�am neb&#x16B;tu ien&#x101;cis pr&#x101;t&#x101;, ja mana sieva, kas tik dedz&#x12B;gi vi&#x146;u pierun&#x101;, � t&#x101; jau zin&#x101;ma lieta, ka <emphasis>ske la fam ve...</emphasis></p><p><emphasis>� Ce que la femme vent* ... </emphasis>� n&#x101;ca talk&#x101; Em&#x12B;lija.</p><p>� Nu, l&#x16B;k, l&#x16B;k, t&#x101; ir!... Turkl&#x101;t v&#x113;l t&#x101;da fam k&#x101; mana Marina! J&#x16B;s pat iedom&#x101;ties nesp&#x113;jat, cik vi&#x146;a ir ener&#x123;iska sieviete! Aizvakar vi&#x146;a bija aizbraukusi uz V&#x113;r-sieni, pamat&#x12B;gi izrun&#x101;jusies ar Ru�icu un atgriez&#x101;s m&#x101;j&#x101;s tik laim&#x12B;ga, it k&#x101; b&#x16B;tu uz ce&#x13C;a atradusi veselu bag&#x101;t&#x12B;bu ... Past&#x101;st&#x12B;ja ar&#x12B; to, ka ce&#x13C;u prec&#x12B;b&#x101;m jau nol&#x12B;dzin&#x101;jusi.</p><p>P&#x113;c Kirlo iztur&#x113;�an&#x101;s un balss var&#x113;ja spriest, ka vi&#x146;� �o notikumu uzskata par &#x13C;oti svar&#x12B;gu Kor�inskiem, sev un visvair&#x101;k Just&#x12B;nei, kuras v&#x101;rdu vi&#x146;� tagad izrun&#x101;ja ar t&#x101;du cie&#x146;u, ka, pieminot to, katrreiz neapzin&#x12B;gi pielieca galvu.</p><p>&#x2666;Sievietes griba ir ...</p><p>�&#x101;du mezaliansi pane Em&#x12B;lija s&#x101;kum&#x101; nek&#x101;di nesp&#x113;ja aptvert, bet p&#x113;c tam neticam&#x101; iesp&#x113;jam&#x12B;ba vi&#x146;u aizr&#x101;va un bezgal&#x12B;gi saj&#x16B;smin&#x101;ja. Just&#x12B;nei t&#x101; b&#x16B;tu bijusi liela, necer&#x113;ta laime, par k&#x101;du vi&#x146;a pat sap&#x146;ot nevar&#x113;ja, bet par to pane Em&#x12B;lija vismaz&#x101;k dom&#x101;ja. Galvenais vi&#x146;ai �&#x137;ita Ru�ica j&#x16B;tu c&#x113;lums, kas mudin&#x101;ja vi&#x146;u spert tik neparastu soli.</p><p>� Ak dievs! Cik laim&#x12B;gai j&#x101;b&#x16B;t t&#x101;dai sievietei, kas sp&#x113;j&#x12B;ga modin&#x101;t tik lielu m&#x12B;lu, m&#x12B;lu, kas sp&#x113;j&#x12B;ga salauzt, sam&#x12B;d&#x12B;t visus �&#x137;&#x113;r�&#x13C;us, kam nekas nav sp&#x113;j&#x12B;gs pretoties, kas .... kurai... kuras d&#x113;&#x13C;... K&#x101;p&#x113;c katrai sievietei nav lemts sastapt savas dz&#x12B;ves ce&#x13C;&#x101; t&#x101;du sirdi, t&#x101;du kaisli, t&#x101;du pa�uzupur&#x113;�anos...</p><p>Ilgi v&#x113;l par �o tematu fantaz&#x113;dama, vi&#x146;a nemaz nepaman&#x12B;ja k&#x101; tauren&#x12B;tis vieglo meiten&#x12B;ti, kas, aiz piev&#x113;rtaj&#x101;m durv&#x12B;m noklaus&#x12B;jusies, nometa uz gr&#x12B;das kanv&#x101; iz�&#x16B;to rozi un klusu uz pirkstgaliem izlav&#x12B;j&#x101;s no istabas. Br&#x12B;di v&#x113;l&#x101;k Leonijas smalk&#x101; balsti&#x146;a jau atskan&#x113;ja uz k&#x101;pn&#x113;m, kur vi&#x146;a sastapa Terezi k&#x101;pjam lejup, tad Martas un Just&#x12B;nes istab&#x101;. Tur vi&#x146;a, dz&#x12B;vi �estikul&#x113;dama, ac&#x12B;m mirdzot, atst&#x101;st&#x12B;ja visu dzird&#x113;to.</p><p>Un v&#x113;l p&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a tai pa�&#x101; istab&#x101;, iemetusies vien&#x101; no gulti&#x146;&#x101;m, ar saburz&#x12B;t&#x101;m lent&#x101;m ap galvu, saraud&#x101;jusies, pie spilvena k&#x101; slims b&#x113;rns pie m&#x101;tes vai aukles kr&#x16B;ts pieplakusi, elsoja Tereze. Cik t&#x101;li tagad vi&#x146;ai bija jautrie val�i un pateic&#x12B;bas piln&#x101;s l&#x16B;g�anas. Tikai br&#x12B;di pa br&#x12B;dim vi&#x146;a gauzdam&#x101;s nomurmin&#x101;ja:</p><p>� Ko gan es vi&#x146;ai &#x13C;auna esmu nodar&#x12B;jusi, ka t&#x101; par mani &#x146;irg&#x101;jas!</p><p>Un tad atkal ar �&#x113;lu nop&#x16B;tu:</p><p>� Es ta�u vi&#x146;u tik &#x13C;oti m&#x12B;lu, bet vi&#x146;ai pret mani nemaz nav l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;bas!...</p><p>Tereze atkal s&#x101;ka raud&#x101;t un caur asar&#x101;m turpin&#x101;ja:</p><p>� U&#x146; k&#x101;da gan j&#x113;ga t&#x101; par mani &#x146;irg&#x101;ties? Ja nu es v&#x113;l b&#x16B;tu tik veca un pret&#x12B;ga... Man tikai divdesmit devi&#x146;i gadi, k&#x101;p&#x113;c lai nevar&#x113;tu notic&#x113;t, ka esmu k&#x101;dam iepatikusies?</p><p>P&#x113;c neilga laici&#x146;a mazliet nomierin&#x101;jusies, vi&#x146;a kunkst&#x113;ja atkal:</p><p>� Es vi&#x146;u tik &#x13C;oti m&#x12B;lu, tik &#x13C;oti, bet vi&#x146;a par mani smejas! Ak dievs, k&#x101; man s&#x101;p galva!</p><p>Tad vi&#x146;a strauji piec&#x113;l&#x101;s un aps&#x113;d&#x101;s gult&#x101;.</p><p>� Ak mans dievs! � vi&#x146;a iesauc&#x101;s. � Es ta�u neesmu vi&#x146;ai iedevusi z&#x101;les! Cik ir pulkstenis, Just&#x12B;n&#x12B;t? Dro�i vien jau sen laiks, bet vi&#x146;a aizp|&#x101;p&#x101;jusies un nav iedz&#x113;rusi. Sis pans Kirlo ir tik piem&#x12B;l&#x12B;gs... K&#x101; s&#x101;ka ar vi&#x146;u t&#x113;rg&#x101;t, t&#x101; dro�i vien z&#x101;les aizmirsa ... Cik tagad pulkstenis, Just&#x12B;n&#x12B;t? Vi&#x146;ai katr&#x101; zi&#x146;&#x101; j&#x101;iedzer mikst&#x16B;ra, lai atkal neuzn&#x101;k elpas tr&#x16B;kums... Bet es pavisam aizmirsu, ak dievs!</p><p>V&#x113;l dzelten&#x101;ka, saraud&#x101;t&#x101;m ac&#x12B;m vi&#x146;a drebo�&#x101;m rok&#x101;m k&#x101;rtoja uz galvas matu p&#x12B;nes un lentas, pavisam meh&#x101;niski ieloc&#x12B;dama &#x146;iebura malas, lai vair&#x101;k atsegtu savu skaisto, balto kaklu. Tad, satv&#x113;rusi s&#x101;po�o galvu, sod&#x12B;dam&#x101;s par savu aizm&#x101;r�&#x12B;bu, �&#x113;lodama piemirsto slimnieci, vi&#x146;a izmet&#x101;s no istabas. Marta, saskait&#x12B;jusi lielu kaudzi ve&#x13C;as, piec&#x113;l&#x101;s un uzl&#x16B;koja pie loga s&#x113;do�o Just&#x12B;ni.</p><p>� Nu? � vi&#x146;a ierun&#x101;j&#x101;s. � Apsveicu! Varb&#x16B;t tevi gaida spo�a n&#x101;kotne. Tam Ru�icam, goda v&#x101;rds, j&#x101;b&#x16B;t krietnam cilv&#x113;kam, ja vi&#x146;� nopietni nol&#x113;mis prec&#x113;ties ar nabadz&#x12B;gu meiteni. Priec&#x101;jos, v&#x113;lu laimes...</p><p>P&#x113;c atmaigu�&#x101;s sejas un skatiena var&#x113;ja redz&#x113;t, ka Marta tie�&#x101;m priec&#x101;jas. Tom&#x113;r, iedama uz durv&#x12B;m, vi&#x146;a atkal pa&#x12B;gni, ironiski izmeta:</p><p>� Tikai nekr&#x12B;ti melanholij&#x101; un neesi kapr&#x12B;za, pateicies lab&#x101;k dievi&#x146;am. Ja Ru�ics b&#x16B;s prec&#x113;t&#x101;js, tad tev nekad vairs neb&#x16B;s t&#x101;s laimes k&#x13C;&#x16B;t par kol&#x113;ru vai &#x16B;beli. &#x145;em v&#x113;r&#x101;: kol&#x113;ra esmu es, bet &#x16B;bele � Tereze...</p><p>Ar �iem v&#x101;rdiem vi&#x146;a izg&#x101;ja no istabas. Just&#x12B;ne, s&#x113;d&#x113;dama pie atv&#x113;rta loga, laboja savu apvalk&#x101;to kleitu. Pa laika galam vi&#x146;a to arvien dar&#x12B;ja pati; cenzdam&#x101;s, cik iesp&#x113;jams, maz&#x101;k apgr&#x16B;tin&#x101;t citus ar sevis apkalpo�anu. Bet �oreiz vi&#x146;ai adata sl&#x12B;d&#x113;ja lauk&#x101; no pirkstiem. Vi&#x146;a lab&#x101;k par citiem zin&#x101;ja, ka Kirlo atvestaj&#x101; zi&#x146;&#x101; ir daudz paties&#x12B;bas. Ru�ics p&#x113;d&#x113;jo apmekl&#x113;jumu laik&#x101; pret Just&#x12B;ni bija iztur&#x113;jies ar t&#x101;du bij&#x12B;bu un uzman&#x12B;bu, k&#x101;du parasti par&#x101;da v&#x12B;rie�i sieviet&#x113;m, kad tuvojas t&#x101;m pavisam nopietnos nol&#x16B;kos. &#x13B;oti iesp&#x113;jams, ka laimes br&#x12B;num&#x101;beles zelta auglis k&#x101;d&#x101; br&#x12B;d&#x12B; pats iekrit&#x12B;s vi&#x146;ai rok&#x101;s.</p><p>Dom&#x101;jot par to, Justine tom&#x113;r neizskat&#x12B;j&#x101;s laim&#x12B;ga. B&#x101;l&#x101; seja, saraukt&#x101; piere un sastingu�ie vaibsti dar&#x12B;ja vi&#x146;u vec&#x101;ku, nek&#x101; t&#x101; paties&#x12B;b&#x101; bija. Vi&#x146;as ac&#x12B;s bija iegulis neatlaid&#x12B;gs, s&#x101;p&#x12B;gs, gr&#x16B;ts jaut&#x101;jums. Vai vi&#x146;a to^ uzdeva savai sirdij, savai pag&#x101;tnei vai n&#x101;kotnei. Br&#x12B;�iem lik&#x101;s, ka Just&#x12B;ne kaunas pati par sevi; tum�s s&#x101;rtums tad nolaid&#x101;s p&#x101;r vi&#x146;as seju un vi&#x146;a nolaida acis. Varb&#x16B;t vi&#x146;a kaun&#x113;j&#x101;s par sav&#x101;m �aub&#x101;m un nodomiem. Nejau�i vi&#x146;as acis uzd&#x16B;r&#x101;s nelielai gr&#x101;mati&#x146;ai uz galda, t&#x101;s d&#x101;rgaj&#x101; ies&#x113;jum&#x101; mirdz&#x113;ja divi zelt&#x12B;ti burti: Z. K- So mazo gr&#x101;mati&#x146;u kop&#x101; ar v&#x113;stul&#x12B;ti vi&#x146;ai vakar bija atnesis zi&#x146;nesis no Osovcas. Just&#x12B;ne pavilka gr&#x101;matu sev tuv&#x101;k, iz&#x146;&#x113;ma no t&#x101;s pl&#x101;nu smar�&#x12B;gu lapi&#x146;u un &#x13C;&#x101;va dr&#x16B;majam skatienam l&#x113;n&#x101;m sl&#x12B;d&#x113;t p&#x101;r burtu rind&#x101;m:</p><p>Tu, Just&#x12B;ne, vairs nem&#x12B;li muzi&#x137;u, bet tevi varb&#x16B;t v&#x113;l valdzina dzeja. Vai tev kaut kas ir v&#x113;l d&#x101;rgs, un vai k&#x101;du m&#x12B;li? Kas noticis ar to, kuru k&#x101;dreiz es d&#x113;v&#x113;ju par savu dzirkst&#x12B;ti, par savu gai�o saul&#x12B;ti? K&#x101;das tev, Justinko, k&#x101;dreiz bija skaistas ieceres un sap&#x146;i! Tagad tu esi k&#x13C;uvusi v&#x113;sa un apdom&#x12B;ga, esi samierin&#x101;jusies ar dz&#x12B;ves nej&#x113;dz&#x12B;bu un r&#x113;&#x137;inies ar sabiedr&#x12B;bas uzskatiem, un es tev jaut&#x101;ju: kas noticis ar agr&#x101;ko meiteni? M&#x113;&#x123;in&#x101;�u atmodin&#x101;t savu biju�o Just&#x12B;ni! &#x145;em rok&#x101;s �o s&#x113;jumi&#x146;u, dodies uz sk&#x101;bar�u aleju, lasi un atceries! Varb&#x16B;t tad kaut uz mirkli tev atmi&#x146;&#x101; piecel�os no miru�iem, varb&#x16B;t tad tu atmaigsi pret mani, varb&#x16B;t tev rad&#x12B;sies v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s, lai atkal k&#x101; sen&#x101;k m&#x16B;su acis kop&#x101; sl&#x12B;d&#x113;tu pa lapaspus&#x113;m ... Vai atceries, Justinko, vai atceries? At&#x13C;auj man k&#x101;dreiz izskaidroties zem �etr&#x101;m ac&#x12B;m. Tad es tev atkl&#x101;�u savas salauzt&#x101;s dz&#x12B;ves nosl&#x113;pumu un tu saprat&#x12B;si, ka m&#x16B;su dv&#x113;sel&#x113;m lemts m&#x16B;�&#x12B;gi pieder&#x113;t vienotrai. Ak, nebaidies! Es sl&#x101;pstu tikai p&#x113;c tavas dv&#x113;seles un nekad neaizmirs&#x12B;�u, ka no senseniem laikiem piederi vien&#x12B;gi man. Ja tu zin&#x101;tu, cik dzi&#x13C;i un negl&#x101;bjami esmu nelaim&#x12B;gs!</p><p>Zigmunts.</p><p>Vai Just&#x12B;ne atcer&#x113;j&#x101;s? Sp&#x113;c&#x12B;ga, gandr&#x12B;z reibino�a atmi&#x146;u dvesma vi&#x146;ai iesit&#x101;s galv&#x101; no �&#x12B;s maz&#x101;s gr&#x101;mati&#x146;as, kuru vi&#x146;i abi k&#x101;dreiz bija tur&#x113;ju�i rok&#x101;s, it k&#x101; t&#x101;s smagums pras&#x12B;tu visu vi&#x146;u sp&#x113;ku piep&#x16B;li; abi, viens pret otru nolieku�ies, tur d&#x101;rza gal&#x101; sk&#x101;bar�u alej&#x101; vi&#x146;i bija ac&#x12B;m urbu�ies fran�u dzejas rind&#x101;s. Vai vi&#x146;a atcer&#x113;j&#x101;s?</p><p>Katra rindi&#x146;a, katrs niec&#x12B;g&#x101;kais v&#x101;rdi&#x146;� �ai gr&#x101;mati&#x146;&#x101; vi&#x146;ai bija k&#x101; atdzimusi lakst&#x12B;galas dziesma. Acis Just&#x12B;nei pieries&#x101;s ar asar&#x101;m un augstu s&#x101;ka cil&#x101;ties kr&#x16B;tis, tad vi&#x146;a uzl&#x16B;koja divas ar zilu z&#x12B;muli sp&#x113;c&#x12B;gi pasv&#x12B;trotas rindas:</p><p><emphasis>Je viens de tn'incliner, niadatne, devant vous,</emphasis></p><p><emphasis>Mon orgueil tout entier est encore d genoux<a l:href="#bookmark10" type="note"><sup>11</sup></a></emphasis></p><p>Divas asaras Just&#x12B;nei norit&#x113;ja uz �&#x12B;m rindi&#x146;&#x101;m. Vi&#x146;a k&#x101; dz&#x12B;vu redz&#x113;ja Zigmuntu sav&#x101; priek�&#x101; uz ce|iem nometu�os... pie sav&#x101;m k&#x101;j&#x101;m... lepno Zigmuntu padev&#x12B;gi st&#x101;st&#x101;m par savas dz&#x12B;ves k&#x13C;&#x16B;m&#x113;m... vi&#x146;u nelaim&#x12B;go m&#x12B;lu. Just&#x12B;ne p&#x101;r�&#x137;&#x12B;ra da�as lapas un atkal las&#x12B;ja:</p><p><emphasis>Aimer c�est douter d�un autre et de soi-meme, C�est se voir d tour dedaigne et trahi.. .<a l:href="#bookmark11" type="note"><sup>12</sup></a></emphasis></p><p>�oreiz dzejas rindi&#x146;as uzvedin&#x101;ja Just&#x12B;ni uz cit&#x101;m dom&#x101;m. Acis k&#x13C;uva sausas, vi&#x146;a pac&#x113;la galvu un pr&#x101;toja. N&#x113;, n&#x113;! M&#x12B;l&#x113;t, tas nenoz&#x12B;m&#x113; �aub&#x12B;ties par sevi vai k&#x101;du citu, justies nicin&#x101;tai vai kr&#x101;ptai... T&#x101; nav sevis apkauno�ana un melo�ana citu priek�&#x101;. M&#x12B;l&#x113;t noz&#x12B;m&#x113; tic&#x113;t un ieskat&#x12B;ties div&#x101;s sird&#x12B;s k&#x101; skaidr&#x101; avot&#x101;, blakus noso&#x13C;ot garu un l&#x12B;dzenu ce&#x13C;u, lai, ce&#x13C;a gal&#x101; non&#x101;ku�i, var&#x113;tu abu v&#x101;rdus ierakst&#x12B;t zelta burtiem k&#x101; neiedrag&#x101;tas draudz&#x12B;bas un visa dz&#x12B;ves &#x13C;aunuma uzveic&#x113;jus ...</p><p>� Jans un Cec&#x12B;lija!</p><p>Abus v&#x101;rdus Just&#x12B;ne pateica gandr&#x12B;z bals&#x12B;, strauji aizcirta Mussela dzejo&#x13C;u s&#x113;jumi&#x146;u un piec&#x113;l&#x101;s. Pasaul&#x113; visam ir valoda. Ar&#x12B; smar�ai ir sava valoda. Liels lauku pu&#x137;u pu�&#x137;is vienk&#x101;r�&#x101; m&#x101;la kr&#x16B;z&#x113; uz galda piepild&#x12B;ja visu istabu ar savu smar�u. Just&#x12B;ne s&#x101;ka k&#x101;rtot juku juk&#x101;m saliktos ziedus. �or&#x12B;t Benedikts Kor�inskis, sievas slim&#x12B;bas nobijies un noraiz&#x113;jies, bija s&#x16B;t&#x12B;jis Just&#x12B;ni uz lauka pie priek�str&#x101;dnieka, lai uzzina, cik p&#x13C;&#x101;v&#x113;ji ieradu�ies darb&#x101;. Vi&#x146;a to var&#x113;ja izdar&#x12B;t piecpadsmit min&#x16B;t&#x113;s, bet atgriez&#x101;s m&#x101;j&#x101;s p&#x113;c div&#x101;m stund&#x101;m. Just&#x12B;ne aizkav&#x113;j&#x101;s, pa za|aj&#x101;m e�&#x101;m pl&#x16B;kdama pu&#x137;es.</p><p>Pu&#x137;es vi&#x146;a arvien bija m&#x12B;l&#x113;jusi, bet l&#x12B;dz �im nezin&#x101;ja, ne k&#x101; t&#x101;s sauc, ne ar&#x12B; ko vair&#x101;k par t&#x101;m. Tagad vi&#x146;a katru var&#x113;ja nosaukt v&#x101;rd&#x101;, pateikt, kad t&#x101; uzzied un kad vasaras beig&#x101;s vai ruden&#x12B; pagaist no zemes, kuru l&#x12B;dz �im rot&#x101;jusi. Vai k&#x101;dam var&#x113;ja ien&#x101;kt pr&#x101;t&#x101;, ka �is izskat&#x12B;gais, staltais puisis ar gai�i zilaj&#x101;m ac&#x12B;m, kas t&#x12B;rum&#x101; s&#x113;ja k&#x16B;l&#x12B;�os nop&#x13C;auto lab&#x12B;bu, kad Just&#x12B;ne tur ierad&#x101;s, b&#x16B;tu sp&#x113;j&#x12B;gs vi&#x146;ai ko iem&#x101;c&#x12B;t? Un tom&#x113;r iem&#x101;c&#x12B;ja. Ilgi staig&#x101;dami gar e�malu un pl&#x16B;kdami ziedus raibam, milz&#x12B;gam pu�&#x137;im, vi&#x146;i visu laiku run&#x101;ja, protams, ne jau par sevi, bet vien&#x12B;gi par dabu, kur&#x101; tie �odien jut&#x101;s k&#x101; br&#x12B;vi un laim&#x12B;gi b&#x113;rni.</p><p>Tagad Just&#x12B;ne atcer&#x113;j&#x101;s katru v&#x101;rdu, kas bija atskan&#x113;jis no Jana Bohatirovi�a s&#x101;rtaj&#x101;m un br&#x12B;�iem tik satrauktaj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m. Sis smalkais stiebri&#x146;� ar daudzajiem tr&#x12B;sst&#x16B;rainajiem, br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gi rievotajiem karekl&#x12B;�iem pie galotn&#x12B;tes ir tr&#x12B;sen&#x12B;te, kas, cilv&#x113;ka rokas sk&#x101;rta, �&#x137;iet k&#x101; dz&#x12B;va b&#x16B;tne. Bet �ie te ir dzegu�lini, cieti un durst&#x12B;gi, ar ziliem ziedi&#x146;iem, kas pavasar&#x12B; noder m&#x12B;|ajiem putni&#x146;iem ligzdi&#x146;u izkl&#x101;�anai. S&#x12B; ir �auksten&#x12B;te, tai lapas glu�i k&#x101; zelts, t&#x101;s pieskaroties nosl&#x113;pumaini �aukst, bet �is te zari&#x146;� ar kr&#x101;�&#x146;o ziedu ir ind&#x12B;gais bebruk&#x101;rkli&#x146;�. S&#x12B; purpursarkan&#x101; v&#x12B;sto�&#x101; lapa pieder raudenei, kas tik ko�i izce&#x13C;as za|aj&#x101; z&#x101;l&#x101;j&#x101;, bet �is lokanais kr&#x16B;mi&#x146;� ar s&#x12B;kajiem, ro�ainajiem zari&#x146;iem ir laim&#x12B;te, tas t&#x101;p&#x113;c, ka meitenes p&#x113;c t&#x101; z&#x12B;l&#x113; sev laimi. Ja tas, matos iep&#x12B;ts, uzplaukst, tad iecer&#x113;tais atbild&#x113;s ar pretm&#x12B;lu. Vai abpus&#x113;ja m&#x12B;la nav laime?</p><p>Ar �&#x137;elm&#x12B;gu smaidu uz l&#x16B;p&#x101;m Just&#x12B;ne izvilka no liel&#x101; pu�&#x137;a laim&#x12B;tes zari&#x146;u un iepina to sav&#x101; melnaj&#x101; matp&#x12B;n&#x113;. Tad nost&#x101;j&#x101;s pie va|&#x113;ja loga ar pl&#x101;no, iesmar�oto pap&#x12B;ra lapi&#x146;u, ko pa&#x146;&#x113;ma no galda. K&#x101;du br&#x12B;di t&#x101; �aukst&#x113;ja vi&#x146;ai rok&#x101; k&#x101; zeltain&#x101; �auksten&#x12B;te, tad gausi, apdom&#x12B;gi � kas zina, varb&#x16B;t iek�&#x113;ji c&#x12B;n&#x12B;dam&#x101;s, � Just&#x12B;ne to sapl&#x113;sa s&#x12B;kos gabali&#x146;os. Izmesti aiz loga, tie pagaisa saules gaismas pl&#x16B;dos. Un k&#x101; lokanais zari&#x146;� matp&#x12B;n&#x113;, t&#x101; vi&#x146;as l&#x16B;p&#x101;s vij&#x101;s klusa dziesmi&#x146;a:</p><p>Kr&#x12B;t lapas no kokiem, kas augu�as l&#x113;ni, K&#x101;ds putni&#x146;� pie kapa dzied skum&#x12B;gi, r&#x113;ni...</p></section><section><title><p><strong>III</strong></p></title><p>P&#x13C;aujas laik&#x101; Nemunas pla�ais l&#x12B;dzenums �&#x137;ita k&#x101; zelt&#x12B;ts pamats main&#x12B;gajam, zilajam debess kupolam, zem kura k&#x101; skudras ros&#x12B;j&#x101;s s&#x12B;kas b&#x16B;tnes. &#x12B;st&#x101; zemes kr&#x101;sa par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s tikai �ur un tur uz ce&#x13C;iem, kas bija apaugu�i ar retu z&#x101;li, vai agri uzartaj&#x101;s t&#x12B;rumu str&#x113;mel&#x12B;t&#x113;s. Visa p&#x101;r&#x113;j&#x101; zeme, no kokiem apaugu�ajiem uzkalniem l&#x12B;dz pa�ai Nemunas st&#x101;vajai kraujai, paloja nobriedu�&#x101;s lab&#x12B;bas zeltainaj&#x101; pl&#x16B;dum&#x101;, ko tikai viet&#x101;m p&#x101;rtrauca nop&#x13C;auto lauku ieplakas, kas t&#x101;pat kv&#x113;loja k&#x101; dzeltens zelts. Nop&#x13C;auto druvu klajumos, kas plet&#x101;s aizvien liel&#x101;ki, pac&#x113;l&#x101;s neskait&#x101;mu lab&#x12B;bas stati&#x146;u virknes, un tie�i �eit, zemei pielieku�&#x101;s, ros&#x12B;j&#x101;s s&#x12B;k&#x101;s b&#x16B;tnes. Raugoties turpat no lauka, t&#x101;s �&#x137;ita s&#x12B;kas, jo, izkais&#x12B;tas lielaj&#x101; pla�um&#x101;, t&#x101;s sl&#x12B;d&#x113;ja gar pa�u zemi. Bet, skatoties no aug�as, no m&#x101;ko&#x146;u gr&#x113;d&#x101;m, t&#x101;s b&#x16B;tu �&#x137;itu�as k&#x101; skulptoru pulki, kas izrota pasaules pamatus ar zelt&#x12B;t&#x101;m v&#x12B;tn&#x113;m. Vi&#x146;i jau ar&#x12B; bija tie, kas zemi iet&#x113;rpa zelt&#x101;, vi&#x146;u rokas bija t&#x101;s, kas miglainaj&#x101;s rudens un pavasara dien&#x101;s jauca �o br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;go vasku, lai tas svelo�aj&#x101;s vasaras dien&#x101;s izsv&#x12B;stu zelta palos, kas iestr&#x101;vos k&#x101; dz&#x12B;vino�a sula cilv&#x113;ku dz&#x12B;sl&#x101;s.</p><p>Zil&#x101;s debess svelme lija p&#x101;r noliektaj&#x101;m mugur&#x101;m, un karst&#x101; dvesma izspieda uz pier&#x113;m sviedru l&#x101;ses, kas slac&#x12B;ja zemi k&#x101; ra�ens lietus. No apak�as raugoties, t&#x101;s bija s&#x12B;kas, niec&#x12B;gas rad&#x12B;bi&#x146;as. Raugoties no aug�as � d&#x101;rg&#x101;k&#x101; metala veidot&#x101;ji, m&#x101;kslinieki, kas izdai&#x13C;o pasauli, starpnieki, kas paver zemes &#x101;res augl&#x12B;gajiem saules sk&#x101;vieniem.</p><p>Lielaj&#x101; t&#x12B;rumu pla�um&#x101;, ko tikai �aurs ce&#x13C;� �&#x137;&#x12B;ra no Bohatiras ciema, p&#x13C;&#x101;v&#x113;ji �&#x137;ita k&#x101; kust&#x12B;gs un raibs bi�u spiets. Lik&#x101;s, ka gleznot&#x101;js uz spilgti dzeltena pamata bez k&#x101;das j&#x113;gas un simetrijas b&#x16B;tu iz�&#x13C;akst&#x12B;jis da�&#x101;das kr&#x101;sas pilienus. Balt&#x101; un s&#x101;rt&#x101; kr&#x101;sa bija p&#x101;rsvar&#x101; par vis&#x101;m cit&#x101;m. Tie bija v&#x12B;rie�u krekli un sievie�u bl&#x16B;z&#x12B;tes. Pirmo baltums bija sniegaini v&#x113;ss, otro s&#x101;rtums � tv&#x12B;ksto�s.</p><p>Jau ned&#x113;&#x13C;as divas pirms p&#x13C;aujas s&#x101;kuma Bohatir&#x101; piln&#x101; spar&#x101; mazg&#x101;ja un �uva. �&#x12B;m karst&#x101;kaj&#x101;m darba dien&#x101;m gad&#x101; gatavoj&#x101;s k&#x101; lieliem sv&#x113;tkiem. Visi ciema iem&#x12B;tnieki tad vien&#x101; dien&#x101; reiz&#x113; dosies uz druv&#x101;m, katrs tad b&#x16B;s &#x13C;au�u acu priek�&#x101;, un katrs t&#x101;p&#x113;c r&#x16B;p&#x113;j&#x101;s, lai vi&#x146;a</p><p>&#x101;riene b&#x16B;tu piekl&#x101;j&#x12B;ga, pat grezna. Sievietes ilg&#x101;k, nek&#x101; parasts, uzkav&#x113;j&#x101;s upes krast&#x101;, pild&#x12B;damas gaisu ar vel&#x113;�an&#x101;s troksni, un turpin&#x101;ja ve|as mazg&#x101;�anu v&#x113;l m&#x101;j&#x101;s, l&#x12B;dz v&#x12B;rie�u krekli k|uva �ilbino�i balti. Vi&#x146;as atv&#x113;ra ' savas p&#x16B;ra l&#x101;des un vilka &#x101;r&#x101; lab&#x101;ko un skaist&#x101;ko, ko izaudu�as no vilnas un liniem m&#x101;jas st&#x101;vos. Suva ar&#x12B; jaunas bl&#x16B;zes, un pavisam nabadz&#x12B;gas bija t&#x101;s, kur&#x101;m, t&#x101;pat k&#x101; Ladisa sievai no m&#x101;ji&#x146;as zem ozola, nebija �ai laik&#x101; uz pirksta l&#x113;ts vara gredzenti&#x146;� un ne gabali&#x146;a violeta, zila vai s&#x101;rta kat&#x16B;na bl&#x16B;z&#x12B;tei. Nabadz&#x12B;gs bija ar&#x12B; tas, kas l&#x12B;dz&#x12B;gi �im zemnieciski run&#x101;jo�am Vladislavam ar kuplo, virs augst&#x101;s pieres atpaka&#x13C; atsuk&#x101;to zeltaino matu cekulu uz �o laiku nesp&#x113;ja pa�&#x16B;din&#x101;t sev jaunus stilbainos z&#x101;bakus l&#x12B;dz ce&#x13C;galiem un melnas bikses, kuru lences k&#x101; tum�as l&#x12B;nijas krustoj&#x101;s p&#x101;r �ilbino�i balto kreklu.</p><p>Turpret&#x12B; Mihals, lepn&#x101;kais puisis vis&#x101; ciem&#x101;, kas n&#x113;s&#x101;ja smaili apcirptu b&#x101;rdeli un st&#x101;vus uzskrull&#x113;tas &#x16B;sas, ap&#x123;&#x113;rbies no galvas l&#x12B;dz k&#x101;j&#x101;m gai�i dzelten&#x101;s dr&#x113;b&#x113;s, stalt&#x101; cepur&#x113;, jaunos z&#x101;bakos, bra�i k&#x101;j&#x101;s st&#x101;v&#x113;dams tuk�os ratos ar diviem zirgiem priek�&#x101;, gandr&#x12B;z au|os jo-- &#x146;oja uz t&#x12B;rumu. Mihals tikai mazliet pievald&#x12B;ja zirgus, braukdams gar&#x101;m ar k&#x16B;|iem augstu piekrautam vezumam, uz kura s&#x113;d&#x113;ja Jans Bohatirovi�s, t&#x101;pat jaun&#x101; cepur&#x113;, sakrustot&#x101;m lenc&#x113;m uz sniegbalt&#x101; krekla un gro�iem rok&#x101;s.</p><p>� Vai m&#x101;te atn&#x101;ca pal&#x12B;g&#x101;? � ska&#x13C;i jaut&#x101;ja vi&#x146;am dzeltenais ciema �v&#x12B;ts.</p><p>� K&#x101; tad cit&#x101;di? � k&#x16B;|u ved&#x113;js atsauc&#x101;s.</p><p>� Laim&#x12B;gajiem pat e&#x146;&#x123;e|i pal&#x12B;dz! Alan neviens nen&#x101;k pal&#x12B;gos! B&#x16B;tu kaut Antonija mazliet n&#x101;kusi talk&#x101;!</p><p>� Nez k&#x101;p&#x113;c vi&#x146;ai tas b&#x16B;tu j&#x101;dara? � ar tikko man&#x101;mu &#x12B;gnumu bals&#x12B; atsauc&#x101;s Jans.</p><p>� Su&#x146;a dz&#x12B;ve neprec&#x113;tam! Ja m&#x101;j&#x101; nav sievie�a, tad cilv&#x113;ks tikpat k&#x101; bez roku! Es pie&#x146;&#x113;mu tr&#x12B;s alg&#x101;dzes, p&#x13C;auj, ka �&#x146;akst vien!</p><p>� Hei! Griez ce|u! � aiz Jana vezuma atskan&#x113;ja zema, padusm&#x12B;ga balss. � Apst&#x101;ju�ies ce|a vid&#x16B; un kulsta m&#x113;lesl Tais&#x101;s, ka tiek nost no ce|a, gr&#x101;fi!</p><p>Piebrauku�ais bija Fabiana d&#x113;ls, plec&#x12B;gais, rudais, vienm&#x113;r &#x12B;gnais Adass. Aiz vi&#x146;a tuvoj&#x101;s v&#x113;l da�i vezumi, vienam no �tiem, ko vilka mazs kleper&#x12B;tis, blakus bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m un audekla dr&#x113;bes so&#x13C;oja Ladiss; otr&#x101; ar resnu, kasta&#x146;br&#x16B;nu matp&#x12B;ni p&#x101;r pleciem, ro�ain&#x101; bl&#x16B;z&#x113;, pietv&#x12B;ku�iem vaigiem st&#x101;v&#x113;ja slaida, sp&#x113;c&#x12B;ga meitene.</p><p>� Esat sveicin&#x101;ta, pana Domunta! � galanti cepuri celdams, gar&#x101;m braucot, vi&#x146;u sveicin&#x101;ja Mihals.</p><p>Meitene pac&#x113;la savas viegli izliekt&#x101;s uzacis un, pusni-cino�i smiedama, izsauc&#x101;s:</p><p>� Ak J&#x113;zus! Tas ta�u pans Mihals! Bet man lik&#x101;s, ka v&#x101;lodze tup ratos!</p><p>Un, veikli vad&#x12B;dama abus zirgus, par ko vi&#x146;u ne viens vien v&#x12B;rietis var&#x113;ja apskaust, Domunta cent&#x101;s pabraukt gar&#x101;m Jana vezumam, kas pa to laiku, naigos rik�os braukdams, iegriez&#x101;s Anzelma s&#x113;tas v&#x101;rtos un pa balt&#x101; &#x101;boli&#x146;a apaugu�o ce&#x13C;u tuvoj&#x101;s m&#x101;jai zem ra�en&#x101;s bumbieres.</p><p>Kam&#x113;r uz ce&#x13C;a skan&#x113;ja ratu r&#x12B;bo&#x146;a, aprautas, ska&#x13C;as balsis un br&#x12B;�iem, kad mij&#x101;s pretimbrauco�ie vai k&#x101;ds grib&#x113;ja aizsteigties gar&#x101;m priek�brauc&#x113;jam, izc&#x113;l&#x101;s &#x12B;sta k&#x146;ada, tikm&#x113;r p&#x101;r t&#x12B;rumu, kur &#x146;irb&#x113;ja p&#x13C;&#x101;v&#x113;ji, reiz&#x113; ar versmainajiem saules staru paliem nolaid&#x101;s dzi&#x13C;� klusums.</p><p>Liel&#x101;ki un maz&#x101;ki p&#x13C;&#x101;v&#x113;ju pulci&#x146;i, nevienm&#x113;r&#x12B;gi izkais&#x12B;ti druvu pla�um&#x101;, l&#x113;n&#x101;m, bet neatlaid&#x12B;gi tiec&#x101;s uz priek�u vair&#x101;kos virzienos. Da�i no ciema puses tuvoj&#x101;s pakalniem; citi no pakalniem Kor�inas mui�ai; un v&#x113;l citi � no uzkalni&#x146;a smil�ainajai gravai, kas bija k&#x101; v&#x101;rti lielajai gravai, kur&#x101; atdus&#x113;j&#x101;s Jans un Cec&#x12B;lija. Tikai br&#x12B;�iem p&#x101;r p&#x13C;&#x101;v&#x113;jiem uzvi&#x13C;&#x146;oj&#x101;s &#x12B;sas smieklu �altis vai pa v&#x113;jam atskan&#x113;ja ska&#x13C;i saukts v&#x101;rds, pa-. c&#x113;l&#x101;s ar troksni zvirbu&#x13C;u bars un �ur un tur asi pazib&#x113;ja sirpju t&#x113;rauda mirdzums. Atkal atgriez&#x101;s iztuk�otie un p&#x101;rzirgu vilktie rati, nogriezu�ies no ce&#x13C;a, tie nedzirdami rit&#x113;ja pa rugaini un apst&#x101;j&#x101;s v&#x113;l nenop&#x13C;autas zeltain&#x101;s lab&#x12B;bas ielenktos laukumos, s&#x12B;ca kukai&#x146;i, reiz&#x113;m ie�iep-st&#x113;j&#x101;s izbied&#x113;ts putn&#x113;ns, un visur, cik t&#x101;lu vien acs sniedza un auss uztv&#x113;ra, p&#x101;r lauku skan&#x113;ja nebeidzam&#x101; saus&#x101;s nop&#x13C;aut&#x101;s lab&#x12B;bas v&#x101;rpu sano&#x146;a, gulstoties pie zemes.</p><p>P&#x101;ris stundu pirms saulrieta Jans �odien jau k&#x101;du desmito reizi grieza savus ratus rugain&#x113; un iebrauca pla�aj&#x101; un dzi&#x13C;aj&#x101; spraug&#x101;, kur str&#x101;d&#x101;ja viena no liel&#x101;kaj&#x101;m sievie�u un v&#x12B;rie�u grup&#x101;m. Tik liela t&#x101; bija t&#x101;p&#x113;c, ka tur str&#x101;d&#x101;ja vair&#x101;kas &#x123;imenes. Kalsn&#x101;, slim&#x12B;gi b&#x101;l&#x101; Fabiana sieva iecietin&#x101;tu lakati&#x146;u ap galvu, kas tai pa pusei aizsedza s&#x12B;ko seji&#x146;u, &#x101;tri un veikli p|&#x101;va blakus savai tuklajai, druknajai meitai El�u&#x146;ai, kas jau pa gabalu d&#x16B;r&#x101;s ac&#x12B;s ar savu sarkano bl&#x16B;zi un sarkanaj&#x101;m magon&#x113;m matos, tikpat s&#x101;rt&#x101;m k&#x101; vi&#x146;as seja. Aiz vi&#x146;&#x101;m p|&#x101;va divi pusaud�i un k&#x101;ds liels, plec&#x12B;gs, ruds puisis ar sarkanu seju un mu&#x13C;&#x137;&#x12B;g&#x101; smaid&#x101; pav&#x113;rtu muti, pilnu baltiem zobiem, s&#x113;ja k&#x16B;&#x13C;us, lika pa desmit kop&#x101; un pal&#x12B;dz&#x113;ja tos iekraut ratos jaun&#x101;kajam br&#x101;lim, kas bija tikpat plec&#x12B;gs un sp&#x113;c&#x12B;gs. Visu to vi&#x146;� dar&#x12B;ja l&#x113;ni, slink&#x101;m kust&#x12B;b&#x101;m, k&#x101; aizmidzis. Aiz vi&#x146;a k&#x101; ne�&#x137;irama &#x113;na s&#x113;d&#x113;ja vai kust&#x113;j&#x101;s melns, pinkains suns. Saimnieks un vi&#x146;a suns visu laiku gor&#x12B;j&#x101;s, staip&#x12B;j&#x101;s, �&#x101;v&#x101;j&#x101;s. Suns reiz&#x113;m pac&#x113;la galvu, un tad vi&#x146;i raudz&#x12B;j&#x101;s viens otram ac&#x12B;s. Saimnieks sm&#x113;j&#x101;s, zobus r&#x101;d&#x12B;dams.</p><p>� Kas ir, Sargas? Vai neiesim uz Nemunu? Pie Ne-munas lab&#x101;k, he, he, he!</p><p>Suns nostaip&#x12B;j&#x101;s un pagrieza galvu uz Nemunas pusi.</p><p>� Nevar, Sargas, nevar! Neviens m&#x16B;s nelaid&#x12B;s uz Nemunu, he, he, he!</p><p>� Julek! � nod&#x101;rd&#x113;ja vienm&#x113;r par kaut ko sap&#x12B;ku�&#x101; Adasa balss.�� Vai tu, k&#x101;j&#x101;s st&#x101;v&#x113;dams, guli, ko? Dod �urp, gr&#x101;f, k&#x16B;&#x13C;us!</p><p>� Julek! � p&#x113;c &#x12B;sa br&#x12B;ti&#x146;a ska&#x13C;i sauca El�u&#x146;a. � Vai tu jau gul&#x113;t nolicies? Vareni! Guli vien, lai lab&#x12B;ba izbirst zem&#x113;!</p><p>Un lielais puisis, kas tie�&#x101;m vis&#x101; augum&#x101; bija izstiepies rug&#x101;jos un laisk&#x101;s rokas iegremd&#x113;jis Sargasa pink&#x101;s, piec&#x113;l&#x101;s, izstaip&#x12B;j&#x101;s un s&#x101;ka atkal siet k&#x16B;&#x13C;us.</p><p>Ar&#x12B; t&#x101;l&#x101;k, aiz katr&#x101;m desmit vai p&#x101;rdesmit streij&#x101;m, s&#x101;rtoj&#x101;s un zilgoja sievie�u un meite&#x146;u bl&#x16B;z&#x12B;tes, dzirkst&#x12B;ja spilgtie kr&#x101;sainie lakati&#x146;i k&#x101; sarkani un dzelteni ziedi; pie vienas no nenop&#x13C;autaj&#x101;m streij&#x101;m veikli loc&#x12B;j&#x101;s Domuntas alg&#x101;dzes un vi&#x146;a pati, te p&#x13C;audamas, te k&#x16B;&#x13C;u vezumus vezdamas uz m&#x101;ju, bet lauka pret&#x113;j&#x101; mal&#x101;, k&#x101;d&#x101; nenop&#x13C;aut&#x101;s lab&#x12B;bas ielok&#x101;, t&#x101;lu no citiem at�&#x137;irts, l&#x12B;k&#x146;&#x101;ja vientu&#x13C;�, pamests cilv&#x113;ku p&#x101;ris. V&#x12B;rietis bija bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m, visgar&#x101;m &#x123;&#x113;rbies rupj&#x101;s, pel&#x113;k&#x101;s pakulu dr&#x113;b&#x113;s, bet sieviete tum�&#x101;s, novalk&#x101;t&#x101;s dr&#x101;n&#x101;s, ar nodilu�u lakati&#x146;u ap galvu. Vi&#x146;u streij&#x101; st&#x101;v&#x113;ja mazs, ratos iej&#x16B;gts kleper&#x12B;tis un lakatos iev&#x12B;st&#x12B;ts da�us m&#x113;ne�us vecs b&#x113;rni&#x146;�. Neviens vi&#x146;iem nepal&#x12B;dz&#x113;ja, neviens pat no tiem, kam ar sirpi un k&#x16B;li gad&#x12B;j&#x101;s iet gar&#x101;m, vi&#x146;us neuzrun&#x101;ja. Tas bija visnabadz&#x12B;g&#x101;kais Bohatiru ciema iem&#x12B;tnieks, t&#x101;s b&#x16B;di&#x146;as saimnieks, kurai nebija ne kr&#x101;sns, ne d&#x101;rza, t&#x101;s, kas atrad&#x101;s zem ozola, un t&#x101; bija vi&#x146;a sieva � zemniece.</p><p>Visi �ie &#x13C;audis str&#x101;d&#x101;ja tik tuvu cits citam nevis t&#x101;p&#x113;c, ka streijas b&#x16B;tu vi&#x146;u viengabalains, kop&#x113;js &#x12B;pa�ums, bet t&#x101;p&#x113;c, ka atsevi�&#x137;ie lauci&#x146;i �aj&#x101; l&#x12B;dzenum&#x101; bija sajaukti tik sare�&#x123;&#x12B;t&#x101; mud�ekl&#x12B;, ka, no malas raugoties, sve�a acs nekad to nesp&#x113;tu atrisin&#x101;t, tas pa sp&#x113;kam bija vien&#x12B;gi to &#x12B;pa�niekiem.</p><p>Nevienam no vi&#x146;iem nebija visa zeme vien&#x101; gabal&#x101; un tie�i savas m&#x101;jas apk&#x101;rtn&#x113;. Katrs lauks pieder&#x113;ja daudziem, tika sadal&#x12B;ts streij&#x101;s, k&#x101; pagad&#x12B;j&#x101;s, un t&#x101;s bija izm&#x113;t&#x101;tas juku juk&#x101;m. Katrs pats zin&#x101;ja, kur atrodas vi&#x146;a t&#x12B;ruma drumstala, un staig&#x101;ja no vienas uz otru ar arklu, s&#x113;tuvi, izkapti un sirpi.</p><p>�aj&#x101; t&#x12B;rum&#x101; Jana un Anzelma gabali&#x146;� atrad&#x101;s blakus tam, uz kura str&#x101;d&#x101;ja Fabiana saime. Anzelma streij&#x101; str&#x101;d&#x101;ja tikai divas sievietes � k&#x101;da jauna, smuidra meitene, kuras maig&#x101; seja pat p&#x113;c dienas smag&#x101; darba tikai mazliet bija pies&#x101;rtusi un valgana no sviedriem, un otra � sp&#x113;c&#x12B;ga, musku&#x13C;ota sieviete, taisna k&#x101; svece, gadus piecdesmit veca. Ka vi&#x146;ai gadu piecdesmit, to var&#x113;ja spriest tikai p&#x113;c daudzaj&#x101;m krunk&#x101;m tum�aj&#x101;, liesaj&#x101; sej&#x101;, bet spar&#x12B;g&#x101;s, mazliet nervoz&#x101;s kust&#x12B;bas, maz&#x101;s, tum�i mirdzo�&#x101;s acis, baltie zobi, kas br&#x12B;�iem pazib&#x113;ja aiz nov&#x12B;tu�aj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m, dar&#x12B;ja vi&#x146;u v&#x113;l glu�i jaunu.</p><p>Sieviete p&#x13C;&#x101;va &#x101;tri un dedz&#x12B;gi, veikli, tverdama lielas lab&#x12B;bas saujas un l&#x12B;dzeni pie pa�as zemes nogriezdama. Ta�u, ikreiz izsliedam&#x101;s, lai nomestu nop&#x13C;auto sauju pie cit&#x101;m sev aizmugur&#x113;, vi&#x146;a k&#x101;du uzrun&#x101;ja, zobgal&#x12B;gi smaid&#x12B;dama, �&#x137;elm&#x12B;gi uzl&#x16B;koja, pla�i ar rok&#x101;m apmezdama loku, sirpim jautri gais&#x101; nozibsnot.</p><p>Balt&#x101;, uz kr&#x16B;t&#x12B;m krusteniski ar lakatu p&#x101;rsiet&#x101; krekl&#x101;, &#x12B;sos, sarkani zili sv&#x12B;trotos lindrakos, ar mazu baltu kat&#x16B;na mic&#x12B;ti virs iesirmajiem matiem, vi&#x146;a bija visjautr&#x101;k&#x101;, viskust&#x12B;g&#x101;k&#x101;, visrun&#x12B;g&#x101;k&#x101; no vis&#x101;m p&#x13C;&#x101;v&#x113;j&#x101;m, lai gan ar&#x12B; visvec&#x101;k&#x101;.</p><p>Sievietes un meitenes tur&#x113;j&#x101;s vi&#x146;ai pret?, reiz&#x113;m pat sap&#x12B;kdamas, kad vi&#x146;a t&#x101;m p&#x101;rmeta gauso p&#x13C;au�anu, izaicin&#x101;dama uz sacens&#x12B;bu; citai vi&#x146;a bad&#x12B;ja ac&#x12B;s, ka kavalieris to pametis, apprec&#x113;dams otru, v&#x113;l k&#x101;dai pare&#x123;oja p&#x113;c p&#x13C;aujas l&#x12B;ksmas k&#x101;zas. Pui�i par vi&#x146;u pa�u sm&#x113;ja, jaut&#x101;dami, k&#x101; j&#x16B;tas vi&#x146;as tre�ais v&#x12B;rs un cik reizes vi&#x146;a v&#x113;l dom&#x101;jot prec&#x113;ties. Pa�laik vi&#x146;a jau labu br&#x12B;di bija p&#x101;rtraukusi darbu un, st&#x101;v&#x113;dama k&#x101;das uz k&#x16B;&#x13C;iem s&#x113;do�as meitenes priek�&#x101;, ska&#x13C;i skaidroja:</p><p>� Vai tu, meiten&#x12B;t, zini, k&#x101; mu&#x13C;&#x137;i var paz&#x12B;t? P&#x113;c t&#x101;, k&#x101; vi&#x146;� smejas. Vi&#x146;i p&#x101;rmet man, ka esmu tre�o reizi prec&#x113;jusies. Ko dom&#x101;! Vai es vain&#x12B;ga, ka manus dz&#x12B;ves draugus dievi&#x146;� pie&#x146;em, bet mans raksturs ir t&#x101;ds, ka bez m&#x12B;lest&#x12B;bas un m&#x16B;�a drauga nevaru iztikt. Kad ar Je�u, Janeka t&#x113;vu notika nelaime ...</p><p>Vi&#x146;a pam&#x101;ja ar roku P&#x101;rnemunas me�a virzien&#x101;.</p><p>� P&#x113;c nepilniem diviem gadiem izg&#x101;ju pie Jasmonta. &#x13B;audis tad vis&#x101;di t&#x113;rg&#x101;ja. Teica � tuk�s sievi�&#x137;is, tik &#x101;tri aizmirsusi savu draugu! Nu labi. J&#x16B;s varat spriest t&#x101;, es atkal �it&#x101;. K&#x101;ds tur miru�ajam labums, ja palic&#x113;js nokaujas ar b&#x113;d&#x101;�anos? Lai dievi&#x146;� nelai&#x137;im pie�&#x137;ir debesu valst&#x12B;bu, bet m&#x113;s par savu m&#x16B;�&#x12B;go m&#x12B;lest&#x12B;bu alt&#x101;ra priek�&#x101; pazv&#x113;r&#x113;sim. Viens mirst, otrs dzimst, bet no b&#x113;d&#x101;m tikpat maz labuma k&#x101; no &#x101;�a vilnas un piena!</p><p>Un d&#x16B;�&#x12B;g&#x101; sieva sm&#x113;j&#x101;s, galvu atg&#x101;zusi, tad turpin&#x101;ja:</p><p>� Tu, meiten&#x12B;t, smejies. Lai jau. Bet, nudien, pareizi saku. Manupr&#x101;t, pasaul&#x113; tikai divas v&#x113;rt&#x12B;gas lietas � m&#x12B;lest&#x12B;ba un uzticams draugs. T&#x101;da nu reiz esmu. Jas-montu, Anto&#x13C;kas t&#x113;vu, dievs man at&#x146;&#x113;ma p&#x113;c desmit m&#x12B;lest&#x12B;bas pilniem gadiem. S&#x113;roju t&#x101;pat k&#x101; p&#x113;c Je�a, bet, kad bija pag&#x101;jis gads, satiku Sta�inski no Sta�inas. Atkal nok&#x13C;uvu &#x13C;au�u valod&#x101;s. Nu, protams. J&#x16B;s dom&#x101;jat savu, es atkal savu. P&#x113;c dienas n&#x101;k nakts, p&#x113;c nakts diena. Smiekli ir lab&#x101;ki par asar&#x101;m. Posts man bija tikai ar b&#x113;rnu. Ar Sta�inski m&#x113;s abi k&#x101; divi balod&#x12B;�i, bet vi&#x146;� bija atraitnis, m&#x101;ja pilna savu b&#x113;rnu, un meiti&#x146;as d&#x113;&#x13C; negrib&#x113;ja mani &#x146;emt. �K&#x101; tad es lai varu,� saka, �pie saviem septi&#x146;iem v&#x113;l &#x146;emt kl&#x101;t tavu par astoto.� Dievi&#x146; augstais! Vai tie�&#x101;m lai es t&#x101; palieku l&#x12B;dz m&#x16B;�a galam bez m&#x12B;lest&#x12B;bas un uzticama drauga! Pa&#x146;&#x113;mu Anto&#x13C;kuun novedu pie Janeka. �Te, d&#x113;li&#x146;, b&#x16B;s tev m&#x101;si&#x146;a. Audz&#x113; vi&#x146;u, ar laiku b&#x16B;s tev pal&#x12B;gs.� Vi&#x146;am toreiz bija gadu divdesmit, 'vi&#x146;ai � se�i. Anzelms neganti noskait&#x101;s. �Saki, � k&#x101;p&#x113;c tu pati sava b&#x113;rna negribi audzin&#x101;t? Gribi sev tre�o sievas pl&#x101;ceni cept! Z&#x113;ns jau t&#x101; nekopts dz&#x12B;vo, kas lai vi&#x146;u pieskata?� Bet Janeks pats vi&#x146;am uzplij&#x101;s: �&#x145;em, t&#x113;voc&#x12B;t, m&#x101;si&#x146;u, nu &#x146;em. K&#x101;p&#x113;c Vi&#x146;ai j&#x101;cie� aud�ut&#x113;va p&#x101;rest&#x12B;bas, ja var lab&#x101;k dz&#x12B;vot pie mums, bet, kad mazliet paaugsies, � b&#x16B;s mums pa�iem kop&#x113;ji&#x146;a.� Anto|ka! Varb&#x16B;t nav taisn&#x12B;ba, ka vi&#x146;� t&#x101; teica? ... L&#x16B;k, k&#x101;ds vi&#x146;� ir! Cits meiten&#x12B;ti b&#x16B;tu atgr&#x16B;dis, bet vi&#x146;� to pieglauda, uz rok&#x101;m n&#x113;s&#x101;ja, &#x113;din&#x101;ja, &#x123;&#x113;rba un pie gad&#x12B;juma mani v&#x113;l mierin&#x101;ja: �Zini, m&#x101;mi&#x146;, Anto|ka ir vesela, pie&#x146;emas augum&#x101;!� L&#x16B;k, k&#x101;ds vi&#x146;� ir! Anto&#x13C;ka, varb&#x16B;t es nerun&#x101;ju paties&#x12B;bu?</p><p>Un d&#x16B;�&#x12B;g&#x101;s sievas jautraj&#x101;s, mirdzo�aj&#x101;s ac&#x12B;s ieries&#x101;s asaras. Vi&#x146;a t&#x101; ie�&#x113;lin&#x101;j&#x101;s, ka pat mute savilk&#x101;s uz raud&#x101;m un acis bija j&#x101;izslauka ar priek�autu.</p><p>Smuidr&#x101; Anto|ka izsl&#x113;j&#x101;s k&#x101; lokana kl&#x16B;ga un, sirpjiem zibot, abas rokas gurdeni virs galvas pac&#x113;lusi, atbild&#x113;ja:</p><p>� Lab&#x101;ka par vi&#x146;u, nudien, pasaul&#x113; man neviena nava. Pie vi&#x146;a dz&#x12B;vodama, nek&#x101;du b&#x113;du neesmu redz&#x113;jusi. Kop&#x101; str&#x101;d&#x101;jam, kop&#x101; l&#x12B;ksmojam, bet, kas vien smag&#x101;ks, to vi&#x146;� padara ...</p><p>Meitene atkal noliec&#x101;s, un ar&#x12B; p&#x13C;&#x101;p&#x12B;g&#x101; m&#x101;te jau grib&#x113;ja s&#x101;kt p|aut, kad Fabiana sieva, nep&#x101;rtraukdama darbu, spiedz&#x12B;g&#x101; balsti&#x146;&#x101; iedzied&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Bet beigas ir t&#x101;das, ka tev, Sta�inska, ir divi b&#x113;rni, ta�u nevienu pati neesi izaudzin&#x101;jusi...</p><p>Vien&#x101; mirkl&#x12B; sastr&#x101;d&#x101;t&#x101;, kalsn&#x101; Sta�inskas roka atrad&#x101;s s&#x101;nos iesprausta. Un vi&#x146;a drusku smalk&#x101;k&#x101; bals&#x12B; nek&#x101; iepriek� atsauc&#x101;s:</p><p>� Izaudzin&#x101;jusi neesmu, bet lab&#x101;ki par visiem citiem man ir. T&#x101; ja! � un gardi nosm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� K&#x101; dzeguze!� ironiski atkal novilka Fabiana sieva.</p><p>Sai br&#x12B;d&#x12B; br&#x16B;n&#x12B;�a un pals&#x101; vilkti rati klusu iegriez&#x101;s rugain&#x113;.</p><p>� Ak J&#x113;zus! � izsauc&#x101;s Jans, nol&#x113;cis no ratiem, pirms zirgi bija apst&#x101;ju�ies, un p&#x101;ris so&#x13C;os atrad&#x101;s pie k&#x16B;&#x13C;iem, kur, m&#x101;tei pagrie�oties s&#x101;nis, paman&#x12B;ja s&#x113;�am k&#x101;du sievieti salmu kr&#x101;sas t&#x113;rp&#x101;, kas saul&#x113; zalgot zalgoja. / �</p><p>L&#x12B;ksm&#x101;, sirsn&#x12B;g&#x101; prieka laist&#x12B;j&#x101;s Just&#x12B;nes seja, kad vi&#x146;a, palikdama zemaj&#x101; s&#x113;dekl&#x12B;, pac&#x113;la acis uz pien&#x101;ku�o Janu un strauji, steidz&#x12B;gi sniedza sveicienam roku. Jans ab&#x101;m plaukst&#x101;m satv&#x113;ra pasniegto roku un, zemu noliecies, mirkli piesk&#x101;r&#x101;s tai ar l&#x16B;p&#x101;m.</p><p>� Es jau drusku cer&#x113;ju, ka j&#x16B;s �odien atn&#x101;ksiet pie mums, tik&#x101;t ta�u izteikusi v&#x113;l&#x113;�anos pal&#x16B;koties tuvum&#x101; uz zemnieku darbu; un tom&#x113;r, l&#x12B;dzko ieraudz&#x12B;ju j&#x16B;s te s&#x113;�am, man tikpat k&#x101; saul&#x12B;te atsp&#x12B;d&#x113;ja ...</p><p>� �odien saule ne tikvien sp&#x12B;d, bet taisni �ilbina, � ugun&#x12B;gam s&#x101;rtumam p&#x101;rkl&#x101;jot pieri un vaigus, Just&#x12B;ne sm&#x113;j&#x101;s.</p><p>Var&#x113;ja likties, ka Janam satumst seja no meitenes smiekliem.</p><p>� J&#x16B;s tikai jokojaties, � rokas gar s&#x101;niem nolaizdams, Jans klusu sac&#x12B;ja.</p><p>� Vi&#x146;� pareizi teica, � sarun&#x101; iejauc&#x101;s m&#x101;te, atkal atliekdama muguru un nost&#x101;dam&#x101;s blakus d&#x113;tam. � �odien jau ned&#x113;&#x13C;a, kop� te esmu, visu laiku skatos, t&#x101;da k&#x101; gr&#x16B;tsird&#x12B;ba vi&#x146;am uzkritusi. Str&#x101;d&#x101; tik sadr&#x16B;mis, ka vesel&#x101;m stund&#x101;m ne v&#x101;rda nepasaka. Dara visu, k&#x101; vajag, bet bez prieka ... ne pajokojas, ne padzied ... un, kad uzprasu: �Kas tev, Janek, kai�?� � tad tikai atbild: �Man m&#x101;mi&#x146;, tum�s vien ac&#x12B;s ...�</p><p>� Kas nu, m&#x101;t, par to ko run&#x101;t! � Jans neapmierin&#x101;ti p&#x101;rtrauca vi&#x146;u. � &#x136;ersimies lab&#x101;k pie darba!</p><p>� Bet vec&#x101;, it k&#x101; grib&#x113;dama vi&#x146;u atstumt, pakustin&#x101;ja elkoni un m&#x12B;&#x146;&#x101;dam&#x101;s, galvu krat&#x12B;dama, ac&#x12B;m �&#x137;elm&#x12B;gi mirdzot, s&#x101;ka nosl&#x113;pumaini �ukst&#x113;t:</p><p>� T&#x101; jau ir. Es labi zinu, no k&#x101; t&#x101;da gr&#x16B;tsird&#x12B;ba un k&#x101;p&#x113;c viss liekas tik tum�s. Puisim jau tr&#x12B;sdesmit gadu, bet dz&#x12B;vo bez m&#x12B;lest&#x12B;bas. Laiks prec&#x113;ties ...</p><p>� Ko tu par t&#x101;d&#x101;m liet&#x101;m run&#x101;! � �oreiz strauji un, ac&#x12B;m dusm&#x12B;gi iemirdzoties, vi&#x146;u p&#x101;rtrauca Jans.</p><p>� Protams, bet k&#x101;p&#x113;c lai nerun&#x101;tu? � a�i paraust&#x12B;jusi plecus un pagriezusi galvu, atjaut&#x101;ja m&#x101;te. � Redziet, pana, Jans un Jadvidze Domunta � vi&#x146;i jau no b&#x113;rn&#x12B;bas viens otru m&#x12B;l... t&#x113;vocis to vien tik gaida, lai dotu savu sv&#x113;t&#x12B;bu ... ari vi&#x146;as vect&#x113;vs savu sv&#x113;t&#x12B;bu neliegs ...</p><p>� Ejam, m&#x101;t, p&#x13C;aut! � gandr&#x12B;z klieg�us iesauc&#x101;s puisis.</p><p>� Protams, meitene vi&#x146;am tikpat k&#x101; rad&#x12B;ta... str&#x101;d&#x12B;ga, god&#x12B;ga, dai&#x13C;a ... &#x12B;sta l&#x12B;gava ... Vi&#x146;a no vect&#x113;va mantos visu saimniec&#x12B;bu, run&#x101;, ka pieci t&#x16B;ksto�i rub&#x13C;u v&#x113;rt&#x12B;b&#x101; esot...</p><p>Velti vec&#x101; �oreiz m&#x113;&#x123;in&#x101;ja Janu atkal atstumt ar elkoni. D&#x113;ls sp&#x113;c&#x12B;gi, gandr&#x12B;z dzel�aini sa&#x146;&#x113;ma to aiz rokas.</p><p>� J&#x101;, j&#x101;, � m&#x101;te v&#x113;l grib&#x113;ja turpin&#x101;t, � bija t&#x101;ds br&#x12B;dis, kad vi&#x146;u starp&#x101; jau s&#x101;k&#x101;s m&#x12B;lest&#x12B;ba ...</p><p>Bet tagad Jana seja no pieres l&#x12B;dz pat iedegu�ajam kaklam k&#x13C;uva tum�i sarkana un no gai�i zilaj&#x101;m ac&#x12B;m �&#x137;&#x12B;l&#x101;s zibe&#x146;i.</p><p>� Ej, m&#x101;t, lab&#x101;k p&#x13C;aut un nerun&#x101; mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas! � Un, vilkdams vi&#x146;u ies&#x101;kt&#x101; spail&#x113;, ar&#x12B; pats dev&#x101;s pie vezuma.</p><p>Jautr&#x101; sieviete s&#x101;ka ska&#x13C;i smieties.</p><p>� Vai, cik tu k&#x13C;uvis kaun&#x12B;gs! Par m&#x12B;lest&#x12B;bu un prec&#x113;�anos pat iemin&#x113;ties vairs nedr&#x12B;kst&#x113;s. Vienalga, kad pien&#x101;ks laiks, gan apprec&#x113;sies!</p><p>� Bet ja neapprec&#x113;�os? ... L&#x16B;k, no&#x146;em�os un neprec&#x113;�os nekad! � cepuri zem&#x113; nosviezdams un k&#x16B;li celdams, izsauc&#x101;s Jans. � V&#x113;l t&#x101;ds nav piedzimis, kas var&#x113;tu mani piespiest ko dar&#x12B;t!</p><p>Un, kad vi&#x146;�, lepni galvu atg&#x101;zis, l&#x16B;pu uzmetis, sp&#x113;c&#x12B;g&#x101;m, veikl&#x101;m rok&#x101;m s&#x101;ka kraut k&#x16B;&#x13C;us vezum&#x101;, tad nebija gr&#x16B;ti notic&#x113;t, ka vi&#x146;am netr&#x16B;kst ne sava pr&#x101;ta, ne gribas. Ta�u labi var&#x113;ja saskat&#x12B;t vi&#x146;a sej&#x101; to gr&#x16B;tsird&#x12B;bu un skumjas, par ko tika st&#x101;st&#x12B;jusi m&#x101;te. Vi&#x146;a meln&#x12B;gsn&#x113;jie vaigi bija iekritu�i un seja k&#x13C;uvusi iegarena, bet, kad nomierin&#x101;jies vi&#x146;� ritmiski s&#x101;ka mest k&#x16B;&#x13C;us vezum&#x101; un nogrima dom&#x101;s, tad pier&#x113;, kas bija krietni gai�&#x101;ka nek&#x101; vaigi, ievilk&#x101;s dzi&#x13C;a grumba.</p><p>Uz bridi izrais&#x12B;ju�&#x101;s sarunas noklusa, un druv&#x101; atkal klus&#x113;dami cent&#x12B;gi str&#x101;d&#x101;ja. L&#x113;ns vakara v&#x113;ji&#x146;� viegli gl&#x101;st&#x12B;ja nenop&#x13C;aut&#x101;s lab&#x12B;bas v&#x101;rpas un &#x12B;siem akordiem piebalsoja sauso salmu monotonajai, nerimsto�ajai �alko&#x146;ai, kr&#x12B;tot zem sirpja asme&#x146;a, un stati&#x146;os ce&#x13C;amo k&#x16B;l&#x12B;�u �auksto&#x146;ai. P&#x13C;&#x101;v&#x113;ju garie un strupie, resnie un �maugie augumi, ko�&#x101;s dr&#x101;n&#x101;s t&#x113;rpti, klus&#x113;jot visu laiku .c&#x113;l&#x101;s un atkal noliec&#x101;s un, mazliet atpaka&#x13C; pagrie�oties, lika garo, v&#x101;rpoto stiebru saujas uz izstieptaj&#x101;m gr&#x12B;st&#x113;m. Br&#x12B;�iem viena otra p|&#x101;v&#x113;ja ar &#x101;tru rokas'kust&#x12B;bu no<sub>: </sub>slauc&#x12B;ja piedurkn&#x113; nosv&#x12B;du�o pieri, ska&#x13C;i nop&#x16B;t&#x101;s. Pie vi&#x146;u k&#x101;j&#x101;m reiz&#x113; ar v&#x101;rp&#x101;m krita ro�ainie koka&#x13C;i, sarkan&#x101;s magones un zil&#x101;s rudzupu&#x137;es; bet zemie, violetie zirn&#x12B;�i, s&#x12B;k&#x101;s kumel&#x12B;tes un pinkain&#x101;s spurdzes palika neskartas durst&#x12B;gajos rug&#x101;jos; reiz&#x113;m, vi&#x146;u rok&#x101;m pieskaroties, pac&#x113;l&#x101;s gais&#x101; un aizlidoja nozied&#x113;ju�o piene&#x146;u p&#x16B;kas; reiz&#x113;m da�us so|us no vi&#x146;u noliektaj&#x101;m galv&#x101;m uzspurdza izbied&#x113;ts putns un, gaisu �&#x137;eldams, nozuda atkal nez kur, varb&#x16B;t nep&#x13C;autaj&#x101; lab&#x12B;b&#x101;.</p><p>K&#x101;d&#x101; viet&#x101; uz vair&#x101;kiem kop&#x101; saliktiem k&#x16B;&#x13C;iem dom&#x12B;ga, seju rok&#x101;s atbalst&#x12B;jusi, s&#x113;d&#x113;ja Just&#x12B;ne. Vi&#x146;a nopietni, uzman&#x12B;gi v&#x113;roja sav&#x101; priek�&#x101; str&#x101;d&#x101;jo�os cilv&#x113;kus. Kop� t&#x101;s dienas, kad vi&#x146;a bija pirmo reizi sp&#x113;rusi k&#x101;ju Anzelma un Jana s&#x113;t&#x101;, kop� t&#x101; vakara, kad kop&#x101; ar tiem bija atgriezusies no Jana un Cec&#x12B;lijas gravas un pavad&#x12B;jusi p&#x101;ris stundu zem vi&#x146;u jumta, Just&#x12B;ne �&#x137;ita atrodamies k&#x101;d&#x101; cit&#x101;, v&#x113;l nepaz&#x12B;t&#x101; pasaul&#x113;. L&#x12B;dz �im, dz&#x12B;vodama turpat kaimi&#x146;os, vi&#x146;a zin&#x101;ja tikai par t&#x101;s esam&#x12B;bu. Tagad Just&#x12B;ne taj&#x101; iejut&#x101;s daudz dzi&#x13C;&#x101;k. K&#x101; nesen vi&#x146;a bija noskaidrojusi nosaukumus un &#x12B;pa�&#x12B;bas daudziem smar�&#x12B;giem augiem, kurus tik labpr&#x101;t apl&#x16B;koja un pl&#x16B;ca, t&#x101;pat vi&#x146;a bija paguvusi noskaidrot ar&#x12B; daudzu cilv&#x113;ku v&#x101;rdus un darbus. Klai&#x146;ojot pa apk&#x101;rtni, kas vi&#x146;u aizvien bija pievilkusi, un v&#x113;rojot &#x13C;audis, kurus l&#x12B;dz �im nebija pazinusi, Just&#x12B;n&#x113; mod&#x101;s zi&#x146;k&#x101;re un vajadz&#x12B;ba visu p&#x101;rdom&#x101;t. K&#x101; ra�eni plauksto�s zieds, svaigas rasas piebiris, neskait&#x101;mu kr&#x101;su zaig&#x101; dzirkst&#x12B;dam&#x101;s, pav&#x113;r&#x101;s tuv&#x101; darba aina, aizpild&#x12B;dama to lielo, tum�o tuk�umu, ko Just&#x12B;ne jau labi sen bija atkl&#x101;jusi, kad, piev&#x113;rusi acis, daudzk&#x101;rt tika m&#x113;&#x123;in&#x101;jusi iel&#x16B;koties sev&#x12B; un sav&#x101; dz&#x12B;v&#x113;.</p><p>Tagad vi&#x146;a ar dro�u, trauksm&#x12B;gu, visu aptvero�u skatienu v&#x113;roja apk&#x101;rt&#x113;jo rosmi. Reiz&#x113;m vi&#x146;a nez k&#x101;p&#x113;c sajuta lielu, pacil&#x101;jo�u prieku. Varb&#x16B;t tas c&#x113;l&#x101;s no saules zelt&#x12B;taj&#x101;m druv&#x101;m, varb&#x16B;t no ziedu pieb&#x101;rst&#x12B;t&#x101;s rugaines, varb&#x16B;t to uzv&#x113;d&#x12B;ja.putnu sp&#x101;rnu v&#x113;zieni vai v&#x113;sma, atsteigusies no upes puses. Reiz&#x113;m lielisk&#x101;, gleznain&#x101; aina uzbangoja Just&#x12B;n&#x113; saj&#x16B;smu; tad vi&#x146;a sasl&#x113;j&#x101;s un vi&#x146;ai gri- . b&#x113;j&#x101;s celt savas tuk�&#x101;s rokas aug�up, k&#x101; p&#x13C;&#x101;v&#x113;jas to dar&#x12B;ja ar v&#x101;rpu sauj&#x101;m, it k&#x101; l&#x16B;gdamas vai pilnas nepaciet&#x12B;bas. Bija ar&#x12B; mirk|i, kad v&#x101;rpu nerimsto�&#x101;, saus&#x101; sano&#x146;a Just&#x12B;nei �&#x137;ita k&#x101; zemes balss. Ne velti agr&#x101;kais sirdsdraugs vi&#x146;ai atg&#x101;din&#x101;ja biju�o aizrau�anos un sap&#x146;us. Ar&#x12B; tagad mirdzo�&#x101;m ac&#x12B;m, smaid&#x101; puspav&#x113;rt&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m noliekusies vi&#x146;a ieklaus&#x12B;j&#x101;s zemes �ukstos, it k&#x101; t&#x16B;l&#x12B;t grib&#x113;tu nosl&#x12B;d&#x113;t no k&#x16B;|iem un pieplakt pie zemes kr&#x16B;ts.</p><p>Aizvien sp&#x113;c&#x12B;g&#x101;k �alca v&#x101;rpas zem cent&#x12B;go p&#x13C;&#x101;v&#x113;ju sirpjiem, aizvien duno�&#x101;k krita vezum&#x101; raiti mestie k&#x16B;&#x13C;i... Just&#x12B;ne pac&#x113;la no svaigu salmu smar�as p&#x101;rpl&#x16B;din&#x101;t&#x101;s un s&#x12B;ku ziedu izraibin&#x101;t&#x101;s zemes savu seju, t&#x101; bija mazliet nob&#x101;lusi, stinga, &#x12B;s&#x101; br&#x12B;d&#x12B; k&#x13C;uvusi vec&#x101;ka par vair&#x101;kiem gadiem, apdzisu�&#x101;s acis mikluma pilnas. D&#x12B;vaina mulsuma p&#x101;r&#x146;emta, vi&#x146;a p&#x113;k�&#x146;i sajuta sevi it k&#x101; nel&#x16B;gtu vie�&#x146;u �ai viet&#x101;, sve�u un nevienam nevajadz&#x12B;gu k&#x101; nez&#x101;li v&#x101;rpu vid&#x16B;, un gras&#x12B;j&#x101;s piecelties. Tom&#x113;r atkal aps&#x113;d&#x101;s un nemiera pilna raudz&#x12B;j&#x101;s visapk&#x101;rt. Mirkli skatiens atd&#x16B;r&#x101;s net&#x101;lu st&#x101;vo�aj&#x101; Jan&#x101;.</p><p>Jau labu br&#x12B;di, p&#x101;rtraucis darbu, vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja pie pus-kraut&#x101; vezuma un tik cie�i v&#x113;roja Just&#x12B;ni, ka pat galvu bija pastiepis uz priek�u un baltaj&#x101; pier&#x113; tam �&#x137;&#x113;rs&#x101;m iegulas dzi&#x13C;a rieva. Gar&#x101;s dak�as sl&#x12B;pi pret zemi nolaidis, vi&#x146;� satumsu�&#x101;m ac&#x12B;m cie�i, neatlaid&#x12B;gi v&#x113;r&#x101;s meiten&#x113;. P&#x113;k�&#x146;i dak�as vi&#x146;am izsl&#x12B;d&#x113;ja no rok&#x101;m. Vien&#x101; acumirkl&#x12B; Jans atrad&#x101;s blakus Just&#x12B;nei; �&#x137;ita, ka vi&#x146;� to t&#x16B;l&#x12B;t satvers aiz rokas, ta�u tikai klusin&#x101;t&#x101;�bals&#x12B; izdab&#x16B;ja:</p><p>� Kas jums notika? K&#x101;p&#x113;c j&#x16B;s tik p&#x113;k�&#x146;i noskum&#x101;t? Pat asaras ac&#x12B;s ... K&#x101;d&#x113;&#x13C;? ...</p><p>V&#x101;rdi, s&#x101;kum&#x101; strauji, gandr&#x12B;z skarbi, pamaz&#x101;m atmaiga uz vi&#x146;a l&#x16B;p&#x101;m, gandr&#x12B;z izdzisa.</p><p>� Varb&#x16B;t es esmu p&#x101;rdro�s? � Jans pabeidza pavisam klusu.</p><p>Just&#x12B;ne pac&#x113;la uz vi&#x146;u asaru piln&#x101;s, mirdzo�&#x101;s acis un klusu atbild&#x113;ja:</p><p>� Kam es te esmu vajadz&#x12B;ga? Man ~ kauns! T&#x101;ds kauns!... B&#x16B;tu g&#x101;jusi uz m&#x101;j&#x101;m, bet ar&#x12B; m&#x101;j&#x101;s nav nek&#x101;... nek&#x101; ...</p><p>Meitene apklusa, bet Jans k&#x101;du mirkli v&#x113;l k&#x101;ri klaus&#x12B;j&#x101;s, tad ar dzi&#x13C;u grumbu pier&#x113;, k&#x101;da tam p&#x113;d&#x113;j&#x101;s dien&#x101;s bija radusies, izsl&#x113;jies. nost&#x101;j&#x101;s vi&#x146;as priek�&#x101;. Vi&#x146;�, k&#x101; �&#x137;ita, nemaz nebija izbr&#x12B;n&#x12B;jies, tikai dom&#x12B;gi, acis nod&#x16B;ris, raudz&#x12B;j&#x101;s zem&#x113; un brauc&#x12B;ja ar pirkstu galiem pieri. P&#x113;c tam klus&#x113;dams pasp&#x113;ra p&#x101;ris garu so|u, noliec&#x101;s pie m&#x101;tes, pa�ukst&#x113;ja vi&#x146;ai da�us v&#x101;rdus, un, kad atgriez&#x101;s pie Just&#x12B;nes, vi&#x146;am rok&#x101; bija sirpis. Just&#x12B;ne piec&#x113;l&#x101;s no sava zem&#x101; s&#x113;dek|a un nost&#x101;j&#x101;s Jana priek�&#x101;. K&#x101;du mirkli vi&#x146;i raudz&#x12B;j&#x101;s viens otram ac&#x12B;s, it k&#x101; grib&#x113;dami uzmin&#x113;t viens otra domas, tad Jans ar dro�i paceltu galvu padeva Just&#x12B;nei sirpi, kur&#x101; saule �&#x137;&#x12B;la sudrabainas dzirkstis, un klusu sac&#x12B;ja:</p><p>� L&#x16B;dzu!</p><p>Mazliet pieliekusi galvu, Just&#x12B;ne pastiepa roku un ar nopietnu smaidu uz l&#x16B;p&#x101;m pie&#x146;&#x113;ma no vi&#x146;a mirdzo�o darba r&#x12B;ku.</p><p>P&#x101;r visu cilv&#x113;ku st&#x101;viem izraibin&#x101;to rugaini, p&#x101;r visu p|auj&#x101; sano�o t&#x12B;rumu p&#x101;r�alca skan&#x12B;g&#x101;, dzidr&#x101;, priek&#x101; smejo�&#x101; un gavil&#x113;jo�&#x101; Jana balss:</p><p>� M&#x101;mu|! L&#x16B;dzu �urp! M&#x101;mu|! Mamu|! L&#x16B;dzu!</p><p>Lunkan&#x101;, jautr&#x101; Sta�inska ar kat&#x16B;na lakati&#x146;u ap iesirmajiem matiem, rok&#x101;m m&#x101;dama un m&#x113;li kulst&#x12B;dama, jau steidz&#x101;s pie Just&#x12B;nes:</p><p>� Lieliski, pana! Lieliski, p&#x13C;&#x101;v&#x113;ji&#x146;! Vareni! Nav jau nemaz tik gr&#x16B;ts darbs! Ja es, vecene, to varu, k&#x101;p&#x113;c tad tu, jauna b&#x16B;dama, nevar&#x113;tu? Ne jau dievi podus v&#x101;p&#x113;, pana... Vareni!... L&#x16B;dzu, tikai pieliecieties, paskatieties un p&#x113;c tam pati pam&#x113;&#x123;iniet...</p><p>Anto&#x13C;ka, El�u&#x146;a un v&#x113;l p&#x101;ris meite&#x146;u streij&#x101; atlieca muguras un, netic&#x12B;gi smaid&#x12B;damas, bez izbr&#x12B;na v&#x113;roja pie rudziem nol&#x12B;ku�o panu, kas bija &#x123;&#x113;rbusies t&#x101;da pa�a kat&#x16B;na kleiti&#x146;&#x101; k&#x101; vi&#x146;u bl&#x16B;z&#x12B;tes, tikai modern&#x101;k&#x101; piegriezum&#x101; un apdar&#x113;; t&#x101; labi piek&#x13C;&#x101;v&#x101;s un izc&#x113;la vi&#x146;as slaido, sp&#x113;ka pilno, stalto augumu. P&#x113;k�&#x146;i drukn&#x101; El�u&#x146;a iesauc&#x101;s:</p><p>� Glu�i pareizi! Pana t&#x101;pat k&#x101; m&#x113;s var p&#x13C;aut... Vi&#x146;a v&#x113;l stipr&#x101;ka nek&#x101; m&#x113;s ... Tikai korseti vajag no&#x146;emt, taj&#x101; ne stundu nevar&#x113;s iztur&#x113;t...</p><p>� Pareizi, pareizi! � kor&#x12B; iesm&#x113;j&#x101;s vair&#x101;kas sievie�u balsis. Ak, tavu br&#x12B;numu! Vair&#x101;ki acu p&#x101;ri meta ar&#x12B; mazliet |aunus un niecino�us skatienus uz korsetes ribu galiem, kas ie�&#x146;audza Just&#x12B;nes vidukli.</p><p>Pietv&#x12B;kusi Just&#x12B;ne noliec&#x101;s v&#x113;l zem&#x101;k pie Jana m&#x101;tes.</p><p>� R&#x12B;t ir sv&#x113;tdiena, � vi&#x146;a klusi sac&#x12B;ja. � Bet pirmdien es atn&#x101;k�u t&#x101; paagr&#x101;k un piem&#x113;rot&#x101; ap&#x123;&#x113;rb&#x101;, bet �odien, l&#x16B;dzu, at&#x13C;aujiet man t&#x101;pat mazliet... cik nu varu ...</p><p>� Protams, d&#x101;rg&#x101;, protams! � ietark�&#x137;&#x113;j&#x101;s vec&#x101;. � Nemaz neklausies, ko t&#x101;s �agatas �adzina! Tu, pan&#x12B;t, neesi nemaz slikt&#x101;ka par vi&#x146;&#x101;m, tikai pirmdien uz&#x123;&#x113;rb bl&#x16B;z&#x12B;ti t&#x101;du &#x113;rt&#x101;ku, plat&#x101;ku, un tad, kad abas &#x137;ersimies pie darba, p&#x13C;ausim Janekam k&#x16B;&#x13C;us simtiem vien... Nudien!</p><p>Jans brauca ar pus&#x113; piekrautu vezumu, jo vair&#x101;k k&#x16B;&#x13C;u nebija, ko &#x146;emt. St&#x101;v&#x113;dams ratos uz m&#x12B;ksti zem k&#x101;j&#x101;m ieliekt&#x101;, dzelten&#x101; v&#x101;rpu kl&#x101;jiena, vi&#x146;� pa�laik uzgrieza zirgus no rugaines uz ce&#x13C;a. Sai pa�&#x101; br&#x12B;d&#x12B; no ce&#x13C;a rugain&#x113; nogriez&#x101;s Domunta. Abus brauc&#x113;jus �&#x137;&#x12B;ra vair&#x101;ku morgu att&#x101;lums. Vi&#x146;u lielie, sp&#x113;c&#x12B;gie st&#x101;vi stipri atg&#x101;din&#x101;ja klasiskos c&#x12B;ksto&#x146;us, kad tie izbrauc ar&#x113;n&#x101;. Jana sniegbaltais krekls pret debeszilo fonu labi harmon&#x113;ja ar Domuntas bl&#x16B;zes kv&#x113;lo s&#x101;rtumu. Pui�a saul&#x113; mirdzo�ie mati laist&#x12B;j&#x101;s k&#x101; rudzi zeltain&#x101; briedum&#x101;; meitenes resn&#x101;s, pusiz-iru�&#x101;s matp&#x12B;nes atg&#x101;din&#x101;ja silti br&#x16B;nos kvie�u k&#x16B;&#x13C;us. Atrazdamies viens no otra tik t&#x101;lu, vi&#x146;i sav&#x101; starp&#x101; sarun&#x101;ties nevar&#x113;ja. Ta�u meitene, pagriezusies pret l&#x113;n&#x101;m gar rudzu rie�&#x101;m brauco�o vezumu, uzs&#x101;ka jau sen, no agr&#x101;s b&#x113;rn&#x12B;bas dien&#x101;m vi&#x146;u starp&#x101; parasto sarunu veidu, un p&#x101;ri zeltainajiem laukiem un l&#x12B;k&#x101;jo�iem &#x13C;aud&#x12B;m skaidraj&#x101;, tveic&#x12B;gaj&#x101; gais&#x101; atskan&#x113;ja dzidra, skan&#x12B;ga dziesma.</p><p>Ai kalni! Ai kalni! Ai za&#x13C;zajie me�i!</p><p>Ai ozoli kuplie, kas birdin&#x101;t lapas! Ai sirds mana strauj&#x101;, uz tevi kas cer&#x113;! Ai kalni! Ai kalni! Ai za&#x13C;zalie me�il</p><p>Jans Bohatirovi�s, nogriezies uz ce&#x13C;a, kas stiep&#x101;s gar rug&#x101;ja malu, neskat&#x12B;damies uz meiteni, pievienoja dziesmai savu v&#x12B;ri�&#x137;&#x12B;go balsi. Vi&#x146;� brauca l&#x113;ni, pagriezis seju pret to rie�u, kur blakus vi&#x146;a m&#x101;tes baltajam lakati&#x146;am bija noliekusies tum�&#x101;m matp&#x12B;n&#x113;m apv&#x12B;ta jaunas sievietes galva. Tikai vi&#x146;ai, tikai par vi&#x146;u, tikai vi&#x146;as d&#x113;&#x13C; vi&#x146;� dzied&#x101;ja:</p><p>K&#x101; ozoli sal&#x101; gan spr&#x113;g&#x101;, gan nosalst, T&#x101; sirds man p&#x113;c tevis te smaida, te s&#x113;ro.</p><p>- Ai kalni! Ai kalnil Ai za|za&#x13C;ie me�i!</p><p>K&#x101; piesaul&#x113; ziedi&#x146;� gan uzzied, gan nov&#x12B;st, T&#x101; sirds man p&#x113;c tevis te liesmo, te v&#x113;ro. Ai kalni! Ai kalnil Ai za|za|ie me�i!</p><p>Jans apklusa, bet Domunta skaidr&#x101;, sp&#x113;c&#x12B;g&#x101; kontr-alt&#x101; turpin&#x101;ja viena:</p><p>Ai ozoli kuplie, kas birdin&#x101;t lapas!</p><p>Ai sirds mana strauj&#x101;, uz tevi kas cer&#x113;! Ai kalnil Ai kalnil Ai za|za|ie me�i!</p><p>Vi&#x146;ai laikam sird&#x12B; mod&#x101;s nemiers, jo balss apdzisa un pati sastinga, apturot paj&#x16B;gu un raugoties taj&#x101; pa�&#x101; punkt&#x101;, pret kuru v&#x113;l arvien v&#x113;rsa savu seju un skatienu Jans. No ce|a, jau krietn&#x101; gabal&#x101;, p&#x101;ri laukiem labi sadzirdami atkal pl&#x16B;da Jana skaist&#x101;s balss skan&#x12B;gie vi&#x13C;&#x146;i:</p><p>K&#x101; putni&#x146;� uz zara tur dziesmi&#x146;u loka,</p><p>� T&#x101; s&#x16B;tu tev dedz&#x12B;g&#x101;s nop&#x16B;tas savas. Ai kalnil Ai kalni! Ai za|za|ie me�i! Ai br&#x12B;ni�&#x137;&#x101; aven&#x12B;t, saldsald&#x101; odzi&#x146;, Tu spo�&#x101;k&#x101; p&#x113;rl&#x12B;te, m&#x12B;|ot&#x101; sirsni&#x146;! Ai kalni! Ai kalni! Ai za|za]ie me�i! Kad �&#x137;irts es no tevis, tu vienm&#x113;r man ac&#x12B;s, Tu pr&#x101;t&#x101; un sird&#x12B; man dienu un nakti.</p><p>Ai ozoli kuplie, kas birdin&#x101;t lapas!</p><p>Ai sirds mana strauj&#x101;, uz tevi kas cer&#x113;!</p><p>Ai kalni! Ai kalni! Ai za|za|ie me�il</p><p>Bet dz&#x12B;vespriec&#x12B;g&#x101; Jana m&#x101;te baltaj&#x101; lakati&#x146;&#x101;, noliekusies pie Just&#x12B;nes, spo�&#x101;m ac&#x12B;m t&#x113;rg&#x101;ja:</p><p>� Ziniet, Jans pie mums ciem&#x101; pirmais dzied&#x101;t&#x101;js, bet Domunta � pirm&#x101; dzied&#x101;t&#x101;ja. Ar&#x12B; uz &#x123;it&#x101;ras vect&#x113;vs vi&#x146;u iem&#x101;c&#x12B;jis sp&#x113;l&#x113;t... Ziem&#x101; jaunatne vakaros sapulc&#x113;jas k&#x101;d&#x101; no m&#x101;j&#x101;m, kur liel&#x101;ka istaba, un dejo. Kad dejot&#x101;ji apkusu�i, tad Jadvidze sp&#x113;l&#x113; &#x123;it&#x101;ru, bet mans Jans dzied... J&#x101;. Lai m&#x12B;lin&#x101;s, va&#x146;adzi&#x146;i, lai m&#x12B;lin&#x101;s! Dro�i vien dr&#x12B;z apprec&#x113;sies... Papriek� saul&#x12B;tei j&#x101;uzlec, p&#x113;c tam s&#x101;ks sild&#x12B;t... T&#x101;pat ar&#x12B; m&#x12B;lest&#x12B;ba rodas pamaz&#x101;m, s&#x101;kum&#x101; it k&#x101; b&#x16B;tu, it k&#x101; neb&#x16B;tu, bet tad, k&#x101; iedegas � l&#x12B;dz pa�am alt&#x101;ram noved! Ha, ha, h&#x101;!</p><p>Sai br&#x12B;d&#x12B; Just&#x12B;nei, kas Jana m&#x101;tes uzraudz&#x12B;b&#x101; ar lielu piep&#x16B;li un neprasm&#x12B;gi bija nop&#x13C;&#x101;vusi jau vair&#x101;kas saujas rudzu,-asais sirpis aizsk&#x101;ra roku. Vi&#x146;a laikam pati nevar&#x113;tu izskaidrot, k&#x101;p&#x113;c, dzirdot vec&#x101;s v&#x101;rdus un &#x137;i&#x137;in&#x101;�anu, asais darba r&#x12B;ks ietr&#x12B;c&#x113;j&#x101;s vi&#x146;as stingraj&#x101;, no darba nepavisam v&#x113;l nenoguru�aj&#x101; rok&#x101;. Ievainojums nebija liels, tikai da�i asins pilieni par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s uz rokas'iedegu�&#x101;s, tom&#x113;r &#x13C;oti maig&#x101;s &#x101;das. Ta�u Just&#x12B;nei �&#x137;ita, ka smeldzo�i i&#x146;s&#x101;pas nevis rok&#x101;, bet sird&#x12B;. T&#x101; k&#x101; visapk&#x101;rt c&#x12B;t&#x12B;gi str&#x101;d&#x101;ja, tad ar&#x12B; Just&#x12B;ne, lielu sauju v&#x101;rpoto stiebru rok&#x101; sa&#x146;&#x113;musi, atliec&#x101;s, lai noliktu to sev aiz muguras rie�&#x101;. Bet, pati nemaz neman&#x12B;dama, vi&#x146;a pac&#x113;la rokas augst&#x101;k nek&#x101; citi un k&#x101;du mirkli palika t&#x101; nekust&#x12B;gi st&#x101;vam. At-plaiksn&#x12B;j&#x101;s doma, ka �ie abi jaunie, sp&#x113;c&#x12B;gie cilv&#x113;ku b&#x113;rni, kas svaigi k&#x101; pavasara r&#x12B;ts, kurus nav v&#x113;l sk&#x101;ru�i nek&#x101;di sadz&#x12B;ves putek&#x13C;i, k&#x101; rad&#x12B;ti viens otram. Pien&#x101;ks pusdienas laiks, un dedz&#x12B;ga m&#x12B;lest&#x12B;ba tos noved&#x12B;s pie alt&#x101;ra, kura priek�&#x101; tic nost&#x101;sies ar skaidru sirdi un garu, bet p&#x113;c tam kop&#x101; nodz&#x12B;vos ilgus gadus vai nu m&#x101;ji&#x146;&#x101; zem kupl&#x101;s bumbieres, vai ar&#x12B; taj&#x101;, zem liep&#x101;m, ko vi&#x146;� dab&#x16B;s l&#x12B;dz ar pr&#x101;vo p&#x16B;ru, un kop&#x101; vi&#x146;i abi kops �o zemi un iev&#x101;ks t&#x101;s zeltaino ra�u, bet ziemas vakaros, kad �alkos Nemunas v&#x113;ji un balt&#x101; sniega sega kl&#x101;s za&#x13C;o zelmeni, kad sudrabain&#x101; m&#x113;nesn&#x12B;c&#x101; t&#x12B;sies m&#x16B;�senais sils un �ilbino�i mirdzo�&#x101; sarm&#x101; rot&#x101;sies gravas sienas, gai�&#x101; istaba piel&#x12B;s ar &#x123;it&#x101;ras un divu saskan&#x12B;gu balsu ska&#x146;&#x101;m.</p><p>� J&#x16B;s tak, pan&#x12B;te, esat sagriezusi roku! � p&#x113;k�&#x146;i atskan&#x113;ja p&#x13C;&#x101;p&#x12B;g&#x101;s vecenes balss. � Dievi&#x146; �&#x113;l&#x12B;gais! Bet tas nekas! Tas aiz nepra�anas! Ha, ha, h&#x101;! Gan l&#x12B;dz k&#x101;z&#x101;m sadz&#x12B;s! Ha, ha, h&#x101;! Oho! J&#x16B;s jau pati ar&#x12B; nemaz neb&#x113;d&#x101;jat par savu pirksti&#x146;u, ja atkal &#x137;eraties pie darba! J&#x101;, j&#x101;! Glu�i t&#x101;pat k&#x101; es. &#x13B;audis man p&#x101;rmet, ka es dikti karsta esot uz m&#x12B;lest&#x12B;bu, bet k&#x101;da man tur b&#x113;da! Turpretim slinkumu man nekad neviens nav p&#x101;rmetis! Padaru visus darbus sav&#x101; m&#x101;j&#x101; un v&#x113;l atteku pal&#x12B;g&#x101; d&#x113;lam! Cik rei�u neesmu sev ar sirpi vai nazi, saknes darin&#x101;dama vai ko citu dar&#x12B;dama, rokas sagraiz&#x12B;jusi, to pat m&#x12B;&#x13C;ais dievi&#x146;� nevar saskait&#x12B;t. Bet, ja ir m&#x12B;lest&#x12B;ba, tad viss ir pacie�ams. Ar&#x12B; jums, pan&#x12B;t, sadz&#x12B;s, l&#x12B;dzko m&#x12B;&#x13C;ais nobu�os. Bet k&#x101;, vai m&#x12B;&#x13C;ais ir?</p><p>� Nav vis! � smaid&#x12B;dama atteica Just&#x12B;ne.</p><p>� 01 Tas nav labi! Vajadz&#x12B;gs � lai b&#x16B;tu! Es jau tiku gan dzird&#x113;jusi, ka bijis ... tikai... izbijis! Vai nu cilv&#x113;kiem muti var aizb&#x101;zt. T&#x113;rg&#x101;ja, protams! Es gan, Jasaka, pabr&#x12B;n&#x12B;jos par to pani&#x146;u, ka t&#x101;du skaistu pan&#x12B;ti var&#x113;ja atst&#x101;t... Un v&#x113;l savam Janekam teicu: �D&#x113;li&#x146;, nedari tu t&#x101;l Nepamet savu Jadvidz&#x12B;ti!� Bet vi&#x146;� k&#x101; ezis: �Es,� saka, �Jadvidzei nek&#x101; neesmu sol&#x12B;jis, bet tas pans gan apzv&#x113;r&#x113;jies un v&#x101;rdu nav tur&#x113;jis. Nu, ja t&#x101;, tad vi&#x146;� ir &#x12B;sts nelietis, turkl&#x101;t v&#x113;l pavisam mu&#x13C;&#x137;is un bez acu, jo pana ir skaista un t&#x101; skumst p&#x113;c vi&#x146;a; pat man, meiteni redzot, liekas, ka sird&#x12B; pil&#x113;tu izkaus&#x113;ts pi&#x137;is!� L&#x16B;k, k&#x101;ds ir Jans! Atsities man&#x12B; � j&#x16B;t&#x12B;gs un atsauc&#x12B;gs ...</p><p>Un vec&#x101; ar tum�o roku, kur&#x101; tie�&#x101;m bija redzamas daudzu br&#x16B;�u p&#x113;das, izberz&#x113;ja sev acis, jo arvien apraud&#x101;j&#x101;s vai vismaz tais&#x12B;j&#x101;s uz raud&#x101;�anu, kad ierun&#x101;j&#x101;s par l&#x12B;dz&#x12B;g&#x101;m liet&#x101;m.</p><p>� Dievs pal&#x12B;dz! � �ai br&#x12B;d&#x12B; rugaines mal&#x101; atskan&#x113;ja v&#x12B;rie�a balss sveicinot.</p><p>� Paldies! � atbild&#x113;ja vair&#x101;kas v&#x12B;rie�u un sievie�u balsis, bet Jana m&#x101;te izsl&#x113;j&#x101;s un, roku s&#x101;nos iespraudusi, sm&#x113;j&#x101;s pret&#x12B; atn&#x101;c&#x113;jam, balto zobu rindas r&#x101;d&#x12B;dama:</p><p>� Pans Fabians laikam iecelts gr&#x101;fu k&#x101;rt&#x101;, ja var t&#x101; darba laik&#x101; pastaig&#x101;ties. Nu, protams, nav slikti, ja m&#x101;j&#x101;s daudz cilv&#x113;ku. Sievi&#x146;a un b&#x113;rni visu padara, un t&#x113;vs var staig&#x101;t apk&#x101;rt, mu�as &#x137;erdams, ha, ha, h&#x101;!</p><p>Nop&#x13C;aut&#x101; lauka mal&#x101; par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s k&#x101; rudmiese s&#x101;rt&#x101; Fabiana seja ar spurain&#x101;m &#x16B;s&#x101;m un maz&#x101;m, �aud&#x12B;g&#x101;m a�el&#x113;m.</p><p>� Skat, vec&#x101; luncina m&#x113;li k&#x101; tel&#x113;ns asti! � l&#x113;ni uz priek�u so&#x13C;odams, atkliedza Fabians. � Panei Sta�inskai vienm&#x113;r v&#x113;j� pa galvu svilpo. Kad tad es no darba esmu vair&#x12B;jies? Bet, ja �odien nestr&#x101;d&#x101;ju, tad man ir savs iemesls, ko t&#x101;dai galvi&#x146;ai k&#x101; panei Sta�inskai neb&#x16B;s laikam pa sp&#x113;kam saprast. Tagad pat eju pie saviem k&#x16B;l&#x12B;�iem, kas me�mal&#x101; mani gaida, bet te iegriezos, lai redz&#x113;tu, cik lab&#x12B;bas paliks jaunned&#x113;&#x13C; v&#x113;l ko p&#x13C;aut.</p><p>� Nekas, t&#x113;t, nepaliks! �odien pat visu nop&#x13C;ausim! � iesauc&#x101;s El�u&#x146;a.</p><p>� T&#x101; jau ir, bez tavas pal&#x12B;dz&#x12B;bas iztik&#x101;m; neviena v&#x101;rpi&#x146;a �odien nepaliks �aj&#x101; streij&#x101;! � dziedo�i novilka m&#x101;te.</p><p>Fabiana &#x123;imenes �etri v&#x12B;rie�i un divas sievietes jau l&#x12B;dz �im bija dedz&#x12B;gi str&#x101;d&#x101;ju�i, bet tagad, &#x123;imenes galv&#x101;m ierodoties, tie savu dedz&#x12B;bu v&#x113;l dubultoja. Pat lielais, plec&#x12B;gais Juleks, kas tikko k&#x101; stabs bija st&#x101;v&#x113;jis rie�&#x101; � miegains un laisks, ilgu pilniem skatieniem v&#x113;rdamies uz Nemunas pusi, tagad, plecus uzr&#x101;vis, ska&#x13C;i �&#x146;&#x101;k&#x101;dams, steidz&#x12B;gi ar dak�&#x101;m deva k&#x16B;&#x13C;us uz vezuma aug�&#x101; st&#x101;vo�ajam br&#x101;lim. Bet Fabians tikai so&#x13C;oja t&#x101;l&#x101;k pa rug&#x101;jiem � l&#x113;ns un nopietns. V&#x113;rodams savas jau piln&#x12B;gi nokopt&#x101;s rie�as, vi&#x146;� redzam&#x101; labpatik&#x101; kustin&#x101;ja savu spuraino &#x16B;su skum�&#x137;us. Arvien vair&#x101;k piep&#x16B;zdamies, liel&#x101;s, sarkan&#x101;s rokas melno bik�u kabat&#x101;s sab&#x101;zis, vi&#x146;� liel&#x12B;gi groz&#x12B;j&#x101;s pa savu &#x12B;pa�umu, kur tik veiksm&#x12B;gi saimniekoja vi&#x146;a &#x123;imene. Tad p&#x113;k�&#x146;i apst&#x101;j&#x101;s, izvilka rokas no kabat&#x101;m, pac&#x113;la virs ac&#x12B;m un s&#x101;ka v&#x113;rot divus cilv&#x113;kus, kas vientu&#x13C;i str&#x101;d&#x101;ja pa�&#x101; lauka mal&#x101;.</p><p>� Ei! Ladis! � p&#x101;ri visam nop&#x13C;autajam laukam atskan&#x113;ja vi&#x146;a niknais, ska&#x13C;ais sauciens. � K&#x101; rudzos tad tava sieva ar sirpi ieklupusi? It k&#x101; p&#x13C;autu sav&#x101; streij&#x101;, bet kampj tik no blakus rie�as! Dies sodi, tie nekau&#x146;as man veselu ceturtda&#x13C;u likum&#x12B;g&#x101;s rie�as nopost&#x12B;ju�i!</p><p>Nevald&#x101;m&#x101; niknum&#x101; Fabianam tum�i piesarka piere, vaigi un pat acu baltumi. Redzot nodar&#x12B;to zaud&#x113;jumu, vi&#x146;am vien&#x101; mirkl&#x12B; pagaisa viss svin&#x12B;gums un uzp&#x16B;t&#x12B;ba; rokas d&#x16B;r&#x113;s savilcis, viegli k&#x101; divdesmitgad&#x12B;gs jauneklis vi&#x146;� skr&#x113;ja, gandr&#x12B;z lidoja, streij&#x101;m p&#x101;ri l&#x113;kdams un smagi aut&#x101;s k&#x101;jas augstu cil&#x101;dams, it k&#x101; n&#x101;v&#x12B;g&#x101; c&#x12B;&#x146;&#x101; dodamies.</p><p>Sieva un meita turpin&#x101;ja p&#x13C;aut, bet abi pieaugu�ie d&#x113;li un abi pusaud�i p&#x101;rtrauca darbu un bai&#x13C;u piln&#x101;m ac&#x12B;m sekoja t&#x113;vam. Neuztrauc&#x101;s tikai Adass, kas bija tikpat strauj� un nikns k&#x101; t&#x113;vs. St&#x101;v&#x113;dams uz k&#x16B;&#x13C;u piekraut&#x101; vezuma un redz&#x113;dams, ka nodara zaud&#x113;jumus t&#x113;va druvai, vi&#x146;� zem savilktaj&#x101;m uzac&#x12B;m niknum&#x101; zibo�&#x101;m ac&#x12B;m ar visu augumu padev&#x101;s uz priek�u, gatavs l&#x113;cienam, lai steigtos t&#x113;vam pal&#x12B;g&#x101;.</p><p>Pusce&#x13C;&#x101; Fabians apst&#x101;j&#x101;s un, pagriezies pret d&#x113;liem, ab&#x101;m rok&#x101;m m&#x101;dams, uzkliedza, cik kr&#x16B;t&#x12B;s jaudas:</p><p>� T&#x16B;&#x13C;as!</p><p>V&#x113;l divas streijas p&#x101;rl&#x113;cis, vi&#x146;� atkal atskat&#x12B;j&#x101;s un uzkliedza:</p><p>� Putras&#x101;boli!</p><p>Tad, l&#x113;k�odams uz priek�u, pagrieza v&#x113;l vair&#x101;k piesarku�o seju atpaka&#x13C; un nog&#x101;rdza:</p><p>� �urp! Dieva dotie nelgas!</p><p>Adass nol&#x113;ca no vezuma; pusaud�i � vienam no tiem var&#x113;ja b&#x16B;t gadu piecpadsmit, otram septi&#x146;padsmit � nometa sirpjus, un visi tr&#x12B;s joza, cik jaud&#x101;ja, t&#x113;vam paka&#x13C;.</p><p>Bija ar&#x12B; pats &#x12B;stais laiks steigties t&#x113;vam pal&#x12B;g&#x101;, jo plec&#x12B;gais, par Fabianu gadus piecpadsmit jaun&#x101;kais La-diss un vi&#x146;a gar&#x101;, musku&#x13C;ain&#x101;, sp&#x113;c&#x12B;g&#x101;, kaut ar&#x12B; seja kalsn&#x101; sieva br&#x113;kdami, d&#x16B;res v&#x12B;st&#x12B;dami, ar dak�&#x101;m dev&#x101;s pretim uzbruc&#x113;jam.</p><p>Adass, no vezuma nol&#x113;cis, izr&#x101;va Julekam no rok&#x101;m dak�as. P&#x101;ris mirk&#x13C;u p&#x113;c str&#x12B;da izcel�an&#x101;s turpat ru-gain&#x113; pie Fabiana streijas, kas bija k&#x13C;uvusi par tra�a c&#x113;loni un tie�&#x101;m bija Ladisa sievas robu robiem izp&#x13C;aus-t&#x12B;ta, jau k&#x16B;&#x146;oj&#x101;s neganti klaig&#x101;jo�u &#x13C;au�u mud�eklis, rok&#x101;m un dak�u k&#x101;tiem pa gaisu grie�oties k&#x101; v&#x113;jdzirnavu sp&#x101;rniem v&#x113;tr&#x101;.</p><p>P&#x13C;&#x101;v&#x113;jas, nolaidu�as sirpjus gar s&#x101;niem, st&#x101;v&#x113;ja rie-�&#x101;s un bai&#x13C;u piln&#x101;m ac&#x12B;m, puspav&#x113;rt&#x101;m mut&#x113;m v&#x113;roja kauti&#x146;u. �&#x137;iet, ka t&#x101;das ainas gad&#x12B;j&#x101;s redz&#x113;t retumis, un t&#x101;p&#x113;c atst&#x101;ja uz skat&#x12B;t&#x101;j&#x101;m tik lielu iespaidu. Ta�u t&#x101;s atgad&#x12B;j&#x101;s, jo da�as sievietes jau s&#x101;ka sa�ukst&#x113;ties, ka Fabians sadauz&#x12B;�ot Ladisu t&#x101;pat, k&#x101; pirms p&#x101;ris gadiem piek&#x101;vis Klemensu par p&#x13C;avas nog&#x101;n&#x12B;�anu, vai ar&#x12B; pa�u Fabianu t&#x101; sam&#x12B;c&#x12B;�ot k&#x101; toreiz, kad vi&#x146;�, atriebdamies savam kaimi&#x146;am par k&#x101;du nodar&#x12B;jumu, tika izaris ce&#x13C;u.</p><p>� T&#x101; jau ir, � piemetin&#x101;ja Jana m&#x101;te, � vi&#x146;� pats citiem ar&#x12B; prot p&#x101;ri dar&#x12B;t... Tos pa�us Janeka t&#x12B;rumi&#x146;us bija sev piev&#x101;cis, kam&#x113;r z&#x113;ns v&#x113;l mazs un Anzelms slimoja. Tikai ar ties&#x101;�anos atguva ...</p><p>� Proti gan tu, Sta�inska, visu labi atcer&#x113;ties, � nogaud&#x101;s Fabiana sieva, dreb&#x113;dama t&#x101;, ka zobi klab&#x113;ja. � Bet Ladiss tom&#x113;r ir bezgodis, katra v&#x101;rpi&#x146;a, katrs stiebri&#x146;� cita t&#x12B;rum&#x101; vi&#x146;am skau�.</p><p>� Skaidra lieta! Bezgodi apprec&#x113;ja un tagad pats k&#x13C;uvis par t&#x101;du, &#x146;ems un sakrop&#x13C;os v&#x113;l t&#x113;vu! � strauji iesauc&#x101;s El�u&#x146;a. � Julek! � vi&#x146;a izmisusi kliedza, skat&#x12B;dam&#x101;s apk&#x101;rt. � Julek, skrej t&#x113;vam pal&#x12B;g&#x101;! � Un El�u&#x146;a s&#x101;ka lauz&#x12B;t meln&#x12B;gsn&#x113;j&#x101;s rokas.</p><p>�- Skaidrs! � vi&#x146;a novaid&#x113;j&#x101;s. � Aizmucis!</p><p>� Protams, ka uz Nemunu aizdiedzis! Ha, ha, h&#x101;! � sm&#x113;j&#x101;s Sta�inska.</p><p>Tie�&#x101;m, t&#x101;lum&#x101; bija redzams rudais, lielais lamzaks skr&#x113;j&#x101;m gar sak&#x146;u d&#x101;rziem, gar ciema nomali uz upi. Galvu atmetis un rokas k&#x101; sp&#x101;rnus izpletis, vi&#x146;� l&#x113;ca p&#x101;ri zemajiem �ogiem un k&#x101; bulta �&#x101;v&#x101;s gar m&#x101;j&#x101;m, bet tam uz p&#x113;d&#x101;m, l&#x12B;zdams cauri �ogiem, p&#x101;rl&#x113;kdams gr&#x113;d&#x101;m, l&#x12B;ksmi un ska&#x13C;i riedams, sekoja Sargass.</p><p>C&#x12B;&#x146;as troksnis no tuv&#x101;kajiem laukiem pievilka daudzus cilv&#x113;kus; ar&#x12B; Jans, kas k&#x101;j&#x101;m atgriez&#x101;s rugain&#x113;, dusm&#x12B;gi uzacis savilcis, skr&#x113;ja pie kau�&#x13C;iem. Pirms br&#x12B;�a klusajiem laukiem v&#x113;l&#x101;s p&#x101;ri satraukti saucieni un nemiers.</p><p>� Nosit&#x12B;s cits citu! Kauns! K&#x101;ds negods! Kaujas k&#x101; bezgo�i! Fabian, attopies! Ladis, met nost dak�as!</p><p>Da�&#x101;s min&#x16B;t&#x113;s kau�&#x13C;us atbru&#x146;oja un iz�&#x137;&#x12B;ra; uzbruc&#x113;ji, elsdami un klaig&#x101;dami pa visu lauku, atk&#x101;p&#x101;s uz savu rie�u. Ska&#x13C;i raudo�&#x101;s sievas un b&#x113;rna pavad&#x12B;ts, sav&#x101; vien&#x12B;gaj&#x101; mazaj&#x101; vezumi&#x146;&#x101; s&#x113;d&#x113;dams, ar sapl&#x113;st&#x101;m dr&#x113;b&#x113;m un sitienu p&#x113;d&#x101;m sej&#x101; rugaini atst&#x101;ja ar&#x12B; Ladiss. �&#x137;&#x12B;r&#x113;ji steidz&#x12B;gi atgriez&#x101;s pie p&#x101;rtraukt&#x101; darba. Jans, atdodams Adasam dak�as, ko bija tam izr&#x101;vis no rok&#x101;m, norausa sviedrus no savas r&#x16B;gta nicin&#x101;juma piln&#x101;s sejas.</p><p>� Eh j&#x16B;s, j&#x16B;s pl&#x113;so&#x146;as, laup&#x12B;t&#x101;ji, bez kauna un goda sird&#x12B;! � vi&#x146;� ska&#x13C;i un dusm&#x12B;gi kaunin&#x101;ja Fabianu un vi&#x146;a d&#x113;lus. � Vai kaunu un godu maiz&#x113; esat ap&#x113;du�i, ka dar&#x101;t t&#x101;das neliet&#x12B;bas? Un k&#x101;labad, par ko? Par sauji&#x146;u v&#x101;rpu ...</p><p>� Nevis sauji&#x146;a, bet puse rie�as! � atkliedza Fabians. � Un tu cita pod&#x101; savu degunu neb&#x101;z, skaties, ka tie nes&#x101;k pl&#x12B;st uz tavas galvas! Vai tu redz k&#x101;ds dieva s&#x16B;t&#x12B;ts starpnieks un samierin&#x101;t&#x101;js atradies!</p><p>Fabians v&#x113;l nebija nomierin&#x101;jies, p&#x101;r pieri stiep&#x101;s sarkans nobr&#x101;zums, pie izsp&#x16B;ru�&#x101; matu cekula r&#x113;goj&#x101;s zilums, un, st&#x101;v&#x113;dams pie vezuma ar samulsu�u seju, vi&#x146;� tur ko laboja, acu nepaceldams, arvien klus&#x101;k &#x146;urd&#x113;dams:</p><p>� Krauklis vienm&#x113;r paliek krauklis! Kaut vi&#x146;u velns b&#x16B;tu par&#x101;vis! Kaut su&#x146;i apr&#x12B;tu!</p><p>Adass, sarkans k&#x101; peonija, uzk&#x101;pis vezum&#x101;, klaig&#x101;ja:</p><p>� Protams, kas jau gr&#x101;fs, tam pat puse streijas ir t&#x12B;rais nieks, bet nabagam ar&#x12B; graudi&#x146;� ir ko v&#x113;rts! Jans jau &#x12B;sts aristokr&#x101;ts, tas var savu d&#x101;vin&#x101;t, bet m&#x113;s nabaga (auti&#x146;i, mums dusmas, kad notiek netaisn&#x12B;ba!...</p><p>Jans no visas sirds ska&#x13C;i iesm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Ai Adas, Adas! � cauri smiekliem vi&#x146;� sauca. � Vai tev pr&#x101;ti&#x146;� m&#x101;j&#x101;, t&#x101;das mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas run&#x101;jot! Kas tad es par aristokr&#x101;tu? Es tikai zinu, ka neviens k&#x101;rt&#x12B;gs saimnieks t&#x101;p&#x113;c neizput&#x113;s, ja k&#x101;ds nabaga cilv&#x113;ks tam nop&#x13C;aus sauju rudzu vai nogan&#x12B;s z&#x101;li, tas nevar b&#x16B;t nek&#x101;ds iegansts naidam un nepavisam t&#x101;dai varm&#x101;c&#x12B;gai r&#x12B;c&#x12B;bai. Bet tavs t&#x113;vs par katru zemes drupati&#x146;u, par katru graudi&#x146;u gatavs pak&#x101;rties, un tu pats, baid&#x12B;damies no iesauk�anas karadienest&#x101; esi satumsis k&#x101; negaisa m&#x101;konis. Citu dar&#x12B;�an&#x101;s nejaucos, bet to gan jums pasaku. Kauties nekau�os ne ar jums, ne k&#x101;du citu, nudien, bet, redzot t&#x101;das neliet&#x12B;bas, klus&#x113;t ar&#x12B; nesp&#x113;ju.</p><p>Ska&#x13C;i un nikni no�&#x146;aucies, vi&#x146;� atmeta ar roku un, izaicino�i uzmaucis cepuri galv&#x101;, atgriez&#x101;s sav&#x101; streij&#x101;.</p><p>Nekas liels tur ko dar&#x12B;t vairs nebija palicis. To mazumi&#x146;u rudzu, kas v&#x113;l atrad&#x101;s uz k&#x101;jas, p&#x13C;&#x101;v&#x113;jas nop&#x13C;aus stundas ceturksn&#x12B;. Sta�inska jau pr&#x101;toja par kvie�iem, kas j&#x101;s&#x101;k p&#x13C;aut pirmdien, jo tikt&#x101;l jau nobriedu�i, ka var s&#x101;kt birt.</p><p>� Bet j&#x16B;s, pan&#x12B;te, � vi&#x146;a turpin&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k, � noskat&#x12B;jusies �odien t&#x101;das nejauc&#x12B;bas, dro�i vien otrreiz vairs pie mums ner&#x101;d&#x12B;sieties. J&#x16B;s dro�i vien t&#x101; nobij&#x101;ties, ka grib&#x113;j&#x101;t t&#x16B;l&#x12B;t laisties lap&#x101;s ... ha, ha, h&#x101;!</p><p>Tie�&#x101;m niknais str&#x12B;ds, kas uzliesmoja lauk&#x101;, bija tik dzi&#x13C;i satraucis Just&#x12B;ni, ka vi&#x146;ai pat sirpis bija izsl&#x12B;d&#x113;jis no rokas. Bez uztraukuma vi&#x146;&#x101; bija modu�&#x101;s ar&#x12B; v&#x113;l k&#x101;das citas j&#x16B;tas. Uz vi&#x146;as s&#x101;rtaj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s nicino�a izteiksme un uzacis sarauc&#x101;s &#x12B;gnum&#x101;, un �&#x137;ita, ka, v&#x113;rojot �o b&#x13C;aust&#x12B;go, kausl&#x12B;go cilv&#x113;ku &#x146;udzekli, kur var&#x113;ja saskat&#x12B;t tikai rokas snaigst&#x101;mies pa gaisu, vi&#x146;a paraust&#x12B;s plecus un steidz&#x12B;gi dosies proj&#x101;m. Bet tas ilga tikai mirkli, kam&#x113;r vi&#x146;a visu apsv&#x113;ra un p&#x101;rdom&#x101;ja. Ar lielu zi&#x146;k&#x101;ri vi&#x146;a v&#x113;roja Janu, kas cent&#x101;s iz�&#x137;irt kau�&#x13C;us, klaus&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;a niknajos p&#x101;rmetumos Fabianam un t&#x101; d&#x113;liem. Tagad pavisam mier&#x12B;gi, darb&#x101; piesarkusi, vi&#x146;a nolika nop&#x13C;auto rudzu sauju un izsliedamas atbild&#x113;ja:</p><p>�- Vai nu te vien notiek nel&#x101;gas un b&#x113;d&#x12B;gas lietas? Visur ir t&#x101;pat un v&#x113;l daudz &#x13C;aun&#x101;k, starp&#x12B;ba vien&#x12B;gi �- k&#x101;!</p><p>S&#x101;jos v&#x101;rdos Just&#x12B;ne pateica domas, kas pirms stundas ceturk�&#x146;a tai bija &#x13C;&#x101;vu�as p&#x101;rvar&#x113;t bailes un pret&#x12B;gumu, &#x13C;&#x101;vu�as tai palikt uz vietas. Vi&#x146;a to pateica pavisam vienk&#x101;r�i, mier&#x12B;gi, dzi&#x13C;&#x101; p&#x101;rliec&#x12B;b&#x101;, plecus viegli paraust&#x12B;dama.</p><p>� Pa gabalu raugoties, � pavir�u skatienu pamezdama uz Kor�inu, turpin&#x101;ja Just&#x12B;ne, � var likties, ka tur, kaln&#x101;, nav nek&#x101; &#x13C;auna vai rieb&#x12B;ga, bet tuvum&#x101; ... ja ne t&#x101;, tad cit&#x101;di, varb&#x16B;t pat v&#x113;l slikt&#x101;k... starp&#x12B;ba vien&#x12B;gi � k&#x101;!</p><p>Savas rupj&#x101;s, sastr&#x101;d&#x101;t&#x101;s, bet tom&#x113;r v&#x113;l gl&#x12B;t&#x101;s rokas sasitusi, Sta�inska izsauc&#x101;s:</p><p>� To gan j&#x16B;s, pan&#x12B;te, pateic&#x101;t pareizi. J&#x101; gan! Visur ir sastopami &#x13C;auni &#x13C;audis, tikai tie cits par citu sav&#x101;d&#x101;k savu &#x13C;aunumu par&#x101;da ... Bet dievs augstais &#x13C;auj vien&#x101; t&#x12B;rum&#x101; gan aunam, gan kazai gan&#x12B;ties ...</p><p>� Cik pat&#x12B;kami, cik pat&#x12B;kami, ka j&#x16B;s t&#x101; dom&#x101;jat, � blakus Just&#x12B;nei ied&#x16B;c&#x101;s Jana balss. � Bet man jau lik&#x101;s, ka j&#x16B;s diezin par ko m&#x16B;s uzskat&#x101;t, varb&#x16B;t par &#x12B;stiem laup&#x12B;t&#x101;jiem ...</p><p>Jans bija pavisam p&#x101;rv&#x113;rties, sm&#x113;j&#x101;s un, pats nezin&#x101;dams, k&#x101;p&#x113;c, p&#x113;k�&#x146;i noliec&#x101;s un nopl&#x16B;ca rug&#x101;jos vair&#x101;kus ziedus. Vi&#x146;� par tiem nemaz nedom&#x101;ja, grib&#x113;ja tikai nos&#x13C;&#x113;pt nosarkumu, kas kl&#x101;ja pieri, vaigus, ausis un svilin&#x101;ja pat br&#x16B;no kaklu. Ugun&#x12B;gajam s&#x101;rtumam l&#x113;ni dziestot un ac&#x12B;s d&#x12B;vainajam dom&#x12B;gumam gaistot, vi&#x146;� atk&#x101;rtoja Just&#x12B;nes v&#x101;rdus:</p><p>� Starp&#x12B;ba vien&#x12B;gi � k&#x101;, da�&#x101;di raksturi da�&#x101;di par&#x101;d&#x101;s: citiem gl&#x12B;ti, citiem rieb&#x12B;gi... bet tas ir tikai veids, &#x101;r&#x113;ja, gaisto�a par&#x101;d&#x12B;ba, ta�u cilv&#x113;ka paties&#x101; v&#x113;rt&#x12B;ba ir vi&#x146;a sird&#x12B;...</p><p>Saprata, ko Just&#x12B;ne dom&#x101;, &#x13C;oti labi saprata abi � gan m&#x101;te, gan d&#x113;ls. Anto&#x13C;ka, savas nevain&#x12B;g&#x101;s, meiten&#x12B;g&#x101;s acis pac&#x113;lusi, noraudz&#x12B;j&#x101;s Just&#x12B;n&#x113; ar neaprakst&#x101;mas zi&#x146;k&#x101;res un dzi&#x13C;as saj&#x16B;smas pilnu skatienu.</p><p>� Ja tu, Justinka, pirmdien atn&#x101;ktu bez korsetes, tad m&#x113;s var&#x113;tu visu dienu kop&#x101; p&#x13C;aut, � vi&#x146;a �ukst&#x113;ja.</p><p>Pirms p&#x101;ris dien&#x101;m vi&#x146;as bija norun&#x101;ju�as, ka sav&#x101; starp&#x101; uzrun&#x101;s viena otru v&#x101;rdos.</p><p>� Paskat, Janek, tev str&#x101;dniece atradusies* Joki, nudien joki! Ha, ha, h&#x101;! � ska&#x13C;i, �&#x137;elm&#x12B;gi, visapk&#x101;rt zibo�&#x101;s acis aplaidusi, sm&#x113;j&#x101;s Sta�inska pieceldam&#x101;s, tad, k&#x101;ju piecirtusi un pla�i ar roku pam&#x101;jusi, uzsauca:</p><p>� Bet tagad, b&#x113;rni, pie darba! V&#x113;l tikai k&#x101;du stundas ceturksni, un viss Janek&#x101; t&#x12B;rums b&#x16B;s nokopts! Veikl&#x101;k, b&#x113;rni, veikl&#x101;k! Bet tu, Janek, vari pa&#x137;ert El�u&#x146;as sirpi, ko vi&#x146;a, skriedama t&#x113;vam paka&#x13C;, nosvieda tav&#x101; rie�&#x101;! Tas nekas, ka tu jau t&#x101;ds liels puisis izaudzis, sav&#x101;m sieviet&#x113;m pal&#x12B;dz&#x113;t nav nek&#x101;ds kauns! Veikl&#x101;k, b&#x113;rni!</p><p>V&#x101;rdi&#x146;� �b&#x113;rni�, protams, attiec&#x101;s ar&#x12B; uz jauno str&#x101;dnieci. Visi �etri vi&#x146;i met&#x101;s pie rudziem un klus&#x113;dami veikli p&#x13C;&#x101;va; tikai reiz Anto&#x13C;ka iesm&#x113;j&#x101;s, kad Just&#x12B;nei nevi&#x13C;us izlauz&#x101;s no kr&#x16B;t&#x12B;m nop&#x16B;ta. Ar&#x12B; Just&#x12B;ne iesm&#x113;j&#x101;s tik ska&#x13C;i k&#x101; nekad un, tikko sp&#x113;dama atvilkt elpu, apgalvoja, ka nepavisam nej&#x16B;tas nogurusi, bet Jans ar milz&#x12B;gu rudzu sauju rok&#x101;, izsl&#x113;jies vis&#x101; augum&#x101;, neparasti svin&#x12B;gi un nopietni atmetis atpaka&#x13C; p&#x101;r pieri p&#x101;rk&#x101;ru�os matu �&#x137;ipsnu, raudz&#x12B;j&#x101;s sudrabainas gaismas piln&#x101;m ac&#x12B;m augstu peldo�ajos m&#x101;ko&#x146;os.</p><p>S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; aiz vi&#x146;a atskan&#x113;ja vair&#x101;kas rupjas balsis, starp kur&#x101;m izc&#x113;l&#x101;s k&#x101;da jaunekl&#x12B;ga, skan&#x12B;ga un l&#x12B;ksma, kas, smiedam&#x101;s un plauk�&#x137;in&#x101;�anas pavad&#x12B;ta, sauca:</p><p>� Bravo, Justinka, bravo! Dievs pal&#x12B;dz jaunajai p&#x13C;&#x101;v&#x113;jai! K&#x101; kl&#x101;jas, Janek! K&#x101; j&#x16B;taties, pane Sta�inska! Bravo, Justinka, bravo!</p><p>Kalsnas, lokanas rokas piecelta no zemes, Just&#x12B;ne v&#x113;roja savu jauno radinieku Vitoldu, kas ar glu�i b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gi ska&#x13C;iem smiekliem, ac&#x12B;m starojot, vair&#x101;kas reizes apgrieza vi&#x146;u apk&#x101;rt.</p><p>� Vai daudz sap&#x13C;&#x101;vi? Jau ilgi p&#x13C;auj? Vai tu tie�&#x101;m proti p&#x13C;aut? Labi, ka vismaz reiz neplink�&#x137;ini klavieres un nem&#x113;t&#x101;jies pa m&#x101;ju k&#x101; Mareks pa elli. Katram cilv&#x113;kam pasaul&#x113; ta�u kaut ko vajag str&#x101;d&#x101;t! Janka, vai nav tiesa? Vai atceries, Janka, ka tu reiz mani izvilki no Nemunas, kad es, v&#x113;l mazs b&#x16B;dams, biju slepeni bez Juleka aizg&#x101;jis peld&#x113;ties? Juleks ta�u m&#x101;c&#x12B;ja mani peld&#x113;t? Un tu, An-to&#x13C;ka, vai nepaz&#x12B;sti vairs mani? Cik rei�u sen&#x101;k netik&#x101;m kop&#x101; g&#x101;ju�i s&#x113;&#x146;ot un zemen&#x113;s? Bet tu, Justinka, esi malacis! Apnikusi dauz&#x12B;t klavieru kauli&#x146;us, las&#x12B;t m&#x12B;lest&#x12B;bas rom&#x101;nus un s&#x101;kusi p&#x13C;aut � bravo!</p><p>Vitolds, smiedamies un uz vis&#x101;m pus&#x113;m griezdamies, spieda roku Sta�inskai, Anto&#x13C;kai un Janam, kas, atcer&#x113;damies, k&#x101; reiz vilcis gadus desmit jaun&#x101;ko Vitoldu lauk&#x101; no &#x16B;dens, ar&#x12B; draudz&#x12B;gi un sirsn&#x12B;gi smaid&#x12B;ja.</p><p>� K&#x101;p&#x113;c pie mums nekad neiegriezies? � vi&#x146;� p&#x101;rmeto�i jaut&#x101;ja. � Fabianus bie�i apmekl&#x113;, ar&#x12B; Valentus, pat pie Ladisiem reiz biji, bet m&#x16B;s esi aizmirsis.</p><p>� K&#x101; lai eju, ja tavs t&#x113;vocis, k&#x101; liekas, slimo un labpr&#x101;t nev&#x113;las ar citiem tikties! Bet es iegriez&#x12B;�os, t&#x16B;li&#x146; pat aizie�u. Es �odien gandr&#x12B;z visu dienu esmu pa lauku nodz&#x12B;vojis, tur me�mal&#x101;, un tik daudz run&#x101;jis ar &#x13C;aud&#x12B;m, ka vai m&#x113;le s&#x16B;rst...</p><p>Tad k&#x101; ner&#x101;tns b&#x113;rns par&#x101;d&#x12B;ja m&#x113;li un met&#x101;s paka&#x13C; k&#x101;dam zemnieku p&#x16B;l&#x12B;tim, kuri, pag&#x101;ju�i gar&#x101;m Jana rie-�ai, rupj&#x101;s bals&#x12B;s sarun&#x101;damies, so&#x13C;oja pa �auro ce&#x13C;u gar ciema malu.</p><p>Met&#x101;s kr&#x113;sla. Aiz ciema vi&#x146;pus upes ugun&#x12B;g&#x101; saules pusripa v&#x113;l dzirkst&#x12B;ja, grimdama aiz sila. Ratu rite&#x146;u un daudzo g&#x101;j&#x113;ju k&#x101;ju sacelto, p&#x113;d&#x113;jo saules staru caurausto putek&#x13C;u zeltainaj&#x101; m&#x101;kul&#x12B; tin&#x101;s garo d&#x101;rzu un &#x113;ku virkne, vareno koku skupsnas un sare�&#x123;&#x12B;to �ogu un taku re�&#x123;i.</p><p>Gai�&#x101; ce&#x13C;a josta un visas taci&#x146;as, pagalmi, �aur&#x101;s ejas starp kl&#x113;t&#x12B;m un k&#x16B;t&#x12B;m pild&#x12B;j&#x101;s ar &#x13C;aud&#x12B;m un lopu dr&#x16B;zmu, kas atgriez&#x101;s no lauka m&#x101;j&#x101;s. Ra�enaj&#x101; za&#x13C;um&#x101; un zeltainaj&#x101; putek&#x13C;u m&#x101;kul&#x12B; krust&#x101;m un �&#x137;&#x113;rs&#x101;m �aud&#x12B;j&#x101;s gan pa vienai, gan pulci&#x146;iem, te par&#x101;d&#x12B;dam&#x101;s, te atkal pazuzdamas, raibi &#x123;&#x113;rbu�&#x101;s sievietes aub&#x12B;t&#x113;s, lakati&#x146;os un matp&#x12B;n&#x113;m p&#x101;r pleciem, krunku izvagot&#x101;m, nolies&#x113;ju�&#x101;m, skumj&#x101;m vai s&#x101;rti ziedo�&#x101;m sej&#x101;m, kas, neraugoties uz smag&#x101; darb&#x101; aizvad&#x12B;to dienu, jautr&#x101; smaid&#x101; r&#x101;d&#x12B;ja p&#x113;r&#x13C;ainos zobus; un visas t&#x101;s bija br&#x16B;ni iedegu�as un sp&#x12B;d&#x113;ja sviedros, kas tik tikko s&#x101;ka ap�&#x16B;t uz gai�aj&#x101;m pier&#x113;m, kuras saule bija maz&#x101;k sk&#x101;rusi nek&#x101; vaigus. Gaiss dun&#x113;ja vi&#x146;u balsu �alo&#x146;&#x101;, govju mau�an&#x101;, aitu bl&#x113;�an&#x101;, ratu r&#x12B;bo&#x146;&#x101; un su&#x146;u rej&#x101;s. Apvald&#x12B;ti nop&#x16B;t&#x101;s sievas, atliekdamas darb&#x101; nol&#x12B;ku�&#x101;s muguras zem sviedru l&#x101;sumot&#x101;m dr&#x113;b&#x113;m, un &#x137;i&#x137;in&#x101;j&#x101;s meitenes, kam sirpji netrauc&#x113;ja pa ce&#x13C;am pl&#x16B;kt ziedus un ar sastr&#x101;d&#x101;taj&#x101;m, br&#x16B;naj&#x101;m rok&#x101;m p&#x12B;t nelielus vainadzi&#x146;us. Bija dzirdamas ari m&#x101;t&#x113;m pretim izskr&#x113;ju�o b&#x113;rnu smalk&#x101;s balsti&#x146;as, pusaud�u draisk&#x101; klaig&#x101;�ana, vistu kladzin&#x101;�ana, balo�u d&#x16B;do�ana un gai|u dzied&#x101;�ana.</p><p>Anzelma d&#x101;rz&#x101; s&#x101;rtie saules stari slaid&#x101;m josl&#x101;m gul&#x101;s p&#x101;r kupl&#x101; balt&#x101; &#x101;boli&#x146;a at&#x101;lu un sl&#x12B;p&#x101;m str&#x113;l&#x113;m lauz&#x101;s caur koku zariem, s&#x101;rtodami tur k&#x101; b&#x113;rtin pieb&#x113;rtos aug|us. Bites jau bija atgriezu�&#x101;s uz naktsdusu gai�i zilajos stropos, p&#x101;r kuriem main&#x12B;gaj&#x101; vakara bl&#x101;zm&#x101; klusi sl&#x113;j&#x101;s kupl&#x101;s naktsskaistules un slaid&#x101;s malvas. Visu d&#x101;rzu pild&#x12B;ja putnu �ivin&#x101;�ana un ziedo�o rez&#x113;du smar�a, kas jauc&#x101;s ar sp&#x113;c&#x12B;go piparm&#x113;tru un dievkoci&#x146;u aromu. Aiz simtgad&#x113;j&#x101;s bumbieres kupl&#x101;s lapotnes k&#x101; spo�i rub&#x12B;ni kv&#x113;loja divi logi gai�zilos r&#x101;mjos. Pa pla�i atv&#x113;rtajiem v&#x101;rtiem &#x113;rtaj&#x101;, ratu izgrambotaj&#x101;, c&#x16B;k&#x101;boli&#x146;u apaugu�aj&#x101; pagalm&#x101; maudams un bl&#x113;dams iegriez&#x101;s neliels bari&#x146;� govju un aitu.</p><p>D&#x101;rz&#x101; starp kokiem r&#x101;mi staig&#x101;ja Anzelms rupjos sv&#x101;rkos un liel&#x101; j&#x113;ren&#x12B;c&#x101;, vad&#x12B;dams savu jauno viesi Vitoldu Kor�inski no koka pie koka. Daudzo gadu d&#x113;&#x13C; vi&#x146;� lauku darbos vairs nepiedal&#x12B;j&#x101;s, un ciem&#x101; vi&#x146;u t&#x101;d&#x113;j d&#x113;v&#x113;ja par gr&#x101;fu. Tom&#x113;r visi labi zin&#x101;ja, ka vi&#x146;� vair&#x101;s nevis darba, bet &#x13C;au�u dr&#x16B;zmas un valodu, kas tam sag&#x101;d&#x101;ja moko�u nemieru, jo ikreiz, iek&#x13C;uvu�am &#x13C;aud&#x12B;s, Anzelmam sej&#x101; par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s s&#x101;p&#x12B;ga satraukuma vaibsti un nemiers ielija vi&#x146;a zilaj&#x101;s ac&#x12B;s. Tad vi&#x146;� k&#x101; izbijies v&#x12B;st&#x12B;j&#x101;s savos sv&#x101;rkos, k&#x101;p&#x101;s atpaka&#x13C; un nozuda. Turpretim sav&#x101; s&#x113;t&#x101; vi&#x146;� bija mier&#x12B;gs, tikpat mier&#x12B;gs k&#x101; taj&#x101; valdo�ais klusums, un no saules l&#x113;kta l&#x12B;dz saules rietam dar&#x12B;ja visu, kas vien bija dar&#x101;ms: p&#x13C;&#x101;va, gr&#x101;ba, st&#x101;d&#x12B;ja, laist&#x12B;ja, tais&#x12B;ja �ogus, uzman&#x12B;ja lopus, bet ziem&#x101; k&#x16B;la ar spriguli lab&#x12B;bu, &#x113;vel&#x113;ja, z&#x101;&#x123;&#x113;ja, ar &#x101;muru un cirvi r&#x12B;koj&#x101;s gar stropiem, �ogu un m&#x101;ju. Visu to vi&#x146;� dar&#x12B;ja gausi, bet nenogursto�i, vienmu&#x13C;&#x101;m kust&#x12B;b&#x101;m, un �&#x137;ita, ka vi&#x146;a domas m&#x16B;�&#x12B;gi lido kur t&#x101;lumos, kam nav nek&#x101;da sakara ar parasto dz&#x12B;vi.</p><p>�odien vi&#x146;� guben&#x12B; kop&#x101; ar alg&#x101;dzi visu dienu bija kr&#x101;vis lab&#x12B;bas k&#x16B;&#x13C;us, ko no lauka pieg&#x101;d&#x101;ja Jans, un, kad k&#x16B;&#x13C;u vair&#x101;k nebija, aizs&#x16B;t&#x12B;ja alg&#x101;dzi uz upi p&#x113;c &#x16B;dens, bet pats piekopa B&#x113;ro un Br&#x16B;no, kurus Jans pirmo reizi sav&#x101; m&#x16B;�&#x101;, liel&#x101; steig&#x101; atgriezdamies uz lauka, nebija noj&#x16B;dzis un novietojis.</p><p>Izn&#x101;cis no sta&#x13C;&#x13C;a, Anzelms palika st&#x101;vam pie durv&#x12B;m k&#x101; sastindzis un, pielicis roku virs ac&#x12B;m, l&#x16B;koj&#x101;s, kas notiek d&#x101;rz&#x101;. Dzeltenais Muciks ar lapsas purnu un asti �aud&#x12B;j&#x101;s k&#x101; jucis, reiz&#x113; tuvodamies un bail&#x12B;gi atk&#x101;pdamies liela, melna su&#x146;a priek�&#x101;, kas pavad&#x12B;ja divus pa d&#x101;rzu n&#x101;ko�us cilv&#x113;kus. Vienu no tiem Anzelms pazina uzreiz. Tas bija v&#x113;jagr&#x101;bslis un �v&#x12B;ts Mihais, &#x123;&#x113;rbies gai�i dzeltenos sv&#x101;rkos; vi&#x146;� n&#x101;ca, cer&#x113;dams sastapt Anto&#x13C;ku, kuru lenca jau kop� pag&#x101;ju�&#x101;s ziemas. Bet otrs... To otro Anzelms pazina tikai tad, kad vi&#x146;� atrad&#x101;s vairs tikai da�us so&#x13C;us no t&#x101;, un ar&#x12B; tad v&#x113;l nepazina, bet dr&#x12B;z&#x101;k uzmin&#x113;ja, kas vi&#x146;� ir, un, neapzin&#x12B;gi, instinkt&#x12B;vi v&#x12B;st&#x12B;damies sv&#x101;rkos, mazliet atk&#x101;p&#x101;s. Vi&#x146;a ac&#x12B;s ietr&#x12B;s&#x113;j&#x101;s s&#x101;p&#x12B;gs nemiers, bet pl&#x101;n&#x101;s, b&#x101;l&#x101;s l&#x16B;pas savilk&#x101;s ironisk&#x101; sm&#x12B;n&#x101; zem gai�dzeltenaj&#x101;m, iesirmaj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m.</p><p>� Kor�inskis, � vi&#x146;� no�ukst&#x113;ja. � Jaunais Kor�inskis ... K&#x101;p&#x113;c? K&#x101;d&#x113;&#x13C;? Kas vi&#x146;am va ... vajadz&#x12B;gs?</p><p>Ta�u t&#x101;pat k&#x101; tai vakar&#x101;, kad pirmo reizi redz&#x113;ja Just&#x12B;ni, vi&#x146;� l&#x113;niem, bet noteiktiem so&#x13C;iem dev&#x101;s Vitoldam pret&#x12B;, c&#x113;li un cien&#x12B;gi paceldams cepuri. �&#x137;ita, ka, neraugoties uz cie�an&#x101;m, ko Anzelmam sag&#x101;d&#x101;ja tik�an&#x101;s ar &#x13C;aud&#x12B;m, � it &#x12B;pa�i ar �iem, � vi&#x146;� uzskat&#x12B;ja par savu pien&#x101;kumu vienm&#x113;r iztur&#x113;ties pret vi&#x146;iem, cik iesp&#x113;jams, laipni. K&#x101; toreiz Just&#x12B;nes, t&#x101; tagad Vitolda steig�us pastieptajai rokai vi&#x146;� tikko pied&#x16B;r&#x101;s ar pirkstu galiem un, nel&#x16B;kodamies uz viesi, bet v&#x113;rdamies t&#x101;l&#x113;, sac&#x12B;ja:</p><p>� Negaid&#x12B;ju, nudien negaid&#x12B;ju t&#x101;du pagodin&#x101;jumu un t&#x101; ... t&#x101;du pat&#x12B;kamu sastap�anos!</p><p>� Vai redzi, Vitold, � smail&#x101;s &#x16A;si&#x146;as skrull&#x113;dams, triumf&#x113;jo�i izsauc&#x101;s izskat&#x12B;gais, nekautr&#x12B;gais puisis dzeltenajos sv&#x101;rkos. � Vai es tev neteicu, ka tiksi laipni, p&#x113;c visiem piekl&#x101;j&#x12B;bas likumiem uz&#x146;emts? J&#x16B;s, Anzelm, ar savu vair&#x12B;�anos no cilv&#x113;kiem esat nok&#x13C;uvis &#x13C;au�u valod&#x101;s, un Vitolds baid&#x12B;j&#x101;s n&#x101;kt pie jums. �Gribu � bet neuzdro�inos,� vi&#x146;� saka. Nu, tad es &#x146;&#x113;mu un atvedu vi&#x146;u �urp, iepaz&#x12B;stin&#x101;ju un � dar&#x12B;ta lieta! Bet kur tad Anto&#x13C;ka?</p><p>Un vi&#x146;� aizmet&#x101;s uz istabu, kur bija dzirdami smiekli un rokas dzirnavu r&#x16B;k�ana. Maz&#x101;, patum�&#x101; priek�nam&#x101; Sta�inska spar&#x12B;gi grieza apa&#x13C;o dzirnakmeni.</p><p>� L&#x16B;k, t&#x101;, m&#x12B;&#x13C;&#x101;, l&#x16B;k, t&#x101;, d&#x101;rg&#x101;, vajag tikai griezt un griezt...</p><p>No balt&#x101;s aub&#x12B;tes sprauc&#x101;s lauk&#x101; iesirmi mati un ' krita p&#x101;r sasarku�o, sasv&#x12B;du�o seju, bet vi&#x146;a, kaut ar&#x12B; bija visu dienu p&#x13C;&#x101;vusi, nemaz neizskat&#x12B;j&#x101;s nokususi vai nogurusi.</p><p>� O, cik gr&#x16B;ti! � iesauc&#x101;s Just&#x12B;ne, kad dzirnakmens, vi&#x146;as roku griezts, ier&#x16B;c&#x101;s.</p><p>Klusiem, kr&#x16B;t&#x12B;s duno�iem smiekliem sm&#x113;j&#x101;s garais v&#x12B;rietis, pret durvju stenderi atspiedies, vi&#x146;a baltais krekls balsn&#x12B;ja k&#x101; sniegs, bet seja grima puskr&#x113;sl&#x101;.</p><p>� Jums jau t&#x101; rokas p&#x101;rguru�as, lai tak atp&#x16B;�as, tik maigas roci&#x146;as ... Nav smaga darba radu�as.</p><p>Pa atv&#x113;rtaj&#x101;m durv&#x12B;m bija redzama diezgan paliela virtuve, pa�&#x101; vid&#x16B; tur tup&#x113;ja tru�u pulci&#x146;�, bet tik pieradin&#x101;ti, ka nelik&#x101;s ne zinis par cilv&#x113;ku bals&#x12B;m un so|icm. S&#x101;j&#x101; garo ausu un meln&#x101;s, balt&#x101;s un pel&#x113;k&#x101;s vilnas kamol&#x101; var&#x113;ja saskat&#x12B;t tikai tum�o acu z&#x12B;l&#x12B;�u mirdzumu ko-ra[|u kr&#x101;sas aploc&#x113;s. Pie neliel&#x101;s pl&#x12B;ts, p&#x101;r kuru plet&#x101;s milz&#x12B;gs p&#x101;rjums, st&#x101;v&#x113;ja Anto|ka, kuro�as uguns apsp&#x12B;d&#x113;ta. Zeltainie stari aptv&#x113;ra vi&#x146;as lokano augumu, apsp&#x12B;d&#x113;ja s&#x101;rtos, maigos sejas vaibstus un v&#x12B;sto�u ziedu pilnos matus. Likdama uz pl&#x12B;ts katlu ar &#x16B;deni, vi&#x146;a p&#x113;k�&#x146;i x sar&#x101;v&#x101;s. Dzeltenais kavalieris, teicami atdarin&#x101;dams aiz vi&#x146;as muguras dzeguzi, iek&#x16B;koj&#x101;s:</p><p>� Kuk&#x16B;! Kuk&#x16B;! Kuk&#x16B;!</p><p>� Ak J&#x113;zus! � vi&#x146;a iesauc&#x101;s un savilka l&#x16B;pas mazliet pikt&#x101; vaibst&#x101;, lai gan tum�aj&#x101;s ac&#x12B;s atplaiksn&#x12B;ja jautras liesmi&#x146;as. � Vai tad pans Mihals nav pietieko�i noguris, ka atn&#x101;cis v&#x113;l te au�oties?</p><p>� Vai cik briesm&#x12B;gi esmu noguris! Oi, oi, oi! k&#x101; esmu noguris! <emphasis>Ja</emphasis> j&#x16B;s man tepat neat&#x13C;ausiet aps&#x113;sties, tad t&#x16B;l&#x12B;t � blauk�! � novel�os aiz liela noguruma pie j&#x16B;su k&#x101;ji&#x146;&#x101;m!</p><p>� Ne es l&#x16B;dzu, ne liedzu, � atsmaid&#x12B;ja meitene. � Tikai grib&#x113;tos zin&#x101;t, k&#x101;p&#x113;c j&#x16B;s neejat uz m&#x101;ju vakari&#x146;&#x101;s? Vai tad j&#x16B;s neesat paradis &#x113;st vakari&#x146;as?</p><p>� T&#x101;ds jau es esmu nabaga cilv&#x113;ks, neprec&#x113;jies b&#x101;renis, nav man neviena, kas gatavotu vakari&#x146;as!</p><p>� Bet tante?</p><p>� E! Kas nu par gar�u tantes gatavotam &#x113;dienam! N&#x101;cu �urp, cer&#x113;dams, ka tik�u te uzl&#x16B;gts vakari&#x146;&#x101;s, ko j&#x16B;s sav&#x101;m rok&#x101;m gatavojusi. Vai tie�&#x101;m man lemts b&#x16B;t starp tiem, kam cer&#x12B;bas m&#x101;tes viet&#x101;?</p><p>� Ne es to apstiprinu, ne noraidu, � �&#x137;elm&#x12B;gi atkal atbild&#x113;ja meitene.</p><p>Dro�i un reiz&#x113; maigi raudz&#x12B;damies Anto&#x13C;k&#x101; ar sav&#x101;m iegarenaj&#x101;m, pel&#x113;kaj&#x101;m ac&#x12B;m, Mihals turpin&#x101;ja sarunu t&#x101;l&#x101;k:</p><p>� Ja es b&#x16B;tu ka&#x137;&#x113;ns, tad j&#x16B;s mani pavisam sav&#x101;d&#x101;k uz&#x146;emtu, j&#x16B;s tik &#x13C;oti m&#x12B;lat ka&#x137;&#x12B;�us. Nu labi, tad es p&#x101;rv&#x113;rt&#x12B;�os ka&#x137;&#x113;n&#x101;.</p><p>Un puisis s&#x101;ka apbr&#x12B;nojami labi atdarin&#x101;t ka&#x137;a .&#x146;aud&#x113;�anu.</p><p>Piesarku�&#x101;s meitenes sej&#x101; tr&#x12B;s&#x113;ja un rot&#x101;j&#x101;s smaids. Bet vi&#x146;a tikai nod&#x16B;ra acis un saknieba cie�&#x101;k l&#x16B;pas.</p><p>� Pat ka&#x137;&#x113;nu j&#x16B;s negribat ar labu v&#x101;rdu apvelt&#x12B;t? Nu tad es ietup�os kok&#x101; un p&#x101;rv&#x113;rt&#x12B;�os vaido�&#x101; &#x16B;p&#x12B;!</p><p>Mihals aps&#x113;d&#x101;s uz soli&#x146;a pie kr&#x101;sns, sakrustoja rokas uz kr&#x16B;t&#x12B;m, izstiepa t&#x101;lu uz priek�u k&#x101;jas un s&#x101;ka tik �&#x113;li vaid&#x113;t k&#x101; &#x12B;sts &#x16B;pis. Tas nu bija par daudz meitenes nopietn&#x12B;bas p&#x101;rbaudei Vi&#x146;ai paspruka t&#x101;di smiekli, ka smejot gandr&#x12B;z vai ats&#x113;d&#x101;s pie kr&#x101;sns.</p><p>� Ha-ha-ha-ha-h&#x101;! � Anto&#x13C;ka sm&#x113;j&#x101;s sk&#x101;&#x146;us, nevald&#x101;mus se�padsmitgad&#x12B;gas sku&#x137;es smieklus.</p><p>� Uh&#x16B;! Uuh&#x16B;! Uh&#x16B;! � arvien �&#x113;l&#x101;k un izmis&#x12B;g&#x101;k vi&#x146;as smiekliem piebalsoja &#x16B;pja kliedziens.</p><p>Rieto�&#x101;s saules staru pilnaj&#x101; d&#x101;rz&#x101; Anzelms vad&#x101;ja savu viesi. Vitolds uzman&#x12B;gi, ar interesi apl&#x16B;koja jaunos koci&#x146;us un diezgan bie�i aizr&#x101;d&#x12B;ja, ka tie nepietiekami kopti. Te zari nebija, k&#x101; pien&#x101;kas, apgriezti, te atkal atva�u par daudz atst&#x101;ts, bet tur nav aplauzti pumpuri, kas tikai at&#x146;em augam sp&#x113;kus. Anzelms v&#x113;r&#x12B;gi klaus&#x12B;j&#x101;s un nenolaida no Vitolda sejas savas uzman&#x12B;g&#x101;s, dom&#x12B;g&#x101;s acis.</p><p>Jaunek&#x13C;a dz&#x12B;vaj&#x101;, nervozaj&#x101;, b&#x101;laj&#x101; sej&#x101; ar mazliet grumb&#x101;s saraukto pieri atspogu&#x13C;oj&#x101;s visas vi&#x146;a domas k&#x101; iek�&#x113;jas kv&#x113;les atbl&#x101;zma.</p><p>� J&#x16B;s jau visu to tagad m&#x101;c&#x101;ties skol&#x101;, � sav&#x101; l&#x113;naj&#x101;, vienmu&#x13C;aj&#x101; bals&#x12B; sac&#x12B;ja Anzelms. � Un, k&#x101; redzams, labi m&#x101;c&#x101;ties. Bet es bez jel k&#x101;d&#x101;m zin&#x101;�an&#x101;m �o d&#x101;rzi&#x146;u st&#x101;d&#x12B;ju, nebija jau ar ko aprun&#x101;ties. T&#x101;p&#x113;c, klausoties j&#x16B;su v&#x101;rdos, redzu, ka esmu izdar&#x12B;jis ne vienu vien aplam&#x12B;bu ... Ticu ... ticu ... Zin&#x101;�anas daudz pal&#x12B;dz cilv&#x113;kam...</p><p>Vi&#x146;� to sac&#x12B;ja pavisam izklaid&#x12B;gi, par kaut ko glu�i citu dom&#x101;dams, bet t&#x101; skatiens arvien cie�&#x101;k un dzi&#x13C;&#x101;k urb&#x101;s jaunek&#x13C;a sej&#x101;. Tad, p&#x113;k�&#x146;i nod&#x16B;ris acis, vi&#x146;� klusu no�ukst&#x113;ja:</p><p>� Bet cik j&#x16B;s esat l&#x12B;dz&#x12B;gs savam t&#x113;vocim panam Audz&#x113;jam! Ak dievs, cik l&#x12B;dz&#x12B;gs! Piere, acis, balss, valoda, viss glu�i t&#x101;... it k&#x101; pans And�cjs b&#x16B;tu piec&#x113;lies no kapa ...</p><p>Un Anzelma izbalu�o acu skatiens aizkl&#x12B;da t&#x101;l&#x113;, kur vi&#x146;pus Nemunas �alca priedul&#x101;js, tad atkal ieurb&#x101;s Vitolda sej&#x101;.</p><p>� Tikai, � vi&#x146;� atkal ierun&#x101;j&#x101;s, � lai dievs pasarga j&#x16B;s no t&#x101;da ... li... li... likte&#x146;a!</p><p>Anzelms sastost&#x12B;j&#x101;s, jo iek�&#x113;ji vi&#x146;� pretoj&#x101;s saviem v&#x101;rdiem. Tad pac&#x113;la noliekto galvu, sak&#x101;rtoja cepuri un l&#x113;n&#x101;m atlieca sagumu�os plecus.</p><p>� Ta�u n&#x113;, � ac&#x12B;m spo�&#x101;k iedzirkstoties, vi&#x146;� pats sevi izlaboja, � ta�u n&#x113;! Lai dievs dod katram labam cilv&#x113;kam t&#x101; dz&#x12B;vot un nomirt, kaut ar&#x12B; p&#x101;ragri!</p><p>Sirsn&#x12B;gi un reiz&#x113; it k&#x101; piesardz&#x12B;gi Vitolds sa&#x146;&#x113;ma vi&#x146;a abas rokas sav&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Pateicos par p&#x113;d&#x113;jo nov&#x113;l&#x113;jumu! � sac&#x12B;ja Vitolds satraukt&#x101; bals&#x12B;. � Dz&#x12B;vot bez augst&#x101;k&#x101;m tieksm&#x113;m un m&#x113;r&#x137;iem negribu, tad jau lab&#x101;k mirt jaun&#x12B;b&#x101; liesmojo�u sirdi, nek&#x101; nodz&#x12B;vot m&#x16B;�u k&#x101; saltam akmenim vai sadu&#x13C;&#x137;otam &#x16B;denim!</p><p>Sajutis jaunek&#x13C;a piesk&#x101;rienu, Anzelms mazliet atk&#x101;p&#x101;s un s&#x101;ka k&#x101; parasti v&#x12B;st&#x12B;ties sv&#x101;rkos. Vi&#x146;� neatbild&#x113;ja Vitolda rokas spiedienam, bet, klaus&#x12B;damies vi&#x146;a v&#x101;rdos, izbr&#x12B;n&#x101; pat muti pav&#x113;ra un tikai klusi nobubin&#x101;ja:</p><p>� Necer&#x113;ju... nudien necer&#x113;ju vairs sav&#x101; m&#x16B;�&#x101; t&#x101;dus v&#x101;rdus dzird&#x113;t... Ak J&#x113;zus! Vai tie�&#x101;m nokautie var celties aug�&#x101;?</p><p>� N&#x113;... � iesauc&#x101;s Vitolds. � Vi&#x146;i pa�i dus m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; mieg&#x101;, bet to j&#x16B;tas un domas turpina ri&#x146;&#x137;ot izplat&#x12B;jum&#x101; un kv&#x113;lot gais&#x101;, kam&#x113;r atkal t&#x101;m izdodas iem&#x101;jot dz&#x12B;vos, jaunos, sp&#x113;c&#x12B;gos cilv&#x113;kos, kas m&#x12B;l zemi un &#x13C;audis!</p><p>� &#x100;men! � pabeidza Anzelms, p&#x113;c kam abi k&#x101;du br&#x12B;di palika nekust&#x12B;gi st&#x101;vam un klus&#x113;dami viens otr&#x101; skatieniem gremd&#x113;damies.</p><p>� Varb&#x16B;t tad, kad p&#x113;c m&#x101;c&#x12B;bu beig�anas atgriez&#x12B;�os Kor�in&#x101;, � ierun&#x101;j&#x101;s Vitolds, � man daudzos jaut&#x101;jumos vajadz&#x113;s griezties pie jums p&#x113;c padoma ...</p><p>� Pie manis? � br&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s Anzelms un atkal mazliet atk&#x101;p&#x101;s. � Nu n&#x113;! � jau mier&#x12B;gi un nosv&#x113;rti vi&#x146;� turpin&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k. � No manis nevienam nav vairs pal&#x12B;dz&#x12B;bu ko gaid&#x12B;t. Gadi pa&#x146;&#x113;mu�i manus sp&#x113;kus, un izlietu &#x16B;deni vairs nevar sasmelt. Bet tiesa kas tiesa, tad, kad j&#x16B;s apmet&#x12B;sieties Kor�in&#x101;, jums b&#x16B;s gr&#x16B;ti, &#x13C;oti gr&#x16B;ti... iesak&#x146;ot visus labos nodomus. Man sav&#x101; klusaj&#x101; nomal&#x12B;t&#x113;, reiz&#x113;m �&#x137;iet, ka �ai zemei b&#x16B;tu uzg&#x16B;lies milz&#x12B;gs ledus bl&#x101;&#x137;is un t&#x101;p&#x113;c viss k|uvis tik salts. No debes&#x12B;m l&#x12B;st dr&#x113;gnums, un m&#x113;s taj&#x101; esam k&#x101; izbirusi zir&#x146;u sauja, kur katrs zirn&#x12B;tis ripo atsevi�&#x137;i un atsevi�&#x137;i ar&#x12B; p&#x16B;st... nedodams ra�u. K&#x101;dreiz (audis dom&#x101;ja sav&#x101;d&#x101;k un tiec&#x101;s p&#x113;c k&#x101; cita, bet katrai lietai ir savs laiks, un cilv&#x113;ka acu priek�&#x101; viss aizpl&#x16B;st k&#x101; &#x16B;dens, k&#x101; lapa pie koka v&#x12B;zdama nodzelt&#x113;...</p><p>� J&#x16B;s esat tik gr&#x16B;tsird&#x12B;gs un, �&#x137;iet, nekam labam vairs neticat, � ar kv&#x113;lu zi&#x146;k&#x101;ri iel&#x16B;kodamies Anzelmam sej&#x101;, Vitolds vi&#x146;u p&#x101;rtrauca.</p><p>P&#x101;r Anzelma seju p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja skumj� smaids.</p><p>� Reiz sav&#x101; dz&#x12B;v&#x113; pieredz&#x113;ju t&#x101;das b&#x113;das, ka uz visu m&#x16B;�u k&#x13C;uvu gr&#x16B;tsird&#x12B;gs, tur jums taisn&#x12B;ba. Bet, ka neticu labam, � t&#x101; nu gan nav! Esmu, protams, redz&#x113;jis vecus kokus, kas, savu laiku p&#x101;rdz&#x12B;voju�i, gu&#x13C; kritu�i me�a biezokn&#x12B;, bet blakus tiem aug jaunas atvases un gadu gait&#x101; top par lieliem, sp&#x113;c&#x12B;giem kokiem. L&#x16B;k, ar&#x12B; j&#x16B;s esat t&#x101;da atvase, kas pie&#x146;emas briedum&#x101;, bet, ja jums gr&#x16B;t&#x101; br&#x12B;d&#x12B; b&#x16B;s nepiecie�ama pal&#x12B;dz&#x12B;ba, tad g&#x16B;siet to nevis no manis, bet no mana Janeka, vi&#x146;� ir glu�i t&#x101;da pati uz varen&#x101; ozola celma izaugusi atvase. �imbr&#x12B;�am...</p><p>Anzelms p&#x113;k�&#x146;i bija k&#x13C;uvis kust&#x12B;g&#x101;ks un s&#x101;ka run&#x101;t mazliet strauj&#x101;k.</p><p>� So to jau esmu dzird&#x113;jis par j&#x16B;su draudz&#x113;�anos ar &#x13C;aud&#x12B;m un daudzajiem padomiem, ko dodat. Edz, vakar pie mums bija iegriezies Valentijs un st&#x101;st&#x12B;ja, ka j&#x16B;s centu�ies p&#x101;rliecin&#x101;t &#x13C;audis, lai ciem&#x101; kop&#x113;jiem sp&#x113;kiem izrokot �etras akas, tad mums vairs neb&#x16B;tu tik gr&#x16B;ti ar &#x16B;deni. Un Mihals izkl&#x101;st&#x12B;ja, ka j&#x16B;s iesakot celt kop&#x113;jas dzirnavas, lai neb&#x16B;tu j&#x101;mok&#x101;s ar rokas dzirnav&#x101;m, un dodot v&#x113;l da�&#x101;dus citus padomus. Nu j&#x101;. Man tikai br&#x12B;nums, ka t&#x101;das domas radu�&#x101;s Benedikta Kor�inska d&#x113;lam, ja vi&#x146;a t&#x113;vs pret mums visiem izturas t&#x101;, it k&#x101; tikai vi&#x146;am vien&#x12B;gajam dievs b&#x16B;tu pie�&#x137;&#x12B;ris dv&#x113;seli, bet m&#x113;s b&#x16B;tu tikai akme&#x146;i, ko ar k&#x101;ju var pagr&#x16B;st, paspert s&#x101;&#x146;us.</p><p>� 0, nerun&#x101;jiet t&#x101;! Nekad t&#x101; nerun&#x101;jiet, man dzirdot! � Vitolds nervozi iesauc&#x101;s, piesarkdams p&#x101;r visu seju.</p><p>� Saprotu jau pats, ka p&#x101;rdro�i izsac&#x12B;jos par t&#x113;vu d&#x113;la kl&#x101;tb&#x16B;tn&#x113;, l&#x16B;dzu piedo�anu, � liesajiem vaigiem mazliet piesarkstot, t&#x12B;damies atkal savos &#x137;elderi&#x146;os, atvainoj&#x101;s Anzelms.</p><p>� N&#x113; jau, n&#x113;! J&#x16B;s nemaz tik p&#x101;rdro�s nebij&#x101;t, tikai ziniet, es savu t&#x113;vu ... man t&#x113;vs ... bet lab&#x101;k par to nemaz nerun&#x101;sim! Es past&#x101;st&#x12B;�u jums, kas man padom&#x101;, ko es jums nov&#x113;l&#x113;tu un par ko es lauzu galvu, tas jums b&#x16B;s noder&#x12B;gi...</p><p>Vi&#x146;i l&#x113;n&#x101;m so&#x13C;oja starp rieto�&#x101;s saules apmirdz&#x113;tiem kokiem, sl&#x12B;pie stari sl&#x12B;d&#x113;ja p&#x101;r vi&#x146;u galv&#x101;m un sej&#x101;m. Vitolds k&#x101; parasti run&#x101;ja &#x101;tri un dedz&#x12B;gi, dz&#x12B;vi �estikul&#x113;dams; ik vaibsts vi&#x146;a sej&#x101; liecin&#x101;ja, ka vi&#x146;� dz&#x12B;vo savam st&#x101;st&#x12B;jumam l&#x12B;dz. Anzelms ar sakumpu�iem pleciem un gandr&#x12B;z stingu seju nopietni un uzman&#x12B;gi klaus&#x12B;j&#x101;s, tikai paretam teikdams k&#x101;du v&#x101;rdu, jaut&#x101;dams vai atbild&#x113;dams. P&#x101;ris rei�u cie�i ieskat&#x12B;jies jaunek&#x13C;a sej&#x101;, vi&#x146;� pie sevis klusi nomurmin&#x101;ja:</p><p>� Cik l&#x12B;dz&#x12B;gs savam t&#x113;vocim! Ak J&#x113;zus! Cik l&#x12B;dz&#x12B;gs!</p><p>Jo ilg&#x101;k vi&#x146;i sarun&#x101;j&#x101;s, jo vair&#x101;k Anzelma izmoc&#x12B;t&#x101;, lies&#x101;, seja zem liel&#x101;s j&#x113;ren&#x12B;cas atdz&#x12B;voj&#x101;s un viegli piesarka div&#x113;j&#x101;d&#x101;s izj&#x16B;t&#x101;s � sap&#x146;aina priek&#x101; un lieg&#x101;s skumj&#x101;s. Vi&#x146;a skatiens arvien bie�&#x101;k kav&#x113;j&#x101;s pie t&#x101;l&#x101; P&#x101;rnemunas priedul&#x101;ja, bet gar&#x101;s, b&#x101;l&#x101;s rokas, l&#x12B;dz pusei &#x137;eldera piedurkn&#x113;s sab&#x101;ztas, cie�i savij&#x101;s pirkstiem, � gr&#x16B;ti bija pateikt, vai tas no negaid&#x12B;t&#x101; prieka vai atmi&#x146;u �&#x113;luma.</p><p>Uz gar&#x101; sola pie m&#x101;jas sienas zem liel&#x101;s bumbieres kupl&#x101; zara nojumes, aiz garaj&#x101;m malv&#x101;m un naktsskais-tul&#x113;m, rez&#x113;du un matiolu smar�u ap&#x146;emti, s&#x113;d&#x113;ja divi jauni cilv&#x113;ki un klusu sarun&#x101;j&#x101;s. K&#x101;p&#x113;c klusu? To tikai vi&#x146;i pa�i b&#x16B;tu var&#x113;ju�i pateikt, ja zin&#x101;tu c&#x113;loni, jo sarun&#x101; nek&#x101; sl&#x113;pjama nebija. Jauneklim rok&#x101; bija sauja lauku ziedu un z&#x101;&#x13C;u, ko vi&#x146;� citu p&#x113;c cita sniedza meitenei. � Vai redzat, k&#x101; rudzupu&#x137;es jau nosirmoju�as! Bet cik zilas un skaistas bija! Ir t&#x101;, it k&#x101; dzidr&#x101; vasara reiz&#x113; ar t&#x101;m novecotos... Bet �&#x12B; te ir nozied&#x113;jusi piene-n&#x12B;te; izskat&#x101;s p&#x113;c p&#x16B;ku kamoli&#x146;a, bet saul&#x113; t&#x101; �&#x137;iet no vissmalk&#x101;k&#x101; stikla darin&#x101;ta. 2&#x113;l, vajag tikai uzp&#x16B;st, un izjuks uz vis&#x101;m pus&#x113;m, pagais&#x12B;s. Varb&#x16B;t cilv&#x113;ku laime ir glu�i t&#x101;da pati k&#x101; �is p&#x16B;ku kamoli&#x146;�. �odien ir, bet r&#x12B;t uzp&#x16B;t&#x12B;s niknais v&#x113;j� un t&#x101;lu t&#x101;lu aiznes&#x12B;s visu, kas cilv&#x113;kam dz&#x12B;v&#x113; ir bijis m&#x12B;&#x13C;�. K&#x101; jums liekas, pana Just&#x12B;ne, vai cilv&#x113;ka laime arvien tik nepast&#x101;v&#x12B;ga?</p><p>� Nezinu, � atbild&#x113;ja meitene. � Es reiz&#x113;m dom&#x101;ju par t&#x101;du laimi, ko pat visstipr&#x101;kais v&#x113;j� nesp&#x113;tu izklied&#x113;t, un cit&#x101;d&#x101;ku � nev&#x113;los.</p><p>� T&#x101;tad j&#x16B;s dom&#x101;jat, ka &#x13C;audis var smagi str&#x101;d&#x101;t, p&#x101;rvar&#x113;t vis&#x101;das nelaimes un tom&#x113;r b&#x16B;t laim&#x12B;gi?</p><p>Pa pusei nopietni, pa pusei smiedama, Just&#x12B;ne atbild&#x113;ja ar pretjaut&#x101;jumu:</p><p>� Bet k&#x101; tad Jans un Cec&#x12B;lija?</p><p>K&#x101;du br&#x12B;di abi klus&#x113;ja.</p><p>� L&#x16B;k, �is stiebri&#x146;� ar jaukaj&#x101;m skari&#x146;&#x101;m saucas timoti&#x146;�, �&#x12B;s te ar s&#x101;rtajiem ziedi&#x146;iem ir za&#x137;p&#x113;di&#x146;as, bet tie tur ar ko�i dzeltenajiem kausi&#x146;iem ...</p><p>No m&#x101;jas, kur virtuv&#x113; Anto&#x13C;ka gatavoja vakari&#x146;as, atskan&#x113;ja t&#x12B;tara ska&#x13C;&#x101; buldur&#x113;�ana un reiz&#x113; ar to sudrabaini, nevald&#x101;mi, meiten&#x12B;gi smiekli.</p><p>� Ha-ha-ha-ha-ha! � tie pl&#x16B;da nep&#x101;rtraukti, aizraut&#x12B;gi.</p><p>� Buldur-buldur-buldur! � vi&#x146;as smiekliem l&#x12B;dzi vij&#x101;s lieliski atdarin&#x101;ta t&#x12B;tara balss.</p><p>� Mihals, ziniet, jau veselu gadu lenc Anto&#x13C;ku un grib vi&#x146;u prec&#x113;t. Varb&#x16B;t k&#x101;dreiz ar&#x12B; apprec&#x113;s, tikai ne tik dr&#x12B;z, jo m&#x113;s ar t&#x113;voci ne&#x13C;ausim vi&#x146;ai se�padsmit gadu vecum&#x101; iziet pie v&#x12B;ra. Ja patiesi m&#x12B;l, lai tad pagaida gadi&#x146;us divus vai ar&#x12B; visus tr&#x12B;s, kam&#x113;r meitene nobriest un pie&#x146;emas vair&#x101;k pr&#x101;t&#x101;. Cits par t&#x101;du vilcin&#x101;�anu b&#x16B;tu noskumis, bet vi&#x146;� nemaz! Vienm&#x113;r jautr&#x101; pr&#x101;t&#x101; un vis&#x101;du ni&#x137;u pilns. Es par to vi&#x146;u apbr&#x12B;noju. Kaut ar&#x12B; neesmu no dabas gr&#x16B;tsird&#x12B;gs, ta�u, ja man kas no iecer&#x113;t&#x101; neizdodas, tad �&#x137;iet, b&#x16B;tu lab&#x101;k t&#x16B;l&#x12B;t likties kap&#x101;.</p><p>Virtuv&#x113; jautri un sk&#x101;&#x146;i iesvilp&#x101;s v&#x101;lodze, un, it k&#x101; tai atbildot, arT Fabiana s&#x113;t&#x101; ieskan&#x113;j&#x101;s svilpota dziesmas melodija:</p><p>Kas p&#x113;c bag&#x101;t&#x12B;bas t&#x12B;ko,</p><p>Tas lai karapulkus r&#x12B;ko.</p><p>� Sie kausi&#x146;i, kas tik ko�i, ir dzeltenais &#x101;boli&#x146;�, bet �is te zari&#x146;�, es to pielik�u jums pie rokas, un tas t&#x16B;l&#x12B;t t&#x101; pielips, ka b&#x16B;s pat gr&#x16B;ti atraut, t&#x101;lab jau vi&#x146;u ar&#x12B; sauc par lipekli.</p><p>Jans uzman&#x12B;gi, smaid&#x12B;dams nolika vi&#x146;ai uz rokas za|u zari&#x146;u, kas t&#x16B;l&#x12B;t ar saviem s&#x12B;kajiem, tikko saskat&#x101;majiem dzelon&#x12B;�iem piek&#x13C;&#x101;v&#x101;s &#x101;dai.</p><p>� Vai j&#x16B;s patiesi r&#x12B;t ar mums kop&#x101; brauksiet uz Kapu?</p><p>Jans mazliet pieliec&#x101;s un nedro�i iel&#x16B;kojas meitenei sej&#x101;.</p><p>� Ir jau ar&#x12B; gandr&#x12B;z kauns, ka l&#x12B;dz �im ne reizi neesat tos apmekl&#x113;jusi...</p><p>Sis drosm&#x12B;gais p&#x101;rmetums bija d&#x12B;vain&#x101; pretrun&#x101; tam &#x12B;sajam skatienam, ar k&#x101;du vi&#x146;� iel&#x16B;koj&#x101;s Just&#x12B;nei sej&#x101;. Bet meitene dom&#x12B;gi v&#x113;r&#x101;s t&#x101;l&#x113;.</p><p>� Par daudz, daudz ko man sav&#x101; dz&#x12B;v&#x113; b&#x16B;tu j&#x101;kaunas, � vi&#x146;a, uzacis saraukusi, l&#x113;n&#x101;m sac&#x12B;ja. � Un nekad, nekad.to tik spilgti neesmu izjutusi k&#x101; tie�i tagad.</p><p>� T&#x101;tad r&#x12B;tu j&#x16B;s brauksiet mums l&#x12B;dz?</p><p>� Noteikti.</p><p>� Bet ja gad&#x101;s, ka t&#x113;vocis paliek m&#x101;j&#x101;s?</p><p>Just&#x12B;ne paskat&#x12B;j&#x101;s Jan&#x101; ar gai�u, uztic&#x12B;gu skatienu un atbild&#x113;ja:</p><p>� Brauk�u kop&#x101; ar jums.</p><p>Turpat blakus za&#x13C;ajam zari&#x146;am uz meitenes rokas v&#x12B;d&#x113;ja sarkana r&#x113;ti&#x146;a, kas bija c&#x113;lusies, sirpim iedreboties. Jans, uz �o s&#x101;rto sv&#x12B;tri&#x146;u skat&#x12B;damies, it k&#x101; nesp&#x113;tu no t&#x101;s acu nov&#x113;rst, klusu sac&#x12B;ja:</p><p>� Ziniet, es jau tagad p&#x113;c t&#x113;vo�a sejas zinu, ka r&#x12B;t vi&#x146;� b&#x16B;s pavisam gr&#x16B;tsird&#x12B;gs. Un, kad vi&#x146;am �&#x12B; liksta uzkr&#x12B;t, tad vi&#x146;� neparko neatst&#x101;j m&#x101;ju, ne&#x113;d, nedzer, ne ar vienu negrib run&#x101;t. T&#x101; tas reiz&#x113;m turpin&#x101;s dienu, bet reiz&#x113;m ar&#x12B; dienas divas, tr&#x12B;s... Tad m&#x113;s ar Anto&#x13C;ku staig&#x101;jam uz pirkstgaliem un tikai �ukstus sarun&#x101;jamies, t&#x101;, it k&#x101; m&#x101;j&#x101;s b&#x16B;tu nelai&#x137;is ... T&#x101; vi&#x146;am ir k&#x101;da gar&#x12B;ga slim&#x12B;ba!</p><p>S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; Anzelms neparasti a�iem sojiem aizsteidz&#x101;s Vitoldam priek�&#x101; un, tuvodamies k&#x101;dam no atv&#x113;rtajiem logiem, sac&#x12B;ja:</p><p>� Es jums t&#x16B;l&#x12B;t par&#x101;d&#x12B;�u �&#x12B;s gr&#x101;matas! T&#x16B;l&#x12B;t pa ... pa... pa... r&#x101;d&#x12B;�u!</p><p>�aurais sols nemaz netrauc&#x113;ja pieiet pie loga; glu�i otr&#x101;di, Vitolds, uzmeties ar celi uz sola, ar vienu skatienu aptv&#x113;ra visu �&#x101;s diezgan neparast&#x101;s istabeles saturu. T&#x101; bija t&#x101; d&#x113;v&#x113;t&#x101; pretistabi&#x146;a, kas savu nosaukumu ieguvusi t&#x101;d&#x113;&#x13C;� ka to no gai�&#x101;s lielistabas �&#x137;ir priek�istaba. Maz&#x101; istabele vair&#x101;k padevusies garum&#x101; nek&#x101; platum&#x101;, ar zemiem siju griestiem un nel&#x12B;dzen&#x101;m, skopi balsin&#x101;t&#x101;m sien&#x101;m. Koka la�i&#x146;a ar cisumaisu, spilvenu un pa�austu gultas segu, pie loga vienk&#x101;r�s galds, za|a skr&#x12B;ne, dro�i vien dr&#x113;bju glab&#x101;�anai^ un k&#x101;ds vecs kr&#x113;sls ar koka atzveltni � tas bija viss pietic&#x12B;gais istabas iek&#x101;rtojums. Virs la�i&#x146;as pie sienas kar&#x101;j&#x101;s tr&#x12B;s palielas &#x123;&#x12B;metnes: visaugst&#x101;k, gandr&#x12B;z pie pa�iem griestiem, diezgan labi zelt&#x12B;jumu saglab&#x101;ju�&#x101; un piedev&#x101;m v&#x113;l spo�a pap&#x12B;ra apl&#x12B;m&#x113;t&#x101; r&#x101;m&#x12B; Ostrobramas Marija; zem&#x101;k, gandr&#x12B;z virs pa�as gu&#x13C;vietas, koka r&#x101;mjos divi pel&#x113;ki zirgos s&#x113;do�u bru&#x146;inieku att&#x113;li. Aiz sv&#x113;t&#x101;s r&#x101;mja bija aizb&#x101;zts sv&#x113;to palmu zari&#x146;u sai�&#x137;&#x12B;tis, p&#x101;ri pel&#x113;kajiem att&#x113;liem uz nagli&#x146;as kar&#x101;j&#x101;s mazs &#x113;rk�&#x137;u vainadzi&#x146;�. Pie loga uz galda st&#x101;v&#x113;ja neliela &#x16B;dens kr&#x16B;ze un pie t&#x101;s uz mutes apg&#x101;zta gl&#x101;ze, bet t&#x101;l&#x101;k, pie pa�as sienas, aiz lampas ar augstu kupolu, atrad&#x101;s vair&#x101;kas gr&#x101;matas nodilu�os v&#x101;kos. Anzelms pastiepa roku un citu p&#x113;c citas padeva t&#x101;s Vitoldam. Gr&#x101;matas cil&#x101;dams, vi&#x146;� l&#x113;n&#x101;m las&#x12B;ja virsrakstus:</p><p><emphasis>� Psalmi.</emphasis> Kohanovska... Paskaties uz tiem diviem v&#x101;rdiem, kas uz t&#x101;s uzrakst&#x12B;ti.</p><p>� �And�ejs Kor�inskis�, � bals&#x12B; las&#x12B;ja Vitolds.</p><p><emphasis>� Pans Tadeu�s... </emphasis>Paskaties uz tiem diviem ierakst&#x12B;tiem v&#x101;rdiem...</p><p>� �And�ejs Kor�inskis� ...</p><p><emphasis>� Zieme&#x13C;u d&#x101;rzi..</emphasis>. Paskaties ...</p><p>T&#x101; vi&#x146;� vien&#x101; elpas vilcien&#x101; izlas&#x12B;ja vair&#x101;kus virsrakstus, ar b&#x101;lo r&#x101;d&#x101;mo pirkstu tos pavad&#x12B;dams. K&#x101;d&#x101; bija gar&#x101;ks ieraksts. Tas sast&#x101;v&#x113;ja no �etriem v&#x101;rdiem: �And�ejs Kor�inskis � Je�am Bohatirovi�am.�</p><p>� Jankas t&#x113;vam, vi&#x146;a t&#x113;vam, � Anzelms z&#x12B;m&#x12B;gi Vitoldam p-a�ukst&#x113;ja un nolika gr&#x101;matas atpaka&#x13C; uz galda.</p><p>� Tas viss ir no vi&#x146;a, un tik vien mums t&#x101; gai�uma ir, cik vi&#x146;� atst&#x101;ja. Kur nul Pat tik daudz vairs nav, jo vieni nomiru�i, otri izdz&#x12B;voju�i pr&#x101;tu un aizmirsu�i, bet ir ar&#x12B; v&#x113;l t&#x101;di, kas nevis ar cie&#x146;u un godbij&#x12B;bu vi&#x146;u atceras, bet piemin ar izsmieklu. No zemes p&#x12B;�&#x13C;iem esam tais&#x12B;ti un par to vien r&#x16B;p&#x113;jamies, kam k&#x101;ds sakars ar �iem p&#x12B;�&#x13C;iem vai m&#x16B;su miesu. Bet, kas reiz kaut mazliet iepazinis dv&#x113;seles laimi un s&#x101;pes, kam ataususi gara gaisma, tas pret vi&#x146;u m&#x16B;�&#x12B;gi sajutis pateic&#x12B;bu un m&#x16B;�&#x12B;gi p&#x113;c vi&#x146;a s&#x113;ros. Vi&#x146;� te s&#x113;ja gaismu, vi&#x146;� to kv&#x113;li, par kuru j&#x16B;s tikko k&#x101; run&#x101;j&#x101;t, &#x13C;au�u sird&#x12B;s aizdedza, vi&#x146;� par to savu jauno dz&#x12B;v&#x12B;bu atdeva... Lai vi&#x146;am debesu valst&#x12B;ba, ak taisn&#x12B;gais dievs! M&#x16B;�&#x12B;gi m&#x16B;�os, &#x101;men!</p><p>Anzelms nolieca galvu uz rok&#x101;m, un divas lielas asaras norit&#x113;ja p&#x101;r sarkanajiem plankumiem, kas tam l&#x12B;dz ar p&#x113;d&#x113;jiem v&#x101;rdiem bija iesitu�ies vaigu galos.</p><p>Vitolds, uzmeties uz zem&#x101; sola, atbalst&#x12B;jies ar elko&#x146;iem uz loga palodas, nogrima ilg&#x101;s, skumj&#x101;s p&#x101;rdom&#x101;s. Bija diezgan d&#x12B;vaini v&#x113;rot, k&#x101; atbilsto�i iek�&#x113;jiem p&#x101;rdz&#x12B;vojumiem main&#x12B;j&#x101;s jaunie�a sejas izteiksme. Pirms stundas � jautrs, gandr&#x12B;z b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gi draisks, p&#x113;c tam pilns apustu&#x13C;a degsmes, vi&#x146;� tagad izskat&#x12B;j&#x101;s p&#x113;c t&#x101;da, kas gadu desmitus b&#x16B;tu p&#x101;rdz&#x12B;vojis cilv&#x113;ciskas cie�anas zaud&#x113;jumos, nelaim&#x113;s un pazemojumos. J&#x101;, vi&#x146;� bija to pies&#x16B;cies, starp t&#x101;m izaudzis, cie�anu pilnas bija vi&#x146;a asinis un domas, un tagad, b&#x16B;dams gandr&#x12B;z v&#x113;l b&#x113;rns, vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja dr&#x16B;mu seju, ar pieaugu�a v&#x12B;ra nopietno skatienu iel&#x16B;koj&#x101;s k&#x101; tum�&#x101;, neizm&#x113;rojam&#x101; bezdiben&#x12B;. Bet ilgi �&#x12B; noska&#x146;a turpin&#x101;ties nevar&#x113;ja, un, v&#x113;lreiz zi&#x146;k&#x101;ri ieskat&#x12B;jies Anzelma istabel&#x113;, vi&#x146;� iesauc&#x101;s:</p><p>� J&#x16B;su istabi&#x146;a man atg&#x101;dina klostera celli!</p><p>Ar&#x12B; Anzelms p&#x101;rvar&#x113;ja savu uztraukumu vai sl&#x113;pa to un ar r&#x101;mu smaidu atbild&#x113;ja:</p><p>� J&#x101;, t&#x101; ir. Ar&#x12B; pats to d&#x113;v&#x113;ju par celli. K&#x101;d&#x101; dziesmi&#x146;&#x101; ir t&#x101;di v&#x101;rdi... es �o dziesmi&#x146;u tiku bie�i dzied&#x101;jis, kad v&#x113;l pasaule bija gai�a un silta:</p><p>Tu b&#x16B;si pana, tu b&#x16B;si pana, Es nabaga ksendzs.</p><p>Tu mit&#x12B;si pili, tu mit&#x12B;si pil&#x12B;, Baltkloster&#x12B; es...</p></section><section><title><p>IV</p></title><p>Jans sp&#x113;c&#x12B;gi atgr&#x16B;da no krasta ar sudrabv&#x12B;tolu zariem izkl&#x101;to laivu un iel&#x113;ca tan&#x12B; pats. Rok&#x101;s tam bija airis, cepures nags tikai pa pusei ap&#x113;noja pieri, mugur&#x101; &#x12B;si sv&#x101;rki ar za|&#x101;m ie�uv&#x113;m, kuri nesniedz&#x101;s ne l&#x12B;dz ce|iem. Uzsmaid&#x12B;jis savai ce&#x13C;abiedrei, vi&#x146;� jaut&#x101;ja:</p><p>� Vai ir &#x113;rti?</p><p>� Lieliski, � Just&#x12B;ne atbild&#x113;ja.</p><p>Za&#x13C;ais, smar�&#x12B;gais lapu pakl&#x101;js, ko vi&#x146;as balt&#x101; kleita pa pusei apkl&#x101;ja, tie�&#x101;m nebija slikts.</p><p>Jau vair&#x101;kus gadus vi&#x146;ai nebija ien&#x101;cis pr&#x101;t&#x101; uz&#x123;&#x113;rbt �o vienk&#x101;r�o un l&#x113;to t&#x113;rpu, kas kairino�i ko&#x137;eti atkl&#x101;ja vi&#x146;as kaklu un rokas. Sen vi&#x146;a nebija t&#x101; k&#x101;rtojusi savus melnos matus, lai vislab&#x101;k izceltu savas pieres dai&#x13C;&#x101;s l&#x12B;nijas, nebija ar&#x12B; vijusi tos pakaus&#x12B; smag&#x101; mezgl&#x101;, kas tik gleznaini sl&#x12B;ga p&#x101;r viegli zeltaini iedegu�o kaklu. Ap launaga laiku, no augst&#x101; st&#x101;v&#x101; krasta dodam&#x101;s lej&#x101; uz upi, vi&#x146;a k&#x101;du br&#x12B;ti&#x146;u bija palikusi st&#x101;vam pusce&#x13C;&#x101; uz neliela izci&#x13C;&#x146;a zem resnas, zarotas apses, kas atrad&#x101;s gandr&#x12B;z vien&#x101; augstum&#x101; ar Anzelma s&#x113;tu. Apst&#x101;jusies vi&#x146;a bija paliekusies un pal&#x16B;kojusies lejup. &#x16A;dens mal&#x101; uz �aur&#x101;s piekrastes smil�u str&#x113;les pie zariem izkl&#x101;t&#x101;s laivas gaido�ais Jans, vi&#x146;u paman&#x12B;jis, augstu pac&#x113;lis cepuri virs gai�i zeltain&#x101; matu cekula un ska&#x13C;i uzsaucis:</p><p>� Labdien!</p><p>Zem aira no�&#x13C;akst&#x113;j&#x101;s &#x16B;dens, un laiva l&#x12B;godam&#x101;s iesl&#x12B;d&#x113;ja no s&#x113;k&#x13C;a dzelm&#x113;.</p><p>� Bet t&#x113;vocis? � Just&#x12B;ne jaut&#x101;ja.</p><p>� Slims. Vakar, atvad&#x12B;jies no jums, t&#x16B;l&#x12B;t dev&#x101;s sav&#x101; istab&#x101; un iebult&#x113;j&#x101;s. Pa logu tikai redzams, ka gu&#x13C; uz l&#x101;vi&#x146;as, acis ar rok&#x101;m aizsedzis, t&#x101; k&#x101; piemidzis, t&#x101; k&#x101; dom&#x101;s nogrimis. Dievs to zini</p><p>Vi&#x146;i l&#x113;n&#x101;m &#x12B;r&#x101;s pret straumi. Gar upes vienu malu pac&#x113;l&#x101;s kaila, dzeltena siena ar r&#x101;mo silu aug�&#x101;; gar otru � augsts, za|ojo�s krasts ar balt&#x101;m un pel&#x113;k&#x101;m ciema &#x113;k&#x101;m, kas ar lieve&#x146;iem, sp&#x12B;gu&#x13C;ojo�iem logiem un k&#x16B;po�iem skurste&#x146;iem k&#x101; krelles cita aiz citas l&#x16B;koj&#x101;s no kuplajiem kokiem un &#x113;nainaj&#x101;m birz&#x113;m. No katras m&#x101;jas uz upi veda pa iem&#x12B;tai takai, kas v&#x12B;dam&#x101;s un krustodam&#x101;s za|aj&#x101; krasta nog&#x101;z&#x113; veidoja veselu gai�u l&#x12B;niju re�&#x123;i. Svelo�&#x101; saule bezgal&#x12B;go &#x16B;dens pl&#x16B;smu pieb&#x101;rst&#x12B;ja ar dzirk�u �alt&#x12B;m, �ur un tur t&#x101;s stari, l&#x16B;zdami vi&#x13C;&#x146;os, rad&#x12B;ja ap�ilbino�i spo�us laukumus, kas br&#x12B;�iem, atstarodami sl&#x12B;pus gaismas k&#x16B;&#x13C;us, k&#x13C;uva bl&#x101;vi vai pavisam apdzisa, un s&#x12B;kajos viln&#x12B;�os tad atspogu&#x13C;oj&#x101;s pie debes&#x12B;m sl&#x12B;do�ie m&#x101;ko&#x146;i. Tie nebija m&#x101;ko&#x146;i, kas draud ar dr&#x12B;zu negaisu, bet balti pel&#x113;c&#x12B;gi; l&#x113;ni peld&#x113;dami r&#x101;maj&#x101;, tveic&#x12B;gaj&#x101; gais&#x101;, tie stiep&#x101;s garum&#x101; un visu laiku bez mitas main&#x12B;ja savus apveidus, rad&#x12B;dami gaismas un &#x113;nu rota|u. Tur, kur veiklajai laivi&#x146;ai t&#x101;lu priek�&#x101; upe aiz sila meta l&#x12B;kumu, tie sadr&#x16B;zm&#x113;j&#x101;s, savienoj&#x101;s un aizkl&#x101;ja visu debess pamali vi&#x13C;&#x146;ainiem, tum�iem, sudrabain&#x101;m mal&#x101;m rot&#x101;tiem mutu|iem.</p><p>� Iesp&#x113;jams, ka �odien b&#x16B;s lietus vai pat negaiss, � ierun&#x101;j&#x101;s Jans, s&#x113;d&#x113;dams uz �aur&#x101; sola pa�&#x101; laivas priek�gal&#x101;. Vi&#x146;� l&#x16B;koj&#x101;s &#x16B;den&#x12B; un, mazliet nod&#x16B;ris galvu, l&#x113;n&#x101;m vilka airi pa &#x16B;deni.</p><p>Uz augst&#x101;, za|ojo�&#x101; kalna izbeidz&#x101;s p&#x113;d&#x113;j&#x101;s m&#x101;jas, un t&#x16B;l&#x12B;t aiz t&#x101;m krastu p&#x101;r�&#x137;&#x113;la dzi&#x13C;a, gara, pret upi pav&#x113;rsta tr&#x12B;sst&#x16B;raina, uz aug�u papla�in&#x101;ta gravas mute ar st&#x101;v&#x101;m, t&#x101;lum&#x101; izz&#x16B;do�&#x101;m sien&#x101;m.</p><p>Jans ar galvas m&#x101;jienu nor&#x101;d&#x12B;ja Just&#x12B;nei uz Jana un Cec&#x12B;lijas gravu, ko sedza necaurejams, spilgtiem ziediem un og&#x101;m pieb&#x101;rst&#x12B;ts kr&#x16B;mu un da�&#x101;d&#x101;s nokr&#x101;s&#x101;s za&#x13C;ojo�u koku biezoknis.</p><p>Mazliet pac&#x113;lusies no sava s&#x113;dek&#x13C;a, Just&#x12B;ne grib&#x113;ja �aj&#x101; kr&#x101;su un l&#x12B;niju j&#x16B;kl&#x12B; saskat&#x12B;t senatn&#x12B;go kapa pieminekli.</p><p>� Tas ir paglab&#x101;ts no pasaules ac&#x12B;m un no lejas nav redzams, � paskaidroja Jans. � Varb&#x16B;t tikai ruden&#x12B;, kad koki un kr&#x16B;mi nometu�i savas lapas, te gar&#x101;mbrauc&#x113;jam tas pazib acu priek�&#x101;. Vai jums nav jau apnicis braukt?</p><p>Jans past&#x101;st&#x12B;ja, ka no Kor�inas un Bohatiras uz Kapu ved divi ce&#x13C;i. Var p&#x101;rcelties p&#x101;r upi vai nu pie mui�as, vai</p><p>ciema un tad k&#x101;du krietnu stundu iet pa me�u; var ar&#x12B; braukt vair&#x101;k nek&#x101; pusstundu ar laivu pa upi, izk&#x101;pt pie seres, un no turienes l&#x12B;dz galam neb&#x16B;s pat ne pilna versts. Vi&#x146;� vedot Just&#x12B;ni pa otro ce&#x13C;u, jo gribot par&#x101;d&#x12B;t s&#x113;ri.</p><p>� V&#x113;l&#x101;k past&#x101;st&#x12B;�u, � vi&#x146;� piemetin&#x101;ja, � k&#x101;p&#x113;c v&#x113;l&#x113;jos, lai j&#x16B;s redz&#x113;tu �o s&#x113;ri. Man&#x101; atmi&#x146;&#x101; t&#x101; ir vieta ...</p><p>Jans teikumu nepabeidza, jo uzman&#x12B;gi, gaismas spo�um&#x101; mazliet piemiedzis acis, vi&#x146;� piev&#x113;rs&#x101;s k&#x101;dai zemu virs &#x16B;dens ar dobju sano&#x146;u lidojo�ai bitei. Atgriezdam&#x101;s no pret&#x113;j&#x101; krasta, p&#x101;ri vi&#x146;u galv&#x101;m laiku pa laikam lidoja bites, bet �&#x12B;, dzeltena nekt&#x101;ra k&#x101; izkaus&#x113;ta dzintara l&#x101;�u apkl&#x101;ta, laid&#x101;s arvien zem&#x101;k un zem&#x101;k. Jans, ac&#x12B;gi v&#x113;rodams vi&#x146;as paguru�o un zemo lidojumu, tai mirkl&#x12B;, kad t&#x101;s sp&#x101;rni&#x146;i jau gandr&#x12B;z sk&#x101;ra &#x16B;deni, veikli pavirz&#x12B;ja zem tiem airi, un bit&#x12B;te, viegli nob&#x16B;k�&#x137;ot, nos&#x113;d&#x101;s uz t&#x101;. P&#x113;c tam vi&#x146;� paguru�o kukain&#x12B;ti uzman&#x12B;gi p&#x101;rc&#x113;la uz laivas malu.</p><p>� B&#x16B;tu �&#x113;l, ja darb&#x12B;gais kukain&#x12B;tis aizietu boj&#x101;, � vi&#x146;� noteica. � Varb&#x16B;t tu esi no man&#x113;j&#x101;m? � Jans uzsmaid&#x12B;ja bit&#x12B;tei, kas mier&#x12B;gi atp&#x16B;t&#x101;s uz laivas malas.</p><p>Aiz liel&#x101;s, tr&#x12B;sst&#x16B;rain&#x101;s Jana un Cec&#x12B;lijas gravas mutes za&#x13C;ais krasts izv&#x113;rt&#x101;s st&#x101;v&#x101;, kail&#x101; smil�akmens sien&#x101;, ko pa�&#x101; aug�&#x101; vai&#x146;agoja plata, robota sarkan&#x101; m&#x101;la dzega. Zem t&#x101;s vien&#x101;d&#x101; att&#x101;lum&#x101; cits no cita gar&#x101; rind&#x101; meln&#x113;ja apa&#x13C;i caurumi.</p><p>� Kas tie t&#x101;di? � nor&#x101;d&#x12B;dama uz caurumiem, jaut&#x101;ja Just&#x12B;ne.</p><p>Vi&#x146;as biedrs nepaguva v&#x113;l atbild&#x113;t, kad vien&#x101; no �iem caurumiem kaut kas sakust&#x113;j&#x101;s, nobalsn&#x12B;ja un skaists putns ar sniegbalt&#x101;m kr&#x16B;t&#x12B;m, gariem, zilgani melniem sp&#x101;rniem strauji �&#x101;v&#x101;s lejup, mezdams loku gandr&#x12B;z virs pa�&#x101;m vi&#x146;u galv&#x101;m.</p><p>� �urkste! � iesauc&#x101;s Just&#x12B;ne.</p><p>� T&#x101;s ir �urkstu ligzdas, � l&#x16B;kodamies uz apa&#x13C;ajiem caurumiem, apstiprin&#x101;ja Jans. � �ie gudrie putni cietaj&#x101;, kailaj&#x101; sien&#x101; izkalu�i sev m&#x101;jok&#x13C;us. K&#x101;dreiz man &#x13C;oti grib&#x113;j&#x101;s izp&#x113;t&#x12B;t �&#x12B;s vi&#x146;u m&#x12B;tnes, un � vai j&#x16B;s varat iedom&#x101;ties? � p&#x101;rliecin&#x101;jos, ka �iem putniem tur ir iek&#x101;rtotas veselas istabas un gaite&#x146;i... L&#x16B;k, ar&#x12B; otra lido, tre�&#x101;, ceturt&#x101;! ...</p><p>No kailaj&#x101;, gludaj&#x101; sien&#x101; izkaltaj&#x101;m istab&#x101;m un gaite&#x146;iem izlidoja daudzi melnsp&#x101;rnainie putni un, strauji laizdamies lejup, �ilbin&#x101;ja sniegbalt&#x101;s kr&#x16B;tis r&#x16B;sgani sarkanaj&#x101; sienas fon&#x101;. Putnu sp&#x101;rnu �v&#x12B;ko&#x146;as iztrauc&#x113;ta, sp&#x113;kus atguvus&#x12B; bit&#x12B;te pac&#x113;l&#x101;s no laivas malas un, ska|i, uzvaro�i d&#x16B;kdama, aizlidoja gravas un ciema virzien&#x101;.</p><p>� Redz nu, izgl&#x101;b&#x101;s lab&#x101;, �akl&#x101; rad&#x12B;bi&#x146;a! � ar priec&#x12B;gu, laim&#x12B;gu smaidu uz l&#x16B;p&#x101;m apmierin&#x101;ts noteica Jans.</p><p>� J&#x101;, ta�u par vienu n&#x101;vi maz&#x101;k un par vienu l&#x101;si salduma vair&#x101;k pasaul&#x113;, � piemetin&#x101;ja Just&#x12B;ne, un �&#x137;ita, ka priec&#x12B;gais, laim&#x12B;gais Jana smaids atspogu&#x13C;otos vi&#x146;as sej&#x101;.</p><p>� Pareizi j&#x16B;s sac&#x12B;j&#x101;t, � iegremd&#x113;dams airi &#x16B;den&#x12B;, atbild&#x113;ja Jans. � N&#x101;ves un vis&#x101;da r&#x16B;gtuma pasaul&#x113; daudz, bet salduma taj&#x101; pamaz...</p><p>� K&#x101; j&#x16B;s to zin&#x101;t? � mundri iejaut&#x101;j&#x101;s meitene.</p><p>Jans pal&#x16B;koj&#x101;s vi&#x146;&#x101; ar garu, d&#x12B;vainu, mazliet ironisku smaidu ac&#x12B;s.</p><p>� Pani dom&#x101;, � vi&#x146;� sac&#x12B;ja, � ka vienk&#x101;r�ajiem &#x13C;aud&#x12B;m nav ne savu izj&#x16B;tu, ne domu. Var b&#x16B;t, ka tie�i te ir t&#x101; k&#x13C;&#x16B;da ...</p><p>Vi&#x146;� grib&#x113;ja v&#x113;l ko sac&#x12B;t, bet savald&#x12B;j&#x101;s, tikai l&#x16B;pas noraust&#x12B;j&#x101;s, un, a�i past&#x16B;mis cepuri, s&#x101;ka sp&#x113;c&#x12B;g&#x101;k air&#x113;t.</p><p>� Es zinu, ka t&#x101; ir, � pavisam nopietni sac&#x12B;ja Just&#x12B;ne.</p><p>Jans atkal pasmaid&#x12B;ja un atmeta ar roku.</p><p>� Ko j&#x16B;s zin&#x101;t? � vi&#x146;� paskarbi nopras&#x12B;ja.</p><p>� Ka t&#x101; dom&#x101;, � dziji nosarkdama, atteica meitene.</p><p>Pret meiteni paceltaj&#x101; Jana skatien&#x101; atplaiksn&#x12B;j&#x101;s l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;ba.</p><p>� Jums par to nav ne j&#x101;kaunas, ne j&#x101;sar&#x16B;gtin&#x101;s, � nu jau laipni sac&#x12B;ja Jans. � T&#x101; j&#x16B;s esat dzimusi un ar&#x12B; t&#x101; audzin&#x101;ta ...</p><p>Sai br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;i izdzirda �&#x113;li smilkstam suni un stiept&#x101;, vienties&#x12B;g&#x101; bals&#x12B; teiktu:</p><p>� Labvakarl</p><p>K&#x101;dus desmit so&#x13C;us no krasta pie up&#x113; iesprausta mieta piesiet&#x101; maz&#x101; laivi&#x146;&#x101; ar mak�&#x137;eri rok&#x101; s&#x113;d&#x113;ja Ju-leks Bohatirovi�s, bet uz maz&#x101;s, za|&#x101;s pussali&#x146;as, izstiepies uz priek�u un l&#x16B;kodamies sav&#x101; saimniek&#x101;, arvien ska&#x13C;&#x101;k un �&#x113;l&#x101;k smilkst&#x113;ja melnais Sargass. S&#x101;j&#x101; mazaj&#x101; laivel&#x113; s&#x113;do�aj&#x101; plec&#x12B;gaj&#x101; puis&#x12B; ar br&#x16B;no seju un liesmainajiem matiem bija kaut kas fantastisks. Vi&#x146;u var&#x113;ja notur&#x113;t par br&#x12B;numaino &#x16B;densv&#x12B;ru, kas uz br&#x12B;di un tad ar&#x12B; tikai l&#x12B;dz pusei pie&#x146;&#x113;mis cilv&#x113;ka izskatu, kam&#x113;r otra puse v&#x113;l m&#x12B;t sav&#x101; dabiskaj&#x101; element&#x101;. Ta�u pavisam cilv&#x113;ciski smaidot, vi&#x146;� sveica Janu un Just&#x12B;ni. Redzams, ar t&#x101;du pa�u b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gi platu smaidu, balto zobu rindas r&#x101;d&#x12B;dams, vi&#x146;� sveica visu, ko vien uz zemes un pie debess saskat&#x12B;ja ar sav&#x101;m iegarenaj&#x101;m, zilaj&#x101;m ac&#x12B;m, ar t&#x101;d&#x101;m pa�&#x101;m b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gi nevain&#x12B;gi un draudz&#x12B;gi smaido�&#x101;m k&#x101; l&#x16B;pas.</p><p>� Uz kurieni? � uzl&#x16B;kodams abus brauc&#x113;jus, vi&#x146;� jaut&#x101;ja, s&#x113;d&#x113;dams k&#x101; sastindzis, bez maz&#x101;k&#x101;s kust&#x12B;bas.</p><p>� Uz Kapu, � atbild&#x113;ja Jans.</p><p>� He, he, h&#x113;! Tikai, l&#x16B;dzu, nepalieciet tur ilgi!</p><p>� K&#x101;p&#x113;c?</p><p>� T&#x101;p&#x113;c, ka pirms saules rieta b&#x16B;s lietusg&#x101;ze, he, he, h&#x113;!</p><p>Gar&#x101;m braucot, Jana laivi&#x146;a viegli piesk&#x101;r&#x101;s smejo�&#x101; &#x16B;densv&#x12B;ra �auli&#x146;ai.</p><p>� K&#x101;p&#x113;c tu Sargasu ne&#x146;em pie sevis laiv&#x101;?</p><p>� Vi&#x146;� trauc&#x113;.</p><p>� Mu&#x13C;&#x137;a lopi&#x146;�! Var&#x113;ja atpeld&#x113;t pie sava saimnieka, ja jau tik &#x13C;oti ilgojas ...</p><p>� Nav at&#x13C;auts!</p><p>Juleks strauji izc&#x113;la mak�&#x137;eri, un maza zivti&#x146;a k&#x101; sudrabaina dzirkstele spirin&#x101;j&#x101;s auklas gal&#x101;.</p><p>Jans un Just&#x12B;ne brauca t&#x101;l&#x101;k. Jans st&#x101;st&#x12B;ja par Ju-leku. Tas bija d&#x12B;vains puisis. Jau no b&#x113;rn&#x12B;bas vi&#x146;u sauk&#x101;ja par dullo, t&#x113;vs diezgan bie�i iep&#x113;ra par neizdar&#x12B;bu, &#x123;imen&#x113; vi&#x146;u uzl&#x16B;koja par nekur neder&#x12B;gu. Toties Nemunai vi&#x146;� bija k&#x101; pielipis, atdevies tai ar visu sirdi un nesp&#x113;ja nekad no t&#x101;s �&#x137;irties.</p><p>� Uz &#x16B;dens vi&#x146;� &#x113;d un bie�i vien p&#x101;rnak�&#x146;o laiv&#x101; vai kaut kur krastmal&#x101;. M&#x101;jas darbos slinks un nev&#x12B;�&#x12B;gs, bet zivis sazvejo daudz un tuv&#x101;kaj&#x101; miesti&#x146;&#x101; p&#x101;rdod; ieg&#x16B;to naudu k&#x101;rt&#x12B;gi nes m&#x101;j&#x101;s un atdod t&#x113;vam. Nemuna un �is Sargass ir vien&#x12B;gie, ko vi&#x146;� m&#x12B;l. Kad pirms trim gadiem vi&#x146;am vajadz&#x113;ja iet karadienest&#x101;, tad caur&#x101;m dien&#x101;m gaud&#x101;s � k&#x101; var&#x113;s iztikt bez Nemu-nas! � un beidzot nocirta divus lab&#x101;s rokas pirkstus strup&#x101;kus. Ne par �o, ne par to sabend&#x113;ja, sakrop&#x13C;oj&#x101;s. Visi labi saprata, kas vi&#x146;am bija padom&#x101;. Tam vi&#x146;am pr&#x101;ta pietika. Nevis mu&#x13C;&#x137;is, bet vilt&#x12B;gs. Tagad vi&#x146;a viet&#x101; j&#x101;iet Fabiana otram d&#x113;lam, t&#x101;d&#x113;| &#x123;imen&#x113; valda lielas nesaska&#x146;as.</p><p>� Bet, l&#x16B;k! � pats sevi p&#x101;rtrauca Jans. � Tur jau redzama s&#x113;re!...</p><p>Upes krasti k|uva aizvien kail&#x101;ki un me�on&#x12B;g&#x101;ki. Gar vienu pusi, tur, kur pirms stundas ceturk�&#x146;a v&#x113;l uzsmaid&#x12B;ja idiliskas, gleznainas ciema balt&#x101;s un pel&#x113;k&#x101;s m&#x101;jeles, kur p&#x113;c tam pla�&#x101; grava pav&#x113;ra savu lieliski za|ojo�o, kuplo ieplaku, tagad virs kail&#x101;s, l&#x12B;dzen&#x101;s smil�akmens sienas r&#x113;goj&#x101;s pa retam lab&#x12B;bas lauci&#x146;am, ko �ur un tur ap&#x113;noja k&#x101;ds l&#x12B;ks v&#x12B;tols vai veca bumbiere. Gar otru pusi krasts k&#x13C;uva arvien zem&#x101;ks, beidzot nosl&#x12B;d&#x113;dams l&#x12B;dz pa�am upes l&#x12B;menim, bet ra�enais sils nozuda, it k&#x101; atk&#x101;pdamies, balt&#x101; vi&#x13C;&#x146;ain&#x101; smilt&#x101;ja spiests, kaut kur t&#x101;lum&#x101;. Laivi&#x146;a ar abiem jaunie�iem, k&#x101; �&#x16B;ska izloc&#x12B;jusies starp lielajiem akme&#x146;iem, kas pac&#x113;l&#x101;s virs &#x16B;dens no smil�ain&#x101; dibena, piest&#x101;ja mal&#x101;.</p><p>� Apst&#x101;jieties un pal&#x16B;kojieties apk&#x101;rt, � ierun&#x101;j&#x101;s Jans daudz klus&#x101;k&#x101; bals&#x12B; nek&#x101; parasti.</p><p>Just&#x12B;ne paklaus&#x12B;ja un apst&#x101;jusies aplaida acis visapk&#x101;rt.</p><p>Vi&#x146;i atrad&#x101;s smilt&#x101;ja vid&#x16B;, no kura da|u jau ar gr&#x16B;t&#x12B;b&#x101;m bija nog&#x101;ju�i. �&#x12B; s&#x113;re atg&#x101;din&#x101;ja ezeru, ko no vienas puses tum�&#x101; puslok&#x101; aptv&#x113;ra sils, bet no otras � smil�u pauguri, kas to �&#x137;&#x12B;ra no upes. T&#x101;pat k&#x101; &#x16B;dens spogulis, ar&#x12B; smilt&#x101;js bija kl&#x101;ts vi&#x13C;&#x146;veid&#x12B;g&#x101;m riev&#x101;m, un, kaut gan gaiss �&#x137;ita piln&#x12B;gi nekust&#x12B;gs, virs klajuma pac&#x113;l&#x101;s viegli putek|u m&#x101;kul&#x12B;�i, kas p&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a atkal s&#x113;d&#x101;s zem&#x113; un bija tik smalki, ka tajos nevar&#x113;ja at�&#x137;irt atsevi�&#x137;us smil�u graudi&#x146;us.</p><p>Sils k&#x101; negrib&#x113;dams bija atk&#x101;pies l&#x12B;dz apv&#x101;rsnim, atst&#x101;dams aiz sevis platu joslu ar zemiem, dzelo&#x146;ainiem kr&#x16B;miem, kuriem cauri sp&#x12B;d&#x113;ja gai�&#x101;s smiltis, un tikai aiz �iem brik�&#x146;iem me�s atkal pamaz&#x101;m pac&#x113;l&#x101;s k&#x101; augsta, tum�a siena.</p><p>Gar kr&#x16B;m&#x101;ju t&#x101;lu aizloc&#x12B;j&#x101;s sausie, violetie vir�u lauki, bet t&#x101;l&#x101;k �aj&#x101; tuksnes&#x12B; no vienas malas l&#x12B;dz otrai nebija nek&#x101; vair&#x101;k k&#x101; tikai vi|&#x146;ot&#x101;s, rievot&#x101;s smiltis un mazie m&#x101;kulT�i, kas �ur un tur l&#x12B;dz&#x12B;gi d&#x16B;miem c&#x113;l&#x101;s un plaka virs kailajiem smil�u pauguri&#x146;iem. Neviena koka, neviena zieda, ne s&#x12B;k&#x101;k&#x101; z&#x101;|u stiebri&#x146;a. Pat ne niec&#x12B;g&#x101;k&#x101;s ska&#x146;as, atskaitot v&#x101;rnu &#x137;&#x113;rk�anu, kas smagi p&#x101;rlidoja upi un nozuda sil&#x101;; nek&#x101;du citu kr&#x101;su, iz&#x146;emot gai�o smil�u dzelten&#x12B;gumu un vir�u pel&#x113;c&#x12B;go s&#x101;rtumu. Nek&#x101;das kust&#x12B;bas, vien&#x12B;gi pie debes&#x12B;m sl&#x12B;do�ie smagie, svina pel&#x113;kie v&#x113;tras m&#x101;ko&#x146;i, nek&#x101;das smar�as, tikai sausie, kod&#x12B;gie putekli, kas �&#x137;ita �&#x101;s vietas elpa.</p><p>Just&#x12B;nes p&#x113;das bija piln&#x12B;gi iegrimu�as smalkaj&#x101;, karstaj&#x101; irdn&#x113;, un vi&#x146;as skatiens izbr&#x12B;n&#x101;s pilns kl&#x12B;da pa �o tuksnesi, ko vi&#x146;a nekad nebija redz&#x113;jusi, uz kuru nel&#x16B;koj&#x101;s neviena cilv&#x113;ka acs, jo �urp neaicin&#x101;ja ne darbs, ne savt&#x12B;ga iek&#x101;re, ne cilv&#x113;ku k&#x101;ju iem&#x12B;ta taka. Kad Just&#x12B;ne paskat&#x12B;j&#x101;s uz savu ce&#x13C;abiedru, vi&#x146;a v&#x113;l vair&#x101;k izbr&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s. Jans, no&#x146;&#x113;mis cepuri, dom&#x12B;g&#x101;m ac&#x12B;m raudz&#x12B;j&#x101;s uz kailajiem smil�u pauguriem. Vi&#x146;� atg&#x101;din&#x101;ja cilv&#x113;ku, kas nost&#x101;jies uz bazn&#x12B;cas sliek�&#x146;a un veras alt&#x101;r&#x12B;. Var&#x113;ja redz&#x113;t, ka nekur citur vi&#x146;� neizj&#x16B;t savu cilv&#x113;ka cie&#x146;u tik stipri k&#x101; �eit, ka nekur citur vi&#x146;� tik t&#x101;lu nepace&#x13C;as p&#x101;ri ikdienas dz&#x12B;ves r&#x16B;p&#x113;m un dom&#x101;m k&#x101; tie�i �eit.</p><p>� Sen te neesmu bijis, � vi&#x146;� ierun&#x101;j&#x101;s t&#x101;d&#x101; bals&#x12B;, k&#x101;d&#x101; |audis parasti sarun&#x101;jas aiz sv&#x113;tn&#x12B;cas sliek�&#x146;a. � B&#x16B;s jau pieci se�i gadi, kop� neesmu te bijis... T&#x113;vocis v&#x113;las lab&#x101;k iet pa to otro ce&#x13C;u, jo, reiz iedams pa �o smilt&#x101;ju, vi&#x146;� pakrita un k&#x101;du stundu nevald&#x101;mi raud&#x101;ja ...</p><p>� K&#x101;p&#x113;c vi&#x146;� t&#x101; raud&#x101;ja? � iejaut&#x101;j&#x101;s Just&#x12B;ne neizprotam&#x101; satraukum&#x101;.</p><p>� Ilgi slimodams, vi&#x146;� no istabas gandr&#x12B;z nemaz neizg&#x101;ja un pirmo reizi p&#x113;c savas atvese&#x13C;o�an&#x101;s redz&#x113;ja �&#x12B;s vietas, kur k&#x101;dreiz kop&#x101; ar lielu c&#x12B;n&#x12B;t&#x101;ju pulku bija devies...</p><p>Just&#x12B;ne saprata un vair&#x101;k neko nejaut&#x101;ja. Bet Jans, v&#x113;l arvien uz pauguru raudz&#x12B;damies, pats turpin&#x101;ja:</p><p>� Man �&#x12B; vieta ir dzi&#x13C;i iespiedusies atmi&#x146;&#x101;, jo es no t&#x101; paugura p&#x113;d&#x113;jo reizi redz&#x113;ju savu t&#x113;vu,..</p><p>Jans ar pirkstu nor&#x101;d&#x12B;ja uz k&#x101;du no pauguriem.</p><p>� Vai redzat tur to tre�o pauguru, skaitot no sila ... Dienu un nakti, vasaru un ziemu tas st&#x101;v kails, un �&#x137;iet, ka neviena z&#x101;l&#x12B;te nev&#x113;las uz t&#x101; augt. Bet reiz bija vakars, kad to no aug�as l&#x12B;dz apak�ai m&#x12B;d&#x12B;ja cilv&#x113;ku un zirgu k&#x101;jas, un daudz asaru tur lija ...</p><p>� J&#x16B;s to visu labi atceraties?</p><p>� Un k&#x101; v&#x113;l! J&#x16B;s pat netic&#x113;siet, cik labi atceros. Man toreiz bija pilni septi&#x146;i gadi, biju jau astotaj&#x101;, t&#x101;p&#x113;c nav nek&#x101;ds br&#x12B;nums, ka atceros.</p><p>Vi&#x146;i jau bija pavirz&#x12B;ju�ies krietnu gabali&#x146;u uz priek�u; Jans atkal pagriez&#x101;s pret pauguru un apst&#x101;j&#x101;s.</p><p>� No �ejienes Nemuna nav redzama, bet toreiz m&#x113;s no �&#x12B; paugura stundas divas, varb&#x16B;t ar&#x12B; visas tr&#x12B;s v&#x113;roj&#x101;m upi, pa kuru sl&#x12B;d&#x113;ja laivas, atvezdamas (audis no vair&#x101;k&#x101;m pus&#x113;m. No krasta uz krastu brauca ar&#x12B; neliela, uz laiv&#x101;m iek&#x101;rtota celtuve... Visi jau bija p&#x101;rg&#x101;ju�i un p&#x101;rj&#x101;ju�i p&#x101;ri smilt&#x101;jam, nozudu�i me�&#x101;. K&#x101; �odien atceros, bija maija vakars, m&#x113;ness, pak&#x101;pies pie debess velves, sp&#x12B;d&#x113;ja virs pa�a smilt&#x101;ja. Uz upes un krastos vald&#x12B;ja piln&#x12B;gs klusums, tikai sil&#x101; pogoja lakst&#x12B;gala ... Tad t&#x113;vs nosk&#x16B;pst&#x12B;ja m&#x101;ti, kaut ko vi&#x146;ai pa�ukst&#x113;ja aus&#x12B;, p&#x113;c tam pa&#x146;&#x113;ma mani rok&#x101;s, pac&#x113;la no zemes un s&#x101;ka sk&#x16B;pst&#x12B;t. Nekad vi&#x146;� mani t&#x101; nebija sk&#x16B;pst&#x12B;jis, jo, p&#x113;c rakstura b&#x16B;dams dr&#x12B;z&#x101;k dr&#x16B;ms nek&#x101; jautrs, vair&#x101;k m&#x12B;l&#x113;ja klus&#x113;t, dom&#x101;s nogrimis, nek&#x101; izr&#x101;d&#x12B;t savas j&#x16B;tas. T&#x113;vs bija pavisam cit&#x101;d&#x101;ks nek&#x101; t&#x113;vocis Anzelms, kas arvien saglab&#x101;ja jautru pr&#x101;tu, labpr&#x101;t pa-t&#x113;rg&#x101;ja, vienm&#x113;r va&#x13C;sird&#x12B;gs, atkl&#x101;ts. Laikam �&#x101;s nosl&#x113;gt&#x12B;bas un nopietn&#x12B;bas d&#x113;&#x13C; pans And�ejs tik &#x13C;oti iem&#x12B;&#x13C;oja t&#x113;vu. Bet toreiz atvad&#x12B;damies t&#x113;vs neiztur&#x113;ja, spieda mani sev kl&#x101;t tik stipri, ka k&#x13C;uva pat s&#x101;p&#x12B;gi, un sk&#x16B;pst&#x12B;ja, sk&#x16B;pst&#x12B;ja, sk&#x16B;pst&#x12B;ja. Ar&#x12B; pans And�ejs atvad&#x12B;j&#x101;s no savas sievas un d&#x113;l&#x113;na; turpat bija ar&#x12B; pana Marta, vi&#x146;a toreiz v&#x113;l bija jauna un, atvad&#x12B;dam&#x101;s no Anzelma, uzk&#x101;ra tam kakl&#x101; k&#x101;du apsv&#x113;t&#x12B;tu medaljoni&#x146;u; bija tur ari citi mui�as un ciema &#x13C;audis, varb&#x16B;t cilv&#x113;ku divdesmit. Ska&#x13C;i neviens nerun&#x101;ja, bet viss uzkalns tom&#x113;r d&#x16B;ca k&#x101; liels bi�u strops. Divi apsegloti zirgi st&#x101;v&#x113;ja paugura piek&#x101;j&#x113; un nepaciet&#x12B;gi sprausl&#x101;ja, zemi k&#x101;j&#x101;m k&#x101;rp&#x12B;dami. Kad t&#x113;vs p&#x101;rst&#x101;ja mani sk&#x16B;pst&#x12B;t un nolaida zem&#x113; � to neatceros, redz&#x113;ju v&#x113;l tikai vi&#x146;u blakus And�ejam j&#x101;jam p&#x101;ri smilt&#x101;jam. Laikam biju stipri raud&#x101;jis un asaras aizmigloju�as acis, jo, kad vi&#x146;us ieraudz&#x12B;ju, tie jau atrad&#x101;s pusce&#x13C;&#x101; starp pauguru un silu. M&#x113;ness gaism&#x101;, j&#x101;jot blakus, t&#x113;vs un pans And�ejs izskat&#x12B;j&#x101;s &#x13C;oti skaisti. Vi&#x146;i j&#x101;ja ne sevi�&#x137;i &#x101;tri, ne ar&#x12B; l&#x113;ni, cepures tiem viz&#x113;ja k&#x101; karmaz&#x12B;ns, zirgi tos �&#x16B;poja k&#x101; m&#x16B;zikas takt&#x12B;... Ne reizes neatskat&#x12B;ju�ies, vi&#x146;i �&#x137;&#x113;rsoja smilt&#x101;ju un tur... vai redzat to vietu, kur egles jaucas starp pried&#x113;m, � tur tai viet&#x101; nozuda no redzes... Sil&#x101; pogoja lakst&#x12B;gala ...</p><p>Jans ar izstieptu roku nor&#x101;d&#x12B;ja uz vietu sil&#x101;, kurai vi&#x146;i l&#x113;ni tuvoj&#x101;s. Jo tuv&#x101;k n&#x101;ca me�mala, jo stingr&#x101;kas k|uva smiltis zem k&#x101;j&#x101;m; pa�laik tie so&#x13C;oja pa pla�u s&#x101;rto virs&#x101;ju lauku. Abi k&#x101;du br&#x12B;di klus&#x113;ja.</p><p>� Un p&#x113;c tam j&#x16B;s nekad vairs savu t&#x113;vu netik&#x101;t redz&#x113;jis?</p><p>� Tikai reizi p&#x113;c p&#x113;d&#x113;j&#x101;s �&#x137;ir�an&#x101;s tiku par vi&#x146;u dzird&#x113;jis. Tas var&#x113;ja b&#x16B;t t&#x101; ap sv&#x113;t&#x101; Jana \ai sv&#x113;t&#x101;s Annas dienu, jo lab&#x12B;ba t&#x12B;rumos jau bija nobriedusi un �ur un tur jau s&#x101;ka p&#x13C;aut. M&#x113;s st&#x101;v&#x113;j&#x101;m ciem&#x101; pa�&#x101; upes krast&#x101;, ziniet, tai viet&#x101;, kur m&#x16B;su pagalm&#x101; aug liepu rinda. Nebij&#x101;m daudz, varb&#x16B;t pieci se�i, jo citi, t&#x101;pat k&#x101; m&#x113;s, pa pulci&#x146;iem st&#x101;v&#x113;ja savos pagalmos, visi pagriezu�ies pret smilt&#x101;ju, un klaus&#x12B;j&#x101;s r&#x12B;bo&#x146;&#x101; un d&#x101;rdo&#x146;&#x101;, gan &#x12B;s&#x101;k&#x101;, gan gar&#x101;k&#x101;, te sp&#x113;c&#x12B;g&#x101;k&#x101;, te klus&#x101;k&#x101;, it k&#x101; p&#x113;rkoni no vis&#x101;m debess pus&#x113;m tur b&#x16B;tu sapulc&#x113;ju�ies un &#x101;rd&#x12B;tos. Lakst&#x12B;gala vairs nedzied&#x101;ja, tikai �ur un tur virs dr&#x16B;m&#x101; sila pac&#x113;l&#x101;s putnu bari un, satraukti klaig&#x101;dami, lidoja virs kokiem, virs upes, b&#x113;gdami uz otru krastu vai kur t&#x101;l&#x101;k, pa�i nezin&#x101;dami, kur...</p><p>Smilt&#x101;j&#x101; visu laiku r&#x12B;b&#x113;ja un r&#x12B;b&#x113;ja, tikai pa�&#x101; pievakar&#x113; pamaz&#x101;m pieklusa, l&#x12B;dz beidzot pavisam aprima, bet toties sil&#x101; ieskan&#x113;j&#x101;s neganta cilv&#x113;ku klieg�ana un vaimanas. Mani sagr&#x101;ba t&#x101;das bailes, ka es tr&#x12B;c&#x113;dams pie&#x137;&#x113;ros m&#x101;tei, kas, priek�autu ac&#x12B;m piespiedusi, klus&#x101;m sarun&#x101;j&#x101;s ar kaimi&#x146;ien&#x113;m, kuras bija atsteigu�&#x101;s ar zi&#x146;&#x101;m.</p><p>Beidzot norima ar&#x12B; kliedzieni, iest&#x101;j&#x101;s nakts, laikam bija nom&#x101;cies laiks, jo k&#x13C;uva &#x13C;oti tum�s. Bet, nel&#x16B;kojoties uz nakts melnumu, &#x13C;au�u pulci&#x146;i palika st&#x101;vam vai s&#x113;�am savos pagalmos, skatienus pav&#x113;ru�i pret smilt&#x101;ju, un pa visu ciemu, t&#x101;pat k&#x101; dien&#x101; putnu �alo&#x146;a, tagad nakts tums&#x101; kl&#x12B;da &#x13C;au�u �uksti, atg&#x101;din&#x101;dami v&#x113;ja �alko&#x146;u.</p><p>S&#x101;j&#x101; klusum&#x101; un �alko&#x146;&#x101; p&#x113;k�&#x146;i izdzird&#x101;m pret&#x113;j&#x101; upes pus&#x113; lielu plunk�&#x137;i &#x16B;den&#x12B; un p&#x113;c tam klus&#x101;kus vientu&#x13C;us, pavisam vientu&#x13C;us guldzienus. K&#x101;ds tur bija iel&#x113;cis &#x16B;den&#x12B; un peld&#x113;ja, peld&#x113;ja p&#x101;ri upei. No m&#x16B;su liep&#x101;m v&#x101;r&#x113;ja saskat&#x12B;t k&#x101;du &#x113;nu r&#x101;pjamies krast&#x101;, te &#x101;tr&#x101;k, te l&#x113;n&#x101;k, l&#x12B;dz p&#x113;d&#x12B;gi t&#x101; nost&#x101;j&#x101;s tie�i m&#x16B;su priek�&#x101;.</p><p>� Anzelms! � iesauc&#x101;s m&#x101;te un p&#x101;rkrust&#x12B;jusies s&#x101;ka griezties uz vietas k&#x101; jukusi.</p><p>Bet vecais Jakubs, kas toreiz v&#x113;l bija sav&#x101; pr&#x101;t&#x101;, sa&#x146;&#x113;ma t&#x113;voci aiz rokas,' ieveda istab&#x101; un iededza gaismu. L&#x12B;dz ar vi&#x146;iem istab&#x101; ien&#x101;ca ar&#x12B; |au�u p&#x16B;litis.</p><p>Kad paskat&#x12B;jos uz t&#x113;voci, mani atkal s&#x101;ka krat&#x12B;t drebu&#x13C;i. Ak dievs! K&#x101;ds vi&#x146;� izskat&#x12B;j&#x101;s! Seja melna k&#x101; morim, ap&#x123;&#x113;rbs viss vien&#x101;s skrand&#x101;s, viena roka nokar&#x101;j&#x101;s pavisam &#x13C;engana, bet no matiem un dr&#x113;b&#x113;m straum&#x12B;t&#x113;m tec&#x113;ja &#x16B;dens. Vi&#x146;� t&#x101; elsa, ka ne v&#x101;rda nevar&#x113;ja izdab&#x16B;t p&#x101;r l&#x16B;p&#x101;m, un tikai reizi pa reizei novaid&#x113;j&#x101;s, it k&#x101; iek�&#x113;ji degtu.</p><p>&#x13B;audis ap vi&#x146;u sa�ukst&#x113;j&#x101;s, kaut ko jaut&#x101;ja, aizsk&#x101;ra pat t&#x101; roku un dr&#x113;bes, bet nekas nel&#x12B;dz&#x113;ja. Tad vi&#x146;� nejau�i ieraudz&#x12B;ja mani un pa t&#x101; nomeln&#x113;ju�o seju auma&#x13C;&#x101;m s&#x101;ka l&#x12B;t asaras. T&#x113;vocis Anzelms sa&#x137;&#x113;ra mani aiz krekla apkakles un tik p&#x113;k�&#x146;i pievilka sev kl&#x101;t, ka es aiz bail&#x113;m pat iekliedzos. Tad s&#x101;ka ar mani run&#x101;t. S&#x101;kum&#x101; v&#x101;rdi bija pavisam neskaidri, nek&#x101; nevar&#x113;ju saprast, bet tad, pats nezinu k&#x101;, es nopratu, ka vi&#x146;� liek, lai skr&#x113;ju uz Kor�inas mui�u pie pana Benedikta, kas pa�laik atrodas m&#x101;j&#x101;s, un pasaku vi&#x146;am ... �O J&#x113;zus, m&#x12B;&#x13C;ais, pasaki vi&#x146;am, ka pans And�ejs te...� � un vi&#x146;� par&#x101;d&#x12B;ja sev uz pieri, �bet tavs t&#x113;vs te...� � un par&#x101;d&#x12B;ja sev uz kr&#x16B;t&#x12B;m. Un p&#x113;c tam v&#x113;l piemetin&#x101;ja: �Abu divu vairs nav!� Tad v&#x113;l nopras&#x12B;ja: �Saprati? ...� Sapratu ... Sapratu tik labi, ka v&#x113;l l&#x12B;dz �ai dienai...</p><p>V&#x113;l tagad �&#x12B;s atmi&#x146;as lika aizl&#x16B;zt balsij, kura citreiz tik ska&#x13C;i skan&#x113;ja t&#x12B;rum&#x101;.</p><p>Abi <emphasis>g&#x101;j&#x113;ji</emphasis> nemaz neman&#x12B;ja, ka jau atrodas me�&#x101;; vi&#x146;i neman&#x12B;ja ne kokus, ne gaismas un &#x113;nu rota&#x13C;u ap sevi; neman&#x12B;ja ar&#x12B; putnu �ivin&#x101;�anu, kas p&#x101;ri vi&#x146;u galv&#x101;m bija k&#x13C;uvusi tik ska&#x146;a.</p><p>Jans so&#x13C;oja ar noliektu galvu, skatieniem urbdamies zem&#x113;, laikam pavisam piemirsis savu ce&#x13C;abiedri; Just&#x12B;ne turpretim g&#x101;ja, piev&#x113;rsusies vi&#x146;am, ne uz mirkli nenolaizdama no t&#x101; sejas savas pel&#x113;k&#x101;s acis, kas zem melnaj&#x101;m uzac&#x12B;m aiz tum�aj&#x101;m skropst&#x101;m kv&#x113;loja dr&#x16B;m&#x101; zi&#x146;k&#x101;r&#x113;.</p><p>� Tad mani sagr&#x101;ba t&#x101;ds �&#x113;lums, ka pat bailes aizmirs&#x101;s. Ce&#x13C;u uz mui�u zin&#x101;ju labi, jo t&#x113;vs bija mani tur &#x146;&#x113;mis l&#x12B;dz, ar&#x12B; pana Marta bie�i tika s&#x16B;t&#x12B;jusi p&#x113;c manis. Nebija t&#x101;lu. Skr&#x113;ju, cik jaudas, pa tumsu uz mui�u, aiz asar&#x101;m r&#x12B;st&#x12B;damies, jo&#x146;oju, l&#x12B;dz ieklupu priek�istab&#x101;, kur atrad&#x101;s sulainis, kas s&#x101;kum&#x101; negrib&#x113;ja t&#x101;l&#x101;k laist. Tak, redz&#x113;dams b&#x113;rnu vien&#x101;s asar&#x101;s, palaida. Cauri &#x113;damistabai un cit&#x101;m telp&#x101;m �&#x101;vos taisni uz pana Benedikta kabinetu; ieskr&#x113;jis tur, kritu vi&#x146;am pie k&#x101;j&#x101;m un s&#x101;ku ska&#x13C;i raud&#x101;t. Vi&#x146;� atrad&#x101;s starp kuro�os kam&#x12B;nu un rakst&#x101;mgaldu, kam visas atvilktnes bija izvilktas. Es vair&#x101;k redz&#x113;ju vi&#x146;a &#x113;nu uz sienas nek&#x101; pa�u, un man lik&#x101;s, ka &#x113;nai k&#x101; izsp&#x16B;ru�am rudzu k&#x16B;lim sac&#x113;l&#x101;s mati st&#x101;vus.</p><p>Pans Benedikts pieliec&#x101;s, pazina mani un piec&#x113;la k&#x101;j&#x101;s. �Kas noticis?� vi&#x146;� jaut&#x101;ja. Raud&#x101;dams nevar&#x113;ju vair&#x101;k nek&#x101; izdab&#x16B;t p&#x101;r l&#x16B;p&#x101;m k&#x101; vien: �T&#x113;vocis lika pateikt, ka panu And�eju te ...� � un par&#x101;d&#x12B;ju sev uz pieri, �bet manu t&#x113;vu te...� � un par&#x101;d&#x12B;ju sev uz kr&#x16B;t&#x12B;m. Un v&#x113;l piemetin&#x101;ju: �Abu vairs nava!�</p><p>Tikko �os v&#x101;rdus pateicu, t&#x101; atskan&#x113;ja v&#x101;j�, ne &#x12B;sti cilv&#x113;cisks, ne &#x12B;sti dz&#x12B;vniecisks kliedziens, un tad tikai paman&#x12B;ju, ka istabas kakt&#x101; pane And�ejova nog&#x101;z&#x101;s no d&#x12B;v&#x101;na vai kr&#x113;sla glu�i k&#x101; klucis. Nog&#x101;z&#x101;s un palika gu&#x13C;am uz muguras ar aizv&#x113;rt&#x101;m ac&#x12B;m un seju kr&#x12B;ta b&#x101;lum&#x101;. Pans Benedikts galvu vien sa&#x137;&#x113;ra rok&#x101;s, tad par&#x101;va zvana auklu tik sp&#x113;c&#x12B;gi, ka t&#x101; palika vi&#x146;am rok&#x101;. Kad istab&#x101; iesteidz&#x101;s pana Marta, vi&#x146;� tikai par&#x101;d&#x12B;ja uz pani And�ejovu, bet pats ar joni izmet&#x101;s no m&#x101;jas un skr&#x113;ja tie�i uz ciemu. Es skr&#x113;ju vi&#x146;am paka), bet nevar&#x113;ju pan&#x101;kt, jo biju noguris... Kad beidzot nok|uvu m&#x101;j&#x101;s, pans Benedikts jau sarun&#x101;j&#x101;s ar t&#x113;voci, bet, ko vi&#x146;i run&#x101;ja, � to nedzird&#x113;ju. Tikai tik daudz v&#x113;l atceros, ka pans Benedikts jaut&#x101;ja: �Bet Dominiks?� T&#x113;vocis izdar&#x12B;ja t&#x101;du kust&#x12B;bu ap rok&#x101;m un k&#x101;j&#x101;m, it k&#x101; t&#x101;s ar kaut ko sasietu, un palika st&#x101;vam, ar muguru pret sienu atspiedies. Viena roka vi&#x146;am &#x13C;engani nokar&#x101;j&#x101;s gar s&#x101;niem, otra neapzin&#x12B;gi gr&#x101;bst&#x12B;j&#x101;s pa nomeln&#x113;ju�o seju, k&#x101;jas tr&#x12B;c&#x113;ja, un l&#x101;s&#x12B;ti pa l&#x101;s&#x12B;tei no matiem s&#x16B;c&#x101;s &#x16B;dens.</p><p>Pans Benedikts neapraud&#x101;j&#x101;s un ar&#x12B; neteica nek&#x101;, tikai, pieg&#x101;jis pie loga, nakts tums&#x101; skat&#x12B;damies, vair&#x101;kas reizes atk&#x101;rtoja nelai&#x137;a v&#x101;rdu t&#x101;d&#x101; bals&#x12B; k&#x101; cilv&#x113;ks mir�anas br&#x12B;d&#x12B;...</p><p>� D&#x12B;vains, baigs notikums! � no�ukst&#x113;ja Just&#x12B;ne.</p><p>Jans, it k&#x101; nupat tikai atcer&#x113;jies meitenes kl&#x101;tb&#x16B;tni, &#x101;tri pagriez&#x101;s pret vi&#x146;u un ilgi noraudz&#x12B;j&#x101;s asar&#x101;s, kas cita p&#x113;c citas, klusu un l&#x113;ni no skropstu apak�as norit&#x113;ja p&#x101;r Just&#x12B;nes vaigiem. Tad paskat&#x12B;j&#x101;s uz priek�u un mundri pied&#x16B;r&#x101;s vi&#x146;as elkonim:</p><p>� Pagaidiet, paskatieties!</p><p>Just&#x12B;ne apst&#x101;j&#x101;s un tikai tagad paman&#x12B;ja, ka atrodas dziji sil&#x101;. Tikai tagad vi&#x146;a izdzirda putnu v&#x12B;tero�anu, kas jau no pa�as me�malas bija pie&#x146;&#x113;musies skajum&#x101; un piel&#x113;ja visu me�u ar nevald&#x101;mu ska&#x146;u haosu. Sej&#x101; sit&#x101;s sp&#x113;c&#x12B;ga prie�u, kadi&#x137;u un m&#x101;rsilu smar�a, kam cauri jauc&#x101;s dr&#x113;gna tr&#x16B;du dvesma, kas k&#x101;pa no vienm&#x113;r ap&#x113;not&#x101;s zemes.</p><p>� Paskatieties uz priek�u, � atk&#x101;rtoja Jans.</p><p>Priek�&#x101; bija neliels klajumi&#x146;� vai me�a p|avi&#x146;a, ko no vis&#x101;m pus&#x113;m vi&#x13C;&#x146;veid&#x12B;gi ap&#x146;&#x113;ma sirm&#x101;m egl&#x113;m un smuidr&#x101;m pried&#x113;m apaugu�i pauguri. Viet&#x101;m veco eg|u zaru pleznas noliec&#x101;s l&#x12B;dz pa�ai zemei un kop&#x101; ar jaunaudz&#x113;m un t&#x12B;te&#x146;iem veidoja garu tum�za&#x13C;u, gandr&#x12B;z melnu sienu. Viet&#x101;m slaid&#x101;s, glud&#x101;s priedes, kam zari s&#x101;k&#x101;s tikai pie pa�as galotnes, augstu pac&#x113;l&#x101;s p&#x101;r br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gajiem papar�u v&#x113;dek&#x13C;iem un kr&#x101;�&#x146;o s&#x16B;nu pakl&#x101;ju.</p><p>Bet tum�o koku ietvertaj&#x101; me�a klajumi&#x146;&#x101; bija klusums un miers. Pa zilo debess jumu sl&#x12B;d&#x113;ja m&#x101;ko&#x146;i, bet te vald&#x12B;ja zilgana d&#x16B;maka, ko viet&#x101;m p&#x101;rtrauca sting&#x101;s, gar&#x101;s eg&#x13C;u &#x113;nas. Zemi kl&#x101;ja skum�&#x137;aina, l&#x12B;dzena z&#x101;le ar retiem m&#x113;|iem m&#x101;rsiliem, baltajiem pela�&#x137;iem, s&#x12B;kiem &#x101;boli&#x146;a puduriem un salme&#x146;u zvaigzn&#x12B;t&#x113;m. Gar malu kuploja paeg|u kr&#x16B;mi, pieb&#x101;rst&#x12B;ti ar ciet&#x101;m og&#x101;m, kas br&#x12B;�iem mirdz&#x113;ja k&#x101; melna rasa, bet br&#x12B;�iem atkal k&#x101; sarkana, liesmojo�a r&#x16B;sa. Cauri sausajiem, adatainajiem paeg|u kr&#x16B;miem sprauc&#x101;s vilkm&#x113;|u ziedi, un pa zemi lod&#x101;ja da�&#x101;di staipek&#x146;i. Sur un tur zem kr&#x16B;miem un zemaj&#x101; z&#x101;l&#x113; s&#x101;rtoj&#x101;s un dzelt&#x113;ja s&#x113;nes vai ar&#x12B; baloja balti zemes pel&#x113;jumi, dvesdami tr&#x16B;du smar�u. Dzi&#x13C;&#x101;k aiz tum�o eg&#x13C;u kolon&#x101;des p&#x101;r iegarenu, noapa&#x13C;otu, k&#x101;dreiz cilv&#x113;ku darin&#x101;tu, za|u z&#x101;li apaugu�u pauguri&#x146;u liegi sl&#x12B;d&#x113;ja saules staru str&#x113;les.</p><p>Jans klus&#x113;dams nor&#x101;d&#x12B;ja Just&#x12B;nei uz pauguri&#x146;u, un vi&#x146;a t&#x101;pat klusu cie�ot pam&#x101;ja ar galvu. Just&#x12B;ne saprata, ka tas ir br&#x101;|u kaps.</p><p>� Cik? � vi&#x146;a klusu jaut&#x101;ja.</p><p>� �etrdesmit, � atbild&#x113;ja Jans, no&#x146;&#x113;mis cepuri, un s&#x101;ka iet.</p><p>Zem k&#x101;j&#x101;m skriuk�&#x137;&#x113;ja sausie, melnie �iekuri, egl&#x113;s aizb&#x113;gdama no�maukstin&#x101;ja kuplaste v&#x101;vere, ska&#x13C;i svilpoja strazds, kaut kur mazliet t&#x101;l&#x101;k aizraut&#x12B;gi dzied&#x101;ja dadz&#x12B;�i, v&#x113;l t&#x101;l&#x101;k guldzin&#x101;ja me�a balodis, un no vis&#x101;m pus&#x113;m skan&#x113;ja ritmisk&#x101; dzilnu un dze&#x146;u kal�ana, kaut kur, saceldami ar sp&#x101;rniem troksni, neganti �ivin&#x101;dami, pac&#x113;l&#x101;s vesels p&#x16B;lis &#x137;ivu&#x13C;u, r&#x16B;sgansp&#x101;rnis s&#x12B;lis, nozibi-n&#x101;jis ar za|aj&#x101;m spalv&#x101;m, nos&#x113;d&#x101;s priedes zar&#x101;; gais&#x101; k&#x101; no milz&#x12B;ga kv&#x113;pin&#x101;m&#x101; trauka, nom&#x101;kdama zemes tr&#x16B;du smaku, c&#x113;l&#x101;s paeg|u, sve&#x137;u un m&#x101;rsilu smar�a.</p><p>Kad Jans un Just&#x12B;ne apst&#x101;j&#x101;s pie kapa, uz kura �ur un tur auga pa vienk&#x101;r�am, slaidam sila zvani&#x146;am, �&#x137;ita, ka t&#x16B;l&#x12B;t, t&#x16B;l&#x12B;t, vieglai gaisa v&#x113;smi&#x146;ai uzp&#x16B;�ot, ieskan&#x113;sies liegie zilie zvani&#x146;i. Jans, ar atsegtu galvu st&#x101;v&#x113;dams, klusu sac&#x12B;ja:</p><p>� Glu�i k&#x101; tai dziesmi&#x146;&#x101;:</p><p>Ja nu melnais krauklis krim�&#x137;&#x113;s, Tum�ais m&#x101;kons liet&#x16B; m&#x113;rc&#x113;s...</p><p>Pag&#x101;ja stundas ceturksnis, pag&#x101;ja gandr&#x12B;z stunda, bet Just&#x12B;ne v&#x113;l arvien s&#x113;d&#x113;ja pie kapa, dzi&#x13C;&#x101;s, l&#x12B;dz �im glu�i neparast&#x101;s dom&#x101;s un izj&#x16B;t&#x101;s nogrimusi.</p><p>Just&#x12B;ne, ar&#x12B; b&#x16B;dama t&#x101; dr&#x16B;m&#x101; laika b&#x113;rns, kas vilk&#x101;s k&#x101; pel&#x113;ks pavediens, tom&#x113;r nesp&#x113;ja pat vist&#x101;l&#x101;kaj&#x101;s atmi&#x146;&#x101;s atcer&#x113;ties t&#x101;du br&#x12B;di, kas ar savu liesmain&#x12B;bu un v&#x113;train&#x12B;bu b&#x16B;tu sp&#x113;jis iedegt ar&#x12B; viduv&#x113;ju cilv&#x113;ku sird&#x12B;s nemieru un likt tiem pacelties augst&#x101;k.</p><p>Vi&#x146;as �&#x16B;pulis bija k&#x101;rts katakomb&#x101;, kur vald&#x12B;ja kr&#x113;sla un dzi&#x13C;� klusums, kur urdz&#x113;ja tikai s&#x12B;kas s&#x12B;kas ikdienas r&#x16B;p&#x12B;tes, kur l&#x12B;dz&#x12B;gi �aur&#x101; aiz&#x101; iesprostota v&#x113;ja �alk&#x101;m bija dzirdami vien&#x12B;gi vaidi un nop&#x16B;tas.</p><p>Vi&#x146;a bija augusi m&#x101;jas r&#x16B;pju un rai�u atmosf&#x113;r&#x101;, ko no &#x101;rpasaules sarg&#x101;ja istabu sienas; dz&#x12B;vojusi p&#x101;rtic&#x12B;b&#x101; un pazinusi tikai sav&#x101; sird&#x12B; radu�os sar&#x16B;gtin&#x101;jumus. Visi t&#x101;s tuv&#x101;k&#x101; apk&#x101;rtn&#x113; dz&#x12B;voja nogrimu�i sav&#x101;s s&#x12B;kaj&#x101;s r&#x16B;p&#x113;s un ikdien&#x12B;b&#x101;, paretam cer&#x113;dami un priec&#x101;damies, bie�i gauzdamies un nop&#x16B;zdamies, vienm&#x113;r un tikai par sevi vien dom&#x101;dami.</p><p>Ap vi&#x146;u cilv&#x113;ku domas k&#x101; putni ar aizlauztiem sp&#x101;rniem tik tikko ros&#x12B;j&#x101;s, nevar&#x12B;gi, bez st&#x101;jas groz&#x12B;damies �aur&#x101;, nosl&#x113;gt&#x101; lok&#x101;. Cilv&#x113;ku j&#x16B;tas salauz&#x12B;tas, sakrop&#x13C;otas, samoc&#x12B;tas grima n&#x12B;c&#x12B;b&#x101;, k&#x101; tauri&#x146;i p&#x113;c &#x12B;siem m&#x12B;las un trauksmes mirk|iem. Ne reizi sav&#x101; m&#x16B;�&#x101; vi&#x146;a nebija redz&#x113;jusi �aujamies no ide&#x101;lu augstumiem tos zibe&#x146;us, kas vie� kv&#x113;li cilv&#x113;ku sird&#x12B;s, ne reizi vi&#x146;a nebija dzird&#x113;jusi no zemes uz ide&#x101;lu augstumiem traucamies varon&#x12B;bas p&#x113;rkon&#x12B;g&#x101;s graujas. Nekad nebija redz&#x113;jusi varon&#x12B;bu, uzupur&#x113;�anos, br&#x12B;vpr&#x101;t&#x12B;gu do�anos n&#x101;v&#x113;, c&#x12B;&#x146;u, kas sniegtos p&#x101;ri atsevi�&#x137;a cilv&#x113;ka mantas un laimes robe�ai, kuras m&#x113;r&#x137;is b&#x16B;tu cilv&#x113;ce, tauta, ideja. No m&#x16B;�&#x12B;bas t&#x101;di zibe&#x146;i bija liesmoju�i p&#x101;ri zemei, no m&#x16B;�&#x12B;bas uz ide&#x101;lu augstumiem bija c&#x113;lu�ies nemieru d&#x101;rdi, risin&#x101;jusies nebeidzama c&#x12B;&#x146;a, bet Just&#x12B;ne bija dzimusi, augusi un att&#x12B;st&#x12B;jusies t&#x101;lu t&#x101;lu no visa t&#x101;.</p><p>Ne m&#x16B;zika, kur&#x101; Just&#x12B;ni jau no b&#x113;rn&#x12B;bas bija ievad&#x12B;jis t&#x113;vs, ne m&#x101;c&#x12B;bas, ko sniegu�as skolot&#x101;jas, ne panes Em&#x12B;lijas dev&#x12B;gi dot&#x101;s pam&#x101;c&#x12B;bas, nor&#x101;d&#x12B;jumi, padomi un br&#x12B;din&#x101;jumi, ne kop&#x101; ar m&#x12B;|oto cilv&#x113;ku las&#x12B;tie Museta un Feileta st&#x101;sti nebija sp&#x113;ju�i pav&#x113;rt priek�karu uz to lielo, svar&#x12B;go un augsto, kas tai atkl&#x101;j&#x101;s tagad.</p><p>Nelaime reti kad ir laba audzin&#x101;t&#x101;ja, bet sak&#x101;ve grauj k&#x101; milzu veseris, virsotnes aplauzdama. Atsevi�&#x137;u cilv&#x113;ku un tautu dz&#x12B;v&#x113; ir t&#x101;di br&#x12B;�i, kad nelaimes m&#x113;rs tik pilns, ka �&#x137;iet, tan&#x12B; vairs ne l&#x101;si nevar pieliet. T&#x101;ds mirklis bija pien&#x101;cis tagad Just&#x12B;nei, un t&#x101;p&#x113;c pie �&#x101; kapa vi&#x146;&#x101; mod&#x101;s t&#x101;das j&#x16B;tas un domas, kas, ja ar&#x12B; nebija piln&#x12B;gi jaunas, tad tom&#x113;r nekad tik sp&#x113;c&#x12B;gi izjustas un aptvertas. Vi&#x146;a taj&#x101;s t&#x101; nogrima, ka pavisam aizmirs&#x101;s.</p><p>Varb&#x16B;t vi&#x146;a pirmo reizi m&#x16B;�&#x101; tik patiesi un dzi&#x13C;i aizmirs&#x101;s un juta, ka sirds k|&#x16B;st pla�&#x101;ka, ka taj&#x101; skan dziesma bez v&#x101;rdiem, ka t&#x101; gail, it k&#x101; no z&#x101;les, kam piesk&#x101;rusies vi&#x146;as kr&#x16B;ts, pl&#x16B;stu k&#x101;da neredzama liesma Un pild&#x12B;tu sirdi. Vai t&#x101; nebija to sir�u kv&#x113;le, kas te atdus&#x113;j&#x101;s vientu&#x13C;aj&#x101; kap&#x101;; vai t&#x101;s nebija neredzamas dzirkstis, ko izstr&#x101;voja zem vel&#x113;n&#x101;m m&#x16B;�&#x12B;gi liesmojo�&#x101;s alkas?</p><p>Vientul&#x12B;ba un aizmirst&#x12B;ba! Cik pavasaru, cik ziemu un rude&#x146;u jau g&#x101;ju�i p&#x101;ri �iem kapiem aiz neaugl&#x12B;g&#x101; smilt&#x101;ja liel&#x101; sila vid&#x16B;! Cik daudz pa �o laiku pasaul&#x113; nav izskan&#x113;jis l&#x12B;ksmu, ska|u, gavil&#x113;jo�u aicin&#x101;jumu, bet neviena atbalss tos nav atnesusi l&#x12B;dz �ejienei.</p><p>G&#x101;ja diena p&#x113;c dienas, gads aiz gada; kaut kur citur jautri dejot&#x101;ji un m&#x12B;l&#x113;t&#x101;ji sak|&#x101;v&#x101;s pa p&#x101;riem; str&#x101;dnieki ar darba aug&#x13C;iem atgriez&#x101;s pie saviem pavardiem; karav&#x12B;ri, slavas apdvesti, nesa savus kauju karogus; kaps&#x113;t&#x101;s liesmoja s&#x113;ru g&#x101;jienu l&#x101;pas un zied&#x113;ja m&#x12B;|u roku d&#x113;st&#x12B;tas rozes. Bet �eit, pie �&#x101; Kapa, vald&#x12B;ja m&#x16B;�&#x12B;gs klusums un vientul&#x12B;ba. Pasaule par to nek&#x101; nezin, tikai skaidraj&#x101;s nakt&#x12B;s pie debess juma iedegas zvaig�&#x146;u bari un spulgo m&#x113;ness, bet lietainaj&#x101;s un v&#x113;trainaj&#x101;s � p&#x101;ri kapam kl&#x101;jas valgais l&#x12B;&#x137;auts un koku galotnes �&#x146;&#x101;c s&#x113;ru himnas. Pavasar&#x12B; un vasar&#x101; tur savas dziesmas skand&#x113; putnu bari, bet ziem&#x101; koki iet&#x113;rpjas sniega seg&#x101; un p&#x101;rv&#x113;r�as marmora un krist&#x101;l&#x101; pieminek&#x13C;os. Tad te valda salta pamest&#x12B;ba; b&#x101;l&#x101; saule sniega kl&#x101;taj&#x101; klajum&#x101; atmirdz dzirk�u miri&#x101;d&#x113;s; pieminek&#x13C;os p&#x101;rv&#x113;rstajos kokos �ad tad ie�irkstas k&#x101;ds sarkankr&#x16B;t&#x12B;tis, �agata savicina savus s&#x113;ru sp&#x101;rnus, vai pel&#x113;k&#x101;s v&#x101;rnas, �&#x12B;s me�a k&#x16B;mi&#x146;as, nometas zaros un &#x137;&#x113;rksto�&#x101;m bals&#x12B;m cita citai v&#x113;st&#x12B; pasaules p&#x13C;&#x101;pas... Un glu�i k&#x101; senaj&#x101; dziesm&#x101;:</p><p>Ja nu melnais krauklis krim�&#x137;&#x113;s, Tum�ais m&#x101;kons liet&#x16B; m&#x113;rc&#x113;s...</p><p>Ja nu vien&#x12B;gi zeme un koki uzv&#x113;d&#x12B; paeg&#x13C;u un pel&#x113;jumu dvesmu, bet vasaras vakaros maigais v&#x113;ji&#x146;� sakustina slaidos, zilos me�a zvani&#x146;us un tie skumji ieskanas, kaut ko �ukst zemaj&#x101; z&#x101;l&#x113; ...</p><p>Just&#x12B;ne pac&#x113;la galvu, saklaus&#x12B;jusi vienmu&#x13C;u, dzidru �alko&#x146;u, un ieraudz&#x12B;ja eg&#x13C;u melnum&#x101; platu jostu, kas ar savu sudrabaino &#x146;irbo&#x146;u atg&#x101;din&#x101;ja milz&#x12B;g&#x101;m l&#x101;s&#x113;m l&#x12B;sto�u &#x16B;deni. Kas tas? Vai me�am&#x101;te ie�&#x113;lojusies un izk&#x101;rusi p&#x101;r kapu �&#x137;idrautu? T&#x101;s bija tievas aps&#x12B;tes, kas, nejau�i nok&#x13C;uvu�as biezokn&#x12B;, cita pie citas spiezdam&#x101;s, kupli izlauzu�&#x101;s cauri adatainajiem eg&#x13C;u zariem, un tagad k&#x101; vizmojo�a straume to apa|&#x101;s, s&#x12B;k&#x101;s lapi&#x146;as tr&#x12B;s&#x113;damas mirdz&#x113;ja un bez st&#x101;jas monotoni liegi . �ukst&#x113;ja.</p><p>Net&#x101;lu no aps&#x12B;t&#x113;m, ar muguru pret priedes gludo stumbru atspiedies, rokas uz kr&#x16B;t&#x12B;m sakrustojis, st&#x101;v&#x113;ja Jans un savi&#x13C;&#x146;ojuma piln&#x101;m ac&#x12B;m v&#x113;roja kokus.</p><p>Just&#x12B;nei no da�u so|u atstatuma bija labi saskat&#x101;ms vi&#x146;a sejas profils un viss vi&#x146;a augums, kas saules gaism&#x101; spilgti at�&#x137;&#x12B;r&#x101;s me�a fon&#x101;. Vi&#x146;a ilgi to v&#x113;roja, p&#x101;ris rei�u pat pa�&#x16B;poja galvu k&#x101; br&#x12B;n&#x12B;dam&#x101;s. Varb&#x16B;t vi&#x146;a dom&#x101;ja par nejau�&#x12B;bu, kas to bija ar �o nesen v&#x113;l sve�o, nezin&#x101;mo cilv&#x113;ku iepaz&#x12B;stin&#x101;jusi un �urp atvedusi. Tad pret Janu pav&#x113;rstaj&#x101;s ac&#x12B;s iezib&#x113;j&#x101;s gai�as liesmi&#x146;as un maigs smaids s&#x101;ka rot&#x101;ties Just&#x12B;nes i&#x16B;p&#x101;s. Vi&#x146;ai kaut kas ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101;, ievi&#x13C;&#x146;oj&#x101;s sird&#x12B; un viegls s&#x101;rtums par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s vaigos, bet tum�&#x101;s skropstas nosl&#x12B;ga uz leju, k|uva valgas. Tad meitene &#x101;tri, gandr&#x12B;z br&#x101;zmaini piec&#x113;l&#x101;s un, apmetusi l&#x12B;kumu Kapam, tuvoj&#x101;s J&#x101;n&#x101;m. Vi&#x146;a g&#x101;ja viegliem, raitiem soliem, saus&#x101;s salme-nes un p&#x113;rn&#x101;s eg&#x13C;u skujas zem k&#x101;j&#x101;m �aukstin&#x101;dama.</p><p>Jans, izdzirdis �abo&#x146;u, pagrieza seju pret laukumu, nolaida rokas un dev&#x101;s Just&#x12B;nei pret&#x12B;, bet vi&#x146;� v&#x113;l nebija paguvis paspert ne p&#x101;ris so|u, kad meitene jau nost&#x101;j&#x101;s vi&#x146;a priek�&#x101; ar noliektu, kv&#x113;lojo�u seju, nolaist&#x101;m, valg&#x101;m skropst&#x101;m un sniedza tam abas rokas. Nevis strauji, kaisli, bet maigi un kautri Jans satv&#x113;ra sav&#x101;s lielaj&#x101;s plaukst&#x101;s pasniegt&#x101;s delnas un, zemu noliecies, uzspieda t&#x101;m savas kv&#x113;l&#x101;s l&#x16B;pas. Kad Jans atliec&#x101;s, vi&#x146;a pac&#x113;la savus nolaistos plaksti&#x146;us, un vi&#x146;u acis pirmo reizi, kop� tie pazina viens otru, sastap&#x101;s ilgsto�&#x101;, dzij&#x101;, nedrp�u ilgu piln&#x101; skatien&#x101;. P&#x113;c tam, ar piespie�anos nov&#x113;rsu�ies, reiz&#x113; pagriez&#x101;s pret Kapu.</p><p>� Iesim! � roku Jana elkon&#x12B; ielikusi, sac&#x12B;ja Just&#x12B;ne.</p><p>� Iesim! � atk&#x101;rtoja Jans.</p><p>Vi&#x146;i dev&#x101;s proj&#x101;m, iedami viens otram blakus mier&#x12B;giem, vien&#x101;diem so&#x13C;iem, ar mazliet nodurt&#x101;m, satraukt&#x101;m sej&#x101;m, un �&#x137;ita � tie�&#x101;m d&#x12B;vaini! � ka �aj&#x101; n&#x101;ves viet&#x101; tie guvu�i divk&#x101;r�u dz&#x12B;votgribu. Vi&#x146;i g&#x101;ja pa saules staru pieliju�o me�u, �&#x137;&#x113;rsodami gaismas un &#x113;nu laukumus, apiedami papard&#x113;m aizaugu�as vietas, izv&#x113;l&#x113;damies m&#x12B;kstos s&#x16B;n&#x101;jus ar �ur tur augo�&#x101;m s&#x12B;k&#x101;m priedTt&#x113;m, aps&#x12B;t&#x113;m un sarkan&#x101;m br&#x16B;klen&#x113;m vai zilgan&#x101;m mellen&#x113;m.</p><p>K&#x101;du br&#x12B;di vi&#x146;i so|oja klus&#x113;dami. Just&#x12B;ne gan p&#x101;ris rei�u pac&#x113;la acis pret savu pavadoni, it k&#x101; grib&#x113;dama ko teikt, bet atkal nolaida plakstus. Vi&#x146;as sej&#x101; atplaik-sn&#x12B;j&#x101;s kautr&#x12B;ba, kas bija st&#x101;jusies dom&#x12B;g&#x101;s vai, pareiz&#x101;k sakot, attur&#x12B;g&#x101;s izteiksmes viet&#x101;, ar k&#x101;du t&#x101; parasti r&#x101;d&#x12B;j&#x101;s |aud&#x12B;s. Lik&#x101;s, ka vi&#x146;a b&#x16B;tu nometusi piesardz&#x12B;bas vairogu, ko past&#x101;v&#x12B;gi valk&#x101;ja, lai aizst&#x101;v&#x113;tu savu cilv&#x113;ka un sievietes cie&#x146;u, un tagad mier&#x12B;ga, tikai mazliet kautr&#x113;dam&#x101;s, uztic&#x113;j&#x101;s cilv&#x113;kam, kas, sav&#x101;s plataj&#x101;s kr&#x16B;t&#x12B;s glab&#x101;dams dzi&#x13C;as j&#x16B;tas, veda vi&#x146;u pa �o vientul&#x12B;go vietu, kas, t&#x101;pat k&#x101; vi&#x146;a, m&#x12B;l&#x113;ja dabu, bet pazina to lab&#x101;k un dz&#x12B;voja ar to cie�&#x101;k&#x101; draudz&#x12B;b&#x101;, kas zin&#x101;ja no pasaules pasl&#x113;pt&#x101;s gravas klusum&#x101; senus pieminek&#x13C;us un me�&#x101; aizmirstus kapus. Varb&#x16B;t Just&#x12B;nes galv&#x101; pazib&#x113;ja doma, ka Jans ir daudz p&#x101;r&#x101;ks par vi&#x146;u?</p><p>Lai cik d&#x12B;vaini tas neb&#x16B;tu, t&#x101;da doma tom&#x113;r rad&#x101;s meiten&#x113;, jo vi&#x146;a dz&#x12B;ves gudr&#x12B;bu bija iepazinusi r&#x16B;gt&#x101; pieredz&#x113;, kad t&#x101; ne�&#x113;l&#x12B;gi atkl&#x101;j&#x101;s sav&#x101; pret&#x12B;gum&#x101;. T&#x101;dai domai neizb&#x113;gami vajadz&#x113;ja mosties, un t&#x101; mod&#x101;s. S&#x101;kum&#x101; meitene nedro�i, aprautos v&#x101;rdos, tad arvien uztic&#x12B;g&#x101;k un dro�&#x101;k st&#x101;st&#x12B;ja, kas vi&#x146;ai sag&#x101;d&#x101; visliel&#x101;k&#x101;s mokas, ko vi&#x146;a izj&#x16B;t, redzot cilv&#x113;kus ikdienas r&#x16B;p&#x113;s un darb&#x101;, ka sevi�&#x137;i dzi&#x13C;i vi&#x146;a izpratusi cilv&#x113;ka uzdevuma un pien&#x101;kuma lielo v&#x113;rt&#x12B;bu, uzl&#x16B;kojot Jana un Cec&#x12B;lijas kapa pieminekli. Mazv&#x113;rt&#x12B;bas apzi&#x146;a jau vair&#x101;kus gadus tai likusi justies glu�i nevar&#x12B;gai un nev&#x113;rt&#x12B;gai.</p><p>No k&#x101; �&#x12B; mazv&#x113;rt&#x12B;bas saj&#x16B;ta bija c&#x113;lusies? Vi&#x146;a to saprata labi, tikai nekad nepakav&#x113;j&#x101;s pie �&#x12B;s domas ilg&#x101;k. Vispirms t&#x101; n&#x101;ca no dz&#x12B;ves pieredzes, kas tai iztuk�oja sirdi un sagr&#x101;va daudzus sap&#x146;us un maldus, varb&#x16B;t sava da&#x13C;a v&#x113;l tur piekrita laika v&#x113;sm&#x101;m un ilg&#x101;m, kas to no t&#x101;lienes sk&#x101;ra, un varb&#x16B;t p&#x113;d&#x12B;gi ar&#x12B; t&#x101;lab, ka vi&#x146;a bija &#x13C;oti lepna. Visi cilv&#x113;ki, kuru vid&#x16B; vi&#x146;a dz&#x12B;voja, p&#x101;rmeta tai lepn&#x12B;bu. J&#x101; gan. Vi&#x146;a tie�&#x101;m bija tik lepna, ka to dzi&#x13C;i pazemoja par&#x101;d&#x12B;t&#x101; laipn&#x12B;ba vai pakalpojums, ja t&#x101; nevar&#x113;ja par to atl&#x12B;dzin&#x101;t, vi&#x146;u pazemoja katra bezdarb&#x12B;b&#x101; un bezm&#x113;r&#x137;&#x12B;b&#x101; pavad&#x12B;t&#x101; diena un gads. Reiz&#x113;m vi&#x146;a piel&#x12B;dzin&#x101;ja sevi lielam akmenim, kas velti aiz&#x146;em vietu t&#x12B;rum&#x101;, kur var&#x113;tu izaugt sauja graudu. Kauns un negodsl Katru r&#x12B;tu vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;&#x113;ma smaga nospiest&#x12B;ba, iedom&#x101;joties dienu, kas aizloc&#x12B;sies k&#x101; bezm&#x113;r&#x137;&#x12B;gs, tuk�s ce&#x13C;�, un katru vakaru ar smagu sirdi vi&#x146;a lik&#x101;s gult&#x101;. Bie�i vi&#x146;a juta sace&#x13C;amies sev&#x12B; jaun&#x12B;bu, t&#x101; lika traukties, lauzties p&#x113;c straujas un gr&#x16B;tas miesas un gara piep&#x16B;les. Grib&#x113;j&#x101;s iet, skriet, pal&#x12B;dz&#x113;t k&#x101;dam, rast sev m&#x113;r&#x137;i, p&#x113;c kaut k&#x101; tiekties; grib&#x113;j&#x101;s kaut vai akme&#x146;us velt no vienas vietas uz otru, &#x146;emt rok&#x101; kaut vai z&#x101;&#x123;i un z&#x101;&#x123;&#x113;t malku, lai tikai b&#x16B;tu kaut kas, kur pielikt savus sp&#x113;kus, lai tikai b&#x16B;tu pie k&#x101; izloc&#x12B;t savas stingsto�&#x101;s rokas, atv&#x113;sin&#x101;t kaisto�o galvu.</p><p>Bet vi&#x146;as apst&#x101;k|os un vientul&#x12B;b&#x101; tai nebija kurl&#x12B;Kt savu sp&#x113;ku un labo gribu. Reiz&#x113;m gan t&#x101;s vecajam t&#x113;vam ievajadz&#x113;j&#x101;s vi&#x146;as pakalpojumu, bet tie bija s&#x12B;ki un daudz laika neaiz&#x146;&#x113;ma, galvenok&#x101;rt vajadz&#x113;ja pavad&#x12B;t vi&#x146;a sp&#x113;li. Un galu gal&#x101; Kor�in&#x101; katrs pild&#x12B;ja savu pien&#x101;kumu un nevienam vi&#x146;as pal&#x12B;dz&#x12B;ba nebija vajadz&#x12B;ga, neviens to nepie&#x146;&#x113;ma. Bie�i vien vi&#x146;a negrib&#x113;ja iejaukties citu darb&#x101;, jo jut&#x101;s tur tikpat nepiecie�ama k&#x101; ratiem piektais ritenis. Neviens nesp&#x113;ja saprast, pat iedom&#x101;ties &#x25A0;nevar&#x113;ja, ka vi&#x146;as sirds, miesa un dv&#x113;sele ilgojas p&#x113;c darba. M&#x101;j&#x101; vi&#x146;a bija nabadz&#x12B;ga radiniece, jaunava, kas v&#x113;l var&#x113;ja iziet pie v&#x12B;ra, un kas tad vi&#x146;a v&#x113;l lai b&#x16B;tu var&#x113;jusi b&#x16B;t? Laika kav&#x113;klim vi&#x146;ai bija gr&#x101;matas, klavieres, pastaigas park&#x101;, kaimi&#x146;u vieso�an&#x101;s � ko v&#x113;l vair&#x101;k t&#x101; var&#x113;ja v&#x113;l&#x113;ties?</p><p>Bet vi&#x146;a v&#x113;l&#x113;j&#x101;s daudz vair&#x101;k, ne vienreiz vien vi&#x146;a bija dom&#x101;jusi par Kor�inas pame�anu un do�anos pasaul&#x113;, par apme�anos k&#x101;d&#x101; pils&#x113;t&#x101;, kur t&#x101; atrastu darbu, neatkar&#x12B;bu, pilnv&#x113;rt&#x12B;gas dienas un visas dz&#x12B;ves uzdevumu. Bet, pirmk&#x101;rt, vi&#x146;a nebija skaidr&#x12B;b&#x101; un nezin&#x101;ja, vai &#x146;emt t&#x113;vu, �o izlutin&#x101;to veco cilv&#x113;ku, sev l&#x12B;dz, jo vi&#x146;� Kor�in&#x101; jut&#x101;s tikpat k&#x101; parad&#x12B;z&#x113;, vai ar&#x12B; atst&#x101;t to uz radinieku pleciem, kas pa�i bija apkrauti ar sav&#x101;m r&#x16B;p&#x113;m un raiz&#x113;m. Otrk&#x101;rt, vi&#x146;a bija lauku b&#x113;rns, un tai lik&#x101;s, ka dz&#x12B;ve b&#x16B;s salauzta div&#x101;s da&#x13C;&#x101;s, ja atst&#x101;s laukus. Tikai reizi vi&#x146;a kop&#x101; ar pani Em&#x12B;liju bija bijusi lielpils&#x113;t&#x101;, bet t&#x101; vi&#x146;ai �&#x137;ita �aura, smac&#x12B;ga, nej&#x113;dz&#x12B;gi dr&#x16B;zmaina, un t&#x101;s spo�ums vi&#x146;u nemaz nesaj&#x16B;smin&#x101;ja. Vi&#x146;a nepazina pasauli, t&#x101;s attiec&#x12B;bas un pras&#x12B;bas. Lai mestos t&#x101;s haos&#x101; un c&#x12B;&#x146;&#x101;, Just&#x12B;nei tr&#x16B;ka drosmes. Un, beidzot, vi&#x146;a ne visai pa|&#x101;v&#x101;s uz sav&#x101;m sp&#x113;j&#x101;m. Vi&#x146;a nepieder&#x113;ja ne pie tiem, kas iedom&#x101;jas sevi uz visu ko sp&#x113;j&#x12B;gus, ne ar&#x12B; pie tiem, kam n&#x101;kotnes sap&#x146;i un cer&#x12B;bas pie�&#x137;ir varenu sp&#x113;ku un drosmi. Just&#x12B;ne vair&#x101;k dom&#x101;ja, �aub&#x12B;j&#x101;s, krita dzi|&#x101; nemier&#x101; vai smag&#x101; vienaldz&#x12B;b&#x101;, kam&#x113;r dienas un gadi k&#x101; mirdzo�as, bet iek�&#x113;ji tuk�as krelles grima pag&#x101;tn&#x113;...</p><p>Par visu to vi&#x146;a tagad st&#x101;st&#x12B;ja arvien &#x101;tr&#x101;k, dz&#x12B;v&#x101;k, satraukum&#x101; atkl&#x101;jot domas, kuras agr&#x101;k nekad nevienam nebija uztic&#x113;jusi. Un, jo dro�&#x101;k un pla�&#x101;k vi&#x146;a atv&#x113;ra savu sirdi, jo vair&#x101;k redz&#x113;ja un juta, ka tas, kam vi&#x146;a st&#x101;st&#x12B;ja, arvien uzman&#x12B;g&#x101;k klaus&#x101;s un lab&#x101;k saprot.</p><p>Neapzin&#x12B;gi pret meiteni paliecies, sasprindzin&#x101;jis dzirdi un uzman&#x12B;bu, Jans klaus&#x12B;j&#x101;s, br&#x12B;di pa br&#x12B;dim pam&#x101;dams ar galvu, apliecin&#x101;dams, ka visam piekr&#x12B;t un saprot.</p><p>� Nu protams! � vi&#x146;� sac&#x12B;ja. � K&#x101; gan cit&#x101;di!...</p><p>Kad Just&#x12B;ne br&#x12B;di apklusa, vi&#x146;� dom&#x12B;gi sac&#x12B;ja:</p><p>� T&#x101; jau ir. No�&#x113;lojami un apkaunojo�i ir dz&#x12B;vot no cita �&#x113;last&#x12B;bas, b&#x16B;t jaunam un sp&#x113;c&#x12B;gam, bet dz&#x12B;vot k&#x101; sirm&#x101; vecum&#x101; m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; d&#x12B;kdien&#x12B;b&#x101; ...</p><p>Cit&#x101; reiz&#x113; it k&#x101; pats pie sevis nosac&#x12B;ja:</p><p>� Ne putns, ne pele... k&#x101; siksp&#x101;rnis!</p><p>T&#x101; gleznaini vi&#x146;� apz&#x12B;m&#x113;ja to bag&#x101;t&#x12B;bas un nabadz&#x12B;bas, izgl&#x12B;t&#x12B;bas un tums&#x12B;bas, diezgan augst&#x101;s sabiedrisk&#x101;s vietas un paties&#x101;s niec&#x12B;bas sajaukumu, k&#x101;du tam Just&#x12B;ne not&#x113;loja savu dz&#x12B;vi.</p><p>Just&#x12B;ne nekad v&#x113;l nebija izjutusi, ka vi&#x146;u k&#x101;ds tik piln&#x12B;gi, tik patiesi saprot k&#x101; Jans, kas t&#x101;s dz&#x12B;vi un st&#x101;vokli v&#x113;rt&#x113;ja ar savu darba un neatkar&#x12B;bas m&#x113;rauklu. Vi&#x146;� pat teica, ka nevarot iedom&#x101;ties �<sub>:</sub> k&#x101; vi&#x146;a sp&#x113;j&#x12B;ga iztur&#x113;t t&#x101;du dz&#x12B;vi. Ja vi&#x146;am vesel&#x101;m dien&#x101;m b&#x16B;tu j&#x101;s&#x113;� ar salikt&#x101;m rok&#x101;m un maizes kancis, pajumte, sv&#x101;rki j&#x101;pie&#x146;em k&#x101; �&#x113;last&#x12B;bas d&#x101;vana no sve�&#x101;m rok&#x101;m, tad bez vilcin&#x101;�an&#x101;s nosl&#x12B;cin&#x101;tos vai pak&#x101;rtos pirmaj&#x101; zar&#x101;.</p><p>� Ja nu v&#x113;l b&#x113;rns vai vecs nesp&#x113;jnieks � t&#x101; cita lieta, bet, ka j&#x16B;s l&#x12B;dz �im to esat var&#x113;jusi iztur&#x113;t, tas man nudie br&#x12B;nums ... Gods dievam, vesel&#x12B;ba un sp&#x113;ks lauztin lau�as no jums, un man �&#x137;iet, liec kaut vai n&#x113;�us ar &#x16B;dens spai&#x146;iem plecos, ar&#x12B; tad nesagumsiet...</p><p>Just&#x12B;ne iesm&#x113;j&#x101;s un atteica, ka &#x16B;deni t&#x101; dro�i vien sp&#x113;tu sanest, ja pat Anto|ka, kas v&#x113;l t&#x12B;rais b&#x113;rns un divtik trausl&#x101;ka nek&#x101; vi&#x146;a, to var veikt.</p><p>Un Jans, lai ar&#x12B; nevar&#x113;ja saprast t&#x101;du dz&#x12B;vi, par Just&#x12B;nes vainu to neuzskat&#x12B;ja. T&#x101;dos apst&#x101;k&#x13C;os vi&#x146;a bija dzimusi, t&#x101;du vi&#x146;u &#x13C;audis un para�as veidoju�i, un t&#x101; vi&#x146;a kjuvusi par kaut ko l&#x12B;dz&#x12B;gu siksp&#x101;rnim � ne pele, kas skrien pa zemi, ne putns, kas pace|as l&#x12B;dz m&#x101;ko&#x146;iem. Vi&#x146;� jau sen bija nopratis, ka vi&#x146;a nav laim&#x12B;ga, no &#x13C;aud&#x12B;m bija dzird&#x113;jis gan �o, gan to. Ko &#x12B;sti dzird&#x113;jis, vi&#x146;� skaidri neteica, tikai reiz, nikni ar roku pam&#x101;jis, negribot izmeta:</p><p>� Ehl Nav gan atsities t&#x113;v&#x101; �is pans Zigmunts Kor�inskis.</p><p>Jans apr&#x101;v&#x101;s, uztraucies un samulsis, vai nav Just&#x12B;ni aizvainojis, un, nov&#x113;rsis seju, nedro�i paskaidroja, ka &#x13C;aud&#x12B;m muti aizb&#x101;zt nevar... run&#x101;ju�i, bet vi&#x146;� br&#x12B;n&#x12B;jies un s&#x101;cis aiz zi&#x146;k&#x101;r&#x12B;bas, kad vien radusies izdev&#x12B;ba, Just&#x12B;ni nov&#x113;rot. Vi&#x146;a t&#x101; neman&#x12B;jusi, bet vi&#x146;� v&#x113;rojis meiteni gan bazn&#x12B;c&#x101;, gan ar&#x12B; tad, kad vi&#x146;a kop&#x101; ar Martu vai viesiem pastaig&#x101;jusies. T&#x101; vi&#x146;� aiz zi&#x146;k&#x101;r&#x12B;bas ne vienreiz vien uz to l&#x16B;kojies, bet p&#x113;c tam grib&#x113;jis arvien vi&#x146;u redz&#x113;t un daudzreiz man&#x12B;jis, ka sirds s&#x101;k kr&#x16B;t&#x12B;s skan&#x113;t, to ieraugot. Vai vi&#x146;� zina, k&#x101;p&#x113;c t&#x101;? Iesp&#x113;jams, ka v&#x113;l neviens pasaul&#x113; to nav izp&#x113;t&#x12B;jis un izskaidrojis, kas vien&#x101; cilv&#x113;k&#x101; pret otru rada t&#x101;du pievilc&#x12B;bu. Janam tom&#x113;r �&#x137;ita, ka pievilc&#x12B;bas c&#x113;lonis vispirms b&#x16B;s bijis gr&#x16B;tsird&#x12B;ba un s&#x101;pes, ko vi&#x146;� paman&#x12B;jis Just&#x12B;n&#x113;. Cilv&#x113;ka seja arvien pau� to, kas sl&#x113;pjas sirds dzi&#x13C;umos. Ne vienreiz vien vi&#x146;� pie sevis nodom&#x101;jis, ka dievs gan Justini apvelt&#x12B;jis ar lielu skaistumu un augstu k&#x101;rtu, bet laimi tai liedzis. Un daudzreiz, par to dom&#x101;jot, vi&#x146;am tikpat k&#x101; kaus&#x113;ts svins pil&#x113;jis sird&#x12B; � tik s&#x101;p&#x12B;gi un gr&#x16B;ti bijis. Un, ja var&#x113;jis, b&#x16B;tu visu atmetis un devies vai l&#x12B;dz pa�ai pasaules malai, lai atnestu vi&#x146;ai dz&#x12B;v&#x12B;bas &#x16B;deni, tik &#x13C;oti t&#x101;s vi&#x146;am bijis �&#x113;l. Bet t&#x101;ds &#x16B;dens atrodams vien&#x12B;gi pasak&#x101;s, dz&#x12B;v&#x113; t&#x101;da nav ... Tikai ikreiz, kad izdevies redz&#x113;t meiteni, visu dienu var&#x113;jis svilpot vai dzied&#x101;t ar &#x12B;stu prieku:</p><p>Tur meitene dai|a un vientu&#x13C;a n&#x101;ca, Tik s&#x101;rta k&#x101; zieds.</p><p>Un asar&#x101;m ritot, t&#x101; lauz&#x12B;ja rokas: Ak, liktens k&#x101; biedsl</p><p>Reiz, tas bijis p&#x113;c tam, kad, atgrie�oties no bazn&#x12B;cas, sastapis Just&#x12B;ni kop&#x101; ar panu Martu uz ce|a, brauku�i laiv&#x101; ar t&#x113;voci uz Kapu, vi&#x146;� tad no pret&#x113;j&#x101; krasta paman&#x12B;jis Just&#x12B;ni st&#x101;vam pie loga un, nesp&#x113;dams savald&#x12B;ties, nodzied&#x101;jis vi&#x146;ai �o dziesmi&#x146;u. Bet vi&#x146;a dro�i vien toreiz ne redz&#x113;jusi, ne dzird&#x113;jusi dzied&#x101;t&#x101;ju ...</p><p>Un tom&#x113;r vi&#x146;a bija gan redz&#x113;jusi dziesmas dzied&#x101;t&#x101;ju, gan dzird&#x113;jusi un iegaum&#x113;jusi t&#x101; balsi un sejas vaibstus tik labi, ka citreiz, sastapusi Janu t&#x12B;rum&#x101; aram, uzreiz vi&#x146;u pazinusi.</p><p>� Tas nevar b&#x16B;t! � sejai priek&#x101; iemirdzoties, iesauc&#x101;s Jans. � Ja j&#x16B;s kaut reizi b&#x16B;tu man uzmetusi skatienu! Bet es toreiz dom&#x101;ju, ka nekad nepiedz&#x12B;vo�u t&#x101;du laimi!</p><p>Jans mazliet pieliec&#x101;s, ieskat&#x12B;j&#x101;s Just&#x12B;nei sej&#x101; un sakust&#x113;j&#x101;s, it k&#x101; grib&#x113;dams satvert vi&#x146;as rokas. Ta�u tik tikko piesk&#x101;r&#x101;s t&#x101;s kleitas piedurknei, nolaida rokas, izsl&#x113;j&#x101;s, dzi&#x13C;i nop&#x16B;t&#x101;s, k&#x101; parasti, kad bija samulsis vai savi&#x13C;&#x146;ots, un pal&#x16B;koj&#x101;s aug�up. Sai br&#x12B;di Just&#x12B;ne pac&#x113;la acis uz vi&#x146;u un labu br&#x12B;di t&#x101;s nenolaida. Vi&#x146;a iev&#x113;roja, ka tad, kad Jans l&#x16B;koj&#x101;s uz aug�u, vi&#x146;a zil&#x101;s acis �&#x137;iet k&#x101; mazi trauci&#x146;i, l&#x12B;dz mal&#x101;m pilni kaus&#x113;ta sudraba.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i abi apst&#x101;j&#x101;s. Pie vi&#x146;u k&#x101;j&#x101;m k&#x101; zalktis, z&#x101;les un s&#x16B;nu za&#x13C;umu �&#x137;&#x113;rsodams, starp rupj&#x101;m balt&#x101;m koka skaid&#x101;m gul&#x113;ja pa pusei apt&#x113;sts klucis.</p><p>� A! � st&#x101;v&#x113;dams �&#x137;&#x113;r�&#x13C;a priek�&#x101;, br&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s Jans.</p><p>� N&#x101;kdami �urp, m&#x113;s gar �o kluci netik&#x101;m g&#x101;ju�il</p><p>� N&#x113;, netik&#x101;m, ,� apstiprin&#x101;ja Just&#x12B;ne.</p><p>Vi&#x146;a pal&#x16B;koj&#x101;s apk&#x101;rt.</p><p>� Kas ar mani naticis? Dom&#x101;ju, ka �o silu labi paz&#x12B;stu, bet esmu j&#x16B;s aizvedis pa nepareizu ce&#x13C;u. T&#x101;ds k&#x101; aklums uzkritis ... Ka tik nu v&#x113;l neuzn&#x101;ktu lietus ...</p><p>Jans a�i pal&#x16B;koj&#x101;s debes&#x12B;s, kur cauri koku galotn&#x113;m tikai �ur un tur v&#x113;l pazib&#x113;ja pa nelielam, zilam laukumi&#x146;am, bet p&#x101;r&#x113;jo aizsedza arvien liel&#x101;ki un tum�&#x101;ki m&#x101;ko&#x146;u bl&#x101;&#x137;i. Zem kokiem bija apdzisu�i saulstaru rota&#x13C;a, kas v&#x113;l nesen tik ko�i &#x146;irb&#x113;ja, galotn&#x113;s &#x12B;siem br&#x101;zieniem jau ie�alc&#x101;s v&#x113;j�, bet putni ar divk&#x101;r�u sp&#x113;ku �ivin&#x101;ja un pild&#x12B;ja koku zarus ar nemier&#x12B;gu sp&#x101;rnu �v&#x12B;ko&#x146;u. Jans v&#x113;l mirkli v&#x113;roja me�u.</p><p>� Nav nek&#x101;da liel&#x101; nelaime! � vi&#x146;� paskaidroja. � Ce|� nav nemaz tik aplams, tikai mazliet gar&#x101;ks. Tagad mums j�&#x101;turas vair&#x101;k pa labi, un p&#x113;c stundas ceturk�&#x146;a b&#x16B;sim pie upes, tie�i pie m&#x16B;su laivi&#x146;as, un pa smilt&#x101;ju vairs nevajadz&#x113;s iet.</p><p>Jans p&#x101;rl&#x113;ca klucim p&#x101;ri un izstiepa roku, lai pal&#x12B;dz&#x113;tu savai ce&#x13C;abiedrei, bet vi&#x146;a jau atrad&#x101;s otrpus t&#x101;, tikai kleita tai aiz&#x137;&#x113;r&#x101;s aiz paeg&#x13C;u zara, ko koks g&#x101;�oties bija aizlauzis. Jans acumirkli noliec&#x101;s un, atbr&#x12B;vojis caursp&#x12B;d&#x12B;go musl&#x12B;nu, a�i piegr&#x16B;da pie l&#x16B;p&#x101;m. Just&#x12B;ne to nevar&#x113;ja redz&#x113;t, jo vair&#x101;k t&#x101;p&#x113;c, ka vi&#x146;� t&#x16B;l&#x12B;t izsl&#x113;j&#x101;s un, aizmiglotu, bet �&#x137;ietami vienaldz&#x12B;gu skatienu me�am p&#x101;rlaizdams, lieti�&#x137;i nopietn&#x101; bals&#x12B; sac&#x12B;ja:</p><p>� Skaisti koki! Pans Kor�inskis var&#x113;tu labu naudi&#x146;u ie&#x146;emt, ja p&#x101;rdotu �o me�u. Bet, l&#x16B;k, tom&#x113;r to nedara ...</p><p>Un p&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a turpin&#x101;ja:</p><p>� Ar&#x12B; mums skaists gabali&#x146;� no �&#x101; me�a pieder, tas ir, ne man un t&#x113;vocim vien, bet visam ciemam kop&#x101;. Katram taj&#x101; ties&#x12B;bas cirst, bet cir�an&#x101; nav ieviesta nek&#x101;da noteikta k&#x101;rt&#x12B;ba, un t&#x101;p&#x113;c ce|as vis&#x101;di str&#x12B;di un nelaimes. Noposta me�u t&#x101;, ka p&#x113;c da�iem gadiem pat celmi tur nepaliks p&#x101;ri, turkl&#x101;t tagad kl&#x16B;p viens otram v&#x113;l matos. Ar panu Kor�inski �&#x101; me�a d&#x113;| notiek vesels kar�, un, ja vi&#x146;� labi grib&#x113;tu, b&#x16B;tu jau sen pan&#x101;cis ar mums vieno�anos apmai&#x146;as k&#x101;rt&#x101; vai nosprau�ot stingru robe�u, � neb&#x16B;tu pa�am un &#x13C;aud&#x12B;m j&#x101;vaz&#x101;jas pa ties&#x101;m. Var&#x113;tu ar&#x12B; pal&#x12B;dz&#x113;t k&#x101;rt&#x12B;bas nodibin&#x101;�an&#x101;. Bet vi&#x146;� pat run&#x101;t ar mums negrib, ja vajadz&#x12B;ba spie�, tad k&#x101; ar su&#x146;iem; citreiz, nejau�i sastapies, pat nepaskat&#x101;s uz cilv&#x113;ku, iet, acis nod&#x16B;ris ...</p><p>Jans, mazliet iekaisis, atmeta ar roku.</p><p>� Ko nu par to run&#x101;t! Tagad katrs tikai par sevi dom&#x101; un sevi vien m&#x12B;l. Pans Kor�inskis k&#x101;dreiz bijis pavisam sav&#x101;d&#x101;ks, bet p&#x113;c tam glu�i p&#x101;rv&#x113;rties... nevar tikai saprast, k&#x101;p&#x113;c!...</p><p>Just&#x12B;ne m&#x113;&#x123;in&#x101;ja savu radinieku un aizbildni aizst&#x101;v&#x113;t, st&#x101;st&#x12B;dama par vi&#x146;a smago saimniecisko un materi&#x101;lo st&#x101;vokli, un vi&#x146;ai nen&#x101;c&#x101;s ilgi to dar&#x12B;t, jo Jana atsauc&#x12B;g&#x101; sirds dusmas ilgi nesp&#x113;ja glab&#x101;t.</p><p>� Nu j&#x101; jau, j&#x101;! � vi&#x146;� piekr&#x12B;to�i m&#x101;ja ar galvu.</p><p>Raizes un nepatik�anas rada cilv&#x113;k&#x101; niknumu. Es pats, kad pirms gadiem Fabians mani vaj&#x101;ja un visur m&#x113;&#x123;in&#x101;ja piesieties, bet manu zemi ara k&#x101; savu, k&#x13C;uvu tik nikns, ka, m&#x101;j&#x101;s p&#x101;rn&#x101;cis, pagr&#x101;bu no galda podu un satriecu drusk&#x101;s pret gr&#x12B;du, nolam&#x101;ju toreiz v&#x113;l mazo m&#x101;�eli un pret t&#x113;voci iztur&#x113;jos k&#x101; ezis. Un visu to dar&#x12B;ju nevis ar nodomu, bet tikai aiz liel&#x101;m nepatik�an&#x101;m un &#x12B;gnuma. Bie�i cilv&#x113;ks var vald&#x12B;ties, cik sp&#x113;ka, un- tom&#x113;r liekas, ka nenovald&#x12B;sies!...</p><p>Jans past&#x101;st&#x12B;ja, ka, dz&#x12B;vojot ciem&#x101;, j&#x101;iztur daudz nepatik�anu un netaisn&#x12B;bu. Vien&#x101; ligzd&#x101; neb&#x16B;t nemi-tin&#x101;s vien&#x101;di putni. Vienas kuces kuc&#x113;niem nav vien&#x101;di tikumi. T&#x101;pat ar&#x12B; starp &#x13C;aud&#x12B;m. Ir ciem&#x101; labi un mier&#x12B;gi &#x13C;audis, bet ir ar&#x12B; t&#x101;di, kas &#x113;das k&#x101; su&#x146;i ar kaimi&#x146;iem. Un &#x13C;auno ir vair&#x101;k t&#x101;p&#x113;c, ka, tr&#x16B;c&#x12B;gi b&#x16B;dami, visi sitas vai nost, lai tiktu pie p&#x101;rtic&#x12B;bas, un, dz&#x12B;vodami cie�i kaimi&#x146;os, min cits citam uz, pap&#x113;�iem.</p><p>� M&#x16B;su vid&#x16B; nav ne p&#x13C;&#x113;guro�ana, ne izlaid&#x12B;bas, ne ar&#x12B; zagl&#x12B;bas. Durvis var atst&#x101;t neaizsl&#x113;gtas kaut vai visu dienu, un neviens pat ogl&#x12B;ti no kr&#x101;sns neizru�in&#x101;s. Bet par katru zemes pinkul&#x12B;ti gatavi viens otram r&#x12B;kli izraut, par katru maz&#x101;ko zaud&#x113;jumu vai apvainojumu kl&#x16B;p cits citam cekul&#x101; vai stiepj uz tiesu. Bet k&#x101; lai nerodas zaud&#x113;jumi un apvainojumi tur, kur zemes strei-jas juku juk&#x101;m k&#x101; zir&#x146;i mais&#x101;, kur logs log&#x101; raug&#x101;s! ...</p><p>T&#x113;vocis un vi&#x146;� pats no &#x137;ild&#x101;m un ties&#x101;m vairoties kur un k&#x101; vien var&#x113;dami, jo uzskatot to vienk&#x101;r�i par kauna lietu un neatrodot tur ne prieka, ne patikas. Daudz lab&#x101;k gaum&#x113; viena riek�ava satic&#x12B;b&#x101; nek&#x101; divas ar naidu ieg&#x16B;tas. Lab&#x101;k draudz&#x12B;gi str&#x113;bt no mazas b&#x13C;odi&#x146;as nek&#x101; pl&#x113;�oties lakt no veselas j&#x16B;ras. Cukuru sauj&#x101;m negrau�am, bet necie�am ar&#x12B; tr&#x16B;kumu. Tiesa, vi&#x146;us ciem&#x101; uzskatot par bag&#x101;tiem, bet tas t&#x101;p&#x113;c, ka visa saimniec&#x12B;ba piederot tikai vi&#x146;iem abiem, pareiz&#x101;k sakot � t&#x113;vocim, bet tas vienalga. Turkl&#x101;t vi&#x146;iem esot pr&#x101;vs gabals zemes � veseli divdesmit morgi. Ciem&#x101; esot v&#x113;l tr&#x12B;s saimniec&#x12B;bas ar t&#x101;du pa�u plat&#x12B;bu, bet &#x123;imenes tur liel&#x101;kas, piem&#x113;ram, k&#x101; Fabianam: septi&#x146;as mutes m&#x101;j&#x101;. Cit&#x101;m saimniec&#x12B;b&#x101;m daudz maz&#x101;k zemes � pa desmit, asto&#x146;i vai pieci morgi, bet ir ari t&#x101;das k&#x101;, piem&#x113;ram, Ladisa, kam nav pat vietas, kur izs&#x113;t pusp&#x16B;ru graudu. K&#x101;ds tur br&#x12B;nums, ja vi&#x146;� pie&#x137;er kl&#x101;t no cita druvas? Tuk�ais v&#x113;ders uz to k&#x16B;da.</p><p>Ar&#x12B; vi&#x146;iem nekl&#x101;jies labi, kad t&#x113;vocis slimojis un Jans pats v&#x113;l bijis mazs un maz ko sp&#x113;jis. Turpretim tagad ne tikai labi p&#x101;rtiekot, bet var&#x113;�ot ar&#x12B; Anto&#x13C;kai dot ko p&#x16B;r&#x101;, ja izie�ot pie v&#x12B;ra, tiesa, ne visai daudz � rub|us piecsimt, bet Mihalam, kas ar&#x12B; bez t&#x101; ir &#x146;&#x113;m&#x113;js, tie labi noder&#x113;�ot, turkl&#x101;t nodro�in&#x101;�ot gan v&#x12B;ra, gan vi&#x146;a &#x123;imenes lab&#x101;ku iztur&#x113;�anos pret meiteni, kas ar&#x12B; no savas puses ko neko ieguld&#x12B;jusi kop&#x113;j&#x101; labkl&#x101;j&#x12B;b&#x101;. Meitene to ar&#x12B; peln&#x12B;jusi, jo esot �akla un, lai gan v&#x113;l pavisam jauna, protot no visa k&#x101; savu labumu g&#x16B;t: no gov&#x12B;m, no putniem, no v&#x113;rp�anas, no au�anas. Govju esot �etras, aitu divdesmit; var&#x113;tu tur&#x113;t v&#x113;l vair&#x101;k, bet posts ar gan&#x12B;b&#x101;m un p|av&#x101;m. Ciemu nom&#x101;c divi lieli tr&#x16B;kumi, viens no tiem � ganibu un p|avu par maz, otrs � &#x16B;dens ne�ana no Nemunas. Visum&#x101; darbs saimniec&#x12B;b&#x101; nav diezin k&#x101;ds smagais, kaulus nevienam nelau�. Savs laiks darbam, savs � atp&#x16B;tai, piem&#x113;ram, ziem&#x101;. Ir ko dar&#x12B;t ar&#x12B; tad, bet maz&#x101;k; vakaros viens otrs nodarbojas ar galdniec&#x12B;bu, da�s au� t&#x12B;klus, cits �uj z&#x101;bakus, un, beidzot, vakaros visi labpr&#x101;t sapulc&#x113;joties k&#x101;d&#x101; m&#x101;j&#x101;, kur liel&#x101;ka istaba, sp&#x113;l&#x113;jot harmoniku, vijoli, dziedot, reiz&#x113;m dejojot, reiz&#x113;m lasot. B&#x16B;tu las&#x12B;ju�i bie�&#x101;k un vair&#x101;k, bet t&#x101;s gr&#x101;matas, kas t&#x113;vocim, jau sen izlas&#x12B;tas, bet citu ...</p><p>Sai br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;� apr&#x101;v&#x101;s un nemier&#x12B;gi pal&#x16B;koj&#x101;s apk&#x101;rt. No me�a dzi&#x13C;uma l&#x12B;dzi v&#x113;jam s&#x101;ka velties dobja, t&#x101;lam p&#x113;rkonam l&#x12B;dz&#x12B;ga duno&#x146;a. Koku galotnes sal&#x12B;goj&#x101;s un s&#x101;ka m&#x101;t ar zariem k&#x101; platiem v&#x113;dek&#x13C;iem, me�s iegrima kr&#x113;sl&#x101;, it k&#x101; p&#x101;r to visgar&#x101;m b&#x16B;tu nolaidies melns zida �&#x137;idrauts, kur&#x101; �ur un tur asi&#x146;aini �&#x137;&#x113;l&#x101;s ugun&#x12B;gi zibe&#x146;i. Putnu bari p&#x113;k�&#x146;i apklusa un tikai paretam sasaukdamies &#x12B;si ie�iepst&#x113;j&#x101;s, ar&#x12B; dzilnu un dze&#x146;u ritmisk&#x101; kal�ana vairs neskan&#x113;ja; kr&#x16B;mos un zem papard&#x113;m ies&#x12B;c&#x101;s odi; v&#x101;ver&#x12B;te, skriedama augst&#x101; pried&#x113;, pusce&#x13C;&#x101; apst&#x101;j&#x101;s un, p&#x101;r&#x137;&#x113;rusies p&#x101;r zaru, pie�&#x137;iebusi galvi&#x146;u, l&#x16B;koj&#x101;s meln&#x101;m, izbied&#x113;t&#x101;m ac&#x12B;m uz zemi. Virs koku galotn&#x113;m un zariem, kas v&#x113;j&#x101; l&#x12B;goj&#x101;s, debesis aizklaja pelekmelni, mutu&#x13C;ojo�i m&#x101;ko&#x146;i; zem tiem, spalgi br&#x113;kdamas, zemu aizlidoja v&#x101;rnas un, p&#x113;k�&#x146;i apklusu�as, nozuda nemier&#x12B;gaj&#x101; me�&#x101;. Jans noraiz&#x113;jies pal&#x16B;koj&#x101;s Just&#x12B;n&#x113;.</p><p>� Tuvojas negaiss. Vai jums nav bail? � vi&#x146;� jaut&#x101;ja. &#x43E;</p><p>Meitene atbild&#x113;ja, ka bailes nej&#x16B;tot, un zi&#x146;k&#x101;ri v&#x113;roja puskr&#x113;sl&#x101; iegrimu�o apk&#x101;rtni. Tom&#x113;r, k&#x101; redzams, dr&#x16B;m&#x101; ainava meiteni nom&#x101;ca, jo t&#x101; k&#x13C;uva mazliet b&#x101;l&#x101;ka un viegli dreb&#x113;ja sav&#x101; pl&#x101;naj&#x101; musl&#x12B;na kleiti&#x146;&#x101;. Jans izmis&#x12B;gi satv&#x113;ra rok&#x101;s galvu un iesauc&#x101;s:</p><p>� K&#x101; gatavais mu&#x13C;&#x137;is, k&#x101; pl&#x101;npr&#x101;ti&#x146;� apmald&#x12B;jos me�&#x101;, un tagad j&#x16B;s p&#x101;rb&#x12B;sieties un p&#x101;rsalsiet...</p><p>Bet vi&#x146;� t&#x16B;l&#x12B;t atkal savald&#x12B;j&#x101;s un pavisam mier&#x12B;gi turpin&#x101;ja:</p><p>� Me�&#x101; nek&#x101;d&#x101; zi&#x146;&#x101; nedr&#x12B;kstam palikt, jo t&#x16B;l&#x12B;t viesulis s&#x101;ks triekt no kokiem zarus, varb&#x16B;t pat k&#x101;du ar sakn&#x113;m izg&#x101;z&#x12B;s. B&#x16B;s lab&#x101;k pagl&#x101;bties laivi&#x146;&#x101; uz &#x16B;dens. Pa straumi laivi&#x146;a lidos k&#x101; bulta ... p&#x113;c min&#x16B;t&#x113;m desmit b&#x16B;sim pie ciema. Lietus g&#x101;zes varb&#x16B;t nemaz neb&#x16B;s, vai ar&#x12B; t&#x101; b&#x16B;s pavisam &#x12B;sa, jo m&#x101;ko&#x146;i traucas k&#x101; putni, nu, ja ar&#x12B; l&#x12B;s, tad lab&#x101;k .sa&#x146;emt uz galvas spaini &#x16B;dens nek&#x101; priedi. Iesim &#x101;tr&#x101;ki</p><p>P&#x113;d&#x113;jos v&#x101;rdus vi&#x146;� pateica gandr&#x12B;z pav&#x113;lo�i un, satv&#x113;ris Just&#x12B;ni pie rokas, pusteci&#x146;us met&#x101;s uz krasta pusi. P&#x113;c p&#x101;ris min&#x16B;t&#x113;m abi jau atrad&#x101;s �aur&#x101;, akme&#x146;ain&#x101; krastmal&#x101;, vi&#x146;u priek�&#x101; meln&#x113;ja upe, tikpat tum�a k&#x101; debesis, br&#x101;zmain&#x101; v&#x113;ja sakulta, t&#x101; v&#x113;la vilni aiz vi&#x13C;&#x146;a ar baltiem putu cekuliem galotn&#x113;s. Jans pieskr&#x113;ja pie laivas, ar sp&#x113;c&#x12B;gu gr&#x16B;dienu iest&#x16B;ma to &#x16B;den&#x12B; un, tur&#x113;dams ar airi pie krasta, uzsauca Just&#x12B;nei:</p><p>� L&#x16B;dzu!</p><p>Bet meitene �aub&#x12B;j.&#x101;s. Vi&#x146;a skat&#x12B;j&#x101;s uz v&#x113;ja sakulto upi, uz mazo laivi&#x146;u, kas, stingri ar airi tur&#x113;ta, �&#x16B;poj&#x101;s un raust&#x12B;j&#x101;s &#x16B;den&#x12B;, nob&#x101;l&#x113;ja v&#x113;l vair&#x101;k un nezin&#x101;ja, ko dar&#x12B;t. Janam savilk&#x101;s uzacis, no ac&#x12B;m �&#x137;&#x12B;l&#x101;s nepaciet&#x12B;bas zibe&#x146;i.</p><p>�; Pa�laik nav &#x12B;stais br&#x12B;dis dzi&#x13C;&#x101;m p&#x101;rdom&#x101;m. L&#x16B;dzu, s&#x113;dieties laiv&#x101;! � vi&#x146;� sac&#x12B;ja, un balss tam v&#x113;ja �&#x146;&#x101;ko&#x146;&#x101; un svilpo&#x146;&#x101; skan&#x113;ja pavisam stingri, glu�i pav&#x113;lo�i.</p><p>Just&#x12B;nei �aubas pagaisa. Vi&#x146;a pieskr&#x113;ja pie laivas, iel&#x113;ca un aps&#x113;d&#x101;s. Jans veikli sak&#x101;rtoja pakl&#x101;t&#x101;s meijas un pavisam laipni uzmundrin&#x101;ja:</p><p>� Nemaz neuztraucieties. Esmu daudzreiz braucis pa Nemunu un ne t&#x101;d&#x101; laik&#x101; vien. Ar&#x12B; peld&#x113;t protu k&#x101; zivs... �</p><p>Ta�u meitenei bailes v&#x113;l nebija zudu�as. Tikai ar pie-' spie�anos vi&#x146;a tam uztic&#x113;j&#x101;s. Bet viesulis svilpdams un kr&#x101;kdams jau iebruka me�mal&#x101;, atskan&#x113;ja l&#x16B;sto�o zaru sausie sprak�&#x137;i; iebrik�&#x137;&#x113;j&#x101;s pieliekt&#x101;s priedes, un apv&#x101;rsni no malas l&#x12B;dz malai, no tum�&#x101;s debess l&#x12B;dz tum�ajam &#x16B;dens l&#x12B;menim aizsedza bieza lietus siena, kas ik mirkli k|uva arvien biez&#x101;ka.</p><p>� Nepieradusi, � no�ukst&#x113;ja Jans. � Glu�i k&#x101; b&#x113;rns 1</p><p>A�i novilcis sev sv&#x101;rkus, vi&#x146;� apsedza savu ce&#x13C;abiedri no galvas l&#x12B;dz k&#x101;j&#x101;m, bet pats, laivas priek�gal&#x101; nost&#x101;jies, s&#x101;ka ener&#x123;iski r&#x12B;koties ar airi. Viesulis pie&#x146;&#x113;m&#x101;s sp&#x113;k&#x101;, tum�ie m&#x101;ko&#x146;i lidoja k&#x101; putni, un augstaj&#x101;, dzelten&#x12B;gaj&#x101; krast&#x101; paretam augo�&#x101;s bumbieres un k&#x101;rkli loc&#x12B;j&#x101;s k&#x101; negudri. Otr&#x101; krast&#x101; me�s dzi|um&#x101; mutu|ot mutu&#x13C;oja, bet &#x101;r&#x113;ji st&#x101;v&#x113;ja nekust&#x12B;gs k&#x101; klints siena. Pa tum�o, baltu putu kr&#x113;pju sv&#x12B;troto upes straumi k&#x101; sl&#x12B;pi palaista bulta trauc&#x101;s laivi&#x146;a, ar s&#x101;niem dauz&#x12B;dama un ar priek�galu �&#x137;eldama vi|&#x146;us. Laivi&#x146;a nebija vientu&#x13C;a, tai pa priek�u t&#x101;pat trauc&#x101;s otra, tre�&#x101;, ceturt&#x101;, � tur, varen&#x101; dabas sjj&#x113;ka p&#x101;rsteigti, steidz&#x101;s m&#x101;jup zvejnieki, bet pretim laiv&#x101;m, kas �&#x137;ita k&#x101; lidojo�i, melni putni, sl&#x12B;d&#x113;ja &#x16B;dens nezv&#x113;riem l&#x12B;dz&#x12B;gi, neveikli, apk&#x101;rt&#x113;j&#x101; pel&#x113;c&#x12B;b&#x101; it k&#x101; noraud&#x101;ju�ies dzelteni plosti, ar milzu airiem k&#x101; spur&#x101;m p&#x113;rdami &#x16B;deni.</p><p>P&#x113;c nepilna stundas ceturk�&#x146;a, k&#x101; Jans bija paredz&#x113;jis, augstaj&#x101; krast&#x101; par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s ciema m&#x101;jas un koki. Zvejnieku laivas jau bija izvilktas piekrastes smilt&#x12B;s, un cauri dilsto�ajam lietus migl&#x101;jam var&#x113;ja redz&#x113;t zvejniekus r&#x101;miem so&#x13C;iem k&#x101;pjam krast&#x101;; aiz viena no tiem, plec&#x12B;g&#x101;k&#x101;, kas vismaz&#x101;k b&#x113;d&#x101;ja par negaisu, vilk&#x101;s melns, izmircis suns ar nok&#x101;rtu galvu un asti.</p><p>Kad Just&#x12B;ne izk&#x101;pa krast&#x101;, dabas negant&#x101;s vaimanas jau rim&#x101;s un asaras pamaz&#x101;m izs&#x12B;ka. Viesu&#x13C;a atnestie m&#x101;ko&#x146;i, br&#x101;zmaini p&#x101;rskr&#x113;ju�i, trauc&#x101;s jau t&#x101;l&#x101;k uz debess pamali, kam&#x113;r otra � rietumu pamale p&#x113;k�&#x146;i noskaidroj&#x101;s un iemirdz&#x113;j&#x101;s spo�&#x101; zilgm&#x113;. Liela, spodra saules ripa raid&#x12B;ja savus starus virs rietumos sagulu�aj&#x101;m zeltainaj&#x101;m m&#x101;ko&#x146;u g&#x16B;zm&#x101;m. Atstarodami debesis, upes &#x16B;de&#x146;i pl&#x16B;da zilgani zeltaini, un no plostiem, kas tagad bija k|uvu�i gai�i un v&#x113;l arvien l&#x113;n&#x101;m peld&#x113;ja pa upi, v&#x12B;damies tiev&#x101;m dzelten&#x101;m str&#x16B;kli&#x146;&#x101;m, c&#x113;l&#x101;s d&#x16B;mi. Za|&#x101; krauja, daudzo taci&#x146;u iz�v&#x12B;k&#x101;ta, iemirdz&#x113;j&#x101;s neskait&#x101;m&#x101;s dimanta l&#x101;s&#x113;s, kas tr&#x12B;c&#x113;ja katras smilgas skari&#x146;&#x101;, uz katras lapi&#x146;as. Skan&#x113;ja atkal putnu v&#x12B;tero�ana, un no lejas var&#x113;ja redz&#x113;t, ka gaismas pielietajos koku zaros virs kraujas l&#x12B;ksmi l&#x113;k&#x101; zvirbu&#x13C;i, cielavi&#x146;as, &#x137;ivu&#x13C;i un ka&#x146;ep&#x12B;�i. V&#x113;j� k&#x13C;uva arvien l&#x113;n&#x101;ks un pierima, v&#x113;l tikai viegli v&#x113;smodams, m&#x101;ko&#x146;i mutu&#x13C;odami, .jaukdamies sudrabaini aizv&#x113;l&#x101;s pamal&#x113;.</p><p>Just&#x12B;ne pa vienu no l&#x12B;kumainaj&#x101;m taci&#x146;&#x101;m k&#x101;pa kaln&#x101; un, non&#x101;kusi l&#x12B;dz pusei, apst&#x101;j&#x101;s zem kuplas apses. Jans, izvilcis laivu krasta smilt&#x12B;s, da�os l&#x113;cienos atrad&#x101;s tai blakus. Vi&#x146;� bija satraukts un noraiz&#x113;jies, ne &#x113;nas no smaida nebija t&#x101; sej&#x101;. Izmirku�&#x101; krekl&#x101;, ar saliju�iem sv&#x101;rkiem uz pleciem, strauji elpodams, vi&#x146;� vair&#x101;kas reizes apjaut&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Vai dikti p&#x101;rbij&#x101;ties? Samirk&#x101;t? Varb&#x16B;t esat saaukst&#x113;jusies? Ka tikai nesaslimstat.</p><p>Bet pietika tikai uzmest Just&#x12B;nei vienu skatienu, lai redz&#x113;tu, ka vi&#x146;a nemaz netr&#x12B;c&#x113;ja, bet p&#x101;rdz&#x12B;voja varb&#x16B;t visjauk&#x101;ko br&#x12B;di. Kad Just&#x12B;ne, laiv&#x101; iek&#x101;pusi, paman&#x12B;ja Jana acis drosm&#x113; mirdzam un c&#x12B;&#x146;ai paceltaj&#x101;s rokas t&#x101; jauda sp&#x113;ku un veikl&#x12B;bu, viss nemiers uzreiz pagaisa un t&#x101; viet&#x101; rad&#x101;s dzi&#x13C;a pa&#x13C;&#x101;v&#x12B;ba. Vi&#x146;a Janam uztic&#x113;j&#x101;s. Kad vi&#x146;�, st&#x101;v&#x113;dams laivas gal&#x101; ar saraukt&#x101;m uzac&#x12B;m, uz priek�u saliecies, sird&#x12B;gi �&#x137;&#x113;la ar airi uzbr&#x16B;ko�os vi&#x13C;&#x146;us un nemald&#x12B;gi vad&#x12B;ja laivu pa &#x16B;dens pla�umu, vi&#x146;ai tas �&#x137;ita k&#x101; pats sp&#x113;ka un drosmes iemiesojums, vi&#x146;a jut&#x101;s tikpat dro�a, sp&#x113;c&#x12B;ga un gudra k&#x101; Jans, vi&#x146;a ar to lepoj&#x101;s. Bez tam Jans vi&#x146;ai �&#x137;ita k&#x101; pati labsird&#x12B;ba. Cauri biezajam lietus �&#x137;idrautam, ar piespie�anos paceldama plakstus, vi&#x146;a vair&#x101;kas reizes uztv&#x113;ra &#x101;trus, noraiz&#x113;ju�os, nor&#x16B;p&#x113;ju�os skatienus, ko vi&#x146;� tai uzmeta, un reiz&#x113; ar bezgal&#x12B;gi dziju uztic&#x12B;bu �ai labajai sirdij vi&#x146;a juta mostamies sev&#x12B; ar&#x12B; neaprobe�otu pateic&#x12B;bu.</p><p>Apmierin&#x101;ta un laim&#x12B;ga Just&#x12B;ne st&#x101;v&#x113;ja zem apses un mierin&#x101;ja Janu, ka nepavisam nav ne p&#x101;rbijusies, ne izmirkusi, ne p&#x101;rsalusi un tikai no�&#x113;lo, ka vi&#x146;u izbraukums jau beidzies.</p><p>� Nu tad paldies dievam! � izsauc&#x101;s Jans.</p><p>Redz&#x113;dams Just&#x12B;ni veselu un jautru, Jans nomierin&#x101;j&#x101;s. Meitene nebija glu�i izmirkusi. Vi&#x146;a rupjais vamzis, kaut ar&#x12B; �&#x137;ita &#x12B;ss pa�a mugur&#x101;, bija labi pasarg&#x101;jis vi&#x146;as augumu un kleita tikai mazliet k&#x13C;uvusi valga. Turpretim saliju�ais matu mezgls ar dubultu svaru g&#x16B;l&#x101;s p&#x101;r vi&#x146;as pleciem. Just&#x12B;ne strauji papurin&#x101;ja galvu; va&#x13C;&#x12B;gais, negaisa laik&#x101; pajuku�ais mezgls atrais&#x12B;j&#x101;s, un tum�o matu vilnis izpl&#x16B;da p&#x101;r vi&#x146;as pleciem. Varb&#x16B;t Just&#x12B;ne pati nemaz neapzin&#x101;j&#x101;s, cik vi&#x146;a �aj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; ir dai&#x13C;a. Bet Jana liesmojo�&#x101;s acis k&#x101; liptin pielipa atrisu�ajiem matu vi&#x13C;&#x146;iem, un, palicis soli iepaka&#x13C;, vi&#x146;� pac&#x113;la roku, atk&#x101;p&#x101;s v&#x113;l un, atkal izstiepis roku, viegli piesk&#x101;r&#x101;s m&#x12B;kstajiem, spo�ajiem matiem.</p><p>� Vai tie�&#x101;m dievs rad&#x12B;jis t&#x101;du dai&#x13C;umu!</p><p>�ie �uksti l&#x12B;dz ar karsto elpu aizsniedza meitenes dzirdi, vi&#x146;a sajuta Jana roku pieskaramies saviem matiem. Nedaudz atg&#x101;zusi galvu, piesarku�u seju Just&#x12B;ne v&#x113;roja plato, zeltaino m&#x101;ko&#x146;u sl&#x101;ni zem saules ripas, un vi&#x146;ai �&#x137;ita, ka aiz t&#x101; paveras zil&#x101;s debesis.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i �aj&#x101; zeltainaj&#x101; fon&#x101; virs upes te zem&#x101;k, te augst&#x101;k pret za&#x13C;o krastu s&#x101;ka zib&#x113;t lidojo�u baltu putnu sp&#x101;rni. Tie bija neparasti skaisti putni, lieli, mirdzo�i balti, slaidiem sp&#x101;rniem, ugunssarkaniem kn&#x101;bjiem un k&#x101;j&#x101;m. To bija p&#x101;ri par divdesmit, un tie izskat&#x12B;j&#x101;s p&#x113;c v&#x113;ja svaid&#x12B;t&#x101;m lilij&#x101;m uz sarkaniem k&#x101;tiem un t&#x101;d&#x101;m pa�&#x101;m putek�&#x146;u dr&#x12B;ksn&#x101;m. Smagi pac&#x113;lu�ies augstu virs za&#x13C;&#x101;s piekrastes, tie, c&#x113;li klus&#x113;dami, ar tikko dzirdamu �v&#x12B;ko&#x146;u lidoja arvien t&#x101;l&#x101;k un t&#x101;l&#x101;k, izbied&#x113;dami uz &#x16B;dens maz&#x101;s kaij&#x101;s, kas t&#x16B;l&#x12B;t met&#x101;s b&#x113;gt.</p><p>Just&#x12B;ne zi&#x146;k&#x101;ri pasp&#x113;ra p&#x101;ris so&#x13C;u uz priek�u un izbr&#x12B;n&#x101; izsauc&#x101;s � pirmo reizi sav&#x101; m&#x16B;�&#x101; vi&#x146;a redz&#x113;ja t&#x101;dus putnus.</p><p>� T&#x101;s ir j&#x16B;ras gaigalas, � piesmaku�&#x101; bals&#x12B; paskaidroja Jans. � M&#x16B;su pus&#x113; reti sastopami putni. T&#x101;s pie mums neatlido katru gadu, reiz&#x113;m pat vair&#x101;kus gadus te neredz, tad atkal parad&#x101;s, atlido un atkal aizlido, kas zina, uz kurieni.</p><p>Un Jans ar dom&#x12B;gu skatienu pavad&#x12B;ja sniegbaltos putnus.</p><p>� Reiz&#x113;m p&#x101;r&#x146;em zi&#x146;k&#x101;re kaut ko uzzin&#x101;t par t&#x101;m t&#x101;laj&#x101;m zem&#x113;m, kurp aizlido putni... Kaut var&#x113;tu no k&#x101;das gr&#x101;matas vai st&#x101;st&#x12B;t&#x101;ja iepaz&#x12B;ties ar j&#x16B;r&#x101;m, zem&#x113;m, ar to neredz&#x113;tajiem br&#x12B;numiem.</p><p>� Las&#x12B;sim kop&#x101; par to. Vai j&#x101;?</p><p>�K&#x101; saules stari iemirdz&#x113;j&#x101;s Jana acis.</p><p>� Ja tas k&#x101;dreiz notiktu! Ja tas patiesi...</p><p>Atskr&#x113;ja v&#x113;ja p&#x16B;sma, apse ie�alc&#x101;s un nobirdin&#x101;ja p&#x101;r tiem veselu br&#x101;zmu &#x16B;dens l&#x101;�u. Vi&#x146;i abi k&#x101; b&#x113;rni ska|i �iesm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Iesim uz istabu! � aicin&#x101;ja Jans.</p><p>� Iesim! � labpr&#x101;t piekrita Just&#x12B;ne.</p><p>Anzelma un Jana s&#x113;t&#x101; augo�&#x101; liepu rinda v&#x113;lreiz vi&#x146;us aprasin&#x101;ja, iek&#x101;ms tie non&#x101;ca l&#x12B;dz pretistabas logam.</p></section><section><title><p>V</p></title><p>Pie atv&#x113;rta loga uz iegarena, vienk&#x101;r�a galda virs apdilu�u gr&#x101;matu kaudz&#x12B;tes atrad&#x101;s lampa ar garu cilindru. Blakus m&#x101;la kr&#x16B;zei un za&#x13C;ganai gl&#x101;zei starp pr&#x101;v&#x101;m drupat&#x101;m redz&#x113;ja apgrauztu rudzu maizes doni&#x146;u.</p><p>� Ja jau logu atv&#x113;ris un maizi &#x113;dis, tad dr&#x12B;z atlabs, � �ukst&#x113;ja Jans.</p><p>Istabi&#x146;&#x101; pie nel&#x12B;dzen&#x101;s, viegli ar ka&#x13C;&#x137;iem nobalsin&#x101;-t&#x101;s sienas uz raibas pa�austas segas p&#x101;rsegtas la�i&#x146;as ar garsv&#x101;rku mugur&#x101; un apaut&#x101;m k&#x101;j&#x101;m aug�p&#x113;dus gul&#x113;ja Anzelms, nolicis nevar&#x12B;gi vienu roku gar s&#x101;niem, bet otru virs galvas. Garsv&#x101;rka plat&#x101; niedurkne aizsedza visu sejas aug�da&#x13C;u, redzamas bija tikai b&#x101;l&#x101;s l&#x16B;pas zem sirmaj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m. L&#x16B;pu izteiksme viedas tik barga, ka lik&#x101;s, nupat t&#x101;s pav&#x113;rsies, lai pateiktu kaut ko draudo�u, dusm&#x12B;gu vai ar&#x12B; lai izmisum&#x101; iekliegtos. Virs sting&#x101; mier&#x101; gulo�&#x101; cilv&#x113;ka bl&#x101;vi sp&#x12B;do�&#x101; ietvar&#x101; kar&#x101;j&#x101;s sv&#x113;to t&#x113;li un pel&#x113;c&#x12B;gi r&#x113;goj&#x101;s bru&#x146;inieku &#x123;&#x12B;metnes &#x113;rk�&#x137;u vainadzi&#x146;&#x101;.</p><p>� Ja tagad ar bisi iz�autu t&#x113;vocim virs galvas, vi&#x146;� nedz pakust&#x113;tos, nedz ko sac&#x12B;tu, un nel&#x12B;dz&#x113;tu ne l&#x16B;g�an&#x101;s, ne klieg�ana. Vi&#x146;� pats p&#x113;c tam s&#x101;k kust&#x113;ties un atmostas ...</p><p>Vi&#x146;i abi atk&#x101;p&#x101;s no loga. No maz&#x101; lieven&#x12B;�a, kas ap�&#x16B;ts ar pr&#x101;v&#x101;m, arabesk&#x101;m izrot&#x101;t&#x101;m dzeg&#x101;m, bija redzams patum�s priek�nams ar rokas dzirnav&#x101;m un t&#x101;l&#x101;k t&#x12B;ri izslauc&#x12B;t&#x101; virtuv&#x113; divas viena otrai pretim pie nekr&#x101;sota prie�u koka galda uz kr&#x113;sliem s&#x113;do�&#x101;s meitenes. Vi&#x146;as bija &#x123;&#x113;rbu�&#x101;s ac&#x12B;s kr&#x12B;to�&#x101;s br&#x16B;ni sarkan&#x101;s un tum�i zil&#x101;s sv&#x113;tdienas dr&#x113;b&#x113;s ar �auriem &#x146;ieburiem un kr&#x101;sain&#x101;m lent&#x113;m ap kaklu. Atbalst&#x12B;ju�&#x101;s ar elko&#x146;iem uz<sub>k </sub>galda, nolieku�as uz priek�u glud&#x101;m matu p&#x12B;n&#x113;m apv&#x12B;t&#x101;s galvas, vi&#x146;as dz&#x12B;vi sa�ukst&#x113;j&#x101;s. Uz galda atrad&#x101;s tikko k&#x101; aizs&#x101;kts maizes klaips un melna m&#x101;la b|oda, no kuras ar koka karot&#x113;m abas sm&#x113;la biezu, baltu, no piena, eti&#x137;a un kap&#x101;t&#x101;m biet&#x113;m gatavotu &#x113;dienu.</p><p>Paman&#x12B;ju�as Just&#x12B;ni, vi&#x146;as l&#x113;n&#x101;m piec&#x113;l&#x101;s un pan&#x101;c&#x101;s l&#x12B;dz slieksnim pret&#x12B;. Kad Just&#x12B;ne sasveicin&#x101;dam&#x101;s pasniedza roku, Anto|ka nedro�i un kautri pakniks&#x113;ja, El�u&#x146;a turpretim to cie�i satv&#x113;ra un sp&#x113;c&#x12B;gi pakrat&#x12B;ja, sac&#x12B;dama:</p><p>� Pana atkal pie mums atn&#x101;kusi! &#x13B;oti labi. Alums pat&#x12B;k j&#x16B;s redz&#x113;t.</p><p>Smaids, ar k&#x101;du vi&#x146;a to sac&#x12B;ja, bija draudz&#x12B;gi jautrs, bet acis, t&#x101;das pa�as k&#x101; Fabianam, mazas un spo�as, �&#x137;ita ar mazliet jaunu zi&#x146;k&#x101;ri urbjamies atn&#x101;c&#x113;jas sej&#x101; un t&#x101;pat &#x13C;auni pazibam pret istabas durv&#x12B;s iest&#x101;ju�os Janu.</p><p>� L&#x16B;dzu, s&#x113;dieties! � sac&#x12B;ja jaun&#x101;k&#x101; no meiten&#x113;m. � Vai j&#x16B;s, Just&#x12B;n, neesat stipri salijusi, atgriezdam&#x101;s no Kapa?...</p><p>� Oho! � br&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s El�u&#x146;a. � Cik br&#x12B;vi, k&#x101; senu pa-</p><p>- zi&#x146;u sauc panu v&#x101;rd&#x101; ...</p><p>Anto&#x13C;ka sakaun&#x113;j&#x101;s, nov&#x113;rsa seju un no�ukst&#x113;ja:</p><p>� Kad vi&#x146;a pati t&#x101; grib ...</p><p>Just&#x12B;ne apsk&#x101;va meitenes tievo vidukl&#x12B;ti un nosk&#x16B;pst&#x12B;ja vi&#x146;as pietv&#x12B;ku�o vaidzi&#x146;u.</p><p>� Man tikai kleita pamikla, bet es labpr&#x101;t apsild&#x12B;tos <sub>z</sub> pie uguns ...</p><p>� Es t&#x16B;l&#x12B;t iekur�u!</p><p>Anto&#x13C;ka ienesa no priek�nama vair&#x101;kas pagales.</p><p>� Pagaidi, � iesauc&#x101;s Just&#x12B;ne un, viegli pab&#x12B;d&#x12B;jusi meiteni s&#x101;&#x146;us, notupusies kr&#x101;sns priek�&#x101; uz gr&#x12B;das, s&#x101;ka kurt uguni.</p><p>� Oi, oi! Nekas neizn&#x101;ks! � vis&#x101; kakl&#x101; sm&#x113;j&#x101;s El�u&#x146;a.</p><p>� Gan izn&#x101;ks. Vai nu sv&#x113;tie vien podus v&#x101;p&#x113;! � atteica Just&#x12B;ne.</p><p>� &#x13B;oti labi, tikai j&#x16B;s neesat �im darbam rad&#x12B;ta!</p><p>� L&#x16B;k, paskatieties, jau kuras!...</p><p>Patie�&#x101;m, kr&#x101;sn&#x12B; jau liesmoja b&#x113;rza t&#x101;ss gabals un uguns m&#x113;les loc&#x12B;j&#x101;s ap sausaj&#x101;m pagal&#x113;m.</p><p>No kr&#x101;sns apak�as izl&#x12B;da zilganpel&#x113;ks trus&#x12B;tis. Just&#x12B;ne pa&#x146;&#x113;ma vi&#x146;u kl&#x113;p&#x12B; un nogl&#x101;st&#x12B;ja. Jaukais dz&#x12B;vnieci&#x146;� t&#x16B;l&#x12B;t pieglaud&#x101;s pie kr&#x16B;t&#x12B;m. Aiz pirm&#x101; trus&#x12B;�a n&#x101;ca otrais, tre�ais, ceturtais un, saspiedu�ies vien&#x101; raib&#x101; kamol&#x101;, ar sav&#x101;m melnaj&#x101;m, sarkanu gredzenu apvilktaj&#x101;m ac&#x12B;m raudz&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;&#x101;.</p><p>� M&#x113;s par jums, pana, tikko k&#x101; run&#x101;j&#x101;m. Un, k&#x101; vilku piemin, t&#x101; vilks t&#x16B;l&#x12B;t ar&#x12B; kl&#x101;t. J&#x101;, j&#x101;!</p><p>� El�u&#x146;ai ir liels l&#x16B;gums, � ar kru&#x137;i malku kr&#x101;sn&#x12B; sabikst&#x12B;dama, smaid&#x12B;ja Anto&#x13C;ka.</p><p>El�u&#x146;a vi&#x146;ai iegr&#x16B;da ar elkoni un grib&#x113;ja ar roku aizspiest muti, bet Anto&#x13C;ka smiedam&#x101;s pagrieza galvu uz otru pusi un atvair&#x12B;ja t&#x101;s roku.</p><p>� Vi&#x146;a j&#x16B;s, Just&#x12B;n, grib iel&#x16B;gt uz sav&#x101;m k&#x101;z&#x101;m. Saka, ka tad k&#x101;z&#x101;m b&#x16B;�ot daudz liel&#x101;ka noz&#x12B;me vi&#x146;as dz&#x12B;v&#x113;, ja taj&#x101;s piedal&#x12B;�oties j&#x16B;s un jaunais pans Kor�inskis. &#x13B;au�u ac&#x12B;s vi&#x146;a ar to stipri cel�oties. Jauno panu Kor�inski Fabians pats iel&#x16B;g�ot, lai gan ilgi par to negrib&#x113;jis ne dzird&#x113;t, jo ir iedom&#x12B;gs, ta�u vi&#x146;� &#x13C;oti v&#x113;las sav&#x101; m&#x101;j&#x101; uz&#x146;emt panus.</p><p>K&#x101;z&#x101;m j&#x101;notiek k&#x101;das p&#x101;ris ned&#x113;&#x13C;as p&#x113;c p&#x13C;aujas, ap Dievm&#x101;tes Marijas debessbrauk�anas dienu. Pirms ned&#x113;&#x13C;as Fabians bijis l&#x12B;gavai&#x146;a m&#x101;j&#x101;s, lai visu labi apskat&#x12B;tu. Diezin k&#x101; jau nav, jo m&#x101;j&#x101; daudz cilv&#x113;ku � m&#x101;te, divi br&#x101;]i, m&#x101;sa, bet zemes tikai k&#x101;di piecpadsmit morgi, labs invent&#x101;rs, ap divdesmit lopu, toties &#x13C;oti cien&#x12B;jama &#x123;imene: m&#x101;te c&#x113;lusies no Gecoldiem, viens no br&#x101;&#x13C;iem dien&#x113;jis pie kungiem par ekonomu, tagad precas ar Zenev��ani, sa&#x146;ems t&#x16B;ksto� rub&#x13C;us p&#x16B;ra naudas un pie reizes norent&#x113;s k&#x101;du folvarku vai rentes m&#x101;ju.</p><p>� Bet l&#x12B;gavainis? � jaut&#x101;ja Just&#x12B;ne.</p><p>Meitenes atkal sm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� T&#x101;ds pavisam jauni&#x146;�, � no�ukst&#x113;ja El�u&#x146;a, un vi&#x146;as maz&#x101;s, spo�&#x101;s acti&#x146;as bija saj&#x16B;smas pilnas.</p><p>� Vi&#x146;am nav vair&#x101;k k&#x101; divdesmit viens gads, un zald&#x101;tos neies, jo divi vec&#x101;kie br&#x101;&#x13C;i jau izdien&#x113;ju�i, � st&#x101;st&#x12B;ja Anto&#x13C;ka. � T&#x101;ds jauki&#x146;�, tikai dikti mazi&#x146;�...</p><p>� Tu nu gan grib&#x113;tu, lai pasaul&#x113; b&#x16B;tu tikai t&#x101;di goli&#x101;ti k&#x101; tavs Mihals! � aizvainoj&#x101;s El�u&#x146;a. � Lai no auguma mazi&#x146;�, ka tik labi&#x146;� ...</p><p>Vi&#x146;a atkal bija tuvu asar&#x101;m, bet t&#x16B;l&#x12B;t s&#x101;ka st&#x101;st&#x12B;t, ka t&#x113;vs apsol&#x12B;jis dot p&#x16B;r&#x101; l&#x12B;dzi se�simt rub&#x13C;u, uzreiz visu gan ne, jo neesot naudas. Pusi do�ot skaidr&#x101; naud&#x101;, bet otru pusi � vekse&#x13C;os. T&#x101; jau ar l&#x12B;gavai&#x146;a &#x123;imeni vienoju�ies.</p><p>� Bet k&#x101;zas gan pamat&#x12B;gas sar&#x12B;kos, ziniet, vi&#x146;� &#x13C;oti m&#x12B;l padi�oties, � iesauc&#x101;s Anto&#x13C;ka.</p><p>� Un p&#x16B;rs ar&#x12B; b&#x16B;s liels. M&#x101;te veselu l&#x101;di pieloc&#x12B;jusi ar ve&#x13C;u un gultas dr&#x113;b&#x113;m, bet t&#x113;vs, kad bija pils&#x113;t&#x101;, p&#x101;rvedis ka�miras dr&#x101;nu kleitai, &#x12B;stu melnu ka�miras dr&#x101;nu, izn&#x101;ks t&#x101;da kleita, ka lab&#x101;ku vis&#x101; pasaul&#x113; nevar&#x113;s samekl&#x113;t. B&#x16B;s v&#x113;l ar&#x12B; otra, tum�i sarkana, mazliet l&#x113;t&#x101;ka ...</p><p>S&#x101;k&#x101;s runas par t&#x113;rpiem. Just&#x12B;ne apjaut&#x101;j&#x101;s, cik maks&#x101;ju�as kleitas, kas vi&#x146;&#x101;m pa�laik mugur&#x101;, vai t&#x101;s tiek valk&#x101;tas tikai pa sv&#x113;tdien&#x101;m vai varb&#x16B;t katru dienu.</p><p>Te nu abas meitenes s&#x101;ka �ivin&#x101;t k&#x101; �akst&#x12B;tes. Kleitas vi&#x146;&#x101;m �ujot dr&#x113;bnieks, miesta �&#x12B;di&#x146;�. T&#x101;du kleitu vi&#x146;&#x101;m esot pa vienai, liel&#x101;kais, pa div&#x101;m, uz&#x123;&#x113;rbjot vien&#x12B;gi sv&#x113;tdien&#x101;s. Darbdien&#x101;s valk&#x101;jot tikai pa�austo; kura vair&#x101;k un skaist&#x101;k au�ot, tai liel&#x101;ka slava un gods. Nevienai meitenei ciem&#x101; gan nav tik daudz ap&#x123;&#x113;rbu k&#x101; Domuntai. Vi&#x146;ai ir pat rokasspr&#x101;dzes, zelta gredzeni un auskari. Un k&#x101; gan ne, vi&#x146;a ir bag&#x101;t&#x101;k&#x101; mantiniece, jo mantos visu vect&#x113;va saimniec&#x12B;bu. Vi&#x146;ai briesm&#x12B;gi gribas, lai patiktu Janekam. Bet Janeks pat neskat&#x101;s uz vi&#x146;as &#x13C;ipainaj&#x101;m kleit&#x101;m un zelta rot&#x101;m. Glu�i otr&#x101;di � v&#x113;l maz&#x101;k tai piev&#x113;r� uzman&#x12B;bu, kop� vi&#x146;a s&#x101;kusi greznoties. Reiz, kad vi&#x146;a atn&#x101;kusi uz m&#x101;jas sar&#x12B;kojumu, izrot&#x101;jusies ar saktu un gredzeniem un dejodama �vadzin&#x101;jusi rokasspr&#x101;dzes, Jans to nosaucis par �ig&#x101;nu zirgu. Nosaucis t&#x101;p&#x113;c, ka �ig&#x101;ni arvien savus zirgus izrot&#x101; ar vis&#x101;diem sp&#x12B;do�iem karu&#x13C;iem un zv&#x101;rgu&#x13C;iem. To st&#x101;st&#x12B;damas, meitenes vai pl&#x12B;sa aiz smiekliem. Ar&#x12B; Just&#x12B;ne sm&#x113;ja.</p><p>Kad Jans, novilcis saliju�&#x101;s dr&#x113;bes, par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s virtuv&#x113;<sup>1 </sup>&#x12B;sos, pa�austos vadmalas sv&#x101;rkos ar atloc&#x12B;tu balt&#x101;, smalk&#x101; krekla apkakl&#x12B;ti virs tiem, tur vald&#x12B;ja ska|a l&#x12B;ksm&#x12B;ba.</p><p>Anto|ka pirms br&#x12B;ti&#x146;a bija iesteigusies blakus istabel&#x113; un, sametusies glu�i l&#x12B;ka, iznesusi no turienes un nokr&#x101;vusi uz galda milz&#x12B;gu kl&#x113;pi dr&#x113;bju. Tagad vi&#x146;as visas tr&#x12B;s p&#x101;rcil&#x101;ja un apskat&#x12B;ja Anto|kas roku veikto darbu: kleitas, pakl&#x101;jus, segas visvis&#x101;d&#x101;s kr&#x101;s&#x101;s un rakstos � sv&#x12B;trainas, r&#x16B;tainas, raibas, no t&#x12B;ras vilnas un pusvilnas.</p><p>Jans apjaut&#x101;j&#x101;s m&#x101;sai par m&#x101;ti. Vi&#x146;a past&#x101;st&#x12B;ja, ka m&#x101;te aizg&#x101;jusi uz Sta�inu pie v&#x12B;ra, bet r&#x12B;t no r&#x12B;ta agri b&#x16B;�ot atpaka|, lai v&#x113;l pal&#x12B;dz&#x113;tu k&#x101;das dienas p&#x13C;auj&#x101;. Sta-�in&#x101; esot zemi lauki, p|auja tur s&#x101;koties v&#x113;l&#x101;k, t&#x101;p&#x113;c vi&#x146;a varot pal&#x12B;dz&#x113;t b&#x113;rniem papriek�u nop&#x13C;aut un v&#x113;l &#x12B;st&#x101; laik&#x101; &#x137;erties pie savas lab&#x12B;bas. Divas j&#x16B;dzes noso&#x13C;os �odien uz vienu pusi, divas r&#x12B;t atpaka&#x13C; un tad visu dienu ar sirpi druv&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;ai neb&#x16B;tu vis piecdesmit, bet tikai gadu divdesmit.</p><p>� Lai slav&#x113;ts dievs par t&#x101;du vesel&#x12B;bu, � piez&#x12B;m&#x113;ja Jans. � Tas ir t&#x101;p&#x113;c, ka m&#x101;te vienm&#x113;r ir bijusi jautra un nekad b&#x113;das nav &#x146;&#x113;musi tuvu pie sirds. J&#x101;, ne katram dots t&#x101;ds raksturs ...</p><p>Pretistabi&#x146;as �aur&#x101;s, tikko saskat&#x101;m&#x101;s durvis virtuves diben&#x101; klusi pav&#x113;r&#x101;s, un no turienes atskan&#x113;ja Anzelma balss:</p><p>� Vai man tikai t&#x101; liekas? Vai patiesi dzirdu panas Just&#x12B;nes balsi?</p><p>Just&#x12B;ne a�i piesteidz&#x101;s pie durv&#x12B;m.</p><p>� P&#x101;ri slieksnim nedr&#x12B;kst sasveicin&#x101;ties! Tad var izn&#x101;kt &#x137;ilda ... bet es ar jums naidoties negribu... n&#x113;, negribu, � jokoj&#x101;s m&#x101;jast&#x113;vs un neparasti veikli p&#x101;rk&#x101;pa augsto slieksni. Mugur&#x101; vi&#x146;am bija tas pats garsv&#x101;rks, zem t&#x101; rupj&#x101;s apkakles redzams pie kakla ar lent&#x12B;t&#x113;m sasiets krekls.</p><p>Just&#x12B;ne ab&#x101;s plaukst&#x101;s satv&#x113;ra Anzelma rokas un klus&#x113;dama br&#x12B;ti&#x146;u raudz&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;&#x101;. Tas ta�u bija tas pats cilv&#x113;ks, kam smil�ainaj&#x101; paugur&#x101; Marta bija uzk&#x101;rusi kakla medaljonu, tas pats cilv&#x113;ks, kam str&#x16B;kl&#x101;m no matiem un ap&#x123;&#x113;rba tec&#x113;ja &#x16B;dens un kas p&#x113;c tam ar nomeln&#x113;ju�u seju ... Pirmoreiz vi&#x146;a to redz&#x113;ja bez cepures. Vi&#x146;am bija �balta, augsta piere ar smalku &#x101;du un daudz&#x101;m krunci&#x146;&#x101;m, kas no uzacu starpas sniedz&#x101;s p&#x101;r visu pieri l&#x12B;dz pl&#x101;najiem, iesirmajiem matiem.</p><p>Ari Anto&#x13C;ka piesteidz&#x101;s un nosk&#x16B;pst&#x12B;ja t&#x113;vocim roku.</p><p>� �odien pirmo reizi redzu t&#x113;voci! Vi&#x146;� notr&#x101;p&#x12B;jis mirkli, kad biju izg&#x101;jusi p&#x113;c &#x16B;dens, un ien&#x101;cis virtuv&#x113;, lai pa&#x146;emtu sev kanc&#x12B;ti maizes. P&#x101;rn&#x101;ku m&#x101;j&#x101;s, skatos, maize uz galda, bet pretistabi&#x146;as durvis atkal aizbult&#x113;tas... Tas t&#x101;p&#x113;c, lai neb&#x16B;tu ne ar vienu j&#x101;satiekas.</p><p>� T&#x101;ds jau reiz&#x113;m man uzkr&#x12B;t n&#x12B;grums, kad pat vism&#x12B;&#x13C;&#x101;kos nevaru paciest, � paskaidroja Anzelms un, stingr&#x101;k nek&#x101; parasti paspiedis Just&#x12B;nei roku, v&#x113;r&#x12B;gi, gandr&#x12B;z p&#x113;t&#x12B;jo�i pal&#x16B;koj&#x101;s tai sej&#x101;.</p><p>� Vakar j&#x16B;s esot p&#x13C;&#x101;vusi m&#x16B;su lauk&#x101;? �odien ar Ja-neku brauc&#x101;t uz Kapu? Vai t&#x101;? � v&#x113;r&#x12B;go skatienu no meitenes nenolaidis, vi&#x146;� jaut&#x101;ja. � Jaunumi, nudien jau-nu-mi! � mazliet raust&#x12B;dams valodu, vecais v&#x113;l piemetin&#x101;ja, un laipns, gandr&#x12B;z priec&#x12B;gs smaids tam par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s uz l&#x16B;p&#x101;m, p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja p&#x101;r visu seju un augsto pieri, izplezdamies pa krunci&#x146;&#x101;m uz vis&#x101;m pus&#x113;m k&#x101; sl&#x12B;pi stari. � L&#x16B;dzu istab&#x101;, l&#x16B;dzu! Kur tas redz&#x113;ts, ka vie�&#x146;u uz&#x146;em virtuv&#x113;? Mums nav lepna m&#x101;ja, bet vietas pietiek, j&#x101;, pietiek!</p><p>Ar vienu roku satur&#x113;dams garsv&#x101;rka malas virs kr&#x16B;t&#x12B;m, ar otru nor&#x101;d&#x12B;dams uz durv&#x12B;m, vi&#x146;� v&#x113;l p&#x101;ris rei�u atk&#x101;rtoja:</p><p>� L&#x16B;dzu! L&#x16B;dzu istab&#x101;!</p><p>Virtuvei bija tr&#x12B;s durvis, no t&#x101;m vienas, parast&#x101; lielum&#x101;, v&#x113;r&#x101;s uz priek�namu, bet abas p&#x101;r&#x113;j&#x101;s � �auras un zemas � veda uz pretistabu un blakus istabu. Just&#x12B;ne nezi&#x146;&#x101; sv&#x101;rst&#x12B;j&#x101;s, nesaprazdama, pa kur&#x101;m j&#x101;iet. Anzelms to paman&#x12B;ja un, pied&#x101;v&#x101;jis elkoni, izvad&#x12B;ja caur priek�namu uz istabu.</p><p>K&#x101;dreiz, j&#x101;, k&#x101;dreiz vi&#x146;� bija noskat&#x12B;jies Kor�insku mui�&#x101; t&#x101; pavad&#x101;m un ar&#x12B; pats, celdamies no pusdienu vai vakari&#x146;u galda, pasniedzis elkoni k&#x101;dai slaidai melnacei, jautrai meitenei.</p><p>Dz&#x12B;vojam&#x101; istaba bija pazema, bet &#x13C;oti pla�a, t&#x101; aiz&#x146;&#x113;ma vair&#x101;k nek&#x101; pusi no m&#x101;jas, ar tr&#x12B;s pr&#x101;viem logiem, no kuriem divi pa�laik st&#x101;v&#x113;ja atv&#x113;rti, ar l&#x12B;dzeni t&#x113;st&#x101;m sien&#x101;m un vienk&#x101;r�u, bet gludi &#x113;vel&#x113;tu prie�u d&#x113;&#x13C;u gr&#x12B;du,</p><p>kas bija izberzta spo�i balta. Zemos griestus tur&#x113;ja resnas, ar ka&#x13C;&#x137;iem nobalsin&#x101;tas sijas, ko �&#x137;&#x113;rsoja pl&#x101;ni d&#x113;&#x13C;i, veidodami veselu rindu tum�u ai&#x13C;u. Gar vienu no sien&#x101;m, gandr&#x12B;z visu to aiz&#x146;emdama, stiep&#x101;s gara, no baltiem podi&#x146;iem m&#x16B;r&#x113;ta kr&#x101;sns ar maziem iedobumiem gar apak�u, kur ziemas vakaros dro�i vien �irkst&#x113;ja circe&#x146;i. Kakt&#x101; atsevi�&#x137;i st&#x101;v&#x113;ja liela, plata, k&#x101;dus simt gadus veca alk�&#x146;u koka ku�ete, sarkani kr&#x101;sota un raibu pa�austu dr&#x101;nu apsista. Iepret&#x12B; tai atrad&#x101;s augstu uzposta, no baltiem prie�u koka d&#x113;&#x13C;iem tais&#x12B;ta gulta, bet starp logiem sarkani kr&#x101;sota alk�&#x146;u koka kumode ar m&#x101;zeraina b&#x113;rza l&#x101;d&#x12B;ti, sl&#x12B;pi st&#x101;vo�u spoguli, mazu melnu krucifiksu, ko rot&#x101;ja dzelteno laimi&#x146;u vainadzi&#x146;�, un neliela lampa ar s&#x113;&#x146;veid&#x12B;gu stikla kupolu. Un, beidzot, gar sienmal&#x113;m st&#x101;v&#x113;ja augstas za&#x13C;as vai ziediem izkr&#x101;sotas p&#x16B;ra l&#x101;des ar apa&#x13C;iem, dzel�iem apkaltiem v&#x101;kiem, nekr&#x101;soti d&#x113;&#x13C;u soli, to�priek�&#x101; sarkani alk�&#x146;u galdi un pie galdiem da�i pa�tais&#x12B;ti kr&#x113;sli, nesen k&#x101; izgatavoti, jo nebija v&#x113;l nokr&#x101;soti, ar koka s&#x113;dek&#x13C;iem un liel&#x101;m, no sk&#x101;bar�a vai k&#x13C;avas koka liekt&#x101;m atzveltn&#x113;m.</p><p>Pa atv&#x113;rtaj&#x101;m durv&#x12B;m aiz milz&#x12B;g&#x101;s kr&#x101;sns bija redzama blakus istabi&#x146;a, maza, iegarena telpa ar augstu, uzkl&#x101;tu gultu. T&#x101; laikam bija Anto&#x13C;kas istabi&#x146;a, jo starp daudzo sv&#x113;to t&#x113;liem, kas sedza sienu virs gultas, visliel&#x101;kais un spilgt&#x101;k&#x101;m kr&#x101;s&#x101;m darin&#x101;tais t&#x113;ls bija vi&#x146;as sarge&#x146;&#x123;elis, izrot&#x101;ts ar vainagiem, Lieldienu palmu zariem, sauszie�iem un tikko pl&#x16B;kt&#x101;m kli&#x146;&#x123;er&#x12B;t&#x113;m.</p><p>Pa atv&#x113;rtajiem logiem no d&#x101;rza istab&#x101; pl&#x16B;da ziedu un z&#x101;&#x13C;u smar�a, piepild&#x12B;dama visus kaktus, bet nol&#x12B;ku�ie vec&#x101;s bumbieres zari meta istab&#x101; za&#x13C;ganu, kust&#x12B;gu &#x113;nu.</p><p>Anzelms noveda Just&#x12B;ni pie viena no galdiem.</p><p>� L&#x16B;dzu, aps&#x113;dieties kr&#x113;sl&#x101;... b&#x16B;s &#x113;rt&#x101;k nek&#x101; uz sola ... L&#x16B;dzu, s&#x113;dieties kr&#x113;sl&#x101; ...</p><p>Un vi&#x146;� tik izveic&#x12B;gi un laipni piest&#x16B;ma Just&#x12B;nei pie galda kr&#x113;slu, ka no vi&#x146;a neviens to neb&#x16B;tu var&#x113;jis sagaid&#x12B;t. El�u&#x146;a, kas p&#x113;d&#x113;j&#x101; no visiem k&#x101; c&#x101;&#x13C;u m&#x101;te p&#x101;rv&#x113;l&#x101;s p&#x101;r augsto slieksni, smiedam&#x101;s t&#x113;rg&#x101;ja.</p><p>� Vai tad pasaules gals tuvojas, vai, ka pans Anzelms k&#x13C;uvis tik lokans! � vi&#x146;a sauca. � Tagad tik izdar&#x12B;gi pakalp&#x12B;gs, it k&#x101; nekad neb&#x16B;tu bijis kurn&#x113;t&#x101;js!</p><p>� Un tu par&#x101;d&#x12B;ji savu vienties&#x12B;bu, � smiedamies aizr&#x101;d&#x12B;ja Anzelms. � Ja tu b&#x16B;tu gudr&#x101;ka, tad zin&#x101;tu, ka tas, kas uzveicis l&#x101;ci, var vi&#x146;u vad&#x101;t aiz deguna. Redzams, pana Just&#x12B;ne mani pieveikusi.</p><p>Tad, s&#x113;zdamies uz sola, uzsauca Anto&#x13C;kai, lai pag&#x101;d&#x101; vie�&#x146;ai vakari&#x146;as.</p><p>� Pats ar kop� vakarvakara, � vi&#x146;� piemetin&#x101;ja, � neesmu nek&#x101; vair&#x101;k baud&#x12B;jis k&#x101; kanc&#x12B;ti maizes, t&#x101;pat ar&#x12B; Janeks p&#x113;c t&#x101;s peldes, ko sa&#x146;&#x113;ma uz Nemunas, b&#x16B;s krietni izsalcis.</p><p>Anzelms jau vakar no br&#x101;&#x13C;ad&#x113;la bija dab&#x16B;jis zin&#x101;t, ka vi&#x146;� kop&#x101; ar Just&#x12B;ni brauks uz Kapu, un tagad izpra�&#x146;&#x101;ja abus jaunie�us, k&#x101; pagl&#x101;bu�ies no lietus g&#x101;zes, vai stipri izmirku�i, cik ilgi biju�i me�&#x101;. Anzelms past&#x101;st&#x12B;ja ar&#x12B;, ka vair&#x101;kas reizes pie Kapa sastapis pana And�eja atraitni, kas tur reiz&#x113;m ierodoties, ta�u visum&#x101; &#x13C;oti reti un it k&#x101; paslepus. Vi&#x146;a ir iev&#x113;rojama pane, un visu acis tai piev&#x113;rstas, t&#x101;p&#x113;c vi&#x146;ai gr&#x16B;t&#x101;k tur neman&#x12B;tai nok&#x13C;&#x16B;t nek&#x101;, teiksim, vi&#x146;am pa�am, kas, neviena netrauc&#x113;ts, var bie�i noskait&#x12B;t savu l&#x16B;gsnu un nodoties p&#x101;rdom&#x101;m tur, kur m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; mier&#x101; atdusas vi&#x146;a br&#x101;lis.</p><p>Divi br&#x101;&#x13C;i vien vi&#x146;i biju�i un m&#x101;sa, kas aizg&#x101;jusi pie v&#x12B;ra uz Zanevicas ciemu, no kurienes ar&#x12B; vi&#x146;u m&#x101;te c&#x113;lusies, bet, l&#x16B;k, Jana m&#x101;te, t&#x101; atkal no Sema�as, bet izn&#x101;cis t&#x101;, ka savu m&#x16B;�u nodz&#x12B;vojusi �etros ciemos: vispirms dzimtaj&#x101; Sema�&#x101;, p&#x113;c tam Bohatir&#x101;, kur izg&#x101;jusi pie Je�a, p&#x113;c tam pie otra v&#x12B;ra Jasmonta un p&#x113;d&#x12B;gi pie tre�&#x101; � Sta�in&#x101;.</p><p>� Nav zin&#x101;ms, vai tas vi&#x146;ai p&#x113;d&#x113;jais v&#x12B;rs un p&#x113;d&#x113;jais ciems, kur dz&#x12B;vo, � vi&#x146;� atkal zobgal&#x12B;gi piemetin&#x101;ja. � Jo man �&#x137;iet, � ja vi&#x146;a tagad atkal k&#x13C;utu atraitne, tad gada laik&#x101; izietu pie ceturt&#x101;!</p><p>Just&#x12B;ne vi&#x146;u izjaut&#x101;ja par piemin&#x113;to ciemu plat&#x12B;b&#x101;m un iedz&#x12B;vot&#x101;jiem. Anzelms vi&#x146;ai labpr&#x101;t un pla�i atbild&#x113;ja, bet par s&#x12B;kumiem, ko nezin&#x101;ja, jo daudzus gadus nekur vairs neizbrauca, atsauc&#x101;s uz Janu.</p><p>� J&#x16B;s vi&#x146;us visus dab&#x16B;siet redz&#x113;t El�u&#x146;as k&#x101;z&#x101;s, � sac&#x12B;ja Jans. � Fabianam visur radu un draugu papilnam, un vi&#x146;� dro�i vien grib&#x113;s, lai par vi&#x146;a meiti&#x146;as k&#x101;z&#x101;m run&#x101; visa pasaule.</p><p>Pa to laiku Anto&#x13C;ka un El�u&#x146;a bija paguvu�as noslauc&#x12B;t galdu ar lupatu un pusstundas laik&#x101; apkraut ar visu, kas vien �imbr&#x12B;�am Anzelma un Jana m&#x101;j&#x101;s bija atrodams. Blakus milz&#x12B;gajam maizes kukulim par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s trauks ar r&#x16B;gu�pienu, tad otrs ar �&#x16B;nu medu, kas,' redzams, tikko k&#x101; n&#x101;cis no stropa, ar visu koka r&#x101;m&#x12B;ti, divi siera gabali, no kuriem viens mazliet ie�uvis, bet otrs � pavisam svaigs, uz �&#x137;&#x12B;vja dzeltens sviests un, beidzot, El�u&#x146;a, pavisam notv&#x12B;kusi pie uguns, atnesa pannu ar k&#x16B;po�u olu kulteni.</p><p>� Ja jau es cepu olu kulteni, � iesauc&#x101;s jautr&#x101; meitene, � tad iegaum&#x113;jietl Pat t&#x113;vs reiz&#x113;m paslav&#x113;, lai gan vi&#x146;am izdar&#x12B;t pa pr&#x101;tam neb&#x16B;s viegl&#x101;k k&#x101; p&#x101;rl&#x113;kt p&#x101;ri �ai m&#x101;jai...</p><p>� Man liekas, ka El�u&#x146;a k&#x101;dreiz p&#x101;rl&#x113;ks ar&#x12B; p&#x101;ri m&#x101;jai, t&#x101;da vi&#x146;a ir kaza, � jokoj&#x101;s Jans, bet, ieraudz&#x12B;jis medu, bargi savilka uzacis.</p><p>� Kas ir g&#x101;jis pie stropa? � vi&#x146;� nikni jaut&#x101;ja.</p><p>� Kas gan cits, ja ne Anto|ka? Tikai m&#x101;sa var tik dro�i r&#x12B;koties, � atcirta Fabiana meita.</p><p>� Es vi&#x146;ai reizi par vis&#x101;m reiz&#x113;m esmu to aizliedzis! � iesauc&#x101;s Jans un, dusm&#x101;s pietv&#x12B;cis l&#x12B;dz matu galiem, zv&#x113;la ar d&#x16B;ri pa galdu. � Nepra�a var visu saboj&#x101;t, un vi&#x146;ai, ja nav m&#x101;c&#x12B;jusies, k&#x101; j&#x101;apietas ar bit&#x113;m, nav tur ko savu degunu b&#x101;zti</p><p>Jans jau piec&#x113;l&#x101;s, lai ietu un nosv&#x113;t&#x12B;tu m&#x101;su, bet no blakus istabi&#x146;as klusa un nobijusies par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s meitene, l&#x16B;pas savilkusi un vaigu ar roku spaid&#x12B;dama.</p><p>� Ko? Vai iedz&#x113;la? � jaut&#x101;ja Jans.</p><p>� Kaut vi&#x146;u nelabais!... � ar asaru piln&#x101;m ac&#x12B;m novaid&#x113;j&#x101;s Anto|ka.</p><p>Jans, kaut v&#x113;l sa&#x12B;dzis, m&#x101;sai vair&#x101;k nek&#x101; nep&#x101;rmeta, bet Anzelms sm&#x113;j&#x101;s:</p><p>� Neb&#x113;d&#x101; neko par bites dz&#x113;lumu, ja tik tiek pie medus! Kas tur liels, ja s&#x101;p, kam&#x113;r pie v&#x12B;ra' iziesi, s&#x101;pes b&#x16B;s jau p&#x101;rg&#x101;ju�as!</p><p>Kad Anzelms pa&#x146;&#x113;ma rok&#x101;s maizi un s&#x101;ka griezt, tad kuku&#x13C;a apak�pus&#x113; k&#x13C;uva redzamas sausas, piecepu�as k&#x13C;avu lapas, ko saimniece zem tiem bija pakl&#x101;jusi, lai maize nenotrieptos ar klona m&#x101;liem un pelniem.</p><p>Uz &#x137;eb&#x13C;iem un kr&#x113;sliem ap iegareno galdu sas&#x113;du�ies, katrs lika sev uz m&#x101;la �&#x137;&#x12B;vja olu kulteni un iel&#x113;ja r&#x16B;gu�pienu. Labu br&#x12B;di visi klus&#x113;ja. Anzelms, Jans un abas jaun&#x101;s meitenes &#x13C;oti c&#x12B;t&#x12B;gi &#x113;da. No liel&#x101;s rik&#x101;s sagriezt&#x101;s maizes lauza pa mazam gabali&#x146;am un b&#x101;za ar diviem pirkstiem mut&#x113;. Koka karotes tur&#x113;ja rok&#x101;s c&#x113;li, izskat&#x12B;gi un iesmelto r&#x16B;gu�pienu l&#x113;n&#x101;m lika pie mutes, l&#x113;n&#x101;m un klusi to izstr&#x113;ba un tikpat l&#x113;n&#x101;m un klusi p&#x113;c katra malka nolika karotes uz galda, lai p&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a atkal &#x146;emtu rok&#x101;, piesmeltu un t&#x101;pat l&#x113;ni atkal tuvin&#x101;tu mutei.</p><p>S&#x101;j&#x101; &#x12B;patn&#x113;j&#x101;, p&#x101;rsp&#x12B;l&#x113;ti gausaj&#x101; un c&#x113;laj&#x101; &#x113;�anas veid&#x101; izpaud&#x101;s jau no b&#x113;rn&#x12B;bas ieaudzin&#x101;ta vai pat iedzimta savald&#x12B;ba un attur&#x12B;ba, v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s b&#x16B;t smalkiem un s&#x101;t&#x12B;giem.</p><p>Anzelms ierun&#x101;j&#x101;s pirmais. Paskat&#x12B;jies uz Just&#x12B;ni un it k&#x101; p&#x113;k�&#x146;i ko atcer&#x113;jies, jaut&#x101;ja:</p><p>� Vai j&#x16B;s, pana, negribat t&#x113;ju? M&#x113;s gan reti to dzeram, bet tagad var uzliet...</p><p>Blakus istab&#x101; uz sarkan&#x101; alk�&#x146;u skap&#x12B;�a atrad&#x101;s neliels misi&#x146;a patv&#x101;ris, un Anto&#x13C;ka jau pietr&#x16B;k&#x101;s no kr&#x113;sla k&#x101;j&#x101;s, lai to iekurtu. Bet tie�i tai br&#x12B;d&#x12B;, kad Anzelms uzdeva jaut&#x101;jumu, Jans, nolicis karoti uz galda, nolaida rokas uz ce&#x13C;iem un dzi&#x13C;i apmierin&#x101;ts, smaid&#x12B;dams nol&#x16B;koj&#x101;s Just&#x12B;n&#x113;, kas ar baudu cirta zobus medus apziestaj&#x101; rupjmaizes �&#x137;&#x113;l&#x113; un ar&#x12B; l&#x16B;koj&#x101;s Jan&#x101;. Abiem acis l&#x12B;ksmi smaid&#x12B;ja, un Anzelma jaut&#x101;jumu vi&#x146;i sadzird&#x113;ja tikai tad, kad vi&#x146;� to atk&#x101;rtoja.</p><p>� Man �&#x137;iet, � l&#x113;n&#x101;m sac&#x12B;ja Jans, � ka p&#x113;c izbraukuma &#x113;stgribas mums netr&#x16B;kst un varb&#x16B;t iztiksim bez t&#x113;jas...</p><p>� Protams, ka iztiksim! � sm&#x113;j&#x101;s Just&#x12B;ne.</p><p>� Es vairs nedusmojos uz m&#x101;su, ka vi&#x146;a g&#x101;jusi pie stropa p&#x113;c medus.</p><p>Jans iesm&#x113;j&#x101;s, k&#x101; smejas laim&#x12B;gi cilv&#x113;ki, bez k&#x101;da redzama iemesla, ska&#x13C;i, sirsn&#x12B;gi, galvu atg&#x101;zis, un t&#x101;pat bez k&#x101;da redzama iemesla nogl&#x101;st&#x12B;ja matus blakus s&#x113;do�ajai Anto&#x13C;kai. P&#x113;c tam delik&#x101;ti pa&#x146;&#x113;ma no galda karoti, iesm&#x113;la r&#x16B;gu�pienu un l&#x113;n&#x101;m c&#x113;la pie mutes. Rokas J&#x101;n&#x101;m bija lielas, ar plat&#x101;m deln&#x101;m un tieviem, gariem pirkstiem, tum�i iedegu�as un rupjas, bet &#x13C;oti t&#x12B;ras.</p><p>Anzelms �odien bija neparasti mundrs, run&#x12B;gs, un ikviena p&#x113;t&#x12B;jo�a acs ilgi b&#x16B;tu pakav&#x113;jusies pie smagn&#x113;j&#x101;, slim&#x12B;g&#x101;, lielu cie�anu piemekl&#x113;t&#x101; cilv&#x113;ka, kur� tagad, tikai vi&#x146;am zin&#x101;mu j&#x16B;tu savi&#x13C;&#x146;ots, bija tik laipns un neuzm&#x101;c&#x12B;gi viesm&#x12B;l&#x12B;gs. Paman&#x12B;jis uz Just&#x12B;nes rokas sarkano skrambu, vi&#x146;� jaut&#x101;ja, vai t&#x101; nav c&#x113;lusies no sirpja, un, sa&#x146;&#x113;mis apstiprino�u atbildi, ilgi, d&#x12B;vaini acis mirk�&#x137;in&#x101;dams, noraudz&#x12B;j&#x101;s meiten&#x113;.</p><p>� Gr&#x16B;ts darbsl Ko? Kaut gan viss atkar&#x12B;gs no pieraduma. Tikai nezinu, �aubos, vai b&#x16B;tne, kas tik jauki sp&#x113;l&#x113; klavieres, ir sp&#x113;j&#x12B;ga pierast pie t&#x101;da smaga darba-Vi&#x146;� past&#x101;st&#x12B;ja, ka ne vienreiz vien, iedams pa upmalu vai celdamies p&#x101;ri upei uz otru krastu, ir dzird&#x113;jis. Just&#x12B;ni pavad&#x101;m t&#x113;va sp&#x113;li.</p><p>� Jauka m&#x16B;zika, � vi&#x146;� smaid&#x12B;ja, � gl&#x101;st&#x101; ausis un. aizkustina sirdi. Tas tiesa, bet, no otras puses, visu dienu dauz&#x12B;t instrumenta kauli&#x146;us varb&#x16B;t nav nemaz viegl&#x101;k k&#x101; rav&#x113;t vai p&#x13C;aut...</p><p>Pagalm&#x101; atskan&#x113;ja govju mau�ana. Meitenes pietr&#x16B;k&#x101;s k&#x101;j&#x101;s un s&#x101;ka steidz&#x12B;gi nokopt galdu. Tad El�u&#x146;a vairs ner&#x101;d&#x12B;j&#x101;s, bet Anto|ka ar slauceni rok&#x101;s veikli izmet&#x101;s caur priek�istabu pagalm&#x101;. Saule jau bija noriet&#x113;jusi, istaba grima pel&#x113;k&#x101; kr&#x113;sl&#x101;. Jans iededza uz kumodes nelielu lampu un teica t&#x113;vocim, ka ie�ot paraudz&#x12B;t, vai kalps vi&#x146;a promb&#x16B;tn&#x113; k&#x101;rt&#x12B;gi apkopis lopus un zirgus.. Anzelms un Just&#x12B;ne palika istab&#x101; divat&#x101;.</p><p>Anzelmam un varb&#x16B;t ar&#x12B; Just&#x12B;nei pa�ai pavisam negaidot, vi&#x146;a piec&#x113;l&#x101;s no sava kr&#x113;sla un, nos&#x113;dusies vecajam blakus uz &#x137;eb&#x13C;a, noliec&#x101;s pie vi&#x146;a rokas un nosk&#x16B;pst&#x12B;ja, to.</p><p>Anzelms neko daudz neizbr&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s, tikai s&#x101;kum&#x101;, t&#x101; k&#x101; mazliet satr&#x16B;cies, atr&#x101;v&#x101;s un m&#x113;&#x123;in&#x101;ja sapog&#x101;t sv&#x101;rkus..</p><p>� Jaunumi! � vi&#x146;� no�ukst&#x113;ja. �-Jau-nu-mi!</p><p>Just&#x12B;ne, no pieres un pleciem v&#x113;l mitros matus atpaka&#x13C; atmezdama, pagrieza pret vi&#x146;u savas maiguma pil-, n&#x101;s acis un klusu sac&#x12B;ja:</p><p>� Zinu, t&#x113;voc&#x12B;t, visu, visu zinu ...</p><p>� No k&#x101;? Kas st&#x101;st&#x12B;ja? Dro�i vien Janeks izp&#x13C;&#x101;p&#x101;jis ... Tas nav nekas &#x13C;auns, ja jau j&#x16B;s esat tik laipna un ar vi&#x146;u draudz&#x113;jaties, tad vi&#x146;am ar&#x12B; nek&#x101; nav ko jums sl&#x113;pt.</p><p>Anzelms pakrat&#x12B;ja galvu.</p><p>� Bet vai k&#x101;ds, kaut vai Jans, var&#x113;tu visu to zin&#x101;t un visu saprast, par to es �aubos... Dzi&#x13C;i j&#x101;rok, lai nok&#x13C;&#x16B;tu pie &#x16B;dens, v&#x113;l gr&#x16B;t&#x101;k ar cilv&#x113;ku, � lai cik gadu ar vi&#x146;u kop&#x101; nodz&#x12B;votu, ar&#x12B; tad v&#x113;l visus vi&#x146;a nosl&#x113;pumus izdibin&#x101;t nevar...</p><p>Raudz&#x12B;damies pa atv&#x113;rto logu t&#x101;lum&#x101;, vi&#x146;� turpin&#x101;ja:</p><p>�Vis&#x101;di gad&#x101;s pasaul&#x113;. Dievam, kad vi&#x146;� to liek, pat mu�a var k&#x13C;&#x16B;t par kareivi. Es esmu neiev&#x113;rojams cilv&#x113;ks, bet sav&#x101; jaun&#x12B;b&#x101; tiku redz&#x113;jis lielus notikumus, mazliet tajos ar&#x12B; piedal&#x12B;jos, un tas iegroz&#x12B;ja ar&#x12B; visu manu v&#x113;l&#x101;ko dz&#x12B;vi. Kor�ina! O! Tagad pat iedom&#x101;ties nevar, k&#x101;das tur toreiz skan&#x113;ja runas, kas tur tika dar&#x12B;ts ... Man �&#x137;iet, ka viss, ko dievs cilv&#x113;kiem labu devis, ir toreiz radies un iecer&#x113;ts. Br&#x101;lis br&#x101;li toreiz apsk&#x101;va, neprasot, vai tas bag&#x101;ts vai nabags, gudrie r&#x101;d&#x12B;ja mu&#x13C;&#x137;a-jiem ceju. Un visiem priek�&#x101; mirdz&#x113;ja tikai viens m&#x113;r&#x137;is. Mums ne tikai &#x13C;&#x101;va �ajos sv&#x113;tkos piedal&#x12B;ties, bet aicin&#x101;t aicin&#x101;ja, lai ziedojam pat savas dz&#x12B;v&#x12B;bas, bet tiem, kas paliks dz&#x12B;vi, sol&#x12B;ja t&#x101;das lietas, kuru d&#x113;&#x13C; katrs ar savu galvu bija ar mieru risk&#x113;t... Es daudz par to var&#x113;tu run&#x101;t un st&#x101;st&#x12B;t, bet...</p><p>Vi&#x146;� ilgi krat&#x12B;ja galvu, raudz&#x12B;damies caur bumbieres zariem uz div&#x101;m mirdzo�&#x101;m zvaigzn&#x113;m.</p><p>� Sap&#x146;u t&#x113;li... acumirkl&#x12B;gie sap&#x146;i...</p><p>Nos&#x113;dusies cie�i vi&#x146;am blakus, uz viena pleca maigi uzlikusi roku, bet pie otra pieglaudusi seju, Just&#x12B;ne klus&#x113;dama klaus&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;a gausaj&#x101;, bie�u klusuma br&#x12B;�u p&#x101;rtrauktaj&#x101; st&#x101;st&#x12B;jum&#x101;, kas tikai pa da&#x13C;ai bija dom&#x101;ts vi&#x146;ai, bet vair&#x101;k gan l&#x12B;dzin&#x101;j&#x101;s pusbals&#x12B; izsac&#x12B;t&#x101;m jucekl&#x12B;g&#x101;m dom&#x101;m un atcer&#x113;m.</p><p>� K&#x101;d&#x101; gr&#x101;mati&#x146;&#x101; esmu las&#x12B;jis: �K&#x101; mu�as &#x13C;audis krit&#x12B;s c&#x12B;&#x146;&#x101; ...� Un k&#x101;d&#x101; cit&#x101; viet&#x101; tai pa�&#x101; gr&#x101;mati&#x146;&#x101; v&#x113;l rakst&#x12B;ts, tikai mazliet sav&#x101;d&#x101;k: �Cilv&#x113;ks rad&#x12B;t&#x101;ja rok&#x101;s ir k&#x101; m&#x101;li podnieka rok&#x101;s.� T&#x101;dam laikam j&#x101;b&#x16B;t m&#x16B;su liktenim, bet cilv&#x113;ka sirds parasti ir par v&#x101;ju, lai paciet&#x12B;gi un padev&#x12B;gi to panestu. Redzams, man par maz bijis paciet&#x12B;bas * un padev&#x12B;bas toreiz, kad notikumi pav&#x113;rs&#x101;s mums par &#x13C;aunu un visu pasauli ap&#x146;&#x113;ma necaurredzama tums&#x12B;ba, mani sagr&#x101;ba neizturams �&#x113;lums un niknums, pa�am nezinot, pret ko lai v&#x113;r�u savu naidu. Nesp&#x113;ju ne biju�o no�&#x113;lot, ne pierast atkal vecajai dz&#x12B;vei, no kuras k&#x101; uz putna sp&#x101;rniem biju aizlidojis. Kas sen&#x101;k bija m&#x12B;&#x13C;�, � k&#x13C;uva pret&#x12B;gs, kas patika un iepriecin&#x101;ja, � �&#x137;ita esam pati niec&#x12B;ba. Izeju t&#x12B;rum&#x101; ar arklu, bet pr&#x101;t&#x101; tikai biju�ais, domas groz&#x101;s tikai ap t&#x101;m spo�aj&#x101;m dien&#x101;m, toreiz redz&#x113;to un dzird&#x113;to; atceros da�&#x101;das sejas, notikumus, str&#x12B;dus un izteicienus; t&#x12B;�i izsaucu atmi&#x146;&#x101;, izvelku tos no �&#x137;irsta glu�i k&#x101; skopulis duk&#x101;tus, apl&#x16B;koju un m&#x12B;linos. Pavasara miglainaj&#x101;s dien&#x101;s reiz&#x113;m t&#x101; veseliem c&#x113;lieniem nost&#x101;v&#x113;ju pie arkla, dom&#x101;s aizmirsies, lai gan sen&#x101;k darb&#x101; biju Joti c&#x12B;t&#x12B;gs. Vai atkal ziem&#x101;, gad&#x12B;j&#x101;s, iegrie�os k&#x101;d&#x101; gai�&#x101;, cilv&#x113;ku piln&#x101; istab&#x101;, ieeju un skatos, � &#x13C;audis, visu aizmirsdami, dzied, priec&#x101;jas, dejo. �Vai vi&#x146;i juku�i?� pr&#x101;toju pie sevis, m&#x113;ms un stings k&#x101; miets kakt&#x101; st&#x101;v&#x113;dams, un, jo vi&#x146;i vair&#x101;k l&#x12B;ksmojas, jo man skaidr&#x101;k acu priek�&#x101; t&#x113;lojas klajumi&#x146;� me�a vid&#x16B; ar skumjo kapa kopi&#x146;u un sniegu, kas nakts tums&#x101; kr&#x12B;t p&#x101;r to liel&#x101;m p&#x101;rsl&#x101;m. Un, katrai jaunai dejai atskanot, es �ukstu: �Ak kungs, lai m&#x16B;�&#x12B;ga vi&#x146;iem slava!� Un, l&#x12B;dzko k&#x101;ds uzs&#x101;k jaunu dziesmu, es atkal: �Lai m&#x16B;�&#x12B;ga slava!� L&#x12B;dzko k&#x101;ds ska&#x13C;&#x101;k iesmejas, man pr&#x101;t&#x101; tikai: �Lai m&#x16B;�&#x12B;ga slava vi&#x146;iem!� Atmetis ar roku laim&#x12B;gajiem &#x13C;aud&#x12B;m, sniegam putinot, dodos m&#x101;jup, bet tur ... Ak J&#x113;zus ... pat piemi&#x146;a par vien&#x12B;go br&#x101;li jau izk&#x16B;p&#x113;jusi, vi&#x146;a sievi&#x146;a pr&#x101;to par k&#x101;z&#x101;m ar citu, tikai mazais b&#x101;ren&#x12B;tis mani sagaida un pieglau�as pie vien&#x12B;g&#x101; g&#x101;dnieka, kas tam palicis pasaul&#x113;...</p><p>Blakus istabas durv&#x12B;s kaut kas no�v&#x12B;kst&#x113;ja. Uz sliek�&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja Jans, atspiedies ar muguru pret stenderi, rokas uz kr&#x16B;t&#x12B;m sakrustojis. En&#x101; vi&#x146;a augums izskat&#x12B;j&#x101;s vienk&#x101;r�s un c&#x113;ls. Vis&#x101; istab&#x101; vald&#x12B;ja puskr&#x113;sla, jo maz&#x101; lampi&#x146;a uz alk�&#x146;u kumodes deva v&#x101;ju gaismu, tikai �aurs gaismas stars sniedz&#x101;s l&#x12B;dz Anzelma tum�ajam garsv&#x101;r-kam un Just&#x12B;nes va&#x13C;&#x101; atlaistajiem matiem. P&#x113;c ilg&#x101;ka klusuma br&#x12B;�a Anzelms atkal turpin&#x101;ja paklusi un gausi:</p><p>� Katrai dz&#x12B;vai rad&#x12B;bai daba ir devusi dz&#x12B;votgribu, lai pagl&#x101;btos no boj&#x101; ejas. Ar&#x12B; es saskat&#x12B;ju sev gl&#x101;bi&#x146;u un pie&#x137;&#x113;ros tam. Man toreiz v&#x113;l nebija pilni tr&#x12B;sdesmit gadi, vai tad k&#x101;ds br&#x12B;nums, ka m&#x12B;lest&#x12B;ba man noz&#x12B;m&#x113;ja �to pa�u, ko dz&#x12B;v&#x12B;ba un laimei Redzams, likte&#x146;a l&#x113;mums bija t&#x101;ds, ka no Kor�inas man j&#x101;sa&#x146;em gan saldums, gan s&#x16B;rums, � tur man dzima n&#x101;kotnes sap&#x146;i, kuriem izgaistot nekad vairs nevar&#x113;ju rast sev miera, tur atmirdz&#x113;ja ar&#x12B; manas m&#x12B;las spulg&#x101; zvaigzne. Varb&#x16B;t neviens vien teiks, ka manas cer&#x12B;bas biju�as nepr&#x101;t&#x12B;gas, ka par augstu esmu skat&#x12B;jies, bet toreiz es t&#x101; nedom&#x101;ju. Pirms gandr&#x12B;z divt&#x16B;ksto� gadiem J&#x113;zus jau ir sludin&#x101;jis vis&#x101; pasaul&#x113; vienl&#x12B;dz&#x12B;bu, cik par to netiku dzird&#x113;jis tai pa�&#x101; Kor�in&#x101;. Kaut meitene pieder&#x113;ja pie mui�nieku &#x123;imenes, ar&#x12B; es nebiju c&#x113;lies no vergu cilts un, lai gan nabadz&#x12B;gs, sievai un b&#x113;rniem savu maizes kumosu var&#x113;ju sag&#x101;d&#x101;t, ne r&#x16B;gt&#x101;ku par to, k&#x101;ds vienam otram mui�niekam toreiz bija j&#x101;s&#x101;k grauzt, varb&#x16B;t pat dro�&#x101;ku un bezr&#x16B;p&#x12B;g&#x101;ku. Un, kaut vi&#x146;a ar&#x12B; bija no mui�nieku &#x123;imenes, ta�u nek&#x101;da liel&#x101; pane ... j&#x101;, nek&#x101;da liel&#x101;! Ne jau pati savas dr&#x113;bes valk&#x101;ja, bija piln&#x12B;gi atkar&#x12B;ga no radiniekiem. K&#x101;p&#x113;c gan vi&#x146;a lai atteiktos no savas, kaut ar&#x12B; zemas b&#x16B;das, dom&#x101;ju, no savas patst&#x101;v&#x12B;bas pie m&#x12B;|a un m&#x12B;l&#x113;ta �v&#x12B;ra? Zinu, ka vi&#x146;a ar&#x12B; mani m&#x12B;l&#x113;ja, zinu! Ne jau uz aklu vi&#x146;a l&#x16B;koj&#x101;s ar sav&#x101;m ugun&#x12B;gaj&#x101;m ac&#x12B;m, ne jau kurlam teica ne vienu reizi vien v&#x101;rdus, kas liecin&#x101;ja par pret-m&#x12B;lu. Bildin&#x101;ju ... un sa&#x146;&#x113;mu noraid&#x12B;jumu. Negrib&#x113;ja. Nevar teikt, ka &#x123;imene b&#x16B;tu likusi lielus �&#x137;&#x113;r�&#x13C;us ce&#x13C;&#x101;. Dro�i vien bija savi iebildumi no radinieku puses, varb&#x16B;t izsm&#x113;ja, bet no alt&#x101;ra neviens vi&#x146;u prom neb&#x16B;tu r&#x101;vis. Pati negrib&#x113;ja. Pat redz&#x113;ties ar mani nev&#x113;l&#x113;j&#x101;s. Kad reiz d&#x101;rz&#x101; to sagaid&#x12B;ju un, sa&#x146;&#x113;mis pie rokas, jaut&#x101;ju, k&#x101;p&#x113;c vi&#x146;a vair&#x101;s un negrib satikties, tad min&#x113;ja t&#x101;dus iemeslus, par kuriem var&#x113;ja tikai nosp&#x13C;auties. M&#x113;&#x123;in&#x101;ju vi&#x146;u pierun&#x101;t, bet izr&#x101;v&#x101;s un aizb&#x113;ga. Raud&#x101;dama no manis aizb&#x113;ga. Pati to no�&#x113;loja, bet tom&#x113;r negrib&#x113;ja ... n&#x113;, negrib&#x113;ja...</p><p>Kop� �&#x101; br&#x12B;�a Anzelma m&#x16B;�&#x101; s&#x101;ku�&#x101;s visgr&#x16B;t&#x101;k&#x101;s dienas. Vi&#x146;�, tikko pieredz&#x113;jis cilv&#x113;ku liel&#x101;ko ilgu un cer&#x12B;bu sak&#x101;vi, tagad iepazin&#x101;s ar cilv&#x113;ka sirds nepast&#x101;v&#x12B;bu. Uz visu vi&#x146;� s&#x101;cis skat&#x12B;ties ar neuztic&#x12B;bu, viss tam licies nedro�s, nepast&#x101;v&#x12B;gs, nev&#x113;rt&#x12B;gs.</p><p>� Mani p&#x101;r&#x146;&#x113;ma �aubas, un viss, ko vien uzskat&#x12B;ju, lik&#x101;s izn&#x12B;ksto�s. ��odien tas ir,� dom&#x101;ju, �bet r&#x12B;t jau b&#x16B;s izn&#x12B;cis.� Dzird&#x113;ju reiz, ka ksendzs bazn&#x12B;c&#x101; sludina: �No zemes tu esi &#x146;emts, par zemi tev b&#x16B;s tapt,� � un �os= v&#x101;rdus es nevar&#x113;ju vairs dab&#x16B;t no galvas lauk&#x101;. Bet visliel&#x101;ko &#x13C;aunumu man sag&#x101;d&#x101;ja �aubas, nedodamas sird&#x12B; vairs vietu cer&#x12B;b&#x101;m un n&#x101;kotnes nodomiem. Ja kaut ko ar&#x12B; dar&#x12B;ju, tad tikai �&#x101; nabaga b&#x101;re&#x146;a d&#x113;&#x13C;, lai tas pie manis nenomirtu bad&#x101;, bet sevis d&#x113;| neb&#x16B;tu ne pirksta kustin&#x101;jis, jo visu laiku pr&#x101;t&#x101; st&#x101;v&#x113;ja: �K&#x101;p&#x113;c? K&#x101;d&#x113;&#x13C; j&#x101;raiz&#x113;jas par to, kas izn&#x12B;kst un iet boj&#x101;?� Dieva priek�&#x101; zemojos, bet l&#x16B;dzu vien&#x12B;gi par savu nemirst&#x12B;go dv&#x113;seli, turpretim par to, kas mani sagaida �ai pasaul&#x113;, neraiz&#x113;jos nemaz, biju tak visu zaud&#x113;jis un, ja ko ieg&#x16B;tu, t&#x16B;l&#x12B;t atkal visu zaud&#x113;tu ..."</p><p>Anzelms tom&#x113;r bija v&#x113;l p&#x101;r&#x101;k jauns un vesel&#x12B;gs, lai var&#x113;tu sastingt un sa�&#x16B;t sav&#x101;s �aub&#x101;s par zemes dz&#x12B;ves v&#x113;rt&#x12B;bu un es&#x12B;bu, t&#x101;p&#x113;c to visu laiku tom&#x113;r kremta ilgas p&#x113;c lab&#x101;kas dz&#x12B;ves un �&#x113;labas p&#x113;c m&#x12B;&#x13C;ot&#x101;s sievietes.</p><p>� Kaut kur dzi&#x13C;i sird&#x12B; jutu s&#x101;p&#x12B;gas skumjas. Ja cilv&#x113;ks var&#x113;tu asar&#x101;s nosl&#x12B;kt, tad ar mani t&#x101; b&#x16B;tu noticis. S&#x101;ku ar bail&#x113;m dom&#x101;t, lik&#x101;s, ka sajuk�u pr&#x101;t&#x101; vai mir�u nedabisk&#x101; n&#x101;v&#x113;, man jau visur r&#x113;goj&#x101;s koku zari un Ne-munas atvari. Kaun&#x113;jos, ka nesp&#x113;ju tikt pats ar sevi gal&#x101;, aicin&#x101;ju dievu to kungu sev pal&#x12B;g&#x101;, un nakt&#x12B;s no ac&#x12B;m lija asaras. Da�br&#x12B;d nokrat&#x12B;ju nevar&#x12B;bu un pie sevis nodom&#x101;ju: �Sa&#x146;em visus sp&#x113;kus, piemiedz acis, p&#x101;rvari nelaimi, samin to zem k&#x101;j&#x101;m, atrod sev k&#x101;du mierin&#x101;jumu, lai dieva gribai neb&#x16B;tu j&#x101;pretojas un ar&#x12B; velti j&#x101;mirst.� Lik&#x101;s, ka esmu sevi jau p&#x101;rvar&#x113;jis, uzveicis gr&#x16B;tsird&#x12B;bu, un da�u dienu nodz&#x12B;voju, k&#x101; visi &#x13C;audis dz&#x12B;vo. Ta�u n&#x113;, dz&#x12B;vesprieks tom&#x113;r nerad&#x101;s, str&#x101;d&#x101;ju t&#x101;, ka sviedri l&#x12B;st, bet pr&#x101;tu ne uz br&#x12B;di neatst&#x101;ja skumjas par zaud&#x113;tajiem sap&#x146;iem un domas par izn&#x12B;c&#x12B;bu. Reiz pat s&#x16B;t&#x12B;ju preciniekus pie k&#x101;das, pats aizbraucu pie vi&#x146;as. Braukdams dom&#x101;ju: �Apprec&#x113;�os, un viss b&#x16B;s labi! B&#x16B;s tuvum&#x101; otrs cilv&#x113;ks, k&#x13C;&#x16B;�u jautr&#x101;ks, atspirg�u.� Bet, kad aizbraucu un paskat&#x12B;jos, redz&#x113;ju: n&#x113;! Vi&#x146;a nebija ne slikta, ne mu&#x13C;&#x137;e, ar&#x12B; tas nebija nosl&#x113;pums, ka met uz mani m&#x12B;&#x13C;us mirk&#x13C;us. Bet n&#x113; un n&#x113;! Acu priek�&#x101; visu laiku tikai t&#x101; mana pirm&#x101; iecer&#x113;t&#x101;. Un cik d&#x12B;vaini, �&#x12B; �&#x137;iet k&#x101; pretstats tai � ne vi&#x146;as balss, ne iztur&#x113;�an&#x101;s, un neredzu vairs j&#x113;gu savam nodomam.</p><p>T&#x101; c&#x12B;n&#x12B;jos pats ar sevi gadus tr&#x12B;s k&#x101; sl&#x12B;konis pa &#x16B;deni, l&#x12B;dz pamaz&#x101;m gr&#x16B;tsird&#x12B;ba sabeidza vesel&#x12B;bu un tum�&#x101;s domas nov&#x101;rdzin&#x101;ja sp&#x113;kus, nevar&#x12B;gs, d&#x12B;vainu s&#x101;pju-mo-c&#x12B;ts, beidzot nolikos gult&#x101; un devi&#x146;us gadus non&#x12B;ku ar �o slim&#x12B;bu, kurai &#x101;rsti neko nesp&#x113;ja dar&#x12B;t un nosauca to par hipohondriju ...</p><p>S&#x101; v&#x101;rda noz&#x12B;mi nesapratu, bet k&#x101;ds &#x101;rsts man paskaidroja, ka t&#x101; esot vair&#x101;k gar&#x12B;ga nek&#x101; mies&#x12B;ga slim&#x12B;ba un ka t&#x101; dzied&#x113;jama vair&#x101;k ar gribas sp&#x113;ku nek&#x101; ar aptiekas z&#x101;l&#x113;m.</p><p>Par �o gar&#x12B;go l&#x12B;dzekli laikam noder&#x113;ja liel&#x101; v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s pal&#x12B;dz&#x113;t br&#x101;&#x13C;ad&#x113;lam izkulties no posta un nabadz&#x12B;bas, k&#x101; ar&#x12B; prieks, redzot augam b&#x101;reni p&#x113;c liel&#x101; zaud&#x113;juma. Ar&#x12B; meiten&#x12B;te, par kuru Jans uzst&#x101;ja, lai pie&#x146;em audzin&#x101;�an&#x101; no m&#x101;tes, izr&#x101;d&#x12B;j&#x101;s m&#x12B;l&#x12B;ga, jautra un s&#x101;ka uztur&#x113;t m&#x101;ju k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;. T&#x101;pat br&#x101;&#x13C;asieva, lai gan gais&#x12B;ga un vieglpr&#x101;t&#x12B;ga, diezgan bie�i ierad&#x101;s apraudz&#x12B;t savus b&#x113;rnus un pieskat&#x12B;t Anto&#x13C;ku pa�u. Vi&#x146;a bija sievi�&#x137;&#x12B;gi p&#x13C;&#x101;p&#x12B;ga un reiz&#x113;m visus izsm&#x12B;din&#x101;ja un izklaid&#x113;ja.</p><p>Dievs pat nosisto, ja grib, var reiz&#x113;m atdz&#x12B;vin&#x101;t. Ar&#x12B; es piec&#x113;los no miro&#x146;iem, kaut ar&#x12B; ne piln&#x12B;gi... j&#x101;, jo man liekas, ka j&#x16B;tu bag&#x101;ti cilv&#x113;ki, kas daudz cietu�i, cie� ne tikai mies&#x12B;gi, bet ieg&#x16B;st r&#x113;tas, kas nekad piln&#x12B;gi neizl&#x12B;dzin&#x101;s. T&#x101; ar&#x12B; es v&#x113;l l&#x12B;dz �im br&#x12B;dim neesmu var&#x113;jis piln&#x12B;gi atgriezties ierast&#x101; dz&#x12B;v&#x113;. Straujas kust&#x12B;bas, trok�&#x146;i un dr&#x16B;zma mani pagalam nogurdina, un t&#x101;p&#x113;c no tiem cen�os izvair&#x12B;ties. Ikviens nepaz&#x12B;stams cilv&#x113;ks mani baida, tikai ar piespie�anos varu tam tuvoties.</p><p>Reiz&#x113;m ar&#x12B; vec&#x101;s s&#x101;pes � gan mies&#x12B;g&#x101;s, gan gar&#x12B;g&#x101;s � mani vaj&#x101;. Pat niec&#x12B;g&#x101;k&#x101; apaukst&#x113;�an&#x101;s rada d&#x16B;r&#x113;jus un galvas s&#x101;pes, bet, kad reiz&#x113;m pret pa�a gribu iegremd&#x113;jos seno dienu atmi&#x146;&#x101;s un raiz&#x113;s, tad dienas divas tr&#x12B;s gu&#x13C;u k&#x101; miris, nesp&#x113;dams neviena ne uzl&#x16B;kot, ne pats sevi apjauzdams. Bet tas nu b&#x16B;tu tas maz&#x101;kais. T&#x101; nav nek&#x101;da liel&#x101; nelaime, un to var ar paciet&#x12B;bu uzveikt, ja turkl&#x101;t apk&#x101;rt v&#x113;l ir klusums un mierin&#x101;jums...</p><p>Tagad te daudz kas iepriecina: uzcelta jauna m&#x101;ji&#x146;a vec&#x101;s viet&#x101;, kas jau gras&#x12B;j&#x101;s sabrukt; pa�a rok&#x101;m iest&#x101;d&#x12B;ts d&#x101;rzs, drava, ko Jans tik prasm&#x12B;gi kopj un vairo; bra�s un m&#x12B;lo�s br&#x101;&#x13C;ad&#x113;ls, krietna un saimnieciska meitene, labi nost&#x101;d&#x12B;ta saimniec&#x12B;ba, beidzot v&#x113;l spo�&#x101; saul&#x12B;te, klusums un miers, kas valda s&#x113;t&#x101;, tai pa�&#x101; s&#x113;t&#x101;, kur dz&#x12B;voju�i m&#x16B;su vect&#x113;vi un vecvect&#x113;vi, kur dzimis, izaudzis un nosirmojis esmu pats, kur ne tikai katrs kakti&#x146;�, bet katrs z&#x101;les stiebri&#x146;� un smil�u graudi&#x146;� zin&#x101;ms un pierasts, satic&#x12B;b&#x101; un draudz&#x12B;b&#x101; dz&#x12B;vojot.</p><p>Trauksmainie v&#x113;ji, kas ielauz&#x101;s man&#x101; dz&#x12B;v&#x113;, tagad Iztrakoju�ies un aiz�alku�i t&#x101;lu prom. Man tagad labts br&#x12B;�u vair&#x101;k nek&#x101; &#x13C;aunu, un vien&#x12B;gais, ko izl&#x16B;dzos no-dieva, � lai tas pie�&#x137;ir Janekam laim&#x12B;gu dz&#x12B;vi. Nekad nenost&#x101;jos pret vi&#x146;a sirds ilg&#x101;m un iecer&#x113;m, kaut ar&#x12B; reiz&#x113;m pats dom&#x101;ju sav&#x101;d&#x101;k un citu ko v&#x113;los, vienm&#x113;r cen�os vi&#x146;am pal&#x12B;dz&#x113;t, cik nu tas ir manos sp&#x113;kos. Neesmu vi&#x146;am nek&#x101;ds ienaidnieks, lai spiestu vi&#x146;u kaut ko-dar&#x12B;t pret pa�a gribu, palicis tam t&#x113;va viet&#x101;, k&#x101; t&#x113;vs neko citu nev&#x113;lu k&#x101; tikai labu un laim&#x12B;gu dz&#x12B;vi...</p><p>Jans, platiem soliem p&#x101;rg&#x101;jis p&#x101;ri istabai, noliec&#x101;s-un nosk&#x16B;pst&#x12B;ja t&#x113;vocim roku. Tad, strauji atmetis galvu,, atsvieda atpaka&#x13C; p&#x101;r pieri nosl&#x12B;gu�os gai�os matus.</p><p>� P&#x101;r&#x101;k nopietni abi esat k&#x13C;uvu�i � t&#x113;vocim tas nav vesel&#x12B;gi, bet Just&#x12B;nei pat asaras ac&#x12B;s. K&#x101;p&#x113;c vajag; tik daudz atcer&#x113;ties vecus laikus!</p><p>Jans v&#x113;l nebija pabeidzis, kad aiz loga atskan&#x113;ja n&#x101;c&#x113;ja so&#x13C;i un tr&#x12B;co�&#x101; bals&#x12B; sac&#x12B;ti v&#x101;rdi:</p><p>� Ho, ho! Gan es vi&#x146;u atrad&#x12B;�u! Atrad&#x12B;�u �o viltnieku, sievu zagli, nelieti! Atrad&#x12B;�u un nosit&#x12B;�u!... Dieva v&#x101;rds, k&#x101; suni nosit&#x12B;�u!</p><p>Istabas durvis pla�i atv&#x113;r&#x101;s, un pa t&#x101;m vispirms ien&#x101;ca tr&#x12B;co�s vec&#x12B;tis ar n&#x16B;ju rok&#x101;. Sal&#x12B;dzinot ar sniegbaltajiem matiem un sv&#x101;rkiem, vi&#x146;a seja �&#x137;ita sarkana k&#x101; &#x137;ie&#x123;elis. T&#x16B;l&#x12B;t aiz vec&#x101;, pie rokas vi&#x146;u pietur&#x113;dama, par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s liela, plec&#x12B;ga, bra�a jaunava. Pirmaj&#x101; acu uzmetien&#x101; bija diezgan gr&#x16B;ti vi&#x146;&#x101; paz&#x12B;t Domuntu Jadvidzi, kas bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m un izsp&#x16B;rusi milz&#x12B;g&#x101; priek�aut&#x101; nesa no lauka gov&#x12B;m z&#x101;&#x13C;u kl&#x113;pi, bet v&#x113;l&#x101;k sviedriem vaig&#x101; p&#x13C;&#x101;va rudzus un k&#x101; sp&#x113;c&#x12B;gs v&#x12B;rietis, prasm&#x12B;gi vad&#x12B;dama divj&#x16B;gu, veda no t&#x12B;ruma piedarb&#x101; k&#x16B;&#x13C;us.</p><p>Tagad Jadviga bija &#x123;&#x113;rbusies tik spilgti zil&#x101; vilnas kleit&#x101;, ka acis �ilba, to uzl&#x16B;kojot, ar cie�i viduklim piegulo�u ta&#x13C;&#x13C;u un &#x13C;oti garu asti, kas vilk&#x101;s aiz t&#x101;s s&#x12B;k&#x101;s,, negl&#x12B;t&#x101;s, ras&#x101; un putek&#x13C;os sav&#x101;rt&#x12B;t&#x101;s krok&#x101;s. Jadvidzes friz&#x16B;ra bija v&#x113;l uzkr&#x12B;to�&#x101;ka nek&#x101; kleita, � augsta, ar po-m&#x101;di pieziesta, spilgt&#x101;m lent&#x101;m un mirdzo�&#x101;m adat&#x101;m sasprausta, t&#x101; l&#x12B;got l&#x12B;goj&#x101;s.</p><p>Ta&#x13C;&#x13C;u satur&#x113;ja spo�a, &#x13C;oti negl&#x12B;ta sakta, t&#x101;di pa�i negl&#x12B;ti, sp&#x12B;do�i auskari �&#x16B;poj&#x101;s vi&#x146;ai pie aus&#x12B;m, ap lielaj&#x101;m, sarkanaj&#x101;m rok&#x101;m �vadz&#x113;ja bezgaum&#x12B;gas rokasspr&#x101;dzes.</p><p>T&#x12B;rum&#x101; mei�as varenais augums lauku sievietes darba t&#x113;rp&#x101; divu zirgu vilkt&#x101; or&#x113; atg&#x101;din&#x101;ja sp&#x113;c&#x12B;go, labsird&#x12B;go, dzejiski klasisko atl&#x113;ti Cereru, bet �aj&#x101; ap�&#x146;augtaj&#x101; un p&#x101;rm&#x113;r&#x12B;gi garaj&#x101; kleit&#x101; izskat&#x12B;j&#x101;s smiekl&#x12B;gs un t&#x16B;&#x13C;&#x12B;gs. Vi&#x146;as seja ar skaistaj&#x101;m zilaj&#x101;m ac&#x12B;m un kasta&#x146;br&#x16B;naj&#x101;m uzac&#x12B;m spilgto kr&#x101;su un sp&#x12B;do�o grabu&#x13C;u vid&#x16B; izskat&#x12B;j&#x101;s rupja un sarkana.</p><p>� Labvakar... � vi&#x146;a jau uz sliek�&#x146;a iesauc&#x101;s, bet, paman&#x12B;jusi blakus Janam st&#x101;vo�o Just&#x12B;ni, lik&#x101;s, p&#x113;k�&#x146;i k&#x13C;uva m&#x113;ma.</p><p>Vecais Jakubs, ticis va&#x13C;&#x101; no mazmeitas rokas, nedro�iem so&#x13C;iem tuvoj&#x101;s m&#x101;jast&#x113;vam un uztrauc&#x101;s v&#x113;l vair&#x101;k.</p><p>� Kur ir Pacenko? Pan Simon, esiet tik laipns un t&#x16B;l&#x12B;t sakiet, kur esat �o bl&#x113;di, �o nekau&#x146;u nosl&#x113;pis... bet, ja neteiksiet, tad, dieva v&#x101;rds, p&#x101;rmekl&#x113;�u istabu, pats vi&#x146;u atrad&#x12B;�u... un, tikl&#x12B;dz atrad&#x12B;�u, t&#x16B;l&#x12B;t atrieb�os par to, ka manu sievu uz visu m&#x16B;�u padar&#x12B;jis nelaim&#x12B;gu un mani t&#x101;d&#x101; kaun&#x101; iegr&#x16B;dis ...</p><p>� Atkal vecot&#x113;vu ar Pacenko baid&#x12B;ju�i? � uz Jadvigu l&#x16B;kodamies, jaut&#x101;ja Anzelms.</p><p>� Nu k&#x101; tad! � atguvusi valodu, iesauc&#x101;s Jadviga. � Bija �odien pavisam mier&#x12B;gs, l&#x113;ns un sapr&#x101;t&#x12B;gs, ka lab&#x101;k nemaz nevar v&#x113;l&#x113;ties. Iebaud&#x12B;ja vakari&#x146;&#x101;s r&#x16B;gu�pienu un saka: �Jadvidz, iesim paciemoties pie k&#x101;da kaimi&#x146;a.� � �Varb&#x16B;t pie pana Simona?� jaut&#x101;ju, jo zinu jau, � ja teik�u: �Pie pana Anzelma,� � vi&#x146;� t&#x16B;l&#x12B;t noskait&#x12B;sies un izsauksies: �Es pie pienapuik&#x101;m neeju!� Vi&#x146;� v&#x113;l arvien tais dom&#x101;s, ka pans Anzelms ir pavisam jauns puisis, bet m&#x101;j&#x101;s saimnieko nelai&#x137;is pans Simons. N&#x101;c&#x101;m pavisam gl&#x12B;ti, mier&#x12B;gi, pat sp&#x113;ka bija diezgan, jo tikai paretam atspied&#x101;s uz n&#x16B;jas, bet tad p&#x113;k�&#x146;i no k&#x101;das s&#x113;tas izskr&#x113;ja puikas un gandr&#x12B;z vi&#x146;am pie pa�as auss ieb&#x13C;&#x101;v&#x101;s: �Pacenko atbraucis un atkal ved prom vecom&#x101;ti!� Vect&#x113;vs uzreiz pie vis&#x101;m mies&#x101;m s&#x101;ka dreb&#x113;t un, ja es neb&#x16B;tu bijusi kl&#x101;t, nog&#x101;ztos zem&#x113;... un tagad vi&#x146;u vairs nevar ne novald&#x12B;t, ne p&#x101;rliecin&#x101;t... lau�as tikai uz priek�u, nevar ne m&#x101;j&#x101;s aizvest, nek&#x101;...</p><p>Vecais tikm&#x113;r, k&#x16B;ju vicin&#x101;dams un bargi klaig&#x101;dams, streipu&#x13C;oja.no kakta kakt&#x101;, visur c&#x12B;t&#x12B;gi iel&#x16B;kodamies, un, atgriezies lielistab&#x101;, izbakst&#x12B;ja ar k&#x101;ju la�i&#x146;as apak�u, pietuntu|oja ar&#x12B; pie kr&#x101;sns un grib&#x113;ja pal&#x16B;koties nelielaj&#x101; pakr&#x101;sn&#x113;. Bet, p&#x16B;l&#x113;damies noliekties l&#x12B;dz zemei, pazaud&#x113;ja l&#x12B;dzsvaru un izstiep&#x101;s ar visu savu iz�uvu�o, kaulaino augumu uz gr&#x12B;das.</p><p>Vistuv&#x101;k pakritu�ajam atrazdam&#x101;s, Just&#x12B;ne pirm&#x101; piesteidz&#x101;s un noliekusies uzman&#x12B;gi pac&#x113;la vi&#x146;a galvu, tad juta, ka to k&#x101;ds rupji un nikni ar plecu pagr&#x16B;� s&#x101;&#x146;us.</p><p>� Atvainojiet... l&#x16B;dzu manu vect&#x113;ti&#x146;u neaizskart... es pati ar vi&#x146;u tik�u gal&#x101; ... vect&#x113;ti&#x146;� ... vispirms ... pieder man... � a�i, m&#x113;lei sametoties, iesauc&#x101;s Domunta.</p><p>Reiz&#x113; uzman&#x12B;gi, bet sp&#x113;c&#x12B;gi vi&#x146;a piec&#x113;la no gr&#x12B;das vect&#x113;vu un neieciet&#x12B;gi atst&#x16B;ma Janu, kas grib&#x113;ja tai pal&#x12B;dz&#x113;t.</p><p>� Nomierinieties, pan Jakub, � ierun&#x101;j&#x101;s Anzelms.</p><p>� Pacenko te nav; ne te, ne ar&#x12B; kur citur, vi&#x146;� jau sen no �&#x101;s pasaules �&#x137;&#x12B;ries.</p><p>� Nava? � uz k&#x16B;jas atmeties, stipri v&#x113;l dreb&#x113;dams, jaut&#x101;ja sirmgalvis. � Vai patie�&#x101;m nava? Vai goda v&#x101;rds?</p><p>� Goda v&#x101;rds, � svin&#x12B;gi apliecin&#x101;ja Anzelms.</p><p>� Pan Jakub, aps&#x113;dieties mier&#x12B;gi un lab&#x101;k aprun&#x101;jieties ar mums.</p><p>Sai br&#x12B;d&#x12B; Jans pa�ukst&#x113;ja Just&#x12B;nei:</p><p>� Man &#x13C;oti grib&#x113;tos, lai vi&#x146;�, jums dzirdot, past&#x101;st&#x12B;tu k&#x101;du notikumu par divpadsmito gadu... kas atgad&#x12B;jies vi&#x146;a br&#x101;lim, kad te bija fran�i... Vi&#x146;� atceras &#x13C;oti interesantus notikumus ...</p><p>Varb&#x16B;t Anzelms bija dzird&#x113;jis, ko saka br&#x101;&#x13C;ad&#x113;ls, varb&#x16B;t vi&#x146;� t&#x101;pat zin&#x101;ja, ar ko visviegl&#x101;k var veco v&#x12B;ru nomierin&#x101;t, jo, past&#x16B;mis vi&#x146;am kr&#x113;slu, sac&#x12B;ja:</p><p>� L&#x16B;dzu, aps&#x113;dieties, &#x13C;oti l&#x16B;dzu. Man grib&#x113;tos zin&#x101;t, vai pans Jakubs v&#x113;l atceras atgad&#x12B;jumu ar br&#x101;li Franci-�eku, kas notika divpadsmitaj&#x101; gad&#x101; ... varb&#x16B;t tas jau ir aizmirsies!</p><p>Sirmgalvja krunkainaj&#x101;, &#x137;ie&#x123;e|sarkanaj&#x101; sej&#x101; atplauka t&#x101;ds pats atmodin&#x101;tas apzi&#x146;as atspulgs k&#x101; toreiz, kad Anzelms vi&#x146;am atg&#x101;din&#x101;ja par Jana un Cec&#x12B;lijas pieminekli. �&#x137;ita pat, ka vec&#x101; k&#x101;jas p&#x113;k�&#x146;i b&#x16B;tu atguvu�as vair&#x101;k sp&#x113;ka un viss augums saslietos, jo vi&#x146;�, nepiegriezdams v&#x113;r&#x12B;bu padotajam kr&#x113;slam, atbalst&#x12B;j&#x101;s ar ab&#x101;m rok&#x101;m uz k&#x16B;jas, pac&#x113;la galvu.</p><p>� K&#x101; tad ne, � Jakubs ierun&#x101;j&#x101;s, � k&#x101; tad nel Atceros ... ho, ho! It k&#x101; tikai vakar tas b&#x16B;tu noticis... Bija vec&#x101;kais ... M&#x113;s bij&#x101;m pieci... Pieci m&#x113;s bij&#x101;m ... es biju pats jaun&#x101;kais, bet Franuss�visvec&#x101;kais... Man var&#x113;ja b&#x16B;t gadi desmit, bet vi&#x146;am divdesmit, kad Franusu pans Dominiks Kor�inskis, pana Sta&#x146;islava � tag&amp;d&#x113;j&#x101; Kor�inas &#x12B;pa�nieka t&#x113;vs, saverv&#x113;ja le&#x123;ion&#x101; ... abi divi aizg&#x101;ja karot pie Napoleona ... Pans Dominik� bija labs cilv&#x113;ks ... Labs ... Es to zinu ... Gadus tr&#x12B;sdesmit v&#x113;l&#x101;k es pats ar vi&#x146;u tiku kop&#x101; g&#x101;jis karot... B&#x16B;dams m&#x16B;su Franusa priek�nieks, vi&#x146;� par to r&#x16B;p&#x113;j&#x101;s, un no vi&#x146;a v&#x113;stul&#x113;m m&#x113;s dab&#x16B;j&#x101;m zin&#x101;t par br&#x101;&#x13C;a pan&#x101;kumiem un paaugstin&#x101;jumiem ... Tad pien&#x101;ca divpadsmitais gads ... Fran�i n&#x101;k! T&#x113;vs saka: �Dro�i vien ar&#x12B; m&#x16B;su Franuss l&#x12B;dz ar vi&#x146;iem.� Bet m&#x101;te m&#x101;j ar galvu un atbild: �Dro�i vien n&#x101;k! Varb&#x16B;t ar&#x12B; pie mums iegriez&#x12B;sies! Varb&#x16B;t m&#x113;s vi&#x146;u v&#x113;lreiz pirms savas n&#x101;ves redz&#x113;sim ...� � �Varb&#x16B;t redz&#x113;sim ar,� saka t&#x113;vs...</p><p>Gaid&#x12B;j&#x101;m vi&#x146;u, cer&#x113;j&#x101;m... M&#x101;te vai ik br&#x12B;di g&#x101;ja lauk&#x101;, g&#x101;ja uz ce&#x13C;a, bet m&#x113;s, jaun&#x101;kie br&#x101;&#x13C;i, gandr&#x12B;z vai acis izskat&#x12B;j&#x101;m, l&#x16B;kodamies p&#x113;c br&#x101;&#x13C;a � oficiera.</p><p>Kam&#x113;r vecais to visu st&#x101;st&#x12B;ja, Jadviga ne uz mirkli nenolaida no Just&#x12B;nes acis, kas arvien vair&#x101;k iekv&#x113;loj&#x101;s un iedzirkst&#x12B;j&#x101;s. Vi&#x146;a nesaklaus&#x12B;ja, ko Jans pirms br&#x12B;ti&#x146;a pa�ukst&#x113;ja Just&#x12B;nei, bet iev&#x113;roja, ka Janam, kad vi&#x146;� noliec&#x101;s pie t&#x101;s, uz l&#x16B;p&#x101;m bija smaids, k&#x101;du vi&#x146;a nekad nebija redz&#x113;jusi. Jadvigai nepalika nepaman&#x12B;ts, ka Jans visu laiku raug&#x101;s uz Just&#x12B;nes va&#x13C;&#x101; palaistajiem matiem. Lik&#x101;s, ka vi&#x146;� nesp&#x113;j no t&#x101;s acu nov&#x113;rst. Bet Just&#x12B;ne vi&#x146;&#x101; klaus&#x12B;j&#x101;s, skatienu uz aug�u pav&#x113;rsusi, un vi&#x146;as ac&#x12B;s staroja kluss, kautrs prieks.</p><p>V&#x113;l mazliet drebo�ai, bet jau diezgan sp&#x113;c&#x12B;gai un skaidrai sirmgalvja balsij pievienoj&#x101;s vi&#x146;a mazmeitas skarbie �uksti. �&#x137;ita, vi&#x146;a �ukst t&#x101;p&#x113;c, ka tai aiz satraukuma aizsmakusi balss vai ar&#x12B; pati baid&#x101;s no t&#x101;, ko run&#x101;.</p><p>� &#x100;-&#x101;! � acu no Just&#x12B;nes nenolaizdama, vi&#x146;a br&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s. � Vai tagad pien&#x101;kusi mode ar va&#x13C;&#x113;jiem matiem staig&#x101;t? ... A-&#x101;! Dr&#x12B;z varb&#x16B;t pien&#x101;ks ar&#x12B; t&#x101;da, ka panas staig&#x101;s kailas vai tikai kreklosl</p><p>Just&#x12B;ne, klaus&#x12B;dam&#x101;s sirmgalv&#x12B;, varb&#x16B;t nemaz nedzird&#x113;ja mei�as Jaunos v&#x101;rdus, bet varb&#x16B;t tikai izlik&#x101;s tos nedzirdam.</p><p>Jans run&#x101;t&#x101;jai uzmeta dusm&#x12B;gu skatienu, saknieba l&#x16B;pas un, sakrustojis rokas uz kr&#x16B;t&#x12B;m, klus&#x113;dams uzgrieza tai muguru.</p><p>Vecais turpin&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k:</p><p>� Un t&#x101; m&#x113;s, s&#x113;d&#x113;dami klusaj&#x101; nomal&#x113;, gaid&#x12B;dami t&#x101;lo zemju staiguli, v&#x113;roj&#x101;m ce|u. Uzn&#x101;ca ziema � tik barga, k&#x101;du neviens cilv&#x113;ks neatcer&#x113;j&#x101;s piedz&#x12B;vojis. Tikl&#x12B;dz k&#x101;ds sp&#x113;ra k&#x101;ju p&#x101;r slieksni, skaties, jau apsald&#x113;jis roku vai k&#x101;ju, bet reiz&#x113;m no liel&#x101; aukstuma pat elpa aizr&#x101;v&#x101;s. Bie�i v&#x101;liem g&#x101;z&#x101;s sniegs, aprakdams visus �ogus un kalnus, pat bazn&#x12B;cu l&#x12B;dz pusei ieputin&#x101;ja.</p><p>Reiz pavisam agri no r&#x12B;ta t&#x113;vs m&#x16B;s pasauca, lai ejam tam l&#x12B;dzi, k&#x101;p&#x113;c � to vairs neatceros ... Visu nakti bija trakojis putenis, t&#x101; ka, paejot p&#x101;ris so&#x13C;u no m&#x101;jas vai koka, tos vairs nevar&#x113;ja saskat&#x12B;t. Milzums sniega bija sag&#x101;zts. Ka�okos &#x123;&#x113;rbu�ies, stigdami sniega kupen&#x101;s, brienam pa d&#x101;rzu, te p&#x113;k�&#x146;i d&#x101;rza gal&#x101; paman&#x101;m kaut ko melnu st&#x101;vam ... t&#x101; k&#x101; gar� celms b&#x16B;tu p&#x113;k�&#x146;i par&#x101;d&#x12B;jies tur, kur agr&#x101;k nek&#x101; nebija, k&#x101; koka t&#x113;ls pret �ogu b&#x16B;tu atspiedies. �Kas tur st&#x101;v?� jaut&#x101; t&#x113;vs. �Nezin&#x101;m,� m&#x113;s atbildam. Bet m&#x101;te, nezin k&#x101;p&#x113;c aiz mums n&#x101;kdama, laikam t&#x101;pat nemiera dz&#x12B;ta, lai pal&#x16B;kotos, kas uz lauka un ce&#x13C;a, iesaucas: �Varb&#x16B;t tas, lai dievs �&#x113;l&#x12B;gs, ir nosalis cilv&#x113;ks!�</p><p>Steidz&#x12B;gi dev&#x101;mies uz priek�u, un m&#x101;te, nesp&#x113;dama tikt l&#x12B;dzi, palika mums iepaka&#x13C;. Pieejam tuv&#x101;k, skat&#x101;mies un aiz bail&#x113;m gandr&#x12B;z vai aps&#x113;�amies. �Nudien, cilv&#x113;ks!� iesauc&#x101;s t&#x113;vs. Bet es, kaut ar&#x12B; visjaun&#x101;kais, tom&#x113;r visdro�&#x101;kais b&#x16B;dams, pieskr&#x113;ju tam pavisam kl&#x101;t un, tuvum&#x101; apl&#x16B;kojis, iesaucos: �Oficieris, t&#x113;tuk, oficieris!� Dr&#x113;bes nosalu�ajam cilv&#x113;kam bija vien&#x101;s skrand&#x101;s; vai k&#x101;j&#x101;s ar&#x12B; kas bija, to nevar&#x113;ja redz&#x113;t, jo vi&#x146;� l&#x12B;dz ce&#x13C;galiem bija ieputin&#x101;ts snieg&#x101;. T&#x101; vi&#x146;� tur r&#x113;goj&#x101;s lauk&#x101; no sniega glu�i k&#x101; koka t&#x113;ls, ar muguru pret �ogu atspiedies, seja dzeltena k&#x101; vasks, acis � k&#x101; ielikti stikla gabali&#x146;i, viena</p><p>roka nolaista gar s&#x101;niem, bet otra ar sauj&#x101; iemiegtu bulku pie mutes.</p><p>M&#x113;s t&#x16B;l&#x12B;t saprat&#x101;m, ka vi&#x146;�, gl&#x101;bdamies no pute&#x146;a un aukstuma, mald&#x12B;jies pa lauku un, nekur nevar&#x113;dams atrast pasp&#x101;rni, izsalkum&#x101; s&#x101;cis &#x113;st bulku, kas tam dro�i vien bijusi kabat&#x101;, un t&#x101; salt&#x101; n&#x101;ve vi&#x146;u p&#x101;rsteigusi �oga mal&#x101; pie pa�as m&#x16B;su m&#x101;jas.</p><p>Un t&#x101; nu m&#x113;s st&#x101;vam, br&#x12B;n&#x101;mies, t&#x113;vs met sev priek�&#x101; krustus, un ar&#x12B; m&#x101;te jau pien&#x101;kusi kl&#x101;t. Grimst snieg&#x101;, bet n&#x101;k, kaut kas vi&#x146;u dzen �urp ... Pien&#x101;ca, paskat&#x12B;j&#x101;s, sasita rokas un � izmisuma piln&#x101; bals&#x12B; iesaukusies: �J&#x113;zus, Marija! Tas ta�u Franuss!� � nog&#x101;z&#x101;s snieg&#x101;... Sai br&#x12B;d&#x12B; ar&#x12B; m&#x113;s visi saprat&#x101;m, kas ir �is oficieris...</p><p>Tie�i tai br&#x12B;d&#x12B;, kad Jakubs teica �os v&#x101;rdus, vi&#x146;am blakus st&#x101;vo�&#x101; mazmeita ska|&#x101;k nek&#x101; iepriek� un v&#x113;l nikn&#x101;k ie�ukst&#x113;j&#x101;s:</p><p>� Tad ta liela lieta! Katra, t&#x101; savus matus vaj&#x101; palaidusi, var par&#x101;d&#x12B;t, ka to nav mazums ... bet mums, vienk&#x101;r�&#x101;m meiten&#x113;m, b&#x16B;tu kauns t&#x101; staig&#x101;t!... Ai, ai, mati gari, bet pr&#x101;ti&#x146;� &#x12B;ss! .</p><p>�oreiz Jans nenociet&#x101;s un a�i pagriez&#x101;s pret to:</p><p>� L&#x16B;dzu j&#x16B;s man&#x101; nam&#x101; nevienu neaizskart, es to &#x13C;oti l&#x16B;dzu, � vi&#x146;� klusu, bet skaidri, uzacis bargi savilcis, �ukst&#x113;ja.</p><p>� Un kas par to, ka j&#x16B;s mani l&#x16B;dzat? � ac&#x12B;m zibot, vi&#x146;a at�ukst&#x113;ja. � Varb&#x16B;t k&#x101;dreiz j&#x16B;su l&#x16B;gumiem bija liela v&#x113;rt&#x12B;ba, bet tagad, � redzu, ka man laiks v&#x101;kties pie malas. Lai nedod dies, ar smalk&#x101;m pan&#x101;m p&#x12B;damies, iedom&#x101;sieties v&#x113;l, ka esmu j&#x16B;su kalpone...</p><p>Ap sarkanaj&#x101;m Jadvigas rok&#x101;m, pirkstiem savelkoties d&#x16B;r&#x113;s, ie�vadz&#x113;j&#x101;s sudrabot&#x101;s, zelt&#x12B;t&#x101;s, z&#x12B;&#x13C;ot&#x101;s rokasspr&#x101;dzes, uzbudin&#x101;jum&#x101; vi&#x146;ai ietr&#x12B;c&#x113;j&#x101;s balss un skropst&#x101;s iezalgoj&#x101;s asaras.</p><p>� K&#x101;p&#x113;c j&#x16B;s t&#x101; dusmojaties un uztraucaties? Vai tad nezin&#x101;t, ka &#x12B;gnums kait&#x113; skaistumam? � mazliet dzeldams, pazoboj&#x101;s Jans.</p><p>Vecais Jakubs ar �ausm&#x101;s sa�&#x137;ob&#x12B;tu seju un k&#x101; br&#x12B;dinot paceltu vaska dzeltenu pirkstu turpin&#x101;ja:</p><p>� L&#x16B;k, k&#x101;ds vi&#x146;� bija atgriezies sav&#x101; dzimtaj&#x101; pus&#x113; un k&#x101; sargzald&#x101;ts nekust&#x12B;gi nost&#x101;jies pie t&#x113;va m&#x101;jas v&#x101;r-308</p><p>tiem ... Br&#x101;&#x13C;a kokaino augumu m&#x113;s kop&#x101; ar t&#x113;vu uz rok&#x101;m ienes&#x101;m istab&#x101;, bet m&#x101;te, pie vi&#x146;a ce&#x13C;os nometusies, gaudoja k&#x101; vilcene ...</p><p>Aizkaitin&#x101;tai vilcenei l&#x12B;dz&#x12B;ga bija ar&#x12B; Jakuba mazmeita, kas, vecajam roku ap pleciem aplikusi, st&#x16B;ma vi&#x146;u uz durv&#x12B;m, sac&#x12B;dama:</p><p>� Iesim proj&#x101;m, vect&#x113;ti&#x146;, iesim! Diezgan te esam s&#x113;rsu�i un m&#x12B;&#x13C;us v&#x101;rdus dzird&#x113;ju�i... Te m&#x113;s neesam vairs vajadz&#x12B;gi... Ko m&#x113;s l&#x12B;d&#x12B;sim lep&#x146;iem ac&#x12B;s ... Vi&#x146;i p&#x113;c citiem priekiem un slavas t&#x12B;ko! Mums, paldies dievam, pazi&#x146;u netr&#x16B;kst...</p><p>Jadviga bija tum�i pietv&#x12B;kusi, no ac&#x12B;m �&#x137;&#x12B;l&#x101;s dzirkstis. Vect&#x113;vu, kas sapr&#x101;ta br&#x12B;�os bija .paklaus&#x12B;gs k&#x101; b&#x113;rns, uz durvju pusi b&#x12B;d&#x12B;dama, vi&#x146;a v&#x113;l uzsauca:</p><p>� Citi k&#x101;pj aug�up, citi lejup! M&#x113;s te neesam vairs vajadz&#x12B;gi. Te t&#x12B;ko p&#x113;c k&#x101; lab&#x101;ka. Nu, lai slav&#x113;ts dievs! T&#x101; ja! Ka tik labi vien viss beigtos, jo t&#x101; ir zin&#x101;ma lieta: kas daudz k&#x101;ro � maz ieg&#x16B;st. Ar labu nakti! Nov&#x113;lu jums laimi un labu vesel&#x12B;bu!</p><p>Un nevald&#x101;ms naids, aizvainots pa�lepnums, ar mok&#x101;m vald&#x12B;tas asaras izskan&#x113;ja vi&#x146;as bals&#x12B;. Izb&#x12B;d&#x12B;jusi vect&#x113;vu priek�nam&#x101;, Jadviga sa&#x146;&#x113;ma rok&#x101; kleitas garo asti, lai viegl&#x101;k tiktu p&#x101;ri slieksnim, un trok�&#x146;aini aizcirta aiz sevis un vect&#x113;va durvis.</p><p>P&#x113;c abu aizie�anas paliku�ie k&#x101;du br&#x12B;di neteica ne v&#x101;rda. Iesmiedamies Jans pirmais p&#x101;rtrauca klusumu:</p><p>� Tai nu gan ir m&#x113;l&#x12B;te! � vi&#x146;� iesauc&#x101;s. � Un cik nikna! Man ne pr&#x101;t&#x101; nen&#x101;ca, ka vi&#x146;a t&#x101;da! Citiem varb&#x16B;t pat&#x12B;k t&#x101;das kod&#x12B;gas, bet man nu gan ne!</p><p>Anzelms neko nejaut&#x101;ja un nepiev&#x113;rsa uzman&#x12B;bu br&#x101;&#x13C;ad&#x113;lam. Ta�u redzami sadr&#x16B;ma, kaut ko apsv&#x113;ra un no�&#x113;loja. Bet Jans pasm&#x113;jies mazliet samulsis izg&#x101;ja tum�aj&#x101; blakus istabi&#x146;&#x101;, ta�u dr&#x12B;z atkal strauji izn&#x101;ca lielistab&#x101;, iesaukdamies:</p><p>� Vai j&#x16B;s, Just&#x12B;n, nev&#x113;laties tuv&#x101;k paskat&#x12B;ties, k&#x101;da lieliska ugu&#x146;o�ana t&#x16B;l&#x12B;t notiks uz Nemunas?</p><p>� Vai naktstauri&#x146;us &#x137;er? � jaut&#x101;ja Anzelms.</p><p>� K&#x101; tad! Nupat k&#x101; izbrauc ar ugun&#x12B;m...</p><p>� Man laiks doties m&#x101;i&#x101;s! � pieceldam&#x101;s sac&#x12B;ja Just&#x12B;ne.</p><p>� Es j&#x16B;s pavad&#x12B;�u, lauk&#x101; pavisam satumsis...</p><p>� Ie�u ar&#x12B; es kop&#x101; ar jums, � gausi sac&#x12B;ja t&#x113;vocis, l&#x113;n&#x101;m piec&#x113;l&#x101;s no &#x137;ebl&#x12B;�a un lika ar piena kannu ien&#x101;ku�ajai Anto&#x13C;kai iznest no blakus istabas cepuri.</p><p>� Nakts pastaiga jums b&#x16B;s par gr&#x16B;tu, � c&#x113;la iebildumu Jans.</p><p>� Neraiz&#x113;jiesi Ja grib&#x113;�u, tad ar&#x12B; nakti sp&#x113;�u iet &#x101;tr&#x101;k v&#x113;l par tevi, � pasm&#x113;j&#x101;s Anzelms.</p><p>Lielistab&#x101; kaut kas klusu ie�aukst&#x113;j&#x101;s. Aiz Anlo&#x13C;kas ien&#x101;ca Mihals sav&#x101; dzeltenaj&#x101; uzvalk&#x101;, ko �oreiz par godu sv&#x113;tdienai rot&#x101;ja tauri&#x146;veid&#x101; sasieta kaklasaite. Vi&#x146;� tagad neau�oj&#x101;s k&#x101; vakar, bet, glu�i otr&#x101;di, nopietni pret visiem paklan&#x12B;j&#x101;s un, pateicis: �Labvakar visapk&#x101;rt!� � nost&#x101;j&#x101;s istabas kakt&#x101; un, ar vienu roku glaud&#x12B;dams smail&#x101;s &#x16A;si&#x146;as, otru s&#x101;nos iespraudis, zi&#x146;k&#x101;ri v&#x113;roja Just&#x12B;ni.</p><p>Anto&#x13C;ka no kannas iel&#x113;ja tikko slaukto pienu gl&#x101;z&#x113;.</p><p>� Vai j&#x16B;s neiebaud&#x12B;siet k&#x101;du malku silta piena? L&#x16B;dzu, |oti l&#x16B;dzu! � vi&#x146;a uzrun&#x101;ja Just&#x12B;ni.</p><p>Anzelms, savu lielo j&#x113;ren&#x12B;cu galv&#x101; likdams, klusu �ukst&#x113;ja Jan am:</p><p>� Vai nu samoc&#x12B;�os, vai ne, bet Just&#x12B;ne tevis d&#x113;&#x13C; &#x13C;au�u valod&#x101;s nedr&#x12B;kst non&#x101;kt. Slikti jau bija, ka nevar&#x113;ju braukt jums l&#x12B;dzi uz Kapu, bet iet nakt&#x12B; divat&#x101; pastaig&#x101;ties un labu ar |aunu atmaks&#x101;t nedr&#x12B;kst...</p><p>Jans p&#x113;k�&#x146;i apsk&#x101;va t&#x113;voci, apgrieza sev apk&#x101;rt un, sk&#x101;&#x146;i smiedamies, nosk&#x16B;pst&#x12B;ja vi&#x146;u uz abiem vaigiem.</p><p>� Jauns un dumj�! � v&#x12B;st&#x12B;damies vamz&#x12B;, mazliet sap&#x12B;cis Anzelms uzsauca Janam.</p><p>Vakars bija tum�s, lieli, plu�&#x137;aini m&#x101;ko&#x146;i, mutu|o-* dami k&#x101; d&#x16B;mi, gan �e, gan tur sedza debesis un zvaigznes.</p><p>� Ja j&#x16B;s gribat lab&#x101;k redz&#x113;t, tad j&#x101;nok&#x101;pj lej&#x101; pie apses, � Jans aicin&#x101;ja Just&#x12B;ni.</p><p>Just&#x12B;ne a�i noskr&#x113;ja lej&#x101;, Jans pal&#x12B;dz&#x113;ja t&#x113;vocim nok&#x101;pi.</p><p>St&#x101;vot zem apses, Nemuna bija labi p&#x101;rskat&#x101;ma � s&#x101;kot no Kor�inas mui�as st&#x101;v&#x101; krasta l&#x12B;dz t&#x101;lajai smil�u s&#x113;rei. Just&#x12B;ne jau ceturto reizi �odien v&#x113;roja upi, un katrreiz t&#x101; <emphasis>bija</emphasis> sav&#x101;d&#x101;ka.</p><p>Vispirms t&#x101; �&#x137;ita l&#x12B;dz dibenam smagu m&#x101;ko&#x146;u caurausta un t&#x101;s l&#x12B;menis, bezdel&#x12B;gu sp&#x101;rnu galu skarts, laist&#x12B;j&#x101;s ugun&#x12B;g&#x101;s saules staru dzirkst&#x12B;s; p&#x113;c tam dr&#x16B;ma, negaisa sakulta, balt&#x101;m vi&#x13C;&#x146;u galotn&#x113;m, lietus kap&#x101;ta, ar dzelteno plostu un melnaj&#x101;m laivi&#x146;&#x101;m; tad atkal p&#x113;c lietus debeszila, it k&#x101; zeltain&#x101; pl&#x12B;vur&#x101; t&#x12B;ta, ar baltaj&#x101;m j&#x16B;ras gaigal&#x101;m un panik&#x101; b&#x113;go�aj&#x101;m kaij&#x101;m; un beidzot tagad, �&#x137;ietami nekust&#x12B;ga, it k&#x101; div&#x101;s da&#x13C;&#x101;s visgar&#x101;m p&#x101;rdal&#x12B;ta: melna melna garaj&#x101; me�a &#x113;n&#x101; un tum�i atlasaina pret&#x113;j&#x101; pus&#x113;. Up&#x113; neatstaroj&#x101;s d&#x16B;makaino, saplos&#x12B;to m&#x101;ko&#x146;u pasl&#x113;pt&#x101;s zvaigznes, to viet&#x101; staip&#x12B;j&#x101;s bl&#x101;vi atspulgi un dreb&#x113;ja spilgti sarkanas ugunis, kas t&#x101;lum&#x101; lik&#x101;s k&#x101; apa&#x13C;i punkti. Tie zib&#x113;ja da�&#x101;d&#x101;s viet&#x101;s pie st&#x101;v&#x101; krasta un beidzot sarindoj&#x101;s upes vid&#x16B;. Dr&#x12B;z vien var&#x113;ja saskat&#x12B;t, ka �ie punkti ir nelielas laivi&#x146;as ar cilv&#x113;kiem un dego�iem sve&#x137;ainiem celmiem.</p><p>Laivi&#x146;u bija p&#x101;ri par divdesmit. Dzi&#x13C;i lej&#x101; pa �&#x137;ietami st&#x101;vo�o r&#x101;mo &#x16B;deni t&#x101;s peld&#x113;ja &#x13C;oti l&#x113;ni un l&#x113;ni laist&#x12B;j&#x101;s ar&#x12B; liesmu atspulgi tum�aj&#x101; &#x16B;den&#x12B;. Sarkanaj&#x101; liesmu atbl&#x101;zm&#x101; pret melno dzelmi asi izc&#x113;l&#x101;s cilv&#x113;ku augumu un seju silueti.</p><p>V&#x113;l d&#x12B;vain&#x101;ks, gandr&#x12B;z fantastiska par&#x101;d&#x12B;ba �&#x137;ita neizprotamais, biezai miglai l&#x12B;dz&#x12B;gais mutulis, kas tur lej&#x101; l&#x12B;goj&#x101;s. Lik&#x101;s, ka virpu&#x13C;otu baltas, mirdzo�as sniega p&#x101;rslas. T&#x101;s bira laiv&#x101;s, krita cilv&#x113;kiem uz galv&#x101;m un bie�i k&#x101; bl&#x101;vs m&#x101;kulis aizv&#x113;l&#x101;s priek�&#x101; ugunij. Gais&#x101; �o p&#x101;rslu nebija, ar&#x12B; starp laiv&#x101;m ne, nevar&#x113;ja saprast, no kurienes t&#x101;s ce&#x13C;as. Bet dr&#x12B;z k&#x13C;uva redzams, ka tie ir s&#x12B;ku sniegbaltu tauri&#x146;u p&#x16B;&#x13C;i, kas samtainiem sp&#x101;rni-&#x146;iem izlidoja tie�i no &#x16B;dens. Tauri&#x146;u te laikam nebija maz&#x101;k par smil�u graudi&#x146;iem Nemun&#x101;, kuras dz&#x12B;l&#x113;s vi&#x146;i bija radu�ies. Tagad tie, pamezdami savu dzimto m&#x12B;tni, nevald&#x101;m&#x101; trauksm&#x113; jo&#x146;oja pret&#x12B; gaismai un krita svelmainaj&#x101;s liesm&#x101;s. Ne�&#x113;l&#x12B;gie zvejnieki �o sp&#x101;rnoto puteni, kas kl&#x101;ja vi&#x146;u galvas, dr&#x113;bes un laivas k&#x101; balta sniega k&#x101;rta, veikl&#x101;m rok&#x101;m klusu un &#x101;tri b&#x101;za maisos.</p><p>Klusu, pavisam l&#x113;n&#x101;m, bez maz&#x101;k&#x101; troksn&#x12B;�a, kas var&#x113;tu satraukt un aizdz&#x12B;t tram&#x12B;gos &#x16B;dens rad&#x12B;jumus, tum�aj&#x101; pla�um&#x101; pa melno upes l&#x12B;meni cita aiz citas, izstiepu�&#x101;s gar&#x101; virkn&#x113;, cik vien t&#x101;lu skatiens sniedza, sl&#x12B;d&#x113;ja sarkanas ugunis un sarkani cilv&#x113;ku silueti ap t&#x101;m. Gais&#x101;, uz zemes un &#x16B;dens � visur vald&#x12B;ja dzi&#x13C;� klusums, tikai kaut kur augstu, virs kokiem pac&#x113;lu�ies, s&#x12B;ca Nemunas kni�&#x13C;u bari. Tie s&#x12B;ca nep&#x101;rtraukti, vienmu&#x13C;i, met&#x101;liski, un �&#x137;ita, ka tur skan&#x113;tu no liesmainajiem punktiem pieb&#x101;rst&#x12B;t&#x101;s, tum�&#x101;s upes l&#x12B;me&#x146;a l&#x12B;dz pinkainajiem, d&#x16B;mu mutu&#x13C;iem l&#x12B;dz&#x12B;go m&#x101;ko&#x146;u segtaj&#x101;m debes&#x12B;m izstiepta st&#x12B;ga.</p><p>Visi tr&#x12B;s cilv&#x113;ki, kas piekaln&#x113; st&#x101;v&#x113;ja zem apses, vien&#x101; no laiv&#x101;m uzz&#x12B;m&#x113;ja Vitoldu. Pirmais vi&#x146;u saskat&#x12B;ja Jans.</p><p>�� L&#x16B;k, kur pans Vitolds ar Kaziku Valenta d&#x113;lu, � vi&#x146;� iesauc&#x101;s.</p><p>Tie�&#x101;m, tikai �oreiz Vitolds, glu�i apsnidzis ar balto tauri&#x146;u sniegu, brauca nevis ar Juleku, bet ar k&#x101;du citu zvejnieku, vi&#x146;� dar&#x12B;ja to pa�u, ko vi&#x146;a draugs. Uguns fon&#x101; Vitolda seja krasi izc&#x113;l&#x101;s blakus rupjajai, bet t&#x101;pat jaunai uh labi veidotai biedra sejai.</p><p>� Te ir pana Kor�inska d&#x113;ls un tepat, kop&#x101; ar mums, ar&#x12B; vi&#x146;a radiniece, � klusu nomurmin&#x101;ja Anzelms. � Jaunumi... jau-nu-mi!... Nudien necer&#x113;ju t&#x101;dus jaunumus pie-re-e'-e-dz&#x113;t! � valodu stipri raust&#x12B;dams, vi&#x146;� v&#x113;l klusu piemetin&#x101;ja.</p><p>&#x12B;si pirms pusnakts Just&#x12B;ne pa s&#x101;ndurv&#x12B;m atgriez&#x101;s Kor�inas nam&#x101; un t&#x16B;l&#x12B;t, v&#x113;l priek�istab&#x101; st&#x101;v&#x113;dama, labi saklaus&#x12B;ja panes Em&#x12B;lijas gu&#x13C;amistab&#x101; Terezi ska&#x13C;i las&#x101;m. Pa div&#x101;m puspiev&#x113;rt&#x101;m durv&#x12B;m bija redzama pat da&#x13C;a no istabas ar zil&#x101;m m&#x113;bel&#x113;m un zilu apgaismojumu. Taj&#x101; dzird&#x113;ja diezgan kl&#x12B;r&#x12B;gu, ta�u pat&#x12B;kamu sievietes balsi teko�i las&#x101;m fran�u valod&#x101;:</p><p>� �Non&#x101;kusi kara&#x13C;a priek�&#x101;, patais&#x12B;ju dzi&#x13C;u reveransu, gandr&#x12B;z l&#x12B;dz zemei, un ilgi neiedro�in&#x101;jos pacelt acis uz lielo dievin&#x101;to Ludvigu! Kad beidzot sa&#x146;&#x113;mu drosmi un paskat&#x12B;jos, tad ieraudz&#x12B;ju ap monarhu daudzus Francijas augstma&#x146;us un slaven&#x12B;bas, kas vi&#x146;u ielenca t&#x101;pat k&#x101; zvaigznes sauli. Tur bija lielais Kond&#x113;, hercogs Luiness, hercogs Monmoran&#x12B;, hercogs Sen-Simons, hercogiene Brolj&#x12B;, gr&#x101;fs de la Ro�fuko, mar&#x137;&#x12B;zs Krek&#x12B; un daudzi citi, un visu acis raudz&#x12B;j&#x101;s uz mani, un vis&#x101;s es las&#x12B;ju izbr&#x12B;nu un saj&#x16B;smu par manu dai&#x13C;umu. Tas bija apstiprin&#x101;jums tam, ko daudzk&#x101;rt jau bija apliecin&#x101;jis spogulis, pie�&#x137;irdams man drosmi paskat&#x12B;ties karaliskaj&#x101; sej&#x101;, un k&#x101;ds man bija prieks, kad ar&#x12B; �aj&#x101; sej&#x101; smaids, kara&#x13C;a-saul&#x12B;tes smaids man teica, ka pie vi&#x146;a galma debes&#x12B;m es dr&#x12B;z mirdz&#x113;�u k&#x101; pirm&#x101;s �&#x137;iras zvaigzne! Jutos pavisam br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gi; sapratu, ka man pav&#x113;ries ce|� uz di�en&#x12B;bas, spo�uma, dailes un grezn&#x12B;bas pasauli...�</p><p>� M&#x12B;|o Terez&#x12B;t! � las&#x12B;jumu p&#x101;rtrauca otras sievietes v&#x101;j&#x101;, trausl&#x101;, �&#x113;l&#x101; balss. � Vai vari iedom&#x101;ties v&#x113;l kaut 'ko skaist&#x101;ku, spo�&#x101;ku par �&#x101;s mar&#x137;&#x12B;zes dz&#x12B;vi!...</p><p>� Ah! Tik skaistu dz&#x12B;vi man gr&#x16B;ti pat iedom&#x101;ties! � nop&#x16B;t&#x101;s Tereze.</p><p>� B&#x16B;t par pirm&#x101;s �&#x137;iras zvaigzni liel&#x101; kara|a galm&#x101; ... baud&#x12B;t, mirdz&#x113;t!</p><p>� Tikt m&#x12B;l&#x113;tai... � vi&#x146;u p&#x101;rtrauca Tereze.</p><p>� &#x41E; j&#x101;! Un k&#x101; v&#x113;l! T&#x101;ds mar&#x137;&#x12B;zs k&#x101; Krek&#x12B;... Un k&#x101;dai gan j&#x101;b&#x16B;t tik skaistu, jauku, dzejisku cilv&#x113;ku m&#x12B;lai!</p><p>� Ah! T&#x101;du laimi gr&#x16B;ti pat iedom&#x101;ties!</p><p>� T&#x101;dos &#x13C;aud&#x12B;s ar&#x12B; es b&#x16B;tu vesela, priec&#x12B;ga, apmierin&#x101;ta, var&#x113;tu ne tikai staig&#x101;t, bet pat dejot, elpot ar pilnu kr&#x16B;ti, ar vienu v&#x101;rdu sakot � dz&#x12B;vot! Vai nav tiesa, Terez&#x12B;t?</p><p>� O!</p><p>� Cik gan nevienl&#x12B;dz&#x12B;gi starp &#x13C;aud&#x12B;m sadal&#x12B;ta laime! � v&#x113;lreiz nop&#x16B;t&#x101;s pane Em&#x12B;lija, un dro�i vien p&#x101;r vi&#x146;as v&#x101;jajiem, k&#x101; lilijas zieds b&#x101;lajiem vaigiem nobira asari&#x146;a, jo t&#x101;l&#x101;k atkal ierun&#x101;j&#x101;s Tereze:</p><p>� M&#x12B;&#x13C;&#x101;, d&#x101;rg&#x101;, tikai neuztraucieties, neraudiet, ka atkal neuzbr&#x16B;k... Mana vism&#x12B;|&#x101;, l&#x16B;dzu, sa&#x146;emieties un pietaupiet nervus ... nomierinieties!... Varb&#x16B;t lab&#x101;k palas&#x12B;t par pasauli? ...</p><p>T&#x101;tad �ovakar pane Em&#x12B;lija un vi&#x146;as draudzene bija pametu�as pasaules ce&#x13C;ojumu aprakstus un piev&#x113;rsu�&#x101;s pag&#x101;ju�ajiem laikiem, gremd&#x113;dam&#x101;s k&#x101;das slavenas septi&#x146;padsmit&#x101; gadsimta fran�u galma d&#x101;mas memu&#x101;ru las&#x12B;�an&#x101;.</p><p>Just&#x12B;ne ieg&#x101;ja tum�aj&#x101; &#x113;damistab&#x101;, t&#x101;s diben&#x101; pa otr&#x101;m l&#x12B;dz galam atv&#x113;rt&#x101;m durv&#x12B;m bija redzams m&#x101;jast&#x113;va kabinets, ko spo�i apgaismoja liel&#x101;, uz rakst&#x101;mgalda novietot&#x101; lampa. Pie rakst&#x101;mgalda s&#x113;d&#x113;ja Benedikts Kor�inskis un rakst&#x12B;ja atv&#x113;rtaj&#x101; r&#x113;&#x137;inu gr&#x101;mat&#x101; garas ciparu un ierakstu kolonas. Lampas gaism&#x101; vi&#x146;a lielais, druknais augums ar garaj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m, iedegu�o seju un kuplajiem, izsp&#x16B;ru�ajiem matiem izskat&#x12B;j&#x101;s v&#x113;l smagn&#x113;j&#x101;ks un dr&#x16B;m&#x101;ks. S&#x101;j&#x101; cilv&#x113;k&#x101;, kas pusnakts stund&#x101; vientu&#x13C;i str&#x101;d&#x101;ja lielaj&#x101;, vecaj&#x101; m&#x101;j&#x101;, bija kas skumj� un nepiel&#x16B;dzams. Lik&#x101;s � vi&#x146;� t&#x101; iedzi&#x13C;in&#x101;jies sav&#x101; darb&#x101;, ka neviena cita doma, nek&#x101;das r&#x16B;pes, kam nav tie�a sakara ar ierakstiem un cipariem, ko vi&#x146;a spalva velk uz pap&#x12B;ra, to nesp&#x113;j aizkustin&#x101;t. Un tom&#x113;r, izdzirdis tum�aj&#x101; blakus istab&#x101; so&#x13C;u troksni, vi&#x146;� a�i pac&#x113;la galvu no r&#x113;&#x137;inu gr&#x101;matas.</p><p>� Vitolds? � vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>Just&#x12B;ne nost&#x101;j&#x101;s uz apgaismot&#x101; kabineta sliek�&#x146;a.</p><p>� A, tu t&#x101; esi! � un bals&#x12B; var&#x113;ja just vil�anos un reiz&#x113; mostamies v&#x113;l liel&#x101;kas ba�as.</p><p>Vi&#x146;� p&#x101;rvilka ar roku p&#x101;r noguru�ajiem acu plakstiem.</p><p>� Vai gad&#x12B;jum&#x101; nezini, kur ... Vitolds?</p><p>Just&#x12B;ne past&#x101;st&#x12B;ja, ka tikko redz&#x113;jusi vi&#x146;u uz Nemu-nas kop&#x101; ar zvejniekiem &#x137;eram tauri&#x146;us.</p><p>. � &#x100;! � vi&#x146;� &#x12B;si novilka un atkal noliec&#x101;s p&#x101;r r&#x113;&#x137;inu gr&#x101;matu.</p><p>Just&#x12B;ne pieg&#x101;ja pie vi&#x146;a.</p><p>- � Ar labu nakti, t&#x113;voc, � vi&#x146;a klusi sac&#x12B;ja un ilg&#x101;k, sirsn&#x12B;g&#x101;k nek&#x101; parasti nosk&#x16B;pst&#x12B;ja tam roku.</p><p>Just&#x12B;nei ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101; v&#x101;rdi: �Pans Benedikts neap-raud&#x101;j&#x101;s un ar&#x12B; neteica nek&#x101;, tikai, pieg&#x101;jis pie loga un nakts tums&#x101; skat&#x12B;damies, vair&#x101;kas reizes nosauca nelai&#x137;a v&#x101;rdu t&#x101;d&#x101; bals&#x12B; k&#x101; cilv&#x113;ks mir�anas br&#x12B;d&#x12B;!�</p><p>Sk&#x16B;pst&#x12B;dama roku, vi&#x146;a pal&#x16B;koj&#x101;s tam sej&#x101;. Ak dievs, cik daudz krunku, cik daudz �aj&#x101; sej&#x101; krunci&#x146;u! Uz pieres, uz vaigiem, ap br&#x16B;naj&#x101;m, gr&#x16B;tsird&#x12B;gaj&#x101;m ac&#x12B;m t&#x101;s veidoja lielas, dzi&#x13C;as rievas un smalkas sv&#x12B;tri&#x146;as, kas izstaroj&#x101;s uz vis&#x101;m pus&#x113;m. Kur&#x101; no �&#x12B;m riev&#x101;m sl&#x113;p&#x101;s vi&#x146;a br&#x101;&#x13C;a kaps? Kur&#x101;s dus apraktas vi&#x146;a jaun&#x12B;bas ilgas un cer&#x12B;bas? Kuras no t&#x101;m izgrauzu�i garie, gr&#x16B;tie divdesmit gadi, kas smagi k&#x101; svina l&#x101;ses kap&#x101;ju�i vi&#x146;a galvu?</p><p>Ar labu nakti, ar labu nakti! � vi&#x146;� izklaid&#x12B;gi atbild&#x113;ja un pied&#x16B;r&#x101;s ar asaj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m vi&#x146;ai pie pieres.</p><p>_ T&#x113;vocis Just&#x12B;nei nek&#x101; nejaut&#x101;ja. Vi&#x146;� nekad neizjau-t&#x101;ja m&#x101;jiniekus par vi&#x146;iem pa�iem. M&#x16B;�&#x12B;gi aiz&#x146;emts, dom&#x101;s nogrimis, vi&#x146;� �&#x137;ita pret visu, kam nebija tie�a sakara ar saimniec&#x12B;bu, izturamies vienaldz&#x12B;gi, un t&#x101; tas laikam ar&#x12B; bija. Tom&#x113;r, kad Just&#x12B;ne bija aizg&#x101;jusi, vi&#x146;� atkal pac&#x113;la galvu, nometa spalvu un strauji nobrauc&#x12B;ja &#x16B;su galus. Vi&#x146;&#x101; uzvirda �&#x113;lums, niknums, nemiers.</p><p>� Ar zvejniekiem pa Nemunu brauk&#x101; ... mu&#x13C;&#x137;is! � vi&#x146;� nikni, diezgan ska&#x13C;i nor&#x16B;ca. � Nekad vi&#x146;a nav m&#x101;j&#x101;s ... nekad nav pie manis ... nekad k&#x101; sen&#x101;k... &#x13C;auns puika ... bez sirds ... patm&#x12B;lis!</p><p>Ieliecis &#x16B;su galus mut&#x113;, vi&#x146;� ar stingu skatienu v&#x113;r&#x101;s telp&#x101; un dusm&#x12B;g&#x101; bals&#x12B; vair&#x101;kas reizes klusu at-atk&#x101;rtoja:</p><p>� Kas ar vi&#x146;u noticis? Kas... kas... kas gan ar vi&#x146;u noticis?</p><p>Un neizteicam&#x101;s skumj&#x101;s vi&#x146;a piere savilk&#x101;s grumb&#x101;s un sting&#x101;s acis k&#x13C;uva valgas.</p><p>Uzk&#x101;pusi pa k&#x101;pn&#x113;m m&#x101;jas aug�&#x113;j&#x101; st&#x101;v&#x101;, Just&#x12B;ne klusu pav&#x113;ra t&#x113;va istab&#x101;s durvis. No tumsas pret&#x12B; skano�&#x101;, gari stiept&#x101;, sp&#x113;c&#x12B;g&#x101; kr&#x101;k�ana liecin&#x101;ja, ka pans O�e&#x13C;skis atdusas dzi&#x13C;&#x101; un mier&#x12B;g&#x101; mieg&#x101;.</p><p>Tad vi&#x146;a atv&#x113;ra pret&#x113;j&#x101;s durvis un ieg&#x101;ja sav&#x101; un Martas istab&#x101;, ko apgaismoja maza lampi&#x146;a.</p><p>� Ah&#x101;, tad nu beidzot atgriezies! Ap pusnakti p&#x101;rn&#x101;k no pastaigas. Apsveicu, bet neapskau�u! Man lab&#x101;k pat&#x12B;k gul&#x113;t gult&#x101;. Vecums un jaun&#x12B;ba! M&#x16B;�&#x12B;g&#x101; paties&#x12B;bai</p><p>Ar t&#x101;diem v&#x101;rdiem no diezgan pla�&#x101;s istabas kakta ieg&#x101;ju�o Just&#x12B;ni apsveica zema un mazliet piesmaku�i balss. Istabas gal&#x101; atrad&#x101;s gulta, taj&#x101;, ietinusies vat&#x113;t&#x101; seg&#x101; un izstiepusies vis&#x101; garum&#x101;, pav&#x113;rsusi seju pret griestiem, gul&#x113;ja Marta. Puskr&#x113;sl&#x101; vi&#x146;as nekust&#x12B;gais &#x137;ermenis atg&#x101;din&#x101;ja iev&#x12B;st&#x12B;tu m&#x16B;miju. Uz balt&#x101; spilvena v&#x12B;d&#x113;ja dzeltena seja un acis k&#x101; melnas, sp&#x12B;do�as z&#x12B;l&#x12B;tes.</p><p>Just&#x12B;ne klus&#x113;dama pieg&#x101;ja pie kumodes, virs kuras pie sienas nagl&#x101; kar&#x101;j&#x101;s spogul&#x12B;tis, un s&#x101;ka l&#x113;n&#x101;m iz&#x123;&#x113;rbties un p&#x12B;t matus.</p><p>Bet Marta neatlaid&#x101;s:</p><p>� No kurienes tad v&#x113;j� tevi atp&#x16B;tis? Pat za&#x13C;umu slotu nav atnesusi! Redz&#x113;ju jau �odien, redz&#x113;ju, k&#x101; saposies musl&#x12B;na kleit&#x101;, k&#x101; veselu pusstundu groz&#x12B;jies spogu&#x13C;a priek�&#x101;, matus k&#x101;rtodama. Dom&#x101;ju, ka gaidi ierodamies bag&#x101;to l&#x12B;gavaini. Eku, balts krauklis atradies, goda v&#x101;rds! Grib nabaga meiteni, ne visai smalki skolotu, ne sevi�&#x137;i dai&#x13C;u no vaiga, tie�i no radinieku ligzdas &#x146;emt sev par sievu, par augstu pani padar&#x12B;t! �Nu, nu!� nodom&#x101;ju. �K&#x101;ds tur br&#x12B;nums, ka pati vairs nezina, k&#x101; vi&#x146;am izpatikt, k&#x101; sevi uzpost!� Bet �&#x12B; &#x146;emas un aiziet, uz veselu c&#x113;lienu paz&#x16B;d. Kur tu biji palikusi? Vai atkal tur?... Nu k&#x101;p&#x113;c t&#x101;? M&#x16B;�&#x12B;g&#x101; mu&#x13C;&#x137;&#x12B;ba! Bet ja Ru�ics b&#x16B;tu atbraucis, ko? Diviem kungiem kalpot nevar ... vai nu hercogam ... varb&#x16B;t ar&#x12B; nav nek&#x101;ds hercogs, ta�u, sal&#x12B;dzinot ar tevi, � vair&#x101;k nek&#x101; hercogs... karalis, � vai ari zemniekam. Dz&#x12B;dam&#x101;s p&#x113;c zemnieka slot&#x101;m, vari pazaud&#x113;t karali un tad raud&#x101;si un k&#x13C;&#x16B;si hol&#x113;rai l&#x12B;dz&#x12B;ga k&#x101; es vai ar&#x12B; k&#x101; d&#x16B;ja m&#x16B;�&#x12B;gi snai-cTsi kaklu p&#x113;c cukura k&#x101; Tereze! M&#x16B;�&#x12B;gie joki, goda v&#x101;rds! Ha, ha, ha, h&#x101;! Uf, es vairs nevaru!...</p><p>Marta nosm&#x113;j&#x101;s, izk&#x101;s&#x113;j&#x101;s un turpin&#x101;ja atkal run&#x101;�anu. Bet, nel&#x16B;kojoties uz vi&#x146;as parasto straujumu un mundrumu, t&#x101;s valod&#x101; bija jau�ams neparasts satraukums. Br&#x12B;�iem vi&#x146;as k&#x101;jas zem segas sakust&#x113;j&#x101;s un acis puskr&#x113;sl&#x101; v&#x113;l vair&#x101;k sp&#x12B;gu&#x13C;oja.</p><p>� Nu, un kas tur dzirdams? ... Ko? Ko tu tur dari? Par ko run&#x101;? Vai tu maz proti ar vi&#x146;iem sarun&#x101;ties? Vi&#x146;i ta�u neko nav dzird&#x113;ju�i ne par Fran�u romanc&#x113;m, ne son&#x101;t&#x113;m, ne ar&#x12B; noktirn&#x113;m, bet lieto t&#x101;dus smiekl&#x12B;gus v&#x101;rdus ... vis&#x101;di&#x146;. tagadi&#x146;, m&#x16B;�dien ... atceros, atceros! K&#x101;dreiz biju t&#x101; pieradusi pie vi&#x146;u runas veida, ka pati br&#x12B;�iem sac&#x12B;ju: m&#x16B;�dien, tagadi&#x146;, un p&#x113;c tam aiz kauna kodu vai pirkstos. Bet ko nu tur! Dro�i vien raujies vai �okur&#x101;, grib&#x113;dama zin&#x101;t, bija vai nebija �odien atbraucis kara|d&#x113;ls. Vari b&#x16B;t mier&#x12B;ga, neatbrauca. Tikai Kirlova t&#x16B;l&#x12B;t ierad&#x101;s, tikl&#x12B;dz tu biji aizg&#x101;jusi. Em&#x12B;le uzlaida man kakl&#x101;, lai es pie&#x146;emu, jo pati gaid&#x12B;ja-migr&#x113;nas l&#x113;kmi, pat �&#x101;v&#x101;ties jau s&#x101;ka ... Paties&#x12B;bu sakot, ne jau tik daudz aiz bail&#x113;m no migr&#x113;nas, cik aiz laiskuma negrib&#x113;ja Kirlovu pie&#x146;emt. Tereze izp&#x13C;&#x101;p&#x101;ja, ka �odien las&#x12B;ju�as k&#x101;du &#x13C;oti interesantu gr&#x101;matu. M&#x16B;�&#x12B;g&#x101; mu&#x13C;&#x137;&#x12B;ba! Gandr&#x12B;z stundas divas nos&#x113;d&#x113;ju ar Kirlovu, jutos k&#x101; uz adat&#x101;m, �odien ta�u cepu maiz&#x12B;tes. Ar pa�u pirmo v&#x101;rdu s&#x101;ka par tevi run&#x101;t: kur tu esot? Ko darot? K&#x101;da tagad izskatoties? Vai esot atguvusi jautr&#x12B;bu? ... Tad uzman&#x12B;gi novirz&#x12B;ja valodu uz Zigmuntu un paklus&#x101;m man apjaut&#x101;j&#x101;s � vai neesi vi&#x146;&#x101; v&#x113;l mazdrusci&#x146; iem&#x12B;l&#x113;jusies? Un beidzot s&#x101;ka run&#x101;t par savu br&#x101;l&#x113;nu � k&#x101;di vi&#x146;am v&#x113;l atliku�ies &#x12B;pa�umi, k&#x101;da mant&#x12B;ba saglab&#x101;jusies, cik vi&#x146;� labsird&#x12B;gs, cik nelaim&#x12B;gs! Iepras&#x12B;jos � k&#x101;d&#x113;&#x13C; vi&#x146;� tik nelaim&#x12B;gs? �L&#x16B;k,� saka, �no�&#x113;lo, ka iz�&#x137;iedis savu jaun&#x12B;bu, vesel&#x12B;bu un tik daudz mantas un turkl&#x101;t ...� � nu, te vi&#x146;a man pateica kaut ko t&#x101;du, ko es pat nesapratu... �Vi&#x146;a visliel&#x101;k&#x101; nelaime,� ies&#x101;ka Kirlova un nosarka, k&#x101; jau vi&#x146;a arvien sarkst, un iekoda sev m&#x113;l&#x113;. Es iedegos zi&#x146;k&#x101;r&#x113;. S&#x101;ku iztauj&#x101;t: kas t&#x101; t&#x101;da par nelaimi? Nod&#x16B;rusi acis, vi&#x146;a pavisam klusu nomurmin&#x101;ja: �Morfijs!� Un neko vair&#x101;k par to man neizdev&#x101;s izdibin&#x101;t. Teica tikai v&#x113;l, ka &#x13C;oti grib&#x113;tu, lai vi&#x146;� apprec&#x113;tos un paliktu uz dz&#x12B;vi V&#x113;rsien&#x113;, jo vien&#x12B;gi t&#x101; vi&#x146;� var&#x113;tu no vis&#x101;m sav&#x101;m vain&#x101;m atvese&#x13C;oties. Vajagot, lai vi&#x146;� dab&#x16B;tu sev par sievu labu, sapr&#x101;t&#x12B;gu, nopietnu meiteni, t&#x101;du, kas vi&#x146;am &#x13C;oti pa pr&#x101;tam. T&#x101; b&#x16B;tu ar vi&#x146;u laim&#x12B;ga, jo vi&#x146;� esot labs, gudrs, augstsird&#x12B;gs. Un tik vien esot vi&#x146;a nelaime, ka, b&#x16B;dams bag&#x101;ts, jaun&#x12B;b&#x101; visu ko sev par daudz at&#x13C;&#x101;vies. Vi&#x146;� pats to jau sapratis un nol&#x113;mis prec&#x113;ties... Vai dzirdi, Justinka? Vi&#x146;� jau nol&#x113;mis, bet Kirlova, man �&#x137;iet, t&#x101;p&#x113;c vien �odien bija �urp braukusi, lai izdibin&#x101;tu, ko tu par to dom&#x101; un k&#x101; iz�&#x137;irsies... Par saved&#x113;ju p&#x101;rv&#x113;rtusies, bet nek&#x101; d&#x12B;vaina tur nav: vi&#x146;a grib savu br&#x101;l&#x113;nu pasarg&#x101;t no dejot&#x101;j&#x101;m, izput&#x113;�anas un v&#x113;l no kaut k&#x101;da tur morfija, bet vi&#x146;� savuk&#x101;rt tai ir pateic&#x12B;gs un k&#x101;du mazumi&#x146;u upur&#x113;... Redz, cik daudz es tev past&#x101;st&#x12B;ju! Nu, vai esmu tev slikta draudzene? Tagad vari mier&#x12B;gi likties gul&#x113;t un sap&#x146;ot par bag&#x101;t&#x12B;bu. Nevaru tikai saprast, -goda v&#x101;rds, k&#x101;p&#x113;c netup&#x113;ji �odien m&#x101;j&#x101;s un negaid&#x12B;ji savu princi? T&#x113;ti&#x146;� visu dienu viens pats sp&#x113;l&#x113;ja, bet pievakar&#x113; grib&#x113;ja, lai vi&#x146;a sp&#x113;li pavada uz klavier&#x113;m... Iem&#x101;c&#x12B;jies k&#x101;du jaunu noktirni vai k&#x101;du tur ne�petni un grib&#x113;ja ar&#x12B; tevi iem&#x101;c&#x12B;t... Mekl&#x113;ja meiti&#x146;u pa visu m&#x101;ju, bet meiti&#x146;a k&#x101; &#x16B;den&#x12B; iekritusi. Kur tu biji pazudusi? Laikam gan viena pati k&#x101; sap&#x146;u t&#x113;ls neklai&#x146;oji pa laukiem un me�iem! Kam&#x113;r neesi v&#x113;l princi dab&#x16B;jusi piln&#x12B;gi sav&#x101;s rok&#x101;s, b&#x16B;si samekl&#x113;jusi k&#x101;du gani&#x146;u. Nu saki ta�u k&#x101;du v&#x101;rdi&#x146;u! Vai m&#x113;ma palikusi? Es vi&#x146;ai st&#x101;stu un st&#x101;stu vis&#x101;das jaunas zi&#x146;as, kas to var&#x113;tu interes&#x113;t, izkl&#x101;stu, no run&#x101;�anas pat balss aizsmakusi, bet vi&#x146;a nek&#x101; man negrib past&#x101;st&#x12B;t... nosl&#x113;pumaina, iedom&#x12B;ga... nel&#x101;ga meitene... goda v&#x101;rds, nel&#x101;ga! Uf!</p><p>Nebija.gr&#x16B;ti saprast, ka vi&#x146;a &#x13C;oti v&#x113;l&#x113;j&#x101;s, lai t&#x101;, kam tik gari un pla�i visu bija izst&#x101;st&#x12B;jusi, atmaks&#x101;tu ar t&#x101;du pa�u va&#x13C;sird&#x12B;bu un savuk&#x101;rt atkl&#x101;tu, ar ko tik neatvair&#x101;mi, dedz&#x12B;gi aizr&#x101;vusies. Vi&#x146;a pustums&#x101; kv&#x113;li sp&#x12B;gu&#x13C;ojo�&#x101;m ac&#x12B;m nemier&#x12B;gi, gandr&#x12B;z strauji cil&#x101;ja no segas atbr&#x12B;vot&#x101;s rokas. P&#x113;d&#x113;jos v&#x101;rdus sakot, bals&#x12B; tai ieskan&#x113;j&#x101;s &#x12B;gnums pret draudzeni.</p><p>� Nosl&#x113;pumaina, iedom&#x12B;ga, nel&#x101;ga! � vi&#x146;a v&#x113;lreiz atk&#x101;rtoja. Tad noklepoj&#x101;s, apklusa un, acis pret griestiem pac&#x113;lusi, palika atkal nekust&#x12B;gi gu&#x13C;am.</p><p>Just&#x12B;ne ar sap&#x12B;t&#x101;m, pakaus&#x12B; saritin&#x101;t&#x101;m matu p&#x12B;n&#x113;m, balt&#x101;, va&#x13C;&#x12B;g&#x101; naktst&#x113;rp&#x101;, bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m pieg&#x101;ja pie vi&#x146;as gultas un nomet&#x101;s ce&#x13C;os. Sa&#x146;emdama Martas liel&#x101;s, kaulain&#x101;s rokas sav&#x101;s plaukst&#x101;s, Just&#x12B;ne klusu jaut&#x101;ja:</p><p>� Tant, k&#x101;p&#x113;c tu negrib&#x113;ji k&#x13C;&#x16B;t par vi&#x146;a sievu?</p><p>� � Kas? Ko? � nodreb&#x113;ja Marta un pagriez&#x101;s pret jaut&#x101;t&#x101;ju ar visu savu kaulaino augumu.</p><p>� Ko? K&#x101;p&#x113;c es... vi&#x146;a sieva ... � ska&#x13C;&#x101;, mazliet svelpjo�&#x101; �ukst&#x101; iejaut&#x101;j&#x101;s Marta. � Vi&#x146;a? ... Kura tad ... Vai tu tie�&#x101;m ar vi&#x146;u redzies ... paz&#x12B;sti? Vai vi&#x146;� pats tev teica ... run&#x101;ja par mani... piemin&#x113;ja? ... Patie�&#x101;m piemin&#x113;ja?</p><p>� Piemin&#x113;ja, teica, daudz p&#x101;rcietis, ar&#x12B; tagad v&#x113;l nav k&#x13C;uvis t&#x101;ds k&#x101; citi...</p><p>� P&#x101;rcietis! Bet vai es neesmu p&#x101;rcietusi? V&#x113;l tagad nav t&#x101;ds k&#x101; citi?... Bet vai es esmu t&#x101;da pati? M&#x16B;�&#x12B;g&#x101;s ilgas ... M&#x16B;-�&#x12B;-g&#x101;s il-gas!...</p><p>Gar&#x101;, smag&#x101; nop&#x16B;t&#x101; pac&#x113;l&#x101;s vi&#x146;as plat&#x101;s kr&#x16B;tis, t&#x101; izklaus&#x12B;j&#x101;s p&#x113;c s&#x101;p&#x12B;ga vaida.</p><p>� K&#x101;p&#x113;c? J&#x101;, k&#x101;p&#x113;c? K&#x101;p&#x113;c? � vi&#x146;as rokas v&#x113;l cie�&#x101;k sav&#x101;s plaukst&#x101;s saspiezdama, gandr&#x12B;z drud�ain&#x101; steig&#x101; jaut&#x101;ja Just&#x12B;ne.</p><p>Martas kv&#x113;lojo�ais skatiens urb&#x101;s Just&#x12B;nei ac&#x12B;s, it k&#x101; grib&#x113;dams iespiesties l&#x12B;dz pa�&#x101;m smadzen&#x113;m, l&#x12B;dz visapsl&#x113;pt&#x101;kaj&#x101;m dom&#x101;m.</p><p>� Vai vi&#x146;� neteica, k&#x101;p&#x113;c? Visu izst&#x101;st&#x12B;ja, tikai iemeslu neteica? Ko?</p><p>� N&#x113;, neteica!</p><p>Marta ilgi klus&#x113;ja, tad mier&#x12B;g&#x101;k nek&#x101; iepriek�, acis no ce&#x13C;os tupo�&#x101;s meitenes nov&#x113;rsusi, s&#x101;ka run&#x101;t:</p><p>� Un tu gribi zin&#x101;t? Gribi? Aiz zi&#x146;k&#x101;r&#x12B;bas? Protams, interesanti zin&#x101;t, k&#x101;p&#x113;c meitene kaut vai t&#x101;dam piel&#x16B;dz&#x113;jam iedod kurv&#x12B;ti. Tu dro�i vien dom&#x101;, ka dab&#x16B;si dzird&#x113;t kaut ko interesantu? K&#x101;du &#x12B;patnu notikumu... spaidus ... aizliegumu .. .* d&#x113;ku ... nelaimi! T&#x101; tu dom&#x101;. Nek&#x101; sevi�&#x137;a, romantiska, k&#x101; te&#x101;tr&#x12B; nosp&#x113;l&#x113;ta, nebija. Tas bija pavisam vienk&#x101;r�i, prozaiski, t&#x101;, k&#x101; visur notiek. T&#x101; pati m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; mu&#x13C;&#x137;&#x12B;ba vien bija ... manis pa�as mu&#x13C;&#x137;&#x12B;ba ... redzi, cik prozaiski...</p><p>Marta iesm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Iemesli... � vi&#x146;a atk&#x101;rtoja, � iemesli ... iemesli... To bija divi: pirmais, princese baid&#x12B;j&#x101;s no &#x13C;au�u apsmiekla; otrais, baid&#x12B;j&#x101;s ar&#x12B; no smag&#x101; darba. L&#x16B;k, tas ir viss. Liegt man neviens neliedza, jo nevienam nebija ties&#x12B;bas to dar&#x12B;t. Biju b&#x101;rene un vair&#x101;k nek&#x101; divdesmit gadus veca. Izsm&#x113;ja, zoboj&#x101;s, &#x146;irdza gan!</p><p>Kam&#x113;r pasaul&#x113; viss v&#x101;r&#x12B;j&#x101;s k&#x101; katl&#x101; un cilv&#x113;ki staig&#x101;ja apk&#x101;rt ar saj&#x16B;sm&#x101; kaisto�&#x101;m galv&#x101;m, tikm&#x113;r par vienl&#x12B;dz&#x12B;bu vien tik runas bija; apkamp&#x101;s, spieda viens otru pie kr&#x16B;t&#x12B;m, br&#x101;&#x13C;oj&#x101;s, pans vizin&#x101;ja zemnieku sav&#x101; kariet&#x113; un laipni l&#x16B;dz&#x101;s: �Nu, m&#x12B;li ta�u mani mazliet un sauc mani v&#x101;rd&#x101;, Vasil&#x12B;t!� � vai k&#x101; nu tur � �Jur&#x12B;t� vai �Anzelmi&#x146;�. Bet, kad liesmas noplaka, virs kr&#x101;smat&#x101;m atkal par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s kalni un ielejas, glu�i t&#x101;pat k&#x101; sen&#x101;k... kalni un ielejas! �Bet tu, Vasil&#x12B;t vai Anzelmi&#x146; no ielejas, neiedro�inies k&#x101;pt kaln&#x101;! Un tu, princes&#x12B;t, ja tu no kalna nok&#x101;psi ielej&#x101;, m&#x113;s tevi ne sit&#x12B;sim, ne vaj&#x101;sim, jo esam diezgan gudri un diezgan smalkj&#x16B;t&#x12B;gi, bet izsmiesim tevi, izsmiesim tevi t&#x101;, ka d&#x16B;r&#x113;ji mums iemet&#x12B;sies s&#x101;nos!� L&#x16B;k, k&#x101; tas bija! Ne aizliedza, ne vaj&#x101;ja, bet tikai izsm&#x113;ja. �Redz, k&#x101;du br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gu l&#x12B;gavaini M&#x101;rti&#x146;&#x101; sev atradusi!� Izsm&#x113;ja Da�ecki, &#x146;irdza �is pats v&#x113;jagr&#x101;bslis Kirlo, smaid&#x12B;ja pat pane And�ejova, iedom&#x101;dam&#x101;s, ka es var&#x113;tu iziet pie t&#x101;da cilv&#x113;ka, kas pats ar sav&#x101;m rok&#x101;m ar zemi. Bet �is nerrs Kirlo smiedamies g&#x101;z&#x101;s vai no k&#x101;j&#x101;m: �Kas nu tas � art! Art ir diezgan skaisti, pat po&#x113;tiski, bet vi&#x146;� pats ved m&#x113;slus uz t&#x12B;ruma un dro�i vien smird k&#x101; sesks!� Un, kas vien padzird&#x113;ja par �o l&#x12B;gavaini, loc&#x12B;j&#x101;s vienos smieklos. Bet es � zini? Es svilu k&#x101; ugun&#x12B;s aiz kauna.</p><p>Nakt&#x12B;s es raud&#x101;ju, ilgodam&#x101;s p&#x113;c vi&#x146;a, un izt&#x113;lojos, cik laim&#x12B;ga b&#x16B;tu pie t&#x101; � k&#x101; zivs &#x16B;den&#x12B;; bet pa dienu radinieku un pazi&#x146;u priek�&#x101;, goda v&#x101;rds, atteicos no vi&#x146;a k&#x101; P&#x113;teris no Kristus un.... zini � m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; neliet&#x12B;ba! � pati par t&#x101;du l&#x12B;gavaini sm&#x113;jos v&#x113;l vair&#x101;k nek&#x101; vi&#x146;i. Reiz&#x113;m man asaras lija straum&#x113;m p&#x101;r vaigiem, bet vi&#x146;i dom&#x101;ja, ka tas no smiekliem ... Vien&#x12B;gi Benedikts mani neizsm&#x113;ja, bet vai nu vi&#x146;am toreiz bija laika smiekliem, un varb&#x16B;t vi&#x146;� nesp&#x113;ja ar&#x12B; tik &#x101;tri k&#x101; cfti aizmirst, ka izsmejam&#x101; br&#x101;lis kop&#x101; ar pa�a br&#x101;li guld&#x12B;ti vien&#x101; kap&#x101;. Bet vi&#x146;� jaut&#x101;jumam pieg&#x101;ja no citas puses. Br&#x12B;din&#x101;ja: �B&#x16B;s smagi j&#x101;str&#x101;d&#x101;. Pa�ai vajadz&#x113;s rav&#x113;t, p|aut, govis slaukt, gatavot &#x113;dienu, mazg&#x101;t...� Veselu lit&#x101;niju noskait&#x12B;ja, kas viss man b&#x16B;s j&#x101;dara. �Tu neiztur&#x113;si, pazaud&#x113;si savu vesel&#x12B;bu, aprep&#x113;si, p&#x101;rv&#x113;rt&#x12B;sies par zemnieci!� Tas mani baid&#x12B;ja v&#x113;l vair&#x101;k nek&#x101; &#x146;irg&#x101;�an&#x101;s un izsmiekls. Nu tie�&#x101;m, k&#x101; tad, princese b&#x16B;dama, rav&#x113;�u, p|au�u, slauk�u govis, mazg&#x101;�u ve&#x13C;u? ... P&#x101;rmoc&#x12B;�os, nudien p&#x101;rmoc&#x12B;�os, neiztur&#x113;�u pie �&#x101; zemnieka! Kur ganes biju radusies t&#x101;da princes&#x12B;te? Velns vi&#x146;u zin! Biju plika k&#x101; bazn&#x12B;cas �urka, staig&#x101;ju caur&#x101;s tupel&#x12B;t&#x113;s; bija kaut k&#x101;da izgl&#x12B;t&#x12B;ba, ta�u visum&#x101; nek&#x101; sevi�&#x137;a, bet str&#x101;d&#x101;ju Kor�in&#x101; jau no pa�as b&#x113;rn&#x12B;bas un k&#x101; v&#x113;l, visu namu, saimniec&#x12B;bu un sak&#x146;u d&#x101;rzus p&#x101;rzin&#x101;ju, turkl&#x101;t v&#x113;l �uvu sev un citiem dr&#x113;bes, sev tikai to, ko radi atmeta. Bet biju c&#x113;lusies no mui�nieku &#x123;imenes, maniem radiniekiem bija &#x12B;pa�umi... T&#x101;tad esmu princese... Nu un patiesi izbijos no darba, kas man tur bija paredzams ... �Ko lai dara,� dom&#x101;ju, �pa-b&#x113;d&#x101;sies, pas&#x16B;kst&#x12B;sies, gan jau aizmirs&#x12B;s!� Bet Da�ecka purpul&#x113;ja: �Gan jau tev gad&#x12B;sies k&#x101;ds cits, piem&#x113;rot&#x101;ks, es pati tevi izprecin&#x101;�u!� Nesagaid&#x12B;ju, neizprecin&#x101;ja, jo dr&#x12B;z pien&#x101;ca laiks pa�ai savas meitas precin&#x101;t, bet, vai es aizmirsu vai samierin&#x101;jos, tas vien&#x12B;gi man pa�ai un panam dievam zin&#x101;ms. Pietiek jau ar to vien, ka neizg&#x101;ju pie zemnieka, ka nep|&#x101;vu, nerav&#x113;ju un govis neslaucu ... bet par &#x113;diena gatavo�anu, ve&#x13C;as mazg&#x101;�anu, j&#x101;saka, gad&#x12B;j&#x101;s, gad&#x12B;j&#x101;s gan ... Kor�ina no lielas karalistes p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s maz&#x101;, un tur izn&#x101;ca ne vienu reizi vien darb&#x101; sastr&#x101;d&#x101;t rokas tulzn&#x101;s... Bet neesmu ne p&#x13C;&#x101;vusi, ne rav&#x113;jusi ... un tas daudz ko noz&#x12B;m&#x113; ... T&#x101;lab jau vien ir v&#x113;rts no daudz k&#x101; atteikties... Lai tikai neb&#x16B;tu ne j&#x101;p&#x13C;auj, ne j&#x101;rav&#x113;. T&#x101;da dz&#x12B;ve ir ko v&#x113;rts ... ar to par visu ir atl&#x12B;dzin&#x101;ts: gan par m&#x12B;lu, gan pa�as pajumti, gan b&#x113;rniem, kas ar saviem gl&#x101;stiem varb&#x16B;t saldin&#x101;tu dz&#x12B;vi, gan par to, ka cilv&#x113;ks t&#x101;p&#x113;c priek�laikus novecojis, k|uvis l&#x12B;dz&#x12B;gs hol&#x113;rai, par visu ir atl&#x12B;dzin&#x101;ts... par visu esmu sa&#x146;&#x113;musi atl&#x12B;dz&#x12B;bu, jo es ne p&#x13C;auju, ne rav&#x113;ju, ne ar&#x12B; p&#x101;rv&#x113;r�os par zemnieci... T&#x101;p&#x113;c esmu apmierin&#x101;ta, &#x13C;oti apmierin&#x101;ta, . visu savu m&#x16B;�u esmu nodz&#x12B;vojusi apmierin&#x101;jum&#x101; .. .Turkl&#x101;t v&#x113;l slava un gods, ka izgl&#x101;bos no kauna un pazemojuma ... slava un gods ... m&#x16B;�&#x12B;gs gods ... nebeidzams gods!</p><p>� Tanti&#x146;! Tanti&#x146;! Nabaga, nabaga tanti&#x146;a! � �ukst&#x113;ja Just&#x12B;ne, spiezdama sav&#x101;s plaukst&#x101;s iekaisu�as, strauji elsojo�&#x101;s AAartas roku.</p><p>Bet vi&#x146;a, pagriezusi pret Just&#x12B;ni savu dzelteno seju ar ugun&#x12B;gi sarkaniem plankumiem vaigu galos, satraukta svelpjo�i klusu jaut&#x101;ja: � Bet k&#x101; vi&#x146;� tagad j&#x16B;tas? K&#x101;ds vi&#x146;� izskat&#x101;s? Vai tagad piln&#x12B;gi izvese&#x13C;ojies? Vai ar br&#x101;&#x13C;ad&#x113;lu labi satiek?</p><p>Un ilgi, tuvu viena otrai pielieku�&#x101;s, vi&#x146;as sav&#x101; starp&#x101; sa�ukst&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Jaunu m&#x101;ju uzc&#x113;lis? K&#x101; tur iek�pus&#x113;? Vai pr&#x101;va lielistaba, t&#x12B;ra? Un k&#x101;rt&#x12B;ga?</p><p>Un, kad Just&#x12B;ne uz visiem jaut&#x101;jumiem vi&#x146;ai bija atbild&#x113;jusi, jaut&#x101;ja atkal:</p><p>� Vai mani atceras? Ko, vai atceras?</p><p>Reiz&#x113;m abas k&#x13C;uva dom&#x12B;gas un k&#x101;du br&#x12B;di klus&#x113;ja. P&#x113;c tam bija atkal dzirdami jaut&#x101;jo�i �uksti:</p><p>� Vai atminas? Vai bie�i mani piemin?</p><p>Draudz&#x12B;gi, laipni un mier&#x12B;gi ziedo�as jaun&#x12B;bas un sp&#x113;ka piln&#x101; sieviete, nolaidusies ce&#x13C;os pie gultas, atbild&#x113;ja otrai � iedrag&#x101;tai, novecoju�ai, sar&#x16B;gtin&#x101;tai un neieciet&#x12B;gai, � k&#x101; un kad vi&#x146;� par to run&#x101;jis, ko st&#x101;st&#x12B;jis, atcer&#x113;jies.</p><p>Uz Martas iekritu�aj&#x101;m, nov&#x12B;tu�aj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m s&#x101;ka rot&#x101;ties smaids, nomierin&#x101;j&#x101;s satrauktie sejas vaibsti, plaksti&#x146;i nolaid&#x101;s p&#x101;r norimu�aj&#x101;m, klusa miera aizmiglotaj&#x101;m ac&#x12B;m.</p><p>� Atceras! � vi&#x146;a v&#x113;lreiz nedvesa un apklusa.</p><p>Vi&#x146;a nebija aizmigusi, bet klusi un mier&#x12B;gi gul&#x113;ja, tikai kr&#x16B;tis, satraukuma un ilgas run&#x101;�anas piep&#x16B;l&#x113;tas, �&#x12B;kst&#x113;ja un svelpa.</p><p>� Tanti&#x146;! � ieteic&#x101;s Just&#x12B;ne. � Tu esi nopietni, smagi slima. K&#x101;p&#x113;c tu negribi &#x101;rst&#x113;ties?</p><p>Marta pav&#x113;ra plaksti&#x146;us un atkal sav&#x101; parastaj&#x101; &#x12B;dz&#x12B;gaj&#x101; bals&#x12B; nogr&#x113;m&#x101;s:</p><p>� K&#x101;p&#x113;c? K&#x101;d&#x113;&#x13C;? Vai tu nevari man pateikt, k&#x101;p&#x113;c un k&#x101;d&#x113;&#x13C;?</p><p>Bet tad strauji piemetin&#x101;ja:</p><p>� Kas tev to ir teicis? Izgudro tikai! Ar&#x12B; b&#x113;rni izdom&#x101;ju�i, ka es esot slima. Par mani nav vesel&#x101;ka cilv&#x113;ka pasaul&#x113;. Lieciet mani mier&#x101; ar visiem saviem dakteriem. Liecies gul&#x113;t! Ar labu nakti!</p><p>Pateikusi to, vi&#x146;a aizv&#x113;ra acis, un vaibsti tai l&#x113;n&#x101;m atmaiga.</p><p>Just&#x12B;ne piec&#x113;l&#x101;s, br&#x12B;ti&#x146;u v&#x113;l uzl&#x16B;koja mier&#x12B;gi gulo�o sievieti, v&#x113;lreiz noliec&#x101;s, ilgi, liegi nosk&#x16B;pst&#x12B;ja to uz l&#x16B;p&#x101;m. Tad atst&#x101;ja vi&#x146;u vienu, nodz&#x113;sa lampu un, nos&#x113;dusies pie aizv&#x113;rt&#x101; loga, skat&#x12B;j&#x101;s zilganaj&#x101; r&#x12B;tausm&#x101;. K&#x101; apburti sargi akme&#x146;ain&#x101; mier&#x101; sl&#x113;j&#x101;s koki, debesis kl&#x101;ja balto m&#x101;ko&#x146;u vi&#x13C;&#x146;ainais pl&#x12B;vurs, bet uz bl&#x101;vi sudrabain&#x101;s Nemunas �ur un tur noplunk�&#x137;in&#x101;ja k&#x101;da zivs, uzsizdama spogu&#x13C;gludaj&#x101; l&#x12B;men&#x12B; lielus gredzenus vai uz mirkli uz�&#x13C;akst&#x12B;dama pazemas str&#x16B;kli&#x146;as.</p><p>Dr&#x12B;z virs me�a austrumu pus&#x113; par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s ro�aina saulesl&#x113;kta mali&#x146;a, koku zaros ie�alc&#x101;s viegla v&#x113;smi&#x146;a, klusumu salauza gari stiepta, ska&#x146;a gai&#x13C;a dziesma, s&#x101;kum&#x101; kaut kur tuvum&#x101;, p&#x113;c tam arvien t&#x101;l&#x101;k un t&#x101;l&#x101;k un, jo t&#x101;l&#x101;k, jo klus&#x101;k. K&#x101; modri sargi, kas pa gabalu cits ar citu sasaucas, t&#x101; �ie putni visp&#x101;r&#x113;j&#x101; klusum&#x101; cits aiz cita atk&#x101;rtoja austo�ajai dienai velt&#x12B;tus prieka saucienus.</p><p>Just&#x12B;ne, v&#x113;rodama, k&#x101; r&#x12B;tausma pie&#x146;emas pla�um&#x101; un ko�um&#x101;, klaus&#x12B;j&#x101;s gai&#x13C;u dzied&#x101;�an&#x101;, kas pa�laik k&#x101; v&#x101;ja atbalss skan&#x113;ja jau no ciema, s&#x101;kum&#x101; no tuv&#x101;k&#x101;m m&#x101;j&#x101;m, p&#x113;c tam no t&#x101;l&#x101;k&#x101;m un beidzot tikko dzirdama no &#x13C;oti t&#x101;l&#x101;m, varb&#x16B;t pat no Jana un Cec&#x12B;lijas gravas. Vi&#x146;a aizv&#x113;ra acis, atbalst&#x12B;j&#x101;s ar rok&#x101;m uz palodas, nolaida galvu un aizsap&#x146;oj&#x101;s vai ar&#x12B; aizmiga ...</p><p>Vi&#x146;a skaidri, dz&#x12B;vi, gandr&#x12B;z k&#x101; &#x12B;sten&#x12B;b&#x101; redz&#x113;ja sav&#x101; priek�&#x101; r&#x12B;tausmas s&#x101;rtotu, mirdzo�&#x101; ras&#x101; zalgojo�u m&#x101;ju un pa pagalma &#x12B;so z&#x101;l&#x12B;ti ejo�u jaunu, skaistu puisi. Aizg&#x101;jis pie sta&#x13C;|a, vi&#x146;� atv&#x113;ra durvis un izvilka no t&#x101; ori. Smuidra meitene bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m, ar n&#x113;�iem uz pleciem pa veco liepu gatvi aizsteidz&#x101;s uz upi; vecs v&#x12B;rs rupj&#x101; gar-sv&#x101;rk&#x101;, ar krunku izvagotu, augstu pieri atv&#x113;ra pretistabi-&#x146;asloguun pac&#x113;la izbalu�as, gr&#x16B;tsird&#x12B;gas acis pret agr&#x101; r&#x12B;ta debes&#x12B;m. Bet kas tad v&#x113;l tur izn&#x101;cis uz m&#x101;jas lieve&#x146;a un st&#x101;v zem vienk&#x101;r�aj&#x101;m dzegu arabesk&#x101;m? T&#x101; ir vi&#x146;a pati... vi&#x146;a ... &#x12B;sos, r&#x16B;tainos lindraci&#x146;os, ar va&#x13C;&#x101; palaistu matu p&#x12B;ni virs plat&#x101;s bl&#x16B;zes, ar tikpat laim&#x12B;gu seju k&#x101; tam gl&#x12B;tajam puisim, kas ar sirpi rok&#x101; piev&#x113;rsis vi&#x146;ai savu skatienu ...</p><p>Vai tas ir sapnis vai ilgas? Vi&#x146;ai �&#x137;iet, ka visa pasaule atkal iegrimusi kr&#x113;sl&#x101;, viegl&#x101; kr&#x113;sl&#x101; bez saules, bez spo�uma, bet vi&#x146;a pati peld kaut kur augstu gais&#x101;, un t&#x101;s ac&#x12B;m pav&#x113;ru�ies pla�i, neaptverami apv&#x101;r�&#x146;i, tik pla�i, ka skaidri redzama Kor�inas mui�a un ciems un kupl&#x101; lapotn&#x113; pasl&#x113;ptais le&#x123;end&#x101;r&#x101; p&#x101;ra kapa piemineklis, bet apv&#x101;r�&#x146;a otr&#x101; mal&#x101; b&#x113;d&#x12B;gais smil�u tuksnesis un aiz t&#x101; nosl&#x113;gt&#x101;, paugurain&#x101; me�a lok&#x101; � vientu|�, liels kaps. Tas viss bija iegrimis viegl&#x101; kr&#x113;sl&#x101;; bet vi&#x146;a, s&#x113;d&#x113;dama augstum&#x101;, tur&#x113;ja rok&#x101; lampu... to pa�u lampu, kas vakar vakar&#x101; dega uz Anzelma alk�&#x146;a kumodes. Redzams, vi&#x146;a to ir pa&#x146;&#x113;musi un pac&#x113;lusi augstu gais&#x101;. Lampi&#x146;as stari v&#x101;ji un �auri, tom&#x113;r kr&#x12B;t uz &#x113;ku jumtiem, met dzeltenus dz&#x12B;parus p&#x101;r taci&#x146;u un �ogu re�&#x123;iem, kas saista atsevi�&#x137;&#x101;s saimniec&#x12B;bas. Apgaismo no vienas puses seno kapa pieminekli, bet no otras � pamesto kapu, apgaismo, saista k&#x101; vienas va�as posmus.</p><p>Vai tas bija sapnis vai ilgas? Vi&#x146;a sajuta uz saviem matiem, sejas un l&#x16B;p&#x101;m siltus, ilgus sk&#x16B;pstus. Tie bija saules stari, kas, izlauzu�ies cauri s&#x101;rtajai r&#x12B;tausmai, izkl&#x12B;din&#x101;ju�i balto m&#x101;ko&#x146;u pl&#x12B;vurus, gl&#x101;st&#x12B;ja kokus, z&#x101;li, &#x16B;deni, p&#x113;k�&#x146;i ie�ivin&#x101;ju�os putnus un � Just&#x12B;ni. Vai nu sapnis, vai ilgas nesa vi&#x146;ai �os sk&#x16B;pstus, tikai ne no liel&#x101; dienas sp&#x12B;dek|a, bet no k&#x101;da pavisam cita, pavisam cita ... jo vi&#x146;as seja liesmaini pietv&#x12B;ka un ro�s&#x101;rt&#x101;s l&#x16B;pas pav&#x113;r&#x101;s sv&#x113;tlaim&#x12B;g&#x101; smaid&#x101;.</p></section><section><title><p>III DA&#x13B;A</p></title><p>I</p></section><section><title><p>I</p></title><p>And�eja Kor�inska atraitne nebija nek&#x101;da di�&#x101; pane, k&#x101; vi&#x146;u d&#x113;v&#x113;ja Anzelms Bohatirovi�s, bet, kad t&#x101; pirms vair&#x101;k nek&#x101; tr&#x12B;sdesmit gadiem, v&#x113;l pavisam jauna meitene, &#x13C;oti skaista un krietna p&#x16B;ra mantiniece, izv&#x113;l&#x113;j&#x101;s vienu no trijiem Kor�inskiem, tad visi bija vienis pr&#x101;tis, ka �&#x12B;s laul&#x12B;bas notiku�as aiz t&#x12B;ras m&#x12B;lest&#x12B;bas.</p><p>T&#x12B;kot&#x101;ju p&#x113;c vi&#x146;as rokas un mantas bija daudz, tak vi&#x146;a no tiem izraudz&#x12B;j&#x101;s visnabadz&#x12B;g&#x101;ko, ar visnecil&#x101;ko v&#x101;rdu. Vi&#x146;a m&#x12B;l&#x113;ja, vi&#x146;a dz&#x12B;voja l&#x12B;dzi m&#x12B;&#x13C;ot&#x101; uzskatiem un sap&#x146;iem, ar kuriem tik bag&#x101;ta bija v&#x12B;ra jaun&#x12B;ba un kuri tik dr&#x12B;z to priek�laikus aizveda kap&#x101;.</p><p>Miljonus vi&#x146;a tam p&#x16B;r&#x101; l&#x12B;dzi neatnesa, bet &#x12B;pa�umu, kas iev&#x113;rojami p&#x101;rsniedza v&#x12B;ra mant&#x12B;bu, gan, jo vi&#x146;ai k&#x101; vien&#x12B;gajam b&#x113;rnam nedal&#x12B;t&#x101; mantojum&#x101; piekrita skaista dzimtmui�a.</p><p>Osovcai, p&#x113;c toreiz&#x113;jiem datiem, pieder&#x113;ja ap simt zemnieku m&#x101;ju, daudz zemes, skaisti me�i un mui�a, kas bija celta ar z&#x12B;n&#x101;mu tieksmi uz grezn&#x12B;bu. Uzreiz bija redzams, ka to pirms da�iem gadu desmitiem, sacenzdamies ar citiem paniem, ir c&#x113;lis tur&#x12B;gs �&#x13C;ahti�s.</p><p>M&#x101;ja, ko vair&#x101;ku j&#x16B;d�u apk&#x101;rtn&#x113; d&#x113;v&#x113;ja par pili, bija vienk&#x101;r�a divst&#x101;vu m&#x16B;ra &#x113;ka ar div&#x101;m lielu logu rind&#x101;m, sarkanu sk&#x101;rda jumtu un pla�u, apjumtu piebrauktuvi, ap kuras ark&#x101;di biez&#x101; mud�ekl&#x12B; vij&#x101;s me�a efejas. S&#x101;s diezgan dr&#x16B;m&#x101;s, vienk&#x101;r�&#x101;s m&#x101;jas priek�&#x101; atrad&#x101;s milz&#x12B;gs pagalms, ko rot&#x101;ja pu&#x137;u dobes un z&#x101;l&#x101;ji, t&#x101;s fon&#x101; stiep&#x101;s sirma aleja. T&#x101;l&#x101;k plet&#x101;s t&#x101; d&#x113;v&#x113;tais ang&#x13C;u parks, t&#x101; dzi&#x13C;ajos biezok&#x146;os zib&#x113;ja �auro celi&#x146;u re�&#x123;i, balsn&#x12B;ja</p><p>da�&#x101;dos virzienos izliktie soli un p&#x101;r straujo, �auro, vienm&#x113;r �alojo�o strauti&#x146;u c&#x113;lus k&#x16B;kumus meta skaisti tilti&#x146;i.</p><p>Izloc&#x12B;jies cauri parkam, strauti&#x146;� k&#x101;du versti zem&#x101;k pievienoj&#x101;s Nemunai. Tur liel&#x101; tr&#x12B;sst&#x16B;r&#x12B;, ko veidoja divu upju � liel&#x101;s un maz&#x101;s � gultnes, pla�aj&#x101; p&#x13C;av&#x101; pac&#x113;l&#x101;s vesela virkne, k&#x101; redzams, cilv&#x113;ku roku sanestu uzkalni&#x146;u, ko viet&#x113;jie iedz&#x12B;vot&#x101;ji sauca par zviedru skanst&#x12B;m. Veci &#x13C;audis st&#x101;st&#x12B;ja, ka pirms divsimt gadiem tur bijusi liela kara nometne un notiku�as asi&#x146;ainas kaujas. Ruden&#x12B;, kad sirm&#x101;s alejas un kupl&#x101; parka koki nometa lapas, no Osovcas m&#x101;jas vai, k&#x101; vi&#x146;u d&#x113;v&#x113;ja, pils aug�&#x113;j&#x101; st&#x101;va t&#x101;l&#x101; perspeld&#x12B;v&#x101; var&#x113;ja labi saskat&#x12B;t p&#x13C;avu, skanstis un abu upju � liel&#x101;s un maz&#x101;s� sateku.</p><p>S&#x101;j&#x101; m&#x101;j&#x101; jeb pil&#x12B; And�ejova bija piedzimusi, uzaugusi un pavad&#x12B;jusi visu savu m&#x16B;�u, atskaitot vien&#x12B;gi asto&#x146;us gadus, kas pie v&#x12B;ra s&#x101;niem vi&#x146;a m&#x101;j&#x101; bija aizrit&#x113;ju�i. K&#x101; jauna, laim&#x113; starojo�a l&#x12B;gava vi&#x146;a bija aizbraukusi, k&#x101; atraitne tum�&#x101;s s&#x113;ru dr&#x101;n&#x101;s, ko nekad vairs nenolika, p&#x113;c asto&#x146;iem gadiem atgriezusies Osovc&#x101;. Nekad vi&#x146;a nebija bijusi �aud&#x12B;ga, vieglpr&#x101;t&#x12B;ga, ne ar&#x12B; p&#x101;rm&#x113;r&#x12B;gi jautra, pat agr&#x12B;n&#x101; jaun&#x12B;b&#x101; un vislaim&#x12B;g&#x101;kajos dz&#x12B;ves mirk&#x13C;os vi&#x146;as iztur&#x113;�an&#x101;s bija mier&#x12B;ga, dzi&#x13C;i nopietna, kas liecin&#x101;ja par lielu j&#x16B;tu bag&#x101;t&#x12B;bu un savald&#x12B;bu; pat priek&#x101; starojot, kad vi&#x146;a p&#x113;c laul&#x12B;b&#x101;m n&#x101;ca no alt&#x101;ra, acis tai bija dom&#x12B;gas, it k&#x101; l&#x16B;g�anu skaitot un reiz&#x113; atkl&#x101;jot, cik stingrs, gandr&#x12B;z fan&#x101;tisks vi&#x146;as raksturs. Kas vi&#x146;u toreiz pazinu�i, tie atceras, � bijusi dai&#x13C;a k&#x101; ziedo�a roze, bet valod&#x101; un izdar&#x12B;b&#x101; daudz nopietn&#x101;ka un apvald&#x12B;t&#x101;ka par cit&#x101;m vi&#x146;as vecuma un k&#x101;rtas sieviet&#x113;m, vienm&#x113;r br&#x12B;num laipna, pat augstsird&#x12B;ga.</p><p>Visiem bija labi zin&#x101;ms, ka vi&#x146;a piln&#x12B;gi piekr&#x12B;t v&#x12B;ra uzskatiem un nodomiem. K&#x101; demokr&#x101;t&#x101; un patriota sieva, vi&#x146;a savam v&#x12B;ram bija uztic&#x12B;bas persona, pal&#x12B;dze un sabiedrot&#x101;, un, ja ar&#x12B; vi&#x146;a nevar&#x113;ja tam pal&#x12B;dz&#x113;t cie�&#x101;ku sai�u nodibin&#x101;�an&#x101; ar &#x13C;aud&#x12B;m, tad tas nebija aiz augstpr&#x101;t&#x12B;bas, lepn&#x12B;bas vai k&#x101;rtu aizspriedumiem, bet aiz piln&#x12B;gas nesp&#x113;jas kaut vai uz &#x12B;su br&#x12B;di atteikties no izsmalcin&#x101;t&#x101; dz&#x12B;ves veida, samierin&#x101;ties ar skarbo, trivi&#x101;lo &#x12B;sten&#x12B;bu. Neviens lab&#x101;k un viegl&#x101;k neprata tuvoties vienk&#x101;r�o &#x13C;au�u sird&#x12B;m un vi&#x146;u neapgaismotajiem pr&#x101;tiem k&#x101; And�ejs, un neviens nebija tik nevar&#x12B;gs �ai zi&#x146;&#x101; k&#x101; vi&#x146;a sieva.</p><p>And�ejs, m&#x12B;l&#x113;dams un lieliski saprazdams sievu, viegli un smaidot uz to noraudz&#x12B;j&#x101;s, bet vi&#x146;a jut&#x101;s sar&#x16B;gtin&#x101;ta par �o vien&#x12B;go nesaska&#x146;u vi&#x146;u cit&#x101;di piln&#x12B;gaj&#x101; vienpr&#x101;t&#x12B;b&#x101;. Vi&#x146;a v&#x113;l&#x113;j&#x101;s sevi p&#x101;rvar&#x113;t, cent&#x101;s un p&#x16B;l&#x113;j&#x101;s uzveikt savas iera�as un dzi&#x13C;i iesak&#x146;oju�os instinktus, ta�u bez sekm&#x113;m.</p><p>Daudz daudz rei�u vi&#x146;a bija g&#x101;jusi zemaj&#x101;s b&#x16B;di&#x146;&#x101;s ar l&#x12B;dzciet&#x12B;bu sird&#x12B;, ar m&#x12B;las v&#x101;rdiem uz tr&#x12B;co�aj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m un vienm&#x113;r palikusi uz sliek�&#x146;a stalti, ar paceltu galvu st&#x101;vam k&#x101; dieviete, kas aplaimojusi vienk&#x101;r�os mirst&#x12B;gos ar savu iera�anos, <emphasis>&#x101;r&#x113;ji nopietna un</emphasis> lepna, bet iek�&#x113;ji izmis&#x12B;gi samulsusi, nezin&#x101;dama, ko dar&#x12B;t, ko run&#x101;t. K&#x101; neizprotama sp&#x113;ka, neatrisin&#x101;ta nosl&#x113;puma saist&#x12B;ta, vi&#x146;a, pilna vislab&#x101;ko nodomu, dreb&#x113;ja riebum&#x101;, redz&#x113;dama t&#x101;s dz&#x12B;ves prozaisko, rupjo un skarbo &#x12B;sten&#x12B;bu, kurai grib&#x113;ja pievienoties. Daudzreiz vi&#x146;a bija run&#x101;jusi un palikusi nesaprasta, bet, kad nu vi&#x146;ai ko st&#x101;st&#x12B;ja, � pati nesaprata. Kopums vi&#x146;u pievilka, bet atsevi�&#x137;ais satrieca un atst&#x16B;ma. Ar nep&#x101;rvaramu riebumu vi&#x146;a uzl&#x16B;koja nokv&#x113;pu�&#x101;s sienas, negl&#x12B;tos ap&#x123;&#x113;rbus, raupjos, sagand&#x113;tos augumus un sejas. Tautas dv&#x113;selei, lielajai &#x12B;pat&#x146;u kop&#x12B;bai vi&#x146;a tic&#x113;ja un alka to izprast, bet, kad vajadz&#x113;ja t&#x101;s &#x101;r&#x113;jai �aulai pieskarties kaut ar pirkstu galiem, tad izc&#x12B;n&#x12B;ja sev&#x12B; smagu c&#x12B;&#x146;u. Vi&#x146;a instinkt&#x12B;vi sar&#x101;v&#x101;s, ieraugot sev priek�&#x101; nelielu m&#x113;slu �upi&#x146;u, bet k&#x16B;ts un sta&#x13C;&#x13C;a smaka to dar&#x12B;ja glu�i slimu.</p><p>B&#x16B;dama sp&#x113;j&#x12B;ga saprast vissare�&#x123;&#x12B;t&#x101;k&#x101;s abstrakcijas un dzi&#x13C;i to pies&#x16B;kusies, vi&#x146;a k&#x101; b&#x113;rns izbr&#x12B;n&#x12B;jusies un nobijusies palika st&#x101;vam ikvienas, pat maz&#x101;k&#x101;s skarb&#x101;s un nepiel&#x16B;dzam&#x101;s dz&#x12B;ves &#x12B;sten&#x12B;bas izpausmes priek�&#x101;. Vi&#x146;a &#x13C;oti labi saprata, ka no �&#x12B;m realit&#x101;t&#x113;m � no faktiem, cipariem, ikdienas darbiem ir darin&#x101;tas k&#x101;pnes, kas ved pie ide&#x101;liem. Ide&#x101;lus vi&#x146;a m&#x12B;l&#x113;ja un atzina, bet ne vienu vien&#x12B;gu spraisli vi&#x146;a nesp&#x113;ja darin&#x101;t ar sav&#x101;m rok&#x101;m k&#x101;pn&#x113;s, kas veda pie tiem. To dar&#x12B;t vi&#x146;u trauc&#x113;ja p&#x101;rm&#x113;r&#x12B;gais est&#x113;tisms, p&#x101;rsmalcin&#x101;t&#x101;s iera�as un gaume, t&#x101;pat neapzin&#x101;tais lepnums, kas tur&#x113;ja to stingri sav&#x101; var&#x101;, � ne tik daudz augstdzimu�as un bag&#x101;tas sievietes lepn&#x12B;ba, cik t&#x101;da cilv&#x113;ka pa�apzi&#x146;a, kas, juzdams sevi sp&#x113;j&#x12B;gu augst&#x101;-</p><p>kai, skaidr&#x101;kai dz&#x12B;vei, �&#x137;iet ar sirdi, pr&#x101;tu un izkoptu gaumi pace&#x13C;amies p&#x101;ri pel&#x113;kajai viduv&#x113;j&#x12B;bai un ikdieni�-&#x137;&#x12B;bai.</p><p>Par �o lepn&#x12B;bu, kuras pamat&#x101; nebija tik daudz izcel�an&#x101;s vai bag&#x101;t&#x12B;ba, cik ide&#x101;listisk&#x101; dz&#x12B;ves izpratne, kaut pret vi&#x146;as pa�as gribu un zi&#x146;u lika sevi man&#x12B;t ar&#x12B; iedzimtais aristokratisms un tur&#x12B;ba, vi&#x146;a sevi ne vienu reizi vien ties&#x101;ja un tird&#x12B;ja, jo t&#x101; bija vien&#x12B;gais �&#x137;&#x113;rslis, kas nost&#x101;j&#x101;s starp vi&#x146;u un m&#x12B;&#x13C;ot&#x101; cilv&#x113;ka uzskatiem, un bija pretrun&#x101; ar vi&#x146;as dzi&#x13C;o reli&#x123;iozit&#x101;ti, kas lika m&#x12B;l&#x113;t un �&#x113;lot visus cilv&#x113;kus zemes virs&#x16B;. Ta�u p&#x101;rvar&#x113;t �o lepn&#x12B;bu vi&#x146;a ar&#x12B; nesp&#x113;ja. Ne jau t&#x101;p&#x113;c nesp&#x113;ja, ka b&#x16B;tu bijusi ar v&#x101;ju gribas sp&#x113;ku vai patm&#x12B;l&#x12B;ga, bet gan t&#x101;p&#x113;c, ka �is vald-nieciskums jau daudz&#x101;s paaudz&#x113;s bija rit&#x113;jis vi&#x146;u dzimtas asin&#x12B;s, nostiprin&#x101;jies taj&#x101; komforta un po&#x113;zijas atmosf&#x113;r&#x101;, no ikdienas dz&#x12B;ves un raiz&#x113;m atrautaj&#x101; vid&#x113;, kas vald&#x12B;ja vi&#x146;as dzimtaj&#x101; m&#x101;j&#x101;, pa&#x146;emot piln&#x12B;gi sav&#x101; var&#x101;, att&#x12B;stoties jau no pa�as b&#x113;rn&#x12B;bas.</p><p>V&#x113;l&#x101;k, kad And�eja vairs nebija starp dz&#x12B;vajiem, kad vi&#x146;as redzes loks, saskare ar &#x13C;aud&#x12B;m un dz&#x12B;ves m&#x113;r&#x137;i strauji sa�aurin&#x101;j&#x101;s un aps&#x12B;ka, And�ejovai izveidoj&#x101;s uzskati, kas vi&#x146;&#x101; vairs nerad&#x12B;ja nemieru. Vi&#x146;a sev iegalvoja, ka, t&#x101;pat k&#x101; uguns un &#x16B;dens, k&#x101; augst&#x101;kie un zem&#x101;kie organismi, k&#x101; zemes r&#x101;pu&#x13C;i un gais&#x101; lidojo�i rad&#x12B;jumi nevar sav&#x101; starp&#x101; l&#x12B;dzin&#x101;ties, t&#x101;pat ar&#x12B; gara aristokr&#x101;tija, balst&#x12B;dam&#x101;s uz visa t&#x101; cien&#x12B;�anu, kas t&#x12B;rs un skaists, � past&#x101;v un tai ir ties&#x12B;bas past&#x101;v&#x113;t, un varb&#x16B;t tie�i gara aristokr&#x101;tija ir t&#x101;, kam j&#x101;p&#x101;rst&#x101;v cilv&#x113;ce, bet pret tiem, kas zem&#x101;ki, kas str&#x101;d&#x101;, gr&#x113;ko un kaut ar&#x12B; ar skaistu dv&#x113;seli rieb&#x12B;g&#x101;s mies&#x101;s pa pasauli apk&#x101;rt staig&#x101; vai r&#x101;po, pret tiem vajag iztur&#x113;ties ar ieciet&#x12B;bu un l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;bu, tiem p&#x113;c iesp&#x113;j&#x101;s j&#x101;pal&#x12B;dz, bet to d&#x113;&#x13C; upur&#x113;t savu mieru, gara trauksmi, di�cilt&#x12B;g&#x101;s iera�as un gaumi nek&#x101;d&#x101; zi&#x146;&#x101; nevajag.</p><p>Non&#x101;kusi pie t&#x101;diem sl&#x113;dzieniem, And�ejova ka balts gulbis peld&#x113;ja pa dz&#x12B;vi augstu augstu virs ielej&#x101;m, kur skraid&#x12B;ja skudras, l&#x113;k&#x101;ja zvirbu&#x13C;i un kurk�&#x137;&#x113;ja vardes, vien&#x101;di t&#x101;lu k&#x101; no darb&#x12B;gajiem kukai&#x146;iem, t&#x101; no vieglpr&#x101;t&#x12B;gajiem putn&#x113;niem un purva r&#x101;pu&#x13C;iem.</p><p>Vi&#x146;a nebija ne v&#x101;ja, ne patm&#x12B;l&#x12B;ga. Jau p&#x113;c vi&#x146;as izskata var&#x113;ja spriest, ka t&#x101; neiz�&#x137;ie� savu ener&#x123;iju &#x101;ri�&#x137;&#x12B;-330</p><p>b&#x101;s, bet ziedo to visu iek�&#x113;jai dz&#x12B;vei, stingrai savald&#x12B;bai. S&#x12B; ener&#x123;ija uztur&#x113;ja vi&#x146;&#x101; kv&#x113;li dedz&#x12B;gas j&#x16B;tas, varb&#x16B;t pat kaisl&#x12B;bas, bet reiz&#x113; ar&#x12B; t&#x101;s apvald&#x12B;ja k&#x101; marmora trauk&#x101; iesl&#x113;gtu liesmu. Kad divdesmit sestaj&#x101; dz&#x12B;ves gad&#x101; vi&#x146;a atvad&#x12B;j&#x101;s no sava karsti m&#x12B;&#x13C;ot&#x101; v&#x12B;ra, sava b&#x113;rna t&#x113;va, nezin&#x101;dama, vai k&#x101;dreiz jel maz vi&#x146;u redz&#x113;s, &#x13C;aunas m&#x113;les melsa, ka t&#x101; gribot t&#x113;lot spartieti vai k&#x101;du citu no v&#x113;sturiskaj&#x101;m person&#x12B;b&#x101;m. Paties&#x12B;b&#x101; vi&#x146;a net&#x113;loja neko, jo p&#x101;r&#x101;k stipri m&#x12B;l&#x113;ja, lai dom&#x101;tu v&#x113;l par kaut k&#x101;diem seniem v&#x113;sturiskiem notikumiem. Var jau b&#x16B;t, ka �ie senie notikumi ietekm&#x113;ja vi&#x146;as pr&#x101;tu, bet dom&#x101;t vi&#x146;a par tiem nedom&#x101;ja, vi&#x146;a bija tikai t&#x101;da, k&#x101;da ir. <emphasis>Uz</emphasis> smil�u paugura, par kuru Jans Bohatirovi�s st&#x101;st&#x12B;ja Just&#x12B;nei, vi&#x146;a stalta, sp&#x113;c&#x12B;ga, kaism&#x113; mirdzo�&#x101;m ac&#x12B;m apsk&#x101;va rokas ap v&#x12B;ra kaklu, cie�i nosk&#x16B;pst&#x12B;ja, tad, strauji va&#x13C;&#x101; palaidusi, smaid&#x12B;dama sac&#x12B;ja: �J&#x101;j, j&#x101;j!� � un v&#x113;l kaut ko piemetin&#x101;ja, ko neviens nedzird&#x113;ja. Un, kad v&#x12B;rs jau bija aizj&#x101;jis, mazliet atk&#x101;pusies no &#x13C;au�u pulci&#x146;a smil�ainaj&#x101; paugur&#x101;, vi&#x146;a ska&#x13C;&#x101; bals&#x12B; aicin&#x101;ja visus uz l&#x16B;g�anu. Nometusies ce&#x13C;os, vi&#x146;a skait&#x12B;ja:</p><p>� T&#x101; T&#x113;va un D&#x113;la v&#x101;rd&#x101; ...</p><p>Skait&#x12B;dama l&#x16B;g�anu par tiem, kas dodas briesm&#x101;s, vi&#x146;a katru v&#x101;rdu izrun&#x101;ja ska&#x13C;i, l&#x113;ni, skaidri, br&#x12B;�iem apklusdama, it k&#x101; ieklaus&#x12B;dam&#x101;s me�&#x101; pamaz&#x101;m gaisto�ajos zirgu so&#x13C;os vai lakst&#x12B;galu pogo�an&#x101;, kas trauc&#x101;s pret debes&#x12B;m. Lielas, paretas asaras cita p&#x113;c citas rit&#x113;ja p&#x101;r vi&#x146;as vaigiem, bet bals&#x12B; raudu nejuta, taisnais augums ne mirkli nesaguma un nesabruka, ne vaibsts nesa-vilk&#x101;s un neietr&#x12B;s&#x113;j&#x101;s sej&#x101;.</p><p>V&#x113;l&#x101;k, izdzirdusi b&#x113;rna balsi v&#x113;st&#x12B;jot baismo zi&#x146;u, vi&#x146;a zaud&#x113;ja sama&#x146;u un nog&#x101;z&#x101;s gar zemi, bet, atguvusies no v&#x101;juma p&#x113;c vair&#x101;k&#x101;m dien&#x101;m, kad vi&#x146;ai bija �&#x137;itis, ka sajuks pr&#x101;t&#x101;, nekad vair&#x101;k netika t&#x101; izjutusi, neuzbudin&#x101;j&#x101;s, nekad nezaud&#x113;ja apdom&#x12B;bu un lieki ne run&#x101;ja, ne raiz&#x113;j&#x101;s. T&#x101;da vi&#x146;a atgriez&#x101;s sav&#x101; dzimtaj&#x101; m&#x101;j&#x101;.</p><p>Par fiziskaj&#x101;m cie�an&#x101;m vi&#x146;a nekad nes&#x16B;dz&#x113;j&#x101;s, bet t&#x101;s agr&#x101;kais svaigais s&#x101;rtums gan pazuda bez p&#x113;d&#x101;m uz visiem laikiem. Neviens vi&#x146;u netika redz&#x113;jis ne raudam, ne gau�amies, bet vi&#x146;as jautro smieklu ar&#x12B; nekad vairs nedzird&#x113;ja. Reiz&#x113;m vi&#x146;a aiz piekl&#x101;j&#x12B;bas v&#x113;si uzsmaid&#x12B;ja sve�iniekiem, draudz&#x12B;gi � radiniekiem un m&#x101;jiniekiem, j&#x16B;sm&#x12B;gi un dzi&#x13C;i laim&#x12B;gi � d&#x113;lam, bet smieties nesm&#x113;j&#x101;s nekad. Nevienam tas sevi�&#x137;i neuzkrita, jo labi piest&#x101;v&#x113;ja vi&#x146;as nopietnaj&#x101;m un augstman&#x12B;gaj&#x101;m manier&#x113;m. Kas vi&#x146;u pazina jau no b&#x113;rn&#x12B;bas, tic zin&#x101;ja, ka aizraut&#x12B;ga jautr&#x12B;ba un draiskums tai nekad nebija piemitis. �&#x12B; attur&#x12B;ba, nosl&#x113;gt&#x12B;ba, mazliet v&#x113;s&#x101; un lepn&#x101; iztur&#x113;�an&#x101;s viesa &#x13C;aud&#x12B;s nedro�&#x12B;bu un atbaid&#x12B;ja, bet vi&#x146;a neko nedar&#x12B;ja, lai tos sev piesaist&#x12B;tu. Glu�i otr&#x101;di, �&#x12B; vientul&#x12B;ba, lielais klusums un miers, kas ap to vald&#x12B;ja, vi&#x146;ai pa�ai �&#x137;ita tic augstumi, kas vi&#x146;u pace&#x13C; p&#x101;ri ikdieni�&#x137;aj&#x101;m dv&#x113;sel&#x113;m, p&#x16B;&#x13C;a b&#x16B;tn&#x113;m. T&#x101; vi&#x146;ai bija viegl&#x101;k nosl&#x113;pt savas gar&#x12B;g&#x101;s un varb&#x16B;t ar&#x12B; fizisk&#x101;s cie�anas, kas tai bija apdz&#x113;su�as jaun&#x12B;bas vesel&#x12B;go s&#x101;rtumu vaigos; viegl&#x101;k izvair&#x12B;ties no saskarsmes ar zemisko un rieb&#x12B;go; viegl&#x101;k netrauc&#x113;tai un nekav&#x113;tai piev&#x113;rsties t&#x12B;kam&#x101;m liel&#x101;m un tam dz&#x12B;ves veidam, k&#x101;du vi&#x146;a sev, k&#x101; izr&#x101;d&#x12B;j&#x101;s, bija reiz un uz visiem laikiem izv&#x113;l&#x113;jusies.</p><p>Ko tad vi&#x146;a dar&#x12B;ja, un k&#x101;da bija vi&#x146;as dz&#x12B;ves ierast&#x101; k&#x101;rt&#x12B;ba, p&#x113;c kuras likumiem t&#x101; divdesmit divus gadus vientul&#x12B;b&#x101; bija nodz&#x12B;vojusi lielaj&#x101; Osovcas divst&#x101;vu m&#x16B;ra nam&#x101;? To var&#x113;ja pateikt p&#x113;c vi&#x146;as tuv&#x101;k&#x101;s apk&#x101;rtnes, kad vi&#x146;a k&#x101;d&#x101; augusta p&#x113;cpusdien&#x101; s&#x113;d&#x113;ja pie liel&#x101; loga dzi&#x13C;&#x101; atzveltn&#x12B; un, rokas ar darbu kl&#x113;p&#x12B; nolaidusi, dom&#x12B;gu skatienu nol&#x16B;koj&#x101;s parka za&#x13C;aj&#x101; kuplum&#x101;.</p><p>T&#x101; bija st&#x16B;ra istaba otraj&#x101; st&#x101;v&#x101;, kas ar abiem logiem pav&#x113;rsta pret za&#x13C;ojo�&#x101;s parka lapotnes j&#x16B;ru. Augstie griesti un istabas gandr&#x12B;z apa&#x13C;&#x101; forma tai pie�&#x137;&#x12B;ra kapelas izskatu, �o iespaidu v&#x113;l pastiprin&#x101;ja vec&#x101;s, viet&#x101;m jau izbal&#x113;ju�&#x101;s, bet visum&#x101; savu zilo, ar zeltain&#x101;m zvaigzn&#x113;m pieb&#x101;rst&#x12B;to kr&#x101;su saglab&#x101;ju�&#x101;s tapetes, t&#x101;pat k&#x101; daudz&#x101;s gleznas, kas kar&#x101;j&#x101;s pie sien&#x101;m, un tum�aj&#x101; istabas kakt&#x101; alt&#x101;r&#x12B;�a priek�&#x101; novietotais lielais, melnais krucifikss. Alt&#x101;r&#x12B;tis bija darin&#x101;ts no d&#x101;rga koka, ar skaistiem grebumiem; virs smag&#x101;, meln&#x101; krusta labi izc&#x113;l&#x101;s gai�ais, no zilo&#x146;kaula m&#x101;kslinieciski veidotais krust&#x101; sist&#x101; Kristus t&#x113;ls. Starp citu, atskaitot �o krucifiksu un gr&#x101;matu d&#x101;rg&#x101; ies&#x113;jum&#x101; uz alt&#x101;r&#x12B;�a, �ai istab&#x101; nek&#x101; vair&#x101;k nebija, kas liecin&#x101;tu par sv&#x113;tul&#x12B;gu tic&#x12B;bu. Portretos, kas kar&#x101;j&#x101;s pie sien&#x101;m, atskaitot da�us senos un vienu krietni jaun&#x101;ku virs gl&#x12B;t&#x101; kam&#x12B;na, kur� att&#x113;loja And�eju vi&#x146;a vispiln&#x12B;g&#x101;kaj&#x101;, visskaist&#x101;kaj&#x101; v&#x12B;ri�&#x137;&#x12B;bas plaukum&#x101;, visos p&#x101;r&#x113;jos, mazos un lielos, grieztos, zelt&#x12B;tos un samtu p&#x101;rvilktos ietvaros, atk&#x101;rtoj&#x101;s viena un t&#x101; pati seja, tikai da�&#x101;dos vecumos un st&#x101;vok&#x13C;os, z&#x12B;m&#x113;ta, skic&#x113;ta, gleznota b&#x113;rna, pusaud�a, jaunek|a un v&#x12B;ra gados, � t&#x101; bija Zigmunta seja. Panes And�ejovas v&#x12B;ra &#x123;&#x12B;metne bija tikai viena. To bija gleznojis k&#x101;ds sevi�&#x137;i labs portretists p&#x101;ris gadu p&#x113;c vi&#x146;u laul&#x12B;b&#x101;m. Turpretim d&#x113;la portretu da�&#x101;dos izm&#x113;ros un veidos bija ne maz&#x101;k par divdesmit. V&#x113;l daudz vair&#x101;k te bija Zigmunta pa�a darbu � s&#x101;kot ar pirmajiem b&#x113;rna m&#x113;&#x123;in&#x101;jumiem ar z&#x12B;muli un beidzot ar skic&#x113;m, studij&#x101;m un kopij&#x101;m, ko vi&#x146;� da�&#x101;d&#x101; vecum&#x101; bija gan uz pap&#x12B;ra, gan audekla darin&#x101;jis. Te <emphasis>bija</emphasis> neliels, ar cent&#x12B;gu r&#x16B;p&#x12B;bu sakopots muzejs, un katram, pat &#x12B;su mirkli taj&#x101; iel&#x16B;kojoties, k|uva skaidra vi&#x146;as d&#x113;la b&#x16B;t&#x12B;ba un att&#x12B;st&#x12B;ba. T&#x101;pat par senu atmi&#x146;u cien&#x12B;�anu liecin&#x101;ja viss istabas iek&#x101;rtojums, kuru veidoja d&#x101;rgas un m&#x101;kslinieciski darin&#x101;tas veclaic&#x12B;gas m&#x113;beles.</p><p>Citas telpas �aj&#x101; m&#x101;j&#x101; pirms Zigmunta k&#x101;z&#x101;m bija r&#x16B;p&#x12B;gi, ar labu izdomu atjaunotas un uzkoptas. Kaimi&#x146;i pat skaud&#x12B;gi sa�ukst&#x113;j&#x101;s, ka �&#x12B; atjauno�ana, uzpo�ana un p&#x101;rtais&#x12B;�ana pa&#x146;&#x113;musi labu da&#x13C;u no sievas p&#x16B;ra naudas. Ta�u neviens par to sevi�&#x137;i nebr&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s, jo visiem bija labi zin&#x101;ma jaun&#x101; Kor�inska augst&#x101; est&#x113;tisk&#x101; izgl&#x12B;t&#x12B;ba un izsmalcin&#x101;t&#x101; gaume, k&#x101; ar&#x12B; vi&#x146;a m&#x12B;&#x13C;ot&#x101;s sievas pla�&#x101;s pras&#x12B;bas un smalk&#x101;s iera�as. Bet panes And�ejovas istab&#x101;s nekas nebija main&#x12B;jies. Vi&#x146;as v&#x12B;ram k&#x101;dreiz pieder&#x113;ju�aj&#x101; m&#x101;j&#x101; sen jau dz&#x12B;voja sve�i &#x13C;audis, ta�u da&#x13C;u no t&#x101;s m&#x113;bel&#x113;m atraitne ar liel&#x101;m gr&#x16B;t&#x12B;b&#x101;m par bargu naudu bija atpirkusi, un tagad m&#x113;beles atrad&#x101;s vi&#x146;as tuvum&#x101;. T&#x101;s bija pirms gadiem tr&#x12B;sdesmit ieg&#x101;d&#x101;tas, k&#x101;dreiz skaisti pul&#x113;tas, p&#x101;rvilktas ar astru vai Damaskas audumu, bet pa�reiz stipri apdilu�as. Tur bija d&#x12B;v&#x101;ni&#x146;i, atzvelt&#x146;i, v&#x12B;ra rakst&#x101;mgalds no d&#x101;rga koka, skaists skapis, piebl&#x12B;v&#x113;ts ar apbru�&#x101;tiem s&#x113;jumiem.</p><p>Blakus dzi&#x13C;as cie&#x146;as pilnai nelai&#x137;a piemi&#x146;as saglab&#x101;�anai istab&#x101; bija v&#x113;rojama ar&#x12B; dz&#x12B;va interese par �odienu. Uz galdiem atrad&#x101;s daudz av&#x12B;�u, �urn&#x101;lu, jaunu gr&#x101;matu, un var&#x113;ja redz&#x113;t, ka t&#x101;s tiek r&#x16B;p&#x12B;gi las&#x12B;tas. Stund&#x101;m ilgi, pat vesel&#x101;m dien&#x101;m pane And�ejova nos&#x113;d&#x113;ja las&#x12B;dama, sekodama da�&#x101;daj&#x101;m str&#x101;v&#x101;m un virzieniem</p><p>sabiedriskaj&#x101; dz&#x12B;v&#x113;, jauniem uzskatiem un centieniem taj&#x101;s aprind&#x101;s, kur kop&#x101; ar m&#x12B;|oto cilv&#x113;ku k&#x101;dreiz bija darbojusies. Sur un tur pie sien&#x101;m vai uz galdiem novietotie sabiedrisko darbinieku, da�&#x101;du pr&#x101;tnieku, m&#x101;kslinieku un rakstnieku t&#x113;li liecin&#x101;ja, ka vi&#x146;a paz&#x12B;st un ciena visus tos, kam bija t&#x101;di pa�i uzskati k&#x101; And�ejam, par kuriem vi&#x146;� bija upur&#x113;jis savu dz&#x12B;v&#x12B;bu.</p><p>Blakus dzi|am klubkr&#x113;slam atrad&#x101;s liels, ietilp&#x12B;gs grozs ar audekla un vadmalas gabaliem. Da�i no tiem atrad&#x101;s panei And�ejova i kl&#x113;p&#x12B;, un vi&#x146;a ar adatu un citiem darba r&#x12B;kiem tos apstr&#x101;d&#x101;ja. Tad, kad And�ejova nelas&#x12B;ja, vi&#x146;a labpr&#x101;t kaut ko �uva nabadz&#x12B;gajiem (auti&#x146;iem. Tr&#x16B;c&#x12B;gos pa�us vi&#x146;a redz&#x113;ja reti, bet toties no saviem |aud&#x12B;m par tiem iev&#x101;ca s&#x12B;kas zi&#x146;as. Ar da�&#x101;diem knibek|u rokdarbiem vi&#x146;a nekad savu laiku neizniekoja, bet veikli un ra�&#x12B;gi pati sav&#x101;m rok&#x101;m darin&#x101;ja vienk&#x101;r�us ap&#x123;&#x113;rba gabalus, kas daudzus nabadz&#x12B;gos pagl&#x101;ba no aukstuma un apkaunojo�&#x101;m skrand&#x101;m.</p><p>T&#x101; bija aizrit&#x113;ju�i divdesmit tr&#x12B;s gadi, un labi ja da�i notikumi �aj&#x101; moko�aj&#x101; vientul&#x12B;b&#x101; atst&#x101;ja vi&#x146;as un d&#x113;la dz&#x12B;v&#x113; k&#x101;das palieko�as p&#x113;das.</p><p>Pirms asto&#x146;padsmit gadiem �aj&#x101; pa�&#x101; istab&#x101; starp pani And�ejovu un nelai&#x137;a br&#x101;li bija notikusi gara un v&#x113;traina izskaidro�an&#x101;s, kas gandr&#x12B;z saboj&#x101;ja vi&#x146;u vienm&#x113;r lab&#x101;s, draudz&#x12B;g&#x101;s, cie&#x146;as piln&#x101;s attiec&#x12B;bas. Benedikts Kor�inskis k&#x101; likum&#x12B;gais un dabiskais mazgad&#x12B;g&#x101; br&#x101;&#x13C;ad&#x113;la aizbildnis diezgan bie�i apmekl&#x113;ja Osovcu. Toreiz vi&#x146;� v&#x113;l bija jauns un nesen k&#x101; prec&#x113;jies, ta�u jau pamaz&#x101;m s&#x101;ka sajust dz&#x12B;ves &#x113;rk�&#x137;us, piedz&#x12B;voja da�&#x101;das nepatik�anas, k|uva skarb&#x101;ks, &#x12B;gn&#x101;ks. Neraugoties uz to, vi&#x146;� ros&#x12B;gi pal&#x12B;dz&#x113;ja br&#x101;&#x13C;asievai, jo pati And�ejova, ar vislab&#x101;kiem nodomiem izm&#x113;&#x123;in&#x101;jusies saimniec&#x12B;bas vad&#x12B;�an&#x101;, bija n&#x101;kusi pie sl&#x113;dziena, ka saviem sp&#x113;kiem gal&#x101; netiks, un l&#x16B;dza vi&#x146;u pal&#x12B;g&#x101;.</p><p>R&#x12B;kojoties Osovcas saimniec&#x12B;b&#x101;, vi&#x146;a sad&#x16B;r&#x101;s ar t&#x101;m pa�&#x101;m nepat&#x12B;kamaj&#x101;m un nep&#x101;rvaramaj&#x101;m gr&#x16B;t&#x12B;b&#x101;m, k&#x101;das rad&#x101;s toreiz, kad vi&#x146;a grib&#x113;ja piedal&#x12B;ties v&#x12B;ra sabiedriskaj&#x101; darb&#x12B;b&#x101;. K&#x101; toreiz, t&#x101; ar&#x12B; tagad izn&#x101;ca sastapties ar cilv&#x113;ku tums&#x12B;bu un trulumu, tik nej&#x113;dz&#x12B;gu, ka vi&#x146;a to nesp&#x113;ja panest. Apr&#x113;&#x137;ini, ties&#x101;�an&#x101;s, saimniec&#x12B;bas pl&#x101;ni un darbi tur&#x113;ja vi&#x146;as pr&#x101;tu un j&#x16B;tas k&#x101; dzelzs 334</p><p>knaibl&#x113;s. Nemanot pati pret savu gribu, klausoties p&#x101;rvaldnieka zi&#x146;ojumos, vi&#x146;a s&#x101;ka l&#x16B;koties gaismas plankumu rota&#x13C;&#x101; parka lapotn&#x113;, klaus&#x12B;ties strauta nerimsto�aj&#x101; �alo�an&#x101;, dom&#x101;t par nupat las&#x12B;to gr&#x101;matu, atcer&#x113;ties k&#x101;du sarunu, k&#x101;du maz&#x101; Zigmunta nedarbu, v&#x101;rdu vai smaidu.</p><p>Ja tas skartu tikai vi&#x146;u, vi&#x146;u vienu pa�u, And�ejova b&#x16B;tu labpr&#x101;t apmierin&#x101;jusies ar mazumi&#x146;u, lai tikai neb&#x16B;tu j&#x101;dom&#x101; un j&#x101;r&#x16B;p&#x113;jas par materi&#x101;lo labkl&#x101;j&#x12B;bu vai zaud&#x113;jumiem. Zin&#x101;m&#x101; m&#x113;r&#x101; �&#x101;das r&#x16B;pes vi&#x146;ai �&#x137;ita cilv&#x113;ka v&#x113;rt&#x12B;bu un cie&#x146;u pazemojo�as. B&#x16B;dama ask&#x113;tiski noska&#x146;ota, vi&#x146;a p&#x113;c grezn&#x12B;bas neilgoj&#x101;s un net&#x12B;koja; s&#x113;ru dr&#x101;nas d&#x101;rgi nemaks&#x101;ja, vec&#x101;s m&#x113;beles t&#x101; &#x13C;oti cien&#x12B;ja, izm&#x113;&#x123;in&#x101;jusi vi&#x146;a p&#x101;rliecin&#x101;j&#x101;s, ka ilg&#x101;ku laiku ir sp&#x113;j&#x12B;ga iztikt ar visrupj&#x101;ko un l&#x113;t&#x101;ko bar&#x12B;bu. Da�u labu reizi vi&#x146;u p&#x101;r&#x146;&#x113;ma karsta v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s dz&#x12B;vot vienk&#x101;r�u, pavisam pietic&#x12B;gu dz&#x12B;vi. Sal&#x12B;dzinot ar savas sirds d&#x101;rgumu, ko vi&#x146;a bija zaud&#x113;jusi un ko nekad nesp&#x113;ja aizmirst, visas materi&#x101;l&#x101;s v&#x113;rt&#x12B;bas vi&#x146;ai �&#x137;ita tik no�&#x113;lojamas, ka to priek�&#x101; klan&#x12B;ties nudien nelik&#x101;s v&#x113;rts: sal&#x12B;dzinot ar c&#x113;laj&#x101;m idej&#x101;m un pa�uzupur&#x113;�anos, kam pati bija aculieciniece, pati l&#x12B;dzdal&#x12B;bniece, visas r&#x16B;pes par labkl&#x101;j&#x12B;bu un grezn&#x12B;bu vi&#x146;a uzskat&#x12B;ja par mor&#x101;lu pazemojumu, par s&#x12B;kman&#x12B;bu un ikdienas niec&#x12B;bu. Pretstat&#x101; zemnieku vajadz&#x12B;b&#x101;m un tr&#x16B;kumiem, ko sav&#x101; vientul&#x12B;b&#x101; vi&#x146;a v&#x113;roja ar s&#x101;p&#x113;m un no�&#x113;lu, pa�as iegribu apmierin&#x101;�anu ar mantraus&#x12B;bu vi&#x146;a uzskat&#x12B;ja par apkaunojo�u un gr&#x113;c&#x12B;gu r&#x12B;c&#x12B;bu. Bet vi&#x146;a nebija viena. Vi&#x146;a labi saprata, ka d&#x113;la interes&#x113;s, vi&#x146;a n&#x101;kotnes lab&#x101;, par ko pati tik daudzus vakarus tika sap&#x146;ojusi kr&#x113;slas stund&#x101;s, vi&#x146;ai vajadz&#x113;ja saglab&#x101;t vismaz �o vien&#x12B;go mui�u, par cik otra � Zigmunta t&#x113;va mui�a bija g&#x101;jusi zudum&#x101; uz visiem laikiem. Un atkal vi&#x146;a m&#x113;&#x123;in&#x101;ja uzveikt pati sevi, c&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s un cent&#x101;s p&#x101;rvar&#x113;t savas iera�as un instinktus, un atkal � nesp&#x113;ja.</p><p>Par laimi, te n&#x101;ca pal&#x12B;g&#x101; v&#x12B;rabr&#x101;lis, par ko And�ejova bija vi&#x146;am pateic&#x12B;ga, ta�u k&#x101;d&#x101; cit&#x101; dz&#x12B;ves jom&#x101;, kas t&#x101;s ac&#x12B;s un sird&#x12B; bija simtk&#x101;rt v&#x113;rt&#x12B;g&#x101;ka par visu p&#x101;r&#x113;jo, vi&#x146;a v&#x12B;rabr&#x101;&#x13C;a iejauk�anos necieta. Benedikts �aj&#x101; jaut&#x101;jum&#x101; iztur&#x113;j&#x101;s k&#x101; piesardz&#x12B;gs un paciet&#x12B;gs strat&#x113;&#x123;is, kas atk&#x101;rtoti un no da�&#x101;d&#x101;m pus&#x113;m m&#x113;&#x123;ina tuvoties ar savu karasp&#x113;ku pretinieka nometnei, lai to iztaust&#x12B;tu un tikai tad dotu iz�&#x137;iro�u triecienu. Benedikts pret savu br&#x101;&#x13C;asievu izjuta patiesu cie&#x146;u, bet, neraugoties uz savstarp&#x113;ji draudz&#x12B;gaj&#x101;m attiec&#x12B;b&#x101;m, vi&#x146;u atsald&#x113;ja t&#x101;s augstpr&#x101;t&#x12B;ba un v&#x113;sums. Jau vair&#x101;kas reizes vi&#x146;� bija iemin&#x113;jies par mazo Zigmuntu, �o un to licis br&#x101;&#x13C;asievai nojaust, dar&#x12B;jis uzman&#x12B;gu, bet vi&#x146;a izlik&#x101;s vai nu nedzirdam, vai nesaprotam vi&#x146;a v&#x101;rdus. Beidzot k&#x101;du dienu vi&#x146;� bija ien&#x101;cis �ai pa�&#x101; istab&#x101; nom&#x101;cies vair&#x101;k nek&#x101; cit&#x101;m rciz&#x113;m un, pl&#x16B;k&#x101;dams &#x16B;su galus, kas toreiz jau bija tik gari, ka liec&#x101;s uz leju un pie�&#x137;&#x12B;ra sejai m&#x16B;�&#x12B;gas neapmierin&#x101;t&#x12B;bas izteiksmi, pazi&#x146;oja, ka nodom&#x101;jis atkl&#x101;ti un bez k&#x101;diem aplinkiem aprun&#x101;ties ar vi&#x146;u par br&#x101;&#x13C;ad&#x113;lu. And�ejova t&#x16B;l&#x12B;t apjaut&#x101;j&#x101;s, ko tad b&#x113;rns t&#x101;du nodar&#x12B;jis. T&#x113;vocis tad aizr&#x101;d&#x12B;ja, ka z&#x113;ns tiek audzin&#x101;ts k&#x101; Fran�u mar&#x137;&#x12B;zs un nevis k&#x101; po&#x13C;u pilsonis, ka no vi&#x146;a izn&#x101;ks meitene un nevis v&#x12B;rietis.</p><p>Pa�laik svainei priek�&#x101; uz galda atrad&#x101;s lieliska, skaisti ier&#x101;m&#x113;ta divpadsmit gadus veca z&#x113;na &#x123;&#x12B;metne. Z&#x113;ns ar gariem, iecirtotiem matiem p&#x101;r pleciem bija &#x123;&#x113;rbts pag&#x101;ju�&#x101; gadsimta gaum&#x113; � samta sv&#x101;rkos ar me�&#x123;i&#x146;u atlokiem. Vi&#x146;� tie�&#x101;m bija &#x13C;oti gl&#x12B;ts un smalks un gleznainaj&#x101; t&#x113;rp&#x101; izskat&#x12B;j&#x101;s p&#x113;c prin�a. M&#x101;tes un t&#x113;vo�a acis piev&#x113;rs&#x101;s &#x123;&#x12B;metnei: pirmaj&#x101;s atspogu&#x13C;oj&#x101;s m&#x12B;la un aizgr&#x101;bt&#x12B;ba, otraj&#x101;s � &#x12B;gnums un neapmierin&#x101;t&#x12B;ba.</p><p>Pilns nicin&#x101;juma Benedikts p&#x101;rmeta, ka �o jaunkun-dzi&#x146;u guvernante pie rokas vad&#x101;jot pastaig&#x101;ties, sarg&#x101;jot no visa, kas var&#x113;tu tam atdar&#x12B;t acis uz patieso pasauli, ka z&#x113;ns savam vecumam ir fiziski par maz att&#x12B;st&#x12B;ts, izlutin&#x101;ts un iedom&#x12B;gs, pret apk&#x101;rt&#x113;jiem bie�i vien varm&#x101;c&#x12B;gs. Un beidzot k&#x101; vien&#x12B;go pareizo l&#x12B;dzekli, lai tas k&#x13C;&#x16B;tu mies&#x101;s sp&#x113;c&#x12B;gs, lai ievirz&#x12B;tu t&#x101; domas un paradumus &#x12B;st&#x101;s slied&#x113;s, vi&#x146;� ieteic nodot z&#x113;nu skol&#x101;.</p><p>Padzird&#x113;jusi to, pane And�ejova izsl&#x113;j&#x101;s vis&#x101; augum&#x101; un noteikti, pat dzi&#x13C;i sa�utusi pazi&#x146;oja, ka nekad to nedar&#x12B;s. Vi&#x146;a, vi&#x146;a lai savu vien&#x12B;go b&#x113;rnu &#x13C;autu iejaukt b&#x113;rnu p&#x16B;l&#x12B; ar zemiem, varb&#x16B;t pat visrupj&#x101;kajiem instinktiem un para�&#x101;m, lai vi&#x146;� saind&#x113;jas ar zemis-kumu un rupj&#x12B;bu, lai vi&#x146;� k&#x13C;&#x16B;st mantrausis, karjerists, sauss apr&#x113;&#x137;in&#x101;t&#x101;js! Vi&#x146;a nenicina p&#x16B;li, &#x43E; n&#x113;, vi&#x146;a kaisli v&#x113;las, lai tas pilnveidotos, k|&#x16B;tu laim&#x12B;gs, bet vi&#x146;as dz&#x12B;ves sapnis ir, lai vi&#x146;as d&#x113;ls st&#x101;v&#x113;tu augst&#x101;k par p&#x16B;li, b&#x16B;tu par to skaidr&#x101;ks, pilnv&#x113;rt&#x12B;g&#x101;ks. Tur, skol&#x101;s, aug un izgl&#x12B;tojas tie, kam liktenis l&#x113;mis b&#x16B;t par ierindniekiem. Turpretim Zigmuntam p&#x113;c t&#x113;va parauga j&#x101;k&#x13C;&#x16B;st par vadoni, par t&#x101;du vadoni, lai k&#x101;dreiz n&#x101;kotn&#x113; vi&#x146;am t&#x101;pat mirdz&#x113;tu acis, augst&#x101;ko ideju un domu, un iev&#x113;rojamu darbu apgarotam. Pie vi&#x146;as s&#x101;niem, vi&#x146;as v&#x113;r&#x12B;g&#x101;s acs uzraudz&#x12B;b&#x101; vi&#x146;am j&#x101;izaug t&#x12B;ram, skaidram, lai vi&#x146;u neskartu nek&#x101;di tikumiski tr&#x16B;kumi, lai visi tie tiktu ar riebumu noraid&#x12B;ti. Vi&#x146;a neb&#x16B;t nav aizmirsusi^ d&#x113;la izgl&#x12B;to�anu, d&#x101;rgi algoti skolot&#x101;ji m&#x101;ca vi&#x146;am da�&#x101;das zin&#x101;tnes, bet tad, kad vi&#x146;� paaugsies, tiks g&#x101;d&#x101;ts ar&#x12B; par augst&#x101;k&#x101;m atzi&#x146;&#x101;m, ta�u tagad � b&#x113;rn&#x12B;bas un pusaud�a gados � vi&#x146;a pati r&#x16B;p&#x113;jas par t&#x101;s vides mor&#x101;lo un est&#x113;tisko t&#x12B;r&#x12B;bu, kur&#x101; z&#x113;nam j&#x101;dz&#x12B;vo. Pa�reiz&#x113;j&#x101; grezn&#x101; apk&#x101;rtne un ap&#x123;&#x113;rbs, ko tik bargi nosoda t&#x113;vocis, ir tikai l&#x12B;dzeklis, lai z&#x113;n&#x101; gar&#x12B;gi un mies&#x12B;gi ieaudzin&#x101;tu iera�as, kas to v&#x113;l&#x101;k&#x101; dz&#x12B;v&#x113; pasarg&#x101;s no vis&#x101;diem nev&#x113;lamiem k&#x101;rdin&#x101;jumiem, jo &#x13C;aunums ir tikai gar&#x12B;ga un mies&#x12B;ga net&#x12B;r&#x12B;ba.</p><p>No �&#x101;s paredz&#x113;t&#x101;s izgl&#x12B;t&#x12B;bas sist&#x113;mas, no �iem d&#x113;la izgl&#x12B;to�anas nodomiem vi&#x146;a neatk&#x101;psies, nel&#x16B;kojoties ne uz k&#x101;diem padomiem, ne pam&#x101;c&#x12B;b&#x101;m. Vi&#x146;as v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s un l&#x16B;gums ir � lai �o jaut&#x101;jumu t&#x113;vocis turpm&#x101;k vairs neaizskartu.</p><p>Benedikts saprata, ka visi t&#x101;l&#x101;kie m&#x113;&#x123;in&#x101;jumi �aj&#x101; virzien&#x101; b&#x16B;s velt&#x12B;gi. Tas, ko vi&#x146;� dzird&#x113;ja, nebija vieglpr&#x101;t&#x12B;gas v&#x113;jagr&#x101;bsles kapr&#x12B;ze, ne ar&#x12B; romantiski noska&#x146;otas dv&#x113;seles deklam&#x101;cija, bet dom&#x101;jo�as un ener&#x123;iskas sievietes p&#x101;rliec&#x12B;ba un griba. T&#x101; bija apsv&#x113;rta, p&#x101;rdom&#x101;ta sist&#x113;ma, kas izriet&#x113;ja no �&#x101;s sievietes dzi&#x13C;&#x101;k&#x101;s p&#x101;rliec&#x12B;bas un rakstura, no vi&#x146;as pa�as dz&#x12B;ves pieredzes.</p><p>Cik daudz �ajos nodomos bija lepn&#x12B;bas, kas vienmer tiecas uz augstien&#x113;m, ko p&#x16B;lis nav sp&#x113;j&#x12B;gs saprast, � vi&#x146;a pati skaidri nezin&#x101;ja, ta�u saprata, ka ir lepna, un to ne tik vien attaisnoja, bet pat augstu v&#x113;rt&#x113;ja. Kad Benedikts v&#x113;l neatlaid&#x101;s un ierun&#x101;j&#x101;s par augstpr&#x101;t&#x12B;bu, kas tik priek�laikus jau s&#x101;kusi izpausties maz&#x101; Zigmunta rakstur&#x101;, vi&#x146;a atbild&#x113;ja, ka izkops to ar&#x12B; t&#x101;l&#x101;k, jo tai ar laiku j&#x101;k&#x13C;&#x16B;st par vairogu, kas pasarg&#x101;s vi&#x146;u no zemiskuma un b&#x16B;s pamudin&#x101;jums uz c&#x113;l&#x101;ku dz&#x12B;vi.</p><p>Benedikts, acis nolaidis un &#x16B;sas pl&#x16B;k&#x101;dams, sa&#x12B;dzis pameta �o kapelai l&#x12B;dz&#x12B;go istabu, kur&#x101; dr&#x12B;z p&#x113;c tam vajadz&#x113;ja norisin&#x101;ties v&#x113;l k&#x101;dam noz&#x12B;m&#x12B;gam notikumam t&#x101;s &#x12B;pa�nieces dz&#x12B;v&#x113;.</p><p>Dz&#x12B;vodama vienmu|u un vientu|u dz&#x12B;vi, pane And�e-jova par ask&#x113;ti k&#x13C;&#x16B;t tom&#x113;r nevar&#x113;ja. Sad tad vi&#x146;u apmekl&#x113;ja kaimi&#x146;i, un ar&#x12B; pa�ai vajadz&#x113;ja reiz&#x113;m ierasties pie radiniekiem un pazi&#x146;&#x101;m. Nebija nek&#x101; nedabiska � dr&#x12B;z&#x101;k tas notika nenov&#x113;r�ami, � ka rad&#x101;s k&#x101;ds, kas t&#x12B;koja p&#x113;c vi&#x146;as sirds un rokas. Bet tas notika tikai vienu vien&#x12B;gu reizi, jo vi&#x146;as dz&#x12B;ves veids un iztur&#x113;�an&#x101;s atbaid&#x12B;ja un laup&#x12B;ja cer&#x12B;bas pat liel&#x101;kajam drosminiekam.</p><p>Tas bija cilv&#x113;ks, kas �aj&#x101; apvid&#x16B; tikai nesen ieradies, viet&#x113;jo apst&#x101;k|u nezin&#x101;t&#x101;js, nopietns, nevainojams, ar t&#x101;du pa�u st&#x101;vokli sabiedr&#x12B;b&#x101; k&#x101; And�ejovai. Vi&#x146;� s&#x101;ka arvien bie�&#x101;k apmekl&#x113;t vientu|o Osovcu, par&#x101;d&#x12B;dams dedz&#x12B;gu cie&#x146;u un simp&#x101;tij&#x101;s namam&#x101;tei. Vi&#x146;� savus nol&#x16B;kus dar&#x12B;ja zin&#x101;mus vi&#x146;as tuv&#x101;kajiem radiem, l&#x16B;gdams to atbalstu un pal&#x12B;dz&#x12B;bu. L&#x16B;k, tad �&#x12B; istaba k&#x13C;uva par radinieku bie�u san&#x101;ksmju vietu, kur atraitnei deva padomus, m&#x113;&#x123;in&#x101;ja to pierun&#x101;t un p&#x101;rliecin&#x101;t.</p><p>Toreiz neviens nevar&#x113;ja saprast, ka skaista, bag&#x101;ta, tr&#x12B;sdesmit gadus veca sieviete var&#x113;tu sevi dz&#x12B;vu aprakt s&#x113;ru dr&#x101;n&#x101;s un atmi&#x146;&#x101;s, atteikties uz visiem laikiem no patiesiem un katram, k&#x101; liekas, nepiecie�amiem dz&#x12B;ves priekiem. Pat miru�&#x101; And�eja radinieki nepras&#x12B;ja no vi&#x146;as t&#x101;du pa�uzupur&#x113;�anos un visiem sp&#x113;kiem p&#x16B;l&#x113;j&#x101;s no t&#x101;s atrun&#x101;t. Dz&#x12B;v&#x101; un izdar&#x12B;g&#x101; Da�ecka, kas visur labpr&#x101;t iejauc&#x101;s, bija lieliska preciniece. Benedikts cer&#x113;ja, ka izgl&#x12B;tots, taisn&#x12B;gs aud�ut&#x113;vs ievirz&#x12B;s Zigmunta audzin&#x101;�anu pareiz&#x101;s slied&#x113;s. Radinieki, pulc&#x113;damies Osovc&#x101;, sprieda par l&#x12B;gavai&#x146;a labaj&#x101;m &#x12B;pa�&#x12B;b&#x101;m, run&#x101;ja par vi&#x146;a sirsn&#x12B;gaj&#x101;m un dedz&#x12B;gaj&#x101;m j&#x16B;t&#x101;m pret jauno atraitni.</p><p>Bet visp&#x101;rliecino�&#x101;k par prec&#x12B;b&#x101;m run&#x101;ja vi&#x146;as pa�as sirds, t&#x101; iest&#x101;j&#x101;s par m&#x12B;lo�o cilv&#x113;ku tik dedz&#x12B;gi, ka vi&#x146;a to iepriek� nevar&#x113;ja ne paredz&#x113;t, pat ne iedom&#x101;ties. Tuv&#x101;k ar vi&#x146;u iepazinusies, t&#x101; pret&#x113;ji savai gribai juta,</p><p>ka nav nek&#x101;da abstrakta sievietes god&#x12B;guma formula, bet, t&#x101;pat k&#x101; visas, pak|auta cilv&#x113;c&#x12B;g&#x101;m ilg&#x101;m un k&#x101;rdin&#x101;jumiem. Vi&#x146;&#x101; mod&#x101;s v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s piecelties it k&#x101; no miro&#x146;iem, atkrat&#x12B;ties it k&#x101; no kapa tr&#x16B;diem un atgriezties saulainaj&#x101; pasaul&#x113; starp ziedo�&#x101;m pu&#x137;&#x113;m. Vi&#x146;u s&#x101;ka vilin&#x101;t doma par gudru un m&#x12B;lo�u draugu, kas tai dz&#x12B;v&#x113; arvien b&#x16B;tu blakus. K&#x101; s&#x113;ru lilija tv&#x12B;kst rasas l&#x101;ses, t&#x101; pamaz&#x101;m ilgas p&#x113;c silta &#x123;imenes pavarda izauga uz kapa, kas l&#x12B;dz �im vientul&#x12B;b&#x101; un neskarts bija mitis vi&#x146;as sirds visklus&#x101;kaj&#x101; st&#x16B;r&#x12B;t&#x12B;.</p><p>Beidzot pien&#x101;ca br&#x12B;dis, kad draugi un padomdev&#x113;ji, redz&#x113;dami vi&#x146;u v&#x101;ju un sv&#x101;rst&#x101;mies, izspieda no vi&#x146;as v&#x113;l �aubu pilnu sol&#x12B;jumu, tiesa gan, ne gal&#x12B;gu. T&#x16B;l&#x12B;t visi aizbrauca, lai dr&#x12B;z&#x101;k pazi&#x146;otu priec&#x12B;go v&#x113;sti tam, kas tik nepaciet&#x12B;gi un smeldzo�i to gaid&#x12B;ja. Ta�u t&#x16B;l&#x12B;t p&#x113;c precinieku aizbrauk�anas jaunaj&#x101; sieviet&#x113; sac&#x113;l&#x101;s vesela r&#x16B;gtu p&#x101;rmetumu v&#x113;tra. Kam&#x113;r v&#x113;l nekas noteikti nebija izlemts, kam&#x113;r viss v&#x113;l bija tikai t&#x101;li min&#x113;jumi un ieceres, tikm&#x113;r vi&#x146;a savos sap&#x146;os var&#x113;ja justies neizsak&#x101;mi labi. Tagad turpretim, kad nupat, t&#x16B;l&#x12B;t vajadz&#x113;ja dz&#x12B;vei sa�&#x137;elties div&#x101;s da&#x13C;&#x101;s, pirm&#x101;, jau pag&#x101;jus&#x12B; puse p&#x113;k�&#x146;i viesa sird&#x12B; veselu br&#x101;zmu m&#x12B;)u un d&#x101;rgu atmi&#x146;u.</p><p>Nekad, nekad v&#x113;l l&#x12B;dz �im vi&#x146;ai gar ac&#x12B;m nebija tik skaidri un gai�i sl&#x12B;d&#x113;ju�i dienu pa dienai, stundu pa stundai agr&#x12B;n&#x101;s jaun&#x12B;bas un m&#x12B;las gadi, nekad v&#x113;l tik izteiksm&#x12B;gi t&#x113;laini vi&#x146;ai nebija pav&#x113;rusies pirm&#x101; un vien&#x12B;gi m&#x12B;&#x13C;ot&#x101; v&#x12B;ra seja. Lik&#x101;s, ka vi&#x146;as vientu&#x13C;&#x101; istaba pild&#x101;s ar skumj&#x101;m, nebeidzam&#x101;m atvadu ska&#x146;&#x101;m. Nav saprotams, no kurienes t&#x101;s ce&#x13C;as, varb&#x16B;t no kapa, kas dzi&#x13C;i me�&#x101;, uz kura pa�laik l&#x12B;st rudens migla; cik skaidri tas nost&#x101;jas acu priek�&#x101;, un skropst&#x101;s ierie�as karsta asara!</p><p>N&#x113;, vi&#x146;a nesp&#x113;ja aizmirst un izmest no sirds to, kas tik dzi&#x13C;i sak&#x146;ojas un pilda visu vi&#x146;as b&#x16B;t&#x12B;bu. Un, kad vi&#x146;a iedom&#x101;ja, ka dr&#x12B;z dr&#x12B;z t&#x101;s augumu skars cita v&#x12B;rie�a rokas un l&#x16B;p&#x101;m pieskarsies sve�as l&#x16B;pas, ka jauni pien&#x101;kumi, varb&#x16B;t ar&#x12B; jauni prieki l&#x12B;dz galam saraus visas saites ar biju�o, ka m&#x12B;la pret vi&#x146;u un atmi&#x146;as par vi&#x146;u k&#x13C;&#x16B;s gandr&#x12B;z vai par gr&#x113;ku, neuztic&#x12B;bu, � vi&#x146;a sajuta t&#x101;das s&#x101;pes, it k&#x101; otrreiz b&#x16B;tu j&#x101;�&#x137;iras no And�eja. Un vi&#x146;a nokaun&#x113;j&#x101;s par savu v&#x101;jumu un niec&#x12B;bu. K&#x101;</p><p>tad t&#x101;! Lai vienk&#x101;r�as, ikdieni�&#x137;as laimes, kaut ar&#x12B; t&#x101; b&#x16B;tu ilgsto�a un c&#x113;la, tom&#x113;r savt&#x12B;gas laimes d&#x113;&#x13C; lai vi&#x146;a pati sav&#x101;m rok&#x101;m izpost&#x12B;tu vien&#x12B;go un nemirst&#x12B;go m&#x12B;lu, lai vi&#x146;a p&#x101;rrautu atmi&#x146;u saiti, kas to saista ar cilv&#x113;ku, kur� augst&#x101;ko ide&#x101;lu v&#x101;rd&#x101; ziedoja savu dz&#x12B;v&#x12B;bu, lai atteiktos pat no vi&#x146;a uzv&#x101;rda, lai uzskat&#x12B;tu k&#x101; nodev&#x12B;bu pat atceres par vi&#x146;u! Vai t&#x101;? Lai vi&#x146;a b&#x16B;tu visparast&#x101;k&#x101; sieviete, kas metas no vien&#x101;m rok&#x101;m otr&#x101;s, lai pieder&#x113;tu diviem; t&#x12B;kot p&#x113;c laimes sev, kad vi&#x146;� jau miris! Vi&#x146;am tur � priek�laikus n&#x101;ve citu lab&#x101; un aizmirst&#x12B;ba kap&#x101;, bet pa�ai � visi dz&#x12B;ves prieki un l&#x12B;ksm&#x12B;ba! Kas tad saglab&#x101;s And�eja piemi&#x146;u uz zemes, ja ne vi&#x146;a? Kas v&#x113;l atcer&#x113;sies And�eja upuri, ja vi&#x146;a no t &#x101; atteiksies? Kas dom&#x101;s, skumj&#x101;s un godbij&#x12B;g&#x101; cie&#x146;&#x101; <sub>v</sub> b&#x16B;s pie t &#x101; aizsaul&#x113;, ja vi&#x146;a aiztrauksies Saulain&#x113;, ziedon&#x12B;?</p><p>Jau iedom&#x101;joties vien, ka t&#x101; var&#x113;tu notikt, vi&#x146;a par �&#x101;du v&#x101;jum&#x101; br&#x12B;di t&#x101; kaun&#x113;j&#x101;s, ka b&#x16B;tu saminusi k&#x101;j&#x101;m pati sevi, ja var&#x113;jusi, un karst&#x101;k k&#x101; jel kad, m&#x12B;las uzpl&#x16B;dum&#x101; pret And�eju, vi&#x146;a nokrita zem&#x113; krucifiksa priek�&#x101; un ne tik daudz no dieva, cik no m&#x12B;&#x13C;ot&#x101; l&#x16B;dza piedo�anu. Vi&#x146;as lieliski noaugu�ais, skaistais augums, pa�p&#x101;rmetumu un b&#x113;du p&#x101;r&#x146;emts, loc&#x12B;j&#x101;s krust&#x101; sist&#x101; priek�&#x101;, bet dv&#x113;sele, k&#x101; stiletes caurdurta, neizsak&#x101;m&#x101;s mok&#x101;s ar t&#x101;du sp&#x113;ku tiec&#x101;s pie t&#x101;, kura d&#x113;&#x13C; tik &#x13C;oti s&#x101;p&#x113;ja, ka izsauca vienu no t&#x101;m v&#x12B;zij&#x101;m, ko cilv&#x113;ka organisms sp&#x113;j&#x12B;gs rad&#x12B;t tikai &#x101;rk&#x101;rt&#x113;jos apst&#x101;k&#x13C;os.</p><p>T&#x101; bija halucin&#x101;cija, bet ar vis&#x101;m &#x12B;sten&#x12B;bas paz&#x12B;m&#x113;m. Vi&#x146;a redz&#x113;ja And�eju; vi&#x146;� nolaid&#x101;s no aug�as ar kv&#x113;lojo�u, asi&#x146;ainu br&#x16B;ci b&#x101;laj&#x101; pier&#x113; un liegi pac&#x113;la savas rokas p&#x101;r vi&#x146;as galvu k&#x101; piedodams un sv&#x113;t&#x12B;dams. Vi&#x146;a redz&#x113;ja katru s&#x12B;kumu, katru ap&#x123;&#x113;rba kroci&#x146;u. And�ejs klus&#x113;ja, pirm&#x101; s&#x101;ka run&#x101;t vi&#x146;a. Ko un k&#x101; run&#x101;ja, to vi&#x146;a nekad nevar&#x113;ja atcer&#x113;ties, zin&#x101;ja tikai, ka taj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; bijusi bezgala laim&#x12B;ga, at&#x123;idusies pavisam noskumusi, bet stipr&#x101;ka k&#x101; jebkad, un nekad nebeidza gaid&#x12B;t par&#x101;d&#x12B;bas atk&#x101;rto�anos. Bet t&#x101; nekad vairs neatk&#x101;rtoj&#x101;s, k&#x101; nekad neatk&#x101;rtoj&#x101;s notikumi, kas bija risin&#x101;ju�ies pirms t&#x101;s.</p><p>And�ejova bija izgl&#x12B;tota un saprata, ka redz&#x113;t&#x101; v&#x12B;zija ir tikai vi&#x146;as slim&#x12B;gi satraukt&#x101; garast&#x101;vok&#x13C;a m&#x101;&#x146;u auglis, un tom&#x113;r t&#x101; atst&#x101;ja uz vi&#x146;u milz&#x12B;gu, nekad neizdz&#x113;�amu iespaidu, kas ar laiku v&#x113;l padzi&#x13C;in&#x101;j&#x101;s.</p><p>And�ejova nebija visai tic&#x12B;ga, bet dzi&#x13C;i un dedz&#x12B;gi reli&#x123;ioza gan. Bazn&#x12B;cas &#x101;r&#x113;j&#x101;s ceremonijas vi&#x146;a reti pild&#x12B;ja; nieki, kurus d&#x113;v&#x113;ja par sv&#x113;tumiem, � bild&#x12B;tes, sv&#x113;to fig&#x16B;ri&#x146;as, l&#x16B;g�anu krelles un t&#x101; t&#x101;l&#x101;k � vi&#x146;ai �&#x137;ita tuk�as, neest&#x113;tiskas bl&#x113;&#x146;as, kam ar diev&#x12B;bas ideju nav nek&#x101; kop&#x113;ja. Bet pati ideja vi&#x146;ai bija bezgala d&#x101;rga un sv&#x113;ta. Tic&#x12B;ba piln&#x12B;gai, nekad neaizsniedzamai idejai, visvarenai, visu uzveico�ai, k&#x13C;uva par vi&#x146;as dv&#x113;seles nedz&#x113;�am&#x101;m alk&#x101;m, neatst&#x101;dama pat vismaz&#x101;ko vietu �aub&#x101;m, bet vientu&#x13C;o p&#x101;rdomu un cie�anu pilnaj&#x101; dz&#x12B;v&#x113; ieguva milz&#x12B;gu sp&#x113;ku.</p><p>Vi&#x146;a <emphasis>tic&#x113;ja</emphasis> ar&#x12B; aizsaules dz&#x12B;vei, jo tai lik&#x101;s pavisam neiesp&#x113;jami, ka cilv&#x113;ku dv&#x113;seles var&#x113;tu uz visiem laikiem izdzist k&#x101; nop&#x16B;stas sve�u liesmi&#x146;as, vi&#x146;a dom&#x101;ja, ka rad&#x12B;t&#x101;js savam veidojumam nav velti devis nojautu un tieksmi p&#x113;c nemirst&#x12B;bas, kas ir c&#x113;lonis vis&#x101;m t&#x101; lielaj&#x101;m ilg&#x101;m un darbiem.</p><p>Vi&#x146;a nesalau�ami tic&#x113;ja And�eja aizsaules dz&#x12B;vei. S&#x101;kum&#x101; nedro�i, bet v&#x113;l&#x101;k aizvien pa&#x13C;&#x101;v&#x12B;g&#x101;k vi&#x146;a dom&#x101;ja � sak, vai vi&#x146;a ar savu m&#x12B;lu, uztic&#x12B;bu un gribas sp&#x113;ku neieg&#x16B;s sev ties&#x12B;bas iespiesties neizzin&#x101;maj&#x101;, nok&#x13C;&#x16B;t pie t&#x101;, p&#x113;c k&#x101; tik &#x13C;oti trauc&#x101;s, sevis netaup&#x12B;dama.</p><p>Ja ilgi un cie�i uzl&#x16B;ko k&#x101;du priek�metu, tad liekas, ka tas s&#x101;k kust&#x113;ties, ja ilgi un neatlaid&#x12B;gi cilv&#x113;ks dom&#x101; un tiecas uz k&#x101;du m&#x113;r&#x137;i, vi&#x146;am s&#x101;k likties, ka tas k&#x13C;&#x16B;st tuv&#x101;ks un sasniedzam&#x101;ks. Pavad&#x12B;dama garas stundas uz ce&#x13C;iem krusta priek�&#x101;, kas simboliz&#x113;ja cie�anas idejas lab&#x101;, kam ar&#x12B; vi&#x146;as dz&#x12B;v&#x113; piekritusi tik liela vieta, �&#x12B; sieviete, kas vair&#x101;k nek&#x101; divdesmit gadu nebija nolikusi s&#x113;ru dr&#x101;nas, pati pret savu gribu un sapr&#x101;tu ne vienreiz vien uzrun&#x101;ja to, kura d&#x113;&#x13C; nesa s&#x113;ras. Reiz&#x113;m vi&#x146;a to uzrun&#x101;ja &#x12B;st&#x101;, d&#x12B;vaini laim&#x12B;g&#x101; tic&#x12B;b&#x101;, bet reiz&#x113;m tikai nedro�u cer&#x12B;bu pilna, ka vi&#x146;� to uzklausa. Neviens cilv&#x113;ks netika dzird&#x113;jis, ko vi&#x146;a tam teikusi un st&#x101;st&#x12B;jusi � ne tikai par sevi, bet ar&#x12B; par to, kuru vi&#x146;� visvair&#x101;k bija m&#x12B;l&#x113;jis uz zemes un par ko aizg&#x101;jis n&#x101;v&#x113;. Vi&#x146;� bija vien&#x12B;gais, kam t&#x101; uztic&#x113;ja savas cie�anas, b&#x113;das, ilgas, �aubas un to laimes cer&#x12B;bu mirkli, kas reiz bija pamirdz&#x113;jis vi&#x146;as vientu&#x13C;aj&#x101;, klusaj&#x101;, klosterim l&#x12B;dz&#x12B;gaj&#x101; dz&#x12B;v&#x113;.</p><p>Dr&#x12B;z p&#x113;c tam, kad And�ejova bija pati sevi un citus p&#x101;rliecin&#x101;jusi, ka nevar ne biju�o aizmirst, ne &#x13C;auties jaunajam, lai ar&#x12B; cik spo�a liktos n&#x101;kotne, k&#x101;ds no vi&#x146;as maz&#x101; d&#x113;la skolot&#x101;jiem atkl&#x101;ja Zigmunt&#x101; gleznot&#x101;ja dot&#x12B;bas. Cik �aj&#x101; ar triumfu m&#x101;tei pav&#x113;st&#x12B;taj&#x101; atkl&#x101;jum&#x101; bija taisn&#x12B;bas, cik izdab&#x101;�anas m&#x101;jasm&#x101;tei, par to And�ejova nedom&#x101;ja. Jau no b&#x113;rn&#x12B;bas est&#x113;tiski audzin&#x101;ta, vi&#x146;a prata sp&#x113;l&#x113;t un z&#x12B;m&#x113;t, tom&#x113;r tai tr&#x16B;ka dzi&#x13C;&#x101;ku zin&#x101;�anu dai&#x13C;aj&#x101;s m&#x101;ksl&#x101;s, lai �o atkl&#x101;jumu nopietni p&#x101;rbaud&#x12B;tu. Un diezin vai p&#x113;c divpadsmit gadus veca b&#x113;rna z&#x12B;m&#x113;jumiem �&#x12B;s sp&#x113;jas bija tik viegli nosak&#x101;mas.</p><p>' Zigmunta m&#x101;te uzreiz ne�aub&#x12B;dam&#x101;s notic&#x113;ja pat&#x12B;kamajai zi&#x146;ai, uz&#x146;&#x113;ma to k&#x101; pa�u par sevi saprotamu, k&#x101; vienm&#x113;r gaid&#x12B;tu, kam neatvair&#x101;mi vajadz&#x113;ja n&#x101;kt. Vi&#x146;a vienm&#x113;r stingri bija p&#x101;rliecin&#x101;ta, ka vi&#x146;as un And�eja d&#x113;l&#x101; agr&#x101;k vai v&#x113;l&#x101;k j&#x101;par&#x101;d&#x101;s k&#x101;d&#x101;m dot&#x12B;b&#x101;m, kas, k&#x101;dai iedzimtai dzirkstij iezalgojoties k&#x101; spo�ai zvaigznei virs vi&#x146;a pieres, pacels vi&#x146;u p&#x101;ri pel&#x113;kajam p&#x16B;lim. P&#x113;c m&#x101;tes dom&#x101;m, sav&#x101;d&#x101;k nemaz nevar&#x113;ja b&#x16B;t: vi&#x146;as un And�eja d&#x113;ls nevar&#x113;ja b&#x16B;t t&#x101;ds k&#x101; citi, t&#x101;ds, no k&#x101;diem sast&#x101;v&#x113;ja pel&#x113;kais, ikdieni�&#x137;ais p&#x16B;lis. Neizr&#x101;d&#x12B;dama ne izbr&#x12B;nu, ne saj&#x16B;smu, bet iek�&#x113;ji dzi&#x13C;i priec&#x101;dam&#x101;s, vi&#x146;a uz&#x146;&#x113;ma zi&#x146;u par Zigmunta dzimsto�o talantu, un kop� �&#x101; br&#x12B;�a visam ap d&#x113;lu, ikvienai dvesmai, jau iepriek� pies&#x101;tin&#x101;tai ar daili, vajadz&#x113;ja kalpot vi&#x146;a est&#x113;tisk&#x101;s izgl&#x12B;t&#x12B;bas un gaumes pilnveido�anai un izsmalcin&#x101;�anai.</p><p>P&#x101;rsmalcin&#x101;ts, izlutin&#x101;ts, Osovcas mui�&#x101; k&#x101; siltumn&#x12B;c&#x101; audzin&#x101;ts un no�&#x137;irts no p&#x101;r&#x113;j&#x101;s pasaules, it k&#x101; par t&#x101;s pilsoni tam nekad nevajadz&#x113;tu k&#x13C;&#x16B;t, b&#x113;rns tie�&#x101;m kaisli pie&#x137;&#x113;r&#x101;s z&#x12B;mulim. P&#x113;c tam otai. To t&#x16B;l&#x12B;t uzskat&#x12B;ja par dedz&#x12B;gu, fan&#x101;tisku rakstura &#x12B;pa�&#x12B;bu, par nemald&#x12B;gu &#x123;&#x113;nija paz&#x12B;mi. Man&#x12B;gi un d&#x101;rgi skolot&#x101;ji pare&#x123;oja z&#x113;nam liela m&#x101;kslinieka n&#x101;kotni, un vi&#x146;am tas &#x13C;oti patika.</p><p>Katru s&#x12B;kumu sav&#x101; ikdienas dz&#x12B;v&#x113; vi&#x146;� tagad uzskat&#x12B;ja k&#x101; lielu notikumu, par t&#x101;du, k&#x101;dai vajadz&#x113;ja b&#x16B;t visai vi&#x146;a izredz&#x113;t&#x101; dz&#x12B;vei. K&#x101; l&#x113;ca sakopo saules starus vien&#x101; punkt&#x101;, t&#x101; ap Zigmuntu centr&#x113;j&#x101;s visu apk&#x101;rt&#x113;jo uzman&#x12B;ba un v&#x113;l&#x12B;ba, un ar&#x12B; vi&#x146;� pats pamaz&#x101;m pierada dom&#x101;t un r&#x16B;p&#x113;ties tikai par sevi. Viss, kas atrad&#x101;s uz zem&#x101;ka l&#x12B;me&#x146;a par to, kur vi&#x146;�, b&#x16B;dams v&#x113;l pusaudzis, sav&#x101;s iedom&#x101;s bija uzr&#x101;pies, tam �&#x137;ita slikts un iev&#x113;r&#x12B;bas necien&#x12B;gs, pat rieb&#x12B;gs un atbaido�s. Augst&#x101;ka par to var&#x113;ja b&#x16B;t tikai pa�a n&#x101;kotne. Gan visu apk&#x101;rt&#x113;jo cilv&#x113;ku, gan ar&#x12B; sav&#x101;s ac&#x12B;s vi&#x146;� dom&#x101;j&#x101;s esam pats pasaules centrs un cer&#x113;ja k&#x13C;&#x16B;t par t&#x101;du visai sabiedr&#x12B;bai, tas ir, tai &#x12B;pa�ajai |au�u grupai, kam bija m&#x12B;kstas rokas un maigas sejas, kas bija skaisti &#x123;&#x113;rbu�ies un saprata dai&#x13C;&#x101;s m&#x101;kslas.</p><p>Tiesa, vi&#x146;� bija �o to dzird&#x113;jis un las&#x12B;jis ar&#x12B; parci-tiem cilv&#x113;kiem, bet vi&#x146;am pret tiem nebij&#x101; nek&#x101;du j&#x16B;tu � ne &#x13C;aunu, ne labu. Vienk&#x101;r�i � vi&#x146;� par tiem nemaz nedom&#x101;ja, nev&#x113;roja tos, tie nebija nekas. Z&#x113;ns auga un pie&#x146;&#x113;m&#x101;s p&#x101;rliec&#x12B;b&#x101;, ka ir viens no vi&#x146;am zin&#x101;m&#x101;s un radniecisk&#x101;s sabiedr&#x12B;bas iev&#x113;rojam&#x101;kajiem locek&#x13C;iem un ka n&#x101;kotn&#x113; k&#x13C;&#x16B;s par vienu no t&#x101;s m&#x12B;lu&#x13C;iem un dievek&#x13C;iem.</p><p>S&#x12B; spo�&#x101; n&#x101;kotne vi&#x146;am tik drjz vis nepav&#x113;r&#x101;s, ta�u beidzot tom&#x113;r atmirdz&#x113;ja. P&#x113;c daudziem t&#x101;lu no dzimt&#x101;s mui�as sve�um&#x101; pavad&#x12B;tiem gadiem, p&#x113;c ilgsto�&#x101;m studij&#x101;m un daudz&#x101;m, neiedom&#x101;jami daudz&#x101;m neveiksm&#x113;m un m&#x113;&#x123;in&#x101;jumiem Zigmuntam beidzot paveic&#x101;s, un daudzu citu izst&#x101;d&#x12B;to darbu vid&#x16B; izc&#x113;l&#x101;s un piev&#x113;rsa sev lietprat&#x113;ju uzman&#x12B;bu vi&#x146;a roku darin&#x101;t&#x101; glezna.</p><p>&#x12B;sten&#x12B;b&#x101; t&#x101; nemaz nebija glezna, bet skice, neliela p&#x113;c apm&#x113;riem un diezgan vienk&#x101;r�i iecer&#x113;ta, bet t&#x101;s izpild&#x12B;jum&#x101;, atskaitot da�us tehniskus tr&#x16B;kumus, var&#x113;ja jaust talanta paz&#x12B;mes. Kriti&#x137;i gan p&#x113;la ieceres pel&#x113;c&#x12B;bu un tehniskos tr&#x16B;kumus, ta�u jauno m&#x101;kslinieku atzina un mudin&#x101;ja str&#x101;d&#x101;t t&#x101;l&#x101;k.</p><p>Skic&#x113;juma sekm&#x113;m daudz pal&#x12B;dz&#x113;ja valodas, ka to darin&#x101;jis bag&#x101;ts, neatkar&#x12B;gs cilv&#x113;ks ar diezgan augstu sabiedrisko st&#x101;vokli. Paklus&#x101;m tika �ukst&#x113;tas ar&#x12B; vair&#x101;k vai maz&#x101;k paties&#x12B;bai atbilsto�as versijas par vi&#x146;a t&#x113;vu. Tas viss m&#x101;ksl&#x12B;gi uzp&#x16B;ta jaun&#x101; gleznot&#x101;ja v&#x101;rda un vi&#x146;a pirm&#x101; publiski izst&#x101;d&#x12B;t&#x101; darba popularit&#x101;ti. Bet ne vi&#x146;� pats, ne vi&#x146;a m&#x101;te nek&#x101; par �o apst&#x101;kli nezin&#x101;ja, un. visas uzslavas un uzmudin&#x101;jumus uztverdami k&#x101; pilnv&#x113;rt&#x12B;gus, tie savuk&#x101;rt m&#x101;ksl&#x12B;gi uzp&#x16B;ta tos v&#x113;l liel&#x101;kus.</p><p>Panei And�ejovai d&#x113;la pan&#x101;kumi bija augst&#x101;k&#x101;s sv&#x113;tlaimes mirk&#x13C;i. Vi&#x146;as viskarst&#x101;k&#x101;s ilgas bija piepild&#x12B;ju�&#x101;s. Gandr&#x12B;z ekst&#x101;z&#x113; vi&#x146;a dom&#x101;ja, ka uz t&#x101; pa�a alt&#x101;ra, uz kura bija sadedzis And�ejs, vi&#x146;a d&#x113;ls liks sava &#x123;&#x113;nija un darba upuri. Kop&#x101; ar sauji&#x146;u izredz&#x113;to vi&#x146;� b&#x16B;s gaisma, kas l&#x12B;s tums&#x101;, pazemoto cer&#x12B;ba, �&#x137;ietami izn&#x12B;cin&#x101;to jaunas dz&#x12B;v&#x12B;bas apliecin&#x101;t&#x101;js. Vi&#x146;a rado�&#x101; iedvesma b&#x16B;s k&#x101; d&#x113;&#x13C;a gals gl&#x101;b�anas tilt&#x101; p&#x101;ri izn&#x12B;c&#x12B;bas un posta aiz&#x101;m, viens no &#x137;ie&#x123;e&#x13C;iem b&#x16B;v&#x113;jam&#x101; Noasa �&#x137;irst&#x101;, kas dz&#x12B;v&#x12B;bas liesmu p&#x101;rnes&#x12B;s uz otru krastu p&#x101;ri izn&#x12B;c&#x12B;bas &#x16B;de&#x146;iem.</p><p>�&#x12A;�doma bija valdo�&#x101;. K&#x101; parasti, b&#x16B;dama &#x13C;oti attur&#x12B;ga savu j&#x16B;tu izr&#x101;d&#x12B;�an&#x101;, iek�&#x113;ji vi&#x146;a skurba neizm&#x113;rojam&#x101; priek&#x101; un lepnum&#x101;. Ar&#x113;ji tas izpaud&#x101;s tikai mier&#x12B;g&#x101;, r&#x101;m&#x101; starojum&#x101;. Vi&#x146;a bie�&#x101;k nek&#x101; iepriek� r&#x101;d&#x12B;j&#x101;s &#x13C;aud&#x12B;s, v&#x113;l&#x113;dam&#x101;s laikam dzird&#x113;t, ko run&#x101; par vi&#x146;as d&#x113;lu, bet varb&#x16B;t savos priekos juta p&#x113;c tiem liel&#x101;ku vajadz&#x12B;bu. Garajos ziemas vakaros lampas gaism&#x101; vai ar&#x12B; vasaras zvaig�&#x146;otaj&#x101;s nakt&#x12B;s, kad pa atv&#x113;rtajiem logiem iepl&#x16B;da smar�u vi&#x13C;&#x146;i un koku �alko&#x146;a, vi&#x146;a augstaj&#x101;, pla�aj&#x101; istab&#x101; v&#x113;l vair&#x101;kas stundas notup&#x113;ja uz ce&#x13C;iem meln&#x101; krusta priek�&#x101;. Grezni iesieto l&#x16B;g�anu gr&#x101;matu uz alt&#x101;r&#x12B;�a vi&#x146;a tikpat k&#x101; neatv&#x113;ra, bet no l&#x16B;p&#x101;m pl&#x16B;da sirsn&#x12B;gas pateic&#x12B;bas un saj&#x16B;smas v&#x101;rdu straume. Tik daudz gadu vi&#x146;as pret pasauli nocietin&#x101;t&#x101; sirds �eit bija p&#x101;rdz&#x12B;vojusi r&#x16B;gtus br&#x12B;�us. Tagad vi&#x146;a te st&#x101;st&#x12B;ja par savu laimi un cer&#x12B;b&#x101;m And�eja t&#x113;lam, kam vi&#x146;a gar&#x101; �&#x137;ietami tuvin&#x101;j&#x101;s no gada gad&#x101; arvien vair&#x101;k.</p><p>Tas bija noticis pirms �etriem gadiem. Bet tagad piecdesmit gadu vec&#x101; And�ejova izskat&#x12B;j&#x101;s daudz jaun&#x101;ka, nek&#x101; paties&#x12B;b&#x101; bija. Vi&#x146;as vienm&#x113;r staltais augums p&#x113;d&#x113;jos gados bija k&#x13C;uvis mazliet piln&#x12B;g&#x101;ks un bra�&#x101;ks, tas izstaroja sp&#x113;ku un drosmi. Dz&#x12B;vojot ask&#x113;tisku dz&#x12B;vi, mier&#x12B;gu un skaidru k&#x101; avota &#x16B;dens, vi&#x146;as b&#x101;l&#x101; seja bija saglab&#x101;jusies maiga un gluda, tikai vietumis s&#x12B;ku krunci&#x146;u skarta. Skaistaj&#x101; istab&#x101;, kam apa&#x13C;&#x101; forma un daudz&#x101;s gleznas pie sien&#x101;m pie�&#x137;&#x12B;ra kapelas izskatu, liel&#x101; loga fon&#x101;, aiz kura paloja vesela lapot&#x146;u j&#x16B;ra, vi&#x146;as augums, s&#x113;ru t&#x113;rpa smago ieloku ap&#x146;emts, izskat&#x12B;j&#x101;s gleznains un di�cilt&#x12B;gs. Vi&#x146;as pareizi veidoto profilu ap&#x113;noja melnas me�&#x123;i&#x146;u aub&#x12B;tes malas un divas zeltainu matu �&#x137;ipsnas, kur&#x101;s tikai paretam v&#x113;rp&#x101;s sirmi pavedieni. Savas balt&#x101;s, skaist&#x101;s rokas vi&#x146;a bija nolaidusi kl&#x113;p&#x12B; uz rupj&#x101; auduma. Pat viena b&#x16B;dama, neko nedar&#x12B;dama, vi&#x146;a saglab&#x101;ja savu rakstur&#x12B;go st&#x101;ju: paceltu galvu ar nolaistiem plaksti&#x146;iem.</p><p>Tom&#x113;r �aj&#x101; sievi�&#x137;&#x12B;gi skaistaj&#x101; un di�cilt&#x12B;gaj&#x101; sej&#x101;, kas nebija vairs jauna, tagad neatmirdz&#x113;ja ne laime, ne apmierin&#x101;jums. Tas klusais prieks, kas pirms �etriem gadiem tur staroja, bija bez p&#x113;d&#x101;m nozudis. An-d�ejova nebija nogrimusi pat&#x12B;kamu, m&#x12B;|u notikumu apcer&#x113;, vi&#x146;a dom&#x101;ja par neparasto, draud&#x12B;go. Reizes divas t&#x101; p&#x101;rvilka ar roku p&#x101;r pieri, nop&#x16B;t&#x101;s, un no kr&#x16B;t&#x12B;m tai izlauz&#x101;s klusa, izbr&#x12B;nai l&#x12B;dz&#x12B;ga ska&#x146;a, nervozi vi&#x146;as pirksti d&#x16B;ra adatu rupjaj&#x101; audum&#x101;, ko t&#x101; tur&#x113;ja rokas. Vi&#x146;a neizskat&#x12B;j&#x101;s ar&#x12B; p&#x113;c t&#x101;das, kas tikko b&#x16B;tu sa&#x146;&#x113;musi s&#x101;p&#x12B;gu, visas cer&#x12B;bas izn&#x12B;cino�u triecienu. Vi&#x146;a dr&#x12B;z&#x101;k atg&#x101;din&#x101;ja cilv&#x113;ku, kas trieciena iesp&#x113;jam&#x12B;bu jau sen paredz&#x113;jis un cen�as tikai uzmin&#x113;t t&#x101; c&#x113;lo&#x146;us. Jau gadus divus, pareiz&#x101;k, no t&#x101; laika, kad Zigmunts apprec&#x113;jies atgriez&#x101;s Osovc&#x101; un palika te uz dz&#x12B;vi, vi&#x146;&#x101; m&#x101;joja �is nemiers un raizes, ko bija saskat&#x12B;ju�i pat sve�i cilv&#x113;ki, kaut gan vi&#x146;a ne v&#x101;rda par to netika iemin&#x113;jusies.</p><p>Pirms stundas ceturk�&#x146;a vi&#x146;a pa logu bija redz&#x113;jusi abus jaunos uz parka taci&#x146;as, kas aizlok&#x101;s uz trijst&#x16B;raino l&#x12B;ci ar cilv&#x113;ku roku uzb&#x113;rtajiem pauguriem divu upju satek&#x101;. Jau p&#x101;ris m&#x113;ne�u �&#x12B; vieta vi&#x146;as d&#x113;lam k&#x13C;uvusi par iem&#x12B;&#x13C;ot&#x101;ko pastaigas vietu; vi&#x146;� tur pas&#x101;cis arheolo&#x123;iskus izrakumus, kas jau vair&#x101;kas ned&#x113;&#x13C;as aiz&#x146;em t&#x101; pr&#x101;tu un domas. Ar&#x12B; tagad lielisk&#x101; vasaras uzvalk&#x101;, k&#x101; no jaun&#x101;k&#x101; modes �urn&#x101;la lapas izgriezta bild&#x12B;te, ar lokanu n&#x16B;ji&#x146;u rok&#x101; un mazliet fantastiskas platmales ap&#x113;notu seju vi&#x146;� atkal dev&#x101;s uz turieni. Vien&#x101; rok&#x101; vi&#x146;am pabieza ski�u mape, pie otras pie&#x137;&#x113;rusies maza, brinum jauka, viegl&#x101;s, gai�&#x101;s dr&#x113;b&#x113;s t&#x113;rpusies sieviete.</p><p>Pane And�ejova vi&#x146;u sejas nevar&#x113;ja saskat&#x12B;t, bet vair&#x101;kk&#x101;rt starp kokiem un kr&#x16B;miem, kur taci&#x146;a �&#x137;&#x113;rsoja k&#x101;du klaj&#x101;ku vietu, vi&#x146;a redz&#x113;ja jauno sievieti pieglau�amies v&#x12B;ram, pace&#x13C;am gl&#x12B;to galvi&#x146;u pret vi&#x146;u, �ivin&#x101;m un m&#x12B;lin&#x101;mies, no visas sirds cen�amies iz�&#x137;ilt k&#x101; no krama kaut vienu vien&#x12B;gu sirsn&#x12B;gu smaidu, kaut</p><p>vienu vien&#x12B;gu laipnu v&#x101;rdu; bet vi&#x146;� g&#x101;ja tai blakus nesatricin&#x101;mi mier&#x12B;gs un v&#x113;ss, vai nu apnicis, vai sadusmots, nerun&#x101;dams ne v&#x101;rda.</p><p>T&#x101; vi&#x146;i, spo�&#x101;s, vasar&#x12B;g&#x101;s saules staru apmirdz&#x113;ti, �&#x137;&#x113;rsoja labu gabalu no lielisk&#x101;, r&#x16B;p&#x12B;gi kopt&#x101; parka, bet skun&#x12B;j&#x101;s pcis, kas sekoja vi&#x146;iem, redz&#x113;ja, ka tie nebija ne laim&#x12B;gi, ne apmierin&#x101;ti. Uz k&#x101;da no gai�ajiem tilti&#x146;iem, kas tik kr&#x101;�&#x146;i liec&#x101;s p&#x101;ri �alojo�ajam strautam, Klotilde sp&#x113;ji izr&#x101;va savu roku no v&#x12B;ra elko&#x146;a un dusm&#x101;s vai �&#x113;lum&#x101; pasl&#x113;pa seju plaukst&#x101;s, tad strauji apsvied&#x101;s un met&#x101;s atpaka&#x13C; uz m&#x101;j&#x101;m.</p><p>Zigmunts pat neatskat&#x12B;j&#x101;s un t&#x101;d&#x101; pa�&#x101; mier&#x12B;g&#x101; gait&#x101; turpin&#x101;ja ce&#x13C;u pret&#x113;j&#x101; virzien&#x101; uz parka v&#x101;rti&#x146;u pusi. Iedams vi&#x146;� p&#x101;ris rei�u ar lokano n&#x16B;ji&#x146;u cirta pa taci&#x146;as mal&#x101; augo�ajiem kr&#x16B;miem, un t&#x101; bija vien&#x12B;g&#x101; vi&#x146;a uzbudin&#x101;juma izpausme. Dr&#x12B;z vien Zigmunts nozuda aiz ak&#x101;ciju pudura.</p><p>Bet Klotilde tikm&#x113;r k&#x101; b&#x101;li ro�ains m&#x101;kon&#x12B;tis trauc&#x101;s pa parka tak&#x101;m un nor&#x101;m. Reizes divas vi&#x146;a atskat&#x12B;j&#x101;s, it k&#x101; cer&#x113;dama, ka tas, no kura pirms br&#x12B;ti&#x146;a �&#x137;&#x12B;r&#x101;s, ar&#x12B; atskat&#x12B;sies vai sauks atpaka&#x13C; pie sevis. Un, katrreiz nepatik&#x101; vai &#x12B;gnum&#x101; nov&#x113;rsusies, vi&#x146;a beidzot apst&#x101;j&#x101;s k&#x101;das nori&#x146;as vid&#x16B; zem vareni noaugu�as lapegles, pieplaka ar pieri pie resn&#x101; stumbra un, cik var&#x113;ja spriest p&#x113;c plecu raust&#x12B;�an&#x101;s, r&#x16B;gti apraud&#x101;j&#x101;s. P&#x113;c tam, k&#x101; saraud&#x101;jies b&#x113;rns p&#x16B;l&#x113;dam&#x101;s apspiest sejas raust&#x12B;�anos, nogriez&#x101;s k&#x101;d&#x101; kr&#x113;slain&#x101; alej&#x101;, kas veda tie�i uz m&#x101;jas ieejas durv&#x12B;m.</p><p>P&#x113;c tam pane And�ejova dzird&#x113;ja vedeklas vieglos so&#x13C;us uz k&#x101;pn&#x113;m un vi&#x146;u izskr&#x113;j&#x101;m cauri p&#x101;ris istab&#x101;m, tad nobl&#x101;k�&#x137;&#x113;ja k&#x101;das durvis, nervozas un dusm&#x12B;gas rokas aizcirstas, � un viss apklusa.</p><p>T&#x101; tas g&#x101;ja jau labi sen, vair&#x101;k nek&#x101; gadu. Bet k&#x101;p&#x113;c? Pane And�ejova �o jaut&#x101;jumu sev bija uzdevusi jau daudzk&#x101;rt, bet ska&#x13C;i to ne reizes nebija teikusi. Vair&#x101;kk&#x101;rt bija grib&#x113;jusi iet te pie viena, te otra, izjaut&#x101;t, sa&#x146;emt paskaidrojumus, varb&#x16B;t pal&#x12B;dz&#x113;t ar k&#x101;du padomu, br&#x12B;din&#x101;t, bet vienm&#x113;r kaut kas vi&#x146;u attur&#x113;ja. Vi&#x146;a redz&#x113;ja un saprata, ka �o divu cilv&#x113;ku dz&#x12B;v&#x113; ir k&#x101;da k&#x13C;&#x16B;me, bet baid&#x12B;j&#x101;s, ka, pieskaroties tai, nepadara st&#x101;vokli v&#x113;l &#x13C;aun&#x101;ku, aiz smalkj&#x16B;t&#x12B;bas negrib&#x113;ja ielauz-346</p><p>ties pat pa�as b&#x113;rna nosl&#x113;pumos. Ar&#x12B; tagad vi&#x146;a piec&#x113;l&#x101;s, pagriez&#x101;s uz durvju pusi, kas caur viesistabu veda uz jaun&#x101;s vedeklas istabu, bet, non&#x101;kusi pie gr&#x101;mat&#x101;m un laikrakstiem apkraut&#x101; galda, p&#x113;k�&#x146;i apst&#x101;j&#x101;s.</p><p>Tas bija pr&#x101;vs, apa&#x13C;� galds istabas vid&#x16B; ar senlaic&#x12B;giem, grebumiem izrot&#x101;tiem kr&#x113;sliem visapk&#x101;rt. Starp gr&#x101;mat&#x101;m un laikrakstiem gl&#x12B;t&#x101; ier&#x101;m&#x113;jum&#x101; atrad&#x101;s k&#x101;ds paliels Zigmunta portrets. Taj&#x101; vi&#x146;� bija att&#x113;lots divdesmit piecu gadu vecum&#x101;, toreiz, kad v&#x113;l m&#x101;c&#x12B;j&#x101;s slavenaj&#x101; gleznot&#x101;ju pils&#x113;t&#x101; Minhen&#x113;.</p><p>�&#x12B; skic&#x12B;te bija viens no vi&#x146;a dz&#x12B;ves posmiem, ar t&#x101;d&#x101;m z&#x12B;m&#x113;t&#x101;m, gleznot&#x101;m, fotograf&#x113;t&#x101;m aini&#x146;&#x101;m bija pilna visa vi&#x146;a m&#x101;tes istaba. S&#x101;j&#x101; skic&#x12B;t&#x113; Zigmunts bija t&#x113;lots mazliet nev&#x113;r&#x12B;gi, mazliet sam&#x101;ksloti atspiedies pret kolonas gabalu, ar jaunekl&#x12B;giem sejas vaibstiem, diezgan gl&#x12B;tiem, ta�u bez smaida, bez liesmaina skatiena, ar kapr&#x12B;zi savilkt&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m, ko rot&#x101;ja mazas, eleganti uzliektas &#x16A;si&#x146;as. Jau no t&#x101; vien, k&#x101; vi&#x146;� bija sakrustojis k&#x101;jas pie kolonas pamata, var&#x113;ja spriest, cik |oti vi&#x146;� j&#x16B;tas p&#x101;r&#x101;ks par visu, kas virs zemes un ko vi&#x146;� min zem k&#x101;j&#x101;m.</p><p>Pane And�ejova. ar cie�i sa&#x146;emt&#x101;m rok&#x101;m uz galda atbalst&#x12B;jusies, ilgi l&#x16B;koj&#x101;s d&#x113;la portret&#x101;, kas pirms se�iem gadiem vi&#x146;&#x101; bija modin&#x101;jis tik daudz patiesu, pacil&#x101;jo�u cer&#x12B;bu. Tagad vi&#x146;a p&#x113;k�&#x146;i �ajos gl&#x12B;tajos, stingajos vaibstos saskat&#x12B;ja saltumu, un vi&#x146;u p&#x101;rsteidza d&#x113;la l&#x16B;pu kapr&#x12B;z&#x101; izteiksme. Vi&#x146;a strauji sakust&#x113;j&#x101;s, it k&#x101; grib&#x113;dama atvair&#x12B;t ar roku nez no kurienes uzkl&#x12B;du�u baigu r&#x113;gu. Ta�u �is r&#x113;gs nebija radies vien&#x101; mirkl&#x12B;, bet ilgsto�u nov&#x113;rojumu un apsv&#x113;rumu rezult&#x101;t&#x101;, jau kop� t&#x101;s dienas, kad Zigmunts bija apmeties uz dz&#x12B;vi Osovc&#x101;, �is r&#x113;gs bija pild&#x12B;jis vi&#x146;as sirdi ar neizsak&#x101;mu r&#x16B;gtumu. Vi&#x146;a vel ilgi aizmiglot&#x101;m ac&#x12B;m raudz&#x12B;j&#x101;s portret&#x101;.</p><p>�Vi&#x146;� to nem&#x12B;l! Tikai divi gadi pag&#x101;ju�i, un vi&#x146;� to vairs nem&#x12B;l! Vai vi&#x146;� jel maz k&#x101;du un kaut drusku sp&#x113;j m&#x12B;l&#x113;t?�</p><p>�is jaut&#x101;jums sievietei, kas pati tik neizsak&#x101;mi un uztic&#x12B;gi prata m&#x12B;l&#x113;t, noz&#x12B;m&#x113;ja |oti daudz. Taj&#x101; ietvert&#x101;s �aubas vi&#x146;a izjuta tikpat sp&#x113;c&#x12B;gi k&#x101; �aubas pie visd&#x101;rg&#x101;k&#x101; cilv&#x113;ka n&#x101;ves gultas. Tikpat s&#x101;p&#x12B;gi vi&#x146;a b&#x16B;tu sev&#x12B; jaut&#x101;jusi pie smag&#x101; slim&#x12B;b&#x101; nogulu�a d&#x113;la: �Vai vi&#x146;� iztur&#x113;s?� Vi&#x146;a bija redz&#x113;jusi cilv&#x113;kus ejam n&#x101;v&#x113; liel&#x101;s m&#x12B;las v&#x101;rd&#x101; un uzskat&#x12B;ja tos par sv&#x113;tiem; cilv&#x113;ks bez m&#x12B;las, kaut ar&#x12B; mazas, ikdieni�&#x137;as, vi&#x146;ai �&#x137;ita k&#x101; miris.</p><p>Vi&#x146;a pac&#x113;la acis pret sienu, kas pa pusei bija nokl&#x101;ta ar d&#x113;la da�&#x101;d&#x101; vecum&#x101; pa�a darin&#x101;tiem z&#x12B;m&#x113;jumiem un skic&#x113;m. Vi&#x146;a grib&#x113;ja gul sev p&#x101;rliec&#x12B;bu, ka �ais z&#x12B;m&#x113;jumos atspogu&#x13C;ojas ne tikvien tas, ko vi&#x146;a uzskata par cilv&#x113;ka dz&#x12B;ves saturu, bet ar&#x12B; tas, kas cilv&#x113;ka dz&#x12B;vei pie�&#x137;ir liesmojumu un lidojumu. Vi&#x146;� ta�u vispirms bija m&#x101;kslinieks, m&#x12B;l&#x113;ja m&#x101;kslu! Bet tas, ko vi&#x146;a redz&#x113;ja, nebija nekas vair&#x101;k k&#x101; pusaud�a vingrin&#x101;jumi �eit, pie �&#x101; pa�a galda, pie vi&#x146;as loga darin&#x101;ti. Sur tur paretam starp �iem gandr&#x12B;z b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gajiem darbi&#x146;iem pazib&#x113;ja ar&#x12B; pa k&#x101;dam v&#x113;l&#x101;kam, no t&#x101;l&#x101;m zem&#x113;m ats&#x16B;t&#x12B;tam vai atvestam darbi&#x146;am: k&#x101;da sievietes galvi&#x146;a, klus&#x101;s dabas ainavi&#x146;a, k&#x101;ds s&#x12B;ks, verdz-iski darin&#x101;ts dabas skali&#x146;�, t&#x101;las, sve�as zemes st&#x16B;r&#x12B;tis. Tic bija s&#x12B;kumi, kas liecin&#x101;ja par izt&#x113;les nabadz&#x12B;bu un neveiklas rokas piep&#x16B;li. Niec&#x12B;ga izdoma, c&#x12B;t&#x12B;gs darbs, ar&#x12B; tehniskas k|&#x16B;mes izpild&#x12B;jum&#x101;, neviena drosm&#x12B;g&#x101;ka nodoma, ne &#x12B;patn&#x113;j&#x101;ka otas vilciena � itin nek&#x101; vienreiz&#x113;ja. Bet te bija sav&#x101;kts viss, atskaitot to skic&#x12B;ti, kas pirms �etriem gadiem sag&#x101;d&#x101;ja Zigmuntam pirmos pan&#x101;kumus, m&#x101;kslinieka slavu. Otra tai vairs nesekoja � pat padom&#x101; nebija. K&#x101;p&#x113;c? Vai vi&#x146;� tie�&#x101;m nebija m&#x101;kslinieks?</p><p>Parasti tik mier&#x12B;g&#x101; panes And�ejovas seja bail&#x113;s p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s, galv&#x101; sapl&#x16B;da asinis un b&#x101;l&#x101; piere pietv&#x12B;ka; balt&#x101;s rokas krampjaini sa�&#x146;audza uz galda atv&#x113;rto av&#x12B;zes lapu. Var&#x113;ja redz&#x113;t, ka apstiprino�&#x101; atbilde uz pa�as uzst&#x101;d&#x12B;to jaut&#x101;jumu, iz�audam&#x101;s caur vi&#x146;as pr&#x101;tu, bija to &#x137;&#x113;rusi k&#x101; p&#x113;rkona sp&#x113;riens...</p><p>Pa sauso, nesen k&#x101; nop&#x13C;auto, augusta dienas maig&#x101;s saules gaismas pielieto p&#x13C;avu g&#x101;ja Zigmunts Kor�inskis. L&#x12B;dz apv&#x101;rsnim pla�o, k&#x101; smaragds za&#x13C;o l&#x12B;dzenumu �&#x137;&#x113;rsoja divas upju gultnes, kas kaut kur t&#x101;l&#x113; sapl&#x16B;da ar debess jumu, �ur un tur izkais&#x12B;t&#x101;s koku grupas un kr&#x16B;m&#x101;ji v&#x113;rta p&#x13C;avu l&#x12B;dz&#x12B;gu pla�am parkam, ko st&#x101;d&#x12B;jusi trauksmainas fant&#x101;zijas vad&#x12B;ta roka. Viss to bija pilns saules mirdzuma un kr&#x113;slain&#x12B;bas, d&#x12B;vaini veidotu &#x113;nu, zalgojo�u rasas pilienu uz lap&#x101;m, putnu �ivin&#x101;�anas, kukai&#x146;u met&#x101;lisk&#x101;s sano&#x146;as, smar�u vi&#x13C;&#x146;u, ko dvesa jau rudens priek�nojautu pilnais, krist&#x101;ldzidrais gaiss...</p><p>Zigmunts g&#x101;ja mier&#x12B;giem labi audzin&#x101;ta cilv&#x113;ka so&#x13C;iem. Reiz&#x113; aiz paraduma un ar&#x12B; apzin&#x101;ti vi&#x146;�, pat vienatn&#x113; b&#x16B;dams, neaizmirsa iev&#x113;rot m&#x113;ren&#x12B;bu un gr&#x101;ciju kust&#x12B;b&#x101;s. Vi&#x146;a gaita k&#x13C;uva aizvien gaus&#x101;ka. Kas vi&#x146;u b&#x16B;tu sastapis t&#x101; ejam p&#x113;c jaun&#x101;k&#x101; modes �urn&#x101;la gatavot&#x101;, labi piegulo�&#x101; un d&#x101;rg&#x101; uzvalk&#x101;, saul&#x113; sp&#x12B;do�&#x101;s glud&#x101;s kurp&#x113;s ar miesas kr&#x101;sas getr&#x101;m virs t&#x101;m un raug&#x101;mies apk&#x101;rt ar mazliet nicino�u skatienu piemiegtaj&#x101;s ac&#x12B;s, tas vi&#x146;u dro�i vien notur&#x113;tu par sve�zemju t&#x16B;ristu nabadz&#x12B;g&#x101; nomal&#x113; vai ar&#x12B; par za&#x13C;umos izbrauku�u lielpils&#x113;tnieku.</p><p>Mape, ko vi&#x146;� nesa, padus&#x113; iemiedzis, nep&#x101;rprotami liecin&#x101;ja par nodomu z&#x12B;m&#x113;t. T&#x101; ar&#x12B; bija. Pirms da�am dien&#x101;m �ai pa�&#x101; viet&#x101; un laik&#x101; vi&#x146;� bija iev&#x113;rojis skaistu alk�&#x146;u grupu ar skaistiem zariem un lie&#x13C;iskiem &#x113;nu un gaismas efektiem, kas glu�i k&#x101; rad&#x12B;ta m&#x101;kslinieka est&#x113;tiskai iedvesmai. Vi&#x146;� bija diezgan ilgi m&#x101;c&#x12B;jies glezniec&#x12B;bu, diezgan daudz par to sap&#x146;ojis un ar to lepojies, lai nepaietu gar&#x101;m, nepaman&#x12B;jis skaistu dabas ainavu, lai nevelt&#x12B;tu tai k&#x101;du mirkli savas uzman&#x12B;bas. Tie�i �odien vi&#x146;am atmi&#x146;&#x101; bija pazib&#x113;jusi �&#x12B; ainavi&#x146;a, ko pirms da�&#x101;m dien&#x101;m tika redz&#x113;jis, un,_ sajutis sen neizbaud&#x12B;tu iedvesmu, steidz&#x101;s &#x101;tr&#x101;k nok&#x13C;&#x16B;t p&#x13C;av&#x101;. Varb&#x16B;t, varb&#x16B;t p&#x113;c �etru gadu p&#x101;rtraukuma pien&#x101;cis mirklis rad&#x12B;t jaunu darbu, s&#x12B;ku, tas tiesa, tom&#x113;r tas b&#x16B;s kaut kas �aj&#x101; dz&#x12B;ves garlaic&#x12B;b&#x101; un saltum&#x101;, varb&#x16B;t pat s&#x101;kums kam liel&#x101;kam.</p><p>K&#x101;du pusstundu nostaig&#x101;jis pa p&#x13C;avu, vi&#x146;� g&#x101;ja arvien gaus&#x101;k un gaus&#x101;k, raudz&#x12B;j&#x101;s arvien izklaid&#x12B;g&#x101;k un gurden&#x101;k, l&#x12B;dz beidzot bija non&#x101;cis iecer&#x113;taj&#x101; viet&#x101;. Zigmunts apst&#x101;j&#x101;s un skat&#x12B;j&#x101;s. Bija glu�i t&#x101;pat k&#x101; pirms da�&#x101;m dien&#x101;m � tie pa�i smalkie lapu apveidi, tas pats maigais apgaismojums apak�&#x101; un galotn&#x113;s, un t&#x101; pati dzelten&#x101; v&#x101;lodze �&#x16B;poj&#x101;s uz zara dzi&#x13C;aja en&#x101;. No r&#x12B;ta vi&#x146;� k&#x101;du br&#x12B;di bija dom&#x101;jis par �o ainavu, bet tagad st&#x101;v&#x113;ja t&#x101;s priek�&#x101; vienaldz&#x12B;gs, pats sev jautadams � ko &#x12B;pa�u taj&#x101; saskat&#x12B;jis. V&#x101;j&#x101; dzirkstel&#x12B;te, kas pirms paris stund&#x101;m v&#x113;l kv&#x113;loja, tagad bija apdzisu�i, un vi&#x146;� vair&#x101;k nek&#x101; cita nejuta k&#x101; vien&#x12B;gi saltu vienaldz&#x12B;bu, kas to jau sen nom&#x101;ca. Vi&#x146;� pal&#x16B;koj&#x101;s sev visapk&#x101;rt un nodom&#x101;ja, cik te viss nabadz&#x12B;gs, vienk&#x101;r�s, aprasts un pel&#x113;c&#x12B;gs. Gaism&#x113;nas �ajos alk�&#x146;os jau ir diezgan skaistas un var&#x113;tu noder&#x113;t dabas studijai, bet vi&#x146;� to pam&#x113;&#x123;in&#x101;s uz audekla k&#x101;dreiz v&#x113;l&#x101;k... Tikai �odien gan ne. Vi&#x146;u bija nogurdin&#x101;jusi Klotilde ar savu m&#x16B;�&#x12B;go maigumu un nerimsto�o �ivin&#x101;�anu, atv&#x113;sin&#x101;jusi vienmu|&#x101; apk&#x101;rtne, tik nabadz&#x12B;ga, kaut tur ar&#x12B; netr&#x16B;ka koku un kr&#x16B;mu puduru... Un, beidzot, �ovakar bija paredzams viens no visnepat&#x12B;kam&#x101;kajiem mirk|iem � apsprie�an&#x101;s ar mui�as p&#x101;rvaldnieku par saimniec&#x12B;bas darbiem. S&#x12B; gaid&#x101;m&#x101; saruna vi&#x146;u taisni satrieca, laup&#x12B;ja ne tikvien patiku nodarboties ar glezno�anu, bet at&#x146;&#x113;ma pat visu dz&#x12B;vesprieku.</p><p>Zigmunts uzgrieza muguru alk�&#x146;u grupai un dev&#x101;s pie pauguriem, kas zem&#x101; virkn&#x113; stiep&#x101;s gar vienu p&#x13C;avas malu. Viens no �iem pauguriem bija krietni izrak&#x146;&#x101;ts un jau pa gabalu d&#x16B;r&#x101;s ac&#x12B;s uz smil�u vai m&#x101;la dzeltenuma. Apst&#x101;jies pie rakumiem, Zigmunts pr&#x101;toja, � k&#x101;ds gauss un garlaic&#x12B;gs darbs ir ka�&#x146;&#x101;t no zemes mantas, kas tur nogul&#x113;ju�as simtiem gadu ilgi.</p><p>Pie �&#x101; darba vi&#x146;� ar lielu degsmi &#x137;&#x113;r&#x101;s pirms m&#x113;ne�iem diviem un bija gaid&#x12B;jis daudz ko vair&#x101;k, nek&#x101; tika atradis. M&#x101;kslas skol&#x101; aiz gara laika nejau�i p&#x101;r�&#x137;irstot gr&#x101;matas par ant&#x12B;ko m&#x101;kslu, vi&#x146;u ieinteres&#x113;ja senu izrakumu att&#x113;li, tie modin&#x101;ja vi&#x146;&#x101; zi&#x146;k&#x101;ri un rosin&#x101;ja fant&#x101;ziju. Tiesa, vi&#x146;� saprata, ka �eit nav nek&#x101;da Hellada vai Roma, tom&#x113;r cer&#x113;ja, ka atrad&#x12B;s ja ar&#x12B; ne v&#x101;zes, ornamentus un traukus, tad vismaz ko &#x12B;patn&#x113;ju, kaut vai k&#x101;du zelta v&#x101;rpsti&#x146;u. Uz izrakumiem vi&#x146;u mudin&#x101;ja ar&#x12B; t&#x113;vocis Da�eckis, kas uzskat&#x12B;ja sevi par augsti civiliz&#x113;tu cilv&#x113;ku un dom&#x101;ja, ka vi&#x146;a pien&#x101;kums � veicin&#x101;t vis&#x101;dus interesantus pas&#x101;kumus, un, &#x123;imenes godu augstu v&#x113;rt&#x113;dams, sv&#x113;ti uzskat&#x12B;ja Zigmuntu par &#x123;&#x113;niju.</p><p>Vi&#x146;i te abi vair&#x101;kas dienas no vietas bija nost&#x101;v&#x113;ju�i uz paugura, gandr&#x12B;z vai acis izskat&#x12B;ju�i, v&#x113;rodami katru l&#x101;pstu zemes, ko str&#x101;dnieki izmeta, priec&#x101;ju�ies un n&#x12B;ku�i, cer&#x113;ju�i un v&#x12B;lu�ies, l&#x12B;dz beidzot �aubas un apni-c&#x12B;ba bija &#x146;&#x113;musi virsroku un veco nocietin&#x101;jumu izrakumi tika pamesti dieva zi&#x146;&#x101;.</p><p>K&#x101;ds tad bija izn&#x101;kums? P&#x113;c vair&#x101;k&#x101;m ned&#x113;j&#x101;m Zigmunts sav&#x101; darba istab&#x101; cit&#x101;m vec&#x101;m graba�&#x101;m v&#x113;l pievienoja vair&#x101;kus desmitus vecu naudas gabalu ar pus-izdzisu�iem Zviedrijas valsts &#x123;erbo&#x146;iem, bet Da�eckis aizveda sev l&#x12B;dzi r&#x16B;sas sa&#x113;stu, caurumainu �&#x137;&#x113;pu.</p><p>L&#x12B;dz&#x12B;gu mantu vecajos nocietin&#x101;jumos dro�i vien bija daudz, un &#x12B;stam v&#x113;sturniekam �ie atradumi laikam ar&#x12B; ko dotu, bet Zigmunta ac&#x12B;s tiem nebija nek&#x101;das v&#x113;rt&#x12B;bas, un tie vi&#x146;u neieinteres&#x113;ja. Ja t&#x101;s b&#x16B;tu biju�as urnas ar cilv&#x113;ku pelniem, asaru trauki, skaisti veidotas kaklarotas vai aizv&#x113;sturiski bi&#x137;eri, var b&#x16B;t, ka tad ar savu nosl&#x113;pumain&#x12B;bu un dai&#x13C;umu t&#x101;s b&#x16B;tu atst&#x101;ju�as k&#x101;du iespaidu uz vi&#x146;a izt&#x113;li. Bet tagad, st&#x101;v&#x113;dams pie atraktajiem, dzeltenajiem nocietin&#x101;jumiem, vi&#x146;� tikai nicino�i atmeta ar roku. Viss te bija tik nabadz&#x12B;gs, niec&#x12B;gs, prozaisks, nek&#x101; t&#x101;da, kas var&#x113;tu modin&#x101;t est&#x113;tisku baudu, apmierin&#x101;t vi&#x146;a pras&#x12B;bas. Vi&#x146;� �aj&#x101; apk&#x101;rtn&#x113; tikai n&#x12B;ka, vienk&#x101;r�i n&#x12B;ka.</p><p>Vien&#x12B;gais laburhs, ko vi&#x146;� guva, vair&#x101;kas ned&#x113;&#x13C;as nodarbodamies ar izrakumiem, bija tas, ka dab&#x16B;ja vair&#x101;k izkust&#x113;ties un t&#x101;p&#x113;c mazliet krit&#x101;s svar&#x101;. Nododamies �&#x101;d&#x101;m p&#x101;rdom&#x101;m, Zigmunts pal&#x16B;koj&#x101;s uz savu augumu. Atkal k&#x13C;uvis resn&#x101;ks! Br&#x12B;nums! No k&#x101; vi&#x146;� t&#x101; var&#x113;ja baroties? Aiz gara laika beidzas vai nost, n&#x12B;ku&#x13C;o te, ilgojas un tom&#x113;r pie&#x146;emas apajum&#x101;! Seja, tiesa, gan b&#x101;la un gurdena, bet augums, it sevi�&#x137;i viduklis, apv&#x113;lies un piln&#x12B;gs. Tr&#x12B;sdesmit viena gada vecum&#x101; vi&#x146;� jau tik smagn&#x113;js! Kas �ajos gados t&#x101;ds izskat&#x101;s, tas �etrdesmitos b&#x16B;s &#x12B;sts resn&#x12B;tis! S&#x12B;s domas vi&#x146;u nopietni uztrauca. Aptauko�an&#x101;s ir nej&#x113;dz&#x12B;ba, un katra nej&#x113;dz&#x12B;ba modin&#x101;ja vi&#x146;&#x101; riebumu. Vai tie�&#x101;m gar&#x12B;gas cie�anas netrauc&#x113; &#x137;ermeni pie&#x146;emt neest&#x113;tisku izskatu? Lieliskais Osovcas pav&#x101;rs tie�&#x101;m prata meistar&#x12B;gi gatavot gan fran�u, gan po&#x13C;u &#x113;dienus ...</p><p>Zigmunts p&#x113;k�&#x146;i uzgrieza muguru rakumiem un daudz �irgt&#x101;kiem so&#x13C;iem nek&#x101; iepriek� dev&#x101;s atpaka&#x13C; uz-m&#x101;j&#x101;m. Tam par iemeslu bija p&#x16B;l&#x12B;tis zemnieku, kas no ciema puses p&#x13C;avas t&#x101;laj&#x101; nost&#x16B;r&#x12B; pa pel&#x113;ko, caur kr&#x16B;miem iem&#x12B;to taci&#x146;u n&#x101;ca izrakumu virzien&#x101;. Pamanot zemniekus, Zigmunta gurden&#x101;s, skaisti br&#x16B;n&#x101;s, iegaren&#x101;s acis pild&#x12B;j&#x101;s ar gandr&#x12B;z paties&#x101;m bail&#x113;m. Varb&#x16B;t &#x13C;audis nemaz nen&#x101;ca pie vi&#x146;a, varb&#x16B;t ar&#x12B; n&#x101;ca, bet Zigmunts uzskat&#x12B;ja par pr&#x101;t&#x12B;g&#x101;ku nozust tiem no ce&#x13C;a un pasl&#x113;pties aiz savas m&#x101;jas sien&#x101;m, kur bez vi&#x146;a at&#x13C;aujas neviens nevar&#x113;ja iek&#x13C;&#x16B;t. Satiekoties zemnieki var&#x113;ja ko jaut&#x101;t vai l&#x16B;gt, k&#x101; tas jau da�k&#x101;rt, vi&#x146;am par lielu nepatiku, bija gad&#x12B;jies. T&#x101;da sastap�an&#x101;s bija nev&#x113;lama nevis t&#x101;p&#x113;c, ka vi&#x146;� tur&#x113;tu uz �iem cilv&#x113;kiem &#x13C;aunu pr&#x101;tu vai nicin&#x101;tu tos, n&#x113;, Zigmuntam vi&#x146;i bija tikpat vienaldz&#x12B;gi k&#x101; pie debes&#x12B;m peldo�ie m&#x101;ko&#x146;i. V&#x113;l vienaldz&#x12B;g&#x101;ki � m&#x101;ko&#x146;i reiz&#x113;m bija &#x13C;oti skaisti, un Zigmunts ar baudu tad noskat&#x12B;j&#x101;s to gaismas un kr&#x101;su rota&#x13C;&#x101;, bet �ie &#x13C;auti&#x146;i ar rupji veidotajiem augumiem un sejas vaibstiem vienm&#x113;r bija negl&#x12B;ti un vi&#x146;u &#x137;elderi&#x146;i vai krekli � smird&#x12B;gi. Turkl&#x101;t sarun&#x101;ties ar cilv&#x113;kiem, pret kuriem esi vienaldz&#x12B;gs, arvien ir nogurdino�i. Un Zigmuntam nepavisam negrib&#x113;j&#x101;s bez k&#x101;das vajadz&#x12B;bas sevi piep&#x16B;-l&#x113;t. Tiesa, ar&#x12B; vi&#x146;i bija cilv&#x113;ki, bet dro�i vien pavisam no citas vielas. Par to, ka &#x13C;audis iedal&#x101;s div&#x101;s piln&#x12B;gi da�&#x101;d&#x101;s da&#x13C;&#x101;s, t&#x101;dos k&#x101; tie tur un t&#x101;dos, pie kuriem pieder vi&#x146;� pats un vi&#x146;am l&#x12B;dz&#x12B;gie, � par to Zigmuntam nebija nek&#x101;du �aubu. Starp citu, par �o jaut&#x101;jumu vi&#x146;� dom&#x101;ja reti, pavir�i, un tas vi&#x146;u &#x13C;oti maz interes&#x113;ja.</p><p>Pie m&#x101;jas ieejas k&#x101;pn&#x113;m sastaptajam sulainim vi&#x146;� pav&#x113;l&#x113;ja:</p><p>� Kl&#x101;j galdu!</p><p>Vi&#x146;� �obr&#x12B;d jut&#x101;s &#x13C;oti nelaim&#x12B;gs un &#x13C;oti izsalcis.</p><p>Jaun&#x101; m&#x101;jast&#x113;va darbistaba Osovc&#x101; bija skaista telpa ar logiem, kas deva tie�i tik un t&#x101;du gaismu, cik un k&#x101;du pras&#x12B;ja gleznot&#x101;ja darbs. Taj&#x101; atrad&#x101;s daudz un da�&#x101;das lietas: molberti ar uzstieptiem audekliem, ko sedza balti p&#x101;rkl&#x101;ji, daudz papes, z&#x12B;m&#x113;jumu, ski�u, marmora un &#x123;ip�a t&#x113;lu un bistu, izbalu�i tepi&#x137;i un senlaiku audumu gabali, vair&#x101;ki &#x12B;patn&#x113;ji d&#x12B;v&#x101;ni&#x146;i s&#x113;d&#x113;�anai vai gul&#x113;�anai, daudz skaistu augu d&#x101;rg&#x101;s v&#x101;z&#x113;s � viss bija izvietots m&#x101;ksliniecisk&#x101; nek&#x101;rt&#x12B;b&#x101;, un, beidzot, vien&#x101; istabas kakt&#x101; � lielisks gr&#x101;matu skapis ar p&#x101;ris simtiem gr&#x101;matu kr&#x101;sainos ies&#x113;jumos aiz stikla durv&#x12B;m. T&#x101;s dr&#x12B;z&#x101;k bija gr&#x101;mati&#x146;as nek&#x101; gr&#x101;matas: mazas, vieglas, dai&#x13C;as. P&#x101;rsvar&#x101; tur bija dzeja un st&#x101;sti, viena otra ar&#x12B; par k&#x101;du speci&#x101;lu jaut&#x101;jumu un &#x13C;oti v&#x113;rt&#x12B;ga. Nedaudz bija po&#x13C;u dzejnieku, un visas p&#x101;r&#x113;j&#x101;s � jutekl&#x12B;gais Mussets, kaut kas no Viktora Igo, daudz izmis&#x12B;g&#x101; Bairona darbu, sirsn&#x12B;g&#x101; Sellija, smar�&#x12B;g&#x101; Feij&#x113;, pesimista Leopardi un p&#x113;k�&#x146;i blakus �im dzejniekam pr&#x101;tniekam Dim&#x101; (t&#x113;va) d&#x113;ku st&#x101;sti un nepr&#x101;t&#x12B;g&#x101;s Bradonas avant&#x16B;ras, tad v&#x113;l kaut kas no m&#x16B;sdienu fran�u aristokr&#x101;tijas m&#x12B;lu|iem � Klaresi, Kravena un t&#x101; t&#x101;l&#x101;k, un t&#x101; t&#x101;l&#x101;k.</p><p>Paso&#x13C;ojis �urp turp pa darbistabu, Zigmunts Kor�inskis apst&#x101;j&#x101;s pie skaist&#x101;, rota&#x13C;lieti&#x146;ai l&#x12B;dz&#x12B;g&#x101; skapja ar rota&#x13C;&#x12B;gaj&#x101;m gr&#x101;mati&#x146;&#x101;m. Vi&#x146;� tikko bija pabrokastojis noraud&#x101;ju�&#x101;s sievas un nopietn&#x101;s m&#x101;tes sabiedr&#x12B;b&#x101;, kas pie galda risin&#x101;ja, tiesa, &#x13C;oti mier&#x12B;gu sarunu, bet asi, p&#x113;t&#x12B;jo�i vi&#x146;u v&#x113;roja. Sievas saraud&#x101;t&#x101;s acis un m&#x101;tes urbjo�ie skatieni bija gal&#x12B;gi samait&#x101;ju�i tam labo omu. Pa�laik Zigmunts izjuta lielu vajadz&#x12B;bu p&#x113;c kaut k&#x101;, kas to izklaid&#x113;tu, nomierin&#x101;tu, p&#x113;c k&#x101;da sp&#x113;c&#x12B;ga iespaida, kas liktu aizmirsties, satrauktu visu vi&#x146;a b&#x16B;tni. Vi&#x146;am grib&#x113;j&#x101;s gleznot � gleznot bija grib&#x113;jies vienm&#x113;r, jo m&#x101;ksl&#x101;, kam bija ziedojis visu savu jaun&#x12B;bas degsmi un sap&#x146;us, vi&#x146;� saskat&#x12B;ja vien&#x12B;go pjedest&#x101;lu, kas to var&#x113;tu pacelt augstu p&#x101;ri visam ... Bet tagad, t&#x101;pat k&#x101; visus �os �etrus gadus katru dienu, nejaud&#x101;ja nek&#x101; sev&#x12B; atrast � ne ieceri, ne siltumu, ne sp&#x113;ku ...</p><p>P&#x113;c &#x12B;s&#x101; jaun&#x12B;bas posma, kad vi&#x146;am �&#x137;ita, ka patiesi kaut ko rada � reiz vi&#x146;am pat izdev&#x101;s k&#x101;ds, tiesa, neliels darbi&#x146;�, bet tom&#x113;r ar zin&#x101;mu v&#x113;rt&#x12B;bu, � iest&#x101;j&#x101;s ilgsto�a un piln&#x12B;ga nevar&#x12B;ba. Zigmunts zin&#x101;ja, ka pie m&#x101;kslas debes&#x12B;m br&#x12B;�iem par&#x101;d&#x101;s v&#x101;ji, b&#x101;lasin&#x12B;gi meteor&#x12B;ti, kas, reiz pamirdz&#x113;ju�i, nekad vairs neatgrie�as. Zigmunts ar&#x12B; zin&#x101;ja, ka godk&#x101;r&#x12B;gu cilv&#x113;ku galv&#x101;s da�k&#x101;rt pazib iedvesmas mir&#x101;�as un, virz&#x12B;tas uz vienu noteiktu m&#x113;r&#x137;i, reiz&#x113;m rada k&#x101;du samoc&#x12B;tu darbi&#x146;u, bet tad izpl&#x113;n&#x113; un nekad vairs neatk&#x101;rtojas. Bet Zigmuntam nekad ne mirkli nebija ien&#x101;cis pr&#x101;t&#x101;, ka ar �&#x101;diem meteor&#x12B;tiem, mir&#x101;�&#x101;m, pa�apm&#x101;nu ar&#x12B; vi&#x146;am var&#x113;tu b&#x16B;t kas kop&#x113;js. Sava &#x123;&#x113;nija nevar&#x12B;b&#x101; vi&#x146;� vainoja tikai tuv&#x101;ko apk&#x101;rtni. Visu vi&#x146;� gaid&#x12B;ja no t&#x101;s un tai uzgaza ar&#x12B; visas vainas. Vi&#x146;am neien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101; ne Tasso, kas savu lielo dzied&#x101;jumu uzrakst&#x12B;ja cietuma kamer&#x101;, ne Miltons, kas apdzied&#x101;ja parad&#x12B;zi, akls dz&#x12B;vodams m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; tums&#x12B;b&#x101;. Vi&#x146;am pr&#x101;t&#x101; neien&#x101;ca, ka katr&#x101; v&#x113;ja p&#x16B;sm&#x101;, gais-mas star&#x101;, smar�&#x101;, katr&#x101; ce|malas akmenti&#x146;&#x101;, katr&#x101; lauku ziedi&#x146;&#x101;, katra cilv&#x113;ka sejas vaibst&#x101; un nop&#x16B;t&#x101; m&#x12B;t da&#x13C;i&#x146;a no pasaules dv&#x113;seles, kas neredzam&#x101;m sait&#x113;m vienota ar m&#x101;kslinieka dv&#x113;seli un var to aizkustin&#x101;t, ja tikai t&#x101; patiesi ir m&#x101;kslinieka dv&#x113;sele. Zigmunts bija p&#x101;rliecin&#x101;ts, ka vi&#x146;am nepiecie�ami kalni, klintis, j&#x16B;ras, tuksne�i, debeszili mirdzo�i saf&#x12B;ri, kaili mode&#x13C;i, fantastiskas drap&#x113;rijas, troksnis, kaisl&#x12B;bas, sacens&#x12B;bas; vajadz&#x12B;gi tikpat nepiecie�ami k&#x101; dz&#x12B;vot un elpot, lai var&#x113;tu just, dom&#x101;t un rad&#x12B;t. Ja &#x101;r&#x113;j&#x101; pasaule vi&#x146;u apvelt&#x12B;tu ar lielu bag&#x101;t&#x12B;bu, ja vi&#x146;u skartu iespaidu gr&#x101;vieni... Bet �eit... nek&#x101; est&#x113;tiska, it nek&#x101;! Nekas te neatst&#x101;ja ne maz&#x101;ko iespaidu... Staig&#x101;dams pa darbistabu, vi&#x146;� ar ab&#x101;m rok&#x101;m bija ie&#x137;&#x113;ries matos... Tas bija vai nu dusmu, vai izmisuma �ests, varb&#x16B;t ar&#x12B; abas saj&#x16B;tas kop&#x101;...</p><p>Turkl&#x101;t s&#x101;t&#x12B;gi ietur&#x113;t&#x101;s brokastis Zigmuntu bija padar&#x12B;ju�as smagn&#x113;ju. Ak, �is pav&#x101;rs � jau kop� vi&#x146;u k&#x101;z&#x101;m tas te atrodas � tik lieliski prot gatavot. M&#x101;te apmierin&#x101;j&#x101;s ar vecajiem, jau mazliet atpaliku�ajiem kalpot&#x101;jiem, bet jaunajam p&#x101;rim m&#x101;j&#x101; viss tika atjaunots un uzspodrin&#x101;ts. No t&#x101;das virtuves, k&#x101;da pa�laik bija Osovc&#x101;, cilv&#x113;ku asin&#x12B;s neredzami uzs&#x16B;c&#x101;s sibar&#x12B;tisms. Kad pusstundu piparot&#x101;s, vircot&#x101;s m&#x113;rces un saldie &#x113;dieni bija kutin&#x101;ju�i auksl&#x113;jas, tad grib&#x113;j&#x101;s izstiepties uz elast&#x12B;g&#x101;s ku�etes, kas vilino�i bija novietota zem palmas vai drac&#x113;nas.</p><p>Iedams pie gr&#x101;matu skapja, Zigmunts atkal pav&#x113;r&#x101;s sav&#x101; augum&#x101;. �Resns, topu resns!� Tik bie�i vi&#x146;� dusmojas un z&#x16B;d&#x101;s un tom&#x113;r apve&#x13C;as! Tur vain&#x12B;gs tikai iespaidu tr&#x16B;kums. Par ko gan citu, ja ne par uzbarotu v&#x113;rsi var k&#x13C;&#x16B;t cilv&#x113;ks, ja vi&#x146;am laup&#x12B;ti p&#x101;rdz&#x12B;vojumi?</p><p>Atlaidies pusgu&#x13C;us uz d&#x12B;v&#x101;ni&#x146;a, Zigmunts �&#x137;irst&#x12B;ja Leopardi dzejas kr&#x101;jumi&#x146;u, t&#x101; pasekl&#x101;s skumjas labi saskan&#x113;ja ar pa�reiz&#x113;jo las&#x12B;t&#x101;ja noska&#x146;ojumu. Visas liel&#x101; pesimista nop&#x16B;tas, asaras un �aubas vi&#x146;� attiecin&#x101;ja uz <sub># </sub>sevi. Las&#x12B;dams par dz&#x12B;ves niec&#x12B;bu un z&#x16B;d&#x12B;bu, vi&#x146;� dom&#x101;ja par savu dz&#x12B;vi.</p><p>Iedzi&#x13C;in&#x101;jies las&#x12B;�an&#x101;, Zigmunts nemaz neman&#x12B;ja, ka reizes divas pav&#x113;r&#x101;s darbn&#x12B;cas durvis un aiz t&#x101;m par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s un atkal &#x101;tri atr&#x101;v&#x101;s atpaka&#x13C; skaista sievietes galvi&#x146;a ar s&#x101;rt&#x101;m aster&#x113;m maigi zeltainos matos. P&#x101;ris rei�u t&#x101; pal&#x16B;koj&#x101;s un atr&#x101;v&#x101;s atpaka&#x13C;, l&#x12B;dz beidzot durvis pavisam klusi atv&#x113;r&#x101;s un darbn&#x12B;c&#x101; ien&#x101;ca Klotilde.</p><p>V&#x113;l mazliet sasarku�&#x101;s acis nedro�i un gandr&#x12B;z padev&#x12B;gi l&#x16B;koj&#x101;s v&#x12B;ra sej&#x101;, kur� nepac&#x113;la acis no gr&#x101;mati&#x146;as lap&#x101;m. Jaun&#x101;s sievi&#x146;as sej&#x101; bija las&#x101;ms jaut&#x101;jums: �Iet pie vi&#x146;a vai neiet? Uzrun&#x101;t vai neuzrun&#x101;t?� Vi&#x146;a ne�aub&#x12B;j&#x101;s t&#x101;p&#x113;c, ka v&#x113;l dusmotos vai apvainotos... Tiesa, vi&#x146;� to �odien nebija apvelt&#x12B;jis ne ar vienu sirsn&#x12B;gu v&#x101;rdu vai skatienu un izlik&#x101;s nemaz nedzirdam, ko tam saka, ar&#x12B; vi&#x146;a iztur&#x113;�an&#x101;s to tik &#x13C;oti nokaitin&#x101;ja un sar&#x16B;gtin&#x101;ja, ka vair&#x101;kas stundas t&#x101; sav&#x101; galvi&#x146;&#x101; kala vis&#x101;dus b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gus atrieb&#x12B;bas pl&#x101;nus � �&#x137;irties no vi&#x146;a vai pat izdar&#x12B;t pa�n&#x101;v&#x12B;bu.</p><p>Bet dz&#x12B;vot ar v&#x12B;ru naid&#x101; ilg&#x101;k par div&#x101;m stund&#x101;m nebija Klotildes sp&#x113;kos. P&#x113;c sava rakstura vi&#x146;a bija labsird&#x12B;ga un viegli visu piedeva. Pa�reiz vi&#x146;a v&#x113;l&#x113;j&#x101;s sal&#x12B;gt mieru un kaut vai br&#x12B;di pavad&#x12B;t draudz&#x12B;g&#x101; divat-n&#x12B;b&#x101;. Nu kaut vi&#x146;� paceltu tikai skatienu, ar prieka saucienu vi&#x146;a tam mestos ap kaklu. Bet Zigmunts neiev&#x113;roja vai ar&#x12B; izlik&#x101;s neiev&#x113;rojam vi&#x146;as kl&#x101;tb&#x16B;tni un skat&#x12B;j&#x101;s tikai gr&#x101;mat&#x101;. Klotildes debeszil&#x101;s, starojo�&#x101;s acis, kas r&#x101;d&#x12B;ja, ka tai ir dz&#x12B;vs, dedz&#x12B;gs raksturs, k&#x13C;uva pavisam nemier&#x12B;gas un neskaidras. Glezn&#x101;s rokas gar s&#x101;niem nolaidusi, vi&#x146;a �aub&#x12B;dam&#x101;s, nedro�a, m&#x12B;lo�a palika k&#x101;du br&#x12B;di st&#x101;vam darbn&#x12B;cas vid&#x16B;, l&#x12B;dz tai uz l&#x16B;p&#x101;m par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s �&#x137;elm&#x12B;gs smaids.</p><p>Klusu uz pirkstgaliem pieg&#x101;jusi pie molberta un pac&#x113;lusi p&#x101;rsegu, Klotilde atsedza pa�as pusgatavo portretu. Vi&#x146;a jau kop� k&#x101;z&#x101;m sap&#x146;oja par portretu, ko b&#x16B;tu darin&#x101;ju�as v&#x12B;ra rokas. Nodz&#x12B;vojis Osovc&#x101; veselu gadu bezdarb&#x12B;b&#x101;, Zigmunts to beidzot s&#x101;ka gleznot, bet v&#x113;l l&#x12B;dz �im laikam, atlikdams darbu no dienas uz dienu, nebija pabeidzis.</p><p>Nost&#x101;jusies nepabeigt&#x101;s, bet jau diezgan izteiksm&#x12B;g&#x101;s gleznas priek�&#x101;, Klotilde vispirms patais&#x12B;ja dzi&#x13C;u reveransu un tad to uzrun&#x101;ja:</p><p>� Labdien, pane! K&#x101;p&#x113;c j&#x16B;s �odien esat t&#x101;da noskumusi? Vai t&#x101;p&#x113;c, ka j&#x16B;s k&#x101;ds vairs negrib gleznot? Tas nu gan ir &#x13C;auns cilv&#x113;ks. Vi&#x146;� &#x13C;oti labi zina, ka j&#x16B;s to m&#x12B;lat, m&#x12B;lat, m&#x12B;lat, bet negrib aizmirst j&#x16B;su mazo untumi&#x146;u un sabo�as, klus&#x113;, skat&#x101;s gr&#x101;mat&#x101;, lai gan j&#x16B;s esat atn&#x101;kusi un no visas sirds v&#x113;laties izl&#x12B;gt... Ak j&#x16B;s nabaga panei Bet varb&#x16B;t j&#x16B;s vairs nem&#x12B;l? &#x41E; n&#x113;, t&#x101; nedom&#x101;jiet, jo tas b&#x16B;tu &#x13C;oti s&#x101;p&#x12B;gi... K&#x101;ds ir tikai mazliet kapr&#x12B;zs, mazlieti&#x146; noguris, bet svaid&#x12B;gs vi&#x146;� nav... Un k&#x101;p&#x113;c gan lai vi&#x146;� j&#x16B;s vairs nem&#x12B;l&#x113;tu? J&#x16B;s ta�u nemaz neesat k&#x13C;uvusi slikt&#x101;ka ... glu�i otr&#x101;di, mazliet k&#x13C;uvusi pat dai&#x13C;&#x101;ka, bet, kas attiecas uz sirdi, tad t&#x101; pret k&#x101;du nemaz nav k&#x13C;uvusi v&#x113;s&#x101;ka ... ne par kripati&#x146;u... ne par vienu dzirkstel&#x12B;ti ar&#x12B; ne...</p><p>Lai gan bals&#x12B; skan&#x113;ja smiekli, ac&#x12B;s tai tom&#x113;r ries&#x101;s asaras. Vi&#x146;as b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gaj&#x101; rota&#x13C;&#x12B;b&#x101; var&#x113;ja jaust m&#x12B;lo�as sievietes sirdi ploso�as �aubas, bet kust&#x12B;b&#x101;s, �estos un m&#x12B;mik&#x101; bija neizsak&#x101;ma pievilc&#x12B;ba.</p><p>Pirms p&#x101;ris gadiem �is graciozais dai&#x13C;ums tik &#x13C;oti bija aizr&#x101;vis Zigmuntu; gan dai&#x13C;uma, gan skaist&#x101;s balss un. lielisk&#x101;s klavieru sp&#x113;les ietekm&#x113; vi&#x146;� s&#x101;ka lenkt �o izsmalcin&#x101;to un diezgan bag&#x101;to vien&#x12B;go mantinieci, un vi&#x146;a cent&#x12B;ba vainagoj&#x101;s ar k&#x101;z&#x101;m. Bet nu jau bija pag&#x101;ju�i divi gadi.</p><p>Beidzot uz Zigmunta l&#x16B;p&#x101;m tie�&#x101;m par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s smaids, bet taj&#x101; bija vair&#x101;k garlaic&#x12B;bas un pavir�&#x12B;bas nek&#x101; sirsn&#x12B;bas.</p><p>� Tu, Klotilde, mani trauc&#x113;! � vi&#x146;� sac&#x12B;ja.</p><p>Padzirdusi vi&#x146;a balsi, Klotilde piespurdza un graciozi nomet&#x101;s pie t&#x101; ce&#x13C;os.</p><p>� Beidzot tom&#x113;r ierun&#x101;jies! Redzi, es pirm&#x101;, es, sieviete, atn&#x101;cu, lai izl&#x12B;gtu ar tevi. Vajadz&#x113;ja b&#x16B;t otr&#x101;di, bet tas nekas! Kad cilv&#x113;ks m&#x12B;l, tad vi&#x146;� par sevi daudz neb&#x113;d&#x101;. Nu, paskaties uz mani labi ilgi, m&#x12B;&#x13C;i, sirsn&#x12B;gi, ko tagad tik reti dari, un sniedz man roku...</p><p>Zigmunts ne tikai sa&#x146;&#x113;ma vi&#x146;as roku, bet ar&#x12B; maigi nosk&#x16B;pst&#x12B;ja.</p><p>� Vai tu neesi vairs uz mani dusm&#x12B;gs? � priec&#x12B;gi iesauc&#x101;s Klotilde.</p><p>� Ak n&#x113;! Tikai... mazliet trauc&#x113; ...</p><p>Bet Klotilde atkal nedro�i ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Man lik&#x101;s, ka tu neko nedari, vai tad labi zin&#x101;mas gr&#x101;mati&#x146;as �&#x137;irst&#x12B;�ana ir k&#x101;ds darbs ...</p><p>� Cik rei�u tev jau neesmu teicis, ja es nedaru k&#x101;du lieti�&#x137;u darbu, tad tas neb&#x16B;t v&#x113;l nenoz&#x12B;m&#x113;, ka es nek&#x101; nedaru. Dom&#x101;�ana ... fantaz&#x113;�ana ... T&#x101; ir materi&#x101;lu kopo�ana n&#x101;ko�ajam darbam ...</p><p>� Tev taisn&#x12B;ba, � vi&#x146;a nopietni atbild&#x113;ja. � &#x112;sto labi zinu, bet esmu tik nemier&#x12B;ga... Vai gribi, lai atst&#x101;ju tevi vienu? <emphasis>Ja</emphasis> t&#x101;, tad es ie�u...</p><p>Varb&#x16B;t vi&#x146;as padev&#x12B;bas aizkustin&#x101;ts, Zigmunts laipni vi&#x146;u p&#x101;rtrauca:</p><p>� Nepavisam ne. Man tavs tuvums vienm&#x113;r pat&#x12B;kams ...</p><p>Klotilde apb&#x113;ra ar sk&#x16B;pstiem pat. vi&#x146;a rokas, tad p&#x113;k�&#x146;i pietr&#x16B;k&#x101;s k&#x101;j&#x101;s.</p><p>� Cik labi! Mans dievs, cik labi! Pa&#x146;em�u k&#x101;du gr&#x101;matu un pavisam klusu pas&#x113;d&#x113;�u kakti&#x146;&#x101;... Un, ja tev b&#x16B;s laiks, var&#x113;sim kop&#x101; varb&#x16B;t palas&#x12B;t, bet p&#x113;c pusdien&#x101;m iesim pastaig&#x101;ties, atkal kop&#x101;... la, la, la, la, l&#x101;!</p><p>Un vi&#x146;as skaist&#x101; balss pild&#x12B;ja darbn&#x12B;cu ar &#x12B;su, l&#x12B;ksmu gammu; pa&#x146;&#x113;musi no moza&#x12B;kas galdi&#x146;a mazu gr&#x101;mati&#x146;u, vi&#x146;a uz pirkstgaliem dev&#x101;s uz d&#x12B;v&#x101;ni&#x146;u istabas pret&#x113;j&#x101; st&#x16B;r&#x12B;, kad p&#x113;k�&#x146;i izdzirda Zigmunta balsi:</p><p><emphasis>� Tiens, tiens! Clotilde!<a l:href="#bookmark12" type="note"><sup>13</sup></a></emphasis> Par&#x101;di man to gr&#x101;mati&#x146;u, kas tev rok&#x101; ... Kas t&#x101; ir?</p><p>� Musseta tre�ais s&#x113;jums, � mazliet izbr&#x12B;n&#x12B;jusies vi&#x146;a atbild&#x113;ja.</p><p>� K&#x101; tas te gad&#x12B;j&#x101;s? � &#x146;emdams gr&#x101;matu no sievas rok&#x101;m, vi&#x146;� jaut&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k. � K&#x101; tad es to neredz&#x113;ju. uz galda? ...</p><p>Jaun&#x101; sieviete dr&#x16B;mi paskat&#x12B;j&#x101;s v&#x12B;r&#x101;. Vi&#x146;a seja p&#x113;k�&#x146;i bija k&#x13C;uvusi apbr&#x12B;nojami dz&#x12B;va un bl&#x101;v&#x101;s acis tagad mirdz&#x113;ja.</p><p>� So gr&#x101;matu, � vi&#x146;a gausi sac&#x12B;ja, � pirms da�&#x101;m dien&#x101;m atveda no Kor�inas... Sa&#x146;&#x113;mu no atnes&#x113;ja un te noliku ... Pats to esi aizdevis vai nu tantei, vai Tere-zei, vai...</p><p>Klotilde pastiepa roku p&#x113;c gr&#x101;matas.</p><p>� Dod man to, bet tu palasi k&#x101;du citu, vai tev tas nav glu�i vienalga ...</p><p>� Piln&#x12B;gi vienalga, � atteica Klotilde un, pa&#x146;&#x113;musi Leopardi s&#x113;jumi&#x146;u, ko Zigmunts bija nometis uz parketa, aps&#x113;d&#x101;s istabas pret&#x113;j&#x101; kakt&#x101;.</p><p>No prieka un laimes, ko v&#x12B;rs ar vienu vien&#x12B;gu laipnu v&#x101;rdu vi&#x146;&#x101; bija atmodin&#x101;jis, nebija vairs ne v&#x113;sts. Vi&#x146;a tagad pr&#x101;toja, kam �o gr&#x101;mati&#x146;u Kor�in&#x101; Zigmunts bija patapin&#x101;jis...</p><p>Bet Zigmunts nepaciet&#x12B;gi, gandr&#x12B;z drud�aini �&#x137;irst&#x12B;ja gr&#x101;mati&#x146;u, kaut ko mekl&#x113;dams uz lap&#x101;m vai ar&#x12B; starp t&#x101;m. T&#x101;, kam dzejo&#x13C;i tika s&#x16B;t&#x12B;ti cer&#x12B;b&#x101;, ka tie liks atcer&#x113;ties, atmodin&#x101;s agr&#x101;k&#x101;s j&#x16B;tas, bija tagad, izmantojot pirmo izdev&#x12B;go gad&#x12B;jumu, ats&#x16B;t&#x12B;jusi tos atpaka&#x13C; bez k&#x101;das atbildes uz gr&#x101;matai l&#x12B;dzi aizs&#x16B;t&#x12B;to v&#x113;stuli. Varb&#x16B;t tom&#x113;r starp lap&#x101;m ir k&#x101;da z&#x12B;m&#x12B;te vai pasv&#x12B;trots dzejolis, kas dotu atbildi. Izmekl&#x113;j&#x101;s un neko neatrada, bet acu priek�&#x101; k&#x101; dz&#x12B;vs nost&#x101;j&#x101;s Just&#x12B;nes t&#x113;ls, un p&#x101;r visu augumu p&#x101;rskr&#x113;ja tr&#x12B;sas.</p><p>S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; no istabas pret&#x113;j&#x101; kakta p&#x113;k�&#x146;i atskan&#x113;ja mazliet asa, izsmejo�a sievas balss:</p><p>� Vai tu esi, Zigmunt, dzird&#x113;jis, ka pana O�e&#x13C;ska dr&#x12B;zum&#x101; izie�ot pie v&#x12B;ra?</p><p>Zigmunts strauji uz vi&#x146;u paskat&#x12B;j&#x101;s.</p><p>� Pie k&#x101;? � vi&#x146;� &#x12B;si izmeta.</p><p>� Pie pana Ru�ica, � atbild&#x113;ja Klotilde.</p><p>Zigmunts no pusgu&#x13C;us st&#x101;vok&#x13C;a pasl&#x113;j&#x101;s s&#x113;dus.</p><p><emphasis>� Quelle idee!<a l:href="#bookmark13" type="note"><sup>14</sup></a></emphasis> � iesauc&#x101;s vi&#x146;�. � Ru�ics nu gan nekad vi&#x146;u neprec&#x113;s!</p><p>� T&#x101; gan! � sausi un skarbi turpin&#x101;ja jaun&#x101; sieviete. � T&#x101; vi&#x146;am uzreiz iepatikusies un arvien vair&#x101;k pat&#x12B;kot. <emphasis>Elle a de la chance, celte... cette... cette... rien du tout!<a l:href="#bookmark14" type="note"><sup>15</sup></a></emphasis> Pane Kirlova, kam liela ietekme uz br&#x101;l&#x113;nu, darot visu, lai �&#x12B;s prec&#x12B;bas notiktu, un no pana Kirlo dzird&#x113;ju, ka pana Ru�ica bildin&#x101;jums esot tikai laika jaut&#x101;jums.</p><p>Ar mazliet greizu smaidu Zigmunts atk&#x101;rtoja:</p><p><emphasis>� Impossible!<a l:href="#bookmark15" type="note"><sup>16</sup></a></emphasis> Ko? Vi&#x146;a var&#x113;tu noder&#x113;t par modeli sp&#x113;c&#x12B;gam Dianas t&#x113;lam un izies pie jaun&#x101; ve�uka!...</p><p>Nic&#x12B;gi iesmiedamies, vi&#x146;� s&#x101;ka staig&#x101;t pa darbn&#x12B;cu, bet acis tam zem sarauktaj&#x101;m uzac&#x12B;m meta dr&#x16B;mus zibe&#x146;us.</p><p>Klotilde sekoja vi&#x146;am ar skatienu un k&#x101; iepriek� sausa, ironisk&#x101;, skarb&#x101; bals&#x12B; run&#x101;ja par neparasto, neaptveramo laimi, ko t&#x101;da apprec&#x113;�an&#x101;s sag&#x101;d&#x101;tu t&#x101;dai panai O�e&#x13C;skai... Kas tad vi&#x146;a ir? Trekna, pamu&#x13C;&#x137;a t&#x113;va meita, cilv&#x113;ks, kas mitin&#x101;s no radinieku �&#x113;last&#x12B;bas, vienk&#x101;r�a, pavisam vienk&#x101;r�a sku&#x137;e, ne auguma, ne dai&#x13C;uma, ne pr&#x101;ta, ne talanta k&#x101;da. Nesp&#x113;l&#x113; slikti, bet, kad ierun&#x101;jas franciski, tad ausis j&#x101;tur ciet... <emphasis>Une filte sans naisance et sans distinction... une rien du tout.</emphasis>. .* Nav saprotams pat, ko Ru�ics ies&#x101;ks ar vi&#x146;u, kad to apprec&#x113;s, k&#x101; vi&#x146;� to var&#x113;s &#x13C;aud&#x12B;s r&#x101;d&#x12B;t... Ja nu varb&#x16B;t nos&#x16B;t&#x12B;s vispirms uz k&#x101;du pansion&#x101;tu... Dianas modelis! Protams, vesel&#x12B;ga un sp&#x113;c&#x12B;ga k&#x101; p&#x101;r&#x123;&#x113;rbta zemniece, rokas m&#x16B;�&#x12B;gi iedegu�as, it k&#x101; savu m&#x16B;�u neb&#x16B;tu cimdu redz&#x113;ju�as... Vai tad m&#x101;kslinieki iedom&#x101;ju�ies Dianu k&#x101; nabadz&#x12B;gu radinieci ar iedegu�&#x101;m rok&#x101;m?</p><p>Jaun&#x101;s sievietes kr&#x16B;tis cil&#x101;t cil&#x101;j&#x101;s, kam&#x113;r no maz&#x101;s mut&#x12B;tes bira �ie &#x13C;aunie un netaisnie v&#x101;rdi. Visu laiku vi&#x146;a ar zibo�&#x101;m ac&#x12B;m pavad&#x12B;ja katru v&#x12B;ra kust&#x12B;bu, kas, it k&#x101; nek&#x101; ne dzird&#x113;tu, ne redz&#x113;tu, nep&#x101;rtraukti staig&#x101;ja pa darbn&#x12B;cu. Beidzot vi&#x146;� par&#x101;va zvana auklu un p&#x113;c savas para�as &#x12B;si pav&#x113;l&#x113;ja sulainim, kas bija iesteidzies:</p><p>� Iej&#x16B;gt zirgus!</p><p>Sulainis t&#x16B;l&#x12B;t nozuda aiz durv&#x12B;m. Klotilde pietr&#x16B;k&#x101;s no d&#x12B;v&#x101;ni&#x146;a k&#x101;j&#x101;s.</p><p>� Vai tu kur brauksi? � vi&#x146;a �&#x113;li iesauc&#x101;s.</p><p>No ironijas un niknuma, kas taj&#x101; pirms mirk&#x13C;a <emphasis>bija </emphasis>mutu&#x13C;ojis, nebija vairs ne v&#x113;sts. Vi&#x146;a saprata, ka v&#x12B;rs t&#x16B;l&#x12B;t aizbrauks un viss vi&#x146;as nodoms pavad&#x12B;t ar to laim&#x12B;gu dienu sabr&#x16B;k.</p><p>� J&#x101;brauc, � vienaldz&#x12B;gi atbild&#x113;ja Zigmunts.</p><p>� Uz kurieni? � vi&#x146;a atkal jaut&#x101;ja, m&#x113;&#x123;in&#x101;dama v&#x12B;ru apskaut, bet vi&#x146;�, v&#x113;rdamies log&#x101;, p&#x113;c &#x12B;sa br&#x12B;ti&#x146;a atbild&#x113;ja:</p><p>-�Meitene bez iev&#x113;rojamas izcel�an&#x101;s, bez manier&#x113;m... t&#x101;da niec&#x12B;bai</p><p>� Uz Kor�inu.</p><p>Klotilde nob&#x101;lusi sastinga.'</p><p>� Zigmus!...</p><p>Vi&#x146;as balss tagad bija klusa un nom&#x101;kta.</p><p><emphasis>� Que veux tu, chere enfant?<a l:href="#bookmark16" type="note"><sup>17</sup></a></emphasis></p><p>� Tu tur nebrauksi, Zigmus ...</p><p>Strauji pret vi&#x146;u pagriezies, Zigmunts dziji izbr&#x12B;n&#x12B;jies nopras&#x12B;ja:</p><p>� K&#x101;p&#x113;c?</p><p>� T&#x101;p&#x113;c, � Klotilde ies&#x101;ka. � T&#x101;p&#x113;c... � un nepabeidza. Vi&#x146;a samulsa vai nokaun&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Sen neesmu apmekl&#x113;jis t&#x113;voci, un man pie vi&#x146;a ir dar&#x12B;�anas. Vai tu gribi, lai es sarauju visas saites ar savu t&#x113;voci?</p><p>� &#x41E; n&#x113;, n&#x113;! � vi&#x146;a strauji iesauc&#x101;s. � Lai dievs pasarga, ka es ienestu nesaska&#x146;as &#x123;imen&#x113;, kur&#x101; esmu ien&#x101;kusi!</p><p>� Ko tad tu gribi?</p><p>Klotilde p&#x101;rmai&#x146;us te sarka, te b&#x101;l&#x113;ja. Vi&#x146;a nevar&#x113;ja un negrib&#x113;ja b&#x16B;t piln&#x12B;gi atkl&#x101;ta. Lepnums un kautr&#x12B;ba aizspieda tai muti. Gandr&#x12B;z raud&#x101;dama, vi&#x146;a izgr&#x16B;da:</p><p>� Tad vismaz &#x146;em mani l&#x12B;dz!</p><p>� Tas nav iesp&#x113;jams, � attrauca Zigmunts. � Tu labi zini, k&#x101;da ir tantes vesel&#x12B;ba un vi&#x146;as d&#x12B;vain&#x12B;bas... Bie�i viesoties pie vi&#x146;as nevar ...</p><p>� Tev taisn&#x12B;ba, � no�ukst&#x113;ja Klotilde, &#x146;urc&#x12B;dama un plos&#x12B;dama rok&#x101;s pl&#x101;nu mutauti&#x146;u.</p><p>Ikviena v&#x113;r&#x12B;g&#x101;ka acs b&#x16B;tu paman&#x12B;jusi, ka vi&#x146;a &#x13C;oti cie�.</p><p>� K&#x101;das tev, Zigmus, pie t&#x113;vo�a dar&#x12B;�anas? � vi&#x146;a v&#x113;lreiz jaut&#x101;ja un urb&#x101;s ar ac&#x12B;m v&#x12B;ra sej&#x101; tik neatlaid&#x12B;gi, it k&#x101; b&#x16B;tu ar mieru atdot savu dz&#x12B;v&#x12B;bu, lai uzzin&#x101;tu paties&#x12B;bu.</p><p>Zigmunts pasmaid&#x12B;ja.</p><p>� Tu mani spied run&#x101;t par liet&#x101;m, kas tevi nemaz neinteres&#x113;... Gribu apjaut&#x101;ties t&#x113;vocim, kas b&#x16B;tu dar&#x101;ms, lai ekstens&#x12B;v&#x101;s saimnieko�anas viet&#x101; ieviestu intens&#x12B;vo...</p><p>Vi&#x146;� atkal tai bija licis apklust, jo vi&#x146;a nezin&#x101;ja, ko lai v&#x113;l teiktu. Mirkli sv&#x101;rst&#x12B;jusies, vi&#x146;a apvija v&#x12B;ram rokas ap kaklu un, k&#x13C;audam&#x101;s ar visu savu vieglo, dai&#x13C;o augumu kl&#x101;t, l&#x16B;dzo�i �ukst&#x113;ja:</p><p>� Nebrauc �odien tur... &#x43E; mans vien&#x12B;gais ... tikai �odien ... l&#x16B;dzu ... l&#x16B;dzu!</p><p>Zigmunts saudz&#x12B;gi atbr&#x12B;voj&#x101;s no vi&#x146;as apsk&#x101;viena, nosk&#x16B;pst&#x12B;ja to uz pieres, p&#x101;ris rei�u ar roku nogl&#x101;st&#x12B;ja matus un, pa&#x146;&#x113;mis no taburetes platmali, atvad&#x12B;j&#x101;s:</p><p>� Uz redz&#x113;�anos! <emphasis>Ne deraisonnez pas, &#x442;&#x430; mignon-ne!<a l:href="#bookmark17" type="note"><sup>18</sup></a></emphasis> P&#x113;c da�&#x101;m stund&#x101;m b&#x16B;�u atpaka&#x13C;!</p><p>Vi&#x146;� izg&#x101;ja no darbn&#x12B;cas. Pie lieve&#x146;a nor&#x12B;b&#x113;ja ratu rite&#x146;i. Klotilde k&#x101;du br&#x12B;di palika st&#x101;vam telpas vid&#x16B;, rokas gar s&#x101;niem nolaidusi, l&#x16B;pu zobos iekodusi, un lik&#x101;s, ka vi&#x146;as sej&#x101; neb&#x16B;tu ne asins l&#x101;s&#x12B;tes, tikai p&#x113;c laba laici&#x146;a t&#x101; sa&#x137;&#x113;ra galvu rok&#x101;s.</p><p>� Aizbrauca pie vi&#x146;as!</p><p>K&#x101; bulta iz�&#x101;vusies cauri div&#x101;m z&#x101;l&#x113;m, Klotilde ieskr&#x113;ja v&#x12B;ram&#x101;tes istab&#x101; un ska&#x13C;i ieraud&#x101;j&#x101;s.</p><p>Pane And�ejova s&#x113;d&#x113;ja tai pa�&#x101; kr&#x113;sl&#x101;, kur pirms da�&#x101;m stund&#x101;m, tikai tagad nebija nol&#x12B;kusi p&#x101;r darbu. Kl&#x113;p&#x12B; bija atv&#x113;rta gr&#x101;mata, pie ce&#x13C;iem uz zema soli&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja pusaudze meiten&#x12B;te rupjos lindraci&#x146;os un kat&#x16B;na lakati&#x146;u ap galvu.</p><p>Viens no darbiem, kam And�eja Kor�inska atraitne ziedoj&#x101;s jau vair&#x101;k nek&#x101; divdesmit gadus, bija ciema b&#x113;rnu m&#x101;c&#x12B;�ana. Pla�aj&#x101; mui�&#x101; un tuv&#x101;kajos ciemos bija &#x13C;oti daudz jau pieaugu�u cilv&#x113;ku, kas sav&#x101; b&#x113;rn&#x12B;b&#x101; k&#x101;du laiku ik dienas ierad&#x101;s �aj&#x101; skaistaj&#x101; istab&#x101; un ilg&#x101;ku vai &#x12B;s&#x101;ku br&#x12B;di nos&#x113;d&#x113;ja pie And�ejovas ce&#x13C;iem. Nok&#x101;pt l&#x12B;dz vi&#x146;iem, iek&#x13C;aut savu dz&#x12B;vi vi&#x146;u dz&#x12B;v&#x113;, to mui�niece nedz sp&#x113;ja, nedz v&#x113;l&#x113;j&#x101;s. Tas bija p&#x101;ri vi&#x146;as sp&#x113;kiem, un vi&#x146;a jau sen bija p&#x101;rliecin&#x101;jusies, ka neb&#x16B;t nav nepiecie�ami. Bet �ie te b&#x113;rni vismaz apmekl&#x113;juma laik&#x101; bija t&#x12B;ri &#x123;&#x113;rbu�ies, m&#x12B;l&#x12B;gi un cent&#x12B;gi, neboj&#x101;ja vi&#x146;as labo omu un iera�as. Nodarbodam&#x101;s ar tiem, vi&#x146;a bija p&#x101;rliecin&#x101;ta, ka izpilda savu pien&#x101;kumu pret tuv&#x101;ko un, galvenais, dara darbu, kam daudz kas kop&#x113;js ar And�eja vism&#x12B;&#x13C;&#x101;kaj&#x101;m idej&#x101;m. Doma par t&#x101;m neredzamaj&#x101;m sait&#x113;m, kas l&#x12B;dz ar �o darbu to vieno ar nelai&#x137;i, sag&#x101;d&#x101;ja vi&#x146;ai .neizsak&#x101;mu, gandr&#x12B;z sv&#x113;tlaim&#x12B;gu prieku. Tik sen neb&#x16B;t&#x12B;b&#x101; uz neatgrie�anos aizg&#x101;ju�ais v&#x113;l arvien tai bija iedvesmot&#x101;js un dz&#x12B;ves m&#x113;r&#x137;is.</p><p>Kad durvis ar troksni atspr&#x101;ga va&#x13C;&#x101; un dai&#x13C;&#x101; sieviete s&#x101;rtaj&#x101; kleit&#x101;, ska&#x13C;i raud&#x101;dama, nomet&#x101;s pie And�ejovas, meiten&#x12B;te klusi izman&#x12B;j&#x101;s no istabas. Pirmoreiz Klotilde uztic&#x113;ja v&#x12B;ram&#x101;tei savas raizes un b&#x113;das, pras&#x12B;dama no vi&#x146;as padomu un pal&#x12B;dz&#x12B;bu, pa da&#x13C;ai dar&#x12B;dama vi&#x146;u atbild&#x12B;gu par savu likteni.</p><p>. So atbild&#x12B;bu pane And�ejova pati sajuta un atzina. Vi&#x146;a p&#x113;c pirm&#x101; Zigmunta aicin&#x101;juma bija steigusies pie Klotildes vec&#x101;kiem, izklied&#x113;jusi vi&#x146;u �aubas un p&#x101;rliecin&#x101;jusi, lai piekr&#x12B;t vi&#x146;as d&#x113;la prec&#x12B;b&#x101;m ar �o septi&#x146;padsmitgad&#x12B;go, skaisto, apd&#x101;vin&#x101;to b&#x113;rnu. Vi&#x146;as izcel�an&#x101;s, radnieciskie sakari, mantojums, c&#x12B;t&#x12B;gi att&#x12B;st&#x12B;t&#x101;s muzik&#x101;l&#x101;s dot&#x12B;bas, kas n&#x101;kotn&#x113; var&#x113;ja tikt izkoptas v&#x113;l t&#x101;l&#x101;k, sol&#x12B;ja Klotildei spo�u n&#x101;kotni. Vai tagad dr&#x12B;kst&#x113;ja pie&#x13C;aut, ka vi&#x146;as d&#x113;la vainas d&#x113;&#x13C; t&#x101; k&#x13C;&#x16B;tu nelaim&#x12B;ga! D&#x113;la vaina smagi gul&#x101;s uz m&#x101;tes sirdsapzi&#x146;as. Vi&#x146;a labi zin&#x101;ja, ka jaun&#x101;s sievi&#x146;as s&#x16B;dz&#x12B;bas ir pamatotas, labi saprata, ka vi&#x146;as cie�anas ir skaudras un nepeln&#x12B;tas. Pane And�ejova nodreb&#x113;ja, iedom&#x101;joties, kas notiks ar �o kr&#x101;�&#x146;o, maigo b&#x113;rnu, kad vi&#x146;a saprat&#x12B;s, ka t&#x101;s m&#x12B;la pret v&#x12B;ru, vien&#x12B;g&#x101;, liel&#x101; m&#x12B;la, palikusi bez atbildes, sam&#x12B;ta, izn&#x12B;cin&#x101;ta. Uz savas un v&#x113;l vair&#x101;k uz d&#x113;la sirdsapzi&#x146;as vi&#x146;a sajuta gulstamies atbild&#x12B;bu par �&#x101; m&#x12B;lo�&#x101; cilv&#x113;kb&#x113;rna laimi un ne tikai par laimi vien, bet ar&#x12B; par vi&#x146;as nevain&#x12B;go dv&#x113;seli.</p><p>Pati b&#x16B;dama tik bezgala uztic&#x12B;ga, vi&#x146;a vienk&#x101;r�i nesp&#x113;ja saprast savu d&#x113;lu. Pirms diviem gadiem vi&#x146;a bija redz&#x113;jusi to iem&#x12B;l&#x113;ju�os Klotild&#x113;. Ta�u �o j&#x16B;tu izs&#x12B;k�anu vi&#x146;a bija paman&#x12B;jusi daudz &#x101;tr&#x101;k nek&#x101; Klotilde pati. Pirms diviem m&#x113;ne�iem And�ejova bija padzinusi k&#x101;du no istaben&#x113;m, ko Zigmunts d&#x113;v&#x113;ja par Fr&#x12B;nas modeli, jo tika p&#x101;ris rei�u sastapusi d&#x113;lu kop&#x101; ar to park&#x101;. Un tagad �ie braucieni uz Kor�inu? Vai vi&#x146;� tie�&#x101;m m&#x12B;l&#x113;ja Just&#x12B;ni, un m&#x12B;la pret Klotildi bija tikai alo�an&#x101;s vai iedomas? Bet, ja patiesi un dzi&#x13C;i b&#x16B;tu m&#x12B;l&#x113;jis Just&#x12B;ni, vai tad neb&#x16B;tu ar&#x12B; apprec&#x113;jis! Tiesa, m&#x101;te �&#x12B;s laul&#x12B;bas nev&#x113;l&#x113;j&#x101;s, pretoj&#x101;s t&#x101;m, bet vi&#x146;a neb&#x16B;tu ar varu uzspiedusi d&#x113;lam savu gribu, ja tikai vi&#x146;� noteikti b&#x16B;tu uz to past&#x101;v&#x113;jis, nekad neb&#x16B;tu aizliegusi. Vi&#x146;� pats �aub&#x12B;j&#x101;s, pr&#x101;toja, grib&#x113;ja un negrib&#x113;ja, beidzot aizbrauca, un lik&#x101;s, ka visu, kas to saist&#x12B;ja ar Just&#x12B;ni, ir aizmirsis. Bet tagad tom&#x113;r... atkal... Ko tas noz&#x12B;m&#x113;ja?</p><p>And�ejova maigi k&#x101; m&#x101;te apsk&#x101;va vedeklu, piespieda vi&#x146;as galvu sev pie kr&#x16B;t&#x12B;m un laipni gl&#x101;sto�i s&#x101;ka k&#x101; prazdama mierin&#x101;t, apsol&#x12B;j&#x101;s par vi&#x146;as raiz&#x113;m un cie�an&#x101;m nopietni parun&#x101;t ar Zigmuntu, bet savas sirds dzi&#x13C;umos juta ce&#x13C;amies satraukuma pilnas domas un jaut&#x101;jumus. Kad jaun&#x101; sieviete, izs&#x16B;dz&#x113;jusi savas s&#x101;pes un sa&#x146;&#x113;musi v&#x12B;ram&#x101;tes gl&#x101;stus un sol&#x12B;jumus, b&#x101;la un saraud&#x101;jusies, bet jau smaido�a izg&#x101;ja d&#x101;rz&#x101;, lai paraudz&#x12B;tos sav&#x101;s m&#x12B;|aj&#x101;s pu&#x137;&#x113;s, pane And�ejova piec&#x113;l&#x101;s un paskandin&#x101;ja uz galda zvani&#x146;u.</p><p>� Kur pans Zigmunts aizbrauca? � vi&#x146;a nopras&#x12B;ja sulainim, kas par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s durv&#x12B;s.</p><p>Vi&#x146;a v&#x113;l mazliet cer&#x113;ja, ka d&#x113;ls neb&#x16B;s braucis uz Kor�inu, bet, sa&#x146;&#x113;musi atbildi, kas tai �o cer&#x12B;bu laup&#x12B;ja, br&#x12B;ti&#x146;u klus&#x113;jusi, v&#x113;l sac&#x12B;ja:</p><p>� Kad atgriez&#x12B;sies, pasaki, ka es l&#x16B;dzu, lai t&#x16B;l&#x12B;t atn&#x101;k pie manis.</p><p>P&#x113;c sulai&#x146;a aizie�anas vi&#x146;a v&#x113;l ilgi palika istabas vid&#x16B;, ar sa&#x146;emt&#x101;m rok&#x101;m atbalst&#x12B;jusies uz �urn&#x101;lu un gr&#x101;matu piekraut&#x101; galda. Vi&#x146;as b&#x101;lajos vaigos liesmoja ugun&#x12B;gs s&#x101;rtums, sirds vai pl&#x12B;sa barg&#x101;s dusm&#x101;s un neizsak&#x101;m&#x101; �&#x113;lum&#x101;. Vienatn&#x113; vi&#x146;a tik daudz apsv&#x113;ra un saprata, ka m&#x12B;la, pat kaisl&#x12B;ba nesp&#x113;ja notur&#x113;t m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; akl&#x12B;b&#x101;. Tas, ko vi&#x146;a pagaid&#x101;m v&#x113;l ne visai skaidri, bet tom&#x113;r jau redz&#x113;ja, bija dzi&#x13C;a tumsa, kas uzm&#x101;c&#x101;s visd&#x101;rg&#x101;kajiem ide&#x101;liem un visam, kas tai �&#x137;ita v&#x113;rt&#x12B;gs un m&#x12B;|�.</p></section><section><title><p><strong>II</strong></p></title><p>J&#x16B;lija p&#x113;d&#x113;j&#x101;s dien&#x101;s, kad laba da&#x13C;a lab&#x12B;bas Kor�inas laukos v&#x113;l nebija nokopta, pa ce&#x13C;u, kas veda no Bohati-ras ciema uz Kor�inu, so&#x13C;oja Vitolds un Just&#x12B;ne. Vi&#x146;i n&#x101;ca gait&#x12B;gi un dz&#x12B;vi sarun&#x101;j&#x101;s, tik dz&#x12B;vi un aizraut&#x12B;gi, ka uz jaun&#x101;s panas vaigiem rot&#x101;j&#x101;s kv&#x113;ls s&#x101;rtums, bet ac&#x12B;s, kas parasti bija mazliet satumsu�as, tagad staroja gai�s prieks. Neapst&#x101;dam&#x101;s, pat soli nepal&#x113;nin&#x101;dama, vi&#x146;a sniedza br&#x101;l&#x113;nam roku.</p><p>� Pateicos tev, Vidzi, no visas sirds pateicos, � ar neparastu dedz&#x12B;bu vi&#x146;a sac&#x12B;ja. � Viss, ko tu past&#x101;st&#x12B;ji, mani dzi&#x13C;i savi&#x13C;&#x146;oja. Jau labu laiku man pa�ai t&#x101;das domas ir groz&#x12B;ju�&#x101;s pa galvu, tikai es to neprotu tik saprotami pateikt. K&#x101; zini, neesmu ne skolota, ne ar&#x12B; man ir k&#x101;das citas izcilas sp&#x113;jas ... ta�u pati, kas zina k&#x101;, esmu dz&#x12B;v&#x113; jau saskat&#x12B;jusi daudz nev&#x113;rt&#x12B;g&#x101; un mazliet ar&#x12B; v&#x113;rt&#x12B;g&#x101; ...</p><p>Un, jautri pasmaid&#x12B;dama, v&#x113;l piebilda:</p><p>� Es �ausm&#x12B;gi garlaikojos un laikam aiz garlaic&#x12B;bas visu to izdom&#x101;ju, ko tu jau zini lab&#x101;k nek&#x101; es...</p><p>Vitolds ies&#x101;&#x146;us �&#x137;elm&#x12B;gi vi&#x146;&#x101; paskat&#x12B;j&#x101;s.</p><p>� Vai tagad vairs negarlaikojies? � vi&#x146;� jaut&#x101;ja.</p><p>Just&#x12B;ne noliedzo�i pakrat&#x12B;ja galvu.</p><p>� N&#x113;, jau kop� k&#x101;da laika vairs ne! Kaut gan, atz&#x12B;�os tev, es v&#x113;l labi nesaprotu ...</p><p>Just&#x12B;ne apklusa.</p><p>� Ko tu v&#x113;l labi nesaproti?</p><p>Br&#x12B;di �aub&#x12B;jusies, vi&#x146;a klusu paskaidroja:</p><p>� To, ko j&#x16B;tu, un to, ko dom&#x101;ju ...</p><p>� Tr&#x16B;kst iepriek�&#x113;j&#x101; sagatavojuma, � paskaidroja Vitolds un t&#x16B;l&#x12B;t jautri papildin&#x101;ja: � Gan jau k&#x13C;&#x16B;s skaidrs. K&#x101;d&#x113;&#x13C;, paties&#x12B;bu sakot, lai tu nevar&#x113;tu iet pa jauno ce&#x13C;u? ...</p><p>Just&#x12B;ne pietv&#x12B;ka v&#x113;l vair&#x101;k un a�i no�ukst&#x113;ja:</p><p>� Nezinu ... nezinu vis ... varb&#x16B;t t&#x101; tikai mald&#x12B;�an&#x101;s ... es baidos ...</p><p>� No k&#x101;? � zi&#x146;k&#x101;ri iejaut&#x101;j&#x101;s Vitolds.</p><p>Bet Just&#x12B;ne pagrieza kv&#x113;lojo�o seju uz lauka pusi un, laikam samulsusi, ka t&#x101;du sarunu uzs&#x101;kusi, cie�i sa�&#x146;audza rok&#x101; pr&#x101;vo, tikko k&#x101; pl&#x16B;kto flok�u sai�&#x137;i, kam vid&#x16B; kv&#x113;loja milz&#x12B;ga, sarkana &#x123;eor&#x123;&#x12B;ne.</p><p>� Ne visai izskat&#x12B;gs pu&#x137;u sai�&#x137;is, � uzl&#x16B;kodams ziedus, pasmaid&#x12B;ja Vitolds. � Bet z&#x12B;m&#x12B;gi, ka �ie |audis m&#x12B;l pu&#x137;es. Pat �&#x12B; prozaisk&#x101; El�usja, kas divas ned&#x113;&#x13C;as pirms sav&#x101;m k&#x101;z&#x101;m skaita v&#x113;l, cik l&#x12B;gavainim lopu, un pr&#x101;to par v e &#x43A; s e 1 i e m, ko tai p&#x16B;r&#x101; dos t&#x113;vs, ar&#x12B; t&#x101; kopj daudz pu&#x137;u t&#x113;va d&#x101;rz&#x101;...</p><p>Tad, strauji pagriezies pret ce&#x13C;abiedr&#x113;m, nopras&#x12B;ja:</p><p>� Vai tu patiesi iesi uz t&#x101;m k&#x101;z&#x101;m?</p><p>� Protams! � Just&#x12B;ne modri atbild&#x113;ja.</p><p>� Par br&#x16B;tesm&#x101;su El�usjai?</p><p>� Protams!</p><p>� Un ar tevi p&#x101;r&#x12B; k&#x101; pirmais ved&#x113;jt&#x113;vs b&#x16B;s pans Ka-zime�s Jasmonts, uz smalka lakati&#x146;a tev vajadz&#x113;s iz�&#x16B;t vi&#x146;a inici&#x101;&#x13C;us un d&#x101;vin&#x101;t tam par mir�u pu�&#x137;&#x12B;�a pasnieg�anu ... Vai ne t&#x101;? Dro�i vien to zini jau no galvas, t&#x101;pat k&#x101; daudzas citas lietas, ko p&#x113;d&#x113;j&#x101; laik&#x101; esi iem&#x101;c&#x12B;jusies. Vai zini, vakar, kad pana Tereze, l&#x12B;dz asar&#x101;m saj&#x16B;smin&#x101;jusies, apsveica tevi ar iesp&#x113;jamo saderin&#x101;�anos ar panu Ru�icu un tu smiedam&#x101;s atbild&#x113;ji: �Tas, ko j&#x16B;s zin&#x101;t, ir viena lieta, tas, ko es, � pavisam cita!� � tad es, ja neredz&#x113;tu tevi, b&#x16B;tu nodom&#x101;jis, ka to saka vec&#x101; Sta�inska! Tu k&#x13C;&#x16B;sti zemnieciska, Just&#x12B;n, ac&#x12B;m redzot zemnieciska...</p><p>Vitolds ska&#x13C;i un jautri sm&#x113;j&#x101;s, ar lielu labpatiku noskat&#x12B;damies Just&#x12B;n&#x113;. Tad p&#x113;k�&#x146;i iejaut&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Vai taisn&#x12B;ba, ko pane Fabianova Bohatirovi�a, <emphasis>n&#x113;e*</emphasis> Gecolda, st&#x101;sta, ka tu jau pavisam labi protot p|aut?...</p><p>Smaid&#x12B;dama Just&#x12B;ne vi&#x146;am par&#x101;d&#x12B;ja abas sastr&#x101;d&#x101;t&#x101;s rokas ar vair&#x101;k&#x101;m r&#x113;t&#x101;m, ko bija dab&#x16B;jusi no as&#x101; sirpja.</p><p>� Visu ned&#x113;|u katru dienu esmu p&#x13C;&#x101;vusi da�as stundas ... Darbs ir smags, tom&#x113;r viegl&#x101;ks nek&#x101; ...</p><p>� Par ko viegl&#x101;ks? ...</p><p>Ac&#x12B;m ieziboties, Just&#x12B;ne pabeidza:</p><p>� Nek&#x101; m&#x16B;�&#x12B;gi urdo�&#x101; niec&#x12B;bas doma: �Esmu tikai zemes p&#x12B;te!� vai �Atliek tikai sabirzt putek&#x13C;os!�</p><p>� Bravo! Tev taisn&#x12B;ba! Pasaul&#x113; nav tr&#x16B;kums cilv&#x113;ku, kas, ar t&#x101;d&#x101;m dom&#x101;m moc&#x12B;damies, tie�&#x101;m var sabirzt p&#x12B;�&#x13C;os un putek&#x13C;os, un tu, k&#x101; redzams, ar&#x12B; pie tiem piederi...</p><p>P&#x113;c br&#x12B;�a vi&#x146;� jau pavisam nopietni jaut&#x101;ja:</p><p>� Bet vai tas nav p&#x101;ri taviem sp&#x113;kiem?</p><p>Just&#x12B;ne, izsliedam&#x101;s vis&#x101; sav&#x101; stingraj&#x101;, sp&#x113;c&#x12B;gaj&#x101; augum&#x101;, izsauc&#x101;s:</p><p>-�Dzimusi.</p><p>� Vai tad es izskatos p&#x113;c t&#x101;das, kas t&#x16B;l&#x12B;t pacelsies uz debes&#x12B;m?</p><p>Abi ska&#x13C;i nosm&#x113;j&#x101;s, br&#x12B;di sacenzdamies ar sp&#x113;c&#x12B;go, apdullino�o sien&#x101;�u �irkst&#x113;�anu ce&#x13C;malas z&#x101;l&#x113;. Vi&#x146;i pa�laik atrad&#x101;s aiz Kor�inas rij&#x101;m, kas ar sav&#x101;m vecaj&#x101;m sien&#x101;m, m&#x16B;ra stabiem un r&#x16B;p&#x12B;gi salabotajiem jumtiem v&#x113;l izskat&#x12B;j&#x101;s pavisam veselas un stingras.</p><p>� J&#x101;atz&#x12B;st, � Vitolds sac&#x12B;ja, � ka Kor�inu t&#x113;vs uztur &#x13C;oti lab&#x101; k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;. Str&#x101;d&#x101; gan ar&#x12B; k&#x101; v&#x113;rsis, tikai v&#x113;rsim nav ne jausmas no t&#x101;m raiz&#x113;m un nepatik�an&#x101;m, kas t&#x113;vam... Priec&#x101;jos, ka varu vi&#x146;am tagad mazliet pal&#x12B;dz&#x113;t. Kad satik&#x101;mies ciem&#x101;, es pa�reiz atgriezos no t&#x12B;ruma, kur t&#x113;vs bija aizs&#x16B;t&#x12B;jis mani pie str&#x101;dniekiem. Nabaga m&#x12B;&#x13C;ais t&#x113;vs!</p><p>Gandr&#x12B;z �ai pa�&#x101; mirkl&#x12B; vi&#x146;� palika st&#x101;vam k&#x101; stabs un savilkt&#x101;m uzac&#x12B;m klaus&#x12B;j&#x101;s. Vi&#x146;pus kl&#x113;ts pagalm&#x101; sp&#x113;c&#x12B;gi skan&#x113;ja Benedikta rupj&#x101;, saniknot&#x101; balss. Ko kliedza, nevar&#x113;ja saprast, bet bija skaidrs, ka tur k&#x101;dam draud un lam&#x101; to. Vitolds sa&#x137;&#x113;ra galvu rok&#x101;s.</p><p>� Cik tas s&#x101;p&#x12B;gi! Ak dievs, k&#x101; man tas s&#x101;p!...</p><p>Vitolds, pavisam piemirsis savu ce&#x13C;abiedr&#x113;m, steidz&#x12B;giem so&#x13C;iem dev&#x101;s uz priek�u.</p><p>Saule jau pirms stundas ceturk�&#x146;a bija noriet&#x113;jusi, v&#x113;l tikai virs P&#x101;rnemunas liel&#x101; sila plet&#x101;s s&#x101;rt&#x101; vakarbl&#x101;zma, t&#x101;s gaism&#x101; Kor�inas jumti un koku galotnes kv&#x113;loja k&#x101; ugun&#x12B;g&#x101;s liesm&#x101;s. Tur, kur pagalms pla�i pav&#x113;r&#x101;s uz Nemunu, starp vienu no kalpu m&#x101;j&#x101;m un sta&#x13C;&#x13C;iem p&#x101;rupes s&#x101;rto m&#x101;ko&#x146;u fon&#x101; bija redzams pana Benedikta auguma melnais siluets � gar�, smags, &#x16B;sains; pa gabalu silueta l&#x12B;nijas �&#x137;ita izpl&#x16B;du�as, bet rokas vareni pl&#x101;t&#x12B;j&#x101;s un gar&#x101;s &#x16B;sas sk&#x101;ra kr&#x16B;tis. Pana Benedikta siluetam iepretim st&#x101;v&#x113;ja otrs siluets, t&#x101;pat melns pret s&#x101;rtajiem m&#x101;ko&#x146;iem, bet krietni maz&#x101;ks, drukns, ar izsp&#x16B;ru�iem matiem. Starp abiem atrad&#x101;s k&#x101;da lauksaimniec&#x12B;bas ma�&#x12B;na ar diviem noguru�iem zirgiem, kas, galvas nolieku�i, pl&#x16B;ca pagalma z&#x101;li. Pie kalpu m&#x101;jas un sta&#x13C;&#x13C;a durv&#x12B;m st&#x101;v&#x113;ja &#x13C;au�u pulci&#x146;i, kas nekust&#x113;damies, klus&#x113;dami noklaus&#x12B;j&#x101;s saimnieka klaig&#x101;�an&#x101;.</p><p>Vitolds, strauji �&#x137;&#x113;rsodams pagalmu, dev&#x101;s pie ab&#x101;m tum�aj&#x101;m fig&#x16B;r&#x101;m, ko �&#x137;&#x12B;ra lauksaimniec&#x12B;bas ma�&#x12B;na un iej&#x16B;gtie zirgi. Mazliet aizelsies no &#x101;tr&#x101;s ie�anas, vi&#x146;� apst&#x101;j&#x101;s un jaut&#x101;ja:</p><p>� T&#x113;vs, kas te noticis?</p><p>Vitold&#x101; vairs ne mi&#x146;as nebija no jautr&#x12B;bas un jaunekl&#x12B;gi laim&#x12B;g&#x101;s aizraut&#x12B;bas, ar k&#x101;du pirms br&#x12B;�a tas sarun&#x101;j&#x101;s ar Just&#x12B;ni. Bet pans Benedikts d&#x113;la sejas izteiksmei nepiegrieza ne maz&#x101;ko v&#x113;r&#x12B;bu. Sa�utis vi&#x146;� nor&#x101;d&#x12B;ja uz p&#x101;ris so&#x13C;u nost&#x101;k st&#x101;vo�o kalpu un v&#x113;l ska&#x13C;&#x101;k nek&#x101; iepriek� izgr&#x16B;da:</p><p>� Gatav&#x101; dieva sod&#x12B;ba! Nelaimes putns! Nudie posts ar �iem &#x113;ze&#x13C;iem un slaistiem! Salauzis man p&#x13C;aujma�&#x12B;nu. Tikai da�as dienas lauk&#x101; nostr&#x101;d&#x101;ja un jau salauzis! Vai tu, dulburi, maz zini, ka t&#x101; ma�&#x12B;na maks&#x101; d&#x101;rg&#x101;k, nek&#x101; tu esi v&#x113;rts! Vai tu jel vari iedom&#x101;ties, k&#x101; man bija j&#x101;lauza galva, iek&#x101;ms to var&#x113;ju nopirkt?... Bet kas jums tur par b&#x113;du, ja k&#x101;dam esat nodar&#x12B;ju�i zaud&#x113;jumus? Vai jums maz ir sirds vai sirdsapzi&#x146;a, &#x113;ze&#x13C;i, slaisti, bendesmaisi!...</p><p>� Klausies, t&#x113;vs! � Vitolds m&#x113;&#x123;in&#x101;ja p&#x101;rtraukt t&#x113;vu.</p><p>Bet Benedikts, liekas, �o m&#x113;&#x123;in&#x101;jumu negrib&#x113;ja pie&#x13C;aut un pac&#x113;la balsi v&#x113;l vair&#x101;k.</p><p>� Tu laikam gan dom&#x101;, � vi&#x146;� pagriez&#x101;s pret kalpu, � ka tas tev t&#x101;pat aizies gar&#x101;m? Ma�&#x12B;nu nos&#x16B;t&#x12B;�u salabot, bet, ko par to pils&#x113;t&#x101; samaks&#x101;�u, to ietur&#x113;�u tev no algas ...</p><p>Ar �iem v&#x101;rdiem druknais kalps pa�austajos sv&#x101;rkos pirmo reizi pac&#x113;la pinkaino galvu un nomurmin&#x101;ja:</p><p>� Neietur&#x113;siet vis, no k&#x101; tad es ar b&#x113;rne&#x13C;iem dz&#x12B;vo�u ...</p><p>� Bad&#x101; nospr&#x101;gsiet!... � atkliedza Benedikts. � Diput&#x101;ts tev ir... jumts virs galvas ir... pat govi jums at&#x13C;auju tur&#x113;t... Un, ja k&#x101;dreiz ziem&#x101; ar&#x12B; neb&#x16B;s ko grauzt... tik un t&#x101; ietur&#x113;�u ... dieva v&#x101;rds � ietur&#x113;�u ... lai j&#x16B;s, slaistus, reiz iem&#x101;c&#x12B;tu glab&#x101;t saimnieka mantu!</p><p>� T&#x113;vs! � �oreiz ska&#x13C;&#x101;k nek&#x101; iepriek� ierun&#x101;j&#x101;s Vitolds un piec&#x113;l&#x101;s no p&#x13C;aujma�&#x12B;nas, kurai bija &#x101;tri un r&#x16B;p&#x12B;gi apskat&#x12B;jis l&#x16B;zumu. � T&#x113;vs, es �aj&#x101; liet&#x101; mazdrusci&#x146; ko saprotu ... tur, kur pag&#x101;ju�o vasaru praktiz&#x113;jos, ma�&#x12B;nas diezgan bie�i l&#x16B;za, un es iev&#x113;roju, k&#x101; t&#x101;s j&#x101;labo.</p><p>So te var salabot uz vietas, l&#x113;ti un dr&#x12B;z ... Es pats to izdar&#x12B;�u... Maksimam nevajadz&#x113;s nek&#x101; no algas ietur&#x113;t...</p><p>Vitolds pagriez&#x101;s pret kalpu, kas, cepuri rok&#x101;s &#x146;urc&#x12B;dams, m&#x12B;&#x146;&#x101;j&#x101;s no vienas k&#x101;jas uz otru, pukst&#x113;ja un &#x146;urd&#x113;ja kaut ko nesaprotamu.</p><p>� Klau, Maksim, vai tu saproti, k&#x101; t&#x101; p&#x13C;aujma�&#x12B;na tais&#x12B;ta un k&#x101; t&#x101; p&#x13C;auj? Dro�i vien nek&#x101; nesaproti un t&#x101;p&#x113;c ar&#x12B; salauzi... L&#x16B;k, paskaties un paklausies, es tev t&#x16B;l&#x12B;t par&#x101;d&#x12B;�u un izskaidro�u ...</p><p>Laipni, mier&#x12B;gi, kalpam saprotamos v&#x101;rdos, labi paz&#x12B;dams zemnieku dom&#x101;�anas veidu, Vitolds k&#x101;du stundas ceturksni run&#x101;ja, iepaz&#x12B;stin&#x101;dams ar katras ma�&#x12B;nas da&#x13C;as noz&#x12B;mi un savstarp&#x113;jo darb&#x12B;bu.</p><p>S&#x101;kum&#x101; kalps pavisam nev&#x113;r&#x12B;gi, tikai aiz piekl&#x101;j&#x12B;bas klaus&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;a v&#x101;rdos, bet p&#x113;c br&#x12B;�a jau noliec&#x101;s un, te uz ma�&#x12B;nu, te Vitoldu skat&#x12B;damies, sekoja paskaidrojumiem ar lielu interesi. Klaus&#x12B;damies vi&#x146;� m&#x101;ja ar galvu gan br&#x12B;n&#x12B;damies, gan apliecin&#x101;dams, ka sapratis, klusu kaut ko pie sevis murmin&#x101;ja un taust&#x12B;ja par&#x101;d&#x12B;t&#x101;s ma�&#x12B;nas da|as resnajiem, sastr&#x101;d&#x101;tajiem pirkstiem.</p><p>� Nu, vai redzi, � students, paskaidrojumus beigdams, sac&#x12B;ja.</p><p>� Nek&#x101; sevi�&#x137;a te nav, tikai ar ma�&#x12B;nu r&#x12B;koties vajag mazlieti&#x146; uzman&#x12B;g&#x101;k un apdom&#x12B;g&#x101;k. R&#x12B;t abi piecelsimies agr&#x101;k, aizved&#x12B;sim ma�&#x12B;nu pie kal&#x113;ja, un p&#x113;c da�&#x101;m stund&#x101;m, kad b&#x16B;s uzl&#x113;kusi saule, var&#x113;si doties uz lauka p&#x13C;aut. Neb&#x16B;s nek&#x101;da zaud&#x113;juma ne mums, ne tev...</p><p>Padzirdot p&#x113;d&#x113;jos v&#x101;rdus, kalpa tum�&#x101;, b&#x101;rdain&#x101; seja redzami atplauka. Noliecies vi&#x146;� smaid&#x12B;dams ska&#x13C;i nosk&#x16B;pst&#x12B;ja Vitolda sv&#x101;rku piedurkni un priec&#x12B;gi sac&#x12B;ja:</p><p>� Paldies, pani�! Lai dievs dod tev vesel&#x12B;bu!</p><p>Tad pac&#x113;la no zemes gro�us, uz�miukstin&#x101;ja zirgiem un aizveda p&#x13C;aujma�&#x12B;nu pie sta&#x13C;&#x13C;a.</p><p>P&#x113;c d&#x113;la iejauk�an&#x101;s notikum&#x101; Benedikts st&#x101;v&#x113;ja s&#x101;&#x146;us un dr&#x16B;mi pl&#x16B;k&#x101;ja &#x16B;su galus. Kad kalps bija aizg&#x101;jis, vi&#x146;� pac&#x113;la skatienu uz d&#x113;lu.</p><p>� Tu mani labi pam&#x101;c&#x12B;ji, k&#x101; j&#x101;apietas ar zemniekiem. Redzams, tagad pien&#x101;ku�i t&#x101;di laiki, kad ola s&#x101;k m&#x101;c&#x12B;t vistu. Br&#x12B;nos tikai, ka, tik daudz gadu s&#x113;d&#x113;dams pie gr&#x101;mat&#x101;m, proti tik teko�i un saprotami sarun&#x101;ties ar zemniekiem ...</p><p>� Ja tev tas nav pa pr&#x101;tam, � Vitolds a�i atsauc&#x101;s, � tad j&#x101;saka, ka pats esi vain&#x12B;gs. Kad augu k&#x101; b&#x113;rns tav&#x101; tuvum&#x101; un v&#x113;l&#x101;k vasar&#x101;s, skolas br&#x12B;vlaikos, tad tu man neliedzi draudz&#x113;ties ar ciema |audim...</p><p>Pagriezdamies uz m&#x101;jas pusi, Benedikts tikai nor&#x16B;ca:</p><p>� Pats sev esmu novijis p&#x101;tagu. P&#x113;c idiles, kas izveidojusies k&#x101;dreiz tav&#x101; b&#x113;rna galvi&#x146;&#x101;, tagad tu ties&#x101; t&#x113;vu...</p><p>� Idile! � kaisli iesauc&#x101;s Vitolds. � Varu tev teikt, ka skatos &#x13C;oti nopietni uz visu un ka... pa�reiz... mana visdedz&#x12B;g&#x101;k&#x101; v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s ir, lai m&#x16B;s&#x113;jie neiztur&#x113;tos pret |aud&#x12B;m k&#x101; pret truliem lopi&#x146;iem... v&#x113;l &#x13C;aun&#x101;k, k&#x101; pret akmens gabaliem, <emphasis>jo</emphasis> pasaul&#x113; ir sastopami d&#x12B;vai&#x146;i, kas pat pret lopu izturas saudz&#x12B;gi un m&#x12B;&#x13C;i...</p><p>Benedikts niev&#x101;jo�i iesm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Kad pats b&#x16B;si labi palauz&#x12B;jis galvu par saimniec&#x12B;bu un ien&#x101;kumiem, tad zin&#x101;si, k&#x101;da starp&#x12B;ba ir starp teoriju un praksi, &#x12B;sten&#x12B;bu un iedomu ...</p><p>Vitolds vi&#x146;u p&#x101;rtrauca:</p><p><emphasis>� Ja</emphasis> k&#x101;dreiz non&#x101;k�u pie sl&#x113;dziena, ka manas teorijas nek&#x101;d&#x101; zi&#x146;&#x101; nav savienojamas ar praksi, tad ielaid&#x12B;�u sev lodi pier&#x113;, bet no teorijas neparko neatteik�os ...</p><p>Benedikts p&#x101;rsteigts apst&#x101;j&#x101;s un paskat&#x12B;j&#x101;s d&#x113;l&#x101; ar t&#x101;du skatienu, it k&#x101; redz&#x113;tu vi&#x146;u bezdibe&#x146;a mal&#x101;. P&#x113;c br&#x12B;�a vi&#x146;� atkal pasmaid&#x12B;ja.</p><p>� B&#x113;rni�&#x137;&#x12B;gs v&#x113;l esi... Jaun&#x12B;b&#x101; katram liekas, � ja neizdosies aizsniegt zvaigznes, tad lab&#x101;k ielaist sev lodi pier&#x113;, bet p&#x113;c tam, skaties, apmierin&#x101;s ar smirdo�as tauku svec&#x12B;tes gaismu ... �</p><p>� Vai ar&#x12B;, � iebilda Vitolds, � par sav&#x101;m zvaigzn&#x113;m un t&#x101;p&#x113;c, lai neb&#x16B;tu j&#x101;elpo tauku sveces smirdo&#x146;a, &#x13C;auj sev p&#x101;r�&#x137;elt pieri... Tu to, t&#x113;vs, zini, piem&#x113;rs t&#x101;lu nav j&#x101;mekl&#x113; ...</p><p>� Nezinu un negribu zin&#x101;t, � atr&#x16B;ca Benedikts.</p><p>� T&#x113;vocis And�ejs... � viegli tr&#x12B;co�&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m ierun&#x101;j&#x101;s Vitolds.</p><p>Bet Benedikts atkal p&#x113;k�&#x146;i palika st&#x101;vam...</p><p>� Klusu, � vi&#x146;� no�ukst&#x113;ja un pameta &#x12B;su, satrauktu skatienu apk&#x101;rt, bet tuvum&#x101; neviena nebija.</p><p>Uz Vitolda l&#x16B;p&#x101;m par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s s&#x101;p&#x12B;gi ironisks sm&#x12B;ns.</p><p>� Nebaidies, t&#x113;v, � vi&#x146;� l&#x113;n&#x101;m sac&#x12B;ja, � neviens nedzird&#x113;ja, ka es ar cie&#x146;u pieminu tava br&#x101;&#x13C;a v&#x101;rdu!...</p><p>No sirmojo�ajiem, kuplajiem matiem l&#x12B;dz krekla apkakl&#x12B;tei Benedikta seja tum�i piesarka. Vi&#x146;� bija v&#x113;l vair&#x101;k samulsis nek&#x101; toreiz, kad Vitolds p&#x101;rmeta tam par zemo�anos Da�ecka priek�&#x101;. Benedikts savald&#x12B;j&#x101;s un, 'iedams caur v&#x101;rtiem, kas nodal&#x12B;ja saimniec&#x12B;bas pagalmu no mui�as, sac&#x12B;ja:</p><p>� Katram jaun&#x12B;b&#x101; ir savas idejas un teorijas, ko dz&#x12B;ve v&#x113;l&#x101;k bez �&#x113;last&#x12B;bas salau�. Ar pieri m&#x16B;rim cauri izskriet nevar� bet tie |audis, baro kaut vai ar medu vien, tie tom&#x113;r b&#x16B;s slaisti, nev&#x12B;�as un skau&#x123;i...</p><p>� Bet kas tad notiks, ja vi&#x146;us s&#x101;ks barot ar pipariem? � nosm&#x12B;n&#x113;ja Vitolds.</p><p>� Pie velna, kas tad vi&#x146;us tais&#x101;s barot ar pipariem? � Benedikts s&#x101;ka atkal lam&#x101;ties.</p><p>� Pirmk&#x101;rt, � paskaidroja Vitolds, � jau sen&#x101;k ne mazums piparu b&#x113;rts vi&#x146;u katlos un t&#x101;l&#x101;k...</p><p>Vitolds apst&#x101;j&#x101;s un, pagriezies pret saimniec&#x12B;bas pagalmu, nor&#x101;d&#x12B;ja uz kalpu m&#x101;j&#x101;m.</p><p>� Tu ta�u neb&#x16B;si iedom&#x101;jies, ka (audis �aj&#x101;s piekv&#x113;pu�aj&#x101;s, p&#x101;rpild&#x12B;taj&#x101;s m&#x101;j&#x101;s var uzkr&#x101;t sp&#x113;ku un izkopt garu? Pirms br&#x12B;�a tu teici, ka jumts vi&#x146;iem virs galvas ir, diput&#x101;tu sa&#x146;em, piedev&#x101;m v&#x113;l tr&#x12B;sdesmit rub|us gad&#x101;, no k&#x101; atvelk visus zaud&#x113;jumus, ko nodar&#x12B;ju�as rupj&#x101;s, nem&#x101;kul&#x12B;g&#x101;s rokas... K&#x101;ds tur br&#x12B;nums, ja, dz&#x12B;vojot t&#x101;dos apst&#x101;k|os, neatt&#x12B;st&#x101;s cent&#x12B;ba, r&#x16B;p&#x12B;ba un labv&#x113;l&#x12B;ba ...</p><p>� Nu tad atrod l&#x12B;dzek|us, � Benedikts strauji p&#x101;rtrauci d&#x113;lu, � ar ko uzcelt vi&#x146;iem pilis, ar ko g&#x101;d&#x101;t vi&#x146;iem r&#x12B;�anai past&#x113;tes... Es pats* sev pilis neesmu uzc&#x113;lis un past&#x113;tes ar&#x12B; ne&#x113;du ... Uzvalku �uju no t&#x101;das dr&#x113;bes, k&#x101;da ir pie rokas. Kad pats ar kr&#x12B;tu pirkstos s&#x101;ksi z&#x12B;m&#x113;t, piel&#x101;got, l&#x101;p&#x12B;t un galus ar galiem kop&#x101; vilkt, lai var&#x113;tu sasiet, tad dab&#x16B;si pasv&#x12B;st, tad saprat&#x12B;si, kas ir prakse, � visp&#x101;r saprat&#x12B;si, ko noz&#x12B;m&#x113; m&#x16B;su laikos dz&#x12B;ve... aho, dz&#x12B;ve!</p><p>Benedikts kv&#x113;lojo�&#x101;m ac&#x12B;m paraudz&#x12B;j&#x101;s d&#x113;l&#x101;.</p><p>� Grib&#x113;tos, � vi&#x146;� pabeidza jau klus&#x101;k&#x101; bals&#x12B;, � &#x13C;oti grib&#x113;tos, lai, p&#x113;c m&#x101;c&#x12B;bu beig�anas m&#x101;j&#x101;s atgriezies, tu mani te vairs neatrastu... lai es tad b&#x16B;tu jau tur, kur ... tur ... turpat, kur sen jau aizg&#x101;jis ... tur... turpat... kur And�ejs! Tas b&#x16B;tu i tev, i man lab&#x101;k...</p><p>� T&#x113;vs! � p&#x101;rv&#x113;rst&#x101; bals&#x12B; iesauc&#x101;s Vitolds.</p><p>Bet tas ne&#x13C;&#x101;va sevi p&#x101;rtraukt.</p><p>� J&#x101;, � pabeidza Benedikts. � Tas b&#x16B;tu vislab&#x101;kais ... Ja tu b&#x16B;tu man ar visu sirdi pie&#x137;&#x113;ries...</p><p>� T&#x113;vs! Vai tu par to �aubies?</p><p>� �aubos. Nav nek&#x101;das pie&#x137;&#x113;r&#x12B;bas, nav... bet, kad vecais grausts b&#x16B;s nov&#x101;cies pie malas, tad tu netrauc&#x113;ti var&#x113;si vald&#x12B;t Kor�in&#x101; un, p&#x101;r&#x123;&#x113;rbis kalpus par gani&#x146;iem, strauti&#x146;a mal&#x101; stabul&#x113;t un rota&#x13C;&#x101;ties ...</p><p>Pateicis to, vi&#x146;� sakumpis, &#x16B;su galus kod&#x12B;dams, smagiem, straujiem so&#x13C;iem dev&#x101;s uz m&#x101;jas durv&#x12B;m. Vitolds palika st&#x101;vam v&#x101;rtos k&#x101; sasalis. Vi&#x146;� bija tik satraukts, ka roka, pace&#x13C;ot pie pieres, dreb&#x113;ja.</p><p>Tikai p&#x113;c krietna br&#x12B;�a ar s&#x101;p&#x12B;gu un b&#x101;l&#x101;ku seju nek&#x101; parasti jauneklis ieg&#x101;ja &#x113;damistab&#x101;, kur virs vakari&#x146;&#x101;m kl&#x101;t&#x101; galda jau dega griestu lampa. Pie galda s&#x113;d&#x113;ja labs pulci&#x146;� &#x13C;au�u. Bez Kirlo, kur� jau vair&#x101;kas stundas viesoj&#x101;s Kor�in&#x101; un p&#x113;c vakari&#x146;&#x101;m tais&#x12B;j&#x101;s braukt proj&#x101;m, tur bija tikai sav&#x113;jie. Pat pane Em&#x12B;lija, pusl&#x12B;dz spirgta, gl&#x12B;t&#x101; vasaras apmetn&#x12B;, �odien bija ieradusies pie galda, kas tik bie�i nemaz negad&#x12B;j&#x101;s. Blakus vi&#x146;ai bija novietojusies Tereze ar balt&#x101; lakti&#x146;&#x101; kakl&#x101; iek&#x101;rtu kreiso, aiz reimatisma s&#x101;po�o roku; galda gal&#x101;, lai lab&#x101;k var&#x113;tu redz&#x113;t, kas gald&#x101;, sv&#x113;tlaim&#x12B;gi smaid&#x12B;dams, lampas gaism&#x101; lieca savu sudrabaino galvu O�e&#x13C;skis, blakus vi&#x146;am, taisni izsl&#x113;jusies, s&#x113;d&#x113;ja Leonija ar gl&#x12B;to, bet dzeltenb&#x101;lo seji&#x146;u. Pans Kirlo ar balto,'cietin&#x101;to kr&#x16B;ta�u un v&#x113;l&#x12B;gu smaidi&#x146;u kaulainaj&#x101; sej&#x101;, sa&#x146;&#x113;mis no namat&#x113;va rokas gl&#x101;z&#x12B;ti degv&#x12B;na, ar steigu novietoj&#x101;s iepretim Just&#x12B;nei, baid&#x12B;damies, ka tikai k&#x101;ds cits �o vietu neie&#x146;em.</p><p>Kop� k&#x101;da laika vi&#x146;� izr&#x101;d&#x12B;ja Just&#x12B;nei sevi�&#x137;u uzman&#x12B;bu, kas bija tuvu izdab&#x101;�anai, un ne mi&#x146;as vairs no zobgal&#x12B;b&#x101;m un niev&#x101;jo�&#x101;s galant&#x12B;bas, pat vi&#x146;as t&#x113;vu tas lika mier&#x101; ar jautro izjoko�anu. Ar&#x12B; tagad, s&#x113;d&#x113;dams Just&#x12B;nei iepretim, vi&#x146;� cent&#x101;s ne tikai uzmin&#x113;t vi&#x146;as v&#x113;l&#x113;�anos no kust&#x12B;b&#x101;m, bet taisni no ac&#x12B;m nolas&#x12B;t. Aps&#x113;jis ap kaklu balto salveti, kas apsedza tam visas kr&#x16B;tis, vi&#x146;� ar baudu &#x113;da kotletes, nemit&#x12B;gi p&#x16B;l&#x113;damies uztur&#x113;t sarunas ne visai dz&#x12B;vaj&#x101; sabiedr&#x12B;b&#x101;. Runas groz&#x12B;j&#x101;s ap Ru�icu. Visp&#x101;r vi&#x146;� labpr&#x101;t piemin&#x113;ja �o savas sievas radinieku, ac&#x12B;m redzami, ar to lepodamies, ko nemaz necent&#x101;s sl&#x113;pt. Tagad vi&#x146;� par Ru�icu run&#x101;ja ne tikai, lai paliel&#x12B;tos, bet v&#x113;l ar k&#x101;du citu nol&#x16B;ku.</p><p>� Varu apgalvot, � t&#x113;rg&#x101;ja Kirlo, � ja vi&#x146;am p&#x101;rgrieztu dz&#x12B;slu, tad no t&#x101;s tec&#x113;tu tik zilas asinis... k&#x101;, piem&#x113;ram... k&#x101;, piem&#x113;ram, saulain&#x101; dien&#x101; Nemunas &#x16B;de&#x146;i...</p><p>Tereze s&#x101;ka klusu smieties.</p><p>� Vai tie�&#x101;m? J&#x16B;s tikai jokojaties! Kur tas redz&#x113;ts, ka asinis b&#x16B;tu zilas!...</p><p>� T&#x101;, manu m&#x12B;&#x13C;o Terez&#x12B;t, ir parasts sac&#x12B;t par cien&#x12B;jam&#x101;m, sen&#x101;m &#x123;imen&#x113;m, � laipni paskaidroja pane Em&#x12B;lija.</p><p>Bet Benedikts nor&#x16B;ca:</p><p>� Lielisks sal&#x12B;dzin&#x101;jums... Cik nu t&#x101;s asinis zilas, cik ne, bet, ka &#x16B;dens taj&#x101;s daudz, tas ir skaidrs...</p><p>Vitolds, kas l&#x12B;dz �im s&#x113;d&#x113;ja, acis nod&#x16B;ris, un nebija v&#x113;l piesk&#x101;ries &#x113;dienam, tagad pac&#x113;la acis uz t&#x113;va bargo, dr&#x16B;mo seju, kas bija noliekta p&#x101;r �&#x137;&#x12B;vi.</p><p>� Bet k&#x101; nek&#x101;, d&#x101;rgais, � turpin&#x101;ja Kirlo, � &#x13C;oti pat&#x12B;kama lieta, &#x13C;oti... ja esi c&#x113;lies no t&#x101;das iev&#x113;rojamas cilts k&#x101; Teofila cilts. Tiesa, titulu vi&#x146;am nek&#x101;du nav... ne k&#x146;aza, ne gr&#x101;fa ... Bet vi&#x146;a di�cilt&#x12B;ba tom&#x113;r l&#x12B;dzin&#x101;s gr&#x101;fa titulam, varb&#x16B;t pat k&#x101;dam maz&#x101;kam k&#x146;azam... Un kas par radniec&#x12B;bu... fi&#x16B;! fi&#x16B;l � vi&#x146;� nosvilp&#x101;s. � No visslaven&#x101;kaj&#x101;m &#x123;imen&#x113;m... mans d&#x101;rgais... pa�a tante k&#x146;aziene...</p><p>Kirlo paskat&#x12B;j&#x101;s uz Just&#x12B;ni ar mirdzo�&#x101;m ac&#x12B;m un, paman&#x12B;jis, ka tai vajag s&#x101;ls, m&#x12B;l&#x12B;gi smaid&#x12B;dams, steidz&#x12B;gi pasniedza. P&#x113;c tam, &#x146;emdams no �&#x137;&#x12B;vja omleti ar iev&#x101;r&#x12B;jumu, atkal turpin&#x101;ja:</p><p>� Teofils ir &#x13C;oti god&#x12B;gs! Vi&#x146;am bija tikai divdesmit divi gadi, kad pazaud&#x113;ja t&#x113;vu un sa&#x146;&#x113;ma nelielu mantojumu, pavisam nedaudz, ne maz&#x101;k, ne vair&#x101;k, tikai, mans d&#x101;rgais,-t&#x101; kaut ko ap miljonu, ap vienu, nu vienu miljoni&#x146;u rub&#x13C;u...</p><p>� &#x41E; J&#x113;zus! � novaid&#x113;j&#x101;s Tereze.</p><p>O�e&#x13C;skis noklak�&#x137;in&#x101;ja m&#x113;li.</p><p>� Labs &#x137;&#x113;riens... Labs... Ja no t&#x101;... dab&#x16B;tu... kaut desmito da&#x13C;u!</p><p>� Ali&#x101;! Protams! � uztv&#x113;ra Kirlo. � Ja no t&#x101;... Ah&#x101;! Desmito da&#x13C;u ... Tas b&#x16B;tu simt t&#x16B;ksto�i... Bet j&#x16B;s v&#x113;l neesat pam&#x113;&#x123;in&#x101;jis omleti... L&#x16B;dzu!</p><p>Ar tikko man&#x101;mu agr&#x101;k&#x101;s zobgal&#x12B;bas pieska&#x146;u vi&#x146;� pasniedza Just&#x12B;nes t&#x113;vam trauku ar omleti.</p><p>� Bet tagad, � turpin&#x101;ja Kirlo, � tr&#x12B;sdesmit viena gada vecum&#x101; Teosam ir vairs tikai tr&#x12B;ssimt t&#x16B;ksto�u, jo, r&#x113;&#x137;inot pat viszem&#x101;ko cenu par V&#x113;rsienes zemi, tur tr&#x12B;ssimt t&#x16B;ksto�i san&#x101;ks. T&#x101;tad asto&#x146;os, devi&#x146;os gados z&#x113;ns paguvis notriekt se�simt t&#x16B;ksto�us ... Maz&#x101;kais se�simt t&#x16B;ksto�us asto&#x146;os devi&#x146;os gados izt&#x113;r&#x113;jis... Ko? Nu, k&#x101; jums tas, d&#x101;rgie, pat&#x12B;k... Veikls z&#x113;ns, ko?</p><p>Un Kirlo labsird&#x12B;gi, sirsn&#x12B;gi nosm&#x113;j&#x101;s, ar uzvaro�u un laim&#x12B;gu skatienu uzl&#x16B;kodams kl&#x101;teso�os. Nosauktie milz&#x12B;gie skait&#x13C;i, k&#x101; redzams, &#x13C;oti impon&#x113;ja pa�am maz&#x101;s Alksnaines &#x12B;pa�niekam. Izsm&#x113;jies vi&#x146;� k&#x101; lietprat&#x113;js s&#x16B;ca no gl&#x101;z&#x12B;tes l&#x113;to fran�u v&#x12B;nu, kas Kor�in&#x101; par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s uz galda tikai tad, kad tur bija viesi, p&#x113;c tam s&#x101;ka st&#x101;st&#x12B;t, k&#x101; �os se�simt t&#x16B;ksto�us Teofils notriecis. Vi&#x146;� atk&#x101;rtoja t&#x101;s pa�as valodas un tenkas, kas kl&#x12B;da apk&#x101;rtn&#x113; jau kop� Ru�ica iera�an&#x101;s un kas vair&#x101;k vai maz&#x101;k nopluku�os viet&#x113;jos iedz&#x12B;vot&#x101;jos rad&#x12B;ja Sodomas un B&#x101;beles, un citu izlaid&#x12B;gu vietu priek�statu. Viegl&#x101;k b&#x16B;tu bijis uzskait&#x12B;t to, ko par Ru�icu nerun&#x101;ja, nek&#x101; to, ko run&#x101;ja, bet tagad Kirlo, izpu�&#x137;odams un papildin&#x101;dams ar divdom&#x12B;b&#x101;m, aizraut&#x12B;gi, ar redzamu labpatiku visu atk&#x101;rtoja. Villas V&#x12B;nes un Florences apk&#x101;rtn&#x113;, hote&#x13C;i Par&#x12B;zes bulv&#x101;ros, ruletes sp&#x113;le un �toss, trok�&#x146;aina uzdz&#x12B;ve ar ska&#x13C;&#x101;kaj&#x101;m augst&#x101;ko aprindu ap�aub&#x101;m&#x101;m p&#x101;rst&#x101;v&#x113;m, laikrakstos aprakst&#x12B;ti skand&#x101;li un due&#x13C;i... Cik daudz te bija paties&#x12B;bas, cik p&#x101;rsp&#x12B;l&#x113;juma, gr&#x16B;ti pateikt. Dro�i vien p&#x101;rsp&#x12B;l&#x113;jumu nebija mazums, bet ar&#x12B; paties&#x12B;bas daudz.</p><p>Pie vakari&#x146;u* galda s&#x113;do�ajiem daudzr no �iem notikumiem jau bija labi zin&#x101;mi, citus klaus&#x12B;j&#x101;s ar da�&#x101;du uzman&#x12B;bu. Atskaitot Benediktu, kas bija noliecies, p&#x101;r �&#x137;&#x12B;vi, un Vitoldu, kas s&#x113;d&#x113;ja, acis nod&#x16B;ris, b&#x101;ls un noskumis, visu p&#x101;r&#x113;jo acis un skatieni bija piev&#x113;rsti Just&#x12B;nei. Kirlo, redz&#x113;dams, ka vi&#x146;a pastiepj roku p&#x113;c karafes, steidz&#x12B;gi, bet pilns cie&#x146;as iel&#x113;ja vi&#x146;ai gl&#x101;z&#x113; &#x16B;deni un p&#x113;c tam s&#x101;ka run&#x101;t par V&#x113;rsienes v&#x113;rt&#x12B;bu un skaistumu.</p><p>� &#x12B;sta maza pils! Pa�laik stipri nolaist&#x101; st&#x101;vokl&#x12B;, tas taisn&#x12B;ba, bet, ja to atjaunotu, savestu k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;... t&#x101; b&#x16B;tu &#x12B;sta augstma&#x146;u rezidence ...</p><p>Kirlo saj&#x16B;sm&#x101; nosk&#x16B;pst&#x12B;ja sev pirkstgalus, bet O�e&#x13C;skis, kas reiz bija braucis cauri V&#x113;rsienei un redz&#x113;jis pili, sac&#x12B;ja ar pilnu muti:</p><p>� Lieliska pils... lieliska! � un, vilkdams ar pirkstu pa gaisu, turpin&#x101;ja: � Torn&#x12B;�i, balkoni&#x146;i, izcil-n&#x12B;�i... tikai, v&#x113;rojot no ce&#x13C;a, �&#x137;iet, ka tagad tur ... viss gr&#x16B;st!</p><p>� Negr&#x16B;st. Pils nesabruks: atjaunos, uzsvaidzin&#x101;s, sak&#x101;rtos, ja tikai &#x12B;pa�nieks to grib&#x113;s ... un grib&#x113;s, ja b&#x16B;s nodom&#x101;jis prec&#x113;ties. Bet pats galvenais, ka V&#x113;rsienei pieder asto&#x146;as pusmui�eles ar lielisku zemi. Pusmui-�el&#x113;s vi&#x146;am tikpat k&#x101; dieva apcirk&#x146;os visa k&#x101; diezgan: me�i, d&#x12B;&#x137;i, d&#x101;rzi, rentes m&#x101;jas, dzirnavas, divi spirta br&#x16B;�i, sen&#x101;k v&#x113;l bijusi k&#x101;da ienes&#x12B;ga fabrika. Tagad gan t&#x101; pan&#x12B;kusi, bet var tikt atkal pacelta, k&#x13C;&#x16B;t ienes&#x12B;ga. Viss tur tagad nolaist&#x101; st&#x101;vokl&#x12B;, bet to var atjaunot, ja tikai Teofils v&#x113;l&#x113;sies, bet vi&#x146;� to grib&#x113;s, ja apprec&#x113;sies. Gudra, ener&#x123;iska sievi&#x146;a vi&#x146;u piespied&#x12B;s piev&#x113;rsties saimniec&#x12B;bai, ar gl&#x101;stiem un m&#x12B;&#x13C;u pr&#x101;tu liks br&#x12B;vajam putni&#x146;am v&#x12B;t savu ligzdi&#x146;u ...</p><p>T&#x101; run&#x101;ja Kirlo un puszobgal&#x12B;gi, pussirsn&#x12B;gi v&#x113;r&#x101;s Just&#x12B;n&#x113;. Vi&#x146;a �&#x137;elm&#x12B;g&#x101;s, pazem&#x12B;gi laipn&#x101;s acis �&#x137;ita sak&#x101;m: �Tu jau t&#x101;p&#x113;c vien esi cien&#x12B;bas v&#x113;rta, ka pratusi saist&#x12B;t vi&#x146;a �uzman&#x12B;bu, bet, kad b&#x16B;si ieguvusi to lielo, apbr&#x12B;nojamo laimi, ko tev pare&#x123;oju, tad neaizmirsti savu no�&#x113;lojamo kalpu apvelt&#x12B;t ar labv&#x113;l&#x12B;bu!�</p><p>Un visu acis, atskaitot Benedikta un Vitolda, raudz&#x12B;j&#x101;s Just&#x12B;n&#x113;, un visu skatienos un smaidos � gan panes Em&#x12B;lijas, gan panas Terezes, pat pusaudzes Leonijas, ko Kirlo st&#x101;st&#x12B;jums bija ieinteres&#x113;jis un savi&#x13C;&#x146;ojis, � bija skaidri las&#x101;ms: �Apbr&#x12B;nojama, vair&#x101;k nek&#x101; apbr&#x12B;nojama laime! Tas Visaugst&#x101;kais pie�&#x137;&#x12B;ris nedzird&#x113;tu laimi nabaga meitenei!�</p><p>Pane Em&#x12B;lija pat v&#x101;rdos �o domu izteica:</p><p>� Patie�&#x101;m, Ru�ics par&#x101;d&#x12B;s lielu godu tai sievietei, kuru izv&#x113;l&#x113;sies sev par sievu. Tik slavena cilts, t&#x101;da ba-g&#x101;t&#x12B;ba ...</p><p>� Ah, un k&#x101;da sirds! � vi&#x146;as runu p&#x101;rtrauca Tereze.</p><p>� Un pils! Ah <emphasis>matnan,</emphasis> pils! Tas ta�u ir pats lab&#x101;kais, � pietr&#x16B;kdam&#x101;s no kr&#x113;sla, iesauc&#x101;s Leonija, kas pirms da�&#x101;m dien&#x101;m tik dedz&#x12B;gi un velt&#x12B;gi bija l&#x16B;gusi t&#x113;vam statujas un jaunas m&#x113;beles Kor�inas viesistabai.</p><p>Just&#x12B;ne pa visu vakari&#x146;u laiku nebija bildusi ne v&#x101;rda. Vi&#x146;a nevar&#x113;ja ne noraid&#x12B;t, ne pie&#x146;emt z&#x12B;m&#x12B;gos skatienus, smaidus, pusmin&#x113;jumus, jo tie nebija tie�i pret vi&#x146;u v&#x113;rsti. Vi&#x146;a reti pac&#x113;la acis, bet ikreiz taj&#x101;s pazib&#x113;ja &#x12B;gnums. &#x136;ir�s&#x101;rt&#x101;s l&#x16B;pas br&#x12B;�iem savilk&#x101;s lepn&#x101;, nicino�&#x101; sm&#x12B;n&#x101;. Nezin k&#x101;p&#x113;c tas, kas citiem lik&#x101;s glaimojo�s un god&#x101;jams, vi&#x146;u kaitin&#x101;ja un apvainoja. Visi labi zin&#x101;ja, ka viena no vi&#x146;as spilgt&#x101;kaj&#x101;m rakstura &#x12B;pa�&#x12B;b&#x101;m ir lepnums. Bet tagad �&#x12B; lepn&#x101; sieviete var justies glaimota, jo pa pusei jau guvusi uzvaru un vi&#x146;ai pav&#x113;ru�&#x101;s izredzes uz laim&#x12B;gu n&#x101;kotni.</p><p>Benedikts, k&#x101; parasti, &#x113;da pamat&#x12B;gi, ilgi un, reiz sarun&#x101; v&#x101;rdu iemetis, vair&#x101;k nerun&#x101;ja. Vi&#x146;� labi saprata, ka viss, ko pie galda run&#x101;, attiecas uz Just&#x12B;ni. Kad Benedikts pirmo reizi dzird&#x113;ja no sievas, kas, pilna lepnuma un aizgr&#x101;bt&#x12B;bas, st&#x101;st&#x12B;ja par Ru�ica nopietnajiem nol&#x16B;kiem pret Just&#x12B;ni un par Kirlovas p&#x16B;li&#x146;iem, lai tas notiktu, vi&#x146;� mazliet izbr&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s un nopriec&#x101;j&#x101;s.</p><p>� Lai dievs dod! � sac&#x12B;ja vi&#x146;�. � Lai dievs dod! Nabaga meitenei t&#x101; ir liela un negaid&#x12B;ta laime... patie�&#x101;m negaid&#x12B;ta! ...</p><p>Un vair&#x101;k vi&#x146;� par to nedom&#x101;ja. Benedikts v&#x113;l&#x113;ja labu savai radiniecei, bet par vi&#x146;as prec&#x12B;bu nol&#x16B;kiem tam nebija ne laika, ne patikas r&#x16B;p&#x113;ties. Agr&#x101;k gan vi&#x146;am reiz&#x113;m bija ien&#x101;cis pr&#x101;t&#x101;, ka, Just&#x12B;nei precoties, vi&#x146;am vajadz&#x113;s izmaks&#x101;t tai pien&#x101;ko�os piecus t&#x16B;ksto�us, kas tam sag&#x101;d&#x101;s jaunas raizes. Bet tagad vakari&#x146;ojot vi&#x146;am ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101;, ka, Just&#x12B;nei izejot pie Ru�ica, ar �o izmaksu nevajadz&#x113;s steigties, jo V&#x113;rsienes mantinieks to nemaz nepras&#x12B;s. Vair&#x101;k vi&#x146;� par �o jaut&#x101;jumu galvu nelauz&#x12B;ja, tikai Kirlo st&#x101;st&#x12B;�ana un it sevi�&#x137;i vi&#x146;a godbij&#x12B;gais tonis pret bag&#x101;t&#x12B;bu modin&#x101;ja vi&#x146;&#x101; pretest&#x12B;bu. Pac&#x113;lis galvu no �&#x137;&#x12B;vja un noslauc&#x12B;jis salvet&#x113; l&#x16B;pas, Benedikts sac&#x12B;ja:</p><p>� Tas viss ir &#x13C;oti skaisti, un es panu Ru�icu noniecin&#x101;t negribu. Vi&#x146;� v&#x113;l jauns diezgan un var laboties, jo esmu dzird&#x113;jis un redz&#x113;jis, ka pr&#x101;ta tam diezgan un sirds laba ... Bet, lai slav&#x113;tu vi&#x146;a pag&#x101;tni, � to gan ne. T&#x101;du bag&#x101;t&#x12B;bu iz�&#x137;iest k&#x101;rt&#x12B;s un ar metres&#x113;m, to neviens par labu atz&#x12B;t nevar. T&#x101; tikai nelgas r&#x12B;kojas...</p><p>� Benedikt! � klusu iekunkst&#x113;j&#x101;s pane Em&#x12B;lija.</p><p>� J&#x101;, j&#x101;, � uz sievu nepaskat&#x12B;damies, stingri noteica Benedikts. � Turkl&#x101;t dz&#x12B;vot t&#x101;du d&#x12B;kdie&#x146;a dz&#x12B;vi, k&#x101; �ie kundzi&#x146;i dara, t&#x101; ar&#x12B;, paties&#x12B;bu sakot, ir c&#x16B;c&#x12B;ba. Cilv&#x113;ks, kas, pasaul&#x113; dz&#x12B;vodams, &#x113;d maizi un neko nestr&#x101;d&#x101;, lai ar&#x12B; t&#x101; dz&#x12B;sl&#x101;s tec&#x113;tu zilas vai pel&#x113;kas, vai sarkanas asinis, ir tikai liek&#x113;dis un vair&#x101;k nekas... Bet, ja t&#x101;ds v&#x113;l na�&#x137;&#x113;jas ar marcip&#x101;nu un |aud&#x12B;m,- kas tam to sag&#x101;d&#x101;, negrib atl&#x12B;dzin&#x101;t, tad t&#x101;du es...</p><p>Benedikts attap&#x101;s, apr&#x101;v&#x101;s un mazliet klus&#x101;k&#x101; bals&#x12B; pabeidza:</p><p>� Es jau to nesaku par panu Ru�icu ... Negribu nevienu apvainot... var jau b&#x16B;t, ka vi&#x146;� vislab&#x101;kais cilv&#x113;ks ... tikai... t&#x101;s bag&#x101;t&#x12B;bas, kas t&#x101;dus aug|us nes, t&#x101;s ... �&#x12B;s ...</p><p>Redzams, vi&#x146;� grib&#x113;ja apvald&#x12B;t v&#x101;rdus, kas lauz&#x101;s lauk&#x101;, bet nesp&#x113;ja. Atmeta ar roku un pabeidza:</p><p>� Kaut velns b&#x16B;tu par&#x101;vis �os lielos &#x12B;pa�umus!... Ar troksni atgr&#x16B;dis kr&#x113;slu, vi&#x146;� piec&#x113;l&#x101;s no galda.</p><p>Blakus vi&#x146;am k&#x101; nop&#x16B;ta atskan&#x113;ja:</p><p>� Benedikt! Es nesp&#x113;ju ... ak mans dievs... es nesp&#x113;ju klaus&#x12B;ties t&#x101;dus v&#x101;rdus ... es ... t&#x101;du valodu ... par t&#x101;du cilv&#x113;ku ... nevaru ... es ...</p><p>Pane Em&#x12B;lija l&#x16B;koja piecelties no kr&#x113;sla, bet nejaud&#x101;ja. Vi&#x146;ai s&#x101;ka tr&#x16B;kt elpas, k&#x101;jas &#x13C;odz&#x12B;j&#x101;s...</p><p>� Kas tad tas? � izbr&#x12B;n&#x12B;jies iesauc&#x101;s Benedikts. � Kas tev notika? ...</p><p>Bet Kirlo jau rai�u pilns izpal&#x12B;dz&#x12B;gi sniedza namam&#x101;tei roku no vienas puses, bet no otras to atbalst&#x12B;ja Tereze. T&#x101; trijat&#x101; vi&#x146;i �&#x137;&#x113;rsoja &#x113;damistabu, bet Benedikts palika st&#x101;vam k&#x101; sastindzis un nol&#x16B;koj&#x101;s tiem paka|.</p><p>� Dieva t&#x101; t&#x113;va un dieva t&#x101; d&#x113;la v&#x101;rd&#x101;... ko es vi&#x146;ai nodar&#x12B;ju? Vai atkal saslims.</p><p>� Bet �aj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; vij&#x12B;gi pirksti satv&#x113;ra abas vi&#x146;a rokas un t&#x101;m piesk&#x101;r&#x101;s karstas l&#x16B;pas.</p><p>� T&#x113;vs, � klusu sac&#x12B;ja Vitolds, � nosk&#x16B;psti mani... l&#x16B;dzu!...</p><p>D&#x12B;vains apmierin&#x101;jums un maigums pazib&#x113;ja pana Benedikta dr&#x16B;maj&#x101;s ac&#x12B;s, tom&#x113;r vi&#x146;� bargi savilka uzacis.</p><p>� Ko? Vai t&#x101;p&#x113;c, ka p&#x16B;tu tav&#x101; stabul&#x12B;t&#x113;, run&#x101;dams par �o kundzi&#x146;u, gribi piedot manus gr&#x113;kus?</p><p>Bet Vitolds, sav&#x101;s plaukst&#x101;s t&#x113;va rokas spiezdams, atk&#x101;rtoja:</p><p>� T&#x113;vs, nosk&#x16B;psti mani...</p><p>Benedikts uzspieda asu, ilgu sk&#x16B;pstu uz b&#x101;l&#x101;s, skumji noliekt&#x101;s d&#x113;la pieres. P&#x101;r vi&#x146;a l&#x16B;p&#x101;m zem garaj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja s&#x113;rs, gandr&#x12B;z r&#x16B;gts smaids.</p><p>� Esi gan tu karstgalvis, � noteica t&#x113;vs.</p><p>Bet Vitolds �o &#x12B;so, divdom&#x12B;go piez&#x12B;mi laikam nemaz nedzird&#x113;ja. Vakari&#x146;u beig&#x101;s t&#x113;va teiktie v&#x101;rdi un sk&#x16B;psts tam bija atdevu�i atkal jautr&#x12B;bu un dz&#x12B;vesprieku. Satv&#x113;ris ap viduci Martu, kas novietoja bufet&#x113; p&#x101;rpaliku�o kompotu un neizdzerto v&#x12B;nu, vi&#x146;� to vair&#x101;kas reizes apgrieza ap sevi, tad, vecajai panai smejot, r&#x101;joties un k&#x101;s&#x113;jot, pieskr&#x113;ja kl&#x101;t pie loga st&#x101;vo�ajai Just&#x12B;nei.</p><p>� Vai zini, Justinko, � &#x101;tri iesizdams d&#x16B;ri plaukst&#x101;, vi&#x146;� sac&#x12B;ja, ac&#x12B;m mirdzot. � Sis Kirlo ir &#x12B;sts paraz&#x12B;ts, l&#x12B;�&#x146;a, nerrs, zelta te]a piel&#x16B;dz&#x113;js, hipopotams, senlaiku briesmonis! Ja vien var&#x113;tu, es t&#x101;dus (audis gr&#x101;btu ciet ar vienu roku t&#x101; ... aiz matiem, bet ar otru aiz r&#x12B;kles un � trrraf! kaklu nost!</p><p>Just&#x12B;nei paspruka smiekli.</p><p>� Izdari t&#x101; vispirms ar c&#x101;li, � vi&#x146;a iesauc&#x101;s, � tad es tic&#x113;�u, ka vari to izdar&#x12B;t ar&#x12B; ar Kirlo!</p><p>� Goda v&#x101;rds! � di�oj&#x101;s students. � Zini, vi&#x146;i ir visas pasaules nelaime! Ja t&#x101;du neb&#x16B;tu, cilv&#x113;ce b&#x16B;tu tikusi daudz t&#x101;l&#x101;k uz priek�u. Bet mums turpretim ideja... tu dro�i vien nemaz nezini, cik augstu m&#x113;s st&#x101;d&#x101;m ideju... par ideju ... par cilv&#x113;ces br&#x12B;v&#x12B;bu, cie&#x146;u ... Esmu gatavs par to iet ugun&#x12B;, savu t&#x113;vu par to va ...</p><p>Vitolds apklusa, nepateicis l&#x12B;dz galam, mazliet at-v&#x113;sa. Tad p&#x113;k�&#x146;i paskat&#x12B;j&#x101;s m&#x101;s&#x12B;cai cie�i ac&#x12B;s.</p><p>� Vai tu, Justinko, tie�&#x101;m iesi pie �&#x101; caur&#x101; sieta?</p><p>Just&#x12B;ne iesm&#x113;j&#x101;s atkal.</p><p>� Par ko tu jaut&#x101;, Vidzi!...</p><p>� Tu labi zini, par ko es jaut&#x101;ju... Nu, par to p&#x101;rsmalcin&#x101;to cilv&#x113;ku, ja vi&#x146;� bildin&#x101;s tevi, vai iesi?</p><p>Just&#x12B;ne paraust&#x12B;ja plecus.</p><p>� Mans m&#x12B;|ais, � vi&#x146;a l&#x113;n&#x101;m atbild&#x113;ja, � vai tad es varu atstumt t&#x101;du tik lielu, necer&#x113;tu, br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gu laimi... t&#x101;du labdar&#x12B;bu un godu? Padom&#x101; pats, � vai es to varu?</p><p>Vitoldam �&#x137;ita, ka vi&#x146;as bals&#x12B; tas saklaus&#x12B;jis apspiestus smieklus, bet seja Just&#x12B;nei bija pavisam nopietna, barga un acis neparasti spo�as.</p><p>Vitolds atmeta ar roku.</p><p>'� Eh! Nekad nevar b&#x16B;t dro�s, ko sieviete dar&#x12B;s! T&#x101; jau liekas, ka esi pr&#x101;t&#x12B;ga, bet var b&#x16B;t, ka tev tikai v&#x113;j� galv&#x101;, ko es varu zin&#x101;t? Par bu�men&#x113;m j&#x16B;s audzina, un t&#x101;p&#x113;c esat gatavas uz visu ko, lai tikai j&#x16B;s labi izkr&#x101;sotu. Bet, kam&#x113;r neesi k|uvusi par lielm&#x101;ti, � vai iesim uz El�u&#x146;as k&#x101;z&#x101;m... ko? Marina ar tur b&#x16B;s, to es no Kirlovas katr&#x101; zi&#x146;&#x101; izkaul&#x113;�u, ja tikai tante Marta atbalst&#x12B;s, bet gan es vi&#x146;u pierun&#x101;�u ...</p><p>S&#x101;j&#x101; br&#x12B;d&#x12B; smalkas roci&#x146;as apvij&#x101;s ap vi&#x146;a pleciem un gandr&#x12B;z b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;ga balsti&#x146;a l&#x16B;dz&#x101;s:</p><p>� Vidzi, &#x146;emiet ar&#x12B; mani l&#x12B;dz uz k&#x101;z&#x101;m! Sofija man jau tik daudz ir sast&#x101;st&#x12B;jusi... Vi&#x146;a ir jaun&#x101; pana radiniece un t&#x101;p&#x113;c iel&#x16B;gta ... dejos... es ar&#x12B; gribu padejoties!</p><p>� Ar liel&#x101;ko prieku! � iesauc&#x101;s Vitolds. � Kaut vienu reizi dab&#x16B;si Kor�in&#x101; redz&#x113;t kaut ko vair&#x101;k nek&#x101; tikai m&#x101;ju un parku!</p><p>� Nezobojies, Vidzi! � gaud&#x101;s meitene, savas gl&#x12B;t&#x101;s, b&#x101;l&#x101;s l&#x16B;pi&#x146;as uzmezdama. � Man tik garlaic&#x12B;gi, bezgala garlaic&#x12B;gi vienm&#x113;r s&#x113;d&#x113;t m&#x101;tes istab&#x101; vai pastaig&#x101;ties park&#x101; pa alej&#x101;m ...</p><p>� Paskatieties tikai! �� sm&#x12B;n&#x113;ja students. � Tik tikko degunu no zemes pac&#x113;lusi, bet jau s&#x16B;dzas par garlaic&#x12B;bu! Vai nes&#x101;c jau slimot ar nerviem, tu mana... topo�&#x101; bu�mene!...</p><p>Meitene gaud&#x101;s t&#x101;l&#x101;k:</p><p>� Nu protams! Galva man bie�i s&#x101;p! Zini, Vidzi, es v&#x113;los dr&#x12B;z&#x101;k atgriezties pansij&#x101;, tur vismaz liel&#x101;ka da�&#x101;d&#x12B;ba ... �eit mans vien&#x12B;gais prieksiz�&#x16B;t tantei Martai tupel&#x12B;tes...</p><p>Meitenes b&#x101;li dzelten&#x101; seja p&#x113;k�&#x146;i noskaidroj&#x101;s gandr&#x12B;z b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;g&#x101; smaid&#x101;.</p><p>� T&#x101;s b&#x16B;s skaistas tupel&#x12B;tes! � vi&#x146;a iesauc&#x101;s. � R&#x12B;t es t&#x101;s atdo�u tantei! Tad gan vi&#x146;a b&#x16B;s priec&#x12B;ga, ai, cik priec&#x12B;ga!</p><p>Vi&#x146;a sasita plaukstas, pal&#x113;c&#x101;s, aptv&#x113;ra br&#x101;li ap viduci un s&#x101;ka atkal raudul&#x12B;g&#x101; bals&#x12B; tiel&#x113;ties:</p><p>� &#x145;em mani l&#x12B;dzi uz k&#x101;z&#x101;m... Man gribas padejot ... Sofija st&#x101;sta, ka tur ie�ot jautri... Vi&#x146;a sev uz�uvusi skaistu kleitu!</p><p>Vitolds k|uva dom&#x12B;gs.</p><p>� Vajadz&#x113;s l&#x16B;gt m&#x101;tei atjauju ...</p><p>� Pal&#x16B;dz... � diedel&#x113;ja pusaudze.</p><p>� K&#x101;p&#x113;c pati to negribi dar&#x12B;t?...</p><p>Meitene izbail&#x113;s sa&#x146;&#x113;ma rokas.</p><p>� Baidos... nevaru... &#x146;ems &#x13C;aun&#x101; un saslims v&#x113;l... Vi&#x146;a vienm&#x113;r k&#x13C;&#x16B;st slima, l&#x12B;dzko tai kas nav pa pr&#x101;tam ... Tev viegl&#x101;k ... Tu esi gudr&#x101;ks ...</p><p>K&#x101;du stundu v&#x113;l&#x101;k Marta ar lielu troksni atr&#x101;va durvis, ieklupa sav&#x101; istab&#x101; un, ieraudz&#x12B;jusi Just&#x12B;ni, s&#x101;ka ska&#x13C;i �&#x137;end&#x113;ties:</p><p>� Peksti&#x146;i! Goda v&#x101;rds, ar&#x101;bu peksti&#x146;i! Lai es ejot kop&#x101; ar vi&#x146;iem uz k&#x101;z&#x101;m! Lai es gl&#x101;stos, apkampjos, sk&#x16B;pstos. Vi&#x146;i l&#x16B;dz: �N&#x101;c, tanti&#x146;, kop&#x101; ar mums uz Bo-hatirovu k&#x101;z&#x101;m ... nu n&#x101;c, n&#x101;c!� I j&#x101;smejas, i j&#x101;raud! Ko tas puika tikai neizdom&#x101;? Vecus kaulus pa k&#x101;z&#x101;m vaz&#x101;t! M&#x16B;�&#x12B;gie joki! Ko es tur dar&#x12B;�u, taj&#x101;s k&#x101;z&#x101;s? Tfu! Kaut tu pazustu, m&#x101;neklis, nelaim&#x12B;gais! Un cik tas Vidzis neatlaid&#x12B;gs! Uf! Es vair&#x101;k nevaru!...</p><p>K&#x101; viesulis Marta svaid&#x12B;j&#x101;s te no gultas pie skapja, te atkal no skapja pie gultas, un gr&#x16B;ti bija pateikt, vai vi&#x146;a noskaitusies vai sasm&#x12B;din&#x101;ta, jo visu laiku sm&#x113;j&#x101;s, l&#x101;d&#x113;j&#x101;s, pl&#x101;t&#x12B;j&#x101;s ar rok&#x101;m...</p><p>Just&#x12B;ne, kas pie atv&#x113;rta loga lampas gaism&#x101; kaut ko iz�uva, pac&#x113;la uz veco draudzeni savu piem&#x12B;l&#x12B;go skatienu.</p><p>� Tu ta�u, tant, n&#x101;ksi ar mums kop&#x101; uz k&#x101;z&#x101;m, � vi&#x146;a joc&#x12B;g&#x101; nopietn&#x12B;b&#x101; sac&#x12B;ja.</p><p>� M&#x16B;�&#x12B;gie joki! � iesauc&#x101;s vec&#x101; pana. � K&#x101;p&#x113;c man tur j&#x101;iet? K&#x101;p&#x113;c? K&#x101;d&#x113;&#x13C;?</p><p>� Vispirms t&#x101;p&#x113;c, ka Vitolda tante vi&#x146;am neko nesp&#x113;j atteikt, otrk&#x101;rt � t&#x101;p&#x113;c, ka tur ir daudzi tantes seni pazi&#x146;as...</p><p>Marta k&#x101; stabs palika st&#x101;vam istabas vid&#x16B;. Vi&#x146;as meln&#x101;s acis p&#x113;k�&#x146;i uzliesmoja k&#x101; l&#x101;pas un seja stipri samulsa. Beidzot vi&#x146;a daudz klus&#x101;k nek&#x101; iepriek� atkal nor&#x16B;ca:</p><p>� Seni pazi&#x146;as! Tur tev taisn&#x12B;ba!... K&#x101;dreiz pat labi pazi&#x146;as! Nu... bet tas bija tikai &#x12B;su br&#x12B;di! Bet tagad... K&#x101;p&#x113;c? Lai baid&#x12B;tu &#x13C;audis? Lai nost&#x101;jos vi&#x146;u priek�&#x101; k&#x101; mironis no vi&#x146;pasaules? Seni pazi&#x146;as! Bet... vai vi&#x146;i mani tagad paz&#x12B;tu? Un vai es vi&#x146;us paz&#x12B;tu? M&#x16B;�&#x12B;gais posts!...</p><p>P&#x113;k�&#x146;i apklususi, mazliet sakumpusi vi&#x146;a nos&#x113;d&#x101;s pret&#x12B; Just&#x12B;nei otrpus galda un, cie�i l&#x16B;kodam&#x101;s draudzenei sej&#x101; ar r&#x16B;gtu un reiz&#x113;m kautr&#x12B;gu skatienu, ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� K&#x101; tad tur &#x12B;sti bija? K&#x101; n&#x101;c&#x101;t uz t&#x101;d&#x101;m dom&#x101;m? K&#x101;p&#x113;c te �odien bija atspurgusi Fabiana meiti&#x146;a, un kur j&#x16B;s kop&#x101; aizskr&#x113;j&#x101;t k&#x101; triektas? Vai Vitolds ar&#x12B; tur bija? M&#x16B;�&#x12B;gie joki! Vai j&#x16B;s gribat p&#x101;rv&#x113;rsties zemniekos?</p><p>Bet noticis bija t&#x101;. �odien, labu laici&#x146;u v&#x113;l pirms saules rieta, kad Just&#x12B;ne, p&#x101;ris stundu t&#x113;vu pavad&#x12B;jusi uz klavier&#x113;m, atgriez&#x101;s istab&#x101; un l&#x16B;koj&#x101;s vakara kr&#x113;sl&#x101; k&#x101; tuk�&#x101; bedr&#x113;, nezin&#x101;dama, k&#x101; to aizpild&#x12B;t, atv&#x113;rtaj&#x101;s durv&#x12B;s, mazliet aizkususi no &#x101;tr&#x101; skr&#x113;jiena, sav&#x101; bordo kr&#x101;sas sv&#x113;tdienas kleit&#x101; nost&#x101;j&#x101;s El�use. Vi&#x146;a apst&#x101;j&#x101;s, izsl&#x113;ja savu sp&#x113;c&#x12B;go augumu, pac&#x113;la strupo degunteli un sac&#x12B;ja:</p><p>� Vai nu te mani pie&#x146;ems, vai nepie&#x146;ems? Ja pie&#x146;em, tad labvakar, bet, ja noraida, � tad palieciet veselas! &#x13B;oti labi! Atn&#x101;cu uzl&#x16B;gt pa&#x146;e&#x146;ku n&#x101;kt nogar�ot svaigu medu .. .-</p><p>S&#x113;d&#x113;dama uz Just&#x12B;nes pasniegt&#x101; kr&#x113;sla, vi&#x146;a t&#x113;rg&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k:</p><p>� Tas dulburis Juleks v&#x113;l str&#x12B;d&#x113;j&#x101;s, teica, ka man neb&#x16B;�ot drosmes n&#x101;kt uz mui�u, deva padomu, lai manos gar&#x101;m fl&#x12B;&#x123;elim un virtuv&#x113; pajaut&#x101;ju, vai pana run&#x101;jama ... Bet es tam biju pret&#x12B;! Vai es k&#x101;ds suns, ka man pa virtuv&#x113;m j&#x101;lo�&#x146;&#x101;? Patie�&#x101;m. N&#x101;cu taisni pa ce|u, cauri lievenim un priek�istab&#x101; iek�&#x101;, bet tur gan vairs nezin&#x101;ju, kur griezties... pa labi vai kreisi? Par laimi, priek�istab&#x101; ien&#x101;ca pana Marta, t&#x101;da dusm&#x12B;ga, bet es nemaz neizbijos, � un k&#x101;p&#x113;c gan lai b&#x16B;tu baid&#x12B;jusies? Nen&#x101;cu ta�u �urp, lai ko no�ieptu, neesmu ari nek&#x101;ds �unelis, ko dzen lauk&#x101;. Patie�&#x101;m. Un, ja b&#x16B;tu sastapusi pa�u panu Kor�inski, ar&#x12B; neb&#x16B;tu nemaz nobijusies, kaut vi&#x146;� ir &#x12B;sts aristokr&#x101;ts. Vi&#x146;� ir vi&#x146;�, un es esmu es. Dz&#x12B;voju pati pie sava t&#x113;va, sve�a maizi ne&#x113;du, un nevienam nav nek&#x101;das ties&#x12B;bas ne mani bied&#x113;t, ne &#x146;irg&#x101;ties. Vien&#x12B;gi dieva b&#x12B;stos, p&#x113;c dieva v&#x113;l t&#x113;vu, un vair&#x101;k cilv&#x113;ku pasaul&#x113; nav, no k&#x101; man b&#x16B;tu j&#x101;baid&#x101;s.</p><p>El�u&#x146;a p&#x101;rlaida zi&#x146;k&#x101;ru skatienu p&#x101;r istabas sien&#x101;m un m&#x113;bel&#x113;m.</p><p>� It nek&#x101; sevi�&#x137;a, � sprieda vi&#x146;a. � M&#x16B;su lielistab&#x101; varb&#x16B;t ir v&#x113;l skaist&#x101;k. Lej&#x101;, tur gan skaistas istabas, bet ne p&#x101;rm&#x113;r&#x12B;gi, vien&#x12B;gi gr&#x12B;das sp&#x12B;d k&#x101; stikls, un tas ir &#x13C;oti skaisti. Bet kas tur ko br&#x12B;n&#x12B;ties, ja karalim skaista sieva. Patie�&#x101;m! Paties&#x12B;b&#x101; t&#x113;vs man paklus&#x101;m lika n&#x101;kt uz mui�u pam&#x113;&#x123;in&#x101;t, vai nevar pierun&#x101;t panu Just&#x12B;ni, lai t&#x101; atn&#x101;k pie mums. �Ej un l&#x16B;dz it k&#x101; uz jaun&#x101; medus nogar�o�anu!� Patie�&#x101;m. Kas ar mums nekaunas str&#x101;d&#x101;t kop&#x101; t&#x12B;rum&#x101;, lai ar&#x12B; priekos dal&#x101;s ar mums, kas nobaud&#x12B;jis m&#x16B;su s&#x16B;rumu, lai pam&#x113;&#x123;ina ari m&#x16B;su saldumu.</p><p>Bet El�u&#x146;a gan labi saprata, kas pr&#x101;t&#x101; t&#x113;vam, un tikai pasm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� T&#x113;vs ir tik patm&#x12B;l&#x12B;gs, ka nevar paciest, ja mui�as |audis pie kaimi&#x146;a biju�i, bet pie vi&#x146;a nav iegriezu�ies. St&#x101;st&#x12B;t vi&#x146;� to nevienam neies, bet es t&#x101;pat zinu, ka tas vi&#x146;am grem�as. Un pa�laik v&#x113;l ar tiesas pr&#x101;vu pret Kor�inas &#x12B;pa�nieku t&#x101;s liel&#x101;s nepatik�anas. Dzird&#x113;ju, pils&#x113;t&#x101; vi&#x146;am teikts, ka advok&#x101;ts apel&#x101;ciju vai kaut ko citu neesot laik&#x101; iesniedzis tiesai un viss tagad zaud&#x113;ts. T&#x113;vs laikam dom&#x101;, ka vajadz&#x113;s mekl&#x113;t izl&#x12B;gumu ar panu Kor�i&#x146;ski, un tagad r&#x16B;p&#x113;jas par vidut&#x101;jiem. Patie�&#x101;m.</p><p>Bet ari ar to v&#x113;l nepietika. El�u&#x146;a iesm&#x113;j&#x101;s atkal, nosarka, acis uz mirkli nodurdama, un tad p&#x113;k�&#x146;i un dro�i pateica:</p><p>� Bet par visu vair&#x101;k t&#x113;vs v&#x113;l&#x113;tos un m&#x113;s visi par to &#x13C;oti priec&#x101;tos, ja pana Just&#x12B;ne un pans Vitolds ierastos man&#x101;s k&#x101;z&#x101;s.</p><p>Kad vi&#x146;as abas jau bija ce&#x13C;&#x101; no mui�as uz ciemu, El�u&#x146;a past&#x101;st&#x12B;ja Just&#x12B;nei, ka pie vi&#x146;iem ieradies l&#x12B;gavainis ar precinieku. Precinieks esot pans Sta�inskis, Jankas pat&#x113;vs. Just&#x12B;ne dr&#x12B;z dab&#x16B;�ot l&#x12B;gavaini redz&#x113;t.</p><p>� Jauni&#x146;�, &#x13C;oti m&#x12B;l&#x12B;gs un tik padev&#x12B;gs k&#x101; auni&#x146;�...</p><p>Tas, k&#x101; vi&#x146;a to pateica, r&#x101;d&#x12B;ja, ka l&#x12B;gavainis tai &#x13C;oti pat&#x12B;k... Ta�u neaizmirsa ar&#x12B; prec&#x12B;bu praktisko pusi. Vi&#x146;ai &#x13C;oti patika, ka Franusam Jasmontam ir labi zirgi, se�as govis un labas p&#x13C;avas. Ja nu v&#x113;l t&#x113;vs vi&#x146;ai var&#x113;tu izmaks&#x101;t visu p&#x16B;ra naudu! Bet kur nu! Izmaks&#x101;s tikai pusi un par otru pusi izsniegs vekse&#x13C;us. Daudz naudas izdevis, pr&#x101;vodamies ar panu Kor�i&#x146;ski, un tagad pa�a b&#x113;rnam j&#x101;piecie�. Kaut jupis parautu visas pr&#x101;vas!</p><p>Kad vi&#x146;as non&#x101;ca Fabiana s&#x113;t&#x101;, saule jau kl&#x101;ja z&#x101;l&#x113; savus zelta pakl&#x101;jus, nosl&#x113;pumainas &#x113;nas lo�&#x146;&#x101;ja pa pl&#x16B;mju audz&#x12B;ti, kur&#x101; sl&#x113;j&#x101;s vair&#x101;ki stropi, san&#x113;ja bites un, cits citu p&#x101;rsp&#x113;dami, dzied&#x101;ja dadz&#x12B;�i. Aiz pl&#x16B;mju d&#x101;rza stiep&#x101;s nobriedis auzu lauks un d&#x101;rze&#x146;u dobes, gar kur&#x101;m rind&#x101; dzirkst&#x12B;ja kuplie flok�i un sarkan&#x101;s &#x123;eor&#x123;&#x12B;nes. Dz&#x12B;vojam&#x101;s m&#x101;jas s&#x101;nsiena atrad&#x101;s pret d&#x101;rzu, bet lievenis izg&#x101;ja uz mazo pagalmi&#x146;u zem sudrabainaj&#x101;m aps&#x113;m, kas �&#x137;ita nerimsto�i birdin&#x101;m p&#x101;r m&#x101;jeles salmu jumtu un vien&#x12B;go d&#x16B;meni dzirksto�as lietus l&#x101;ses. Viss te bija glu�i t&#x101;pat k&#x101; pie Anzelma un Jana, tikai daudz �aur&#x101;ks un nabadz&#x12B;g&#x101;ks. Stropi bija vecmod&#x12B;gi, nekr&#x101;soti, stallis maz&#x101;ks un ieaudzis nez&#x101;&#x13C;u me�&#x101;, m&#x101;jas sienas aiz vecuma iz�&#x137;ob&#x12B;ju�&#x101;s, salmu jumts viet&#x101;m nos&#x16B;nojis za&#x13C;�, viet&#x101;m gai�u salmu sal&#x101;-<emphasis>t</emphasis> p&#x12B;ts. Bez pl&#x16B;mju audz&#x12B;tes s&#x113;t&#x101; �ur tur v&#x113;l auga pa vecai, nekoptai &#x101;belei un bumbierei.</p><p>Meiten&#x113;m ieejot pagalm&#x101;, no sola, kas atrad&#x101;s pie iz�&#x137;ob&#x12B;t&#x101;s sienas zem diviem atv&#x113;rtiem logiem ar maz&#x101;m, bl&#x101;v&#x101;m r&#x16B;t&#x12B;m, &#x13C;oti svin&#x12B;gi piec&#x113;l&#x101;s divi cilv&#x113;ki un sp&#x113;ra tam pret&#x12B; p&#x101;ris sevi�&#x137;i ceremoni&#x101;lu so|u. Rudmiesei l&#x12B;dz&#x12B;gais v&#x12B;rietis izsp&#x16B;ru�&#x101;m &#x16B;s&#x101;m un spo�&#x101;m ac&#x12B;m vienu roku tur&#x113;ja iespraustu s&#x101;nos, otru ar padi-lu�u cepuri sauj&#x101; nolaida gar s&#x101;niem. Sieviete, tievi&#x146;a, mazi&#x146;a, &#x12B;sos brunc&#x12B;�os, senlaic&#x12B;g&#x101;, pl&#x12B;vojo�&#x101; mantij&#x101; un aub&#x12B;t&#x113; vai balt&#x101;, ar iecietin&#x101;t&#x101;m me�&#x123;in&#x113;m bag&#x101;t&#x12B;gi rot&#x101;t&#x101; cepur&#x12B;t&#x113;, n&#x101;ca pret&#x12B;, tik kl&#x12B;r&#x12B;gi smaid&#x12B;dama, it k&#x101; nupat tai b&#x16B;tu j&#x101;uzs&#x101;k dejot c&#x113;lais menuets. Uz iem&#x12B;t&#x101;s taci&#x146;as starp auz&#x101;m un runku&#x13C;u dob&#x113;m Fabians uzspieda skalu sk&#x16B;pstu Just&#x12B;nes rokai un t&#x16B;l&#x12B;t, abas rokas s&#x101;nos iespraudis, sac&#x12B;ja:</p><p>� Esmu &#x13C;oti iepriecin&#x101;ts un pazem&#x12B;gi pateicos, ka esat pagodin&#x101;jusi mani ar to pa�u, ko sen jau bauda mani kaimi&#x146;i. Kaut vi&#x146;i ar&#x12B; mazliet tur&#x12B;g&#x101;ki nek&#x101; es, ta�u es t&#x101;pat esmu pats par sevi kungs un, neb&#x16B;dams iev&#x113;rojams, tom&#x113;r varu b&#x16B;t cien&#x12B;jams. L&#x16B;dzu, cien&#x12B;t&#x101; jaunkundz ... dzi&#x13C;i aplaimots, l&#x16B;dzu!</p><p>Fabiane, l&#x16B;pas sakniebusi, tais&#x12B;ja dzi&#x13C;u reveransu un ielika savu kaulaino, br&#x16B;ni iedegu�o, sastr&#x101;d&#x101;to roku Just&#x12B;nes pasniegtaj&#x101; sauj&#x101;. Vi&#x146;a bija drusku samulsusi un &#x13C;oti nor&#x16B;p&#x113;jusies, grib&#x113;dama b&#x16B;t ne tikai savas apk&#x101;rtnes cien&#x12B;ga, bet p&#x101;r&#x101;ka par to. Vi&#x146;a piebalsoja v&#x12B;ram:</p><p>� L&#x16B;dzam ... Ar cien&#x12B;bu l&#x16B;dzam. � U&#x146;, iedama pa runku&#x13C;u dobes vagu, ar rupjas &#x101;das kurp&#x113; auto k&#x101;ju gr&#x16B;da nost sausos sprungu&#x13C;us no Just&#x12B;nes celi&#x146;a.</p><p>� Pie mums te piem&#x113;slots, � vi&#x146;a skaidroja, �k&#x101; jau t&#x101;d&#x101; maz&#x101; saimniec&#x12B;b&#x101;... J&#x16B;s pie t&#x101; neesat pieradusi. Ar&#x12B; es k&#x101;dreiz tiku dz&#x12B;vojusi sav&#x101;d&#x101;ku dz&#x12B;vi. Esmu no Gecoldu nama, mans t&#x113;vs t&#x101;d&#x101;s s&#x113;t&#x101;s nedz&#x12B;voja, vi&#x146;� rent&#x113;ja mui�as ... Tikai v&#x113;l&#x101;k, kad dievs liedza savu sv&#x113;t&#x12B;bu, � uzbruka ugunsgr&#x113;ki un s&#x113;rgas, � bija spiests iet par ekonomu ... � vi&#x146;a nop&#x16B;t&#x101;s un atbalst&#x12B;ja savu kalsno vaidzi&#x146;u rok&#x101;s.</p><p>� V&#x113;l tagad mans br&#x101;&#x13C;ad&#x113;ls Juzefs Gecolds tur rentes mui�u ... Varb&#x16B;t pana ir dzird&#x113;jusi? ... Nav t&#x101;lu no Kor�inas ... Bet otrs Gecolds dien kantor&#x12B;...</p><p>Bet v&#x12B;rs vi&#x146;u p&#x101;rtrauca:</p><p>� Tev tikai m&#x16B;�&#x12B;gi pr&#x101;t&#x101; Gecoldi un Gecoldi! Tagad b&#x16B;tu laiks iepaz&#x12B;stin&#x101;t cien&#x12B;jamo vie�&#x146;u ar m&#x16B;su n&#x101;ko�o znotu. Franus, pan Franci�ek! L&#x16B;dzam n&#x101;kt pie mums!</p><p>Pie mijas sienas no sola piec&#x113;l&#x101;s v&#x113;l divi cilv&#x113;ki. Viens no tiem izskat&#x12B;j&#x101;s diezgan d&#x12B;vains. Krietni gara auguma, no galvas l&#x12B;dz k&#x101;ju p&#x113;d&#x101;m vien&#x101; resnum&#x101;, z&#x101;les za|os sv&#x101;rkos, sarkanu, labsird&#x12B;gi smaido�u seju � vi&#x146;� bija l&#x12B;dz&#x12B;gs gludi apcirptam kr&#x16B;mam ar gal&#x101; iespraustu peoniju. Otrs bija gadus divdesmit divus vecs jauneklis, pazems, trausls, &#x123;&#x113;rbies tum�os sv&#x101;rkos, ar neizskat&#x12B;gu, iedegu�u, mazliet pamu&#x13C;&#x137;u, bet &#x13C;oti laipnu seju.</p><p>� Pans Sta�inskis no Sta�inas, agr&#x101;k&#x101;s panes Je-�ovas v&#x12B;rs... Bet �is � El�uses kavalieris, Franci�eks Jasmonts... � iepaz&#x12B;stin&#x101;ja Fabians.</p><p>El�usa, kas l&#x12B;dz �im klus&#x113;dama bija sekojusi citiem, tagad izl&#x113;ca uz priek�u un iesauc&#x101;s:</p><p>� J&#x113;zus! Tas ta�u ir pans Sta�inskis! Patiesi! Bet es dom&#x101;ju, kur te tik milz&#x12B;gs peoniju kr&#x16B;ms zem m&#x16B;su logiem uzzied&#x113;jis!</p><p>Sta�inskis, p&#x101;rlaidis acis saviem sv&#x101;rkiem, iesm&#x113;j&#x101;s dzi&#x13C;iem basa smiekliem, bet tik sirsn&#x12B;gi, ka pat resnie vaigi tam tr&#x12B;c&#x113;ja l&#x12B;dzi un mazaj&#x101;s a�el&#x113;s saskr&#x113;ja asaras.</p><p>� T&#x101; ir mana cien&#x12B;g&#x101;, kas mani t&#x101; izrot&#x101;ja ... � vi&#x146;� smiedamies paskaidroja. � Bija noaudusi vadmalu un likusi nokr&#x101;sot za&#x13C;u ... Es vi&#x146;ai saku: �Ko tad tu, d&#x101;rg&#x101;, pr&#x101;ti&#x146;u esi pazaud&#x113;jusi, vai?� Bet vi&#x146;a: �Gan tu, cien&#x12B;gais, teiksi man v&#x113;l paldies, ka esmu izdom&#x101;jusi za&#x13C;o kr&#x101;su: t&#x101; noz&#x12B;m&#x113; � cer&#x12B;bas.� Ko es var&#x113;ju dar&#x12B;t? Kaut veca jau, bet nav v&#x113;l aizmirsusi romantiku! Vai nav vienalga! Lai cilv&#x113;ks velk ko vilkdams mugur&#x101;... b&#x16B;tu tikai bijis ko mut&#x113; b&#x101;zt!</p><p>Bet El�usa pa�ukst&#x113;ja Just&#x12B;nei pie auss:</p><p>� No izskata �&#x137;iet, ka labs cilv&#x113;ks, bet paties&#x12B;b&#x101; t&#x101;ds skopulis, ka lai dievs pasarga ... sev un b&#x113;rniem no mutes atrauj, bet kumod&#x113; pilna atvilktne ar naudu ...</p><p>Tom&#x113;r Sta�inska augums un sejas kr&#x101;sa nelik&#x101;s liecin&#x101;m, ka vi&#x146;� sev daudz ko atrautu no mutes.</p><p>Uz neliela &#x137;eb|a pie sola m&#x101;jas priek�&#x101; st&#x101;v&#x113;ja pr&#x101;va b&#x13C;oda ar skaistu, zeltainu medu, tikko k&#x101; no �&#x16B;n&#x101;m izsviestu, blakus b&#x13C;odai atrad&#x101;s liels rupjmaizes kukulis un plats nazis kaula k&#x101;t&#x101;.</p><p>P&#x101;rn&#x101;kot m&#x101;j&#x101;s, El�u&#x146;ai pirmais darbs bija noaut kurpes. Tagad vi&#x146;a bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m tek&#x101;ja pa z&#x101;li, izr&#x12B;kodama savu l&#x12B;gavaini:</p><p>� Pan Franci�ek! L&#x16B;dzu, atnesiet panei Just&#x12B;nei kr&#x113;slu!</p><p>Jauneklis vien&#x101; mirkl&#x12B; iemet&#x101;s istab&#x101;. Fabians grieza maizi. Kuku&#x13C;a apak�a, t&#x101;pat k&#x101; pie Anzelma, bija izraibin&#x101;ta k|avu vai liepu lapu nospiedumiem.</p><p>K&#x101;du br&#x12B;di s&#x113;t&#x101; vald&#x12B;ja darb&#x12B;gs klusums, ko p&#x101;rtrauca tikai El�u&#x146;as balss, kas s&#x16B;t&#x12B;ja savu iecer&#x113;to gan p&#x113;c &#x12B;pa�a �&#x137;&#x12B;v&#x12B;�a Just&#x12B;nei, gan p&#x113;c karotes, gan lika padz&#x12B;t t&#x101;l&#x101;k suni, kas, saodis maizi, lav&#x12B;j&#x101;s tuv&#x101;k &#x137;eblim. R&#x12B;kodama puisi, vi&#x146;a v&#x113;l to izsm&#x113;ja, � te vi&#x146;� par l&#x113;nu g&#x101;ja, te neprata, k&#x101; pien&#x101;kas, nolikt atnesto priek�metu, un visu to vi&#x146;a klaig&#x101;ja ska&#x13C;&#x101;, pav&#x113;lo�&#x101; bals&#x12B;, smejot baltos zobus zibin&#x101;dama, iespaid&#x12B;gi savu strupo degunteli pastiepdama.</p><p>Bet l&#x12B;gavainis samulsis, padev&#x12B;gi klus&#x113;dams, dar&#x12B;ja visu, ko tam lika un pav&#x113;l&#x113;ja, tikai reiz&#x113;m, uzmetis acis meitenei, vi&#x146;� palika st&#x101;vam k&#x101; stabs, iepletis muti vai nu izbr&#x12B;n&#x101;, vai aiz lielas m&#x12B;lest&#x12B;bas. Pat medu vi&#x146;� v&#x113;l nebija paguvis nogar�ot, t&#x101; El�u&#x146;a vi&#x146;u notrenk&#x101;ja un nod&#x12B;d&#x12B;ja.</p><p>Visi citi tikm&#x113;r p&#x113;c k&#x101;rtas &#x146;&#x113;ma nazi ar kaula rokturi, zieda medu uz maizes un, kumosu nokodu�i, lika riku uz &#x137;eb|a, l&#x113;n&#x101;m sakrustoja rokas uz kr&#x16B;t&#x12B;m vai nolaida uz ce&#x13C;galiem un gremoja.</p><p>Pa to laiku Fabiane sav&#x101; dziedo�aj&#x101; bals&#x12B; st&#x101;st&#x12B;ja par dravu, k&#x101;da bijusi vi&#x146;as t&#x113;vam Gecoldam, kad tas v&#x113;l rent&#x113;jis mui�as.</p><p>� P&#x113;c dienas n&#x101;k nakts, p&#x113;c nakts diena ... � vi&#x146;a vilka, � t&#x101; ar&#x12B; es... no t&#x101;das p&#x101;rtic&#x12B;bas atn&#x101;cu �aj&#x101; mazaj&#x101; saimniec&#x12B;b&#x101;; k&#x101; �akl&#x101; darba bit&#x12B;te visu m&#x16B;�u nostr&#x101;d&#x101;ju un, l&#x16B;k... ko esmu sasniegusi!...</p><p>� Ir gan &#x146;urd&#x113;t&#x101;ja, � vi&#x146;u dusm&#x12B;gi p&#x101;rtrauca Fabians. � Run&#x101; ko run&#x101;dama, vienm&#x113;r atrod par ko gausties. Redzams: jo greiz&#x101;ks ritenis, jo vair&#x101;k �&#x12B;kst!</p><p>Sta�inskis atkal sm&#x113;j&#x101;s t&#x101;, ka asaras saskr&#x113;ja ac&#x12B;s. Fabians p&#x113;k�&#x146;i s&#x101;ka cie�i raudz&#x12B;ties uz taci&#x146;u, kas vij&#x101;s no v&#x101;rtiem cauri d&#x101;rzam, tad sasl&#x113;j&#x101;s, piec&#x113;l&#x101;s no sola un iesprauda rokas s&#x101;nos. Aiz liel&#x101; apmierin&#x101;juma vi&#x146;am piesarka vaigi un s&#x101;ka tr&#x12B;c&#x113;t &#x16B;sas.</p><p>� �odien mums laim&#x12B;ga diena! � vi&#x146;� ska&#x13C;i iesauc&#x101;s. � Jau otru cien&#x12B;jamu viesi dievs mums ats&#x16B;t&#x12B;jis!...</p><p>Sis otrais viesis bija Vitolds, kas jau vair&#x101;kas min&#x16B;tes, neviena nepaman&#x12B;ts, bija st&#x101;v&#x113;jis aiz pazem&#x101; �oga un no turienes v&#x113;rojis &#x13C;au�u pulci&#x146;u vi&#x146;pus d&#x101;rza piem&#x101;jas sienas, l&#x12B;dz beidzot pa�am sagrib&#x113;j&#x101;s b&#x16B;t to vid&#x16B;, un vi&#x146;� pav&#x113;ra v&#x101;rti&#x146;us. Melnais Marss tam tec&#x113;ja nopaka&#x13C;us. Sniegdams roku m&#x101;jast&#x113;vam, jaunais Kor�inskis atvainoj&#x101;s, ka ievedis l&#x12B;dzi suni. Bet Fabians, neparasti laipni un zemu klan&#x12B;damies, iesauc&#x101;s:</p><p>� Tas nekas! Tas nekas! Laipni l&#x16B;dzam ... laipni l&#x16B;dzam, abus ar sun&#x12B;ti l&#x16B;dzam. Kam no t&#x101; k&#x101;da nelaim&#x113;t Kam d&#x101;rgs ir pans, tam m&#x12B;&#x13C;� ar&#x12B; vi&#x146;a suns! Labs suns ir v&#x113;l lab&#x101;ks nek&#x101; slikts cilv&#x113;ks!</p><p>Fabians s&#x101;ka gl&#x101;st&#x12B;t suni, kas ap vi&#x146;u luncin&#x101;j&#x101;s, bet Fabiane, piec&#x113;lusies no sola, mantijai pl&#x12B;vojot, iztais&#x12B;ja jaun&#x101; viesa priek�&#x101; vienu no saviem vislepn&#x101;kajiem reveransiem. Un nekas to neb&#x16B;tu vair&#x101;k iepriecin&#x101;jis k&#x101; Vitolda apvaic&#x101;�an&#x101;s par vi&#x146;as vesel&#x12B;bu. S&#x101;j&#x101; jaut&#x101;jum&#x101; vi&#x146;a saskat&#x12B;ja sev lielu cie&#x146;as par&#x101;d&#x12B;�anu, un bez tam tas bija k&#x101; &#x16B;dens uz vi&#x146;as dzirnav&#x101;m. Aiz liela prieka smaid&#x12B;dama, vi&#x146;a gaudul&#x12B;g&#x101; bals&#x12B; s&#x101;ka st&#x101;st&#x12B;t:</p><p>� �&#x12B;kstu... vienm&#x113;r �&#x12B;kstu, bet tas nekas: �&#x12B;ksto�s koks tik dr&#x12B;z nel&#x16B;st! M&#x113;s, m&#x12B;&#x13C;ais, neesam paz&#x12B;stami vienu dienu vien... j&#x16B;s, v&#x113;l mazs b&#x16B;dams, tec&#x113;j&#x101;t pie mums un v&#x113;l&#x101;k, braukdams no skolas s&#x113;rst pie t&#x113;ti&#x146;a un m&#x101;mi&#x146;as, reiz&#x113;m apmekl&#x113;j&#x101;t ar&#x12B; m&#x16B;s ... Jums, m&#x12B;&#x13C;ais, zin&#x101;ms, no k&#x101; mana vesel&#x12B;ba s&#x101;kusi kalst k&#x101; koks... Str&#x101;d&#x101;ju, &#x16B;deni stiepu kaln&#x101;... t&#x101; &#x16B;dens stiep�ana visvair&#x101;k mani sabeidza ... Vai es t&#x101;dam darbam esmu dzimusi... ne to biju m&#x101;c&#x12B;jusies, ne pie t&#x101; pieradusi... J&#x16B;s, m&#x12B;&#x13C;ais, labi zin&#x101;t, ka esmu no Gecoldiem, t&#x101; Ge-colda meita, kas rent&#x113;ja mui�as... Mans br&#x101;&#x13C;ad&#x113;ls v&#x113;l tagad tur uz renti, mui�u, bet otrs dien kantor&#x12B;...</p><p>� Tark�&#x137; k&#x101; ritenis! � nor&#x16B;ca Fabians un, sievas-st&#x101;st&#x12B;jumu p&#x101;rtraukdams, s&#x101;ka viesi izjaut&#x101;t par Kor�inas ra�u.</p><p>Sta�inskis, kas, t&#x101;pat k&#x101; citi, pazina jauno Kor�inski kop� vi&#x146;a b&#x113;rn&#x12B;bas, ar&#x12B; iejauc&#x101;s sarun&#x101;, s&#x101;kdams spriedel&#x113;t par saimnieko�anu, ra�&#x101;m un apk&#x101;rtnes zemes. labumu, bie�i ar zemiem, labsird&#x12B;giem, lik&#x101;s, nebeidzamiem smiekliem p&#x101;rtraukdams sarunu.</p><p>El�u&#x146;a tikm&#x113;r mazliet nost&#x101;k no citiem pie m&#x101;jas st&#x16B;ra b&#x101;za savam l&#x12B;gavainim pa gabali&#x146;am medu ar karoti mut&#x113;, un vi&#x146;� katru reizi, ska&#x13C;i �maukstot, sk&#x16B;pst&#x12B;ja vi&#x146;as sarkan&#x101;s rokas.</p><p>� J&#x16B;s, pan Franci�ek, var&#x113;tu to �maukstin&#x101;�anu izbeigt un parun&#x101;ties ar mani cilv&#x113;c&#x12B;gi, � nokomand&#x113;ja El�u&#x146;a.</p><p>Franci�eks bez iebildumiem paklaus&#x12B;ja, un vi&#x146;i abi s&#x101;ka sav&#x101; starp&#x101; sa�ukst&#x113;ties, vair&#x101;k gan �ukst&#x113;ja meitene, bet vi&#x146;� tikai ar padev&#x12B;gu skatienu, galvu loc&#x12B;dams, visam sac&#x12B;tajam piekrita.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i pie d&#x113;&#x13C;u �oga, kas �&#x137;&#x12B;ra Anzelma s&#x113;tu no Fabiana, kaut kas ie�aukst&#x113;j&#x101;s. T&#x101; bija Anto&#x13C;ka, kas nol&#x113;ca no �oga, ierazdam&#x101;s pa to pa�u ce&#x13C;u, pa kuru vi&#x146;u ne vienreiz vien apciemoja kaimi&#x146;iene, tikai El�u&#x146;a v&#x113;l&#x101;s zem&#x113; k&#x101; kluncis, bet Anto&#x13C;ka p&#x101;rlaid&#x101;s k&#x101; viegla spalvi&#x146;a. Vi&#x146;a bija &#x123;&#x113;rbusies ikdienas dr&#x113;b&#x113;s, k&#x101; jau darbdien&#x101;, tikai Fabiana s&#x113;t&#x101;, par godu atbrauku�ajam l&#x12B;gavainim, visi bija uzposu�ies. Ieraudz&#x12B;jusi Just&#x12B;ni, Anto&#x13C;ka ab&#x101;m rok&#x101;m sa&#x137;&#x113;ra galvu:</p><p>� Ak dievs! Ak dievs! � vi&#x146;a iesauc&#x101;s. � Vai, k&#x101; Jans b&#x113;d&#x101;sies, ka �odien nav bijis m&#x101;j&#x101;s! Aizbrauca uz p&#x13C;avu p&#x113;c siena ... b&#x16B;s ap divi j&#x16B;dzes! ...</p><p>Meitenes naivais izsauciens sadzina Just&#x12B;nes vaigos tum�u s&#x101;rtumu. Vi&#x146;a pa�laik klaus&#x12B;j&#x101;s Fabianes st&#x101;st&#x12B;jum&#x101;, k&#x101; vislab&#x101;k m&#x113;rcami un kalt&#x113;jami lini, un, run&#x101;dama par liniem, namam&#x101;te pavisam bija piemirsusi Gecoldus.</p><p>Vitolds pieliec&#x101;s Just&#x12B;nei pie auss.</p><p>� Ko tad tu t&#x101; nosarki? � �&#x137;elm&#x12B;gi kaitin&#x101;dams, vi&#x146;� pajaut&#x101;ja.</p><p>Anto&#x13C;ka, redz&#x113;dama tik daudz cilv&#x113;ku kop&#x101;, nedro�i g&#x101;ja tuv&#x101;k. O, t&#x101; laikam gan neprastu t&#x101; izr&#x12B;kot un komand&#x113;t savu l&#x12B;gavaini k&#x101; El�usa! Vi&#x146;a bija bail&#x12B;ga, maiga un neparasti smalkiem sejas vaibstiem un kust&#x12B;b&#x101;m. Bet ar&#x12B; tas jaunais v&#x12B;rietis, kura vieglais sv&#x101;rks visskaist&#x101;kaj&#x101; dzelten&#x101; kr&#x101;s&#x101; �ai br&#x12B;d&#x12B; pazib&#x113;ja pagalma v&#x101;rtos, nevienam laikam ne&#x13C;autu sevi izr&#x12B;kot. Ar&#x12B; vi&#x146;� bija braucis p&#x113;c siena uz p&#x13C;avu, ko divas j&#x16B;dzes no �ejienes rent&#x113;ja kop&#x101; ar kaimi&#x146;iem, bet jau pirms k&#x101;das stundas atgriezies, apvilcies dzeltenos sv&#x101;rkus un steidzies tur, kur to vilka sirds. Iesp&#x113;jams, ka vi&#x146;� no ce|a bija redz&#x113;jis savu iecer&#x113;to p&#x101;rlecam p&#x101;r s&#x113;tu pie kaimi&#x146;iem.</p><p>Ar aug�up sagriezt&#x101;m &#x16B;s&#x101;m un smailu b&#x101;rdi&#x146;u, garos z&#x101;bakos un lielisk&#x101; cepur&#x113;, vi&#x146;� n&#x101;ca dro�iem, platiem so|iem un, kad bija non&#x101;cis l&#x12B;dz pl&#x16B;mju birz&#x12B;tei, pasl&#x113;p&#x101;s aiz koka. P&#x101;r visu d&#x101;rzu p&#x113;k�&#x146;i atskan&#x113;ja ska|a lakst&#x12B;galas pogo�ana, p&#x101;rsteidzo�i l&#x12B;dz&#x12B;ga &#x12B;stajai.</p><p>� J&#x113;zus! � iesauc&#x101;s Anto|ka.</p><p>Laikam pirmoreiz pasaul&#x113; lakst&#x12B;galas pogo�ana t&#x101; nobaid&#x12B;ja jauno meiteni. Vi&#x146;a nebija redz&#x113;jusi Mihaili pien&#x101;kam un tagad raiz&#x113;j&#x101;s, ka k&#x101;dam neien&#x101;k pr&#x101;t&#x101;, ka vi&#x146;i te norun&#x101;ju�i satik�anos ...</p><p>�Kur bij? Kur bij? Tirg&#x16B;, tirg&#x16B; ...� Pl&#x16B;mju audz&#x12B;t&#x113; svilpoja lakst&#x12B;gala. Sta�inskis sm&#x113;j&#x101;s, s&#x101;nus tur&#x113;dams, Fabiane &#x137;i&#x137;in&#x101;ja. El�usa r&#x101;va va|&#x101; piln&#x101; kakl&#x101;, bet l&#x12B;gavainis tai piebalsoja. Beidzot viet&#x113;jais �v&#x12B;ts par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s no audz&#x12B;tes. Samulsus&#x12B; Anto|ka, izlikdam&#x101;s dusm&#x12B;ga, iesauc&#x101;s:</p><p>� J&#x16B;s, Mihal, te dzenat diezin k&#x101;dus jokus, b&#x16B;tu lab&#x101;k pateicis, vai Janeks dr&#x12B;z p&#x101;rbrauks.</p><p>Mihals pav&#x113;st&#x12B;ja, ka Janeks �odien paliks pa nakti p|av&#x101;, jo nav v&#x113;l nov&#x101;cis visu sienu.</p><p>Vitolds atkal, noliecies m&#x101;s&#x12B;cai pie auss, zobgal&#x12B;gi pa�ukst&#x113;ja:</p><p>� K&#x101;p&#x113;c tu, Just&#x12B;n&#x12B;t, t&#x101; noskumi?</p><p>Just&#x12B;ne visu laiku bija jautri sarun&#x101;jusies ar meiten&#x113;m, bet, izdzirdusi Mihala v&#x101;rdus, apklususi. Vi&#x146;a atkal notv&#x12B;ka un k&#x101;du br&#x12B;ti&#x146;u dom&#x12B;gi raudz&#x12B;j&#x101;s bumbier&#x113; vi&#x146;pus �oga, kas tur plati pleta savus zarus.</p><p>Fabians s&#x101;ka izjaut&#x101;t kaimi&#x146;u par savu Adasu, kas ar&#x12B; t&#x101;laj&#x101;, rent&#x113;taj&#x101; p&#x13C;av&#x101; v&#x101;ca sienu un tagad, p&#x113;c Mihala v&#x101;rdiem, t&#x101;pat k&#x101; Jans, gaid&#x101;ms m&#x101;j&#x101;s tikai r&#x12B;t. Vi&#x146;�, Mihals, savu bija pasteidzies &#x101;tr&#x101;k nokopt. Vicin&#x101;jis izkapti t&#x101;, ka v&#x113;l tagad krustos �&#x12B;kstot. Bet ko lai dara? Kam j&#x101;steidzas, tam j&#x101;steidzas! P&#x113;d&#x113;jos v&#x101;rdus teikdams, vi&#x146;� s&#x101;&#x146;us paraudz&#x12B;j&#x101;s Anto&#x13C;k&#x101; un c&#x113;li sak&#x101;rtoja uz kr&#x16B;t&#x12B;m zilo lakati&#x146;u, ko, neraugoties uz s&#x101;p&#x113;m krustos, tom&#x113;r nebija piemirsis aplikt ap kaklu.</p><p>Ap &#x137;ebli ar b&#x13C;odu, kas medus viet&#x101; tagad bija pilna ar mu�&#x101;m, s&#x113;do�ie un st&#x101;vo�ie &#x13C;audis ska&#x13C;i sarun&#x101;j&#x101;s, visska&#x13C;&#x101;k tom&#x113;r sprieda par p&#x13C;avu un gan&#x12B;bu tr&#x16B;kumu. Tas nav joks, braukt divas j&#x16B;dzes p&#x113;c siena, un ja nu v&#x113;l tur b&#x16B;tu savas p&#x13C;avas, bet nevis nom&#x101;tas! Vi&#x146;i tagad s&#x101;ku�i gan &#x101;boli&#x146;u s&#x113;t, gan nez&#x101;les t&#x12B;rumos izskaust, bet lopbar&#x12B;bas tr&#x16B;kums tom&#x113;r liels. Bez tam t&#x101; nav vi&#x146;u vien&#x12B;g&#x101; nelaime. Fabianam seja k&#x13C;uva dr&#x16B;ma un savilk&#x101;s daudz&#x101;s krunk&#x101;s. Pamaz&#x101;m vi&#x146;� aizmirsa savu iecirt&#x12B;bu un s&#x101;ka r&#x16B;gti gausties.</p><p>� M&#x113;li degv&#x12B;na gl&#x101;z&#x12B;t&#x113; neesmu m&#x113;rc&#x113;jis, � vi&#x146;� �&#x113;loj&#x101;s, � un ar mu�u dzen&#x101;�anu nenodarbojos, bet k&#x101;da tom&#x113;r j&#x113;ga? Tik tikko kailo dz&#x12B;v&#x12B;bu var izvilkt, bet jaunu m&#x101;ju uzcelt nesp&#x113;ju.</p><p>Vi&#x146;� pam&#x101;ja ar roku uz Anzelma m&#x101;jas pusi.</p><p>� Vi&#x146;iem viegl&#x101;k! Vair&#x101;k nek&#x101; divdesmit morgu zemes un tikai tr&#x12B;s cilv&#x113;ki... bet man varb&#x16B;t pat divpadsmit morgu nav, lai gan pieci b&#x113;rni. Ko lai ies&#x101;ku ar d&#x113;liem, kad visi izaugs un grib&#x113;s prec&#x113;ties? Sen&#x101;k g&#x101;ja pe&#x13C;&#x146;&#x101; un kaut cik piepeln&#x12B;ja kl&#x101;t, bet tagad ar&#x12B; ar to iet gr&#x16B;ti. Norent&#x113;t kaut ko, ja k&#x101;dam ar&#x12B; b&#x16B;tu nauda, t&#x101;pat gr&#x16B;ti, jo lielam gabalam pietr&#x16B;kst, bet maz&#x101;ku te tuvum&#x101; tikpat k&#x101; nav... Ar v&#x101;rdu sakot, ne t&#x101;, ne �it&#x101;... Ne tu cilv&#x113;ks pa labi, ne kreisi vari braukt... ne ce&#x13C;a, ne izejas. Mirsti vai nost, nostr&#x101;d&#x101;jies kaut vai l&#x12B;dz n&#x101;vei, bet uz sava likte&#x146;a uzlabo�anos nav ko cer&#x113;t...</p><p>� Ar&#x12B; zemi piepirkt kl&#x101;t, � pievienoj&#x101;s Sta�inskis, � ja ar&#x12B; tas b&#x16B;tu k&#x101;dam pa sp&#x113;kam ar naud&#x101;m, nevar citu iemeslu d&#x113;&#x13C;...</p><p>� Nevar, nevar! � apstiprin&#x101;ja Fabians. � Nav mums iesp&#x113;jams ne paplesties, ne kur pagriezties. No vis&#x101;m pus&#x113;m esam bag&#x101;tnieku ie�&#x146;augti, tik tikko pa �auru taci&#x146;u varam izspraukties lauk&#x101;.</p><p>Fabians bija uzs&#x101;cis gaudul&#x12B;g&#x101; ton&#x12B; glu�i k&#x101; vi&#x146;a sieva, kas jau labu br&#x12B;di, zodu plaukst&#x101; sa&#x146;&#x113;musi, �&#x16B;poj&#x101;s uz priek�u un atpaka&#x13C;. R&#x16B;gts smaids savilk&#x101;s zem Fabiana sarainaj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m.</p><p>� Par vienu d&#x113;lu man galvu lauz&#x12B;t vairs nevajag... P&#x113;c m&#x113;ne�iem trim aizies zald&#x101;tos, bet, kad p&#x113;c pieciem gadiem atgriez&#x12B;sies, tikm&#x113;r b&#x16B;�u visus sp&#x113;kus izsv&#x12B;dis, bez vi&#x146;a str&#x101;d&#x101;dams, un var&#x113;�u likties kap&#x101;. Vec&#x101;kais d&#x113;ls man ir str&#x101;d&#x12B;gs un paklaus&#x12B;gs, lai gan atsities man&#x12B; � &#x101;tri sakaitin&#x101;ms. Bet otru d&#x113;lu man pans dievs devis mu&#x13C;&#x137;&#x12B;ti, tas tikai pa Nemunu prot art un p&#x13C;aut, bet tiem diviem v&#x113;l j&#x101;paaugas... labi ja var zirgus pagan&#x12B;t vai t&#x12B;rumu paec&#x113;t...</p><p>T&#x101; savu sirdi izkrat&#x12B;jis, Fabians juta atgrie�amies atkal lepn&#x12B;bas garu, un vi&#x146;� pac&#x113;la galvu, kaun&#x113;damies sava v&#x101;juma br&#x12B;�a.</p><p>� Eh! Katr&#x101; nelaim&#x113; ir sava laime. Varb&#x16B;t dievs m&#x16B;s, gr&#x113;c&#x12B;gos cilv&#x113;kus, t&#x101;d&#x113;&#x13C; p&#x101;rbauda un met ienaidnieka r&#x12B;kl&#x113;, lai m&#x113;s �aj&#x101; pasaul&#x113; p&#x101;r&#x101;k nel&#x12B;ksmotos un vair&#x101;k ilgotos p&#x113;c m&#x16B;�&#x12B;g&#x101;s dz&#x12B;vo�anas!...</p><p>� Paciet&#x12B;ba paver ce&#x13C;u uz debesu valst&#x12B;bu, � iesprauda Sta�inskis.</p><p>� Lai dievs soda mani pie miesas un dv&#x113;seles, ja es vienm&#x113;r t&#x101;pat nedom&#x101;ju! � iesauc&#x101;s Fabians. � Tikai reiz&#x113;m, kad nav vairs sp&#x113;ka paciest, cilv&#x113;ks var samuld&#x113;t vair&#x101;k par tr&#x12B;s m&#x113;miem ...</p><p>� Ko dievs kungs ir rad&#x12B;jis, to vi&#x146;� izn&#x12B;cina, un punkts! � &#x16B;sas aug�up pasl&#x113;jis, pabeidza Mihals, kas &#x13C;oti nopietni piedal&#x12B;j&#x101;s sarun&#x101; pie &#x137;eb&#x13C;a un tik daudzu cilv&#x113;ku kl&#x101;tb&#x16B;tn&#x113; ne reizi netuvoj&#x101;s Anto&#x13C;kai, laikam baid&#x12B;damies, ka vi&#x146;a nenok&#x13C;&#x16B;st &#x13C;au�u valod&#x101;s.</p><p>Sta�inskis, rupj&#x101; bals&#x12B; smiedamies, aizr&#x101;d&#x12B;ja, ka Fa-bianam ir j&#x101;b&#x16B;t pateic&#x12B;gam panam dievam par abiem saviem vec&#x101;kajiem d&#x113;liem. Kas no jaun&#x101;kajiem izaugs, to v&#x113;l nevar zin&#x101;t, bet abi vec&#x101;kie ir k&#x101;rt&#x12B;gi jaunek&#x13C;i. Kaut vi&#x146;� ar&#x12B; nedz&#x12B;vo �eit ciem&#x101;, bet kaimi&#x146;i t&#x101;pat labi zina, kas un k&#x101;.</p><p>Bija redzams, ka Fabianam &#x13C;oti pat&#x12B;kami klaus&#x12B;ties d&#x113;lu slavin&#x101;�an&#x101;, bet vi&#x146;� izlik&#x101;s vienaldz&#x12B;gs, pat neapmierin&#x101;ts, netic&#x12B;gi groz&#x12B;ja galvu un noraido�i atmeta ar roku: �</p><p>� Eh! Tad ta liela laime! Viens ir dulburis, otrs mu&#x13C;&#x137;is, un abi kop&#x101; paviegli!</p><p>Dr&#x12B;z p&#x113;c tam aizejo�os viesus Fabians pavad&#x12B;ja, zemu klan&#x12B;damies un gari uzl&#x16B;gdams uz meitas k&#x101;z&#x101;m. Kad Fabians zemu un daudzk&#x101;rt klan&#x12B;j&#x101;s un t&#x16B;l&#x12B;t p&#x113;c tam izsl&#x113;j&#x101;s un sasprauda rokas s&#x101;nos, kad run&#x101;ja par savu nabadz&#x12B;go m&#x101;ju un piemetin&#x101;ja, ka par nabadz&#x12B;bu vi&#x146;� daudz neb&#x113;d&#x101;, jo pats par sevi esot kungs un, neb&#x16B;dams</p><p>iev&#x113;rojams, varot b&#x16B;t god&#x12B;gs cilv&#x113;ks; kad m&#x12B;l&#x12B;gi un pazem&#x12B;gi l&#x16B;koj&#x101;s ac&#x12B;s jaunajam Kor�inskim, bet bargi savilka pieri krunk&#x101;s un kustin&#x101;ja &#x16B;sas, Mihalam nejau�i ieminoties par tiesas pr&#x101;vu ar Vitolda t&#x113;vu, tad k&#x13C;uva redzams, cik vi&#x146;am pretrunu pilns raksturs. Vi&#x146;am piemita dzi&#x13C;a cie&#x146;a pret augst&#x101;ku sabiedrisku st&#x101;vokli un iecirt&#x12B;gs pa�lepnums, karstasin&#x12B;ba un veikla piel&#x101;go�an&#x101;s tr&#x16B;c&#x12B;gas dz&#x12B;ves pras&#x12B;b&#x101;m, nenosl&#x101;p&#x113;jams dz&#x12B;vesprieks, kas izpaud&#x101;s spr&#x113;g&#x101;jo�&#x101; valod&#x101;, sak&#x101;mv&#x101;rdos un jautros jokos.</p><p>� Nabaga Lazars, � vi&#x146;� balamut&#x113;ja, � apdzied&#x101;ja bag&#x101;tnieku mitek&#x13C;us: �Galdu pie galdi&#x146;a b&#x12B;da, sienas no t&#x12B;ra z&#x12B;da!� Man&#x101; m&#x101;j&#x101;, protams, t&#x101;du skaistu istabu nav, nav ar&#x12B; tik d&#x101;rgu sienu, bet par to man maza b&#x113;da! Ar&#x12B; cien&#x12B;jamu viesu priek�&#x101; savas nabadz&#x12B;bas nekaun&#x113;�os, ja vi&#x146;i atn&#x101;ks manas meiti&#x146;as k&#x101;zu dien&#x101; nov&#x113;l&#x113;t tai laimes, bet uzskat&#x12B;�u to par lielu pagodin&#x101;jumu un labv&#x113;l&#x12B;bu sev. Katram putnam sava dziesma. Maz&#x101; katli&#x146;&#x101; v&#x101;r&#x12B;ti k&#x101;posti tikpat labi k&#x101; liel&#x101; ...</p><p>Fabiane atkal kl&#x12B;r&#x113;j&#x101;s un kniks&#x113;ja, k&#x101; menuetu dejodama, un ar&#x12B; Gecoldus nebija piemirsusi.</p><p>� Juzika Gecolda sievi&#x146;a b&#x16B;s par precinieci El�usas k&#x101;z&#x101;s, pans Sta�inskis par precinieku, bet pana Just&#x12B;ne � pirm&#x101; ved&#x113;jm&#x101;te p&#x101;r&#x12B; ar Kazime�u Jasmontu, ko Franuss uzl&#x16B;dzis par pirmo ved&#x113;jt&#x113;vu ...</p><p>Vi&#x146;a sasita plaukstas un saj&#x16B;sm&#x101; izdar&#x12B;ja kaut ko l&#x12B;dz&#x12B;gu menueta <emphasis>entrechat*.</emphasis></p><p>� Redzams, pats dievs manai El�usai nol&#x113;mis tik lieliskas k&#x101;zu svin&#x12B;bas! ...</p><p>Bet El�usa, pl&#x16B;kdama Just&#x12B;nei ilok�us, nor&#x12B;koja l&#x12B;gavaini, lai tas nolau� visskaist&#x101;ko &#x123;eor&#x123;&#x12B;ni.</p><p>� Ne jau to! � vi&#x146;a sauca. � To tur lielo, sarkano ... vai pans Franci�eks akls, ka neredz, uz kuru es ar pirkstu r&#x101;du? Ei! Pans Franci�eks, k&#x101; redzams, tikpat labs pu&#x137;u pl&#x16B;c&#x113;js k&#x101; v&#x113;rsis karietes vilc&#x113;js.</p><p>Bet varb&#x16B;t m&#x12B;lest&#x12B;b&#x101; vi&#x146;� izr&#x101;d&#x12B;sies pats lab&#x101;kais! � p&#x113;rkon&#x12B;gi sm&#x113;j&#x101;s Sta�inskis.</p><p>Kad Just&#x12B;ne un Vitolds zem dzirksto�aj&#x101;m vakara debes&#x12B;m, paipalu paipin&#x101;�anas, grie�u grie�anas un�Dejas fig&#x16B;ra (pal&#x113;ciens ar sakrustot&#x101;m k&#x101;j&#x101;m). sien&#x101;�u melodisk&#x101;s sisin&#x101;�anas pavad&#x12B;ti, atgriez&#x101;s m&#x101;jup, jauneklis, sav&#x101; parastaj&#x101; dedz&#x12B;b&#x101; aizr&#x101;vies ar zemnieku likteni un raksturiem, pirmo reizi ierun&#x101;j&#x101;s par saviem nodomiem un m&#x113;r&#x137;iem, kam grib&#x113;ja velt&#x12B;t visu turpm&#x101;ko dz&#x12B;vi.</p><p>V&#x113;l pirms da�iem m&#x113;ne�iem Just&#x12B;ne neb&#x16B;tu vi&#x146;u sapratusi vai ar&#x12B; b&#x16B;tu klaus&#x12B;jusies vienaldz&#x12B;gi k&#x101; par t&#x101;l&#x101;m, vi&#x146;ai nesasniedzam&#x101;m liet&#x101;m, kam ne ar sirdi, ne pr&#x101;tu nav sp&#x113;j&#x12B;ga pievienoties. Bet tagad pla�&#x101;s pasaules, cilv&#x113;ku sir�u un pr&#x101;ta izlolot&#x101;s visp&#x101;rcilv&#x113;cisk&#x101;s idejas atbalsoj&#x101;s vi&#x146;as kr&#x16B;t&#x12B;s k&#x101; liesmainu putnu sp&#x101;rnu v&#x113;das, k&#x101; spo�i stari apgaismoja t&#x101;s pr&#x101;tu. Vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka tas, ko st&#x101;st&#x12B;ja Vitolds, atgrie�oties no Fabiana s&#x113;tas uz mui�u, ar neredzam&#x101;m sait&#x113;m vienots ar to, ko bija izjutusi pie Kapa. L&#x12B;dz �im saraust&#x12B;t&#x101;s izj&#x16B;tas un nov&#x113;rojumi s&#x101;ka k&#x101;rtoties un saist&#x12B;ties viengabalain&#x101; uzskat&#x101;, un p&#x113;c tam, kad bija visu izst&#x101;st&#x12B;jusi Martai, ko t&#x101; v&#x113;l&#x113;j&#x101;s zin&#x101;t, vi&#x146;a v&#x113;l ilgi par to dom&#x101;ja. Nodz&#x113;susi lampu, Just&#x12B;ne klusi un vientuli st&#x101;v&#x113;ja pie atv&#x113;rt&#x101; loga, l&#x16B;koj&#x101;s zvaig�&#x146;otaj&#x101; vakar&#x101;, zi&#x146;k&#x101;ri, mazliet s&#x113;r&#x12B;gi tverdama p&#x113;d&#x113;j&#x101;s rimsto�&#x101;s vakara ska&#x146;as Kor�inas &#x13C;au�u dz&#x12B;v&#x113;.</p><p>N&#x101;ko�aj&#x101; dien&#x101; ap pusdienas laiku pa Martas un Just&#x12B;nes istabas pusatv&#x113;rtaj&#x101;m durv&#x12B;m iel&#x16B;koj&#x101;s sacirtot&#x101; Leonijas galvi&#x146;a.</p><p>� Vai tante ir te? � ieskan&#x113;j&#x101;s gavil&#x113;jo�a balsti&#x146;a.</p><p>� Esmu, ka&#x137;&#x12B;t, esmu! � no istabas atbild&#x113;ja rupja, bet priec&#x12B;ga balss. � Ko nu v&#x113;lies, kukain&#x12B;t? Varb&#x16B;t kot-let&#x12B;ti vai melle&#x146;u p&#x12B;r&#x101;dzi&#x146;us? Ir jau gatavi... |oti labi!...</p><p>Meitene drap&#x113;t&#x101;, ar vol&#x101;niem izrot&#x101;t&#x101; kleit&#x101; ien&#x101;ca pa durv&#x12B;m. Vi&#x146;a bija lepni izsl&#x113;jusies, svin&#x12B;ga, ta�u t&#x101;s gl&#x12B;t&#x101;, gudr&#x101;, bet b&#x101;l&#x101; seji&#x146;a smaid&#x12B;t smaid&#x12B;ja. Rok&#x101; vi&#x146;ai bija divi kanvas gabali&#x146;i ar dz&#x12B;par&#x101; iz�&#x16B;t&#x101;m roz&#x113;m un arabesk&#x101;m.</p><p>� D&#x101;vinu m&#x12B;|ajai tantei pa�as roku iz�&#x16B;din&#x101;tas r&#x12B;takurpes un l&#x16B;dzu pie&#x146;emt t&#x101;s k&#x101; ... k&#x101; ... jo es ...</p><p>K&#x101; redzams, vi&#x146;a bija gatavojusies sac&#x12B;t &#x13C;oti garu un skaistu runu, bet, redz&#x113;dama Martas seju t&#x101; raust&#x101;mies, it k&#x101; taj&#x101; uzreiz dzeltu vesels bars odu, nepabeidza to, pal&#x113;kdam&#x101;s met&#x101;s vecajai draudzenei ap kaklu, apkl&#x101;dama mazo, br&#x16B;no, krunkaino seju ar sk&#x16B;pstiem.</p><p>D&#x101;vana bija niec&#x12B;ga, bet Marta priek&#x101; sm&#x113;j&#x101;s un raud&#x101;ja reiz&#x113;, pac&#x113;la meiteni gais&#x101;, spieda pie kr&#x16B;t&#x12B;m un visu laiku �ukst&#x113;ja, izsauc&#x101;s, krekstel&#x113;ja:</p><p>� Ka&#x137;&#x12B;ti manu ... Kukain&#x12B;ti... Lakst&#x12B;gali&#x146; ... Zivti&#x146; 1...</p><p>P&#x113;c tam apbr&#x12B;noja kurpes, slav&#x113;ja, uzlaikoja savai lielajai k&#x101;jai un t&#x101; priec&#x101;j&#x101;s, ka lik&#x101;s k&#x13C;uvusi jaun&#x101;ka, viegl&#x101;ka, klus&#x101;ka. Beidzot vi&#x146;a atkal piesol&#x12B;ja Leonijai p&#x12B;r&#x101;dzi&#x146;us ar mellen&#x113;m. Bet meitene viegli k&#x101; vilci&#x146;� s&#x101;ka griezties istab&#x101; uz vienas k&#x101;jas, sizdama plaukstas, saukdama un dzied&#x101;dama:</p><p>� M&#x101;mi&#x146;a jau piec&#x113;lusies un dzer kakao... Vidzis aizg&#x101;ja l&#x16B;gt, lai at&#x13C;auj man kop&#x101; ar vi&#x146;u, tanti un Just&#x12B;ni iet uz k&#x101;z&#x101;m ... aizg&#x101;ja ... aizg&#x101;ja ... aizg&#x101;ja l&#x16B;gt!</p><p>P&#x113;k�&#x146;i ar troksni atv&#x113;r&#x101;s durvis un taj&#x101;s par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s jaun&#x101;, �v&#x12B;t&#x12B;g&#x101; kalpone, saukdama:</p><p>� Panei k&#x13C;uva slikti, un vi&#x146;a l&#x16B;dz panu Martu pie sevis!</p><p>Marta k&#x101; zibens nomet&#x101;s pa k&#x101;pn&#x113;m lej&#x101;; aiz vi&#x146;as nobijusies, samulsusi, atkal salta nok&#x101;pa lej&#x101; Leonija.</p><p>Priek�istab&#x101; platiem so&#x13C;iem, izsp&#x16B;ru�&#x101;s &#x16B;sas pl&#x16B;k&#x101;dams, iesteidz&#x101;s Benedikts.</p><p>� Kas noticis? Vai atkal slima? Vai j&#x101;s&#x16B;ta p&#x113;c &#x101;rsta?</p><p>Uz viesistabas sliek�&#x146;a vi&#x146;am gar&#x101;m pasteidz&#x101;s d&#x113;ls. Priek�istab&#x101; Vitolds satv&#x113;ra pie rokas Leoniju.</p><p>� Bu�men&#x12B;ti no tevis izaudzin&#x101;s, j&#x101;nudien, bu�me-n&#x12B;ti! � vi&#x146;� nikni iesauc&#x101;s un nozuda dzi&#x13C;&#x101;k m&#x101;j&#x101;.</p><p>Panes Em&#x12B;lijas istab&#x101; notika briesmu lietas, kam par galveno, bet ne vien&#x12B;go c&#x113;loni bija nupat notikus&#x12B; m&#x101;tes un d&#x113;la saruna. Jau vakar p&#x113;c Benedikta izrun&#x101;�an&#x101;s pie vakari&#x146;u galda vi&#x146;a bija nolikusies gult&#x101; ar spazm&#x101;m kakl&#x101; un sirdsklap&#x113;m. Nakt&#x12B; tai bija piesitu�&#x101;s nelielas v&#x113;dergraizes, ko noremdin&#x101;ja ar z&#x101;l&#x113;m un klausoties gandr&#x12B;z l&#x12B;dz r&#x12B;tausmai Terezes las&#x12B;�an&#x101;. Kad m&#x101;j&#x101; un t&#x101;s tuvum&#x101; jau visi bija uzs&#x101;ku�i vasaras dienas darbus, vi&#x146;a iemiga. &#x12B;si pirms pusdien&#x101;m, mazliet atspirgusi, kaut ar&#x12B; ne visai dro�a par savu vesel&#x12B;bu, iev&#x12B;st&#x12B;jusies sniegbaltaj&#x101; villain&#x113;, vi&#x146;a novietoj&#x101;s sarkanaj&#x101; gu&#x13C;amkr&#x113;sl&#x101;, kam vien&#x101; pus&#x113; bija tas&#x12B;te ar stiprino�u kakao, bet otr&#x101; gr&#x101;mata, ko vakar bija s&#x101;kusi las&#x12B;t, un nesen ies&#x101;kts ad&#x12B;jums. Turpat blakus vi&#x146;ai, roku lakati&#x146;&#x101; iek&#x101;rusi, Tereze dz&#x113;ra icakavello, jo kakao vi&#x146;a uzskat&#x12B;ja par kait&#x12B;gu. Atcer&#x113;dam&#x101;s pag&#x101;ju�&#x101;s nakts sapni, vi&#x146;a to iztulkoja ta, ka sagaid&#x101;mas zobu s&#x101;pes, un, lai nodro�in&#x101;tos, bija jau iedz&#x113;rusi vienu pulver&#x12B;ti un otru pa�laik sagatavoja, kad pa puspiev&#x113;rtaj&#x101;m budu&#x101;ra durv&#x12B;m pal&#x16B;koj&#x101;s Vitolds un l&#x16B;dza atjauju ieiet.</p><p>Pane Em&#x12B;lija ne tikvien atj&#x101;va d&#x113;lam ien&#x101;kt, bet, kad vi&#x146;� tai nosk&#x16B;pst&#x12B;ja roku, vair&#x101;kas reizes pati vi&#x146;u nosk&#x16B;pst&#x12B;ja uz pieres un, laipni novilkusi kr&#x113;sl&#x101; blakus sav&#x113;jam, s&#x101;ka tam, l&#x113;n&#x12B;gi smaid&#x12B;dama, skumji st&#x101;st&#x12B;t par gr&#x16B;to nakti un visp&#x101;r par saviem saboj&#x101;tajiem nerviem. T&#x101; tas turpin&#x101;j&#x101;s k&#x101;du stundas ceturksni, l&#x12B;dz beidzot Vitolds dab&#x16B;ja izteikt savu l&#x16B;gumu. Pane Em&#x12B;lija s&#x101;kum&#x101; nemaz neaptv&#x113;ra, ko d&#x113;ls no vi&#x146;as v&#x113;las, jo bija slikti klaus&#x12B;jusies.</p><p>� Kur? K&#x101;d&#x101;s k&#x101;z&#x101;s? Kur Leonijai j&#x101;brauc? � klusu un laipni vi&#x146;a p&#x101;rjaut&#x101;ja. � Atvaino mani, Vidzi, bet es esmu tik nogurusi... no v&#x101;juma man aus&#x12B;s �alc ...</p><p>Kad beidzot bija piln&#x12B;gi sapratusi d&#x113;la l&#x16B;gumu, vi&#x146;a palika m&#x113;ma aiz p&#x101;rsteiguma, bet p&#x113;c tam stingri un noteikti atsac&#x12B;ja l&#x16B;gumu. Vi&#x146;a to pateica mier&#x12B;gi, laipni, bet nelok&#x101;mi. Visa �&#x12B; iecere vi&#x146;ai �&#x137;ita tik nedzird&#x113;ta, ka netur&#x113;ja pat par vajadz&#x12B;gu paskaidrot sava noraid&#x12B;juma iemeslus.</p><p>� Es, � vi&#x146;a klusu un laipni sac&#x12B;ja, � t&#x101;diem d&#x12B;vainiem nodomiem nevaru piekrist... Man ir &#x13C;oti nepat&#x12B;kami, Vidzi, tavu l&#x16B;gumu noraid&#x12B;t, bet es esmu m&#x101;te, un mans sv&#x113;t&#x101;kais pien&#x101;kums ir audzin&#x101;t Leoniju... Kad atdus&#x113;�os kap&#x101;, tad var&#x113;siet r&#x12B;koties, k&#x101; jums pat&#x12B;k, bet, kam&#x113;r esmu dz&#x12B;va, mana meita sev nepiem&#x113;rot&#x101; sabiedr&#x12B;b&#x101; neies, lai nesaboj&#x101;tu savas manieres un neredz&#x113;tu lietas, kuras tai nekad nav j&#x101;zina.</p><p>� Glu�i otr&#x101;di, m&#x101;mi&#x146;, vi&#x146;ai vajag redz&#x113;t un dzird&#x113;t visu, lai m&#x101;c&#x12B;tos paz&#x12B;t to zemi, to novadu, kura pilsone vi&#x146;a ir un kur&#x101; tai b&#x16B;s j&#x101;dz&#x12B;vo, � p&#x101;rtrauca m&#x101;ti Vitolds, cik mier&#x12B;gi vien sp&#x113;dams. P&#x113;c tam vi&#x146;� v&#x113;l labu br&#x12B;di, cik klus&#x101; bals&#x12B; vien var&#x113;dams, m&#x113;&#x123;in&#x101;ja p&#x101;rliecin&#x101;t m&#x101;ti, ka Leonijai nepiecie�ams vair&#x101;k kust&#x12B;bu un zin&#x101;�anu par dabu un cilv&#x113;kiem, starp kuriem tai n&#x101;ksies savu m&#x16B;�u nodz&#x12B;vot.</p><p>Neraugoties uz Vitolda savald&#x12B;bu run&#x101;jot, da�i vi&#x146;a izteicieni tom&#x113;r s&#x101;p&#x12B;gi aizsk&#x101;ra pani Em&#x12B;liju. Vi&#x146;a tos uztv&#x113;ra k&#x101; m&#x101;jienu par savu slim&#x12B;gumu un nev&#x113;rt&#x12B;bu. L&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;bas viet&#x101; d&#x113;ls vi&#x146;u kritiz&#x113;ja un nop&#x113;la! Bet vi&#x146;a t&#x101; m&#x12B;l&#x113;ja Vitoldu! B&#x113;rn&#x12B;b&#x101; lutin&#x101;ja vair&#x101;k nek&#x101; meitu. ne|&#x101;va tikai sav&#x101; tuvum&#x101; klaig&#x101;t un, kad paaug&#x101;s, ne vienu reizi vien ar prieku noskat&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;a smuidraj&#x101; augum&#x101; un smalkajos sejas vaibstos, kas tik aizkustino�i atg&#x101;din&#x101;ja Benediktu vi&#x146;a jaun&#x12B;bas dien&#x101;s, kuras tik &#x101;tri un neatgrie�ami bija zudu�as uz visiem laikiem. Dzi&#x13C;as s&#x101;pes par to, ka Vitolds nav sp&#x113;j&#x12B;gs vi&#x146;u ne m&#x12B;l&#x113;t, ne saprast, pild&#x12B;ja panes Em&#x12B;lijas sirdi, un tum�&#x101;s, skaist&#x101;s, gr&#x16B;tsird&#x12B;g&#x101;s acis pieries&#x101;s asar&#x101;m. No vi&#x146;as l&#x16B;p&#x101;m neatskan&#x113;ja neviens &#x12B;gnuma vai p&#x101;rmetuma pilns v&#x101;rds. Ar ciet&#x113;jas izskatu, kas samierin&#x101;jusies ar savu likteni, vi&#x146;a noklaus&#x12B;j&#x101;s, ko sac&#x12B;ja Vitolds, un tikai tad, kad vi&#x146;�, p&#x101;rliecin&#x101;jies, ka m&#x101;te stingri paliek pie sava l&#x113;muma, nosk&#x16B;pst&#x12B;ja tai roku atvad&#x12B;damies, vi&#x146;a sajuta atjaunojamies v&#x113;dergraizes un �oreiz daudz sp&#x113;c&#x12B;g&#x101;kas nek&#x101; iepriek�.</p><p>Da�us mirk&#x13C;us v&#x113;l&#x101;k vi&#x146;a jau valst&#x12B;j&#x101;s gu&#x13C;amkr&#x113;sl&#x101; paties&#x101;s un moko�&#x101;s s&#x101;p&#x113;s. Baig&#x101; hist&#x113;rija �odien bija izv&#x113;l&#x113;jusies tie�i �o veidu, lai tai iedurtu savu dzeloni. K&#x101; par nelaimi, Tereze ar nevar&#x12B;go roku un zobiem, kas uztraukum&#x101; bija s&#x101;ku�i s&#x101;p&#x113;t, �oreiz nesp&#x113;ja neko pal&#x12B;dz&#x113;t. Pirmajam lakati&#x146;am, kur&#x101; kar&#x101;j&#x101;s roka, pievienoj&#x101;s v&#x113;l otrs, ko aps&#x113;ja ap galvu, un, istabas kakti&#x146;&#x101; ier&#x101;vusies, vi&#x146;a tikai raud&#x101;ja par draudzenes cie�an&#x101;m un savu nevar&#x12B;bu. Raud&#x101;dama vi&#x146;a br&#x12B;di pa br&#x12B;dim norija pa k&#x101;dam salicila vai morfija pulver&#x12B;tim.</p><p>Vi&#x146;as pasauca kalponi, bet ar to nepietika, bija j&#x101;sauc ar&#x12B; Marta. Kr&#x113;slai metoties, slimnieces istab&#x101; groz&#x12B;j&#x101;s ar&#x12B; Leonija, bet panei Em&#x12B;lijai ilgu laiku nek&#x13C;uva lab&#x101;k, galvenok&#x101;rt t&#x101;p&#x113;c, ka vi&#x146;a nevar&#x113;ja paciest smagos Martas so&#x13C;us, ska&#x13C;o elpu, kas to kaitin&#x101;ja un satrauca. Vi&#x146;a savu satraukumu cent&#x101;s neizr&#x101;d&#x12B;t, bet cie�anas parasti norima daudz &#x101;tr&#x101;k, kad ap to, �ivin&#x101;dama k&#x101; putni&#x146;�, viegli spurdza Tereze. Velti Marta p&#x16B;l&#x113;j&#x101;s, cik vien var&#x113;ja, klusu staig&#x101;t uz pirkstgaliem, lieca uz priek�u un atpaka&#x13C; savu smago augumu, velti m&#x113;&#x123;in&#x101;ja apsl&#x101;p&#x113;t elpu un aiztur&#x113;t klepu; pat vi&#x146;as �&#x146;&#x101;co�&#x101; �ukst&#x113;�ana kaitin&#x101;ja un satrauca slimnieci. Marta to labi redz&#x113;ja, un vi&#x146;as seja k|uva glu�i pel&#x113;ka aiz &#x12B;gnuma.</p><p>� Nekad neesmu var&#x113;jusi un nevaru nek&#x101; izdar&#x12B;t vi&#x146;ai pa pr&#x101;tam, � Marta klus&#x101;m � vismaz vi&#x146;ai pa�ai t&#x101; lik&#x101;s � �ukst&#x113;ja Terezei, ar dzi&#x13C;u pa�p&#x101;rmetumu v&#x113;l piebilzdama: � Goda v&#x101;rds, nudien nezinu, k&#x101;p&#x113;c dz&#x12B;voju �aj&#x101; pasaul&#x113;, k&#x101;p&#x113;c savu maizi &#x113;du! M&#x16B;�&#x12B;g&#x101; nelaime!</p><p>P&#x113;c &#x101;rsta s&#x16B;t&#x12B;t tom&#x113;r nevajadz&#x113;ja. Benedikts, k&#x101;du br&#x12B;di uzkav&#x113;jies sievas istab&#x101;, atgriez&#x101;s sav&#x101; kabinet&#x101; un sniedz&#x101;s jau p&#x113;c cepures, lai t&#x16B;l&#x12B;t dotos uz t&#x12B;rumu, kad pa atv&#x113;rtaj&#x101;m durv&#x12B;m blakus istab&#x101; paman&#x12B;ja d&#x113;lu.</p><p>� Vitold! � uzsauca vi&#x146;�. � Cik skaisti tu esi r&#x12B;kojies! Sanervoz&#x113;jis m&#x101;ti, un vi&#x146;a tevis d&#x113;&#x13C; tagad slima. Vai tas ar&#x12B; iederas j&#x16B;su teorij&#x101;s � kaitin&#x101;t sievietes un novest vi&#x146;as l&#x12B;dz hist&#x113;rijai?</p><p>� Runa bija par m&#x101;su, � klus&#x101;k&#x101; bals&#x12B; nek&#x101; parasti ierun&#x101;j&#x101;s jauneklis, l&#x113;n&#x101;m pieceldamies no kr&#x113;sla un likdams gr&#x101;matu, ko tur&#x113;ja rok&#x101;, uz galda.</p><p>Benedikts p&#x101;rk&#x101;pa p&#x101;r slieksni.</p><p>� M&#x101;tei ir taisn&#x12B;ba, � sac&#x12B;ja vi&#x146;�. � Leonijai nevajag staig&#x101;t pa da�&#x101;diem zemnieku sar&#x12B;kojumiem un k&#x101;z&#x101;m. Nevaru saprast, k&#x101; tev var&#x113;ja ien&#x101;kt pr&#x101;t&#x101; apgr&#x16B;tin&#x101;t m&#x101;ti ar sav&#x101;m sentiment&#x101;laj&#x101;m iedom&#x101;m?</p><p>Vitolds klus&#x113;ja, rokas aiz muguras salicis, plakstus nolaidis un l&#x16B;pas sakniebis.</p><p>� K&#x101;p&#x113;c neatbildi? � iesauc&#x101;s Benedikts, jo d&#x113;la klus&#x113;�ana vi&#x146;u kaitin&#x101;ja.</p><p>D&#x113;ls atbild&#x113;ja vilcin&#x101;damies un negrib&#x12B;gi:</p><p>� Dom&#x101;ju par to, k&#x101;p&#x113;c man nekad, ne b&#x113;rn&#x12B;b&#x101;, ne v&#x113;l&#x101;k, neviens netika liedzis �o sentimentalit&#x101;ti, j&#x101; ... glu�i otr&#x101;di... tu pats v&#x113;l pamudin&#x101;ji.</p><p>� Tas tik b&#x16B;tu joks! Tu laikam uzskati mani par p&#x113;d&#x113;jo mu&#x13C;&#x137;i! Es lai b&#x16B;tu puiku lutin&#x101;jis d&#x16B;nu p&#x113;&#x13C;os un �&#x16B;pojis m&#x101;ko&#x146;os! Bet Leonija tak ir meitene, kas z&#x113;nam n&#x101;k par labu, tas meitenei var b&#x16B;t par &#x13C;aunu. Tu dro�i vien ar&#x12B; tam nevar&#x113;si piekrist? Ko?</p><p>Vitolds klus&#x113;ja. Vi&#x146;a sej&#x101; Benedikts pirmo reizi paman&#x12B;ja stingru ap&#x146;em�anos klus&#x113;t.</p><p>� T&#x101;tad tu neuzskati mani par sev cien&#x12B;gu sarunu biedru?</p><p>Acu nepaceldams, jauneklis uz to atbild&#x113;ja:</p><p>� At&#x13C;auj man, t&#x113;vs, klus&#x113;t, lai m&#x113;s viens otru tikai nekaitin&#x101;tu ...</p><p>� Lai nekaitin&#x101;tu! � atk&#x101;rtoja Benedikts. � Tev taisn&#x12B;ba! Nevis jaunus sird&#x113;stus v&#x113;los no tevis, bet remd&#x113;t tos pa�us ... kurus ... � Benedikts atmeta ar roku. � Bet, � vi&#x146;� v&#x113;l piemetin&#x101;ja, � pret ko jau dievs, pret to ar&#x12B; visa pasaule! Lai tad iet v&#x113;l ar&#x12B; tas!...</p><p>Vi&#x146;� strauji uzlika galv&#x101; cepuri un izg&#x101;ja. Vitolds, zem&#x113; l&#x16B;kodamies, l&#x16B;pas l&#x12B;dz asin&#x12B;m sakodis, palika ilgi st&#x101;vam uz vietas, bet, kad izdzirda pie lieve&#x146;a zirgu pakavu klabo&#x146;u, &#x101;tri pieg&#x101;ja pie loga un palika tur, kam&#x113;r vien uz ce&#x13C;a, kas aiz v&#x101;rtiem stiep&#x101;s taisn&#x101; l&#x12B;nij&#x101;, var&#x113;ja saskat&#x12B;t t&#x113;vu.</p><p>Nemier&#x12B;gs, par kaut ko dom&#x101;dams, ar kaut ko iek�&#x113;ji c&#x12B;n&#x12B;damies, Vitolds staig&#x101;ja pa tuk�o &#x113;damistabu, tad �&#x137;&#x113;rsoja priek�istabu un viesistabu, beidzot apst&#x101;j&#x101;s pie m&#x101;tes budu&#x101;ra durv&#x12B;m un satv&#x113;ra rokturi. T&#x101; vi&#x146;� tur st&#x101;v&#x113;ja k&#x101;du br&#x12B;di, nedro�s un �aub&#x12B;damies, tad klus&#x101;m pav&#x113;ra durvis, bet, l&#x12B;dzko vi&#x146;a galva par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s kr&#x113;slainaj&#x101; istab&#x101;, t&#x16B;l&#x12B;t visi, kas taj&#x101; atrad&#x101;s, atskaitot vien&#x12B;gi pani Em&#x12B;liju, s&#x101;ka ar ab&#x101;m rok&#x101;m m&#x101;t pret vi&#x146;u.</p><p>Pirms k&#x101;da br&#x12B;�a slim&#x101; bija mazliet nomierin&#x101;jusies un, �&#x137;ita, pat iemigusi. Paman&#x12B;ju�as Vitoldu ieskat&#x101;mies istab&#x101;, Marta, Tereze, Leonija un kalpone, neviena v&#x101;rda nebilzdamas, &#x13C;oti ener&#x123;iski ar rok&#x101;m m&#x101;damas, liedza tam ien&#x101;kt.</p><p>Tas noz&#x12B;m&#x113;ja, ka, jo &#x101;tr&#x101;k vi&#x146;� nozud&#x12B;s, jo dro�&#x101;k b&#x16B;s, ka vi&#x146;� neiztrauc&#x113;s slimnieces mieru. Vitolds paklaus&#x12B;ja un p&#x113;c da�&#x101;m min&#x16B;t&#x113;m bija redzams aizejam Alksnaines virzien&#x101; ar plec&#x101; uzk&#x101;rtu bisi un ar melno Marsu, bet no sv&#x101;rku kabatas tam &#x101;r&#x101; r&#x113;goj&#x101;s gr&#x101;matas gals.</p><p>Nekad vel Benedikts nebija redzets tik nom&#x101;kts un nemiera pilns k&#x101; �ogad_, kad p&#x101;r vi&#x146;a galvu savilk&#x101;s jaunas raizes par maks&#x101;jumiem, bet sirdi nospieda neizprotama, neredz&#x113;ta gr&#x16B;tsird&#x12B;ba, kas �&#x137;ita k&#x13C;&#x16B;stam jo dienas smag&#x101;ka. Vi&#x146;a attiec&#x12B;bas ar d&#x113;lu &#x101;r&#x113;ji bija labas. bet tikai &#x101;r&#x113;ji. Vi&#x146;i kop&#x101; staig&#x101;ja pa Kor�inas laukiem, p&#x101;rrun&#x101;ja agronomiskus jaut&#x101;jumus, ko k&#x101;dreiz bija stud&#x113;jis Benedikts, bet tagad ar tiem aizr&#x101;v&#x101;s Vitolds, ta�u abi juta, ka �&#x12B; kop&#x12B;ba ir tikai &#x101;r&#x113;ja, ka vi&#x146;u sirdis arvien vair&#x101;k att&#x101;lin&#x101;s viena no otras.</p><p>Kop� t&#x101; vakara, kad Benedikts saimniec&#x12B;bas pagalm&#x101; bija s&#x101;p&#x12B;gi p&#x101;rmetis d&#x113;lam un izteicis v&#x113;l&#x113;�anos p&#x113;c dr&#x12B;zas n&#x101;ves, Vitolds nosl&#x113;dz&#x101;s nesalau�am&#x101; klus&#x113;�an&#x101;, l&#x12B;dzko valodas piev&#x113;rs&#x101;s �iem satrauco�ajiem jaut&#x101;jumiem. Vi&#x146;� labpr&#x101;t run&#x101;ja ar t&#x113;vu par ikdieni�&#x137;&#x101;m liet&#x101;m, bez vilcin&#x101;�an&#x101;s izpild&#x12B;ja katru vi&#x146;a nor&#x101;d&#x12B;jumu darb&#x101;, cent&#x101;s visur pal&#x12B;dz&#x113;t, bet par saviem uzskatiem, par to, kas vi&#x146;am patika vai nepatika, par saviem n&#x101;kotnes nodomiem vi&#x146;� nekad vairs neiemin&#x113;j&#x101;s. Un katru reizi, kad man&#x12B;ja, ka var&#x113;tu izrais&#x12B;ties saruna, vi&#x146;a seja ieguva cieto, nepielaid&#x12B;go izteiksmi, kas tik nepat&#x12B;kami p&#x101;rsteidza un kaitin&#x101;ja panu Benediktu.</p><p>�&#x12B; nosl&#x113;gt&#x12B;ba arvien vair&#x101;k un vair&#x101;k uztrauca Benediktu. Vi&#x146;am lab&#x101;k patiktu atkl&#x101;ta, pat skarba preto�an&#x101;s nek&#x101; �&#x12B; nosl&#x113;gt&#x12B;ba, vi&#x146;� labi pazina sava d&#x113;la straujo raksturu, un t&#x101;p&#x113;c �&#x12B; attur&#x12B;ba t&#x113;vu v&#x113;l vair&#x101;k apvainoja. Bija dienas, kad vi&#x146;i viens no otra vair&#x12B;t vair&#x12B;j&#x101;s un gandr&#x12B;z neredz&#x113;j&#x101;s, bet bija ar&#x12B; citas, kad, pat nemekl&#x113;dami viens otra, tie sastap&#x101;s ik uz so&#x13C;a, ilgi staig&#x101;ja kop&#x101; un daudz tika run&#x101;ju�i. Bet �aj&#x101;s sarun&#x101;s ikviena sirsn&#x12B;g&#x101;ka noska&#x146;a, katrs atkl&#x101;t&#x101;ks, izl&#x12B;dzino�&#x101;ks v&#x101;rds pamira neizsac&#x12B;ts l&#x12B;dz galam, dodams vietu, no vienas puses, sl&#x113;ptam, no otras, � sar&#x16B;gtin&#x101;juma pilnam apvainojumam.</p><p>K&#x101;du dienu vi&#x146;i labu laiku apskat&#x12B;ja Vitolda m&#x101;c&#x12B;bu gr&#x101;matas, no kur&#x101;m jauneklis sm&#x113;l&#x101;s vis&#x101;das jaunas atzi&#x146;as par lauksaimniec&#x12B;bas darba metod&#x113;m kultur&#x101;laj&#x101;s zem&#x113;s vis&#x101; pla�aj&#x101; pasaul&#x113;.</p><p>� Pie velna! � iesauc&#x101;s Benedikts. � Atceroties, ka ar&#x12B; es k&#x101;dreiz esmu izlas&#x12B;jis milzumu �o gr&#x101;mate&#x13C;u un gudr&#x12B;bu taj&#x101;s sasm&#x113;lies, nobr&#x12B;n&#x12B;ties vien nesp&#x113;ju. Tagad, m&#x12B;&#x13C;ais, esmu t&#x101; no t&#x101;m atradis, ka vajag tikai pa&#x146;emt rok&#x101; kaut ko iespiestu, un t&#x16B;l&#x12B;t uzn&#x101;k snaudiens! ...</p><p>Benedikts uzl&#x16B;koja d&#x113;la atvest&#x101;s skolas gr&#x101;matas --to nebija sevi�&#x137;i daudz � ar tik bij&#x12B;gu, gandr&#x12B;z p&#x101;rsteigtu skatienu, ka Vitolds jautri iesm&#x113;j&#x101;s, bet tad' p&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;a ac&#x12B;s par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s kaut kas sirsn&#x12B;gs, maigs. Vi&#x146;i satv&#x113;ra t&#x113;va roku un piespieda pie l&#x16B;p&#x101;m.</p><p>Benedikts k&#x101;du br&#x12B;di dom&#x12B;gs klus&#x113;ja.</p><p>� Vidzi, � mazliet nedro�&#x101; bals&#x12B; vi&#x146;� ierun&#x101;j&#x101;s.</p><p>� es grib&#x113;tu tev ko l&#x16B;gt.</p><p>� Alan? Ko l&#x16B;gt? Saki tikai...</p><p>Tie�&#x101;m, vi&#x146;a izskats liecin&#x101;ja, ka �ai br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;� gatavs mesties ugun&#x12B; vai doties uz pa�u pasaules malu..</p><p>Gar&#x101;s &#x16B;sas ap pirkstu t&#x12B;dams, vair&#x12B;damies uzl&#x16B;kot d&#x113;lu, Benedikts ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� P&#x113;c trim ned&#x113;|&#x101;m tu atkal aizbrauksi no Kor�inas ... Pirms tam vajadz&#x113;tu ierasties pie tantes atvad&#x12B;ties. Bet tu jau labi zini, k&#x101;das man gr&#x16B;t&#x12B;bas ar par&#x101;du Da�eckiem... Ja tu aizbrauktu pie vi&#x146;iem un pal&#x16B;gtu, lai pagarina man termi&#x146;u vai sadala izmaksu uz vair&#x101;kiem gadiem, apm&#x12B;|otu tanti, dab&#x16B;tu vi&#x146;u sav&#x101; pus&#x113;. Vi&#x146;ai tikai meitas vien ir, un t&#x101;p&#x113;c t&#x101; &#x13C;oti cien&#x12B; savus br&#x101;&#x13C;ud&#x113;lus. Kad Zigmunts uztur&#x113;j&#x101;s &#x101;rzem&#x113;s, vi&#x146;� no t&#x101;s izvilka, cik tik grib&#x113;ja ... Varb&#x16B;t vi&#x146;a tagad ar&#x12B; tev par&#x101;d&#x12B;tu �o laipn&#x12B;bu ... Tiesa, Da�eckis pats k&#x101;rto saimniecisk&#x101;s lietas, bet vi&#x146;ai p&#x101;r v&#x12B;ru ir liela vara, turkl&#x101;t vi&#x146;� ir pavisam tuk�s cilv&#x113;ks, par vienu zemu paklan&#x12B;�anos, par vienu rokas sk&#x16B;pstu tas daudz ko dod ... Nu^ vai izdar&#x12B;si to man&#x101; lab&#x101;, Vidzi?</p><p>Jaunek&#x13C;a seja, kas pirms mirk&#x13C;a bija tik gai�a, tagad sam&#x101;c&#x101;s pavisam dr&#x16B;ma. Vi&#x146;� klus&#x113;ja. Benedikts l&#x16B;koj&#x101;s vi&#x146;&#x101; mazliet aizdom&#x12B;gi, mazliet kautr&#x12B;gi.</p><p>� Nu? Vai izdar&#x12B;si, ko tev l&#x16B;dzu? � jau skarb&#x101;k, vi&#x146;� atk&#x101;rtoja jaut&#x101;jumu.</p><p>� N&#x113;, t&#x113;vs ... Alan s&#x101;p&#x12B;gi... bet es to nevaru ... � nom&#x101;kt&#x101; bals&#x12B; atbild&#x113;ja Vitolds.</p><p>� K&#x101;p&#x113;c? Vismaz paskaidro man, k&#x101;p&#x113;c?</p><p>� At&#x13C;auj man to noklus&#x113;t!</p><p>� Atkal! � iekliedz&#x101;s Benedikts, un vi&#x146;a seja k&#x13C;uva, tum�i sarkana.</p><p>Vi&#x146;� grib&#x113;ja v&#x113;l ko sac&#x12B;t, bet labu br&#x12B;di nevar&#x113;ja ne v&#x101;rda dab&#x16B;t p&#x101;r l&#x16B;p&#x101;m. Tad, ar troksni atgr&#x16B;dis kr&#x113;slu, uz kura bija s&#x113;d&#x113;jis, iesauc&#x101;s:</p><p>� Labi! Klus&#x113;sim abi! Tu gribi b&#x16B;t man sve�s? Nosl&#x113;dzies no manis k&#x101; no ienaidnieka? Labi! Esi tik laipns un no �&#x101; br&#x12B;�a uzskati mani par savu pazi&#x146;u, kas at�&#x137;iras no visiem citiem tikai ar to, ka no vi&#x146;a sav&#x101; laik&#x101; sa&#x146;emsi mantojumu!</p><p>�oreiz nob&#x101;l&#x113;ja Vitolds, vi&#x146;� viss tr&#x12B;c&#x113;ja, bet acis tam �&#x137;&#x12B;la dzirksteles. Vi&#x146;� sakust&#x113;j&#x101;s, un lik&#x101;s, ka met&#x12B;sies t&#x113;vam paka|, lai atbild&#x113;tu tam ar veselu krusu r&#x16B;gtu p&#x101;rmetumu. Un tom&#x113;r vi&#x146;� to nedar&#x12B;ja. Kaut kas vi&#x146;&#x101; lika tam nogaid&#x12B;t, lab&#x101;k paciest visu nek&#x101; saraut p&#x113;d&#x113;j&#x101;s saites, kas to vienoja ar t&#x113;vu. Vi&#x146;� tikai atkrita kr&#x113;sl&#x101; un, ab&#x101;m rok&#x101;m satv&#x113;ris galvu, izsauc&#x101;s:</p><p>� �ausm&#x12B;gi! �ausm&#x12B;gi! Nevaram viens otra saprast! Kas tas par burvja loku!</p><p>Vi&#x146;i dro�i vien daudz viegl&#x101;k saprastos, ja abi neb&#x16B;tu biju�i tik karstasin&#x12B;gi un strauji, ja tas past&#x101;v&#x12B;gais sasprindzin&#x101;jums, k&#x101;d&#x101; visus p&#x113;d&#x113;jos divdesmit gadus bija nodz&#x12B;vojis t&#x113;vs, neb&#x16B;tu k&#x101; iedzimts mantojums p&#x101;rg&#x101;jis d&#x113;la asin&#x12B;s un mies&#x101;s. Abos mutu|oja, no vienas puses, p&#x101;rciest&#x101;s, no otras, � pa�reiz&#x113;j&#x101;s neizsak&#x101;m&#x101;s cie�anas.</p><p>Reiz tom&#x113;r, dr&#x12B;z p&#x113;c app&#x13C;&#x101;v&#x12B;b&#x101;m, Benedikts atgriez&#x101;s no tuv&#x113;j&#x101;s pils&#x113;ti&#x146;as, s&#x113;d&#x113;dams ratos ar tik l&#x12B;ksmu un gai�u seju, k&#x101;du tam sen nebija neviens redz&#x113;jis. Vi&#x146;� pat neiev&#x113;roja uz bukas s&#x113;do�&#x101; sta|&#x13C;a pui�a sird&#x12B;�anos, bet, �&#x137;elm&#x12B;gi pie sevis smaid&#x12B;dams, virpin&#x101;ja &#x16B;su galus nevis, k&#x101; parasti, uz leju, bet � un tas &#x101;rk&#x101;rt&#x12B;gi reti atgad&#x12B;j&#x101;s � uz aug�u.</p><p>Iebraukdams pagalm&#x101;, vi&#x146;� paman&#x12B;ja no lieve&#x146;a att&#x101;lin&#x101;mies k&#x13C;avu &#x113;n&#x101; skaistu kabrioletu ar �etriem lieliskiem zirgiem priek�&#x101; un livrejotu brauc&#x113;ju. Lieveni pa�laik st&#x101;v&#x113;ja ar kabrioletu tikko k&#x101; atbrauku�ais Zigmunts.</p><p>Izl&#x113;cis no divj&#x16B;ga drebel&#x12B;g&#x101;s, dzelteni kr&#x101;sot&#x101;s bri�-kas, Benedikts laipn&#x101;k nek&#x101; parasti sveicin&#x101;ja savu br&#x101;&#x13C;ad&#x113;lu:</p><p>� Laim&#x12B;g&#x101; dien&#x101; tu, Zigmunt, esi atbraucis! Esmu tik priec&#x12B;gs k&#x101; reti kad!</p><p>Zigmunts klus&#x113;dams sekoja t&#x113;vocim, bet Benedikts, ieg&#x101;jis sav&#x101; kabinet&#x101;, novilka putek|u m&#x113;teli, nosvieda cepuri uz kr&#x113;sla un izvilka no sv&#x101;rku kabatas k&#x101;du v&#x113;stuli.</p><p>�&#x12B; v&#x113;stule bija no advok&#x101;ta, kam Benedikts tika uztic&#x113;jis pr&#x101;vas ve�anu ar Bohatiras ciemu. Taj&#x101; advok&#x101;ts rakst&#x12B;ja, ka pret&#x113;j&#x101; puse nokav&#x113;jusi termi&#x146;u p&#x101;rs&#x16B;dz&#x12B;bas iesnieg�anai augst&#x101;k&#x101; tiesas instanc&#x113; un t&#x101;p&#x113;c iepriek�&#x113;j&#x101;s tiesas labv&#x113;l&#x12B;gais spriedums paliek sp&#x113;k&#x101;, un reiz&#x113; ar to visi izdevumi, kas radu�ies Kor�inskim, j&#x101;sedz pret&#x113;jai pusei.</p><p>Staig&#x101;dams platiem so&#x13C;iem pa kabinetu un sizdams ar v&#x113;stuli sauj&#x101;, Benedikts sauca:</p><p>� Paliku pie sava! Sie tur pazaud&#x113;ja un tagad b&#x16B;s spiesti samaks&#x101;t man v&#x113;l t&#x16B;ksto� rub&#x13C;u! Vi&#x146;iem t&#x101; ir milz&#x12B;ga nauda, bet ar&#x12B; man t&#x101; kaut ko noz&#x12B;m&#x113;... it sevi�&#x137;i pa�reiz! Eh, k&#x101; nu kauks! Bet es tiem �o naudu ned&#x101;vin&#x101;�u! Dieva v&#x101;rds, ne gra�a neatlaid&#x12B;�u! Ja labpr&#x101;t&#x12B;gi nemaks&#x101;s, iz&#x16B;trup&#x113;�u ... zirgus, govis, graba�as, pat spilvenus iz&#x16B;trup&#x113;�u, bet savu pa&#x146;em�u! Lai nepr&#x101;vojas! Ar&#x12B; man �&#x12B; pr&#x101;va diezgan izmaks&#x101;ja, ne nu glu�i tik daudz, bet tom&#x113;r izmaks&#x101;ja d&#x101;rgi. Un cik nepatik�anu un nemiera man sag&#x101;d&#x101;ja ne par ko! Vi&#x146;iem t&#x101; b&#x16B;s laba m&#x101;c&#x12B;ba, bet man t&#x16B;ksto� rub&#x13C;u ... Fiu, fiu! Neesmu ar pliku roku &#x146;emams! Advok&#x101;ts v&#x113;stul&#x113; jaut&#x101;, k&#x101; r&#x12B;koties, vai piedz&#x12B;t man par labu piespriestos tiesas izdevumus no Bohatiras ciema. Bet k&#x101; tad cit&#x101;di! Nu protams! T&#x16B;l&#x12B;t j&#x101;uzraksta, lai dara to bez vilcin&#x101;�an&#x101;s un m&#x12B;kst�aul&#x12B;bas. Attiec&#x12B;g&#x101; summa j&#x101;piedzen, lai notiktu kas notikdams. Nepiek&#x101;p�os ne par matu, tur&#x113;�os tikai pie likuma burta, bet, ja t&#x16B;l&#x12B;t un bez iebildumiem nemaks&#x101;s, tad lik�u aprakst&#x12B;t mantu un iz&#x16B;trup&#x113;t visu, kas tikai ir, j&#x101; � iz&#x16B;trup&#x113;t... tikai t&#x101;!</p><p>� Ej, Zigmunt, pakav&#x113;jies k&#x101;du pusstundu pie sieviet&#x113;m, bet es tikm&#x113;r uzrakst&#x12B;�u ... �ovakar no pils&#x113;ti&#x146;as iet pasts. S&#x16B;t&#x12B;�u k&#x101;du, lai aiznes, ka nenokav&#x113;jas...</p><p>Jau gadus desmit Benedikts, kad vi&#x146;am vajadz&#x113;ja rakst&#x12B;t v&#x113;stuli, ilgi ar lielu nepatiku uz to gatavoj&#x101;s. Bet �odien vi&#x146;� jau s&#x113;d&#x113;ja pie rakst&#x101;mgalda un, mekl&#x113;dams atvilktn&#x113; rakst&#x101;mpap&#x12B;ru, -labpatik&#x101; berz&#x113;ja rokas. Redzams, l&#x12B;dz&#x12B;gos gad&#x12B;jumos vi&#x146;am nebija j&#x101;p&#x101;rvar nek&#x101;da iek�&#x113;ja pretest&#x12B;ba.</p><p>Zigmunts, k&#x101; arvien &#x123;&#x113;rbies p&#x113;c jaun&#x101;k&#x101;s modes, mazliet past&#x12B;vi, ar platmali rok&#x101; �&#x137;&#x113;rsoja tuk�o &#x113;damistabu un, mirkli sv&#x101;rst&#x12B;jies, dev&#x101;s nevis uz panes Em&#x12B;lijas istab&#x101;m, bet s&#x101;ka priek�istab&#x101; k&#x101;pt aug�&#x101; pa k&#x101;pn&#x113;m. So namu vi&#x146;� pazina jau kop� b&#x113;rn&#x12B;bas, un acumirkl&#x12B;g&#x101;s �aubas vi&#x146;&#x101; sac&#x113;l&#x101;s tikai t&#x101;p&#x113;c, ka aug�st&#x101;v&#x101; nedz&#x12B;voja Just&#x12B;ne vien, bet ar&#x12B; Marta. Pirms br&#x12B;�a vi&#x146;� pa logu bija redz&#x113;jis veco pani ar atsl&#x113;g&#x101;m un kalponi aizejam uz pat&#x101;laj&#x101;m &#x113;k&#x101;m. Panes Em&#x12B;lijas istabas durvis, k&#x101; vienm&#x113;r, bija cie�i aizv&#x113;rtas, viesistaba piln&#x12B;gi tuk�a. No aug�as pl&#x16B;da vijoles ska&#x146;as.</p><p>Vi&#x146;� uzk&#x101;pa otr&#x101; st&#x101;v&#x101; un pustum�aj&#x101; gaiten&#x12B;t&#x12B; vi&#x146;u sa&#x146;&#x113;ma veseli O�e&#x13C;ska m&#x16B;zikas pali. Zigmunts pav&#x113;ra durvis uz istabu, kur, b&#x16B;dams b&#x113;rns un pusaudzis, bie�i m&#x113;dza s&#x113;rst. Toreiz to apdz&#x12B;voja Marta, bet tagad � vi&#x146;� to labi zin&#x101;ja � tur var&#x113;ja sastapt ar&#x12B; Just&#x12B;ni.</p><p>Tie�&#x101;m, Zigmuntam ieejot, pie atv&#x113;rt&#x101; loga piec&#x113;l&#x101;s Just&#x12B;ne. Baltais lakati&#x146;� ar iz�&#x16B;tu burtu no vi&#x146;as rok&#x101;m nosl&#x12B;d&#x113;ja uz galda. Vispirms Just&#x12B;ne mazliet no-b&#x101;la, tad stipri piesarka, tik tikko piesk&#x101;r&#x101;s ar pirkstu galiem rokai, ko ien&#x101;c&#x113;js, cie�i ac&#x12B;s raudz&#x12B;damies, vi&#x146;ai sniedza, un mazliet piesmaku�&#x101; bals&#x12B; jaut&#x101;ja:</p><p>� K&#x101; lai, kuz&#x113;n, izskaidroju tavu apmekl&#x113;jumu ... man&#x101; istab&#x101;?</p><p>Atbildes viet&#x101; Zigmunts raudz&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;&#x101; ar v&#x113;l cie�&#x101;ku skatienu un zobgal&#x12B;gi, labsird&#x12B;gi p&#x101;rmeta:</p><p>� K&#x101;da neviesm&#x12B;l&#x12B;ba! Pat ats&#x113;sties nel&#x16B;dz!</p><p>� Ak nu, s&#x113;dies, kuz&#x113;n, l&#x16B;dzu!</p><p>Just&#x12B;ne piest&#x16B;ma vi&#x146;am kr&#x113;slu, un pati aps&#x113;d&#x101;s sav&#x101; iepriek�&#x113;j&#x101; viet&#x101;, redzami attur&#x12B;ga, ar mazliet saraukt&#x101;m uzac&#x12B;m un acu dzi&#x13C;umos apsl&#x113;pt&#x101;m nemiera dzirkst&#x12B;m. Zigmunts turpretim nos&#x113;d&#x101;s t&#x101;, ka vi&#x146;a miesaskr&#x101;sas getr&#x101;s un spo�&#x101;s kurp&#x113;s ieaut&#x101;s k&#x101;jas gandr&#x12B;z skara vi&#x146;as kleitu, un l&#x16B;koj&#x101;s lauk&#x101; pa logu.</p><p>_ Diezgan gleznaina ainava, � vi&#x146;� ierun&#x101;j&#x101;s.</p><p>� To jau tu, kuz&#x113;n, sen paz&#x12B;sti, � v&#x113;si, ar darb&#x101; nodurt&#x101;m ac&#x12B;m atbild&#x113;ja Just&#x12B;ne. Blakus jau lakati&#x146;&#x101; iz�&#x16B;tajam burtam vi&#x146;a aizs&#x101;ka veidot jaunu.</p><p>� Tas laikam j&#x101;saprot t&#x101;, � turpin&#x101;ja Zigmunts, � ka man nav at|auts l&#x16B;koties pa tavas istabas logu. Tu, kuz&#x12B;n, esi loti laipna! Bet, protams, tev pa da&#x13C;ai ir taisn&#x12B;ba. Es neprotu dzimtenes dab&#x101; atrast nek&#x101; jauka, laikam t&#x101;p&#x113;c, ka sp&#x113;c&#x12B;gu iespaidu uz mani atst&#x101;j tikai tas, kas ir jauns, ori&#x123;in&#x101;ls, negaid&#x12B;ts... K&#x101; gan lai s&#x101;l&#x12B;-dzina �o kaut ar&#x12B; gl&#x12B;to ainavi&#x146;u ar lieliskajam, aizraujo�aj&#x101;m dabas ainav&#x101;m.</p><p>Un Zigmunts ar skano�iem v&#x101;rdiem, izteiksm&#x12B;gi un gleznaini s&#x101;ka st&#x101;st&#x12B;t par Reinu, Donavu, Alpiem, �veices ezeriem, Adrijas j&#x16B;ru ... Varb&#x16B;t vi&#x146;� grib&#x113;ja ie�&#x16B;�ot klaus&#x12B;t&#x101;ju, jo lika savai balsij skan&#x113;t maigi, muzik&#x101;li modul&#x113;ti, bet var&#x113;ja ar&#x12B; nojaust, ka viss, par ko vi&#x146;� st&#x101;st&#x12B;ja, k&#x101;dreiz patiesi vi&#x146;u aizgr&#x101;bis, bet tagad skumdina. Run&#x101;dams vi&#x146;� visu laiku neizlaida no ac&#x12B;m Just&#x12B;nes noliekto galvu. Vi&#x146;a skatiens sl&#x12B;d&#x113;ja p&#x101;r vi&#x146;as melno, spo�o matu p&#x12B;ni, p&#x101;r skaidr&#x101;s pieres l&#x12B;nij&#x101;m, p&#x101;r nolaistaj&#x101;m skropst&#x101;m, atd&#x16B;r&#x101;s s&#x101;rtaj&#x101;s, pilnaj&#x101;s, �ai mirkl&#x12B; r&#x101;ma miera ap&#x146;emtaj&#x101;s l&#x16B;p&#x101;s un nosl&#x12B;d&#x113;ja no t&#x101;m uz vi&#x146;as augumu, kas svaigs un c&#x113;ls bija nojau�ams zem tum�&#x101; &#x146;iebura, bet kr&#x16B;tis elpojot cil&#x101;j&#x101;s mier&#x12B;gi un dzi&#x13C;i.</p><p>Zigmunta valoda k&#x13C;uva arvien gaus&#x101;ka, vair&#x101;kas reizes vi&#x146;am pietr&#x16B;ka elpas, tas lika roku pie pieres, l&#x12B;dz beidzot p&#x113;k�&#x146;i pusv&#x101;rd&#x101; p&#x101;rtrauca savu st&#x101;st&#x12B;jumu, b&#x101;lajos vaigos iesit&#x101;s sp&#x113;j� s&#x101;rtums, un klusin&#x101;t&#x101; bals&#x12B; vi&#x146;� sac&#x12B;ja:</p><p>� Ceru, tu ta�u nedom&#x101;, ka esmu �urp atn&#x101;cis, lai st&#x101;st&#x12B;tu tev par pasaules t&#x101;laj&#x101;m zem&#x113;m un &#x16B;de&#x146;iem ...</p><p>Nepakust&#x113;dam&#x101;s Just&#x12B;ne pac&#x113;la pret vi&#x146;u acis:</p><p>� Kad tu ien&#x101;ci, es tev jaut&#x101;ju, k&#x101;ds tava apmekl&#x113;juma nol&#x16B;ks...</p><p>� Nol&#x16B;ks ir t&#x101;ds. Grib&#x113;ju tev vaic&#x101;t: vai taisn&#x12B;ba, ka Ru�ics cen�as ieg&#x16B;t tavu roku... eventu&#x101;li... vai tavs nodoms ir apprec&#x113;ties ar �o no vis&#x101;m pus&#x113;m nopluku�o miljon&#x101;ru?</p><p>Zigmunts run&#x101;ja steidz&#x12B;gi, un vi&#x146;a balss skan&#x113;ja mazliet svepsto�i. Just&#x12B;ne nolaida rokas ar darbu kl&#x113;p&#x12B; un pac&#x113;la galvu.</p><p>� Ja tu, kuz&#x113;n, pateiksi man, ar k&#x101;d&#x101;m ties&#x12B;b&#x101;m to jaut&#x101;, tad es tev uz vietas atbild&#x113;�u...</p><p>Tikko vald&#x12B;damies, Zigmunts atkal jaut&#x101;ja:</p><p>� Bet vai tu pati nevari iedom&#x101;ties, ar k&#x101;d&#x101;m ties&#x12B;b&#x101;m, vai varb&#x16B;t tu t&#x101;s neatz&#x12B;sti?</p><p>� Nevaru iedom&#x101;ties, � atbild&#x113;ja Just&#x12B;ne.</p><p>Zigmunts pieliec&#x101;s un grib&#x113;ja sa&#x146;emt vi&#x146;as rokas, bet t&#x101; atvirz&#x12B;j&#x101;s ar visu kr&#x113;slu un sakrustoja rokas uz kr&#x16B;t&#x12B;m.</p><p>� T&#x101;s ir vissv&#x113;t&#x101;k&#x101;s ties&#x12B;b&#x101;s virs zemes ... T&#x101;s ir m&#x12B;las ties&#x12B;bas! � iesauc&#x101;s vi&#x146;�.</p><p>Strauji no kr&#x113;sla piec&#x113;lusies, Just&#x12B;ne v&#x113;l vair&#x101;k atk&#x101;p&#x101;s pie atv&#x113;rt&#x101; loga un iesauc&#x101;s:</p><p>� L&#x16B;dzu tevi, ak! L&#x16B;dzu tevi, kuz&#x113;n, ej prom!</p><p>Bet vi&#x146;� jau bija nost&#x101;jies Just&#x12B;nes priek�&#x101;.</p><p>� Nebaidies, Just&#x12B;n, nebaidies ... M&#x12B;la, par ko tu negribi ne dzird&#x113;t, ir tik t&#x12B;ra, c&#x113;la, ide&#x101;la, ka nevari to nemaz iedom&#x101;ties ... Zinu, ko tu man vari atbild&#x113;t. Pats no t&#x101; labpr&#x101;t&#x12B;gi esmu atsac&#x12B;jies, p&#x113;c k&#x101; tagad t&#x101; alkstu... Bet piedod man &#x12B;slaic&#x12B;go v&#x101;j&#x12B;bu ... Atceries v&#x101;rsmas, ko sen&#x101;k abi t&#x101; cien&#x12B;j&#x101;m: <emphasis>Ils ont peche, mais le ciel est un don; ils out dime c�est le sceau du pardonl<a l:href="#bookmark18" type="note"><sup>19</sup></a></emphasis> Esi augstsird&#x12B;ga un d&#x101;v&#x101; no jauna man savu sirdi, savu uztic&#x12B;bu un draudz&#x12B;bu ... Savu dv&#x113;seli! Es nek&#x101; vair&#x101;k nev&#x113;los, neko vair&#x101;k nekad no tevis nepras&#x12B;�u k&#x101; tikai tavu dv&#x113;seli, Just&#x12B;n!</p><p>Pie p&#x113;d&#x113;jiem v&#x101;rdiem, ac&#x12B;m ieliesmojoties, Zigmunts satv&#x113;ra Just&#x12B;nes rokas.</p><p>Meitenes l&#x16B;pas noraust&#x12B;j&#x101;s ironisk&#x101; sm&#x12B;n&#x101;. Atbr&#x12B;vodama savas rokas, Just&#x12B;ne jaut&#x101;ja:</p><p>� Vai tad t&#x101;s ir mana dv&#x113;sele, Zigmunt? T&#x101;s jau manas rokas, ko tu spied sav&#x101;s plaukst&#x101;s, vai tad t&#x101;s mana dv&#x113;sele?</p><p>JTad, sakrustojusi atkal rokas uz kr&#x16B;t&#x12B;m, ar paceltu galvu, mazliet nob&#x101;lu�iem vaigiem vi&#x146;a turpin&#x101;ja:</p><p>� Labi, pateik�u visu, lai tad varam dar&#x12B;t galu. Es tevi, kuz&#x113;n, tik &#x13C;oti m&#x12B;l&#x113;ju, ka pat p&#x113;c daudziem gadiem, kad tu jau biji prec&#x113;jies ar citu, v&#x113;l nesp&#x113;ju vienaldz&#x12B;gi klaus&#x12B;ties tav&#x101; bals&#x12B; un ikreiz tav&#x101; tuvum&#x101; jutu atgrie�amies visu, visu biju�o atkal atgrie�amies! Ak dievs! Cik briesm&#x12B;gi cietu! Kad tu ieradies Kor�in&#x101;, es negrib&#x113;ju tevi ne redz&#x113;t un ne vienreiz vien k&#x101; jukusi steidzos uz upi... ar domu, ka lab&#x101;k n&#x101;ve nek&#x101; �&#x12B; c&#x12B;&#x146;a un nemiers ...</p><p>� Just&#x12B;n! Just&#x12B;n! � jaun&#x101; j&#x16B;tu uzpl&#x16B;dum&#x101; Zigmunts met&#x101;s pie meitenes.</p><p>Bet vi&#x146;a ar noraido�u kust&#x12B;bu to attur&#x113;ja un turpin&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k:</p><p>� T&#x101;ds nemiers! Es ne tik daudz skumu p&#x113;c zudu�&#x101;s laimes, ko k&#x101;dreiz uzskat&#x12B;ju par augst&#x101;ko, cik baid&#x12B;jos ... ak, k&#x101; es baid&#x12B;jos no k&#x101;da |auna br&#x12B;�a ... no k&#x101;da briesm&#x12B;ga mirk|a... kad es pati... kas b&#x16B;tu... kas var&#x113;tu b&#x16B;t man pazudino�s. Bet pagrimt es nev&#x113;l&#x113;jos... T&#x101; ja, kuz&#x113;n, kaut gan biju &#x13C;oti pazemota, kaut gan tu un citi tik&#x101;t dar&#x12B;ju�i visu, ko vien sp&#x113;j&#x101;t, lai liktu man sajust savu niec&#x12B;bu, savu nevar&#x12B;bu ... es tom&#x113;r v&#x113;l biju lepna... j&#x101; gan, tie�i toreiz k&#x13C;uvu lepna un baid&#x12B;jos no t&#x101;, kas man �&#x137;ita visdzi&#x13C;&#x101;kais pazemojums... Mans lepnums, kuz&#x113;n, es nezinu, mans sievietes vai cilv&#x113;ka lepnums, � lika man tur&#x113;ties t&#x101;l&#x101;k no tevis, kad tu te ieradies ... Vai tas mani vienm&#x113;r b&#x16B;tu gl&#x101;bis? ... Varb&#x16B;t j&#x101;, varb&#x16B;t ar&#x12B; ne ... Bet es atradu citu, sp&#x113;c&#x12B;g&#x101;ku l&#x12B;dzeklil... Kad toreiz � vai atceries? � tu daudzo viesu kl&#x101;tb&#x16B;tne ar mani run&#x101;ji... tava sieva, kuz&#x113;n, tev&#x12B; kaut ko bija paman&#x12B;jusi... varb&#x16B;t k&#x101;ds vi&#x146;ai bija ko past&#x101;st&#x12B;jis par pag&#x101;tni... vi&#x146;a skat&#x12B;j&#x101;s uz mani, uz tevi, un vi&#x146;as ac&#x12B;s ries&#x101;s asaras. Ko man �&#x12B; sieviete bija &#x13C;aunu dar&#x12B;jusi, ka tai manis d&#x113;&#x13C; vajadz&#x113;ja raud&#x101;t? Es nev&#x113;los, ka manis d&#x113;&#x13C; k&#x101;dam b&#x16B;tu j&#x101;raud! Toreiz, kuz&#x113;n, man k&#x13C;uva bail ne tikai no pagrim�anas un kauna, bet ar&#x12B; no neliet&#x12B;bas. Starp mani un tevi nost&#x101;j&#x101;s asaras, ko redz&#x113;ju tavas sievas ac&#x12B;s. Starp mani un tevi nost&#x101;j&#x101;s mana sirdsapzi&#x146;a!</p><p>Run&#x101;dama Just&#x12B;ne bija pagriezusies s&#x101;&#x146;us pret Zig-muntu un nel&#x16B;koj&#x101;s vis vi&#x146;&#x101;, bet pa logu lauk&#x101;. Nupat notikus&#x12B; atz&#x12B;�an&#x101;s to bija nokaun&#x113;jusi un samulsin&#x101;jusi.</p><p>Bet Zigmunt&#x101; vi&#x146;as samulsums un atz&#x12B;�an&#x101;s cie�an&#x101;s modin&#x101;ja cer&#x12B;bas un drosmi. Turpat aiz vi&#x146;as st&#x101;v&#x113;dams, vi&#x146;� noliec&#x101;s tai pie auss un maigi, aizraut&#x12B;gi s&#x101;ka �ukst&#x113;t:</p><p>� Vai tas var b&#x16B;t, ka Just&#x12B;ne, mana smalk&#x101;, sap&#x146;ain&#x101;, lirisk&#x101; Just&#x12B;ne pie�&#x137;irtu k&#x101;du noz&#x12B;mi p&#x16B;&#x13C;a uzskatiem un aizspriedumiem vai m&#x101;&#x146;tic&#x12B;gai sirdsapzi&#x146;ai? ... Klo-tildes asaras? Bet es tev saku, ka <emphasis>quand &#x442;&#x451;&#x442;&#x435;<a l:href="#bookmark19" type="note"><sup>20</sup></a></emphasis> vi&#x146;a ar mani ir laim&#x12B;ga! Sirdsapzi&#x146;a? Tas ir uzskata jaut&#x101;jums! Cita t&#x101; b&#x16B;s verdzisk&#x101;m un zemisk&#x101;m dv&#x113;sel&#x113;m un atkal cita neatkar&#x12B;g&#x101;m un augst&#x101;k&#x101;m b&#x16B;tn&#x113;m! Vissv&#x113;t&#x101;k&#x101;s ties&#x12B;bas uz zemes ir � m&#x12B;las ties&#x12B;bas, visaugst&#x101;kais tikums � &#x146;emt un sniegt laimi...</p><p>Just&#x12B;ne grib&#x113;ja Zigmuntu p&#x101;rtraukt, bet vi&#x146;�, iekarsis un nezaud&#x113;dams cer&#x12B;bas vi&#x146;u ieg&#x16B;t, tikai run&#x101;ja vai, pareiz&#x101;k sakot, �ukst&#x113;ja t&#x101;l&#x101;k:</p><p>� Esmu &#x13C;oti nelaim&#x12B;gs... �&#x137;iet, ka man&#x12B; viss izpl&#x113;n&#x113;jis. Man nav vairs nek&#x101;da dzinu|a dz&#x12B;vot... Nevaru vairs nek&#x101; rad&#x12B;t. Tu vien&#x12B;g&#x101; esi sp&#x113;j&#x12B;ga atmodin&#x101;t, piev&#x113;rst dz&#x12B;vei, laimei, m&#x101;kslai... Brauc prom no �ejienes, apmeties Osovc&#x101; ... Es tur tagad esmu saimnieks. Mana m&#x101;te ir gatava dar&#x12B;t visu man&#x101; lab&#x101;. Klotilde ir t&#x12B;rais b&#x113;rns, ko var aplaimot ar rota&#x13C;lieti&#x146;&#x101;m un ap�ilbin&#x101;t ar maigumu s&#x12B;knaud&#x101; ... Dz&#x12B;vosim kop&#x101; un ne�&#x137;irami... nebaidies! Nekad es tev nedar&#x12B;�u p&#x101;ri un nepazemo�u! Tu b&#x16B;si mana m&#x16B;za, mana iedvesma, manas vientu&#x13C;&#x101;s dv&#x113;seles draudzene un m&#x101;sa ... Bet ko skaud&#x12B;g&#x101;, net&#x12B;r&#x101; pasaule dom&#x101;s par to, ka esi nost&#x101;jusies man blakus, � k&#x101;da tam noz&#x12B;me priek� mums, mums, kas dz&#x12B;vosim augst&#x101;ko ide&#x101;lu pasaul&#x113;, kas ir skaidr&#x101;ka par vist&#x12B;r&#x101;ko gaisu.</p><p>Zigmuntam aizr&#x101;v&#x101;s elpa, acis tam dzirkst&#x12B;ja un pi&#x113;re bija k&#x13C;uvusi valga. Vi&#x146;� grib&#x113;ja ieskat&#x12B;ties Just&#x12B;nei ac&#x12B;s un pastiepa rokas, lai apskautu t&#x101;s augumu.</p><p>Bet meitene sa�utuma pilna atk&#x101;p&#x101;s p&#x101;ris so&#x13C;u no vi&#x146;a un, k&#x13C;uvusi tik b&#x101;la k&#x101; uz galda nomestais lakati&#x146;�, caur cie�i sakostajiem zobiem izdab&#x16B;ja:</p><p>�: Vi&#x146;�, vi&#x146;a un tre�&#x101;! Glu�i k&#x101; fran�u rom&#x101;nos, ko k&#x101;dreiz tik&#x101;m tik daudz kop&#x101; las&#x12B;ju�i!...</p><p>Un p&#x113;k�&#x146;i paspruku�&#x101; sa�utum&#x101; vi&#x146;a iesauc&#x101;s:</p><p>� Par ko tu. mani uzskati, kuz&#x113;n? Ko tu run&#x101;? Vai tie�&#x101;m tu pats to nesaproti! Ko? Laup&#x12B;t nevain&#x12B;gam cilv&#x113;kam, kas mums neko &#x13C;aunu nav nodar&#x12B;jis, vi&#x146;a laimi, godu un dro�i vien pa�u dz&#x12B;v&#x12B;bu; ik dienu, ik stundu, ik br&#x12B;di melot un kr&#x101;pt, m&#x16B;�&#x12B;gi staig&#x101;t mask&#x101;, j&#x16B;toties k&#x101; spit&#x101;l&#x12B;bas sa&#x113;stam. Ak dievs! Un tu uzdro�inies pied&#x101;v&#x101;t man t&#x101;du dz&#x12B;vi!... Ar k&#x101;d&#x101;m ties&#x12B;b&#x101;m? Ko es tev esmu &#x13C;aunu dar&#x12B;jusi? K&#x101; tu iedro�inies? 0! K&#x101;da laime, ka tevi vairs nem&#x12B;lu! Bet n&#x113;! Ja ar&#x12B; v&#x113;l m&#x12B;l&#x113;tu, ja tevi v&#x113;l t&#x101; m&#x12B;l&#x113;tu, ka nesen tiku m&#x12B;l&#x113;jusi, tad �ai br&#x12B;d&#x12B; b&#x16B;tu beigusi m&#x12B;l&#x113;t... aiz dusm&#x101;m, aiz riebuma, aiz...</p><p>Un tagad, kad vi&#x146;a t&#x101; st&#x101;v&#x113;ja, dreb&#x113;dama un &#x146;urc&#x12B;dama sauj&#x101; lakati&#x146;u, kas visu laiku bija gul&#x113;jis uz galda nomests, kr&#x16B;t&#x12B;m augstu un strauji cil&#x101;joties, ac&#x12B;m zibe&#x146;us �&#x137;i|ot, pildoties asar&#x101;m un mirdzot b&#x101;laj&#x101; sej&#x101; k&#x101; melniem dimantiem, var&#x113;ja redz&#x113;t, ka t&#x101;s dz&#x12B;sl&#x101;s nerit&#x113;ja vis &#x16B;dens, bet karstas, dedz&#x12B;gas, lepnas asinis. Nekad v&#x113;l Zigmunts vi&#x146;u nebija redz&#x113;jis tik skaistu k&#x101; tagad. Vi&#x146;� nol&#x16B;koj&#x101;s Just&#x12B;n&#x113; ar saj&#x16B;smas, degsmes un niknuma pilnu skatienu.</p><p>� Es dom&#x101;ju, ka m&#x12B;la visu apskaidro un sv&#x113;t&#x12B;... � sac&#x12B;ja vi&#x146;�.</p><p>Bet Just&#x12B;ne to p&#x101;rtrauca:</p><p>� Sauc to cit&#x101; v&#x101;rd&#x101;, kuz&#x113;n, l&#x16B;dzu, sauc to cit&#x101; v&#x101;rd&#x101; ... T&#x101; nav m&#x12B;la, bet...</p><p>Just&#x12B;ne br&#x12B;ti&#x146;u �aub&#x12B;j&#x101;s, vi&#x146;as pieri kl&#x101;ja kauna s&#x101;rtums, bet dr&#x12B;z vien t&#x101; atkal turpin&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k:</p><p>� T&#x101; ir salkan&#x12B;ba ... daudz t&#x101;s fran�u rom&#x101;nos ... daudz ar&#x12B; dz&#x12B;v&#x113; sastopama ... O, to es paz&#x12B;stu, paz&#x12B;stu jau sen. T&#x101; bija manas b&#x113;rn&#x12B;bas l&#x101;sts, kas man nobend&#x113;ja m&#x101;ti, iegr&#x16B;da negod&#x101; t&#x113;vu ... V&#x113;l&#x101;k to v&#x113;roju cilv&#x113;ku attiec&#x12B;b&#x101;s, un vienm&#x113;r un visur t&#x101; s&#x101;k&#x101;s ar zvaigzn&#x113;m un beidz&#x101;s ar purvu. O, m&#x16B;zas, radniec&#x12B;gas dv&#x113;seles, skaidras j&#x16B;tas, ide&#x101;lu augstumi... M&#x12B;&#x13C;ais dievs, cik daudz v&#x101;rdu, cik daudz skaistu, dzejisku v&#x101;rdu! Vai j&#x16B;s, tos lietojot, melojat vai ar tiem apm&#x101;n&#x101;t pa�i sevi? Var b&#x16B;t, ka t&#x101;! Bet �is dzejiskums ir tikai ievad&#x12B;jums kailai kailai prozai... Tu nupat apgalvoji, ka m&#x12B;la visu apskaidro un sv&#x113;t&#x12B;. Var jau b&#x16B;t, bet tikai ne t&#x101; m&#x12B;la, kas sl&#x113;pjas tums&#x101; un kaunas pati no sevis. Nupat tu apgalvoji, ka ties&#x12B;bas uz m&#x12B;lu ir vissv&#x113;t&#x101;k&#x101;s no vis&#x101;m ties&#x12B;b&#x101;m uz zemes. O, j&#x101;! Bet par k&#x101;du m&#x12B;lu tu, izgl&#x12B;totais v&#x12B;rietis un m&#x101;kslinieks, nupat run&#x101;dams, dom&#x101;ji? Ne jau par t&#x101;du, n&#x113;, nepavisam par t&#x101;du, k&#x101;du es kop� zin&#x101;ma laika j&#x16B;tu sev&#x12B;... Aizej uz sava t&#x113;va kapu, kuz&#x113;n, aizej uz t&#x113;va kapu... Iem&#x12B;li to, ko m&#x12B;l&#x113;ja tavs t&#x113;vs...</p><p>Just&#x12B;ne p&#x113;k�&#x146;i apr&#x101;va. Redzams, vi&#x146;a negrib&#x113;ja l&#x12B;dz galam atkl&#x101;t savas domas. Bet Zigmunts st&#x101;v&#x113;ja vi&#x146;as priek�&#x101;, galvu nod&#x16B;ris un zobus sakodis.</p><p>� Filozofe! � nosvepst&#x113;ja Zigmunts. � Pr&#x101;to, sver, apsver, izsver ...</p><p>_ N&#x113;! � attrauca Just&#x12B;ne. � Par filozofiju man nav pat &#x12B;stas j&#x113;gas. Bet par m&#x101;ku pr&#x101;tot, sv&#x113;rt un apsv&#x113;rt man j&#x101;pateicas vien&#x12B;gi tev, kuz&#x113;n, vien&#x12B;gi tev ...</p><p>Pilns izbr&#x12B;n&#x101;s un neizpratnes, Zigmunts uzl&#x16B;koja meiteni.</p><p>� Tas tak nevar b&#x16B;t, ka tu, Just&#x12B;n, reiz biji tik ugun&#x12B;ga, dzejiska, bet tagad esi k&#x13C;uvusi tik salta, apdom&#x12B;ga, piesardz&#x12B;ga! N&#x113;! Tu gribi ar varu apspiest savas j&#x16B;tas! Tu esi p&#x101;r&#x101;k iedom&#x12B;ga un v&#x113;lies nosp&#x113;l&#x113;t varoni pati sev.</p><p>Just&#x12B;ne paraust&#x12B;ja plecus.</p><p>� Tu nesen apgalvoji, ka m&#x113;s abi esot k&#x101;das tur augst&#x101;kas, neparastas b&#x16B;tnes. L&#x16B;dzu tevi, kuz&#x113;n, main&#x12B;t savas domas par mani. Vari man tic&#x113;t, esmu visparast&#x101;k&#x101; sieviete un atz&#x12B;stu visparast&#x101;ko tikum&#x12B;bu. L&#x16B;k, tas ir viss!</p><p>� Tas ir viss!? Un it nek&#x101; vair&#x101;k man neteiksi? Nek&#x101;? Nek&#x101; vair&#x101;k?</p><p>� Ta�u n&#x113;, � Just&#x12B;ne steidz&#x12B;gi attrauca. � Man tev reizi par vis&#x101;m reiz&#x113;m j&#x101;pasaka, ka no j&#x16B;t&#x101;m, ko k&#x101;dreiz loloju pret tevi, nekas vairs nav palicis p&#x101;ri, iz&#x146;emot visvienk&#x101;r�&#x101;ko labv&#x113;l&#x12B;bu, ko izj&#x16B;tu pret ikvienu cilv&#x113;ku pasaul&#x113;, un ka manas domas un cer&#x12B;bas tagad nodarbina kaut kas vai ar&#x12B; k&#x101;ds... varb&#x16B;t ar&#x12B; reiz&#x113; �ie kaut kas un k&#x101;ds, kam ar tevi nav nek&#x101; kop&#x12B;ga ...</p><p>� Dro�i vien pans Ru�ics un vi&#x146;a miljonu <emphasis>les beaux restes<a l:href="#bookmark20" type="note"><sup>21</sup></a>... </emphasis>� &#x146;irdza Zigmunts.</p><p>� Var jau b&#x16B;t, � atbild&#x113;ja Just&#x12B;ne.</p><p>Samulsis, apvainots un v&#x12B;lies Zigmunts tom&#x113;r v&#x113;l labu br&#x12B;di nesp&#x113;ja nov&#x113;rst savu zi&#x146;k&#x101;ro skatienu no meitenes, beidzot pa&#x146;&#x113;ma no kr&#x113;sla platmali un, pa gabali&#x146;u ceremoni&#x101;li paklan&#x12B;jies, izg&#x101;ja no istabas.</p><p>Saule jau bija noriet&#x113;jusi, kad vi&#x146;a skaistais kabriolets r&#x12B;b&#x113;dams pieripoja pie Osovcas apjumt&#x101;s, bru&#x123;&#x113;t&#x101;s ieejas. Panei And�ejovai, izdzirdot �&#x12B;s ska&#x146;as, mazliet ietr&#x12B;c&#x113;j&#x101;s rokas, kur&#x101;s t&#x101; pa�laik tur&#x113;ja gr&#x101;matu. S&#x113;d&#x113;dama vien&#x101; no kr&#x113;sliem, kas bija sarid&#x101;ti ap lielo, gr&#x101;mat&#x101;m un laikrakstiem apkrauto galdu, vi&#x146;a pac&#x113;la galvu, nolaida plaksti&#x146;us un mier&#x12B;giem sejas vaibstiem sagaid&#x12B;ja d&#x113;lu.</p><p>Nama apak�&#x113;j&#x101; st&#x101;v&#x101; Klotilde viesistab&#x101; sp&#x113;l&#x113;ja klavieres. Reiz&#x113; ar ratu r&#x12B;bo&#x146;u pie ieejas apklusa ar&#x12B; m&#x16B;zika, tad atkal ieskan&#x113;j&#x101;s un atkal apklusa, beidzot vi&#x146;a s&#x101;ka sp&#x113;l&#x113;t kaut ko skarbu, nesaskan&#x12B;gu, reiz&#x113;m s&#x113;r&#x12B;gu, reiz&#x113;m priec&#x12B;gu ... T&#x101;s bija saraust&#x12B;tas, nemier&#x12B;gas, reiz&#x113;m gandr&#x12B;z neizprotamas ska&#x146;as un apklusa tie�i tai mirkl&#x12B;, kad Zigmunts ieg&#x101;ja m&#x101;tes istab&#x101;. Var&#x113;ja noprast, ka veikl&#x101; sp&#x113;l&#x113;t&#x101;ja liel&#x101;s m&#x101;jas apak�&#x113;j&#x101; st&#x101;v&#x101;, �&#x12B; iev&#x113;rojamu muzi&#x137;u talant&#x12B;g&#x101; skolniece, gaid&#x101;mo sarunu aug�st&#x101;v&#x101; uztver &#x13C;oti s&#x101;p&#x12B;gi un nemiera pilna.</p><p>Kad Zigmunts sp&#x113;ra k&#x101;ju p&#x101;r m&#x101;tes istabas slieksni, jau no pirm&#x101; acu uzmetiena var&#x113;ja redz&#x113;t, ka ce&#x13C;&#x101; no Kor�inas uz Osovcu vi&#x146;u nodarbin&#x101;ju�as dump&#x12B;gas domas un to ietekm&#x113; tas pie&#x146;&#x113;mis k&#x101;du krasu l&#x113;mumu. Blakus garlaic&#x12B;bas un apnic&#x12B;bas vaibstiem vi&#x146;a sej&#x101; iez&#x12B;m&#x113;j&#x101;s cie�a ap&#x146;&#x113;m&#x12B;ba.</p><p>Nosk&#x16B;pst&#x12B;jis m&#x101;tei roku un nos&#x113;dies tai iepretim, vi&#x146;� teica:</p><p>� Vicents man sac&#x12B;ja, ka tu v&#x113;loties redz&#x113;t mani t&#x16B;l&#x12B;t, l&#x12B;dzko es atgriez&#x12B;�os. Ar&#x12B; es, braukdams no Kor�inas atpaka&#x13C; �aj&#x101; jaukaj&#x101; vakar&#x101;, nol&#x113;mu &#x13C;oti nopietni parun&#x101;t ar tevi par k&#x101;du jaut&#x101;jumu, kam man&#x101; dz&#x12B;v&#x113; ir milz&#x12B;ga, neizsak&#x101;ma noz&#x12B;me ...</p><p>And�ejova uzl&#x16B;koja savu d&#x113;lu, un vi&#x146;as ac&#x12B;s pazib&#x113;ja nemiers.</p><p>� Klausos tevi, run&#x101;! Varb&#x16B;t m&#x16B;su domas sakr&#x12B;t un var&#x113;sim abi run&#x101;t par vienu un to pa�u.</p><p>� �aubos gan, � atteica Zigmunts. � Esmu gandr&#x12B;z p&#x101;rliecin&#x101;ts, ka tev nekad nav ien&#x101;cis pr&#x101;t&#x101; tas, ko tagad gribu teikt, bet tom&#x113;r to &#x13C;oti v&#x113;los no tevis l&#x16B;gt.</p><p>Vi&#x146;� maigi un m&#x12B;&#x13C;i uzsmaid&#x12B;ja m&#x101;tei un noliecies atkal nosk&#x16B;pst&#x12B;ja uz meln&#x101;s kleitas nolaisto skaisto, balto roku.</p><p><emphasis>� Parlons* �</emphasis> jokoj&#x101;s vi&#x146;�, � ka mans priek�likums tevi izbr&#x12B;n&#x12B;s... pat satrauks ... <emphasis>oh, comme je te</emphasis></p><p>-�Saderu <emphasis>connais, &#x442;&#x430; petite, chere mamanl<a l:href="#bookmark21" type="note"><sup>22</sup></a> ..</emphasis>. bet, labi apdom&#x101;jusi un mier&#x12B;gi apsv&#x113;rusi, varb&#x16B;t...</p><p>� Es klausos, � m&#x101;te atk&#x101;rtoja, bet vi&#x146;as br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;g&#x101;s acis; asaru un b&#x113;du apmiglotas, neizsak&#x101;m&#x101; m&#x12B;l&#x101; nol&#x16B;koj&#x101;s uz d&#x113;lu pie vi&#x146;as ce&#x13C;iem, ar kuru, ak dievs! cik daudz cer&#x12B;bu, cik daudz br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gu sap&#x146;u un dedz&#x12B;gu l&#x16B;g�anu bija saist&#x12B;ts.</p><p>Zigmunts pac&#x113;la galvu, bet palika s&#x113;�am, tikai v&#x113;l uztic&#x12B;g&#x101;k un m&#x12B;l&#x12B;g&#x101;k uzl&#x16B;kodams m&#x101;ti, un, neizlaizdams vi&#x146;as rokas no sav&#x113;j&#x101;m, ies&#x101;ka:</p><p>� Vai nav tiesa, tu lab&#x101;k&#x101; no m&#x101;t&#x113;m, ka pie tav&#x101;m k&#x101;j&#x101;m un sirds esmu pavad&#x12B;jis savu b&#x113;rn&#x12B;bu un jaun&#x12B;bu l&#x12B;dz&#x12B;gi <emphasis>la belle bois dormant<a l:href="#bookmark22" type="note"><sup>23</sup></a>,</emphasis> saldi snauzdams kris-talpil&#x12B; apburta me�a vid&#x16B;, kur&#x101; vi&#x146;a nekad nav sp&#x113;rusi savu k&#x101;ju, no kura t&#x101; jutusi atsmar�ojam tikai pu&#x137;es un atskanam lakst&#x12B;galu dziesmas? Vai nav tiesa, <emphasis>chere maman,</emphasis> ka tu mani r&#x16B;p&#x12B;gi sarg&#x101;ji no visa, kas ikdieni�&#x137;s un parasts, radin&#x101;dama tikai pie dai&#x13C;&#x101;m liet&#x101;m, smalk&#x101;m izj&#x16B;t&#x101;m, pie c&#x113;liem centieniem, vai nav tiesa?</p><p>� Taisn&#x12B;ba, � apliecin&#x101;ja m&#x101;te.</p><p>� Un vai nav tiesa, m&#x101;t, ka audzin&#x101;ji mani augst&#x101;kam uzdevumam un pavisam neikdieni�&#x137;ai, c&#x113;lai dz&#x12B;vei... Vienm&#x113;r iegroz&#x12B;ji t&#x101;, lai es nevar&#x113;tu un negrib&#x113;tu sajaukties ar pel&#x113;ko p&#x16B;li? Vai nav taisn&#x12B;ba, m&#x101;t?</p><p>� J&#x101;, taisn&#x12B;ba, � vi&#x146;a no�ukst&#x113;ja.</p><p>Ar pieaugo�u maigumu, ko nesp&#x113;ja nom&#x101;kt tum�&#x101;s �aubas, vi&#x146;a klaus&#x12B;j&#x101;s d&#x113;la rito�aj&#x101;, j&#x16B;tu pilnaj&#x101; bals&#x12B;, izjuta vi&#x146;a m&#x12B;kst&#x101;s, maig&#x101;s rokas piesk&#x101;rienu. T&#x101;ds, k&#x101;ds vi&#x146;� bija pa�laik, maigs, sirsn&#x12B;gs, dzejiskas iedvesmas apgarots, Zigmunts vienm&#x113;r bija m&#x101;ti valdzin&#x101;jis un ne vi&#x146;u vienu .vien, bet t&#x101;pat to sievieti, no kuras tikai pirms stundas bija aizbraucis, kas tik ilgi bija &#x13C;&#x101;vusies - �ai burv&#x12B;bai, un to otru, v&#x113;l gandr&#x12B;z b&#x113;rnu, kas pa�laik st&#x101;vu zem&#x101;k mirka asar&#x101;s un dreb&#x113;ja, un � dro�i vien v&#x113;l daudzas citas.</p><p>� Vai nav taisn&#x12B;ba, <emphasis>mon adoree<a l:href="#bookmark23" type="note"><sup>24</sup></a>,</emphasis> ka p&#x113;c tam pati mani s&#x16B;t&#x12B;ji pla�aj&#x101; pasaul&#x113;, kur daudzus gadus pavad&#x12B;ju viskultur&#x101;l&#x101;kaj&#x101;s pils&#x113;t&#x101;s, visskaist&#x101;kajos dabas st&#x16B;r&#x12B;�os, m&#x101;kslas kl&#x113;p&#x12B;... Pa �iem gadiem pavisam atradin&#x101;jos no �ejienes pel&#x113;c&#x12B;bas un ikdien&#x12B;bas, ar kuru, j&#x101;saka, nekad nebiju saaudzis, dz&#x12B;vodams tav&#x101; ide&#x101;lu pasaul&#x113; t&#x101;pat k&#x101; apburt&#x101; princese sav&#x101; krist&#x101;l&#x101; pil&#x12B;. Vai tas nav taisn&#x12B;ba, tu lab&#x101;k&#x101; un gudr&#x101;k&#x101; no m&#x101;t&#x113;m?</p><p>� Taisn&#x12B;ba. Bet k&#x101;d&#x113;&#x13C; tu visu to st&#x101;sti?</p><p>� St&#x101;stu vispirms to t&#x101;p&#x113;c, ka esmu tev, <emphasis>&#x442;&#x430; chere maman,</emphasis> par visu neizsak&#x101;mi sirsn&#x12B;gi pateic&#x12B;gs...</p><p>Un noliekdamies vi&#x146;� atkal piesk&#x101;r&#x101;s ar l&#x16B;p&#x101;m vi&#x146;as ce&#x13C;iem.</p><p>� Otrk&#x101;rt, st&#x101;stu to t&#x101;p&#x113;c, ka b&#x16B;tu ta�u nesaprotami, pavisam nesaprotami, ja, &#x146;emot v&#x113;r&#x101; manu l&#x12B;dz�in&#x113;jo dz&#x12B;vi, es paliktu uz visiem laikiem pieva�ots �im zemes gabali&#x146;am, �iem sta&#x13C;&#x13C;iem, k&#x16B;t&#x12B;m, kl&#x113;t&#x12B;m ... <emphasis>que sais-je?<a l:href="#bookmark24" type="note"><sup>25</sup></a> �</emphasis> pie �&#x101; s&#x12B;kumain&#x101; Jasmonta, kas katru vakaru ierodas pie manis, lai tark�&#x137;&#x113;tu par saimniec&#x12B;bu... Lai es paliktu pie �iem ... �iem ... <emphasis>que sais-je? �</emphasis> braman&#x12B;gajiem un reiz&#x113; tik no�&#x113;lojamiem pan&#x12B;ku�ajiem kaimi&#x146;iem ... Vai tas ir iesp&#x113;jams? M&#x12B;&#x13C;o m&#x101;t, vai k&#x101;ds, zinot manu pag&#x101;tni, manas vajadz&#x12B;bas un dot&#x12B;bas, var pras&#x12B;t to no manis?</p><p>Zigmunts pla�i izpleta rokas, acis tam bija apa&#x13C;&#x101;kas nek&#x101; parasti, dzi&#x13C;a rieva �&#x137;&#x113;rsoja pieri. Vi&#x146;� bija stingri un dzi&#x13C;i p&#x101;rliecin&#x101;ts, ka t&#x101;da pras&#x12B;ba b&#x16B;tu absol&#x16B;ti neiesp&#x113;jama un netaisn&#x12B;ga.</p><p>Pane And�ejova br&#x12B;di p&#x101;rdom&#x101;ja. Ka d&#x113;lam gau�o-ties pa da&#x13C;ai taisn&#x12B;ba, vi&#x146;a nenoliedza. Vi&#x146;a labi atcer&#x113;j&#x101;s savas, nepatik�anas un neapmierin&#x101;t&#x12B;bu. P&#x113;c laba br&#x12B;�a t&#x101; dom&#x12B;gi sac&#x12B;ja:</p><p>� Es labi saprotu tavu neapskau�amo st&#x101;vokli. Visu to, par ko tu run&#x101;ji, tev daudz gr&#x16B;t&#x101;k p&#x101;rvar&#x113;t nek&#x101; citiem. Tom&#x113;r, mans b&#x113;rns, neviens, dz&#x12B;vodams �ai pasaul&#x113;, nav br&#x12B;vs no gr&#x16B;t&#x12B;b&#x101;m, c&#x12B;&#x146;&#x101;m, cie�an&#x101;m un nepat&#x12B;kamiem pien&#x101;kumiem...</p><p>Zigmunts, strauji piec&#x113;lies no kr&#x113;sla, pretoj&#x101;s:</p><p>� Pateicos! Man jau l&#x12B;dz kaklam �&#x12B;s gr&#x16B;t&#x12B;bas, c&#x12B;&#x146;as un cie�anas. Divus gadus taj&#x101;s esmu gremd&#x113;jies. <emphasis>J�en ai assez!<a l:href="#bookmark25" type="note"><sup>26</sup></a></emphasis></p><p>� Ja nu tii b&#x16B;tu k&#x101;ds iz&#x146;&#x113;mums ... Ta�u ... Visi esam nelaim&#x12B;gi...</p><p>Bet Zigmunts, nost&#x101;jies mates priek�&#x101;, jaut&#x101;ja:</p><p>� Tu tak, m&#x101;t, nev&#x113;lies, lai es pavairotu �o nelaim&#x12B;go skaitu?</p><p>And�ejovas balss mazliet tr&#x12B;s&#x113;ja atbildot:</p><p>� Nav pasaul&#x113; t&#x101;das m&#x101;tes, kas v&#x113;l&#x113;tos redz&#x113;t savu b&#x113;rnu nelaim&#x12B;gu, bet, ja man b&#x16B;tu priek� tevis j&#x101;izv&#x113;las vai nu zemiska laime, vai c&#x113;la nelaime, es izv&#x113;l&#x113;tos p&#x113;d&#x113;jo.</p><p>� Kas tad te run&#x101; par zemisku laimi? � p&#x101;rmeto�i iesauc&#x101;s Zigmunts. � Vai tad pat&#x12B;kama, izmekl&#x113;ta sabiedr&#x12B;ba, dabas skaistums, m&#x101;kslas bauda ir zemiska laime?</p><p>� Protams, ne. Bet, t&#x101; k&#x101; tu esi te dzimis, tad tavs pien&#x101;kums te ar&#x12B; dz&#x12B;vot...</p><p>� K&#x101;p&#x113;c pien&#x101;kums? � vi&#x146;� to p&#x101;rtrauca. � K&#x101;p&#x113;c pien&#x101;kums? Pa�reiz, m&#x12B;|o m&#x101;t, m&#x113;s esam non&#x101;ku�i pie t&#x101;, kur s&#x101;kas mans priek�likums... <emphasis>Non/<a l:href="#bookmark26" type="note"><sup>27</sup></a></emphasis> Mans dedz&#x12B;g&#x101;kais l&#x16B;gums...</p><p>K&#x101;du mirkli Zigmunts sastom&#x12B;j&#x101;s, tad atkal, nos&#x113;dies m&#x101;tes priek�&#x101;, nolieca galvu uz vi&#x146;as ce|iem, sa&#x146;&#x113;ma sauj&#x101; t&#x101;s rokas un atkal s&#x101;ka maigi, aizkustino�i, po&#x113;tiski run&#x101;t.</p><p>Vi&#x146;� l&#x16B;dza m&#x101;ti, lai p&#x101;rdod Osovcu, kas bija vi&#x146;as dzimts&#x12B;pa�ums, un lai dodas tam l&#x12B;dzi uz &#x101;rzem&#x113;m. Vi&#x146;i var&#x113;s apmesties Rom&#x101;, Florenc&#x113; vai Minhen&#x113;, katru vasaru doties kalnos vai uz j&#x16B;rmalu. Ja tai naudai, ko ieg&#x16B;s, p&#x101;rdodot Osovcu, pievienos to, ko Klotilde sa&#x146;&#x113;musi p&#x16B;r&#x101;, un v&#x113;l to, ko sa&#x146;ems n&#x101;kotn&#x113; no vec&#x101;kiem mantojum&#x101;, tad vi&#x146;i var&#x113;s dz&#x12B;vot, ja ar&#x12B; ne iz�&#x137;&#x113;rd&#x12B;gi, tad vismaz piekl&#x101;j&#x12B;gi" un diezgan pie&#x146;emami. Un, beidzot, iesp&#x113;jams, ka vi&#x146;� k&#x13C;&#x16B;s bag&#x101;ts, ja, labv&#x113;l&#x12B;gos apst&#x101;k&#x13C;os dz&#x12B;vojot, rad&#x12B;sies m&#x101;ksliniecisk&#x101; iedvesma, rad&#x12B;�anas prieks. Vi&#x146;i vienm&#x113;r dz&#x12B;vos un ce&#x13C;os kop&#x101;, kop&#x12B;gi baud&#x12B;s daili, apmierin&#x101;s savas ilgas, tikai vajag, protams, izrauties no �ejienes, izrauties no �&#x12B;s mietpilson&#x12B;bas, garlaic&#x12B;bas un visu p&#x101;r&#x113;jo nej&#x113;dz&#x12B;bu j&#x16B;ras.</p><p>Zigmunts s&#x101;ka pat mazliet zoboties:</p><p>� Vai nav tiesa, zelta m&#x101;mul&#x12B;t, ka te visur valda &#x13C;auns izsmiekls? Ikviens te par kaut ko gau�as, raiz&#x113;jas, baid&#x101;s... Tas ir melanholijas c&#x113;lonis, <emphasis>qui me monte a la gorge<a l:href="#bookmark27" type="note"><sup>28</sup></a>,</emphasis> un nom&#x101;c mani t&#x101;pat k&#x101; <emphasis>globus histerikus </emphasis>�o nabaga pani Em&#x12B;liju... Tu tikai reizi esi bijusi, m&#x101;-mi&#x146;, &#x101;rzem&#x113;s, un tas jau sen... Tu nevari ne iedom&#x101;ties, cik daudz jauka, dai&#x13C;a, c&#x113;la, tavai gaumei un pr&#x101;tam, tavam st&#x101;voklim piem&#x113;rota tu tur atrastu!...</p><p>Bet And�ejova klus&#x113;ja. Ar paceltu galvu un nolaistiem plakstiem vi&#x146;a s&#x113;d&#x113;ja nekust&#x12B;gi, pat neatvilka savu roku, kas k&#x13C;uva arvien salt&#x101;ka un sting&#x101;ka. Beidzot vi&#x146;a klusu, bet skaidri sac&#x12B;ja:</p><p>� Es to nekad nedar&#x12B;�u.</p><p>Zigmunts pietr&#x16B;k&#x101;s no kr&#x113;sla.</p><p>� K&#x101;p&#x113;c? K&#x101;p&#x113;c?</p><p>Paceldama uz vi&#x146;u savu dzi&#x13C;o, nopietno skatienu, m&#x101;te atbild&#x113;ja:</p><p>� Nu taisni t&#x101;p&#x113;c, � k&#x101; tu sac&#x12B;ji, � �&#x12B;s melanholijas d&#x113;&#x13C;.</p><p>� Bet t&#x101; ta�u ir mu&#x13C;&#x137;... <emphasis>pardon! �</emphasis> gal&#x12B;gais idealisms! Tu ta�u, manu m&#x101;mul&#x12B;t, esi nelabojama ide&#x101;liste! Noties&#x101;t sevi nebeidzamai gr&#x16B;tsird&#x12B;bai, kad var no t&#x101;s atbr&#x12B;voties, palikt uz vietas k&#x101; s&#x113;nei tikai t&#x101;p&#x113;c, ka cit&#x101;m s&#x113;n&#x113;m tur j&#x101;paliek, � tas jau ir nebeidzams ide&#x101;lisms, gal&#x113;js ide&#x101;lisms.</p><p>M&#x101;te, skat&#x12B;dam&#x101;s d&#x113;lam tie�i ac&#x12B;s, nopras&#x12B;ja:</p><p>� Un tu, Zigmunt, vai tu neesi ide&#x101;lists?</p><p>Vi&#x146;�! Nu protams! Vi&#x146;� sevi uzskata par ide&#x101;listu un pat iedom&#x101;ties nesp&#x113;j, ka to k&#x101;ds var&#x113;tu tur&#x113;t aizdom&#x101;s par materi&#x101;listu vai pied&#x113;v&#x113;t vi&#x146;am dz&#x12B;�anos p&#x113;c materi&#x101;l&#x101;s labkl&#x101;j&#x12B;bas. Un tie�i t&#x101;lab jau vi&#x146;am nav iesp&#x113;jams palikt �eit. Vi&#x146;� alkst p&#x113;c ide&#x101;l&#x101; un c&#x113;l&#x101;, bet te vi&#x146;u no vis&#x101;m pus&#x113;m ap&#x146;em ikdieni�&#x137;ais un pel&#x113;c&#x12B;ba. Vi&#x146;� ir ide&#x101;lists un neb&#x16B;t nav noska&#x146;ots par labu ask&#x113;tismam. Ne fa&#x137;&#x12B;rs, ne vientu&#x13C;nieks vi&#x146;� nev&#x113;las k&#x13C;&#x16B;t. Vi&#x146;� ir civiliz&#x113;ts cilv&#x113;ks, un vi&#x146;am ir civiliz&#x113;ta cilv&#x113;ka pras&#x12B;bas � pras&#x12B;bas p&#x113;c izpriec&#x101;m un izklaid&#x113;�an&#x101;s, kas �eit nav pieejamas. T&#x101; k&#x101; vi&#x146;am tr&#x16B;kst iespaidu, vi&#x146;� nevar str&#x101;d&#x101;t, nav nek&#x101;da prieka, bet dz&#x12B;vot dien&#x101;m bez darba un prieka ir patie�&#x101;m pekle, var sajukt pr&#x101;t&#x101; ne vien no sastinguma un gr&#x16B;tsird&#x12B;bas, bet ar&#x12B; vienk&#x101;r�i aiz garlaic&#x12B;bas...</p><p>Zigmunts iekaisa arvien vair&#x101;k. Nemiers un nepaciet&#x12B;ba, jau ilgi klus&#x12B;b&#x101; kr&#x101;ju�ies, tagad, dzirdot m&#x101;tes kategorisko noraid&#x12B;jumu, kas draud&#x113;ja sagraut visus vi&#x146;a iecer&#x113;tos gl&#x101;b�an&#x101;s pl&#x101;nus, lika tam aizmirst pat parasto piekl&#x101;j&#x12B;bu. Vi&#x146;� tagad nemaz vairs neatg&#x101;din&#x101;ja modernu cilv&#x113;ku, � sab&#x101;zis rokas sv&#x101;rku�kabat&#x101;s, skraid&#x12B;ja pa istabu un rei�u reiz&#x113;m &#x12B;gns un nemier&#x12B;gs paraudz&#x12B;j&#x101;s uz savu augumu.</p><p>� Te jau ikviens, � klaig&#x101;ja Zigmunts, � pat visliel&#x101;kais ide&#x101;lists, &#x123;eni&#x101;l&#x101;kais m&#x101;kslinieks, var p&#x101;rv&#x113;rsties nobarot&#x101; v&#x113;rs&#x12B;... Miesa aptaukojas, bet gars pan&#x12B;kst. Es j&#x16B;tu, ka pamaz&#x101;m degrad&#x113;jas mans gars... Esmu patiesi un dzi&#x13C;i nelaim&#x12B;gs... Es izs&#x12B;kstu, notrulinos, viss, kas man&#x12B; ir c&#x113;ls un ide&#x101;ls, p&#x101;rv&#x113;r�as �ult&#x12B; un treknum&#x101;!...</p><p>Aizejo�&#x101;s dienas p&#x113;d&#x113;j&#x101;s gaismas atspulg&#x101; pane And�ejova ar ac&#x12B;m sekoja satraukti pa istabu so&#x13C;ojo�ajam d&#x113;lam, un tikai tad, kad vi&#x146;� uz mirkli p&#x101;rtrauca savu puskurno�o, pusgaudul&#x12B;gp vaiman&#x101;�anu, vi&#x146;a ierun&#x101;j&#x101;m d&#x12B;vain&#x101; bals&#x12B;, kas, �&#x137;ita, ar gr&#x16B;t&#x12B;b&#x101;m lauz&#x101;s no kr&#x16B;t&#x12B;m:</p><p>� Vai ierosmi, par kuras tr&#x16B;kumu t&#x101; s&#x16B;dzies, tam darbam, ko cieni un kas tevi saista, tu nevari kaut pa da&#x13C;ai rast m&#x12B;l&#x101;? ... Es k&#x101;dreiz dzi&#x13C;i m&#x12B;l&#x113;ju, zinu labi t&#x101;s varu un noz&#x12B;mi. Tu, Zigmunt, esi &#x13C;oti laim&#x12B;gi apprec&#x113;jies.</p><p>� Nu, ne visai, � nor&#x16B;ca vi&#x146;�.</p><p>Pavisam klusu, tikko dzirdami iejautaj&#x101;s m&#x101;te:</p><p>' � Vai tu nem&#x12B;li Klotildi?</p><p>Mazliet noraiz&#x113;jies, Zigmunts apst&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Ak, nu ... ak... esmu vi&#x146;ai pie&#x137;&#x113;ries ... &#x13C;oti pie&#x137;&#x113;ries ... bet vi&#x146;a mani nesp&#x113;j apmierin&#x101;t... nav izaugusi l&#x12B;dz man&#x101;m gar&#x12B;gaj&#x101;m pras&#x12B;b&#x101;m... �&#x12B; vi&#x146;as m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; jutekl&#x12B;ba un nebeidzam&#x101; p&#x13C;&#x101;p&#x101;�ana ...</p><p>Bet m&#x101;te vi&#x146;u a�i p&#x101;rtrauca:</p><p>� Vi&#x146;a ir b&#x113;rns, jauks, talant&#x12B;gs un tevi kaisli m&#x12B;lo�s b&#x113;rns, kas tavas m&#x12B;las saul&#x113; un tava pr&#x101;ta gaism&#x101; var nobriest un att&#x12B;st&#x12B;ties... Tu esi atbild&#x12B;gs ne tikai par vi&#x146;as laimi, bet ar&#x12B; par vi&#x146;as mor&#x101;lo n&#x101;kotni...</p><p><emphasis>� Pardon! �</emphasis> Zigmunts p&#x101;rtrauca m&#x101;ti. � Nekad neesmu jutis ne maz&#x101;k&#x101;s tieksmes k&#x13C;&#x16B;t par audzin&#x101;t&#x101;ju un nevienam neesmu devis sol&#x12B;jumu izgl&#x12B;tot savu sievu. <emphasis>Ce n'est pas mon fait!<a l:href="#bookmark28" type="note"><sup>29</sup></a></emphasis> Viena no div&#x101;m iesp&#x113;j&#x101;m � vai nu vi&#x146;a man ir piem&#x113;rota, vai ar&#x12B; t&#x101;da nav. <emphasis>Voil&#x101;!<a l:href="#bookmark29" type="note"><sup>30</sup></a></emphasis>Un, ja mums nav sader&#x12B;bas, tad ciet&#x113;js noteikti esmu tikai es.</p><p>Pagriezies ar muguru pret istabu, vi&#x146;� nost&#x101;j&#x101;s pie loga. Saule jau bija nogrimusi aiz apv&#x101;r�&#x146;a, un virs koku galotn&#x113;m v&#x113;l pac&#x113;l&#x101;s tikai kv&#x113;la vakarbl&#x101;zma. Vair&#x101;kas min&#x16B;tes vald&#x12B;ja klusums, ko beidzot partrauca pa"-nes And�ejovas nom&#x101;kt&#x101; balss. Taj&#x101; bija saklaus&#x101;ms v&#x101;rdos neizsac&#x12B;ts satraukums.</p><p>� Zigmunt, n&#x101;c pie manis ... n&#x101;c �urp ... tuv&#x101;k!</p><p>Kad vi&#x146;� p&#x101;ris so&#x13C;u no m&#x101;tes apst&#x101;j&#x101;s, t&#x101; sac&#x12B;ja:</p><p>� Visa t&#x101; v&#x101;rd&#x101;, kas k&#x101;dreiz m&#x16B;s vienojis, kas k&#x101;dreiz tev bijis m&#x12B;&#x13C;�, l&#x16B;dzu tevi, saki man paties&#x12B;bu, skaidru paties&#x12B;bu ... Esmu nobijusies no k&#x101;das neparastas domas, kas man ien&#x101;kusi pr&#x101;t&#x101; ... Mani &#x13C;oti moka sirdsapzi&#x146;a ... Tom&#x113;r v&#x113;los zin&#x101;t paties&#x12B;bu, lai nov&#x113;rt&#x113;tu pa�reiz&#x113;jo st&#x101;vokli, un, ja ir kas labojams, tad labot, ja var no k&#x101; atvair&#x12B;ties, � atvair&#x12B;t... Vai tu v&#x113;l patiesi m&#x12B;li Just&#x12B;ni? Vai �&#x12B;s m&#x12B;las d&#x113;&#x13C; tu esi tik &#x101;tri k&#x13C;uvis vienaldz&#x12B;gs pret Klotildi? Vai... toreiz ... ja es neb&#x16B;tu pretojusies, ja b&#x16B;tu piekritusi tav&#x101;m prec&#x12B;b&#x101;m ar Just&#x12B;ni un ja vi&#x146;a tagad b&#x16B;tu tava sieva, vai tu b&#x16B;tu laim&#x12B;g&#x101;ks, v&#x12B;ri�&#x137;&#x12B;g&#x101;ks, lab&#x101;k pret dz&#x12B;vi un t&#x101;s pien&#x101;kumiem bru&#x146;ojies?</p><p>Sos jaut&#x101;jumus Zigmunts noklaus&#x12B;j&#x101;s ar mazliet r&#x16B;gtu, mazliet niev&#x101;jo�u sm&#x12B;nu, tad, sab&#x101;zis rokas kabat&#x101;s un mazliet uzr&#x101;vis plecus, ats&#x101;kdams staig&#x101;t pa istabu, atbild&#x113;ja:</p><p>� &#x13B;oti par to �aubos. Zini, m&#x101;t, ka esmu piln&#x12B;gi vi&#x146;&#x101; v&#x12B;lies. Salta, aizspriedumaina, aprobe�ota, pie&#x146;&#x113;musi kaut k&#x101;das varones vai filozofes pozu... Turkl&#x101;t, tikai �odien iev&#x113;roju, cik vi&#x146;ai lielas rokas, un visp&#x101;r t&#x101; vair&#x101;k izskat&#x101;s p&#x113;c vienk&#x101;r�as, &#x146;ipras zemnieku sku&#x137;es nek&#x101; p&#x113;c lab&#x101;k&#x101;s sabiedr&#x12B;bas meitenes... Tad jau Klotilde man ir daudz vair&#x101;k piem&#x113;rota ... V.i&#x146;a smalk&#x101;ka, lab&#x101;k audzin&#x101;ta, ar teicam&#x101;m muzik&#x101;l&#x101;m dot&#x12B;b&#x101;m ... j&#x101;, teicam&#x101;m ... Tikai es br&#x12B;num &#x101;tri ar visu aprodu, un, tikl&#x12B;dz esmu apradis, t&#x101; t&#x16B;l&#x12B;t k&#x13C;&#x16B;st garlaic&#x12B;gi ... <emphasis>Ca d&#x113;passe toute idee<a l:href="#bookmark30" type="note"><sup>31</sup></a></emphasis> cik |oti es cie�u aiz iespaidu tr&#x16B;kuma ... Patie�&#x101;m, �aj&#x101; zi&#x146;&#x101; esmu nepies&#x101;tin&#x101;ms un tie�i t&#x101;p&#x113;c �ejienes vienmu&#x13C;&#x12B;b&#x101; es n&#x12B;kstu, sastingstu, eju boj&#x101; ...</p><p>Zigmunts run&#x101;ja labu br&#x12B;di, bet gr&#x16B;ti bija saprast, vai pane And�ejova vi&#x146;&#x101; klaus&#x101;s. D&#x113;la atbilde vi&#x146;u p&#x101;rliecin&#x101;ja par div&#x101;m liet&#x101;m: pirmk&#x101;rt, Just&#x12B;ne vi&#x146;u bija atraid&#x12B;jusi, otrk&#x101;rt, nevienu no �&#x12B;m div&#x101;m sieviet&#x113;m vi&#x146;� patiesi un sirsn&#x12B;gi nem&#x12B;l&#x113;ja. Vai vi&#x146;� visp&#x101;r bija sp&#x113;j&#x12B;gs k&#x101;du m&#x12B;l&#x113;t?</p><p>Gausi gausi lepn&#x101;s sievietes galva, b&#x113;du apkrauta, nosl&#x12B;ga uz kr&#x16B;t&#x12B;m, kur c&#x113;l&#x101;s un brieda tikko vald&#x101;ma j&#x16B;tu v&#x113;tra, vi&#x146;a pac&#x113;la galvu tikai tad, kad atkal t&#x101;s priek�&#x101; bija nost&#x101;jies Zigmunts un v&#x113;lreiz, pa pusei l&#x16B;gdams, pa pusei pras&#x12B;dams, maigi un neieciet&#x12B;gi jaut&#x101;ja: vai d&#x113;la cie�anas nav pietieko�s iemesls, lai m&#x101;te piekristu vi&#x146;a nodomiem, ko tas izkl&#x101;st&#x12B;jis? Vai ar pr&#x101;tu, v&#x113;si uz visu skatoties, vi&#x146;a nepievienosies visam tam, p&#x113;c k&#x101; vi&#x146;� alkst, kas tam nepiecie�ams rado�o sp&#x113;ku saglab&#x101;�anai, lai nov&#x113;rstu piln&#x12B;gu gar&#x12B;go sabrukumu?</p><p>Tad pane And�ejova pac&#x113;la galvu un k&#x101; alla� strauji un lepni atbild&#x113;ja:</p><p>� Nekad. Es uz to nekad neraudz&#x12B;�os ar v&#x113;su pr&#x101;tu. Kam&#x113;r esmu dz&#x12B;va, nekad uz �&#x101; skaist&#x101;, dzimt&#x101; zemes st&#x16B;r&#x12B;�a, nekad �aj&#x101;s sien&#x101;s sve�i &#x13C;audis ... sve�i dievi...</p><p>Un, p&#x113;k�&#x146;i uzliesmodama, vi&#x146;a iesauc&#x101;s:</p><p>� Augstais dievs! Bet p&#x113;c manas n&#x101;ves tu to izdar&#x12B;si ... J&#x101;! L&#x12B;dzko manas acis b&#x16B;s aizv&#x113;ru�&#x101;s, tu to noteikti izdar&#x12B;si... K&#x101; g&#x13C;&#x113;vulis aizb&#x113;gsi no uzvar&#x113;to rind&#x101;m... K&#x101; patm&#x12B;lis negrib&#x113;si dal&#x12B;ties ar vi&#x146;iem r&#x16B;gtaj&#x101; cie�anu maiz&#x113;... Izmain&#x12B;si gabali&#x146;u dievmaiz&#x12B;tes pret sudraba gra�iem, lai par tiem nopirktu dz&#x12B;ves baudas ... Augstais dievs! Bet varb&#x16B;t neesmu pie pilna pr&#x101;ta .. .Vai es nesap&#x146;oju k&#x101;du d&#x12B;vainu, baigu sapni... Zigmunt, o! Mans Zigmunt! Saki man, ka tu paties&#x12B;b&#x101; t&#x101; nedom&#x101;...</p><p>Bet d&#x113;ls mier&#x12B;gi un v&#x113;si, nepadodamies m&#x101;tes kaismei, it k&#x101; vi&#x146;as v&#x101;rdus nemaz nedzird&#x113;jis, sac&#x12B;ja:</p><p>� Nevajag, m&#x101;t, uztraukties! &#x13B;oti l&#x16B;dzu, m&#x12B;&#x13C;o m&#x101;t, neuztraucies t&#x101;! Kas tad te run&#x101; tikai par baudu dz&#x12B;vi? Te ir runa par kaut ko augst&#x101;ku, v&#x113;rt&#x12B;g&#x101;ku. par man&#x101;m dot&#x12B;b&#x101;m ... iedvesmu ...</p><p>� Vai tad m&#x101;kslinieka dv&#x113;selei, � iesauc&#x101;s And�ejova, � ir katr&#x101; zi&#x146;&#x101; j&#x101;b&#x16B;t k&#x101; tauren&#x12B;tim, kas uz nedro�ajiem sp&#x101;rni&#x146;iem lido no zieda pie zieda? Vai tad �&#x12B; zeme pavisam neaugl&#x12B;ga? Saule te nesp&#x12B;d? Vai te miru�o valst&#x12B;ba? Vai �eit ap sevi nek&#x101; skaista un dz&#x12B;va nevari atrast? ... Vai tie�&#x101;m nekas tevi te nesp&#x113;j aizraut ar sav&#x101;m s&#x101;p&#x113;m vai m&#x12B;lu, nekas nevar nedz ierosin&#x101;t, nedz iedvesmot? Bet es t&#x101; cer&#x113;ju ... bet es t&#x101; cer&#x113;ju ...</p><p>M&#x101;tes bals&#x12B; ietr&#x12B;s&#x113;j&#x101;s aiztur&#x113;tas asaras.</p><p>� Bet es cer&#x113;ju ... ka tie�i �eit, dzimtaj&#x101; dab&#x101;, vistuv&#x101;ko cilv&#x113;ku vid&#x16B; tavs rado�ais talants visska&#x13C;&#x101;k ierun&#x101;sies ... Ka tie�i �eit tavai sirdij dzi&#x13C;i jo dzi&#x13C;i liks ietr&#x12B;s&#x113;ties katra smildzi&#x146;a un cilv&#x113;ka seja, katrs gaismas stari&#x146;� un &#x113;na ... Ka tie�i zemes sp&#x113;ks, no kura tu esi c&#x113;lies, cilv&#x113;ku asaras un prieki, dz&#x12B;ves saldums un r&#x16B;gtums visviegl&#x101;k aizsniegs tavu dv&#x113;seli un vissp&#x113;c&#x12B;g&#x101;k to ietekm&#x113;s...</p><p>Satriekts, gandr&#x12B;z k&#x101; izbijies st&#x101;v&#x113;dams m&#x101;tes priek�&#x101;, Zigmunts samulsis pl&#x101;t&#x12B;ja rokas un sac&#x12B;ja:</p><p>� Bet man tas viss ir sve�s un nepaz&#x12B;stams ... Es, <emphasis>tna chere maman,</emphasis> ar �iem gaismas stariem un &#x113;n&#x101;m, asar&#x101;m un priekiem, saldumu un r&#x16B;gtumu nekad neesmu sastapies, kop� b&#x113;rn&#x12B;bas neesmu uzs&#x16B;cis ... neesmu saradis ... Bet esmu gan saaudzis ar pavisam ko citu... Nevar tak civiliz&#x113;tu cilv&#x113;ku kaut k&#x101;da zemes sp&#x113;ka d&#x113;&#x13C; p&#x101;rv&#x113;rst barbar&#x101; ... Ar �o zemes sp&#x113;ku man nav nek&#x101; kop&#x113;ja!</p><p>L&#x113;n&#x101;m, ar ab&#x101;m rok&#x101;m pret galdu atbalst&#x12B;dam&#x101;s, jo k&#x101;jas tai atsac&#x12B;j&#x101;s paklaus&#x12B;t, And�ejova piec&#x113;l&#x101;s un s&#x101;ka raud&#x101;t. Raud&#x101;ja t&#x101;, k&#x101; to parasti dar&#x12B;ja � bez els&#x101;m, neviebjoties, tikai lielas asaras l&#x113;n&#x101;m norit&#x113;ja p&#x101;r vi&#x146;as vaigiem.</p><p>� Mana vaina, mana vaina, mana liel&#x101; vaina! � vi&#x146;a klus&#x101;m sac&#x12B;ja. � K&#x13C;&#x16B;d&#x12B;jos. Diezgan cie�i nesaist&#x12B;ju tevi ar to, kam vajadz&#x113;ja k&#x13C;&#x16B;t par tavas m&#x12B;las augst&#x101;ko uzdevumu. Arvien gan tiku tev st&#x101;st&#x12B;jusi par to... bet v&#x101;rdi vien ir p&#x101;r&#x101;k v&#x101;ja s&#x113;kla... K&#x13C;&#x16B;d&#x12B;jos. Bet, mans b&#x113;rns...</p><p>Te vi&#x146;a k&#x101; l&#x16B;g�an&#x101; pielika rokas pie meln&#x101;s kleitas &#x146;iebura.</p><p>� Nesodi mani par negrib&#x113;tu k&#x13C;&#x16B;d&#x12B;�anos ... ak dievs, tie�&#x101;m negrib&#x113;tu! Es dom&#x101;ju, ka daru visu lab&#x101;ko... Iesl&#x113;dzu tevi krist&#x101;l&#x101; pil&#x12B; un s&#x16B;t&#x12B;ju t&#x101;lu pasaul&#x113;, jo es grib&#x113;ju, lai tu k&#x13C;&#x16B;tu par spo�u zvaigzni un nevis par parastu sveci, lai tu k&#x13C;&#x16B;tu par vadoni un nevis vienk&#x101;r�u ierindnieku. Padom&#x101;, labi padom&#x101; par sava t&#x113;va &#x12B;so m&#x16B;�u, tu to labi zini. Vai nevari no t&#x101; pa�a avota, kur vi&#x146;�, smelties sev sp&#x113;kus, v&#x12B;ri�&#x137;&#x12B;bu, gara di�umu? Tavs t&#x113;vs, Zigmunt, bez daudz&#x101;m cit&#x101;m iev&#x113;rojam&#x101;m liet&#x101;m m&#x12B;l&#x113;ja tos pa�us &#x13C;audis, kas ar&#x12B; tev apk&#x101;rt, vi&#x146;� prata ar tiem sadz&#x12B;vot, saprasties, mierin&#x101;t un apgaismot...</p><p>Vi&#x146;a p&#x113;k�&#x146;i apklusa. Kr&#x113;sl&#x101;, kas jau pild&#x12B;ja istabu, vi&#x146;a saklaus&#x12B;ja izsmejo�u, niev&#x101;jo�u balsi, tikai vienu vien&#x12B;gu v&#x101;rdu:</p><p>� Lopi!</p><p>Ak! Dievs ir vi&#x146;as liecinieks, ka, neskatoties uz savu instinkt&#x12B;vo pret&#x12B;gumu un nem&#x101;kul&#x12B;bu sadarboties, vi&#x146;a nekad t&#x101; nav dom&#x101;jusi, nekad vi&#x146;ai par saviem tuv&#x101;kajiem nav n&#x101;ku�as pr&#x101;t&#x101; t&#x101;das rieb&#x12B;gas domas, pat visslepen&#x101;kajos sirds st&#x16B;r&#x12B;�os t&#x101;s nav mitu�as. Lai gan vi&#x146;a neprata tuvoties �iem &#x13C;aud&#x12B;m, sapl&#x16B;st ar tiem, sadarboties, ta�u no visas sirds v&#x113;l&#x113;ja tiem labu un juta pret visnabadz&#x12B;g&#x101;ko cilv&#x113;cisko b&#x16B;tni l&#x12B;dzciet&#x12B;bu un �&#x113;lumu. Ak dievs! k&#x101;ds vi&#x146;&#x101; c&#x113;l&#x101;s nemiers, dzirdot no d&#x113;la mutes �o rieb&#x12B;go, &#x12B;so v&#x101;rdu. Bet vi&#x146;� t&#x101; nemaz neman&#x12B;ja, t&#x101;pat k&#x101; neman&#x12B;ja m&#x101;tes seju v&#x113;r�amies kr&#x12B;ta b&#x101;lum&#x101; un, st&#x101;v&#x113;dams t&#x101;s priek�&#x101;, �&#x137;ita, izmantoja klusuma mirkli, lai turpin&#x101;tu:</p><p>� Es &#x13C;oti labi saprotu, kas j&#x16B;s, m&#x12B;&#x13C;o m&#x101;t, visvair&#x101;k interes&#x113;. K&#x101; lai nesaprastu? Zemes sp&#x113;ks, s&#x101;pju maize, gabali&#x146;� dievmaiz&#x12B;tes, &#x13C;audis ... &#x12B;s&#x101;k ... k&#x101; to t&#x113;vocis Benedikts saka, �is... �is te!... Man nekad par to nav grib&#x113;jies run&#x101;t, lai tevi, m&#x12B;&#x13C;o m&#x101;t, nekaitin&#x101;tu un nesar&#x16B;gtin&#x101;tu. Es augsti v&#x113;rt&#x113;ju citu uzskatus un j&#x16B;tas, sevi�&#x137;i, ja t&#x101;s nav mantk&#x101;r&#x12B;gas, o, ja t&#x101;s nav mantk&#x101;r&#x12B;gas. Bet tagad redzu, ka nepiecie�ams par to nopietni izrun&#x101;ties. T&#x101;p&#x113;c man &#x13C;oti gr&#x16B;ti, <emphasis>j'en suis desol&#x113;*, </emphasis>bet es ar taviem ieskatiem un j&#x16B;t&#x101;m nedalos. Tikai juku�ie un gal&#x12B;gie ide&#x101;listi l&#x12B;dz p&#x113;d&#x113;jam aizst&#x101;v zaud&#x113;to. Es ar&#x12B; esmu ide&#x101;lists, bet protu skat&#x12B;ties ar skaidr&#x101;m ac&#x12B;m uz liet&#x101;m un no �&#x101; viedok&#x13C;a nepadodos nek&#x101;d&#x101;m il&#x16B;zij&#x101;m ... Un, t&#x101; k&#x101; man nav nek&#x101;du il&#x16B;ziju, tad man nav ar&#x12B; v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s sadedzin&#x101;t sevi uz iedomu alt&#x101;ra. L&#x16B;dzu piedo�anu, ja esmu apvainojis tavas j&#x16B;tas vai ieskatus, es saprotu, ka vec&#x101;ki &#x13C;audis turas pie vec&#x101;m trad&#x12B;cij&#x101;m, person&#x12B;g&#x101;m atmi&#x146;&#x101;m. Mums turpretim, tiem, kas cie�am par cilu il&#x16B;zij&#x101;m, savu il&#x16B;ziju nav. Kad vien&#x101; viet&#x101; viss ir nosp&#x113;l&#x113;ts l&#x12B;dz p&#x113;d&#x113;jam, ejam sp&#x113;l&#x113;t pie cita galda. Sis jaunais galds mums ir visp&#x101;r&#x12B;g&#x101; civiliz&#x101;cija, eiropeisk&#x101; civiliz&#x101;cija... Es vismaz uzskatu sevi par �&#x12B;s civiliz&#x101;cijas d&#x113;lu, no t&#x101;s esmu sm&#x113;lies dz&#x12B;v&#x12B;bas sp&#x113;kus, pa daudzajiem &#x101;rzem&#x113;s pavad&#x12B;tajiem gadiem esmu ar to saaudzis, un kas tad par br&#x12B;numu, ja bez t&#x101;s vairs nesp&#x113;ju dz&#x12B;vot, ja �ejienes zemes sp&#x113;ki briedina tikai manas miesas, turkl&#x101;t v&#x113;l t&#x101;, ka j&#x101;kr&#x12B;t izmisum&#x101;, bet. manas gar&#x12B;g&#x101;s pras&#x12B;bas apmierin&#x101;t nesp&#x113;j...</p><p>And�ejova klaus&#x12B;j&#x101;s, klaus&#x12B;j&#x101;s un laikam jut&#x101;s t&#x101;, it k&#x101; zeme zem vi&#x146;as k&#x101;j&#x101;m &#x13C;odz&#x12B;tos, jo ab&#x101;m rok&#x101;m bija iekramp&#x113;jusies galda mal&#x101;.</p><p>� Ak dievs! Ak dievs! � vi&#x146;a vair&#x101;kas reizes klusu iekunkst&#x113;j&#x101;s, tad, atbr&#x12B;vojusi vienu roku no galda malas, pac&#x113;la to pret logu un nom&#x101;kt&#x101; bals&#x12B; ar mok&#x101;m iesauc&#x101;s:</p><p>� Ej pie t&#x113;va kapa, Zigi, ej pie t&#x113;va kapa! Varb&#x16B;t pie t&#x101; ... Varb&#x16B;t tur ...</p><p>� Kaps! � neapmierin&#x101;ts nor&#x16B;ca Zigmunts. � Atkal �is kaps! �odien jau otrs cilv&#x113;ks mani raida pie kapa! &#x13B;oti pateicos par kapiem... man priek�&#x101; v&#x113;l dz&#x12B;ve, slava...</p><p>� Bez slavas, bez pieminek&#x13C;a, visu aizmirsts, pa�&#x101; dz&#x12B;ves un laimes plaukum&#x101; pametis pasauli, tavs t&#x113;vs ... tur...</p><p>� Mans t&#x113;vs, � iesauc&#x101;s Zigmunts, � m&#x101;t, piedod man... bet mans t&#x113;vs ir bijis nepr&#x101;tis ...</p><p>-�Esmu &#x13C;oti sar&#x16B;gtin&#x101;ts.</p><p>� Zigmunt! � iesauc&#x101;s And�ejova, un vi&#x146;as balss skan&#x113;ja pavisam neparasti � ska&#x13C;i un br&#x12B;dino�i.</p><p>Bet ar&#x12B; Zigmunta rit&#x113;ja Kor�insku strauj&#x101;s asinis, ko bija satraukusi m&#x101;tes neiedrag&#x101;jam&#x101; pretest&#x12B;ba.</p><p>� Nepr&#x101;tis gan! � vi&#x146;� atk&#x101;rtoja. � Protams, &#x13C;oti di�cilt&#x12B;gs ... Tom&#x113;r augst&#x101;k&#x101; pak&#x101;p&#x113; kait&#x12B;gs ...</p><p>� Ak dievs! Ak dievs! Ak dievs!</p><p>� T&#x101; gan, m&#x101;t. Piedod, m&#x101;t, bet man ir ties&#x12B;bas par to run&#x101;t, man, kas nevar sabiedr&#x12B;b&#x101; ie&#x146;emt sev pien&#x101;ko�os vietu, kas pat laim&#x12B;g&#x101;k&#x101;s zem&#x113;s ne vienu reizi vien juties k&#x101; ar negoda z&#x12B;mi pier&#x113;, kas pazaud&#x113;jis pusi no savas mantas tikai t&#x101;p&#x113;c, ka t&#x113;vs un vi&#x146;am l&#x12B;dz&#x12B;gie ...</p><p>� Ej prom! Ej prom no �ejienes! � p&#x113;k�&#x146;i dzi&#x13C;&#x101; kr&#x16B;�u bals&#x12B; iesauc&#x101;s pane Kor�inska. � &#x100;tr&#x101;k! Ak dievs! Ej &#x101;tr&#x101;k!... Baidos, ka pateik�u ... O!...</p><p>Vi&#x146;a nepabeidza, tikai ar augstu paceltu galvu un seju kr&#x12B;ta b&#x101;lum&#x101;, kas jo sevi�&#x137;i izc&#x113;l&#x101;s tum�aj&#x101; s&#x113;ru aubes ietvar&#x101;, pav&#x113;lo�i nor&#x101;d&#x12B;ja uz durv&#x12B;m.</p><p>� Ie�u jau, ie�u! Ar tevi par t&#x101;d&#x101;m liet&#x101;m nav iesp&#x113;jams run&#x101;t! Kapi, l&#x101;sti, tra&#x123;&#x113;dijas! Kas tik te nenotiek! Un par ko? K&#x101;p&#x113;c? K&#x101;d&#x113;&#x13C;? Ja par to kaut kur citur st&#x101;st&#x12B;tu, neviens nesaprastu un netic&#x113;tu!</p><p>Zigmunts atst&#x101;ja istabu, klusu aizv&#x113;rdams durvis.</p><p>Ir &#x13C;audis, kas prot raud&#x101;t tikai pie tuvu aizg&#x101;j&#x113;ju kapiem, bet, kas ir izmisums par sagraut&#x101;m idej&#x101;m un cer&#x12B;b&#x101;m, to vi&#x146;i nezina. Bet �&#x12B; stalt&#x101; sieviete, kas ar b&#x101;lo seju, kura bija k&#x13C;uvusi glu�i k&#x101; balts audekls, st&#x101;v&#x113;ja pustums&#x101;, it k&#x101; akmens stab&#x101; p&#x101;rv&#x113;rtusies, juta, ka vi&#x146;as dz&#x12B;ves ce&#x13C;&#x101; un pa�os sirds dzi&#x13C;umos pav&#x113;ries jauns kaps, kas ir v&#x113;l baig&#x101;ks par pirmo, jo aiz t&#x101; nekas vairs nepaliek p&#x101;ri. S&#x101;j&#x101; otraj&#x101; kap&#x101; vi&#x146;a guld&#x12B;ja uz m&#x16B;�u, uz neatgrie�anos visas savas d&#x101;rg&#x101;k&#x101;s j&#x16B;tas un cer&#x12B;bas. Taj&#x101; k&#x101; n&#x101;ves retort&#x113; p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s neb&#x16B;t&#x12B;bas tvaikos vi&#x146;as tic&#x12B;ba d&#x113;la &#x123;&#x113;nijam un di�en&#x12B;bai... Vi&#x146;ai pat lik&#x101;s, ka jut l&#x12B;&#x137;a smaku, ka �is l&#x12B;&#x137;is atrodas vi&#x146;&#x101; pa�&#x101;, spie� vi&#x146;as kr&#x16B;tis, apdve� ar n&#x101;ves saltumu.</p><p>Vai t&#x101; bija vi&#x146;as liel&#x101;s m&#x12B;las agonija? Vai vi&#x146;a vairs nem&#x12B;l&#x113;ja savu d&#x113;lu? Kr&#x16B;t&#x12B;s vi&#x146;a juta stingumu, it k&#x101; tur b&#x16B;tu apdzisu�i vien&#x12B;g&#x101; liesmi&#x146;a, kas to v&#x113;l bija tur&#x113;jusi pie dz&#x12B;v&#x12B;bas. Vi&#x146;a saprata, kas �ai br&#x12B;d&#x12B; dziest, spieda abas rokas pie sirds, it k&#x101; grib&#x113;dama v&#x113;l notur&#x113;t to, kas</p><p>no vi&#x146;as �&#x137;&#x12B;r&#x101;s. Vi&#x146;a juta, ka, izn&#x12B;kstot m&#x12B;lai un tic&#x12B;bai, t&#x101;s priek�&#x101; paveras neizm&#x113;rojams bezdibenis, gr&#x16B;st pa�i vi&#x146;as es&#x12B;bas balsti, juta, ka ass nazis bez �&#x113;last&#x12B;bas aizgrie� vi&#x146;as dz&#x12B;ves pamata saknes. Vis&#x101; vi&#x146;as augum&#x101; � p&#x113;c nemier&#x12B;gaj&#x101;m rok&#x101;m, p&#x113;c tr&#x12B;so�ajiem sejas vaibstiem � bija nojau�ams, k&#x101;das necie�amas mokas vi&#x146;u plosa, k&#x101; elektrisk&#x101;s dzirksteles t&#x101;s �aud&#x12B;j&#x101;s pa &#x137;ermeni, negant&#x101;s s&#x101;p&#x113;s m&#x101;kdamas dv&#x113;seli.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;as acis ap�ilbin&#x101;ja sp&#x113;c&#x12B;ga,_ sarkana gaisma. T&#x101; bija t&#x101; pati noriet&#x113;ju�&#x101;s saules bl&#x101;zma, kas pirms br&#x12B;�a viegli s&#x101;rtoj&#x101;s aiz koku galotn&#x113;m, bet tagad bija k|uvusi asinssarkana. T&#x101; atg&#x101;din&#x101;ja platu, r&#x101;mu, vietumis s&#x113;ru pl&#x12B;vuriem p&#x101;rvilktu asi&#x146;ainu upi, virs kuras pac&#x113;l&#x101;s it k&#x101; zeltaini tvaiki.</p><p>Raugoties �aj&#x101; dabas par&#x101;d&#x12B;b&#x101;, sievietei t&#x101; �&#x137;ita k&#x101; simbols un vi&#x146;&#x101; mod&#x101;s atmi&#x146;as. No vietas, kur vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja, bija redzama tikai �aura, t&#x101;la zilas debess mali&#x146;a, kas �&#x137;ita k&#x101; nedziesto�s, kaut ar&#x12B; t&#x101;ls cer&#x12B;bu stari&#x146;�, � un vair&#x101;k nekas, nekas vair&#x101;k, k&#x101; vien&#x12B;gi �&#x12B; asi&#x146;u upe ar tum�&#x101;m l&#x101;s&#x113;m k&#x101; smag&#x101;m asar&#x101;m pierasota, ar zeltainiem m&#x101;ko&#x146;u mutu&#x13C;iem virs t&#x101;s.</p><p>Vi&#x146;a skat&#x12B;j&#x101;s, skat&#x12B;j&#x101;s, pat roku pielika pie deni&#x146;iem, tad k&#x101; cilv&#x113;ks, kas nesp&#x113;j tur&#x113;ties pret&#x12B; varenam viesulim, apgriez&#x101;s apk&#x101;rt un ievaid&#x113;dam&#x101;s nog&#x101;z&#x101;s zem&#x113;. Vi&#x146;as ce&#x13C;gali un sa&#x146;emt&#x101;s rokas, ar kur&#x101;m t&#x101; aizsedza pieri, dobji atsit&#x101;s pret gr&#x12B;du. Istab&#x101; atskan&#x113;ja �uksti, te ska|&#x101;ki, te atkal tik klusi, it k&#x101; tie n&#x101;ktu no mir&#x113;ja kr&#x16B;t&#x12B;m:</p><p>� Tu redz&#x113;ji? Noniev&#x101;ja tevi! Tavu piemi&#x146;u, tavu kapu ... M&#x16B;su ide&#x101;lus, tic&#x12B;bu, ilgas � sam&#x12B;d&#x12B;ja! And�ej! Vai tu dzirdi? Vai tu man to piedosi? T&#x101; ir mana vaina, mana vaina, mana liel&#x101; vaina! Bet es to negrib&#x113;ju... N&#x101;vi! Ak n&#x101;vi!</p><p>Bet n&#x101;ve neb&#x16B;tu ne�&#x113;l&#x12B;ga, ja t&#x101; n&#x101;ktu pie tiem, kam jau pa�iem apnicis dz&#x12B;vot. Zigmunta m&#x101;tes sp&#x113;c&#x12B;gais &#x137;ermenis s&#x12B;ksti pretoj&#x101;s v&#x113;trai, kas to plos&#x12B;ja. Vi&#x146;a ilgi gul&#x113;ja ar seju pret gr&#x12B;du iepretim logam, aiz kura bl&#x101;zmoja sarkan&#x101; debess. Beidzot vi&#x146;a pac&#x113;la galvu, paskat&#x12B;j&#x101;s aug�up, un klusa, neizsak&#x101;ma aizgr&#x101;bt&#x12B;ba pild&#x12B;ja vi&#x146;as b&#x16B;tni. Vi&#x146;a jau otru reizi redz&#x113;ja v&#x12B;ziju, p&#x113;c kuras t&#x101; vienm&#x113;r bija ilgojusies un tv&#x12B;kusi.</p><p>Vi&#x146;a redz&#x113;ja And�eju. T&#x101; auguma kont&#x16B;ras tik tikko bija viedamas, jo ap to vij&#x101;s zeltainu tvaiku mutu&#x13C;i, bet izteiksm&#x12B;gie.sejas vaibsti, tum�ais matu cekuls un asi&#x146;ain&#x101; br&#x16B;ce v&#x12B;ri�&#x137;&#x12B;gi b&#x101;laj&#x101; pier&#x113; skaidri izc&#x113;l&#x101;s liesmaino m&#x101;ko&#x146;u fon&#x101;. Tagad vi&#x146;a �ajos vaibstos v&#x113;r&#x101;s ar simtk&#x101;rt liel&#x101;ku m&#x12B;lu nek&#x101; taj&#x101; t&#x101;laj&#x101; dien&#x101;, kad m&#x12B;&#x13C;otais pac&#x113;la vi&#x146;as l&#x12B;gavas pl&#x12B;vuru. Tik dzi&#x13C;� klusums k&#x101; pirms r&#x12B;tausmas ap&#x146;&#x113;ma vi&#x146;u. Ne ska&#x146;a neaizsniedza vi&#x146;as dzirdi, vi&#x146;a nejuta ne gr&#x12B;du spie�am, uz kuras, ce&#x13C;galos pac&#x113;lusies, tup&#x113;ja, ne atstatumu, kas to �&#x137;&#x12B;ra no v&#x12B;zijas pie t&#x101;l&#x101;s debess.</p><p>� Vai tu man piedod? � vi&#x146;a drebo�&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m �ukst&#x113;ja.</p><p>Bet vi&#x146;�, zeltain&#x101; oreol&#x101; t&#x12B;ts, atdus&#x113;j&#x101;s uz liesmain&#x101; m&#x101;ko&#x146;a mier&#x12B;gs, skum&#x12B;gs un l&#x16B;koj&#x101;s t&#x101;laj&#x101; zil&#x101;s debess mali&#x146;&#x101;. Vi&#x146;ai �&#x137;ita, ka uz &#x12B;su mirkli no miglain&#x101; aizsega k&#x101; sv&#x113;t&#x12B;dama pastiep&#x101;s And�eja roka p&#x101;r vi&#x146;as galvu...</p><p>� Bez t&#x113;va izauga, � �ukst&#x113;ja vi&#x146;a, � bez t&#x113;va... bez tevis!</p><p>Bet p&#x101;r asi&#x146;aino m&#x101;koni rito�&#x101;s m&#x113;&#x13C;&#x101;s l&#x101;ses tuvoj&#x101;s cita citai, pieauga, izplet&#x101;s un l&#x113;n&#x101;m aizsedza vaibstu p&#x113;c vaibsta And�eja b&#x101;laj&#x101;, mier&#x12B;gaj&#x101; sej&#x101;, kas visu laiku l&#x16B;koj&#x101;s �auraj&#x101;, t&#x101;laj&#x101; zil&#x101;s debess mali&#x146;&#x101; glu�i k&#x101; ide&#x101;la spo�um&#x101;, k&#x101; m&#x16B;�&#x12B;g&#x101;, t&#x101;l&#x101; n&#x101;kotnes cer&#x12B;b&#x101;.</p></section><section><title><p>III</p></title><p>Atkal bija jauka sv&#x113;tku diena, bet pla�ais l&#x12B;dzenums, ko no vienas puses ap&#x146;&#x113;ma me�ainie pakalni, bet no otras � Nemunas pusloks, tagad izskat&#x12B;j&#x101;s pavisam sav&#x101;d&#x101;ks nek&#x101; aizg&#x101;ju�&#x101;s vasaras spo�aj&#x101;s, svelmainaj&#x101;s p&#x13C;aujas dien&#x101;s. Tam bija pavisam cits izskats, jo �ie bija l&#x12B;ksmi un jautri sv&#x113;tki p&#x113;c bag&#x101;t&#x101;s ra�as iev&#x101;k�anas, ta�u rudeni jau var&#x113;ja jaust v&#x101;rtu priek�&#x101;.</p><p>Spirgt&#x101;s, ko�&#x101;s, mutu&#x13C;ojo�&#x101;s dz&#x12B;ves viet&#x101; tagad p&#x101;r l&#x12B;dzenumu plet&#x101;s l&#x113;n&#x101;m un liegi stingsto�&#x101;s dabas klus&#x101;s s&#x113;ras. Uz nogan&#x12B;taj&#x101;m, l&#x12B;dzenaj&#x101;m un tuk�aj&#x101;m e�&#x101;m �ur un tur r&#x113;goj&#x101;s vairs tikai kailie cigori&#x146;u k&#x101;ti, dzirkst&#x12B;ja tum�br&#x16B;ni zirgu sk&#x101;be&#x146;u cekuli, s&#x12B;kie balt&#x101;</p><p>un dzelten&#x101; &#x101;boli&#x146;a kamoli&#x146;i plaka pie saciet&#x113;ju�aj&#x101;m vagu mal&#x101;m. Kur vien acis meta, visur gan&#x101;mpulku nom&#x12B;d&#x12B;t&#x101; dzelten&#x101; rugaine mij&#x101;s ar uzarto t&#x12B;rumu tum�o pel&#x113;c&#x12B;bu un v&#x12B;sto�ajiem kartupel&#x101;jiem, un viss tas kop&#x101; izskat&#x12B;j&#x101;s p&#x113;c izbaloju�a, nopluku�a pakl&#x101;ja, kur&#x101; �ur un tur briesto�ie gri&#x137;u lauki pl&#x101;j&#x101;s k&#x101; r&#x16B;sas plankumi, bet Kor�inas laukos &#x12B;st&#x101; maija za&#x13C;um&#x101; laist&#x12B;j&#x101;s varen&#x101;s kukur&#x16B;zas audzes.</p><p>Taci&#x146;as, kas agr&#x101;k bija sl&#x113;pu�&#x101;s lab&#x12B;bas biezokn&#x12B;, tagad k&#x101; gai�i pavedieni vij&#x101;s pa tum�ajiem arumiem. Veseli v&#x101;rnu bari p&#x101;rstaig&#x101;ja irdenos t&#x12B;rumus, apdom&#x12B;gi ar kn&#x101;bjiem mekl&#x113;damas sev bar&#x12B;bu. Laukmal&#x113;s pie me-�i&#x146;iem no mazajiem ganu ugunskuriem c&#x113;l&#x101;s zemi, it k&#x101; saplaku�i zilgani d&#x16B;mi. Me�a bumbieres, v&#x12B;toli un papeles v&#x113;l bija kupli lapotas, bet jau rudens dzeltenuma skartas un bez spo�uma. Br&#x12B;di pa br&#x12B;dim gais&#x101; novir-pu&#x13C;oja k&#x101;da notr&#x16B;kusi lapa, un �ur un tur kr&#x16B;mos balsn&#x12B;-j&#x101;s t&#x12B;mek|u pl&#x12B;vuri.</p><p>Reibino�&#x101;s nop&#x13C;auto ziedu un z&#x101;les, svaigo salmu un koku sve&#x137;u smar�as viet&#x101; tagad visapk&#x101;rt bija j&#x16B;tama vien&#x12B;gi sp&#x113;c&#x12B;g&#x101;, valgan&#x101;, dzi&#x13C;i ar arklu uzjaukt&#x101;s zemes dvesma, kas reiz&#x113;m atg&#x101;din&#x101;ja jauno rudzu maizi. Putnu ska&#x13C;&#x101;s dzied&#x101;�anas un bezgal&#x12B;g&#x101;s sien&#x101;�u sisin&#x101;�anas viet&#x101; tagad visur vald&#x12B;ja klusums, tas nebija n&#x101;ves, bet liel&#x101;s dabas iemig�anas klusums. Augstu gais&#x101; jauc&#x101;s spalgi dz&#x113;rvju kliedzieni un st&#x101;r&#x137;u park�&#x137;i, bet apak�&#x101; tikko jau�am&#x101; v&#x113;l&#x12B;no tauri&#x146;u sp&#x101;rni&#x146;u �v&#x12B;ko&#x146;a, bi�u sano&#x146;a gri&#x137;u lauk&#x101; un nerimsto�a mu�u s&#x12B;k�ana kokos.</p><p>Darbdien&#x101;s te v&#x113;l skan&#x113;ja ar&#x101;ju gari skumj&#x101;s vai &#x12B;si uzmundrino�&#x101;s klaigas, naigi uz priek�u virz&#x12B;j&#x101;s arkli, klusi �&#x12B;kst&#x113;damas, pa arumiem sl&#x12B;d&#x113;ja ec&#x113;�as un l&#x113;ni, mier&#x12B;gi pa taisn&#x101;m birz&#x12B;m atliekt&#x101;m mugur&#x101;m so&#x13C;oja s&#x113;j&#x113;ji, ritmiskiem roku v&#x113;zieniem dev&#x12B;gi kais&#x12B;dami zem&#x113; graudus.</p><p>Un p&#x101;ri visam � p&#x101;ri izbalu�ajam, nopluku�ajam zemes pakl&#x101;jam, ko vietumis izraibin&#x101;ja r&#x16B;saini vai pavasar&#x12B;gi za&#x13C;i plankumi, p&#x101;ri nomeln&#x113;ju�ajiem kokiem, kuru pak&#x101;j&#x113; v&#x113;l&#x101;s smagie d&#x16B;mi, p&#x101;ri ar&#x101;jiem un s&#x113;j&#x113;jiem t&#x12B;rumos pie dzidraj&#x101;m, ruden&#x12B;gi zilaj&#x101;m debes&#x12B;m sp&#x12B;d&#x113;ja mier&#x12B;g&#x101;, pav&#x113;s&#x101;, b&#x101;li dzelten&#x101; saule. �&#x137;ita, ka, visu vasaru liedama p&#x101;r zemi ugun&#x12B;gu svelmi, t&#x101; izbalin&#x101;jusi zemes rotu kr&#x101;su spilgtumu, pati zaud&#x113;jusi savu spo�umu un tagad noraug&#x101;s ar skumju, r&#x101;mu un tom&#x113;r vel maigu skatienu uz zemi. T&#x101;pat k&#x101; zeme, kas v&#x113;l smaid&#x12B;ja, bet priek&#x101; vairs negavil&#x113;ja, ar&#x12B; saule to v&#x113;l sild&#x12B;ja, bet vairs nesvelm&#x113;ja, mezdama visam p&#x101;ri b&#x101;li dzeltenu pl&#x12B;vuru, bet nekur vairs neiz�&#x137;ildama liesmainas dzirkstis. Starp b&#x101;lganaj&#x101;m debes&#x12B;m un nopluku�o zemes pakl&#x101;ju dzidrais gaiss bija v&#x113;sas dvesmas pilns, tas atg&#x101;din&#x101;ja tuvo atvasaru � skano�u k&#x101; krist&#x101;l&#x101; zvans.</p><p>Reiz&#x113; ar dabas p&#x101;rv&#x113;rt&#x12B;b&#x101;m pavisam citu izskatu bija ieguvis ar&#x12B; Bohatiras ciems. Tas vairs nebija kupli salapojis, acij necaurredzams biezoknis, kur&#x101; tikai no tuvuma un ar&#x12B; tad tikai pa da&#x13C;ai var nosac&#x12B;t saimniec&#x12B;bu robe�as. Tagad vien&#x12B;gi �ogi un &#x113;ku sienas pa da&#x13C;ai grima apbr&#x12B;nojami ra�en&#x101;, sp&#x113;c&#x12B;gi saz&#x113;lu�&#x101; za&#x13C;um&#x101;. �is biezoknis vai, pareiz&#x101;k sakot, nez&#x101;&#x13C;u upe bija k&#x101; dabas gr&#x101;mata ar daudz&#x101;m kop&#x101; sadiegt&#x101;m lap&#x101;m. Blakus garajiem, p&#x16B;kainajiem, bet cietajiem di�dad�iem, ce&#x13C;mallap&#x101;m un m&#x101;rrutkiem l&#x12B;goj&#x101;s neskait&#x101;ms pulks s&#x12B;ko dadz&#x12B;�u ar ies&#x101;rt&#x101;m, smalk&#x101;m ziedu galvi&#x146;&#x101;m, kas jauc&#x101;s ar baltajiem pela�&#x137;u �emuriem un tum�i rudaj&#x101;m zirgu sk&#x101;ben&#x113;m, kuru iegaren&#x101;s lapas visur sprauc&#x101;s lauk&#x101;, it k&#x101; grib&#x113;damas ar sav&#x101;m asaj&#x101;m m&#x113;l&#x113;m nolaiz&#x12B;t katra gar&#x101;mg&#x101;j&#x113;ja dr&#x113;bes. Turpat net&#x101;lu nekaun&#x12B;g&#x101;s tauksaknes kr&#x16B;ms, balt&#x101;m podzi&#x146;&#x101;m pieb&#x101;rst&#x12B;ts, bija t&#x101; iepleties, ka t&#x101; tuvum&#x101; nekam vairs nebija vietas aug�anai, iz&#x146;emot nepiek&#x101;p&#x12B;g&#x101;s v&#x113;rmeles un piparm&#x113;tras, kas izplat&#x12B;ja visapk&#x101;rt sp&#x113;c&#x12B;gu, r&#x16B;gtenu smar�u. �ur tur l&#x12B;goj&#x101;s v&#x113;l pa v&#x12B;griezei, nozied&#x113;ju�ai malvai, ind&#x12B;gu <sub>z</sub> odzi&#x146;u pilnam bebruk&#x101;rkli&#x146;am. Tas viss kop&#x101; veidoja �augstu, necaurredzamu mud�ekli, zem kura plet&#x101;s br&#x16B;n&#x101;s balandu lapas, r&#x16B;tas un n&#x101;tres. Bet �&#x12B; bag&#x101;t&#x12B;ba bija tikai pie �ogiem, sta&#x13C;&#x13C;iem un k&#x16B;t&#x12B;m, visur citur vasaras lapojums bija k&#x13C;uvis klaj&#x101;ks un p&#x101;rskat&#x101;m&#x101;ks.</p><p>Nesen noliju�ais lietus bija noskalojis putek&#x13C;us, un tie vairs nec&#x113;l&#x101;s aug�up. Dzidraj&#x101; gais&#x101; aiz nov&#x101;ktajiem sak&#x146;u un pupu d&#x101;rziem un ka&#x146;epju laukiem tagad var&#x113;ja labi saskat&#x12B;t koku un m&#x101;ju kont&#x16B;ras, jo atliku�&#x101;s saknes t&#x101;s neaizsedza. Pagalmos starp �ogiem un &#x113;k&#x101;m dzelt&#x113;ja zem&#x101;, nom&#x12B;d&#x12B;t&#x101; z&#x101;l&#x12B;te; &#x137;ir�u un pl&#x16B;mju skupsnas k&#x13C;uvu�as caurredzamas, vec&#x101;s liepas, bumbieres, apses un k&#x13C;avas mirdzin&#x101;ja dzeltenas vai tikko v&#x113;l iedzelt&#x113;ju�as lapas, un to galotnes bija jau k&#x13C;uvu�as skrajas.</p><p>Zem logiem un pie lieve&#x146;iem pavisam maz bija palicis ziedu � tikai pa retam, pan&#x12B;ku�am flok�u pudurim vai s&#x12B;kai asterei. Cauri klajajiem koku zariem var&#x113;ja redz&#x113;t z&#x101;l&#x113; izkl&#x101;tos br&#x16B;nos linus, saul&#x113; balojot izritin&#x101;tos audeklus un viet&#x101;m k&#x101; d&#x101;rgu audumu �ur un tur pazibam Nemunas zilos &#x16B;de&#x146;us.</p><p>Bija v&#x113;l agra priek�pusdiena, kad ciems s&#x101;ka pild&#x12B;ties neparastiem trok�&#x146;iem. Ilgi un nerimsto�i r&#x12B;b&#x113;ja rati, sprausl&#x101;ja zirgi, skan&#x113;ja uzmudino�i saucieni. No vis&#x101;m pus&#x113;m pa ce&#x13C;iem Fabiana m&#x101;jai tuvoj&#x101;s bri�kas, au&#x13C;oja j&#x101;tnieki, n&#x101;ca k&#x101;j&#x101;m ciema iem&#x12B;tnieki. L&#x12B;dz beidzot vair&#x101;ki desmiti neizj&#x16B;gtu bri�ku, gan za&#x13C;u, gan dzeltenu, bija sabraukts Fabiana un vi&#x146;a tuv&#x101;ko kaimi&#x146;u pagalmos. Visapk&#x101;rt, pie �ogiem piesieti, st&#x101;v&#x113;ja vair&#x101;ki desmiti apseglotu zirgu. K&#x101;ds simts vecu un jaunu v&#x12B;rie�u un sievie�u raib&#x101; dr&#x16B;zm&#x101; vi&#x13C;&#x146;oj&#x101;s d&#x101;rz&#x101; un z&#x101;lainaj&#x101; ieli&#x146;&#x101;, kas �&#x137;&#x12B;ra sak&#x146;u d&#x101;rzu no pl&#x16B;mju audz&#x12B;tes, un viena da&#x13C;a cilv&#x113;ku pat dev&#x101;s uz ce&#x13C;a, kas stiep&#x101;s gar nop&#x13C;autajiem laukiem.</p><p>Vair&#x101;ku j&#x16B;d�u apk&#x101;rtn&#x113; ikviens zin&#x101;ja, ka tie ir Fabiana meitas k&#x101;z&#x101;s iel&#x16B;gtie viesi. Vis&#x101; novad&#x101; bija pla�i paz&#x12B;stama El�u&#x146;as t&#x113;va viesm&#x12B;l&#x12B;ba un dai&#x13C;run&#x12B;ba t&#x101;pat k&#x101; vi&#x146;a jautr&#x12B;ba. T&#x101;p&#x113;c visi labpr&#x101;t n&#x101;ca � cits cie&#x146;as d&#x113;&#x13C;, cits, zi&#x146;k&#x101;res dz&#x12B;ts, bet visvair&#x101;k � ar nol&#x16B;ku k&#x101;z&#x101;s labi izdejoties un izlakstoties. Visi tiec&#x101;s pie cilv&#x113;ka, kas, lai ar&#x12B; maztur&#x12B;gs, labpr&#x101;t radoj&#x101;s un draudz&#x113;j&#x101;s ar daudziem, un, kaut vi&#x146;am jau r&#x12B;t b&#x16B;tu bad&#x101; j&#x101;mirst, vi&#x146;� pat tad izmantotu gad&#x12B;jumu, lai par&#x101;d&#x12B;tu, ka pats par sevi ir noteic&#x113;js.</p><p>Pavisam dabiski, ka Bohatirovi�a meitas un Jasmonta d&#x113;la k&#x101;z&#x101;s visvair&#x101;k bija san&#x101;ku�i Bohatirovi�u un Jas-montu. Tom&#x113;r apsveikumu saucienos, kad sastap&#x101;s pazi&#x146;as, atskan&#x113;ja ne mazums ar&#x12B; citu uzv&#x101;rdu, atbalsodamies p&#x101;ri klusajiem t&#x12B;rumiem un r&#x101;majiem Nemunas &#x16B;de&#x146;iem pat lielaj&#x101; p&#x101;rupes sil&#x101;.</p><p>Veci un jauni za&#x146;evie�i liel&#x101; skait&#x101; bija ieradu�ies no klus&#x101; Za&#x146;evas ciema, un p&#x113;c tam no P&#x101;rnemunas Obuhovas ciema sabrauca obuhovie�i, tur&#x12B;gi un str&#x101;d&#x12B;gi zemnieki, slaveni kau�&#x13C;i un iemet&#x113;ji. No P&#x101;rnemunas sabrauca ar&#x12B; Tolo�ekas Osipovi�i. Mati tiem bija krauk&#x13C;a melnum&#x101;, un tos var&#x113;ja paz&#x12B;t p&#x113;c vi&#x146;u lepnaj&#x101;m, k&#x101; akmeni cirstaj&#x101;m sej&#x101;m. Bija tur ar&#x12B; Lozovici no Soro�i-cas ar lepni uz aug�u uzgriezt&#x101;m &#x16B;s&#x101;m. Tie bija slaveni ar labu satic&#x12B;bu un tikum&#x12B;bu. Vi&#x146;i dz&#x12B;voja pa �etr&#x101;m piec&#x101;m &#x123;imen&#x113;m vien&#x101; m&#x101;j&#x101;, nepulgodami dievu un nesar&#x16B;gtin&#x101;dami cilv&#x113;kus. Sta&#x146;evsci no Sta&#x146;evscas dr&#x16B;zm&#x101; at�&#x137;&#x12B;r&#x101;s ar sav&#x101;m augstaj&#x101;m pier&#x113;m. Vi&#x146;u plik&#x101;s galvas atg&#x101;din&#x101;ja vi&#x146;u sen�u sk&#x16B;tos pakau�us. Bija tur ar&#x12B; nabadz&#x12B;gie Macijevski no smil�ain&#x101;s Glindi�as. No Sta-�inas Sta�inskis bija, atvedis tr&#x12B;s d&#x113;lus un tikai divas meitas, bet t&#x101;s ar saviem bra�ajiem augumiem un s&#x101;rtaj&#x101;m sej&#x101;m var&#x113;ja aizst&#x101;t pat �etras. No Sima�ekas k&#x101; tr&#x12B;s lauvas ierad&#x101;s tr&#x12B;s Domunti � �ejienes Jadvidzes br&#x101;l&#x113;ni. Ar saviem varenajiem pleciem un kuplajiem cekuliem tie p&#x101;rsp&#x113;ja visus citus v&#x12B;rie�us, t&#x101;pat k&#x101; ar savu trauslumu un mazo augumu starp sieviet&#x113;m at�&#x137;&#x12B;r&#x101;s abas m&#x101;sas Sima�ekas, kas bija atbrauku�as br&#x101;&#x13C;u pavad&#x12B;b&#x101;. B&#x101;l&#x101;s, kautr&#x101;s meitenes, mulsi sa&#x137;&#x113;ru�&#x101;s, klai&#x146;oja pa v&#x113;l&#x12B;n&#x101;s vasaras d&#x101;rzu, &#x123;&#x113;rbu�&#x101;s gai�zil&#x101;s kleiti&#x146;&#x101;s ar balt&#x101;m sv&#x12B;tri&#x146;&#x101;m. Tur v&#x113;l bija vecais Koroza kop&#x101; ar saviem pieaugu�ajiem b&#x113;rniem, kas jau sen no ciema bija aizg&#x101;jis dz&#x12B;vot savrup&#x101; saimniec&#x12B;b&#x101;. Bija ieradies ar&#x12B; Osovcas p&#x101;rvaldnieks ar lepno v&#x101;rdu � Alb&#x12B;ns Jasmonts, kas, viens pats smiedamies k&#x101; vesela rota zald&#x101;tu, st&#x101;st&#x12B;ja par savu jauno panu visd&#x12B;vain&#x101;k&#x101;s lietas. Bija ar&#x12B; nevar&#x12B;gais, glu�i sirmais feld�eris ar smalku profilu un �&#x137;elm&#x12B;gu smaidu, ko visi d&#x113;v&#x113;ja par doktoru. Ierad&#x101;s ar&#x12B; s&#x12B;kais mui�as arendators Juzefs Gecolds, mazs v&#x12B;ri&#x146;� ar iekritu�iem vaigiem. Vi&#x146;a laul&#x101;t&#x101; draudzene pu&#x137;&#x113;m rot&#x101;t&#x101; cepur&#x113; un vilnas kleit&#x101; ar garu �lepi, izk&#x101;pdama no bri�kas, gandr&#x12B;z l&#x12B;dz ce&#x13C;iem par&#x101;d&#x12B;ja savas rupj&#x101;s diegu ze&#x137;es, t&#x16B;l&#x12B;t aizsm&#x113;&#x137;&#x113;ja papirosu un, to k&#x16B;pin&#x101;dama, acis piemiegusi un sava p&#x101;r&#x101;kuma apzi&#x146;&#x101; nevienu neuzl&#x16B;kodama, dev&#x101;s cauri d&#x101;rzam uz istabu.</p><p>Ac&#x12B;m redzot katrs bija r&#x16B;p&#x113;jies, cik sp&#x113;jis, lai vi&#x146;a ap&#x123;&#x113;rbs b&#x16B;tu piem&#x113;rots k&#x101; k&#x101;ziniekam, bet j&#x101;saka, vi&#x146;us nenom&#x101;ca nek&#x101;di modes untumi vai iera�u likumi. Vienai otrai meitenei gan �ur tur pazib&#x113;ja pa nelielam drap&#x113;jumam ar zin&#x101;mu tieksmi uz eleganci, bet visum&#x101; bija &#x13C;oti pietic&#x12B;gi brunc&#x12B;�i un &#x146;ieburi, kr&#x101;sain&#x101;m lent&#x12B;t&#x113;m izrot&#x101;ti, rudens ziedi gludaj&#x101;s matu p&#x12B;n&#x113;s un pa jaunzelta gredzenti&#x146;am pirkst&#x101; vai mirdzo�ai sakti&#x146;ai ar stikla vizul&#x12B;ti, kas pirkts no klejojo�a pauninieka.</p><p>V&#x12B;rie�i �&#x137;ita kr&#x101;sain&#x101;k t&#x113;rpu�ies nek&#x101; sievietes. Meln&#x101;s jakas mij&#x101;s ar balta audekla sv&#x101;rkiem, blakus pa�austaj&#x101;m pel&#x113;kaj&#x101;m �aket&#x113;m bija redzami gai�dzelteni uzvalki, starp tum�ajiem, garajiem kaft&#x101;niem, ko valk&#x101;ja visvec&#x101;kie, k&#x101; za|�, apcirpts kr&#x16B;ms groz&#x12B;j&#x101;s Sta�inska z&#x101;les za|ais sv&#x101;rks. Vis&#x101;s varav&#x12B;ksnes kr&#x101;s&#x101;s ap v&#x12B;rie�u kakliem zalgoja lieliski mezglotie kaklauti un kaklasaites. Tikai sniegbaltie virskrekli un l&#x12B;dz ce&#x13C;galiem garie z&#x101;baki ar stulmos ielaist&#x101;m biks&#x113;m rad&#x12B;ja zin&#x101;mu vien&#x101;d&#x12B;bu �aj&#x101; raibaj&#x101; br&#x16B;ni iedegu�o cilv&#x113;ku p&#x16B;l&#x12B;, kas savas galvas tur&#x113;ja vien&#x101;di taisni un stalti.</p><p>Tie bija &#x13C;audis, kas nekad nebija smaku�i nebr&#x12B;va darba j&#x16B;g&#x101;, kas nekad nebija v&#x101;rt&#x12B;ju�ies putek&#x13C;os zem elli�&#x137;&#x12B;gas p&#x101;tagas cirtieniem. Tie bija &#x13C;audis, kam jau t&#x101;l&#x101; pag&#x101;tn&#x113; tika sp&#x12B;d&#x113;jusi cilv&#x113;ka ties&#x12B;bu, cilv&#x113;ku cie&#x146;as spo�&#x101; saule, kas v&#x113;l tagad savus b&#x101;los starus meta vi&#x146;u sird&#x12B;s un apgaismoja ce&#x13C;u. Tie bija &#x13C;audis, kas neatturami, kaisl&#x12B;gi, nebaid&#x12B;damies savstarp&#x113;ju str&#x12B;du, reiz&#x113;m pat nozieguma, tiec&#x101;s p&#x113;c zemes. Vi&#x146;i l&#x12B;dz&#x12B;gi kurmim rak&#x101;s pa zemi klusi un neman&#x101;mi, vi&#x146;i bija �&#x12B;s zemes k&#x101; m&#x101;tes izaudzin&#x101;ti un katru t&#x101;s dz&#x12B;v&#x12B;bas un likte&#x146;a pulsu sajuta k&#x101; savu. Tie bija bag&#x101;t&#x12B;gi sviedru slac&#x12B;ti, saules iedegu�i &#x13C;audis ar rupjiem sejas vaibstiem, ciet&#x101;m rok&#x101;m, bet toties taisn&#x101;m, neviena priek�&#x101; neliekt&#x101;m mugur&#x101;m un varen&#x101;m rok&#x101;m, �auru redzes loku, tom&#x113;r stingru un dro�u skatienu.</p><p>Kur vien vi&#x146;i san&#x101;ca vair&#x101;ki kop&#x101;, tur lik&#x101;s, ka p&#x113;k�&#x146;i no zemes b&#x16B;tu izaudzis ozolu me�s. Kur vien vi&#x146;i �irgti un dedz&#x12B;gi pac&#x113;la balsis, tur �&#x137;ita, ka atlidojusi atbalss no tiem laikiem, kad Rejs no Naglovicas ar alus kausu rok&#x101; pie cepta auna gald&#x101;, viesojoties Melnme�&#x101;, tur&#x113;ja savas runas. Kad vi&#x146;i sm&#x113;j&#x101;s, tad starp s&#x101;rtaj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m zib&#x113;ja sniegbaltas zobu rindas, kad no&#x146;&#x113;ma cepures, � atkl&#x101;j&#x101;s staltas pieres, v&#x12B;ri�&#x137;&#x12B;gas sejas un linu dzelteni, zeltaini, rudi, melni matu cekuli, vienm&#x113;r kupli k&#x101; me�s un izskat&#x12B;gi atpaka&#x13C; atsuk&#x101;ti.</p><p>Bet tie bija jaunie. Vecajiem un pat v&#x12B;riem vid&#x113;jos gados gaita bija gaus&#x101;ka, sejas grumbu izvagotas, valoda pr&#x101;t&#x12B;g&#x101;ka, bie�i vien &#x13C;oti izteiksm&#x12B;ga, un sm&#x113;j&#x101;s vi&#x146;i ret&#x101;k. Redzams, ka dz&#x12B;ve ar sav&#x101;m likst&#x101;m tos &#x13C;oti dr&#x12B;z bija padar&#x12B;jusi r&#x101;mus un klusus, at&#x146;&#x113;musi vaigiem s&#x101;rtumu un uzv&#x113;lusi plecos nedzird&#x113;ti smagu nastu. Sav-rupsaimniec&#x12B;bas &#x12B;pa�nieka Korozas resnais v&#x113;ders un Sta�inska apoplektisk&#x101; seja te bija iz&#x146;&#x113;mums. Ac&#x12B;s krita Valenta Bohatirov&#x12B;�a � septi&#x146;u b&#x113;rnu t&#x113;va un desmit morgu zemes &#x12B;pa�nieka sausais, garais augums, skumji s&#x113;r&#x101; sejas izteiksme, ko v&#x113;l vair&#x101;k pastiprin&#x101;ja tum�&#x101;s, no&#x13C;uku�&#x101;s &#x16B;sas. Turpretim otrs Bohatirovi�s, kas liel&#x101;s dievbij&#x12B;bas d&#x113;&#x13C; jau sen bija iesauk&#x101;ts par Apustuli, sl&#x113;pa aiz liel&#x101;m, tum�&#x101;m brill&#x113;m savas iekaisu�&#x101;s, pusakl&#x101;s acis.</p><p>Padz&#x12B;voju�&#x101;s un vec&#x101;s sievietes, t&#x101;pat k&#x101; v&#x12B;rie�i vi&#x146;u gados, pa liel&#x101;kai da&#x13C;ai bija kalsnas, reiz&#x113;m ar&#x12B; s&#x12B;kas un trauslas, vec&#x12B;g&#x101;m sej&#x101;m, gausas, kaut reiz&#x113;m dedz&#x12B;gi iekrita valod&#x101;s, un tikai ar vienu &#x12B;pa�&#x12B;bu � kl&#x12B;r&#x12B;bu � at�&#x137;&#x12B;r&#x101;s no v&#x12B;rie�iem. Bag&#x101;t&#x12B;gi izrot&#x101;t&#x101;s aub&#x12B;t&#x113;s vai jaunlaiku vainadzi&#x146;os, diezgan bie�i vienk&#x101;r�os galvas lakati&#x146;os, va&#x13C;&#x12B;g&#x101;s jak&#x101;s un vecmod&#x12B;g&#x101;s manti&#x13C;&#x101;s ar plat&#x101;m oran�kr&#x101;sas apkakl&#x113;m, ar sarkan&#x101;m rok&#x101;m, kas &#x13C;oti at�&#x137;&#x12B;r&#x101;s no sniegbaltaj&#x101;m, izrobotaj&#x101;m piedurkn&#x113;m, vi&#x146;as pazi&#x146;u priek�&#x101; tais&#x12B;ja dzi&#x13C;us reveransus, cenzdam&#x101;s cita citai dot priek�roku uz taci&#x146;as vai durv&#x12B;s, un augstpr&#x101;t&#x12B;gi vai nopietni sarun&#x101;j&#x101;s.</p><p>Vis&#x101; �aj&#x101; k&#x101;zinieku pulk&#x101; jau stundas divas pirms pusdien&#x101;m bija jau�ama nepaciet&#x12B;ba un nemiers. Jaunais p&#x101;ris un ved&#x113;ji � divi ved&#x113;jt&#x113;vi un divas ved&#x113;jm&#x101;tes, se�i p&#x101;ri br&#x16B;tg&#x101;nbr&#x101;&#x13C;u un br&#x16B;tesm&#x101;su nemaz ner&#x101;d&#x12B;j&#x101;s sabrauku�ajiem viesiem, no kuriem tikai nedaudzi dev&#x101;s istab&#x101;, bet visi p&#x101;r&#x113;jie pastaig&#x101;j&#x101;s pa d&#x101;rzu un ce&#x13C;u vai s&#x113;d&#x113;ja uz garajiem, �ur un tur noliktajiem soliem, uz d&#x113;&#x13C;u gr&#x113;das pie sta&#x13C;&#x13C;a, uz akme&#x146;iem un zemajiem k&#x101;r�u �ogiem.</p><p>L&#x12B;gava jau sa&#x123;&#x113;rbusies k&#x101;zu rot&#x101;, sen laiks braukt uz bazn&#x12B;cu, bet tr&#x16B;ka v&#x113;l pati svar&#x12B;g&#x101;k&#x101; persona � pirmais ved&#x113;jt&#x113;vs. Visos k&#x101;zinieku pulci&#x146;os � gan s&#x113;do�ajos, gan st&#x101;vo�ajos, gan staig&#x101;jo�ajos � par to vien tik run&#x101;ja.</p><p>Kas tur nu par br&#x12B;numu � t&#x101;ds v&#x12B;rs. Bag&#x101;ts, iznes&#x12B;gs un gudrs, vajadz&#x113;ja tak savu lielman&#x12B;bu kaut k&#x101; par&#x101;d&#x12B;t, lai nedom&#x101;, ka vi&#x146;� ir �&#x101;ds vai t&#x101;ds, kas nejau�i pagad&#x12B;jies ce&#x13C;&#x101;. V&#x12B;rie�i sprieda, ka Kazime�s Jas-monts pat visslikt&#x101;k&#x101;s ra�as gados iev&#x101;c ne maz&#x101;k par simt �oku k&#x16B;&#x13C;u rudzu un tr&#x12B;sdesmit � kvie�u no saviem laukiem, ka liellopu tam p&#x101;ri par divdesmit, ka vi&#x146;� prot izaudz&#x113;t staltus kume&#x13C;us, ko p&#x101;rdod ar labu pe&#x13C;&#x146;u. Tagad pat � uzc&#x113;lis sev jaunu m&#x101;ju un visu priek�&#x101; ska&#x13C;i pazi&#x146;ojis, ka prec&#x113;�oties, esot apnikusi m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; vecpui�a dz&#x12B;ve. Vi&#x146;am jau p&#x101;ri par tr&#x12B;sdesmit divi, un vi&#x146;� apskatoties p&#x113;c tur&#x12B;gas mantinieces. Nu protamsl Vi&#x146;� dro�i vien nemaz neb&#x16B;tu braucis uz �&#x12B;m k&#x101;z&#x101;m, ja negrib&#x113;jis pats sav&#x101;m ac&#x12B;m redz&#x113;t tuvum&#x101; Domuntu. Mantiniece! Mantu pie mantas, viss ir labs, kas divk&#x101;r�ojas. Tikai ej nu sazini, kas tur san&#x101;ks! Dzirdams, ka Domunta jau ar k&#x101;du citu tikpat k&#x101; saderin&#x101;jusies. T&#x101;das baumas kl&#x12B;st, bet varb&#x16B;t tenkas vien ir.</p><p>Ar&#x12B; vecenes t&#x113;rg&#x101;ja, cik liels bag&#x101;tnieks esot Kazime�s Jasmonts. Str&#x101;d&#x101;t gan str&#x101;d&#x101;jot, jo cepti putni nevienam pa�i mut&#x113; neskrienot, pats ejot aiz arkla, pats izkapti vicinot, turot divus kalpus, nopircis sev zelta pulksteni. Pag&#x101;ju�o sv&#x113;tdien Mihals Za&#x146;evi�s agri no r&#x12B;ta aizg&#x101;jis pie vi&#x146;a dar&#x12B;�an&#x101;s un sastapis to v&#x113;l r&#x12B;ta-sv&#x101;rkos. Mier&#x12B;gi s&#x113;d&#x113;jis, s&#x16B;cis p&#x12B;p&#x12B;ti un dz&#x113;ris t&#x113;ju k&#x101; &#x12B;sts bag&#x101;tnieks. T&#x101; ja! K&#x101;p&#x113;c gan citiem t&#x101;da laime nekad neuzsmaida? Laikam jau pans dievs t&#x101; nolicis � lai vieniem b&#x16B;tu garoza, bet citiem m&#x12B;kstums!</p><p>Meitenes, sag&#x101;ju�as pulci&#x146;os, vai acis izskat&#x12B;ja, ce&#x13C;u v&#x113;rodamas, interesanto viesi gaid&#x12B;damas. K&#x101;da no t&#x101;m zin&#x101;ja st&#x101;st&#x12B;t, ka pans Kazime�s dro�i vien dab&#x16B;�ot no Jadvigas garu degunu, vi&#x146;a jau sen noskat&#x12B;jusi Janu Bohatirovi�u, neesot ko cer&#x113;t, ka ie�ot pie cita. Otra turpretim bija p&#x101;rliecin&#x101;ta, ka pans Jasmonts at&#x146;em�ot Jadvigu, jo � kur nu! � esot reizes �etras bag&#x101;t&#x101;ks. Citas atkal &#x13C;oti cildin&#x101;ja gaid&#x101;mo viesi, slav&#x113;damas vi&#x146;u k&#x101; lielisku dejot&#x101;ju un teic&#x113;ju. Trausl&#x101;s, b&#x101;l&#x101;s Sima�e-kas, rok&#x101;s sa&#x137;&#x113;ru�&#x101;s, iejauc&#x101;s lielo, plec&#x12B;go Bohatirovas, Jasmontu, Za&#x146;evas un Sta�inas meite&#x146;u pulci&#x146;&#x101; un, t&#x101; k&#x101; bija sve�as un neviena nepazina, tad nedro�i paklus&#x101;m apjaut&#x101;j&#x101;s, vai pirmais ved&#x113;jt&#x113;vs teiks ar&#x12B; uzrunu vai, tik bag&#x101;ts b&#x16B;dams, nav p&#x101;r&#x101;k lepns un negrib varb&#x16B;t nemaz run&#x101;t. Viena no Sta�insk&#x101;m un divas Za&#x146;evi-�as t&#x16B;l&#x12B;t steidz&#x101;s paskaidrot, ka viss atkar&#x12B;gs no t&#x101;, vai Jasmontam iepatiksies pirm&#x101; ved&#x113;jm&#x101;te vai ne. Ja nepatiks, tad var gad&#x12B;ties, ka ietiepjas un nesaka uzrunu, bet, ja iepatiksies, tad run&#x101;s &#x13C;oti jauki, vi&#x146;am valoda rit tikpat k&#x101; strauti&#x146;�, v&#x113;l ar panti&#x146;iem izpu�&#x137;o.</p><p>K&#x101; papele smuidr&#x101; tum�mate Osipovi�a v&#x113;l nezin&#x101;ja, kas b&#x16B;s pirm&#x101; ved&#x113;jm&#x101;te, bet Bohatirovi�a turpretim atkal &#x13C;oti labi zin&#x101;ja, ka t&#x101; ir Just&#x12B;ne O�e&#x13C;ska no Kor�inas, pana Kor�inska radiniece, un, to pateikdama, nosm&#x12B;n&#x113;ja pie sevis tik z&#x12B;m&#x12B;gi, ka visas to iev&#x113;roja.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i pa za&#x13C;o ce&#x13C;u, kas sniedzas no v&#x101;rtiem uz m&#x101;ju, kaut kas nostiep&#x101;s d&#x101;rd&#x113;dams, sprauslodams, r&#x12B;b&#x113;dams, zib&#x113;dams un apst&#x101;j&#x101;s pie pa�a lieve&#x146;a. Pirmais ved&#x113;jt&#x113;vs bija kl&#x101;t. Atbraucis bri�k&#x101; un vienj&#x16B;g&#x101;, � bet kas t&#x101; bija par bri�ku un kas par kume&#x13C;u! Bri�kas ni&#x137;el&#x113;tie apkalumi un zibo�ais lakojums mirdz&#x113;t mirdz&#x113;ja, kume&#x13C;� � melns &#x113;rzelis (k&#x101;zinieki t&#x16B;l&#x12B;t sa�ukst&#x113;j&#x101;s, ka par t&#x101;du varot dot savus tr&#x12B;s simtus rub&#x13C;u, esot pa�audz&#x113;ts) sp&#x12B;do�u spalvu un izliektu kaklu k&#x101; gulbim.</p><p>Kazime�s, laikam pats apzin&#x101;damies, ka aizkav&#x113;jies, piebrauca pilnos au&#x13C;os, vien&#x101; balti cimdotaj&#x101; rok&#x101; vi&#x146;� tur&#x113;ja &#x101;das gro�us, bet ar otru nemit&#x12B;gi vicin&#x101;ja no galvas norauto cepuri, apsveicin&#x101;damies ar visiem paz&#x12B;stamajiem &#x13C;aud&#x12B;m, un l&#x12B;dz ar bri�kas ni&#x137;el&#x113;tajiem apkalumiem un spo�o kume&#x13C;a spalvu saul&#x113; dzirkst&#x12B;ja ar&#x12B; vi&#x146;a zeltainie, no augst&#x101;s pieres atpaka&#x13C; atmestie cirtainie mati.</p><p>K&#x101;dam no Fabiana jaun&#x101;kajiem d&#x113;liem gro�us atdevis, vi&#x146;� iesteidz&#x101;s istab&#x101;, br&#x12B;ti&#x146;u tur uzkav&#x113;j&#x101;s, tad atkal par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s lieven&#x12B; un ska&#x13C;i uzsauca:</p><p>� M&#x16B;ziku!</p><p>Uz �o aicin&#x101;jumu dr&#x16B;zm&#x101; atsauc&#x101;s tr&#x12B;s jaunek&#x13C;i, vis&#x101; apk&#x101;rtn&#x113; pla�i paz&#x12B;stamie br&#x101;&#x13C;i Za&#x146;evi�i, kas &#x13C;oti m&#x12B;l&#x113;ja muzi&#x137;u un dedz&#x12B;gi sp&#x113;l&#x113;ja savu kaimi&#x146;u k&#x101;z&#x101;s pavisam nesavt&#x12B;gi, tikai sev par baudu un v&#x113;l&#x113;damies kaimi&#x146;iem sag&#x101;d&#x101;t dejas prieku. Pie sienas jau stundas divas st&#x101;v&#x113;ja pieslietas divas vijoles un �ello. M&#x16B;zikas m&#x12B;&#x13C;ot&#x101;ji tos pagr&#x101;ba un iemet&#x101;s istab&#x101;. Uz m&#x101;jas pusi dev&#x101;s ari visi k&#x101;zinieki, citi saiedami iek�&#x101;, citi pie atv&#x113;rtaj&#x101;m durv&#x12B;m un logiem p&#x16B;l&#x12B;�os sadr&#x16B;zm&#x113;damies.</p><p>Fabiana lielistaba bija tikpat &#x113;rta k&#x101; pie Anzelma un Jana, tikai sienas nebija tik gludi apmestas un gr&#x12B;da krietni vair&#x101;k izm&#x12B;d&#x12B;ta. No ikdienas iek&#x101;rtas tur, protams, �odien nebija nek&#x101;, jo katram saprotams, ka visas gultas ar augstaj&#x101;m spilvenu gr&#x113;d&#x101;m, kumodes un �&#x137;irsti bija izv&#x101;kti, lai b&#x16B;tu telpa, kur novietot k&#x101;zu mielasta galdus. Gar trim sien&#x101;m tagad bija gari, uz &#x101;tru roku sanagloti d&#x113;&#x13C;u galdi, balt&#x101;m dr&#x101;n&#x101;m p&#x101;rkl&#x101;ti, ar krietni jau paplaku�&#x101;m maiz&#x12B;�u, p&#x12B;r&#x101;gu un sieru kaudz&#x113;m apkrauti un juku juk&#x101;m sastumd&#x12B;tiem soliem un &#x137;eb&#x13C;iem pie tiem.</p><p>Starp galdiem cie�&#x101; pulci&#x146;&#x101; st&#x101;v&#x113;ja l&#x12B;gavas un l&#x12B;gavai&#x146;a vec&#x101;ki, abi ved&#x113;jt&#x113;vi un abas ved&#x113;jm&#x101;tes. El�u&#x146;a balta musl&#x12B;na kleit&#x101; un gar&#x101; pl&#x12B;vur&#x101;, kas sniedz&#x101;s no galvas l&#x12B;dz zemei, st&#x101;v&#x113;ja blakus savam l&#x12B;gavainim. Tam ap kaklu bija aplikta balta kaklasaite, tik plata un cieta, ka vi&#x146;� nevar&#x113;ja galvu ne drusku pagroz&#x12B;t. T&#x101;l&#x101;k, pie durv&#x12B;m, st&#x101;v&#x113;ja se�i p&#x101;ri. Ved&#x113;jm&#x101;te -un ved&#x113;jt&#x113;vs: K&#x101;zi-me�s Jasmonts ar Just&#x12B;ni, t&#x101;l&#x101;k � Vitolds Kor�inskis ar Anto&#x13C;ku Jasmontu, Jans Bohatirovi�s ar Marijku Za&#x146;e-vi�u, Adams Za&#x146;evi�s ar Sofiju Obuhovu, Vladislavs Osi-povi�s ar Cec&#x12B;liju Sta&#x146;evi�u un Mihals Bohatirovi�s ar Albert&#x12B;ni Sta�insku. Blakus durv&#x12B;m pie sienas bija nost&#x101;ju�ies muzikanti.</p><p>Pa atv&#x113;rto logu r&#x101;mie saules stari bag&#x101;t&#x12B;gi apgaismoja aizs&#x101;ktos p&#x12B;r&#x101;gus, maiz&#x12B;tes, ga&#x13C;u un sierus, krita uz rud&#x101;s, priek&#x101; starojo�&#x101;s Fabiana sejas un Fabianes sniegbalt&#x101;s cietin&#x101;t&#x101;s aub&#x12B;tes me�&#x123;in&#x113;m, uz precinieka Sta�inska za&#x13C;ajiem sv&#x101;rkiem, uz pretinieces Gecoldes dzelten&#x101;s sejas un cirtotajiem matiem, uz l&#x12B;gavas strup&#x101;, raudot sasarku�&#x101; degunte&#x13C;a, uz melnajiem un baltajiem br&#x16B;tg&#x101;nbr&#x101;&#x13C;u sv&#x101;rkiem un baltaj&#x101;m, gai�zilaj&#x101;m, s&#x101;rtaj&#x101;m br&#x16B;tesm&#x101;su kleit&#x101;m. T&#x101;du pa�u sv&#x101;rku un kleitu siena aiz atv&#x113;rtaj&#x101;m durv&#x12B;m un logiem ap&#x146;&#x113;ma.visu m&#x101;ju. Visi st&#x101;v&#x113;ja k&#x101; sastingu�i, vald&#x12B;ja t&#x101;ds klusums, ka �&#x137;ita � kl&#x101;teso�o dva�a sapl&#x16B;stu vien&#x101; vien&#x12B;g&#x101;, lielu pl&#x113;�u dvesmai l&#x12B;dz&#x12B;g&#x101; elp&#x101;.</p><p>Piepe�i preciniece Gecolde, kas no sava tiev&#x101;, gar&#x101; auguma augstumiem ar mui�as rentnieces lielman&#x12B;bu nol&#x16B;koj&#x101;s uz visiem p&#x101;r&#x113;jiem, nometa pusizsm&#x113;&#x137;&#x113;to papirosu un piemina to ar lielo, samta kurp&#x113; ieauto k&#x101;ju. Par iemeslu iem&#x12B;&#x13C;ot&#x101;s un pa�laik tik nepiedien&#x12B;g&#x101;s sm&#x113;&#x137;&#x113;�anas p&#x101;rtrauk�anai bija pirm&#x101; ved&#x113;jt&#x113;va ros&#x12B;ba.</p><p>Neviens no kl&#x101;teso�ajiem neb&#x16B;tu atzinies, ka visi ar raiz&#x113;m gaida, vai Jasmonts teiks vai neteiks apsveikuma runu, jo p&#x101;ris rei�u jau t&#x101; bija izn&#x101;cis, ka vi&#x146;am negad&#x12B;jusies pa pr&#x101;tam ved&#x113;jm&#x101;te un t&#x101;p&#x113;c sa&#x12B;dzis liedzies to dar&#x12B;t. Bet, kad pirms br&#x12B;�a Fabians p&#x113;c visiem piekl&#x101;j&#x12B;b&#x101;s noteikumiem iepaz&#x12B;stin&#x101;ja vi&#x146;u ar Just&#x12B;ni, ko tas l&#x12B;dz �im nepazina, tad daudzi iev&#x113;roja, ka Jasmonts, uzmetis a�u skatienu meitenei, zemu jo zemu paklan&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;as priek�&#x101; un, sa&#x146;&#x113;mis pasniegto roku, nosk&#x16B;pst&#x12B;ja tai pa�us pirkstu gali&#x146;us. Neviens nekad v&#x113;l nebija redz&#x113;jis, ka Jasmonts k&#x101;das priek�&#x101; t&#x101; b&#x16B;tu klan&#x12B;jies. P&#x113;c tam, pagriezies pret br&#x16B;tg&#x101;nbr&#x101;&#x13C;iem, vi&#x146;� pasita knipi un, cik vien var&#x113;dams klusi, pa�ukst&#x113;ja:</p><p>� Lieliska pana! Uzmet tik acis, un jau liekas, ka medus pil mut&#x113;!</p><p>Jans notv&#x12B;ka p&#x101;r visu seju un, k&#x101; parasti, kad bija aizkustin&#x101;ts, l&#x16B;koj&#x101;s aug�up, bet citi, izteikdami savu piekri�anu ar galvas m&#x101;jieniem, noklak�&#x137;in&#x101;ja tikai m&#x113;li. Vien&#x12B;gi Vladislavs Osipovi�s, kam uz galvas vij&#x101;s melni mati k&#x101; krauklim, pagriezies pret zilacaino Cec&#x12B;liju, kuru sen jau piel&#x16B;dza, no�ukst&#x113;ja:</p><p>� Nek&#x101; sevi�&#x137;a gan neredzu �aj&#x101; pan&#x101;!</p><p>T&#x101;tad Jasmontam Just&#x12B;ne bija pa pr&#x101;tam! Vi&#x146;� saros&#x12B;j&#x101;s, apk&#x101;rt&#x113;jie mazliet atk&#x101;p&#x101;s. Nost&#x101;jies jaun&#x101; p&#x101;ra priek�&#x101;, uzmeta acis turpat blakus uz galda papl&#x101;t&#x113; noliktajiem mir�u pu�&#x137;iem, p&#x101;rvilka ar balt&#x101; cimd&#x101; t&#x113;rpto roku p&#x101;r zeltainajiem matiem un ierun&#x101;j&#x101;s tik skan&#x12B;g&#x101; bals&#x12B;, ka vi&#x146;a v&#x101;rdi bija labi dzirdami un saprotami pat aiz loga.</p><p>� �is vainags, � vi&#x146;� sac&#x12B;ja, � nav v&#x12B;ts ne no p&#x113;rl&#x113;m, ne dimantiem, bet no za&#x13C;&#x101;m mirt&#x113;m � kas ir jaunav&#x12B;bas apliecin&#x101;jums. Katram t&#x12B;kami to uzl&#x16B;kot, bet tev, l&#x12B;gava, �aj&#x101; svin&#x12B;gaj&#x101; dien&#x101; t&#x101; ir ko�&#x101;k&#x101; rota ...</p><p>To sac&#x12B;dams, vi&#x146;� nor&#x101;d&#x12B;ja uz papl&#x101;ti ar mir�u zariem, pa&#x146;&#x113;ma mazo mir�u vainadzi&#x146;u un, izstiept&#x101; rok&#x101; uzman&#x12B;gi tur&#x113;dams to jaun&#x101; p&#x101;ra priek�&#x101;, turpin&#x101;ja v&#x113;l izteiksm&#x12B;g&#x101;k un ska&#x13C;&#x101;k:</p><p>� Tagad, cien&#x12B;jamais jaunais p&#x101;ri, &#x146;em v&#x113;r&#x101; nedaudzos v&#x101;rdus, kuros izteik�u savas domas. Un tu, jaun&#x101; l&#x12B;gava, zini, ka pien&#x101;cisp&#x113;d&#x113;jais br&#x12B;dis, kad �o vainadzi&#x146;u, ko turu tava priek�a, tu v&#x113;l valk&#x101;, jo no �&#x12B;s dienas tas tev zud&#x12B;s un nekad vairs nerot&#x101;s tavu galvu.</p><p>El�u&#x146;a s&#x101;ka �&#x146;ukst&#x113;t un iz&#x146;&#x113;ma no l&#x12B;gavas t&#x113;rpa kabatas mutauti&#x146;u. Bet ved&#x113;jt&#x113;vs, ac&#x12B;m vi&#x146;&#x101; urbdamies, turpin&#x101;ja:</p><p>� Ak! Cik jauks ir jaunavas mir�u vainadzi&#x146;�! Cik �&#x113;l no t&#x101; �&#x137;irties! Tas j&#x101;slacina r&#x16B;gt&#x101;m asar&#x101;m, jo k&#x101;dai gan vajadz&#x113;tu b&#x16B;t dai&#x13C;&#x101;s jaunavas sirdij, ja t&#x101; �odien neraud&#x101;tu? Bet es teik�u t&#x101;: nekas pasaul&#x113; nav dabisk&#x101;ks par prec&#x113;�anos, un dievs, kas rad&#x12B;jis debesis, zemi un spo�&#x101;s zvaigznes, cilv&#x113;ku laimes piln&#x12B;bai ar&#x12B; to t&#x101; nolicis. Un tev nav ko skumt un b&#x113;d&#x101;ties � tu, l&#x12B;gava, zaud&#x113;si t&#x113;va un m&#x101;tes g&#x101;d&#x12B;g&#x101;s rokas, bet ieg&#x16B;si uzticamu draugu uz visu m&#x16B;�u. Un tu, l&#x12B;gavaini, &#x146;em v&#x113;r&#x101;: k&#x101; dievu iepriec&#x113; saule, t&#x101; v&#x12B;ru � laba sieva. Tagad, j&#x16B;su k&#x101;zu dien&#x101;, cien&#x12B;jamais p&#x101;ri, es k&#x101; pirmais un vec&#x101;kais ved&#x113;jt&#x113;vs visu k&#x101;zinieku, radinieku, draugu un pazi&#x146;u v&#x101;rd&#x101; nov&#x113;lu jums visu lab&#x101;ko ...</p><p>Te run&#x101;t&#x101;js nedaudz pazemin&#x101;ja balsi, bet &#x13C;au�u dr&#x16B;zm&#x101; vald&#x12B;ja t&#x101;ds klusums, ka nedzird&#x113;ja pat ska&#x13C;&#x101;k elpojam, � ar t&#x101;du uzman&#x12B;bu visi klaus&#x12B;j&#x101;s, � un ved&#x113;jt&#x113;va balss bija dzirdama v&#x113;l skaidr&#x101;k.</p><p>� Lai j&#x16B;su m&#x16B;�a dienas vijas t&#x101;pat, k&#x101; �ai vainadzi&#x146;&#x101; baltie ziedi mijas ar tum�o za&#x13C;umu, kas tik labi cits citu skauj. Raiz&#x113;m sekos laime un laimei raizes, bet j&#x16B;s, smeldamies sp&#x113;kus priek&#x101; un savstarp&#x113;j&#x101; m&#x12B;l&#x101;, to uz&#x146;emsiet mier&#x12B;gi. Bet tagad priec&#x101;simies, jo �is p&#x101;ris �odien bazn&#x12B;c&#x101; sa&#x146;ems sv&#x113;t&#x12B;bu uztic&#x12B;gai m&#x12B;lai l&#x12B;dz kapa malai. Un, l&#x16B;k, jau skan m&#x16B;zika! ...</p><p>Tie�&#x101;m, �ai br&#x12B;d&#x12B; divas vijoles un �ello laida va&#x13C;&#x101; kaut ko l&#x12B;dz&#x12B;gu trakul&#x12B;gam mar�am un ugun&#x12B;gai mazur-kai. Ska&#x13C;o muzi&#x137;u ar savu balsi p&#x101;rsp&#x113;dams, mirt&#x113;m piekrauto papl&#x101;ti ab&#x101;s rok&#x101;s sa&#x146;&#x113;mis, pirmais ved&#x113;jt&#x113;vs pabeidza:</p><p>� Ir pien&#x101;cis laiks doties uz bazn&#x12B;cu, lai sa&#x146;emtu sv&#x113;to sakramentu, bet pirms tam vajag loc&#x12B;t ce&#x13C;us vec&#x101;ku priek�&#x101; un izl&#x16B;gties t&#x113;va un m&#x101;tes sv&#x113;t&#x12B;bu. Tagad l&#x16B;dzu, pana ved&#x113;jm&#x101;te, ar nesarauktu pieri, jautru skatienu un laipnu roku pie&#x146;emt �&#x12B;s mirtes un izdal&#x12B;t t&#x101;s br&#x16B;tg&#x101;nbr&#x101;&#x13C;iem un br&#x16B;tesm&#x101;s&#x101;m k&#x101; k&#x101;zu dienas z&#x12B;mi...</p><p>Zemu paklan&#x12B;jies, Jasmonts pasniedza Just&#x12B;nei papl&#x101;ti ar mirt&#x113;m, bet vi&#x146;a uz t&#x101;s nolika smalku baltu lakati&#x146;u ar skaisti iz�&#x16B;tiem pirm&#x101; ved&#x113;jt&#x113;va inici&#x101;&#x13C;iem. Visa Jasmonta liel&#x101;, s&#x101;rt&#x101;, vasaras raibumiem kl&#x101;t&#x101; seja ar augsto pieri un no&#x13C;uku�aj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m iekv&#x113;loj&#x101;s liel&#x101; labpatik&#x101; un lepnum&#x101;.</p><p>� Ja man b&#x16B;tu pasniegta zelta vai briljanta d&#x101;vana, es nejustos tik pagodin&#x101;ts, k&#x101; sa&#x146;emot �o pa�as rok&#x101;m darin&#x101;to piemi&#x146;as z&#x12B;mi, � vi&#x146;� izsauc&#x101;s, atkal dzi&#x13C;i paklan&#x12B;damies.</p><p>Sai br&#x12B;d&#x12B; Jasmonts juta, ka to k&#x101;ds satver rok&#x101;s. Tas bija Vitolds, otrais ved&#x113;jt&#x113;vs, kas vi&#x146;u p&#x113;k�&#x146;i un dedz&#x12B;gi nosk&#x16B;pst&#x12B;ja uz abiem vaigiem.</p><p>� Piedodiet... � vi&#x146;� iesauc&#x101;s. � J&#x16B;s varb&#x16B;t &#x146;emsiet Jaun&#x101;, ka es, b&#x16B;dams tik &#x12B;su br&#x12B;di paz&#x12B;stams, tik famili&#x101;ri... Bet j&#x16B;s sac&#x12B;j&#x101;t tik jauku runu ... Vai j&#x16B;s pats to ar&#x12B; sacer&#x113;j&#x101;t vai ar&#x12B;...</p><p>� Pa da&#x13C;ai! Pa da&#x13C;ai... � atsauc&#x101;s Jasmonts, plataj&#x101; plaukst&#x101; tik sp&#x113;c&#x12B;gi spiezdams sava jaun&#x101; drauga roku, ka stirk�&#x137;&#x113;dams p&#x101;rpl&#x12B;sa baltais cimds.</p><p>M&#x16B;zika p&#x113;k�&#x146;i apklusa, un lielistab&#x101; k|uva dzirdama l&#x12B;dz nepaz&#x12B;�anai p&#x101;rmain&#x12B;jusies Fabiana balss. El�use k&#x101; gr&#x113;ciniece bija sabrukusi pie vi&#x146;a k&#x101;j&#x101;m, ar&#x12B; br&#x16B;tg&#x101;ns ar lielu bl&#x12B;k�&#x137;i nokrita uz ce|iem, bet ciet&#x101; un plat&#x101; apkakl&#x12B;te ne|&#x101;va vi&#x146;am noliekt galvu, un puisis izskat&#x12B;j&#x101;s k&#x101; olekti norijis. Kaut gan para�a nepras&#x12B;ja, lai Fabians tur&#x113;tu runu, vi&#x146;� tom&#x113;r, vai nu aiz liel&#x101; savi&#x13C;&#x146;ojuma, vai t&#x12B;�i ar iepriek�&#x113;ju nol&#x16B;ku, ies&#x101;ka &#x13C;oti smalk&#x101; bals&#x12B;:</p><p>� M&#x16B;su vect&#x113;vi un vecvect&#x113;vi �ai pa�&#x101; viet&#x101; ir svin&#x113;ju�i savas k&#x101;zu god&#x12B;bas, kur es, manu meiti&#x146;, tagad sar&#x12B;koju tavas. Liec v&#x113;r&#x101;, tu nedr&#x12B;ksti b&#x16B;t ne &#x137;ild&#x12B;ga, ne iz�&#x137;&#x113;rd&#x12B;ga, ne p&#x13C;&#x101;p&#x12B;ga, ne laiska, un lai dievs pasarga tevi no tuk�as un nev&#x113;rt&#x12B;gas dz&#x12B;ves, esi savam m&#x16B;�a draugam vis&#x101;s liet&#x101;s uztic&#x12B;gs un m&#x12B;&#x13C;� pal&#x12B;gs ...</p><p>Klausoties �os v&#x101;rdus, El�usa, lai gan, noliekusies l&#x12B;dz pa�ai zemei, slauc&#x12B;ja lakati&#x146;&#x101; acis, sp&#x113;c&#x12B;gi par&#x101;va savu l&#x12B;gavaini aiz sv&#x101;rku piedurknes un no�ukst&#x113;ja:</p><p>� Pieliecies ta�u! Vai tas ir gl&#x12B;ti, ka, t&#x113;vam sv&#x113;tot, tu tupi, degunu izsl&#x113;jis?</p><p>K&#x101; pav&#x113;li sa&#x146;&#x113;mis, Franuss p&#x113;k�&#x146;i un ener&#x123;iski ar zodu salieca apkakl&#x12B;ti un nod&#x16B;ra pieri pie zemes. Fabians uzrun&#x101;ja vi&#x146;u:</p><p>� Bet tev, znoti&#x146;, no savas t&#x113;va sirds saku, � tai m&#x16B;�a draudzenei, ko dodu, esi uztic&#x12B;gs un visur pal&#x12B;dz&#x12B;gs, laipns un m&#x12B;&#x13C;�, tom&#x113;r ...</p><p>Te, neraugoties uz asaru pilnaj&#x101;m ac&#x12B;m, vi&#x146;a &#x12B;so &#x16B;su ku�&#x137;&#x12B;�i savilk&#x101;s it k&#x101; smaid&#x101;.</p><p>� Tom&#x113;r, sievu m&#x12B;|odams, p&#x101;r&#x101;k va&#x13C;&#x12B;gi gro�us nepalaid un neaizmirsti, ka slikts saimnieks lab&#x101;ko mantojumu var izputin&#x101;t, bet r&#x16B;p&#x12B;gs un taup&#x12B;gs visu ko prot likt liet&#x101;. Un l&#x12B;dz ar p&#x113;d&#x113;jo nov&#x113;l&#x113;jumu, kas n&#x101;k no t&#x113;va sirds, mani b&#x113;rni, es l&#x16B;dzu visvareno dievu, lai tas s&#x16B;ta jums savu sv&#x113;t&#x12B;bu un nepamet j&#x16B;s ... visus ... bez savas �&#x113;last... un padoma ...</p><p>Te Fabians s&#x101;ka t&#x101; raud&#x101;t, ka nek&#x101; nevar&#x113;ja saprast, ko vi&#x146;� saka. Un ne tikai vi&#x146;�, bet ar&#x12B; l&#x12B;gavai&#x146;a vec&#x101;ki raud&#x101;ja, un ved&#x113;jm&#x101;te Sta�inska apraud&#x101;j&#x101;s, bet pane Gecolde, kas kautr&#x113;j&#x101;s izr&#x101;d&#x12B;t savas j&#x16B;tas vienk&#x101;r�o &#x13C;au�u priek�&#x101;, lai nes&#x101;ktu birt asaras, &#x101;tri mirk�&#x137;in&#x101;ja acis. L&#x12B;gava un l&#x12B;gavainis raud&#x101;ja k&#x101; izkulti.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i log&#x101;, ko no &#x101;rpuses pild&#x12B;ja seju siena, par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s dzeltenais, v&#x101;jais, par Apustuli d&#x113;v&#x113;tais Bohatiro-vi�s ar milz&#x12B;g&#x101;m, tum�&#x101;m brill&#x113;m un, rokas pac&#x113;lis, �&#x113;l&#x101; bals&#x12B; iesauc&#x101;s:</p><p>� Tam cilv&#x113;kam pieder debesu valst&#x12B;ba, kas savam d&#x113;lam vai meitai sar&#x12B;ko k&#x101;zu godu!</p><p>Siev&#x101;rdi bija k&#x101; p&#x113;d&#x113;jais piliens aizkustino�&#x101; br&#x12B;�a burv&#x12B;b&#x101;, un tagad jau gandr&#x12B;z visi saj&#x16B;sm&#x101; raud&#x101;ja un sk&#x16B;pst&#x12B;j&#x101;s. Raud&#x101;dami apkamp&#x101;s un sk&#x16B;pst&#x12B;j&#x101;s l&#x12B;gavas un l&#x12B;gavai&#x146;a radinieki, ved&#x113;jt&#x113;vi un ved&#x113;jm&#x101;tes, br&#x16B;t-g&#x101;nbr&#x101;&#x13C;i un br&#x16B;tesm&#x101;sas. Lielistab&#x101; un &#x101;r&#x101; aiz logiem, aiz durv&#x12B;m labu br&#x12B;di neko vair&#x101;k nedzird&#x113;ja k&#x101; tikai �&#x146;ukstus un sk&#x16B;pstus un starp sk&#x16B;pstiem un �&#x146;ukstiem aprautus, nepabeigtus apsveikumus, pateic&#x12B;bas un nov&#x113;l&#x113;jumus. Br&#x16B;tg&#x101;nbr&#x101;&#x13C;i raud&#x101;dami un smiedami, sk&#x16B;pst&#x12B;dami un apsveikdami groz&#x12B;j&#x101;s starp viesiem, ikvienam piesprauzdami pie kr&#x16B;t&#x12B;m pa mir�u zari&#x146;am.</p><p>Pirmais �aj&#x101; savi&#x13C;&#x146;oto cilv&#x113;ku dr&#x16B;zm&#x101; attap&#x101;s ved&#x113;jt&#x113;vs Kazime�s Jasmonts un s&#x101;ka dom&#x101;t par k&#x101;rt&#x12B;bu. P&#x101;rlaidis vair&#x101;kas reizes acis p&#x101;r �o satraukto skudru p&#x16B;zni, vi&#x146;� tikai raust&#x12B;ja plecus, vair&#x101;kas reizes nopl&#x101;t&#x12B;ja muti, l&#x12B;dz beidzot, cekulu pakrat&#x12B;jis, izstiep&#x101;s k&#x101; st&#x12B;ga un p&#x113;rkon&#x12B;g&#x101; bals&#x12B; nosauc&#x101;s:</p><p>� Braucam!</p><p>Tad, ar kr&#x16B;t&#x12B;m un s&#x101;niem p&#x16B;li k&#x101; valzivs &#x16B;deni �&#x137;eldams, bi�u d&#x16B;ko&#x146;ai l&#x12B;dz&#x12B;go troksni p&#x101;rsp&#x113;dams, ska&#x13C;i turpin&#x101;ja:</p><p>� Braucam, pani! Braucam! Braucam! Braucam!</p><p>Liel&#x101;k&#x101; da&#x13C;a no kl&#x101;teso�ajiem met&#x101;s pie aizj&#x16B;gtaj&#x101;m bri�k&#x101;m un apseglotajiem zirgiem, bet ved&#x113;jt&#x113;vs nost&#x101;j&#x101;s bl&#x12B;vajam vilnim ce&#x13C;&#x101; ar izplest&#x101;m rok&#x101;m un, pagriezis pret&#x12B; savas kr&#x16B;tis, sauca:</p><p>� L&#x113;n&#x101;k, pani! L&#x113;n&#x101;k! P&#x113;c k&#x101;rtas! P&#x113;c k&#x101;rtas!</p><p>P&#x113;c tam v&#x113;l ilgi galvu, seju, sv&#x101;rku un kleitu burzm&#x101;, kas dr&#x16B;zm&#x113;j&#x101;s ap bri�k&#x101;m un zirgiem, nepagurusi �aud&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;a tum�zil&#x101; cepur&#x12B;te, kas apsedza tikai pa�u galvas virsu, dzird&#x113;ja vi&#x146;a balsi, pav&#x113;lo�u, r&#x12B;kojo�u, saraust&#x12B;ti daudzreiz atk&#x101;rtojam:</p><p>� L&#x16B;dzu, s&#x113;dieties! Nu s&#x113;dieties, pani! L&#x12B;gava kop&#x101; ar savu ved&#x113;jm&#x101;ti! L&#x12B;gavainis ar savu ved&#x113;jt&#x113;vu! Br&#x16B;tes-m&#x101;sas un br&#x16B;tg&#x101;nbr&#x101;&#x13C;i pa p&#x101;riem! Pirm&#x101; br&#x16B;tesm&#x101;sa! Kur ir pirm&#x101; br&#x16B;tesm&#x101;sa? L&#x16B;dzu, sekojiet man, laipni l&#x16B;dzu! Otra br&#x16B;tesm&#x101;sa ar otru br&#x16B;tg&#x101;nbr&#x101;&#x13C;i! Tre�&#x101; br&#x16B;tesm&#x101;sa ar tre�o br&#x16B;tg&#x101;nbr&#x101;&#x13C;i... M&#x16B;zika! Hei! Vai dzirdat, tur, muzikanti! Za&#x146;evi�i, hei! S&#x113;dieties tur taj&#x101; bri�k&#x101; ... tur ... aiz br&#x16B;tg&#x101;nbr&#x101;&#x13C;iem!...</p><p>Un t&#x101; t&#x101;l&#x101;k, un t&#x101; t&#x101;l&#x101;k, viss turpin&#x101;j&#x101;s k&#x101;du stundas ceturksni, l&#x12B;dz beidzot gar&#x101; varza uzreiz sakust&#x113;j&#x101;s, ier&#x12B;b&#x113;j&#x101;s. Skan&#x113;ja m&#x16B;zika, smiekli, gaviles, zviedza zirgi, un no biez&#x101; putek|u m&#x101;ku|a, kas sagriez&#x101;s virs Fabiana s&#x113;tas, uz glud&#x101;, nob&#x101;lu�&#x101;, pla�&#x101; lauku pakl&#x101;ja zem bl&#x101;v&#x101;s saules izrindoj&#x101;s garais k&#x101;zinieku brauciens.</p><p>Tom&#x113;r Fabiana s&#x113;t&#x101; neiest&#x101;j&#x101;s piln&#x12B;gs klusums. Vismaz puse k&#x101;zinieku bija paliku�i turpat un piev&#x113;rs&#x101;s uz galdiem izliktajiem &#x113;dieniem. L&#x12B;dz pa�am saulrietam tur netr&#x16B;ka dz&#x12B;rot&#x101;ju. Pie buljona, cepe�a, des&#x101;m, pank&#x16B;k&#x101;m, makaroniem, ko pien&#x101;c&#x12B;gi apsjacinaja ar meduti&#x146;u un aluti&#x146;u, vietu tr&#x16B;kuma d&#x113;&#x13C; s&#x113;d&#x101;s pa desmit cilv&#x113;ku reiz&#x113;. Kam&#x113;r vieni lielistab&#x101; mieloj&#x101;s, citi, gaid&#x12B;dami savu k&#x101;rtu vai jau paguvu�i pa&#x113;st, pastaig&#x101;j&#x101;s pa d&#x101;rzu, pa ce&#x13C;u, kav&#x113;dami laiku sarun&#x101;s vai lakstodamies.</p><p>Fabians visu laiku uztur&#x113;j&#x101;s lielistab&#x101;, apkalpodams un &#x12B;sin&#x101;dams laiku viesiem tik c&#x12B;t&#x12B;gi, ka mirka vienos sviedros, br&#x12B;di pa br&#x12B;dim noslauc&#x12B;dams lakati&#x146;&#x101; seju, pliko pakausi un kaklu.</p><p>Ta�u, nel&#x16B;kojoties uz viesm&#x12B;l&#x12B;bu un parasto p&#x13C;&#x101;p&#x12B;-gumu, katrs var&#x113;ja just, ka vi&#x146;u moka k&#x101;das apsl&#x113;ptas raizes. Maz&#x101;k nek&#x101; parasti vi&#x146;� b&#x101;rst&#x12B;ja sak&#x101;mv&#x101;rdus un jokus, bie�i pusv&#x101;rd&#x101; apr&#x101;va ko�u teikumu un, pieri raukdams, &#x16B;s&#x101;m spurojoties, par kaut ko domaja.</p><p>T&#x101;pat blakus sirsn&#x12B;gajai l&#x12B;ksmei un jautr&#x12B;bai, k&#x101; par sp&#x12B;ti tuk�otajiem pr&#x101;vajiem meduti&#x146;a un alus kausiem, ar&#x12B; citos Bohatirovi�os, vecajos saimniekos un &#x123;ime&#x146;u t&#x113;vos bija man&#x101;ma nom&#x101;kt&#x12B;ba. Gan vieni, gan otri, cits klusu, cits ska&#x13C;i st&#x101;st&#x12B;ja no kaimi&#x146;ciemiem atbrauku�ajiem par zaud&#x113;to pr&#x101;vu pret Kor�inski, par smagaj&#x101;m sek&#x101;m, kas no t&#x101; izriet. Da�i, degunus nok&#x101;ru�i, s&#x16B;kst&#x12B;j&#x101;s, ka t&#x16B;l&#x12B;t p&#x113;c k&#x101;z&#x101;m b&#x16B;�ot tuk�ojams r&#x16B;gts bi&#x137;eris, ka k&#x101;zu l&#x12B;ksm&#x12B;bu pavisam dr&#x12B;z nomain&#x12B;�ot asaras, kad uzklup�ot kakl&#x101; skarbais un nepiel&#x16B;dzamais kaimi&#x146;�.</p><p>Un, kad trok�&#x146;ain&#x101;kie un jautr&#x101;kie no run&#x101;t&#x101;jiem s&#x101;ka slavin&#x101;t un apsveikt Fabianu par spo�o k&#x101;zu sar&#x12B;ko�anu meitai, vi&#x146;�, rokas tiem krat&#x12B;dams, p&#x113;k�&#x146;i uzliesmoju�&#x101; izmisum&#x101; izsauc&#x101;s:</p><p>� Ak J&#x113;zus, tu krust&#x101; sistais! � Un tad, rokas pac&#x113;lis, vaiman&#x101;ja: � Lab&#x101;k b&#x16B;tu man p&#x113;k�&#x146;&#x101; n&#x101;v&#x113; nomirt nek&#x101; piedz&#x12B;vot t&#x101;du pazemojumu un kaunu! K&#x101;zas! K&#x101;zas! Protams, k&#x101;zas!</p><p>Man tikai viena vien&#x12B;ga meiti&#x146;a, t&#x101;pat k&#x101; viena galva uz pleciem! Un kas par to? Tr&#x12B;s dienas k&#x101;zas, bet l&#x12B;dz kapa malai b&#x113;das! Kaut dievs dotu, ka zeme mani apr&#x12B;tu, pirms k&#x101;zas beigu�&#x101;s!</p><p>Citi atkal p&#x16B;l&#x113;j&#x101;s savus satriektos kaimi&#x146;us nomierin&#x101;t.</p><p>� Neb&#x113;d&#x101;jieties neko! Dievs sp&#x113;j vair&#x101;k, nek&#x101; ir devis! � kliedza Sta�inskis.</p><p>Bet Bohatirovi�s Apustulis, acis ar tum�aj&#x101;m brill&#x113;m pret griestiem pac&#x113;lis, satriekt&#x101; bals&#x12B; pr&#x101;toja:</p><p>� T&#x101;s ir p&#x101;rejo�as b&#x113;das, �&#x12B;s pasaules niec&#x12B;ba ... izn&#x12B;c&#x12B;ba ...</p><p>Nopietnais, padz&#x12B;voju�ais St�alkovskis garos rupjas, pa�austas vadmalas sv&#x101;rkos, ar dom&#x12B;g&#x101;m ac&#x12B;m vec&#x12B;gaj&#x101; sej&#x101; mierin&#x101;ja:</p><p>� Nu ko lai dara? Nevajag krist izmisum&#x101;, visliel&#x101;k&#x101;s b&#x113;das te nek&#x101; nepal&#x12B;dz&#x113;s. Pans Kor�inskis ir ciets v&#x12B;rs un nabaga &#x13C;aud&#x12B;m nepiel&#x16B;dzams, nav ko run&#x101;t... ar&#x12B; m&#x113;s vi&#x146;u paz&#x12B;stam ... Bet, dzirdams, vi&#x146;am esot cilv&#x113;c&#x12B;gs d&#x113;ls, neskatoties uz &#x13C;aud&#x12B;m k&#x101; vilks. Varb&#x16B;t vi&#x146;� nost&#x101;sies k&#x101; vidut&#x101;js starp t&#x113;vu un kaimi&#x146;iem ...</p><p>� Protams! K&#x101; tad! Pat es par vi&#x146;u tiku jau dom&#x101;jis! � St�alkovskim pievienoj&#x101;s gausais Valent&#x12B;ns Bohatirovi�s.</p><p>� Mums vajadz&#x113;s griezties pie vi&#x146;a p&#x113;c pal&#x12B;dz&#x12B;bas, � ar&#x12B; citi sac&#x12B;ja. � Sav&#x101;d&#x101;k nevar&#x113;s, tikai ar vi&#x146;a starpniec&#x12B;bu l&#x16B;gsim panu Kor�i&#x146;ski.</p><p>Fabians par priek�likumu bija sa�utis un pretoj&#x101;s. Vi&#x146;� ne no viena nek&#x101; nel&#x16B;gs, p&#x101;rdos p&#x113;d&#x113;jo govi, bet nediedel&#x113;s k&#x101; nabaga L&#x101;cars pie bag&#x101;tnieka sliek�&#x146;a. Tak citi vi&#x146;u apsauca.</p><p>� Ko tu spurojies, ja esi nevar&#x12B;gs! � vi&#x146;i sauca. � Tagad tava di�o�an&#x101;s nav nek&#x101; v&#x113;rta, lab&#x101;k neb&#x16B;tu k&#x16B;d&#x12B;jis kaimi&#x146;us uz ties&#x101;�anos, bet samekl&#x113;jis pr&#x101;t&#x12B;gu un god&#x12B;gu advok&#x101;tu. Pats visus cilp&#x101; esi novedis un tagad v&#x113;l no p&#x113;d&#x113;j&#x101; gl&#x101;bi&#x146;a b&#x113;dz ...</p><p>T&#x101;das valodas visvair&#x101;k mulsin&#x101;ja Fabianu un koda tam kaul&#x101;.</p><p>� Es sevi par vain&#x12B;gu neuzskatu! � pa pusei dusm&#x12B;gi, pa pusei raud&#x101;dams, taisnoj&#x101;s Fabians. � Nevienam &#x13C;auna nev&#x113;l&#x113;ju. Dom&#x101;ju tikai, ko labu izdar&#x12B;t m&#x16B;su ciema &#x13C;aud&#x12B;m un k&#x101; panam Kor�inskim par visu sariebt. Bet, ja esmu negod&#x12B;ga cilv&#x113;ka piekr&#x101;pts, vai t&#x101;p&#x113;c gribat mani sloksn&#x113;s griezt!</p><p>� Vai tad jaunais pans Kor�inskis tevi ar nazi graiz&#x12B;s? � klaig&#x101;ja kaimi&#x146;i. � Vi&#x146;a priek�&#x101; nav kauns b&#x16B;t pazem&#x12B;gam, vi&#x146;� nabadz&#x12B;gajam ac&#x12B;s nesp&#x13C;auj, vi&#x146;� j&#x16B;t &#x13C;aud&#x12B;m l&#x12B;dz un mekl&#x113; vi&#x146;u draudz&#x12B;bu ...</p><p>� Dievs, sodi mani pie miesas un dv&#x113;seles, � galvu rok&#x101;s satverdams, iesauc&#x101;s Fabians. � Vai es to var&#x113;ju iedom&#x101;t, ka t&#x101;ds liktenis mani piemekl&#x113;s vecuma dien&#x101;s, ka man k&#x101; Ij&#x101;bam b&#x16B;s j&#x101;l&#x16B;dzas �&#x113;last&#x12B;ba ...</p><p>Bet Apustulis, savas kalsn&#x101;s rokas rupj&#x101; garsv&#x101;rka piedurkn&#x113;s pac&#x113;lis pret griestiem, �&#x113;l&#x101; bals&#x12B; penter&#x113;ja:</p><p>� D&#x113;liem neb&#x16B;s j&#x101;atbild un j&#x101;mirst par t&#x113;viem, bet katrs pats sa&#x146;ems sodu par saviem gr&#x113;kiem un, no�&#x113;lodams tos, mirs!</p><p>T&#x101;das k&#x101;z&#x101;m tik nepiedien&#x12B;gas runas risin&#x101;j&#x101;s liel-istab&#x101; veco vid&#x16B;, bet jaunatnei, kas dr&#x16B;zm&#x113;j&#x101;s d&#x101;rz&#x101; un gatv&#x113;, �odien ne pr&#x101;t&#x101; nen&#x101;ca nodoties raiz&#x113;m un b&#x113;d&#x101;m. Tuvoj&#x101;s vakars, un bija laiks s&#x101;kt dejas, pareiz&#x101;k sakot, vajadz&#x113;ja jau dejot, jo dzestr&#x101; vakara v&#x113;smi&#x146;a gl&#x101;st&#x12B;t gl&#x101;st&#x12B;ja &#x113;dot, run&#x101;jot un smejot pietv&#x12B;ku�&#x101;s sejas, bet aizvien gad&#x12B;j&#x101;s k&#x101;ds iemesls, kas aizkav&#x113;ja.</p><p>Vispirms jaunais p&#x101;ris kop&#x101; ar saviem pavado&#x146;iem ilgi nos&#x113;d&#x113;ja pie mielasta galda, jo ved&#x113;jt&#x113;vs Sta�inskis tur&#x113;ja garu runu, ko visu laiku p&#x101;rtrauca p&#x113;rkon&#x12B;gi smiekli, un beig&#x101;s Apustulis v&#x113;l deva &#x13C;oti pam&#x101;co�us padomus un skait&#x12B;ja dievbij&#x12B;gas l&#x16B;g�anas. P&#x113;c tam pie galda aicin&#x101;ja muzikantus, bet, kad muzikanti bija pa&#x113;du�i, izr&#x101;d&#x12B;j&#x101;s, ka pirmais ved&#x113;jt&#x113;vs, par kaut ko sa&#x12B;dzis un sask&#x101;bis, staig&#x101; pa ce&#x13C;u vai ar&#x12B;, ce&#x13C;vid&#x16B; apst&#x101;jies, l&#x16B;kojas, k&#x101; gaid&#x12B;dams k&#x101;du, un ne ar vienu negrib ne run&#x101;t, atskaitot Domuntu.</p><p>Ar Domuntiem ac&#x12B;m redzot vi&#x146;am jau sen&#x101;ka paz&#x12B;�an&#x101;s, un tagad v&#x113;l vair&#x101;k sadraudz&#x113;jies. Di�odamies pazi&#x146;u priek�&#x101;, vi&#x146;� veda r&#x101;d&#x12B;t savu melno &#x113;rzel&#x113;nu no sta&#x13C;&#x13C;a, ik br&#x12B;di vilka no kabatas zelta pulksteni, it k&#x101; laiku skat&#x12B;damies, un, beidzot, izlicis t&#x101;lu uz priek�u savu spo�&#x101; z&#x101;bak&#x101; auto k&#x101;ju, s&#x101;ka bakst&#x12B;t zobus ar koci&#x146;u, ko pac&#x113;la no zemes, glu�i k&#x101; pats &#x12B;st&#x101;kais augstmanis p&#x113;c s&#x101;t&#x12B;gas malt&#x12B;tes. Lai nu gan vi&#x146;� bija krietni padevies augum&#x101; un plecu platum&#x101;, tom&#x113;r blakus milz&#x12B;gajiem Domuntiem izskat&#x12B;j&#x101;s pas&#x12B;ks, bet par to atkal p&#x101;rsp&#x113;ja vi&#x146;us ar savu drosmi un eleganci.</p><p>Dr&#x12B;z vi&#x146;iem pievienoj&#x101;s bezbail&#x12B;gais Obuhovi�s, pieg&#x101;ja kl&#x101;t ar&#x12B; Mihals Bohatirovi�s savos dzeltenajos sv&#x101;rkos, roku s&#x101;nos iepiedis, tuvoj&#x101;s Lozovici ar st&#x101;vaj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m, to pa�u br&#x12B;di piest&#x101;j&#x101;s augstpierainais Sta-&#x146;evskis, un t&#x101; k&#x101;di divpadsmit v&#x12B;ri, k&#x101; las&#x12B;t izlas&#x12B;ti no k&#x101;zinieku vidus, tagad atrad&#x101;s ce&#x13C;a vid&#x16B;, ar sav&#x101;m ska-&#x13C;aj&#x101;m bals&#x12B;m likdami t&#x101;lu sevi man&#x12B;t r&#x101;maj&#x101; vakar&#x101;.</p><p>Aiz vi&#x146;iem, turpat ce&#x13C;mal&#x101;, Fabiana d&#x113;li: ierudais, padr&#x16B;mais Adams, sarkanmatainais, plec&#x12B;gais un m&#x16B;�&#x12B;gi smaido�ais Juleks, vesela bara jaunie�u, pui�u un meitu aplenkti, v&#x113;ra va|&#x101; dejas z&#x101;li. T&#x101; bija iek&#x101;rtota piedarb&#x101; turpat ce|mal&#x101; pie d&#x101;rza. Piedarba durvis brik�&#x137;&#x113;damas un �&#x12B;kst&#x113;damas atv&#x113;r&#x101;s, no tum�&#x101;s telpas uz ce|a un d&#x101;rz&#x101; izv&#x113;l&#x101;s sp&#x113;c&#x12B;ga lab&#x12B;bas smar�a. Pa resnajiem stabiem, kas nodal&#x12B;ja ku&#x13C;amklonu no apcirk&#x146;iem, Fabiana jaun&#x101;kie d&#x113;li k&#x101; v&#x101;veres uzr&#x101;p&#x101;s aug�&#x101; un pak&#x101;ra pie �&#x137;&#x113;rskokiem labi no vis&#x101;m pus&#x113;m iestiklotus lukturus. Piedarba gal&#x101;, savus instrumentus uzska&#x146;odami, novietoj&#x101;s muzikanti. S&#x101;nos starp stabiem noliktajos �aurajos solos sas&#x113;d&#x101;s vec&#x101;k&#x101;s sievietes. Pa piedarba vidu, rok&#x101;s sa&#x137;&#x113;ru�&#x101;s, pastaig&#x101;j&#x101;s v&#x113;l pasve�&#x101;s Sima�ekas, kam, nel&#x16B;kojoties uz smalkajiem augumiem un sejas vaibstiem, savu z&#x12B;mogu bija uzspiedis tr&#x16B;kums un smagais darbs. P&#x101;r&#x113;jie viesi v&#x113;l groz&#x12B;j&#x101;s pa &#x101;ru, kad uz ce|a par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s un diezgan &#x101;tri tuvoj&#x101;s k&#x101;da sieviete un zirgs. Zirgs bija liela auguma, labi barots, bet stipri ar vienu k&#x101;ju kliboja, sieviete to visu laiku skubin&#x101;ja ar garu vicu.</p><p>� J&#x113;zus! � izbr&#x12B;n&#x101; iesauc&#x101;s k&#x101;da balss pie v&#x101;rtiem st&#x101;vo�aj&#x101; sievie�u p&#x16B;l&#x12B;t&#x12B;. � T&#x101; tak Jadvidze! Vai vi&#x146;a jukusi, r&#x101;d&#x12B;dam&#x101;s |aud&#x12B;m k&#x101;zu dien&#x101; t&#x101;d&#x101;s dr&#x113;b&#x113;s?</p><p>Gara un plec&#x12B;ga, bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m, &#x12B;sos, pa�austos brun�os un sarkan&#x101; bl&#x16B;z&#x113;, kas bija �&#x16B;ta p|aujas laikam, ar -atiru�u matu p&#x12B;ni p&#x101;r plecu, Domunta. dzina klibo zirgu gar&#x101;m k&#x101;ziniekiem, nelikdam&#x101;s ne zinis par tiem.</p><p>Uz daudzajiem sveicin&#x101;jumiem un jaut&#x101;jumiem no atv&#x113;rtaj&#x101;m piedarba durv&#x12B;m p&#x101;ri �ogam vi&#x146;a sav&#x101; zemaj&#x101; bals&#x12B; neapst&#x101;dam&#x101;s paskaidroja, ka kalps vakar sabend&#x113;jis lab&#x101;ko zirgu, pati to �odien vedusi pie p&#x16B;�&#x13C;ot&#x101;ja un pa�laik atgrie�oties. Kalpam vi&#x146;a lopi&#x146;u negrib&#x113;jusi uztic&#x113;t, vi&#x146;� to var&#x113;tu v&#x113;l vair&#x101;k sagand&#x113;t.</p><p>� N&#x16B;! N&#x16B;! � vi&#x146;a uzsauca, viegli ar vicu uz�audama zirgam pa s&#x101;niem, un k&#x101;dam no st&#x101;vo�ajiem appras&#x12B;j&#x101;s:</p><p>� Vai mani br&#x101;l&#x113;ni no Sima�ekas ir atbrauku�i?</p><p>Pirmajam ved&#x113;jt&#x113;vam gandr&#x12B;z vai acis no pieres izbol&#x12B;j&#x101;s, raugoties Jadvig&#x101;. Vi&#x146;� jau agr&#x101;k reiz to bija redz&#x113;jis, bet �odien t&#x101; vi&#x146;am patika v&#x113;l vair&#x101;k nek&#x101; tad. Rokas'gar s&#x101;niem sasitis un noknauk�&#x137;in&#x101;jis pirkstus, vi&#x146;� iesauc&#x101;s:</p><p>� Ekur pana! T&#x16B;l&#x12B;t var redz&#x113;t, ka ir dzimusi saimniece, prot nov&#x113;rt&#x113;t lopi&#x146;u! B&#x16B;tu man iesp&#x113;jams zirgu tuv&#x101;k apskat&#x12B;t, es to iz&#x101;rst&#x113;tu lab&#x101;k par katru p&#x16B;�&#x13C;ot&#x101;ju!</p><p>Bija redzams, ka Jasmonts rautin r&#x101;v&#x101;s pie Jadvigas un zirga, ka bas&#x101;s k&#x101;jas, atirus&#x12B; matu p&#x12B;ne un pa�austie lindraki vi&#x146;a ac&#x12B;s t&#x101;s v&#x113;rt&#x12B;bu neb&#x16B;t nebija mazin&#x101;ju�i, dr&#x12B;z&#x101;k gan modin&#x101;ju�i cie&#x146;u un l&#x12B;ksmu uztic&#x12B;bu.</p><p>Tuv&#x101;k vi&#x146;am tom&#x113;r neizdev&#x101;s redz&#x113;t ne Jadvigu pa�u, ne vi&#x146;as klibo zirgu, jo t&#x101; jau nogriez&#x101;s m&#x101;jas ce&#x13C;&#x101;. K&#x101;ds pa gabalu v&#x113;l uzsauca Jadvigai, � vai vi&#x146;a uz dej&#x101;m b&#x16B;s? Bet vi&#x146;a atdz&#x113;la, ka citiem pr&#x101;t&#x101; esot tikai dejas, bet vi&#x146;ai j&#x101;r&#x16B;p&#x113;joties par slimo zirgu unj&#x101;-s&#x113;�ot pie vect&#x113;ti&#x146;a.</p><p>Galvu pac&#x113;lis un v&#x113;r&#x12B;gi noklaus&#x12B;jies Jadvigas atbildi, Jasmonts uzlika vienu roku jaun&#x101;kajam Domuntam uz pleca, otru � vec&#x101;kajam un kaut ko pa�ukst&#x113;ja. Abi t&#x16B;l&#x12B;t skrie�us met&#x101;s paka&#x13C; savai m&#x101;s&#x12B;cai. Pa gabalu var&#x113;ja redz&#x113;t, ka vi&#x146;i draudz&#x12B;gi spie� tai roku, kaut ko ieskaidro, kaut ko l&#x16B;dz, bet vi&#x146;a nepiekr&#x12B;t, noraido�i krata galvu, beidzot atkal paspie� br&#x101;l&#x113;niem roku un ved t&#x101;l&#x101;k klibo zirgu. Domunti, matiem pl&#x12B;vojot, skrie�us, cepures vicin&#x101;dami, atgriez&#x101;s pie Jasmonta, jau pa gabalu saukdami:</p><p>� Atn&#x101;ks! K&#x101; tad ne! Protams, atn&#x101;ks! Negrib&#x113;ja gan, sac&#x12B;ja, ka j&#x101;uzraugot vect&#x113;vs, bet vajadz&#x113;ja tom&#x113;r m&#x16B;s paklaus&#x12B;t un sol&#x12B;ties, ka atn&#x101;ks!</p><p>Klausoties br&#x101;&#x13C;os, Kazime�a Jasmonta liel&#x101;, m&#x16B;sain&#x101; seja s&#x101;ka apmierin&#x101;jum&#x101; starot. Papriek� vi&#x146;� paskat&#x12B;j&#x101;s zelta pulksten&#x12B;, tad no sv&#x101;rku kabatas izvilka &#x101;das etviju un pacien&#x101;ja Jadvigas br&#x101;l&#x113;nus ar papirosiem.</p><p>Tai pa�&#x101; laik&#x101;, tikai no citas � no Kor�inas mui�as puses tuvoj&#x101;s divas sievietes. Viena no t&#x101;m bija gara, meln&#x101; manti&#x13C;&#x101;, ar augstu &#x137;emmi matos, otra � maz&#x101;ka, balt&#x101; kleit&#x101; ar s&#x101;rtu josti&#x146;u ap vidu. Vitolds, kas raiti, saisto�i st&#x101;st&#x12B;ja jaunie�u pulci&#x146;am par zemes m&#x113;slo�anu ar lup&#x12B;nas s&#x113;jumu pal&#x12B;dz&#x12B;bu, ja saimniec&#x12B;bai tr&#x16B;kst p&#x13C;avu, paman&#x12B;jis tuvojamies sievietes, met&#x101;s t&#x101;m pret&#x12B; un ab&#x101;m nosk&#x16B;pst&#x12B;ja rokas. Par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s ar&#x12B; Fabiane, ko meitenes, ska&#x13C;i saukdamas, bija izaicin&#x101;ju�as no piedarba, un, Gecoldus piemin&#x113;dama, menueta sol&#x12B; steigdam&#x101;s, jau pa gabalu b&#x101;rst&#x12B;ja savas laipn&#x12B;bas panai Mar-tai Kor�inskai.</p><p>N&#x101;c&#x113;jas sastap&#x101;s turpat pie nez&#x101;l&#x113;s ieaugu�&#x101; piedarba, kam no otras puses, no Anzelma s&#x113;tas, tuvoj&#x101;s trok�&#x146;aina, smejo�a dr&#x16B;zma. Tur jaun&#x101; sievi&#x146;a, smaid&#x12B;dama sav&#x101; k&#x101;zu t&#x113;rp&#x101;, kop&#x101; ar v&#x12B;ru un vair&#x101;kiem pui�iem un meit&#x101;m veda uz k&#x101;zu namu kaimi&#x146;u Anzelmu, kas spar&#x12B;gi pretoj&#x101;s. S&#x101;kum&#x101; vi&#x146;� nemaz negrib&#x113;ja iet, negrib&#x113;ja iejaukties trok�&#x146;ainaj&#x101;, �alojo�aj&#x101; k&#x101;zinieku p&#x16B;l&#x12B;, iesteidz&#x101;s sav&#x101; istabi&#x146;&#x101;, bet ar&#x12B; tur vi&#x146;u neatst&#x101;ja mier&#x101;. Jaun&#x101;s sievi&#x146;as vad&#x12B;b&#x101;, kas pirm&#x101; pa va&#x13C;&#x113;jo logu iel&#x113;ca vi&#x146;a istabel&#x113;, vi&#x146;u tik&#x101;m sauk&#x101;ja par gr&#x101;fu, &#x12B;go&#x146;u, vientu&#x13C;nieku un iedom&#x12B;go, tikm&#x113;r l&#x16B;dza un elli�&#x137;&#x12B;gi trok�&#x146;oja pie pa�as auss, l&#x12B;dz bija j&#x101;apsol&#x101;s, ka ies tiem l&#x12B;dzi uz vienu stundi&#x146;u, tikai uz vienu stundi&#x146;u, lai neapvainotu jauno p&#x101;ri, t&#x101;p&#x113;c ka tuv&#x101;kais kaimi&#x146;�, tuv&#x101;kais radinieks noniecina vi&#x146;u k&#x101;zu god&#x12B;bas.</p><p>Anzelmam tik tikko izdev&#x101;s izl&#x16B;gties, lai at&#x13C;auj uzaut jaunos z&#x101;bakus un aplikt ap kaklu tam pa�am katru dienu valk&#x101;jamam kreklam melnu kaklasaiti. Tagad vi&#x146;� vairs nepretoj&#x101;s; sasveicin&#x101;damies ar pazi&#x146;&#x101;m, c&#x113;la savu milz&#x12B;go j&#x113;ren&#x12B;cu un miglain&#x101;m ac&#x12B;m ar s&#x101;p&#x12B;gu smaidu sej&#x101; so&#x13C;oja, no ab&#x101;m pus&#x113;m Franusa un El�u-sas atbalst&#x12B;ts.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;� spar&#x12B;gi atbr&#x12B;voja savas rokas un, cie�&#x101;k v&#x12B;st&#x12B;damies garsv&#x101;rk&#x101;, ac&#x12B;m urbdamies vien&#x101; punkt&#x101;, s&#x101;ka k&#x101;pties atpaka&#x13C; garaj&#x101;s nez&#x101;l&#x113;s, l&#x12B;dz beidzot ar muguru atmet&#x101;s pret piedarba sienu.</p><p>Anzelms bija paman&#x12B;jis Martu, kas ar&#x12B;, vi&#x146;u ieraudz&#x12B;jusi, pasp&#x113;ra v&#x113;l da�us garus so&#x13C;us un apst&#x101;j&#x101;s. Melnaj&#x101; kleit&#x101; un manti&#x13C;&#x101;, ar m&#x113;&#x13C;u lentu ap kaklu, mazliet sakumpusi, pastiepusi uz priek�u dzelteno, krunkaino seju, t&#x101; smagi st&#x101;v&#x113;ja vi&#x146;a priek�&#x101;.</p><p>Drai�&#x137;&#x12B;gais pulci&#x146;� ar jauno sievu priek�gal&#x101; pajuka uz vis&#x101;m pus&#x113;m. Bet abi vecie labu br&#x12B;di l&#x16B;koj&#x101;s viens otr&#x101;. Beidzot Anzelms l&#x113;n&#x101;m no&#x146;&#x113;ma cepuri un, stipri stost&#x12B;damies, ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Tik daudz gadu ... tik... tik... tik... gadu.</p><p>Ar&#x12B; Marta nenotur&#x113;j&#x101;s:</p><p>� Kalns ar kalnu ... Kalns ar kalnu ...</p><p>Marta sniedza pret&#x12B; vi&#x146;am savu lielo, br&#x16B;no roku, ko Anzelms l&#x113;n&#x101;m sa&#x146;&#x113;ma ab&#x101;s plaukst&#x101;s. Un atkal vi&#x146;i klus&#x113;dami l&#x16B;koj&#x101;s viens otr&#x101;. Marta juta, ka tai zods un apak�&#x113;j&#x101; l&#x16B;pa s&#x101;k raust&#x12B;ties, Anzelms l&#x113;n&#x101;m �&#x16B;poja galvu.</p><p>� Divdesmit tr&#x12B;s gadi... divdesmit tr&#x12B;s gadi... � vi&#x146;� sac&#x12B;ja.</p><p>Tad saspringti un k&#x101; apskurbis, acu no t&#x101;s nenolaizdams, dom&#x12B;gi turpin&#x101;ja:</p><p>� R&#x12B;ts skat&#x12B;ja ziedo�u, s&#x101;rtu, bet vakars...</p><p>Anzelms nepabeidza, pakrat&#x12B;ja galvu un l&#x16B;koj&#x101;s s&#x101;&#x146;us. Marta turpretim nosarka glu�i k&#x101; agr&#x101;kos laikos un p&#x113;k�&#x146;i k&#x101; attapusies iesm&#x113;j&#x101;s:</p><p>� Bet j&#x16B;s, Anzelm, laikam dom&#x101;jat, ka neesat k&#x13C;uvis vec&#x101;ks? Oi, oi! M&#x16B;�&#x12B;gie joki! Vai nu m&#x113;s vien novecojam ...</p><p>Ar&#x12B; Anzelms atguv&#x101;s no atmi&#x146;&#x101;m, kas tam bija uzm&#x101;ku�&#x101;s, ieraugot �o sievieti. Vi&#x146;� palaida va&#x13C;&#x101; t&#x101;s roku un pasm&#x113;j&#x101;s:</p><p>� Protams! K&#x101; tad ne! Vecums neviena netaupa ...</p><p>Vi&#x146;i nemaz neman&#x12B;ja, ka ap tiem sast&#x101;ju�ies daudzi no vecajiem ciema iem&#x12B;tniekiem, kas k&#x101;dreiz bija pazinu�i Martu un tagad n&#x101;ca ar to sasveicin&#x101;ties. Katrs tai atg&#x101;din&#x101;ja, ka Kor�in&#x101; to bie�i redz&#x113;jis, viens br&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s, cik daudz gadu jau pag&#x101;jis, otrs grib&#x113;ja zin&#x101;t, vai vi&#x146;a v&#x113;l atceras t&#x101; br&#x101;li, kas tagad dz&#x12B;vo kaut kur t&#x101;lum&#x101; un ciemu pametis uz visiem laikiem; tre�ais, visvec&#x101;kais, klusu st&#x101;st&#x12B;ja kaut ko par savu d&#x113;lu, par panu And�eju Kor�inski un m&#x101;ja ar galvu uz P&#x101;rnemunas sila pusi.</p><p>Marta visiem spieda roku, visu atcer&#x113;j&#x101;s un kop&#x101; ar tiem, galvu krat&#x12B;dama, piebalsoja:</p><p>� Sen pag&#x101;ju�i laiki! Sen pag&#x101;ju�i laiki!</p><p>P&#x113;c tam, Fabianes l&#x16B;gta, vi&#x146;a sekoja tai piedarb&#x101; un ar&#x12B; tur starp s&#x113;do�aj&#x101;m sieviet&#x113;m t&#x16B;l&#x12B;t paman&#x12B;ja sen sen neredz&#x113;tas pazi&#x146;as. �ai dienai par godu spilgti sa&#x123;&#x113;rbusies, vi&#x146;ai pret&#x12B; met&#x101;s Sta�inska un, pa pusei smiedam&#x101;s, pa pusei raud&#x101;dama, s&#x101;ka st&#x101;st&#x12B;t par savu pirmo, sen miru�o v&#x12B;ru. Pien&#x101;ca Valentova un teica, ka vi&#x146;a v&#x113;l tagad ar pateic&#x12B;bu atceras, ka pana Marta toreiz, vecajos laikos, pavisam cit&#x101;dos nek&#x101; tagad, iem&#x101;c&#x12B;jusi vi&#x146;as tr&#x12B;s b&#x113;rnus las&#x12B;t un rakst&#x12B;t. Tuvoj&#x101;s pat Gecolde, st&#x101;d&#x12B;dam&#x101;s priek�&#x101; k&#x101; kaimi&#x146;u saimniec&#x12B;bas rentniece, un</p><p>pied&#x101;v&#x101;ja Martai papirosu. Daudzas br&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s, redz&#x113;damas Martu �eit... Bet vi&#x146;a, ar visiem sasveicin&#x101;jusies, nos&#x113;d&#x101;s starp p&#x101;r&#x113;j&#x101;m siev&#x101;m uz sola un t&#x101;m, kas br&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s, atbild&#x113;ja:</p><p>� Nu ko lai dara, manas m&#x12B;&#x13C;&#x101;s, ko lai dara? Negrib&#x113;j&#x101;s jau man, vecai vistai, n&#x101;kt uz k&#x101;z&#x101;m, bet bija vien j&#x101;n&#x101;k...</p><p>�o joku uz&#x146;&#x113;ma ar visp&#x101;r&#x113;ju jautr&#x12B;bu un piekri�anu. 0! Vi&#x146;a zin&#x101;ja, k&#x101; ar ciema &#x13C;aud&#x12B;m j&#x101;run&#x101;, un vi&#x146;ai patika t&#x101; run&#x101;t. Marta s&#x113;d&#x113;ja starp �iem &#x13C;aud&#x12B;m, run&#x101;ja par visu, kas attiec&#x101;s uz k&#x101;z&#x101;m, uz saimniec&#x12B;bu. Lai ar&#x12B; mazliet sakumpusi, vi&#x146;a jut&#x101;s k&#x101; atjaunota, kaut ar&#x12B; drusku samulsusi � uzl&#x16B;koja visas ap sevi ar miklu skatienu un bija tik jautra k&#x101; nekad ...</p><p>Vi&#x146;ai iepretim s&#x113;do�ajam Vitoldam te pazi&#x146;u bija bez gala, vi&#x146;� iepaz&#x12B;stin&#x101;ja Marinu Kirlo ar Sima�ek&#x101;m, kas, rok&#x101;s sa&#x137;&#x113;ru�&#x101;s, ar redzamu prieku cent&#x101;s piesaist&#x12B;t sev jauno pazi&#x146;u. Marinai bija mugur&#x101; tas pats t&#x113;rps, kas lielaj&#x101;s vies&#x12B;b&#x101;s Kor�in&#x101;, un vi&#x146;a izskat&#x12B;j&#x101;s br&#x12B;num svaiga, glu�i k&#x101; tikko izplaukusi &#x113;rk�&#x137;roz&#x12B;te. Juzdama sava drauga skatienu, vi&#x146;a bija laim&#x12B;ga un, k&#x13C;uvusi dro�&#x101;ka, sirsn&#x12B;gi sniedza m&#x101;s&#x101;m abas rokas.</p><p>Tikm&#x113;r Juleks virs klona pie stabiem iededza lukturus, un t&#x16B;l&#x12B;t k&#x13C;uva redzami lab&#x12B;bas panti un �aur&#x101;s ejas starp tiem, bet ap piedarbu uzreiz s&#x101;k&#x101;s dz&#x12B;v&#x12B;ba. Saule jau bija 'nogrimusi aiz liel&#x101; sila. Vakara kr&#x113;sl&#x101; cauri klajajiem d&#x101;rziem �ur un tur sudrabaini iemirdz&#x113;j&#x101;s Ne-muna. D&#x101;rz&#x101;, pagalm&#x101;, koku puduros � visur skan&#x113;ja v&#x12B;rie�u un sievie�u balsis, kas gan pa vienai, gan vair&#x101;kas kop&#x101; kautr&#x12B;gi un nepaciet&#x12B;gi sauca:</p><p>� Pan Jasmont! Jasmont! Pan Kazime�l Kaz&#x12B;t! Pan Jasmont! Jasmont! Jas-mont!</p><p>Un labu br&#x12B;di cita nek&#x101; nedzird&#x113;ja k&#x101; tikai �o v&#x101;rdu. Sta�inska izmisusi met&#x101;s uz ce&#x13C;a.</p><p>� Kas tad nu b&#x16B;s? � vi&#x146;a sauca. � Vai &#x13C;audis sabrauku�i uz b&#x113;r&#x113;m vai k&#x101;z&#x101;m! Ko? T&#x101; gan! Ja gaidi Jad-vidzi, tad ej lab&#x101;k pie vi&#x146;as, bet papriek�u tev k&#x101; pirmajam ved&#x113;jt&#x113;vam pien&#x101;kas atkl&#x101;t dejas ... Pan Jasmont! Ka tevi! Kur vi&#x146;� iekritis? Pan Jasmont! Jasmont! Jas-mont!</p><p>Vi&#x146;� nekur nebija iekritis, tikai visu laiku pastaig&#x101;j&#x101;s pa ce&#x13C;u, sarun&#x101;damies ar Jadvigas br&#x101;l&#x113;niem, un, k&#x101; redzams, bija &#x13C;oti apmierin&#x101;ts. Padzird&#x113;jis sevi no vis&#x101;m pus&#x113;m saucam, ved&#x113;jt&#x113;vs nometa zem&#x113; papirosu, piemina ar k&#x101;ju un kop&#x101; ar Sta�insku, kas tam bija ie&#x137;&#x113;rusies elkon&#x12B;, jautri dejojo�iem so&#x13C;iem ielidoja piedarb&#x101;. P&#x101;rlaidis skatienu kl&#x101;teso�ajiem, vi&#x146;�, k&#x101; tas pirmajam ved&#x113;jt&#x113;vam piekl&#x101;jas, paklan&#x12B;j&#x101;s pirmajai ved&#x113;jm&#x101;tei un uzl&#x16B;dza vi&#x146;u uz deju. Sa&#x146;&#x113;mis vi&#x146;as piekri�anu, tas pagriez&#x101;s pret muzikantiem un, roku izstiepis, iesauc&#x101;s:</p><p>� Za&#x146;evi�i! Speriet va&#x13C;&#x101;!</p><p>Muzikanti uzs&#x101;ka jautru polku, un ar nepaciet&#x12B;bu ilgi gaid&#x12B;t&#x101;s dejas s&#x101;k&#x101;s. Ku&#x13C;&#x101; dejot&#x101;ju bija k&#x101;di divdesmit p&#x101;ri, reiz&#x113; ri&#x146;&#x137;oja pa pieci se�i, bet, kad k&#x13C;uva p&#x101;r&#x101;k biezs, � ap desmit, piecpadsmit.</p><p>Vitolds k&#x101; otrais ved&#x113;jt&#x113;vs vispirms uzl&#x16B;dza jauno sievi&#x146;u. El�usa piec&#x113;l&#x101;s ar redzamu apmierin&#x101;jumu un, uzlikusi vi&#x146;am roku uz pleca, ska&#x13C;i sac&#x12B;ja:</p><p>� Br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gi! Tikai j&#x16B;s, l&#x16B;dzu, dejojiet labi ilgi un labi izgrieziet, �&#x101; t&#x101; es nem&#x12B;lu.</p><p>Marina Kirlo tika vienam no jaunajiem Sima�ekiem, bet maz&#x101;s Sima�ekas pagr&#x101;ba milz&#x12B;gie Domunti, ko t&#x16B;l&#x12B;t paman&#x12B;ja uz soliem s&#x113;do�&#x101;s sievas un smiedam&#x101;s cita citai sac&#x12B;ja, ka Domunti ar kr&#x16B;z&#x113;m ejot p&#x113;c &#x16B;dens. P&#x101;ri bie�i vien main&#x12B;j&#x101;s sav&#x101; starp&#x101; un p&#x101;rk&#x101;rtoj&#x101;s. Da�iem kavalieriem rok&#x101;s bija uzvilkti balti ziemi�&#x137;&#x101;das vai diegu cimdi, bet liel&#x101;kai da&#x13C;ai gan nebija, un vi&#x146;i pirms dejas to roku, ar kuru apsk&#x101;va meiteni, aptina ar mutauti&#x146;u. Dejai beidzoties, katrs kavalieris savu d&#x101;mu aizvad&#x12B;ja pie sola, &#x137;eb&#x13C;a vai vismaz pie sienas un pateikdamies dzi&#x13C;i un cien&#x12B;gi klan&#x12B;j&#x101;s.</p><p>Meitenes nemaz nep&#x101;rsp&#x12B;l&#x113;ja, teikdamas, ka Kazi-me�s Jasmonts labi dejo. Vi&#x146;� tie�&#x101;m bija veikls un kaisl&#x12B;gs dejot&#x101;js, ar d&#x101;m&#x101;m vienm&#x113;r laipns. Ar&#x12B; citi nebija t&#x16B;&#x13C;&#x12B;gi, man&#x12B;gi izvair&#x12B;j&#x101;s no kaimi&#x146;p&#x101;ru elko&#x146;iem un pleciem, griezdami savas partneres k&#x101; spalvi&#x146;as, piecirz-dami k&#x101;jas tik bie�i un ska&#x13C;i, ka klons zem vi&#x146;iem skan&#x113;ja un r&#x12B;b&#x113;ja. Protams, netr&#x16B;ka valodu, smieklu un joku gan no solos s&#x113;do�o, gan no atv&#x113;rtaj&#x101;s piedarba durv&#x12B;s st&#x101;vo�o puses.</p><p>Adams nedejoja, vi&#x146;� st&#x101;v&#x113;ja pie pa�&#x101;m durv&#x12B;m un, k&#x101; arvien, uzacis raukdams, bie�i uzmeta pa skatienam lukturiem un visam, kas notika piedarb&#x101;. P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;� sasl&#x113;j&#x101;s un, dusm&#x101;s piesarcis, spalgi iesauc&#x101;s:</p><p>� L&#x16B;dzu, atvainojiet, bet kas ir tas mu|&#x137;is, kas piedarb&#x101; sm&#x113;&#x137;&#x113;?</p><p>Sievie�u vid&#x16B; �ie v&#x101;rdi rad&#x12B;ja kaun&#x12B;gu samulsumu un smieklus. Spo�&#x101; dzirkstel&#x12B;te, ko aiz dejot&#x101;ju pl&#x12B;vojo�ajiem lindrakiem bija paman&#x12B;jis Adams, nodzisa, bet no pret&#x113;j&#x101;s puses atskan&#x113;ja Sta�inskas izsm&#x113;j&#x12B;g&#x101; balss:</p><p>� Pareizi. Tur pane Gecolde aizk&#x16B;pin&#x101;jusi papirosu ...</p><p>No visiem st&#x16B;riem kor&#x12B; atskan&#x113;ja sievie�u un v&#x12B;rie�u smiekli, un Adams, nemaz nekautr&#x113;damies, pateica savas domas:</p><p>� Nav sievie�am nek&#x101;da vajadz&#x12B;ba piedarb&#x101; kv&#x113;pin&#x101;t! Gr&#x113;fenc k&#x101;da neb&#x16B;s!</p><p>Dr&#x12B;z polku nomain&#x12B;ja kadri&#x13C;a, ko �eit dejoja pal&#x113;kdamies un &#x13C;oti strauj&#x101; ritm&#x101;. Da�i v&#x12B;rie�i, balans&#x113;jot pla�i iepletu�i rokas, izskr&#x113;ja klona vid&#x16B; un &#x13C;oti v&#x113;r&#x12B;gi sekoja ar ac&#x12B;m savu k&#x101;ju kust&#x12B;b&#x101;m, citi turpretim, ar&#x12B; pirmais ved&#x113;jt&#x113;vs, saglab&#x101;ja cie&#x146;as pilnu iztur&#x113;�anos un gr&#x101;ciju, kas &#x12B;patn&#x113;ja �ai dejai. Ta�u vi&#x146;i nepaguva pabeigt p&#x113;d&#x113;jo fig&#x16B;ru, kad jau met&#x101;s tik dedz&#x12B;gos l&#x113;k�os, it k&#x101; nupat b&#x16B;tu va�as no k&#x101;j&#x101;m nometu�i.</p><p>�o galopu nesp&#x113;ja p&#x101;rtraukt, bet tikai mazliet sajauca griez&#x12B;ga su&#x146;a iekauk�an&#x101;s, kuram neuzman&#x12B;gs l&#x113;c&#x113;js bija s&#x101;p&#x12B;gi uzminis uz &#x137;epas. Dejot&#x101;jus izgr&#x16B;st&#x12B;dams, savam draugam pal&#x12B;g&#x101; steidz&#x101;s Juleks, kas parasti bija gauss un lemp&#x12B;gs. Vi&#x146;� pa&#x137;&#x113;ra suni kl&#x113;p&#x12B; un iznesa lauk&#x101;. Juleks dej&#x101;s nepiedal&#x12B;j&#x101;s. Vi&#x146;� bija par slinku un neveiklu, lai t&#x101;d&#x101; dr&#x16B;zm&#x101; l&#x113;k&#x101;tu! Vi&#x146;� tikai st&#x101;v&#x113;ja pie durv&#x12B;m un, l&#x16B;kodamies lukturos vai dejot&#x101;jos, visu laiku smaid&#x12B;ja, baltos zobus r&#x101;d&#x12B;dams. Julekam pie k&#x101;j&#x101;m spied&#x101;s suns, un vi&#x146;� tam arvien uzsmaid&#x12B;ja, k&#x101; mierin&#x101;dams un teikdams, � gan tas viss reiz beigsies, un vi&#x146;i abi var&#x113;s iet atkal uz Nemunu. Bet tagad, lielo pinkaini no dejot&#x101;ju k&#x101;japak�as izr&#x101;vis, Juleks vairs nesmaid&#x12B;ja; iegremd&#x113;jis savu saraino zodu su&#x146;a melnaj&#x101;s pink&#x101;s, vi&#x146;� gandr&#x12B;z vai raud&#x101;ja un, izg&#x101;jis no piedarba, atpaka&#x13C; vairs neatgriez&#x101;s.</p><p>Tikm&#x113;r Vladislavs jeb, k&#x101; vi&#x146;u parasti sauca, Ladiss Osipovi�s, tas, kam atpaka&#x13C; atmestie, pie deni&#x146;iem izsp&#x16B;ru�ie mati bija melni k&#x101; krauklim, jau izstiepa roku, lai apskautu zilaci Cec&#x12B;li Sta&#x146;evsku, un nepaciet&#x12B;gi iesauc&#x101;s:</p><p>� Za&#x146;evi�i! Pie darbal Sp&#x113;l&#x113;jiet polku!</p><p>�o polku Just&#x12B;ne vairs nedejoja. Izspiedu�ies cauri nemier&#x12B;gajai dr&#x16B;zmai, vi&#x146;a pag&#x101;ja gar&#x101;m sievie�u pilnajam solam un atrada sev vietu patum�aj&#x101;, strupaj&#x101; ej&#x101; starp lab&#x12B;bas pantiem. Koka stabos pak&#x101;rtie lukturi meta te tikai v&#x101;ju gaismu, no lab&#x12B;bas pantiem v&#x113;d&#x12B;ja sausa stiebru un v&#x101;rpu dvesma. Just&#x12B;ne, piespiedusi ar s&#x113;rm&#x16B;k�&#x13C;a zari&#x146;u rot&#x101;to galvu pie m&#x12B;kst&#x101;s, pat&#x12B;kami smar�ojo�&#x101;s lab&#x12B;bas panta, dom&#x12B;gi raudz&#x12B;j&#x101;s zem&#x113;. Vai vi&#x146;a saprata, k&#x101;p&#x113;c t&#x101;s priek�&#x101; vi&#x13C;&#x146;ojo�ais &#x13C;au�u p&#x16B;lis atst&#x101;ja uz to tik lielu iespaidu? Protams, ja vi&#x146;a te b&#x16B;tu atn&#x101;kusi da�us m&#x113;ne�us agr&#x101;k, tad b&#x16B;tu jutusies sve�a, samulsusi un vientu&#x13C;a, varb&#x16B;t pat nelaim&#x12B;ga. Bet k&#x101;p&#x113;c tad vi&#x146;as sirds pukst&#x113;ja tik sp&#x113;c&#x12B;gi, strauji un l&#x12B;ksmi? K&#x101;p&#x113;c?</p><p>Ak dievs! Pien&#x101;k tak mirklis cilv&#x113;ka m&#x16B;�&#x101;, kad no dv&#x113;seles dz&#x12B;l&#x113;m pace&#x13C;as tas, ko daba taj&#x101; s&#x113;jusi un kas tikai gaid&#x12B;jis saules staru siltu p&#x16B;smu, lai dz&#x12B;tu asnu, atplauktu zied&#x101;, v&#x101;rp&#x101; vai �uburain&#x101; lap&#x101;. �is stars, �&#x12B; v&#x113;sma var nen&#x101;kt, un tad cilv&#x113;ks aiziet kap&#x101;, ne mirkli nejutis savas es&#x12B;bas. Bet vi&#x146;ai tas bija atsp&#x12B;d&#x113;jis. No r&#x16B;gto cie�anu j&#x16B;ras vi&#x146;a bija iznirusi jau toreiz, kad zeltain&#x101;s lab&#x12B;bas un rudzupu&#x137;u lauka mal&#x101; pirmo reizi tika ieraudz&#x12B;jusi bra�o ar&#x101;ju, kad vi&#x146;a zil&#x101;s acis ar sl&#x113;ptu, nedro�u zi&#x146;k&#x101;ri bija iel&#x16B;koju�&#x101;s Just&#x12B;n&#x113;. Meitenes atmi&#x146;&#x101; atausa brieduma pilnie lauki tveic&#x12B;gaj&#x101; j&#x16B;lija dien&#x101;, kad vi&#x146;a no t&#x101; rokas bija pa&#x146;&#x113;musi sirpi, un atmi&#x146;as vien&#x101; mirkl&#x12B; p&#x101;rc&#x113;la Just&#x12B;ni no &#x13C;au�u burzmas piedarb&#x101; uz dzi&#x13C;o biezokni P&#x101;rnemunas sil&#x101;, pie Kapa, kas tagad tinas nakts migl&#x101;. Vi&#x146;ai lik&#x101;s, ka to, ko vi&#x146;a pa�reiz j&#x16B;t, un to, ko pie Kapa bija izjutusi, vieno kop&#x12B;gas saites. Viss, ko vi&#x146;ai p&#x113;d&#x113;j&#x101;s dipn&#x101;s tik dedz&#x12B;gi bija st&#x101;st&#x12B;jis Vitolds un ko pati vientu&#x13C;ajos br&#x12B;�os bija p&#x101;rdom&#x101;jusi, Just&#x12B;nei �&#x137;ita k&#x101; vienas domas risin&#x101;jums. Vi&#x146;a l&#x12B;dz niec&#x12B;g&#x101;kajam s&#x12B;kumam atcer&#x113;j&#x101;s savu sapni, kad gaismas stari no vi&#x146;as lampi&#x146;as k&#x101; gai�i pavedieni bija sl&#x12B;d&#x113;ju�i p&#x101;r jumtiem, taci&#x146;&#x101;m, �ogiem, pla�ajiem laukiem, senatn&#x12B;go kapa pieminekli grav&#x101;, Kor�inas pagalmu, aizsniegdami Kapu me�&#x101;, un saist&#x12B;ja visus �os atsevi�&#x137;os posmus it k&#x101; vien&#x101; vesel&#x101;, nep&#x101;rtraukt&#x101; &#x137;&#x113;d&#x113;. It k&#x101; elektriska dzirkstele izskr&#x113;ja caur vi&#x146;as sirdi, apdedzin&#x101;ja seju un ac&#x12B;s ieriesa valgmi.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;a glu�i blakus izdzirda klusu, nedro�u balsi:</p><p>� Desmit gadus esmu ar mieru atdot no sava m&#x16B;�a, lai tikai uzzin&#x101;tu, par ko j&#x16B;s pa�reiz dom&#x101;jat?</p><p>Jans Bohatirovi�s �ovakar ne dejoja, ne l&#x12B;ksmoj&#x101;s, ne ari bija uzposies, k&#x101; k&#x101;ziniekam pien&#x101;kas, lai gan skait&#x12B;j&#x101;s br&#x16B;tg&#x101;nbr&#x101;ju pulk&#x101;. Vi&#x146;� bija uzvilcis pa�austos sv&#x101;rkus ar za|aj&#x101;m ap�uv&#x113;m, aps&#x113;jis baltu kaklasaiti virs smalk&#x101; krekla un, k&#x101; �&#x137;ita, nemaz nedom&#x101;ja par to, k&#x101;du iespaidu uz citiem atst&#x101;j vi&#x146;a ap&#x123;&#x113;rbs un dr&#x16B;mais izskats. Var&#x113;ja likties, ka vi&#x146;a sirdi nospie� k&#x101;das apsl&#x113;ptas raizes. Vi&#x146;� tikai ar vienu otru sasveicin&#x101;j&#x101;s. Dej&#x101;m s&#x101;koties, Jans nost&#x101;j&#x101;s kakt&#x101; pie muzikantiem, rokas uz kr&#x16B;t&#x12B;m sakrustojis. No pieres tam nenozuda dzi&#x13C;&#x101;s rievas. Laiku pa laikam vi&#x146;� uzmeta skatienu virpu&#x13C;ojo�ajam p&#x16B;lim, it k&#x101; kaut ko mekl&#x113;dams, un tad vi&#x146;am reiz&#x113;m iezib&#x113;j&#x101;s acis, bet uz meite&#x146;u jokiem atbild&#x113;ja sausi, pavir�i, no draugiem vair&#x12B;j&#x101;s k&#x101; no uguns. Kad m&#x101;te vi&#x146;u m&#x113;&#x123;in&#x101;ja piespiest dejot, vi&#x146;� s&#x101;kum&#x101; l&#x16B;dza, lai liek to mier&#x101;, beidzot skarbi noraid&#x12B;ja. Neviens vi&#x146;u tad vairs netrauc&#x113;ja un neuzm&#x101;c&#x101;s, � &#x13C;au�u bija daudz, un bez vi&#x146;a &#x13C;oti labi var&#x113;ja iztikt.</p><p>Tom&#x113;r par vi&#x146;u �ur un tur tenkoja. Padz&#x12B;voju�&#x101;s sie-V3S, v&#x113;rojot vi&#x146;a dr&#x16B;mo seju, sprieda, ka tam kaut kas nepat&#x12B;kams atgad&#x12B;jies. Jadvidze Domunta uz k&#x101;z&#x101;m neesot atn&#x101;kusi, un t&#x101;p&#x113;c Janeks izskatoties t&#x101;ds, it k&#x101; vakar b&#x16B;tu savu m&#x101;ti un t&#x113;vu apbed&#x12B;jis... B&#x16B;s laikam sav&#x101; starp&#x101; sastr&#x12B;d&#x113;ju�ies, varb&#x16B;t pat visas saites piln&#x12B;gi sar&#x101;vu�i. No otras puses, kas gan tur bija ko saraut, ja nekas, k&#x101; n&#x101;kas, pat nebija sa-saist&#x12B;ts? Par saderin&#x101;�anos nebija dzird&#x113;ts, ja nu vien&#x12B;gi tik daudz, ka vi&#x146;a t&#x113;vocis ar Jadvigas vect&#x113;vu, kad tas v&#x113;l nebija sajucis, norun&#x101;ju�i �&#x12B;s prec&#x12B;bas. Var jau b&#x16B;t, ka vi&#x146;� pavisam cita iemesla p&#x113;c tik sa&#x12B;dzis. Varb&#x16B;t vi&#x146;iem &#x123;imen&#x113; melanholija un &#x12B;gnums iedzimts? Jana nelai&#x137;is t&#x113;vs arvien bijis tads dom&#x12B;gs, sev&#x12B; nosl&#x113;dzies un nerun&#x12B;gs, t&#x113;vocis pa�os ziedu gados saslimis ar gr&#x16B;tsird&#x12B;bu. Abi vienm&#x113;r vair&#x101;k pa gaisiem dz&#x12B;voju�i, t&#x101;p&#x113;c jau J&#x113;zus nelaik&#x101; dab&#x16B;jis galu un Anzelmam tik no�&#x113;lojams m&#x16B;�s izn&#x101;cis. Varb&#x16B;t ar&#x12B; Janeks atsities t&#x113;v&#x101; un t&#x113;voc&#x12B;? Jans vienm&#x113;r bija bijis tik jautrs dejot&#x101;js un str&#x101;d&#x101;t&#x101;js, it sevi�&#x137;i dzied&#x101;�an&#x101; sitis visiem p&#x101;ri. Bet visam jau savs laiks, un katram pien&#x101;k mirklis, kad vi&#x146;a iedzimt&#x101;s v&#x101;j&#x12B;bas top redzamas. Bet iedzimt&#x12B;bu jau ar dak�&#x101;m izm&#x113;zt nevar. Redzams, ar&#x12B; Jans b&#x16B;s t&#x101;ds pats sev&#x12B; nosl&#x113;dzies gaisa pi&#x13C;u c&#x113;l&#x101;js k&#x101; vi&#x146;a t&#x113;vs un t&#x113;vocis ...</p><p>Tom&#x113;r p&#x113;c br&#x12B;�a Jans, nejau�i pal&#x16B;kojies spraug&#x101; starp pantiem, ac&#x12B;m iezibsnoties, aizsprauc&#x101;s gar solu rindu un sienu l&#x12B;dz Just&#x12B;nei un klusi, nedro�i to uzrun&#x101;ja:</p><p>� J&#x16B;s jaut&#x101;jat, k&#x101;p&#x113;c es esmu tik dr&#x16B;ms un nedejoju? Tikai jums vienai vien&#x12B;gai atkl&#x101;�u, ka man reiz&#x113;m uzn&#x101;k t&#x101;di �aubu br&#x12B;�i, kad staig&#x101;ju ne dz&#x12B;vs, ne miris un lab&#x101;k v&#x113;l&#x113;tos atdus&#x113;ties Nemunas dzelm&#x113; nek&#x101; t&#x101;ds nemiera pilns dz&#x12B;vot...</p><p>Just&#x12B;ne ar noliektu galvu klaus&#x12B;j&#x101;s klusajos v&#x101;rdos un k&#x101; vienk&#x101;r�a ciema sku&#x137;e pl&#x16B;k&#x101;ja no lab&#x12B;bas panta, pret kuru bija atbalst&#x12B;jusies, garos salmus, saus&#x101;s smilgas un lauz&#x12B;ja t&#x101;s pirkstos. Vi&#x146;a juta Jana dedz&#x12B;go skatienu, neatlaid&#x12B;gu un gr&#x16B;tsird&#x12B;gu, un dzird&#x113;ja vi&#x146;u �ukstam v&#x113;l klus&#x101;k nek&#x101; iepriek�:</p><p>� Cik br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gi j&#x16B;su melnos matus rot&#x101; �is s&#x113;rm&#x16B;k�&#x13C;a zari&#x146;�... ar&#x12B; kleita ir t&#x101; pati, kas toreiz, kad kop&#x101; brauc&#x101;m uz Kapu ...</p><p>Br&#x12B;ti&#x146;u klus&#x113;jis, vi&#x146;� l&#x16B;dza:</p><p>� Ja es var&#x113;tu �o s&#x113;rm&#x16B;k�&#x13C;a zari&#x146;u ieg&#x16B;t sev... Man �&#x137;iet, ar to vien pietiktu, lai es k&#x13C;&#x16B;tu laim&#x12B;gs!</p><p>Ar veiklu roku sarkano &#x137;ekaru no balt&#x101; &#x146;iebura no&#x146;&#x113;musi un Janam sniegdama, Just&#x12B;ne pac&#x113;la galvu. P&#x101;ris mirk&#x13C;u vi&#x146;i raudz&#x12B;j&#x101;s viens otr&#x101; tv&#x12B;kdami un gandr&#x12B;z dreb&#x113;dami... Tad Jans, priek&#x101; atmetis no pieres matus, iesprauda s&#x113;rm&#x16B;k�&#x13C;a zari&#x146;u pa�austo sv&#x101;rku pogcaurum&#x101;.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i piedarba durv&#x12B;s izc&#x113;l&#x101;s k&#x146;ada: kaut kam pa�&#x137;&#x12B;ra ce&#x13C;u, kaut ko apsveica. M&#x16B;zika apklusa. Kazime�s Jasmonts sl&#x12B;do�iem so&#x13C;iem steidz&#x101;s uz durv&#x12B;m, vi&#x146;am sekoja Domunti un da�as meitenes. Telp&#x101; ienaca Domunta, bet pavisam p&#x101;rv&#x113;rtusies. Kas Jadvigu pirms br&#x12B;�a bija redz&#x113;jis bas&#x101;m k&#x101;j&#x101;m, izsp&#x16B;ru�u vedam klibu zirgu, tas tagad tikai ar p&#x16B;l&#x113;m var&#x113;tu vi&#x146;u paz&#x12B;t. Jadvigai mugur&#x101; bija violeti sarkana aksamita kleita, no vienas vietas kruzu&#x13C;iem ap�&#x16B;ta, ar milz&#x12B;gu turn&#x12B;ru mugurpus&#x113;. Tas bija tuv&#x101;k&#x101;s pils&#x113;ti&#x146;as dr&#x113;bniekmeistara m&#x101;kslas darbs. Turpat pils&#x113;ti&#x146;&#x101; vi&#x146;a laikam bija ieg&#x101;d&#x101;jusies lielu zelt&#x12B;tu pap&#x12B;ra lapu viju, ar ko izrot&#x101;jusi augstu sak&#x101;rtotos, sp&#x12B;d&#x12B;gi ieziestos matus. Baltos cimdos t&#x113;rptaj&#x101;s rok&#x101;s vi&#x146;a tur&#x113;ja kr&#x101;sainu pap&#x12B;ra v&#x113;dekli, pie vi&#x146;as t&#x113;rpa un uz rok&#x101;m vizu&#x13C;ot vizu&#x13C;oja zelt&#x12B;ti un sudraboti gredzeni, aproces un spraudes.</p><p>Jadviga so&#x13C;oja, lepni izsl&#x113;jusies, tum�i pietv&#x12B;kusi, dro�a, bet nom&#x101;kusies. Vi&#x146;as vect&#x113;ti&#x146;u baltajos sv&#x101;rkos piedarba durv&#x12B;s aiztur&#x113;ja Vitolds un citi, kas to ielenca no vis&#x101;m pus&#x113;m, bet Jadviga, tikko klon&#x101; p&#x101;ris so&#x13C;u pasp&#x113;rusi, t&#x16B;l&#x12B;t paman&#x12B;ja divus cilv&#x113;kus: panu un kavalieri, kas, izn&#x101;ku�i no &#x113;nain&#x101;s spraugas starp lab&#x12B;bas pantiem, nost&#x101;j&#x101;s zem gai�&#x101; luktura.</p><p>Vi&#x146;i st&#x101;v&#x113;ja pavisam tuvu viens pie otra. Panai s&#x113;rm&#x16B;k�&#x13C;a zari&#x146;� bija iesprausts matos, kavalierim sv&#x101;rku pogcaurum&#x101;. �&#x12B; aina taisni k&#x101; ar d&#x16B;ri iebelza Jadvigai pa kr&#x16B;t&#x12B;m. Vi&#x146;a uzmeta l&#x16B;pu, un zil&#x101;s acis, zem slaidi izliektaj&#x101;m uzac&#x12B;m nikni iedzalkst&#x12B;ju�&#x101;s, s&#x101;ka �&#x137;ilt zibe&#x146;us.</p><p>Piedarba durv&#x12B;s atskan&#x113;ja jautri smiekli. Vect&#x113;ti&#x146;� ietiep&#x12B;gi uzskat&#x12B;ja Vitoldu Kor�i&#x146;ski par vi&#x146;a t&#x113;vu Benediktu, bet par vi&#x146;a vect&#x113;vu Sta&#x146;islavu run&#x101;ja k&#x101; par tagad&#x113;jo Kor�inas &#x12B;pa�nieku. To, ka vecvect&#x113;vs Dominiks nav vairs starp dz&#x12B;vajiem, vi&#x146;� atcer&#x113;j&#x101;s un, izdilu�o pirkstu gais&#x101; pac&#x113;lis, plikajam pakausim aiz prieka sp&#x12B;dot, s&#x101;ka st&#x101;st&#x12B;t:</p><p>� Pans Dominiks bija labs karabiedrs... o! Varens! ... Atceros ... Kad m&#x113;s tr&#x12B;sdesmit pirmaj&#x101; gad&#x101; kop&#x101; ...</p><p>Vitolds vi&#x146;u nos&#x113;din&#x101;ja uz &#x137;eb&#x13C;a pie sienas un, pats turpat blakus nometies, l&#x16B;dza, lai past&#x101;sta par senajiem notikumiem. No otras puses trauslo ve�uki&#x146;a augumu, z&#x101;l&#x113; uz ce&#x13C;iem notupusies, apsk&#x101;va Marina, bet citi tuvum&#x101; st&#x101;vo�ie jaunie�i pr&#x101;toja, kas gan interesants varot b&#x16B;t ja nu ne piln&#x12B;gi, tad gandr&#x12B;z juku�a cilv&#x113;ka st&#x101;st&#x12B;jum&#x101;.</p><p>� Ka tikai k&#x101;ds neieminas par Pacenko, uzreiz s&#x101;ks muld&#x113;t... � vi&#x146;i paklus&#x101;m sm&#x113;ja.</p><p>Bet piedarb&#x101; Jadvigas par&#x101;d&#x12B;�anos uz&#x146;&#x113;ma dal&#x12B;t&#x101;m j&#x16B;t&#x101;m. Da�&#x101;m sieviet&#x113;m izbr&#x12B;n&#x101; par vi&#x146;as t&#x113;rpu mutes palika pusvirus. Ap�ilbst vai acis, cik kr&#x101;�&#x146;i uzposusies. Nu protams! Mantiniece.</p><p>Jaunek|u vid&#x16B; turpretim atskan&#x113;ja klusi smiekli.</p><p>� Juleka Sargasam uz t&#x101; spilvena vi&#x146;as mugurpus&#x113; piln&#x12B;gi pietiktu vietas, kur apgulties!</p><p>� Saspraudusi zelt&#x12B;tas lapas matos un iedom&#x101;jusies, ka tas ir &#x13C;oti skaisti! Izskat&#x101;s p&#x113;c b&#x101;rkst&#x12B;m izrot&#x101;ta z&#x101;rka!</p><p>Meitenes par bagat&#x101;s mantinieces t&#x113;rpu bija cit&#x101;s dom&#x101;s. Sevi�&#x137;i vi&#x146;as p&#x101;rsteidza un saj&#x16B;smin&#x101;ja v&#x113;deklis. Rok&#x101;s sa&#x137;&#x113;ru�&#x101;s, maz&#x101;s Sima�ekas visu laiku groz&#x12B;j&#x101;s ap Jadvigu un neapniku�as dvesa:</p><p>� Ak J&#x113;zus! Cik skaistas rozes uz v&#x113;dek&#x13C;a! Bet zelt&#x12B;t&#x101;s lapas glu�i t&#x101;das pa�as k&#x101; dievm&#x101;tei Lunn&#x101; virs alt&#x101;ra ...</p><p>T&#x101;da v&#x113;ro�ana un apbr&#x12B;no�ana Jadvigu nervoz&#x113;ja. Vai nu t&#x101;du �agati&#x146;u d&#x113;&#x13C; vi&#x146;a divas stundas bija nositusi posdam&#x101;s, bet tas, kura d&#x113;&#x13C; to dar&#x12B;ja, visu laiku st&#x101;v&#x113;ja tur pie t&#x101;s... ar s&#x113;rm&#x16B;k�&#x13C;a og&#x101;m! Un Jadviga uzmeta niknu skatienu zili balti sv&#x12B;trotajai kleitai.</p><p>� Bola acis, � kas gan te neredz&#x113;ts! � vi&#x146;a gr&#x113;m&#x101;s. � L&#x16B;dzu, &#x13C;aujiet man iet sasveicin&#x101;ties ar br&#x101;l&#x113;niem ...</p><p>Kop&#x101; ar br&#x101;l&#x113;niem vi&#x146;ai t&#x16B;l&#x12B;t blakus nost&#x101;j&#x101;s ar&#x12B; Ka-zime�s Jasmonts. Vi&#x146;� reiz pie pazi&#x146;&#x101;m bija ar Jadvigu redz&#x113;jies un iepazinies, t&#x101;p&#x113;c ar&#x12B; tagad dro�i to uzrun&#x101;ja.</p><p>Br&#x101;l&#x113;ni Jadvigai �o to bija st&#x101;st&#x12B;ju�i par Kazime�u, un no vi&#x146;a dedz&#x12B;gajiem skatieniem t&#x101; dr&#x12B;z vien saprata, kas tam pr&#x101;t&#x101;. Uzmetusi a�u mirkli Janam, vi&#x146;a p&#x113;k�&#x146;i k&#x13C;uva jautra un s&#x101;ka lakstoties ar Jasmontu. Ja jau t&#x101;, tad t&#x101;l Lai redz, ka ar&#x12B; vi&#x146;u dievs un &#x13C;audis nav v&#x113;l glu�i atst&#x101;ju�i! Ar visai jaukiem un r&#x16B;p&#x12B;gi izv&#x113;l&#x113;tiem v&#x101;rdiem vi&#x146;a st&#x101;st&#x12B;ja, cik b&#x113;d&#x12B;gi, ka vasara jau beidzas, ka tuvojas ziema. Lai gan vasara esot karsts darba laiks, toties prieku vair&#x101;k, bet ziem&#x101; vi&#x146;u skumjas pavisam nom&#x101;cot...</p><p>Uz to Jasmonts &#x13C;oti nopietni un pam&#x101;co�i paskaidroja, ka katram gadalaikam ir sava reize, ka pa�a dieva t&#x101; iek&#x101;rtots, lai b&#x16B;tu savs atmodas un tap�anas laiks un savs mir�anas un izn&#x12B;c&#x12B;bas laiks, savs laiks priekiem un savs � skumj&#x101;m. P&#x113;c tam vi&#x146;� p&#x113;k�&#x146;i iejaut&#x101;j&#x101;s, vai Jadviga tic, ka t&#x101; vi&#x146;am �aj&#x101; ned&#x113;&#x13C;&#x101; tr&#x12B;s reizes par&#x101;d&#x12B;jusies sapn&#x12B;.</p><p>Jadviga par to �aub&#x12B;j&#x101;s. Ja nu vi&#x146;a ar panu Jas-montu b&#x16B;tu bijusi vair&#x101;k paz&#x12B;stama, tad nu v&#x113;l, bet gr&#x16B;ti k&#x101;du redz&#x113;t sapn&#x12B;, ja tik maz redz&#x113;ts.</p><p>Jasmonts par atbildi tikai klusu no�ukst&#x113;ja:</p><p>� Ko m&#x12B;l, to ar&#x12B; sapn&#x12B; redz... Bet, kas attiecas uz paz&#x12B;�anos, tas ir s&#x12B;kums! Es panas Jadvigas nosl&#x113;pumus visus zinu un lasu vi&#x146;as sird&#x12B; k&#x101; atv&#x113;rt&#x101; gr&#x101;mat&#x101; ...</p><p>Un vi&#x146;� atkal kaut ko klusu sac&#x12B;ja Jadvigai un pameta ar ac&#x12B;m uz to pusi, kur st&#x101;v&#x113;ja Janeks. Jadviga piesarka v&#x113;l vair&#x101;k, ska&#x13C;i iesm&#x113;j&#x101;s un tikpat ska&#x13C;i atbild&#x113;ja:</p><p>� Varat b&#x16B;t pavisam mier&#x12B;gs. Tas cilv&#x113;ks man tikpat daudz r&#x16B;p, cik sunim piekt&#x101; k&#x101;ja.</p><p>Tad vi&#x146;a uzs&#x101;ka ska&#x13C;u sarunu ar br&#x101;l&#x113;niem un da�&#x101;m mei�&#x101;m, un, tikai &#x13C;oti uzman&#x12B;gi v&#x113;rojot, var&#x113;tu nojaust, ka iek�&#x113;ji vi&#x146;a verd, jo laiku pa laikam smiedama tuvin&#x101;ja v&#x113;dek&#x13C;a mali&#x146;u te vienam, te otram plaksti&#x146;am. Acis vi&#x146;ai sp&#x12B;gu&#x13C;oja t&#x101;, ka Jasmonts t&#x101;s sal&#x12B;dzin&#x101;ja ar dzirksto�iem briljantiem, un vi&#x146;� taj&#x101;s l&#x16B;koj&#x101;s ar patiesu baudu un saj&#x16B;smu. Dejot Jadviga nev&#x113;l&#x113;j&#x101;s un ilgi ne&#x13C;&#x101;va ne br&#x101;l&#x113;niem, ne piel&#x16B;dz&#x113;jam sevi pierun&#x101;t. Beidzot p&#x101;rl&#x113;musi, apsol&#x12B;ja vienu deju, bet tikai krakovjaku, vair&#x101;k neko, vien&#x12B;gi krakovjaku. Papriek�u tom&#x113;r vi&#x146;a grib&#x113;ja paskat&#x12B;ties, ko dara vect&#x113;ti&#x146;� un vai vi&#x146;am nav kas vajadz&#x12B;gs. Jadviga dev&#x101;s uz izeju, bet Jasmonts satv&#x113;ra Vitoldu pie rokas un ie�ukst&#x113;ja aus&#x12B;:</p><p>� Esiet tik labs un n&#x101;ciet otr&#x101; p&#x101;r&#x12B; ar panu Do-muntu dejot krakovjaku, jo man j&#x101;dejo ar ved&#x113;jm&#x101;ti pirmaj&#x101; p&#x101;r&#x12B;...</p><p>P&#x113;c tam vi&#x146;� iemet&#x101;s piedarb&#x101; un, pa klonu groz&#x12B;damies, sauca:</p><p>� Sp&#x113;l&#x113;jiet ta�u, k&#x101;jas k&#x13C;uvu�as pavisam st&#x12B;vas! Za&#x146;evi�i, krakovjaku!</p><p>Za&#x146;evi�i, pusstundu atp&#x16B;tu�ies, r&#x101;va va&#x13C;&#x101; t&#x101;, ka viss piedarbs skan&#x113;ja varen&#x101; krakovjak&#x101;, bet k&#x101;zinieki vilcin&#x101;j&#x101;s� jo ne katrs prata �o deju, nebija tik viegli atrast sev p&#x101;ri. Beidzot dejot&#x101;ju salas&#x12B;j&#x101;s k&#x101;di divpadsmit p&#x101;ri ar ved&#x113;jt&#x113;vu priek�gal&#x101;, kas labpr&#x101;t b&#x16B;tu v&#x113;l&#x113;jies dejot ar Domuntu, bet, cien&#x12B;dams iera�as, tom&#x113;r nost&#x101;j&#x101;s priek�gal&#x101; ar pirmo ved&#x113;jm&#x101;ti, un visi citi pal&#x113;kdamies tam sekoja, sp&#x113;c&#x12B;gi piecirzdami pap&#x113;�us un veikli uz ab&#x101;m pus&#x113;m izloc&#x12B;damies.</p><p>Just&#x12B;ne ne ar ko &#x12B;pa�i neat�&#x137;&#x12B;r&#x101;s no p&#x101;r&#x113;j&#x101;m dejot&#x101;j&#x101;m. Vi&#x146;a nebija ne skaist&#x101;ka par tum�mati Osipovi�u, ne maig&#x101;ka par Anto&#x13C;ku un Sima�ek&#x101;m, bet dejot gan dejoja gracioz&#x101;k un viegl&#x101;k par t&#x101;m. Uzlikusi roku kavalierim uz pleca, ar smaidu s&#x101;rtaj&#x101;s l&#x16B;p&#x101;s vi&#x146;a sl&#x12B;d&#x113;ja k&#x101; gulbis visiem pa priek�u, bet visapk&#x101;rt s&#x113;do�ie un st&#x101;vo�ie skat&#x12B;t&#x101;ji v&#x113;roja, m&#x101;ja ar galv&#x101;m un �ukst&#x113;ja cits citam, ka ar tik dai&#x13C;u panu b&#x16B;tu pat&#x12B;kami dejot l&#x12B;dz pa�am pasaules galam. Visneatlaid&#x12B;g&#x101;kos, dedz&#x12B;g&#x101;kos skatienus p&#x101;ri s&#x113;d&#x113;t&#x101;ju cepur&#x113;m un aub&#x113;m raid&#x12B;ja Janeks. Visbr&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;g&#x101;kais smaids rot&#x101;j&#x101;s uz vi&#x146;a l&#x16B;p&#x101;m, un p&#x101;ris rei�u nepaciet&#x12B;b&#x101; vi&#x146;� pat k&#x101;ju piecirta klon&#x101;, beidzot ieb&#x101;za roku sv&#x101;rku kabat&#x101;, izvilka baltus diegu cimdus un s&#x101;ka steidz&#x12B;gi vilkt rok&#x101;s, tad p&#x101;ri s&#x113;do�aj&#x101;m siev&#x101;m iel&#x113;ca dejas laukum&#x101;. Solos izc&#x113;l&#x101;s liela br&#x113;ko&#x146;a un spieg�ana. Ar elkoni � lai dies pasarg, varb&#x16B;t pat ar k&#x101;ju � bija aiz&#x137;erta Gecoldes aub&#x12B;te un nogr&#x16B;sta uz auss, kas rentnieci neganti nokaitin&#x101;ja, bet vi&#x146;as kaimi&#x146;ien&#x113;m izrais&#x12B;ja apsl&#x113;ptus smieklus, lai gan t&#x101;s t&#x16B;l&#x12B;t pasteidz&#x101;s ska&#x13C;i izsac&#x12B;t vi&#x146;ai l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;bu.</p><p>Bet Janeks tam, kas notika aiz muguras, nevelt&#x12B;ja nek&#x101;das v&#x113;r&#x12B;bas, pat neatskat&#x12B;jies uz saniknotaj&#x101;m siev&#x101;m, aiz�&#x137;&#x113;rsoja dejot&#x101;jiem ce&#x13C;u un, ska&#x13C;i plaukstas sasitis, p&#x101;ri visam piedarbam iesauc&#x101;s:</p><p>� Plauksti&#x146;dejal</p><p>Visi saprata, ko tas noz&#x12B;m&#x113;, un dejot&#x101;ji t&#x16B;l&#x12B;t s&#x101;ka k&#x101;pties atpaka&#x13C;, sa&#x146;emdami meitenes ap vidukli, bet pirm&#x101; p&#x101;ra dejot&#x101;ja, uzmetusi Janam mirdzo�u skatienu, k&#x101; putni&#x146;� ielidoja vi&#x146;a rok&#x101;s. Jans, pirmo reizi apskaudams vi&#x146;as augumu, nosarka p&#x101;r visu seju, pal&#x16B;koj&#x101;s aug�up, un tikai tad, aiz prieka un lepnuma k&#x101; jucis, trok�&#x146;aini piecirzdams k&#x101;ju, mazliet paceltu roku, pieliecies pie partneres sejas, jautri un neb&#x113;d&#x12B;gi veda dejot&#x101;jus apk&#x101;rt klonam.</p><p>� Vai tu re! Beidzot ieniez&#x113;j&#x101;s gan k&#x101;jas! � p&#x16B;l&#x12B; iesauc&#x101;s Sta�inska.</p><p>Non&#x101;cis iepretim muzikantiem, Jans apst&#x101;j&#x101;s, aiz vi&#x146;a vajadz&#x113;ja apst&#x101;ties ar&#x12B; citiem p&#x101;riem, un tad ne tikai piedarb&#x101;, bet pa visu d&#x101;rzu, ce|u un pla�ajiem laukiem atskan&#x113;ja vi&#x146;a sp&#x113;c&#x12B;g&#x101;, skaist&#x101; balss: ,</p><p>Sp&#x12B;di spo�i, m&#x113;nesti&#x146;, � Pusnakts stund&#x101; v&#x113;los. Tevi m&#x12B;l&#x113;t nebeig�u, � Tas nav manos sp&#x113;kos.</p><p>�&#x12B; dziesma visus savi&#x13C;&#x146;oja, it sevi�&#x137;i sievietes. Aiz saj&#x16B;smas visi sm&#x113;j&#x101;s un plauk�&#x137;in&#x101;ja.</p><p>Jans boz&#x101;s, boz&#x101;s, bet tagad neviens vi&#x146;am netika l&#x12B;dzi, pat pans Jasmonts ne, kas bija lielisks dejot&#x101;js un v&#x113;l lielisk&#x101;ks run&#x101;t&#x101;js, ta�u dzied&#x101;�ana vi&#x146;am nemaz neveic&#x101;s. Tom&#x113;r, vai nu aiz godk&#x101;res, vai ar&#x12B; lai izklaid&#x113;tu Jadvigu, kas visu laiku n&#x12B;gra g&#x101;ja tam blakus, pirmais ved&#x113;jt&#x113;vs iedom&#x101;j&#x101;s pam&#x113;&#x123;in&#x101;t ar&#x12B; dzied&#x101;�an&#x101; g&#x16B;t laurus.</p><p>Nodejojis da�us ap&#x13C;us, vi&#x146;� p&#x113;k�&#x146;i apst&#x101;j&#x101;s un &#x13C;oti smalk&#x101; diskant&#x101;, nemaz ner&#x113;&#x137;in&#x101;damies ar krakovjaka mot&#x12B;vu, iedzied&#x101;j&#x101;s:</p><p>Nevar v&#x113;rt&#x113;t meiten&#x12B;ti</p><p>Vien&#x12B;gi p&#x113;c vaiga.</p><p>Ac&#x12B;s miklums, m&#x12B;li gl&#x101;sti, Sird&#x12B; sp&#x12B;ts tai naiga. �</p><p>Velti vi&#x146;� m&#x113;&#x123;in&#x101;ja ar Jancku sacensties, par&#x101;d&#x12B;ja tikai, ka �aj&#x101; zi&#x146;&#x101; tam nav ko di�oties, � gan panti&#x146;u bija nepiem&#x113;rotu izv&#x113;l&#x113;jies, gan klaus&#x12B;t&#x101;jos rad&#x12B;ja izbr&#x12B;nu: k&#x101; t&#x101;dam bra�am v&#x12B;rietim var&#x113;ja b&#x16B;t tik smalka balsti&#x146;a?</p><p>Toties tum�matis Osipovi�s ar zilaci Cecilku Sta&#x146;ev-sku, it k&#x101; ar nodomu apst&#x101;jies vi&#x146;as m&#x101;tes priek�&#x101;, gandr&#x12B;z tikpat labi k&#x101; Janeks nodzied&#x101;ja:</p><p>B&#x16B;di&#x146;a pie ce&#x13C;a, M&#x101;mi&#x146;, baro Kranci! Meiti&#x146;a tev dai&#x13C;a, Uzmanies ar Franci!</p><p>Ar&#x12B; lielais Domunts ar mazo Sima�eku, atkal k&#x101; ar kr&#x16B;zi p&#x113;c &#x16B;dens iedams, ska&#x13C;i un ne visai melodiski nor&#x113;ca:</p><p>Aiz Nemunas sil&#x101; Jau dzeguze k&#x16B;ko, Ir paviegl&#x101;k^ m&#x12B;l&#x101; P&#x113;c p&#x16B;ra kas l&#x16B;ko.</p><p>Bet krakovjaks jau beidz&#x101;s, un citiem, kaut ar&#x12B; v&#x113;l&#x113;ju�ies, dzied&#x101;�anai vairs neizn&#x101;ca laika. Tikai Janeks, k&#x101; pirmais s&#x101;cis, t&#x101; p&#x113;d&#x113;jais beidza, mazliet gan neviet&#x101; � pa�&#x101;s dejas beig&#x101;s � &#x12B;si, bet sk&#x101;&#x146;i nodzied&#x101;dams:</p><p>Kas pirmajai m&#x12B;lai Ir atv&#x113;ris sirdi, Tas gavi&#x13C;u pilns, lai Gan nop&#x16B;tas dzirdi.</p><p>P&#x113;c tam, partneri k&#x101; spalvi&#x146;u ap sevi apgriezis un nometies uz viena ce&#x13C;gala vi&#x146;as priek�&#x101;, pievilka t&#x101;s roku pie l&#x16B;p&#x101;m.</p><p>Vi&#x146;a paraugam grib&#x113;ja sekot ar&#x12B; ved&#x113;jt&#x113;vs, bet nepaguva, jo Jadviga a�i izr&#x101;va savu roku, nenogaid&#x12B;dama, kam&#x113;r vi&#x146;� pavad&#x12B;s vi&#x146;u l&#x12B;dz solam, t&#x101;pat k&#x101; dar&#x12B;ja visi citi. Nikni zibo�&#x101;m ac&#x12B;m, dr&#x16B;ma un draud&#x12B;ga, Jadviga uzgrieza vi&#x146;am muguru un atst&#x101;ja piedarbu. Iziedama pa durv&#x12B;m k&#x101; negaisa m&#x101;konis, elko&#x146;iem un pleciem &#x13C;audis pa�&#x137;irdama, vi&#x146;a trok�&#x146;aini ievilka elpu, ac&#x12B;m urbdam&#x101;s p&#x101;r&#x12B;, kas no piedarba dev&#x101;s &#x101;r&#x101; svaig&#x101; gais&#x101;. Vi&#x146;a tos pavad&#x12B;ja ar skatienu un labi, redz&#x113;ja, ka ar s&#x113;rm&#x16B;k�&#x13C;a &#x137;ekaru rot&#x101;t&#x101; galva laim&#x12B;ga, glu�i aizmirsusies noliec&#x101;s pie kavaliera pleca, kas pietv&#x12B;ku�u seju, ar s&#x113;rm&#x16B;k�&#x13C;a &#x137;ekari&#x146;u pie pel&#x113;k&#x101; pa�aust&#x101; sv&#x101;rka visu laiku tai kaut ko st&#x101;st&#x12B;ja ...</p><p>M&#x16B;zika apklusa, jaunatne nokususi, iel&#x12B;ksmota izkl&#x12B;da zem klajas debess. M&#x113;ness aiz t&#x101;l&#x101; upes l&#x12B;kuma, liels un sarkans, dz&#x113;sdams zvaig�&#x146;u spo�umu, �&#x137;ita izk&#x101;pjam no dzelmes. Viena da&#x13C;a jaunie�u ar aizsm&#x113;&#x137;&#x113;tiem papirosiem dev&#x101;s uz t&#x12B;ruma pusi, bet vairums, atteikdamies no p&#x12B;p&#x113;�anas priekiem, palika piedarba tuvum&#x101;, pa p&#x101;riem izkl&#x12B;zdami d&#x101;rz&#x101;, za&#x13C;aj&#x101; gatv&#x113; vai pl&#x16B;m&#x12B;�u audz&#x113;.</p><p>Lielais troksnis pierima, sarunas k&#x13C;uva klus&#x101;kas, �ur un tur p&#x101;rv&#x113;rsdam&#x101;s �ukstos. Zem dziesto�aj&#x101;m zvaigzn&#x113;m mir�u smar�as pies&#x16B;cies Erosa sp&#x101;rns liegi piesk&#x101;r&#x101;s dejojot un dziedot sakarsu�aj&#x101;m galv&#x101;m.</p><p>Pie sienas uz sag&#x101;ztiem ba&#x13C;&#x137;iem, l&#x12B;dz ce&#x13C;iem z&#x101;l&#x113; iesl&#x12B;dzis, s&#x113;d&#x113;ja k&#x101;ds p&#x101;r&#x12B;tis un sa�ukst&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Nudien,� klusu iegalvoja puisis, � tavs t&#x113;vocis un br&#x101;lis velti baid&#x101;s, tavu gadu d&#x113;&#x13C; mani no laimes �&#x137;irdams. Vai tad es k&#x101;ds zv&#x113;rs vai barbars, ka lik�u savai m&#x12B;&#x13C;otajai meitenei str&#x101;d&#x101;t m&#x101;jas darbus p&#x101;ri vi&#x146;as sp&#x113;kiem? Pie br&#x101;&#x13C;a ar&#x12B; tu nes&#x113;di, rokas kl&#x113;p&#x12B; salikusi, un v&#x12B;ra s&#x113;t&#x101; vair&#x101;k k&#x101; pie br&#x101;&#x13C;a tev j&#x101;str&#x101;d&#x101; neb&#x16B;s, to es apzv&#x113;ru! Pie&#x146;em�u kalponi, pats str&#x101;d&#x101;�u ar tulznain&#x101;m rok&#x101;m, bet Anto&#x13C;kai pie manis j&#x101;mok&#x101;s neb&#x16B;s ... Vai tu, Anto&#x13C;ka, tici un turies man&#x101; pus&#x113;? Vai man, nelaim&#x12B;gajam, v&#x113;l ilgi b&#x16B;s �aj&#x101; pasaul&#x113; j&#x101;dz&#x12B;vo k&#x101; b&#x101;renim?</p><p>Bet meitene �ukstus atbild&#x113;ja:</p><p>� Pans Mihals labi zin, ka esmu atkar&#x12B;ga no t&#x113;vo�a un br&#x101;&#x13C;a. Vi&#x146;i mani uzaudzin&#x101;ja, nekad p&#x101;rest&#x12B;bu neesmu cietusi, glu�i otr&#x101;di, arvien no t&#x101;m pasarg&#x101;ju�i, vienm&#x113;r vi&#x146;i man labu vien v&#x113;l&#x113;ju�i... Ko vi&#x146;i grib&#x113;s, to grib&#x113;�u ar&#x12B; es, k&#x101; vi&#x146;i liks, t&#x101; dar&#x12B;�u.</p><p>� Nu labi! Lai paliek t&#x101;! Man nav padom&#x101; tevi pierun&#x101;t, lai tu nost&#x101;tos pret t&#x113;voci un br&#x101;li... Bet to gan es reiz grib&#x113;tu zin&#x101;t, vai tu pati esi ar mieru ...</p><p>Un v&#x113;l klus&#x101;k vi&#x146;� jaut&#x101;ja:</p><p>� Vai tu j&#x16B;ti, ka sirds tev kr&#x16B;t&#x12B;s m&#x12B;las ilg&#x101;s smeldz un ne&#x13C;auj aizmigt, vai tad tev acu priek�&#x101; st&#x101;v mans t&#x113;ls?</p><p>Nav zin&#x101;ms, k&#x101;da bija meitenes atbilde, bet j&#x101;dom&#x101;, t&#x101; nebija noraido�a, jo jaunek&#x13C;a �uksti k&#x13C;uva dro�&#x101;ki un neatlaid&#x12B;g&#x101;ki.</p><p>� Pat balodis balod&#x12B;tei kn&#x101;b&#x12B;ti sk&#x16B;psta, grib&#x113;dams tai savu m&#x12B;lu apliecin&#x101;t! Vai tad man pat tik daudz nav at&#x13C;auts cik balod&#x12B;tim? K&#x101; izsalku�am sve�iniekam man j&#x101;s&#x113;� tev blakus.</p><p>Pie kl&#x113;ts �ai br&#x12B;d&#x12B; nobalsn&#x12B;ja balta kleita, un blakus tai smuidrs jauneklis klusu bubin&#x101;ja:</p><p>� Manu d&#x101;rgo Marin&#x12B;t, no �ejienes es aizbrauk�u pilns laimes, ka esmu atradis tevi t&#x101;du, k&#x101;du tevi biju cer&#x113;jis sastapt: vienk&#x101;r�u, kautru, str&#x101;d&#x12B;gu, sp&#x113;j&#x12B;gu saprast un iem&#x12B;l&#x113;t tos uzdevumus, kam m&#x16B;sdienu sieviete rad&#x12B;ta un kam vi&#x146;a atdod savu dz&#x12B;vi...</p><p>� Bet es, Vidzi, esmu tik maz izgl&#x12B;tota, tik maz v&#x113;l zinu un protu...</p><p>� Pareizi, tev v&#x113;l daudz b&#x16B;s j&#x101;m&#x101;c&#x101;s, bet ne tikai no gr&#x101;mat&#x101;m ... ar&#x12B; no dz&#x12B;ves un &#x13C;aud&#x12B;m jo sevi�&#x137;i... M&#x12B;li &#x13C;audis, cieni tos, dz&#x12B;vo kop&#x101; ar vi&#x146;iem...</p><p>� Bet vai tu rakst&#x12B;si man, kad b&#x16B;si aizbraucis? Vai ats&#x16B;t&#x12B;si pa k&#x101;dai gr&#x101;matai?</p><p>� Gan v&#x113;stules rakst&#x12B;�u, gan gr&#x101;matas s&#x16B;t&#x12B;�u, gan ar&#x12B; katru dienu, tu mana vism&#x12B;&#x13C;&#x101;k&#x101;, vislab&#x101;k&#x101;, par tevi dom&#x101;�u. Un, kad beidzot atgriez&#x12B;�os uz visiem laikiem Kor�in&#x101;, tad nekad vairs ne�&#x137;irsimies un kop&#x12B;gi vienm&#x113;r c&#x12B;n&#x12B;simies un str&#x101;d&#x101;sim m&#x16B;su c&#x113;lo ideju lab&#x101;. Vai j&#x101;, Marin? Vai tu to v&#x113;lies? Labi?</p><p>Un balt&#x101;s kleitas &#x12B;pa�nieces saj&#x16B;sm&#x101; sa&#x146;emt&#x101;s rokas pac&#x113;l&#x101;s aug�up.</p><p>� &#x41E; Vidzi! Vidzi! Tu man esi par&#x101;d&#x12B;jis parad&#x12B;zi zemes virs&#x16B;, un es pati j&#x16B;tu, zinu, ka t&#x101; man c&#x12B;t&#x12B;g&#x101; darb&#x101; j&#x101;nopclna!</p><p>Pl&#x16B;mju audz&#x12B;tes mal&#x101; daudzo meite&#x146;u un jaunie�u vid&#x16B; bija ar&#x12B; Domunta, un visi vi&#x146;i dzina jokus. Ved&#x113;jt&#x113;vs, neraugoties uz savas iecer&#x113;t&#x101;s untumiem un uzmesto l&#x16B;pu, ne soli no vi&#x146;as neatk&#x101;p&#x101;s. Meitene tam p&#x101;rmeta nepast&#x101;v&#x12B;bu, vieglpr&#x101;t&#x12B;bu un �aub&#x12B;j&#x101;s, ka vi&#x146;� diezin vai k&#x101;dreiz apprec&#x113;�oties, ja v&#x113;l l&#x12B;dz �im t&#x101; cienot un tik augstu v&#x113;rt&#x113;jot savu vecpui�a dz&#x12B;vi. Bet Jasmonts, uzl&#x16B;kodams Jadvigu, &#x13C;oti nopietni atbild&#x113;ja, ka pat tau-rcn&#x12B;tis lidojot no zieda pie zieda, kam&#x113;r atrodot sev &#x12B;sto, ka pat tuk�iniekam neesot viegli atrast savai sirdij d&#x101;rgu cilv&#x113;ku, kur nu v&#x113;l cilv&#x113;kam ar mantu. P&#x113;c tam vi&#x146;� it k&#x101; nejau�i sav&#x101; smalkaj&#x101; diskant&#x101; iedzied&#x101;j&#x101;s:</p><p>Visas domas tik ap tevi Nemit&#x12B;gi!</p><p>Man&#x101; sird&#x12B; g&#x16B;si sevi Bezgal&#x12B;gi!</p><p>Bet nel&#x12B;dz&#x113;ja ne veikl&#x101; valoda, ne jauk&#x101; dziesmi&#x146;a. Jadviga, nerun&#x12B;ga un nom&#x101;kusies, urskuli uzmetusi, �&#x146;&#x101;ca k&#x101; tum�s padebesis, kas piet&#x16B;cis, nupat, nupat gatavs mest zibe&#x146;us. K&#x101; apskurbusi, k&#x101; noburta vi&#x146;a visu laiku skat&#x12B;j&#x101;s tikai uz vienu pusi, kur aiz zem&#x101; �oga ar muguru pret vi&#x146;u s&#x113;d&#x113;ja divi cilv&#x113;ki. Ko tie run&#x101;ja, vi&#x146;a nevar&#x113;ja sadzird&#x113;t, bet puskr&#x113;sl&#x101; tai durtin d&#x16B;r&#x101;s ac&#x12B;s sarkanais s&#x113;rm&#x16B;k�&#x13C;a &#x137;ekars, kas rot&#x101;ja panas galvu ... �&#x12B; galva ar melnaj&#x101;m matu p&#x12B;n&#x113;m un sarkano s&#x113;rm&#x16B;k�&#x13C;a �emuru Jadvigu �odien vaj&#x101;ja k&#x101; spoks, k&#x101; svelo�a liesma, k&#x101; baigs sapnis.</p><p>�ai br&#x12B;d&#x12B; aiz zem&#x101; �oga blakus Just&#x12B;nei s&#x113;do�ais Jans klusu, bet dedz&#x12B;gi sac&#x12B;ja:</p><p>� J&#x16B;s jaut&#x101;jat, vai t&#x101; man pirm&#x101;? Lai uz vietas nomirstu, ja l&#x12B;dz �im laikam manu sirdi kaut reizi sk&#x101;rusi &#x12B;sta m&#x12B;la! Vai tad cit&#x101;di maz var b&#x16B;t? Vai es k&#x101; gr&#x101;fs vai augstmanis lidotu no zieda pie zieda, lai izdom&#x101;tu sev tikai da�neda�&#x101;das .izpriecas? M&#x16B;su, zemnieku dz&#x12B;v&#x113; nav ne laika, ne patikas nodarboties ar izlaid&#x12B;bu. Kam&#x113;r nebija m&#x12B;la, tikm&#x113;r patiesi nebija, bet, reiz radusies, t&#x101; vairs nezud&#x12B;s ...</p><p>. � Reiz&#x113;m tom&#x113;r izn&#x12B;kst, � dom&#x12B;gi sac&#x12B;ja Just&#x12B;ne.</p><p>� Pie paniem daudz kas viegl&#x101;k pagaist nek&#x101; pie mums, bez tam, daudz kas atkar&#x12B;gs no cilv&#x113;ka rakstura. Jasmonts, piem&#x113;ram, neko neb&#x113;d&#x101;sies, ja ar&#x12B; Jadviga vi&#x146;u noraid&#x12B;s, jo galvenok&#x101;rt v&#x113;las to p&#x16B;ra d&#x113;&#x13C;, bet t&#x113;vocis Anzelms, nedab&#x16B;jis meiteni, p&#x113;c kuras ilgoj&#x101;s, visu savu m&#x16B;�u k&#x101; vientulis nodz&#x12B;vojis, ar&#x12B; vecais Jakubs, pazaud&#x113;jis savu m&#x12B;&#x13C;oto, sajuka pr&#x101;t&#x101; ...</p><p>� Bet vai pana Domunta p&#x113;c �&#x101;das uztic&#x12B;bas lau�anas nesajuks?</p><p>�is jaut&#x101;jums Janu apl&#x113;ja k&#x101; ar karstu &#x16B;dens �alti, vi&#x146;� gandr&#x12B;z piel&#x113;ca k&#x101;j&#x101;s.</p><p>� Es saprotu, k&#x101;p&#x113;c j&#x16B;s man t&#x101; jaut&#x101;jat par Jad-vidzi.</p><p>K&#x13C;uvis &#x13C;oti nopietns, Jans pac&#x113;la galvu un paskat&#x12B;j&#x101;s blakus s&#x113;do�aj&#x101; Just&#x12B;n&#x113; ar tie�u, dro�u skatienu.</p><p>� Dievoties un zv&#x113;r&#x113;t neie�u; ja nav uztic&#x12B;bas, tad ar&#x12B; &#x12B;stas draudz&#x12B;bas nav; no visas sirds, ko nenospie� neviens smags gr&#x113;ks, varu jums sac&#x12B;t, ka starp mani un Jadvidzi nekad nekas nav bijis, ka nekad neko vi&#x146;ai neesmu ne apsol&#x12B;jis, ne apzv&#x113;r&#x113;jis. Varb&#x16B;t tikai t&#x113;vo�a pierun&#x101;ts un aiz cie&#x146;as pret vi&#x146;u es b&#x16B;tu sav&#x101; laik&#x101; ar to apprec&#x113;jies, ja cita saule neb&#x16B;tu iemirdz&#x113;jusies pie manas dz&#x12B;ves debes&#x12B;m. Turpretim tas, ka vi&#x146;a man pielipusi k&#x101; sve&#x137;i un visur vaj&#x101; ar savu velt&#x12B;go m&#x12B;lu, tai j&#x101;piedod, jo vi&#x146;a mani paz&#x12B;st kop� b&#x113;rn&#x12B;bas, ir pieradusi un tagad tai gr&#x16B;ti atk&#x101;pties... Tom&#x113;r ceru, ka vi&#x146;a reiz attapsies, bet es vi&#x146;as priek�&#x101; nek&#x101;d&#x101; zi&#x146;&#x101; nej&#x16B;tos vain&#x12B;gs ... Vai j&#x16B;s man ticat? K&#x101; dv&#x113;seles gl&#x101;bi&#x146;u gaidu �o v&#x101;rdu: vai j&#x16B;s ticat?</p><p>Just&#x12B;ne juta savai rokai, kas gul&#x113;ja uz �oga, pieskaramies karstu, sastr&#x101;d&#x101;tu delnu, bet t&#x101; bija tik br&#x12B;num maiga, viegli tr&#x12B;co�a ... Piedarbs, kl&#x113;ts, m&#x101;ja ar apgaismotajiem logiem, viss sagriez&#x101;s ac&#x12B;s, vi&#x146;a uzreiz paman&#x12B;ja daudzo zvaig�&#x146;u pieb&#x101;rst&#x12B;t&#x101;s debesis un juta, ka asinis sajo&#x146;o sird&#x12B;. Un vi&#x146;a klusi atbild&#x113;ja:</p><p>� Ticu!</p><p>P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;a iekliedz&#x101;s un abi pietr&#x16B;k&#x101;s k&#x101;j&#x101;s. Starp vi&#x146;u galv&#x101;m, viegli skardams Jana kaklu, bija aizlidojis pr&#x101;vs, k&#x101;das sp&#x113;c&#x12B;gas, veiklas rokas mests akmens, kas da�us so|us aiz vi&#x146;iem nokrita bie�u dob&#x113;. No vis&#x101;m pus&#x113;m skan&#x113;ja saucieni un jaut&#x101;jumi:</p><p>� Kas tas? Kas to meta? Kam to meta? Par ko?</p><p>Bet nebija mazums cilv&#x113;ku, kas bija redz&#x113;ju�i, ka Domunta, p&#x113;k�&#x146;i noliekusies, satver akmeni un, atv&#x113;z&#x113;jusi roku, met ar to net&#x101;lu s&#x113;do�ajam p&#x101;rim. Vi&#x146;a v&#x113;l tagad t&#x101; dreb&#x113;ja, it k&#x101; to krat&#x12B;tu drudzis. Kam vi&#x146;a &#x12B;sti grib&#x113;ja tr&#x101;p&#x12B;t ar akmeni � Janam vai vi&#x146;a meitenei, to nevar&#x113;ja zin&#x101;t, bet vien&#x101; acumirkl&#x12B; par vi&#x146;as nodar&#x12B;jumu zin&#x101;ja visi, un za&#x13C;aj&#x101; ieli&#x146;&#x101; starp birztali&#x146;u un d&#x101;rzu izc&#x113;l&#x101;s milz&#x12B;gs tracis.</p><p>Ar&#x12B; tie, kas bija izg&#x101;ju�i t&#x12B;rum&#x101; uzsm&#x113;&#x137;&#x113;t,, atgriez&#x101;s, un par notiku�o pac&#x113;l&#x101;s da�&#x101;das domas. Tom&#x113;r gandr&#x12B;z visi ska&#x13C;i nosod&#x12B;ja Jadvigu un teica to vi&#x146;ai ac&#x12B;s. Jau vi&#x146;as p&#x101;rsp&#x12B;l&#x113;tais t&#x113;rps, augstpr&#x101;t&#x12B;ba un &#x12B;gnums nebija daudziem paticis. Atrad&#x101;s ar&#x12B; t&#x101;di, kas p&#x113;c savas dabas bija noska&#x146;oti uz &#x13C;auniem jokiem un skarbumiem. Lai nu b&#x16B;tu k&#x101; b&#x16B;dams, bet no vis&#x101;m pus&#x113;m atskan&#x113;ja izsmejo�i, nosodo�i v&#x101;rdi.</p><p>� Pati sevi tikai apkaunojusi!</p><p>� Lieliska pana, lien ar savu m&#x12B;lest&#x12B;bu k&#x101; ubags ar tarbu citiem ac&#x12B;s!</p><p>� Iztais&#x12B;jusies par lielgabalu un �auj ar akme&#x146;iem!</p><p>� Jauks e&#x146;&#x123;el&#x12B;tis! Tagad tikai stulbenis ar t&#x101;du pie alt&#x101;ra ies!</p><p>� Paldies par p&#x16B;ru, ja pats no savas sievas var nelaik&#x101; galu dab&#x16B;t!</p><p>� Apk&#x101;rusies k&#x101; �ig&#x101;na zirgs ar bimbu&#x13C;iem un iedom&#x101;jas, ka var sist nost cilv&#x113;kus!</p><p>Bet atrad&#x101;s ar&#x12B; t&#x101;di, kas nost&#x101;j&#x101;s mei�as pus&#x113;. Vispirms Kazime�s Jasmonts, kas s&#x101;kum&#x101; aiz p&#x101;rsteiguma bija pavisam samulsis, bet, dr&#x12B;z atguvies, noknauk�&#x137;in&#x101;ja pirkstus un iesauc&#x101;s:</p><p>'� Drosm&#x12B;ga pana! Bez nikna su&#x146;a un �aujam&#x101; t&#x101; nosarg&#x101;s m&#x101;ju pret laup&#x12B;t&#x101;jiem!</p><p>Bija skaidri redzams, ka vi&#x146;am gribas visu izskaidrot no lab&#x101;s puses.</p><p>Bet Domunti, kuru pus&#x113; nost&#x101;j&#x101;s ar&#x12B; abi br&#x101;&#x13C;i Sima-�eki, ska&#x13C;i un draudo�i iesauc&#x101;s:</p><p>� Kas v&#x113;l teiks par m&#x16B;su m&#x101;su k&#x101;du &#x13C;aunu v&#x101;rdu, tas dab&#x16B;s iepaz&#x12B;ties, k&#x101; pie mums cekulus pl&#x16B;k&#x101;!</p><p>Kausl&#x12B;gajiem Obuhovi�iem to tik vien vajadz&#x113;ja! Kaut gan pa�i pirms br&#x12B;�a bija &#x146;irgu�i par Jadvigu, tagad vi&#x146;i pirmie pievienoj&#x101;s tiem, kas mekl&#x113;ja ka�&#x137;i. Bet vair&#x101;ki Bohatirovi�u un Jasmontu ciema &#x13C;audis kop&#x101; ar Za&#x146;evas un Sta&#x146;evas &#x13C;aud&#x12B;m ietiep&#x101;s k&#x101; &#x101;�i un turpin&#x101;ja zoboties par Jadvigu, ska&#x13C;i pazi&#x146;odami, ka nek&#x101;du draudu nebaid&#x101;s un nek&#x101;du apustu&#x13C;u tiem nevajag.</p><p>Savilk&#x101;s draudo�i negaisa m&#x101;ko&#x146;i. Obuhovie�i jau met&#x101;s pie �ogiem, izraudz&#x12B;damies, kur viegl&#x101;k izraut k&#x101;du paroc&#x12B;g&#x101;ku mietu. Pret&#x113;j&#x101; pus&#x113; �ur un tur iemin&#x113;j&#x101;s par kaulu lau�anu un purnu dauz&#x12B;�anu, kad d&#x101;rz&#x101; zem bumbieres atskan&#x113;ja skaidra un ska&#x13C;a balss:</p><p>� At&#x13C;ausiet, pani, man teikt k&#x101;du v&#x101;rdu �aj&#x101; str&#x12B;d&#x101;, jo tikai manis d&#x113;&#x13C; tas izc&#x113;l&#x101;s. Es nezinu, kas to izdom&#x101;jis, ka pana Domunta aiz dusm&#x101;m metusi man ar akmeni, jo tas nav tiesa. Kas attiecas uz me�anu, tur v&#x101;rdam nav vietas � meta, tikai, lai dievs pasarg, ne ar &#x13C;aunu nol&#x16B;ku, bet vien&#x12B;gi joka p&#x113;c, lai pabaid&#x12B;tu un v&#x113;l&#x101;k par manu nob&#x12B;li pazobotos. T&#x101;ds joks, lai ar&#x12B; parupj�, nav nek&#x101;ds n&#x101;ves gr&#x113;ks, un t&#x101;p&#x113;c vien nav &#x13C;auni j&#x101;run&#x101;, pana ir god&#x12B;ga un nek&#x101; vi&#x146;ai p&#x101;rmest nevar. Un, ja nu man pret panu Domuntu nav nek&#x101;da &#x13C;aunuma, tad ar&#x12B; citiem nav iemesla vi&#x146;u izzobot un apvainot, un, ja k&#x101;dam v&#x113;l ien&#x101;ks pr&#x101;t&#x101; to dar&#x12B;t, tad es kop&#x101; ar paniem Do-muntiem pacent&#x12B;�os tiem �o nodomu izm&#x113;zt no galvas!</p><p>Zem bumbieres st&#x101;vo�ais run&#x101;t&#x101;js nebija gandr&#x12B;z nemaz redzams, bet vi&#x146;a bals&#x12B; visi saklaus&#x12B;ja noteikt&#x12B;bu un drosmi. Tad daudzi paraust&#x12B;ja plecus un notic&#x113;ja vai ar&#x12B; izlik&#x101;s notic&#x113;ju�i, ka tas bijis tikai panas Domuntas rupj� joks. Ja jau t&#x101;, tad t&#x101;. Ja tas, ko apvainoja, ar mieru uzskat&#x12B;t notiku�o par sliktu joku, k&#x101;p&#x113;c tad citiem vi&#x146;a d&#x113;&#x13C; j&#x101;iet pl&#x113;sties? No otras puses, ar&#x12B; Domuntiem patika Jana iztur&#x113;�an&#x101;s, un vi&#x146;i ar saviem draugiem pamaz&#x101;m aprima. Nomierin&#x101;ju�ies Domunti kop&#x101; ar ved&#x113;jt&#x113;vu dev&#x101;s uz Jadvigas s&#x113;tu, kur m&#x101;jas gal&#x101; jau balsn&#x12B;ja vect&#x113;va gai�ie sv&#x101;rki.</p><p>T&#x16B;l&#x12B;t p&#x113;c starpgad&#x12B;juma ar akmeni Jadviga, dreb&#x113;dama k&#x101; drudz&#x12B;, bija devusies uzmekl&#x113;t savu vect&#x113;vu un atradusi to otrpus piedarba, kur vi&#x146;� s&#x113;d&#x113;ja uz &#x137;eb&#x13C;a citu ve�u vid&#x16B;, starp tiem atrad&#x101;s ar&#x12B; mui�as p&#x101;rvaldnieks Jasmonts un rentnieks Gecolds. Vi&#x146;� tikko bija s&#x101;cis st&#x101;st&#x12B;t par notikumu divpadsmitaj&#x101; gad&#x101;, par nosalu�o oficieri Franusu pie vec&#x101;ku m&#x101;jas �oga, kad mazmeita vi&#x146;u gandr&#x12B;z cel�us noc&#x113;la no &#x137;eb&#x13C;a.</p><p>� Iesim m&#x101;j&#x101;s, vect&#x113;ti&#x146;, iesim uz sav&#x101;m m&#x101;j&#x101;ml � vi&#x146;a sac&#x12B;ja. � Esam te diezgan dz&#x12B;roju�i un l&#x12B;ksmoju�i ... laiks mums iet m&#x101;j&#x101;s.</p><p>Noliekusies pie vec&#x101; v&#x12B;ra iz�uvu�&#x101;s rokas, Jadviga maigi to nosk&#x16B;pst&#x12B;ja, tad, cie�i apsk&#x101;vusi, aizveda vi&#x146;u pa ce&#x13C;u m&#x101;j&#x101;s.</p><p>� Iesim, vect&#x113;ti&#x146;, iesim pa�i uz savu m&#x101;ju! Es tevi no&#x123;&#x113;rb�u un nolik�u gul&#x113;t... padzied&#x101;�u dziesmi&#x146;u, mans m&#x12B;&#x13C;ais, vien&#x12B;gais, sirmais vect&#x113;ti&#x146;!</p><p>Un, jo t&#x101;l&#x101;k no Fabiana s&#x113;tas vi&#x146;a g&#x101;ja, jo vair&#x101;k pie tipino�&#x101; vec&#x12B;�a glaud&#x101;s, bet asaras k&#x101; pupas bira no ac&#x12B;m uz vect&#x113;ti&#x146;a sv&#x101;rkiem un galvas.</p><p>Za&#x13C;aj&#x101; gatv&#x113; tikai obuhovie�i v&#x113;l neapmierin&#x101;ti kurn&#x113;ja par lielisk&#x101; kauti&#x146;a izjuk�anu. Viens no vi&#x146;iem st&#x101;st&#x12B;ja k&#x101;dam no Sima�ekiem, ka pag&#x101;ju�aj&#x101; nakt&#x12B; pa sap&#x146;iem r&#x101;vis no koka bumbierus, un vi&#x146;� bijis noteikti p&#x101;rliecin&#x101;ts, ka k&#x101;z&#x101;s dab&#x16B;s izkauties ... Bet tagad, k&#x101; redzams, nekas te neizn&#x101;ks. Turpretim l&#x113;npr&#x101;t&#x12B;gie Lozo-vici, kas di�man&#x12B;gi n&#x113;s&#x101;ja garas &#x16B;sas, un nopietnie St�al-kovski apsveica cits citu par mierm&#x12B;l&#x12B;go izn&#x101;kumu. Tikai bezgo�i bad&#x101;s ar pier&#x113;m k&#x101; &#x101;�i, bet god&#x12B;g&#x101; sabiedr&#x12B;b&#x101; t&#x101;d&#x101;m liet&#x101;m nav vietas, lai dies pasarg&#x101; no kauti&#x146;iem.</p><p>Dr&#x12B;z vien jauni notikumi k&#x101;zinieku uzman&#x12B;bu nov&#x113;rsa cit&#x101; virzien&#x101;. No pagalma atskr&#x113;ja Juleks, kam apk&#x101;rt, priec&#x12B;gi smilkst&#x113;dams, l&#x113;k&#x101;ja Sargass, un piln&#x101; bals&#x12B; ieauroj&#x101;s:</p><p>� Uz Nemunu!'Uz Nemunu! L&#x16B;dzu visus uz Ne-munu, laivas jau k&#x101;rt&#x12B;b&#x101;, st&#x101;v pie krasta, pa visu ciematu sav&#x101;ktas. Uz Nemunu! L&#x16B;dzu uz Nemunu!</p><p>Nekad, nudien, Juleks nebija redz&#x113;ts tik savi&#x13C;&#x146;ots un strauj�. Vi&#x146;� aicin&#x101;ja tik dedz&#x12B;gi, ka rudais matu cekuls bija izsp&#x16B;ris uz vis&#x101;m pus&#x113;m un acis sp&#x12B;gu&#x13C;oja k&#x101; runcim tums&#x101;. �oreiz vi&#x146;� aicin&#x101;ja visus sav&#x101; valst&#x12B;b&#x101;, sauca uz izpriecu, kur, t&#x101;pat k&#x101; citi dej&#x101;s un rota&#x13C;&#x101;s, vi&#x146;� var&#x113;ja b&#x16B;t par vad&#x12B;t&#x101;ju, r&#x12B;kot&#x101;ju. Kop&#x101; ar vi&#x146;u uz Nemunu viesus vedin&#x101;ja ar&#x12B; Sargass, l&#x12B;ksmi mezdamies pie visiem, smilkst&#x113;dams, l&#x113;k&#x101;dams, ik br&#x12B;di griezdams purnu uz upes pusi un ieelpodams no turienes n&#x101;ko�o v&#x113;smu.</p><p>Mei�as pirm&#x101;s bija gatavas paklaus&#x12B;t pat&#x12B;kamajam aicin&#x101;jumam.</p><p>� Vizin&#x101;simies! Vizin&#x101;simies! Ar dziesm&#x101;m vizin&#x101;simies! Pan Mihai! Pan Vladislav! Pan Za&#x146;evi�! Pan Jasmont! Pan Bohatirovi�! Uz Nemunu vizin&#x101;ties!</p><p>Un sievie�u bals&#x12B;m pievienoj&#x101;s v&#x12B;rie�u:</p><p>� Lai notiek! Ejam! Skr&#x113;j&#x101;m! Esam j&#x16B;su r&#x12B;c&#x12B;b&#x101;! Bet kur� ar kuru? Pana Ka�mira! Pana Cec&#x12B;lija! Pana Antonija! Pana Marina!</p><p>Daudz v&#x101;rdu aizskan&#x113;ja p&#x101;ri rasotajai z&#x101;lei, p&#x101;ri pustuk�ajiem d&#x101;rziem un puskailaj&#x101;m birztal&#x101;m, bet ska&#x13C;&#x101;k par visiem citiem aicin&#x101;jumiem un atbild&#x113;m c&#x113;l&#x101;s saucieni:</p><p>� Uz Nemunu! Uz Nemunu!</p><p>K&#x101;ds visp&#x101;r&#x113;j&#x101; balsu j&#x16B;kl&#x12B; varen&#x101; bas&#x101; uzs&#x101;ka:</p><p>P&#x101;r Nemunu prom ...</p><p>P&#x101;r Nemunu? K&#x101;p&#x113;c?</p><p>Vai ziedu lur vair&#x101;k...</p><p>No augst&#x101; krasta uz upi, kuras v&#x101;rds daudzk&#x101;rt atbalsoj&#x101;s tum�aj&#x101; sil&#x101; un pla�ajos laukos, b&#x101;laj&#x101; m&#x113;ness gaism&#x101; steidz&#x101;s daudzi p&#x101;ri.</p><p>Gariem so&#x13C;iem pa d&#x101;rzu iedams un apk&#x101;rt skat&#x12B;damies, Jans ac&#x12B;m redzot k&#x101;du mekl&#x113;ja, kad p&#x113;k�&#x146;i juta pieskaramies savu pa�austo sv&#x101;rku piedurknei vieglu roku, un t&#x16B;l&#x12B;t vi&#x146;a acu priek�a pazib&#x113;ja tum�&#x101; matu p&#x12B;ne ar sarkano s&#x113;rm&#x16B;k�&#x13C;a ogu �emuru.</p><p>� Iesim vizin&#x101;ties, pana!</p><p>� Iesim!</p><p>� Tikai vieni pa�i... divat&#x101; ... mana d&#x101;rg&#x101; pana, mans zelta gabali&#x146;! Man&#x101; laivi&#x146;&#x101;, taj&#x101; pa�&#x101;, ar kuru brauc&#x101;m uz Kapu.</p><p>� J&#x101;. Protams!</p><p>Laivi&#x146;a atrad&#x101;s turpat lej&#x101; pie Anzelma s&#x113;tas, niedr&#x113;s pasl&#x113;pta, un tikai Jans viens zin&#x101;ja, kur to var atrast. Vi&#x146;i t&#x16B;l&#x12B;t steidz&#x101;s uz Anzelma s&#x113;tu, lai lieki nekav&#x113;tos, p&#x101;rk&#x101;pa �ogu tie�i tai pa�&#x101; viet&#x101;, kur p&#x101;r to tik bie�i l&#x113;ca El�u&#x146;a un Anto|ka, un p&#x113;c &#x12B;sa br&#x12B;ti&#x146;a jau atrad&#x101;s zem liep&#x101;m.</p><p>K&#x101;d&#x101; viet&#x101; liepu zari liec&#x101;s tik zemu, ka Just&#x12B;nei, lai tiktu tiem cauri, vajadz&#x113;ja pieliekties. Jans t&#x101;pat pieliec&#x101;s zem tum�&#x101;s lapotnes un, satv&#x113;ris pirkstus, kas tur&#x113;ja paceltu balto kleitu virs rasot&#x101;s z&#x101;les, piespieda tos pie l&#x16B;p&#x101;m un vairs nelaida va&#x13C;&#x101;. Roku rok&#x101; vi&#x146;i no augst&#x101;s kraujas steidz&#x101;s uz piekrastes niedr&#x101;ju un pat nepaman&#x12B;ja, ka aiz vi&#x146;iem zem liep&#x101;m z&#x101;l&#x113; s&#x113;�ot palika divi cilv&#x113;ki, kas sav&#x101; klusaj&#x101; nodab&#x101; t&#x101; bija iegrimu�i, ka savuk&#x101;rt nemaz neman&#x12B;ja tuvu gar vi&#x146;iem aizskrejo�o p&#x101;ri.</p><p>Tie bija Anzelms un Marta. K&#x101; un kur gan vi&#x146;i dr&#x16B;zm&#x101; bija sastapu�ies otrreiz? To var&#x113;tu pateikt tikai vec&#x101;s atmi&#x146;as, kas tos vilka vienu pie otra. Vi&#x146;i jau sen bija atst&#x101;ju�i &#x13C;au�u burzmu un uzmekl&#x113;ju�i Anzelma s&#x113;tu, kur Marta ilgi un v&#x113;r&#x12B;gi apl&#x16B;koja m&#x101;ju,, kokus, stropus, �o un to uzslav&#x113;dama, �o un to kritiz&#x113;dama, �ur un tur dal&#x12B;dam&#x101;s ar savu seno draugu dz&#x12B;ves pieredz&#x113;. Kad satumsa, vi&#x146;i aps&#x113;d&#x101;s z&#x101;l&#x113; zem liep&#x101;m kop&#x101; ar dzelteno Muciku, kas nogul&#x101;s pie sava saimnieka, un vi&#x146;iem �&#x137;ita, ka viens otram visu, kas st&#x101;st&#x101;ms, jau izst&#x101;st&#x12B;ju�i. Vi&#x146;i apklusa, abi vaigus rok&#x101;s atspiedu�i. Bet p&#x113;c k&#x101;da br&#x12B;ti&#x146;a Anzelma b&#x101;laj&#x101;s l&#x16B;p&#x101;s zem sirmaj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m iedreb&#x113;j&#x101;s smaids, un vi&#x146;� l&#x113;n&#x101;m, k&#x101; paradis, uzrun&#x101;ja Martu:</p><p>� Vai pana Marta v&#x113;l atceras, ka es, panu Kor�insku pirmo reizi iel&#x16B;gts Kor�in&#x101;, turp aizg&#x101;jis un j&#x16B;s ieraudz&#x12B;jis, paliku st&#x101;vam k&#x101; mu&#x13C;&#x137;&#x12B;tis ar pav&#x113;rtu muti, l&#x12B;dz visi par mani s&#x101;ka smiet?</p><p>Marta klusi pav&#x12B;psn&#x101;ja:</p><p>� K&#x101; gan lai es to neatcer&#x113;tos? Bet k&#x101;p&#x113;c j&#x16B;s, Anzelm, toreiz t&#x101; sasting&#x101;t?</p><p>� Mani ap�ilbin&#x101;ja un p&#x101;rsteidza j&#x16B;su br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gais augums un liesmainais skatiens ...</p><p>� J&#x101;, j&#x101;, tas bija toreizl � galvu ar augsto &#x137;emmi �&#x16B;podama, no�ukst&#x113;ja vec&#x101; pana.</p><p>� J&#x101;, j&#x101;, tas bija toreiz! � apliecin&#x101;ja ar&#x12B; Anzelms.</p><p>P&#x113;c tam vi&#x146;a ierun&#x101;j&#x101;s pirm&#x101;:</p><p>� Bet vai pans Anzelms atceras, cik daudz viesu toreiz pulc&#x113;j&#x101;s Kor�in&#x101;? K&#x101;dus vi&#x146;i b&#x16B;v&#x113;ja pl&#x101;nus, k&#x101; str&#x12B;d&#x113;j&#x101;s ... Cik daudz tie cer&#x113;ja? ...</p><p>� K&#x101; nelai&#x137;is And�ejs tos visus vald&#x12B;ja, bet m&#x16B;su Je�us, ne vienreiz vien risk&#x113;dams ar dz&#x12B;v&#x12B;bu, pal&#x12B;dz&#x113;ja un atbalst&#x12B;ja!</p><p>� J&#x101;, t&#x101; tas bija! M&#x16B;�&#x12B;g&#x101;s b&#x113;das! � vi&#x146;a no�ukst&#x113;ja.</p><p>� Lai dies vi&#x146;iem dod sv&#x113;t&#x12B;gu mieru! � j&#x113;reni uz galvas paceldams, piebalsoja Anzelms.</p><p>P&#x113;c br&#x12B;ti&#x146;a vi&#x146;a ierun&#x101;j&#x101;s atkal:</p><p>� Bet vai j&#x16B;s, Anzelm, atceraties, ka es reiz uz�uvu jums karmaz&#x12B;na cepur&#x12B;ti un apmaloju ar pel&#x113;ku karakulu?</p><p>� Bet vai j&#x16B;s atceraties, k&#x101; roka t&#x101; bija, kas man smil�u uzkalni&#x146;&#x101; uzk&#x101;ra kakl&#x101; apsv&#x113;t&#x12B;to medaljonu?</p><p>� J&#x101;, j&#x101;, tas bija k&#x101;dreiz... � vi&#x146;a atk&#x101;rtoja.</p><p>� J&#x101;, j&#x101;, un cik t&#x101;lu m&#x16B;s visus no t&#x101; aizdzinis pretv&#x113;j� ...</p><p>P&#x113;k�&#x146;i vi&#x146;i apklusa, sasl&#x113;j&#x101;s un s&#x101;ka klaus&#x12B;ties un skat&#x12B;ties. Abu m&#x16B;�u nodz&#x12B;voju�o, gandr&#x12B;z jau kapa mal&#x101; st&#x101;vo�o cilv&#x113;ku priek�&#x101;, kas atcer&#x113;j&#x101;s savas dz&#x12B;ves nedaudzos laimes mirk|us, p&#x113;k�&#x146;i pav&#x113;r&#x101;s, grimdama ska&#x146;&#x101;s un kr&#x101;s&#x101;s, vesela j&#x16B;ra dabas lirisma. M&#x113;ness bija pak&#x101;pies labi augstu, k&#x13C;uvis maz&#x101;ks, b&#x101;l&#x101;ks un l&#x113;ja p&#x101;r augsto krastu un p&#x101;rupes silu b&#x101;lu gaismu, atspogu&#x13C;odamies upes viln&#x12B;�os. Pret&#x12B; vieglajam, bl&#x101;vi zeltainajam m&#x113;nesim no upes dzelmes �&#x137;ita pace&#x13C;amies gaismas pilns p&#x12B;l&#x101;rs, kas ar pamatu balst&#x101;s pret upes l&#x12B;meni, bet ar savu ugun&#x12B;go bumbu gal&#x101; sniedzas dzelm&#x113;, visu laiku dreb&#x113;dams un zibsn&#x12B;dams. L&#x12B;ganajos, tr&#x12B;so�ajos gaismas plankumos �ai br&#x12B;d&#x12B; vair&#x101;kas laivas, izstiepu�&#x101;s taisn&#x101; l&#x12B;nij&#x101;, klusi sl&#x12B;d&#x113;ja pa upes vidu, ar airiem spogu&#x13C;aino virsmu drag&#x101;damas un �&#x137;eldamas gaisto�as, zeltainas dzirkstis. Bet no laiv&#x101;m c&#x113;l&#x101;s dziesmotas balsis, te ska&#x13C;&#x101;k, te klus&#x101;k, te skumj&#x101;k, te jautr&#x101;k traukdam&#x101;s aug�up pret debes&#x12B;m, pret me�u un sl&#x12B;d&#x113;damas p&#x101;r upes dzelmi, sen aizmirstas, t&#x101;l&#x101; pag&#x101;tn&#x113; nogrimu�as un atkal atdzimu�as balsis.</p><p>�&#x137;ita, ka atv&#x113;rusies k&#x101;da senu dziesmu kr&#x101;tuve un no t&#x101;s �aj&#x101; ieplak&#x101;, kas ar augstu sienu no�&#x137;irta no p&#x101;r&#x113;j&#x101;s pasaules, p&#x101;r pla�o, r&#x101;mo upi izliju�as visas pag&#x101;ju�o gadsimtu paaud�u nop&#x16B;tas, b&#x113;das un r&#x16B;gtums. S&#x101;kum&#x101; dzied&#x101;ja skumjo dziesmi&#x146;u par nabaga zald&#x101;tu, kas g&#x101;jis, sl&#x113;pdamies pa me�u, bie�i badu ciezdams. Tad p&#x113;k�&#x146;i taj&#x101; ietrauc&#x101;s Sop&#x113;na gars. No kurienes, k&#x101;d&#x101; ce&#x13C;&#x101;, vai uz m&#x12B;las un atmi&#x146;u sp&#x101;rniem �urp atlidojis Nosl&#x113;pums! Tikai p&#x113;k�&#x146;i, iet&#x113;rpu�ies vi&#x146;a jaukaj&#x101; melodij&#x101;, s&#x101;ka pl&#x16B;st v&#x101;rdi:</p><p>Kr&#x12B;t lapas no kokiem, kas augu�as l&#x113;ni, K&#x101;ds putni&#x146;� pie kapa dzied skum&#x12B;gi, r&#x113;ni . . Nav laimes, nav laimes, tu, m&#x101;mul&#x12B;t, raudi, Viss zudis, viss gaisis, zem vel&#x113;n&#x101;m b&#x113;rnil...</p><p>LJn mei�a ar saraud&#x101;t&#x101;m ac&#x12B;m pie kapkalna, p&#x101;rliekusies p&#x101;r avoti&#x146;u, �&#x113;loj&#x101;s:</p><p>K&#x101; lai varu priec&#x101;ties, Aizs&#x113;r&#x113;jis avoti&#x146;�.</p><p>K&#x101; lai varu l&#x12B;ksmoties, M&#x101;mul&#x12B;te aizsaul&#x113;.</p><p>Bet p&#x113;c raudo�&#x101;s mei�as iedzied&#x101;j&#x101;s skumsto�ais trimdinieks:</p><p>Tauren&#x12B;t, lido, t&#x101;lumu v&#x113;ro,</p><p>Dzimtajai pusei sveicienus aiznes, Meitenei k&#x101;dai nop&#x16B;tu klusu. Sirsn&#x12B;gu smaidu bezgala s&#x113;ro.</p><p>Dai&#x13C;&#x101; Osipovi�a, st&#x101;v&#x113;dama laivas vid&#x16B; k&#x101; smuidra apse m&#x113;nesn&#x12B;c&#x101;, pirm&#x101; uz&#x146;&#x113;ma:</p><p>Klau, ozol&#x101;js �alko un b&#x101;li&#x146;i dras&#x113;, Sauc Ja�e&#x146;ku kar&#x101;, sauc m&#x12B;&#x13C;oto manu: �K&#x101;p kume&#x13C;&#x101;, Ja�e&#x146;ka, kume&#x13C;� jau seglotsl&gt; Kam aizeji, d&#x101;rgais, kam atst&#x101;j tu vjenul</p><p>L&#x12B;dzko bija izskan&#x113;jusi vi&#x146;as dziesma, ied&#x16B;c&#x101;s v&#x12B;rie�u balsis, ieskan&#x113;j&#x101;s jaun&#x101; �&#x113;lum&#x101;, barg&#x101; un dr&#x16B;m&#x101;, likten&#x12B;gos draudu to&#x146;os:</p><p>Ak, cik stalti, ak, cik bra�i Karav&#x12B;ri kr&#x12B;t no segliem. Draugiem laika nav tos �&#x113;lot, Kauj&#x101; zirgiem vi&#x146;us m&#x12B;dot. Vieni auro: �Gl&#x101;bietl Gl&#x101;biet!� Otri atc&#x113;rt: �M&#x12B;diet! M&#x12B;diet!� Spindzot lido svina lodes, Lido, lido, lido lodes.</p><p>Nelaim&#x12B;g&#x101; mana galvai</p><p>Arvien t&#x101;l&#x101;k un t&#x101;l&#x101;k dziesma st&#x101;st&#x12B;ja par karav&#x12B;ra dz&#x12B;vi, spr&#x113;g&#x101;ja un �alkoja k&#x101; �aute&#x146;u zalpes un nobeidz&#x101;s bezgala skumji:</p><p>Taure taur&#x113;: Tra-ta, tra-tal Nav ne t&#x113;va, nav ne br&#x101;|a, Nav neviena m&#x12B;|a drauga, Tikai Pest&#x12B;t&#x101;js tur aug�&#x101;l</p><p>Nekas te netrauc&#x113;ja dziesm&#x101;m plesties pla�um&#x101;, nekas t&#x101;s neapsl&#x101;p&#x113;ja. Glud&#x101; &#x16B;dens virsma atstaroja sudrabain&#x101;s ska&#x146;as, un atbalss, t&#x101;s uztv&#x113;rusi, �&#x137;ita nesam arvien t&#x101;l&#x101;k. P&#x101;ri sila koku galotn&#x113;m c&#x113;l&#x101;s jauk&#x101;s nakts viegl&#x101;s v&#x113;smas, un sils reiz&#x113;m klusu ie�&#x146;&#x101;c&#x101;s, it k&#x101; t&#x101; dz&#x12B;l&#x113;s mostos duso�ie gari, ar sav&#x101;m nop&#x16B;t&#x101;m vai klusiem smiekliem piebalsodami k&#x101;dreiz zin&#x101;t&#x101;m un m&#x12B;&#x13C;ot&#x101;m dziesm&#x101;m.</p><p>Augstaj&#x101; krast&#x101; abi zem vecaj&#x101;m liep&#x101;m s&#x113;do�ie cilv&#x113;ki skat&#x12B;j&#x101;s un klaus&#x12B;j&#x101;s. Savas t&#x101;l&#x101;s pag&#x101;tnes elpas apdvesti, gaismas un ska&#x146;u melodiju apburti, vi&#x146;i tur �&#x137;ita k&#x101; divi akmen&#x12B; cirsti t&#x113;li. Tikai p&#x113;c vi&#x146;u ac&#x12B;m var&#x113;ja saprast, ka tie ir dz&#x12B;vi cilv&#x113;ki, kas sekoja mirdzo�aj&#x101;m sv&#x12B;tr&#x101;m, kuras rad&#x101;s un gaisa aiz laiv&#x101;m, to var&#x113;ja redz&#x113;t p&#x113;c Anzelma rokas kust&#x12B;b&#x101;m, kura meh&#x101;niski gl&#x101;st&#x12B;ja pie vi&#x146;a k&#x101;j&#x101;m saritin&#x101;ju�os suni, un v&#x113;l p&#x113;c Martas svelpjo�&#x101;s, nevien&#x101;d&#x101;s elpas. Laivas jau bija aizpeld&#x113;ju�as l&#x12B;dz &#x16B;den&#x12B; zalgojo�ajam gaismas p&#x12B;l&#x101;ram ar dzelm&#x113; nogrimu�o liesmaino bumbu gal&#x101; un klusi cita aiz citas tum�as, m&#x113;mas, vieglas k&#x101; &#x113;nas sl&#x12B;d&#x113;ja tam p&#x101;ri.</p><p>Aiz mirdzo�&#x101; m&#x113;ness atspulga, tur, kur upe varen&#x101; lok&#x101; pagriez&#x101;s aiz liel&#x101; sila sienas, k&#x101;da v&#x12B;rie�a balss vientu&#x13C;i uzs&#x101;ka:</p><p>Tur meitene dai&#x13C;a un vientu&#x13C;a n&#x101;ca, Tik s&#x101;rta k&#x101; zieds ...</p><p>� Tas ir Janeks, kas tur dzied ... � sac&#x12B;ja Anzelms.</p><p>� Vai atceraties, k&#x101;drei� m&#x113;s �o dziesmi&#x146;u divat&#x101; dzied&#x101;j&#x101;m? ... � jaut&#x101;ja Marta.</p><p>� Nekad v&#x113;l&#x101;k vairs neesmu dzird&#x113;jis tik jauku balsi k&#x101; jums toreiz ...</p><p>Marta tikai paloc&#x12B;ja galvu:</p><p>� J&#x101;, j&#x101;! Tas bija k&#x101;dreiz!</p><p>No upes l&#x12B;kuma skan&#x113;ja:</p><p>Pa kalnu tu iesi, pa kalnu tu iesi, Pa ieleju es ...</p><p>Ar v&#x101;rgu smaidu uz l&#x16B;p&#x101;m, nopietn&#x101; un skumj&#x101; polon&#x113;zes ritm&#x101; Anzelms paklusu iedzied&#x101;j&#x101;s:</p><p>K&#x101; roze tu plauksi, k&#x101; roze tu plauksi, K&#x101; irben&#x101;js esi...</p><p>Ar&#x12B; Martas tum�&#x101;s, nov&#x12B;tu�&#x101;s l&#x16B;pas pav&#x113;r&#x101;s, un vi&#x146;i abi pusbals&#x12B; turpin&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k:</p><p>Zem k&#x101;j&#x101;m tev taka, zem k&#x101;j&#x101;m tev taka. Man briksn&#x101;js arvien.</p><p>V&#x113;ss strauts tevi slaka, v&#x113;ss strauts tevi slaka, Man asaras vien.</p><p>Anzelms arvien v&#x113;l dzied&#x101;ja:</p><p>Tu b&#x16B;si pana, tu b&#x16B;si pana, Es nabaga ksendzs...</p><p>Bet blakus s&#x113;do�ajai Martai sa&#x137;&#x113;r&#x101;s balss, vi&#x146;a nolieca galvu, atspied&#x101;s pret savilktajiem ce&#x13C;galiem un s&#x101;ka k&#x101;s&#x113;t... Anzelms, p&#x101;rtraucis dzied&#x101;�anu, pagrieza ausi pret vi&#x146;u, vi&#x146;am lik&#x101;s, ka kr&#x16B;t&#x12B;s bez k&#x101;sa tai guldz v&#x113;l... Un Anzelms sa&#x146;&#x113;ma Martu pie rokas.</p><p>� Nevajag raud&#x101;t! � vi&#x146;� nopietni sac&#x12B;ja. � Ar raud&#x101;�anu laimi atg&#x16B;t nevar... izliju�u &#x16B;deni vairs nesa-smelt... M&#x16B;�a ziedon&#x12B; m&#x113;s �&#x137;&#x12B;r&#x101;mies viens no otra un tagad vecum&#x101; sastopamies. Vai tad br&#x12B;nums, ka atceramies biju�os laikus un jaun&#x12B;bu, bet tagad nav &#x12B;st&#x101; reize dom&#x101;t par sevi, tagad j&#x101;dom&#x101; par tiem, kas v&#x113;l jauni, kas l&#x12B;dz&#x12B;gi za&#x13C;oksn&#x113;j&#x101;m atvas&#x113;m izaugu�i blakus kritu�iem kokiem. Vieni no dz&#x12B;ves aiziet, citi ien&#x101;k. Varb&#x16B;t saule, kas mums tik skumji sp&#x12B;d&#x113;ja, vi&#x146;iem atsp&#x12B;d&#x113;s laipn&#x101;k. Lab&#x101;k esat m&#x12B;|a un pasakiet man, � vai pana Just&#x12B;ne tie�&#x101;m ir tik laba un krietna, k&#x101; �&#x137;iet? Vai var&#x113;tu cer&#x113;t, ka vi&#x146;a sp&#x113;s pierast pie zemnieku dz&#x12B;ves un darba? Un vai mans Janeks, lai dies pasarg, nek&#x13C;&#x16B;s ar vi&#x146;u nelaim&#x12B;gs? Varb&#x16B;t pans Kor�inskis negrib&#x113;s vi&#x146;u pie t&#x101; laist? Varb&#x16B;t vi&#x146;a pati iz�&#x137;iro�&#x101; br&#x12B;d&#x12B; no t&#x101;da likte&#x146;a aizb&#x113;gs? Varb&#x16B;t mans pien&#x101;kums ir no visas sirds l&#x16B;gt, lai vi&#x146;a atk&#x101;pjas no mana z&#x113;na laikus, kam&#x113;r vi&#x146;� v&#x113;l sp&#x113;j izdzied&#x113;ties no savas m&#x12B;las?</p><p>Kad Anzelms ierun&#x101;j&#x101;s, Marta pac&#x113;la galvu un piekr&#x12B;to�i pam&#x101;ja. V&#x113;l mazliet pak&#x101;s&#x113;jusi, vi&#x146;a sac&#x12B;ja:</p><p>� Pareizi! Goda v&#x101;rds, pareizi! Atcer&#x113;jusies vecene jaun&#x12B;bu! M&#x16B;�&#x12B;g&#x101; mu&#x13C;&#x137;&#x12B;ba! V&#x12B;rietis vienm&#x113;r pr&#x101;t&#x12B;g&#x101;ks nek&#x101; sieviete. Pareizi! Ko mums vairs dos dzied&#x101;�ana un raud&#x101;�ana! Parun&#x101;sim lab&#x101;k par jaunajiem ...</p><p>Tai pa�&#x101; laik&#x101; Fabiana m&#x101;j&#x101;, kuras gai�ie logi mirdz&#x113;ja cauri ap�u zariem, k&#x16B;s&#x101;ja, d&#x16B;ca un mutu&#x13C;oja k&#x101; aizv&#x101;kot&#x101; katl&#x101; uz uguns. Pirms stundas, kad jaunatne no augst&#x101; krasta steidz&#x101;s lej&#x101; uz upi, ska&#x13C;o balsu j&#x16B;kl&#x12B; tikpat ska&#x13C;� atskan&#x113;ja sauciens:</p><p>� Pan Vitold! Pan Kor�i&#x146;ski! Pan Vitold, m&#x12B;&#x13C;ais! L&#x16B;dzam, pazem&#x12B;gi l&#x16B;dzam!</p><p>Beidzot sasaucis d&#x101;rz&#x101; jaunekli, Fabians satv&#x113;ra vi&#x146;u pie rokas un, zemu klan&#x12B;damies, l&#x16B;dza istab&#x101;.</p><p>� &#x13B;oti nopietn&#x101; liet&#x101;, � vi&#x146;� sac&#x12B;ja, � &#x13C;oti nopietnas lietas d&#x113;&#x13C; m&#x113;s uzdro�in&#x101;j&#x101;mies trauc&#x113;t j&#x16B;s izpriec&#x101;, m&#x12B;&#x13C;o pan ... M&#x113;s esam nol&#x113;mu�i l&#x16B;gt panu ... m&#x113;s ve�i... mums ir l&#x16B;gums panam ...</p><p>Fabiana bals&#x12B; bija jau�ams nemiers, un, lai gan vi&#x146;�, zemu klan&#x12B;damies, padev&#x12B;gi l&#x16B;dza, &#x16B;sas tam tom&#x113;r visu laiku spuroj&#x101;s k&#x101; ezim. Vitolds atst&#x101;ja Marinu m&#x101;s&#x101;m Sima�ek&#x101;m, kas, rok&#x101;s sa&#x137;&#x113;ru�&#x101;s, milz&#x12B;g&#x101; Domunta pavad&#x12B;b&#x101; tam nejau�i uzd&#x16B;r&#x101;s, un labpr&#x101;t mazliet zi&#x146;k&#x101;ri sekoja m&#x101;jast&#x113;vam.</p><p>Lielistab&#x101;, lai gan logi bija atv&#x113;rti, vald&#x12B;ja t&#x101;ds karstums k&#x101; pirt&#x12B;. Uz trim v&#x113;l joproj&#x101;m &#x113;dieniem piekrautiem galdiem dega p&#x101;ris lampi&#x146;u, kuru skopaj&#x101; gaism&#x101; virmoja cilv&#x113;ku augumu un seju j&#x16B;klis. Pirmaj&#x101; mirkl&#x12B; tur var&#x113;ja saskat&#x12B;t tikai s&#x113;do�us un st&#x101;vo�us cilv&#x113;kus, kas bija atspiedu�ies pret sienu, atbalst&#x12B;ju�ies uz galda ar pla�i ieplestiem elko&#x146;iem, tie ba�&#x12B;gi raust&#x12B;ja plecus un kustin&#x101;ja &#x16B;sas. Tikai p&#x113;c laba br&#x12B;�a �aj&#x101; jucekl&#x12B;gaj&#x101; raibum&#x101; acs s&#x101;ka at�&#x137;irt un saskat&#x12B;t plikpaurainas, iesirmas un nosirmoju�as galvas, pietv&#x12B;ku�as un sviedriem kl&#x101;tas pieres, rudmies&#x113;m vai pel&#x113;kai zemei l&#x12B;dz&#x12B;gas sejas. T&#x101;pat k&#x101; starp l&#x12B;ksmojo�o jaunatni piedarb&#x101; un laiv&#x101;s uz Nemu-nas, ar&#x12B; �eit nebija neviena piedz&#x113;ru�a, bet no liel&#x101; karstuma un medus un alus kr&#x16B;z&#x113;m, kas visu dienu, kaut ar&#x12B; m&#x113;reni, tika tuk�otas, vi&#x146;u sejas liesmoja k&#x101; uguns un sviedri pl&#x16B;da auma&#x13C;&#x101;m. Taj&#x101;s krust&#x101;m un �&#x137;&#x113;rs&#x101;m, k&#x101; m&#x101;kslinieka rokas veidotas, stiep&#x101;s neskait&#x101;mas grumbas, rievas un �v&#x12B;kas, gan smalkas k&#x101; mats, gan rupjas k&#x101; auklas.</p><p>T&#x101; bija paaudze, kam dz&#x12B;ve jau ilgi bija laidusi p&#x101;ri savus arklus un ec&#x113;�as, kas zem t&#x101;s saltaj&#x101;m &#x16B;dens str&#x16B;kl&#x101;m bija atv&#x113;susi, norimusies, ta�u lielu satraukumu mirk&#x13C;os v&#x113;l sp&#x113;j&#x12B;ga iekv&#x113;loties un uzliesmot. Un, Vitoldam ieejot istab&#x101;, �ie &#x13C;audis tie�&#x101;m sp&#x113;ji iekaisa un satrauc&#x101;s. Daudzas rokas pastiep&#x101;s, lai sasveicin&#x101;tos ar jaunekli, daudzas balsis reiz&#x113; ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� M&#x113;s panu izv&#x113;l&#x113;j&#x101;mies par savu vidut&#x101;ju un aizst&#x101;vi!</p><p>� Par �&#x137;&#x12B;r&#x113;jtiesnesi!</p><p>� Par samierin&#x101;t&#x101;ju!</p><p>� Caur augstmani pie kara&#x13C;a, caur sv&#x113;to pie dieva un caur d&#x113;lu pie t&#x113;va ... � ies&#x101;ka run&#x101;t Fabians.</p><p>� Lai nu jaunais pans sprie� un nolemj: vai mums b&#x16B;s dz&#x12B;vot vai mirt, � k&#x101;ds cits vi&#x146;u p&#x101;rtrauca.</p><p>� Ne katrreiz vien&#x101; ligzd&#x101; �&#x137;i&#x13C;as vien&#x101;di putni; kaut ar&#x12B; j&#x16B;su t&#x113;vs ir k&#x13C;uvis par m&#x16B;su varm&#x101;ku un &#x13C;aundari, j&#x16B;s pats turpretim esat par&#x101;d&#x12B;jis sevi par m&#x16B;su draugu un br&#x101;li...</p><p>� Ar labu cilv&#x113;ku nav gr&#x16B;ti vienoties! � nod&#x16B;ca k&#x101;ds sienmal&#x113;.</p><p>� Tas taisn&#x12B;ba! K&#x101; tad ne! Laba cilv&#x113;ka priek�&#x101; nav kauns ar&#x12B; piek&#x101;pties! � iesprauda Valents Bohatirovi�s.</p><p>Bet Apustulis �&#x113;l&#x12B;g&#x101; bals&#x12B;, citus p&#x101;rsp&#x113;dams, dievbij&#x12B;gi sac&#x12B;ja:</p><p>� J&#x113;zus aizliks v&#x101;rdu par mums pie dieva t&#x101; t&#x113;va, bet j&#x16B;s pie barg&#x101; kaimi&#x146;a b&#x16B;siet m&#x16B;su gl&#x101;b&#x113;js!</p><p>Vitolds, kas s&#x101;kum&#x101; nek&#x101; nesaprata, k&#x13C;uva nopietns un nom&#x101;c&#x101;s. Strauji atk&#x101;pies no &#x13C;aud&#x12B;m, vi&#x146;� nos&#x113;d&#x101;s uz galda malas, p&#x101;rlaida skatienu vis&#x101;m pret vi&#x146;u pav&#x113;rst&#x101;m sej&#x101;m un ska&#x13C;i sac&#x12B;ja:</p><p>� Te es esmul Klausos! Pateicos, ka mani aicin&#x101;j&#x101;t ...</p><p>Seja Vitoldam pietv&#x12B;ka, un negribot vi&#x146;� pac&#x113;la roku.</p><p>� Un lai nu n&#x101;kotn&#x113; sasnieg�u ko sasniegdams, ta�u sirsn&#x12B;gi m&#x12B;lu j&#x16B;s un j&#x16B;su lab&#x101; esmu gatavs dar&#x12B;t visu!</p><p>Tad k&#x101;di piecpadsmit zemnieki s&#x101;ka run&#x101;t reiz&#x113;, bet Fabians p&#x113;c &#x12B;sa br&#x12B;ti&#x146;a apklusin&#x101;ja �o balsu mistru un pats uz&#x146;&#x113;m&#x101;s izskaidrot.</p><p>T&#x101; bija sena &#x137;ilda, kam s&#x101;kums iesniedzas Benedikta Kor�inska jaunekl&#x12B;g&#x101;s aizraut&#x12B;bas gados un kas pamaz&#x101;m uzkr&#x101;jusies no daudz&#x101;m s&#x12B;k&#x101;m p&#x101;rest&#x12B;b&#x101;m un apvai-* nojumiem, t&#x101;pat k&#x101; no daudziem atomiem savelkas milz&#x12B;gs negaisa m&#x101;konis. J&#x101;atz&#x12B;st, � un Fabians to nenoliedza, � ka ar&#x12B; panam Kor�inskim ne vienreiz vien bijusi taisn&#x12B;ba, ka ne vienreiz vien vi&#x146;a kaimi&#x146;i, tr&#x16B;kuma spaid&#x12B;ti, tam nodar&#x12B;ju�i ne mazumu netaisn&#x12B;bu un zaud&#x113;jumu. Bet pret da�&#x101;d&#x101;m kait&#x113;m ir da�&#x101;di l&#x12B;dzek&#x13C;i, tom&#x113;r tie, kurus lietoja pans Kor�inskis, kaimi&#x146;us gr&#x16B;da v&#x113;l vair&#x101;k nelaim&#x113; un rad&#x12B;ja dzi&#x13C;&#x101;ku sar&#x16B;gtin&#x101;jumu. Par katru nieku vi&#x146;� stiepa tos pie tiesas, par v&#x101;rpu lika samaks&#x101;t veselu k&#x16B;li, par k&#x16B;l&#x12B;ti � veselu stati&#x146;u. Cik rei�u kaimi&#x146;i bija m&#x113;&#x123;in&#x101;ju�i un grib&#x113;ju�i ar labu v&#x101;rdu, ar god&#x12B;gu izl&#x12B;gumu str&#x12B;du izbeigt, bet vi&#x146;� nekad ne&#x13C;&#x101;v&#x101;s. Un ne t&#x101;p&#x113;c ne&#x13C;&#x101;v&#x101;s, ka tam patiktu ties&#x101;ties � n&#x113;, visi labi redz&#x113;ja, ka izskats tam k&#x101; krust&#x101; sistam, � bet t&#x101;p&#x113;c, ka bija k&#x13C;uvis p&#x101;r&#x101;k alkat&#x12B;gs, un v&#x113;l jo vair&#x101;k t&#x101;p&#x113;c, ka nabadz&#x12B;gos nicin&#x101;ja un neuzskat&#x12B;ja tos gandr&#x12B;z par cilv&#x113;kiem ...</p><p>Fabians, kas l&#x12B;dz �im bija run&#x101;jis vair&#x101;k �&#x113;labain&#x101; bals&#x12B; nek&#x101; dusm&#x12B;g&#x101;, sasprauda rokas s&#x101;nos un sasl&#x113;ja &#x16B;sas.</p><p>� Lai man piedod, � vi&#x146;� iesauc&#x101;s, � ka d&#x113;la priek�&#x101; t&#x101; run&#x101;ju par t&#x113;vu ... Bet, redz&#x113;dams j&#x16B;sos m&#x16B;su vien&#x12B;go gl&#x101;bi&#x146;u, atveru savu sirdi. Bargu seju ir pans Kor�inskis un rupju muti...</p><p>� Vienm&#x113;r visus uzrun&#x101; tikai r&#x113;kdams... � k&#x101;ds Fabianu p&#x101;rtrauca.</p><p>Atkal izc&#x113;l&#x101;s balsu j&#x16B;klis un k&#x146;ada.</p><p>� &#x13B;auni v&#x101;rdi kap&#x101; dv&#x113;seli� s&#x101;p&#x12B;g&#x101;k nek&#x101; stiba miesu!...</p><p>� It k&#x101; tam m&#x113;le s&#x16B;rst&#x113;tu no laba v&#x101;rda ...</p><p>� Bet ar labu v&#x101;rdu vi&#x146;� varb&#x16B;t dr&#x12B;z&#x101;k nek&#x101; ar varm&#x101;c&#x12B;bu piespiestu m&#x16B;s apieties saudz&#x12B;gi ar vi&#x146;a mantu!...</p><p>Ar&#x12B; Apustulis, aiz roku un galvu g&#x16B;zmas savas tum�&#x101;s brilles zibin&#x101;dams, sauca:</p><p>� No zemes p&#x12B;�|iem un m&#x101;liem ir rad&#x12B;ta cilv&#x113;ku cilts!</p><p>Fabians atkal pac&#x113;la balsi un p&#x101;rtrauca citus.</p><p>� Pat kukain&#x12B;tis var k|&#x16B;t nikns! � rausdams sviedrus no pieres un vaigiem, vi&#x146;� sauca. � Ar&#x12B; m&#x113;s pret panu Kor�inski esam aizmirsu�i, kas ir labv&#x113;l&#x12B;ba. �Dies pal&#x12B;dz� viet&#x101; sak&#x101;m �dies sodi�! Uzs&#x101;k&#x101;m karu pret panu Kor�inski un tic&#x113;j&#x101;m, ka taisn&#x12B;ba ir m&#x16B;su pus&#x113;...</p><p>Vitolds, kas visu laiku bija mier&#x12B;gi s&#x113;d&#x113;jis uz galda malas, paceldamies p&#x101;ri citu galv&#x101;m, tagad nervozi saros&#x12B;j&#x101;s.</p><p>� Mani draugi, � vi&#x146;� iesauc&#x101;s, � ko j&#x16B;s no manis v&#x113;laties? Ar ko es jums varu l&#x12B;dz&#x113;t? &#x13B;aujiet man iet!</p><p>Saraucis uzacis, vi&#x146;� grib&#x113;ja nol&#x113;kt no sava augst&#x101; s&#x113;dek&#x13C;a, ta�u to ielenca v&#x113;l cie�&#x101;k, bet Fabians sa&#x137;&#x113;ra pat aiz rok&#x101;m.</p><p>� Lai dies mani soda pie miesas un dv&#x113;seles, ja kaut vai ar vienu vien&#x12B;gu v&#x101;rdi&#x146;u grib&#x113;tu j&#x16B;s apvainot! � izbijies vi&#x146;� iesauc&#x101;s.</p><p>Ar&#x12B; citi l&#x16B;dzo�i pac&#x113;la acis, lai vi&#x146;us uzklausa un gl&#x101;bj.</p><p>Vitolds palika s&#x113;�am, bet vi&#x146;a seja zaud&#x113;ja mier&#x12B;go izteiksmi. Jautrais un gandr&#x12B;z drai�&#x137;&#x12B;gais jauneklis, k&#x101;ds Vitolds bija bijis pirms stundas, k&#x13C;uva dr&#x16B;ms, nom&#x101;kts, sev&#x12B; nosl&#x113;dzies. Vi&#x146;� tom&#x113;r klaus&#x12B;j&#x101;s vai, pareiz&#x101;k, ieklaus&#x12B;j&#x101;s, ko tam st&#x101;st&#x12B;ja gan pa vienam, gan ar&#x12B; br&#x12B;�iem visi reiz&#x113; run&#x101;jot. Vi&#x146;am par&#x101;d&#x12B;ja k&#x101;du &#x13C;oti vecu, nodzelt&#x113;ju�u, gandr&#x12B;z sapel&#x113;ju�u pl&#x101;nu, ko Fabians bija atradis k&#x101;dos b&#x113;ni&#x146;os vec&#x101; kast&#x113; nomestu. Uz t&#x101;s skaidri k&#x101; uz delnas bija redzams, ka lielais gan&#x12B;bu gabals tur un tur, starp t&#x101;d&#x101;m un t&#x101;d&#x101;m robe�&#x101;m nepieder&#x113;ja vis panam Kor�inskim, bet pien&#x101;c&#x101;s Bohatiru ciemam.</p><p>Oho! Ja vi&#x146;i dab&#x16B;tu �&#x12B;s gan&#x12B;bas, kas ac&#x12B;m redzot k&#x101;dreiz tiem nolaup&#x12B;tas, tad gan dz&#x12B;ve k|&#x16B;tu sald&#x101;ka, bez tam b&#x16B;tu kaimi&#x146;am par&#x101;d&#x12B;ts, ka ar&#x12B; s&#x12B;ks odi&#x146;� reiz&#x113;m lielu kume&#x13C;u var sakost l&#x12B;dz asin&#x12B;m!</p><p>K&#x101; liekas, p&#x113;d&#x113;jais iegansts Fabianu interes&#x113;ja vair&#x101;k nek&#x101; pirmais. Vi&#x146;� bija tas, kas k&#x16B;d&#x12B;ja ties&#x101;ties, bet nebija var&#x113;jis piedab&#x16B;t vair&#x101;k k&#x101; cilv&#x113;kus desmit. Tie par visiem bija pieliku�i kop&#x113;jai lietai savus plecus un atv&#x113;ru�i makus. Citiem bija dreb&#x113;ju�as bikses. Bet visdro�&#x101;kie bija visnabadz&#x12B;g&#x101;kie. Ties&#x101;joties vi&#x146;i bija iekritu�i par&#x101;dos. Advok&#x101;ts � kas to var&#x113;ja zin&#x101;t, ka vi&#x146;� ir bl&#x113;dis, � s&#x101;kum&#x101; tik skaisti un pr&#x101;t&#x12B;gi run&#x101;ja, paredz&#x113;ja tik labu izn&#x101;kumu, divus gadus slauca vi&#x146;us k&#x101; govi, l&#x12B;dz beidzot palaida gar&#x101;m termi&#x146;u, laik&#x101; neiesniedza p&#x101;rs&#x16B;dz&#x12B;bu un visu pazaud&#x113;ja. Bet ar to v&#x113;l nebija visam gals; vi&#x146;iem vajadz&#x113;s maks&#x101;t panam Kor�inskim v&#x113;l lielu naudu, jo ne vienreiz vien un ne vienam vien cilv&#x113;kam vi&#x146;� bija izteicies, ka ne stundu nedos tiem pagarin&#x101;juma, neatlaid&#x12B;s &#x146;e grasi, bet piedz&#x12B;s t&#x16B;l&#x12B;t, l&#x12B;dzko b&#x16B;s pien&#x101;cis laiks, spied&#x12B;s tos bez �&#x113;last&#x12B;bas. Sis br&#x12B;dis vairs nebija t&#x101;lu; v&#x113;l&#x101;kais p&#x113;c div&#x101;m ned&#x113;&#x13C;&#x101;m s&#x101;ksies piedz&#x12B;�ana un reiz&#x113; ar to tikpat k&#x101; pasaules gals, jo, lai k&#x101; vi&#x146;i ar&#x12B; necenstos, tik milz&#x12B;gu naudu no desmit cilv&#x113;kiem sav&#x101;kt nevar un ar&#x12B; nevar&#x113;s. T&#x101; nu tagad ar&#x12B; vi&#x146;i ir nobiju�ies, jo labi saprot, ka iestigu�i neizbrienam&#x101; mukl&#x101;j&#x101; un cita gl&#x101;bi&#x146;a vairs nav, k&#x101; padoties un l&#x16B;gt �&#x113;last&#x12B;bu.</p><p>Tagad viens otrs run&#x101;ja raud&#x101;dams. Ar&#x12B; Fabians rausa no sejas ne tikai sviedrus vien. Atkal vi&#x146;� ierun&#x101;j&#x101;s taj&#x101; pa�&#x101; smalkaj&#x101; un �&#x113;labainaj&#x101; ton&#x12B;, k&#x101;d&#x101; �or&#x12B;t agri deva sv&#x113;t&#x12B;bu meitas laul&#x12B;b&#x101;m.</p><p>� Dievs t&#x113;vs ir mans liecinieks, � vi&#x146;� gaud&#x101;s, � cik r&#x16B;gti ir vecuma dien&#x101;s k&#x101; L&#x101;caram pie bag&#x101;tnieka sliek�&#x146;a ubagot! Par savu nelaimi varb&#x16B;t piev&#x113;rtu acis, bet p&#x101;r&#x101;k gr&#x16B;ti paciest citu asaras un vaimanas. Ko vi&#x146;i, nabadzi&#x146;i, tagad lai ies&#x101;k? Lai ko� vai pirkstos � viss velt&#x12B;gi! Atliek vien&#x12B;gi k&#x13C;&#x16B;t padev&#x12B;giem un l&#x16B;gt pretinieka d&#x113;lu, lai tas k&#x13C;&#x16B;st par samierin&#x101;t&#x101;ju ar t&#x113;vu ...</p><p>Fabians s&#x101;ka r&#x16B;gti raud&#x101;t, bet tad, savas v&#x101;j&#x12B;bas sakaun&#x113;jies, ar lakati&#x146;u v&#x113;l vair&#x101;k iztriepdams pa seju asaras un sviedrus, saraust&#x12B;t&#x101; bals&#x12B; s&#x101;ka taisnoties:</p><p>� Aiz b&#x113;d&#x101;m raud&#x101;t nav nek&#x101;ds gr&#x113;ks... Pat-suns kauc, kad tam gr&#x16B;ti...</p><p>Bet Apustulis iesauc&#x101;s:</p><p>� Gan atn&#x101;ks Kristus ties&#x101;t nabagos un bag&#x101;tos, dz&#x12B;vos un miru�os ...</p><p>No p&#x16B;&#x13C;a mazliet pavirz&#x12B;j&#x101;s uz priek�u garais, liesais Valents ar no&#x13C;uku�aj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m. Vi&#x146;a rievu izvagotaj&#x101;, b&#x101;laj&#x101; sej&#x101; �&#x137;ita jaucamies bezgal&#x12B;gas cie�anas ar neizm&#x113;rojamu, l&#x113;n&#x12B;gu paciet&#x12B;bu. Klusi, mier&#x12B;gi vi&#x146;� st&#x101;st&#x12B;ja, ka izaudz&#x113;jis septi&#x146;us b&#x113;rnus, izprecin&#x101;jis meitas, ka kop&#x101; ar kaimi&#x146;iem pirms gada pie&#x146;&#x113;mis d&#x113;liem skolot&#x101;ju, lai tie iem&#x101;c&#x12B;tos vismaz las&#x12B;t un rakst&#x12B;t. Nav bijis viegli to visu no desmit morgiem zemes izkapl&#x113;t! Str&#x101;d&#x101;jot vi&#x146;� sabeidzis kr&#x16B;tis, elpas tr&#x16B;kuma d&#x113;&#x13C; tagad gr&#x16B;ti staig&#x101;t aiz arkla. Bet lai nu b&#x16B;tu bijis k&#x101; b&#x16B;dams! Dievs vi&#x146;u nav atst&#x101;jis, un &#x13C;audis tagad neko par vi&#x146;u nedzird&#x113;ja, tik klusu un mier&#x12B;gi vi&#x146;� sav&#x101; nost&#x16B;r&#x12B; mitin&#x101;j&#x101;s, vilkdams dz&#x12B;v&#x12B;bu un par visu dievam pateikdamies. Un, kaut ar&#x12B; vi&#x146;� no pana Kor�inska, t&#x101;pat k&#x101; citi, ne vienreiz vien dab&#x16B;ja dzird&#x113;t &#x13C;aunus v&#x101;rdus, tak panesa tos paciet&#x12B;gi un klus&#x113;dams, k&#x101; jau tas piederas nabagajam pret augstdzi-mu�o. Bet, l&#x16B;k, vecuma dien&#x101;s izdar&#x12B;ja mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bu. Pierun&#x101;ts � ie&#x137;&#x113;p&#x101;j&#x101;s pr&#x101;v&#x101;. Kas tagad b&#x16B;s? � to zin&#x101;t nevar&#x113;ja. Dro�i vien vajadz&#x113;s zem&#x12B;ti p&#x101;rdot, lai samaks&#x101;tu par&#x101;du, un iet st&#x101;v&#x113;t ar ubaga tarbu pie bazn&#x12B;cas. Viss dieva rok&#x101;. Nu lai ar&#x12B; t&#x101;! Ta�u, ja pans Kor�inskis b&#x16B;tu tik labv&#x113;l&#x12B;gs un pagaid&#x12B;tu, sadal&#x12B;tu nomaksu ilg&#x101;kam laikam, tad varb&#x16B;t ar znota, diezgan tur&#x12B;ga cilv&#x113;ka pal&#x12B;dz&#x12B;bu ar&#x12B; izdotos pagl&#x101;bties ... Vi&#x146;� &#x13C;oti &#x13C;oti to v&#x113;l&#x113;tos, jo katram ir pat&#x12B;kami aizv&#x113;rt savas acis turpat, kur t&#x101;s pirmo reizi pasaul&#x113; atv&#x113;ris, turpat, kur dz&#x12B;voju�i vi&#x146;a vect&#x113;vi un vecvect&#x113;vi.</p><p>Valents nesp&#x113;ja pabeigt. Asaras rit&#x113;ja pa vi&#x146;a r&#x101;mo seju, kur&#x101; atspogu&#x13C;oj&#x101;s bezgal&#x12B;ga paciet&#x12B;ba un miers, un v&#x101;j&#x101;s, k&#x101; zeme meln&#x101;s, tulznain&#x101;s un d&#x12B;vaini pumpu&#x13C;ai-n&#x101;s rokas vi&#x146;� berza un lauz&#x12B;ja t&#x101;, ka pirkstu kauli&#x146;i knauk�&#x137;&#x113;ja.</p><p>Vitolds p&#x113;k�&#x146;i noliec&#x101;s, satv&#x113;ra �&#x12B;s ne�&#x113;lojam&#x101;s, sastr&#x101;d&#x101;t&#x101;s, drebo�&#x101;s rokas un cie�i t&#x101;s saspieda. Bet citi ar saviem l&#x16B;gumiem vi&#x146;us atkal iz�&#x137;&#x12B;ra. Vai pans Kor�inskis nevar&#x113;tu b&#x16B;t gandar&#x12B;ts ar to vien, ka uzvar&#x113;jis pr&#x101;v&#x101;, un gal&#x12B;gi vi&#x146;us neizputin&#x101;t ar piespriesto tiesas izdevumu piedz&#x12B;�anu. Un, ja nu vi&#x146;� tik &#x13C;oti alkst p&#x113;c �&#x12B;s naudas, lai tad ir kaut cik v&#x113;l&#x12B;g&#x101;ks, lai dod k&#x101;du pagarin&#x101;jumu, t&#x101; vi&#x146;� dr&#x12B;z&#x101;k sa&#x146;emtu savu da&#x13C;u un &#x13C;audis neizpost&#x12B;tu!</p><p>K&#x101;ds tikai bezcer&#x12B;gi atmeta ar roku:</p><p>� Veltas runas! Pans Kor�inskis to nedar&#x12B;s. K&#x101;da vi&#x146;am b&#x113;da par m&#x16B;su labkl&#x101;j&#x12B;bu vai postu?</p><p>� Protams! Aunam n&#x101;ve, vilkam sv&#x113;tki! � k&#x101;ds, pie sienas st&#x101;v&#x113;dams, r&#x16B;gti iesm&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Tr&#x12B;s lietas pasaul&#x113; ir visslikt&#x101;k&#x101;s, � d&#x101;rdo�i smiedams, iesprauda Sta�inskis, � uts aiz apkakles, vilks k&#x16B;t&#x12B; un alkat&#x12B;gs kaimi&#x146;� aiz robe�as.</p><p>� Jau Sabas &#x137;&#x113;ni&#x146;iene pare&#x123;oja Z&#x101;lamanam, ka s&#x101;tans, cilv&#x113;ku dv&#x113;se&#x13C;u pavedin&#x101;t&#x101;js, vi&#x146;pasaul&#x113; nodibin&#x101;s -rij&#x12B;bas valst&#x12B;bu, � �&#x113;labain&#x101; bals&#x12B; sauca Apustulis.</p><p>Tagad saros&#x12B;j&#x101;s St�alkovskis, �is nosv&#x113;rtais cilv&#x113;ks pa�austajos sv&#x101;rkos, ar nopietno seju. Pie galda s&#x113;d&#x113;dams, vi&#x146;� l&#x113;n&#x101;m, pr&#x101;t&#x12B;gi un skaidri sac&#x12B;ja:</p><p>� Ne mani pa�u, ne manu ciemu �&#x12B; lieta neskar, bet, t&#x101;pat k&#x101; Bohatiru ciema &#x13C;audis, panam Kor�inskim kaimi&#x146;os dz&#x12B;vodami, ne vienreiz vien esam apsvilin&#x101;ju�ies un apkv&#x113;pu�i pie t&#x101;s pa�as uguns. Tom&#x113;r es teik�u t&#x101;: ja pans Kor�inskis br&#x101;l&#x12B;gi ar mums sadz&#x12B;votu un iztur&#x113;tos �cilv&#x113;c&#x12B;gi, varb&#x16B;t pats ar to b&#x16B;tu vair&#x101;k ieguvis un b&#x16B;tu ar&#x12B; kop&#x113;js labums. Panam Kor�inskim daudz zemes, bet mums daudz roku; panam Kor�inskim vair&#x101;k pr&#x101;ta, bet mums � sp&#x113;ka. Vi&#x146;� ir t&#x101; pa�a darba cilv&#x113;ks, kuru str&#x101;d&#x101;jam m&#x113;s, starp&#x12B;ba tikai t&#x101;da, ka vi&#x146;am lieli t&#x12B;rumi, bet mums � mazi. T&#x101;lab es teik�u: nekad nevar b&#x16B;t t&#x101;, ka rokas nenoder&#x113;tu zemei, bet zeme � rok&#x101;m un ka pr&#x101;tam nevajadz&#x113;tu sp&#x113;ka un sp&#x113;kam atkal � pr&#x101;ta vai ar&#x12B; ka viena un t&#x101; pa�a darba dar&#x12B;t&#x101;jiem it nekad neizn&#x101;ktu kop&#x12B;gi parun&#x101;t un padom&#x101;t un izpal&#x12B;dz&#x113;ties vajadz&#x12B;bas br&#x12B;d&#x12B;. T&#x101;tad es saku ...</p><p>Bet vi&#x146;am ne&#x13C;&#x101;va pabeigt. God&#x101;jam&#x101; kaimi&#x146;a v&#x101;rdi, kaut vi&#x146;� ar&#x12B; nebija no tur&#x12B;gajiem, � ko var&#x113;ja redz&#x113;t p&#x113;c ap&#x123;&#x113;rba, � ne tikai patika sapulc&#x113;ju�amies, kas bija jau l&#x12B;dz asar&#x101;m un pavisam no�&#x13C;uku�i, bet modin&#x101;ja vi&#x146;os atkal pa�lepnumu un tic&#x12B;bu saviem sp&#x113;kiem.</p><p>� Nu protams! K&#x101; tad! T&#x101; ir! � skan&#x113;ja no vis&#x101;m pus&#x113;m. � Vai tad t&#x16B;l&#x12B;t j&#x101;lien kap&#x101;, ja nelaime uzbrukusi! Ar&#x12B; m&#x113;s, lai slav&#x113;ts dievs, dz&#x12B;vojam, lai gan vis&#x101;das nelaimes un tr&#x16B;kums m&#x16B;s spie�. Tikai no miru�&#x101; nav nek&#x101; ko gaid&#x12B;t, bet no dz&#x12B;v&#x101; � vajag tikai paspaid&#x12B;t. Reiz jau pans Kor�inskis pa visu t&#x12B;rumu savu cilv&#x113;ku priek�&#x101; m&#x16B;s lam&#x101;ja, saukdams par sli&#x146;&#x137;iem un vaza&#x146;&#x137;iem, t&#x101;p&#x113;c ka viskarst&#x101;kaj&#x101; vasaras darbu laik&#x101; nevar&#x113;ja atrast sev str&#x101;dniekus, bet m&#x113;s pie vi&#x146;a darbu l&#x16B;gt neg&#x101;j&#x101;m. Protams! Dab&#x12B;gi! Un k&#x101; v&#x113;l! Pie sve�a, turkl&#x101;t v&#x113;l ienaidnieka, ne pa�i iesim, ne savus b&#x113;rnus dosim, pat ne vienu dienu vergot vai pana apsmieklam un, lai dievs pasarg&#x101;, labpr&#x101;t&#x12B;gi ne|ausim vi&#x146;a p&#x101;rvaldniekam sevi izr&#x12B;kot. Tad jau lab&#x101;k paciest badu un mitin&#x101;ties satrun&#x113;ju�&#x101;s b&#x16B;d&#x101;s, nek&#x101; par no�&#x113;lojamiem gra�iem uz&#x146;emties &#x112;&#x123;iptes moc&#x12B;bas! Bet ja m&#x113;s pan&#x101; Kor�insk&#x12B; redz&#x113;tu nevis sve�inieku un ienaidnieku, bet m&#x16B;su draugu un pal&#x12B;gu, ja katrs justu, ka ar&#x12B; vi&#x146;u atz&#x12B;st par cilv&#x113;ku, ho! ho!...</p><p>Vair&#x101;ki cilv&#x113;ki rupj&#x101;s bals&#x12B;s uzvaro�i iesm&#x113;j&#x101;s:</p><p>� Tad tikai pans Kor�inskis redz&#x113;tu, vai m&#x113;s esam sli&#x146;&#x137;i un vaza&#x146;&#x137;i! Nemunas &#x16B;de&#x146;i nepl&#x16B;st tik viegli, k&#x101; tad rit&#x113;tu darbi vi&#x146;a saimniec&#x12B;b&#x101;. Tiem pa�iem kavalieriem un pan&#x101;m, kas pa�laik l&#x12B;ksmojas piedarb&#x101; un loka dziesmas uz Nemunas, tad neb&#x16B;tu slinkums pielikt rokas vi&#x146;a darbam, un, ja no vi&#x146;a kabatas viens otrs grasis atkristu ar&#x12B; mums, tad ab&#x101;m pus&#x113;m tas n&#x101;ktu par labu un abas puses b&#x16B;tu apmierin&#x101;tas. Nu kaut vai tie pa�i zemes gabali, kas vi&#x146;am gu&#x13C; atmat&#x101;s, ko vi&#x146;� nesp&#x113;j ne apm&#x113;slot, ne, k&#x101; n&#x101;kas, aps&#x113;t! M&#x113;s tos labpr&#x101;t &#x146;emtu ilggad&#x12B;g&#x101; rent&#x113;, nometin&#x101;tu tur d&#x113;lus un, savu labdari slav&#x113;dami, uztic&#x12B;gi pild&#x12B;tu l&#x12B;guma noteikumus. Vi&#x146;� meties uz naudu, jo tam ir daudz par&#x101;du un lieli izdevumi; m&#x113;s cie�am zemes badu, jo mums ir mazi gabali&#x146;i un daudz b&#x113;rnu. Ab&#x101;m pus&#x113;m t&#x101;ds izl&#x12B;gums n&#x101;ktu par labu, un, kas zina, varb&#x16B;t abas pagl&#x101;btos no gal&#x12B;gas izput&#x113;�anas. Ar&#x12B; pans Kor�inskis nedz&#x12B;vo �ai saul&#x113; k&#x101; parad&#x12B;z&#x113;, ne visai stingrs pamats vi&#x146;am Kor�in&#x101; zem k&#x101;j&#x101;m. &#x13B;aud&#x12B;m muti aizb&#x101;zt nevar: vi&#x146;i run&#x101;!</p><p>Daudzus un da�&#x101;dus priek�likumus un apsv&#x113;rumus vi&#x146;i p&#x101;rsprieda ar savu jauno kaimi&#x146;u vai, k&#x101; pa�i to d&#x113;v&#x113;ja, � tiesnesi, katru reizi izteikdami �aubas, ka Kor-�inas &#x12B;pa�nieks laikam gan nepiekrit&#x12B;s vi&#x146;u l&#x16B;gumiem un cer&#x12B;b&#x101;m un dro�i vien ar&#x12B; uz priek�u nol&#x16B;kosies uz vi&#x146;iem k&#x101; vilks uz ait&#x101;m vai karalis uz vergiem.</p><p>� Bet es teik�u t&#x101;, � v&#x113;lreiz p&#x113;c br&#x12B;�a ierun&#x101;jas nopietnais St�alkovskis. � Lai galva nest&#x101;sta, ka tai k&#x101;jas nav vajadz&#x12B;gas. K&#x101; nabadz&#x12B;gajam, t&#x101; ar&#x12B; bag&#x101;tajam no�&#x137;ir�an&#x101;s nek&#x101; laba nedod!</p><p>Bet Apustulis sludin&#x101;ja:</p><p>� E&#x146;&#x123;e&#x13C;i, kas grib&#x113;ja pacelties p&#x101;ri citiem, ir kaun&#x101; g&#x101;zti!</p><p>Tagad, p&#x113;c pirm&#x101; satraukuma pierim�anas, visi pamaz&#x101;m atguva savu ierasto, gauso zemnieku valodu un kust&#x12B;bas, pieklusa ska&#x13C;&#x101;s balsis, nepl&#x101;t&#x12B;j&#x101;s vairs ar rok&#x101;m. Daudzi no tiem, kas l&#x12B;dz �im bija dr&#x16B;zm&#x113;ju�ies istabas vid&#x16B;, tagad dom&#x12B;gi aps&#x113;d&#x101;s uz soliem vai &#x137;eb&#x13C;iem. Vi&#x146;i dom&#x12B;gi �&#x16B;poja galvas, atspiedu�i t&#x101;s rok&#x101;s, un viens otrs v&#x113;l nop&#x16B;t&#x101;s par da�&#x101;d&#x101;m gr&#x16B;t&#x12B;b&#x101;m, ar kur&#x101;m n&#x101;kas sadurties.</p><p>Vien&#x12B;gi Fabians nesp&#x113;ja v&#x113;l atg&#x16B;t l&#x12B;dzsvaru un savald&#x12B;t m&#x113;li. Ar savu aso pr&#x101;tu vi&#x146;� daudz ko saprata lab&#x101;k nek&#x101; citi, kas �o to palaida nepaman&#x12B;tu gar&#x101;m. Aps&#x113;dies uz galda malas, vi&#x146;� sakrustoja rokas, gr&#x16B;tsird&#x12B;gi nod&#x16B;ra galvu un, palikdams �&#x101;d&#x101; st&#x101;vokl&#x12B;, gaus&#x101;k nek&#x101; iepriek� v&#x113;l ilgi run&#x101;ja:</p><p>� B&#x16B;tu nu m&#x113;s tikai aizvakar �agatai no astes izkritu�i vai ar&#x12B; tas, kas izr&#x101;d&#x12B;jies m&#x16B;su ienaidnieks, ar dieva zi&#x146;u no pasaules malas ieradies, tad neb&#x16B;tu tik r&#x16B;gti. Sve�inieki paliek sve�inieki! Bet m&#x113;s te jau vair&#x101;k nek&#x101; tr&#x12B;ssimt gadu dz&#x12B;vojam, un Kor�inas pani savu Kor�inu pusotra simta gadu tur sav&#x101;s rok&#x101;s. Viens un tas pats dievs ir m&#x16B;su t&#x113;vs, un viena un t&#x101; pati zeme ir m&#x16B;su m&#x101;te. T&#x101;tad m&#x113;s esam &#x13C;aun&#x101;ki nek&#x101; zv&#x113;ri: jo starp zv&#x113;riem savs sav&#x113;jo paz&#x12B;st. Vilks vilkam pie r&#x12B;kles ne&#x137;eras,, krauklis krauklim ac&#x12B; nekn&#x101;bj...</p><p>K&#x101;ds pie galda vi&#x146;u p&#x101;rtrauca:</p><p>� Kas nu kuram tagad sav&#x113;jais?</p><p>Valent&#x12B;ns Bohatirovi�s mier&#x12B;gi paskaidroja:</p><p>� To vajag redz&#x113;t! Nelai&#x137;is pans And�ejs bija sav&#x113;jais!</p><p>� Un k&#x101;ds v&#x113;l! � daudz&#x101;s nop&#x16B;tas un balsis to apliecin&#x101;ja. � Kad vi&#x146;a vairs nebija, mums visiem pietr&#x16B;ka t&#x113;va un vado&#x146;a. &#x12B;ss bija vi&#x146;a m&#x16B;�s, bet cik daudz laba tas paveica, bez vi&#x146;a m&#x113;s palik&#x101;m k&#x101; kaujami auni. Nav neviena vairs, pie k&#x101; atbalsta mekl&#x113;t, neviena, pie k&#x101; padoma un gudr&#x12B;bas pasmelties. No vis&#x101;m pus&#x113;m mums apvilktas robe�as, ko nedr&#x12B;kstam p&#x101;rk&#x101;pt, nekur nerodam padoma, � k&#x101; �&#x101;d&#x101;s sp&#x12B;l&#x113;s un �&#x146;augos gl&#x101;bties un r&#x12B;koties. Reiz&#x113;m pat uzm&#x101;cas doma, ka m&#x16B;su mazb&#x113;rni un, iesp&#x113;jams, pat m&#x16B;su b&#x113;rni, ja to rad&#x12B;sies v&#x113;l vair&#x101;k, visi b&#x16B;s spiesti mekl&#x113;t sev maizes necienu pasaul&#x113;, jo te tiem t&#x101; nepietiks. Atliek tikai padom&#x101;t, lai m&#x16B;su nemirst&#x12B;g&#x101; dv&#x113;sele non&#x101;ktu dieva priek�&#x101; un nevis iemiesotos sun&#x12B;. Ne vienreiz vien un katr&#x101; izdev&#x12B;g&#x101; gad&#x12B;jum&#x101; no pana Kor�inska to vien dzirdam, ka m&#x113;s esot gatavie mu|&#x137;i vai ka esot c&#x113;lu�ies no &#x13C;aundariem un laup&#x12B;t&#x101;jiem. Varb&#x16B;t tas viss ir bl&#x113;&#x146;as, bet varb&#x16B;t tur mazliet ar&#x12B; taisn&#x12B;bas. Tom&#x113;r pa�i par vain&#x12B;giem neatz&#x12B;simies, pat gudrais var k&#x13C;&#x16B;t par mu&#x13C;&#x137;i, kad b&#x113;das to nom&#x101;c. Vai katram nav zin&#x101;ms, ka mu�as vair&#x101;k metas uz trumiem nek&#x101; uz veselas miesas.</p><p>K&#x101; pirm&#x12B;t troksnis un klaigas bija p&#x101;rv&#x113;rtu�&#x101;s klusu �alojo�&#x101;s p&#x101;rrun&#x101;s, t&#x101; tagad �alo&#x146;as viet&#x101; iest&#x101;j&#x101;s klusums. &#x12B;gnuma un niknuma j&#x16B;tas, pamaz&#x101;m noplukdamas, v&#x113;rt&#x101;s arvien kautr&#x12B;g&#x101;k&#x101;s, nedro�&#x101;k&#x101;s �&#x113;lab&#x101;s, l&#x12B;dz beidzot pavisam norima paciet&#x12B;gaj&#x101;s sird&#x12B;s. Sasarku�as sejas atv&#x113;sa un sviedri no�uva, bet t&#x101;s nezaud&#x113;ja nevienu no neskait&#x101;maj&#x101;m krunk&#x101;m un rievi&#x146;&#x101;m. Rokas nosl&#x12B;ga uz ce&#x13C;galiem vai saliktas mier&#x12B;gi k&#x101; lielas zemes pikas vai rudzu maizes rikas atdus&#x113;j&#x101;s uz balti apkl&#x101;t&#x101; galda.</p><p>Pat Fabians apklusa un tikai pa br&#x12B;dim, smagi nop&#x16B;zdamies, nor&#x16B;ca izsp&#x16B;ru�aj&#x101;s &#x16B;s&#x101;s:</p><p>� N&#x113;, m&#x113;s neesam te sve�inieki... neesam te ieradu�ies no kaut k&#x101;das pasaules malas ... neesam tikai vakar �agatai no astes izkritu�i... Vair&#x101;k nek&#x101; tr&#x12B;ssimt gadu paaudze p&#x113;c paaudzes sav&#x101;m rok&#x101;m irdin&#x101;ju�as �o zemi un slac&#x12B;ju�as to sviedriem.... Mui�u mums nekad nav bijis, un nekad nevienu neesam apspiedu�i un izs&#x16B;ku�i. K&#x101;p&#x113;c gan tagad mums j&#x101;iet boj&#x101;? M&#x16B;su b&#x113;rni uz �iem zemes iel&#x101;pi&#x146;iem, ko papla�in&#x101;t nesp&#x113;jam, k&#x101; izsalku�i k&#x101;puri nelaik&#x101; non&#x12B;ks, bet m&#x16B;su mazb&#x113;rni, ar dieva �&#x113;last&#x12B;bu, b&#x16B;s spiesti iet ubagot... M&#x16B;su cilts k&#x101; &#x16B;dens no kalna aiztec&#x113;s dzi&#x13C;aj&#x101; grav&#x101; un nepaliks vairs, ne mi&#x146;as, ka te k&#x101;dreiz &#x13C;audis dz&#x12B;voju�i...</p><p>Pa atv&#x113;rto logu istab&#x101; ielauz&#x101;s ap�u �abo&#x146;a, un no t&#x101;luma, kur m&#x113;ness pac&#x113;l&#x101;s virs upes un gremd&#x113;ja taj&#x101; zeltainu p&#x12B;l&#x101;ru, atlidoja svin&#x12B;gas, nopietnas polon&#x113;zes ska&#x146;as:</p><p>Un zelta burtiem, un zelta burtiem,</p><p>Kad nomirsim m&#x113;s,</p><p>Kapakmen&#x12B; cirstiem, kapakmen&#x12B; cirstiem, Lai atceras m&#x16B;sl</p></section><section><title><p><strong>IV</strong></p></title><p>Pla�aj&#x101; Kor�insku nam&#x101; dega tikai divas ugunis: viena � panes Em&#x12B;lijas budu&#x101;r&#x101;, otra � Benedikta kabinet&#x101;. Liel&#x101; viesistaba un pla�&#x101; &#x113;damistaba grima tums&#x101;, kuru klied&#x113;ja uz logiem un parketa kr&#x12B;to�ie m&#x113;ness stari.</p><p>S&#x101;j&#x101; kr&#x113;slain&#x12B;b&#x101; bija dzirdami smagi, ritmiski so&#x13C;i. K&#x101;ds dzi&#x13C;&#x101; klusum&#x101; dompilns staig&#x101;ja pa viesistabu �urpu turpu. To pauda vi&#x146;a vien&#x101;die, monotonie so&#x13C;i. Iedams gar&#x101;m k&#x101;dam no logiem, vi&#x146;� katrreiz nok&#x13C;uva m&#x113;ness staru k&#x16B;l&#x12B;, tad uz mirkli par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s un t&#x16B;l&#x12B;t atkal pagaisa tums&#x101; vi&#x146;a garais smagn&#x113;jais augums ar noliekto galvu, uz muguras salikt&#x101;m rok&#x101;m un p&#x101;ri kr&#x16B;t&#x12B;m no&#x13C;uku�aj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m. Sis cilv&#x113;ks bija tik vientu&#x13C;�, ka istaba �&#x137;ita tuksnesis un vi&#x146;� t&#x101;s vien&#x12B;gais iem&#x12B;tnieks.</p><p>Tom&#x113;r aiz piev&#x113;rtaj&#x101;m durv&#x12B;m vi&#x146;a nerimt&#x12B;gajiem so&#x13C;iem tikpat nerimt&#x12B;gi piebalsoj&#x101;s pat&#x12B;kama, maiga sievietes balsti&#x146;a. Tur lauku ziediem rot&#x101;t&#x101;m tapet&#x113;m izl&#x12B;m&#x113;t&#x101; budu&#x101;r&#x101; b&#x101;la, l&#x113;n&#x12B;ga, slim&#x12B;ga sieviete balt&#x101; ne-gli�&#x113;, atlaidusies sarkan&#x101; �ezlong&#x101;, lampas gaism&#x101; tambor&#x113;ja kaut ko &#x13C;oti smalku no dz&#x12B;pariem un z&#x12B;da diegiem. Turpat otra, tikpat smalka, bet ne tik dai&#x13C;a un kr&#x101;�&#x146;a, notv&#x12B;kusi s&#x101;rta, ar kompres&#x113; iev&#x12B;st&#x12B;tu vaigu, sniegbalto gulbja kaklu p&#x101;r gr&#x101;matu noliekusi, bals&#x12B; las&#x12B;ja fran�u ce&#x13C;ojuma aprakstu par k&#x101;du Amerikas pussalu, ko apdz&#x12B;vo eskimosi. Viena las&#x12B;ja, otra klaus&#x12B;j&#x101;s par ledus valst&#x12B;bu, ro&#x146;iem, zieme&#x13C;brie�iem, sniega b&#x16B;d&#x101;m, zieme&#x13C;bl&#x101;zm&#x101;m, bezgal&#x12B;gi garaj&#x101;m pol&#x101;rnakt&#x12B;m. Reiz&#x113;m vi&#x146;as p&#x101;rtrauca las&#x12B;�anu, apmain&#x12B;dam&#x101;s ar jaut&#x101;jumiem un apsv&#x113;rumiem. Nolaizdama rokas ar tambor&#x113;jamo me�&#x123;ini sev kl&#x113;p&#x12B;, viena no t&#x101;m jaut&#x101;ja:</p><p>� K&#x101; tu dom&#x101;, Tereniu: vai eskimosu vid&#x16B; past&#x101;v &#x12B;sta, dedz&#x12B;ga, po&#x113;tiska m&#x12B;la?</p><p>Tereze neko neatbild&#x113;ja. Vi&#x146;a k&#x13C;uva &#x13C;oti dom&#x12B;ga. Izstiepusi lampas gaism&#x101; savu gulbja kaklu, vi&#x146;a ar pirkstu galiem spaid&#x12B;ja s&#x101;po�o, kompres&#x113;m apv&#x12B;st&#x12B;to vaigu-Erotisk&#x101; smeldz&#x113; un ilg&#x101;s nodreb&#x113;ja abu sievie�u augumi un sej&#x101;s vied&#x101;s s&#x101;pju izteiksme.</p><p>� Lasi t&#x101;l&#x101;k, Tereniu ...</p><p>Tereze las&#x12B;ja t&#x101;l&#x101;k, bet p&#x113;c stundas ceturk�&#x146;a atkal bija j&#x101;p&#x101;rtrauc las&#x12B;�ana. Aiz loga kaut kur no ielejas c&#x113;l&#x101;s varenas svin&#x12B;gas dziesmas ska&#x146;as. Pane Em&#x12B;lija no-galvas l&#x12B;dz k&#x101;j&#x101;m nodreb&#x113;ja. Vi&#x146;a bija izbijusies. Ar bail&#x113;s pla�i ieplest&#x101;m ac&#x12B;m vi&#x146;a jaut&#x101;ja:</p><p>� Kas tas? Ko tas noz&#x12B;m&#x113;? Kas tur var&#x113;tu b&#x16B;t?</p><p>Tereze, kaut ar&#x12B; pati nervozi sar&#x101;v&#x101;s, dr&#x12B;z vien saprata un nomierin&#x101;ja savu draudzeni. Tur dro�i vien dzied&#x101;ja &#x13C;audis, kas bija sabrauku�i uz k&#x101;z&#x101;m, nu t&#x101;m pa�&#x101;m, kur aizg&#x101;ja kalpone Sofija.</p><p>� Necie�ami! Trauc&#x113; mums las&#x12B;t! Ak, k&#x101;ds nepat&#x12B;kams troksnis! M&#x12B;&#x13C;o Tereniu, liec aizv&#x113;rt sl&#x113;&#x123;us un nolaist aizkarus!</p><p>P&#x113;c &#x12B;sa br&#x12B;ti&#x146;a sl&#x113;&#x123;i bija aizv&#x113;rti un biezie, aizkari nolaisti. R&#x16B;p&#x12B;gi nosl&#x113;gtaj&#x101; budu&#x101;r&#x101; no &#x101;rpasaules nevar&#x113;ja vairs ielauzties neviena ska&#x146;a, un tas, Terezei bals&#x12B; lasot, no sienas l&#x12B;dz sienai, no gr&#x12B;das l&#x12B;dz griestiem, cauri parf&#x12B;mu un z&#x101;&#x13C;u smar�ai atkal pild&#x12B;j&#x101;s t&#x113;liem no neizm&#x113;rojamu led&#x101;ju, bezgal&#x12B;gas nakts, dzirksto�u zieme&#x13C;bl&#x101;zmu, ro&#x146;u, zieme&#x13C;brie�u un sniega b&#x16B;du valst&#x12B;bas.</p><p>Bet tuk�aj&#x101; viesistab&#x101; staig&#x101;jo�ais cilv&#x113;ks, izdzirdis pirm&#x101;s daudzbalsu dziesmas ska&#x146;as, kas atlidoja no ielejas, palika st&#x101;vam k&#x101; sastindzis. Vi&#x146;� bija apst&#x101;jies vistum�&#x101;kaj&#x101; istabas st&#x16B;r&#x12B;, t&#x101; ka nemaz nebija redzams, un palika tur labu br&#x12B;di. Dro�i vien klaus&#x12B;j&#x101;s. Varb&#x16B;t pat sasprindzin&#x101;ja dzirdi, lai saklaus&#x12B;tu dziesmas v&#x101;rdus.</p><p>Klau, ozol&#x101;js �alko un b&#x101;li&#x146;i dras&#x113;...</p><p>Tad vi&#x146;� atkal s&#x101;ka staig&#x101;t. O, cik tas bija sen sen<sub>v </sub>kad �&#x12B;s pa�as ska&#x146;as, �ie pa�i v&#x101;rdi vi&#x146;a jauno, spirgto,, kv&#x113;lo sirdi...</p><p>Un atkal apst&#x101;j&#x101;s:</p><p>Nav laimes, nav laimes, Tu, m&#x101;mul&#x12B;t, raudi...</p><p>No viesistabas tumsas izlauz&#x101;s un p&#x101;ri m&#x113;ness staru str&#x113;l&#x113;m atskan&#x113;ja gara nop&#x16B;ta:</p><p>� Nebija laimes... &#x43E; j&#x101;, nebija laimes ...</p><p>Viss zudis, viss gaisis, Zem vel&#x113;n&#x101;m b&#x113;rni!...</p><p>Izn&#x101;cis no tumsas un �&#x137;&#x113;rsodams gaismas joslu, vi&#x146;� pusbals&#x12B; atk&#x101;rtoja:</p><p>� Kap&#x101;! Ja nu visi b&#x16B;tu... Kap&#x101;!</p><p>Vi&#x146;� nesp&#x113;ja klaus&#x12B;ties. Vi&#x146;� nesp&#x113;ja ilg&#x101;k klaus&#x12B;ties �aj&#x101;s ska&#x146;&#x101;s, kas, k&#x101;pdamas no lejas augstaj&#x101; krast&#x101;, tam �&#x137;ita nolai�amies no vi&#x146;a dz&#x12B;ves starojo�&#x101;s augstienes, no sen pamest&#x101;s spirgt&#x101;s, c&#x113;l&#x101;s, kv&#x113;l&#x101;s jaun&#x12B;bas augstienes...</p><p>Smagiem, vienm&#x113;r&#x12B;giem, kaut mazliet steidz&#x12B;giem so&#x13C;iem vi&#x146;� izg&#x101;ja caur tum�o priek�istabu, kur&#x101; iesp&#x12B;d&#x113;ja m&#x113;ness, un non&#x101;ca sav&#x101; kabinet&#x101;, ko apgaismoja uz rakst&#x101;mgalda dego�&#x101; lampa. S&#x12B; istaba bija ne tikai darbam, bet reiz&#x113; ar&#x12B; gu&#x13C;amistaba, un, d&#x12B;vaini, t&#x101;pat k&#x101; Anzelma istabele, t&#x101; atg&#x101;din&#x101;ja klostera celli. T&#x101;pat k&#x101; tur, ar&#x12B; te viss liecin&#x101;ja par skarbu, vientu&#x13C;u dz&#x12B;vi, kas nepaz&#x12B;st ne omul&#x12B;bas, ne jautras izpriecas. Atskaitot dzelzs gultu ar pl&#x101;nu matraci un k&#x101;dreiz skaistu, bet tagad nodilu�u d&#x12B;v&#x101;nu, lielo rakst&#x101;mgaldu, da�us kr&#x113;slus un vecu skapi, l&#x12B;dz mal&#x101;m piebl&#x12B;v&#x113;tu ar saimniec&#x12B;bas gr&#x101;mat&#x101;m, te it nek&#x101; vair&#x101;k nebija. Pie sien&#x101;m kar&#x101;j&#x101;s da�i &#x123;imenes fotouz&#x146;&#x113;mumi un p&#x101;ris uz l&#x101;�&#x101;das sakrustotas bises.</p><p>Pa atv&#x113;rto logu istab&#x101; bija salidojis daudz balto Nemunas tauri&#x146;u, tic aps&#x113;da griestus, ri&#x146;&#x137;oja ap lampu un izplestiem z&#x12B;da sp&#x101;rni&#x146;iem krita uz gr&#x101;mat&#x101;m, pap&#x12B;riem un galdu. Benedikts aps&#x113;d&#x101;s pie rakst&#x101;mgalda un s&#x101;ka v&#x113;rot sniegbaltos, sp&#x101;rnainos rad&#x12B;jumus. Tie vi&#x146;am kaut ko atg&#x101;din&#x101;ja � k&#x101;du &#x13C;oti sen pag&#x101;ju�u, bet neizsak&#x101;mi svar&#x12B;gu br&#x12B;di, k&#x101;du pagrieziena punktu vi&#x146;a dz&#x12B;v&#x113;...</p><p>K&#x101;dreiz pirms daudziem daudziem gadiem bija &#x13C;oti l&#x12B;dz&#x12B;gs vakars, tikpat smags un dr&#x16B;ms. Tauri&#x146;i t&#x101;pat k&#x101; tagad ri&#x146;&#x137;oja ap lampu un krita uz r&#x113;&#x137;inu gr&#x101;mat&#x101;m...</p><p>Vi&#x146;� toreiz bija nol&#x113;mis un nebija savu l&#x113;mumu izpild&#x12B;jis, vi&#x146;am vajadz&#x113;ja ko izdar&#x12B;t, un vi&#x146;� netika izdar&#x12B;jis ... Kas tas bija? Br&#x101;lis... d&#x113;ls... &#x100;! Br&#x101;lis! Vi&#x146;� pastiepa roku un pa&#x146;&#x113;ma no sloga apak�as v&#x113;stuli. T&#x101; jau bija izlas&#x12B;ta, bet vi&#x146;� v&#x113;l&#x113;j&#x101;s v&#x113;lreiz p&#x101;rlas&#x12B;t. Ar&#x12B; toreiz vi&#x146;� bija dar&#x12B;jis t&#x101;pat. Vi&#x146;� bija iz&#x146;&#x113;mis no sloga apak�as v&#x113;stuli un las&#x12B;jis, apst&#x101;damies pie br&#x101;&#x13C;a dotajiem padomiem. P&#x113;c tam daudzu gadu laik&#x101; vi&#x146;i bija pavisam reti apmain&#x12B;ju�i pa v&#x113;stulei, un ar&#x12B; tad otrs arvien tika rakst&#x12B;jis pirmais, bet vi&#x146;� atbild&#x113;ja reiz&#x113;m p&#x113;c p&#x101;ris gadiem, &#x12B;si, v&#x113;si... Jo k&#x101;d&#x113;&#x13C; gan?</p><p>�odien vi&#x146;� atkal bija sa&#x146;&#x113;mis no Dominika v&#x113;stuli, un bija t&#x101;da saj&#x16B;ta, it k&#x101; katrs br&#x101;&#x13C;a v&#x101;rds kristu sird&#x12B; l&#x12B;dz&#x12B;gi smagam akmenim, bet pati sirds p&#x101;rv&#x113;rstos s&#x101;&#x13C;&#x101; asar&#x101;. Ne vienreiz vien vi&#x146;am jau bija licies, ka vi&#x146;� br&#x101;li atceras k&#x101; kuru katru pazi&#x146;u, ko k&#x101;dreiz sen redz&#x113;jis un kas visum&#x101; tam neko sevi�&#x137;u nenoz&#x12B;m&#x113;. Bet �odien vi&#x146;� p&#x101;rliecin&#x101;j&#x101;s, ka tas t&#x101; nav. Tom&#x113;r savas asinis, savas s&#x101;pes, savs negods! Tur nek&#x101; nevar&#x113;ja l&#x12B;dz&#x113;t ... Veselu stundu vi&#x146;� bija noso&#x13C;ojis pa viesistabu, nok&#x101;vies ar dom&#x101;m un atmi&#x146;&#x101;m, dusmojies, sp&#x13C;&#x101;vis �ulti un tagad atkal izvilcis �o sasod&#x12B;to v&#x113;stuli no sloga apak�as un s&#x101;cis las&#x12B;t, it k&#x101; grib&#x113;dams sev ar cie�an&#x101;m sag&#x101;d&#x101;t baudu.</p><p>M&#x12B;&#x13C;otais br&#x101;li!</p><p>Man liekas ka b&#x16B;s jau gadi tr&#x12B;s, kop� man nav nek&#x101;du zi&#x146;u par tevi. Tu neesi atzinis par vajadz&#x12B;gu atbild&#x113;t uz manu p&#x113;d&#x113;jo v&#x113;stuli. Es tom&#x113;r rakstu, lai dal&#x12B;tos ar tevi savos priekos, kam divi c&#x113;lo&#x146;i. Pirmais ir tas, lai slav&#x113;ts dievs, ka jau gadu esmu slepenpadomnieks, un, ja dievs b&#x16B;s l&#x113;mis gar&#x101;ku m&#x16B;�u, var&#x113;si varb&#x16B;t k&#x101;dreiz apsveikt mani pat &#x430; r kr&#x113;slu sen&#x101;t&#x101;. Lai nu tavi aizspriedumi un iebildumi b&#x16B;tu k&#x101;di b&#x16B;dami, tom&#x113;r vienm&#x113;r pat&#x12B;kami, ja br&#x101;lis ir senators, bet pa�reiz ar&#x12B; slepenpadomnieks tev kauna nedara. Turkl&#x101;t ikvien&#x101; nelaimes vai svar&#x12B;ga saimnieciska sare�&#x123;&#x12B;juma gad&#x12B;juma ir labi, ja apzinies, ka mies&#x12B;gs br&#x101;lis ir tev labs atbalsts. T&#x101;, l&#x16B;k, man ir dienest&#x101; veicies, par ko esmu m&#x16B;�&#x12B;gu pateic&#x12B;bu par&#x101;d&#x101; m&#x16B;su t&#x113;vam, jo bez universit&#x101;tes un zin&#x101;�an&#x101;m nekad neb&#x16B;tu var&#x113;jis sasniegt to pak&#x101;pi, uz kuras tagad atrodos...</p><p>Benedikts nolaida roku ar v&#x113;stuli uz ce&#x13C;iem. R&#x16B;gts sm&#x12B;ns p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja p&#x101;r l&#x16B;p&#x101;m zem garaj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m, acis stiklaini raudz&#x12B;j&#x101;s t&#x101;lum&#x101;. Varb&#x16B;t vi&#x146;a izt&#x113;l&#x113; par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s t&#x113;vs, kam vi&#x146;� jaut&#x101;ja:</p><p>� Vai t&#x101;dam nol&#x16B;kam esi skolojis d&#x113;lu?... Vai t&#x101;p&#x113;c tu to dar&#x12B;ji? Kas to var&#x113;ja paredz&#x113;t... sagaid&#x12B;t? ... Ja tu no vi&#x146;pasaules raugies ... Redzi... Vai pateicies rad&#x12B;t&#x101;jam par nemirst&#x12B;bu?</p><p>Otrais prieka c&#x113;lonis Dominikam, kas vi&#x146;u steidzin&#x101;jis dal&#x12B;ties ar sen neredz&#x113;to br&#x101;li, bija lielisk&#x101; vec&#x101;k&#x101;s meitas izprecin&#x101;�ana. Vi&#x146;a bija apprec&#x113;jusies ar pulkvedi. Meitenei bez p&#x16B;ra t&#x101; bija spo�a partija. Lai cik veiksm&#x12B;gas bija Dominika dienesta gaitas, nek&#x101;d&#x101; mant&#x12B;b&#x101; vi&#x146;� tom&#x113;r nebija iedz&#x12B;vojies un nek&#x101;du p&#x16B;ru meitai sag&#x101;d&#x101;t nevar&#x113;ja. Sar&#x12B;koja tai tikai lepnas k&#x101;zas, kuru apraksts aiz&#x146;&#x113;ma veselu v&#x113;stules lappusi. Viens k&#x146;azs, divi baroni un �etri &#x123;ener&#x101;&#x13C;i bija kuplin&#x101;ju�i k&#x101;zas. Starp citu, vi&#x146;a znots pats p&#x113;c da�iem gadiem dro�i vien b&#x16B;s &#x123;ener&#x101;lis.</p><p>Kas attiecas uz Dominika abiem d&#x113;liem, tad viens v&#x113;l bija mazs, bet otrs, vec&#x101;kais, m&#x101;c&#x12B;j&#x101;s kadetu korpus&#x101; un izr&#x101;d&#x12B;ja lielu tieksmi uz karadienestu.</p><p>P&#x113;c tam vair&#x101;kus desmitus rindu Dominiks velt&#x12B;ja izpriecu un sar&#x12B;kojumu aprakst&#x12B;�anai, kas bija notiku�i p&#x113;d&#x113;j&#x101; ziem&#x101; galvaspils&#x113;t&#x101;. It&#x101;lie�u opera bijusi sasniegumu kalngali, bet vair&#x101;kas balles p&#x101;rsp&#x113;ju�as visu l&#x12B;dz �im redz&#x113;to ...</p><p>Neizlas&#x12B;jis l&#x12B;dz galam, Benedikts nometa v&#x113;stuli uz rakst&#x101;mgalda. Bet tauri&#x146;i grie�as un grie�as ap lampu un kr&#x12B;t uz r&#x113;&#x137;inu gr&#x101;mat&#x101;m! Pa pusatv&#x113;rto logu ielau�as spirgts v&#x113;ji&#x146;�. M&#x101;j&#x101; un sird&#x12B; klusums, tumsa, skumjas. Kad v&#x113;l bija t&#x101;ds vakars? A! Toreiz, p&#x113;c sarunas ar sievu lapen&#x113;. Vi&#x146;� atceras. Tad vi&#x146;� pirmo reizi skaidri tika izjutis �o saldo egoisma un liega maiguma pilno miesas un gara nevar&#x12B;bu. Toreiz vi&#x146;� pats sev bija teicis, ka vi&#x146;am nav vairs neviena br&#x101;&#x13C;a. Vi&#x146;i bija tr&#x12B;s, un tikai vi&#x146;� viens palicis. Nu ko lai dara? Visur tas pats. No tr&#x12B;s, bet vietumis pat no desmit, kaut ar&#x12B; ne tie�i br&#x101;&#x13C;iem, tom&#x113;r vienaud�iem, draugiem, palicis tikai viens. Bija glu�i t&#x101;da saj&#x16B;ta, it k&#x101; b&#x16B;tu zaud&#x113;tas asinis un tikai �ur tur v&#x113;l k&#x101;da aiz&#x137;&#x113;rusies l&#x101;s&#x12B;te sar&#x101;vusies, sarec&#x113;jusi rit&#x113;tu pa dz&#x12B;sl&#x101;m ...</p><p>Bet kas tad bija noticis taj&#x101; vakar&#x101;, kas tik l&#x12B;dz&#x12B;gs �im? Kas tad toreiz vi&#x146;u bija nomierin&#x101;jis, stiprin&#x101;jis... piesaist&#x12B;jis �ai vietai... D&#x113;lsl Un k&#x101; no kr&#x113;slas dzidr&#x101; dienas gaism&#x101; izcelts t&#x113;ls vi&#x146;a priek�&#x101; nost&#x101;j&#x101;s. izteiksm&#x12B;ga, skaidra t&#x101;l&#x101; notikuma aina... Paveras istabas durvis, par&#x101;d&#x101;s maza, cilv&#x113;ciska b&#x16B;tne � l&#x12B;ksma, l&#x113;k&#x101;jo�a, un, m&#x12B;l&#x12B;gi �ivin&#x101;dama, ier&#x101;pjas tam kl&#x113;p&#x12B;. Mazas ro&#x137;eles apvijas ap kaklu, nevain&#x12B;gas acti&#x146;as iel&#x16B;kojas skumjaj&#x101;s ac&#x12B;s, maigas b&#x113;rna l&#x16B;pi&#x146;as sk&#x16B;pst&#x12B;damas nogludina un aizdzen visas rievas un raizes no vi&#x146;a sejas.</p><p>�Vidzi! Vai tu m&#x12B;li Nemunu? Vai tevi iepriecina tauri&#x146;i? Vai tev pat&#x12B;k lielais me�s vi&#x146;pus Nemunas, kur zem tum�aj&#x101;m egl&#x113;m, aizmirsts un atst&#x101;ts m&#x16B;�&#x12B;g&#x101; mier&#x101; dus tavs t&#x113;vocis?�</p><p>B&#x113;rnam jau toreiz viss bija m&#x12B;&#x13C;�, un Benedikts, noraid&#x12B;jis k&#x101;rdin&#x101;jumu un padomu mekl&#x113;t laimi kaut kur citur, uzv&#x113;la atkal krustu uz saviem pleciem un � vien&#x12B;gais no trim br&#x101;&#x13C;iem � palika �eit...</p><p>Kas tur? Blakus istab&#x101; dzirdami steidz&#x12B;gi so&#x13C;i, atveras durvis � t&#x101;s pa�as, kas toreiz, � un kabinet&#x101; a�i ien&#x101;k smuidrs, stalts jauneklis. Atkal vi&#x146;�! Tagad tikai izaudzis un t&#x101; nobriedis, it k&#x101; katrs nodz&#x12B;votais gads vi&#x146;u l&#x12B;dz&#x12B;gi graudam b&#x16B;tu barojis un briedin&#x101;jis ar zemes sul&#x101;m.</p><p>Strauji �&#x137;&#x113;rsojis blakus istabu, pie kabineta durv&#x12B;m vi&#x146;� bija apst&#x101;jies un, &#x101;tri elpodams, p&#x101;rlaidis ar kabatas dr&#x101;ni&#x146;u p&#x101;r pietv&#x12B;ku�o, sviedriem norasoju�o seju. K&#x101; redzams, vi&#x146;� bija ieradies tie�i no sut&#x12B;gas, p&#x101;rpild&#x12B;tas telpas, bet, kad atkl&#x101;ja seju, var&#x113;ja dom&#x101;t, ka �&#x12B; telpa bijusi ar&#x12B; moc&#x12B;tava. Neizsak&#x101;mas s&#x101;pes staroja no vi&#x146;a ac&#x12B;m un rievoj&#x101;s sej&#x101;.</p><p>Benedikts a�i sakust&#x113;j&#x101;s kr&#x113;sl&#x101; un pasv&#x113;r&#x101;s uz priek�u.</p><p>� Vitold!</p><p>D&#x113;la iera�an&#x101;s t&#x113;vam bija pavisam negaid&#x12B;ta<sub>:</sub></p><p>� Kas noticis? No kurienes tu n&#x101;kdams? K&#x101;p&#x113;c tu tik sakarsis un piekusis?</p><p>Jaunais cilv&#x113;ks, nek&#x101; neatbild&#x113;jis, pag&#x101;j&#x101;s uz priek�u un apst&#x101;j&#x101;s iepretim t&#x113;va rakst&#x101;mgaldam.</p><p>� T&#x113;vs ...</p><p>�aub&#x12B;damies vi&#x146;� nolaida acis un tikai p&#x113;c da�iem mirk|iem, pa paradumam salicis rokas uz muguras, klus&#x101;m pabeidza:</p><p>� N&#x101;ku pie tevis ar aps&#x16B;dz&#x12B;bu pilnu sirdi!</p><p>� Ko aps&#x16B;dz? Kas aps&#x16B;dz? � jaut&#x101;ja Benedikts.</p><p>� Ar &#x13C;au�u ... par tevi, t&#x113;vs!</p><p>Benediktam iezib&#x113;j&#x101;s acis.</p><p>� Par mani, ko? Vai esmu k&#x101;du uz lielce&#x13C;a aplaup&#x12B;jis vai k&#x101;dam b&#x113;rnu brokast&#x12B;s ap&#x113;dis?</p><p>� Pie visa, kas sv&#x113;ts, es tevi l&#x16B;dzu, � iesauc&#x101;s Vitolds, � atmet �o izsmejo�o, kaitino�o toni, run&#x101;dams ar mani par nopietn&#x101;m liet&#x101;m, kas man d&#x101;rg&#x101;kas par dz&#x12B;v&#x12B;bu!... Esmu v&#x113;l jauns, tas tiesa ... Bet vai tad es vain&#x12B;gs, ka daba man kr&#x16B;t&#x12B;s sirds viet&#x101; nav ielikusi kompasu ar magneta adatu, kas dz&#x12B;v&#x113; r&#x101;d&#x12B;tu ce&#x13C;u uz bag&#x101;t&#x12B;bu un ... spo�u karjeru.</p><p>Benedikta skatiens p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja p&#x101;r Dominika v&#x113;stuli uz galda, it k&#x101; d&#x113;la p&#x113;d&#x113;jie v&#x101;rdi attiektos uz to.</p><p>. � Nu labi, � vi&#x146;� sac&#x12B;ja, � vai tad es k&#x101;dreiz esmu tev licis vai spiedis, lai tu piel&#x16B;gtu zelta te&#x13C;u? Ko tu v&#x113;lies?</p><p>� Sev es it nek&#x101; neprasu, bet priek� &#x13C;aud&#x12B;m... &#x13C;oti daudz!</p><p>� Nieki! � iesauc&#x101;s Benedikts un pietr&#x16B;k&#x101;s no kr&#x113;sla k&#x101;j&#x101;s, ac&#x12B;m liesmojot un uzacis saraucis, vi&#x146;� turpin&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k, pareiz&#x101;k � kliedza: � Zinu, kur tu esi bijis! Varu iedom&#x101;ties, ko tev tur sast&#x101;st&#x12B;ju�i! S&#x16B;dzas, ka esmu tos pamat&#x12B;gi aplaup&#x12B;jis, ka dz&#x12B;viem pl&#x113;�u adu p&#x101;r ac&#x12B;m, vai nav tiesa?</p><p>� T&#x101; ir!</p><p>� Pagaidi mazliet!</p><p>To teicis, vi&#x146;� pagriez&#x101;s pret skapi, iz&#x146;&#x113;ma no t&#x101; pr&#x101;vu pap&#x12B;ru saini un atgriez&#x101;s pie rakst&#x101;mgalda, sac&#x12B;dams:</p><p>� Ieskaties un izlasi! Vari pal&#x16B;koties un izlas&#x12B;t! Vari p&#x101;rliecin&#x101;ties, ka tas zemes gabals, par kuru vi&#x146;i pr&#x101;vojas, vienm&#x113;r pieder&#x113;jis Kor�inai... Tev b&#x16B;tu j&#x101;kaunas par aps&#x16B;dz&#x12B;bu, ka tavs t&#x113;vs k&#x101;du b&#x16B;tu grib&#x113;jis apzagt... Tik t&#x101;lu v&#x113;l neesmu non&#x101;cis... N&#x113;! Lai nu es b&#x16B;tu k&#x101;ds b&#x16B;dams, bet l&#x12B;dz tam v&#x113;l neesmu non&#x101;cis... Kaunies!...</p><p>Kor�inas pl&#x101;nu izkl&#x101;jot uz rakst&#x101;mgalda, Benedikta liel&#x101;s rokas tr&#x12B;c&#x113;ja, bet vi&#x146;� paciet&#x12B;gi ilgi ar pirkstu vilka pa pl&#x101;nu, las&#x12B;ja izvilkumus no veciem dokumentiem, st&#x101;st&#x12B;ja, pier&#x101;d&#x12B;ja. Tad atliecies uzmeta d&#x113;lam stingru skatienu un nopras&#x12B;ja:</p><p>� Nu? Vai tagad tev nav kauna? Ko?</p><p>� N&#x113;! � atbild&#x113;ja Vitolds.</p><p>� K&#x101; t&#x101;? Tu neesi p&#x101;rliecin&#x101;ts?</p><p>� Es bez visa t&#x101; zinu, ka tev pat iedom&#x101;ties pret&#x12B;gi par cita &#x12B;pa�uma piesavin&#x101;�anos, man ne pr&#x101;t&#x101; nav n&#x101;cis...</p><p>� Kas tad v&#x113;l? Par ko tad v&#x113;l ir runa? Kas tad tur vain&#x12B;gs?</p><p>Vitolds salika rokas aiz muguras un, dro�&#x101;m ac&#x12B;m sastapies ar t&#x113;va liesmaino skatienu, atbild&#x113;ja:</p><p>� Tu, t&#x113;vs!</p><p>� Mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas! � izgr&#x16B;da Benedikts. � Pa�i tum�i k&#x101; �&#x146;aucam&#x101; tabaka cibi&#x146;&#x101;, vi&#x146;i uzticas katram viltniekam, kas tos izmanto k&#x101; slaucamas govis. Vi&#x146;i man uz katra so&#x13C;a cen�as sariebt un kait&#x113;t...</p><p>� Piedod, � Vitolds p&#x101;rtrauca t&#x113;vu. � K&#x101;p&#x113;c tie ir tik tum�i k&#x101; �&#x146;aucam&#x101; tabaka cibi&#x146;&#x101;? K&#x101;p&#x113;c vi&#x146;i ir tik rij&#x12B;gi? K&#x101;p&#x113;c vi&#x146;i ir tik ka�&#x137;&#x12B;gi? ... Vai tie�&#x101;m neviens cits nav vain&#x12B;gs, k&#x101; tikai vi&#x146;i pa�i?</p><p>Vai nu pati jaut&#x101;jumu b&#x16B;t&#x12B;ba, vai d&#x113;la balss &#x12B;pa�&#x101; pieska&#x146;a, bet kaut kas t&#x101; p&#x101;rsteidza Benediktu, ka vi&#x146;� apklusa, smagi nop&#x16B;zdamies, aps&#x113;d&#x101;s kr&#x113;sl&#x101; un ne visai dro�&#x101; bals&#x12B; noteica:</p><p>� K&#x101;p&#x113;c? K&#x101;p&#x113;c? Ha! Ja tik vienk&#x101;r�i var&#x113;tu katrai tum�ai nedienai un smagai dz&#x12B;ves k&#x13C;&#x16B;mei pajaut&#x101;t: no kurienes, par ko, k&#x101;p&#x113;c?</p><p>� Bet m&#x113;s tai jaut&#x101;jam, � Vitolds uztv&#x113;ra. � J&#x101;, t&#x113;vs, ar visu savu pr&#x101;ta un sirds degsmi m&#x113;s t&#x101; jaut&#x101;jam un reiz&#x113;m sa&#x146;emam atbildi! Uz to, par ko�m&#x113;s tagad run&#x101;jam, t&#x101; ir atbild&#x113;jusi: �Mani rad&#x12B;ju�i gadsimtu maldi un ienaids; mani izskaust var tikai pr&#x101;ta gaisma un m&#x12B;lest&#x12B;ba...�</p><p>Un tad viss, ko Vitolds bija sm&#x113;lies no gr&#x101;mat&#x101;m un &#x13C;aud&#x12B;m, viss, ko tam bija d&#x101;v&#x101;jusi daba un izskaidrojusi, apstiprin&#x101;jusi zin&#x101;tne, tas viss vi&#x146;am tagad lauz&#x101;s p&#x101;r drebo�aj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m. Pla�os, visp&#x101;r&#x113;jos vilcienos vi&#x146;� izkl&#x101;st&#x12B;ja demokr&#x101;tisk&#x101;s idejas, kuru &#x12B;steno�ana dz&#x12B;v&#x113;, k&#x101; tam �&#x137;ita, ir pamats tautu atdzim�anai un nostiprin&#x101;�anai, un vi&#x146;a tautai jo sevi�&#x137;i. Atbalstu visaugst&#x101;kajiem centieniem un idej&#x101;m, kuras cilv&#x113;ce bija sasniegusi gadsimtiem ilg&#x101;, smag&#x101; darb&#x101; un gar kuru virsotn&#x113;m �aud&#x12B;j&#x101;s alkat&#x12B;bas un cietsird&#x12B;bas br&#x101;zmas, gl&#x101;bi&#x146;u no asi&#x146;ainaj&#x101;m cie�an&#x101;m, kas no &#x13C;aunuma un varm&#x101;c&#x12B;bas plos&#x12B;t&#x101; p&#x16B;|a pac&#x113;l&#x101;s pret debes&#x12B;m k&#x101; izstieptu roku me�s, pras&#x12B;dams atmaksu, vi&#x146;� saskat&#x12B;ja cilv&#x113;ku vienl&#x12B;dz&#x12B;b&#x101; un br&#x101;l&#x12B;b&#x101;, nepiecie�am&#x12B;b&#x101; apvienot visus c&#x12B;&#x146;as posmus, ko �odien v&#x113;l �&#x137;ir augstpr&#x101;t&#x12B;ba, skaud&#x12B;ba, alkat&#x12B;ba un tumson&#x12B;ba, vien&#x101; vesel&#x101; nedal&#x12B;t&#x101; &#x137;&#x113;d&#x113;.</p><p>No abstrakcij&#x101;m, par kur&#x101;m vi&#x146;� run&#x101;ja, k&#x101; pa�as debess apgarots, kas trauksmaini piev&#x113;rs&#x101;s �&#x12B;sdienas dego�ajiem jaut&#x101;jumiem, izst&#x101;st&#x12B;ja visu, ko redz&#x113;jis un dzird&#x113;jis tur, kur tikko bija bijis, atk&#x101;rtoja l&#x16B;gumus, �&#x113;lo�anos un apvainojumus, kas tam v&#x113;l trok�&#x146;aini skan&#x113;ja aus&#x12B;s un dedzin&#x101;ja sirdi.</p><p>Benedikts vi&#x146;u nep&#x101;rtrauca, klus&#x113;ja, bet labs dv&#x113;se&#x13C;u pazin&#x113;js b&#x16B;tu var&#x113;jis pateikt, k&#x101;das j&#x16B;tas modin&#x101;ja vi&#x146;a priek�laikus nov&#x12B;tu�aj&#x101; sird&#x12B; dedz&#x12B;gie jaunek&#x13C;a v&#x101;rdi. Dzi&#x13C;i iegrimis kr&#x113;sl&#x101;, mazliet sal&#x12B;ku�u muguru, vi&#x146;� �&#x137;ita k&#x101; sastindzis. No neparasti b&#x101;l&#x101;s, neskait&#x101;mu rie-vi&#x146;u izvagot&#x101;s sejas uz kr&#x16B;t&#x12B;m sl&#x12B;ga gar&#x101;s, nekust&#x12B;g&#x101;s &#x16B;sas, acis reiz&#x113;m aizmigloj&#x101;s, un vi&#x146;� nolaida plakstus, tad atkal pac&#x113;la, un br&#x16B;n&#x101;s acu z&#x12B;l&#x12B;tes, p&#x113;k�&#x146;i uzliesmoju�as, cie�i urb&#x101;s d&#x113;l&#x101;. Vi&#x146;� klus&#x113;ja k&#x101; kaps, un k&#x101; kap&#x101; vi&#x146;&#x101; norisin&#x101;j&#x101;s apsl&#x113;pti, dr&#x16B;mi procesi. Vai tas, ko vi&#x146;� izjuta, bija kauns, no�&#x113;la vai dusmas � tas ta�u vienalga, jo t&#x101;pat sag&#x101;d&#x101;ja cie�anas, un ciezdams vi&#x146;� tom&#x113;r juta, ka no d&#x113;la dedz&#x12B;gajiem v&#x101;rdiem kr&#x16B;t&#x12B;s ce&#x13C;as viegls, skano�s vilnis, ko k&#x101;dreiz tik labi pazinis, bet sen jau pazaud&#x113;jis dz&#x12B;ves mutul&#x12B;. Tagad tas it k&#x101; no pa�iem bezdibe&#x146;ieffi atgriez&#x101;s atkal pie vi&#x146;a.</p><p>No t&#x101;luma, no liela t&#x101;luma v&#x113;l atlidoja saraust&#x12B;tas</p><p>senas dziesmas ska&#x146;as, kas paloja p&#x101;r sudrabain&#x101;s Nemunas &#x16B;de&#x146;iem. M&#x12B;ksti pret logu atsizdamies, b&#x16B;k�&#x137;&#x113;dami uz rakst&#x101;mgalda krita baltie tauri&#x146;i, sizdamies ar saviem p&#x16B;kainajiem sp&#x101;rni&#x146;iem pret r&#x113;&#x137;inu gr&#x101;mat&#x101;m un izplesto Kor�inas pl&#x101;nu. Benedikts uzmeta tam pa skatienam un ikreiz redz&#x113;ja ar&#x12B; galda mal&#x101; nostumto, atv&#x113;rto Dominika v&#x113;stuli. Un ikreiz, kad acis atd&#x16B;r&#x101;s v&#x113;stul&#x113;, vi&#x146;a l&#x16B;pas saknieb&#x101;s, lai nepaspruktu sa�utuma v&#x101;rdi, kas jau bija m&#x113;les gal&#x101;, un atkal p&#x101;r aizmiglotaj&#x101;m ac&#x12B;m nosl&#x12B;ga plaksti&#x146;i, un atkal vi&#x146;� klus&#x113;ja, arvien uzman&#x12B;g&#x101;k, arvien s&#x101;p&#x12B;g&#x101;k ieklaus&#x12B;damies d&#x113;la v&#x101;rdos.</p><p>Bet Vitolds, nob&#x101;lis, drebo�&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m, klusin&#x101;t&#x101; bals&#x12B; sac&#x12B;ja:</p><p>� Tu par to nek&#x101; -nezin&#x101;ji? Vai tiesa, ka nezin&#x101;ji? Par vi&#x146;u postu, nabadz&#x12B;bu, nedro�o st&#x101;vokli... par t&#x101;m &#x13C;aundar&#x12B;b&#x101;m, kur&#x101;s tevi vaino... par t&#x101;m labaj&#x101;m j&#x16B;t&#x101;m, ar kur&#x101;m tie gatavi atmaks&#x101;t par katru labdar&#x12B;bu, par katru gaismas stari&#x146;u, kas no tevis kristu p&#x101;r vi&#x146;iem, atmaks&#x101;t... tu ta�u nezin&#x101;ji? Saki, ak, saki man, ka tu par visu to nek&#x101; nezin&#x101;ji un tikai nezin&#x101;�anas d&#x113;&#x13C;... K&#x101; vi&#x146;i atceras t&#x113;voci And�eju!... Par sirsn&#x12B;bu, ar, k&#x101;du tas vi&#x146;iem tuvojies, par mazumi&#x146;u gaismas, par to, ka modin&#x101;jis vi&#x146;os cilv&#x113;ka apzi&#x146;u ... k&#x101; vi&#x146;u atceras! Bet tu par to nek&#x101; nezin&#x101;ji, t&#x113;vs, nedom&#x101;ji... un tikai t&#x101;p&#x113;c ...</p><p>Vitolds p&#x113;k�&#x146;i aplusa. Kaut kas vi&#x146;am aiz�&#x146;audza kaklu, varb&#x16B;t asaras, ko ar visu gribas sp&#x113;ku vald&#x12B;ja, bet varb&#x16B;t sirds saraudam&#x101;s aizspieda elpu. Vi&#x146;� p&#x101;rvilka ar delnu p&#x101;r b&#x101;lo seju, atspied&#x101;s pret sienu, kur uz l&#x101;�&#x101;das bija sakrustotas divas bises.</p><p>Benedikts, k&#x101; liekas, v&#x113;l klaus&#x12B;j&#x101;s un gaid&#x12B;ja, acis nod&#x16B;ris.</p><p>� Nu, � vi&#x146;� ierun&#x101;j&#x101;s. � Kas tad t&#x101;l&#x101;k? Turpini ... tiesnesi Es klausos! Gribu dzird&#x113;t spriedumu l&#x12B;dz galam ... Vai noties&#x101;si mani uz n&#x101;vi, vai pietiks tikai ar cietumu? Ko?</p><p>Cik �ajos v&#x101;rdos sl&#x113;p&#x101;s bezgal&#x12B;gu skumju, t&#x101; Vitolds neman&#x12B;ja, vi&#x146;� saklaus&#x12B;ja tikai ironiju, un ac&#x12B;s tam uzbangoja s&#x101;pju vilnis. Tr&#x12B;c&#x113;dams p&#x101;r visu'augumu, vi&#x146;� izsl&#x113;j&#x101;s.</p><p>� Tev nav ties&#x12B;bu t&#x101; zoboties par man&#x101;m vissv&#x113;t&#x101;-k&#x101;j&#x101;m j&#x16B;t&#x101;m! � vi&#x146;� iesauc&#x101;s. � Esmu v&#x113;l jauns! Bet kas par to? Mums, tum�&#x101;s nakts b&#x113;rniem, k&#x101; karav&#x12B;riem kara laik&#x101; gads j&#x101;skaita par diviem! Cie�anu svelm&#x113; m&#x113;s &#x101;tri nobriestam!</p><p>Pa pusei nopietni, pa pusei ironiski Benedikts nor&#x16B;ca:</p><p>� Cie�anas! Tu ... tu esi cietis?</p><p>� Vai tu dom&#x101;, ka tie, kas jaun&#x12B;bas dedz&#x12B;bas pilni un gatavi ik br&#x12B;di uz neb&#x113;dn&#x12B;b&#x101;m un smiekliem, nek&#x101; neredz no apk&#x101;rt notieko�&#x101;, nek&#x101; nesaprot, nej&#x16B;t drebam apsmietu lepnumu, nepaz&#x12B;st ne l&#x12B;dzciet&#x12B;bu, kas plosa sirdis, ne raizes par to, kas tiem visd&#x101;rg&#x101;kais, kas tajos sauc: �Gl&#x101;biet!� � kas spie� vi&#x146;us mekl&#x113;t izeju visdzi&#x13C;&#x101;kaj&#x101;s dom&#x101;s un augst&#x101;kajos varo&#x146;darbos!</p><p>Kas t&#x101; dom&#x101;, lai pal&#x16B;kojas m&#x16B;su dz&#x12B;ves r&#x12B;tausm&#x101; nozied&#x113;ju�aj&#x101;s sej&#x101;s, lai paskat&#x101;s m&#x16B;su ac&#x12B;s, kas p&#x101;ragri k&#x13C;uvu�as gurdenas, l&#x16B;kodam&#x101;s paties&#x12B;b&#x101;, lai pacen�as saskat&#x12B;t to, ko neviens neredz: t&#x101;s s&#x101;pes, apvainojumus, velt&#x12B;go j&#x16B;tu uzliesmojumus un l&#x101;stus, kas mutu&#x13C;o m&#x16B;su kr&#x16B;t&#x12B;s! M&#x113;s esam jauni! Un kas par to? Ja esam no dz&#x12B;ves uzs&#x16B;ku�i tik daudz, tik daudz v&#x113;rme&#x13C;u sulas, ka galv&#x101; s&#x101;k �alkt jaut&#x101;jumi � no k&#x101;? par ko? k&#x101;p&#x113;c? � tad �&#x101;dos jaut&#x101;jumos dv&#x113;sele &#x101;tri nor&#x16B;d&#x101;s! ...</p><p>Tagad Benedikta plat&#x101;k nek&#x101; parasti atv&#x113;rtaj&#x101;s ac&#x12B;s iez&#x12B;m&#x113;j&#x101;s neizpratnes pilna izbr&#x12B;na. �is z&#x113;ns, �is mazais � k&#x101; to dom&#x101;s arvien v&#x113;l l&#x12B;dz �im bija d&#x113;v&#x113;jis � tik tuvu bija piesk&#x101;ries cie�anu bi&#x137;erim, no kura vi&#x146;� pats dzer jau tik sen; v&#x113;l vair&#x101;k, no viena un t&#x101; pa�a avota urdza priek� vi&#x146;iem abiem verdo�&#x101;, r&#x16B;gt&#x101; dzira. Tagad Benedikts atcer&#x113;j&#x101;s, ka ne vienreiz vien vi&#x146;u bija dar&#x12B;ju�as nemier&#x12B;gu &#x113;nas, kas klai&#x146;oja d&#x113;la b&#x101;laj&#x101; sej&#x101;, nogurums, kas reiz&#x113;m aizmigloja vi&#x146;a mundro skatienu, pirm&#x101;s grumbas pier&#x113;, kurai p&#x113;c dabas likumiem vajadz&#x113;ja v&#x113;l mirdz&#x113;t pavasara ausmas svaigum&#x101;.</p><p>Paliecies uz priek�u, kaklu izstiepis, Benedikts ieskat&#x12B;j&#x101;s d&#x113;l&#x101;. J&#x101;. Tas tie�&#x101;m bija v&#x113;traino laiku tum�&#x101;s nakts b&#x113;rns. Nekad saulain&#x101;s dien&#x101;s zieds never tik s&#x101;p&#x12B;g&#x101; steig&#x101; savu purpura kausu. Var&#x113;ja redz&#x113;t, ka saruna ar t&#x113;vu Vitoldam sag&#x101;d&#x101;jusi neaprakst&#x101;mas mokas, ka vi&#x146;u uz to spiedis p&#x101;rliec&#x12B;bas sp&#x113;ks un j&#x16B;tas, kas vi&#x146;&#x101; darboj&#x101;s tikpat neapturami un nevald&#x101;mi k&#x101; asinsri&#x146;&#x137;o�ana cilv&#x113;ka dz&#x12B;sl&#x101;s.</p><p>Vitolds pac&#x113;la savu smalko roku, � t&#x101;das rokas ir tikai cilv&#x113;kiem, kas atdevu�ies augst&#x101;ko ideju var&#x101;, kas p&#x113;k�&#x146;u j&#x16B;tu uzliesmojumu br&#x12B;�os var b&#x16B;t sp&#x113;c&#x12B;gi un neatlaid&#x12B;gi, � un p&#x101;rvilka p&#x101;r saraukto, b&#x101;lo pieri.</p><p>� Smagi... briesm&#x12B;gi... briesm&#x12B;gi smagi, ka man ar tevi t&#x101; jaruna! Esmu spiests iz�&#x137;irties starp tevi un to, kas ir augst&#x101;ks par tevi, mani, par visu d&#x101;rg&#x101;ks.. . Es neesmu t&#x101;ds vien&#x12B;gais! Kas vain&#x12B;gs, ka m&#x113;s j&#x16B;tam bezgal&#x12B;gu l&#x12B;dzciet&#x12B;bu pret vis&#x101;m s&#x12B;kaj&#x101;m zemes skudri&#x146;&#x101;m- un kurmjiem, ka labpr&#x101;t ejam pat vi&#x146;u tum�aj&#x101; un �auraj&#x101; pazem&#x113;, kaut ar&#x12B; tur mums b&#x16B;tu j&#x101;upur&#x113; sava miesa un sirds? Kas vain&#x12B;gs, ka nevaram � kaut m&#x16B;s ar zeltu apb&#x113;rtu � tup&#x113;t uz vietas k&#x101; bekas, bet alkstam skriet, gl&#x101;bt, mierin&#x101;t, m&#x101;c&#x12B;t, modin&#x101;t, aug�&#x101;mcelt? Kas tur vain&#x12B;gs? Vai t&#x101; ir gadsimta elpa, kura b&#x113;rni m&#x113;s esam? Vai savi&#x13C;&#x146;ota cilv&#x113;ku domu j&#x16B;ra, kuras z&#x113;&#x123;el&#x113;t&#x101;ji m&#x113;s pa�i esam? Vai t&#x101; ir k&#x101;da cita � cie�anu j&#x16B;ra, kas p&#x101;rpl&#x16B;dina m&#x16B;su sirdis un modina taj&#x101;s skaidru un agri dzimu�u uzskatu par visas pasaules s&#x101;p&#x113;m un bezgal&#x12B;gu l&#x12B;dzciet&#x12B;bu? Bet �&#x12B; l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;ba, �&#x12B;s m&#x16B;su sv&#x113;t&#x101;s idejas kop&#x101; ar asin&#x12B;m ri&#x146;&#x137;o mums dz&#x12B;sl&#x101;s, valda par m&#x16B;su dom&#x101;m, pukst m&#x16B;su sird&#x12B;s... T&#x101;s ir m&#x16B;su epopeja, no t&#x101;m ce|as m&#x16B;su tra&#x123;&#x113;dija ... Bet t&#x101;s ir ar&#x12B; m&#x16B;su vien&#x12B;g&#x101; cer&#x12B;ba! K&#x101;da cer&#x12B;ba? O, t&#x101;s v&#x101;rdu tu man esi aizliedzis piemin&#x113;t ... Te nevar piemin&#x113;t nevienu sv&#x113;tu v&#x101;rdu, jo tam l&#x12B;dzi seko b&#x101;lais bai&#x13C;u r&#x113;gs! Bet �&#x12B;s nerimt&#x12B;g&#x101;s bailes... �&#x12B; vergu piesardz&#x12B;ba, kuru baida pat vi&#x146;u pa�u &#x137;&#x113;�u d�inksto&#x146;a ... �&#x12B; c&#x113;las dv&#x113;seles aprak�ana bai|u un mant&#x12B;bas draz&#x101;... �&#x12B; vienaldz&#x12B;ba pret visu citu, kas nekalpo miesas uzturam un ap&#x123;&#x113;rbam... �is m&#x12B;las tr&#x16B;kums pret zemi un cilv&#x113;kiem ...</p><p>� Vitold!</p><p>�aj&#x101; saucien&#x101;, ko Benedikts iemeta d&#x113;la run&#x101;, izskan&#x113;ja t&#x101;ds sp&#x113;ks un s&#x101;pes, t&#x101;ds &#x12B;gnums, ka jauneklis apklusa, p&#x113;k�&#x146;as domas sagr&#x101;bts. Vi&#x146;� nok&#x101;ra galvu.</p><p>� Saprotu, ka biju p&#x101;r&#x101;k aizr&#x101;vies, � d&#x12B;vaini p&#x101;rv&#x113;rst&#x101; bals&#x12B; vi&#x146;� ats&#x101;ka. � Es laikam esmu uzc&#x113;lis starp mums nep&#x101;rvaramu sienu, kas p&#x113;c notiku�&#x101; uz visiem laikiem m&#x16B;s �&#x137;irtu, ja es v&#x113;l dz&#x12B;votu ... Bet, ja miris nokrit&#x12B;�u pie tav&#x101;m k&#x101;j&#x101;m, tad tu man piedosi... Vai ne? Piedosi? Un m&#x12B;l&#x113;si atkal t&#x101;pat k&#x101; k&#x101;dreiz sen&#x101;k?... Tikai miru�am b&#x113;rnam var piedot t&#x101;du p&#x101;rdro�&#x12B;bu un t&#x101;du apvainojumu... Kaut kas mani dzen pret pa�a gribu tum�aj&#x101; bezdiben&#x12B;...</p><p>Vitolds to pateica pavisam klusu, ar r&#x101;mu svelmi ac&#x12B;s, kas liecin&#x101;ja, ka vi&#x146;� ne�aub&#x101;s par savu nodomu, un ar noteiktu kust&#x12B;bu pasniedz&#x101;s p&#x113;c vienas no bis&#x113;m pie sienas.</p><p>Benedikts, nob&#x101;lis k&#x101; audekls, piel&#x113;ca k&#x101;j&#x101;s un vien&#x101; acumirkl&#x12B; satv&#x113;ra vi&#x146;u aiz pleciem.</p><p>� Nepr&#x101;t&#x12B;gais! Puika! Ko tu dari! K&#x101; nu ne! No tevis visu ko var sagaid&#x12B;t! Pie jums laikam t&#x101;da s&#x113;rga ir izplat&#x12B;ta ... Du�iem tagad lai� sev lodes pier&#x113;! Ak tu! T&#x101;ds gudrinieks, bet v&#x113;j� pa galvu svilpo ... O, �&#x12B;s idejas, �ie ide&#x101;li... un tie, kas �os mu&#x13C;&#x137;us noved tik t&#x101;lu ... �&#x113;l&#x12B;gais dievs!</p><p>Vi&#x146;� izr&#x101;va d&#x113;lam no rok&#x101;m bisi, ko pats �odien vi&#x146;a kl&#x101;tb&#x16B;tn&#x113; bija piel&#x101;d&#x113;jis, pak&#x101;ra atpaka&#x13C; pie sienas un, satv&#x113;ris jaunek&#x13C;a rokas, cie�i sa�&#x146;audza t&#x101;s sav&#x101;s sauj&#x101;s. Vi&#x146;a tum�&#x101; seja �aj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; izskat&#x12B;j&#x101;s gandr&#x12B;z briesm&#x12B;ga � grumbaina, saraina, baig&#x101; paredz&#x113;jum&#x101; plati ieplestas acis, virs balt&#x101;s, nosv&#x12B;du�&#x101;s pieres mati st&#x101;vus sac&#x113;lu�ies. Kaklu izstiepis, bail&#x113;s p&#x101;rv&#x113;rst&#x101;m ac&#x12B;m Benedikts urb&#x101;s d&#x113;l&#x101;.</p><p>� Vai tu saproti? � vi&#x146;� �ukst&#x113;ja. � Saproti? Varb&#x16B;t nesaproti? Bet es to zinu ... Esmu piedz&#x12B;vojis ... Tu ta�u aiziesi boj&#x101;! Vai dzirdi? Ar savu straujo dabu, ar t&#x101;du karstasin&#x12B;bu ... ar t&#x101;du ... to ... tur ... aiziesi boj&#x101;!...</p><p>Un, v&#x113;l cie�&#x101;k samiegdams d&#x113;la rokas, vi&#x146;� vair&#x101;kas reizes atk&#x101;rtoja:</p><p>� Aiziesi boj&#x101;! Dab&#x16B;si galu! Negl&#x101;bjami dab&#x16B;si galu!</p><p>Ar dzi&#x13C;u, br&#x101;zmainu nop&#x16B;tu, kas �&#x137;ita traucamies aug�up, vi&#x146;� izsauc&#x101;s:</p><p>� Ak dievs! Ak dievs!</p><p>K&#x101;dreiz t&#x101;pat, ar t&#x101;d&#x101;m pa�&#x101;m baig&#x101;m dom&#x101;m Anzelma m&#x101;j&#x101; pie nakts melnuma piln&#x101; loga vi&#x146;� bija piesaucis dieva v&#x101;rdu. Bet �oreiz no tumsas, kas kl&#x101;ja tam acis, atskan&#x113;ja klusa un br&#x12B;num melodiska jaunek&#x13C;a balss:</p><p>� T&#x113;vs, nebaidies un neno�&#x113;lo, ja tavs d&#x113;ls aiziet boj&#x101; uz gai�&#x101; n&#x101;kotnes ce|a r&#x12B;tausmas staros, uzupur&#x113;�an&#x101;s liesm&#x101;s! Vai tie, kas nogrimu�i patm&#x12B;l&#x12B;bas, atpaka&#x13C;r&#x101;pul&#x12B;bas, miesas un gara grezn&#x12B;b&#x101; un izlaid&#x12B;b&#x101;, t&#x101;pat nav aizg&#x101;ju�i boj&#x101;?</p><p>Sie v&#x101;rdi atkal ar neatvair&#x101;mu sp&#x113;ku lika Benedikta ac&#x12B;m piev&#x113;rsties uz rakst&#x101;mgalda izpl&#x101;tajai v&#x113;stulei. K&#x101;du br&#x12B;di vi&#x146;� dom&#x101;ja, pr&#x101;toja, tad vi&#x146;a sirds no lepn&#x101;, pa�apmierin&#x101;t&#x101; br&#x101;&#x13C;a, kas godin&#x101;ts dz&#x12B;voja pasaul&#x113;, p&#x113;k�&#x146;i piev&#x113;rs&#x101;s tam, kas jau sen ar asi&#x146;ainu r&#x113;tu pier&#x113; atdus&#x113;j&#x101;s sirm&#x101; sila mitraj&#x101; zem&#x113;. Vi&#x146;� v&#x113;l ilgi l&#x16B;koj&#x101;s d&#x113;l&#x101;, l&#x12B;dz beidzot palaida va&#x13C;&#x101; dzel�ain&#x101;s .sp&#x12B;les un, pac&#x113;lis abas rokas sev pie galvas, klusu no�ukst&#x113;ja:</p><p>� Manas asinis! Mana jaun&#x12B;ba! Vilnis, kas m&#x16B;s nesa ... atgriezeniskais vilnis!...</p><p>Galvu nok&#x101;ris, seju rok&#x101;s pasl&#x113;pis, izjuku�iem matiem vi&#x146;� atk&#x101;p&#x101;s pie rakst&#x101;mgalda, it k&#x101; pa sap&#x146;iem atk&#x101;rtodams:</p><p>� Atgriezeniskais vilnis! Atgriezeniskais vilnis!</p><p>Un �ajos �ukstos izskan&#x113;ja baismas un aizgr&#x101;bt&#x12B;ba.</p><p>Tad, atkl&#x101;jis seju un atspiedies ar vienu roku pret galdu, sasl&#x113;j&#x101;s un pac&#x113;la galvu. Vi&#x146;� bija d&#x12B;vaini p&#x101;rv&#x113;rties � acu mirdzums k|uvis valgans un atmaidzis, bet augums staltuma pilns.</p><p>� Klausies, � vi&#x146;� sac&#x12B;ja, l&#x16B;kodamies d&#x113;l&#x101;, � ja jums, jaunajiem, liekas, ka pirmie esat atkl&#x101;ju�i c&#x113;las j&#x16B;tas un augst&#x101;k&#x101;s idejas, ka j&#x16B;s pirmie esat iem&#x12B;l&#x113;ju�i zemi, |audis un taisn&#x12B;bu, tad rupji k&#x13C;&#x16B;d&#x101;ties un gr&#x113;kojat pret paties&#x12B;bu ...</p><p>Vi&#x146;� uz mirkli apklusa; tik sen par t&#x101;d&#x101;m liet&#x101;m un t&#x101; nebija run&#x101;ts, ka pat v&#x101;rdu pietr&#x16B;ka un domas same�&#x123;&#x12B;j&#x101;s. Bet atgriezeniskais vilnis tam atnesa visu, ko dz&#x12B;ve bija laup&#x12B;jusi, vi&#x146;� atcer&#x113;j&#x101;s visu, ko k&#x101;dreiz bija pratis, zin&#x101;jis un izjutis.</p><p>� Ar&#x12B; no m&#x16B;su l&#x16B;p&#x101;m, � vi&#x146;� turpin&#x101;ja, � k&#x101;dreiz skan&#x113;ja dzejnieka aicin&#x101;jums: �Jaun&#x12B;ba! tu &#x113;rg&#x13C;a sp&#x101;rniem aug�up trauc!� Un dom&#x101;s m&#x113;s trauc&#x101;mies pa r&#x12B;tausmas gai�ajiem ce|iem, deg&#x101;m pa�aizliedz&#x12B;bas liesm&#x101;s! Un tauta � �is j&#x16B;su dieveklis... Dievs augstais! Ar&#x12B; m&#x113;s k&#x101; juku�i pie t&#x101;s trauc&#x101;mies, tic&#x113;j&#x101;m tai k&#x101; saulei pie debes&#x12B;m, uzl&#x16B;koj&#x101;m to par gl&#x101;b&#x113;ju, bij&#x101;m gatavi uz rok&#x101;m n&#x113;s&#x101;t, savu mantu un pa�i sevi tai pie_k&#x101;j&#x101;m lik&#x101;m... Savu t&#x113;vu gr&#x113;kus bij&#x101;m gatavi ar sav&#x101;m dz&#x12B;v&#x12B;b&#x101;m aizskalot no zemes un no tautas atmi&#x146;as... Un zemi! Ak dievs! Jau b&#x113;rn&#x12B;b&#x101;, z&#x113;na gados, jauneklis b&#x16B;dams, es m&#x12B;l&#x113;ju katru smildzi&#x146;u, katru &#x16B;dens l&#x101;s&#x12B;ti, katru akmenti&#x146;u... Vai es var&#x113;ju b&#x16B;t to ienaidnieks, kas no t&#x101;s c&#x113;lu�ies? Vai nu es viens... Nebija mazums t&#x101;du, j&#x101;, ne mazums! Smiekli n&#x101;k atceroties! Jaunie pr&#x101;tnieki ... dzejnieki... bru&#x146;inieki... apustu&#x13C;i... modin&#x101;t&#x101;ji ... c&#x113;lie sap&#x146;i... varen&#x101;s cer&#x12B;bas ... versmain&#x101; degsme! Viss k&#x101; dzelm&#x113; nogrimisl Smiekli n&#x101;k atceroties!</p><p>Un Benedikts tie�&#x101;m iesm&#x113;j&#x101;s asaru piln&#x101;m ac&#x12B;m. Drebo�&#x101; bals&#x12B;, bet ar paceltu galvu vi&#x146;� atkal turpin&#x101;ja:</p><p>� Klausies! Kor�inskiem p&#x101;rmest ide&#x101;lu tr&#x16B;kumu, m&#x12B;las tr&#x16B;kumu pret... pret...</p><p>Vi&#x146;am pa vecam paradumam atkal same�&#x123;&#x12B;j&#x101;s m&#x113;le, un vi&#x146;� s&#x101;ka stost&#x12B;ties:</p><p>� Pret... �is ... un tas ...</p><p>Bet atgriezeniskais vilnis vi&#x146;u atkal p&#x101;rpl&#x16B;din&#x101;ja k&#x101; zilgana liesma:</p><p>� Apvainot Kor�inskus m&#x12B;las tr&#x16B;kum&#x101; pret ide&#x101;liem nevienam nav ties&#x12B;bas. Viens no vi&#x146;iem par ide&#x101;liem dz&#x12B;v&#x12B;bu atdeva ... otrs par tiem aizkl&#x12B;da sve�um&#x101;, kur savu godu un cilv&#x113;ka cie&#x146;u pazaud&#x113;ja ... tre�ais ... tre�ais nodz&#x12B;voja savu m&#x16B;�u, apskauzdams to, kas atdusas kap&#x101;!</p><p>Tikai tagad asaras, kas pild&#x12B;ja vi&#x146;a acis, div&#x101;m liel&#x101;m l&#x101;s&#x113;m norit&#x113;ja p&#x101;r vaigiem, no krunkas uz krunku veldam&#x101;s. Atmetis ar roku, vi&#x146;� atkrita kr&#x113;sla un aizsedza pieri un acis.</p><p>S&#x113;d&#x113;dams p&#x101;ris so&#x13C;u no t&#x113;va, Vitolds apmulsis, zaud&#x113;jis valodu, versmainas zi&#x146;k&#x101;res piln&#x101;m ac&#x12B;m v&#x113;r&#x101;s t&#x113;v&#x101;, pr&#x101;todams, kas t&#x113;vam licis tik d&#x12B;vaini p&#x101;rv&#x113;rsties sarunas laik&#x101;. Tom&#x113;r ilgi vi&#x146;am nen&#x101;c&#x101;s lauz&#x12B;t galvu. K&#x101; &#x16B;dens, kas, cie�i un r&#x16B;p&#x12B;gi nosl&#x113;gt&#x101; katl&#x101; v&#x101;r&#x12B;jies, beidzot salau� trauka pretest&#x12B;bu, ar lielu sp&#x113;ku un troksni izlauzdamies uz &#x101;ru, t&#x101; sar&#x16B;gtin&#x101;jums, �&#x113;lums un niknums, kas bija pild&#x12B;jis �o saind&#x113;to un dr&#x16B;mo sirdi, p&#x101;rpiln&#x101;m izlauz&#x101;s dedz&#x12B;gos v&#x101;rdos.</p><p>P&#x113;c rakstura Benedikts nebija ne nosl&#x113;gts, ne mazrun&#x12B;gs. Bija laiki, kad bie�i vien visu m&#x101;ju pieskan&#x113;ja vi&#x146;a balss, san&#x101;ku�os |audis aicinot, pam&#x101;cot, uzmudinot, sniedzot tiem paskaidrojumus, iebilstot. Bet p&#x113;c tam dz&#x12B;ve vi&#x146;u ne�&#x113;l&#x12B;gi apklusin&#x101;ja. Simtiem iemeslu aizk&#x101;ra vi&#x146;a mutei priek�&#x101; simtiem atsl&#x113;gu. Aizrit&#x113;ja diena p&#x113;c dienas, gads p&#x113;c gada, bet vi&#x146;� klus&#x113;ja. Ar laiku Benedikts pat sev&#x12B; vairs nedom&#x101;ja par to, ko k&#x101;dreiz tika sludin&#x101;jis &#x13C;aud&#x12B;m. Vi&#x146;� jau bija pieradis pie klus&#x113;�anas. Tikai tagad saruna ar d&#x113;lu bija nov&#x113;lusi akmens slogu no vi&#x146;a kr&#x16B;t&#x12B;m un atv&#x113;rusi l&#x16B;pas. Vai tas bija v&#x113;st&#x12B;jums? Vai atz&#x12B;�an&#x101;s? Vai ar&#x12B; t&#x101; bija taisno�an&#x101;s bezgal&#x12B;gi m&#x12B;&#x13C;ot&#x101; b&#x113;rna priek�&#x101;, kas �odien vi&#x146;am svieda ac&#x12B;s tik daudz p&#x101;rmetumu, gandr&#x12B;z vai apvainojumu?</p><p>Sirdsapzi&#x146;a Benediktu spieda dar&#x12B;t p&#x113;d&#x113;jo � taisnoties: �Izskaidro, izskaidro, � k&#x101;p&#x113;c �is b&#x113;rns redz tevi t&#x101;du, k&#x101;ds tu pa�reiz esi, k&#x101;p&#x113;c tu tiki pazaud&#x113;jis visu to, kas tagad aiz&#x146;em vi&#x146;a domas un kas ar&#x12B; tev k&#x101;dreiz bija dz&#x12B;ves saturs!� Sirds Benediktam teica: �Run&#x101;, jo cit&#x101;di nekad nesabruks un neizzud&#x12B;s t&#x101; siena, kas pac&#x113;lusies starp tevi un tavu b&#x113;rnu, �o miesu no tavas miesas, �o kaulu no tava kaula, �o atgriezenisko tic&#x12B;bas un cer&#x12B;bas vilni, �o sapni par austo�iem r&#x12B;tiem!�</p><p>Benedikts run&#x101;ja un st&#x101;st&#x12B;ja, kas noticis p&#x113;c tam, kad viss sabrucis. Tie ir seni notikumi. Vi&#x146;am pat liekas, ka tas noticis nevis pirms divdesmit, bet pirms divi simti gadiem, tik &#x13C;oti viss ap vi&#x146;u un vi&#x146;&#x101; pa�&#x101; p&#x101;rv&#x113;rties. Vi&#x146;� neizmain&#x12B;j&#x101;s uzreiz, p&#x113;k�&#x146;i, bet pamaz&#x101;m, pak&#x101;peniski, t&#x101;pat k&#x101; pamaz&#x101;m savu spo�umu, savu asumu zaud&#x113; zem&#x113; ierakts �&#x137;&#x113;ps, k&#x101; pamaz&#x101;m, pak&#x101;peniski samazin&#x101;s, zaud&#x113; sp&#x113;ku un izn&#x12B;kst &#x137;erme&#x146;a loceklis, ko nelieto, k&#x101; pak&#x101;peniski vakara kr&#x113;sla aprij dienas gaismu, k&#x101; ar laiku sev&#x12B; nosl&#x113;dzas, pan&#x12B;kst un izdziest cilv&#x113;ks zem smagas un nemit&#x12B;gas gr&#x16B;tsird&#x12B;bas sloga ...</p><p>Vi&#x146;� b&#x16B;tu var&#x113;jis aizce&#x13C;ot uz laim&#x12B;g&#x101;k&#x101;m zem&#x113;m, bet netika to dar&#x12B;jis. Vi&#x146;� b&#x16B;tu var&#x113;jis mekl&#x113;t sev pien&#x101;c&#x12B;go laimes mazumi&#x146;u �aub&#x12B;gos avotos, bet nem&#x113;&#x123;in&#x101;ja pat dar&#x12B;t to. No vi&#x146;a gai�&#x101;s, skaidr&#x101;s jaun&#x12B;bas bija palikusi tikai apzi&#x146;a, ka vi&#x146;� nekad nebija ielaidies neliet&#x12B;b&#x101;s un nodev&#x12B;b&#x101;s, bet piev&#x113;rsies darbam, kaut ar&#x12B; �auram un vienk&#x101;r�am, nogremd&#x113;jies taj&#x101; ar m&#x16B;ka neatlaid&#x12B;bu un t&#x101;du dedz&#x12B;bu, ar k&#x101;du sl&#x12B;ksto�ais &#x137;eras pie boj&#x101; g&#x101;ju�a ku&#x123;a masta gabala. Bet ar&#x12B; �aj&#x101; vienk&#x101;r�aj&#x101; un �auraj&#x101; darb&#x101; reiz&#x113;m atsp&#x12B;d&#x113;ja no aug�as pa gai�am staram. Un Benedikts k&#x101; izbr&#x12B;n&#x12B;jies, k&#x101; taisnodamies izpleta rokas:</p><p>� Ko es var&#x113;ju dar&#x12B;t? Ko es var&#x113;ju dar&#x12B;t? Run&#x101;ja, klaig&#x101;ja, zv&#x113;rin&#x101;ja: �Zeme! Zeme!� Nu tad ar&#x12B; tur&#x113;jos pie zemes....</p><p>Vi&#x146;� tur&#x113;j&#x101;s pie zemes, jo bija ar to saaudzis, jo aiz lepn&#x12B;bas grib&#x113;ja palikt pie saviem ieskatiem, jo domaja par savu d&#x113;lu.</p><p>Bet, raudz&#x12B;damies tikai vien&#x101; punkt&#x101;, vi&#x146;� izlaida no ac&#x12B;m citus; k&#x101; v&#x113;rsis, j&#x16B;g&#x101; galvu noliecis, so|oja tikai pa vienu vagu, uz cit&#x101;m nel&#x16B;kodamies. V&#x113;r�ot visus savus sp&#x113;kus vien&#x101; virzien&#x101;, vi&#x146;am nekas nepalika p&#x101;ri citam. Dzelzs nej&#x16B;t, ka uz t&#x101;s nos&#x113;�as r&#x16B;sa, bet cilv&#x113;ks, l&#x12B;dzko pamana k&#x101;du plankumi&#x146;u sav&#x101; sird&#x12B;, t&#x16B;l&#x12B;t to aplej ar asar&#x101;m. Ja nevar&#x113;ja dz&#x12B;vot t&#x101;, k&#x101; v&#x113;l&#x113;j&#x101;s, ja dzisa v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s p&#x113;c citas dz&#x12B;ves, ja pie atv&#x113;rtas gr&#x101;matas acis lipa ciet, ja c&#x113;l&#x101;s str&#x12B;di un &#x137;ildas ar &#x13C;aud&#x12B;m, ja, s&#x101;kum&#x101; nesekojis jaunu ce&#x13C;u un domu mekl&#x113;jumiem, p&#x113;c tam vairs nesp&#x113;ja tos saprast, � tad vi&#x146;&#x101; kaut kas ilgi raud&#x101;ja. Cik ilgi? To vi&#x146;� neatceras. Zina tikai, ka ar laiku pie visa pierada, tikai. neizraud&#x101;t&#x101;s asaras, kas sakr&#x101;j&#x101;s sird&#x12B;, ar laiku p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s trul&#x101;s, r&#x16B;gt&#x101;s s&#x101;p&#x113;s, kas br&#x12B;�iem izlauz&#x101;s niknum&#x101;, neieciet&#x12B;b&#x101; pret cilv&#x113;kiem un dz&#x12B;vi. Tikai reti vi&#x146;a sird&#x12B; pamirdz&#x113;ja pa t&#x101;lam, neskaidram cer&#x12B;bu stari&#x146;am.</p><p>�Varb&#x16B;t vi&#x146;�? Varb&#x16B;t vi&#x146;a d&#x113;&#x13C; ... vi&#x146;a lab&#x101; ... kop&#x101; ar vi&#x146;u? ...� vi&#x146;� dom&#x101;ja par d&#x113;lu.</p><p>T&#x101; bija vi&#x146;a vien&#x12B;g&#x101; cer&#x12B;ba.</p><p>Klusaj&#x101; nam&#x101; sienas pulkstenis divas reizes noskandin&#x101;ja p&#x113;cpusnakts stundu, bet Benedikts v&#x113;l arvien sarun&#x101;j&#x101;s ar d&#x113;lu, tikai pavisam sav&#x101;d&#x101;k nek&#x101; iepriek�. K&#x101; k&#x101;dreiz pirms daudziem gadiem, Vitolds bija apsk&#x101;vis t&#x113;va kaklu un sk&#x16B;pst&#x12B;ja liel&#x101;s asaras, kas no krunkas krunci&#x146;&#x101; rit&#x113;ja pa vi&#x146;a meln&#x12B;gsn&#x113;jo, iedegu�o seju. Vitolds saprata, ka tagad bez kautr&#x113;�an&#x101;s var m&#x12B;&#x13C;i pie-glauzties t&#x113;va plataj&#x101;m kr&#x16B;t&#x12B;m, kas v&#x113;rs&#x101;s .pret skarbajiem triecieniem un sarg&#x101;ja vai grib&#x113;ja aizsarg&#x101;t v&#x113;l ko c&#x113;l&#x101;ku, v&#x113;rt&#x12B;g&#x101;ku nek&#x101; savas intereses; ka bez kautr&#x113;�an&#x101;s var ar cie&#x146;u sk&#x16B;pst&#x12B;t �&#x12B;s rokas, ko d&#x12B;kdien&#x12B;ba un grezn&#x12B;ba nebija izlutin&#x101;ju�as baltas. Vitolds saprata, ka ar&#x12B; par to, ko sev&#x12B; loloja un augst&#x101;k par visu v&#x113;rt&#x113;ja, tam j&#x101;pateicas t&#x113;vam.</p><p>� T&#x113;vs! L&#x12B;dz kapa malai, l&#x12B;dz p&#x113;d&#x113;jam elpas vilcienam b&#x16B;�u tev pateic&#x12B;gs, ka tu mani nekad netiki �&#x137;&#x12B;ris no vienk&#x101;r�ajiem &#x13C;aud&#x12B;m, nec&#x113;li man pjedest&#x101;lus, neaudzin&#x101;ji par princi un patm&#x12B;li. Ja tu man neb&#x16B;tu bijis, tad dro�i vien mani jau no �&#x16B;pu&#x13C;a b&#x16B;tu grezn&#x12B;b&#x101; izlutin&#x101;ju�i un aizspriedumu b&#x16B;r&#x12B; ietupin&#x101;ju�i. Un tagad es laikam b&#x16B;tu t&#x101;ds pats modes �urn&#x101;la &#x113;rms k&#x101; nabaga Zig-muss, kaut k&#x101;ds m&#x101;kslinieks, kas palicis pusrat&#x101;, vai ar&#x12B; k&#x101; Ru�ics � �&#x12B; morfija pies&#x101;tin&#x101;t&#x101; pap&#x12B;ra pl&#x113;ksne.</p><p>Benediktam, kas arvien v&#x113;l bija pasl&#x113;pis seju rok&#x101;s, uz l&#x16B;p&#x101;m par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s smaids, un vi&#x146;� nor&#x16B;ca &#x16B;s&#x101;s:</p><p>� Nu labi, labi, z&#x113;n! Tik liels mu&#x13C;&#x137;is es v&#x113;l nebiju, lai iedom&#x101;tos, ka mans d&#x113;ls veidots no sav&#x101;d&#x101;kiem m&#x101;liem nek&#x101; citi &#x13C;audis, nebiju ar&#x12B; t&#x101;ds lempis, lai pie&#x13C;autu va&#x13C;u sieviet&#x113;m iztais&#x12B;t savu d&#x113;lu par jauki izkr&#x101;sotu baltroc&#x12B;ti!</p><p>Tikko vald&#x12B;dami smaidus, vi&#x146;i paskat&#x12B;j&#x101;s viens otr&#x101;. Vair&#x101;k k&#x101; jebkad vi&#x146;i sajuta, cik bezgala tie m&#x12B;l viens otru, cik &#x13C;oti tie l&#x12B;dz&#x12B;gi. Bija vajadz&#x113;jis n&#x101;kt vienam vien&#x12B;gam sp&#x113;c&#x12B;gam aizraut&#x12B;bas vilnim, vienam sp&#x101;rnotam atmi&#x146;u br&#x12B;dim, lai vienam no vi&#x146;iem k&#x101; nebijusi pagaistu gadu gait&#x101; uzkr&#x101;jusies r&#x16B;sas k&#x101;rta, lai abu tuv&#x12B;ba par&#x101;d&#x12B;tos skaidri un gai�i. P&#x113;k�&#x146;i, galvu atg&#x101;zis, Benedikts izberz&#x113;ja v&#x113;l no asar&#x101;m valg&#x101;s acis un iesauc&#x101;s:</p><p>� Glu�i k&#x101; akmens nasta man nov&#x113;l&#x101;s no pleciem, kad visu tev izst&#x101;st&#x12B;ju. Tu nezini, un labi b&#x16B;tu, ja tu nekad nedab&#x16B;tu izbaud&#x12B;t, ko noz&#x12B;m&#x113; garus gadus ciest ar sakostiem zobiem, kad pasaul&#x113; nav nevienas dz&#x12B;vas dv&#x113;seles, kam cilv&#x113;ks var&#x113;tu dro�i, uztic&#x12B;gi atkl&#x101;t visu, ko tas sev&#x12B; nes, kam var&#x113;tu r&#x101;d&#x12B;t savu prieku, papras&#x12B;t padomu, bet reiz&#x113;m ar&#x12B; aicin&#x101;t pal&#x12B;g&#x101;. Varb&#x16B;t tie�i t&#x101;p&#x113;c mana dz&#x12B;ve k&#x13C;uva tik tum�a un me�on&#x12B;ga, ka tuvum&#x101; nebija cilv&#x113;c&#x12B;gas sirds. Ne vienreiz vien liku visas cer&#x12B;bas uz tevi; bet, kad �ovasar �&#x137;ita, ka ar&#x12B; t&#x101;s t&#x101;pat k&#x101; visas citas sabr&#x16B;k, tad mani p&#x101;r&#x146;&#x113;ma t&#x101;ds izmisums, ka es apskaudu ne tikai And�eju, bet ari visus citus, kas atdusas kapos.</p><p>� Bet tagad tu zini, kas m&#x16B;s �&#x137;&#x12B;ra! � iesauc&#x101;s Vitolds. � Un tagad tu tici, cik &#x13C;oti tev esmu pie&#x137;&#x113;ries ...</p><p>Vitolds p&#x113;k�&#x146;i samulsa un atkal sadr&#x16B;ma.</p><p>� Tom&#x113;r saki, ko tu dom&#x101; ... k&#x101; tu r&#x12B;kosies ar ciema &#x13C;aud&#x12B;m?</p><p>�is jaut&#x101;jums lab&#x101;k par visu liecin&#x101;ja, ka jaunekl&#x12B; j&#x16B;tas un domas ri&#x146;&#x137;o k&#x101; asinis, puls&#x113; k&#x101; sirds, k&#x13C;&#x16B;damas par vi&#x146;a dz&#x12B;ves pamatu. Pat tik svin&#x12B;g&#x101;, dzi&#x13C;&#x101; savi&#x13C;&#x146;ojuma br&#x12B;d&#x12B; vi&#x146;� nesp&#x113;ja aizmirsties. Benedikts ilgi nol&#x16B;koj&#x101;s d&#x113;l&#x101;. Un t&#x113;va garaj&#x101;s &#x16B;s&#x101;s mald&#x12B;j&#x101;s apmierin&#x101;juma smaids.</p><p>� Esi gan tu neatlaid&#x12B;gs! Redzu, ka ne smejot, ne raudot, ne gu&#x13C;ot, ne &#x113;dot tu to nepiemirsti, vienm&#x113;r paliec pie sava! Piln&#x12B;gi man&#x12B; atsities! Ar&#x12B; es, tik cieti turoties pie sava, ne vienreiz vien esmu dab&#x16B;jis ciest, un tom&#x113;r nekas mani neb&#x16B;tu sp&#x113;jis loc&#x12B;t! T&#x101;das ir m&#x16B;su, Kor�insku asinis!</p><p>Benedikts dom&#x101;s aizmald&#x12B;j&#x101;s pag&#x101;tn&#x113;.</p><p>� Reiz m&#x113;s bij&#x101;m nol&#x113;mu�i sl&#x113;gt visus krogus, lai zemniekiem neb&#x16B;tu k&#x101;rdin&#x101;jums p&#x13C;&#x113;gurot. Daudzi to izdar&#x12B;ja. Da�eckis negrib&#x113;ja. And�ejs par to ilgi ar vi&#x146;u str&#x12B;d&#x113;j&#x101;s, tad apklusa, un m&#x113;s dom&#x101;j&#x101;m, ka vi&#x146;� uzskata lietu par zaud&#x113;tu, nemaz to vairs neatceras. Tom&#x113;r reiz p&#x113;c ilg&#x101;ka laika spr&#x12B;�a atkal izrais&#x12B;j&#x101;s v&#x101;rdu mija ar Da-�ecki par nesl&#x113;gtajiem krogiem un zemniekiem, kas tajos apdzeras. Un, l&#x16B;k, �aj&#x101; pa�&#x101; viesistab&#x101; And�ejs, str&#x12B;d&#x101; iekaisis, svieda ar nazi Da�eckim ... Laime, ka nazis aizlidoja gar&#x101;m svai&#x146;a galvai. T&#x101;ds bija And�ejs! Reiz&#x113;m nerun&#x101; par kaut ko, nepiemin gadu, divus... Liekas, ka atmetis ar roku... Bet tad p&#x113;k�&#x146;i atkal ats&#x101;k visu no jauna ... Un tu esi t&#x101;ds pats ...</p><p>K&#x101;du br&#x12B;di Benedikts klus&#x113;ja, tad no jauna ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Kor�insku asinis! M&#x16B;su vect&#x113;vam, le&#x123;ion&#x101;ram, bija p&#x101;ri par se�desmit gadu, kad vi&#x146;� v&#x113;l g&#x101;ja kar&#x101; ... J&#x101;! Ien&#x101;ca v&#x113;l pr&#x101;t&#x101;! Vi&#x146;u pavad&#x12B;ja k&#x101;ds Jakubs Boha-tirovi�s, ko jau toreiz, pirms divdesmit gadiem, redz&#x113;ju k&#x101; sirmu veci. Bija mazliet jucis, visu laiku mekl&#x113;ja k&#x101;du Pacenko, kas tam sievu aizv&#x12B;lis... �is vecis prata st&#x101;st&#x12B;t da�&#x101;dus senus st&#x101;stus un notikumus. M&#x113;s ar And�eju vi&#x146;u &#x13C;oti m&#x12B;l&#x113;j&#x101;m. Tikai Dominiku mazliet garlaikoja vi&#x146;a p&#x13C;&#x101;p&#x101;�ana. No mums trim vi&#x146;u vismaz&#x101;k interes&#x113;ja t&#x101;das lietas... P&#x101;r&#x101;k ilgi un jautri tas bija pavad&#x12B;jis laiku galvaspils&#x113;t&#x101;... Nez, vai vecais Jakubs v&#x113;l dz&#x12B;vs?</p><p>V&#x113;lreiz &#x113;damistab&#x101; sienas pulkstenis noskandin&#x101;ja v&#x113;lu nakts stundu, bet Vitolds, atbild&#x113;dams uz neskait&#x101;majiem t&#x113;va jaut&#x101;jumiem, st&#x101;st&#x12B;ja. Benedikts uzdeva &#x12B;sus, p&#x101;ris v&#x101;rdu garus jaut&#x101;jumus un tad klaus&#x12B;j&#x101;s d&#x113;l&#x101;, galvu rok&#x101;s atbalst&#x12B;jis, ar skatienu mald&#x12B;damies pag&#x101;tn&#x113;, kas, iznirdama no d&#x113;la sirsn&#x12B;gajiem, apgarotajiem v&#x101;rdiem, savi&#x13C;&#x146;oja, pacil&#x101;ja un reibin&#x101;ja Benediktu. Kad vi&#x146;� beidzot piec&#x113;l&#x101;s no atzvelt&#x146;a un blakus dziesto�ajai galda lampai nost&#x101;j&#x101;s pie loga, vi&#x146;a augums austo�&#x101; r&#x12B;ta zilgm&#x113; �&#x137;ita tik stalts, spirgts un mier&#x12B;gs, k&#x101;ds sen nebija bijis.</p><p>� Nudien, � vi&#x146;� sac&#x12B;ja, � gatavie br&#x12B;numi! Liekas, it k&#x101; vilnis b&#x16B;tu mani izc&#x113;lis no tum�as, saltas dzelmes silt&#x101; mauri&#x146;&#x101;! ... Bet tagad, z&#x113;n, iesim gul&#x113;t... uz p&#x101;ris stund&#x101;m ... tikai uz p&#x101;ris stund&#x101;m ... mazliet nosnausties un atp&#x16B;sties. P&#x113;c tam tu aiziesi tur, pie vi&#x146;iem, un pateiksi, ka p&#x113;c tiesas piespriest&#x101;s naudas vairs net&#x12B;koju... j&#x101;, net&#x12B;koju... Paties&#x12B;b&#x101; t&#x101; summa ir p&#x101;rsp&#x12B;l&#x113;ta, bet tas, ka vi&#x146;us vis&#x101;di bl&#x113;�i �mauc un dzen post&#x101;, � t&#x101; ar&#x12B; mana vaina! Tepat starp vi&#x146;iem dz&#x12B;voju, bet neesmu ne pirksta pakustin&#x101;jis, lai tiem pal&#x12B;dz&#x113;tu ...</p><p>Benedikts s&#x113;ri pasmaid&#x12B;ja:</p><p>� And�ejs par t&#x101;du iztur&#x113;�anos b&#x16B;tu sviedis man ar nazi! Tikai nepaliec tur ilgi, � vi&#x146;� turpin&#x101;ja. � Mums vispirms kop&#x12B;gi j&#x101;izstr&#x101;d&#x101; da�&#x101;di projekti un pl&#x101;ni turpm&#x101;kajam darbam ... Bet p&#x113;c tam pievakar&#x113; varb&#x16B;t aizbrauksim kop&#x101; uz ... nu tur ... turpat...</p><p>Benedikts stost&#x12B;j&#x101;s.</p><p>� Uz Kapu! � vi&#x146;� beidzot pateica.</p><p>Saule v&#x113;l nebija pak&#x101;pusies visai augstu, kad Vitolds ielidoja Fabiana lielistab&#x101;. Tur ap brokastgaldu bija sapulc&#x113;jies pr&#x101;vs k&#x101;zinieku bari&#x146;�, kas v&#x113;l nebija paguvu�i aizbraukt m&#x101;j&#x101;s.</p><p>Tiev&#x101;, gar&#x101; Gecolda ar k&#x16B;po�u papirosu starp pl&#x101;naj&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m kop&#x101; ar man&#x12B;go Sta�insku lent&#x101;m pl&#x12B;vojo�&#x101; mic&#x12B;t&#x113;, staig&#x101;damas gar galdiem, pied&#x101;v&#x101;ja &#x113;dienus, ko pa�as p&#x113;c senas iera�as par saviem l&#x12B;dzek&#x13C;iem bija g&#x101;d&#x101;ju�as.</p><p>Fabians, kas pa �o laiku bija br&#x12B;vs no saviem m&#x101;jast&#x113;va pien&#x101;kumiem, ar nok&#x101;rtu degunu s&#x113;d&#x113;ja vec&#x101;ko kaimi&#x146;u vid&#x16B;. Paman&#x12B;jis ien&#x101;ku�o Vitoldu, vi&#x146;� pietr&#x16B;k&#x101;s k&#x101;j&#x101;s un, velt&#x12B;gi sl&#x113;pdams nemieru, steidz&#x101;s tam pret&#x12B;. Tikko Vitolds pusbals&#x12B; tam pateica da�us v&#x101;rdus, m&#x101;jast&#x113;va seja p&#x113;k�&#x146;i atplauka liel&#x101; priek&#x101;.</p><p>� Vivat! � vi&#x146;� ska&#x13C;i iesauc&#x101;s, kaimi&#x146;iem ar rok&#x101;m k&#x101; v&#x113;je&#x146;u sp&#x101;rniem m&#x101;dams. � Met nu b&#x113;das pie malas! � vi&#x146;� sauca t&#x101;l&#x101;k. � Nav vairs j&#x101;raiz&#x113;jas par izput&#x113;�anu! D&#x101;vida sirds k|uvusi m&#x12B;ksta, dzirdot, ka Jonat&#x101;ns apvilcis no�&#x113;las sv&#x101;rkus. Debesu e&#x146;&#x123;elis ir nov&#x113;lis akmeni no m&#x16B;su kapa! Aleluja!</p><p>E&#x146;&#x123;eli piemin&#x113;dams, Fabians pam&#x101;ja uz Vitolda pusi, kam citi jau tuvoj&#x101;s.</p><p>K&#x101;du stundu turpin&#x101;j&#x101;s dedz&#x12B;gas valodas, jaut&#x101;jumi, atbildes, smiekli, izsaucieni.</p><p>� Vivat, pan Kor�i&#x146;ski! Vivat m&#x16B;su vidut&#x101;jam un samierin&#x101;t&#x101;jam! � vai ik br&#x12B;di izsauc&#x101;s Fabians.</p><p>� Lai slav&#x113;ts dievs augst&#x12B;b&#x101; un &#x13C;aud&#x12B;m virs zemes miers un labs pr&#x101;ts! � �&#x13C;upst&#x113;ja Apustulis.</p><p>� Bet es teik�u t&#x101;: no �&#x101; s&#x113;juma, ja dies dos, m&#x113;s sa&#x146;emsim bag&#x101;t&#x12B;gu ra�u... � iejauc&#x101;s mier&#x12B;g&#x101;, nopietn&#x101; St�alkovska balss.</p><p>Iesp&#x113;jams, ka Vitolds tur tika apkampts, sk&#x16B;pst&#x12B;ts, varb&#x16B;t vi&#x146;am tur ieteica da�&#x101;dus n&#x101;kotnes pl&#x101;nus un deva padomus, varb&#x16B;t vi&#x146;u tur pat uz rok&#x101;m �&#x16B;poja, jo no Fabiana istabas vi&#x146;� izmet&#x101;s pavisam aizelsies un samulsis, ar ugun&#x12B;gi pietv&#x12B;ku�iem vaigiem. Steigdamies gar&#x101;m za&#x13C;aj&#x101; gatv&#x113; un piedarba tuvum&#x101; staig&#x101;jo�iem jaunie�iem, vi&#x146;� sveicin&#x101;ja tos, paloc&#x12B;damies_ vai roku paspiezdams, tad pa &#x12B;s&#x101;ko ce&#x13C;u, pa lauku taci&#x146;&#x101;m atgriez&#x101;s mui�&#x101; un taj&#x101; dien&#x101; netika vairs ciem&#x101; r&#x101;d&#x12B;jies.</p><p>Tikai pa gabalu var&#x113;ja v&#x113;rot, ka vi&#x146;� kop&#x101; ar t&#x113;vu apstaig&#x101; laukus. Visu dienu t&#x113;vs un d&#x113;ls ne.uz br&#x12B;di ne�&#x137;&#x12B;r&#x101;s viens no otra. Benedikta kabinet&#x101; vi&#x146;i ilgi s&#x113;d&#x113;ja pie galda, uz kura bija atritin&#x101;ts Kor�inas pl&#x101;ns, un klusu sav&#x101; starp&#x101; apspried&#x101;s, atz&#x12B;m&#x113;dami uz pap&#x12B;ra da�&#x101;das l&#x12B;nijas un ciparus. Bet vakar&#x101; pirms saules rieta da�i k&#x101;zinieki, st&#x101;v&#x113;dami pie pa�as za|&#x101;s kraujas malas, redz&#x113;ja uz Nemunas laivu ar diviem v&#x12B;riem. Jaun&#x101;kais no tiem air&#x113;ja.</p><p>Otrpus Nemunas abi izk&#x101;pa dzelten&#x12B;gaj&#x101; krast&#x101; un nozuda me�&#x101;.</p><p>Ap saules rietu El�u&#x146;as k&#x101;zu god&#x12B;bas tuvoj&#x101;s beig&#x101;m. Vair&#x101;k nek&#x101; puse k&#x101;zinieku jau bija aizbrauku�i, p&#x101;r&#x113;jie pastaig&#x101;j&#x101;s pa pagalmu un gatvi. Piedarb&#x101;, kas t&#x101;pat k&#x101; vakar bija l&#x12B;dz galam va&#x13C;&#x101;, Za&#x146;evi�i v&#x113;l laiku pa laikam �&#x12B;kstin&#x101;ja vijoles un ducin&#x101;ja �ello, un �&#x12B;s pavir�&#x101;s, saraust&#x12B;t&#x101;s m&#x16B;zikas pavad&#x12B;jum&#x101; divi tr&#x12B;s dejot&#x101;ju p&#x101;ri k&#x101; negrib&#x113;dami pa reizei pagriez&#x101;s klon&#x101;.</p><p>Gar nez&#x101;l&#x113;s ieaugu�aj&#x101;m piedarba sien&#x101;m, pie �ogiem, pl&#x16B;mju audz&#x12B;t&#x113; un kl&#x113;ts �auraj&#x101; priek�i&#x146;&#x101; risin&#x101;j&#x101;s dz&#x12B;vas valodas, meite&#x146;u matus v&#x113;l greznoja spilgti ziedi, bet kavalieri bija novilku�i baltos diegu cimdus, un vi&#x146;u augumos nebija vairs t&#x101; staltuma k&#x101; s&#x101;kum&#x101;.</p><p>Tuvojoties beig&#x101;m, k&#x101;zu jautr&#x12B;ba k&#x13C;uva klus&#x101;ka, laisk&#x101;ka, ska&#x13C;&#x101;s klaigas nomain&#x12B;ja klusin&#x101;ta d&#x16B;ko&#x146;a, kur&#x101; v&#x113;l paretam uzmutu&#x13C;oja jautr&#x12B;ba, bet var&#x113;ja just, ka t&#x101; kuru katru br&#x12B;di draud p&#x101;riet pel&#x113;c&#x12B;gaj&#x101;, vienmu&#x13C;aj&#x101; ikdienas r&#x16B;pju un darba pl&#x16B;dum&#x101;.</p><p>Visros&#x12B;g&#x101;k kust&#x113;j&#x101;s pagalm&#x101;. Tur j&#x16B;dza zirgus bri�-k&#x101;s un dro�k&#x101;s. To dar&#x12B;ja pa�i saimnieki, atskaitot vien&#x12B;gi arendatoru Gecoldu un ekonomu Jasmontu, kuri tom&#x113;r trok�&#x146;oja visvair&#x101;k, izr&#x12B;kodami savus kalpus, kas uz laiku bija k&#x13C;uvu�i par ku�ieriem.</p><p>Pirmais ved&#x113;jt&#x113;vs k&#x101;rtoja braucienu, kam vajadz&#x113;ja pavad&#x12B;t jauno p&#x101;ri uz m&#x101;j&#x101;m, l&#x12B;dz pa�am Jasmontu ciemam � j&#x16B;dzes tr&#x12B;s. Vispirms Kazime�s izs&#x16B;t&#x12B;ja uz ce&#x13C;a muzikantu paj&#x16B;gu. Aiz t&#x101; novietoja jaun&#x101; p&#x101;ra divj&#x16B;ga bri�ku, tad p&#x113;c para�as jaun&#x101; v&#x12B;ra vec&#x101;ku paj&#x16B;gu, tam sekoja divu ved&#x113;jt&#x113;vu un ved&#x113;jm&#x101;�u, rati. Beidzot bija k&#x101;rta pirmajam ved&#x113;jt&#x113;vam. Sa&#x146;&#x113;mis pie pavadas, Kazime�s Jasmonts pats aizveda savu skaisto, melno, gai�-za&#x13C;ai bri�kai lepn&#x101; iej&#x16B;g&#x101; aizj&#x16B;gto kume&#x13C;u sav&#x101; viet&#x101; un tad t&#x101;l&#x101;k vairs ner&#x16B;p&#x113;j&#x101;s par brauciena k&#x101;rt&#x12B;bu, jo nek&#x101;du noteikumu par to nebija. Kas ir tik laipns un uzl&#x16B;gts, brauks pats, k&#x101; v&#x113;l&#x113;sies, � vai nu bar&#x101; ar citiem, vai atsevi�&#x137;i. Kas nav tik laipns vai navuzlugts, paliks uz vietas vai dosies uz savu pusi, nep&#x101;rk&#x101;pdams ne piekl&#x101;j&#x12B;bas, ne iera�u noteikumus. Tikai brauciena p&#x113;d&#x113;j&#x101; gal&#x101; katr&#x101; zi&#x146;&#x101; j&#x101;seko jaunavas br&#x101;lim ar p&#x16B;ru. Tas nedr&#x12B;kst&#x113;ja iztr&#x16B;kt. Ja vi&#x146;ai br&#x101;&#x13C;a nebija, tad �is uzdevums bija veicams k&#x101;dam no tuv&#x101;kajiem radiem. Bet El�usai br&#x101;&#x13C;u netr&#x16B;ka, vec&#x101;kajam no vi&#x146;iem bija pien&#x101;kums vest aiz k&#x101;zu brauciena m&#x101;sas p&#x16B;ru. Gatv&#x113; Juleks jau bija novietojis or&#x113; divas za&#x13C;i kr&#x101;sotas p&#x16B;ra l&#x101;des ar velv&#x113;tiem v&#x101;kiem un vienties&#x12B;g&#x101; bals&#x12B; piemin&#x113;ja v&#x113;l tre�o, kura tam ilgi esot j&#x101;gaida. Jaunuve ar m&#x101;tes un precinie�u pal&#x12B;dz&#x12B;bu beidza to pild&#x12B;t mant&#x101;m, kuras t&#x101; grib&#x113;ja vest sev l&#x12B;dzi: sv&#x12B;trainiem, r&#x16B;tainiem lindrakiem, priek�autiem, pa�as darin&#x101;tiem pakl&#x101;ji&#x146;iem, linu diegu un vilnas dziju kamoliem, ko pati sav&#x113;rpusi, un beidzot smalkas un rupjas pa�austas vadmalas ba&#x137;&#x12B;�iem.</p><p>Kazime�s Jasmonts, ticis gal&#x101; ar paj&#x16B;gu izk&#x101;rto�anu, pagroz&#x12B;jies v&#x113;l pagalm&#x101;, beidzot apst&#x101;j&#x101;s pie aizv&#x113;rtaj&#x101;m m&#x101;jas durv&#x12B;m un no visa sp&#x113;ka iesauc&#x101;s:</p><p>_� Bet tagad, panas br&#x16B;tesm&#x101;sas un pani br&#x16B;tg&#x101;n-br&#x101;&#x13C;i, nodzied&#x101;sim jaunajai sievi&#x146;ai atvadu dziesmu!</p><p>Vien&#x101; mirkl&#x12B; abpus durv&#x12B;m nost&#x101;j&#x101;s divi pulci&#x146;i: vien&#x101; � jaunie pui�i, otr&#x101; � mei�as. Tur bija ne tikai br&#x16B;tesm&#x101;sas un br&#x16B;tg&#x101;nbr&#x101;&#x13C;i vien, bet visi, kas jaunu-vei par piemi&#x146;u v&#x113;l&#x113;j&#x101;s nodzied&#x101;t atvad&#x12B;bas.</p><p>Pui�u koris, kur&#x101; izteiksm&#x12B;gi izc&#x113;l&#x101;s smalkais pirm&#x101; ved&#x113;jt&#x113;va diskants, Jana skaist&#x101; balss un zem&#x101;, dobj&#x101; Domuntu d&#x16B;k�ana, s&#x101;ka gandr&#x12B;z pav&#x113;lo�i skandin&#x101;t:</p><p>Posies ce&#x13C;&#x101;, m&#x12B;l&#x101;, vai dzirdi?</p><p>Neraudi �&#x113;lab&#x101;s gau�&#x101;s, Nel&#x12B;dz&#x113;s asaras r&#x16B;gt&#x101;s. Posies ce&#x13C;&#x101;! Iej&#x16B;gti me&#x13C;&#x146;i S&#x113;t&#x101; jau gaida!</p><p>Tad v&#x12B;rie�i savu dziesmu p&#x113;k�&#x146;i apr&#x101;va. P&#x113;c da�iem mirk&#x13C;iem iedzied&#x101;j&#x101;s mei�u koris. P&#x101;ri visam skan&#x113;ja dai&#x13C;&#x101;s Osipovi�as skan&#x12B;g&#x101;, sudrabain&#x101; balss, kam pievienoj&#x101;s smalk&#x101;s, bet skaidr&#x101;s mazo Sima�eku balsti&#x146;as:</p><p>Ce&#x13C;&#x101; doties nevaru v&#x113;l, T&#x113;ti&#x146;am ardievas j&#x101;teic. Paldies tev, m&#x12B;|ais, par visu! Jauk&#x101;s, spo�&#x101;s b&#x113;rn&#x12B;bas dienas Beigu�&#x101;s, gar&#x101;m!</p><p>V&#x12B;rie�i atkal noducin&#x101;ja to pa�u pav&#x113;lo�o pantu, ko iepriek�. Mei�as t&#x16B;l&#x12B;t atbild&#x113;ja:</p><p>Ce&#x13C;&#x101; doties nevaru v&#x113;l, M&#x101;mi&#x146;ai ardievas j&#x101;teic. Paldies tev, m&#x12B;&#x13C;&#x101;, par visu! Viegl&#x101;s, gai�&#x101;s meitenes ilgas Beigu�&#x101;s, gar&#x101;m!</p><p>P&#x113;c tre�&#x101;s pav&#x113;les s&#x113;sties atbilde skan&#x113;ja:</p><p>Ce&#x13C;&#x101; doties nevaru v&#x113;l, B&#x101;li&#x146;am ardievas j&#x101;teic. Paldies tev, labais, par visul Jautr&#x101;s, draisk&#x101;s rota&#x13C;u takas</p><p>Beigu�&#x101;s, gar&#x101;ml</p><p>�ai br&#x12B;d&#x12B; ar troksni atv&#x113;r&#x101;s priek�nama durvis un jaunuve p&#x101;rl&#x113;ca augsto slieksni t&#x101;, ka zem melnajiem vilnas lindrakiem balt&#x101; ze&#x137;&#x12B;te nozib&#x113;ja vien. Noraud&#x101;jusies, noraiz&#x113;jusies, cauri dzied&#x101;t&#x101;jiem, nevienu neuzl&#x16B;kodama, izskr&#x113;jusi, vi&#x146;a iemet&#x101;s pl&#x16B;mju audz&#x12B;t&#x113; un s&#x101;ka uzritin&#x101;t gatves mal&#x101; z&#x101;l&#x113; �aur&#x101;s str&#x113;mel&#x113;s izkl&#x101;to smalko linu audeklu. Uz &#x101;tru roku saritin&#x101;jusi v&#x113;l labi neizbalin&#x101;ju�os audeklu, vi&#x146;a vienu gabalu pasita padus&#x113;, divus satv&#x113;ra rok&#x101;s un skrie�us dev&#x101;s atpaka&#x13C; uz istabu. Visi ar izbr&#x12B;nu nol&#x16B;koj&#x101;s uz El�u&#x146;u, bet Kazime�s Jasmonts tikai noknauk�&#x137;in&#x101;&#x13C;a pirkstus:</p><p>� Lieliska saimniece! Pat k&#x101;zu god&#x12B;b&#x101;s nav piemirsusi audeklus!</p><p>Aiz vi&#x146;a st&#x101;vo�ais Mihals Bohatirovi�s, &#x16B;sas skrull&#x113;dams, iesm&#x113;j&#x101;s:</p><p>� K&#x101; nu ne! Ja e&#x146;&#x123;e&#x13C;i vi&#x146;u nestu uz debes&#x12B;m, ar&#x12B; tad vi&#x146;a pal&#x16B;kotos, vai nevar v&#x113;l kaut ko no zemes pa&#x137;ert sev l&#x12B;dzi.</p><p>� T&#x101; nav t&#x101;da k&#x101; pana Cec&#x12B;lija, kas vakar tik skaistu lentu norais&#x12B;ja sev no kakla un aps&#x113;ja to draudzenei, jo tai nek&#x101;das rotas nebija! � iesauc&#x101;s tum�matis Ladiss Osipovi�s, uzmezdams m&#x12B;&#x13C;u skatienu zilacei Cec&#x12B;lijai Sta&#x146;evskai.</p><p>P&#x113;c tam p&#x113;k�&#x146;i atkal iedun&#x113;j&#x101;s:</p><p>Posies ce|&#x101;, m&#x12B;|&#x101;, vai dzirdi?</p><p>Neraudi �&#x113;lab&#x101;s gau�&#x101;s, Nel&#x12B;dz&#x113;s asaras r&#x16B;gt&#x101;s. Posies ce&#x13C;&#x101;! Iej&#x16B;gti me&#x13C;&#x146;i S&#x113;t&#x101; jau gaidal</p><p>Bet mei�as atbild&#x113;ja:</p><p>Ce&#x13C;&#x101; doties nevaru v&#x113;l, Istabai ardievas j&#x101;teic. Paldies tev saku no sirds! Silt&#x101;s, balt&#x101;sjaun&#x12B;bas gaidas Beigu�&#x101;s, gar&#x101;m!</p><p>Paldies jums saku par visu Labo, gai�o! Iej&#x16B;gti me&#x13C;&#x146;i S&#x113;t&#x101; jau gaida!</p><p>Juleks kop&#x101; ar br&#x101;&#x13C;iem iznesa no istabas tre�o, ar lieliem ziediem izkr&#x101;soto p&#x16B;ra l&#x101;di un iec&#x113;la ratos.</p><p>Uz ce&#x13C;a pie gar&#x101;s bri�ku un citu ratu rindas sac&#x113;l&#x101;s atvadu k&#x146;ada, �maukst&#x113;ja sk&#x16B;psti, skan&#x113;ja iel&#x16B;gumi, nov&#x113;l&#x113;jumi, pat str&#x12B;di. Nebija nemaz tik viegli vajadz&#x12B;g&#x101; k&#x101;rt&#x12B;b&#x101; visus sas&#x113;din&#x101;t. Muzikanti pa�i, neviena neapgr&#x16B;tin&#x101;dami, novietoj&#x101;s pirmajos ratos un pac&#x113;la loci&#x146;us, lai vajadz&#x12B;gaj&#x101; br&#x12B;d&#x12B; tos strauji nolaistu uz st&#x12B;g&#x101;m. Bet jaunais v&#x12B;rs pa�&#x101; p&#x113;d&#x113;j&#x101; mirkl&#x12B; p&#x113;k�&#x146;i bija kaut kur nozudis, un El�u&#x146;a, kas jau bija nos&#x113;dusies bri�k&#x101;, piln&#x101; bals&#x12B; sauca: �Franus! Franus!� � un, kad Franuss atskr&#x113;ja, s&#x101;ka to pamat&#x12B;gi r&#x101;t. P&#x113;c tam Gecolda, sk&#x101;ba un saviebusies, jo vi&#x146;ai bija aptr&#x16B;cis papirosu, negrib&#x113;ja s&#x113;sties Sta�inska bri�k&#x101;, ar kuru tai vajadz&#x113;ja braukt, ietiepdam&#x101;s, ka brauks pati ar saviem zirgiem un ar savu v&#x12B;ru, vi&#x146;a ska&#x13C;i un kod&#x12B;gi cent&#x101;s pier&#x101;d&#x12B;t, ka visas �&#x12B;s iera�as un k&#x101;rt&#x12B;ba ir tuk�i aizspriedumi, ko neviens vairs neiev&#x113;ro, atskaitot vienk&#x101;r�os, tum�os &#x13C;audis. Kad pirmais ved&#x113;jt&#x113;vs klan&#x12B;damies un glaimodams, pat savu papirosu etviju atv&#x113;rdams, beidzot bija pierun&#x101;jis iedom&#x12B;go ved&#x113;jm&#x101;ti ie&#x146;emt tai piedien&#x12B;gu vietu, s&#x101;k&#x101;s jauni str&#x12B;di br&#x16B;tg&#x101;nbr&#x101;&#x13C;u un br&#x16B;tesm&#x101;su starp&#x101;. T&#x101; grib&#x113;ja braukt kop&#x101; ar to, bet tas atkal ar to, te bija p&#x101;r&#x101;k saspiesti un tur atkal ne&#x113;rti...</p><p>Kazime�s Jasmonts, uz br&#x12B;di zaud&#x113;jis paciet&#x12B;bu, atmeta visam ar roku un sa&#x12B;dzis p&#x101;rlaida skatienu ce&#x13C;am, un tad p&#x113;k�&#x146;i neizsak&#x101;ms prieks iemirdz&#x113;j&#x101;s vi&#x146;a sej&#x101;.</p><p>No ciema pa taci&#x146;u, kas lod&#x101;ja gar �ogiem, n&#x101;ca Domunta. Vi&#x146;a sasniedza ce&#x13C;u un pagriez&#x101;s uz &#x13C;au�u pusi, kuri dr&#x16B;zm&#x113;j&#x101;s pie bri�k&#x101;m.</p><p>Neviens cits, iz&#x146;emot Jasmontu, vi&#x146;u neiev&#x113;roja. Pametis k&#x101;zu brauciena k&#x101;rto�anas darbu, vi&#x146;� steidz&#x101;s tai pret&#x12B;. Jadviga n&#x101;ca &#x101;tri, un vi&#x146;i dr&#x12B;z satik&#x101;s, tie�i tai viet&#x101;, kur st&#x101;v&#x113;ja Jasmonta gai�za&#x13C;&#x101; bri�k&#x101; ar skaisto melni, kas nemier&#x12B;gi k&#x101;rp&#x12B;ja zemi.</p><p>Ar bag&#x101;to mantinieci bija notiku�as lielas p&#x101;rmai&#x146;as. Tagad vi&#x146;ai mugur&#x101; bija melna, &#x13C;oti vienk&#x101;r�a kleita ar gludu bl&#x16B;zi un cie�i piegulo�u &#x146;ieburu, kas vi&#x146;as sp&#x113;c&#x12B;go, vareno augumu v&#x113;rta mazliet smalk&#x101;ku. Ap iedegu�o br&#x16B;no kaklu vij&#x101;s, uz kr&#x16B;t&#x12B;m nok&#x101;rdam&#x101;s, tum�a lenta, laikam lai r&#x101;d&#x12B;tu, ka t&#x101;s &#x12B;pa�niece s&#x113;ro. Vi&#x146;as glud&#x101; matu p&#x12B;ne k&#x101; nobriedu�u kvie�u v&#x101;rpu vainags ap&#x146;&#x113;ma t&#x101;s galvu, seja vairs nebija tik s&#x101;rta k&#x101; parasti, un zil&#x101;s acis zem slaidi izliektaj&#x101;m uzac&#x12B;m un mazliet sasarku�ajiem plakstiem raudz&#x12B;j&#x101;s izklaid&#x12B;gi un skumji. T&#x101;da vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja Jasmonta priek�&#x101;, kas, zilo cepur&#x12B;ti no sprogain&#x101; cekula nor&#x101;vis, zemu paklan&#x12B;damies, ar maigu skatienu to apsveica.</p><p>� Vai mani vi&#x13C; velt&#x12B;gas cer&#x12B;bas, � vi&#x146;� sac&#x12B;ja,</p><p>� ka pana patiesi ir nodom&#x101;jusi doties kop&#x101; ar mums vienu ce&#x13C;u?</p><p>Nolaidusi sarkan&#x101;s rokas gar melno kleitu, Jadviga smalki pakniks&#x113;ja.</p><p>� Pateicos par uzaicin&#x101;jumu, � vi&#x146;a atbild&#x113;ja,</p><p>� bet man tagad priekiem nav laika. V&#x113;l nav izkulti s&#x113;klai rudzi, un vect&#x113;ti&#x146;� j&#x101;uzrauga, jo nej&#x16B;tas vesels.</p><p>Un Jadviga atkal p&#x101;rlaida &#x13C;aud&#x12B;m izklaid&#x12B;gu skatienu, it k&#x101; mekl&#x113;dama k&#x101;du. Vi&#x146;a bija neparasti laipna, piekl&#x101;j&#x12B;ga, klusa, pat run&#x101;ja pusbals&#x12B;. Jasmonts nor&#x101;d&#x12B;ja uz savu bri�ku.</p><p>� Ja pana manai kale�ai par&#x101;d&#x12B;tu to godu un kop&#x101; ar mani brauktu, varb&#x16B;t izvizin&#x101;�an&#x101;s n&#x101;ktu vesel&#x12B;bai par labu. Labi �&#x16B;po ... tikpat k&#x101; uz atsper&#x113;m!...</p><p>� Pateicos. Man j&#x101;uzrauga vect&#x113;ti&#x146;�...</p><p>Redzami sar&#x16B;gtin&#x101;ts, Jasmonts br&#x12B;di dom&#x12B;gi klus&#x113;ja.</p><p>� Bet, ja es uzdro�in&#x101;tos k&#x101;dreiz aizbraukt tur, kur no �&#x101; br&#x12B;�a manas domas vienm&#x113;r mit&#x12B;s, vai es var&#x113;tu cer&#x113;t, ka netik�u p&#x101;r&#x101;k bargi uz&#x146;emts?</p><p>Jadviga atkal pakniks&#x113;ja.</p><p>� Glu�i otr&#x101;di. Vect&#x113;ti&#x146;am &#x13C;oti pat&#x12B;k, ja k&#x101;ds pie vi&#x146;a atbrauc paviesoties ...</p><p>� Bet vai es t&#x101;p&#x113;c jums nesag&#x101;d&#x101;�u raizes?</p><p>� Par raiz&#x113;m b&#x16B;tu vismaz&#x101;k ko b&#x113;d&#x101;ti Glu�i otr&#x101;di. Es arvien m&#x12B;lu b&#x16B;t lab&#x101; sabiedr&#x12B;b&#x101;.</p><p>Tikko Jasmonts* s&#x101;ka dedz&#x12B;gi pateikties Jadvigai par atjauju, kad no k&#x101;zinieku paj&#x16B;giem atskan&#x113;ja daudzas aicino�as balsis. Visi beidzot bija sas&#x113;du�ies bri�k&#x101;s un ratos, bet nevar&#x113;ja uzs&#x101;kt braucienu bez pirm&#x101; ved&#x113;jt&#x113;va. Jasmontam tikko atlika laiks nosk&#x16B;pst&#x12B;t Jadvigai roku un, steidzoties gar&#x101;m vi&#x146;as br&#x101;|iem, pa�ukst&#x113;t:</p><p>� Lieliska pana! Nudien, tik lielisks vidukl&#x12B;tis, tik br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gas acis savu m&#x16B;�u neesmu redz&#x113;jis!</p><p>Iel&#x113;kdams sav&#x101; ko�i za&#x13C;aj&#x101; bri�k&#x101;, vi&#x146;� iesauc&#x101;s:</p><p>� Te nu bija! Neviens ar mani kop&#x101; nev&#x113;l&#x113;j&#x101;s braukt, t&#x101; i paliku k&#x101; nabaga b&#x101;renis! Labi! B&#x16B;�u pats sev pans un hetmanis!</p><p>Taisni nos&#x113;dies, past&#x16B;ma cepur&#x12B;ti uz vienas auss, piesprauda pie bukas nevajadz&#x12B;go p&#x101;tagu, sa&#x146;&#x113;ma rok&#x101;s stipros &#x101;das gro�us un piln&#x101; bals&#x12B; nokomand&#x113;ja:</p><p>� Muzikanti! Sper va&#x13C;&#x101;! Braucam, pani!</p><p>Loci&#x146;i, kas l&#x12B;dz �im brauciena priek�gal&#x101; bija r&#x113;goju�ies, gais&#x101; pacelti, tagad nokrita p&#x101;r st&#x12B;g&#x101;m; vijo&#x13C;u un �ello skandin&#x101;tam mar�am pievienoj&#x101;s ratu r&#x12B;bo&#x146;a un zirgu pakavu klabo&#x146;a. Bri�kas cita p&#x113;c citas pa ce&#x13C;u dev&#x101;s cauri t&#x12B;rumiem, un no katras k&#x101; izplests sp&#x101;rns uz vienu pusi v&#x113;l&#x101;s dzeltens putek&#x13C;u m&#x101;konis. Divi tr&#x12B;s j&#x101;tnieki gar rudzu lauku m&#x113;&#x123;in&#x101;ja apdz&#x12B;t brauc&#x113;jus. Pats p&#x113;d&#x113;jais bija vezums ar v&#x113;derainaj&#x101;m l&#x101;d&#x113;m, uz t&#x101;m k&#x101; torn&#x12B;, baltos zobus nebeidzam&#x101; smaid&#x101; r&#x101;d&#x12B;dams, s&#x113;d&#x113;ja rudais Juleks. Blakus vezumam au&#x13C;oja melnais, pinkainais Sargass, ik br&#x12B;di paceldams galvu pret saimnieku, br&#x12B;di pa br&#x12B;dim ievauk�&#x137;&#x113;damies. Rieto�&#x101; saule meta bl&#x101;vu spozmi p&#x101;r nopluku�o zemes pakl&#x101;ju, apzelt&#x12B;dama un atsvaidzin&#x101;dama uz br&#x12B;di �ur tur augo�os kokus. Zilo debess jumu �&#x137;&#x113;rsoja daudzas baltas joslas un atsevi�&#x137;i s&#x101;rti m&#x101;kon&#x12B;�i.</p><p>Pag&#x101;ju�as bija tikai da�as min&#x16B;tes, bet uz ce&#x13C;a, pirms br&#x12B;�a v&#x113;l tik trok�&#x146;aina, tagad iest&#x101;j&#x101;s piln&#x12B;gs klusums. Vieni bija aizbrauku�i, citus redz&#x113;ja l&#x113;n&#x101;m izkl&#x12B;stam pa s&#x113;t&#x101;m. Jans, kas ar skatieniem bija pavad&#x12B;jis aizbrauc&#x113;jus, pagriez&#x101;s atpaka&#x13C; un aci pret aci sastap&#x101;s ar Jadvigu. Vi&#x146;a st&#x101;v&#x113;ja rugaines mal&#x101; blakus milz&#x12B;giem dad�iem, kas l&#x12B;dz&#x12B;gi sirmiem, b&#x101;rdainiem ve�iem, visgar&#x101;m nok&#x101;ru�ies ar balt&#x101;m p&#x16B;k&#x101;m, sniedz&#x101;s tai gandr&#x12B;z l&#x12B;dz pleciem. P&#x101;r Jana seju p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja nepatikas &#x113;na. Jadviga to paman&#x12B;ja.</p><p>� Nebaidieties, pan Jan, � vi&#x146;a ierun&#x101;j&#x101;s. � Es neesmu n&#x101;kusi, lai sag&#x101;d&#x101;tu jums nepatik�anas, bet t&#x101;d&#x113;&#x13C; ...</p><p>�Jadviga nolaida acis, rokas pa paradumam mekl&#x113;ja priek�autu, bet, neatradu�as pie sv&#x113;tdienas kleitas, s&#x101;ka pl&#x16B;k&#x101;t tuv&#x101;k&#x101; dad�a p&#x16B;kas.</p><p>� Atn&#x101;cu, lai jums, Jan, pateiktu, � vi&#x146;a klusu turpin&#x101;ja, � ka l&#x12B;dz kapa malai b&#x16B;�u jums pateic&#x12B;ga.</p><p>� Par ko tad man t&#x101;da pateic&#x12B;ba? � izbr&#x12B;n&#x12B;j&#x101;s Jans.</p><p>� Par to, � vi&#x146;a atbild&#x113;ja, � ka tad, kad visi mani nomelnoja un izsm&#x113;ja, j&#x16B;s, kam tie�&#x101;m bija iemesls dusmoties un nosod&#x12B;t mani, to nedar&#x12B;j&#x101;t, bet aizstavejat. Br&#x101;&#x13C;i man visu izst&#x101;st&#x12B;ja un j&#x16B;s &#x13C;oti slav&#x113;ja.</p><p>� Neesmu peln&#x12B;jis nek&#x101;das uzslavas, � atteica Jans, � un man nav nek&#x101;du ties&#x12B;bu uz jums, Jadviga, dusmoties, jo, mezdama akmeni, j&#x16B;s grib&#x113;j&#x101;t tikai pajokot ar mani.</p><p>Jadviga tum�i pietv&#x12B;ka, un vesels l&#x113;venis spo�o dad�a p&#x16B;ku aizlidoja v&#x113;j&#x101;. Vi&#x146;a nokaun&#x113;jusies un netic&#x12B;gi pav&#x113;r&#x101;s Janam sej&#x101;.</p><p>� Jums, Jan, nevajag izlikties un mudin&#x101;t mani uz melo�anu. Kas reiz izdar&#x12B;ts, to atpaka&#x13C; atdar&#x12B;t vairs nevar, bet ar melo�anu cilv&#x113;ks v&#x113;l vair&#x101;k savu kauna traipu iz�&#x137;ie�, t&#x101; ka to patie�&#x101;m nevar vairs izt&#x12B;r&#x12B;t. Kas izdar&#x12B;ts, tas izdar&#x12B;ts! Es nen&#x101;cu, lai izmelotos un attaisnotos, bet pateikt, ka man pret jums, Jan, nav nek&#x101;da naida un pras&#x12B;bu. Sirds nav kalpone, tai nevar pav&#x113;l&#x113;t. Vai tad j&#x16B;s esat vain&#x12B;gs, ka saul&#x12B;te jums uzl&#x113;kusi no citas puses? Nemaz ne. Lai dievs dod jums laimi, vesel&#x12B;bu un veiksmi...</p><p>Un atkal no vi&#x146;as pirkstiem aizlidoja v&#x113;j&#x101; �&#x137;ipsni&#x146;a mirdzo�o p&#x16B;ku. Jadviga pac&#x113;la pret savu b&#x113;rn&#x12B;bas draugu asar&#x101;m aizmiglot&#x101;s acis.</p><p>� No visas sirds es jums, Jan, v&#x113;lu tikai labu! � vi&#x146;a no�ukst&#x113;ja.</p><p>Jans, vi&#x146;as v&#x101;rdu aizgr&#x101;bts un satraukts, dedz&#x12B;gi atbild&#x113;ja: �</p><p>� Es, Jadvig, ja tikai at&#x13C;ausiet, gribu ar&#x12B; uz priek�u b&#x16B;t j&#x16B;su sirsn&#x12B;gs draugs un ceru, ka jums uzsmaid&#x12B;s laime...</p><p>� Ceru, � vi&#x146;a at�ukst&#x113;ja, � ceru<sub>t</sub> ka ar&#x12B; mani dievs nepamet&#x12B;s...</p><p>� Un dr&#x12B;zum&#x101; varb&#x16B;t atrad&#x12B;siet sev cien&#x12B;gu, piem&#x113;rotu draugu...</p><p>P&#x101;r meitenes notv&#x12B;ku�o vaigu norit&#x113;ja asara un nokrita uz s&#x113;ru lent&#x12B;tes gala pie kr&#x16B;t&#x12B;m, bet Jadviga ar mier&#x12B;gi un mazliet lepni paceltu galvu atk&#x101;rtoja:</p><p>� Ceru, ceru, ka tas notiks. Ja jau sievietes liktenis pasaul&#x113; ir t&#x101;ds, ka tai nav lemts nodz&#x12B;vot m&#x16B;�u vienai, tad ar&#x12B; man tas nepaies secen ...</p><p>� V&#x113;lreiz no visas sirds nov&#x113;lu jums, Jadvig, tikai labu un l&#x16B;dzu, neturiet uz mani &#x13C;aunu pr&#x101;tu...</p><p>� Ar&#x12B; es j&#x16B;s, Jan, l&#x16B;dzu nepiemin&#x113;t mani ar &#x13C;aunu ...</p><p>� Nu protams! Visu m&#x16B;�u b&#x16B;�u j&#x16B;su draugs ...</p><p>Jadviga vi&#x146;am pasniedza roku, ko Jans godbij&#x12B;gi nosk&#x16B;pst&#x12B;ja.</p><p>� Man laiks doties m&#x101;j&#x101;s, � vi&#x146;a sac&#x12B;ja. � Kalps palika ku&#x13C;am s&#x113;klas lab&#x12B;bu, j&#x101;p&#x101;rbauda, ar&#x12B; vect&#x113;ti&#x146;� saguris!</p><p>Vi&#x146;a l&#x113;n&#x101;m pagriez&#x101;s un gausiem so&#x13C;iem, tum�&#x101;s dr&#x113;b&#x113;s stalta un sp&#x113;c&#x12B;ga, ar resno bizi k&#x101; nobriedu�u kvie�u v&#x101;rpu vainagu ap galvu, pa taci&#x146;u dev&#x101;s uz m&#x101;j&#x101;m.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i Jans kaut ko atcer&#x113;j&#x101;s, sirds tam iepukst&#x113;j&#x101;s strauj&#x101;k, p&#x101;r visu augumu p&#x101;rskr&#x113;ja tr&#x12B;sas, un vi&#x146;� skrie�us met&#x101;s uz savas m&#x101;jas pusi. Pirms sarunas ar Jadvigu vi&#x146;� bija redz&#x113;jis Just&#x12B;ni sav&#x101; pagalm&#x101; run&#x101;jamies ar t&#x113;voci. Kur vi&#x146;a tagad var&#x113;ja b&#x16B;t? Vai nav jau aizg&#x101;jusi? Varb&#x16B;t vi&#x146;a redz&#x113;ja, cik viegli vi&#x146;� sarun&#x101;j&#x101;s ar Jadvigu, un diezin ko v&#x113;l nodom&#x101;jusi! Aizelsies un satraucies vi&#x146;� izskr&#x113;ja cauri d&#x101;rzam un ieklupa</p><p>pagalm&#x101;. Mazliet sakumpis uz maz&#x101; lieven&#x12B;�a pak&#x101;piena, pret stabu atspiedies, Anzelms s&#x113;d&#x113;ja viens pats.</p><p>� Kur, t&#x113;voc, palika Just&#x12B;ne? Tikko te bija un nekur vairs nav redzama. Kur vi&#x146;a aizg&#x101;ja? Varb&#x16B;t uz m&#x101;j&#x101;m? ...</p><p>Vecais pam&#x101;ja ar roku uz krasta pusi.</p><p>� Liekas, uz Nemunu ...</p><p>Jans jau dev&#x101;s nor&#x101;d&#x12B;taj&#x101; virzien&#x101;, kad vi&#x146;u apst&#x101;din&#x101;ja t&#x113;vo�a balss:</p><p>� Janek! Pagaidi mazliet! Paklausies! Ko tu skrej k&#x101; jucis, vai pr-&#x101;tu esi pazaud&#x113;jis? Kas tur izn&#x101;ks? Kas tur var izn&#x101;kt?</p><p>Anzelms to sac&#x12B;ja bargi, sl&#x113;pdams aiz bardz&#x12B;bas savu nemieru. Jans uzreiz apst&#x101;j&#x101;s, un var&#x113;ja redz&#x113;t, ka vi&#x146;� cen�as izprast v&#x101;rdu j&#x113;gu, bet nesp&#x113;j, jo degtin dega liel&#x101; nepaciet&#x12B;b&#x101;, kas ne&#x13C;&#x101;va tam st&#x101;v&#x113;t uz vietas.</p><p>� Ai! Ai! T&#x113;voc&#x12B;t! Mazliet v&#x113;l&#x101;k, tagad man nav laika! � vi&#x146;� iesauc&#x101;s un aizjoza nor&#x101;d&#x12B;taj&#x101; virzien&#x101;.</p><p>Tikko non&#x101;cis za&#x13C;&#x101;s kraujas mal&#x101;, vi&#x146;� t&#x16B;l&#x12B;t nog&#x101;z&#x113; zem kupl&#x101;s, sudrabain&#x101;s apses paman&#x12B;ja balto t&#x113;rpu un melnos matus ar sarkano s&#x113;rm&#x16B;k�&#x13C;a ogu &#x137;ekaru. Viena mirkl&#x12B; Jans atrad&#x101;s blakus Just&#x12B;nei.</p><p>� Briesm&#x12B;gi nobijos, � vi&#x146;� izsauc&#x101;s. � Dom&#x101;ju, ka j&#x16B;s uz m&#x101;j&#x101;m aizg&#x101;jusi... neatvad&#x12B;jusies!</p><p>Just&#x12B;ne pam&#x101;ja ar roku, nor&#x101;d&#x12B;dama uz ainavu, kas lieliska un �ilbino�i kr&#x101;�&#x146;a plet&#x101;s vi&#x146;u priek�&#x101;. Noriet&#x113;dama b&#x101;l&#x101; rudens saule bija daudz iz�&#x137;&#x113;rd&#x12B;g&#x101;ka ar mirdzumu un kr&#x101;s&#x101;m nek&#x101; dien&#x101;, kad t&#x101; vald&#x12B;ja augstu pie debes&#x12B;m. Saule pati nebija redzama, to aizsedza zeltaini purpursarkana, m&#x113;&#x13C;a d&#x16B;maka, bet virs t&#x101;s pie debes&#x12B;m viegli k&#x101; p&#x16B;kas klai&#x146;&#x101;ja sudrabaini, violeti, ro�aini m&#x101;kon&#x12B;�i. Steigdamies, main&#x12B;dami apveidus, tie atspogu&#x13C;oj&#x101;s dzidraj&#x101;, gandr&#x12B;z piln&#x12B;gi gludaj&#x101; upes l&#x12B;men&#x12B;. Ar&#x12B; upe l&#x12B;dz pa�am t&#x101;lajam l&#x12B;kumam viz&#x113;ja un laist&#x12B;j&#x101;s vis&#x101;s varav&#x12B;ksnes kr&#x101;s&#x101;s. T&#x101;s dzelm&#x113; lik&#x101;s sab&#x113;rti d&#x101;rgakme&#x146;i � rub&#x12B;ni, op&#x101;li, ametisti, agati. Var&#x113;ja dom&#x101;t, ka tur zem stikla v&#x101;ka pasl&#x113;pta bag&#x101;t&#x12B;bu kr&#x101;tuve. Saulstaru cauraust&#x101; p&#x101;rupes sil&#x101; spilgti cits no cita at�&#x137;&#x12B;r&#x101;s dzeltenie prie�u stumbri, un starp tiem pat no t&#x101;lienes var&#x113;ja saskat&#x12B;t nodzelt&#x113;ju�&#x101;s papardes k&#x101; lielus r&#x16B;sas plankumus. Aiz tiem, v&#x113;l dzi&#x13C;&#x101;k me�&#x101;, pludoja sudrabaini zilgan&#x101; s&#x16B;na. Pa prie�u galotn&#x113;m, kas lik&#x101;s gandr&#x12B;z melnas, �ur un tur sl&#x12B;d&#x113;ja zeltainas, b&#x101;li za&#x13C;ganas str&#x113;les.</p><p>Viss tagad bija iegrimis k&#x101; burv&#x12B;b&#x101;, dzi&#x13C;&#x101; klusum&#x101; un mier&#x101;. Kaijas, gaigalas, bezdel&#x12B;gas jau bija aizlidoju�as uz siltaj&#x101;m zem&#x113;m. Citi putni noliku�ies uz nakts dusu, un tikai kuplaj&#x101;, sudrabainaj&#x101; aps&#x113; v&#x113;l reiz&#x113;m kaut kas ie�irkst&#x113;j&#x101;s, ie�aukst&#x113;j&#x101;s un apklusa.</p><p>Jans l&#x16B;koj&#x101;s debes&#x12B;s, sil&#x101;, &#x16B;den&#x12B;.</p><p>� Br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gi! � vi&#x146;� sac&#x12B;ja.</p><p>� Br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;gi &#x413; � atk&#x101;rtoja Just&#x12B;ne. *</p><p>Vi&#x146;i paskat&#x12B;j&#x101;s viens otr&#x101; un t&#x16B;l&#x12B;t atkal skatieniem nogremd&#x113;j&#x101;s pie k&#x101;j&#x101;m atv&#x113;rtaj&#x101; d&#x101;rgakme&#x146;u kr&#x101;tuv&#x113;. No aug�as un apak�as uz vi&#x146;iem paloja silts, gai�s mirdzums, apskalodams vi&#x146;us no galvas l&#x12B;dz k&#x101;j&#x101;m. Ne v&#x101;rda nesac&#x12B;dami, nekust&#x12B;gi vi&#x146;i st&#x101;v&#x113;ja �aj&#x101; spo�um&#x101;, pilni iek�&#x113;ja savi&#x13C;&#x146;ojuma, kas p&#x101;r&#x146;em cilv&#x113;kus, tuvojoties dz&#x12B;ves lielajam mirklim. T&#x101; no t&#x101;les� atlido viesulis, kas l&#x12B;dz sakn&#x113;m sakustina me�us, un t&#x101; saules l&#x113;kta priek�nojautas un satraukuma tr&#x12B;sas p&#x101;rskrien p&#x101;r mosto�os zemi.</p><p>Vi&#x146;i reizi pa reizei ierun&#x101;j&#x101;s, bet valoda negrib&#x113;ja rais&#x12B;ties � kaut kas klusin&#x101;ja balsis, un v&#x101;rdi palika pus-teikti. Lik&#x101;s, ka viss sac&#x12B;tais nav tas, par ko j&#x101;run&#x101;, � nevar ies&#x101;kt par &#x12B;sto. V&#x113;l nevar.</p><p>Reiz&#x113;m p&#x101;r iedegu�ajiem vaigiem Just&#x12B;nei p&#x101;rlija kautr&#x12B;bas s&#x101;rtums; Janam acis ik br&#x12B;di piev&#x113;rs&#x101;s Just&#x12B;nei un nedro�i, �aubu m&#x101;ktas, atkal nogriez&#x101;s uz citu pusi. Bija t&#x101;, it k&#x101; vi&#x146;i gaid&#x12B;tu, lai apdziest vakara bl&#x101;zma, kas to sej&#x101;s dar&#x12B;ja redzamu katru vaibstu, katru izj&#x16B;tu ar sevi�&#x137;u skaidr&#x12B;bu izceldama s&#x101;rtaj&#x101; rieta fon&#x101;.</p><p>Dr&#x12B;z t&#x101; ar&#x12B; s&#x101;ka dzist, reiz&#x113; debess mala un upe k&#x13C;uva pel&#x113;c&#x12B;ga, tikai �ur un tur v&#x113;l stiep&#x101;s pa violetai vai sarkanai sv&#x12B;trai. Sila koki sapl&#x16B;da viengabalain&#x101;, tum�&#x101;, necaurredzam&#x101; sien&#x101;. Pie debess juma pamaz&#x101;m iemirdz&#x113;j&#x101;s zvaigznes, un p&#x101;r zemi nolaid&#x101;s maiga, viegla kr&#x113;sla. Visapk&#x101;rt vald&#x12B;ja dzi&#x13C;� klusums.</p><p>P&#x113;k�&#x146;i �ai klusum&#x101; no t&#x101;las ciema nomales atlidoja gari stiepts, vair&#x101;kas reizes atk&#x101;rtots sauciens. Tur k&#x101;ds &#x16B;jin&#x101;ja. Un �&#x137;ita, ka sil&#x101; k&#x101;ds pasl&#x113;pies drai�&#x137;is, gar-508</p><p>laic&#x12B;bu klaid&#x113;dams, sagr&#x101;bj �o ska&#x146;u un, ilgi, gari stiepdams, atk&#x101;rto.</p><p>� Atbalss! � no�ukst&#x113;ja Just&#x12B;ne.</p><p>� No �&#x12B;s vietas, kur m&#x113;s pa�laik st&#x101;vam, atbalss vislab&#x101;k skan, � paskaidroja Jans un, it k&#x101; grib&#x113;dams savai draudzenei sag&#x101;d&#x101;t prieku, sk&#x101;&#x146;i iesauc&#x101;s:</p><p>� &#x41D;&#x43E;! Ho!</p><p>Aiz upes, me�a biezokn&#x12B; ilgi, sp&#x113;c&#x12B;gi un l&#x12B;ksmi atbalsoj&#x101;s:</p><p>� Ho! ho! ho! ho! ho!</p><p>P&#x113;d&#x113;j&#x101;s ska&#x146;as atlidoja l&#x12B;dz vi&#x146;iem k&#x101; gara nop&#x16B;ta.</p><p>� Bet tagad mazliet aprun&#x101;jieties j&#x16B;s ar atbalsi! � l&#x16B;dza Jans.</p><p>Vi&#x146;� pievirz&#x12B;j&#x101;s Just&#x12B;nei tik tuvu, ka ar piedurkni piesk&#x101;r&#x101;s vi&#x146;as kleitai. Just&#x12B;nes klusin&#x101;t&#x101; balss tikko man&#x101;mi dreb&#x113;ja.</p><p>� La! la! l&#x101;! � iesauc&#x101;s Just&#x12B;ne.</p><p>Dziedo�i, rota&#x13C;&#x12B;gi atbalss aizskan&#x113;ja bezgal&#x12B;b&#x101;:</p><p>� La! la! la! la! l&#x101;!</p><p>Un atkal tas nebija tas, par ko vi&#x146;iem grib&#x113;j&#x101;s run&#x101;t.</p><p>� Pana Just&#x12B;ne! � ierun&#x101;j&#x101;s Jans. � Pasakiet atbalsij t&#x101; v&#x101;rdu, kas jums pasaul&#x113; visd&#x101;rg&#x101;kais! L&#x16B;dzu, l&#x16B;dzu, &#x13C;oti l&#x16B;dzu nosaukt t&#x101; v&#x101;rdu, kas jums m&#x12B;&#x13C;�! ...</p><p>Zem kr&#x12B;to�aj&#x101;m apses lap&#x101;m, kas sk&#x101;ra vi&#x146;as pieri, Just&#x12B;ne st&#x101;v&#x113;ja izsl&#x113;jusies un tik savi&#x13C;&#x146;ota, ka tai uz mirkli aizr&#x101;v&#x101;s elpa. Bet tad p&#x101;r satumsu�o upi caur biezo kr&#x113;slu atskan&#x113;ja:</p><p>� Jan-k&#x101;!</p><p>Sil&#x101; stiepti, sk&#x101;&#x146;i, dziedo�i tr&#x12B;s reizes atbalsoj&#x101;s:</p><p>� Jan-k&#x101;! Jan-k&#x101;! Jan-k&#x101;!</p><p>Just&#x12B;ne raudz&#x12B;j&#x101;s dziedo�aj&#x101; sil&#x101;, bet juta, ka vi&#x146;as augumu apvij tr&#x12B;co�as, nepaciet&#x12B;gas, bet v&#x113;l nedro�as rokas. Izbijusies, aiz kautr&#x12B;bas pietv&#x12B;kusi, vi&#x146;a v&#x113;l m&#x113;&#x123;in&#x101;ja, mulsi smaidot, turpin&#x101;t sarunu ar atbalsi:</p><p>� Jan-k&#x101;! � vi&#x146;a iesauc&#x101;s v&#x113;lreiz.</p><p>Bet atbalss neatbild&#x113;ja, jo sauciens bija par klusu un par &#x101;tru nosl&#x101;pa uz vi&#x146;as l&#x16B;p&#x101;m zem Jana sk&#x16B;psta.</p><p>L&#x113;n&#x101;m atbr&#x12B;vojusies no skauj&#x101;m, vi&#x146;a nost&#x101;j&#x101;s ar seju pret Janu, uzlika abas rokas vi&#x146;am uz pleciem un, laim&#x113; dreb&#x113;dama, bezgal&#x12B;g&#x101; uztic&#x12B;b&#x101; pati pieglauda galvu tam pie kr&#x16B;t&#x12B;m.</p><p>� Mana karaliene! Visd&#x101;rg&#x101;k&#x101;! Vien&#x12B;g&#x101;! Vai b&#x16B;si mana? Vai mana? Mana?</p><p>� � Uz m&#x16B;�&#x12B;giem laikiem! � atbild&#x113;ja vi&#x146;a.</p><p>Aiz t&#x101;l&#x101; Nemunas l&#x12B;kuma it k&#x101; no &#x16B;dens iznira ugun&#x12B;gais leco�&#x101; m&#x113;ness sirpis, &#x101;tri k&#x13C;uva liel&#x101;ks, noapa&#x13C;oj&#x101;s, k&#x101;pa augst&#x101;k, l&#x12B;dz beidzot sp&#x12B;d&#x113;ja p&#x101;r Nemunu k&#x101; liela, spo�a ciba. Apdzisa zvaigznes, un visa pasaule grima klusum&#x101;, sap&#x146;ain&#x101;, b&#x101;l&#x101; gaism&#x101;.</p><p>Zem sudrabain&#x101;s apses zuz&#x113;ja tik klusi �uksti, ka tos nedzird&#x113;ja pat cilv&#x113;ks, kas rupjos, pa�austos sv&#x101;rkos un pinkainu cepuri galv&#x101; nekust&#x12B;gi s&#x113;d&#x113;ja st&#x101;vaj&#x101; krast&#x101; zem liep&#x101;m, galvu rok&#x101;s atspiedis, seju pret m&#x113;nesi pagriezis.</p></section><section><title><p>V</p></title><p>Otr&#x101; r&#x12B;t&#x101; Kor�in&#x101; sabrauca reiz&#x113; daudz viesu. Vispirms un turkl&#x101;t v&#x113;l diezgan agr&#x101; priek�pusdien&#x101; pie m&#x101;jas lieve&#x146;a apst&#x101;j&#x101;s skaists kabriolets no kura izl&#x113;ca Zigmunts Kor�inskis, visjaun&#x101;k&#x101;s modes pled&#x101; un elegant&#x101; cepur&#x113;. Bufetes z&#x113;nam, kas tam bija izsteidzies pret&#x12B;, vi&#x146;� nepaciet&#x12B;gi pras&#x12B;ja p&#x113;c t&#x113;vo�a. Benedikts bija m&#x101;j&#x101;s un l&#x16B;dza br&#x101;&#x13C;ad&#x113;lu pie sevis kabinet&#x101;, kur t&#x16B;l&#x12B;t s&#x101;k&#x101;s dz&#x12B;va saruna triju cilv&#x113;ku starp&#x101;. Zigmunts kaut ko nervoz&#x101; bals&#x12B; pier&#x101;d&#x12B;ja, tiep&#x101;s un l&#x16B;dza. Vi&#x146;� grib&#x113;ja, lai Benedikts pal&#x12B;dz p&#x101;rliecin&#x101;t pani And�ejovu vismaz par Osovcas iznom&#x101;�anu, ja ne par p&#x101;rdo�anu, un lai t&#x101; brauc vi&#x146;am l&#x12B;dz uz &#x101;rzem&#x113;m. Abi ar sievu esot nol&#x113;mu�i p&#x113;c p&#x101;ris m&#x113;ne�iem aizbraukt, bet vi&#x146;am �&#x113;l un sirdsapzi&#x146;a neat&#x13C;aujot atst&#x101;t m&#x101;ti vienu t&#x101;d&#x101; as&#x101;, k&#x101; vi&#x146;� izsac&#x12B;j&#x101;s, nervu uzbudin&#x101;juma st&#x101;vokl&#x12B;.</p><p>Benedikts pat dzird&#x113;t negrib&#x113;ja par t&#x101;da padoma do�anu svainei un br&#x101;&#x13C;ad&#x113;lu nopietni par to r&#x101;ja. Ar&#x12B; Vitolds iekaisa, run&#x101;ja &#x101;tri un cent&#x101;s br&#x101;l&#x113;nu atrun&#x101;t un p&#x101;rliecin&#x101;t.</p><p>Nepilnu stundu p&#x113;c Zigmunta iera�an&#x101;s skaist&#x101; bri�k&#x101; ar lieliskiem zirgiem, kas pieder&#x113;ja Ru�icam, atbrauca Kirlo. Redzams, vi&#x146;� bija taisn&#x101; ce&#x13C;&#x101; no bag&#x101;t&#x101; radinieka, no V&#x113;rsienes. Nezin k&#x101;d&#x113;&#x13C;, varb&#x16B;t joka p&#x113;c vai ar&#x12B; lai pasm&#x12B;din&#x101;tu lieven&#x12B; st&#x101;vo�o Leoniju, vi&#x146;� uz pirkstgaliem ielav&#x12B;j&#x101;s priek�istab&#x101; un pak&#x101;ra pie sienas savu m&#x113;teli, kas bija glu�i t&#x101;ds pats, k&#x101;dus �ovasar valk&#x101;ja Da�eckis un Zigmunts. Tad, pagriezies pret meiteni un br&#x12B;dino�i pac&#x113;lis pirkstu, klusi jaut&#x101;ja:</p><p>� Vai pana Just&#x12B;ne gu&#x13C;?</p><p>Meitene paskaidroja, ka �odien v&#x113;l nav redz&#x113;jusi Just&#x12B;ni, bet dro�i vien vi&#x146;a sen vairs negu&#x13C;, varb&#x16B;t ko �uj vai apkopjas pirms lej&#x101; n&#x101;k�anas.</p><p>� Lai vi&#x146;a nevelk neko smagu mugur&#x101;, � pa�ukst&#x113;ja viesis. � B&#x16B;s viegl&#x101;k l&#x113;kt gais&#x101; ...</p><p>Leonija iepleta acis:</p><p>� K&#x101;p&#x113;c Just&#x12B;nei j&#x101;lec gais&#x101;?</p><p>� No priekiem, pana Leonija, no priekiem! � sm&#x113;j&#x101;s Kirlo. � Gan j&#x101;s v&#x113;l redz&#x113;siet, k&#x101;di te dr&#x12B;z b&#x16B;s prieki, un p&#x113;c tam ... k&#x101;zas ... b&#x16B;s k&#x101;zas!</p><p>Sakairin&#x101;jis meitenes zi&#x146;k&#x101;ri l&#x12B;dz augst&#x101;kajai pak&#x101;pei, rokas berz&#x113;dams, vi&#x146;� l&#x16B;dza, lai vi&#x146;u piesaka m&#x101;tei.</p><p>Pane Em&#x12B;lija, tikko pirms stundas ceturk�&#x146;a pamodusies, dz&#x113;ra gult&#x101; kakao. Padzird&#x113;jusi par iecien&#x12B;t&#x101; kaimi&#x146;a iera�anos, vi&#x146;a lika to l&#x16B;gt budu&#x101;r&#x101;, bet pati steidz&#x12B;gi un r&#x16B;p&#x12B;gi uz&#x123;&#x113;rba baltus, garus, krok&#x101;m un me�&#x123;in&#x113;m iz�&#x16B;tus r&#x12B;tasv&#x101;rkus.</p><p>Kirlo ar platmali rok&#x101;, nosl&#x113;pumainu seju, uzvaro�iem so&#x13C;iem �&#x137;&#x113;rsoja viesistabu.</p><p>P&#x113;d&#x12B;gi pie lieve&#x146;a piebrauca vienk&#x101;r�a, grabo�a bri�ka ar p&#x101;ris kleperiem priek�&#x101; un pusaudzi pa�aust&#x101;s dr&#x113;b&#x113;s uz bukas, pilna ar da�&#x101;da dzimuma un vecuma b&#x16B;tn&#x113;m. Tur bija sieviete balt&#x101; musl&#x12B;na �all&#x113; iet&#x12B;tu galvu, pusaudze meitene salmu cepur&#x113;, divi z&#x113;ni skolnieku bl&#x16B;z&#x113;s un meln&#x12B;gsn&#x113;ja, gadus �etrus veca tum�mate meiten&#x12B;te.</p><p>Benedikts un Vitolds, paman&#x12B;ju�i caur logu Kirlovu, izsteidz&#x101;s tai pret&#x12B;. Priek�istab&#x101;, norais&#x12B;dama �alli, Kirlova pam&#x101;ja uz savu b&#x113;rnu pulci&#x146;u un pavisam samulsusi sac&#x12B;ja:</p><p>� Atvainojiet, l&#x16B;dzu, atvainojiet, ka atbraucu ar visu baru, bet m&#x113;s dienas divas viesoj&#x101;mies pie Teofila un no turienes braukdami. Iegriez&#x101;mies tikai uz pusstundi&#x146;u, lai pa&#x146;emtu l&#x12B;dz Marinu un aprun&#x101;tos par svar&#x12B;gu jaut&#x101;jumu.</p><p>Nel&#x16B;kojoties uz samulsumu, vi&#x146;a bija redzami iepriecin&#x101;ta. Noliekusies pie maz&#x101;s Bro&#x146;as, kas, izk&#x101;pusi no bri�kas, t&#x16B;l&#x12B;t bija ie&#x137;&#x113;rusies m&#x101;tes apn&#x113;s&#x101;t&#x101;s z&#x12B;da kleitas krok&#x101;s, vi&#x146;a noslauc&#x12B;ja ar lakati&#x146;u tai no sejas putek&#x13C;us, pieglauda, cik nu var&#x113;ja, izsp&#x16B;ru�os matus un pietupusies sas&#x113;ja, k&#x101; redzams, jauniem z&#x101;baci&#x146;iem aukli&#x146;as.</p><p>Kad vi&#x146;a piec&#x113;l&#x101;s, Benedikts to &#x13C;oti laipni aicin&#x101;ja lielaj&#x101; viesistab&#x101;. Var&#x113;ja noprast, ka pret �o sievieti vi&#x146;� saj&#x16B;t lielu cie&#x146;u un varb&#x16B;t ar&#x12B; l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;bu.</p><p>Bet Kirlova atrun&#x101;j&#x101;s. Vi&#x146;a zinot, ka Em&#x12B;liju ikviena saruna &#x13C;oti nogurdinot, neesot nemaz ar&#x12B; braukusi viesoties, iegriezusies tikai uz pusstundi&#x146;u, lai pa&#x146;emtu meiti&#x146;u un p&#x101;rm&#x12B;tu da�us v&#x101;rdus ar namat&#x113;vu un Just&#x12B;ni par praktisk&#x101;m liet&#x101;m, tikai ar vi&#x146;iem diviem vien, un lab&#x101;k b&#x16B;tu, ja kaut kur vair&#x101;k pie malas, k&#x101;d&#x101; s&#x101;n-istab&#x101;...</p><p>Benedikts vedin&#x101;ja vi&#x146;u uz savu kabinetu, bet tie�i �ai br&#x12B;d&#x12B; pa k&#x101;pn&#x113;m noskr&#x113;ja Kirlovas vec&#x101;k&#x101; meita, kas, dienas divas uztur&#x113;dam&#x101;s Kor�in&#x101;, bija mitin&#x101;jusies aug�as istabi&#x146;&#x101; pie Martas un Just&#x12B;nes. Spirgta un priec&#x12B;ga vi&#x146;a met&#x101;s m&#x101;tei ap kaklu un t&#x16B;l&#x12B;t s&#x101;ka �ivin&#x101;t, cik lieliski izpriec&#x101;jusies k&#x101;z&#x101;s, par dej&#x101;m, par dziesm&#x101;m uz Nemunas un t&#x101; t&#x101;l&#x101;k.</p><p>Kirlova, gl&#x101;st&#x12B;dama ar delnu Marinas gai�os matus, saj&#x16B;smin&#x101;ta uzl&#x16B;koja meitu.</p><p>� Pirmo reizi m&#x16B;�&#x101; m&#x113;s bij&#x101;m �&#x137;&#x12B;ru�&#x101;s uz tik ilgu laiku, � pagriezusies pret Benediktu, vi&#x146;a sac&#x12B;ja, � bet tas ir labi, ka b&#x113;rns mazliet izklaid&#x113;jas. Pie mums Alk-snain&#x113; dz&#x12B;ve p&#x101;r&#x101;k vientul&#x12B;ga un darba pilna, bet jaun&#x12B;ba prasa p&#x113;c izpriec&#x101;m ...</p><p>Kirlova v&#x113;l nebija beigusi run&#x101;t, kad uz k&#x101;pn&#x113;m par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s Just&#x12B;ne un, &#x101;tri piesteigusies, nosk&#x16B;pst&#x12B;ja vi&#x146;ai roku. Just&#x12B;ne arvien izr&#x101;d&#x12B;ja Kirlovai lielu cie&#x146;u un simp&#x101;tij&#x101;s, teikdama, ka saskata taj&#x101; lielu l&#x12B;dz&#x12B;bu savai tik agri miru�ajai m&#x101;tei. Bet �odien jaun&#x101;s panas seja bija tik starojo�a, ac&#x12B;s t&#x101;ds mirdzums, ka Kirlova uzman&#x12B;gi pal&#x16B;koj&#x101;s Just&#x12B;n&#x113; un, aplikusi roku ap kaklu, ie�ukst&#x113;ja vi&#x146;ai aus&#x12B;:</p><p>� Vai tu vari iedom&#x101;ties, k&#x101;lab esmu atbraukusi... Tagad nost ar vis&#x101;m raiz&#x113;m un b&#x113;d&#x101;m! Ak, cik es esmu priec&#x12B;ga, cik priec&#x12B;ga! Es tik sirsn&#x12B;gi v&#x113;los laimi tev un v&#x113;l k&#x101;dam ... j&#x101;, v&#x113;l k&#x101;dam!</p><p>Just&#x12B;ne nek&#x101; neatbild&#x113;ja, tikai �&#x137;elm&#x12B;gs smaids p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja vi&#x146;ai p&#x101;r l&#x16B;pam un pazib&#x113;ja ac&#x12B;s.</p><p>� Bet tagad, b&#x113;rni, � Kirlova pagriez&#x101;s pret b&#x113;rniem, � ejiet d&#x101;rz&#x101;! Kam&#x113;r es aprun&#x101;�os ar panu Benediktu un Just&#x12B;ni, apskatiet skaisto Kor�inas parku. Tikai klusu un piekl&#x101;j&#x12B;gi, bez drai�&#x137;&#x12B;b&#x101;m, lai pane Em&#x12B;lija nedusmojas!</p><p>Z&#x113;ni t&#x16B;l&#x12B;t aizskr&#x113;ja, Roze gras&#x12B;j&#x101;s &#x146;emt pie rokas Bro&#x146;u, bet maz&#x101;, bai&#x13C;u piln&#x101;s acis pret m&#x101;su pac&#x113;lusi, ar ab&#x101;m rok&#x101;m jau bija ie&#x137;&#x113;rusies m&#x101;tes kleit&#x101;.</p><p>� Es tepat... es ar m&#x101;mi&#x146;u! � no s&#x101;rtaj&#x101;m l&#x16B;pi&#x146;&#x101;m izlauz&#x101;s �&#x113;ls l&#x16B;gums.</p><p>Kirlova paraust&#x12B;ja plecus.</p><p>� Lai jau paliek... ko ar �o melno spurain&#x12B;ti var ies&#x101;kt? V&#x113;l pavisam maza un mu&#x13C;&#x137;&#x12B;te, nek&#x101; nesaprat&#x12B;s, ko run&#x101;sim, un dro�s, ka neko nevienam neizst&#x101;st&#x12B;s!</p><p>B&#x113;rnu pulci&#x146;� ar Marinu k&#x101; vec&#x101;ko priek�gal&#x101; dev&#x101;s d&#x101;rz&#x101;. Caur viesistabu visi g&#x101;ja uz pirkstgaliem, jo aizv&#x113;rt&#x101;s panes Em&#x12B;lijas istabas durvis uz vi&#x146;iem atst&#x101;ja nopietnu, svin&#x12B;gu iespaidu. Vitolds, �odien savu draudzeni redz&#x113;dams pirmoreiz, ar&#x12B; sekoja vi&#x146;ai d&#x101;rz&#x101;. Zigmunts, nev&#x113;r&#x12B;gi rokas uz muguras salicis, s&#x101;ka l&#x113;ni un st&#x12B;vi staig&#x101;t pa tuk�o viesistabu.</p><p>Benedikta kabinet&#x101; Kirlova aps&#x113;d&#x101;s pie galda, uz kura atrad&#x101;s vair&#x101;kas Vitolda gr&#x101;matas. Pie ce&#x13C;iem vi&#x146;ai piespied&#x101;s maz&#x101; Bro&#x146;a, kuras ro�ain&#x101; kleiti&#x146;a un maig&#x101;s, kail&#x101;s roci&#x146;as spilgti izc&#x113;l&#x101;s pret m&#x101;tes melno kleitu. Just&#x12B;ne blakus m&#x101;jast&#x113;vam nos&#x113;d&#x101;s iepretim vie�&#x146;ai.</p><p>Bet nebija samulsus&#x12B;, savi&#x13C;&#x146;ot&#x101; Kirlova paguvusi v&#x113;l pateikt ne da�us v&#x101;rdus, kad atv&#x113;r&#x101;s durvis un taj&#x101;s par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s pane Em&#x12B;lija balt&#x101;, gar&#x101;, me�&#x123;in&#x113;m iz�&#x16B;t&#x101; pe&#x146;u&#x101;r&#x101;, neparasti mo�a un lab&#x101; garast&#x101;vokl&#x12B;. Aiz vi&#x146;as par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s Kirlo, smaido�s un svin&#x12B;gs, ar platmali rok&#x101;, un t&#x16B;l&#x12B;t aiz vi&#x146;a Tereze ar medainu sv&#x113;tlaimi zilaj&#x101;s ac&#x12B;s, pl&#x101;ksteri uz vaiga un rudens ziediem sarkan&#x12B;gajos matos.</p><p>Bet istabas kakt&#x101;, neviena nepaman&#x12B;ta, ar zi&#x146;k&#x101;r&#x113; plati ieplest&#x101;m ac&#x12B;m jau labu br&#x12B;di sar&#x101;vusies s&#x113;d&#x113;ja trausl&#x101;, cirtot&#x101;, izst&#x12B;dz&#x113;jus&#x12B; pusaudze ar b&#x101;lo seji&#x146;u.</p><p>Namam&#x101;te, sav&#x101; parastaj&#x101;, salkanaj&#x101; balsti&#x146;&#x101; vie�&#x146;u apsveikusi, atlaid&#x101;s v&#x12B;ra atzveltn&#x12B; pie rakst&#x101;mgalda.</p><p>� Ceru, � vi&#x146;a klus&#x101;, l&#x16B;dzo�&#x101; bals&#x12B; sac&#x12B;ja,_� ka jus man atjausiet piedal&#x12B;ties sav&#x101; konfidenci&#x101;laj&#x101; saruna. Zinu, ka runa ir par Justinkas likteni, kas ar&#x12B; man ir tuvs...</p><p>Tereze, nek&#x101; neteikdama, nedro�i nost&#x101;j&#x101;s savai draudzenei aiz muguras. K&#x101; nek&#x101; te ta�u b&#x16B;s runa par m&#x12B;lul Bez �aub&#x101;m � par m&#x12B;lul Vi&#x146;a to zin&#x101;ja un ar visu savu augumu, skatienu, saliktaj&#x101;m rok&#x101;m lik&#x101;s l&#x16B;dzam, lai nedzen proj&#x101;m. Kirlo, gandr&#x12B;z divk&#x101;rt saliecies Just&#x12B;nes priek�&#x101;, tik c&#x12B;t&#x12B;gi sk&#x16B;pst&#x12B;ja vi&#x146;as roku, ka vajadz&#x113;ja to pat atraut.</p><p>Kirlova, redz&#x113;dama, ka dal&#x12B;bnieku skaits pieaug, samulsa gal&#x12B;gi un, dziji pietv&#x12B;kusi, nemier&#x12B;gi trin&#x101;s s&#x113;dekl&#x12B;. P&#x113;c br&#x12B;�a, tom&#x113;r sakopojusi visu savu drosmi un sparu, ska&#x13C;i ierun&#x101;j&#x101;s:</p><p>� Mani draugi! Par to, k&#x101;d&#x113;&#x13C; �urp atbraucu, ar aplinkiem nerun&#x101;�u. Tie�i ar v&#x101;li pa pieri � t&#x101; vislab&#x101;k! Esmu preciniece. Mans br&#x101;l&#x113;ns Teofils Ru�ics ar manu vidut&#x101;j&#x12B;bu l&#x16B;dz Justinkas roku. Pats vi&#x146;� nav ieradies t&#x101;p&#x113;c, ka tas vi&#x146;u p&#x101;r&#x101;k satrauktu un uzbudin&#x101;tu, turkl&#x101;t vi&#x146;� nav dro�s, k&#x101;du atbildi sa&#x146;ems, bet, ja t&#x101; b&#x16B;s labv&#x113;l&#x12B;ga, vi&#x146;� uz vietas atbrauks pats! Uz vietas!</p><p>Nevienu �ie v&#x101;rdi nep&#x101;rsteidza, jo visi jau to bija paredz&#x113;ju�i. Pane Em&#x12B;lija tom&#x113;r salika savas dai&#x13C;&#x101;s roci&#x146;as un v&#x101;rg&#x101; balsti&#x146;&#x101; iesauc&#x101;s:</p><p>� K&#x101;da Justinkai laime! Cik skaists un di�cilt&#x12B;gi c&#x113;ls ir pana Ru�ica solis!</p><p>Tereze jut&#x101;s k&#x101; sept&#x12B;taj&#x101;s debes&#x12B;s, Kirlo, atzveltn&#x12B; s&#x113;d&#x113;dams, bija saliecies uz priek�u un ar visu savu augumu, ac&#x12B;m, smaidu priec&#x101;j&#x101;s un di�oj&#x101;s. Tikai Just&#x12B;nes sej&#x101; neatspogu&#x13C;oj&#x101;s ne maz&#x101;kais savi&#x13C;&#x146;ojums, � dom&#x12B;gi smaid&#x12B;dama, vi&#x146;a raudz&#x12B;j&#x101;s zem&#x113;.</p><p>Kirlova, br&#x12B;ti&#x146;u klus&#x113;jusi, atkal sa&#x146;&#x113;m&#x101;s un turpin&#x101;ja:</p><p>� Teofils ir sirsn&#x12B;gi iem&#x12B;l&#x113;jies Just&#x12B;n&#x113;, un man �&#x137;iet, ka vi&#x146;a bildin&#x101;jums tam ir lab&#x101;kais pier&#x101;d&#x12B;jums. Esmu p&#x101;rliecin&#x101;ta, ka vi&#x146;a b&#x16B;s ar to laim&#x12B;ga, jo vi&#x146;am ir zelta sirds un galva ar&#x12B; nav kaut k&#x101;da... Tom&#x113;r, pirms braucu �urp k&#x101; preciniece, es skaidri un gai�i pateicu, ka izst&#x101;st&#x12B;�u Just&#x12B;nei par vi&#x146;u visu, visu paties&#x12B;bu... Ja, visu to zinot, vi&#x146;a b&#x16B;s ar mieru �o nelaim&#x12B;go gl&#x101;bt un aplaimot, tad labi, bet ja ne... ko tur var l&#x12B;dz&#x113;t? Par visas pasaules bag&#x101;t&#x12B;b&#x101;m es neb&#x16B;tu ar mieru k&#x101;du apm&#x101;n&#x12B;t. Teofils ne tikai tam piekrita, bet v&#x113;l no savas puses l&#x16B;dza, lai br&#x12B;dinu Just&#x12B;ni par visu ...</p><p>� Un ko tad? Vai par v&#x113;traino pag&#x101;tni? Iz�&#x137;iesto bag&#x101;t&#x12B;bu? � k&#x101; jaut&#x101;dams ierun&#x101;j&#x101;s Benedikts.</p><p>Kirlo sa�&#x137;ob&#x12B;ja l&#x16B;pas un, neapmierin&#x101;ti ar roku atmezdams, nomurmin&#x101;ja:</p><p>� Pavisam nevajadz&#x12B;gi! Pavisam nevajadz&#x12B;gil Tuk�as bl&#x113;&#x146;as!.</p><p>Kirlovas sej&#x101; par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s liels sar&#x16B;gtin&#x101;jums. Muls&#x101;m ac&#x12B;m vi&#x146;a v&#x113;r&#x101;s kl&#x101;teso�ajos. Ac&#x12B;m redzot vi&#x146;a v&#x113;l&#x113;j&#x101;s, lai b&#x16B;tu j&#x101;run&#x101; krietni maz&#x101;kas sabiedr&#x12B;bas priek�&#x101;. Bet l&#x12B;dz&#x113;t nek&#x101; nevar&#x113;ja. Visiem kl&#x101;teso�ajiem bija ties&#x12B;bas piedal&#x12B;ties.</p><p>� N&#x113;, � uz Benedikta jaut&#x101;jumu atbild&#x113;ja Kirlova. � Nepavisam ne par to! &#x12B;pa�umi vi&#x146;am v&#x113;l pr&#x101;vi, var pat teikt � lieli, bet pag&#x101;tne ... nu! Kas bijis, tas izbijis, par to nav ko run&#x101;t. Vi&#x146;� to tagad no�&#x113;lo, ir pagl&#x101;bis no t&#x101;s savu zelta sirdi. J&#x101;run&#x101; par ko citu ... Teofil... Teoss...</p><p>Kirlova sastost&#x12B;j&#x101;s, nezin k&#x101;p&#x113;c liesmaini nosarka un gandr&#x12B;z �uksto�i pabeidza:</p><p>� Teoss ir mor ... morfi... Ak dievs, nu k&#x101; tas saucas? Pavisam esmu aizmirsusi... mor ... morfinists!</p><p>Benedikts skat&#x12B;j&#x101;s Kirlova liel&#x101;m ac&#x12B;m.</p><p>� Kas tad tas v&#x113;l, pie joda? � vi&#x146;� jaut&#x101;ja. � Nekad t&#x101;da v&#x101;rda neesmu dzird&#x113;jis ...</p><p>Klusu, stom&#x12B;dam&#x101;s, ar sevi�&#x137;u nepatiku Kirlova pa�ukst&#x113;ja, ko vi&#x146;a no br&#x101;l&#x113;na bija uzzin&#x101;jusi par to tuv&#x101;k. Pirms p&#x101;ris gadiem vi&#x146;� smagi slimojis, un &#x101;rzemju &#x101;rsti tad pieradin&#x101;ju�i pie �&#x101; nol&#x101;d&#x113;t&#x101; l&#x12B;dzek&#x13C;a ...</p><p>Benedikts nolieca &#x16B;su galus uz leju.</p><p>� Run&#x101;jot bez aplinkiem... k&#x13C;uvis par dz&#x113;r&#x101;ju! � vi&#x146;� nor&#x16B;ca.</p><p>Kirlova pat nodreb&#x113;ja, t&#x101; vi&#x146;ai &#x137;&#x113;r&#x101;s pie sirds �is v&#x101;rds. Paties&#x12B;bu sakot, vai tad Teoss vain&#x12B;gs, ka vi&#x146;u samait&#x101;jusi augst&#x101; sabiedr&#x12B;ba, kur tik liels k&#x101;rdin&#x101;jums p&#x113;c laimes un piedz&#x12B;vojumiem. Vi&#x146;� v&#x113;las iz&#x101;rst&#x113;ties, ne vienreiz vien jau to m&#x113;&#x123;in&#x101;jis, jo pa�am kauns par sevi un jaun&#x101; m&#x16B;�a �&#x113;l... bet l&#x12B;dz �im nav sp&#x113;jis. Lai nu sieviete, kuru iem&#x12B;l&#x113;jis, pal&#x12B;dz... &#x136;&#x12B;li tikai ar &#x137;&#x12B;li var izsist... Juzdamies laim&#x12B;gs, vi&#x146;� vairs negarlaikosies, m&#x101;j&#x12B;ba, k&#x101;rt&#x12B;ga, pareiza dz&#x12B;ve tam atdos vesel&#x12B;bu un patiku r&#x16B;p&#x113;ties par savu saimniec&#x12B;bu. Just&#x12B;ne var&#x113;s veikt &#x12B;stu �&#x113;lsird&#x12B;g&#x101;s sam&#x101;rietes uzdevumu, vi&#x146;u gl&#x101;bjot, ja tikai v&#x113;l&#x113;sies, ja tikai tas, ko vi&#x146;a past&#x101;st&#x12B;ja, nav Just&#x12B;ni atbaid&#x12B;jis...</p><p>�ai br&#x12B;d&#x12B; Em&#x12B;lija pac&#x113;la salikt&#x101;s rokas.</p><p>� Atbaid&#x12B;ti Ak dievsl � vi&#x146;a izsauc&#x101;s. � Tas, ko uzzin&#x101;j&#x101;m, padara panu Ru�icu v&#x113;l interesant&#x101;ku... modina v&#x113;l liel&#x101;kas simp&#x101;tij&#x101;s, jo liecina par raksturu, kas cen�as izrauties no pel&#x113;c&#x12B;g&#x101;s ikdieni�&#x137;&#x12B;bas, apreibin&#x101;ties kaut vai ar sap&#x146;iem par to, kas dai&#x13C;�, c&#x113;ls, po&#x113;tisks! Ar t&#x101;du cilv&#x113;ku dal&#x12B;ties dz&#x12B;v&#x113;, kop&#x101; ar vi&#x146;u m&#x12B;l&#x113;t, sap&#x146;ot...</p><p>� Varb&#x16B;t kop&#x101; ar vi&#x146;u ar&#x12B; apdzerties! � zem. &#x16B;s&#x101;m nor&#x16B;ca Benedikts, kuru �&#x12B; inform&#x101;cija vismaz&#x101;k bija saj&#x16B;smin&#x101;jusi.</p><p>� T&#x101; ir patiesa laime! � pabeidza pane Em&#x12B;lija.</p><p>� Nudien! Aiz t&#x101;das lielas laimes var trieku dab&#x16B;t! � no atzvelt&#x146;a mugurpuses atskan&#x113;ja smalk&#x101; Terezes balsti&#x146;a.</p><p>� Nedzird&#x113;ta laime... Jauks v&#x101;rds... Apst&#x101;k&#x13C;i... Ko tur daudz run&#x101;t! � sv&#x113;tlaim&#x12B;gi smaid&#x12B;dams, �ukst&#x113;ja Kirlo.</p><p>Kirlova ar asar&#x101;m ac&#x12B;s pagriez&#x101;s pret Just&#x12B;ni:</p><p>� Manu zelta sirsni&#x146;, tev to vajag ar sievietes skaidr&#x12B;bu un pie&#x137;&#x113;r&#x12B;bu nov&#x113;rt&#x113;t un aplaimot. Ja- tu, Just&#x12B;n&#x12B;t, zin&#x101;tu, cik vi&#x146;� pret mums ir labs! Cits vi&#x146;a viet&#x101; neliktos ne zinis par nabadz&#x12B;gajiem radiem, bet vi&#x146;� izturas k&#x101; draugs, gandr&#x12B;z k&#x101; br&#x101;lis un ... pat k&#x101; labdaris. Vai zini? K&#x101;p&#x113;c gan lai es to neizpaustu? Nabadz&#x12B;ba nav nek&#x101;ds kauns! Vi&#x146;� uz&#x146;&#x113;m&#x101;s r&#x16B;p&#x113;ties par m&#x16B;su puis&#x113;niem un sedz vi&#x146;u skolas izdevumus ... Ir jau samaks&#x101;jis par vienu pusgadu, bet tas v&#x113;l nav nekas � sal&#x12B;dzinot ar vi&#x146;a sirdi un labv&#x113;l&#x12B;bu! Vi&#x146;� &#x13C;oti m&#x12B;l m&#x16B;su Bro&#x146;u un reiz&#x113;m to &#x146;em uz rok&#x101;m... Aizvakar atbrauca Alksnain&#x113; un s&#x101;ka m&#x16B;s l&#x16B;gt: �Brauciet visi uz V&#x113;rsieni vismaz uz k&#x101;d&#x101;m p&#x101;ris dien&#x101;m!� Un t&#x101; m&#x113;s divas dienas viss bars pie vi&#x146;a viesoj&#x101;mies, un k&#x101; vi&#x146;� m&#x16B;s uz&#x146;&#x113;ma!... Par gardumiem un citiem labumiem, tas nu v&#x113;l nebutu nekas... bet pats m&#x16B;s apkalpoja, rota&#x13C;&#x101;j&#x101;s ar b&#x113;rniem un tikai br&#x12B;�iem krita sav&#x101; gr&#x16B;tsird&#x12B;b&#x101;. Zelta sirds un &#x13C;oti nelaim&#x12B;gs cilv&#x113;ks, kaut ar&#x12B; bag&#x101;tsl</p><p>Kirlova izslauc&#x12B;ja valg&#x101;s acis un, pagriezusies pret Just&#x12B;ni, pa pusei l&#x16B;dzo�&#x101;, pa pusei nepaciet&#x12B;g&#x101; bals&#x12B; nopras&#x12B;ja:</p><p>� Ko teiksi, Just&#x12B;n&#x12B;t?</p><p>Bet pane Em&#x12B;lija ener&#x123;iski, tas gad&#x12B;j&#x101;s &#x13C;oti reti, iesauc&#x101;s:</p><p>� Tas tak dabiski, ka Just&#x12B;ne pie&#x146;em ... �o patieso br&#x12B;numu ... nedzird&#x113;to laimi..</p><p>__ Tas, var teikt, pa�a sv&#x113;ta Antonija darbs!... �&gt; iegavil&#x113;j&#x101;s Tereze.</p><p>__ Es t&#x16B;l&#x12B;t n&#x101;ko�ajai panei Ru�icai krit&#x12B;�u pie k&#x101;j&#x101;m! � atzveltn&#x12B; s&#x113;d&#x113;dams, zemu jo zemu paklan&#x12B;j&#x101;s Kirlo.</p><p>Benedikts klus&#x113;ja, virpin&#x101;ja ap pirkstu usu galu un ar&#x12B; nopras&#x12B;ja:</p><p>� Nu ko tad, Just&#x12B;n? Run&#x101;!</p><p>Just&#x12B;ne pac&#x113;la plaksti&#x146;us, tad, uzmetusi Kirlovai draudz&#x12B;gu skatienu, viegli paklan&#x12B;dam&#x101;s, sac&#x12B;ja:</p><p>� Esmu &#x13C;oti pateic&#x12B;ga panam Ru�icam par man par&#x101;d&#x12B;to godu. Es zinu, ka vajadz&#x113;ja daudz p&#x16B;l&#x113;ties, lai vi&#x146;u pierun&#x101;tu un p&#x101;rliecin&#x101;tu spert �&#x101;du soli. Saprotu ar&#x12B;, ka vi&#x146;am vajadz&#x113;ja izc&#x12B;n&#x12B;t lielu c&#x12B;&#x146;u pa�am ar sevi, iek&#x101;ms tam piekrita. Visu to labi apzinos. Ne p&#x113;c sava st&#x101;vok&#x13C;a, ne izgl&#x12B;t&#x12B;bas, ne para�&#x101;m es vi&#x146;am neesmu piem&#x113;rota dz&#x12B;ves biedrene. Man nav augst&#x101;ko aprindu d&#x101;mai atbilsto�u &#x12B;pa�&#x12B;bu, un es ar&#x12B; nej&#x16B;tu p&#x113;c t&#x101;m nek&#x101;das vajadz&#x12B;bas...</p><p>� T&#x101;lab jo vair&#x101;k tev vajag nov&#x113;rt&#x113;t �o m&#x12B;las uzupur&#x113;�anos, � iemet&#x101;s vid&#x16B; pane Em&#x12B;lija.</p><p>� Jo vair&#x101;k te izpau�as dieva neizm&#x113;rojam&#x101; labv&#x113;l&#x12B;ba, � piebalsoja ar&#x12B; Tereze.</p><p>� Tas viss, � turpin&#x101;ja Just&#x12B;ne, pagriezusies pret Kirlovu, � padara par neiesp&#x113;jamu pie&#x146;emt �o upuri, par kuru es gan esmu pateic&#x12B;ga ... bet �oreiz svar&#x12B;g&#x101;kais un iz�&#x137;iro�ais ir apst&#x101;klis, ka jau kop� vakardienas esmu saderin&#x101;jusies...</p><p>Uz br&#x12B;di aiz p&#x101;rsteiguma k&#x13C;uvu�i m&#x113;mi, beidzot visi kl&#x101;teso�ie vienbals&#x12B;gi iesauc&#x101;s:</p><p>� Ko? Kad? K&#x101;? Ar ko? Ar ko?</p><p>Just&#x12B;ne piec&#x113;l&#x101;s. Kaut kas vi&#x146;u spieda piecelties no atzvelt&#x146;a, lika tai tum�i piesarkt.</p><p>� Ar Kor�inas kaimi&#x146;u, maza zemes gabali&#x146;a &#x12B;pa�nieku Bohatiras ciem&#x101;, ar panu Janu Bohatirovi�u! � to vi&#x146;a pateica l&#x113;n&#x101;m, aiz savi&#x13C;&#x146;ojuma mazliet tr&#x12B;co�&#x101; bals&#x12B;.</p><p>Kl&#x101;teso�ajos sac&#x113;l&#x101;s vesela neizpratnes v&#x113;tra. Istaba pild&#x12B;j&#x101;s saucieniem:</p><p>� Kas tad tas? K&#x101; tad t&#x101;? Kas tas t&#x101;ds? Tu jokojiesl Vi&#x146;a zobojas! Pana smejas!</p><p>Bet Just&#x12B;nes izskats liecin&#x101;ja, ka vi&#x146;a nepavisam nejokojas. Uzacis savilkusi, galvu pac&#x113;lusi, vi&#x146;a uzl&#x16B;koja sapulc&#x113;ju�os. Beidzot Benedikts pam&#x101;ja ar roku.</p><p>� Pagaidiet, draugi! � vi&#x146;� iesauc&#x101;s. � &#x13B;aujiet man, lai es vi&#x146;u izjaut&#x101;ju par visu!</p><p>Un, pagriezies pret m&#x101;s&#x12B;cu, turpin&#x101;ja:</p><p>� Vai tu, Just&#x12B;n, nejoko? Tu nopietni to saki? Vai tie�&#x101;m esi saderin&#x101;jusies ar k&#x101;du no Bohatirovi�iem?</p><p>Just&#x12B;ne par&#x101;d&#x12B;ja vi&#x146;am savu roku.</p><p>� Vai redzi, t&#x113;voc, m&#x101;tes gredzenti&#x146;a man pirkst&#x101; vairs nav. Vakar es vi&#x146;am to atdevu. Mana sirds, roka un n&#x101;kotne tagad pieder vi&#x146;am.</p><p>Benedikts kaut ko pie sevis nor&#x16B;ca, kaut ko nodudi-n&#x101;ja, pal&#x16B;koj&#x101;s Just&#x12B;n&#x113; un atkal jaut&#x101;ja:</p><p>� Kur tad tu ar vi&#x146;u tik nejau�i_var&#x113;ji iepaz&#x12B;ties?</p><p>Mazliet skumj� smaids p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja p&#x101;r Just&#x12B;nes lup&#x101;m, un vi&#x146;a k&#x101;du mirkli cie�i iel&#x16B;koj&#x101;s t&#x113;vocim ac&#x12B;s.</p><p>� Tiesa, t&#x113;voci, tikai nejau�i m&#x113;s var&#x113;j&#x101;m viens ar otru iepaz&#x12B;ties!</p><p>� Nu, nu! � nomurmin&#x101;ja Benedikts. � Filozof&#x113;�ana ir viena lieta, bet tavs liktenis kaut kas cits! Vai tu esi iem&#x12B;l&#x113;jusies taj&#x101; cilv&#x113;k&#x101;, ko? Vai patiesi vi&#x146;u m&#x12B;li?</p><p>K&#x101; elektriska dzirksts izskr&#x113;ja caur Just&#x12B;nes sirdi, likdama riesties ac&#x12B;s valgumam un sejai liesmaini piesarkt. Vi&#x146;a pac&#x113;la galvu.</p><p>� M&#x12B;lu vi&#x146;u no visas sirds un ne�aub&#x12B;gi ticu, ka ar&#x12B; pati tieku m&#x12B;l&#x113;ta, � atbild&#x113;ja Just&#x12B;ne. .</p><p>Panei Em&#x12B;lijai k&#x13C;uva nelabi. P&#x113;k�&#x146;i, pavisam negaid&#x12B;ti vi&#x146;a juta tuvojamies hist&#x113;riju. Asaru piln&#x101;m ac&#x12B;m, aizsmaku�&#x101; bals&#x12B; vi&#x146;a v&#x113;l iesauc&#x101;s:</p><p>� Just&#x12B;n&#x12B;t! K&#x101; tad t&#x101;? Tu, b&#x16B;dama tik lepna! Tu, kas agr&#x101;k neko nev&#x113;l&#x113;jies pie&#x146;emt no manis, kad es tevi �ad tad grib&#x113;ju uzpost! Tu, kas aiz lepn&#x12B;bas neat&#x13C;&#x101;vi pret sevi pat visnevain&#x12B;g&#x101;kos jokus! Tu tagad atraidi visspo�&#x101;ko n&#x101;kotni, augstu st&#x101;vokli sabiedr&#x12B;b&#x101; un gribi iziet pie zemnieka ... j&#x101;! Pie zemnieka ... Ak dievs! Cik nosl&#x113;pumu pilna un m&#x12B;klaina ir cilv&#x113;ka sirds!</p><p>Just&#x12B;ne pasmaid&#x12B;ja.</p><p>� Nosl&#x113;pumain&#x12B;bas tur nav nek&#x101;das, � vi&#x146;a sac&#x12B;ja. � Tie�i t&#x101;p&#x113;c, ka esmu lepna, es negribu, lai mani prec aiz augstsird&#x12B;bas un bru&#x146;nieciskuma, aiz dieva vai sv&#x113;t&#x101; Antonija br&#x12B;ni�&#x137;&#x12B;g&#x101;s labv&#x113;l&#x12B;bas, laipn&#x12B;bas un pierun&#x101;�anas... Gribu lab&#x101;k b&#x16B;t pateic&#x12B;ga par savu labkl&#x101;j&#x12B;bu un laimi cilv&#x113;ka sirdij, kas mani m&#x12B;l, m&#x16B;su kop&#x113;jam darbam...</p><p>� Bl&#x113;&#x146;as! � iesauc&#x101;s Benedikts. � Bl&#x113;&#x146;as vien ir tie br&#x12B;numi, nosl&#x113;pumi, m&#x12B;klas. Ne gra�a tie nav v&#x113;rti! Iepatikusies pa&#x146;i�am skaista un gudra meitene � uzreiz tas esot lielais br&#x12B;nums! Meitene iem&#x12B;l&#x113;jusies gl&#x12B;t&#x101; un varb&#x16B;t god&#x101;jam&#x101; puis&#x12B; � atkal nosl&#x113;pumain&#x12B;ba un m&#x12B;klai Tas viss nav ne gra�a v&#x113;rts! Bet, kas te patiesi no svara, mans b&#x113;rns, � vi&#x146;� griez&#x101;s pie Just&#x12B;nes, � tas ir, ka tu varb&#x16B;t nepaz&#x12B;sti dz&#x12B;vi, uz kuru gatavojies ...</p><p>� Esmu ar to tuvu un labi iepazinusies, t&#x113;voc...</p><p>� Pagaidi! Bet darbs! Vai tu ar&#x12B; zini, k&#x101;ds darbs tevi tur sagaida?</p><p>Bet �oreiz Just&#x12B;ne nepiek&#x101;p&#x101;s.</p><p>� T&#x113;voc! � vi&#x146;a spar&#x12B;gi pretoj&#x101;s. � Tie�i bezdarb&#x12B;ba bija t&#x101;, kas saind&#x113;ja un apkaunoja visu manu dz&#x12B;vi! Ak! Cik es esmu pateic&#x12B;ga cilv&#x113;kam, kas, &#x146;emdams mani sav&#x101; pajumt&#x113;, sag&#x101;d&#x101; man ne tikai sirdsmieru, bet ar&#x12B; darbu rok&#x101;m un pr&#x101;tam, dz&#x12B;vei m&#x113;r&#x137;i, iesp&#x113;ju k&#x101;dam pal&#x12B;dz&#x113;t, str&#x101;d&#x101;t priek� sevis un citiem!...</p><p>Benedikta skatiens k&#x13C;uva maig&#x101;ks, noskaidroj&#x101;s, un vi&#x146;� silt&#x101;k l&#x16B;koj&#x101;s radiniec&#x113;. Un jau nedro�&#x101;k&#x101; bals&#x12B; v&#x113;l iejaut&#x101;jas:</p><p>� Nu, bet k&#x101; b&#x16B;s ar to, nu, nevien&#x101;do gar&#x12B;go att&#x12B;st&#x12B;bu?</p><p>� Nav, t&#x113;voc, nek&#x101;das nevien&#x101;d&#x12B;bas, t&#x101; past&#x101;v tikai iedom&#x101;s. Neesmu ne augsti skolota, ne ar&#x12B; k&#x101;da m&#x101;ksliniece. Nav man ar&#x12B; nek&#x101;du neparastu, &#x101;rk&#x101;rt&#x12B;gu dot&#x12B;bu, esmu pietieko�i pr&#x101;t&#x12B;ga, lai to zin&#x101;tu un redz&#x113;tu. No t&#x101;, ko esmu m&#x101;c&#x12B;jusies, bez sv&#x101;rst&#x12B;�an&#x101;s un �&#x113;luma atmet&#x12B;�u visu, kas ne man, ne ar&#x12B; k&#x101;dam citam nek&#x101;du labumu nesp&#x113;j dot. Bet, ja izr&#x101;d&#x12B;sies, ka pr&#x101;ta un gudr&#x12B;bas, ko no tevis, t&#x113;voc, esmu mantojusi, man ir vair&#x101;k nek&#x101; vi&#x146;am ... nek&#x101; vi&#x146;iem ...</p><p>Savi&#x13C;&#x146;ojum&#x101; vi&#x146;ai aizr&#x101;v&#x101;s balss, drebo�&#x101;m l&#x16B;p&#x101;m, bet apskaidrotu seju t&#x101; pabeidza:</p><p>� Ar k&#x101;du prieku es dal&#x12B;�os sav&#x101;s zin&#x101;�an&#x101;s ar vi&#x146;iem!. .. O! Ar k&#x101;du prieku es tur&#x113;�u paceltu p&#x101;r vi&#x146;iem savu tr&#x16B;c&#x12B;go lampi&#x146;u, lai ar&#x12B; vi&#x146;iem b&#x16B;tu mazliet gai�&#x101;ks, skaidr&#x101;ks, l&#x12B;ksm&#x101;ks skatiens! ... </p><p>Benedikts piec&#x113;l&#x101;s. &#x16A;sas vi&#x146;� bija sagriezis uz aug�u.</p><p>� J&#x16B;s, jaunie�i, visi no vietas tagad p&#x16B;�at vien&#x101; stabul&#x113;! Bet, � vi&#x146;� piemetin&#x101;ja, � jums ir taisn&#x12B;ba ... nav ko iebilst! Jums ir taisn&#x12B;ba!</p><p>Pane Em&#x12B;lija uzreiz sajuta d&#x16B;rienus l&#x101;psti&#x146;&#x101;s, s&#x101;nos, kr&#x16B;t&#x12B;s, it visur, un tik tikko vi&#x146;ai pietika sp&#x113;ka iesaukties:</p><p>� Terez&#x12B;t! Pal&#x12B;dzi man piecelties! Terez&#x12B;t!</p><p>Tereze steidz&#x12B;gi pal&#x12B;dz&#x113;ja panei izrausties no atzvelt&#x146;a un pavad&#x12B;ja to uz durv&#x12B;m. Kirlo ne pirksta nepakustin&#x101;ja sasirgu�&#x101;s namam&#x101;tes lab&#x101;, kas l&#x12B;dz&#x12B;gos gad&#x12B;jumos nekad ar vi&#x146;u nebija noticis. Vi&#x146;� s&#x113;d&#x113;ja kr&#x113;sl&#x101; k&#x101; pienaglots, k&#x101; p&#x101;rakme&#x146;ojies, ar pav&#x113;rtu muti un nespodru skatienu. Kirlo nesaprata, kas notiek, ko apk&#x101;rt&#x113;jie run&#x101;, vienk&#x101;r�i nek&#x101; nesaj&#x113;dza. Vi&#x146;� nesp&#x113;ja ne br&#x12B;n&#x12B;ties, ne dusmoties, ne uztraukties, jo visas domas bija pametu�as galvu, atskaitot vienu, kas neatlaid&#x12B;gi taj&#x101; ros&#x12B;j&#x101;s:</p><p>�Teoss Ru�ics dab&#x16B;ja kurv&#x12B;ti... Vi&#x146;�, Ru�ics, V&#x113;r-sienes dzimt&#x12B;pa�nieks, k&#x146;azienes br&#x101;l&#x113;ns, sa&#x146;&#x113;mis kurv&#x12B;ti no �&#x12B;s ... �&#x12B;s ... �</p><p>L&#x16B;p&#x101;m noraustoties, vi&#x146;� klusi sac&#x12B;ja:</p><p>� Teoss dab&#x16B;ja kurv&#x12B;ti...</p><p>Neapzin&#x12B;gi no kr&#x113;sla piec&#x113;lies, ar platmali nolaistaj&#x101; rok&#x101;, pav&#x113;rtu muti un nespodr&#x101;m ac&#x12B;m Kirlo izg&#x101;ja caur viesistabu. Atdar&#x12B;dams panes Em&#x12B;lijas budu&#x101;ra durvis, vi&#x146;� v&#x113;lreiz atk&#x101;rtoja:</p><p>� Teoss dab&#x16B;ja kurv&#x12B;ti...</p><p>No d&#x101;rza viesistab&#x101; strauji ieskr&#x113;ja Vitolds. Pirms br&#x12B;ti&#x146;a, neviena neman&#x12B;ta, viegli k&#x101; spalvi&#x146;a no t&#x113;va kabineta bija izspurgusi Leonija. Steigdam&#x101;s cauri viesistabai, vi&#x146;a pa�ivin&#x101;ja ar Zigmuntu, kas tur pie galda �&#x137;irst&#x12B;ja vecus albumus un ilustr&#x113;tus �urn&#x101;lus, tad, pa lieveni noskr&#x113;jusi d&#x101;rz&#x101;, piln&#x101; bals&#x12B; iesauc&#x101;s:</p><p>� Vidzi! Vidzi!</p><p>Izst&#x101;st&#x12B;jusi br&#x101;lim visu, ko, kabineta kakt&#x101; s&#x113;d&#x113;dama, dzird&#x113;jusi, un veikusi savu uzdevumu �eit, vi&#x146;a pa k&#x101;pn&#x113;m uzlidoja otr&#x101; st&#x101;v&#x101; pie Martas.</p><p>Vitolds, m&#x101;su noklaus&#x12B;jies, k&#x101; viesulis iemet&#x101;s m&#x101;j&#x101;, pajo&#x146;oja gar&#x101;m Zigmuntam, kas apstulbis st&#x101;v&#x113;ja viesistab&#x101;, iebruka kabinet&#x101; un satv&#x113;ra Just&#x12B;ni aiz ab&#x101;m rok&#x101;m:</p><p>� Just&#x12B;n&#x12B;t! Sirsni&#x146;! M&#x101;s&#x12B;ci&#x146;! Es jau mazlieti&#x146; uz to cer&#x113;ju, bet tikai mazdrusci&#x146;, jo dom&#x101;ju, ka bu�menetev&#x12B; &#x146;ems virsroku un tu izv&#x113;l&#x113;sies skaistos tetov&#x113;jumus.... Bet tu tom&#x113;r esi izl&#x113;musi dar&#x12B;t laim&#x12B;gu �o krietno puisi, k&#x13C;&#x16B;stot par m&#x16B;su d&#x101;rg&#x101;s zemes darbinieci, nest gaismu savu nabaga br&#x101;&#x13C;u vid&#x16B;! Bravo! Apsveicu! K&#x101; es priec&#x101;jos, ak, k&#x101; es priec&#x101;jos!</p><p>Un, satv&#x113;ris Just&#x12B;ni ap vidukli, smiedamies, rokas vi&#x146;ai sk&#x16B;pst&#x12B;dams, reizes divas apgrieza sev apk&#x101;rt. Bet tad, k&#x13C;uvis nopietn&#x101;ks un stingri spiezdams radinieces rokas, sirsn&#x12B;gi ieskat&#x12B;j&#x101;s tai ac&#x12B;s.</p><p>� Neaizmirsti, � vi&#x146;� sac&#x12B;ja, � ka es tev esmu br&#x101;lis. B&#x16B;sim sabiedrotie un savstarp&#x113;ji viens otram izpal&#x12B;dz&#x12B;gi. Uzskati mani par savu draugu un br&#x101;li...</p><p>Benedikts nol&#x16B;koj&#x101;s d&#x113;la saj&#x16B;sm&#x101; ar mier&#x12B;gu, laim&#x12B;gu smaidu, kas jau dienas divas nenozuda no vi&#x146;a sejas, kas to dar&#x12B;ja jaun&#x101;ku un izgludin&#x101;ja dzi&#x13C;&#x101;s rievas.</p><p>� Nedienas! Nedienas ar �iem jaunajiem! � vi&#x146;� r&#x16B;ca zem garaj&#x101;m &#x16B;s&#x101;m. � Vi&#x146;i iedom&#x101;jas, ka apgriez&#x12B;s pasauli otr&#x101;di, cer pan&#x101;kt diezin k&#x101;dus br&#x12B;numus!...</p><p>Skumj&#x101;s vi&#x146;am aptum�oj&#x101;s acis, un beidzot tas atmeta ar roku.</p><p>� K&#x101; tad ir, Just&#x12B;n? � vi&#x146;� jaut&#x101;ja. � Vai tas ir tavs gal&#x12B;gais l&#x113;mums?</p><p>� Tas ir gal&#x12B;gs, � vi&#x146;a atbild&#x113;ja, � it nekas pasaul&#x113;, pat tava griba, manu labo t&#x113;voc un aizbildni, to nav sp&#x113;j&#x12B;ga groz&#x12B;t un nov&#x113;rst.</p><p>Vi&#x146;a noliec&#x101;s, sk&#x16B;pst&#x12B;dama t&#x113;vo�a roku. Benedikts vi&#x146;as galvu piespieda sev pie kr&#x16B;t&#x12B;m.</p><p>Tad ar&#x12B; Kirlova piec&#x113;l&#x101;s no atzvelt&#x146;a un grib&#x113;ja ko teikt, bet piece&#x13C;oties vi&#x146;a bija uzmodin&#x101;jusi aizmigu�o mazo Bro&#x146;u, un t&#x101;, sapinusies atrisu�aj&#x101;s z&#x101;baci&#x146;u aukl&#x101;s, nostiep&#x101;s vis&#x101; garum&#x101; m&#x101;tei pie k&#x101;j&#x101;m. Bet tas meitenei atgad&#x12B;j&#x101;s tik bie�i, ka vi&#x146;a, pat neie�&#x12B;kst&#x113;jusies, vispirms uzraus&#x101;s �etrr&#x101;pus, tad piec&#x113;l&#x101;s k&#x101;j&#x101;s un, meln&#x12B;gsn&#x113;j&#x101;s, maz&#x101;s, kail&#x101;s ro&#x137;eles plati iepletusi, nopietni sac&#x12B;ja:</p><p>� M&#x101;mi&#x146;, gribu m&#x101;j&#x101;s!</p><p>Bet Kirlova, nepiev&#x113;rsusi uzman&#x12B;bu ne meitenes kritienam, ne vi&#x146;as nopietnajai pras&#x12B;bai, pieg&#x101;ja pie Just&#x12B;nes un sa&#x146;&#x113;ma vi&#x146;as roku. Seja Kirlovai bija liesmaini piesarkusi un vien&#x101;s asar&#x101;s.</p><p>� A\an ir �&#x113;l, dikti �&#x113;l nabaga lab&#x101; br&#x101;l&#x113;n&#x101;! � vi&#x146;a sac&#x12B;ja. � Tom&#x113;r melot es neprotu: varb&#x16B;t esi pr&#x101;t&#x12B;gi r&#x12B;kojusies un tava izv&#x113;le laba ... iesp&#x113;jams, ka b&#x16B;si laim&#x12B;ga ...</p><p>Un vi&#x146;a sirsn&#x12B;gi nosk&#x16B;pst&#x12B;ja Just&#x12B;ni.</p><p>� Kad tu b&#x16B;si iek&#x101;rtojusies sav&#x101; m&#x101;j&#x101;, � vi&#x146;a v&#x113;l klusu pa�ukst&#x113;ja, � tad atdo�u pie tevis savu Rozi... atdo�u uz tavu m&#x101;ju, lai ir tava pal&#x12B;dze un m&#x101;cekle, lai. pieradin&#x101;s un m&#x101;c&#x101;s pati sav&#x101;m rok&#x101;m apstr&#x101;d&#x101;t zemi...</p><p>Caur asar&#x101;m smaid&#x12B;dama, vi&#x146;a v&#x113;l piemetin&#x101;ja:</p><p>� Un varb&#x16B;t ar laiku tu atrad&#x12B;si vi&#x146;ai, t&#x101;pat k&#x101; sev esi atradusi, k&#x101;du krietnu un cien&#x12B;jamu z&#x113;nu... Vai zini? Tr&#x16B;c&#x12B;g&#x101;m meiten&#x113;m, kas nevar k&#x13C;&#x16B;t ne par gr&#x101;fien&#x113;m, ne &#x101;rstu mad&#x101;m&#x101;m, t&#x101; ir laba n&#x101;kotne... varb&#x16B;t pat vien&#x12B;g&#x101; iesp&#x113;jam&#x12B;ba ...</p><p>Vi&#x146;a grib&#x113;ja v&#x113;l kaut ko pa�ukst&#x113;t Just&#x12B;nei pie auss, bet juta sp&#x113;c&#x12B;gi paraust&#x101;m sevi aiz kleitas. Maz&#x101; Bro&#x146;a pie vi&#x146;as k&#x101;j&#x101;m, savas iedegu�&#x101;s ro&#x137;eles plati iepletusi un og|u melnaj&#x101;m ac&#x12B;m cie�i m&#x101;t&#x113; l&#x16B;kodam&#x101;s, nopietni atk&#x101;rtoja:</p><p>� M&#x101;mi&#x146;! Bet es gribu uz m&#x101;j&#x101;m!</p><p>Patie�&#x101;m, Kirlovai bija laiks doties m&#x101;jup, kur to gaid&#x12B;ja darbs un raizes; bez tam vajadz&#x113;ja v&#x113;l �odien uz br&#x12B;di iegriezties ar&#x12B; V&#x113;rsien&#x113;. Dr&#x12B;z vi&#x146;a kop&#x101; ar Vitoldu izg&#x101;ja d&#x101;rz&#x101; uzmekl&#x113;t savu b&#x113;rnu pulci&#x146;u. Benedikts aizejo�ajam d&#x113;lam v&#x113;l uzsauca:</p><p>� Pasaki k&#x101;dam, lai pal&#x16B;dz pie manis Martu.</p><p>Bet pret Just&#x12B;ni pagriezies:</p><p>� Vai t&#x113;vam par to jau esi teikusi?</p><p>Vi&#x146;ai v&#x113;l nebija izn&#x101;cis laika to dar&#x12B;t, jo O�e&#x13C;skis v&#x113;lu c&#x113;l&#x101;s un sav&#x101; istab&#x101; ilgi ietur&#x113;ja brokastis, bet, kad vi&#x146;� nodarboj&#x101;s ar &#x113;�anu, tad par kaut ko citu sarun&#x101;ties ar vi&#x146;u nebija iesp&#x113;jams.</p><p>� Ej t&#x16B;l&#x12B;t pie vi&#x146;a un past&#x101;sti... k&#x101; nek&#x101; tom&#x113;r t&#x113;vs! Bet man vajag ar Martu aprun&#x101;ties... izjaut&#x101;t vi&#x146;u!</p><p>Just&#x12B;ne izg&#x101;ja cauri tuk�ajai &#x113;damistabai un pagriez&#x101;s uz k&#x101;p&#x146;u pusi, kas veda uz otro st&#x101;vu, kad izdzirda sevi uzrun&#x101;jam v&#x101;rd&#x101;. Vi&#x146;a atskat&#x12B;j&#x101;s un paman&#x12B;ja Zig-muntu, kas, st&#x101;v&#x113;dams pie sienas, pagrieza pret to savu redzami nob&#x101;lu�o un p&#x101;rv&#x113;rsto seju.</p><p>� Ko tu v&#x113;lies, kuz&#x113;n? � vi&#x146;a jaut&#x101;ja.</p><p>� P&#x101;rm&#x12B;t da�us v&#x101;rdus ar tevi... pie visa, kas tev ir sv&#x113;ts uz zemes, l&#x16B;dzu p&#x101;rm&#x12B;t ar mani da�us v&#x101;rdusl</p><p>� Nu labi, � ar vienaldz&#x12B;gu laipn&#x12B;bu atbild&#x113;ja Just&#x12B;ne un tuvoj&#x101;s Zigmuntam.</p><p>� Kuz&#x12B;nl Vai tas taisn&#x12B;ba ... Vai taisn&#x12B;ba, ka tu atteikusi Ru�icam, bet izej pie k&#x101;da... k&#x101;da � <emphasis>que sais-je? �</emphasis> paput&#x113;ju�a �&#x13C;ahti�a ... zemnieka?</p><p>� Taisn&#x12B;ba, � Just&#x12B;ne mier&#x12B;gi atbild&#x113;ja.</p><p>� Augstais dievs! K&#x101;da mezalianse... k&#x101;da meza-lianse, tas noz&#x12B;m&#x113; noties&#x101;t sevi uz m&#x16B;�&#x12B;g&#x101;m uzskatu un gaumes nesaska&#x146;&#x101;m, saproti? Tas vienk&#x101;r�i ir netiku-m&#x12B;gil</p><p>Just&#x12B;ne a�i, ar nesl&#x113;ptu ironiju pal&#x16B;koj&#x101;s vi&#x146;am ac&#x12B;s.</p><p>� Vai mani vi&#x13C; dzirde, vai tie�&#x101;m tu, kuz&#x113;n, tu ... iest&#x101;jies par vienl&#x12B;dz&#x12B;bu laul&#x12B;b&#x101; un tikum&#x12B;bas aizst&#x101;vi?</p><p>Zigmunts mazliet samulsa, bet vi&#x146;a sej&#x101; un �estos saglab&#x101;j&#x101;s sa�utuma un p&#x101;rsteiguma izteiksme. Vi&#x146;� k&#x101; parasti bija &#x123;&#x113;rbies p&#x113;c jaun&#x101;k&#x101;s modes, bet �obr&#x12B;d pazaud&#x113;jis -savu �v&#x12B;tumu un iznes&#x12B;bu. Just&#x12B;ne grib&#x113;ja aiziet, bet Zigmunts a�i satv&#x113;ra vi&#x146;u pie rokas.</p><p>� Kas v&#x113;l? � vi&#x146;a salti jaut&#x101;ja.</p><p>� Tas, � vi&#x146;� iesauc&#x101;s, � ka es saprotu tevi, labi saprotu iemeslus, kuru ietekm&#x113;ta tu �o �nepr&#x101;t&#x12B;go soli esi sp&#x113;rusi. Skaidrs... tu gribi k&#x101; ar sienu nodro�in&#x101;ties pret sen&#x101;m atmi&#x146;&#x101;m ... pret sen&#x101;m j&#x16B;t&#x101;m ... pret mani! Ja tu izietu pie Ru�ica, tad m&#x113;s pieder&#x113;tu pie vienas pasaules, mums b&#x16B;tu j&#x101;sastopas ... j&#x101;redzas vienam ar otru ... T&#x101;p&#x113;c tu b&#x113;dz no �&#x12B;s sf&#x113;ras ... gribi sajaukties ar sala�&#x146;&#x101;m, lai b&#x16B;tu man zudusi, lai es b&#x16B;tu priek� tevis zudis.</p><p>Just&#x12B;ne skat&#x12B;j&#x101;s vi&#x146;&#x101; plati ieplest&#x101;m ac&#x12B;m, nesp&#x113;dama uzreiz saprast t&#x101; v&#x101;rdu &#x12B;sto noz&#x12B;mi, s&#x101;kum&#x101; negrib&#x113;dama tic&#x113;t sav&#x101;m aus&#x12B;m.</p><p>Zigmunts svaid&#x12B;j&#x101;s k&#x101; negudrs un paties&#x101;s izbail&#x113;s lik&#x101;s ieguvis pavisam citu temperamentu un iztur&#x113;�anos. Vi&#x146;� sa&#x137;&#x113;ra galvu rok&#x101;s:</p><p>� Nedari to! L&#x16B;gdams l&#x16B;dzu tevi to nedar&#x12B;t! Ne-skrej pati post&#x101; un neuzvel manai sirdsapzi&#x146;ai tik smagu slogu... K&#x101; nobend&#x113;tas b&#x16B;tnes dv&#x113;sele tu vienm&#x113;r r&#x113;gosies man priek�&#x101;! Ap�&#x113;lojies par mani un pati par sevi! Zv&#x113;ru tev, ka aizbrauk�u, ka nozud&#x12B;�u no tav&#x101;m ac&#x12B;m, ka nedar&#x12B;�u nek&#x101; t&#x101;da, kas var&#x113;tu sacelt tev&#x12B; nemieru, kas jau t&#x101; tev&#x12B; tik dzi&#x13C;i plos&#x101;s, kas tevi novedis pie tik nepr&#x101;t&#x12B;ga so&#x13C;a!</p><p>Tikai tagad beidzot Just&#x12B;ne saprata un notic&#x113;ja sav&#x101;m aus&#x12B;m. Vi&#x146;as sej&#x101; tr&#x12B;s&#x113;ja smaids, ko t&#x101; velti p&#x16B;l&#x113;j&#x101;s apspiest, l&#x12B;dz beidzot spruka va&#x13C;&#x101; nevald&#x101;mos, sud-rabska&#x146;os smieklos. Tie bija jaun&#x12B;bas un laimes pilni smiekli, tik l&#x12B;ksmi, ka skan&#x113;ja gandr&#x12B;z vai b&#x113;rni�&#x137;&#x12B;g&#x101; priek&#x101;. Neapturamai, dzidrai smieklu gammai skanot, vi&#x146;a nov&#x113;rs&#x101;s no Zigmunta, izskr&#x113;ja caur priek�istabu un &#x101;tri uzmet&#x101;s aug�&#x101; pa k&#x101;pn&#x113;m. Vi&#x146;a jau bija nozudusi l&#x12B;kum&#x101;, bet t&#x101;s smiekli v&#x113;l arvien atbalsoj&#x101;s lielaj&#x101; priek�istab&#x101;, jaukdamies kop&#x101; ar rota&#x13C;&#x12B;gaj&#x101;m vijoles te <emphasis>staccato,</emphasis> te atkal <emphasis>allegro</emphasis> ska&#x146;&#x101;m.</p><p>Zigmunts sasl&#x113;j&#x101;s, mazliet pav&#x113;ra muti, tad paraudz&#x12B;j&#x101;s uz savu apa&#x13C;&#x12B;go augumu un caur zobiem no�&#x146;&#x101;c&#x101;s:</p><p>� Vientiese!</p><p>Nelielaj&#x101; istabel&#x113; starp neuzposto gultu un galdu ar sk&#x16B;�an&#x101;s piederumiem ziedainos, pan&#x113;s&#x101;tos r&#x12B;tasv&#x101;rkos O�e&#x13C;skis sp&#x113;l&#x113;ja vijoli. Logs bija atv&#x113;rts, un sp&#x113;l&#x113;t&#x101;ja zil&#x101;s acis mald&#x12B;j&#x101;s pa koku galotn&#x113;m, vi&#x146;� smaid&#x12B;ja, reiz&#x113;m paceldamies pirkstgalos, it k&#x101; grib&#x113;dams lidot l&#x12B;dzi ska&#x146;u vi&#x13C;&#x146;iem. V&#x113;ja p&#x16B;sma purin&#x101;ja un jauca sniegbaltos matus uz vi&#x146;a galvas.</p><p>Just&#x12B;ne, kas tikko bija rimusi smiet, ar. smaido�&#x101;m ac&#x12B;m un kv&#x113;li piesarkusi tuvoj&#x101;s muzic&#x113;�an&#x101; nogrimu�ajam t&#x113;vam.</p><p>� T&#x113;vs, � vi&#x146;a sac&#x12B;ja, � man ar tevi j&#x101;run&#x101; par k&#x101;du nopietnu jaut&#x101;jumu, tas ir &#x13C;oti svar&#x12B;gi k&#x101; tev, t&#x101; man.</p><p>Muzic&#x113;t&#x101;js neapst&#x101;damies izklaid&#x12B;gi pav&#x113;r&#x101;s meit&#x101;.</p><p>� Kas tev ir? Ah&#x101;! Zinu ... pans Ru�ics... Bet pagaidi! &#x13B;auj man papriek� pabeigt�o seren&#x101;di!</p><p>Just&#x12B;ne aps&#x113;d&#x101;s pie loga un s&#x101;ka gaid&#x12B;t, bet seren&#x101;des ska&#x146;as v&#x113;l ilgi �alkoja pa istabu te <emphasis>staccato,</emphasis> te aZ-<emphasis>legro,</emphasis> te atkal <emphasis>andantissimo.</emphasis> P&#x113;d&#x12B;gi vi&#x146;� beidza, no�maukstin&#x101;ja l&#x16B;pas un, loci&#x146;u sk&#x16B;pst&#x12B;dams, sv&#x113;tlaim&#x12B;gi pasmaid&#x12B;ja.</p><p>� Nu k&#x101;? ... &#x12B;sta p&#x113;rl&#x12B;te... �&#x12B; seren&#x101;de!</p><p>Dr&#x12B;z p&#x113;c Just&#x12B;nes aizie�anas Benedikta kabinet&#x101; iesl&#x12B;d&#x113;ja Marta. Vi&#x146;a nen&#x101;ca k&#x101; parasti ar troksni un r&#x12B;bo&#x146;u, bet ieman&#x12B;j&#x101;s pavisam klusu, samulsusi, meln&#x101; lakat&#x101; iev&#x12B;st&#x12B;jusies.</p><p>� Tu s&#x16B;t&#x12B;ji p&#x113;c manis, Benedikt, � vi&#x146;a sac&#x12B;ja, � bet es ar&#x12B; pati b&#x16B;tu atn&#x101;kusi, jo man ir liels l&#x16B;gums ... Tikai nezinu ... goda v&#x101;rds, k&#x101; lai to pasaku ... ~</p><p>� Ko? Varb&#x16B;t ar&#x12B; tu esi saderin&#x101;jusies ar k&#x101;du l&#x101;ga puisi? � Benedikts jokoj&#x101;s.</p><p>Atmetusi ar roku, Marta nos&#x113;d&#x101;s iepretim radiniekam uz kr&#x113;sla mali&#x146;as.</p><p>� Neesmu vairs t&#x101;da mu&#x13C;&#x137;e, lai par to v&#x113;l dom&#x101;tu ... � ar neparastu padev&#x12B;bu un l&#x113;n&#x12B;bu vi&#x146;a atbild&#x113;ja. � Bet redzi... Just&#x12B;ne iziet pie v&#x12B;ra... un, ja tu b&#x16B;si ar mieru ... at&#x13C;ausi, tad es pie vi&#x146;as, vi&#x146;as ... vi&#x146;u m&#x101;j&#x101;s gribu apmesties ...</p><p>� Ko? Ko? � iesauc&#x101;s Benedikts.</p><p>� Goda v&#x101;rds! Es &#x13C;oti v&#x113;los apmesties pie vi&#x146;iem, � turpin&#x101;ja t&#x101;l&#x101;k Marta, acis nolaidusi un rokas kl&#x113;p&#x12B; sa&#x146;&#x113;musi. � Maizi par velti tur ne&#x113;d&#x12B;�u, saimniekot es protu un darbam sp&#x113;ka ar&#x12B; v&#x113;l pietiek... Vi&#x146;iem, balod&#x12B;�iem, noder&#x113;s manas rokas un varb&#x16B;t ar&#x12B; mans padoms neb&#x16B;s zem&#x113; metams... Bet te es nevienam neesmu vajadz&#x12B;ga ... M&#x16B;�&#x12B;g&#x101; nelaime! Nevienam, nevienam, nevienam neesmu vajadz&#x12B;ga!</p><p>� K&#x101; tad tu neesi vajadz&#x12B;ga? Ko tu run&#x101;? � nepaciet&#x12B;gi ierun&#x101;j&#x101;s Benedikts.</p><p>Bet Marta, sapurin&#x101;jusi galvu ar augstaj&#x101;m &#x137;emm&#x113;m, tikai tiep&#x101;s t&#x101;l&#x101;k:</p><p>� Neesmu vajadz&#x12B;ga! Nu protams. B&#x113;rni paaugu�ies ... tavai sievai nekad neesmu var&#x113;jusi ne izpatikt, ne izdab&#x101;t... Bet saimniec&#x12B;ba ... tad ta liela lieta! Pie&#x146;emsi man&#x101; viet&#x101; saimniec&#x12B;bas vad&#x12B;t&#x101;ju ... Justinka mani neatraid&#x12B;s, vi&#x146;a mani m&#x12B;l... vienm&#x113;r vi&#x146;a mani vair&#x101;k par citiem m&#x12B;l&#x113;jusi... Turkl&#x101;t ar&#x12B; tie &#x13C;audis, pie k&#x101; vi&#x146;a aiziet...</p><p>Vi&#x146;ai aizr&#x101;v&#x101;s elpa, ar pirkstu t&#x101; izslauc&#x12B;ja mikl&#x101;s acis. <sup>&amp;</sup></p><p>� Tos &#x13C;audis es k&#x101;dreiz pazinu ... m&#x12B;l&#x113;ju ... pats liktenis mani pie vi&#x146;iem bija novedis... Bet es tam nepaklaus&#x12B;ju, neg&#x101;ju ... par to tagad ie�u un pastr&#x101;d&#x101;�u mazliet ar vi&#x146;iem kop&#x101;, un p&#x113;c tam, dro�i vien ilgi neb&#x16B;s j&#x101;gaida, vi&#x146;i man sanaglos kop&#x101; �etrus d&#x113;&#x13C;us un pa�i aiznes&#x12B;s uz kapiem ... l&#x16B;k, ko es v&#x113;los ... Just&#x12B;ne ar Janeku nol&#x113;mu�i svin&#x113;t k&#x101;zas p&#x113;c p&#x101;ris m&#x113;ne�iem... pa to laiku tu, Benedikt, atrad&#x12B;si sev saimniec&#x12B;bas vad&#x12B;t&#x101;ju ... Uf! Es vair&#x101;k nesp&#x113;ju!</p><p>Martai aizr&#x101;v&#x101;s elpa, un vi&#x146;a s&#x101;ka k&#x101;s&#x113;t.</p><p>Benedikts skat&#x12B;j&#x101;s, klaus&#x12B;j&#x101;s un p&#x113;d&#x12B;gi izgr&#x16B;da:</p><p>� Mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas! T&#x101; jau dr&#x12B;z visa Kor�in&#x101; uz Bohatiru p&#x101;rcelsies! Ja nu vien&#x12B;gi, � vi&#x146;� smaid&#x12B;dams v&#x113;l piemetin&#x101;ja, � kas zina, mana sieva un pana Tereze turp neies!</p><p>Benedikts piec&#x113;l&#x101;s un pagriez&#x101;s pret Martu.</p><p>� Ko tu run&#x101;? K&#x101;das mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bas tev n&#x101;k pr&#x101;t&#x101;! Tu te neesot vajadz&#x12B;ga! M&#x12B;&#x13C;ais dievs! M&#x113;s te abi jau gadus divdesmit saimniekojam! Tikai m&#x113;s abi te bij&#x101;m tie, kas str&#x101;d&#x101;ja! Nevajadz&#x12B;ga! Bet ko es b&#x16B;tu ies&#x101;cis, ja tevis neb&#x16B;tu te bijis? Ne tikai savam, bet ar&#x12B; tavam darbam man j&#x101;pateicas, ka notur&#x113;ju Kor�inu! Cien&#x12B;jama, str&#x101;d&#x12B;ga, pr&#x101;t&#x12B;ga, r&#x16B;p&#x12B;ga sieviete m&#x101;j&#x101; un saimniec&#x12B;b&#x101; � esot niec&#x12B;ba! Nevajadz&#x12B;ga! Bet tu ta�u manus b&#x113;rnus uz sav&#x101;m rok&#x101;m izaukl&#x113;ji un izloloji! Tu vi&#x146;iem esi k&#x101; m&#x101;te un... m&#x101;tes viet&#x101;... m&#x12B;l&#x113;ji un lutin&#x101;ji un neluti- * n&#x101;ji mu&#x13C;&#x137;&#x12B;gi! Cik Vitolds vien tev pateic&#x12B;bas par&#x101;d&#x101;, tu vi&#x146;&#x101; ieaudzin&#x101;ji cilv&#x113;ku m&#x12B;lest&#x12B;bu ... D&#x101;rg&#x101; Marta, vienm&#x113;r esmu uzl&#x16B;kojis tevi par savu draugu un sirsn&#x12B;gi m&#x12B;l&#x113;jis, tikai, zini, da�&#x101;d&#x101;s raizes un nelaimes mani padar&#x12B;ju�as tik &#x12B;gnu un gr&#x16B;tsird&#x12B;gu, ka negrib&#x113;j&#x101;s pat r&#x101;d&#x12B;t, ko j&#x16B;tu. Bet es esmu pateic&#x12B;gs, l&#x12B;dz kapa malai pateic&#x12B;gs un nelaid&#x12B;�u tevi prom no sevis, lai tu k&#x101; grib&#x113;tu, nelaid&#x12B;�u ... Kas par mu&#x13C;&#x137;&#x12B;b&#x101;m! Vi&#x146;a neesot vajadz&#x12B;ga. Visu m&#x16B;�u k&#x101; v&#x113;rsis j&#x16B;g&#x101; str&#x101;d&#x101;jusi un neesot vajadz&#x12B;ga! Vi&#x146;u neviens te nem&#x12B;lot! Bet es? Kop&#x101; esam uzaugu�i, kop&#x101; m&#x16B;�u nostr&#x101;d&#x101;ju�i...</p><p>Pans Benedikts platiem so&#x13C;iem staig&#x101;ja pa istabu, pl&#x16B;k&#x101;ja &#x16B;sas un svaid&#x12B;j&#x101;s ar rok&#x101;m. Marta a�i pac&#x113;la pret vi&#x146;u savas meln&#x101;s, liesmain&#x101;s acis, kur&#x101;s p&#x113;c k&#x101;rtas main&#x12B;j&#x101;s izbr&#x12B;na, saj&#x16B;sma un prieks.</p><p>� Mans dievs! � Marta iesauc&#x101;s. � Un tu patiesi t&#x101; dom&#x101;, k&#x101; run&#x101;? Vai tu tikai aiz l&#x12B;dzj&#x16B;t&#x12B;bas pret veco radinieci, aiz piekl&#x101;j&#x12B;bas to vi&#x146;ai nesaki?</p><p>� Tikpat patiesi k&#x101; dieva priek�&#x101;! � Benedikts iesauc&#x101;s. � Attopies ta�u! Pati padom&#x101;!...</p><p>� Ak dievs, ak dievs! � tagad izsauc&#x101;s ar&#x12B; Marta un a�i k&#x101; viesulis pa savai para�ai pietr&#x16B;k&#x101;s nokr&#x113;sla, met&#x101;s pie Benedikta un satv&#x113;ra t&#x101; rokas.</p><p>� Mans dievs! Br&#x101;l&#x12B;t! K&#x101; tu mani iepriecin&#x101;ji! M&#x16B;�&#x12B;gie joki! Bet es dom&#x101;ju, kam gan es, vecs grausts, te esmu vajadz&#x12B;ga, dom&#x101;ju, ka visiem te esmu apnikusi! Tu to nemaz nezini, br&#x101;l&#x12B;t, k&#x101; tas ir � nodz&#x12B;vot m&#x16B;�u, neredzot sev tuvum&#x101; nevienu m&#x12B;lo�u sirdi, bez laba, cilv&#x113;c&#x12B;ga v&#x101;rda! Mani moc&#x12B;ja t&#x101;das skumjas, ilgas, gr&#x16B;tsird&#x12B;ba, ka reiz&#x113;m v&#x113;l&#x113;jos lab&#x101;k gul&#x113;t kap&#x101;! Gan centos sevi p&#x101;rliecin&#x101;t, bet vienm&#x113;r mani m&#x101;ca v&#x113;l&#x113;�an&#x101;s, lai mani apm&#x12B;&#x13C;otu k&#x101;da sirsn&#x12B;ga dv&#x113;sele, lai ar k&#x101;du var&#x113;tu dz&#x12B;v&#x113; un laim&#x113; dal&#x12B;ties! Nu, un t&#x101; man ien&#x101;ca pr&#x101;t&#x101; pam&#x113;&#x123;in&#x101;t tur pie vi&#x146;iem ... Bet tagad es vairs nev&#x113;los ... goda v&#x101;rds, nev&#x113;los, neie�u... M&#x16B;�&#x12B;gie joki! K&#x101;p&#x113;c gan lai es ietu turp, ja esmu tev vajadz&#x12B;ga un ja tu man esi k&#x101; br&#x101;lis m&#x101;sai, ja m&#x12B;li?... Ak, mans dievs, k&#x101; tu iepriecin&#x101;ji, k&#x101; aplaimoji! M&#x16B;�&#x12B;gie joki!</p><p>Vi&#x146;a tiec&#x101;s pie Benedikta, sk&#x16B;pst&#x12B;ja vi&#x146;am rokas, raud&#x101;ja, l&#x12B;dz s&#x101;ka klepot tik neatlaid&#x12B;gi, ka labu br&#x12B;di nevar&#x113;ja ne v&#x101;rda pateikt.</p><p>� Tagad, � vi&#x146;a sac&#x12B;ja, beigusi klepot, -r tagad, br&#x101;l&#x12B;t, varb&#x16B;t tu man at&#x13C;ausi ar p&#x101;ris zirgiem uz dien&#x101;m div&#x101;m aizbraukt... Brauk�u uz pils&#x113;tu pie &#x101;rsta ... j&#x101;-pa&#x101;rst&#x113;jas, lai varu tev p&#x113;c iesp&#x113;jas v&#x113;l k&#x101;du laici&#x146;u kalpot... Pirms gadiem trijiem, novietodama pagraba ziemai saknes, apsald&#x113;jos, bet visu laiku tam nepiev&#x113;rsu nek&#x101;du uzman&#x12B;bu. �K&#x101;p&#x113;c man j&#x101;&#x101;rst&#x113;jas? K&#x101;d&#x113;&#x13C;? M&#x16B;�&#x12B;g&#x101;s nelaimes!� dom&#x101;ju. Negrib&#x113;j&#x101;s ar&#x12B; nevienu apgr&#x16B;tin&#x101;t ... Reiz&#x113;m jutos pavisam &#x13C;auni, bet sl&#x113;pu to no citiem k&#x101; n&#x101;ves gr&#x113;ku ... �Jo dr&#x12B;z&#x101;k, jo lab&#x101;k!� pr&#x101;toju. Bet tagad pavisam kas cits! Ja esmu tev vajdz&#x12B;ga, ja tu mani m&#x12B;li un cieni, tad man j&#x101;dziedin&#x101;s, lai varu tev, cik iesp&#x113;jams, ilg&#x101;k b&#x16B;t noder&#x12B;ga un varb&#x16B;t v&#x113;l.. &#x433; Uf! es vair&#x101;k nevaru!</p><p>Vi&#x146;a sm&#x113;j&#x101;s un k&#x101;s&#x113;ja.</p><p>� Varb&#x16B;t man v&#x113;l izdosies tavu b&#x113;rnu k&#x101;z&#x101;s padejot! M&#x16B;�&#x12B;gie joki! M&#x16B;�&#x12B;gie joki!</p><p>Benedikts vi&#x146;u sirsn&#x12B;gi nosk&#x16B;pst&#x12B;ja uz galvas un pieres.</p><p>� Nomierinies, � vi&#x146;� sac&#x12B;ja. � Aps&#x113;dies un izst&#x101;sti man visu, ko vien zini par Bohatirovi�iem visp&#x101;r un par Just&#x12B;nes l&#x12B;gavaini jo sevi�&#x137;i. Esmu vi&#x146;as aizbildnis un, lai gan vi&#x146;a ir pilngad&#x12B;ga, ener&#x123;iska un pr&#x101;t&#x12B;ga, uz zila gaisa savu piekri�anu dot nedr&#x12B;kstu. Vitoldam es daudz uztic&#x113;ties nevaru, jo vi&#x146;� uz visu skat&#x101;s caur ro�ain&#x101;m brill&#x113;m, bet tu, � es labi zinu, ka tu arvien esi interes&#x113;jusies par �iem &#x13C;aud&#x12B;m, nupat biji vi&#x146;u kazas, redz&#x113;ji, dzird&#x113;ji, � past&#x101;sti man visu, ko zini.</p><p>Martu �is aicin&#x101;jums iepriecin&#x101;ja, jo tas par jaunu apliecin&#x101;ja, ka vi&#x146;a v&#x113;l ir kaut kam der&#x12B;ga, ka radinieks vi&#x146;ai uzticas un pa&#x13C;aujas uz vi&#x146;as sapr&#x101;tu. Vi&#x146;a turpat mier&#x12B;gi aps&#x113;d&#x101;s kr&#x113;sl&#x101; un apdom&#x12B;gi, nopietni, ilgi st&#x101;st&#x12B;ja un skaidroja, un nebija v&#x113;l beigusi, kad vispirms &#x113;damistab&#x101; atskan&#x113;ja steidz&#x12B;gi so&#x13C;i un t&#x16B;l&#x12B;t kabineta durv&#x12B;s par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s O�e&#x13C;skis r&#x12B;tasv&#x101;rkos, ar vijoles loci&#x146;u rok&#x101;. S&#x101;rt&#x101;, vienm&#x113;r labsird&#x12B;g&#x101; seja tagad pauda niknumu un uzbudin&#x101;jumu.</p><p>� Pan Benedikt! � jau uz sliek�&#x146;a vi&#x146;� iesauc&#x101;s.</p><p>�ai te mu&#x13C;&#x137;&#x12B;bai ta�u savu piekri�anu nedosi! Esi ta�u vi&#x146;as aizbildnis, un es nekad negaid&#x12B;ju, nekad negaid&#x12B;ju, ka mana meita sava labdara aizbild&#x146;a m&#x101;j&#x101;s t&#x101; te... var t&#x101; kompromit&#x113;ties ...</p><p>Vecais ska&#x13C;i tusn&#x12B;ja, iecirt&#x12B;gi slaist&#x12B;ja savu apa&#x13C;&#x12B;go augumu un vicin&#x101;ja pa gaisu loci&#x146;u.</p><p>� It nek&#x101; kompromit&#x113;jo�a Just&#x12B;ne nav dar&#x12B;jusi, � pieceldamies k&#x101;j&#x101;s, sac&#x12B;ja Benedikts. � Meitene ir pilngad&#x12B;ga, pa�ai savs pr&#x101;ts, pie k&#x101; grib&#x113;s, pie t&#x101; izies...</p><p>� Izies! Pie t&#x101; ... bet panam Ru�icam, kas ... v&#x101;rda vis&#x12B;st&#x101;kaj&#x101; noz&#x12B;m&#x113; pans, atsac&#x12B;jusi! Bet ko lai es, d&#x101;rgais, ko lai es tagad daru? Vai lai es eju vi&#x146;ai l&#x12B;dzi uz to ... to ... to ... zemnieku b&#x16B;du? Es, d&#x101;rgais, pie t&#x101; ... t&#x101; ... neesmu pieradis ... Tur dro�i vien nav pat kur klavieres nolikt, tur mani ba ... ba ... bad&#x101; nom&#x113;rd&#x113;s!</p><p>Ac&#x12B;s vi&#x146;am par&#x101;d&#x12B;j&#x101;s asaras, niknums pamaz&#x101;m p&#x101;rv&#x113;rt&#x101;s �&#x113;lab&#x101;s, vi&#x146;� gandr&#x12B;z s&#x101;ka �&#x146;ukst&#x113;t. Benedikts, saraucis pieri, uzlika vi&#x146;am rokas uz pleciem un, pus-nicino�i smaid&#x12B;dams, mier&#x12B;gi sac&#x12B;ja:</p><p>� Esi pavisam mier&#x12B;gs, k&#x101; l&#x12B;dz �im dz&#x12B;voji Kor�in&#x101;, t&#x101; ar&#x12B; uz priek�u var&#x113;si dz&#x12B;vot. Dro�i vien tev tur gr&#x16B;ti b&#x16B;tu pierast. Bet es ar liel&#x101;ko prieku ar&#x12B; uz priek�u pied&#x101;v&#x101;ju savu m&#x101;ju. Bez tam pie manis ir nauda, ko Just&#x12B;nei tikai pa da&#x13C;&#x101;m var&#x113;�u izmaks&#x101;t...</p><p>O�e&#x13C;skis, k&#x101;ri uzklaus&#x12B;jis �os v&#x101;rdus, &#x101;tri nomierin&#x101;j&#x101;s.</p><p>� Bet ziniet, m&#x12B;&#x13C;ais, tas nemaz nav tik... ja meitene dodas tik nevien&#x101;d&#x101; laul&#x12B;b&#x101; ...</p><p>Benedikts br&#x12B;ti&#x146;u p&#x101;rdom&#x101;ja.</p><p>� Mans m&#x12B;&#x13C;ais, � vi&#x146;� sac&#x12B;ja. � Atceries pats savu jaun&#x12B;bu... Varb&#x16B;t Just&#x12B;ne b&#x16B;s laim&#x12B;g&#x101;ka �aj&#x101; nevien&#x101;daj&#x101; laul&#x12B;b&#x101; nek&#x101; mana m&#x101;s&#x12B;ca laul&#x12B;b&#x101; ar cilv&#x113;ku, kas �&#x137;ita piln&#x12B;gi atbilsto�s.</p><p>O�e&#x13C;skis st&#x101;v&#x113;ja samulsis, ar mazliet pav&#x113;rtu muti. Redzams, atmi&#x146;as tam lika pat nodreb&#x113;t.</p><p>� Sirdij, mans m&#x12B;&#x13C;ais... � vi&#x146;� teica, � sirdij ne ... nu ... ja no manas puses te b&#x16B;tu kas, tad ... nu tad te...</p><p>� N&#x113;, � Benedikts vi&#x146;u p&#x101;rtrauca, � par pag&#x101;tni man nekas nav sak&#x101;ms, bet par savu n&#x101;kotni vari b&#x16B;t dro�s. Ej vien aug�&#x101;, sp&#x113;l&#x113; son&#x101;tes un seren&#x101;des, bet Marta tev t&#x16B;l&#x12B;t uzs&#x16B;t&#x12B;s brokastis ...</p><p>O�e&#x13C;skis v&#x113;l br&#x12B;ti&#x146;u par kaut ko dom&#x101;ja, tad pal&#x16B;koj&#x101;s uz vijoles loci&#x146;u.</p><p>� Ja jau t&#x101;, � vi&#x146;� beidzot sac&#x12B;ja, � lai Just&#x12B;ne... kaut gan ... &#x113; ... &#x113; ... di�cilt&#x12B;gai meitenei ne visai piederas iet pie kaut kura ... j&#x101; ... j&#x101; ... nepiederas... nepiederas ...</p><p>Galvu �&#x16B;podams, p&#x113;d&#x113;jos v&#x101;rdus atk&#x101;rtodams, ta�u jau pavisam nomierin&#x101;jies<sub>L</sub> vi&#x146;� atst&#x101;ja kabinetu. Bet Benedikts v&#x113;l ilgi apspried&#x101;s ar Martu un Vitoldu, kas, pavad&#x12B;jis Kirlovu ar vi&#x146;as b&#x113;rnu pulci&#x146;u l&#x12B;dz bri�kai un atvad&#x12B;jies, steig�us bija atgriezies pie t&#x113;va. Padzirdis &#x113;damistab&#x101; kl&#x101;jam galdu, Benedikts l&#x16B;dza Martu, lai p&#x101;ris stundu uzkav&#x113;jas ar pusdienu pasnieg�anu, bet Vitoldam lika paaicin&#x101;t Just&#x12B;ni.</p><p>Just&#x12B;ne atsteidz&#x101;s piesarkusi, nemier&#x12B;ga. Vi&#x146;a baid&#x12B;j&#x101;s no str&#x12B;da un domstarp&#x12B;b&#x101;m ar t&#x113;voci.</p><p>� Iesim! � sac&#x12B;ja Benedikts, uzlikdams galv&#x101; salmen&#x12B;cu, un pasniedza vi&#x146;ai elkoni.</p><p>Just&#x12B;ne t&#x16B;l&#x12B;t saprata, uz kurieni vi&#x146;� to grib pavad&#x12B;t, un, priec&#x12B;gi iesaukdam&#x101;s, pie&#x137;&#x113;r&#x101;s t&#x101; elkonim.</p><p>Vi&#x146;i g&#x101;ja pa ce&#x13C;u, kas l&#x12B;dz&#x12B;gi baltai lentai aizloc&#x12B;j&#x101;s cauri p&#x101;rzied&#x113;ju�iem &#x101;boli&#x146;a laukiem. Debesis sedza balti m&#x101;ko&#x146;u v&#x101;li, zem tiem lidin&#x101;j&#x101;s bezdel&#x12B;gu bari un �ur un tur gandr&#x12B;z uz vietas griez&#x101;s vanagi. Gaiss bija rudens dvesmu, skumju un t&#x12B;kama klusuma pilns.</p><p>Kad Benedikts un Just&#x12B;ne iegriez&#x101;s Anzelma un Jana s&#x113;t&#x101; un g&#x101;ja pa taku caur d&#x101;rzu, ko tagad kl&#x101;ja nodzelt&#x113;jus&#x12B; z&#x101;le un apv&#x12B;tu�ais baltais &#x101;boli&#x146;�, bum-, bier&#x113; ie�adzin&#x101;j&#x101;s balti meln&#x101; �agata, aiz �oga iedzied&#x101;j&#x101;s gailis un no pagalma, neganti riedams, izskr&#x113;ja dzeltenais Muciks. Bet Just&#x12B;ne vi&#x146;u nogl&#x101;st&#x12B;ja, un �unelis, savu lapsas purneli piegr&#x16B;dis pie kleitas, s&#x101;ka vicin&#x101;t kuplo asti, uztic&#x12B;gi raudz&#x12B;damies meitenei ac&#x12B;s.</p><p>Tad vi&#x146;us paman&#x12B;ja d&#x101;rza vi&#x146;&#x101; gal&#x101; slaids, izskat&#x12B;gs zeltmatis puisis, kas tur p&#x13C;&#x101;va at&#x101;lu. Ieraudz&#x12B;jis n&#x101;c&#x113;jus, vi&#x146;� aiz satraukuma gandr&#x12B;z sastinga un p&#x113;d&#x113;j&#x101; asins l&#x101;s&#x12B;te pazuda no vi&#x146;a sejas. Bet n&#x101;ko�aj&#x101; acumirkl&#x12B; vi&#x146;� jau saprata, ko �is Just&#x12B;nes n&#x101;ciens kop&#x101; ar t&#x113;voci noz&#x12B;m&#x113;. Neizsak&#x101;ms prieks k&#x101; zibens ie�&#x137;&#x12B;l&#x101;s pui�a ac&#x12B;s, no�&#x137;ind&#x113;ja izkapts, izkrizdama tam no rok&#x101;m. P&#x101;ris l&#x113;cienos vi&#x146;� atrad&#x101;s Benedikta priek�&#x101;, nomet&#x101;s uz ce&#x13C;iem un uzspieda dedz&#x12B;gu sk&#x16B;pstu vi&#x146;a rokai.</p><p>Benedikts tom&#x113;r neskat&#x12B;j&#x101;s uz Janu, bet uz Anzelmu, kas mazliet sal&#x12B;cis st&#x101;v&#x113;ja lieven&#x12B; zem grieztajiem rot&#x101;jumiem sav&#x101; garsv&#x101;rk&#x101; un l&#x113;n&#x101;m c&#x113;la no galvas lielo j&#x113;ren&#x12B;cu. Abu �o cilv&#x113;ku acis sastap&#x101;s, un vi&#x146;i k&#x101;du br&#x12B;di raudz&#x12B;j&#x101;s viens otr&#x101; klus&#x113;dami. Beidzot Benedikts, liekot roku uz vi&#x146;a priek�&#x101; noliekt&#x101;s Jana galvas, k&#x101; jaut&#x101;dams sac&#x12B;ja:</p><p>� Je�a d&#x113;ls?</p><p>Anzelms sasl&#x113;j&#x101;s un atsedza galvu. Pa visu vi&#x146;a krunku izvagoto seju p&#x101;rsl&#x12B;d&#x113;ja k&#x101; gaismas stars. Pac&#x113;lis roku ar lielo cepuri P&#x101;rnemunas virzien&#x101;, vi&#x146;� nor&#x101;d&#x12B;ja uz silu un, mazliet raust&#x12B;dams valodu, atbild&#x113;ja:</p><p>� T&#x101; pa ... pa�a, kas kop&#x101; ar j&#x16B;su br&#x101;li atdusas vien&#x101; kap&#x101;!</p><empty-line/><empty-line/><p><emphasis>Eliza Orzeszkowa</emphasis></p><p>NAD NIEMNEM</p><p>Czyte&#x13C;nik. 1957</p><p><emphasis>&#x42D;&#x43B;&#x438;&#x437;&#x430; &#x41E;&#x436;&#x435;&#x448;&#x43A;&#x43E;</emphasis></p><p><strong>&#x41D;&#x410;&#x414; &#x41D;&#x415;&#x41C;&#x410;&#x41D;&#x41E;&#x41C;</strong></p><p>&#x41B;&#x430;&#x442;&#x432;&#x438;&#x439;&#x441;&#x43A;&#x43E;&#x435; &#x433;&#x43E;&#x441;&#x443;&#x434;&#x430;&#x440;&#x441;&#x442;&#x432;&#x435;&#x43D; &#x43D;&#x43E;&#x435; &#x438;&#x437;&#x434;&#x430;&#x442;&#x435;&#x43B;&#x44C;&#x441;&#x442;&#x432;&#x43E;</p><p>&#x41D;&#x430; &#x43B;&#x430;&#x442;&#x44B;&#x448;&#x441;&#x43A;&#x43E;&#x43C; &#x44F;&#x437;&#x44B;&#x43A;&#x435;</p><p>Redaktore &#x41C;. Danneberga. M&#x101;ksi, redaktors &#x41B;. J&#x113;-gers. M&#x101;kslinieks T. Lak�evics. Tehn. redaktore E. Klrule. Korektore B. Gr&#x16B;be.</p><p>Nodota salik�anai 1959. g. 27. august&#x101;. Parakst&#x12B;ta iespie�anai 1959. g. 29. oktobr&#x12B;. Pap&#x12B;ra form&#x101;ts 84X108'/�. 33.88 flz. iespiedi. 27,79 uzsk. iespiedi. 29,49 izdevn. I. Metiens 15 000 eks. JT 03397. Maks&#x101; 16 rb|. 15 kap. Latvijas Valsts Izdevniec&#x12B;ba R&#x12B;g&#x101;, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 12374-D1479. Iespiesta Latvijas PSR Kult&#x16B;ras ministrijas Poligr&#x101;fisk&#x101;s r&#x16B;pniec&#x12B;bas p&#x101;rvaldes 2. tipogr&#x101;fij&#x101; �Sovetskaja Latvija� R&#x12B;g&#x101;, Dzirnavu iel&#x101; 57. Pas&#x16B;t. Nr. 3346.</p><p>A(Po|u)</p></section></body><body name="notes"><section id="bookmark0"><title><p>1</p></title><p>Notriecis veselu miljonu, j&#x16B;ties t&#x101;, it k&#x101; simt gadu b&#x16B;tu uz pleciem, vai ne?</p></section><section id="bookmark1"><title><p>2</p></title><p>Ko es grib&#x113;ju teikt!</p></section><section id="bookmark2"><title><p>3</p></title><p>Veca m&#x12B;lest&#x12B;ba ner&#x16B;s.</p></section><section id="bookmark3"><title><p>4</p></title><p>Starp citu.</p></section><section id="bookmark4"><title><p>5</p></title><p>Lai nu paliek.</p></section><section id="bookmark5"><title><p>6</p></title><p>*&#x2666; �Ikdienas irb&#x12B;tes�, �eit: apnic&#x12B;ba.</p></section><section id="bookmark6"><title><p>7</p></title><p>Starp mums.</p></section><section id="bookmark7"><title><p>8</p></title><p>Neiesp&#x113;jami.</p></section><section id="bookmark8"><title><p>9</p></title><p>Lai notiek kas notikdams.</p></section><section id="bookmark9"><title><p>10</p></title><p>Sievietes griba ir dieva griba.</p></section><section id="bookmark10"><title><p>11</p></title><p>Dzi&#x13C;i noliecos, kundze, j&#x16B;su priek�&#x101;, viss mans lepnums pie j&#x16B;su k&#x101;j&#x101;m.</p></section><section id="bookmark11"><title><p>12</p></title><p>M&#x12B;l&#x113;t noz&#x12B;m&#x113; �aub&#x12B;ties pa�am par sevi un otru, redz&#x113;t sevi te nicin&#x101;tu, te kr&#x101;ptu.</p></section><section id="bookmark12"><title><p>13</p></title><p>Nu, nu, Klotild!</p></section><section id="bookmark13"><title><p>14</p></title><p>Kas par iedomu!</p></section><section id="bookmark14"><title><p>15</p></title><p>Vi&#x146;ai ir laime, �ai... �ai... �ai... niec&#x12B;bai!</p></section><section id="bookmark15"><title><p>16</p></title><p>Neiesp&#x113;jami!</p></section><section id="bookmark16"><title><p>17</p></title><p>Ko v&#x113;lies, m&#x12B;lsfe b&#x113;rns?</p></section><section id="bookmark17"><title><p>18</p></title><p>Esi pr&#x101;t&#x12B;ga, mana maz&#x101;!</p></section><section id="bookmark18"><title><p>19</p></title><p>Vi&#x146;i gr&#x113;koja, bet debesis ir vi&#x146;iem labv&#x113;l&#x12B;gas; vi&#x146;i m&#x12B;l&#x113;ja, un t&#x101; ir piedo�anas &#x137;&#x12B;lai</p></section><section id="bookmark19"><title><p>20</p></title><p>Tom&#x113;r</p></section><section id="bookmark20"><title><p>21</p></title><p>Pievilc&#x12B;g&#x101;s paliekas</p></section><section id="bookmark21"><title><p>22</p></title><p>Ak, k&#x101; gan lai tu to zin&#x101;tu, mana maz&#x101;, m&#x12B;&#x13C;&#x101; m&#x101;mi&#x146;a!</p></section><section id="bookmark22"><title><p>23</p></title><p>Apburt&#x101; princese.</p></section><section id="bookmark23"><title><p>24</p></title><p>Mana dievin&#x101;t&#x101;.</p></section><section id="bookmark24"><title><p>25</p></title><p>Vai es zinu?</p></section><section id="bookmark25"><title><p>26</p></title><p>Man to pietiek!</p></section><section id="bookmark26"><title><p>27</p></title><p>N&#x113;.</p></section><section id="bookmark27"><title><p>28</p></title><p>Viss tas man apnicis l&#x12B;dz kaklam.</p></section><section id="bookmark28"><title><p>29</p></title><p>Tas nav mans pien&#x101;kums!</p></section><section id="bookmark29"><title><p>30</p></title><p>T&#x101; ja!</p></section><section id="bookmark30"><title><p>31</p></title><p>Gr&#x16B;ti pat iedom&#x101;ties.</p></section></body><binary id="cover" content-type="image/jpeg">/9j/2wBDAAUDBAQEAwUEBAQFBQUGBwwIBwcHBw8LCwkMEQ8SEhEPERETFhwXExQaFRERGCEYGh0dHx8fExciJCIeJBweHx7/2wBDAQUFBQcGBw4ICA4eFBEUHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh7/wAARCAEeAcADASIAAhEBAxEB/8QAHAAAAgMBAQEBAAAAAAAAAAAABAUDBgcCAQgA/8QAWRAAAQMDAQUEBQcIBgcEBwkAAgEDBAAFERIGEyEiMRQyQVEHI0JSYRUzQ2JxcoEIFiRTY4KRkjRzg6GishdEk6OzwtIlVGSxGCa0w9Ph8Cg1RrXB0eLx8v/EABsBAAIDAQEBAAAAAAAAAAAAAAMEAQIFAAYH/8QAOBEAAgIBAgQEBQMDAwMFAAAAAQIAAwQREgUTITEUIjJBBhVCUVJhcaEjM0MWgeEkYsEHkbHR8P/aAAwDAQACEQMRAD8Ark93Rc3hxxReteK4aYVPGobrJBq5ua0TitcC+jpoI9K8pljV2l9kIB8gPJdVoxl7oipUMeMjo6vKj2oyIIJjpSqvp0kTtT4IhJ1qYBDFfhFEXmSpGw49OFXN2naV1n7dofFEqZtkEVM16HHiKcKlAFJKAbLLO07pOQaZPquK/LDyvIfDyoxtkU8KIbaH7KMq2TukAbjtgnMGa97K08uAbUVpmLYeK1O22KpjCYphK3edoIuZgtovdSiPk1tfZH+FGdmXPDFTAwYpRinScO8XfJzaJxFv+WvQtzCrlRb/AJKaIC+Ndg0nxoWyG5kXR4EV3rEb/kpjDtsJOHY437w0YwhImEqcBJF6JRa0cfVK74N+bkFzi202f1ACpmbTat76yEz/ALOj7eZtPcO74pRzcNXnScj8VXjpoyKR7we/9J5YLLYZjhxitkVDIeXloC47OWZsDBLXDy2WFPTRMbeMTANl3SYeHnUz56iJXFVVNcrVi41Ok6Joez1nM1Fy3x1RenLRrdisY5B+2RRx3C00wh2+RIbV1hxF0L0qW5R3iQBcbUCxw+NCexuWdIRO8rtw2esm+3zVvbb9nRQjdhsyZc7EBrRV2ceBW2XCUmxXvp1FaifdMMbwVTKd9PbSkfHt7xvkGV+/2S3oy2rTTjUg/r1XHYm7+ccP96rTtPPcdmNxvo2QpVL3YfOc9KvmWQvIESDAfccJwH1X4UTHikp6TzTaOACucImanWOhiKtqmvNUGbYANXkeF+0ht9shupzhzVZbJsvZpBiL0XKr45pRCPdOLvQ4otW/Z2S2T6CiYXFNY+axs9UXsoYdoJJ2MsQkqNxuKfXoB3ZW0gqqcXOPr1eXN2WTUf76SydBOFnOPtrc8SDFOW4iSPspZ3R1BEx+8tdO7IWvRjcYX7xU4hmg5wvCvZLiICmlW8QJ2jypydm4IjkGlXP1qhj7Nxt4u/aXTnI89WcBR1PLyrowRBRF6olZb5Vg+uHSsH2lcY2bthmQFGPXnKLrrj824KtmqRXNYr01daemqMuJzlxThUzkkFUV1ELiJ/GhjMsH+SF5Y+0qr1htoi2Yw3jUk46S6VDJ2ebFlCaiPqa9EzmrBImDv1w6SAK83Jip1lsvoTBzHGBIfVmA8c1c51p7PDbB7pMvuDhMG42cCS2ba9POhQuTZLjschtfrJWlzoTMlhMuG84CcTJMZqtSEaB3SYLyLS9mVkDs8NXXQO6Snv3Ug7kc089SV+bvDRJlY7iF9lWrEYx522lX7K4cZh4REbaRaEubeO9kOBT+ERfKMfRqUSytfglg982a/Zimz8aApAJCGU8UrtqJBIk0gIp8KL4+0/XB2V0fhFjZphNeMVNlhVyjmn7KLS3xteEVVFfCugtzCmvBcJRRnWn64B66vtF5kKr6suHjmuEJRzlUXypp8nAZ9OWo3ba0HBc5rvGX+zwWlUXi4i9c1w4TufVtCf20w+T47bm7AP2lEtNpj5uiV5Vw7mR5PpiKVIkMR3HpDQtNBxM160BJusgonamIyvjjkMPGrY+jBtq2+w242YcRMfnKXyIzTcUWGmhbBUyAtj3Kt468fXB70H0Sm3l21u7QyGpd0CHo9jRRkJLXz9mukR/6uuqjt3Cdf2llPJvPo6Stm5HyKEiJT9uEtjEmeayOKW1NtXoJsUVATRoIS/qzpgDPHnWsJGVJR3BOKofZRCbUvwFT9LJzR7InSTcKtf0Tqs8t2E3Fxo8cOlSNKO83aqmsawl/0kXkN4m+69yoLftrcPm3ZC618fnHKY/03lMdRGPFuRoyT6HBpMZoiM1xrDZfpPnQbW7CZaR5d36txwD5KXW301bRCnrltzOP/DmWv/FUPwS+s9OsPTe7Lu2z6GdwHf5a4ZmsOa8qjfsjWQR/SszNsipdWvXON/R+97FV6DtyvFuXLdcSnE4HcybmilubcCAiz6OjtAY6kXNGMskXDwr5/tPpPJpttloj7OHsmtWC4+mKPFtTm5FJDqt6QTX7dV+U219TOq4lcfK1c2cWV7tdIGOSsh2F9MDUl9xqc0kZsA8Tpftv6Z59svm5tT1veh8rm8cjuf7P5yp8IyR2nI3tpp1m5bo6laaKsl9H/prgXZ52339G4zv0BsN+rJurbF9Idjm7zs0ttDb7+v2a7wbvJvyqqPVLoIOJ1qVAXHGqXM9IljgQHHZMtt1zX6kE9qqHtD6Xl7Q0qOttNRz17gD3muh+Df2SWTLot9LTeAAm0+NFwZLkZ4SbXivCsl2X9MFiuOzzst7eNuxz0kx9ItV6B6ZlYu8pbi1GWIZhuAA/WBUjHvH0y4vr+836aIOGpCoe9yUCmN5xVaxmZ6VIt8kR4djl7ntfzhr7FMNn/SjDY7Vb5jaE7bg7gL1pc47j2k+IT7zZmX32Fbc0ogfbTRLtBvUfsbqo0830cNyvlHaD0myNo7msxgltyNc8dDXue/UVn9JZNT8vSG47cfucetD5b66ARnl6puE+jLo2YXAYpAiL/eaUY+DQW5WyZQ2h/mFax2R6Uu1bLHeILab+OoJocXXr7lPJW2N2stodkXVYaxSHLZtue3VLMMhC2yVTLbWF3uJvLnlpzW3pqAoCEKEYq6pL36yKXthtRfTlz+0pEhxl19nj+3WrbB7cWeVsqsua60220mh/WfdrLfhZf09ZpeN2d4baoSmxpNeAOdaPYtjrbvq2+Sq1D9INkYbWS26bkcz6AFG/6XLCkmKwzCddbkBzmHsUoOGbT16Qvi2ZY1W0u71xe4dF2Y3Iz2FbXXS/aza9IUe1rZ2UccuB8gPh6z+Sl952vutraYl3O2RQYJ9AIkXR+Nd8vuB0rMG+dX7zUIhZTk3mugpW8SQbbg608Fom1S4koI0yLIbksuLrVUJDA6ZyYbPaNYnwJeVKaXm+xg96fVKfvVCWbKpnzSg7xLOOhnk9H21ZLnZtE/guCJKqV2esCOvxiu0Ft9g8utuOgLg0NuZ7xitKj1Ag9uuEtW94Cpim7U/edz5yqFddo7Bs5CddCe1LUD3QRYjgGTrnuBVj2buNvvVlZvzEhAAxw5n2HPc/+dLrj5GmrjSMf9ODpGMwpDn0n8tCy98IaMKH1/Gnow0eYTct53nOa1O5aycY0adf1/CoFD/eG/oypKUlzeN7vWGj2aGZCWn0WHC/3lNVt8qLN3bjXqz7h132RT9ZheBVUBxCry4pZmPJvEXKaw/2lL7kDkhld3899HVmmWp1zW6jev3hoNlnDvrExj/eVJJ+8Jy1may3ZcB7cOaw48VXjX45yEHJrz5rV4vVt7TH9YymfAsVTp0UozmhwOPhihcwH7Ruuut+sFW4Gg6CDHkXjRPyqbLabtFNzHDV0oUNBZ1IiVG4LJivOtRzQOxE58ZW6Q/5cwqlhVUqKjXokxklFKrxMNaVQCVV866jiqEhOGiCPnUc5z2MHZgU6S0reWVDg4ufsqL5abJcLnSnVarp6i1uZTT4YrkH8M8reV8c1IyLl9xEvltZMsUiYw6ujUaa1zXbc8E9XzKnRKrwSjFEV0ceVTDcGQwqiuUqxymJgHwCBLCkoFymFrhXgxr8UpK1cmnCQlRUQ6/HJYNF0kXBaaxsg69YlkYhCzMdvby5D2xuDTQrp1t/5KRPbQIrWgmQz51L6SXTLba4toiZ1t/5KR9n7jnjXud/QTxt+OgfzRrHvYqCgjArn61K7g66vq2mtGamaaNfY4VMvJwIKuWO3tB1muuzpELjcnlAgxmodLjR59pFqyOxDcVCUVVPChn7cWtdTapRVzHjC5dURuSn0A28quvrQyNmQ9OlWE7eypJhCRa8W3pqREXgvwohzGhhkp7GJmRLODbczRzUNx1MqB48OFWW1bK350e0RLPMlNr3FFjUBfbRsgJdv9VdYTrZ+wBhu6Zr4lan6xe/KI9IlWW1vA0J6yRxenDhQspiUyoIgK6ntcKvkWVGktssaRVc+XSmm4hEqNrFyae0iV1nEnbsIh822f3EmfRGzVvWLBIX2LRaDK3evdmQrwQVTxq3SQ0nuWWUQfZTFCuMzmiVtWFcHOXFRO4lGTiSFPOkr45GPQxLbozxipoKoaFzJ7tWyArgIcSPFaVTDmeLxoKJb3QjypCEqAfBsl8a8bjyk0NduDKJlePSna+K1ImzZFb7FsOuskEJFwVIbegG2l6VCMUVIw7Ow6jeUPX1/CmTMN9mM87rEi14XHinnQbakhKLTerC9Rrq+M1oSprixtIG9DA24SMDiNGJkD7y54FSTaQTgujGyThEOcjwUKuz6qqNi6z0HlxQE22w5hIcpt911E5ccErrOIVWp5K4xi5m1t9hlGB5uGp7hZSL7fJTWNHce3j2+Vs3O+Y96nN32bTfI3ERFNxvLJ6z5ajhszRigMjRhPWdyl6MyrTWxB/vNGzKR1DAzx62x0tO5ht5EBVSNe9+NUSTGIVR8G13YFgiVeX8a02D2mKhtq405HfDiFCFszEcf3rURsQc+vvG/wCShZGRQ3pErj8SFP8AdbSVazyZLD7Sal3Xgn7OrldCuF2dahOtPvIjXBG3OQKr52iQ1IyTnFCq9bGMTRj8XOXV1pXxdQ6ExfP4hWo5i9ZRCiXo4EeHFt8lhQcUzJeGurf6P25P5r3SBP8ApX0UxL208qu15t4LCakCaHkeq9UpezbQedFzQTmA4oXSl+dSh3GZmR8RnIq5SnT9ZWYtmlu7SdsV6MkVtHNEcFpZcINwLaOKUV3dNtrldB7vQ2FP3GHIsozadcTK0Jukl3Jpz1jejv0K27GVST94xj8TySwKtr5ZcLxd2ZYRVcmg5KZb5HDb6Uvukr5UtqsFObb1t+sz7VVTaaFIYkI6Ovdr0Wl3yhObRGRU92tXqyMe06aSlQyGTfv/AI/5kI3y/wCz0F6yQLubcRxdYYXufcrRNg/SzfbPJcG6TlucV1od25I3msP8dU9/YmfKhJcwcZIV9gCyX8K7i7GTXIept5tV/VuJoKqvVRr0mm/E/Lt3TWdoPTldm7QjsNlEdc3gMOL/AJ6wTay7XW+3OXdbwrcqXKc9Y4i6P8FWAtn7m0u5dZe9X7nNpowdm5D6ijYZMurhN02MWg/24FONeH13PKbs5F2gibVtXOJbXhkRz9W2Ad0tFWS92aS9bUKPEv0NJsjeS2EkLo1e25oqwfmtc4ipJy6huc2RpiyzfIsd63My3d2HIYf9FVbHqH6Qb/ETWf2j+8S7O+l9/ZuM7BWDcX3WtAMSH7g5q5HPcr6L9DPpZs+2tnnSzhtWt5h5wDguPbzLegOevmU7FMSVut00b7i6D3rfrKabMvv2+S4wxu2XXD0a9FKvwmi3rpNH/UTIoCdZ9VFeLEiZmyERn9YfsVRdt9u3LSSybFDt97tDjGoJoysAXf8A+is3lTpEQWkntKSOo4ixwXl+/SO+2v5VTTCuTSC1HAGGnQ0aKXHw6gGqt1/b/mdifFrtZtuGi/vN19E218PaqxtvS3IMGXvCzHCTvC5PpKuEi1sPx9+wqOtOc+W+bXXyVcPRvfAbdnQAtSI4gnyk5kyrWNiPSFN2P9FQMX22byZbmFjtMsOaiLPcVylMr4furXdSk3qfiPGu6CztNAucBHe//lqtyLGk/eNubuqt6FdtPlmPeLXdZquTI7naIz6ud5g++n89XqHcYER6O3Klx2+1vbhlT9o/1deayaTTbyrFmtTxFx5llEu2zEmIaLjj40pWGTRqDmfwrfOxx5ccgkNAaonVKoW1ez3ZiXAKAmvKVJ21qlZsQdZsY/EmsP8AUmdSGmgLgufhU3ZiJvg2mnFNpNtYbkCqIi+ea8MRDUmUx5UIbCY3zgesr5s7ssYyi0PJBzKK0Lg6Fp06mpSLAoKL4VG6ektQrgF65q6oumgh+ZrFPH6RtzQPvVA8jnl6unqECmKEqLjwWpZDTYAqkwioXlUCphKPeJXWGwQ0NvKZ86nisesRUUOJU6h25vCkqN4pfMlNwl0C1qXV4JV6qx/kil9nM/tzFvSaZNbd3Rz6/wDyDVeZmKFWH0rGJbd3Rv6//J/8qp2rNfQtJ4UpujyPciQMako+PPYJv1iZWqoKr0XhUrZOJwElqCjRd8Ssy7N3aMbG7DCKnnTBsgkNCqqKkqVnjWpXOBqlNI1wNoUFHFyNUFenaJ3cPBHSXy3w47x4JsVVOtTSrOyQK42AiiVTrTe1bf3quFjPFKeObTskKogrp8aptt16THuwr07GWG0S51tBWYN0lAmejZ6KMuBTbibSTZRylx9MWvTVTh3Rs5iKDmKcJLaaVvePN84VR+Z94C2uzTt/MbW6zxWHGnRabVT8vCmKxHWXF3qMgvsr50nt9ycZNFQBTKcVWjZFwlyUERaEhReFUDXA9DM64PYPODJXobYOoIvDqReipXfZm1cIfV6k45xXrEhsy3xdUXjlKJekMAukHQVw+PTpVRe5lCigSQYLTrCi62mUTOUSgQtTZOHggXKYRFSjGZ5Iju8expTHSo41wY1qpOomjxVOtFS1zLIE1Bg7tkhNhlxSQvdTpXsW2RlHgCt/Z40e/cATggIv21AzLcVzAtaR+NWa5oZqzbOfk5hUVHG0x50E9bmCJRaY/HNOTeTHFtVWh1cweQbVVqvirPaQMYpEsq3P4BEVRbTpXJW5rTg1UipvMmGREKN8BqEHUJtHN19q0Gy23vpDrV7borft8RI+EFcp1WhNAtKOjIilNzeAj4pgFpRcyVEL7eFCbItHk0hVwS3UNIJTW+fUxbTCcOWrTYY78SIDrSKoImSRaqtvccF7LTapx45rRdlyV+MTTyJzJ0pKx1azWXtwnA88hamFJaJjSgp1oV3tLLeWVVePFESppMF6PKdfYRUFvqlfo0pd8iKo/ZR/ENrosTq4HvO4GJrqKuYIkwVDRu5pBOetJft8S7WneokZuSHIdVV+3ORXdD6dyuttXbGq+GWb+8SJbldbUH1bdbX2SWq/drYjUjTHaw2nu1dHREiVEAU8x8UrmGLbZqqtobfj8KinIC2QhxsnGXQSnG3cxASjvuIR+CU3srtxZeEXt24KJz7yrUxaWla3rUndhRQ2eK4iuIoSNPlwrZrIc6A6TKyL2bQugMVW6dKZlNk6y3pDlM6ttiu1uPUMiEJCa8qC1SX5KDc9m3adfOpH0+TnWmkRcUUvYPR1mRYlbaHaVA+/6y2P3KyivOigi9NSV7HOw6VECAxPiuaTts26a00hag/rOtSRLK3HdcIiRxte7WgHNg7RdQyHXoYxibP7JXE1Z+UQgyx52+0OerX9+q/+bz0KXulajSm8/PsOA42VE3W2sNkj4OaT8Er9aofOr2FIqoMZwNQ/T9oS3KDMF2aN+/8AxBZ1vjmjaC2qOB7VRT7Ypm1KRW0Mw0nr9paaS2OAfOf2vWphYRbYaetVc/hTNeJkfeZz5aAkaRXblcjSmHA9awq6CDzptdNnxuUCS6xgYxLpIlTuLRVuiNxcOxLZGjSf16rq/wADm8CjVnTYC825eZX5xrGnNa+JY1bEN7ybrWQJqdQJR4Wx4WUXH4ALHcPkckB3kCl17vFwtO6Q43am47mthx8N5orZJY7L3GJh9iVZHlb+cD14VWrpskxIja45xbp7f6I5vP8AB85QL8fh3EPJaurTdq4hmYzhwxI/eVazekaRLuO5d2sfsW7jju2zt3at539fOFadsrfmLlaokDaR9SuUmQXZ3X4TjG+D2P8ABWVR7csaa9u4+FbbdNvKdytB2D2gCA6iyHkecbb9WbrfrEry/E/hpKwGpP8AE9xwv4qa3+nev8wDae3JBkKKrnKcKrMpFFUU14Vbtrr5EuNxMdKN6POqvKJiQJ7gkNUr5rm4jUNrPpXD8uu6vWJ5GULKFwVaheLUOCVaMlMKOM44+VQFDMxw2BktCqLINTN1DXpF4mWdWaIeluPaG99hE8qPhWhVdDfkjW87mVxqqK6Rbba32250xImsNQahzTCMzjUNFbcrGQ6GeNOONp85QfZ21d0OZ71LbxtNYYbTjkSZ8pgHf0crY0HsxttHneqW3Ob1x7QAa/o/fp+nh9zepJkX8TorGoeUX0jQe0baXZ1c/Opw/CksTZ83w3iIuKc+kKTJDba7ae7vqVsXmfHZQW05fsr3mh0nhbDbu8hnjOzjJKqq8SLX56xNNplHl4fClb14uDhroPT51ysyW4iqclU/Gq7D7Qqpbp5jCZTTTRcqZShHBAjRcVCbrirhTzXDhKmONTy4VEOkYk4y0CaRr8spo0RNPGl5kujitcNkuvrRBVO5MssZAJvOML4UzRtx5lolFCIV4JVdjyjQhHggpT2NMbRsXWtRGPgtRZXMu6phGcgpCvYBVBUHiiLRtrfmmqAiak+NLIUpyUakaiClwWnzi7iI2jfXzoBT2mTfuXWHw5gDj1mgx73xqVJDIh6xzQWeCYzSWbLcajxlabaNecj4UPFlduaVXpDbZivBESrDE09oocPUa66yz3C4ArSGmgmxTBedANToPi4tcstQliK2j4ka97WuK6mxYsAEcNvJ+GqirRp0BlFQEncNZ0d5tQNIGogJOOo140XCvFrVveHMbcTPivGsrv8AIkS5rjhcE6IiVDBadTCkfHypxOFcwazYTgyFdddZtjFyt7h4bISREymVqePJadPCpqz041nezEyOBCkt3VlcYSrLJvFnt6dXT+AqlJ5OEKfJMe7DyUbyCWOYzGJtC4D58aXvTIjDWFJvHTKLVXuO3EBWNKR3DXGF44qnSbs+48TjbiiKrwFaCMVtNBC4vDch33XDSaa/2Q07WL4mCJ6xFWkjt7srKOITuEzwQaoUu8TjbJkCUAxzYXrSE1MjVclTVHBy/Uzdo4Om/cDpNPjbSWr2JFWSBfGXFadaXDf36w0Vcq2bHETooy40Dn1zpTiXCkUlzDZGNXTXuHXSb2dxhXCO2qEaHu05vfpA4zFV88I4h7zu+VUO4bRJa39zDUBVPFKSntXfXpm+CeYoi9ErLp4Zbd1rHSUxRb9U+i9mpMFLeYkoqS+JLxWmSx4tybJnUBnp5EQc1jkfbCeezDk4xjuSWy06dGmvNkvSdLhTtM23Kra8VJo+KUTwOUyBNv7whZddUMu822myqYQE4VAEdDaFhxQ4rRO221thejxpQPONuPhqUNFI7Be7XPcxDltm57i/OUhbi21WAMmkFfZYcfejhpabcw2LO7RV0p0KpuymIruTxx41HFeNltOCEHlUwPG62oNkmVWna6g/1zC8UxHmrkYhpLKnz+dMGmEkRFadPJ+yVBEyrfM6aYouO6LehVLp4VZsa78+kPTk456MkWxozjDyC8RplcometWOEImyqESrnzoCQzvkUh0uIHQ84xXkOQsc03hLoqlZyKrP0h1rwnHUSWfABQ1lqJvog+VVyZJlwpKATupv2UFOKVdm5TRN8VHStBXa1sT2Ucit4c+PCmGvu94vbwrHs61HSImZZuMo25hSRc6s0wtc9G3kA2hVE9tcLSXcvNqgqqYzx401hN6FRcoSL4V1HG7kOhma/wANrzQ0s8OTGUsSE4L7uM0wca2afebfN6a24HtDp40niN6jDKAefHFFzbcJNKYNa1XxEelaycYtYSbeCKD6dYzvWzkqQ3v7DcGbmz9I2yuh0P3KqL9pdXdOCRC8HU8400U4wYqGkiRfZNFolO0OesdVw9Hvnro9fElLaMdJmZfCec+9VIMrt6j3V/g8quuN/ru9/P40kfdZBlzetEwqePzjdXeXZVRtJEM3kTGpOPWkNzsxT2VNttGnc5cEl+dq12c1fof+IvRgXJrzE/nWCxpsN1sz3zTvJznr9ZUROxkPUOW1TlQaod8W4W+fIabRxDA/YSuYd9uC6CcFHPFVrw+fXTkWbjPfcN4rdipy1HaW2fP7KpackI9/41DC2jMJe+aa7Q1q5w0UnkXViQ2guEIeKqtHR8Q7Q4sW4QZAOcvIf/u6jB4VQWMdyviXJ26LBtsdoUujkPVb4ZORC1ACjr+rWf3GBPmgEfeSXVVe9rq5JIhp6uQ0oH51KLLEhECKWSWvoXDMTh1dYRUmAeN5B62GUGPstL3+Eabac/rN5Tmx2Fxq4Re1TMOb9tNH79PpttZhEiuK4oLUzEaLv4StN8VkhWo+Ljsnp7yDxS4n9pmnpIkE1txdUXxeWlIvgUdEUk6UR6RjM9uLrqLPrlz/ABpGrnq0FOleV5fQaz1pq0OonkjRx0L41DldPxrsdKoqeOa40cVzViOkKNPefk44Ra6dHCJX5tBymV40wSKJsoueNWlS+2LVVcYrpsOOaLGLheNTRoam5jPCjoJU2yAMDpVSX8aLbkGmEBcUclmQhy25x+NQrBNksHwxw6UUV8yLWWqwhkGUgM8dWvzpyxdgeZBt81RA8qQ7pWg48VrxCIcqg1R8cTPspDyxBMB5lxsvaTglJJJq2qglQg+Yn1rtcyXOAqK+dHoq2SFp2d5D2x9tdIOElGyLxJlMNsumpIPjUSQz3qcE+ymDEBpUwbWFWjmgPCF6+xiR1sjxxr82itmuf406O3KOMBx+2vSgqiYJU+yieZPeR4pQvSLGckvDP21+fJxeXK/jVgg2knQVRbIhFOOmgZ0ZoXNOCT8aCf6nV4BMhGboYoFstWU5k8q9VjPThnwpjGABPTjquKtLeyaOCDjLqLqHPGg33Vp0ELZlrT6jM4khpcVETGPHzoJwFU8dKebTQewvkCOIWF8KRa+dVXNWoyivSaVDrZXuScAqi5lURRqw7MP7u4CaP7kE8Equ6dRoqItHW09y4pLQct+ZC3rurhVw9ZJJwkXBrlK8iphFpg4cd8NKjjT0qARFF0CnGi4uXXWnLiW47dY8tEoChHFcVEQyyKFQ7rKC+qCGVRfZoCS+JiwgijZgPMqeK082TKI5NRy4P7oQTKIq96r05aGp1MUdCjArGO0brTV1GKvrUYjiHP8AcpJDj/8AbTZtLgFc8KnvhHJluy04qZ0Akhxucwq8CEkonNSzH2GBqB5Z0mibQz5ljswDGlvIZp1Lyqs2zbC9sPC4y8h/E/CtHCHG2nsDcd4BM0HGpE7qVRb3smVvFUHrqxoTypOnBr+rtMbBy6lAW8+eWC3ekApKI3IiIJZ6j7VWuFcWZLREG9bVRzu0SsmhQTacRwCTIrnC+FaBZ7vEcVsjdRlRHvqnBS8qBlYtB6JBcTa1Buq7x+F/hQ20R58VE+JiVB3baC2NNb+M808BewhdKRbUsQH4JlGeRXg8varOHOUyA8oSr511HDkcdHhsBTkpqw0muxdrGEbHX3C7unwpnB2qiIKq+igKdFU6xSAhi6gk4un4rT+RDEISPsykXPgq0SzFCNsktQ9LaqZfrzfozzoKw7ye+i1xbNo2Gn1R1xCx0XOKz1opJtChy03Y9M9EoWXvMqYKq/YtJvwtH7GERskP6pu1s2jhuqIoSgq+RdasdtvDCgQCeT8yXgtfMsWbJbROD6Y6rrxTGNe7iJ5CY4KfE81UcL07GMnKurPmn0e9KhqzvG3G110Mhsb71Te8A/YrJbHepri4V5XE0f1dXSBLJqOjyvtbzyzQF4dbqNDFm41SHKuo6TSYcPfMIpYx7q1LdLAy5D7WyACYpjgvdqsWvaZCabRS7tO3do2moJkqpzpQrMSxI+nEcS4azJ9sWoc+SsltHG5PQ9HzdU+4w+z99Kf3a7su3GS4463u9453vm6DeJHU3rfJr+tXk7K7RGarcd9dJUJ8ZzPIi0EQPtp4pVxkstuJyImaWSIZEvRMVNV9lcqcep4i7UQt4dcVc9KJh3RAD1gqqj0qSZADTlFTKUrcCRqwipitirOsPcQNvDgOolmav4OM7ogbcb+vR1plW526RsN7twzqjpLwv6Q1yURYpInf4C8eMsP+JWzj8Xs9AMV+XvrqZV/SE1/663jQnDtR1WHRUB04zWs7Y7MOzL/PmNesccNw9FVCXsrOE928O7KqJxBQJ67zr6pVWAEsc1MFhgrCLvEpgzs1JbVW5CKB+FM7fspLd3bTvzh9wDCp8ap9LSj2LK6xat6ik24K465WjI1secH50R08M5q1R9g7oJIioyCl1VFrmTsfdIqqouAaD1wtcOJUjvFrbG9jE4bPOuoKI/qUunCm9p2GnSAI2ZQLp76KvSjrfClo6DJyxRwkwAolMUZulsRwCccUF+c0dabp4lSZlZGVeOxiuJsZONfVyQcb9/NSyNlLix3HGzTzzTOLJlsbt2ODmou8jo1NdO3rDR14taB7CVp15dI6GZ3iMrduJlOl2SaDmg2tS9eUkoePZ5Ulxd2mPgrqAlW2PGW5Hqdd0CXBvPRF+NOGtkQIR1XMCMOOBb5PxWmn4ljJ60jK5j+0ozeycxcqpRkwn/eG/wDrqJi0ohKBOEmPKtLb2PhGvLLPu+43XQ7GQ3EfbauDmv2DMKD81xR6pJyLXHlEorFka0gaywHX79MOxbpWzcktuB9SrTI2PeQXEamRnXPI/nK/JsjcVYaR1YrZr9T5qj/MaD6OsQsyGY99JXZ8NpxI+mW044fXnqaHY9+yKgLZm70w583VkkbHPbjmnNN7vuaGO/Rln2cZhNGrb5m4vXl61nvxBNPKZA3a9RM9urztvBwGnDbLoY1XDkE4mo1JfKtQ2t2Vm3AGVhk2TojkxIf+akNo2ClpIQ574COe4HNUDMo2bwY5iMi1+eUUcgvNlTo1m83KOYEzJdDT4LWoFs9bmnW3I4aHwHSKCNKLrsw28pq07DjmXggUjZl0uesZGQzdhMunvOy5JyHeJl1pSrJqvcrUH9gkFd98ptI2ffDc7yvH9lba0jjbquL8fm9NS2bQP7fWalNrAaAzMmG1V1G8daaM28gXRhT+4murpZbDaor/AGluS+4H1yq0MQYacW2T/dBys6/iya6gxhlZh1lBttgJxoXH0Xh7Al0ox/ZlxdBRHVXV1E/Bav4w4jh6W4piSpngldlEiRzbQgNXOujStKfMn1lBQD2meMbHzj4K6yheSUxZ2JkbredoDX9Ua0VmNu9Dm65PrV20gZBttA5+7pq3zCz7RgY1Mz6Hsld23ibJ0Va/WUXcdhJkt9rco1vd3r3mv1dXC4SHmSNsY5OufqwoaLdQjvgw+r4CTmjHl8aJVxKwnoIrl8PFSlleJLNbNorZu2Rebcb104u1tuMuM3q+dXn1h7NPJsiLGT1knR7VLo98io362Q4Qr80ujwp7xtxXTSebsSk27y0qX5pXXtDn6W3oUO+Guu/zRmuwMOy3m3Wz59Hze7q2P322oz6uW4cj6NNHjRo3JOz/ACijqOtucjiGdD8Vf9Ubrap9dsz38zpyrrSca58CHwqGTsPPMk3bgKnmtaDLuNr3KyO1MASeBL4UnHaK2NuKpSWzT6q1TxmYOwjG6rSVtnYKcg6ElNES91KlY2NlNKqvOtKY9EUlRKsr21EdoUfiJvATogpxr2RtJFeYRw8ApeBpxzU15Wa/tE7baddJWD2clqSgKgIKvnUi7IupzdsFA64qxndoxiqgCdKGC8ROAG1zrRxdkjvEHvXX+nFTuzQkCGiKaYxRTGygqgGoqIY41LMuT5xg3SKA6uiVJBukkW3G3m3HPKjV2XadIB77NfOIXGsu7JppqW420vwq2W/ZlMOttTXE4cmsKr0G5gw2CC040I+R5pixPdkielp10S+vinFa72mQbEb1HWN2LPj6Vd4Adyl98tkyHZXXmX3W899vPcoqM7NTcqy86nm2vraIvPbJltdZdeabc3bnsdao5OmklSrjoJjj0Z9tUV2W6gHwytShJkRlBlNTiL3VzRjttnLvmXQJR6oZ+C0vcan9UZdd3fBVEaxHrYnUzYrZLPeFlKJoUUspnrhaDcnqbm7ADx1Va4dju7k1e34L4I5SxXX2XFxxD7KyXpTm6maFbKo01h0h1UVUI0WlJvP6iQVDTmjXNRO4bbFxFqORAeJvUDOKjYx7RpMgDudYE7z96pbGjY3+18Ostv8A4lfltM5xrecn81FWG3T275bnXU9X2kO5TWNjsG1PtCrevsZebk+m+l/N51VXJzkjfcFbX7/0dObha1enyz3arrOhvzdnC84qtqIfdrDutrrdvaOXZmSbtijpECxrxLeBztMZg9fshRdqs0pqRmVcH3F7ujXTyLZJyMFH05NfGjomzUlXW5BuqBt8Kh8+tU1QgRcXZBfaUMiYs7jug3JT/H2tXSuEsqSpzbiPnu9erRrqyP7OuSYLjSKramHfSlkfZqbAZb5lkPgPsercKhVvc/dhC77x6azFc2C01N3iC64/3AMkr8WySEjjsKVMiOud/TV0SNcY8JI0YeIB7aUfH2emSkaddVw3A7+inabGGuxoVDYf8esyR/ZraiHLjCt2BQJebes1aU2UbVEbJ41Afm6vr2z8mS8225Gc3dTu7PyfV7uNo0d3lp0XWnvDcgfjKFH2ctsOMsyY1GRO4C+VVq+XC1wLpGC2TsNM9XAHUJVsl12VK62t+2ORHdxKDSSh6uqE96E5KKmJa49Zo1sd2mUct6oSvDq67lgM16E+3F+Q0feV1snFksex+zqtW6+TLcTbM43Hobq69EhFEw+5WwWXZW/WaM1EhuQHG207htnz0wO23p3dvPLHz7bDkdHm6ZqvJJPvArgVVoEA8kq1jZC92xwo7Ultxv2Hg9ZU/wAjO7hHmWVadj85hvO7Vi2Xtt6iuLGJqzxowdwIQcd5V0jD9FuoznnrZCn0ymWZD8Eqt9p8/bQXC8RriagBA1H5MGirmv16vBN21HR3rTznO4EcVr6YgtKHcVgPtjhR25NpPnd3r9wG6XbiaV/TpHG4BXZp5u8+HbttTtIEszjPPOCLeFFQXlpvsttyb7IxpYPE+yGpwETGuvrua2+9wfe3wL4Oc1Zpt36NLLe/XxmYltuKOa2324YAX+Dv1ycTr10Kxy7hdDptWfPG2FxvaXPRFVzDocN3GXkpX8p7TP8ArFnOtvfs1UW62iNsn6QYMhp6PtJIDdSyM/XGXL9w6v8AscO3PZlS6vA859G4w2Gr+r7lS+XUeuusvRhrQu1As+dtlyVmPur5Idd9Z7Yr3asdyj2l5eMqQ02fcBWlbbOt3lQtqeqsyv3FQarFwsl5e/pcd9xDP6Y0pe3KB06fz/xELcK53LVH+JlEc7Yio0jBSNHuJ83T1yVHaw4cBdAVc02edaXeICIH9ZR47PtOso24jf7xN1iX3N3VP5jGLi5BOlko8eY8J6fk4SVOKEi1NLuLscGzKOLRLx19VStGjbLAy3kkDPnQciyxHSwbA8q9VHNcjqT1Edeiz6ZRVuDjrP6PvO539FBTrm/Cfjg8ekn/AJs8da0lbFFRAaNqOfDm5Kp9y2euL5to7+kt7zCaNDbaUXdWe8eprYa6yvvXAJIAfbMKfd4fOUtuNuvDr7L8ZReEeXmWrtE2MlNv9rlIjqR15DbPpVyC0RIMZ5+URPNgmvlb6Vatl/eGvU66rMkVvallh12ZDjOaw9ik8ZNoVfaWZCiust9zXrbc79bBbrjZdobg5CZ3m8bD2w3eujXdmwX5oQUA7gAFODP6gD3mUeGgttdZRbdDGXC5rdGbYe92jWrDB04jRtwYeAnVjh7OXBx75gjQ+4GKZHsrffnI9skGH3KinLcdDEM3hrA7q0lKLY6Eoq60032jvaF6UiXYmbKa4SWk5fYbBK16JstehDngOr/fXUjZ2ewGSjOt/wBnmnTnWp2mcnDF/CY1F2Eupq4kl5tED2zDeUVM2GdbQ3I5hMc+5Wpdmw8msMUa20iKiCuKVfiTxqjhW+Y7+Y10Xd+tjtbz/BRdt2CSbGcVm6Rnezv6DX/PRd2j7VX/AGtv9jtN1dgdhRtxtPVjkTqv+jSw7ZQgK1pOeamOqR7hXOX5z3Dqz59unqjy/Dlb9xHL3o4ntPequbLjflXUPYmVld7PDk+rWt2+xy0t8Xtju8ktg3vzD2nKCulk9dvKGOKsPeKX8BqOnkmc3HZ96BanZbbrbqsh3BOqcm00SEMpqWkpZzbOtgAPlKtZv+y1wuDANRJXZ2z5TD3qox+iO7doWbve2es+j9j1dPUcRu6+aDq+HsLrvrgGx+2LF5gNi+821KkOaNxrpttlcrnBt7Ax4TitfSONr3KGsPowkW19bj8mu7z6/s/cpsVs2kajqitNtpr5AcCiXcQ3dR1iV3A8VLt6d5TWdpH/AJQVh+3bxC4olWXZwps8HDbtrINivMhHXEa3ThkZehx3VVMCuMYpzYoLkQzHKJvOOkONYuRnWHsIajBoB0EjudnbNrJtRUIk4ZXNKmti3pscjZZb3a8FVEq2bszJBXKrnhkKtVkjBFgpqHi5xWsO+23XWbtHCqGEyI9gZkVd4DQ6KH+Rd2ag63itpk6O6g8KSXC1A+XI2KUovEMhfVLX8Gq/xzKHLGjqH6r/ABV1bLI7GksEp/Nua6vjtpw981yVxMiaGyJG/hWzRm3EhJlrwgo++KwmWeICnJmxxPWvRcr/AHV3Hv8Asuyup6c2v2NmtJ82o5DiS5jIqpKnNwqYJtuiC221LaUOOOfrSN2PULmO2bwyKa/X1jxranZknPVOGaY/UFRTO0tgbRVBHnE8Mx14UtYuDgtibL5jnyczXXy9NBAFuY44JH1x0qFpx+ms4ZtOvkWOfzus3TD37rDlFMXi1OrnLv8AsKUyNpbiz2X9Kdc1np5ARcUa/tFORhzdTRb+vuwp0Y9f5Qviq/dI2buFtJMgap+5RsOfBJcK6qfuVXI+0kySzvHJI8/tm3Uz18nJjdbqR+4FclB9jLJfU/aW0HmE444V23MY1YTlqtt3WbnmZDR8GxqQ55kOCbVEXxQEpna49pOimXOLJQhRANf40a2Z6eJqv41SbdMfbFcrgV6ZSncSYRAmF41esP8AaUKH2jZ/euISmA0v3CGuFTFS9qMm+FcNv5PNNpr94J0E7SC34D/dU0WAeVQBr8EvH/8AVTNXFQTr/dRy3TvB8jWENxTDKEnGi2m0dbVs+iUAV4HBZBVrgL3yfNoCLw40jYoaMJWwEkltkJ8qcEpZJB1CFxDRFz0SiHJ5mC8Bx50N2lNeUDK1A2D0zuW87j78j76D+FFHIlCOhJjv2JXDEpkRUlxq+NCybxBRzQq4P4UpdZ7axhMd/wAJ3LB9xnSZkefeWk0yOjSoion4U1SVFe4jKBFTwVaXy2XpqqrEkNSeVKNkcvrrLjGfXtET++1q3r/vo20tmTiKeKhk2i4a8tym1Sp4NquqYRHypd8ot0JjiYg9gY8Vk1b4Iq0A7HcHVyIn4UQ1GugGoqrioieBURHgTCySg5lfeWpqv2+8l8TSZzf7htLbro63FajzE9g3vV4qozLvfezREaTDrUnf62/bL/o563SZYFlcjzO8CgX9i7Y5o/QHOT3DptbWPaD5Fad5hrF92lsLKNxt7HiuGZvm4Gr1jh7zXTN/aULxckjptMsVue3u1YOPpAPqdytPm+j6NKa3bm83fuUHH9F1vbnNS2hkA42flVRlgnvJ5dcr9l9H9+s8lqdbby024AaQM2NVabshPvTTziXdxp33DZYBujI2zcnhvHzxRw2NxtOV46BZn6dhI5IPqhgTM/605j4LUMp4nExv5Bp9/FQuWp9U3gvPt/BUoF2BcUJVNxzd1Sp+Z9cHYdk/SZKjwbTP28aWS2JkniLRJ91Kb2+3SBcwpL+NNG4BCXM8v2Yp0Wir1HWLbN/cSlSoF0ZjrqjmjmjkXs9YVtf6WZtqusuExC3rkZzsgOS3NOsvbr6J9IFuky7e20w2TmD8F+pXzTtr6N23JKzjgq0jkjfuOKbnep7GvqbXmwlWKvXSMbPt5CtO3TG1Z47JKtbzbrTYc2Q56Ja9Muzre3jD4ijUaX35DjZ+p9xuqjJ1uxmrXC2ZtUpGmyYYV+O4R8/0nI5Ug+j+77R7NpZIOxcVqZFcz8oI2/r5/f100tOM/q6Q7o6T6zst8sc8Eiu3W09uBMvsdrDUKUVJfs6LxfiuZ9x8K+fPQ1sJtbZ9rnJl82EbmMSGxiSLhImYJsfuH3/YreH9ntm5PZ+02Rg933MLWPmU1VWnlnWCTVx1hrwW1uPvnGmm2g9uv0GXs1JYVGp8c1P3HgqeMxbmI4xwh5ZH2ddcIxak6Q223PsboQ5p+qQ1ajtIGmIDfzjbjiUBOtkF1d622G7+7TJ0Gt31NKhbEEPgWftqBdd7vr/tBeGQd4nO225V4QWf5aictFrXj2BrPwSnixU65BE+/URxm16GOfvVc+IM7k09xEPZLcwaKkAMpRazI7baCkMESiXYo544X8aEkR0Xw4UCyy9IQBB2g7zsY0Vez0gh7S7PzpiwW3XGn2z0Kp9C/q6dyuyR3mI0iY027KPQyK55j73/AJVkcxLZu3oL6tJHy+aFvOOd4dALEf3F/mGStWmm+qk6906aoFIdoYzjcV5z9nTTYOyx7Rs9FbdnI64QayNxyv20gxPktz9Lbcc0+/WlTjW80RawJp2mMm22cqUsi3b4keVBUl4YphGfQmG2VtETkzp1DxqNx6Y2L+qOCor66FzxrtiZPEdaNiqh9Wi2Elm3LHBwvmrqOslaen+sE4McBLppTpRLNvce0IIoPnUTU2YS8iKir1yNENz5jacG1Ms9FXFKqV0Ggh6+DHT0w2FAJLm2q60b0cQWjHLWb7vM3xTuJilrFxk73WrAounrq6UyjXR8AF3qv20ZWE75SxnqWZ5pPWNB9YvqUQlqkud+MGPYr9GvKmXMGlvxpvGvbQCm7DWlXS2o9jB/LXr7pFrcaUxgFbfz5qtTOR7npyCEi+GadN3aK6mHBT7MUaM+ETaJnH4UcOh+ud4NvwldjpNBBR7Kn5Ypvb3JLa5Pr56aaRZsI+BL08aZMyoRDgSJaLWB+U40OPogzBuKuN2uPsopolEl9Vn8KKinEOPlTXNTR+zZzqzTaAGD5BH0QNwi0crWF+yonCfQk5F/hTlUjIOrVipAOPozrGpZIVKv+yV1p18SVFZTgvHKVKkplTLXE14TjT1EiGaDpQ89VSuSiQVdIRRUzSpQiGSmuJVlMLhvshJlMrUbk6LyCjBaU4FinSwIqlpV/wBYvDFRNWHSJa5ID48UoRr/ABheRXK8LkJ0Qb7LgC72alQYDRYaiCSJ5JVkhW60iipJnR1wviNNocbZjOntEJSVOHHFDGEj/VOssWvsGlGdkwQFEG2cT76qlQzp0EGhUIiASeVX9+Jsrx3rkfj7pZoV5/Y1odOuN5cQzQLeHVfnLV5O/wCkygRrpDRBxGRB8802iXholxusClO3ntjVTQDTfL5BU0c9l3E5Wen1aQ8Ag+qM8/f2rMVM3Vs1ImgwSe9TGNcTJpFIR1eSJRDgbOujhEQF8MJXPyZCRNTMnCeVW8Gvs04WL9SST5Rj82QXNcfKbGnO7VK8OGJcU4Vx2BDFREkzVLMYmF5dE8W6x8EQqlfh2gbbJFwip48K8+SFEcagwtRLZx1Y3rKJSj4zCQa6DGbO0DD4puk1468KIZvQEqjuHUT4DSe3RBacUGZQCfxSm7cC6mOAlggr4iNHrwQYrelaTtbszqwTS48zSvW7xGQlQ2218sJQJ2ecepHHic8uFQubP3FG8tcCoowWPaDWvF7vHXb7bvNRo1+FSfLNs1YRGVxVfGzXRocrGT93jQrsKeJf0YB+JpioPMr79ZIxKH7PLMV4tZJkoo/z0Fd2tkrsxup8RqRH+tVcchTiLUjQY+yvX7celXEbXPuVZMpx3WS/DqfZ4LJtOx+rdR0nNNt+wjbdPdkWbLhWWJrqaPYfD1lUtWX2ly6itue39amdqdVrW8216zu054zX6Yq3Dd31zQxtzCr/AEkVWoitLXH141W27q92Y3dHFFxXPytL7yt5RanxFf1JB/Kra/S0du2hU4hIBUqF22vCiaCbL8aUpfHB9WTK8ahkXkwRxOZOFSHx7PplHxchO8bHBfQeYVT7aFfY0Emv+NKXbsRBgBMfNaU7Qks+0FF38lHca2TBz6Sp5ae0EEP1SHbTbuwbKXuHbbpMaBZIOOakLuC344/aUu2D20ibSxpr77gxXUkPuR2s8+4DRz18s+lC07Rt7Sq9dJyzJTYcHO163NPsN1X7AdxtchxWSktSnHP1K89awwl2+qdsn17YtpymuXeYZby3RnRRpWHG07/+r/f/AOureUV8hQkQ8Lxr4vv+2l+KyhbHY6sssyHFCQJ6HHNfv/X/AGlfUfoR23XbTY0ZxxOwqySMaFf1a/r0nkcMVF3t1nXPoJk/pwlbcQtpsNTXt1Gkb+Nu+XlP7lUO932+tW9FmsLvWw0Oa6+kfSW1EuDLatesdY1gtZhcLQ1LYcjYcke0Y1yvXuVVXSXptOyUfYXbufH2jhrfJ5NW6MhA2245qBrXW0TnvlKwRrkz62LI3ZAbdV+yehq23OO2/MmImT1iwYbytAuFotez+x7cCC3lhgNI1fJp3WKye0Xd+nWVOFcLLhxpZTe8Dv8AJRLU2zuaEbkR9dZK4N5+VpW5iOup2pzR/PXCneMKrUWRvA9j26afXXtNijFXb65rO8hCeEkNGJ8CVPCvVj2vWhtuia+KZrJbPOvCNGsplwVReCYpg3PlAoJocTWXGhWbZpJRp9U1JtmI6BIJKmE4cajJlkQxjK+WaqJXSQLQuIRBnySuVn3AG1LfLqLphKCXQe0Ilbp0LS3dnY0q2jZCRcetStwgXRx04+NVWO/cTBPXua1ToqVL2m4MtCJOKSKvFPGl3rFkJ+8sDjKgeQJUMOGdVTx3DQeY1H45qssyZDoqBuH9dc0bDQn0QDIlFF5eNA8OB2ht+weaWmI4jgcFVcUUw4qHhei0rjA4KiAHpVE40SSEKYMjVfNEogpX3gzcvfSP23xQETiuelSo8erCEiJSCEGs1JHjFUXotHq3IVSEHSJcdaJs2SosR/aOopiXHUq0YJ6m++VVYSuMdzCOIoqnFETjRseZKFoC0OmmeKIlX1b2hwsbIjmr2qgkPPgWVdc0p5Vw5dXFHAxz5uhUOr7ro4TUiJ1RfGrPToJ3Mrky3WSCo2AuGq+NduXuW2GTBw0ToC1FFdUMqoKi+dRyJbZFpIFVfOldvWdpW8jS+70EJ9gRcJeVASjG9p7PG0jNjOKvklL1dbFQRUbUenBOldyQgmmN0in8UpQlqTC+H5i9ZZYV62VfVEG3ui4fVULwo3OyMhcFFlCvnqqkMsRAVSxoJOi5r2MrRmatyCQx6oXRKDZnP+MEOFoR6zLukDZlTRGlc/F6im7bYVRMPuN/Y5VJgMHJfw0+JKhcOOM1YY9puJphGhXj+sSqrlWP9EBZhpUP7ksTVlsxAmJjmPBdVSBaLaK6AuLiZXzpXHsV20p6nCfByiE2evPVUbRPv0YGw90mc4r1/vRj8iwc8t1ytQrbI7aqIXBrPxWo0s90bHvMfzVC5bp4oqlu1+wqOToPRKoNf8k8lQXMZGbGLH1qVyIhqij2iPnz10TIjzwBURpFT4caXO9r1YVh38ApC1uvomhRX/3wiPHJCwUmKn2EtOrdPkRV0E/HMPvrVVzOQsbpz+FTsxpzhZ3Dv2qlTVa5HRJe/FR/W8vLV2bxk0aVPgdcu3W2EmHHDbX6pVT1jTVTqo/DFdpBuJjytmX7iUdMi0H0RF+HUe7y2tzrKqf0whT4jUwuWd7uTwRPjVRKxXdUT9FKoJVmubSIpMEiUfxDn11wXgaD0W2XQosA/mriC/DNfnoCmxpZksZ81KqIsR5Rwrzkck8VWvFOSA7tLyyOPeRajeG+iVfh7p6Xj+VaZ6rxxo90jCvYtknquU7Po9xTCqtOfu7j39MbkN/11cs3S6Nf0ZdGuiiypPVJ8De/ZpextjqHlWuieK0LJhPInBkuC+NVtL9eQFV3iL9q123tReBEkVoSx51xzMeT4HKjCaKtohK13FxjFDOyGTZUHG9CZz0oZvaycnI9FQuOFVRrk7uL2oXGFROucVZWpXtIbFuPrnMmVBayCtpnzRKVzStspt1p9RBXRwq/CiJb0R5NIdF4llKVyYMV7OXTTPhirpYhlPBTE9tbBbLde1i2+ZIl7xdeVPufUqaPbLWTzTz2G3G/nGddX2ZsBaZ0w3d9IA3aXzfRuw2u8hvKNMEB/eX5RivZ6Pa4JN79i3vRicwrL7AfN/2labYrPs/a4XZ7XGjRo48dDJ1SHdhV3yKrpqCezTBy0SkQ0aBzuVVh+sG2Pvjm8WsTedfBW3GRH3+tB2C0w5DRLERWEIubjSk4UtptRcdc0LwxmuIaSYjK6H3ABOKVNXbXWK2YJ7S6xbc3GexHfUveoLahpEtDxuGRp04JVeZucxnJiZqnitS3G7PSbaQ86IPezRK9S+kRsoZJQLaxcXnT7I2bgo+fKPj0oxbRtKzDUltZ7vz0VZLDKdtTG9dZj7wz5Dpx8rxnvVSW29Gjn56aNe+aSZz/AELMwBLu4ZEbOGy8xqTsbjZo6oovCrTPwiaAdVRTl6UO1GXQgmmpEWkr9ftNmi4PFqAnZVR1jK6uGKlcjgjwCiKGseCrThuO57AJjx4UUkfuju0z4qqULlnSV5nXtERtg0iIRuakTitcMpFIMvO4HPnxqzfI7DoqYmba+OtOtBnZ2G1XgJKviqUQdBKJYd8TxwaB1EQyPPVE8afWtpk3NeggROmUoUIADzMsgBBwzR8Fl8ETU8OOvBKFqQ0d3h69TCJqmy2hxm1c95cVG29Ke76qCJ0zTcMo0m7cwqpxTHWummxcXKpkfGig1mArV4pYcnFMNEZQ8eS06jTSFkRcb3J55lSv0eG0jzjjao2p+GelTuoocmQdBfhxq+vMhOWQdZ0r/q1cNeKd3FdW6XrcNNa58lrkVbNtQ3C8E65rhGR3A7touvEkqUrUd5d9zjQRu3HWQnqUBcdeNdDDcNDEE0+aUtt884bfq4hjx8Vr2RfHW3SdTlynSi/vB6bI5W3GbYAnBMUC7s+ZNkqmuvPCuYl9kSI/d414t4lNig6kxnxqCEHeFQziVY3k3aAomK8SrmVBfRvDDDin01eFQT9oZbOdIJjpUFs2heU1Qxex/dSl9YPWHru6aCTJbpSECuNkSJx4JXb1tfcAjaQkIuCoSYpg3cFIe6vGoZE1ULTvCFayrFQnSNoXIihLJcTfbEB0oBZVRNUpy5b7q2OGQcMlX9atDsS5jiiLUoseKpimjTksGCM5LpqvBMV1IQdoDIrb3ENt63eOygk46i+W9zTAZd104I3sfezSON24I4ED5KalxQl401aelCgqqomeuVpliD2MzHrX3SEtzJY5VXT4eaV+W5S89/KfZQiSV1Dg9Wr2a/K/qUwTGRTpQ3W0DvJFVevaduXOUmcqmPsqBy9SmzAhcH8RqB1S0al8fChX3B4Jp/Csx7LgfVHq8etx2jr87rgK6FajZ893X5drbm5yITCJ/VUlRGlJMtrnzzU7YghZSjpdd+UoeH4w6lIzS8y3U9Y0yXxQcV5258kyBKH2VChN6emFr1HAQeKUwN/ctBmivsEjFjaC6oKJ2kk+0K4m3KW8nrZJF+7ihGn214Ii/ilcuuoi8MrXE2FepgBiVq/lTSCyWCeJS3qp+NBP294kyDiUxQsqqotcERddSUqwb2jyAg6RO5DfzXYR30o83uOK53mONQqgxjVhBDB/otRuC+CZSjyNDThio3OCcajl9ZBfSLmzfVcqvH41ODpYLKZWpxbaUqkJltF4Zq9dBHvKWWA94rkO4DiOKhE1VPhR8loSFUUeNLzaER18dVcyOOxgtEM9beED68a/LJRXMmuU8KGfFUb1+VDtuIY6g4qnWpW1llHx1jHftj3uK1Gc3HTilLDcNCVKgQndKqPGieIsgHxRDZDwEvSot7rFQVsFD7KGcygmqlx8KiEnhFFDH41zXWBARObHG6MVOKgICMAS4/voa8yGfkwmVjttGa9UqEnCThwUvhQF5M0jjq65rQxnc3KJl5NK7GgFr2gsu43Ts6Pyd/WVRSLlbP8AVlb11mkdkldkLvuffnR4tKIIqp0+HWtpw0pRTUkvsSW2oZJQbXyzRTcxvHMSLVDYR4zTOtS+2jQV4fbXP20DYwjmyuXsJ7AgiLXZT4ihyHo4ePjVH7Y4yK6jzU3aRcBMO6+Xj8Kvy20nFPtLqzNI5QihigKP8a6VRyucVUokw98CtgpoKcVolLi4TpmSqgIlUFBMH5g8dI6iooZ6danaX1WB3eevxqtO3Fxocppz40UxcjQEVEBExVTiRnew7ywA85q4LipO2vttnu3ATPVFpTHkvHx0cVSjGAV7CGCF8F4URMRD3nc8+0ZMSJaP5VUVF8qKcl7tePGuY0VxOIInSuuzGa87aUz4fTpIFn2gjl4wqo2qpx44rw7xLwoMoqfHFTjAb1KINpnNTmxhvSgJn7K7liuXDNFT9zuBiiODrP2FzU0d6URAshtDPyzRzVtM14qiUT8jObwVbNV4canck51YyZopSwzUWkFccONL3Wpy6SENSe0mabxoEpttfWZXwRa5NmWJ86DjxxQ/JOCNEm7cccEnY3hz1+igxGcN7c6EzwLypo7rDLoopfUpZcnnjZ9XHVCLw8KFZthU1QTt65CWhUIlJFxqSo5dzRHVbEM5TgdLY77pNGQtbtG1wSKnWut8hKnLxrMvrQ945RkPHbM9oVbJ15GkTvqdHM7Q2V53CXiCv9sFZh6UJba7DXQD0bwlD/OFUOzoywKbqLGBXE9ke7W9wH4dXilDNzNus8v8S/FDcLZQV7T6ibutqQdfyjE4fXomJPtxZdCfGwfm91r57iQmlibkiTWfzmGw4fwWire2wC4Hd6Wu7w4rWuPhRa/8k8yPjprf8Rm/o/bVX+lw2h8kdFa8WRbkXhJh489Q1iCuo0qC0yrbntvAv0leq2Elzd7td59vPQP9On3eEHxlt/xzXptzgtqjXbIzjir3N8FfnBfV1Mx9A18+kB/KMZJDbbZpLb8frt19DuO/pKH44SvO8a4PXw8oCdd09R8PcafiyM+zbpPW2l10U21xqAHk11OD6ZrIrQT0bhpIbJAHVK8wC+FcOy2yaVVLCJ1VaRP7Y2oHuzRUfuEr9RCZJ8v8FNJX9os9or9UsO5rxWvjSQbntlKb3sDYWaLfnOeCN/nqNwNvl/8Aw/Zs+58rBqohpMXHEEPvGyilcKCedVa47Q7QWTC7TbGXe3sp1kMaZLKfvhR9uvdtukMJNvmC+B9FClGxyveNpfXZ6Hh8hCUuTgnxWuT1aEyI/ai0G64gCOEUvPUtCHJPf5xkfIVofI1jO/pG7acOC15IEiHv9KXlM9RgEMC+NcuT10omvj9ldyIPf1h4GqGi8QTyqcHixzKi0hKQ4icCVV81qVuaYKglgypmujdAu+neOXcHxVU/Cg5RKKJwxQo3JzSoiA66BkTdREjjik57qVfwhlOekJdHI4AvwqEAIUyqcaGGVlcoqfbXjr6Cqans58KqMSUe+euRdb4uFn8K47OG8XGa7V9NQq2508K/KZ95SFKt4LXvIF8glDltURwlxUJLwEeKVIbjaqfOqVA48CqHP0ofgxJ3mdjDNVzvMfjQl6ZcCMh5zg6l7WBEeXBTHTjXF+dU7cwAE3zl50xiV6WTOzn8kwuHKFZchvfc2/OmHaHABN4517nN1pbCtDivu7qYjfO5/nruVZpP64P5613caxetHFcZBcpWvQD7aJ9apO2SXl0uSEQOhIC1WHNmZeoibuPHqOsq6DZmabSuHPFD6YFyrpsf3ltb0+iXaOYbreOSAokt247+juxw+7VSGx3NtN24XqNHf11+W2SUZbkNOua/b/aUbauneD8Vdv8ARLWJ+Dbzev79FugwywwLkwd99+qSNsVx5AAJGv6tN3LM+9NYcccLc492r8hdO87xVzv6IcV2gpOWI7NbQvDK9afW+QwrI7t5s0881TB2cjRZTTjkdXlMsLqXiNWGNAAUNWWlBQXCBn++u2LGa2tHqlojTVXSIuA2qcKOYlmaDpMXOOPLNIYkchjAboIbmrgSf+VOoMY9/oUBReufdqNiSTv16Ro1cnBFCVVTNEhNfNvVvMJXBxRQEN5vkxQqq20GpM6M9Fqj6gwiaRnHOQqK4DmUqdXHjTCljNB2w04qq8i07bkR0bTkFE86G7aDrGa1L9oBG7Vr4uOU2jk9w5yzX5uTGVe+5j7tGxnoOhdRuKfhwpexhGthSesq5pw4ma65jPSgJ9qrXSORc5Bws+KKlSb5gsYJV/Ch9JKSCQxhFzhc+VRBGBdKEPXpmp3XgRMp4eND9p5uZOHnSrkGFIOkhO0AjjmpB5vDwoKVaWGIyq4iL9lOEeTPXUlLri6p6sjny+FK2EGRXT1mc+k6LjYW6cPEOb+0CqvambfHsE+a7bt+8LsRtpxXD/R1NHuf1Z/UD5zzq6+lRcbB3P8Ac4f2gVUtnGEe2Lv4rIdRY8iE+3uI/aM/P/yB6z5yvefCnTCc/rPm3x0N2Ug/SW22xYLbdqR23Ihk7BZIlN7nSWDhGvIf0e7T+NTKVnFmZJ+TmdKW1gt42+5q1GAes7/vmFG2GG5IagvTTlNRG2ox62w184Myu5U42sn2Mo3Kw7acyG9xo+gDd6P393R7bW3aieeSoctZ+ds8AZbhKm+3jyMtubxz1PO97n3KVu29H4txeFUA48WRLTUWNeQZMcfzHw+FWmY0My8q9AZdRrtsXhn5ndoYP6/+J+/QAtw3I9tLeo2M6NFiloHXvDPftkLnudA/hQkuaMtj1TGZzxN3aOpKuVcb6/fr6PcNN9j7K+a7kSN3WK8PrR3wJz/1lfSZkGEcx5Vj/Gg32Uz1H/p/5KLf3/8AE9459XQt6vEW0QTlSi4ImkQReY3PcBPOikcacVs9536U2h2OVxvG2d2w/bdnXOyQWv8AvE3/AOjBuvLU0lzoDPa5+UKE3GTv2fFtS++kac9bba5xZskd31z/APWaOc/uBXUa77RSWOx7NxoWx9o+iGPGbOU+H1/YCl1vcm3i5LtLtLxuDq6Gml7kFr9WH/xKfs7tenSmzYE6JM2jAa8b74ne2Xt8pUW6uz728n0lwnG5/u05K8c2R2Wxj83rZ97dcaeuONMsKbjgA2Aa3DVeA1VpFynXS3yrlapsWz2dpzdneLj82pe6y39JUojt2jdgxaR552Te0mzi9o2QvsyOjXFbbOccegvp+r5+5+5XBWe37e2eZtZsOwtg2vtpqFytCdx5zxwn1/YcpZs1cbhInT3DmTZtq9X2J6VF7ORrp5uTwDpVi9Ejy/6bHuwI7h2w65zfsZ3/ACf89HqDel5m5tShedV5WHvEmx9+bvtpCcaYfFdLrbnsGFOtTbi5+bqrupGj+kPbZYK4hJect+4j+jn/AMdct3G77TXtLHsZHW43AlxIk/6pCH9Ybn/u6AcVt2ms0as6oUB3nlwetju1s2LtPfLnY7UzB38AoTee1Pe3z6D+p6ujdle2vWCA7dhUJu49YJho+z8aT7XNT9jNqGLU/tlDvfZWN/dRchNthFb8kPX3/qUQQbRTbKm0l4uMPY7Ztz+jOSGN/Olp9ViinHZvLp2gEy6K/wCsX9csQ7pPGuTZZPjVbjWI52w87bPZz0ityIMJxwHkutrciNkYexXtkuFwlWqO7PbRhwwAjaT6OqPisneHTOovOiSxOMAWtRNONKpTKoaqmK4duJh1NfwSgXLrrBdSF18qHybJYaSXS6ri4c6fGvzzjmURVzigzlkCkatrjPWoymgqauK/CuKOhkuBC3JJAuM4oeXO0j3iVftoOS+riqvRKFcIUHWir08auUcjpJRRPz8x8zy5IIc1AcxzQqDILhQU1/m6UH2olVRQK4VtLuyRtGddlOuNtO/zHoruU1cmJ0FJjbrjWvv51exVcC4G217h0wh3EpVyhNb11xvtHcP+rOjpQwYazNzrQammexmLkD0jdOoXr3PH69EPNz3PnM/dCqym0Qg9IR11WvXOdPv1N+eQsr6pXHKbsosideZixy7CvhmqsOiCK3jJLU8Ub6rStyN27uwwiqtKWttoxqYuGulPFRxUzW10EXVVHgIcdFRaGFyB9Eub8d+7y29rnt21uR2BNeeI+VcDdbp2R5UhttvL3EJOqULbdrbetuSQ/JQePcVOtdytubU+1qbMU3XRVCmK67O+kCLlLbd8mYud2PQ47EBpUTCkKUaNzkgik5FcNETIceCrSBzbJwG13Mhg0PiKENfj2rkPNABi0q+BJ0Sn0qdh2gny0Rtu+MJW0d1yKuwSTWnBBSuvzwdZREKK/rAcAmcJmkb21Vz7PvNDJAhYAVTjigZG0zbgIcq2gaquEQV45piuge6QL534NLVD9JE17lGM2hnyCXktPrTtjNdLU/GbQA5RH3yrK7JOGHc2nnmEcFQ9Z6zpV1g3PZ7fbuL6xdHv96mnoqX6YqmRc31S8TNumjZNBFxzKY4eFew9q0Np1023dDeMlniiVXkKxm5EffkGGprnZTwWiZU3ZpltRjuE4upFIUTgvwpc1AeYJHK7bPd5Z277JNgXoYOExhCRMd6jmtp9MbfJHJXBPBtkvAaRWfaCA0QDFjG6B4y2qYQE86tMibZsOIrY6TwpGKcBWhOF7lY7XY79C86gbSuOtNuJb3F98D+jqzwroK+sfb0VWI79lbbR/tDO5U9Ore0+Zbgtu5zwOlHI/GPJY35ywQJLDjWRVET41OzuVJU10phrBNnLZquC8KnR+O0RZJESlLACIeuxt/WFvgOlRTilL3dG90Ka1MsgURwxc5USgnVRxxXENF4Uk6RwWdJ5JcIBJBPCeNKnzNA72c9KJkC4TR5JFQ6AceRAEf1fWknT7yyOfaV70kOOHsPMXV1QFc/2gVRtnYN3k2gpEFlXWO2MRVNHO64/3N5Vx9IrgDsJdFRerYKv+0ChfQ25/wBmTUc/orUyLv8A8Uc3f+83de1+F7mo4bYw/KfO/jKgPmp1+mc2W1XJu52+LEcivS5ravx4yO9zHv1YPk+7FC7UjRNOKJI20i8+7BjWf+GlezRqG2WzidHkhiLbn+0CrYxfJoybfeEkJ2sY02T9/wD7OZOtDKyO3SeXxcfv1lbi2i9Ok4w6haie3Qg4uCcc1gJAX9oaUP8AJMqY72N7doqFq1uLyNqbG+/ybyre5IlPupLJzUZSQeUl7283sA1NftU1ri6Xdg7aN3S24yUSZox3922yLjf8j5UiuY/tGG4fVMj2o3tqvW5lNIrkGc2Bqn7Mwr6AO8x9016rnNE5a+e9qovZby7blTeaZKIji+2CuVtE1nSrSIXMApxpT4nrFj1E/aeh+Ct1NNgX2P8A9yV6epPYBoAJUXm64pXCkMf6PdhrPnesynpt2lOe+YPHu/8AHXbZ4LLve3lIJU5mCkO1PPNNfJk18G9afPxZR6+T7j+uvOV1AAz1GW7O6bpb3bno5HGwPNRXORMkWuRFtskob7g4E19mlzjrYkohxRtM1BssM3budDs+zu9a3ga50hzk7Mz/ANdclHXSXsy+Wm6WHYLZH89Ym+K435LMwei4syZDbmX2++ynL3P2lLNsFK67Q9tZnrbG4be6t9uvFplNDED6u71hvPr029I14iHbYew2y9qvLmy8RdE5+JHeJXzD6Deff+cqmRbwDp9ns9326bLdG4sSNJkqre7Ld/N05ooGmkxkNtjcwtLDKs/pCYjtNN7HjLN9NTEqPPbKOn1zLho+zjU8KWfo52anBbLrZ7htde01y7gdxaGNCT6MOc/YqoTmXriiJcLVtndE/Vzm5z4H+45VfvB7JWVN65sqcV4NPqytasFp3mj26noO0aaprvU3acMfJ0WOUGdtHI2kJV1PW/ZtC3chz9vNc/5Ndbn6EtoGXvQ/crhZ4dltswDeZiWqOQMNRDb7uonO857es6ym1zbbLiNu25xhWP2fh+FQzLDYZjqypVnt7xdVeKOqJVqzoZe/B5ieqQDbVjx+z7W7R7NsuPTO1T1akldJsgter5tj/rrWfSC1sv6SrJbdqdnAs+0EiOJMpDuN3SIxHx7bgaNev6nJWMs7UbOsyHIUMt0xH6Kwz6tz9nyUNcZmyUh1X5dnVTzrI3rWaJ/loidNYC/E3hPMOsYbTjeXUQZW1kKbeIy7uDaLA1voNtT6zncD/iVZgJwMom63miqk1tJaeytFb2ZLsVeIrFguaVqeDtfaJU/5NjOuDK6K2+BgSfz11lZbrH8VK6RtLiWNXtJcQoV55Cc7qUpu95i24kRxHVV09DbaNmZHSmXtLDBG1NqQKOOaAcWO4A1Tkn7xwWIneWZ2R6zd+FQvC39HSK53d+Fa5EgPWi0OBD3zXuVzs9Ju0YJMC+s4u0F447zf11qpp1Gsjn+fbGar7AezUD0jQnn71C3m7w7cEcXiVDc7gimsy/coKbcLtHa3snZTaJiP75W0wbqfDkyj5aJ3ncpzj3KCkgGvWmQVfCirZcLbcmldjGriJ1zwxXaHGNTBU5h6V3IYd4RbK7DFLgd7SnGidn0P84IGv3zx639mdeykASVRTRnxruwo1+cts3TvzfaD/wADddpoyxDiH9lpk6bOHJkOSGuhPGlTx9jnCU0cReOMVsOwFosUqyA7Lbbcc+2nS2azt5dadOOHuUDx1hMtXi4rp6Zh7GwziRTJzJOqnDFDyNkLjqIGFXucU3dbg2zGFOdxMJ44qRiRaWXFB4WXNa4RdWFqy5to7tLPwzGHYTCQ2YuDjKM7kzVE8K7/ADVldl3Yg6BD0ynercgk2IHVRAaDzXNdPyrA2rS6WzDwJV6U2M5jFvldAOsxWHsrNJtCFolUeupKVy7deGpTrTTDmgPhW9s3CxmWGd2qovTPWo5JWVwlXlFwuo0zVnsPad8poc+uYbDjvpF0SIT6l5INeOMM5QAguCa+8uK2luJYTI0EE+1K/BZbK4aKDLbnmqjTHzIj2g34H16NMZYtLp5VyNgF6aToqNZFGQBKTjS+HGtfGwWcX15civRBXpXpbHwCPfm8WPZFTSm6OJ6xS7gjgdJl8mzye4xNfcJaFixZwOo2846KKelATqq+dazOsNtaZCMD+g3Ey3ngVU/aKIMKeJCBOKHVNVP4+cH8pETv4bbUddZxZTNllTLeK4nIioeVqxsDdnFXcC8+313Y+NU+LvY8gdLRrvE1KQlnRnzp6xKltR3t0TyOs8UJVwh5ql71iEx0OmktQ2++No3Jciv7sD6aKJevUtrhvVbcD2DoO1HPIU9dI0Y9+u5jb7jv6Q284/QEWv6hLuCh0WN7RdnG3pDqxpgZDTr1+rpr8rOqzvFbw2Hd1+1VTR51Wm4jQes73JTRIxPN6TPXQnqQdhCU5D9Y8g3Z5Xt077HcLX3grr5S3j3rHHN2Hs0qSBJP1m8xo/3lEsx33O/yUi9KzTS9ozfuLW7UWtXwzSaXciaaVV6540S/Hc3ORXFJbk36nSq5WlDhK8LXxHZFm3lwRzZS6tb3vg37H7QKSbFXhIVnKMqvZeukGc7u+6Ysb/1f+MKi2nF07Dcc7w9CB7H7SkVrMEkIDnSvX/DeBX4RknifjLKPiEcfaaQW1kAbxs3OFH0bt4k3JY3bfibnc5/ccCm0PaGKFsgtoy9iOy4BnuGy1uOW4I3f++FZqCl7aUVFNOiZRK1LOE1Txo4lck0ZzaKAbRAm+ZUCYRtvd8vI3C1+3/4Vyu4W18VqBGtaDIkxCbcbmxV4A4mgAD7PWAn8azpXVbe9VK/nqaOrbS73IZcpf5PSZB4zcJDt4rMi4pJjvTEZbGODaS93qTQABz/yVrJyt416xxzr3qxq7rvdar3dXjWluSXljoLHVz5vX7PCvN/FFGxkr19p7v4KyBZTZYenWMyeQ39Hj1rucxFeVt11lt1WOYNYd2qrshbnX93FgbSdj2nRTCba71I0BN/aRXe5+7V6ibDelB8XWlsNvtw/96kXMDAP5K83sKz1VmanvK/fpqw1Zixo5y7jKyLMdvvkVaV6O9hRuXom2futjmrZ9oWIhgzPjcm8bVw+VzHfqvBddkvRuEhISs7Y7aSxVHCa0KEfh4Oew3Wr/k+kp+hzZwlTCrDzj+0Ou0HeZOVe9gAnHoKs92sfo++Sr9H3cwJb6uKp6956zvVmXoLbJv8AKD2kBS6NXP8A/Ma+jT7yV83+hIwL8o/aoUJeDdz/APb81dO8VrfSt5uW1m12z2ycZqVtJd49uZePdtm77ReSV8x/lG7VbK7W7YWl7Z65NXBmPFbR02E7v6UFar+U/Y75eI+zrlktEm49mlkbyMpnSOnx+2vnG+zSZGVFlQn4U2JcmGHmXkwQ5MDT/PRVGojGHj6qH1n0j6S/QjZL66t22XVqw3xFQtbYepeXHthVJ2T9C+1d5l59IUhqHbWV3aQrc5qOd+0M/YCvo6ZLZhxHZkkkBpsdZF5D50tsW0tjvjrrdoucaabQAbiMnq0ifd/jV9ATrpFTlWom0GfOXpVstns35Q+wdntNvZiQm48IBbjt6dP6UfWvoP0pCK+jLapdI5+RZmOVP1J1hnp14flR7B/XCD/7W5W4+lM1/wBGm1OMf/c0z/gHUd4Oxuqn9JTfyUFU/wAnzZhS0qqsvJlRT9edZT6PtirHt36Z/TBadoIaONjPA2XR5H2D3h+sA61P8kdxT/J52W6dH0/351T/AECL/wDaS9L3H/WW/wDiHRB2gzZ5jKfY9kdsNk/TvsXA2ji9sgNSXzjXRhMg8G4P5z3DrRvyvcD6HhUcIvyzE6J9atnIRXiqIqp0ynSsU/LDVB9ETar0S8xVU/wqTptJEOmQ9t1YYzHvRfZS2t9KlntKbrscBz5Sm/dDuN/z08/KMsyWD0rQ7unCFtFD0OfCUx//AA0VevyTLCrWx8za+Qxoevz+pj4xmsg3/wCRFTn8pzZc9o/RZNfhtby4WhUuEZU64D5z/ApV2g2Rlsx/Fyh/kn26z3F7aPaiWLEi+s3HsjYkmSisbvkUPv8APWk7T+krZPZ7bFdlr7J+Tnig9qZkSw0R3B/VauOD+GK+VtkNuJOw+00XbGzkjjCtglxi+Exn/rCvpD0tbKWn0uejdmdajZdkY7RZpfj8Qc+odW2+WDyet37z519I1/sW0HpDXaDZK3uwbaYbuQZt6Emn+sbb9ighuKpgBxhKQOTZjZOxpkPs0qM44y+yf+ruB7FcMyNbiKirQnY+89FhlQgVY/clKruVJMF1ozZVxtdpY+OJgBlVTkuuChEpLp8Ke+jt3O1jbbfc7If/ACUEHziLcRfShhKdYtpihQ1ApGk0PyRKYu7biJKXa0UqpES0PS0M0TC6/PFNmdjpLziqDSl++lEfGx93WBryMrZ5JYV211MalkLnPupS6XtuiuCDhahz5Upk7OTWnd32dcJ8aDftEhlxVcYVBT4pRFpxyJF2Rl6R5L2ucOU7p8uSgnNsJYIKD+/SCU040uUShdRqvFKfqxafYTMszrvvHHy++q5TU3z55Drr5ZuSzkd1E37lBx3m08KIWY2lPJiVt7RXxbywQbxdQdRsXtLaeSU1YvVyBSQZBZJMcartqltGG7fIc/BabxnY4kmVQ/LjVPCqD2jVeVb33w6Fc7wy6raPppNcquONP4e0NxZDctuYX3/CksaQLgrpHBJ4edGtP6VRXW8D7uKL4NftCjiFnbfGEy6zVaRztDgue/S95HZL/apMrfr7mj2KN38cNHCvyLHcUtfJU+Had4t37yaOkhEf1tI42fT36nhI43+krG4M82j3qYMgmAcbD9nRm7Q2fV6Nf/DpjwiQHimndhcWSp6EcbDTTpqDJVPPXy66Dhvx2mgQz/epzbpWtA7O4G7paxD7Qtdn5Rda9mQbfCT60HPbMz9intqsjcZ7e71zkPVo96hWb4429j5z7o00+UT3mjXQH5kMnK94wdjNucUPX9WpIsMAc4+1S5qaWhOeimph605qSsDR1LBDnIbZAgtpSS62wFYNCqwNyAwilnHwoKa8yokvFftpZ7HJhRs9pme3cR0dmJaMtbzl9z1nzlZsL5M8XN8399g63Kc6aPICYQailONiyiOAJj9lN4PxBbgAoV6RTiPw/XnFbGeY8xc23ARUV1S9jlcr07oaGiED2fuuVr0U44CnzSl7GEohSYJUUwRV+FON8ZN+EyT8DV/nMfS4sgnB1xXM9NHhU8a5DvNWpxfhorUlcYE9ZA3vO5j40ZDJoF5kb1fZVT8Xt+MGPgar85kN0kPy2jAWFMzVPoTrUgiZjxXAacyiJTySQttC6gjz/Ch5DpNiPk5WXncTfOYMwm9wfgi8NRlWzWKrhZ25gI1MjsPtH7DgasVCthi/NKy7u/1IPObv+TeVamd3uk9XX6RHNT1pwSltDHGCN3lcgRWrZH3EGM2wKouQEa2b8njaSzR/RHZo8+92yK+0j4GLsoAIfXueCrWYG22DmvqtKJtitP0Vtgt6/wDw7dRs1MDlUcxOk0D0W+md5qSVn2xLdsK+aQbsfc7/AM27/wDEpd6Cn2v/AEj9r0BQQCbuGCUuC/poVSVt8ZuG5FWMxuP1WnkpMNgswQlA4IkSnrBSJxFq6J9zFPA/jPrb0g7JObWxYrLG1N3sRR3FPeW2SjaucOheaV8p+n3Ygtito2WGtoLneUuaDOlPTlEz1tyG2+9SR6yWb2IDYfaVcHZrQbJqcIyUw0EqyHFxRUQCTXguvZtJ9t7ZaC2IvHdXNtf8f2dfP35CrIsBtYA+DVu6/ccrI1gCouCtzve6NMaPlJ/d/wCeu7VHW2Oq5a7jdoOsWxPsc02dWjudxanZr2gxw1wNNZof5VF1W0flA7NXZpFdS2Qos1wB9wJfPX0fYrlZttNlxuFskx7labg1hFbXiQr84C18UyY7si4LcplyuU91Q3KnOlG+4Lf9pXsGEVokuS7HebrZHnk9YlvlGwjlRtH3nWcLtC6z7PgRtl/RxsU3CbNizWS2ga4cd9WPt986wr8lq6tX302+knaOHqWJOQHmNYaVMDePQf8AgrH58Jy6uo9tFebreiD5tLhKN9AoqLHdgznJdsv13tbj4NgfybKNjU2H/wDuoIH3lE4XYRrN+9I/pkLYT0uM2K+MZsUq3i85Iab54p7ww3h/Urn8pOI3t36JLNB2ekNTgvF4itMPMlqbIHNeDRfFK+e3oxvXRy6XK8XG5zTDd7y4O771fu44VIzcNprKCQdl9oHrTC3+/wCzg2Jg257wa+530612v6y/yhk7f/v5n2FMto2TYFLHapse1qxA7HBkPFgGiQNIl/8Ario9knUkbPMQJd0h3SYxGBqW/Gd1iS6a+PL/AHHabajs0Ta7am4XeFHPehGeaEW9f9nUVh+VdmbhJe2SvszZ/tgN79mM0Ktlu/6yq71+8p8qvPtNg9Fnog2IhbaXmJd1+VLha5auRrdK4Msxi9YyYj7Xuf2dalsBsRC2Lt0q12udNcgOyjkMMPua+zIX0YL4D8K+Sp7t+c2mDaRzbK8ybwyGlmdr0uC37lWCV6SvSk/bVjrtwrYqmNYW4Bf/AJ67mpLNwbLf1RX+UG3bk9OF4+TlRRbiMdtx3O0f/Wiqag5xwx9lFsxI7ZKSE6pKetx9z1jj7n7SpAaFHFwmKDY+p1npMPE5FISL1AkVVFNSJ5029HDX/rlvf/BOex9dupChbsB1JnX5Uz2HaaTauSjTXzcXv/v0NW/qLM7i6f8ATNMv2buVtCLofBMjTSXtVDAd00iDw64q/wD+ivZIO6xKT+3Woi9GOyCnxjy+H7anno3tM6viWxNolPDbSOzCbHeNkqeGnNDzNrIMxhxt0WlQvqVeF9F+xwiq7iYuf21RD6L9klRVQJqf2tWOINJD8TftM2ntwJiIjJ6PwpZKszPXf6q2RPRrsu0mESYv9pXqejjZo0wnbEX+sotYFY6RO2xbJiLdrJVVBXhUD9tfBVRFz+Fbsno62fawiHL/ANpUhejvZ7HWXlf2lMJcwiuxNZhEaNLZ9YgYVemaOYCea93j5JWwL6NbDlNL01P7Sp2/R7ZA476Xn79X8Q4MvylEyhpq4C1qACQ06pq4JR4O3F5ABW846mpdK0xvYKzrld/L/nrtNiLXpXTKliieSpTCcQfSD5Cyhw0nKKGTS4WihZJHEVc1ePzQgMojQypWF8yr0tj4WUVJUn+NF8YYRBEdvcbRnTlUJPOmTLuGcISLmmA7JxEVFSS//GpQ2ait8O0Pr+NGrzpSytYAy/lNKotFtO5Hdq4SpRZWBkkyj7iVy3aGQLCOHnzrjlAwekhaVxtsPWdxrlKvzs6a4re7khoD2S+kowrWOOL7i1GtrYRe+dd4tX7ztzSJi4vJMcjdqDn9iioV6ubj+HWu4ff18lcfJab3O8rvsSm7qB4xoDunuIfmv946jXZ3TnecPjXEi4rxIzyi+VApGVBxr4VH2ck5dSKlIlEMPXkuneduSkIXHjXeIn1aEG4Dp3LehELrmiG4LhRjAH1FC86GCzOiue0Cq492krKEeamPxLT1ThJ5gWkAFfjXaPPKanrx+Ffm7S+Ir+kj192pDt7qIidoXPwoJxEjXzIGCuyXBXK0VBmkvXFcvW9CTv1zHgIJcHKg4iTvHAxo/KVWd427ye0Ffmt4rTLm8PUNCS2Cc9SB6RqSCBs+pI9Y1KUbYu+UBHrDyi4KgtMHXkXCHnC1XAmP688tdtT3je0EtG2RE3x87uSaRsOqedDyFHIk5o5eFLnpaoXDVQ8h8iHjVNkOmRDZLPMTg6KUTVcwWrFFC6WUSo5OHD04xUIkYF4iZ0HOYkzQbgGiKqqtP32kFpRShyiI4mFLwosJzxK8AGpKuK7c16ERCBMedPyht9OCUA/bVJVwY/jU6QleQIlMuVA7y1IiGKJwpwVqFpzShCv4V0kElRU1D/Cul+YIlJVRdRIi1E7qNOAcKdO2kuqOj/Coit5gmd4n8KiSlg1ijWaFkCUtXwqMxPXwWnjcUl4Du0x8K6+TS4kpiqr8KFskvYJXzQzFNaLnNSNMuJnGMLTsLeWnnMVx8K97MiIPd61UpC12CJJIuIgphOFQKCEmVpxPYXSunSlCJCdVODgpw8qCU1j1dwil/GrFewgFFXlRaJkw3kFSVwP4V1GYUGFJVFV+yh9ZfmLJUQd6m80ro6VNsZpc2nuBgyooEYA/iS1CywSOCqqK56012OZxeLiWUyTTK8P3/wD9qvkdAn+3/med43Zrj/8At/8AM//Z</binary>
<binary id="2" content-type="image/jpeg">/9j/2wBDAAUDBAQEAwUEBAQFBQUGBwwIBwcHBw8LCwkMEQ8SEhEPERETFhwXExQaFRERGCEYGh0dHx8fExciJCIeJBweHx7/2wBDAQUFBQcGBw4ICA4eFBEUHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh7/wAARCADZASYDASIAAhEBAxEB/8QAHQAAAQQDAQEAAAAAAAAAAAAAAAEFBgcCAwgECf/EAE0QAAAFAgMDBwkECAUCBQUAAAECAwQFAAYHERITIjIIFCExQUJSFSMzUWFicXKCQ1OBkRYkY3OSoaKyFyWDwtKTsTRERaPwdMHR4fH/xAAUAQEAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA/8QAFBEBAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAP/aAAwDAQACEQMRAD8A7Jyo6KUawEBoNmdFJRQJS0gUo0BnQFJWBzCFAhkwFbXWw3DWgXJNtoAK3mHc6KDApjeuskxrSUxM8s6ZrsuaJthiR1JqnEyptmg2RLrXcKeBMneGgkI9XRXmFymkcSqrpEH1GOADUIkAv+5cgjXbe0okfSHUR20gcPd+zT/rrzNsG7HMuq7mmTm4Xy6ehV3KuDLqZfHu/hQTJ5cMExARdTcYhlxbV2mTL+daIW77Zmz6Ie4IqRU7CNnZDmH8M6ZI7CXDOO1c0sSC3+LaMyKf351hO4TYeTCAEVtdgzUJ6NdgmDZVP5TEyyoJ3n0dFa0FdqmB9Ikz7DVB7Mgr4to6TBWfRnoco6QM/IJXqRezfLuH/IKyuL/EaTm1o+FLEwkUT/1JY/OXCnyJcBfroHq67qgLWY88nJFJsTPSQgDqUVP4SFDpMPwCo3Gz9+3SusrHQX6Mwwhki6lE9Ttb3gQ7n1052xh9ARcl5ZeFVmZzPMZGRHaqlH3O6T6ACpkO7QVPIWHfqxSyDDGCa8rpcCarJAjE4+o6JSfzzGp1Jy7K27eJK3VIs2aLdMgO3Rg0pavX/FT2be7K8rhq3kmZ27tEizdQBKokoXUUwUGtlKtpJFFzFqIP2in/AJhusUxA/nXv1afxrnhuitgFiU2ZJqnNhxdDnQQDcMQ8/wCB/wD51V0IoBhWJl0kDroNmRR6aOmgwdIUKatPRQLRUaRf3QS7TsXMKgeHOHmnqTjfL8xKkKqhE+Og2Vr2BNttu9WWeXXRnn1UCh00CGVAdFII50C6i+ujOsdmXrzrIMuqgXP2UdFJnl2Uo/CgKKKKBBo6aWlzCgSiiigxKNKNGnKjOgAoEudLRQGQeyvHIvmkezUevl02rVImtVZUwFKQPaI1rlXzSFi3MpKvE0GTUhll1lRyKmQOnpqtWce8xTfM52cROztRI23joo+ZTvjdxdz7naUn50HsUua4Ls1Ew+bJkZZ701JEU2Wf7FLiP/ZTjZtgxUG5UlVnz2ZnVBzUlXp9agD4Ey8KZPdJU6TIRMgEApSlAMgAAyyrEQ8FBt7KQRy6go7eikWEwF3A6aDOkrxO3rdg0O6knCTVFMMzKHMBSh+I0RcgylWZHke4K4bKBmRQvCYPZQegixDHMn3g7KzASiIkAQEe0K87lwyYNVHTxZJBFMMzqKG0lAPjXJ/KA5ScSyjzRuF8k7LMhIedkCNE+bnITjLrPx0HUVzvxj4l45bsl5Fy2RFYjJsYNst7ChXitq5kn0RELTSJYKUkUswjHaxQWKcOIoB3svZXzVir3vFrdg3WN1OguEdsO0TNrP5xP+CnKPxMuO3JotwkkY+5ZZ4mRUrh+nzpRotr2m4CnBQfTzooqrOTliqyxPtYVTkVSnY9NMsskZEUykVPq6C59Ybo1aKxtIUDdc8JFXDDOIaaZJPWDkuhZFQMwOFbYSLaQ8S2i2BDEatiARIpjZ6Sh1BnXqRNrrbQFFFLQYgXLpo1BWVQrEi804NEIaGfwg3W8J/lke/dAlzg/qCgmggAh01iIZcNUL/ijjDaZwXv3CjnEcPSdzAuOcCiHvkqwcMcUbPxGIv+jb5TnLYf1hm6T2S6fxL00E7HprUfoGtoUglzoFAAyrERDPLKlyGjIKAzDKlD40nRR0BQZZ0VjnRQZUlLSdtAUUg+L+Vax69f8qDYPSFYhSl6qXsoAo0oddawHprMtBVWNJzT94WjhycogwmHR30gOfGg1AFNn9R9mFWomUhEykIUAKUMsg7Aqq59u6neUNbizaOXK0txg6UePTp6SHMunoIQg9/10+3/AHqpELp2zbTUkndjwmbZmA5lRL96sPdJQKN5CtiuFlR7QjgqEdz1+5A//hjCbcJ9VTeobh7Z6VsN3Tl07VkpiSUBaSeq9BllA9Qd0pQ6ACna7Lmh7WiTys09SaNEwHMVDZHObLoKQvWY3sCgezmApRMIgAB11BXd9pyb9WHskqczJk9MrqHmrX94ft+imQIy7MRlTDOIvLbtNQcyxwbj16Xo9OP2RPc46sSBhImCj0o6Gj28e0SDSmg3IBCFD4BQRS3bOkDO/KN+Tpp+RMbUm2ImJWLUfcT7fmNUqlZeGhRaoyEi0ZHdKAi3IqoBNoceopa9q66CRyJqKkKop0EKI9JvhUCM3ZM3b28L92SaMOcwMXMg3R1t08+MpydtBGcXMOLsxOVdw0jc6MJbKChdCDMm0UeB3tsPcqupy0cCIyCfxhbRaDbcYApv7qcjvmX+6QU4llf6KnN3yilysAmLpkz2ph/uCVA46Hk34ejjImfwcZqh2KwtBtZvcF9tywNixwkGDtUfMrPVu6DnRwE7+zoKRwosS7MQZUHVvWlFqwDEBI2dzLbImw2htmXc0bZSnTCGwrgRv5sdO2pRnOgZJ7bqr1AhWqaOvzx1g8Oj0dXJdxpm7G1vYclfA2YOm6EpITMcHNUARW9AyalJ4/f+apy7vKxsPIW4buknWycg8MzMkoYgrKmQACFSSJ2E6Px4u2geb0xJsjCiNaIXVMCeTXTJkVNADOnvc2mglNLrlJYQoMyOv0mOuQSajkRZLGUR/eF0Zk/GuO74xATxEvxxd11tHCTLdQj+YnLqjyF4T+M/jqPRrlgcJuPFF/JhMAQhHbZxzZba6vuT+kIofTQfRLDLEqzcRY3ntrSpXBi+lbHDSuj85OypBPTsRAsjvJmSaMGxetVwsUhfzEa+U9vrSlsTqMk1lXMNINTnEqxDaTEWJ1F9oU/Xerdl9SLZ09mJS6JMzQrjLMTkSL30/c0UHXuM3KptC0zNG1pc1up3tP1gU1jFSRJ7D941SzBjlCWTiS5Qi0DOIuaVLnzNyXoMPqIbqNXz9bLR0Y4EJCO2y+02ajVXe5v7xfHWu35V9CPmVxW4d4wfNFTqA6z1b1B9EOUTjNE4X2yYxFEXc+5TyYMwHPM3jN7tfOm6rikLoupefmHqqz9yfWdUw5CAh1ZU4P3o3LcIzU7KSr8XSRxUcmJrOdzp4fkryaIdy0S0Rr5IwJn2jlINZTn+Wg6e5NvKgQbELa+JL5UxU91nMH3ujwrf8quLEGw7fxIZJ31hvNoR10JbzGYYK5EVHwK5dlcBqsohcItw2ScMmwpF58rzgVsz9/gJufJUmwixbnsLbqM7t066sOKoA4jnB9xYmf8AQeg+gOC94L3VbQpy5Aaz8afmks0Ed9Jcvb8pqsGqYuBujDXZb2L0K2M3byyaDa4EexRuuHmlze8mfZ/TTvg3dbt/dt8WTIvV3zq3pQTEdqDxor5qETD930k/Cgs/IdfX0UAUANnWs4Ka92toAOXT10BRRSZ0HkUF2Zc5UdOkvior20UBSDS0g0BSZUtFAVpdlVOiJUTlIYe0a3UUDc/kWjEpxdKinsy6jaAog5RtMxSEkwVMduuXUQxiZZhTiYpRAcygPxCopiBdqFpwJXCTQzuQcqEbx7FMQA7hc/CQPV8aBsxMvF3CGaQFstSSF0yoiVi2HpIkUOJdXwpl/nThY1ltLZIouZY7yXeGBWQkD+kcKe0ewvu14MMbOeQpnlwXK5JIXTLCBnzgOBIO6gl6iF7PXXrxDvZraTFMhEVHsw9Pso6PIHnHCnsDsL71Bsv670rabJN2rU0lNvNxhHIjvrH9vhJ7w9FNFpWI8cTqV1328TmJ1LpaogT9Ujv3JB7/AL/XW3Da0HsICtxXK9GSumUHU8cCGZESj1IpeBMtTZ68ZsGqjp45SbopE1nOc2QFD10G4xSgOqqnncYoiNuHmqRxJGNSa13jgpv1np9G2JxrH9/gqVYpy0rE2HJScKwRlVwSJoQObcUIc+R/6K8qcLNrxDEselCxLhPIqKhWu15q17UyZ9+gdni9uKMGl4yyCDEGbbbFcviAU7ZM/Xnnw1GMU7pgG0hHRLaEC67nVAF4uLTUzKH7ZbuJJ++etV5Xc4n37mxLLYNZmVJ5iRduk9bGP9e28Z/2dO9qWlA2JHO5N0sV29VKZSUmHnSu57d8/dJ0cHCFAxwdqIxzw98YkSqEjNtETOSFz/V41Iv3JP8AueuM+Ujia0xYxFI7jGi3khi1Mk0BwpsgOOfpKmuJ+ILR/hQebbCcZm7ZxdN2VQR1hGom3ECk7qOjT/XVKXAwQbtubkt9Fku6U5wntFTebJ4SUEtw2u2+LUdFh4i/WkG3eKEUci/LmTIpe02hSmiedQLpc0rBuZeWuRSUWUduHQpnarpauLTx71elhO3DabDWsZBw7MGXNphntwaEU+3RMpUjgImaVZMlWC0E8GY18+cpggR4zIp94Gvzf/ToGq2Xye2txvJy7dmwljGGWUyKQqaKau8gU/2e5VpY23JaV3RNpRNjTEbKSkZIGI05oiu15ozD0Zc1OvhTIc+qmC37QTdNOfyrqCgSGSGOZzSae3jyOWvEV0mf0ChyV4rWsSNm2Uq9Ba12MO0IimlOvzOUWrgduoQ3nE9ns9fv0EWxAJET8g+UgYVwEU6lhcNlXTAxD7RRPSdAFibTUnrKOipjiDbNpQESFzYcOVtLApWs2VOYURKgufZp7BEmjaG3989Ry7Zq8yXGvYbZ/BptmMgRaN8nqbRBAAT60VPuz+/U7uGOQmb/ALUlG8ONrulkkHhVOaZuRdffpk16HRDn39dBXVw4f+SyzkjeUwkCrlDVFqRYc9brH8JlOMukKs3AT/DG4rCQThrUs8LuZum4SBLlX1AuhmTbLo6h6BpsuZnMuHko8dv0GTCXlvJknOukTIHzTT2hiqtt7ZkP5vfJUIdMD2SvccW4BFaCVYmSbOmhymSdHW84iO0UJr4KDy4xwFqscUbsibaODRu0VJ5LbFEyibg59ntNJvVT1hdN4fsooYS4YB64evWCrI0nBulduntNodTUipuHUT8ZNyq5/Rmdg5lQTtXK5kNnkqz1ebOcvmTaqtPEvD91DEaTjpqyYu0WZRk0Xs6QVnThDZ6zkDv9fBQVpdchEGVWY2eFzR9v7Qp0G71fUO34DqDorx2bbTy9b9YW6CqvOpF8miKie8BS575/oJWm4H4yDpV6sssAi61gU/ptkb3eCuhMC+TFPy6LK55udd243VEFW6bM5iPxS+fuUHV9/W0kphFL261zMRGHOijrDUIimnuf2hVeYYOHIcoNV85bc2VuWyY+SXIboNtiHEh8/wAwq7ItoSPjkGJFVlyIpgQFFz61DAHiHtGovIWsuti5DXeUqOyZRLpiobVv+cOmYnR6t09BMFBAhtRjZBWSZiH6SmzpDlzDSYuoKUhSlDIhdNBlWrUfnGjRu6c9WdZ5jShQLRS0UCUtFGVAlFLSD10BRQFL1UHmeOW7Noq7dLFSQSJrOcw5AAVWOHTN3d10L4mzKJkkjiKFutx+wZh1r/Ot/ZlWGLp1LpuaGwsamEE5EfKE6Id2PIfg/wBQ+5/FVoJpt2jQiKRCpIIp6Sl7pSgFAx37cja1bcWm3DdZ0YhyJt2yXGuqYcikL7Rposq2FW7lS77mAi90P0SlW08DQn3KXs/vrxQBU73vNK7DrCMLFGOhEoiG4urnpO6/2lqyBDVnn1UFf4kv8RopyhI2dHx8xHJJ6HsapmVyfznpEj8PD3RqP4b2pcU/dD+/75F02B+2UYtbeXITQ3a7TUTaeI9W6O4JcuGs/bQa9KRkwDZgYADLKoXiAxuaakGsDDqDDxC5Nb+URP54N/pQITs1+OpqGRh1AbSFAG6aBqtOAi7bhk4mIZJNGyYiIFIHSYfEYe0w9tUryj7sf3Km+wpsaHPPSwppuJZUiuhBkkQ+vZnNl0HNoAAD2/hXQYGqC3rZakgC7q3pRa33TgDC+UYsmwqSAaNIFUMco/nQcIvrhkLtvO6L0RjY9sguHNQQ50UFWaRC6dwvfpht5F6sMnMumKsmog22jjNXWB0/R6T+/W/FKyZfDmQCAua3lGqaoi4I4KsRTbF904f2VH3Txw+KMg2gnhWGx5uRXSchDm09ol3KCbsbgjZKC5iqncj50CZE4dNqfbMWZtW0Ihv8fpDcfo6k0nIs1ZBdSFtuSiHyyDYDSlwusgTcpqb2n7zX4KacLWj97asnNJs3AOGsYcxFI11zXmpU0+tVFTcWIf3KYrkewtxXWCsxPu0mjqPIo5Dyef8AVHOjuok/voJIViktbziIcSMVcrFNucybVR/zUzF0ov5wyZe99eumqPf2vGx1xmWw2IkqsjzFFRV4KybdyfiW2J9P0VG2jZ7HQsW8XZPVoVYVV8x0oip9n5tTjqwZK3bAi4OSl4O5H43C0VaqhCyihRMB/N7RdQmjzyff0UGkLhty3puBVXRb+XfJhm0u8ayRVmz8qiGzRIoUhN37PXTjMsLjirtYWuDwD3JJFbyUe3i1s0YME9oZMiZj+jJs6jgxzVym4u0ZKJePnsnt05ErFRDZo8CnmE9xOm9veE5AqRdwR6EUY8Tzlkk+2Wajghton545D6+Cg9akwQjM5bkJL3ROLyix0tD1dE239GVdFTeItTtb9xvmEqiuqzC6JRy5SFYs241nBXYbM6Cjb7Tf4KYXmIk5c1vjHvXbLyg1FIGiqJCkOgXwNE0/tNffJUpi8I8S74Tg1EIhSJfqN83b6eWIiusfVxph6agbp19fl0Rbq9J983U0v0olSPOHMhAwFMppKRM/cprgi3zENj3M52r+MdMVEkgdK86RM3U9N5zX5uruneTViM0jwm4zEIJe5kT7cUHCfmlj6dGnWf3PFXO10y90Np96tcAEg5EB0qxaUZzVBTZ7u+mTSSgcLAfWjbV6RNx3HDPbiYRxCi/RBPcTN9nx+k0btfROw7rgrztdpcNtr7eOcB5swl0iXLrKYOwQ9VfMGYYx7hsivFOxIqKe8k4c75/o0Vb/ACN8XWVhzryAumXcJwr1PJqQBMYiC+rwh4s6D6BUx2/c1v3A5ftYWXaP145bYPCIKAYUVPCb21DsTsVm9pqLNY2Bf3G7Zo85kkGIZmaN/vDf8eumrAODtOBbyFwW/cHOkr3c+UmiKwkIYnXrITx6c/5UFwiOQVgJsxrMQzpNNAAFLQHRS9dAUUUUBRRSZ0C50UUUCVidMhuOs6iGKtxEtex5GW1KGc7IUWSSRczrOThpSIX2iYQoIlggU0/dl74hmD9Xk5LydHn+8atfNgf+PaflUgxYdulotracbtSPp5Tm4LELnskPtj/gXo+qt+DVsLWphVbduPAEHLRklzj17Yd8/wDUI0z4cn/SDEm7bnNmKTJfyGwL3Spp+cWP9ah/6KCeQ0e0h4ppFxqBUWjZMqSKYdRCB2U4UhgyKFYH4woNo1iNADS0CaaMsqXOloEpM6X4UmVB537Fm+SFJ41RcJiHCqQDB/OoJjBZUpcWGUja1kuY2BXehslDnRyIZI3GXd6QEfXViV5nq6TRqo5XOBEkiGOc3qLlmI0HC3LIhpi2JixWC6rtCEjoUjJmq06DGXTyFX45iJBqs4m57ifSL2fNc8ig7RDWlmiQzkQ0973Kn3KZxWhsWn4DDvnLGPtpJRRqCrYx+dqnUIQPk6A79VSmhHyAoDGtkSvmiRvKCj+TTIR5+710De8dletmy7pdosqDvM5xVNkJDjq3y0/vrkLEST9wjDt2qcuUgCQnSkgRP7k3HStpmOlFZJScgWBI4zfmLQGA6CtVicKhO+p/+6u+x8FIWHcpHWgGV23WdQmqNdu9EZCnMGoqaxvtjfs/ZQc1wjlyo1IDaNdrriobZqJlPkPublWLbVh4kHh9svZB0YgVSKKyb5oKWy/3mJr92voJZMGrC283ZSBIozkmeoWDErdH6SB1VIgyy6A6KDlLA3A+ZTuFK45w7EGpAyYuUkjNl0DfeIoiTc1eM+/XQdqWLblsODO4qMLz9T08g4HbOl/nWPmcfzqVAAeqloKzhJ+ZDH64bSeONtHjEN5NkAly2W/oOX8Rqp72hb2x1wddotFIJOZipZ21coHbbyiiC5wJs1e5uVY65hR5XDcUhzTc2WoLj3dLsuj/ALHpOSgTa4dScv1eVrjk3mn1ZuTk/wBlByK6sWbY4YPnjWEirkMV0QJUqjExJeHd95LL7QtWdgRhS2s+DDFa4reB5OL6P0ehkQ6Nop6MRz7/APbVzYpwjuBxPtrEa22Lo5jqHjbgRbJ6gXbHLmRQ5fcMTi+FQe+bZNjgxs68V3b617TUbrO5BRSRy5vkOgpSl4N/x0D4W9rOwXZkY4gvFTTdzGO+knibQ6ySpzdnyFz0hVUOnVq2bPW3d+H+IKM/bcfLnVTtsQ1rNiLen2IcWRCb9OWM+G0PK37bOHkewuSTioK2jLImYLIGXHaL561Dr7umnXkp4dMI64JC5l2yiEXAgdiwWetuarKK5frJlk9ZibnBroOmoGaj7hhG0tBv0XbNyQDorpG1FMFe1HnAelVIf5S1zcljVgrhC1mmFuyS8wu9klnws2CepNIx8syENwAUMujp7abrW5ZluPZ0Gc/a72HZCOXOgV2un5i5AIUHVdGYeuqjvPG237Xva1ol4gKsHcaO1azhFii2D2Z/iT+KteGGKbu5sYL2sGSjEm60GvmzVT+0R7Nft6S/nQW/RVVcnvEC4b3Yzra5IJSMkoeQUaKH0aU1QAw5AX5eofwooLUEcgoIOfXWQB0UnQGYiOQBQFLULuvEa14B95NUdLyUt3YyLQO6dCPtTIA6fqyqPnksWLoJs4qJaWTHqdbqR/Wn2XrIiTcJ9Y0EkxBvVrayTZsmjz+akD7KOjSHyUcKe3o3S+9llWuStd1M3dDTMq8DmUYkKqDAnSHOj9ahje53ahdstouDkHStntXl83cp5l/LPl8yp+shluAn7tOpOpGYpPUVwUuWAhgOGRCM407gxf8AUOp/soNqd6v5tw8RsyD8rJsXB267py7BsgZQg5GKQ4EPq+OQV6sJbdkbZsltHS6iCkkZZZd0dDhE6ipzj/dXowztcll2WxtwjozwzbWdVwYukyxznE5ziHxOP5VKKAAKWlGsRoFpaSkzoFpM6ht5YgW3br5KJcyCJ5x0ic7SOKsUiy2n2nECE+oQqHuccGTKOO6uOxLzho/IxVJDmablAmXbqROegacRseErefTraG8hHThx2a6khIbFRdzxbFFMiZhPu96prgRicyxQsok4g1Fq7SV2Lxt1ikeuTH+BMjIXTDXXh1cn6WRL94QSSSWnWyWE3pFSe5x9NdPcnawZfD5hc6M69CSfSM0o658O6dymJCZHMXujnq6KC2qovlmXoS3cK1oNg5As1PG5m3IVTI5Ux4zB/SX66tu755jbNtP56RWSRaskDKnMobSHQHrr5j3Zfcld1/SF5zKbNyV0YRK2fCodFMndTLo8NAyRbdHNdRJpKuSJoGz0KELpP4/kpYkW3ORXlx2vQK6gbMu/o7K9UoKwxYzIumTJV35rmqKRkvNfeJ+Oug+SjyfY+4Ckv282Rloc5hNGsl//ADBQ+2Vz7tBEOT7ASppN1dbbCyYnIxpHnUik9JdiDzuq+c4v6q6GwHjkpy7yGfR75IlttG6zpN4O8aadJ7Vyqf8AaEy0/wCpU2k7tVlXqlo4YFSMu2DJaVKltI9jo+z3ONT3KkWGlmNrHt9WPI9XkXbtyd5IO1+NyufLUcfVnl1UEuopeym2almUNFOJSUeJtWTZLarKn4Sl9dA41Hr+u2Csu2XVwXC+I0ZNy5iPWY5uwhQ7RH1VUuKV+eXLOibww0xD2a5VjEYxiTba+VF8/QHJxVBJlS9WlwKXtjjhy/lGzAE1GCUY7QVjmfvGRUPvKaqDarygGcVdwXjfOHbuCbuow6UM92ahnL1HX6Pp3CeKoFghj/PWo5dRTK2FX9mIulnYahycNUFFTnOfPv8AHV8W7eeFvKIi5C03ca6OZqG0Fu7SAhku5rROWqBx+wzw4wzFdqnf06M2s2Odqy2Sawej2eRzBo0UHR/KexBb29gC+no1XammEiNY45B4gXLnr/g1Vw5iLfF0zTJu3e3GnzHyei2CPYKnIgQifdMmG5r79WJeN6KYgWnYltQTGbbq2sz2b9Mrcp1TK7JNNPSXw+bU/wCpVKqiDSLOzMCyK51DGWTEN1Qmf/t0HTLq/ZHD2YgjKx76SlHuGTNigKJBMZN0fWYmr+D+VVbiHPYlLWxCsJqTcFt5xBIOWraK6GwlMcS+ey4lNRTa6muImKkdEYqJ4i2rcMDLinDNW7WJWRXPv7PQbg3CKE1G7/epmuvDq63dy29bzy9m0TFIwCMqmpIudg2jyL9KhC+PfoKKKwICp9blMA06kzdZTj6qsWFwfuR3AhPXCuxteGVDNFeUU845/cIk31KmlnP8J7SlXCcLMsJB8zS2i1yzTUywa/CyZd8/vnryu8Y5N9OChhvAPpG5nY5DPSheeyR/3BOBAvyEoLWZYDGujk829DvrkI2cMHCr6OdLtDNdm2ObzhVE1N/s11aTK8sM7dnXCtrGZXFczhokk9csDFHaFQJoA66voyVQls8mTFC+lyy2ItxKxZVj61E11hcuh+ABukroTDnk9YZ2YlqSg/Kjk3GrJDts/p4P5UElwsxDjb9iFnEXzQXrVTZvUU1DCRM/un0AB/jlRUyZtmbNPZtUEkCeFMgFD+VFB6BHo66p2QeSeKV4voSLkHLCyodbm0k6am0qyLnvIEN1lITv1NLDvqGvQZJoyQfM5CNV2D5k8RFJVE4h1CHwp2tm3oq2owsZCtStGZVFFASL1ajn1mH8REaDx2hZts2eyMzt2Gax6ZuI6RfOqfOfiN+deW/kJp85hISKSXTYvXIjJO0j5bJEpcxIPz8NTAeqsRoPFERUfDx6MfGNUmjVENKaSZcgKFe+kooFrGss6MqBM6KBpB6qBgvG7YK048rybkG7UFT7NBM6gFMsceopQHrGuQcZ+VVc0iK0BZEUMIAKGTUerKEXVOHV5vRuf30cuaWmGWLMQUyLZzGkhwBum7QIZLUc5yHMGrv1AoHDUJ7Bm4r6VcBGJW0IIMTIHAx3hw8Z+4TfoIYMQu7gZS5LiUci6SVJzkXRDnXOVT0Zt+nvD28rvsQefWZJkUYJpf5o32Zl2piftin4PBW53MGj4QHKT0XDx6waJJgoBjggKam0TWUMpufRUbmOfyjVYF28oeUImUXOyS2CIk1faF71B1Jhhc1nQ1ntcaoxg4txB5IkjJ+Jjx1tBUMp6XI/Do2mvcqxIHlFWZMYoSNmN8gbsUFFjShli7A+zDfAPhXMViTaEfyU7ui3IPBQTuRmomCe4fe0H82U/wC6qpGbGFcRyTmXdPmK6yp+ba08klCfvKC3OU7ja2xWuBlbcOLlpbDdXLbad90p4xJ4Aqm1o0QdtGzgRjEFAHaea6zfLTmwYPjA7G3Yly+QVclZgRFAy299noWITjq38NeThfl2TaMnfgScFDFKIqC5cl54oAF4cvs/roIFycrD/wAQ8UYi3VlxWiUDc/eCX7Mifd9mvcrq7lhYiDYFhIW1AOCMpSWAG5ASJvINOo6hCB/DUJ5DkCytpriLd+0EYhs7Fmi4Hi2CG0Oc38yVHsXcOXt4WWyxkmHojPSq4mQhVh17VFU+lq3RDx6N+g9vILUuZG8p6OYywPbTQbkUWAwn6FT8GgndP46uflBGnrNcsMU4aWec0iDkSmY3aeZctlDaNpo8ZNdO/JvwvbYW4fN4wxSHl3QAvIrFDiUHufAvVUP5R+JlpOLRuyy1CulXa8WuVuqCBzIOFUwDWQhyfd96gvlsqVdumskOopy6grjHl7XVdxbvjrPFLmdtqJEcpKhuA7Plv6z+olXrB4pWWwsiOYtbobO5FCPRR2jNFZ6QquyDj2Ieuqvf3TMXYh5PlD4TX+3aGOuqykBUjnbYO9kRx6Ogr/kAPFTYwSrEQAiBos6hkxPrADaydIVIeX7d6zi44ixEHpyNAQB68SL2n+zCrN/RO17IxMsNxYEU0g3dxFWJIpNB2pVGaaG1MAD8+z3yVzE6vS4p/lRObwj7VczcgjJHO0hzJHFTSiTc3A7SkJQSLkOtZNbGVxIJqHZR8bHuFnCAhkUSKDwdP/zcqucX72mb9uCZmXIoC0cyIgkmCZdaZCbqZdp8lWNfeNuKd3OyQUDa0bAycwmdssEYhqkFCZ6dJzcZKgdp4cIri4c3hJDa8Ok9PFqriOszVzozT2iHHoP46CKsZ2QeOGx3zhsUWQZIHVJvqfs9dTS08NZh1Ao3FPR5WEW+dnj038q/5si3OYnmzqE49GqlNf1iwUGLW0rCYmcuWR2MkvKBzhPad1ZubjKp21H7pk5G4XMe7vG5nztyrsQUXSWK4BNAvuk75AoJvbUlYWFWv/IoK+p4FTkayvP82ie7xbFRPp0VXOId6T2JFzLTNzSiSrsCbNApU9KRCeEgBVu4dx+CM3d0fbduWrcl9yzxUwmNKuyRyKZeswlKnXY1tYS4bW6UAiLFgUMw3xUaFVPn8x8xoODcG8FrgxUelJEtDRkEjkC0g5Llv9ujx13lhThPZuG0cDe3YwpHJiaVnim8sr8TVL0klEQTQRbIpo+ooZAWvdQYGEdO72ViU4iGZqyEcgyL2159KgqCSg9QAA0VoSUzCigofFlaXwtxmQxWSYrPLWkmZWVw7ENRm2jgW01cNnXXb13w5Je3ZRu/Zm76Rs9PxDsp3dIIOkDIOUSLJGLkYhy5gb4hVYSGBdgmlVZaBbydrvlRzUWg3x2mr6Cjp/lQWqPR11AoO/edYmythycQtHv2yPO2agm2hHjb7woh1b3Rop5sm3HduMRaubmmp4BNuGkzJnOX6iECqx5QKqlnXrZ2KKSBxaxDpSPmRJ18zX6lB90hhoLyDqrKopfN5R9p2c4uly1dvmLchVFOZJ7QwJm7/wAtPFuzMbcMI0mod0R0xdpgoiqXqOUe2gcqUOqkpaAGkpaSgrnGix7YueLaTVwF0Gt1UZFJbZkUKQqe+cDkP0HIIE6QrijEG7po0AlAXBbYwkZOmXnzqNOgiwOE9m1U0k+zT08Fd8YlQ609YFwQzVwVu4fRq7ZNUw5AUTkEOmuJeUFDYnPYq2STuHYNWNtMAapSMSPOGzgnm9Jz7PgJ5ugq2UlzOIJBhGxr1pAhoTEj5wos3It9odOs52QmHE+D6ccqoqtWBAalMrr2pPR+bOepraFvLik4fx2MFhhzkNoom7E4qLH8HNDp9f0U2WNh75RkBk7pkEYQkaY7lZg8SXRVetS9XNim49am5oJ4qC3cLbPi7s5JVzQUQ45xdqrg8os0EPPt101PMp5dvm0x/wCpVeYD4Pvr1Uty4FQZTsKhLc2l44R2K7MpfEHgroh1YWJac3beK9uNYpjdakeRvOwiimzQcJdxMT+IhNBPoCvPJuZrDaTd4hNrTbQy82s2YyFvBIEU54sZXcVQBPv+cNQX/AQsVARaUXDR7ZgyR9EggQCkIHsAKi2N88vAYbSa7TPn73ZxzHIM/PuDgkT+Z8/wqdp9JAEQyH1U2XAnEmjFV5pNsZk1DnJzOC5kT0dOv8KCirhthrbdl27yfrcVVF3NFFSUeJBwNCmzXVU+f0dWWWEtCQvppIovwcPrSbggRjtPNswUJxiXxaKqrB+5JO8r0lb1t+MSfLy7vZOniwH2EdHojpTQJ94ufzh/9Qleha5GEM7xoxMEdkz0pxTFUVPTqt0dIiT/AFD5fRQRDlDcoW5SRzNpYiKcZHyplCtphc+SqhCH2e0ITqTJr6NZ/wAq5gbLHiAlxniO3ztVgsSPOnI6SkOc++oc/wBp8vfplUBZwxSXKk9cLkAAEHAaiFT/AGfu1ZeG+FF9XtKIqwEI1Ui1AMcz94x2bYoKfd6uP6KCC2/dd5WvHuY2EuKZimggCzhBuuKGZq1wdvXTek1qZRMzMKuz+cWTQUUE5h8Rq6De4fYMYIoJuL4c/p3dqhPNQqXSiQ/tIH+/+CpKyhMY8SolVW65BPDCwUUtqVi1RK3zT9XjL9f8FBNLZjbxsbCGBw9EHsvdb9qsm0chkVGJAS72avuVKLRsXDXB2BSlZZyzB+UwqOZuTHUssuYu9kf29O7VLy+PkJhvZI2nha1kbpBjqIM3JDrRIc493x1TLW4GF7yh7rxjv+QXKit+rw7VMwrKexPuIkoJNcuJthWdeSUjgbCPSypjqgrIOhOuDgqnWBUj+o1aTYYY4Yo3Ipec5C82XW2ZgfvdmzTKBOEwE7chpWuO7OD/AMowgwwiIZU+4k6VR54+MPrz/wD7UlZYTcpHFjfvSefRTEeoj9yJCh/oEoI+4wPse3R2d/Y4wDHpzVbRyRnZ9f4f8acY9nyS4ZQp5Ceua5dA5Bk2UQTH+AideW/sL8HMJUNjeF0yt0XAKepOLYiVAmf7Q2R9FRzDfBm8cXpcF4yGNA24AhpeLN9CRCeEn33ZvUHbeF+GeEsUkzuOy7eiBOAZoSCJtqcfgfOrKqI4U2ND4cWU1taD2xmyBhUOdU2ZjqH4jD+NS6g1pqFMscgdytpeqtBCFSWObx1tTNrLmFBlXgXe6HBUeaOltXfKnuhXuzD10tBoMQmqitBym1j00UHtCsqSjOgWm2ei4+biHkTKNSOWTtE6K6RwzA5RDpCnGkGgoyyWziwJRzhbdKwvbUltadvPnB+oinGyP7/SOj2UyR1t4iYESy5rVZLXhYSpjrDFpj+usQ9z7yr/AJONYSJUQesm7nYKlWS2qYG0n7DVAXVjXbH3mrPWtfkiizcq63MVIk5w3/0x4iUBaeOeGlwvE48lwpxsmcQILCRIZusU/hyOAB/OrOAegKjd0Wbat0MlmlwQDCQTWJpOKqBRPl7DZaqg+H4zVl4lL4eu5N1LQjmO5/BLOj610SJnAiyBz94C609PsHKgt2ikAe2loGueRjH0K9ZzCSakeqgcHIKcAky3sxrg6PvDD6CxhnmMbPXbDWeKpSxbmClTbNuomnvG0Hz1p510Ry4bgeQ2DxGUaY/OpaQSaaC99PpOYo/HSFcgQMGveV6ll3sIxaoNznkJRABMi2K3LvqAY32efBo96g6WdsHtrAyuNHHm0uYyQZx8lJW61UcG/wBYmWv8aYsSJK25+BIrfmOsRcjGLckVKlCRyCchtQHqTNr6qXDjASeGGC9YVhCN20ttHBbTmW3OkU2pzebSBZTfKpo7/tqBcoHBkttNmN9t44lqxa6qSTmN1FWO0W8RPvC0F/YxY8o2thhaV4WminLM5l2UuhzxmRKXfKPqPnXi5McgyxckpjEi5miS0uxlTIxzVTeJHoAQmjQXx9e/11xceQknMShDITL58wQdHcJMRDoTP49P2dXvyObvlYKTum3oSFWuJ+9TQdtSNtBUUlA1lPtz90m+X8qDta4JmLgIxSTmH7dizS6VFlzgUpfiI1UAvbgxnWVbItnkBh8Y2hRwolodzBc+EngR96vPJ2syaj+n+OtzsHRmZ9o2jdWhgz9hC/bnqnsVeU3cl3SAWthFGvEBXPpTcET1Olg9wncoOqZpqW3sO5OOsuObA9ZsFCxzJACl84BBAgAHZ01yJe0deEwtBYHWtFpSSsXBkNLqcRG71cdS65lPr/8Acp5w2tt1hDcX+JuM18maywJqGTigdc4dudf3gdtOA3ritjBML/4V2wNnwjwdm9uI6SaayxCftcv7KDxGw4wWwTBtI4hTqt03AkmGyiE/OE2nq2Yf76krqYxtxiQFO3mCeHtlF9K9eqbN0sn2h6w6Pw98a8j5jgngE4GTud4peV7ZbTzxtu42ni08Cfzn3qpLELGDEXGecCGQj3xWCnQlDxJTHBX5/HQWfIXVgdgW8E9ntT3peOfnHi621Kmp2jr6g6fDn8Rqj8TMVb8xFe85umQXTjCL5JNEi/qxPZo79XFZPJOuu4SR7u7XrO3m6BA0tWyepwJPe7NddJYeYIYbWMKbiItpq4kC9IvnoAsvq8QCboJ9IBQcQYZYLYlX0ArxkElFshKB+cyAKII/QHb+Q10DY/I/ttofnt6zq8u81ApzVp5lL8R4x/MtX3iNiHaNgxpnt0TDZkAk1JIawFZb2FJ21z4+xCxoxoe+TcNYg1tWuqps1JhQMj6Pn/4UFgXTc2CWA0aHNY+KayhU9BWkcgQz1T5zdn1jVbJ3Lj7jucSWu3PZVoKDlzsQyOcnz8R/oqycLOTdY1qGB/Oo/pTOCoCqjx/vk1ewmeQ/XnV5pEImQCJkKQoB0AAZAFBSOF3JusS0B5/KIjckwPSLqQIBylN6yk6g/nV2pJkSTBNMhSEAMilKGQBWdFBqMbTWxM2oKxFOtQ842pATAmz7xqDYKfTWCxN3oreOdJpz66BvKYxDV6kjicK2GRKPZQQgFoNezordnRQZUg0tJQFFAUuVAUBSUhh00BlTM9iI1WbZ3C4aAq+jkV026hQ3ylUy1FD18FPVJQR+zbnQueOM8Qi5aO0H0GSkGwonAfgNSLsrHKma9ZgLetOWm9OvyeyWdafXoII0HNnKonrYvfEG28MpRZ7BkaSW2ev3YbFHZ6PszDxV58KeTYjEYsS6jt3JObPa83UbFVVDRJKDvhr0dByEqncO3NzYl3JGR90Gk5VpPyopuE3I60kgMPnF0fuzkrvLDe0mVi2gytmOcuXLZmXSQ7g+o40EjKUClAA6ACvn9yjIm6FeUJLQbM0hOyjxYjmMZCTbgRLTtPNhr3OGvoIPVXPPKng8OkZSEuefuxe0LkSHTHSEeTW4Np6Q1E7SF/8AvQQ7BnCz9OMLb7lJ6MCEuu4HRm5EyNublZ7DRoAifc85x1XmAkHe2EGMUNIXDCvmETJCMQ6drJaEBOp6Pe+dMtdQcnOQv6Zth3P3s6TcIPRT8liCGxMogUvQsJO7tMwNl7asOegoifj/ACfMR6L1rtCqbJUMy6ijmA/mFBzRjlgo7m3Sd2YpYvIIMmqoiVLmQJJIo9ehLf4/jVbRGJLGJfFsvk5WSqD1cdmpMOEts6VAe0Ddwvt6qmXKAwnnZa/pC6cTcQ4+Ls1NTNmnrUVMVPwER8fwzqFQeIkqLdWzOThZDtqCm64mBS2r1f8AaHNwp/jQSAmG1q4e7e9uURPJTc6qO1aQ5VtsZQ3qy7/wHcrQ7xhxaxYWVtfCS3/IkWnuhzMmRyE95bgT+iphhbyWFXcmFyYxS689InHaHaFcHOXP1KK9Zvprp+AhYqBjEo2Fjm0eyRDJNBumBCFD2AFBy1htyQW5lQl8TJg0k4UHWoyaKn0gPvKjvGrpSz7Nte0WIMrahGcal2ginkI/jTnMysdDR6r+VfIMmqRczrLHApSh7RGuYsROU0+mJc9pYNwz2clVBFMJEG+sC/u0+35j/lQdDX7ettWVGjJ3NLNo5sUPtT5KH+UvWb8K5wleUBfmJkmFtYK229QIYcl5d2lq2RM+LwE/GlsHk2T10ypbsxvm3sk7UEDljOca8g9R1OovyErpaOjrdsuEBtHNY2Di0Q3gKBUkyfj1UFS2DycLfYyxrjv2Uc3rcJz6zOXueyz9hBz/AO9Xfsk0UwTRTKmQOopQ0AWqwmMdrSTkzw1otZS95QvGlBt9umn86vQQPzpjnZjlGT7dVOCs2DtQoqbi0hIJultHyF3KC8yh0dVFcu4isMQrHgm83d2MtzghrHnT2PbtiN0BPwACPGerN5Md2XNeeE7OZudL9ZFc6SDnZ7PnaJctCunsz6fyoLWClrEKXOgBoDopcqSgBGkzzpQCsc8jUGVINLSDQLRS0UBSDRRQFGdKPVSUBWJg1VnkA0gdA0AFKPQGdRbEC+7YsaKGRuaWSYp9wojmop8pesa5Hxnve9bvnCSzW9nNvWZIO9hHpFUUS2oJhvApsfOBroO2lHTdMxSKLJlMfhATAAjVY4+XnZbHDC5WspNFVzbC3XSYnIo4IKvBu59Vce2e4t2Xu5NaVcR+2Rj1E1WsxJHMQVvEisc/HUh5PlsvZrHSL8l+TVmjUTupXYpAYqKHBsDKBuKa6C1+R7haihb8JiK9dMHb5diYrEiCOWwIc2+ZQ/eW7K6dyrxw8exiGCbCNaINGaXQmkiQClKHwCo9iLiJaNgMCvLnl0mu1DzCIbyyvyk6xoJBOSDWHiXko+U2bZogddYw9hSlzGuT8R5yM5SlkkbWfEijeMO9FZuzkVCEMZr3zJ57p+5UX5QOKF0YiR7WOSWNBwrtUwpoIuyHI8Lo4DKk7/7OssGIC4Qvkt1rpyjKJjObKfpHOueakbkL6ZuUpNxbXwUF68lmysR7MtMWt9zu2biAFZRQb/MyfvP9tM2NvKANDzX6GYaMRuW6VD6RBINaSHs3eM1emYlcScYlDtbKWWs+zc9JppUihHr7s8yTuE9+rEwrwrtHDWNBvb7EOdqdLh8vvrLD26jUFDW9yb7uv6ZRuTGu7Xjlc28Ma3UERIHgE/AQPkrpGyLJtqy4ckRbcUgwaF6wTLkc/wAxus341Iuj2VXeLWKEPYaCTMqC8tcDzoYRTUNSyxvUPhLQWAsomikJ1DlTIAbxjDkAVz9i5ynbZgFDQVjkNdU+dQUEiNgEUCn+cOP6PzrTMYS4mYso7bE29DQccbpSgoZPIqf7w48dey3ozBbk5MRA8mVWXXHTkYOcvlR8BEycNBXMdgti1jE8TmMWrlcxjEiuZY7QIHy7dBOElXrGx+EmBlubUhIy3kdOgXC4gZwv7M+M41GDz+MuJo5WpFf4e2+p/wCpSqeqQWJ+zR7n408WdgLasVMpXFcbmRvK4EzaxfzLgxwIb1kT4aBqDFC98QtbTCqzV/J5h0Gn7gJsmpfaRLjUr0NcCWs65Sk8VLplbyegH/hjHFsxSDwkRIOQBVsyMxFQyJzP3jOPbopbU5llSplKWqen8cV7kXcQ+EVqP7vclDSMns9nHon9YnOG9l7KC10W9u2fbxwatmURGM08xBNMqaaZPwqobjx8Ul3YwmEFsvbykSjoUdlSMVkj7RU7awiME7kvV0WZxsuxxMj1pwrAdgzS9h9PHV129BQ9uxaUZBRrWOZJBkRFumBSloKVt7BGcu24ErqxrlkJtdPpawzYBBm29nvfkFXu0aotECINkyJJkDIhClyKAfCswNWYGoAKWjKigM6UKSigKKKXKgxrW62vm9lp4unOt1FAUUUUCUhugM6yGsRoMUFCLJFUIOZTBmFZa9/TlURvDEC1LYOLeRl0ReBws25TOnI/6KeZ/wCVU3iLyhpcQVZWla01GgdPclZSHX2ZT/JpoL5uC6Ldt5Lazk5HxxNOeblwQn/capPErHGaNIsI+wWTRJCRQOdCak1dKCwk600CfaHqhEXrq63TiWlrXXeyph2i083OeVQaE/8ApvObOnrCzk/XRe6h3Dlw4t23SqqbJUxFCHW3+NFA/oaCvbxVHyvNv5s9xBcKSyKqgSbpNu4/aFAlWLhdY+KuJgKP447WzLbeBs1HCrbbncFJwCCZ+L+iugLS5N2FsBKIyykM6l5JI2vnMg7Ormb16c9P8qtd6slHMFl9gqZNAmrZop6jZAHdKFBS+HHJow/tpyR/MIrXTIpl9LIJpgiA+xIvX9eurNElmWDFmW2cFbTAek5vNtiD/wDmuc8bsaMUm0o2C0YCVgoxwJm7QX0drdv1/WRE/USmTDbk4Xvfynl3GS4JMhDAKjdsortHI6/GJ89Hy0E1xM5RpjuTxOHaLQQVbm2Eu+RX2B1PAkQhN89MmCzTGObapPbhsdF9NZ6GdyzxyCDdqff6Eh3z+yumrSt2Ptm1oy3Y5P8AVI1AiCAnDM2RQ6KegDooK8sTCu2bTeuZUrYj6deqnXcSSrYNYnP16Q4SVL5uBiZth5PlmLd8yA5D7BYusoGL1ddOtFBgRMiaZSplApShkAAHQAVl0Z9NZdHVWIhnn05eqgrLFW47pKqnauHbRq8nnWe2eLmzQjSdqinv+EtQ9ojhzggP6Q3ROK3BekhuuXRh271yp4U0/syU1Jcni81MQJ27T4pPodaVcGOc0QkKamge7Vp4b4SWdYqovo5oo+l1OleVkD7Z2qPrE40FfC+xmxcEQim62HFsKj0uXG9ILk9wvcqb4bYMWTYpyvWTNSSmRHNWXkj7Z0cfn7v4BVjnORNMTHMUhSh0iI5AFVHPYvg6fubcwyjFr1nUh0KnSASM2hvWsvwD9FBZs8/ZxrBR8+dItW6RczKKn0lD8apWWxquK8XisPg3aDmaMA6PLb4BSYJ+336cInBl7ckklcGL82rcjwo6k4hI2mMbj6tn3/xq445g2j2qTRkgi3bJF0ppJEApSh7ACgo1vgKpdU6lP4wXMrdbwgZJMG7fmrJH3Qy3zB7cwq7oSKjYWMQjYlkgyZoFAqaKJAKQoewK9tFAdNINKXPtpDKFL0DQFLRQFAZUUtJQFFFFAUBRSD0BnQZUDXlbuyrbmWhTwmr1DQIFFIFFBlRRSDQeJtGx7Z8s+QZopul/TKlLvH+I16xKXMQMACA9ghWdFBpRQSblMCSaZNQ9OkoBWwApRpaApBpaBoNBkSHMUxyFMJeETBnl8K3BRRQFLQFFADQAUUUGIgIjWtcDKEyKOQ1tDrrBPjGgyDqpivCYNDRfOEox7JrmNpSbNU9Rjm7Onu/N2U/1j3goKhCx75vxmBcSJwY6KXNrNBQ46A2f3ay/Gb6cqs23oOLt+MRi4Zi3ZMUS6SIokAoBTnRQY0tFFAUtAdVFAghRS0UCUtFFAgddLQPVSBQGVKAUUUANYjWQ0lBqWblUDMRyN4q2B1UoddLQFFFFB//Z</binary>
<binary id="0" content-type="image/jpeg">/9j/2wBDAAUDBAQEAwUEBAQFBQUGBwwIBwcHBw8LCwkMEQ8SEhEPERETFhwXExQaFRERGCEYGh0dHx8fExciJCIeJBweHx7/2wBDAQUFBQcGBw4ICA4eFBEUHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh4eHh7/wAARCAHAASEDASIAAhEBAxEB/8QAHAAAAgMBAQEBAAAAAAAAAAAAAgMAAQQFBwYI/8QAVRAAAgEDAgMFBAUHCAYHBgcAAQIDABESBCETIjEFBjJBUSNCUmEHFDNicRVDU3KBgpEWJGOSk6GisjVzscHC8Bc0VbPS4vJGVIOE0eEIJSdERaPD/8QAGwEAAwEAAwEAAAAAAAAAAAAAAQIDAAQFBgf/xAA0EQACAgEDAwEGBQIHAQAAAAAAAQIRAwQSIQUTMUEUIjIzUVIjQmFxwSSBBhUlNIKh8NH/2gAMAwEAAhEDEQA/APle8Wu1mi7J1Eujnli1WmWR0k/yUmTvR3lgj1J0fa2siMTIU/nHx0XeGKLV9j68wwmOQRuXz/1dD2uuhmbWqZouLIyPG6cv5uoIcwdv9/e+Y1GkGi7za2KKTT5yfzmTxVhH0m9+0/8AaXtD+2euX3q4Ubdnxxe5Dj//AGVzAmGO/nXaaaCnHk6HX5548tRPqB9Jvft//aTtH+2eo30hd9mbM9u6t/kz1wki5i3T7nrS5W39nhV3iijh+1zXxSO0e/ffCdJGbtjVP9xXoIu93efP/SE9cWT5eOmcXf2fwf2lLsQvtGT1Z0z3w72P/wDyk4qL3t704lV7WmvXOdS263v6UrGQG4BpO2b2qf3HTHfLvWbj8railnvb3qv/AKX1Y/BqwqhN1J5uvWlAvmVaP9t6m4UN7XP7jo/yx712/wBMa79r0z+WPeqwA7Y1l/k1cxbFACRcUdlvlScBWXL9xu/ld3pz37Y19vPmpq97e9EkZt2vrLfjXGdAbkHrTI4yEsP7qDggrPk+46H8re89jbtnW/xoD3v7zoAD2zrLH51zkysFI6datlVwSfKjTQPaZfeb/wCVveqxI7Y1n8aE96+8sy8STtfWXX51hLcoQdaDz2YYjrR5+hnqZGtu8PeCQ3Hac9v1qWe2u2HRg3aOsv8AJ6RIkoIABt+FWwjFsltUVCjPUTYMmr7VmYM2u1TAeslKWPVSBzxeY/E1OwBXJSbUBjyYEA1RcE3kmxUZnCEO8hP41Akw2tIQ/XetAWws1WLKJCGvfwii0J3pmZdO4uTmLfOktp+e5v8AxrcCXvcdaU8ZDEi9BId6mZhl0kcn/wC3zofqUXC/6t/hrp3vHUx5KNI3fn9TDDHqI/s+P+61M42u/NdqdoR//NyVq4ZH79Vb9JW/Yp7Rk+olO1u3k5fy32h/b3qP2r28u/5b7Q/r3o3hJvV8IEoprWyr1OX7hkPbXb0X2XbWsf8AXbOmDvd3l/7Vk/sVrPLwxLbkpMxCjoanPCjd+Xobv5Xd5f8AtWT+xFSuVxvwqVPso3tEvqe0ajjK+rOjEtpIJ4EvzeP/ANdY9XoBPKIpuO5EPLgsf/P/AD+5XU7eP1fTTT3hH1jWMnE9pzVz9RwptXYTmWKSBfaCD7lcSZ6Wj4vvIttVp1AUEJJ1/XrnRReySSSur2/pzB2pp1IlXkk+0H36xRC8ae05ErvtF8LPM9R5yhRKWijOwy60LRjfztTSiZ8LcbbUxUwII3rkz4Z1q4Myxp09aIRnBzYbUx0cve1hTFQscfWpS8DrkzYBV4h4oPoaAEtfatkqWaxa9LfG1gKHD9CatepjkK452W/TY0AUMvNcU11XdPOgjQv7M1x8n7FUxKwgNutifU09UFwgphiBa/Q1UkD35JG/hU2FKvQW0ID2/wB9WRbpe3yqzERZ739b1ct4wDlYH0W9Km2K1XoU5jCAhDc1QQ4mxq3LBrWuKtEyu9+nlWoNgleYbb23pZRiVf0NOYsSbDa1REZUU9d6xmxIaIk5Eg0DAXyvWrCTN+L18qUYtqy5E3zA9pJyqygfhVM+IKlFb50yFHswJAqjEMDvc0eBk5+RYXGMbhiahUWBt0qxEAuxNN4SRpZ33NAPvsRezb9KIBDJzObBfSiaIq3Wr4XNdiABWB7xNR1CQA8P50pkINjTbuBfMX9KnDu4cmsGgBa2J2oQo87GmysBuRtS4ow/PgSnrWRmQYGJ2xH8aCO5kQhB/Gjl4nFfbMVIhhhwx4awOQZApPgpEiBh51owQ72ahw9L1ikWYfq34VK04y/pY6lCitI9h7T30urgmgvLJrG4ef8A3n3/AAUn6nNeOLi3z4f9H7kdO7Z1eXZAmjH1b2+XL9pSNPxtRr4TFNNxI58OTl/N11x7HyfK98Rbt+IcXi+z/q89ceD3a7PejhDtKKM+DTp/3lctPZyfZ80td7pFeOzyPUnWSf7jIhGi5dT6VYYEbIw+H0oo1fMCMKdt8qtDym62rlS5OvjwKMkhNpQHI+GqKoZMbGKMbhn33rSDGyAbA+e1BsSbKcakygjH0ofB7ot5VoSMm9iNqHDY33oMFGPhkvxRbGqwBlvHGMj51q4S2uv8KiKMuUWNceYWjHhiS9N07Zk2ta3pTOE2JsQRS4i0bGyMB60myzIBnKDFul6qRCdybJ5WpvDDC5Nz6Gl3CNci3oKWjC7FADufvUduQ2PNTDGLHrY9KuIBY7kb1jULCER2j2L+Kljbl8hWqTZLCsrk5AEbVgMsZkEX2pbHA4YZA+9WjAuWaO4A60FubFTy+d6xqBjBH7avLA3LUZNmHmT/AHUHDyL52KisbkVI1n4ZsUO9xVtsAUe9FqBGrKACBagiQBR7wvQNfJTObc7VCb7eVG8eIZwoI9Kq10MmJU26Vg2RgpT2ZIFUFslxvUXPDYCrVwBzihQE6FhJEbLIBqjvIdw/8KY0aW5Sd6ihUGWzCmF3sVMDjdX3q4pJSDk4tVpci1qXGhuRkb3rDl3Odh0qAeWVXIkiNe+1W55EG16wyYOI+If1alTI/HH/AFqlYoexdtGX+TqzDRCWPipnI/hdsEoO0NYw7Qghx0ou8n2Yww9nQNEYtBp2ViH08iSqnw4Rp/4a29ozCSQHiCUwQYJz+PBK6s9mfAd9oxH22Ekl4kbonu4Vz43z/Urrd9Yzpu354zFHHGY//h1zYo9k9+vRaTnCjyXUn+JP9wgLC6AkCol1YyXJt4QKMu657WPRrCrwtHgbE2v18qszr0AoO5K3vvc1QDFiEI4b7H5GijXM4qxIHlVvcFAFunyqTHQGy8qqSOlABbkAJP8Asp8aMBmu4qF0MnKpyNKxjOkMi7E2tUZbC16eQTISwIB8JoCguX4Z9L1NoAkjk3uKBUFr3vWg2UWIoZABGMuVSfShVAFuu/ht81pTRF9l/vrUUPu7LbqaAAKtTaCAY5UjAaRTjSnRlN23B9K1hVudrueopJZiCdiOmNBC7hRKlNhSBcSXCbfOncMA9f2VGjjB53Jo8IV2wQJFG1rUoj21z0p3tMQIxy+/fyqygtdtvnUxkKdGIvH+2ggGbuNwR60y54lgdvKqUvzmSwoC7+SuHaTr/GimTy/2VJWV7AXBqXkwBFrepo0C+RABOy7fjRS5AeIGrdA5572+VUyG2Efht1NYp6APcjFfZ/OhxNtzkaLMItpBRF2dRZRRF4BT4CcV9aphZrrzj0NGysq3AvQ/afa8poIUj3tyCr0p85f9lEjcqgSdRQlpALnpfrWKxC1DBxcPYD5Vklufsybim+JjvtVezVsi/wCy1aw1YuyfDD/GpTuPpPhP9SpQK8Htg4cfYMUUv1Yn3Cns6pdPbUry8WWTkd5Pi/cqan+adn6GKURRxvHn4/zkj0+GXWudIsUv1nhSceSSD2n5uuqR7Vnw30l2/lTKIopI5BHH40/OVxdKnwdfOuz38N+8cpmivxIY3w4ntK5XZ0f5z+0r0el+TE8lrn/UyIVZ33FjVHG4DGzCtksaqnKbj1pIVGbYZfOrzOExORWTL1o8ECkBfFvenCGynbarVLCkYLM3ADIdscr42NEI9/Djt1rRhd1BFqJkU7G9LRrMuNr3JoEWS4MkaOnWxrS8RCowwdB5X3NBgxxeMYKet6QWzKIeJKXGyijYIXuBvT+sbeRpRhkAG3Ws1YqdAEBV23rPLGLE25POtaKTJgNx50JjzVxblHWpMo/Ap2G6kX+CltCo5iSL9bVqMScRl3snSgjDpKF2Kv60lEhHB8MofbpagmiQWJUBvI1qkS5+EilMt1fLf0o0B8CRGCvOmV6CSPktHFuPKtDI3BG+/vW8qFwQvKd6FCvkyjpk/s7dRRICDmVuD0NGoD3Drc0SKWPDF8fT0o+QpGedHzVlAt51BGSDvcU+RCE8XQdKWOcDElB52oegb5Cd34fKdsbWas2IZowi81t/StEkboOQ3/Wq4zvulvnSKAZTM5W4tjY1SKsbAlFp4szcg3+dSZVPtJEAYbbU/wCht4IPI1xfLypYHLjiqgUEo62Y79KOJA8SEbP86m1RlLcxeOxNsVHUULKHUb2T506SNwN7WqpEZYwGAZT6eVUWNeSvgTwl99yLdKEoLGmYu1nNsV6D1q8LfImln9DRox3m/St/Z1Kb7T9I/wDGpSFj3HVgxTaYERmOObDNK1TwhYYw9lkwzzZ/uUertj2cJtPLF4+fic/2lJePixH2cklkj9zxV1Nnuj4PvnDpv5QsUlSQpCnhrBpII5Bgn6Sux34cP3o2GT/V0rkQ/Z8Ph5716TSP8BHjupL8abGSh0LzvHgOHViP2Y8H9pTBHGgeP2n3VqxFYe08bN71XUjg0UiM+Ss11q5Xj6WqGzlmcmNadJbiBPfpLsXYIWJSoDXvvQLxAoRLFUvctTpWdtRfhsocb0JsLg35qSTMITiYxq4QWLbgVW6zYDmp8e6upZlt4NqW0Jyz8/OlJtgTR/nOeluoy+EcO1HFpykS7vhQurW4XiPSpoAMsXDwk8f6tQe0i4fj9rTc+HJbP/WUuL2cfE4dYNgnZyCNqAqgGZJuOlHIuVnjOSigQ3Vg4/ChQbAUZJxb8zHoaBWvmlqPUKFWOxu3pQTjl+AedqACAqPAOnUUqRlbe2NNi5Vt1+dAyKr7Nnfy9KxhZCFxiD86YQl+Q1PD6C/Wl3xf/Z86XybwVgtkvykCxvUVbb7WFVIS8dwhXntzdauKNEfHLE36GsAFmzbEevnQSxjiqI2ZxfmA6Ucsb5ZgioGAXraj+wlX5M87LYCIEPVspaIFj+NMkALkgWxG9VfKEItrHzrDUIYJxLCNthRNtgoG5pnDBGWRB6UJTHq1z5VuAx4KbcW9KUFyO7FRTpFsoa9KfcWFMV3cBNYpl5L0+dAGFrnrRKAq3O4pMsYz3luW6KKV8gjadhbfB/nqUPJ8D1KSjkHveqlP13QSmXTZx8R3egBjJlIueJw/GlTtoar6xoYhKIo+H4H9pG9HqJeFDLFEOHJwYfA9dEe6Phu+3tO8Gslii+zw8f8Aq65ejR39oif6uup3o4Q7bllj4smfDvz+KsOjwf2nDyy97GvSaP8A20TyOu51EiuHJxnjT/WUZEkkj4U22eb+N6oMyZSSSgjwFDerue04axuXgUYtR7Dhyfjl4KbwgpjjjkW460wOjYlBkvyNTgs54kjoh8gKS+d5PJifCYiXd8hlv50PBd9rJv5WrTDE4TM5IPDuetMMbxryJKB4rje9TnngVx6XIzFFmNnoJpOIeHHJIn+StZ07y8OWKOT77opoSFXhkxt58hFqnj1CfqTnDLHzCjFw5BK6cT7WpKJH5/fatOpkyawivyfwoZAYw2z1SydGeEfacUe0TwtQmN7Z+tagLh3cSJ94UmMLLiY/aD3STakySMomT6t5+D82tDwpBzn/AOHWvVbSYCRI3+G9JzWzpmmfw5mh3ofUPYyfQyqkhN5NqBkcPykFfO9aoiJktkmR8JItVzGVEAOO3WwoJivDXJnS1mHm1BzKuLXcJ5XrWFkIF1DC1xal4o8bXG/mKdi16CuEn5wGlW4c3TZK6UGk1Gq4n1DS6zUYePgpJJQT9n6mKeOKXSvGZPAjpJzVLupDvAzDNBxPAaDhfv109R2TrdMkkmq0GojVOhaOs3Ba17FBWhkhP4RJ4pw+JGWFL7OFzq5dOT4gl62mPUag/wA2jnnkRPBEmdDrNNrkHPpngk/pVkSh3I1tboPark5ssntbSVPzTxxx07UIQzTAPc7Uet0sum1c+ilCDUQtwGweipobYZYo+JLxKu0kcVrfvU2NbG2LVoRRbdHqjIs57oCrLflPkaXhutuEqWtWqeAreS91HrWd74WtHY9KFhbCG6iMWAG96AjPiGwDdAaZHsuJsTVNYUB0rEYfeX+0NSncL+jb+6pSlKPfe8Wk4XaHZUXDHEk9jwENL1EGpjn4UVo9RHxOJz8PwPV9t6RvyhoDMY+Hx8+T3Ps6rWXi1CcKKM30kj3/AH66KJ9BZ8T3z4J7yzfU+Fw+HHz/ANJhHXM7MEnDR+Hnv8VdDvDDwu15b+zk9n4Pe/m8dI7NHg1CeP8AN16TS/Is8hrIf1DDABllj5xwyK/VXYXZcB7udnI3Flw0akkyD4K/LuoijPFj9zhh3w/Gv1d2PxfyPp7cXhR6aP8AyV53/EGT3of3/g7bo62Rmjh95O6Hd7vJpMdTBp34v2eoXxfuPXjWu7ry90u/nZvZ+omE0J1sD6aQx+NOJX3n/wCH/UanU9l9ohizQxPH9Wv4EZz7T/go/pb0pk799zLxRSH61h+rzpXWaXV5ce7HKfk7HJghkptHY+mDs1D3B7SkuSI0j6P58WOlfQxoNK30b6Lihg8r6jIl/LNxW36Wgf8Ao+7SBlKi0Ib8eMlB9D8DL9HXZpBvdpv++euM8j9l/wCZSvxTWNf3b0+omgn7waCKWL2ckf19UZP3K8r+m6bsyftrsv8AJuv02rCwvnwZ+Njzx2v618z3pEMvfDtr1+vN7n364s44bfzfwe9jXedO6dtccm46PqHUbbxbTCRzJxBz35cK9B7ud0B299GZniHD1w1czwvh4/uV8bFG/uZV7j9CkRPcTTxfm31M/j/1lW61neCMJL6nF6Lp455zizxvupozJ3t7Hgkj4aP2kiOh5Lc/99esfSR2VFH3R7YKuklk2s3T2n+ek94u50698eyO3dDp/Y/XV+sCP3P6aur9Kw//AE+18o+zvHnyffSuj1OrWfNjr/3g77DonhxytnA+hrRxN3UusTMfrUntCwr6PXaPs7TNFnrIQT1jM4TCuf8AQ7Dxe4kUQHE4k83+evMvpijik+kLWceFZWRIE3PSyCpw08tXq5LdQ082PSaWM2uDtfTougPd7suXSTxylJpAcZA3Lh/6K5/fvuRK2g0PaGigAlj0qLJHHH9svD/z18Hq9Npk08vDREk4Y8K/Ov0YYSNPHDNFHJFJCnJ4vKuZrXLp+1KV+TiaNw6i5qUD80GOEG6Ro59DHXofdXuXDp+yk7T7Xlj42o07GODh+zSOvrf5DaL8rntgaMSaiPn4bv4vv4V0O14JYdC9xLxOEcH+CpavrvfSjiYdL0Vaee+Z5n9FEMch7R1UhjAiKZ0jvnFEe3e7nFijsZPgxb7dK6/0OiI6XtIW9nIycTP/AFdZe+kER739hRcW+Dx+D3fbf+SoZMrepkzlQxr2ZHd7/wCjH8nNZLH7mmnwdP1JK+B7J0H17saSAg+zmkkgkz5Ubk9n+/XoPfeGWPuvrPzrJBJdfg3rn9x9NFL3Nf3Veee7eu1T0+ryYNO5Rf5iuXTwzZtsvtPi+5PZkeu7Yb63Ei8OHfe2PP8A+Sr7z9n6XTIRpmKcSb3T9yvttN2CNP2qNXxZBJPyOH9pl8D1853/AITBLH7KPnnk/wAkf/jrkaTV+061ZE+K8HG1Wl9n0c40fMd3tGdbqtNpBxL+N/1I6b3xgk+vRzSS8SSTS4PhH+cT2f8Akwr6H6OuzYtXDru0/spA/Bj/AOP/AIKHvjpiIzNMt7YuOG/uvyP/AI+BXPlrf9SeKjrcOk/01Oz5PsjsuTtCWc+0TTwJ7Z8a+j/JcI0AHD0/x+BJKw91NWNFLLpZvZxatPB/SV0O3+zdUunjOk4kc8fPCc/8FcfqOfUrUdtPb/2c/pmHT9je4nI1fYyyJKY9JFpZI488DJy6j9T+k+5XAmH5u3IldDtGfVdoiN5ZSIV6on5yk6qMcRvaV33TYZlhXeZ5rqssHffZXBzti+wqPEhe7inyJ6Uton61zzgbw8I/0H+KpSeA/pL/AAqUo+8957QkL6zs84yope4B5iKmvn4kcMcaOGGkZiGHX2lM1CPFDpU4mTNGFITxj8aLUGSNUzYxDhoAEGRPtOhroaPoR8B3h9r25L9pxM483/cjpPZcknCQSf0mVdPvPxZe3tdxYohxH8H7lZuzouHgLZ16HB8B5PVfPkQaaO0icTxoOZfxr9bdkqrdi6JUjJmOlRCf3K/KRdUmYk2RLbBb1+tUvB3bDwdYtJeP+rXnOv4p5Jx2/r/B2HTfl2c7sPsns3ux2UYtLp00cCZSSv6+rsa8e7Y7zwd6vpY7I1mnHE0ek1mm0+mD+/7fnk/5+Cvlu3+8XeDtxG/K/as2oiclk0vExX+pHWruALd/uxIpBmH1kdcfB0yWKEssn73oVnq7moQPY/pmQJ9H/aFvPD/vI6R9EwkX6POywAffO2xbnet300RY/R7ryduaIfj7ZKv6JCh7idmIwFij7+nO9dRN7cH4n1/g7CEueDz3vZ2H3JP5U7Sg7e00evwmmfTvrUyduf8A468tCOgS3v8AX5V6Z2r9F/eRu0tW2k0+klilkZ43M336+T7093+0O7s8cPaoj+sTpnyPXo+mZYq0sm46LqcJSqTifPIq5n7nX/7V7z9Dfsvo/wBNt7R3nf8Ax14eioHB636fc/Gvffoc27idlcX33mfD9964/wDiGN4ofuU6G6nM7o1i6qa0UYk4b2k+5Xyv0uyw/wAgu1I9o7qkf+NL18Uvehux/pR7XExP5N1WptrI75Yf037lfYfS7BH/ANHmsnWQSKzKwb1ydLV0ePSvHkjfrR389RGcHQf0Oi3cLRQTfpJ7fD43ri99e6/dPX9vTantbtWLSTPHeSP65GufueCu79Fdl7h9j/neJG/9biV8Z337jd5e1u9HaWv0Onhlhkx4ckmo5vs6pp1u1Enu2k8v+3XubjyjtpYV1urXR+10oldI/wC0r9L6SLOOBPhjv7T3Nq8F7x91e0uw59OuuEUfHtjhJn5175qri+/E9j4MK5vV5QnHGo/r/BwujQlieRyPOD377Jm7B+t7xayR2i+r/ev9p+pX1Hbu+lJM3spU/wB1fn+HiYRRGX2kg+Cv0f3v4P1LWeyHDj0j8n7K4mr0UNPkio+pzNJrp6mM1P0PNvoQ0efZHajowVfrCL/grB3m0k//AEjdiiM4wJzlPNvaSH//ADNdn6A0V+w+09PG+b8eN/8ABXf7d7Dg1PeTQ9ryNjqNF7MRjo3n/wAb1PUT2Z5X/wC4Dp8cZ4ltPnO/kTw91tW+GRkhCMfh9oi/7qD6MVv3ALbBhqJ9z6B3FO+l5jB2EkHEs88kaqB5+0D0PcRYj9HUDvJw3Z9SuY6KeI5oKN9PX6yNVar+xvUw6obHicN8H/Xrz/6S1Q67TDiRyRpJqG8f3Ia193e34eyu/uv0+uN+ztd2nNHJxPcbPkkrX3p0Euv7z9k6JRKdJ9Ynkfb4ODVNJg9hzqcnxX8C5Z+143CHk6/c7s6DR9z40MUYEcck8n69c/teAdpdlxtEBwpxeDn+P/lK+g7W0Mms7Km0+iIgklj4GZPg/wCeesXZnZk0HYml7NnMLSwwcFJAn9SuC81T7nrZfZ7mw8bcHURmTkBlP+yvtewNevavYYgl4pmifnwTwSfpKQ3YA1vaXaCEgW/nWEcfx8+FatJ2VP2V21pNbAIwDHwNQOH419ySu96hrMGqScX7x1PTdLm02Sa/L/8AT53t3RiKObWAkcSTCdOH9m3/AIHrh8PhxKJOleiduQQDtGc63/qkum4E8fDyv8En7j150Uku8Mpvboa7joupefC7VHS9e0sMGdTj+bgUoVZWRgNulqthy2dVxHTarKKjiqBZrgIpF/iruDqEweBB8CVK0Wb9EtSgVPb9XApQAKWaJAExTC3NJ/8AWnEQGFkGllWSN8yxkvkeX/6U/ViOTUSxszLaxBHmLtWNoQkZw1MrczHcHptXnz6Ez4PvBdu19WX5FXUfr8Oj7Oz5JHzzoe2uftbVhTgpn3+9V6T2caRv/hr0Gn+A8nq1/USHMhZnHD5nF7I169hH0u9m/kn8nfkbtOMvpuFxOOn6OvIV+18dMT7J/wD0VPNpo5p8k8OqliexFOgKlnzFzcV0+7/aH5K7w9ndqyj6x9R1OeCP4qwRe2GZ6Uf53kCYfm6eePE4bGJ3nv3Uehd+PpI0/ejsB+y4+yZdNm6PxnnT3HJq+530labsLuvD2HL2RLqDpFlTjJOnxuK88kAvJtc/B6VfRUz6eldZl6XilHb6HL/zLKeqj6V4QPa93tRJ/wDMpXwXfnvD/K3vD+U/qUuli08EcPDd8vj/APHXE53OHuUOVvfo6XpeHTNuHFkM/UJZo7ZiU4b5C+FejdyvpO0XYPdzTdjavsDUyy6PK0iSJz89edOcr4Jeon2nJzVbV6KGpx7ZnG0+ryYJpQY/tKV+0O0tXqpNPj9YmbUYeO2b/wB3Sto7yalu5s/dlojNpPrCvpzJ+Z9pnw65TFMiUoZxm6Xo5NHDtRx/aOtXKM90D0Tub9IWg7I7C7N7IPZOrl+qxvxJI+H+kzrpf9LHY15YpezO1JIz+pXkMpjEe3vq/NQSRnH7XxVwZ9FxTdtnMfW8uONpH0/0kd69N3k1vZeo0On1mkGkI4g1HD5/af8Akr7DtH6VOwDAY4ezO1IzIkgQvh6fr15GT7LePn+KqkzcXQfafFVJ9MxTik/QhDquW5SQlDw54JJIuSFkkdPuXr0Ptb6Q4Nb2ZqUi7Gl00moEgR3nTh2rzvUScwZ4rcQ2qRyZSOgFggrk5tDjnKE6OLg6jlx3BGvsLtbWdhdoR63sieOKRExKP4Xj+B6+pP0o9oHTy37G7Lv4+Jxn/wAlfDf0fuVCH5NqTN03S5J73A2Hq2pxR2xZp7Z7c1/bOp4+smjlk6p+bjT9Sut3a76avsvswaGHsmGaFeJ7SSfHPN8/h+/XzRXwoE/UvUxbmSRIuH8/WnnoNPljtcODQ6nqMc92/wD6B7Ul+u9o6qcRWOt1DTukflnJ4K7vd/vhq+zBGNboPyhLpY3gE/1jFmV8P/BXAxs9rZ/hUmTl62+TVs3T9PljtlEXB1PUYpbkzr94O82q7b0sOnbTLpI4Zc8ln9o/yqdg95tR2NotRp10sk8c0uWPH9oK4EkgieM5P1pjPxZOppZ9K0zh29vAP871Pd7l8nXn7cebUx9r9nRHTamBPaRu/Ejeunqe+yajTqX7F1CzL0EMqP8A76+Z00caM48iLU0wxog4kPIm/EqcuiadxTRWHX9REnbXaeq7Zmjm1RMUUfg0qf8AHXInj3vxM66mpVV3i8B2rNqUQxAeSb12GDTQwQ2QOt1GqyaqW7I+Tn43G+1qtLrdlG1Nb7S5wAH3atwbqI8QvnVaEi6E3FSk8/6RqlKcjce/6pmXtKfiGOMpp7opS9z7ShlmmnjkMMjKI4CXwYLuQvrS5HhXtVrNjI2kYnY7eP1/GkdpuNPEz4tISFuB53UV51M+hM+L7aiMnb+ok9x9R79aNDDwtF7Txv8Af56rtGIS9rzySyc76t+andmwkxpIkmCJ4c69Fg+E8lrPnMJIQciVIf1qPGLNtetAQ8Q5vf8ACrMWRutrD1qzfBxfzC405MFsqnqnrR5Lcp08sKZ9X4j53sR0p0ULuyl4169akxn5MtgwBfIE+VFImeNlyxFq0hCyPuL3HNQvC2QKG1JYDIEPHZ8Rha1qk8YQb4lPStPBJNmjOd/EKrhoXywJJ2tWsm0Y40cAk+fQUIWL2hZTf5VskPNjjzhevlSmicxuIwOl2vREMax4k3GxoREWIL7jPlWtMYbEsRf50uRGNzfr4DTWAxhMTlYWNAy7MlvO9bUiJQmQFfQUhUbmJArMBnluwa6gWFKiRjCTY2PrWtUWQne1quSIWRMnUfIUtJAOZMiyPfezdaqU35MTyjqK2cNZeeI/sNLkjJTbZ/OmZNqjIsKkZkm9QJzb3HpatkSFFaORcnbwmpBHw2yfypGJ4MQQhcahTIbsa2GPfxAiklHuyDexuDanA4mbAKTy3agsMcZNx862YAtY9asRqpyVkX1zrAqjDwYzsBcVcwCYBWwB8Ap0A6mncKNpEZ7X9T5Vr5Fmjn8NsWLOSfepxu0AwYgp5etacFxYMBYHrQOuLcliLVROyDx0Znc4pgFRX8W1BPJDlsFZhtetQxdCOh8gRSp9MilXva/Wixl5MLxBEYgBvlWcLj12FbpITl4+Q0lo0A5utTosnYq0fwR1Kbh84qlYqexdo/6QMQll4YgjT7P83V6kf/l8IE0XX7Th/croan/TNtJD49Jzv8cdBNJ7HTbfHyV5pH0g+CP/AFuf9JxX8f8ArHroaH2eHvpS+3Bh2tPmETmrV2eYxpIE5JK9DiVxs8nnf41FyxAsD4CGtvVCHmcTv4TtgtOltNKZVslpL4U5VzJNrEn1qnocXZ7wmMAiyhhbztRxLd8Bzv13piwheIUsWbyzqQK/Fvjba1TbDXIoKc1U2G3WoQimxYk+tawqcQ5jf1pckScS6MCPWkF20K9nGyHItdutUyKea2O5s9PlVOKMSBy3tWaQxlnXM2j3NAVoWiKwfIb22NKOPDDD8GHrW8EMroqAEHrQTIqgMUF628TYcwgtIQgsg8quVAy2IsD4bVvl4TxqfBfqKzBEK3B5VNHeTZkkUcQOMlHpS2iyfYC9b9Tp0UKUJ9etZ+GytketUFMgsSUuoPpapL5W2rS8WaAADK++1L4QXcKOXrvSyRkZkjXgiQCwHUClBb5ZbCtJRsjc2WiKqQG2P40UwUYpATbGpJEFhvJKN/KnyKHBI2t6UvFLXPXyvWom0ZWyUImSEdTarDBiWU28qf8AVrsCcFvRSQgLhiLDzrWYxlTe5IyHpVPuByKR53rWFATyvS5kyZAdkbremQhm4RZuS2NC4veM83patHDxW0YIqRqZDbDhv60yQk3TMvCIXC9vxqRwkmwO9adSnC01mGZJ8VJjDI2clwUHJ86ovAGuCOjBwWpE4zkL5EqPK1awCVDPkU8qTqEHVWNvStZKjLgnxA/KkTw5E2sQ+34VpxAjzaMhvOg4ZPny0aHTsRy/HHUo7p+hn/uqUC1HsuqaT+UWnc8obSP51Ug9lFLLMbDT44hbk07WpCnaUWOnII0dw+WwpkWqKQgRFWLYqJCtwK8ulR9KPhdVxZ9fJ9oZM5E/R+/W7SwcOOFej8Sl9of9ekP5zjzZ/f55K6OjAZoRPs3Er0GF+4meT1HzGL4IVsAodfiFMMd1BUnJNr5UWoUcNgObmsMOlMCIACQgPp50HkE2AwRNc36UcsJZBYmmIWdyL4AfKhIyK4uLdKRgoTFCSQSRktGsbcEq1m5r1HBvYA3bpRYsYwAfD4qxtoEa5ynbFKVJALsCvnWpLsORKU6Pm4ANx0+dKK0ZljKMu4ePztUMUZBKSNt5Gn8J2XpgfQUuMOc47WtWEYmUMVC47+tIML361skkMZtyuQKXkSLgUSDiIwwkfCK4+M0kRl1YO1t9q2TjkFj1pduVMrGjZOjFIuIKg3pMkZHCz52HSuiAnEIZPF0pAy4cjyLYIbAedY1CdRHIC8qEWPpSTAZod44yR1ua2EWBVRYUiRHDbKADVPJB2jHHkCyrsBQT7K3Ejv6Vp4IRyN99zaqazMSWxVR50TWZnLIEBXYjyoXhLs2Owx2rS54ilnUWUW9KCCUB0UBjcelagWAE5I0Fr23JpHOHZm6jatTje7bb7UEyY5ZAkWuaYVugDZ2UyAKgGwFVIwckK2K+tWGXZyOvlS5QWZilrDyrCMUegXI7HrRuMSGAIPx0bLnHj6VbIDHgX5bdKpdimRugz5f99CbNspuh8jTWBtm0fEj92/lQtkXsVANtrdKRoWjPLikgLKDfbKgxRVbLb0rRIgKb0izPYKgGPUmsuBknEV7P1apTLv8A+7J/GpRsruPXdRED2xHvIRHp4cPv50XBj43E4kfDz9yr1fDi7YjEUOm4UmkjTk9nlhU7PmtFEIhxI7ybGvNn0o+W1MSqGbMsrTuDEP13rRofZxaeK2H33oNWH1BkOQLF3cOnlzvT+zwTC4Mkd/i+Ku7x+DzWoh77NMqFVcqpCFvKrjQMoFv20civxCBtffFTUiBzKlGBX51iAccbn7FrvexyquFZcdywbc0y78QFAhv60cSnF1cgW32pTUJa2QKN+rtVKhMZIuN9waYUAxxuRUvxBctbFrEetY20BcVPpSpMtza7VoMZJxNrE3WglR75WAtWJmdvtBJG/X3ai2ubjemjBIuIYrm9DOhx4nQX6VhWhTIS74xr+NC8eIxbzHlWgLdiQOUiqlhzIWNrEjrWZKSoyFAjYuvQW2pSgFTta1bmQ8TelFCQ9kBsaxKZkkUkKp5SNwap8uj2tTSLyks12I2Wo6q2Nh+INMidUZtRglzkC3pWRnaVmJAUDpet2HMSVpeohyBsBRToDSZgfO3qPlVmLI+zdQLb5U7DHY7UKhlSRiyY/OnRIyx7K6yC+XQ0AS1j6Vu4ZZo40jAC7k1Uqxh7RoSfnTgMku4vcbeVA13O+3rWmNEkmQlbC+48qGdBkDbz8qwrjZjex3C9KtQFOWNi1OMeW9jS3DbBFuB1rE6oU18ytgD61Tg3BTxkU5ANzjvQNnjk1hRFkJZm4gWS1vO1KmKknlNhTsMGCSKb9avUo5sx3Q7C1PQDA5dQvw32v1qThQpYXLMPKnsSJMBFfEdKVJyxlinDB9aKG3ozcOT9GlSn7/o4alCi/cPVu0eL+WYZfaf9Ukz+546ZHYziWSYcTTorp+kqdqiL8qQ2B9npvaR8SOosUYicxhOflzrzCZ9HONqADrdSYZfacaTx/pM6rs4gAYi7Z0eukEWs1HCkw5nb9/iVejaPkP2b8T4a73H4PN6he+amYOFLb2N7VcYKyXjSwIqm4bu6kFctko0EqRBXfYcu1IiIWRUONlQD+Jq7m17W2pcMYu6vd0cbX9aNMgbE0WzA/WOJhz+Ci4m3T3uXmq7cSXbDm92glEiRO8nJUQhFlspqshxeJawCWqQoC6R+d6KZPasltwLVWxJqxJb3rAj8KnSMuQCp8qIqoDWEhI8r0ALcMGQWU9BWJ0JzuLKlqlvK9PwudiqCkEHibXsPOsI+QJGZiPIVZVAuVrkUTkbArapCVDMpB3rE5iJ3LWIbw+VJMwuQ6FR61pmT3gLXpJuRbY2rISd0Jdz5kY+VSMXVh1byNHbiAkoQV8rbUSc626NTEDBqVYsqg7+dBJyhcsmwrbq1xxkjAbyaszxNY3dQW6CqISaoqMuSWYgL5WoLSZNGwy8xcVYZieG45r3yHSjmsTe/lRojvM/Ek4o3JCi1iaBzkuCkB73pwT2VpMrHoRQ4X5mUegtTI28ze04fJ/hpUhwzjrWY3h/bWUx4YEx4PlRJuQv2Yl9/D4sqk0kknDkA8a/FQTezl+zzqaTicLiJzpWRgZr8aNlTJ7bhfKg1DFUuQWN+npWmQRrIhNwtvElZpld2zjflHp51Q1CGlaQBbWv71A5UxtGbXo5kBUMSSfSh4I63oC7DPw4v6D+FSr+py/pU/hUoWV2nrPaUoHaEROrkil4fpTeJLJBp5JJJJNO75pWbt3izd4dDLxt+Hn9n7OnRxauddFYyR+zP9H79eYR9LOBqnz1LAJInEkvYVo0rMkWbiRxHJsDVxxTLGFmVuIpvc07SI7xCVw/Dz5iK7rH8s89k4mNUZxhpNz1SmxIx2ve9SVWVjGoyt0o4Efe64/jRIlhVAMZ3xNyRS1yL5X5fSmpCVj9pJjdj+2qJAKjCgBiwrobpYG1WgchA4BGd6PGxIN6MxhwjEFSFvSAFmB+Ku/vdatVOZX++mi6Df+NKJxIvsCPFWAzOgzdsTVSnYR3U28xRxsipw0Y5ed1qnBA5VF/U1QRoE8QHyY1WBHmL+lNAAAJ8VCqZTXa9YRREtdzdwaB1kAyXcCtMhbo5C0pbbgG9YQA5ECy9KRIpJbiLj+FaFmc35flQO3XJcqyYODPKj2XE/wD3qF3Vdo9+hFOkIWYMoBQeGlStIeawF63khkgU0UjbgAL6VXCuLFFJ/wBlUZGCg3NDHIFnJJIvV4I40zLLpXVuJkMF91aBAXtitdCQqykA9etZJF4bIVbFSd9qJDgpVGbRgdOt+lViVlEYth1JFHcG/UA+dDNbqu+1EUxTo+eZY360uVWtZj46ZKrjq96QcmN+Jlh5UUhBDxPGjGNb+VJhLuhR06VplyjupYgne1CABHzgrfzqtjIpY3CqGHDBFsTS5U4S9f6vSmvmxvuV+dIdgARFsL7isJYplLjytQ4MzAQiyDxX600Lm72GZA2tVSI7DY4sPSgUixmGm/RtUpPDn/SipS7DkWen9uex7YiH2skmn/rUB4cfY8XBvGcPf97nrT3jhv2jJLNwv5vBH92SgYH6tGYpfZDk3j/frzKPopydYslsL8607Syy/UxJLF4y6VlIOqi4nJznLnetun+wAJ8D8nJXc4l7iPPZfjY/UqE1cpY3HlVZFcJHuQ+1vWpqD7YW5SR71VCwCAOLgUSIYcoSgj5PK3lRZvg7YZsqWHyoEXJyufL1p6BToZWU2cGw+dYwt2MkgaSxJ5jU1BdipB5F3o8XcNfr5AelBECXwcteptCh5XFzv8qCTxqqEkIN1o47OZHjfFgeh86MABrOHDyelYBjeNBL+HpRWvcXrUVTDa16yyIy3YURORUhjRMOGWJ3uaqK7jMhFttvR4iUWbxClOgCtGFyP406FZJVGFrtiDVYDC6XFSW6i1/2VScUX9MelYQDBghYEAnyNCvD9/H1tVuWbc7C1LjxJXJTWUSWSZNQzHY0hlUDzp2o2HzrO5kjsbBgaft0RlOysUCNvvWViQQDdz8XpT2f0F70tjw5VcMP1aeuCM52WQXtGxAy2uKJ4yCAw5B50pAR5/OjSTJgN7HbemOOXjYDIh1BulFIgBLmNmPoKOzKuBKYHz+GjeQxxgAs1xbaiKcfgsknFlDdLdfKs2pjILOpJHRTXY1qgXS+5F7Vy5+ZSgBHpY1kgCixeJc4/B6UMhzQjCwHnenAFIipv8zfzpQ2Yk7/ACqqEbAD3UJu8YpZAE4Zl5QKewDIcdqVITEgZlBX5UQCtQQ65DpfYUHNkrG5/eo9mGwsD60LrGpAPPQGSG+2/RtUpOaf039pUrHJPVe0ZZZdRgqwjOMODIntFrPFM76fBJppHaXnJa/lWntQgdpszR3d9MCrDy39KRqG5UL8pjUEgnhk15dI+jnz2gEsnZ+lkjkkweM+/XQgSSS0GGD1l0scccaacSfm75Vs07oTHqHkuUe2NduvB57L8bNWqtxGR/wFUY1w5TbamdoI31q2N5EFrUENylj505IIwghGVluU6imaZCUaGNgNsufzNArhApC7G4pbkEDIn1v6URGx+TKhIx9LiqsoCs5GVqFHLyqqpaNxnU5nLgKSBuBStAIgAF3CAHzq2NpFYG/pSzlwgXQ7HYXo75YuVZCNtqUWyBCEG9mJ3vVajlSwJYnpSmLyO2Uga/S1CysMcr8m5tTm3qgcQJFNiD51JVcC62vSzd8nW9Fp+eUK1xWJN8kkVD18GVs6psgzfB5GnWR4itmt1tSi21vL0rCip2HCsBsvnSlc3S42omPXoTSjuDuL0xx5iL4A5EsKGd4ygByBPQ05U4ZbnD0hDmxUWb5VSyMxTcgDXqpJBxFkRPxvRyEJsy3FVOU5HAuPSiQJfntcWFSN0zI2utCyKbv0FA+HHJTl4gphA3kCkjEuWPlTo3VpLEtt4bVmzCADiKoNZ3YKBGzOh9RWFN04VGDlsifKubqEIjfHFQzctzVvxFO62sbdakgLJjarCgyKFjUXuL0uS6kPHtZv41bOwUJYAK1ixoJlLEhCCwPrWEBZuu1qW4iKbkZfOmlMdw391Kw2Ylix/VrBQo2N1axUdCDVm1hvQhcg/wAqG5SIYrvRZRcl5/eWpQcb8KlKWPWO35ie1ciohQaUBbJe5tWSFIp5Zmnmnk5UFgMbbVr7Yhik7WfGfjKI92sQVrGTwtREOMGSQ2yP8K8wvQ+jvwZ9JpYn0mnkZ2Q43sPeBrdo4o7FuFJGA2xtYgVz9CpTsrTRS2kdEQZl7WvXQ00rLEE1Ac+Qs+xrtI+EdFkX4gztciXXcQER4cPPlrLw0v1zR6064tHrJBJFBuPG8KVnij9rhxOfh1TwQmWOgj8fM9Xw9v6R/wDJRQxfWNz+ritVKEH2cZzaiSC0kAllKksAR50ergWOFVQXJ/bRwIscgu5I+dVrWUyAR4BVFzjU/Uoq2mdkxQHG9LkxAyJ/ZTg2SqoY83zoSwD2IAsaoiFIkSx/VX5ehpIitfPy3Ap8qcZTfJIydiKTLmhsf2Vrs00LIssigWyG1LT2WI6k9TRyFls196DUXsLEXamIsh8JZTz0vIleIV5r2ahjJVTfrQruWsaxx3MF/GRbEetJwUuwSXib9LU6fl5rXNCjlPaEIhHmBVESm7EytgzBR4egWpaMxXJux3INRpMJUDNs3WwpbiRyQhAAPnRomyjgXuWIuLYikyZs/KLBaYwN/U0tmePoOtMTBzeWyYMhtejLKBZzb9lA77ZAm9I1D3GQz32rVyIzR7AtcMf4VnKEP7zkteq6Y3D9Kbm1pLGzItxVb4J0KHN7RCTvunpSeLlI3LZvQ0xXw8/FQS3yD3XD086IBcjhm3FqFn2KG7milRyMsSl6DUJcqoa34UQBtiCV57L61mnZeewO1Od0UcxNZpZXXJCt8+m1YwsMSBvZfeNRvaKw4eQ8qj9R6ea0YLX4drOfT0rDGbh/KpT+Avw1KBej0/tclO3lVVPtIhYVmxyVFSOKRUQ5MfI51t7bdX7W00yMCDpOvzwvWLODkLQMzgWLB7D+FeWXofRmZ4nA0QIjVmARW5bedM0JMjwxsjkux22pErxPCIhxmMqo1wbii0jRtEHAN06X2ruMXCR5/Lk/EaOnrdTxJuIYnw8PPSDJ+cjo5pfrMsYkk5PixpH56wSqHHmx/wBZkeJEGGFPj1XJgwvekHkG3J+kq9OgdMp+TGO9ABpgkZ5I+eMjqbCluw4sxm2Dja1DBg5KBrbbUfBkiRFmZCD5jeh6h/KZYzEYQxvl0GJonZnkRGS2+5vvahmQ3wsCV3NhRxKySDismbdAfStZF3RHkcMEElk+Glu13LObsOlDITmd1ud6qXhn2itjtY3pgdywTcoQ68Q9b+lKkcWXFL0SbjqaBhdevhNZEpMRe3Lwru+/WoEVTkL3Y2Ip2zWHQikvyX896c4z4CnI9Rbpas7FrMLXo0XiYcRG5m2pWAybiZ/aWsKIjVkSQ3vZOnnSo74szi2/UVTqeJy2/E0TC11PMPUU9EpASCyZLvSJSxW9G6kgqCQfnS5UHDS6OL9WFGhLAAYpzbUEjHFIybjLamNNjGEa5LC42ocMzmRYDpTiFlieo6UnNULbXkPX8K0sMGXochSJCBJuxEhNulFAboGBlaQ3KNiOS1LdmcHYCxoBEIWALB9uYjyq1+zchvwpyUApCXRQVuB53pLlb7g3+VEABFGAHux6eVU8ZY77UNthM2o+3VQhw9aFQSTY+Gnqi5EG9vWkMlmVVy3JuawQNmcI5azbsbVDsTiSF8r9aIM4W2Oy+9QuMtyQfSsFcAZJ8cv9SpUxf9M9SmKbj1ntoY6iLMBpeDIlxWA2D8XbiSCT366HbNh2pEEOUXBke5rnkj67F9lYxye5+vz15I+kM5Ed+HBII/dRq1ROvjZh71c7S3jdPq0vs8cd34eVdCF09ojNHtXcw8HmsnzB8gQYjIqQNwKkb4S2Y3VvWjnGbRMsiqLc21LTHIixbemENRkFo7Rg26WoQWZnWMYPj71KEtmuG8PQAUyRxkJGaxt0tWBY2MsIw9gXfraiPK4W/UedIjccK1mQkVFZeGnIWN9yTWM2OkjcgBmX9lC8l8Lx2KnxUXEVFYY3J6H0pN7xAczC+4FYRkkG4YkG9LktcY3C+dFOoKhAb2O1qFmuCLkJTJk5pIE9bp1oNQ1wr9ANntRhwr2UXpb7ZL8W5qlEGxIuz8TO3yqSOUk5Rs3WiFgOZbVTruCf2USD4M5c8YjHFQKKR7YkdKqRbm96qw4cjocmT3aIotGKq2DW38VLctYlSp/GmHGwABkF9x0pQBC34Qxy3UmmonaI2Icthv6ikyTMVKAU9A3hT++lk7GwBNU8k3OjMmCbOm1rj8aOKRni5V3JoZEsw5Gu2+/QVctliYRSLv1x8qNCbqBlju2WPDPmFPWgKu6ho3Bt7p61QcOM0jdlGxYetU8mJUkURGwX5gRa1QhxGuFvnVrIWkexW6jZaWZLp7OQbnm+VEQj8KMkNYs3h+RpZmbhGO13HVqKVOQMXUt5VQBuDcXpkBTFkuDY70Owubc3pRznPlsVcDelPZgG86DRRSAzW2LDG/iFCeU7WsaJh7TI2pcgUEnZ972pR1yFzfHUpOLfo/8AFUoFqPUO8JJ7RhlEUfETSyZ/f5Kmn0kuubTpDHeRVKBOTltTtTEPylFv7OPSfB7OscRMkjFdkdivJXlT6KcVRzES2zji5835636ZEAUixHnXJgjkj08Sajx35sq6ejsoW+OEnSu4Xg8vk+YaXXlix8zvTALMNzf0pcgMKIMr2emZu93B3tTgIzFAwxAX1qR+0WNwciOoYVUDSM3OwZAN6maM69fF0rAGMZbJk4yUbgUJY8txyk9KWyDMlWNXICFBuDRROY0z4ghVUGh4gQKeIRfqBS49nBcpcjYUrFC27Mz36Cs0R3mgYk+zBQ2paEYLGJATfmvVEyl0REIPqaJFGflc0QW2IlxRnYFielVHsAL382opyQxGwApER52OBvILVREJyoZxP69JmMnwfrNVS8h+0wSrB0/2kl+f2f8ArKdiiuIPfoYZOHF7LnT7TGqneM9R+ctV8S0XDj96iQLlawA6t1pb3Kg2qpGJW7bG1AzROejlMPdp0iTZAZA+zY5+Z8qhaFevi+VAz5KY2GanzHlSZLPy/ZAeImiAPaIWx5SPCtJdUx3Yr8jUbfzKyA9BUybGzY3+dN4Iz8ihliAhOI6moxx2C3otQ2JCuDGPK3nVBucW8qw3oBwpI4rxefjX9HQygcbiCR/henfH/mrKZDGDIBesKN8uJSeJJ9o/9Wg0R1MkPF1Wm+rv/wC7+Orfd8XGNqtQ7dguSTkATY81A3D4gLB1T0q48CThIxvvVcUZ2feloxblBGAUJyrPqI3uFAxuPKmyOxfIj2a0El8DIX38hStWPDgy8Jv0Ef8AXqVf1n7sn9nUoUcg9Z1XDm7X0AF+Lw+eOP36XpYGimWORTp+r4O1P7R1Zh7ZitLFFLHBJw5Lc3v1Itd2hNvqe0VViyLmU+VeTPoZ8rDxMDxOV2NboJPzckfi92uWJDZRxLo8fEyrdopZD7WTk91lrvF4PJ5fjZv1DKhUqFwK23q3KgDe23Skah8jEMMxb+FUX39KJu4aGIK/M+dPDo0fLiHHrWIS9MTkT5WopLKzWIa4/hQA2aVcNdvEbVmfw3ux36UC6ho9ywAYdBUZtgTe1ESTo1Fi+ZIKmwApCy4h0vuapp25sQPCKW7lpEYdT1uKJFjZENlWN1Q1CuLbDm9b0mQ/Fe/yqyCGVsmYAU6JthRteJ2kGRJsBSXBsd8DVyFgPZr51bBm5nYZkVic3YAfnc2O/wA6Ce2zgn8KW4CMCZOo9Ki3urZArVERXBCQyswuL/Kly4oEIkJf8KuZ7G4boelAZXPu4sOl6cSTAld73G486AyJhjY1QlxkkYgqfIVZIkdS9rEeVMTsBcI7MqE71HszuHBs46VCwVLD12qDx3dwfQUSc2BKDw0IIDep86WUIjMh5lB8Knzo5Qkhsp3T1NZ9SXgizjsQfGB5VQzYyOItLYpe4vzHpQsDiSos1BppS8QYsbfPrVvJZJCDJf3LedahQinIbyXI8rUBzKrZlC+9UWR44yrxl2t1oEfkN03NADhQU78qiR2b8KGGQCJweIT/ALqXMytg1yGHlUlLcPJCb+ZqiCGUxAxFZp+HxEFh86YZrpclkA8K+tQspF2Xeg+RhMhJYLIGkHur5UM3LDkd1vul+lQi0oIY4+nnQyYsMRtSVQ6YjCT9Av8AXqVm4b/o5v4VKBY9g7ZEv5S0htvJBJ46Tq4JcjJL7OSSX9byo+2pxLqdITxedJOenwzaMaMyxH+dAM+Eifm68kfRmfFwxyRaaHhx8SRNOi1q0mCR+0zrEJDJEkkoya/h6Vp0knE++9d4vgPG5+ZWdR2KyIqHb/bUurPlf9lLjAIW4J+dBLynC5Ay60UJZpVgG5th60LMEkJSNpPxpeZuqje9TMniZs2Q6BfKttHspHS7qbizbXoo3UsgL3AO9LeRHQW2Je1zQIwuFDKbta1Eg8lm2bBi8keO3kDS3Vi6ZsUHXpSZcVnlPgVAL2phlDycktwy7XFOkK2U5aODlOb386dFYANl4hcis4Zdxc1U8zowChbAWooUMylQ19wfSlF4wysGf5UOI4ZY7UJfwDIEnyt0oisNpDYkgEUGRa1tgKWHzTArz/jUFwbelMcZTsuQqcixUEdKCRdxJKRjbahezncWHrQ7mOxbMX6WrCSdkdb39KANhZMeg61FcXdeKHsfKlvNkhIIve1VEIXzQDpvferKkqsqEZ3tvQTrJIoQAWUXJFVJy8PriBvRB8QDExgXC5E72oyxO5tgetqCFopC68QsU6G3WqkIyun2YHT51SxaLchWxUbWqRqJF35beRpDsGIP++gaQm+QIbyp0jDJEkVt7Wolx4djuaoAuoIZnNv7qFTil1FTka6LKqWFgbUtlNjYmwo3Li15ALjkApUsgi02RyL38jWQyJI4KjIYn1pIcM1r/tog17MbNfypE3LKSOhpgNhS8LMlJbOP76ULqTvuaOyncWJoZlZZA4k6j+FBjQZlsPh/yVKZdfjl/r1KlZyz1bUkT9oaACKSOLgZ86Vik+1ni9lJw405PznjrTqSYhp5dNGnEdMKTLFLJKybScQIjph7TwV5ZH0OR8np5OG0PEEh3Pv1sgMn2cUfP4k/o65mhkkCKIxIc4yK2Qkx7xphh7td8vB4rNL32dRnPCsjILm1qksmFixuB4rUhpUfFsMD+NVLKyzhLAoV5qerI3Q+LhtkEutuagMvqOtCjqFOPWpclkyQOb3sPKsNvHRqojwyxHp61SmQbhLgdCT4aAvxD0tVvYLbe9ChLCUKMiSGJ+dBLK7Mi5MAvUiopwx4ZsD61c8oGwxNEClRN3Zs52K+7aowAFmZmPr6VSSKgAZRy0M0oJPoaahbCydUbJsvQUIbYpzAP1pbnHpuDUtiu72y6UUiLn6ByPjHil7j1oHkucUY5WqZHcu4v03FZySZAY9j5mqUQG35eYUkzDMHdQdiVq5WIXFj+2giC8N45b49QVrUFlnn5KTxI+F6yKv9nR6vnwSkGSPk4fJj8NOLQzUEkgNnfyuakKvjt1/Gk6hwCFa8m3UVUTupFxy021Cjw/Ddrt+FLDl7/wAaVIwO7cpNU+wukmFhuPioqApJCpGN15/I1bAYBcYx5bVUWJzVVucb2oCgz51IcLcHypzFoo4ePnVahrRC21iOlWoxILof2VUoJPL0rSVkosOUI7iUjIEb0l2BuPNzZaMSEKwtcdKQbraw6dKCKjB16Y2pLscn5eRfCfWiJZRk73J2oZGxi5hYLv8AjWYY0LH2gv0pcoCE78lNk96+1ZdSQFKufZkdaRlDP9Yi+GpXM/mH6R/7OpULORZ7j23/AKQ/RD2nD56GNkil03HkCkqZFz/ObUjtCbj6iUj+k5H9z/nClatnmntO8cnD0vJf83y15hHv2z5Ds4gosUpvHcunI8eFdGLCT7Pk+KuPoSnDSI3vf/BXS0nDEXs5M3r0cPB4zNP8Rml+SEMbA+V6JpJHchlUsRtjQZuAnGF16C4qQSoWNgdupotELLjI3xJQ9N6X7R5LSM64jmZaCQ5llPUG9SOTBGup2269aWg2aw3wXI870U8kaRp1yJ5bVmilJFr7HrVPISnuqwPLt1FYDdm0M2BAfy33rMynHM1UcgZje+wq5XjuhkN19LeKiAqMWzSRrftpn7bLSQUudxc0bMOVXdbUxMkoJPIx39ajyXtGlsx61DKrF7AEJSxNEHEotmfKsicgy0ha8+JApTFAQY8helrqX5wQHCbGg46A33Hyqgo6WRmh4bWIPnSQ/MbMbCpuXXG3NvUaRUNlK7+lOkI2AZOJ8b4NV2fh/BQySePPwVfHz5KIiZDZBgz7VJuQKkd3FBM6BXYtHlf1o+cFccCLdQa0bGYDZMx+9t+FSRESMAMVb1tepIb2Uu/42q5AAhKte3rTCMBFkCSMXxc+Y8xTJHAbYEkJvfzpWTAq3k+1VuJMU2vsaIN1BlowQAxI6UqMyIZTbOx2o5LRqCN/WgccRCImOT9aYmhcsjl24UYAtzVRGcfNtRKuAfG5JFjSsyq2ZTWHigkZACLZ286WZbOGIvbqpqiB62oJE5lGWTGsbaxcjOX3PWlaiz6cRnp61peOsurbGJ1HkKnkZTH+pwLTfpKlcj6yfu1K4e45nB+i+1W0/WGGX2mO+n0/9HWTtOyqdX7TUSvp+R3977On6+KP6jIZZjpo/Z/u1m7SmizIlJjFso+TiV51HvT47TyAxJqZJPaIcnDVvJFiRFJ7lcnSHh6ZcI75nxV0YZY5BGD4HavR4/B4fP8AMZpTNYUA8JN6OKRxLJkgwcW3oGZ2ZIy4wHzxoGVuNynlphbJL1zHj+0ob7X9/icOij4f79Dw5OFhHHz0BQkfFSIzzt51I5o+gk8B5qqBLgmz7/3UHDYPYKB60vCNbNT8IOJI0PONzeliwu+bEDyvQP7qZbChkSSz4th+2mQrkPVEK3RVLJ0yNUgIkGRtWZ1Kx3KNt1F6PjDMFm3AtVOfqHYkaiQio2Ztekmxyvaz+8KXJK4OOQABuLiqjKu0iEYEbixo8fUnNDGYeG1gOpoJVDGyBnHXeluB0yY33FR5ZS90uWta1PTJ7l9C2Rw2YuMxutLzC7gH0pEjEG8ZdT7wapGQo2Yk/OtyTbi/QNUtyCxufjpksnhFvDttQRsuO25oJSDKrBt3H8KAVEMo4JtzX8qErbCP3+uJ6UUd1Piux2oJGjIkz3lTy86dGbGZlTjY8lCXyG+woXfPwgg3oC44uBYMR7pFU8kJyp0g7cWTLiuVj8NqpuZOVG386EuI3su3yFTjKrHEuRbyrBaVWWJIwdlS2Nt6u6uvEtez/jQcMBLAOxoYlKZAi16wnr4Bad1la4AXK4stqEyuVPLselXKwj2LBybbUuSdRhHwyhy6mj/Ye16yI1+BaQWcdaQ7825utqd7Tg28Zbc1m1CkKu1stqA18D+J7IqosPWsmuWMQsQfEvNVzCUR4Kd160rXH2ElumFTn8JTF5PiOLB6/wB1Sp9Qg/Tp/aVK6mzse2fprUQ/zCK80XF1HDdE8VcvVEmWFRNGzXnfcfr1l7Q7UAg0sWj1ntI0j4j/AGlY9VrYG1UExmkcYSLsPjztXVKFntGz5/SSL9XijMmb3rRYp7R+fGrTsbtBoOEOzJeJhficB60fU9fEOJq9JqI9OifA8dd6p0uTyuXBnc37pWndhFkpMljTEkJZ3ZAhJ6etL0+pTg4soBHlUZ1Y3uaPcOO8E/sD1BL3IGA+fnUjksx3w28qDix4lHGR9R5VUrogBvt86buAeGa/IM4m2IJB9aWk11bhjM9N6UsjcPhgLmPGb0UBweyyJ+F63ciTcJv8o5MxscTerTFF5hmfSgkfmHDAG++9EHRjfKx8629m7EvtIZVwsDvVMhkYDIHzytS5YoLYh7mRriiMqK1iea1rL5VlkMtPk+0IsWBVh+2qLxRkjA5edRXUkOD/ABpbuj8TYOSPKm7kQTwT+0bxFzBIIoJZbcyCxBqs7WyfO42qshcHEW870inyM9Nk+0Arkzym5c0EgVlMYyUW3Nq0cSO3UAUskF8i5wqvcgTejy/aVjHFddzbZbUOJ8LHHzqDDqv4sTULZtkRj6X86aE2yfs80vhIZDLcPylPC1LcJK923I6tbrTLpl4d6AoDKjG5T5NVd5PsTb+EsBIzYMRehIjEgu4dyPF6UcqgvjtGV63oPq5JuBl+FHuEO3XkuKPB8XIJPn60vgtxSCHQX6inlHDc3uDpS7STXvI0d+lFSC4WBfFbLe9W2Yay7/tojG6xjb9tVJFJYEbm++VKpwfgbs5U/Al2OPtBGTn57mhNs/ADWqMLawSxyvcLSNZEJJCj8Qg9MDQlk+jKPBkkvgEPqcRhHDhWbxPm/WtLQyud1uwoZdNM6XEZFqTuY36B9k1C/KIj5b5+dYu0i8elnTy4XDrofVNV1v8Au1l1HZ+r1SyAaf2jjwUk80S+PTZvtZ8t9Y7L/SQf1alD/wBG3eb/ALG1lSuDaO49lif/2Q==</binary>
</FictionBook>